LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME IV

Divi reizes sakarmenči,
Kas to tiltu izārdīja?
Man iekrita kumeliņš,
Pēc māsiņas dzenoties.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

Dzītin dzinu sav~ māsiņu
Caur ūdeni, caur akmeni,
Caur ūdeni laistīdams,
Caur akmeni skaldīdams.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Ieš~ uz savu māmuliņu
Caur ūdeni, caur akmeni,
Ūdentiņu laistīdama,
Akmentiņu mētādama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Caur ūdeni, caur akmeni
Māsai gāju panākstīs;
Ūdentiņu izslacīju,
Akmentiņu saskaldīju.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

Dubļi lēca pakausī
Straujas upes maliņā;
Gana grūši dzināmies
Pēc māsiņas, zeltenītes.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

Jāj, bāliņi, to tiltiņu
Briedspalvīti kumeliņu:
Ņiedru sijas, stiebru klūgas,
Auzu spilvu tilta koki.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

Panāksniem šur braucot,
Iekrīt ķēve upītē:
Tautas viltu darījušas,
Zemu tiltu taisījušas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 362 -

Šķērsu stīgas pa ceļiem,
Šķērsu zvaigznes debesīs,
Es būš~ visas cauri jāt
Ar Dieviņa palīdziņu.
190 [Kuldīā].

Tautas taisa krāpšu tiltu
No apeņu sprodzītēm.
Nejājat, bāleliņi,
Dziļa upe apakšā.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Bij tas tautu pagalmiņš
Pāvu spalvu nokaisīts;
Virsū, brāļi, nejājiet,
Straujupīte apakšā.
1311 [Apē (Vlk)].

2. Sveši ļaudis tiltu grīda
No ozola lapiņām.
Nejājiet, bāleliņi,
Upe tek apakšā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

Tautas veda mūs~ māsiņu
Par deviņi ezeriņi;
Kur bij man dēļus ņemt
Deviņām laiviņām?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

Visi meži guni dega,
Visi ceļi atslēgām.
Ja man Dievs palīdzēs,
Es visiem cauri tikšu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Visa zeme gunu dega,
Visi ceļi atslēgām;
Muna roka vis~ atslēdza,
Es vien varu cauri iet.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].