LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME IV (electronic resource) Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K. Creation of machine-readable version: Maruta Ray Conversion to TEI.2-conformant markup: University of Virginia Library Electronic Text Center. ca. xxx kilobytes University of Virginia Library Charlottesville, Virginia Latvian, Latvia

University of Virginia users only

URL: http://etext.lib.virginia.edu/modeng/LatvianL.browse.html

2001

Latvian Dainas IV

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME IV Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K.

431pp Imanta Kopenhāgenā 1952 Source copy consulted: Private Copy

Prepared for the University of Virginia Library Electronic Text Center.

Some keywords in the header are a local Electronic Text Center scheme to aid in establishing analytical groupings.

Library of Congress Subject Headings Latvian nonfiction poetry masculine LCSH 6/14/04 corrector John Ivor Carlson Added XML encoding.

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

TAUTAS DZIESMU STILA JAUTĀJUMI

Prof. Ludis Bērziņš

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 1 -

JAUNIEŠU, PUIŠU UN MEITU, SAVSTARPĒJĀ SATIKSME

2. Puišu dziesmas

11011

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kur dabūšu līgaviņu,
Kur dabūšu līgaviņu
Pa savam prātiņam?
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11012.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Nu kuls mani māmuliņa:
Man ielēca kumeliņš
Meitu rožu dārziņā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

11013.

Vai Dieviņu, ko darīšu,
Pati nāca tautu meita,
Pati deva raibus cimdus,
Pati zīda nēzdodziņu.
190 [Kuldīā].

11014.

Ai Dieviņ, kur es iešu,
Kur es ņemšu līgaviņu?
Ne satiku celiņā,
Ne satiku ciemiņā.
Vai tā ir nomirusi,
Vai gājusi gaŗu ceļu?
Ja tā ira nomirusi,
Lai gul viegli smiltiņās;
Ja gājusi gaŗu ceļu,
Dievs palīdz dzīvojot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11015.

Vai Dieviņ(i), kur es iešu,
Kur es ņemšu līgaviņu?
Visas ciema zeltenītes
Sauca mani bāleliņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)], 261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)], 294 [Grantelē (Iecavas pag. B)],
364 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vai Dieviņ, kur es iešu,
Kur es ņemšu līgaviņu?
Visas ciema meitenītes
Sauca mani bāleliņu.
Es noiešu tai zemē,
Kur man~ meitas nepazīst,
Lai Dieviņš izmeklē
Tur priekš manis līgaviņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11016.

Ai Dieviņi, laba laime,
Sētā auga līgaviņa!
Neies mana māmuliņa
Ciema duru virināt,
Ciema duru virināt,
Ciema suņu labināt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lieli prieki, maza bēda,
Mājā auga ļaudaviņa,
Neies mana māmuliņa
Ciema duris virināt,
Ciema duris virināt,
Meitu mātes bildināt.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

11017.

Ai kaimiņu zeltenīte,
Kam tu augi tik dižena!
Kad gūlos, kad cēlos,
Tu manā prātiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11018.

Ai kaimiņu zeltenīte,
Kam tu augi tik ražena!
Ne man darbs, ne man miegs,
Uz tevim domājot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai ciemiņi, ai kaimiņi,
Kam tu augi tik raženis!
Ne man dienu darbiņš tika,
Ne man nakti miedziņš nāca.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

- 2 -

11019.

Oi kaimiņu zaltonīta,
Tu nuo meni neliedzies;
Vienu vietu mēs augām,
Viens uotoru redzējām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11020.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Kā tu mani audzināji?
Meitas mani neieredz,
Buki bada kumeliņu.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

11021.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Kādas tavas meitenītes:
Cik es kāpu kumeļā,
Tik man rāva cepurīti,
Tik man rāva cepurīti,
Meta rožu dārziņā.
Vai man bija rozes raut,
Vai ņemt savu cepurīti?
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

11022.

Ai māsiņa, ai māsiņa,
Kad tu būtu tautu meita,
Nebūt~ savu kumeliņu
Par novadu lecinājis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

11023.

Vai māsiņa, vai māsiņa,
Kad tu būtu tautu meita,
( Ne kājiņas vairs neautu,)
( Ne sedlotu kumeliņu;)
Tu būt~ mana līgaviņa
Pa prātam uzaugusi.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)], (181).

11024.

Ai māsiņa, ai māsiņa,
Kaut tu būtu tautu meita,
Es būt~ tevi pats apjēmis,
Nebūt~ devis tautiņās.
158 (Tosmarē).

11025.

Vai mazās meitenītes,
Kam jūs lielas neaugat?
Man, jaunam puisēnam,
Jāņem veca līgaviņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11026.

Vai meitiņa, vēja slota,
Kam ar mani nerunāji?
Vai tu tautu saderēta,
Vai aiz sava lepnumiņa?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11027.

Ai meitiņa vīzdegune,
Necel augstu deguntiņa!
Es neraugu tava goda
Pie vīzīga deguntiņa,
Goda raugu darbiņā,
Gudrajā padomā.
1311 [Apē (Vlk)].

11028.

Ai meitiņas, ai māsiņas,
Kur jūs mani redzējāt?
Āboliņa kalniņā,
Kumeliņu seglojot.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Eit~, mozuos m~eitin~eitis,
Kur jeus mani redz~ējuot?
Smolku prīžu sil~eņā,
Kum~el~eņu sagluojūt.
422 [Līvānu pag. D].

11029.

Ai meitiņas, ai māsiņas,
Kur jūs mani redzējāt?
Es negāju krogū dzert,
Ne tirgū rādīties.
Baltābula kalniņā,
Tur jūs mani redzējāt,
Tur jūs mani redzējāt
Kumeliņu seglojam.
Zelta kāpšļi, vaŗa segli,
Sudraboti iemauktiņi,
Man pašam, jājējam,
Brūni svārki mugurā.
Kad es kāpu mugurā,
Visa zeme norībēja;
Kad es jāju pa laukiem,
Visi lauki spiguļoja;
Kad es jāju pa mežiem,
Visi meži līgojās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 3 -

1. Vai meitiņas, vai māsiņas,
Kur jūs mani redzējāt?
Tur jūs mani redzējāt,
Brūnu rožu dārziņā,
Brūnu rožu dārziņā,
Brūnu zirgu seglojam.
Zīžu segli, zelta kāpšļi,
Zvārguļaini iemauktiņi.
Man pašam, jājējam,
Brūni svārki mugurā.
Lai tie svārki, ko tie svārki,
Kas tā dārga [grazna] cepurīte,
Sudrabiņa cepurīte
Dimantiņa lapiņām.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

11030.

Vai meitiņas, vai māsiņas,
Kur jūs mani redzējāt?
Kad es savu kumeliņu
Birzī stāvu lecināju.
224 [Kabilē (Kld)].

11031.

Ei naudiņa, naudas māte,
Es ar tevi vadāšos,
Tev bij man zirgu pirkt,
Man atvest līgaviņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

11032.

Ai puķīte ciema meita,
Tu būs~ mana līgaviņa,
Tu manā sirsniņā
Kā puķīte dārziņā.
216 [Ventspilī].

11033.

Ak tu skuķis tautu meita,
Kam tu mani priecināji?
Pirms tu mani priecināji,
Pēc tu mani bēdināji.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

11034.

Ak tu ciema dzeltainīte,
Cik tu man mīļa biji!
Tik es tev neizteicu
Visa sava padomiņa.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

11035.

Aiz kalnīna upmālī
Sarkanbaltas rozes zied;
Tur aug mana līgavīna
Kā rozīte dārzīnā.
1191 [Ēveles draudzē].

11036.

Aiz lielā dūņu purva,
Tur vakara zvaigzne lēce;
Tur aug mana līgaviņa,
Dūņu purva bridējiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11037.

Aiz purviem, aiz mežiem,
Tur sarkanas ogas aug;
Mana mana tā meitiņa,
Kas tās ogas lasīt gāja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

11038.

Aiz tā purva gaŗa meža,
Tur aug mana līgaviņa;
Cikreiz mani ieraudzīja,
Tikreiz mani bildināja.
121 [Gulbenē (Md)].

11039.

Aiz upītes kalniņā,
Tur sarkanas ogas aug,
Tur sarkanas ogas aug,
Tur aug mana līgaviņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

11040.

Aiz upītes līcīšos
Skaistas meitas saaugušas.
Pāri brist dziļš ūdens,
Apkārt liels līkumiņš.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Aiz upītes dailas meitas
Aicin~ mani pāri jāt.
Tiešām jātu, dziļš ūdenis,
Apkārt jāti līkumiņš.
Brien, kumeļi, dziļūdeni,
Es maksāšu bridumiņu,
Es tev došu tīras auzas,
Saulē grābtu āboliņu.
155 [Tāšos (Tāšu pag. Lp)].

11041.

Aiz upītes zaļa zāle,
Tur es jāju pieguļā;
Nāburgos skaistas meitas,
Tur es ņēmu līgaviņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

- 4 -

1. Aiz upītes zaļa zāle,
Tur palaižu kumeliņu;
Aiz Daugavas dailas meitas,
Tur es jāšu sievas ņemt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11042.

Aiz upītes skaistas meitas
Smalkajosi kārkliņos;
Kaut varējis klātu tikt,
Būt~ man skaista līgaviņa.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

11043.

Aiz upītes skaistas meitas,
Tās tur auga, tur palika;
Kā bij man meitu dēļ
Peldu laist kumeliņu?
Laidu peldu kumeliņu,
Ņemšu pašu diženo.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

11044.

Aisa aisa, vica vica,
Aug man skaista līgaviņa!
Kā tā skaista neizauga,
Upes malu ganīdama,
Upes malu ganīdama,
Upes ziedus lasīdama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Aisasā, dudaidā,
Brāļam skaista līgaviņa!
Kā tā skaista neuzauga,
Pa līčiem ganīdama,
Pa līčiem ganīdama,
Pa smalkiem kārkliņiem.
70 [Briežos (Skujenes pag. C)].

11045.

Aizamirsa ecēšiņa
Kā ecēta, neapgāzta;
Aizamirsa tautu meita
Saderēta, neapņemta.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

11046.

Aizvakar es satiku
Vīzdeguni tautu meitu;
Es gribēju bildināt,
Slējās stāvu kumeliņš.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11047.

Aizvakar man~ ielika
Meitu dēļ cietumā.
Eita, rokas, jūs papriekšu,
Jūs papriekšu grābājāt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

11048.

Aktairidi rallallā,
Prūšos ņemšu līgaviņu!
Prūšu meitas varen daiļas,
Zied kā rozes dārziņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11049.

Ap kalniņu saule tek,
Gaŗas dienas gribēdama;
Tā es teku ar līkumu,
Labas sievas meklēdams.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

11050.

Apaļš puika es izaugu,
Apaļ~ ņēmu līgaviņu,
Apaļ~ mana tēva zeme
Kā viens vasku ritenīts.
18 (Kliģenē), 28.

11051.

Ar puķīti laivu īru
Pretim meitu māmuliņu;
Pretim nāca meitu māte,
Kā ieviņa ziedēdam
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

11052.

Ar puķīti laivu īru
Tai mīļai mātes meit~;
Kuŗa mani nemīlēja,
Lai tek malu raudādama.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

11053.

Atskrien lapsa, vilteniece,
Stāsta manim līgaviņu.
Skrej projām, vilteniece,
Man pašam līgaviņa!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11054.

Audzi audzi, tautu meita,
Dzeltenāmi skariņām;
Būs manami kumeļam
Tavas skaras vēcināt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

- 5 -

1. Ai ai tautu meita,
Tev skaroti lindreciņi!
Būs munami kumeļami
Tavas skaras vizināt?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11055.

Audz, bērziņ(i), nelapo
Rīgas ceļa maliņā,
Lai nāk Rīgas zeltenītes
Uz Vidzemi slotu griezt.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Audz, bērziņi, uz akmina
Sidrabiņa lapiņām,
Lai nāk Rīgas mamzelītes
Uz tevim slotu lauzt!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

11056.

Audzi liela, staigā balta,
Mana jauna līgaviņa!
- Augšu liela, staigāš~ balta,
Nebūš~ tava līgaviņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11057.

Audz, māsiņa, smuidra gaŗa,
Ne tu mana līgaviņa;
Tautu meita zema resna,
Tā būs mana līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)]. 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Audz, māsiņa, tieva gaŗa,
Ne tu mana malējiņa;
Tautu meita zema resna,
Tā būs mana malējiņa.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

11058.

Audziet gaŗas, kaņepītes,
Vīšu pīcku trim starām;
Tikām kulšu meitu māti,
Kamēr meitu pavēlēs.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Trim starām pīcku viju,
Meitu mātes lūgdamies;
Divi staras kumeļam,
Trešā meitu māmiņai.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11059.

Balta puķe, zaļa niedre
Ezerā(i) līgojās:
Balta puķe māsa mana,
Zaļa niedre līgaviņa.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī], 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Līdz pusei es iebridu
Baltā puķu ezerā.
Baltai puķei roku devu,
Zaļai niedrei gredzentiņu;
Balta puķe mana māte,
Niedre mana līgaviņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11060.

Biezi aru līdumā,
Lai var smalki saecēt;
Maģu ņēmu līgaviņu,
Lai var grazni appuškot.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11061.

Bēdā, māte, ko bēdā,
Par manim nebēdā:
Es puisīts, ne meitiņa,
Man pūriņa nevajag,
Man pašam sirms zirdziņš,
Es pats daiļš jājējiņš.
Es izjāju prūšus, leišus
Koklēdams, spēlēdams.
Prūšu meitas man~ gribēja
Par kundziņu paturēt.
Mājā nākšu, nepalikšu,
Man pašam līgaviņa.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

11062.

Bija man, bija man
Divi lietas cerējamas:
Stallī labs kumeliņš,
Ciemā skaista līgaviņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Bija man, bija man
Labas lietas cerējamas:
Miežu druva, griķu druva,
Ciemā skaista malējiņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11063.

Bija man, bija man,
Vēl vajaga, vēl vajaga:
Bija man rudzi mieži,
Vēl vajaga malējiņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 6 -

11064.

Bij man sniedze audzējama
Aiz Daugavas siliņā;
Es pabēru beŗamo
Dzelteno linsēkliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Es sniedzīti audzināju
Aiz tiltiņa līcītē;
Ik vakara pakaisīju
Dzeltenās linsēkliņas.
Es meitiņu audzināju
Aiz siliņa ciemiņā;
Ik vakara apraudzīju,
Vai ir sveika, vai vesela.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11065.

Bij man sniedze audzējama
Viņā pusē Daugavas;
Pirku zirgu, daru laivu,
Tik~ kļūdīju maliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11066.

Bij man sniedze audzējama
Viņāpus Daugaviņas;
Ruden braukšu pakaļā,
Pirmajā sniedziņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11067.

Bij man vaska dzirnaviņas
Sudrabiņa galdiņiem;
Atved man, māmuliņa,
Bites meitu malējiņu!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

11067¹.

Bij man viena rieksta dēļ
Tādu lielu lagzdu liekt?
Bij man vienas meitas dēļ
Sviedrot savu kumeliņu?
232 [Talsos (Tl)].

11068.

Bij man viena rieksta dēļ
Tādu lielu lagzdu liekt?
Bij man vienas meitas dēļ
Turēt lielu sirdēstiņu?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11069.

Bij odziņas, kad ziedēja,
Kad jālasa, tad nebija;
Bij meitiņa, kad mīlēju,
Kad precēju, tad nebija.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

11070.

Birzītēi tā naudiņa,
Kur es pirku kumeliņu;
Šūpulī tā meitiņa,
Kuŗ~ es ņēmu līgaviņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

11071.

Bisenieki, medenieki,
Nošauniet sarmulīti:
Māte meitas man nedeva
Bez sarmuļa kažociņa.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

11072.

Brīnums bija, brīnumiņš,
Ar tām ciema meitiņām:
Kad es ņēmu, tad nenāca,
Kad neņēmu, gauži raud.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11073.

Byut~ man~ skaista ļaudav~eņa,
Ka na pūra gabal~eņa:
Kum~eļam boltys kuojis,
Nagrib~ dubļu brydynuot~.
424 [Barkavas pag. Rz].

11074.

Būt~ man skaista līgaviņa,
Kaut māsiņa nebijuse;
No Dieviņa lieli grēki
Sav~ māsiņu maldināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Būt~ man skaista līgaviņa,
Kam kūmiņa nebijusi;
Tie bij man lieli grēki,
Pats kūmiņu maldināju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11075.

Būt~ man tāda līgaviņa
Kā māsiņa dzeltānīte:
Izkūluse, maltu gāja,
Samaluse, druviņā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

11076.

Būt~ man tāda līgaviņa
Kā tā lauka cielaviņa:
Jāšus jāju, nepanācu,
Viņa teka kājiņām.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

- 7 -

11077.

Daiļa auga tautu meita
Zem vizuļu vainadziņa;
Lai tā auga gana daiļa,
Būs man kāju āvējiņa.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

11078.

Daila daila tā puķīte,
Kas aug kalna galiņā;
Laba laba tā māmiņa,
Kas meitiņu audzināja.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

11079.

Darbeniece, man~ māsiņa,
Lūko manu līgaviņu!
Tu varēji nolūkot
Visādāi darbiņā,
Visādāi darbiņā,
Visādāi tikumā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11080.

Dar~, Dieviņ, ko tu zini,
Tās meitiņas neatstāšu;
Vēl nebija puiša gadi,
Kad es viņu iemīlēju.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

11081.

Dažs pēc lielas naudas, mantas
Precē vecu līgaviņu;
Man nevajag naudas, mantas,
Man vajg jaunas līgaviņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11082.

Dieviņš zina to dieniņu,
Kad es ņemšu līgaviņu!
Vējiņš loka kļavienā
Vedamās kamaniņas.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11083.

Dievs dos jaunu gulētāju
Līdz citama rudenim:
Mana jauna līgaviņa
Gulēs gultas maliņā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11084.

Dievs, tu zini, kam tā vaina,
Kad nevaru nolūkot.
Vai tā bija mana vaina,
Vai ar tēv~ un mātes vaina?
Tā nebija mana vaina,
Tā bij tēv~ un mātes vaina.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

11085.

Dēju priedi, dēju egli,
Nelūkoju ozoliņu;
Ņēmu labu mātes meitu,
Nelūkoju sudrabiņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Priedīt~ dēju, eglīt~ dēju,
Neraudzīju ozoliņa;
Ņēmu labu kalponīti,
Neraudzīju mātes meitu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

11086.

D~ev~eņi gad~eņi audz~ēju
V~eibūtņuos līgav~eņu,
Dasmytā gad~eņā
Mām~eņai paruod~ēju.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].

11087.

Divas puķes ezerāi,
Raunu vienu, raunu otru;
Divas meitas māmiņai,
Mīl man viena, mīl otara.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11088.

Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dodi gudru līgaviņu:
Etslēdziņa i guntiņa,
Abas cieti jāglabāj.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11089.

Dod, Dieviņi, ko dodamis,
Dod man labas div~ lietiņas:
Ceļā labu kumeliņu,
Mūžai labu līgaviņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Dod, Dieviņ, liec, Laimiņ,
Divus labus mūžiņā:
Jūgt man labu kumeliņu,
Vest veselu līgaviņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

2. Skauģi manim nevēlēja
Nātru krūmu sētmalī;
Laimiņ~ manim novēlēja
Mūžam labu arājiņu,
Mūžam labu arājiņu,
Ceļam labu kumeliņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 8 -

11090.

Dūd~, Dīv~eņ, līc~, Laimeņ,
Man boguotu l~eigav~eņu;
Pats es eju nabadz~eņš,
B~et gūd~geigs cil~v~ēc~eņš.
435 [Latgalē].

11091.

Dodat, brāļi, padomiņu,
Ko ruden man darīt:
Vai man ņemt mamzelīti,
Vai zemnieku meitenīti?
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Dodat, brāļi, padomiņu,
Ko ruden man darīt:
Vai būs man sievu ņemt,
Vai ar meitām lakstoties.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

11092.

Domā, māte, ko domā,
Domā otru gulētāju:
Nāks rudens, gaŗas naktis,
Nevar viens [viena] sagulēt.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Dūmoj, muot, kū dūmoj,
Dūmoj mani apprecēt~:
Īt rudin~s, garys nakt~s,
Solts vīnam [vīnai] man gul~ēt~.
4223 [Višķu pag. D].

2. Vīra vīra, māmuliņa,
Es bez vīra nevarēju:
Rudens nāk, gaŗas naktis,
Nevar~ viena sagulēt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11093.

Droši bridu to upīti,
Kur guļ oļi dibinā;
Droši ņēmu to meitiņu,
Ko redzēju uzaugot.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

11094.

Droši bridu to upīti,
Kuŗai oļi dibinā;
Droši ņēmu to meitiņu,
Kas aug viena māmiņai.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

11095.

Droši bridu to upīti,
Zināj~ olas dibenā;
Droši ņēmu to meitiņu,
Zināj~ labu tikumiņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Droši bridu pār upīti,
Zinu olas dibinā;
Droši gāju pie tā puiša,
Zinu gudru padomiņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

2. Cieši jūdzu, droši braucu
Lielas naudas kumeliņu;
Droši jēmu to meitiņu,
Zināj~ labu tikumiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11096.

Dzied aiz pura tautu meita,
Mani gauži kaitināja.
Kumeļam baltas kājas,
Dūņu brist negribēja.
Ja nav kāju, ej ar galvu,
Izved manim līgaviņu!
1191 [Ēveles draudzē].

11097.

Dziedi, dziedi, tu strazdiņ,
Jauka tava valodiņa;
Tādu ņemšu līgaviņu,
Kam strazdiņa valodiņa.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11098.

Dziedu, dziedu, raudu, raudu,
Līgaviņas meklēdams:
Dabūš, jaunu, nebūs tāda
Kā pirmā līgaviņa.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

11098¹.

Dzeŗam abi, bāleliņi,
No tās vienas biķerītes;
Ņemam abi līgaviņas
No tās vienas māmulītes.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

11099.

Dzēris būtu alutiņu,
Kaut varējis aizmaksāt;
Ņēmis būtu līgaviņu,
Kaut varējis saderēt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 9 -

11100.

Dzievā gudri, staigā daili,
Mana jauna līgaviņa,
Redzēs tevi ciema meitas,
Noņems tavu vainadziņu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

11101.

Dzilna svilpa siliņā,
Es tīruma maliņā;
Kāro dzilna bišu tropu,
Es to ciema zeltenīšu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11102.

Dzirkstelaiņa tautu meita
Sēd upītes maliņā;
Es gribēju klāt piejāt,
Baidās manis kumeliņš.
206 [Kuldīgas apriņķī].

11103.

Dzirkstelaiņa tautu meita
Sēž upītes maliņā;
Plata upe, šaura laipa,
Nevarēju pāri tikt.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

11104.

Dūmi kūp, maizi cep
Tai mazā ciemiņā;
Patīk man silta maize,
Patīk pate cepējiņa.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

11105.

Edz kur daiļa dējaliņ~,
Kaut manā tiesiņā;
Edz kur skaista ļaudaviņ~,
Kaut māsiņ, vien nebijs~!
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

1. Redz kur skaista zirņu druva,
Kaut tā man piederējse;
Redz kur skaista līgaviņa,
Kaut māsiņa nebijuse!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11106.

Iededzinu to svecīti,
Kas deg gaiši vakarā;
Noraudzīju to meitiņu,
Kas nes daiļi vaiņadziņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11107.

Ieraudzījis vien, pazinu
Darbam labu zeltenīti:
Smalki balti linu krekli,
Tievas baltas vilnainītes.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11108.

Ieraudzīju i pazinu,
Kuŗa daiļa mātes meita:
Līdz zemei zīda kleita,
Šķobās gurni staigājot.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

11109.

Ēdiet, mani sirmi zirgi,
Dumbra purva maliņā:
Aiz tā liela dumbra purva,
Tur aug mana līgaviņa.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

11110.

Eit~, meitiņas, eit~, māsiņas,
Kur jums tīk prātiņam;
I es ņēmu līgaviņu,
Kur man tika prātiņam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11111.

Es aizgāju irbju šaut
Smalkā priežu siliņā.
Kuŗu šaut, kuŗ~ atstāt,
Visām skaisti cekuliņi?
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Ar laiviņu ielaidos
Gulbju šautu ezerā.
Kuŗu šaut, kuŗ~, atstāt,
Visiem daili cekuliņi?
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2. Ar laiviņu ielaidos
Irbju(?) šauti jūriņā.
Nezināju, kuŗu šaut,
Visām daiļi cekuliņi.
Es nošāvu to irbīti,
Kas gar malu lidinās.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

3. Iesalaižu irbju šaut
Smalkā priežu siliņā.
Kuŗu šaut, kuŗ~ atstāt,
Visām skaisti cekuliņi?
Šaušu pašu diženo,
Tai skaistāks cekuliņš.
Iesalaižu meitu ņemt
Lielajā ciemiņā.
Kuŗu ņemt, kuŗ~ atstāt,
Visām skaisti vainadziņi?
Ņemšu pašu jaunāko,
Tai skaistāks vaiņadziņš.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

- 10 -

4. Iesam, brāļi, irbju šaut
Smalku priežu siliņā.
Kuŗu šaut, kuŗ~ atstāt,
Visām skaisti cekuliņi?
Šausam pašu vecāko,
Tai noplucis cekuliņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5. Es gāj~ meitu lūkāties
Lielā ciema draudzītē.
Kuŗu ņemt, kuŗ~ atstāt,
Visiem skaisti vaiņadziņi?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11112.

Es appinu zelta sētu
Apkārt miežu līdumu;
Tur davīlu tautu meitu
Ar visām telītēm.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

11113.

Es apsedzu caunei pēdas,
Pavasari ganīdams;
Ruden braukšu pakaļā,
Pirmajā sniedziņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Es apsedžu caunei bērnus
Pavasaŗa saulītē;
Ruden iešu medībās
Pirmajā sniedziņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11114.

Es ar savu sirdspuķīti
Uz ūdeņa satikos;
Cik gribēju roku dot,
Vilnīts laivu kustināja.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

11115.

Es oruojs kai ūzuls,
Kumel~eņš kai voguls;
Man~ maizeite kai šyuneite,
Vaig cepejas kai biteites.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

11116.

Es ardams, ecēdams
Apkārt griezu velēniņu;
Mīlēdams, precēdams
Apkārt griezu tautu meitu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Apkārt griezu ardams zirgu,
Apkārt griezu ecēdams;
Apkārt griezu tautu meitu,
Mīlestības meklēdams.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11117.

Es augu daiļš puisis
Dižajā ciemā.
Visas ciema meitiņas
Grib mani precam.
Velti, ciema meitiņas,
Es jūs neņemšu;
Laukā vībotne,
Tā mana līgava.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

11118.

Es būt~ ar sievu ņēmis,
Būt~man tāda gadījsies,
Kas ar savu maizīt~ nāca,
Ar savām drēbītēm.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Būt tautietis sievu ņēmis,
Ja tam tāda gadītos,
Kas ar savu maizi nāca,
Ar savām pastalām.
414 [Krāslavas apkārtnē].

11119.

Es būt~ gauži neraudājis
Dancotāja kumeliņa,
Kā raudāju tās meitiņas,
Kuŗ~ man tika prātiņam.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11120.

Es būt~ jēmis līgaviņu -
Jauna mana māmuļīte;
Vai Dieviņis, nepieder
Div~ šūpuļi istabāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11121.

Es būt~ sirdi pušu šķīris,
Būt~ es tevi atdabūjis;
Pus sirsniņas tev iedotu,
Pusi pats paturētu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 11 -

11122.

Es būt~ cirtis to kociņu,
Būt~ tam simtu atvasiņu;
Es grib~ ņemti to meitiņu,
Būt~ tai simtu liedzējiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

11123.

Es iegāju meitiņās
Kā liepiņu lapiņās;
Viena cēla, otra cēla
Manu cauņu cepurīti.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

11124.

Es gribēju grāvi rakt,
Akmens grāvja galiņā;
Es gribēju sievu ņemt,
Ļaudis man nevēlēja.
Vai tie liedza, sev taupīja
Man~ diženu līgaviņu?
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11125.

Es gribēju māsiņām
Rādīt savu līgaviņu;
Kā irbīte ietecēja
Ciema meitu pulciņā.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Es gribē māsiņē
Rādīt sav~ arājiņu;
Kā gaigels ietecē
Ciem~ puiš~ pulciņē.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

11126.

Es gribēju māsiņai [brālīšam]
Rādīt savu līgaviņu;
Stāvēdama kājas ava,
Kā irbīte aiztecēja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11127.

Es gribēju šai vietā
Nosavērti līgaviņu;
Ko man bija nosavērti,
Tādas vien snaudulītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11128.

Es gribēju sievu ņemt,
Mute mella, nemazgāta;
Nu gribēju mazgāt iet,
Vārna pelci sajaukusi.
190 [Kuldīā].

1. Brūtgāns brūtes raudzījās,
Melna mute, nemazgāta;
Nūle grib mazgāties,
Cūkas pelti sajaukušas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11129.

Es gribēju sievu ņemt,
Nezināju, kādu ņemt.
Kas bij smuka, tā bij pikta,
Kas bagāta, tā nenāca;
Kas bij laba strādeniece,
Tā bij vīra valdeniece.
Labāk ņēmu slinku sievu
Nekā vīra valdenieci.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

11130.

Es gribēju tautu meitu,
Viņa mani negribēja;
Es Dievam tencināju,
Ka tu mani negribēji.
190 [Kuldīā].

11131.

Es miezīti atravēju,
Būs man muca alutiņa;
Es meitiņu nolūkoju,
Būs man jauna līgaviņa.
192 [Lipaiķps (Turlavas pag. Kld)].

11132.

Es meitām labs puisītis,
Es meitām palīdzēju,
Es meitām apraudzīju,
Kas adekļa vācelē.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es meitām apraudzīju,
Kas meitām vācelē:
Balta maize, raibi cimdi,
Jaunu puišu mīļi vārdi.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2. Es meitām skatījos,
Kas adīkļa vācelē:
Meitas man cimdus ada,
Trejus pušķus pušķodamas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11133.

Es meitām liels draudziņš,
Es meitām palīdzēju,
Es meitām palīdzēju,
Es pataisu dzirnaviņas
Ābels koka, mellu liepu,
Lai rociņu nemaitā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 12 -

11134.

Es, meitiņa, tevi ņemtu,
Tev nav gudra padomiņa;
Man jāvalda tēva zeme,
Vajag gudras līgaviņas.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11135.

Es neiešu ļaužu dēļ
Dreijēt savu augumiņu;
Es neiešu meitas dēļ
Sviedrēt savu kumeliņu.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

11136.

Es neietu meitu dēļ
Ciema durvis virināt,
Lai stāvēja ciema durvis
Ar sūnām aizaugušas,
Ar sūnām aizaugušas,
Ar zaļiem velēniem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11137.

Es negribu kūtra zierga,
Ne ar slinkas līgaviņas.
Kūtru ziergu vilks norēja, -
Kur, sliņķīte, tevi likšu?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

11138.

Es nejāju gaŗu ceļu
Nekaustītu kumeliņu;
Es neņēmu no tālienes
Nezināmas līgaviņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

11139.

Es nekāptu kumeļāi
Pēc bajāra meitiņām:
Diža slave, mazs tikums
Bajāriņa meitiņām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11140.

Es neņemšu daiļu sievu
Ne savami sirdēstam:
Man pašam gods, slavīna,
Citam viņas dailumīnis.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11141.

Es neņemšu to meitiņu,
Kas priekš manis lepojās;
Labāk ņemšu to meitiņu,
Kas no manis paslēpjās.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

11142.

Es neņemtu ganu meitas,
Kad es sievas nedabūtu:
Ganu meita ieraduse
Pa zemīti vārtīties.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11143.

Es neņemtu tās meitiņas
Gludu galvu, baltu muti:
Aiziet diena glaudoties,
Baltu muti mazgājot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Es neņēmu tās meitiņas
Gludu galvu, baltu muti:
Stunda, muti mazgājot,
Cēliens, galvu sukājot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Neņem, mans bāleliņ,
Gludu galvu, baltu muti:
Sukā galvu, mazgā muti,
Jau saulīte gabalā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

11144.

Es neņemtu tās meitiņas,
Kaut mūžam novecotu:
Kāpostiņu ravējot,
Snauda dobes galiņā.
383 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11145.

Es neņemtu [neņēmu] tās
meitiņas,
Ko māmiņa pate deva;
To es ņēmu, tā man tika,
Kuŗ~ māmiņa liedzin liedza.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11146.

Es neplūktu to puķīti,
Kas aug viena ezerāi;
Es nejemtu to meitiņu,
Kas aug viena māmiņai:
Dūņu smaku tā puķīte,
Netikuse tā meitiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11147.

Es neplūču neziedoša
Sarkanā dāboliņa,
Vēl man laiks sagaidīt
Ziedošā dāboliņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 13 -

11148.

Es neplūcu tās puķītes,
Kas aug ceļa maliņā;
Es neņēmu tās meitiņas,
Kas aug viena māmiņai.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11149.

Es nerautu to odziņu,
Kas aug viena mētarā;
Es neņemtu to meitiņu,
Kas aug viena māmiņai.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

11150.

Es nesētu driķu druvas,
Kaut tā balta neziedē(j)se;
Es neņemtu līgaviņas,
Kaut man kreklu audējiņa.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

11151.

Es nesētu griķu druvas,
Kad tā balta [balti] neziedētu;
Es neņemtu līgaviņas,
Kad tā mīļi nedzīvotu.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kam, brālīti, rudzus sēji,
Kad tie zaļi nezaļoja?
Kam, brālīti, sievu ņēmi,
Kad tu mīļi nedzīvoji?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

11152.

Es nezinu, kas par vainu,
Nenāk meitas precējot:
Gan jau glīši kājas āvu,
Gan glaudīju kumeliņu.
190 [Kuldīā], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11153.

Es nevaru ātri braukt,
Man naudiņa vezumāi;
Es nevaru pasadzerta,
Man līgava lūkojama,
Ka es sliktu nepaņemu,
Ka pēc žēli neraudāju.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11154.

Es necirtu to kociņu,
Kas aug ceļa maliņā;
Es neņēmu to meitiņu,
Kas man pate dāvājās:
Greizs aug ceļa maliņā,
Slinka pate dāvājās.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Es necirtu tā kociņa,
Kas aug ceļa maliņā;
Es neņēmu tās meitiņas,
Ko māmiņa pate deva.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11155.

Es panācu tautu meitu,
Kājām ceļu knopējot.
Sēd~ pie manis, tautu meita,
Knopēs manis kumeliņis.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11156.

Es pazinu to meitiņu,
Kas bij barga mātes meita:
Melnas acis, sārti vaigi,
Škiltin šķīla valodiņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11157.

Es puisītis pusmūžiņa,
Man neņemta līgaviņa:
Man kaunīga māmuliņa,
Nedrīkst meitu bildināt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Es puisītis sen uzaudzis,
Man nevaida līgaviņas:
Man kaunīga māmuļīte,
Nedrīkst meitu bildināt.
Es pametu visu kaunu,
Bildināšu meitu māti.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2. Visi kalpi, iebūvieši
Līgaviņas saņēmuši;
Man kaunīga māmuliņa,
Nedrīkst ļaužu bildināt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11158.

Es, puķīte [meitiņa], tevis dēļ
Dažu nakti negulēju;
Dažu nakti sastāvēji
Tu manāi prātiņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 14 -

11159.

Es, puķīt, tevis dēļ
Dažu nakti negulēju;
Vai tu biji manis dēļ
Tik dižana izaugusi?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11160.

Es redzēju ganīdams,
Putniņš putnu dzenājās;
Lai es augu ne puisītis,
Ja es meitu nedzenāšu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Putniņš putnu i vajāja
Siena vāles galiņā;
Lai es augu nekristīts,
Ja es meitas nevajāju.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

11161.

Es redzēju irbju baru
Pa lejām rotājam;
Šķelmis biju es puisītis,
Kad nevienas nenoķēru.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

11162.

Es redzēju kaimiņos
Pāri jaunu malējiņu;
Dievs dod miežu vasariņu,
Ņemšu vienu maldināt.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

11163.

Es redzēju sav~ sirsniņu
Sēžam galda galiņē;
Redz actiņas, sāp sirsniņa,
Nedrīkstēju bildināt.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

11164.

Es redzēju zelt~ grill~
Vidēi jūr~ grillejam.
Es iesvied~ zelt~ šaut~,
Lai viņš grill~ maliņēi,
Lai viņš grill~ maliņēi
Trīs zeltei jumpraviņ~,
Vien~ bij brāļ~ mās~,
Otr~ brāļ~ līgaviņ~,
Tā trešei jumpraviņ~
Man~ paš~ līgaviņ~.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

1. Trīs svecītes jūrā dega,
Trīs sudraba lukturiņ~;
Ne tie slīka, ne tie grima,
Ne tie nāca maliņā.
Es iesviedu zelta šautru,
Tad iznāca maliņā,
Tad iznāca maliņā
Trīs smukas jumpraviņas.
Viena bija mana māsa,
Otra brāļa līgaviņa,
Tā trešā svešiniece,
Tā būs mana līgaviņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

11165.

Es redzēju skaistu meitu
Aiz Daugavys mal~eņā.
Dz~eitum laivu, dūtum rūku,
Ka mām~eņa naradzātu.
Dz~eiņu laivu, d~evu rūku,
Saucu savu leigav~eņu.
Jius, muoseņis, redz~ējuot,
Nasokot mām~eņai.
409 [Līksnas pag. D], 4222 [Vārkavas pag. D].

11166.

Es redzēju tai ciemā -
Palagiem jumtus juma;
Dod, Dieviņi, lielam augt,
Tur es ņemšu līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11167.

Es redzēju tai ciemā
Sagšām jumtu istabiņu.
Pārved man, māmulīte,
No tā ciema līgaviņu!
224 [Kabilē (Kld)].

1. Atved man, māmaļiņ,
No tā ciema līgaviņu, -
Ar sagšām jumti jumti,
Atslēgām durvis slēgtas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11168.

Es redzēju tautu meitu
Lēni basu staigājot.
Aun kājiņas, staigā drīz,
Būsi mana līgaviņa!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11169.

Es redzēju tautu meitu
Rāmi rāmi dzīvojam.
Dzīvo rāmi, bet ražani,
Būsi mana līgaviņa!
190 [Kuldīā].

- 15 -

1. Es redzēju tautu meitu
Rāmi rāmi dzīvojam.
Dzīvo rāmi, bet raženi,
Būsi mana līgaviņa!
Tai došu sav~ roku,
Sav~ gredzeniņu;
Tai došu mutītes,
Sav~ nēzdodziņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

11170.

Es redzēju tautu meitu,
Viņa mani neredzēja:
Es ozola galiņā,
Viņa rožu dārziņā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)],
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)], 239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 3302 [Susējā (Susējas pag. Il)]. 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es redzēju tautu meitu,
Viņa mani neredzēja:
Viņa lasa ķļava lapas,
Es ozola zariņā.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

2. Es redzēju tautu meitu,
Viņa mani neredzēja:
Viņa rožu dārziņāi,
Es ozola galiņāi.
Nāc ārāi, tautu meita,
Es vēl labi neredzēju,
Vai rogota, vai pelota,
Vai zīdota, sudrabota.
Ja rogota, ja pelota,
Sēd manāi kumeļāi;
Ja zīdota, sudrabota,
Gaidi citu tautu dēlu!
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

11171.

Es redzēju ciemiņā
Mazu mazu māmulīti.
Kad tai viena meita būtu,
Tur es ņemtu līgaviņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Ciemīnosa es redzēju
Mazu mazu māmulīnu.
Kaut tai viena meita būtu,
Es tās jemtu līgavīnu:
Tur vajaga mazas gultas,
Maza maza šūpulīša.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

11172.

Es savu pazinu
Tumšā naktī:
Jo salda mutīte
Ne medutiņš,
Jo mīkstas rociņas
Ne lēpju lapas.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11173.

Es tai sila cielavai
Smalkas auklas vīdināju:
Jau tā man sen sarieba,
Sila malu tekādama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11174.

Es taisīju rožu dārzu
Pret saviem lodziņiem,
Lai nāk meitas puškoties,
Lai es varu lūkoties
Priekš sevim līgaviņu
Sarkaniem vaidziņiem.
Kuŗa knaši rozi rāva,
Tā būs mana līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11175.

Es to savu cepurīti
Uz acīm pabīdīju;
Zemu raugu, tāļu redzu,
Ciema meitas rotājās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11176.

Es vakar apsagulu
Pie lielā legzdu krūma;
Dadzen manim tautu meita
Raibas govis ganīdama.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

11177.

Gāj~ krogā, gāj~ ciemā,
Gāj~ ar savu vajadzību:
Krogā gāju alus dzert,
Ciemā meitu lūkoties.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tirgū gāju, krogā gāju,
Gāj~ pēc savas vajadzības:
Krogā gāju alu dzert,
Tirgū meitas lūkoties.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

- 16 -

11178.

Gaju meitu lūkoties,
Viena bikse noplīsuse;
Otru biksi suņi plēsa,
Pa krūmiem valkādami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11179.

Gaiša gaiša uguntiņa
Mazajā ciemiņā;
Kur tā gaiša uguntiņa,
Tur aug mana līgaviņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11180.

Gan gribēju drīzi braukt,
Nav tik drīza kumeliņa;
Gan gribēju sievu ņemt,
Nedrīkst~ meitu bildināt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11181.

Gan pazinu to sētiņu,
Kur rudeni sievu ņemšu:
Visapkārt rozes zied,
Vidū zelta magonīte.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

11182.

Gaŗām jāju to sētiņu,
Kur aug mana līgaviņa;
Cepurīti vien pacēlu:
Labrīt, ciema dzeltenīte!
216 [Ventspilī].

11183.

Grāvju grāvjus cauri gāju,
Ne ziediņa nenorāvu;
Visas tautas cauri gāju,
Lāga meitas nedabūju.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

11184.

Gribu, gribu sievu ņemt,
Gribu drusku pagulēt,
Gribu drusku pagulēt
Ar tām ciema meitiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11185.

Gribu, gribu sievu jemt,
Vēl es gribu raudzīties,
Vēl es gribu raudzīties,
Ka es sliktas nepajemtu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11186.

Griķu mistra alu daru,
Iebūvieša meitu ņēmu;
Griķu mistra saldens alus,
Iebūviešam skaista meita.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

1. Driķu mistra alu daru,
Driķu alus saldis, gards;
Bārenīti sievu ņēmu,
Bārenīte laba sieva.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

11187.

Grūti grūti man gulēt
Uz cietām cisiņām;
Labāk ņemšu līgaviņu,
Kas man cisas purināja.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

11188.

Gudra mana māmuļiņa,
Gudru mani audzējusi;
Gudru ņemšu līgaviņu,
Savas dzīves kopējiņu.
1253 [Kroņa laicenē].

11189.

Gulbis rauda ezerā,
Es ezera maliņā;
Gulbis rauda skaidr~ ūdeņa,
Es tikušas mātes meitas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11190.

Guli, mana līgaviņa,
Šovasar lievenē;
Dreijāš~ gultu, cirtīš~ klēti,
Braukš~ rudeni pakaļā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

11191.

Guli, mana līgaviņa,
Vizulīšu šūplītī,
Es gulēšu jūrīnā
Baltā dēļu laivīnā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

11192.

Guļu, guļu, miegs nenāk,
Ar vianagu līgaviņa;
Daudz vajaga sīkas naudas,
Koļš nojēme vainadziņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 17 -

11193.

Ik vakara lūkojos,
Kur vakara zvaigzne lēca:
Kur vakara zvaigzne lēca,
Tur aug mana līgaviņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Kur vakara zvaigzne lēca,
Tur aug mana līgaviņa,
Gludu galvu, baltu muti,
Dzelteniem matiņiem.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

2. Kuŗu pusi saule lēca,
Tur aug manis arājiņš;
Es nevaru tās pusītes
Mīļumam nolūkot.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11194.

Irbe svilpa siliņā,
Traucē manu kumeliņu.
Tā nebija sila irbe,
Tā bij ciema zeltenīte.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

11195.

Erbe tak pa cel~eņu,
Cakul~eņu grūzeidama,
Mani jaunu kairinuoja,
Lai es jamu ļaudaveņu.
4271 [Rēzeknes apr.].

11196.

Irbītei slazdu taisu,
Iekrīt ciema zeltenīte.
Vai, māsiņa, tev taisīju?
Es taisīju irbītei.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

11197.

Irbītei valgu taisu,
Ietek ciema zeltenīte.
Vai nelaime tev~ ienesa,
Mana paša līgaviņu?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Irbei spostus pataisīju
Dziļajā grāvītē;
Mana paša līgaviņa
Tecēdama nosasēja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

11198.

Izlūkāju, izmeklēju,
Tad vēl ņēmu līgavīn~.
Vai tā man vienai dien~,
Tā visā mūžīnā.
1191 [Ēveles draudzē].

11199.

Jātenieku dēliņš biju,
Jāju dienu, jāju nakti,
Līdz sajāju, līdz sabraucu
Sevim jaunu līgaviņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11200.

Jauns es biju, nezināju,
Kādu ņemt līgaviņu.
Kuŗa jauna, tā bij skaista,
Kuŗa veca, tā bagāta.
Labāk jaunu nekā vecu,
Dievs dod mantu dzīvojot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Ļauds man soka sīvu jemt~,
Napasoka, kuodu jemt~.
Ka vacuoka, boguotuoka,
Ka jaunuoka, ta skaistuoka.
Nūsajēmu vacu sīvu,
L~ela monta grybādams.
Ni man monta, ni man sīvys,
Ni jaukuos dz~eivuošonys.
Tik jaukuos dz~eivuošonys,
Koļš kuoz~eņis nūkuozuovu.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].

11201.

Jauns es biju, nezināju,
Kādu ņemt līgaviņu:
Vai veco bagāto,
Vai jauno smukāko?
Labāk ņēmu jaunāko,
Ne veco bagāto.
Bagātību Rīgā pirku,
Smukumiņu nevarēju.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

11202.

Jūdzi tek tautu meita
Pakaļ manim raudādama.
Vai es vien puisīts biju,
Vai man vien kumeliņis?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11203.

Jūrā siens man papļauts,
Kasējiņa nederēta;
Rīgā nauda man paņemta,
Kaņepāji nemīstīti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 18 -

11204.

Jūriņāi saliņāi
Jāju meitu lūkoties.
Jūras putni gaigalīši
Traucēj~ manu kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es neišu savu mūžu
Aiz ezara sievu ņemt,
Ezar~ putni gaigalīši
Tramda manu kumeliņu.
Man nokrita zelta pieši,
Trīs dāldeŗu cepurīte.
Kas godīga mātes meita,
Padod manu cepurīti,
Padod manu cepurīti,
Padod manus zelta piešus;
Kas jau kāda vīzdegune,
Ne ar kāju nepaspēra.
24 [Lēdurgas draudzē].

11205.

Kad dabūtu to meitiņu,
Ko redzēju sapinī!
Redzēj~ galvu ķemmējot,
Zelta kroni uzliekot.
1191 [Ēveles draudzē].

1. Kabu man tis puisītis,
Kur sapnī es redzēju:
Vaskiem matiem, gludu seju,
Pie upītes mazgājās.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

11206.

Kad es ņemšu līgaviņu,
Žagatiņas meitu ņemšu:
Ekur koši piederēja
Gaŗa aste pakaļā.
226 [Kandavā (Tl)].

11207.

Kaut māmiņa mani kultu
Trīs reiziņas dieniņā,
To meitiņu, to es gribu,
Viņas skaistu vainadziņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

11208.

Kad man būtu tā meitiņa
Sapenī rādījsies,
Kur velēja zīda diegus
Daugaviņas maliņā!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11209.

Kad man būtu tā naudiņa,
Kas guļ jūras dibinā,
Es nopirktu Rīgas pili
Ar visām mamzelēm.
Lai tā Rīga, kur tā Rīga,
Bet tās Rīgas mamzelītes
Baltām diega zeķītēm,
Sarkanām kurpītēm!
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

11210.

Kaut man būtu tādi nagi
Kā tam vēja vanagam,
Es norautu tautu meitai
Skriedams linšu vaiņadziņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

11211.

Kad man tiktu, es piecirstu
No smildziņas vezumiņu;
Kad man tiktu, es pārvestu
No bajāra līgaviņu.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1. Kad man tiktu, es iešķiltu
No smildziņas uguntiņu;
Kad man tiktu, es dabotu
No bajāra līgaviņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

11212.

Kaķam sieva, kaķam bērni,
Kaķam nauda maciņā;
Ne man sievas, ne man bērnu,
Ne man naudas maciņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

11213.

Kal, kalēj, ko kaldams,
Kal man dzelza pirkstāniekus,
Lai es varu spīdzināt
Treju kungu dzeltānītes.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11214.

Kālabad ciema meitas
Linšo manu cepurīti?
Es, māsiņas, jums nebūšu
Visām maizes arājiņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 19 -

11215.

Kalps iedams es uzaugu,
Tīrumā art iedams;
Lielu radu brāļu māsas
Nāk man pašas solīties.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11216.

Kam naudiņa maciņā,
Tam gadās līgaviņa;
Ne man naudas, ne man mantas,
Ne gadās līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11217.

Kas bitei ziedus liedza,
Bitei ziedi piederēja;
Kas puišam meitu liedza,
Puišam meita piederēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11218.

Kas man deve āra zemi,
Sila zemes arājam;
Kas man deve, kalpiņam,
Mātes meitu līgaviņu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11219.

Kas man deva labu zemi,
Kas bagātu mātes meitu!
Sila zeme man aŗama,
Kalponīte precējama.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

11220.

Kas man deva to ābolu,
Kas ābeles galiņā?
Kas man deva to meitiņu,
Kas aug viena māmiņai?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)]. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11221.

Kas man deva to ābolu,
Kas ābeles galiņā?
Kas man deva to meitiņu,
Kas man tika prātiņam?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas man dos zelta šķēres
Meža galus līdzināt?
Kas man dos to meitiņu,
Kas patika prātiņam?
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

11222.

Kliedziet, ļaudis, kam ir vaļa,
Vilks ēd manu kumeliņu;
Es būt~ kliedzis, man nav vaļas,
Līgaviņa mutes dod.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

11223.

Ko bij man nu darīt,
Nu bij man div~ prātiņi?
Viens prātiņš sievu ņemt,
Otris pirkt kumeliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

11224.

Ko domā, sirdspuķīte,
Es no tevis šķirties gribu?
Lai Dievs tev cit~ atsūta,
Uz manim vairs negaidi!
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

11225.

Ko man iet tāļ~ ūdeņa,
Ka ūdens alotā?
Ko man iet tāļi sievas,
Ka ir meitas kaimiņos?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11226.

Ko, meitiņ, lepojies,
Ka uz mani neskaties?
Es pie tava deguniņa
Zelta trepju necilāšu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11227.

Ko strautiņš virināja,
Caur lejiņu tecēdams?
Tur tā mana līgaviņa
Ik rītiņus mazgājās.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11228.

Ko tu saki, vecais brāli,
Es grib~ ņemt leišu meitu:
Leišu meitai stāvi pupi,
Stāvēdama bērnu zīda.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

11229.

Ko tu saki, vecais brāl,
Es grib~ ņemt muižas meitu?
Es grib~ vest zelta naudu
Ar sudraba vāģīšiem.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 20 -

11230.

Kopā kopā, mēs bālīni,
Uz to vienu kumelīnu;
Nevaram kopā būt
Uz to vienu līgavīnu.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

11231.

Krievos gāju, leišos gāju
Līgaviņas lūkoties:
Manis dēļi Vidzemē
Meitu māte nomirusi.
1311 [Apē (Vlk)].

11232.

Kumeļā sēdēdams,
Meitai godu nolūkoju:
Galdiņš balts nomazgāts,
Galdam kājas nemazgātas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11233.

Kumeļā sēdēdams,
Meitu godu nolūkoju:
Meitām galva nesukāta,
Nama priekša neslaucīta.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Puiss, zirgā sēdēdams,
Meitu godu nolūkoja:
Galdi, beņķi nemazgāti,
Nams, istaba neslaucīti.
224 [Kabilē (Kld)].

11234.

Kumeļā sēdēdams,
Meitu godu nolūkoju:
Vis~ istaba izslaucīta,
Pasolītes neslaucītas.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gar lodziņu nojādams,
Meitu godu nolūkoju:
Istabiņa izslaucīta,
Pasolīte neslaucīta;
Pats galdiņš nomazgāts,
Galdam kājas nemazgātas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11235.

Kupla kupla tā eglīte,
Kur caunīte nakti guļ;
Mīļa mīļa tā māmiņa,
Kur aug mana līgaviņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11235¹.

Kupla liepa, mīkstas lapas,
Tur man tika šūpoties;
Gudra māte, daiļas meitas,
Tur man tika tautās jāt.
232 [Talsos (Tl)].

11236.

Kuplis auga ozoliņš
Mana dārza maliņā;
Daila auga tautu meita
Mazajā ciemiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11237.

Kur bij man nu noiet,
Kur dieniņu pavadīt?
Viens pats bija bāleliņis,
Nav man savas līgaviņas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

11238.

Kur es ņemšu līgaviņu,
Kad pie manis nedanāca?
- Ak tu puika dumju prātu,
Vai tu meitu nepazini?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11239.

Kur, muos~eņ, tu izaugi,
Ka as t~avis naredz~ēju?
Ka as t~avi byut~ redz~ējis,
Byut~ man~ skaista ļaudav~eņa.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

11240.

Kur meitiņas, kur māsiņas,
Tur es ar gadījos,
Tur es ar gadījos
Ar jauko valodiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11241.

Kur meitiņas, kur māsiņas,
Tur es ar, tur es ar,
Tur tā mana dvēselīte
Vidū meitu līksmojās.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11242.

Kur, puķīte, tu paliki?
Es ar citu saderēju.
- Ej ar Dievu, skrej ar vēju,
Man būs cita mātes meita!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 121 [Gulbenē (Md)], 213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)], 220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

- 21 -

1. Kur, puķīte, tu paliksi?
Es ar citu saderēju.
- Skrej pie joda, rātes bulli,
Es par tevi nebēdāju.
Nei tu viena puisis biji,
Ne tev viena cepurīte,
Diezgan puišu šai zemē,
Diezgan cauņu cepurīšu.
158(Nīcā).

11243.

Kur, puķīt, tu paliki?
Es ar citu saderēju.
- Klus~ tu, šķelmi, nerunā,
Lai nedzird bēleliņi!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11244.

Kur tie lieli augsti kalni,
Tur tā dziļa Daugaviņa;
Kur tie daudzi lieli ciemi,
Tur aug brāļa līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11245.

Kur tie lieli dūmi kūp,
Tur vird gardi kāpostiņi;
Kur tie naiki suņi rēja,
Tur aug mana līgaviņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11245¹.

Kuŗa smilga kupla auga,
Tai ilgāki rasa stāv;
Kuŗa meita daiļa auga,
Tā būs mana līgaviņa.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

11246.

Kurzemniece man solīja
Sav~ meitiņu malējiņu,
Solīt sola, bet nedeva,
Kairināti kairināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11247.

Labāk dzeŗu miežu alu
Nekā rudzu brandavīnu;
Labāk ņēmu kalponīti
Nekā laisku mātes meitu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 255 [Cirolē (Bēnes pag. Jg)].

11248.

Labāk dzeŗu purviņā
Ķipurainu ūdentiņu,
Nekā savu sīku naudu
Par meitām izdodams.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

11249.

Labāk man līka malka
Nekā laiska līgaviņa:
Līku malku guni kūru,
Kur likš~ laisku līgaviņu?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Labāk ņēmu sila priedi
Nekā laisku mātes meitu:
Sila priedi malkā ciršu,
Kur likš~ laisku līgaviņu?
18 (Kliģenē).

11250.

Labāk manu kumeliņu,
Sabarotu, vilks apēda,
Nekā manu līgaviņu
Ciema puiši vizināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11251.

Lai jostiņa ko jostiņa,
Labāk zirgu pinekliņš;
Lai māsiņa ko māsiņa,
Labāk sava līgaviņa.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11252.

La labak ko es cieš~
Nikā meit~s nimīlib~:
Ko meitiņ~ nimīlē,
Tas bij zud~s cilveciš.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

11253.

Lai ņem pats, kas man teica,
Liela rada līgaviņu;
Miegam laba, ne darbam
Liela rada līgaviņa.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11254.

Lai otram tāda laime,
Kāda man nelaimīte:
Irbītei spostas taisu,
Ietek ciema dzeltānīte.
66 [Aizkujā (pie Cesvaines Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11255.

Lai palika, kur augušas,
Aiz ūdeņa dzeltenītes:
Ieradušas laivu irti,
Nemāk rudzu ritināt.
82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)].

- 22 -

11256.

Lai tā putra, ko tā putra,
Kur tie piena kunkulīši!
Lai tie puiši, kur tie puiši,
Kur tās ciema zeltenītes.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

11257.

Lai tad es ne puisīts būtu,
Ja es viņas nedabūtu;
Vai tie mani zābaciņi
Bij par velti deldējami?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11258.

Lei tas ņēme, kas man teica,
Kurzemnieka zeltenīti:
Plata galva, melnas kājas
Kā munam kumeļam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11259.

Lai tur būtu, kas tur būtu,
Kam varētu klāti kļūt,
Lai tur būtu elkšņa tēvs,
Pabērzīša māmuliņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11260.

Ļaujat man pašam vaļu
Līgaviņu lūkoties!
Lai mūžiņš kāds būdams,
Ne uz viena neraudāšu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11261.

Laukā labi, laukā labi
Kumeliņu dancināt:
Ciemā labi, ciemā labi
Līgaviņu lūkoties.
190 [Kuldīā], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

11262.

Liepas vien tai mežā,
Kur cirtīšu vezumiņu?
Māsas vien tai ciemā,
Kur es ņemšu līgaviņu?
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)], 151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)], 228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)], 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)],
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11262¹.

Liepu lapu tiltu taisu,
Jaunu meitu gaidīdams;
Vējš aizpūta liepu lapas,
Jaunas meitas nesagaidu.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

11263.

Lepna bija tā meitiņa,
Nedrīkstēju bildināt;
Tai meitiņai bāleliņš
Rīgā zelta kalējiņš.
216 [Ventspilī].

11264.

Lepna meita, ne bagāta,
Tā ar mani nerunāja.
Gan redzēs, lepna meita,
Kas tev~ tādu bildinās?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11265.

Lepna meita ceļu gāja,
Ar maniem nerunāja.
Ej ar Dievu, vīzdegune,
Kad ar mani nerunā!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11266.

Lepna meita ceļu gāja,
Tā ar mani nerunāja.
Dievs dod tevim satikties
Tādu lepnu tēva dēlu!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11267.

Lepna meita ceļu gāja,
Tā ar manim nerunāja.
Ej gaŗām, lepna meita,
Meklē lepnu tēva dēlu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11268.

Lepna meita ceļu gāja
Vāveŗ~ šūtu kažociņu.
Es nebiju puiša kārta,
Es nedrīkstu bildināt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11269.

Līdz zemei lazdiņš zied
Dzeltāniem ziediniem;
Līdz sirdij man mīlēja
Tautu meita zeltainīte.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

- 23 -

11270.

Līgo, mana līgaviņa,
Šo vasaru [šovasar] kājiņām,
Ruden pirkšu kumeliņu,
Tad es tevi vizināšu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)], 190 [Kuldīā].

1. Teci, mana līgaviņa,
Šo rudeni kājiņām;
Ja Dievs dos, citu gadu
Tevi viegli vizināšu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11271.

Līku loču upe tek,
Uz krastiem ievas zied;
Līku loču tas celiņš,
Kur aug mana līgaviņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

11272.

Līču līču upe tek,
Zaru zaru Daugaviņa;
Aiz to līču, aiz to zaru,
Tur aug mana līgaviņa.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Strauju strauju upe tek,
Zaru zaru Daugaviņa;
Aiz to strauju, aiz to zaru,
Tur aug mans arājiņš.
Kad es iešu, tur palikšu,
Nekad vairs nepārnākšu.
216 [Ventspilī].

11273.

Lūdz tu Dievu, tautu meita,
Lai aug mani mieži rudzi!
Es neļaušu vējiņam
Tavu matu purināt.
18 (Kliģenē).

11274.

Lūdz tu Dievu, tautu meita,
Lai man auga rudzi mieži!
Es nelikšu kundziņam
Tevi ilgi maldināt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11275.

Lūdz tu Dievu, tautu meita,
Lai man auga rudzi mieži,
Lai es varu šoruden
Savus radus izskaitīt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11276.

Lūdza mani tēvs māmiņa,
Nelaiž ņemt tās meitiņas.
Es grib~ ņemti, nebēdāti,
Tīk manami prātiņam.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

11277.

Māku art, māk~ ecēt,
Vīžu pīt nemācēju.
Atved man, māmuliņ,
Vīžpinīti līgaviņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

11278.

Māte māte, dar~ man labu,
Ved man ar līgaviņu!
Tur būs man silta guļa
Kā pie liela pelu maisa.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

11279.

Māte māte, grūti laiki,
Ved man otru gulētāju:
Mīksta vieta, balts palags,
Neva otra gulētāja.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11280.

Māte savas meitas rāja,
Es aiz loga klausījos.
Man, māmiņa, to meitiņu,
Kas pretim nerājās!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

11281.

Man, jaunam puisēnam,
Trejas domas vasarā:
Vienas bija sievu ņemt,
Otras sievai maizi dot;
Tās trešās, tās man bija -
Sola kungi kaŗā dot.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Man, jaunam puisēnam,
Trejas domas vasarā:
Vienas domas sievu ņemt,
Otras sievai maizi dot;
Trešās bija tās domiņas,
Kā maizīti nopelnīt.
Ēd, sieviņa, pelu maizi,
Līdz izauga mieži rudzi,
Kad izauga mieži rudzi,
Ēd maizīti sijādama,
Ēd maizīti sijādama,
Brauc kumeļu tramdīdama.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 24 -

2. Tautietim, nabagam,
Divi bēdas vasarā:
Viena bēda sievu ņemt,
Otra bēda, ko dos ēst.
- Ziemu deva ledu krimst,
Pavasari sīkas olas.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

11282.

Man muomeņa pīsaceja
Kūrzemn~ēces naprecēt:
Kūrzemn~ēcuom malni krakli,
Nūšļukuši lyndraceņi.
409 [Līksnas pag. D].

11283.

Man māsiņas teicin teica
No tālienes līgaviņu.
Teiciet, māsas, neteiciet,
Es neņemšu neredzējs.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 3901 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11284.

Man zināma līgaviņa,
Tikai nav saderēta;
Apkārt laidu valodiņu,
Lai netika citajam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11285.

Man~ zirdzeni kai luoceiši,
Leidza skrīn kai putneņi;
Kur īrauga jaunas meitas,
Ceļ~ ar kuojuom sakopoi,
Ceļ ar kuojuom sakopoi
Un galveņu nūkratē.
Sok~ meiteņa uz meiteņi:
Edz kur puika smuki brauc!
Vasal~iņkas palīcit
Da cytam rudiņam,
Cikom sērmi sabaruošu,
Podūmeņu salaseišu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

11286.

Man solīja tautu meita
Zīdiem šūtu linu kreklu.
Valkā pati, dod citiem,
Tu jau mani nemīlēji.
Man pašam māmuliņ~
Kā uguns dzirksteliņ~.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

11287.

Mana cauņu cepurīte
Dziļāi bodes dubenāi;
Mana jauna līgaviņa
Tāļajās tautiņās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Manis zīļu vaiņadziņis
Dziļi botes dibenāi;
Mans maizītes arājiņis
Tāļējāsi tautiņās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11288.

Man~ div~ bēri kumeliņi
Par Daugavu pārpeldēja,
Par Daugavu pārpeldēja
Mātes meitu lūkoties.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

11289.

Man~ neņēma ciema meitas,
Ka es arti nemācēju.
Sēšu cūku budukšņos,
Aug man mieži griezdamies.
1311 [Apē (Vlk)].

11290.

Manis dēļ, tautu meita,
Balta vien nestaigā:
Kad es jemšu, es pajemšu,
Būtu melna kā vambole.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

11291.

Maza maza man māsiņa,
Vēl mazāka līgaviņa.
Braukš~ uz Rīgu, pirkšu kurpes
Augstajiem papēžiem.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

11292.

Maza maza man~ māsiņa,
Vēl mazāka līgaviņa;
Lūdzin lūdzu kalvīšam,
Lai kaļ mazas dzirnaviņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11293.

Maza maza meitenīte
Mani līdzi aicināja.
Vai būs iet(i), vai neiet(i),
Kad tik maza aicināja?
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

- 25 -

1. Mazu mazu meitenīti,
Kāzās mani aicināja.
Vai būs iet, vai neiet,
Kad tik mazu aicināja?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11294.

Maza maza meitenīte
Puķes stāda dārziņā.
Kam lielāka izaugusi,
Būt~ man skaista līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11295.

Maza maza meitenīte
Puķes stāda dārziņā.
Treju gadu negaidīju,
Ta būs mana līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11296.

Maza maza meitenīte
Solījās mana būt;
Aug lielāka, nāk pie prāta,
Nu vairs mana nesolās.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
Vai gan mani zābaciņi
Bij par velti deldējami?
Vai gan mans kumeliņš
Bij par velti sveidējams?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Maza maza meitenīte
Solījās mana būt.
Audz lielāka, ņem prātiņu,
Tad solies mana būt!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Maza maza meitenīte
Solījās mana būt;
Nu ir liela uzauguse,
Nu vairs mana nesolās,
Nu solās bagātami,
Kam aug bēri kumeliņi,
Kam aug bēri kumeliņi,
Kam naudiņa maciņā.
Vai es savus zābaciņus
Tevis dēļ deldināšu?
Vai es savu cepurīti
Tevis dēļ tricināšu?
Vai es savu kumeliņu
Tevis deļ dancināšu?
Atrauj piķis vīzdeguni,
Būs man cita mātes meita;
Būs māmiņa, kas dos meitu,
Kas māk meitu audzināt
Kā puķīti, kā rozīti,
Kā Vāczemes magonīti.
Dos māmiņa raudādama,
Nāks meitiņa dziedādama.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11297.

Maza maza meitenīte
Tek par sila gabaliņu.
Steidzu, steidzu, jūdzu, jūdzu
Baltskarīti kumeliņu.
Dod, Dieviņ, to panākt,
Gabaliņu vizināt,
Gabaliņu vizināt, -
Būt~ man skaista līgaviņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11297¹.

Maza maza meitenīte
Tek pa ceļu dziedādama;
Audzi liela, audzi krietna,
Būsi mana līgaviņa.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

11298.

Miezīšam balti milti,
Balti bija, sēnalaiņi;
Es redzēju kaimiņos
Dailas meitas, netikušas.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11299.

Meitas man tīš~ darīja,
Dziļ~ upīti bridināja;
Brien kumeļš, brienu pats,
Mirka mani zābaciņi.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

11300.

Meitas, manas meitenītes,
Ne manam prātiņam;
Kumeliņis lielnaudītis,
Tas manam prātiņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Meitas, meitas ar manim,
Ne manam prātiņam;
Kumeliņis, zobentiņis,
Tie manam prātiņam.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 26 -

2. Puiši, puiši ar manim,
Nav manam prātiņam;
Pūrā baltas villainītes,
Tās manam prātiņam.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

11301.

Meitas, manas meitenītes,
Ne manami prātiņam;
Tepat auga līgaviņa
Tuvējosi kaimiņos.
121 [Gulbenē (Md)].

11302.

Meitas mani aicināja
Pār upīti launagā;
Nāc, meitiņa, pate pāri,
Es maizītes arājiņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11303.

Meitas mani audzināja
Kā pelēku vanadziņu;
Es uzaugu meitiņām
Lielais maizes devējiņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11304.

Meitas mani audzināja
Kā pelēku vanadziņu;
Es izaugu meitiņām
Pats lielais ienaidnieks.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Puiši mani audzināja
Kā dzeltenu cielaviņu;
Es uzaugu puisīšiem
Par lielo nelaimīti:
Staigāj~ puišus brāķēdama,
Kā kaņepes lauzīdama.
25 [Līgatnē (Līgatnes pag. Rg)].

11305.

Meitas mani mazu kūla,
Pa nātrēm viļādamas.
Ai meitiņas, nekuliet,
Es būš~ jūsu brūtgāniņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11306.

Meitas mani, mazu puiku,
Ar pupiemi nobadīja.
Dievs dod manim lielam augt,
Es meitām atdarīšu.
18 (Kliģenē), 325.

11307.

Meitas mani, mazu puiku,
Sol~ vārnām, žagatām;
Es uzaugu pie kundziņa
Liels ābeļu potmanīts,
Es meitām iepotēju
Mīlestību sirsniņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

11308.

Meitas mani melni sauca,
Druķīt~ manu kumeliņu.
Gan tu būsi meļņa sieva,
Druķīts tevi vizinās.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11309.

Meitas mani melli sauca,
Kad man mellis kumeliņš.
Labprāt ietu pie tā meļļa,
Kad tik mellis bildinātu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

11310.

Meitas mani melli sauca,
Kad man mellis kumeliņš.
Laižat mani tīrumā
Ar mellīti grozīties!
206 [Kuldīgas apriņķī].

11311.

Meitas mani melli sauca,
Ka man melnis kumeliņš.
Vai tādēļ mellis biju,
Ka man melnis kumeliņš?
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1. Meitas mani mellu sauca,
Kad man mellis kumeliņš.
Vai tādēļ mells es būšu,
Kad man mellis kumeliņš?
Laižat mani tīrumāi
Ar mellīti tecēties!
Nāc, pelēka tautu meita,
Sēd~ manās kamanās!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

11312.

Meitas mani nolamāja
Par pelēku vanadziņu;
Es meitām atsacīju:
Jūs tās lauku kuratiņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 27 -

11313.

Meitas sēd rindiņā,
Man sirsniņa augtin auga;
Lai tās citas, ko tās citas,
Bet tā viena man mīlēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Meitas sēd rindiņā,
Man sirsniņa audzin auga;
Lai tās citas, ko tās citas,
Viena man mīļākāja.
Tai es devu sav~ rociņu,
Savu zelta gredzentiņu;
Tai es devu savas govis,
Savus bērus kumeliņus;
Tai es devu savu klēti,
Savas klēts atslēdziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2. Meitas sēd rindiņā,
Man sirsniņa audzin auga;
Lai tās citas, ko tās citas,
Viena man tā mīļākā.
Tai es došu sav~ rociņu,
Savu zelta gredzentiņu.
Ak tu mana sirdspuķīte
Kur kopā tiksimies?
Iesam priežu klētiņā
Diendusiņu pagulēt.
Smalku rožu vietu taisi,
Baltu klāji paladziņu;
Divi baltas vilnainītes,
Ko kājiņas apsedzam.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

11314.

Meitiņ, mīļā dvēselīt,
Kam citam solījies?
- Tu puisīti, neveiklīts,
Kam tik ilgi kavējies?
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

11315.

Meitiņ mīļā, meitiņ
daiļā,
Nes ūdeni kumeļam!
Kumeliņu dzirdinot,
Nolūkoju līgaviņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11316.

Meitiņa māsiņa,
Tavu smuku actiņu!
Skatīsimies abi divi,
Mīlēsam viens otru.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

11317.

Meitiņas māsiņas,
Es jūsu brūtgāns;
Ik svētu rītiņu
Bārdiņu pucēju.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

11318.

Meitiņas māsiņas,
Es jūsu brūtgāns;
Ik svētus rītiņus
Telīšu ganos.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11319.

Meitu dēļ es izdevu
Ražano kumeliņu:
Citai pirku zelta jostu,
Citai zelta gredzentiņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Meitu dēļ es izdevu
Sav~ raženu kumeliņu:
Vienai pirku zelta kroni,
Otrai zelta gredzentiņu.
Kam to zelta kroni pirku,
Tā būs mana līgaviņa;
Kam to zelta gredzentiņu,
To vedīšu brālīšam.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

11320.

Mella gāja tautu meita,
Redzēj~ mani lūkojam.
Ja tev tika, ej jo mella,
Tīk manam prātiņam.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11321.

M~el~n~s as b~eju, m~eļņa sauce,
M~el~n~i muni kum~el~eņi;
M~el~n~i mani suņi r~ēje,
Jaunys m~eitys kairynuoja.
Es pasvīžu zalta nīdri
Zam m~eitiņu kuojeņuom.
Vīna guoja, t~ei pārguoja,
Ūtra guoja, pastuov~ēja;
Treša guoja, mozuokuo,
T~ei pac~ēl~e zalta nīdri.
Audzi lela, staiguoj bolta,
Byusi muna ļaudav~eņa.
- Augšu lela, staiguoš~ bolta,
Nabyuš~ tova ļaudav~eņa.
4191 [Kalupes pag. D].

- 28 -

11322.

Mežā gāju liepas cirst,
Ciema meitas lūkoties;
Mežā aug kuplas liepas,
Ciemā skaistas zeltenītes.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

11323.

Mežā gāju irbju šaut,
Mežā irbju liela draudze.
Vienu šāvu, vien~ atstāju
Jaunajam bāliņam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11324.

Metu labu siena kaudzi,
Tai atspaida nevajaga;
Ņēmu labu mātes meitu,
Tai kalpones nevajaga.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)]. 353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11325.

Mīļa auge ar manim
Tā nāburga dzeltānīte;
Uzaugusi, iet pie cita,
Atstāj mani bēdiņās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11326.

Mīļa manim tautasmeita,
Būt~ mellāja krekliņā;
Savu māsu nemīlētu,
Būt~ zeltā, sudrabā.
216 [Ventspilī].

11327.

Mīli, Dievis, man~ māsiņu,
Es, brālītis, vairs nemīlu;
Man pašam ciemiņos
Tautu meita mīlējama.
224 [Kabilē (Kld)].

11328.

Mīlē mani tas celiņš
Smalkajāmi smiltiņām;
Mīlē mani tā meitiņa
Smalko zīļu vainadziņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

11329.

Mīlēt mīl ievas zieds,
Ieviņ~ pate vien nemīl;
Mīlēt mīl mātes meita,
Māmiņ~ pate vien nemīl.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

11330.

Mīlēties mīlējās
Tai meitiņai mutes dot:
Tai meitiņai balta mute,
Rozes vaigu galiņos.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

11331.

Mīļi mani meitas tura,
Baro manu kumeliņu,
Met ābolu lasīdamas,
Beŗ auziņas sijādamas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11332.

Mīļi mīļi es gulēšu,
Kad ieņemšu līgaviņu:
Petaks vidū izkusīs,
Ūdens cauri netecēs.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

11333.

Mīļi turu sav~ māsiņu,
Vēl, jo mīļi līgaviņu;
Sav~ māsiņu rokā vedu,
Līgaviņu padusē.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Kādu radu tautu meita
Tam manam bāliņam?
Sav~ māsiņu rokā ved,
Tautu meitu padusē.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

11334.

Muižā bija divas meitas,
Abas smuidru augumiņu;
Viena nesa tīru zeltu,
Otra sīku sudrabiņu.
Kas to tīru zeltu nesa,
To vēlēju kundziņam;
Kas to sīku sudrabiņu,
To kundziņa skrīvelim.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

11335.

Muižā gāju sievas ņemt,
Purvā gāju rīkstes griezt;
Kuŗa darba nemācēja,
Gan rīkstīte pamācīja.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

11336.

Muižā gāju sievas ņemt,
Silā gāju kūzas griezt,
Ka varēju muižas meitu
Ik rītiņus sutināt.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

- 29 -

11337.

Nav nenieka, nav nenieka,
Kur, māmiņa, tu domāji;
Snaudin snauda vakarā,
Rītā agri necēlās.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

11338.

Ni man labi mieži auga,
Apenīši neziedēja;
Ni es ņemšu līgaviņu,
Vēl nav manim uzauguse.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

11339.

Ne seglot nesegloju
Netīkamu kumeliņu;
Ne runāt nerunāju
Netīkamu mātes meitu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11340.

Ne tā būs, kumeliņ,
Kā citiem rudeņiem;
Likšu seglus, iemautiņus,
Jāšu meitas lūkoties.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

1. Ne tā būs, kumeliņi,
Kā citām vasarām;
Kalšu piešus kājiņās,
Likšu seglus mugurā.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

11341.

Ne tā mana līgaviņa,
Kas priekšā plandījās;
Tā būs mana līgaviņa,
Kas no manis bēgšus bēga.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ne tas manis arājiņis,
Kas ap mani glaudījās;
Tas būs manis arājiņis,
Kas notālis lūkojās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11342.

Neaiztiku, neaiztiku,
Ne rociņas nedadūru,
Ne tā mana, ne tā mana
Rītu māļu malējiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11343.

Neba mani māte māca
Meitiņām mutes dot,
Mana paša prātiņš māca,
Mans gudrajis padomiņis.
224 [Kabilē (Kld)].

11344.

Nebūs man, nebūs man
Šai ciemā līgaviņas:
Pate māte govis slauca,
Pate ganus pavadīja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11345.

Ņemam abi mēs, bāliņi,
Viena vārda līgaviņu;
Vienas sauču vārtu vērt,
Abas divi datecēja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11346.

Ņemšu [ņemtu] sievu šo rudeni,
Bet nezinu, kādu ņemti.
Ņemšu [ņemtu] jaunu, tā dižeņa,
Ņemšu [ņemtu] vecu, tā bagāta.
Lai būt~ jauna, lai būt~ veca,
Kaut atraitne vien nebūtu.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

11347.

Ņemšu sievu šo rudeni,
Bet nezinu, kādu ņemt.
Ņemšu vecu, būs bagāta,
Ilgu mūžu nedzīvos;
Ņemšu jaunu, tā būs smuka,
Tā tik meitu pulciņā.
Sviežu savu zelta niedri
Pa meitiņu kājiņām.
Pirmā nāca, pāri lēca,
Otra klātu pietecēja;
Trešā nāca, tā pacēla,
Tā būs mana līgaviņa.
To, kas klātu pietecēja,
To vēlēju brālēnam;
To, kas nāca, pāri lēca,
To vēlēju dzērājam.
340 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11348.

Ņemt es ņemšu līgaviņu,
Dievs to zina, kad es ņemšu;
Vējiņš loka kļaviņā
Vedamās kamaniņas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 30 -

1. Šūpulī tā meitiņa,
Kuŗ~ es ņemšu līgaviņu;
Vējiņš loka siliņā
Vedamās kamaniņas.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

11349.

Jimt es jimšu ļaudaveņu,
Ka ju lobu pasajimt;
Ni maizeites man~ apēst,
Ni veizeites sanosuot.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

11350.

Ņemt es ņemšu līgaviņu,
Ka man sliktas nepaņemt;
Ne vīzīte man nomest,
Ne puķīte pakaitēt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11351.

Ņemt es ņemšu līgaviņu,
Vai būs ziema, vai vasara;
Piekūst rokas man maļot,
Kumeliņu barojot.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

11352.

Ņemtin ņemšu līgaviņu,
Bet nezinu, kādu ņemšu.
Kas bij smuka, tā bij slinka,
Kas bagāta, tā nenāca;
Kas bij laba strādeniece,
Tā bij vīra valdeniece.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vai Dieviņi, bēdu gadi,
Nu es gribu precēties.
Kuŗa smuka, tā bij slinka,
Kas bagāta, tā bij lepna;
Kuŗa darba strādiniece,
Tā bij vīra valdiniece.
Labāk ņēmu slinku sievu,
Nekā vīra valdinieci.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

11353.

Ņemtin ņemšu ļaudaviņu, -
Ka es bargas nepaņemtu,
Ka tā mana māmuliņ~
Pie vecuma neraudātu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11354.

Ņemtin ņemšu to meitiņu,
Būt~ man simtu liedzējiņu;
Cits pats liedza sevis dēļ,
Cits man laba nevēlēja.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

11355.

Jemtin jemšu to meitiņu,
Kaut būt~ simtu liedzējiņu;
Mana paša acis redz,
Kāds krekliņis mugurā.
224 [Kabilē (Kld)].

11356.

Ņemtin ņemtu to meitiņu, -
Tai meitiņai divas vainas:
Ne tai rūga iejaviņa,
Ne stāvēja uguntiņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11357.

Nepiedošu irbītei
Par kumeļa biedējumu;
Nepiedošu tautu meiti
Par rociņas devumiņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

11358.

Neteic~ tēvam, neteic~ mātei,
Neteic~ meitas māmiņai,
Ka es turu līgaviņu
Zeltenīšu pulciņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

11359.

Nevaid labi, nevaid labi,
Aiz Ventiņas līgaviņa:
Ventai krauļus nogulēju,
Ar līgavas runājot.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

11360.

Nevarēju tumšu nakti
Sīku zvaigžņu izskaitīt;
Nevarēju sadomāt,
Kur bij ņemt līgaviņ~.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

11361.

Nevienam nesacīju,
Kur aug mana līgaviņa;
Māsiņai gan sacīju,
Lai tā laiku draudzējās.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

- 31 -

11362.

Nevienam nesacīju,
Kur aug mana līgaviņa;
Mātei vien pasacīju,
Kumeliņu sedlojot.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

11363.

Nevienam nesacīju,
Kur aug mana līgaviņa:
Zem eglītes, zem liepiņas,
Zaļā rožu dārziņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11364.

Neviens to nezināja,
Kur aug mana līgaviņa.
Kuŗu pusi saule lēca,
Tur aug mana līgaviņa;
Smuka bija, skaista auga,
Tuv~ pie saules dzīvodama.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

11365.

Nīdei man~ lauk~s putn~,
Nīdei lauk~s cielave;
Mūs~ pašei ciem~s meit~s
Vislabei nīdantai.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

11366.

No kurienes tu, meitiņa?
Glabā manu cepurīti!
Gan es tavu vaiņadziņu
Uz rudeni paglabāšu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

11367.

No zemītes izziedēja
Sarkanajis āboliņš;
No darbiņa nolūkoju
Raženo mātes meitu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11368.

No zīļotas, sudrabotas
Nosti griežu kumeliņu;
Ar snātnīti, vilnānīti
Ņemu zirga pakaļā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11369.

No tirdziņa tirgo gāju
Līgaviņas raudzīties;
Gudra meitu māmuļiņa,
Nelaiž meitu tirdziņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11370.

Nokārsušu ogu rāvu,
Izaugušu meitu ņēmu:
Garda oga, nokārsusi,
Gudra meita, izaugusi.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

11371.

Nu priecīgi, nu lustīgi,
Nu pēdīga vasariņa,
Nu pēdīga vasariņa,
Pie meitām staigājot.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

11372.

Nu pupīnas ziedus rieta,
Nu ir laba ravēšana;
Nu meitīna vainagā,
Nu ir laba lūkošana.
1191 [Ēveles draudzē].

11373.

Nulē gribu puisīts būt,
Nulē gribu sievu ņemt,
Nulē pirkšu kumeļami
Zvārgulainus iemauktiņus.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Puisīts biju, ne vīriņš,
Nūle sāku lepoties:
Pirk~ savam kumeļam
Sudrabiņa iemauktiņus.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

11374.

Pa prātam man zirdziņš,
Pa rokai zobentiņš;
Dod, Dieviņi, sataujāt
Pa prātam līgaviņu!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

11375.

Paliek man šī vasara
Ar meitām ienaidā:
Miežus sēju, tie neauga,
Apīnīši neziedēja.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Lai palika šo rudeni
I neņemta līgaviņa:
Miežus sēju, tie neauga,
Apīnīši neziedēja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11376.

Pār upīti melli alkšņi
Sudrabiņa lapiņām;
Pār upīti man uzauga
Sudrabiņa valkātāja.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

- 32 -

11377.

Pakaļ tek tā meitiņa,
Pakaļ mani raudādama,
Redz tā mani prāvu vīru
Iznesīgu valodiņu.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

11378.

Par māsiņu nebēdāju,
Lai aug daiļa netikusi,
Kad redzētu tautu meitu
Agr~ ejot druviņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es neraugu sav~ māsiņu,
Cik darbiņa padarīja;
Es raudzīju tautu meitu,
Vai iet agri druviņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

11379.

Pašas tek kamaniņas
No kalniņa lejiņā;
Pašas nāk tautu meitas,
Redz man~ grezni dzīvojot.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)]. 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 1253 [Kroņa laicenē].

11380.

Pastāv~, mans kumeliņ,
Iz [=uz] tā ledus gabaliņa,
Lai es teku raudzīties,
Ko dar~ ciema zeltenītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11381.

Patīk man sila zeme
Vienas reizes arumiņu;
Patīk man tautu meita
Vienas reizes redzējumu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11382.

Patīk man tā meitiņa,
Bet nedrīkstu bildināt;
Lūdzu drauga, lai bildina,
Viņa drauga neklausīja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11383.

Patīk man tā meitiņa,
Patīk viņas valodiņa:
Kā niedrīte tā meitiņa,
Kā skujiņa valodiņa.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

11384.

Patīk man tā meitiņa,
Tās meitiņas vainadziņš.
Vai Dieviņi, labi būtu,
Kad varētu sagaidīt.
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11385.

Patīk manim tā meitiņa,
Tās meitiņas vainadziņš;
Tikai vien nezināju,
Kur tai tēvs, māmuliņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11386.

Patīk man tā meitiņa,
Tās meitiņas vainadziņš;
Tikai vien nezināju,
Vai dos tēvs, māmuliņa.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Patīk mana tā meitiņa,
Tās meitiņas valodiņa;
To vēl labi nezināju,
Dos māmiņa, vai nedos.
158 (Nīcā).

11387.

Patīk man tā meitiņa,
Tās meitiņas valodiņa;
Meklēt man kuŗu dien~
Tās meitiņas māmuliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Patīk man tā meitiņa
Tās meitiņas valodiņa;
Dievs dod man satikties
Tās meitiņas bāleniņu!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

11388.

Patīk manim tā cepure,
Nav naudiņas pārāk dot;
Patīk manim tā meitiņa,
Nedrīkstēju bildināt.
216 [Ventspilī].

11389.

Patīk manim tas dārziņis,
Tā dārziņa puķi raut;
Patīk manim tā māmiņa,
Tās māmiņas meitu ņemt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 33 -

11390.

Patīk man tas ciemiņš,
Tā ciemiņa zeltenītes;
Tikai vien nepatika -
Galda malas nemazgātas.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Patīk man šai ciemā,
Šitā ciema zeltenītes;
Tikai vien man nepatīk -
Neslaucīts pagalmiņš.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

11391.

Patīk tev, tautu meita,
Mani bēri kumeliņi,
Kā man tika prātiņam
Tavs vizuļu vainadziņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11392.

Pie sudraba avotiņa
Trīs meitiņas velējās.
Viena bija mana māsa,
Otra brāļa līgaviņa,
Tā trešā itin sveša,
Tā būs mana līgaviņa.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

11393.

Pie celmiņa es pieslēju
Nemergotu zobentiņu;
Pie māmiņas es atstāju
Netikušu līgaviņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11394.

Pieci vilki stāvu lēca
Gar to manu kumeliņu;
Piecas meitas ķīvējās
Gar to manu augumiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11395.

Prātam ņēmu līgaviņu,
Ir bagāta, nav bagāta;
Būs prātam līgaviņa,
Rīgā pirkšu bagātību.
1311 [Apē (Vlk)].

11396.

Prātam tika tā meitiņa,
Sirdei vis nemīlēja;
Būt~ sirdei mīlējusi,
Būtu mana līgaviņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Acīm mīl tautu dēls,
Prātiņami nemīlē;
Būt~ mīlējis prātiņam,
Sen būt~ manis arājiņš.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11397.

Prātiņ, tavu domājumu,
Tik dižanu līgaviņu!
Ko, prātiņ, tu domā,
Kad Laimiņa nelikuse!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11398.

Prātiņ tavu, galviņ tavu,
Ņemt bagātu līgaviņu!
Tā prātiņa vien nebija -
Barot labu kumeliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11399.

Prātiņā man iekrita
Tautu meita zeltenīte;
No prātiņa neizkrita,
Tā būs mana līgaviņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11400.

Prātiņš man šurpu turpu,
Prātam vaļu nepalaidu;
Prātiņš man sievu ņemt,
Prātiņš pirkt kumeliņu.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

11401.

Projām iešu, nedzīvošu,
Še ir slinkas tautu meitas;
Tur es iešu, tur dzīvošu,
Kur tikušas darbinieces.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

11402.

Pūŗu maize, balta maize
Sapel manā kabatā:
Man nevaid līgaviņa,
Kas kabatas izmeklē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11403.

Pūtīj~ savu kumeliņu
Maltuvītes galiņā;
Noklausos, noraugos,
Ko dar~ ciema dzelteinītes.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 34 -

11404.

Puišiem mutes, puišiem mutes
No meitām vajadzēja.
Dodi, dodi, nekavē,
Tu jau biji solījuse!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

11405.

Puiši ņēma vecas meitas,
Naudas, mantas gribēdami.
Ne tām naudas, ne tām mantas,
Ne mīlīgas dzīvojot(?).
Es puisītis, jauns būdams,
Skuķīt~ ņēmu līgaviņu.
Man bij nauda, man bij manta,
Man mīlīga dzīvošana.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

11406.

Puķe puķe, roze roze,
Kam tu mani kaitināji?
Lai es gāju, kur iedams,
Tu zied~ ceļa maliņā.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

1. Puķe puķe, roze roze,
Kam aug~ ceļa maliņā,
Kam aug~ ceļa maliņā,
Kam puisēnus kaitināji?
Nožuvuse, nokaltuse,
Nokrīt~ ceļa maliņā,
Nokrīt~ ceļa maliņā,
Samin puiši kājiņām.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Puķe puķe, roze roze,
Sen tu mani kaitināji;
Kad es gāju tautiņās
Tu ziedēji ceļmalā;
Kad es nācu atpakaļu,
Tev bij ziedi nobiruši.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

11407.

Puķīt~ auga dārziņā,
Tur puškoju cepurīti;
Meitiņ~ auga kaimiņos,
Tur es ņēmu līgaviņu.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

11408.

Pupu ziedos [ziedā] es iesāku
Līgaviņas taujāties;
Jau sarkana dzērvenīte,
Līgaviņa nezināma.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11409.

Purā gāju ogas ēstu,
Purā ogas nedabūju;
Tautu meitu vien atradu
Kā sarkanu brūklenīti.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11410.

Puško, māte, mani pašu,
Tēvs baroja kumeliņu;
Lūkos meitas mani pašu,
Lūkos manu kumeliņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Puško, māte, mani mazu,
Es barošu kumeliņu.
Puškots vīrs es uzaugu,
Barots manis kumeliņš;
Gribēs meitas mani pašu,
Gribēs manu kumeliņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

11411.

Puskociņa caunīt~ dzinu,
Līdz galam vāverīti;
Pusceliņa māsiņ~ vedu,
Līdz galam tautu meitu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

11412.

Pusplaukuse tu, puķīte,
Kā būs man tevi raut?
Pusauguse tu, meitiņa,
Kā būs man tevi ņemt?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11413.

Putniņam, tārpiņam,
Katram sava līgaviņa;
Man, puišam diženam,
Vien nav savas līgaviņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11414.

Raud gauži muotes meita,
Kam najēma smuks puiškens.
Jau tu raudi, jau naraudi,
Jau es tevi nepajemš~;
Man pošam leidz izauga
Zalton~īm matiņīm,
Sorkon~īm biudeņīm,
Palākām acteņām.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

11415.

Redzin redzu actiņām,
Nav pēc manis tā meitiņa:
Ne pēc manis kājas āva,
Ne nes vaŗa vainadziņu.
216 [Ventspilī].

- 35 -

11416.

Saderam, daugavieti,
Kuŗam māte meitu dos;
Tu sēdēji laiviņā,
Es labā kumeļā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11417.

Saderim, vagarīte,
Kuŗš meitiņu dabūsim.
Tav, vagare, sīka nauda,
Man bij bēris kumeliņis.
Līdz vagare naudu skaita,
Man meitiņa kumeļā.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ar vagari saderēju,
Kuŗš meitīnu dabūsim.
Vagarim daudz naudīnas,
Man raženis kumelīnis.
Vagarīte naudu skaita,
Man meitīna kamanēs;
Līdz vagare kamanēs,
Es ar meitu sētīnā;
Līdz vagare sētīnā,
Es ar meitu namā gāju;
Līdz vagare namā gāja,
Es ar meitu istubā;
Līdz vagare istubā,
Es ar meitu āz galdīna;
Līdz vagare āz galdīna,
Es ar meitu klētī gāju;
Līdz vagare klētī gāja,
Es ar meitu gultīnā.
Nu nevar kungi šķirta,
Ne īstieja jau(n)brālīši.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

11418.

Sāp sirsniņa, raud actiņa,
Pretī sēd līgaviņa;
Sēd~ līdzās, līgaviņa,
Lai sirsniņa nesāpēja!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sāpēt sāp man sirsniņa,
Pretim sēd tautu dēls.
Nāc, tautieti, sēd~ līdzās,
Lai sirsniņa man nesāp!
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

11419.

Zaļa niedre ezerā
Ūz ūdeni līgojās;
Tālu tālu tā vietiņa,
Kur aug mana līgaviņa.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

11420.

Salda bija zemenīte,
Vēl jo salda mātes meita;
Kad atradu mīlestību,
Saldi saldi nobučoju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

11421.

Salda salda brūklenīte,
Vēl saldāka zemenīte;
Mīļa mīļa man māsiņa,
Vēl mīļāka tautu meita.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 271 [Mangaļos (Mangaļu pag. Rg)]. 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)],
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)], 87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)],
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)]. 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)],
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)]. 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)],
364 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Salda salda brūklenīte,
Vēl saldāka zemenīte;
Mīļa mīļa man māsiņa,
Vēl mīļāka tautu meita.
Tai es došu sav~ rociņu,
Savu zelta gredzeniņu.
Ja vaicāja tēvs māmiņa,
Sak~, zemē dabūjusi,
Sak~, zemē dabūjusi,
Pagalmiņu slaucīdama.
128 [Lugažos (Lugažu pag. Vlk)].

11422.

Sarkanbalta mātes meita
Zied kā roze dārziņā;
Tai es došu sav rociņu,
Savu zelta gredzentiņu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

11423.

Saulīt~ mana māmuliņa,
Puķīt~ mana līgaviņa;
Saulītē sēdēdams,
Ar puķīti kavējos.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11424.

Saucin sauca aiz upītes,
Vai sauc meitu māmuliņa?
Paŗi brist dziļš ūdens,
Apkārt iet līkumiņš.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

- 36 -

11425.

Savu redzu līgaviņu,
Uz citāmi nelūkoju;
Lai gan liedza, lai gan pēla,
Tā būs mana līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11426.

Šai ciemā daiļas meitas,
Te jānāk sievas ņemt.
Melns galdīc, melns stopīc,
Melnas pašas ciema meitas.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

11427.

Šauras šauras man actiņas,
Es meitiņas cauri redzu,
Es meitiņas cauri redzu
Caur durvīm, caur logiem.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

11428.

Šauras šauras man actīnas,
Kumelīna neredzēj~;
Tautu meitu gan redzēju
Tumšajā kaktīnā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

11429.

Šautin šautu to irbīti,
Kas eglītes galiņā;
Ņemtin ņemtu to meitiņu,
Kaut varētu saderēt.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

11430.

Šautu, šautu to putniņu,
Kas eglītes galotnē;
Ņemtu, ņemtu to meitiņu,
Saulē vaigi nodeguši.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

11431.

Žēl man bij to meitiņ~
Kailu galvu staigājot;
Iešu Rīgāi, pirkšu micīt~,
Lai tā tiņ sav~ galviņu.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

11432.

Šī māsiņa, tā māsiņa,
Tautu meita man māsiņa,
Tā man deva baltu kreklu
Un melno izvelēja.
371 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11433.

Šitā pate tautu meita
Būtu mana līgaviņa,
Kaut tik ilgi negulējsi
Atvasīšu krūmiņā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Šitā pate tautu meita
Būt~ manam bāliņam,
Kaut launagu negulējse
Papardīšu krūmiņā.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

11434.

Šitie kalni nav tie kalni,
Kur caunīte nakti guļ;
Šitie ciemi nav tie ciemi,
Kur aug mana līgaviņa.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

11435.

Šito gadu dažu nakti
Stundu miega negulēju:
Prātā nāca tautu meita,
Tautu meitas mīļi vārdi.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

11436.

Šķelmīts mans kumeliņš,
Ietek meitu pulciņā;
Iztek galvu grozīdams,
Lāga meitu neredzējs.
1253 [Kroņa laicenē].

11437.

Zied ieviņa, tā nezied,
Kā zied āra ābelīte;
Mīl māsiņa, tā nemīl,
Kā mīl sava līgaviņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11438.

Zied rozītes, zied meitiņas
Mazajā ciemiņā;
Nei puškot cepurītes,
Nei meitiņu lūkoties.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11439.

Ziemu ziemu, ne vasaru,
Līgaviņu lūkoties:
Kuŗa gāja ziemā balta,
Tā vasaru vēl baltāka.
206 [Kuldīgas apriņķī].

- 37 -

11440.

Siera siera, baltas maizes
Tām ciemīna meitīnām;
Rudens nāca, aukstas naktes,
Lai neliedza villainītes.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

11441.

Sievu ņemšu, sievu ņemšu,
Es bez tās nedzīvošu;
Tā man dos baltu kreklu,
Tā mello izmazgās.
1311 [Apē (Vlk)].

11442.

Sēd~ blakām, tautu meita,
Dod rociņu paslepeni:
Tuvu bija tie ļautiņi,
Kas man tevis nevēlēja.
206 [Kuldīgas apriņķī].

11443.

Sēdi, sēdi, tu meitiņa,
Ko tu viena sasēdēsi,
Ja negribi mani otru,
Ko valodas darināt?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11444.

Sēju rudzus, sēju miežus,
Ņemšu sievu šoruden.
Kad paauga rudzi, mieži,
Nezināju, kādu jemt:
Vai jemt gudru sērdienīti,
Vai bagātu mātes meitu.
Jemš~ bagātu netikušu,
Gŗūts mūžiņš dzīvojoti;
Jemšu gudru sērdienīti,
Būs man gudra līgaviņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Lai aug rudzi, lai aug mieži
Līdz citam rudeņam.
Nu uzauga rudzi, mieži,
Nu nezinu, katru ņemt,
Vai ņemt skaistu bārenīti,
Vai bagātu mātes meitu:
Labāk skaistu bārenīti,
Ne bagātu mātes meitu:
Rīgā pirku bagātību,
Skaistumiņa nevarēju.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11445.

Sēju rudzus, sēju miežus,
Ņemšu sievu šoruden.
Paaug rudzi, paaug mieži,
Nezināju, kādu ņemt,
Vai ņemt vecu it bagātu,
Vai ņemt jaunu it raženu.
Labāk jaunu it raženu
Nekā vecu it bagātu:
Iet iedama kur iedama,
Man ražena līgaviņa.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

11446.

Zem priedītes negulēju,
Priedītei asas skujas;
To meitiņu neprecēju,
Kas bij nikna bāliņos.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

11447.

Zemu raugu, tālu redzu,
Dzeltainītes rotājās.
Rotāj zelta, vai sudraba,
Būsi mana līgaviņa!
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

11448.

Siksniņām, sprādziņām
Sprādzēj~ savu kumeliņu;
Bēdiņām, asarām
Audzan~ savu līgaviņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

11449.

Silā bite ratus grieza,
Ne baltā ābulā;
Darbā meitu nolūkoju,
Ne zeltā, sudrabā.
224 [Kabilē (Kld)].

11450.

Zila zaļa līdaciņa,
Nāc ar mani spēlēties;
Visgudrāja mātes meita,
Nāc manā rociņā!
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

11451.

Silta bija tā pusīte,
Kur saulīte agri lēca;
Mīļa bija tā sētiņa,
Kur aug mana līgaviņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

- 38 -

11452.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur aug mana līgaviņa;
Aiz kalniņa vaŗa sēta,
Tur aug mana līgaviņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11453.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur aug mana līgaviņa:
Aiz upītes kalniņā,
Bagātā sētiņā.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es gan zin, es neteiks,
Kur aug mans arajiņs:
Aiz Ventiņas uz kraujiņ~,
Bagatē vietiņē.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

11454.

Zinu, zinu, kā piekrāpšu,
Kā piekrāpšu tautu meitu:
Sēšu linu lielu lauku,
Lūgšu tevi noravēt.
Man liniņus ravēdama,
Būsi mana līgaviņa.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

11455.

Skaista auga tautu meita,
Nedzīrās mana būt;
Lai es šķelmis, ne puisītis,
Ja es tevi nedabūju.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

11456.

Skaista puķe kalniņā,
Vēl skaistāka lejiņā;
Skaista bija man~ māsiņa,
Vēl skaistāka līgaviņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

11457.

Skaista skaista zīļu rota,
Jo dižina nesējiņa;
Man tā rota tā nemīl,
Kā mīl pate nesējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11458.

Skaista skaista tā zemīte,
Kur dzīvoja man~ māsiņa;
Kaut varējis tur nokļūt,
Tur meklētu līgaviņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11459.

Skaista spīd rītā saule,
Vēl skaistāka vakarā;
Skaista auga man māsiņa,
Vēl skaistāka līgaviņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

11460.

Skaistas meitas māmiņai,
Nevar acis izredzēt;
Vajag maku pakratīt,
Kumeliņu pasvīdēt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11461.

Skaistu meitiņ~ i redzēju,
Tēv~ un mātes neredzēju;
Kad redzētu tēv~ un māti,
Būt~ man skaista līgaviņa.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

11462.

Skaistu ņēmu līgaviņu,
Bagātības neraudzīju;
Rīgā pirku bagātību,
Skaistumiņa nevarēju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11463.

Skaņa skaņa rīta rasa,
Vēl skaņāka vakarā;
Mīļa mīļa man māsiņa,
Vēl mīļāka tautu meita.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

11464.

Skaņi irbe nosakliedza
Aiz upītes kalniņā.
Cirtu priedi, metu laipu:
Tā būs mana līgaviņa.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

11465.

Skrej, bitīt, pār par jūru
Tai zemē ziedus ņemt,
Tai zemē ziedus ņemt,
Kur aug mana līgaviņa.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

11466.

Smagi pūta liela vētra
Meitu rožu dārziņā;
Kad rozītes locījās,
Tad es vienas lūkojos.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

- 39 -

11467.

Smalku bērzu birzi līžu
Straujajāi kalniņā;
Laba tēva meitu ņēmu
Mazajāi ciemiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11468.

Smuka meita, daiļa meita,
Do(d) mutītes gulēdam~;
Ja nedosi gulēdama,
Do(d) jau stāvu stāvēdam~.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

11469.

Spodra dega uguntiņa
Mazajā ciemiņā;
Tur ir mana līgaviņa,
Kas to spodru dedzināja.
Tai es pirkšu zīda kleitu
Līdz pašiem papēžiem.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

11470.

Stāvi stili, kumeliņu,
Līdz es tevi apsedlošu;
Stāvi stili, mātes meita,
Līdz es tevi nolūkošu!
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

11471.

Stallī manis kumeliņis,
Pašā staļļa dibinā;
Ciemā mana līgaviņa,
Aiz ciemiņa ciemiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11472.

Stalti zirgi, stalti rati,
Stalts daiļais augumiņš, -
Nav man tēva, ne māmiņas,
Nav man savas līgaviņas.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

11473.

Sudrabota, varen daiļa,
Tā priekš manis gražojās.
Es negribu sudrabotas,
Ne visai varen daiļas:
Sudrabota malt negāja,
Varen daiļa netikuse.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

11474.

Sviesta piku zemē raku,
Meitas pāri lecināju.
Kuŗa meita pāri lēca,
Tā būs mana līgaviņa.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

11475.

Svētu rītu ganos gāju
Līgaviņas lūkoties.
Gan bij skaista, gan bij balta,
Rasiņā nomirkusi.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

11476.

Tā būt~ laba skalu malka,
Būt~ eglīte vien nebijsi;
Tā būt~ laba līgaviņa,
Būt~ māsiņa vien nebijsi.
391 [Skultē (Skultes pag. Rg)].

11477.

Tā eglīte man patika,
Kam sārkani skuju gali;
Tā meitiņa man patika,
Kam sārkani vaigu gali.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

11478.

Tā jau mēs dzīvosim,
Div~ baltie bāleliņi:
Taukus zirgus barosim,
Liesas meitas precēsim.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11479.

Tā priedīte mana dēta,
Tai dzeltāni skuju gali;
Tā meitiņa mana brūte,
Tai dzeltāni matu gali.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. To es dēju sila priedi,
Kam dzeltaini skošku gali;
To es ņemšu līgaviņu,
Kam dzeltaini matu gali.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11480.

Tādu ņēmu līgaviņu,
Kas baroja kumeliņu,
Kas aizgāja rītā agri
Uz avotu ūdenī.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11481.

Tāļu gāju sievas ņemtu,
Nāburgos laiskas meitas:
Pati māte govis slauca,
Pati ganus izvadīja.
1311 [Apē (Vlk)].

- 40 -

11482.

Tāļu tāļu es aizgāju
Līgaviņas lūkoties.
Jo tāļāk, vēl ne tik
Svešas meitas nepatika.
Dūru piešus kumeļam,
Steidzos ātri atpakaļ.
Labāk ņemšu nāburgos
Sen zināmu izaugušu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11483.

Tāļu tāļu es redzēju,
Kur zied viena sārta roze.
Došu auzas kumeļam,
Tiks manā rociņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11484.

Tāļu tāļu es redzēju
Sārtu rozi platu lapu;
Sārta roze meita bija,
Plata lapa māmuliņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

11485.

Tālu tālu noskanēja
Sauseglīte dzenējot;
Tālu tālu tas ciemiņš,
Kur aug mana līgaviņa.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

11486.

Tāli tāli tā zemīte,
Kur aug mana līgaviņ~:
Aiz to dūmu ciemiņu,
Tur mana līgaviņ~.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

11487.

Tāļu tāļu tā zemīte,
Kur aug mana līgaviņa,
Silu ziedu, liepu koku,
Sīkakmeņu ciemiņē.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

11488.

Tāļu tāļu tas ciemiņš,
Kur aug mana līgaviņa;
Ar zīlīti vēsti riešu,
Lai darina sedzeniņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11489.

Tāļu tāļu tas ciemiņš,
Kur aug mana līgaviņa,
Gludu galvu, baltu muti,
Dzelteniemi matiņiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

11490.

Tai kalnā rudzus sēju,
Tai dēstīju ozoliņu;
Tai ciemā zirgu pirku,
Tai lūkoju līgaviņu.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

11491.

Tai kalnā slaikas priedes,
Te būt~ laba mājas vieta;
Tai mātei daiļas meitas,
Tur būt~ laba līgaviņa.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11492.

Tai meitai piecas sagšas,
Deviņ~ baltas villainītes;
Man bij kaili ceļagali,
Es grib~ viņu bildināt.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

11493.

Tai sētā zirgu pirku,
Tai lūkoju līgaviņu;
Zirgam naudu skaitīdams,
Nolūkoju līgaviņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11494.

Tā sētā zirgu pirku,
Tā lūkoju līgaviņu:
Tā sētā daiļas meitas,
Dancotāji kumeliņi.
224 [Kabilē (Kld)].

11495.

Tai ciemā zirgu pirku,
Tai es ņēmu līgaviņu,
Lai brauc mana līgaviņa
Ar ierastu kumeliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Piltenē zirgu pirku,
Aucē ņēmu līgaviņu,
Lai tā brauca, Auces meita,
Ar Piltenes kumeliņu.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

11496.

Tas man tika alutiņš
Smalkajām putiņām;
Tā man tika tautu meita
Smalku zīļu vainadziņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 41 -

1. Mīlē man tas celiņš
Ar smalkāmi smiltiņām;
Mīlē mani tā meitiņa
Smalku zīļu vainadziņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11497.

Tautu meita baltmutīte
Plānajāmi lūpiņāmi:
Luste mani mutes dot,
Kā saldami ābolimi.
190 [Kuldīā].

11498.

Tautu meita kājas āva,
Uz manim domādama;
Aun zemē savas kājas,
Es aiziešu gaŗu ceļu!
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

11499.

Tautu meita, lauka [lauku] irbe,
Sauca mani dūņu vēzi;
Gan tu būsi, lauka [lauku] irbe,
Dūņu vēža līgaviņa.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)], 3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

1. Tautu meita zeltenīte
Sauca mani ragainīti;
Vēl tu būtu, ja es ņemtu,
Ragainīša līgaviņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11500.

Tautu meita lielījās
Nebūt mana līgaviņa.
Es negribu vīriņš būt,
Kad es tevi nedabonu.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

11501.

Tautu meita mellacīte
Gaida mani uzaugam.
Vai tu gaidi, vai negaidi,
Tu jau mani nedabūsi.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

11502.

Tautu meita melnacīte
Glauda manu kumeliņu.
Vai tu glaudi, vai neglaudi,
Necelš~ tevi mugurā.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1. Dzeltens manis kumeliņis
Kā dzeltena vālodzīte;
Apsedlojis, es nojāju
Pie tautiešu nama duru.
Pretim nāca tautu meita,
Glauda manu kumeliņu.
Vai tu glaudi, vai neglaudi,
Tu nesēsi mugurā;
Man ir cita glaudējiņa,
Mugurāje sēdētāja.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2. Dzeltens manis kumeliņš
Kā dzeltena vālodzīte.
Pretim nāca tautu meita,
Glauda manu kumeliņu.
Proties kaunu, atkāpies,
Man jau cita saderēta,
Man jau cita saderēta
Līdz citam rudeņam.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

3. Sniedze svilpa siliņā,
Es svilpoju ecēdams.
Iznāk ciema zeltenīte,
Glāsa manu kumeliņu.
Ej projām, proties kaunu,
Man pašam līgaviņa!
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

4. Tautu meita raudādama
Glauda manu kumeliņu.
Ej tu nost, proti kaunu,
Man jau sava saderēta!
121 [Gulbenē (Md)].

5. Tēvs man deva pulka naudas,
Lai es pirku lielu zirgu.
Es nopirku lielu zirgu,
Kokļu stīgu iemauktiņus.
Es aizgāju uz prūšiem
Koklēdams, spēlēdams.
Prūšu meita mellacīte
Glauda manu kumeliņu.
Vai tu glaudi, vai neglaudi,
Tu jau viņu nedabūsi;
Man pašami glaudītāja,
Tīru auzu devējiņa;
Sijādama auzas deva,
Lasīdama ābuliņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

11503.

Tautu meita dzeltainīte
Dzeltāniem matiņiem;
Tur stāvēja mans prātiņš,
Tavā matu galiņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 42 -

1. Sidrabiņa man matiņi,
Zelta viju vainadziņu;
Tur gul puiša dvēselīte,
Manos matu galiņos.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Tev, puisīti, sārti vaigi
Iedzeltāni matu gali;
Tur stāvēja mans prātiņš,
Tavos matu galiņos.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

11504.

Tautu meita zeltenīte
Kājām tek baznīcā.
Saki tiesu, būsi mana,
Ņemšu zirga pakaļā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11505.

Tautu meita zeltenīte,
Visai lepni nenesies,
Nemin manu mīļu vārdu
Zem savām kājiņām!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11506.

Tautu meita skaidas lasa
Apakš mana ozoliņa;
Es nebiju vīra vērts,
Nedrīkstēju bildināt.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

11507.

Tautu meita skaidas lasa
Apakš mana ozoliņa;
Kad es būtu vīra vērte,
Es noņemtu vaiņadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11508.

Tautu meita skaidas lasa,
Man dējot ozoliņu.
Paga paga, drosaliņ,
Pasacīšu māmiņai!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11509.

Tautu meita skaidas lasa,
Man dējot ozoliņu.
Tad es būtu ne puisītis,
Kad es tev to piedotu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11510.

Tautu meita taisījās
Ar manim līdza nākt.
Man pašam līgaviņa,
Sētāi mazi bāleniņi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11511.

Tautu meita taisījās,
Grib ar mani līdza nākt.
Viens zirdzīnis, mazi rati,
Kā es tevi vizināšu?
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11512.

Tautu meita, tautu meita,
Manu otru pusenieci!
Es sēj~ miežus līdumēju,
Tu rozītes maliņēju.
190 [Kuldīā].

11513.

Tautu meita velējās
Avotiņa lejiņā;
Viņa skaņi velējās,
Mans prātiņš cilājās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

11514.

Tēvs ar māti mīļi guļ,
Es staigāju raudādams.
Paga paga, tēvs un māte,
Ruden ņemšu līgaviņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Tēvs ar māti mīļi guļ,
Manu sirdi kaitināja.
Kad ieņemšu līgaviņu,
Vēl mīļāki es gulēšu:
Petaks vidū izkusīs,
Ūdens cauri netecēs.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11515.

Tēvs māmiņa man vēlēj~
Ņemt bagātu līgaviņ~.
Dievs man deve bagātību
Bez bagātas līgaviņas.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

11516.

Tēvs māmiņa mani rāja,
Kam neņēmu līgaviņu.
Kam es ņemšu, kur es liķšu?
Nav man miežu, nav man rudzu.
Dievs man deva miežus, rudzus,
Brāļi bēru kumeliņu.
224 [Kabilē (Kld)].

- 43 -

11517.

Tēvs māmiņa nezināja,
Kam es viju pātadziņu:
Kumeliņu drīzināt,
Ļaudaviņu vizinot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11518.

Teic man ļaudis to meitiņu,
Es nejemšu neredzējis;
Pierms es jāšu lūkoties,
Pēc sedlošu kumeliņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

11519.

Tek upīte, tā netek,
Kā tecēja Daugaviņa;
Mīl māsiņa, tā nemīl,
Kā mīl tautu zeltainīte.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11520.

Teču tek tautu meita,
Zināj~ mani lūkojam;
Taps manēju rociņēju,
Būs jo veca ne māmiņa.
190 [Kuldīā].

11521.

Tev, elksnīt, trusla miza,
Tu lūkam nederēji;
Tev, meitiņ, lētprātiņš,
Tu vis man nemīlēji.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11522.

Tev, māsiņ, sīks balsiņis,
Tev ar mani nesader;
Tev sader ar tautām,
Man ar ciema zeltenēm.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11523.

Tec, meitiņa, tu pa priekšu,
Lai es tavas kājas redzu:
Ja ražani kājas celsi,
Būsi mana līgaviņa.
190 [Kuldīā], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11524.

Tec, upīte, sīkus līčus,
Satec manu līgaviņu,
Lai tā balta mazgājās
Līdz citam rudenim.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

11525.

Tīk man tādis alutiņis
Sīkajāme putītēm;
Tīk man tāda tautu meita
Sprogainieme matiņiem.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

11526.

Tīkamo priedi dēju,
Tīkamo ozoliņu;
Tīkamā mātes meita
Man krekliņu audējiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11527.

Tikt~ man ņemt tā meitiņa
To ražanu brāļu dēļ,
Lai es arī iekultos
Ražanos ļautiņos.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

11528.

Tikt~ man šaut tas putniņis,
Tam dzeltenis cekuliņis;
Tikt~ man ņemt tā meitiņa,
Tai ražana māmulīte.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

11529.

To meitiņu, to es ņemšu,
Tā būs mana līgaviņa,
Zilajām actiņām,
Ar zaļaju vainadziņu.
1311 [Apē (Vlk)].

11530.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Jaunu meitu ciemiņā,
Tur stāv mani sirmi zirgi
Rakstītām kamanām.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

11531.

Trīsas zaļas līdaciņas
Ezerāi spēlējās:
Divas bija man~ māsiņas,
Trešā mana līgaviņa.
376 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11532.

Trim kārtām liepas auga,
Vidū saule ritināja;
Trim kārtām rozes zied,
Vidū mana līgaviņa.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

- 44 -

11533.

čīkstēt čīkst man dzeŗot
Ābels koka biķerīts;
Tā čīkstēja meitu kauli
Pa maniem nadziņiem.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. čīkstēt čīkst
kaņapīte,
Zābakiem saminama;
Tā čīkstēs meitu [puišu] kauli
Pa maniem nadziņiem.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

11534.

čuči, guli, man~ galviņa,
Pie pelēka akmintiņa:
Cik gribēju sievu ņemt,
Zaķi miežus noēduši.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11535.

Tu bāliņ, es, bāliņ,
Uz to vienu mātes meitu;
Tev vajaga, man vajaga
Tīru rudzu malējiņas,
Tīru rudzu malējiņas,
Baltu kreklu velētājas.
1311 [Apē (Vlk)].

11536.

Tu bāliņš, es bāliņš,
Viena pati līgaviņa.
Pirc tu krelles, es gredzenu,
Būsim paši liecinieki.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

11537.

Tu būt~ smuka tautu meita,
Kaut tev laba daba būtu;
Kaut tev laba daba būtu,
Tu būt~ mana līgaviņa,
Tu būt~ mana līgaviņa,
Pa prātam ūzaugusi.
190 [Kuldīā].

11538.

Tu meitiņa, es puisītis,
Kur mēs abi tiksimies?
Tu atnāksi teļiem siena
Manā zirgu stāģenē.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

11539.

Tu, meitiņa, nezināji,
Kādas domas es domāju:
Es domāju miežus sēt,
Noņemt tavu vainadziņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Ko, puisīti, tu domāji,
Uz niedrītes atspiedies?
- Es domāju miežus mērkt,
Noņemt tavu vaiņadziņu.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

2. Tu, puisīti, nezināji,
Kādas domas es domāju:
Es domāju ganos iet,
Tavus miežus noganīt.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

11540.

Tu, meitiņa, nezināji,
Kur es tevi nolūkoju:
Tu lejāi velējies,
Es kalnāi raudzījos,
Es kalnāi raudzījos
Apakš zaļa ozoliņa.
Oša beņķis, liepas vāle,
Velēj~ baltas villainītes.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11541.

Tu nezini, tautu meita,
Kur es tevi nolūkē:
Smalkā lin~ druviņē,
Pa priekš~ bar~ dzinejiņ~.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

11542.

Tu tautiets, es tautiets,
Tev māsiņa, man māsiņa;
Samīsam māsiņām,
Būs abiem līgaviņas.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es māsiņa, tu māsiņa,
Mums abiemi bāleniņi;
Mitosimi bāleniņus,
Būs maizītes arājiņi.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

11543.

Tumša tumša tā eglīte,
Kur caunīte nakti guļ;
Tāļu tāļu tas ciemiņš,
Kur aug mana līgaviņa.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tumša tumša tā eglīte,
Kur saulīte nakti guļ;
Tāļu tāļu tā māmiņa,
Kur aug mana līgaviņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 45 -

11544.

Tuvu tuvu, necik tālu
Zied rozīte dārziņā;
Tur es gribu auzas kārt
Bērajam kumeļam.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11545.

Upīt~ viena starpīnā,
Kur aug mana līgavīna;
Kumelīnu dzirdīdams,
Līgavīnu sveicināju.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

11546.

Uz Daugavas es dzīvoju,
Uz Daugavas auzas sēju;
Pie niedrītes laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņu;
Pats uzkāpu kalniņā
Dzeltainītes lūkoties.
Diezgan lielu, diezgan mazu,
Nav manam prātiņam;
Viena pate bārenīte
Tīk manam prātiņam.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

11547.

Uz Daugavas es dzīvoju,
Uz Daugavas auzas sēju;
Pie niedriņas laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņu;
Pats uzkāpu kalniņā
Līgaviņas raudzīties.
Sprūk laiviņa no niedriņas,
No auziņas kumeliņš;
Ne nu laivas, ne kumeļa,
Ne nu jaunas līgaviņas.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11548.

Uz meitām mans prātiņš,
Uz bēriem kumeļiem;
Ciemā man meitas auga,
Stallī bēri kumeliņi.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11549.

Vārīs māte biezu putru,
Tad būs laba ķepēšana;
Vedīs jaunu līgaviņu,
Tad būs silta gulēšana.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11550.

Voreju zivt~eņis,
Tuos nūkius~ēje;
Mīļuoju m~eitin~i,
Koč nalauluotu.
476 [Vecpiebalgas C].

11551.

Vaiņakā tā meitiņa,
Kuŗ~ citkārt es precēju;
Ne tās ņēma kalpa puiss,
Ne dižans tēva dēls.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11552.

Vai man vien tiltiņš rīb?
Rīb otram braucējam;
Vai man vien meitas mīl?
Mīl otram puisīšam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11553.

Vai ticat, neticat,
Gan deviņas brūtes bija:
Trīs audējas, trīs šuvējas,
Trīs cimdiņu adītājas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11554.

Vai tu traka, tautu meita,
Mani gauži lamādama?
Vēl tu pate nezināji,
Kas ņems tavu vaiņadziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11555.

Vakar bija vakardiena,
Vakar mani kaitināja
Divas ciema zeltenītes,
Trešā sila vāverīte.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vakar bija vakardiena,
Vakar mani kaitināja
Divas lauka cielaviņas,
Trešā meitu māmuļīte.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

11556.

Vakar mani māte kūle,
Pa nātriem vārtīdam~:
Kāpēc bērnam putr~ apēdu,
Kāpēc meitai mutes dev~.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

- 46 -

11557.

Vēl aug mana līgaviņa
Pie māmiņas bāliņos;
Citu gadu šādu laiku
Laidīš~ māsu tautiņās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11558.

Ventenieku meitu dēļ
Slīka manis kumeliņis:
Pilli krūmi piesēduši
Ventenieku dzeltenīšu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

11559.

Veca bāba ziliem zobiem
Dāvāj~ manim savu meitu.
Ne es ņemšu, ne man tīk,
Man pašam līgaviņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Veca bāba ziliem zobiem
Man pakaļ vien staigāja,
Man pakaļ vien staigāja,
Savu meitu dāvādama:
"Ņem, puisīti, manu meitu,
Mana meita daudz bagāta;
Stopiņš cimdu, stopiņš zeķu,
Zara kanna villainīšu."
Es negribu tavu meitu,
Tava meita piedzērusi,
Tava meita piedzērusi
Krogā salda brandevīna.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2. Veca māte ziliem zobiem
Puišiem pakaļ vazājās,
Savu meitu solīdama,
Brandeviena prasīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11560.

Vecajam tētiņam
Divi sirmi kumeliņi;
Būt~ viņš manim vienu devis,
Es būt~ viņa meitu ņēmis.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

1. Vecajam tētiņam
Pieci bēri kumeliņi.
- Ņem, puisīti, manu meitu,
Došu bēru kumeliņu.
- Tava meita nepatika,
Kumeliņis atnaglots.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11561.

Vecajam tēviņam
Pāris skaistu dzeltānīšu;
Dievs dos miežu vasariņu,
Es būš~ vienu bildināt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11561¹.

Vecaistēvs, tava meita,
Tā būs mana līgaviņa,
Tā mācēja maizi cept
No bērziņa pumpuriem.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

11562.

Vīksnes koka loku lieču,
Sētā laižu līkumiņu;
Saimenieka meitu ņēmu,
Asu viju pātadziņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11563.

Viņu nakti gulēju
Aiz riķu posma,
Gribēju redzēt,
Kas agri cēlās,
Vai meitas cēlās,
Vai māmulīte.
Še meitas slinkākas
Kā māmulīte,
Še māte meitām
Krēsliņu cēla.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

11564.

Vys b~ez sīvys es nam~ēršu,
Voi byus~ šaida, voi byus~ taida;
Voi byus~ šaida, voi byus~ taida,
Byus~ ar kū kavētīs~.
427 [Varakļānu pag. Rz].

11565.

Visi krūmi, žagariņi
Glauda manu kumeliņu;
Visas ciema zeltenītes
Sauca mani bāleliņu.
70 [Briežos (Skujenes pag. C)].

11566.

Visi krūmi, žagariņi
Sukā manu kumeliņu;
Visas ciema zeltenītes
Puško manu cepurīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 47 -

11567.

Visi mani nāburdziņi
Šogad sievas saņēmuši;
Vai tādēļ man nebūs,
Kad tie visi saņēmuši?
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

11568.

Visi ceļi i mīlēja,
Kad celiņa nezināja;
Visas mīl ciema meitas,
Kad neņemta līgaviņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Visas dūkstis pāri lēcu
Ar labo kumeliņu;
Visas mīl ciema meitas,
Kad nav savas līgaviņas.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

11569.

Viss par velti, tautu meita,
Ka es tevi gauži lūdzu;
Jo es tevi gauži lūdzu,
Jo tu liela lielījies.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

11570.

Visus putnus šaut varēju,
Bites šaut nevarēju;
Visas meitas ņemt varēju,
Māsas ņemt nevarēju.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

11571.

Caur ūdeni, caur akmeni
Vilku Rīgas sudrabiņu;
Caur krūmiem nolūkoju
Sev diženu līgaviņu.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

11572.

Cauri gāju meitu ciemu,
Meitu godu raudzīdams:
Būsi gluds pagalamiņš,
Staigās glīti meitu māte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11573.

Ciema meita, māsiņa,
Tu būsi mana,
Es tevi audzinu
No mazu dienu;
Kad tevi pēra,
Es tevi glābu;
Kad nesa rīksti,
Es salauzu;
Lai pēra, kad pēra,
Ar vītoliņu,
Lai augi ražena,
Lai augi daiļa.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ciemmeita, māsiņa,
Tu būsi mana,
Es tevi lūkoju
No maza bērna;
Es tevi neļāvu
Tēvam rāt~,
Tēvam rāt,
Mātei kult.
216 [Ventspilī].

11574.

Ciema sieva, māmuliņ,
Audzē manu līgaviņ~;
Gan bij meitas uzaugušas,
Nepatika prātiņam. -
Māte kūla [kūle] līgaviņ~,
Es rādīju uguntiņ~;
Es pats gauži noraudāju,
Uguntiņu rādīdams.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

11575.

Ciema sieva, māmulīte,
Audzin~ manu līgaviņu;
Ja tu labi audzināsi,
Visu mūžu tencināšu.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

11576.

Ciemā skaista līgaviņa
Dzelteniem matiņiem;
Stallī bēris kumeliņis
Lāsainām krēpītēm.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11577.

Ciemiņam dūmi kūp,
Man atnāca siltumiņš;
Ciemiņam meitas auga,
Man uzauga līgaviņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Siliņāi dūmi kūp,
Man atnāca siltumiņa;
Nāburgos puiši auga,
Man atnāca mīļi vārdi.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 48 -

11578.

Ciemīnami meitas auga
Pelēkāmi vamzītēm.
Dievs dos labu rudentiņu,
Ņemšu vienu pelēķīti.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

11579.

Ciemiņos meitas auga
Pelēkos vamzīšos;
Tur es jāju lūkoties
Ar pelēku kumeliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11580.

Cērtu koku, kāds mežā,
Nemeklēju ozoliņu;
Ņemšu meitu, kāda nāca,
Nemeklēju bajārīti.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11581.

Cepur~, mana cepurīte,
Meitas sviesta ievienā!
Par cepuri nebēdātu,
Kad dabūtu sviedējiņu.
190 [Kuldīā].

1. Žižol~, mana žižolīte,
Iepolēja ziedienāi;
Nēbēdāju žižolītes,
Kaut būt~ pate polētāja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11582.

Cīrulīti mazputniņi,
Tu zināji, es zināju,
Tu zināji to vietiņu,
Kur aug mana līgaviņa.
Aiz leišiem, aiz prūšiem,
Tai mazā sētiņā,
Tur aug mana līgaviņa
Kā pukīte dārziņā.
Cīrulīti mazputniņi,
Aiznes manus mīļus vārdus,
Aiznes manus mīļus vārdus
Savos spārnu galiņos;
Ja spārniņi tev piekusa,
Laidies jūras līcīšos,
Laidies jūras līcīšos,
Nogulies dienasvidu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11583.

Cita māte teica meitu,
Cita pate nicināja.
Tās māmiņas meitu ņēmu,
Kuŗa pate nicināja.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

11584.

Cytam t~eiču tū m~eitiņu,
Patim tyka pruot~eņam;
Cikam citi kuojas ova,
Es~ sadluoju kum~el~eņu.
4270 [Viļēnu pag. Rz].

11585.

Citi brāļi miežus sēja,
Man cinīši neecēti.
Ko cinīšus noecēšu,
Nav man bēra kumeliņa:
Ķīlām devu meitu mātei
Sav~ bēro kumeliņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

11586.

Citi puiši rudzus sēja,
Man ciliņas neecētas;
Citi puiši sievas veda,
Kāda vēja es vedīšu,
Kāda vēja es vedīšu,
Man līgava nelūkota.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11587.

Citi vepri cirpin cirpa,
Es avinu svilināju;
Citi meitas nobučoja,
Es iejūdzu karietē.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

11588.

Citur, citur it nekur,
Kā pie Rīgas mamzelēm!
Rīgas meitas varen skaistas,
Varen skaisti gērbušās.
Tur man, tur man, tur man tīk,
Tur man dzīvot neapnīk.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

★

- 49 -

41387.

Vai Dieviņ, ko darīšu?
Tēvs man spieda sievu ņemt;
Tādu spieda sievu ņemt,
Kāda man nepatika.
378 [Seces Jk].

41388.

Voi Dīviņ, kur es īšu,
Kur es jimšu ļaudaviņi?
Vysas cīma dzaltanītes
Sauce: mans i buoleliņš.
Voi es juom i radņe beju,
Voi es juom i meilēju?
35 [Baltinavas Abr].

41389.

Vai Dīveņi, vādars suop!
Kaidu zuoļu vādaram?
Zaļa sīna, boltas vītas,
Jaunas meitas pourguleit.
143 [Jāsmuižas D].

41390.

Voi īviņa, voi lazdiņa,
Stouv celiņa maliņā;
Voi muosiņa, voi na muosiņa,
Padūd munu capurīti.
247 [Makašānu Rz].

41391.

Voi māmeni, navar rimt!
Ni pi pīstys pīsīnams.
Voi tu mani sīvous dūd,
Voi tu sīvys šur mjakļai!
326 [Preiļu D].

41392.

Ai meitiņas, ai māsiņas,
Kur jūs mani redzējāt?
Ne es ziemu mežā braucu,
Ne vasaru pieguļā.
311 [Pērkones Lp].

41393.

Ai meitiņa, ai meitiņa,
Nenāc manis lūkoties!
Gan es tevi ieraudzīšu
Tumšajā kaktiņā.
391 [Sinoles Vlk].

41394.

Vai meitiņa, vēja slota,
Kam ar mani nerunāji?
Vai tu biji tautu rāta,
Vai aiz sava lepnumiņa.
398 [Skrundas Kld].

41395.

Ai pelēku vanadziņi,
Kam tik augsti lidināj(i)?
Kādu vēsti tu atnesi
No tās manas līgaviņ(a)s?
241 [Lubānas Md].

41396.

Aiz lielā dūņu purva,
Aiz tā lielā ezeriņa,
Tur aug mana līgaviņa,
Kā niedrīte upmalā.
378 [Seces Jk].

41397.

Aizamirsa, aizamirsa -
Kas jau mani aizamirsa?
Aizamirsa līgaviņa -
Ierunāta, nepaņemta.
127 [Grostonas Md].

41398.

Aizdzīdovu gola bierzi,
Tuol' bērziņš nūskanēja;
Aizsvotovu jaunu meitu,
Tai slaveite nūtricēja.
168 [Kalupes D].

41399.

Aizītum - kauns aizīti
Mozajā cīmiņā;
Tī aug muna ļaudaviņa,
Kai rūzīte zīdādam(a).
389 [Silajāņu Rz].

41400.

Agatīt, kamanīt,
Kur man tevi pamanīt?
Aiz kaļniņa lejiņā,
Zaļajā pļaviņā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

41401.

Akmenāja tā zemīte,
Kur aug mana līgaviņa;
Ar zīlīti vēsti riešu,
Lai pūriņu darināja.
48 [Bērzaunes Md].

41402.

Apkārt gāju, cauri līžu
Smalku lazdu krūmiņam,
Tās meitiņas meklēdams,
Kas man tika prātiņam.
241 [Lubānas Md].

- 50 -

41403.

Ar Dieviņu es atradu
Meitai labu dzīvošan(u);
Tik es pati nepaliku,
Tai labā vietiņā.
183 [Kazdnagas Azp].

41404.

Atsasādu aiz galdiņa
Pi tous tovas bryutis.
Nazasēst tu pi manis,
Es na tova bryute.
89 [Dricēnu Rz].

41405.

Audzini, Dīviņ, man liniņus
Sermuliņa baltumā!
Audzini, Dīviņ, man līgavu
Pašas rūzes daiļumā!
599 [Kurzeme].

41406.

Auza auza, ne labība,
Baŗo manu kumeliņ(u)!
Ciema sieva, ne māmiņa,
Audzē manu līgaviņ(u)!
282 [Nīcas Lp].

41407.

Bolta puča azarā,
Zaļa nīdra maleņī.
Da pučeitis laivu dzynu,
Da nīdrenis kumelini.
Bolta puča muosa beja,
Zaļa nīdra ļaudaveņa.
314 [Pildas Ldz].

41408.

Bolta puče azarā,
Zaļa nīdra maliņā.
Bolta puče atsacēja:
Lobuok sēžu azarā,
Na dzāruoja rūciņā.
89 [Dricēnu Rz].

41409.

Bij man brūte daudzināma,
Tivu tālu tautiņās;
Bij tai labi pie māmiņas,
Vēl labāki es darīšu.
373 [Sarkaņu Md].

41410.

Brenguliešu meitiņāmi
Mūžam laba nevēlēju:
Svina acis, alvas kājas,
Mūžam vīra nedabūt.
61 [Brenguļu (Vecbrenguļu) Vlm].

41411.

Būt' man viens to pasacīj's,
Kur zied mana mīļā;
Es būt' tiltu pataisīj's,
Tīriem zelta dukātiem;
Tīriem zelta dukātiem,
Tīriem baltiem daldeŗiem.
359 [Rūjienas Vlm].

41412.

Cauri sviedu zelta zirni,
Caur ozola lapiņām;
Cauri gāju meitu pulkai,
Ne vienas neaiztiku.
46 [Beļavas Md].

41413.

Cīma meitu svuorkim sedžu,
Lelu rodu gribeidams.
Nūst jei munus svuorkus gryude,
Nūst pate i vierzejās.
358 [Rugāju Abr].

41414.

Ciema sievas, māmuliņas,
Audzē manu līgaviņu;
Ka tā bija uzauguse
Par manami prātiņam.
286 [Nītaures Rg].

