SākumlapaIevadsSatursLapasMeklētSaites
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu

a) Meitu dziesmas

15090.

A Dieviņu, a Dieviņu,
Nu tautām atsacīju!
Nu gulēšu tēva beņķi,
Sagšā kājas ietinuse.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15091.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Vecs atjāja tēva dēlis!
Nezināju roku dot,
Ne sacīti: jāj projām!
Labāk saku: jāj projām!
Ne vecami roku devu.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

1. Vai Dieviņ, ko darīšu,
Vecs atjāja precībās!
Nezināju roku dot,
Nei sacīt: jāj projām!
Es vecam atsacīju:
Ar tautieti saderēju,
Ar tautieti saderēju,
Agru rītu ganīdama.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

15092.

Vai tu tautu neveiklīti,
Ne tev auga tā meitiņa:
Diženami, veiklajami,
Kas mācēja maldināt.
1311 [Apē (Vlk)].

15093.

Aiz ko mani māte liedza,
Aiz ko liedza bāleniņi?
Zina bargu tautu dēlu,
Asariņu dzērājiņu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

15094.

Ar kājiņu pabīdīju
Koku ceļa maliņā;
Ar vārdiem atsacīju
Laiskam tēva dēliņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15095.

Ar kājiņu pabīdīju
Koku ceļa maliņā;
Ar vārdiņu atsacīju,
Kuŗu tautu negribēju.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

15096.

Ar kājiņu pabīdīju
Kociņ' ceļa maliņā;
Ar vārdiņu atsacīju,
Man netika prātiņam.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

15097.

Ar kājām(i) saspārdīju
Sapraulējšu ozoliņu;
Ar valodu izbaidīju
Netikušu tēva dēlu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

15098.

Atsakāt, bāleliņi,
Es nevaru atsacīt;
Man mīlēja tautu dēls
Kā sirsniņa azotē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15099.

Atsakiet, bāleliņi,
Jau māsiņa atsacīja,
Jau māsiņa atsacīja
Vienu vārdu raudādama.
1311 [Apē (Vlk)].

15100.

Atsakāt, brāleliņi,
Pirmajām tautiņām;
Jau otrām, jau trešām
Pavelciet valodiņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15101.

Atsakieti, bāleliņi,
Pirmajāmi tautiņām;
Otrajāmi, trešajāmi,
Tām es pate atsacīšu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15102.

Berga biju, neliedzos,
Par visām māsīnām:
Es tautām atsacīju,
Pagalmā stāvēdam'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15103.

Bagātam dēliņam
Neiet meitas, precējamas,
Ik vakarus nosegloja
Raudādamis kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 118 -

15104.

Bāliņa dārzā
Rozītes ravēju,
Izdzirdu bāliņa
Sunīšus rejam.
Sajāja tautiņas,
Sarībināja.
Bāliņš saņēma
Tautieša zirgus,
Ielaida ozola
Stallītē,
Pakāra iemauktus
Vadzītē,
Iemeta dābulu
Redelēs.
Ieveda bāliņš
Tautiešus klētī;
Māršiņa izvilka
Liepiņas galdiņu.
Liek tautiešam al' ar medu,
Liek sūraju brandevīnu,
Ir vēl lika tādu maizi,
Kas tīrā medū cepta.
Pras' bāliņš tautiešam:
Kur jūs tādi staigājiet?
Sacījās tautu dēlis
Malējiņas meklējot.
Sak' māršiņa klausīdama:
Mums dižana - nedosim!
Sak' tautietis celdamies:
Kumeliņu gan zināju,
Kumeliņu gan zināju,
Iemauktiņu nezināju.
Iet bāliņis pavadīt,
Iet rādīt iemauktiņu.
Sēd tautietis kumeļā:
Nu, ar Dievu palieciet!
Ieš' citā ciemiņā,
Dabūš' jaunu malējiņu,
Būs māmiņa, kas dos meitu,
Jums būs žēli nedodot.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

15105.

Brauc ar Dievu, staltavieti,
Man jau tevis nevajaga;
Pate braukšu miežu sēti,
Pate jūgšu kumeliņu.
1180 [Druvienā (Druvienas pag. C)].

15106.

Brauc gaŗām, brauc gaŗām,
Es pie tevi vairs neiešu;
Man' vedīs citu gadu
Ābolaiņu kumeliņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

15107.

Brauc projām, dēlu māte,
Griez apkārti kumeliņu:
Man noaustas, nepuškotas
Tev sedzamas vilnainītes.
206 [Kuldīgas apriņķī].

