SākumlapaIevadsSatursLapasMeklētSaites
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu

a) Vispārīgas apdziedāšanas un zobgalības dziesmas

12683.

Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Man deviņi brūtgāniņi:
Trīs nošāvu, trīs pakāru,
Trīs izdzinu nabagos.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Nīka, nīka, kas iznīka?
Man~ pērnie brūtgāniņi:
Trīs nošāvās, trīs nokārās,
Trīs aizgāja vecajos;
Vēl tie trīs atlikuši,
Tie ar bomi cilājami.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

12684.

A Dieviņu, man pieder
Trīs novadu puisēniņi:
Dunalsnieki man aŗami,
Aistarnieki ecējami;
Lai stāv mūsu pašu puiši
Sēklu vest druviņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Zūreniekus arklā jūdzu,
Užavniekus ecēšos;
Tos nabagus lībeniekus
Paturēju plēsumos.
216 [Ventspilī].

2. Ošinieki man arāji,
Dūrinieki ecētāji,
Vārminieku jauni puiši,
Tie būs sūdu vedējiņi.
224 [Kabilē (Kld)].

12685.

Ai jaunās meitenītes,
Mīlējiet puisēniņus,
Diedziņā saveriet,
Škurstenī pakariet!
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

- 189 -

1. Lieli puiši, mazi puiši,
Godājiet, jūs meitiņas,
Saveriet diedziņā,
Pakariet skurstenī!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

12686.

Ai meitiņas, ai māsiņas,
Glabājat puisēniņus,
Aizvedat, piesienat
Pie lielā skudru pūļa!
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Ai bērniņi, ai bērniņi,
Godājiet meža sargu:
Izveduši, piesieniet
Pie lielā skudru pūļa!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2. Dižas meitas, mazas meitas,
Mīlējat puisēniņus:
Ved mežā, sien pie koka,
Pie lielā skudru pūsma,
Lai skudriņas viņus dīda -
Tā būs meitu mīlestība.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

3. Es jūs lūdzu, jaunas meitas,
Puišus labi glabājat:
Lielos eglēs pakaŗat,
Mazos egļu zariņos!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

12687.

Ai rozīte, magonīte,
Kam tik plata plātījies!
Ai lielā brāļu māsa,
Kam tik liela lielījies!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12688.

Ai zaļā bērzu birze,
Vairāk kalta ne zaļoja;
Ai skaistā mātes meita,
Vairāk lepna ne bagāta.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

12689.

Vai tu meitu brāķerīti,
Sēsties kalna galiņā,
Kuŗu meitu nobrāķēji,
Laid no kalna lejiņā!
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

12690.

Ak tu puišu knēvelīti,
Ko ar mani ķekojies?
Tu nav manu drēbju vērte,
Ne vēl mana augumīna.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12691.

Ak tu traidu raidu!
Kas pa ceļu skraida?
Muižas puiši skraida,
Ciema meitu gaida.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12692.

Aiz Daugavas suņi rēja,
Kas sunīšus kairināja?
Šai pusē daiļas meitas,
Tās sunīšus kairināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12693.

Aiz kalneņa, aiz ūtora
Aizzadaga kunga muiža.
Eite, meitas, muižas dzāstu,
Nesit okas iudisneņu!
Kai okā iudin~s ir,
Tai pi meitu prauda ir.
- Aiz kalneņa, aiz ūtora
Aizzadaga kunga muiža.
Eite, puiši, muižas dzāstu,
Nesit kūka iudisneņu!
Kai pi kūka iudiņ~ nav,
Tai pi puišu praudas nav.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

126931.

Aiz ko zilas, aiz ko melnas
Biksēriešu dzeltānītes?
Tupēdamas velējās
Sivēniņu silītē.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

12694.

Aiz upītes meitas auga,
Tur tās auga, tur palika;
Nemācēja laivu iet,
Ne kumeļu peldināt.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

12695.

Apkārt man oši, kļavi,
Apkārt zaļi ozoliņi;
Apkārt man jauni puiši
Zobus vien klabināja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 190 -

12696.

Ar veciem tēvaiņiem
Pupām zemi noecēju;
Lai stāvēja jauni puiši
Sūdus vest tīrumā.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

12697.

Atstāj nost, nieku puisi,
Ar to nieku valodiņu!
Es nebiju ieradusi
Tavu nieku klausīties.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

12698.

Atsastāj, neveiklīti,
No manām(i) kājiņām,
Ka es tevi nesaminu,
Dadžu krūmu dāvādama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12699.

Balta puķe, zaļa zāle
Uz ūdeņa līgojās;
Tā lokās puišiem sirdis
Uz jaunām meitenēm.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

12700.

Bieza bieza bierztaliņa,
Ar biezumu nelapoja;
Lepna lepna tautu meita,
Ar lepnumu nerunāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Zaļa zaļa bērzu birze,
No zaļuma nelapoja;
Lepna lepna tautu meita,
No lepnuma nerunāja.
Vai bij~ lepna, vai bagāta,
Vai tīšām nerunāja?
Nebij lepna, ne bagāta,
Tik tīšām nerunāja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

12701.

Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Ne zariņa neredzēju!
Meitiņ, tavu lepnumiņu,
Ne vārdiņa nedzirdēju!
Vai bij lepna vēja pūsta,
Vai ļautiņu norunāta?
I bij lepna vēja pūsta,
I ļautiņu norunāta.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

12702.

Bija bads, bija bads
Liela ciema meitiņām,
Ne pēc gaļas, ne pēc piena,
Pēc skaistiem puisēniem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12703.

Bizo, bizo, vērsēnīti,
Jūgs tev ragus savaldīs;
Trako, trako, puisēnīti,
Seržants tevi izučīs.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

127031.

Dievs dod mūsu preilenei
Trejus dvīņus vasarā:
Divi suņus, divi kaķus,
Divi mūŗa kovārnīšus.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

12704.

Dievs dod vilkam aklam būt,
Lāčam strupu deguniņu;
Dievs dod mūsu puisīšiem
čigānieti nobučot.
226 [Kandavā (Tl)].

12705.

Dižens puisis melnu muti
Guļ celiņa maliņā.
Dod, Dieviņ, siltu sauli,
Būs mušām barībiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

12706.

Dižens puisis ceļu jāja,
Šķita muižu pakaļā;
Visa muiža kumeļā,
Banšotā cepurē.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

12707.

Diži puiši ceļu gāja,
Visa manta mugurā:
Tur bij rudzi, tur bij mieži
Vienā svārku kabatā.
224 [Kabilē (Kld)].

12708.

Divi gāja, divi gāja
Pa celiņu dziedādami,
Viens bij zirgu mietnieciņš,
Otris meitu brāķerīts.
Bij tam zirgu mietniekam
Zirga sakas mugurā,
Bij tam meitu brāķeŗam
Salmu kūlis pazusē.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 191 -

1. Divi gāja, divi gāja
Pa celiņu runādami,
Viens bij skrandu skroderīts,
Otris lūku vēverīts.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12709.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Tai mazāi vējiņā;
Tā dreb puišu dvēselītes
Uz jaunām(i) meitiņām.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Bērziņam lapas plauka
Liela ceļa maliņā;
Tautu dēla sirds sāpēja,
Uz manim raugoties.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2. Kārkliņiem lapas dreb,
Lakstīgalai lēkājot;
Tā drebēja puišu sirdis
Pret jaunām meitiņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

3. Trīsēt trīs apses lapa
Pret melniem debešiem;
Tā trīsēja meitu sirds
Jaunu puišu pulciņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12710.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja puišu sirds,
Ar meitām runājot.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12711.

Dzīrās mani kungi likt
Puiša dēļ cietumā.
Liekait mani, neliekait,
Puišam ceļa negriezīšu,
Likšu puisi laipiņā,
Iešu pāri dziedādama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12712.

Dzīrās mani staltie puiši
Mīt savāmi kājiņām;
Purā auga greiza apse,
Stalto puišu minamā.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

12713.

Dzīrās mani ciema puiši
Ar kulbiņu vizināt;
Kad uzsniga ziemas sniegi,
Brauc ar skārdu ratiņiem.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

12714.

Ieraudzīju vien, pazinu,
Kuŗš bij kroga dzērājiņš:
Uz aciem cepurīte,
Zemi zemi kājas vilka.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

12715.

Ieraudzījsi vien, pazinu
Laisku meitu staigājam:
Mīšķi jostiņ~ i nesāja,
Uz pakauša vaiņadziņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12716.

Ieraudzījsi vien, pazinu
Laisku puisi staigājot:
Iet solīšus skaitīdams,
Augumiņu mērīdams.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12717.

Ieraudzījse vien, pazinu
Muižas meitu staigājam:
Pakaļ gāja muižas suņi,
Pakaļ muižas sulainīši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12718.

Ieraudzījse vien, pazinu
Bebrēniešu jaunus puišus:
Šķībi stāv cepurīte,
Greidi sēd kumeļā.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

12719.

Ievas ziedi, ābel~s ziedi
Lazdas ziedu nepanāca;
Daža laba saimniekmeita
Kalpa meitas nepanāca
Ne ar darbu, ne valodu,
Ne ar skaistu dziedāšanu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

12720.

Ievu ziedi smaršai labi,
Ne bitēm medu nest;
Jaunas meitas dančiem labas,
Ne grūtam darbiņam.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

- 192 -

1. Īvys zīdi smuordam lobi,
Na bit~ēm madu n~est;
Jauni puiši daņčam lobi,
Na gryutam darb~eņam.
426 [Sakstagala pag. Rz].

12721.

Eima, meitas, pieceļam
Tam puišam vezumiņu;
Tam puišam ātri ziergi,
Oša malka vezumē.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

12722.

Ait~a, ļaudis, v~erit~ēs,
Kaids breinums teirumā:
Začeits puisi nūspard~ēja
Ar pakaļas kuojeņuom.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

12723.

Eita, meitas, baznīcā,
Lūdzat Dievu par puišiem:
Puišiem galva nolūzusi
Ozolkroga stedelē.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12724.

Ekur gudri mūsu puiši,
Nāciet, ļaudis, brīnaties:
Pavardā miežus sēja,
Līdumiņu domādami.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

12725.

Edz kur stāv tas puisīts,
Kas citkārt man~ precēja:
Caur cepuri mati līda [auga],
Svārkiem vīles nopuvušas.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

12726.

Es aizvilku vaŗa stīpas
Gar zemnieku puisēniem,
Lai tie nīkst, lai tie zūd,
Lai tie sievas nedabūja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

127261.

Es iejūdzu pāri puišu,
Brauc~ uz purvu žagaros;
Izbraukāju purvu purvus
Kā ar jauniem kumeļiem.
70 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

12727.

Es iemetu vaŗa naudu
Bērstelnieku pagastā,
Lai rūsēja, lai pelēja
Bērstelnieku veci puiši.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1. Iemetam vaŗa naudu
Viesieniešu tīrumā,
Lai rūsēja, lai pelēja
Viesieniešu dzeltainītes.
Iemetam zelta naudu
Lauteriešu tīrumā,
Lai spīdēja, lai vizēja
Lauteriešu dzeltainītes.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Es ievēlu rudakmeni
Rendenieku novadā,
Lai norud Rendu puiši
Kā rudejis akmentiņš.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

12728.

Es izgāju ciemu ciemus,
Lāga puiša neredzēju,
Tādi vien sēņu sulas,
Sila peku lauzējiņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

12729.

Es jums saku, jaunas meitas,
Puišus labi glabājiet:
Liekat darvas muciņā,
Laižat jūras dibinā,
Lai tie rūc, lai tie kauc,
Lai nedzird meitu balsi.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12730.

Es klausos, es klausos,
Kas aiz kalna velējās:
Ciema puiši zirgus kūla,
Aiz astītes turēdami.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es čūdos, es brīnos,
Kas aiz kalna velējās:
Precenieki zirgus kūla,
Ka tie labi netecēja.
296 [Kursenē (Jaunsaules pag. B)].

12731.

Es klausos, es klausos,
Kas tik skaisti velējās:
Nētķeniešu tēva dēli
Velē savas līgaviņas.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 193 -

1. Ganīdama klausījos,
Kas tur skaņi velējās:
Robežnieki sievas kūla,
Pie stubura piesējuši.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12732.

Es klausos, es klausos,
Kas tik stipri velējās:
Meitu māte meitas kūla,
Aiz matiem turēdama.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Es dzirdēju kaimiņos
Ik rītiņa velējam:
Kaimiņš savas dailas meitas
Ar vālīti augšām cēla.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

2. Ik rītiņus es dzirdēju
Lejniek~ tauri taurējam:
Lejnieks savus slinkus puišus
Ik rītiņus uztaurēja.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

12733.

Es mātei viena meita,
Visa laba gribētāja:
Ik rītiņus sviesta maizi,
Ik vakarus jaunu puišu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Viens dēliņš tēvam bija,
Visa laba gribētājs:
Rītiem grib sviesta maizes,
Pusdienā siltas putras,
Pusdienā siltas putras,
Vakariem jaunu meitu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

12734.

Es meitiņa kā puķīte,
Sarkans rožu vainadziņš;
Tik vien man vainas bija,
Cauri mani lindraciņi.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

12735.

Es nezinu, kas par gadu,
Šogad puiši varen lepni:
Abas rokas kabatā,
Nav vērdiņa maciņā.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

12736.

Es nezinu, kas par vīzi,
Ruden puiši stalti jāj:
Citam naudas ne vērdiņa,
Šķērsu sēd kumeļā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12737.

Es nezinu, kas par vīzi
Šādiem tādiem puisīšiem:
Citiem naudas ne šķiliņa,
Dāldeŗiemi lielījās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Vai vai, kas par gadiem,
Ka tās meitas lepojās:
Nevaid cimdu viena pāŗa,
Simtiem viene lielījās.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

2. Dievs zin, Dievs zin, kas par gadu,
Ka tie puiši varen lepni:
Citam nebij piecu grašu,
Dukātiem lielījās.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

12738.

Es nesviestu vecu vīzi
Griķenieku novadē:
Man pašam žēl nācās,
Ka tā ilgi vazājās.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

12739.

Es puišiem laba daru,
Puiši laba nesaprata:
Sīku olu maisu bēru,
Pret kalniņu kāpināju.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

12740.

Es redzēju bērza celmu
Kūpam vien, nedegam;
Es redzēju goda puisi
Negodāi paliekam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

12741.

Es redzēju nāburg~ puišus
Melnu kuili ecējot.
Ai jūs lieli grēcinieki,
Gaļas tēva mocītāji!
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

12742.

Es redzēju staltu puisi,
Ar cimdiemi alu dzēra;
Kad kundziņš Rīgā sūta,
Tek uz ciemu ragaviņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 194 -

1. Cepurē, zābakā
Jaunu puišu lielībiņa;
Uzmet kungi gaŗu ceļu,
Nava laba kumeliņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12743.

Es redzēju sviķa celmu
Kūpam vien, nedegam;
Es redzēju tautu dēlu
Bez padoma staigājam.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)], 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

12744.

Es redzēju sviķa celmu
Kūpam vien, nedegam;
Es redzēju tautu dēlu
Gaŗ~ augušu, netikušu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es uzgāju oša celmu
Apsvilušu, nedegušu;
Es atradu tēva dēlu
Uzaugušu, nemācītu.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

12745.

Es redzēju sviķu celmu
Kūpam vien, nedegam;
Tas nebija sviķu celmis,
Jaunu puišu dvēselīte.
226 [Kandavā (Tl)].

12746.

Es redzēju sviķa celmu
Kūpējam, nedegam;
Es redzēju tautu dēlu,
Lepnis bija, ne bagāts.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Es redzēju sveķa celmu
Kūpot vien, nedegot;
Es redzēju panāksniekus
Greznus vien, ne bagātus:
Elkšņa vāģi, smilgu rati,
Trim kājāmi kumeliņš.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

12747.

Gana laba šī vasara,
Gana slikta izdevās:
Kumeļš arklu salauzīja,
Ganu meita arājiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

12748.

Ganīdama nolūkoju,
Kā jāj puiši baznīcā:
Tēva dēli vīzītēs,
Kalpu puiši zābakos.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12749.

Gauži raud muižas meitas,
Priekšautiņus cilādamas;
Tur tām govis, tur tām vērši -
Raibajos priekšautos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12750.

Glīti meitas kājas āva,
Kad jāiet ciemiņos;
Kad jāiet maltuvē,
Raud, galviņu saņēmušas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12751.

Guli, guli, lēnais puisi,
Zirgi siles klaudzināja;
Zirgi siles klaudzināja,
Iemauktiņus skandināja.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12752.

Izputējši, iznīkuši
Dzērbeniešu tēva dēli:
Div~ noslīka, div~ nomira,
Div~ Rīgā cietumā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Iznīkuši, izputē(j)ši
Ēveliešu staltie puiši:
Div~ nosisti, div~ pakārti,
Div~ saulē vietējami.
1191 [Ēveles draudzē].

2. Kur tu brauksi, ciema meita,
Ar tiem skalu vāģīšiem?
- Braukš~ uz Rīgu zāļu pirkt,
Puišiem sērga Vidzemē:
Trīs nomira, trīs noslīka,
Trīs kā mēris vazājās.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

3. Pagalam izputēja
N-iešu jauni puiši:
Trīs noslīka, trīs nonīka,
Trīs nomira žēlabās.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

12753.

Izputējse tautu meita,
Siliņā ganīdama:
Kamēr pate ogas ēda,
Vilks apēda kucēniņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 195 -

12754.

Izput~ pate, tautu meita,
Kad tu mani putināji!
Ežai galu notupēji,
Savas rozes ravēdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12755.

Izput~ pate, tautu meita,
Kam tu mani putināji,
Kam tu mani putināji,
Kam to manu brāleliņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12756.

Izstaigāju bērzu birzi,
Lāga rīkstes neatradu;
Izstaigāju kosēniešus,
Krietna puiša neredzēju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Bērzu birzi izstaigāju,
Lāga rīkstes nedabūju;
Izstaigāju meitu pulku,
Brāļam sievas nedabūju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2. Izstaigāju ciemu ciemus,
Lāga puišu neredzēju:
Citi šķībi, citi greizi,
Citi meitu salauzīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

127561.

Iztālēm es pazinu
Slinku, laisku tēva dēlu:
Uz acīm cepur~ nesa,
Kājas vilka strīķēdams.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

12757.

Jaunas meitas kazu slauca,
Zem tiltiņa tupēdamas;
Citas slauca skotelē,
Citas brunču kabalē(?).
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

1. Jauni puiši ķēvi slauca,
Saldu pienu gribēdami,
Cits cibiņā, cits vāciņā,
Cits uz maizes gabaliņa.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2. Rožustūŗa kluču bungas
Ķēvi slauca siliņā:
Cits ar cibu, cits ar vāku,
Cits ar maizes garoziņu.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

12758.

Jaunas meitas ogas lasa,
Apakš apses tupēdamas.
Pērkons spēra, apse lūza,
Noskrej meitas grabēdamas.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

12759.