41415.

čīkstēt čīkst ošu gulta,
Man vienami gulēdams;
Tā lai čīkst tie ļautiņi,
Kas man liedza to meitiņu.
93 [Dundagas Vp].

41416.

Daiļu auga tā meitiņa,
Tā kā roze dārziņā;
Tā kā roze dārziņā,
Tā zied mana mīļākā.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

41417.

Dažu labu kalnu kāpu,
Dažu labu ielejtiņ(u);
Dažu labu tautu meitu,
Uzaugdams dancināju.
72 [Cesvaines Md].

- 51 -

41418.

Divi dienas bez pusdienas
Ar meitām ķīvējos;
Piecas meitas, pusbaznīcas,
Uz man's viena raudzījās.
322 [Praulienas Md].

41419.

Deviņi godi audzynuoju
Veipūtneitēs ļaudaviņu;
Acim žāļ, sirdej suop,
Caur vuortimi nūleiguoja.
389 [Silajāņu Rz].

41420.

Dūmojam, guodojam,
Kur jimisim vedekliņu.
Ni nu tāva, ni nu muotes,
Kura poša dasagrīzs.
389 [Silajāņu Rz].

41421.

Dzaltoneitja pūru bryda,
Boltas zeķes kuojeņā.
Ītum es, mastum laipu,
Ka māmeņa naradzātu.
143 [Jāsmuižas D].

41422.

Dziļa dziļa zīmiņa,
Solts rudineits,
Līk maņ māmiņa
Sīviņu jemt.
Kū es darēšu
Tik jauns pajēmis?
89 [Dricēnu Rz].

41423.

Ej, putniņ, tai zemītē,
Kur aug mana līgaviņa;
Aiznes viņai labas dienas
Savā spārna galiņā.
335 [Puzes Vp].

41424.

Es ar savu mīļāko
Reti vien satikos:
Tirgos, krogos, traktieŗos,
Ne citā vietiņā.
560 [Rīga ].

41425.

Ir ardams, ecēdams,
Apkārt liecu velēniņu;
Apkārt liecu mātes meitu,
Bārenītes lūkodams.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

41426.

Es bij' puika, ne meitene,
Man pūriņa nevajag:
Mans pūriņš zem arkliņa,
Zem tērauda lemešiem.
410 [Stāmerienas Md].

41427.

Es bij' puisis, man bij nauda,
Es par naudu nebēdāju;
Dārgu pirku cepurīti,
Viegli liku galviņā.
236 [Līvānu D].

41428.

Es cerēju tautu meitu,
Kā ar lapsu paspēlēties;
Tautu meita, vilku māte,
Ķerās sierds dubenāi.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

41429.

Es izaugu puika,
Ko kupls ūzuls,
Navar(u) meitiņu pīlabynuot.
Šimpudrallā, šimpudrallā,
Nevaru meitiņu pīlabynuot.
170 [Kapiņu D].

41430.

Es, māmiņ, smuks puisīts,
Kab man taida ļaudaviņa;
Soka Laime stuovādama:
Nadyžana izaugusi.
174 [Kārsavas Ldz].

41431.

Elkšņa reikstes es nagrīztu,
Ja bērziņa nadabuotu;
Vacas meitas es naņamtu,
Ja es jaunas nadabuotu.
358 [Rugāju Abr].

41432.

As bij puika, kā kundziņš,
Man bij kalti ritenīši;
As varēju prūšu meitas
Uz Vāczemi ritināt.
377 [Sāvienas Md].

- 52 -

41433.

Es gribēju meitās iet,
Un iegāju cūkkūtī;
Melnu kuili apkampdams,
Par meitiņu domādams.
Dzen pie joda melno kuili,
Es pie meitas turēšos.
605 [Skolas].

41434.

Es meitām vasarā
Dažu smieklu padarīj(u):
Appušķoju cepurīti
Ar sarkanu dzīpariņ(u).
373 [Sarkaņu Md].

41435.

Es meitiņām labs puisīts,
Labs es dienu, labs es nakti.
Dienu palīdz skalus plēst,
Nakti rijas kuldināt.
119 [Gaujienas Vlk].

41436.

Es neartu rudzu zemes,
Kam ne mīkstas rudzu maizes;
Es neņemtu līgaviņas,
Kam ne krekla devējiņa.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

41437.

Es neietu meitu dēļ
Ciema doris virināt;
Lai stāvēja ciema doris
Ar sūnām apaugušas;
Ar sūnām apaugušas,
Ar zaļām velēnām.
398 [Skrundas Kld].

41438.

Es neietu tai ciemā,
Ni ar vindu vindējams;
Tai ciemā slinkas meitas,
Mēsli līda ustubā.
449 [Ungurmuižas D].

41439.

Es nelauzu liepai zaru,
Es nemetu ūdenī;
Es neņēmu tautu meitu,
Pie sevim raudināt.
605 [Skolas].

41440.

Es neņemtu ganu meitu,
Lai bez sievas nodzīvotu;
Ganu meita ieradusi
Kārumā, laiskumā;
Kārumā, laiskumā,
Par zemīti vārtīties.
119 [Gaujienas Vlk].

41441.

Es neņemtu kroga meitas,
Kad ir sievas nedabūtu:
Kroga meita ieraduse
Slinkumā, laiskumā.
235 [Litenes Md].

41442.

Es pazinu par gabalu,
Kur iet lepna mātes meita:
Gar zemīti kājas vilka,
Uz acīm vainadzīns.
39 [Bārtas Lp].

41443.

Es pazinu to meitiņu,
Kam rudeni kāzas būs:
Šķības kurpes nonāsātas,
Raibas zeķes noadītas.
605 [Skolas].

41444.

Es puisīts pusmūžiņa,
Man neņemta līgaviņa;
Sirms zirdziņš balts palika,
Pats es gāju vecumā.
238 [Līvu C].

41445.

Es savam bāliņam
Pa prātam padarīju:
Kuŗa meita man patika,
Tā patika bāliņam.
241 [Lubānas Md].

41446.

Es tai meitu māmiņai
Ķīlām savu zirgu devu,
Lai citam nesolīja
Man līgamu līgaviņ(u).
207 [Laidzes (Valdegales) Tl].

41447.

Es tai meitu māmiņai
Ķīlām savu zirgu devu,
Lai meitiņu audzināja,
Lai citam neizdeva.
605 [Skolas].

- 53 -

41448.

Gaŗām krogu pa celiņu
Laidu savu kumeliņu,
Lai nesaka meitu māte
Mani kroga dzērājiņu.
177 [Kastrānes Rg].

41449.

Guoju, es guoju uz kalniņa,
Nūstuoju kolna maliņā;
Sauču sovas ļaudaviņas
Bosom kuojom attakūt.
170 [Kapiņu D].

41450.

Gribu, gribu sīvu jemt,
Gribu laiku padzeivuot,
Kam bez sīvas nanūmiert,
Kam sliktuos napajemt.
89 [Dricēnu Rz].

41451.

Īsaveru es nu pulka
Vīna skaistu meiteneiti:
Gludu golvu, boltu muti
Un ar skaistu volūdeņu.
326 [Preiļu D].

41452.

Ik rītiņus dārzā gāju
Bitīšu i apraudzīt;
Ikvakarus meitās gāju
Līgaviņas izraudzīt.
358 [Rugāju Abr].

41453.

Ikšķilniece, zilzobīte,
Nāc ar mani velēties!
Kad tu mani novelēsi,
Tad es tevi noprecēšu.
290 [Ogres C].

41454.

Izput pati, tautu meita,
Kad tu mani putināji:
Vakar teici: jā jā jā,
Šodien saka [saki]: nē nē nē.
263 [Mēmeles Jk].

41455.

Ja man būtu putna spārni,
Vāverītes vieglumiņš,
Tad es savu sirdspuķīti
Ik vakarus nobučotu.
358 [Rugāju Abr].

41456.

Ka man taida ļaudaveņa,
Kai sīneņa kapaneņa;
Byut' nu vēja pavējeņš,
Un nu saules pakrēsleits.
247 [Makašānu Rz].

41457.

Kad es biju jauns puisītis,
Daiļi jāju kumeliņu:
Sunīts manu zirgu rēja,
Es meitiņas kaitināj(u).
605 [Skolas].

41458.

Kam, meitiņa, tāda augi:
Zema resna, platu galvu;
Būt' auguse smuidra gaŗa,
Būtu mana līgaviņa.
552 [Madona Md apr.].

41459.

Kas bādava, kas bādava,
Es par bādu nabādovu:
Puiseits augu, na meitiņa,
Tam peureņa navajaga.
466 [Vārkavas D].

41460.

Kas kait puišam nedzīvot:
Puišam caunu cepurīte;
Puišam caunu cepurīte,
Krunkotaini zābaciņi.
198 [Krustpils D].

41461.

Kas maņ dūtu tū muosiņu,
Kura aug bruoļu vidiņāji,
Es atdūtu kambareiti
Ar vysomi dziernoviņom.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

41462.

Kas meitās, kas meitās?
Spaļi vien kratījās.
Puisīšos, bāliņos,
Tīra šķiedra plīvināj(a).
286 [Nītaures Rg].

41463.

Kas var āzliegt vējīnam
Rožu krūmu purināt;
Kas var āzliegt puišelim
Smuku meitu nemīlēt.
94 [Dunikas Lp].

- 54 -

41464.

Kaut atskrītu tas putniņš:
Kū dar maņa mīļākā.
Mīļā, mani mīlādama,
Niād maizes kumūsiņa.
357 [Rudzētu D].

41465.

Kaut man būtu balož' spārni,
Līdz vanagu lidināt(u);
Es būt' savu mīļāko
Ik vakaru aplūkot [aplūkojis].
54 [Bilskas Vlk].

41466.

Kaut man būtu putna spārni,
Ik vakarus aizlaistos;
Ik vakarus apmeklētu
Savu daiļu līgaviņu.
286 [Nītaures Rg].

41467.

Koijiņa(?) moni koitinuoja
Oiz upītes līciņā,
Kad as skrīšu, tad nūņemšu
Koijiņai capurīti.
551 [Ludza Ldz apr.].

41468.

Kāpu, kāpu kalniņāi,
Pašā kalna galiņā;
Redzu, redzu tālu tālu
Savu skaistu līgaviņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41469.

Klīdzit, ļaudis, klīdzit, ļaudis,
Vylks nūnesja meiļuokū.
Es klīgtum, rauduotum,
Aiz smīkliņa navarēju.
326 [Preiļu D].

41470.

Ko, meitiņa, tu domāji,
Rītā agri celdamās?
Vai domāji mani ņemti,
Vai palikti vecmeitās?
296 [Ozolnieku Jg].

41471.

Ko mēs niekus, tautu meitas,
Vieni otrus zobosim?
Sniegsim rokas, dosim mutes,
Tikpat meitas jālūdzās.
241 [Lubānas Md].

41472.

Kroga [krogu] krogus es izdzēru,
Grāvja [grāvju] grāvjus izgulēju.
Būs meitiņa, kas sniegs roku,
Kas man' saldi nobučos.
560 [Rīga ].

41473.

Kupla liepa, daiļa meita
Liela ceļa maliņā.
Kuplu liepu cirtīsim,
Daiļu meitu vedīsim.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

41474.

Kur meitiņas, kur māsiņas,
Es ar tur, es ar tur.
Es atradu meitiņām
Riekstiem ceptu plācenīt(i).
545 [Krustpils D apr.].

41475.

Kur tei peicka, kur puotoga,
Kur tei muna peramuo?
Klētī peicka vadzeitī,
Peramuo tauteņuos.
326 [Preiļu D].

41476.

Kur tik saldas ogas auga,
Kā tētiņa dārziņā?
Tā sētiņa mīļa man,
Kur aug mana līgaviņ(a).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41477.

Kur tu skrēji, kur tu gāji,
Ko tu manis neklausī(ji)?
Man bij vieta, man biji nauda,
Ko meitiņas karināt?
203 [Kurmenes B].

41478.

Lai es biju mazs puisītis,
Bet jau liels gudrinieks:
Es izvilku meitām prātu
Pa matiņu galiņiem.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

41479.

Lai man tika, kas man tika,
Tā meitiņa, tā man tika;
Tā meitiņa, tā man tika,
Ko es ceļā satikos.
599 [Kurzeme].

- 55 -

41480.

Lobāk augstu kalnu kāpu,
Nekā staignu purvu brienu;
Labāk viensi nodzīvoju,
Ne ar laisku mātes meitu.
605 [Skolas].

41481.

Labāk ņēmu sila priedi,
Nekā laisku mātes meitu:
No priedītes skalus plēsu,
Kas no laiskas mātes meitas?
241 [Lubānas Md].

41482.

Lela pļova, ratu zuoļa,
Leluo ceļa maliņā;
Lelas ciltis boleliņi,
Kur byus jemt ļaudaviņu?
29 [Aulejas (Grāveru) D].

41483.

Manis dēļ jūs, meitiņas,
Vai bijušas, nebijušas;
Es dēļ jūsu skaistumiņa
Savas mutes namazgātu.
605 [Skolas].

41484.

Manis dēļ tās meitiņas
Bantēm kāra vaiņadziņus,
Es ar savu cepurīti
Ne gāliņu nepagriezu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41485.

Man ielika Blomuižā
Meitu dēļi cietumā.
Tur man lika pupas malt,
Zirņu kuli mugurā.
405 [Smiltenes Vlk].

41486.

Man māmiņa piesacīja:
Dēliņ, meitu nemīlē.
Tolaik, māmiņ, nemīlēšu,
Kad zirnīši neziedēs;
Zirnīšiem skaisti ziedi,
Meitām jauka valodiņa.
605 [Skolas].

41487.

Dēleņ, muote tev sacēja:
Dēleņ, meitu naļūbej!
Tad, māmiņ(a), naļūbīšu,
Kad ziernīši nazīdēs.
174 [Kārsavas Ldz].

41488.

Mīlēj mun tas celiņš,
Smalkajām smiltiņām;
Mīlēj mun tā meitiņa,
Smalku zīļu vaiņadziņu.
290 [Ogres C].

41489.

Man meitiņas apsasmēja,
Šeju klāt stāvēdamas;
Šķita mani neprotam,
Ka es daudzi nerunāju.
146 [Jaungulbenes Md].

41490.

Man patika tā meitiņa,
Tās meitiņas vainadziņš;
Tā vārdiņa vien gaidīju,
Kad sacīs mana būt.
286 [Nītaures Rg].

41491.

Man pyuriņš atsavēle,
Par teirumu leiguodams;
Es puiškins, na meitiņa,
Man pyuriņa navajaga.
168 [Kalupes D].

41492.

Mani tāvs buortin buore,
Ka es meitiņ' namīlēju.
Kū, tētīt, es mīlēšu,
Ka mani meitas namīļuoja.
389 [Silajāņu Rz].

41493.

Moza moza uobeļnīca,
Pīci zalta uobeļīši,
Vīnu devu tētiņam,
Ūtru devu dēliņam,
Un vēl trešu sev pamešu,
Ar kū bārnus kairinuot.
314 [Pildas Ldz].

41494.

Māte mani gauži rāja,
Ka nejēmu līgaviņu.
Ko, māmiņa, es lai jemu -
Visas tādas sakratītas;
Visas tādas sakratītas
Ar jauniem puisēniem.
443 [Turlavas Kld].

- 56 -

41495.

Māte savas meitas rāj(a),
Es aiz loga klausījos;
Līdz paķēra slotes kātu,
Līdz es gārdi pasmējos.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41496.

Meitas mani mīļi tur(a),
Es meitiņas vēl mīļāki:
Izbraukāju purvu purvus,
Kā ar jauniem kumeļiem.
398 [Skrundas Kld].

41497.

Meitys mani padarēja
Dziļ' upeiti bridynuot;
Brīnu es pats, brīn kumeļš,
Mierka muni zuobaceņi.
326 [Preiļu D].

41498.

Meitiņai, māsiņai,
Tur ir laba dzīvošana.
Meitas manu cepurīti
Rozītēmi izpuškoja.
15 [Alūksnes Vlk].

41499.

Mežā gāju putnu šaut,
Mežā putnu liela draudze;
Ciemā gāju meitu ņemt,
Ciemā meitu daudzi bij(a).
127 [Grostonas Md].

41500.

Mēs bijām div bāliņi,
Abi vienu daiļumiņu;
Ņemsim abi līgaviņas
No tās vienas māmuliņas.
605 [Skolas].

41501.

Mēs varam lielīties,
Ka mēs puiši piedzimuši:
Mēs varam tāļu jāt,
Katru meitu bildināt.
345 [Remtes Tk].

41502.

Ņemšu sievu, ņemšu sievu,
Ņemšu jaunu, ne vecu [veco],
Ņemšu jaunu, ne vecu [veco],
Dievs dos mantu dzīvojot.
46 [Beļavas Md].

41503.

Nasen suoču, labi muoku
Jaunas meitas keirynuot:
Aiz kalneņa aizvazdams,
Apčardamsi mutes devu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

1. Naseņ suoku, labi muoku
Jaunus puišus pīmuonēt:
Aiz kaļneņa aizvilkdama,
Apčardama sumynuoju.
174 [Kārsavas Ldz].

41504.

Nedanco, kumeliņ,
Man zināma līgaviņa;
Lai dancoja tam puišam,
Kam tā auga nezināma.
290 [Ogres C].

41505.

Nenāk meitas pie manim,
Saka sīvu māmuliņu.
Nāc, meitiņa, nebaidies,
Ne māmiņa mūs' mūžā.
398 [Skrundas Kld].

41506.

No velēnas vien pazinu,
Kuŗš bij labis arājiņis;
No maizītes vien pazinu,
Kuŗa laba cepējiņa.
6 [Aiviekstes D].

41507.

No zemītes izziedēja
Div sarkani āboliņi;
No sirsniņas iemīlēju
Sevim jaunu līgaviņu.
443 [Turlavas Kld].

41508.

Nolūkoju purva cērpu,
Saulītē nobalēj'šu;
Sen dzirdēju, neredzēju
Nekaunīgu tautu meit(u).
200 [Kuldīgas Kld].

41509.

Nošņaucos tabāciņu,
Kad nereiba alutiņš;
Apkampos ciema meitas,
Kad neredzu līgaviņu.
443 [Turlavas Kld].

41510.

Otram teicu to meitiņu,
Pašam tika prātiņam;
Es tādēļ otram teicu,
Lai nesaka cerējam.
373 [Sarkaņu Md].

- 57 -

41511.

Par māsiņu nebēdāju,
Lai aug skaista netikuse;
Ka redzētu tautu meitu
Agri eimam druviņā.
166 [Kalsnavas Md].

41512.

Palākys munys acteņis,
Namuok meitu kairynuot;
Meitas kuopja kaļniņā,
Es nu kolna lejiņā.
143 [Jāsmuižas D].

41513.

Paldies saku māmiņai,
Kas diženu audzināja:
Uz manim meitas krita,
Kā uz ogu vācelīti.
198 [Krustpils D].

41514.

Par visām puķītēm,
Nātri turu skaistāko;
Par visām meitiņām,
Kas patika prātiņam.
273 [Mores Rg].

41515.

Patīk manim tā meitiņa,
Tās meitiņas valodiņa;
Tik vien manim nepatika:
Galda kante nemazgāta.
343 [Rāvas Lp].

41516.

Pateik mani tys kalniņš,
Kur aug sorkons uobultiņš;
Pateik mani tys cīmiņš,
Kur aug muna ļaudoviņe.
35 [Baltinavas Abr].

41517.

Pateik man tys cīmeņš,
Tuo cīmeņa dzaltonīte;
Man vajaga līgaveņis,
Kab es tevja napajimtu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41518.

Patīk man tij meitiņa,
Tās meitiņas vainadziņš,
Lai griež galvu, kur griezdama,
No vaiņaga vien pazinu.
3 [Adulienas Md].

41519.

Pav'sar meitas ravēdamas
Mani aklu daudzināja;
Pagaidiet rudentiņu,
Es jums acis parādīšu.
7 [Aizkraukles Rg].

41520.

Pylns pūriņš boltu bārzu -
Kuru gribu, tū nūcārtu;
Pylna ustoba jaunu meitu -
Kuru gribu, tū precēju.
170 [Kapiņu D].

41521.

Plata plata liepas lapa,
Vēl platāka kļava lapa;
Mīļa mīļa māsa bija,
Vēl mīļāka līgaviņa.
127 [Grostonas Md].

41522.

Pruoteņam beja tykus(e)
Aiz yudiņa ļaudaveņa.
Dzeitum laivu, stīptum rūku,
Ka māmeņa naradzātu.
326 [Preiļu D].

41523.

Prūšu meitas ļoti lepnas,
Tās pie manis gan nenāk;
Tās nemāk miežu pļaut
Celmainā līdumā.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

41524.

Puika beju, puisāniņš,
Nyule veiris taisījūs;
Nyule gribu šyudinuot
Uobeļ zīdu kažūciņu.
389 [Silajāņu Rz].

41525.

Puisīts augu, na meiteņa,
Man pyureņa navajag.
Kur es guoju, tur pyureņš,
Tur naksneņu puorgulēju:
Vai uz cepļa, vai zam cepļa,
Vai aiz vaca palaunīka.
605 [Skolas].

- 58 -

41526.

Puisīts beju, na meitiņa,
Maņ pouriņa navajdzēja:
Maņ bej siermi, maņ bej bāri,
Kas valk puoru koupādami.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41527.

Puiseits beju, na meitiņa,
Man pyureņa navajaga;
Pats es sovu darējumu
Pamozom i izvolkuoš(u).
389 [Silajāņu Rz].

41528.

Puiškins beju, na meitiņa,
Man pyuriņa navajaga;
Kur nūīšu, tur dzeivuošu,
Kur nūkrisšu, tur guleišu:
Voi škiunī, voi pyunī,
Voi uz klāva gārkuluos.
466 [Vārkavas D].

41529.

Puisīts biju, ne meitiņa,
Man pūriņa nevajag;
Es mācēju zirgus jāt,
Iemauktiņas skandināt.
115 [Galgauskas Md].

41530.

Raibi cymdi man odami,
Vaira raibi globuojami;
Meil meitiņa, kur gulēju,
Vara meil, kur dūmuoju.
414 [Stirnienes Rz].

41531.

Saldis saldis sukuriņš,
Vēl jo saldis medutiņš:
Salda salda mūs māsīna,
Vēl saldāka mātes meita.
94 [Dunikas Lp].

41532.

Sapelēj'se balta maize
Man paltraka kabatāi;
Kad būt' mana līgaviņa,
Tā būt' viņu izvākuse.
427 [Tadaiķu Lp].

41533.

Sasodītais alutiņis,
Tas man skādi padarīja:
Neatradu līgaviņu
Pašā kalna galiņāi.
560 [Rīga ].

41534.

Svilpoj vierba sileņā,
Trauki munu kumeliņu;
Zynu, zynu meitu klēti,
Kur guļ muna mīleiguo.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41535.

Silta bija tā pusīte,
Kur saulīte agri lēc;
Mīļa bija tā sētiņa,
Kur aug mana līgaviņa.
242 [Lubejas Md].

41536.

Seņ dīneņas lakstīgola
Pūra molu tricynuoja;
Seņ jau muna ļaudoveņa
Īmīļuota, napracāta.
174 [Kārsavas Ldz].

41537.

Sen iejūgtu kumeliņu
Izbraukt vien nevarēju;
Sen derēta līgaviņa,
Vēl nav vesta sētiņā.
589 [Kuldīgas apr.].

41538.

Šavu slūku, šavu ierbi,
Šavu raibu žagatiņu;
Lai es šavu tautas meitu
Pašas laimes lykumā.
35 [Baltinavas Abr].

41539.

Sēd' pie manis, tautu meita,
Kā pie zaru ozoliņa,
Lai nu redz tie ļautiņi,
Kas man tevis nevēlēja.
449 [Ungurmuižas D].

41540.

Sīkas mazas man māsiņas,
Kā auziņas saaugušas;
Citai pirku pazīlīti,
Citai visu vainadziņ'.
3 [Adulienas Md].

41541.

Smuks puisītis es izaugu,
Mani meitas naļūbeja.
Pierku ūgas, uobuleņus,
Kū meitiņom padalīt;
Cik nūpierku, tik atdevu,
Vys meitiņas naļūbeja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 59 -

41542.

Skaists es biju mātes dēls,
Man's meitenes nemīlēja.
Šķinu riekstus, āboliņus,
Kairināju mātes meitas.
605 [Skolas].

41543.

Skaista skaista linu druva,
Vēl skaistāka driķu druva;
Skaista skaista man' māsiņa,
Vēl skaistāka līgaviņ(a).
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

41544.

Skrej, bitīte, tai zemē,
Kur aug mana līgaviņa,
Aiznes viņai mīļus vārdus
Vienāi spārna galiņā.
Kad piekusa spārnu gali,
Laidies laivas vēlogā.
39 [Bārtas Lp].

41545.

Smolku grīžu tebēciņi,
Jaunu jemu laudoviņi;
Sapeipēju tebēciņu,
Saaudzēju laudoviņi.
53 [Biķernieku D].

41546.

Smiekli vien, ērmi vien
Ar tām ciema meitiņām;
Es viņām roku sniedzu,
Viņas man muti dev(a).
467 [Vārmes Kld].

41547.

Sūdej, Dīvs, tautu [tāv'] ar muoti,
Ka jī mani naženēja;
Īt rudeņs, garas nakt's,
Navar vīnam sagulēt.
174 [Kārsavas Ldz].

41548.

Strauja strauja upe tek,
Vēl straujāka Daugaviņa;
Strauja, strauja man' māsiņa,
Vēl straujāka tautu meita.
48 [Bērzaunes Md].

41549.

Svātdiņ reitā agri guoju,
Iz bazneicu Dīva lyugtu:
Lyudžu, lyudžu, prosu, prosu,
Lai dūd skaistu ļaudaveņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41550.

Sveķiem cirtu to priedīti,
Kam sarkana galotnīte;
Nolūkoju to meitiņu,
Kam sarkani vaigu gali.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41551.

Šis celiņš, tas celiņš,
Mava mans ejamais;
Šī meitiņa, tā meitiņa,
Nava manas līgaviņas.
198 [Krustpils D].

41552.

Šitā pati tā meitiņa,
Kas man' kūla ganīdam',
Ne es vis puisīts būšu,
Ka es tevim to piedoš(u).
14 [Alsviķa Vlk].

41553.

Tā mēs, brāļi, dzīvosim,
Bez laulības nomirsim;
Lai mēs savus zābaciņus
Ap meitāmi noplēšam.
241 [Lubānas Md].

41554.

Tais', māmeņ, maņ boltu vītu
Tymsejāji kaktiņā,
Lai es radzu gulādams,
Kū darēja cīma meitas.
170 [Kapiņu D].

41555.

Tuoļi tuoļi es redzēju
Zaļu rudzu teirumeņu;
Aiz tuo rudzu teirumeņa,
Tī aug muna ļaudaveņa.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

41556.

Tara tara, kur tu brauks(i)
Ar tim vara ratiņim?
Braukš' uz Reigu syudzātūs,
Ka maņ's meitas namīļoj.
389 [Silajāņu Rz].

- 60 -

41557.

Tys bej muns kumeleņš,
Kurs svīž snīgu komonuos;
Tei bej muna leigaviņa,
Kura guoja kluot gulāt.
358 [Rugāju Abr].

41558.

Tautu meita, dzaltanīte,
Ar gradzynu kairinuoja.
Ko es tevi nakairinu,
Man doncuoja kumeliņš.
605 [Skolas].

41559.

Tautu meita zeltenīte,
Sauca mani dzērājiņu.
Vēl tu būtu, ja es ņemtu,
Dzērājiņa līgaviņa.
127 [Grostonas Md].

41560.

Tautas meita kā puķīte
Solījāsi mana būt;
Atnāks jauka vasariņa,
Iešu viņas apraudzīt.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

41561.

Tautu meitai pasacīju
Tikai vienu sakumiņ':
Tu ar savu lepnumiņu
Sapelēsi vaiņagē.
200 [Kuldīgas Kld].

41562.

Tautu meita, tautu meita,
Kod es tevis sagaidīšu?
Tikai tod es sagaidīšu,
Kad jau byušu kalniņā.
365 [Sakstagalas Rz].

41563.

Tautu skuķe, lauka lapsa,
Sauca mani sila zaķi.
Vēl tu būsi brāliņam
Sila zaķa līgaviņa.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

41564.

Tās meitiņas, brūnacītes,
Uz manimi lūkojās.
Vai nebiju es puisītis,
Vai ne stalts tēva dēls?
Trim stūŗiem cepurīte,
Šūdināti zābaciņi.
198 [Krustpils D].

41565.

Tev, alksnīti, trauša miza,
Tu lūkam nederēj(i).
Tev, bajār, slinkas meitas,
Kas prātam nederēj(a).
427 [Tadaiķu Lp].

41566.

Tīrīts labs, tīrams labs,
Kur locīt kumeliņ'.
Māsa laba bāliņos,
Pret tautām lieloties.
358 [Rugāju Abr].

41567.

Traidu traidu, ciema meitas,
Ko tās traidu, ko netraidu?
Vai tās traidu mani pašu,
Vai ar manu kumeliņu?
115 [Galgauskas Md].

41568.

Tupi, tupi, tēva suni,
Gaidi meitai precinieku;
Dabūs' cimdu, dabūs' zeķu,
Dabūs' vīna biķerīti.
358 [Rugāju Abr].

41569.

Trīs gadiņi nolūkoju,
Kas tikusi mātes meita;
Kas tikusi mātes meita,
Kas darbiņa darītāja.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

41570.

Trīs gadīni tautu meita
Raudādama vie staigāja.
Dzied' vai raudi, tautu meita,
Es jau tevi gan neņemšu.
192 [Kosas C].

41571.

Trīs māsīnas sasēdušas
Pašā kalna galīnā:
Viena bija tieva gaŗa,
Otra bija zema resna,
Trešā pate daiļākā,
Tā tīk manam augumam.
192 [Kosas C].

- 61 -

41572.

Tu, meitiņa, nezināji,
Kādas domas es domāju.
Es domāju tev' saķert,
Abus vaigus nobučot.
552 [Madona Md apr.].

41573.

Upītē, upītē
Baltu roku (no)mazgātu;
Ciemiņā, ciemiņā
Skaistu meitu lūkotos.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41574.

Uz Litaiņim, uz Litaiņim,
Uz litainīšu meitenem.
Litainīšu meitenītes
Ceļa molā gūvis gona.
35 [Baltinavas Abr].

41575.

Uz Liteni, uz Liteni,
Uz liteniešu meitiņām.
Zilas zaļas litenietes,
Kā vārniņas vazājās.
605 [Skolas].

41576.

Vai no elles tā izlīda,
Tik dižena tēva meita!
Man nokrita cepurīte,
Uz tevim raugoties.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

41577.

Vai ticat, neticat,
Man deviņas brūtes bija:
Trīs audējas, trīs šuvējas,
Trīs cimdiņu adītājas.
345 [Remtes Tk].

41578.

Vai tu traka, jauna meita,
Jauna puiša klausīdama!
Cik sietā ūdens stāv,
Tik pie puiša pravdas bija!
143 [Jāsmuižas D].

41579.

Vakar beja vakardīna,
Vakar es aizgulevu;
( Vakar es aizgulevu )
Malnā kraukļa krūdziņā;
Šudiņ mani atsyutēja
Jaunu meitu pulciņā.
605 [Skolas].

41580.

Vaca buoba leikim zūbim
Sūlej mani sovu meitu;
Suns apādi tovu meitu,
Es jau patsi vacumā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41581.

Vēja ķerta, tu meitiņa,
Tu jau mani nadabūsi;
Lāpi savu slinkumiņu
Ar kažoka ielāpiem.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

41582.

Vīna beja man muosiņa,
Ūtra, bruoļa ļaudaviņa,
A tej treša, eistum sveša,
Tai padevu savu rūku;
Tai padevu sav' rūciņu,
Savu zalta gredziniņu.
466 [Vārkavas D].

41583.

Viens man teica, pieci liedza,
Lai nejemu šo meitiņ(u).
Klausīj' vienu teicējiņu,
Nekā piecus liedzējiņ(u)s;
Teicējami cimdu pāris,
Liedzējam ļauni vārd(i).
104 [Ēdoles Vp].

41584.

Vilkos ātri, gāju rāpus,
Jaunas meitas meklēdams;
Pamanīja ciema suņi,
Tie man bikses saecēja.
Būt' es stāvus meitas ķēris,
Suņi bikses nesaplēstu.
560 [Rīga ].

41585.

Visi kolpi, tāva dēli,
Līgaviņas apņāmuši;
Man kaunīga māmuliņa,
Nedrīkst ļaužu bildināt.
449 [Ungurmuižas D].

41586.

Visi puiši dabū sievas -
Vai es viens nedabūšu?
I man bija rudzi sēti
Abās pusēs lielu ceļu.
378 [Seces Jk].

- 62 -

41587.

Zila sila priedenīte
Šurpu turpu locījās;
Tā locīšu mātes meitu
Pa savam prātiņam.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

41588.

Zinu, zinu redzu, redzu,
Galdiņš pats nomazgāts;
( Galdiņš pats nomazgāts,)
Galdam kājas nemazgātas.
Ar cimdiemi govis slauca,
Ar dakšāmi vietu taisa.
119 [Gaujienas Vlk].

41589.

Žeigurīts mozs putniņš
Kaņepīti kustynoj;
Es puisāns kai ūzuls,
Meitas muoku keirinuot.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

★

3. Citu cilvēku padoms un brīdinājums, sevišķi attiecoties uz lūkošanu un precībām; vispārīgi novērojumi un spriedumi par jaunekļu savstarpējo satiksmi

11589.

Āriņās ganīdama,
Cit~ āriņu taujājos:
Zinu savu bāleliņu
Šo āriņu vedamo.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11589¹.

Āriskam bērziņam
Daudzi smalku žagariņu;
Daudz man jaunu bāleliņu,
Daudz vedīšu vedekliņu.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

11590.

Aija aija vasariņa,
Daudz tu vīli dzeltānīšu!
Citu vīli ir zināmu,
Citu vīli nezināmu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11591.

Aija aija vasariņa,
Šogad vīra nedabūsi.
Ja dabūsi, tad dabūsi
Uz citam rudeņam
Vecu krievu, vecu krievu
Ar vecām tupelēm.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

11592.

Ai bāliņi, ai bāliņi,
Kur tu ņemsi līgaviņu?
- Ciemā ņemšu līgaviņu
Ar sudraba vaiņadziņu.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

11593.

Vai brālīti, vai brālīti,
Tev~ piekrāps tautu meita!
Kur tu jēmi, tev nebija
Smalka linu nēzdoziņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11594.

Ai brālīti mīļu baltu,
Neņem dzedru līgaviņu:
Dzedra sieva cauru mūžu
Tev asaras ritinās.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

11595.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Jau dzeltānas bērza lapas;
Vēl manami bāliņam
Nederēta līgaviņa.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

11596.

Vai Dieviņ, nepieder
Bez sudraba līgaviņa;
Ņem, brālīti, sudrabotu,
Lai tikuse, netikuse.
224 [Kabilē (Kld)].

11597.

Ei kaimiņ, ei kaimiņ,
Kam mēs divi baŗamies?
Tavs dēliņš, mana meita
Viens otram mutes deva.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11598.

Ai kaimiņi, nāburdziņi,
Kā mēs mīļi dzīvojam:
Mani dēli, tavas meitas
Kopā guļ dienavidu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 63 -

11599.

Vai kuplais ozoliņ,
Apakš tevi zaļa zāle;
Vai lepnais tēva dēls,
Pievils tevi sērdienīte.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ai sarkanu āboliņu,
Pāraugs tevi grīsla zāle;
Ai mazā mūs~ māsiņa,
Piekrāps tevi tautu dēls.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

11600.

Ai māsiņ, ai māsiņ,
Dzīrās tautas uz tevim.
Grūžo savu pagalmiņu,
Lai nejāja šoruden!
121 [Gulbenē (Md)].

11601.

Ai meitiņ nelietiņ,
Kas tev~ lielu noprecēs?
Viņas sētas netiklīts,
Tas uz tevim kājas aun.
- Ei māmiņ, nerunā
Tādas blēņu valodiņas;
Pie tā puiša es neietu,
Kaut es puiša neredzē(j)se.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

11602.

Vai puisīti, puisēniņi,
Valdi savu traku prātu!
- Vai māsiņa, zelta roze,
Es nevaru novaldīt.
Tāda mana valdīšana
Kā lielā zobu sāpe.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

11603.

Ai smīdra sila priede,
Aug~ manām bitiņām;
Ai greznā tautas meita,
Aug~ manam bāliņam.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

11604.

Ai puisīti aumulīti,
Tavu smalku atslēdziņu:
Tu atslēdzi meitiņām
Mīlestības kambarīti.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11605.

Ak tu zēna knēverīti,
Pieviļ jaunu meitenīti;
Vēl tai bija bērza rīkstes,
Vēl klausīt māmiņai.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11606.

Ak tu sila cielavīna,
Tavu skaistu cekulīn~!
Kas man tevi rokā dotu,
Jaunākam bālīnam!
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

11607.

Ak tu tautu neveiklīti,
Nejēdz~ meitas [sievas] nolūkot.
Palaid savu kumeliņu,
Tas tev sievu nolūkos!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 1253 [Kroņa laicenē].

11608.

Aiz asuma ābelīte
Viena zied kalniņā;
Aiz barguma brāļa māsa
Ilgi sēd bāliņos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Aiz sīkstuma ķļava lapa
Stāvēj~ ilgi ķļaviņā;
Aiz barguma brāļu māsa
Stāvēj~ ilgi bāliņos.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11609.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tur kūra uguntiņu?
Jauni puiši dedzināja
Savas vecas cepurītes.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Aiz kalniņa dūmi kūp,
Uguntiņa neredzēju.
Jaunas meitas dedzināja
Savus vecus lakatiņus.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11610.

Aiz kalniņa ielejā
Visai skaista rožu leja;
Ej, brālīti, tai mājā,
Tur būs tava līgaviņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

11611.

Aiz kalniņa lejiņā
Driķu druva nokaltusi;
Tā lai kalst tie puisīši,
Kas meitiņas neprecē.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 64 -

11612.

Aiz kalniņa līcīšos
Puiss ar meitu spēlējās.
Dievs to zin, velns to zin,
Kas tēvam pasacījis.
Tēvs sagrāba rīkšu sauju,
Sukā dēla muguriņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11613.

Aiz ko rozes šovasar
Vairāk vīta ne ziedēja?
Protu, protu, redzu, redzu,
Māsiņ~ ilgi nedzīvos.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11614.

Aiz skujām kupla liepa
Eglainā nelapoja;
Aiz laiskuma nāburg~ meitas
Mūžam sēd neprecētas.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

11615.

Aiz straujuma kumeliņš
Nesa laužņu iemauktiņus;
Aiz barguma brāļa māsa
Ilgi sēd bāliņos.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11616.

Aiz upītes balti bērzi
Sudrabiņa lapiņām;
Tur es dotu sav~ māsiņu,
Kad būt~ liela izauguse.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11617.

Aiz upītes kupla liepa,
Pilna baltu gaigaliņu;
Būt~ man bijse ošu laiva,
Vienu vestu bāliņam.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

11618.

Aiz upītes melni alkšņi,
Pilni baltu gaigaliņu.
Celiet laivu, jauni puiši,
Tad jūs kādu dabūsiet!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

11619.

Aiz upītes dailas meitas
Platas auda villainītes.
Kaut varētu pāri tikt,
Vienu vestu brālītim.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

11620.

Aiz upītes tautu meita
Kā dzeltāna cielaviņa;
Tā raugiet, brāleliņi,
Ka rokā dabūjiet!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11621.

Aizamērsa, aizamērsa
Zērņim driva naacāta;
Aizamērsa, aizamērsa
Bruoļam sīva napracāta.
Ecēsim zērņim drivu,
Precēsim bruoļam sīvu.
426 [Sakstagala pag. Rz].

11622.

Aizpurviešu meitiņām
Vizulīšu vainadziņi;
Gan gribēja lauka zēni,
Nedrīkstēja zadināt.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

11623.

Elkšņi vien alksnājā,
Nav neviena ozoliņa,
Kalpi vien Gulbenē [Lizumā],
Nav neviena tēva dēla.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

11624.

Apkārt kalnu saule tek,
Gaŗu dienu meklēdama;
Tāļu jāja slinki puiši
Daiļu meitu lūkoties.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)]. 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Apkārt kalnu saule tek,
Gaŗu dienu kavēdama;
Tāļu jāja slinki puiši
Dailu meitu lūkoties.
Tāļu jāja, dārgi pirka,
Pārved slinku, netikušu,
Pārved slinku, netikušu,
Snauž pirmāja vakarā,
Pievērpuse mušai kāju,
Zirnākslima deguntīnu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

- 65 -

11625.

Ar kruķīti izkruķēju
Sav~ māsiņu tautiņās;
Ar kāsīti kabināju
Brālītim līgaviņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11626.

Atraitnīti, bāleliņ,
Ņem atraitni līgaviņu,
Lai uz tevi neraudāja
Divi zīļu vainadziņi.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11627.

Atskrien krauklis sarkanbārzdis
Mūs~ meitiņas lūkoties.
Skrej projām, sarkanbārzdi,
Mūs~ meitām smuki puiši.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11628.

Audzi, audzi, ozoliņu,
Rūtaiņām lapiņām;
Tepat tava liepa auga
Vaskotiem zariņiem.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

11629.

Audzi, audzi, ozoliņi,
Še ir tava liepa aug,
Še ir tava liepa aug,
Zem tavām pazarēm.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11630.

Audz jel, magone,
Aiz dadža krūma,
Lai tevi nepūta
Ziemeļa vēji;
Audz jel, māsiņa,
Aiz bāleliņa,
Lai tevi neredz
Sīvajas tautas.
224 [Kabilē (Kld)].

11631.

Audz, liepiņa, žuburaina,
Lai necirta lūcenieki;
Audz, māsiņa, nikna barga,
Lai neveda kaimiņos.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Audz, bērziņi, žuburainis,
Lai necirta laucenieki;
Audz, māsiņa, sīva dzedra,
Lai kalpiņis nelūkoja:
Kaļpiņami nevajaga
Sīvas dzedras līgaviņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11632.

Audz, liepiņa, žuburaina,
Lai necirta lūcenieki;
Audz, māsiņa, nikna barga,
Lai tev~ jaunas neizved.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11633.

Audz, māsiņa, žigli liela,
Es tev jāšu panāčos:
Sarūs~ mana sīka nauda,
Nopel balti dalderīši.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

11634.

Audz purvā, purva bērzs,
Purvā tevim nolīgot;
Ai bargā brāļu māsa,
Tev brāļos nodzīvot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11635.

Auga man~ bolti z~ērņi,
Auga bolti buol~el~eņi;
Auga man~ skaistys māršys
Pa vysīm cīm~eņīm.
426 [Sakstagala pag. Rz].

11636.

Augat, meitas, lūdzat Dievu,
Taps Kalnmuižas novadē!
Kalnamuižai smuki puiši,
Baltas maizes arājiņi.
190 [Kuldīā].

11637.

Augsti kalni, dziļas lejas,
Tāļu balsis noskanēja;
Kas tikusi mātes meita,
Tāļu jāja precenieki.
190 [Kuldīā].

11637¹.

Augstu skrēja vanadziņis,
Zemu spārnus lidināja;
Tālu puiši slavu laida,
Teju ņēma līgaviņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 66 -

11638.

Augstu skrēja vanadziņis,
Zemu spārnus plivināja;
Tepat vieni lidināja
Uz manāmi māsiņām.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

11639.

Auzu auzu kumeļam,
Smalku linu pātadziņas;
Rīkšu rīkšu dēliņam,
Ne jaunam līgaviņas.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Pīckas pīckas, ne auziņas
Trešvasaras kumeļam;
Rīkšu rīkšu dēliņam,
Ne jaunam sievas ņemt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

11640.

Bagāts ņēma bagāto,
Naudas, mantas gribēdams.
Ne tam naudas, ne mantiņas,
Ne mīlīgas dzīvošanas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11641.

Bagāts puisis lielījās
Ņemt bagātu līgaviņu.
Kur tie ies, kur neies,
Abi tādi tikušies?
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

11642.

Bagāts tēvs laisku meitu
Sudrabā kaldināja,
Lai ņem mani bāleniņi,
Sudrabā raudzīdami.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11643.

Bargas tautas, nenāciet
Pastarītes bildināt:
Tai bāliņi saauguši,
Sakaluši zobintiņus.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11644.

Bargs būdams, bāleliņ,
Neņem bargas līgaviņas:
Bargs jūs viens, bargs otars,
Jums saimīte nedzīvos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11645.

Bajāriņa slinkas meitas
Tāļu vien taisījās.
Lai iet tāļu, lai iet tuvu,
Nāk slavīte atpakaļ.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11646.

Bajārs ņēma līgaviņu,
Caur sietavu sijādams.
Tai ar bija meitai būt,
Kas caur sietu iztecēja!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

11647.

Bajārs savas slinkas meitas
Sudrabā kaldināja.
Tur bij lieta lūkoties
Dzērējiņa dēliņam.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

11648.

Bajārs sola savu meitu,
Sola bēru kumeliņu.
Tava meita varen slinka,
Āznaglotis kumeliņis.
158 (Tosmarē).

11649.

Balta balta tā meitiņa,
Tā nav bijse saulītē;
Tā bij laba kalpam ņemt,
Pirtenieka dēliņam.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Skaista auga brāļu māsa,
Saulei acu nerādīja.
Tā būs laba mūžiņā
Kalpam kāju āvējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11650.

Balta balta tautu meita
Pa jūriņu laivu dzina,
Sajutusi man~ brālīti,
Sav~ maizītes arājiņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

11651.

Balta balta cielaviņa
Zem tiltiņa mazgājās;
Div~ pelēki vanadziņi
Uz tās vienas lidenēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 67 -

11652.

Balta kaza piena prasa,
Pate piena devējiņa;
Jauni puiši mutes prasa,
Paši mutes ņēmējiņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11653.

Balta mute tai meitai,
Tā nav gājsi vējiņā.
Dievs žēlo to māmiņu,
Kam tā tapa jaunieviņa.
190 [Kuldīā], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11654.

Balta puķe vīstījās
Zem kumeļa kājiņām;
Tautu meita dāvājās
Baltajam brāliņam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Skaista puķe locījās
Zem kumeļa kājiņām:
Tā nebija skaista puķe,
Tā bij brāļa līgaviņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

11655.

Balta zied ābelīte
Uz kaimiņu robežām,
Šurpu zari nolīkuši
Uz maniem brālīšiem.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

11656.

Baltas auga tās meitiņas,
Kas Ventiņas maliņā.
Ziepēs puiši mazgājās,
Tad tik gāja lūkoties.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

11657.

Baltas kājas, baltas krēpes
Bandenieka kumeļam.
Tam es dotu sav~ māsiņu,
Būt~ tā liela uzauguse.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

11658.

Baru bariem i pārgāju
Par bāliņa tīrumiņu,
Ar bāliņu runādama,
Kam neņēma līgaviņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11659.

Baru pļāvu, bar~ atstāju
Bāleliņa tīrumā,
Bāliņam spītēdama,
Kam neņēma līgaviņas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

11660.

Bēdz, māsiņ, ja tu vari,
No dzērāja tēva dēla;
Nes rokā vaska kurpes,
Galvā zīļu vainaciņu!
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

11661.

Bēdz, meitiņa, sīvus kungus,
Nebēdz labu kalpa puisi:
Kalpa puiša laime nāca
Par deviņi ezeriņi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

11662.

Bērni bērni, lasāt vārpas,
Vārpas gul tīrumā;
Puiši puiši, ņemat meitas,
Meitas sēd vaiņagā.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11663.

Bez padoma tēva dēls,
Kur tu ņemsi padomiņu?
Lūdzies gudru mātes meitu,
Padomiņa devējiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11664.

Bij man mieži, nav man alus, -
Būs man alus, kad darīšu;
Bij man brāļi, nava māršu, -
Būs man māršas, kad vedīšu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11665.

Bij tai meitu māmiņai
Visdaiļāki izvesties;
Bij dažam puisīšam
Cepur~ ņemt šaujiņā.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

11666.

Bite bite tautu meita,
Ābulāi kājas āva.
Mans bāliņis dravenieks,
Neņems tevi, bitenieci,
Neņems tevi, bitenieci,
Pūkaināmi kājiņām.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 68 -

11667.

Bitīt, šūnu nenicini,
Šūniņos gulēdama;
Māsiņ, tautu nenicini,
Bāliņos dzīvodama!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Auziņ, spilvas nenicini,
Spilvītē gulēdama;
Meitiņ, puiša nenicini,
Bāliņos dzīvodama!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Es bērziņa nelocīju,
Bērzājāi ganīdama;
Es tautiņu nenicinu,
Bāliņosi dzīvodama.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

11668.

Bitīt, tavu vieglumiņu,
Tev nelīka dābuliņš;
Māsiņ, tavu dailu rotu,
Tev nejāja sveši ļaud~s.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11669.

Bitīt~ liela, bitīt~ maza,
Bitīt šūnu šuvējiņa;
Meitiņ~ liela, meitiņ~ maza,
Meitiņ~ puišu kavēklīts.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

11670.

Brāļam māsa nemīlēja,
Atdzen govis, ganījuse,
Kā mīlēja tautu meita,
Saulītē cēlusēs.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11671.

Brāļam sievas es neteicu,
Lai tas jēma, kur tam tika,
Lai tas jēma, kur tam tika,
Lai vez [=uz] mani neraudāja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

11672.

Brāļam sievas es neteikšu,
Lai tas ņēma, kur tam tika;
Svainīšam, tam es teikšu,
Būs man laba ietaliņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Brāliņam netaulavu,
Kāda tika, tādu jēme;
Dieveŗam, tam taulavu,
Tam ar mani jādzīvo.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

11673.

Bāleliņ, bāleliņ,
Kad tu ņemsi līgaviņu?
Kad tu mani vizināsi
Kamaniņu galiņā?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

11674.

Brāleliņi pureniņi,
Patīk tevim tā meitiņa,
Patīk tevim tā meitiņa,
Jūdz kumeļu kamanās!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11675.

Bāleliņš bēdājās,
Šogad sievas nedabūs:
Šogad auga plāni mieži,
Apīnīši neziedēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11676.

Bāleliņis man vaicāja,
Kuŗa laba ciema meita.
Man, brālīti, visas labas,
Es nevienu nevainoju.
190 [Kuldīā].

11677.

Bāliņ, manu bāleliņu,
Nepērc jauna kumeliņa:
Jaunu pirksi kumeliņu,
Agri jāsi tautiņās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11678.

Bāliņam(i) lieli prieki,
Ka(d) māsiņas daiļas aug;
Tautiņām(i) liela bēda:
Kā rokā dabūsim?
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

1. Brāliņiem lieli prieki,
Ka māsiņa skaista aug;
Tautiņām lielas bēdas:
Kā rokā dabūsam?
Gan teicēs zagšus zagt,
Gan teicēs nakti vest.
Kā jūs mani nozagsiet?
Kā jūs nakti vedīsiet?
Vido māršu malti gāju,
Vido māršu druviņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 69 -

11679.

Brālis brāli neredzēja,
Tautu meita vadājama;
Es māsiņu ieraudzīju,
Vidū tautu stāvēdamis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11680.

Brālīts manim nenopirka
Vienu vaŗa gredzentiņu;
Tautu meita, ne māsiņa,
Tai nopirka sudrabiņa.
188 [(?)].

1. Brālīts mani māsu sauca,
Ne gredzenu nenopirka;
Kāda māsa tautu meita,
Tai nopirka sudrabiņa?
190 [Kuldīā].

11681.

Brālīts māsas nežēloja
Izmirkušas, sasalušas;
Tautu meitas gan žēloja,
No gultiņas ceļoties.
121 [Gulbenē (Md)].

11682.

Bāliņš man pavaicāja,
Kur būs ņemt līgaviņu.
Ņem, bāliņ, irbes meitu,
Irbes meitas gan bagātas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11683.

Brālīts mani nevizina
No kalniņa lejiņā;
Kāda māsa tautu meita,
To vizina pret kalniņu?
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

11684.

Bāliņš nesa tautu meitu
Sava zirga mugurā;
Es māsiņa bāliņam,
Es tecēju kājiņām.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Brālīts sauca tautas meitu
Savās kriju kamanās;
Es bij~ pate īstā māsa,
Man jātek kājiņām.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

11685.

Brālīts saka māmiņai:
Meklē labu līgaviņu!
Lūko pats, bāleliņ,
Kas tavam prātiņam!
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

11686.

Bāliņš saka māsiņai:
Ņemšu skaistu līgaviņu.
Ņem, bāliņ, neņem skaistas,
Tā tev kaunu padarīs.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11687.

Bāliņš sauca tautu meitu:
Sirsniņ, mana dvēselīt!
Es, bāliņa īsta māsa,
Tā vārdiņa nedzirdēju.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

11688.

Brālīts savu daiļu māsu
Kliedaŗos audzināja.
Puiši, rokas mazgājiet,
Ja gribieti sveicināt!
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

11689.

Bāliņš savu daiļu māsu
Rokā veda rādīdams:
Kuŗš puisītis sievas grib,
Mana māsa vīra grib.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11690.

Brālīts sedza tautu meitu,
Mani cēla rijiņē;
Būt~, brālīti, mani sedzis,
Mēs no vienas māmuļītes.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

11691.

Brīnums man, liels brīnums,
Elkšņiem zied rožu ziedi;
Vēl lielāki brīnumiņi,
Puišiem mīl meitu māte.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11692.

Brūtgāns brūtes raudzījās,
Mute melna, nemazgāta.
Ej uz namu, mazgā muti,
Tad nāc meitu kambarī!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

- 70 -

11693.

Buciņš grauza kārklu krūmu,
Abas kājas piemīdams;
Puisīts deva meitai mutes,
Abus vaigus glaudīdams.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

11694.

Daiļa meita ceļu gāja,
Daiļa rota mugurā;
Nav neviena daiļa puiša,
Kas noņēma vainadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11695.

Daiļa pļava, kad nopļauta,
Vēl daiļāka, kad sagrābta;
Daiļa māsa bāliņam,
Vēl daiļāka tautu meita.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

11696.

Daila priede siliņā
Gaida daila dējējiņa;
Daila meita māmiņai,
Gaida daila atjājot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11697.

Doncoi, mārga, nabādoi,
Tova Laima nasavaļoi,
Tova Laima uz pyūreņa
Sēd sudobra laiveņā,
Sēd sudobra laiveņā,
Zalta krūne galveņā.
435 [Latgalē].

11698.

Dari, dari, bāleliņ,
Gan es tev atdarīšu!
Tautu meitai laipu meta,
Mani grūda ūdenī.
1311 [Apē (Vlk)].

11699.

Dari muižu, bāleliņi,
Es dzīvot palīdzēšu.
- Jau, māsiņa, tava muiža
Sen gatava tautiņās.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

11700.

Daža laba kaņepīte
Paliek dārza maliņā;
Daža laba mātes meita
Paliek meitu kārtiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11701.

Dažs puisītis tā sacīja:
Ilgi stāv tā meitiņa!
Vairāk ilgi nestāvēja,
Kā Dēkliņai Dievs vēlēja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11702.

Dažu labu purva malu
Aiz ūdeņa neaŗam;
Dažu labu mātes meitu
Aiz barguma neņemam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11703.

Daudzi daudzi to meitiņu,
Kas ar puišiem ķekājās.
Ai meitiņas, kaunāties,
Puiši jūsu neprecēs.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11704.

Daudz mežāje ogas, rieksti,
Neviens viņas nelasīja;
Māmiņaji daudz meitiņas,
Neviens viņas nelūkoja.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

11705.

Daudzi priežu siliņā,
Visas grib dzenājamas;
Daudzi meitu māmiņai,
Visas grib precējamas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11706.

Diezgan bija, diezgan bija,
Vēl diezgan vajadzēja:
Gan man bija pašam sieva,
Vēl brāļam vajadzēja.
158 (Tosmarē).

11707.

Diezgan ceļu, diezgan ceļu
Labajam kumeļam;
Diezgan ļaužu, diezgan ļaužu
Labam ļaužu bērniņam.
121 [Gulbenē (Md)].

- 71 -

11708.

Dieviņ, tavu likumiņu,
Katram savi rājējiņi:
Incis runcis peles ķēra,
Jauni puiši meitenītes.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

11709.

Dievs dod laimi, nedod laimi
Puišam mirt bez laulības!
Pieci gadi velli gāja
Apkārt kapu svilpēdami;
Trīs gadiņi žurkas krimta
Spožajos zābaciņus.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

1. Nedod Dievs, nedod Dievs
Puišam mirt bez laulības!
Pieci gadi velli gāja
Apkārt kapu raudādami,
Asariņas slaucīdami
Pakuliņu nezdaugā.
Dieviņ, dodi, Dieviņ, dodi
Metai mirt bez laulības!
Pieci gadi puiši gāja
Apkārt kapu raudādami,
Asariņas slaučidami
Zīžautiņa nezdaugā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2. Nedod Dieviņ, nedod Laime
Puišam mirt bez laulības!
Kur mirst puisis bez laulības,
Tur iet vilki gaudodami.
1311 [Apē (Vlk)].

11710.

Dievs dod zivju zvejniekam
Tukšu laivu nobraukāt;
Dievs dod meitu brāķeŗam
Līgaviņas nedabūt!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

11711.

Dievs palīdz mudīgam
Mudīgos solīšos
Braukāt bēru kumeliņu,
Dabūt skaistu līgaviņu.
1311 [Apē (Vlk)].

11712.

Dēlu māte precēdama
Sietu nesa rociņā.
Sijā sietu, niekā vāku,
Tu labākas nedabūsi!
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

11713.

Diža meita ceļu gāja,
Diži gurnus grozīdama.
Nava mani bāleniņi
Tik dižani saauguši.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11713¹.

Dižanais tēva dēls,
Tukša tava maltuvīte;
Tev nebija līgaviņas,
Maltuvītes malējiņas.
Dižanais tēva dēls,
Auksta tava gultas mala;
Tev nebija līgaviņas,
Gultas malas sildītājas.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

11714.

Dižans auga, ražans auga
Man tas viens bāleliņš;
Tam es ņemšu līgaviņu,
No tautām lasīdama.
216 [Ventspilī].

11715.

Dižens puisis, daiļa rota,
Aiz ko meitas tam neiet?
Ik svētdienas pie krodziņa
Saldin~ savu kumeliņu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11716.

Dižans puisis, daiļa rota,
Daudzi vīla zeltenītes;
Vīla vienu, vīla otru,
Smīdēj~ savu augumiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11717.

Dižans puisis, daiļa rota,
Iznesīga valodiņa.
Tam es dotu sav~ māsiņu,
Kaut tā liela uzaugusi.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

1. Dižens puisis, daiļa rota,
Izveicīga valodiņa.
Pats sēdēja kumeļā,
Valodiņa istabā.
Es būt~ devis sav~ māsiņu,
Būt~ tā liela uzauguse.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

- 72 -

11718.

Dižens puisis, daiļa rota,
Izsnesīga valodiņa;
Tam vajaga pretī tādas
Iznesīgas līgaviņas.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

11719.

Dižans puisis, daiļa rota,
Iznesīga valodiņa;
Tas būs savai līgaviņai
Asariņu dzērājiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11720.

Dižens puisis, daiļa rota,
Kādēļ meitas tam negāja?
Aiz puisīša netikuma,
Aiz māmiņas bargumiņa.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Smuks puisītis, daiļa rota,
Aiz kā meitas tev negāja?
Aiz tā tava dzērumiņa,
Aiz māmiņas bargumiņa.
- Nāc, meitiņa, nebēdā,
Es atstāšu dzērumiņu,
Es atstāšu dzērumiņu,
Ij māmiņa bargumiņu.
Kad nomirs māmuliņa,
Būsi pate saimenīca,
Būsi pate saimenīca,
Atslēdziņu nesātāja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11721.

Dižans puisis lielījās
Drīz dabūt līgaviņu.
Sada Laime stāvēdama:
Dažas durvis virināsi!
Dažas durvis virināsi,
Dažu māti bildināsi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11722.

Dižans puisis lielījās
Ņemt dižanu līgaviņu.
Ko, puisīti, tu lielies,
Tev nav lāga tikumiņa:
Visus krogus tu izdzēri,
Visus pelnus izložņaji.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

11723.

Dižans puisis lielījās
Ņemt dižanu līgaviņu.
Saka Laime stāvēdama:
Nav dižana uzauguse.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Skaļi kliedza zaļa dzilna
Sausas egles galiņā;
Dižans puisis lielījās
Daiļu ņemt līgaviņu.
110 [Cēsīs].

11724.

Dižans puisis lielījās
Ņemt dižanu mātes meitu.
Tādu ņemsi, kā auguse,
Kā Laimiņa vēlējuse.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11725.

Dižens puisis lielījās
Šķērsām kraut vezumā.
Saka Laime stāvēdama:
I gaŗām neiekrausi!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11726.

Dižens puisis ceļu tek,
Cimdā naudu žvadzināja:
Ņemiet naudu, kas gribiet,
Līgaviņas neņemiet!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

11727.

Divas māsas strīdējās
Uz to vienu tēva dēlu.
Viena saka: es jaunāka,
Es jaunāka, es skaistāka.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

11728.

Div~ pelēki vanadziņi
Tepat vieni lidinās;
Div~ diženi tēva dēli
Te ciemā lūkojās.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

11729.

Div~ siliņi noziedēja
Zilganiem ziediņiem;
Div~ māsiņas noraudāja
Pēc tā viena tautas dēla.
216 [Ventspilī].

- 73 -

11730.

Dod, Dieviņ, dod, Dieviņ,
Kā es biju domājuse:
Dod manam bāliņam
To puķīti maldenāt!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

11731.

Domā tēvs, domā māte,
Domā pieci bāleliņi:
Kur dosam, nedosam
Šo puķīti maldināt?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11731¹.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja puiša sirde,
Ar meitām runājot.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

11732.

Dziedi, dziedi, lakstīgala,
Manas mātes paģēdiņa [=pameita]!
Citu gadu šādu laiku
Tevim vīru atvedīšu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11733.

Dziedi, dziedi, tautas meita,
Tu vairs ilgi nedziedāsi:
Jās rudeni tautu dēlis,
Noņems tavu vaiņadziņu.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

11733¹.

Dzeguzīte kūko,
Puika skuķi lūko;
Nav vēl rudens atnācis,
Puika skuķi atstājis.
70 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

11734.

Dzērājam, žūpučam
Tāļu auga līgaviņa;
Lēnajam, gudrajam
Tepat auga nāburgos.
1311 [Apē (Vlk)].

11735.

Dzērves kliedz, meitas dzied
Dūņupītes maliņā;
Dzērves kliedz nešaujamas,
Meitas dzied nevedamas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 110 [Cēsīs].

1. Kas tur kliedza, kas tur sauca
Liela pura maliņā?
Dzērvīt~ kliedza nešaujama,
Meitiņ~ raud nevedama.
Nošauj dzērvi, aizved meitu,
Paliek klusa tā vietiņa.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

2. Ko darīs, nedarīs,
Ziema nāk, dzērves kliedz,
Ziema nāk, dzērves kliedz,
Meitas raud nevedamas.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

11736.

Dzērves kliedza, meitas rauda
Staiga purva maliņā;
Dzērves kliedza, kājas salst,
Meitas tautu aizvedam.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11737.

Dzērves kliedz, puiši raud
Staiga purva maliņā;
Dzērves kliedza, kājas sala,
Puiši raud, nenāk meitas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11738.

Dzeltānā cielaviņa
Vārtu virsu lidināja;
Lūkojiet, bāleniņi,
Ka rokā dabūjiet!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11739.

Dzen ganos, ganu meita,
Negaid~ mana brāleliņa;
Atjās mans brāleliņš
Kuŗu dienu gribēdams.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

11740.

Dzeriet, brāļi, rūgtu alu,
Kamēr bite medu nes;
Gul uz sola, bāleniņ,
Ikām māte sievu ņēma!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

11741.

Dzīrās mūsu lielais puisis
Šoruden sievu ņemt,
Dzīrās mūs, mazus bērnus,
Kāziņās aicināt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 74 -

11742.

Dzīvo droši, man~ māsiņa,
Netaps tautas sētiņā:
Brālītim vaŗa vārti,
Sudrabiņa stādadziņi.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

11743.

Dzīvo labi, man~ māsiņa,
Ar visiem kaimiņiem:
Tautiets gāja pie kaimiņa
Vaicāt tavu padomiņu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

11744.

Dzīvo labi, tautu meita,
Teikš~ savam bāliņam;
Ja tu labi nedzīvosi,
I svešam nevēlēšu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11745.

Dzīvojam mēs māsiņas,
Klausām tēva, māmuliņas;
Gan panāks sievas vārdu,
Gan tautieša rudzu klēti.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11746.

Dziļezera rauduvīte,
Nesameti paltiņā;
Lielu radu brāļu māsa,
Neej tautu vienatnē!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Dižezera raudavīte,
Nemeties pelcītē:
Ku(r) tu savus platus spārnus
Pelcītē pledināsi?
Diža rada mūs~ māsiņa,
Neej tautu mazumē:
Ku(r) tu savu dižu pūru
Mazumē izdalīsi?
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

11747.

Dzirdēsim, redzēsim,
Kad nāks jauna vasariņa,
Kur brāļam vedīsim,
Kur māsiņas aizdosim.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

1. Dzirdēsim, redzēsim,
Nākot jaunu vasariņu,
Kur māsiņa tautās ies,
Ko bāliņš pārvedīs.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

11748.

Dzirnas rūc, milens klaudz,
Tur dižena malējiņa;
Kumeļš tek, zeme rīb,
Tur dižens jājējiņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11749.

Dūniņām tā puķīte,
Kas aug viena ezerā;
Bajāram tā meitiņa,
Kas aug viena māmiņai.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

11750.

Dusmu, meitas, neņemat,
Dusmas laba nedarīj~,
Dusmas lika novalkāt
Višai(?) vecu vaiņadzīn~.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

11751.

Iesim prom, mēs māsiņas,
Mums nav laimes te dzīvot:
Ne te zied puķes, rozes,
Ne te daiļi puisēniņi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11752.

Iet tie puišu razbainieki,
Trīc zemīte trīcēdama;
Iet tās meitas dzeltainītes,
I lapiņa nečaukstēja.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

11753.

Ēdat, govis, zaļu zāli,
Āboliņu nelasāt;
Jem, bāliņ, nabadziņu,
Bajāriņu neskaties!
223 [Iķenē (Vandzenes pag. Tl)].

11754.

Ēdat, govis, vecu zāli,
Neminat kājiņām;
Jemat, puiši, vecas meitas,
Lai jaunās greznojās.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

11755.

Ērmi ērmi, brīnumiņi,
Div~ bucīši krūmu bada;
Tie bij mami otri ērmi -
Div~ puisīši meitu mīl.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

- 75 -

11756.

Eite, meitas, govju slaukt,
Eite, puiši, raudzīties:
Kuŗai piens putojās,
Tā būs laba saiminiece.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

11757.

Eit~, meitiņas, eit~, māsiņas,
Kur jums tīk prātiņam!
Es neiešu jūsu dēļ
Sav~ bāliņu niecenāt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11758.

Eita, puiši, skatīties,
Kur sarkana apse zied;
Kur sarkana apse zied,
Tur būs brūte šoruden.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11759.

Ej, brālīti, vagarēt
Jale šādu vasariņu,
Nolūko līgaviņu,
Gar lauciņu cierēdams!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11760.

Ej kaŗā, bāleliņ,
Kad neņēmi līgaviņas;
Sēd~, meitiņ, vaiņagā,
Kam puisīti nicināji!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11761.

Ej, māsiņa, drīz iedama,
Runā lēni runādama:
No drīzuma tautas rauga,
No lēnās valodiņas.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

11762.

Ej, māsiņa, ij pie kalpa,
Ja tev kalps gadījās:
Turpat krita velēniņa,
Kur ir tēva dēliņam.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

11763.

Ej, māsiņ, i pie kalpa,
Ja tev kalpiņš gadījās.
Vai kalpiņš kungam deva?
Tas dos savai līgaviņai.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas kaiš kalpa līgaviņai
Sudrabiņa nevalkāt!
Vai kalpiņš kungam deva?
Tas dod savai līgaviņai.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11764.

Ej, māsiņa, i pie kalpa,
Ja tev kalps gadījās;
Vēl nebija kalpa laime
Ūdenī noslīkusi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11765.

Ej, māsiņa, kad iedama,
Pavasari vien neej!
Pavasar tautu dēls
Viršu ziedu alu taisa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

11766.

Ej, māsiņa, pie kalpīna,
Ja kalpīnis bildināja;
Kalpīns sēja pieci pūri,
Tu ēdīsi sijādama.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11767.

Ej, māsiņa, pie kalpiņa,
Ja kalpiņš gadījās;
I kalpiņš tēva dēls,
Tikai nava tēva zemes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11768.

Ej, māsiņa, pie kalpiņa,
Ja kalpiņš gadījās!
Kalpa puiša līgaviņa
Cimdā naudu zvadzināja;
Daža laba mātes meita,
Saujām slauka asariņas.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

11769.

Ej, māsiņa, pie kalpiņa,
Ja kalpiņš gadījās!
Kalpa vīra līgaviņa
Cimdā naudu zvadzināja.
Saimenieka līgaviņa
Kungam deva raudādama.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

11770.

Ej, māsiņa, pie kalpiņa,
Ja kalpiņš gadījās!
Kalpiņš savu līgaviņu
Kā puķīti darināja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)]. 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 76 -

1. Gana man žēl palika,
Kad pie kalpa nedagāju:
Redzēj~ kalpa ļauduviņu
Sudrabā līgojam.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

2. Visi mani radi raud,
Ka es kalpa līgaviņa.
Neraudāt, jūs radiņi,
Kad es pati neraudāju;
Kalpiņš savu līgaviņu
Kā puķīti darināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11771.

Ej, māsiņa, pie kalpiņa,
Ja kalpiņš gadījās;
Vai neauga rudzi mieži
Kalpa vīra tīrumā?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11772.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Neaizliedz man neiet!
Ne es tavu pūru prasu,
Ne sedz~ tavu villainīti,
Ne sedz~ tavu villainīti,
Ne liek~ tavu vainadziņu.
131 [Mēŗa muižā (Mēŗa pag. Vlk)].

11773.

Ej, māsiņa, tu pie kalpa,
Ja kalpiņš gadījās!
Ir kalpiņš maizīt~ ēda,
Savu jūdza kumeliņu.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

11774.

Ej, māsiņa, tu pie kalpa,
Ja kalpiņis gadījās!
Kalpiņš brauca sirmu zirgu,
Rakstītām(i) kamanām.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1. Bēdz, meitiņa, sīvu kungu,
Kalpa puisi vien nebēdz;
Kalpiņš brauca sirmu zirgu,
Rakstītām kamanām.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

11775.

Ej, māsiņa, tu pie kalpa,
Ja kalpiņš tevi prec!
Kalpiņam tīra maize,
Dancotājs kumeliņš.
224 [Kabilē (Kld)].

11776.

Ej, māsiņ(a), tu pie kalpa,
Ja tev kalps gadījās!
Dieviņš pats kalpiem gāja,
Mīļa Māra kalponēm.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kalpu kalpu, tu brālīti,
Es, masiņa, kalponīte.
Mīļš Dieviņis kalpu gāja,
Mīļa Māŗa kalponīti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

11777.

Ej, māsiņa [meitiņa], tu pie kalpa,
Ja tev kalps gadījās!
Labāk kalpa kamanās,
Nekā ļaužu valodās.
190 [Kuldīā].

11778.

Ej, māsiņa, tuvi, tāļi,
Neej mana nezināma;
Iesi mana nezināma,
Dzīvos~ mana neraugāma.
312 [Ērberķē (Mazzalves pag. Jk)].

11779.

Ej, māsiņ, tivu, tāļu,
Neej munu nezināmu;
Iesi munu nezināmu,
Dzīvos~ tautu nicināma.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11780.

Ej, māsiņa, tuvu, tālu,
Neej man nezinot;
Iesi man nezinot,
Nāksi gauži raudādama.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11781.

Ej, puisīt, neplēs meitas,
Ka māmiņa istabā;
Dos metiņa, ka vajdzēs,
Ka māmiņa neredzēs.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11782.

Es apvilku zelta stīgu
Raņķenieku novadam:
Gaŗām jāja skrundenieki,
Kā sunīši smilkstēdami.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 77 -

1. Es apvilku vaŗa ķēdes
Gaŗām leišu robežām;
Gaŗām jāja leišu puiši,
Šķindēt šķind vaŗa ķēdes.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

11783.

Es apvilku vaŗa ķēdes
Apkārt Dzērves novadiņu,
Lai nenāk cīravnieki
Dzērves meitas lūkoties.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Es apvilku zelta ķēdi
Visapkārt pagastam,
Lai nenāktu veci puiši
Munas meitas lūkoties.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

11784.

Es atgriezu zosu baru
No dūnaiņa ezariņa;
Es atgriezu sav~ māsiņu
No dzērāja tēva dēla.
201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)].

1. Es atgriezu baltu zosi
No dūņaina ezeriņa;
Atgriez, Dieviņ, manu prātu
No dzērāja tēva dēla!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

11785.

Es bij~ tāda lūkotāja,
Lūkodama vien staigāju;
Nolūkoju brāļam sievu,
Vēl vajaga dieveŗam.
224 [Kabilē (Kld)].

11786.

Es bāliņa kumeliņu
No priekšauta ēdināju;
Brālīts veda tautu meitu,
Es tecēju kājiņām.
1311 [Apē (Vlk)].

11787.

Es bāliņa līgaviņu
Caur ataugu nolūkoju:
Sīku seju, baltu muti,
Dzeltāniemi matiņiem.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

11788.

Es brālīti pamācīju,
Kā lūkot līgaviņu:
Nelūkoji baltu roku,
Ne dzeltānu, gaŗu matu:
Izies diena sukājot,
Balti rokas mazgājot.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

11789.

Es dzirdēju, bāleliņ,
Meitas tevi izlamāja
Par vainaga raustītāju,
Visu meitu brūtgāniņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11790.

Es dzirdēju no ļaudiem,
Ko runāja brāleliņi:
Nejemsam līgaviņas,
Māsas grib gabaliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11791.

Es geibēju to meitiņu
Teikt savam brālītim.
Kur, pie velna, tādu teiksi:
Galdi, soli nemazgāti,
Galdi, soli nemazgāti,
Istabiņa neslaucīta;
Vecais tēvs kaktā sēd,
Mēslu čupa apakšā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11792.

Es jums lūdzu, bāleliņi,
Glabājiet zeltenītes:
Pienavnieku buļļapieres
Teju vien vazājās.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11793.

Es jums lūdzu, jaunas meitas,
Mūžam puišus neklausāt:
Kuŗa meita puisi klausa,
Klausa vilku gaudojam.
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

11794.

Es jums lūdzu, jaunas meitas,
Pie atraitņa neejiet:
Atraitņam dzedri vārdi,
Mīļi vārdi izrunāti,
Mīļi vārdi izrunāti, -
Nebūs prieka dzīvojot.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 78 -

11795.

Es jums lūdzu, jauni zēni,
Atraitnītes neņemiet:
Gar atraites nama duru
Asarota upe tek.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11796.

Es jums saku, jaunas meitas,
Uz celmiņa nesēdiet:
Sēdēsiet vecumāi
Kā celmiņi līdumā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Kad es biju jauna meita,
Uz celmiņa nesēdēju:
Celmiņš mani nolādēja
Ilgu mūžu vaiņagā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

11797.

Es nezinu, bāleliņ,
Kādu ļaužu tev vajaga?
Diezgan meitu pa malām,
Nav tavam prātiņam.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

11798.

Es nezinu, bāleliņ,
Kādu ļaužu tev vajag?
Še meitiņas kaimiņos
Kā liepiņas saaugušas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11799.

Es pazinu to meitiņu,
Kas šogad brūte ir:
Uz acīm drānu vilka,
No puišiem kaunējās.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

11800.

Es [gan] pazinu to meitiņu,
Kuŗa tautu līgaviņa:
Adīdama vien staigāja,
Vaiņag~ pina raudādama.
383 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11801.

Es [gan] pazinu to meitiņu,
Tā būs brūte šoruden:
Līdz zemei raibi kleiti,
Uz acīm lakatiņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11802.

Es pacēlu ganīdama
Skudru austu nēzdodziņu;
To iedevu brālītim
Tautu meitu kaitināt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11802¹.

As pīsoku t~ev, muos~eņ,
Nanosuoj muotis kūrpu:
Muotis kūrpis garys b~ej,
Dreiz sleid~ēs taut~eņuos.
427 [Varakļānu pag. Rz].

11803.

Es piesaku tev, māsiņ,
Pie kalpiņa tu neej;
Pie kalpiņa grūta dzīve,
Tam nav savu kumeliņu -
Cīrulīši, zvirbulīši,
Tie būs tavi kumeliņi.
40 [Slokā (Rg)].

11804.

Es piesaku tev, māsiņa,
Uz akmiņa nesēdēt:
Akmiņam dziļas saknes,
Sēdēs~ ilgi bāliņos.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11805.

Es piesaku tev, māsiņa,
Uz akmiņa nesēdēt:
Akmiņam dziļas saknes,
Vedīs tāļu tautiņās.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Es sacīju māsiņai
Uz akmeņa nedziedāt:
Akmiņam dziļas saknes,
Tāļu dzird tautiņās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11806.

Es piesaku tev, māsiņa,
Uz akmeņa nesēdēt:
Akmens tevi nolādēs
Mūžam vīra nedabūt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11807.

Es redzēju aiz Daugavas
Dižen daiļu jumpraviņu;
Tai vajag jaunu kungu
Šņorētāmi cepurēm.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 79 -

11808.

Es redzēju irbju pulku
Aiz kalniņa rotājot.
Dod, Dieviņi, miglas rītu,
Uzlaidīšu vanadziņu.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11809.

Es redzēju svētu rītu,
Ozols liepu sumināja;
Ozolam zīda svārki,
Liepai mēļu vilnainīte.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nosaskatu ganīdama,
Ozols liepu sveiķināja;
Ozolam raibi cimdi,
Liepai balta villainīte.
320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].

2. Viņpus upes liepa auga,
Šaipus upes ozoliņš;
Ozolam zīļu cimdi,
Liepai lapu villānīte.
Sniedz, liepiņa, savu zaru
Pretim zaļu ozoliņu;
Sniedz, meitiņa, savu roku
Pretim daiļu tēva dēlu!
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

11810.

Es redzēju tautiņās
Kā ūdeni rudzu lauku;
Tur es došu, tur neliegšu
Sav~ māsiņu malējiņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

11811.

Es redzēju tautiņās
Kā ūdeni rudzu lauku;
Tur es dotu sav~ māsiņu,
Kam tā liela uzauguse.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Tautām lieli tīrumiņi
Guļ kā melni ezeriņi;
Tur es dotu sav~ māsiņu,
Kaut tij liela izauguse.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

2. Teica tautu tīrus laukus,
Teica bērus kumeliņus.
Es neliegtu sav~ māsiņu,
Būt~ tā diža izauguse.
216 [Ventspilī].

11812.

Es satiku, bāleliņ,
Ceļā tavu līgaviņ~;
Viņa man roku deva,
Bet es viņu nepazinu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11813.

Es savam bāliņam
Pa prātam padarīju:
Kuŗa meita man patika,
Tā patika bāliņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11814.

Es savam brāliņam
Pat~ audzēju līgaviņu;
Ik dieniņas apraudzīju,
Kād~ darbiņu i darīja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11815.

Es savam bāliņam [dēliņam]
Pat~ audzēju līgaviņu;
Ik rītiņus apraudzīju
Ar maizītes gabaliņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

11816.

Es savam bāliņam
Pat~ audzēju līgaviņu;
Kuŗa darba nemācēja,
Ganīdama pamācīju.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

11817.

Es savam bāliņam
Pats lūkošu līgaviņu,
Ne tik lepnu, ne bagātu,
Ne visai sudrabotu.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

11818.

Es savam bāliņam
Teiktin teicu līgaviņu.
Ņem, bāliņ, manu teiktu,
Piemin~ mani dzīvodams!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

11819.

Es savam dēliņam
Ņemšu ciema turētāju.
Oternīce, darbenīce,
Kunga riju kūlējiņa,
Tā ir darba darītāja,
Ei ciemata turētāja.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 80 -

11820.

Es sacīju māsiņai
Svētdien daiļi nestaigāt:
Svētdien daiļi staigādama,
Nebūs~ ilgi pie bāliņa.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

11821.

Es tev lūdzu, bāleniņ,
N~ej muižā sievas ņemt:
Muižas meitas ieradušas
No kambaŗa kambarī.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11822.

Es tev saku, bāleliņ,
Grinu sievu tu neņem:
Abi divi grini būs,
Kur māsiņa sērsti ies?
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

11823.

Es tev teicu, mans bāliņ,
Neniecini ciema meitas:
Ne tu iesi Vāczemē
Līgaviņas lūkoties.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

11824.

Es vecāka, es gudrāka,
Es piedošu padomiņu:
Kad puisīti satikies,
Griez celiņu, n~ej pretim, -
Puisītim bites spārni,
Lapsenītes dzenolīts.
224 [Kabilē (Kld)].

11825.

Gailīts saka uz vistiņas:
Nelīd dziļi kaņepēs!
Brālīts saka uz māsiņas:
Neej tāļu tautiņās!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11826.

Gaisma nāca pār jūriņu,
Kā puķīte ziedēdama.
Ka redzētu bāliņami
Tā nākoti līgaviņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11827.

Gana laika, gana laika
Padēļam sievu vest,
Lai saauga brieži, lāči,
Meža cūkas sivēniņi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

11828.

Gana plata kļava lapa,
Krīt zemēi griezdamās;
Gana grezna mātes meita,
Paliek sēdot bāliņos.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11829.

Gana balta ieviņ~ zied,
Bitīt~ zieda nedabūja;
Gana skaista māsiņ~ aug,
Brālīts ņemti nevarēja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

11830.

Gana vārna mazgājās,
Tikpat zila muguriņa;
Gana puiši lielījās,
Tikpat meitas jālūdzās.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

11831.

Gaŗa priede, gaŗa egle,
Gaŗa visa vasariņa:
Gaŗš mūžiņš brālītim,
Bez līgavas dzīvojot.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)]. 224 [Kabilē (Kld)].

11832.

Gaŗ~ ozoli, augsti zari,
Augsti zarus vīvināja;
Gaŗi vīri, baltas pieres,
Gauži sievas raudināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11833.

Gauži raud tā meitiņa,
Kuŗa brūte šoruden.
Vai tā jau paredzēja,
Kā tai ies dzīvojot?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11834.

Gauži raud ciema puisis,
Dzeltānēs vērdamies:
Kaut man būtu tā meitiņa,
Es tik gauži neraudātu!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 81 -

11835.

Gauži raud ciema puisis
Gaudajām asarām:
Noslīkusi līgaviņa
Straujajā pakrastē.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11836.

Grezni auga, grezni auga
Man tas viens brāleliņš;
Kur es ņemšu, kur dabūšu
Tam brāļam līgaviņu?
232 [Talsos (Tl)].

11837.

Grib bitīte saldu medu,
Silā ziedu neņēmusi;
Grib māmiņa daiļa znota,
Meitai rudas villainītes.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Grib kaķītis zivi ēst,
Netīk kājas slapināt;
Grib māmiņa labu znotu,
Meitai rupjas villainītes.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

11838.

Grib kaķītis zivis ēst [ķert],
Negrib kāju slapināt;
Grib puisītis sievu ņemt,
Nedrīkst meitu bildināt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

11839.

Grib puisītis brūnus svārkus,
Grib raženu līgaviņu;
Rīgāi dārga vadmaliņa,
Nedzimuse līgaviņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11840.

Grib z~emēt~e smal~k~ arama,
Grib i smal~ki ec~ejama;
Grib muos~eņa tautuos īt~,
Grib bruoļūsi padz~eivuot~.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

11841.

Griķīšam platas lapas,
Drīz izplauka, drīz ziedēja;
Puisīšam lēta daba,
Drīz meitām mutes deva.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Griķītim plāna lapa,
Drīz salniņa birdinās;
Puisītim lēta daba,
Drīz meitiņu nobučoja.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

11842.

Kriķīšam platas lapas,
Drīz salniņas bijājās;
Māmiņai daudz meitiņu,
Drīz tautiņas kaitināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11843.

Gudra gudra ābelīte,
Nelaiž ziedu migliņā;
Gudra meitu māmuliņa,
Nelaiž meitu ciemiņā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

11844.

Gudram puišam
To meitu ņemt,
Tai sāp galviņa,
Tai vēderiņš.
Ne sāp galviņa,
Ne vēderiņš,
Tikai slinkums,
Tikai laiskums.
216 [Ventspilī].

11845.

Gul~, brālīti, virs ežiņas,
Nemeklē tautu meitu;
Aties pati tautu meita,
Lauku puķes lasīdama.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11846.

Guli, guli, tu puisīti,
Ne ar miegu tu gulēji;
Sāni gul, acis gul,
Ausis tavas negulēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Guli, guli, tautu dēlis,
Izgudrāme tu gulēji:
Ar acēme tu gulēji,
Ar ausēme klausījies,
Ar ausēme klausījies,
Kur māmiņa meitas rāja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

11847.

Ik rīta "labrīt",
Kur meitas auga;
Neviena "labrīt",
Kur puiši auga.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

- 82 -

11848.

Ik rudeņus lielījāsi
Ciema puiši sievas ņemt;
Kad atnāca rudentiņis,
Nebij graša kabatā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11848¹.

Ikkatrai puķītei
Sava smarža paožama;
Ikkatrai meitiņai
Sava vaina vaiņakā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11849.

Ikkuŗai dieniņai
Sagaidīju vakariņu;
Ikkuŗai meitiņai
Laime šķīra arājiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11850.

Ir kalpiņš klēti cirta,
Dzīrās ņemt līgaviņu.
Kaza klēti izdancoja,
Ne kalpiņa līgaviņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11851.

Irbe irbe tautu meita,
Ir vanagi bāleliņi;
Māk irbīte rotāties,
Māk vanagi lidināt.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

11852.

Irbe irbe tautu meita,
Kā vanagi bāleliņi;
Kur irbīte purināja,
Tur vanagi lidināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11853.

Irbe irbe tautu meita,
Vanadziņi bāleniņi;
Iet irbīte tautiņās,
Sāk vanagi lidināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11854.

Irbe švelpa siliņā,
Linu ziedus meklēdama.
Tā raugiet, brāleliņi,
Ka rokā dabūjiet!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11855.

Irbe tek pa celiņu,
Cekuliņu grozīdama;
Tam puišam žēl darīja,
Kam nav savas līgaviņas.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11856.

Irbe tek pa celiņu,
Cekuliņu grozīdama;
Uz puišiem gražojās,
Ka neņēma kamanās.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)], 326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11857.

Irbe tek pa celiņu,
Cekuliņu grozīdama.
Vai tu teci, vai neteci,
Nošaus mani bāleliņi!
121 [Gulbenē (Md)].

11858.

Izjāj meitu brāķerītis
Līgaviņas lūkoties.
Izjādījis, nedabūja,
Pāriet pašu ciemiņos,
Pāriet pašu ciemiņos
Pie to pašu novainotu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

11859.

Izsejavu, iznīkavu
Visas cīma zelteneites,
Tad i vēl nadabuja
Bruoliņam leigaviņas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

11860.

Jau manami bāliņam
Vairāk mīl tautu meita:
Man nopirka vaŗa saktu,
Viņai tīra sudrabiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11861.

Jau manam bāliņam
Vairāk mīl tautu meita:
Viņai kurpes šūdināja,
Man aukliņu nenovija.
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

- 83 -

11862.

Jauna meita Dieva lūdze,
Rītā kājas audamās:
Dod, Dieviņ, man satikt
Jaunu puisi celiņā!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11863.

Jauna meita gauži raud,
Baltas galvas gribēdama.
Ja gribēji baltas galvas,
Iebāz piena spannītī!
359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11864.

Jauna meitiņ~ i būdama,
Nelauz bērza virsaunītes:
Lauzīs~ bērza virsaunīti,
Būs~ atraitņa līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11865.

Jaunākāja mūs~ māsiņa
Ietek zēnu pulciņā;
Iztek rokas lauzīdama,
Asariņas slaucīdama.
190 [Kuldīā].

11866.

Jaunas meitas, jaunas sievas,
Eita, Laimes lūdzaties;
Vecās, vairs nebēdājat,
Jums jālūdz Veļu māte!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11867.

Jauni puiši, bandenieki,
Pirciet bandu kumeliņu;
Ik svētdienas pajāsam
Jaunu meitu lūkoties.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11868.

Jauni puiši, brūtgāniņi,
Stāvu dīda kumeliņus;
Kad paņēma līgaviņu,
Ved rokā raudādami.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11869.

Jauni piuši Dīva lyudz~e
Kas svātdīnis bazn~eicā:
"Tāvs myusu", "Sveicynuota",
Ka man skaista l~īgav~eņa!
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].

11870.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Par pabērzi neminiet:
Tur gulēja svēta Māra
Zaļa zīda kučiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11871.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Par pagalvi nekāpiet:
Zem pagalvja Laime guļi
Zaļa zīda palagā.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

11872.

Jauni puiši tyltu grīz~a
Nu vacim dald~erim;
Jaunas m~eitas puori guoja.
Kai īv~eņas zīdādamas,
Kai īv~eņas zīdādamas,
Kai lap~eņas čaukstādamas.
4271 [Rēzeknes apr.].

11873.

Jukšu jukšu, tautu meita,
Ar to strupu lindraciņu!
Vai tu jukšo, vai nejukšo,
Mans bāliņš tev~ neņems.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

11874.

Kā, māsiņa, tirgo gāji,
Kā tirgo vajadzēja?
Dzīpariņu vajadzēja, -
Tos nopirka bāleliņš.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

11875.

Kā, māsiņa, tirgā gāji,
Kā tirgā vajadzēja?
- Gāju sevis rādīties,
Otra laba lūkoties.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11876.

Kuo tu guoji, kenk~erīte,
Jaunu meitu ustobā?
Jaunu meitu ustabeņa
Kuo oustreņa vizuļova.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

11877.

Kā tu gāji, melnais mute,
Jaunu meitu ustabā?
Ej ārā, mazgā muti,
Tad ej meitu ustabā!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

- 84 -

11878.

Ka Dievs dot~, vilks nokostu
Mana brāļa kumeliņu!
Citas meitas vizinē,
Man jātek kājiņām.
226 [Kandavā (Tl)].

11879.

Kāda rada tautu meita
Ar to manu bāleliņu?
Pie baznīcas roku deva,
Ganos siera gabaliņu.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

11880.

Kāds tu biji, bāleliņi,
Tādu ņēmi līgaviņu;
Ja tu biji kalpa puisis,
Ņem kalponi līgaviņu!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11881.

Kādu, brāli, māsu redzi,
Tādu ņemi līgaviņu;
Ja māsiņa sudrabota,
Ņem zīļotu līgaviņu!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11882.

Kādu vellu kalpi grib,
Negrib svārku mērtelīš~?
Grib saimnieka meitu ņemt,
Sūdājā linus sēt.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

11883.

Kājām gāju, rokā vedu
Nosvīdušu kumeliņu,
Brālītim meklēdama
Pa prātam līgaviņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

11883¹.

Kājām mina to dadzīti,
Kas aug ceļa maliņē;
Nīdēt nīd to puisīti,
Kas bij pašu sētiņē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11884.

Kaimiņami meitas auga
Pelēkāmi vamzītēm;
Audziet, mani jaunbrālīši,
Pēc to ciema pelēķīšu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11885.

Kaimiņam četras meitas,
Dui bij šmaules, dui ragaiņas.
Sargājiesi, bāleliņi,
Ka ragaiņas nepaņēmi!
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

11886.

Kālab, brāļi, mūs~ māsiņa
Ilgi sēd vaiņagē?
Jo sēd ilgi, jo bagāta,
Jo raženi turējās.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

11887.

Kālab manim sniedziņš sniga,
Kālabad putināja?
Kālabad jaunais brālis
Ņem papriekšu līgaviņu?
224 [Kabilē (Kld)].

1. Kālabad vējiņš pūta,
Kālab pelus putināja?
Kālabad jaunā māsa
Iet papriekšu tautiņās?
224 [Kabilē (Kld)].

11888.

Kālabad man~ māsiņa
Ilgi zīļu vaiņagā?
Nav bajāra meitas vestas,
Tās māsiņu niecināja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11889.

Kālabad, mīļa Māra,
Vairāk sievas ne meitiņas?
- Meitas vērstas sieviņās,
Ne sieviņas meitiņās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11890.

Kalpiem auga, atraišiem
Lazdoniešu dzeltānītes;
Tur jāj mūsu tēvu dēli
Uz Ļaudonas izlasām.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

11891.

Kalpiņš ara, kalpiņš sēja,
Kas kalpam miežus pļāva?
Pat~ labāja mātes meita
Kalpam miežu pļāvējiņa.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

- 85 -

11892.

Kalpiņš ara melnu zemi,
Grib saimnieka meitu ņemt.
Ar, kalpiņ, pura malu,
Ņem kalpiņa līgaviņu!
24 [Lēdurgas draudzē].

11893.

Kalpiņš ara tīrumā,
Irbīt~ svilpa siliņā.
Tā nebija sila irbe,
Tā bij kalpa līgaviņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11894.

Kalpiņš ņēma kalponīti,
Audzēknītis audzēknīti,
Tēva dēli mātes meitas, -
I derēt piederēja.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

11895.

Kalpiņš savu līgaviņu
Pie darbiņa lūkojās;
Saimnieks savu līgaviņu
Sudrabā lūkojās.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

11896.

Kalps neēda vakariņas,
Uz kalponi vērdamies.
Ēd, kalpiņi, manu maizi,
Ņemi manu kalponīti!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

11897.

Kam bērziem slotas lauzt?
Lai lauž slotas ozolī;
Kam nav meitu Vidzemē,
Lai ņem sievu Vāczemē.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

11898.

Kam, bērziņi, kuplis augi,
Kam lapiņas darināji?
Kam, māsiņa, daiļa augi,
Kam tautiņas kairināji?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11899.

Kam der meitas, kam der rozes,
Kam der bēri kumeliņi?
Mātei meitas, meitām rozes,
Puišiem bēri kumeliņi.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

11900.

Kam, māsiņa, tāda augi
Kā vācieša līgaviņa?
Kam tu augi baltu seju,
Dzeltāniem matiņiem?
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

11901.

Kam, māsiņa, tāda augi,
Zema resna, platu galvu?
Būt~ auguse smuidra gaŗa,
Būt~ vēveŗa līgaviņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

11902.

Kam pietrūka, man atlika,
Es būš~ dot, kam vajaga;
Tautām trūka malējiņas,
Es buš~ dot sav~ māsiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11903.

Kam, pīlīte, tu pļekāji,
Kam sajauci ūdentiņu?
Kam, meitiņa, tu atstāji
Tādu dailu tēva dēlu?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

11904.

Kam tā auga, kam neauga,
Tik vēlīga dzeltainīte?
Viegli durvis virināja,
Mīļi sauca māmuliņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11905.

Kam tā tāda ziedu pļava
Stāv tik ilgi nenopļauta?
Kam tā tāda mātes meita
Stāv tik ilgi neizvesta?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11906.

Kam tie bēri kumeliņi
Priedienā apsegloti?
- Tie, māsiņa, manu brāļu,
Tevi jāja lūkoties.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

11907.

Kam tī lobi īvu zīdi?
Kam tuos lobas jaunas meitas?
Īvu zīdi smuordam lobi,
Jaunas meitas tautuom lobas.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

- 86 -

11908.

Kāpēc iet jaunas meitas
Pie veciem atraikņiem?
Vieglas dienas gribēdamas,
No pabērna mātes vārdu.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

11909.

Kas auziņas gaŗumiņ~,
Kad nav laba briedumiņa?
Kas bajāra meitiņām(i),
Kad nav laba tikumiņ~?
192 [Lipaiķps (Turlavas pag. Kld)].

11910.

Kas grib ēsti kviešu maizi,
Lai līž elkšņu līdumiņu;
Kas grib skaistas līgaviņas,
Lai maksā dreimaņam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11911.

Kas grib jaunu līgaviņu,
Lai ņem bērnu šūpulē;
Nav meitiņa uzaugusi,
Jau tā veca nodēvēta.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Vai Dieviņ, man~ masiņ,
Tavu vecu arājiņu!
- Kas grib jaunu arājiņu,
Lai ņem bērnu šūpulī.
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11912.

Kas grib labu lūkoties,
Lai iet labu lūkoties:
Nu izlīde saulītē
Teicamā mātes meita.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11913.

Kas grib skaidru ūdentiņu,
Lai smeļ akas dibenā,
Kas grib dailu līgaviņu,
Lai ņem pašu novadā.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1. Kas grib tīra ūdesniņa,
Lai smeļ upes dibenā;
Kas grib skaistas līgaviņas,
Lai pajāj tāļumā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11914.

Kas gribiet gaŗu kārklu,
Aiz Daugavas gaŗi kārkli;
Kas gribiet skaistas sievas,
Jājiet jūras maliņā!
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

11915.

Kas kaitēja ozolam,
Ka uzaudzis, nelapot?
Liepiņai, māsiņai,
Ik mēneša ziedi bira.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11916.

Kas no liepas kuplumiņa,
Kupla liepa neziedēja;
Kas no meitas skaistumiņa,
Skaista meita netikuse.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Ko līdz gaŗis ozoliņis,
Kad nav zīles galiņā?
Ko līdz daiļis tēva dēlis,
Kad nav gudra padomiņa?
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

2. Ko vērts gaŗa pucenīte,
Kad nav ogu galiņā?
Ko vērts daiļa ciema meita,
Kad godiņa neturēja?
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11917.

Kas no rudzu gaŗ~ auguma,
Kad nav laba briedumiņa?
Kas no daiļa tēva dēla,
Kad nav gudra padomiņa?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ko līdz alksnim smīdrumiņš,
Kad nevar lūkus plēst?
Ko līdz puiša daiļumiņš,
Kad nav gudra padomiņa?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11918.

Kas no rudzu gaŗumiņa,
Kad nav laba briedumiņa?
Kas no puiša daiļumiņa,
Kad nav laba tikumiņa?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11919.

Kas no smalka linu krekla,
Kad tā balta nevelēja?
Kas no smuidra augumiņa,
Kad ar godu nedzīvoja?
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

- 87 -

11920.

Kas nu būs, kas nebūs,
NN [Jānis] sievu nedabūs,
Ne par naudu, ne par maksu,
Ne par jauku valodiņu.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

11921.

Kas pa priekšu izalaidās,
Tas palika pakaļā;
Kas pa priekšu cerējās,
Mūžam labi nedzīvoja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11922.

Kas redzēja elkšņam ziedus,
Eglei zaļas atvasītes?
Kas dzird gudru valodiņu
Staltam tēva dēliņam?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11923.

Kas tev kaiš, biksainīti,
Gar manām māsiņām?
Jem, māsiņa, gaŗu šķinu,
Cērt pa vidu biksainīti!
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

11924.

Kas tic vellu lelojam,
Kas puisīti runājam?
Vellam tika tumša nakte,
Puišam blēņu valodiņa.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

11925.

Kas to manu bāleliņu
Kļavienā karināja?
Tautu meita karināja,
Kļava lapas lasīdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11926.

Kas to manu ganu ceļu
Pakaviem norakstīja?
Morēniēsi norakstīja,
Še jāj meitu lūkoties.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Kas to ceļu izrakstīja
Ar tiem koka pakaviem?
Pēternieki izrakstīja,
Pienavnieces lūkodami.
Kas to ceļu izrakstīja
Ar sudraba pakaviem?
Pienavnieki izrakstīja,
Pēternieces lūkodami.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11927.

Kas tur nāca par Daugavu,
Niedras vieni locījās?
Nāca lieli, nāca mazi,
Laiviņās sasēduši;
Divi laivas puišu nāca,
Trešā mazu puisēniņu.
Lieli nāca lūkotiesi,
Kāda vella mazi nāca?
Lieli nāca lūkoties,
Mazi nāca mācīties.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

11928.

Kas var visas rīta zvaigznes
Vakarā izskaitīt?
Kas var meitu nolūkot,
Kumeļā sēdēdams?
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)], 166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11929.

Kaza grauza žagariņu,
Ar kājiņu pieminuse;
Jauni zēni galvu kasa,
Kur būs jemti līgaviņu.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

11930.

Kaza ragus šķībi nesa,
Mazus ganus biedināja;
Meitas galvu augstu cēla,
Jaunus puišus kaitināja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11931.

Kauna dēļ, ļaužu dēļ
Bāliņš mani māsu sauca:
Tautas meitai krelles pirka,
Tautas meitai gredzeniņus.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

11932.

Kaunies kaunu, tautu meita,
Nelec puišam mugurā:
Gan puisīts tev~ redzēs
Tumšajā kaktiņā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Ai meitiņ, ai meitiņ,
Nelec pati mugurā:
Gan es tevi ieraudzīšu
Tumšajā kaktiņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 88 -

11933.

Kaunies pate, tautu meita,
Savai blēņu valodai!
Kā tu vari man~ bāliņus,
Neredzējsi, niecināt?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11934.

Ķizi ķizi vanagam,
Zīle dzied kaņupēs;
Ķizi ķizi tautietīti,
Māsa dzieda brālīšos.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11935.

Klausies, manu bāleliņu,
Es tev teikšu līgaviņu:
Ciemā viena zeltenīte
Lētu naudu nopērkama.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

11936.

Klausies, manu bāleliņu,
Kur es teikšu līgaviņu:
Nebūs nikna, nebūs barga,
Ne māmiņas rūdinās.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11937.

Klausies, manu bāleliņ,
Kur es teicu ļaudaviņu:
Ne snaudule, ne miegule,
Ne māmiņas rājējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

11938.

Klaus~, māsiņa, manu vārdu,
Ej manā druviņā;
Neklaus, ļaužu valodiņas,
Neej jauna tautiņās!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11939.

Knipu knapu, sievas gribu, -
Nav ne graša kabatā.
Knipu knapu pa muguru,
Še tev sievas gribošam!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

11940.

Ko, auziņa, locījies
Pretī rudzu tīrumam?
Ko, meitiņa, lielījies
Pretī puiša augumam?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11941.

Ko, bitīte, tu darīsi,
Silā ziedu negājuse?
Ko, māsiņa, tu darīsi,
Tautiņās negājuse?
224 [Kabilē (Kld)].

11942.

Ko, brālīti, bēdājies,
Kad Trīniņa tev nenāk?
Parauj jupis, saspeŗ vells!
Vai tu citu nedabūsi?
Tev ir cauna cepurīte,
Tu drīkst~ meitu bildināt.
226 [Kandavā (Tl)].

11943.

Ko, ļautiņi, jūs teicat,
Lai ņem mans bāleliņš,
Tās nevēlu kalpam ņemt,
Ne savam bāliņam.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

11944.

Ko, māsiņas, darīsim,
čeķīts mūsu bāleliņš?
Vedīsam ģeķīšam
Dižan gudru līgaviņu.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

11945.

Ko, māsiņas, domājat,
Kā liepiņas sastājušas?
- Mēs, brālīši, domājam
Atstāt tēva novadiņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

11946.

Ko, puisēni, bēdājties,
Naudas pēc, sievas pēc?
Vai ar sievu Rīgā brauksi,
Vai ar naudu krāsni kursi?
Ar kumeļu Rīgā brauksi,
Ar malciņu krāsni kursi.
1311 [Apē (Vlk)].

11947.

Ko, puisīti, lūkojies?
Še nav tavas līgaviņas;
Rīgā tava līgaviņa
Pa ielām vazājās.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

- 89 -

11948.

Ko, puisīti, tu gaidīji,
Ka neņēmi līgaviņu?
Vai gaidīji uzlecam
Mēnestiņu galviņā?
357 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11949.

Ko skaties šurp, meitiņa?
Šogad vīra nedabūsi;
Citu gadu gan dabūsi
Teļa putras strēbējiņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

11950.

Ko tie kraukļi kraucināja,
Ko žagatas zvadzināja?
Mūs, māsiņu aizvedīs
Pār deviņi dūņu purvi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

11951.

Ko tie mūsu suņi rēja
Viņā priežu cekulā?
Pēters, puisis, ratus sita
Līžu, meitu, vizināt.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

11952.

Ko tie puiši ziemu auga,
To vasaru sapelēja;
Ko tās meitas ziemu auga,
To vasaru noziedēja.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Ak tu meitu vasariņa,
Auga ziemu, aug vasaru;
Ko tie puiši ziemu auga,
To vasaru sapelēja.
121 [Gulbenē (Md)].

11953.

Ko tie tēva suņi rēja
Aiz māmiņas rožu dārza?
Div~ nelieši lūkojāsi,
Kādas rožu ravētājas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11954.

Ko tu, driķi, driķojies
Ap manām māsiņām?
Vairāk man sīkas naudas
Kā tev driķu sēnaliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

11955.

Krauklis brēca vīnu, medu,
Kalpiņš daiļu muižu meitu.
Dzer, krauklīti, purviņā,
Ņem, kalpiņi, kalponīti!
Ņem, kalpiņi, kalponīti,
Būs laimiņa dzīvojot.
280 [Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)].

11956.

Krauklis skrēja Rīgā:
Cik puisis maksā?
- Puspīpes tabakas,
Vecu vīžu pāri.
Krauklis skrēja Rīgā:
Cik meita maksā?
- Divi simti daldeŗi,
Dukāts virsū.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

11957.

Krauklīts tupi zariņā,
Uz draviņu lūkodams.
Kas kraukļam medu dos,
Kas kalpam mātes meitu?
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

11958.

Krogā gāja jaunas meitas,
Ne tās gāja alu dzert,
Gāja puišus lūkoties,
Ko tie dara dzērumā,
Vai dzēruši neģeķēja,
Vai zem galda negulēja,
Vai nespēra vecas sievas,
Citu puišu cepurīti.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

11959.

Krustījās suņam aste,
Pa celīti tekājot;
Šaubījās puišam prāts,
Uz meitām domājot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11960.

Kupla liepa eglienā
Aiz skujām nelapoja;
Skaista meita nāburgos, -
Aiz barguma neprecēja.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

- 90 -

11961.

Kupla liepa lejiņā
Pilna balta sudrabiņa;
Tai vajaga pretinieka
Dižan daiļa ozoliņa.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11962.

Kupla liepa, platas lapas,
Liela ceļa maliņā;
Tai vajaga asa cirvja,
Gudra puiša cirtējiņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Kupla liepa lejiņā,
Pilna balta sudrabiņa;
Tai vajaga asa cirvja,
Jauna puiša cirtējiņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Trīs gadiņi kupla liepa
Vīgrieznēsi audzināma;
Tai vajaga asa cirvja,
Gudra vīra cirtējiņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

11963.

Kupla liepa ceļu gāje,
Savus zarus locīdama;
Griez tu ceļu, ozoliņ,
Ar visām zīlītēm!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Kupla liepa ceļu gāja,
Zari vien locījās;
Ozoliņš ceļu grieza
Ar visām bitītēm.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11964.

Kuplajai liepiņai
Zari līka Daugavā;
Daiļajai meitiņai
Iet slavīte tautiņās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11965.

Kupli auga vītoliņi
Glumajām lapiņām;
Zemu rauga tie puisīši,
Tie asaru dzērājiņi.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

11966.

Kuplis auga, neziedēja
Ceļa malas dāboliņš;
Daiļas auga, netikušas
Liela ciema zeltainītes.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kuplis auga, neziedēja
Ceļa malas ozoliņš;
Dižans auga, netikošs
Liela ciema tēva dēls.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

11967.

Kuplis auga, neziedēja
Ceļa malas āboliņš;
Skaistas auga, neprecēja
Liela ciema dzeltānītes.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11968.

Kur iedama, tautu meita,
Kam nezdama launadziņu?
Nes manam bāliņam,
Tam nevaid(a) nesējiņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11969.

Kur gubiņa no gubiņas,
Tur bij lieli tīrumiņi;
Kue ciemiņš pie ciemiņa,
Tur bij daudzi zeltānīšu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11970.

Kur jāsat, jauni puiši?
Nava meitu krodziņā;
Vakar bija svēta diena,
Tad bij meitas krodziņā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

11971.

Kur jau laba papuvīte,
Tur jau labi rudzi būs;
Kur jau laba meita bija,
Tur būs laba līgaviņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11972.

Kur meitiņas, kur māsiņas,
Tur lustīga dzīvošana;
Kur tie puikas, bendes kalpi,
Tur gaudajas asaras.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

11973.

Kur meitiņas, kur māsiņas,
Tur priecīga dzīvošana;
Kur tie puiku diedelnieki,
I zīlīte nedziedāja,
I zīlīte nedziedāja,
čiečināt čiečināja.
121 [Gulbenē (Md)].

- 91 -

11974.

Kur ošam zari līka,
Tur nolīka galotnīte,
Kur puišam prātam tika,
Tur paņēma līgaviņu.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

1. Kuŗu malu vējiņš pūta,
Tur ošam zari līka;
Kur puišam prātam tika,
Tur pajēma līgaviņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11975.

Kur, puisīti, tavas acis?
Vai apdzēri padomiņu?
Neredz meitu daiļumiņu,
Ne darbiņa čaklumiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11976.

Kur skudŗiņa teku taisa,
Tur zālīte vairs neaug;
Kuŗa meita puisi klausa,
Tai vaidziņi vairs nezied.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

11977.

Kur tie lieti dūmi kūp,
Tur tā maza siltumiņa;
Kur tā liela slava nāk,
Tur tā maza bagātība.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Kur tie lieli dūmi kūp,
Tur tā maza uguntiņa;
Kur tie lieli slavenie,
Tur tā grūta dzīvošana.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

11978.

Kur tu liksi, kad tu ņēmi,
Kalpa puisi, līgaviņu?
Pārvedīsi, iegāzīsi
Saimenieka aizkrāsnī.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11979.

Kur tu liksi, kad tu ņemsi,
Kalpa puisi, līgaviņu?
Ne tev klēts, ne kambaŗa,
Ne istabas, kur dzīvot;
Vējiņš loka vērītē
Tavu namu, istabiņu.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Kur tu liksi, kalpa puisi,
Kad tu mani novedīsi?
Tavu namu, istabiņu
Vējiņš loka siļiņā.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

11980.

Kur tu liksi, kad tu ņemsi,
Kalpa puisis, līgaviņu?
Vedīs~ žēli raudināt
Saiminieku istabā.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

11981.

Kur vasaru saule tek,
Tur rudeni mēnesītis,
Kur vasaru brāļi jāj,
Tur rudeni tautu dēli.
188 [(?)].

11982.

Kuŗa meita taisni gāja,
Tai būs vīrs zābakiem;
Kuŗa gāja salīkuse,
Tai ar kārklu vīzītēm.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

1. Kuŗai meitai stāvu pupi,
Tai atjāja zābakim;
Kuŗai gulu rutulīši,
Tai ar kārkla vīzītēm.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11983.

Kuŗa smilga kupla auga,
Tai rasiņa ilgi stāv;
Kuŗa meita grezna auga,
Tā sēd ilgi bāliņos.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

11984.

Kuŗa smilga kupla auga,
Tai rasiņa ilgi stāv;
Kuŗa meita grezna gāja,
Tā atraitņa līgaviņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)]. 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11985.

Kuŗš kociņis ziemu zied,
Tas vasaru nelapoja;
Kuŗš puisītis meitas lenca,
Tas darbiņu nemācēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 92 -

11986.

Kuŗš puisīts, jauns būdams,
Daudzi tur drauguļiņu,
Tas ar savu līgaviņu
Mūžam labi nedzīvoja.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

11986¹.

Kuŗš puisītis ragā pūta,
Tam būs kāzas šoruden;
Mani brāļi stabulēja,
Tiem būs citu vasariņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11987.

Kurs puisītis zirgu kūla,
Tas kuļ savu līgaviņu;
Kurs puisītis zirgu glauda,
Tas glaud~ savu līgaviņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11987¹.

Kusti, kusti, ūdens zāle,
Kas jel tevi kustināja?
Pretim nāca liela straume,
Tā jau tevi kustināja.
Raudi, raudi, jauna meita,
Kas jel tevi raudināja?
Pretim nāca jauni puiši,
Tie jau tevi raudināja.
224 [Kabilē (Kld)].

11988.

Labāk, brāļi, pīpējam
Savu sūru tebeciņu,
Nekā savu sīku naudu
Par meitām izdodam.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)]. 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11989.

Labi labi tam puikam,
Kam līgava ceļmalā:
Aiziedamis, atnākdamis
Pie līgavas sērsti gāja.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)].

11990.

Labi ļaudis maliņā,
Labi lieli tīrumiņi;
Tur es dotu sav~ māsiņu,
Kaut tā liela uzaugusi.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)]. 1311 [Apē (Vlk)].

11991.

Labrītiņ, Dievs palīdz!
Tā pirmā valodiņa;
Apķerties, mutes doti,
Tā pirmā mīlestība.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

11992.

Lai ir rozes, kur ir rozes,
Jaunu meitu dārziņā;
Lai iet puiši, kur iet puiši,
Iet pie meitu māmuliņas.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

11992¹.

Lai man tika, kas man tika,
Tas mazais, tas man tika;
Tam es došu, es neliegšu
Savu pašu rokas meitu.
224 [Kabilē (Kld)].

11993.

Lai ņem katris, ko ņem katris,
Arājam kūlējiņa,
Arājam kūlējiņa,
Rīta rasas bridējiņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 1253 [Kroņa laicenē].

11994.

Lai stāv zeme atmatā(i),
Kad nav laba arājiņa;
Lai stāv meita vaiņagā(i),
Kad nav laba ņēmējiņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī], 224 [Kabilē (Kld)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Lai zaļoja bērzu birze,
Kad nav laba līdējiņa;
Lai stāv manis vainadziņš,
Kad nav laba ņēmājiņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11995.

Lai tie rati kādi bija,
Kad tik labi kumeliņi;
Lai tā meita kāda bija,
Ja tik laba malējiņa.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

11996.

Lai upīte gana strauja,
Pret saulīti netecēja;
Lai māsiņa gana mīļa,
Mūžam brāļus nekalpoja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 93 -

11997.

Laiks jau bija gaigalam
Skriet no sila ezerā;
Laiks jau bija tev, māsiņa,
Atstāt savus bāleliņus.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

11998.

Laiku laiku piesacīju
Jaunākai māsiņai
Ar tautām nelaisties
Gaŗajās valodās.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

11999.

Laime laime tai mātei,
Kam meitiņas ātri aug:
Piektdien dzimst, sestdien aug,
Svētdien ved tautiņās.
206 [Kuldīgas apriņķī].

12000.

Laime laime tam puišam,
Sētā auga līgaviņa;
Ne tas āva baltu kāju,
Ne segloja kumeliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

12001.

Laima pina pinekliņu,
Kalniņā sēdēdama,
Piepin labu mātes meitu
Pie nelieša tēva dēla.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

1. Dēkla vija pineklīti,
Kalniņāi sēdēdama.
Piepin labu mātes meitu
Pie tikuša tēva dēla.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

12002.

Laiskis puisis smilgās guļ,
Jaunu meitu gaidīdams.
Celies agri, laiskis puisi,
Tad tev kāda gadīsies!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12003.

Lakstīgala ievā dzied,
Tā ir meitu lakstīgala;
Zaļa varde purvā kurc,
Tā ir puišu lakstīgala.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

12004.

Lakstīgala tricināja
Rīgas torņa galiņā,
Ieraudzīja medenieku
Sila malu staigājot.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

12005.

Lielas lietas, mazas lietas
Valda puišu padomiņš;
Visa meitu gudrībiņa
Nama kaktu neizpilda.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

12006.

Lieli puiši, mazi puiši
Uz meitām kājas āva.
Aunat, zēni, uz ērkšiem,
Uz asām adatām!
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

12007.

Lieli puiši, mazi puiši,
Visi kunga grāmatā;
Lielas meitas, mazas meitas,
Visas cūku rakumos.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)]. 71 [Drustos (Drustu pag. C)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)], 259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)],
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)]. 328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

1. Lielas meitas, mazas meitas,
Visas rožu dārziņā;
Lieli puiši, mazi puiši,
Visi cūku rakumos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12008.

Lieli ceļi, mazi ceļi,
Vis~ uz Rīgu aiztecēja;
Lieli puiši, mazi puiši
Uz meitām kājas āva.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12009.

Lielīt meitas lielījās
Puišiem dot padomiņu;
Puisīšam vairāk prāta
Kā deviņām meitiņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

12010.

Lēkā, lēkā, tu zaķīti,
Aizlēkāsi vasariņu;
Dzīvo, dzīvo, tu puisīti,
Aizdzīvosi līgaviņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 94 -

12011.

Lēna lēna tā meitiņa,
To vedīšu bāliņam;
Lēna lēna māmuliņa,
Mācēj~ labi maldināt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12012.

Lēnis lēnis tautu dēlis,
Ka(d) nebija līgaviņas;
Kad paņēma līgaviņu,
Vējš nopūta lēnumiņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

12013.

Lejā auga ozoliņš
Rūtaiņām lapiņām;
Kalniņā liepa auga
Mastītiem ziediņiem.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

12014.

Lidi lidi vanadziņu,
Uz baltām vistiņām;
Ja baltās nedabūji,
Gū(j) to pašu pelēko!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12015.

Līdaciņa platastīte
Sajauc dūņas ezerā;
Tautu meita gaŗmatīte
Pieviļ manu bāleliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12016.

Līdzās sēdu ar bāliņu,
Viņš ar mani nerunā;
Dasēdāsi tautu meita,
Brāļam jauka valodiņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12017.

Līgo bite, līgo meita
Šo āriņu maliņā,
Bite, ziedus lasīdama,
Meita, vietas taujādama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12018.

Līgo liepa, līgo zari,
Līgo visas pazarītes;
Gan tā liepa atlīgos
Pie kuplā ozoliņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

12019.

Līgo saule launagā,
No launaga vakarā;
Taujā māsa labas vietas,
Bāliņos dzīvodama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12020.

Līgojies, āra liepa,
Pretim āra ozoliņu;
Darinies, tautu meita,
Pretim manu bāleliņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12021.

Līgot lieču āra liepu
Pret to āra ozoliņu;
Tur tā liekta, tur palika
Jaunajām māsiņām.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12022.

Līki koki, taisni koki
Aug celiņa maliņā;
Lieli puiši, mazi puiši,
Vis~ uz meitām kājas aun.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)].

12023.

Lokies, liepa, nelokies,
Lauzīs tavu galotnīti;
Raud~, māsiņ, vai neraudi,
Vedīs tevi šoruden.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

12024.

Lūdzin lūdza tautu meita,
Lai es teicu brāliņam.
Lai tev~ teica visi velni,
Kam bāries ganīdama!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12025.

Lūko, brālīt, līgaviņu,
Es līdzēšu nolūkot,
Es līdzēšu nolūkot
Pa tavam prātiņam.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

- 95 -

12026.

Lūko, brāli, līgaviņu,
Tu lūko, es lūkoj~;
Tu lūko tikumiņu,
Es labā darbiņā.
216 [Ventspilī].

1. Jem, brālīti, līgavīnu,
Es līdzēšu nolūkot;
Tu lūkosi prātīnam,
Es visama darbīnam.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

12027.

Lūko, manu bāleliņ,
No kājāmi līgaviņu:
Kas dižani kājas āva,
Tā dižani darbu dara.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12028.

Lūko, priede, to eglīti,
Kam sarkani skuju gali;
Lūko, puisi, to meitiņu,
Kam sarkani vaigu gali!
226 [Kandavā (Tl)].

12029.

Lūkojies, bāleliņ,
Še ir laba lūkošana,
Še dzelteni Ventes kārkli,
Še raženas dzeltainītes.
216 [Ventspilī].

12030.

Lūkojies, viendēlīti,
Vienmeitiņas ļaudaviņas;
Mēs bijām trīs māsiņas,
Triju pūriņ~ i vajaga.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Lūkojiesi, viens dēliņš,
Kur mātei viena meita;
Mēs mātei trīs meitiņas,
Mums nav zelta, sudrabiņa.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

12031.

Luste luste vanagam,
Zīle dzied kaņepēs;
Luste luste bāliņam,
Ka māsiņa skaisti auga;
Bēda tautu dēliņam,
Ka rokā nedabūs.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12032.

Māmulīte bēdājās,
Ka tai bija daudz meitiņu;
Pate Laime atbildēja:
Gan es pate izgodēšu.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12033.

Māmuliņa bēdājās,
Kur meitiņa rādīsies.
Laiž tirgū, laiž kāzās,
Tur meitiņa rādīsies.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12034.

Māsa māsa tautu meita,
Kamēr mazi bāleliņi;
Kad uzauga bāleliņi:
Māršiņ, brāļa līgaviņ!
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

12035.

Māsiņ diža, māsiņ maza,
Nevaināji arājiņu!
Kad tu būtu jo ražana,
Tu nevērti arājiņu,
Arājiņa kājas rokas
Maksā zelta gabaliņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Māsiņ diža, māsiņ maza,
Nevaino arājiņa:
Arājam kājas rokas
Kā ābeļu ziedi zied.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

12036.

Māsiņ mana sārtvaidzīte,
Nedod mutes tautiešam:
Dosi mutes tautiešam,
Bālēs tavi sārti vaigi.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

12037.

Māsiņ, tavu baltu muti,
Tavu daiļu augumiņu!
Kam tu kāpi kalniņāi
Nelietim rādīties?
206 [Kuldīgas apriņķī].

12038.

Māte meitu audzināja
Kā lielo Rīgas pili.
Nāks rudens, aizvedīs,
Paliks pati [viena] dūdojot.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

- 96 -

12039.

Māte meitu mazināja
Priekš kungiem, stārastiem;
Priekš puišiem nemazina:
Ņemat, puiši, nu ir laiks!
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

12040.

Māte meitu rājin rāja,
Kam sēžot kambarī;
Kambarī sēdēdama,
Kādu vīru dabūšot.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

12041.

Māte meitu tirgū veda,
Vai pārdot, vai izmīt.
Nij pārdeva, nij izmija,
Ved uz māju raudādama,
Ved uz māju raudādama,
Nabagiem dāvādama.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es to savu vīra luņģi
Tirgū vežu pārdodam~.
Ne pārdevu, ne izmiju,
Ved~ uz māju raudādam~.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Tirgū vežu līgaviņu
Izmīšan~, pārdošan~.
Neizmiju, nepārdevu,
Sētā vežu raudādams.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

12042.

Māte raud, meita raud,
Abas divas gauži raud:
Māte raud mīkstas maizes,
Meita skaista brūtgāniņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 190 [Kuldīā], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

1. Raud māmiņa, raud meitiņa,
Pa pagalmu staigādam~:
Māte raud baltas putras,
Meita baltas vilnainītes.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12043.

Maksājat, ciema puiši,
Es jums sievu pārvedīšu;
Daudz man labas nolūkotas,
Man pašam nevajaga.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

12044.

Man māsīna kā smildzīna,
Kā rasīna villainīte;
Nevienami to nedošu
Kā bajāra dēlīnam.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

12045.

Man pieteice bāleliņis:
Māsiņ, meitu lūkojies!
Kuŗa meita tev patika,
Tā būs mana līgaviņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12046.

Man~ māsiņ, es priekš tevis,
Aizjūgš~ savu kumeliņu.
- Jūdz, bāliņ, pats priekš sevis,
Vizin~ savu līgaviņu!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

12047.

Manas rozes, magonītes
Caur žodziņu izaugušas;
Mani brāļi nogājuši
Pārnovadu lūkoties.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12048.

Mans brālītis baltu muti
Sēd mellā kumeļā;
Dažai tautu meitiņai
Sāp sirsniņa, birst asara.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

1. Mans brālītis baltu muti
Sēd melnā kumeļā;
Tautu meita raudacīte
No pakaļas lūkojās.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

12049.

Mans brālītis bēdājās,
Kur būs ņemti līgaviņas.
Paies ziema, nāks vasara,
Atnāks pate dziedādama,
Atnāks pate dziedādama,
Puķu ziedu lasīdama.
349 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12050.

Mans brāliņš gan gribēja
Lielzalviešu meitu ņemt;
Mēs māsiņas negribam
Pieriestiem lindrakiem.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 97 -

12051.

Mans brāliņš gan gribēja
No Vidzemes sievu ņemt;
Es māsiņa negribēju:
Nemācēja raibaudekla.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

12052.

Mans bāliņis klēti taisa
Viņā lauka tīrumā;
Pārvedīs līgaviņu
Zeltītām atslēgām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12053.

Mans bāliņis lielījās
Puķīt~ ņemt(i) līgaviņu.
Ņem, bāliņ(i), ļaužu bērnu,
Lai zied puķe dārziņā!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Dzīrās māte dēliņam
Puķīt~ vest līgaviņu.
Ved, māmiņa, ļaužu bērnu,
Lai zied puķe dārziņā!
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

12054.

Mans brāliņš lētdabiņš,
Piekrāps tevi, tautu meita:
Pie baznīcas roku deva,
Ganos siera gabaliņu.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

12055.

Mans brālītis sievu ņēma,
Caur sietiņu sijādams;
Tai bij arī meitai būt,
Kas var sietu iztecēt.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

12055¹.

Mans mazais bāleliņis,
Lūkās tevi, ciema meitas(?):
Ik svētdienas naņķa biksas,
Viksētie zābaciņi.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

12056.

Maza maza lakstīgala
Lielu mežu skandināja;
Maza maza mūs~ māsiņa
Lielas tautas rūdināja.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Sīku bieržu lakstīgala
Dižu mežus trīcināja;
Maza rada mūs~ māsiņa,
Dižas tautas bildināja.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

12057.

Maza maza līdaciņa
Daudz niedriņu kustināja;
Maza maza mūs~ māsiņa
Daudz tautiņu kaitināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Maza maza zivitiņa
Sajauc dūņu ezeriņu;
Maza maza tautu meita
Pieviļ manu bāleliņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

12058.

Maza maza meitenīte,
Bet jau liela gudreniece:
Trence tautu kumeliņus
Par ābola līdumiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12059.

Maza maza meitenīte
Pieviļ puisi arājiņu:
Nolaupījsi rācenīti,
Dod par siera gabaliņu.
121 [Gulbenē (Md)].

12060.

Maza maza meitenīte
Pieviļ puisi arājiņu:
Parādīja raibus cimdus,
Aiz upītes ganīdama.
40 [Slokā (Rg)], 317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1. Ai Dievīnu, es dabūju
Lētu maizes arājīnu:
Parādīju baltus cimdus,
Āz upītes stāvēdama.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2. Pate vīla tautu meita
Manus baltus bāleliņus:
Aiz upītes ganīdama,
Raibus cimdus parādīja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12061.

Maza maza meitenīte
Tek pa silu raudādama.
Ņem, bāliņ, kamanās,
Tā būs tava līgaviņa!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 98 -

12061¹.

Mazajam bērziņam
Zelta auga atlasīte;
Jaunajam brālītim
Aug grezena līgaviņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

12062.

Mazas manas dzeltainītes,
Kam jūs lielas neaudziet?
Spieši mani sarūsēja,
Iemauktiņi sapelēja.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

12063.

Maģis maģis zvirbulītis
Kaņepīti kustināja;
Mans bāliņš kā ozols,
Nedrīkst meitu bildināt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12064.

Mēs bijām trīs meitiņas,
Visas trīs Annužiņas;
Visām trim gadījās
Pieterīši arājiņi.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

12065.

Mēs bijām trīs meitiņas,
Visas trīs vīra grib.
Viena bija šmaug~ un gaŗa,
Otra bija zema resna,
Trešā bija tumšu ģīmi.
Tumšo ģīmi čigānam,
Šmauga, gaŗa majoram,
Zema resna skrodeŗam.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12066.

Mēs gājām vienu ceļu,
Tautu meita, bāleliņis.
Bāleliņis jāšus jāja,
Mēs kājām tecējām.
Uzceļ bēŗa pakaļā.
Uzceļ brālis tautu meitu
Sava bēŗa pakaļā.
Es vaicāju brālītim:
Kālabad tā darīji?
Kā tu vari pūci celt
Sava bēŗa pakaļā?
Vai nevari mani celt,
Es tev īsta māsuciņa?
- Lai, māsiņa, tev ir pūce,
Būs man mīļa līgaviņa;
Sēdēsim kumeļā,
Rociņās dodamies.
190 [Kuldīā].

12067.

Mēs puisēni, jaun~ būdami,
Kā mums tika, tā darām:
Ejam meitas brāķēdami,
Kā auziņas braucīdami.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

12068.

Mēs varam lielīties,
Ka mēs puiši piedzimuši;
Mēs varam tāļi jāt,
Katru meitu bildināt.
226 [Kandavā (Tl)].

12069.

Meitas mani mīļi tur~,
Nav brāļiem līgaviņu;
Paņem brāļi līgaviņas,
Es meitāmi ienaidnieks.
190 [Kuldīā].

12070.

Meitas mani nemīlēja,
Šķiet, man meitu nevajaga;
Man vajaga brāļam sievas,
Jaunajame dieveŗam.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

12071.

Meitas meitas šitās būs,
Kad tās lielas uzaudzīs,
Dažu labu tēva dēlu
Asarām raudinās,
Asarām raudinās,
Tumšu nakti maldinās.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Šie būs puikas, tie būs puikas,
Kad tie lieli izaudzīs,
Dažu labu mātes meitu
Asarāmi raudinās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12072.

Meitas, puišu neticat,
Puiši lieli viltinieki;
Puiši savus matus grieza,
Runā viltus valodiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 99 -

12073.

Meitas sēd rindiņā,
Puiši tup kaktiņā.
Kur tā meitu rinda sēd,
Tur puisīšu dvēselītes.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12074.

Meitas vien, meitas vien
Dod Dieviņš dodamo;
Jau to puišu gana maz,
Ved kaŗā vedamo.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12075.

Meitiņ~ liela, meitiņ~ maza
Maksā zelta gabaliņu;
Puiši, šķelmji, nemaksāja
Vienas auzu sēnaliņas.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12076.

Meitu dēļ rozes zied,
Meitu dēļ magonītes;
Puišu dēļ neziedēja
Ne nātrītes sētmalā.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

12077.

Meitu māte gauži raud,
Brunčos kājas satinuse:
Nav neviena tautu dēla,
Kas nāk meitu bildināt.
1253 [Kroņa laicenē]. 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12078.

Meitu māte meitiņās
Sēd kā rožu dārziņā:
Tautu dēls gaŗām gāja,
Cepurīti nojēmies.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

12079.

Meitu māte savas meitas
Pliedeŗos audzināja.
Velkiet, puiši, baltus cimdus,
Kad ejiet lūkoties!
263 [Dobelē].

12080.

Melna odze pārtecēja
Pa bāliņa pagalmiņu;
Tā nebija melna odze,
Tā bāliņa līgaviņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

12081.

Melni elkšņi, balti bērzi
Cits pret citu locījās;
Jauni puiši, jaunas meitas
Cits uz citu raudzījās.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12082.

Mīl brālim tautu meita,
Es māsiņa nemīlēju,
Es māsiņa nemīlēju,
Viena tēva, māmuliņas.
224 [Kabilē (Kld)].

12083.

Mīl kungam zelta nauda,
Mīl akmeņu istabiņa;
Mīl manam bāliņam
Ciemā skaistas dzeltainītes.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

12084.

Mūžam sila papardīte
Zelta zieda neziedēja;
Mūžam kalpa līgaviņa
Laba vārda nedzirdēja.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

12085.

Mūs~ māsiņa žēli raud,
Rasā mirka villainīte;
Brālīts cēla tautas meitu
Uz bēraju kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12086.

Mūsu meitas vīra gaida,
Ne ad~ cimdu, ne ad~ zeķu;
Adiet cimdus, grēcenieces,
Kozin vīrs gadīsies!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12087.

Mūs~ nāburgu lepni puiši
Vaska kurpes šūdināja;
Dievs dod tām sapelēt,
Valkātājas nedabūt.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

12088.

Ērgļos bija pieci puiši,
Visi pieci krāsnī līda;
Pēters, visu daiļākais,
Pašā krāsns dibinā.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 100 -

12089.

Mārgrieta kratās
Uz mana brāļa.
Kraties mežā
Uz veca celma!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

12090.

Līze, meita, zaķi nesa
Baznīckunga dēliņam,
Raudādama, sūdzēdama,
Puiši viņu nemīlot.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12091.

Nīcas meitas lielījās,
Visi viņu vien gribot.
Nava tiesa, nava tiesa,
Pašas vien lielījās.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

12092.

Rūjenieši Rūju brida,
Skaistu meitu meklēdami.
Rūju bija izbriduši,
Skaistu meitu nedabūjši.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

12093.

Rūjenieši Rūju brida,
Skaistu meitu meklēdam~.
Citur skaistu neatrada
Kā Salacas baznīcā.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12094.

Raņķenieku novadā
Pūļiem auga baltas rozes;
Sūtu vēsti pārnovadu,
Lai nāk rozes izravēt.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

12094¹.

Ierenieki, raķenieki,
Tie bij īsti bāleliņi;
Ierās auga mieži rudzi,
Raķos daiļas dzeltenītes.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

12095.

Kalnmuižnieki, novadnieki,
Tie bij īsti bāleliņi:
Novadnieki vizināja
Kalnamuižas dzeltenītes.
190 [Kuldīā].

12096.

Jaunmuižnieku ozoliņi
Uz šo pusi nolīkuši,
Gribēdami atspiesties
Lutriņnieku liepiņās.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

12097.

Miķels piestu nosēdēja,
Tās Līzītes gribēdams;
Sēd~, Miķel, otru piestu,
Tās Līzītes nedabūsi!
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

12098.

Apšupnieki, resnvēdeŗi,
Še jāj meitas lūkoties;
Paši savus sarkanvamžus
Pabāzuši patiltē.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12099.

Rudbāržnieku zeltenītes,
Iesim visas pārnovadu,
Lai rūsēja, lai pelēja
Rudbāržnieku veci puiši.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

12100.

Kurzemnieku zirgu zagļi
Še nāk meitu lūkoties.
Nedabūja zirgu zagt,
Ne meitiņu lūkoties.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12101.

