SākumlapaIevadsSatursLapasMeklētSaites
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu

6. Brālis māsas aizstāvis un tautu rājējs

13688.

Ābels koka laivu taisu,
Ļaudavīnas slīcināt.
Nav laivīnu es ielaidis,
Jau zināms bālīnos.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

- 377 -

13689.

Ai māsiņ mīļākāja,
Tav~ žēlīgu valodiņu!
Dzirdu tevi niecinot,
Birst man gaužas asaras.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

13690.

Ai svainīt miglacīti,
Ko tā mana māsa raud?
Vai tu pats raudināji,
Vai tā tava māmuliņa?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13691.

Ai tautieti, dūņu vēzi,
Bīsties mana bāleliņa,
Kur satieci celiņā,
Griezies ceļa maliņā!
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

13692.

Aiz krūmiņa aizstājos,
Krūmiņš mans paēniņš;
Aiz brālīša aizstājos,
Brālīts tautu rājējiņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Krūmiņš liels, krūmiņš mazs,
Aiz krūmiņa aizvējiņa;
Bāliņš liels, bāliņš mazs,
Bāliņš tautu rājējiņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13693.

Asarot(i) asaroja
Bāleliņa zobentiņš:
Uz tautām asaroja,
Kam māsiņu rūdināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Asināt asināja
Bāliņš savu zobentiņu;
Uz tautām asināja,
Dzird māsiņu nicinot.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

2. Vīcināt vīcināja
Bāliņs savu zobeniņu;
Uz tautām vīcināja,
Kam māsiņu raudināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13694.

Audz jele, rozīte,
Aiz dadžu krūma,
Lai tevi nepūta
Ziemeļa vēji;
Audz jele, māsiņa,
Aiz bāleniņa,
Lai tevi neredz
Sīvajas tautas!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Audz galā, magone,
Aiz dadžu krūmu;
Stāv~ galā, māsiņa,
Aiz bāleniņu!
190 [Kuldīā].

13695.

Audz, cērpiņi, pret cērpiņu,
Rozes cērpu stārpiņāi;
Audz, brālīti pret brālīti,
Māsas brāļu stārpiņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13696.

Bēdz, bitīte, lietiņš nāk,
Zem zaļā ozoliņa;
Bēdz, māsiņa, tautas nāk,
Zem bāliņa zobentiņa!
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bēdz, bitīte, lietus līst,
Apakš liepu lapiņām;
Bēdz, māsiņa, tautas jāj,
Aiz bāliņa muguriņas!
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

13697.

Bēdz, tautieti, pasolē,
Nu nāk mani bāleliņi;
Labāk tevi blusas koda,
Ne bāliņa zobentiņš.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Ai, svainīti, ai, svainīti,
Pagulies, pagaldē;
Labāk, tevi, blusas, koda,
Nekā, znoti, knazierēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Bēdz, tautieti, pabeņķē,
Nu nāk mani bāleniņi;
Labāk tevi blusas ēda,
Ne bāliņu pātadziņa.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Mūk~, dēliņ, aizkrāsnē,
Nu nāk māsas bāleliņ~,
Nu nāk māsas bāleliņ~
Ar asieme zobeniem.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 378 -

4. Mūc, tautieti, pabeņķēi,
Nu jāj mani bāleliņi;
Nu būs tavi krūzu mati
Manu brāļu rociņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13698.

Bij man viena rieksta dēļ
Tādu lielu lazdu liekt?
Bij man vienas māsas dēļ
Tādu pulku tautu rāt?
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

13699.

Bāliņ, putu gabaliņ,
Nāc, palīdzi tautas rāt!
- Māsiņ, zelta droztaliņa,
Es nevaru to darīt:
Man pašam līgaviņa
Kā uguns džirkstelīte.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

13700.

Brāļu dēļ es māsiņa
Sen pazustu tautiņās,
Būt~ Dieviņš man nedevis
Pašai gudra padomiņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

13701.

Bāliņ, tavu drošu prātu,
Tavu gudru padomiņu:
Krustiem cirsta bērzu birze,
Cauri veda sav~ māsiņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

13702.

Dot es devu sav~ māsiņu,
Bet nedevu nicināt;
Vienu roku māsu devu,
Otru - zaļu zobeniņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Dotan došu sav~ meitiņu,
Bet nedošu nicināt;
Ja dzirdēšu nicinot,
Zobeniņu balināšu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13703.

Drīkstiet, tautas, mani rāt,
Drīkstiet mani rūdināt?
Vai jūs ziniet, kas es ešu,
Kas ir mani bāleliņi?
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

137031.