15108.

Brauc projām, ciemu sieva,
Tev nav labis kumeliņis,
Tev nav labis kumeliņis,
Ne tev jauka valodiņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15109.

Dēlu māte mani sauca:
Meitiņ, mana jaunavīte!
Ne tu sauc, ne es būšu
Tava dēla līgaviņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15110.

Dižans puisis sēd pie galda,
Aicin' manis klāt sēdēt.
Sēd' tu pats, dižans puisi,
Es pie tevis nesēdēšu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

15111.

Domājat, bālelīni,
Ko tautām atsakāt;
Sakāt sīku, sakāt mazu,
Sak' darbīnu nemākam.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15112.

Dziedādama pārtecēju
Par bāliņa pagalmiņu:
Nu bāliņš atsacīja
Neveiklīša dēliņam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

15113.

Es bij' lepna mātes meita,
Tautiets lūdza raudādams.
Es neiešu, man nemīl,
Tev nav sava kumeliņa,
Tev nav sava kumeliņa,
Ar ko mani vizināt,
Ar ko mani vizināt
Ik svētdienas baznīcā.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

- 119 -

15114.

Es, māsiņa, tevis dēļ
Ar tautām ienaidā(i):
Tevis grib, tu negāji,
Saka mani nelaižam.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15115.

Es mātei viena meit',
Es lielā, es mazā;
Es tautām atsacīju,
Uz durvīm stāvēdama.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

15116.

Es neiemu tautīnās
Ne pa zelta gabalīn';
Bij man tāda knauķa dēļ
Atstāt tēv' a(r) māmulīnu,
Atstāt tēv' a(r) māmulīnu,
Savus baltus bālelīn's!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15117.

Es neiešu, man netika
Tās upītes maliņā;
Lai iet mana jaunā māsa,
Ja tai tika prātiņam.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

15118.

Es sava kumeliņa
čigānami nevēlēju;
Es savas meitiņas
Niknām tautām nevēlēju.
121 [Gulbenē (Md)].

15119.

Es savai māmiņai
Viena augu, bet jau droša,
Droši gāju, droši nācu,
Droš' tautām atbildēju:
Ne tu nāci, ne es iešu,
Ne vēl mani tēvs māmiņa.
271 [Mangaļos (Mangaļu pag. Rg)].

15120.

Es tautām atsacīju,
Uz durvīm stāvēdama:
Ne tu nāc, ne es iešu,
Ne dos mani tēvs māmiņa,
Ne dos mani tēvs māmiņa,
Ne vecāki bāleliņi.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15121.

Es tiem ciema puisīšiem
Ik rudeņa žēl darīju:
Sūtu ziņu, lai atjāja,
Kad atjāja, tad negāju.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

15122.

Gauži rauda tēvs ar dēlu,
Kumeliņu sedlodami:
Šī devīta mātes meita,
Šo vasaru bildināta.
Bildin', nelga, trijdeviņas,
Kam pirmo niecināji!
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

15123.

Gribēj' [precēj'] mani šādi tādi,
Es tos tādus negribēju,
Es tos tādus negribēju
Ne savam sirdēstam
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15124.

Gribēj' mani ciemiņos,
Brāļi liedza, nevēlēja:
Grib brālīši tālu jāt,
Tramdīt savus kumeliņus.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Gribēj' mani ciemiņos,
Brāļi mani nevēlēja:
Grib brālīši tāļu dot,
Tāļu jāt panākstos.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

15125.

Gribēj' manis ciemiņos,
Brāļi manis nevēlēja:
Kopā druva, kopā pļava,
Drīz taptum ienaidā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

15126.

Gribēj' tautas man's dabūt,
Gribēj' mana drīzumiņa;
Ni māmiņa mani deva,
Ni dos mana drīzumiņa.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 120 -

15127.

Gribulītis mani grib,
Es gribuli negribēju:
Gribuļam kliba ķēve,
Salmu jumta istabiņa.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Gribuls manis gan gribēja,
Es gribuļa negribēju:
Gribuļam(i) līka ķēve,
Trim pakšiem istabiņa.
1311 [Apē (Vlk)].

15128.

Gribulītis man' gribēja,
Es gribuli negribēju;
Es gribuli negribēju,
Kam tas visas apgribēja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15129.

Izlocīju bērzu birzi
Pa vienam(i) zariņam;
Atsacīju tautiešam
Pa vienam(i) vārdiņam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15130.

Jājat, tautas, kur diženas,
Kur bagāti bāleliņi;
Es nebiju tik dižena,
Ne bagāti bāleliņi.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

15131.