Bormaniešu smurgulīši
Ēvelētu sievu grib;
Bormaniešu pagastā
Nav nevienas ēvelētas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

12102.

Nāca, nāca, neienāca,
Duris vien virināja:
Tas ciemiņu klundurkājis
Nāca meitu lūkoties.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

12103.

Ne dēļ tevis, neveiklīti,
Tautu meita gauži raud;
Tautu meita gauži raud
Dēļ dižena ozoliņa,
Dēļ dižena ozoliņa,
Vētras lauzta ziedonī.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)]. 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 101 -

12104.

Ne es teicu, ne es pēlu
Bāliņam līgaviņas;
Ja tam kāda gadījās,
Lai uz manis neraudāja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12105.

Ni es teicu, ni es peļu
Sovus eistūs buol~el~eņus;
Kura tiks muotis meita,
Parīs~ gaudu asareņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

12106.

Ne labā priede auga
Degošā siliņā;
Ne labais tāļu jāja
Līgaviņas meklēties.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Ne jau labi oši aug
Smilšainā kalniņā;
Ne jau labis tautu dēls
Tāli ņēma līgaviņu.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

2. Ne labaja priede auga
Degošāi siliņāi;
Ne labaja meita gāja
Pa novadu tautiņās.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

12107.

Ne rīkstītes nenogriežu,
Ja bērziņa nesmādēju;
Neņems mans brāliņš sievas,
Ja meitiņas nebrāķēs.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12108.

Ne rīkstītes nenolauzu,
Ja bērziņa netaujāju;
Neņem, manu bāleliņ,
Netaujātas līgaviņas!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12109.

Ne tas tiesa, ne tas bij,
Ka puišiem sirds drebēja;
Tā drebēja meitām sirds,
Kad tās puišus ieraudzīja.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12110.

Na te vīn teiri rudzi,
Na te vīn skaist~ oruoji;
Ju tuoluok, ju teiruoki,
Ju skaistuoki oruojeņi.
409 [Līksnas pag. D].

12111.

Nebēdai, māmuliņa,
Aveniņu turēdama:
Pat~ aitiņa attecēs
Pie tā tava aveniņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12112.

Neder auzu sēnaliņa
Kviešu maizes pabariem;
Tā nedera kalpa bērns
Saimenieka dēliņam.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

12113.

Nedod Dievs bērziņam
Elkšņa lapiņ~ i lapot;
Nedod Dievs māsiņai
Dzīt telīšu bāliņos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12114.

Nedod, Dievs, neliec, Laime,
čeķam jaunas līgaviņas!
čeķīts savu līgaviņu
Kā putniņu vārdzināja.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

12115.

Nelietnīti, bāleliņi,
Baro labu kumeliņu:
Pie tevim meitas nāks,
Kumeļā raudzīdamas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Neveiklīti, bāleliņu,
Turi labu kumeliņu:
Visas ciema dzeltainītes
Kumeļā lūkojās.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

12116.

Nelūkoji, bāleliņi,
Baltu muti līgaviņu;
Baltu muti līgaviņa
Istabēju sēdētāja.
190 [Kuldīā].

- 102 -

12117.

Nelūko, bāleliņi,
Baznīcāi līgaviņu [zeltenītes]:
Baznīcā daiļi gāja
Visas tautu nelietītes.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

12118.

Nelūko, bāleliņ,
Baznīcā līgaviņu:
Baznīcā daudz meitiņu
Tapinātu sudrabiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Bāleliņ, bāleliņ,
Tirgū meitu neraugies:
Tirgū meitas skaistas gāja,
Ciemā rotas salasījšas.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2. Es tev lūdzu, bāleliņ,
Kāzās sievas nelūko:
Kāzās daudz sudrabiņa,
Cits no cita lienējās.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12119.

Nelūko, bāleliņ,
Baznīcā līgaviņu:
Daža laba snauduliņa
Sēž zeltāi, sudrabā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12120.

Nelūko, bāleliņ,
Baznīcā līgaviņu;
Lūko kunga druviņā,
Rudzu spailes galiņā!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es tev saku, bāleliņi,
Tirgū meitas nelūko;
Lūko linu druviņāi,
Kuŗa platu baru ņem!
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

2. Nelūko, man~ brālīti,
Tirgū sievu, baznīcā;
Lūko spailes galīnāi,
četru nīšu audeklā!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

12121.

Nelūko, bāleliņ,
Baznīcā līgaviņu;
Lūko meitu nosvīdušu,
Ne zeltā, sudrabā!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12122.

Nelūkoji, bāleliņi,
Dižu ļaužu līgaviņu;
Nāks līgavas diži radi,
Maz tavā rociņā.
190 [Kuldīā].

12123.

Nelūko, man~ māsiņa,
Augstcepures tēva dēlu:
Tur tam rudzi, tur tam mieži,
Tai augstā cepurē.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Nelūko, man~ māsiņ,
Augst~ ceper~ tēv~ dēl~:
Tur tev rudz~, tur tev miež~,
Tai augstēi ceperēi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12124.

Nelūko to puisīti
Ar baltām rociņām:
Tas bij kāršu spēlmanītis,
Ne maizītes devējiņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

12125.

Ņem, bāliņ(i), astru sietu,
Sijā ciema zeltenītes;
Kuŗa grieza sieta vidu,
Tā būs tava līgaviņa.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

12126.

Ņem, bāliņ, astru sietu,
Sijā ciema zeltenītes;
Kuŗa cauri iztecēja,
Tā būs tava līgaviņa.
121 [Gulbenē (Md)].

12127.

Ņem, bāliņ(i), Ievu sievu,
Ieva sieva liela rada:
Kad atnāca pavasaris,
Visi līči balti zied.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

12128.

Ņem, brālīti, es tev vēlu,
Pašu ciema zeltenīti:
Tā zināma, tā redzama,
Tā darbiņu ieradusi.
226 [Kandavā (Tl)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 103 -

12129.

Ņem, bāliņ, ja tev tīk,
Muižas meitu līgaviņu;
Ik rītiņa ar maniem
Pie lielo dzirnaviņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

12130.

Ņem, brālīti, ko es teicu,
Maza rada līgaviņu:
Ne tā tevi pašu rās,
Ne rās tavu māmuļīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12131.

Ņem, brālīti, ko es teicu,
Tā būs laba līgaviņa;
Tā ies tav, kur sūtāma,
Klausīs tavu māmulīti.
224 [Kabilē (Kld)].

12132.

Ņem, bāliņ, ko ņemdamis,
Muižas meitu vien neņem:
Muižas meita ieraduse
Slinkumā, kārumā,
Slinkumā, kārumā,
Pa lodziņu skatīties,
Pa lodziņu skatīties,
Atslēdziņas šķindināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Kas grib ēst kviešu maizi,
Lai līž elkšņu līdumiņu;
Kas grib ņemt muižas meitu,
Lai vij asu pātadziņu:
Muižas meitas ieradušas
Laiskumā, kārumā,
Ne tās māk sienu pļaut,
Ne ar kunga rijas kult.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2. Ņem, brālīti, muižu meitu,
Vijies gaŗu pātedziņu:
Muižu meita ieraduse
Slinkumā, kārumā,
Kunga duris virināt,
Kunga kannas klabināt.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

12133.

Ņem, bāliņi, kroga meitu,
Kroga meita gan bagāta:
Stopiņš cimdu, stopiņš zeķu,
Zarakanna villainīšu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12134.

Ņem, brālīti, kur es teicu,
Dižu radu līgaviņu;
Orēm krausi linu baķus,
Ratiem krausi sudrabiņu,
Ratiem krausi sudrabiņu,
Lastiem krausi slinkumiņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

12135.

Jem, bāliņ, kur jemdam,
Jem jūrēi niedr~s meit~,
Jem jūrēi niedr~s meit~,
Tā neēd~, tā nedzēr~.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

12136.

Ņem, bāliņ, laba būs
Mana teikta līgaviņa:
Ni snaudule, ni miegule,
Ni māmiņas rājējiņa.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

12137.

Ņem, bāliņi, liela rada,
Vai ir liela, vai ir maza;
Jele slavīt~ i slavina:
Liela rada līgaviņa.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

12138.

Jem, brālīti, leišu meitu,
Tā darbiņa nekavēja:
Tupēdama goves slauca,
Pa kamiesi bērnu zīda.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

12139.

Ņem, brāliņ, leišu meitu,
Leišu meita jo bagāta:
Leišu meita plāni vērpa,
Gaŗus auda audekliņus.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

12140.

Ņem, bālī, līgaviņu,
Ņem, darbā lūkodams;
Nelūko skaistas pieres,
Ne daiļa augumiņa!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12141.

Ņem, bāliņ, līgaviņu,
Ņem dižanu, ņem ražanu;
Tas nebija ievas zieds,
Ik pav~saŗus noraujams.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

- 104 -

12142.

Ņem, bāliņ, līgaviņu,
Ņem, ļaudīm vaicādams,
Ka bagātas nepaņēmi,
Ka nabadze nepalika.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

12143.

Ņem, brālīti, līgaviņu,
Ņem, ļaudīm vaicādams,
Ka tu sliktu nepaņēmi,
Ka pēc žēli neraudāji.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

12144.

Ņem, brālīti, līgaviņu,
Ņem, ļaudīm vaicādams,
Ka tu slinku nepaņēmi,
Ka netapi nabagā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12145.

Ņem, bāliņi, līgaviņu,
Ņem, ļaudiemi vaicādams;
Paņems~ kādu netiklīti,
Būs ļaudiemi jārunā.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

12146.

Ņem, bāliņi, līgaviņu,
No ļaudīm vaicādams:
Ne puķīte noraujama,
Ne zemē nometama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 190 [Kuldīā], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

12147.

Jem, brālīti, līgaviņu,
Jem sev jaunu meitenīti:
Ziedēj~ tava līgaviņa
Kā ieviņa vasarā.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

12148.

Ņem, bāliņi, līgaviņu,
Ņem tikušu tautas meitu,
Smalku kreklu audējiņu,
Skaistu cimdu adītāju.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12149.

Ņem, bāliņi, līgaviņu,
Tīru rudzu malējiņu;
Tev pašam div~ māsiņas,
Putraimiņu braucējiņas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12150.

Ņem, brālīti, muižas meitu,
Iekulsiese lupatos:
Muižas meitas pūriņāje
Kunga vecas šlāpmicītes.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

12151.

Ņem, bāliņ, muižas meitu,
Ej mežā rungas cirst:
Runga veda rijas kult,
Runga māļu ritināt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

12152.

Ņem, brāliņi, muižas meitu,
Muižas meita jo bagāta:
Divi tīnes labu drēbju,
Trešā tādu lupatiņu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Es nezinu, kas par vainu,
Ka man~s puiši neprecē:
Tīne cimdu, tīne zeķu,
Tīne baltu villānīšu.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

2. Precē mani, tautu dēls,
Es bagāta mātes meita:
Man deviņi raibi brunči,
Pieci zīda lakatiņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12153.

Ņem, brāliņ, muižas meitu,
Viji gaŗu pātadziņu:
Muižas meita ieradusi
No kambaŗa kambarī.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

12154.

Ņem, bāliņ, niknu bargu,
Nenoņem netikušas:
Niknu bargu norāsim,
Kur liksim netikušu?
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12155.

Ņem, brālīti, pats māsiņu,
Kad ražena uzauguse;
Ņems tautiņas, tev būs žel,
Kad raženu niecinās.
226 [Kandavā (Tl)].

12156.

Ņem, bāliņ, šogad sievu,
Negaid~ manis uzaugam;
Es uzaugšu, tu neņemsi,
Paliks veca māmuliņa.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

- 105 -

12157.

Ņem, bāliņ, skaistu sievu,
Nelūko bagātības:
Bagātību Rīgā pirka,
Skaistumiņa nevarēja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12158.

Ņem, bāliņi, stimpu stampu,
Neņem kādu vīzdeguni:
Stimpu stampu dubļus brida,
Vīzdegune laipu meta.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12159.

Ņem, bāliņu, tādu sievu,
Kas māmiņas bijājās,
Kas māmiņas kājas āva,
Ik vakara vietu taisa.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

12160.

Ņem, bāliņ, to meitiņu,
Kam sārkani vaigu gali!
- Sīva dzedra tā meitiņa,
Kam sārkani vaigu gali.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12161.

Ņem, brālīti, to meitiņu,
Tai ražens vainadziņš.
- Vai māsiņa, kā es ņemšu,
Tev patika, man netika:
Tev patika vainadziņš,
Man meitiņa nepatika.
206 [Kuldīgas apriņķī].

12162.

Ņemiet, puiši, kalponītes,
Neņemiet mātes meitas:
Mātes meitas laiskas bija,
Nava darba darītājas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

12163.

Ņemat, puiši, ko ņemdami,
Laiskas meitas atstājiet,
Lai paliek laiskajās
Vagarītes dēliņiem.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

12164.

Ņemiet, puiši, manu meitu,
Mana meita lielbagāta:
Trīsdesmit linu kreklu
Ar tiem poļu lēstaugim.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

12165.

Ņemat, puiši, manu meitu,
Manu godu neraugāt!
Nebūs tā dzērājiņa,
Ne ar tāda dziedātāja.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

12166.

Ņemiet, tautas, raudzeknīti
Vecajā māsiņā:
Kā darīja vecā māsa,
Tā jaunās pakaļā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12167.

Neņem, manu bāleliņu,
Melnu galvu līgaviņu:
Melnu galvu līgaviņa
Ienaidiņa cēlājiņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

12168.

Neņem sievas, bāleliņ,
Kamēr mani tautas veda;
Ja būs laba māsaciņa,
Tā būs tava līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12169.

Neņemiet tās meitiņas,
Tās nav darba darītājas:
Baltas rokas, baltas kājas,
Melna govju slaucenīte.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

12170.

Nenoraugi, bāleliņ,
Meitai daiļa augumiņa;
Raug~ meitai glīta darba,
Laba, gudra padomiņa!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

12171.

Neraud~, meita, uz citiem,
Ne uz savu māmuliņu;
Raud~ uz savu slinkumiņu,
Uz netiklu valodiņu!
1311 [Apē (Vlk)].

- 106 -

12172.

Neraugāt šāda plunča,
Rasiņā izmirkuša:
Plunčam bija labs zirdziņš,
Skaista cauņu cepurīte.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12173.

Neskrej tāļu, vanadziņi,
Baltas vistas upmalā;
Nejāj tāļu, bāleliņi,
Smukas meitas ciemiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12174.

Natur seunu tys akmen~s,
Kur guļ upis dybynā;
Natur pruota tys puiseit~is,
Kur daudz meitu zadenuoj~.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

12175.

Nevijies, vītoliņi,
Ne pēc tevis tie zariņi;
Nelūko, tu puisīti,
Ne pēc tevis tā meitiņa.
190 [Kuldīā].

12176.

Necērtat dui dravītes
No tā viena ozoliņa;
Neņemat, dui brālīši,
Vienas mātes lolojumu!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

12177.

No pulciņa nosaraugu
Brāliņam līgaviņu,
Kuŗa daudzi nerunāja,
Nebārstīja valodiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12178.

No pulciņa nosavēru
Brāliņam līgaviņu:
Kuŗa mudri darbu dara,
Lēni laida valodiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12179.

Nokulstām man snātnīte,
Pakājīšu villainīte,
Kas būs ļaužu neredzējis,
Tas nāks mani bildināt.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

12180.

Nu es redzu, nu es redzu,
Bāliņš mīl tautu meitu:
Sieru svieda pār upīti,
Akmentiņu daudzināja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

12181.

Nu ir laiks, nu ir laiks
Laiskajam sievu ņemt:
Nu uzauga divas vārpas
Viena salma galiņā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Nu ir laiks, nu ir laiks
Plikajiem precēties:
Nu izauga divas vārpas
Viena stiebra galiņā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

12182.

Nu ir laiks, nu ir laiks
Jānīšam sievu ņemt:
Nu zied viss eņģuvers,
Eņģuveŗa pazarītes.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12183.

Nu pietrūka, vairs navaid
Silā sīkas vāverītes;
Nu pietrūka, vairs navaid
Šī ciemā dzeltainītes.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12184.

Nu zied ievas, ābelītes,
Nu meitiņas līdza zied;
Nu puišiemi gana nav,
Uz meitām raugoties.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

12185.

Nu zied ievas, ābelītes,
Nu meitiņas puškojās;
Par šo laiku jauni puiši
Nakti miega negulēja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

12186.

Odi koda tautu dēlu,
Bizenāt bizenāja.
Bizen~, šķelmi, ar velniem,
Kam neņēmi līgaviņas!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 107 -

1. Odi kode, masaliņas,
Tautu dēli bizinēja.
Kuŗa vella bizinēja,
Kam neņēme līgaviņas?
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

12187.

Ogu, ogu siliņā,
Nav odziņu lasītāju;
Meitu, meitu māmiņai,
Nava tautu vedējiņu.

12188.

Ogu, ogu siliņā,
Nava ogu lasītāju;
Ņem, bāliņi, līgaviņu,
Būs odziņu lasītāja.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

12189.

Ogu, ogu, tai mežā,
Nevaid ogu mātariņu;
Meitu, meitu tai ciemā,
Nevaid meitu māmuliņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

12189¹.

Ogu, ogu tai porā,
Nevaid ogu mētariņu;
Meitu, meitu tai ciemā,
Nevaid ogu lasītāju.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

12190.

Oši, kļavi, ozoliņi
Glaumajām lapiņām;
Skaisti puiši, šauracīši,
Asariņu dzērājiņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12191.

Oši vien, kļavi vien,
Nav neviena ozoliņa;
Kalpi vien nāburgos,
Nav neviena tēva dēla.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Oši vien, kļavi vien,
Kur tie āra ozoliņi?
Puiši vien, kalpi vien,
Kur tie mūsu bāleliņi?
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

12192.

Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darināja;
Kas godīga mātes meita,
Lēni laida valodiņu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

12193.

Ozolami bieza miza,
Lēni lapas darināja;
Tautietimi bargi vārdi,
Lēti sievas nedabūs.
46 [Carnikavā (Rg)].

12194.

Ozoliņi, ozoliņi,
Te jau tava liepa auga,
Te jau tava liepa auga
Pa tavāmi pazarēm.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

12195.

Ozols auga ar liepiņu,
Eža vien vidiņā.
Dod, Dieviņ, labus gadus,
Ozols liepu bildināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12196.

Ozols auga kalniņā,
Liepa auga lejiņā.
Ozols auga kalniņā,
Uz liepiņu raudzīdams.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12197.

Ozols auga kalniņā,
Liepa auga lejiņā.
Pate liepa attecēja,
Ozoliņa lūkoties.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12198.

Ozols auga, liepa auga,
Viens otrā vērdamies.
Kā jūs paši redzējāt,
Ozols liepu bildināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12199.

Pa vējam, pa vējam
Sagriežam kumeliņus;
Pa kārtai, brāleliņi,
Jājam meitu raudzīties.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Sagriežam, sagriežam
Pa vējam kumeliņus;
Saņemam, bāleniņi,
Pa prātam līgaviņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 108 -

12200.

Pa celiņu irbe tek,
Cekuliņu grozīdama;
Pa tautām māsa gāja,
Tautām bira asariņas.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

12201.

Paga paga, tautu meita,
Pasacīšu bāliņam,
Kam tu savas kājas āvi
Zem bāliņa ozoliņa!
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 338 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Labi labi, klusu klusu
Pasacīšu bāliņam:
Tautu meita skaidas lasa
Zem bāliņa dējaliņ~.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

12202.

Papriekš bira ošam lapas,
No pakaļas salapoja;
Papriekš brālis māsu dod,
Pēc ņem tautu zeltenīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12203.

Par tiltiņu nebrauciet
Negrožota kumeliņa!
No tālienes neņemiet
Nezināmas līgaviņas!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bez siksniņu nejūdzat
Lielas naudas kumeliņa;
No tālienes nevedat
Neredzētas līgaviņas!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12204.

Parādies, tu saulīt,
Kuŗu vidu tu līgoji;
Pasaki, tu māsiņ,
Kuŗas tautas tev~ gribēja!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

12205.

Parādi, bāliņi,
Kād~ tava māsa!
- Gludenu galviņu,
Dzeltāniem matiem,
Sudraba ķemmīte
Galviņāi.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

12206.

Parād~ manim, tautu meita,
Visus savus sīkus rakstus;
Ja būs~ labi rakstījuse,
Tad vedīšu bāliņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12207.

Paraugiesi uz meitiņas,
Uz meitiņas kājiņām:
Kuŗa gluži kājas āva,
Tai gudrāks padomiņš.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12208.

Pašas tek kamaniņas
No kalniņa lejiņā;
Pate nāca tautu meita,
Redz man skaistu bāleliņu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Pašas dreb apšu lapas,
Ne vējiņa drebenāmas;
Pašas tek ciema meitas,
Redz man skaistus bāleniņus.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12209.

Pašas tek kamaniņas
No kalniņa lejiņā;
Pašas tek meitenītes
Puišķēniem mutes dot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12210.

Pate bite laipu meta
Pie kuplā ozoliņa;
Pate meita ziņu sūta
Pie tīkama tēva dēla.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

12211.

Pat~ lielā miežu vārpa
Pie akmeņa palikusi;
Pat~ daiļā mātes meita
Sēd pie mātes bāliņos.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

12212.

Pate viena tautu meita
Brālīšam taisījās.
Nejem, manu bāleliņi,
Ne labā pate nāca:
Sliņķe, gorķe pate nāca,
Kas dārbiņu nemācēja.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

- 109 -

12213.

Pie krūmiņa, pie birztiņas,
Tur ir odu pulka;
Pie daiļās mātes meitas,
Tur ir puišu pulka.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

12214.

Pie Liepājas liepas auga,
Pie Kuldīgas ābelīte,
Ventspilēi balti bērzi,
Kas liepiņas lūkojās.
206 [Kuldīgas apriņķī].

12215.

Pie cimdiņa muti slauku,
Nedod māsa nēzdaudziņa;
Māsa savu nēzdaudziņu
Glabā tautu dēliņam.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Pie cimdiņa sviedrus slauku,
Pie cimdiņa asariņas;
Māsa raksta šņudrautiņus,
Šķiņķo tautu dēliņam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Svārku stūri muti slauku,
Nedod māsa linautiņ~;
Glabā māsa linautiņu,
Ko dot tautu dēliņam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12216.

Pieder pieši pie zābaka,
Pie labā kumeliņa;
Pieder daiļa mātes meita
Pie dižena tēva dēla.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

12217.

Pieci brāļi, viena māsa.
Kur dosim, nedosim?
Dosim jūras zvejniekam
Tīkla diegu šķeterētu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

12218.

Pieci brāļi, viena māsa,
Kur dosim, nedosim?
Dosim Rīgas celiņā,
Tur mēs visi aiziesim.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)]. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē],
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Brāļiem laba tā māsiņa
Rīgas ceļa maliņā;
Nobraukdami, atbraukdami
Tur dusina kumeliņus.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12219.

Pieci brāļi, viena māsa,
Kur dosim, nedosim?
Tur dosim sav~ māsiņu,
Kur ūdeņa dzirnaviņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12220.

Pelēks bija mans brālītis,
Mellu jāja kumeliņu;
Šķiet meitiņas migliņāi
Vanadziņu lidinām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12221.

Pelēks nāce, pelēks nāce
Uz manām meitiņām;
Dievs man deve platas acis,
Es pelēku ieraudzīju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12222.

Pilla zaļa birztaliņa
Jaunu puišu piejājuse.
Eita, meitas, skatāties,
Kuŗš puisītis zirgu pēra;
Kuŗš puisītis zirgu pēra,
Tas pērs savu līgaviņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12223.

Pried~ ar egli lielījās
Izaugt vienu gaŗumiņu;
Mans bāliņš lielījās
Rīgā ņemt līgaviņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12224.

Priede, egle meitu koki,
Zaļi ziemu, zaļ~ vasaru;
Pura kārkli puišu koki,
Ne vasaru nelapoja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Priede, egle meitu dēļ
Zaļo ziemu, vasariņu;
Ozoliņis puišu dēļ
Pa vasaru vien zaļo.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

12225.

Priede loka, egle loka,
Bērzs lok~ savu galotnīti;
Dod, Dleviņi, brālīšami
Atrast tādu līgaviņu!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

- 110 -

12226.

Priecājties, jaunas meitas,
Dabūs mutes šovakar:
Divi labi puišu brauc
Par slidenu ezeriņu.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

12227.

Protat kaunu, jauni puiši,
Ko vajaga meitiņām:
Saldu pūŗu baltu maizi,
Pamrantiņa brandavīnu.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

12228.

Protaities, jaunas meitas,
Eit~ pie maza arājiņa:
Tie smuidrie, tie gaŗie,
Tie būs kunga kaŗavīri.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12228¹.

Proties kaunu, tautu meita,
Bīsties ļaužu runājam,
Nepuško bez laiciņa
Manu jaunu bāleliņu!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

12229.

Protu, protu, redzu, redzu,
Še māsiņa nedzīvos;
Nesēj rožu, ne magoņu
Brāļa dārza maliņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12230.

Pūš, bāliņ, vaŗa tauri,
Kalniņā stāvēdams,
Lai klausās tautu meita,
Aizkrāsnē gulēdama.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

12231.

Pūt, puisīti, āža ragu,
Ellē tava dvēselīte,
Ellē tava dvēselīte,
Āža raga galiņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

12232.

Pūt, vējiņ, magoniņu,
Lai ziediņi platījās;
Sēd~, māsiņa, bāliņos,
Lai vietiņa taisījās!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12233.

Puiši, bungas, gauši auga,
Gauši ņēma padomiņu;
Meita, liepa, drīz uzauga,
Drīz tautām malējiņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

12234.

Puiši iet pie tā velna,
Kā vardītes kurkstēdami;
Meitas iet pie Dieviņa,
Kā ieviņas ziedēdamas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12235.

Puiši gul sētmalā
Dubļainiem zābakiem;
Meitas gul klētiņā
Smalkos linu palagos.
232 [Talsos (Tl)].

12236.

Puiši gul sētmalā,
Suņi mīza cepurē;
Meitas gul klētiņā,
Saule spīd vaiņagā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12237.

Puiši labi, puiši labi,
Visi kunga darbos gāja;
Meitas laiskas, meitas laiskas,
Tās gulēja aizkrāsnē.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12238.

Puiši, meitu neviliet,
Meitām kaunu nedariet!
Trīsēs jūsu dvēselīte,
Dieva durvju daiedama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12239.

Puiši, puiši, kas nu puiši,
Nava puišu tikumiņa;
Edz kur meitas, edz kur meitas
Kā tās vienas āru liepas!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12240.

Puiši, puiši, kas tie puiši,
Spaļi vien, pelaviņas;
Redz kur meitu dzeltānītes
Kā šķiedriņas laistījās!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 111 -

12241.

Puiši, puiši, kas tie puiši,
Tie gan sievas nedabūs:
Miega cūkas, alus brāļi,
Ceplī guļ launadziņu.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

12242.

Puiši sēd cepurēs
Kā barvikas mežmalē;
Meitas sēd kroniņos
Kā puķiņas dārziņā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12243.

Puiši, svārkus atmetat,
Lai redz meitas kamzolīšus;
Meitas svārku tā nerauga,
Kā raudzīja kamzolīšus.
121 [Gulbenē (Md)].

12244.

Puišķēniņ, puišķēniņ,
Sudrabota meitenīte!
- Viņa bija sudrabota,
Viņa manis negribēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12245.

Puišķēniņi, puišķēniņi
Kā raibie kucēniņi;
Meitenītes, meitenītes
Kā dzeltenas cielaviņas.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Puisēnu, puisēnu
Kā raibu kuķeļu!
Mēs divi māsiņas
Kā rauduvītes.
Sviedīsim puisēnus
Līkajā laivā,
Lai iet vellam
Zābaku lāpīt!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12246.

Puisi puisi, mazgā muti,
Paskatiesi liepienā:
Meita sēž liepienā
Kā sarkana brūklenīte.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

12247.

Puiss puišam godu deva,
Noņemdams cepurīti;
Meitas godu paslēpušas
Zem baltām vilnānēm.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12248.

Puisīšam īksi mati,
Trīsdeviņi padomīn~;
Meitīnām gaŗi mati,
Īksākais padomīns.
1191 [Ēveles draudzē].

12249.

Puisīšam tāda daba
Kā rudeni āzīšam:
Kuŗu meitu ieraudzīja -
Šī ir mana, tā ir mana!
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

12250.

Puisīts raud visu gadu,
Grib bagātu līgaviņu.
Ja tev trūkst padomiņa,
Es tev došu padomiņu,
Es tev došu padomiņu,
Kas bagāta līgaviņa:
Balta roze, tā bagāta,
Simtiem svārku mugurā.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

12251.

Puķes dēļ, bāleliņ,
Nedzen laivas ezerā:
Puķīt~ auga mātes meita
I citā maliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12252.

Puķes zied dārziņā,
Zeltenīte sētiņā;
Puķes vīta aukstumā,
Zeltenīte tautiņās.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

12253.

Pulku pulku irbju tek
No kalniņa lejiņā.
Kur, pie joda, vanadziņi,
Kad irbītes neredzēja?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 112 -

12254.

Purvā auga zaļa zāle,
Tās neēda kumeliņi;
Muižā auga skaistas meitas,
Tām nejāja precenieki.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

12255.

Purvā auga tautu meita,
Niedres malku dedzināja.
Augat, mani bāleliņi,
Vedat viņu tīrumā!
206 [Kuldīgas apriņķī].

12256.

Pura grīslis lielījās
Ābuliņa meitu ņemt.
Ņem labāk pura ņiedru,
Tā tev līdzi locīsies!
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

12257.

Puško, māte, savas meitas,
Tīrumā vadīdama;
Puškots auga ozoliņis
Tīrumiņa galiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Appuškoti ozoliņi
Tīrumiņa galiņā;
Puško, māte, savas meitas,
Tīrumā stādīdama!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

12258.

Puškojies, tautu meita,
Neraug~ manu bāleliņu!
Gan es savus bāleliņus
Ganīdama appuškoju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

12259.

Pušku, lūku muosa raud,
Buol~eņūs dzeivuodama.
Byus tautuos puški, lūki,
Byus gaudās asareņas.
4271 [Rēzeknes apr.].

12260.

Putniņš nesa pa gaisiem
Mazu mazu grāmatiņu:
Puiši sūta meitiņām
Dižus labus vakariņus.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12261.

Putriņ, balta izvārīta,
Kas nu tevi izēdīs?
Meitiņ, skaista izaugusi,
Kas nu tevi izprecēs?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12262.

Raugāt, puiši, kur raugāt,
Dancī meitu neraugāt:
Kuŗa māk danci vest,
Tā ir laiska darbiņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12263.

Raugies, puisi, kur raugies,
Dancī meitas neraugies:
Kuŗa viegli danci veda,
Tā velk grūši dzirnaviņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Lūko, brāli, līgaviņu,
Lūko labu dancotāju:
Kuŗa viegli danci grieza,
Tā griež viegli dzirnaviņas.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

12263¹.

Raugies, puisi, ko raugies,
Ganu meitu neraugies:
Ganu meitai melna snātne,
Nobrukuse vilnāņīte.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12264.

Redz kā koši piederēja:
Ievas zied, strazdi dzied;
Redz kā koši piederēja:
Puiši lūdza meitu māti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

12265.

Redz kur meitas riņķi grieza
Uz tā vaska rituliņa;
Redz kur puiši raudzījās
Svilošāmi cepurēm.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

12266.

Rej, kačeit, k~ezl~ēn~eņu,
Navā vylku rējējeņu;
V~edit, bruoļi, poši muosu,
Navā tautu v~ed~ējeņu.
422 [Līvānu pag. D].

- 113 -

12267.

Reta reta tā sētiņa,
Kam pie vārtiem ozoliņš;
Reta reta tā meitiņa,
Kam deviņi brūtgāniņi.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

12268.

Retas retas tās puķītes,
Kam rudiņ balti ziedi;
Retas retas tās meitiņas,
Kas mīlē māju puišus.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12269.

Reti reti tie liniņi,
Kas baltiem ziediem zied;
Retas retas tās meitiņas,
Kas puišiem mutes dod.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12270.

Reti reti tie siliņi,
Kas baltiem ziediem zied;
Reti reti tie puisīši,
Kam ir īsta mīlestība.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

12271.

Reti reti tie siliņi,
Kas baltiem ziediem zied;
Reti reti tās meitiņas,
Kas puisīšus mīļus tur.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

1. Reti reti tie siliņi,
Kas ar baltiem ziediem zied;
Reti reti tie puisīši,
Kas meitiņu nemīlēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12272.

Reti reti tie siliņi,
Kas ar baltiem ziediem zied;
Reti reti tie puisīši,
Kas meitiņu nepieviļ.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12273.

Rets bij tādis novadiņis,
Kur nav Zūres zeltenītes;
Tās tie puiši ņemdam~ ņēma,
Ražani tās dzīvoja.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

12274.

Rībēj~ zeme atjājot,
činčēj~ pieši nolecot:
Nu atjāja kliģenieki
Lestenieces lūkoties.
Atpakaļi, atpakaļi
Pie savām mellenēm!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

12275.

Rikšus rikšus bāliņš jāja
Par to ciema notariņu,
Lai nedzird ciema meita,
Lai tik gauži neraudāja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Rikšus rikšus, pussklābiņu
Pa to ciema notariņu,
Le neredz ciema puiši,
Le nelaiž asariņas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12276.

Ruden puiši, ruden puiši
Kā pelēki vanadziņi;
Pavasari jaunas meitas
Kā irbītes pulciņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12277.

Sabārās ciema meitas,
Raibus cimdus adīdamas:
Viena grib, otra grib
Pie tā mana brāleliņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12278.

Sārtas rozes, baltas rozes,
Tās meitiņu kavēklīts;
Jaunas meitas, skaistas meitas,
Tās puisīšus kairināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12279.

Saimniekdēls tīkojās
Pēc saimnieku meitiņām.
Tu dabūsi saimniekmeitu,
Kam skrandiņas karājās,
Kam skrandiņas karājās,
Šuj ielāpu uz ielāpu,
Šuj ielāpu uz ielāpu,
Ar āmaru pieklapē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 114 -

12280.

Saka meitas grūt esot,
Rudzu sieku samalušas;
Atradīsi vēl grūtāki,
Kad aiziesi tautiņās.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

12281.

Saldāks alus krūziņē
Ne ozola kanniņē;
Labāk~s meitas pārnovadu
Nekā pašu novadā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

12282.

Sargies, meitu māmulīte,
Lūgsies tevi šoruden
Vilcenieki, ūzenieki,
Mūrmuižnieku darbenieki.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

12283.

Sarkanais āboliņ,
Tārpiņš tavu saknīt~ grauze;
Ai skaistais tēva dēls,
Tev bij slikta dzīvošana.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

12284.

Sarkanais ābuliņš,
Tārpiņš tavu sakni grauza;
Ai skaistais tēva dēls,
Tev nav laba padomiņa.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

12284¹.

Sarkanais dāboliņš,
Tārpiņš tavu sakni grauza;
Diženais tēva dēlis
Novecojis dzīvojot.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

12285.

Sarkanais āboliņ,
Tārpiņš tavu sakni grauž [grauza];
Diženais tēva dēls,
Suns tu būsi dzīvodams.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)]. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Ei sarkan āboliņ,
Tārpiņš tov~ saken grauž;
Ei ražen tēv~ dēlis,
Suņu sierd~ dzīvedem.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

2. Košs, sarkanis ābolītis,
Tārpiņš tavu sērdi ēda;
Košs, ražanis tēva dēlis
Šķelmis tapa dzīvojot.
Visu gadu sadzīvoja,
Ne vārdiņa nerunāja.
Kā no koka skaidas lēca,
Tā no tevis valodiņa.
Kad es būtu to zinājsi,
Ka es tava līgaviņa,
Kalnā rozes ravēdama,
Būt~ tecējsi lejiņā,
Būt~ tecējsi lejiņā,
Laidusiesi jūriņā,
Laidusiesi jūriņā,
Zaļā ziedu laiviņā.
Labāk mani ūdens nesa
Nekā tautu kumeliņis;
Ūdens nesa līgodamis,
Tautiets žēli raudināja.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

12286.

Sarkanajis āboliņis,
Tārpiņš tavu sakni grauza;
Ražanajis tēva dēls,
Kas gan tavu sirdi zina!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12287.

Sarkanais āboliņ,
Tārpiņš tavu sakni grauž;
Slavenais tēva dēls,
Gauži raud līgaviņa.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

12288.

Sarkanais āboliņš,
Tārpi tavu sakni grauž;
Smuks puisīts baltu muti,
Tas meitām sirdi grauž.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Vai sarkanis āboliņ,
Tārpiņš tavu serdi grauž;
Vai lepnais tēva dēls,
Meitas tavu sirdi lauž.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12289.

Sarkanais āboltiņi,
Tārpiņš tavu serdi grauza;
Vai lepnais tēva dēls,
Pievils tevi sērdienīte.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

- 115 -

12290.

Sarkanais āboliņ,
Tārpiņš tavu sirdi ēd;
Diženais tēva dēls,
Vilta tava mīlestība.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12291.

Sarkanais āboliņš,
Tārpiņš tavu vidu ēd;
Dižanā mātes meita
Netikusi bāliņos.
1311 [Apē (Vlk)].

12292.

Sasāksim, arsim zem~,
Aparuš~, ecēsim;
Sasāksim, ņemsim siev~,
Apņēmuš~, dzīvosim.
3401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sāksim, puiši, dzersim alu,
Sasākuši, dziedāsim;
Sāksim, puiši, ņemsim sievas,
Sasākuši, dzīvosim.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12293.

Sova bolta buol~el~eņa
Ni as t~eiču, ni p~eluoju:
Kur~ daīs dzaltuon~eit~e,
Palīs gaudu asareņu.
426 [Sakstagala pag. Rz].

12294.

Savu laiku roze ziedi,
Savu laiku magonīte;
Savu laiku meita gaida
Laimes krēslu paceļot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12295.

Šādi tādi vēršu kupči
Mūsu meitu lūkojās.
Eit uz Rīgu, vēršu kupči,
Tur telītes pārdodamas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12296.

Šitā pati tautu meita
Būs manam bāliņam:
Ne tā stalta, ne tā lepna,
Ne tai daudzi sudrabiņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12297.

Šito meitu, šito meitu,
To vedīšu bāliņam:
Tai galviņa gluda bija,
Tai mutīte nomazgāta.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12298.

Šķelmīts mans bāleliņš,
Mana vārda neklausīja;
Es dzīvoju, es redzēju,
Kāda kuŗa zeltenīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12299.

Šo dieniņu balta diena,
Meitām puiši jālūdzās,
Vīna glāze rociņā,
Raibi simdi padusē.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

12300.

Šogad skaistas rozes auga
Jaunu meitu dārziņā:
Šogad stalti tēva dēli
Pulkiem jās precībās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12301.

Sēd~, brālīti, pie galdiņa,
Lūkojies līgaviņu:
Kuŗa knaši, žigli ēda,
Tā ir čakla darbiņā;
Kuŗa ēda tērzēdama,
Tā ir kūtra darbiņā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12302.

Sēdi, sēdi, krellainīte,
Zābakaiņa gaidīdama!
Mans bāliņš zābakains,
Neņems tevis, krellainītes.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sēdi, sēdi, ilgsēdīte,
Zābakotus gaidīdama;
Mans brālītis zābakots,
Neņems tevi, ilgsēdīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Sēdi, sēdi, sudrabota,
Gaidi, gaidi zābakota;
Mans brālītis zābakotis,
Neņems tevi, sudrabotu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

- 116 -

12303.

Sēdi, sēdi, tautu meita,
Neviens tevi nelūkos:
Jau saulīte launagā,
Vēl gosniņas laidarā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12304.

Zems ozols, platas lapas,
Ilgi stāv rīta rasa;
Jauni puiši, šauras acis,
Tie asaru dzērājiņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Zems ozols, platas lapas,
Pret saulīti vizināja;
Zems vīriņš, šauras acis,
Gauži sievu raudināja.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

12305.

Seika seika zeiļu rūta,
Bet dižana nesējeņa;
Naļautum navadus~e,
Kai leluoki bruol~el~eņi.
422 [Līvānu pag. D].

12306.

Sīkas mazas man māsiņas
Kā auziņas druviņā;
Pats es viņas izvadīšu
Pa vienami vakarā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12307.

Sīkas mazas man māsiņas
Kā auziņas saaugušas;
Lai tās sīkas, lai tās mazas,
Tāpat tautas izvadāja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Sīkas mazas mēs māsiņas
Kā auziņas tīrumā;
Tāpat tautas aizvedīs,
Lielākās lasīdami.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

12308.

Sīkas mazas man māsiņas
Kā auziņas sadīgušas.
Kad man tiktu, es apsētu
Triju kungu novadiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12309.

Sīkas mazas man māsiņas
Kā auziņas tīrumā;
Būs dažam tautiešam
Svīdēt savu kumeliņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12310.

Sīkas mazas man māsiņas
Kā auziņas tīrumā;
Ir tad vēl es nedotu
No tīruma tautiņās.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12311.

Sīkas nātres apaugušas
Laukē kuplu ozoliņu;
Vecas meitas apstājušas
Man~ jaunē bāleliņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12312.

Sīksejīti, baltsejīti,
To vedīšu bāliņam;
Tai pieder zīdautiņš,
Skaista cauņu cepurīte.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

12313.

Sīku bērzu lakstīgala
Dižu mežu trīcināja;
Arī mazu ļaužu bērns
Dižas tautas kaitināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12314.

Sīva dzedra tā meitiņa,
Kam sarkani vaigu gali;
Dievs žēlo to māmiņu,
Kam tā tika vedekliņa.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Sīva dzedra tā meitiņa,
Kam sarkani vaigu gali;
Dievs žēlo to puisīti,
Kam tā būs līgaviņa,
Kam tā būs līgaviņa,
Kā mātei jauņaviņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12315.

Sīva dzedra tā meitiņa,
Kam sarkani vaigu gali;
Vajag grīna tautu dēla,
Kas gāj~ viņu bildināt.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

12316.

Sīva dzedra tā meitiņa,
Lādēdama vien staigā;
To, brālīši, neņemat,
Tā rās manu māmulīti.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 117 -

12317.

Zila zaļa cielaviņa,
Sarkans santa cekuliņš;
To vedīšu bāliņam
Uz nākamu rudenīti.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12318.

Sinepīte sīva sēkla,
Sēsim purva maliņā;
Sīva dzedra mūs~ māsiņa,
Dosim tālu tautiņās.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

1. Kaņepīte sūra zāle,
Sēsim sila maliņā;
Mūs~ māsiņa bargaliņa,
Dosim tāļu tautiņās.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

12319.

Zinu, zinu, kā vajaga
Jaunajām meitiņām:
Baltu zeķu, melnu kurpju
Sudrabiņa sprādzītēm.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Zynu, zynu, kuo vajag
Jaunajim puiškinim:
Ušņu putras, skuobas dzyras,
Vacas buobas puorgulēt.
409 [Līksnas pag. D].

12320.

Zinu, zinu labu meitu,
Nesacīšu bāliņam;
Nesacīšu bāliņam,
Dieveŗam taupīdama.
Dievers mani mīļi cēla,
Pie gultiņas stāvēdams.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

12321.

Zinu, zinu skaistu meitu,
Bet nesaku nevienam;
Bāliņam vien pasaku,
Lai seglo kumeliņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12322.

Zinu, zinu skaistu meitu,
Bet nesaku nevienam:
To neļautu kalpam ņemt,
Ne vēl vest bāliņos.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

12323.

Sirmi zirgi, daiļ~ arāji
Viņā lauka galiņā.
Tur es dotu sav~ māsiņu,
Būt~ tā liela uzauguse.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

12324.

Sirmi zirgi baltskarīši,
Tie teicami kumeliņi;
Tā teicama mātes meita,
Ko ved tautas pārnovadi.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

12325.

Skāba maize nerūgusi,
Uz ķīseļa vērdamās;
Kalps neēda vakariņu,
Uz kalpones vērdamies.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12326.

Skaidrūdeņa rauduvīte,
Nelaidies rāvienā;
Dail~ augusi mātes meita,
Neej pati sirdēstā!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

12327.

Skaista meita uz acīm,
Dižens puisis lūkojās.
Vēl tā būs māmiņai
Grūt~ akmeņa vēlējiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12328.

Skaista meita iz acīm,
Dižens puisis raudzījās;
Lai tā skaista iz acīm,
Bet ir laska [laiska] darbiņiem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12329.

Skaista puķe, slikta smaka,
To nevīšu vaiņagā;
Skaista meita, slikta slava,
To neņemšu bāliņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Smuka puķe, slikta smaka,
To es viju vaiņagā;
Smuka meita sliktu ļaužu,
To es vedu bāliņam.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

- 118 -

12330.

Skaistas puķes izziedē
Pašā Jāņu vakarā;
Skaistas meitas izprecē
Pašā ziedu laiciņā.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

12331.

Skaisti puiši, šauracīši,
Tie asaru dzērājiņi,
Dažu labu mātes meitu
Asarām raudināja.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

12332.

Skaistu puķi es norāvu
Otra kunga tiesiņā;
To, bāliņi, es tev došu,
Spraud aiz savas cepurītes!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12332¹.

Skatāties, raugāties,
Kas grib labu ieraudzīt:
Tā negāja krogā dzert,
Ne ciemā rādīties.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

12333.

Skrej, bitīte, sasit spārnus,
Gar greiznaju ozoliņu;
Ej, māsiņa, gar netikli,
Saņem savas villainītes!
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Skrej, bitīte, sasit spārnus,
Izpraulējis ozoliņis;
Ej, māsiņa, gar nelieti,
Saņem savas villainītes!
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

2. Skrej, bitīte, sit spārniņus
Pie nedieta ozoliņa;
Ej, māsiņa, raudādama
Pie nerātna tēva dēla!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

12334.

Skrej, bitīte, tai priedē,
Kam sārkani skuju gali;
Ņem [jem], bāliņi, to meitiņu
Kam sārkani vaigu gali!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12335.

Skrodeŗam, vēveŗam,
Tam es devu sav~ māsiņu:
Skroders man svārkus šuva,
Vēvers auda villainīti.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

12336.

Skuju dēļ lakstīgala
Eglājā nedziedāja;
Māsu dēļ bāleliņi
Ar tautām nerunāja.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

12337.

Skuju dēļ lakstīgala
Eglienā nedziedāja;
Bargu bargu tautu dēļ
Neiet māsa tautiņās.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12338.

Skuju dēļi lakstīgala
Nedziedāja eglieņā;
Brāļa dēļi mūs~ māsiņa
Vēl negāja tautiņās.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

12339.

Skuju dēļi lakstīgala
Nedziedāja eglienāi;
Ļaužu dēļi mūs~ māsiņa
Nedzīvoja tautiņās.
206 [Kuldīgas apriņķī].

12340.

Slinki, laiski tēva dēli
Sila malu vazājās;
Tā būs traka meitu māte,
Kas tiem savu meitu dos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12341.

Slinks puisītis tālu jāja
Lūkoties līgaviņu;
Tālu jāja, nedabūja,
Pārjāj pašu novadā.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

12342.

Smagi krāca sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Gauži raud tautu meita,
Bez arāja palikuse.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

12343.

Smuidri bērzi locījās
Pret saulīti vakarā;
Tā lokās puišu sirdis
Pret jaunām meitiņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 119 -

1. Smīdris bērzs locījās
Pret saulīti vakarā;
Tā lokās tautu dēls
Pret to manu augumiņu.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

2. Tieva, gaŗa, smīdra bērza
Līdz zemiņ~ locījās;
Tā lokās veci puiši
Pēc jaunām meitiņām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12344.

Smuidri, gaŗi vītuliņi
Garanāmi lapiņām;
Smuidri, gaŗi tēva dēli,
Tie asaru dzērājiņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12345.

Smuka, daiļa tā meitiņa,
Par ko puiši neprecēja?
Vai tādēļi neprecēja,
Aiz tā lielā daiļumiņa?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12346.

Smuka meita, skaista meita,
Tā puisīšu vīlējiņa;
Dūmaļiņa, kvēpaļiņa,
Tā darbiņa darītāja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12347.

Smuks puisītis, daiļa rota,
Kad precēja līgaviņu;
Kad paņēma līgaviņu,
Vējš nopūta daiļumiņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12348.

Sniegi, vēji gaisu jauca,
Jauni puiši ķīvējās;
Ne saulīte gaisu jauca,
Ne meitiņas ķīvējās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Mēnesnieks gaisu jauca,
Jauni puiši ķīvējās;
Ni saulīte gaisu jauca,
Ni meitiņas ķīvējās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2. Tec, saulīte, negriez gaisu,
Meitas naidu neturēja;
Sniegi, vēji gaisu grieza,
Puiši naida cēlējiņi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

12349.

Znoti, draugi saucamies,
Būsam znoti, nebūsam?
Mēs, bāliņi, nezinām,
Ies māsiņa, vai neies.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

12350.

Zosis bēga klaigādamas
No dūnaiņa ezeriņa;
Meitas bēga raudādamas
No dzērāja tēva dēla.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 248 [Praviņos (Praviņu pag. Tk)].

1. Šviļpodama sniedze skrēja
Par ezeru maliņā;
Raudādama meita gāja
Pie dzērāja tēva dēla.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2. Tec, upīte, skanēdama,
No dūņāja ezeriņa;
Bēdz, māsiņa, raudādama
No dzērāja tautu dēla!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12351.

Spiež, bāliņ, uz acīm
Savu caunu cepurīti,
Raugies zem~, raugies tāļ~
Sev raženu līgaviņu!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

12352.

Spoži spīd mēnestiņis,
Vēl jo spoži saule spīd;
Diži bija tautu dēli,
Vēl jo dižas tautu meitas.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12353.

Stāvi, stāvi, siena kaudze,
Gaidi labu ceļa laiku;
Stāvi, stāvi, mātes meita,
Gaid~ raženu tēva dēlu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12354.

Staltajiem puisēniem
Elles vārti jau atvērti;
Vecajām meitiņām
Debess durvis vaļā stāv.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

- 120 -

12355.

Stalts puisītis Gauju kāpa
Staltas meitas lūkoties.
Pārkāpj Gauju, atkāpj Gauju,
Staltas meitas nedabūja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Pāri, pāri par Gaujiņu
Sērstu meitas lūkoties!
Nedabūju Sērstu meitas,
Bried~ Gaujiņu raudādams.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

12356.

Stalts rubenis rubināja
Stalta bērza galiņā;
Stalts bij mūsu bāleliņš,
Staltas māršas mums vajaga.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

12357.

Steidzat, puiši, sievas ņemt,
Nesteidzat linus plūkt!
Kuŗš papriekšu pasteigsies,
Tas labāku dabūsies.
190 [Kuldīā].

1. Steidzam, puiši, sievas ņemt,
Nesteidzam rudzu sēt;
Kurs tālāku aiziesam,
Tas dailāku dabūsam.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

12358.

Strauja strauja upe tek,
Jo tā strauja, jo olaiņa;
Ilgi meita vaiņagā,
Jo tā ilgi, jo bagāta.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

12359.

Suņam ēsti tū zuol~eiti,
Kur~ aug c~eļa mal~eņā;
Kolpam jimt tū m~eitin~i,
Kura vīna mamiņai.
4241 [Gaigalavas pag. Rz].

1. Suņam ēst tū zuolteņu,
Kura auga ceļmolā;
Kolpam nimt tū meiteņu,
Kura vīna muotei beja:
Ījiukuse gordu ēst
I mīdzeņu izgul~ēt.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

12360.

Svētu rītu, man~ māsiņa,
Negul~ ceļa maliņāi:
Ceļa malu tautas jāja,
Lieku veda kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12361.

Zvejniekam tā naudiņa,
Kas guļ jūras dibinā;
Netikļam tā meitiņa,
Kuŗ~ aug viena māmiņai.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12362.

Tā dziedāja jauni puiši,
Kā tie mūsu suņi rēja;
Jaunas meitas gavilēja
Kā eņģeļi debesīs.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

12363.

Tā mēs, brāļi, dzīvosam,
Bez laulības nomirsam,
Lai mēs savus zābaciņus
Ap meitāmi neplēšam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12364.

Tā meitiņa lielījās:
Man bij triju precenieku!
Ej tu, mele, nemelo,
Pate lūdzi tautas dēlu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12365.

Tā vilkam laba aita,
Kuŗa tāļu krūmiņos;
Tā puišam laba meita,
Kuŗa tāļu ciemiņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12366.

Tāda priede siliņā,
Kāda sila maliņā:
Tāda meita kaimiņos,
Kāda tāļu tautiņās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Tādi koki mežā auga,
Tādi meža maliņā;
Tādi puiši pārnovadu,
Tādi pašu novadā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

- 121 -

12367.

Tādi jauni knēvelīši,
Visi sievu precētāji;
Kad sieviņa maizi prasa,
Brucu brucu kārklienā.
224 [Kabilē (Kld)].

12368.

Tāļu tāļu es redzēju
Rudzu lauku līgojot.
Tur es dotu sav~ māsiņu,
Būt~ tā liela uzauguse.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Tāļu tāļu es redzēju
Ezariņu viļņojot.
Tas nebija ezariņš,
Tas bij rudzu tīrumiņš.
Tur es došu sav~ māsiņu,
Kad tā liela uzaudzīs.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

12368¹.

Tālu tālu suņi rēja,
Tepat kliedza medenieki;
Tālu puiši slavu laida,
Tepat ņēma līgaviņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

12369.

Tai meitiņai balta mute,
Tai sarkani vaigu gali.
To, brālīši, neņemat,
Tā nav gājsi druviņā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12370.

Taisi, manu bāleliņ,
Lielas, platas kamaniņas:
Auga rumba kaimiņos
Brūnajām actiņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

12371.

Tāpat būs tev, māsiņa,
Kā citām māsiņām:
Atnāks tautas, aizvedīs,
Atpakaļi nevedīs.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

12372.

Ta Jēcīts klēti taisa,
Grib rudeni sievu ņemt.
Ni jumtiņa, ni spārīšu,
Jau gultiņa apakšā.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

12373.

Taujā, māte gudru vīru,
Netaujā rudzu klēts:
Daža laba rudzu klēts
Gudra vīra galviņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 370 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Raug~, māsiņa, gudru puisi,
Neraug~ rudzu tīrumiņa:
Daža laba rudzu klēts
Gudra puiša galviņā.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

12374.

Taujājies, brāleliņi,
Sev taujā, man taujā:
Sev taujā kuplu liepu,
Man ārisku ozoliņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12375.

Tautas gaida man~s māsiņas
Kā saulītes uzlecot.
Jauna jauna man~ māsiņa,
Laižu tālu tautiņās.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

12376.

Tautas jāja naktes guļu,
Meitu godu nolūkot;
Es redzēju puišu godu,
Par plāniņu pāriedam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12377.

Tautu dēli bēdājās,
Līgaviņas meklēdami;
Brauciet pāri Daugavai,
Tur rasiet līgaviņas!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12378.

Tautu dēls Dievu lūdze,
Baltu kreklu vilkdamies:
Dod, Dieviņ, tautu meitu
Šoruden sagaidīt!
Jau mugura noplīsuse,
Nevar meitas sagaidīt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12379.

Tautu dēlis gauži raud,
Cietu beņķi gulēdams:
Kaut man būtu tā meitiņa,
Cietu beņķi negulētu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 122 -

12380.

Tautas meita attecēja
Pie manimi raudādam~.
Vēl nevaida mans bāliņis
Šogad sievas ņēmējiņš.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

12381.

Tautu meita balvu sola,
Lai es teicu brālītim.
Teicies pati, tautu meita,
Es nevaru tevi teikt;
Teicies rāmi staigājot,
Drīz dārbiņu padarot.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

12382.

Tautu meita lielījās
Daudz par puisi nebēdāt.
Ja par puisi nebēdāsi,
Mūžam vīra nedabūsi.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12383.

Tautas meita lielījāsi,
Ka viņaji linu dvieļi.
Sapūst tavi linu dvieļi,
Neņems mani bāleliņi.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

12384.

Tautas meita mani lūdza,
Lai ieteicu bāliņam.
Ko teikdamis es ieteikšu,
Kad netīka prātiņam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Pie man~ lipa tautu meita,
Māsīciņa saukdamies.
Ko darīšu, tautu meita,
Kad neņēma bāleliņš!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

12384¹.

Tautu meita dzeltenīte
Aiz kalniņa velējās;
Mans bāliņš, neveiklīts,
Kalnā kāpa raudzīties.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

12385.

Tautu meita zeltānīte
Dzelteniem matiņiem,
Tā manam brāliņam
Sirdi vien ēdināja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12386.

Tautu meita skaidas lasa
Apakš brāļa ozoliņa.
Es pateikšu brāliņam,
Noņems tavu villainiņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12387.

Te jāja ciempuiši
Līgavu lūkot.
Te meitas jo vecas
Ne māmuļītes.
226 [Kandavā (Tl)].

12388.

Tie ciemīna klundarkāji
Nāk meitīnu lūkoties;
Nāca, nāca, neienāca,
Dores [=durvis] vien virināja.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

12389.

Tiesa tiesa, kungs to teic,
Puišiem meitas jālūdzās;
Meitu mute, balta mute,
Puišu sirdis priecināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

12390.

Tiesa tiesa, māmuliņ,
Es meliņu nerunāju:
Jau manam bāliņam
Vairāk mīl tautu meita.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Mana mīļa māmulīte,
Es tev nieka nesacīšu:
Jau manam bāliņam
Vairāk mīļa tautu meita;
Tautu meitai krelles pirka,
Tautu meitai gredzentiņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

12391.

Tēvs dēlam naudu deva,
Lai pirk daiļu līgaviņu.
Dēliņš bija gudris vīrs,
Nopirk jaunu kumeliņu.
Līgaviņa pate nāca
Kumeliņa lūkoties.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 123 -

12392.

Tēvs dēlam naudu deva,
Lai tas pirka kumeliņu.
Dēls nepirka kumeliņu,
Dēls paņēma līgaviņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12393.

Tēvs dēlam naudu deva:
Pirc, dēliņ, līgaviņu!
Dēls nopirka kumeliņu,
Sukā tēva tīrumiņu.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)]. 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Tēvs dēlam naudu deva:
Pirc, dēliņ, kumeliņu!
Dēls nopirka līgaviņu,
Sukā tēva muguriņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2. Tēvs dēlam naudu deva:
Pirc, dēliņ, līgaviņu!
Dēls saņēma gudru prātu,
Nopirk~ labu kumeliņu,
Nopirk~ labu kumeliņu,
Šņorēj~ tēva tīrumiņu.
Izšņorējis tīrumiņu,
Tad vēl ņēma līgaviņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

12394.

Teic man arī, bāleliņi,
Kur tu ņemsi līgaviņu,
Es tev arī palīdzēšu
To meitiņu nolūkot.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

12395.

Tev, brālīti, div~ māsiņas,
Kuŗa tev jo mīļāka?
Mīļ~ man viena, mīļ~ man otra,
Tautu meita jo mīļāka.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12396.

Tev, driķīti, plāna lapa,
Tevi drīzi salna raus;
Tu, meitiņa, skaista augi,
Tevi drīzi tautas ves.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12397.

Tov, puisīti, sarkan~ vaigi,
Tov ir viltus valodiņa;
Kur~ meitiņu tu satiec,
To runā, to precē,
To runā, to precē,
To sauc sov~ līgaviņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

12398.

Tev, puisīti, caurs prātiņš,
Caura tava cepurīte:
Kuŗu meitu ieraudzīji -
Šī būs mana, tā būs mana.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)]. 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. Ar to godu, tu puisīti,
Šogad sievas nedabūsi:
Kuŗu meitu ieraudzīji,
Tā bij tava līgaviņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12399.

Tev, puisīti, caurs prātiņis,
Caura tava cepurīte:
Tu domāji to meitiņu,
Kas uz tevi nedomāja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12400.

Tev vērsīti, melna mute,
Tev vajaga āboliņa;
Tev, puisīti, melns krekliņis,
Tev vajaga velētājas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

12401.

Tec, māsiņa, kalniņā,
Plūc sarkanu dābuliņu;
Tecēdama nosaskati,
Ka vītuša nenoplūc!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12402.

Tec, putniņi, upes malu
Ar mazo grāmatiņu,
Aiznes vēsti Jānīšam:
Nu Līzīte drīzi nāks.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12403.

Tīrūdeņa raudevīte,
Nelaidies rāvienā!
Visi tavi spārnu gali
Tīru zeltu vizināja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 124 -

12404.

Tīrumā, klajumā
Visskaistā ieva zied;
Mazajā ciemiņā
Visskaistā zeltenīte.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12405.

Tīrumnieka bāleliņ,
Jem tīruma zeltenīti;
Meža meita nosalīka,
Atvasītes ravēdama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12406.

Tīšām daru bāliņami,
Kam neņēma līgaviņu:
Kažociņu izvelēju,
Linu kreklu domādama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12407.

Tīšu tīšu vanagam
Zīle dzied kaņupēs;
Tīšu tīšu mūs~ māsiņa
Pret tautām grežojās.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

12408.

Tik tāds lūž~(?) tout~ dēls
Lūkē lepn~ līgaviņ~.
Ko ves lepn~ līgaviņ~
Tapenet~ kumeliņ~!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

12409.

Tikušam dēliņam
Ciemā auga līgaviņa;
Kaut kādam netiklim
Pār novadu vizināja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dievojam dēliņam
Teju auga līgaviņa;
Kas bij kāds nedievojs,
Lai jāj zemes gabaliņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2. Tikušam dēliņam
Tuvu auga līgaviņa;
Kaut kādam neliešam
Tālu jāt, nedabūt.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

12410.

Tici mani, māmulīte,
Es tev melu nemelošu:
Bāliņš ņēma tautu meitu
Sava bēŗa pakaļā.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

1. Klausies, mana māmuliņa,
Es tev niekus nerunāšu:
Tavs dēliņis, mans brālītis,
Tautu meitu vizināja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

2. Tiesu teikšu, māmulīte,
Es tev nieka nemelošu:
Brālis ņēma tautu meitu
Sava bēŗa mugurā.
- Kā neņemšu, māmulīte,
Stāv pelcēja raudādama,
Stāv pelcēja raudādama,
Raibus cimdus rādīdama.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

3. Tic~, māmiņa, tas ir tiesa,
Es tev melus nerunāšu:
Brālīts veda tautu meitu
Kumeliņa pakaļā;
Mūs~ māsiņa kājām brida,
Rasā mirka villainīte.
224 [Kabilē (Kld)].

12411.

To priedīti sviķim cirtu,
Tai sarkana galotnīte;
To meitiņu brālim ņēmu,
Tai sarkani vaigu gali.
224 [Kabilē (Kld)].

12412.

Traka meita piedzēruse,
Vēl trakāka nedzēruse:
Piedzēruse vīra raud,
Nedzēruse vilnānīšu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12413.

Traka meita vīra raud,
Neraud baltu villainīšu.
Ko tu, trakā, apsegsies,
Ar to vīru gulēdama?
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

1. Aužat, meitas, villainītes,
Ja gribati precēties,
Ko varat apsegties,
Ar vīriņu gulēdamas.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

2. Traka meita vīra raud,
Neraud baltas villainītes.
Vai tu traka raudādama,
Vai ar vīru apsegsies?
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 125 -

12414.

Troka, troka tij meitiņa,
Kas puisīša vārda klousa;
As puisīša naeticēju,
Lei tys līda cour akmenu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

12415.

Traka traka tā meitiņa,
Kas puisīša vārdu klausa;
Puisīšam īsi mati,
Trejdeviņi padomiņi.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)], 82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Lai tic puiša visi jodi,
Es puisīša neticēju;
Puisim bija viena galva,
Trejdeviņi padomiņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Puisēnam pieci prāti,
Trejdeviņi padomiņi;
Tas mācēja meitas vilt,
Uz akmeni stāvēdams.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

12416.

Traka traka tu, meitiņa,
Puiša vārda klausīdama;
Grib tas tavu godu slēpt,
Darīt kaunu bāliņam.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

12417.

Trīs eglītes lielījās
Izaugt vienu gaŗumiņu;
Trīs bāliņi lielījās
Rīgā ņemt līgaviņas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

12418.

Trīs gadīni ozols puva
Gaujas krasta malīnā;
Tā lai pūst puišu kauli,
Kas meitīnas neprecēja.
1191 [Ēveles draudzē].

12419.

Trīs māsiņas sasēdušas
Pašā kalna galiņā.
Viena bija tieva gaŗa,
Otra bija zema resna,
Trešā bija tumšu ģīmi.
Vāciets ņēma tiev~ un gaŗu,
Zemnieks ņēma zemu resnu,
čigāns ņēma tumšu ģīmi.
Vāciets savu dancināja,
Zemnieks savu strādināja,
čigāns savu džindžalāja.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Māmīnai trīs meitīnas,
Ai sudri, trīs meitīnas!
Viena bija tiev~ un gaŗa,
Ai sudri, tiev~ un gaŗa;
Otra bija zem~ un resna,
Ai sudri, zem~ un resna;
Tā trešāja rud~ un mella,
Ai sudri, rud~ un mella!
Tiev~ un gaŗa vāciešam,
Ai sudri, vāciešam;
Zem~ un resna arājam,
Ai sudri, arājam;
Tā trešāja dulimruda,
Tā jau bija čigānam.
Vāciets savu lecināja,
Ai sudri, lecināja;
Arājs savu maldināja,
Ai sudri, maldināja;
čigāns savu džindžalāja,
Ai sudri, džindžalāja!
158 (Nīcā).

2. Trīs priedītes kalnā auga,
Visas trīs smukas, daiļas.
Vienu cirta, otra lūza,
Trešā līdzi locījās.
Māmiņai trijas meitas,
Visas trijas smukas, daiļas.
Vienu veda, otra nāca,
Trešā līdzi taisījās.
Viena bija tieva gaŗa,
Otra bija zema resna,
Trešā bija tumšu ģīmi.
Vāciešam tieva gaŗa,
Zemniekam zema resna,
čigānam tumšu ģīmi.
Vāciešam bij naudas zutis,
Zemniekam daiļš kumeļš,
Cigānam ādas pipka.
Vāciets savu dancināja,
Zemnieks savu strādināja,
čigāns savu izpipkāja.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

- 126 -

12420.

Treis muos~eņis, treis las~eitis,
Treis jaukuos volūd~eņis;
Byus tautuomi juosadloj
Trejdev~eņi kum~el~eņi.
432 [Nautrēnu pag. Ldz].

12421.

Trīs meitiņas iecerējšas
Vienu pašu tēva dēlu;
Visas grib tēva druvas,
Visas tēva kumeliņus.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12422.

Trīs pāŗi ļautiņu
Mūs~ sētā:
Tomam Lužiņa,
Man Madaļiņa,
Mazā čiezīte
Valtiņam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12423.

Trim kārtām zelta miza
Ap resnaju ozoliņu;
Trim kārtām jauni puiši
Ap to meitu māmuļiņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

12424.

čaražiņu varažiņu
Bāliņš veda kamanās;
Es bāliņa māsa biju,
Es tecēju kājiņām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Karažiņu karažiņu
Kuncīts cēla kamanās;
Es bij~ lielu brāļu māsa,
Es tā kauna negribēju.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

12425.

Tu, māmiņa, nezināji,
Kādas bēdas dēliņam:
Tam patika tā meitiņa,
Nedrīkstēja bildināt, -
Zilas acis, melli mati,
Sarkans rožu vainadziņš.
216 [Ventspilī].

12426.

Tu puisīti, nebēdnieks,
Tu pievīli man~ māsiņu;
Tev~ pievils meitas māta,
Sav~ meitiņu solīdama.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

12427.

Tu, puisīti, nezināji,
Kā meitiņas jāgodē:
Tec~ uz pirkstu galiņiem,
Nes cepuri rociņā!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12428.

Tu, puisīti, pliks paliksi,
Daudz meitiņu lūkodams:
Noplēs savus brūnus svārkus,
Nojāj bēru kumeliņu.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

12429.

Tu puisīti, velna sēkla,
Nekrāp meitas augumiņu!
Velns krāps tavu dvēselīti
Dziļā elles dubenā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

12430.

Tupēt tup teteriš,
Strēlenieku gaidedams;
Tā tupē taut~s meit~,
Mūs~ bāliņ~ gaidedam~.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12431.

Tur es došu sav~ māsiņu,
Kur upīte lejiņā:
Man~ māsiņa, raudulīte,
Tur actiņas nomazgās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12432.

Tur sienati raibu govi,
Kur tā pati nosastāja;
Tur dodati, brāļi, māsu,
Kur tai tika prātiņam!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12433.

Ūdris savu smuku spalvu
Ūdenī slapināja;
Puisīts savu līgaviņu
Sudrabā kaldināja.
224 [Kabilē (Kld)].

- 127 -

12434.

Ūziķītis ūzu prasa,
Ozolā tupēdams.
Kuŗa meita vīra grib,
Lai dod ūzas ūziķam.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12435.

Ūziķītis ūzu prasa,
Dzeguzīte sietaviņu.
Dodiet, puiši, ūziķam,
Mēs dosim dzeguzei.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12436.

Uica, man ir viens dēliņš,
Būs man viena vedekliņa.
Vedekliņa gultu taisa,
Dēliņš kurpes šūdināja.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12437.

Vai liedena priede auga
Degošā siliņā?
Vai liedens tēva dēls
Tāļām gāja sievas ņemt?
Sliņķis, laiskis tāļām
gāja,
Tas tūlama nedabūja.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

12438.

Vai no elles tas iznāca,
Tik dižens tēva dēls!
Tas iet meitas brāķēdams,
Kā lācs auzas [=lācauzas] braucīdams.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

12439.

Vai, ozol, liepas dēļ
Tu neaugi kalniņā?
Vai, brāliņ, māsas dēļ
Tu neņēmi līgaviņu?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12440.

Vai tu, puisi, neredzēji,
Ekur nāca sidrabota?
Tā nebija manas kārtas,
Tā bij lepna, tā bagāta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12441.

Viena pate kupla liepa
Kurzemnieku tīrumā,
Tai pašai zari līka
Uz Vidzemes ozoliem.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 340 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12442.

Viena pate kupla liepa
Skrundenieku novadā,
Tai pašai zari līka
Cita kunga novadā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Viena pati kupla liepa
Šā celiņa maliņā,
Tai pašai zari līka
Otra kunga valstībā;
Viena pati daila meita
Šā ciemiņa māmiņai,
Ir tā pati nolīgoja
Tālajos kaimiņos.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12443.

Viena pati man māsiņa,
Kam to došu, kam nedošu?
Došu silu Jānelima,
Vieglas zemes arājam.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

12444.

Viena pate man māsiņa,
Kam to došu, kam nedošu?
Kalpam dote negribēju,
Saimenieka neradās.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

12445.

Viena pate man māsiņa,
Kam to došu, kam nedošu?
Sudmaļam, vēveŗam,
Tam es došu sav~ māsiņu:
Ceps maizīti nemaluse,
Šūs krekliņus neauduse.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12446.

Viena pati man māsiņa,
Kam to došu, kam nedošu?
Tāļu dotu - žēli raud,
Klāt nevaida labu ļaužu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Viena pati man māsīn~,
Kam es došu, kam nedošu?
Tāļu dot negribēju,
Tāļu nava labi ļaudis.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

- 128 -

12447.

Viena pati man māsiņa,
Kam to doti, kam nedot?
Vai to došu arājam,
Vai sudraba kalējam?
Labāk došu arājam,
Ne sudraba kalējam:
Ir sudraba kalējiņis
Pie arāja maizes nāca.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Viena pati man māsiņa,
Kam to doti, kam nedoti?
Vai to došu arājam,
Vai sudraba kalējam?
Labāk došu arājam,
Būs auziņas kumeļam.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12448.

Viena pate man māsiņa,
To nedošu nevienam,
To es pats paturēšu
Par cimdiņu rakstītāju.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

12449.

Viendēlīts, viendēlīts -
Kas viendēla nezināja?
Viendēlīša līgaviņa
Ik vakara gauži raud.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

12450.

Viens pats bija labs ozols
Pūņenieku novadā;
Tam pašam zīles bira
Sasmadznieku novadā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12451.

Vēja, vēja vītolam,
Saulē zari novītuši;
Tautu, tautu māsiņai,
Neklaus~ vairi bāliņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12452.

Vējam lauzti tā puķīte,
Kas aug viena ezerā;
Bajārami tā meitiņa,
Kas aug viena māmiņai.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

12453.

Vējiņam nopūšami
Tie liekaji ievas ziedi;
Vilciņam norejami
Tie liekaji brūtgāniņi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

12454.

Vēl bij agris sniegam snigt,
Zaļa zāle tīrumāi;
Vēl bij agri māsiņai
Tautu duru virināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Vēl nav laiks sniegam snigt,
Zaļa zāle tīrumā;
Vēl nav laiks tautām nākt,
Vēl māsiņa brāļiem klausa.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

12455.

Veldē rudzi, veldē mieži,
Veldē visa labībiņa.
Ņem, bāliņ, ļaudaviņu,
Kas veldiņu kustināja!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12456.

Velns puišu dvēseles
Tīkāt tīkā;
Meitiņu dvēseles
Eņģeļi vada.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12457.

Velti velti tas bāliņis
To māsiņu rūdināja:
Sakās iet pār Daugavu,
Leišos ņemt līgaviņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12458.

Vecais brālis uz jauno
Ducināt ducināja.
Ducin~, brāli, neducin~, -
Man nāk meitas, tev nenāk.
3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)].

1. Vecais brāls jauno brāli
Dūzenēt dūzenēja:
Kā ar tevi meitas dzied,
Kā ar mani nedziedāja?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12458¹.

Vilku dēļ nedrīkstēju
Birzē sieti kumeliņu;
Puišu dēļ nedrīkstēju
Māsiņ~ laist baznīcā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 129 -

12459.

Viņpus upes kupla liepa,
Šaipus daiļis ozoliņš.
Griezies šurpu, kupla liepa,
Uz to daiļu ozoliņu!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

1. Liepa auga Liepājā,
Ozoliņis Klaipēdā;
Nāc, Klaipēdas ozoliņi,
Pie Liepājas liepiņām!
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

2. Pie Liepājas liepas auga,
Pie Kuldīgas ozoliņi;
Dievs dod man aizlīgot
Pie Kuldīgas ozoliem!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12460.

Viņpus upes kupla liepa,
Šaipus kuplis ozoliņš.
Dievs dos miežu vasariņu,
Līgos liepa pie ozola.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Kalniņā kupla liepa,
Lejā kuplis ozoliņš;
Dievs dod labu vasariņu,
Tos kopā stādīsim.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12461.

Viņpus upes kupla liepa,
Šaipus kuplis ozoliņš.
Gan tu, liepa, atlīgosi
Uz to kuplu ozoliņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Jūrā liepas saaugušas,
Gaujā resni ozoliņi.
Jūras liepas atlīgoja
Uz tiem Gaujas ozoliem.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2. Liepa auga kalniņā,
Ozoliņš lejiņā.
Pate liepa nolīgoja
Pie ozola lejiņā.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

3. Ozols auga kalniņā,
Liepa auga lejiņā;
Ozoliņš notecēja
Pie liepiņas lejiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12462.

Viņpus upes kupla liepa,
Šaipus kuplis ozoliņis.
Taisiet tiltu par upīti,
Vediet liepu uz ozolu!
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Viņpus upes liepa auga,
Šimpus upes ozoliņis.
Cērtam kokus, taisām plostus,
Laižam liepu pie ozola.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

12463.

Visapkārti lietus lija,
Vidē saule ritināja;
Visapkārti mātes meitas,
Vidē puika lūkojās.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

12464.

Visas meitas vīru grib,
Visas grib tēva dēlu.
Visi bija tēvu dēli,
Ne visiem tēvu zeme.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12465.

Visi kalpu puisēniņi
Zilus svārkus šūdināja;
Vai tie visi nodomājši
Saimenieku meitas ņemt?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

12466.

Visi mazi avotiņi
Ik vakarus miglu laiž;
Visi mazi puisēniņi
Ruden sievu ņēmējiņi.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

12467.

Visi mazi avotiņi [ezeriņi]
Vakarā miglu meta;
Visi mazi puisēniņi
Uz meitām kājas āva.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)]. 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)],
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12468.

Visi mazi puisēnīši,
Visi meitu gribētāji;
Pīcka pīcka par muguru,
Še tev meitu gribēšana!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 130 -

12469.

Visi puiši bandenieki,
Visi brūnus svārkus pirka;
Visi brūnus svārkus pirka,
Saimenieku meitas ņēma;
Saimenieku meitas ņēma,
Gobu zemi gribēdami.
Kāds tu biji, bāleliņ,
Tādu ņemi līgaviņu!
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

12470.

Visi suņi sīvi rej,
Kukšu suņi vien nerej;
Visas meitas puiši prec,
Kukšu meitas vien neprec.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12471.

Visi trauki nomazgāti,
Pavārnīca nemazgāta;
Visas meitas izprecētas,
Lielmež~ meitas neprecētas.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

12472.

Caur ošiemi saule lēca,
Caur bērziemi norietēja;
Caur ataugu nolūkoju
Brāliņami līgaviņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12473.

Cīruls dzied skraidīdams,
Lakstīgala tupēdama;
Puiši jāja pieguļā,
Meitas guļi sētiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12474.

Cirvi cirvi, redz kur priede
Liela ceļa maliņā;
Puisi puisi, redz kur meita
Smalkā zīļu vaiņagā!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Cirvi cirvi, ekur priedes
Smalkajām skujiņām;
Puiši puiši, ekur meitas
Smalkiem zīļu vaiņagiem!
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

12475.

Cirvi cirvi, redz kur priede
Liela ceļa maliņā;
Puisi puisi, redz kur meita
Viena pati māmiņai!
- Kas man dos to ābolu,
Kas ābeles galiņā;
Kas man dos to meitiņu,
Kuŗa viena māmiņai?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12476.

Cirvi cirvi, redz kur priede
Pašā ceļa maliņā;
Puisi puisi, redz kur meita
Mazajā ciemiņā!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Cirvi cirvi, ekur priedes
Pašā sila maliņā;
Puiši puiši, ekur meitas,
Kā priedītes saaugušas!
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

12477.

Circens dzied aizkrāsnē,
Meitiņ~ lauk~ galiņē;
Circen~ drīz vist~ apēd~,
Meitiņ~ drīz taut~s paņēm~.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12478.

Ciema puisis lielījāsi
Mūžam meitu nemīlēt;
Nāk meitiņa kā saulīte,
Sāk puišam patikties.
78 [Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)].

★

41590.

Ai āzīti, murmulīti,
Tu biji koku grauzējiņš;
Ai puisīti, palaidnīti,
Tu biji meitu kārotājs.
242 [Lubejas Md].

41591.

Oj Dīveņ, Dīvam žāl,
Jaunam gryuta dzeivuošana.
Kū aršona, eceišona,
Kū meitom teceišona!
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

41592.

Ak jūs manas mazas māsas,
Kāpēc lielas neaugat?
Sapelēj(a) kvieši mani,
Sarūsēja iemauktiņ(i).
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

- 131 -

41593.

Ai jūs, puiši, vanderzeļļi,
Kam jūs sievas neņemiet?
Pērn sacīja miežu vainu,
Kāda vaina šorudeni?
Šorudeni tāda vaina:
Nenāk meitas pie manim.
39 [Bārtas Lp].

41594.

Ai puisīti, ai puisīti,
Kad tu ņemsi līgavīnu?
Tad es ņemšu līgavīnu,
Kad zīlīte man vēlēs.
192 [Kosas C].

41595.

Ai puisīši, ai puisīši,
Jaunu meitu nemīliet;
Jaunas meitas viltinieces,
Tās jums sirdi sāpināja.
Mīl' vecāku, tā prātīga,
Ar to mūžu nodzīvosi.
3 [Adulienas Md].

41596.

Ai puisīši, ai puisīši,
Kur sliņķīši pāriesiet?
Vai uz mežu siekstu lauzt,
Vai uz krogu alus dzert?
46 [Beļavas Md].

41597.

Ai rudzīti rogainīti,
Nevērti miezi.
Ai puisi knēveri,
Nevērti meitu.
443 [Turlavas Kld].

41598.

Ai Jānīt(i), ai Jānīt(i),
Nū tu esi nelaimē!
Nū mēs tavas samta bikses
Sloksnītēm dalīsim.
198 [Krustpils D].

41599.

Aiji aiji tautu dēls,
Jem naboga tautu meit(u)!
Boguotuo tautu meita
Tukšēs tovu orūdiņu.
326 [Preiļu D].

1. Ai tautīti, precenīk,
Jem nabaga leigaveņu!
Boguotai tāva meitai
Tukši tāva orūdiņi.
358 [Rugāju Abr].

41600.

Ak tautieti, ak tautieti,
Nu tu būsi nelagā!
Viena paša virsas jaka,
Tā noplīsa strīdoties.
236 [Līvānu D].

41601.

Ak tu Dieva radībiņa,
Katram sava valdībiņa!
Kaķis valda žurkas, peles,
Jauni puiši, jaunas meitas.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41602.

Voi voi tu Saleit,
Tovu daiļu skaistumeņu!
Uz tevi tai puiši krita,
Kai uz ūgu vacainītes.
170 [Kapiņu D].

41603.

Uobuļs kryta smogi smogi,
Uobuļneicys tyvumā;
Dzaltoneitja ryugtu sirdi,
Tautuos guoja tuoļumā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41604.

Aiz osuma pūra zuole
Ni zīdēti nazīdēja;
Aiz borguma tautu meita
Ni runuoti narunuoja.
389 [Silajāņu Rz].

41605.

Aiz Daugavas liepas auga,
Šai pusē ozoliņi;
Ozoliņš zarus loka,
Pretim liepa klanījās.
48 [Bērzaunes Md].

41606.

Aiz azara skaistas meitas,
Skaistu dorbu darējiņas:
Ar cymdim gūvis slaucja,
Ar sokumim vītu taisa.
170 [Kapiņu D].

- 132 -

41607.

Aiz kalniņa lejiņē
Jaunas meitas mazgājās.
Ak tu jupis, ciemameita,
Tavu daiļu augumiņ':
Stāviem pupiem, gaŗu kaklu,
Mazu strupu deguntiņ'.
200 [Kuldīgas Kld].

41608.

Aiz kalniņa lejiņā
Piku peku velējās;
Mūsu pašu Miķēlīts
Kalniņā lūrējās.
223 [Lielstraupes C].

41609.

Aiz kalnīna mazas mājas,
Tur mīt ciema zeltenīte.
Smuks puisītis cauri jāja,
Dod tai labudienu.
192 [Kosas C].

41610.

Aiz upītes augsti kolni,
Tī sorkanas ūgas auga;
Gorda ūga daspējuse,
Gudra meita uzauguse.
182 [Kaunatas Rz].

41611.

Aiz upītes melni meži
Zeltītām pazarēm;
Šai pusē liepas auga
Sudrabiņa ziediņiem.
198 [Krustpils D].

41612.

Aiz upītes skaistas meitas,
Platas auda villainītes;
Kaut varētu pāri tikt,
Vienu vestu bāleniņam.
148 [Jaunpiebalgas C].

41613.

Aiza- gūža- niezējās
Aiza- vīra- gribējās.
Pīcka pīcka par vēderu,
Še tev vīra gribēšana,
Tik jaunami meiteņam.
46 [Beļavas Md].

41614.

Aktairīdi, špuktairīdi,
Suns iekrita pagrabā;
Kas godīga mātes meita,
Izvelk suni aiz pinkām.
190 [Kokneses Rg].

41615.

Alkšņi alkšņi, trausom [trausu] mizu,
Nu tīm navar louku pļēst;
Puiši puiši, pluonim pruotim,
Ar tīm navar pajūkuot.
36 [Balvu Abr].

41616.

Alus alus, tas man tika
Sīkajām putiņām;
Jaunas meitas, pusaugušas,
Tās pašā vešanā.
443 [Turlavas Kld].

41617.

Anna Anna, Meņģu meita,
Ņem to Grīņa Pēterīti;
Pēteŗam brūni svārki,
Annai zīļu vaiņadziņš.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41618.

Anna, kanna, krodzeniece,
Jem vīriņu kalējiņu!
Kalējs kala sīku naudu,
Anna, kanna dalderīšus.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

41619.

Ansītim, puisītim,
Divi bēdas vasarā;
Viena bēda sievu ņemt,
Otra bēda maizi dot.
398 [Skrundas Kld].

41620.

Apavušas baltas kājas,
Staigā ceļu dziedādamas;
Mūsu puiši no pakaļas,
Asariņas slaucīdami.
378 [Seces Jk].

41621.

Aiz upeitis uoži viekš,
Možeņ grib golvys lauzt;
Jauni puiši golvys lauž,
Možeņ grib ženeitīs.
357 [Rudzētu D].

41622.

Auzu skara, kalpa puika,
Abi lieli lielījās;
Auzai bieza sēnaliņa,
Puišam liela lielībiņa.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

- 133 -

41623.

Atmetam svārkiem pogas,
Lai redz meitas kamzoliņu;
Saņemam brāļiem sievas,
Lai iet māsas kalponēm.
389 [Silajāņu Rz].

41624.

Atsaroda, kas pacēļa,
Atsaroda, kas pajēmja;
Atsaroda, kas pajēmja
Ļaužu māmeņas meitiņu.
143 [Jāsmuižas D].

41625.

Audz, audz, ūzuliņ,
Tepat tava mārga [līpa] aug,
Audz, audz, tautu dāls,
Tepat tava mārga aug.
143 [Jāsmuižas D].

41626.

Augši krita kļava lapa,
Uz zemīti griezdamās;
Stalta gāja tautu meita,
Asariņas slaucīdama.
263 [Mēmeles Jk].

41627.

Auksts ūdens alotā,
Auksts alota dibinā;
Salta puiša dvēselīte
Uz meitiņu veroties.
605 [Skolas].

41628.

Auni auni, buki buki,
Tie pa kūti badījās;
Jaunie puiši, dzērājiņi,
Tie pa krogu strīdējās.
358 [Rugāju Abr].

41629.

Auzas auzas, kas nu auzu,
Ka vajaga dailynuot!
Puiši puiši, kas nu puišu,
Ka jyus krūga sorguojat.
494 [Viļānu Rz].

41630.

Āriskami bērziņami
Daudz bij smalku žagariņu;
Jaunajami puisīšami
Daudz bij jaunu līgaviņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Āriskam bērziņam
Daudz ārisku pumpuriņu;
Dižajam tautiešam
Jaunam daudz līgaviņu.
281 [Neretas Jk].

41631.

Uoriskam bērziņam
Daudzi smolku žagareņu;
Gudrajam tāva dālam
Daudz ir gudra padūmeņa.
605 [Skolas].

41632.

Bāliņš ņēma līgaviņu,
Māsiņ' laba liedzējiņa;
Kā, māsiņ, tev netīk,
Kad es liedzu arājiņu?
192 [Kosas C].

41633.

Baltas bija tās meitiņas,
Kas upītes maliņā;
Vēl jo baltas tās merģeles,
Kas upītes neredzēja.
355 [Rucavas Lp].

41634.

Balti balti ieva zieda,
Vēl baltāki ābelīt(e);
Daiļa bija ciema meita,
Vēl daiļāka mūs' māsiņ(a).
197 [Krotes Lp].

41635.

Bolta koza kuorklus grauzja,
Ar kuojiņi dameidama;
Jauni puiši golvas kosa,
Kur byus jemt leigaviņu:
Pavasar maizes tryuka,
Ruden sīvas nadabovu.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

41636.

Bolta vuška jyuras muovja
Dzaltonimi radzeņim;
Jauns puiseits golvu kosa,
Kur byus jemt leigaveņu.
170 [Kapiņu D].

41637.

Bolta koza kuorklus grauze,
Ar kuojeņu dameidama;
Muns bruoleņs ūsys grīze,
Ļaudaveņas maklādams.
389 [Silajāņu Rz].

- 134 -

41638.

Bolta koza kuorklu grauzja,
Ar kuojaņu dasizdama;
Bolta ķjāva pīna prosa,
Poša pīnu tureidami [tureidama].
170 [Kapiņu D].

41639.

Bolta koza pīna prosa,
Pate pīna devējiņa;
Jaunas meitas ciču prosa,
Pošam ciči ozutē.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41640.

Bāliņam pieci zirgi,
Skaista māsa ecētāja;
Tautiešam raudas nāca,
Sila malu staigājot.
146 [Jaungulbenes Md].

41641.

Buorga asu, nasalīdzu,
Aiz vysomi muoseņom:
Sūli speru, zeme reib,
Vuordu soku, meži skan.
143 [Jāsmuižas D].

41642.

Bēdz no vilka, man' māsiņa,
Bēdz no ļauna tēva dēla.
No vilciņa ievā bēgsi,
Tad dzīvīti gan izglābsi;
Bet no ļauna tēva dēla,
Ne pat priedes galiņā.
97 [Dūres Vlk].

41643.

Bēda bēda, kam tā bēda,
Vairāk bēda puišķiņam:
Pavasari drudzis dūra,
Ruden sievas nedabūja.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

41644.

Bērziņā lopas auga,
Laksteigola darynuoj;
Mamiņai meitas auga,
Tautas vīn sveicynuoj.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

41645.

Bērziņš auga uz akmeņa,
Apaļām lapiņām;
Lai aug mātei tādas meitas,
Apaļiem vaidziņiem.
560 [Rīga ].

41646.

Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Ne zariņa neredzēja!
Puisīt, tavu lielībiņu,
Drauga rota mugurā!
198 [Krustpils D].

41647.

Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Ne zariņa neredzēja!
Meitiņ, tavu lepnumiņu,
Ne vārdiņa nedzirdēj'!
398 [Skrundas Kld].

41648.

Bitīt' maza, bitīt' liela,
Bitīt' medus sūcējīna;
Māsīn' liela, māsīn' maza,
Māsīn' tautas rājējīna.
192 [Kosas C].

41649.

Bieza bieza bērzu birze,
No biezuma nelapoja;
Lepna lepna tautu meita,
No lepnuma nerunāja.
605 [Skolas].

41650.

Brauc, brālīti, braukulīti,
Nebrauc tautu sētiņā,
Tu iebrauksi, tu pateiksi,
Ka māsiņa malējiņa.
200 [Kuldīgas Kld].

41651.

Brāliņš grib sievu ņemt,
Apskaties, kur labākā;
Kad bij jauna, tad bij smuka
Kad bij veca, tad bagāta.
531 [Daugavpils D apr.].

41652.

Brālīts māsu mīļu tura,
Vēl jo mīļu tautu meitu:
Māsiņ' ņēma pie rociņas,
Tautu meitu padusē.
97 [Dūres Vlk].

- 135 -

41653.

Būdā, puiši, būdā, puiši,
Piecas meitas ābelē;
Kad tās piecas zemē lēks,
Visa zeme nodimdēs.
381 [Sēļu Vlm].

41654.

Brīnums, liels brīnumiņš:
Alkšņiem zied rožu ziedi;
Vēl lielāks brīnumiņš:
Puiši raud meitu dēļ.
480 [Vējavas Md].

41655.

Buciņš krimta vītoliņu,
Abas kājas locīdamis;
Tautiets lūdza māmuliņu,
Abas rokas bučodams.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41656.

Cel, Dievī, pēlējam
Nezināmas nelaimītes,
Kas man cēla, bārenei,
Sateiktās valodīnas.
192 [Kosas C].

41657.

Cibu cibu ciema gaiļi
Uz to ciemu [ciema] miežu druvu;
Gribu grabu ciemu [ciema] puiši
Uz tām ciemu [ciema] zeltenēm.
192 [Kosas C].

41658.

Cīlaviņa tyltu tak,
Saglaudītu cakuliņu;
Oruojs guoja pec muosiņas,
Asariņas slaucīdams.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

41659.

Ciema meita gaļu vāra
Baltā olas podiņā;
Ciema puisis sildījāsi,
Gaida mīksta kumosiņa.
355 [Rucavas Lp].

41660.

Ciema meitas lielījāsi -
Kas šās tādas nepazina?
Krogā gāja dziedādamas,
Velētiesi raudādamas.
215 [Lēdmanes Rg].

41661.

Ciema puiši, ciema puiši,
Ne jums kauna, ne godīna!
Pievīluši sērdienīti,
Vēl solās mātes meitu.
192 [Kosas C].

41662.

Ciemiņami meitas auga
Pelēkāmi vamzītēm;
Kad aiziešu, tad paņemšu
Tā ciemiņa pēlēķīti.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

41663.

Cirvi cirvi, redz kur priede,
Mazajā siliņā;
Puiši puiši, redz kur meita,
Mazajā ciemiņā.
373 [Sarkaņu Md].

41664.

Citi puiši bāduojuos,
Kur byus jemt leigaveņu;
Juonīšam bruolīšam
Pošas guoja kaudamuos.
605 [Skolas].

41665.

Cyuka muna baruojama,
Sarus vīn škurynuoja;
Marga muna precējama,
Byudus vin balynuoj(a).
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

41666.

Doncoj, Zuzan, nadoncoj,
Šūgad kuozu tev nabyus:
Sātā tevja nažeņēs,
Tautiņuos tev' najems.
247 [Makašānu Rz].

41667.

Dievs dod vilkam aklam būt,
Lāčam strupu deguntiņu;
Dievs dod mūsu puisīšam
čigānieti nobučot.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41668.

Diezgan ceļu, diezgan ceļu
Tekošam kumeļam;
Diezgan naudas, diezgan naudas
Augošam puisēnam.
345 [Remtes Tk].

- 136 -

41669.

Dižons puika lilējās
Raut sorkonu maganiņu;
Jis nūrovja boltu rūzi,
Nūveitušom lapiņom.
358 [Rugāju Abr].

41670.

Dyžons puika, skaista rūta,
Bērtin bēŗa volūdiņu;
Vēl(i) tod napatyka,
Daudz(i) lūka kumeliņu.
358 [Rugāju Abr].

41671.

Dižans puisis taujājās
Pēc dižanas līgaviņas;
Dižanās taujājās,
Iznievātu dabūjis.
241 [Lubānas Md].

41672.

Driķīšam pluona myza,
Dreiž raseņas bejavuos;
Puiseišam meiksts prutoteņš,
Dreiž meitiņu pabučoj.
170 [Kapiņu D].

41673.

Dzērējs puisis lielījās,
Puķ ņemt līgaviņ;
Tā nevaid puķ, roz,
Tam ir daiļš augumiņš.
17 [Ances Vp].

41674.

Dzērājs puisis lielījās,
Ņemt dīženu līgaviņu;
Lab', ka tāda gadītos,
Kas bij ļaužu izsijāta.
3 [Adulienas Md].

41675.

Dziļa oka, malns yudins,
Zaļa zoļe dybynā;
Dyžan skaists (jauns) puisīts,
Tys osoru dzāruojiņš.
326 [Preiļu D].

1. Dziļa oka, malns yudins,
Zaļa zuole dibinā;
Jauns puisītis, malnas acis,
Tys osoru dzāruojiņš.
143 [Jāsmuižas D].

2. Malns yudins olūtā,
Zaļa zuole dybynā;
Skaisti puiši, šauras acis,
Tī osoru dzāruojeni.
143 [Jāsmuižas D].

3. Kura upe malna tak,
Tai ir zuoļa dybynā;
Kuram puišam skaistas acis,
Tys ar gūdu nadzeivoj.
170 [Kapiņu D].

41676.

Dziļa oka, malns iudens,
Zaļa zuoļa dybynā;
Smuks puiseits, gudra runa,
Izveiceiga volūdeņa.
466 [Vārkavas D].

41677.

Dziļa oka, dziļa oka,
Zaļa zuoļa dybynā;
Es pīsmēļu yudisniņa,
Maņ patyka vardiviņa.
170 [Kapiņu D].

41678.

Dzīdi, raudi, gonu meita,
Vēderiņu kasīdama!
Staigoj muote, staigoj meita,
Pa pogolmu rauduodamas.
Muote raud bīzas putras,
Meita jauna puiškiņiņa.
170 [Kapiņu D].

41679.

Ecku leli breinumini,
Elkšņi zīd boltim zīdim!
Vēļ leluoki breinumini,
Puišim meitu juomīļoj.
604 [Dažādi iesūtītāji].

41680.

Ei kur skeists puču kryums,
Bitem zīdi nūlasīti!
Ei kur skeists meitu pulks,
Tautiņūs nūvoduots.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

41681.

Ej, Jānīti, Dieva lūgt
Madalienes baznīcā,
Kam meit(iņ)as tev neiet
Kā citiem puisīšiem.
72 [Cesvaines Md].

- 137 -

41682.

Ej, māmiņa, krogā dzer,
Ir par naudu nogājusi!
Ja tautiets kannu grieza,
Griez, māmiņa, muguriņu.
263 [Mēmeles Jk].

41683.

Ej, māsiņa, pate maltu,
Nogājusi tautiņās!
Neatdod villainītes
Par mālīšu malumiņu.
241 [Lubānas Md].

41684.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Ej ļaudim vaicādama!
Kad vīzīte apaunama,
Nav zemē nometama.
319 [Plāteres Rg].

41685.

Ej, muosiņa, tu pi veira,
Ka tev veira gribējuos;
Atsajēssi veira maizes,
Kai ryuktuo ruduciņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41686.

Ej, meitiņa, tu pa priekšu,
Es no pakaļ's turēšos;
Ja tev kājas krustis ies,
Šogad vīra nedabūsi.
405 [Smiltenes Vlk].

41687.

Eitat, meitas, baznīcā,
Lūdzat Dievu pa puišiem!
Puiši galvu nolauzuši
Pupu kroga galiņā.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

41688.

Ejte, meitas, calmus lauzt,
Tod dabuosit oruojiņa,
Par naudiņu zemi pierku,
Par sokuornis oruojiņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

41689.

Ejat, meitas, odziņās,
Pelnījiet launadziņa!
Nij jums vīra, nij jums bērnu,
Kas jūs vecas pabaros.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41690.

Eita, meitas, uz purviņu,
Atnesiet vaivariņas;
Nāburgos skaisti puiši,
Ar aizdusi aizsmakuši.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

41691.

Eita, puiši, lecat, puiši,
Uz tām ciema meitiņām!
Smukas skuķes, smuki pupi,
Kaņipēju lindraciņi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

41692.

Ej, puisīt, pokojūs,
Los' nu pulka ļubnamū;
Kuo jaunuoka, tuo skaistuoka,
Kuo vacuoka, tuo boguotuoka.
18 [Andrupenes Rz].

41693.

Ekur puiši, šitie puiši,
Aplam tādu nedabūs!
Ne tie dzēra rūgtā alus,
Ne sūrā brandavīna.
72 [Cesvaines Md].

41694.

Es dūmovu, es guodovu,
Kas tū stygu izmeidēja!
Juons tū stygu izmeidēja,
Da Marusja(s) staiguodams.
168 [Kalupes D].

41695.

Es redzēju notālēm,
Kas bagāta mātes meita;
Viens pats pakula paladziņš,
Tas ar samtu apzeltīts.
133 [Īles Jg].

41696.

Es jums lūdzu, bāleliņi,
Glabājieti zeltenītes!
Skujeniešu buļļu pieres
Teju vien vazājās.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41697.

Es jums soku, cīma maitas,
Puišus labi grobajit [globuojit]!
Citus līcet gultas golā,
Citus gultas pagultē.
358 [Rugāju Abr].

- 138 -

41698.

Es jums saku, jauni puiši,
Pa tiltiem lēnām braukt;
Pa tiltiem lēnām braukt,
Tālu sievas neprecēt.
266 [Mēŗa Vlk].

41699.

Es jums saku, skujnieš' puiši,
Sērmūkš' meitas neprecat!
Sērmūkš' meitas, slinkas meitas,
Nevar brunču salāpīt.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41700.

Es nezinu, kas var būt,
Šogad puiši stalši jāja:
Visi mazi puiškeniņi
Greizi sēd kumeļā.
127 [Grostonas Md].

41701.

Es pazinu to meitiņu,
Kas būs brūte šoruden:
Pa zemīti kājas vilka,
Uz aciem lakatiņš.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

41702.

Es pazinu to meitiņu,
Kuŗai kāzas šoruden:
Staigā dziļi domādama,
Visu cauru vasariņu.
110 [Ērgļu C].

41703.

Es pazinu to meitiņu,
Kuŗa brūte šovasar:
Uz acēm drānu nesa,
Domādama vien staigāja;
Domādama vien staigāja,
Vaigu gali nobālējši.
200 [Kuldīgas Kld].

41704.

Ezerputni, gaigaliņas,
Lai ved tautu meitenītes;
Nošļukuši pupu gali,
Nobālējši vaigu gali.
46 [Beļavas Md].

41705.

Es redzēju svētu rītu,
Jānis Anni nobučoja;
Jānim bija melni svārki,
Annai raiba villainīte.
552 [Madona Md apr.].

41706.

Es sacēju tev, muoseņ,
Tu puišim navīrej;
Cik sītā yudins stuov,
Tik pi puišu taisneib(eņ)as.
389 [Silajāņu Rz].

41707.

Glupa glupa tei meitiņa,
Kura puiša pruota klausa;
Cik sītā jyudins stuov,
Tik pi puiša praudas ir.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41708.

Es' tu gudris, tautu dāls,
Turi gudru padūmiņu:
Nadūd sovu kuoju aut
Jaunajom meitinem.
466 [Vārkavas D].

41709.

Es gan zinu, es gan zinu,
Kā vajaga meitiņām:
Baltu zeķu, melnu kurpju,
Jaunu puišu klāt gulēt.
290 [Ogres C].

41710.

Ēdat, govis, purva zāli,
Līdz pavilnis noziedēs;
Ņemat, puiši, vecas meitas,
Lai tās jaunas puškojās;
Lai tās jaunas puškojās
Līdz citam rudeņam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

41711.

Ēd, gosniņ, rāvu zāli,
Meklē baltu āboliņu;
Bāliņam melns krekliņš,
Meklē baltu mazgātāju.
335 [Puzes Vp].

41712.

Ērmi ērmi, brīnumiņi,
Div bucīši krūmu bada;
Tie bij mani otrie ērmi,
Div puisīši meitu mīla.
605 [Skolas].

- 139 -

41713.

Galis teca gar istabu
Spalvainām kājiņām;
Puiši tek pie meitām
Ar sudraba zābakiem.
149 [Jaunpils Tk].

41714.

Gon, buoliņi, lasējīs,
Vēļ vāguo i laseitīs,
Vēļ vāguo i laseitīs,
Da slovanuos i muotis meitys.
35 [Baltinavas Abr].

41715.

Gan pazinu to meitiņu,
Kas bij bārga mātes meita:
Sārti vaigi, mellnas acis,
Šķiltin šķīla valodiņu.
46 [Beļavas Md].

41716.

Gan zināma ceļa pelce,
Drīz pielija, drīz izžuva;
Tā jau bija ar' zināma
Jauna puiša bagātība.
200 [Kuldīgas Kld].

41717.

Gaŗa gaŗa purva zāle,
Tās neēda kumeliņis;
Vāciešiem lepnas meitas,
Tās neņēma arājiņi.
605 [Skolas].

41718.

Grib zjameitja smolk' orama,
Grib (i) smolki ecējama;
Grib muoseņa skaista byut,
Grib izīt tauteņuos.
143 [Jāsmuižas D].

41719.

Gryuši gryuši tai lozdai,
Kurai rīksti viersyunē;
Vēl gryušuoki tai meitai,
Kurai puiši prātu jauc.
389 [Silajāņu Rz].

41720.

Gryuši gryuši tai lozdai,
Kurai rīksti viersyunē;
Gryuši gryuši tam puiškinam,
Kuram tuoļi mīleiguo.
566 [Sigulda Rg apr.].

41721.

Gŗūti pūta sila priede,
Smalku lietu pielijusi;
Vēl gŗūtāki tas puisītis,
Kam nav savas līgaviņas.
378 [Seces Jk].

41722.

Gudri bija tie dēliņi,
Kam bij gudras māmuļiņas;
Kam nav gudras māmuļiņas,
Tie vērsīši, ragainīši.
322 [Praulienas Md].

41723.

Gudra gudra vāverīte
No zariņa zariņā;
Gudra gudra mātes meita
No ganiņu tautiņās.
503 [Višķu D].

41724.

Glaud, tautieti, kumeliņu
Kalniņā stāvēdams;
Tautu meita ieraudzīs,
Pie lodziņa sēdēdama.
192 [Kosas C].

41725.

Gūžēniņi, ķeikāniņi,
Tie daiļie arājiņi;
Kalna Grieta, Reiņa meita,
Tās diženas malējiņas.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

41726.

Izjukuse ūša laiva,
Yudinī stuovādama;
Izjukuse puiša golva,
Ap meitom dūmojūt.
358 [Rugāju Abr].

41727.

Īsavēru sorkon' ūg(u),
Tik' pi zemes napakrit'.
Īsavēru skaistu meit(u),
Tikkū leidza nanūguoj'.
Byut' redzēj's tāv' ar muot(i),
Byut' maņ skaista līgaviņa.
389 [Silajāņu Rz].

41728.

Jauna meitiņa byudama,
Naceļ naida kaimiņūs:
Nu tuolienes tautas juoja
Vaicuojai kaimiņūs.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 140 -

41729.

Jauna meitiņa byudama,
Uz akmiņa nasasēst;
Tai sēdēsi buoliņūs,
Kai akmins teirumā.
358 [Rugāju Abr].

41730.

Meitiņ, jauna dzeivuodama,
Uz celmiņa nasasēst;
Celmiņš Dīvu nūminēja:
Ilgi dzeivuot buoliņūs.
358 [Rugāju Abr].

41731.

Jauna meitiņa būdama,
Nesasēsti uz ecēžas!
Ka iziesi tautiņās,
Kā ecēža ecēsies.
194 [Krāslavas D].

41732.

Jaunas meitas, neticat
Jaunu puišu valodām:
Puisīšam viena galva,
Trejdeviņu valodiņu.
166 [Kalsnavas Md].

41733.

Ja tu gudrs tautu dēls,
Es tev gudru darbu došu:
Es tev došu sila zaķi
Iedzen lopu laidarā.
605 [Skolas].

41734.

Jauni puiši lielījāsi
Citrudeni precēties;
Kad atnāca rudentiņš,
Tad bij puiši pazuduši.
169 [Kandavas Tl].

41735.

Jauni puiši lielījās
Šoruden precēties;
Kad atnāca vēls rudens,
Puiši kaktā salīduši.
605 [Skolas].

41736.

Jaunajim puiškinim
Stroda putna veseleiba;
Stroda putna veseleiba,
Cīlaveņis vīglumeņš.
Kai cīlova da bārnim,
Tai puiškini da meitom.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41737.

Jaunskungs osas škurināja
Maurumiņa maliņā,
Uz jaunām meitiņām,
Uz skaisto vainadziņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

41738.

Jānīts piestu nosēdēja,
Kaimiņ' Annu lūkodams.
Sēd, Jānīti, otru piestu,
Kaimiņ' Annas nedabūsi.
384 [Sēemūkšu C].

41739.

Jem, brālīti, kur es teicu,
Maģu ļaužu līgaviņu.
Ne tā tevi pašu rās,
Ne rās tavu māmuliņu;
Ies tā tava, kur sūtāma,
Klausīs tavu māmuliņu.
355 [Rucavas Lp].

41740.

Jūliņai, māsiņai,
Zied sarkani vaigu gali;
Būs Jānītis kaitinājis
Ar sarkanu ābolīti.
605 [Skolas].

41741.

Kab lobuoki tei derveņa
Pučeisomi zīdējusja.
Kab lobuoki tu, muoseņi [muoseņa],
Mjaitiņom staiguojusja,
Mjaitiņom staiguojusja,
Nosuojusja vainuceņi.
314 [Pildas Ldz].

41742.

Kad, dēliņi, sievu jemi,
Tad tik labi apskaties,
Vai nav stulba, vai nav kliba,
Vai nav kāda puišu bāba.
443 [Turlavas Kld].

41743.

Kalnē auga šmīdri bērzi,
Visus šmīdrus vējš locīja,
Visus šmīdrus vējš locīja,
Vienu loka līdz zemīti.
Puiši mīl visas meitas,
Vienu mīl visu mūž(u).
546 [Kuldīga Kld apr.].

- 141 -

41744.

Kam, rozīte, skaisti augi
Liela ceļa maliņā?
Dažu labu tēva dēlu
Tavi ziedi karināja.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

41745.

Kam tā māja pakalniņā
Ar to tīru pagalmiņu?
Ja Laimīte nolikusi,
Tur es ņemšu līgaviņ(u).
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

41746.

Kam tu augi, bolta ruoža,
Lela ceļa maliņā?
Kam tu augi, kam zīdēji,
Kam puškinus kairynuoji?
174 [Kārsavas Ldz].

41747.

Kam tū sjāt, rudzu dryvu,
Ka zaļot nazaļova?
Kam tū jemt, ļaudaveņu,
Ka ar ju meiļi nadzeivuot?
Rudzu (dryva) zaļa zaļoj,
Ļaudaveņa meiļi runoj.
170 [Kapiņu D].

41748.

Kam tu cepli kurinuot,
Ka kuopustus navuoreit?
Kam tū jemt, leigaviņu,
Ka juos mīļi nacjaŗāt.
18 [Andrupenes Rz].

41749.

Kas darbiņa darītāja,
To tautiets drīz aizveda:
Kur dzied jauki lakstīgala,
Kur puķītes skaisti zied.
378 [Seces Jk].

41750.

Kas dzērvei nu gara kokla,
Ka zeileišu nanosoj?
Kas nu mārgas mūdumeņa,
Nava gudra padūmeņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41751.

Kas nu tuos zalta bļūdas,
Ka nav gorda paēdiņa?
Kas nu tuo jauna puiša,
Ka nav loba padūmiņa?
174 [Kārsavas Ldz].

41752.

Kas godīga mātes meita,
(Tā) no puiša bēgtin bēg;
Bet kas kāda nelietīte,
Puišam priekšā grozījās.
263 [Mēmeles Jk].

41753.

Kas grib ņemt mūsu meitas,
Lai iet mežā rīkstes griezt;
Kad darbiņa nemācēja,
Gan rīkstīte izmācīs.
487 [Vietalvas Md].

41754.

Kas, meitiņa, tev par vaini -
Nav neviena brūgāniņa?
Te (pat) auga aiz siliņa
Div pelēki vanadziņi.
158 [Jumpravas Rg].

41755.

Kas tā tāda, kas tur sēd
Noplīsušu lindraciņ(u)?
Tā būt' laba krievu sieva,
Ja māmiņa viņas laistu.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

41756.

Kas tā tāda liela lanka
Bez bēriemi kumeļiemi?
Kas tā tāda liela muiža
Bez jauniemi puisēniem?
184 [Ķēču Rg].

41757.

Kas tā tāda miežu vārpa -
Guļ bez salma tīrumā?
Kas tas tāds tēva dēls -
Guļ zem zaļa ozoliņa?
193 [Krapas Rg].

41758.

Kas tev bādas, vanadziņ,
Par munom vistiņom?
Kas tev bādas, tautu dāls,
Par munom muosiņom?
466 [Vārkavas D].

- 142 -

41759.

Kas tev', dubļu bridējiņš,
Tik diženu darināja?
Nosaskatu, nosaveru,
Kalniņā stāvēdams.
545 [Krustpils D apr.].

41760.

Kas tūs monus ruocenīšus
Por vosoru nūslīdēj(a)?
Puisīts guoja uz meitiņu,
Ruocenīšus nūslīdēj(a).
559 [Rēzekne Rz apr.].

41761.

Kas tur velnu rībināja
Pa to mūsu purva malu?
Kaimiņ' māte lūkus plēsa,
Vedīs dēlu baznīcā.
378 [Seces Jk].

41762.

Klausījos, ausījos,
Kas tur brīkš krūmiņos:
Dēla māte lūkus plēsa,
Ko vilkt dēlu baznīcā.
476 [Vecpiebalgas C].

41763.

Kas var liegt vējiņam
Rožu krūmu vēdināt?
Kas var liegt daiļam puisim
Daiļu meitu bildināt?
94 [Dunikas Lp].

41764.

Kas var visas rīta zvaigznes
Vakarāja [vakarāje] izskaitīt,
Tas var meitu nolūkot,
Kumeļā sēdēdams;
Tas var visas straujas upes,
Bez laiviņas pāri iet.
94 [Dunikas Lp].

41765.

Kas zibini zibināja
Viņē rudzu druviņē?
Tautu dēla acis dega
Uz meitiņas augumiņ(u).
347 [Rendas Kld].

41766.

Kā no koka skaida lēca,
Tā no puiša valodiņa.
Skaida krita mūklājā,
Valodiņa gaisos gāja.
358 [Rugāju Abr].

41767.

Kādu jodu vārnas brēca,
Kādu jodu meitas kliedza?
Vārnas brēca sliktu laiku,
Meitas puišus apmeloja.
398 [Skrundas Kld].

41768.

Kāda koka tas ērkulis,
Ko sviež meitas pagultē?
Kāda vaina tam puisim,
Kam griež meitas muguriņ(u).
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

41769.

Kaidu maņ cytu zivu,
Ka raudiņa laiviņā?
Kaidu maņ cytu rodu,
Ka muosiņas tautiņuos?
326 [Preiļu D].

41770.

Kālabād šī sētiņ(a)
Ievas ziedu piebirus(i)?
Kālabād šiem puišiem
Daudz meitiņas atsacīj';
Vai tie goda nepratuš(i),
Vai nav laba tikumiņ(a)?
546 [Kuldīga Kld apr.].

41771.

Kālabada visi koki
Pret ziemeli nolīkuši?
Kālabada visas meitas
Uz bajāra dēlīniem?
94 [Dunikas Lp].

41772.

Kas tie tādi braucējiņi,
Daiļi tek kumeliņi?
Saiminieka dēli brauca,
Kalpa puiša kumeliņ';
Kalpa puiša kumeliņi,
Meitu vīta pātadziņ'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

41773.

Kārkli vien, kārkli vien,
Nav neviena liela koka;
Skuķi vien, skuķi vien,
Nav nevienas lielas meitas.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

- 143 -

41774.

Klaigādama dzērve skrēja
Par dūņainu ezeriņu;
Raudādama meita gāja
Pie dzērāja tēva dēla.
241 [Lubānas Md].

41775.

Klausījos, klausījos,
Kas tik skaisti velējās?
Ciema puiši velējās
Par meitīnu mugurām.
192 [Kosas C].

41776.

Ko, auziņa, locījies(i)
Pretim rudzu tīrumam?
Ko, meitiņa, lielījiesi
Pretī puiša augumiņam?
545 [Krustpils D apr.].

41777.

Kuo, Juonīti, tu bādoj,
Ko tu sevi skumdynoj?
Kai man beja nabāduot:
Anna mani namīļoj.
605 [Skolas].

41778.

Kuo jyus, puiši, dzeivuojat,
Ka sev sīvu najamat?
Solts rudiņs, gara nakts,
Navar vīnam sagulēt.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41779.

Kū tei vuorna mozguojās -
Vys jai zyla muguriņa.
Kū tī puiši kabrējuos -
Vys jī meitom klanējuos;
Vys (jī) meitom klanējuos
Par tū zeiļu vaiņuciņu.
494 [Viļānu Rz].

41780.

Kuo, Pīter, laseisīs -
Gon tev beja laseitīs;
Gon tev beja laseitīs
Sovas vērtis ļaudaveņas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

41781.

Ko, puisīti, lielījies
Milzu klintis saskaldīt?
Vēl tu neesi ragainīti
Akmentiņiem saskaldīj's.
241 [Lubānas Md].

41782.

Ko, smildziņa, līgojies
Pretī rudzu tīrumam?
Ko, māsiņa, lielījies
Pret puisīti arājiņu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

41783.

Ko tie kraukļi kraucināja,
Ko tās vārnas kārkšķināja?
Puišam sola bērzu zarus
Ar visiem pupuriem;
Meitām sola rožu dārzus
Ar visām rozītēm.
241 [Lubānas Md].

41784.

Ko tie mūsu suņi plēsa,
Aiz laidara spērdamies?
Tas jau bija lielais Juris,
Jaunu meitu ģēģerītis.
345 [Remtes Tk].

41785.

Ko tu raudi, tautu meita,
Tavu sliktu augumiņu?
Mūs' meitiņām balti cimdi,
Bet villaines [villainas] cepurītes.
203 [Kurmenes B].

41786.

Kuo tī zvīdza, kumeliņi,
Kuo taurēja jauni puiši?
Zvīdz kumeļi zaļas zuoles,
Taurej puiši jaunas meitas.
35 [Baltinavas Abr].

41787.

Kuo tu guoji, natikleite,
Lela ceļa maleņā?
Cik dīneņu kungi brauce,
Vajag teiru bičereišu.
247 [Makašānu Rz].

41788.

Krūmiņš liels, krūmiņš mazs,
Aiz krūmiņa aizvējiņa;
Meitiņ' maza, meitiņ' liela,
Meitiņ' tautu gājējiņa.
378 [Seces Jk].

- 144 -

41789.

Kupla auga kaņepīte
Mazajā dārziņā;
Skaista auga meitenīte
Mazajā ciemiņā.
241 [Lubānas Md].

41790.

Kuplis auga ozoliņš
Staiga purva vidiņā;
Dižens auga tēva dēls
Tai vecai māmiņai.
605 [Skolas].

41791.

Kupla līpa uoriņuos,
Zaļš ūzuls maliņā;
Ai zaļais ūzuleņš,
Zadynoj kuplu līpu.
466 [Vārkavas D].

41792.

Kupli kupli dūmi kūpa
Bieza meža maliņā;
Tā kūp puiša dvēselīte
Uz jaunām meitiņām.
83 [Dignājas Jk].

41793.

Kur, bitīte, ziedu ņēmi -
Nātres vien ceļmalā.
Kur, meitiņa, tautās iesi -
Kaimiņosi tautu dēls.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41794.

Kur daiļākas rozes zied,
Nekā kalna galiņā?
Kur daiļākas meitas auga,
Nekā Sakas novadā?
214 [Lažas Azp].

41795.

Kuŗa priede greiza auga,
Tā skaliem nederēja;
Kuŗa meita skaista auga,
Tā tautieša līgaviņa.
198 [Krustpils D].

41796.

Kurai eglei bīzas skujas,
Tī putniņi paslēpās;
Kura meita stalti īt,
Tei ir kolpa ļaudaviņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41797.

Kuram kūkam plotas lopas,
Tys raseņi ivgi [ilgi] tur;
Kurs puiseits šaurom acim,
Tys osoru dzāruojeņš.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

41798.

Lely kūki, plotas lopas,
Tur raseņa ilgi beja;
Jauni puiši, šaurom acim,
Tī meiteņas raudynuoja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41799.

Kur, biteit, zīdu ņemsi,
Nātres vīn sātmalā?
Kur, meitiņa, gastūs īsi,
Sābrūs tavi buoleliņi?
358 [Rugāju Abr].

41800.

Kur meitiņa kājas āva,
Tur rozītes sārti zied;
Kur puisītis apsēdās,
Tur ne nātra nezaļoja.
286 [Nītaures Rg].

41801.

Kur pūriņi, tī rubyņi
Sagrīztom astīšom [astītem];
Kur meitiņas, tī puiškini,
Sprūguotim mateņim.
18 [Andrupenes Rz].

41802.

Kur tās vārnas pulkos skrēja,
Tur raibās žagatiņas;
Kur tās meitas pulkos gāja,
Tur tās puišu dvēselītes.
198 [Krustpils D].

41803.

Kupli mati, spožas acis,
Lielai puišu vīlējai;
To zināju, to pazinu,
No kleitiņas gaŗumiņa.
273 [Mores Rg].

41804.

Kur ir loba uoru zemja,
Tī augs kvīšu zalta vuorpas;
Kur ir lobs tautu dāls,
Tī byus lobs oruojiņš.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

- 145 -

41805.

Kur tu brauksi, vecā Trīna,
Ar tiem skala vāģīšiem?
Braukš' uz Rīgu pēc puišiem,
Sēliešos tādu nav.
381 [Sēļu Vlm].

41806.

Kura prīdja skaista auga,
Tai skolim nadaŗāja;
Kura mjaita skaista auga,
Tei vuocīša ļaudaveņa.
326 [Preiļu D].

41807.

Kura upe malna tak,
Tai guļ dyuņa dybynā;
Kuram puišam malnas acis,
Tys ar gūdu nadzeivoj.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

41808.

Kur vasaru saule lēca,
Tur lec ziemu mēnestiņis;
Kur tās jaunas meitas auga,
Tur tie blēži puiši staigā.
77 [Codes B].

41809.

Labāk speltei bučas dodu,
Nekā puiša šmurgulīšam;
Labāk glaudu suni, kaķi,
Nekā ciema puisēniņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41810.

Labi vien gribējās
Labam tēva dēliņam:
Labu zirdziņ' i gribēja,
Labas skaistas līgaviņas.
306 [Patkules Md].

41811.

Lai dzeŗ alu tas puisīts,
Kas var naudu aizmaksāt;
Lai ņem sievu tas puisīts,
Kas var mīļi sadzīvot.
192 [Kosas C].

41812.

Lai pats ņēma, kas man teica,
Bagāto tautu meitu:
Miegam laba, ne darbam,
Bagātā tautu meita.
127 [Grostonas Md].

41813.

Lai tik stāv, lai tik stāv
Sacenieku meitas!
Kad atnāks, tad paņems
Rīgas vecie krievi.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41814.

Lai tī citi, kū tī citi,
Kū tī mūsu puiši brauc;
Kū tī mūsu puiši brauc
Mūsu meitas skatīties?
Mūsim pošim sovi puiši,
Sovas jaunas meitenītes.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41815.

Lai tī, muni mīļi dāli,
Aunitēs zuobokūs:
Aunitēs zuobokūs,
Velcit cauņu capurītes;
Velcit cauņu capurītes,
Vedit sātā malējiņas.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41816.

Laiskais puisis ceļmalā
Guļ meitiņu gaidīdams.
Guli, guli, laiskainīti,
Jau meitiņa gabalā.
116 [Garozas Jg].

41817.

Laivinieka dēliņam
Divējādas nelaimītes:
Pavasari drudzis krata,
Ruden meitas nemīlēja.
72 [Cesvaines Md].

41818.

Lakstīgala mudri skrēja
Nolaistiemi spārniņiem;
Tā nebija lakstīgala,
Tā bij puiša līgaviņa.
605 [Skolas].

41819.

Lepna grezna tautu meita
Uz pimbera apsagrieza;
Darbiņos nepanāca
I vecās māmuļiņas.
487 [Vietalvas Md].

41820.

Lepna meita, ne bagāta,
Tā ar otru nerunāja;
Tā ar savu lepnumiņu
Mūžam vīra nedabūs.
72 [Cesvaines Md].

- 146 -

41821.

Lepna meita, ne bagāta,
Kas ar otru nerunāja;
Vīžu kurza mugurā,
Pa vienai darināja.
48 [Bērzaunes Md].

41822.

Lēnas lēnas jūs meitiņas,
Kā aitiņas pulciņā;
Nav vārdiņš izsacīts,
Guns pagale rociņā.
198 [Krustpils D].

41823.

Lēna lēna tij meitiņa,
Aiz lēnuma nerunāja;
Aiz lēnuma gan runātu,
Aiz barguma nevarēj(a).
322 [Praulienas Md].

41824.

Liela gaŗa tautu meita
Bez darbiņa vazājās;
Bez darbiņa vazājās,
Mežā gāja riekstus šķīt.
605 [Skolas].

41825.

Lieli joki, brīnumiņi -
Roze zied ēršķēžos;
Vēl lielāki brīnumiņi -
Lieliem jaunas meitas mīļ.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41826.

Lieli lini, mazi lini,
Visi zilus ziedus zied;
Lielas meitas, mazas meitas,
Visas jaunus puišus grib.
192 [Kosas C].

41827.

Leli ļaudis, lela slave,
Cauri pakši, klētis nava;
Byus ļautiņi, byus slavīte,
Byus paksīši, byus maizīte.
143 [Jāsmuižas D].

41828.

Lieli puiši, mazi puiši
Uz meitām kājas aun;
I tas pats kudlainais
No pakaļas aulekiem.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

41829.

Lieli puiši, mazi puiši,
Visi meitu brāķerīši;
Ne tie zina meitas pūru,
Ne meitiņas tikumiņu.
241 [Lubānas Md].

41830.

Liepa liepa, meita meita,
Abas vienu daiļumiņu:
Liepiņai balti ziedi,
Meitai gudris padomiņš.
306 [Patkules Md].

41831.

Liepa auga Liepājā,
Ozolīni Klaipēdā;
Pate liepa nolīgava
Pie Klaipēdas ozoliem.
282 [Nīcas Lp].

41832.

Lietiņš lija uz rudziem,
Rudzi lieca augumīnu;
Tā lai loca augumīnu
Meitas, puišus ieraugot.
192 [Kosas C].

41833.

Linu linu druviņā -
Nava linu plūcējiņas;
Meitu meitu māmiņai -
Nava meitu ņēmējiņu.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

41834.

Līgo bite, līgo meita
Ziedu kalna galiņā;
Bite ziedus lasīdama,
Meita puišus gaidīdama.
398 [Skrundas Kld].

41835.

Leigoj bite, leigoj saule,
Leigoj muni bruoleliņi;
Leigoj muni bruoleliņi,
Jaunu meitu gaidīdami.
168 [Kalupes D].

41836.

Līki koki, taisni koki,
Taisāties ragavās;
Lieli puiši, mazi puiši,
Aunaties zābakos.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

- 147 -

41837.

Līze, meita, zaķi nesa
Baznīckunga dēliņam,
Raudādama, sūdzēdama,
Kad to puiši neprecē.
Kad tu būtu krietna meita,
Sen jau būtu apprecēta.
560 [Rīga ].

41838.

Loku birzi vējiņš loka,
Ne resno ozoliņu;
Kungi prasa gudru vīru,
Ne skaisto dzeltenīšu.
72 [Cesvaines Md].

41839.

Lūko, brāli, darba dienu,
Nelūko svētdienāsi:
Svētdienāsi izsarause
I snaudules, i miegules.
355 [Rucavas Lp].

41840.

Lūko, manis bāleliņis,
Savas kārtas līgaviņu,
Ne tik lepnu, ne bagātu,
Ne visaji sudrabotu.
200 [Kuldīgas Kld].

41841.

Lūks mani lūkoja,
Caur zaļu birzi.
Es lūku lūkoju
Caur ielociņu.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

41842.

Lūdzin lūdza tautu meita,
Lai es teicu bāliņam;
Lai tev' teic visi vēji -
Kam bāries ganīdama?
241 [Lubānas Md].

41843.

Ļaudīm lieli brīnumiņi:
Man māsiņas daudzi aug;
Lai tās auga, lai tās auga,
Pašas tautas izvadās.
241 [Lubānas Md].

41844.

Ļuste ļuste vonogam -
Zeile dzīd kanepēs;
Ļuste tautu dēliņam -
Dzaltuonīte rūciņā;
Dzaltuonīte rūciņā
Ar vysom telītem.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

41845.

Man izauga div dēliņi
Zierņu ziedu smukumiņu.
Tur vajaga mātei būt,
Kas varēse meitas dote.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

41846.

Mans brālīts lielījās
Puķīt ņemt līgavīnu.
Tāda būs, kād' auguse,
Kādu laimi [Laime] vēlējuse.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41847.

Manu baltu bāleniņ(u),
Kam tik augstu lielījies?
Augstu celsi deguniņu,
Zemu krissi paspārnē.
241 [Lubānas Md].

41848.

Muosiņ, blēņu narunoj,
Ni mežāi, teirumāi;
Mežā daudzi dzierdātuoju,
Teirumāi radzātuoju:
Mežā putneņi dzierdēja,
Teirumāi oruojiņi.
89 [Dricēnu Rz].

41849.

Mozis munis teirumeņš,
Daudz ir rudzu kapaneņu;
Mozs ir muns augumeņš,
Daudz ir gudra padūmeņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41850.

Moza moza meitenīte
Tak pa ceļu rauduodama;
Mozi mozi puiškineņi
Saplyukuoja snuotenīti.
466 [Vārkavas D].

41851.

Mazi mazi tie puisīši,
Kā tie rudzu pundurīši:
Pie kumeļa trepes lika,
Pie arkliņa pakāpenes.
398 [Skrundas Kld].

- 148 -

41852.

Māsas vien tā cieme,
Kur es ņēme līgaviņ;
Vienu prec', otr nāk,
Treše līdzi tais'jas.
372 [Sarkanmuižas Vp].

41853.

Muote raudi, meita raudi,
Oba divi gauži raud:
Muote raud vīglas dīnas,
Meita skaista oruojiņa.
326 [Preiļu D].

41854.

Muote raud, meita raud,
Pa pogolmu staiguodamas;
Muote raud vīglu dīnu,
Metia raud jaunu puišu.
170 [Kapiņu D].

41855.

Māmiņai pīcas meitas,
Vysas pīcas ceplī guļ,
Un tej poša dyžanuo
Pošā cepļa dybynā.
174 [Kārsavas Ldz].

41856.

Mācies, manu bāleliņu,
Ciema meitas vizināt!
Augsti kalni, dziļas gravas,
Strauji tavi kumeliņi.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

41857.

Muotja djavja, Laime līdzja
Boguotyjā vītiņā.
Kas nu vītys, kas nu maizis,
Ka muoseņa gauži raud?
314 [Pildas Ldz].

41858.

Māte meitu audzināja
Kā gosniņu laidarā;
Kad ierauga ciema puišus,
Skrej projām baurodama.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41859.

Māte meitu audzināja
Papīrīšu kulītē;
Meita kuli pārplēsusi,
Pie puišiem aizgājusi.
296 [Ozolnieku Jg].

41860.

Māte meitas kultin kūla,
Grožiņā sasējuse,
Kam noplēsa klaipam galu,
Brūtgāniņus mielodamas.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

41861.

Māte savu meitu sēja
Treju grožu galiņā;
Kad ierauga mūs' bālīšus,
Visus trejus pušu rāva.
439 [Trikātas Vlk].

41862.

Māmiņa, māmiņa,
Kur tavas meitiņas?
Viena guļ krāsnī, viena guļ
pirtī,
Trešā cūku aizgaldā.
96 [Durbes Lp].

41863.

Meitiņ, puiša navīrej,
Lai jis caur guni leida;
Pībilss tovu augumeņu,
Najems tova vaiņuceņa.
326 [Preiļu D].

41864.

Meitīna uzauga,
Kā viena liepīna;
Nu gribas vīrīna,
Bez sava galīna.
192 [Kosas C].

41865.

Meitiņas kā liepas auga
Pa lejiņu lejiņām;
Puiši auga kā ozoli
Pa kalniņu kalniņiem.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41866.

Meitiņ liela, meitiņ maza
Maksā zelta gabaliņu.
Kad tu zelta nemaksātu,
Tad tu vīra nedabūtu.
46 [Beļavas Md].

41867.

Meits mal kambre,
Puiš gul āzkrāsne;
Meits eid brokastiņ,
Puiš pras garoziņ.
Grauž, puisit, mūr stūr,
Nedoš sov garoziņ.
445 [Ugāles Vp].

- 149 -

41868.

Meitiņ, maza pindzelīte,
Netinies ar jauniem puišiem.
Vēlāk staigās' raudādama,
Vecas mātes lūgdamās;
Vecas mātes lūgdamās,
Gaŗu kreklu solīdama.
281 [Neretas Jk].

41869.

Meitiņām, māsiņām
Auzu maize vācelē;
Auzu maize vācelē,
Kuņas kāja pavalgā.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41870.

Meitiņe, māsiņe,
Zied sārkan vaig gal;
Ciem puiš eidne
Ar sārkan ābaliņ.
445 [Ugāles Vp].

41871.

Meitiņām, māsiņām,
Nevajaga novadiņu:
No novada izlīgoja,
Novadā ielīgoja.
453 [Vadakstes Jg].

41872.

Meita puisi apsūdzēja
Stupurdentam Jelgavā,
Ka tie mīļi negulēja
Ar meitām šķūnītī.
378 [Seces Jk].

41873.

Meitas puišus apsūdzēja
Superdentam Jelgavā,
Tur tiem bija pupas malt,
Dzirnu puse mugurā.
Tā ir līdz šo baltu dienu
Puišiem meitas jābučo.
263 [Mēmeles Jk].

41874.

Meitis, puišu naklausit,
Puišy leli apsmīkļi;
Muok jī meitis pīmuonāt,
Pēčuok slauna pīsasmīt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

41875.

Meitu dēļ rozes aug,
Meitu dēļ magonītes;
Meitu dēļ puiši jāj
Nobarotus kumeliņus.
378 [Seces Jk].

41876.

Meitu dēļ dzaltas auga,
Meitu dēļ moraniņas;
Meitu dēļ jauni puiši
Zābaciņus šūdināja.
146 [Jaungulbenes Md].

41877.

Meitiņ' sēd aiz yudiņa,
Puisīts gauži bādojās;
Svīstum šautri, dzeitum laivu,
Ka māmiņa naradzāt(u).
170 [Kapiņu D].

41878.

Meklejāsi mūs' brālītis,
Ka vairāk nevajag(a):
Meklē vācu līgaviņu,
Dancotāju kumeliņu.
589 [Kuldīgas apr.].

41879.

Melni gaiļi purvā dzied
Vaskainām kājiņām;
Tā dziedāja ellē puiši,
Kas meitiņas nicināja.
476 [Vecpiebalgas C].

41880.

Metens kaktā sukājās,
Slūzān' Līzes gaidīdams;
Slūzān' Līze kurpītēs,
Baltās diegu zeķītēs.
48 [Bērzaunes Md].

41881.

Mežā daudz ogu, riekstu,
Neviens viņu nelasīja;
Pelsen' mātei daudz meitiņu,
Neviens viņas neprecēja.
552 [Madona Md apr.].

41882.

Meža putni pulkim skrēja,
Vys pa p(u)orom pulcējās;
Tai vajaga jaunim ļaudim,
Vys pa p(u)orom puļcētīs.
389 [Silajāņu Rz].

- 150 -

41883.

Mieži mieži, ko gaidiet -
Rudzi lieli tīrumā;
Puiši, puiši, ko gaidiet -
Meitas vecas bāliņos.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

41884.

Migla migla, kas par miglu -
Nāk pār kalnu kūpēdama,
Tautu dēla piktumiņš
Nāk pār kalnu kūpēdams.
443 [Turlavas Kld].

41885.

Mīl kungiem zelta nauda,
Mīl akmeņa istabiņa;
Tā mīlēja meitiņām
Jaunu puišu dzīvošana.
72 [Cesvaines Md].

41886.

Mundra skrēja lakstīgala
Zeltītiemi spārniņiemi;
Tā nebija lakstīgala,
Tā bij puišu līgaviņ'.
200 [Kuldīgas Kld].

41887.

Muiž' puiš' kūra uguntiņu,
Gaida brūtes atjājami;
Izdeg uguns, nesagaida,
Iet mājās raudādami.
546 [Kuldīga Kld apr.].

41888.

Mūsu meitas ciema puišus
Ik vakara kairināj(a):
Baltas kājas apavušas,
Rāda siera gabaliņu.
241 [Lubānas Md].

41889.

Mūsu puiši Dievu lūdza,
Baltu kreklu vilkdamies:
Dod, Dieviņ, šoruden
Tautu meitu sagaidīt;
Jau mugura noplīsuse,
Vēl meitiņa nenākuse.
398 [Skrundas Kld].

41890.

Mūsu puiši bēdājāsi,
Kur būs ņemti līgaviņu.
Nebēdājat, mūsu puiši,
Kaimiņos ir vecas meitas.
428 [Taurenes (Nēķenes) C].

41891.

Nava lāga, nava lāga
Ar tiem mūsu nāburgiem;
Ne sunīti, ne kaķīti
Neierauga sētiņā.
476 [Vecpiebalgas C].

41892.

Nāburdzīnu meitīnām,
Tām priekos vien dzīvot:
Iet kāzās, krustabās,
Iet pašām tautīnās.
192 [Kosas C].

41893.

Nāc tu ārā, ķīša Trīna,
Jaunu puišu pavadīt:
Pa lielceļu, pār grāvīti,
Līdz Rezgaļa pakalnei.
145 [Jaunburtnieku Vlm].

41894.

Nākat, meitas, skatīties,
Kur iet četri brūtgāniņi:
Viens ciemiņu slunderkājis,
Otris bērza atzibens,
Trešais skrandu skroderīts,
Ceturts plūksnu vēverīts.
477 [Vecpils Lp].

41895.

Nabādoj, tu Aņeit,
Tu bez veira napaļiksi,
Ka Juonīts napaņems,
To Pīters napamess.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

41896.

Na cik ilgi īva zīd:
Treis reitiņi vosorā;
Na cik ilgi tautu dāls
Mun' muoseņu vyzyno(j).
559 [Rēzekne Rz apr.].

41897.

Nadaudz beja skaistu meitu
Rušunīku opluotā:
Zeiles Ilža, Strodu Duorte,
Pulkaunīka Madaleite.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

- 151 -

41898.

Nadaudz rīkstu tai lozdai,
Kur' aug pūra maleņā;
Nadaudz pruota tam puišam,
Kurs daudz meitu byldynava.
605 [Skolas].

41899.

Nedod Dievs vītolam
Baltiem ziediem noziedēt;
Nedod Dievs māsiņai
Pie bāliņa nodzīvot.
335 [Puzes Vp].

41900.

Nedod Dievs tādas meitas,
Kādas meitas mūsmājās:
Divas stundas kājas āva,
Trešo slauka istabiņu.
286 [Nītaures Rg].

41901.

Nedod Dievs jaunām meitām
Bez laulības vien nomirt:
Pieci gadi puiši gāja
Ap to kapu raudādami,
Trīs gadiņi mamma raud,
Meitas pūru cilādama.
146 [Jaungulbenes Md].

41902.

Nadūmoj, tu Vereiti,
Ka tu byusi napracāta.
Šurudin div tautīši
Pēc tevimi ilguojās.
414 [Stirnienes Rz].

41903.

Ni myužam puriniņš
Zaļim zīdim nazīdēja;
Myužam puiškiņs nadzierdēja
Nu meitiņas loba vuorda.
174 [Kārsavas Ldz].

41904.

Ni myužam zaļa zuole
Ezeriņa maliņā;
Nu myužam bruoļu muosa
Tautiņom malējiņa.
326 [Preiļu D].

41905.

Nenopļauta ziedu pļava
Dzelteniemi ziediņiemi;
Neizvesta brāļu māsa
Dzelteniemi matiņiem.
345 [Remtes Tk].

41906.

Neņem, manis bāleliņi,
Tik apaļas līgaviņas;
Uz rudeni ledus ceļi,
Apaļš drīzi vāļājās.
391 [Sinoles Vlk].

41907.

Napīdar lineņam
Teirumā nūleiguot;
Napīdar tjav, muoseņ,
Bruoleņūs nūdzeivuot.
326 [Preiļu D].

41908.

Nasalīdzi tu, Donot,
Ka Agates naļūbej;
Ka tu juos naļūbeit(u),
To da jai nastaiguotim.
365 [Sakstagalas Rz].

41909.

Ne tas tiesa, ne tas bija,
Ka puišim sirdis dreb;
Tā drebēja meitām sirdis,
Kad tās puišus ieraudzīja.
345 [Remtes Tk].

41910.

Neteiciet, neteiciet,
Nava vietas, nava vietas;
Divi stundas kājas āvu,
Trešu jūdzu kumeliņu.
241 [Lubānas Md].

41911.

Netiklīti, bāleniņi,
Baro labi kumeliņu!
Ies meitiņa, dos māmiņa,
Kumeļā raudzīdama.
241 [Lubānas Md].

41912.

Nevijies, vītoliņ,
Nav pēc tevis tie zariņi;
Neraugies, tu puisīti,
Nav pēc tevis tā meitiņa.
398 [Skrundas Kld].

- 152 -

41913.

Ni zeileitja, ni žubeitja,
Tū celeņi plydynuo:
Ty Ontons plydynuo,
Da Buorbolys staiguodams.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

41914.

Na tuo kūka tei lapiņa,
Na tamāji zariņā;
Na tuo puiša tei meitiņa,
Na tamāji sejiņā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

41915.

Nītaurietes ķīvējās,
Vecu rumbu ķīlēdamas;
Ķēcēnietes zeltu dala,
I ne vārda nedzirdēja.
184 [Ķēču Rg].

41916.

Neņem, manu bāleliņ,
Ganu meitas līgaviņas;
Ganu meita ieraduse
Gaŗām zemi šļaucīties.
224 [Lielvārdes Rg].

41917.

Nu es zinu, ko vajaga
Jaunajāmi meitiņām:
Baltu zeķu, melnu kurpju,
Jaunu puišu piedevām.
235 [Litenes Md].

41918.

Nyu, muosiņa, dorom pyuru,
Lūkom boltas vylnanītes;
Jyudz, buoliņ, kumeliņu,
Struodoj tāva teirumiņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41919.

Nu tad traki, nu tad traki,
Vārna brēca ozolā;
Vārna brēca ozolā:
Jančam jauna līgaviņa.
496 [Vilzēnu Vlm].

41920.

Ņem, buoliņ, leigaviņu,
Ņem lautiņus vaicuodams;
Ni maizīte tev apjēst,
Ni pukīte paigruot.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41921.

Ņem, brālīti, līgaviņu,
Ņem ļaužiem vaicādams;
Ņem ļaužiem vaicādams,
Vai ir labs tikumiņš.
378 [Seces Jk].

41922.

Ņem, brālīti, leišu meitu,
Tā darbiņu nekavēj(a);
Leišu meitai gaŗi pupi,
Stāvus bērnus piezīdēj(a).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41923.

Ņem, bāliņi, ko ņemdams,
Neņem vienu mātes meitu;
Vienām mātes meitiņām
Mātes pūru piedarīj'šas.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

41924.

Ņem, bāliņi, mūsu meitas,
Tec mežiņā nūju griezt:
Mūsu meitas ieradušas
Lētumā, slinkumā.
594 [Talsu apr.].

41925.

Ņem, brālīti, muižas meitu,
Tad gūsies lupatās;
Muižas meitu pūriņā
Vecu meitu slāpmicītes.
443 [Turlavas Kld].

41926.

Ņem, bruoleit, stypru sīvu,
Neņem vuorgu čabuleiti;
Duorgas kuozas, duorgas bēres,
Vēļ duorguoki doktor' kungi.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41927.

Ņemat, puiši, mūsu meitas,
Mūsu meitām gatavs pūrs:
Cimdi paši kaktā adās,
Zirneklīši dvieļus auda.
605 [Skolas].

41928.

Ozols auga kalniņā
Dreijātām lapiņām;
Ozols auga bez atvasa,
Jauni puiši bez sirdēsta.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

- 153 -

41929.

Ozolā bites auga,
Ozolā medus bij(a);
Nāburgos meitas auga,
Nāburgos prieki bij(a).
192 [Kosas C].

41930.

Ozoliņi, ozoliņi,
Kam tu augi pie liepām?
Liepas tevi kaitināja,
Ruden' zīles birdināja.
378 [Seces Jk].

41931.

Ūzulam, zamzaram,
Zori mierka Daugovā;
Tautu dālam, labdaram,
Īt slaveitja maleņā.
143 [Jāsmuižas D].

1. Ozolami zemi zari,
Līka vidū Daugavā;
Tautiešam, slavenam,
Slava gāja maliņā.
46 [Beļavas Md].

41932.

Pa novadu novadiemi
Brālim sievas izmeklējos [izmeklēju],
Bet nevienas neatradu,
Kas man tiktu prātiņam.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41933.

Pa pārāmi riekstiņš auga.
Pa pārāmi āboliņš;
Jūŗas putni, gaigalīši,
Ar pa pāram pārojāsi.
Tā būs jauniem cilvēkiemi
Ar pa pāram pārotiesi.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41934.

Padanco, čalavik,
Dabūs' vecu baraviku;
Padanco, puiškenīt,
Dabūs' jaunu meitenīti.
605 [Skolas].

41935.

Pakaļ gāja tautu meita,
Pakaļ manu bāleliņu:
Redz tam labu kumeliņu,
Zin tam gudru padomiņu.
241 [Lubānas Md].

41936.

Palēkdama zīle dzied
Uz pelēka akmentiņa;
Tā puisītis palēkdamis
Meitiņām mutes deva.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

41937.

Pasorg, Dīveņ, jaunu puišu
Nu tūs treju nalaimišu:
Nu zagšonas, maluošonas,
Nu maitiņu guleišonas.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41938.

Paskaties, bāleliņ,
Kur vakara zvaigzne lēca,
Kur vakara zvaigzne lēca,
Tur aug tava līgaviņa.
378 [Seces Jk].

41939.

Pat' labā kaņipīte
Paliek dārzā nenorauta;
Pat' labā brāļa māsa
Paliek tautās nevadīta.
72 [Cesvaines Md].

41940.

Pelēkais akmentiņš
Meitu varas vilcējiņš;
Slavenais tēva dēls
Asariņu dzērājiņš.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

41941.

Pēter, Peksi, Jēkaupī,
Aiznes meitām launadzīn',
Meitas tevim šūdinās
Peļādīnu kažaucīnu.
439 [Trikātas Vlk].

41942.

Pieci brāļi, viena māsa,
To mēs [tie] dārgi dārdzināj(a);
To tautām neizdev(a)
Ne pa zelta gabaliņ(u).
546 [Kuldīga Kld apr.].

41943.

Pieci brāļi, viena māsa,
Kam dosam, nedosam?
Tam dosam sav' māsiņu,
Kur upīte lejiņā;
Ik rītiņu (no)mazgāja
Savas gaužas asar(iņ)as.
72 [Cesvaines Md].

- 154 -

1. Raudulīte mūs' māsiņa -
Kur (mēs) dosim tautiņās?
Dosim upes maliņā,
Tur varēja ik rītiņus
Asariņas nomazgāt.
46 [Beļavas Md].

41944.

Pieci brāļi, vieni māsi
Raudādami kreklus pirka.
Tautu dēlis neraudāja,
Viens pērkdamis zilus svārkus;
Viens pērkdamis zilus svārkus,
Dui sidraba iemauktīnus.
94 [Dunikas Lp].

41945.

Pi Gelītes puiši lypa,
Kai pi ūgu vacainītes;
Nebeja jei [vēļ] tik skaista,
Kai tei ūgu vacainīte.
604 [Dažādi iesūtītāji].

41946.

Piliškūs skaistis meitis,
Caur atslāgu svīstu zoga;
Stabuļnīkūs vēļ skaistuokas,
Sausis maizis paādušis.
466 [Vārkavas D].

41947.

Pilkalnieši, neretieši,
Kā piciņ(i) sajukuši:
Vienu vietu sienu pļāva,
Vienu vietu sabaroja.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

41948.

Platām lapām pļavas zāle
Liela ceļa maliņā;
Liela, gaŗa brāļa māsa
Ilgi sēd bāliņos.
306 [Patkules Md].

41949.

Plota plota kļova lopa,
Vjāļ plotuoka platjājās;
Lela lela bruoļu muosa,
Vjāļ leluoka līlājās.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

41950.

Priecājies, gražojies,
Jauna vīra līgaviņa;
Nevajdzēs atraitņam,
Ne jaunam puisīšam.
335 [Puzes Vp].

41951.

Priedītei, eglītei
Zelta kurpes kājiņā;
Jauni puiši, bandinieki -
Nav sudraba zābaciņi.
378 [Seces Jk].

41952.

Priežu zari nolīkuši,
Asu cirvi klausīdami;
Meitu mātes auklējumus
Sveši ļaudis maldinā(ja).
223 [Lielstraupes C].

41953.

Puikas, bēdu neturat,
Jums nevaida valdenieka;
Žurkas, peles kaķis valda,
Kas valdīs jaunus puišus?
427 [Tadaiķu Lp].

41954.

Puķe puķe, roze roze,
Kam tu vīti dienvidū?
Meita meita, melnacīte,
Kam tu raudi vakarā?
127 [Grostonas Md].

41955.

Puisīšam, brālīšam,
Liela skāde notikusi:
Vieni paši goda svārki,
Pieguļā sadeguši.
15 [Alūksnes Vlk].

41956.

Puisi puisi, tavas domas -
Caura tava cepurīte!
Tu meitiņas gan mīļovi,
Meitas tevi nemīļova.
389 [Silajāņu Rz].

41957.

Puisišam vien meil,
Deviņim žubrim;
Meitiņe vien gāl,
Deviņim padomim.
445 [Ugāles Vp].

41958.

Puiseits guoja pa celeņi,
Nazynuoja kaids jis beja:
Pītereiša, rūkys kuojis,
Bartuleiša mugoreņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 155 -

41959.

Puisīts meitu mežā veda,
Teicās naudu parādīt.
Ai puisīt, trakulīt,
Kur mežā naudu ņemsi?
605 [Skolas].

41960.

Puisīt, tavu domāšanu,
Uz tik daiļas mātes meitas!
Vai tu savas domas liki
Tumšajā ķeselē?
605 [Skolas].

41961.

Puiši, meitu namuonit,
Meitas, puišu naklausit!
Cik sītā yudins stuov,
Tik pi puiša pruota ir.
170 [Kapiņu D].

41962.

Puiši puiši, kas nu puišu,
Meitas guoja molkas grīztu,
Meitas meitas, kas nu meitu,
Puiši guoja gūvu slauktu.
551 [Ludza Ldz apr.].

41963.

Puišu, meitas, naklausit,
Puiši leli viltinīki:
Muok jī meitas pīmuoneit,
Otkon poši pīzasmīt.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41964.

Puiši puiši da meitom,
Zirgi zirgi da auzom;
Zirgi auzas izviļava,
Puiši meitu nadabava.
143 [Jāsmuižas D].

41965.

Puiši puiši, nebūs labi,
Vārna kvārc ozolā:
Sola puišiem bērza rīkstes
Ar visiem pumpuriem.
373 [Sarkaņu Md].

41966.

Puiši puiši, pamazām,
Meitas vien istabā,
Trāpīs tevi sasariebt -
Vieni svārki mugurā.
545 [Krustpils D apr.].

41967.

Puiši puiši, rudens nāk,
Kālab sievas neņemiet?
Rudens nāk, gaŗas naktis,
Nevar vienam sagulēt.
605 [Skolas].

41968.

Pūtiet, meitas, stabulītes -
Nava puišu pūtējiņu;
Lai palika mūsu puiši
Mūžam govju slaucējiņ(i).
373 [Sarkaņu Md].

41969.

Pūt, vējiņi, lauz kociņus,
Nelauz tikai galotnīti;
Nāc, puisīti, ņem meitiņu,
Neņem tikai vainadziņ(u).
192 [Kosas C].

41970.

Raņķenieku ozoliņi
Pret šo pusi nolīkuši,
Gribēdami atspiesties
Skrundenieku liepiņās.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

41971.

Raunit, meitas, kū raudamas,
Rožas golvas naraunit!
Tej nabeja rožas golva,
Tej bej puišu dvēseleitja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

41972.

Rauduvīte, grūtspārnīte,
Sajauc dūņas ezerā;
Tautu meita, lielsirdīte,
Šķirsta manus bāleliņus.
46 [Beļavas Md].

1. Raudaveitja, škabjareitja,
Jaucja dyuni azarā;
Muotjas mjaita, malnaceitja,
Jaucja munu bruoļeļaņi.
194 [Krāslavas D].

41973.

Retu retu to eglīšu,
Melnajām skujiņām;
Retu retu to meitiņu,
Kuŗ' aug viena māmiņai.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

- 156 -

41974.

Rekur meitas pulkā nāk,
Kā ieviņas ziedēdamas!
Puiši iet kā riekstiņi
Meitenītes raudzīties.
605 [Skolas].

41975.

Redzu, redzu, protu, protu,
Še māsiņa nedzīvos.
Vaidu bites ziedus ņēma
Manā rožu dārziņā.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41976.

Rasnajam ūzulam
Sabirs zīles upītē;
Boguatejam tāva dālam
Daudz meitiņu cerējamas.
605 [Skolas].

41977.

Reti reti tie kociņi,
Kas aug ceļa maliņā;
Lepni lepni tie puisīši,
Kas nedzēra krodziņā.
605 [Skolas].

41978.

Rikšiem rakšiem, Runča Kača,
Kam tik agri vīru ņem?
Ne tu māki vīru kopt,
Ne ar vīram godu dot;
Visus silus izsierēj'si,
Visas ogas nolasīj'si.
189 [Kokmuižas (Koku) Vlm].

41979.

Ruden' puiši, ruden' puiši,
Kā pelēki vanadziņi;
Pavasari nemaksāja,
Vienas auzas sēnaliņas.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41980.

Rūgta rūgta mārenīte,
Vēl rūgtāka sinepīte.
Barga barga sav' māsiņa,
Vēl bargāka tautu meit(a).
119 [Gaujienas Vlk].

41981.

Sacejuos šei Aneitja
Myužam veira naradzjāt.
Byus veir(iņi)s, byus i bāda,
Byus i pleicka par mugoru.
Pleicku pleicku par mugoru,
Ša tjav veira gribēšona.
194 [Krāslavas D].

41982.

Sacejuosja, tu Anīt,
Gryutis dzeivuot bruoleņūs.
Byus, Anīt, vaira gryuts
Tautu dāla rūceņā.
143 [Jāsmuižas D].

41983.

Saimenieka dēliņam
Divējād(a) nelaimīt(e):
Pavasar(i) drudzis krata,
Ruden meitas nemīlēj(a).
241 [Lubānas Md].

41984.

Saimniekam viena meita,
Tā ciemāi, tā sētāi:
Ciemāi danču vedējiņa,
Mājās mālu minējiņa.
214 [Lažas Azp].

41985.

Sokuos muns buoļeļiņš
Ņemt sev jaunu ļaudaviņi;
Jem, buoliņi, muotes meitu,
Na kuo [kai] pukes skaistumiņi.
35 [Baltinavas Abr].

41986.

Sakās mūsu jauni puiši
Projām iet, nedzīvot;
Liksim vaktis uz ceļiem
Līdz pat krievu robežiem.
241 [Lubānas Md].

41987.

Soku, soku buoliņam,
Navarēju pīsacēt:
Ka tu ņimsi tū meiteni,
Taisi sovu ustabeņu.
174 [Kārsavas Ldz].

41988.

Soki, soki, bruoleliņ,
Kaidu jimsi ļaudaviņu?
Ka vacuoka, boguotuoka,
Ka jaunuoka, to skaistuoka.
Lobuok jimši skaistuokū,
Dīvs dūs montu dzeivojūt
143 [Jāsmuižas D].

- 157 -

41989.

Solts yudens olūtā,
Solts olūta dybunā;
Solta puišu dvēselīte,
Iz meiteņu verūtīs.
605 [Skolas].

41990.

Sargaities, jaunas meitas,
Ūsas līda istabā;
Ne tās ūsas vienas līda,
Līda ūsas saimenieks.
241 [Lubānas Md].

41991.

Sargāties, jauni puiši,
No tām mūsu meitiņām.
Tās tik zin lielīties:
Trīs pūriņi klētiņā;
Vienā vīzes, otrā auklas,
Trešā veci kājautiņi.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

41992.

Sarkanais āboliņš
Baltābola nepanāca;
Diženais tēva dēls
Kalpa puisi nepanāca.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

41993.

Sorkonais i duobuļaņš,
Kuodēļ sorkons nazīdēji?
Tuodēļ sorkons nazīdēju,
Ka tuorpeņš i sakņi grauze.
194 [Krāslavas D].

41994.

Sorkonais duobuleņš,
Kuo sorkons nazīdēji?
Slovonais tāva dāls,
Kuo ar gūdu nadzeivuoji.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

41995.

Sarkanbalta roze ziede
Gana ceļa maliņā.
Kam tu augi, kam ziedēji,
Kam puisīti kaitināji?
Lai tā ziede tur it stalti,
Būs man darba darītāja.
104 [Ēdoles Vp].

41996.

Sārtas rozes, baltas rozes,
Tās meitiņu kavēklītis.
Jaunas meitas, skaistas meitas,
Tās puisīšus kairināja.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41997.

Saule saule, zeme zeme,
Kam to puišu vajadzēja?
Ko tie puiši labu dara
Šai gaŗajā vasarā.
472 [Vecgulbenes Md].

41998.

Sen zināma ceļa plance,
(Te) pielija, izsusēja.
Tā jau manim sen zināma,
Kalpa puiša bagātība.
344 [Rembates Rg].

41999.

Sen bija vedama
Tā tautu meita,
Visas tīņa stīpiņas
Nokritušas.
605 [Skolas].

42000.

Siksin biksin, suņam kaķam,
Kam tik agri sievu ņēmi?
Ni mācēji dzīves kopt,
Ni pie sievas klātgulēt.
148 [Jaunpiebalgas C].

42001.

Sīki mazi ezeriņi
Pavasari miglu meta;
Sīki mazi puiškeniņi
Uz meitām kājas ava.
205 [Kusas Md].

42002.

Sīki mazi puisēniņi,
Visi meitu brāķētāji;
Ne tie zina meitu prātu,
Ne ar meitu tikumiņ(u).
195 [Kraukļu Md].

42003.

Seika moza meitinīte,
Daudzi puišu kairinuoja;
Pīmuoneja jaunu, vacu,
I pusmyuža cylvēciņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

42004.

Sīkas sīkas, mazas mazas
Kurzemnieku zeltenītes,
Kā tās nebij sīkas mazas,
Bargu tēvu audzinātas.
263 [Mēmeles Jk].

- 158 -

42005.

Seikaļiņa, zamaļiņa,
Gaida mana bāleļiņa;
I munam bruolēšam
Šmuidra, gara sadarāta.
357 [Rudzētu D].

42006.

Sīva biju, neliedzos,
Par visām māsiņām;
Kad aiziešu tautiņās,
Tad es būšu vēl sīvāka.
114 [Gaiķu Kld].

42007.

Skaista auga līča puķe,
Par visām puķītēm;
Skaista auga jaunā māsa,
Par visām māsiņām.
373 [Sarkaņu Md].

42008.

Skaists bērziņš eglājā,
Aiz eglēm nelapo;
Skaistu meitu kaimiņos
Aiz barguma neprecē.
358 [Rugāju Abr].

42009.

Skaists bija rožu krūms -
Bitēm ziedi nonesāti;
Visas skaistās meitenītes
Tautiņās novadātas.
333 [Purmales (Bokovas) Abr].

1. Redz kur ļelais puču kryums,
Bitis madu iznosuoja;
Redz kur jaunys meitiņeitis,
Tautys viņ i izvoduoja.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

42010.

Skaisti muni buoleleņi,
Jemit skaistas ļaudaveņas!
Najemiti šaidu taidu,
Nūbuolējušim augumim.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

42011.

Skaista pļova, ka nūpļauta,
Vjāļ skaistuoka, ka napļauta;
Skaisti puiši pīdzāruši,
Vjāļ skaistuoki nadzāruši.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

42012.

Skaista puķīt' uzziedēja
Dūņainā purviņā;
Daiļa meitiņ' uzaugusi
Mazajā būdiņā.
378 [Seces Jk].

42013.

Skaists puisītis, šauras acis,
Tys osoru dzāruojiņš;
Tys nūjēme meitiņom
Bez gūd(iņ)a vainadziņu.
143 [Jāsmuižas D].

42014.

Skali grab, skali grab -
Kas tos skalus grabināja?
Puiši, meitas aizkrāsnē,
Tie tos skalus grabināja.
70 [Cēres Tl].

42015.

Skaļi dzied ciema gaiļi
Tumšajā kūtīnā;
Veikli iet ciema puiši
Ciema meitas aplūkāt;
Izlūkā visas vietas,
Vai ir vērts mājā vest.
192 [Kosas C].

42016.

Skuj'nieš' meitas lielījās
Daudz par puišiem nebēdāt.
Ja par puišiem nebēdāsit,
Mūžam vīra nedabūsit.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42017.

Skrej, bitīt(e), neieskrej
Degošā siliņā;
Ej, māsiņ(a), nenoej
Bargajās tautiņās.
3 [Adulienas Md].

1. Skrīn, biteitja, naīskrīn
Dagūšāji sileņā;
Ej, muoseņi, naījei
Borgejuosi tauteņuos;
Borgejuosi tauteņuos,
Vuojejāji vīteņā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

42018.

Skaists bērziņš eglājā,
Aiz eglēm nelapo;
Skaistu meitu kaimiņos
Aiz barguma neprecē.
146 [Jaungulbenes Md].

- 159 -

42019.

Skrej, bitīt, sasit spārnus,
Nopraulējis ozoliņš;
Ej, meitiņ, tautiņās,
Nosurmējis tautu dēls.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

42020.

Smaržai labs ievas zieds,
Ne vaiņaga cekulam;
Slavīnai mātes meita,
Ne grūtam darbīnam.
192 [Kosas C].

42021.

Smuka meita, brūnu kleitu,
Tā staigāja raudādama;
Tā staigāja raudādama,
Pirtij malku lasīdama.
358 [Rugāju Abr].

42022.

Skaista zaļa brēklenīte [brūklenīte]
Pilnā ogu čaukurā;
Vēl skaistāka līgaviņa
Citu meitu pulciņā.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

42023.

Smuka meitiņa,
Gluda galviņa,
Pate guļ krāsnītī,
Galviņa ārā.
378 [Seces Jk].

42024.

Saguojušas, jaunas meitas,
Dūdit gūdu puiškinim:
Vedit prīžu sileņā,
Buozit skudru pyuliņī.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

42025.

Saimeniekam trīsi puiši,
Visi labi iebraukāti:
Ar Jānīti Rīgā brauca,
Ar Pēteri baznīcā,
Ar Miķeli, vecāko,
Uz Jelgavu pēc tabākas.
192 [Kosas C].

42026.

Skaista pļava kad nopļauta,
Vēl skaistāka, kad sagrābta;
Skaista māsa bāliņam,
Vēl skaistāka tautu meita.
6 [Aiviekstes D].

42027.

Skotīs, puika, kur skotīs,
Tiergā meitu nasaskot;
Citai rūta drauga dūta,
Citai drauga palīnāta.
236 [Līvānu D].

42028.

Svila, svila, dega, dega
Jauna puiša cepurīte;
Kā nesvila, kā nedega,
Ceplī guļa dienasvidu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

42029.

Skaists tu beji, jauns puisīti,
Nasukuotu cakuliņu;
Treis meitiņas cerejamas,
Nava vaļas izsukuot.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

42030.

Staigā govis maurodamas,
Zaļu zāli meklēdamas;
Staigā meitas raudādamas,
Jaunus puišus prasīdamas.
345 [Remtes Tk].

42031.

Stalta meita ceļu gāja,
Lepni gūžas gorīdama;
Tā, meitiņa, pielūko,
Ka tu gūžas neizgori.
345 [Remtes Tk].

42032.

Skatāties, jaunas meitas,
Kā puišiem kājas gāja:
Tā puišiem kājas gāja,
Kā tie dubļu ritulīši.
286 [Nītaures Rg].

42033.

Steivi zyrgi natecēja,
Lapni puiši narunuoja.
Tik bej zyrgam tecēšonas,
Kai nu kolna lejiņā;
Tik bej puišam runuošonas,
Kai ar sovu ļaudaviņu.
605 [Skolas].

- 160 -

42034.

Stopuonam stygas dyla,
Da Zolītei staigojūt;
Zolītei kopkas pleisa,
Ar Stopuonu rindžejūt.
604 [Dažādi iesūtītāji].

42035.

Strazdiņš bārzā [bārzu]
nūsēdēja,
Sylta laika gaidīdams;
Tautas zyrga nūjozdēje,
Malējiņas vaicoudams.
182 [Kaunatas Rz].

42036.

Sūra sēkla sinepei,
Sēju ceļa maliņā;
Sūra bija sinepīte
Vēl sūrāka vedekliņa.
263 [Mēmeles Jk].

42037.

Šys Juonīts sovu muosu
Saitā vīn vodovās.
Kurs puisītis sīvas grib,
Muna muosa veira grib.
503 [Višķu D].

42038.

Šitie tādi muļķa zēni
Māk tik dzert un lielīties:
Ne tiem jēgas, ne tiem prāta,
Ne labā tikumiņa.
72 [Cesvaines Md].

42039.

Šitā pate tautu meita
Būt' manam bāliņam,
Būt' tā ilgi nesnauduse
Papardīšu krūmiņāi.
224 [Lielvārdes Rg].

42040.

Šķība greiza tā priedīte,
Kas aug ceļa maliņā;
Netikuse tā meitiņa,
Kas aug viena māmiņai.
104 [Ēdoles Vp].

42041.

Šūs uoriņu jyus, puiškiņi,
Koč i leli naaudzit;
Šūs uoriņu mārgas beja,
Na šūs puišu ļaudaviņas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

42042.

Šuku šuku vuovereit(e)
Pa līpeņu lapeņom;
Tai šukuoja jauni puiši
Iz jaunom meitiņom.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

1. Šviku švaku vuovereite
Pa tam egļu viersyunem;
čibu čabu puiseiši
Pa tam muotes meiteņom.
389 [Silajāņu Rz].

2. Žiku šuku vuovereite
Pa līpeņu lapeņom;
Tai šukuoja jauni puiši
Pa meitiņu ozutem.
559 [Rēzekne Rz apr.].

42043.

Šur dieniņa, tur dieniņa,
Jaunajām sieviņām:
Pa krogiem, pa tirgiem,
Pa labiem ciemiņiem.
545 [Krustpils D apr.].

42044.

Štuki, leli breinumeņi,
Ērkškeižimi rūzes zīd;
Vairuok štuku, na breinumu,
Puišim mjaitu juoļubej!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

42045.

Tas puisītis lielījās
Ēvelētu sievu ņemt;
Saka Laime dzirdēdama:
Tik ar ciri apkapātu.
192 [Kosas C].

42046.

Tā būs laba mātes meita,
Kas caur sietu iztecēs;
Tā būs smilgas gaŗumiņ(u),
Adatiņas resnumiņ(u).
104 [Ēdoles Vp].

42047.

Tā dzird vēl [velnu?] lelojam
Tā dzird puisīt' runājam.
Vellam tīk tumš(a) nakt(s),
Puišam blēž(a) valodiņ(a).
17 [Ances Vp].

- 161 -

42048.

Tā meitiņa duraks bija,
Kas puisīša vārdus klausa;
Cik sietāi ūdens stāv,
Tik pie puiša prāta bija.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

42049.

Tai sacēja tei Aneite:
Īšu es pi Juoneiša.
Byušu pate saimineica,
Ontonam ir gara jūsta,
Tys atslāgu nosuotuojs.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

42050.

Tai sacīja tys buoliņš:
(Lai) ņem valns tū muosiņ(u).
Šē ir Dīvs, nava valns,
Jam buoliņš pi muosiņas.
174 [Kārsavas Ldz].

42051.

Tai sacēja tys Voičyks:
Byus pūguota ļaudaveņa;
Byus pūguota ļaudaveņa,
Pūguos tovu mugareņi.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

42052.

Taurē, taurē, tautu meita,
Tautu dēls dumbērī;
Iztaurēja no dumbēŗa,
Ved kalniņā žāvēties.
355 [Rucavas Lp].

42053.

Tautu dēls, mūs' māsiņ(a)
Rociņās vadājās;
Vai tie bija tuva rada,
Vai ar tādi vēlējās?
605 [Skolas].

42054.

Tautu dēli netiklīši,
Visus velnus sagulēja;
Kad vaj'dzēja sievu ņemt,
Tad noskrēja ārzemēs.
355 [Rucavas Lp].

42055.

Tautu dāla teirumā
Smilgas vīn leiguojās;
Kolab smilgas naleiguos,
Guļ, leidz saule pusdīnās.
36 [Balvu Abr].

42056.

Tautu meita cēlusies,
Uz palaga kājas ava;
Ar tas būs tēva dēls,
Kas dos maizes gabaliņu.
241 [Lubānas Md].

42057.

Tautu meita gaļu vāra
Sidrabiņa podiņā;
Tautu dēls gaŗām gāja,
Lūdzās vienu kumāsiņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

42058.

Tautu meita miežus pļāva
Liela ceļa maliņā.
Es tai devu dievpalīgu,
Viņa prasa: ko tu teici?
166 [Kalsnavas Md].

42059.

Tautiešam, miglačam,
Skaista cauņu cepurīte;
Tas var dusmas remdēties
Zem tās cauņu cepur(īt)es.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

42060.

Tautiets mani mīļi lūdza
Un ar naudu lielījās.
Nauda nauda, tev puisīti,
Ne naudiņas vien vajaga;
Vajag rudzu, vajag miežu,
Vajag daiļas līgaviņas.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

42061.

Tautiets savu kumeliņu
Augstu sētu lēcināja,
Gribēdams to meitiņu,
Kas patika prātiņam.
378 [Seces Jk].

42062.

Taužu maitas cisas taisa
Solmu kaudzes galiņā;
Klimdu Biškis apkuort juoja,
Kuo ap kuodu rūžu duorzu.
14 [Alsviķa Vlk].

42063.

Tai sacēja tys Ontons:
Ženej mani, muomuleņa,
Juo tu mani naženēsi,
Es naīšu sīna pļautu.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

- 162 -

42064.

Tālu tālu siliņē
Izpraulējis ozoliņš;
Tālu jāja netiklīts
Līgaviņu lūkoties.
546 [Kuldīga Kld apr.].

42065.

Tec, māmiņa, tec, māmiņa,
Vēl meitiņa gultiņā;
Padzird' teļus, izslauc govis,
Jau meitiņa pucējās.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

42066.

Tev, alksnīti, trausa miza,
Tu lūkami nederēji;
Tev, meitiņa, sīva daba,
Tu neģeldi pabērņos.
467 [Vārmes Kld].

42067.

Tev, saimniek, tīra maize,
Tavi puiši panīkuši;
Nevar meitas nobučot,
Ne kumeļa apsedlot.
477 [Vecpils Lp].

42068.

Tai māmiņai sešas meitas,
Visas sešas amatnieces:
Divi mala, divi grūda,
Divi sēda padzirnē.
94 [Dunikas Lp].

42069.

Tiešām tāda es uzaugu,
Ne par vienu nebēdāj(u);
Puišiem knipi parādīju,
Par pļaviņu pāriedama.
198 [Krustpils D].

42070.

Tikušam dēlīnam
Bite jūdza kumelīnu;
Kaut kādam netiklim
Nejūdz laba mātes meita.
427 [Tadaiķu Lp].

42071.

To sacīja cielaviņa,
Jumta virsu tecēdama:
Būs tai ciema netiklei
Šorudeni arājiņš.
46 [Beļavas Md].

42072.

Trīnīt' saka: vai vai vai!
Viens pats cimdiņš pūriņā!
Viens pats cimdiņš pūriņā,
Otrs šķēļam mugurā.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42073.

Trici, trici, apsu [apses] lopa,
Ni vējena napyušama;
Lai tric puišu dvēseleitja,
Uz maitiņu verūtīs.
503 [Višķu D].

42074.

Trintrallā, trintrallā,
Vilki tek pa celiņu,
Sajutuši Lubānē
Pa grašam jaunas meitas.
241 [Lubānas Md].

42075.

Trīs apaļas saules lēca
Pār ozolu galiņiem;
Trīs apaļas vasariņas
Nāburg' puiši precējās.
605 [Skolas].

42076.

Trīs kalniņi noziedēja
Ar sarkanu āboliņu;
Trīs diženi tēva dēli
Asarās nobālēj(a).
467 [Vārmes Kld].

42077.

Trīs kalniņi noziedēja
Sarkanāji āboliņa;
Trīs māsiņas strīdējāsi
Pēc tā viena arājiņa.
301 [Palsmaņa Vlk].

42078.

Trīs meitiņas lielījās,
Ar to vienu tēva dēlu;
Vienai tika, viena gāja,
Paliek citas raudādamas.
241 [Lubānas Md].

42079.

Trīs pelēki akmentiņi
Kaimiņmājas tīrumā;
Tur Jānītis notupēja,
Kaimiņmeitas lūkojot.
223 [Lielstraupes C].

- 163 -

42080.

Trīs pelēki akmentiņi
Nāburg' ceļa maliņā;
Tur meitiņas kājas āva,
Uz puišiem gaidīdamas.
286 [Nītaures Rg].

42081.

Trīs gadiņi tautu meita
Raudādama vien staigāja;
Raudādama vien staigāja,
Tautu dēlu meklēdama.
192 [Kosas C].

42082.

Trīs trīs, kas tie trīs,
Kas no kalna rikšojās?
Ķīļu Jēcis, Svilpes Mikus,
Un tas Mālu Jeņķelīts.
69 [Ceraukstes B].

42083.

Trīs vien bij(a), trīs vien bij(a),
Šai kalnā jaunas meitas:
Lāču svilpe, Vāglān' skurle,
Sīkstuļkalnu tenkelnīca.
198 [Krustpils D].

42084.

Tu būt' laba tautu meita,
Kad tev laba daba būtu;
Kad mīlētu jaunus puišus,
Kā tā veca māmuliņ(a).
552 [Madona Md apr.].

42085.

Tu, muosiņ, jauna beji,
Naklausi tu puiša pruota;
Cik sītā yudins stuov,
Tik pi puiša praudys beja.
89 [Dricēnu Rz].

42086.

Tu, puisīti, putras danci,
Tu meitiņas nepazini;
Tu nomauci kazai nagu,
Par meitiņas gredzentiņu.
184 [Ķēču Rg].

42087.

Tu, puisīti, jauns būdams,
Nesauc meitu kaķenīti;
Dažu dienu nobraukāsi,
Kaķenītes meklēdams.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42088.

Tu, puisīti, jauns būdams,
Nesauc meitas snaudulītes;
Izmeklēsi, vecs paliksi,
Snaudulītes nedabūsi.
605 [Skolas].

42089.

Tu, puisīti, jaunākais,
Ņem meitiņu vecāko:
Tev spēciņi, tev variņa,
Man tā gudra saprašana.
439 [Trikātas Vlk].

42090.

Tu, puisīti, sarkanvaidzi,
Tu bij' lielais viltinieks;
Daža laba mātes meita
Nakti miega negulēja.
36 [Balvu Abr].

42091.

Tu, tautieti, šoruden
Sevim sievas nelūko;
Citu gadu šādu laiku,
Tad vēl sāc klaudzināt.
15 [Alūksnes Vlk].

42092.

Tumša tumša tā eglīte,
Kur saulīte nakti guļ;
Tumša tumša tā meitiņa,
Mana dēla līgaviņa.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

42093.

Tymsa kupla tei eglīte,
Kur saulīte nakti guļ;
Šmuka jauka tei meitiņa,
Pi māmiņas dzeivuodama.
494 [Viļānu Rz].

1. Tymsa kupla tei jagleitja,
Kur sauleitja nakti guļ;
Bolta skaista tei muoseņa,
Kur' nūvjadja sveši ļauds.
89 [Dricēnu Rz].

42094.

Iz dancīša, tautu dēls,
Nelūko līgaviņ(u).
Iz dancīša tautu meita
Nesa viegli augumiņ(u);
Pēc darbiņa neatstāv
Manu vecu māmuliņ(u).
378 [Seces Jk].

- 164 -

42095.

Vai, māmiņa, napazyni
Asariņu dzāruojiņa?
Asariņu dzāruojam
Pasorkoni byudu goli;
Pasorkoni byudu goli,
Dzaltonim matiņim.
357 [Rudzētu D].

42096.

Vai zeilītes, vai žubītes
Tū celiņu pleikškinuoja?
Tak puiškini iz meitom,
I meitenes uz puišim.
414 [Stirnienes Rz].

42097.

Vai tie kādi labi puiši,
Kam aiz acu cepurīt(e)?
Tie tik tādi laucmanīši,
Meitu goda laupītāj(i).
197 [Krotes Lp].

42098.

Vai tu zini, bāleliņi,
Kur aug ievas, kur aug liepas?
To tik tevim pasacīšu,
Kad aiziešu tautiņās.
605 [Skolas].

42099.

Vaicoj gudrs tāva dāls,
Kura cīma dzaltoneite;
Muna poša eistuo muosa
Gudra veira ļaudaveņa.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

42100.

Vairāk auzu, vairāk auzu
Tekošam kumeļam!
Vairāk naudas, vairāk naudas
Gudram tēva dēliņam.
241 [Lubānas Md].

42101.

Vakars nāca, vāverīt(e),
Laidies egles galīnā;
Vecums nāca, māmulīt(e),
Laid meitīnu tautīnās.
192 [Kosas C].

42102.

Viena pati man māsiņa,
Kam to doti, kam nedoti?
Došu Rīgas kalējam;
Apkals manu kumeliņu,
Zeltītiem pakaviem,
Sudrabiņa nagliņām.
453 [Vadakstes Jg].

42103.

Vaļa man krogā dzert,
Vaļa kannas sadauzīt;
Vaļa man sav' māsiņu,
Kam gribēt, tam iedot.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

42104.

Var pazīti to meitiņu,
Kuŗai kāzas šorudeni:
Pa zemīti kājas vilka,
Uz acimi vaiņadziņš,
Sudrabiņa lapiņāmi.
46 [Beļavas Md].

42105.

Var pazīti to puisīti,
Kas ņems sievu šorudeni:
Lai griežās, kur griežās,
Griežās meitu pulciņā.
46 [Beļavas Md].

42106.

Var pazeit tū Jurīti,
Kas ir meitu ļubītuojs:
Malnas acis, strupas drēbes,
Pasorkona padagune.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

42107.

Visi dūdas sievas grib,
Kas dūdām sievas dos?
Vēl tu, dūda, nemācēji
Cūkai sili pataisīt.
453 [Vadakstes Jg].

42108.

Vuorna kaltin sakaltuse,
Mīta golā sādādama;
Tuo tu, meitiņ, sakaltīsi,
Jauna puiša gaidīdam(a).
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

42109.

Vidžu valdžu lakstīgala
Pa tām mūsu ataugām;
Tā vidžna ciema meitas
Uz tiem mūsu puisīšiem.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

- 165 -

42110.

Viens bērziņis kalnā auga,
Viena meita māmiņai;
Tas bērziņis lietai der,
Tā meitiņa bajāram.
443 [Turlavas Kld].

42111.

Vienā kalnā viena māsa,
Otrā kalnā otra māsa;
Pilna leja tautu dēlu
Rauga sevim līgaviņu.
36 [Balvu Abr].

42112.

Viena pate brūklenīte,
Tāļu spīd kalnīnā;
Viena pate mātes meita,
Tāļu redz tautīnās.
192 [Kosas C].

42113.

Viena pate kupla liepa
Aug bāliņa pagalmā;
Viena pate mātes meita
Aug manam bāliņam.
127 [Grostonas Md].

42114.

Viena pati kupla liepa
Ēdoliņas novadā;
Viena pati daiļa meita
Novadiņa maliņā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

42115.

Viena pate man māsiņa,
Kam to došu, kam nedošu?
Došu Kalna Klāvelim,
Vieglas zemes arājam.
427 [Tadaiķu Lp].

42116.

Viena pati roze zied
Māmuliņas dārziņā;
Tai pašai sveši ļaudis
Dzīrās ziedus purināt.
286 [Nītaures Rg].

42117.

Vilki lēca gaudodami
Gar gaŗo sila malu;
Tā gaudoja jauni puiši,
Jaunu meitu meklēdami.
241 [Lubānas Md].

42118.

Vilkam tīk miglains laiks,
Vanagam saul(e)s gaiss;
Zaķīšam zaļ(a) zāl(e),
Puišam daiļ(a) māt(e)s meit(a).
445 [Ugāles Vp].

42119.

Visapkārt liepas auga,
Vidū smīdrs ozoliņš;
Visapkārt jaunas meitas,
Vidū puiši grozījās.
335 [Puzes Vp].

42120.

Visapkārt tērcītē
Visskaistās ievas zied;
Vismazā ciemiņā
Visskaistās zeltenītes.
384 [Sēemūkšu C].

42121.

Vysi kūrmu kūrmulīši
Myglu cēļe vokorā;
Vysi puišu penderīši,
Vysi sīvu gribātuoji.
465 [Varakļānu Rz].

42122.

Visi ļaudis to vien teica,
Ka es esmu piesarkus(i);
Tīšām pati es nosarku,
Jaunus puišus kaitināj(u).
546 [Kuldīga Kld apr.].

42123.

Vis's man's mazes mās's
Gludanam gāliņam,
Vien pat pūzerīt,
To iedos čigaiņam.
445 [Ugāles Vp].

42124.

Visi mazi puisēniņi
Ruden' sievas ņēmējiņi;
Kad sieviņa maizi prasa,
Bricu-bracu kārklienē.
546 [Kuldīga Kld apr.].

42125.

Vysi ūši, ūzuliņi
Gludejom lapiņom;
Vysi jouni puisaniņi
Žēlīgajom actiņom.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 166 -

42126.

Visi saka, visi saka:
Ilgi sēd tā meitiņa;
Ilgāk meita nesēdēs
Par Laimiņas likumiņu.
281 [Neretas Jk].

42127.

Visi suņi sīvi rej,
Kaimiņ' suņi vien nerej;
Visas meitas puiši prec,
Kaimiņ' meitas vien neprec.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C], 398 [Skrundas Kld].

42128.

Viņpus upes kupla liepa,
Šaipus upes ozoliņš;
Kaut man būtu liepu laiva,
Viņu vestu maliņā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

42129.

Vītolam miza vīta
Karstajā saulītē;
Tā savīta puišu sirdis
Jaunu ļaužu pulciņā.
198 [Krustpils D].

42130.

Vīna pati zemleiciņa,
Tuoļi speid kalniņā;
Vīna pati bruoļu muosa,
Tuoļi tyka daudzynuota.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

42131.

Zaļa dzilna jumtu līda,
Abus spārnus pieglaudusi;
Tā puisīši meitas glauda,
Ar abām rociņām.
605 [Skolas].

42132.

Zaļš ozols, brūnas lapas,
Locīties locījās;
Trakas, puisi, tavas domas,
Lielīties lielījās.
398 [Skrundas Kld].

42133.

Zili melni dūmi kūp
Aiz tā meža gabaliņ(a);
Maza maza meita raud
Aiz tā meža gabaliņ(a).
605 [Skolas].

42134.

Zila vārna mazgājās
Uz pelēka akmentiņa;
Lai puisēni lielījās,
Bez meitām nevarēja.
333 [Purmales (Bokovas) Abr].

42135.

Zinu, zinu, kā vajaga,
Jaunajām meitiņām:
Sirmu zirgu, kaltu ratu,
Jaunu zēnu arājiņu.
83 [Dignājas Jk].

42136.

Zinu, zinu, ko vajaga,
Ko vajaga meitīnām:
Melnas kurpes, baltas zeķes,
Daiļu puisi piedevām.
296 [Ozolnieku Jg].

42137.

Zinu, zinu, nesacīšu,
Kas pārā taisījās:
Sābru puiši, sābru meitas,
Tie pāros taisījās.
266 [Mēŗa Vlk].

42138.

Zynu, zynu, prūtu, prūtu,
Ko vajaga meitiņom:
Soldons ols pīsadzert,
Jaunu puišu puorgulēt.
194 [Krāslavas D].

42139.

Zyrgi zyrgi uz auzom,
Jauni puiši uz meitom;
Cikam puiši uz meitom,
Zyrgi auzas izāduši.
35 [Baltinavas Abr].

42140.

Zyrgi zyrgi da auzom,
Puiši puiši da mjaitom;
Zyrgi auzys nūāduš(i),
Puiši mjaitu načupuš(i).
326 [Preiļu D].

- 167 -

42141.

Zīle līda jumtiņā,
Abus spārnus staipīdama;
Raud puisīts pēc meitām,
Abi roki lauzīdams.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

42142.

Zvierbuleits i mozs putneņš,
Kaņepeiti kustynuoja;
Jauni puiši kai ūzuly,
Namuok meitu zadynuot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

42143.

Zvīdz kumeļi taurej puiši
Vīnā pusē azaram;
Zvīdz kumeļi zaļas zuoles,
Taurej puši jaunas meitas.
358 [Rugāju Abr].

★

4. Apciemošana naktī; meitās iešana

12479.

Ai ai jauna meita,
Tavu dailu gulēšanu:
Kviešu salmi, balts palags,
Sarkans rožu vainadziņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12480.

Vai Dieviņi, galva sāp,
Ar muguru nevarēju:
To darīja silta guļa,
Jauna puiša mīlestība.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12481.

Vai Dieviņ, galva sāp
Jaunu zēnu gulējumu;
Labāk būtu gulējuse
Atvasīšu krūmiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12482.

Ai kamiņi, ai kamiņi,
Nu mēs divi riebsimies:
Tev dēliņš, man meitiņa
Ik vakaru vietu taisa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12483.

Ai kaimiņi, nāburdziņi,
Mūs~ mīlīgu dzīvošanu:
Jūsu meitas, mūsu puiši
Gul uz viena paladziņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12484.

Vai saimnieks, saimniecīte,
Lūko citu gājējiņu:
Kalpiņš guļ ar kalponi
Apakš vienas seģenītes.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12485.

Ai tautieti, tēva dēls,
Tavu labu tikumiņu:
Tēvs stellēja uz pieguļu,
Tu pie meitām gubenī.
1253 [Kroņa laicenē].

12486.

Aiz ko mūsu upmalī
Līki kārkli saauguši?
Jauni puiši noviļāja,
Ar meitām gulēdami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12487.

Aiza - ilgi - gulējos
Jaunu meitu ciemiņā;
Cel, Dieviņi, lielu miglu,
Lai neredz izjājam!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

12488.

Aizmirst vien nevarēju
Jaunu puišu gulējumu:
Svārkiem sedza, mutes deva,
Rociņ~ lika pagalvī.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1. Ir no prāta neizgāja
Jauna puiša mīlestība:
Svārkiem sedza, mutes deva,
Rokas bāza azotē.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

12489.

Ak tu salda zemenīte,
Tik mēlīti neaizriju;
Ak tu krupja tautu meita,
Neļāvāsi klātgulēt.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

12490.

Ar meitām apguļos
Baltu puķu siliņā.
Ūdens šnāce, akmens krāce,
Vēja māte stabulēja.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

- 168 -

12491.

Ar meitām mīļi guļu,
Suņi, kaķi cauri skrēja;
Kad ar savu līgaviņu,
Ūdens cauri netecēja.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

1. Es gulēju ar meitām,
Ūdens cauri netecēja;
Guļ~ ar savu ļaudaviņu,
Ar ratiem cauri brauca.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Puiši guļ ar meitām,
Ūdens cauri netecēja;
Vīri guļ ar sievām,
Vilks ar kazu cauri skrēja.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

12492.

Ar meitiņu saderēju,
Kur šonakt gulēsim;
Iesam siena šķūnītē,
Tur šonakt gulēsim,
Tur šonakt gulēsim,
Augumiņus mērīsim.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12493.

Auzu lauku pārtecēju,
Auzu graudus izskaitīju;
Pie puisīša gulēdama,
Puiša godu nolūkoju.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12494.

Balta kaza kārklus grauza,
Abas kājas saspēruse;
Puiši guļ pie meitām,
Abas rokas azotē.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Vecais āzis kūlu plēsa,
Cinatā atspēries;
Vecais puisis guļ pie meitas,
Abas rokas azotē.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12495.

Bērīts mans kumeliņš
Tukšu sili grabināja;
Pats gulēju pie meitām
Smalkos linu palagos.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

12496.

Bez meitiņas es negulu,
Bez vāveres kažociņa;
Ciemā manas meitas auga,
Silā sīkas vāverītes.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

1. Bez meitiņas es neguļu,
Bez vāveŗu kažociņa;
Pie meitiņas mīļa guļa,
Silts vāveŗu kažociņš.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2. Mūs~ bāliņis lielījās
Bez meitiņas negulēt,
Bez meitiņas negulēt,
Bez vāveres kažociņa.
Kur tu ņēmi jaunu meitu,
Kur vāveres kažociņu?
- Ciemā auga daiļas meitas,
Silā daiļas vāverītes.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

12497.

Dienu mani saule silda,
Nakti silda mēnestiņš;
Dienu mani brāļi mīl,
Nakti mīl tautu dēls [ciema puiši].
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12498.

Dienu puiši ēde, dzēre,
Nakti gāja lenderēt,
Nakti gāja, solīdami
Meitiņām piecu mārku.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

12499.

Dižans puisis lielījās
Pie meitām vien gulēt.
Dažu nakti pārgulēja
Pie meitiņas kājiņām.
216 [Ventspilī], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12500.

Divi nakti guļ~ pie puiša,
Trešo vai(r) nevarēj~,
Trešo nakti puisīšam
Viltus nauda šaujīnā.
Do(d) par vellu savu naudu,
Ne par manu augumīn~!
1191 [Ēveles draudzē].

12501.

Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dod jel drīzi gaišumiņu:
Visu nakti ciema zēni
Kā pelīti pīkstināja.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

- 169 -

12502.

Dod, Dieviņ, lietum līt,
Nejās puiši pieguļā,
Iedzīs zirgus aplokā,
Ies pie meitām šķūnītī.
247 [Pētertālē (Struteles pag. Tk)].

1. Ak tu Dievs, lietus līst,
Neies puiši pieguļāi,
Neies puiši pieguļāi,
Nāks pie manis klātgulēt.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

2. Dievs do(d) jaunam lietum līt,
Ta jās puiši pieguļā,
Ta būs mūsu meitiņām
Šovakar dubul(t)dancis.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

3. Dod, Dieviņi, lietum līt,
Nejās puiši pieguļā;
Būs meitām silta guļa
Apakš puišu kažociņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Dod, Dieviņ, lietum līt,
Nejās puiši pieguļā;
Gulēs puiši pie meitām,
Veci vīri pie sievām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

5. Dod, Dieviņ, lietum līt,
Nejās puiši pieguļā;
Paliks man puiša svārki,
Puiša raibi kažociņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

12503.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja jauni puiši,
Pie meitām gulēdami.
24 [Lēdurgas draudzē], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Trīci, trīci, apses lapa,
Vējiņš tevi trīcināja;
Tā trīc puiša dvēselīte
Apakš manas villainītes.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

12504.

Drebi, drebi, tautu meita,
Apakš mana kažocīna;
Tā dreb manis kumelīnis,
Tumšu nakti seglojot.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

12505.

Dzēru alu, nepiedzēru,
Kā piedzēru brandavīna;
Kūlu riju, nenosvīdu,
Kā pie puiša gulēdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12506.

Dzer un dziedi, tautu meita,
Klātgulēt vien nenāc:
Jauna, zaļa man sirsniņa,
Tā dažādi grozījās.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12507.

Dzer un dziedi, tautu meita,
Klātgulēti vien nenāc;
Tu jau pati gan zināji,
Traka galva dzērājam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12508.

Ieslēdz mani māmulīte
Jaunāi priežu klētītē,
Apkārt tek tautu dēlis,
Kā sunītis smilkstēdams.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12509.

Ēd, gosniņa, sila zāli,
Līdz uzauga baltābols;
Gul, puisīti, pie meitām,
Līdz pārvedi līgaviņu!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

12510.

Ej ar Dievu, tu tautieti,
Kur Laimīte tev vēlē(j)si;
A(t)do(d) manus mīļus vārdus,
Maksā vietas taisījum~!
1191 [Ēveles draudzē].

12511.

Ej projām, tautu dēls,
Es pie tevis negulēš~!
Es gaidīšu to puisīti,
Kam es pati ziņu laid~;
Ne es tevi aicināj~,
Ne es tev ziņu laid~.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12512.

Ej, tautieti, gul~ pie velna,
Ne pie mana augumiņa;
Apsedzies dadža lapu,
Ne ar manu vilnainīti!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 170 -

12513.

Es ardams, ecēdams
Apkārt griežu velēniņu;
Tā grozīju to meitiņu,
Kas pie manis negulēja.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12514.

Es jums lūdzu, ciema puiši,
Nākat arī šovakar!
Šovakar māju puiši
Sastriguši rāvienā.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

12515.

Es jums lūdzu, ciema puiši,
Šovakar nenākat:
Šovakar māju puiši
Vij priekš jumis pātadziņas.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

12516.

Es meitām labs draudziņš,
Es vidū gulētājs;
Nav meitiņa aizguluse,
Man rociņa azotē.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

12517.

Es meitiņa daiļa augu,
Es pie puiša negulēju,
Es neļāvu nospārdīt
Savus baltus paladziņus.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

12518.

Es meitiņa kā puķīte,
Man pupīši kā radziņi;
Nāc, puisīti, klātgulēt,
Es tev došu pameņģēt.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

12519.

Es meitiņa kā puķīte,
Puiši mani nemīlēja;
Vai es biju piegulējse
Pie dižā olendeŗa?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12520.

Es meitīnas nevaināju,
Lai tā diža, lai tā maza:
Dižo ņēmu klātgulēt,
Mazo liku pagalvī.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

12521.

Es nebiju blēņu puisis
Pie man~s blēņu neatrada;
Pie man~s gul jaunas meitas,
No man~s kauna neredzēj~.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Es nebiju blēņu meita,
Es to blēņu negribēju;
Pie man~s gul jauni puiši,
Pie man~s blēņu neatrada.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12522.

Es neguļu pie tā puiša,
Kur gulēju viņunakt:
Reiz uz reizu mutes prasa,
Abi roki azautī.
1191 [Ēveles draudzē].

12523.

Es nezinu, kas man vainas,
Es nevaru līksma būt.
Vai būs velns piegulējs,
Vai ar kāds tēva dēls?
1311 [Apē (Vlk)].

1. Ai Dieviņi, vēders sāp,
Ar muguru nevarēju.
Vai būs mani piegulējs
Dižanais tēva dēls?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12524.

Es nestāvu pie ozola,
Pie ozola liela rasa;
Es neguļu pie puišiem,
Pie puišiem liels kaunīc.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

12525.

Es paēdu miltu putras,
Apsagulu gultiņā.
Domāj~ puisi klāt guļot, -
Manas pašas vēderiņš.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

12526.

Es pie Jāņa negulētu,
Jānis rāmi negulēja:
Visu nakti skandināja
Gar manāmi saktiņāmi.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

12527.

Es pie puiša negulēju,
Vaiņadziņu valkādama,
Lai stāv tīra dvēselīte
Kā tērauda gabaliņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 171 -

12528.

Es pie puiša tā gulēj~
Kā pie salmu gabalīn~:
Ne tas man mutes deva,
Ne pupīnus apraudzīj~.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12529.

Es puisīti mīļi glaudu,
Viņš tik mīļi negulēja;
Ar sagšām pašu sedzu,
Kājas tinu lindrakos.
24 [Lēdurgas draudzē].

12530.

Es, puisīti, otru nakti
Vairs pie tevis negulēšu,
Es atradu viņu nakti,
Tev bij suņa amatiņš:
Tu satini savas kājas
Mana krekla pierietnie.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12531.

Es, puķīte, tevis dēļ
Dažu nakti negulēju,
Nokavēju miegu savu,
Noskraidīju kumeliņu.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12532.

Es savam mīļākam
Mīkstu vietu pataisīju:
Divi saujas rožu liku,
Trešo smalku magonīšu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12533.

Es zināju, es zināju,
Kā puišiem vajadzēja:
Baltu bikšu, melnu svārku,
Jaunu meitu klātgulēt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Es gan zinu, es gan zinu,
Kā vajaga puisīšiem:
Zilu zeķu, vecu vīžu,
Vecu bābu klātgulēt.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

12534.

Es cerēju vienu nakti
Pie tautieša pārgulēt;
Velns izrautu kalpam mēli,
Kas pateica māmiņē!
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

12535.

Gailis tek pār istabu
Pūkaiņām kājiņām;
Es tecēju pie meitām
Ar sudraba zābakiem.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12536.

Grib zemīte smalk~ aŗam,
Grib i smalki ecējam;
Grib puisītis klāt guļam,
Grib i mīļi pieņemam.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Grib zemīte ecējam,
Gribēj~ labi apaŗam;
Grib meitiņa klāt guļam,
Gribēj~ labi apkampjam.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

2. Grib zemīte smalk~ aŗama,
Grib i smalki ecējama;
Grib meitiņa klāt guļama,
Grib i stalti vizināma.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

3. Grib zemīte smalk~ aŗam,
Grib tā smalki ecējam;
Grib meitiņa klāt guļam,
Grib ar pupu lūkojam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12537.

Gul~ ar godu, tautu dēlis,
Mana sagša, mans palags;
Ja ar godu negulēsi,
Raušu nost, ieš~ projām.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

12538.

Gul~ pie manis, tautu dēls,
Neviļ manu augumiņu;
Ja vils~ manu augumiņu,
Velns raus tavu dvēselīti.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

12539.

Gul~ pie manis, tautu meita,
Es tev grēka nedarīšu.
Vai tā mana sīka nauda
Maksās tavu augumiņu?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 172 -

12540.

Gul~ pie manis, tautu meita,
Kā pie sava bāleliņa;
Tu, pie manis gulēdama,
Mūžam kauna neredzēsi.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nāc pie mani, tautas meita,
Kā pie sava bāleliņa;
Es nebiju blēņu puika,
Es vis blēņu nedarīju.
Pie maniem meitas gul
Kā pie sava bāleliņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12541.

Gul~ pie manis, tautu meita,
Man micīte azotē;
Ja ļautiņi daudz runās,
Likš~ micīti galviņā.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

12542.

Gul~ pie vilka, tautu meita,
Kad pie manis negulēji;
Bēru auzas kumeļam,
Guļu siles galiņā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Gul~ pie vilka, tautu meita,
Kad pie manis negulēji;
Es gulēju jūriņā
Savā ziedu laiviņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12543.

Guli, puisi, ja tev tīk,
Ja netīk, ej projām!
Ne es tevis lūgtin lūgšu,
Ne raudāšu pakaļā.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12544.

Gul~, puisīti, tu ar godu,
Ņem ar godu vaiņadziņu,
Nedar~ kaunu ne sevim,
Ne maniem bāliņiem!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12545.

Gul~, tautieti, citu meitu,
Kamēr abi pieguļā,
Lai ļautiņi nezināja,
Ka es tava līgaviņa.
216 [Ventspilī].

12546.

Izgudrāme tautu dēls
Pie manim nakti gul;
Izgudrāme es paklāju
Sīku nātru paladziņu.
190 [Kuldīā].

1. Izgudrēm tautu dēls
Gul manos brālīšos;
Izgudrēm es paklāju
Sīku dadžu paladziņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2. Izgudrim tautu dēls
Pie manim nakti gul;
Izgudrim es meitiņa
Mīkstu gultu pataisīju:
Div~ kārtām ērkšķus liku,
Trešo sīku adatiņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

12547.

Jāj, bāliņ, pieguļā
Savu bēru kumeliņu:
Man atnāce ciemu zēni
Kā resnie ozoliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12548.

Jauni puiši nezināja,
Kur gulēja jaunas meitas:
Pagalmiņa vidiņā,
Vērmelīšu krūmiņā.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

12549.

Kas kaķam krāsni liedza?
Kaķam krāsne piederēja;
Kas puišiem meitas liedza?
Puišiem meitas piederēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Kas bitei ziedu liedza?
Bitei ziedi piederēja;
Kas puisimi meitu liedza?
Puisim meita piederēja.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12550.

Kas kaķam krāsni liedza,
Kas puišam jaunu meitu?
Kaķis krāsnis dibinā,
Puiss pie meitas gubenī.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12551.

Kas man dos tīras maizes
Jele vienu gabaliņu!
Kas man dos jaunu meitu
Vienu nakti klātgulēt!

- 173 -

1. Kas man dotu tīras maizes
Vienu pašu kumāsīn~!
Kas man dotu vienu nakti
Jauna puiša klātgulēt!
128 [Lugažos (Lugažu pag. Vlk)].

12552.

Kas tie tādi, kas tie tādi,
Kas pa nakti vazājās?
Zirgu zagļi, krampjulauži,
Tie pa nakti vazājās.
1311 [Apē (Vlk)].

12553.

Kas to saka, tas meloja,
Ka pie puiša silta guļa:
Es gulēju viņu nakti
Kā pie ledus gabaliņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12554.

Kas to saka, tas meloja,
Ka pie puiša silta guļa:
Es gulēju viņu nakti,
Man nosala muguriņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Kas to saka, tas nav ties~,
Ka pie meitas silta guļa:
Es gulēju viņunakt,
Abas ausis nosaldēju.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2. Kas to teica, tas meloja,
Ka pie puiša silta guļa.
Es gulēju vienu nakti,
Man nosala vieni sāni;
Es gulēju otru nakti,
Man nosala otri sāni;
Būt~ gulējse trešo nakti,
Būtu pate nosaluse.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

3. Kas to teica, tas meloja,
Ka pie puiša silta guļa:
Es gulēju viņu nakti,
Man nosala pupu gali.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

4. Pie kauliņa garda gaļa,
Pie meitiņas silta guļa.
Kas to teica, tas meloja,
Ka pie meitas silta guļa:
Man nosala kājas rokas,
Vienu nakti klātguļot.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

12555.

Kas vilkami medu deva,
Sila malu kūvējot?
Kas puišami meitu deva,
Iekām sauca baznīcā?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12556.

Kažociņi kažociņi,
Tu man kaunu padarīji:
Cik es gāju pie meitām,
Tev tā velna grabēšana.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

12557.

Klusu klusu pie meitām
Ar pakulu biksītēm,
Lai salmiņi nečaukstēja,
Lai māmiņa nedzirdēja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12558.

Ko liedzies, tautu meita,
Ko tik daudzi dievojies?
Dažu naksniņ~ i gulēji
Uz manāmi rociņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ko, puisīti, tu liedzies,
Ko tik daudz dievojies?
Cik naksniņas negulēji
Apakš manas villainītes!
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

12559.

Ko līdz manim brūna gulta,
Smalki linu paladziņi:
Ik vakarus kalpa puiši
Ar vīzēm izbradāja.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12560.

Kroga meita vietu taisa,
Aicin~ mani klātgulēt.
Guli pate, kroga meita,
Es pie tevis negulēšu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ciema meita cisas taisa,
Šķita mani še guļam.
Guli pati, ciema meita,
Es pie tevis negulēšu;
Man vistiņa pakaļā
Ar diviemi cālīšiem.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 174 -

12561.

Krogus meitas vietu taisa,
Aicin~ mani klā(t)gulēt.
Guļat pašas, krogus meitas,
Jums ir melli paladzīn~.
1191 [Ēveles draudzē].

12562.

Kur tu iesi, ciema puisi,
Nu jau saule vakarā?
Nāc pie manis a(t)pakaļ,
Tev būs mīksta gulēšan~;
Tev būs mīksta gulēšan~,
Mīļu vārdu runāšan~.
1191 [Ēveles draudzē].

12563.

Kur tu iesi, ciema puisi?
Paliec še vakarā!
Es jau cisas sataisīju,
Šādas tādas lasīdama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12564.

Kur tu jāji, kalpa puika,
Tumšajā vakarā?
Jāj pie manis, kalpa puika,
Man gultiņa pataisīta
Mīkstiem dūnu spilveņiem,
Smalkiem slēžu palagiem.
Gul~ tu, puika, tai malā,
Es ar pati šai malā.
- No rītiņa celdamies,
Abi divi gauži raud:
Vienam žēli projām jāti,
Otram žēli še palikt.
232 [Talsos (Tl)].

12565.

Kur, vilciņ, tu tecēji
Ar tiem dzelža cabuļiem?
- Uz Rīdziņu, uz Rīdziņu
Meitiņām tiesu spriest,
Cit~ citai piesasmēja:
Tev guļ puiši, man neguļ.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12566.

Kurzemēja laba mode,
Sievas, meitas gultu taisa;
Mīkstu gultu uztaisījši,
Paši nāk klātgulēt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12567.

Labāk būtu trīs naksiņas
Uz akmena gulējuse,
Ne pie daiļa tēva dēla
Rakstītāi gultiņā.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

12568.

Labāk guļu pie akmeņa,
Ne pie skaista tēva dēla.
Pie akmeņa gulēdama,
Mūžam kauna neredzēju;
Guļ~ pie skaista tēva dēla,
Visu mūžu noraudāju.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)]. 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)]. 1253 [Kroņa laicenē].
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12569.

Labāk gulu pie akmeņa,
Ne pie veca puiša gulu:
Veca puiša mīlestība
It kā vējš pa lauku skrien.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

12570.

Labāk guļu pie akmeņa
Vai pie ledus gabaliņa,
Nekā guļu pie tā puiša,
Kas prātam nemīlēja.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

12571.

Labāk guļu pie ozola,
Ne pie laiska tēva dēla:
No ozola ratu koki,
Kas no laiska tēva dēla?
396 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Labāk guļu gar priedīti,
Ne gar laisku tēva dēlu
No priedītes skalus plēš,
Kas no laiska tēva dēla?
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12572.

Labāk guļu pie siekstiņas,
Ne pie laiska tēva dēla:
Ceļos miegu gulējuse,
Ne kauniņa redzējuse.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

12573.

Labāk guļu sētmalā
Pie pelēka akmentiņa,
Ne pie tāda puiša guļu,
Kas ar godu negulēja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 175 -

12574.

Labāk kunga riju kuļu,
Ne pie puiša nakti guļu.
Izkuļ~ riju, pieseŗ~ riju,
Iem~ uz māju dziedādama;
Kad pie puiša nakti guļu,
Visu dienu jākaunās.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Labāk kūlu rudzu riju,
Ne pie puiša nakti gulu.
Kad nokūlu rudzu riju,
čakli lauku pārtecēju;
Kad pie puiša pārgulēju,
Šķībi greizi raudzījos.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Labāk kūlu rudzu riju,
Ne pie puiša nakti gūļ~.
Izkuļ riju, pieseŗ riju,
Iet uz māju ziņģēdam~;
Pie puisīša nakti guļ,
Iet uz pirti vaidēdam~.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

12575.

Labāk kunga riju kuļu,
Ne pie puiša nakti gulu;
Riju kuļu dziedādama,
Gul~ pie puiša raudādama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

12576.

Labas labas tās meitiņas,
Būt~ vēl citas tādas bijš~;
Ik sestdienas pirti kūre,
Ik svētdienas baltu krekl~,
Ik vakaros vietu tais~.
Tik vien bija ienaidiņa,
Nenāk pati klātgulēt.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

12577.

Labi labi puisēnam,
Kam līgava ceļmalā:
Iet iedamis, kur iedamis,
Pie līgavas nakti gul.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12578.

Lai nāk puisis, kāds nākdamis,
Es to nakti pārgulēšu.
Ne tie visi brūtgāniņi,
Kas naksniņu klātgulēja.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

12579.

Laime laime tam puišam,
Kam nav savas līgaviņas:
Silta guļa, mīļi vārdi,
Nelaulāta līgaviņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12580.

Liela meita ganos gāja,
Lielu grēku padarīja:
Kalpam miežus noganīja,
Puišam roku nogulēja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Lieli puiši ganos gāja,
Dažu grēku padarīja:
Dažu druvu noganīja,
Dažu meitu piegulēja.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

12581.

Liec, Ažiņa, sav~ gultiņu
Jel citā kaktiņā:
Tas kaktiņš neilaimīgs,
Neiet puiši klātgulēt.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

12582.

Lēni liecu lazdu krūmu,
Lai riekstiņi nenobira;
Lēni meitu guldināju,
Lai gulēja visu nakti.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

12583.

Māte māte, valdi meitas,
Tavas meitas amatnieces:
Ik vakarus vietu taisa,
Aicin~ zēnus klātgulēt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12584.

Māte mani [man~ māmiņa] bārtin
bāra,
Ka pie puiša gulējuse.
Nudien, māte, kas dievvārds,
Es bez puiša negulēju!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Man māmiņa piesacīja
Pie puišiemi negulēt,
Ņēmu puisi par pleciem,
Stiepu salmu gubenī.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 176 -

12585.

Māte mani bārten bāra,
Sak~, pie puiša gulējuse.
Es, māmiņa, negulēju,
Es mīlīgi padzīvoju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

12586.

Māte mani bārtin bāra,
Sak~, pie puiša gulējuse.
Nudien, māte, Dieva vārds,
Puiša acu neredzēju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Māte mani gauži rāja,
Ka pie puiša nakti gulu.
Šī devīta vasariņa,
Puiša acīm neredzēju!
- Ko, meitiņ, liegājies,
Ka pie puiša negulēji?
Simtu nakšu pārgulēji
Apakš puiša kažociņa,
Apakš puiša kažociņa,
Uz puisīša rociņām.
- Vēl gulētu otru simtu,
Kaut māmiņa nezinājse.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

2. Māte mani grožiem kūla,
Sak~, pie puišiem gulējusi.
Dievu minu, krustu metu,
Puišus acīs neredzēju.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 190 [Kuldīā].

12587.

Māte mani grožiem kūla,
Ka pie puišiem gulējuse.
Kā, māmiņa, negulēt,
Puiši mani mīlēt mīl.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12588.

Māte mani grožiem kūla,
Lai pie puišiem neguļot.
Kad pie puišiem negulētu,
Tad laimiņas nedabūtu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12589.

Māte mani grožām pēra,
Ka pie puiša negulēju.
Ko, māmiņa, es darīšu,
Ka es puišus nemīlēju?
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

12590.

Māte mani grožiem pēra,
Ka pie puišiem negulēju,
Es pie puišiem gan gulēju,
Ūdens cauri netecēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12591.

Māte mani rātin rāja:
Meitiņ, puišu nemīlē!
Kad māmiņa neredzēja,
Pie puišiem klāt gulēju.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

12592.

Māte meitu audzināja
Kā gosniņu laidarā;
Liela gaŗa izauguse,
Gribēj~ puišus klātgulēt.
40-1 (Bigauņciemā).

12593.

Māte savas skaistas meitas
Klētiņāji guldināja;
Es ar saviem lūša nagiem
Apkārt sienu skrāpējos.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

1. Māte savu daiļu meitu
Aiz atslēgas guldināja;
Es, pie durvīm lūgdamies,
Visus nagus nolauzīju.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12594.

Man~ apsniga balti sniegi
Ar meitāmi gubenī.
Kur, meitiņas, nu iesam,
Kur pēdiņas paslēpsim?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Apsnig~ mani jauns sniedziņš
Ar meitiņu pelūdē.
Kur, meitiņa, mēs iesim,
Kur mēs pēdas paslēpsim?
Nāc, meitiņ, istabā
Pa manām pēdiņām!
216 [Ventspilī].

2. Man~ apsniga jauns sniedziņš
Ar puisīti pelūdē.
Vai puisīti, vai brālīti,
Kā pēdiņas slēpēsim?
- Ņem, meitiņa, salmu klēpi,
Ej pa priekšu kaisīdama!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 177 -

3. Man~ nosniga balti sniegi
Ar meitām pūnītē,
Teku šurpu, teku turpu,
Lai pēdiņu nepazina.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12595.

Man izausa gaisumiņa
Svešu ļaužu maltuvē.
Cel, Dieviņi, lielu miglu,
Lai neredz izejot!
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

12596.

Meita zēnu nogulēja,
Ne par Dieva likumiņu:
Tie, zēniņ, tavi grēki,
Kam lien meitu vidiņā.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

12597.

Meitas mani vidū ņēma,
Labu puisi dēvēdamas;
Otru nakti vairs neņēma,
Kam saktiņas čabināju.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

12598.

Mīksti mani džegus rāva,
Kas jel mani pieminēja?
Tautu dēlis pieminēja,
Cietu beņķi gulēdams.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 253 [Stūŗu muižā (Blīdienes pag. Tk)].

1. Mīksti mani žegus rāva,
Kas var mani pieminēt?
Tautu dēls pieminēja,
Cietu beņķi gulēdams:
Kad man būtu tā meitiņa,
Es uz beņķi negulētu,
Es gulētu spilvenos,
Baltos linu palagos.
256 [Apguldē (Auru pag. Jg)].

12599.

Mīksti mani žegus rāva,
Kas tik mīļi pieminēja?
Tas puisītis pieminēja,
Kam rociņu nogulēju.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1. Viegli manim žagas rāva,
Tāļu mani daudzinaja.
Vai daudzina tā meitiņa,
Kur gulēju viņ~ naksniņu?
1311 [Apē (Vlk)].

12600.

Mīksti mani žagi rāva,
Tāļu mani pieminēja.
Tā meitiņa pieminēja,
Kas gulēja bez puikām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12601.

Mīļi lūdzu Dreimanim,
Lai sien puišus pie vārtiem;
Ko pa nakti klenderēja,
Plēsa tavas pastaliņas.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

12602.

Nākat, puiši, pie manim,
Kad es saucu vakarā!
Viens pats krupis attecēja
Dubļainām kājiņām.
Ej, krupīti, mazgā kājas,
Tad nāc meitu stāģenē!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

12603.

Nākat visi, ciema puiši,
Kad es saucu vakarā;
Man gultīna uztaisīta
Mīkstajosi spilvenos.
158 (Tosmarē).

12604.

Nāc tautieti, nelepoji,
Kad es saucu vakarā;
Negulēsi bez palaga,
Bez baltajas villainītes.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

12605.

Nāc, tautieti, vakarā,
Lai neredz tēvs māmiņa;
Dod, Dieviņ, rītā miglu,
Lai neredz aizejot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12606.

Ne es aru, ne ecēju
Vēja lauzta līdumiņa;
Ne es gulu, ne cerēju
Nelaulātas līgaviņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Vai Dieviņi, es nekrāvu
Vēja lauzta līdumiņa;
Vai Dieviņ, negulēju,
Nelaulāta līgaviņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 178 -

2. Kā būs art, kā ecēt
Vēja gāztu līdumiņ~?
Kā būs man klātgulēt,
Nelaulāta tēva dēls?
3401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Kas varēja nesavērptu
Atpakaļu šķeterēt?
Kas varēja mutes dot
Nelaulāti līgaviņi?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

12607.

Ne gulēt negulēju,
Kad nav laba gulētāja,
Kad nav roka pagālī [=pagalvī],
Labi svārki apsegam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

12608.

Ne pus~ nakts nevarēju
Meža puiša pārgulēt:
Tas smirdēja rāvu smaku,
Man sirsniņa nepanesa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12609.

Ne tā visa miežu sēkla,
Ko vējā(i) novētīja;
Ne tie visi arājiņi,
Kur naksniņu pārgulēju.
206 [Kuldīgas apriņķī].

12610.

Ne tādēļ purva zāle,
Ka bitiņa pāri skrej;
Ne tādēļ negodā,
Ka pie puiša nakti guļ.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12611.

Neliedz mani, māmuļīte,
Tiem ciemiņa puisēniem:
Ierasts bija klātgulēti,
Ierasts gultu pataisīt.
206 [Kuldīgas apriņķī].

12612.

No rītiņa celdamies,
Tad mēs divi šķirsimies:
Tev jāiet zirgi kopt,
Man jāiet govis slaukt.
190 [Kuldīā].

12613.

Pasarg~ Dievs mani jaunu
No trejām nelaimēm:
No zagšanas, melošanas,
No tās puišu gulēšanas.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

12614.

Pavasar iudin~s tak
Pa vysuom palteņuom;
Rudin~ puiši volkuojās
Pa vysuom pyuneitēm.
428 [Beržūs(?)].

12615.

Pie kauliņa garda gaļa,
Pie meitiņas silta guļa;
Cik kauliņu skrubināju,
Tik meitiņu iedomāju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12616.

Pie tā puiša negulētu,
Kur gulēju viņu nakti:
Es atradu tam puisim
Sīva suņa amatiņu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Es, puisīti, otru nakti
Pie teviem negulētu:
Es redzēju šo naksniņu,
Tev bij viena suņa daba;
Tev bij viena suņa daba,
Tevi naigi blusas ēda.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

2. Pie tā puiša es neguļu,
Kur gulēju viņu nakti;
Es atradu gulēdama,
Tam bij suņa amatīc.
Nav pie manis piegulies,
Jau rociņa šur un tur.
Tas nebija stundu laika,
Sāk viņš naudu zvadzināt.
Vai tā tava nieka nauda
Maksā manu vainadziņu?
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

3. Pie tā puiša negulētu,
Kur gulēju viņu nakti.
Tai pirmāi naksniņāi
Gar saktām kņubināja;
Tai otrāi naksniņāi
Šauj rociņas azotēi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

12616¹.

Piespiedos pie krūmiņa,
Tūlīt man ēna bija;
Piegulos pie puisīša,
Tūlīt jauka valodiņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 179 -

12617.

Pieci gadi sagulēju
Jauna puiša kažokā;
Vēl gulētu otri pieci,
Kaut māmiņa nezinātu.
Lai sapūtu kalpa mēle,
Kas mātei pasacīja!
78 [Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)].

1. Treis vosoras atgul~ēju
Jauna puiša kažukā;
Ūtru treis atgulātu,
Ja māmeņa nazynuotu.
Atlauz, Dīveņ, kolpa mēli,
Ka muotei pasacēja!
Muote lauze smolku zoru,
Ar kū mani pratynuot.
Mešu kristu, sl~ēju rūkas,
Māmeņ, puišu naredzēju.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

12618.

Pērn es gāju meitiņāsi,
Šogad vairs nestaigāšu;
Šogad iešu aplūkoti
Pērnajā gājumiņa,
Vai gulēja šūpolē,
Vai staigāja kājiņām.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

12619.

Projām iešu, nedzīgošu
Jērcēniešu tiesīnā:
Ne saimniece vietu taisa,
Ne do(d) puiša klā(t)gulēt.
1191 [Ēveles draudzē].

12620.

Proties, puisi, pats pie sevis,
Nāc pie manis klātgulēt!
Saukšu tevi, dzirdēs citi,
Būs abiem liels kauniņš.
46 [Carnikavā (Rg)].

12621.

Pūt, vējiņ, kā mežā
Manā cauņu cepurē;
Gul~ pie manis, tautu meita,
Kā pie sava brāleliņa!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12622.

Pūt, vējiņ, kā mežā
Manā cauņu cepurē;
Gul~ pie manis, tautu meita,
Kā pie zaļa ozoliņa!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

12623.

Pūtiet guni, lauziet skalus,
Neva labi istabā:
Puiši guļ ar meitām,
Abi rokas azotē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Pūt uguni, dedz uguni,
Nava labi istabā:
Kalpiņš gāja pie kalpones
Spalvainām kājiņām.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

12624.

Puiši mani aicināja
Zem siltā kažociņa;
Es bij~ gudra, es negāju,
Tur es miega neredzēju.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

12625.

Puiši puiši pie meitāmi,
Kumeliņi auziņās;
Meitiņāmi liela slava,
Puišiem auzas jāmaksā.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

12626.

Puiši puiši pie meitām,
Zirgi zirgi pie auzām.
Parauj velns kunga auzas,
Kad tik meita klātgulēt!
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

12627.

Puiši puiši pi m~eituom,
Zirgi zirgi pa auzuom.
Puiši m~eitu nadabova,
Zirgi auzys nūāduši.
422 [Līvānu pag. D].

12628.

Puiši puiši pundurīši
Nedzen zirgus pieguļā,
Sadzen zirgus sētsvidū,
Paši gāja pie meitām,
Nogulēja kaķei bērnus,
Kuņai stulbus kucēniņus.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 180 -

12629.

Puisīts mani mīļi gulda,
Es tik mīļi negulēju;
Mani pašu svārkiem sedza,
Kājas tina kažokā.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12630.

Puisīts mirdams Dievu lūdz:
Dod meitiņu klātgulēt!
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu žēlabās.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12631.

Puisīts prasa meitiņai:
Kur mēs abi gulēsim?
Ne tev sagša, ne palags,
Ne ar mīksta guļu vieta.
227 [Nurmuižā (Nurmuižas pag. Tl)].

12632.

Puisīts saka gulēdams:
Meitiņ, mana līgaviņ!
Ne tādēļ līgaviņa,
Ka naksniņu pagulēju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Vai tādēļ puru bridu,
Ka siliņu pārtecēju?
Vai tādēļ līgaviņa,
Ka naksniņu pārgulēju?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12633.

Puisīts saka gulēdams:
Tu būs~ muna ļaudaviņa!
Tik tev citas notauļāt,
Cik es tava ļaudaviņa!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12634.

Puisīts saka uz meitiņu:
Guli, mana līgaviņa!
Es pie daža gulējusi,
Vai tādēļ līgaviņa?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

12635.

Puisīts saka uz meitiņas:
Tu, meitiņa, mana būsi!
Vai tādēļ tava būšu,
Ka naksniņu pārgulēju?
Vai svārciņi tev noplīsa,
Vai rociņas nogulēju?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12636.

Puisīts teica uz maniem:
Es uz tevi nakti iešu!
Ko, puisīti, nakti iesi,
Tu jau mani nemīlēji.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12637.

Raibi cimbi man adāmi,
Vēl raibāki pūriņā;
Smuks puisītis man guļams,
Vēl smukāks domājams.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)], 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1. Tīri rudzi man maļot,
Vēl tīrāki vētījot;
Smuks puisītis man guļams,
Vēl smukāks domājams.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12638.

Rītu rītu, ne šodien,
Būs muižā liela tiesa:
Ķēķa meita, staļļa puisis
Guļ zem viena paladziņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12639.

Sāpēj~ man ī galviņa
No šā puiša gulējuma;
Labāk būtu gulējusi
Vībotnīšu krūmiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12640.

Saimenieka paša meita
Gul ar runci aizkrāsnēi;
Es nabaga sērdienīte
Gul~ ar viņas bāleliņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

12641.

Salt bij man saltumā,
Karst~ bij man karstumā.
Laid, māmiņa, pie puišiem,
Nei tad salti, nei tad karsti.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Salt man ārā,
Karst~ istabā.
Laid mani, māmiņa,
Pie puiša gulēt:
Nij salt, nij karst~,
Pašā laikā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 181 -

12642.

Sava tēva kaņepēmi
Mūžam laimi nevēlēšu:
Cik puisīši gulēt veda,
Tik ieskrēju kaņepēs.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12643.

Savu laiku es neiešu
No pieguļas uz meitām:
Meitu māte man~ izkūle
Ar tabaka maļamo.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12644.

Šādi tādi vanderzeļļi
Guļ pie mana augumiņa;
Manas pašas mīļākais
Guļ uz sola raudādams.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Šādi tādi kankarlakas
Sagul manas villainītes;
Manas pašas arājiņis
Ne naksniņas negulēja.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

12645.

Še, meitiņa, ābolīns
Par vasaras gulējumu.
- Dieviņ, manu sirdssāpīti,
Tēvs māmiņa man~ nelaid~.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12646.

Sien, kaimiņ, savus puišus
Piecu grožu gaŗumā;
Visi suņi apnikuši
Tavus puišus lādināt.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12647.

Zēna puņķis mutes prasa,
Grib pie manim klātgulēt.
Apkaunies, zēna puņķi,
Es pie tevis negulēšu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12648.

Zīle līda paspārnē,
Abas kājas kratīdama;
Puiši guļ pie meitām,
Abas rokas azotē.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

12649.

Silā iemu, silā teku,
Silā baltu gultu taisa;
Silā baltu gultu taisa,
Silā daiļas zeltenītes.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)]. 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

1. Silā iešu es gulēt,
Silā gul jaunas meitas;
Silā gul jaunas meitas,
Ziedu cisas taisīdamas.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

12650.

Silā gāju, silā skrēju,
Silā manim lieli prieki:
Silā guļ tautu meita,
Priedē kājas atspērusi.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Silā iemu, silā teku,
Silā manim lieli prieki:
Silā guļ jauni puiši,
Priedē kājas saspēruši,
Zarā kārtas cepurītes,
Krastā krauti zobentiņi.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12651.

Silta saule, rokas sala,
Ledus cimdi rociņā;
Mīļi gulu, sāni sala,
Nelaulāta līgaviņa.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Silta saule, rokas sala,
Ledus cimdi rociņā;
Mīksta gulta, sānus spieda,
Nelaulāts arājiņš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12652.

Spriežat, četri tiesas vīri,
Puiša vainas nesakāt:
Pate meita vietu taisa,
Pate gāja klātgulēt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Traki kungi, traka tiesa,
Meitu vainu vien sacīja:
Puiši paši vietu taisa,
Ved meitiņas klātgulēt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

12653.

Suņi rēja visu nakti
Pa to manu ganu ceļu;
Vai uzgāja vilka pēdas,
Vai puisīša staigājumu?
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 182 -

12654.

Suņi suņi ciema puiši,
Ne godīgi tēva dēli:
Man neslavu izlaiduši,
Vienas nakts gulējumu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12655.

Suns, bezkauņa tautu dēls,
Nebāz rokas azotē!
- Vai tu, kuce, nezināji,
Tā jau mūsu mīlestība.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

12656.

Taisāt vietu, netaisāt,
Negulēšu, negulēšu:
Man jāiet uz ciematu,
Uz ciemata meitiņām.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

12657.

Tas bij labs kumeliņš,
Kas met sniegu kamanās;
Tā bij laba mātes meita,
Kas nāk pate klātgulēt.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

12658.

Tas puisītis gul ar godu,
Kam rociņa pagalvēi;
Tas ar godu negulēja,
Kam rociņa klaidu gāja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

12659.

Tautu meita zilacīte,
Gul~ pie manis šo naksniņu;
Ja gulēsi šo naksniņu,
Tad gulēsi visu mūžu!
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

12660.

Tev, puisīti, rupji krekli,
Es pie tevis negulēšu.
- Gul~, meitiņ, nebīsties,
Nava zobu, nekodīs.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

12661.

Tikām dzēru rūgtu alu,
Cikām bite medu nesa;
Tikām gāju pie meitām,
Cikām māte sievu veda.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dzeriet alu nemedotu,
Kamēr bite medu šūn;
Guliet, puiši, ar meitām,
Kamēr tēvs sievu ņems.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2. Tikmēr dzeŗu sūru alu,
Kamēr bites medu nes;
Tikmēr guļu pie kalpiņa,
Kamēr aug tēva dēls.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

3. Tikām guļu pie kalpiņa,
Kamēr auga tēva dēls;
Kad uzauga tēva dēls,
Sviež~ kalpiņu pagultē.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

12662.

Tradi ridi, rata stabs!
Kur tas ceļš uz meitām iet?
Gar pupām, gar zirņiem,
Gar kundziņa rāceņiem.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12663.

Triku triku šo naksniņu,
Citu vairs netrikošu;
Citu nakti Cēsu meitas
Atjūgs manu kumeliņu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

12664.

čīkstēt čīkst liepas sedli,
Kumeliņu sedlojot;
Tā čīkstēja tā meitiņa,
Kur gulēju šo naksniņu.
1311 [Apē (Vlk)].

12665.

Tu māsiņa, es bāliņš,
Iesim abi gulētos,
Vai uz šķūņa, vai uz pūņa,
Vai uz klāva gārkulā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12666.

Tu, puisīti, jauns būdams,
Nedzer daudzi brandaviņa;
Kad gribēsi meitās iet,
Tad ieiesi cūkkūtī,
Tur saķersi sirmu cūku,
Jaunu meitu domādams.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

12667.

Tu, puisīti, manis dēļ
Nakti miega negulēji,
Nokavēji savu miegu,
Nosvīdēji kumeliņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 183 -

12668.

Uztaisīju baltu guļu,
Kalna puišus gaidīdam;
Velns atspēra tēraudniekus
Rāvaiņām kājiņām.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

12669.

Vai miedzīnu izgulēju,
Pie puisīša gulēdama,
Sargādama, glabādama
Savu sārtu vainadzīn~?
1191 [Ēveles draudzē].

12670.

Vai tā kāda kaunu lieta,
Jaunu ļaužu mīlestība?
Satin kājas kažokā,
Sabāž rokas azotē.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

12671.

Vai tā man pirmā reiza
Puisīšam mutes dot?
Simtu reižu naksniņā,
Kad māmiņa neredzēja.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

12672.

Vai tas puika bez prātiņa,
Vai piedzēris brandaviņa?
Dasagula baltakmeni,
Jaunu meitu domādams.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12673.

Vakar mani māte kula
Ar vītola žagariem:
Ko tu, kranci, vazājies
Pa tām ciema meitiņām?
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

12674.

Vakarā, vakarā
Visi puiši rikšus tek;
Ir tas mūsu pinkulains
No pakaļas auļakiem.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12675.

Vanags skrēja, - kur tas skrēja?
Tas uz ciema vistām skrēja;
Puiši gāja - kur tie gāja?
Tie uz ciema meitām gāja.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12676.

Veldē rudzi, veldē mieži,
Veldē visa labībiņa;
Veldē guli jauni puiši
Ar jaunāmi meitiņām.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12677.

Vilkam tika miglas rīts,
Vanagam saules gaiss;
Puišam tika tumšas naktis
Ar meitām pelūdē.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Vilkam laba lietus diena,
No krūmiņa uz krūmiņa;
Puišiem laba tumša nakts,
No gubeņa uz gubeņa.
40 [Slokā (Rg)].

12678.

Vilkam laba tā kaziņa,
Kas lien pate krūmiņos;
Puišam laba tā meitiņa,
Kas iet pate klātgulēt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12679.

Visu mūžu noraudāju
Mīļa puiša gulējumu:
Mīļš puisīts pazaudēja
Manu skaistu augumiņu.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12680.

Cieši savu jostu jozu,
Viegli lēcu kumeļā,
Lai palika tautu meita
Šās naksniņas gulējumu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Situ piešus pie zābaka,
Lec~ kumeļa mugurā,
Lei palika šī meitiņa
Šās naksniņas gulējumu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

12681.

Cilvēciņ, ļaužu bērns,
Nāc pie manis klātgulēt,
Es tev došu pus cisiņu,
Pus baltā paladziņa.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

- 184 -

12682.

Citi puiši ar meitām,
Es ar savu kažociņu;
Es ar savu kažociņu
Gribu grabu gubenī.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

★

42144.

O Dīveņi, Dīvam žāl,
Jaunam gryuta dzeivoušona:
Ku aršona, eceišona,
Ku iz meitom tecēšona.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

42145.

Ar acīm es redzēju,
Šovakar laime būs:
Div pelēki vanadziņi
Ielidoja pelūdē;
Tie nebij(a) vanadziņi,
Tās bij puišu dvēselītes.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

42146.

Baltas mutes nemazgāju,
Nav man mutes devējiņa;
Mīkstas gultas netaisīju,
Nav man otra gulētāja.
605 [Skolas].

42147.

Citas melšas iemelsušas,
Ka pie puiša silta guļa,
Vienu nakti izgulēju,
Pupiem gali nosaluši;
Būt' gulēj'se otru nakti,
Būt' i pate nosaluse.
39 [Bārtas Lp].

42148.

Dod, Dieviņ, lietum līt,
Nejās puiši pieguļā;
Nejās puiši pieguļā,
Sies pie mieta kumeliņ(u),
Ies pie meitām klētiņā.
46 [Beļavas Md].

42149.

Ej ellē tu, tautieti,
As pie tev(i)s negulēš(u);
As gulēj(u) pagāšnak(ti),
Ni tev šā, ni tev tā.
242 [Lubejas Md].

42150.

Es izaugu liela gaŗa,
Tāda joka neredzēju,
Kā redzēju viņu nakti,
Ar tautieti gulēdama;
Reiz uz reizes mutes deva,
Roku bāza azotē.
46 [Beļavas Md].

42151.

Es ar tevi, Odumeņ,
Ūtras naktes nagulātu;
Tevi cīši blusas ēdja,
Man bej' leli breinumeņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Bruolīt, vairs ar tevi
Ūtras naktis nagulēšu;
Tevi stypri blusas ēdja,
Es aiz smīkla navarēju.
174 [Kārsavas Ldz].

42152.

Es gosniņu neturētu,
Ja pieniņu man nedot(u);
Es pie puiša negulētu,
Ja viņš mani nebučot(u).
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

42153.

Es pie tevis, tautu dēls,
Otras nakts negulēšu;
Es gulēju vakarnakti,
Tevi, puisi, blusas ēd(a).
358 [Rugāju Abr].

42154.

Es meitiņa lepna augu,
Es pie puiša negulēju;
Es neļautu nospārdīt
Savus baltus paladziņus.
443 [Turlavas Kld].

42155.

Es tautieti pavadīju
Līdz tiltīna galīnam;
Šķirdamās piesacīju:
Atšauj atkal rītvakar.
192 [Kosas C].

42156.

Guli, guli, tautu meita,
Kreiso kāju cilādama;
Kad cilāsi labo kāju,
Tad būs kāzas šoruden.
6 [Aiviekstes D].

- 185 -

42157.

Gulit, meitas, ar puišim,
Pruotam vaļas nadūdit;
Kad īdūsit pruotam vaļu,
Byusit pošas navaļī.
389 [Silajāņu Rz].

42158.

Izgudrēm tautu dēls
Pie manim nakti guļ;
Izgudrēm es paklāju
Asu dadžu paladziņu.
Man pašai smiekli nāca,
Ka tas labi gorījās.
356 [Rudbāržu Azp].

42159.

Īdūdat boltas maizes
Koč nalelu gabaliņu!
Īdūdat koč naksniņu
Skaist' meitiņu puorgulēt!
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

42160.

Jaunu puisi, jaunu puisi!
Es pie veca negulēšu;
Es gulēju viņu nakti,
Man nosala kreisie sāni.
605 [Skolas].

42161.

Jauni puiši nezināja,
Kur guļ jaunas meitenītes.
Tās gulēja klētiņā
Magoniņu gultiņā;
Magoniņu gultiņā,
Smalkos linu palagos.
190 [Kokneses Rg].

42162.

Jānīts šonakt
Pie mani(s) gulēja;
Pie mani(s) naudiņa
Ar visu maciņu.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

42163.

Kamdēļ man vizulīši
Zemē bira skanēdami?
Vienu nakti vien gulēju
Pie nelieša tēva dēla.
286 [Nītaures Rg].

42164.

Ko liedzies, tu Grietiņa,
Pie Jānīša negulēj'se?
Kur tad Jāņa bikšu poga
Pie tevim atradās?
605 [Skolas].

1. Ko lielies tu, meitiņa,
Kad pie manis negulēji?
Kā tad mana cepurīte
Pie tevīm atradās?
560 [Rīga ].

42165.

Kur, māsiņ, nu tu iesi,
Vakarā kājas aun?
Vai tu iesi stirniņās,
Uz tām puišu kaziņām?
373 [Sarkaņu Md].

42166.

Kur pietika man neiet,
Kur pie puiša negulēt?
Tikai vien neatstāju
Sava puķu vainaciņ(a).
322 [Praulienas Md].

42167.

Kuŗš puišelis tev patika,
Pie tā nakti izgulēja;
Kuŗš puišelis nepatika,
Sper ar kāju vēderā.
94 [Dunikas Lp].

42168.

Labāk gāju cūkganos,
Ne pie puiša klāt gulēt:
Reiz uz reizes mutes deva,
Roku grūda azotē.
36 [Balvu Abr].

42169.

Labāk guļu pie akmeņa,
Ne pie puiša dzērumā:
Pie akmeņa maiga miega,
Pie puisēna kauna lieta.
605 [Skolas].

42170.

Labāk guļu pie akmeņa,
Ne pie skaista tēva dēla:
čīkst kauliņi staigājot,
Grabēj' zobi runājot.
263 [Mēmeles Jk].

42171.

Lec, Jānīti, kur lēkdams,
Lec uz stalli pie meitām;
Tur būs laba, silta guļa,
Laba salda bučošana.
605 [Skolas].

- 186 -

42172.

Līdzīs, Grīta, nalīdzīsi,
Tu pi Inga klāt gulēj'se;
Tava sagša, tavs palags,
Tā bij Ingus guļas vīta.
599 [Kurzeme].

42173.

Lij, lietiņ, lij, lietiņ,
Nejās puiši pieguļā;
Būs manai māmiņai
Labvakara devējiņi.
263 [Mēmeles Jk].

42174.

Lūdz māsiņa celdamiesi [celdamāsi]:
Vai Dieviņi, galva sāp!
Kam gulēji ar tautieti
Apakš vienas apsedziņas?
605 [Skolas].

42175.

Māte mani rātin rāja,
Kad pie puišiem negulēju;
Labāk kokā pakaŗos,
Ne ar puišiem ielaižos.
546 [Kuldīga Kld apr.].

42176.

Meitas guļ ābolā,
Es ābola maliņā;
No rītiņa celdamies,
Pie meitām atrados.
417 [Struteles Tk].

42177.

Nākat visi, ciema puiši,
Kad es saucu vakarā:
Otru Jēpis, čimas Jēpis,
Smaģu Jēpis arīdzan.
94 [Dunikas Lp].

42178.

Nadūd Dīvs taidas dzeives,
Kaida dzeive Puovulam;
Dīnu dorbus juostruodoj,
Nakti uz meitom juotecej.
174 [Kārsavas Ldz].

42179.

Nudie, Krist, Dieva vārds,
Es ar puisi negulēšu;
Es gulēju tā ar puisi:
Ūdens cauri netecēja.
358 [Rugāju Abr].

42180.

Tu, puisīti, neliedzies,
Ka pie manis negulēji;
Abi divi gulējām
Pašelē kašelē.
545 [Krustpils D apr.].

42181.

Nasaliedzi, tu Madaļa:
Tu ar mani negulēj'se!
Abi divi gulējām
Zam pašales kašalēm;
Maisā galvas sabāzuši,
Brunčos kājas satinuš(i).
236 [Līvānu D].

42182.

Nasalīdz, tu Juonīt,
Ka ar meitas nagulēji.
Munā pyunī gulējuši
Vosoruoja cysiņuos;
Maisā kuojas sabuozuši,
Ar yuzauklu sasējuši.
18 [Andrupenes Rz].

42183.

Pieci gadi sirms āzīts
Pa aploku vazājās;
Nakt' par laimi gadījās
Mūsu pašu meitiņām.
198 [Krustpils D].

42184.

Puisīts saka uz manim:
Gul pie manis, līgaviņa!
Vēl neesmu uzaugusi,
Jau tu sauci: līgaviņa.
605 [Skolas].

42185.

Puiši mani aicināja:
Nāc pie manim klātgulēt!
Gul(i), puisi, tu ar mieru,
Remdi savu kāru miesu.
42 [Bauskas B].

42186.

Puiši puiši, vīri vīri,
Kas pie manim gulējāt;
Kas pie manim gulējāt,
Kas šo grēku darījāt?
358 [Rugāju Abr].

42187.

Puiši puiši, vīri vīri,
Kuŗš pie manis gulējāt?
Kuŗš to munu vainadziņu
Naredzīt noņēmāt?
127 [Grostonas Md].

- 187 -

42188.

Salt' man ārā,
Karst' istabā.
Māmiņ mīļā,
Laid man' pie puiša:
Pie puiša vienāda
Gulēšana.
48 [Bērzaunes Md].

42189.

Salta salta šī vasara,
Tupeņlaksti nosaluši.
Tā nosala puišiem sāni,
Kas gulēja pie meitām.
373 [Sarkaņu Md].

42190.

Suns ar asti bungas sita,
Jaunas meitas modināja;
Es neklausu tev, sunīti,
Bet gaid' savu mīļāko.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

42191.

Šim bij laime, tam bij laime,
Man pavisam diža laime:
Dui tautieši pa novadu,
Trešais pašu novadā;
( Trešais pašu novadā )
Ik naksniņas klātgulēt.
355 [Rucavas Lp].

42192.

Šovakar gan dziedāšu,
Vējiņš nāca no ziemeļa;
Šo naksniņu gan gulēšu,
Patīkams tautu dēls.
183 [Kazdnagas Azp].

42193.

Tautiets mani mīļi lūdza,
Lai es klāt gulēt eju;
Lai es klāt gulēt eju,
Sauks par savu līgaviņ(u).
36 [Balvu Abr].

42194.

Tautu dēlis aicināja:
Nāc, meitiņa, klātgulēt,
Es pie tevis tā gulēšu,
Kā gul tavis bāleliņš.
Kur tu, šelmi, tā gulēsi,
Kā guļ manis bāleliņš?
427 [Tadaiķu Lp].

42195.

Tautu dēls beņķi guļ,
Lūdza mani klātgulēt.
Guli, pūsti soltim sānim,
Nevil manu augumiņu.
263 [Mēmeles Jk].

42196.

Tautu dēls nakti guļ,
Man' augumu raudzīdams;
Es būš' tavu noraudzīt,
Pa pagalmu staigājoti.
373 [Sarkaņu Md].

42197.

Tautu meita klētī guļ,
Tautu dēlis paklētē;
Tautu dēlis paklētē,
Kā sunītis smilkstēdams.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

42198.

Tā nav kāda kauna lieta,
Jaunu ļaužu mīlestība;
Liec mutīti pret mutīti,
Abi rokas azotē.
240 [Lodes Vlm].

42199.

Tiesa tiesa, navā meli,
Es jau melu nemelošu;
Puiši guļ ar meitām,
Apautām kājiņām.
235 [Litenes Md].

42200.

Tymsa tymsa tei egleitja,
Kur caunīte nakti guļ;
Loba loba tei meitiņa,
Kura paša īt kluotgulātu.
174 [Kārsavas Ldz].

42201.

Tu, puisīti, lielījies
Nākt pie manis nakt' gulēt;
To naksniņu pārgulēji
Pie cūkāmi aizgaldī [aizgaldē].
224 [Lielvārdes Rg].

42202.

Vai miedziņu izgulēju,
Pie puisīša gulēdama,
Sargādama, glabādama
Savu sārtu vaiņadziņu.
605 [Skolas].

- 188 -

42203.

Voi tuodēļ pūru bridu,
Ka sileņu puortecēju?
Voi tuodēļ līgaviņa,
Ka naksniņu puorgulēju?
389 [Silajāņu Rz].

42204.

Viena pate es gulēju
Priežu baļķu klētiņā;
Tautu blēdis ar iezagās
Apautām kājiņām.
235 [Litenes Md].

42205.

Vijciemieti, vijciemieti,
Es pie tevis negulēš(u),
Ja gulēšu, tad gulēš(u)
Uz citami rudeņam.
Tu nemāki mīkstas gultas
Salmu kaudzē uztaisīt.
405 [Smiltenes Vlk].

42206.

Visi pūru pūrmalīši,
Ik vokoru myglu cēļa;
Visi puiši, cyuku goni,
Uz meitom gulāt guoja.
389 [Silajāņu Rz].

42207.

Zellīšam gultu taisu
Mīkstiem dūņu spilveniem;
Ne pie gultu nepiegāju,
Zellīts naudu šķindināj(a).
Lai sadeg zeļļa nauda
Zilajiem uguņiem.
104 [Ēdoles Vp].

42208.

Zinu, zinu, redzu, redzu,
Kāda laime šovakar:
Div pelēki balodīši
Ielidoja pelūdē.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

42209.

Zīlīte, žubīte
Ielīda jumtā;
Tā līda Līzīte
Pie sava Jurīša.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

42210.

Zvirbuls guļ paspārnē,
Abas kājas karcenē;
Puiši guļ pie meitām,
Abas rokas azotē.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

★

5. Apdziedāšana dzīrās, talkā, muižas kopdarbos, godos utt

a) Vispārīgas apdziedāšanas un zobgalības dziesmas

12683.

Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Man deviņi brūtgāniņi:
Trīs nošāvu, trīs pakāru,
Trīs izdzinu nabagos.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Nīka, nīka, kas iznīka?
Man~ pērnie brūtgāniņi:
Trīs nošāvās, trīs nokārās,
Trīs aizgāja vecajos;
Vēl tie trīs atlikuši,
Tie ar bomi cilājami.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

12684.

A Dieviņu, man pieder
Trīs novadu puisēniņi:
Dunalsnieki man aŗami,
Aistarnieki ecējami;
Lai stāv mūsu pašu puiši
Sēklu vest druviņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Zūreniekus arklā jūdzu,
Užavniekus ecēšos;
Tos nabagus lībeniekus
Paturēju plēsumos.
216 [Ventspilī].

2. Ošinieki man arāji,
Dūrinieki ecētāji,
Vārminieku jauni puiši,
Tie būs sūdu vedējiņi.
224 [Kabilē (Kld)].

12685.

Ai jaunās meitenītes,
Mīlējiet puisēniņus,
Diedziņā saveriet,
Škurstenī pakariet!
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

- 189 -

1. Lieli puiši, mazi puiši,
Godājiet, jūs meitiņas,
Saveriet diedziņā,
Pakariet skurstenī!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

12686.

Ai meitiņas, ai māsiņas,
Glabājat puisēniņus,
Aizvedat, piesienat
Pie lielā skudru pūļa!
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Ai bērniņi, ai bērniņi,
Godājiet meža sargu:
Izveduši, piesieniet
Pie lielā skudru pūļa!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2. Dižas meitas, mazas meitas,
Mīlējat puisēniņus:
Ved mežā, sien pie koka,
Pie lielā skudru pūsma,
Lai skudriņas viņus dīda -
Tā būs meitu mīlestība.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

3. Es jūs lūdzu, jaunas meitas,
Puišus labi glabājat:
Lielos eglēs pakaŗat,
Mazos egļu zariņos!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

12687.

Ai rozīte, magonīte,
Kam tik plata plātījies!
Ai lielā brāļu māsa,
Kam tik liela lielījies!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12688.

Ai zaļā bērzu birze,
Vairāk kalta ne zaļoja;
Ai skaistā mātes meita,
Vairāk lepna ne bagāta.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

12689.

Vai tu meitu brāķerīti,
Sēsties kalna galiņā,
Kuŗu meitu nobrāķēji,
Laid no kalna lejiņā!
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

12690.

Ak tu puišu knēvelīti,
Ko ar mani ķekojies?
Tu nav manu drēbju vērte,
Ne vēl mana augumīna.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12691.

Ak tu traidu raidu!
Kas pa ceļu skraida?
Muižas puiši skraida,
Ciema meitu gaida.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12692.

Aiz Daugavas suņi rēja,
Kas sunīšus kairināja?
Šai pusē daiļas meitas,
Tās sunīšus kairināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12693.

Aiz kalneņa, aiz ūtora
Aizzadaga kunga muiža.
Eite, meitas, muižas dzāstu,
Nesit okas iudisneņu!
Kai okā iudin~s ir,
Tai pi meitu prauda ir.
- Aiz kalneņa, aiz ūtora
Aizzadaga kunga muiža.
Eite, puiši, muižas dzāstu,
Nesit kūka iudisneņu!
Kai pi kūka iudiņ~ nav,
Tai pi puišu praudas nav.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

12693¹.

Aiz ko zilas, aiz ko melnas
Biksēriešu dzeltānītes?
Tupēdamas velējās
Sivēniņu silītē.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

12694.

Aiz upītes meitas auga,
Tur tās auga, tur palika;
Nemācēja laivu iet,
Ne kumeļu peldināt.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

12695.

Apkārt man oši, kļavi,
Apkārt zaļi ozoliņi;
Apkārt man jauni puiši
Zobus vien klabināja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 190 -

12696.

Ar veciem tēvaiņiem
Pupām zemi noecēju;
Lai stāvēja jauni puiši
Sūdus vest tīrumā.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

12697.

Atstāj nost, nieku puisi,
Ar to nieku valodiņu!
Es nebiju ieradusi
Tavu nieku klausīties.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

12698.

Atsastāj, neveiklīti,
No manām(i) kājiņām,
Ka es tevi nesaminu,
Dadžu krūmu dāvādama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12699.

Balta puķe, zaļa zāle
Uz ūdeņa līgojās;
Tā lokās puišiem sirdis
Uz jaunām meitenēm.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

12700.

Bieza bieza bierztaliņa,
Ar biezumu nelapoja;
Lepna lepna tautu meita,
Ar lepnumu nerunāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Zaļa zaļa bērzu birze,
No zaļuma nelapoja;
Lepna lepna tautu meita,
No lepnuma nerunāja.
Vai bij~ lepna, vai bagāta,
Vai tīšām nerunāja?
Nebij lepna, ne bagāta,
Tik tīšām nerunāja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

12701.

Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Ne zariņa neredzēju!
Meitiņ, tavu lepnumiņu,
Ne vārdiņa nedzirdēju!
Vai bij lepna vēja pūsta,
Vai ļautiņu norunāta?
I bij lepna vēja pūsta,
I ļautiņu norunāta.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

12702.

Bija bads, bija bads
Liela ciema meitiņām,
Ne pēc gaļas, ne pēc piena,
Pēc skaistiem puisēniem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12703.

Bizo, bizo, vērsēnīti,
Jūgs tev ragus savaldīs;
Trako, trako, puisēnīti,
Seržants tevi izučīs.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

12703¹.

Dievs dod mūsu preilenei
Trejus dvīņus vasarā:
Divi suņus, divi kaķus,
Divi mūŗa kovārnīšus.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

12704.

Dievs dod vilkam aklam būt,
Lāčam strupu deguniņu;
Dievs dod mūsu puisīšiem
čigānieti nobučot.
226 [Kandavā (Tl)].

12705.

Dižens puisis melnu muti
Guļ celiņa maliņā.
Dod, Dieviņ, siltu sauli,
Būs mušām barībiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

12706.

Dižens puisis ceļu jāja,
Šķita muižu pakaļā;
Visa muiža kumeļā,
Banšotā cepurē.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

12707.

Diži puiši ceļu gāja,
Visa manta mugurā:
Tur bij rudzi, tur bij mieži
Vienā svārku kabatā.
224 [Kabilē (Kld)].

12708.

Divi gāja, divi gāja
Pa celiņu dziedādami,
Viens bij zirgu mietnieciņš,
Otris meitu brāķerīts.
Bij tam zirgu mietniekam
Zirga sakas mugurā,
Bij tam meitu brāķeŗam
Salmu kūlis pazusē.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 191 -

1. Divi gāja, divi gāja
Pa celiņu runādami,
Viens bij skrandu skroderīts,
Otris lūku vēverīts.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12709.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Tai mazāi vējiņā;
Tā dreb puišu dvēselītes
Uz jaunām(i) meitiņām.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Bērziņam lapas plauka
Liela ceļa maliņā;
Tautu dēla sirds sāpēja,
Uz manim raugoties.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2. Kārkliņiem lapas dreb,
Lakstīgalai lēkājot;
Tā drebēja puišu sirdis
Pret jaunām meitiņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

3. Trīsēt trīs apses lapa
Pret melniem debešiem;
Tā trīsēja meitu sirds
Jaunu puišu pulciņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12710.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja puišu sirds,
Ar meitām runājot.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12711.

Dzīrās mani kungi likt
Puiša dēļ cietumā.
Liekait mani, neliekait,
Puišam ceļa negriezīšu,
Likšu puisi laipiņā,
Iešu pāri dziedādama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12712.

Dzīrās mani staltie puiši
Mīt savāmi kājiņām;
Purā auga greiza apse,
Stalto puišu minamā.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

12713.

Dzīrās mani ciema puiši
Ar kulbiņu vizināt;
Kad uzsniga ziemas sniegi,
Brauc ar skārdu ratiņiem.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

12714.

Ieraudzīju vien, pazinu,
Kuŗš bij kroga dzērājiņš:
Uz aciem cepurīte,
Zemi zemi kājas vilka.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

12715.

Ieraudzījsi vien, pazinu
Laisku meitu staigājam:
Mīšķi jostiņ~ i nesāja,
Uz pakauša vaiņadziņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12716.

Ieraudzījsi vien, pazinu
Laisku puisi staigājot:
Iet solīšus skaitīdams,
Augumiņu mērīdams.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12717.

Ieraudzījse vien, pazinu
Muižas meitu staigājam:
Pakaļ gāja muižas suņi,
Pakaļ muižas sulainīši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12718.

Ieraudzījse vien, pazinu
Bebrēniešu jaunus puišus:
Šķībi stāv cepurīte,
Greidi sēd kumeļā.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

12719.

Ievas ziedi, ābel~s ziedi
Lazdas ziedu nepanāca;
Daža laba saimniekmeita
Kalpa meitas nepanāca
Ne ar darbu, ne valodu,
Ne ar skaistu dziedāšanu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

12720.

Ievu ziedi smaršai labi,
Ne bitēm medu nest;
Jaunas meitas dančiem labas,
Ne grūtam darbiņam.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

- 192 -

1. Īvys zīdi smuordam lobi,
Na bit~ēm madu n~est;
Jauni puiši daņčam lobi,
Na gryutam darb~eņam.
426 [Sakstagala pag. Rz].

12721.

Eima, meitas, pieceļam
Tam puišam vezumiņu;
Tam puišam ātri ziergi,
Oša malka vezumē.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

12722.

Ait~a, ļaudis, v~erit~ēs,
Kaids breinums teirumā:
Začeits puisi nūspard~ēja
Ar pakaļas kuojeņuom.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

12723.

Eita, meitas, baznīcā,
Lūdzat Dievu par puišiem:
Puišiem galva nolūzusi
Ozolkroga stedelē.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12724.

Ekur gudri mūsu puiši,
Nāciet, ļaudis, brīnaties:
Pavardā miežus sēja,
Līdumiņu domādami.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

12725.

Edz kur stāv tas puisīts,
Kas citkārt man~ precēja:
Caur cepuri mati līda [auga],
Svārkiem vīles nopuvušas.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

12726.

Es aizvilku vaŗa stīpas
Gar zemnieku puisēniem,
Lai tie nīkst, lai tie zūd,
Lai tie sievas nedabūja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12726¹.

Es iejūdzu pāri puišu,
Brauc~ uz purvu žagaros;
Izbraukāju purvu purvus
Kā ar jauniem kumeļiem.
70 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

12727.

Es iemetu vaŗa naudu
Bērstelnieku pagastā,
Lai rūsēja, lai pelēja
Bērstelnieku veci puiši.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1. Iemetam vaŗa naudu
Viesieniešu tīrumā,
Lai rūsēja, lai pelēja
Viesieniešu dzeltainītes.
Iemetam zelta naudu
Lauteriešu tīrumā,
Lai spīdēja, lai vizēja
Lauteriešu dzeltainītes.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Es ievēlu rudakmeni
Rendenieku novadā,
Lai norud Rendu puiši
Kā rudejis akmentiņš.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

12728.

Es izgāju ciemu ciemus,
Lāga puiša neredzēju,
Tādi vien sēņu sulas,
Sila peku lauzējiņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

12729.

Es jums saku, jaunas meitas,
Puišus labi glabājiet:
Liekat darvas muciņā,
Laižat jūras dibinā,
Lai tie rūc, lai tie kauc,
Lai nedzird meitu balsi.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12730.

Es klausos, es klausos,
Kas aiz kalna velējās:
Ciema puiši zirgus kūla,
Aiz astītes turēdami.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es čūdos, es brīnos,
Kas aiz kalna velējās:
Precenieki zirgus kūla,
Ka tie labi netecēja.
296 [Kursenē (Jaunsaules pag. B)].

12731.

Es klausos, es klausos,
Kas tik skaisti velējās:
Nētķeniešu tēva dēli
Velē savas līgaviņas.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 193 -

1. Ganīdama klausījos,
Kas tur skaņi velējās:
Robežnieki sievas kūla,
Pie stubura piesējuši.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12732.

Es klausos, es klausos,
Kas tik stipri velējās:
Meitu māte meitas kūla,
Aiz matiem turēdama.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Es dzirdēju kaimiņos
Ik rītiņa velējam:
Kaimiņš savas dailas meitas
Ar vālīti augšām cēla.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

2. Ik rītiņus es dzirdēju
Lejniek~ tauri taurējam:
Lejnieks savus slinkus puišus
Ik rītiņus uztaurēja.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

12733.

Es mātei viena meita,
Visa laba gribētāja:
Ik rītiņus sviesta maizi,
Ik vakarus jaunu puišu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Viens dēliņš tēvam bija,
Visa laba gribētājs:
Rītiem grib sviesta maizes,
Pusdienā siltas putras,
Pusdienā siltas putras,
Vakariem jaunu meitu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

12734.

Es meitiņa kā puķīte,
Sarkans rožu vainadziņš;
Tik vien man vainas bija,
Cauri mani lindraciņi.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

12735.

Es nezinu, kas par gadu,
Šogad puiši varen lepni:
Abas rokas kabatā,
Nav vērdiņa maciņā.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

12736.

Es nezinu, kas par vīzi,
Ruden puiši stalti jāj:
Citam naudas ne vērdiņa,
Šķērsu sēd kumeļā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12737.

Es nezinu, kas par vīzi
Šādiem tādiem puisīšiem:
Citiem naudas ne šķiliņa,
Dāldeŗiemi lielījās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Vai vai, kas par gadiem,
Ka tās meitas lepojās:
Nevaid cimdu viena pāŗa,
Simtiem viene lielījās.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

2. Dievs zin, Dievs zin, kas par gadu,
Ka tie puiši varen lepni:
Citam nebij piecu grašu,
Dukātiem lielījās.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

12738.

Es nesviestu vecu vīzi
Griķenieku novadē:
Man pašam žēl nācās,
Ka tā ilgi vazājās.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

12739.

Es puišiem laba daru,
Puiši laba nesaprata:
Sīku olu maisu bēru,
Pret kalniņu kāpināju.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

12740.

Es redzēju bērza celmu
Kūpam vien, nedegam;
Es redzēju goda puisi
Negodāi paliekam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

12741.

Es redzēju nāburg~ puišus
Melnu kuili ecējot.
Ai jūs lieli grēcinieki,
Gaļas tēva mocītāji!
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

12742.

Es redzēju staltu puisi,
Ar cimdiemi alu dzēra;
Kad kundziņš Rīgā sūta,
Tek uz ciemu ragaviņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 194 -

1. Cepurē, zābakā
Jaunu puišu lielībiņa;
Uzmet kungi gaŗu ceļu,
Nava laba kumeliņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12743.

Es redzēju sviķa celmu
Kūpam vien, nedegam;
Es redzēju tautu dēlu
Bez padoma staigājam.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)], 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

12744.

Es redzēju sviķa celmu
Kūpam vien, nedegam;
Es redzēju tautu dēlu
Gaŗ~ augušu, netikušu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es uzgāju oša celmu
Apsvilušu, nedegušu;
Es atradu tēva dēlu
Uzaugušu, nemācītu.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

12745.

Es redzēju sviķu celmu
Kūpam vien, nedegam;
Tas nebija sviķu celmis,
Jaunu puišu dvēselīte.
226 [Kandavā (Tl)].

12746.

Es redzēju sviķa celmu
Kūpējam, nedegam;
Es redzēju tautu dēlu,
Lepnis bija, ne bagāts.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Es redzēju sveķa celmu
Kūpot vien, nedegot;
Es redzēju panāksniekus
Greznus vien, ne bagātus:
Elkšņa vāģi, smilgu rati,
Trim kājāmi kumeliņš.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

12747.

Gana laba šī vasara,
Gana slikta izdevās:
Kumeļš arklu salauzīja,
Ganu meita arājiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

12748.

Ganīdama nolūkoju,
Kā jāj puiši baznīcā:
Tēva dēli vīzītēs,
Kalpu puiši zābakos.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12749.

Gauži raud muižas meitas,
Priekšautiņus cilādamas;
Tur tām govis, tur tām vērši -
Raibajos priekšautos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12750.

Glīti meitas kājas āva,
Kad jāiet ciemiņos;
Kad jāiet maltuvē,
Raud, galviņu saņēmušas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12751.

Guli, guli, lēnais puisi,
Zirgi siles klaudzināja;
Zirgi siles klaudzināja,
Iemauktiņus skandināja.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12752.

Izputējši, iznīkuši
Dzērbeniešu tēva dēli:
Div~ noslīka, div~ nomira,
Div~ Rīgā cietumā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Iznīkuši, izputē(j)ši
Ēveliešu staltie puiši:
Div~ nosisti, div~ pakārti,
Div~ saulē vietējami.
1191 [Ēveles draudzē].

2. Kur tu brauksi, ciema meita,
Ar tiem skalu vāģīšiem?
- Braukš~ uz Rīgu zāļu pirkt,
Puišiem sērga Vidzemē:
Trīs nomira, trīs noslīka,
Trīs kā mēris vazājās.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

3. Pagalam izputēja
N-iešu jauni puiši:
Trīs noslīka, trīs nonīka,
Trīs nomira žēlabās.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

12753.

Izputējse tautu meita,
Siliņā ganīdama:
Kamēr pate ogas ēda,
Vilks apēda kucēniņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 195 -

12754.

Izput~ pate, tautu meita,
Kad tu mani putināji!
Ežai galu notupēji,
Savas rozes ravēdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12755.

Izput~ pate, tautu meita,
Kam tu mani putināji,
Kam tu mani putināji,
Kam to manu brāleliņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12756.

Izstaigāju bērzu birzi,
Lāga rīkstes neatradu;
Izstaigāju kosēniešus,
Krietna puiša neredzēju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Bērzu birzi izstaigāju,
Lāga rīkstes nedabūju;
Izstaigāju meitu pulku,
Brāļam sievas nedabūju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2. Izstaigāju ciemu ciemus,
Lāga puišu neredzēju:
Citi šķībi, citi greizi,
Citi meitu salauzīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12756¹.

Iztālēm es pazinu
Slinku, laisku tēva dēlu:
Uz acīm cepur~ nesa,
Kājas vilka strīķēdams.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

12757.

Jaunas meitas kazu slauca,
Zem tiltiņa tupēdamas;
Citas slauca skotelē,
Citas brunču kabalē(?).
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

1. Jauni puiši ķēvi slauca,
Saldu pienu gribēdami,
Cits cibiņā, cits vāciņā,
Cits uz maizes gabaliņa.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2. Rožustūŗa kluču bungas
Ķēvi slauca siliņā:
Cits ar cibu, cits ar vāku,
Cits ar maizes garoziņu.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

12758.

Jaunas meitas ogas lasa,
Apakš apses tupēdamas.
Pērkons spēra, apse lūza,
Noskrej meitas grabēdamas.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

12759.

Jauni puiši aizmiguši
Smalku lazdu krūmiņā;
Jaunas meitas atradušas,
Aveniņu domādamas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12760.

Jauni puiši, auzu skara,
Tie bij vienu daiļumiņu:
Puišiem liela lielībiņa,
Auzām gaŗa čaumaliņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12761.

Jauni puiši bandenieki,
Kur likāt bandu naudu?
Bandu nauda izkūpēja
Sūrajā tabakā.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

12762.

Jauni puiši Dīva lyudz~e,
Kopūs kuojis sakuoruši:
Atlaid~, Dīv~eņ, itū reizi,
Vairuok m~eitu nadzonuošu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12763.

Jauni puiši Dievu lūdze
Pa visām baznīcām,
Ne par rokas, ne par kājas,
Par meitiņu dvēselēm.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Svētdien iešu baznīcā
Par visiem Dievu lūgt:
Par priedēm, par eglēm,
Par veciem puisēniem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12764.

Jauni puiši mutes deva
Pelēkam akmeņam,
Domādami meitu māti
Ar pelēku villainīti.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)]. 166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jaunas meitas mutes deva
Pelēkam(i) akmeņam,
Domādamas dēlu māti
Ar pelēku villainīti.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

- 196 -

2. Jauni puiši klanījās
Pelēkam akmeņam,
Šķita meitu māmuliņu
Ar pelēku villainīti.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

12765.

Jauni puiši satecējši
Pie kāpostu kubuliņa,
Domādami meitu māti
Ar balto vilnātnīti.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Jauni puiši piesastāja
Pie kāpostu kubulīša,
Domādami jaunu meitu
Ar vizuļu vaiņadziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12766.

Jauni puiši sirdis slēdza
Pelēkā akminā;
Jaunas meitas gaŗām gāja,
Plīst akmins spraukšēdams.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12767.

Jauni puiši zirgus jāja,
Aiz ausīm turēdami.
Kam, Dieviņi, zirgus devi,
Kad nedevi iemauktiņu?
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

12768.

Jauni puiši zirgus jāja,
Pie ausīm turēdami.
Kur, puisīti, bandu liki,
Kad nav stangu iemauktiņi?
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

12769.

Jauni puiši zirgus jāja,
Aiz ausīm turēdami.
Padodiet(i), jaunas meitas,
Jele lūku nodariņu!
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

1. Jauni puiši arājiņi
Aiz astītes zirgus tura;
Jaunas meitas, ganīdamas
Arājiņus žēlojat,
Brunčiem vīli noplēsušas,
Dodat zirgu pavadiņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Puiši jāja pieguļā,
Nav zirgiem pinekliņu.
Eit, māsiņas, padodiet
Jele lūka nodariņu!
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

12770.

Jūgsim puišus ragavās,
Brauksim mežā žagaros;
Jaunas meitas gaŗām gāja,
Žagariņus cilādamas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12771.

Kam tās kurpes nečīkstējšas,
Kam vizuļi neskanējši,
Es atrastu tautu dēlu
Vagas galā aizmigušu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12772.

Kāda koka tas ērkuls,
Ko sviež meitas pabeņķē?
Kāda vaina tam puišam,
Kam griež meitas muguriņu?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12773.

Kaimiņenes divas meitas,
Abas lielas medinieces:
Izmedī(j)šas kreima ķērni,
Tad aizgāja govju slaukt.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

12774.

Kaimiņ~ mātei piecas meitas,
Visas piecas amatnieces:
Divas bur(v)es, divas zagles,
Piektā ķērnes laizītāja.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

1. Nāburgam divas meitas,
Abas lielas amatnieces:
Viena bija sviesta zagle,
Otra pautu lasītāja.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12775.

Kaimiņ~ puiši nabadziņi
Kuili jāja baznīcā;
Mūs~ bāliņi bagātnieki
Apsedloja bērus zirgus.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12776.

Kaķīts vilnu plucināja,
Aizkrāsnē tupēdams;
Mūsu meitas nevīžoja
Pašas aust villainītes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 197 -

12777.

Kālabad nātriņai
Nava rūme žogmalē?
Kālabad māsiņai
Navaid rūme novadā?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

12778.

Kālabad šovasar(u)
Nava silta vasariņa?
Rozes auga, neziedēja,
Meitas puišus nemīlēja.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

1. Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Šogad sēra vasariņa;
Laukā puķes neziedēja,
Meitas puišus nemīlēja.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

2. Vai Dieviņ, šovasar
Nelaimīga vasariņa:
Vilks apmīza purva bērzu,
Meitas puišus nemīlēja.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

12779.

Kas āzīti lopu sauca,
Kas puisīti cilvēciņu?
Āzīts koka grauzējiņš,
Puisīts meitu smējējiņš.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

1. Kas kaziņu lopu sauca,
Kas meitiņu cilvēciņu?
Kaziņ~ sētas lēcējiņa,
Meitiņ~ puišu smējējiņa.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kas vilciņu lopu sauca,
Kas puisīti cilvēciņu?
Vilciņš lopu plēsējiņš,
Puisīts meitu smējējiņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

12780.

Kas bucīnu lopu sauca,
Kas puišeli cilvēcīnu?
Bucīns lēca augstu žogu,
Puisis jāja tāļu ceļu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

12781.

Kas kaziņu lopu sauca,
Kas meitiņu cilvēciņu?
Kas kazai žogu rauga,
Kas meitai novadiņu?
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

12782.

Kas nu būs, kas nebūs,
Meitas puišus nemīļo?
Citus puišus gan mīļo,
Mūsu Janku nemīļo.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

12783.

Kas tā tāda liela lanka
Bez bēraju kumeliņu!
Kas tā tāda liela muiža,
Nav neviena jauna puiša!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

12784.

Kas tos jūsu puisīšos
Kā tabaka repīšos!
Redz kur stalti mūsu puiši,
Zied kā āra purenīši!
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

12785.

Kas teku taisīja
Uz Zagu māju?
Jānītis taisīja,
Jūlīti lenkdams.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12786.

Kas to teku nomīdīja
Ar tām koka tupelēm?
Mūs~ kaimiņu jauni puiši,
Pie meitām staigādami.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

12787.

Kas tur dzied, kas tur dzied?
čuras dzied, čuras dzied.
Kā tās čuras nedziedās,
Kazu piena piedzērušas!
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

1. Kas tur kliedza, kas tur brēca
Viņā upes maliņā?
Piņņi kliedza, piņņi brēca,
Ķēves pienu piedzēruši.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

2. Klausāties, mazi bērni,
Kas tur dzied aizceplē:
čuras dzied, čuras dzied,
Kazas piena piedzērušas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 198 -

12788.

Kas tur kliedza, kas tur bļāva
Viņā meža maliņā?
Vārna plēsa piegulnieku,
Miežu vārpu domādama.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. Kādus ērmus es redzēju
Viņā lauka galiņā:
Vārna pēra grābējiņus,
Pie matiem turēdama.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12789.

Ķīvītīnis gaisā skrēja,
Cīkstēdamis, vaidēdamis;
Tā skrej puišu dvēselīte
Pēc jaunāmi meitīnām.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

12790.

Kliba mana kājiņa,
Nevaru iet;
Ieraugu puisīti,
Tad varu dancot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12791.

Ko darīja resnā Trīna,
Ka darbiņa nedarīja?
Citas meitas paļājot,
Savu laiku noslinkoja.
383 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12792.