Dzīrās mani sveši ļaudis
Stāvu laist ūdenī.
Vai zemīte vāku vāzta,
Vai bāliņi nezinās?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13704.

Ieblakām bēŗi tek,
Dusmām jāja bāleliņi:
Atraduši sav~ māsiņu
Svētu rītu maldinām.
- Dusmiņām nezināju,
Kur piesieti kumeliņu.
Pušām cirtu liepas milnu
Deviņiem gabaliem.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

13705.

Ieblakām bēŗi tek,
Dusmām jāja bāleliņi;
Lai sargās tās tautiņas,
Kas māsiņu niecināja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13706.

Ieva līka, lazdu lieca,
Liec lazdiņa ozoliņu;
Tautas rāja, māsa raud,
Sak~ māsiņa bāliņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13707.

Ej, bāliņi, tu pa priekšu,
Es tavā pasejā,
Es tavā pasejā
Kā ozola krēsliņā.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

13708.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Neej mana nezināma!
Iesi mana nezināma,
Dzīvos~ tautu nicināma.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Ej, māsiņ, tuvu tāļu,
Neej mana nezināma!
Iesi mana nezināma,
Nāksi gauži raudādama.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 379 -

13709.

Es aizjāju svētu rītu
Sav~ māsiņu apraudzīt.
Es atradu sav~ māsiņu
Svētu rītu maltuvē.
Noprasīju svainīšam:
Vai tā tava malējiņa?
Es ne savu ganu meitu
Svētu rītu malt neraidu.
Pušu cirtu liepas milnu,
Trīs gabalos dzirnutiņas.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Aiz dusmām nezināju,
Kur piesēju kumelīt~:
Es atradu sav~ māsiņu
Svētā rītā maltuvē.
As tai devu labu rītu,
Viņa slauka asariņas.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Ko es tevim pasacīšu:
Tava galva manā rokā,
Mans tērauda zobeniņš.
Tava galva nemaksā
Manas māsas asariņas.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

2. Es atdevu sav~ māsiņu
Dižam tautu bajāram.
Pa gadiņu svētu rītu
Iem~ māsiņas apmeklēt.
Es atradu sav~ māsiņu
Svētu rītu maldinām.
Es sacīju: labrītiņ!
Māsa slauka asariņas.
Es jautāju tautiešam:
Vai tā tava kalponīte?
Es ne savas kalponītes
Svētrītos malt neraidu.
Pušām laudu liepu milnu,
Trīs daļām dzirnatiņas.
216 [Ventspilī].

3. Svētdien jāšu uz tautām
Sav~ māsiņu apraudzīt.
As atradu sav~ māsiņu
Svētu rītu maldinām.
Nezināju ar dusmām,
Kur piesiet kumeliņu.
Sētā dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Pušām šķēlu liepas milnu,
Trim gabalim dziernavtiņas.
Nāc laukā, svaiņa šķelmi,
Kāda vaina māsiņai?
Vai tu eidi nesamaltu,
Vai valkāji nevelētu?
Vienu roku māsu ņēmu,
Otru savu kumeliņu.
Kāp, māsiņa, kumeļāi,
Es tecēšu kājiņām.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

4. Tautas kala svina dzirnas
Aiz kalniņa lejiņā,
Tie gribēja mūs~ māsiņu
Paslepeni maldināt.
Tas būs nieki, tautu dēlis,
Jutīs mani bāleniņi.
Tīšām jāju svētu rītu
Sav~ māsiņu apraudzīt.
Es atradu sav~ māsiņu
Svētu rītu maldinām.
Ar dusmām neredzēju,
Kur piesēju kumeliņu.
Maurā dūru zobeniņu,
Tur sien~ savu kumeliņu.
Dievs palīdz, man~ māsiņ,
Kas tev lika, ko tu mal?
- Paldies, manu bāleniņu,
Tautas lika, tad es malu.
- Pušām šķēlu liepas milnu
Deviņiem gabaliem.
Nākat, tautas, raugāties,
Brālīts skalda dzirnatiņas.
Drīz gribēju znotu vilkt
Par asaju zobeniņu,
Maķenīt apdomāju,
Kas māsai maizi dos,
Kas māsai maizi dos
Par vaiņaga ņēmumiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5. Tīši tīši es iedevu
Sav~ māsiņu bajāram;
Tīši gāju svētu rītu
Sav~ māsiņu apraudzīt.
Es iegāju istabā,
Sav~ māsiņu neredzēju.
Es vaicāju tautiešam:
Vai māsiņa baznīcā?
Tautiets manim atbildēja:
Māsiņ~ maļ kambarī.
Es ne savu kalponīti
Svētu rītu nemaldinu,
Tu to savu līgaviņu
Svētu rītu malti raidi.
Nāc, māsiņa, atpakaļ,
Ja tautiņas nicināja!
Vai tālēļ zemē grimt,
Kad noņēma vaiņadziņu?
190 [Kuldīā].