Jauni puiši aizmiguši
Smalku lazdu krūmiņā;
Jaunas meitas atradušas,
Aveniņu domādamas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12760.

Jauni puiši, auzu skara,
Tie bij vienu daiļumiņu:
Puišiem liela lielībiņa,
Auzām gaŗa čaumaliņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12761.

Jauni puiši bandenieki,
Kur likāt bandu naudu?
Bandu nauda izkūpēja
Sūrajā tabakā.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

12762.

Jauni puiši Dīva lyudz~e,
Kopūs kuojis sakuoruši:
Atlaid~, Dīv~eņ, itū reizi,
Vairuok m~eitu nadzonuošu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12763.

Jauni puiši Dievu lūdze
Pa visām baznīcām,
Ne par rokas, ne par kājas,
Par meitiņu dvēselēm.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Svētdien iešu baznīcā
Par visiem Dievu lūgt:
Par priedēm, par eglēm,
Par veciem puisēniem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12764.

Jauni puiši mutes deva
Pelēkam akmeņam,
Domādami meitu māti
Ar pelēku villainīti.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)]. 166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jaunas meitas mutes deva
Pelēkam(i) akmeņam,
Domādamas dēlu māti
Ar pelēku villainīti.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

- 196 -

2. Jauni puiši klanījās
Pelēkam akmeņam,
Šķita meitu māmuliņu
Ar pelēku villainīti.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

12765.

Jauni puiši satecējši
Pie kāpostu kubuliņa,
Domādami meitu māti
Ar balto vilnātnīti.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Jauni puiši piesastāja
Pie kāpostu kubulīša,
Domādami jaunu meitu
Ar vizuļu vaiņadziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12766.

Jauni puiši sirdis slēdza
Pelēkā akminā;
Jaunas meitas gaŗām gāja,
Plīst akmins spraukšēdams.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12767.

Jauni puiši zirgus jāja,
Aiz ausīm turēdami.
Kam, Dieviņi, zirgus devi,
Kad nedevi iemauktiņu?
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

12768.

Jauni puiši zirgus jāja,
Pie ausīm turēdami.
Kur, puisīti, bandu liki,
Kad nav stangu iemauktiņi?
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

12769.

Jauni puiši zirgus jāja,
Aiz ausīm turēdami.
Padodiet(i), jaunas meitas,
Jele lūku nodariņu!
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

1. Jauni puiši arājiņi
Aiz astītes zirgus tura;
Jaunas meitas, ganīdamas
Arājiņus žēlojat,
Brunčiem vīli noplēsušas,
Dodat zirgu pavadiņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Puiši jāja pieguļā,
Nav zirgiem pinekliņu.
Eit, māsiņas, padodiet
Jele lūka nodariņu!
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

12770.

Jūgsim puišus ragavās,
Brauksim mežā žagaros;
Jaunas meitas gaŗām gāja,
Žagariņus cilādamas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12771.

Kam tās kurpes nečīkstējšas,
Kam vizuļi neskanējši,
Es atrastu tautu dēlu
Vagas galā aizmigušu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12772.

Kāda koka tas ērkuls,
Ko sviež meitas pabeņķē?
Kāda vaina tam puišam,
Kam griež meitas muguriņu?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12773.

Kaimiņenes divas meitas,
Abas lielas medinieces:
Izmedī(j)šas kreima ķērni,
Tad aizgāja govju slaukt.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

12774.

Kaimiņ~ mātei piecas meitas,
Visas piecas amatnieces:
Divas bur(v)es, divas zagles,
Piektā ķērnes laizītāja.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

1. Nāburgam divas meitas,
Abas lielas amatnieces:
Viena bija sviesta zagle,
Otra pautu lasītāja.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12775.

Kaimiņ~ puiši nabadziņi
Kuili jāja baznīcā;
Mūs~ bāliņi bagātnieki
Apsedloja bērus zirgus.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12776.

Kaķīts vilnu plucināja,
Aizkrāsnē tupēdams;
Mūsu meitas nevīžoja
Pašas aust villainītes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 197 -

12777.

Kālabad nātriņai
Nava rūme žogmalē?
Kālabad māsiņai
Navaid rūme novadā?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

12778.

Kālabad šovasar(u)
Nava silta vasariņa?
Rozes auga, neziedēja,
Meitas puišus nemīlēja.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

1. Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Šogad sēra vasariņa;
Laukā puķes neziedēja,
Meitas puišus nemīlēja.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

2. Vai Dieviņ, šovasar
Nelaimīga vasariņa:
Vilks apmīza purva bērzu,
Meitas puišus nemīlēja.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

12779.

Kas āzīti lopu sauca,
Kas puisīti cilvēciņu?
Āzīts koka grauzējiņš,
Puisīts meitu smējējiņš.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

1. Kas kaziņu lopu sauca,
Kas meitiņu cilvēciņu?
Kaziņ~ sētas lēcējiņa,
Meitiņ~ puišu smējējiņa.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kas vilciņu lopu sauca,
Kas puisīti cilvēciņu?
Vilciņš lopu plēsējiņš,
Puisīts meitu smējējiņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

12780.

Kas bucīnu lopu sauca,
Kas puišeli cilvēcīnu?
Bucīns lēca augstu žogu,
Puisis jāja tāļu ceļu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

12781.

Kas kaziņu lopu sauca,
Kas meitiņu cilvēciņu?
Kas kazai žogu rauga,
Kas meitai novadiņu?
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

12782.

Kas nu būs, kas nebūs,
Meitas puišus nemīļo?
Citus puišus gan mīļo,
Mūsu Janku nemīļo.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

12783.

Kas tā tāda liela lanka
Bez bēraju kumeliņu!
Kas tā tāda liela muiža,
Nav neviena jauna puiša!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

12784.

Kas tos jūsu puisīšos
Kā tabaka repīšos!
Redz kur stalti mūsu puiši,
Zied kā āra purenīši!
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

12785.

Kas teku taisīja
Uz Zagu māju?
Jānītis taisīja,
Jūlīti lenkdams.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12786.

Kas to teku nomīdīja
Ar tām koka tupelēm?
Mūs~ kaimiņu jauni puiši,
Pie meitām staigādami.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

12787.

Kas tur dzied, kas tur dzied?
čuras dzied, čuras dzied.
Kā tās čuras nedziedās,
Kazu piena piedzērušas!
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

1. Kas tur kliedza, kas tur brēca
Viņā upes maliņā?
Piņņi kliedza, piņņi brēca,
Ķēves pienu piedzēruši.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

2. Klausāties, mazi bērni,
Kas tur dzied aizceplē:
čuras dzied, čuras dzied,
Kazas piena piedzērušas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 198 -

12788.

Kas tur kliedza, kas tur bļāva
Viņā meža maliņā?
Vārna plēsa piegulnieku,
Miežu vārpu domādama.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. Kādus ērmus es redzēju
Viņā lauka galiņā:
Vārna pēra grābējiņus,
Pie matiem turēdama.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12789.

Ķīvītīnis gaisā skrēja,
Cīkstēdamis, vaidēdamis;
Tā skrej puišu dvēselīte
Pēc jaunāmi meitīnām.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

12790.

Kliba mana kājiņa,
Nevaru iet;
Ieraugu puisīti,
Tad varu dancot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12791.

Ko darīja resnā Trīna,
Ka darbiņa nedarīja?
Citas meitas paļājot,
Savu laiku noslinkoja.
383 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12792.

Ko jūs, meitas, lielāties,
Kas jau jūs nepazina?
Viena pate karotīte,
Ar sūnām apauguse.
235 [Abavas muižā (Grenču pag. Tk)].

12793.

Ko nāciet, Rīgas meitas,
Kurzemē slotas griezt?
Vai bērziņis nelapoja
Rīgas ceļa maliņā?
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

1. Kā tu nāci, Rīgas meita,
Šai zemēi slotu griezt?
Mūsu bērzi nelapoja
Sudrabiņa lapiņām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12794.

Ko, puisīti, tu lieliesi,
Kas vells tevi nezināja?
Tik tevim miežu rudzu,
Vienā cimda īkšķītē.
226 [Kandavā (Tl)].

12795.

Ko, sunīti kaulastiņ,
Tukšu mežu lādināji?
Ko, puisīti lētdabīti,
Tukšu maku skandināji?
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

12796.

Ko tie kraukļi kraucināja,
Ko žagatas žadzināja?
Ropalnieki, līmas šūbas,
Pa krūmiem vazājās.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Ko tie kraukļi kraucināja,
Ko žagatas žvadzināja?
Biksēriešu vecu meitu
Pilni krūmi piebāzīti.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

12797.

Ko tie puiši, blēži, dara
Visu cauru vasariņu,
Pa peļķēm staigādami,
Vardulēnus lasīdami?
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12798.

Ko tie puiši labu dara
Šai baltāi saulītēi?
Saveŗami diedziņā,
Pakaŗami skurstenī.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12799.

Ko tie puiši laba dara
Šī baltāi saulītē?
Ziemu beņķus nogulēja,
Pavasaru atmatiņas.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

12800.

Ko tu, puisi, tūļojies
Apar [=apkārt] savu kumelīnu?
Stundu laika zirgu jūdza,
Vēl grožīns neuzlikts.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12801.

Kopā meitas sagājušas,
Par puišiem vien runā;
Būt~ jel viena tā sacījse:
Aužam baltas villainītes!
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

- 199 -

12802.

Kriņģele, pijole
Bajāra meita:
Kā kriņģele saliecās,
Kā pijole nocīkstēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12803.

Kroga meita dižin daiļa,
Uz ripām(?) stāvēdama;
Tij novilka dažam svārkus,
Dažam maku izkratīja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12804.

Krustu metu, Dievu lūdzu,
Cauri gāju Jelgavai:
Jelgavnieki jodu ļaudis,
Ik dieniņas ķīvējās;
Ik dieniņas ķīvējās,
Ik mandegas tiesājās.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12805.

Kur tās vārnas pulkos skrēja,
Tur tās raibas žagatiņas;
Kur tās meitas pulkos gāja,
Tur tās puišu dvēselītes.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

12806.

Kur tu augi, puiša lempi,
Ka es tevi neredzēju?
Pirtī augi, palāvē,
Pa lodziņu ēdināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12807.

Kur tu brauksi, meitenīte,
Ar tiem skalu vāģīšiem?
Braukš~ uz Rīgu sūdzēties,
Puiši mani niecināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Kur, puisīti, tu važoji
Ar tām skārda kamanām?
Braukš~ uz Bausku tiesāties,
Meitas mani plucināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Kur tu teci, cielaviņa,
Ar tām kārkla vīzītēm?
Tek~ uz muižu sūdzēties,
Puiši mutes man nedeva.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

12808.

Kusti, kusti, ūdens zāle,
Ūdens tevi kustināja;
Tā kustēja puišu sirdis
Uz jaunāmi meitenēm.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

12809.

Labi puiši nomiruši,
Krami vien atlikuši;
Kad kundziņš tiesu prasa,
Kramus vien grabināja.
216 [Ventspilī].

12810.

Lai bagāti, kas bagāti,
Ķeipenieši, tie bagāti:
Egļa bomji, dzelžu dakšas -
Kunga kaudzes plēsējiņi.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12811.

Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt~ mazam puisīšam:
Daudz naksniņas pārgulēja
Pie meitiņas kājiņām.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

12812.

Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt~ mazam puisēnam:
Stāvu pupus nekacēja,
Gulu gāzt nevarēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 190 [Kuldīā].

12813.

Lai bij laime, kam bij laime,
Tam puisim, tam bij laime:
Tam izauga piecas vārpas
Viena salma galiņā.
Kā tam bija neuzaugt,
Tam ar pulka vajadzēja:
Piecas brūtes pagastā,
Vēl deviņas Jelgavā.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

1. Jānītim brālītim
Piecas kaudzes tīrumā,
Piecas maukas kaimiņos,
Visas piecas jābaro.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 200 -

2. Nevienam tāda laime,
Kāda laime Pidriķam:
Tam uzauga piecas vārpas
Vienā salma galiņā.
Tam vienā rudenī
Piecas sievas barojamas.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

12814.

Lai bij skāde, kam bij skāde,
Puisim skāde notikuse:
Pašu Jāņu vakariņu
Vilks nokoda kumeliņu.
Lai kumelis, kur kumelis,
Ruden sievu nedabūs.
226 [Kandavā (Tl)].

12815.

Lai bij slinki, kas bij slinki,
Tie puisīši, tie bij slinki:
Ragutiņas sētā cīkst,
Kumeliņi stallī zviedz.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

12816.

Lai puisīti vells baŗoja,
Es puisīti nebaŗoju:
Es puisīti nobaŗoju,
Citai sānus sasildīja.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

12817.

Lepni lepni mūsu puiši,
Jūs man zobu nerādiet;
Ņemšu kādu pagalīti,
Es jums zobus parādīšu.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

12818.

Lepni lepni mūsu puiši,
Stāvi vācu deguntiņi;
Divas brilles uzlikuši,
Neredz pašu gana meitas.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

12819.

Maza maza pagalīte
Vidū gaisa [gaiši] zvērojās;
Tā zvēroja puiša sirds
Pret jaunāmi meitiņām.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Maza maza pagalīte
Vidū gaisa zvērojas;
Tā nebija pagalīte,
Tā bij puiša dvēselīte.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

12820.

Mazi mazi tie puisīši
Kā tie rudzu dundurīši,
Pie kumeļa trepes lika,
Pie arkliņa pakāpienus.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

12821.

Meitiņām, māsiņām,
Auzu maize vācelē,
Auzu maize vācelē,
Kuņas kāja pavalgē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12822.

Minu, minu, ko es minu
Pa savāmi kājiņām?
Minu tautu netiklīti,
Bērzu kluci dēvēdama.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

12823.

Mūs~ mājās kuplas liepas,
Smuidri, gaŗi ozoliņi;
Kaimiņosi melli elkšņi,
Nokaltuši vītoliņi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

12824.

Muižas meitas glupas bija,
Nepazina jaunu puišu:
Melnu bulli nobaroja,
Jaunu puisi domādamas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12825.

N-nieki, badakāši,
Kuņu kāra kārklienā.
Nebij kuņa pussutuse,
Gāja tauku tecināt,
Cits ar vecu pastaliņu,
Cits ar maizes garoziņu.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

1. Pēternieki, zvēra ļaudis,
Kuņu kāra skurstenī.
Vēl nebija pussutuse,
Sāka taukus tecināt;
Vēl nebija puspuvuse,
Sāk kauliņus skrubināt.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

2. Igaunīts, vella bērns,
Kuci kāra ābelē;
Kuces gaļas paēdies,
Kaulus lika kulītē.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

- 201 -

12826.

Ozolnieki bagāti,
Zābaki kājās,
Zilām drānām,
Sudraba kņopēm,
Bērs kumeļš stallī,
Pātaga vadzī;
Dirsu meta gaisā.
Ercognieki nabagi,
Pastalas kājā,
Līka ķēve stallī,
Berza runga kaktā;
Kad jūdza arklā,
Kūleni meta.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

12827.

Driconīši, bagaturi,
Blīnu jumtu nūjumē.
Cikuom poši pa krūdzeņu,
Ubogs blīnus nūlasē.
435 [Latgalē].

12828.

Kokorīši, bagaturi,
Dasu sātu sataisēja.
Cikuom poši pa kuozām,
Suņi sātu izvolkuoja.
435 [Latgalē].

12829.

Muol~īškīši, bagaturi,
T~eļa putrys dzāruojeņi;
L~eiksnīši, nabadz~eņi,
Kas svātdīnis olu dora.
4223 [Višķu pag. D].

12830.

Pēternieki bārdas brauka,
Slampenieces ieraudzījši.
Vai jūs braukāt, vai nebraukāt,
Jūs jau viņas nedabūsat.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

12831.

Saušakolna bolta koza
Duobūlā gan~ējuos:
Ļipanskajūs s~ērmais uozs
Ļipu vīn kustynuova.
4223 [Višķu pag. D].

12832.

Jānīti, brālīti,
Iesim skrieties!
Tev klibs ērzelis,
Man kliba ķēve.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

12833.

Vilītim, brālītim,
Alva acis, vaŗa kājas:
Dzinās meitu, nepanāca,
Ar acīm neredzēja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

12834.

Jānīts, brālīts, Rīgā
brauca
Tumšu bēru kumeliņu;
Līzīte, māsiņa, pretim tek,
Abas kājas kapādama.
Kapā, Līzīt, nekapā,
Tu jau Jāņa nedabūsi!
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

12835.

Jānīšam, brālīšam,
Trīs brūtītes cerējamas.
Ar to vienu Rīgā brauca,
Ar to otru baznīcā,
Ar to visumīļāko
Sēklu veda tīrumā.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1. Anniņai, māsiņai,
Trīs brūtgāni cerējami.
Ar to vienu Rīgā brauca,
Ar to otru žagaros;
To trešo paturēja
Par mutītes devējiņu.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

128351.

Siguldieši buļļu pieres
Še nāk meitu lūkoties;
Še ir puiši, še ir meitas,
Buļļu pieres nevajag.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

12836.

N-am daudzi naudys,
Kai vysim vuocīšim;
Kad atguoja rudin~s~ laiki,
Ap muorkim linu zoga.
4271 [Rēzeknes apr.].

12837.

Kociņam divas meitas,
Viena pati karotīte;
Ir tā pate noskretuse,
Sēņu sulu strubinot.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

- 202 -

12838.

N-os [nāburgos] divas meitas,
Viena pate karotīte;
I to pašu krancis nesa
Pa lodziņu istabā.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

1. čūliņam viena meita,
Viena līka karotīte;
Ir to pašu suņi vilka
No pabeņķa smilkstēdami.
296 [Kursenē (Jaunsaules pag. B)].

12839.

N-os divas meitas,
Viena raģe, otra doļa.
Kad tā raģe precēsies,
Tad tā doļa nomausies.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12840.

Dreimanim divi puiši,
Abi divi cilājami;
Ar muldiņu pirtī brauca,
Ar ecēšu istabā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. N-os pieci puiši,
Visi pieci neveseli;
Ar muldiņu pirtī šļūca,
Ecēšām braucījās.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

12841.

Dzērbenietes, gaŗvēderes,
Kājām tek baznīcā;
Nētķenieši savas meitas
Kamanās vizināja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

12842.

Dricuonīši dričus mola,
Strūžuonīši kastereišus;
Pil~cīnīši, buol~el~eņi,
Teirus rudzus rytynuo.
4271 [Rēzeknes apr.].

12843.

Anniņa dzieda
Vāciešu starpā,
Jānīts klaigā
Kārklienā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12844.

Grienvaltiešu jauni [veci] puiši
Staigā ausis nolaiduši;
Kad ierauga iecavnieces,
Saceļ ausis kā lemešus.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Ūja velni N-nieki,
Rāpu līda gar rubezi,
Ieraudzīja meženieces,
Izceļ ausis kā lemešus.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

12845.

N-iešu kluču muldas
Aiz eglēm zīlējās;
N-iešu dzeltānītes
Uz ezara velējās, -
Zīžu krekli, zelta vāle,
Sidrabiņa velētava.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12846.

Lakstenieši lakstīt laksta,
Zvidzenieši zviedzin zviedz;
Mani balti bāleniņi,
Ne tie zviedze, ne lakstīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12847.

NN māte savu dēlu
Treju grožu galā sēja;
Visus trejus pušu rāva,
Pēc meitām dzīdamies.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12848.

Ūzenieki mani sauca:
Pagaid~, daiļā abgunstniece!
Ai, daiļaja abgunstniece
Ne galviņu neatgrieza.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

12849.

Kurzemnieku melni gaiļi
Staigā, spārnus nolaiduši;
Vidzemnieku vistiņām
Apzeltīti cekuliņi.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

12850.

Mežinieku melni puiši
Caur krūmiem raudzījās;
Džūkstenieku baltas meitas
Kā puķītes ziedēt zied.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12851.

Suntelnieki, ropelnieki,
Tie bagāti maizes tēvi:
Mājā ceplis, mežā malka,
Rīgā rudzi spīķerī.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 203 -

12852.

Blintenieki, nabadziņi,
Malkas veda Liepājā.
Dabon diķi vezumā,
Brauc mājā kaudamies.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12853.

Jānīšam, nabagam,
Liela skāde notikuse:
Mīļākā Vāczemē
Uz smildziņas nodūrās.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

12854.

Palsmaniešu ozoliem
Spradži lapas noēduši;
Rancēniešu liepas aug
Krūzētām lapiņām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Viņas puses ozoliņi
Salnas kosti, rūša ēsti;
Šai pusē liepu rinda
Sudrabiņa lapiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12855.

Korveniešus pārstaigāju,
Vāģiem ilkšu neredzēju:
Korveniešu laiski puiši
Vāģiem ilkses nograuzuši.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

12856.

Ziemeļami pieci puiši,
Vieni paši apausīši.
Kad vajdzēja zirgu jūgt,
Cits no cita raustījās.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

12857.

Pēterīti, pekainīti,
Nes meitām launadziņu!
Meitas tev šūdinās
Peļu ādas kažociņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

12858.

Pienavnieku puisēniņi
Nomīzuši pļavas stūri;
Ne tur auga zaļa zāle,
Ne sarkans āboliņš.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12859.

Taurupē rozes zied,
Āderkasā magonītes,
Tai vecā Plāterē
Nodzeltējšas kliņģerītes.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

12860.

Basenieki, rudāzīši,
Neminat āboliņu!
Lai stāv balts āboliņis
Gudenieku aitiņām.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12861.

Ķesters sauca, ķesters brēca;
Kas tos miežus nogulēja?
Jēpis miežus nogulēja,
Ar Anniņu spēlēdams.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12862.

Kurzemnieki savas meitas
Sapinuši zediņos;
Šejnes puiši izraušīja,
Ar suņiem kaudamies.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Kurzemnieki savas meitas
Zediņosi sastādīja;
Vidzemnieku jauni puiši
Gaŗām gāja dziedādami.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

12863.

Kurzemnieki savas meitas
Zem tiltiņa pabāzuši;
Vidzemnieki izvilkuši,
Par vardēm domādami.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Piebaldzietes savus puišus
Patiltē sabāzušas;
Cirstēnietes izvilkušas,
Par vēžiem domādamas.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

12864.

Viesēnieši savas meitas
Tirgū veda pārdodami;
Lauterieši nopirkuši,
Linu podu dēvēdami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12865.

Piebaldzēni, žigli vīri,
Ar zirgiem blusu ķēra:
Vēl tās pašas nenoķertu,
Ja vēl divi nedanāktu.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

- 204 -

12866.

Kārtužnieki zemi resni,
Pie kumeļa trepes lika;
Nītaurieši tievi gaŗi,
Stāvu lēca kumeļā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12867.

N-os [nāburgos] seši puiši
Stiliņģie barojami.
Ejam visas, mēs māsiņas,
Laižam viņus klajumā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Upmaliešu stalti puiši
Steliņģi barojās.
Iesim, meitas, izjāsim
Ar visiem iemauktiem.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12868.

Ogrēnieši zili melni,
Pa kārkliem vazājās;
Ērglēnieši vārnas šāva,
Nošauj vienu ogrēnieti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Kurzemnieki savas meitas
Pa krūmiem sadzinuši;
Vidzemnieki nošāvuši
Par vārnām, žagatām.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

12869.

Bebrēnieši, zirgu zagļi,
Kungam zirgu nozaguši;
Darba dienu gaļu ēde,
Svētdien kaulus skrubināja.
18 (Meņģelē).

12870.

N-os slinkas meitas,
Pa lodziņu mēslus bēra;
Pa lodziņu mēslus bēra,
Stupes meta pabeņķē.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

12871.

N-os [kaimiņos] slinkas meitas,
Piecas gāja govju slaukt;
četras pupus kustināja,
Piektā asti studzināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12872.

N-os slinkas meitas,
Suni sūta govis slaukt.
Suns iegāja laidarā,
Asti vien kustināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12873.

Kalngalnieši spīdēt spīd,
Melngalnieši melnēt meln;
Kalngalniešiem saule spīd,
Melngalniešiem mēness riet.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

12874.

Suntalnieku stalti puiši,
Jūs tik daudz nesmejiet!
Es pie jūsu deguniem
Zelta trepju netaisīšu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

12875.

N-īši, stipri v~eiri,
Jeurmalī v~ēzi kava;
V~ēl šis, škelms, nabādava,
Ūsys vīn škurinava.
422 [Līvānu pag. D].

12876.

Openieši, stipri vīri,
Piecatā odu kāva;
I to pašu nenokautu,
Ja nelūgtu jaunroziešus,
Ja nelūgtu jaunroziešus,
Lai tie nāk palīgā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12877.

N-ieši, stipri vīri,
Pieci vienu odu kava;
Ir tad vēl nenokautu,
Ja pie mieta nepiesietu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Laucenieku jauni zēni
Viena oda nenosita;
Dasējuši pie sētmala,
Ar pātagas plucināja.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

2. Kurzemnieki, jauni puiši,
Pieci vienu zaķi šāva;
Tad nebūtu nošāvuši,
Kad nebūtu piesējuši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3. Piebaldzēni, stipri vīri,
Trīsdeviņi āzi kava;
Vēl āzīša nenokautu,
Ja pie sētas nepiesietu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 205 -

12878.

N-nieki, stipri puiši,
Pieci vienu uti kava;
Izkavās, apnikās,
Vēl tā dzīva vazājās.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Ancinieku jaunas meitas
Piecas vienu blusu kāva.
Visas piecas nogurušas,
Vēl blusiņa spārdījās.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Elejnieki, čučelnieki,
Pieci vienu blusu kava.
Kad tā blusa palēcās,
Tad tie visi brīnējās.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

12879.

Nāburgam tādi puiši
Kā tie ziemas sivēntiņi;
Kuŗu reizi pāeduši,
Uzmet pumpu mugurā.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

128791.

Turaidieši, tāšu bikses,
Ar teļiem Rīgā brauc.
Kā tās tāses grabēt sāka,
Tad tie teļi spriņģot sāka.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

12880.

Piebaldzēni, teļa purni,
Miežus sēja pavardā;
Drustēnieši, bāleniņi,
Ar piešiemi izspārdīja.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

12881.

Vangalnieši tiltu taise
No vecām siekstām;
Mūs~ bāliņ~ tiltu taise
No jaunem dāldrem.
Mūs~ māsiņ~s pāram gāj~
Kā saulits spiglodam;
Vangalnieši raudzedam
Asariņas bierdinej~.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12882.

Jaunmuižieki, čīkutiņi,
Trīs vienā ķēvītē;
Gudenieku puisēniem
Ikvienam kumeliņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12883.

Plāteriešus cauri gāju,
Vienas vardes neredzēju:
Plāterieši apēduši.
Par vēžiem domādami.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

12884.

Nāciet, ļaudis, skataities,
Kādi ērmi pasaulē:
Cūka puisi piegulēja
Mazajāi tērcītē.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

12885.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi žagaros:
Krupis puisi purināja,
Pie ausīm turēdams.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

12886.

Nav ne nieka, nav ne nieka
No Vidzemes puisēniem!
Sit pierē, grūd mucā,
Ved uz Rīgu pulverī:
Rīgas kungi izšaudīs,
Pa ielām staigādami.
1311 [Apē (Vlk)].

12887.

Nav ne nieka, nav ne nieka
No tiem mūsu puisīšiem,
Šaujiņā saberžami,
Vējiņā palaižami.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12888.

Nav odziņu tai mežā,
Ne odziņu mētariņu;
Nav meitiņu tai ciemā,
Ne meitiņu māmuliņu.
198 [Saldū].

12889.

Ni myužam pūriņam
Zaļi zīdi nazīdē;
Myužam puiškins nu meitiņas
Loba vuorda nadzērdē.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 206 -

128891.

Nebūs labi, nebūs labi
Āža raga pūtējam:
Šī devīta vasariņa,
Galvas nauda nemaksāta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12890.

Nadūd Dīvs tuodu meitu,
Kuodys meitys vyškonīšu:
Pīpļaun sauvi, nūlīk sauvi,
V~erās pošys spīģelē.
4223 [Višķu pag. D].

12891.

Naz kū myusu bolta ruoža
Ni zaļoi, ni lopoi;
Naz kū myusu bruoļu muosa
Ni runoi, ni smejas.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

12892.

Neveiklītis meitu gaida,
Smildzienā gulēdams.
Guli, guli, neveiklīti,
Jau meitiņa gabalā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Netiklītis meitas gaida,
Ceļmalāja gulēdamis.
Piecelies, netiklīti,
Sen meitiņas pagājušas,
Sen meitiņas pagājušas
Gaŗām tevim dziedādamas,
Gaŗām tevim dziedādamas,
Raibus cimdus adīdamas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12893.

No acīm vien pazinu,
Kas bij bargs tēva dēls:
Platas acis, šķības lūpas,
Pazemīgi lūkojās.
1311 [Apē (Vlk)].

12894.

No tālienes es pazinu
To teicamu tēva dēlu:
čīkstēj~ kauli staigājot,
Klabēj~ zobi runājot.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12895.

No tālienes es pazinu
Stalta puiša gājumiņu:
Nokrīt svārki, kažociņš,
Dūkstī jauna cepurīte.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12896.

No virsa meitiņa
Sprēgāt sprēgā;
Apakša nedeg
Ne dedzinama.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

12897.

Odi ēda tautu dēlu,
Bizenēt bizenēja;
Lai jo [=viņu] ēda ar velniem,
Kam tas arti nemācēja!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12898.

Pāri lecu puisīšam
Kā tam sila čakārņam;
Ciš ciš, sila čakārnīti,
Nepārplēs lindracīn~s!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12899.

Pasasmēju smiekliņam,
Kā smieklam nesasmiet:
Jaunu zēnu cepurīte
Iekrīt cūku silītē.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12900.

Pieci vilki krūmos lēca,
Sešus zaķus izbaidīja.
Tie nebija seši zaķi,
Tās bij ciema zeltainītes.
396 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12901.

Pieci vilki kuili vilka
Pa ābola līdumiņu;
Lai tie vilka ar velniem,
Tas bij tautu netiklīts.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12902.

Pūš, puisīti, āža ragu,
Ellē tava dvēselīte,
Ellē tava dvēselīte
Āža raga galiņā.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

129021.

Pūš, puisīt, vaŗa tauri,
Kalniņā stāvēdams;
Kad nebija vaŗa taures,
Pūš vecā zābakā!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 207 -

12903.

Puika puika, mīlē mani,
Neēd maizes trīs dieniņas!
Duraks bija, paklausīja,
Dzīvo tukšu vēderiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12904.

Puišeli, punduri,
Griez meitai ceļu,
Lai meita rotā
Pa savu ceļu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

12905.

Puiši gāja pa tīrumu,
Kā puteņi griezdamies.
Kā tiem būsi negriezties,
Suņi bikses plucināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12906.

Puiši manim nieku prasa,
Kur bij manim niekus ņemt?
Lien, puisīti, tu krāsnī,
Es pa spelti niekus teikšu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

12907.

Puiši mani mīļu tur(a),
Es puisīšus vēl mīļāk(i):
Vienu pāri arklā jūdzu,
Otru pāri ecēšās.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Lai bēdāja, kas bēdāja,
Es par puisi nebēdāju.
Vienu pāru arklā jūdzu,
Otru jūdzu ecēšās,
Trešo pāru pataupīju,
Ko braukt mežā žagaros.
Izbraukāju puru purus
Kā ar jauniem kumeļiem.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

12908.

Puiši mani mīļu tura,
Es puisīšus vēl mīļākus:
Savērdama diedziņā,
Pakaŗ~ šķores galiņā.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

12909.

Puiši nesa meitu dēļ
Trim stūŗiem cepurīti;
Es nenestu puišu dēļ
Ne vītola vaiņadziņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

12910.

Puiši, puiši, kas tie puiši,
Kas to puišu nepazina?
Apēduši melnus strazdus
Zaļās kalna priedītēs.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

12911.

Puiši, puiši, kas tie puiši,
Kas to puišu nezināja?
Rīgā zaga pīpes kātus,
Cēsīs zelta lukturīšus;
Valmierai cauriedami,
Leišam cūku nozaguši;
Limbažos birzmalā
Nokavuši, apēduši.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Lai ir meitas, kur ir meitas,
Nāburgos daiļas meitas:
Rīgā zagti zābaciņi,
Valmierā krinoliņi;
No Maskavas pārnākdamas,
Žīdam nastu nozagušas;
Kalna kroga Ķēķītē,
Tur to nastu dalījušas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Puiši, puiši, kas tie puiši,
Kas to puišu nezināja?
Rīgā zaga pīpes kātus,
Cēsīs skārda lukturīšus;
No Valmieras pārnākdami,
Leišiem cūku nozaguši.
Lai tā cūka, kur tā cūka,
Kur deviņi sivēniņi!
358 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12912.

Puišu dēļ, jūs meitiņas,
Ienaidiņa neturat:
Rudzi, mieži, tie nosala,
Puišu sēkla nenosala.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

12913.

Puisi puisi, lingu lāci,
Tev nav labas pātadziņas,
Tu iesēji vecu auklu
Vecas vabas galiņā.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

- 208 -

12914.

Puisi puisi, plukatiņi,
Nenāc meitu pulciņā:
Meitas tevi nūjām kūla,
Suņi draiskas dricināja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12915.

Puisīšam, brālīšam,
Div~ nelaimes gadiņā:
Pavasari zirgs nosprāga,
Ruden sievu nedabūja.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Bēda bēda tev, puisīti,
Bēda bēdas galiņā,
Ruden bija sievas bēda,
Pavasar maizes bēda.
1311 [Apē (Vlk)].

2. Meitiņām, māsiņām,
Div~ sirdsēsti gadiņā:
Pavasari jērs nosprāga,
Ruden vīru nedabūja.
190 [Kuldīā].

3. Nāburgos Pēteŗam
Div~ bēdiņas gadiņā:
Pavasar zirgs nosprāga,
Ruden sievas nedabūja.
Pēterīt, bālelīt,
Klausi manu padomiņu,
Dabūs~ jaunu līgaviņu,
Dabūs~ jaunu kumeliņu:
čigānam Kristapam
Vakar meita piedzimuse:
Tu varēsi izaudzēt
Sevim daiļu līgaviņu;
NN muižas aitganam,
Tam bij brangi kucēniņi;
Tu varēsi izaudzēt
Sevim bēru kumeliņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12916.

Puisīšam, brālīšam,
Div~ sirdsēsti gadiņā:
Ņem līgavu, tā nenāca,
Sēj miezīšus, tie neauga.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12917.

Puisīšam, brālīšam,
Trīs bēdiņas vasarā:
Zirgu pirka, vilks norēja,
Sievu ņēma, tā nenāca,
Bodē pirkti kamzolīši,
Tie sadega pieguļā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kāda mana dzīvošana,
Kāda kunga klausīšan~?
Pirku ķēvi, vilks apēde,
Ņēmu sievu, tā nomire,
Cūkas manu pļav~ izrake,
Teļi apēd~ siena kaudzi.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2. Jānīšam, bāliņam,
četras bēdas vasarā:
Pirti kūra, tā nodega,
Sievu ņēma, tā aizbēga,
Vienu bērnu vilks aiznesa,
Otru pats nogulēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Anniņai, māsiņai,
četras bēdas vasarā:
Ganos gāja, āzis zuda,
Pirti kūra, tā nodega,
Vīru ņēma, tas nomira,
Pirmo dēlu vilks apēda.
67 [Auļukalnā (pie Drustiem C)].

12918.

Puisīšam, kuilīšam,
Tiem abiem grūts mūžiņš:
Nāk rudens, nokauj kuili,
Nodod puisi zaldātos.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

12919.

Puisītim [Ancītim], nabagam,
Divi bēdas vasarā:
Viena bēda sievu ņemt,
Otra bēda maizi dot.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

12920.

Pulkā meitas dziedātājas,
Nav istabas slaucītājas;
čūska bērnus pirināja
Aiz dorītes pasolā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

129201.

Rau kur nāk, rau kur nāk
Jaunu puišu mīlamā,
Runga rokā, našas kājā,
Maša stūŗa nēzdodziņš.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

- 209 -

12921.

Reta reta tā priedīte,
Kam bij viens taisnis zars;
Reti reti tie puisīši,
Kam bij labs tikumiņš.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12922.

Reti reti tie bērziņi,
Kas aug ceļa maliņā;
Reti reti tie puisīši,
Kas nav zirgu mijējiņi,
Kas nav zirgu mijējiņi,
Kas nav meitu brāķerīši.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12923.

Rotājies, rotaliņa,
Kā tev skaisti piederēja;
Tādai vien nepieder,
Govis māva dārziņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12924.

Ruda ruda, puspelēka
Tautu dēla cepurīte,
Rasiņā nomirkuse,
Gana meitas lūkodam.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

12925.

Ruden puiši krogā dzēra,
Zied kā virši tīrelē;
Pavasari izbālējši
Kā celmiņi līdumā.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

12926.

Ruden puiši zābakos,
Ruden cauņu cepurēs;
Kad atnāca pavasars,
Ar bomjiemi jācilā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Pavasari jaunas meitas
Ar svīrēm cilājamas;
Nāk rudenis, lidinās
Kā dzeltenas cielaviņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Ruden puiši, ruden puiši
Kā pelēki vanadziņi;
Pavasari nemaksāja
Vienas auzas sēnaliņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3. Ziemu puiši zābakos,
Melnos ūdŗa kažokos;
Kad atnāca pavasaris,
Vīzēm sloksnas staipījās.
- Vasar meitas sārtas gāja,
Lepni galvas grozīdamas;
Sāk gaudot rudens vējš,
Raud, galviņas nodūrušas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

12927.

Saimenieka meitiņām
Utis bizes noēdušas;
Nabagai sērdienei
Pa plečiem lidinās.
216 [Ventspilī].

12928.

Saimnieks savas vecas meitas
Kalniņā sēdināja.
Mauciet, puiši, zīda cimdus,
Eita viņas sveicināt!
235 [Abavas muižā (Grenču pag. Tk)].

12929.

Saimnieks teica savus puišus,
Kas to puišu nezināja?
Gultā viņiem saule lēca,
Gultā saule norietēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. čaklas čaklas mūsu meitas,
Tāļu tautas daudzināja:
Gultā tām saule lēca,
Gultā saule norietēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12930.

Saimnieks teica savus puišus,
Kas tos puišus nepazina?
Rudzus pļāva raudādami,
Krogā gāja dziedādami.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Saimnieks savu meitu teica,
Kas to šļencku nepazina?
Riju kūla raudādama,
Krogū dzēra dziedādama.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

12931.

Saka puisi gudru gudru,
Kāds puisīša gudrumiņš?
Vilkam deva kumeliņu
Par meitiņas augumiņu.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

12932.

Sakaltuse driķu druva,
Kalniņā stāvēdama;
Tā sakalta, tā savīta
Laiskas tautas jaunas meitas(?).
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 210 -

12933.

Zaļa zīle jumtā līda,
Abus spārnus plātīdama;
Tā raud puiši pēc meitām,
Abas rokas žņaudzīdami.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Zīle dzied, zīle dzied,
Abas kājas kratīdama;
Meitas raud jaunu puišu,
Abas rokas žņaudzīdamas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12934.

Zaļš ozols, brūnas lapas,
Locīties locījās;
Trakas, puisi, tavas domas,
Lielīties lielījies.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12935.

Žagatīna čarināja
Leiša kalna galīnā.
Vai tā bija žagatīna?
Tā bij leiša dzeltainīt~.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Svilpēdama sniedze skrēja
Pār Daugavu siliņā;
Tā nebija sila sniedze,
Tā bij leiša dzeltenīte.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12936.

Žāvas nāca, žāvas nāca,
Kas žāvām miegu deva?
Puiši nāca, puiši nāca,
Kas puišiem meitas deva?
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Žāvi nāk, miega grib,
Puiši nāk, meitu grib;
Žāvi miegu gan dabūs,
Puiši meitu nedabūs.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

2. Žāvas nāk, žāvas nāk,
Kas žāvām miegu dos?
Puiši nāk, puiši nāk,
Kas puišiem meitas dos?
- Kas puišiem meitas liegs?
Puišiem meitas piederēja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12937.

Šīs sētiņas meitiņām
Dvieļus austi nevajaga:
Dzirneklīši noauduši
Gar visām sienmalēm.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

12938.

Šitie puiši pusvācieši,
Pussegloti kumeliņi;
Cik gribēja stalti jāt,
Iejāj~ cūku kūtiņā.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

12939.

Šķībi greizi ildzenieši,
No acīm neredzīgi,
No acīm neredzīgi,
No ausīm nedzirdīgi;
Openieši, gudri vīri,
Kokā olas pirināja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

12940.

Šķiet~ ozolu vēja lauztu
Diža ceļa maliņā:
Tas tautīša tēva dēls,
Gaŗš uzaudzis, netiklīts.
216 [Ventspilī].

12941.

Šķitu vērsi maurojamu
Vidzemnieku tīrumā:
Vidzemnieku jauni puiši
Raudādami artu gāja.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

12942.

Zemi resni N-ieši
Alkšņus cirst nemācēja;
Tievi gaŗi NN-ieši
Ozoliņu birzi līda.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

12943.

Sila malā dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Jauni zēni kūpināja,
Vilka zarnas taisīdami.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

129431.

Zila melna vabulīte
Gaisa vidu lidināja;
Tā nebija vabulīte,
Tā bij puiša dvēselīte.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 211 -

12944.

Zili melli dūmi kūp
Liela meža maliņā;
Tur deg puišu dvēselītes
Sausa koka zariņā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12945.

Zili melli dūmi kūp
Viņā meža maliņā;
Tā kūp puiša dvēselīte
Uz jaunām meitiņām.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Zili melli dūmi kūp
Viņā meža maliņā;
Tie nebija zili dūmi,
Tās bij puišu dvēselītes.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12946.

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Puiši guļ aizkrāsnī,
Tie skaliņus grabināja,
Tie skaliņus grabināja,
Circens viņus rubināja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12947.

Skrien, putniņ, upes malu
Ar mazo grāmatiņu,
Aiznes ziņu Pēteŗam:
Liene ļoti nevesela,
Liene ļoti nevesela
Ar tām gūžu nelaimēm.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

12948.

Slinka slinka daugaviete,
Kumeliņa nebaroja,
Ziemu tek kājiņām,
Vasar niedru laiviņā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

12949.

Slinki, laiski tēva dēli
Pa purviem vazājās.
Tie apēda bāliņam
Līdumiņa rācenīšus.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Puisīts sēd kārkliņos
Salāpītu kažociņu;
Tas noēda zirņu druvu,
Tas rāceņu līdumiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12950.

Smiekla lieta, kauna lieta,
Meitas puisi nogulējšas.
Tā nebija meitu vaina,
Tā bij paša puiša vaina,
Tā bij paša puiša vaina,
Kam lien meitu vidiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12951.

Smiekla lieta, kauna lieta,
Cūka meitu nogulēja,
Tā nebija cūkas vaina,
Tā bij pašas meitas vaina,
Tā bij pašas meitas vaina,
Kam lien cūku midzenī.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ērmi ērmi, brīnumiņu,
Alkšņiem zied rožu ziedi;
Otri ērmi, brīnumiņi,
Cūka puisi nogulējse.
Tā nebija cūkas vaina,
Tā bij puiša paša vaina,
Tā bij puiša paša vaina,
Kam lien cūkas midzenī.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

2. Nāciet, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi pasaulē:
Cūka puisi piegulēja
Mazaja tērcītē.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

3. Vīri vīri, nava labi,
Vārna brēca ozolā:
Cūka puisi nogulējse
Zirgu staļļa pasilē.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

12952.

Smuidra, gaŗa ataudziņa,
Nav neviena krietna bērza;
Gan slaveni tēva dēli,
Nav neviena krietna puiša.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

12953.

Smuidris bija ozoliņš,
Viena zīle galiņā;
Smuidris bija tēva dēlis,
Viena mārka kabatā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

12954.

Smuks puisītis lielījās
Ar to savu smukumiņu.
Cik raug~ saule rīta rasas,
Tik es sava smukumiņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 212 -

12955.

Smuks puisīts, raibs sunīts,
Abi manim pakaļ tek.
Sunim devu maizes reiku,
Puisim kārkla žagariņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

12956.

Staigā vērši baurodami,
Smilšu kalnu meklēdami;
Staigā puiši raudādami,
Jaunu meitu meklēdami.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Melli buļļi, balti ragi,
Iet gar jūru baurodami;
Tā bauroja veci puiši
Pēc jaunām meitiņām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2. Staigā govis maurodamas,
Zaļas zāles meklēdamas;
Staigā meitas raudādamas,
Jaunu puišu meklēdamas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Staigā vērši maurodami,
Smilkšu kalnus meklēdami,
Jauni puiši raudādami,
Jaunas meitas gaidīdami.
Atrod vērši smilkšu kalnus,
Tie mācēja putināt;
Atrod puiši jaunas meitas,
Nemācēja bildināt.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4. Viņpus upes bērzu birze
Sudrabiņa lapiņām,
Tur sajāja jauni puiši
Ik vakara pieguļā.
Staigā zirgi zviegādami,
Baltāboļa meklēdami;
Staigā puiši raudādami,
Jaunu meitu meklēdami.
Dabūs zirgi baltāboļu,
Kas dos puišiem jaunas meitas?
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

12957.

Suņam devu zaķa lāpu,
Lai dzen meitas klajumā.
Suns izdzina jaunu meitu,
Visskaisto zeltainīti.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

12958.

Tai mātei piecas meitas,
Visas tādas cepļa guļas;
Es mātei viena meita,
Visa darba darītāja.
226 [Kandavā (Tl)].

12959.

Tas to teica, kas nezina,
Kāda puiša bagātība;
Gan zināma ceļa pelce,
Drīz pielija, drīz izžuva.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

12960.

Tautas meita lielījās
Zaļ~ ar melnu šķetināt;
Es redzēju baznīcā
Vērša ādu mugurā.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

12961.

Tautu meita zeltenīte
Klibodama vien staigāja;
Ieraudzījse man~ bāliņu,
Sāk rikšiem darināt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

12962.

Tautu meitas lielījās,
Puķēm griestus puškojušas.
Ko tās puķes palīdzēja,
Kad nav kvēpus slaucījušas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12963.

Te bij laba meitu zeme
Lielvārdiešu pagastāi:
Te tās auga, te lapuja,
Te vecumu nosirmuja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12964.

Tie laiskie tēva dēli
Uz pagales vien sēdēja;
Kā pagali čiksta, baksta,
Aizstellēt nevarēja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

12965.

Tēva dēls lielījās,
Krogē dzerti neejot.
Kad nav naudas, tad neiet,
Uz parādu tam nedod.
226 [Kandavā (Tl)].

- 213 -

12966.

Tik vien bija lāga puišu,
Kā septiņi gabaliņi.
Divi mira, divi slīka,
Divi dien ķeizaram;
Septītais vien palika,
Tas ar bomi cilājams.
1251 [Veclaicenē (Veclaicenes pag. Vlk)].

12967.

Tik vien bija skaistu meitu
Koknesiešu pagastā:
Urgas saule, Rasas zvaigzne,
Jaunkrieviņu gaigaliņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Tik vien bija skaistu meitu
Nētķeniešu zemītē:
Urbiņos saule lēca,
Meldeŗos mēnesnīca.
Auseklītis mazmiedzītis
Ramdat~ meitas lūkojās.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2. četras vien skaistas meitas
Kastarniešu tiesiņā:
Vieglā gaiss, Knibas zvaigzne,
Kalnamuižas mēnesnīca,
Kalnamuižas mēnesnīca,
Līčamuižas vaska svece.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

12968.

Tikušas, tikušas
NN meitas:
Pērnie mēsli
Istabas kaktā.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

12969.

Trīs gadiņi savadāju
Puišus lūka pavadā,
Ceturtā gadiņā
Ved~ uz Skrundu andelēt.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12970.

Trīcēt trīc kļava lapa,
Uz ūdeņa griezdamās;
Tā trīcēja puiša roka,
Ap meitām skaunoties.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12971.

čaklas čaklas jūs meitiņas,
Lielas darba darītājas:
Jums mutīte nemazgāta,
Neslaucīta istabiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 25 [Līgatnē (Līgatnes pag. Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12972.

čiva čava lakstīgala
Pa tām mūsu ataugām;
Tā čivā nāburg~ puiši
Uz tām mūsu meitiņām.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Vidžu vadžu lakstīgala
Pa zaļām atvasēm;
Tā vidžena ciema meitas
Uz tiem mūsu puisīšiem.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12973.

Tu, māsiņa, ciemā biji,
Ko tie ciema puiši dara?
Lūkus plēsa, vīzes pina,
Ceļi dega ugunī.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Es vaicāju māmiņai,
Ko ciemiņa meitas dara.
Sloksnes plēsa, vīzes pina,
Ceļi dega ugunī.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12974.

Tu, puisīti, kā krupītis,
Es meitiņa kā puķīte;
Tu kā krupis gubējies,
Es kā puķe līgojos.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Ak tu puika utubunga,
Tev nav lāga cepurītes,
Tu kā krupis vazājies,
Es kā liepa līgojos.
552 [Ozolu muižā (Ozolu pag. Vlm)].

12975.

Tu puisīti knēvelīti,
Ko gar mani knakstinies?
Tev vēl tālu jāskatās,
Manas kurpes jānoslauka.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12976.

Tu puisīti pundurīti,
Ko nāc meitu pulciņā!
Tev būs jāti koka zirgu,
Kuņu nesti padusē.
226 [Kandavā (Tl)].

- 214 -

12977.

Tu puisīti teļa purna,
Tu meitiņas nepazīsti;
Vai tu esi purā dzimis,
Vai tu esi mežā audzis?
1311 [Apē (Vlk)].

12978.

Tu puisīti teļa purns,
Tu meitiņu nepazini:
Tu trenkāji baltu ķēvi,
Jaunu meitu domādams.

1. Rīgas kungi, teļu mutes,
Nepazina jaunu meitu:
Nobučoja baltu vērsi,
Jaunu meitu domādami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12979.

Tu puisīti teļa putra,
Tu meitiņu nepazini:
Tu trenc manu līgaviņu
Caur istabu kambarī.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Tu puisīti putras bārda,
Tu meitiņu nepazīsti:
Tu triec meitu māmuliņu
Caur istabu kambarī.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

12980.

Tumši dega uguntiņa
Melnāi meža maliņāi;
Tā nebija uguntiņa,
Tā bij puiša dvēselīte,
Tā bij puiša dvēselīte,
Kas meitiņas niecināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12981.

Tupi, tupi, Pēterīti,
Pie tā cepļa caurumiņa;
Vai tu gaidi siltas maizes,
Vai tās pašas cepējiņas?
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

12982.

Tvīcin tvīka oša ogle,
Uz ūdeņa gulēdama;
Tā tvīkst puiša dvēselīte
Uz jaunām(i) meitiņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Tāļu spīd oša skaida
Uz ūdeņa vakarā;
Tā spīd puišu dvēselīte
Uz jaunām meitiņām.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12983.

Uz acīm pabīdīju
Savu zīļu vainadziņu:
Nu redzēju goda puisi
Negodā paliekam.
421 [Taurupes pagastā (Rg)]. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12984.

Vārna, aita, pūce, meita,
Tās ir viena dzimumiņa:
Visas brēca vienu vārdu
Par puisīšu tikumiņu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12985.

Vaiņa vaiņa tai meitai,
Tai nerūga iejaviņš.
Ko tai rūga, kupučoja,
Dzīvi rudzi muldiņā?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12986.

Vairāk gruzda nekā dega
Sveķa celmi līdumā;
Vairāk stalti ne bagāti
Rikteriešu tēvu dēli.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

12987.

Varen skaistas, dailas meitas
Neēd skābus kāpostiņus.
Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Tev būs laba dzīvošana:
Brokastā jēra plūči
Ar tiem rīšu putraimiem,
Pusdienā cūkas gaļa
Ar šķērētis kāpostiņis,
Vakarā kreima maize,
Vecais Krišis klātgulēt.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

12988.

Viegli tek ritenīši
No kalniņa lejiņā;
Tā tecēja jaunas meitas
Uz jauniem puisēniem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 215 -

12989.

Viena meita māmiņai,
Kas to valda, kas nevalda?
To meitiņu puiši valda,
Kas bij viena māmiņai.
40-1 (Bigauņciemā).

12990.

Viens netiklis tēva dēls
Grib ar mani ceļu iet.
Speŗ ar kāju ceļmalē,
Būs mušām launadziņš.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

12991.

Viens pats bija labs puisītis
Ēdolnieku novadā,
Tam pašam līgaviņa
Piltenieku novadā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12992.

Viens pats vieni krietnis puisis
Kastrāniešu tiesiņā,
I tas pats neģeldēja
Suntalnieku cūkganam.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12993.

Velns par puisi daudz bēdāja,
Es par puisi nebēdāju;
Es aizjūdzu pāŗa puišu,
Brauc~ uz purvu žagaros.
1253 [Kroņa laicenē].

12994.

Velt~ meklē smagu graudu
Tik lielāsi pelavās;
Velti gaidi gudru vārdu
Gaŗās meitu valodās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12995.

Vīzīgam puisīšam
Šai saulē lēta dzīve;
Kad aizies pie Dieviņa,
Ar degunu mālus mīs,
Ar degunu mālus mīs,
Caur ērkšķiem zīlēsies.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12996.

Vīzīgs puisis ceļu gāja,
Vīze lēca pakaļā.
Atskaties, vizīgs puisi,
Kas tev lēca pakaļā!
1253 [Kroņa laicenē].

12997.

Vīzīgs puisis ceļu gāja,
Vīzīg~ gūžas gorīdams.
Tā, puisīt, pielūko,
Ka tu gūžas neizgriez!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12998.

Vilkam aste stāvu stāv
Pret melniem debešiem;
Tā stāv puiša dvēselīte
Uz jaunām meitiņām.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Stāvu stāv(u) vilkam aste
Pret melniem debešiem;
Tā stāvēja jauni puiši
Pret to meitu māmulīti.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

12999.

Vilks apēda tautu meitu,
Ciema kuci dēvēdams,
Kam tā tek ik vakara
Uz maniem bāliņiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13000.

Cirvs bez kāta, puiss bez prāta
Guļ zem zaļa ozoliņa.
Dod, Dieviņ, puišam prātu
Cirvjam kātu ietaisīt!
421 [Taurupes pagastā (Rg)]. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13001.

Cirvs bez kāta, puiss bez prāta
Guļ zem zaļa ozoliņa.
Iedzeniet cirvjam kātu,
Iedodiet puišam prātu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13002.

Cirvs bez kāta, puiss bez prāta
Stāv pie priedes siliņā.
Cirvim kātu gan ielika,
Puišam prāta neielika.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Slot~ bez kāta, meit~ bez prāta
Stāv istabas kaktiņā.
Slotai kātu gan ieliku,
Meitai prātu neieliku.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 216 -

2. Ciers bez kāta, vīrs bez prāta,
Tā bij sievas nelaimīte;
Cieram kātu gan ielika,
Vīram prāta neielika.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13003.

Cirvs bez kāta, vīrs bez prāta
Gul zem zaļa ozoliņa.
Paliek kungi bez padoma,
Ap to vīru domādami.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

13004.

Cirvs bez kāta, puiss bez prāta
Guļ zem zaļa ozoliņa.
Cirvjam kātu ietaisām,
Kur ņemsam puišam prātu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13005.

Citus gadus puiši jāja
Sirmus, bērus kumeliņus;
Nu jāj puiši raibus suņus,
Aiz ausīm(i) turēdami.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Šiemreiz puiši zirgus jāja
Riņķotiem iemauktiem;
Nu jāj raibus kaķēniņus,
Pie ausām turēdami.
226 [Kandavā (Tl)].

13006.

Cūkas puisi nogulēja,
Meita vilka sētmalī.
- Gul~ tu, šķelmi, sētmalī,
Diezgan muni kaitināji!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

★

42211.

Vai brālīti, vai brālīti,
Tev bij slikts amatīns!
Kuŗš puisītis sievu ņēma -
Tu lindraku vedējīns.
39 [Bārtas Lp].

42212.

Ai Jānīti, ai Jānīti,
Tavu smuku augumiņu!
Trīs kūleņus runcis meta
Apkārt tavu augumiņu.
84 [Dikļu Vlm].

42213.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Kādas meitas mūs' laikos!
Ar dakšām gultu taisa,
Ar cimdiem govis slauca.
96 [Durbes Lp].

42214.

Ai dižena tautu meita,
Tavu skaistu augumiņu!
Ar cimdiem govis slauca,
Ar dakšām vietu taisa.
605 [Skolas].

42215.

Ai meitiņa, ai meitiņa,
Tavs raženis augumiņš!
čikstēj' kauli staigājot,
Klabēj' zobi runājot.
184 [Ķēču Rg].

42216.

Aija aija vasariņa,
Līdumiņš neapsēts!
Puiši guļ gar žogmali,
Dundurs apkārt trīcinā(ja).
605 [Skolas].

42217.

Aiju aiju tautu dēls,
Tavu lielu netikumu!
Vēl stāv tavas staļļa durvis,
Vakarēju vērum(iņ)u.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

42218.

Ai dzāruojs, zyrga golva,
Tu meiteņ(u) napazin(i).
Tu sagivi boltu čēvi,
Jaunu meitu duovuodams.
326 [Preiļu D].

42219.

Vai māmiņa, tavas meitas
Vakarēja gulumiņa!
Krēsli, beņķi necilāti,
Istabiņa neslaucīta;
Istabiņa neslaucīta,
Mēslu čupa pabenķī.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

- 217 -

42220.

Ai nama tēvīni,
Tavu slinku puišu!
Visi tavi kumelīni
Neēduši, nedzēruši,
Staigā ausis nokāruši.
282 [Nīcas Lp].

1. Ai nama māmiņa,
Tavu mundru meitu!
Visi tavi kazlēniņi
Paēduši, padzēruši,
Staigā ļipas sacēluši.
282 [Nīcas Lp].

42221.

Ai puisīti, ai puisīti,
Nu tu esi neziņā!
Pērnā rasa, aizpērnā
Vēl deguna galiņā.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

42222.

Ai puisīti, ai puisīti,
Tavu smuidru augumiņu!
Tev nav tēva padomiņa,
Kā tam ciram gaŗa kāta;
Cirvjam kātu gan ielika,
Puisim prātu neielika.
358 [Rugāju Abr].

42223.

Aiz kalneņa dyumi kyup,
Kas tūs dyumus kyupynova?
Mitru puiši, razbainīki,
Malnu kači svylynuoja.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

42224.

Aiz kalniņa lejiņā
Brēktin brēca kazulēni.
Tie nebija kazulēni,
Tās bij meitu dvēselītes;
Tās bij meitu dvēselītes,
Jaunu puišu izslāpušas.
116 [Garozas Jg].

42225.

Aiz kalniņa lejiņāi
Zili melni dūmi kūp.
Tur sadega puišu sirdis
Ziluguni sprakšēdamas.
476 [Vecpiebalgas C].

42226.

Aiz ko mūsu upmalā
Līki kārkli saaugusi?
Jauni puiši noviļāja,
Ar meitāmi gulēdam(i).
241 [Lubānas Md].

42227.

Aiz upītes dūmi kūpa,
Kas tos dūmus kūpināja?
Kolberģieši vardes cepa,
Siļķes asti domādami.
15 [Alūksnes Vlk].

42228.

Adulnieši savas meitas
Sudrabā kaldināj(a);
Gulbenieši savas meitas
Tiltiņā sataisīj(a);
Adulnieši pārbraukdami,
Alvas tiltu dēvēdam(i).
3 [Adulienas Md].

42229.

Aglyunīši, Nīdriškīši,
Vīnā vītā sīnu pļuovja.
Nīdriškīši, gudri veiri,
Nūzūg sīna kasējiņu;
Aglyunīši, navēklīši,
Namuok savu nūturāt.
143 [Jāsmuižas D].

42230.

Ak tu ciema zeltenīte,
Sen jau tavu godu zinu:
Maizes krāsne sadeguse,
Sivēnīni nebaroti.
192 [Kosas C].

42231.

Ak tu meitu vasariņa,
Auga ziemu, aug vasaru.
Ko tie puiši ziemu auga,
To vasaru sapelēj(a).
241 [Lubānas Md].

42232.

Atskrien krauklis, sarkanbārzdis,
Skuj'nieš' meitas lūkoties.
Skrej projām, sarkanbārzdi,
Skuj'nieš meitām šķības gūžas.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42233.

Aulen' tēvam glupas meitas,
Nepazina jaunu puisi;
Melnu kuili nobaroja,
Jaunu puisi domādamas.
552 [Madona Md apr.].

- 218 -

42234.

Āžam zobi nomizējuši,
Blīgznas mizas mizējot;
Puišiem bikses noplīsušas,
Meitām pakaļ dzenoties.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42235.

Balta kaza kārklu grauza,
Ar kājiņu piemīdama;
Mūsu puiši Dievu lūdza,
Dobē kājas sakāruši.
194 [Krāslavas D].

42236.

Bolta koza kuorklus grauzja,
Ar kuojiņu dameidama;
Jaunas meitas Dīva lyudzja,
Alnī kuojis karinēja,
Ni par tāvu, ni par muoti,
Par puiškinu veseleibu.
26 [Asūnes D].

42237.

Bolta koza kuorklus grauzja,
Ai kuojeņi pīspardama;
Jauni puiši mutis djavja
Palākam akmiņam.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

42238.

Bauņu valsti cauri gāju,
Lāga puiša neredzēju:
Cits bij līks, cits bij greizs,
Citam pumpa mugurā.
605 [Skolas].

42239.

Bieči rēči valna goni,
Kuci kuoŗa jagleitī;
Nūdzeidami asni dzjāŗa,
Sadzeidami kaulus grauzja.
466 [Vārkavas D].

42240.

Bēči rēči, dyuņis vierši,
Brauc ar dyuņis kamaneņ';
Sprindži, leli nabēdnīki,
Apguož ceļa maleņā.
466 [Vārkavas D].

42241.

Cauri gāju skrundeniekus,
Pat ne krupi neredzēju.
Skrundenieku stalti puiši
Visus krupjus apēduši;
Visus krupjus apēduši,
Par vēžiem domādami.
398 [Skrundas Kld].

42242.

Cauri guoju Smiltiņ' sātu,
Lāga meitu naredzēju:
Praņe pate skaistuokuo,
Tei pat' leiku daguņteņu.
559 [Rēzekne Rz apr.].

42243.

Cesvainiešu zelten(īt)es
Jaunas vien izprecēja;
Bučauskiešu prūšu ķēves
Zviedzin zviedza nevedamas.
72 [Cesvaines Md].

42244.

Ciema puiši mani sauca:
Rumba, rumba, razgalīt!
Kas jums bādas, pākšu goli,
Par to munu augumiņu.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

42245.

Ciema meitas kazu slauca,
Zem tiltīna palīdušas,
Lai neredz ciema puiši,
Braucot pāri tiltīnam.
192 [Kosas C].

42246.

Ciema puiši lielījās:
Gan bagāti tēva dēli.
Viena pati zīda šlipse,
Tā no žīda palienēta.
Ar to pašu zirgus pina,
Ar to pašu [paši] štātējās.
198 [Krustpils D].

42247.

Ciema puiši ķēvi slauca
Zem tiltīna palīduši:
Cits ar cibu, cits ar vāku,
Cits ar savu cepurīti.
192 [Kosas C].

42248.

Gaidīdama noskatīju,
Ko nāburga puiši dar(a).
Nāburg' puiši ķēvi slauc(a),
Salda piena gribēdami;
Cits slauc cibā, cits vāciņā,
Cits uz maizes gabaliņa.
476 [Vecpiebalgas C].

- 219 -

42249.

Ciema puiši mežā brauca,
Auzu maize vācelē,
Suņu kāja palaunadzē,
Kuču kāja pavakarē.
192 [Kosas C].

42250.

Cūka puisi nogulēja,
Pašā ceļa maliņā;
Es gribēju glābtu iet,
Aiz smiekliem nevarēju.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

42251.

Ciema puiši sasēduši,
Kā beciņas eglainē;
Dod, Dieviņi, lielu vēju,
Lai sāk bekas cilāties.
193 [Krapas Rg].

42252.

Cigu cigu, saimeniece,
Ik nedēļas Liepājā:
Sviesta podus vadādama,
Savas meitas dāvādama.
605 [Skolas].

42253.

Cūka cūka, meita meita,
Tās vienā tikumā,
Ar cimdiem govis slauca,
Ar sakumu vietu taisa.
383 [Sērenes Jk].

42254.

čaklas čaklas, jūs meitiņas,
Jums mutītes nemazgātas,
Ar dakšām gultu taisa,
Ar cimdiem govis slauca.
198 [Krustpils D].

42255.

čaklas čaklas, jūs meitiņas,
Lielas darba darītājas;
Jums mutītes nemazgātas,
Neslaucītas istabiņas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

42256.

čakli čakli mūsu puiši,
Tālu tautas daudzināj(a);
Gultā viņiem saule lēca,
Gultā saule norietēja.
378 [Seces Jk].

422561.

čakli čakli mūsu puiši,
Ātri darbus padarīja:
Nav vēl vālu nopļāvuši,
Meklē utis cepurē.
486 [Viesītes (Eķengrāves) Jk].

42257.

čīkstēdama, vaidēdama
Gaisā skrēja cielaviņa.
Tā čīkstēja tās meitiņas,
Kas bez vīra nodzīvoja.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42258.

Daudzevieši, zirgu zagļi,
Sanāk meitas raudzīties;
Ni dabūja zirgu zagt,
Ni meitiņas raudzīties.
378 [Seces Jk].

42259.

Dēlu māte savus dēlus
Teļa putru strēbināja;
Paši guļ skaidienā,
Kājas cepļa dibenā.
418 [Sunākstes Jk].

42260.

Dižens puisis, tautas dēls,
Daudz par tevi nebēdāj'.
Pērc Rīgā zelta ķēdes,
Skrien ellē skanēdams.
378 [Seces Jk].

42261.

Domājām, gādājām,
Ar ko puišus baŗosim?
Ar ceptām vabolēm,
Vārītām vardītēm.
418 [Sunākstes Jk].

42262.

Eita, ļaudis, skatīties,
Kādi joki tīrumā:
Vārna kūla mūsu Jāni,
Aiz astītes turēdama.
378 [Seces Jk].

42263.

Es aizgāju vārnas šaut,
Nošāvu vienu kosēnieti;
Velns to rāva, velns to kāra
Manā plintes galīnā.
92 [Dunalkas Azp].

- 220 -

42264.

Es atnācu raudzīties
Lejgaliešu jaunus zēnus:
Vai stiķēti, ēvelēti,
Vai ar cirvi apkapāti.
605 [Skolas].

42265.

Es bij' ilgi dzīvojusi,
Es bij' daudz redzējusi:
Ar cimdiem govis slaucu,
Ar sakumu vietu taisu.
378 [Seces Jk].

42266.

Es domāju, es gādāju,
Ko tie mani brāļi dar(a);
Viņas sētas resno Līzi
Iz rullēmi atrullēja.
24 [Asares Il].

42267.

Es sajūdzu pāris puišu,
Brauc' uz mežu žagaros;
Es izbraucu purvu purvus,
Kā ar krievu kumeļiem.
157 [Jēŗu Vlm].

42268.

Es gan zinu, es pats protu,
Ko dar' meitas laidarā:
Atnes nastu, noliek nastu,
Lūkā utis pakausī.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

42269.

Es izgāju nītauriešus,
Aklas vardes neredzēju.
Nu sanāca rīdzenieki,
Visas vardes apēduši;
Visas vardes apēduši,
Par vēžiem domādami.
286 [Nītaures Rg].

42270.

Es jums lūdzu, jauni puiši,
Meitas labi glabājiet;
Liekat dzelžu lādītē,
Laižat to ezerā;
Kad atnāks vasarīna,
Būs zivēm barībīna.
192 [Kosas C].

42271.

As padevu Dīvpaleigu,
Jauni puiši dorbu dora:
Tie deirāja raibu kuci,
Raibu bikšu gribādami.
198 [Krustpils D].

42272.

Es redzēju meitu godu,
Kumeļā sēdēdams:
Divi krekli mugurā,
Abi melli nevelēti.
306 [Patkules Md].

42273.

Es redzēju no tālienes,
Kur nelietis vagu dzen:
Izdzen vagu, izdzen vagu,
Skatās: saule launagā!
403 [Slokas Rg].

42274.

Es redzēju ciema meitas
Savus kreklus velējam;
Tie nebija meitu krekli,
Tie bija govju paladziņi.
605 [Skolas].

42275.

Es redzēju tautu dēlu
Sava tēva zirnīšos;
Būtum savu pazinusi,
Būt' likusi baroties.
83 [Dignājas Jk].

42276.

Es skatos, es raugos,
Kādi ērmi aizkrāsnē:
Puiši lāpa kažociņu,
Circens rāda uguntiņu.
416 [Strazdes (Tl)].

42277.

Es verūs, es skotūs,
Kū tī kraukļi krāčinoj,
Kū žogotas čačinoj.
čorts pakuore svuota golvu
Sausas egles viersyunē.
182 [Kaunatas Rz].

42278.

Gailīts sēd veitulā,
Dzaltonim zuobokim;
Puiši guļ pyunītē,
Saplāstom biksītem.
605 [Skolas].

42279.

Golvorīši sovas meitas [margas]
Tiltiņāji sataisēja,
Mežmalīšu jauni puiši
Puori braucja svilpuodami.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

- 221 -

42280.

Gan būt' cēli mūsu puiši,
Kaut tie cēli nesušies;
Gan tie pirka Rīgā šnalles,
Bikses vien nokritušas.
605 [Skolas].

42281.

Gaŗām gāju sābra māju,
Lāga puiša neredzēju:
Viens pats bija lāga puisis,
Tas ar bomi cilājams.
14 [Alsviķa Vlk].

42282.

Gaŗi mati, īss padoms
Mūsu ciema meitiņām,
Kaķi cepa, vistu slauca,
Kazu zīda patiltē.
286 [Nītaures Rg].

42283.

Geletei muoseņai
Ceļā tyka radībiņas.
Pi celmiņa guni kyure,
Tur sasylda yudisniņu;
Ka tu beji gryuta meita,
Kam tu brauci panuoksnās.
605 [Skolas].

42284.

Gridzgaliešu meitiņām,
Visām kupri mugurā;
Prankas zēni pārsituši,
No pupām vaņķīdami.
263 [Mēmeles Jk].

42285.

Griķenieki savus puišus
Rīgāi veda dārdzināt;
Ne uz tilta neuzstapa,
Rīgas mačkas nodūkāja.
200 [Kuldīgas Kld].

42286.

Grostenieši ķīvējās,
Vecu rumbu ķīlādami;
Kusenieši zeltu dala,
Ne vārdiņa nedzirdēja.
286 [Nītaures Rg].

42287.

Griuti piute bolūdīts
Sausas egles viersinē.
Jauni puiši griuti mierst,
Izastīp i sazaraun.
174 [Kārsavas Ldz].

42288.

Grundisīc, labs vīrīc,
Uz akmina rukus sē;
Tas Mūrnieka garvēderis
Pa vienam nolasīja.
439 [Trikātas Vlk].

42289.

Gulbeniešu jaunkundzēm
Priekšas kājas apkaustīju,
Lai tās zobu neizlauž
Uz puišiem staigājot.
146 [Jaungulbenes Md].

42290.

Iz Greivuļu saule lēca,
Kakaravīšūs nūrīt(ēj)a.
Kakaravīšu lapnys meitys,
Kam uz cytim puišim īt.
Raudit, puiši, vai naraudit,
Kai es guoju, tai es īšu.
89 [Dricēnu Rz].

42291.

Ik rītiņus es dzirdēju
Ķēvulās velējam.
Ķēvulas savu meitu
Ik rītiņus pavelēja;
Ik rītiņus pavelēja
Ar uguņa pagalīti.
356 [Rudbāržu Azp].

42292.

Ik rudeņus lielījas
Ciema puiši sievas ņemt;
Kad atnāca rudentiņš,
Nebij graša kabatā.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42293.

Ilgi ilgi brīnējos,
Kur mums tādas bēdas [bekas?] auga:
Kruncuļainas, beberainas
Nāburdziņa laidarā.
286 [Nītaures Rg].

42294.

Ilgi ilgi klausījos,
Kas aiz kalna velējās.
Ciema meitas govis sita,
Aiz astītes turēdamas.
184 [Ķēču Rg].

- 222 -

42295.

Izdūru īlēnu
Caur klētes sienu,
Mazas mazas tautu meitas
Actiņas redzēju.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

42296.

Izstaigāju Vidzemīti,
Jaunus zēnus neatradu:
Citi šķībi, citi greizi,
Kā no vēja sašķobīti.
378 [Seces Jk].

42297.

Ik sestdienas puiši skrēja
Uz tām ciema meitiņām;
Pār pupām, pār zirņiem,
Pār tiem kunga rāceņiem.
486 [Viesītes (Eķengrāves) Jk].

42298.

Jaunas meitas kūkā kāpe
Jaunu puišu raudzētīs,
Zariņš liuza, meita krita,
Plīsa brunči pļarškēdami.
358 [Rugāju Abr].

42299.

Jauni puiši zirgus jāja
Aiz ausimi turēdami;
Ziemu krāsnī gulēdami,
Apauš's nebij novijuši.
284 [Nīkrāces (Briņķu) Azp].

42300.

Jauni puiši nomirdami,
Izstiepās, sarāvās:
Atlaid, Dieviņ, vecus grēkus,
Vairs uz meitām nestaigāšu.
487 [Vietalvas Md].

42301.

Jauni puiši, rotu rumbas,
Tī meitiņu napazyna;
Iraudzījuši boltu kozu,
Sauc par jaunu meitinīti.
36 [Balvu Abr].

42302.

Jauns puisīts, boltu muti,
Guļ celiņa maliņā;
Kuces lyupas, malnas spolvas,
Tei puiškinam mutes deva.
365 [Sakstagalas Rz].

42303.

Jauni puiši bizenē
Korstajā sauleitā,
Capureitas sakuoruši
Sausos elkšņu zariņos.
198 [Krustpils D].

42304.

Jauni puiši Dīva lyudze,
Ap baznīcu staiguodami:
Dūd, Dīveņ, kū dūdams,
Dūd man skaistu leigaviņu.
605 [Skolas].

42305.

Jaunas meitas šur nākdamas
Gana priši pucējās:
Priekšā matus svilināja,
Pakaļā brucināja.
242 [Lubejas Md].

42306.

Jauni puiši, vanderzeļļi,
Upes malā vanderēja;
Upes malā vanderēja,
Vardes bērnus spiedzināja.
46 [Beļavas Md].

42307.

Jauni puiši, arājiņi,
Aiz astītes zirgu tur;
Jaunas meitas, ganīdamas,
Arājiņus žēlojat:
Brunčiem vīli noplēšat,
Dodat zirgiem pavadiņu.
398 [Skrundas Kld].

42308.

Jauni puiši lielījāsi,
Jaunus svārkus uzvilkuši;
Dadžu lapām sastiķēta
Papīriņa vācelīte.
476 [Vecpiebalgas C].

42309.

Jauni puiši kuci trenca,
Jaunu meitu domādami.
Vai jūs, traki, neredziet:
četras kājas, gaŗa aste?
322 [Praulienas Md].

1. Jauni puiši suņus trinka,
Par meitām domādami.
Vai jūs, akli, neredzat:
četras kājas, piekta ļipa.
476 [Vecpiebalgas C].

- 223 -

42310.

Jauni puiši zobojās,
Ka tie mani neprecēs.
Purva malā sausi zari,
Es tiem acis izbadīšu.
605 [Skolas].

42311.

Jauni puiši, jauni puiši,
Kas jums [jūs] jaunus neredzēja?
Tūka svārki, utu pogas,
Vestēm gnīdu oder(īt)e.
72 [Cesvaines Md].

42312.

Jauniem zēniem, jaunkungiem,
Rudzu maizes nedodiet;
Dodiet smalkus akmentiņus,
Pa vecini lasīdam(i).
418 [Sunākstes Jk].

42313.

Jaunim puišim dzeļža roti,
Tī byus lobi eļnē braukt.
Valnam dūsim driču sīku,
Lai jis Juri nūduovej.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

42314.

Jezupavīši, bagatyry,
Brauc uz muola skrytuleišim;
Moliškīši, nabadzeņi,
Apguož ceļa maleņā.
503 [Višķu D].

42315.

Juoneits guoja da mjaitom,
Īguo cyuku klēviņā.
Cyukas soka: u u u,
Juoneits soka: nu nu nu.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

42316.

Jūs, puisīši, teļa purni,
Nepazīstat jaunas meitas;
Iegājuši cūku kūtī,
Apkampuši melnu cūku;
Apkampuši melnu cūku,
Par meitiņu domādami.
472 [Vecgulbenes Md].

42317.

Jurka murka, sēnes lasa
Par to mežu staigādams;
Iesapūta rīta vējiņš,
Sāka Jurka bizinēt.
39 [Bārtas Lp].

42318.

Kal, kaļveit, kū koldams,
Izkaļ vara etsļēdzeņ!
Saslēgsim puišim kuojis,
Lai iz meitom nastaigoj.
357 [Rudzētu D].

42319.

Kaimiņ' puiši lielījās,
Ka darbīgi tēva dēli;
Aizdzen vagu, atdzen vagu,
Skatās utu cepurē.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

42320.

Kaimiņpuiši vardes ķēra,
Par vēžiem domādami,
Izvārīj'ši, apēduši,
Viena tomēr palikuse,
Zobu starpā karājās.
306 [Patkules Md].

42321.

Kaimiņos divi puiši,
Abi divi cilājami;
Ar muldiņu pirtī šļūca,
Ar ecēšu kasījās.
198 [Krustpils D].

42322.

Kaimiņos lepni puiši,
Zelta ķēžu valkātāji;
Ko tiem līdz zelta ķēžu,
Ka tiem tukša kabatiņa?
374 [Sātiņu Kld].

42323.

Kaimiņiene savas meitas
Pabāzusi patiltē;
Eita, puiši, izvelciet,
Tur būs laba skalu malka.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42324.

Kaimiņam tādi puiši,
Kā tie ziemas sivēniņi;
Kuŗu reizi paēduši,
Uzmet kupri mugurā.
198 [Krustpils D].

42325.

Kam tik zili, kam tik melni
Kaimiņos jauni puiši?
Ogļu maisu apēduši,
Par vēžiem turēdami.
378 [Seces Jk].

- 224 -

42326.

Kam tu raudi, raiba vista,
Tavu sliktu augumiņu!
Mūs' meitiņām skaisti puiši,
Kā sārtais rožu zieds.
603 [Lietuva].

42327.

Kas āzīti lopu sauce,
Kas puisīt' cilvēciņ'?
Ne āzīša lopu sauce,
Ne puisīša cilvēciņ'.
242 [Lubejas Md].

42328.

Kas čīkstēja, kas pīkstēja,
Liela kunga pagalmā?
Kaimiņ' puiši, tie čīkstēja,
Vēderīnus turēdami.
Tukši viņu vēderīni,
Pie muguras pieplakuši.
192 [Kosas C].

42329.

Kas tā liela ganu meita
Gulēj' ceļa maliņā?
Es redzēju to ganiņu -
Vārnas matus plucināja.
416 [Strazdes (Tl)].

42330.

Kas tas vecais,
Kas tur kasās?
Vedīsim ārā,
Šķelsim pušu,
Tur būs mūs' tēvam
Dui cūku siles.
605 [Skolas].

42331.

Kas tie tādi vanderzeļļi
Purva malu vazājās?
Nominuši griķu druvu,
Rācentiņu līdumiņu.
378 [Seces Jk].

42332.

Kas tos mūsu puisīšos,
Kā tabākas rupešos?
Citi puiši stalti balti,
Šie kā rukši vazājās.
198 [Krustpils D].

42333.

Kas tos mūsu puisīšos,
Kā tos teļa pendēros?
Citi puiši zied kā rozes,
Šie kā spundes vazājās.
127 [Grostonas Md].

42334.

Kas tur čīkst, kas tur pīkst
Viņā kalna galīnā?
Nāburdzīnu laisku meitu
Nesmērēti zābacīni.
192 [Kosas C].

42335.

Kas tur kliedza, kas tur brēca
Liela meža maliņā?
Vārna plēsa jaunu meitu,
Miežu vārpu domādama.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

42336.

Kas tur kyup, kas tur dag
Zaļa meža maleņā?
Tur dag puiša dvēselīte
Žālobuos nūmyruse.
605 [Skolas].

42337.

Kaut kurpīte nečīkstētu,
Kaut vaiņags neskanētu,
Es atrastu mūsu puišus
Guļam vagas galīnā,
Guļam vagas galīnā,
Ka sivēnus midzenē.
192 [Kosas C].

42338.

Kādi laiki šos gados -
Trekni puiši, vāji zirgi!
Iemet salmus redelēs,
Vandās paši istabā.
93 [Dundagas Vp].

42339.

Kādi mūsu jauni puiši,
Kā gavēņa sivēniņi!
Piestrēbuši rudzu putras,
Lien pa logu istabā.
193 [Krapas Rg].

42340.

Kādu tiesu kungi sprieda?
Cūka kuili nogulēja.
Paša kuiļa vaina bija,
Ka lien cūkas midziņā.
72 [Cesvaines Md].

- 225 -

42341.

Kirku kirku, zaķa kuoja
Nu kalneņa lejeņā.
Meitas puisi nūgulēja;
Še tev, šelma, Dīvs par grākim,
Nalīn meitu videņā.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

42342.

Klusi klusi klausījos,
Ko darīja ciema meitas:
Ciema meitas velējās
Sivēnīnu silītē.
192 [Kosas C].

42343.

Ko jūs, meitas, lielāties,
Kas jūs sliņķes nepazina?
Viena pate kaŗotīte,
Tā ar sūnām apauguse.
245 [Lutriņu Kld].

42344.

Ko jūs, meitas, slēpjaties,
Sen jau jūsu godu zinu:
Visu kreimu apēdušas,
Mātei sviestu taisīdamas.
192 [Kosas C].

42345.

Kuo, puisīt, tu verīs
Myglaiņom acteņom?
Vai tu beji mežā audzis,
Vai meitiņu naredzēj's?
326 [Preiļu D].

42346.

Ko Staseits - sīna pļaut -
Vuoji vuoji, golva suop!
Ko Staseits - da meitom -
Otatā, otatā!
168 [Kalupes D].

42347.

Kū, Rozīt, tu smiejīs,
Savus zūbus man ruodīji?
Ka es jemšu lozdas vāzu,
Tovus zūbus izbaksteišu.
36 [Balvu Abr].

42348.

Ko, meitiņas, darīsim
Ar tiem mūsu puisēniem?
Aizvedam, piesienam
Pie lielāi skudru pūļa;
Uznesam dadžu klēpi,
Lai sēd galvu grozīdam's.
476 [Vecpiebalgas C].

42349.

Ko tas Jancis kūņojās
Ap to savu kumeliņu?
Piecas stundas zirgu jūdza,
Vēl grožiņas neuzlika.
398 [Skrundas Kld].

42350.

Ko tuos vuornas kracynuoja,
Ko žogotas čačynuoja?
Valns pakuoŗa svuota golvu
Sausas egles viersyunē.
89 [Dricēnu Rz].

1. Ko tie kraukļi krakšķināja,
Ko žagata žvadzināja?
Velns pakāra dzērāj' puisi
Purā egles galīnā.
184 [Ķēču Rg].

2. Krauklīts krimu krivināja,
Žagatiņa živenāja;
Velns pakāra puiša galvu
Sausas egles galiņā.
286 [Nītaures Rg].

42351.

Ko tie kraukļi krakināja,
Ko žagatas žadzināja?
Jauni puiši bikses lāpa
Aiz pirtiņas kārkliņos.
46 [Beļavas Md].

42352.

Ko tie kraukļi kraucināja,
Ko žagatas žvadzināja?
Pilni elkšņi smirdēt smird
Cesvainiešu vecu puišu.
373 [Sarkaņu Md].

42353.

Ko tie kraukļi kŗadzināja,
Ko žagatas žadzināja?
Veci puiši, jaunas meitas
Par priedienu gainājās.
39 [Bārtas Lp].

42354.

Ko tie kŗaukļi kŗadzināja,
Ko žagatas žadzināja?
Cūka puisi norējuse,
Ievilkuse midzinē.
39 [Bārtas Lp].

- 226 -

42355.

Ko tie puiši laba dara
Visu gaŗu vasariņu?
Upes malā klenderēja,
Vēža kaulus skribināja.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

42356.

Ko tie puiši laba dara
Šo gaŗo vasariņu?
Upes malu lenderēja,
Varžu bērnus bakstīdami.
410 [Stāmerienas Md].

42357.

Ķevelam viena meita,
Kā pirts slota mētājās:
Ne tā vērpa, ne tā auda,
Ne tai brauca precinieki.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

42358.

Kur tu biji, Mikulaušķi,
Kālab nenāc darbiņos?
Mana māte raušus cepa,
Tur aizgāja visa diena,
Gar uguni bikstoties.
443 [Turlavas Kld].

42359.

Krapenieši savus puišus
Tilta kokos salikuši.
Gulbenieši pāri brauca,
Alva tiltu domādami.
146 [Jaungulbenes Md].

42360.

Ku' palika jaunas meitas,
Ka neredz staigājot?
Vai būs māte noslodzīj'se
Vecu cūku aizgaldā?
Kuiļa pauti pagalvī,
Cūkas aste apsegā.
417 [Struteles Tk].

42361.

Kur palika, napalika
Cesvainiešu jauni puiši?
Vilki lāči apēduši,
Kaulus kalnā sanesuši,
Man žēlabas darīdami.
72 [Cesvaines Md].

42362.

Kur taids skaists puiškins tu izaugi,
Ka jas tevi naredzēju?
Voi bucā tu izaugi,
Voi pa špundi tev' barova?
18 [Andrupenes Rz].

42363.

Kur tik smuki, kur tik skaisti,
Kā tie ciema puiši ir?
Kā nebija smuki skaisti,
Līž zem tilta kazu zīst!
378 [Seces Jk].

42364.

Kur tu brauksi, Brimaņ' tēvs,
Ar tiem skalu vāgīšiem?
Braukš' uz Rīgu puišiem zāļu,
Puišiem mēris Cesvainē.
Trīs nosprāga, trīs nomira,
Trīs kā mērī vazājās.
72 [Cesvaines Md].

42365.

Kur tu brauksi, tautu meita,
Ar tiem skalu vāģīšiem?
Braukš' uz Rīgu puišiem zāļu,
Puišiem mēris Vidzemē:
Cits noģība, cits nosprāga,
Cits kā mēris vazājās.
72 [Cesvaines Md].

1. Kur tu brauksi, melderzelli,
Ar tiem stikla vāģīšiem?
Braukš' uz Rīgu puišiem zāļu,
Puišiem sērga nāburgos:
Trīs nomira, trīs nosprāga,
Trīs kā mērgas vazājās.
476 [Vecpiebalgas C].

42366.

Kurzemnīki, gleizda golvys,
Teļa putrys dzāruojiņi;
Div baļgeitis izdzāruši,
Trešu dzerūt, puorpleisuši.
170 [Kapiņu D].

42367.

Kurzemnieku puisēniem
Līkas ķēves stallītē:
Tās i pašas braucamās,
Tās i pašas jājamās.
384 [Sēemūkšu C].

42368.

Kurzemnieces zemas resnas,
Skābas putras strēbējiņas;
Vidzemnieces tiecas gaŗas,
Jaunu puišu nomīlētas.
48 [Bērzaunes Md].

- 227 -

42369.

Lai bagāti, kas bagāti,
Mūsu puiši tie bagāti:
Vienas pašas goda drānas,
Tās aiz beņķa aizkrāsnē.
416 [Strazdes (Tl)].

42370.

Lai bij grūt(i), kam bij grūt(i),
Grūt' lielām meitiņām:
Gaŗas kājas, šauri brunči,
Nevar lāga patecēt.
605 [Skolas].

42371.

Lai bij lepnas, kas bij lepnas,
Kaimiņ' meitas tās bij lepnas:
Ar cimdiemi govis slauca,
Aŗ dakšāmi gultas taisa,
Ar pupiem durvis stutēj',
Ar svārkiem namu slauka.
70 [Cēres Tl].

42372.

Lai bij traki, kas bij traki,
Jaunas meitas tās bij trakas;
Sisens lēca gar zemiņu,
Jaunas meitas pakaļ lēca.
167 [Kalvenes (Tāšu-Padures) Azp].

42373.

Lai Dievs nedod tādas meitas,
Kādas meitas kaimiņos:
Pus' istabu izslaucīja,
Sviež ar slotu māmiņai.
418 [Sunākstes Jk].

42374.

Lakstīgala ievā dzied,
Tā ir puišu lakstīgala;
Zaļa varde purvā kurc,
Tā ir meitu lakstīgala.
61 [Brenguļu (Vecbrenguļu) Vlm].

42375.

Lepna meita ceļu gāja,
Vīze lēca pakaļā.
Atskaties, lepnā meita,
Naģe kājas atēdīs.
345 [Remtes Tk].

42376.

Lepnas lepnas tās meitiņas,
Kādi kungi tās vedīs?
Vai vedīs zābakaini,
Vai ar kārkla vīzītēm?
605 [Skolas].

42377.

Ļesnīka(m) laudaveņa
Brauc ar suni bazneicā;
Cīkom poša Dīva lyudz,
Suns apēde īmaveņus.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

42378.

Lāci lāci, ģenģerkāj(i),
Kam tu nāci mūs' mežā?
Mums bij tāds egļu mežs,
Piebirs tavs kažociņš.
192 [Kosas C].

42379.

Liela gaŗa ganu meita
Lagzdā kāpa riekstus raut.
Lagzda lūza, meita krita,
Kažoks plīsa štirkšēdams.
477 [Vecpils Lp].

42380.

Lieli puiši alu dzēra,
Pillus sopus pieliedami;
Mazi dzēra ūdentīnu
Ar savām saujīnām.
192 [Kosas C].

42381.

Līlejuos šys Izydors,
Pats lelais darbinīks:
Nūdzan vogu, atdzan vogu,
Veras vutu jyuzauklā.
170 [Kapiņu D].

42382.

Lielus puišus, mazus puišus,
Nezināju, kur tos likt.
Lielus kāru egles galā,
Mazus egles pazarītēs;
Lielus puišus vārnas knāba,
Mazus skudras lupināja.
288 [Nurmuižas Tl].

1. Lielus puišus eglē kāru,
Mazus egles galiņā;
Lielos puišus vilki ēda,
Mazos vārnas, žagatiņas.
192 [Kosas C].

42383.

Liela resna saimenīca,
Vaŗa stīpām sastīpota;
Lūza nagla, trūka stīpa,
Saimenīca augšpēdiņ.
235 [Litenes Md].

- 228 -

42384.

Līlejuosi Rubynūsi
Leli puiši saauguši:
Pupu kyuļs, zierņu kyuļs,
Puori lēču doncuodama.
266 [Mēŗa Vlk].

42385.

Lielīdama uzlielīja
Jāņa māte savus dēlus.
Aizvediet, piesieniet
Pie tā liela skudru pūļa;
Tur būs prieki, tur būs bēdas,
Lai ēd skudras dancodamas.
72 [Cesvaines Md].

42386.

Līdz redzēju, (es) pazinu,
Kuŗš nelietis arājiņš:
Pa zemīti kājas vilka,
Uz acīm cepurīte.
281 [Neretas Jk].

42387.

Līču loču zaķīts lēca
No aparas aparā;
Tā ķilkoja jauni puiši
No meitiņas uz meitiņu.
242 [Lubejas Md].

42388.

Lubānīšu brāliņam
Nebaroti kumeliņi:
Nūdzen vogu, nūdzen otru,
Meklē vuti apkoklē.
170 [Kapiņu D].

42389.

Luze, meita, zaķi nesa
Baznīckunga dēliņam,
Raudādama sūdzēdama:
Puiši mani nemīlē.
378 [Seces Jk].

42390.

Man smejās ciema puiši,
Ka nemāku linu plūkt;
Kad jums velns tā matus plūktu,
Kā es māku linus plūkt!
605 [Skolas].

42391.

Maritiņa vilnu kāsa
Pašā lazdas galiņā;
Lūza lazda, krita bāba,
Plīsa brunči plarkšēdami.
605 [Skolas].

42392.

Māmiņai pīcas meitas
Vysas pīcas ceplī guļ,
Jau tei poša dyžanuo
Pošā cepļa dybynā.
38 [Barkavas Rz].

42393.

Māte savu vienu dēlu
Steliņģī audzināja:
Līkas kājas, zveiras acis,
Kā ģēģeru [ģenģeŗu?]
kumeļam.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

42394.

Māte slauka istabiņu,
Uz ceļiemi lodādama;
Meitas gula aizkrāsnē
Ar plikiemi vēderiem.
477 [Vecpils Lp].

42395.

Māte teica savu dēlu,
Kas, jods, viņu nazināja?
Divi stundas kājas āva,
Trešo rokas pūtināja.
305 [Pastendes Tl].

42396.

Meita guļ klētiņā
Baltu rožu cisiņās;
Puiši guļ sētmalā,
Vējiņš matus plivināja.
476 [Vecpiebalgas C].

42397.

Meitys man pīzasmēja,
Ka man kupris mugurā;
Es meitom nazasmēju,
Ka ar kolnu vēderiņš.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

42398.

Meitu māte nezināja,
Kur tās savas meitas likt:
Vai pārdot žīdīnam
Par vecām lupatām?
192 [Kosas C].

42399.

Meitu māte lielījāsi,
Smukas meitas izaudzēj'se:
Viena tieva, otra resna,
Trešā kupri mugurā.
146 [Jaungulbenes Md].

- 229 -

42400.

Menckas tēvam piecas meitas,
Visas piecas amatnieces:
Divas bures, divas zagles,
Piektā ķērnes laizītāja.
439 [Trikātas Vlk].

42401.

Metat, meitas, sīku naudu
Pa vienam dalderam,
Lai varam Vāczemē
Puišiem pirkt tikumiņu.
605 [Skolas].

42402.

Myurinīki, putrinīki,
Putru vyra mauleitēs,
Cyukas pīna daslaukdami,
Vardes tauku dalykdami.
326 [Preiļu D].

42403.

Muižas meitas nolaidušās
Slinkumā, kārumā;
Dienu laiza telērģīšus,
Nakti bučo sulainīšus.
266 [Mēŗa Vlk].

42404.

Muižgaliešu zeltenītes
Zemas resnas saaugušas;
Kalnā muiža, lejā sēta,
Pakaļ māte putru nesa.
418 [Sunākstes Jk].

42405.

Mūsmājās laiski puiši
Pagultēs vārtījās;
Laikam bija piedzēruši
Sūra alus, brandaviņa.
286 [Nītaures Rg].

42406.

Mūsu māte lielījās
Ar naskām meitiņām:
Viena zeķe pūriņā,
Otra aitas mugurā.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

42407.

Mūsu meitas kaunējās
Darbos iet pastalām;
Tās apvilka, tās apava
Peļādiņu zābaciņus.
378 [Seces Jk].

42408.

Mūsu pašu jauni puiši
Dūmu taures pūtējiņi;
Ka nebija dūmu taures,
Pūš vecā zābakā.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

42409.

Myusu puiši daiļi daiļi,
Sorkonmalnim plankumim;
Ūglis jūs pačarnēja,
Brandivjaņš pakrasēja.
194 [Krāslavas D].

42410.

Myusu puiši gūda veiri,
Jums galviņas nasukuotas;
Pa treis meitiņas cerējamas,
Nava vaļas izsukuot.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

42411.

Mūsu puiši slinki puiši,
Iemauktiņus nenovija;
Jāja savus kumeliņus,
Aiz ausīm turēdami.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

42412.

Mūsu puiši žigli vīri,
Ar zirgiem blusu ķēra;
Vēl tās pašas nenoķertu,
Ja tie divi nepienāktu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42413.

Mūsu puiši, lepni puiši,
Lepni brauca baznīcā:
Vestēs māva kumeliņu,
Ar biksēm aizgrožoja.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

42414.

Mūsu puiši vagu dzina
Kā pērnie sivēntiņi:
Līčuloču vaga gāja,
Kurmīts vagas galiņā.
84 [Dikļu Vlm].

42415.

Namiņā putru vāru,
Klētiņā pamērcēju;
Puiši skrej kartupīšu,
Papārtēji izcepuši.
263 [Mēmeles Jk].

- 230 -

42416.

Nama māte lielījāsi,
Pieci sliņķi parovī.
Meitas gaļu noēdušas,
Kauli vien atlikuši.
39 [Bārtas Lp].

42417.

Nav ne nieka, nav ne nieka
No tām mūsu meitiņām;
Snaudin snauda vakarāi,
Rītāi agri necēlās.
224 [Lielvārdes Rg].

42418.

Nav ne nieka, nav ne nieka
No tām mūsu meitiņām;
Ar cimdiem govis slauca,
Ar dakšām gultu taisa.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

42419.

Nava lāga, nava lāga
Ar tiem mūsu puisēniem:
Pavasarī odi koda,
Ruden meitas nemīlēj'.
476 [Vecpiebalgas C].

42420.

Navā lāga, navā lāga,
Mūsu ciema meitiņām:
Reti zobi, plata mute,
Smalka maize cauri birst.
148 [Jaunpiebalgas C].

42421.

Nav ne nieka, nav ne nieka
No tiem mūsu puisēniem:
Snauž, kājiņas apaudami,
Kumeliņus barodami.
224 [Lielvārdes Rg].

42422.

Nav neviena tēva dēla,
Kas būt' manam prātiņam;
Cits ir šķībs, cits ir greizs,
Cits ar kupri mugurā.
605 [Skolas].

42423.

Nāburgiemi cauri gāju
Kāpostiņu neredzēju;
Nāburgpuiši nopīpē(j)ši
Par tabāku domādami.
405 [Smiltenes Vlk].

42424.

Nāburgmāte dēlus liela -
Kas tos dēlus nezināja?
Pērnie lini nekulstīti,
Aizpērnie kaņepāji.
605 [Skolas].

42425.

Nāburgmāte puišus liela -
Kas tos puišus nezināja?
Krustiem guļas, meitu laižas,
Ne darbiņa darītāji.
476 [Vecpiebalgas C].

42426.

Nāburgam nikns kuilis
Aizgaldā barojās;
Nu izleca, nu izskrēja,
Nu skrej mājās rukštēdams.
290 [Ogres C].

42427.

Nāburgpuikas slinki puikas,
Piecas stundas zirgu jūdza;
Piecas stundas zirgu jūdza,
Sesto rokas pūtināja.
605 [Skolas].

42428.

Nāburgpuiši, lepni puiši,
Vīzē brauca uz baznīcu.
Saput vīze, izkrīt puiši,
Paliek puiši ceļmalā.
405 [Smiltenes Vlk].

42429.

Nāburgpuiši lielījāsi,
Lepnas kāzas taisīšot;
Nobarošot piecus kaķus
Ar kāpostu kacēniem.
405 [Smiltenes Vlk].

42430.

Nāburgpuiši lielījās,
Pieci pāri zābaciņu;
Es redzēju baznīcā,
Poļu čaznas kājiņā.
605 [Skolas].

42431.

Nākat, ļaudis, skatāties,
Kas par lieliem brīnumiem.
Elkšņam rožu ziedi zied,
Papardītei sidrabiņa;
Vēl lielāki brīnumiņi -
Meita puisi nogulēj'si.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

- 231 -

42432.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi tīrumā:
Vārna kūla arājiņu,
Pie matiem turēdama.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42433.

Nākat, puiši, skatīties,
Kādas gultas meitiņām;
Neapsegtas, izvandītas,
Kā cūciņas izrakušas.
605 [Skolas].

42434.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi te notiek:
Krupis Jāni skurināja
Aiz ūsām turēdams;
Trūka ūsas, krita krupis,
Jānis pats augšupēdu.
286 [Nītaures Rg].

42435.

Nava lāgi, nava lāgi
Kaimiņam jaunie puiši;
Tādi vien, tādi vien,
Kā lielie laivas gali.
335 [Puzes Vp].

42436.

Nedod Dievs tādu puišu,
Kādi puiši kaimiņos:
Kā silītes, kā muciņas,
Kā līkie laivas gali.
202 [Kurmāles Kld].

42437.

Nedod Dievs tādu meitu,
Kādas meitas Tīsos bija!
Kā ķipīši, ragaviņas,
Kā vecie laivas gali.
378 [Seces Jk].

42438.

Nedūd, Dīveņ, taidu puišu,
Kaidi puiši Putanūs!
Saules sisti, solnas āsti,
Vacu buobu apbučuoti.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

42439.

Nedod Dievs tādu puišu,
Kādi puiši Kurzemē!
Divi stundas kājas āva,
Trešo jūdza kumeliņu.
72 [Cesvaines Md].

42440.

Nadūd Dīvs taidu puišu,
Kaidi puiši Leivuonūs!
Pīcūs syta vīnu ūdu,
Aiz astītes turādami.
494 [Viļānu Rz].

42441.

Nedod, Dieviņ, tādas meitas,
Kādas meitas mūsmājās!
Divas stundas kājas ava,
Trešo slauka istabiņu.
184 [Ķēču Rg].

42442.

Nedod Dievs tāda vīra,
Kāds tu būsi māsiņai:
Stenēdams vagu dzini,
Sēsties vagas galiņā,
Sēsties vagas galiņā,
No cepures utes lasi.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

42443.

Ni myužam tai nabeja,
Kai es beju dūmuojis.
Es dūmuoju karā īt,
Īguoj' cyuku klēviņā;
Es dūmuoju golvas cierst,
Nūciert' cyukai astes golu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

42444.

Neretieši skopulīši,
Koka zolēm [zoļu] kurpes nesa;
Saucieši viegli skrēja,
Ar vīzēm pastaigāja.
263 [Mēmeles Jk].

42445.

Nu es zinu, ko vajaga
Jaunajāmi meitiņāmi:
Baltas zeķes, melnas kurpes,
Jaunus puišus klātgulēt.
472 [Vecgulbenes Md].

42446.

Ņem, puisīti, suņa asti,
Bāz savāi kabatā:
Tukša tava kabatiņa,
Kā sunīša izlaizīta.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

42447.

Oldermaņu bagateriem
Veca malka sētmalā;
Bet tiem Kručku nabadziņiem
Vecu miežu alutiņš.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

- 232 -

42448.

Ozoliņam pieci puiši,
Visi lieli darbinieki:
Divi mala, divi kala,
Piektais līda skurstenī.
65 [Bukaišu Jg].

42449.

Ūzuļnīkūs stypri veiri,
Iz akmiņa ruduk's stota;
Žogotuos daudzi meitu,
Kacaņeņus rušino(j).
559 [Rēzekne Rz apr.].

42450.

Ozolieši, teļa purni,
Guņkurā miežus sēj;
Liešeriešu jaunkundzītes
Ar kurpēm izspārdīja.
230 [Liezeres Md].

42451.

Pagolam, pagolam
Kurzemē jaunas meitas:
Trīs izveda, trīs nosprāga,
Trīs stallē barojās;
I tās pašas barojamas,
Ar striķiem cilājamas.
545 [Krustpils D apr.].

42452.

Paldīs soki, tu Pīter,
Kad es tevi ratavavu.
Ka tu skrēji da meitom,
Īsasprīdi statiņūs.
Tavas bikses brakšu brakš,
Muni suņi vjakš i vjakš.
605 [Skolas].

1. Paldis soki, Nn.,
Ka es tevi ratavuoju.
Tu īsasprīdi statinī
Pēc meitom dzeidamīs.
Tev kažukis briku braku,
Cīma suņi riķu raķu.
414 [Stirnienes Rz].

42453.

Palāks putns spuornus syta
Uz palāka akmintiņa;
Jauni puiši mutes deve
Palākami akmiņami.
494 [Viļānu Rz].

42454.

Piebaldzēnu pagastā
Septiņ' vien jauni puiši:
Div noslīka, div sadega,
Div aizgāja nabagos.
Septītais vien atlika,
Tas ar bomi cilājams.
476 [Vecpiebalgas C].

42455.

Pie tā puiša es neiešu,
Kad ar vīru nedabošu:
Trim aršiņš gaŗumiņš,
Vēders šķūņa lielumā.
263 [Mēmeles Jk].

42456.

Piecas meitas puisi vilka
No smalkajiem krūmiņiem;
Otras piecas brīnējās,
Kā tās piecas stīvējās.
261 [Mēdzūlas Md].

1. Piecas meitas puisi vilka
Uz sīkajām priedītēm;
Otras piecas brīnījās,
Kas par lielu lērumiņu.
378 [Seces Jk].

42457.

Pieci puiši kuili vilka,
Pa sliženu ledutiņu;
Visi pieci piekusuši,
Kuilim asti atlauzuši.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

42458.

Pieci puiši meitu vilka
Pa slidenu ledutiņu;
Visi pieci brīnījās,
Kā tā meita stīvējās.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

42459.

Piejādams vien pazinu:
Tai ciemā laiskas meitas;
Visi rīta skangaliņi
Mēslienā izslaucīti.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

42460.

Priedītei, eglītei,
Zelta kurpes kājiņā;
Jauniem zēniem, bandiniekiem,
Nav ne krietna zābaciņa.
383 [Sērenes Jk].

- 233 -

42461.

Puisēnus sadzina
Kucēnu stallī;
Meitenes salēca
Magoņu dārzā.
114 [Gaiķu Kld].

42462.

Posusi māmīna
To savu meitu:
Suņa asti liekusi
Vaiņaga vietā.
94 [Dunikas Lp].

42463.

Puisi puisi, lupataini,
Naguļ, tu, rudzzuolē;
( Naguļ, tu, rudzzuolē )
Aiz lupotu turādamīs.
326 [Preiļu D].

42464.

Puiši mani mīļi tur,
Es puisīšus vēl mīļāki:
Aizved' uz lielu mežu,
Piesēj' pie skudru pūļa;
Lielus egles zariņos,
Mazus egles galiņos.
266 [Mēŗa Vlk].

42465.

Puiši meitas vējā laida,
Paši stāvēj' aizvējā;
Zināj' esam smagu graudu
Vieglajās palavās.
604 [Dažādi iesūtītāji].

42466.

Puiši man apsmējās,
Nemākot velēties.
Vai jūs paši mācējāt
Cūkām sili iztaisīt?
605 [Skolas].

42467.

Ribanos augsti kolni,
Kuo springuļi orājiņi;
Cikam muote piestūkāja,
Jau saulīte gabalā.
358 [Rugāju Abr].

42468.

Rejat, rejat, ciema kuņas,
Es jūs labi pabarošu:
Katrai došu divi spaiņi,
Trīsi ķipji piedevām.
192 [Kosas C].

42469.

Redz kur puiši sanākuši,
Pret meitām lielījās:
Citam bija cita svārki,
Citam cita cepurīte.
605 [Skolas].

42470.

Reti reti tie kociņi,
Kas aug ceļa maliņā;
Lepni lepni tie puisīši,
Kas nedzēra krodziņā.
605 [Skolas].

42471.

Rēzeknē snīgi snyga
Lelym gobolim;
Dricānīši gaļu ēda
Lelym kimūsim.
89 [Dricēnu Rz].

42472.

Rīgas mātes savas meitas
Ved uz tirgu izsolīt;
Neizdeva, nepārdeva,
Ved uz Rīgu raudādamas.
286 [Nītaures Rg].

42473.

Rīgas kung' uz laukiem nāca
Jaunu meitu lūkoties;
Raibu cūku saķēruši,
Par meitiņu domādami.
286 [Nītaures Rg].

42474.

Rudzīšam, rogaņam,
Ledus [ledi] galvu nolauzuši;
Puisīšiem, neliešiem,
Meitas matus noplūkušas.
605 [Skolas].

42475.

Ruda kaza, gaŗi ragi,
Visas četras kājas kaltas;
To varēja puiši jāt
Ik svētdienas baznīcā.
149 [Jaunpils Tk].

42476.

Saikaviešu meitiņām
Zili krekli mugurā;
Tupēdamas velējās
Sivēniņu silītē.
241 [Lubānas Md].

- 234 -

42477.

Sābru goni, galagoni,
Suni kuora ūzulā;
Izdzeidami ašņi dzjāra,
Sadzeidami kaulus grauzja.
89 [Dricēnu Rz].

42478.

Saimeniekam divi puiši
Ar āzīti pirtē brauca;
Ar āzīti pirtē brauca,
Ar ecēšu kasījās.
192 [Kosas C].

42479.

Saimenieku meitiņām
Utes matus noēdušas;
Apakš katras pupučiņas
Vienai blusa, otrai ute.
552 [Madona Md apr.].

42480.

Saimenieku pieci puiši,
Visi pieci cepļa guļas;
Jānis visu raženais,
Tas pašā dibenā.
398 [Skrundas Kld].

42481.

Saimnieks savu daiļu dēlu
Steliņģī audzināja;
Gaŗām kājām, velvu kaklu,
Kā kazāka kumeļam.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

42482.

Saimnieks savu meitu teica -
Kas to šļenku nepazina?
Gultā tai saule lēca,
Gultā saule norietēja.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42483.

Saimeniekam trīsi puiši,
Visi labi iebraukāti:
Ar Jānīti Rīgā braucu,
Pēterīti baznīcā,
Ar Miķeli, vecāko,
Uz Jelgavas pēc tabākas.
192 [Kosas C].

42484.

Sakās gudri tautu dēli -
Pavardā rudzus sēja;
Pavardā rudzus sēja,
Līdumiņu dāvādami;
Tautu meitas gaŗām gāja,
Ar kājāmi izspārdīja.
605 [Skolas].

42485.

Sapraulēj(i)s ozoliņš
Gaida bites ielienot;
Piedzēries tautu dēls
Grib, lai meitas nobučo.
263 [Mēmeles Jk].

42486.

Sasarāvos, izbijos,
Māsas vīru ieraugot;
Kupla gāla, zveiras acis,
Kā ģenģera kumeļam.
477 [Vecpils Lp].

42487.

Saules kosta ābeltiņ(a),
Tai ziediņi neziedēj(a);
Laimes pelta tij meitiņ(a),
Mūžam goda neredzēj(a).
322 [Praulienas Md].

42488.

Sausiņuos augsti kolni,
Plykim gurņim oruojeņi;
Opynkuos gari puiši,
Tīm daguni kai gargini.
559 [Rēzekne Rz apr.].

42489.

Sen dzirdēju nāburgos,
Skaistus puišus daudzinot:
Ne lielāki, ne mazāki,
Kā pērnaji(e) vērseniņi.
605 [Skolas].

42490.

Sēd meitiņas rindiņā,
Kā beciņas birzītē;
Dod, Dieviņ, stipru vēju,
Lai sāk bekas kustināt.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

42491.

Septiņdesmit vuorkavīšu
Vēzi vylka krasteņā;
Izvylkuši, paslējuši,
Stuov rūceņis saslējuši.
605 [Skolas].

42492.

Silta jauka vasariņa,
Auzas auga neravētas;
Meitas guļ sētmalā,
Mušas līda degunā.
241 [Lubānas Md].

- 235 -

42493.

Sīvi sīvi vārna ķērca,
Nu būs jaunas valodiņas:
Cūkas puišus nogulēj'šas
Niedeliņa krūmiņā.
39 [Bārtas Lp].

42494.

Sīvi sīvi zīle brēca,
Izdzird jaunu valodīnu:
Puišu cauņu cepurīte
Kārklienāji sapuvuse.
39 [Bārtas Lp].

42495.

Skaistys beja Pīneņu mjaitys,
Caur atslāgu svīstu zoga.
Myus' muoseņis vjāļ skaistuokys,
Sausys maizis paāduš(ys).
326 [Preiļu D].

42496.

Skaista skaista Brigiteņa,
Kur mēs jū globuosim?
Vest uz mežu, sīt pi kūka,
Lai dunduri kantužoj.
494 [Viļānu Rz].

42497.

Skaisti skaisti mūsu puiši,
Vēl skaistākas mūsu meitas:
Uz vaigiem rozes zied,
Zem deguna bekas aug.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

42498.

Skaisti skaisti jauni kungi,
Vēl skaistāki arājiņi;
Cirsti, tēsti jauni kungi,
Ēvelēti arājiņi.
236 [Līvānu D].

42499.

Skatījos, brīnījos,
Šodien liels dundurlaiks:
Visas mūsu ciema meitas
Bizinēt taisījās.
486 [Viesītes (Eķengrāves) Jk].

42500.

Skāde skāde, liela skāde,
Desmit bābas pagalmā.
Piecas badā nomirušas,
Mīklā rokas sadūrušas;
Otras piecas nosalušas,
Pirtī garu salējušas.
605 [Skolas].

1. Līksmojam, mēs māsīnas,
Piecas meitas pagalam:
Divas badā nomirušas,
Mīklā rokas sabāzušas,
Trīs ar salu nosalušas,
Pirtī garu sametušas.
355 [Rucavas Lp].

42501.

Skuj'niešos ir melnas meitas,
Tās pirtī nemazgājas;
Rītu līs silts lietiņš,
Tas tās meitas nomazgās.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42502.

Skujeniešu tāses [tāšu] bikses
Ar teļiem Bauskā brauca,
Kad tās tāsis grabēt sāka,
Tad tie teļi spriņģot sāka.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42503.

Sliktas bija mūsu meitas,
Sliktus darbus padarīja:
Katru dienu uz puišiem gāja,
Visi darbi nedarīti.
203 [Kurmenes B].

42504.

Slikti iet, slikti iet
Mūsu muižas puisēniem:
Vecu āzi nojājuši,
Jaunas meitas meklēdami.
398 [Skrundas Kld].

1. Slikti iet, slikti iet,
Mūs' kaimiņu meitiņām:
Vecu kazu nojājušas,
Brūtgāniņus meklēdamas.
398 [Skrundas Kld].

42505.

Slinks laiskis tēva dēls
Sila malu vazājās.
Gan zināja zirņu druvas,
Gan rāceņu līdumiņ(u)s.
119 [Gaujienas Vlk].

42506.

Slinki slinki tēva dēli
Guļ pie krāsns kā vien(i) bluķi;
No tā bluķa skalus plēsu -
Ko no slinka tēva dēla?
84 [Dikļu Vlm].

- 236 -

42507.

Sliņķis, gurķis, tēva dēls
Grib ar mani ceļu iet.
Grūž' ar roku, speŗ' ar kāju,
Lai guļ ceļa maliņā.
Die(v)s dod siltu vasariņu,
Būs mušāmi launadziņš.
200 [Kuldīgas Kld].

42508.

Sacinieki slinki puiši,
Brauc ar baļļu baznīcā;
Cits jāj stīpu, cits jāj galdus,
Cits jāj pašu dibeniņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

42509.

Skrien, putniņi, upes malu,
Aiznes ziņu dakterim:
Mūsu meitas saslimušas
Ar tām gūžu nelaimēm.
345 [Remtes Tk].

42510.

Skroderīši, vēverīši,
Eita žīdu dīrājiet!
Cūkas žīdu norējušas
Liela ceļa maliņā.
241 [Lubānas Md].

42511.

Smiekli, ļaužu brīnumiņš
Tautu lauka galiņā:
Vārna plūca arājiņu,
Aiz matiem turēdama.
127 [Grostonas Md].

42512.

Smuks puisītis baltu muti
Guļ celiņa maliņā.
Mūsu gani gaŗām dzina,
Suns piemīza cepurīti.
383 [Sērenes Jk].

42513.

Stipra jauna es meitiņa,
Es var' puisi kaitināt:
Es par puiša galvu lēcu,
Kā par koka pudurīti.
21 [Apriķu Azp].

42514.

Svāta Muora, Madaleņa,
Sorgoj sova Jākupeņa,
Ka iz krūgu nanūītu,
Ka daudz ols napīdzartu;
( Ka daudz ols napīdzartu,)
Ka dzens putrys naizknuobtu.
576 [Varakļāni Rz apr.].

42515.

Staršajam svuoteņam
Strupasteitis kumeleņš.
Cik jis grib lūceitīs,
Dur ar asti sēteņā.
326 [Preiļu D].

42516.

Suņam devu zaķa lāpu,
Lai dzen puišus klajumā.
Suns izdzina tādus puišus,
Kas neniekam nederēja.
Cits bij līks, cits bij greizs,
Citam kūkums mugurā.
515 [Ziemeŗu Vlk].

42517.

Suņi suņi, ciema puiši,
Mani veci brūtgāniņi,
Teļu putras dzērājiņi,
Sila beku lauzējiņi.
605 [Skolas].

42518.

Šai ciemā divas meitas,
Abas lielas amatnieces:
Viena bija sviesta zagle,
Otra pannas laizītāja.
192 [Kosas C].

42519.

Šī māmiņa savas meitas
Glabāt vien izglabāja;
Lika skapī - sapelēja,
Pagrabāji - žurkas ēda.
24 [Asares Il].

42520.

Šitiem mūsu nāburgpuišiem
Trīs gad' mutes nemazgātas,
Ceturtā vasarā
Mazgā vircas bedrītē.
261 [Mēdzūlas Md].

42521.

Šitas saimnieks lielījās
Naškus puišus saderējis.
Divas stundas kājas aun,
Trešo jūdz kumeliņu;
Kuŗu vagu tie nodzen,
Tik cepuri izutī.
192 [Kosas C].

- 237 -

42522.

Šitā meitiņa būtu mana līgavīna,
Kad nebūtu tāda snaudacīte.
Bij ustaba neslaucīta,
Rijas soli nemazgāti;
Vecīts tupa aizkrāsnē,
Rūsu čupa apakšā.
192 [Kosas C].

42523.

Šitās meitas lielījās:
Esot čaklas mātes meitas.
Nu aizgāju, nu redzēju:
Ar pupiem maizi mīca;
Ar pupiem maizi mīca,
Ar cimdiem govis slauc.
192 [Kosas C].

42524.

Šitie puiši, nabadziņi,
Ozolā kaķi kāra;
Aiziedami, atnākdami,
Gāja kaulu skrubināti.
476 [Vecpiebalgas C].

42525.

Šitiem ciema puisīšiem
Abas kājas apkaustītas,
Lai zobiņus neizdauza,
Uz krodziņu staigājot.
198 [Krustpils D].

42526.

Šitie puiši solījās
Šoruden precēties;
Pieci kaķi barojami,
Piecas peles piedevām.

42527.

Šodien kāvu sivēnīnu,
Meitām devu stabulīt(i);
Vai būs ēsti, vai neēsti,
Vai priekš rīta pataupīt.
94 [Dunikas Lp].

42528.

Šogad puiši zābakos,
Šogad zīda lakatos:
Šogad rutki, rācentiņi,
Šogad balti kāpostiņi.
605 [Skolas].

42529.

Tai mātei lepni dēli,
Nezin māte, kur guldīt.
Liec klētī - peles ēda,
Pagrabā - sapelēja.
Tiem vajdzēja stikla skapja,
Sudrabiņa atslēdziņas.
605 [Skolas].

42530.

Tei maitiņa pazateicas,
Ko jei lela bogaterka;
Ne jai maizes, ne jai putras,
Ne jai sylta yudensniņa.
605 [Skolas].

42531.

Tautu meitas lielījās:
Puķēm griestus puškošot.
Ko tās puķes palīdzēja,
Kad nav kvēpus noslaucīj'šas?
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

42532.

Tautieš' savus dēlus teica -
Kas tos dēlus nezināja?
Salmu krūtis, lūku pleci,
Kaņepāju stilbu kauli.
157 [Jēŗu Vlm].

42533.

Tepat būtu, tepat būtu
Man miezīšu arājiņš;
Kam es pati neredzētu,
Snaužot vagas galiņā.
Kuŗu vagu nodzīdams,
Utu veŗas cepurē.
15 [Alūksnes Vlk].

42534.

Tev, saimnieks, tīra maize,
Tavi puiši panīkuši:
Nevar meitas nobučot,
Nevar kumeļa apseglot.
449 [Ungurmuižas D].

42535.

Tev, puisīt, tāda galva
Kā čigānu murmuļam;
Ieraudzīja jaunas meitas,
Stāvu lēca ūdenī.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

- 238 -

42536.

Tys Juonīts ortu guoja,
Oļo vylks, oļo vylks!
Kai ar meitom pyunītē -
Atetē, atetē!
579 [Viļāni Rz apr.].

42537.

Trairairai, trairairai!
Vysi puiši prapadai!
Div nūspruoga, div nūmyra,
Div aizguoja ubogūs.
Div uz puorta kuopas vuorta,
Trešs ar vādar' navasals.
389 [Silajāņu Rz].

42538.

Traitadrai, rapadai!
Visi puiši prapadai!
Cyts numyra, cyts izgaisa,
Cyts nūguoja ubagūs.
Vēļ tys vīns, septītais,
Tys uz cepļa kuojas aun.
143 [Jāsmuižas D].

42539.

Troka buoba pīdzāruse,
Kuopa lozdā leiguotūs;
Lozda lyuze, briukšējuos,
Buoba krita, pļoukšējuos.
Nu tuos buobas kritumeņa
Vysa zeme nūreibē(ja).
247 [Makašānu Rz].

42540.

Traka Trīne, traka Trīne,
Lazdā kāpa riekstus šķīt;
Lūza lazda, krita Trīne,
Bira rieksti, skanējās.
48 [Bērzaunes Md].

42541.

Tu, Katreiti, ciercineits,
Tu nūsleiki ūloknī.
Es byut tevi ratavuosja,
Aiz smīklymi navarēju,
Kuoju vīni pamanēju.
494 [Viļānu Rz].

42542.

Tu, māsiņ, ciemā biji -
Ko tie ciema puiši dara?
Auklas vija, vīzes pina,
Sluinas dega ugunē.
605 [Skolas].

42543.

Tu, meitiņ, bendes rullis,
Neej daudzi pie puišiem!
Cik tu gāji pie puišiem,
Iegāj' cūku midzenī;
Cik no miega pamodies,
Tik ar cūku apskāvies.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

42544.

Tu, puisīti, teļa purns,
Tu meitiņu nepazini;
Ieraudzījis ciema kuci,
Sauc par jaunu meitenīti.
261 [Mēdzūlas Md].

42545.

Tu, puisīti, putru [putras] staņķi,
Ko uz mani skatījās [skatījies]?
Es nebiju mucā audzis,
Ne pa spundu ēdinēts [ēdināts].
23 [Ārlavas Tl].

42546.

Tu, puisīti, zaķa putra,
Uz meitām neskaties:
Rīgā tava mamzelīte,
Kā nelaime vazājās:
Simtiņš utu, simtiņš blusu
Apakš viena bubulīša.
404 [Smārdes (Ozolnieku) Tk].

42547.

Uja mūsu ciema puiši,
Kādi stalti uzauguši!
Deguns pašās debesīs,
Kājas elles dibenā.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

42548.

Vai na tī nav brīnumiņi -
Elkšņim rūžu pumpuriņi!
Vēl liluoki brīnumiņi -
Ciuka meitu nubadēja.
358 [Rugāju Abr].

42549.

Vai tu, puisi, oklis beji,
Vai tu beji pasadzēris?
Pabučuoji boltu ķēvi,
Jaunu maitu dāvādams.
604 [Dažādi iesūtītāji].

42550.

Vai, māmiņa, tav' dēliņi,
Teļu putru dzirdināti!
Tie uzauga krietni vīri,
Teļu putru dzirdināti!
456 [Vaiņodes (Bātas-Vaiņodes) Lp].

- 239 -

42551.

Vaicuoja Juoneits:
Kur meitu pyune?
Vai tu oklys naredzēji -
Ekur ceļa maliņā;
Ekur ceļa maliņā,
Sātmalīša galiņā.
365 [Sakstagalas Rz].

1. Vaicova Ontons:
Kur meitu pyune?
Vai, akls, naredzi:
Sātmalis molā.
18 [Andrupenes Rz].

42552.

Vakarā, vakarā
Visi puiši rikšiem tek;
I tas mūsu pinkulainis
No pakaļas aulekšiem.
378 [Seces Jk].

42553.

Vuorkavīši, gleizda golvas,
Brauc ar gleizda skrituļim;
Kolupīši, nabēdnīki,
Apguož ceļa maliņā.
168 [Kalupes D].

42554.

Vuorkavīši, dyuņis vēži,
Nalūkuoti kumeliņi;
Lai lūcēja kolupīši,
Tīm bej lobi kumeliņi.
168 [Kalupes D].

42555.

Vuorkavīši lilējuos
Nikad kolna nasabeit;
Īsavēra vardineiti,
Nūsajēma capureiti.
168 [Kalupes D].

42556.

Var pazeit tū puisīti,
Kurs ir lels dzāruojiņš:
Pats guļ ceļa maliņā,
Capurīte ceļiņā.
365 [Sakstagalas Rz].

42557.

Vasarsvētku pirmo rītu
Es par grēku nebēdāj(u);
Es sabāzu savus puišus
Veca maisa dibenā.
605 [Skolas].

42558.

Vārna nesa jaunu meitu
Deguniņa galiņā.
Satikuši jauni puiši:
Kur, cūciņa, tevi nes?
605 [Skolas].

42559.

Velnam devu riekstu sauju,
Lai pakāra talkas puišus.
Trīs pakāra, trīs nošāva,
Trīs es pati paturēju,
Ar ko vest žagar(iņ)us.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

42560.

Velns pakāra talkas puišus,
Ellē nagi karājās;
Paņem, velns, tu visus puišus,
Tikai mana vien neņem.
36 [Balvu Abr], 228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

42561.

Vellam devu riekstu sieku,
Lai pakāra skroderīti,
Kam tas ņēma gaŗu mēru,
Īsus vamžus šūdināja.
236 [Līvānu D].

42562.

Viņu mātei slinkas meitas,
Tai nerūga iejaviņš;
Ko tai rūga, kupočoja,
Dzīvi rudzi abriņā.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

42563.

Viltus puiša dvēselīte
Melnā diegā karājās;
Trūkst diedziņš, krīt puisītis,
Iekrīt elles dibinā.
605 [Skolas].

42564.

Vindēniem, bagātiem,
Veca malka malkcirknī [malkcirsnī];
Kaulēniem, nabagiem,
Veci rudzi apcirknī.
480 [Vējavas Md].

42565.

Viņa gola līlējuos:
Stipri puiši sabraukuši;
Septeņūs blusu kava,
Tū pi mīta pīsējuši.
143 [Jāsmuižas D].

- 240 -

42566.

Viņa gola svuotiņs lilējuos,
Dasu sātu sataisējis,
Bļinu jumtu nūjumējis.
Cikom kuozys nūkuozova,
Suņi sātu izvolkova,
Vuornas jumtu iznosova.
168 [Kalupes D].

42567.

Viena liepa upmalā,
Tā pieder puisēniemi;
Cik pietrūka pinekliņu,
Tik tecēja lūku plēst.
89 [Dricēnu Rz].

42568.

Viņu meitas, netiklītes,
Grīļa rija [vija] vainadziņu;
Ne tām gribas rožu sēt,
Ne magoņu izravēt.
99 [Dzelzavas Md].

42569.

Vircavniekus pārstaigāju,
Paugām streņģes neredzēju,
Vircavnieku laiski puiši
Paugām streņģes nograuzuši.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42570.

Visu laiku mūsu meitas
Klibodamas vien staigāja;
Ieraudzīja jaunus puišus,
Sāk rikšiem darināt.
345 [Remtes Tk].

42571.

Visā mūsu novadāja
Nav neviena laba puiša.
Citam bija kleinas kājas,
Citam kumpa mugurīna,
Kleinās kājas kalnā kāpe,
Kumpums vilka lejīnā.
39 [Bārtas Lp].

42572.

Visiem tautu dēliņiemi,
Visi zobi izbiruši;
Tautu meitas raudādamas
Vāra mīkstu biezputriņu.
548 [Liepāja Lp apr.].

42573.

Viens pats bij smuks puisits
Ezerkunga novade,
Tam pašam cūk ut's
Par pakaus līgojas.
243 [Lubezeres Tl].

42574.

Viens pats bij smuks puisits
Ārlavkunga novade;
Tam ziede runč ast
Deguniņ galiņe.
243 [Lubezeres Tl].

42575.

Viņas puses mīstitājiem,
Nav ne labu tupelīšu.
Ved mežā, sien pie egles,
Lai kaļ dzenis tupelītes.
282 [Nīcas Lp].

42576.

Viņas puses mīstītāji
Visi vienu blusu kava,
Visi bija piekusuši,
Blusa vēl vazājās.
282 [Nīcas Lp].

42577.

Visu rītu dūmi kūpa
Tautu dēla namiņā;
Tautu dēla namiņā
Divas bruņšas sadegušas,
Treša veca cepurīte.
480 [Vējavas Md].

42578.

Vīratēvs lielījās:
Mans dēls lāčus pušu rauj.
Parādīja klibu zaķi -
Iebēg mātes lindrakos.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

42579.

Vīzīgs puisis ceļu gāja,
Vīze lēca mugurā;
Ņem, puisīti, tu to vīzi,
Kar deguna galiņā.
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

42580.

Vīžīgam puisīšam
Šai saulē lēta dzīve;
Kad noies pie Dieviņa,
Ar degunu mālus mīs;
Ar degunu mālus mīs,
Caur ērkšķiem zīlēsies.
39 [Bārtas Lp].

- 241 -

42581.

Zaļa kaza, vaŗa ragi,
Visas četras kājas kaltas.
To varēja puiši jāt,
Ik svētdienas baznīcā;
Ik svētdienas baznīcā,
Ik vakarus krodziņā.
149 [Jaunpils Tk].

42582.

Zaļa varde purviņā
Piecus gadus barojās;
To apēda jauni puiši,
Piecus pirkstus laizīdami.
476 [Vecpiebalgas C].

1. Vilzēnieši, bada kāši,
Gar upmali vazājās.
Pieci gadi zaļa varde
Uz akmeni izžāvēta.
To apēda vilzēnieši,
Pirkstus vien laizīdami.
496 [Vilzēnu Vlm].

42583.

Zemi resni šitie puiši,
Ar resniem vēderiem;
Tie būs labi žīda zirgi,
Tabāciņu izvadāt.
605 [Skolas].

42584.

Zilas melnas nāburgmeitas
Iet uz mežu mellenēs;
Sieku ogu izēdušas,
Gar upmalu vazājās.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

42585.

Zinu, zinu, nesacīšu,
Kāda tev ir vaina;
Septiņas nedēļas
Neķemmēta galva.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

42586.

Zinu, zinu, redzu, redzu,
Kaimiņos slinkas meitas:
Galdi, beņķi nemazgāti,
Mēslu čupa pagultē.
245 [Lutriņu Kld].

42587.

Zīlē, kaķi, uz akmens,
Vai vess mani šoruden;
Ja vess mani šoruden,
Tad griez asti gredzenā.
358 [Rugāju Abr].

42588.

Žaga žaga žagatiņa
Nu kuorkliņa kuorkliņā,
Reiba reiba muižas meita
Nu kambara kambarī.
605 [Skolas].

42589.

Zagļi zagļi kokorīši,
Vaira zagļi pastarīši;
Kokorīši mjaitu zagļi,
Pastarīši zyrgu zagļi.
Kokorīši bazneicā,
Pastarīši paleicā.
326 [Preiļu D].

★
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu