d) Brāļu gājiens pēc zagšus vestās māsas, atstāstīts gaŗākā dziesmā
13643.Vai Dieviņ, vai Dieviņ, Cik zagļu ļaudis! Nozaga māsiņu Gaismiņai austot, Gaismiņai austot, Saulītei lecot. Ņem, bāliņ, zirgu, Jāj māsu meklēt! - Atradu māsiņu Tautieša klētī, Sēž galda galā, Alus kanna rokā, Alus kanna rokā, Balta aube galvā. Es lūgšu lūdzu: Nāc, māsiņ, līdzi! - Neiešu līdzi, Man tepat patīk, Te laba dzīve, Daiļš arājiņš, Daiļš arājiņš, Bērs kumeliņš.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].
1. Vai mana māmiņa, To zagļa ļaužu: Izzaga meitiņu, Dieniņa ausa; Gar ciemu aizveda, Saulīte lēca. To es jau tītīju, Kam lepni staigā: Ik dienas balts kreklis, Melns rinduciņš, Rakstītas zeķītes, Kurpītes kājā, Gludena galviņa, Spožs vainadziņš.
226 [Kandavā (Tl)].
2. Gaismiņai austot, Saulītei lecot, Nozaga māmiņai Daiļo meitiņu. Ņem, bāliņ, sirmu zirgu, Jāj māsu meklēt! - Es jāju, jāju Trīs simti jūdžu, Ieraugu māsiņu Tautieša klētī; Stāv galda galā, Balta aube galvā, Balta aube galvā, Alus kanna rokā. Es lūdzu lūgšus: Nāc, māsiņ, mājās, Nāc, māsiņ, mājās, Nav mātei meitas. - Es lūdzu lūgšus: Ņem, bāliņ, sievu, Ņem, bāliņ, sievu, Būs mātei meita. Man pašai stallī Bēri kumeliņi, Man pašai laidars, Pilns raibu govju.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].
- 363 - |
13644.Vai māte māte, Šei zagļa ļaudis, Gaismiņai austot, Nozaga māsu. - Jem, brāli, kumeļu, Dzeniesi māsu! - Panācu māsiņu Tautieša sētā(i), Tautieša sētā(i), Tautieša klētē(i). Nāc, māsa laukā(i), Sēdi kumeļā(i)! - Neiešu, brālīti, Nav villainītes. - Nāc, māsa, laukā(i), Še villainīte! - Neiešu, brālīti, Nav gredzentiņa. - Nāc, māsa, laukā(i), Še gredzentiņš! - Neiešu, brālīti, Nav vaiņadziņa. - Nāc, māsa laukā(i), Še vaiņadziņis! - Neiešu, brālīti, Nevaru vairs iet, Jau nakti gulējse Pie tautu dēla. - Ķizu ķizu, māsiņa, To tev(im) vajaga, Kam grezni staigāji Pie māmuļītes: Ik dienas balts kreklis, Mells lindruciņis, Gludena gāliņa, Spožs vaiņadziņis; Pa sētu tekāji Kā cielaviņa.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].
1. Ai māte, ai māte, Tev ļaudis zagļi, Gailīti kaunota, Nozaga nazi, Gaismīni austota, Nozaga māsu, Saulīti lecota, Caur ciemu veda. Ai mīļu brālīti, Sēd~ kumeļāi, Sēdiesa kumeļā, Dzeniesa māsu! - Kur, brālīt, panāci Māsīnu manu? - Tautīnu klētī, Tautīnu vidū. Nāc, māsa, laukāi, Sēd~ kumeļāi! - Ai mīļu brālīti, Nevaru sēdēt, Nevaru sēdēta, Nav villainītes. - Še, māsa, villaine, Sēd~ kumeļāi! - Ai mīļu brālīti, Nevaru sēdēt, Nevaru sēdēta, Nav gredzenīna. - Še, māsa, gredzenīns, Sēd~ kumeļāi! Ai mīļu brālīti, Nevaru sēdēt, Nevaru sēdēta, Nav vainadzīna. - Še, māsa, vainadzīns, Sēd~ kumeļāi! - Ai mīļu brālīti, Nevaru sēdēt, Jau nakti gulēju Pie tautu dēla.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].