- 380 -

13710.

Es atradu sav~ māsiņu
Rāvijā velējot.
Sviežu vāli pančkiņā,
Jēmu zirga mugurā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13711.

Es iedevu sav~ māsiņu
Tais tāļās tautiņās.
Es nezinu, kamlabad
Man sirsniņa gauži sāp.
Vai būs māsa noskumuse
Tais tāļās tautiņās?
Tai trešā mēnesī
Atnāk maza grāmatiņa.
Grāmatiņā ierakstīts:
Jāj māsiņu apraudzīt!
Vēl pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa vārtus vērt.
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Sak~ tiešām, man~ māsiņ,
Kādas vainas tu sūdzies?
- Sūras dienas, grūtas dienas,
Manu mīļu bāleliņ!
- Nāc ārā, tautu dēls,
Nāc ar mani parunāt!
Nāc, māsiņa, klētiņā,
Parād~ savu dzīvošanu!
Es atradu klētiņā
Pelav~ maizi, rudzu putru,
Pelav~ maizi, rudzu putru,
Trīsžuburu kančakiņu.
Taisies, māsiņ, drīz jo drīz,
Tev~ māmiņa gaidīt gaida.
Tautiets lūdza raudādams:
Pamet vēl šādu gadu!
Nepamešu, nepamešu,
Māmiņ~ viņu gaidīt gaida.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

13712.

Es izdzirdu no ļaudīm,
Tautas māsu niecinot.
Apsegloju kumeliņu,
Jāju viņas apraudzīt.
Es gar viņas sētu jāju,
Tek māsiņa vārtu vērt;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Kā raudāji tu, māsiņa,
Kā slaucīji asariņas?
- Kā būs manim neraudāt,
Slikti māte izdevuse,
Dzērājam, delverim,
Lielam naudas tērmanim,
Lielam kroga dzērājam,
Lielam zirgu mietniekam.
- Nāc ārā, svaiņa šķelmi,
Lai es tevim apprasos,
Lai es tevim apprasos,
Kam māsiņu rūdināji.
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobentiņš!
Noskries tava poda galva
No pleciem grabēdama,
Skanēdama, grabēdama
Kā māsiņas gredzeniņš.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

13713.

Es māsiņas neraudātu,
Kaut tā maza nomiruse;
Nu es raudu, nu man žēl,
Dzirdu tautas nicinām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Es māsiņas neraudātu,
Būt~ tā maza nomiruse;
Nu bij liela, nu bij žēl,
Dzird~ tautiņas niecinot.
Vai niecina darba dēļ,
Vai mazā augumiņa?
Darba dēļ neniecina,
Niecin~ maza augumiņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2. Es māsiņas neraudātu,
Būt~ tā maza nomiruse;
Nu es raudu, nu man žēl,
Dzirdu tautas niecenot.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Nāc ar mani parunāt!
Vai tu ēdi nesamaltu,
Vai nesāji nevelētu?
Tava galva, mana roka,
Mans asais zobeniņš!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 381 -

13714.

Es piesaku tev, tautiet,
Tu māsiņas nenicini!
Aizskries tava galvas poga
Līdz vārtiem žvinšķēdama.
40 [Slokā (Rg)].

13715.

Es redzēju mūs~ māsiņu
Leišu lauku vergojam.
Metam, brāļi, sīku naudu,
Atpirkam sav~ māsiņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

13716.

Gana man miedziņš nāca,
Ja miegam pasaļāvu;
Gana mani tautas rātu,
Ja bāliņi vaļu ļautu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

13717.

Gan ūdeņa tai purvā, -
Kārkliem gali nožuvuši;
Gan brālīšu tai māsai,
Vēl staigāja raudādama.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

13718.

Kriķīšam plata lapa,
Drīz salnīnu bijājās;
Tautiešam mīksta daba,
Bīkstās manu bālelīn~.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

13719.

Gudrajam, lēnajam
Pastarīti bildināt:
Pastarītei daudz svainīšu,
Lieli visi brāleliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13720.

Gulbis kliedza ezerā,
Silā balss atskanēja;
Māsa raud tautiņās,
Brāļos birst asariņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Porā kliedze klijāniņš,
Še balsiņš atskanēja,
Tautās raud mūs~ māsiņa,
Brāļos bira asariņas.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

2. Vāverīte plaukstas sita,
Silā balss atskanēja;
Tautās raud mūs~ māsiņa,
Brāļos bira asaras.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

13721.

Īstu brāļu man nebija,
Bet man daiļi nozarieši.
Nozarieši vārdu saka,
Maliņā stāvēdami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Aiz īstā brāleliņa
Mīta tautu kājiņām;
Nozarieši vārdu saka,
Maliņā stāvēdami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13722.

Kam, bāliņi, jostu jozi,
Kam nejozi zobeniņu,
Ko tautāmi parādīti,
Ja māsiņu nicināja?
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

13723.

Kas kait irbei nerotāt,
Raudulīte rasu krēta;
Kas kait māsai nedzīvot,
Bāliņš tautu rājējiņš.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

13724.

Kaut Dievs dotu man sajusti,
Kad māsiņu niecināja,
Tad es savu jauno svaini
Par zobinu lecinātu,
Par zobinu lecinātu,
Apkārt sevi tecinātu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

13725.

Klusu tautas mani rāja,
Lai nejuta bāleliņi.
Nav zemīte vāku vāzta,
Jutīs mani bāleliņi.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Tautiets mani klētī kūla,
Lai nedzird tēvs māmiņa.
Vai zemīte vāku vērta,
Vai zināt nedabūs?
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

- 382 -

13726.

Klusi cirtu lagzda krūmu,
Lai nedzird lakstīgala;
Klusi rāju līgaviņu,
Lai nedzird bāleniņi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

13727.

Kur tie mani bāleliņi,
Ka tie mani neredzēja?
Tautas mani bridināja
Par asiem rugājiem,
Par asiem rugājiem
Ar basām kājiņām.
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

1. Tautiets mani bridināja
Pa rasotu rudzu lauku,
Pa rasotu rudzu lauku
Ar basām kājiņām,
Kur tie mani bāleliņi,
Ka tie mani neredzēja?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13728.

Kur tie mani diže rad~,
Kur bagate bāleliņ~,
Kad tie mani neredzej~
Tautiņās pavārgušu?
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

13729.

Kur tu īsi, buol~en~eņ,
Boltys kuojis audamīs?
- Īšu muosys pasavārtu,
Dz~ēržu, tautys nycynuoj.
Dūt es d~evu sov~ muos~eņu,
Bet nadūšu nycynuot~:
Vīnu rūku muosu d~evu,
Ūtru zaļu zūbin~eņu.
4271 [Rēzeknes apr.].

13730.

Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ej, masiņ, nevaicā,
Atnes man slēžu kreklu!
- Kur tu iesi, bāleliņ?
Es atnešu slēžu kreklu.
- Ej, māsiņ, nevaicā,
Atnes manus brūnus svārkus!
- Kur tu iesi, bāleliņ?
Es atnešu brūnus svārkus.
- Ej, māsiņ, nevaicā,
Atnes manu cepurīti!
- Kur tu iesi, bāleliņ?
Es atnešu cepurīti.
- Ej, māsiņ, nevaicā,
Atnes manu zobeniņu!
- Kur tu iesi, bāleliņ?
Es atnešu zobeniņu.
- Ej, māsiņ, nevaicā,
Izved manu kumeliņu!
- Kur nu jāsi, bāleliņ?
Es izvešu kumeliņu.
- Jāšu māsas apraudzīt,
Dzirdu tautas nicinot.
I da vārtu nedajāju,
Tek māsiņa raudādama,
Tek māsiņa raudādama,
Asariņas slaucīdama.
Tec, māsiņ, ver vārtiņus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Līdz tautieša nama durvju.
Nāc ārā, tautu šķelmi,
Man ar tevi jārunā.
Es tev būšu pavaicāt,
Kā māsiņa gauži raud.
Vai tu ēdi nesamaltu,
Vai nesāji nevelētu?
Smalka maize kambarē,
Balts krekliņš mugurā.
Tava galva, mana roka,
Mans asais zobeniņš!
Tik uz Dievu apdomāju,
Kas māsai maizes dos.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Ej, māsiņ, tautiņās,
Jāšu tevi apraudzīt!
Ne pusgadu nedzīvoju,
Jāju māsu apraudzīt.
Ne puslauku nepārjāju,
Nokrīt mana cepurīte,
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nozviedzāsi kumeliņš;
Ne pie durvīm nepiegāju,
Nāk māsiņa raudādama.
Znota šķelmi, nāc ārā,
Kādu vainu māsai dodi?
Vai tu ēdi neizceptu,
Vai valkāji nemazgātu?
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
Visi mani brūni svārki
Ar tā šķelmja asinīm.
40-1 (Lapmežciemā).

- 383 -

2. Kur tu iesi, bāleniņ,
Baltas kājas audamies?
- Iešu māsas lūkoties,
Kā dzīvoja tautiņās.
Ne pie vārtiem nepiegāju,
Tek māsiņa raudādama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Pavaicāju māsiņai,
Kāda dzīve tautiņās.
- Ai bāliņ, rūgta dzīve:
Rītā rutki, launagā,
Rītā rutki, launagā,
Vakarāi rudzenīca;
Sviedros kreklu novalkāju,
Asarās izvelēju.
- Nāc tuvāki, znota šķelmi,
Ko es tevim pasacīšu:
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobeniņš!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

3. Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš~ māsiņas aplūkot,
Kā dzīvoja tautiņās.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk pretim raudādama;
Vienu roku vārtus ceļ,
Otru slauka asariņas.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Kam māsiņa gauži raud?
Vai tu ēdi nesamaltu,
Vai valkāji nevelētu?
Kad es gribu, tev~ sacērtu
Deviņos gabalos.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

4. Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš~ māsiņas aplūkāt,
Ko darīja tautiņās.
Ne pie vārtu nedajāju,
Nāk māsiņa raudādama.
Cel, māsiņ, plaši vārtus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Uz tautieša klēts durīm.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Man ar tevi jārunā:
Kam tu ņēmi man~ māsiņu,
Kad ar godu nedzīvā?
Tavi mati, mani nagi
Vienreiz vienu ceļu ies.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

5. Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš~ māsiņas apraudzīt,
Kā dzīvoja tautiņās.
Ne pie vārtu nedajāju,
Tek māsiņa raudādama.
Cel, māsiņa, vaļā vārtus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Pie tautieša nama durvju.
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Man ar tevi jārunā!
Kam tu ņēmi man~ māsiņu,
Kad gribēji nicināt?
Vai tu ēdi nesamaltu,
Vai valkāji nevelētu?
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobeniņš!
Līdz pusīti vien pavilka
Bāliņš savu zobeniņu,
Tā sabira sveši ļaudis
Kā žirbuļi kaņipēs.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

6. Kur tu iesi, bāleliņi,
Vakarā kājas avi?
- Ej, māsiņa, nevaicājsi,
Atved manu kumeliņu!
- Kur tu iesi, bāleliņi?
Es atvedu kumeliņu.
- Jāšu māsiņ~ apraudzīt,
Kā dzīvoja tautiņās.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudādama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Es dusmās nezināju,
Kur piesietu kumeliņu.
Nāc laukā, znota šķelmi,
Ko māsiņa gauži raud?
- Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
Voi tev trūka sāls maizīte,
Voi es mīļi nedzīvoju?
224 [Kabilē (Kld)].

- 384 -

7. Kur tu gāji, bāleliņ,
Vakarā kājas āvi?
- Ieš~ māsiņas apraudzīt,
Dziržu tautas niecinām.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudādama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Sētā dūru zobeniņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Nāc laukā, māsas svaini,
Ko tev mana māsa dara?
Vai tu ēdi nevārītu,
Vai valkāji nemazgātu?
Balts krekliņš mugurā,
Cepta maize skapī bij.
Es sasitu tautu galdu
Deviņos gabalos,
Lai tautām galda žēl,
Kā man savas māsas žēl.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8. Kur tu jāsi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
- Jāšu māsas apraudzīt,
Dzirdu tautras niecinot.
Ni pie vārtu nepiejāju,
Tek māsiņa vārtus vērt;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ver, māsiņ, plaši vārtus,
Lei tek manis kumeliņš,
Lei tek manis kumeliņš
Gar tautieša nama duru.
- Bēdz, tautiet, pabeņķē,
Nu jāj māsas bāleliņi;
Labāk tevi bluses ēda
Nekā brāļa pārtadziņa.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

9. Kur tu jāsi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Jāšu māsas aplūkot,
Kā dzīvo tautiņās.
Ne par kalnu nepārjāju,
Iezviedzās kumeliņš;
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa raudādama.
Cel, māsiņa, plaši vārtus,
Lai tek daiļi kumeliņš,
Lai tek daiļi kumeliņš
Līdz tautieša namdurīm.
Nāc ārā, švāgar~ šķelmi,
Ko māsiņa gauži raud?
Vai tu ēdi nesamaltu,
Vai valkāji nemazgātu?
- Ne es ēdu nesamaltu,
Ne valkāju nemazgātu;
Tā bij mūsu pašu vaina,
Ka mēs nikni dzīvojam.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