Jājat, tautas, nejājat,
Nedos mani māmuliņa,
Nedos mani māmuliņa,
Sīku mazu dāvādama.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

15132.

Jājat, tautas, to celiņu,
Ko vakar atjājāt:
Sīvi kungi, vergu dzieva,
Mēs māsiņu nedosim.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15133.

Jājat, tautas, to celiņu,
Kur bijāt atjājuši:
Maza meita, mazs pūrīts,
Lai aug šādu vasariņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15134.

Kā lai varu tevi ņemt,
Kad prātam nepatīk!
Tā nevaid viena diena,
Viss mūžiņš dzīvojams;
Tā nevaid vilnainīte,
Uzsedzama, nosedzama,
Uzsedzama, nosedzama
Miglainā rītiņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15135.

Kaut man būtu tik māsiņu
Kā auziņu tīrumā,
Ir tad vēl nevēlētu
Pirmajām tautiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15136.

Ka man' byutu tik muos'eņu,
Cik auz'eņu t'eirumā,
Nadūtuļu taut'eņuom
Ni vīnas maldynuot.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

15137.

Ka man' i tik muoseņu,
Cik auzeņu teirumā,
Vel i tad nadūtuļu
Kaidam ceļa guojējam.
4271 [Rēzeknes apr.].

15138.

Kājām spēru dadža krūmu,
Lai aug ceļa maliņā;
Vārdiem saku tautiešam,
Lai uz mani necerēja.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

15139.

Kājām spēru kalpa puisi
No sav' tēva namdurīm;
Velns paņēma tēva dēlu,
Ka nenāca šoruden.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

15140.

Kājām spēru kalpa puisi
No tētiņa nama duru:
Kauns manam tētiņam
Kalpa puisi znotu saukt.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

15141.

Kālabad tā sētiņa
Ievu ziedu piebirusi?
Kālabad tam puišam
Daudz meitiņu atsacīja?
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

- 121 -

1. Kālabad tā sētiņa
Ievu ziedu piebiruse?
Kālabad tam puišam
Daudz meitiņas atsacīja?
Ik seglo kumeliņu,
Ik slaucīja asariņas;
Šī devīta mātes meita,
Šovasar bildināma.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15142.

Kas, grīslīti, tev vēlēja
Āboliņa meitu ņemt?
Kas, kalpiņi, tev vēlēja
Saimenieka meitu ņemt?
Ņem, grīslīti, niedras meitu,
Tā tev līdzi locīsies;
Ņem, kalpiņi, kalponīti,
Tā tev līdzi delverēs!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Vīgriezīts lielījās
Āboliņa meitu ņemt.
Ņem, vīgriezi, pura ņiedru,
Tā tev līdzi līgojās!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

15143.

Kas, grīslīt, tev vēlēja
Āboliņa meitu ņemt?
Ņem, grīslīt, purva ņiedru,
Redz, kur skaiški piederēja!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Grīsliņš auga lejiņā,
Āboliņis kalniņā.
Sen grīsliņis lielījās
Āboliņa meitu ņemt.
Ņem, grīsliņi, niedres meitu,
Būsit vienu gaŗumiņu!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

15144.

Kas kraukļam(i) medu deva [dos],
Kas kalpam(i) mātes meitu?
Ēd, krauklīti, purva sūnas,
Ņem, kalpiņ(i), kalponīti!
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)],
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Kas kraukļam medu deva,
Kas kalpam mātes meitu?
Kremt krauklīts priedes sveķus,
Ņem kalpiņš kalponīti.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kas vilkam medu deva,
Kas kalpam mātes meitu?
Grauz, vilciņ, sveķa celmu,
Ņem, kalpiņ, kalponīti!
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15145.

Kas par vainu kumeļam,
Neēd auzu nesijātu?
Kas par vainu puisīšam,
Neiet meitas precējamas?
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

15146.

Ķiz ķiz, tautu dēls,
Tu raudē, es dziedē:
Tu raud', mani nedabes,
Es dzied', tevi tītedams.
216 [Ventspilī].

15147.

Ķizu ķizu, to vajaga
Lepnam tēva dēliņam:
Trīskārt jāt novadāi,
Līgaviņas nedabot.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15148.

Klusu, tautas, paliekat,
Ko tik daudz runājat?
Vēl manai māmiņai
Govju gana vajadzēja.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

15149.

Ko līdz puišam brūni svārki,
Ko daiļais augumiņš?
Šī devīta vasariņa,
Līgaviņu meklējot.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

15150.

Ko, meitiņa, tu domāji,
Ka tu man atsacīji?
- Man, puisīti, nepatika
Tava dzedra valodiņa.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

15151.

Ko, tautieti, lepojies
Ar saviem kumeļiem?
Nebūš' tava līgaviņa,
Tev gultiņas taisītāja.
Jāj citāi sētiņāi
Līgaviņu lūkoties;
Lai zied manis vainadziņis
Līdz citami rudeņam.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

- 122 -

15152.

Ko tu, šņauka, šņaukājies
Gar manām māsiņām?
Ne tev samta cepurītes,
Ne viksētu zābaciņu.
Tam puišam māsu ņemti,
Kam bij samta cepurīte,
Kam bij samta cepurīte,
Kam viksēti zābaciņi.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

15153.

Ko, vācieti, tu domāji,
Mani ņemt līgaviņu!
Es tev saku, pelu maiss,
Tu jau manis nedabūsi.
4 [Aijažos].

15154.

Kupla liepa āriņā,
Ne ar nazi nogriežama;
Viena meita māmiņai,
Ne kalpam zadināma.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

15155.

Kur palika tas puisītis,
Kas man savu roku deva?
Tas aizjāja raudādams
Gaŗām manu rožu dārzu.
Pats tas jāja raudādams,
Kumeļš gāja zvaigodams.
"Ai māmiņa, ai māmiņa,
Kam nedevi sav' meitiņu!
Tā būs māte, kas dos meitu,
Nāks meitiņa dziedādama,
Nāks meitiņa dziedādama,
Brauks barotu kumeliņu."
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

15156.

Kur, tutieti, vakar biji,
Kur tu biji aizvakar?
Šodien mani māmulīte
Jau citami apsolīja.
206 [Kuldīgas apriņķī].

15157.

Kur tu augi, smuka meita,
Ka es tevis neredzēju?
Vai tu augi pie māmiņas,
Vai māmiņas pūriņā?
- Es uzaugu pie māmiņas
Tā kā viena mamzelīt',
Baltām ziedu zeķītēm,
Sarkanāmi kurpītēm.
- Sniedz rociņu, dod mutītes,
Paliec manim saderēt'!
- Velti velti tu, puisīti,
Uz manimi lūkojies.
Citam tēva dēliņami
Roku devu, solījos;
Tam pasniedzu, tam iedevu
Savu zelta gredzeniņ'.
399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kur tu augi, daila m'eita,
Ka as t'av'e naredz'ēju?
Voi tu augi pi mām'eņis,
Voi mām'eņis pyureņā?
- As izaugu pi mām'eņis
Kai t'ei syla bryuklin'eit'e,
Boltuom dīgu z'ečeit'ēm,
Sorkonuom kūrp'eit'ēm.
- Snīdz' rūc'eņu, dūd mut'eitis,
Palīc' muna sadareita!
- V'elti v'elti tu, puis'eiti,
Ap manim dorbuojīs',
Voi ej motus skryuv'eidams,
Voi capuri grūz'eidams.
Taišni soku, namaluoju,
Tu jau manis' nadabuosi,
Cytam tāva d'ēleņam
Rūku snīdžu, sūlejūs.
Tam pasnīdžu, tam atd'evu
Sovu zalta gredzin'eņu;
Tuo puis'eiša kum'el'eņi
Stalti mani vyzynuo.
4241 [Gaigalavas pag. Rz].

15158.

Liekat mieru, laižat vaļas
Man, jaunai meitenei!
Es nebiju pieaugusi,
Ne prātiņu pieņēmusi,
Jau tautiets mauru mina
Pa bāliņa pagalmiem.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

15159.

Liela gaŗa dēlu māte
Iekomsoja istabā;
Iekomsoja, izkomsoja,
Malējiņas nedaboja.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

- 123 -

15160.

Liec mierā, sveša māte,
Manu mazu augumiņu;
Gan Dievam laika būs,
Gan ļautiņu maliņā.
1311 [Apē (Vlk)].

15161.

Lieciet, tautas, man vaļiņas,
Dod, Dieviņ, veselību!
Nu es gribu padzīvot
Ar māršām bāliņos.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

15162.

Lieciet, tautas, man vaļiņu,
Dod, Dieviņ, veselību!
Nu vēl gribu meita būt,
Nu vēl sevi darināt,
Nu vēl rozes paziedēja
Manā vaiga galiņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15163.

Līst lietiņi gana biezi,
Biezas manas villāniņas;
Jāj tautiņas gana bieži,
Man's nedeva bāleliņi.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

15164.

