LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME V

b) Tēvs, māte, brāļi atvēl tautām meitu vai māsu, dažreiz pret viņas pašas gribu

Ai arāja māmuliņa,
Kam vakar neatnāci?
Šodien māte pavēlēja
Dravenieka dēliņam.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

Ak jūs mani bāleliņi,
Kā jūs mani apnikuši!
Kuŗš netiklis bildina,
Tam jūs mani vēlējiet.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

Ai māmiņa, ai māmiņa,
Vai es tevi nemīlēju!
Kam tu mani pavēlēji
Tādam kroga dzērājam?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Vai es biju, bāleliņ,
Tavas kājas apminusi?
Tautas vārtu nedajāja,
Tu jau mani pavēlēji.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 151 -

Ar varīti māte deva,
Ar varīti bāleliņi.
Dzīvoš' ilgi, nedzīvošu
Šās varītes devumiņu?
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

Bērziņami plāna lapa,
Drīz salniņas bijājās;
Māmiņai lēts prātiņš,
Drīz tautāmi pavēlēja.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

Dodi, dodi, māmuliņa,
Gan tu mani nožēlosi:
Ne tev tāda meit' izauga,
Ne atvedi vedekliņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

Dzer, bāliņi, biķeŗiem
Manas gaužas asariņas:
Tu nestāji, tu nerimi,
Cikām mani pavēlēji.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

Es ar savu bāleliņu
Ne runāt nerunāju,
Kam tas mani pavēlēja
Vecam tautu dēliņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

Es savai māmiņai
Pilla prāta neturēju:
Pirmo reizi tautas jāja,
Tūdaļ mani atvēlēja.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].