10. Kur tu jāsi, bāleniņu,
Vakarāi kājas avi?
- Jāšu māsu apraudzīt,
Dziržu tautas niecinām.
Ne pusceļa nenojāju,
Nozviedzās kumeliņš;
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudādama,
Nāk māsiņa raudādama,
Asariņas slaucīdama;
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
Cel, māsiņa, plati vārtus,
Lai tek manis kumeliņis,
Lai tek manis kumeliņis,
Lai nelauzu zobentiņu.
No dusmām nezināju,
Kur piesieti kumeliņu, -
Pagalmā tāda klaja,
Ne tur mieta, ne tur staba;
Sētāi dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu;
Danco manis kumeliņis
Gar tērauda zobentiņu.
Nāc ārāi, svaiņa šķelmi,
Ko es tev pavaicāšu,
To es tev pavaicāšu:
Kāda vaina māsiņai?
Vai tu ēdi nevārītu,
Vai valkāji nemazgātu
Cepta maize kambarī,
Balts krekliņis mugurāi.
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
Noskries tava pogas galva
Līdz vārtiem grabēdama.
Būtu cirtis, apdomāju,
Kas māsai maizi dos,
Kas māsai maizi dos
Vecajās dieniņās.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

- 385 -

11. Tumsāi tautas māsu rāja,
Lai nejuta bāleliņi.
Nav gaismiņa ataususe,
Bāleliņi sajutuši.
Iekrustim bēŗi tek,
Dusmās jāja bāleliņi,
Dusmās jāja bāleliņi,
Zobentiņus piejozuši.
Lai sargās tās tautiņas,
Kas māsiņu niecināja!
Nav saulīte uzlēkuse,
Bāleliņi aiz vārtim,
Bāleliņi aiz vārtim
Sauc māsiņu vārtu vērt.
Nāk māsiņa vārtu vērt,
Asariņas slaucīdama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Aiz dusmām nezināju,
Kur piesiet kumeliņu;
Sētāi dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Nāc ārā, šķelmja svaini,
Kāda vaina māsiņai?
Vai tu ēdi nesamaltu,
Vai valkāji nevelētu?
Es gribēju svainīšam
Cierst gar ausi zobeniņu,
Vēl Dieviņu apdomāju,
Kas māsai maizi dos.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13731.

Kur tu jāje, bāleliņ,
Vakarē kājas av~?
- Kuš kuš māsiņ, nesak~ niek~,
Pakac~ manu zobeniņ~!
Es dzirdeju savu mās~
Tautiņēsu niecinam.
Es aizjāj pi vārtim,
Māsiņ~ tecē vārt~s vērt;
Vienu roku vārt~s vēr~,
Otr~ slauce asaras.
Es izvilku nēzdociņ~,
Noslauceju asaras.
Neraud~, neraud~, mān~ māsiņ~,
Tautiņš niek~ nepadar~s;
Tautiņš pats niecinajams,
Tāpēc mās~s niecanē.
Es ar savu zobaniņ~
Tautiņam Diev~ rād~s:
Kad nebij cit~ dārb~,
Kāpēc mās~ niecanē.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13732.

Kur tu juosi, buol~el~eņ,
Boltys kuojis audamīs?
- Juošu muosys apsavārtu,
Dzēržu, tautys nycynuoj~.
Nadajuoju da vuorteņu,
Tak muoseņa rauduodama.
Raudi, muoseņ, i naraudi,
Na tev~ vīnu tautys vede:
Saul~eitei vīna meita,
I tū pošu tautys vede.
426 [Sakstagala pag. Rz].

13733.

Kur tu jāsi, bāleliņi,
Vakarāi kājas auni?
- Jāšu māsas apraudzīti,
Dzirdu tautas niecinot.
Ne pie vārtiem nepiejāju.
Iztek māsa raudādama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Sak~, māsiņa mīļa balta,
Kāda tava dzīvošana?
- Ašķu putra, pelu maize,
Tā ir mana dzīvošana.
Vēl ir mana istabiņa
Ar nātrāmi izkaisīta.
- Nāc ārā, svaiņa šķelmi,
Kāda vaina māsiņai?
Vai tu ēdi negatavu,
Vai valkāji nemazgātu?
Šķiŗaties viens no otra,
Lauž laulātus gredzeniņus,
Metat jūŗas dibenāi,
Kalniņāi stāvēdami,
Lai skatās visi ļaudis,
Ka jūs divi šķiŗaties.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

- 386 -

13734.

Maza maza aizvējiņa
No tā viena žagariņa;
Maza maza aizbildiņa
No tā viena bāleliņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nav nekāda aizvējiņa
No tām vēja kaņepēm;
Nav nekāda aizstāviņa
No tā viena bāleliņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

13735.

Miegam nākot i nevaru
Nesnauduse vakarā;
Tautu rājam~ i neciešu,
Nesacījse bāliņam.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

13736.

Nāc, brālīt, paraudzīt,
Kas manā pagālī:
Pieci zīda nēzdodziņi,
Asarām pieslaucīti.
Visus piecus pieraudāju,
Sīvu tautu niecināma.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

13737.

Nakti alkšņi pumpuroja,
Dienu bērzi vizuļoja;
Nakti tautas māsu rāja,
Dienu nāca bāleliņi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

13738.

Osi cirtu, kļava lūza,
Kļava lauza ozoliņu;
Tautas rāja, māsa raud,
Brāļi cēla ienaidiņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Lazdu lieca, liepa līka,
Liec liepiņa ozoliņu;
Tautas rāja, māsa raud,
Brāļiem bira asariņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13739.

Palocīja, palocīja
Tautas manu valodiņu.
Tad, tautiņas, nelokāt,
Kad dzirdēja bāleliņi!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13740.

Pie vārtiem es pieslēju
Savu dzelžu zobeniņu,
Lai tautiņas zirgus sēja,
Kad māsai pakaļ brauca.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

13741.

Pieci simti svešu ļaužu,
Simtu vien bāleliņu;
Pieci simti nebēdāju,
Simtiņā stāvēdama.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13742.

Pirmo gadu, bāleliņi,
Sērstu mani nenāciet!
Nav tautieša klētiņā
Vienas auzas sēnaliņas.
Jau otrā, trešajā
Nāciet lieli, nāciet mazi;
Nāciet lieli tautu rāt,
Mazi manis apraudzīt.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

13743.

Sak~, māsiņa, sacīdama,
Ne tik gauži raudādama,
Vai tautiets tevi rāja,
Vai tautieša māmuliņa?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Sak~, māsiņa, sacīdama,
Kā tik gauži tu raudāji:
Vai dieveŗi tevi rāja,
Vai rāj citas ietaļiņas?
121 [Gulbenē (Md)].

13744.

Sak~ ozolu cietu koku, -
Vētra lauza galotnīti;
Sak~ tautieti drošu vīru, -
Bīstas manu bāleliņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 387 -

13745.

Sakās mani tautas rāt,
Zina vienu bāleliņu.
Lai ir viens, bet dižans,
Sukās jūsu muguriņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

13746.

Žēlojiet, bāleliņi!
Nāk māsiņa raudādama.
- Ko māsiņas žēlosam,
Mums pašiem tautu meita.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Brāli brāli, žēlo māsu!
Nāk māsiņa raudādama.
- Lai māsiņu Dievs žēlo,
Es māsiņu nežēloju;
Man pašam līgaviņa
Ik dieniņas žēlojama.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

13747.

Sirdēstiem, žēlabiem
Salauzīju zobentiņu:
Vien~ atradu sav~ māsiņu
Pie grūtām dzirnavām.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

13748.

Sit, tautieti, ja tu drīksti,
Es sacīšu bāliņam:
Tavi mati, brāļa nagi
Kroga galda galiņā!
1311 [Apē (Vlk)].

13749.

Smalku skuju tā eglīte,
Tā bij laba dedzināt;
Bez bāliņu tā māsiņa,
Tā bij labi rūdināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13750.

Strauja tek tā upīte,
Tai akmeņi dibenā;
Gauži raud tā māsiņa,
Tai ir tālu bāleliņi.
121 [Gulbenē (Md)].

13751.

Sūdz, māsiņa, sūdzēdama,
Ne tik gauži raudādama!
Tad es, māsa, ne bāliņš,
Ja es tautas nenorāšu.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

13752.

Suņi, ūdru nedzenat,
Ūdram dziļa istabiņa;
Tautas, māsu nerājat,
Māsai sīvi bāleliņi.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)]. 193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)], 198 [Saldū].

13753.

Tautas mani ķercināja,
Kā putniņu noķēruši;
Būt~ redzējši bāleliņi,
Nebūt~ tautām tā vaļiņa.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

13754.

Tautas tautām i piedeva
Savu gudru padomiņu;
I es iešu pie bāliņa,
Man piedeva bāleliņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Tautas tautām i piedeva
Savu gudru padomiņu;
Es aiziešu uz māmiņu,
Man piedos māmuliņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13755.

Tautiets man pliķi cierta
Vienu reizu, otru reizu;
Cērt vēl, nelga, trešu reizu,
Tad gaudīšu brālīšam,
Tad būs tavi krūzu mati
Mana brāļa rociņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

13756.

Tautiets, mani precēdams,
Vaŗa pīcku kaldināja.
Tu, tautieti, man kaldini,
Tev kaļ mani bāleliņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13757.

Tautu dēls dzirnas dara
Apakš kupla ozoliņa,
Lai varēja mūs~ māsiņu
Paslepeni maldināt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13758.

Teic, māsiņ, neizteic
Visus ļaunus tautas vārdus:
Bāliņam ātra sirds,
Drīz izrauj zobentiņu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 388 -

13759.

Tev, bērziņi, platas lapas,
Apsedz mani migliņā;
Tev, brālīti, liela vara,
Redzi mani tautiņās!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

13760.

Ūjā, vilks, neēd jēru,
Man sirdīga saimeniece;
Griežat ceļu, sveši ļaudis,
Man vareni bāleliņi!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

13761.

Vakarā tautas rāja,
Lai bāliņi nesajuta;
Nav saulīte uzlēkuse,
Jau bāliņi sajutuši.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

13762.

Vaļa vaļa tev, tautiet,
Ne visai tava vaļa:
Vaļa tev malti celt,
Nava vaļas niecināt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13763.

Viena pati man māsiņa!
Tāli jāt tautiņās!
Ik rītiņu, vakariņu
Teku māsu apraudzīt,
Teku māsu apraudzīt,
Vai svainītis labi tura.
224 [Kabilē (Kld)].

13764.

Viens pats man bāleliņš
Pērkonīša bargumiņu;
Lūdzaties, sveši ļaudis,
Ja varat pielūgties!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13765.

Cūka, palti sajaukuse,
Sūta vepri viļāties;
Māsa, naidu sacēluse,
Sūta brāļus līdzināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

42909.

Asarot asaroja
Bāleniņa zobeniņis:
Redz māsiņu iedodam
Nelabā vietiņā.
241 [Lubānas Md].

42910.

Bāliņam māsas auga,
Kā rozītes dārziņā;
Grib tautieši lasīties,
Brāļi voliņu [vaļu tiem] naliek.
605 [Skolas].

42911.

Ceļat mani, cāluojeņi,
Jeusu calta nasēdēšu;
Ka cels muni bruoleleņi,
Tod sēdēšu rauduodama.
236 [Līvānu D].

42912.

Drīksti, nelga, māsu ņemt,
Drīkst' māsiņu bildināt!
Vai tu vari zelta tiltu
Pār Daugavu pārtaisīt?
605 [Skolas].

42913.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņai lauku galiņe?
Tautas dīda kumeliņus,
Brāļi loka zobeniņus;
Tautas dīda gribēdamas,
Brāļi loka nedodami.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

42914.

Kur tu īsi, buoleliņ,
Boltas kuojas audamīs?
Īšu muosas apsavārtu,
Kai dzeivuoja tautiņuos;
Ka bius labi, ta pamesšu,
Ka nalabi, leidza vesšu.
605 [Skolas].

42915.

Ķizu ķizu vanagam,
Balta vista kaņepēs;
Ķizu ķizu tautiešam,
Māsa auga bāliņos.
355 [Rucavas Lp].

42916.

Ošiņš līka, kļavu lieca,
Kļaviņš lieca ozoliņu;
Māsa sūdz bāliņam,
Bāliņš tautu rājējiņš.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

- 389 -

42917.

Parunoji, tu bruolleit,
Ar sovomi muoseņomi;
Lai škirāsi volūdeņa
Ar tautīti runojūt.
236 [Līvānu D].

42918.

Pučīt, tovu zīdēšonu
Muolūtā kalneņā!
Muoseņ, tovu runuošonu
Ar svešim ļauteņim!
326 [Preiļu D].

42919.

Redz kur tēvi, redz kur dēli,
Redz kā friši turējās!
Tiklīdz sita tautu galdu,
Līdz atlēca šķēpelītes.
605 [Skolas].

42920.

Saglaudīju gludu galvu,
Sēdu brāļu viducī;
Tautiešam acis dega
Kā tam peļu vanagam.
263 [Mēmeles Jk].

42921.

Soku, soku muoseņai -
Nasaklausa, nasaklausa.
Ar tautom narunuot
Jaukajom volūdom.
326 [Preiļu D].

42922.

Sytu krīni galdeņā,
Sytu golda galeņā;
Tauteņom krīņa žāl,
Man muoseņis vaira žāl.
466 [Vārkavas D].

42923.

Sit man pliķi, bāleliņi,
Ja neklausu vārdiņam;
Lai es jauna neielēcu
Nelietīša kamanās.
378 [Seces Jk].

42924.

Tik, tautīt, dzīduot dzīžu,
Tik runuot pīrunavu,
Ka naītu myus' muosiņa
Ceļa molu rauduodama.
143 [Jāsmuižas D].

Satura rādītājs |Skati visu grāmatu