SākumlapaIevadsSatursLapasMeklētSaites
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu

4. Panāksnieki

a) Brālis iet pēc māsai nolaupītā vainaga

13595.

Skalojos, velējos
Straujas upes maliņā.
Daskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Aiziet mans vainadziņš,
Burbulīšus mētādams,
Ņem, bāliņ, oša laivu,
Dzenies manu vainadziņu! -
Kur panāci, bāleliņ,
Manu pērļu vainadziņu?
- Viņpus Rīgas, šaipus jūras,
Bandenieka klētiņā,
Bandenieka klētiņā,
Tēraudiņa vadzītī.
- Sol~, bāliņ, simtu mārku,
Izpērc manu vainadziņu!
- Māsiņ, zelta droztaliņ,
Es solīju divi simti,
Es solīju divi simti,
Ne galviņas nepagrieza;
To vārdiņu vien sacīja:
Lai nāk pate valkātāja,
Lai nāk pate valkātāja
Diendusiņu pagulēt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 355 -

1. Atsēdos, nodzēros
Straujupītes maliņā.
Atpelž zaļa līdeciņa,
Norauj manu vaiņaciņu.
Ņem, bāliņ, ošu laivu,
Dzen pēc manu vaiņaciņu!
- Ošu laiva grūta laiva,
Dziļi grime dibenā.
- Ņem, bāliņ, liepu laivu,
Tā tev~ viegli vizinās!
- Nu sadzinu, nu panācu
Laba vīra rociņā,
Laba vīra rociņā,
Zelta vadža galiņā.
- Ņem, bāliņi, simtu mārku,
Izpirc manu vaiņaciņu!
- Es jau devu divi simti,
Ne galviņu neatgrieze,
To vārdiņu vien sacīja:
Lai nāk pati valkātāja.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

2. Atsasādu pīkususe
Strauves upes mal~eņā.
Tī atskrīn l~eidaceņa,
Nūraun munu vaiņuceņu.
Nūruovuse, nūnasuse
Par dziļējim azarīm,
Par dziļējim azarīm
Dērvinīka kl~ēteņā,
Dērvinīka kl~ēteņā,
Sudabreņa vadzeitī.
- Dūd, buol~eņ, symtu rubļu,
Izpērc munu vaiņuceņu!
- Nažāluotu ūtru symtu,
Ka, muoseņ, atdavuši.
Tai sacē nadūdami:
Lai īt poša nosuotuoja,
Lai īt poša nosuotuoja,
Mož varēsim sadarēt,
Gradzynīm sameituot,
Vysu myužu nūdzeivuot.
435 [Latgalē].

3. Es meitiņa piekususi,
Gar upīti tecēdama.
Piekususi nodzēros
Tās upītes ūdentiņu.
Atskrien zaļa līdeciņa,
Pazog manu vaiņadziņu.
Ņem, brālīti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu! -
Ai brālīti mīļu baltu,
Kur panāci vaiņadziņu?
- Vidū jūŗas vez [virs] ūdeni
Griezās putu gabalā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4. Gar bāliņa pagalmiņu
Trīs upītes zelta tek.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā sirmi kumeliņi;
Tai trešā upītē
Tautu meita mazgājās.
Daskrien zaļa līdeciņa,
Noraun viņas vainedziņu.
- Ņem, bāliņ, ošu laivu,
Dzenies pakaļ vainagam! -
Bāliņ, putu gabaliņ,
Kur panāci vainedziņ~?
- Māsiņ, zelta droztaliņ,
Pašā jūras vidiņā,
Pašā jūras vidiņā,
Bandinieka klētiņā,
Bandinieka klētiņā,
Sudrabiņa vadzītē.
- Ņem, bāliņ, simtu mārku,
Izpērc manu vainedziņ~!
- Māsiņ, zelta droztaliņ,
Es jau devu divi simti,
Es jau devu divi simti,
I galviņas neatgrieze,
I galviņas neatgrieze, -
Lai nāk pate nesētāja,
Lai nāk pate nesētāja
Diendusīti padusēt. -
Nebūs labi, nebūs labi,
Kad nāks pate nesētāja,
Kad nāks pate nesētāja
Diendusīti padusēt.
Būs kungam darbinieki,
Ķeizeram kaŗavīri,
Augstu zirgu jājējiņi,
Sīku bruņu nesējiņi,
Sīku bruņu nesējiņi,
Balta raga pūtējiņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 356 -

5. Laivenieka meita biju
Jūrāi gulu launadziņu,
Jūrāi gulu launadziņu,
Niedrāi kāru vaiņadziņu.
Atskrej zaļa līdeciņa,
Paraun manu vaiņadziņu.
Jem, brālīti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu!
- Smaga laiva tā, māsiņa,
Nesadzinu vaiņadziņu.
- Jem, brālīti, liepu laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu!
- Viegla laiva tā, māsiņa,
Nu sadzinu vaiņadziņu:
Simtu jūdzu galiņā,
Tur panācu vaiņadziņu.
Es solīju simtu mārku,
Ne galviņas nepagrieza;
Vēl solīju otru simtu,
Tad vārdiņu vien atteica,
Tad vārdiņu vien atteica:
Lai nāk pate valkātāja,
Lai nāk pate valkātāja,
Man gultiņas taisītāja.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

6. Laivinieka meita biju,
Laivā guļu dienasvidu.
Daskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainaciņu.
Tā nebija līdaciņa,
Tā bij dēlu māmuliņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

7. Puiši jāja pieguļā(i),
Es ar līdzi taisījos.
Puišiem svārki, kažociņi,
Man baltie paladziņi.
Puiši gāja zirgu pīt,
Es pie upes nodzerties.
Izskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu,
Aiznes manu vainadziņu,
Burbulīšus mētādama.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa!
- Oša laiva smaga koka [laiva],
Tā nogrima dibinā.
- Ņem, bāliņ, liepas laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa!
- Liepas laiva viegla koka [laiva],
Vējiņš pūta maliņā.
- Ņem, bāliņi, priedes laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa!
- Priedes laiva laba koka,
Tā tek upes vidiņā.
Nu panācu, nu sadzinu,
Māsiņ, tavu vainadziņu
Viņpus jūras saliņā,
Bandinieka klētiņā,
Bandinieka klētiņā,
Sidrabiņa vadzītī.
- Dod, bāliņi, simtu mārku,
Izpērc manu vainadziņu!
- Es sadevu divi simti,
Ne galviņas neatgrieza,
Tikai vien atsacīja:
Lai nāk pate valkātāja,
Lai nāk pate valkātāja
Pāŗa vārdu parunāt,
Pāŗa vārdu parunāt,
Vienu nakti pārgulēt. -
Vienu nakti pārgulēju,
Nu gulēju visu mūžu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8. Skalojosi, velējosi
Straujupītes maliņā;
Skalodama, velēdama
Niedrē kāru vainadziņu.
Daskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Tā nebija līdaciņa,
Tā bij dēla māmuliņa.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa!
Kur, bāliņi, tu dadzini
Manu puķu vainadziņu?
- Aiz jūriņas saliņā,
Bandenieka klētiņā,
Bandenieka klētiņā,
Sudrabiņa vadzītī.
- Dod~ bāliņi, simtu mārku,
Izpirc manu vainadziņu!
- Jau es devu divi simti,
Viņš ne galvas neatgrieza.
To vārdiņu vien sacīja:
Lai nāk pati valkātāja,
Lai nāk pati valkātāja,
Vainadziņa vijējiņa.
Ne es iešu, ne es gribu,
Ne man tīka prātiņam.
Lai iet mana jaunā māsa,
Ja tai tīka prātiņam.
Tai es došu sav~ pūriņu,
Sav~ pūriņa atslēdziņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 357 -