13645.Es biju irbīte, Es māku rotēt No viena kalniņa Uz otraju; Uz trešu lēkdama, Ieraugu tautas. Teciņus tecēju Uz māmuliņu. Gaid~, gaidi, māmiņa, Nu būsi vieši. Tur jāje, tur brauce Par viņu kalnu Tukšajiem ratiem, Liekajiem zirgiem. Tukšaji ratiņi Grib vezumiņu, Liekaji zirgi Grib jājējiņu. - - Gaismiņai austoti Zūd mūsu māsiņa. Ņem, brāli, zirgu, Trenc māsai pakaļ! - Panāce, panāce Sav~ māsiņu, Taut~ istabāji Aiz galda sēdēj~. Slaveni ļautiņi, Ko viņai dosiet? - Doš~ viņai alus, Doš~ viņai medus, Doš~ savu bāliņu Arējiņu.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].
- 364 - |
1. Iedēstu liepiņu Klēts pakaļāi, Es pate zīlīte Lēkātāja. No viena zariņa Uz otru lēcu, Trešā lēkdama, Ieraugu tautas. Tur jāja, tur brauca Par viņu kalnu Liekiem zirgiem, Tuškiem ratiem. Tie liekie zirgi Grib braucējiņu, Tie tuškie rati Grib vezumiņu. - Saulei rietoti Zūd brāļu māsa. - Jem, jemi, brāliņi, Sirmu zirgu, Dzeniesi pakaļi Māsiņai! Kur, brāli, panāci Sav~ māsiņu? - Panāču, panāču Taut~ istabāi: Ar tautām sāniem sēd, Samijuši gredzeniņus, Ni var kungi ko darīt, Ni var savi brāleliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
2. Iemērcu dui graudus Dzeltenu miežu, Padaru dui mucas Sald~ alutiņa; Izcepu dui raušus, Dui kukulīšus; Nokāvu dui zoses, Dui suvēniņus. - Māmiņa, māmiņa, Mums būs viesi: Tur jāja, tur brauca Par viņu kalnu Liekiem zirgiem, Tukšiem ratiem. Tukšiem ratiem Grib vezumiņu, Liekiem zirgiem Grib jājējiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
3. Māmiņa mīļā, Klēts atslēdziņu! Nu iešu klētī Rotāties. Uzvilku lielo Ziedaino kreklu, Apjozu lielo Rakstaino jostu. Izbira ziediņi Caur klēts grīdu, Izauga ieviņa Caur klēts jumtu; Es pate zīlīte Lēkātāja. No viena zariņa Otrā lēču, Trešā lēkdama, Ieraugu tautas, Deviņu kamanu, Simts kumeliņu, Tušiem vāģiem, Liekiem zirgiem. Tukšie vāģi Grib vezumiņu, Liekie zirgi Grib braucējiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].
- 365 - |
4. Saulīte vaicāja Uz mēnestiņu: Ko dara meitiņas Vedekliņas? Vai ada, vai šūn, Vai viesu gaida? Viesīši brauca Par viņu kalniņu Liekiem zirgem, Tukšiem vāģiem. Liekie zirgi Grib jājējiņu, Tukšie vāģīši Grib vezumiņu. - Pušausu gaisum~ Zūd mūsu māsiņa. Celies, bāliņi, Dzenies pakaļ! Aiz viņa kalniņa Tur viens namiņš, Tur mūsu māsiņa Tautu istabā; Balts autiņš galvā, Medskanna rokā.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
5. Tur brauca, tur rūca Par viņu kalnu Tukšiem vāģiem, Liekiem zirgiem. Tukšiem vāģiem Grib vezumiņu, Liekiem zirgiem Jājējiņu. - Aizveda māsiņu Akmiņu zemē. Ko ēda, ko dzēra Akmiņu zemē? Sīko akmiņu Putriņu vira, Smalko žagaru Gultiņu taisa. Edz nu, māsiņa, Es tev sacīju: Kam augi vēlīna Bāliņos? Ik dienas batls kreklis, Pelēki lindraki, Rakstītas zeķītes, Kurpītes kājā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].
6. Tur jāja, tur brauca Pār viņu kalnu Liekiem zirgiem, Tukšiem vāģiem. Liekie zirdziņi Grib jājējiņu, Tukšie vāģīši Grib vezumiņu. Māmiņa mīļā, Dod atslēdziņu, Lai teku klētē Rotāties! - Pus ause gaismiņa Zūd mūsu māsiņa. Ņem, brāli, zirgu, Dzenies pakaļ! - Sadzinu, panāču Taut~ ustubā. Bagātas tautiņas, Ko dosat mātei, Ko dosat mātei Par šūpojumu? Cik gadu šūpoja, Tik simtu mārku: Trīs gadi šūpoja, Trīs simti mārku.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].
13646.Mēs deviņi bāleliņi, Viena pate mums māsiņa. Ik rītiņa malti gāja, Pūru mala rītiņā. Ej, māmiņa, aplūkot Savas jaunas malējiņas (Ko dar~ mūsu malējiņa:) Nerūc vaira dzirnaviņas, Nedzied pate malējiņa. Nāk māmiņa atpakaļ, Asariņas slaucīdama. Vaļā durvis, vaļā logi, Tautas māsu aizveduši. Ceļaties, bāleliņi, Aunaties zābakos, Velciet lūša kažociņus, Joziet zaļus zobeniņus, Lieciet cauņu cepurītes, Seglojat kumeliņus, Seglojat kumeliņus, Dzenatiesi pēc māsiņas, Dzenaties pēc māsiņas, Pēc māsiņas vainadziņa. Jājat, brāļi, simtu jūdzu, Nesaudziet kumeliņus, Nesaudziet kumeliņus, Panāksiet celiņā. - Nojājam pirmu simtu, Dajājam augstu kalnu. Augsta kalna galiņā Trejdeviņi bundzenieki. Ai mīļie bundzenieki, Kam jūs še bungojat? - Tai māsai bungojam, Ko šodien gaŗām veda. - Ai mīļie bundzenieki, Vai jau sen gaŗām veda? - Nava ilgi, steidzaties, Vēl ceļā panāksat. Nojājam otru simtu, Uzjājam augstu kalnu. Augsta kalna galiņā Trejdeviņi koklētāji. Ai mīļie koklētāji, Kam jūs še koklējat? - Tai māsai koklējam, Ko šodien gaŗām veda. - Ai mīļie koklētāji, Vai to sen gaŗām veda? - Nava ilgi, steidzaties, Vēl ceļā panāksat. Nojājam trešu simtu, Uzjājam augstu kalnu. Augsta kalna galiņā Trejdeviņi spēlmanīši. Ai mīļie spēlmanīši, Kam jūs še spēlējat? - Tai māsai spēlējam, Ko šodien gaŗām veda. - Ai mīļie spēlmanīši, Vai to sen gaŗām veda? - Nava ilgi, steidzaties, Vēl ceļā panāksat. Jājam vēl simtu jūdzu, Jau vizuļi pabiruši. Uzjājam augstu kalnu Ieraugām lielu ciemu; Visapkārt kuplas liepas, Atslēgām vārti slēgti. Laužam, brāļi, šautru klēpjus, Metam ciema sētmalā. Satrūkās ciema suņi, Sāk tie sīvi lādināt. Iznāk divi jauni puiši, Kā ozoli uzauguši, Saņem mūsu kumeliņus, Ieved staļļa dibenā, Met ābolu redelēs, Beŗ auziņas silītē, Beŗ auziņas silītē, Ielej skaidru ūdentiņu. Iznāk divas jaunas meitas, Kā rozītes ziedēdamas, Kā rozītes ziedēdamas, Dzelteniem matiņiem, Ieved pašus istabā, Paceļ mums meldu krēslus, Paceļ mums meldu krēslus Pie lielā liepu galda, Uzklāj baltu galdautiņu, Uzliek Dieva mielastiņu, Uzliek miežu alutiņu, Uzliek vīna biķerīti. Liek mums ēst, liek mums dzert, Liek Dieviņu pieminēt. Ne ēdam, ne dzeŗam, Pēc māsiņas raugāmies. Ieraugām sav~ māsiņu Liepu galda galiņā, Liepu galda galiņā; Jau micīte galviņā, Jau micīte galviņā, Sēd asaras slaucīdama. Ai mīļā mūs~ māsiņa, Kā tu tiki šai vidū? - Ai mīļie bāleliņi, Tas notika netīšām: Dzirnas rūca, milnis klaudza, Tautas nāca klusiņām, Tautas nāca klusiņām, Ne dzirdēti nedzirdēju, Kā lapiņa notrīcēju, Kamanās iemetama. - Ai mīļā mūs~ māsiņa, Vai tu mums līdzi nāksi? - Ai mīļie bāleliņi, Man patīk še dzīvot, Patīk man šī zemīte, Šīs zemītes arājiņš. Vainadziņu pārnesiet Zobeniņa galiņā, Uzlieciet galviņā Jaunajai māsiņai. Māmiņai aiznesiet Simtu labu vakariņu, Simtu labu vakariņu Par šūpuļa kārumiņu, Par šūpuļa kārumiņu, Manis mazas auklējumu, Manis mazas auklējumu, Manis lielas audzējumu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
- 366 - |
- 367 - |
1. Aust gaismiņa, lec saulīte, Ceļa vīri māju prasa. Nedod māju, māmuļīte, Ceļa vīri viltinieki, Ceļa vīri viltinieki, Izkrāps tavas malējiņas. - Pačīkstēja vaŗa dores, Paklabēja maltuvīši. Ej, brālīti, kambarī, Vai ir visas malējiņas! Bij māršiņas, ietaliņas, Mūs~ māsiņas vien nevaid. Jāsim, brāļi, simtu jūdzu, Ras~ māsiņu panāksim. Pašā simta galiņāi Spēlē daiļi spēlmanīši. Ai godīgi spēlmanīši, Ko tik daiļi spēlējat? - Spēlējam to māsiņu, Ko vakar gaŗām veda. - Jāsim, brāļi, otru simtu, Ras~ māsiņu panāksim. Otra simta galiņāi Spēlē daiļi spēlmanīši. Ai godīgi spēlmanīši, Ko tik daiļi spēlējat? - Spēlējam to māsiņu, Ko šo rītu gaŗām veda. - Jāsim, brāļi, trešo simtu, Ras~ māsiņu panāksim. Trešā simta galiņāi Sāk sunīši sīvi riet. Iznāk veca māmulīte Sīvu suņu dzīdināt. Iznāk manis jaunais svainis, Saņem manu kumeliņu. Iznāk mana jauna māsa, Ielūdz mani istabāi. Paceļ manim zīļu krēslu Liepu galda galiņāi. Ienes manim koka sviestu [=medu], Stērķelētu [=bīdelētu] pūŗu maizi; Ienes mana salda alu Baltā liepas kanniņāi. Liek man sēst, nesēdēšu, Liek man ēst, neēdīšu. Ne es ēšu, ne es dzeršu, Pēc māsiņas zvērējos. Nāc, māsiņa, sētiņāi, Māte tevi mīļi lūdza. - Jāj, brālīti, tu ar Dievu, Es nevaru līdza iet, Es nevaru līdza iet, Nelaiž mani tautu dēlis, Nelaiž mani tautu dēlis, Nedod mana vaiņaciņa, Nedod mana vaiņaciņa, Nedod manas villainītes. Pārnes manai māmulītei Simtu labu vakariņu, Simtu labu vakariņu, Div~ simtiņu mīļu vārdu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].
2. Ej, māmiņa, apraudzīt, Ko dar~ mūsu malējiņa. Iznāk māte raudādama, Sav~ galviņu saķēruse. - Ceļaties, mani dēli, Aunaties zābakos! Še, dēliņ, balti cimdi, Še asaru nēzdodziņis. Jājiet, dēli, simtu jūdzu, Līdz jūs māsu panākiet. Pirma simta galiņāi Stāv deviņi spēlmanīši. Labdien, labdien, spēlmanīši, Ko jūs laba spēlējat? - Tai māsai spēlējam, Ko vakar gaŗām veda, Ko vakar gaŗām veda No deviņiem bāliņiem. - Ai, lūdzami, spēlmanīši, Kur mēs viņu panāksim? Otra simta galiņāi, Tur jūs viņu panāksiet. Otra simta galiņāi Stāv deviņi bundzenieki. Ai, lūdzami, bundzenieki, Ko jūs šeitan spēlējat? - Spēlējam tai māsiņai, Ko vakar gaŗām veda. - Ai, lūdzami, bundzenieki, Kur mēs viņu panāksim? - Treša simta galiņāi, Tur jūs viņu panāksiet. - Treša simta galiņāi Nozviedzās kumeliņis. Līdz piejāju pie vārtiem, Jau pazinu māsas pēdas. Iznāk divi tautas dēli, Atveŗ man vaŗa vārtus; Ieved manu kumeliņu Ruda vaŗa stallītēi, Beŗ auzītes silītāi, Met ābolu redelēi. Iznāk veca māmuliņa, Ieved mani klētītāi. Līdz iegāju klētītāi, Ieraug~ māsas vaiņadziņu, Ieraug~ māsas vaiņadziņu, Zobentiņa galiņāi. Iznāk jauna zeltainīte, Ieved mani istabā. Līdz iegāju istabā, Līdz ieraugu sav~ māsiņu Tautu galda galiņāi Blakām tautu dēliņam. Paceļ man smilgu krēslu, Apklāj baltu liepu galdu. Uzliek man koku sviestu, Stērķelētu pūŗu maizi, Kupodamu alus kannu, Ne es eidu, ne es dzēru, Uz māsiņu skatījos. Uz māsiņu raugoties, Birst man gaužas asariņas. Nāk māsiņa, dod rociņu: "Piedodiet, bāleliņi! Labas dienas māmiņai Par kājiņu avumiņu, Par kājiņu avumiņu, Par galviņas sukāšanu. Es atradu labu zemi, Labu maizes arājiņu." - Nu, vesela, man~ māsiņa, Mūžam acis neredzēs.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].
- 368 - |
3. Es mām~eņai vīna m~eita, Ik reit~eņa moltu guoju, Ik reit~eņa moltu guoju Pa pyuram t~eiru rudzu. Īt mām~eņa apsavārtu, Kū dareja malējeņa. Vaļā lūgi, vaļā dur~s, Nava munas malējeņas. Kū dorot, buol~el~eņi, Nava muosas moltiv~ē. Aunit~ēs zuobokūs, Velcit~ēs kažukūs, Jūzit zaļus zūbin~eņus, Sagluojit kum~el~eņus, Sagluojit kum~el~eņus, Laidit~ēs garu c~eļu. - Juoju, juoju garu c~eļu, Dasajuoju kolnu vydu. Tymā kolnu vid~eņā Sp~ēlej skaiški sp~ēlnīc~eņi. Dīvs paleidz~, sp~ēlnīc~eņi, Kū tik skaiški sp~ēlējat? - Sp~ēlējam tū muos~eņu, Kur~ šūnakt atv~ed~em. - Juoju, juoju garu c~eļu, Dasajuoju lelu cīmu. Nadajuoju da cīm~eņa, Sasatryuka cīma suņi, Sasatryuka cīma suņi, Iztak treis jaunas m~eitys. Divi mani pošu v~ed~e, Trešā munu kum~el~eņu. Man~ īv~ed~e ustubā, Kum~el~eņu stalleitī. Man~ pastota malnu krāslu, Kum~eļam auzu sili. Man~ aizvylka līpa goldu, Pīlej treis bičareit~es, Vīn~ ar olu, ūtr~ ar madu, Treš~ ar gaudas asareņas. Tī āzdams, tī dzardams, Dasazynu sov~ muos~eņu. Ai tu munu mīlu muosu, Kai sauc tevi sv~eša muot~e? - Ai tu munu mīlu bruol, Tai sauc mani sv~eša muot~e: Ai tu būz~e, ai tu laiva, Ai vacuos siles gols! - Ai tu munu mīlu muosu, Jai pošai treis m~eit~eņas, Vīna būz~e, ūtra laiva, Treša vacuos siles gols. Ai tu munu mīlu muosu, Braucam obi uz mām~eņu. - Ai tu munu mīlu bruol, Man palikt šai vītāi.
431 [Pildas pag. Ldz], 434 [Ludzas un Abrenes apr.].
- 369 - |
4. Māmiņai viena meita, Tai deviņi bāleliņi. Ik rītiņus tīrus rudzus Pa pūram ritināja. Ej, māmiņa, aplūkot, Ko dar~ mūsu malējiņa! Nerūc vairs dzirnaviņas, Nedzied vairs malējiņa. Ienāk māte istabā, Raud galviņu saņēmusi. Bāleliņi, ko darāt, Seglojat kumeliņus, Velciet lūšu kažociņus, Lieciet caunu cepurītes, - Jau māsiņa simtu jūdžu, Jājiet viņai pakaļā! Nojājam simtu jūdžu, Spēlē simtu spēlmanīšu. Labrītiņi, spēlmanīši, Ko jūs laba spēlējiet? - Spēlējam tai māsiņai, Ko šodien gaŗām veda, Kam deviņi bāleliņi Pakaļā palikuši. - Ai jūs mīļi spēlmanīši, Vai mēs viņus panāksim? - Ai jūs mīļi jātnieciņi, Būt~ žiglāki steigušies! - Ai jūs mīļi spēlmanīši, Vēl žiglāki nevarēja, Jau tie mūsu kumeliņi Miglu meta pakaļā, Miglu meta pakaļā, Kājām šķīla uguntiņu. Nojājam otru simtu, Spēlē simtu spēlmanīšu. Ai jūs mīļi spēlmanīši, Parādāt mums celiņu! - Jājat līdz tiem ozoliem, Atrasiet platus vārtus. Iznāk divi bāleliņi, Kā ozoli lapodami, Saņem mūsu kumeliņus, Ieved niedru stallītī. Iztek divi zeltenītes, Ieved mūsus istabā, Paceļ mums meldu krēslus. Sēdēt mēs nesēdēsim, Mūs~ māsiņu skatīsim. Redz kur sēd mūs~ māsiņa Baltu mici galviņā. - Kas tie tādi sveši ļaudis Varēj~ mani māsu saukt? - Māsiņ, zelta drošalīte, Mēs par tevi zvērēsim. - Bāliņ, putu gabaliņ, Jūs par mani nezvērat; Zvērējat tiem ļaudīm, Kam nav mīļa dzīvošana. Ko es laba aizstellēšu Savai mīļai māmiņai? Aizstellēšu mīļus vārdus, Simtu labu vakariņu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].