Līst', lietiņi, gana biezs,
Biezas manas villānītes;
Jājat, tautas, gan bagātas,
Nedos manis māmuliņa!
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1. Līst lītiņi gana biezi,
Biezas manas vaillainītes;
Jāj tautieši gan bagāti,
Bagātāki bāleliņi.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

15165.

Līst', lietiņ, gan dižens,
Es par tevi nebēdāju;
Jāj, tautieti, gan bagāts,
Vēl neiešu šoruden.
Ja es iešu, tad es iešu
Uz nākošu rudentiņu.
4 [Aijažos].

15166.

Man sajāja treju tautu
Vienā rīta cēlienā.
Liec, māmiņa, man vaļiņu
Visu treju atsacīt!
Pirmam bija maz maizītes,
Otram barga māmaļiņa,
Trešajam tautiešam
Sila zeme, rāva pļavas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Lūko mani treji lūki,
Precē treji precinieki.
Ja laimiņa izkritīs,
Es visiem atsacīšu.
Vienam teikšu grūtas dzirnas,
Otram sīvu māmuļīti,
Tam trešam atsacīšu:
Purvā tava dzīvoklīte,
Purvā tava dzīvoklīte,
Purvā govju laiderītis.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

2. Precēj' mani trejas tautas,
Visām trejām atsacīju.
Vienam bija maz maizītes,
Otram sīvi bāleliņi,
Tam trešam tautiešam
Nebij labu kumeliņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3. Sajāj treju precenieku
Vienā rīta cēlienā.
Liec, māmiņ, manu vaļu,
Es visiem atsacīšu.
Pirmajam atsacīju:
Tāļu pļavas, tāļu druvas;
Jau otram atsacīju:
Tāļ' ūdens avotā;
Trešajam atsacīju:
Barga jūsu māmuliņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15167.

Man tautiņas, cerēdamas,
Uzliek savu kabilausku [=cepuri];
Ne, tautiet, tu man mīli,
Ne tā tava kabilauska.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15168.

Manu dēļ tu, puisīti,
Tinies zīda mētelī,
I tad vēl es neiešu
Dēļ pērnaja pēlumiņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 124 -

15169.

Maza maza man galviņa,
Pilna gudru padomiņu:
Es tautām atsacīju
Pa vienami vārdiņam.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

15170.

Meitiņ, puiša nenicini,
Vai gājuse, negājuse!
To vārdiņu vien atsaki:
Man netika prātiņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es puisīša neniecinu,
Vai iedama, neiedama;
Ja prātam nemīlēja,
Ar godiņu atsacīju.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

2. Es tā puiša nenicinu,
Ne tā puiša kumeliņa,
Tik vien saku to vārdiņu:
Ne tu nāc, ne es iešu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15171.

Meitiņ, puišu nenicini,
Vai gājusi, negājusi;
Kad puisītis rokas prasa,
Sak', māmiņa nevēlēja!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

15172.

Mūs' ciemiņa bajāram
Sirmi zirgi, kalti rati;
Tas gribēja mūs' māsiņu,
Mēs, brālīši, nedevām,
Mēs, brālīši, nedevām
Bajāram niecināt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Pušenieku bajāram
četri logi istabā;
Viņš gribēja mūs' māsiņu,
Mēs, brālīši, nedevām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15173.

Bieķu Jancis, Jakstu Jancis,
Tie gribēja mani ņemt.
Es Bieķam, es Jakstam
Gana mīļi atsacīju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15174.

Indriķītis, pelnu ruška,
Gribēj' manu māsu ņemt.
Gani cūkas, rušin' pelnus,
Manu māsu nedabūsi!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15175.

Ne tādam mani ņemt,
Ne es tāda bijājos;
Citādam mani ņemt,
Es citāda bijājos.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15176.

Ne tādam vējiņam
Magonīti vēcināt;
Ne tādām tautiņām
Noņemt manu vainadziņu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Ne tādam vējiņam
Sila priedi purināt;
Ne tādam neveikļam
Man' augumu maldināt.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15177.

Ne, tautieti, kājas auni,
Ne seglo kumeliņa,
Ne tu sev ceļa dari,
Ne man dari valodiņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15178.

Ne, tautieti, ņems' tu mani,
Ne tu velti tērējies!
Es nemāku vīžu pīt,
Ne vēl tavu kreklu šūt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15179.

Nedomā, tautu dēls,
Es pie tevis gan neiešu;
Man atnāks Rīgas kungi,
Jaunjelgavas kopmanīši.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15180.

Nedomā, tēva dēls,
Es pie tevim gan neiešu;
Man atnāks no Vāczemes
Diženais tēva dēls
Pupu ziedu mētelīti,
Zirņu ziedu cepurīti,
Zirņu ziedu cepurīti,
Rakstītiem zābakiem.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

15181.

Nedomā, tu puisīti,
Ka es tava līgaviņa!
Tav redzama es uzaugu
Citam daiļa līgaviņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 125 -

15182.

Nedomā, vīzainīt,
Tu jau manis nedabūsi!
Es bagātu brāļu māsa,
Es ar tevi nerunāšu.
Stāv manā galviņā
Dižans pērļu vainadziņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15183.

Nieki būs, tautu dēli,
Mēs kopam netapsim;
Tav nevaid zili svārki,
Nedos mani māmulīte.
224 [Kabilē (Kld)].

15184.

Nieki nieki, tautas dēli,
No manim šo rudeni;
Nāc citā rudenī,
Laiki laiki vasarā!
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15185.

Nekūko, dzeguzīte,
Pliki meži neskanēja;
Nerunā, dēlu māte,
Pavasars, ne rudens!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

15186.

Nelūkoji, tu tautieti,
Es jau biju nolūkota;
Derināmas saktas gaidu,
Laulājamu gredzeniņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15187.

Nenāc šurpu, tu puisīti,
Šo durvtiņu virināt!
Ja labāks neatnāca,
Lai stāvēja vis' nevērtas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15188.

Neveiklīts kājas āva
Uz tā mana augumiņa.
Neaun kāju, neveiklīti,
Nebūš' tava līgaviņa!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15189.

Neveiklītis mani grib,
Manu vītu vainadziņu.
Kur, neveikli, mani liksi,
Manu vītu vainadziņu?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15190.

Neveiklīts mani grib,
Mana vīta vainadziņa;
Ne māmiņa mani deva,
Ne dos mana vainadziņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15191.

Nostu nostu, tāļu tāļu,
Ne tu manas vērtes biji!
Nu vēl nāca mana vērte
Par kalniņu līgodama.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Nostu nostu, tāļu tāļu,
Ne tu manas vērtes biji!
Nule auga mana vērte,
Nule pirka kumeliņu.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

15192.

Pats brūtgāns kājām tek,
Cepurīti rokā nes.
Nes tā savas bikses rokā,
Tu jau mani nedabūsi!
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

15193.

Pats mazais bāleliņš
Tautām gudri atsacīj':
Vēl māsiņas pūra vāku
Vējiņš loka kļaviņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Pats jaunais bāleliņš
Tautām gudri atbildēja:
Nūla auga tā liepiņa,
Kur māsiņa pūru šuva.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15194.

Pliks precēja mūs' māsiņu,
Mēs plikam nedevām.
Nāc, plikais, pavasari,
Dabūs' plika sivēniņa!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

15195.

Precēj' mani, es negāju,
Teicās mani ēdināt.
Tev pašam lieli grēki,
Dievs ņems tavu dvēselīti.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 126 -

15196.

Precēj' mani kaimiņos
Gan dižans arājiņš;
Bāleliņi man's nedeva
Dēļ veciem parādiem.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

15197.

Precēj' mani trij' tautieši,
Ne pie viena es negāju;
Man pašai līdzi auga
Gobas zemes arājiņš.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15198.

Rāmas tautas man sajāja,
Brāļi liedza, nevēlēja.
Jāj, tautieti, tu pie kunga,
Ras' kundziņis tev vēlēja;
Ja kundziņis tev vēlēja,
Jāj pie manis, tad es iešu!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15199.

Rīkšu rīkšu, jauni zēni,
Ne jauniem sievas ņemt!
Ni tie māk dzīves kopti,
Ni sievai godu dot.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

15200.

Soka tautys uz tauteņu:
Edz kur muna ļaudaveņa!
Ka tu tik kuoju autu,
Kai es tova ļaudaveņa!
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

15201.

Sakās tautas šoruden
Rauti vienu magoniņu;
I ziediņu nenorāva,
Ni vēl visu magoniņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15202.

Šādi tādi, nenāciet,
Neslaviņu izlaizdami;
Nāciet tādi, kād' es esmu,
Tad jūs mani dabūsiet.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15203.

Žāvas nāca, žāvas nāca,
Kas žāvām miegu dos?
Tautas jāja, tautas jāja,
Kas tautām māsu dos?
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

15204.

Šis gribēja, tas gribēja
Māsas zīļu vainadziņu;
Es tev došu kaķa asti,
Ne māsiņas vainadziņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

15205.

Simtu jūdžu tautas jāja,
Baltgalvīti meklēdamas.
Jājat, tautas, otru simtu,
Baltgalvīti nedabosat!
Mūs' māsiņa baltgalvīte,
Mēs, brālīši, nedosam.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

15206.

Situ knipi uzsizdama
Uz knēveŗa deguniņu.
Kauns manam tēviņam
Knēverīti znotu saukt.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

15207.

Situ knipi vezsizdama
Uz knēveļa deguniņu.
Ne tādam knēvelim
Nojemt manu vainadziņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

15208.

Skaiti, skaiti, tautu dēls,
Cik zvaigznīšu debesīs!
Ja tu visas izskaitīsi,
Tad tu mani nolūkosi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15209.

Skaties, puisi, nesaskat',
Es pie tevim gan neiešu:
Tavi mati kā baraki(?),
Tavs deguns kā sakārne.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

15210.

Skuju skuju man svārciņi,
Skuju sedzu villainīti;
Es tautām atsacīju,
Skujienāi stāvēdama.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

- 127 -

15211.

Stāvu rožu dārziņā,
Rožu kroni taisīdama;
Dzirdu tautas sajājot,
Redz' atraitni ienākot.
Slauku rozes sētmalī,
Slauk' asaras nēzdaugā,
Stāvu brīdi domādama,
Vai dot roku, vai nedot.
Labāk saku: jāj projām!
Nedos mani tēvs māmiņa
Tādam kroga dzērējam,
Lielam zirgu mietniekam.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

15212.

Stalts teteris rubināja
Staltāi birzes maliņā.
Staltas tautas māsu grib,
Stalti brāļi, nedodat!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

15213.

Stempi stempi, gaŗvēderi,
Tu jau manis nedabūsi;
Citam tēva dēliņam
Doš' sav' pūra atslēdziņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

15214.

Strazdiņš leca lagzdiņā,
Lagzdam bira zelta rasa;
Tā birst puiša asariņas,
Mani jaunu nedabūja.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

15215.

Stumšus mani māte stūma
Neliešam roku dot.
Ne no krēsla necēlos,
Ne vēl savu roku devu.
Es par savu tēvu māti
Būt' nelieša līgaviņa.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

15216.

Tās kurpītes nav uzšūtas
Pēc manām kājiņām;
Tas tautietis nav uzaudzis
Pēc manam prātiņam.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

15217.

Tautas vilka zaļu zīdu
Apkārt brāļa istabai.
Velkat zīdu vai sudrabu,
Šoruden es neiešu;
Ja jums tīk, gaidāt mani
Līdz citam rudenim!
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

15218.

Tautiets loka zaļu zīdu
Ap to savu cepurīti.
Lok' jel zeltu, ne vēl zīdu,
Vēl neiešu šoruden!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

15219.

Tautiets loka zaļu zīdu
Ap to savu cepurīti.
Loki zeltu, sidrabiņu,
Tu jau mani nemīlē!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15220.

Tautiets loka zaļu zīdu
Apkārt savu cepurīti.
Loki zeltu, ne vien zīdu,
Nedos mani māmuliņa!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

15221.

Tautiets loka zaļu zīdu
Apkārt savu cepurīti.
Vai tu loki, vai neloki,
Tu jau mani nedabūsi.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

15222.

Tautiets, mani precēdams,
Liepu lapu ceļu klāja.
Ja tev tika, klāj ar naudu,
Es pie tevis gan neiešu.
190 [Kuldīā].

1. Tautu dēls manis dēļ
Liepu lapu ceļu klāja.
Ja tev tīk, klāj ar zeltu,
Tu jau manis nedabūsi!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 83 [Kosā (Kosas pag. C)].

15223.

Tautiets, mani precēdams,
Liepu lapu ceļu klāj.
Sapūst tavas liepu lapas,
Es neiešu šoruden.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15224.

Tautiets, mani precēdams,
Solīj' dzelzu dzirnaviņas.
Pie tām dzelzu dzirnavām
Ved tērauda malējiņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 128 -

15225.

Tautits, man' precedam,
Solei siek' sudrabit';
Es nevar' kaun' slēpt
Apakš siek' sudrabit'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

15226.

Tautu dēls lielījās,
Lintēm kārta cepurīte;
Es ar savu lakatiņu
Ne galviņas nepagriezu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

15227.

Tautu dēlis man vaicāja:
Vai tev manis žēl nevaid?
Apsienies vaŗa ķēdes,
Laižies elles dubenāi!
Tur lai tevi vells žēloja,
Dziļāi elles dubenāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15228.

Tautu dēlis raudādamis
Sedlo savu kumeliņu.
Velti jāji, nedabūji
To skaisto mātes meitu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

15229.

Tautu dēls stalti gāja,
Cepurīti grozīdams.
Taisni saku, nemeloju:
Tu jau manis nedabūsi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15230.

Tautu dēlu odi ēde,
Bizenēt bizenēja.
Vai bizeni, nebizeni,
Man's nedeve māmaliņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15231.

Tiešām saku, nemeloju,
Tu jau manis nedabūsi,
Vai nāc matus šķirstīdams,
Vai cepuri grozīdams.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

1. Taisni saku, nemeloju,
Tu jau mani nedabūsi,
Vai nāc matus šķirstīdams,
Vai cepuri grozīdams.
Citam tēva dēliņam
Roku devu, solījos;
Tam es būšu, tam palikšu
Mūžam kreklu audējiņa,
Mūžam kreklu audējiņa,
Mīkstas gultas taisītāja.
Tā dēliņa kumeliņš
Stalti mani vizinās.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

15232.

Vaicāj' tautas bāliņam:
Ir māsiņa malējiņa?
Atsakiet, bāleliņi:
Nav vēl krietna cūku gana.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

15233.

Vai, nelieti, tevis dēļ
Māte mani audzināja,
Tina linu palagā,
Liepā kāra šupulīti?
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

15234.

Vai, netikli, tevis dēļ
Māte mani audzināja?
Māte mani audzināja
Tikušam dēliņam.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15235.

Velt', puisīti, ka tu nāci,
Tu jau mani nedabūsi,
Tu jau mani nedabūsi,
Tev nav cauņa cepurīte.
- Velt', meitiņa, ka tu gaidi,
Es jau tevi neprecēšu,
Es jau tevi neprecēšu,
Tādu slinku miega pūzni.
226 [Kandavā (Tl)].

15236.

Velti, puisi, tavas domas,
Ka es tava līgaviņa.
Domā, puisi, citas domas,
Ņem citur līgaviņu!
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 190 [Kuldīā].

15237.

Velti, puisi, tavas domas,
Ka es tava līgaviņa!
Vai es iešu ar tevim
Draugu duris virināt?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 129 -

15238.

Velt', puisīt', tavi domi,
Ka es tava līgaviņa;
Cita puiša doma biju,
Cita puiša līgaviņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Velti, puika, tavas domas,
Uz maniem domājot:
Jau citur mans prātiņš,
Citur mana domāšana.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15239.

Velti, puisi, tavas domas,
Caura tava cepurīte.
Domā, puisi, citas domas,
Lāpi savu cepurīti!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tukšas, puisi, tavas domas,
Ka es tava līgaviņa;
Met zemē savas domas,
Lāpi savu cepurīti!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15240.

Velti [Tukši], puisi, tavi domi,
Caura tava cepurīte:
Tu gribēji man' ievest
Otra vīra istabā.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

15241.

Velt', puisīti, tavas domas,
Velt' kumeļa sedlojums!
Izjādīsi kumeliņu,
Izlaidīsi valodiņas.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

15242.

Velti tavs nākumiņš,
Velti dubļu bridumiņš,
Citam tēva dēliņam
Roku devu, solījos.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15243.

Velti velti tu, puisīti,
Uz manim lūkojies:
Citam tēva dēliņam
Roku devu, solījos.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Velti velti tu, puisīti,
Uz manim domādams:
Citam tēva dēliņam
Roku dot solījos.
Lai tev liela nauda, manta,
Tev nav īstas mīlestības.
Labāk sēžu beņķītī,
Mīlestības paspārnē,
Nekā tavu naudas kuli
Raudādama apvaktēju.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

15244.

Velc, tautieti, zīda cimdus,
Jūdz deviņi kumeliņi!
Ka neiešu, ta neiešu
Par pērnaju pēlumiņu.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

15245.

Vilks precēja mūs' māsiņu,
Mēs vilkam nedosim;
Vilkam kūla mugurā,
Māsai baltas vaillainītes.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15246.

Viss par velti, tautu dēls,
Ka tu mani zadināji:
Tavi radi mani pēla,
Man's nelaida māmuliņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15247.

Visu dienu tautas sēž,
Gauži raud māmuliņa.
Jemu pate gudru prātu,
Iegājuse, atsacīju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu