LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME IV

d) Māsa pati bēg tautās

13585.

Aiz upītes es izaugu,
Par upīti man~ aizveda;
Paliek mani bāleliņi
Aiz upītes raudādami.
Sauc bāliņis, māj ar roku:
Nāc, māsiņa, atpakaļ!
- Es neiešu, bāleliņ,
Barga tava līgaviņa.
- Nāc, māsiņa, atpakaļ,
Rāšu savu līgaviņu.
- Ko, bāliņ, tu norāsi
Nenorātu mātes meitu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Aiz upītes es uzaugu,
Pār upīti mani ved;
Paliek mani bāleliņi
Aiz upītes raudādami.
Sniedz brālītis sav~ rociņu:
Nāc, māsiņa, atpakaļ!
- Es neiešu, bāleliņ,
Vai tu sauci, vai nesauci;
Man pašai tautiņās
Labas zemes arājiņš.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2. Es iekāp~ laiviņē,
Lai dzen vēj~, kur patīk.
Bāliņš sauc, rād~ rociņ~:
Nāc, māsiņ, maliņēi!
- Es nenākš~ maliņēi,
Kam jūs mani nīdant nīd~.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

3. Nīdē mani tēvs māmiņa,
Nīdē īsti bāleliņi.
Es iekāpu, nīdamā,
Svešu ļaužu laiviņā.
Sauc bāliņi, met ar roku:
Laiž māsiņu maliņā!
- Neieš~ vairs bāliņos,
Kam jūs mani nīdējat.
216 [Ventspilī].

4. Svētdien gāju baznīcāji,
Vilku trejus brūnus svārkus.
No baznīcas iziedama,
Sedzu baltu villainīti,
Sedzu baltu villainīti,
Ej~ gar upi raudādama.
Ieraudzījši zvejnieciņi,
Ieņem mani laiviņā;
Ieņēmuši laiviņāji,
Iet pa upi dziedādami.
Sauc bāliņis, met ar roku:
Nāc, māsiņa, atpakaļ!
- Ai bāliņi, ko es iešu,
Bērga tava līgaviņa.
- Nāc, māsiņa, atpakaļu,
Rāšu savu līgaviņu.
- Vai, bāliņi, manis dēļ
Rāsi savu līgaviņu?
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

- 352 -

13586.

Bargas tautas mani grib,
Brāliņš mani nevēlēja.
Kad, brāliņ, nevēlēji,
Bēdzin bēgšu tautiņās.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13587.

Dzīrās tautas zagšus zagt,
Es dzīros bēgšus bēgt.
- Kur, meitiņ, tu izbēgsi,
Kā pūriņu aiznesīsi?
- Es pūriņu aiznesīšu,
Brāļu ganus vadīdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Tautiets mani gribēt griba,
Bāliņš mani vien nelaida,
Tautiets šķieta zagšus zagt,
Es solosi bēgšus bēgt.
- Kā, māsiņa, tu aizbēgsi,
Kā pūriņu aizvedīsi?
- Es pūriņu aizvedīšu,
Brāļa govis ganīdama.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

13588.

Es apstiepu zaļu zīdu
Visapkārti novadam,
Lai nebēdza mūs~ māsiņa
Triju kungu novadā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

13589.

Māsiņ mana jaunākā,
Tec ūdeņa lejiņā:
Tur stāv tavi sirmi zirgi,
Sabruņoti jājējiņi.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

13590.

Man sajāja lepnas tautas,
Bāliņš liedza, nevēlēja.
Ej, tautieti, tu pie kunga,
Lūdz kungam grāmatiņu,
Lūdz kungam grāmatiņu,
Nāc pie manim, roku došu. -
Iešu svētdien baznīcā,
Sevi daili puškošos,
Vilkšu zaļu zīdes kleiti,
Segšu raibu villānīti.
Iešu krogu no krodziņa,
Meklēš~ savu arājiņu.
Iemu krogus stedelē,
Redzu tautu kumeliņu,
Noseglotu, nosvīdušu
Līdz pat nagu galiņiem.
Iemu krogus istabā,
Redzu pašu tautu dēlu
Sēžam galda galiņā,
Alus kanna rociņā.
Pulka bija svešu ļaužu,
Nedrīkstēju bildināt.
Lai būt~ ļaužu cik būdami,
Man ar savu jārunā.
Bāliņš mani tā vaicāja:
Ko, māsiņa, tu runā?
To, bāliņ, es runāju:
Ja nedosi, bēgšus bēgšu.
Ja, māsiņa, bēgšus bēgsi,
Kā pūriņu aizvedīsi?
Gan pūriņu aizvedīšu
Miglainā rītiņā.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

1. Gaŗām gāju gar krodziņu,
Ieraug~ tautu kumeliņu;
Eim~ iekšā krodziņā,
Ronu pašu tautas dēlu,
Ronu pašu tautas dēlu
Sēdam galda galiņā.
Sāp sirsniņa, redz actiņa,
Nedrīkstēju bildināt,
Daudz ļautiņu redzētāju,
Visi ļauna vēlētāji.
Vēlat ļaunu, vēlat labu,
Brīv man savu bildināt.
Es, ar savu runādama,
Ieraug~ savus bāleliņus.
Man brālīši tā vaicāja:
Ko, māsiņ, tu runā?
Ko, māsiņa, tu runā,
Mēs, brālīši, nezinām.
- Es, brālīši, to runāju,
Atstāt tēvu, māmuliņu.
- Kā, māsiņa, tu atstāji,
Mēs, brālīši, nelaidām?
- Kad, brālīši, nelaidāt,
Es, māsiņa, bēgšus bēdzu.
- Kā, māsiņa, bēgšus bēdzi,
Kā izvedi savu pūru?
- Tēva zirgus ganīdama,
Mātes ganus vadīdama.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 353 -

13591.

Nerāji, māmiņa,
Vakarāi meitas,
No rīta celdamies
Nerasi vairs.
Tei viņa gājuse,
Tei tecējuse,
Tei viņa brāļam
Launagu nesa.
Jēmuse zeķītes,
Avuse kājas,
Maukuse korpītes
Kājiņāi;
Sukājse gālu,
Pinuse matus,
Likuse savu
Zīļu vaiņadziņu.
Jēmuse atslēgu,
Gājuse klētēi,
Seguse baltajas
Villainītes.
Āz vārtu dancoja
Tautu kumeliņis;
Kāpuse kumeļam
Mugurāi.
Gan bij ziedojse
Kumeļa pēdas,
Kumeļa pēdāi
Metuse gradzenu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

13592.

Solās tautas zagšus zagt,
Es solosi bēgšus bēgt.
- Kā, māsiņa, tu izbēgsi,
Kā pūriņu iznesīsi?
- Es pūriņu iznesīšu,
Brāļa ganus vadīdama,
No rītiņa vadīdama,
Vakarāi gaidīdama.
Svētdien iešu baznīcā,
Likšos zīļu vainadziņu,
Likšos zīļu vainadziņu,
Segšos baltu villainīti. -
Jau netāļu no krodziņa,
Rau, tautieša kumeliņš,
Rau, tautieša kumeliņš,
Rakstītāmi kamanām.
Es iegāju krodziņā,
Redzu pašu tautu dēlu,
Redzu pašu tautu dēlu
Ar diviemi bāliņiem.
Viņš man steidza roku dot,
Es tā roku nesaņēmu,
Es tā roku nesaņēmu
Aiz gaužāmi asarām.
- Neraud~ gauži, man~ sirsniņa,
Sērst laidīšu bāliņos,
Sērst laidīšu bāliņos,
Jūgšu bēru kumeliņu,
Jūgšu bēru kumeliņu
Rakstītāsi kamanās.
Ja kumeļu paturēs,
Tevis pašas neturēs.
Ja grib tevi paturēti,
Sakies vīru pakaļā,
Sakies vīru pakaļā
Ar diviemi bērniņiem,
Ar diviemi bērniņiem,
Ar bagātu dzīvošanu.
- Zagta nauda, krāpta manta
Negul pūra dibinā;
Zagšus zagtis kumeliņis
Gaŗu ceļu netecēs,
Tā ir zagta līgaviņa
Ilgu mūžu nedzīvos.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

13593.

Tautiets mani gribēt grib,
Bāliņš solās, būs nelaist;
Tautiets solās zagšus zagt,
Es solos bēgšus bēgt.
- Kā, māsiņa, tu aizbēgsi,
Kā pūriņu aizvedīsi?
- Gan pūriņu aizvedīšu
Miglaiņā rītiņā,
Miglaiņā rītiņā
Brāļa ganus vadīdama. -
Ni līdz krogam niaizgāju,
Ieraug~ tautas kumeliņu,
Ieraug~ tautas kumeliņu,
Zīda deķi apdeķotu,
Zīda deķi apdeķotu
Līdz pat kāju galiņam;
Pilla mute sīku dzelžu,
Pilla galva sudrabiņa;
Cik galviņu pagrozīja,
Atskan visa kroga sēta.
Ne iekš kroga neiegāju,
Redz~ tautiešus runājot.
Tautiešam alus kanna,
Brāļam zelta biķerīte.
Tautiets sauca, bāliņš sauca:
Nāc, māsiņa, nodzerties,
Nāc, māsiņa, nodzerties,
Lai neslāpst tav~ sirsniņa!
Man sirsniņa gan neslāpa,
Man birst gaužas asariņas.
- Neraud~, māsiņ, tu tik gauži
Tālu tevi nelaidīšu,
Tepat spīd glāžu logi
Caur ābeļu lapiņām.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 354 -

Satura rādītājs |

Skati visu grāmatu