5. Mēs deviņi bāleniņi, Viena māsa malējiņa. Tā māsiņa katru dienu Tīrus rudzus ritināja. Devītāi rītiņāi Nerūc vairs dzirnaviņas. Ej, māmiņa, kambarī, Lūko savas malējiņas! Iznāk māte no kambaŗa, Asariņas slaucīdama, Asariņas slaucīdama, Zīdautiņu locīdama. - Negulieti, bāleliņi, Seglojieti kumeliņus; Apseglojši kumeliņus, Nāciet paši istabā, - Es jums došu raibus cimdus, Asariņu nēzdaudziņus. Jājiet, brāļi, simtu jūdzu, Kamēr māsu panāciet! Viena simta galiņā Koklē divi koklētāji. Dievs palīdzi, koklētāji, Kam jūs šeitan koklējiet? - Tai māsiņai koklējami, Ko vakari gaŗām veda, Ko vakari gaŗām veda, Tā deviņu brāļu māsa. Jājam, brāļi, otru simtu, Kamēr māsu panāksim. Otra simta galiņāi Spēlē divi spēlmanīši. Dievs palīdzi, spēlmanīši, Kam jūs šeitan spēlējiet? - Tai māsai spēlējam, Ko šodieni gaŗām veda, Ko šodieni gaŗām veda, Tā deviņu brāļu māsa. Jājam, brāļi, trešu simtu, Kamēr māsu panākam. Trešā simta galiņā Iznāk viena māmuliņa, Iznāk viena māmuliņa, Alus kanna rociņā, Alus kanna rociņāi, Trīs plāceņi padusē. Liek mums drusku nodzerties Šā saldaja alutiņa. Ni ēdām, ni dzērām Šā saldaja alutiņa. Iesim, brāļi istabāi, Caur istabu kambarī! Tur māsiņu atradāmi Pie lielāmi dzirnavām, Pie lielāmi dzirnavāmi, Tīrus rudzus ritinot. Jūdzam, brāļi, sirmus zirgus, Vedam viņu atpakaļ, Vedam viņu atpakaļi Savā tēva zemītē. Tēvam auga rudzi mieži, Tēvam sirmi kumeliņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
- 370 - |
6. Mūs~ māsiņa viena pati, Mēs deviņi bāleliņi. Ik rītiņu maltu gāja, Pūru mala rītiņā. Ej, māmiņa, lūkoties, Ko dar~ mūsu malējiņa! Nerūc vairs dzirnaviņas, Nedzied pati malējiņa. Nāk māmiņa raudādama, Asariņas slaucīdama: Vaļā duris, vaļā logi, Nav vairs pašas malējiņas. Ko gaidāt, bāleliņi, Aunat kājas zābakos, Velkat lūša kažociņus, Sedlojat kumeliņus, Dzenaties pēc māsiņas, Rīt māsiņu panāksat. - Nojājam simtu jūdzu, Spēlē pieci spēlmanīši, Spēlē pieci spēlmanīši Tā simtiņa galiņā. - Ai mīļie spēlmanīši, Ko jūs laba spēlējat? - Spēlējam tai māsai, Kam deviņi bāleliņi. - Ai mīļie spēlmanīši, Mēs deviņi bāleliņi, Kur palika mūs~ māsiņa, Ko vakar gaŗām veda? - Jājat vēl otru simtu, Tur būs pieci spēlmanīši, Piejājuši, vaicājat, Kur palika jūs~ māsiņa. - Nojājam otru simtu, Spēlē pieci spēlmanīši. - Ai mīļie spēlmanīši, Kur palika mūs~ māsiņa? - Jājat kalna galiņā, Redzēsat lielu ciemu, Visapkārt liepas aug, Vārti slēgti atslēgām. - Uzjājuši augstu kalnu, Atrodam lielu ciemu. Satrūkās ciema suņi, Taisa troksni sētiņā. Iztek divas dzeltainītes, Tās mums vārtus neatslēdza; Saņēmušas labu dienu, Ietek abas istabā. Iznāk divi jauni puiši, Atslēdz mums vaŗa vārtus, Ielaiž mūsus sētiņā, Piesien mūsu kumeliņus, Ieved mūsus istabā, Paceļ mums meldru krēslus, Pieceļ baltu liepas galdu, Uzliek labu ēdieniņu. Neēdam, nedzeŗam, Pēc māsiņas lūkojam. Pasakāt, sveši ļaudis, Kur likāt mūs~ māsiņu? Vai klētī ieslēdzāt, Vai druvā raidījāt? Ja klētīje ieslēguši, Dodat klēts atslēdziņu; Ja druvā raidījuši, Rādāt ceļu druviņā! - Sitam piešus zābakos, Lecam zirgiem mugurā. Ne pie vārtu nepiejājam, Tek māsiņa raudādama. Kur tu biji, mūs~ māsiņa, Kad mēs tevi meklējām? - Tautas mani ieslēgušas Klētī, rudzu apcirknī, Dzirdēj~ brāļus runājot, Kājām durvis izspārdīju.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].
- 371 - |
13647.Nošķindēja vaŗa vārpsta, Sudrabīna dziernavīnas. Iet māmīna kamburēi Raudzīt savas malējīnas. Bij jauņuve, bij kalpone, Brāļu māsa vien nebij. Iet māmiņa istabāi Pie brāļiem raudādama: Ko, brālīši, darīsit? Tautas māsu nozaguši. Jožam, brāļi, zobentīnus, Seglojam kumelīnus, Jājam, brāļi, pasteidzīgi, Ras~ mēs viņus panāksim. Izjājam zaļu bierzi, Ieraugām tautu pulku. Labvakar, sveši ļaudis, Kur jēmāt to meitīnu? - Kas kaitēja jums, ļautiņi, Par to skaistu meitenīti? -
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].
1. Nošķindēja vaŗa vārti, Noklabēja dzirnutiņas. Raugām dzirnu kambarī, Vai maļ visas malējiņas. Maļ māršiņas, kalponītes, Mūs~ māsiņa vien nebij. Ko gaidāt, bāleniņi, Seglojat kumeliņus!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].
13648.Slēdz, māmiņa, mūs~ māsiņas Sudrabiņa atslēdziņu: Sveši ļaudis sabraukuši Darvotiem kažokiem. Ej, bāliņ, skatīties, Vai ir visas malējiņas! Vaļā durvis, vaļā logi, Nava vairi malējiņas, Nava vairi malējiņas, Nerūc vairi dzirnaviņas.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].
13649.Tālu tālu, gaŗus ceļus Tautas veda mūs~ māsiņu; Dzenaties, bāleliņi, Vai ceļā nepanāks. Ja ceļā nepanāks, Panāks tautu klētiņā, Panāks tautu klētiņā Aiz deviņu atslēdziņu. - Vaicājiet, bāleliņi, Vai māsiņa še paliks. - Še palikšu, bāleliņi, Dzeriet tautu alutiņu, Dzeriet tautu alutiņu, Ņemiet manu vainadziņu, Ņemiet manu vainadziņu, Aiznesiet māmiņai! Māmulīte, paņēmuse, Ieliek rožu dārziņā. Trīs gadi rozītes Neziedēja, Pēc manis gauži Raudādamas: Kur mūsu saknīšu Potētāja? Kur mūsu vainagu Vijējiņa?
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].
- 372 - |
13650.Vakar māte krogā dzēra, Padzeŗ mani zvejniekam. Šodien jāja div~ bāliņi Upes malu raudādami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].
1. Vakar muote krūgā dzēra, Man~ puordzēra zvejnīkam. Šūdin tak buol~el~eņi Jiuru molu rauduodami. - Ak jius jiuru zvejnīceņi, Redzejat myus~ muoseņu? - Pīci bolti buol~el~eņi, Kuoda beja jius~ muoseņa? - Skaista, bolta myus~ muoseņa, Sorkons rūžu vainuceņš. - Jam, bruol~eit, ūša laivu, Dzenīs muosai pakaļē! Ūša laiva smoga laiva, Tei nūgrima dybynā. - Jam, bruol~eit, līpa laivu, Dzenīs muosai pakaļē! - Pīcu l~eiču l~eikumā Sēd muoseņa rauduodama. Sēst~, muoseņ, laiveņā, Brauksim obi atpakaļ. Aiz žāluma navarēju, Tī ruceņu vīn padevu. - Es nūīšu pavasar, Ka iudiņ~s nūsaskrīs, Ka kūceņi salapuos, Ka kiukuos dzaguzeite, Ka kiukuos dzaguzeite, Ka trauks uoru laksteigola. Niu ar Dīvu, smolki kuorkli, Vaira jiusu nalūcēšu; Niu ar Dīvu, skaistas pučes, Vaira jiusu naplyukuošu; Niu ar Dīvu, bruoļi, muosas, Vaira jiusu naaudzēšu; Niu ar Dīvu, tāvs ar muoti, Vaira jiusu naklausēšu. Dīveņ, tovu lykumeņu, Laimeņ, tovu laidumeņu: Atstuoj sovu tāv~ ar muoti, Īt ar svešu cilvēceņu; Tai nameil tāvs ar muoti, Kai meil svešs cilvēceņš.
435 [Latgalē].
|