9. Stāvus stāvu laiviņā
Kā niedrīte ezarā;
Atskrien zaļa līdeciņa,
Norauj manu vainadziņu.
216 [Ventspilī].

10. Tīk man dzert, slāpst man dzert
Tai upītes maliņē.
Atnāk zaļa līdaciņa,
Norauj manu vaiņedziņu,
Norauj manu vaiņedziņu,
Aiznes upes vidiņē,
Aiznes upes vidiņē,
Mūžam rokē nedabē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

11. Velējos nedzērusi
Tai straujā upītē;
Atskrej zaļa līdaciņa,
Norauj manu vaiņaciņu.
Ņem, brālīti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņaciņu!
Kur, brālīti, tu panāci
Manu zīļu vaiņaciņu?
- Tautu dēla sētiņā,
Nieduliņa klētiņā,
Nieduliņa klētiņā
Uz tērauda zobeniņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

13596.

Tec, upīte, līkum lokum
Ar baltām putiņām,
Man iekrita pārejot
Sarkans zīļu vainadziņš.
Tautu dēli izvilkuši,
Raudavītes zvejojot.
Eim~ uz māju raudādama
Ar tukšām rociņām.
Lūdzu brāli, lai atnestu
Manu zīļu vainadziņu.
Tautu dēli atsacīja:
Lai nāk pate vijējiņa!
Būs mums laba saimenīca,
Vienam stalta līgaviņa.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

b) Bāleliņi pošas ceļā un pa vedēju pēdām dzenas māsai pakaļ

13597.

Aunieties, bāleliņi,
Vanadziņa nadziņos:
Tautas māsiņu aizveda
Par slidenu ezeriņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Tautas veda mūs~ māsiņu
Par slidenu ledutiņu.
Aunam piešus, bāleliņi,
Dzenamies pakaļā!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

13598.

Brāļi, brāļi, pēc
māsiņas!
Neraugiet gaŗa ceļa,
Neraugiet gaŗa ceļa,
Nesaudziet kumeliņa!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13599.

Drīzi drīzi, bāleliņi,
Kumeliņus seglojat,
Dzenaties pēc māsiņas,
Ko aizveda sveši ļaudis.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

13600.

Ēdiet, brāļi, dzeriet, brāļi,
Par māsiņu gādājiet!
Jūs ēdiet, jūs dzeriet,
Māsa raudi tautiņās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13601.

Iet es iešu pēc māsiņas,
Pazīs manu gājumiņu:
Līgos tautu istabiņa
Kā vējiņa vēcināma.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13602.

Iet es iešu pēc māsiņas,
Pazīs manu gājumiņu:
Sakapāju tautu galdu
Deviņiem gabaliem.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

2. Ka es īšu pēc muoseņis,
Pazeis munu guojumeņu:
Saškal~deišu tautuom goldu
Deveņīmi gobolīm.
Tev, tautīt, golda žāl,
Man muoseņas vaira žāl;
Gal~deņš auga sil~eņī,
Man muoseņa naizaugs.
4191 [Kalupes pag. D].

- 358 -

13603.

Jājat, mani bāleliņi,
Ne celiņa vaicādami:
Kalnā tautu liela sēta,
Lejā zaļa birztelīte.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

13604.

Kaŗu māt, kaŗu māt,
Cel kaŗu kājās,
Apmeti lāģeri
Tautiņu lejā!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

13605.

Krauklīts sēd kalniņā,
Zelta kokles koklēdams.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Par slidenu ezeriņu.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

1. Ei ļautiņi, ei ļautiņi,
Redzējāt man~ māsiņu?
- Tur aizveda tav~ māsiņu,
Pa slidenu ezeriņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Krauklīts sēd kalniņā,
Zelta pieši kājiņā.
Vai redzēji tu, krauklīti,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13606.

Krauklīts sēd kalniņā,
Zelta kokles koklēdams.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Par niedrainu ezeriņu,
Par niedrainu ezeriņu,
Par sklidenu ledutiņu.
Trīsim piešus, kalsim kājas,
Jāsim māsai pakaļā.
216 [Ventspilī].

13607.

Krauklīts sēdēj~ kalniņā,
Zili svārki mugurā.
Vai, kraukliti, neredzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
- Pa kalniem, pa lejām,
Caur biezo bērzu birzi.
216 [Ventspilī].

13608.

Krauklīts sēdi kalniņā
Sidrabiņa mētelīti.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Par niedrāju ezeriņu,
Par niedrāju ezeriņu,
Par dābola atmatiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Krauklīts sēdēj~ kalniņā,
Samta svārki mugurā.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi istabā.
Sveši viesi no Vāczemes,
Mūs~ māsiņas precinieki.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu,
Par niedraiņu ezeriņu,
Par ābola atmatiņu.
243 [Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)].

13609.

Krauklīts sēd ozolā,
Zelta kokle rociņā.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
- Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Par kalniņu lejiņā,
Par slidenu ezariņu,
Par ābeļu līdumiņu.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

13610.

Krauklīts sēd ozolā,
Zelta kokles koklēdams.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
- Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Par slaido ezeriņu,
Sirmi zirgi, zaļi vāģi,
Smuidri brūtes vedējiņi.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 359 -

1. Krauklīts kāpa ozolā
Ar melniem zābakiem.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
- Tur aizveda jūs~ māsiņu,
Par lielo ezeriņu,
Sirmi zirgi, zaļi loki,
Smuidri viņas vedējiņi.
Tur sēdēja jūs~ māsiņa
Tautu galda galiņā,
Gredzeniņš pirkstiņā,
Labajā rociņā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

13611.

Krauklīts sēd ozolā,
Zelta kokles koklēdams.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
- Tur aizveda jūs~ māsiņu
Par slidenu ezeriņu,
Sirmi zirgi, zaļi vāģi,
Daiļi paši vedējiņi.
Niedru kaulu klēti cirta,
Pāvu spalvu jumtu juma,
Magonīšu cisas taisa,
Rožu klāja paladziņu,
Kliņģerītes, mārpuķītes,
Tās palika pagalvī.
Tur iegula jūs~ māsiņa
Kā sarkana brūklenīte;
Tur dagula tautu dēls,
Balts kā putu gabaliņš.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Trinam, brāļi, baltus piešus,
Dzenamies pēc māsiņas!
Krauklīts sēd ozolā,
Zelta kokles rociņā.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Par slidenu ezeriņu,
Niedres vien nočakstēja,
Dubļi vien nošļakstēja.
Niedŗu kaulu klēti cirta,
Pāvu spalvu jumtu juma,
Liepas galdu gultu šķēla,
Magonīšu cisas taisa,
Vēveŗ~ austi paladziņi,
Divi dūju spilventiņi,
Tur gulēja mūs~ māsiņa
Kā sarkana brūklenīte;
Tautu dēls klāt gulēja
Balts kā putu gabaliņš.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

13612.

Krauklīts sēd ozolā,
Zelta kokli koklēdams.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Par straujo Daugaviņu,
Par straujo Daugaviņu
Sudrebiņa kalējam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13613.

Krauklīts sēž ozolā,
Zelta spēles rociņā.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda man~ māsiņu?
- Par ezaru ezariem
Mazajā ciemiņā.
1311 [Apē (Vlk)].

13614.

Krauklīts sēž ozolā,
Zelta stīgas rociņā.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
- Par purviem, par mežiem,
Par smalkiem krūmiņiem,
Tur aizveda jūs~ māsiņu,
Uz bagātu Vāczemīti.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Krauklīts sēž kalniņā,
Zelta kokles koklēdams.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi istabā;
Sirmi zirgi, liepas segli,
Mūs~ māsiņas precinieki.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu:
Pa smilgotu atmatiņu,
Pa slidenu ezeriņu,
Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Uz bagātu Vāczemīti.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

- 360 -

13615.

Krauklīts sita vaŗa bungas
Augsta kalna galiņā.
Ai krauklīti melnainīti,
Kam tu skaņi bungas siti?
- Tai māsai bungas situ,
Ko vakar gaŗām veda
Par purviem, par mežiem,
Par dziļiem ezeriem.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

13616.

Krauklīts tupi kalniņā,
Zelta kokles koklēdams.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
- Pa slidenu ezeriņu,
Tur aizveda jūs~ māsiņu;
Sirmi zirgi, bēri zirgi,
Sidraboti vedējiņi.
- Uzjāj~ vienu augstu kalnu,
Koklēj~ divi koklētāji.
Ai jūs divi koklētāji,
Ko jūs laba koklējat?
- Koklējami tai māsai,
Ko vakar zagšus veda.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

136161.

Līču loču upe tek,
Zaru zaru Daugaviņa;
Aiz līčiem, aiz zariem,
Tur aizveda mūs~ māsiņu.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

13617.

Māsiņ, mana žēlīgaja,
Kuŗu ceļu tu aizgāji?
Ne panācu celiņā,
Ne atradu druviņā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

13618.

Minama, minama
Māsiņas pēdas;
Te viņa gājuse,
Te tecējuse.
158 (Tosmarē).

13619.

No celiņa es pazinu,
Kur aizvesta mūs~ māsiņa:
Kur kumeļi stāvējuši,
Tur ziediņi nobiruši.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13620.

No celiņa vien pazinu,
Kur aizvesta mūs~ māsiņa:
Ik gabalu pajājuse,
Cimdu pāri nosvieduse.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

13621.

No celiņa vien pazinu,
Kur aizvesta mūs~ māsiņa:
Kur aizvesta mūs~ māsiņa,
Tur biruši dzīpariņi.
Pakaļ jāja bāleliņi,
Dzīpariņus lasīdami.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

13622.

Oši, kļavi, kur bijāt?
Citi koki salapoja;
Brāļi brāļi, kur bijāt?
Māsa tautu rociņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Rudzi rudzi, ko gaidiet?
Mieži vaski līdumā;
Brāļi brāļi, ko gaidiet?
Māsa tautu rociņā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

13623.

Par kalnu aizveda
Putu gabaliņu;
Gulbīši brālīši,
Skrieņat pakaļ!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13624.

Šurp slīkstate, kārklu gali,
Šurp upīte strauji tek;
Šurp jājate, bāleliņi,
Šurp tautiņas meitu ved.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13625.

Tautas māsiņ~ i aizveda
Par deviņi ezeriem;
Brāļi tek raudādami:
Kurp, māsiņa, tev~ aizveda?
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13626.

Tautas veda mūs~ māsiņu
Apkārt pora līkumiņu;
Kaļam, brāļi, kumeliņus,
Tiešām poru klapējam!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 361 -

13627.

Tautas veda mūs~ māsiņu
Pa slidenu ezariņu;
Dzenamies, mēs bāliņi,
Baltu ledu lauzīdami.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13628.

Tautas veda mūs~ māsiņu,
Skuju nesa rociņā;
Dzenaties, bāleliņi,
Pa skujiņu birumiņu!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Tautas veda caur siliņu,
Lai bāliņi neredzēja;
Dzenieties, bāleniņi,
Pa skujiņas birumiem,
Pa skujiņas birumiem,
Pa rasiņas traukumiem.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13629.

Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Par kalniem, par lejām,
Par kalniem, par lejām,
Par slidenu ledutiņu.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

13630.

Upītē vien pazinu
Bargu tautu jājumiņu:
Trīs dieniņas zvirgzdupīte
Dūniņām sajukuse.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. No peļķītes es pazinu
Tautu dēlu sīvumiņu:
Vēl sajucis ūdeniņis
Vakarēju jājumiņu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

13631.

Vakar zalta vuov~ereit~e
Par celiņu puort~ec~ēje;
Vakar tautys muosu v~ed~e,
Šūdin juoja bruoleliņš.
422 [Līvānu pag. D].

13632.

Vaļā durvis, vaļā logi,
Tautas ņēma mūs~ māsiņu.
Lūgšus lūdzu bāleliņu:
Seglo bēru kumeliņu!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13633.

Cep, māmiņa, gaŗu klaipu,
Gaŗš celiņš jāstaigā:
Nu aizveda mūs~ māsiņu
Simtu jūdzu tāļumā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

c) Kavēkļi ceļā

13634.

Divi reizes sakarmenči,
Kas to tiltu izārdīja?
Man iekrita kumeliņš,
Pēc māsiņas dzenoties.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13635.

Dzītin dzinu sav~ māsiņu
Caur ūdeni, caur akmeni,
Caur ūdeni laistīdams,
Caur akmeni skaldīdams.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Ieš~ uz savu māmuliņu
Caur ūdeni, caur akmeni,
Ūdentiņu laistīdama,
Akmentiņu mētādama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Caur ūdeni, caur akmeni
Māsai gāju panākstīs;
Ūdentiņu izslacīju,
Akmentiņu saskaldīju.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

13636.

Dubļi lēca pakausī
Straujas upes maliņā;
Gana grūši dzināmies
Pēc māsiņas, zeltenītes.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

13637.

Jāj, bāliņi, to tiltiņu
Briedspalvīti kumeliņu:
Ņiedru sijas, stiebru klūgas,
Auzu spilvu tilta koki.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13638.

Panāksniem šur braucot,
Iekrīt ķēve upītē:
Tautas viltu darījušas,
Zemu tiltu taisījušas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 362 -

13639.

Šķērsu stīgas pa ceļiem,
Šķērsu zvaigznes debesīs,
Es būš~ visas cauri jāt
Ar Dieviņa palīdziņu.
190 [Kuldīā].

13640.

Tautas taisa krāpšu tiltu
No apeņu sprodzītēm.
Nejājat, bāleliņi,
Dziļa upe apakšā.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Bij tas tautu pagalmiņš
Pāvu spalvu nokaisīts;
Virsū, brāļi, nejājiet,
Straujupīte apakšā.
1311 [Apē (Vlk)].

2. Sveši ļaudis tiltu grīda
No ozola lapiņām.
Nejājiet, bāleliņi,
Upe tek apakšā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13641.

Tautas veda mūs~ māsiņu
Par deviņi ezeriņi;
Kur bij man dēļus ņemt
Deviņām laiviņām?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

13642.

Visi meži guni dega,
Visi ceļi atslēgām.
Ja man Dievs palīdzēs,
Es visiem cauri tikšu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Visa zeme gunu dega,
Visi ceļi atslēgām;
Muna roka vis~ atslēdza,
Es vien varu cauri iet.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

d) Brāļu gājiens pēc zagšus vestās māsas, atstāstīts gaŗākā dziesmā

13643.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Cik zagļu ļaudis!
Nozaga māsiņu
Gaismiņai austot,
Gaismiņai austot,
Saulītei lecot.
Ņem, bāliņ, zirgu,
Jāj māsu meklēt!
- Atradu māsiņu
Tautieša klētī,
Sēž galda galā,
Alus kanna rokā,
Alus kanna rokā,
Balta aube galvā.
Es lūgšu lūdzu:
Nāc, māsiņ, līdzi!
- Neiešu līdzi,
Man tepat patīk,
Te laba dzīve,
Daiļš arājiņš,
Daiļš arājiņš,
Bērs kumeliņš.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

1. Vai mana māmiņa,
To zagļa ļaužu:
Izzaga meitiņu,
Dieniņa ausa;
Gar ciemu aizveda,
Saulīte lēca.
To es jau tītīju,
Kam lepni staigā:
Ik dienas balts kreklis,
Melns rinduciņš,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā,
Gludena galviņa,
Spožs vainadziņš.
226 [Kandavā (Tl)].

2. Gaismiņai austot,
Saulītei lecot,
Nozaga māmiņai
Daiļo meitiņu.
Ņem, bāliņ, sirmu zirgu,
Jāj māsu meklēt!
- Es jāju, jāju
Trīs simti jūdžu,
Ieraugu māsiņu
Tautieša klētī;
Stāv galda galā,
Balta aube galvā,
Balta aube galvā,
Alus kanna rokā.
Es lūdzu lūgšus:
Nāc, māsiņ, mājās,
Nāc, māsiņ, mājās,
Nav mātei meitas.
- Es lūdzu lūgšus:
Ņem, bāliņ, sievu,
Ņem, bāliņ, sievu,
Būs mātei meita.
Man pašai stallī
Bēri kumeliņi,
Man pašai laidars,
Pilns raibu govju.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 363 -

13644.

Vai māte māte,
Šei zagļa ļaudis,
Gaismiņai austot,
Nozaga māsu.
- Jem, brāli, kumeļu,
Dzeniesi māsu!
- Panācu māsiņu
Tautieša sētā(i),
Tautieša sētā(i),
Tautieša klētē(i).
Nāc, māsa laukā(i),
Sēdi kumeļā(i)!
- Neiešu, brālīti,
Nav villainītes.
- Nāc, māsa, laukā(i),
Še villainīte!
- Neiešu, brālīti,
Nav gredzentiņa.
- Nāc, māsa, laukā(i),
Še gredzentiņš!
- Neiešu, brālīti,
Nav vaiņadziņa.
- Nāc, māsa laukā(i),
Še vaiņadziņis!
- Neiešu, brālīti,
Nevaru vairs iet,
Jau nakti gulējse
Pie tautu dēla.
- Ķizu ķizu, māsiņa,
To tev(im) vajaga,
Kam grezni staigāji
Pie māmuļītes:
Ik dienas balts kreklis,
Mells lindruciņis,
Gludena gāliņa,
Spožs vaiņadziņis;
Pa sētu tekāji
Kā cielaviņa.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

1. Ai māte, ai māte,
Tev ļaudis zagļi,
Gailīti kaunota,
Nozaga nazi,
Gaismīni austota,
Nozaga māsu,
Saulīti lecota,
Caur ciemu veda.
Ai mīļu brālīti,
Sēd~ kumeļāi,
Sēdiesa kumeļā,
Dzeniesa māsu! -
Kur, brālīt, panāci
Māsīnu manu?
- Tautīnu klētī,
Tautīnu vidū.
Nāc, māsa, laukāi,
Sēd~ kumeļāi!
- Ai mīļu brālīti,
Nevaru sēdēt,
Nevaru sēdēta,
Nav villainītes.
- Še, māsa, villaine,
Sēd~ kumeļāi!
- Ai mīļu brālīti,
Nevaru sēdēt,
Nevaru sēdēta,
Nav gredzenīna.
- Še, māsa, gredzenīns,
Sēd~ kumeļāi!
Ai mīļu brālīti,
Nevaru sēdēt,
Nevaru sēdēta,
Nav vainadzīna.
- Še, māsa, vainadzīns,
Sēd~ kumeļāi!
- Ai mīļu brālīti,
Nevaru sēdēt,
Jau nakti gulēju
Pie tautu dēla.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

13645.

Es biju irbīte,
Es māku rotēt
No viena kalniņa
Uz otraju;
Uz trešu lēkdama,
Ieraugu tautas.
Teciņus tecēju
Uz māmuliņu.
Gaid~, gaidi, māmiņa,
Nu būsi vieši.
Tur jāje, tur brauce
Par viņu kalnu
Tukšajiem ratiem,
Liekajiem zirgiem.
Tukšaji ratiņi
Grib vezumiņu,
Liekaji zirgi
Grib jājējiņu. -
- Gaismiņai austoti
Zūd mūsu māsiņa.
Ņem, brāli, zirgu,
Trenc māsai pakaļ!
- Panāce, panāce
Sav~ māsiņu,
Taut~ istabāji
Aiz galda sēdēj~.
Slaveni ļautiņi,
Ko viņai dosiet?
- Doš~ viņai alus,
Doš~ viņai medus,
Doš~ savu bāliņu
Arējiņu.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

- 364 -

1. Iedēstu liepiņu
Klēts pakaļāi,
Es pate zīlīte
Lēkātāja.
No viena zariņa
Uz otru lēcu,
Trešā lēkdama,
Ieraugu tautas.
Tur jāja, tur brauca
Par viņu kalnu
Liekiem zirgiem,
Tuškiem ratiem.
Tie liekie zirgi
Grib braucējiņu,
Tie tuškie rati
Grib vezumiņu. -
Saulei rietoti
Zūd brāļu māsa.
- Jem, jemi, brāliņi,
Sirmu zirgu,
Dzeniesi pakaļi
Māsiņai!
Kur, brāli, panāci
Sav~ māsiņu?
- Panāču, panāču
Taut~ istabāi:
Ar tautām sāniem sēd,
Samijuši gredzeniņus,
Ni var kungi ko darīt,
Ni var savi brāleliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Iemērcu dui graudus
Dzeltenu miežu,
Padaru dui mucas
Sald~ alutiņa;
Izcepu dui raušus,
Dui kukulīšus;
Nokāvu dui zoses,
Dui suvēniņus. -
Māmiņa, māmiņa,
Mums būs viesi:
Tur jāja, tur brauca
Par viņu kalnu
Liekiem zirgiem,
Tukšiem ratiem.
Tukšiem ratiem
Grib vezumiņu,
Liekiem zirgiem
Grib jājējiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3. Māmiņa mīļā,
Klēts atslēdziņu!
Nu iešu klētī
Rotāties.
Uzvilku lielo
Ziedaino kreklu,
Apjozu lielo
Rakstaino jostu.
Izbira ziediņi
Caur klēts grīdu,
Izauga ieviņa
Caur klēts jumtu;
Es pate zīlīte
Lēkātāja.
No viena zariņa
Otrā lēču,
Trešā lēkdama,
Ieraugu tautas,
Deviņu kamanu,
Simts kumeliņu,
Tušiem vāģiem,
Liekiem zirgiem.
Tukšie vāģi
Grib vezumiņu,
Liekie zirgi
Grib braucējiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 365 -

4. Saulīte vaicāja
Uz mēnestiņu:
Ko dara meitiņas
Vedekliņas?
Vai ada, vai šūn,
Vai viesu gaida?
Viesīši brauca
Par viņu kalniņu
Liekiem zirgem,
Tukšiem vāģiem.
Liekie zirgi
Grib jājējiņu,
Tukšie vāģīši
Grib vezumiņu. -
Pušausu gaisum~
Zūd mūsu māsiņa.
Celies, bāliņi,
Dzenies pakaļ!
Aiz viņa kalniņa
Tur viens namiņš,
Tur mūsu māsiņa
Tautu istabā;
Balts autiņš galvā,
Medskanna rokā.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5. Tur brauca, tur rūca
Par viņu kalnu
Tukšiem vāģiem,
Liekiem zirgiem.
Tukšiem vāģiem
Grib vezumiņu,
Liekiem zirgiem
Jājējiņu. -
Aizveda māsiņu
Akmiņu zemē.
Ko ēda, ko dzēra
Akmiņu zemē?
Sīko akmiņu
Putriņu vira,
Smalko žagaru
Gultiņu taisa.
Edz nu, māsiņa,
Es tev sacīju:
Kam augi vēlīna
Bāliņos?
Ik dienas batls kreklis,
Pelēki lindraki,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

6. Tur jāja, tur brauca
Pār viņu kalnu
Liekiem zirgiem,
Tukšiem vāģiem.
Liekie zirdziņi
Grib jājējiņu,
Tukšie vāģīši
Grib vezumiņu.
Māmiņa mīļā,
Dod atslēdziņu,
Lai teku klētē
Rotāties!
- Pus ause gaismiņa
Zūd mūsu māsiņa.
Ņem, brāli, zirgu,
Dzenies pakaļ!
- Sadzinu, panāču
Taut~ ustubā.
Bagātas tautiņas,
Ko dosat mātei,
Ko dosat mātei
Par šūpojumu?
Cik gadu šūpoja,
Tik simtu mārku:
Trīs gadi šūpoja,
Trīs simti mārku.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13646.

Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pate mums māsiņa.
Ik rītiņa malti gāja,
Pūru mala rītiņā.
Ej, māmiņa, aplūkot
Savas jaunas malējiņas
(Ko dar~ mūsu malējiņa:)
Nerūc vaira dzirnaviņas,
Nedzied pate malējiņa.
Nāk māmiņa atpakaļ,
Asariņas slaucīdama.
Vaļā durvis, vaļā logi,
Tautas māsu aizveduši.
Ceļaties, bāleliņi,
Aunaties zābakos,
Velciet lūša kažociņus,
Joziet zaļus zobeniņus,
Lieciet cauņu cepurītes,
Seglojat kumeliņus,
Seglojat kumeliņus,
Dzenatiesi pēc māsiņas,
Dzenaties pēc māsiņas,
Pēc māsiņas vainadziņa.
Jājat, brāļi, simtu jūdzu,
Nesaudziet kumeliņus,
Nesaudziet kumeliņus,
Panāksiet celiņā. -
Nojājam pirmu simtu,
Dajājam augstu kalnu.
Augsta kalna galiņā
Trejdeviņi bundzenieki.
Ai mīļie bundzenieki,
Kam jūs še bungojat?
- Tai māsai bungojam,
Ko šodien gaŗām veda.
- Ai mīļie bundzenieki,
Vai jau sen gaŗām veda?
- Nava ilgi, steidzaties,
Vēl ceļā panāksat.
Nojājam otru simtu,
Uzjājam augstu kalnu.
Augsta kalna galiņā
Trejdeviņi koklētāji.
Ai mīļie koklētāji,
Kam jūs še koklējat?
- Tai māsai koklējam,
Ko šodien gaŗām veda.
- Ai mīļie koklētāji,
Vai to sen gaŗām veda?
- Nava ilgi, steidzaties,
Vēl ceļā panāksat.
Nojājam trešu simtu,
Uzjājam augstu kalnu.
Augsta kalna galiņā
Trejdeviņi spēlmanīši.
Ai mīļie spēlmanīši,
Kam jūs še spēlējat?
- Tai māsai spēlējam,
Ko šodien gaŗām veda.
- Ai mīļie spēlmanīši,
Vai to sen gaŗām veda?
- Nava ilgi, steidzaties,
Vēl ceļā panāksat.
Jājam vēl simtu jūdzu,
Jau vizuļi pabiruši.
Uzjājam augstu kalnu
Ieraugām lielu ciemu;
Visapkārt kuplas liepas,
Atslēgām vārti slēgti.
Laužam, brāļi, šautru klēpjus,
Metam ciema sētmalā.
Satrūkās ciema suņi,
Sāk tie sīvi lādināt.
Iznāk divi jauni puiši,
Kā ozoli uzauguši,
Saņem mūsu kumeliņus,
Ieved staļļa dibenā,
Met ābolu redelēs,
Beŗ auziņas silītē,
Beŗ auziņas silītē,
Ielej skaidru ūdentiņu.
Iznāk divas jaunas meitas,
Kā rozītes ziedēdamas,
Kā rozītes ziedēdamas,
Dzelteniem matiņiem,
Ieved pašus istabā,
Paceļ mums meldu krēslus,
Paceļ mums meldu krēslus
Pie lielā liepu galda,
Uzklāj baltu galdautiņu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Uzliek miežu alutiņu,
Uzliek vīna biķerīti.
Liek mums ēst, liek mums dzert,
Liek Dieviņu pieminēt.
Ne ēdam, ne dzeŗam,
Pēc māsiņas raugāmies.
Ieraugām sav~ māsiņu
Liepu galda galiņā,
Liepu galda galiņā;
Jau micīte galviņā,
Jau micīte galviņā,
Sēd asaras slaucīdama.
Ai mīļā mūs~ māsiņa,
Kā tu tiki šai vidū?
- Ai mīļie bāleliņi,
Tas notika netīšām:
Dzirnas rūca, milnis klaudza,
Tautas nāca klusiņām,
Tautas nāca klusiņām,
Ne dzirdēti nedzirdēju,
Kā lapiņa notrīcēju,
Kamanās iemetama.
- Ai mīļā mūs~ māsiņa,
Vai tu mums līdzi nāksi?
- Ai mīļie bāleliņi,
Man patīk še dzīvot,
Patīk man šī zemīte,
Šīs zemītes arājiņš.
Vainadziņu pārnesiet
Zobeniņa galiņā,
Uzlieciet galviņā
Jaunajai māsiņai.
Māmiņai aiznesiet
Simtu labu vakariņu,
Simtu labu vakariņu
Par šūpuļa kārumiņu,
Par šūpuļa kārumiņu,
Manis mazas auklējumu,
Manis mazas auklējumu,
Manis lielas audzējumu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 366 -

- 367 -

1. Aust gaismiņa, lec saulīte,
Ceļa vīri māju prasa.
Nedod māju, māmuļīte,
Ceļa vīri viltinieki,
Ceļa vīri viltinieki,
Izkrāps tavas malējiņas. -
Pačīkstēja vaŗa dores,
Paklabēja maltuvīši.
Ej, brālīti, kambarī,
Vai ir visas malējiņas!
Bij māršiņas, ietaliņas,
Mūs~ māsiņas vien nevaid.
Jāsim, brāļi, simtu jūdzu,
Ras~ māsiņu panāksim.
Pašā simta galiņāi
Spēlē daiļi spēlmanīši.
Ai godīgi spēlmanīši,
Ko tik daiļi spēlējat?
- Spēlējam to māsiņu,
Ko vakar gaŗām veda.
- Jāsim, brāļi, otru simtu,
Ras~ māsiņu panāksim.
Otra simta galiņāi
Spēlē daiļi spēlmanīši.
Ai godīgi spēlmanīši,
Ko tik daiļi spēlējat?
- Spēlējam to māsiņu,
Ko šo rītu gaŗām veda.
- Jāsim, brāļi, trešo simtu,
Ras~ māsiņu panāksim.
Trešā simta galiņāi
Sāk sunīši sīvi riet.
Iznāk veca māmulīte
Sīvu suņu dzīdināt.
Iznāk manis jaunais svainis,
Saņem manu kumeliņu.
Iznāk mana jauna māsa,
Ielūdz mani istabāi.
Paceļ manim zīļu krēslu
Liepu galda galiņāi.
Ienes manim koka sviestu [=medu],
Stērķelētu [=bīdelētu]
pūŗu maizi;
Ienes mana salda alu
Baltā liepas kanniņāi.
Liek man sēst, nesēdēšu,
Liek man ēst, neēdīšu.
Ne es ēšu, ne es dzeršu,
Pēc māsiņas zvērējos.
Nāc, māsiņa, sētiņāi,
Māte tevi mīļi lūdza.
- Jāj, brālīti, tu ar Dievu,
Es nevaru līdza iet,
Es nevaru līdza iet,
Nelaiž mani tautu dēlis,
Nelaiž mani tautu dēlis,
Nedod mana vaiņaciņa,
Nedod mana vaiņaciņa,
Nedod manas villainītes.
Pārnes manai māmulītei
Simtu labu vakariņu,
Simtu labu vakariņu,
Div~ simtiņu mīļu vārdu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2. Ej, māmiņa, apraudzīt,
Ko dar~ mūsu malējiņa.
Iznāk māte raudādama,
Sav~ galviņu saķēruse.
- Ceļaties, mani dēli,
Aunaties zābakos!
Še, dēliņ, balti cimdi,
Še asaru nēzdodziņis.
Jājiet, dēli, simtu jūdzu,
Līdz jūs māsu panākiet.
Pirma simta galiņāi
Stāv deviņi spēlmanīši.
Labdien, labdien, spēlmanīši,
Ko jūs laba spēlējat?
- Tai māsai spēlējam,
Ko vakar gaŗām veda,
Ko vakar gaŗām veda
No deviņiem bāliņiem.
- Ai, lūdzami, spēlmanīši,
Kur mēs viņu panāksim?
Otra simta galiņāi,
Tur jūs viņu panāksiet.
Otra simta galiņāi
Stāv deviņi bundzenieki.
Ai, lūdzami, bundzenieki,
Ko jūs šeitan spēlējat?
- Spēlējam tai māsiņai,
Ko vakar gaŗām veda.
- Ai, lūdzami, bundzenieki,
Kur mēs viņu panāksim?
- Treša simta galiņāi,
Tur jūs viņu panāksiet.
- Treša simta galiņāi
Nozviedzās kumeliņis.
Līdz piejāju pie vārtiem,
Jau pazinu māsas pēdas.
Iznāk divi tautas dēli,
Atveŗ man vaŗa vārtus;
Ieved manu kumeliņu
Ruda vaŗa stallītēi,
Beŗ auzītes silītāi,
Met ābolu redelēi.
Iznāk veca māmuliņa,
Ieved mani klētītāi.
Līdz iegāju klētītāi,
Ieraug~ māsas vaiņadziņu,
Ieraug~ māsas vaiņadziņu,
Zobentiņa galiņāi.
Iznāk jauna zeltainīte,
Ieved mani istabā.
Līdz iegāju istabā,
Līdz ieraugu sav~ māsiņu
Tautu galda galiņāi
Blakām tautu dēliņam.
Paceļ man smilgu krēslu,
Apklāj baltu liepu galdu.
Uzliek man koku sviestu,
Stērķelētu pūŗu maizi,
Kupodamu alus kannu,
Ne es eidu, ne es dzēru,
Uz māsiņu skatījos.
Uz māsiņu raugoties,
Birst man gaužas asariņas.
Nāk māsiņa, dod rociņu:
"Piedodiet, bāleliņi!
Labas dienas māmiņai
Par kājiņu avumiņu,
Par kājiņu avumiņu,
Par galviņas sukāšanu.
Es atradu labu zemi,
Labu maizes arājiņu."
- Nu, vesela, man~ māsiņa,
Mūžam acis neredzēs.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

- 368 -

3. Es mām~eņai vīna m~eita,
Ik reit~eņa moltu guoju,
Ik reit~eņa moltu guoju
Pa pyuram t~eiru rudzu.
Īt mām~eņa apsavārtu,
Kū dareja malējeņa.
Vaļā lūgi, vaļā dur~s,
Nava munas malējeņas.
Kū dorot, buol~el~eņi,
Nava muosas moltiv~ē.
Aunit~ēs zuobokūs,
Velcit~ēs kažukūs,
Jūzit zaļus zūbin~eņus,
Sagluojit kum~el~eņus,
Sagluojit kum~el~eņus,
Laidit~ēs garu c~eļu.
- Juoju, juoju garu c~eļu,
Dasajuoju kolnu vydu.
Tymā kolnu vid~eņā
Sp~ēlej skaiški sp~ēlnīc~eņi.
Dīvs paleidz~, sp~ēlnīc~eņi,
Kū tik skaiški sp~ēlējat?
- Sp~ēlējam tū muos~eņu,
Kur~ šūnakt atv~ed~em.
- Juoju, juoju garu c~eļu,
Dasajuoju lelu cīmu.
Nadajuoju da cīm~eņa,
Sasatryuka cīma suņi,
Sasatryuka cīma suņi,
Iztak treis jaunas m~eitys.
Divi mani pošu v~ed~e,
Trešā munu kum~el~eņu.
Man~ īv~ed~e ustubā,
Kum~el~eņu stalleitī.
Man~ pastota malnu krāslu,
Kum~eļam auzu sili.
Man~ aizvylka līpa goldu,
Pīlej treis bičareit~es,
Vīn~ ar olu, ūtr~ ar madu,
Treš~ ar gaudas asareņas.
Tī āzdams, tī dzardams,
Dasazynu sov~ muos~eņu.
Ai tu munu mīlu muosu,
Kai sauc tevi sv~eša muot~e?
- Ai tu munu mīlu bruol,
Tai sauc mani sv~eša muot~e:
Ai tu būz~e, ai tu laiva,
Ai vacuos siles gols!
- Ai tu munu mīlu muosu,
Jai pošai treis m~eit~eņas,
Vīna būz~e, ūtra laiva,
Treša vacuos siles gols.
Ai tu munu mīlu muosu,
Braucam obi uz mām~eņu.
- Ai tu munu mīlu bruol,
Man palikt šai vītāi.
431 [Pildas pag. Ldz], 434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 369 -

4. Māmiņai viena meita,
Tai deviņi bāleliņi.
Ik rītiņus tīrus rudzus
Pa pūram ritināja.
Ej, māmiņa, aplūkot,
Ko dar~ mūsu malējiņa!
Nerūc vairs dzirnaviņas,
Nedzied vairs malējiņa.
Ienāk māte istabā,
Raud galviņu saņēmusi.
Bāleliņi, ko darāt,
Seglojat kumeliņus,
Velciet lūšu kažociņus,
Lieciet caunu cepurītes, -
Jau māsiņa simtu jūdžu,
Jājiet viņai pakaļā!
Nojājam simtu jūdžu,
Spēlē simtu spēlmanīšu.
Labrītiņi, spēlmanīši,
Ko jūs laba spēlējiet?
- Spēlējam tai māsiņai,
Ko šodien gaŗām veda,
Kam deviņi bāleliņi
Pakaļā palikuši.
- Ai jūs mīļi spēlmanīši,
Vai mēs viņus panāksim?
- Ai jūs mīļi jātnieciņi,
Būt~ žiglāki steigušies!
- Ai jūs mīļi spēlmanīši,
Vēl žiglāki nevarēja,
Jau tie mūsu kumeliņi
Miglu meta pakaļā,
Miglu meta pakaļā,
Kājām šķīla uguntiņu.
Nojājam otru simtu,
Spēlē simtu spēlmanīšu.
Ai jūs mīļi spēlmanīši,
Parādāt mums celiņu!
- Jājat līdz tiem ozoliem,
Atrasiet platus vārtus.
Iznāk divi bāleliņi,
Kā ozoli lapodami,
Saņem mūsu kumeliņus,
Ieved niedru stallītī.
Iztek divi zeltenītes,
Ieved mūsus istabā,
Paceļ mums meldu krēslus.
Sēdēt mēs nesēdēsim,
Mūs~ māsiņu skatīsim.
Redz kur sēd mūs~ māsiņa
Baltu mici galviņā.
- Kas tie tādi sveši ļaudis
Varēj~ mani māsu saukt?
- Māsiņ, zelta drošalīte,
Mēs par tevi zvērēsim.
- Bāliņ, putu gabaliņ,
Jūs par mani nezvērat;
Zvērējat tiem ļaudīm,
Kam nav mīļa dzīvošana.
Ko es laba aizstellēšu
Savai mīļai māmiņai?
Aizstellēšu mīļus vārdus,
Simtu labu vakariņu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

5. Mēs deviņi bāleniņi,
Viena māsa malējiņa.
Tā māsiņa katru dienu
Tīrus rudzus ritināja.
Devītāi rītiņāi
Nerūc vairs dzirnaviņas.
Ej, māmiņa, kambarī,
Lūko savas malējiņas!
Iznāk māte no kambaŗa,
Asariņas slaucīdama,
Asariņas slaucīdama,
Zīdautiņu locīdama.
- Negulieti, bāleliņi,
Seglojieti kumeliņus;
Apseglojši kumeliņus,
Nāciet paši istabā, -
Es jums došu raibus cimdus,
Asariņu nēzdaudziņus.
Jājiet, brāļi, simtu jūdzu,
Kamēr māsu panāciet!
Viena simta galiņā
Koklē divi koklētāji.
Dievs palīdzi, koklētāji,
Kam jūs šeitan koklējiet?
- Tai māsiņai koklējami,
Ko vakari gaŗām veda,
Ko vakari gaŗām veda,
Tā deviņu brāļu māsa.
Jājam, brāļi, otru simtu,
Kamēr māsu panāksim.
Otra simta galiņāi
Spēlē divi spēlmanīši.
Dievs palīdzi, spēlmanīši,
Kam jūs šeitan spēlējiet?
- Tai māsai spēlējam,
Ko šodieni gaŗām veda,
Ko šodieni gaŗām veda,
Tā deviņu brāļu māsa.
Jājam, brāļi, trešu simtu,
Kamēr māsu panākam.
Trešā simta galiņā
Iznāk viena māmuliņa,
Iznāk viena māmuliņa,
Alus kanna rociņā,
Alus kanna rociņāi,
Trīs plāceņi padusē.
Liek mums drusku nodzerties
Šā saldaja alutiņa.
Ni ēdām, ni dzērām
Šā saldaja alutiņa.
Iesim, brāļi istabāi,
Caur istabu kambarī!
Tur māsiņu atradāmi
Pie lielāmi dzirnavām,
Pie lielāmi dzirnavāmi,
Tīrus rudzus ritinot.
Jūdzam, brāļi, sirmus zirgus,
Vedam viņu atpakaļ,
Vedam viņu atpakaļi
Savā tēva zemītē.
Tēvam auga rudzi mieži,
Tēvam sirmi kumeliņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 370 -

6. Mūs~ māsiņa viena pati,
Mēs deviņi bāleliņi.
Ik rītiņu maltu gāja,
Pūru mala rītiņā.
Ej, māmiņa, lūkoties,
Ko dar~ mūsu malējiņa!
Nerūc vairs dzirnaviņas,
Nedzied pati malējiņa.
Nāk māmiņa raudādama,
Asariņas slaucīdama:
Vaļā duris, vaļā logi,
Nav vairs pašas malējiņas.
Ko gaidāt, bāleliņi,
Aunat kājas zābakos,
Velkat lūša kažociņus,
Sedlojat kumeliņus,
Dzenaties pēc māsiņas,
Rīt māsiņu panāksat.
- Nojājam simtu jūdzu,
Spēlē pieci spēlmanīši,
Spēlē pieci spēlmanīši
Tā simtiņa galiņā.
- Ai mīļie spēlmanīši,
Ko jūs laba spēlējat?
- Spēlējam tai māsai,
Kam deviņi bāleliņi.
- Ai mīļie spēlmanīši,
Mēs deviņi bāleliņi,
Kur palika mūs~ māsiņa,
Ko vakar gaŗām veda?
- Jājat vēl otru simtu,
Tur būs pieci spēlmanīši,
Piejājuši, vaicājat,
Kur palika jūs~ māsiņa.
- Nojājam otru simtu,
Spēlē pieci spēlmanīši.
- Ai mīļie spēlmanīši,
Kur palika mūs~ māsiņa?
- Jājat kalna galiņā,
Redzēsat lielu ciemu,
Visapkārt liepas aug,
Vārti slēgti atslēgām.
- Uzjājuši augstu kalnu,
Atrodam lielu ciemu.
Satrūkās ciema suņi,
Taisa troksni sētiņā.
Iztek divas dzeltainītes,
Tās mums vārtus neatslēdza;
Saņēmušas labu dienu,
Ietek abas istabā.
Iznāk divi jauni puiši,
Atslēdz mums vaŗa vārtus,
Ielaiž mūsus sētiņā,
Piesien mūsu kumeliņus,
Ieved mūsus istabā,
Paceļ mums meldru krēslus,
Pieceļ baltu liepas galdu,
Uzliek labu ēdieniņu.
Neēdam, nedzeŗam,
Pēc māsiņas lūkojam.
Pasakāt, sveši ļaudis,
Kur likāt mūs~ māsiņu?
Vai klētī ieslēdzāt,
Vai druvā raidījāt?
Ja klētīje ieslēguši,
Dodat klēts atslēdziņu;
Ja druvā raidījuši,
Rādāt ceļu druviņā! -
Sitam piešus zābakos,
Lecam zirgiem mugurā.
Ne pie vārtu nepiejājam,
Tek māsiņa raudādama.
Kur tu biji, mūs~ māsiņa,
Kad mēs tevi meklējām?
- Tautas mani ieslēgušas
Klētī, rudzu apcirknī,
Dzirdēj~ brāļus runājot,
Kājām durvis izspārdīju.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

- 371 -

13647.

Nošķindēja vaŗa vārpsta,
Sudrabīna dziernavīnas.
Iet māmīna kamburēi
Raudzīt savas malējīnas.
Bij jauņuve, bij kalpone,
Brāļu māsa vien nebij.
Iet māmiņa istabāi
Pie brāļiem raudādama:
Ko, brālīši, darīsit?
Tautas māsu nozaguši.
Jožam, brāļi, zobentīnus,
Seglojam kumelīnus,
Jājam, brāļi, pasteidzīgi,
Ras~ mēs viņus panāksim.
Izjājam zaļu bierzi,
Ieraugām tautu pulku.
Labvakar, sveši ļaudis,
Kur jēmāt to meitīnu?
- Kas kaitēja jums, ļautiņi,
Par to skaistu meitenīti? -
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Nošķindēja vaŗa vārti,
Noklabēja dzirnutiņas.
Raugām dzirnu kambarī,
Vai maļ visas malējiņas.
Maļ māršiņas, kalponītes,
Mūs~ māsiņa vien nebij.
Ko gaidāt, bāleniņi,
Seglojat kumeliņus!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

13648.

Slēdz, māmiņa, mūs~ māsiņas
Sudrabiņa atslēdziņu:
Sveši ļaudis sabraukuši
Darvotiem kažokiem.
Ej, bāliņ, skatīties,
Vai ir visas malējiņas!
Vaļā durvis, vaļā logi,
Nava vairi malējiņas,
Nava vairi malējiņas,
Nerūc vairi dzirnaviņas.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

13649.

Tālu tālu, gaŗus ceļus
Tautas veda mūs~ māsiņu;
Dzenaties, bāleliņi,
Vai ceļā nepanāks.
Ja ceļā nepanāks,
Panāks tautu klētiņā,
Panāks tautu klētiņā
Aiz deviņu atslēdziņu. -
Vaicājiet, bāleliņi,
Vai māsiņa še paliks.
- Še palikšu, bāleliņi,
Dzeriet tautu alutiņu,
Dzeriet tautu alutiņu,
Ņemiet manu vainadziņu,
Ņemiet manu vainadziņu,
Aiznesiet māmiņai!
Māmulīte, paņēmuse,
Ieliek rožu dārziņā.
Trīs gadi rozītes
Neziedēja,
Pēc manis gauži
Raudādamas:
Kur mūsu saknīšu
Potētāja?
Kur mūsu vainagu
Vijējiņa?
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

- 372 -

13650.

Vakar māte krogā dzēra,
Padzeŗ mani zvejniekam.
Šodien jāja div~ bāliņi
Upes malu raudādami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Vakar muote krūgā dzēra,
Man~ puordzēra zvejnīkam.
Šūdin tak buol~el~eņi
Jiuru molu rauduodami.
- Ak jius jiuru zvejnīceņi,
Redzejat myus~ muoseņu?
- Pīci bolti buol~el~eņi,
Kuoda beja jius~ muoseņa?
- Skaista, bolta myus~ muoseņa,
Sorkons rūžu vainuceņš.
- Jam, bruol~eit, ūša laivu,
Dzenīs muosai pakaļē!
Ūša laiva smoga laiva,
Tei nūgrima dybynā.
- Jam, bruol~eit, līpa laivu,
Dzenīs muosai pakaļē!
- Pīcu l~eiču l~eikumā
Sēd muoseņa rauduodama.
Sēst~, muoseņ, laiveņā,
Brauksim obi atpakaļ.
Aiz žāluma navarēju,
Tī ruceņu vīn padevu.
- Es nūīšu pavasar,
Ka iudiņ~s nūsaskrīs,
Ka kūceņi salapuos,
Ka kiukuos dzaguzeite,
Ka kiukuos dzaguzeite,
Ka trauks uoru laksteigola.
Niu ar Dīvu, smolki kuorkli,
Vaira jiusu nalūcēšu;
Niu ar Dīvu, skaistas pučes,
Vaira jiusu naplyukuošu;
Niu ar Dīvu, bruoļi, muosas,
Vaira jiusu naaudzēšu;
Niu ar Dīvu, tāvs ar muoti,
Vaira jiusu naklausēšu.
Dīveņ, tovu lykumeņu,
Laimeņ, tovu laidumeņu:
Atstuoj sovu tāv~ ar muoti,
Īt ar svešu cilvēceņu;
Tai nameil tāvs ar muoti,
Kai meil svešs cilvēceņš.
435 [Latgalē].

Satura rādītājs |Skati visu grāmatu