Ko jūs, meitas, lielāties,
Kas jau jūs nepazina?
Viena pate karotīte,
Ar sūnām apauguse.
235 [Abavas muižā (Grenču pag. Tk)].

12793.

Ko nāciet, Rīgas meitas,
Kurzemē slotas griezt?
Vai bērziņis nelapoja
Rīgas ceļa maliņā?
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

1. Kā tu nāci, Rīgas meita,
Šai zemēi slotu griezt?
Mūsu bērzi nelapoja
Sudrabiņa lapiņām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12794.

Ko, puisīti, tu lieliesi,
Kas vells tevi nezināja?
Tik tevim miežu rudzu,
Vienā cimda īkšķītē.
226 [Kandavā (Tl)].

12795.

Ko, sunīti kaulastiņ,
Tukšu mežu lādināji?
Ko, puisīti lētdabīti,
Tukšu maku skandināji?
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

12796.

Ko tie kraukļi kraucināja,
Ko žagatas žadzināja?
Ropalnieki, līmas šūbas,
Pa krūmiem vazājās.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Ko tie kraukļi kraucināja,
Ko žagatas žvadzināja?
Biksēriešu vecu meitu
Pilni krūmi piebāzīti.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

12797.

Ko tie puiši, blēži, dara
Visu cauru vasariņu,
Pa peļķēm staigādami,
Vardulēnus lasīdami?
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12798.

Ko tie puiši labu dara
Šai baltāi saulītēi?
Saveŗami diedziņā,
Pakaŗami skurstenī.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12799.

Ko tie puiši laba dara
Šī baltāi saulītē?
Ziemu beņķus nogulēja,
Pavasaru atmatiņas.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

12800.

Ko tu, puisi, tūļojies
Apar [=apkārt] savu kumelīnu?
Stundu laika zirgu jūdza,
Vēl grožīns neuzlikts.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12801.

Kopā meitas sagājušas,
Par puišiem vien runā;
Būt~ jel viena tā sacījse:
Aužam baltas villainītes!
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

- 199 -

12802.

Kriņģele, pijole
Bajāra meita:
Kā kriņģele saliecās,
Kā pijole nocīkstēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12803.

Kroga meita dižin daiļa,
Uz ripām(?) stāvēdama;
Tij novilka dažam svārkus,
Dažam maku izkratīja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12804.

Krustu metu, Dievu lūdzu,
Cauri gāju Jelgavai:
Jelgavnieki jodu ļaudis,
Ik dieniņas ķīvējās;
Ik dieniņas ķīvējās,
Ik mandegas tiesājās.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12805.

Kur tās vārnas pulkos skrēja,
Tur tās raibas žagatiņas;
Kur tās meitas pulkos gāja,
Tur tās puišu dvēselītes.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

12806.

Kur tu augi, puiša lempi,
Ka es tevi neredzēju?
Pirtī augi, palāvē,
Pa lodziņu ēdināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12807.

Kur tu brauksi, meitenīte,
Ar tiem skalu vāģīšiem?
Braukš~ uz Rīgu sūdzēties,
Puiši mani niecināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Kur, puisīti, tu važoji
Ar tām skārda kamanām?
Braukš~ uz Bausku tiesāties,
Meitas mani plucināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Kur tu teci, cielaviņa,
Ar tām kārkla vīzītēm?
Tek~ uz muižu sūdzēties,
Puiši mutes man nedeva.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

12808.

Kusti, kusti, ūdens zāle,
Ūdens tevi kustināja;
Tā kustēja puišu sirdis
Uz jaunāmi meitenēm.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

12809.

Labi puiši nomiruši,
Krami vien atlikuši;
Kad kundziņš tiesu prasa,
Kramus vien grabināja.
216 [Ventspilī].

12810.

Lai bagāti, kas bagāti,
Ķeipenieši, tie bagāti:
Egļa bomji, dzelžu dakšas -
Kunga kaudzes plēsējiņi.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12811.

Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt~ mazam puisīšam:
Daudz naksniņas pārgulēja
Pie meitiņas kājiņām.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

12812.

Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt~ mazam puisēnam:
Stāvu pupus nekacēja,
Gulu gāzt nevarēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 190 [Kuldīā].

12813.

Lai bij laime, kam bij laime,
Tam puisim, tam bij laime:
Tam izauga piecas vārpas
Viena salma galiņā.
Kā tam bija neuzaugt,
Tam ar pulka vajadzēja:
Piecas brūtes pagastā,
Vēl deviņas Jelgavā.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

1. Jānītim brālītim
Piecas kaudzes tīrumā,
Piecas maukas kaimiņos,
Visas piecas jābaro.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 200 -

2. Nevienam tāda laime,
Kāda laime Pidriķam:
Tam uzauga piecas vārpas
Vienā salma galiņā.
Tam vienā rudenī
Piecas sievas barojamas.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

12814.

Lai bij skāde, kam bij skāde,
Puisim skāde notikuse:
Pašu Jāņu vakariņu
Vilks nokoda kumeliņu.
Lai kumelis, kur kumelis,
Ruden sievu nedabūs.
226 [Kandavā (Tl)].

12815.

Lai bij slinki, kas bij slinki,
Tie puisīši, tie bij slinki:
Ragutiņas sētā cīkst,
Kumeliņi stallī zviedz.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

12816.

Lai puisīti vells baŗoja,
Es puisīti nebaŗoju:
Es puisīti nobaŗoju,
Citai sānus sasildīja.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

12817.

Lepni lepni mūsu puiši,
Jūs man zobu nerādiet;
Ņemšu kādu pagalīti,
Es jums zobus parādīšu.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

12818.

Lepni lepni mūsu puiši,
Stāvi vācu deguntiņi;
Divas brilles uzlikuši,
Neredz pašu gana meitas.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

12819.

Maza maza pagalīte
Vidū gaisa [gaiši] zvērojās;
Tā zvēroja puiša sirds
Pret jaunāmi meitiņām.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Maza maza pagalīte
Vidū gaisa zvērojas;
Tā nebija pagalīte,
Tā bij puiša dvēselīte.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

12820.

Mazi mazi tie puisīši
Kā tie rudzu dundurīši,
Pie kumeļa trepes lika,
Pie arkliņa pakāpienus.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

12821.

Meitiņām, māsiņām,
Auzu maize vācelē,
Auzu maize vācelē,
Kuņas kāja pavalgē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12822.

Minu, minu, ko es minu
Pa savāmi kājiņām?
Minu tautu netiklīti,
Bērzu kluci dēvēdama.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

12823.

Mūs~ mājās kuplas liepas,
Smuidri, gaŗi ozoliņi;
Kaimiņosi melli elkšņi,
Nokaltuši vītoliņi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

12824.

Muižas meitas glupas bija,
Nepazina jaunu puišu:
Melnu bulli nobaroja,
Jaunu puisi domādamas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12825.

N-nieki, badakāši,
Kuņu kāra kārklienā.
Nebij kuņa pussutuse,
Gāja tauku tecināt,
Cits ar vecu pastaliņu,
Cits ar maizes garoziņu.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

1. Pēternieki, zvēra ļaudis,
Kuņu kāra skurstenī.
Vēl nebija pussutuse,
Sāka taukus tecināt;
Vēl nebija puspuvuse,
Sāk kauliņus skrubināt.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

2. Igaunīts, vella bērns,
Kuci kāra ābelē;
Kuces gaļas paēdies,
Kaulus lika kulītē.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

- 201 -

12826.

Ozolnieki bagāti,
Zābaki kājās,
Zilām drānām,
Sudraba kņopēm,
Bērs kumeļš stallī,
Pātaga vadzī;
Dirsu meta gaisā.
Ercognieki nabagi,
Pastalas kājā,
Līka ķēve stallī,
Berza runga kaktā;
Kad jūdza arklā,
Kūleni meta.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

12827.

Driconīši, bagaturi,
Blīnu jumtu nūjumē.
Cikuom poši pa krūdzeņu,
Ubogs blīnus nūlasē.
435 [Latgalē].

12828.

Kokorīši, bagaturi,
Dasu sātu sataisēja.
Cikuom poši pa kuozām,
Suņi sātu izvolkuoja.
435 [Latgalē].

12829.

Muol~īškīši, bagaturi,
T~eļa putrys dzāruojeņi;
L~eiksnīši, nabadz~eņi,
Kas svātdīnis olu dora.
4223 [Višķu pag. D].

12830.

Pēternieki bārdas brauka,
Slampenieces ieraudzījši.
Vai jūs braukāt, vai nebraukāt,
Jūs jau viņas nedabūsat.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

12831.

Saušakolna bolta koza
Duobūlā gan~ējuos:
Ļipanskajūs s~ērmais uozs
Ļipu vīn kustynuova.
4223 [Višķu pag. D].

12832.

Jānīti, brālīti,
Iesim skrieties!
Tev klibs ērzelis,
Man kliba ķēve.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

12833.

Vilītim, brālītim,
Alva acis, vaŗa kājas:
Dzinās meitu, nepanāca,
Ar acīm neredzēja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

12834.

Jānīts, brālīts, Rīgā
brauca
Tumšu bēru kumeliņu;
Līzīte, māsiņa, pretim tek,
Abas kājas kapādama.
Kapā, Līzīt, nekapā,
Tu jau Jāņa nedabūsi!
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

12835.

Jānīšam, brālīšam,
Trīs brūtītes cerējamas.
Ar to vienu Rīgā brauca,
Ar to otru baznīcā,
Ar to visumīļāko
Sēklu veda tīrumā.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1. Anniņai, māsiņai,
Trīs brūtgāni cerējami.
Ar to vienu Rīgā brauca,
Ar to otru žagaros;
To trešo paturēja
Par mutītes devējiņu.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

12835¹.

Siguldieši buļļu pieres
Še nāk meitu lūkoties;
Še ir puiši, še ir meitas,
Buļļu pieres nevajag.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

12836.

N-am daudzi naudys,
Kai vysim vuocīšim;
Kad atguoja rudin~s~ laiki,
Ap muorkim linu zoga.
4271 [Rēzeknes apr.].

12837.

Kociņam divas meitas,
Viena pati karotīte;
Ir tā pate noskretuse,
Sēņu sulu strubinot.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

- 202 -

12838.

N-os [nāburgos] divas meitas,
Viena pate karotīte;
I to pašu krancis nesa
Pa lodziņu istabā.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

1. čūliņam viena meita,
Viena līka karotīte;
Ir to pašu suņi vilka
No pabeņķa smilkstēdami.
296 [Kursenē (Jaunsaules pag. B)].

12839.

N-os divas meitas,
Viena raģe, otra doļa.
Kad tā raģe precēsies,
Tad tā doļa nomausies.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12840.

Dreimanim divi puiši,
Abi divi cilājami;
Ar muldiņu pirtī brauca,
Ar ecēšu istabā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. N-os pieci puiši,
Visi pieci neveseli;
Ar muldiņu pirtī šļūca,
Ecēšām braucījās.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

12841.

Dzērbenietes, gaŗvēderes,
Kājām tek baznīcā;
Nētķenieši savas meitas
Kamanās vizināja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

12842.

Dricuonīši dričus mola,
Strūžuonīši kastereišus;
Pil~cīnīši, buol~el~eņi,
Teirus rudzus rytynuo.
4271 [Rēzeknes apr.].

12843.

Anniņa dzieda
Vāciešu starpā,
Jānīts klaigā
Kārklienā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12844.

Grienvaltiešu jauni [veci] puiši
Staigā ausis nolaiduši;
Kad ierauga iecavnieces,
Saceļ ausis kā lemešus.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Ūja velni N-nieki,
Rāpu līda gar rubezi,
Ieraudzīja meženieces,
Izceļ ausis kā lemešus.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

12845.

N-iešu kluču muldas
Aiz eglēm zīlējās;
N-iešu dzeltānītes
Uz ezara velējās, -
Zīžu krekli, zelta vāle,
Sidrabiņa velētava.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12846.

Lakstenieši lakstīt laksta,
Zvidzenieši zviedzin zviedz;
Mani balti bāleniņi,
Ne tie zviedze, ne lakstīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12847.

NN māte savu dēlu
Treju grožu galā sēja;
Visus trejus pušu rāva,
Pēc meitām dzīdamies.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12848.

Ūzenieki mani sauca:
Pagaid~, daiļā abgunstniece!
Ai, daiļaja abgunstniece
Ne galviņu neatgrieza.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

12849.

Kurzemnieku melni gaiļi
Staigā, spārnus nolaiduši;
Vidzemnieku vistiņām
Apzeltīti cekuliņi.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

12850.

Mežinieku melni puiši
Caur krūmiem raudzījās;
Džūkstenieku baltas meitas
Kā puķītes ziedēt zied.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12851.

Suntelnieki, ropelnieki,
Tie bagāti maizes tēvi:
Mājā ceplis, mežā malka,
Rīgā rudzi spīķerī.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 203 -

12852.

Blintenieki, nabadziņi,
Malkas veda Liepājā.
Dabon diķi vezumā,
Brauc mājā kaudamies.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12853.

Jānīšam, nabagam,
Liela skāde notikuse:
Mīļākā Vāczemē
Uz smildziņas nodūrās.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

12854.

Palsmaniešu ozoliem
Spradži lapas noēduši;
Rancēniešu liepas aug
Krūzētām lapiņām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Viņas puses ozoliņi
Salnas kosti, rūša ēsti;
Šai pusē liepu rinda
Sudrabiņa lapiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12855.

Korveniešus pārstaigāju,
Vāģiem ilkšu neredzēju:
Korveniešu laiski puiši
Vāģiem ilkses nograuzuši.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

12856.

Ziemeļami pieci puiši,
Vieni paši apausīši.
Kad vajdzēja zirgu jūgt,
Cits no cita raustījās.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

12857.

Pēterīti, pekainīti,
Nes meitām launadziņu!
Meitas tev šūdinās
Peļu ādas kažociņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

12858.

Pienavnieku puisēniņi
Nomīzuši pļavas stūri;
Ne tur auga zaļa zāle,
Ne sarkans āboliņš.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12859.

Taurupē rozes zied,
Āderkasā magonītes,
Tai vecā Plāterē
Nodzeltējšas kliņģerītes.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

12860.

Basenieki, rudāzīši,
Neminat āboliņu!
Lai stāv balts āboliņis
Gudenieku aitiņām.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12861.

Ķesters sauca, ķesters brēca;
Kas tos miežus nogulēja?
Jēpis miežus nogulēja,
Ar Anniņu spēlēdams.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12862.

Kurzemnieki savas meitas
Sapinuši zediņos;
Šejnes puiši izraušīja,
Ar suņiem kaudamies.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Kurzemnieki savas meitas
Zediņosi sastādīja;
Vidzemnieku jauni puiši
Gaŗām gāja dziedādami.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

12863.

Kurzemnieki savas meitas
Zem tiltiņa pabāzuši;
Vidzemnieki izvilkuši,
Par vardēm domādami.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Piebaldzietes savus puišus
Patiltē sabāzušas;
Cirstēnietes izvilkušas,
Par vēžiem domādamas.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

12864.

Viesēnieši savas meitas
Tirgū veda pārdodami;
Lauterieši nopirkuši,
Linu podu dēvēdami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12865.

Piebaldzēni, žigli vīri,
Ar zirgiem blusu ķēra:
Vēl tās pašas nenoķertu,
Ja vēl divi nedanāktu.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

- 204 -

12866.

Kārtužnieki zemi resni,
Pie kumeļa trepes lika;
Nītaurieši tievi gaŗi,
Stāvu lēca kumeļā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12867.

N-os [nāburgos] seši puiši
Stiliņģie barojami.
Ejam visas, mēs māsiņas,
Laižam viņus klajumā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Upmaliešu stalti puiši
Steliņģi barojās.
Iesim, meitas, izjāsim
Ar visiem iemauktiem.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12868.

Ogrēnieši zili melni,
Pa kārkliem vazājās;
Ērglēnieši vārnas šāva,
Nošauj vienu ogrēnieti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Kurzemnieki savas meitas
Pa krūmiem sadzinuši;
Vidzemnieki nošāvuši
Par vārnām, žagatām.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

12869.

Bebrēnieši, zirgu zagļi,
Kungam zirgu nozaguši;
Darba dienu gaļu ēde,
Svētdien kaulus skrubināja.
18 (Meņģelē).

12870.

N-os slinkas meitas,
Pa lodziņu mēslus bēra;
Pa lodziņu mēslus bēra,
Stupes meta pabeņķē.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

12871.

N-os [kaimiņos] slinkas meitas,
Piecas gāja govju slaukt;
četras pupus kustināja,
Piektā asti studzināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12872.

N-os slinkas meitas,
Suni sūta govis slaukt.
Suns iegāja laidarā,
Asti vien kustināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12873.

Kalngalnieši spīdēt spīd,
Melngalnieši melnēt meln;
Kalngalniešiem saule spīd,
Melngalniešiem mēness riet.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

12874.

Suntalnieku stalti puiši,
Jūs tik daudz nesmejiet!
Es pie jūsu deguniem
Zelta trepju netaisīšu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

12875.

N-īši, stipri v~eiri,
Jeurmalī v~ēzi kava;
V~ēl šis, škelms, nabādava,
Ūsys vīn škurinava.
422 [Līvānu pag. D].

12876.

Openieši, stipri vīri,
Piecatā odu kāva;
I to pašu nenokautu,
Ja nelūgtu jaunroziešus,
Ja nelūgtu jaunroziešus,
Lai tie nāk palīgā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12877.

N-ieši, stipri vīri,
Pieci vienu odu kava;
Ir tad vēl nenokautu,
Ja pie mieta nepiesietu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Laucenieku jauni zēni
Viena oda nenosita;
Dasējuši pie sētmala,
Ar pātagas plucināja.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

2. Kurzemnieki, jauni puiši,
Pieci vienu zaķi šāva;
Tad nebūtu nošāvuši,
Kad nebūtu piesējuši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3. Piebaldzēni, stipri vīri,
Trīsdeviņi āzi kava;
Vēl āzīša nenokautu,
Ja pie sētas nepiesietu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 205 -

12878.

N-nieki, stipri puiši,
Pieci vienu uti kava;
Izkavās, apnikās,
Vēl tā dzīva vazājās.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Ancinieku jaunas meitas
Piecas vienu blusu kāva.
Visas piecas nogurušas,
Vēl blusiņa spārdījās.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Elejnieki, čučelnieki,
Pieci vienu blusu kava.
Kad tā blusa palēcās,
Tad tie visi brīnējās.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

12879.

Nāburgam tādi puiši
Kā tie ziemas sivēntiņi;
Kuŗu reizi pāeduši,
Uzmet pumpu mugurā.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

12879¹.

Turaidieši, tāšu bikses,
Ar teļiem Rīgā brauc.
Kā tās tāses grabēt sāka,
Tad tie teļi spriņģot sāka.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

12880.

Piebaldzēni, teļa purni,
Miežus sēja pavardā;
Drustēnieši, bāleniņi,
Ar piešiemi izspārdīja.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

12881.

Vangalnieši tiltu taise
No vecām siekstām;
Mūs~ bāliņ~ tiltu taise
No jaunem dāldrem.
Mūs~ māsiņ~s pāram gāj~
Kā saulits spiglodam;
Vangalnieši raudzedam
Asariņas bierdinej~.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12882.

Jaunmuižieki, čīkutiņi,
Trīs vienā ķēvītē;
Gudenieku puisēniem
Ikvienam kumeliņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12883.

Plāteriešus cauri gāju,
Vienas vardes neredzēju:
Plāterieši apēduši.
Par vēžiem domādami.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

12884.

Nāciet, ļaudis, skataities,
Kādi ērmi pasaulē:
Cūka puisi piegulēja
Mazajāi tērcītē.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

12885.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi žagaros:
Krupis puisi purināja,
Pie ausīm turēdams.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

12886.

Nav ne nieka, nav ne nieka
No Vidzemes puisēniem!
Sit pierē, grūd mucā,
Ved uz Rīgu pulverī:
Rīgas kungi izšaudīs,
Pa ielām staigādami.
1311 [Apē (Vlk)].

12887.

Nav ne nieka, nav ne nieka
No tiem mūsu puisīšiem,
Šaujiņā saberžami,
Vējiņā palaižami.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12888.

Nav odziņu tai mežā,
Ne odziņu mētariņu;
Nav meitiņu tai ciemā,
Ne meitiņu māmuliņu.
198 [Saldū].

12889.

Ni myužam pūriņam
Zaļi zīdi nazīdē;
Myužam puiškins nu meitiņas
Loba vuorda nadzērdē.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 206 -

12889¹.

Nebūs labi, nebūs labi
Āža raga pūtējam:
Šī devīta vasariņa,
Galvas nauda nemaksāta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12890.

Nadūd Dīvs tuodu meitu,
Kuodys meitys vyškonīšu:
Pīpļaun sauvi, nūlīk sauvi,
V~erās pošys spīģelē.
4223 [Višķu pag. D].

12891.

Naz kū myusu bolta ruoža
Ni zaļoi, ni lopoi;
Naz kū myusu bruoļu muosa
Ni runoi, ni smejas.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

12892.

Neveiklītis meitu gaida,
Smildzienā gulēdams.
Guli, guli, neveiklīti,
Jau meitiņa gabalā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Netiklītis meitas gaida,
Ceļmalāja gulēdamis.
Piecelies, netiklīti,
Sen meitiņas pagājušas,
Sen meitiņas pagājušas
Gaŗām tevim dziedādamas,
Gaŗām tevim dziedādamas,
Raibus cimdus adīdamas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12893.

No acīm vien pazinu,
Kas bij bargs tēva dēls:
Platas acis, šķības lūpas,
Pazemīgi lūkojās.
1311 [Apē (Vlk)].

12894.

No tālienes es pazinu
To teicamu tēva dēlu:
čīkstēj~ kauli staigājot,
Klabēj~ zobi runājot.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12895.

No tālienes es pazinu
Stalta puiša gājumiņu:
Nokrīt svārki, kažociņš,
Dūkstī jauna cepurīte.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12896.

No virsa meitiņa
Sprēgāt sprēgā;
Apakša nedeg
Ne dedzinama.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

12897.

Odi ēda tautu dēlu,
Bizenēt bizenēja;
Lai jo [=viņu] ēda ar velniem,
Kam tas arti nemācēja!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12898.

Pāri lecu puisīšam
Kā tam sila čakārņam;
Ciš ciš, sila čakārnīti,
Nepārplēs lindracīn~s!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12899.

Pasasmēju smiekliņam,
Kā smieklam nesasmiet:
Jaunu zēnu cepurīte
Iekrīt cūku silītē.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12900.

Pieci vilki krūmos lēca,
Sešus zaķus izbaidīja.
Tie nebija seši zaķi,
Tās bij ciema zeltainītes.
396 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12901.

Pieci vilki kuili vilka
Pa ābola līdumiņu;
Lai tie vilka ar velniem,
Tas bij tautu netiklīts.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12902.

Pūš, puisīti, āža ragu,
Ellē tava dvēselīte,
Ellē tava dvēselīte
Āža raga galiņā.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

12902¹.

Pūš, puisīt, vaŗa tauri,
Kalniņā stāvēdams;
Kad nebija vaŗa taures,
Pūš vecā zābakā!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 207 -

12903.

Puika puika, mīlē mani,
Neēd maizes trīs dieniņas!
Duraks bija, paklausīja,
Dzīvo tukšu vēderiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12904.

Puišeli, punduri,
Griez meitai ceļu,
Lai meita rotā
Pa savu ceļu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

12905.

Puiši gāja pa tīrumu,
Kā puteņi griezdamies.
Kā tiem būsi negriezties,
Suņi bikses plucināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12906.

Puiši manim nieku prasa,
Kur bij manim niekus ņemt?
Lien, puisīti, tu krāsnī,
Es pa spelti niekus teikšu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

12907.

Puiši mani mīļu tur(a),
Es puisīšus vēl mīļāk(i):
Vienu pāri arklā jūdzu,
Otru pāri ecēšās.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Lai bēdāja, kas bēdāja,
Es par puisi nebēdāju.
Vienu pāru arklā jūdzu,
Otru jūdzu ecēšās,
Trešo pāru pataupīju,
Ko braukt mežā žagaros.
Izbraukāju puru purus
Kā ar jauniem kumeļiem.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

12908.

Puiši mani mīļu tura,
Es puisīšus vēl mīļākus:
Savērdama diedziņā,
Pakaŗ~ šķores galiņā.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

12909.

Puiši nesa meitu dēļ
Trim stūŗiem cepurīti;
Es nenestu puišu dēļ
Ne vītola vaiņadziņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

12910.

Puiši, puiši, kas tie puiši,
Kas to puišu nepazina?
Apēduši melnus strazdus
Zaļās kalna priedītēs.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

12911.

Puiši, puiši, kas tie puiši,
Kas to puišu nezināja?
Rīgā zaga pīpes kātus,
Cēsīs zelta lukturīšus;
Valmierai cauriedami,
Leišam cūku nozaguši;
Limbažos birzmalā
Nokavuši, apēduši.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Lai ir meitas, kur ir meitas,
Nāburgos daiļas meitas:
Rīgā zagti zābaciņi,
Valmierā krinoliņi;
No Maskavas pārnākdamas,
Žīdam nastu nozagušas;
Kalna kroga Ķēķītē,
Tur to nastu dalījušas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Puiši, puiši, kas tie puiši,
Kas to puišu nezināja?
Rīgā zaga pīpes kātus,
Cēsīs skārda lukturīšus;
No Valmieras pārnākdami,
Leišiem cūku nozaguši.
Lai tā cūka, kur tā cūka,
Kur deviņi sivēniņi!
358 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12912.

Puišu dēļ, jūs meitiņas,
Ienaidiņa neturat:
Rudzi, mieži, tie nosala,
Puišu sēkla nenosala.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

12913.

Puisi puisi, lingu lāci,
Tev nav labas pātadziņas,
Tu iesēji vecu auklu
Vecas vabas galiņā.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

- 208 -

12914.

Puisi puisi, plukatiņi,
Nenāc meitu pulciņā:
Meitas tevi nūjām kūla,
Suņi draiskas dricināja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12915.

Puisīšam, brālīšam,
Div~ nelaimes gadiņā:
Pavasari zirgs nosprāga,
Ruden sievu nedabūja.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Bēda bēda tev, puisīti,
Bēda bēdas galiņā,
Ruden bija sievas bēda,
Pavasar maizes bēda.
1311 [Apē (Vlk)].

2. Meitiņām, māsiņām,
Div~ sirdsēsti gadiņā:
Pavasari jērs nosprāga,
Ruden vīru nedabūja.
190 [Kuldīā].

3. Nāburgos Pēteŗam
Div~ bēdiņas gadiņā:
Pavasar zirgs nosprāga,
Ruden sievas nedabūja.
Pēterīt, bālelīt,
Klausi manu padomiņu,
Dabūs~ jaunu līgaviņu,
Dabūs~ jaunu kumeliņu:
čigānam Kristapam
Vakar meita piedzimuse:
Tu varēsi izaudzēt
Sevim daiļu līgaviņu;
NN muižas aitganam,
Tam bij brangi kucēniņi;
Tu varēsi izaudzēt
Sevim bēru kumeliņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12916.

Puisīšam, brālīšam,
Div~ sirdsēsti gadiņā:
Ņem līgavu, tā nenāca,
Sēj miezīšus, tie neauga.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12917.

Puisīšam, brālīšam,
Trīs bēdiņas vasarā:
Zirgu pirka, vilks norēja,
Sievu ņēma, tā nenāca,
Bodē pirkti kamzolīši,
Tie sadega pieguļā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kāda mana dzīvošana,
Kāda kunga klausīšan~?
Pirku ķēvi, vilks apēde,
Ņēmu sievu, tā nomire,
Cūkas manu pļav~ izrake,
Teļi apēd~ siena kaudzi.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2. Jānīšam, bāliņam,
četras bēdas vasarā:
Pirti kūra, tā nodega,
Sievu ņēma, tā aizbēga,
Vienu bērnu vilks aiznesa,
Otru pats nogulēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Anniņai, māsiņai,
četras bēdas vasarā:
Ganos gāja, āzis zuda,
Pirti kūra, tā nodega,
Vīru ņēma, tas nomira,
Pirmo dēlu vilks apēda.
67 [Auļukalnā (pie Drustiem C)].

12918.

Puisīšam, kuilīšam,
Tiem abiem grūts mūžiņš:
Nāk rudens, nokauj kuili,
Nodod puisi zaldātos.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

12919.

Puisītim [Ancītim], nabagam,
Divi bēdas vasarā:
Viena bēda sievu ņemt,
Otra bēda maizi dot.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

12920.

Pulkā meitas dziedātājas,
Nav istabas slaucītājas;
čūska bērnus pirināja
Aiz dorītes pasolā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

12920¹.

Rau kur nāk, rau kur nāk
Jaunu puišu mīlamā,
Runga rokā, našas kājā,
Maša stūŗa nēzdodziņš.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

- 209 -

12921.

Reta reta tā priedīte,
Kam bij viens taisnis zars;
Reti reti tie puisīši,
Kam bij labs tikumiņš.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12922.

Reti reti tie bērziņi,
Kas aug ceļa maliņā;
Reti reti tie puisīši,
Kas nav zirgu mijējiņi,
Kas nav zirgu mijējiņi,
Kas nav meitu brāķerīši.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12923.

Rotājies, rotaliņa,
Kā tev skaisti piederēja;
Tādai vien nepieder,
Govis māva dārziņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12924.

Ruda ruda, puspelēka
Tautu dēla cepurīte,
Rasiņā nomirkuse,
Gana meitas lūkodam.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

12925.

Ruden puiši krogā dzēra,
Zied kā virši tīrelē;
Pavasari izbālējši
Kā celmiņi līdumā.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

12926.

Ruden puiši zābakos,
Ruden cauņu cepurēs;
Kad atnāca pavasars,
Ar bomjiemi jācilā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Pavasari jaunas meitas
Ar svīrēm cilājamas;
Nāk rudenis, lidinās
Kā dzeltenas cielaviņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Ruden puiši, ruden puiši
Kā pelēki vanadziņi;
Pavasari nemaksāja
Vienas auzas sēnaliņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3. Ziemu puiši zābakos,
Melnos ūdŗa kažokos;
Kad atnāca pavasaris,
Vīzēm sloksnas staipījās.
- Vasar meitas sārtas gāja,
Lepni galvas grozīdamas;
Sāk gaudot rudens vējš,
Raud, galviņas nodūrušas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

12927.

Saimenieka meitiņām
Utis bizes noēdušas;
Nabagai sērdienei
Pa plečiem lidinās.
216 [Ventspilī].

12928.

Saimnieks savas vecas meitas
Kalniņā sēdināja.
Mauciet, puiši, zīda cimdus,
Eita viņas sveicināt!
235 [Abavas muižā (Grenču pag. Tk)].

12929.

Saimnieks teica savus puišus,
Kas to puišu nezināja?
Gultā viņiem saule lēca,
Gultā saule norietēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. čaklas čaklas mūsu meitas,
Tāļu tautas daudzināja:
Gultā tām saule lēca,
Gultā saule norietēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12930.

Saimnieks teica savus puišus,
Kas tos puišus nepazina?
Rudzus pļāva raudādami,
Krogā gāja dziedādami.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Saimnieks savu meitu teica,
Kas to šļencku nepazina?
Riju kūla raudādama,
Krogū dzēra dziedādama.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

12931.

Saka puisi gudru gudru,
Kāds puisīša gudrumiņš?
Vilkam deva kumeliņu
Par meitiņas augumiņu.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

12932.

Sakaltuse driķu druva,
Kalniņā stāvēdama;
Tā sakalta, tā savīta
Laiskas tautas jaunas meitas(?).
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 210 -

12933.

Zaļa zīle jumtā līda,
Abus spārnus plātīdama;
Tā raud puiši pēc meitām,
Abas rokas žņaudzīdami.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Zīle dzied, zīle dzied,
Abas kājas kratīdama;
Meitas raud jaunu puišu,
Abas rokas žņaudzīdamas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12934.

Zaļš ozols, brūnas lapas,
Locīties locījās;
Trakas, puisi, tavas domas,
Lielīties lielījies.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12935.

Žagatīna čarināja
Leiša kalna galīnā.
Vai tā bija žagatīna?
Tā bij leiša dzeltainīt~.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Svilpēdama sniedze skrēja
Pār Daugavu siliņā;
Tā nebija sila sniedze,
Tā bij leiša dzeltenīte.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12936.

Žāvas nāca, žāvas nāca,
Kas žāvām miegu deva?
Puiši nāca, puiši nāca,
Kas puišiem meitas deva?
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Žāvi nāk, miega grib,
Puiši nāk, meitu grib;
Žāvi miegu gan dabūs,
Puiši meitu nedabūs.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

2. Žāvas nāk, žāvas nāk,
Kas žāvām miegu dos?
Puiši nāk, puiši nāk,
Kas puišiem meitas dos?
- Kas puišiem meitas liegs?
Puišiem meitas piederēja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12937.

Šīs sētiņas meitiņām
Dvieļus austi nevajaga:
Dzirneklīši noauduši
Gar visām sienmalēm.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

12938.

Šitie puiši pusvācieši,
Pussegloti kumeliņi;
Cik gribēja stalti jāt,
Iejāj~ cūku kūtiņā.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

12939.

Šķībi greizi ildzenieši,
No acīm neredzīgi,
No acīm neredzīgi,
No ausīm nedzirdīgi;
Openieši, gudri vīri,
Kokā olas pirināja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

12940.

Šķiet~ ozolu vēja lauztu
Diža ceļa maliņā:
Tas tautīša tēva dēls,
Gaŗš uzaudzis, netiklīts.
216 [Ventspilī].

12941.

Šķitu vērsi maurojamu
Vidzemnieku tīrumā:
Vidzemnieku jauni puiši
Raudādami artu gāja.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

12942.

Zemi resni N-ieši
Alkšņus cirst nemācēja;
Tievi gaŗi NN-ieši
Ozoliņu birzi līda.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

12943.

Sila malā dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Jauni zēni kūpināja,
Vilka zarnas taisīdami.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

12943¹.

Zila melna vabulīte
Gaisa vidu lidināja;
Tā nebija vabulīte,
Tā bij puiša dvēselīte.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 211 -

12944.

Zili melli dūmi kūp
Liela meža maliņā;
Tur deg puišu dvēselītes
Sausa koka zariņā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12945.

Zili melli dūmi kūp
Viņā meža maliņā;
Tā kūp puiša dvēselīte
Uz jaunām meitiņām.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Zili melli dūmi kūp
Viņā meža maliņā;
Tie nebija zili dūmi,
Tās bij puišu dvēselītes.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12946.

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Puiši guļ aizkrāsnī,
Tie skaliņus grabināja,
Tie skaliņus grabināja,
Circens viņus rubināja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12947.

Skrien, putniņ, upes malu
Ar mazo grāmatiņu,
Aiznes ziņu Pēteŗam:
Liene ļoti nevesela,
Liene ļoti nevesela
Ar tām gūžu nelaimēm.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

12948.

Slinka slinka daugaviete,
Kumeliņa nebaroja,
Ziemu tek kājiņām,
Vasar niedru laiviņā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

12949.

Slinki, laiski tēva dēli
Pa purviem vazājās.
Tie apēda bāliņam
Līdumiņa rācenīšus.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Puisīts sēd kārkliņos
Salāpītu kažociņu;
Tas noēda zirņu druvu,
Tas rāceņu līdumiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12950.

Smiekla lieta, kauna lieta,
Meitas puisi nogulējšas.
Tā nebija meitu vaina,
Tā bij paša puiša vaina,
Tā bij paša puiša vaina,
Kam lien meitu vidiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12951.

Smiekla lieta, kauna lieta,
Cūka meitu nogulēja,
Tā nebija cūkas vaina,
Tā bij pašas meitas vaina,
Tā bij pašas meitas vaina,
Kam lien cūku midzenī.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ērmi ērmi, brīnumiņu,
Alkšņiem zied rožu ziedi;
Otri ērmi, brīnumiņi,
Cūka puisi nogulējse.
Tā nebija cūkas vaina,
Tā bij puiša paša vaina,
Tā bij puiša paša vaina,
Kam lien cūkas midzenī.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

2. Nāciet, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi pasaulē:
Cūka puisi piegulēja
Mazaja tērcītē.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

3. Vīri vīri, nava labi,
Vārna brēca ozolā:
Cūka puisi nogulējse
Zirgu staļļa pasilē.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

12952.

Smuidra, gaŗa ataudziņa,
Nav neviena krietna bērza;
Gan slaveni tēva dēli,
Nav neviena krietna puiša.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

12953.

Smuidris bija ozoliņš,
Viena zīle galiņā;
Smuidris bija tēva dēlis,
Viena mārka kabatā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

12954.

Smuks puisītis lielījās
Ar to savu smukumiņu.
Cik raug~ saule rīta rasas,
Tik es sava smukumiņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 212 -

12955.

Smuks puisīts, raibs sunīts,
Abi manim pakaļ tek.
Sunim devu maizes reiku,
Puisim kārkla žagariņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

12956.

Staigā vērši baurodami,
Smilšu kalnu meklēdami;
Staigā puiši raudādami,
Jaunu meitu meklēdami.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Melli buļļi, balti ragi,
Iet gar jūru baurodami;
Tā bauroja veci puiši
Pēc jaunām meitiņām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2. Staigā govis maurodamas,
Zaļas zāles meklēdamas;
Staigā meitas raudādamas,
Jaunu puišu meklēdamas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Staigā vērši maurodami,
Smilkšu kalnus meklēdami,
Jauni puiši raudādami,
Jaunas meitas gaidīdami.
Atrod vērši smilkšu kalnus,
Tie mācēja putināt;
Atrod puiši jaunas meitas,
Nemācēja bildināt.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4. Viņpus upes bērzu birze
Sudrabiņa lapiņām,
Tur sajāja jauni puiši
Ik vakara pieguļā.
Staigā zirgi zviegādami,
Baltāboļa meklēdami;
Staigā puiši raudādami,
Jaunu meitu meklēdami.
Dabūs zirgi baltāboļu,
Kas dos puišiem jaunas meitas?
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

12957.

Suņam devu zaķa lāpu,
Lai dzen meitas klajumā.
Suns izdzina jaunu meitu,
Visskaisto zeltainīti.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

12958.

Tai mātei piecas meitas,
Visas tādas cepļa guļas;
Es mātei viena meita,
Visa darba darītāja.
226 [Kandavā (Tl)].

12959.

Tas to teica, kas nezina,
Kāda puiša bagātība;
Gan zināma ceļa pelce,
Drīz pielija, drīz izžuva.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

12960.

Tautas meita lielījās
Zaļ~ ar melnu šķetināt;
Es redzēju baznīcā
Vērša ādu mugurā.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

12961.

Tautu meita zeltenīte
Klibodama vien staigāja;
Ieraudzījse man~ bāliņu,
Sāk rikšiem darināt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

12962.

Tautu meitas lielījās,
Puķēm griestus puškojušas.
Ko tās puķes palīdzēja,
Kad nav kvēpus slaucījušas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12963.

Te bij laba meitu zeme
Lielvārdiešu pagastāi:
Te tās auga, te lapuja,
Te vecumu nosirmuja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12964.

Tie laiskie tēva dēli
Uz pagales vien sēdēja;
Kā pagali čiksta, baksta,
Aizstellēt nevarēja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

12965.

Tēva dēls lielījās,
Krogē dzerti neejot.
Kad nav naudas, tad neiet,
Uz parādu tam nedod.
226 [Kandavā (Tl)].

- 213 -

12966.

Tik vien bija lāga puišu,
Kā septiņi gabaliņi.
Divi mira, divi slīka,
Divi dien ķeizaram;
Septītais vien palika,
Tas ar bomi cilājams.
1251 [Veclaicenē (Veclaicenes pag. Vlk)].

12967.

Tik vien bija skaistu meitu
Koknesiešu pagastā:
Urgas saule, Rasas zvaigzne,
Jaunkrieviņu gaigaliņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Tik vien bija skaistu meitu
Nētķeniešu zemītē:
Urbiņos saule lēca,
Meldeŗos mēnesnīca.
Auseklītis mazmiedzītis
Ramdat~ meitas lūkojās.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2. četras vien skaistas meitas
Kastarniešu tiesiņā:
Vieglā gaiss, Knibas zvaigzne,
Kalnamuižas mēnesnīca,
Kalnamuižas mēnesnīca,
Līčamuižas vaska svece.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

12968.

Tikušas, tikušas
NN meitas:
Pērnie mēsli
Istabas kaktā.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

12969.

Trīs gadiņi savadāju
Puišus lūka pavadā,
Ceturtā gadiņā
Ved~ uz Skrundu andelēt.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12970.

Trīcēt trīc kļava lapa,
Uz ūdeņa griezdamās;
Tā trīcēja puiša roka,
Ap meitām skaunoties.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12971.

čaklas čaklas jūs meitiņas,
Lielas darba darītājas:
Jums mutīte nemazgāta,
Neslaucīta istabiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 25 [Līgatnē (Līgatnes pag. Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12972.

čiva čava lakstīgala
Pa tām mūsu ataugām;
Tā čivā nāburg~ puiši
Uz tām mūsu meitiņām.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Vidžu vadžu lakstīgala
Pa zaļām atvasēm;
Tā vidžena ciema meitas
Uz tiem mūsu puisīšiem.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12973.

Tu, māsiņa, ciemā biji,
Ko tie ciema puiši dara?
Lūkus plēsa, vīzes pina,
Ceļi dega ugunī.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Es vaicāju māmiņai,
Ko ciemiņa meitas dara.
Sloksnes plēsa, vīzes pina,
Ceļi dega ugunī.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12974.

Tu, puisīti, kā krupītis,
Es meitiņa kā puķīte;
Tu kā krupis gubējies,
Es kā puķe līgojos.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Ak tu puika utubunga,
Tev nav lāga cepurītes,
Tu kā krupis vazājies,
Es kā liepa līgojos.
552 [Ozolu muižā (Ozolu pag. Vlm)].

12975.

Tu puisīti knēvelīti,
Ko gar mani knakstinies?
Tev vēl tālu jāskatās,
Manas kurpes jānoslauka.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12976.

Tu puisīti pundurīti,
Ko nāc meitu pulciņā!
Tev būs jāti koka zirgu,
Kuņu nesti padusē.
226 [Kandavā (Tl)].

- 214 -

12977.

Tu puisīti teļa purna,
Tu meitiņas nepazīsti;
Vai tu esi purā dzimis,
Vai tu esi mežā audzis?
1311 [Apē (Vlk)].

12978.

Tu puisīti teļa purns,
Tu meitiņu nepazini:
Tu trenkāji baltu ķēvi,
Jaunu meitu domādams.

1. Rīgas kungi, teļu mutes,
Nepazina jaunu meitu:
Nobučoja baltu vērsi,
Jaunu meitu domādami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12979.

Tu puisīti teļa putra,
Tu meitiņu nepazini:
Tu trenc manu līgaviņu
Caur istabu kambarī.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Tu puisīti putras bārda,
Tu meitiņu nepazīsti:
Tu triec meitu māmuliņu
Caur istabu kambarī.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

12980.

Tumši dega uguntiņa
Melnāi meža maliņāi;
Tā nebija uguntiņa,
Tā bij puiša dvēselīte,
Tā bij puiša dvēselīte,
Kas meitiņas niecināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12981.

Tupi, tupi, Pēterīti,
Pie tā cepļa caurumiņa;
Vai tu gaidi siltas maizes,
Vai tās pašas cepējiņas?
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

12982.

Tvīcin tvīka oša ogle,
Uz ūdeņa gulēdama;
Tā tvīkst puiša dvēselīte
Uz jaunām(i) meitiņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Tāļu spīd oša skaida
Uz ūdeņa vakarā;
Tā spīd puišu dvēselīte
Uz jaunām meitiņām.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12983.

Uz acīm pabīdīju
Savu zīļu vainadziņu:
Nu redzēju goda puisi
Negodā paliekam.
421 [Taurupes pagastā (Rg)]. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12984.

Vārna, aita, pūce, meita,
Tās ir viena dzimumiņa:
Visas brēca vienu vārdu
Par puisīšu tikumiņu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12985.

Vaiņa vaiņa tai meitai,
Tai nerūga iejaviņš.
Ko tai rūga, kupučoja,
Dzīvi rudzi muldiņā?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12986.

Vairāk gruzda nekā dega
Sveķa celmi līdumā;
Vairāk stalti ne bagāti
Rikteriešu tēvu dēli.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

12987.

Varen skaistas, dailas meitas
Neēd skābus kāpostiņus.
Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Tev būs laba dzīvošana:
Brokastā jēra plūči
Ar tiem rīšu putraimiem,
Pusdienā cūkas gaļa
Ar šķērētis kāpostiņis,
Vakarā kreima maize,
Vecais Krišis klātgulēt.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

12988.

Viegli tek ritenīši
No kalniņa lejiņā;
Tā tecēja jaunas meitas
Uz jauniem puisēniem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 215 -

12989.

Viena meita māmiņai,
Kas to valda, kas nevalda?
To meitiņu puiši valda,
Kas bij viena māmiņai.
40-1 (Bigauņciemā).

12990.

Viens netiklis tēva dēls
Grib ar mani ceļu iet.
Speŗ ar kāju ceļmalē,
Būs mušām launadziņš.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

12991.

Viens pats bija labs puisītis
Ēdolnieku novadā,
Tam pašam līgaviņa
Piltenieku novadā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12992.

Viens pats vieni krietnis puisis
Kastrāniešu tiesiņā,
I tas pats neģeldēja
Suntalnieku cūkganam.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12993.

Velns par puisi daudz bēdāja,
Es par puisi nebēdāju;
Es aizjūdzu pāŗa puišu,
Brauc~ uz purvu žagaros.
1253 [Kroņa laicenē].

12994.

Velt~ meklē smagu graudu
Tik lielāsi pelavās;
Velti gaidi gudru vārdu
Gaŗās meitu valodās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12995.

Vīzīgam puisīšam
Šai saulē lēta dzīve;
Kad aizies pie Dieviņa,
Ar degunu mālus mīs,
Ar degunu mālus mīs,
Caur ērkšķiem zīlēsies.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12996.

Vīzīgs puisis ceļu gāja,
Vīze lēca pakaļā.
Atskaties, vizīgs puisi,
Kas tev lēca pakaļā!
1253 [Kroņa laicenē].

12997.

Vīzīgs puisis ceļu gāja,
Vīzīg~ gūžas gorīdams.
Tā, puisīt, pielūko,
Ka tu gūžas neizgriez!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12998.

Vilkam aste stāvu stāv
Pret melniem debešiem;
Tā stāv puiša dvēselīte
Uz jaunām meitiņām.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Stāvu stāv(u) vilkam aste
Pret melniem debešiem;
Tā stāvēja jauni puiši
Pret to meitu māmulīti.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

12999.

Vilks apēda tautu meitu,
Ciema kuci dēvēdams,
Kam tā tek ik vakara
Uz maniem bāliņiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13000.

Cirvs bez kāta, puiss bez prāta
Guļ zem zaļa ozoliņa.
Dod, Dieviņ, puišam prātu
Cirvjam kātu ietaisīt!
421 [Taurupes pagastā (Rg)]. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13001.

Cirvs bez kāta, puiss bez prāta
Guļ zem zaļa ozoliņa.
Iedzeniet cirvjam kātu,
Iedodiet puišam prātu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13002.

Cirvs bez kāta, puiss bez prāta
Stāv pie priedes siliņā.
Cirvim kātu gan ielika,
Puišam prāta neielika.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Slot~ bez kāta, meit~ bez prāta
Stāv istabas kaktiņā.
Slotai kātu gan ieliku,
Meitai prātu neieliku.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 216 -

2. Ciers bez kāta, vīrs bez prāta,
Tā bij sievas nelaimīte;
Cieram kātu gan ielika,
Vīram prāta neielika.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13003.

Cirvs bez kāta, vīrs bez prāta
Gul zem zaļa ozoliņa.
Paliek kungi bez padoma,
Ap to vīru domādami.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

13004.

Cirvs bez kāta, puiss bez prāta
Guļ zem zaļa ozoliņa.
Cirvjam kātu ietaisām,
Kur ņemsam puišam prātu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13005.

Citus gadus puiši jāja
Sirmus, bērus kumeliņus;
Nu jāj puiši raibus suņus,
Aiz ausīm(i) turēdami.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Šiemreiz puiši zirgus jāja
Riņķotiem iemauktiem;
Nu jāj raibus kaķēniņus,
Pie ausām turēdami.
226 [Kandavā (Tl)].

13006.

Cūkas puisi nogulēja,
Meita vilka sētmalī.
- Gul~ tu, šķelmi, sētmalī,
Diezgan muni kaitināji!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

★

42211.

Vai brālīti, vai brālīti,
Tev bij slikts amatīns!
Kuŗš puisītis sievu ņēma -
Tu lindraku vedējīns.
39 [Bārtas Lp].

42212.

Ai Jānīti, ai Jānīti,
Tavu smuku augumiņu!
Trīs kūleņus runcis meta
Apkārt tavu augumiņu.
84 [Dikļu Vlm].

42213.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Kādas meitas mūs' laikos!
Ar dakšām gultu taisa,
Ar cimdiem govis slauca.
96 [Durbes Lp].

42214.

Ai dižena tautu meita,
Tavu skaistu augumiņu!
Ar cimdiem govis slauca,
Ar dakšām vietu taisa.
605 [Skolas].

42215.

Ai meitiņa, ai meitiņa,
Tavs raženis augumiņš!
čikstēj' kauli staigājot,
Klabēj' zobi runājot.
184 [Ķēču Rg].

42216.

Aija aija vasariņa,
Līdumiņš neapsēts!
Puiši guļ gar žogmali,
Dundurs apkārt trīcinā(ja).
605 [Skolas].

42217.

Aiju aiju tautu dēls,
Tavu lielu netikumu!
Vēl stāv tavas staļļa durvis,
Vakarēju vērum(iņ)u.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

42218.

Ai dzāruojs, zyrga golva,
Tu meiteņ(u) napazin(i).
Tu sagivi boltu čēvi,
Jaunu meitu duovuodams.
326 [Preiļu D].

42219.

Vai māmiņa, tavas meitas
Vakarēja gulumiņa!
Krēsli, beņķi necilāti,
Istabiņa neslaucīta;
Istabiņa neslaucīta,
Mēslu čupa pabenķī.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

- 217 -

42220.

Ai nama tēvīni,
Tavu slinku puišu!
Visi tavi kumelīni
Neēduši, nedzēruši,
Staigā ausis nokāruši.
282 [Nīcas Lp].

1. Ai nama māmiņa,
Tavu mundru meitu!
Visi tavi kazlēniņi
Paēduši, padzēruši,
Staigā ļipas sacēluši.
282 [Nīcas Lp].

42221.

Ai puisīti, ai puisīti,
Nu tu esi neziņā!
Pērnā rasa, aizpērnā
Vēl deguna galiņā.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

42222.

Ai puisīti, ai puisīti,
Tavu smuidru augumiņu!
Tev nav tēva padomiņa,
Kā tam ciram gaŗa kāta;
Cirvjam kātu gan ielika,
Puisim prātu neielika.
358 [Rugāju Abr].

42223.

Aiz kalneņa dyumi kyup,
Kas tūs dyumus kyupynova?
Mitru puiši, razbainīki,
Malnu kači svylynuoja.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

42224.

Aiz kalniņa lejiņā
Brēktin brēca kazulēni.
Tie nebija kazulēni,
Tās bij meitu dvēselītes;
Tās bij meitu dvēselītes,
Jaunu puišu izslāpušas.
116 [Garozas Jg].

42225.

Aiz kalniņa lejiņāi
Zili melni dūmi kūp.
Tur sadega puišu sirdis
Ziluguni sprakšēdamas.
476 [Vecpiebalgas C].

42226.

Aiz ko mūsu upmalā
Līki kārkli saaugusi?
Jauni puiši noviļāja,
Ar meitāmi gulēdam(i).
241 [Lubānas Md].

42227.

Aiz upītes dūmi kūpa,
Kas tos dūmus kūpināja?
Kolberģieši vardes cepa,
Siļķes asti domādami.
15 [Alūksnes Vlk].

42228.

Adulnieši savas meitas
Sudrabā kaldināj(a);
Gulbenieši savas meitas
Tiltiņā sataisīj(a);
Adulnieši pārbraukdami,
Alvas tiltu dēvēdam(i).
3 [Adulienas Md].

42229.

Aglyunīši, Nīdriškīši,
Vīnā vītā sīnu pļuovja.
Nīdriškīši, gudri veiri,
Nūzūg sīna kasējiņu;
Aglyunīši, navēklīši,
Namuok savu nūturāt.
143 [Jāsmuižas D].

42230.

Ak tu ciema zeltenīte,
Sen jau tavu godu zinu:
Maizes krāsne sadeguse,
Sivēnīni nebaroti.
192 [Kosas C].

42231.

Ak tu meitu vasariņa,
Auga ziemu, aug vasaru.
Ko tie puiši ziemu auga,
To vasaru sapelēj(a).
241 [Lubānas Md].

42232.

Atskrien krauklis, sarkanbārzdis,
Skuj'nieš' meitas lūkoties.
Skrej projām, sarkanbārzdi,
Skuj'nieš meitām šķības gūžas.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42233.

Aulen' tēvam glupas meitas,
Nepazina jaunu puisi;
Melnu kuili nobaroja,
Jaunu puisi domādamas.
552 [Madona Md apr.].

- 218 -

42234.

Āžam zobi nomizējuši,
Blīgznas mizas mizējot;
Puišiem bikses noplīsušas,
Meitām pakaļ dzenoties.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42235.

Balta kaza kārklu grauza,
Ar kājiņu piemīdama;
Mūsu puiši Dievu lūdza,
Dobē kājas sakāruši.
194 [Krāslavas D].

42236.

Bolta koza kuorklus grauzja,
Ar kuojiņu dameidama;
Jaunas meitas Dīva lyudzja,
Alnī kuojis karinēja,
Ni par tāvu, ni par muoti,
Par puiškinu veseleibu.
26 [Asūnes D].

42237.

Bolta koza kuorklus grauzja,
Ai kuojeņi pīspardama;
Jauni puiši mutis djavja
Palākam akmiņam.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

42238.

Bauņu valsti cauri gāju,
Lāga puiša neredzēju:
Cits bij līks, cits bij greizs,
Citam pumpa mugurā.
605 [Skolas].

42239.

Bieči rēči valna goni,
Kuci kuoŗa jagleitī;
Nūdzeidami asni dzjāŗa,
Sadzeidami kaulus grauzja.
466 [Vārkavas D].

42240.

Bēči rēči, dyuņis vierši,
Brauc ar dyuņis kamaneņ';
Sprindži, leli nabēdnīki,
Apguož ceļa maleņā.
466 [Vārkavas D].

42241.

Cauri gāju skrundeniekus,
Pat ne krupi neredzēju.
Skrundenieku stalti puiši
Visus krupjus apēduši;
Visus krupjus apēduši,
Par vēžiem domādami.
398 [Skrundas Kld].

42242.

Cauri guoju Smiltiņ' sātu,
Lāga meitu naredzēju:
Praņe pate skaistuokuo,
Tei pat' leiku daguņteņu.
559 [Rēzekne Rz apr.].

42243.

Cesvainiešu zelten(īt)es
Jaunas vien izprecēja;
Bučauskiešu prūšu ķēves
Zviedzin zviedza nevedamas.
72 [Cesvaines Md].

42244.

Ciema puiši mani sauca:
Rumba, rumba, razgalīt!
Kas jums bādas, pākšu goli,
Par to munu augumiņu.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

42245.

Ciema meitas kazu slauca,
Zem tiltīna palīdušas,
Lai neredz ciema puiši,
Braucot pāri tiltīnam.
192 [Kosas C].

42246.

Ciema puiši lielījās:
Gan bagāti tēva dēli.
Viena pati zīda šlipse,
Tā no žīda palienēta.
Ar to pašu zirgus pina,
Ar to pašu [paši] štātējās.
198 [Krustpils D].

42247.

Ciema puiši ķēvi slauca
Zem tiltīna palīduši:
Cits ar cibu, cits ar vāku,
Cits ar savu cepurīti.
192 [Kosas C].

42248.

Gaidīdama noskatīju,
Ko nāburga puiši dar(a).
Nāburg' puiši ķēvi slauc(a),
Salda piena gribēdami;
Cits slauc cibā, cits vāciņā,
Cits uz maizes gabaliņa.
476 [Vecpiebalgas C].

- 219 -

42249.

Ciema puiši mežā brauca,
Auzu maize vācelē,
Suņu kāja palaunadzē,
Kuču kāja pavakarē.
192 [Kosas C].

42250.

Cūka puisi nogulēja,
Pašā ceļa maliņā;
Es gribēju glābtu iet,
Aiz smiekliem nevarēju.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

42251.

Ciema puiši sasēduši,
Kā beciņas eglainē;
Dod, Dieviņi, lielu vēju,
Lai sāk bekas cilāties.
193 [Krapas Rg].

42252.

Cigu cigu, saimeniece,
Ik nedēļas Liepājā:
Sviesta podus vadādama,
Savas meitas dāvādama.
605 [Skolas].

42253.

Cūka cūka, meita meita,
Tās vienā tikumā,
Ar cimdiem govis slauca,
Ar sakumu vietu taisa.
383 [Sērenes Jk].

42254.

čaklas čaklas, jūs meitiņas,
Jums mutītes nemazgātas,
Ar dakšām gultu taisa,
Ar cimdiem govis slauca.
198 [Krustpils D].

42255.

čaklas čaklas, jūs meitiņas,
Lielas darba darītājas;
Jums mutītes nemazgātas,
Neslaucītas istabiņas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

42256.

čakli čakli mūsu puiši,
Tālu tautas daudzināj(a);
Gultā viņiem saule lēca,
Gultā saule norietēja.
378 [Seces Jk].

42256¹.

čakli čakli mūsu puiši,
Ātri darbus padarīja:
Nav vēl vālu nopļāvuši,
Meklē utis cepurē.
486 [Viesītes (Eķengrāves) Jk].

42257.

čīkstēdama, vaidēdama
Gaisā skrēja cielaviņa.
Tā čīkstēja tās meitiņas,
Kas bez vīra nodzīvoja.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42258.

Daudzevieši, zirgu zagļi,
Sanāk meitas raudzīties;
Ni dabūja zirgu zagt,
Ni meitiņas raudzīties.
378 [Seces Jk].

42259.

Dēlu māte savus dēlus
Teļa putru strēbināja;
Paši guļ skaidienā,
Kājas cepļa dibenā.
418 [Sunākstes Jk].

42260.

Dižens puisis, tautas dēls,
Daudz par tevi nebēdāj'.
Pērc Rīgā zelta ķēdes,
Skrien ellē skanēdams.
378 [Seces Jk].

42261.

Domājām, gādājām,
Ar ko puišus baŗosim?
Ar ceptām vabolēm,
Vārītām vardītēm.
418 [Sunākstes Jk].

42262.

Eita, ļaudis, skatīties,
Kādi joki tīrumā:
Vārna kūla mūsu Jāni,
Aiz astītes turēdama.
378 [Seces Jk].

42263.

Es aizgāju vārnas šaut,
Nošāvu vienu kosēnieti;
Velns to rāva, velns to kāra
Manā plintes galīnā.
92 [Dunalkas Azp].

- 220 -

42264.

Es atnācu raudzīties
Lejgaliešu jaunus zēnus:
Vai stiķēti, ēvelēti,
Vai ar cirvi apkapāti.
605 [Skolas].

42265.

Es bij' ilgi dzīvojusi,
Es bij' daudz redzējusi:
Ar cimdiem govis slaucu,
Ar sakumu vietu taisu.
378 [Seces Jk].

42266.

Es domāju, es gādāju,
Ko tie mani brāļi dar(a);
Viņas sētas resno Līzi
Iz rullēmi atrullēja.
24 [Asares Il].

42267.

Es sajūdzu pāris puišu,
Brauc' uz mežu žagaros;
Es izbraucu purvu purvus,
Kā ar krievu kumeļiem.
157 [Jēŗu Vlm].

42268.

Es gan zinu, es pats protu,
Ko dar' meitas laidarā:
Atnes nastu, noliek nastu,
Lūkā utis pakausī.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

42269.

Es izgāju nītauriešus,
Aklas vardes neredzēju.
Nu sanāca rīdzenieki,
Visas vardes apēduši;
Visas vardes apēduši,
Par vēžiem domādami.
286 [Nītaures Rg].

42270.

Es jums lūdzu, jauni puiši,
Meitas labi glabājiet;
Liekat dzelžu lādītē,
Laižat to ezerā;
Kad atnāks vasarīna,
Būs zivēm barībīna.
192 [Kosas C].

42271.

As padevu Dīvpaleigu,
Jauni puiši dorbu dora:
Tie deirāja raibu kuci,
Raibu bikšu gribādami.
198 [Krustpils D].

42272.

Es redzēju meitu godu,
Kumeļā sēdēdams:
Divi krekli mugurā,
Abi melli nevelēti.
306 [Patkules Md].

42273.

Es redzēju no tālienes,
Kur nelietis vagu dzen:
Izdzen vagu, izdzen vagu,
Skatās: saule launagā!
403 [Slokas Rg].

42274.

Es redzēju ciema meitas
Savus kreklus velējam;
Tie nebija meitu krekli,
Tie bija govju paladziņi.
605 [Skolas].

42275.

Es redzēju tautu dēlu
Sava tēva zirnīšos;
Būtum savu pazinusi,
Būt' likusi baroties.
83 [Dignājas Jk].

42276.

Es skatos, es raugos,
Kādi ērmi aizkrāsnē:
Puiši lāpa kažociņu,
Circens rāda uguntiņu.
416 [Strazdes (Tl)].

42277.

Es verūs, es skotūs,
Kū tī kraukļi krāčinoj,
Kū žogotas čačinoj.
čorts pakuore svuota golvu
Sausas egles viersyunē.
182 [Kaunatas Rz].

42278.

Gailīts sēd veitulā,
Dzaltonim zuobokim;
Puiši guļ pyunītē,
Saplāstom biksītem.
605 [Skolas].

42279.

Golvorīši sovas meitas [margas]
Tiltiņāji sataisēja,
Mežmalīšu jauni puiši
Puori braucja svilpuodami.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

- 221 -

42280.

Gan būt' cēli mūsu puiši,
Kaut tie cēli nesušies;
Gan tie pirka Rīgā šnalles,
Bikses vien nokritušas.
605 [Skolas].

42281.

Gaŗām gāju sābra māju,
Lāga puiša neredzēju:
Viens pats bija lāga puisis,
Tas ar bomi cilājams.
14 [Alsviķa Vlk].

42282.

Gaŗi mati, īss padoms
Mūsu ciema meitiņām,
Kaķi cepa, vistu slauca,
Kazu zīda patiltē.
286 [Nītaures Rg].

42283.

Geletei muoseņai
Ceļā tyka radībiņas.
Pi celmiņa guni kyure,
Tur sasylda yudisniņu;
Ka tu beji gryuta meita,
Kam tu brauci panuoksnās.
605 [Skolas].

42284.

Gridzgaliešu meitiņām,
Visām kupri mugurā;
Prankas zēni pārsituši,
No pupām vaņķīdami.
263 [Mēmeles Jk].

42285.

Griķenieki savus puišus
Rīgāi veda dārdzināt;
Ne uz tilta neuzstapa,
Rīgas mačkas nodūkāja.
200 [Kuldīgas Kld].

42286.

Grostenieši ķīvējās,
Vecu rumbu ķīlādami;
Kusenieši zeltu dala,
Ne vārdiņa nedzirdēja.
286 [Nītaures Rg].

42287.

Griuti piute bolūdīts
Sausas egles viersinē.
Jauni puiši griuti mierst,
Izastīp i sazaraun.
174 [Kārsavas Ldz].

42288.

Grundisīc, labs vīrīc,
Uz akmina rukus sē;
Tas Mūrnieka garvēderis
Pa vienam nolasīja.
439 [Trikātas Vlk].

42289.

Gulbeniešu jaunkundzēm
Priekšas kājas apkaustīju,
Lai tās zobu neizlauž
Uz puišiem staigājot.
146 [Jaungulbenes Md].

42290.

Iz Greivuļu saule lēca,
Kakaravīšūs nūrīt(ēj)a.
Kakaravīšu lapnys meitys,
Kam uz cytim puišim īt.
Raudit, puiši, vai naraudit,
Kai es guoju, tai es īšu.
89 [Dricēnu Rz].

42291.

Ik rītiņus es dzirdēju
Ķēvulās velējam.
Ķēvulas savu meitu
Ik rītiņus pavelēja;
Ik rītiņus pavelēja
Ar uguņa pagalīti.
356 [Rudbāržu Azp].

42292.

Ik rudeņus lielījas
Ciema puiši sievas ņemt;
Kad atnāca rudentiņš,
Nebij graša kabatā.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42293.

Ilgi ilgi brīnējos,
Kur mums tādas bēdas [bekas?] auga:
Kruncuļainas, beberainas
Nāburdziņa laidarā.
286 [Nītaures Rg].

42294.

Ilgi ilgi klausījos,
Kas aiz kalna velējās.
Ciema meitas govis sita,
Aiz astītes turēdamas.
184 [Ķēču Rg].

- 222 -

42295.

Izdūru īlēnu
Caur klētes sienu,
Mazas mazas tautu meitas
Actiņas redzēju.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

42296.

Izstaigāju Vidzemīti,
Jaunus zēnus neatradu:
Citi šķībi, citi greizi,
Kā no vēja sašķobīti.
378 [Seces Jk].

42297.

Ik sestdienas puiši skrēja
Uz tām ciema meitiņām;
Pār pupām, pār zirņiem,
Pār tiem kunga rāceņiem.
486 [Viesītes (Eķengrāves) Jk].

42298.

Jaunas meitas kūkā kāpe
Jaunu puišu raudzētīs,
Zariņš liuza, meita krita,
Plīsa brunči pļarškēdami.
358 [Rugāju Abr].

42299.

Jauni puiši zirgus jāja
Aiz ausimi turēdami;
Ziemu krāsnī gulēdami,
Apauš's nebij novijuši.
284 [Nīkrāces (Briņķu) Azp].

42300.

Jauni puiši nomirdami,
Izstiepās, sarāvās:
Atlaid, Dieviņ, vecus grēkus,
Vairs uz meitām nestaigāšu.
487 [Vietalvas Md].

42301.

Jauni puiši, rotu rumbas,
Tī meitiņu napazyna;
Iraudzījuši boltu kozu,
Sauc par jaunu meitinīti.
36 [Balvu Abr].

42302.

Jauns puisīts, boltu muti,
Guļ celiņa maliņā;
Kuces lyupas, malnas spolvas,
Tei puiškinam mutes deva.
365 [Sakstagalas Rz].

42303.

Jauni puiši bizenē
Korstajā sauleitā,
Capureitas sakuoruši
Sausos elkšņu zariņos.
198 [Krustpils D].

42304.

Jauni puiši Dīva lyudze,
Ap baznīcu staiguodami:
Dūd, Dīveņ, kū dūdams,
Dūd man skaistu leigaviņu.
605 [Skolas].

42305.

Jaunas meitas šur nākdamas
Gana priši pucējās:
Priekšā matus svilināja,
Pakaļā brucināja.
242 [Lubejas Md].

42306.

Jauni puiši, vanderzeļļi,
Upes malā vanderēja;
Upes malā vanderēja,
Vardes bērnus spiedzināja.
46 [Beļavas Md].

42307.

Jauni puiši, arājiņi,
Aiz astītes zirgu tur;
Jaunas meitas, ganīdamas,
Arājiņus žēlojat:
Brunčiem vīli noplēšat,
Dodat zirgiem pavadiņu.
398 [Skrundas Kld].

42308.

Jauni puiši lielījāsi,
Jaunus svārkus uzvilkuši;
Dadžu lapām sastiķēta
Papīriņa vācelīte.
476 [Vecpiebalgas C].

42309.

Jauni puiši kuci trenca,
Jaunu meitu domādami.
Vai jūs, traki, neredziet:
četras kājas, gaŗa aste?
322 [Praulienas Md].

1. Jauni puiši suņus trinka,
Par meitām domādami.
Vai jūs, akli, neredzat:
četras kājas, piekta ļipa.
476 [Vecpiebalgas C].

- 223 -

42310.

Jauni puiši zobojās,
Ka tie mani neprecēs.
Purva malā sausi zari,
Es tiem acis izbadīšu.
605 [Skolas].

42311.

Jauni puiši, jauni puiši,
Kas jums [jūs] jaunus neredzēja?
Tūka svārki, utu pogas,
Vestēm gnīdu oder(īt)e.
72 [Cesvaines Md].

42312.

Jauniem zēniem, jaunkungiem,
Rudzu maizes nedodiet;
Dodiet smalkus akmentiņus,
Pa vecini lasīdam(i).
418 [Sunākstes Jk].

42313.

Jaunim puišim dzeļža roti,
Tī byus lobi eļnē braukt.
Valnam dūsim driču sīku,
Lai jis Juri nūduovej.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

42314.

Jezupavīši, bagatyry,
Brauc uz muola skrytuleišim;
Moliškīši, nabadzeņi,
Apguož ceļa maleņā.
503 [Višķu D].

42315.

Juoneits guoja da mjaitom,
Īguo cyuku klēviņā.
Cyukas soka: u u u,
Juoneits soka: nu nu nu.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

42316.

Jūs, puisīši, teļa purni,
Nepazīstat jaunas meitas;
Iegājuši cūku kūtī,
Apkampuši melnu cūku;
Apkampuši melnu cūku,
Par meitiņu domādami.
472 [Vecgulbenes Md].

42317.

Jurka murka, sēnes lasa
Par to mežu staigādams;
Iesapūta rīta vējiņš,
Sāka Jurka bizinēt.
39 [Bārtas Lp].

42318.

Kal, kaļveit, kū koldams,
Izkaļ vara etsļēdzeņ!
Saslēgsim puišim kuojis,
Lai iz meitom nastaigoj.
357 [Rudzētu D].

42319.

Kaimiņ' puiši lielījās,
Ka darbīgi tēva dēli;
Aizdzen vagu, atdzen vagu,
Skatās utu cepurē.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

42320.

Kaimiņpuiši vardes ķēra,
Par vēžiem domādami,
Izvārīj'ši, apēduši,
Viena tomēr palikuse,
Zobu starpā karājās.
306 [Patkules Md].

42321.

Kaimiņos divi puiši,
Abi divi cilājami;
Ar muldiņu pirtī šļūca,
Ar ecēšu kasījās.
198 [Krustpils D].

42322.

Kaimiņos lepni puiši,
Zelta ķēžu valkātāji;
Ko tiem līdz zelta ķēžu,
Ka tiem tukša kabatiņa?
374 [Sātiņu Kld].

42323.

Kaimiņiene savas meitas
Pabāzusi patiltē;
Eita, puiši, izvelciet,
Tur būs laba skalu malka.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42324.

Kaimiņam tādi puiši,
Kā tie ziemas sivēniņi;
Kuŗu reizi paēduši,
Uzmet kupri mugurā.
198 [Krustpils D].

42325.

Kam tik zili, kam tik melni
Kaimiņos jauni puiši?
Ogļu maisu apēduši,
Par vēžiem turēdami.
378 [Seces Jk].

- 224 -

42326.

Kam tu raudi, raiba vista,
Tavu sliktu augumiņu!
Mūs' meitiņām skaisti puiši,
Kā sārtais rožu zieds.
603 [Lietuva].

42327.

Kas āzīti lopu sauce,
Kas puisīt' cilvēciņ'?
Ne āzīša lopu sauce,
Ne puisīša cilvēciņ'.
242 [Lubejas Md].

42328.

Kas čīkstēja, kas pīkstēja,
Liela kunga pagalmā?
Kaimiņ' puiši, tie čīkstēja,
Vēderīnus turēdami.
Tukši viņu vēderīni,
Pie muguras pieplakuši.
192 [Kosas C].

42329.

Kas tā liela ganu meita
Gulēj' ceļa maliņā?
Es redzēju to ganiņu -
Vārnas matus plucināja.
416 [Strazdes (Tl)].

42330.

Kas tas vecais,
Kas tur kasās?
Vedīsim ārā,
Šķelsim pušu,
Tur būs mūs' tēvam
Dui cūku siles.
605 [Skolas].

42331.

Kas tie tādi vanderzeļļi
Purva malu vazājās?
Nominuši griķu druvu,
Rācentiņu līdumiņu.
378 [Seces Jk].

42332.

Kas tos mūsu puisīšos,
Kā tabākas rupešos?
Citi puiši stalti balti,
Šie kā rukši vazājās.
198 [Krustpils D].

42333.

Kas tos mūsu puisīšos,
Kā tos teļa pendēros?
Citi puiši zied kā rozes,
Šie kā spundes vazājās.
127 [Grostonas Md].

42334.

Kas tur čīkst, kas tur pīkst
Viņā kalna galīnā?
Nāburdzīnu laisku meitu
Nesmērēti zābacīni.
192 [Kosas C].

42335.

Kas tur kliedza, kas tur brēca
Liela meža maliņā?
Vārna plēsa jaunu meitu,
Miežu vārpu domādama.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

42336.

Kas tur kyup, kas tur dag
Zaļa meža maleņā?
Tur dag puiša dvēselīte
Žālobuos nūmyruse.
605 [Skolas].

42337.

Kaut kurpīte nečīkstētu,
Kaut vaiņags neskanētu,
Es atrastu mūsu puišus
Guļam vagas galīnā,
Guļam vagas galīnā,
Ka sivēnus midzenē.
192 [Kosas C].

42338.

Kādi laiki šos gados -
Trekni puiši, vāji zirgi!
Iemet salmus redelēs,
Vandās paši istabā.
93 [Dundagas Vp].

42339.

Kādi mūsu jauni puiši,
Kā gavēņa sivēniņi!
Piestrēbuši rudzu putras,
Lien pa logu istabā.
193 [Krapas Rg].

42340.

Kādu tiesu kungi sprieda?
Cūka kuili nogulēja.
Paša kuiļa vaina bija,
Ka lien cūkas midziņā.
72 [Cesvaines Md].

- 225 -

42341.

Kirku kirku, zaķa kuoja
Nu kalneņa lejeņā.
Meitas puisi nūgulēja;
Še tev, šelma, Dīvs par grākim,
Nalīn meitu videņā.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

42342.

Klusi klusi klausījos,
Ko darīja ciema meitas:
Ciema meitas velējās
Sivēnīnu silītē.
192 [Kosas C].

42343.

Ko jūs, meitas, lielāties,
Kas jūs sliņķes nepazina?
Viena pate kaŗotīte,
Tā ar sūnām apauguse.
245 [Lutriņu Kld].

42344.

Ko jūs, meitas, slēpjaties,
Sen jau jūsu godu zinu:
Visu kreimu apēdušas,
Mātei sviestu taisīdamas.
192 [Kosas C].

42345.

Kuo, puisīt, tu verīs
Myglaiņom acteņom?
Vai tu beji mežā audzis,
Vai meitiņu naredzēj's?
326 [Preiļu D].

42346.

Ko Staseits - sīna pļaut -
Vuoji vuoji, golva suop!
Ko Staseits - da meitom -
Otatā, otatā!
168 [Kalupes D].

42347.

Kū, Rozīt, tu smiejīs,
Savus zūbus man ruodīji?
Ka es jemšu lozdas vāzu,
Tovus zūbus izbaksteišu.
36 [Balvu Abr].

42348.

Ko, meitiņas, darīsim
Ar tiem mūsu puisēniem?
Aizvedam, piesienam
Pie lielāi skudru pūļa;
Uznesam dadžu klēpi,
Lai sēd galvu grozīdam's.
476 [Vecpiebalgas C].

42349.

Ko tas Jancis kūņojās
Ap to savu kumeliņu?
Piecas stundas zirgu jūdza,
Vēl grožiņas neuzlika.
398 [Skrundas Kld].

42350.

Ko tuos vuornas kracynuoja,
Ko žogotas čačynuoja?
Valns pakuoŗa svuota golvu
Sausas egles viersyunē.
89 [Dricēnu Rz].

1. Ko tie kraukļi krakšķināja,
Ko žagata žvadzināja?
Velns pakāra dzērāj' puisi
Purā egles galīnā.
184 [Ķēču Rg].

2. Krauklīts krimu krivināja,
Žagatiņa živenāja;
Velns pakāra puiša galvu
Sausas egles galiņā.
286 [Nītaures Rg].

42351.

Ko tie kraukļi krakināja,
Ko žagatas žadzināja?
Jauni puiši bikses lāpa
Aiz pirtiņas kārkliņos.
46 [Beļavas Md].

42352.

Ko tie kraukļi kraucināja,
Ko žagatas žvadzināja?
Pilni elkšņi smirdēt smird
Cesvainiešu vecu puišu.
373 [Sarkaņu Md].

42353.

Ko tie kraukļi kŗadzināja,
Ko žagatas žadzināja?
Veci puiši, jaunas meitas
Par priedienu gainājās.
39 [Bārtas Lp].

42354.

Ko tie kŗaukļi kŗadzināja,
Ko žagatas žadzināja?
Cūka puisi norējuse,
Ievilkuse midzinē.
39 [Bārtas Lp].

- 226 -

42355.

Ko tie puiši laba dara
Visu gaŗu vasariņu?
Upes malā klenderēja,
Vēža kaulus skribināja.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

42356.

Ko tie puiši laba dara
Šo gaŗo vasariņu?
Upes malu lenderēja,
Varžu bērnus bakstīdami.
410 [Stāmerienas Md].

42357.

Ķevelam viena meita,
Kā pirts slota mētājās:
Ne tā vērpa, ne tā auda,
Ne tai brauca precinieki.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

42358.

Kur tu biji, Mikulaušķi,
Kālab nenāc darbiņos?
Mana māte raušus cepa,
Tur aizgāja visa diena,
Gar uguni bikstoties.
443 [Turlavas Kld].

42359.

Krapenieši savus puišus
Tilta kokos salikuši.
Gulbenieši pāri brauca,
Alva tiltu domādami.
146 [Jaungulbenes Md].

42360.

Ku' palika jaunas meitas,
Ka neredz staigājot?
Vai būs māte noslodzīj'se
Vecu cūku aizgaldā?
Kuiļa pauti pagalvī,
Cūkas aste apsegā.
417 [Struteles Tk].

42361.

Kur palika, napalika
Cesvainiešu jauni puiši?
Vilki lāči apēduši,
Kaulus kalnā sanesuši,
Man žēlabas darīdami.
72 [Cesvaines Md].

42362.

Kur taids skaists puiškins tu izaugi,
Ka jas tevi naredzēju?
Voi bucā tu izaugi,
Voi pa špundi tev' barova?
18 [Andrupenes Rz].

42363.

Kur tik smuki, kur tik skaisti,
Kā tie ciema puiši ir?
Kā nebija smuki skaisti,
Līž zem tilta kazu zīst!
378 [Seces Jk].

42364.

Kur tu brauksi, Brimaņ' tēvs,
Ar tiem skalu vāgīšiem?
Braukš' uz Rīgu puišiem zāļu,
Puišiem mēris Cesvainē.
Trīs nosprāga, trīs nomira,
Trīs kā mērī vazājās.
72 [Cesvaines Md].

42365.

Kur tu brauksi, tautu meita,
Ar tiem skalu vāģīšiem?
Braukš' uz Rīgu puišiem zāļu,
Puišiem mēris Vidzemē:
Cits noģība, cits nosprāga,
Cits kā mēris vazājās.
72 [Cesvaines Md].

1. Kur tu brauksi, melderzelli,
Ar tiem stikla vāģīšiem?
Braukš' uz Rīgu puišiem zāļu,
Puišiem sērga nāburgos:
Trīs nomira, trīs nosprāga,
Trīs kā mērgas vazājās.
476 [Vecpiebalgas C].

42366.

Kurzemnīki, gleizda golvys,
Teļa putrys dzāruojiņi;
Div baļgeitis izdzāruši,
Trešu dzerūt, puorpleisuši.
170 [Kapiņu D].

42367.

Kurzemnieku puisēniem
Līkas ķēves stallītē:
Tās i pašas braucamās,
Tās i pašas jājamās.
384 [Sēemūkšu C].

42368.

Kurzemnieces zemas resnas,
Skābas putras strēbējiņas;
Vidzemnieces tiecas gaŗas,
Jaunu puišu nomīlētas.
48 [Bērzaunes Md].

- 227 -

42369.

Lai bagāti, kas bagāti,
Mūsu puiši tie bagāti:
Vienas pašas goda drānas,
Tās aiz beņķa aizkrāsnē.
416 [Strazdes (Tl)].

42370.

Lai bij grūt(i), kam bij grūt(i),
Grūt' lielām meitiņām:
Gaŗas kājas, šauri brunči,
Nevar lāga patecēt.
605 [Skolas].

42371.

Lai bij lepnas, kas bij lepnas,
Kaimiņ' meitas tās bij lepnas:
Ar cimdiemi govis slauca,
Aŗ dakšāmi gultas taisa,
Ar pupiem durvis stutēj',
Ar svārkiem namu slauka.
70 [Cēres Tl].

42372.

Lai bij traki, kas bij traki,
Jaunas meitas tās bij trakas;
Sisens lēca gar zemiņu,
Jaunas meitas pakaļ lēca.
167 [Kalvenes (Tāšu-Padures) Azp].

42373.

Lai Dievs nedod tādas meitas,
Kādas meitas kaimiņos:
Pus' istabu izslaucīja,
Sviež ar slotu māmiņai.
418 [Sunākstes Jk].

42374.

Lakstīgala ievā dzied,
Tā ir puišu lakstīgala;
Zaļa varde purvā kurc,
Tā ir meitu lakstīgala.
61 [Brenguļu (Vecbrenguļu) Vlm].

42375.

Lepna meita ceļu gāja,
Vīze lēca pakaļā.
Atskaties, lepnā meita,
Naģe kājas atēdīs.
345 [Remtes Tk].

42376.

Lepnas lepnas tās meitiņas,
Kādi kungi tās vedīs?
Vai vedīs zābakaini,
Vai ar kārkla vīzītēm?
605 [Skolas].

42377.

Ļesnīka(m) laudaveņa
Brauc ar suni bazneicā;
Cīkom poša Dīva lyudz,
Suns apēde īmaveņus.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

42378.

Lāci lāci, ģenģerkāj(i),
Kam tu nāci mūs' mežā?
Mums bij tāds egļu mežs,
Piebirs tavs kažociņš.
192 [Kosas C].

42379.

Liela gaŗa ganu meita
Lagzdā kāpa riekstus raut.
Lagzda lūza, meita krita,
Kažoks plīsa štirkšēdams.
477 [Vecpils Lp].

42380.

Lieli puiši alu dzēra,
Pillus sopus pieliedami;
Mazi dzēra ūdentīnu
Ar savām saujīnām.
192 [Kosas C].

42381.

Līlejuos šys Izydors,
Pats lelais darbinīks:
Nūdzan vogu, atdzan vogu,
Veras vutu jyuzauklā.
170 [Kapiņu D].

42382.

Lielus puišus, mazus puišus,
Nezināju, kur tos likt.
Lielus kāru egles galā,
Mazus egles pazarītēs;
Lielus puišus vārnas knāba,
Mazus skudras lupināja.
288 [Nurmuižas Tl].

1. Lielus puišus eglē kāru,
Mazus egles galiņā;
Lielos puišus vilki ēda,
Mazos vārnas, žagatiņas.
192 [Kosas C].

42383.

Liela resna saimenīca,
Vaŗa stīpām sastīpota;
Lūza nagla, trūka stīpa,
Saimenīca augšpēdiņ.
235 [Litenes Md].

- 228 -

42384.

Līlejuosi Rubynūsi
Leli puiši saauguši:
Pupu kyuļs, zierņu kyuļs,
Puori lēču doncuodama.
266 [Mēŗa Vlk].

42385.

Lielīdama uzlielīja
Jāņa māte savus dēlus.
Aizvediet, piesieniet
Pie tā liela skudru pūļa;
Tur būs prieki, tur būs bēdas,
Lai ēd skudras dancodamas.
72 [Cesvaines Md].

42386.

Līdz redzēju, (es) pazinu,
Kuŗš nelietis arājiņš:
Pa zemīti kājas vilka,
Uz acīm cepurīte.
281 [Neretas Jk].

42387.

Līču loču zaķīts lēca
No aparas aparā;
Tā ķilkoja jauni puiši
No meitiņas uz meitiņu.
242 [Lubejas Md].

42388.

Lubānīšu brāliņam
Nebaroti kumeliņi:
Nūdzen vogu, nūdzen otru,
Meklē vuti apkoklē.
170 [Kapiņu D].

42389.

Luze, meita, zaķi nesa
Baznīckunga dēliņam,
Raudādama sūdzēdama:
Puiši mani nemīlē.
378 [Seces Jk].

42390.

Man smejās ciema puiši,
Ka nemāku linu plūkt;
Kad jums velns tā matus plūktu,
Kā es māku linus plūkt!
605 [Skolas].

42391.

Maritiņa vilnu kāsa
Pašā lazdas galiņā;
Lūza lazda, krita bāba,
Plīsa brunči plarkšēdami.
605 [Skolas].

42392.

Māmiņai pīcas meitas
Vysas pīcas ceplī guļ,
Jau tei poša dyžanuo
Pošā cepļa dybynā.
38 [Barkavas Rz].

42393.

Māte savu vienu dēlu
Steliņģī audzināja:
Līkas kājas, zveiras acis,
Kā ģēģeru [ģenģeŗu?]
kumeļam.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

42394.

Māte slauka istabiņu,
Uz ceļiemi lodādama;
Meitas gula aizkrāsnē
Ar plikiemi vēderiem.
477 [Vecpils Lp].

42395.

Māte teica savu dēlu,
Kas, jods, viņu nazināja?
Divi stundas kājas āva,
Trešo rokas pūtināja.
305 [Pastendes Tl].

42396.

Meita guļ klētiņā
Baltu rožu cisiņās;
Puiši guļ sētmalā,
Vējiņš matus plivināja.
476 [Vecpiebalgas C].

42397.

Meitys man pīzasmēja,
Ka man kupris mugurā;
Es meitom nazasmēju,
Ka ar kolnu vēderiņš.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

42398.

Meitu māte nezināja,
Kur tās savas meitas likt:
Vai pārdot žīdīnam
Par vecām lupatām?
192 [Kosas C].

42399.

Meitu māte lielījāsi,
Smukas meitas izaudzēj'se:
Viena tieva, otra resna,
Trešā kupri mugurā.
146 [Jaungulbenes Md].

- 229 -

42400.

Menckas tēvam piecas meitas,
Visas piecas amatnieces:
Divas bures, divas zagles,
Piektā ķērnes laizītāja.
439 [Trikātas Vlk].

42401.

Metat, meitas, sīku naudu
Pa vienam dalderam,
Lai varam Vāczemē
Puišiem pirkt tikumiņu.
605 [Skolas].

42402.

Myurinīki, putrinīki,
Putru vyra mauleitēs,
Cyukas pīna daslaukdami,
Vardes tauku dalykdami.
326 [Preiļu D].

42403.

Muižas meitas nolaidušās
Slinkumā, kārumā;
Dienu laiza telērģīšus,
Nakti bučo sulainīšus.
266 [Mēŗa Vlk].

42404.

Muižgaliešu zeltenītes
Zemas resnas saaugušas;
Kalnā muiža, lejā sēta,
Pakaļ māte putru nesa.
418 [Sunākstes Jk].

42405.

Mūsmājās laiski puiši
Pagultēs vārtījās;
Laikam bija piedzēruši
Sūra alus, brandaviņa.
286 [Nītaures Rg].

42406.

Mūsu māte lielījās
Ar naskām meitiņām:
Viena zeķe pūriņā,
Otra aitas mugurā.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

42407.

Mūsu meitas kaunējās
Darbos iet pastalām;
Tās apvilka, tās apava
Peļādiņu zābaciņus.
378 [Seces Jk].

42408.

Mūsu pašu jauni puiši
Dūmu taures pūtējiņi;
Ka nebija dūmu taures,
Pūš vecā zābakā.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

42409.

Myusu puiši daiļi daiļi,
Sorkonmalnim plankumim;
Ūglis jūs pačarnēja,
Brandivjaņš pakrasēja.
194 [Krāslavas D].

42410.

Myusu puiši gūda veiri,
Jums galviņas nasukuotas;
Pa treis meitiņas cerējamas,
Nava vaļas izsukuot.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

42411.

Mūsu puiši slinki puiši,
Iemauktiņus nenovija;
Jāja savus kumeliņus,
Aiz ausīm turēdami.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

42412.

Mūsu puiši žigli vīri,
Ar zirgiem blusu ķēra;
Vēl tās pašas nenoķertu,
Ja tie divi nepienāktu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42413.

Mūsu puiši, lepni puiši,
Lepni brauca baznīcā:
Vestēs māva kumeliņu,
Ar biksēm aizgrožoja.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

42414.

Mūsu puiši vagu dzina
Kā pērnie sivēntiņi:
Līčuloču vaga gāja,
Kurmīts vagas galiņā.
84 [Dikļu Vlm].

42415.

Namiņā putru vāru,
Klētiņā pamērcēju;
Puiši skrej kartupīšu,
Papārtēji izcepuši.
263 [Mēmeles Jk].

- 230 -

42416.

Nama māte lielījāsi,
Pieci sliņķi parovī.
Meitas gaļu noēdušas,
Kauli vien atlikuši.
39 [Bārtas Lp].

42417.

Nav ne nieka, nav ne nieka
No tām mūsu meitiņām;
Snaudin snauda vakarāi,
Rītāi agri necēlās.
224 [Lielvārdes Rg].

42418.

Nav ne nieka, nav ne nieka
No tām mūsu meitiņām;
Ar cimdiem govis slauca,
Ar dakšām gultu taisa.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

42419.

Nava lāga, nava lāga
Ar tiem mūsu puisēniem:
Pavasarī odi koda,
Ruden meitas nemīlēj'.
476 [Vecpiebalgas C].

42420.

Navā lāga, navā lāga,
Mūsu ciema meitiņām:
Reti zobi, plata mute,
Smalka maize cauri birst.
148 [Jaunpiebalgas C].

42421.

Nav ne nieka, nav ne nieka
No tiem mūsu puisēniem:
Snauž, kājiņas apaudami,
Kumeliņus barodami.
224 [Lielvārdes Rg].

42422.

Nav neviena tēva dēla,
Kas būt' manam prātiņam;
Cits ir šķībs, cits ir greizs,
Cits ar kupri mugurā.
605 [Skolas].

42423.

Nāburgiemi cauri gāju
Kāpostiņu neredzēju;
Nāburgpuiši nopīpē(j)ši
Par tabāku domādami.
405 [Smiltenes Vlk].

42424.

Nāburgmāte dēlus liela -
Kas tos dēlus nezināja?
Pērnie lini nekulstīti,
Aizpērnie kaņepāji.
605 [Skolas].

42425.

Nāburgmāte puišus liela -
Kas tos puišus nezināja?
Krustiem guļas, meitu laižas,
Ne darbiņa darītāji.
476 [Vecpiebalgas C].

42426.

Nāburgam nikns kuilis
Aizgaldā barojās;
Nu izleca, nu izskrēja,
Nu skrej mājās rukštēdams.
290 [Ogres C].

42427.

Nāburgpuikas slinki puikas,
Piecas stundas zirgu jūdza;
Piecas stundas zirgu jūdza,
Sesto rokas pūtināja.
605 [Skolas].

42428.

Nāburgpuiši, lepni puiši,
Vīzē brauca uz baznīcu.
Saput vīze, izkrīt puiši,
Paliek puiši ceļmalā.
405 [Smiltenes Vlk].

42429.

Nāburgpuiši lielījāsi,
Lepnas kāzas taisīšot;
Nobarošot piecus kaķus
Ar kāpostu kacēniem.
405 [Smiltenes Vlk].

42430.

Nāburgpuiši lielījās,
Pieci pāri zābaciņu;
Es redzēju baznīcā,
Poļu čaznas kājiņā.
605 [Skolas].

42431.

Nākat, ļaudis, skatāties,
Kas par lieliem brīnumiem.
Elkšņam rožu ziedi zied,
Papardītei sidrabiņa;
Vēl lielāki brīnumiņi -
Meita puisi nogulēj'si.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

- 231 -

42432.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi tīrumā:
Vārna kūla arājiņu,
Pie matiem turēdama.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42433.

Nākat, puiši, skatīties,
Kādas gultas meitiņām;
Neapsegtas, izvandītas,
Kā cūciņas izrakušas.
605 [Skolas].

42434.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi te notiek:
Krupis Jāni skurināja
Aiz ūsām turēdams;
Trūka ūsas, krita krupis,
Jānis pats augšupēdu.
286 [Nītaures Rg].

42435.

Nava lāgi, nava lāgi
Kaimiņam jaunie puiši;
Tādi vien, tādi vien,
Kā lielie laivas gali.
335 [Puzes Vp].

42436.

Nedod Dievs tādu puišu,
Kādi puiši kaimiņos:
Kā silītes, kā muciņas,
Kā līkie laivas gali.
202 [Kurmāles Kld].

42437.

Nedod Dievs tādu meitu,
Kādas meitas Tīsos bija!
Kā ķipīši, ragaviņas,
Kā vecie laivas gali.
378 [Seces Jk].

42438.

Nedūd, Dīveņ, taidu puišu,
Kaidi puiši Putanūs!
Saules sisti, solnas āsti,
Vacu buobu apbučuoti.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

42439.

Nedod Dievs tādu puišu,
Kādi puiši Kurzemē!
Divi stundas kājas āva,
Trešo jūdza kumeliņu.
72 [Cesvaines Md].

42440.

Nadūd Dīvs taidu puišu,
Kaidi puiši Leivuonūs!
Pīcūs syta vīnu ūdu,
Aiz astītes turādami.
494 [Viļānu Rz].

42441.

Nedod, Dieviņ, tādas meitas,
Kādas meitas mūsmājās!
Divas stundas kājas ava,
Trešo slauka istabiņu.
184 [Ķēču Rg].

42442.

Nedod Dievs tāda vīra,
Kāds tu būsi māsiņai:
Stenēdams vagu dzini,
Sēsties vagas galiņā,
Sēsties vagas galiņā,
No cepures utes lasi.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

42443.

Ni myužam tai nabeja,
Kai es beju dūmuojis.
Es dūmuoju karā īt,
Īguoj' cyuku klēviņā;
Es dūmuoju golvas cierst,
Nūciert' cyukai astes golu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

42444.

Neretieši skopulīši,
Koka zolēm [zoļu] kurpes nesa;
Saucieši viegli skrēja,
Ar vīzēm pastaigāja.
263 [Mēmeles Jk].

42445.

Nu es zinu, ko vajaga
Jaunajāmi meitiņāmi:
Baltas zeķes, melnas kurpes,
Jaunus puišus klātgulēt.
472 [Vecgulbenes Md].

42446.

Ņem, puisīti, suņa asti,
Bāz savāi kabatā:
Tukša tava kabatiņa,
Kā sunīša izlaizīta.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

42447.

Oldermaņu bagateriem
Veca malka sētmalā;
Bet tiem Kručku nabadziņiem
Vecu miežu alutiņš.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

- 232 -

42448.

Ozoliņam pieci puiši,
Visi lieli darbinieki:
Divi mala, divi kala,
Piektais līda skurstenī.
65 [Bukaišu Jg].

42449.

Ūzuļnīkūs stypri veiri,
Iz akmiņa ruduk's stota;
Žogotuos daudzi meitu,
Kacaņeņus rušino(j).
559 [Rēzekne Rz apr.].

42450.

Ozolieši, teļa purni,
Guņkurā miežus sēj;
Liešeriešu jaunkundzītes
Ar kurpēm izspārdīja.
230 [Liezeres Md].

42451.

Pagolam, pagolam
Kurzemē jaunas meitas:
Trīs izveda, trīs nosprāga,
Trīs stallē barojās;
I tās pašas barojamas,
Ar striķiem cilājamas.
545 [Krustpils D apr.].

42452.

Paldīs soki, tu Pīter,
Kad es tevi ratavavu.
Ka tu skrēji da meitom,
Īsasprīdi statiņūs.
Tavas bikses brakšu brakš,
Muni suņi vjakš i vjakš.
605 [Skolas].

1. Paldis soki, Nn.,
Ka es tevi ratavuoju.
Tu īsasprīdi statinī
Pēc meitom dzeidamīs.
Tev kažukis briku braku,
Cīma suņi riķu raķu.
414 [Stirnienes Rz].

42453.

Palāks putns spuornus syta
Uz palāka akmintiņa;
Jauni puiši mutes deve
Palākami akmiņami.
494 [Viļānu Rz].

42454.

Piebaldzēnu pagastā
Septiņ' vien jauni puiši:
Div noslīka, div sadega,
Div aizgāja nabagos.
Septītais vien atlika,
Tas ar bomi cilājams.
476 [Vecpiebalgas C].

42455.

Pie tā puiša es neiešu,
Kad ar vīru nedabošu:
Trim aršiņš gaŗumiņš,
Vēders šķūņa lielumā.
263 [Mēmeles Jk].

42456.

Piecas meitas puisi vilka
No smalkajiem krūmiņiem;
Otras piecas brīnējās,
Kā tās piecas stīvējās.
261 [Mēdzūlas Md].

1. Piecas meitas puisi vilka
Uz sīkajām priedītēm;
Otras piecas brīnījās,
Kas par lielu lērumiņu.
378 [Seces Jk].

42457.

Pieci puiši kuili vilka,
Pa sliženu ledutiņu;
Visi pieci piekusuši,
Kuilim asti atlauzuši.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

42458.

Pieci puiši meitu vilka
Pa slidenu ledutiņu;
Visi pieci brīnījās,
Kā tā meita stīvējās.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

42459.

Piejādams vien pazinu:
Tai ciemā laiskas meitas;
Visi rīta skangaliņi
Mēslienā izslaucīti.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

42460.

Priedītei, eglītei,
Zelta kurpes kājiņā;
Jauniem zēniem, bandiniekiem,
Nav ne krietna zābaciņa.
383 [Sērenes Jk].

- 233 -

42461.

Puisēnus sadzina
Kucēnu stallī;
Meitenes salēca
Magoņu dārzā.
114 [Gaiķu Kld].

42462.

Posusi māmīna
To savu meitu:
Suņa asti liekusi
Vaiņaga vietā.
94 [Dunikas Lp].

42463.

Puisi puisi, lupataini,
Naguļ, tu, rudzzuolē;
( Naguļ, tu, rudzzuolē )
Aiz lupotu turādamīs.
326 [Preiļu D].

42464.

Puiši mani mīļi tur,
Es puisīšus vēl mīļāki:
Aizved' uz lielu mežu,
Piesēj' pie skudru pūļa;
Lielus egles zariņos,
Mazus egles galiņos.
266 [Mēŗa Vlk].

42465.

Puiši meitas vējā laida,
Paši stāvēj' aizvējā;
Zināj' esam smagu graudu
Vieglajās palavās.
604 [Dažādi iesūtītāji].

42466.

Puiši man apsmējās,
Nemākot velēties.
Vai jūs paši mācējāt
Cūkām sili iztaisīt?
605 [Skolas].

42467.

Ribanos augsti kolni,
Kuo springuļi orājiņi;
Cikam muote piestūkāja,
Jau saulīte gabalā.
358 [Rugāju Abr].

42468.

Rejat, rejat, ciema kuņas,
Es jūs labi pabarošu:
Katrai došu divi spaiņi,
Trīsi ķipji piedevām.
192 [Kosas C].

42469.

Redz kur puiši sanākuši,
Pret meitām lielījās:
Citam bija cita svārki,
Citam cita cepurīte.
605 [Skolas].

42470.

Reti reti tie kociņi,
Kas aug ceļa maliņā;
Lepni lepni tie puisīši,
Kas nedzēra krodziņā.
605 [Skolas].

42471.

Rēzeknē snīgi snyga
Lelym gobolim;
Dricānīši gaļu ēda
Lelym kimūsim.
89 [Dricēnu Rz].

42472.

Rīgas mātes savas meitas
Ved uz tirgu izsolīt;
Neizdeva, nepārdeva,
Ved uz Rīgu raudādamas.
286 [Nītaures Rg].

42473.

Rīgas kung' uz laukiem nāca
Jaunu meitu lūkoties;
Raibu cūku saķēruši,
Par meitiņu domādami.
286 [Nītaures Rg].

42474.

Rudzīšam, rogaņam,
Ledus [ledi] galvu nolauzuši;
Puisīšiem, neliešiem,
Meitas matus noplūkušas.
605 [Skolas].

42475.

Ruda kaza, gaŗi ragi,
Visas četras kājas kaltas;
To varēja puiši jāt
Ik svētdienas baznīcā.
149 [Jaunpils Tk].

42476.

Saikaviešu meitiņām
Zili krekli mugurā;
Tupēdamas velējās
Sivēniņu silītē.
241 [Lubānas Md].

- 234 -

42477.

Sābru goni, galagoni,
Suni kuora ūzulā;
Izdzeidami ašņi dzjāra,
Sadzeidami kaulus grauzja.
89 [Dricēnu Rz].

42478.

Saimeniekam divi puiši
Ar āzīti pirtē brauca;
Ar āzīti pirtē brauca,
Ar ecēšu kasījās.
192 [Kosas C].

42479.

Saimenieku meitiņām
Utes matus noēdušas;
Apakš katras pupučiņas
Vienai blusa, otrai ute.
552 [Madona Md apr.].

42480.

Saimenieku pieci puiši,
Visi pieci cepļa guļas;
Jānis visu raženais,
Tas pašā dibenā.
398 [Skrundas Kld].

42481.

Saimnieks savu daiļu dēlu
Steliņģī audzināja;
Gaŗām kājām, velvu kaklu,
Kā kazāka kumeļam.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

42482.

Saimnieks savu meitu teica -
Kas to šļenku nepazina?
Gultā tai saule lēca,
Gultā saule norietēja.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42483.

Saimeniekam trīsi puiši,
Visi labi iebraukāti:
Ar Jānīti Rīgā braucu,
Pēterīti baznīcā,
Ar Miķeli, vecāko,
Uz Jelgavas pēc tabākas.
192 [Kosas C].

42484.

Sakās gudri tautu dēli -
Pavardā rudzus sēja;
Pavardā rudzus sēja,
Līdumiņu dāvādami;
Tautu meitas gaŗām gāja,
Ar kājāmi izspārdīja.
605 [Skolas].

42485.

Sapraulēj(i)s ozoliņš
Gaida bites ielienot;
Piedzēries tautu dēls
Grib, lai meitas nobučo.
263 [Mēmeles Jk].

42486.

Sasarāvos, izbijos,
Māsas vīru ieraugot;
Kupla gāla, zveiras acis,
Kā ģenģera kumeļam.
477 [Vecpils Lp].

42487.

Saules kosta ābeltiņ(a),
Tai ziediņi neziedēj(a);
Laimes pelta tij meitiņ(a),
Mūžam goda neredzēj(a).
322 [Praulienas Md].

42488.

Sausiņuos augsti kolni,
Plykim gurņim oruojeņi;
Opynkuos gari puiši,
Tīm daguni kai gargini.
559 [Rēzekne Rz apr.].

42489.

Sen dzirdēju nāburgos,
Skaistus puišus daudzinot:
Ne lielāki, ne mazāki,
Kā pērnaji(e) vērseniņi.
605 [Skolas].

42490.

Sēd meitiņas rindiņā,
Kā beciņas birzītē;
Dod, Dieviņ, stipru vēju,
Lai sāk bekas kustināt.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

42491.

Septiņdesmit vuorkavīšu
Vēzi vylka krasteņā;
Izvylkuši, paslējuši,
Stuov rūceņis saslējuši.
605 [Skolas].

42492.

Silta jauka vasariņa,
Auzas auga neravētas;
Meitas guļ sētmalā,
Mušas līda degunā.
241 [Lubānas Md].

- 235 -

42493.

Sīvi sīvi vārna ķērca,
Nu būs jaunas valodiņas:
Cūkas puišus nogulēj'šas
Niedeliņa krūmiņā.
39 [Bārtas Lp].

42494.

Sīvi sīvi zīle brēca,
Izdzird jaunu valodīnu:
Puišu cauņu cepurīte
Kārklienāji sapuvuse.
39 [Bārtas Lp].

42495.

Skaistys beja Pīneņu mjaitys,
Caur atslāgu svīstu zoga.
Myus' muoseņis vjāļ skaistuokys,
Sausys maizis paāduš(ys).
326 [Preiļu D].

42496.

Skaista skaista Brigiteņa,
Kur mēs jū globuosim?
Vest uz mežu, sīt pi kūka,
Lai dunduri kantužoj.
494 [Viļānu Rz].

42497.

Skaisti skaisti mūsu puiši,
Vēl skaistākas mūsu meitas:
Uz vaigiem rozes zied,
Zem deguna bekas aug.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

42498.

Skaisti skaisti jauni kungi,
Vēl skaistāki arājiņi;
Cirsti, tēsti jauni kungi,
Ēvelēti arājiņi.
236 [Līvānu D].

42499.

Skatījos, brīnījos,
Šodien liels dundurlaiks:
Visas mūsu ciema meitas
Bizinēt taisījās.
486 [Viesītes (Eķengrāves) Jk].

42500.

Skāde skāde, liela skāde,
Desmit bābas pagalmā.
Piecas badā nomirušas,
Mīklā rokas sadūrušas;
Otras piecas nosalušas,
Pirtī garu salējušas.
605 [Skolas].

1. Līksmojam, mēs māsīnas,
Piecas meitas pagalam:
Divas badā nomirušas,
Mīklā rokas sabāzušas,
Trīs ar salu nosalušas,
Pirtī garu sametušas.
355 [Rucavas Lp].

42501.

Skuj'niešos ir melnas meitas,
Tās pirtī nemazgājas;
Rītu līs silts lietiņš,
Tas tās meitas nomazgās.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42502.

Skujeniešu tāses [tāšu] bikses
Ar teļiem Bauskā brauca,
Kad tās tāsis grabēt sāka,
Tad tie teļi spriņģot sāka.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42503.

Sliktas bija mūsu meitas,
Sliktus darbus padarīja:
Katru dienu uz puišiem gāja,
Visi darbi nedarīti.
203 [Kurmenes B].

42504.

Slikti iet, slikti iet
Mūsu muižas puisēniem:
Vecu āzi nojājuši,
Jaunas meitas meklēdami.
398 [Skrundas Kld].

1. Slikti iet, slikti iet,
Mūs' kaimiņu meitiņām:
Vecu kazu nojājušas,
Brūtgāniņus meklēdamas.
398 [Skrundas Kld].

42505.

Slinks laiskis tēva dēls
Sila malu vazājās.
Gan zināja zirņu druvas,
Gan rāceņu līdumiņ(u)s.
119 [Gaujienas Vlk].

42506.

Slinki slinki tēva dēli
Guļ pie krāsns kā vien(i) bluķi;
No tā bluķa skalus plēsu -
Ko no slinka tēva dēla?
84 [Dikļu Vlm].

- 236 -

42507.

Sliņķis, gurķis, tēva dēls
Grib ar mani ceļu iet.
Grūž' ar roku, speŗ' ar kāju,
Lai guļ ceļa maliņā.
Die(v)s dod siltu vasariņu,
Būs mušāmi launadziņš.
200 [Kuldīgas Kld].

42508.

Sacinieki slinki puiši,
Brauc ar baļļu baznīcā;
Cits jāj stīpu, cits jāj galdus,
Cits jāj pašu dibeniņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

42509.

Skrien, putniņi, upes malu,
Aiznes ziņu dakterim:
Mūsu meitas saslimušas
Ar tām gūžu nelaimēm.
345 [Remtes Tk].

42510.

Skroderīši, vēverīši,
Eita žīdu dīrājiet!
Cūkas žīdu norējušas
Liela ceļa maliņā.
241 [Lubānas Md].

42511.

Smiekli, ļaužu brīnumiņš
Tautu lauka galiņā:
Vārna plūca arājiņu,
Aiz matiem turēdama.
127 [Grostonas Md].

42512.

Smuks puisītis baltu muti
Guļ celiņa maliņā.
Mūsu gani gaŗām dzina,
Suns piemīza cepurīti.
383 [Sērenes Jk].

42513.

Stipra jauna es meitiņa,
Es var' puisi kaitināt:
Es par puiša galvu lēcu,
Kā par koka pudurīti.
21 [Apriķu Azp].

42514.

Svāta Muora, Madaleņa,
Sorgoj sova Jākupeņa,
Ka iz krūgu nanūītu,
Ka daudz ols napīdzartu;
( Ka daudz ols napīdzartu,)
Ka dzens putrys naizknuobtu.
576 [Varakļāni Rz apr.].

42515.

Staršajam svuoteņam
Strupasteitis kumeleņš.
Cik jis grib lūceitīs,
Dur ar asti sēteņā.
326 [Preiļu D].

42516.

Suņam devu zaķa lāpu,
Lai dzen puišus klajumā.
Suns izdzina tādus puišus,
Kas neniekam nederēja.
Cits bij līks, cits bij greizs,
Citam kūkums mugurā.
515 [Ziemeŗu Vlk].

42517.

Suņi suņi, ciema puiši,
Mani veci brūtgāniņi,
Teļu putras dzērājiņi,
Sila beku lauzējiņi.
605 [Skolas].

42518.

Šai ciemā divas meitas,
Abas lielas amatnieces:
Viena bija sviesta zagle,
Otra pannas laizītāja.
192 [Kosas C].

42519.

Šī māmiņa savas meitas
Glabāt vien izglabāja;
Lika skapī - sapelēja,
Pagrabāji - žurkas ēda.
24 [Asares Il].

42520.

Šitiem mūsu nāburgpuišiem
Trīs gad' mutes nemazgātas,
Ceturtā vasarā
Mazgā vircas bedrītē.
261 [Mēdzūlas Md].

42521.

Šitas saimnieks lielījās
Naškus puišus saderējis.
Divas stundas kājas aun,
Trešo jūdz kumeliņu;
Kuŗu vagu tie nodzen,
Tik cepuri izutī.
192 [Kosas C].

- 237 -

42522.

Šitā meitiņa būtu mana līgavīna,
Kad nebūtu tāda snaudacīte.
Bij ustaba neslaucīta,
Rijas soli nemazgāti;
Vecīts tupa aizkrāsnē,
Rūsu čupa apakšā.
192 [Kosas C].

42523.

Šitās meitas lielījās:
Esot čaklas mātes meitas.
Nu aizgāju, nu redzēju:
Ar pupiem maizi mīca;
Ar pupiem maizi mīca,
Ar cimdiem govis slauc.
192 [Kosas C].

42524.

Šitie puiši, nabadziņi,
Ozolā kaķi kāra;
Aiziedami, atnākdami,
Gāja kaulu skrubināti.
476 [Vecpiebalgas C].

42525.

Šitiem ciema puisīšiem
Abas kājas apkaustītas,
Lai zobiņus neizdauza,
Uz krodziņu staigājot.
198 [Krustpils D].

42526.

Šitie puiši solījās
Šoruden precēties;
Pieci kaķi barojami,
Piecas peles piedevām.

42527.

Šodien kāvu sivēnīnu,
Meitām devu stabulīt(i);
Vai būs ēsti, vai neēsti,
Vai priekš rīta pataupīt.
94 [Dunikas Lp].

42528.

Šogad puiši zābakos,
Šogad zīda lakatos:
Šogad rutki, rācentiņi,
Šogad balti kāpostiņi.
605 [Skolas].

42529.

Tai mātei lepni dēli,
Nezin māte, kur guldīt.
Liec klētī - peles ēda,
Pagrabā - sapelēja.
Tiem vajdzēja stikla skapja,
Sudrabiņa atslēdziņas.
605 [Skolas].

42530.

Tei maitiņa pazateicas,
Ko jei lela bogaterka;
Ne jai maizes, ne jai putras,
Ne jai sylta yudensniņa.
605 [Skolas].

42531.

Tautu meitas lielījās:
Puķēm griestus puškošot.
Ko tās puķes palīdzēja,
Kad nav kvēpus noslaucīj'šas?
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

42532.

Tautieš' savus dēlus teica -
Kas tos dēlus nezināja?
Salmu krūtis, lūku pleci,
Kaņepāju stilbu kauli.
157 [Jēŗu Vlm].

42533.

Tepat būtu, tepat būtu
Man miezīšu arājiņš;
Kam es pati neredzētu,
Snaužot vagas galiņā.
Kuŗu vagu nodzīdams,
Utu veŗas cepurē.
15 [Alūksnes Vlk].

42534.

Tev, saimnieks, tīra maize,
Tavi puiši panīkuši:
Nevar meitas nobučot,
Nevar kumeļa apseglot.
449 [Ungurmuižas D].

42535.

Tev, puisīt, tāda galva
Kā čigānu murmuļam;
Ieraudzīja jaunas meitas,
Stāvu lēca ūdenī.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

- 238 -

42536.

Tys Juonīts ortu guoja,
Oļo vylks, oļo vylks!
Kai ar meitom pyunītē -
Atetē, atetē!
579 [Viļāni Rz apr.].

42537.

Trairairai, trairairai!
Vysi puiši prapadai!
Div nūspruoga, div nūmyra,
Div aizguoja ubogūs.
Div uz puorta kuopas vuorta,
Trešs ar vādar' navasals.
389 [Silajāņu Rz].

42538.

Traitadrai, rapadai!
Visi puiši prapadai!
Cyts numyra, cyts izgaisa,
Cyts nūguoja ubagūs.
Vēļ tys vīns, septītais,
Tys uz cepļa kuojas aun.
143 [Jāsmuižas D].

42539.

Troka buoba pīdzāruse,
Kuopa lozdā leiguotūs;
Lozda lyuze, briukšējuos,
Buoba krita, pļoukšējuos.
Nu tuos buobas kritumeņa
Vysa zeme nūreibē(ja).
247 [Makašānu Rz].

42540.

Traka Trīne, traka Trīne,
Lazdā kāpa riekstus šķīt;
Lūza lazda, krita Trīne,
Bira rieksti, skanējās.
48 [Bērzaunes Md].

42541.

Tu, Katreiti, ciercineits,
Tu nūsleiki ūloknī.
Es byut tevi ratavuosja,
Aiz smīklymi navarēju,
Kuoju vīni pamanēju.
494 [Viļānu Rz].

42542.

Tu, māsiņ, ciemā biji -
Ko tie ciema puiši dara?
Auklas vija, vīzes pina,
Sluinas dega ugunē.
605 [Skolas].

42543.

Tu, meitiņ, bendes rullis,
Neej daudzi pie puišiem!
Cik tu gāji pie puišiem,
Iegāj' cūku midzenī;
Cik no miega pamodies,
Tik ar cūku apskāvies.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

42544.

Tu, puisīti, teļa purns,
Tu meitiņu nepazini;
Ieraudzījis ciema kuci,
Sauc par jaunu meitenīti.
261 [Mēdzūlas Md].

42545.

Tu, puisīti, putru [putras] staņķi,
Ko uz mani skatījās [skatījies]?
Es nebiju mucā audzis,
Ne pa spundu ēdinēts [ēdināts].
23 [Ārlavas Tl].

42546.

Tu, puisīti, zaķa putra,
Uz meitām neskaties:
Rīgā tava mamzelīte,
Kā nelaime vazājās:
Simtiņš utu, simtiņš blusu
Apakš viena bubulīša.
404 [Smārdes (Ozolnieku) Tk].

42547.

Uja mūsu ciema puiši,
Kādi stalti uzauguši!
Deguns pašās debesīs,
Kājas elles dibenā.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

42548.

Vai na tī nav brīnumiņi -
Elkšņim rūžu pumpuriņi!
Vēl liluoki brīnumiņi -
Ciuka meitu nubadēja.
358 [Rugāju Abr].

42549.

Vai tu, puisi, oklis beji,
Vai tu beji pasadzēris?
Pabučuoji boltu ķēvi,
Jaunu maitu dāvādams.
604 [Dažādi iesūtītāji].

42550.

Vai, māmiņa, tav' dēliņi,
Teļu putru dzirdināti!
Tie uzauga krietni vīri,
Teļu putru dzirdināti!
456 [Vaiņodes (Bātas-Vaiņodes) Lp].

- 239 -

42551.

Vaicuoja Juoneits:
Kur meitu pyune?
Vai tu oklys naredzēji -
Ekur ceļa maliņā;
Ekur ceļa maliņā,
Sātmalīša galiņā.
365 [Sakstagalas Rz].

1. Vaicova Ontons:
Kur meitu pyune?
Vai, akls, naredzi:
Sātmalis molā.
18 [Andrupenes Rz].

42552.

Vakarā, vakarā
Visi puiši rikšiem tek;
I tas mūsu pinkulainis
No pakaļas aulekšiem.
378 [Seces Jk].

42553.

Vuorkavīši, gleizda golvas,
Brauc ar gleizda skrituļim;
Kolupīši, nabēdnīki,
Apguož ceļa maliņā.
168 [Kalupes D].

42554.

Vuorkavīši, dyuņis vēži,
Nalūkuoti kumeliņi;
Lai lūcēja kolupīši,
Tīm bej lobi kumeliņi.
168 [Kalupes D].

42555.

Vuorkavīši lilējuos
Nikad kolna nasabeit;
Īsavēra vardineiti,
Nūsajēma capureiti.
168 [Kalupes D].

42556.

Var pazeit tū puisīti,
Kurs ir lels dzāruojiņš:
Pats guļ ceļa maliņā,
Capurīte ceļiņā.
365 [Sakstagalas Rz].

42557.

Vasarsvētku pirmo rītu
Es par grēku nebēdāj(u);
Es sabāzu savus puišus
Veca maisa dibenā.
605 [Skolas].

42558.

Vārna nesa jaunu meitu
Deguniņa galiņā.
Satikuši jauni puiši:
Kur, cūciņa, tevi nes?
605 [Skolas].

42559.

Velnam devu riekstu sauju,
Lai pakāra talkas puišus.
Trīs pakāra, trīs nošāva,
Trīs es pati paturēju,
Ar ko vest žagar(iņ)us.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

42560.

Velns pakāra talkas puišus,
Ellē nagi karājās;
Paņem, velns, tu visus puišus,
Tikai mana vien neņem.
36 [Balvu Abr], 228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

42561.

Vellam devu riekstu sieku,
Lai pakāra skroderīti,
Kam tas ņēma gaŗu mēru,
Īsus vamžus šūdināja.
236 [Līvānu D].

42562.

Viņu mātei slinkas meitas,
Tai nerūga iejaviņš;
Ko tai rūga, kupočoja,
Dzīvi rudzi abriņā.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

42563.

Viltus puiša dvēselīte
Melnā diegā karājās;
Trūkst diedziņš, krīt puisītis,
Iekrīt elles dibinā.
605 [Skolas].

42564.

Vindēniem, bagātiem,
Veca malka malkcirknī [malkcirsnī];
Kaulēniem, nabagiem,
Veci rudzi apcirknī.
480 [Vējavas Md].

42565.

Viņa gola līlējuos:
Stipri puiši sabraukuši;
Septeņūs blusu kava,
Tū pi mīta pīsējuši.
143 [Jāsmuižas D].

- 240 -

42566.

Viņa gola svuotiņs lilējuos,
Dasu sātu sataisējis,
Bļinu jumtu nūjumējis.
Cikom kuozys nūkuozova,
Suņi sātu izvolkova,
Vuornas jumtu iznosova.
168 [Kalupes D].

42567.

Viena liepa upmalā,
Tā pieder puisēniemi;
Cik pietrūka pinekliņu,
Tik tecēja lūku plēst.
89 [Dricēnu Rz].

42568.

Viņu meitas, netiklītes,
Grīļa rija [vija] vainadziņu;
Ne tām gribas rožu sēt,
Ne magoņu izravēt.
99 [Dzelzavas Md].

42569.

Vircavniekus pārstaigāju,
Paugām streņģes neredzēju,
Vircavnieku laiski puiši
Paugām streņģes nograuzuši.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42570.

Visu laiku mūsu meitas
Klibodamas vien staigāja;
Ieraudzīja jaunus puišus,
Sāk rikšiem darināt.
345 [Remtes Tk].

42571.

Visā mūsu novadāja
Nav neviena laba puiša.
Citam bija kleinas kājas,
Citam kumpa mugurīna,
Kleinās kājas kalnā kāpe,
Kumpums vilka lejīnā.
39 [Bārtas Lp].

42572.

Visiem tautu dēliņiemi,
Visi zobi izbiruši;
Tautu meitas raudādamas
Vāra mīkstu biezputriņu.
548 [Liepāja Lp apr.].

42573.

Viens pats bij smuks puisits
Ezerkunga novade,
Tam pašam cūk ut's
Par pakaus līgojas.
243 [Lubezeres Tl].

42574.

Viens pats bij smuks puisits
Ārlavkunga novade;
Tam ziede runč ast
Deguniņ galiņe.
243 [Lubezeres Tl].

42575.

Viņas puses mīstitājiem,
Nav ne labu tupelīšu.
Ved mežā, sien pie egles,
Lai kaļ dzenis tupelītes.
282 [Nīcas Lp].

42576.

Viņas puses mīstītāji
Visi vienu blusu kava,
Visi bija piekusuši,
Blusa vēl vazājās.
282 [Nīcas Lp].

42577.

Visu rītu dūmi kūpa
Tautu dēla namiņā;
Tautu dēla namiņā
Divas bruņšas sadegušas,
Treša veca cepurīte.
480 [Vējavas Md].

42578.

Vīratēvs lielījās:
Mans dēls lāčus pušu rauj.
Parādīja klibu zaķi -
Iebēg mātes lindrakos.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

42579.

Vīzīgs puisis ceļu gāja,
Vīze lēca mugurā;
Ņem, puisīti, tu to vīzi,
Kar deguna galiņā.
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

42580.

Vīžīgam puisīšam
Šai saulē lēta dzīve;
Kad noies pie Dieviņa,
Ar degunu mālus mīs;
Ar degunu mālus mīs,
Caur ērkšķiem zīlēsies.
39 [Bārtas Lp].

- 241 -

42581.

Zaļa kaza, vaŗa ragi,
Visas četras kājas kaltas.
To varēja puiši jāt,
Ik svētdienas baznīcā;
Ik svētdienas baznīcā,
Ik vakarus krodziņā.
149 [Jaunpils Tk].

42582.

Zaļa varde purviņā
Piecus gadus barojās;
To apēda jauni puiši,
Piecus pirkstus laizīdami.
476 [Vecpiebalgas C].

1. Vilzēnieši, bada kāši,
Gar upmali vazājās.
Pieci gadi zaļa varde
Uz akmeni izžāvēta.
To apēda vilzēnieši,
Pirkstus vien laizīdami.
496 [Vilzēnu Vlm].

42583.

Zemi resni šitie puiši,
Ar resniem vēderiem;
Tie būs labi žīda zirgi,
Tabāciņu izvadāt.
605 [Skolas].

42584.

Zilas melnas nāburgmeitas
Iet uz mežu mellenēs;
Sieku ogu izēdušas,
Gar upmalu vazājās.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

42585.

Zinu, zinu, nesacīšu,
Kāda tev ir vaina;
Septiņas nedēļas
Neķemmēta galva.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

42586.

Zinu, zinu, redzu, redzu,
Kaimiņos slinkas meitas:
Galdi, beņķi nemazgāti,
Mēslu čupa pagultē.
245 [Lutriņu Kld].

42587.

Zīlē, kaķi, uz akmens,
Vai vess mani šoruden;
Ja vess mani šoruden,
Tad griez asti gredzenā.
358 [Rugāju Abr].

42588.

Žaga žaga žagatiņa
Nu kuorkliņa kuorkliņā,
Reiba reiba muižas meita
Nu kambara kambarī.
605 [Skolas].

42589.

Zagļi zagļi kokorīši,
Vaira zagļi pastarīši;
Kokorīši mjaitu zagļi,
Pastarīši zyrgu zagļi.
Kokorīši bazneicā,
Pastarīši paleicā.
326 [Preiļu D].

★

b) Veci puiši, vecas meitas

13007.

Āzīts ēda vecu kūlu,
Jaunas zāles gaidīdams;
Vecs tautietis bārzdu dzina,
Mani jaunu gribēdams.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

13008.

Ailu ailu, vecpuisītis
Jaunu meitu pulciņāi!
Veci zobi šķobījās,
Jaunas meitas lūkojot.
Ej projām, vecpuisīti,
Pielūdz kapa māmulīti,
Pielūdz kapa māmulīti,
Tā dos tev līgaviņu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

13009.

Ai Dieviņ, galva sāp,
Ar muguru nevarēju,
I tad vēl mans prātiņš
Uz jaunām meitiņām.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

13010.

Ai Dieviņi, jaunas meitas
Kur liksim vecus puišus?
Lādēsim laiviņās,
Sūtīsim Vāczemē.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

- 242 -

1. Kam der lieti veci puiši,
Kam tie veci zirgi der?
Bāž mucā, sit kopā,
Ved uz Rīgu pulverī,
Tur staigāja Rīgas kungi
Gar vallēmi šaudīdami.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

2. Ko mēs, meitas, darīsim,
Vecus puišus pajēmušas?
Kamēr kāzas turēsim,
Tamēr mīļi dzīvosim;
Kad būs kāzas pārgājušas,
Sit pa pieri, grūž mucā,
Sit pa pieri, grūž mucā,
Lai izšauda veci krievi,
Pa ielām staigādami.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

3. Vecas meitas guļ gar sētu,
Sava gala gaidīdamas.
Grūst mucā, sist pa pieru,
Vest uz Rīgu pulveŗiem.
Rīgas kungi izšaudīs,
Pa ielāmi staigādami.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13011.

Ai Dieviņ, jaunas meitas,
Kur liksim vecus puišus?
Liek uz plaukta, krīt zemē,
Žurkas grauza pabeņķē.
67 [Auļukalnā (pie Drustiem C)].

1. Ailu ailu jauni puiši,
Kur liksim vecas meitas?
Liek uz lubu, krīt zemē,
Žurki vilka midzenē.
Sien mazos buntiņos,
Laiž upītes dibinā;
Pāri brauca jauni puiši,
Vecas siekstas dēvēdami.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Es nejemtu vecu puisi
Ne saviem sirdsēstiem:
Klētī slēgtu, žurkas grauza,
Aizkrāsnē circenīši.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

13012.

Vai Dieviņ, jaunas meitas,
Kur liksim vecus puišus?
Sies diegā, kārs dūmos,
Lai dvēsele stirinās.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

13013.

Vai Dieviņ, jaunas meitas,
Kur liksim vecus puišus?
Vedīsim uz egļu meža
Pie lielā skudru pūžņa.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

13014.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Neņem mani ciema puiši,
Neņem mani ciema puiši,
Vecu meitu dēvēdami.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

13015.

Ai vecīt, ai vecīt,
Vai man~ līdzi nevedīsi?
Vērpšu linus, pakuliņas,
Iešu nakti klātgulēt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Ai vecais tēvainīti,
Ielaid mani istabāi,
Es būš~ tavas pakuliņas
Dienu nakti rubenāt.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

13016.

Aiz kalniņa aitas brēc,
Vecas meitas gaviļo.
Labāk simtu vilku redzu
Nekā vienu vecu meitu.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

13017.

Aiz kalniņa [upītes] jēri brēca,
Veci puiši gavilēja;
Jēri brēca smalka siena,
Veci puiši jaunu meitu.
71 [Drustos (Drustu pag. C)], 89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)]. 194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)],
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)], 224 [Kabilē (Kld)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Uoži v~ēkš, kuo ji v~ēkš?
Uoži v~ēkš līpu lopu,
Uoži v~ēkš līpu lopu,
Vaci v~eiri jaunu m~eitu.
4191 [Kalupes pag. D].

2. Aiz kalniņa jēri brēca,
Par upīti vecas meitas;
Jēri brēca smalka siena,
Vecas meitas jaunu puišu.
Jēri sienu gan dabūja,
Meitas puišu nedabūja.
Ko mēs, brāļi, darīsim?
Ņemsim mēs tās vecas meitas.
Kamērt kāzas turēsim,
Tamērt mīļi dzīvosim;
Kad jau kāzas pagalam,
Sit pierē, grūd mucā,
Sit pierē, grūd mucā,
Sasit viņas pulverī.
Nāks rudenis, vanderzeļļi
Izpirks viņu mārciņām,
Pavasarā izšaudīs
Pa Jelgavas bulveķiem.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

- 243 -

3. Aiz kalniņa zirgi zviedza,
Veci puiši gavilēja;
Zirgi zviedza tīru auzu,
Veci puiši jaunu meitu.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4. Aiz upītes jēri brēca,
Veci puiši gavilēja;
Jēri brēca smalka siena,
Veci puiši jaunu meitu.
Ēd, aitiņa, purva zāli,
Ņem, vecais, vecenīti!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13018.

Ar kājiņu atspārdīju
Sapraulējšu ozoliņu;
Ar rociņu atbīdīju
Saveco(j)šu tēva dēlu.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

13019.

Ar vecām meitiņām
Kā vecām ecēžām;
Ar veciem puisīšiem
Kā skābiem kāpostiem.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

13020.

Auga munā duorzā
Sorkonas rūžas,
Zam tuom rūžuom
Jauna meitineite.
Meitineit, meitineit,
Tevi muote sauce!
- Zynu, zynu, prūtu, prūtu,
Kam muomeņa sauce:
Grib mani atdūt
Vacam tautu dālam.
Es tuo vacuo
Cīši nairedzeju,
Es tam vacam
Cītu vītu kluotu,
Cītu vītu kluotu
Seikstūs žagareņu.
Auga munā duorzā
Sorkonas rūžas,
Zam tuom rūžuom
Jauna meitineite.
Meitineit, meitineit,
Tevi muote sauce!
- Zynu, zynu, prūtu, prūtu,
Kam muomeņa sauce:
Grib mani atdūt
Jaunam tautu dālam.
Es tuo jaunuo
Cīši aizmīluotu,
Es tam jaunam
Lobu vītu kluotu,
Lobu vītu kluotu
Meikstūs spil~vineņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

13021.

Bēgat, meitas, sīvus kungus,
Vecus puišus nebēgat;
Vecu puišu laime nāk
Pa deviņi ezariņi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13022.

Dievs lai mani pasargā
No veciem puisīšiem:
Vecu puišu mīlestība
Rūgst kā skābi kāpostiņi.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Sargi, Dievs, no vecas bābas
Kā no skābas rudzu putras;
Pieved, Dievs, pie jaunas meitas,
Kā pie saldas medus bļodas.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

2. Vilka, lāča tā nebēgu,
Kā no veca puiša bēgu;
Veca puiša mīlestība
Smird kā veca rutku dobe.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13023.

Divi vilki meitu vilka
Pa slidenu ledutiņu;
Tie nebija divi vilki,
Tie bij divi veci puiši.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 244 -

13024.

Domājam, gādājam,
Kur liksim vecus puišus.
Savērsim diedziņā,
Žāvēsim skurstenī.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

13025.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja veci puiši
Uz jaunām meitiņām.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

13026.

Ejat, meitas, odziņās,
Pelnījiet launadziņu:
Ni jums vīra, ni bērniņu,
Kas jūs vecas pabaros?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13027.

Es apliku ādas stīpu
Car Ēdoles novadiņu;
Ēdolnieku veci puiši
Kā vērpeles grozījās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

13028.

Es apvilku baltas zeķes
Pie melniem lindrakiem;
Veci puiši aiz muguras
Zobus vien klabināja.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

13029.

Es arī še nācu
Jauniķus lūkot.
Še puiši jo veci
Ne veci tēvi,
Še vīni puišiemi
Padomu prasa.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

13030.

Es dzirdēju aiz aploka,
Zaķis plēsa vecus puišus.
Es gribēju glābti iet,
Smiekli nāca, nevarēju.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

13031.

Es jums saku, kalnmuižnieki,
Vijat gaŗas pātadziņas:
Ēdolnieku vecas meitas
Sastrigušas rāvienā.
190 [Kuldīā].

13032.

Es māmiņ~ viena meit~,
Es tā visskaistākā,
Kuŗš puisīts man~ ieraug~,
Tas mani nobučoj~.
Jauni kungi, veci kungi,
Visi mani iemīļoj~.
Jo tie man~ iemīļoj~,
Jo es gauži lepojos.
Aiz to lielo lepnumiņ~
Veca, līka palikus~,
Kuŗu stundu iedomāj~,
To es gauži noraudāj~.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

1. Kad es biju jauna meita,
Daždažādi lepojos.
Aiz to lielu lepnumīnu
Vec~ un līka palikusi,
Vec~ un līka palikusi,
Salīkusi, sakrupusi.
1191 [Ēveles draudzē].

13033.

Es pie ledus tā nesalu,
Kā pie veca puiša salu;
Vecam puišam siltumiņu
Sen vējiņš iznēsāja.
1311 [Apē (Vlk)].

13034.

Es redzēju vecu puisi
Krūmos suni seglojot;
Liepas segli, lūku kāpšļi,
Veca striķa iemauktiņi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

13035.

Es redzēju vecu puisi
Sēžam elles maliņā;
Gaŗām gāju, spēr~ ar kāju,
Lai krīt elles dibinā.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

13036.

Es tev lūdzu, vecpuisīti,
Manim blakus tu nesēdi:
Tev bij tāda smaka klāt
Kā rudens tekuļam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 245 -

13037.

Gaidi, gaidi, tu tautieti,
Tu gaid~ manis, es gaid~ tevis;
Tu gaid~ manis uzaugot,
Es gaid~ tevis nomirstot.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)], 377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gaidi, gaidi, tu tautieti,
Tu gaid~ mani, es gaid~ tevi;
Tu gaid~ mani uzaugot,
Kā saulīti uzlecot;
Es gaid~ tevi nomirstot,
Kā mēnesi norietot.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

13038.

Grib vītols locīties,
Traski vien žagariņi;
Grib tautiets klanīties,
Sāp tautieša muguriņa.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

13039.

Grūti pūta sila priede,
Barga vēja nolocīta;
Vēl grūšāk mātes meita
Palikt veca, neprecēta.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

13040.

Grūti pūta sila priede,
Smalka lietus pielijusi;
Gauži raud vecas meitas,
Kam nav sava arājiņa.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

13041.

Izpraulējis ozoliņš
Gaida bišu ielienot;
Izvecējis tēva dēls
Gaida mani uzaugot.
388 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sapraulējis ozoliņš
Gaida bišu ielienot;
Novecējse tautu meita
Gaida tautas atjājot.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2. Veca liepa cauru vidu
Gaida bišu ielienot;
Novecojsi mātes meita
Gaida mani uzaugot.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

3. Veci puiši, buļļu pieres,
Gaida mani izaugam.
Grauz akmini, dzer ūdeni,
Tad tu mani sagaidīsi!
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

13042.

Izcērtiet vecus kokus
No jaunām atzalēm;
Izšķir, Dieviņ, vecus puišus
No jaunām meitenēm!
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

13043.

Jaunam zēnam sviest~ ar maizi,
Jaunas meitas klātgulēt;
Vecam putra, vecam spriguls,
Vecam jāiet rijas kult.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Vecam putra, kāpostiņi,
Vecam ķēvi mežā braukt;
Jaunam alus, jaunam medus,
Jaunam meita klātgulēt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13044.

Jauns ar jaunu sēd pie galda,
Zied kā puķe, roze;
Vecs ar vecu aizkrāsnē
čīkst kā rūgta nāve.
421 [Taurupes pagastā (Rg)]. 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

1. Vecs ar vecu sēž pie krāsnes
Tā kā rūgta nāve;
Jauns ar jaunu sēž pie galda
Tā kā puķe, roze.
Vecam putra, vecam rutki,
Vecam runga pa muguru;
Jaunam siers, jaunam piens,
Jaunam meita klātgulēt.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

13045.

Jauns puisītis kāzās brauca
Ar sešiem dunkaniem;
Veca meita pakaļ skrēja
Ar vecāmi ecēšām.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13046.

Kad es biju jauna meita,
Ar šķiliņu guni šķīlu;
Nu es veca, nevarēju
Ar tērauda šķiltavām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13047.

Kad es biju jauna meita,
Es bez puiša nedzīvoju;
Nu es veca palikusi,
Visi puiši pazuduši.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 246 -

13048.

Kad es biju jauna meita,
Es puišiem zeltenīte;
Kad paliku veca meita,
Es puišiem suņu taure.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

13049.

Kad es biju jauna meita,
Man bij pieci brūtgāniņi.
Visi mani mīlināja,
Es bij~ daiļa, ha ha ha.
Ne pie viena nenogāju,
Nu es veca, šņuk šņuk šņuk.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13050.

Kad es biju jauna,
Tad es biju ķopla;
Nu es ešu veca,
Nu staraja babka.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13051.

Kad es biju jauna,
Tad es biju smuka,
Apkārt mani jauni puiši
Dancāti dancāja.
Nu es esmu veca,
Nu es esmu līka,
Nu ap mani jauni puiši
Līkumu meta.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Kad es biju jauninkiņa,
Tad es biju sprišinkiņa,
Tad ap mani jauni puiši
Svilpināt svilpināja.
Nu paliku vecinkiņa,
N~ešu vaira sprišinkiņa,
Nu ap mani veci vīri
Bubināt bubināja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

13052.

Kad es biju jauns puisītis,
Visas meitas man~ mīlēja;
Nu es esmu vecs puisītis,
Nu neviena nemīlēja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13053.

Kad satiku jaunu puisi,
Tad aiz prieka nevarēju;
Kad satiku vecu puisi,
Nezināju, kur palikt.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

13054.

Kam tie ģeld, veci puiši,
Kam tie veci ozoliņi?
Veci puiši vilkam ģeld,
Ozoliņi bitītēm.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 1253 [Kroņa laicenē]. 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

13055.

Kam tu augi, kadiķīti,
Baltābola kalniņā?
Kam tu nāci, vecpuisīti,
Jaunu meitu pulciņā?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

13056.

Kas tev daļas, vecpuisīti,
Gar manim runājot?
Tava bārda nesukāta,
Man sudraba vainadziņš.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13057.

Kas čabēja, kas grabēja
Aiz kalniņa lejiņā?
Vārnas plēsa vecus puišus,
Aiz ausīm turēdamas.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

13058.

Kas tur kūp, kas tur deg
Viņā meža maliņā?
Vecu meitu brunči deg
Zilajāmi ugunīm.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

13059.

Kas tur spīd, kas tur kūp
Viņā lauka galiņā?
Veca puiša dvēselīte,
Kas meitiņas niecināja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

13060.

Kas citiem kaites bija,
Ka es biju veca meita?
Lai spīd mani sirmi mati
Zem vizuļu vainadziņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

- 247 -

1. Sauca mani vecu meitu,
Vēl neiešu šovasar;
Lai zied mani sirmi mati
Zemi zīļu vainaciņa.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

13061.

Ko darīt siliņam?
Purvi dega švirkstēdami;
Ko darīt jaunajiem?
Veci vīri uz meitām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Ko darīt siliņam?
Purviņš dega brākšķēdams;
Ko darīt meitiņām?
Sievas puišus karināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13062.

Ko domāji, veca meita,
Pīdam~ rožu vainadziņu?
Nopinusi kārkla vīzi,
Liec vainaga vietiņā!
18 (Kliģenē), 28.

13063.

Ko tie kraukļi kraukšķināja?
Ko žagatas žadzināja?
Tur guļ divi vecas meitas
Aiz aploka sētmalā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13064.

Ko tie kraukļi kraucināja?
Ko žagatas žadzināja?
Veca puiša dvēselīte
Sausas egles galīņā.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

1. Ko tie kraukļi krauklaneja?
Ko žagatas zvadzaneja?
Veca puiša cepuriņa
Bērza celma galiņē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

13065.

Kuplas nātras apaugušas
Dārzā jaunu ozoliņu;
Vecas meitas apstājušas
Manu jaunu bāleliņu.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

13066.

Kur liksim, jauni puiši,
Vecas meitas, saņēmuši?
Sasienam buntītē,
Sviež upītes dibenā.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

13066¹.

Kur liksim, veci puiši,
Zelta naudu, sakrājuši?
Pirksim bērus kumeliņus,
Ņemsim daiļas līgaviņas.
232 [Talsos (Tl)].

13067.

Kur liksim vecus puišus?
Metīsim ezerā:
Būs vardēm sausas reņģes
Par vasaru lupināt.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

13068.

Kur liksiet, jauni puiši,
Vecu meitu dvēselītes?
Liekat dzelzes kastītē,
Metat jūras dibinā,
Lai tur rūca, lai tur kauca,
Lai mūžam neceļās.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

13069.

Kuŗa meita saauguse,
To jau visi vecu teica.
Kas grib jaunu līgaviņu,
Lai ņem bērnu šūpulī.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

13070.

Labāk redzu zelta naudu
Ugunēi sadegam,
Nekā savu augumiņu
Vecpuišam paņemam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13071.

Lai es gāju, kur iedama,
Sav~ sunīti līdzi vedu.
Pate stāvu mežmalē,
Suni laidu mežiņā.
Suns izdzina vecu puisi
Saskrandušu kažociņu.
Visas viņa skrandas lēca
Uz jaunāmi meitenēm.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Kad es biju jauns puisītis,
Es bij~ liels ģēģerīts.
Pats stāvēju kalniņā,
Suni laidu lejiņā;
Suns izdzina vecu meitu
Salāpītu lindraciņu.
224 [Kabilē (Kld)].

- 248 -

13072.

Ļaudis mani vecu sauca,
Vecu manu vaiņadziņu.
Lai stāv mani sirmi mati,
Mans vecais vaiņadziņis.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13073.

Ļaudis mani vecu teica,
Siermus matus dēvēdami;
Man gāliņa pieputējse,
Pūŗu miltu sijājot.
158 (Rāvā).

13074.

Man nebija vilka bail,
Kā man veca puiša bail;
Vilku rīdu, vilks aizskrēja,
Vecais puisis nebēdāja.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

1. Man nebija vilka bail,
Kā man veca puiša bail.
Vilkam saucu, tas aizbēga,
Vecais puisis nebēdāja;
Vecais puisis nebēdāja,
Acis vien mirkšķināja;
Acis vien mirkšķināja,
Zobus vien klabināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Ne no vilka tā nebēdzu,
Kā no veca puiša bēdzu;
Vilkam saucu, mežā muka,
Vecs puisītis rokā ķēra.
216 [Ventspilī].

13075.

Man no vilka tā nav bail,
Kā no veca puiša bail.
Vilcīns gul kārklienāi,
Asti vien kustināja;
Veci puiši uz manim
Zobus vien klabināja.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

13076.

Abgunstnieku pagastā
Trijdeviņi veci puiši;
Trīs nošāva, trīs pakāra,
Trīs aizdzina nabagos.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Nīktin nīka, nu iznīka
Jaunmuižnieku vecas meitas:
Trīs noslīka, trīs aizbēga,
Trīs aizgāja nabagos.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13077.

Lejēniešu tiesiņā
Griķu druva vien ziedēja;
Lejēniešu veci puiši
Griķu putras ēdējiņi.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

1. Kundziņam vien ziedēja
Balti griķi tīrumā;
Kundziņam vecas meitas,
Griķu putras strēbājiņas.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

2. Kastarniešu tīrumiņi
Kriķu ziedu noziedējši;
Kastarniešu veci puiši
Kriķu putras ēdājiņi.
Ik rītiņa, ik vakara
Podam stīpa vien skanēja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

13078.

Vidzemnieku vecas meitas
Zviedzin zviedza nevedamas;
Kurzemnieku zeltenītes
Ik rudeni ritināja.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

13079.

Cirstenieku veci puiši
Ar kumpām mugurām;
Kad tie kāpj kalniņā,
Augšpēd rit lejiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13080.

N-īšu vaci puiši
Ortu guoja rauduodami.
Kū jī lygu narauduos,
Vuts apakli škurināja.
435 [Latgalē].

13081.

Cirstenieku veci puiši
Dūmu taures pūtējiņi;
Ja navaid dūmu taures,
Pūš vecā zābakā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13082.

N-ieku veci puiši
Gar rubezi rāpu līda;
NN-ieku jaunas meitas
Strubiķiem nomētāja.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

- 249 -

13083.

Cirstenieku veci puiši
Guļ kā pekas ceļmalē;
Gaŗam gāju, nemodinu,
Viņems kauna nedarē.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13084.

Sasmadznieku veci puiši
Gul kā pekas ceļmalē;
Kazas kājas nograuzušas,
Sēņu kātus domādam.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

13085.

Cirstenieku veci puiši
Gulē cūku midzītē;
Uš augšā, tu veprīt!
Es paklāšu paladziņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13086.

Kalētnieku veci puiši
Ik vakaru miglu laida;
Gribēj~ Krūtes zeltenītes
Migliņāi nolūkot.
Gudras Krūtes zeltenītes,
Nestaigāja migliņā.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

13087.

Limbažnieki veci puiši,
Kausiņ~ pierē saauguši.
Es neietu Limbažos,
Kaut es vīra neredzējis.
110 [Cēsīs].

1. Es neietu Limbažos,
Kaut es vīra nedabūš~:
Limbažnieki veci puiši,
Pieres kauli sarepējuš~.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

13088.

Rendinieku veci puiši
Pastedelē bubināja;
Kleinas kājas, zveiras acis,
Sakumpušu muguriņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

13089.

Cirstenieku vecus puišus
Saveŗam diedziņā,
Saveŗam diedziņā,
Laižam elles dibenā,
Lai nenāk šī zemē
Pie šīs zemes meitiņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13090.

Ozolnieku veci puiši
Trapēm(?) gāja peku lauzt;
Ercognieku jauni puiši
Trapēm jāja baznīcā,
Trapēm jāja baznīcā,
Dieva vārdu klausīties.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

13091.

Nīgrandnieki veci puiši,
Caur cepuri dūmi kūp;
Ezernieki jauni puiši,
Gar cepuri rozes zied.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

13092.

Nāve nāve, steidzies drīz,
Ņem tos vecos sevim līdz;
Apēd manu tīru maizi,
Manus baltus kāpostiņus.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

13093.

Ne no viena tā nebēgu,
Kā no veca puiša bēgu:
Vecpuisītis meitas ķēra
Ar abām rociņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13094.

Ņem tu sievu, vecais puisi,
Negaid~ manis uzaugot;
Ir tas būs tēva dēls,
Kas ar mani līdza augs.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

13095.

Neraud~ gauži, veca meita,
Gan vēl tevi izprecēs:
Sirmajam kalpiņam
Vecenīte nomiruse.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13096.

Nu ir laiks, nu ir laiks
Vecam puišam sievu ņemt:
Piecas govis ālavīcas,
Kuiļam seši sivēniņi.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 250 -

13097.

Nu ir laiks, nu ir laiks
Veciem puišiem sievas ņemt:
Nu uzauga divas vārpas
Viena salma galiņā.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)], 1311 [Apē (Vlk)].

13098.

Protu, protu, redzu, redzu,
Tās mājās veci puiši;
Atpakaļi mežā līda,
Zilus zobus šņakstināja.
226 [Kandavā (Tl)].

13099.

Pūcīt~ brēca siliņā
Uz jauniem cālīšiem;
Tā glūnēja veci puiši
Uz jaunām meitiņām.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

13100.

Pusmūžiņa vīriņš biju,
Nu vēl gribu grežoties,
Nu vēl pirku zelta puķi
Aiz vasaras cepurīt~.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

13101.

Rit~, rit~, akmentiņi,
Uz kumeļa kājiņām;
Tā tīko vecas meitas
Pēc jauniem puišiņiem.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13102.

Zaķis cilpas pārcilpoja
Par lielo rudzu lauku;
Tā cilpoja veci puiši
Uz jaunām meitiņām.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

13103.

Satrūdējis ozoliņis
Gul ūdeņa maliņē;
Tā satrūda veci puiši,
Jaunas meitas gaidīdami.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

13104.

Žēli raud veca zeme,
Pāri jāja arājiņi;
Žēli raud vecas meitas,
Jaunām jāja precinieki.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

13105.

Žīda zirgi bubināja
Baložkroga stedelē;
Tie nebija žīda zirgi,
Iecavnieku veci puiši.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

13106.

Štuki štuki, brīnumiņi -
Elkšņiem zied rožu ziedi;
Vēl lielāki brīnumiņi -
Večiem mīl jaunas meitas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13107.

Žorki vilka vecu puisi
Caur veciem pamatiem;
Satikās jaunas meitas:
Kur, sakārni, tevi vilks!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13108.

Zems ozols līgojās
Tāpat līdza gaŗajam;
Vecs puisītis grežojās
Tāpat līdza jaunajam.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

13109.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Veca puiša bagātību:
Divi sieki smalkas pelus,
Raiba kaza aizgaldā.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

1. Sen dzirdēju, nu redzēju
Veca puiša bagātību:
Vienas biksas mugurā,
Otras mājā skurstenī.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

13110.

Zila zaļa debestiņa
Caur eglēm zīlējās;
Tā zīlēja veci puiši
Uz jaunām meitiņām.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

13111.

Zili melli dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Veci puiši dedzināja
Savas vecas dvēselītes [cepurītes].
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

- 251 -

13112.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kas mēnesi balināja:
Vecu puišu asariņas,
Tās mēnesi balināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13113.

Sirma cūka, barojama,
Asti grieze gredzinā;
Veca meita, precējama,
Pieri vien balināja.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

13114.

Skatāties, jauni puiši,
Kur tā jūsu mīļā nāca,
Kur tā jūsu mīļā nāca
Pa kalniņu mirdzēdama:
Kurpes kājā, vaiņags galvā,
Sarkans zīda nēzdaudziņis.
Skatāties, veci puiši,
Kur tā jūsu bļaura nāca,
Kur tā jūsu bļaura nāca
Pa kalniņu kūpēdama:
Vīzes kājā, pīpa zobos,
Veca salmu cepurīte.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

13115.

Smagi šņāca sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Smagi pūta veci puiši
Pēc jaunām meitiņām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

13116.

Smērti, smērti, kuo tu gaidi,
Jem vacūs pa nogīm,
Lai palyka jaunejīm
Plota vīta plateitīs.
4271 [Rēzeknes apr.].

13117.

Spīdēj~ mani sirmi mati
Caur vizuļu vainadziņu;
Es valkāju, nebēdāju,
Dar~ ļaužiem valodiņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13118.

Strauja strauja tā upīte,
Jo tā strauja, jo olaiņa;
Veca veca tā meitiņa,
Jo tā veca, jo bagāta.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

1. Strauja strauja upe tek,
Jo tā strauja, jo olaiņa;
Ilgi meita vaiņagā,
Jo sēd ilgi, jo bagāta.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

13119.

Suņam devu zaķa kāju,
Lai aiztrenca vecu puisi;
Suns aiztrenca vecu puisi
Noplīsušu kažociņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13120.

Suņi rēja, vilki kauca,
Vecas meitas gauži rauda;
Vecas meitas gauži rauda,
Kur būs ņemti arājiņu,
Kur būs ņemti arājiņu,
Vecām maizes devējiņu.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13121.

Tā ar jaunām meitiņām
Kā ar skaistām rozītēm;
Tā ar vecām meitiņām
Kā ar vecām ecēkšām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13122.

Tam pašam vecam būt,
Kas man~ vecu daudzināja!
Man galviņa apputēja,
Driķu miltus sijājot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13123.

Trādi rīdi mans pūriņš,
Sakalt~s rožu vainadziņš!
Lai sakalta tautu dēls,
Ka man~s jaunas neprecēja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13124.

čīkstēdama, vaidēdama
Gaisā skrēja cielaviņa;
Tā čīkstēja tās meitiņas,
Kas bez vīra nodzīvoja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

13125.

Tu, Anniņa, veca meita,
Simtu gadu darbos gāji;
Vēl tu iesi otru simtu,
Vēl tu vīra nedabosi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 252 -

13126.

Tukša kanna, veca meita,
Tās man priekšā plātījās;
Pilna kanna, jauna meita,
Tās no manis bēdzin bēg.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

13127.

Ūja ūja vecas meitas,
Liekat jaunam puikam mieru!
Es vēl jauniņš, man vēl laiciņš,
Diezgan meitu, kas man~ gaid~.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

1. Vai jūs trakas, vecas meitas,
Vai man miera neliksit?
Es vēl jauns, man vēl laiks
Jaunu meitu nolūkot.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

13128.

Ūja ūja vecais puisis,
Vai es tava līgaviņa!
Tu dancoji zābakos,
Es gulēju šūpulī.
1311 [Apē (Vlk)].

13129.

Ūja ūja veci puiši,
Vai es jūsu līgaviņa!
Diezgan bija jaunu puišu,
Kas ar mani reizā auga.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

13130.

Ūja ūja veci puiši,
Vai es jūsu līgaviņa!
Diezgan man jaunu puišu
Kā rozīšu dārziņā.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Vaju vaju vecais puisi,
Vai es tava līgaviņa!
Man vairāk jaunu puišu
Kā zīlīšu vaiņakā.
301 [Paskavā(?)].

13131.

Ura ura veci puiši,
Vai es jūsu brūte esu!
Ne es jūsu brūte esu,
Ne jūs mani brūtgāniņi.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

13132.

Ura ura vecais vilks,
Nu grib jaunu jēru nest!
Ura ura vecais puiss,
Nu grib jaunu meitu ņemt!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Ūja ūja vecais vilks,
Kam tu jaunu jēru nes?
Vai tu aklis neredzēji,
Kur ēd veca vecenīte?
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

13133.

Vai pie veca vīra guļ,
Vai pie vecas ecēšiņas;
Vai pie jauna puiša guļ,
Vai guļ rožu dārziņā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Es jums saku, jauni puiši,
Vecas meitas nejemat!
Gul pie vecas līgaviņas
Kā pie vecām ecēšām,
Vecus pupus grabināja
Kā ozola vecus praulus;
Gul pie jaunas līgaviņas
Kā pie dūnu spilventiņa.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

13134.

Vai tādēļ vecs puisīts,
Ka man veca līgaviņa?
Nu vēl gribu ķēdes kalt
Bērajam kumeļam.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

13135.

Veca biju, bet jo gudra,
Māku puišus kārdināt:
Par kalniņu pārtecēju,
Tek puisītis pakaļā.
268 [Lustēs (Sīpeles pag. Jg)].

13136.

Veca meita Dievu lūdza,
Pie ratiņa sēdēdama.
Kāda Dieva tad tu lūdzi,
Kad tu gāji gubenī?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13137.

Veca meita gauži raud,
Mani jaunu redzēdama.
Vai tu traka, veca meita,
Būs man jauna, ko mīlēšu,
Būs man jauna, ko mīlēšu
Kā sirsniņu azotē.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

- 253 -

13138.

Veca meita gauži raud,
Saulē pupi sakaltuši;
Tavas pašas vaina bija,
Kam nelīdi kaņepēs.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13139.

Veca meita krakšķināja
Sausas egles galiņā;
Lūza egle, krita meita,
Bira zobi grabēdami.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Veca bāba riekstus šķina
Sausā lezdas galīnā;
Lūza lezda, krita bāba,
Plīsa brunkas plarkšķēdamas.
1191 [Ēveles draudzē].

13140.

Veca meita villu vērpa,
Kreiso kāju kustināj~.
Ačka, dulla, kustin~ labo,
Dabūs~ miežu arājīn~!
1191 [Ēveles draudzē].

13141.

Veca puiša dvēselīte
Rijas brodi lidināja,
Ne pie Dieva, ne pie velna,
Ne pie paša veca puiša.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod manis vecpuišam!
Veca puiša dvēselīte
Padebešos karājās.
Sitat, velli, vaŗa bungas,
Lai krīt elles dibenā,
Lai tur rūca, lai tur kauca,
Mūžam meitu neredzēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13141¹.

Veca puiša dvēselīte
Sausa koka galiņā;
Tā tur sauca, tā tur brēca,
Jaunas meitas gaidīdama.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

13142.

Veca puiša sausus kaulus
Es samalu pulverī;
Rītu nāks vanderzeļļi,
Tad pārdošu mārciņām.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

13143.

Vecais āzis kārklus grauza,
Abas kājas piemīdams;
Vecais puisis meitu ķēra
Ar abām rociņām.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Balta kaza kārklus grauza,
Ar kājiņu piemīdama;
Vecas meitas puišus ķēra
Ar abām rociņām.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

13144.

Vecais āzis kūlu grauza,
Abas kājas piemīdams;
Vecais puisis meitu lūdza,
Abas rokas salicies.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

13145.

Vecais āzis kūlu grauza,
Jaunu zāli gaidīdams;
Vecais puisis bārdu dzina,
Jaunu meitu gribēdams.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

13146.

Vecais āzis struņķi krimta,
Abi kāji atspēries;
Vecais puisis meitu glauda
Ar abām rociņām.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Veca kaza krūmu krimta,
Abas kājas piemīdama;
Vecs puisīts sievas raud,
Abus vaigus glaudīdams.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13147.

Vecais bārdu skurināja
Apariņas maliņā
Uz jaunām meitiņām,
Uz skaistiem vainagiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13148.

Vecais puisi, buļļa piere,
Ko uz mani skatījies?
Vai tu biji mucē audzis,
Vai pa spundu ēdināts?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

13149.

Vecais puisis mani ķēra
Ar abām rociņām,
Es uzskrēju ābelē,
Viņš palika apakšā.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

- 254 -

13150.

Vecais puisis meitu ķēra
Ar abām rociņām;
Ne meitiņu nenoķēra,
Nolauž savu deguntiņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

13151.

Vecais trenca jaunu meitu
Visgaŗām sila malu;
Vecajam kūja klaudz,
Meitai skan vizulīši.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vecais ņēma jaunu meitu
Ar vizuļu vaiņaciņu;
Vecajam kūja klaudz,
Meitai skan vaiņaciņš.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

13152.

Vecajam bārda trīc,
Uz manim veŗoties.
Ej vecais zebenieks,
Vai es tava līgaviņa!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13153.

Vecas meitas vēžus gana
Sūnu purva maliņā;
Jaunas meitas, zeltenītes,
Puķītēmi ceļu kaisa.
Vecus puišus blusas koda
Smalkā priežu siliņā;
Jauni puiši, bāleniņi,
Noriņāi danci ved.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

13154.

Veci puiši, buļļa pieres,
Gaida mani uzaugam.
Vai tu, bulli, neredzēji,
Kas ar tevi reizā auga?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Vecs puisītis, celmu ciska,
Gaida mani uzaugam.
Vai tu gaidi, vai negaidi,
Tu jau mani nedabūsi.
Silā veca, sausa priede,
Tā ar tevi līdz uzauga,
Tā ar tevi līdz uzauga,
Tā būs tava līgaviņa.
235 [Abavas muižā (Grenču pag. Tk)].

2. Visas vecas sūnu bārzdas
Gaida mani uzaugam.
Skataitiesi tās meitiņas,
Kas ar jums reizē auga!
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

13155.

Veci puiši guļ gar krāsni,
Savas nāves gaidīdami.
Nāve nāve, nāc jel drīz,
Aizraun vecus puišus līdz!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Vecas meitas guļ gar sētu,
Gaida, kamēr nāve nāks.
Nāve nāve, steidzies drīz,
Ved tās vecās meitas līdz!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

13156.

Veci puiši nosēduši
Gar celiņu grāvmalē,
Gar celiņu grāvmalē,
Jaunu meitu gaidīdami.
Gaida, gaida, nesagaida,
Iet projām raudādami.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

13157.

Veci puiši pavasari
Ar bomjiem cilājami;
Vēl prātiņis karājās
Pie jaunām meitiņām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13158.

Veci puiši salīduši
Sausa bērza stimbanā.
Ka papūta ziemas vēji,
Sāka visi bizināt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Jaunas meitas sabēgušas
Veca bērza stumbenā.
Sāka dienas vējiņš pūst,
Sāka meitas bizināt.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

2. Piecas bābas sakāpušas
Vienā bērza stauberē.
Kad uzpūta ziemas vējš,
Visas piecas bubināja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 255 -

13159.

Veci puiši sēž aiz sētas,
Gaid~, lai meitas paliek lētas.
Meitas lētas nepalika,
Puiši sievas nedabūja.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

1. Vecas meitas tup aiz sētas,
Gaid~, lai puiši paliek lēti.
Puiši lēti nepaliek,
Tām bez vīra jāpaliek.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

13160.

Veci celmi sapuvuši
Šitajā līdumā;
Vecas meitas sakrupušas
Mūsējā pagastā.
383 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13161.

Vecs puisītis glaudījās
Apkārt manu augumiņu.
Ej mežā, glaudījies
Apkārt vilku drīcakliņu!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13162.

Vecu ļaužu mīlestība
Tā kā vējš caur sētu pūš;
Jaunu ļaužu mīlestība
Tā kā vīns ar medu tek.
216 [Ventspilī].

1. Vecu ļaužu dzīvošana
Tā kā vējš ap pakšiem pūš;
Jaunu ļaužu dzīvošana
Kā sirsniņa azotē.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13163.

Vecu mani vecināja,
Vēl neiešu šoruden;
Māršu kroni vien valkāju,
Vēl man savs nevalkāts.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

13164.

Vecu meitu vecas dienas,
Tās visiem gan zināmas:
Krustiem kules mugurā
Un bozīte rociņā.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

13165.

Vecu puisi, vecu puisi,
Uzliec jēra cepurīti,
Lai redzētu jaunas meitas,
Ka tev jēra dvēselīte!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13166.

Vecus puišus drudzis krata,
Šī devīta vasariņa.
Tā nebija drudža vaina -
Jaunu meitu mīlestība.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

13167.

Vilka, lāča tā nebēgu,
Kā no veca puiša bēgu:
čīkstēj~ kauli staigājot,
Klabēj~ zobi runājot.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)]. 76 [Gatartā (Gatartes pag. C)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vai manu vecu puisi,
Kā pie tevis es gulēšu!
Cīkst tev kauli staigājot,
Dreb valoda runājot.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

2. Labāk vilkam mutes devu,
Ne vecam puisēnam;
Dreb tam kauli staigājot,
Trīc tam bārda runājot.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

3. Pasarg~, Dievis, no tā velna,
No vecās mātes meitas:
čīkst kauliņi staigājot,
Grab zobiņi runājot.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

13168.

Vilks vecumu nodzīvoja,
Bērza laipas nelaipoja;
Puiss vecumu piedzīvoja,
Jaunas meitas nedabūja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13169.

Vilku, vellu tā nebēdzu,
Kā no vecu puisi bēdzu;
Vilks mežā, vells ellē,
Vecais puisis ceļmalā.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

1. Vilku, lāci tā nebēdzu,
Kā no vecu meitu bēdzu;
Vilki, lāči silmalāi,
Veca meita ceļmalā.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

13170.

Viņ~ vecais galvu glaud,
Mūs~ vecās gaidīdams;
Saglaudījis gludu galvu,
Sagriež bārzdu ķīlītī.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 256 -

13171.

Visi mani vecu saka,
Kur ellē veca biju?
Pirmie zobi, pirmie mati,
Pirmais zīļu vainadziņš.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

13172.

Visi plūca to puķīti,
Kuŗai ziedi taisījās;
Neviens vaira to nerāva,
Kuŗai ziedi nobiruši.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

13173.

Visi saka, visi saka:
Veca veca tā meitiņa!
Labāk veca ar godiņu
Nekā jauna bez godiņa.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 18 (Meņgelē), 22,
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)],
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Veca veca tā meitiņa,
Nopelējis vainaciņš.
- Labāk veca ar godiņu
Nekā jauna bez godiņa.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

13174.

Visi saka, visi saka:
Veca veca tā meitiņa!
Nav meitiņa pieauguse,
Jau par vecu daudzināja.
24 [Lēdurgas draudzē].

13175.

Visi veci tēvainīši
Uz meitāmi lūkojās.
Še tev pīcka par vēderu,
Tā tev meitu gribēšana!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

42590.

Ak tu veca māmulīna,
Rauši deg, rauši deg!
Velcies vecu kažocīnu,
Šaujies krāsnes dibenā!
94 [Dunikas Lp].

42591.

Vai Dieviņ, jaunas meitas,
Kur liksam vecus puišus?
Sasiesam kūlīšos,
Liksam ārdos kaltēties.
192 [Kosas C].

1. Jaunas meitas bēdājās,
Kur liksīm vecus puišus;
Sasiesīm kūlīšos,
Liksīm zārdā, kaltēsīm.
378 [Seces Jk].

42592.

Ail(u) ail(u) jaunas meitas,
Kur liksim vecus puišus?
Sien mazos buntiņos,
Ved uz jūŗu slīcināt.
477 [Vecpils Lp].

42593.

Mēs māsiņas padomāsim,
Kur mēs liksam vecus puišus;
Sasiesimi kūlīšos,
Stiepsim upes līcītī.
410 [Stāmerienas Md].

42594.

Ai Dīviņ, jauni puiši,
Kur liksim vacas meitas?
Sīsim vīnā čupiņā,
Svīssim pūra dybynā.
389 [Silajāņu Rz].

42595.

Ai Dieviņi, ko darīšu,
Vecas meitas pakaļ skrej?
Vienai dunku, otrai dunku,
Trešai bozi čimbukos.
116 [Garozas Jg].

42596.

Vai Dieviņ, galva sāp,
Ar muguru nevarēj(u)!
Būt' nu bijuse mīļākā,
Ar muguru palīdzēj'se.
192 [Kosas C].

42597.

Ak tu veca māmulīte,
Kam tu kāpi ābelē?
Ābelei ir asi zari,
Noplēš tavu lindracīnu.
94 [Dunikas Lp].

42598.

Aiz Daugavas jēri brēca,
Veci puiši gavilēja.
Sāk pērkonis rūcināt,
Veci puiši bizinēj(a).
343 [Rāvas Lp].

- 257 -

42599.

Aiz kalniņa dūmi kūp -
Kas tos dūmus kūpināja?
Tur bij divi veci puiši,
Tie tos dūmus kūpināja.
378 [Seces Jk].

42600.

Aiz kalniņa dūmi kūp -
Kas tos dūmus kūpināja?
Vecam puišam ribas dega,
Tas tos dūmus kūpināja.
605 [Skolas].

42601.

Dūmi kūp, dūmi kūp -
Kas tos dūmus kūpināja?
Veca puiša bārda deg
Ar ziliemi uguņiem.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

42602.

Aiz kalniņa dūmi kūp -
Kas tos dūmus kūpināja?
Vecu puišu acis dega,
Uz meitām skatoties.
605 [Skolas].

42603.

Āz kalniņ dūm kūp -
Ne tur por, ne azar,
Vec puiš purane
Puspuvušs ceperits.
445 [Ugāles Vp].

42604.

Aiz kalniņa dūmi kūp -
Kas tos dūmus kūpināj(a)?
Tur sēž divas vecas meitas,
Tās tos dūmus kūpināj(a),
Vecas bekas sutināj(a).
189 [Kokmuižas (Koku) Vlm].

42605.

Dūmi kūp, dūmi kūp -
Kas tos dūmus kūpināja?
Vecas meitas žurkas cepa,
Pie lipiņas turēdamas.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

42606.

Aiz upītes āži brēca,
Veci puiši gavilēja.
Ēdat, āži, purva zāli,
Ņemat, puiši, vecas meitas.
241 [Lubānas Md].

42607.

Aiz upītes lejiņā
Veci puiši sienu grāba;
Puiši brēc pēc jaunām meitam,
Bet kas vecam jaunu dos?
605 [Skolas].

42608.

Apsaavu baltas kājas
Pie melniem lindrakiem;
Viņas sētas vecais puisis
No pakaļas lavījās.
378 [Seces Jk].

42609.

Es apāvu zilas zeķes
Teļādiņas pastalās;
Veci puiši savus zobus
Apkārt mani klabināja.
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

42610.

Ar vecām meitīnām
Kā ar vecām ecēšām.
Ved uz mežu, sien pie koka,
Lai ēd visi vilki lāči.
Ar jaunām meitīnām
Kā bitīte dābulā.
192 [Kosas C].

42611.

Balta balta putra vira
Melnajā katliņā;
Veci veci tēvainīši
Uz jaunām meitiņām.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

42612.

Bolts zakīts kuorklu līcja
Ar opolom kuojiņom;
Vacais siermais tautu dāls
Mīlim vuordim manis lyudz.
389 [Silajāņu Rz].

42613.

Bitei spārni nodiluši,
Pa puķēmi ložņājot;
Puišam mati nosirmoj'ši,
Pēc manimi tīkojot.
46 [Beļavas Md].

1. Bitītei spārni dila,
Puķītēs ložņājot;
Puišam mati sirmi tika,
Gaidot mani uzaugot.
127 [Grostonas Md].

- 258 -

42614.

Bitei spārni nodiluši,
Ziediņos ložņājot;
Veci puiši nosirmoj'ši,
Pēc meitām lūkojot.
245 [Lutriņu Kld].

42615.

Ciema puiši kāzās brauca,
Septiņiem dūkainiem;
Vecā meita pakaļ skrēja,
Ar vecām ecēšām.
192 [Kosas C].

42616.

Ciku caku vāverīte
Pa ozola lapiņām,
Ciku caku vecs vecīt(i)s
Pa meitiņu azotēm.
503 [Višķu D].

42617.

Cilpu cilpu zaķīts lēca
Pār lielo rudzu lauku,
Tā cilpoja veci puiši
Pēc jaunām meitiņām.
205 [Kusas Md].

42618.

čīgu, čāgu kamaniņas,
Vecus puišus purvā veda.
Vilkam deva [devu] griķu sieku,
Lai saņēma vecus puišus;
Vilks apēda griķu sieku,
Vecu puišu nesaņēma.
110 [Ērgļu C].

42619.

čīkstēdamsi, vaidēdamsi
Gaisā skrēja cīrulītis.
Tā čīkstēja tie puisīši,
Kas bez sievas nodzīvoja.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

42620.

Dievs pasargi no vecas meitas,
Kā no skābas miltu putras;
Vecas meitas mīlestība
Smird kā pīpes sodrējumi.
605 [Skolas].

42621.

Dod, Dieviņi, mūs' meitiņām
Vecu puisi noprecēt,
Lai tās savu mūžu dzīvo
Veca puiša paspārnē.
358 [Rugāju Abr].

42622.

Dzīrās mūsu vecais puisis
Šo rudeni sievu ņemt,
Dzīrās mūsus, mazus bērnus,
Kāziņās aicināt.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42623.

Es izgāju ciemu ciemus,
Lāga puišus neredzēju;
Tādi vien sērmu sulas,
Sila peku lauzējiņi.
198 [Krustpils D].

42624.

Es klausos, es klausos,
Kas aiz kalna velējās;
Vecas meitas blusas kūla,
Kreklus zobos turēdamas.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42625.

Es meitiņa maza biju,
Es mācēju vecus puišus kaitināt;
Gaŗām gāja veci puiši,
Es pasniedzu pātadziņ(u).
477 [Vecpils Lp].

42626.

Es nezi(nu), kas nu būs,
Veci puiši varen lepni:
Abas rokas kabatā,
Tukšs maciņis tašiņā.
548 [Liepāja Lp apr.].

42627.

Es no vilka tā nebēgu,
Kā no veca puiša bēgu;
Par gabalu smaka nāca -
Kuiļa ādas zābaciņi.
378 [Seces Jk].

42628.

Es pazinu vecu puisi
Simtu jūdžu tālumā:
čīkst tam kauli staigājot,
Klab jam mute runājot.
335 [Puzes Vp].

- 259 -

42629.

Es redzēju aiz aploka,
Zaķis plēsa vecus puišus;
Es gribēju glabti iet(i),
Smieklu dēļ nevarēju.
476 [Vecpiebalgas C].

42630.

As redzēju bērza celmu
Kūpam vien, nedegam;
Es redzēju tautu meitu
Sen gaidām - nevedam.
197 [Krotes Lp].

42631.

Es redzēju vecu meitu -
Sēdēj' elles maliņā;
Gaŗām gāju, spēr' ar kāju,
Lai krīt elles dibenā.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

42632.

Es uzkāpu kalniņā,
Suni laidu lejiņā.
Suns iztrieca vecu puisi
Salāpītiem kamzoļiem;
Salāpītiem kamzoļiem -
Izplīsušu bezdibeni.
180 [Katvaru Vlm].

1. Es uzkāpu kalniņāi
Suni laidu lejiņā.
Suns uztrieca vecu puisi
Saplīsušu kažociņ'.
Grabēj' kauli staigājot,
čīkstēj' zobi runājot.
488 [Vidrižu Rg].

42633.

Griķu griķu tā putrīna,
Tai vajaga kazu piena;
Veci veci tie puisīši,
Tiem vajaga jaunu meitu.
192 [Kosas C].

42634.

Jaunas meitas, lieciet vērā,
Veciem puišiem neticiet!
Veciem puišiem pieci prāti,
Trīsdeviņi padomi(ņi).
127 [Grostonas Md].

42635.

Jauniķ, munu jauniķeiti,
Kas tevi jaunu jaunynava?
Djaveits gods ūsys skut(a),
Munys muosys gribādams.
194 [Krāslavas D].

42636.

Jauni puiši, vecas meitas,
Steidzatiesi kāzas dzert!
Vecu puišu dvēselītes
Elles speltē as'ras dzeŗ.
439 [Trikātas Vlk].

42637.

Ka es beju jauna meita,
Vysi mani karināja;
Ka palyku vaca buoba,
Suns ar osti nadadyure.
168 [Kalupes D].

42638.

Koļč es beju jauna meita,
Es par puišim nabāduoju.
Kai palyku vaca buoba,
Suns ar kuoju napaspēre.
170 [Kapiņu D].

42639.

Ka es beju jauna meita,
To maņ beja dāls i meita;
Kai palyku vaca buoba,
Tai maņ vysi čūkstus ruoda.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

42640.

Ka es beju jauna meita,
Vysi man mutis devja;
Ka palyku vaca buoba,
Vysi pakaļ spygys rouda.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

42641.

Ka es beju jauna meita,
Visi maņ i mutes devja;
Kai palyku vacmeitiņa,
Vysi pagrīž mugariņu.
494 [Viļānu Rz].

42642.

Ka es beju jauna meita,
Vysi mani sādynuoja;
Kai palyku vaca buoba,
Vysi manis naīredzēja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

42643.

Kad ieraugu vecu puisi:
Uja velns, uja velns!
Kad ieraugu jaunu puisi:
Ak tu Dievs, ak tu Dievs!
378 [Seces Jk].

- 260 -

42644.

Kas tur kliedza, kas tur brēca
Viņē meža maliņē?
Veci puiši iznākuši,
Kliedz pēc jaunām meitiņām.
347 [Rendas Kld].

42645.

Kaza ragus šķībi nesa,
Mazus ganus biedēdama;
Vecas meitas galvu cēla,
Jaunus puišus gribēdamas.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42646.

Ko darīšu, ko darīšu,
Veca meita palikusi?
Tēvam cūkas paganīšu,
Ar beņķīti pabraukāšu.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

42647.

Ko tie kraukļi kraucināja,
Ko žagatas žvadzināja?
Skujeniešu vecas meitas
Pilni krūmu piebāzīti.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42648.

Ko tie kraukļi krakšināja,
Ko žagatas žvadzināja?
Vējš aizpūta vecu meitu
No kalniņa purvājā.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

42649.

Ko tās vārnas sīvi brēca,
Ko tie kraukļi krakšķināja?
Kuldīdznieku vecie puiši
Sastriguši rāvienā;
Sastriguši rāvienā -
Būs kraukļiem launadziņš.
546 [Kuldīga Kld apr.].

42650.

Kraukādama pīle peld
Pa dūņainu ezeriņu;
Tā kraukāja jauni puiši,
Vecas meitas dabūjuši.
202 [Kurmāles Kld].

42651.

Krustim sišu vaŗa pīcku
Uz pelēka akmentiņa,
Lai rūsēja, lai pelēja
Silciemiešu veci puiši.
119 [Gaujienas Vlk].

42652.

Kupli dadži apauguši
Dārzā mazu ābelīti;
Veci puiši apsēduši
Mani jaunu meitenīti.
405 [Smiltenes Vlk].

42653.

Kur mēs iesim, veci puiši,
Vecu naudu sakrājuši?
Pirksim bērus kumeliņus,
Ņemsim jaunas līgaviņas!
Vienu jēma, otra nāca,
Trešā līdzi taisījās.
378 [Seces Jk].

42654.

Ko jūs gaidāt, vecie puiši,
Kad jūs sievas neņemat?
Pēr' jūs devāt miežiem vainu,
Kāda vaina šoruden?
Nu aug mieži, nu aug rudzi,
Nu ziedēja apīnīts.
374 [Sātiņu Kld].

42655.

Ķilpu Ķilpu zaķīts lēca
No apara aparā;
Tā ķilpoja veci puiši,
Jaunas meitas meklēdami.
161 [Kabiles Kld].

42656.

Kādēļ, mūsu vecais puisis
Tik bagāts, tik bagāts?
Kā nebūs viņš bagāts,
Pūķis nes miežus rudzus.
273 [Mores Rg].

42657.

Labāk ožu āža smaku,
Nekā veca puiša smaku;
Āžam smird trūdu smaka,
Vecam puišam kuiļa smaka.
306 [Patkules Md].

42658.

Labāk biju veca meita,
Ne nelieša līgaviņa;
Lai zied mani sirmie mati
Apakš zīļu vainadziņ(a).
190 [Kokneses Rg].

- 261 -

42659.

Lobuok man vacs veiriņš,
Nakai jauns pļuoperīts;
Atsasādu zem buorzdiņas,
Kai zam lyušu kažūciņa.
143 [Jāsmuižas D].

42660.

Lai es biju veca meita,
Viju margu vainadziņu;
Glaužu savus sirmus matus
Zem tā margu vainadziņa.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

42661.

Leitīšnieku veci puiši
Staigā ausis nolaiduši;
Ieraugst Bārtas zeltainītes,
Saceļ ausis kā lemešus.
39 [Bārtas Lp].

42662.

Lobais ols, lobais ols,
Vyslobuokais brandavīns;
Lobas beja jaunas meitas,
Vyslobuokas vacas buobas.
365 [Sakstagalas Rz].

42663.

Māmiņ' savu daiļu meitu
Godēt godē,
Ik vārdu galā:
Ak tu vecā pelūde!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Māte savu īstu meitu
Godātu godāj,
Ik vārda galā:
Vecā pelūd!
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

42664.

Māsiņ, mana jaunākā,
Tevi teica vecāko;
Ļauna diena grūts mūžiņš,
Tas tev vecu vecināja.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

42665.

Meitām rozes novītušas
Aiz lielā slinkumiņa;
Meitām lūpas nodrebēja
Aiz lielā vecumiņa.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

42666.

Mīliet, meitas, ko mīliet,
Vecus puišus nemīliet:
Vecu puišu mīlestība
Ir kā sīva rutku zupa.
161 [Kabiles Kld].

42667.

Melli vērši baltiem ragiem
Peld Daugavu maurodami;
Tie nebija melli vērši,
Tie bij Rīgas veci puiši.
604 [Dažādi iesūtītāji].

42668.

Nebēdā, veco puisi,
Vēl dabūs līgaviņu,
Viņas sētas kaulu kraģe
Veco vīru nospērusi.
263 [Mēmeles Jk].

42669.

Nākat ārā, vecas meitas,
Ko es jums parādīšu:
Redzat, jūsu dvēselītes
Pusdebešu karājās;
Neņem Dievs, ne ar velns,
Ne ar ļauna pasaulīte.
346 [Rencēny Vlm].

42670.

No tālienes vien pazinu
Veca puiša kumeliņu:
Diža galva, platas acis,
Veca spalva mugurā.
192 [Kosas C].

42671.

Nedeg man sausa malka,
Zaļa deg sprēgādam(a);
Nemīl mani veci puiši,
Jauni raksta grāmatiņu.
546 [Kuldīga Kld apr.].

42672.

Nedod, Laime, lāga vīra
Tēva sētas meitiņām.
Lai sauc mūsus vecas meitas,
Ne dzērāja līgaviņu
[līgaviņas].
476 [Vecpiebalgas C].

42673.

Negrib mani ciema puiši,
Vecu meitu dēvēdam(i).
Man Dievīnis paaudzēs
Tautīnāsa arājīnu.
39 [Bārtas Lp].

- 262 -

42674.

Najyudzi vaca kolpa
Jaunajam kumeļam;
Najemit vacas meitas
Jaunajam puiškinam.
Te atbraucja tys puisīts
Bez vīna i zūbeņa.
605 [Skolas].

42675.

Rubi rubi, rubenīt,
Purva bērza galiņāi;
Tā rubina veci puiši
Jaunu meitu gribēdami.
224 [Lielvārdes Rg].

42676.

Nokaltusi apariņa
Pašā kalna galiņāi;
Novecēj'si tautu meita,
Tālas tautas gaidīdama.
418 [Sunākstes Jk].

42677.

Novecoja trīs priedītes
Manā tēva pagalmā;
Novecoja tēva dēls,
Gaidot manis uzaugot.
476 [Vecpiebalgas C].

42678.

Nu ir laiks, nu ir laiks
Veciem puišiem precēties;
Nu zied visi eņģevēri,
Eņģevēru pazarītes.
72 [Cesvaines Md].

42679.

Ņem, tautieti, līgaviņu,
Negaid' mani uzaugam;
Daudz labāks tautas dēls,
Kas ar mani līdzi auga.
378 [Seces Jk].

42680.

Odi koda vecus puišus -
Bizenāti bizenāja.
Skrej mežā, vecais puisi,
Lai mēs tevi neredzam.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

42681.

Ūdi ūdi, mošļi mošļi,
Naaiztīkat gonu maitu!
Ajet, rajet vacus puišus,
Tīm ir vaļas knusītīs.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

42682.

Oļa oļa, vacais vylks,
Kam tu jēmi jaunu jāru?
Ni ar pruotu, ni ar spāku,
Givi ar zūbim saplyukavi.
143 [Jāsmuižas D].

42683.

Pagaid' laiku, tu puisīti,
Būs i tev līgaviņa;
Man' māsiņa šūpulī,
Gaidi lielu uzaugam.
241 [Lubānas Md].

42684.

Pasarg' man' no vecām meitām
Kā no skābiem kāpostiem.
Klab tām žokļi runājot,
čīkst tām kauli staigājot.
575 [Valmiera Vlm apr.].

42685.

Pāri pāri par upīti,
Šij pusēj nepalikš(u);
Šij pusēj melna maize,
Veci puiši arājiņi.
214 [Lažas Azp].

42686.

Pīzaleiku, pazavjeru,
Voi ir vaca tautu maita,
Vaca vaca tautu maita,
Pīcas grumbas pīŗā (beja).
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

42687.

Pinkas puiši savas meitas
Patiltē pametuši;
Veci žīdi pāri brauca
Ar tabaku svilpodami.
378 [Seces Jk].

42688.

Puisīšiem, brālīšiem
Utis ausis noēdušas;
Ikvakarus ceplī līda,
Vecu darvu smērēties.
149 [Jaunpils Tk].

42689.

Puķīt, tavu ziedēšanu,
Mālainā kalniņā;
Meitiņ, tavu dzīvošanu,
Sirmajiem matiņiem.
605 [Skolas].

- 263 -

42690.

Pupom duorzu nūecēju
Ar vacom buobiņom;
Zīmas vēji atsagrīzja,
Suoka buobas bubinuot.
326 [Preiļu D].

42691.

Pupom duorzu nūecēju
Ar vacimi puiškinim,
Atsagrīze reita vēji.
Suoka puiši bubinēt.
143 [Jāsmuižas D].

42692.

Pupām zemi noecēju
Ar jauniem puiškeniem;
Sēklu vežu tīrumam
Ar veciem tāvaiņiem.
545 [Krustpils D apr.].

42693.

Pieguļniek kalniņa
Zili meli dumi kup;
Ka tie dumi nekups,
Veca puiša riba deg,
Tas smirdeja, tas kupej.
605 [Skolas].

42694.

Pūtin pūta melnais mednis
Sausas egles galīnā;
Tā lai pūta veci puiši
Uz jaunām meitīnām.
192 [Kosas C].

42695.

Rendenieku veci puiši
Pastendē bubināja;
Kleinas kājas, zveiras acis,
Sakumpušu muguriņu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42696.

Rikšu rikšu, pasklābiņ,
Pa to ciemu notariņ(u),
Lai neredza vecas mātes,
Lai nesauca jaunaviņ(u).
93 [Dundagas Vp].

42697.

Runoj ļauds, ka es vaca -
Kab myužami taids vacums!
Maņ galveņa apputēja,
Kvīšu myltus sejojūt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

42698.

Sainikam vec's meit's
Pirte guļ pataise;
Ar suņem ziņ raid,
Lai nāk puiš klātgulēt.
17 [Ances Vp].

42699.

Sasper, velns, vecus puišus,
Vecu puišu bagātību;
Ne tur silta gulēšana,
Ne tur mīļa dzīvošana.
248 [Mālpils Rg].

42700.

Sēņu sēņu, baku baku
Vacajom buobinom;
Rudmesītes, bārzlapītes
Jaunajom meitiņom.
326 [Preiļu D].

42701.

Sirmais āzis kūlu plēsa,
Uz cinīša atspēries;
Vecais puisis bārdu dzina
Uz man' jaunu domādams.
Ēd, āzīti, purva zāli,
Ņem, vecais, vecenīti!
605 [Skolas].

42702.

Sīkas nātras apaugušas
Laukā kuplu ozoliņu;
Vecas meitas apstājušas
Mūs jaunos puisēniņus.
345 [Remtes Tk].

42703.

Skaista zied driķu druva
Iķu tēva tīrumā;
Iķu tēvam vecas meitas,
Driķu putras ēdējiņas.
72 [Cesvaines Md].

42704.

Skrundenieku veci puiši
Arti gāja raudādami.
Kā tiem bija neraudāt,
Utis pašus mudināja?
245 [Lutriņu Kld].

42705.

Smagi krāca sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Gauži raud vecas meitas,
Bez arāja palikušas.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

- 264 -

42706.

Su su vecas meitas,
Ko gar manīm rejaties?
Es neiešu auzas malt,
Vecas meitas lacināt.
471 [Vecauces Jg].

42707.

Suņi rēja, vilki kauca,
Veci puiši gavilēja;
Veci puiši gavilēja
Uz jaunām meitiņām.
6 [Aiviekstes D].

42708.

Suņam devu zaķa kāju,
Lai dzen meitu atpakaļ;
Suns ar visu zaķa kāju
Aizdzen meitu vecumā.
192 [Kosas C].

42709.

Suns izdzina no mežiņa
Salīkušu vecu puisi.
Še, sunīt, tev zaķa kāja,
Dzen to puisi atpakaļ!
477 [Vecpils Lp].

1. Suns izdzina vecu puisi
Noplīsušu kažociņu.
Ņem, sunīti, zaķa kāju,
Dzen to puisi atpakaļ.
605 [Skolas].

42710.

Suns iztrenca vecu meitu
Ar visām pastalām.
Še, sunīti, aitas kāja,
Dzen to meitu atpakaļ.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

1. Vacu meitu suņi trenca,
Noplīsušiem lindrakiem;
Še, sunīši, balta maize,
Trenciet meitu atpakaļ.
72 [Cesvaines Md].

42711.

Suns izdzina vecu puisi
Noplīsušām biksītēm.
Neņem Dievs, neņem velns,
Neņem plaša pasaulīt(e).
575 [Valmiera Vlm apr.].

42712.

Suņi rēja vecu meitu
Salāpītu kažociņu;
Sacēlusi lindraciņus,
Ielaidāsi eglienā.
371 [Salgales (Emburgas) Jg].

42713.

Šitie puiši no muguras
Kā vecīši izskatās:
Sirmi mati, pliks paurīts,
Tēva svārki mugurā.
476 [Vecpiebalgas C].

42714.

Šitie puiši no muguras
Pēc večiem izaskata:
Klab tiem zobi runājot,
čīkst tiem kauli staigājot.
605 [Skolas].

42715.

Šitiem mūsu puisēniemi
Trīs kūkumi mugurā;
Vienā utis, otrā blusas,
Tai trešā kūkumā
Vecas meitas saķērušas.
605 [Skolas].

42716.

Tautu dēls jauns teicās,
Kas jods tevi jaunināj'!
Simtu reiz bārdu dzina
Tai vienē vasarē.
200 [Kuldīgas Kld].

42717.

To veco puisi
Laidīšu gaŗām,
Tam teica ļautiņi
Laudz jaunu dēlu;
Kas jel, es viņa
Jaunava būšu?
236 [Līvānu D].

42718.

Velti gaidi, tu tautieti,
Velti tava gaidīšana:
Tu gaid' mani uzaugot,
Es gaid' tevi nomirstot.
605 [Skolas].

42719.

Uja uja vecas meitas
Karstā saulē izkaltušas!
Tā bij viņu pašu vaina,
Kam tās līda kaņepēs.
605 [Skolas].

- 265 -

42720.

Uja vēli [velli], veci vilki,
Neķer jaunu avetiņ(u)!
Nav tam zobu, nevar rīte,
Vīlu [villu] viene plucināja.
548 [Liepāja Lp apr.].

42721.

Vārna kaltin sakaltusi
Mieta galā sēdēdam(a);
Tā sakalta veci puiši,
Jaunu meitu gaidīdam(i).
228 [Liepnas (Lipnas) Abr], 36 [Balvu Abr].

42722.

Vecais āzis kūlu plēsa,
Cinītē atspēries;
Vecais puisis muti deva,
Uz man' jaunu domādams.
605 [Skolas].

42723.

Vecais puisi, vecais puisi,
Uzliec jēra cepurīt(i)!
Lai redzēja jaunas meitas,
Kad tev jēra dvēselīt(e).
224 [Lielvārdes Rg].

42724.

Vecais puisis, buļ(ļ)a piere,
Gaida mani uzaugam,
Tu kā bul(l)is nomausies,
Es kā puķe noziedēšu.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

42725.

Vecais puisis smilgās guļ,
Jaunu meitu gaidīdams.
Celies agri, vecais puisi,
Tad tev kāda gadīsies.
398 [Skrundas Kld].

42726.

Vacim ļaudim syura rutka
Un tuo ryugta seipuleņa;
Jaunim ļaudim soldons ols,
Un tuos boltos bikereites.
143 [Jāsmuižas D].

42727.

Vecā māte uzkāpusi
Ābelītes galiņā;
Uzkāpdama pārplēsuse
Savu zīda lindraciņ(u).
Kāp zemē, māte vecā,
Lāpi savu lindraciņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

42728.

Vecas meitas, Dieva meitas,
Danco līdz ar eņģeļiem;
Veci puiši, velna āži,
Danco līdz ar velnēniem.
306 [Patkules Md].

42729.

Vecas meitas drudzis krata,
Šī devīta vasariņa.
Tā nebija drudža vaina,
Jaunu puišu mīlestība.
61 [Brenguļu (Vecbrenguļu) Vlm].

42730.

Vecu meitu dvēselīte
Padebešos karājās;
Vecu puišu dvēselīte
Priežu silī [silā] sildījās.
55 [Bīriņu Rg].

42731.

Vecas meitas nomirstot
Izstiepjās un saraujās:
Trīsreiz kājas krustiem lika:
Nu ar Dievu pasaulīt(e)!
439 [Trikātas Vlk].

42732.

Vaca vaca tautas meita
Jau puškiņi aptrusuši;
Muns buoliņš nyule auga,
Nyule jaunus darinuoja.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

42733.

Veca veca tautu meita,
Vainadziņu izdeiroj,
Kab munam buoliņam
Da golam izdīneit.
605 [Skolas].

42734.

Vaca vaca tautu meita,
Vec(s) vizuļu vainadziņš;
Kad tā pati jauna būtu,
Tad tā jaunu darinātu.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

42735.

Vecam prasu padomīnu,
Vecs mācīja trakumā:
Vecs mācīja meitas zagt,
Magdarīnas kalnīnā.
192 [Kosas C].

- 266 -

42736.

Vecais puisis galvu glauda,
Jaunas meitas gribēdams.
Saglaudījis gludu galvu,
Sagriež bārzdu ķīlītī.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42737.

Vecais puisis izģērbies,
Pliks uz riķiem pakāries.
Vecā puiša dvēselīte
Elles vārtos karājās.
398 [Skrundas Kld].

42738.

Vacais puisi, vecais puisi,
Kad tu ņemsi līgaviņu?
Jau tavai cepurei
Viena puse nopuvusi.
373 [Sarkaņu Md].

42739.

Veci puiši Dievu lūdz,
Uz jumtiņa tupēdami.
Vai tu lūdzi, vai nelūdzi,
Tu jau manis nedabūsi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

42740.

Veca puiša dvēselīte
Diedziņā karājās,
Trūkst diedziņš, krīt dvēsele.
Iekrīt elles dubenē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Jauna puiša dvēselīte -
Ellē kājas karājās;
Trūkst diedziņš, dvēselīte
Kritīs elles ugunī.
198 [Krustpils D].

42741.

Veca puiša dvēselīte
Rijas čorē karājās;
Nij ņem velns, ne ņem Dievs,
Ne ņem rijas kūlējiņi.
3 [Adulienas Md].

42742.

Veci puiši, buļļu pieres,
Gaida mani uzaugam.
Atstā' nosti, vecais puisi,
Es ar tevi nerunāšu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

42743.

Veci puiši, buļļa pieres,
Gaida mani uzaugam.
Vai tu, stulbis, neredzēji,
Kas ar tevi līdzi auga?
Tautu meita melnacīte,
Tā ar tevi līdzi auga.
245 [Lutriņu Kld].

42744.

Veci puiši lielījās:
Divi sirmi kumeliņi.
Es redzēju ganīdama:
Cūk' ar kazu ecēšā.
Cūka kvieca, kaza brēca,
Pats ar līdzi murkšināj(a).
605 [Skolas].

42745.

Veci puiši lielu štāti,
Piecu ādu kažociņš;
Viņš pats kāpa kalniņā,
Kažoks vilka lejiņā.
270 [Mežotnes B].

42746.

Vecas meitas sasēdušas
Liela ceļa maliņā;
Gaida ruden' atnākam,
Puišus lētus paliekam.
116 [Garozas Jg].

42747.

Veciem puišiem melnas mutes,
Zem deguna bekas aug;
Zem deguna bekas aug,
Mute kvēpiem piebirusi.
162 [Kacēnu (Kačanovas) Abr].

42748.

Vacim puišim taidas mutes,
Zam daguna bakas aug;
Zam daguna bakas aug,
Gara topa dagunā.
358 [Rugāju Abr].

42749.

Veci puiši piedzēruši,
Guļ kā pekas ceļmalā;
Gaŗām gāja jaunas meitas,
Visiem kaunu padarīja.
93 [Dundagas Vp].

42750.

Veci puiši pieskaitāmi
Pie vecāmi ecēžāmi,
Vecas meitas pieskaitāmas
Pie ziedošas ābelītes.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

- 267 -

42751.

Veci puiši salīduši
Vienā bērza stimbēnā,
Ja tur Dievs labi dos,
Būs mušām barībiņa.
72 [Cesvaines Md].

42752.

Veci puiši valgus grieza,
Kreiso kāju kustināja.
Kustin', kustin' kreiso kāju,
Šogad sievas nedabūs'.
61 [Brenguļu (Vecbrenguļu) Vlm].

42753.

Vecie puiši, vecas pekas,
Gulēj' ceļa maliņā;
Kazas kājas nograuzušas,
Par kātiem domādamas.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

42754.

Vecam ruki, vecam ruki,
Vecam priežu ciekurzīši;
Jaunam piens, jaunam siers,
Jaunam meitiņ' klātgulēt.
439 [Trikātas Vlk].

42755.

Veca puiša dvēselīte
Līkā priedē karājās;
Iztiepjas un saraujas,
Riņķī griežas, nopušas.
41 [Bauņu Vlm].

42756.

Veca zeme gauži raud,
Pāri jāja arājiņ(i);
Vecas meitas gauži raud,
Jaunām jāj preciniek(i).
242 [Lubejas Md].

42757.

Vecas meitas guļ gar sētu
Saulē zobus atņirdzušas.
Nāve nāve, nāc ak drīz,
Ņem tās vecās meitas līdz!
146 [Jaungulbenes Md].

42758.

Vecu puišu dvēselītes
Ne pie Dieva, ne pie velna,
Krīt purvā, sit pie celma,
Iekrīt elles dibenā.
110 [Ērgļu C].

42759.

Vilka lāča tā nebēgu,
Kā no veca puiša bēgu:
Labāk tēva sētiņā,
Ne nelieša mājiņā.
378 [Seces Jk].

42760.

Vecus puišus drudzis krata,
Šī devīta vasariņa;
Tā nebija drudža vaina,
Jaunu meitu mīlestība.
6 [Aiviekstes D].

42761.

Visi mani vecu saka,
Vēl neiešu šoruden;
Glaudīš' savus sirmus matus
Zem vizuļa [vizuļu] vainadziņ(a).
373 [Sarkaņu Md].

42762.

Visi saka, visi saka:
Vaca vaca tā meitiņa.
Vai tādēļ vaca biju,
Kad man kupris mugurā?
373 [Sarkaņu Md].

42763.

Zaķīts kūla vecu puisi,
Aiz pagalma skaidienā;
Es gribēju glābti ieti,
Smiekli nāca, nevarēju.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

42764.

Zied rozītes, zied neļķītes
Jaunu meitu ceļmalā,
Aug dadzīši, aug nātrītes
Vecu puišu sētmalā.
127 [Grostonas Md].

42765.

Zila zaļa debestiņa
Caur eglēm zīlējās;
Tā zīlēja vecas meitas
Uz jauniem puisēniem.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

- 268 -

42766.

Kū mes, meitas, dareisim,
Ka mes vacas paliksim?
Dīnu byudus muozuosim,
Nakti puišus muonēsim.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

42767.

Kas to ceļu nostaigāja
Ar tām koka tupelēm -
Veci puiši nostaigāja
Uz jaunām meitiņām.
273 [Mores Rg].

42768.

Zynu, zynu, ko vajaga jaunojim,
Zynu, zynu, ko vajag(a) vacajim.
Vacim skuobu kuopusteņu,
Jaunim ryugtu ruduceņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

42769.

Žēli raud vecas meitas:
Nav tām savu arājiņu;
Nav tām savu arājiņu,
Mīļu vārdu runātāju.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

42770.

Žīda zirgi bubināja
Kalna kroga stadulā;
Tie nebija žīda zirgi,
Tie bij mūsu veci puiši.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

42771.

Žurkas vilka vecu puisi
Pa caurām pasienām;
Jaunas meitas satikušas:
Kur čakārni jūs liksat?
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

- 269 -

LIELĪBA UN BRAMMANĪBA

13176.

Diezgan ceļu, diezgan ceļu
Tekošami kumeļam;
Diezgan naudas, diezgan naudas
Augošami puisēnam.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13177.

Es bij~ meita, man bij vara,
Brakšķēj~ zeme staigājot;
Nedrīkst puiši klāt man nākt,
Ne maukt manu gredzentiņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13178.

Es bij~ meita, man bij vara,
Es ar varu lielījos:
Pieci zirgi, pieci vīri
Nevar gurna kustināt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13179.

Es bij~ meita, man bij vara,
Es varēju lielīties:
Es nopirku kroņa muižu
Ar visiem zaldātiem.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

13180.

Es bij~ meita, man bij vara,
Es varēju lielīties:
Es varēju pieci puiši
Saujiņā vīcināt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13181.

Es bij~ puika, man bij nauda,
Es varēju lielīties:
Es varēju naudas tiltu
Pār Daugavu pārtaisīt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Kur palika tas puisītis,
Kas ar naudu lielījās,
Kas solīja straujupīti
Dāldeŗim izgrīdot?
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2. Šķelmīts bija tas puisīts,
Kas ar naudu lielījās;
Es ar puisis, man ar nauda,
Es ar naudu nelielos.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

3. Šķelmīts bija tas puisīts,
Kas ar naudu lielījās:
Es varēju ar naudiņu
Par upīti tiltu griezt.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

13182.

Es bij~ puika, man bij nauda,
Es varēju lielīties:
Rīgā pirku kumeliņu,
Tērbatāi līgaviņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13183.

Es bij~ puika, man bij nauda,
Es varēju lielīties:
Suņam sviežu ar dālderi,
Kur nosviežu, tur palika.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13184.

Es bij~ puika, man bij vara,
Es varēju lielīties:
Ar krūtīm kalnus gāzu,
Ar rokām izārdīju.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

13185.

Es bij~ puika, man bij vara,
Es varēju lielīties:
Pilnas ķešas zelta naudas,
Pilnis stallis kumeliņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

- 270 -

13186.

Es bij~ puika, man bij vara,
Es varēju lielīties:
Rīgu nesu saujiņā,
Pēterburgu padusē,
Un tās citas kroņa muižas
Aiz cepures aizspraudos.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

1. Dievs, nedod tādus vīrus,
Kādi mani bāleliņi:
Rīgu nesa rociņā,
Jelgaviņu padusē,
To nabagu Liepājiņu
Aiz cepures aizsprauduši.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

2. Div~ mani brālīši,
Bet labi rimti:
Pili nesa rokā,
Rīgu padusē,
Aizputi aizsprauda
Aiz cepurītes.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

3. Es bij~ puika, man bij vara,
Es varēju lielīties:
Ar krūtīm kalnus cēlu,
Ar rokām pasaulīt~.
Jelgaviņa, mūs~ pilsēts,
To iebāzu azotē;
Jaunjelgava, mazs pilsēts,
To es spraudu aiz cepures;
Bauska bija tiev~ un gaŗa,
To apjozu ap vēderu;
Rīga bija liels pilsēts,
To uzcēlu uz muguru.
Prūšu zeme varen liela,
To nevaru kustināt.
259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)].

4. Es bij~ puika, man bij vara,
Es varēju lielīties:
Rīgu nesu saujiņā,
Jelgaviņu padusē.
Krievu zeme varen liela,
To nevaru kustināt.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

5. Es bij~ vīris, man bij vara,
Es ar varu lielījos:
Ar krūtiemi kalnus gāžu,
Nastu nešu mugurā;
Rīgu nešu saujiņāi,
Jelgaviņu padusē;
Diezgan liela Liepājiņa,
To aizspraužu aiz cepures;
Gana liela krievu zeme,
Tikpat stūri kustināju.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

13187.

Es bij~ puika, man bij vara,
Es varēju lielīties:
Kāju speŗu, zeme rīb,
Vārdu saku, meži skan,
Priedīt~ cirtu mežmalā,
Skaidas lēca Jelgavā.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

13188.

Es bij~ puika, man bij vara,
Man bij bēri kumeliņi;
Es varēju prūšu meitas
Pār Daugavu vizināt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Es bij~ puika kā kundziņis,
Man bij kaltas ritentiņas:
Es varēju prūšu meitas
Uz Jelgavu vizināt.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

13189.

Es bij~ vīrs, man bij vara,
Es ar varu lielījos:
Dzelžu vārti, brangi zirgi,
Klētē grīda lūztin lūza.
389 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13190.

Kur kungam tādi vīri
Kā tie mani bāleliņi?
Ar krūtīm kalnus stūma,
Rokā nesa ozoliņus.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Es bij~ vīris, man bij vara,
Krikstēj~ zeme staigājot.
Bij māmiņa lolojuse,
Bij varīti iedevuse:
Ar krūtēme kalnus stumju,
Rokā nesu ozoliņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

13191.

Kur kungam tādi vīri
Kā tie mani bāleliņi?
Samet jūŗu kaudzītē,
Nes ozolu padusē.
190 [Kuldīā].

- 271 -

13192.

Kur kungam tādi vīri,
Kādi mūsu bāleliņi?
No zirdziņa nolecot,
Pakalnītes norībēja.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

13193.

Kviešiem iraid smalka zāle,
Puišiem gudra valodiņa;
Kas var kviešus izravēt,
Kas var puišus aizrunāt?
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

13194.

Laba tēva meita biju,
Ilgi stāvu vaiņagā;
Kad es gāju, zeme rīb,
Akmens šķīla uguntiņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13195.

Redz kur vīrs, redz kur roka,
Pār Daugavu šautru svieda;
Trim plaustām dzebru josta,
Trim asīm zobentiņš.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13196.

Sētu minu, kārtu lauzu,
Puisim kaunu padarīju;
Par puisīša galvu lēcu
Kā par alkšņa stumburīti.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

★

42772.

Es bij' puika, man bij nauda,
Es ar naudu lielījos.
Kad uz krogu dancot gāju,
Naudu bēru zābakā;
Kad piesitu es kājiņu,
Tad naudiņa nožvakšķēja.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

42773.

Es bej' puika, maņ bej nauda,
Es nūpierku Reigas pili;
( Es nūpierku Reigas pili )
Ar vysom telītem.
89 [Dricēnu Rz].

42774.

Es bij' vīras, man bij vara,
Es varēju lielīties:
Trim plaukstiemi zebru josta,
Trim asimi zobentiņš,
Pieci pušķi cepurēji,
Sešas zvaigznes zobenāji.
429 [Taurkalna (Valles) B].

42775.

E kur vīrs, kam bij vara,
Kas varēja lielīties:
Par Daugavu šautru sviedu,
Gaisā sviedu dzelžu milnu.
198 [Krustpils D].

42776.

Jaunajami puisēnam
Bij groziņa, bij naudiņa;
Ko ar grozu padarīs,
To ar naudu aizmaksās.
46 [Beļavas Md].

1. Jaunajam puisīšam
Bij naudiņa, bij grazīts;
Ko ar grazi padarīja,
To ar naudu samaksāja.
198 [Krustpils D].

42777.

Redz kur puiši Veipīšūs,
Redz kur naudas peļnītuoji,
Pa pylnai rīškoutiņai
Ber seikū sudrabiņu.
576 [Varakļāni Rz apr.].

42778.

Ek kur vīri, kam bij vara,
Kas ar varu lielījās:
Kokus cērt mežmalā,
Skaidas lec Jelgavā.
418 [Sunākstes Jk].

- 273 -

DAŽĀDAS DZIESMAS

13197.

Audz, ozol, līdzin~ zarus,
Ja negribi derināms;
Audz ar godu, tēva dēls,
Ja negribi nicināms!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13198.

Aug ābele pret ābeli
Katra kalna galiņā;
Aug meitiņa pret meitiņu,
Katra kunga novadā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13199.

Bolta puča zaļu kuotu,
Nag juos kruosa taida b~ej;
Skaista m~eita, gudra runa,
Nag juos parāds taidys b~ej.
426 [Sakstagala pag. Rz].

13200.

Dzeltenā pīpenīte
Negrib ziedus noraujam;
Diženā mātes meita
Negrib daudzi runājam.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

13201.

Ekur puika, puisēniņš,
Aplam tāda nedabūs:
Nei tas gāja krogā dzert,
Nei tirgū lielīties.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

13202.

Ekur puiši un puisīši,
Aplam tādu nedabūs:
Ne tie dzēra rūgta alus,
Ne sūrā brandevīna.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13203.

Es ar lepnu nedziedāju,
Ar bagātu nerunāju;
Lai stāv mana valodiņa
Kā raibīte pūriņā.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

13204.

Es ar lepnu nerunāju,
Par bagātu nebēdāju;
Man pašam bagātība,
Sava lepna dzīvošana.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

13205.

Es izlūdzu no Dieviņa
Div~ mantiņas raudādama:
Jāt man labu kumeliņu,
Augt maizītes druviņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

13206.

Es meitiņa, jaun~ būdama,
Klausu jaunu, klausu vecu;
Klausīdama jaunu, vecu,
Topu pate sūtītāja.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

13207.

Es nebiju tikai lepnis
Kā tie citi tēva dēli:
Nosaņēmu cepurīti,
Līdz zemei klanījos.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13208.

Es nomaucu baltus cimdus
Tai mazai meitiņai;
Kad aizgāju vakarā,
No cimdiem vien pazina.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

- 274 -

13209.

Es šķitos izaugdama
Nevienam nesariebu;
Tad i biju sariebuse
I pašam labajam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13210.

Kas godīgs tēva dēls,
Tam godīga valodiņa;
Pats laukā, kumeļā,
Valodiņa istabā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

13211.

Kūtri zirgi netecēja,
Lepni ļaudis nerunāja.
Vai kūtram soļu trūka,
Vai lepnam valodiņas?
Es izvilku kūtram rikšus,
Lepnam rāmu valodiņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

13212.

Kur, māmiņa, tavas meitas?
Krēsli vien istabē.
- Cits ganos, cits darbos,
Cits tautām sienu grābj.
Kas darbos, kas ganos,
Tie peln~ baltas villainītes;
Kas tautām sienu grābj,
Tie peln~ sīku sudrabiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Mameņa, mameņa,
Kur tovas meitas?
- Onuže gonūs,
Reiksteit~e rūkā;
Madaļa pļavā
Modores kosa;
Muoreņa dorzā
Puk~eites dāsta;
Adita peunī
Īlūkes lūk~;
Īveņa klētī
Peureņu ciļoj;
Borbola krūgā,
Bik~er~e rūkā.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

13213.

Laužat, meitas, liepas zaru,
Ozoliņa nelaužat;
Ozoliņu atstājat,
Kur putniem uzmesties!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13214.

Labi vien es gribēju,
Es jau slikti negribēju;
Ir māmiņa labi grib
Šūpodama, auklēdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13215.

Lepna meita, ne bagāta,
Kas ar otru nerunāja;
Kas godīga mātes meita,
Ceļā otru bildināja.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Kas godīga mātes meita,
Ceļā ļaudis bildināja;
Kuŗa kāda vīzdegune,
Aiziet galvu grozīdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Stalta meita, ne bagāta,
Ar ļaudiemi nerunāja;
Kas godīga mātes meita,
I nabagu bildināja.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13216.

Māsiņ, blēņu nerunā
Ne mežā, tīrumā:
Mežā daudzi dzirdētāju,
Tīrumā redzētāju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13217.

Ne visām liepiņām
Līdz zemei lapas auga;
Ne visām meitiņām
Ir vienāds padomiņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13218.

No velēnas vien pazinu,
Kuŗš bij labs arājiņis;
No maizītes vien pazinu,
Kuŗa laba cepējiņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13219.

Novadnieki bāleliņi,
Pirksim vienu lakstīgalu;
Tā mums koši padziedās
Novadiņa maliņā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 275 -

1. Au cū novadnieki,
Man sudraba lakstīgala!
Tā es koši padziedāju
Novadiņa galiņā.
- Tukša muca tāļu skan
Pa novadu novadiem.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

2. Ķizu ķizu novadniek,
Man sudraba lakstīgala,
Ik rītiņu padziedāja
Uz novada robežām.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

3. Mēs bāliņi, leidas vīri,
Pirksim leidas lakstīgalu;
Tā mums skaisti padziedās
Leidas sila maliņā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

13220.

Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darināja;
Kas godīgs tēva dēls,
Lēni laida valodiņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darināja;
Tautiešam gudra galva,
Lēni laida valodiņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

13221.

Šitie puiši kungam mīl,
I mīlēja ķeizaram:
Ne tie zaga, ne meloja,
Ne ar kungu ienaidā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

13222.

Tīrumā balta gāju,
Mežā stipri nerunāju:
Tīrumā tālu redz,
Mežā tuvu klausījās.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

13223.

Tikušam dēliņam
Vējš appūta vezumiņu;
Netiklam nepavilka
Div~ baroti kumeliņi.
216 [Ventspilī].

1. Godīgam tēva dēlam
Bite vilka priedes baļķi;
Netiklam tēva dēlam
Nevelk bēris kumelīš.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

13224.

Uz robeža dzīvodama,
Trejād~ loku valodiņu;
Kādi ļaudis bildināja,
Tādu laidu valodiņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

13225.

Vaļa, mana liela vaļa,
Ko ar vaļu nedarīju?
Gultā savas kājas avu,
Uz pagalvi sēdēdama.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

13226.

Var paz~eit jaunu puisi,
Jauna puiša capureiti,
Jauna puiša capureiti,
Jauna puiša kumeliņu:
(I)z ocu n~es~e capureiti,
Tak, gal~v~eņu grūz~eidams.
427 [Varakļānu pag. Rz], 4271 [Rēzeknes apr.].

13227.

Vidzemnieku bērniņš biju,
Vakar gāju uz Vidzemi,
Vakar gāju uz Vidzemi,
Vidzem~s ziedus lasīdams.
224 [Kabilē (Kld)].

13228.

Visi ļaudis mani sauca:
Dūreniec, dūreniec!
Vai tādēļ dūreniece,
Ka dūraiņi cimdi bija?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

13229.

Visi ļaudis mani sauca:
Zūreniece, zūreniece!
Lai es biju zūreniece,
Skrundā mani bāleliņi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

13230.

Visi soka, visi soka:
Lozduoenieta, lozduoenieta!
Skaetietās pokoļā,
Kur mun lozdu vazuimiņa?
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

- 276 -

13231.

Ciema puiši, bāleliņi,
Ceļat mani pār upīti:
Manas rozes, magonītes
Aiz upītes neravētas.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

13232.

Citas meitas Dieva lūdza,
Es par Dievu nebēdāju:
Man Dieviņš pagalmā,
Vībotnīšu krūmiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13233.

Citi puiši aldar(?) priši,
Man čaukst salmi vēderā;
I es būšu aldar prišs,
Kad es salmus izkratīšu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

SENĀS LAULĪBAS

Prof. K. Straubergs

- 277 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 278 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 279 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 280 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 281 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 282 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 283 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 284 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 285 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 286 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 287 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 288 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 289 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 290 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 291 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 292 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 293 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 294 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 295 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 296 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 297 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

ATBALSS NO SENAJIEM LAIKIEM

- 299 -

1. Precēšanās ģimenes locekļu, brāļu un māsu, vai citu tuvu radinieku starpā

13234.

Vai Dieviņ, ko darīšu?
Grib brālītis mani ņemt!
Sviežu savu gredzentiņu
Sīkā kārklu krūmiņā,
Maucu savu vainadziņu
Zaļas niedres galiņā;
Laižos pate upītē
Raudavīšu pulciņā:
Labāk upes raudavīte,
Ne brālīša līgaviņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vai Dieviņi, ko darīšu,
Bāliņš griba mani ņemti!
Kā es būšu brāļa sieva,
Kā māmiņas vedekliņa?
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

2. Oi Dīv~eņ, kū dar~eišu?
Sokuos man~i dzāruojs~ jimt.
Svīšu sovu vaiņuc~eņu
Smolku lozdu kryum~eņā,
Laišu sovu gredzin~eņu
Straujis upis dybynā,
Skrīšu poša up~eit~ē
Raudiveišu pul~c~eņā.
Lobuok byušu par raudivi,
Na dzāruoja ļaudav~eņu;
Lobuok s~ēžu yudinī,
Na dzāruoja komonuos:
Yudin~s~ vīgļi vyzynuoja,
Dzāruojs~ gauži ryudynuoja.
426 [Sakstagala pag. Rz].

3. Oi Dīveņ, ratavoi,
Sokuos mani atraits jemt!
Karu sovu vainuceņu
Zaļis nīdres galeņā,
Lācu poša azarā,
Raudiveišu pul~ceņā.
Lobuok byušu raudiveite,
Na atraiša ļaudaveņa,
Na atraiša ļaudaveņa,
Na pabērņu muomul~eņa,
Na pabērņu muomul~eņa,
Gauda vuorda dzerdātuoja.
409 [Līksnas pag. D].

13235.

Bāliņš māsu i paņēme,
Tautu meitu dāvādams.
Dieviņš redz, tēvs ar māt~
Kur radiņu necerēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13236.

Kur ellē vilciņš bija?
Zaķīts nesa kazlēniņu.
Kur ellē tautiets bija?
Paši [pašu] brāļi māsu ņēma.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

13237.

Nu lustīgs tēvs māmiņa,
Nu ies radi biezumā:
Nu es došu sav~ māsiņu
[māsīciņu?]
Īstajami bāliņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13238.

Zaķīts kaziņu norēja,
Nebij vilka rējējiņa;
Brāļi māsiņu noveda,
Nebij tautu vedējiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 300 -

13239.

Sīku koku žogu pinu,
Lai nelīda suvēniņi;
Tuju radu sievu jēmu,
Lai radiņi neizklīda.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

13240.

Strazdiņš kliedza eglienā,
Kur nu kliegs vanadziņš?
Brālīts jēma pats māsiņu,
Ko nu jems tautu dēls?
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

13241.

Tec, upīte, līki loču,
Vien ieteci Daugavā;
Ņem, bāliņi, radu sievu,
Lai iet radi biezumā!
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

★

42779.

Baļeļiņam rūku devu,
Uz akmeņa stuovjēdama;
Baļeļiņam gryuta rūka,
Divi zalta gredzentiņi.
170 [Kapiņu D].

42780.

Es māsiņa gan bagāta,
Bildin' savus bāleniņus;
Tautiņās liela slava,
Māsa brāļus bildināja.
241 [Lubānas Md].

42781.

Kū man beja nyu darīt,
Kristdāls jēmja kristameitu;
Kristdāls prosa vesšonūs,
Kristameita vokorūs.
168 [Kalupes D].

42782.

Kā redzēju, tā darīju,
Lai iet radi biezumā:
Tēva brāļa meitu vežu,
Mātes brāļa dēliņam.
127 [Grostonas Md].

42783.

Zaķīts nesa kazlēniņu,
Nava vilka nesējiņa;
Paši brāļi māsu veda,
Nava tautu vedējiņu.
46 [Beļavas Md].

2. Tautu dēls dodas precību nolūkā svešumā

13242.

Agri dzieda jūras gaiļi,
Agri kāpu laiviņā.
Vēl atradu tautu meitu
Vakarēju gulumiņu.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

13243.

Agri dzied Rīgas gaiļi,
Agri kāpu laiviņāi.
Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
Aizdzen mani Vāczemēi!
Jau atradu prūšu meitu,
Samalušu, sijājam.
Mali auzas, sijā miltus,
Baro manu kumeliņu!
Es tai devu labu rītu,
Viņa slauka asariņas.
Neraud~ gauži, prūšu meita,
Tūdaļ līdzi nevedīšu -
Gaidi citas ceturtdienas,
Slauki savu pagalmiņu;
Izslaucījse, pakaisījse,
Gaidi divu dajājam,
Gaidi divu dajājam
Barotiem kumeļiem. -
Dajāj divi jauni puiši,
Abiem bēri kumeliņi.
Vai nu dziedi, vai nu raudi,
Tūdaļ līdzi aizvedīšu,
Tūdaļ līdzi aizvedīšu
Savā tēva zemītē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Jāju Prūšu zemītēi,
Prūšu meitu lūkoties;
Jau atradu prūšu meitu,
Samalušu, sijājot.
Es tai devu labu dienu,
Viņa slauka asariņas.
Neraud~ gauži, prūšu meita,
Tūlīt līdzi nevedīšu.
Gaidi citas otradienas,
Slauki sētas pagalmiņu;
Noslaucījse, pakaisījse
Smalkām rožu lapiņām,
Gaidi mani atjājoti
Barotiemi kumeļiem. -
Sijā auzas, prūšu meita,
Baro manu kumeliņu!
- Nei sijāšu, nei barošu,
Nei tu tiki prātiņam;
Lai sijāja, lai baroja,
Kam tu tiki prātiņam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 301 -

13244.

Agri mani gaiļi dzied,
Agri kāpu laiviņā;
Jau atradu leišu meitas,
Samalušas, sijājot.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13245.

Agri jāju svētu rītu
Bajārmeitu lūkoties.
Pie bajāra nama duri
Aug dui kupli ozoliņi.
Pie tā viena zirgu sēju,
Pie tā otra zobentiņu.
Es atradu meitu māti
Slaukām nama istabiņu.
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Kad tu pati namu slauki?
- Manas meitas kambarēi
Zaro zīdu vainadziņu.
Ej, puisīti, sēd~ pie galda,
Gaid~ ar godu ieejam!
- Sēdu, sēdu, gaid~ ar godu,
Nevar~ godu sagaidīt,
Nevar~ godu sagaidīt,
Gāju patis kambarēi.
Ai māmiņa, tavas meitas
Vakarēju gulumiņu,
Vakarēju gulumiņu,
Neslaucītu istabiņu.
- Nē, puisīti, tas nav tiesa,
Atmiedziņu apgulušas.
- Tādas visas bajārmeitas,
Vainadziņu puškotājas.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Sen dzirdēju ciemiņosi
Augam daiļu mātes meitu,
Augam daiļu mātes meitu,
Ne pie viena neejam.
Tīšām jāju, proves dēļ,
Nāks meitiņa, vai nenāks?
Nāks meitiņa, vai nenāks,
Dos māmiņa, vai nedos?
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Sāk sunīši sīvi riet.
Piesien~ savu kumeliņu,
Eimu tautas istabā.
Kad iegāju istabā,
Ronu vecu māmuliņu,
Ronu vecu māmuliņu
Slaukām tautas istabiņu.
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Pati slauki istabiņu?
- Manas meitas kambarī
Raksta zīda nēzdaudziņu.
Ej, puisīti, sēd~ pie galda,
Gaid~ ar godu izejam!
- Sēžu, sēžu, gaidu godu,
Nevar goda sagaidīt.
Eimu pats kambarī
Raudzīt zīda rakstītāju.
Atron~ zīda rakstītāju
Vakarēju gulumiņu.
Dod, māmiņa, man meitiņu,
Es meitiņu nemānēšu,
Es meitiņu guldināšu
Ar ābeļu rīkstītēm.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

13246.

Aizjūdzu kumeļu,
Vaicāju māmiņai:
Vai laba braukšana
Dzintara zemē
Dzintarzemes meitiņas
Lūkoties?
- Gan labas, gan labas
Dzintara meitiņas,
Tik vieni vainiņas,
Ka rāmi staigāja.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13247.

Apauniet man kājiņas,
Es apavu kumeļam,
Es apavu kumeļam
Ar tērauda pakaviem,
Lai tas man guni šķīla,
Svešu zemi staigājot.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 302 -

13248.

Bērīts manis kumeliņis,
Kokļu stīgu iemauktiņi;
Koklēdamis vien aizjāju
Prūšos ņemt līgaviņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Bērīts manis kumeliņis
Augstajāmi kājiņām,
Visas upes cauri brida,
Daugavāi peldu gāja.
No Daugavas izpeldēja
Sudrabiņa lāsītēm;
Zīda deķi noslaucīju,
Saulītēi nožāvēju.
Bij manami kumeļami
Kokļu stīgu iemauktiņi;
Koklēdamis es aizjāju
Prūšos ņemti līgaviņu.
Prūšu meitas varen lepnas,
Tās ar mani nirunāja,
Tās ar mani nirunāja,
Tās pie manis gan nināks.
Atpakaļu, atpakaļu,
Mans bērīti kumeliņ!
Nitīk manim prūšu zeme,
Nitīk prūšu dzeltenītes.
Kurzemīte, tā man tika,
Tīk Kurzemes dzeltenītes;
Kurzemnieku dzeltenītes
Pašas vērpa, pašas auda,
Pašas vērpa, pašas auda,
Pašas šuva slēžu kreklus.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

13249.

Dancā manis kumeliņis
Uz tām prūšu robežām;
Izdancājs, pārvedīs
Vienu prūšu dzeltenīti.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

13250.

Divas dienas mežā gāju,
Nekā laba nedabūju.
Kad izgāju trešo dienu,
Dabūj~ vasku ritentiņu.
Par to vasku ritentiņu
Pirku labu kumeliņu.
Nopirc~s labu kumeliņu,
Jāju meitas lūkoties.
Jāju dienu, jāju nakti,
Ceļam gala nedabūju.
Tad uzjāju augstu kalnu,
Ieraudzīju lielu ciemu.
Sviežu šautru sētmalē,
Satrūkās ciema suņi.
Iztek trīs zeltenītes,
Viena veca māmuliņa,
Ved man~ pašu istabā,
Kumeliņu stallītē.
Dod man ēsti, dod man dzerti,
Liek naksniņu pārgulēt.
Pataisīja siena cisas
Timšajā kaktiņā.
Noskatīju gulēdams,
Ko darīja zeltenītes:
Viena vērpa, otra auda,
Trešā zīdu šķeterēja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas zīdiņu šķeterēja!
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu žēlabās.
Kur jūs mani apraksiet,
Žēlabās nomirušu?
Jaunu meitu dārziņāi
Zem rozīšu lapiņām.
Ik svētdienas jaunas meitas
Attecēja kroņu pīt;
Ik svētdienas baznīcā
Lai zied manis augumiņš,
Lai zied manis augumiņš
Jaunu meitu galviņā.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Divi dienas ganos gāju,
Nekā laba nedabūju.
Gāju vēl trešu dienu,
Dabūj~ doŗu dējējiņu.
No tā doŗu dējējiņa
Dabūj~ vasku ritenīti.
No tā vasku ritenīša
Dabūj~ naudas dālderīti.
No tā naudas dālderīša
Piŗku sirmu kumeliņu.
Jāju, jāju pa celiņu,
Līdz iejāju ciemiņā.
Satrūkās ciema suņi,
Iztek divi zeltenītes.
Viena ņēma mani pašu,
Otra manu kumeliņu;
Veda manu kumeliņu
Pašā staļļa dibinā;
Veda mani istabā,
Paceļ man meldas krēslu;
Paceļ manim meldas krēslu,
Paceļ man liepas galdu;
Paceļ manim liepas galdu,
Uzklāj baltu paladziņu,
Uzliek manim rudzu maizi,
Uzliek miežu alutiņu,
Lūdza man, lai es ēdu,
Lūdza mani, lai es dzeŗu.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

- 303 -

2. Divi dienas mežā gāju,
Nekā laba nedabūju;
Kad aizgāju trešu dienu,
Dabūj~ labu kumeliņu.
Dabūjs labu kumeliņu,
Es uzjāju augstu kalnu;
Kad uzjāju augstu kalnu,
Ieraudzīju lielu ciemu;
Ieraudzījis lielu ciemu,
Iesalaižu lejiņā;
Iesalaidis lejiņā,
Piesalaužu šautru klēpi;
Piesalauzis šautru klēpi,
Laižu ciema sētmalī.
Satrūkās ciema suņi,
Iztek piecas dzeltānītes,
Iztek piecas dzeltānītes
Dzeltānām galviņām.
Divi mani pašu vede,
Trīs ved~ manu kumeliņu;
Ieved mani istabā,
Kumeliņu stallītī.
Paceļ man meldru krēslu,
Pavelk man liepas galdu,
Uzklāj baltu galdautiņu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek man drusku padusēt.
Gulēdams, dusēdams
Nosaraugu meitiņās.
Viena ada, otra šuva,
Trešā raksta zīdautiņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kuŗa raksta zīdautiņu!
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu žēlabās.
Kur jūs mani glabāsat,
Žēlabās nomirušu?
Jaunu meitu dārziņā
Zem rozīšu lapiņām.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Tur jāj kungi, tur stārasti,
Ne zariņa nenolauze;
Dajāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsūnīti.
Nolauzuši virsūnīti,
Aizpušķoja cepurītes;
Aizpušķojši cepurītes,
Aizjāj Māres baznīcā.
Mīļa Māre, ieraudzījse,
Itin gauži noraudāja:
Tā nebija kupla liepa,
Tā bij dārga dvēselīte.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3. Kroga meita cisas taisa,
Šķita mani še guļot.
Guli pate, kroga meita,
Kur cisiņas pataisīji!
Es gulēšu jūriņā,
Savā oša laiviņā.
Pūš vējiņš, dzen laiviņu,
Aizdzen mani Kurzemē.
Kurzemniece man solīja
Sav~ meitiņu malējiņu.
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas trīs amatnieces:
Viena vērpe, otra aude,
Trešā zīdu šķeterēja.
Dod, māmiņ, to meitiņu,
Kuŗa zīdu šķeterēja!
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu želabās.
Kur jūs mani glabāsiet
Žēlabās nomirušu?
Rociet rožu dārziņā,
Zem rozīšu lapiņām.
Tur tecēja jaunas meitas
Ik svētdienas kroņus pīt,
Tur zied mans augumiņš
Jaunu meitu galviņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 304 -

4. Līgo laiva uz ūdeņa,
Uz arāja meitiņām;
Arājam skaistas meitas,
Zēģelīšu audējiņas.
Viena vērpa, otra auda,
Trešā zīdu šķetināja;
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetināja!
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani glabāsieti,
Bēdiņās nomirušu?
- Tur mēs tevi glabāsim,
Skaistā rožu dārziņā,
Skaistā rožu dārziņā,
Apakš rožu saknītēm.
Tur uzauga kupla roze
Deviņāmi gatotnēm.
Tur sanāca svētu rītu
Jaunas meitas puškoties.
Laužat, meitas, ko lauzdamas,
Galotnīti nelaužat!
Nolauž pašu galotnīti,
Ietin zīdes nēzdogā,
Ietin zīdes nēzdogā,
Ienes Māŗas baznīcā.
Māŗa prasa raudādama:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju.
Kam jūs, meitas, melojiet:
Tā ir puiša dvēselīte,
Tā ir puiša dvēselīte,
Bēdiņās nomiruša.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

5. Māte mani bārin bāra,
Kam neņēmu līgaviņu.
Es iegāju klētiņā,
Gauži gauži noraudāju.
Apāvos baltas kājas,
Apvilkos baltu kreklu,
Apvilk~ trejus brūnus svārkus,
Uzlik~ cauna cepurīti,
Uzlik~ cauna cepurīti,
Apsegloju kumeliņu.
Kumeļam uzlēkdams:
Nu ar Dievu, tēvs māmiņa!
Es aizjāju gaŗu ceļu,
Ceļam gala nezināju.
Uzjaj~ vienu augstu kalnu,
Redzu vienu lielu ciemu.
Sviežu skaidu sētmalā,
Lai tie ciema suņi rej.
Sāk tie ciema suņi riet,
Iznāk trīs zeltenītes.
Viena mani pašu ved,
Otra manu kumeliņu,
Trešā slēdz zelta vārtus
Ar sidraba atslēgām.
Ieved manu kumeliņu
Tīra zelta stallītē,
Ieved pašu istabā,
Paceļ manim niedru krēslu,
Uzklāj baltu liepas galdu,
Uzliek cāļa cepetīti.
Tur es ēdu, tur es dzēru,
Tur pienāca vakarīc.
Tais~, māmiņa, siena vietu
Tumšajā kaktiņā,
Lai es labi noskatos,
Ko tās tavas meitas dara.
Viena ada, otra raksta,
Treša zīdu šķetināj~.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetināj~!
Ja nedosi tās meitiņas,
Meitu bēdās nomirīšu.
Kur jūs mani racīsiet,
Meitu bēdās nomirušu?
Rociet rožu dārziņā
Apakš rožu saknītēm.
Tur uzauga liela roze
Līdz pašāmi debesīm;
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem rozes zariņiem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6. Tēvs dēlami naudu deva,
Lai pirk bēru kumeliņu.
Labāk pirku oša laivu
Nekā bēru kumeliņu;
Kamēr bēris auzas ēda,
Jau laiviņa gabalā.
Teci, mana oša laiva,
Simtu jūdzes dieniņā,
Simtu jūdzes dieniņā,
Divi simti naksniņā,
Ka tu vari aiztecēt
Līdz pat Saules pagastam.
Tur tai Saules pagastā
Veca veca māmuliņa.
Tai vecai māmiņaji
Trīs meitiņas zeltenītes.
Viena vērpa, otra auda,
Trešā zīdu šķeterēja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kuŗa zīdu šķeterēja!
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu žēlabās.
Kur jūs mani glabāsieti,
Žēlabāsi nomirušu?
Skaistā rožu dārziņā,
Zem rozīšu lapiņām.
Tur izauga daila roze
Deviņiem zariņiem.
Lauziet, meitas, visus zarus,
Galotnītes atstājiet!
Atjāj vienis tautu dēls,
Tas nolauza galotnīti,
Tas nolauza galotnīti,
Aizpuškoja cepurīti.
Brīnās ļaudis, brīnās meitas,
Kas tā tāda puķe bij.
Tā nebija puķe, roze,
Tā bij puiša dvēselīte,
Tā bij puiša dvēselīte,
Meitu dēļi nomiruša.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

- 305 -

7. Trīs priedītes silā auga,
Visas vienu gaŗumiņu,
Visas vienu gaŗumiņu,
Visas vienu kuplumiņu.
Vienu cirtu, otra lūza,
Trešā līdzi līgojās.
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas vienu slaikumiņu,
Visas vienu slaikumiņu,
Visas vienu daiļumiņu.
Viena vērpa, otra auda,
Trešā zīdu šķetināja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetināja!
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņās,
Es nomiršu bēdiņās,
Jaunu meitu žēlumos.
Kur jūs mani glabāsiti
Bēdu puisi, nomirušu?
Rociet rožu dārziņā
Apakš rožu saknītēm!
Tur izauga kupla roze
Deviņāmi galotnēm.
Tur sanāca jaunas meitas
Ik svētdienas puškoties.
Laužat, meitas, ko lauzdamas,
Galotnīti nelaužat!
Atnāk mana mīļākā,
Tā nolauza galotnīti,
Ietin zīda lakatā,
Ienes Māŗas baznīcā,
Ienes Māŗas baznīcā,
Liek uz zelta lukturīša.
Mīļa Māŗa to vaicāja:
Kas tā puķe, kas tā roze?
Ne tā puķe, ne tā roze,
Tā ir puiša dvēselīte,
Tā ie puiša dvēselīte,
Kas nomira bēdiņās,
Kas nomira bēdiņās,
Jaunu meitu žēlumos.
40-1 (Bigauņciemā).

13251.

Dodiet man eža cimdus,
Eža cimdu pirkstainiekus,
Lei es eju par Daugavu
Leišu meitu ķircanāt.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

13252.

Dzeltāns manis kumeliņis
Kā viens vaska rituliņis,
To varēju dien~ un nakti
Caur bajāra sētu jāt.
Bajārami viena meita,
Tā pie loga raudzījās.
Ej, meitiņa, kamburēi,
Ķemmē savus dailus matus;
Kad man tevis vajadzēs,
Tad es tevi bildināšu. -
Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Tēvam tevis vajadzēja.
- Es neiešu, es neiešu,
Tēvam manis nevajaga.
Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Mātei tevis vajadzēja.
- Es neiešu, es neiešu,
Mātei manis nevajaga.
- Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Brāļam tevis vajadzēja.
- Es neiešu, es neiešu,
Brāļam manis nevajaga.
- Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Māsai tevis vajadzēja.
- Es neiešu, es neiešu,
Māsai manis nevajaga.
- Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Man pašam vajadzēja.
- Nu es iešu, nu es iešu,
Nu es tevi sagaidīju.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 306 -

13253.

Es aizgāju uz kalēju,
Nosakalu ķirvelīti;
Es aizgāju uz mežiņu,
Nocirt~ zaļu ozoliņu,
Nocirt~ zaļu ozoliņu
Ar visāmi lapiņām,
Ar visāmi lapiņām,
Ar visāmi bitītēm.
Man bij bites, man bij medus,
Man bij vaska ritentiņš.
Pārdod~ vaska ritentiņu,
Nopērk~ caunu cepurīti,
Ka varēju lielīties
Pret to meitu māmuliņu.
Dod dodama, māte, meitu,
Ko tik ilgi diņģējies,
Ko tis manis kumeliņš
Danco jūsu nama priekšu?
- Griez apkārti, jāj projāmi,
Nedos mani māmuliņa,
Nedos mani māmuliņa
Tādam kroga dzērājam,
Tādam kroga dzērājam,
Tādam zirgu mītniekam.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

13254.

Es aizjūdzu raibu zaķi
Rakstītās kamanās;
Rīgā manim gaisma ausa,
Vāczemē saule lēce;
Uz tām prūšu robežām
Meitu māte vārtus vēra.
Sāk tā meitu māmuliņa
Ar manim runāties,
Ar manim runāties,
Par kumeļu brīnīties.
- Kuŗas zemes tu, puisīti,
Kur audzēts kumeliņš?
- Atmin~, meitu māmulīte,
Simtu mārku aizmaksāšu.
- Maksā vēl otru simtu,
Tad nevaru atminēt.
- Mežā audzis kumeliņš,
Atvasēm ēdināts,
Atvasēm ēdināts,
Rīta rasu dzirdināts,
Rīta rasu dzirdināts,
Egles skuju nosukāts.
Pats es augu tīrumā
Pie tēviņa, māmuliņas.
Līdz māmiņu atceros,
Sāk man ātri žagi raut,
Sāk man ātri žagi raut -
Vai māmiņa pieminēja?
Vai māmiņa pieminēja:
Kur līksmo mans dēliņš?
Vai krievos, vai leišos,
Vai dziļā Vāczemē?
Ne krievos, ne leišos,
Ne dziļāi Vāczemē, -
Es līksmoju šo naksniņu
Uz tām prūšu robežām,
Uz tām prūšu robežām,
Pie tās meitu māmulītes,
Pie tās meitu māmulītes,
Pie tās savas sirdspuķītes.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

13255.

Es apkalu kraukļam kājas
Sudrabiņa pakaviem,
Jāj~ caur Rīgu, caur Jelgavu
Uz Dobeles meitiņām.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

13256.

Es gan redzu, es gan redzu,
Roze man mērķi rāda:
Caur sētiņu izaugusi
Otras sētas dārziņā. -
Par nedēļu svētu rītu
Jāju tautu sētiņā,
Jāju tautu sētiņā,
Jautāj~ rožu ravētājas.
Jem, māmiņ, atslēdziņas,
Iesim rožu dārziņā
Meklēt rožu ravētājas.
Izmeklēju rožu dārzu,
Visas rozes locīdams,
Pie pēdējā rožu krūma
Radu rožu ravētāju.
Labrīt, ciema zeltenīt,
Ar gaidīji svešus ļaudis?
- Ko tu nāci, kas tev~ veda?
Ne es tevis aicināju.
- Es meklēju, man vajaga
Sīku rožu ravētājas,
Sīku rožu ravētājas,
Smalku kreklu audējiņas.
- Būtu pati gan gājusi,
Žēl man sava rožu dārza,
Žēl man sava rožu dārza,
Savas vecas māmelītes.
Trīs gadiņus balta roze
Pēc manim noraudāja:
Kur mana sējēja,
Kur laistītāja?
Kur mana ziediņu
Rāvējiņa?
Vējs manus ziediņus
Novēcināja,
Ūdens saknītes
Iztrūdināja.
Būt~ zemīte viegla bijsi
Kā tās manas villainītes,
Es būt~ savu rožu dārzu
Tautās līdzi aizvedusi.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

- 307 -

13257.

Es izjāju Prūšu zemi
Smilgām šūtu kažociņu.
Sasprašģēju, apsegloju
Savu bēru kumeliņu.
Nu ar Dievu, prūšu meitas,
Man pašam līgaviņa!
Jāj~ pret meitu māmuliņas,
Kā saulīte mirdzēdams.
Meitas māte, ieraudzījsi:
Edz kur mana saulīt~ lec!
Tam es došu sav~ meitiņu,
Vai tā gāje, vai negāje.
Meitiņ~ dzirda tos vārdiņus,
Ietek rožu dārziņā,
Ietek rožu dārziņā,
Nopiņ rožu vainadziņu.
Uzlikusi galviņā,
Tek pret manim raudādama.
Neraud~ vis, man~ sirsniņ,
Tūdaļ līdz nevedīšu;
Par trim dienām cetortā,
Tad no manis vairs nebēgsi.
Nu saņēme kumeliņu,
Ieved~ rožu dārziņā,
Ved man~ pašu istabā,
Sēdin~ galda galiņā.
Sēžu, sēžu visu nakti,
Gaiļa laiku gaidīdam;
Kad sagaidu gaiļu laiku,
Tad vēl dzirdu tos vardiņus:
Es grib~ tava mīļā būt,
Glabāt visas tavas lietas,
Tavus zirgus, tavus vēršus,
Tavas klētes atslēdziņas.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

1. Šogad man rozes zied
Vairāk baltas ne sarkanas;
Šogad tautas gaŗām jāj,
Citu gadu iekšā jās,
Citu gadu iekšā jās,
Dos mātei labu dienu.
"Labdien, labdien, meitu māte!
Dosi meitu, vai nedosi?"
Uzdzirst meita tos vārdiņus,
Ietek rožu dārziņā,
Ietek rožu dārziņā
Vainaciņu darināt.
Novijusi vainaciņu,
Tek meitiņa raudādama.
- Neraud~ gauži, tautu meita,
Tūlīn līdzi nevedīšu;
Gaidi citas ceturtdienas,
Slauki savu pagalmiņu,
Slauki savu pagalmiņu,
Puško savu kambarīti! -
- Nosjaucīju pagalmiņu,
Izpuškoju kambarīti,
Visu dienu tautu gaidu,
Neatjāja tautu dēls.
Lai sapuva tautas dēls
Kā mans rožu vainaciņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

- 308 -

13258.

Es meitiņa Cēsīs augu,
Dunckā gāju baznīcā;
Vai tādēļ man atjāja
No Kandavas precenieki?
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

13259.

Es savam kumeļam
Stīgām šuvu iemauktiņus,
Stīgām šuvu iemauktiņus,
Zaļa zīda pavadiņa.
Koklēdamis es nojāju
Prūšos jemti līgaviņu.
Kad nojāju, tad piesēju
Pie meitiņu rožu dārza,
Pie meitiņu rožu dārza,
Pie kuplaja ozoliņa.
Kumeliņis dancodamis
Sarauj zīda pavadiņu,
Sarauj zīda pavadiņu,
Ielec rožu dārziņāi,
Ielec rožu dārziņāi,
Meitām skādi padarīja.
Meitas, dusmas neturate,
Es to tīšu nedarīju;
Grib kumeļis rožu dārzu,
Vai rozīšu ravētāju.
- Rožu dārzu gan dabosi,
Rāvētāju nedabosi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

13260.

Es tev lūdzu, stūrmanīti,
Stūrē Lības saliņā!
Viena meita Lībiņai,
Otra Doles vagaram.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

13261.

Es uzkāpu kalniņā,
Segloj~ savu kumeliņu;
Apsegloju, appuškoju,
Jāju tālu tautiņās.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

13262.

Gāju meitu lūkoties,
Riekstus bēru ķešiņā.
Sviedu sauju istabā,
Svied~ otaru kambarī.
Kamēr meitas riekstus lasa,
Tamēr saule vakarā.
Saka manim ciema meitas
Šo naksniņu te gulēt.
Pati meita vietu taisa,
Pati gāja klātgulēt.
Še ir kungi, tiesas vīri,
Puiša vainas nesakiet.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13263.

Gaismeņai austūt,
Saul~eitei lācūt,
Vai agri agri zyrgus sadluoja!
Jau jaunais puiškins
Zyrgus sadluoja,
Vai agri agri zyrgus sadluoja!
Zyrgus sadluoja,
Tuoļi dūmuoja,
Vai agri agri tūoļi dūmuoja!
Juošu es, juošu
Uz l~elu cīmu,
Vai agri agri uz l~elu cīmu!
Uz l~elu cīmu,
Uz jaunu meitu,
Vai agri agri uz jaunu meitu!
Tev, jaunais puiškins,
Treis sadi prīškā,
Vai agri agri treis sadi prīškā!
Pyrmejā sadā
Kiukoi dzaguze,
Vai agri agri kiukoi dzaguze!
Ūtrejā sadā
Syt laksteigola,
Vai agri agri syt laksteigola!
Trešejā sadā
Sēd jauna meita,
Vai agri agri sēd jauna meita!
Tev, dzaguzeite,
Uoriski bārzi,
Vai agri agri uoriski bārzi!
Tev, laksteigola,
Malnuos upines,
Vai agri agri malnuos upines!
Tev, jauno meitiņa,
Svešuo puseite,
Vai agri agri svešuo puseite!
Borga muoteica,
Špetna muoseica,
Vai agri agri špetna muoseica!
Atslāgas svīde
Zam tovuom kuojuom,
Vai agri agri zam tavuom kuojuom!
Atslāgas svīde,
Bardži lomuoja,
Vai agri agri bardži lomuoja.
4271 [Rēzeknes apr.].

- 309 -

13264.

Izjādīju svešas zemes,
Līgaviņas meklēdams;
Neatradu līgaviņas
Pa savam prātiņam.
Labāk iešu ciemiņā
Līgaviņas raudzīties.
Dieviņš deva, manim tika
Dižan~ daiļa līgaviņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13265.

Jāju dienu, jāju nakti
Smuk~ meitiņu lūkoties.
Uzjāj~ vienu augstu kalnu,
Ieraudzīju lielu ciemu.
Es iejāju sētiņā,
Ieraudzīju smuk~ meitiņu.
Labdien, labdien, smuk~ meitiņa,
Pirmoreiz uz precībām!
- Paldies, paldies, smuks puisīti,
Es nevaru solīties,
Es nevaru solīties,
Nav mājā tēvs māmiņa,
Nav mājā tēvs māmiņa,
Vecākais bāleliņš.
Atjāj rītu vai parītu,
Tad būs mājā tēvs māmiņa,
Tad būs mājā tēvs māmiņa,
Vecākais bāleliņš.
- Labdien, labdien, smuk~ meitiņa,
Otrureiz uz precībām!
- Paldies, paldies, smuks puisīti,
Nu es varu solīties,
Nu es varu solīties,
Nu mājā tēvs māmiņa,
Vecākais bāleliņš.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

13266.

Jāju, jāju koklēdams
Uz tām prūšu robežām.
Satiek~ vienu prūšu meitu,
Vien~ saktiņu krūtiņās.
Ne es ņemšu, ne man tīk -
Vien~ saktiņu krūtiņās.
Jāju, jāju koklēdams
Uz tām prūšu robežām.
Satiek~ otru prūšu meitu,
Div~ saktiņas krūtiņās.
Ne es ņemšu, ne man tīk -
Div~ saktiņas krūtiņās.
Jāju, jāju koklēdams
Uz tām prūšu robežām.
Satiek~ trešu prūšu meitu,
Trīs saktiņas krūtiņās.
To es ņemšu, tā man tīk -
Trīs saktiņas krūtiņās.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

1. No rītiņa priekš gaismiņas
Sedluoj~ savu kumeliņu.
Jāju, jāju Poļu zemi
Poļu meitu lūkoties.
Uz tām poļu robežām
Poļu meita pretī nāca,
Poļu meita pretī nāca,
Viena sakte krūtiņās,
Tās neņemšu, tās negribu,
Nav manam prātiņam,
Nav manam prātiņam,
Nav manam augumam.
Otru rītu priekš gaismiņas
Sedloj~ savu kumeliņu.
Jāju, jāju Krievu zemi
Krievu meitu lūkoties.
Uz tām krievu robežām
Krievu meita pretī nāca,
Krievu meita pretī nāca,
Div~ saktiņas krūtiņās.
Tās neņemšu, tās negribu,
Nav manam prātiņam,
Nav manam prātiņam,
Nav manam augumam.
Trešu rītu priekš gaismiņas
Sedloj~ savu kumeliņu.
Jāju, jāju Leišu zemi,
Leišu meitu lūkoties.
Uz tām leišu robežām
Leišu meita pretī nāca,
Leišu meita pretī nāca,
Trīs saktiņas krūtiņās.
Nu es ņemšu, nu es gribu,
Nu manam prātiņam,
Nu manam prātiņam,
Nu manam augumam. -
Vienu sakti pārdevām,
Par to govi nopirkām;
Otru sakti pārdevām,
Nopirkām kazas bērnu;
Trešo sakti pārdevām,
Nopirkām kumeliņu.
Velns nospēra gov~ ar teļu,
Vilks apēda kazas bērnu;
Braucu gaŗu Rīgas ceļu,
Tur nosprāga kumeliņš.
Iznīkusi, izputējsi
Mūs~ mīļā dzīvošana.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

- 310 -

13267.

Jāju, jāju pa celiņu,
Iesagriežu niedrājā.
Tur satiku trīs meitiņas
Rožu kroņus darinām.
Divas saka: jāj projām!
Trešā klātu aicināja.
Kuŗa klātu aicināja,
Tā būs mana līgaviņa;
Tai es došu sav~ rociņu,
Savu zelta gredzentiņu;
Tai es došu savu klēti,
Savas klētes atslēdziņu;
Tai es došu savu stalli,
Savus bērus kumeliņus.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

13268.

Jersikā iesēdos
Ozoliņa laiviņā,
Pa Daugavu nolīgoju,
Kā lidot nolidoju.
Sērpilī suņi rēja,
Sērenē gaiļi dzied,
Rīgu Rīgu, lielu Rīgu
Ar gaismiņu ieraudzīju.
Rīgā pirku sirmu zirgu,
Jelgavā kaldināju,
Jelgavā kaldināju
Dimantiņa pakaviem,
Dimantiņa pakaviem,
Sudrabiņa nagliņām.
Es aizjāju līdz Kandavu
Ar saulītes uzlēkšanu,
Jau atradu zeltenīti,
Samalušu, sijājam.
Sijā auzas, zeltenīte,
Dod manam kumeļam!
Tevis dēļ attecēja
Šādu zemes gabaliņu.
Ar sieciņu auzas bēra,
Ar kausiņu ūdentiņu.
Man pašam roku deva,
Asariņas slaucīdama.
Kam, meitiņa, tu raudāji,
Kam slaucīji asariņas?
Lai raudāja Abaviņa,
Tai pietrūka velētājas.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Liepu laiva līgojās,
Liepu laiva līgojās
Daugaviņas maliņā.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Vedu savu līgaviņu,
Cetortāja rītiņā
Pa Daugavu pārlidoju.
Līgaviņu guldināju
Liepu ziedu klētiņā.
Abi, mīļi guldamies,
Nolauzām liepai zaru,
Nolauzām liepai zaru,
Palikām pagalvē.
Abi, mīļi celdamies,
Metām zaru upītē.
Tā upīte nenezdama
Iemet zaru Daugavā;
Tā Daugava nenezdama
To iemeta jūriņā;
Tā jūriņa nenezdama
Izmet smilkšu kalniņā.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem,
Tur nāk kungi, tur arāji,
Ne zariņa nenolauza.
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsūnīti,
Nolauž pašu virsūnīti,
Aizpuškoja cepurītes,
Aizpuškoja cepurītes,
Jāja meitas lūkoties.
Viens tie ņēma saules meitu,
Otrais Līgas kalpūnīti.
Vienam saule atspīdēja
Zeltītiem stariņiem;
Otram dziesmas aizskanēja
Rītiņosi, vakaros,
Rītiņosi, vakaros,
Dievu dēlus daudzinot.
(Balt. Zemkompja pielik. 16. nr.,
1879. gadā).

- 311 -

13268¹.

Kalējiņu bāleliņu,
Apkal manu kumeliņu
Ar veciem dāldeŗiem,
Ar tērauda nagliņām:
Meitu mātes istabiņa
Ledus kalna galiņā.
Apkārt kalnu, gaŗām kalnu,
Kam nav kalta kumeliņa;
Man bij kalts un barots,
Es varēju tiešām jāt.
Saskaldīju ledus kalnu
Deviņos gabalos;
Meitu mātes istabiņa
Uz devītā gabaliņa.
Stāvi stingri, kumeliņu,
Devītā gabalā,
Ļauj man vaļas parunāt
Ar to meitu māmuliņu!
Dod, māmiņa, meitu savu,
Ko tik ilgi tielējies,
Ko tas mans kumeliņis
Danco tava nama duru!
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

13268-1v1.

Apkārt kalnu, apkārt kalnu
Neapkaltu kumeliņu!
Meitas mātes istabiņa
Ledaināja kalniņā.
Es apkalu kumeliņu
Sudrabiņa pakaviem,
Ka varēju klātu ķļūt
Pie tās meitu māmulītes.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

13268-1v2.

Man ir kaltis kumeliņis,
Es par kalnu nebēdāju,
Es uzjāju uz kalniņa
Saules meitu nobučot.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13268-1v3.

Saules meita vilnu kā(r)sa
Ledus kalna galiņā.
Es gribēju klāti kļūt,
Nav man kalta kumeliņa.
Es apkalu kumeliņu
Sidrabiņa pakaviem,
Saspardīju ledus kalnu
Deviņosi gabalos.
4 [Aijažos].

13268-1v4.

Tievus gaŗus grožus viju,
Slaiki laidu kumeliņu,
Ka varētu apraudzīt
Līdz gaismai meitu māti.
Meitu mātes istabiņa
Ledus kalna galiņā,
Tur nevar klātu tikti
Bez apkalta kumeliņa.
Man bij kaltis kumeliņis,
Ledus kalna spārdītājs,
Tas saspēra ledus kalnu
Deviņiemi gabaliem.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

13269.

Kroga Līze gultu taisa,
Aicin~ mani klātgulēt.
Guli pate, kroga Līze,
Es pie tevis negulēšu,
Es gulēšu jūriņā,
Savā oša laiviņā.
Jūras gaiļi agri dzieda,
Agri sēdu laiviņā,
Ka varēju naktsmājot
Pie tās meitu māmuliņas.
Labvakari, meitu māte,
Vai ir silta istabiņa?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jauka valodiņa.
Meitu mātes istabiņa
Trīskārt daiļi izpuškota,
Zīlītēm, pakariem,
Zaļajāmi palejām.
Zīles manas kājas spieda,
Pakars rāva cepurīti.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 312 -

13270.

Kur, puisīti, tu tecēji
Ar sarkanu kamzolīti?
- Caurim cauri caur Jelgavu
Pie tām Rīgas mamzelēm.
Gan man~ labi saņēmušas,
Zirgiem auzas pabērušas,
Zirgiem auzas pabērušas,
Pašiem gultas pataisījšas.
Tik vien slikti padarījšas,
Sivēniņus ielaidušas,
Sivēniņus ielaidušas,
Mellas kannas pacēlušas.
Cauri, cauri, a(t)pakaļ
Pie Jelgavas meitenēm!
Jelgaviņa mazs pilsāts,
Bet jo smukas meitenītes.
Atsēdos, atspūtos
Liela ceļa maliņāi;
Pretim nāca tautu meita,
Raibus cimdus adīdama,
Raibus cimdus adīdama,
Asariņas slaucīdama,
Asariņas slaucīdama
Baltāi zīdu nēzdogāi.
224 [Kabilē (Kld)].

13271.

Kur, puisīti, tu tecēji?
Rokā nesi zelta kroni.
- Cauri Rīgu, caur Jelgavu
Uz Dobeles meitiņām.
Dobelē smuidras meitas,
Tur sev ņēmu vērpājiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Kur, puisīti, tu tecēsi
Sarkaniem kamzoļiem?
- Cauri Rīgu, caur Jelgavu
Uz Kurzemes meitiņām.
Tās mūs labi uzņēmušas,
Zirgem auzas padevušas,
Zirgem auzas padevušas,
Pašiem alu iznesušas,
Pašiem alu iznesušas
Baltajām rociņām,
Baltajāmi rociņām,
Baltajāmi kanniņām.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

13272.

Kur tie jāje, dui bajāri?
He he, dui bajāri!
Zīda puški zemi slauka.
He he, zemi slauka!
Tie izjāja dienu nakti,
He he, dienu nakti!
Uzjāj vienu augstu kalnu,
He he, augstu kalnu!
Viers to kalnu zaļa zāle,
He he, zaļa zāle!
Viers to zāli zelta rasa,
He he, zelta rasa!
Apkārt kalnu liepas auga,
He he, liepas auga!
Apakš liepām avotiņis.
He he, avotiņis!
Tur iznāce jaunas meitas
He he, jaunas meitas!
Velēties un mazgāties.
He he, un mazgāties!
Iznāks viena itin smuka,
He he, itin smuka!
Glauda manu kumeliņu.
He he, kumeliņu!
Vai tu glaudi, vai neglaudi,
He he, vai neglaudi!
Necelš~ tevi mugurāi.
He he, mugurāi!
Iznāk otra vēl jo smuka,
He he, vēl jo smuka!
Atceļ man tos vaŗa vārtus,
He he, vaŗa vārtus!
Atceļ man tos vaŗa vārtus,
He he, vaŗa vārtus!
Ielaiž mani sētsvidūi.
He he, sētsvidūi!
Sijā auzas, smuka meitiņ,
He he, smuka meitiņ!
Dod manam kumeļam:
He he, kumeļam!
Tas neēda pora zāli,
He he, pora zāli!
Nedzeŗ rāvu ūdentiņ~,
He he, ūdentiņ~!
Tas gribēja tīru auzu,
He he, tīru auzu!
Miglāi pļautu āboliņ~.
He he, āboliņ~!
224 [Kabilē (Kld)].

13273.

Kur tu augi, skaista meita,
Kad es tevi neredzēju?
- Es uzaugu pie māmiņas
Sarkan~ rožu dārziņā;
Baltas zeķes, melnas kurpes,
Sarkan~ rožu vainadziņš.
Kur tu augi, smuks puisīti,
Kad es tevi neredzēju?
- Es uzaugu pie bāliņa
Svešajā zemītē,
Svešajā zemītē
Zilas jūras līkumā.
Audzi liela, smuk~ meitiņa,
Būsi mana līgaviņa,
Tad es tevi aizvedīšu
Zilas jūras maliņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 313 -

1. Sarkanbalta mātes meita,
Tā kā roze dārziņā;
Šmīdris, gaŗš tautu dēls,
Tā kā donis jūrmalā.
- Kur tu augi, smuk~ meitiņa,
Ka es tevi neredzēju?
- Es uzaugu pie māmiņas
Baltā rožu dārziņā.
- Kur tu augi, smuks puisīti,
Ka es tevi neredzēju?
- Es uzaugu uz akmiņa
Zilas jūras maliņā.
Sniedz rociņu, dod mutīti,
Būsi mana līgaviņa,
Būsi mana līgaviņa,
Man cimdiņu adītāja,
Man cimdiņu adītāja,
Man gultiņas tasītāja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

13274.

Kur tu iesi, smuks puisīti,
Pelēkiem svārciņiem?
- Cauri Rīgu, caur Jelgavu
Uz Dobeles meitiņām.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk meitiņa raudādama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
- Kā bij manim neraudāt,
Ne man tēva, ne māmiņas.
- Nāc pie manis, tu meitiņa,
Man iraid tēvs un māte.
- Ko mēs tādi darīsim,
Abi jauni sagājuši?
- Sēsim rozes, pīsim kroņus,
Kopsim plašu rožu dārzu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13275.

Kur tu jāsi, smuks puisīti,
Ar to bēru kumelīnu?
- Jāšu es pie straujas upes
Dzirdīt sava kumelīna.
Tai upīti augsti krasti,
Baidās mana kumelīnis.
Tec, meitīna, sētienāja,
Iznes man skaidru spanni,
Iznes man skaidru spanni,
Padzird~ mana kumelīnu!
Kad dzirdīsi šo reizīnu,
Tad dzirdīsi visu mūžu.
- Šo reizīnu gan dzirdīšu,
Visu mūžu nedzirdīšu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Kur tu jāsi, smuks puisīti,
Ar to bēru kumeliņu?
- Jāšu es pie straujas upes
Dzierdīt savu kumeliņu.
Augsti krasti, dziļš ūdenis,
Nevar upi piekacēt.
Tec, meitiņa, sētiņā,
Atnes manim skaidru spanni,
Atnes manim skaidru spanni,
Padzird~ manu kumeliņu!
Ja dzirdzīsi šo reiziņu,
Tad dzirdīsi visu mūžu.
- Ai puisīti, ai brālīti,
Nekrāp mani, sērdienīti!
- Ai meitiņa, ai māsiņa,
Nekrāpš~ tevi, sērdienīti.
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

13276.

Kur tu jāsi, kalpa puisi [kaŗa kalps],
Tumsiņāji, vakarā?
Jāj pie manis, kalpa puisi,
Es tev došu naktes māju,
Kumeļam staļļa dangu,
Tev vietiņu pārgulēt;
Kumeļam tīras auzas,
Baltābolu redelēs;
Tev gultiņu uztaisīšu
Mīkstiem dūnu spilveņiem,
Mīkstiem dūnu spilveņiem,
Baltiem linu palagiem,
Baltiem linu palagiem,
Rožu deķi apsegā,
Rožu deķi apsegā,
Iešu pate klātgulēt.
- No rītiņa celdamies
Abi divi žēli raud:
Vienam žēl projām iet,
Otram žēl še palikt.
- Neraud~ gauži, līgaviņa,
Rakstīš~ mazu grāmatiņu.
- Kad pārnāca grāmatiņa:
Jau ar citu saderējis.
Izlasīju, saplosīju,
Man vairs tāda nevajaga!
Kas klaus~ puiša viltus mēli,
Tas klaus~ vilka lelošanu;
Puisēnam cirpti mati,
Trejdeviņi padomiņi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 314 -

1. Kur tu jāsi, smuks puisīti,
Tik vēlāje vakarā?
Jāj pie mani, smuks puisīti,
Es tev došu naktes mājas,
Es tev došu naktes mājas,
Kumeļami tīras auzas,
Kumeļami tīras auzas,
Pašam gultu uztaisītu,
Pašam gultu uztaisītu
Smalkiem linu palagiem,
Smalkiem linu palagiemi,
Mīkstiem dūnu spilveniem,
Mīkstiem dūnu spilveniemi,
Rožu deķi apsegam,
Rožu deķi apsegami,
Pate iešu klātgulēt. -
No rītiņa celdamiesi
Abi divi žēli raud.
Viens raud - žēli projām jāti,
Otram žēli šeit palikt.
- Neraud~ žēli, palikuse,
Rakstīš~ mazu grāmatiņu!
Kad atnāca grāmatiņa,
Jau ar citu saderēta,
Jau ar citu saderēta,
Trīs svētdienas sludināta,
Trīs svētdienas sludināta,
Ceturtāja salaulāta. -
Kad no kaŗa mājās jāju
Izpuškotu kumeliņu,
Skauģu bērni sasēduši
Mana ceļa maliņā.
Mūkat nosti, skauģu bērni,
Samīs manis kumeliņš,
Samīs manis kumeliņis
Ar tērauda pakaviem,
Ar tērauda pakaviemi,
Ar sudraba nagliņām;
Kur kājiņu virsū spēra,
Uguntiņa pakaļ lēca;
Kad uzmina uz akmeņa,
Akmenītis pušu plīsa.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

13277.

Kur tu skriesi, vanadziņ,
Ar tiem vasku spārniņiem?
Pār Daugavu, pār jūriņu,
Uz Vāczemes meitiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13278.

Lai man tika, kas man tika,
Tā meitiņa, tā man tika,
Tā meitiņa, tā man tika,
Ko ceļā satikos.
Sniedzu roku, devu mutes,
Saucu savu līgaviņu,
Saucu savu līgaviņu,
Devu zelta gredzentiņu.
Būsi mana līgaviņa,
Man gultiņas taisītāja,
Man gultiņas taisītāja,
Man cimdiņu adītāja;
Kad iziešu, pavadīsi,
Kad pārnākšu, sagaidīsi.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

13279.

Līgo, laiva, uz ūdeņa,
Uz arāja meitiņām;
Arājam skaistas meitas,
Zēģelīšu audējiņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13280.

Līgo, laiva, uz ūdeņa,
Uz arāja meitiņām;
Arājam dailas meitas,
Zēģelīšu audējiņas.
Laivu sēju pie ņiedrītes,
Pie auziņas kumeliņu,
Pats tecēju kalniņā
Dzeltānītes lūkoties.
Diezgan lielu, diezgan mazu,
Nav manam prātiņam.
Viena maza dzeltānīte,
Tā manam prātiņam.
Tai es devu savu roku,
Savu zelta gredzeniņu.
Nedod rokas, nedod mutes,
Neņem zelta gredzeniņu.
Sprūk laiviņa no ņiedrītes,
No auziņas kumeliņš.
Ne man laivas, ne kumeļa,
Ne ar ciema dzeltānītes.
Tu domā, vīzdegune,
Ka es tevi izlūgšos?
Rīgā ņemšu līgaviņu,
Cēsīs pirkšu kumeliņu,
Vāczemē kaldināšu
Tēraudiņa pakaviem,
Tēraudiņa pakaviem,
Sudrabiņa nagliņām.
Tīra lina grožus viju,
Sudrabā mērcēdams,
Lai brauc mana līgaviņa
Kā saulīte vizēdama,
Kā saulīte vizēdama,
Ka zvaigznīte mirdzēdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 315 -

13281.

Meitu mātes istabiņa
Lielas jūŗas maliņā.
Agri dzieda jūŗas gaiļi,
Agri kāpu laiviņā,
Ka varēja līdz gaismiņu
Meitas māti apmeklēt,
Meitas māti apmeklēt,
Meitas māti pamielot.
Ēd, māmiņa, dzer, māmiņa,
Vai dod meitu, vai nedod!
Es redzēju trīs meitiņas
Jūŗas malu sierējot.
Viena bija man~ māsiņa,
Otra brāļa līgaviņa,
Treša bija svešiniece,
Tā būs mana līgaviņa.
Tai es došu sav~ rociņu,
Savu zelta gredzeniņu.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

13282.

Nu sala, nu sala,
Nu labi sala,
Sasala jūriņa
Līdz dibenam.
Nu laba braukšana
Dzintara zemē
Dzintara zeltaiņu
Lūkoties.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

1. Ai Dievu, Dievu,
Nu salti laiki!
Nu sasala jūriņa
Līdz dibenami.
Nu laba braukšana
Zīteru zemē,
Zīteru dzeltāņu
Lūkotiesi.
Piesēda div~ soli
Zīteru dzeltāņu.
( Trešs sols piesēda )
( Bruņotu vīru. )
308 [Altenē (Seces pag. Jk)];
- Ņem nu, bāliņi,
Kuŗa tev patīk.
- Neņemšu, māsiņ,
Izlasas vieni.
- Ņem, ņem, bāliņ,
Man gan patīk.
Segs man zītera
Vilnānīti;
Ielikšu zītera pūriņāi.
Viss mans pūriņš
Margot margoja,
Saulei lecot
Vizēt vizēja,
Saulei rietot
Mirdzēt mirdzēja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13283.

Pūt, vējiņ, atpūt laivu,
Aizpūt mani Jelgavāi!
Jelgavnieki brīnījās,
Mani smuku ieraudzījši.
Tie solīja, tie iedeva
Savas meitas klātgulēt.
224 [Kabilē (Kld)].

13284.

Pūt, vējiņ, dzen laiviņ~,
Nodzen man~ Kurzemē;
Kurzemē māte man solīja
Sav~ meitiņ~ malējiņ~.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Pūt, vējiņ, dzen laiviņ~,
Pārcel mani Kurzemē;
Man solīja kurzemniece
Sav~ meitiņu malējiņ~.
Solīt solīj~, neiedeve
Sav~ meitiņu malējiņ~.
Nāc pie manim, kurzemniece,
Es tev pirkšu brūnus svārkus,
Es tev pirkšu brūnus svārkus,
Zaļa zīda apšujiņ~.
- Precē mani Rīgas kungi,
Jaunjelgavas sulainīš~,
Ne pie viena es neiešu,
Kā pie zemes arājiņ~.
Man piedere tēva klētis,
Tēva klētis atslēdziņ~;
Man piedere tēva teļi,
Tēva bēri kumeliņ~;
Man piedere mātes govis,
Mātes govju laidariņš;
Man piedere mātes tīne,
Mātes tīnes atslēdziņ~.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

- 316 -

2. Man solīja kurzemniece
Sav~ meitiņu malējiņ~.
Nāc pie manim, kurzemniece,
Es tev pirkšu zīda svārkus,
Es tev pirkšu zīda svārkus,
Samta kurpes šūdināš~.
- Kur tu ņemsi, kas tev dos,
Tukšu roku turēdams?
- Tu nezini, kurzemniece,
Jaunu puišu gudrībiņas:
Sieku turu zelta naudas,
Divi siekus sudrabiņa.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

13285.

Pūt, vējiņi, rozītēs,
Lai lapiņas plātījās,
Lai es varu ieraudzīt
Daiļu rožu ravētāju.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

13286.

Rīgā pirku kumeliņu,
Āraišos kaldināju;
Cēsīs ņēmu līgaviņu,
Raunā kurpes šūdināju.
Aiz Cēsīmi jauns krodziņš,
Tur mēs kāzas nodzērām,
Uz Burtnieku ezeriņa
Gredzentiņus pārmijām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Trikātē loku liecu,
Raunā pirku kumeliņu;
Cēsīs ņēmu līgaviņu,
Limbažos saderēju,
Limbažos saderēju,
Samijām gredzeniem;
Tev bij vaŗa, man sudraba,
Pate līdz piedevām.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

13287.

Rikšiem bēri es palaidu
Pa to klaju atmatiņu
Pie tās meitu māmuliņas,
Pie tā salda alutiņa.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

13288.

Rikšiem bērīt~ i palaižu
Par igauņu tīrumiņu.
Igaunīšu māmiņai
Skaistas auga zeltenītes.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

13289.

Šnelli jūdzu, lepni braucu
Lielas naudas kumeliņu.
Es nobraucu tai ciemā,
Kur bij slinkas mātes meitas:
Vēlu slauka istabiņu,
Pa lodziņu mēslus bēra.
Griez~ apkārt, brauc~ projām,
Lei paliek kur augušas,
Lei paliek kur augušas
Šās ciemiņa zeltenītes.
Šnelli jūdzu, lepni braucu,
Lepni naudu žvadzināju.
Es nobraucu tai ciemā,
Kur mudīgas mātes meitas:
Tīrs bij sētas pagalmiņš,
Izpuškota istabiņa.
Pate meitu māmuļīte
Man pacēla meldru krēslu,
Man pacēla meldru krēslu
Sudrabiņa pakariem.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

13290.

Segloj~ savu kumeliņu
Zāļu dienas vakarā.
Laimiņ~ manim ceļu sprauda
Kupliem liepu zariņiem.
Katrā liepas zariņā
Liek dimanta akmentiņu,
Lai varēju tumsā jāt
Līdz tām ciemu dzeltānēm.
Lec saulīte mirdzēdama,
Satiek~ vienu celiņā,
Tai pasniedžu rožu zaru,
Tā man sniedza sav~ rociņu.
Tūdaļ cēlu kumeļā,
Vežu līdz sētiņā.
Tā bij mana līgaviņa,
Kuŗu Laime nolēmuse.
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

- 317 -

13291.

Strauja strauja upe tek
Gar tām leišu robežām.
Straujupītes maliņāi
Zied ābele baltim ziedim.
Es piesēju kumeliņu
Pie ziedošas ābelītes,
Nobierst manis kumeliņis
Ar ābeles ziediņim.
Jāju, jāju pa celiņu
Ar ziedošu kumeliņu.
Satiek~ vienu meitu māti
Raibu cimdu adījot,
Meitu māte man vaicāja:
Kur tu jāsi, smuks puisīti?
Teikšu, teikšu, neliegšos,
Jāšu sievas lūkoties.
- Jāj pie manis, smuks puisīti,
Man ir divi daiļas meitas.
Viena bija sērdienīte,
Otra daila mātes meita.
- Nāc ārāi, mātes meita,
Tu būs~ mana līgaviņa!
- Jāj projām, kalpa dēls,
Man vis tevis nevajaga;
Man atjās precinieki
Bajārīša tēva dēli.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

13292.

Tēvs man deva pūru naudas,
Lai es pirku līgaviņu.
Es nepirku līgaviņu,
Es nopirku kumeliņu,
Es nopirku kumeliņu,
Kokļu stīgu iemauktiņus.
Es aizjāju uz prūšiem
Koklēdams, spēlēdams.
Prūšos bija daiļas meitas,
Glauda manu kumeliņu.
Vai glaužat, neglaužat,
Nesēdēsat mugurā;
Uz nākošu rudentiņu
Būs man sava glaudējiņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1. Tēvs man deva pulka naudas,
Lai es ņemu līgaviņu,
Es neņēmu līgaviņu,
Es nopirku kumeliņu.
Caur Jelgavu cauri jāju
Uz tām prūšu robežām.
Prūšu meita melnacīte
Sijā auzas kumeļam.
Vai sijā, nesijā,
Man pašam sijātāja,
Man pašam sijātāja
Uz nākošu rudentiņu. -
Auga rudzi, auga mieži,
Nezināju, kādu ņemt;
Vai ņemt gudru sērdienīti,
Vai bagātu mātes meitu.
Labāk gudru sērdienīti,
Ne bagātu mātes meitu:
Drīz mantiņa izputēs,
Mūžam mīļa dzīvošana.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

13293.

Tēvs man deva pulka naudas,
Lai es ņemu līgaviņu.
Es neņēmu līgaviņu,
Pirku bēru kumeliņu,
Pirku bēru kumeliņu,
Kokles stīgas iemauktiņus.
Koklēdamis vien aizjāju
Prūšos ņemti līgaviņu.
Prūšu meitas varen lepnas,
Tās pie manis gan nenāca.
Tās nemāk miežu pļaut
Celmaiņāi līdumā,
Tās mācēja rāmi šūt
Deviņiemi dzīporiem.
Man nevajg rāmi šūt
Deviņiem dzīporiem,
Man vajaga riju kult
Deviņiemi spriguļiem.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 318 -

13294.

Tēvs man taisa oša laivu,
Māt~ auž baltas zēģelītes,
Lai es braucu jūriņā
Ar ziemeli dauzīties.
Es redzēju jūriņā
Trīs meitiņas zvejojam.
Tā mazaja, tā smukaja,
Tā pēc manim gauži raud.
Tai es došu savu roku,
Savu zelta gredzeniņu;
Tai es došu savu klēti,
Savas klētes atslēdziņu;
Tai es došu savus lopus,
Savu lopu laidariņu.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

13295.

Teci, mana oša laiva,
Simtu jūdzu naksniņā,
Ka varēju meitu māti
Priekš saulītes bildināt.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

13296.

Trīs gadiņi audzināju
Stallēi bēru kumeliņu;
Cetortāi gadiņāi
Dzelžim kājas kaldināju;
Tai piektāi gadiņāi
Pierku sedlus, iemauktiņus;
Tai sestāi gadiņāi
Gāju sievas lūkoties.
Lai es jāju kur jādamis,
Jāju meitu pulciņāi.
Sviežu savu gradzentiņu
Pa meitiņu kājiņām.
Viena nāca, pāri lēca,
Otra apkārt aptecēja.
Kas gredzenam pāri lēca,
Ne draugam nevēlēju;
Kas apkārt aptecēja,
To jaunam brālītim.
Trešā nāca, tā uzjēma,
Tā būs mana līgaviņa.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

13297.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumelīnu;
Cetortāja gadīnā
Dzelziem kājas kaldināju;
Tai piektāja vasarā
Pirku sedlus, iemauktīnus;
Tai sestāja vasarā
Jāju sievas lūkoties.
Nolūkavu itin dailu,
Bet bij mella kā sigāns;
Nedrīkstēju mājās vest,
Ne pupīnu apraudzīt.
Pavaicāju māmīnai,
Kur to baltu izmazgāšu
- Ved to dūņu ezarā,
Ziepēm baltu izmazgāsi.
Izmazgāju vienu podu,
Vēl bij melna kā sigāns;
Izmazgāju otru podu,
Tad bij tāda puspelēka;
Izmazgāju trešu podu,
Nu bij balta kā jumprava.
Tad drīkstēju pabučot,
Tad pupīnus apraudzīt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Gulu, gulu, miegs nenāk,
Uz ta cieta egļu beņķa.
Lec~ augšā, auju kājas,
Eim~ uz krogu nodzerties.
Dzerdams alu, brandavīnu,
Nolūkoju līgaviņu.
Būtu laba, būtu branga,
Bet tik melna kā čigāne.
Vecā māte pamācīja,
Kā var baltu izmazgāt:
Triju podu ziepju pērc,
Ved Dobeles ezerā!
Izmazgāju pirmo podu,
Vēl tik melna kā bijuse;
Izmazgāju otru podu,
Nu tik tāda puspelēka;
Izmazgāju trešo podu,
Nu bij balta kā vāciete.
Nu drīkstēju mutes dot,
Nu ļaudīm parādīt.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

13298.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu;
Cetortāja gadiņā
Pirku sedlus, iemauktiņus;
Piektajā gadiņā
Jāju sievas lūkoties.
216 [Ventspilī].

- 319 -

13299.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī melnu kumeliņu;
Cetortā gadiņā
Pirku sedlus, iemautiņus,
Pirku sedlus, iemautiņus,
Jāj~ uz meitu māmuliņu.
Ieraudzījse tautu meita,
Ietek rožu dārziņā;
Novijuse vainadziņu,
Nāk ārāi raudādama.
Vai tu raudi, vai neraudi,
Tūlīt līdza nevedīšu,
Par trīs gadi, cetortāi,
Tad es tevi aizvedīšu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

13300.

Vakarā iesēdos
Ozoliņa laiviņā;
Rīgā man gaiļi dzied,
Vāczemē saule lec.
Rīgā mans tēvs māmiņa,
Vāczemē līgaviņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13301.

Visi saka, visi saka,
Ka es sievas nedabūšu.
Es iegāju klētiņā,
Apjozos zobentiņu,
Apjozos zobentiņu,
Apsegloju kumeliņu,
Apsegloju kumeliņu,
Jāju sievas lūkoties.
Jāju, jāju trīs dieniņas,
Ceļam gala nedabūju.
Es uzjāju lielu kalnu,
Lielu ciemu ieraudzīju.
Sviedu spieķi sētmalā,
Satrūkās ciema suņi.
Izlec divas zeltenītes,
Kā rozītes ziedēdamas.
Viena ņēma mani pašu,
Otra manu kumeliņu.
Ieved manu kumeliņu
Treju staļļu dibinā,
Beŗ auziņas silītē,
Sviež ābolu redelēs,
Aizslēdz manu kumeliņu
Deviņām atslēgām.
Ieved pašu istabā,
Sēdin~ liepas krēsliņā,
Uzliek man kviešu maizi,
Uzliek miežu alutiņu.
Paldies, meitu māmuliņa,
Par to gardu mielastiņu!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

★

42784.

Aiz Daugavas loku loku,
Rīgā pirku kumeliņu;
Rīgā man tēvs māmiņa,
Vāczemē līgaviņa.
378 [Seces Jk].

42785.

Aiz tuo syla gabaliņa,
Tur aug muna leigaviņa;
Tur byus munam kumeļam
Syla smilktis putinuot.
389 [Silajāņu Rz].

42786.

Ar ābeli sasasēdu
Savā ziedu laiviņā;
Rīgā mana gaisma ausa,
Vāczemē saule lēca.
192 [Kosas C].

42787.

Akmiņaina tei zemīte,
Kur aug muna līgaviņa;
Tur vajaga dzelža rotu,
Aši kolta kumeliņa.
326 [Preiļu D].

42788.

Apsaāvu raudādams
Baltas zeķes kājiņās,
Kam jaunam man jāiet
Meitu mātes zadināt.
281 [Neretas Jk].

42789.

Citas meitas man vaicāja:
Ko dar' muižas Miķelīts?
Miķelīts kājas ava,
Seglo bēru kumeliņu;
Jās tālās tautiņās
Sev līgavu lūkoties.
77 [Codes B].

- 320 -

42790.

Es apkalu kumelīnu
Teraudīna pakaviem;
Es aizgāju uz prūšiem
Sevim ņemti līgavīnu.
Prūšu meitas brīnījās:
Kas par daiļu kumelīnu!
470 [Vecates Vlm].

42791.

Gŗūti gŗūti tai lazdai,
Kuŗai augsti rieksti auga;
Vēl gŗūtāki tautiešam,
Kuŗam tāli līgaviņa.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

1. Gryuši, gryuši tai lozdai,
Kurai rīksti viersyunē;
Gruši, gruši tam puišam,
Kuram tuoļi mīlīguo.
326 [Preiļu D].

42792.

Grūti grūti tai lazdiņai,
Kam riekstiņi pazarēs;
Grūti grūti tam puisīšam,
Kam zināma līgaviņa.
Dievszin, dos tēvs māmiņa,
Vai būs pati nācējiņa.
545 [Krustpils D apr.].

42793.

Jāju, jāju vienu dienu,
Dazajāju augstu kalnu;
Uz tā viena augsta kalna
Daudz ir liepu visapkārt.
3 [Adulienas Md].

42794.

Jāju dienu, jāju otru,
Līgaviņas lūkoties.
Jāju trešu, es ieraugu:
Jau pie vārtiem stāvēdam(a).
170 [Kapiņu D].

42795.

Kur tu jāsi, tautu dēls -
Zirgam aste nebuntēta?
Gaŗām krogu, gar stadulu
Uz Vidzemes meitiņām;
Vidzemē ir skaistas meitas,
Visām kroņi galviņā.
46 [Beļavas Md].

42796.

Kuŗas malas šitā meita
Rūtainiem lindrakiem?
Vai tādēļ tai atjāja
No Kandavas precenieki?
198 [Krustpils D].

42797.

Lei bij' audzis, kur bij' audzis,
Rīgā iešu sievas ņemt.
Lei palika, kur augušas,
Vidzemnieku skaistas meitas.
192 [Kosas C].

42798.

Lieli ceļi tāļu veda,
Mazi īsu gabalīnu;
Lieli puiši tāļu brauca,
Meklēt savas līgavīnas;
Mazi puiši tuvu gāja,
Meklēt savas līgavīnas.
192 [Kosas C].

42799.

Lai līst lietus, lai snieg sniegs,
Man jādodas klajumā.
Nenāks pati tautu meita,
Man sēdot istabā.
338 [Rankas C].

42800.

Par Daugavu atlīgoja
Šalakiem šūta vācelīte.
Pastāv' brīdi, pagaid' laiku,
Še būs pati šuvējiņa.
241 [Lubānas Md].

42801.

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
Aizdzen mani Vidzemē;
Ņemšu pats tur līgaviņu
Tēvam mātei nezinot.
378 [Seces Jk].

42802.

Sudobriņa lūku līcu,
Vara kolu kamaniņas;
Ar tuom brauču tautiņuos
Leigavaiņas lyukuotīs.
358 [Rugāju Abr].

- 321 -

42803.

Upīte tek līku loku,
Pededzīte zaru zariem;
Aiz tiem lokiem, aiz tiem zariem,
Tur aug mana līgaviņa,
Ar vaskainiem gaŗiem matiem,
Sarkans rožu vaiņadziņš.
358 [Rugāju Abr].

42804.

Vidzemnieki Dievu lūdza,
Kad aizsaltu Daugaviņa,
Lei varētu ritināt
No Kurzemes dzeltainītes.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

★

3. Sievu iegūst ar varu un viltu

a) Tautas izkaŗo līgavu

13302.

Balti bērzi vizināja
Gar brālīša sētmaļiem:
Tie nebija balti bērzi,
Tie brālīšu zobeniņi;
Uz tautām vizināja,
Tautām māsu nedodam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

13303.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Es nevaru ko darīt,
Man rociņa piekususe,
Zobeniņu vēcinot.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13304.

Es, māsiņa, tevis dēļ
Salauzīju zobeniņu;
Ar tautām bārdamies,
Cirtu vārtu stuburā.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

13305.

Ik dieniņas Dievs palīdz,
Šo dieniņu nepalīdz:
Tautas māsiņ~ i aizveda,
Man pārlūza zobeniņš.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

13306.

Irbi šāva, mednis krita,
Visa zeme norībēja;
Tautas jāja, kalni plīsa
Deviņos gabalos.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

13307.

Māsiņ manu maģāko,
Turi manu kumeliņu!
Tautas veda lielāko,
Lai es rauju zobentiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13308.

Sasabāru ar bāliņu,
Salauzīju zobeniņu:
Kam turēja kamanās,
Kam tautām nerādīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13309.

Cauri dūru glāžu logu
Ar tērauda zobeniņu,
Ārā ņēmu gudraļiņu
No deviņu bāleliņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

b) Tautas izlūko, gūsta un zog līgavu. Meitas vairās, bēg, slēpjas no tautām

13310.

Agri dzied jūras gaiļi,
Agri kāpu laiviņā;
Jau atradu leišu meitu
Aiz Daugavas velējot.
Iemet~ vāli ūdenī,
Ieņem~ pašas laiviņā.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

13311.

A Dieviņu, a Dieviņu,
Suņi mani neredzēja;
Es atjāju par lejām,
Par ozolu ēniņām.
224 [Kabilē (Kld)].

13312.

Ai Dieviņ, kur nu bēgšu?
Manim jāje precinieki.
Nenorimu istabā,
Ne klētie apcirknie.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

13313.

Ai Dieviņi, man bij laime,
Šī birzēi iejājot:
Līdz iegāju, līdz nošāvu
Sarkankrūti vāverīti.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

- 322 -

13314.

Ai Dieviņ, kas nu būs,
Kas nu mani mājās ves [=vedīs]?
Poļu ļaudis sienu pļāva
Pašā ceļa maliņā.
1311 [Apē (Vlk)].

13315.

Ai liepiņa platlapīte,
Apslēp manu vaiņadziņu!
Tautas loka zaļas birzes,
Meklē manu vaiņadziņu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

13316.

Ai māmiņa, ai māmiņa,
Bailīg~ ir rudens nakts;
Pūš vējiņš, čaukst lapiņas,
Lavī mani sveši ļaudis.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

13317.

Ai priedīte, ai eglīte,
Es ar tevi ienaidā:
Es zem tevis patecēju,
Tu tautām parādīji.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

13318.

Ai zaļā bērzu birze,
Tu ar mani ienaidā:
Es būt~ tautas izbēguse,
Tu norāvi vainadziņu.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

13319.

Ai svainīt, dar~ man labu,
Padod ziņu brāliņam:
Apstāj~ mani trejas tautas
Dābuliņa kalniņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13320.

Ak tu Dievs, es izbēgu
No nelieša tēva dēla!
Nu es savu vainadziņu
Vēl košāku darināšu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13321.

Ai vanagi, vanadziņi,
Kur tik augsti lidināji?
Sudrabota balta vista
Ielīž brāļa kaņupēs.
320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].

13322.

Aiz ābeles paslēpos
No nelieša tēva dēla.
Birst ābelei balti ziedi,
Birst man gaužas asariņas.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

13323.

Aiz upītes melni alkšņi,
Pilni baltu gaigaliņu;
Celies agri, bāleliņ,
Būs tavā rociņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Pār Daugavu melna egle,
Pilna baltu gaigalīšu;
Pasteidziesi, brāleliņi,
Tur būs tava līgaviņa.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

13324.

Apkārt kalnu, apkārt kalnu
Ar vizuļu vaiņadziņ~,
Lai tautiņas nepanāca
Ar vizuļu vaiņadziņ~.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

13325.

Apkārt kalnu aptecēju
Ar vizuļu vainadziņu;
Pakaļ tautas pa sliedīti,
Pa vizuļu birumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13326.

Apkārt kalnu tautiets jāja,
Es no kalna lejiņā.
Tautiets jāja rožu dārzu,
Es iebēgu kaņepēs.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13327.

Apkārt poru, apkārt poru,
Negribēju slapja tapt;
Negribēju satikties
Ar nelieti tēva dēlu.
Līdz top~ pora maliņā,
Līdz, nelieša, rociņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

13328.

Apzeltīta vāverīte
Pār celiņu pārtecēja;
Bāleliņa medinieki
Dzen sidraba sunīšiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 323 -

13329.

Apstāj mani pulka tautu
Sīku priežu kalniņā,
Gribēj~ manu vainadziņu
Ar varīti novarēt.
Rokas vien vēsināju,
Līdz pārgāju sētiņā;
Kad pārgāju sētiņā,
Tad iedevu brālītim.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

13330.

Apstāj mani sīvas tautas
Sīkāi priežu kalniņāi.
Vai Dieviņu, kur nu mukšu,
Kur nu likšu vaiņadziņu?
Rokāi viene vēcināšu,
Līdz atjāse bāleniņis.
Kad atjāje bāleniņis:
Še, brālīti, vainadziņis,
Še, brālīti, vainadziņis,
Nes mazai māsiņai!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Satiek mani trejas tautas
Sīku priežu kalniņāi.
Vai Dieviņi, kur ielikšu
Savu zīļu vaiņadziņu?
Rociņāi vēcināju,
Līdz atjāje bāleniņi.
Kad atjāje bāleniņi:
Še, brālīti, vaiņadziņis,
Še, brālīti, vaiņadziņis,
Nes sētāi māmiņai!
Brālīts paņem
Žēlodams,
Pārnes sētā
Gaudodams,
Iedod māmiņai
Raudādams.
Māmiņa ienesa
Rozīšu dārzāi.
To saka rozīte,
To magonīte:
Kur tā vaiņagu
Nesātāja?
Tautiņas noveda
Nesātāju,
Palika tautās
Plānautu nesāt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13331.

Apstāj mani trejas tautas
Sīkā priežu kalniņā,
Gribēj~ manu vainadziņu
Ar varīti novarēt.
Rokā vien vēcināju,
Līdz atjāja bāleliņi;
Kad atjāja bāleliņi,
Tad uzliku galviņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13332.

Apstāj mani trejas tautas
Sīku priežu kalniņā,
Rausta manu vainadziņu,
Groza brāļa kumeliņu.
Es visāi balsiņā
Saucu savus bāleliņus.
Attek mani bāleliņi,
Cepurītes rociņā.
- Drīksti, nelga, to darīt,
Ceļā māsu saticies,
Raustīt māsas vainadziņu,
Grozīt manu kumeliņu?
206 [Kuldīgas apriņķī].

13333.

Apstāj mani trejas tautas
Silā, priežu kalniņā,
Gribēj~ manu vaiņadziņu
Ar varīti novarēt.
Visu dienu sasēdēju
Sila priedes galiņā,
Rokā vien vēcināju
Savu zīļu vainadziņu,
Gaidu savus bāleliņus
No Vāczemes pārjājam.
Pārjāj brāļi no Vāczemes,
Nolaiž mani no priedītes.
Savu zīļu vaiņadziņu
Sev uzliku galviņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13334.

Apvijam zelta viju
Visapkārt Zalaviņu,
Lai nezaga susējieši
Zalaviņas zeltenītes.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

13335.

Audzē, Dievs, bāliņam
Labas, gaŗas kaņepītes!
Es tautām atsacīšu,
Kaņepēs stāvēdama;
Balsi manu gan dzirdēs,
Augumiņu neredzēs.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

- 324 -

13336.

Audzē, Dievs, bāliņam
Labas, gaŗas kaņepītes!
Rudens nāca, vaidu laiki,
Tur māsiņa paslēpās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

13337.

Balta balta gaigaliņa
Zem tiltiņa mazgājās;
Atskrien zviedru vanadziņš,
Spalvas vien noputēja.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

13338.

Balta gāju, balta teku
Pa klajenu atmatiņu,
Lai tie manis neierauga,
Baltābula pļāvējiņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13339.

Balta kaza velējās
Daugaviņas maliņā;
Dalec vilks, aiznes kazu,
Paliek drēbes nevelētas.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

13340.

Bieza migla man patika,
Rasa manim nepatika:
Migla mani pasargāja,
Rasa deva tautietim.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

13341.

Bēdz, māsiņ, dzenas tautas,
Nes rokā vainadziņu;
Ja zinies neizbēgt,
Lec ar visu ūdenī!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13342.

Bēdz, māsiņa, dzenas tautas,
Nes vaiņagu rociņāi;
Ja redz~ tautas panākam,
Svied vaiņagu brālītim!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

13343.

Bēdz, māsiņa, suņi rēja,
Bēdz avota lejiņā!
Ne visām tautiņām
Rādīt savu augumiņu.
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13344.

Bēdz, meitiņ, bēdz, meitiņ,
Nu nāk tavi precinieki:
Kalna Kušļu Indriķīts,
Skrandinieku Andrieviņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13345.

Bēdz, meitī, vai nebēdz,
Manu nagu neizbēgs~,
Manu nagu neizbēgs~,
Manu labu kumeliņ~.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

13346.

Bēdza meitas no manim,
Bēdza lielas, bēdza mazas;
Mazas bēdza muļķībā,
Kāda vella lielas bēdza?
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bēdza meitas no manim,
Bēdza lielas, bēdza mazas;
Mazas bēdza muļķībā,
Kādu vellu lielas bēdza?
Lielas bēdza tāda vellu,
Ka es lielis dzērājiņš,
Ka es lielis dzērājiņis,
Ka man sīva māmuliņa.
Nāc, meitiņa, nebēdā,
Atmetīšu dzērumiņu,
Atmetīšu dzērumiņu,
Nomirs mana māmuliņa.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13347.

Bēdzin bēga tautu meita,
Dzirdēj~ mani runājot.
Bēdz, meitiņa, laimes savas,
Nebēdz mana augumiņa!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

13348.

Bēgtin bēga tautu meita,
Dzirdēj~ mani runājam.
Ja tu manu balsu bēgi,
Mani pašu neizbēgsi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 325 -

13349.

Bēdzin bēgu barga kunga,
Vairāk laiska arājiņa:
Ne mūžam bargi kungi,
Mūžam laiskis arājiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13350.

Bēdzien bēgu no tautām,
Upīt~ radu celiņā.
Drīzi drīzi, brāleliņi,
Met zobenu celiņā [laipiņā]!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13351.

Bēgat, meitas, bēgat, meitas,
Nu brauc jūsu precinieki;
Lieniet viena aizkrāsnē,
Otra mātes pagultē!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13352.

Bēdžu, bēdžu nu tauteņu,
Kritu lozdu kriumenī.
Tev, lazdeņ, plotas lopas,
Apsedz munu augumeņu!
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

13353.

Bēgu dienu, bēgu nakti,
Augumiņu vairīdama:
Dienu bēgu bargu kungu,
Nakti laisku tēva dēlu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

13354.

Bērziņš meitu aicināja:
Nāc, meitiņa, slotas griezt!
Ne zariņa nenogrieza,
Sāk bērziņis līgoties.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13355.

Biju jauna, biju gudra,
Mācēj~ tautas kaitināt:
Tautas jāja pa celiņu,
Es kalnāje gavilēju.
Līdz tautiņas kalniņā,
Es no kalna lejiņā;
Līdz tautiņas lejiņā,
Es brālīša birziņā;
Līdz tautiņas birziņā,
Es brālīša sētiņā;
Līdz tautiņas sētiņā,
Es pie māršām istabā.
Ai lūdzamas brāļu sievas,
Līdzat manim vairoties!
Viena mārša galvu tina,
Otra sedza vilnānīti,
Tā trešaja projām raida:
Ej projām, ciema sieva,
Es jau tevi sen pazinu
Runātāju cilvēciņu.
Sak~ tautiņas sēdēdamas:
Tā nebija ciema sieva,
Tā nebija ciema sieva,
Tā, brālīši, jūs~ māsiņa,
Tā, brālīši, jūs~ māsiņa,
Rokā nesa vaiņadziņu.
190 [Kuldīā].

1. Es stāvēju kalniņāi,
Ieraudzīju, tautas nāk.
Līdz tautiņas kalnāi nāca,
Es no kalna lejiņāi;
Līdz tautiņas lejāi nāca,
Es pie brāļa sētiņāi;
Līdz tautiņas sētāi nāca,
Es pa duris istabāi;
Līdz tautiņas namāi nāca,
Es caur logu kaņepēs.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

13356.

Biju meita, bij augums,
Slēpos kļava lapiņās;
Tautiņām(i) zeme rīb,
Man~ auguma meklējot.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

13357.

Birzi bridu, ne ābolu,
Rasa bira, ne sidrabs;
Tautu bēdzu, ne bāliņu,
Asariņas slaucīdama.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

13358.

Brāļi māsu aizslēguši
Pētersīļu dārziņā.
Eita, brāļi, atslēdziet,
Man vajaga malējiņas!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13359.

Brāļi māsu aizslēguši
Pētersīles dārziņāi.
Slēdzat, brāļi, neslēdzat,
Man vajaga, es dabūšu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

- 326 -

13360.

Brāļi māsu aizlēguši
Pētersīļu dārziņā.
Slēdziet, brāļi, neslēdziet,
Jau māmiņa pavēlēja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13361.

Brāļi māsu aizslēguši
Pētersīļu dārziņā(i).
Slēdziet, brāļi, neslēdziet,
Tautām māsa piederēja.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

13362.

Brāļi māsu aizslēguši
Pētersīļu dārziņā;
Tautas lūdza raudādamas:
Brāļi, māsu atslēdziet!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

13363.

Brāļi māsu ieslēguši
Sarkanrožu dārziņā.
Vai slēdzati, neslēdzati,
Mana būs vakarā;
Celšu durvis no eņģēm,
Vedīš~ māsu no rozēm.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

1. Brāļi māsu ieslēguši
Priežu baļķu klētiņā.
Slēdzat, brāļi, kur slēgdami,
Ārā ņemšu vakarā.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

13364.

Brāļi māsu paslēpuši
Baltāi rožu dārzīnā.
Vai jūs slēpjat, vai neslēpjat,
Spīd māsīnas vainadzīns,
Spīd māsīnas vainadzīns
Par deviņis rožu krūmis.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

13365.

Brāļi māsu paslēpuši
Pētersīļu dārziņā.
Slēpiet, brāļi, neslēpiet,
Paši, tautas, redzējām.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

13366.

Brāļi māsu paslēpuši
Sīkajās rozītēs;
Eita, tautas, meklējiet,
Rozēm zarus nelaužiet!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. Mēs māsiņu paslēpām
Pētersīļu dārziņā;
Nākat, tautas, meklējat,
Nenominat pētersīles;
Ja nomīsiet pētersīles,
Dārgu naudu maksāsit.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

13367.

Bāliņ, tavas dzirnutiņas
Liela ceļa maliņā.
Vakar tautas lielījās
Nozagt vienu malējiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13368.

Bāliņam pieklājās
Treji vārti sētiņā:
Pa vieniem tautas nāca,
Pa otriem bāleliņi,
Pa trešiem mūs~ māsiņa
Ietek rožu dārziņā.
Eita, tautas, meklējiet,
Rozēm ziedus nelaužiet!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

13369.

Bāliņš savu skaistu māsu
Klētiņāi guldināja;
Tautiets savus gaŗus nagus
Gar duriemi skrabināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13370.

Braucin brauca rēvelieši,
Zviedzin zviedza kumeliņi.
Ai Vidzemes māmuliņa,
Sargi savas zeltenītes!
46 [Carnikavā (Rg)].

1. Ai Vidzemes māmuliņ,
Sargi savas zeltenītes!
Zviedzin zviedza prūšu zirgi,
Caur siliņu tecēdami.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

13371.

Braucin brauce rēvelnieki,
Zviedzin zviedze kumeliņi:
Igauniešu māmiņai
Skaistas meitas malējiņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 327 -

13372.

Briedu purvu briedamo,
Metu laipu metamo,
Augumiņu vairīdama
No netikla tēva dēla.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

13373.

Daiļa puķe dārzā auga,
Vēl daiļāka jūriņāji:
Zelta zari, zīda saknes,
Sudrabiņa lapiņām.
Pēc puķītes sniedzotiesi,
Iekrīt zīda nēzdaudziņis;
Pēc nēzdauga sniedzotiesi,
Iekrīt zelta gredzentiņš;
Pēc gredzena sniedzotiesi,
Iekrīt zīļu vaiņadziņis;
Pēc vaiņaga sniedzotiesi,
Dzirdu tautas atjājot.
Saka tautas cits uz cita:
Ņemsim zirga mugurāji!
Labāk kritu upītēji,
Nekā tautu rociņā:
Upīt~ nesa līgodama,
Tautas veda nievādamas. -
Upīt~ nesa, nepanesa,
Iesit vilnis Daugavāji;
Daugav~ nesa, nepanesa,
Iesit vilnis jūriņā;
Jūriņ~ nesa, nepanesa,
Izsit vilnis maliņāji,
Izsit vilnis maliņāji,
Tēva lauka galiņā.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiemi.
No saknēmi kokles taisa,
No zariemi stabulītes.
Sak~ bāliņis koklēdamis:
Tā koklīte žēli skana.
Sak~ māmiņa raudādama:
Tā dzied mana pastarīte,
Tā dzied mana pastarīte,
Gar jūriņu staigādama,
Ūdens ziedus lasīdama.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

13374.

Dari man, bāleliņi,
Trejas dores istabāi:
Pa vienām tautas nāca,
Pa otrām iztecēju,
Pa trešām brāļa sieva
Iznes manu vainadziņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Tais~, bāliņi, augstu namu,
Taisi treju nama durvju:
Pa vienām gaisma ausa,
Pa otrām saule lēca,
Pa trešām durtiņām
Iznes manu vainadziņu.
18 (Plāterē).

2. Cērt, bāliņ, jaunu klēti,
Cērt klētei treju durvju:
Pa vienām tautas gāja,
Pa otrām bāleniņi,
Pa trešām māsa gāja,
Asariņas slaucīdama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13375.

Dažu nakti pārgulēju
Baltu puķu siliņā,
Augumiņu vairīdama
No neveikla tēva dēla.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13376.

Dievs dod apsei nelapot,
Kam tā mani nobiedēja!
Tā trīsēja, es tecēju,
Šķitu tautas dzenoties.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13377.

Dievs dod tev, ozoliņ,
Simtu gadu nelapot:
Es zem tevis patecēju,
Tu tautām(i) parādīji.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Apsēdos ap ozolu,
Redzu tautas atjājam.
Nav tautiņas atjājušas,
Ozols saka: še meitiņa!
Dievs dod tev, ozoliņ,
Trīs gadiņi nelapot,
Trīs gadiņi nelapot,
Mūžam zīļu neredzēt.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 328 -

2. Tautas jāja pa kalniņu,
Es apsēdu pie ozola.
Līdz tautiņas gaŗām jāja,
Ozols saka: še meitiņa!
Dievs dod tam ozolam
Simtu gadu nelapot,
Simtu gadu nelapot,
Otru simtu nezīļot.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

13378.

Div~ dieniņas mežā braucu,
Nekā laba neatradu;
Nu aizbraucu trešo dienu,
Dabūj~ smuku līgaviņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13379.

Divas māsas lapās gāja,
Trešā māsa pakaļ tek.
To mazo es paņemšu,
Tur būs man līgaviņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

13380.

Div~ pelēki vanadziņi
Lidin~ brāļu pavārtā.
Nei tie skrēja, nei metās,
Teju vien lidinēja;
Tie gaidīja mūs~ māsiņas
Kā irbītes iztekam.
Tā nebija lauka irbe,
Vanagami notveŗama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

13381.

Dui pelēki vanadziņi
Teju vien lidināja,
Līdz nospēra mūs~ māsiņu
Baltāi linu lauciņāi.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

13382.

Dzeltenā cielaviņa
Purvu brida raudādama:
Purvu zin izbrienot,
Tautām šķiet niizbēgt.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

13383.

Dzen ganos, man~ māsiņa,
Negan~ ceļa maliņā:
Ik dieniņas tautas jāja,
Lieku veda kumeliņu;
Liekajam kumeļam
Balta sagša mugurāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

13384.

Dzīrās tautas zagšus zagt, -
Kur jūs mani dabūsiet?
Vidū māršu maltu gāju,
Vidū brāļu druviņā.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sola tautas jāšu jāti,
Sola mani zagšu zagti.
Jājat, tautas, zogat mani, -
Kur jūs mani dabūsit?
Vidū māršu malta gāju,
Vidū brāļu druviņā.
Svētu rītu nezagsit,
Tad es dzīšu ganiņos.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

13385.

Ej, bāliņi, paskaties,
Ko rej tēva kucentiņi!
- Bēdz, māsiņa, kambarī,
Tev sajāja precenieki.
- Lai tie jāj, bāleliņi,
Es jau biju sen gaidījse.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

13386.

Ej ganos, bāleliņ,
Kā ganos nedabūji?
Dabūj~ puķu vainadziņa,
Dabūj~ pašas vijējiņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ej mežā, bāleliņ,
Kā mežā nedabūsi?
Dabūs~ ogu, dabūs~ riekstu,
Dabūs~ meitu malējiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

13387.

Ej mežāi, bāleliņ,
Ko mežā nedabūsi?
Dabūs~ meitu vaiņagāi,
Bit~ ar vasku rituliņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ak tu Dievus, sasatiku
Labu laimi celiņā:
Slaveno tēva dēlu
Ar labo kumeliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 329 -

2. Dod, Dieviņi, man satikt
Labu laimi celiņā:
Jaunu meitu ar vaiņagu,
Bit~ ar vaska ritentiņu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

13388.

Es apsedzu baltu sagšu,
Sēžu ievu krūmiņā.
Sak~ tautiņas pajādamas:
Līdz zemīti ievas zied.
157 [Vecpilī (Vecpils pag. Lp)].

13389.

Es apvilku zīda tīklu
Apkārt tautu istabai,
Lai tā man neizmuka,
Sen lūkota līgaviņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Apstiepjam zelta šnori
Ap tautieša tīrumiņu,
Lai caunīte neizbēg,
Kuŗ~ vakar apsedzām.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

2. Es apvilku zaļu zīdu
Ap zaļo bērzu birzi,
Lai tā man neizbēg,
Gūstāmā cielaviņa.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

13390.

Es atradu trīs bitītes
Ābolā līgojam;
Lai līgoja divas vien,
Trešo vedu bāliņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13391.

Es iegāju tai sētāja,
Kur ieskrēja vanadzīns.
Vanadzīnis vistu ķēra,
Es noķēru līgavīnu;
Vanagam viena diena,
Man visam mūžiņam.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

13392.

Es iegrūžu tautu dēlu
Vībotnīšu krūmiņā,
Kamēr pate pasaslēpu
Magonīšu krūmiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13393.

Es izaugu pie māmiņas
Kā gaŗā kaņepīte;
Tautas gāja istabā,
Es pa logu kaņepēs.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

13394.

Es izbēgu no tautām
Biezāi priežu siliņāi,
Lai pazina bāleniņis
No vāveres lēkumiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13395.

Es izbāgu nu tauteņu
Par peipeņu teirumeņu;
Boltys munis vilnuoneites,
Bolts peipeņu teirumeņš.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

13396.

Es meitiņa kā smildziņa,
Smildziņās paslēpos;
Dzinās mani, nedabūja,
Divi jauni tēva dēli.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

13397.

Es meitiņu piepeņķēju
Pie priedītes, pie eglītes;
Kamēr jūdzu kumeliņu,
Jau meitiņa gabalā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Es puisīti piepeņķēju
Pie priedītes siliņā;
Kamēr puisis peņķējās,
Es meitiņa gabalā.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

13398.

Es norāvu zelta rozi
Tautu dēla pļaviņā.
Dzinās mani, nepanāca,
Divi daiļi tēva dēli.
252 [Spirgū (Slampes pag. Tk)].

13399.

Es pieteicu māsiņai,
Tāli ganu nevadīt:
Aiz kalniņa aizalaida
Div~ pelēki vanadziņi.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

- 330 -

13400.

Es pievīlu meitu māti
Dūmotā istabā:
Viņa manim krēslu cēla,
Es ar meitu kamanās.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

13401.

Es sacēju tev, muoseņ,
Tuoļi gonu navadeit:
Tuoļi gonus vadeidama,
Pavadēsi vaiņuceņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

13402.

Es tev lūdzu, bāleniņi,
Sēj aiz loga kaņepītes:
Nāks rudens, jās tautietis,
Es pa logu kāņepēs.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13403.

Es tev lūdzu, bāleliņ,
Sēj pie loga kaņepītes:
Tautas nāca pa durvīm,
Es pa logu kaņepēs.
Es tautām(i) atsacīju,
Kaņepēs stāvēdama;
Balsu manu gan dzirdēja,
Manis pašas neredzēja.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

1. Suņi rēja, tautas nāca,
Es pa logu kaņepēs.
Kaņepēs stāvēdama,
Tautiņām atbildēju;
Valodiņu vien dzirdēja,
Augumiņa neredzēja.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

13404.

Ezariņš plivināja
Pāri baltu villānīšu.
Meitu māte gauži raud,
Maliņā stāvēdama.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

13405.

Gaida mani celiņā,
Gaida ceļa maliņā.
Gan zināju zaļu birzi,
Kur aplieču līkumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13406.

Gaid~, māmiņa, i ņegaidi
Ūdentiņa nesējiņas;
Vainaciņu vien atradu
Avotiņa maliņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13407.

Gana agri es cēlos,
Gana lielu rasu bridu,
Līdz panācu, līdz noķēru
Tautu meitas vaiņadziņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13408.

Gani, gani, gana meit,
Sargi savu vaiņadziņ~:
Aiz kalniņa aizsalaida
Div~ pelēki vanadziņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13409.

Gani, gani, ganu meita,
Sargi savu vainadziņu:
Es atstāju bāleliņu
Kumeliņu sedlojot.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

13410.

Ganos ņēmu to meitiņu,
Liepā kāru vainadziņu.
No liepiņas ziedi bira,
No vainaga vizulīši.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Ganos liela es uzaugu,
Ganos pūru pielocē,
Ganos mani tautas jēma,
Liepē kāru vainadziņu.
223 [Iķenē (Vandzenes pag. Tl)].

13411.

Grūž māti kaktā,
Ved meitu projām -
To dara tas vīrs,
Kam sievu vajag.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

13412.

Gudra gudra mātes meita,
Birzē sedza vilnānīti;
Vēl gudrāka bārenīte,
Aiz upītes kājas āva.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13413.

Gudra gudra tautu meita,
Ābolā kājas āva;
Gudri mani bāleliņi,
Iet, ābolu škurstīdami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 331 -

1. Bite bite tautu meita,
Ābulā kājas āva;
Mans brālītis dravenieks,
Iet ābulu šķierstīdams.
198 [Saldū].

13414.

Gudra gudra tautu meita,
Aiz upītes kājas āva;
Gudri mani bāleliņi,
Peldu laida kumeliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)]. 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)],
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Gudra gudra tautu meita,
Aiz upītes kājas āva;
Nevarēju klāti tikt
Nekaustītu kumeliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

13415.

Gulbi gulbi, glabā bērnus,
Lielūdeņa viļņi nāk;
Māte māte, glabā meitas,
Neražanas tautas jāj.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 226 [Kandavā (Tl)].

13416.

Irbe irbe tautu meita,
Kā vanagi bāleliņi;
Kur irbīte purināja,
Tur vanagi lidināja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13417.

Irbes svilpe siliņā,
Traucē manu kumeliņu;
Es traucēju tautu meitu
Miglaiņā rītiņā.
121 [Gulbenē (Md)].

13418.

Iztecēju kalniņāi,
Pavēdinu vilnainīti:
Saprot~, mana māmuliņa,
Nedod jaunas tautiņās!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13419.

Jājam, brāļi, vienu vietu,
Lai nezviedza kumeliņi,
Lai neslēpa meitu māte
Lielākās malējiņas.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Pa vējam, pa vējam
Sagriežam kumeliņus,
Lei nedzierd meitu māte,
Lei neslēpa malējiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13420.

Jāju sievas lūkoties,
Riekstus bēru kabatāi;
Vienu sauju namāi sviedu,
Otru dziernu kamburēi.
Līdz meitiņa riekstus lasa,
Kuņa miltus izēduse;
Līdz māmiņa kuņu kūla,
Es ar meitu kumeļāi.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

1. Kad es gāju lūkoties,
Riekstus bēru kabatāi.
Vienu sauju tautietei,
Otru tautas māmiņai,
Kamēr māte riekstus koda,
Suņi pienu izlakuši;
Kamēr māte suņus kūla,
Es meitiņu nolūkoju.
190 [Kuldīā].

13421.

Kā smildziņa man māsiņa,
Kā rasiņa villainīte;
Dzinās puiši, nepanāca,
Šī pazuda smildziņās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

13422.

Kad es biju jauns puisītis,
Es bij~ liels ģēģerīts:
Šāvu irbes, šāvu strazdus,
Ir raibās žagatiņas.
Nenošāvu irbju, strazdu,
Ne raibo žagatiņu;
Es noķēru tautu meitu,
Tā būs mana līgaviņa,
Man gultiņas taisītāja,
Man krekliņu šuvējiņa.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

13423.

Kam audzēji, bāleliņ,
Smalku birzi sētmalāi?
Vanadziņi lidināja,
Irbītēmi rotājot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13424.

Kam, bāliņ(i), audzināji
Bērzu [bērza] birzi sētmalā?
Ik vakarus tautas jāja,
Birzē sēja kumeliņus.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 332 -

13425.

Kam, bāliņi, audzināji
Bērzu birzi sētmalē?
- Irbītēm(i) ietecēt,
Vanagam(i) lidinot.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Kam, brālīti, audzināji
Zaļu birzi sētiņā?
Māsiņām ietecēt,
Kad redz tautas atjājam.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

13426.

Kam, bāliņ, audzināji
Bērzu biezi sētmalē?
Vai irbēm ietecēt,
Vai vanagam lidināt?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

13427.

Kas tas tāds par zirgu zagli,
Kas aiz krūma raudzījās?
Tas nebija zirgu zaglis,
Tas meitiņu lūrmanītis.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

13428.

Kas tur skan, kas tur skan
Viņā meža galiņā?
Steidzies, māsa, istabā,
Tautas nāk tuvumā.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

13429.

Kaut man būtu tādas acis
Kā tai meža zīlītei,
Es noķertu mātes meitu
Dūmainā istabā.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

13430.

Ķēru irbi, ķēru medni,
Ķēru raibu teterīti;
Es noķēru tautu meitu,
Tīrumāi ravējot.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

13431.

Klusu klusu pār istabu
Dzeltenām kurpītēm,
Lai nedzird meitu māte,
Lai neslēpj malējiņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13432.

Ko meklē sveši ļaudis
Ciema jēru pulciņā?
Visi jēri sabēguši
Zem apīņa lapiņām.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

13433.

Ko tie tēva suņi rēja
Aiz māmiņas rožu dārza?
Vai tie blēži, vai tie zagļi,
Vai meitiņu lūrmanīši?
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

13434.

Ko tie tēva suņi rēja
Aiz tā mana rožu dārza?
Sajājušas sīvas tautas,
Gaida rožu ravētāju.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

1. Ko tie tēva suņi rēja
Pie māmiņas rožu dārza?
Sveši ļaudis sajājuši,
Gaida rožu ravētāju.
Maza rožu ravētāja,
Neiet agri rasiņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)]. 224 [Kabilē (Kld)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

13435.

Ko tie tēva suņi rēja
Ap to manu rožu dārzu?
Trejas tautas sajājušas,
Gaida mani rožu šķīt.
Vakar rožu piešķinuse,
Šodien viju vaiņadziņu,
Šodien viju vaiņadziņu,
Istabā sēdēdama.
Pietrūkst viena žuburiņa,
Teku rožu dārziņā.
Tur palika vaiņadziņš,
Tur es pate, vijējiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Ko tie tēva suņi rēja
Ap to manu rožu dārzu?
Treju tautu sastājušu,
Gaida manis rožu šķīt.
Gaidāt, tautas, negaidāt,
Es neiešu rožu šķīt:
Vakar rožu piesašķinu,
Šodien viju vainadziņu.
Viena ziediņ~ i pietrūka,
Tā negāju rožu šķīt,
Ietecēju lazdienā,
Nosašķinu lazda ziedu,
Nosašķinu lazda ziedu,
Sasaviju vainadziņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 333 -

13436.

Krauji, krauji, krāvējiņa,
Man~ nāks raut rāvējiņi,
Vedīs mani tālu tālu
Diženie tēva dēli.
- Rāvējs nāca, rāvējs rāva,
Rāvējs rāva krāvējiņu;
Mātes meita tur palika,
Uz ežiņu sēdēdama.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

13437.

Kur, eglīte, tavas skujas,
Zari vien līgojās?
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Ka neredz staigājam?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13438.

Kur tu teci, svēta Māra,
Ar ābolu atslēgām?
- Brāļi māsu aizslēguši
Baltābolu klētiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13439.

Liedzies, māte, neliedzies,
Tev ir divas malējiņas:
Es redzēju maltuvē
Div~ puķīšu vaiņadziņus.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13440.

Liekat vaktes, bāleliņi,
Uz visiem celiņiem:
Tautas zags mūs~ māsiņu
Guļamā laiciņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13441.

Liela pulka tautu jāja,
Māsa bēga brāliņos.
Neslēpiet, brāleliņi,
Paši tautas redzējuši.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

13442.

Liepiņāi sēdēdama,
Liepu lapu kājas āvu,
Lai zemīte nerībēja,
No tautāmi izbēgot.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

13443.

Lēni lēni par istabu
Dzeltenāmi kurpītēm,
Lai tā mani netrūkās,
Tramīgā mātes meita.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

13444.

Līdz pusei es iebridu
Baltu puķu ezerā,
No māmiņas slēpdamās,
Lai nedeva tautiņās.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

13445.

Līgojošu laipu metu
Tekošai upītei;
Kad ieraugu svešus ļaudis,
Līgodama pārtecēju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13446.

Līku loku upe tek,
Zelta zirņa meklēdama.
Zelta zirnis patecēja
Zem sudraba sakārnīša.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Līku loku puiši jāja,
Tautu meitas meklēdami;
Tautu meita patecēja
Zem bāliņa ozoliņa [zobeniņa].
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

13447.

Lokies, liepa, nelokies,
Lauzīš~ tavu galotnīti;
Bēdz, meitiņa, vai nebēdz,
Ņemšu tavu vainadziņu.
32 [Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)].

13448.

Loki zirgi tautiešam,
Vēl jo loki bāliņam:
Aplocīja tautu meitu,
Auziņās ravējot.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Lauki zirgi brālīšam,
Sudrabiņa iemauktiņi;
Aptecēja tautu meitu
Baltu linu lauciņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 334 -

13449.

Māk tautietis mani gūt,
Māk~ es pate vaireties:
Tautas jāja pa kalniņu,
Es pa leju bāliņos.
216 [Ventspilī].

13450.

Māmuliņa nezināja,
Kādu ceļu es aizgāju:
Ūdens ceļu, akmens ceļu
Gaudajām asarām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13451.

Mārša, brāļa līgaviņa,
Palīdz tautu iztecēt,
Panes manu vaiņadziņu
Zem baltās villainītes!
82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)].

13452.

Māte mani paglabāja
Pētersīļu dārziņā;
Meklējat, sveši ļaudis,
Pētersīles nelokait!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13453.

Man atjāja precenieki,
Mūku dzirnu kambarī;
Gudri mani precenieki,
Nākat dzirnu kambarī!
Es kambari izkaisīju
Sarkanām rozītēm.
216 [Ventspilī].

13454.

Man māmiņa piesacīja
Tāļu ganu nevadīt:
Zirgi zviedza, važas skan
Smalkā bērzu birztiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Smuks puisītis laukā ara
Ābolaiņu kumeliņu;
Māte mana neizlaida
Ne ganiņu pavadītu.
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13455.

Mana mīļa māmulīt,
Caune loka zaļu birzi.
- Klusu klusu, mans dēliņ,
Tautu meita slotas griež.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

13456.

Maza biju, bet manīga
Meža lauka cielaviņa,
Astīt~ vien parādīju
Medenieka sunīšam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

13457.

Medē, medē, bāleliņ,
Tur ir lab~ medešan~,
Tur ir lab~s sīk~s nātr~s
Tur ražan~ zeltenit~.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

13458.

Migla migla, dar~ man labu,
Rasa laba nedarīja:
Migliņā(i) tautu bēgu,
Rasā dzina pakaļā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Migla manim lab~ darīja,
Rasa labi nedarīja:
Migla slēpe no tautām,
Rasa ceļu parādīja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

13459.

Migla migla, liela rasa,
Tā man laba nedarīja:
Miglā tautu neredzēju,
Rasiņā neizbēgu.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

13460.

Migla migla, liela rasa,
Tā man laba nedarīja:
Migliņāi tautas jāja,
Rasiņāi pēdas dzina.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13461.

Migla migla, liela rasa,
Tā man labi nedarīja:
Miglā tautas kājas ava,
Rasā acis nomazgāja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā].

13462.

Migla migla, liela rasa,
Tā man laba nedarīja:
Rasā manas kājas sala,
Miglā tautas neredzēju.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 335 -

13463.

Migla migla, rasa rasa,
Tā man laba nedarīja:
Migla mani bēdzināja,
Rasa dzina pakaļā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

13464.

Mīlē mani, tu brālīti,
Jem savās kamanās:
Priekšā manim dziļš ūdens,
Pakaļāi sīvas tautas.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

13465.

Mūžam vairs es neiešu
Meitu zagt madarās:
Šaubās kāja, krīt~ pie zemes,
Meit~ ar kapli mugurā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13466.

Mūs~ māsiņa ogās gāja,
Tur palika, kā gājusi.
Vai nostiga staigā purvā,
Vai noveda sveši ļaudis?
121 [Gulbenē (Md)].

13467.

Slīpēnieši Dievu lūdza,
Lai aizsalst dūņu purvs,
Lai varētu zagšus zagt
Nītauriešu dzeltānītes.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Vidzemnieki Dievu lūdza,
Lai aizsala Daugaviņa,
Lai var pāri vizināt
Kurzemnieku zeltenītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13468.

Kurzemnieku laiskas meitas
Caur krūmiem žūrējās
[zīlējās],
Gribēdamas zagt dabūt
Vidzemnieku skaistus puišus(?).
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

13469.

Nāc ārā, kas tas tāds,
Kas mežā brikšķināja?
Vai tie bija vilki, lāči,
Vai laiskie tēva dēli?
Tie nebija vilki, lāči,
Tie laiskie tēva dēli,
Tie laiskie tēva dēli,
Jaunu meitu vīlājiņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

13470.

Nāc ārā, nāc ārā,
Kas mežā braiškināja!
Vai tie bija meitu zagļi,
Vai kazām precinieki?
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

13471.

Nāc ārāi, nāc ārāi,
Kas mežā brikšķināja!
Tautu dēlis brikšķināja,
Mūs~ māsiņu gaidīdams.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

13472.

Nāc ārā, nāc ārā,
Kas mežā brikšķināja!
Vai tu biji zirgu zaglis,
Vai meitiņu lūrmanīts?
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

13473.

Nāc ārā, nāc ārā,
Ko krūmos brakšķinies!
Vai tu biji meitu zaglis,
Vai meitiņu brāķētājs?
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13474.

Nāc man līdzi, bāleniņ,
Es nevaru viena iet:
Sīvas tautas rudzus sēja
Diža ceļa maliņā.
Noņems manu vaiņadziņu,
Nosegs manu villainīti,
Nosegs manu villainīti,
Nojūgs manu kumeliņu.
Uzliks manu vaiņadziņu
Tautu meitas galviņā,
Uzsegs manu villainīti
Kalponītes mugurā,
Iejūgs manu kumeliņu
Tēraudiņa ecēšās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Ej, brālīti, dari labu,
Uzjūdz manu kumeliņu;
Sīvas tautas sienu pļāva
Manāi ceļa maliņāi.
Nojūdz manu kumeliņu,
Nosedz manu villainīti;
Iejūdz manu kumeliņu
Zaļa koka ecēšās;
Uzsedz manu villainīti
Dēlu mātes mugurāi!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 336 -

13475.

Nāciet līdzi, bāleliņi,
Es nevaru viena iet:
Tautas ceļu nogulušas
Kā pelēki vanadziņi.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

13476.

Nu lustīga, mana draudze!
Meitas vien istabā.
Griez pie duru kumeliņu,
Ņem to pašu dižano!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nu priecīga, mana draudze!
Meitas vien istabā.
Sien pie vārtu kumeliņu,
Ņem to pašu dižāko.
To es ņemšu, tā man tika,
Dzeltainiemi matiņiem,
Dzeltainiemi matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
Tai vajaga sirma zirga,
Daiļa puiša braucējiņa.
Man pašam sirms zirdziņš,
Es pats daiļš braucējiņš.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

13477.

Ūgas ūgas, rīksti rīksti
Lela ceļa mal~eņā.
Ni da ūgu, ni da rīkstu,
Tautas dzanās pakaļē.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

13478.

Ogas ogas, rieksti rieksti
Mana ceļa maliņā.
Lasu ogas, šķinu riekstus,
Panāk tautas celiņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

1. Ogas ogas, rieksti rieksti
Mana ceļa maliņā.
Lasu ogas, šķinu riekstus,
Satiek tautas celiņā.
Satikuši celiņā,
Gribēj~ mani līdzi vest.
Es nebiju putna bērns,
No zariņa noraunams.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13479.

Paldies saku brālītim
Par kaņupju sējumiņu:
Es tautām atsacīju,
Kaņupēs stāvēdama.
183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].

13480.

Palīdziet, vedekliņas,
No tautām iztecēt:
Klājat baltus paladziņus,
Lai pēdiņu nepazina!
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

13481.

Pazīst kungu [kunga] braukumiņu,
Dzelza ratu tecējumu;
Pazīst meitu [meitas] gājumiņu,
Vizulīšu birumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Pazīst tautas jājumiņu
Asi kaltā kumeļā;
Pazīst māsas bēgumiņu
Vizulīšu birumā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

13482.

Pate meitu māmulīte
Man piedeva padomiņu:
Sien birzēi kumeliņu,
Nāc kājām sētiņā,
Lai šķiet tevi ceļa vīru,
Ne meitiņu lūkotāju.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

13483.

Pats biju vanags
I vanadzene,
Noķēru vistiņu
NN laktā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

13484.

Piesacīju māsiņai
Tāļu ganu nevadīt:
Tautas jāja pora malu,
Lieku veda kumeliņu.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

- 337 -

13485.

Pelēkaji vanadziņi,
Celieties spārniņos,
Ka varati sagūstīti
Dzeltenās cielaviņas. -
Dzeltenaja cielaviņa,
Never vārtu vanagam:
Vanagam skarbi nagi,
Noraus tavu cekuliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13486.

Pirc man, tēvis, sirmu zirgu,
Pirc pelēku mētelīti,
Ka es varu lidināt
Kā pelēkis vanadziņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13487.

Piec man, tēvis, sirmu zirgu,
Pirc pelēku mētelīti,
Ka varēju neredzēts
Miglā tautas izjādīt.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

13488.

Pircin tautas rudzus pirka,
Zadzin zaga malējiņu;
Bāliņam rudzi auga,
Aug māsiņa malējiņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

13489.

Pūti, pūti, ziemeļvējš,
Lai tās meitas mājā nāk.
Citas visas istabā,
Mana guļ kaņepēs.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

13490.

Pūt, vējiņi, magonēs,
Lai lapiņas plandījās,
Lai tautiņas neredzēja
Manu smuidru augumiņu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13491.

Pūce pūce lielcekule,
Negul ceļa maliņā;
Māsiņ mana jaunākā,
Tautas tevi aizvedīs.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

13492.

Puķīt~ rāvu tecēdama
Tautu ežas maliņā;
Es būt~ tautas izbēguse,
Kaut puķīti nerāvuse.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)]. 206 [Kuldīgas apriņķī].

13493.

Purva malu govis ganu
Ar brāliņa līgaviņu.
Ieraudzīju ganīdama,
Tautas loka kumeliņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13494.

Puru bridu dziedādama,
Žagariņus lauzīdama;
Tautu bēgu raudādama,
Asariņas slaucīdama.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

13495.

Puru bridu, niedras lauzu,
Bēgu lepnu tēva dēlu.
Izbrid~ puru, salauz~ niedras,
Satiek~ pašu tēva dēlu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

13496.

Pucu pucu, kucēniņ,
Meitu zaglis krūmiņos;
Man nozaga pērnrudeni
Vislabāko dziedātāju.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

13497.

Puc puc, kucēniņ,
Meitu zagļi kaņepēs.
Ņem, bāliņ, zobentiņu,
Izvajā meitu zagļus!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

13498.

Puc puc, kucēniņ,
Meitu zaglis krūmiņā!
Vai tas bija meitu zaglis,
Vai tā paša kucēniņa?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13499.

Rej, rej, mans sunīti,
Meitu zaglis krūmienā!
Kad es pate neredzēju,
Tak sunītis ieraudzīja.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

13500.

Rikšiem bēri es palaidu
Par to smilgas atmatiņu,
Līdz panācu, līdz noķēru
Tautas meitas vaiņadziņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 338 -

13501.

Rikšiem bēri es palaidu
Caur ābeļu brukstalām.
Slēpies, tautu rudacīte,
Nu es tevi meklēšos.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

13502.

Rikšu rikšu, pussklābiņu
Gar tautieša māju vietu,
Lai varēju es izbēgt
Lielam tautu netiklim.
216 [Ventspilī].

13503.

Zagšus, tautas, nezodziet,
Ar varīti neņemiet:
Zagšus zagtai, varēm ņemtai
Gauži raud pakaļā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Varēm, tautas, nevediet,
Varas darbus nedariet:
I šodien gauži raud
Varēm vesta tautu meita.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13504.

Zagšus, tautas, nezodziet,
Ar varīti nevediet:
Zagšus zagta, varēm vesta
Ilga mūža nedzīvoja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vilšus, tautas, neviliet,
Ar varīti nevediet;
Viltus vilta, varīt~ vesta
Ilga mūža nedzīvoja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

13505.

Sargājies, vairojies,
Lauku ļaužu zeltenīt:
Te arvienu lidinās
Meža ļaužu vanadziņi.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

13506.

Sargājies, vairojies,
Mūs~ ciemiņu dzeltenīte:
Div~ pelēki vanadziņi
Teju vien lidināja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

13507.

Sargāties, sargāties,
Vidzemnieku dzeltenītes:
Jau tie Rīgas tāšu bikses
Pa pāŗam vazājās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13508.

Sargāties, vairāties,
Rumbenieku cielaviņas:
Teju pat lidinās
Kliģenieku vanadziņi.
263 [Dobelē].

13509.

Sargaities, vairojties,
Visas ciema zeltenītes:
Es pametu sav~ brālīti
Kumeliņu sedlojot.
224 [Kabilē (Kld)].

13510.

Sargies, āra cielaviņa,
Spers tev~ zviedru vanadziņš;
Sargies, tautu zeltenīte,
Ķers tev~ mani bāleniņi.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

1. Vaska vaska cielaviņa
Vārtu virsu lidināja.
Sargies, vaska cielaviņa,
Spers tev~ zviedru vanadziņš!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13511.

Sargies, leišu cielaviņa,
Spers tev~ zviedru vanadziņi;
No tā paša spērumiņa
Būs mūžam balta galva.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

13512.

Sargies, meita, vairies, meita,
Gaigals egles galiņē;
Kā tas skries, tā noraus
Tavu zīļu vainadziņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

13513.

Sargies, tautu melnactīte,
Nu jāj tev precinieki:
Aiz kalniņa taures pūta,
Birzī zviedza kumeliņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 339 -

13514.

Satek irbes div~ pulciņi
Apaļāi kalniņā.
Es noķēru savu irbi,
Lai tek citas priedienē.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

13515.

Sasatrūku, izsabiju
Vilnānītes noķeŗam;
Nei redzēju pašu tautu,
Nei tautieša kumeliņa.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

13516.

Šāvu irbi, šāvu zaķi,
Šāvu raibu žagatiņu;
Es nošāvu tautu meitu
Pupiņās ravējam.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

13517.

Šautu metu vanagam,
Kas pa gaisu lidināja;
Tas nospēra mūs~ māsiņu,
Saulītei uzlecot.
206 [Kuldīgas apriņķī].

13518.

Šķietu vilku lūrējot
Caur biezaju priedulāju;
Manas pašas bāleliņi
Pelēkiem mēteļiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13519.

Šķindi, šķindi, bērzu birze,
Kas jel tevi šķindināja?
Tautu dēli šķindināja,
Mani mazu meklēdami.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

13520.

Šķir, Dievs, celīnu,
Dod labu laimi!
Nu mūs~ brālītis
Medīt gāja.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

13521.

Šo rītiņu miglains rīts,
Daudz vanagu lidinās;
Sargaities, ciema meitas,
No pelēka vanadziņa!
216 [Ventspilī].

13522.

Šo rītiņu miglu rītis,
Daudz vanagi lidinās;
Slēdz, māmiņa, vaŗa vārtus,
Laid irbītes tīrumā!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Šo rītiņu liela migla,
Daudz vanagu lidināja;
Ver, māmiņa, vaļā vārtus,
Laid irbītes tīrelī!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13523.

Šutkas dēļ meitu triecu
Visgaŗām sila malu.
Šutka bija, kad es triecu,
Nebūs šutka, kad panākšu.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Jokodams meitas dzinu
Gar gaŗo sila malu.
Joki bija dzenoties,
Nebij joki, kad saķēru.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13524.

Sedz, māmiņa, rožu dārzu
Ar balto villainīti:
Atnāks tautas, redzēs rozes,
Prasīs rožu vijējiņu.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

13525.

Sedz, māmiņa, rožu dārzu
Baltajiem palagiem,
Lai tautiņas neredzēja
Mazas rožu šķinējiņas.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

13526.

Sēd meitiņa viena pate
Pie lodziņa istabā;
Nāk tautiets, paņem viņu,
Aizved līdzi tautiņās.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

13527.

Sēj, māmiņa, rožu dārzu,
Sēj magoņu tīrumiņu:
Tautas jāja rožu raut,
Es iebēgu magonēs.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Uz kalniņu rozes sēju,
Pakalnāi magonītes.
Jāj tautiņas rožu ceļu,
Es iemuku magonēs,
Slēpu savu vainadziņu
Magonīšu ziediņos.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 340 -

13528.

Zeltēs gāja mūs~ māsiņa,
Tur tā gāju, tur palika.
Vai bitīte aizvedusi
Dravenieka dēliņam?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Ogās māsiņ~ i nogāja,
Nejūt vaira atejam;
Vai bitīte novedusi
Savam doŗu dējējam?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13529.

Zem bāliņa pastāvēju
Kā zem resna ozoliņa;
Kā bāliņš pasagrieza,
Tiku tautu rociņā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

13530.

Zemu zemu lidināja
Baltais peļu vanadziņš;
Mūsu vistas gudras bij,
Satecēja kaņepēs.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

13531.

Zīle dzied, zīle dzied
Asa mieta galiņā;
Citu rītu, māmuliņa,
Sargā savas malējiņas!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13532.

Simtiņš gāja manis gūt,
Tūkstošs manis nesaguva;
Es sēdēju ceļmalā,
Veca bērza pakrēslī.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13533.

Sit uguni, pūt uguni,
Nava labi istabā:
Tautas zaga mūs~ māsiņu,
Logi vien nograbēja.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

13534.

Skaista irbe siliņā,
Mēļu ziedu cekuliņš;
Celies agri, bāleliņ,
Būs tavā rociņā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

13535.

Skaitu, skaitu, mēnestiņ,
Vai tev visas zvaigznes bij;
Skaitu, skaitu, bāleliņ,
Vai tev visas māsas bij.
Slēpies, rozīte,
Aiz dadžu krūma;
Slēpies, māsiņa,
Aiz bāleliņa!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

13536.

Skrēju lielu skrējumiņu,
Kampu lielu kampumiņu:
Pirmāk kampu šķietu, nītis,
Pēdis pašu audējiņu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)], 153 [Rucavā (Rucavas pag. Lp)].

13537.

Slauktuvīte, vainadziņš
Avotiņa maliņā.
Kur izbija, kur palika
Ūdentiņa nesējiņa?
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

13538.

Slēdz, māmiņa, koka klēti
Ar tērauda atslēdziņu:
Šorīt bija miglas rītis,
Daudz vanagu lidināja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

13539.

Slēdz, māmiņa, maltuvīti
Ar sudraba atslēdziņu:
Vakar tautas lielījās
Izzagt vienu malējiņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

13540.

Slēpjatiesi, baltas vistas,
Niedoliņa klētiņā:
Šodien bija lietus gaiss,
Daudz vanagu lidināja.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

13541.

Slēpjaties, jaunas meitas,
Ābelīšu zariņos:
Atraitnītis zirgu jūdza
Miglainā rītiņā.
183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].

- 341 -

13542.

Smuka meitiņ~ velējās
Ezeriņa maliņā.
Metu vāli ezarā,
Ņēmu pašu laiviņā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

13543.

Sodi, Dievs, vizulīšus,
I vizuļu kalējiņus!
Es būt~ tautas izbēgusi,
Kaut vizuļi neskanējši.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Dievs, nosodi tos kalējus,
Kas vizuļus kaldināja!
Šķindēj~ mani vizulīši,
Noķeŗ mani sveši ļaudis,
Ieved mani istabāi,
Sēdin~ galda galiņāi,
Sēdin~ galda galiņāi,
Nojem manu vaiņadziņu,
Nojem manu vaiņadziņu,
Uzliek rakstu cepurīti.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

2. Dievs sodīja vizulīšus,
Vizulīšu kalējiņu.
Es būt~ tautām izbēguse,
Aiz vizuļu nevarēju:
Tautas manim pakaļ jāja
Pa vizuļu birumiem.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

13544.

Stāvu lēcu laivīnā,
Redz~ tautieti atjājam;
Labāk mani vilnīts nesa,
Ne nelieša kumelīns.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13545.

Staigā viegli, bāleliņ,
Pa tām liepu lapiņām:
Tautu meita dzeltānīte
Liepās guļ dienavidu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Staigā viegli, tautu meita,
Pa liepiņas lapiņām:
Mans brālītis dravenieks
Liepās guļ dienasvidu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

13546.

Steidz, bāliņ, jūdz, bāliņ,
Baltskarīti kumeliņu!
Daiļi tek tautu meita
Viņāpus Daugaviņas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

13547.

Sudrabota ieva ziede
Avotiņa lejiņā;
Pūš vējiņis, dzenas tautas,
Nepatapu ziedu raut.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1. Sudrabiņa gailis dzied
Baltāi bērza galiņāi;
Pūš vējiņis, dzenas tautas,
Nav man vaļas klausīties.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13548.

Sunīšam maizes devu
Diženlielu gabaliņu;
Sunīts man pasacīja,
Kas pa mežu vazājās:
Zirgu zagļi, krampjulauži,
Jaunu meitu vīlējiņi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Sunīts rēja rejamo,
Es parīdu rīdāmo:
Zirgu zagļi, krampjulauži,
Tie pa mežu lenderēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

13549.

Sunīšami maizi devu
Diženlielu gabaliņu;
Sunīts manim pasacīja,
Kas krūmos brikšķināja:
Tautu dēls brikšķināja,
Kumeliņu sedlodams.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

13550.

Sunīts rēja meitu zagli,
Meitu zaglis krūmiņos.
Še, sunīti, kviešu maize,
Nerej mana precenieka!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

13551.

Svētu rītu ganos dzinu,
Miglu tinu kamolē;
Kad ieraugu svešus ļaudis,
Tad ar miglu aplaidos.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 342 -

13552.

Taišņi lēcu upītē,
Pašā upes dziļumā,
Izbēgdama bargas tautas
Un dzērēju tēva dēlu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

13553.

Tautas jāja pār pagalmu,
Kur nu bēgšu, bāleliņ?
Bēdz, māsiņa, caur istabu
Ozoliņa kambarī!
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

13554.

Tautas mani laukā ņēma
Dubļainām kājiņām,
Dubļainām kājiņām,
Nodriskātu lindraciņu,
Nodriskātu lindraciņu,
Izpūrušiem matiņiem.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13555.

Tautas nāca, tautas gāja,
Mani mazu līdzi ņēma;
Es uzaugu tautiņām
Cimdu, zeķu adītāja.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

13556.

Tautu meita bierzi brida
Basajām kājiņām.
Gudris bija mans bāliņis,
Gaida bierzes galiņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

13557.

Tautu meita poru brida
Ar basām kājīnām.
Es panāktu tautu meitu,
Neskanētu iemauktīnis.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1. Turku merga pinku brida
Ar basiem pintiķiem.
Es panāktu turku mergu,
Nevižotu vičaptīn~.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

13558.

Tautu meita, tautu meita,
Glabā savu vaiņadziņu:
Es pametu sav~ brālīti,
Kumeliņu seglojot.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13559.

Teku, teku gar upīti,
Baltas rokas mazgādama;
Baltas rokas mazgājot,
Nokrīt zelta gredzentiņš.
Teku, teku gar upīti,
Gredzentiņa meklēdama;
Gredzentiņu meklējot,
Nokrīt zīļu vainadziņš.
Teku, teku gar upīti,
Vainadziņa meklēdama;
Vainadziņa sniedzoties,
Nokrīt baltas vilnānītes.
Teku, teku gar upīti,
Vilnānītes meklēdama;
Vilnānītes meklējot,
Satiek tautu liela draudze,
Satiek tautu liela draudze,
Ieceļ mani kamanās,
Ieceļ mani kamanās,
Pārved mani sētiņā,
Pārved mani sētiņā,
Sēdan~ mani aizgaldē. -
Jau nāk drīzi uz gaismiņu,
Iejāj divi jauni puiši.
Eita, tautas, saņemiet,
Tie ir mani bāleniņi;
Melni svārki, zābaciņi,
Saķēdēti kumeliņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13560.

Teci, teci, tautu meita,
Basajām kājiņām;
Tevis dēļ tautas jāja
Visčaklaju kumeliņu.
224 [Kabilē (Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13561.

Tecēdama vārtus vēru,
Bēgu pate kaņepēs:
Vecais puisis uz maniem
Zobus vien klabināja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

13562.

Trīs naksniņas sagulēju
Baltu gulbju saliņā,
No māmiņas izbēguse,
Kam dod jaunu tautiņās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 343 -

13563.

čaukstenāja, čaukstenāja,
Kas tur vējš čaukstenāja?
Pūš vējiņš, čaukst lapiņa,
Ķersta mani sveši ļaudis.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13564.

čīkstēt čīkst zābaciņi
Zem manām kājiņām;
Raudās gauži tautu meita,
Tiks manā rociņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. čīkstēt čīkst liepas segli,
Kumeliņu seglojot;
Tā čīkstēs tautu meita
Apakš mana kažociņa.
190 [Kuldīā].

13565.

Tumsā malu, neredzēju,
Kad sabrauca sveši ļaudis;
Kā lapiņa nodrebēju,
Kamanās iemetam.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

13566.

Tumšu nakti tautu bēgu,
Kalnā kūru uguntiņu,
Pie vārtiemi vien pasaucu
Mīļākaju bāleliņu.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Tumšu nakti tautu bēgu,
Kalnā kūru uguntiņu;
Pie vārtiņu vien pasaucu
Mīļāko bāleliņu:
Ver vārtiņus, laid iekšā,
Nu ķer mani sveši ļaudis!
- Ne es vēršu, ne laidīšu,
Tu piederi tautiņām.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

13567.

Uzkāpuse kalniņā,
Pavēdinu vilnānītes:
Sasaproti, māmuļiņa,
Nedod jaunu tautiņās!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13568.

Vakarā tautu bēgu,
Aiz ezara kājas āvu,
Lai bāliņi nezināja,
Lai tautām nevēlēja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13569.

Vakars nāca, vāverīte,
Steidzies egles galiņā;
Tautas nāca, bēdz, māsiņa,
Bāleliņu vidiņā!
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13570.

Viena paša tautu meita
Siliņā ogas lasa;
Ne tai bail vilku, lāču,
Nei vanaga nospeŗam.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

13571.

Vecam prasu padomiņu,
Vecs mācīja trakumā:
Vecs mācīja meitas zagt
Madariņu kalniņā,
Madariņu kalniņā
Miglainā rītiņā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

13572.

Vilciņš asti kustināja
Uz tā mana druvas ceļa.
Lai palika šī dieniņa
I neieta druviņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13573.

Vilciņš glūn silmalā,
Tautiets lauka galiņā;
Vilciņš glūn manu jēru,
Tautiets manas ravējiņas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

13574.

Visapkārt tautas jāja,
Man~s rokā meklēdamas.
Jājiet, tautas, nejājiet,
Man~s rokā nedabūs.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13575.

Visi taki man zināmi
Par brālīša bierztaliņu;
Līdz tautiņas bierzi loka,
Es brālīša sētiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Visas tekas man zināmas
Bāleliņa birztalā;
Kamēr tautas apkārt jāja,
Es jau cauri iztecēju.
256 [Apguldē (Auru pag. Jg)].

- 344 -

13576.

Visu dienu silu bridu,
No tautām vairījos;
Līdz top~ sila maliņā,
Līdz tautām rociņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Visu dienu silu teku,
Vaiņaciņu vairīdama;
Tapu sila maliņā,
Vaiņaks tautu rociņā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

13577.

Visu nakti suņi rēja,
Zviedza bēri kumeliņi;
Tautas vīla mūs~ māsiņu
Rožu plūkti dārziņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ko tie suņ~ lād~ne
Rož~ dārz~ maliņē?
Taut~s krāp~ mūs~ māsiņ~
Roz~s raut dārziņē.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

13578.

Celieties kājiņās,
Pelēkie vanadziņi!
Nu ir laiks irbes gūt
Lielajā tīrumā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Celities, bāleliņi,
Steidzities kājas aut!
Jau ierbītes gūstīja
Pa lielo tīrumiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

13579.

Citu rītu, māmuliņa,
Sargi savas malējiņas:
Divi sirmji auzas ēda,
Staļļa grīdu kapādami.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

42805.

Ai jauno bāleliņu,
Stādi kuplus vītoliņus,
Lai tautiņas neredzētu,
Mūs' māsiņu rakstītāju.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

42806.

Ai zaļā birztaliņa,
Tu nebiji laba vieta;
Tur staigāja ciema puiši,
Jaunu meitu krāpējiņi.
116 [Garozas Jg].

42807.

Ai zaļāja bērza birze,
Tu man laba nedarīji!
Es caur tevi cauri gāju,
Tu norāvi vaiņadziņu.
605 [Skolas].

42808.

Aizaklīdzja pyrmuo dzjārvja
Sedzeš' teirumā;
Atsasaucja pīci symti
Nu Kliškovu vanadzeņu.
143 [Jāsmuižas D].

42809.

Ar laiviņu ielaidos
Irbju šaut jūriņā;
Tur izdzinu irbju putnus,
Div pelēkus vanadziņus.
77 [Codes B].

42810.

Ata tu Dievīni,
Man labu laimi!
Notvēru irbīti,
Pa slieksni lecot.
39 [Bārtas Lp].

1. A ta ta Dieviņu,
Man laba laime:
Atradu irbīti
Par siekstu lecam.
39 [Bārtas Lp].

42811.

Brauc, bāliņ, līdz ar man',
Es nedrīkst vien broukt,
Vai bij pūce, vai vanags,
Kas mežē kliedze.
372 [Sarkanmuižas Vp].

42812.

Bāgu, bāgu nu tautiņu,
Kritu lozdu kryumiņā;
Lazdeņ, tev plotas lopas,
Apsedz munu augumiņu.
Māmiņ, tev smolka runa,
Nasok' tautu dzāruojam.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 345 -

42813.

Bēdz, muoseņ, nu tauteņu,
Ībēdz lozdu kryumeņā!
Lazdeņai plotas lopas,
Applēss tovu augumiņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

42814.

Boltas ir munas kuojiņas,
Sorkons rūžu vainadziņš;
Es izbāgu nu tautiņu
Par peipiņu teirumiņu.
357 [Rudzētu D].

42815.

Bēdz, māsiņa - suņi rēja -
Bēdz kaņepju druviņā,
Lai tautiņas nedabūja
Līgaviņas meklētās [meklēties].
286 [Nītaures Rg].

42816.

Citi puisi līlijās
Nūzagt skaistu leigaveņu;
Es ar lobu saderēju
Pošu skaistu muotes meitu.
605 [Skolas].

42817.

Kas tur krūmos brikšķināja -
Vai tur vilki, vai tur lāči?
Ne tur vilki, ne tur lāči,
Tie ir mūsu kaimiņpuiši.
242 [Lubejas Md].

42818.

Kas tur nāc pa bēržim,
Kas tos bēržs brikšķne?
N N nāc ar N N,
Es tos cits napazin.
445 [Ugāles Vp].

42819.

Buoleņ, zalta gabaleņ,
Tais' ustobu kaļneņā,
Lai navar tautu dāli
Slēptīs kolna maleņā.
605 [Skolas].

42820.

Bēdz, māsiņa, bēdz, māsiņa,
Viendēlīša māte nāk;
Visi logi, duraviņas,
Gaidīs tevis virinām.
241 [Lubānas Md].

42821.

Bēdz, māsiņa, rožu dārzā,
Viens uz tevi lūkojās.
Tas aizveda mūs' māsiņu
Tanī zviedru laiviņā.
Paliek mani tēvs māmiņa
Jūrmalā raudājot.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

42822.

Bēdzet, meitas, bēdzet, meitas,
Bykses dzanas pakaļā!
Na tuo man bykšu baile,
Ko tuo bykšu saimenīka.
605 [Skolas].

42823.

Bēdz tu, lauku kuratiņa,
Ķers tev' peļu vanadziņš;
Bēdz tu, cīma dzaltoneite,
Ķers tev' munis buoleliņš.
365 [Sakstagalas Rz].

42824.

Bēgtin bēdzi, tu māsiņa,
No tā laiska tēva dēla;
Met bēgdama villainīti
Manā rožu dārziņā!
46 [Beļavas Md].

42825.

Būt' man tāda līgaviņa,
Kā šī lauka cielaviņa!
Jātin jāju, nepanācu,
Viņa tek kājiņām.
335 [Puzes Vp].

42826.

Balta balta cielaviņa
Zem tiltiņa mazgājās;
Trīs pelēki vanadziņi
Uz tās vietas lidināj(a).
241 [Lubānas Md].

1. Div dzaltonas raudoviņas
Zam tiltiņa mozguojuos;
Div palāki vanadziņi
Ap juom skaisti lidinuoja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

42827.

Briedu purvu dziedādama,
Žagariņus lasīdama;
Briedu tautas raudādama,
Asariņas slaucīdama.
605 [Skolas].

- 346 -

42828.

Dūmuojiti, guoduojit,
Div palāki vanadzeņi:
Kai byus gyuti boltu zūsi
Dyuņuojāji azarā.
314 [Pildas Ldz].

42829.

Dzīvoj droši, man' māsiņa,
Netiks tautas sētiņā:
Brālīšam vaŗa vārti,
Sudrabiņa stādaidziņi.
281 [Neretas Jk].

1. Nasabeistīs, tu muoseņ,
Natiks tautas pogolmā:
Buoleleņim dzeļža vuorti,
Ūzuleņa statineiši.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

42830.

Es nedrīkstu dikti jāt,
Ne iemauktus skandināt:
Man nokrita zelta pieši,
Trīs daldeŗus cepurīte.
192 [Kosas C].

42831.

Es aizguoju uz upeiti
Pec yudiņa māmiņai;
Paker mani jauns puiseitis,
Uz kumeļa prūjam vad;
Ni es spēju bruoļu saukt,
Ni zeimeites paruodēt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

42832.

Es apvilku vaŗa stīpu
Apkārt Māras novadiņu,
Lai netapa ķikurnieki
Marenieku novadā.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

42833.

Es naksniņu pārgulēju
Smalkajās eglītēs,
Vainaciņu sargādama,
No nelieša tēva dēla.
322 [Praulienas Md].

42834.

Es pabēru rīkstu sauvi
Jaunu meitu pogolmā;
Koļš meitiņas rīkstus losa,
Jau saulīte nūrītēja.
605 [Skolas].

42835.

Es pasēju kvīšu dryvu,
Navā kvīšu pļuovējaņas;
Es taiseišu zalta muoju,
Atnuok poša pļuovējaņa.
170 [Kapiņu D].

42836.

Gaidi, māmeņ, i nagaidi,
Navā gūvu ganes vokorā.
Vysu dīnu suņi rēja,
Zvaigoj tautu kumeliņi.
18 [Andrupenes Rz].

42837.

Gaid', māmeņ(a), tu nagaid(i)
Gūvu ganis atdzanūt;
Es dzierdēju ganeidama:
Vysu dīnu suņi rāja,
Zvīdzja tautu kumeleņš.
18 [Andrupenes Rz].

42838.

Eita, bērni, skatāties,
Kas mežāji brikšķināja!
Tautu dēlis brikšķināja,
Meitu darba skatīdams.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

42839.

Gani, gani, ganu meita,
Sargāj savu vainadziņu;
Rītu brauks ar bēru zirgu,
Noraus tavu vainadziņu.
333 [Purmales (Bokovas) Abr].

42840.

Gonu [goni], gonu [goni], gonu meita,
Sorgi sova vainadziņ(a);
Vilciņš sovus zuobaciņus
Ruoviņāji balynuoja.
466 [Vārkavas D].

42841.

Gūvu gaņa, gūvu gaņa,
Sorgoj sovu vainadziņu;
Zyrgi zvīdz, važas skaņ,
Smolkajā bierztiņā.
605 [Skolas].

42842.

Iestādīju ievu krūmu
Pie lodziņa dārziņā;
Kad tautiņas istabā,
Es pa logu dārziņā.
48 [Bērzaunes Md].

- 347 -

42843.

Jau pupiņa ziediņos,
Jau puisīši trakumā;
Jau meitiņa glabājās
Pa pupiņu ziediņiem.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

42844.

Jāj pie durvim, tautu dēls,
Sien pie kliņķa kumeliņ(u),
Lai neslēpa meitu māte
Prāvāko arājiņu
[malējiņu?].
46 [Beļavas Md].

42845.

Jyus tauteņis, bundzinīki,
Jyus pīvīlot mun' muoseņ(u);
Mun' muoseņa dzaltoneite,
Meikstu beja volūdeņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

42846.

Kabu man tū dīniņu,
Kod zeilīte dzīduojuse:
Kod tautīts kuojas ova,
Kod sadluoja kumeliņu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

1. Kab, muoseņ, tū dīneņi
Zam agleiti pasēdējse:
Ka tauteņis kuojis ova,
Ka sadluoja kumeliņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

42847.

Ka man būtu tādi spārni,
Kā raibam vanagam,
Ta noņemtu migliņā
Jaunu meitu vainadziņu.
605 [Skolas].

42848.

Kam, māmeņ, tu audzēji
Zaļu bierzi pogolmā?
Es meitomi audzynovu
Kur pušdīnys nūguļāt.
143 [Jāsmuižas D].

42849.

Kū dumuoju pruotiņā,
Tū satiku ceļiņā:
Satik' sovu dzaltanīti,
Tak kuo voska ripelīte.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

42850.

Kuorklu Jēcis līlējās
Nūzagt munu vainadzeņu.
Nasalīli, tu Jēcīt,
Nanūzagsi vainadzeņu.
605 [Skolas].

42851.

Kas to ceļu pārtecēja
Pār bāliņa tīrumiņ'?
Tautiets ceļu pārtecēja
Pēc māsiņas dzīdamies.
605 [Skolas].

42852.

Kupla līpa izaugus(e)
Muna bruoļa pogolmā.
Juo(j)it, tautys, reibynojit,
As gulēju dynduseņš [dynduseņu].
143 [Jāsmuižas D].

42853.

Ķizu ķizu, vedējiņi,
Balta vista kaņupēs.
Ķizu ķizu tev, tautieti,
Māsa brāļa klētiņā.
46 [Beļavas Md].

42854.

Ķizu ķizu, tautu dēli,
Nu jūs manis nedabūsiet:
Māte mani klētī slēdza,
Atslēdziņa kabatā.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

1. Ķižu ķižu, ciema puiši,
Šonakt mani nedabos;
Māte mani klētei slēdza,
Atslēdziņu kabatai.
477 [Vecpils Lp].

42855.

Māte mani klētī slēdza,
Atslēdziņas kabatā.
Lai dabos, kad dabos,
Šodien mani nedabos.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

42856.

Kuo tī myusu suņi rej
Ruožu duorzā lakstīdami?
Sajuojuši sveši ļauds,
Vaicoj ruožu ravātuojas.
Es nadūšu ravātuojas,
Maņ ruožeņas naravātas.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

- 348 -

42857.

Lidinājies, vanadziņ,
Baltas vistas meklēdams!
Nesaguvu baltas vistas,
Gūn' to pašu pelēko.
241 [Lubānas Md].

42858.

Lūk' lūkim upe tak,
Zar' zarim Daugaviņa.
Aiz tūs lūku, aiz tūs zoru
Tautas mani napanuoce.
326 [Preiļu D].

42859.

Maza biju, ganos gāju,
Miglu tinu kamolā.
Kad izaugu liela meita,
Kad sajāja sveši ļaudis,
Es ar miglu miglinos,
Lai neredz sveši ļaudis.
429 [Taurkalna (Valles) B].

42860.

Māt meit ieslēgas
Jaune priež klētiņe,
Apkārt tek taut dēls
Kā sunits smilkstdams.
445 [Ugāles Vp].

42861.

Māte manim vīru veda,
Es iebēgu siliņā;
Aiz priedītes aiztuposi,
Māte mani neredzēja.
597 [Valmieras apr.].

42862.

Mjaita puisi pīpjančāja
Pi jagleitis skuteņā.
Koļai puisis pjančājās,
Toļai mjaita gobolā.
326 [Preiļu D].

42863.

Myglains myglains šis reiteņis,
Daudz vonogu lidinēja.
Slēdz, māmiņi, vara vuortus,
Nalaid ērgļa teirumā.
143 [Jāsmuižas D].

42864.

Nāciet līdzi, man' bāliņi,
Es nevaru viena iet:
Vakar tautas lielījās
Nozagt manu vainadziņu;
Kad es gāju tautiņās,
Rociņās vien vicināju.
605 [Skolas].

42865.

Nāc rudeni linu plūkt,
Pavasari dvieļu aust!
Tautas taisa krāpšu tiltu
No apeņu sprodzītēm.
605 [Skolas].

42866.

Nebūs labi, nebūs labi,
Ko žagata žvadzināja!
Tā noņems māmiņai
Skaistāko zeltenīti.
605 [Skolas].

42867.

Nelaida māmīna
Zvirbuļus klētī,
Lai lēca, lai lēca
Pa klētes jumtu.
39 [Bārtas Lp].

42867¹.

Nelaižat, ļautiņi,
Zvirbuļus sētā,
Tie jūsu jumtiņus
Izrubinās.
605 [Skolas].

42868.

Nū gailīši blakus dziedi,
Nū būs drīzi gaisumiņa;
Nū tautiņas pulkiem jāja,
Nū māsiņu aizvedīs.
198 [Krustpils D].

42869.

No man's meitas bēdzin bēdza,
No man's lēca ūdenī.
Vai man' bij(a) māmuliņa
Vilka pienu barojus(i).
127 [Grostonas Md].

42870.

Nekā nieku, nekā nieku,
Zirgu vieni izjādīju;
Izbēgusi meiti [meitu] māte,
Aizslēgusi maltuvīti.
241 [Lubānas Md].

42871.

Pavodati, cīma meitas,
Da viņam kaļniņam:
Tī maņ stuov siermi zyrgi
Rakstītom komonom.
357 [Rudzētu D].

- 349 -

42872.

Pazīst ūdra gājumiņu:
Dziļa sliede upmalā;
Pazīst tautu jājumiņu
Ar apkaltu kumeliņu.
350 [Ropažu Rg].

42873.

Puiši brauca meitas zagt,
Lāci jūdza kamanās.
Lācis saka: dīveldeivel,
Smagas manas kamaniņas.
427 [Tadaiķu Lp].

42874.

Pītereiti, Rubuleit(i),
Sorgoj sovas ļaudaveņas!
As redzēju Petri Medni
Butkeņī ītakūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

42875.

Puiša balsi es dziedāju,
Puiša balsi gavilēju;
Gaŗām man tautas jāja,
Par puisīti domādami.
301 [Palsmaņa Vlk].

42876.

Puci puci, ciema suņi,
Meitu zaglis krūmiņos.
Ciema suņi izdzinuši
Greizkāj(īt)i tēva dēlu.
15 [Alūksnes Vlk].

42876¹.

Urkšķi, urkšķi, kuceniņi,
Meitu zaglis pūnītī.
Ņem, brāliņi, pātadziņu,
Vajā projām meitu zagli!
7 [Aizkraukles Rg].

42877.

Puc, sunīti, zem zariem,
Kas mežāji brikšķināja!
Dieva dēli brikšķināja,
Kumeliņus seglodami.
215 [Lēdmanes Rg].

42878.

Sok, zakīt, vysu praudu,
Kas pa mežu lyuženēja!
Jauni puiši rīkstus škyna,
Jaunas meitas čaulas losa.
168 [Kalupes D].

42879.

Sargit, gani, sargit, gani,
Kazai gāja precenīki.
Tikai vīn pasargit
Nu tā lapsu junkuriņa.
599 [Kurzeme].

42880.

Sorgīsi, Terez,
Tvjars tevi vonogs,
Nu tuo i tvāruma
Byus bolta golva.
18 [Andrupenes Rz].

42881.

Sasukuoju gludu golvu,
Sāstūs lozdu kryumiņā;
Soka tautas caur' juodamas:
Da zemei lozda zīd!
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

42882.

Sorgojitjās, sorgojitjās
Nyu, Sedzežu dzaltanītes!
Jau Kliškovu teļa pyušļi
Pa puorom volkovuos.
143 [Jāsmuižas D].

42883.

Skait', māmiņ, savas meitas,
Vai ir visas istabā?
Visas ir, visas ir,
Pedalītes vien nebija.
Pedalīte nogājusi
Upes malā raudādama,
Ievas ziedus braucīdam(a).
235 [Litenes Md].

42884.

Slēpjaties, preilenītes,
Pētersīļu lapīnās,
Lai meklē jauni kungi
Pa lapīni šķirstīdam(i).
94 [Dunikas Lp].

42885.

Sunīts rēja, gailīts dzied,
Zaglīts tēva klētīnā.
Paša tēva meitu zaga,
Liela pūra darītāju.
192 [Kosas C].

- 350 -

42886.

Sunīts rēja, puisīts nāca,
Ku būs man vairotes?
Sunim sviedu maizgabal',
Puisim vaŗa gredzentiņu.
200 [Kuldīgas Kld].

1. Ko būs man nu darīt?
Rej suņi, dzenas puiši.
Suņam sviedu maizes gabalu,
Puišam zelta gredzentiņ(u).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

42887.

Tautiets mani gribēt grib,
Bāliņš mani vien nelaiž;
Tautiets dzīrās zagšus zagt,
Es solosi bēgšus bēgti.
520 [Zvārdes Kld].

42888.

Tautas jāj, tautas jāj,
Bēdziet, meitas, bēdziet, meitas!
Gana bēgu, gana bēgu,
Naizbēgu, naizbēgu.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

42889.

Toutas juoj, toutas juoj -
Kas toutami muosu devja?
Bēdz, muosiņa, toutas dzanas,
Nes vainugu rūciņā;
Nes vainugu rūciņā,
Lai skujiņom napībyra.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

42890.

Tautas mani nozagušas
Lina [linu] joni [jumi?] ravējot.
Paliek mani bālenīni
Aiz mežiņa raudājot.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

42891.

Tautas nāca istabā,
Es pa logu kaņepēs;
Sāka mani suņi riet,
Lāču māti domādami.
378 [Seces Jk].

42892.

Tak ierbīte pa celiņu
Cakuliņu grūzēdama.
Voi tu teci, voi nateci,
Nūsaus muni buoleliņi.
358 [Rugāju Abr].

42893.

Tai birzēji es iegāju,
Kur ieskrēja vanadziņš.
Vanadziņis irbīt' ķēra,
Es noķēru līgaviņu;
Vanagami launadziņis,
Man mūžami malējiņa.
126 [Grobiņas Lp].

42894.

Vai, māmeņ, napazyni
Viltinīka staiguojūt?
Apēss (jis) tovu maizeiti,
Izvess tovu malējeņu.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

42895.

Vonogs sēž veitulā
Dzaltonim nadzeņim;
Vai tys ness vystu munu,
Vai muoseņi dzaltonīti.
182 [Kaunatas Rz].

42896.

Vonogs sēd veitulā
Dzaltonim zuobokim;
Tys nabeja vanadzeņš,
Tys bej meitu precinīks.
247 [Makašānu Rz].

42897.

Vilku bērzu istabā
Ar visiemi zariņiem,
Lai māsiņa paslēpjas
Jele bērza ēniņā.
92 [Dunalkas Azp].

42898.

Zeiļa čīpja pūrmolā,
Lyka man sorguotīs:
Sorgi gūves, sorgi jārus,
Sorgi sava vainadziņa.
168 [Kalupes D].

42899.

Zeile čīcja, raganiņa,
Lyka maņ sorguotīs:
Zirgi zvīdz, zvoni skan,
Smolkajā bierzītē.
326 [Preiļu D].

42900.

Žartam dzynūs tautu meitai
Par lelū teirumiņu;
Žarts maņ beja, kad dzynūs,
Navā žarta, kad danuoču.
357 [Rudzētu D].

- 351 -

1. Meņģēdams meitas dzinu
Pa lielo tīrumiņu,
Meņģa bija, kad dzinos,
Nebūt meņģas, kas panāktu.
322 [Praulienas Md].

★

c) Meitas vietā nozagta sieva vai pārģērbies vīrietis

13580.

Dodiet ēst, dodiet dzert,
Gulēt vien nevediet!
Man gailītis pakaļā
Ar diviem cālīšiem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Taisiet vietu, netaisiet,
Negulēšu, negulēšu:
Man gailītis sētiņā
Ar pieciem cālīšiem.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

13581.

Māte mala, māte grūda
Ar jauno vedekliņu;
Tik vien māte nezināja,
Kas jaunā vedekliņa.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13582.

Nāc, apraugi, dēlu māte,
Kas tavai vedeklai;
Kas tavam dēliņam,
Tas tavai vedeklai.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13583.

Projām iešu, nepalikšu,
Še nav mana palikšana,
Še nav mani rudzi sēti,
Še nav manis arājiņis.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

13584.

Vediet, tautas, nevediet,
Es, aizvesta, nedzīvošu:
Man gailīts pakaļā
Ar diviem cālīšiem.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

d) Māsa pati bēg tautās

13585.

Aiz upītes es izaugu,
Par upīti man~ aizveda;
Paliek mani bāleliņi
Aiz upītes raudādami.
Sauc bāliņis, māj ar roku:
Nāc, māsiņa, atpakaļ!
- Es neiešu, bāleliņ,
Barga tava līgaviņa.
- Nāc, māsiņa, atpakaļ,
Rāšu savu līgaviņu.
- Ko, bāliņ, tu norāsi
Nenorātu mātes meitu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Aiz upītes es uzaugu,
Pār upīti mani ved;
Paliek mani bāleliņi
Aiz upītes raudādami.
Sniedz brālītis sav~ rociņu:
Nāc, māsiņa, atpakaļ!
- Es neiešu, bāleliņ,
Vai tu sauci, vai nesauci;
Man pašai tautiņās
Labas zemes arājiņš.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2. Es iekāp~ laiviņē,
Lai dzen vēj~, kur patīk.
Bāliņš sauc, rād~ rociņ~:
Nāc, māsiņ, maliņēi!
- Es nenākš~ maliņēi,
Kam jūs mani nīdant nīd~.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

3. Nīdē mani tēvs māmiņa,
Nīdē īsti bāleliņi.
Es iekāpu, nīdamā,
Svešu ļaužu laiviņā.
Sauc bāliņi, met ar roku:
Laiž māsiņu maliņā!
- Neieš~ vairs bāliņos,
Kam jūs mani nīdējat.
216 [Ventspilī].

4. Svētdien gāju baznīcāji,
Vilku trejus brūnus svārkus.
No baznīcas iziedama,
Sedzu baltu villainīti,
Sedzu baltu villainīti,
Ej~ gar upi raudādama.
Ieraudzījši zvejnieciņi,
Ieņem mani laiviņā;
Ieņēmuši laiviņāji,
Iet pa upi dziedādami.
Sauc bāliņis, met ar roku:
Nāc, māsiņa, atpakaļ!
- Ai bāliņi, ko es iešu,
Bērga tava līgaviņa.
- Nāc, māsiņa, atpakaļu,
Rāšu savu līgaviņu.
- Vai, bāliņi, manis dēļ
Rāsi savu līgaviņu?
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

- 352 -

13586.

Bargas tautas mani grib,
Brāliņš mani nevēlēja.
Kad, brāliņ, nevēlēji,
Bēdzin bēgšu tautiņās.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13587.

Dzīrās tautas zagšus zagt,
Es dzīros bēgšus bēgt.
- Kur, meitiņ, tu izbēgsi,
Kā pūriņu aiznesīsi?
- Es pūriņu aiznesīšu,
Brāļu ganus vadīdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Tautiets mani gribēt griba,
Bāliņš mani vien nelaida,
Tautiets šķieta zagšus zagt,
Es solosi bēgšus bēgt.
- Kā, māsiņa, tu aizbēgsi,
Kā pūriņu aizvedīsi?
- Es pūriņu aizvedīšu,
Brāļa govis ganīdama.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

13588.

Es apstiepu zaļu zīdu
Visapkārti novadam,
Lai nebēdza mūs~ māsiņa
Triju kungu novadā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

13589.

Māsiņ mana jaunākā,
Tec ūdeņa lejiņā:
Tur stāv tavi sirmi zirgi,
Sabruņoti jājējiņi.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

13590.

Man sajāja lepnas tautas,
Bāliņš liedza, nevēlēja.
Ej, tautieti, tu pie kunga,
Lūdz kungam grāmatiņu,
Lūdz kungam grāmatiņu,
Nāc pie manim, roku došu. -
Iešu svētdien baznīcā,
Sevi daili puškošos,
Vilkšu zaļu zīdes kleiti,
Segšu raibu villānīti.
Iešu krogu no krodziņa,
Meklēš~ savu arājiņu.
Iemu krogus stedelē,
Redzu tautu kumeliņu,
Noseglotu, nosvīdušu
Līdz pat nagu galiņiem.
Iemu krogus istabā,
Redzu pašu tautu dēlu
Sēžam galda galiņā,
Alus kanna rociņā.
Pulka bija svešu ļaužu,
Nedrīkstēju bildināt.
Lai būt~ ļaužu cik būdami,
Man ar savu jārunā.
Bāliņš mani tā vaicāja:
Ko, māsiņa, tu runā?
To, bāliņ, es runāju:
Ja nedosi, bēgšus bēgšu.
Ja, māsiņa, bēgšus bēgsi,
Kā pūriņu aizvedīsi?
Gan pūriņu aizvedīšu
Miglainā rītiņā.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

1. Gaŗām gāju gar krodziņu,
Ieraug~ tautu kumeliņu;
Eim~ iekšā krodziņā,
Ronu pašu tautas dēlu,
Ronu pašu tautas dēlu
Sēdam galda galiņā.
Sāp sirsniņa, redz actiņa,
Nedrīkstēju bildināt,
Daudz ļautiņu redzētāju,
Visi ļauna vēlētāji.
Vēlat ļaunu, vēlat labu,
Brīv man savu bildināt.
Es, ar savu runādama,
Ieraug~ savus bāleliņus.
Man brālīši tā vaicāja:
Ko, māsiņ, tu runā?
Ko, māsiņa, tu runā,
Mēs, brālīši, nezinām.
- Es, brālīši, to runāju,
Atstāt tēvu, māmuliņu.
- Kā, māsiņa, tu atstāji,
Mēs, brālīši, nelaidām?
- Kad, brālīši, nelaidāt,
Es, māsiņa, bēgšus bēdzu.
- Kā, māsiņa, bēgšus bēdzi,
Kā izvedi savu pūru?
- Tēva zirgus ganīdama,
Mātes ganus vadīdama.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 353 -

13591.

Nerāji, māmiņa,
Vakarāi meitas,
No rīta celdamies
Nerasi vairs.
Tei viņa gājuse,
Tei tecējuse,
Tei viņa brāļam
Launagu nesa.
Jēmuse zeķītes,
Avuse kājas,
Maukuse korpītes
Kājiņāi;
Sukājse gālu,
Pinuse matus,
Likuse savu
Zīļu vaiņadziņu.
Jēmuse atslēgu,
Gājuse klētēi,
Seguse baltajas
Villainītes.
Āz vārtu dancoja
Tautu kumeliņis;
Kāpuse kumeļam
Mugurāi.
Gan bij ziedojse
Kumeļa pēdas,
Kumeļa pēdāi
Metuse gradzenu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

13592.

Solās tautas zagšus zagt,
Es solosi bēgšus bēgt.
- Kā, māsiņa, tu izbēgsi,
Kā pūriņu iznesīsi?
- Es pūriņu iznesīšu,
Brāļa ganus vadīdama,
No rītiņa vadīdama,
Vakarāi gaidīdama.
Svētdien iešu baznīcā,
Likšos zīļu vainadziņu,
Likšos zīļu vainadziņu,
Segšos baltu villainīti. -
Jau netāļu no krodziņa,
Rau, tautieša kumeliņš,
Rau, tautieša kumeliņš,
Rakstītāmi kamanām.
Es iegāju krodziņā,
Redzu pašu tautu dēlu,
Redzu pašu tautu dēlu
Ar diviemi bāliņiem.
Viņš man steidza roku dot,
Es tā roku nesaņēmu,
Es tā roku nesaņēmu
Aiz gaužāmi asarām.
- Neraud~ gauži, man~ sirsniņa,
Sērst laidīšu bāliņos,
Sērst laidīšu bāliņos,
Jūgšu bēru kumeliņu,
Jūgšu bēru kumeliņu
Rakstītāsi kamanās.
Ja kumeļu paturēs,
Tevis pašas neturēs.
Ja grib tevi paturēti,
Sakies vīru pakaļā,
Sakies vīru pakaļā
Ar diviemi bērniņiem,
Ar diviemi bērniņiem,
Ar bagātu dzīvošanu.
- Zagta nauda, krāpta manta
Negul pūra dibinā;
Zagšus zagtis kumeliņis
Gaŗu ceļu netecēs,
Tā ir zagta līgaviņa
Ilgu mūžu nedzīvos.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

13593.

Tautiets mani gribēt grib,
Bāliņš solās, būs nelaist;
Tautiets solās zagšus zagt,
Es solos bēgšus bēgt.
- Kā, māsiņa, tu aizbēgsi,
Kā pūriņu aizvedīsi?
- Gan pūriņu aizvedīšu
Miglaiņā rītiņā,
Miglaiņā rītiņā
Brāļa ganus vadīdama. -
Ni līdz krogam niaizgāju,
Ieraug~ tautas kumeliņu,
Ieraug~ tautas kumeliņu,
Zīda deķi apdeķotu,
Zīda deķi apdeķotu
Līdz pat kāju galiņam;
Pilla mute sīku dzelžu,
Pilla galva sudrabiņa;
Cik galviņu pagrozīja,
Atskan visa kroga sēta.
Ne iekš kroga neiegāju,
Redz~ tautiešus runājot.
Tautiešam alus kanna,
Brāļam zelta biķerīte.
Tautiets sauca, bāliņš sauca:
Nāc, māsiņa, nodzerties,
Nāc, māsiņa, nodzerties,
Lai neslāpst tav~ sirsniņa!
Man sirsniņa gan neslāpa,
Man birst gaužas asariņas.
- Neraud~, māsiņ, tu tik gauži
Tālu tevi nelaidīšu,
Tepat spīd glāžu logi
Caur ābeļu lapiņām.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 354 -

e) Zagtā māsa bēg no tautām atpakaļ bāliņos

13594.

Viena pati es māsiņa,
Man deviņi bāleliņi;
Kā irbīte ietecēju
Bāleliņu pulciņā.
Zagšus, tautas, nezodziet,
Ar varīti neņemiet:
Zagtiņ zagta, vari ņemta,
Bēdziņ bēga bāliņos.
- Kā, māsiņa, tu atnāksi,
Kā pūriņu atvedīsi?
- Es pūriņu atvedīšu,
Tautu ganus izdzīdama.
Svētdien iešu baznīcā,
Aušu kurpes kājiņās;
Apvilkusi zīda kleiti,
Likšos zīļu vaiņadziņu.
Izgājusi no baznīcas,
Noņēmos vaiņadziņu;
Tek~ gar upi dziedādama,
Puķu ziedus lasīdama.
Jau netālu no krodziņa
Dzirdu tautu kumeliņu,
Dzirdu tautu kumeliņu
Pie krodziņa zvaigājot.
Veŗu duris, speŗu kāju,
Redzu pašu tautu dēlu
Kroga galda galiņā,
Alus kanna rociņā.
Viņš man sniedze roku dot,
Birst man gaužas asariņas.
Saku, gauži raudādama:
Ieš~ labāk bāliņos.
- Kājām tevi nelaidīšu,
Jūgšu savu kumeliņu.
Kad tur brāļi, lai tie tur
Manu bēru kumeliņu;
Tevis pašas neturēs,
Redzēs mici galviņā,
Zinās vīru sētiņā,
Vīram gudru padomiņu.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

4. Panāksnieki

a) Brālis iet pēc māsai nolaupītā vainaga

13595.

Skalojos, velējos
Straujas upes maliņā.
Daskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Aiziet mans vainadziņš,
Burbulīšus mētādams,
Ņem, bāliņ, oša laivu,
Dzenies manu vainadziņu! -
Kur panāci, bāleliņ,
Manu pērļu vainadziņu?
- Viņpus Rīgas, šaipus jūras,
Bandenieka klētiņā,
Bandenieka klētiņā,
Tēraudiņa vadzītī.
- Sol~, bāliņ, simtu mārku,
Izpērc manu vainadziņu!
- Māsiņ, zelta droztaliņ,
Es solīju divi simti,
Es solīju divi simti,
Ne galviņas nepagrieza;
To vārdiņu vien sacīja:
Lai nāk pate valkātāja,
Lai nāk pate valkātāja
Diendusiņu pagulēt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 355 -

1. Atsēdos, nodzēros
Straujupītes maliņā.
Atpelž zaļa līdeciņa,
Norauj manu vaiņaciņu.
Ņem, bāliņ, ošu laivu,
Dzen pēc manu vaiņaciņu!
- Ošu laiva grūta laiva,
Dziļi grime dibenā.
- Ņem, bāliņ, liepu laivu,
Tā tev~ viegli vizinās!
- Nu sadzinu, nu panācu
Laba vīra rociņā,
Laba vīra rociņā,
Zelta vadža galiņā.
- Ņem, bāliņi, simtu mārku,
Izpirc manu vaiņaciņu!
- Es jau devu divi simti,
Ne galviņu neatgrieze,
To vārdiņu vien sacīja:
Lai nāk pati valkātāja.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

2. Atsasādu pīkususe
Strauves upes mal~eņā.
Tī atskrīn l~eidaceņa,
Nūraun munu vaiņuceņu.
Nūruovuse, nūnasuse
Par dziļējim azarīm,
Par dziļējim azarīm
Dērvinīka kl~ēteņā,
Dērvinīka kl~ēteņā,
Sudabreņa vadzeitī.
- Dūd, buol~eņ, symtu rubļu,
Izpērc munu vaiņuceņu!
- Nažāluotu ūtru symtu,
Ka, muoseņ, atdavuši.
Tai sacē nadūdami:
Lai īt poša nosuotuoja,
Lai īt poša nosuotuoja,
Mož varēsim sadarēt,
Gradzynīm sameituot,
Vysu myužu nūdzeivuot.
435 [Latgalē].

3. Es meitiņa piekususi,
Gar upīti tecēdama.
Piekususi nodzēros
Tās upītes ūdentiņu.
Atskrien zaļa līdeciņa,
Pazog manu vaiņadziņu.
Ņem, brālīti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu! -
Ai brālīti mīļu baltu,
Kur panāci vaiņadziņu?
- Vidū jūŗas vez [virs] ūdeni
Griezās putu gabalā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4. Gar bāliņa pagalmiņu
Trīs upītes zelta tek.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā sirmi kumeliņi;
Tai trešā upītē
Tautu meita mazgājās.
Daskrien zaļa līdeciņa,
Noraun viņas vainedziņu.
- Ņem, bāliņ, ošu laivu,
Dzenies pakaļ vainagam! -
Bāliņ, putu gabaliņ,
Kur panāci vainedziņ~?
- Māsiņ, zelta droztaliņ,
Pašā jūras vidiņā,
Pašā jūras vidiņā,
Bandinieka klētiņā,
Bandinieka klētiņā,
Sudrabiņa vadzītē.
- Ņem, bāliņ, simtu mārku,
Izpērc manu vainedziņ~!
- Māsiņ, zelta droztaliņ,
Es jau devu divi simti,
Es jau devu divi simti,
I galviņas neatgrieze,
I galviņas neatgrieze, -
Lai nāk pate nesētāja,
Lai nāk pate nesētāja
Diendusīti padusēt. -
Nebūs labi, nebūs labi,
Kad nāks pate nesētāja,
Kad nāks pate nesētāja
Diendusīti padusēt.
Būs kungam darbinieki,
Ķeizeram kaŗavīri,
Augstu zirgu jājējiņi,
Sīku bruņu nesējiņi,
Sīku bruņu nesējiņi,
Balta raga pūtējiņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 356 -

5. Laivenieka meita biju
Jūrāi gulu launadziņu,
Jūrāi gulu launadziņu,
Niedrāi kāru vaiņadziņu.
Atskrej zaļa līdeciņa,
Paraun manu vaiņadziņu.
Jem, brālīti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu!
- Smaga laiva tā, māsiņa,
Nesadzinu vaiņadziņu.
- Jem, brālīti, liepu laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu!
- Viegla laiva tā, māsiņa,
Nu sadzinu vaiņadziņu:
Simtu jūdzu galiņā,
Tur panācu vaiņadziņu.
Es solīju simtu mārku,
Ne galviņas nepagrieza;
Vēl solīju otru simtu,
Tad vārdiņu vien atteica,
Tad vārdiņu vien atteica:
Lai nāk pate valkātāja,
Lai nāk pate valkātāja,
Man gultiņas taisītāja.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

6. Laivinieka meita biju,
Laivā guļu dienasvidu.
Daskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainaciņu.
Tā nebija līdaciņa,
Tā bij dēlu māmuliņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

7. Puiši jāja pieguļā(i),
Es ar līdzi taisījos.
Puišiem svārki, kažociņi,
Man baltie paladziņi.
Puiši gāja zirgu pīt,
Es pie upes nodzerties.
Izskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu,
Aiznes manu vainadziņu,
Burbulīšus mētādama.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa!
- Oša laiva smaga koka [laiva],
Tā nogrima dibinā.
- Ņem, bāliņ, liepas laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa!
- Liepas laiva viegla koka [laiva],
Vējiņš pūta maliņā.
- Ņem, bāliņi, priedes laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa!
- Priedes laiva laba koka,
Tā tek upes vidiņā.
Nu panācu, nu sadzinu,
Māsiņ, tavu vainadziņu
Viņpus jūras saliņā,
Bandinieka klētiņā,
Bandinieka klētiņā,
Sidrabiņa vadzītī.
- Dod, bāliņi, simtu mārku,
Izpērc manu vainadziņu!
- Es sadevu divi simti,
Ne galviņas neatgrieza,
Tikai vien atsacīja:
Lai nāk pate valkātāja,
Lai nāk pate valkātāja
Pāŗa vārdu parunāt,
Pāŗa vārdu parunāt,
Vienu nakti pārgulēt. -
Vienu nakti pārgulēju,
Nu gulēju visu mūžu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8. Skalojosi, velējosi
Straujupītes maliņā;
Skalodama, velēdama
Niedrē kāru vainadziņu.
Daskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Tā nebija līdaciņa,
Tā bij dēla māmuliņa.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa!
Kur, bāliņi, tu dadzini
Manu puķu vainadziņu?
- Aiz jūriņas saliņā,
Bandenieka klētiņā,
Bandenieka klētiņā,
Sudrabiņa vadzītī.
- Dod~ bāliņi, simtu mārku,
Izpirc manu vainadziņu!
- Jau es devu divi simti,
Viņš ne galvas neatgrieza.
To vārdiņu vien sacīja:
Lai nāk pati valkātāja,
Lai nāk pati valkātāja,
Vainadziņa vijējiņa.
Ne es iešu, ne es gribu,
Ne man tīka prātiņam.
Lai iet mana jaunā māsa,
Ja tai tīka prātiņam.
Tai es došu sav~ pūriņu,
Sav~ pūriņa atslēdziņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 357 -

9. Stāvus stāvu laiviņā
Kā niedrīte ezarā;
Atskrien zaļa līdeciņa,
Norauj manu vainadziņu.
216 [Ventspilī].

10. Tīk man dzert, slāpst man dzert
Tai upītes maliņē.
Atnāk zaļa līdaciņa,
Norauj manu vaiņedziņu,
Norauj manu vaiņedziņu,
Aiznes upes vidiņē,
Aiznes upes vidiņē,
Mūžam rokē nedabē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

11. Velējos nedzērusi
Tai straujā upītē;
Atskrej zaļa līdaciņa,
Norauj manu vaiņaciņu.
Ņem, brālīti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņaciņu!
Kur, brālīti, tu panāci
Manu zīļu vaiņaciņu?
- Tautu dēla sētiņā,
Nieduliņa klētiņā,
Nieduliņa klētiņā
Uz tērauda zobeniņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

13596.

Tec, upīte, līkum lokum
Ar baltām putiņām,
Man iekrita pārejot
Sarkans zīļu vainadziņš.
Tautu dēli izvilkuši,
Raudavītes zvejojot.
Eim~ uz māju raudādama
Ar tukšām rociņām.
Lūdzu brāli, lai atnestu
Manu zīļu vainadziņu.
Tautu dēli atsacīja:
Lai nāk pate vijējiņa!
Būs mums laba saimenīca,
Vienam stalta līgaviņa.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

b) Bāleliņi pošas ceļā un pa vedēju pēdām dzenas māsai pakaļ

13597.

Aunieties, bāleliņi,
Vanadziņa nadziņos:
Tautas māsiņu aizveda
Par slidenu ezeriņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Tautas veda mūs~ māsiņu
Par slidenu ledutiņu.
Aunam piešus, bāleliņi,
Dzenamies pakaļā!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

13598.

Brāļi, brāļi, pēc
māsiņas!
Neraugiet gaŗa ceļa,
Neraugiet gaŗa ceļa,
Nesaudziet kumeliņa!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13599.

Drīzi drīzi, bāleliņi,
Kumeliņus seglojat,
Dzenaties pēc māsiņas,
Ko aizveda sveši ļaudis.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

13600.

Ēdiet, brāļi, dzeriet, brāļi,
Par māsiņu gādājiet!
Jūs ēdiet, jūs dzeriet,
Māsa raudi tautiņās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13601.

Iet es iešu pēc māsiņas,
Pazīs manu gājumiņu:
Līgos tautu istabiņa
Kā vējiņa vēcināma.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13602.

Iet es iešu pēc māsiņas,
Pazīs manu gājumiņu:
Sakapāju tautu galdu
Deviņiem gabaliem.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

2. Ka es īšu pēc muoseņis,
Pazeis munu guojumeņu:
Saškal~deišu tautuom goldu
Deveņīmi gobolīm.
Tev, tautīt, golda žāl,
Man muoseņas vaira žāl;
Gal~deņš auga sil~eņī,
Man muoseņa naizaugs.
4191 [Kalupes pag. D].

- 358 -

13603.

Jājat, mani bāleliņi,
Ne celiņa vaicādami:
Kalnā tautu liela sēta,
Lejā zaļa birztelīte.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

13604.

Kaŗu māt, kaŗu māt,
Cel kaŗu kājās,
Apmeti lāģeri
Tautiņu lejā!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

13605.

Krauklīts sēd kalniņā,
Zelta kokles koklēdams.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Par slidenu ezeriņu.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

1. Ei ļautiņi, ei ļautiņi,
Redzējāt man~ māsiņu?
- Tur aizveda tav~ māsiņu,
Pa slidenu ezeriņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Krauklīts sēd kalniņā,
Zelta pieši kājiņā.
Vai redzēji tu, krauklīti,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13606.

Krauklīts sēd kalniņā,
Zelta kokles koklēdams.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Par niedrainu ezeriņu,
Par niedrainu ezeriņu,
Par sklidenu ledutiņu.
Trīsim piešus, kalsim kājas,
Jāsim māsai pakaļā.
216 [Ventspilī].

13607.

Krauklīts sēdēj~ kalniņā,
Zili svārki mugurā.
Vai, kraukliti, neredzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
- Pa kalniem, pa lejām,
Caur biezo bērzu birzi.
216 [Ventspilī].

13608.

Krauklīts sēdi kalniņā
Sidrabiņa mētelīti.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Par niedrāju ezeriņu,
Par niedrāju ezeriņu,
Par dābola atmatiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Krauklīts sēdēj~ kalniņā,
Samta svārki mugurā.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi istabā.
Sveši viesi no Vāczemes,
Mūs~ māsiņas precinieki.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu,
Par niedraiņu ezeriņu,
Par ābola atmatiņu.
243 [Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)].

13609.

Krauklīts sēd ozolā,
Zelta kokle rociņā.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
- Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Par kalniņu lejiņā,
Par slidenu ezariņu,
Par ābeļu līdumiņu.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

13610.

Krauklīts sēd ozolā,
Zelta kokles koklēdams.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
- Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Par slaido ezeriņu,
Sirmi zirgi, zaļi vāģi,
Smuidri brūtes vedējiņi.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 359 -

1. Krauklīts kāpa ozolā
Ar melniem zābakiem.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
- Tur aizveda jūs~ māsiņu,
Par lielo ezeriņu,
Sirmi zirgi, zaļi loki,
Smuidri viņas vedējiņi.
Tur sēdēja jūs~ māsiņa
Tautu galda galiņā,
Gredzeniņš pirkstiņā,
Labajā rociņā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

13611.

Krauklīts sēd ozolā,
Zelta kokles koklēdams.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
- Tur aizveda jūs~ māsiņu
Par slidenu ezeriņu,
Sirmi zirgi, zaļi vāģi,
Daiļi paši vedējiņi.
Niedru kaulu klēti cirta,
Pāvu spalvu jumtu juma,
Magonīšu cisas taisa,
Rožu klāja paladziņu,
Kliņģerītes, mārpuķītes,
Tās palika pagalvī.
Tur iegula jūs~ māsiņa
Kā sarkana brūklenīte;
Tur dagula tautu dēls,
Balts kā putu gabaliņš.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Trinam, brāļi, baltus piešus,
Dzenamies pēc māsiņas!
Krauklīts sēd ozolā,
Zelta kokles rociņā.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Par slidenu ezeriņu,
Niedres vien nočakstēja,
Dubļi vien nošļakstēja.
Niedŗu kaulu klēti cirta,
Pāvu spalvu jumtu juma,
Liepas galdu gultu šķēla,
Magonīšu cisas taisa,
Vēveŗ~ austi paladziņi,
Divi dūju spilventiņi,
Tur gulēja mūs~ māsiņa
Kā sarkana brūklenīte;
Tautu dēls klāt gulēja
Balts kā putu gabaliņš.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

13612.

Krauklīts sēd ozolā,
Zelta kokli koklēdams.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Par straujo Daugaviņu,
Par straujo Daugaviņu
Sudrebiņa kalējam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13613.

Krauklīts sēž ozolā,
Zelta spēles rociņā.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda man~ māsiņu?
- Par ezaru ezariem
Mazajā ciemiņā.
1311 [Apē (Vlk)].

13614.

Krauklīts sēž ozolā,
Zelta stīgas rociņā.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
- Par purviem, par mežiem,
Par smalkiem krūmiņiem,
Tur aizveda jūs~ māsiņu,
Uz bagātu Vāczemīti.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Krauklīts sēž kalniņā,
Zelta kokles koklēdams.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi istabā;
Sirmi zirgi, liepas segli,
Mūs~ māsiņas precinieki.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu:
Pa smilgotu atmatiņu,
Pa slidenu ezeriņu,
Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Uz bagātu Vāczemīti.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

- 360 -

13615.

Krauklīts sita vaŗa bungas
Augsta kalna galiņā.
Ai krauklīti melnainīti,
Kam tu skaņi bungas siti?
- Tai māsai bungas situ,
Ko vakar gaŗām veda
Par purviem, par mežiem,
Par dziļiem ezeriem.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

13616.

Krauklīts tupi kalniņā,
Zelta kokles koklēdams.
Vai, krauklīti, tu redzēji,
Kur aizveda mūs~ māsiņu?
- Pa slidenu ezeriņu,
Tur aizveda jūs~ māsiņu;
Sirmi zirgi, bēri zirgi,
Sidraboti vedējiņi.
- Uzjāj~ vienu augstu kalnu,
Koklēj~ divi koklētāji.
Ai jūs divi koklētāji,
Ko jūs laba koklējat?
- Koklējami tai māsai,
Ko vakar zagšus veda.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

13616¹.

Līču loču upe tek,
Zaru zaru Daugaviņa;
Aiz līčiem, aiz zariem,
Tur aizveda mūs~ māsiņu.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

13617.

Māsiņ, mana žēlīgaja,
Kuŗu ceļu tu aizgāji?
Ne panācu celiņā,
Ne atradu druviņā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

13618.

Minama, minama
Māsiņas pēdas;
Te viņa gājuse,
Te tecējuse.
158 (Tosmarē).

13619.

No celiņa es pazinu,
Kur aizvesta mūs~ māsiņa:
Kur kumeļi stāvējuši,
Tur ziediņi nobiruši.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13620.

No celiņa vien pazinu,
Kur aizvesta mūs~ māsiņa:
Ik gabalu pajājuse,
Cimdu pāri nosvieduse.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

13621.

No celiņa vien pazinu,
Kur aizvesta mūs~ māsiņa:
Kur aizvesta mūs~ māsiņa,
Tur biruši dzīpariņi.
Pakaļ jāja bāleliņi,
Dzīpariņus lasīdami.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

13622.

Oši, kļavi, kur bijāt?
Citi koki salapoja;
Brāļi brāļi, kur bijāt?
Māsa tautu rociņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Rudzi rudzi, ko gaidiet?
Mieži vaski līdumā;
Brāļi brāļi, ko gaidiet?
Māsa tautu rociņā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

13623.

Par kalnu aizveda
Putu gabaliņu;
Gulbīši brālīši,
Skrieņat pakaļ!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13624.

Šurp slīkstate, kārklu gali,
Šurp upīte strauji tek;
Šurp jājate, bāleliņi,
Šurp tautiņas meitu ved.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13625.

Tautas māsiņ~ i aizveda
Par deviņi ezeriem;
Brāļi tek raudādami:
Kurp, māsiņa, tev~ aizveda?
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13626.

Tautas veda mūs~ māsiņu
Apkārt pora līkumiņu;
Kaļam, brāļi, kumeliņus,
Tiešām poru klapējam!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 361 -

13627.

Tautas veda mūs~ māsiņu
Pa slidenu ezariņu;
Dzenamies, mēs bāliņi,
Baltu ledu lauzīdami.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13628.

Tautas veda mūs~ māsiņu,
Skuju nesa rociņā;
Dzenaties, bāleliņi,
Pa skujiņu birumiņu!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Tautas veda caur siliņu,
Lai bāliņi neredzēja;
Dzenieties, bāleniņi,
Pa skujiņas birumiem,
Pa skujiņas birumiem,
Pa rasiņas traukumiem.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13629.

Tur aizveda mūs~ māsiņu,
Par kalniem, par lejām,
Par kalniem, par lejām,
Par slidenu ledutiņu.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

13630.

Upītē vien pazinu
Bargu tautu jājumiņu:
Trīs dieniņas zvirgzdupīte
Dūniņām sajukuse.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. No peļķītes es pazinu
Tautu dēlu sīvumiņu:
Vēl sajucis ūdeniņis
Vakarēju jājumiņu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

13631.

Vakar zalta vuov~ereit~e
Par celiņu puort~ec~ēje;
Vakar tautys muosu v~ed~e,
Šūdin juoja bruoleliņš.
422 [Līvānu pag. D].

13632.

Vaļā durvis, vaļā logi,
Tautas ņēma mūs~ māsiņu.
Lūgšus lūdzu bāleliņu:
Seglo bēru kumeliņu!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13633.

Cep, māmiņa, gaŗu klaipu,
Gaŗš celiņš jāstaigā:
Nu aizveda mūs~ māsiņu
Simtu jūdzu tāļumā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

c) Kavēkļi ceļā

13634.

Divi reizes sakarmenči,
Kas to tiltu izārdīja?
Man iekrita kumeliņš,
Pēc māsiņas dzenoties.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13635.

Dzītin dzinu sav~ māsiņu
Caur ūdeni, caur akmeni,
Caur ūdeni laistīdams,
Caur akmeni skaldīdams.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Ieš~ uz savu māmuliņu
Caur ūdeni, caur akmeni,
Ūdentiņu laistīdama,
Akmentiņu mētādama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Caur ūdeni, caur akmeni
Māsai gāju panākstīs;
Ūdentiņu izslacīju,
Akmentiņu saskaldīju.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

13636.

Dubļi lēca pakausī
Straujas upes maliņā;
Gana grūši dzināmies
Pēc māsiņas, zeltenītes.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

13637.

Jāj, bāliņi, to tiltiņu
Briedspalvīti kumeliņu:
Ņiedru sijas, stiebru klūgas,
Auzu spilvu tilta koki.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13638.

Panāksniem šur braucot,
Iekrīt ķēve upītē:
Tautas viltu darījušas,
Zemu tiltu taisījušas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 362 -

13639.

Šķērsu stīgas pa ceļiem,
Šķērsu zvaigznes debesīs,
Es būš~ visas cauri jāt
Ar Dieviņa palīdziņu.
190 [Kuldīā].

13640.

Tautas taisa krāpšu tiltu
No apeņu sprodzītēm.
Nejājat, bāleliņi,
Dziļa upe apakšā.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Bij tas tautu pagalmiņš
Pāvu spalvu nokaisīts;
Virsū, brāļi, nejājiet,
Straujupīte apakšā.
1311 [Apē (Vlk)].

2. Sveši ļaudis tiltu grīda
No ozola lapiņām.
Nejājiet, bāleliņi,
Upe tek apakšā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13641.

Tautas veda mūs~ māsiņu
Par deviņi ezeriņi;
Kur bij man dēļus ņemt
Deviņām laiviņām?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

13642.

Visi meži guni dega,
Visi ceļi atslēgām.
Ja man Dievs palīdzēs,
Es visiem cauri tikšu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Visa zeme gunu dega,
Visi ceļi atslēgām;
Muna roka vis~ atslēdza,
Es vien varu cauri iet.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

d) Brāļu gājiens pēc zagšus vestās māsas, atstāstīts gaŗākā dziesmā

13643.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Cik zagļu ļaudis!
Nozaga māsiņu
Gaismiņai austot,
Gaismiņai austot,
Saulītei lecot.
Ņem, bāliņ, zirgu,
Jāj māsu meklēt!
- Atradu māsiņu
Tautieša klētī,
Sēž galda galā,
Alus kanna rokā,
Alus kanna rokā,
Balta aube galvā.
Es lūgšu lūdzu:
Nāc, māsiņ, līdzi!
- Neiešu līdzi,
Man tepat patīk,
Te laba dzīve,
Daiļš arājiņš,
Daiļš arājiņš,
Bērs kumeliņš.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

1. Vai mana māmiņa,
To zagļa ļaužu:
Izzaga meitiņu,
Dieniņa ausa;
Gar ciemu aizveda,
Saulīte lēca.
To es jau tītīju,
Kam lepni staigā:
Ik dienas balts kreklis,
Melns rinduciņš,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā,
Gludena galviņa,
Spožs vainadziņš.
226 [Kandavā (Tl)].

2. Gaismiņai austot,
Saulītei lecot,
Nozaga māmiņai
Daiļo meitiņu.
Ņem, bāliņ, sirmu zirgu,
Jāj māsu meklēt!
- Es jāju, jāju
Trīs simti jūdžu,
Ieraugu māsiņu
Tautieša klētī;
Stāv galda galā,
Balta aube galvā,
Balta aube galvā,
Alus kanna rokā.
Es lūdzu lūgšus:
Nāc, māsiņ, mājās,
Nāc, māsiņ, mājās,
Nav mātei meitas.
- Es lūdzu lūgšus:
Ņem, bāliņ, sievu,
Ņem, bāliņ, sievu,
Būs mātei meita.
Man pašai stallī
Bēri kumeliņi,
Man pašai laidars,
Pilns raibu govju.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 363 -

13644.

Vai māte māte,
Šei zagļa ļaudis,
Gaismiņai austot,
Nozaga māsu.
- Jem, brāli, kumeļu,
Dzeniesi māsu!
- Panācu māsiņu
Tautieša sētā(i),
Tautieša sētā(i),
Tautieša klētē(i).
Nāc, māsa laukā(i),
Sēdi kumeļā(i)!
- Neiešu, brālīti,
Nav villainītes.
- Nāc, māsa, laukā(i),
Še villainīte!
- Neiešu, brālīti,
Nav gredzentiņa.
- Nāc, māsa, laukā(i),
Še gredzentiņš!
- Neiešu, brālīti,
Nav vaiņadziņa.
- Nāc, māsa laukā(i),
Še vaiņadziņis!
- Neiešu, brālīti,
Nevaru vairs iet,
Jau nakti gulējse
Pie tautu dēla.
- Ķizu ķizu, māsiņa,
To tev(im) vajaga,
Kam grezni staigāji
Pie māmuļītes:
Ik dienas balts kreklis,
Mells lindruciņis,
Gludena gāliņa,
Spožs vaiņadziņis;
Pa sētu tekāji
Kā cielaviņa.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

1. Ai māte, ai māte,
Tev ļaudis zagļi,
Gailīti kaunota,
Nozaga nazi,
Gaismīni austota,
Nozaga māsu,
Saulīti lecota,
Caur ciemu veda.
Ai mīļu brālīti,
Sēd~ kumeļāi,
Sēdiesa kumeļā,
Dzeniesa māsu! -
Kur, brālīt, panāci
Māsīnu manu?
- Tautīnu klētī,
Tautīnu vidū.
Nāc, māsa, laukāi,
Sēd~ kumeļāi!
- Ai mīļu brālīti,
Nevaru sēdēt,
Nevaru sēdēta,
Nav villainītes.
- Še, māsa, villaine,
Sēd~ kumeļāi!
- Ai mīļu brālīti,
Nevaru sēdēt,
Nevaru sēdēta,
Nav gredzenīna.
- Še, māsa, gredzenīns,
Sēd~ kumeļāi!
Ai mīļu brālīti,
Nevaru sēdēt,
Nevaru sēdēta,
Nav vainadzīna.
- Še, māsa, vainadzīns,
Sēd~ kumeļāi!
- Ai mīļu brālīti,
Nevaru sēdēt,
Jau nakti gulēju
Pie tautu dēla.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

13645.

Es biju irbīte,
Es māku rotēt
No viena kalniņa
Uz otraju;
Uz trešu lēkdama,
Ieraugu tautas.
Teciņus tecēju
Uz māmuliņu.
Gaid~, gaidi, māmiņa,
Nu būsi vieši.
Tur jāje, tur brauce
Par viņu kalnu
Tukšajiem ratiem,
Liekajiem zirgiem.
Tukšaji ratiņi
Grib vezumiņu,
Liekaji zirgi
Grib jājējiņu. -
- Gaismiņai austoti
Zūd mūsu māsiņa.
Ņem, brāli, zirgu,
Trenc māsai pakaļ!
- Panāce, panāce
Sav~ māsiņu,
Taut~ istabāji
Aiz galda sēdēj~.
Slaveni ļautiņi,
Ko viņai dosiet?
- Doš~ viņai alus,
Doš~ viņai medus,
Doš~ savu bāliņu
Arējiņu.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

- 364 -

1. Iedēstu liepiņu
Klēts pakaļāi,
Es pate zīlīte
Lēkātāja.
No viena zariņa
Uz otru lēcu,
Trešā lēkdama,
Ieraugu tautas.
Tur jāja, tur brauca
Par viņu kalnu
Liekiem zirgiem,
Tuškiem ratiem.
Tie liekie zirgi
Grib braucējiņu,
Tie tuškie rati
Grib vezumiņu. -
Saulei rietoti
Zūd brāļu māsa.
- Jem, jemi, brāliņi,
Sirmu zirgu,
Dzeniesi pakaļi
Māsiņai!
Kur, brāli, panāci
Sav~ māsiņu?
- Panāču, panāču
Taut~ istabāi:
Ar tautām sāniem sēd,
Samijuši gredzeniņus,
Ni var kungi ko darīt,
Ni var savi brāleliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Iemērcu dui graudus
Dzeltenu miežu,
Padaru dui mucas
Sald~ alutiņa;
Izcepu dui raušus,
Dui kukulīšus;
Nokāvu dui zoses,
Dui suvēniņus. -
Māmiņa, māmiņa,
Mums būs viesi:
Tur jāja, tur brauca
Par viņu kalnu
Liekiem zirgiem,
Tukšiem ratiem.
Tukšiem ratiem
Grib vezumiņu,
Liekiem zirgiem
Grib jājējiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3. Māmiņa mīļā,
Klēts atslēdziņu!
Nu iešu klētī
Rotāties.
Uzvilku lielo
Ziedaino kreklu,
Apjozu lielo
Rakstaino jostu.
Izbira ziediņi
Caur klēts grīdu,
Izauga ieviņa
Caur klēts jumtu;
Es pate zīlīte
Lēkātāja.
No viena zariņa
Otrā lēču,
Trešā lēkdama,
Ieraugu tautas,
Deviņu kamanu,
Simts kumeliņu,
Tušiem vāģiem,
Liekiem zirgiem.
Tukšie vāģi
Grib vezumiņu,
Liekie zirgi
Grib braucējiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 365 -

4. Saulīte vaicāja
Uz mēnestiņu:
Ko dara meitiņas
Vedekliņas?
Vai ada, vai šūn,
Vai viesu gaida?
Viesīši brauca
Par viņu kalniņu
Liekiem zirgem,
Tukšiem vāģiem.
Liekie zirgi
Grib jājējiņu,
Tukšie vāģīši
Grib vezumiņu. -
Pušausu gaisum~
Zūd mūsu māsiņa.
Celies, bāliņi,
Dzenies pakaļ!
Aiz viņa kalniņa
Tur viens namiņš,
Tur mūsu māsiņa
Tautu istabā;
Balts autiņš galvā,
Medskanna rokā.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5. Tur brauca, tur rūca
Par viņu kalnu
Tukšiem vāģiem,
Liekiem zirgiem.
Tukšiem vāģiem
Grib vezumiņu,
Liekiem zirgiem
Jājējiņu. -
Aizveda māsiņu
Akmiņu zemē.
Ko ēda, ko dzēra
Akmiņu zemē?
Sīko akmiņu
Putriņu vira,
Smalko žagaru
Gultiņu taisa.
Edz nu, māsiņa,
Es tev sacīju:
Kam augi vēlīna
Bāliņos?
Ik dienas batls kreklis,
Pelēki lindraki,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

6. Tur jāja, tur brauca
Pār viņu kalnu
Liekiem zirgiem,
Tukšiem vāģiem.
Liekie zirdziņi
Grib jājējiņu,
Tukšie vāģīši
Grib vezumiņu.
Māmiņa mīļā,
Dod atslēdziņu,
Lai teku klētē
Rotāties!
- Pus ause gaismiņa
Zūd mūsu māsiņa.
Ņem, brāli, zirgu,
Dzenies pakaļ!
- Sadzinu, panāču
Taut~ ustubā.
Bagātas tautiņas,
Ko dosat mātei,
Ko dosat mātei
Par šūpojumu?
Cik gadu šūpoja,
Tik simtu mārku:
Trīs gadi šūpoja,
Trīs simti mārku.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13646.

Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pate mums māsiņa.
Ik rītiņa malti gāja,
Pūru mala rītiņā.
Ej, māmiņa, aplūkot
Savas jaunas malējiņas
(Ko dar~ mūsu malējiņa:)
Nerūc vaira dzirnaviņas,
Nedzied pate malējiņa.
Nāk māmiņa atpakaļ,
Asariņas slaucīdama.
Vaļā durvis, vaļā logi,
Tautas māsu aizveduši.
Ceļaties, bāleliņi,
Aunaties zābakos,
Velciet lūša kažociņus,
Joziet zaļus zobeniņus,
Lieciet cauņu cepurītes,
Seglojat kumeliņus,
Seglojat kumeliņus,
Dzenatiesi pēc māsiņas,
Dzenaties pēc māsiņas,
Pēc māsiņas vainadziņa.
Jājat, brāļi, simtu jūdzu,
Nesaudziet kumeliņus,
Nesaudziet kumeliņus,
Panāksiet celiņā. -
Nojājam pirmu simtu,
Dajājam augstu kalnu.
Augsta kalna galiņā
Trejdeviņi bundzenieki.
Ai mīļie bundzenieki,
Kam jūs še bungojat?
- Tai māsai bungojam,
Ko šodien gaŗām veda.
- Ai mīļie bundzenieki,
Vai jau sen gaŗām veda?
- Nava ilgi, steidzaties,
Vēl ceļā panāksat.
Nojājam otru simtu,
Uzjājam augstu kalnu.
Augsta kalna galiņā
Trejdeviņi koklētāji.
Ai mīļie koklētāji,
Kam jūs še koklējat?
- Tai māsai koklējam,
Ko šodien gaŗām veda.
- Ai mīļie koklētāji,
Vai to sen gaŗām veda?
- Nava ilgi, steidzaties,
Vēl ceļā panāksat.
Nojājam trešu simtu,
Uzjājam augstu kalnu.
Augsta kalna galiņā
Trejdeviņi spēlmanīši.
Ai mīļie spēlmanīši,
Kam jūs še spēlējat?
- Tai māsai spēlējam,
Ko šodien gaŗām veda.
- Ai mīļie spēlmanīši,
Vai to sen gaŗām veda?
- Nava ilgi, steidzaties,
Vēl ceļā panāksat.
Jājam vēl simtu jūdzu,
Jau vizuļi pabiruši.
Uzjājam augstu kalnu
Ieraugām lielu ciemu;
Visapkārt kuplas liepas,
Atslēgām vārti slēgti.
Laužam, brāļi, šautru klēpjus,
Metam ciema sētmalā.
Satrūkās ciema suņi,
Sāk tie sīvi lādināt.
Iznāk divi jauni puiši,
Kā ozoli uzauguši,
Saņem mūsu kumeliņus,
Ieved staļļa dibenā,
Met ābolu redelēs,
Beŗ auziņas silītē,
Beŗ auziņas silītē,
Ielej skaidru ūdentiņu.
Iznāk divas jaunas meitas,
Kā rozītes ziedēdamas,
Kā rozītes ziedēdamas,
Dzelteniem matiņiem,
Ieved pašus istabā,
Paceļ mums meldu krēslus,
Paceļ mums meldu krēslus
Pie lielā liepu galda,
Uzklāj baltu galdautiņu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Uzliek miežu alutiņu,
Uzliek vīna biķerīti.
Liek mums ēst, liek mums dzert,
Liek Dieviņu pieminēt.
Ne ēdam, ne dzeŗam,
Pēc māsiņas raugāmies.
Ieraugām sav~ māsiņu
Liepu galda galiņā,
Liepu galda galiņā;
Jau micīte galviņā,
Jau micīte galviņā,
Sēd asaras slaucīdama.
Ai mīļā mūs~ māsiņa,
Kā tu tiki šai vidū?
- Ai mīļie bāleliņi,
Tas notika netīšām:
Dzirnas rūca, milnis klaudza,
Tautas nāca klusiņām,
Tautas nāca klusiņām,
Ne dzirdēti nedzirdēju,
Kā lapiņa notrīcēju,
Kamanās iemetama.
- Ai mīļā mūs~ māsiņa,
Vai tu mums līdzi nāksi?
- Ai mīļie bāleliņi,
Man patīk še dzīvot,
Patīk man šī zemīte,
Šīs zemītes arājiņš.
Vainadziņu pārnesiet
Zobeniņa galiņā,
Uzlieciet galviņā
Jaunajai māsiņai.
Māmiņai aiznesiet
Simtu labu vakariņu,
Simtu labu vakariņu
Par šūpuļa kārumiņu,
Par šūpuļa kārumiņu,
Manis mazas auklējumu,
Manis mazas auklējumu,
Manis lielas audzējumu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 366 -

- 367 -

1. Aust gaismiņa, lec saulīte,
Ceļa vīri māju prasa.
Nedod māju, māmuļīte,
Ceļa vīri viltinieki,
Ceļa vīri viltinieki,
Izkrāps tavas malējiņas. -
Pačīkstēja vaŗa dores,
Paklabēja maltuvīši.
Ej, brālīti, kambarī,
Vai ir visas malējiņas!
Bij māršiņas, ietaliņas,
Mūs~ māsiņas vien nevaid.
Jāsim, brāļi, simtu jūdzu,
Ras~ māsiņu panāksim.
Pašā simta galiņāi
Spēlē daiļi spēlmanīši.
Ai godīgi spēlmanīši,
Ko tik daiļi spēlējat?
- Spēlējam to māsiņu,
Ko vakar gaŗām veda.
- Jāsim, brāļi, otru simtu,
Ras~ māsiņu panāksim.
Otra simta galiņāi
Spēlē daiļi spēlmanīši.
Ai godīgi spēlmanīši,
Ko tik daiļi spēlējat?
- Spēlējam to māsiņu,
Ko šo rītu gaŗām veda.
- Jāsim, brāļi, trešo simtu,
Ras~ māsiņu panāksim.
Trešā simta galiņāi
Sāk sunīši sīvi riet.
Iznāk veca māmulīte
Sīvu suņu dzīdināt.
Iznāk manis jaunais svainis,
Saņem manu kumeliņu.
Iznāk mana jauna māsa,
Ielūdz mani istabāi.
Paceļ manim zīļu krēslu
Liepu galda galiņāi.
Ienes manim koka sviestu [=medu],
Stērķelētu [=bīdelētu]
pūŗu maizi;
Ienes mana salda alu
Baltā liepas kanniņāi.
Liek man sēst, nesēdēšu,
Liek man ēst, neēdīšu.
Ne es ēšu, ne es dzeršu,
Pēc māsiņas zvērējos.
Nāc, māsiņa, sētiņāi,
Māte tevi mīļi lūdza.
- Jāj, brālīti, tu ar Dievu,
Es nevaru līdza iet,
Es nevaru līdza iet,
Nelaiž mani tautu dēlis,
Nelaiž mani tautu dēlis,
Nedod mana vaiņaciņa,
Nedod mana vaiņaciņa,
Nedod manas villainītes.
Pārnes manai māmulītei
Simtu labu vakariņu,
Simtu labu vakariņu,
Div~ simtiņu mīļu vārdu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2. Ej, māmiņa, apraudzīt,
Ko dar~ mūsu malējiņa.
Iznāk māte raudādama,
Sav~ galviņu saķēruse.
- Ceļaties, mani dēli,
Aunaties zābakos!
Še, dēliņ, balti cimdi,
Še asaru nēzdodziņis.
Jājiet, dēli, simtu jūdzu,
Līdz jūs māsu panākiet.
Pirma simta galiņāi
Stāv deviņi spēlmanīši.
Labdien, labdien, spēlmanīši,
Ko jūs laba spēlējat?
- Tai māsai spēlējam,
Ko vakar gaŗām veda,
Ko vakar gaŗām veda
No deviņiem bāliņiem.
- Ai, lūdzami, spēlmanīši,
Kur mēs viņu panāksim?
Otra simta galiņāi,
Tur jūs viņu panāksiet.
Otra simta galiņāi
Stāv deviņi bundzenieki.
Ai, lūdzami, bundzenieki,
Ko jūs šeitan spēlējat?
- Spēlējam tai māsiņai,
Ko vakar gaŗām veda.
- Ai, lūdzami, bundzenieki,
Kur mēs viņu panāksim?
- Treša simta galiņāi,
Tur jūs viņu panāksiet.
- Treša simta galiņāi
Nozviedzās kumeliņis.
Līdz piejāju pie vārtiem,
Jau pazinu māsas pēdas.
Iznāk divi tautas dēli,
Atveŗ man vaŗa vārtus;
Ieved manu kumeliņu
Ruda vaŗa stallītēi,
Beŗ auzītes silītāi,
Met ābolu redelēi.
Iznāk veca māmuliņa,
Ieved mani klētītāi.
Līdz iegāju klētītāi,
Ieraug~ māsas vaiņadziņu,
Ieraug~ māsas vaiņadziņu,
Zobentiņa galiņāi.
Iznāk jauna zeltainīte,
Ieved mani istabā.
Līdz iegāju istabā,
Līdz ieraugu sav~ māsiņu
Tautu galda galiņāi
Blakām tautu dēliņam.
Paceļ man smilgu krēslu,
Apklāj baltu liepu galdu.
Uzliek man koku sviestu,
Stērķelētu pūŗu maizi,
Kupodamu alus kannu,
Ne es eidu, ne es dzēru,
Uz māsiņu skatījos.
Uz māsiņu raugoties,
Birst man gaužas asariņas.
Nāk māsiņa, dod rociņu:
"Piedodiet, bāleliņi!
Labas dienas māmiņai
Par kājiņu avumiņu,
Par kājiņu avumiņu,
Par galviņas sukāšanu.
Es atradu labu zemi,
Labu maizes arājiņu."
- Nu, vesela, man~ māsiņa,
Mūžam acis neredzēs.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

- 368 -

3. Es mām~eņai vīna m~eita,
Ik reit~eņa moltu guoju,
Ik reit~eņa moltu guoju
Pa pyuram t~eiru rudzu.
Īt mām~eņa apsavārtu,
Kū dareja malējeņa.
Vaļā lūgi, vaļā dur~s,
Nava munas malējeņas.
Kū dorot, buol~el~eņi,
Nava muosas moltiv~ē.
Aunit~ēs zuobokūs,
Velcit~ēs kažukūs,
Jūzit zaļus zūbin~eņus,
Sagluojit kum~el~eņus,
Sagluojit kum~el~eņus,
Laidit~ēs garu c~eļu.
- Juoju, juoju garu c~eļu,
Dasajuoju kolnu vydu.
Tymā kolnu vid~eņā
Sp~ēlej skaiški sp~ēlnīc~eņi.
Dīvs paleidz~, sp~ēlnīc~eņi,
Kū tik skaiški sp~ēlējat?
- Sp~ēlējam tū muos~eņu,
Kur~ šūnakt atv~ed~em.
- Juoju, juoju garu c~eļu,
Dasajuoju lelu cīmu.
Nadajuoju da cīm~eņa,
Sasatryuka cīma suņi,
Sasatryuka cīma suņi,
Iztak treis jaunas m~eitys.
Divi mani pošu v~ed~e,
Trešā munu kum~el~eņu.
Man~ īv~ed~e ustubā,
Kum~el~eņu stalleitī.
Man~ pastota malnu krāslu,
Kum~eļam auzu sili.
Man~ aizvylka līpa goldu,
Pīlej treis bičareit~es,
Vīn~ ar olu, ūtr~ ar madu,
Treš~ ar gaudas asareņas.
Tī āzdams, tī dzardams,
Dasazynu sov~ muos~eņu.
Ai tu munu mīlu muosu,
Kai sauc tevi sv~eša muot~e?
- Ai tu munu mīlu bruol,
Tai sauc mani sv~eša muot~e:
Ai tu būz~e, ai tu laiva,
Ai vacuos siles gols!
- Ai tu munu mīlu muosu,
Jai pošai treis m~eit~eņas,
Vīna būz~e, ūtra laiva,
Treša vacuos siles gols.
Ai tu munu mīlu muosu,
Braucam obi uz mām~eņu.
- Ai tu munu mīlu bruol,
Man palikt šai vītāi.
431 [Pildas pag. Ldz], 434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 369 -

4. Māmiņai viena meita,
Tai deviņi bāleliņi.
Ik rītiņus tīrus rudzus
Pa pūram ritināja.
Ej, māmiņa, aplūkot,
Ko dar~ mūsu malējiņa!
Nerūc vairs dzirnaviņas,
Nedzied vairs malējiņa.
Ienāk māte istabā,
Raud galviņu saņēmusi.
Bāleliņi, ko darāt,
Seglojat kumeliņus,
Velciet lūšu kažociņus,
Lieciet caunu cepurītes, -
Jau māsiņa simtu jūdžu,
Jājiet viņai pakaļā!
Nojājam simtu jūdžu,
Spēlē simtu spēlmanīšu.
Labrītiņi, spēlmanīši,
Ko jūs laba spēlējiet?
- Spēlējam tai māsiņai,
Ko šodien gaŗām veda,
Kam deviņi bāleliņi
Pakaļā palikuši.
- Ai jūs mīļi spēlmanīši,
Vai mēs viņus panāksim?
- Ai jūs mīļi jātnieciņi,
Būt~ žiglāki steigušies!
- Ai jūs mīļi spēlmanīši,
Vēl žiglāki nevarēja,
Jau tie mūsu kumeliņi
Miglu meta pakaļā,
Miglu meta pakaļā,
Kājām šķīla uguntiņu.
Nojājam otru simtu,
Spēlē simtu spēlmanīšu.
Ai jūs mīļi spēlmanīši,
Parādāt mums celiņu!
- Jājat līdz tiem ozoliem,
Atrasiet platus vārtus.
Iznāk divi bāleliņi,
Kā ozoli lapodami,
Saņem mūsu kumeliņus,
Ieved niedru stallītī.
Iztek divi zeltenītes,
Ieved mūsus istabā,
Paceļ mums meldu krēslus.
Sēdēt mēs nesēdēsim,
Mūs~ māsiņu skatīsim.
Redz kur sēd mūs~ māsiņa
Baltu mici galviņā.
- Kas tie tādi sveši ļaudis
Varēj~ mani māsu saukt?
- Māsiņ, zelta drošalīte,
Mēs par tevi zvērēsim.
- Bāliņ, putu gabaliņ,
Jūs par mani nezvērat;
Zvērējat tiem ļaudīm,
Kam nav mīļa dzīvošana.
Ko es laba aizstellēšu
Savai mīļai māmiņai?
Aizstellēšu mīļus vārdus,
Simtu labu vakariņu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

5. Mēs deviņi bāleniņi,
Viena māsa malējiņa.
Tā māsiņa katru dienu
Tīrus rudzus ritināja.
Devītāi rītiņāi
Nerūc vairs dzirnaviņas.
Ej, māmiņa, kambarī,
Lūko savas malējiņas!
Iznāk māte no kambaŗa,
Asariņas slaucīdama,
Asariņas slaucīdama,
Zīdautiņu locīdama.
- Negulieti, bāleliņi,
Seglojieti kumeliņus;
Apseglojši kumeliņus,
Nāciet paši istabā, -
Es jums došu raibus cimdus,
Asariņu nēzdaudziņus.
Jājiet, brāļi, simtu jūdzu,
Kamēr māsu panāciet!
Viena simta galiņā
Koklē divi koklētāji.
Dievs palīdzi, koklētāji,
Kam jūs šeitan koklējiet?
- Tai māsiņai koklējami,
Ko vakari gaŗām veda,
Ko vakari gaŗām veda,
Tā deviņu brāļu māsa.
Jājam, brāļi, otru simtu,
Kamēr māsu panāksim.
Otra simta galiņāi
Spēlē divi spēlmanīši.
Dievs palīdzi, spēlmanīši,
Kam jūs šeitan spēlējiet?
- Tai māsai spēlējam,
Ko šodieni gaŗām veda,
Ko šodieni gaŗām veda,
Tā deviņu brāļu māsa.
Jājam, brāļi, trešu simtu,
Kamēr māsu panākam.
Trešā simta galiņā
Iznāk viena māmuliņa,
Iznāk viena māmuliņa,
Alus kanna rociņā,
Alus kanna rociņāi,
Trīs plāceņi padusē.
Liek mums drusku nodzerties
Šā saldaja alutiņa.
Ni ēdām, ni dzērām
Šā saldaja alutiņa.
Iesim, brāļi istabāi,
Caur istabu kambarī!
Tur māsiņu atradāmi
Pie lielāmi dzirnavām,
Pie lielāmi dzirnavāmi,
Tīrus rudzus ritinot.
Jūdzam, brāļi, sirmus zirgus,
Vedam viņu atpakaļ,
Vedam viņu atpakaļi
Savā tēva zemītē.
Tēvam auga rudzi mieži,
Tēvam sirmi kumeliņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 370 -

6. Mūs~ māsiņa viena pati,
Mēs deviņi bāleliņi.
Ik rītiņu maltu gāja,
Pūru mala rītiņā.
Ej, māmiņa, lūkoties,
Ko dar~ mūsu malējiņa!
Nerūc vairs dzirnaviņas,
Nedzied pati malējiņa.
Nāk māmiņa raudādama,
Asariņas slaucīdama:
Vaļā duris, vaļā logi,
Nav vairs pašas malējiņas.
Ko gaidāt, bāleliņi,
Aunat kājas zābakos,
Velkat lūša kažociņus,
Sedlojat kumeliņus,
Dzenaties pēc māsiņas,
Rīt māsiņu panāksat.
- Nojājam simtu jūdzu,
Spēlē pieci spēlmanīši,
Spēlē pieci spēlmanīši
Tā simtiņa galiņā.
- Ai mīļie spēlmanīši,
Ko jūs laba spēlējat?
- Spēlējam tai māsai,
Kam deviņi bāleliņi.
- Ai mīļie spēlmanīši,
Mēs deviņi bāleliņi,
Kur palika mūs~ māsiņa,
Ko vakar gaŗām veda?
- Jājat vēl otru simtu,
Tur būs pieci spēlmanīši,
Piejājuši, vaicājat,
Kur palika jūs~ māsiņa.
- Nojājam otru simtu,
Spēlē pieci spēlmanīši.
- Ai mīļie spēlmanīši,
Kur palika mūs~ māsiņa?
- Jājat kalna galiņā,
Redzēsat lielu ciemu,
Visapkārt liepas aug,
Vārti slēgti atslēgām.
- Uzjājuši augstu kalnu,
Atrodam lielu ciemu.
Satrūkās ciema suņi,
Taisa troksni sētiņā.
Iztek divas dzeltainītes,
Tās mums vārtus neatslēdza;
Saņēmušas labu dienu,
Ietek abas istabā.
Iznāk divi jauni puiši,
Atslēdz mums vaŗa vārtus,
Ielaiž mūsus sētiņā,
Piesien mūsu kumeliņus,
Ieved mūsus istabā,
Paceļ mums meldru krēslus,
Pieceļ baltu liepas galdu,
Uzliek labu ēdieniņu.
Neēdam, nedzeŗam,
Pēc māsiņas lūkojam.
Pasakāt, sveši ļaudis,
Kur likāt mūs~ māsiņu?
Vai klētī ieslēdzāt,
Vai druvā raidījāt?
Ja klētīje ieslēguši,
Dodat klēts atslēdziņu;
Ja druvā raidījuši,
Rādāt ceļu druviņā! -
Sitam piešus zābakos,
Lecam zirgiem mugurā.
Ne pie vārtu nepiejājam,
Tek māsiņa raudādama.
Kur tu biji, mūs~ māsiņa,
Kad mēs tevi meklējām?
- Tautas mani ieslēgušas
Klētī, rudzu apcirknī,
Dzirdēj~ brāļus runājot,
Kājām durvis izspārdīju.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

- 371 -

13647.

Nošķindēja vaŗa vārpsta,
Sudrabīna dziernavīnas.
Iet māmīna kamburēi
Raudzīt savas malējīnas.
Bij jauņuve, bij kalpone,
Brāļu māsa vien nebij.
Iet māmiņa istabāi
Pie brāļiem raudādama:
Ko, brālīši, darīsit?
Tautas māsu nozaguši.
Jožam, brāļi, zobentīnus,
Seglojam kumelīnus,
Jājam, brāļi, pasteidzīgi,
Ras~ mēs viņus panāksim.
Izjājam zaļu bierzi,
Ieraugām tautu pulku.
Labvakar, sveši ļaudis,
Kur jēmāt to meitīnu?
- Kas kaitēja jums, ļautiņi,
Par to skaistu meitenīti? -
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Nošķindēja vaŗa vārti,
Noklabēja dzirnutiņas.
Raugām dzirnu kambarī,
Vai maļ visas malējiņas.
Maļ māršiņas, kalponītes,
Mūs~ māsiņa vien nebij.
Ko gaidāt, bāleniņi,
Seglojat kumeliņus!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

13648.

Slēdz, māmiņa, mūs~ māsiņas
Sudrabiņa atslēdziņu:
Sveši ļaudis sabraukuši
Darvotiem kažokiem.
Ej, bāliņ, skatīties,
Vai ir visas malējiņas!
Vaļā durvis, vaļā logi,
Nava vairi malējiņas,
Nava vairi malējiņas,
Nerūc vairi dzirnaviņas.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

13649.

Tālu tālu, gaŗus ceļus
Tautas veda mūs~ māsiņu;
Dzenaties, bāleliņi,
Vai ceļā nepanāks.
Ja ceļā nepanāks,
Panāks tautu klētiņā,
Panāks tautu klētiņā
Aiz deviņu atslēdziņu. -
Vaicājiet, bāleliņi,
Vai māsiņa še paliks.
- Še palikšu, bāleliņi,
Dzeriet tautu alutiņu,
Dzeriet tautu alutiņu,
Ņemiet manu vainadziņu,
Ņemiet manu vainadziņu,
Aiznesiet māmiņai!
Māmulīte, paņēmuse,
Ieliek rožu dārziņā.
Trīs gadi rozītes
Neziedēja,
Pēc manis gauži
Raudādamas:
Kur mūsu saknīšu
Potētāja?
Kur mūsu vainagu
Vijējiņa?
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

- 372 -

13650.

Vakar māte krogā dzēra,
Padzeŗ mani zvejniekam.
Šodien jāja div~ bāliņi
Upes malu raudādami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Vakar muote krūgā dzēra,
Man~ puordzēra zvejnīkam.
Šūdin tak buol~el~eņi
Jiuru molu rauduodami.
- Ak jius jiuru zvejnīceņi,
Redzejat myus~ muoseņu?
- Pīci bolti buol~el~eņi,
Kuoda beja jius~ muoseņa?
- Skaista, bolta myus~ muoseņa,
Sorkons rūžu vainuceņš.
- Jam, bruol~eit, ūša laivu,
Dzenīs muosai pakaļē!
Ūša laiva smoga laiva,
Tei nūgrima dybynā.
- Jam, bruol~eit, līpa laivu,
Dzenīs muosai pakaļē!
- Pīcu l~eiču l~eikumā
Sēd muoseņa rauduodama.
Sēst~, muoseņ, laiveņā,
Brauksim obi atpakaļ.
Aiz žāluma navarēju,
Tī ruceņu vīn padevu.
- Es nūīšu pavasar,
Ka iudiņ~s nūsaskrīs,
Ka kūceņi salapuos,
Ka kiukuos dzaguzeite,
Ka kiukuos dzaguzeite,
Ka trauks uoru laksteigola.
Niu ar Dīvu, smolki kuorkli,
Vaira jiusu nalūcēšu;
Niu ar Dīvu, skaistas pučes,
Vaira jiusu naplyukuošu;
Niu ar Dīvu, bruoļi, muosas,
Vaira jiusu naaudzēšu;
Niu ar Dīvu, tāvs ar muoti,
Vaira jiusu naklausēšu.
Dīveņ, tovu lykumeņu,
Laimeņ, tovu laidumeņu:
Atstuoj sovu tāv~ ar muoti,
Īt ar svešu cilvēceņu;
Tai nameil tāvs ar muoti,
Kai meil svešs cilvēceņš.
435 [Latgalē].

5. Sievu pērk

13651.

Ai vecie bāleliņi,
Man naudiņas aizdodiet:
Rīgā mana līgaviņa
Dārgu naudu saderēta.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai vecie bāleliņi,
Man naudiņu aizdodat:
Man meitiņa saderēta
Tāļajā zemītē.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Ciema puiši bāleliņi,
Man naudiņu aizdodat:
Tāļu mana līgaviņa
Dārgu naudu saderēta.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

13652.

Ar Dieviņ~, bāleliņi,
Nu bijāt vīlušies:
Saņēmuši vaŗa naudu
Pretī rudzu malējiņu.
(Dien. Lapa 1887).

- 373 -

13653.

Atdar~ maku, tautu dēls,
Aizmaksā šūpotājas:
Trīs gadiņus sašūpoja,
Trīs simts baltus dālderīšus.
216 [Ventspilī].

13654.

Brāļi sauca līkaupiņus,
Ko tie pirka, ko izdeva?
Izdevuši sav~ māsiņu,
Nopirkuši tautu meitu.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13655.

Bāliņš savu skaistu māsu
Liepājā audzināja;
Tautiets sola simtu mārku
Vienas reizes redzējumu.
Dod, tautieti, otru simtu,
Tad vedīšu saulītē;
Dod trešo, cetorto,
Tad būs tava līgaviņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Bāliņam skaista māsa,
Lievenē audzināta.
Tautas sola simtu mārku
Par vaiņaga redzējumu.
Dod, tautieti, otru simtu,
Rādīš~ pašu valkātāju.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

2. Brālīts savu īstu māsu
Vientulībā audzināja.
Tautiets sola simts dāldeŗu
Tam par reizes redzējumu.
Sol~, tautieti, otru simtu,
Tad rādīšu sav~ māsiņu;
Tad rādīšu sav~ māsiņu,
Tad būs tava līgaviņa;
Tad būs tava līgaviņa,
Tavas mājas kopējiņa;
Tavas mājas kopējiņa,
Cimdu, zeķu adītāja;
Cimdu, zeķu adītāja,
Raibu deķu audējiņa;
Raibu deķu audējiņa,
Tev gultiņas taisītāja;
Tev gultiņas taisītāja,
Mīļu vārdu runātāja.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

3. Bāliņš savu skaistu māsu
Lievenē audzināja.
Tūlīn tautas simtu deva
Vienas reizes redzējam~.
Dodiet, tautas, otru simtu,
Tad vedīšu saulītē;
Trešu simtu māmiņai,
Būs tavā rociņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4. Es meitiņa tieva gaŗa,
Muldiņā(?) audzējama.
Tautiets deva simtu mārku
Par reizītes redzējumu.
Dod, tautieti, otru simtu,
Tad es iešu saulītē;
Dod, tautieti, trešu simtu,
Ja vajaga malējiņas!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

13656.

Devu naudu, nežēloju
I par mazu malējiņu:
Ne naudiņa dzirnus velk,
Velk mazā malējiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Devu naudu, devu naudu,
Ne par maģu malējiņu;
Ne naudiņa malti gāja,
Ne ar maģa malējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Pilnu sauju naudas devu
Par mazo arājiņu.
Vai naudiņa artu gāja
Kā mazais arājiņš?
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

13657.

Kā, māsiņa, tevi pirka
Šķiliņiem, vērdiņiem!
Mani pirka pēr(n)ruden
Veseliem dāldeŗiem.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

13658.

Ko tie tēva suņi rēja,
Uz kupaču tupēdami?
Nāk no Rīgas precinieki,
Siekiem naudu mērīdami.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

13659.

Kur bij man lūku plēst,
Maza liepu atvasīte;
Kur bij man naudu dot,
Maza tautu dzeltenīte.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 374 -

13660.

Luste, prieki tautiešam,
Kad es augu sīka maza:
Lēti pirka no māmiņas,
Viegli cēla kumeļā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13661.

Mārku dota līgaviņa
Ne uguni neiepūte.
Kam, brāliņ, mārku devi,
Kam svīdēji kumeliņu?
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

13662.

Maksāji, tautieti,
Par manu māsu:
Dālderu mātei
Šūpoļa naudu;
Tēvami nodali
Pustīrumiņu;
Jaunami brāļami
Bēr~ kumeliņu;
Jaunajai māsiņai
Gov~ raibuliņu.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

13663.

Mazs bērziņis, sīki zari,
Būs man kuplu slotu griezt?
Maza tautu zeltainīte,
Būs man lielu naudu dot?
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Mazs bērziņis, kuplas lapas,
Tur būs kuplu slotu griezt;
Maza tautu dzeltenīte,
Tā manam bālītim.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Mazs bērziņš, kupli zari,
Te var labu slotu griezt;
Maza tautu zeltainīte,
Te var labu naudu ņemt.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

13664.

Met, tautieti, pagalmā
Divi zelta gabaliņi,
Lai netrūka māmiņai
Mūžam jaunas malējiņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

13665.

Nāca, nāca tautu meita,
Bet nenāca nevedama;
Lika nesta rupju naudu,
Sviedrēt savu kumeliņu.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

13666.

Na daudz~ turu s~eikas naudas,
Ob~i pil~n~i zuobac~eņi,
Ar kū p~ērku lobu z~ergu,
Ar kū jaunu ļaudaveņ~.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

13667.

Nenākat, sveši ļaudis,
Tukšajām kabatām;
Ja būs tukšas kabatiņas,
Mēs māsiņas nedosim.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

13668.

Pate nāca gaisumiņa,
Ne pirkama, ne vedama;
Bāliņam līgaviņa,
Tā pirkama, tā vedama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Pircen pirku, veden vežu
Bāliņam līgaviņu;
Gaisma ausa, saule lēca,
Nepirkama, nevedama.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

13669.

Sakarmenč divi reizes,
Man bāliņi vīlušies:
Alva naudu saņēmuši,
Par sudraba dēvēdami.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

13670.

Šļāc, brāliņ, tautu naudu
Par galdiņa galiņu,
Lai iet māsa druviņēi
Jale šādu vasariņu.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

13671.

Šovakaru meitu māte
Šņukstēdama vien staigāja.
Vai tu šņuksti, vai nešņuksti,
Tu meitiņu pārdevuse.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

13672.

Spēlē gudri, še būs nauda,
Pirksam vienu dzeltainīti:
Nopirkuši, vedīsam
Bāliņam līgaviņu.
Ja tā viena laba būs,
Vedīs citas pakaļā.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

- 375 -

1. Nāc, bāliņ, ir ar naudu,
Pirksam vienu dzeltānīti;
Nopirkuši, vedīsam
Jaunajam bāliņam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13673.

Spēlē gudri, še būs nauda,
Pierksim vienu dzeltenīti,
Pierksim vienu dzeltenīti,
No tautām lasīdami.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

13674.

Spēlē gudri, še būs nauda,
Pierksim vienu dzeltenīti;
Tā mums koši padziedās
Spēles galda galiņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Spēlē gudri, te būs nauda,
Nopierksima lakstīgalu;
Tā mums koši padziedās
Spēļu galda galīnā.
Ja tā koši nedziedās,
Uzlaidīsim vanadzīnu,
Uzlaidīsim vanadzīnu
Dzeltenāmi kājīnām.
158 (Tosmarē).

2. Spēlē, nelga, še būs nauda,
Pirksim vienu zeltenīti,
Kas mums koši padziedās
Uz novada robežām.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

13675.

Spēlē, puika, ja ir nauda,
Pirksam vienu dzeltainīti;
Ja tā viena laba būs,
Pirksam citas pakaļā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

13676.

Steidzies, mana māmuliņa,
Ar valodu istabā:
Jau tautiņas naudu skaita
Pāri manu augumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 316 [Jēkabpilī], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13677.

Tautas šķelmis naudu skaita
Par māsiņas augumiņu;
Ka tas šķelmis neieskaita
Kādu alvas gabaliņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

13678.

Tautiets deva simtu mārku
Par vaiņaga redzēšanu.
Dod, tautieti, otru simtu,
Rādīš~ pašu valkātāju!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

13679.

Tautiets lūdza raudādams,
Viltus nauda saujiņā.
Dod par vellu savu naudu,
Ne par manu augumiņu!
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

13680.

Tautiets, mani precēdams,
Liepu laipu ceļu klāja;
Klāj, tautieti, mātei galdu
Ar baltiem dāldeŗiem!
256 [Apguldē (Auru pag. Jg)].

13681.

Tautu dēls lielījās
Par manim naudu dot.
Dod par vellu savu naudu,
Ne par manu augumiņu!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

13682.

Tautu dēls māmiņai
Trīs grašiņus vien iedeva.
Tas nebija aizmaksāts
Vienas naktes šūpojums.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

13683.

Trīs gadiņi kalpu gāju,
Trīs vērdiņi nopelnīju.
Par diviem zirgu pirku,
Par trešo līgaviņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Trīs grasīši maciņā
Kā gailīši kladzināja.
Par diviem zirgu pirku,
Par trešo līgaviņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Trīs gadiņi kalpiem gāju,
Trīs petaki nopelnīju.
Par to vienu zirgu pirku,
Par to otru līgaviņu,
Par to trešu petaciņu
Oša laivu kaldināju.
412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

- 376 -

13684.

Turies cieti, māmuliņa,
Zinies grūti auklējusi,
Nedod sava auklējuma
Par kapara gabaliņu!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

13685.

Vakar māte krogā dzēra,
Izdzeŗ mani krodzniekam.
Šodien gāja div~ bāliņi
Par manim naudu ņemt.
Lūdzam~, brāļi, neņemiet
Par manim dārgu naudu!
Pārmetīs dzīvojot:
Dārgas naudas līgaviņa.
216 [Ventspilī].

13686.

Visapkārt tautas jāja,
Vidū mani bāleniņi,
Vidū mani bāleniņi
Māsiņ~ dārgi dārdzināja.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

13687.

C~ep~, māmeņ, kvīšu maizi,
Izc~ep~ man kukul~eiti!
Brauksim obi uz Vuoczemi,
Vuoczemē lātas maitas,
Vuoczemē lātas maitas,
Pa grošam ļaudaveņa.
426 [Sakstagala pag. Rz].

★

42901.

Ai manu brālīti,
Tērēsi naudu,
Līdz tautu meitiņa
Godē taps.
141 [Ivandes Kld].

42902.

Met, tautīt, savu naudu
Vai gunī, yudinī;
Nadūs tev muomuleņa
Puori kuopt augumeņu.
236 [Līvānu D].

42903.

Muoseņ, munu žēleigū,
Kur tik skaista (tu) uzaugi?
Sūļ tauteņ(s) symts dalderu
Par vīnreizes redzējumu.
466 [Vārkavas D].

42904.

Rej, sunīti, neladini
Tukšu mežu vakarā!
Ej, bāliņi, nebildini,
Tukšu roku līgaviņu!
241 [Lubānas Md].

42905.

Taisni saku, nemeloju,
Šogad dārgas meitas (bija).
Pati švaka mātes meita,
Pieci simti tīra zelta.
373 [Sarkaņu Md].

42906.

Tautiets lūdza raudādams,
Saujā naudu turēdams.
Pirc par naudu dzīvu kaķi,
Nepirc manu vainadziņu.
223 [Lielstraupes C].

42907.

Tautiets lūdza manu roku
Zelta naudu solīdams;
Sol, tautieti, tu par kazu,
Ne par manu augumiņ(u).
184 [Ķēču Rg].

42908.

Tāvs dālam naudu deve,
Lai pierk munu augumeņu.
Nava muns augumeņš
Par naudeņu nūpierkams.
605 [Skolas].

★

6. Brālis māsas aizstāvis un tautu rājējs

13688.

Ābels koka laivu taisu,
Ļaudavīnas slīcināt.
Nav laivīnu es ielaidis,
Jau zināms bālīnos.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

- 377 -

13689.

Ai māsiņ mīļākāja,
Tav~ žēlīgu valodiņu!
Dzirdu tevi niecinot,
Birst man gaužas asaras.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

13690.

Ai svainīt miglacīti,
Ko tā mana māsa raud?
Vai tu pats raudināji,
Vai tā tava māmuliņa?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13691.

Ai tautieti, dūņu vēzi,
Bīsties mana bāleliņa,
Kur satieci celiņā,
Griezies ceļa maliņā!
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

13692.

Aiz krūmiņa aizstājos,
Krūmiņš mans paēniņš;
Aiz brālīša aizstājos,
Brālīts tautu rājējiņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Krūmiņš liels, krūmiņš mazs,
Aiz krūmiņa aizvējiņa;
Bāliņš liels, bāliņš mazs,
Bāliņš tautu rājējiņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13693.

Asarot(i) asaroja
Bāleliņa zobentiņš:
Uz tautām asaroja,
Kam māsiņu rūdināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Asināt asināja
Bāliņš savu zobentiņu;
Uz tautām asināja,
Dzird māsiņu nicinot.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

2. Vīcināt vīcināja
Bāliņs savu zobeniņu;
Uz tautām vīcināja,
Kam māsiņu raudināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13694.

Audz jele, rozīte,
Aiz dadžu krūma,
Lai tevi nepūta
Ziemeļa vēji;
Audz jele, māsiņa,
Aiz bāleniņa,
Lai tevi neredz
Sīvajas tautas!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Audz galā, magone,
Aiz dadžu krūmu;
Stāv~ galā, māsiņa,
Aiz bāleniņu!
190 [Kuldīā].

13695.

Audz, cērpiņi, pret cērpiņu,
Rozes cērpu stārpiņāi;
Audz, brālīti pret brālīti,
Māsas brāļu stārpiņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13696.

Bēdz, bitīte, lietiņš nāk,
Zem zaļā ozoliņa;
Bēdz, māsiņa, tautas nāk,
Zem bāliņa zobentiņa!
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bēdz, bitīte, lietus līst,
Apakš liepu lapiņām;
Bēdz, māsiņa, tautas jāj,
Aiz bāliņa muguriņas!
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

13697.

Bēdz, tautieti, pasolē,
Nu nāk mani bāleliņi;
Labāk tevi blusas koda,
Ne bāliņa zobentiņš.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Ai, svainīti, ai, svainīti,
Pagulies, pagaldē;
Labāk, tevi, blusas, koda,
Nekā, znoti, knazierēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Bēdz, tautieti, pabeņķē,
Nu nāk mani bāleniņi;
Labāk tevi blusas ēda,
Ne bāliņu pātadziņa.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Mūk~, dēliņ, aizkrāsnē,
Nu nāk māsas bāleliņ~,
Nu nāk māsas bāleliņ~
Ar asieme zobeniem.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 378 -

4. Mūc, tautieti, pabeņķēi,
Nu jāj mani bāleliņi;
Nu būs tavi krūzu mati
Manu brāļu rociņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13698.

Bij man viena rieksta dēļ
Tādu lielu lazdu liekt?
Bij man vienas māsas dēļ
Tādu pulku tautu rāt?
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

13699.

Bāliņ, putu gabaliņ,
Nāc, palīdzi tautas rāt!
- Māsiņ, zelta droztaliņa,
Es nevaru to darīt:
Man pašam līgaviņa
Kā uguns džirkstelīte.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

13700.

Brāļu dēļ es māsiņa
Sen pazustu tautiņās,
Būt~ Dieviņš man nedevis
Pašai gudra padomiņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

13701.

Bāliņ, tavu drošu prātu,
Tavu gudru padomiņu:
Krustiem cirsta bērzu birze,
Cauri veda sav~ māsiņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

13702.

Dot es devu sav~ māsiņu,
Bet nedevu nicināt;
Vienu roku māsu devu,
Otru - zaļu zobeniņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Dotan došu sav~ meitiņu,
Bet nedošu nicināt;
Ja dzirdēšu nicinot,
Zobeniņu balināšu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13703.

Drīkstiet, tautas, mani rāt,
Drīkstiet mani rūdināt?
Vai jūs ziniet, kas es ešu,
Kas ir mani bāleliņi?
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

13703¹.

Dzīrās mani sveši ļaudis
Stāvu laist ūdenī.
Vai zemīte vāku vāzta,
Vai bāliņi nezinās?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13704.

Ieblakām bēŗi tek,
Dusmām jāja bāleliņi:
Atraduši sav~ māsiņu
Svētu rītu maldinām.
- Dusmiņām nezināju,
Kur piesieti kumeliņu.
Pušām cirtu liepas milnu
Deviņiem gabaliem.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

13705.

Ieblakām bēŗi tek,
Dusmām jāja bāleliņi;
Lai sargās tās tautiņas,
Kas māsiņu niecināja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13706.

Ieva līka, lazdu lieca,
Liec lazdiņa ozoliņu;
Tautas rāja, māsa raud,
Sak~ māsiņa bāliņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13707.

Ej, bāliņi, tu pa priekšu,
Es tavā pasejā,
Es tavā pasejā
Kā ozola krēsliņā.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

13708.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Neej mana nezināma!
Iesi mana nezināma,
Dzīvos~ tautu nicināma.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Ej, māsiņ, tuvu tāļu,
Neej mana nezināma!
Iesi mana nezināma,
Nāksi gauži raudādama.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 379 -

13709.

Es aizjāju svētu rītu
Sav~ māsiņu apraudzīt.
Es atradu sav~ māsiņu
Svētu rītu maltuvē.
Noprasīju svainīšam:
Vai tā tava malējiņa?
Es ne savu ganu meitu
Svētu rītu malt neraidu.
Pušu cirtu liepas milnu,
Trīs gabalos dzirnutiņas.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Aiz dusmām nezināju,
Kur piesēju kumelīt~:
Es atradu sav~ māsiņu
Svētā rītā maltuvē.
As tai devu labu rītu,
Viņa slauka asariņas.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Ko es tevim pasacīšu:
Tava galva manā rokā,
Mans tērauda zobeniņš.
Tava galva nemaksā
Manas māsas asariņas.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

2. Es atdevu sav~ māsiņu
Dižam tautu bajāram.
Pa gadiņu svētu rītu
Iem~ māsiņas apmeklēt.
Es atradu sav~ māsiņu
Svētu rītu maldinām.
Es sacīju: labrītiņ!
Māsa slauka asariņas.
Es jautāju tautiešam:
Vai tā tava kalponīte?
Es ne savas kalponītes
Svētrītos malt neraidu.
Pušām laudu liepu milnu,
Trīs daļām dzirnatiņas.
216 [Ventspilī].

3. Svētdien jāšu uz tautām
Sav~ māsiņu apraudzīt.
As atradu sav~ māsiņu
Svētu rītu maldinām.
Nezināju ar dusmām,
Kur piesiet kumeliņu.
Sētā dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Pušām šķēlu liepas milnu,
Trim gabalim dziernavtiņas.
Nāc laukā, svaiņa šķelmi,
Kāda vaina māsiņai?
Vai tu eidi nesamaltu,
Vai valkāji nevelētu?
Vienu roku māsu ņēmu,
Otru savu kumeliņu.
Kāp, māsiņa, kumeļāi,
Es tecēšu kājiņām.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

4. Tautas kala svina dzirnas
Aiz kalniņa lejiņā,
Tie gribēja mūs~ māsiņu
Paslepeni maldināt.
Tas būs nieki, tautu dēlis,
Jutīs mani bāleniņi.
Tīšām jāju svētu rītu
Sav~ māsiņu apraudzīt.
Es atradu sav~ māsiņu
Svētu rītu maldinām.
Ar dusmām neredzēju,
Kur piesēju kumeliņu.
Maurā dūru zobeniņu,
Tur sien~ savu kumeliņu.
Dievs palīdz, man~ māsiņ,
Kas tev lika, ko tu mal?
- Paldies, manu bāleniņu,
Tautas lika, tad es malu.
- Pušām šķēlu liepas milnu
Deviņiem gabaliem.
Nākat, tautas, raugāties,
Brālīts skalda dzirnatiņas.
Drīz gribēju znotu vilkt
Par asaju zobeniņu,
Maķenīt apdomāju,
Kas māsai maizi dos,
Kas māsai maizi dos
Par vaiņaga ņēmumiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5. Tīši tīši es iedevu
Sav~ māsiņu bajāram;
Tīši gāju svētu rītu
Sav~ māsiņu apraudzīt.
Es iegāju istabā,
Sav~ māsiņu neredzēju.
Es vaicāju tautiešam:
Vai māsiņa baznīcā?
Tautiets manim atbildēja:
Māsiņ~ maļ kambarī.
Es ne savu kalponīti
Svētu rītu nemaldinu,
Tu to savu līgaviņu
Svētu rītu malti raidi.
Nāc, māsiņa, atpakaļ,
Ja tautiņas nicināja!
Vai tālēļ zemē grimt,
Kad noņēma vaiņadziņu?
190 [Kuldīā].

- 380 -

13710.

Es atradu sav~ māsiņu
Rāvijā velējot.
Sviežu vāli pančkiņā,
Jēmu zirga mugurā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13711.

Es iedevu sav~ māsiņu
Tais tāļās tautiņās.
Es nezinu, kamlabad
Man sirsniņa gauži sāp.
Vai būs māsa noskumuse
Tais tāļās tautiņās?
Tai trešā mēnesī
Atnāk maza grāmatiņa.
Grāmatiņā ierakstīts:
Jāj māsiņu apraudzīt!
Vēl pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa vārtus vērt.
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Sak~ tiešām, man~ māsiņ,
Kādas vainas tu sūdzies?
- Sūras dienas, grūtas dienas,
Manu mīļu bāleliņ!
- Nāc ārā, tautu dēls,
Nāc ar mani parunāt!
Nāc, māsiņa, klētiņā,
Parād~ savu dzīvošanu!
Es atradu klētiņā
Pelav~ maizi, rudzu putru,
Pelav~ maizi, rudzu putru,
Trīsžuburu kančakiņu.
Taisies, māsiņ, drīz jo drīz,
Tev~ māmiņa gaidīt gaida.
Tautiets lūdza raudādams:
Pamet vēl šādu gadu!
Nepamešu, nepamešu,
Māmiņ~ viņu gaidīt gaida.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

13712.

Es izdzirdu no ļaudīm,
Tautas māsu niecinot.
Apsegloju kumeliņu,
Jāju viņas apraudzīt.
Es gar viņas sētu jāju,
Tek māsiņa vārtu vērt;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Kā raudāji tu, māsiņa,
Kā slaucīji asariņas?
- Kā būs manim neraudāt,
Slikti māte izdevuse,
Dzērājam, delverim,
Lielam naudas tērmanim,
Lielam kroga dzērājam,
Lielam zirgu mietniekam.
- Nāc ārā, svaiņa šķelmi,
Lai es tevim apprasos,
Lai es tevim apprasos,
Kam māsiņu rūdināji.
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobentiņš!
Noskries tava poda galva
No pleciem grabēdama,
Skanēdama, grabēdama
Kā māsiņas gredzeniņš.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

13713.

Es māsiņas neraudātu,
Kaut tā maza nomiruse;
Nu es raudu, nu man žēl,
Dzirdu tautas nicinām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Es māsiņas neraudātu,
Būt~ tā maza nomiruse;
Nu bij liela, nu bij žēl,
Dzird~ tautiņas niecinot.
Vai niecina darba dēļ,
Vai mazā augumiņa?
Darba dēļ neniecina,
Niecin~ maza augumiņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2. Es māsiņas neraudātu,
Būt~ tā maza nomiruse;
Nu es raudu, nu man žēl,
Dzirdu tautas niecenot.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Nāc ar mani parunāt!
Vai tu ēdi nesamaltu,
Vai nesāji nevelētu?
Tava galva, mana roka,
Mans asais zobeniņš!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 381 -

13714.

Es piesaku tev, tautiet,
Tu māsiņas nenicini!
Aizskries tava galvas poga
Līdz vārtiem žvinšķēdama.
40 [Slokā (Rg)].

13715.

Es redzēju mūs~ māsiņu
Leišu lauku vergojam.
Metam, brāļi, sīku naudu,
Atpirkam sav~ māsiņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

13716.

Gana man miedziņš nāca,
Ja miegam pasaļāvu;
Gana mani tautas rātu,
Ja bāliņi vaļu ļautu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

13717.

Gan ūdeņa tai purvā, -
Kārkliem gali nožuvuši;
Gan brālīšu tai māsai,
Vēl staigāja raudādama.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

13718.

Kriķīšam plata lapa,
Drīz salnīnu bijājās;
Tautiešam mīksta daba,
Bīkstās manu bālelīn~.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

13719.

Gudrajam, lēnajam
Pastarīti bildināt:
Pastarītei daudz svainīšu,
Lieli visi brāleliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13720.

Gulbis kliedza ezerā,
Silā balss atskanēja;
Māsa raud tautiņās,
Brāļos birst asariņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Porā kliedze klijāniņš,
Še balsiņš atskanēja,
Tautās raud mūs~ māsiņa,
Brāļos bira asariņas.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

2. Vāverīte plaukstas sita,
Silā balss atskanēja;
Tautās raud mūs~ māsiņa,
Brāļos bira asaras.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

13721.

Īstu brāļu man nebija,
Bet man daiļi nozarieši.
Nozarieši vārdu saka,
Maliņā stāvēdami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Aiz īstā brāleliņa
Mīta tautu kājiņām;
Nozarieši vārdu saka,
Maliņā stāvēdami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13722.

Kam, bāliņi, jostu jozi,
Kam nejozi zobeniņu,
Ko tautāmi parādīti,
Ja māsiņu nicināja?
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

13723.

Kas kait irbei nerotāt,
Raudulīte rasu krēta;
Kas kait māsai nedzīvot,
Bāliņš tautu rājējiņš.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

13724.

Kaut Dievs dotu man sajusti,
Kad māsiņu niecināja,
Tad es savu jauno svaini
Par zobinu lecinātu,
Par zobinu lecinātu,
Apkārt sevi tecinātu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

13725.

Klusu tautas mani rāja,
Lai nejuta bāleliņi.
Nav zemīte vāku vāzta,
Jutīs mani bāleliņi.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Tautiets mani klētī kūla,
Lai nedzird tēvs māmiņa.
Vai zemīte vāku vērta,
Vai zināt nedabūs?
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

- 382 -

13726.

Klusi cirtu lagzda krūmu,
Lai nedzird lakstīgala;
Klusi rāju līgaviņu,
Lai nedzird bāleniņi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

13727.

Kur tie mani bāleliņi,
Ka tie mani neredzēja?
Tautas mani bridināja
Par asiem rugājiem,
Par asiem rugājiem
Ar basām kājiņām.
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

1. Tautiets mani bridināja
Pa rasotu rudzu lauku,
Pa rasotu rudzu lauku
Ar basām kājiņām,
Kur tie mani bāleliņi,
Ka tie mani neredzēja?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13728.

Kur tie mani diže rad~,
Kur bagate bāleliņ~,
Kad tie mani neredzej~
Tautiņās pavārgušu?
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

13729.

Kur tu īsi, buol~en~eņ,
Boltys kuojis audamīs?
- Īšu muosys pasavārtu,
Dz~ēržu, tautys nycynuoj.
Dūt es d~evu sov~ muos~eņu,
Bet nadūšu nycynuot~:
Vīnu rūku muosu d~evu,
Ūtru zaļu zūbin~eņu.
4271 [Rēzeknes apr.].

13730.

Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ej, masiņ, nevaicā,
Atnes man slēžu kreklu!
- Kur tu iesi, bāleliņ?
Es atnešu slēžu kreklu.
- Ej, māsiņ, nevaicā,
Atnes manus brūnus svārkus!
- Kur tu iesi, bāleliņ?
Es atnešu brūnus svārkus.
- Ej, māsiņ, nevaicā,
Atnes manu cepurīti!
- Kur tu iesi, bāleliņ?
Es atnešu cepurīti.
- Ej, māsiņ, nevaicā,
Atnes manu zobeniņu!
- Kur tu iesi, bāleliņ?
Es atnešu zobeniņu.
- Ej, māsiņ, nevaicā,
Izved manu kumeliņu!
- Kur nu jāsi, bāleliņ?
Es izvešu kumeliņu.
- Jāšu māsas apraudzīt,
Dzirdu tautas nicinot.
I da vārtu nedajāju,
Tek māsiņa raudādama,
Tek māsiņa raudādama,
Asariņas slaucīdama.
Tec, māsiņ, ver vārtiņus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Līdz tautieša nama durvju.
Nāc ārā, tautu šķelmi,
Man ar tevi jārunā.
Es tev būšu pavaicāt,
Kā māsiņa gauži raud.
Vai tu ēdi nesamaltu,
Vai nesāji nevelētu?
Smalka maize kambarē,
Balts krekliņš mugurā.
Tava galva, mana roka,
Mans asais zobeniņš!
Tik uz Dievu apdomāju,
Kas māsai maizes dos.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Ej, māsiņ, tautiņās,
Jāšu tevi apraudzīt!
Ne pusgadu nedzīvoju,
Jāju māsu apraudzīt.
Ne puslauku nepārjāju,
Nokrīt mana cepurīte,
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nozviedzāsi kumeliņš;
Ne pie durvīm nepiegāju,
Nāk māsiņa raudādama.
Znota šķelmi, nāc ārā,
Kādu vainu māsai dodi?
Vai tu ēdi neizceptu,
Vai valkāji nemazgātu?
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
Visi mani brūni svārki
Ar tā šķelmja asinīm.
40-1 (Lapmežciemā).

- 383 -

2. Kur tu iesi, bāleniņ,
Baltas kājas audamies?
- Iešu māsas lūkoties,
Kā dzīvoja tautiņās.
Ne pie vārtiem nepiegāju,
Tek māsiņa raudādama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Pavaicāju māsiņai,
Kāda dzīve tautiņās.
- Ai bāliņ, rūgta dzīve:
Rītā rutki, launagā,
Rītā rutki, launagā,
Vakarāi rudzenīca;
Sviedros kreklu novalkāju,
Asarās izvelēju.
- Nāc tuvāki, znota šķelmi,
Ko es tevim pasacīšu:
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobeniņš!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

3. Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš~ māsiņas aplūkot,
Kā dzīvoja tautiņās.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk pretim raudādama;
Vienu roku vārtus ceļ,
Otru slauka asariņas.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Kam māsiņa gauži raud?
Vai tu ēdi nesamaltu,
Vai valkāji nevelētu?
Kad es gribu, tev~ sacērtu
Deviņos gabalos.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

4. Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš~ māsiņas aplūkāt,
Ko darīja tautiņās.
Ne pie vārtu nedajāju,
Nāk māsiņa raudādama.
Cel, māsiņ, plaši vārtus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Uz tautieša klēts durīm.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Man ar tevi jārunā:
Kam tu ņēmi man~ māsiņu,
Kad ar godu nedzīvā?
Tavi mati, mani nagi
Vienreiz vienu ceļu ies.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

5. Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš~ māsiņas apraudzīt,
Kā dzīvoja tautiņās.
Ne pie vārtu nedajāju,
Tek māsiņa raudādama.
Cel, māsiņa, vaļā vārtus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Pie tautieša nama durvju.
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Man ar tevi jārunā!
Kam tu ņēmi man~ māsiņu,
Kad gribēji nicināt?
Vai tu ēdi nesamaltu,
Vai valkāji nevelētu?
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobeniņš!
Līdz pusīti vien pavilka
Bāliņš savu zobeniņu,
Tā sabira sveši ļaudis
Kā žirbuļi kaņipēs.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

6. Kur tu iesi, bāleliņi,
Vakarā kājas avi?
- Ej, māsiņa, nevaicājsi,
Atved manu kumeliņu!
- Kur tu iesi, bāleliņi?
Es atvedu kumeliņu.
- Jāšu māsiņ~ apraudzīt,
Kā dzīvoja tautiņās.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudādama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Es dusmās nezināju,
Kur piesietu kumeliņu.
Nāc laukā, znota šķelmi,
Ko māsiņa gauži raud?
- Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
Voi tev trūka sāls maizīte,
Voi es mīļi nedzīvoju?
224 [Kabilē (Kld)].

- 384 -

7. Kur tu gāji, bāleliņ,
Vakarā kājas āvi?
- Ieš~ māsiņas apraudzīt,
Dziržu tautas niecinām.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudādama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Sētā dūru zobeniņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Nāc laukā, māsas svaini,
Ko tev mana māsa dara?
Vai tu ēdi nevārītu,
Vai valkāji nemazgātu?
Balts krekliņš mugurā,
Cepta maize skapī bij.
Es sasitu tautu galdu
Deviņos gabalos,
Lai tautām galda žēl,
Kā man savas māsas žēl.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

8. Kur tu jāsi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
- Jāšu māsas apraudzīt,
Dzirdu tautras niecinot.
Ni pie vārtu nepiejāju,
Tek māsiņa vārtus vērt;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ver, māsiņ, plaši vārtus,
Lei tek manis kumeliņš,
Lei tek manis kumeliņš
Gar tautieša nama duru.
- Bēdz, tautiet, pabeņķē,
Nu jāj māsas bāleliņi;
Labāk tevi bluses ēda
Nekā brāļa pārtadziņa.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

9. Kur tu jāsi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Jāšu māsas aplūkot,
Kā dzīvo tautiņās.
Ne par kalnu nepārjāju,
Iezviedzās kumeliņš;
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa raudādama.
Cel, māsiņa, plaši vārtus,
Lai tek daiļi kumeliņš,
Lai tek daiļi kumeliņš
Līdz tautieša namdurīm.
Nāc ārā, švāgar~ šķelmi,
Ko māsiņa gauži raud?
Vai tu ēdi nesamaltu,
Vai valkāji nemazgātu?
- Ne es ēdu nesamaltu,
Ne valkāju nemazgātu;
Tā bij mūsu pašu vaina,
Ka mēs nikni dzīvojam.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

10. Kur tu jāsi, bāleniņu,
Vakarāi kājas avi?
- Jāšu māsu apraudzīt,
Dziržu tautas niecinām.
Ne pusceļa nenojāju,
Nozviedzās kumeliņš;
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudādama,
Nāk māsiņa raudādama,
Asariņas slaucīdama;
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
Cel, māsiņa, plati vārtus,
Lai tek manis kumeliņis,
Lai tek manis kumeliņis,
Lai nelauzu zobentiņu.
No dusmām nezināju,
Kur piesieti kumeliņu, -
Pagalmā tāda klaja,
Ne tur mieta, ne tur staba;
Sētāi dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu;
Danco manis kumeliņis
Gar tērauda zobentiņu.
Nāc ārāi, svaiņa šķelmi,
Ko es tev pavaicāšu,
To es tev pavaicāšu:
Kāda vaina māsiņai?
Vai tu ēdi nevārītu,
Vai valkāji nemazgātu
Cepta maize kambarī,
Balts krekliņis mugurāi.
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
Noskries tava pogas galva
Līdz vārtiem grabēdama.
Būtu cirtis, apdomāju,
Kas māsai maizi dos,
Kas māsai maizi dos
Vecajās dieniņās.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

- 385 -

11. Tumsāi tautas māsu rāja,
Lai nejuta bāleliņi.
Nav gaismiņa ataususe,
Bāleliņi sajutuši.
Iekrustim bēŗi tek,
Dusmās jāja bāleliņi,
Dusmās jāja bāleliņi,
Zobentiņus piejozuši.
Lai sargās tās tautiņas,
Kas māsiņu niecināja!
Nav saulīte uzlēkuse,
Bāleliņi aiz vārtim,
Bāleliņi aiz vārtim
Sauc māsiņu vārtu vērt.
Nāk māsiņa vārtu vērt,
Asariņas slaucīdama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Aiz dusmām nezināju,
Kur piesiet kumeliņu;
Sētāi dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Nāc ārā, šķelmja svaini,
Kāda vaina māsiņai?
Vai tu ēdi nesamaltu,
Vai valkāji nevelētu?
Es gribēju svainīšam
Cierst gar ausi zobeniņu,
Vēl Dieviņu apdomāju,
Kas māsai maizi dos.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13731.

Kur tu jāje, bāleliņ,
Vakarē kājas av~?
- Kuš kuš māsiņ, nesak~ niek~,
Pakac~ manu zobeniņ~!
Es dzirdeju savu mās~
Tautiņēsu niecinam.
Es aizjāj pi vārtim,
Māsiņ~ tecē vārt~s vērt;
Vienu roku vārt~s vēr~,
Otr~ slauce asaras.
Es izvilku nēzdociņ~,
Noslauceju asaras.
Neraud~, neraud~, mān~ māsiņ~,
Tautiņš niek~ nepadar~s;
Tautiņš pats niecinajams,
Tāpēc mās~s niecanē.
Es ar savu zobaniņ~
Tautiņam Diev~ rād~s:
Kad nebij cit~ dārb~,
Kāpēc mās~ niecanē.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13732.

Kur tu juosi, buol~el~eņ,
Boltys kuojis audamīs?
- Juošu muosys apsavārtu,
Dzēržu, tautys nycynuoj~.
Nadajuoju da vuorteņu,
Tak muoseņa rauduodama.
Raudi, muoseņ, i naraudi,
Na tev~ vīnu tautys vede:
Saul~eitei vīna meita,
I tū pošu tautys vede.
426 [Sakstagala pag. Rz].

13733.

Kur tu jāsi, bāleliņi,
Vakarāi kājas auni?
- Jāšu māsas apraudzīti,
Dzirdu tautas niecinot.
Ne pie vārtiem nepiejāju.
Iztek māsa raudādama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Sak~, māsiņa mīļa balta,
Kāda tava dzīvošana?
- Ašķu putra, pelu maize,
Tā ir mana dzīvošana.
Vēl ir mana istabiņa
Ar nātrāmi izkaisīta.
- Nāc ārā, svaiņa šķelmi,
Kāda vaina māsiņai?
Vai tu ēdi negatavu,
Vai valkāji nemazgātu?
Šķiŗaties viens no otra,
Lauž laulātus gredzeniņus,
Metat jūŗas dibenāi,
Kalniņāi stāvēdami,
Lai skatās visi ļaudis,
Ka jūs divi šķiŗaties.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

- 386 -

13734.

Maza maza aizvējiņa
No tā viena žagariņa;
Maza maza aizbildiņa
No tā viena bāleliņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nav nekāda aizvējiņa
No tām vēja kaņepēm;
Nav nekāda aizstāviņa
No tā viena bāleliņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

13735.

Miegam nākot i nevaru
Nesnauduse vakarā;
Tautu rājam~ i neciešu,
Nesacījse bāliņam.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

13736.

Nāc, brālīt, paraudzīt,
Kas manā pagālī:
Pieci zīda nēzdodziņi,
Asarām pieslaucīti.
Visus piecus pieraudāju,
Sīvu tautu niecināma.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

13737.

Nakti alkšņi pumpuroja,
Dienu bērzi vizuļoja;
Nakti tautas māsu rāja,
Dienu nāca bāleliņi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

13738.

Osi cirtu, kļava lūza,
Kļava lauza ozoliņu;
Tautas rāja, māsa raud,
Brāļi cēla ienaidiņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Lazdu lieca, liepa līka,
Liec liepiņa ozoliņu;
Tautas rāja, māsa raud,
Brāļiem bira asariņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13739.

Palocīja, palocīja
Tautas manu valodiņu.
Tad, tautiņas, nelokāt,
Kad dzirdēja bāleliņi!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13740.

Pie vārtiem es pieslēju
Savu dzelžu zobeniņu,
Lai tautiņas zirgus sēja,
Kad māsai pakaļ brauca.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

13741.

Pieci simti svešu ļaužu,
Simtu vien bāleliņu;
Pieci simti nebēdāju,
Simtiņā stāvēdama.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13742.

Pirmo gadu, bāleliņi,
Sērstu mani nenāciet!
Nav tautieša klētiņā
Vienas auzas sēnaliņas.
Jau otrā, trešajā
Nāciet lieli, nāciet mazi;
Nāciet lieli tautu rāt,
Mazi manis apraudzīt.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

13743.

Sak~, māsiņa, sacīdama,
Ne tik gauži raudādama,
Vai tautiets tevi rāja,
Vai tautieša māmuliņa?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Sak~, māsiņa, sacīdama,
Kā tik gauži tu raudāji:
Vai dieveŗi tevi rāja,
Vai rāj citas ietaļiņas?
121 [Gulbenē (Md)].

13744.

Sak~ ozolu cietu koku, -
Vētra lauza galotnīti;
Sak~ tautieti drošu vīru, -
Bīstas manu bāleliņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 387 -

13745.

Sakās mani tautas rāt,
Zina vienu bāleliņu.
Lai ir viens, bet dižans,
Sukās jūsu muguriņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

13746.

Žēlojiet, bāleliņi!
Nāk māsiņa raudādama.
- Ko māsiņas žēlosam,
Mums pašiem tautu meita.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Brāli brāli, žēlo māsu!
Nāk māsiņa raudādama.
- Lai māsiņu Dievs žēlo,
Es māsiņu nežēloju;
Man pašam līgaviņa
Ik dieniņas žēlojama.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

13747.

Sirdēstiem, žēlabiem
Salauzīju zobentiņu:
Vien~ atradu sav~ māsiņu
Pie grūtām dzirnavām.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

13748.

Sit, tautieti, ja tu drīksti,
Es sacīšu bāliņam:
Tavi mati, brāļa nagi
Kroga galda galiņā!
1311 [Apē (Vlk)].

13749.

Smalku skuju tā eglīte,
Tā bij laba dedzināt;
Bez bāliņu tā māsiņa,
Tā bij labi rūdināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13750.

Strauja tek tā upīte,
Tai akmeņi dibenā;
Gauži raud tā māsiņa,
Tai ir tālu bāleliņi.
121 [Gulbenē (Md)].

13751.

Sūdz, māsiņa, sūdzēdama,
Ne tik gauži raudādama!
Tad es, māsa, ne bāliņš,
Ja es tautas nenorāšu.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

13752.

Suņi, ūdru nedzenat,
Ūdram dziļa istabiņa;
Tautas, māsu nerājat,
Māsai sīvi bāleliņi.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)]. 193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)], 198 [Saldū].

13753.

Tautas mani ķercināja,
Kā putniņu noķēruši;
Būt~ redzējši bāleliņi,
Nebūt~ tautām tā vaļiņa.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

13754.

Tautas tautām i piedeva
Savu gudru padomiņu;
I es iešu pie bāliņa,
Man piedeva bāleliņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Tautas tautām i piedeva
Savu gudru padomiņu;
Es aiziešu uz māmiņu,
Man piedos māmuliņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13755.

Tautiets man pliķi cierta
Vienu reizu, otru reizu;
Cērt vēl, nelga, trešu reizu,
Tad gaudīšu brālīšam,
Tad būs tavi krūzu mati
Mana brāļa rociņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

13756.

Tautiets, mani precēdams,
Vaŗa pīcku kaldināja.
Tu, tautieti, man kaldini,
Tev kaļ mani bāleliņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13757.

Tautu dēls dzirnas dara
Apakš kupla ozoliņa,
Lai varēja mūs~ māsiņu
Paslepeni maldināt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13758.

Teic, māsiņ, neizteic
Visus ļaunus tautas vārdus:
Bāliņam ātra sirds,
Drīz izrauj zobentiņu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 388 -

13759.

Tev, bērziņi, platas lapas,
Apsedz mani migliņā;
Tev, brālīti, liela vara,
Redzi mani tautiņās!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

13760.

Ūjā, vilks, neēd jēru,
Man sirdīga saimeniece;
Griežat ceļu, sveši ļaudis,
Man vareni bāleliņi!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

13761.

Vakarā tautas rāja,
Lai bāliņi nesajuta;
Nav saulīte uzlēkuse,
Jau bāliņi sajutuši.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

13762.

Vaļa vaļa tev, tautiet,
Ne visai tava vaļa:
Vaļa tev malti celt,
Nava vaļas niecināt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13763.

Viena pati man māsiņa!
Tāli jāt tautiņās!
Ik rītiņu, vakariņu
Teku māsu apraudzīt,
Teku māsu apraudzīt,
Vai svainītis labi tura.
224 [Kabilē (Kld)].

13764.

Viens pats man bāleliņš
Pērkonīša bargumiņu;
Lūdzaties, sveši ļaudis,
Ja varat pielūgties!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13765.

Cūka, palti sajaukuse,
Sūta vepri viļāties;
Māsa, naidu sacēluse,
Sūta brāļus līdzināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

★

42909.

Asarot asaroja
Bāleniņa zobeniņis:
Redz māsiņu iedodam
Nelabā vietiņā.
241 [Lubānas Md].

42910.

Bāliņam māsas auga,
Kā rozītes dārziņā;
Grib tautieši lasīties,
Brāļi voliņu [vaļu tiem] naliek.
605 [Skolas].

42911.

Ceļat mani, cāluojeņi,
Jeusu calta nasēdēšu;
Ka cels muni bruoleleņi,
Tod sēdēšu rauduodama.
236 [Līvānu D].

42912.

Drīksti, nelga, māsu ņemt,
Drīkst' māsiņu bildināt!
Vai tu vari zelta tiltu
Pār Daugavu pārtaisīt?
605 [Skolas].

42913.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņai lauku galiņe?
Tautas dīda kumeliņus,
Brāļi loka zobeniņus;
Tautas dīda gribēdamas,
Brāļi loka nedodami.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

42914.

Kur tu īsi, buoleliņ,
Boltas kuojas audamīs?
Īšu muosas apsavārtu,
Kai dzeivuoja tautiņuos;
Ka bius labi, ta pamesšu,
Ka nalabi, leidza vesšu.
605 [Skolas].

42915.

Ķizu ķizu vanagam,
Balta vista kaņepēs;
Ķizu ķizu tautiešam,
Māsa auga bāliņos.
355 [Rucavas Lp].

42916.

Ošiņš līka, kļavu lieca,
Kļaviņš lieca ozoliņu;
Māsa sūdz bāliņam,
Bāliņš tautu rājējiņš.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

- 389 -

42917.

Parunoji, tu bruolleit,
Ar sovomi muoseņomi;
Lai škirāsi volūdeņa
Ar tautīti runojūt.
236 [Līvānu D].

42918.

Pučīt, tovu zīdēšonu
Muolūtā kalneņā!
Muoseņ, tovu runuošonu
Ar svešim ļauteņim!
326 [Preiļu D].

42919.

Redz kur tēvi, redz kur dēli,
Redz kā friši turējās!
Tiklīdz sita tautu galdu,
Līdz atlēca šķēpelītes.
605 [Skolas].

42920.

Saglaudīju gludu galvu,
Sēdu brāļu viducī;
Tautiešam acis dega
Kā tam peļu vanagam.
263 [Mēmeles Jk].

42921.

Soku, soku muoseņai -
Nasaklausa, nasaklausa.
Ar tautom narunuot
Jaukajom volūdom.
326 [Preiļu D].

42922.

Sytu krīni galdeņā,
Sytu golda galeņā;
Tauteņom krīņa žāl,
Man muoseņis vaira žāl.
466 [Vārkavas D].

42923.

Sit man pliķi, bāleliņi,
Ja neklausu vārdiņam;
Lai es jauna neielēcu
Nelietīša kamanās.
378 [Seces Jk].

42924.

Tik, tautīt, dzīduot dzīžu,
Tik runuot pīrunavu,
Ka naītu myus' muosiņa
Ceļa molu rauduodama.
143 [Jāsmuižas D].

- 391 -

PRECĪBAS VĒLĀKOS LAIKOS

1. Rudens - precību laiks

13766.

Ailu ailu, mans brālītis
Jems rudeni līgaviņu;
Ailu ailu tautu meita,
Vairi savu vaiņadziņu!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

13767.

Audz, miezīti, ņem krūmiņu,
Šo rudeni vajadzēs:
Ies māsiņa tautiņās,
Ņems brālītis līgaviņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13768.

Eita, puiši, raudzīties,
Vai dzeltēja purva bērzi;
Ja dzeltēja purva bērzi,
Laiks meitiņas bildināt.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Paskaties, bāleliņ,
Vai sarkana apses lapa;
Ja sarkana apses lapa,
Seglo savu kumeliņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13769.

Es pazinu to meitiņu,
Kuŗai kāzas šoruden:
Domādama vien staigāja,
Vai ir visi gabaliņi.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

13770.

Meitiņai, bitītei,
Tām divām rudens nāk;
Meita nesa miltu vāku,
Bite vasku ritenīti.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Rudens nāk, rudens nāk,
Ne visiem rudens nāk:
Bitītēm, meitiņām,
Tām abām rudens nāk.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13771.

Nāk rudens lapu laiks,
Nāk meitām baiļu laiks:
Krīt lapīna čakstēdama,
Skrien meitīna drebēdama.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

13772.

Nāk rudenis, nāk rudenis
Meitiņai, lapiņai:
Pūš vējiņis, dzen lapiņas,
Nāk puisīši, ņem meitiņas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

13773.

Nāk rudenis, pavasaris,
Nāk meitām bēdu laiks:
Rudens jēma vaiņadziņu,
Pavasaris gredzentiņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

13774.

No priedītes uz priedīti
Krauklīts skrēja krauklēdams;
No rudens rudenī
Es dzīros sievu ņemt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

13775.

No svētdienas da svētdienas
Meitām skaista dziedāšana;
No rudeņa da rudeņa
Puišiem zirgu locīšana.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 392 -

13776.

Pa pāŗam, pa pāŗam
Uz to jaunu rudentiņu:
Pa pāŗam miežiem vārpas
Viena salma galiņāi,
Pa pāŗam meitas, puiši
Pa to salmu gubenīti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13777.

Pa pāŗam(i) rieksti auga,
Pa pāŗam(i) āboliņi;
Pa pāŗam(i) jauni ļaudis
Uz rudeni precējās.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

1. Pa pāŗam mieži rudzi,
Pa pāŗam apenīši,
Pa pāŗam jauni ļaudis
Uz rudeni pārojās.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Pulkiem skrēja stārki, putni,
Pa pāŗiem izšķīrās;
Tā jauniem cilvēkiem
Rudeņos pārēties.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

13778.

Pavasari ievas zied
Pa visiem krūmiņiem;
Rudeņos tautas jāj
Pa visiem celiņiem.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

13779.

Pavasari jaunas meitas
Kā bitītes vivināja;
Jau rudeni noskumušas,
Svešu ļaužu bildinātas.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

13780.

Pavasari sīk~ akmeņi
Tek no upes upītē;
Rudenī jauni puiši
Jāj no ciema ciemiņā.
I tad vēl nedabūja
Pa prātam līgaviņas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

13781.

Puiši puiši, rudens nāk,
Kālab sievas nejemat?
Pērn devāt miežu vainu,
Kādu vainu nu dosit?
- Nu dosim tādu vainu,
Ka apeņi neziedēja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Jauni vīri, jauni vīri,
Kālab sievas neņemat?
Vienu gadu miežu vaina,
Otru gadu apentiņu,
Trešu gadu pašu vaina,
Nedrīkst meitas bildināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Puiši, puiši, bandenieki,
Kālab kāzas neturat?
Pērn teicāt tādu vainu:
Mieži rudzi neuzauga;
Šogad teicāt tādu vainu:
Apīnīši neziedēja.
Labāk teicat tādu vainu,
Ka līgavu nedabū.
- Jauna jauna, tā man tika,
Tā pie manis gan nenāks.
Ņemtu vecu un bagātu,
Tā prātam nepatīk.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

3. Sudobruota z~eil~e čīpst
Reigys myura mal~eņā.
Skrīn~, z~eil~eit, iz myusu pusi,
Dzīdi lozdu kryum~eņā!
Grīsim tyltu par Daugavu
Nū vacīm dal~d~erīm.
Puori juoja jaunys m~eitys
Ar vyzuļu vaiņukīm.
Vaicuoj~ m~eitys iz puišīm:
Kam sīv~eņu najemit?
Pārn sac~ejat, mīžu vaiņa,
Kaida vaiņa šūrudin~?
- Šūrudin~ taida vaiņa,
Ka ap~eiņi nazīdēja.
426 [Sakstagala pag. Rz].

13782.

Puiši, puiši, rudens nāca,
Nu ir laiks sievu ņemt!
Kuŗš tālāk aiziesiet,
Tas labākas dabūsiet.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Puiši, puiši, Jāņu diena,
Jājiet meitu raudzīties!
Kuŗš tāļāku nojāsiet,
Tas smukākas dabūsiet.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2. Steidziet, puiši, sievas ņemt,
Nesteidziet rudzus sēt!
Kuŗš papriekšu pasteigsies,
Tas labāku dabūsiet.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 393 -

13783.

Rudens nāk, bāleliņi,
Baro dižu kumeliņu;
Man dižena māsīciņa,
Nāc pie laika sarunāt!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13784.

Rudens nāk [nāca], brāleliņ,
Baroj~ labu kumeliņu!
Kad nedeva tij māmiņa,
Jāj citā maliņā!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13785.

Rudens nāk, bāleliņ,
Baro labi kumeliņu!
Šoruden noņemsim
Tautu meitas vainadziņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

13786.

Rudens nāca, bāleliņ,
Nāc pie manis valodās!
I es biju daudz staigājsi,
Daudz dzirdējsi runājam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13787.

Rudens nāca, rudens nāca
Meitiņām, lapiņām:
Krīt lapiņas griezdamās,
Iet meitiņas raudādamas.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)],
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Meitiņām, lapiņām,
Tām divām rudens nāk:
Raud meitiņa aiziedama,
čaukst lapiņa nobirdama.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2. Rudens nāk, rudens nāk
Meitiņām, lapiņām:
Koki lapu noraudāja,
Meitas zīļu vainadziņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

3. Rudens nāca, rudens nāca
Meitiņām, lapiņām:
Salna trauca bērza lapas,
Tautas veda jaunas meitas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4. Rudens nāca, rudens nāca,
Rudens nāca meitiņām,
Rudens nāca meitiņām,
Rudens nāca lapiņām.
Krīt lapiņas griezdamās,
Iet meitiņas raudādamas.
Gana plata kļava lapa,
I tā krita griezdamās;
Gana liela mātes meita,
I tā gāja raudādama.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13788.

Rudens nāk, rudens nāk,
Nāk meitām baiļu laiks;
Nav lapiņa aizčaukstējsi,
Jau meitiņa gabalā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Nāk rudens, nāk rudens,
Nāk meitāmi bēdu dienas;
Cik sunīši ierejās,
Tik par sētu kaņepēs.
4 [Aijažos].

2. Rudens nāca, rudens nāca,
Rudens meitas brīdināja;
Ik lapiņa pačabēja,
Ik meitiņa drebēt dreb.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

13789.

Rudens nāk, rudens nāk,
Nāk meitām ļauna diena:
Daža laba dzeltānīte
Noraud sava vainadziņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

13790.

Rudens nāk, rudens nāk,
Nāk meitām vaidu laiki:
Pūš vējiņš, birst lapiņas,
Ņem meitām vainadziņu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

13791.

Rudens nāk, rudens nāk,
Ne visiemi rudens nāk:
Bitītei, meitiņai,
Tām abāmi rudens nāk.
Bitīt~ savu skrējumiņu
Baznīcāi dedzināja;
Meitiņ~ savu krājumiņu
Dal~ vienā rītiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 394 -

13792.

Rudens nāk, rudens nāk,
Rudens darbi nedarīti:
Kviešu rija neizkulta,
Līgaviņa neprecēta.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Rudens nāk, rudens nāk,
Rudens darbi nedarīti:
Kviešu rija neizkulta,
Brāļam sieva neievesta.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Rudens nāk, rudens nāk,
Rudens darbi nedarīti:
Vēl nekulta kviešu rija,
Vēl cimdiņi neadīti.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Rudens nāca, rudens nāca,
Rudens darbi nedarīti:
Bāliņam ir līgaviņa
Saderēta, neatvesta.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13792¹.

Šo rudeni, to rudeni
Maza mana līgaviņa.
Liku vaļu, lai tā aug
Līdz citam rudeņam.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

13793.

Vakars nāca, vāverīte,
Laidies egles galiņā;
Rudens nāca, jauni puiši,
Steidzat ņemt līgaviņas!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

13794.

Vakars nāca, vāverīte,
Laidies sila maliņāi;
Rudens nāca, bāleliņi,
Ņem diženu līgaviņu!
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

13795.

Vakars nāca, vāverīte,
Šaujies egles galiņā;
Rudens nāca, jauni puiši,
Barojiet(i) kumeliņus!
188 [(?)].

13796.

Vakars nāca, vāverīte,
Steidzies egles galiņā;
Rudens nāca, jauni puiši,
Seglojiet kumeliņus!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

★

42925.

Ai rudenis, pavasaris,
Tas man labu nedarīja:
Pavasari zaļa zāle,
Nomauc manu gredzentiņu;
Nāks rudenis jo bagāts,
Tad nojems vainadziņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

42926.

Citas meitas pūru taisa,
Es ar puikām gubenī;
Nāks rudenis, aizvedīs,
Atpakaļ vairs nevedīs.
46 [Beļavas Md].

42927.

Diženās, raženās
Sasēdušas rindīnā,
Cita citai vaicā(dama),
Kuŗa ies šoruden.
192 [Kosas C].

42928.

Diezgan agri rudens nāca
Dzeltenām lapiņām;
Jauni ļaudis pulka nāca,
Jauniem ļaudiem kāzas būs.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

42929.

Ko domāji, tu meitiņa,
Šo rudeni precēties?
Mātes cimdi, mātes zeķes,
Mātes austa villainīt(e).
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

42930.

Līsti, līsti, lietutiņ,
Lai bagāta vasariņa,
Lai varēja mans brālītis
Ruden vesti līgaviņu.
443 [Turlavas Kld].

42931.

Lustīgs gailis laktē lēca,
Die(v)s dos miežu vasariņ(u);
Zaķis [kaķis?] lēca uz akmen(i),
Precēs mani šoruden.
546 [Kuldīga Kld apr.].

- 395 -

42932.

Mēs lapiņas, mēs meitiņas,
Krīt lapiņas griezdamās,
Iet meitiņas raudādam(as);
Iet meitiņas raudādamas,
Bāleniņos vaidēdamas;
Bāleniņos vaidēdamas
Liela kaŗa pulciņā.
373 [Sarkaņu Md].

42933.

Nu rudeņa da rudeņa
Moza muna leigaviņ(a);
Ņemt man jū šūrudeņ,
Nazavērt mozumiņa.
389 [Silajāņu Rz].

1. Nu rudiņa da rudiņa
Moza muna leigaviņa;
Jemt man jū šū rudiņu.
Nasavērt mozumiņa.
Mozu jēmu, na boguotu
Bruoliņam leigaviņu.
389 [Silajāņu Rz].

42934.

Nu ir laiks šoruden
Visām meitām precēties,
Nu zied visi eņģevēri,
Eņģuvēru pazarītes.
124 [Grašu Md].

42935.

Puiši puiši, rudens nāk,
Kādēļ sievu neņemiet?
Tautu meitas sērojāsi,
Gaida tautas atjājam.
548 [Liepāja Lp apr.].

42936.

Pēc Lābrenča kamenīte
Ziediņā pakārās;
Pēc Mārtiņa, tu māsiņa,
Raudās' sava vaiņadziņa.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

42937.

Samisuse upe tek,
Samisuse Daugavīn(a);
Samisušas tās meitīnas,
Kas vedamas šoruden.
94 [Dunikas Lp].

42938.

Šoruden, toruden,
No tautām vairījos;
Šoruden nepatvēru
Ir telīšu dārziņā.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

42939.

Veŗaties, jauni puiši,
Pura bērziem vaskas lapas;
Pura bērziem vaskas lapas
Laiks māmiņu bildināt.
46 [Beļavas Md].

42940.

Vaļa man, vaļa man -
Ko ar vaļu nadarīt?
Vaļa man šūrudiņ,
Vaļa cytu vasariņu.
174 [Kārsavas Ldz].

2. Jāda lūkoties, jāj precībās

a) Laiks vest sievu

13797.

Auzu auzu kumeļam,
Smalku linu pātedziņu!
Rīkstes rīkstes brālītim,
Ne jaunam līgaviņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Skuju skuju, ne auziņu
Straujajam kumeļam;
Rīkšu rīkšu, ne līgavas
Jaunajam bāliņam!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2. Cimdus cimdus, rokas sala,
Auzas auzas kumeļam;
Rīksti rīksti dēliņami,
Ne jaunami līgaviņas!
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

13797¹.

Dižanais tēva dēls
Ko vēl gaidi, ko negaidi?
Seglo savu kumeliņu,
Jāj tautās lūkoties!
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

13798.

Es izkūlu rudzu riju,
Nava salmu nesējiņas.
Ej, māmiņa, ciemiņā,
Atved salmu nesējiņu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 396 -

13799.

Es tev dodu, bāleliņ,
Itin labu padomiņ~:
Kad tu ņemi līgaviņu,
Tad sūt~ mani precībās!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13800.

Gaŗa priede, gaŗa egle,
Gaŗa visa vasariņa;
Gaŗš mūžiņš brālītim,
Bez līgavas dzīvojot.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

13801.

Jau es pats ganīdams
Ar meitiņu parunāju,
Tēv~ ar māti iestellēju
Gatavā valodā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

13802.

Kā, māmiņa, tev patīk,
Man patīk abējādi:
Ja tu vari viena malt,
Es neņemšu līgaviņas.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

13803.

Kam, brālīti, zirgu pirki,
Kam kamanas kaldināji?
Vai tu biji nodomājis
Tautu meitu vizināt?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13804.

Kam tā sēta kalniņā,
Sagšām jumta istabiņa?
No tās sētas, māmuliņa,
Pārved man līgaviņu!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13805.

Laižu, laižu mātes vaļu,
Edz ko māte padarīja:
Māte dara brūnus svārkus,
Tēvs šūn caunes cepurīt~.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

13806.

Luste, mana laba luste
Šoruden sievu jemt,
Nu man treju brūni svārki,
Dui dzeltāni kumeliņi.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

13807.

Maksājat, ciema puiši,
Es jums sievas pā(r)vedīšu;
Daudz man labu nolūkotu,
Man pašam nevajaga.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13808.

Nē, bāliņi, tas nav tiesa,
Ka vedīsi līgaviņu:
Ne tev arkla, ne kumeļa,
Ne pats esi arājiņš.
376 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13809.

Nebūs nieka neejot,
Kumeliņa nejūdzot,
Nenāks klātu tautu meita,
Man sēdoti istabā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

13810.

Palīdziet, labi ļaudis,
Līgaviņu sataujāt,
Dodiet manim savus svārkus,
Savu cauna cepurīti!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13811.

Pats es vien priecājos,
Nevienam nesacīju:
Sakās māte kazu kaut,
Man atvest līgaviņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13812.

Pieci sirmji auzas ēda,
Staļļa grīdu kapādami;
Piecas meitas klētī dzied,
Vilnānītes locīdamas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Pieci sirmji auzas ēda,
Stallī grīdu kapādami;
Piecas meitas māmiņai,
Visas piecas malējiņas.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

13813.

Pieci sirmji auzas ēda,
Stallī grīdu kasīdami;
Jau tie pieci šoruden
Dažu labu raudinās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13814.

Prātiņ manu, kā tu tiksi?
Aiz ūdeņa līgaviņa.
Pirku zirgu, daru laivu,
Ikām tika rociņā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

- 397 -

13815.

Pusmūžiņa puisis biju,
Vēl nebija līgaviņas;
Man kaunīga māmuļīte,
Nedrīkst meitas bildināt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13816.

Šķir, irbiņ, paparžiņ~s,
Taisi sev guļas vietu;
Šķir, bāliņ, savas māsas,
Ved mājās līgaviņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

13817.

Sniegi snieg sniegamo,
Ceļu dara darāmo,
Vēl tam mūsu bāliņam
Nederēta līgaviņa.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

13818.

Stāsti manim, māmuliņa,
Kur lai ņemu līgaviņu,
Vai tepat nāburgos,
Vai svešās tautiņās?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13819.

Taisies, mans kumeliņ,
Pupu ziedu spalviņā:
Nu es gribu meitu māti
Šorudeni bildināt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Taisies, mans kumeliņ,
Pupu ziedu spalviņā:
Ruden iešu māršas vest,
Sev taujāt līgaviņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13820.

Tēvs jautāja, ko es daru;
Es dar~ jaunas kamaniņas,
Es dar~ jaunas kamaniņas
Līgaviņu vizināt.
216 [Ventspilī].

13821.

Tēvs māmiņa nezināja,
Kam es viju pātadziņu:
Kumeliņu drīzināt,
Līgaviņu vizināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13822.

čukstēt čukst tēvs ar māti,
Ko tie čukst, ko nečukst?
Tēvs dzīrēs kazu kaut,
Māte cept plācenīti.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

13823.

čukstēt čukst tēvs ar māti,
Ko tie čukst, ko nečukst?
čukstēj~ kaut sivēniņu,
Vest dēlam līgaviņu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

1. čukstēt čukst tēvs māmiņa,
Dievs to zin, ko tie čukst.
Dzīrās kaut sivēniņu,
Meklēt man arājiņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

13824.

Veldē rudzi, veldē mieži
Bāleliņa tīrumā.
Ņem, bāliņ, ļauduviņu,
Kas veldīti kustināja!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

b) Tautu dēls resp. precinieki taisās un pošas ceļā, kausta, baro un seglo zirgus, izjāj no mājām

13825.

Vai vai tautu meita,
Tavu dārgu vainadziņu!
Šitā mun sestā reize
Kumeliņu seglojot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13826.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Sav~ vaļiņu turēdams?
Nopinos vaska važas,
Iejūdzos vāverīti,
Iegrožoju zelta grožu,
Lai netek eglienā,
Lai tek tautu sētiņā,
Kur meitiņas baltas aug.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13827.

Alva klēts, vaŗa grīda,
Kur māmiņa meitas glauda;
Es segloju kumeliņu
Sudrabiņa stallītī.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 398 -

13828.

Apkaustīju kumeliņu
Tēraudiņa pakaviem,
Lai tas man guni šķīla
Meitu mātes pagalmā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

13829.

Apsegloju sirmu zirgu,
Jāju meitu lūkoties;
Saka meitu māmuliņa:
Neba slikts ar sirmu jāj.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Māmiņ, mīļā māmuliņa,
Viens atjāja baltu zirgu.
Kuš, meitiņ, kuš, meitiņ,
Slikts nejāja baltu zirgu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

13830.

Atraitnītis gauži raud,
Kumeliņu seglodams,
Ka tam bija meitas māti
Divi reizas bildināt.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13831.

Aug man bēris kumeliņis
Vidū staļļa apseglots;
Aug man skaista līgaviņa
Vidū ciema saderēta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13832.

Augstu pirku kumeliņu,
Lai kājiņas nedubļo,
Lai nesauca meitu māte
Mani ģeķa dzērājiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13833.

Aunies kājas, māmuliņa,
Es aizjūgšu kumeliņu:
Es redzēju ciemiņā
Vakar skaistu dzeltainīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ej, dēliņ, jūdz zirdziņu,
Brauksim abi ciemiņā:
Es redzēju ciemiņā
Skaistu jaunu dzeltenīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13834.

Aut es āvu sav~ kājiņu,
Sedloj~ savu kumeliņu;
Būs dažam ielokam
Pūriņā negulēt.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

13835.

Brālīts jāja tautiņās
Ābolaiņu kumeliņu,
Pašam bija melni svārki,
Zaļa zīda cepurīte.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

13836.

Bāliņš jāja tautiņās
Līgaviņas lūkoties;
Tautu meita viltiniece
Skaisti vārtus appuškoja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

13837.

Bāliņš zirgu apsegloja,
Zemīt~ slauka zīda pušķi.
Sargies, ciema zeltenīte,
Nu jās tevi bildināt;
Esi gudra, runā droši,
Tad paliksi bāliņos.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

13838.

Brūnītim auzas devu,
Pelēcim pelaviņas.
Brūnīts galvu daiļi nesa
Pretim meitu māmuliņu.
4 [Aijažos].

13839.

Danco mans kumeliņš,
Margo mans augumiņš,
Tai būs nākt tautu meitai,
Kaut tā ar negribētu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13840.

Dienavidu, brāleliņ,
Segloj savu kumeliņu:
Saulītē ielīgoja
Tautu meita maltuvē.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13841.

Divi bēri auzas ēda,
Muguriņas sagriezuši,
Tās meitiņas precenieku,
Ko ļautiņi niecināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 399 -

13842.

Dod, Dieviņ, miglas rītu,
Miglā jāšu lūkoties:
Ne man piešu zābakiem,
Ne iemauktu kumeļam.
226 [Kandavā (Tl)].

13843.

Es mutīti nomazgāju
Tekošā ūdenī:
Līdzi, Dievs, nu es ņemšu
Novainotu mātes meitu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13844.

Es neautu baltas kājas,
Neseglotu kumeliņu,
Kad manam brālītim
Nevajdzētu līgaviņas.
206 [Kuldīgas apriņķī].

13845.

Es piesēju kumeliņu
Pie ziedošas ābelītes.
Apbierst mans kumeliš
Ar ābeļu ziediņiem;
Jāju sievu lūkoties
Ar ziedošu kumeliņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

13846.

Es pilno kannu dzēru,
I pilno biķerīti;
Uz pilno mātes meitu
Griežu savu kumeliņu.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Uzpilno kannu dzēru,
Uzpilno biķerīti:
Uzpilnā mātes meita
Man krekliņu šūdināja.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

13847.

Es redzēju ciemiņā
Augam skaistu zeltenīti.
Tīšām jāšu mēģināt,
Vai tā nāks, vai nenāks.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

13848.

Gaisma gaisma, bāleliņ,
Seglo savu kumeliņu!
Daža laba mātes meita
Gaida tevi aizejam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

13849.

Gaisma gaisma, bāleliņi,
Seglo savu kumeliņu!
Tu atrasi tautu meitu
Sijājam, ne maļam.
190 [Kuldīā].

13850.

Gaisma gaisma, bālelīni,
Sedlo savu kumelīnu!
Vēl atrasi tautu meitu
Vakarēju gulumīnu,
Vakarēju gulumīnu,
Vakar raustu uguntīnu,
Vakar raustu uguntīnu,
Neslaucītu istubīnu,
Vakarēju ēdumīnu,
Vakarēju dzērumīnu.
158 (Tosmarē).

13851.

Gaisma gaisma, bāleliņi,
Seglojiet kumeliņus!
Īsa diena, gaŗš celiņis,
Nederēta līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13852.

Gudreniece tautu meita,
Klētie loka vilnainītes;
Gudri mani bāleliņi,
Stallie kausta kumeliņus.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13853.

Gudri, daiļi, tautu dēls,
Seglo bēru kumeliņ~,
Gribēdams bildināt
Gudru, daiļu mātes meitu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

13854.

I nelietis Dievu lūdza,
Pa vārtiem izjādams:
Dievs, palīdzi, mīļa Laima,
Pievilt labu mātes meitu!
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

1. Ir nelietis Laimu lūdza,
Pa vārtiemi izjādams,
Pievilt labu meitu māti,
Dabūt labu līgaviņu.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

13855.

Juoj, buol~eņ, garu ceļu
Dūmuodams, guoduodams,
Atves~ sev ļaudaveņu
Dūmuotuoju, guoduotuoju.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

- 400 -

13856.

Jāj, bāliņi, jājamo,
Godē savu augumiņu,
Lai pratāsi tautu meita,
Lai darina sedzeniņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13857.

Jāsim, brāļi, laime būs,
Zirgi zviedz, nebubina,
Atrasim tautu meitu
Pašā ceļa maliņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

13858.

Jāsim, brāļi, vienu ceļu,
Lai nezviedz kumeliņi;
Ņemsim, brāļi, vienas māsas,
Lai neraud māmuliņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13859.

Jož, brālīti, zelta jostu,
Sedlo sirmu kumeliņu!
Sarkan~ vaigi tautu meitai,
Smuks sarkanis vainadziņš.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

13860.

Kumeliņi baltsarīti,
Ko tik gauži bubināji?
Vai bubini tīras auzas,
Adar daiļu braucējiņu?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13861.

Kur gāji, bāliņ,
Cimdiņiem rokā?
- Pa ceļu, pa ceļu,
Malējas meklēt.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

13862.

Kur tie mani tirgus vāģi?
Man uz tirgu jāizbrauc.
Tu, dēli, taisies līdzu,
Tev ir sieva jāprecē;
Tu, meitiņa, paliec mājā,
Tev telītes jāizslauc.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

13863.

Kur tu brauksi, smuks puisīti,
Ar tiem skalu riteņiem!
- Braukš~ uz savu sievas māti,
Vai dos savu zeltainīti?
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13864.

Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Iešu ļaužu lūkoties,
Kā dzīvoja pasaulē.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

13865.

Kur tu iesi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
- Iešu liepas apraudzīt,
Vai ir liela, vai ir kupla.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Kur tu iesi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
- Iešu, māsiņ, pār jūriņu
Savas liepas apraudzīt,
Vai ir tieva, vai ir gaŗa,
Vai mirkst zari jūriņā.
Gana tieva, gana gaŗa,
Mirkst zariņi jūriņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2. Kur tu iesi, ozoliņ,
Vasku cimdi rociņā?
- Iešu liepas aplūkotu,
Vai ir kuplas uzaugušas.
Ja būs kuplas uzaugušas,
Dastellēšu cirtējiņu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

3. Kur tu skriesi, vanadziņ,
Ar tiem vaska spārniņiem?
- Skriešu liepas apraudzīt,
Vai ir kuplas izaugušas.
Gana kuplas, gana gaŗas,
Zari līka Daugavā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

4. Kur tu teci, ozoliņ,
Vaski cimdi rociņā?
- Iešu liepas aplūkotu
Daugaviņas maliņā,
Vai būs kupla izaugusi,
Vai resnāka sabriedusi.
121 [Gulbenē (Md)].

13866.

Kur tu iesi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
- Gāju, gāju pa celiņu,
Līgaviņas meklēdams.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 401 -

13867.

Kur tu iesi, smuks puisīti,
Bez saulītes rītiņā?
- Iešu uz to lielu ciemu
Līgaviņu raudzīties.
1311 [Apē (Vlk)].

13868.

Kur tu jāsi, bāleliņ,
Kumeliņu seglodams?
- Jāš~, māsiņ, pār Daugavu
Dzeltānīšu lūkoties.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13869.

Kur tu jāsi, bāleliņ,
Vakarā kājas āvi?
- Bajāram dui meitiņas,
Tur jāsim lūkoties.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

13870.

Kur tu jāsi, Miķelson,
Ar to bēru kumeliņu?
- Jāšu, jāšu pa lukstiem
Uz Vidzemes meitiņām.
101 [Rankā (Rankas pag. C)], 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

13871.

Kur tu skriesi, vanadziņi?
Baltas vistas žogmalā;
Kur tu jāsi, bāleliņi?
Daiļas meitas ciemiņos.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Neskrej tālu, vanadziņi,
Teju vistas lejiņā;
Nejāj tālu, mans brālīti,
Teju meitas kaimiņos.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13872.

Lakstīgala trejvalode,
Nāc man līdz tautiņās,
Palīdz~ man parunāt
Ar to meitu māmuliņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Lakstīgala trejvalode,
Iesim meitas bildināt;
Tev šķīrās, tev vedās,
Tev trejāda valodiņa.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2. Trejvalodu lakstīgala,
Palīdz tautas pierunāt;
Tev šķiŗās, tev vedās,
Tev gudrais padomiņš.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

13873.

Māte mani rātin rāja,
Kam nejēmu līgaviņas.
Es iegāju klētītēja,
Trīskārt žēli nosraudāju.
Apsavilku treju svārku,
Piesijožu zobentiņu,
Piesijožu zobentiņu,
Jāju sievas lūkoties.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

13874.

Man bij dailis kumeliņis,
Zvaigžņu deķis mugurā;
To es jāju tautiņās
Līgaviņu lūkoties.
188 [(?)].

13875.

Man bij treju kameniņu
Ar ozola mietnītēm;
Tur iejūdzu sirmus zirgus,
Ar ko braukti precībās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13876.

Mīļā māt, mīļā
mās,
Puškojat manu svārk~,
Puškojat manu svārk~
Sarkanzīda rozītēm:
Mīļi mani meitas gaida
Sarkanzīļu vainagos.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

13877.

Nestundāi es izjāju
Līgaviņas lūkoties:
Man gailītis padziedāja,
Kumeliņu seglojot.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

13878.

Neveiklītis kājas āva
Straujupītes maliņā;
Tekam abi, mēs māsiņas,
Iegrūžam upītē!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 402 -

13879.

Pa pāŗam oši auga,
Pa pāŗami ozoliņi;
Pa pāŗami jauni puiši
Seglo savus kumeliņus.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13880.

Pa vējam, pa vējam
Pagriežami kumeliņus;
Pret vējiņu, pret vējiņu
Pagriežami cepurīti!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13881.

Pate iešu, pate iešu
Bāliņam sievu ņemt;
Liecenieka nesūtīju,
Lai bāliņa nepaļāja.
121 [Gulbenē (Md)].

13882.

Pavaicāju tēviņam,
Kādu jūgšu kumeliņu?
- Jūdz, dēliņi, to kumeļu,
Kas iet stāvu dancodams!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13883.

Pieci gadi audzināju
Stallēi bēru kumeliņu;
Tai sestāi gadiņāi
Lieku sedlus mugurāi,
Lieku sedlus mugurāi,
Jāšu sievas lūkoties.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu;
Ceturtā gadiņā
Dzelzēm kājas kaldināju;
Piektajā gadiņā
Pirku sedlus, iemauktiņus;
Sestajā gadiņā
Jāju sievas lūkoties.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

13884.

Pieci skrēja vanadziņi,
Sestā raiba žagatiņa;
Būs tā vieta, kur tie ies,
Darīs mātei žēlumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13885.

Puško, māte, mani pašu,
Tēvs baro kumeliņu;
Mīlēs meitas mani pašu,
Mīlēs manu kumeliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13886.

Puško mani, māmulīte,
Tēvs baro kumeliņu;
Es neņemšu līgaviņu,
Līdz tā labi appuškota.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

13887.

Puškojies, bāleliņ,
Ar ozola lapiņām,
Kam neteici māsiņai,
Kur tu jāsi lūkoties.
206 [Kuldīgas apriņķī].

13888.

Puškojies, tautu meita,
Es puškoju kumeliņu,
Es puškoju kumeliņu
Sudrabiņa ķēdītēm.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13889.

Puškojies, tautu meita,
Nu jās tevi lūkoties:
Jau palika mans brālītis
Kumeliņu seglojot.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

13890.

Puškots vīris es uzaugu,
Barots manis kumeliņis:
Māte mani appuškoja,
Tēvs baroja kumeliņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1. Puškots vīris es uzaugu,
Baŗots manis kumeliņis:
Māte mani appuškoja,
Pats baŗoju kumeliņu.
Es neņemšu līgaviņu,
Ja puškotas nedabošu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13891.

Pusmūžiņa vīriņš biju,
Pusģeņģeŗa kumeliņš,
Nu vēl gāju pusmuižā
Pusjumpravu lūkoties.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

13892.

Radi vien šai zemē,
Kur būs ņemt līgaviņu?
Cep, māmiņa, kviešu maizi,
Smītēsam par Daugavu!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 403 -

1. Cep, māmiņ, kviešu maizi,
Izcep mazu kukulīti,
Smītēsam par Daugavu
Arājiņa raudzīties!
Manu bēdu Vidzemē
Dēlu māte nomiruse.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13893.

Rāmi rāmi jūŗa šņāca
Miglaiņā rītiņā;
Rāmi rāmi tautiets jāja
Pēc netiklas mātes meitas.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

13894.

Raudādams apāvos
Baltus piešus kājiņā;
Vai man bija tik jaunam
Meitu māti bildināt!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Raudādams apāvos
Baltas zeķes kājiņā;
Kam bij man tik jaunam
Meitu māti bildināt!
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13895.

Raudas nāca tam puišam
Kumeliņu seglojot:
Šī devīta mātes meita
Šo rudeni bildināma.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Tautu dēlis žēli raud,
Kumeliņu sedlodams:
Šī devīta mātes meita
Šo rudeni bildināta.
Bildin~, nelga, vēl deviņas,
Kam pirmaju niecināji!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13896.

Rīgā pirku pāva spalvu,
Cēsīs cauņu cepurīti;
Tā bij viegla klanīties
Pretim meitu māmuļiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Viegli liku galviņā
Dārgas naudas cepurīti;
Tā būs viegla noņemties
Pretī meitu māmuļīti.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

13897.

Rītā agri, rītā agri
Jaunu meitu lūkoties,
Vai galviņa izsukāta,
Vai istaba izslaucīta.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13898.

Ripaiņš, pangaiņš
Mans kumeliņis;
No rīta ripošu
Lielā ciemā,
Lielā ciemā
Pie meitu mātes.
224 [Kabilē (Kld)].

13899.

Zaļa zaļa diena ausa,
Sudrabota saule lēca;
Velc, brālīti, zaļus svārkus,
Sudrabota tautu meita.
Sudrabota tautu meita,
Nāc pie mana bāleliņa;
Ja tu biji sudrabota,
Caunots manis bāleliņis.
224 [Kabilē (Kld)].

13900.

Sasegloju, sasprādzēju
Savu sirmu kumeliņu,
Jāj~ pret meitu māmuliņu,
Kā saulīte vizēdams.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

13901.

Saseglošu kumeliņu,
Jāšu sievas lūkoties;
Man vienam grūts mūžiņš,
Vienam grūti dzīvojot.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

13902.

Šo ruden~, to ruden~
Maza mana līgaviņa.
Vai nu liela, vai nu maza,
Nu seglošu kumeliņu.
4 [Aijažos], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

13903.

Šodien Dieviņš labi dara,
Šodien deva jauku laiku,
Lai jāj manis bāleliņis
Līgaviņas lūkoties.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 404 -

13904.

Šorīt agri vilciņš līda
Gar kuplaju ozoliņu;
Šorīt agri mūs~ brālītis
Segloj~ savu kumeliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

13905.

Sedlo, māsiņ, kumeliņu,
Kamēr es kājas aunu,
Liec tos zelta iemauktiņus
Sidrabiņa sprēdzītēm!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13906.

Ziedi, ziedi, tautu meita,
Kā ābele kalniņā!
Nu jās mani bāleliņi
Tavus ziedus birdināt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Balta zied ābelīte
Tai kalniņa galiņā;
Jās rudeni mans brālītis
Tavu ziedu birdināt.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

13907.

Sievas dēļ(i), bāleliņi,
Neseglo kumeliņu:
Nāks rudenis, riekstu laiks,
Atnāks pate riekstodama.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ogu ogu, riekstu riekstu
Mana brāļa druvmalē.
Aties pate tautu meita
Ogodama, riekstodama.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

13908.

Sedlo, brāļi, puķu sedlus
Sava rauda mugurā;
Sen dziedāja ciema meitas
Sīku rožu dārziņā.
216 [Ventspilī].

13909.

Seglo, tēvs, kumeliņu,
Puško, māte, cepurīti,
Lai es jāju kā kundziņš
Līgaviņas lūkoties.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

13910.

Siksniņām, sprādzītēm
Neredz manu kumeliņu;
Lentītēm, bantītēm
Neredz manu cepurīti.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Lentītēm, bantītēm
Neredz manu cepurīti;
Siksniņām, sprādzītēm
Neredz manu kumeliņu.
Tai bij arī mātei būt,
Kas man savu meitu liedz.
206 [Kuldīgas apriņķī].

2. Neviens mani neredzēja,
Kāds es biju raitenieks:
Zīda puški zemi slauka,
Drebēt dreb kumelīns.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

13911.

Zinu ceļu, māku mēli,
Turu labu kumeliņu;
Viena meita māmiņai,
Maksā zelta gabaliņu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

13912.

Smuidra priede siliņā,
Skaista meita māmiņai;
Uz priedītes cirvi trinu,
Uz meitiņas kājas āvu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

13913.

Znoti, draugi, sanāciet,
Padomiņu piedodiet,
Kuŗu ceļu man bij laist
Ar labo kumeliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13914.

Sūtiet mani meitu vilt,
Es mācēju meitas vilt:
Sviežu riekstu par istabu,
Satek meitas kā irbītes.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Sūtiet mani meitu vilt,
Es mācēju meitas vilt.
Daej~ vienu lazdu krūmu,
Piešķin~ riekstus kulītē;
Daej~ vienu meitu ciemu,
Svied~ riekstiņus pagalmā,
Svied~ riekstiņus pagalmā,
Skrien meitiņas bukuriem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 405 -

13915.

Sukāju bērīti,
Pabēru auzas,
No rīta klapēšu
Pie tautu meitas.
206 [Kuldīgas apriņķī].

13916.

Tāda rota man, puišam,
Kā pašam ķēniņam;
Kad es jāju tautiņās,
Tad ir prieks meitiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13917.

Taisies, mana māmuliņa,
Es aizjūgšu kumeliņu;
Tautām kājas nosalušas,
Mani jaunu gaidīdam.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

13918.

Tautu dēls jostu joza,
Mirdz mirdzamu ziediņiem;
Aiz jostiņas cimdus bāza,
Zobentiņu vicināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13919.

Tievu gaŗu grožu viju,
Slaidi laidu kumeliņu
Pret to meitu māmuliņu,
Kas audzēja līgaviņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

13920.

Tievu gaŗu grožu viju,
Slaidi laižu kumeliņu,
Vai es meitas nedabūšu
Mazajāi ciemiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13921.

Trīs gadiņi audzināju
Kuplu liepu vīgriezī;
Ceturtā rudenī
Stellēj~ pāru cirtējiņu.
Trīs gadiņi audzināju
Brāļam skaistu līgaviņu;
Ceturtā rudenī
Stellēj~ pāru precētāju.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Trīs gadiņi audzināju
Zelta niedri vīgriezē;
Ceturtāi gadiņāi
Sūtu pāris cirtējiņu,
Sūtu pāris cirtējiņu,
Pāris bēru kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13922.

Trīs gadiņi linus sēju
Stāvajā piekalnē;
Trīs gadiņi audzināju
Ciemiņā līgaviņu.
Vai nu liela, vai nu maza,
Nu seglošu kumeliņu.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

13923.

Trīs gadiņi sabaroju
Stallī bēru kumeliņu,
Ceturtāi gadiņāi
Jāju meitu lūkoties.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13924.

Trim kārtām gaiļi dzied,
Trīsreiz bēri pabaroju;
Trim kārtām zelta šņore
Ap to manu cepurīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Trīs reizītes gailīts dzied,
Trīs kumeļi paberoti;
Trim kārtāmi zelta šņore
Apkārt manu cepurīti.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2. Trīs reizītes gailis dzied,
Trīsreiz zirgus pabaroju;
Trīs kārtiņas zelta josta
Ap to manu vēderiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

13925.

Trim kārtām gaiļi dzied,
Trīskārt bēri pabaroju;
Vēl atradu tautu meitu
Ni kājiņu neavušu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13926.

čīkstēt čīkst liepu sedli,
Kumeliņu sedlojot;
Lai nočīkst jauni puiši,
Kas bez laika apsedloja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13927.

čīkstēt čīkst liepu sedli,
Kumeliņu sedlojot:
Šī devīta mātes meita
Šo vasaru bildinot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 406 -

13928.

čīkstēt čīkst liepas sedli,
Kumeliņu sedlojot;
Tā nočīkst ļauna diena
Zem kumeļa kājiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13929.

Upsā māmiņ, ekur dēliņš,
Sidrab~ caunes cepurīte!
Kad es gribu, es in varu
Prūšos ņemti līgaviņu.
Prūšu meitai zīžu svārki,
Man bij caunes cepurīte.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

13930.

Uz cinīša galvu liku,
Gaidu saules uzlecot.
Kad uzlēca lēkšus saule,
Tad sēžos kumeļāi,
Tad sēžosi kumeļāi,
Jāju sievas raudzīties.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

13931.

Viena pāra ošu auga,
Otra pāra ozoliņu;
Trešā pāra jaunu puišu
Seglo savus kumeliņus.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13932.

Cielaviņa tiltu teka,
Tilta grodus skaitīdama;
Puisīts jāja precībās,
Asariņas slaucīdams.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

13933.

Cieti jūdzu, daili braucu
Dārgas naudas kumeliņu;
Viegli liku galviņāi
Dārgas naudas cepurīti,
Lai ziediņi nenobira
Tautu mātes istubāi.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

13934.

Cēlos agri rītiņā,
Lai redz~ sauli uzlecot;
Stalti jāju kumeliņu,
Lai dabotu līgaviņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

13934¹.

Celies, māte, cel dēliņu,
Lai baro kumeliņu,
Ka varēja līdz gaismiņu
Apjāt tautu novadiņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

13935.

Celies, māte, cel dēlīnu,
Lai baŗoja kumelinu,
Lai varēja līdz dienīnu
Meitu māti bildināt.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Vakars nāca, bālelīni,
Sedloj savu kumelīnu,
Lai varēji līdz gaismīnu
Līgavīnu saderēt.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

13936.

Cep, mameņ, kvīšu maizi,
Izcep man kukuleiti:
Ir suneits kaimiņūs
Kvīšu maizes āduojeņš.
423 [Daugavpils apr.].

13937.

Citu rītu, bāleliņi,
Mēs agrāki celsamies,
Ka varētu kumeliņu
Līdz ar dienu apseglot.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

c) Zīle dzied, pareģo

13938.

Aši aši zīle dzied
Asa mieta galiņā;
Aši cirtu kumeļam
Smalku linu pātadziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13939.

Dzied~, zīlīte, i nedziedi,
Lec uz vārtu stuburīša,
Tam puišam sievu ņēma,
Kurs varēja pabarot.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

- 407 -

13940.

Labi mana zīle dzied
Labajā rociņā:
Kā es iešu, tā pārvešu
Brālīšam līgaviņu.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13941.

Lēņi lēņi zīle dzied,
Kumeliņu seglojot;
Dievs dod meitu māmiņai
Lēņi laist valodiņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

13942.

Pasaklaus~, bruoleleņ,
Kuru rūku zeile dzīd;
Kad pa kreisū zeile dzīd,
Grīz pa lobū kumeleņu!
409 [Līksnas pag. D].

13943.

Zīle brēca ozolā,
Es segloju kumeliņu.
Ja būs man Dievs vēlējis,
Es tukšā nepārnākšu:
Pārnesīšu baltus cimdus,
Norakstītu nēzdaudziņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13944.

Zīle dzieda, zīle brēca
Mana brāļa namgalā.
Tā mazaja, tā smukaja,
Tā būs mana līgaviņa;
Tai es došu savu klēti,
Savas klētes atslēdziņu:
Tai es došu sav~ laidaru,
Savas govis raibaļiņas.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

13945.

Skaisti man zīle dzied,
Kumeliņu sedlojot.
Dos Dieviņš, liks Laimiņa,
Būs pirmā jājumā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

13946.

Sudrabiņa zīle dzied,
Kumeliņu seglojot.
Ja man Dievis palīdzēs,
Raudās viena meitu māte.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

13947.

Sudrabiņa zīle dzied
Mana staļļa galiņā;
Sudrabiņa tautu meita
Būs man kāju āvējiņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 190 [Kuldīā].

13948.

Sidrabiņa zīle dzied
Staļļa spāres galiņāi.
Laidies, zīle, zemītē,
Nāc man līdz tautiņās!
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

13949.

Sudrabota zīle dzied
Staļļa spāres galiņā;
Zelta puški locījās
Zem kumeļa kājiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Sudrabota zīle dzied
Staļļa spāres galiņā;
Zelta puķe laistījās
Zem kumeļa kājiņām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

13950.

Sudrabota zīle dzied
Staļļa spāres galiņā;
Stallie bēri kumeliņi
Sudrabiņa krēpītēm.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

13951.

Sidrabota zīle tek
Pa kumeļa kājīnām;
Voi būs laime kumeļam,
Voi kumeļa jājējam?
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Sudrabota zīle tek
Pa kumeļa kājiņām:
Voi būs laime tautiešam,
Voi manam kumeļam?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

d) Atgadījumi un apcerējumi ceļā un ceļa galā

13952.

Balta bija gatuvīte,
Ievu ziedu piebiruse.
Vai tādēļ es nevaru
Cauri laist kumeliņu?
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

- 408 -

13953.

Bērīts mans kumeliņš
Dāldeŗiem norakstīts;
Ne pie vārtu nepiejāju,
Māte meitu pasolīja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

13954.

Bij man viena rieksta dēļ
Tādu lielu lagzdu liekt?
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu tāļu ceļu jāt?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13955.

Braucin braucu, vai važoju
Uz to meitu māmuliņu,
Dos meitiņu, vai nedos,
Vai lamāt izlamās?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

13956.

Braucin braucu, vai važoju
Uz to meitu māmuliņu,
Vai tā mani bārtin bāra,
Vai piedeva padomiņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

13957.

Divi melni suņi rēja,
Aiz upītes tupēdami;
Nedrīkstēju droši jāt,
Ne iemauktu zvadzināt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Naiki naiki suņi rēja
Daugaviņas maliņā;
Ni drīkstēju droši jāt,
Ni iemautu zvadzanāt.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13958.

Droši gāju pa celiņu,
Pa lielo, pa mazo;
Droši jāju tautiņās
Līgaviņas bildināt.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

13959.

Iet iekšā, vai neiet
Tai groznā ciemiņā?
Riņķiem griezts pagalmiņš,
Dēļiem jumta istabiņa.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

13960.

Ej, brāliņ, droši droši
Tautu meitu sētiņā,
Kari savu cepurīti
Ozoliņa zariņā!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13961.

Es ar savu pātedziņ~
Suņam acis izkapē,
Kam man~ rēje, svešinieku,
Pa celiņu staigādam~.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13962.

Es bij~ puika, droši jāju
Pie to meitu māmuliņu;
Stundu pieši noskanēja,
No kumeļa nolecot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

13963.

Es nojāju pa lejāmi,
Pa ozola ēniņām;
Es atradu tautas meitu
Ar māmiņu rājamies.
Apkārt griezu kumeliņu,
Lai palika, kur auguse.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

13964.

Es šķitos tāli braukt,
Praulienāi auzas kārt;
Birzēnietes pretī nāca,
Savas meitas solīdamas.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

13965.

Gana agri es cēlos
Seglot savu kumeliņu;
Jau atradu tautu meitu,
Samalušu, sijājam.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Cieši jozu savu jostu,
Viegli lēcu kumeļā;
Jau atražu tautu meitu,
Samalušu, sijājot.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

13966.

Gan gudri es dabē
No māmiņ~ to meitiņ~:
Birzē sēj~ kumeliņ~,
Kājām gāj~ sētiņē.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

1. Gan gan gudri es jau ņēmu
To labaju mātes meitu:
Birzē sēju kumeliņu,
Kājām gaju sētiņā.
Neliedz māte ceļavīram,
Ne meitiņas preceniekam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 409 -

13967.

Gaŗām jāju ābeļ~ birzi,
Ziedi bira uz kumeļa;
Gaŗām jāju tautu sētu,
Tautu meita gauži raud.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13968.

Gaŗām jāju šam ciemam
Līdz viņam ciemiņam:
Šā ciemiņa dzeltainītes
Netīk manam prātiņam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13969.

čeņģeŗiem bēri laižu
Pa tiem ciema tīrumiem;
Ciema mātei daiļas meitas
Kā āriņa lagzdīgalas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13970.

Griez apkārt, griez apkārt,
Bāliņ, savu kumeliņu:
Es atradu tautu meitu
Ar māmiņu baŗamies.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Es atjāju par lapām,
Pa ozola ēniņām;
Es atradu tautu meitu
Ar māmiņu rājamies.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

13971.

Jāju, jāju visu dienu,
Jāju, ceļu vaicādams;
Uz vakaru tautu meita
Pate ceļa vedējiņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13972.

Kad manam kumeļam
Iemauktiņi neskanētu,
Es atrastu tautu meitu
Basajām kājiņām.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Kad manam kumeļam
Cangu rangu neskanētu,
Es atrastu tautu meitu
Ceplie rotu kaltējot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13973.

Kājām gāju, rokā vedu
Nosvīdušu kumeliņu,
Lai tās mani nepazina,
Liela ciema dzeltainītes.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13974.

Kājām gāju, rokā vedu
Nosvīdušu kumeliņu,
To meitiņu meklēdams,
Kas aug viena māmiņai.
216 [Ventspilī].

13975.

Kaimiņos meitas auga
Pelēkos vamzīšos;
Es aizjāju lūkoties
Ar pelēku kumeliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13976.

Kālab manis kumeliņis
Ceļu tek bez iemauktu?
Vai būs mana līgaviņa
Bez māmiņas uzaugusi?
188 [(?)].

13977.

Kas manam kumeļam
Gaŗu ceļu padarīja?
Tautu meita padarīja,
Daiļ~ augusi brālīšos.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

13978.

Kumeliņa galvu glaudu
Tīrumiņa galiņā,
Lai tas mani daiļi nesa
Pret to meitu māmuliņu.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1. Kumeliņa galvu glaudu
Tīrumiņa galiņā,
Lai tas mani daiļi nesa
Pret tām ciema meitiņām.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

13979.

Lai man tika, kas man tika,
Tā meitiņa, tā man tika,
Tā meitiņa, tā man tika,
Ko ceļā satikos.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13980.

Loki balsi, tautu meita,
Kalniņā stāvēdama;
Mans brālītis lejiņā
Loka bēru kumeliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 410 -

13981.

Natīk mun, nabūs mun
Šai ciemā līgaviņas:
Pate māte guovis slauca,
Pate gonus pavadīja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

13982.

No mēsliena es pazinu,
Tai ciemā slinkas meitas:
Visi rīta skalganiņi
Mēslienā izslaucīti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13983.

Pacel kāju, kumeliņ,
Izpurini cekuliņu:
Priekša nāca meitu māte
Ar meitāmi dziedādama.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13984.

Piešiem dūru kumeliņu,
Kad tas stalti netecēja,
Kad tas stalti netecēja
Pret to meitu māmuliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

13985.

Peldus laidu kumeliņu,
Caur sudraba ezariņu:
Tur aug viena mātes meita
Zaļā niedru kambarī.
216 [Ventspilī].

13986.

Redzu, redzu pār upīti,
Tās mājās slinkas meitas:
Logi, beņķi nemazgāti,
Istabiņa neslaucīta.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13987.

Rikšiem bēri es palaidu
Gar gaŗo sila malu,
Grib~ atrast meitu māti,
Vai sēd ilgi vakarā.
349 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13988.

Rikšiem bēri es palaidu
Gar gaŗo sila malu,
Lai atrastu tautu meitu
Vakarēju gulumiņu.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

1. Es palaižu rikšu bēri
Pa to zaļu atmatīnu;
Es uzgāju ciema meitu
Vakarēju gulumīnu,
Vakarēju gulumīnu,
Neslaucītu istubīnu.
Sīkas mazas mūs~ māsēnas
Jau iegāja, samalušas,
Jau iegāja, samalušas,
Jau palika berakstot.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Rikšiem bēri es palaidu
Gar dižaju sila malu,
Vēl atradu Korsu meitas
Vakarēju gulumiņu,
Vakarēju gulumiņu,
Vakar raustu uguntiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3. Rikšus rikšus, iesklābiņ~
Par to ciema notariņ~;
Es atradu ciemmeitiņas
Ar basām kājiņām.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

13989.

Rikšām bēri es palaidu
Pa to klaju atmatiņu,
Vai atrastu tautu meitu
Vēl gulam, nemaļam.
Man māsiņas samalušas,
Jau palika sijājošas.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Traucies, manu kumeliņ,
Pa to smilgu atmatiņu,
Lai man rast tautu meitu
Vēl gulamu, nemaļamu.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

13990.

Rikšu bērīt~ i palaidu
Gar gaŗo sila malu,
Kad atrastu tautu meitu
Vakarēju gūlumiņu.
Jau atradu tautu meitu,
Samalušu, sijājot.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

13991.

Rikšiem bēri es palaidu
Caur zaļo birztaliņu,
Gribēdams šorīt agri
Meitu māti sveicināt.
183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].

- 411 -

13992.

Šķelmīts mans kumeliņš
Ietek meitu ciemiņā.
Kumeliņa vainu saku,
Mana paša gribēšana.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

13993.

Sniegi, vēji putināja
Ap to manu kumeliņu:
Tam manam bāliņam
Līgaviņa neatvesta.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13994.

Tad būt~ labi, itin labi,
Kad man~ suņi nepajustu:
Atrod~ meitas baŗoties,
Istabiņu neslaucītu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13995.

Tai ciemiņa sētmalē,
Daiļ~ ābele, skaist~ āboļi;
Tur būs vērte iekšā iet,
Tur būs daiļas mātes meitas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13996.

Tec, laiviņa, skaldi jūŗu,
Rīgāi mastu lūkoties;
Tu lūkosi mastu koku,
Es zēģeļu audējiņu.
Ne te tādu mastu koku,
Ne zēģeļu audējiņu;
Rīgā auga mastu koki,
Tur zēģēļu audējiņa.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

13997.

Tec gaŗām, kumeliņ,
Negriež galvu tai sētā;
Tai sētā slinkas meitas,
Neslaucīta istabiņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13998.

Tec gaŗām, kumelīn,
Negriez galvu tai ciemā:
Tai ciemā laiskas meitas,
Tur nemēzti pagalmīni.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13999.

Tec gaŗām, kumeliņi,
Negriez galvas tai ciemā:
Tai ciemā laiskas meitas,
Vēli slauka istabiņu.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

14000.

Tec gaŗām, kumeliņ(i),
Negriezies tai sētā:
Tai sētā slinkas meitas,
Pa lodziņu mēslus bēra.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Vai bāliņ, vai bāliņ,
Kāda tava līgaviņa:
Tupēdama plānu slauka,
Pa lodziņu mēslus beŗ.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Tec gaŗām, kumeliņ,
Nesraugies tai sētāi:
Tai sētāi slinkas meitas,
Tupēdamas plānu slauce,
Tupēdamas plānu slauce,
Pa lodziņ~ mēsals bēr~,
Ar dakšiem gult~ tais~,
Ar grožiem palag~ klāj~.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

14001.

Tec gaŗāmi, kumeliņi,
Nemetiesi šai krogā:
Šai krogāi laiskas meitas,
Mēsli stāv paslieksnē.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

14002.

Tec gaŗām, kumeliņ,
Neraugies šai ciemā:
Šai ciemā laiskas meitas,
Sēdēdamas velējās.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

14003.

Tec gaŗām, kumeliņi,
Netec vairs tai sētā:
Tai sētā slinkas meitas,
Nikna meitu māmuliņa.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

14004.

Tec gaŗām, kumeliņi,
Šai ciemā laiskas meitas:
Govis bļāva neslaucamas,
Telēniņi nedzirdāmi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 412 -

14004¹.

Tec gaŗā, kumeliņi,
Tai ciemā mellas meitas.
Mātes vaina, mātes vaina,
Kam pirtī nemazgāja.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

14005.

Tec teciņis, kumeliņis,
Tai ciemā netecēji:
Tai ciemā slinkas meitas,
Vārpstē vērpa sēdēdamas.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

14006.

Teci, manu kumeliņu,
Auzas došu ciemiņā;
Ņemšu daiļu vedekliņu,
Dos auziņas sijādama.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

14007.

Teci, mans kumeliņ,
Auziņām barojams,
Kaut atrastu ciema meitas
Basajām kājiņām.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

14008.

Teci, manis kumeliņ,
Liepu lapas braucīdams;
Kad ieraugi meitu māti,
Tec, galviņu grozīdams!
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

1. Teci, mans kumeliņ,
Tec, galviņu grozīdams;
Kad ieraugi meitu māti,
Tec, kājiņas spēlēdams!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

14009.

Teci, mans kumeliņš,
Liepu lapas braucīdams;
Priekšā nāca meitu māte
Ar meitām dziedādama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14010.

Teci, mans kumeliņš,
Tec, galviņu grozīdams:
Pretim nāk tautu meita,
Raibus cimdus adīdama.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Teci, manu kumeliņ,
Pa celiņu dancodams!
Pretī nāca līgaviņa
Spēlēdama, dancodama,
Spēlēdama, dancodama,
Zīdautiņu rakstīdama.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

14011.

Tīšām jāju, nebēdāju,
Pie bajāra meitiņām.
Pušām cirtu vaŗa vārtus,
Pāri bēru lecināju.
190 [Kuldīā], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14012.

Visapkārt sētu jāju,
Pagalmā vērdamies,
Būsi gludis pagalmiņš
Slavenām meitiņām.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

14013.

Cauri jāju bērzu birzi,
Ne zariņu nenolauzu;
Pretim nāca tautu meita,
Raibus cimdus adīdama.
226 [Kandavā (Tl)].

★

42941.

Apsedloju melnu kuili,
Jāju meitu precībās;
Ja meitām es patiku,
Tad tās mani nebrāķēja.
545 [Krustpils D apr.].

42942.

Braucu dienu, braucu nakti,
Skuju rīkste rociņā;
Zināms man celiņš bija,
Zināms vārtu vērājiņš.
99 [Dzelzavas Md].

42943.

Bridu, bridu dūņu upi,
Meklēj' savu līgaviņu;
Meklēj' savu līgaviņu,
Ieslavēto morēnieti.
273 [Mores Rg].

42944.

Cel, bērīti, augsti kājas,
Pretī kalnu tecēdams;
Pretī nāca meitu māte,
Ar meitām dziedādama.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

- 413 -

42945.

Celies, māte, cel dēliņu,
Lai baŗoja kumeliņu;
Lai baŗoja kumeliņu,
Lai jāj sievu lūkoties.
443 [Turlavas Kld].

42946.

Celies, māte, cel dēliņu,
Lai baroja kumeliņ(u)!
Īsa diena, gaŗš celiņis,
Nederēta līgaviņ(a).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

42947.

Gaisma gaisma, bāleliņ,
Baro savu kumeliņu!
Gaŗš celiņš, īss mūžiņš,
Tāļu tava līgaviņa.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

42948.

Cyts man teicja, nycynova
Aiz kalniņa ļaudaviņu;
Navā munas vacas kuojas,
Varu es pats apsavērt.
326 [Preiļu D].

42949.

Daiļi brauca ceļa vīri,
Kumeliņus sajūguši;
Tie meklēja mūs' māsiņu
Gaŗu ceļu vizināt.
356 [Rudbāržu Azp].

42950.

Daiļa priede siliņā,
Daiļa meita māmiņai;
Uz priedīti cirvi nesu,
Uz meitiņu kājas avu;
No priedītes daiļi skali,
No meitiņas līgaviņa.
241 [Lubānas Md].

42951.

Danco, mans kumeliņ,
Margo, mans augumiņ!
Nu lustīga tautu meita,
Grib ar mani līdzi iet.
6 [Aiviekstes D].

42952.

Doncuot laižu kumeliņu
Meitu muotes pogolmā;
Poša muote meitu devja,
Kumeļā vārdamuos.
326 [Preiļu D].

42953.

Dzirdēt būs, redzēt būs
Šo kāpami kumeļā,
Dzirdēt mātes valodiņu,
Redzēt meitas augumiņu.
322 [Praulienas Md].

42954.

Dzēru olu, nabāduoju,
Ir galviņa nesējiņa;
Jēmu sīvu, nabāduoju,
Ir maizīte orūdā.
168 [Kalupes D].

42955.

Ej purvā, ej mežā,
Ko mežā nadabuosi;
Daboj ūgu, daboj sēņu,
Daboj pašu lasītāju.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

42956.

Es bij puika, droši gāju
Pie tās meitu māmuļiņas:
Stundu pieši noskanēja,
No kumeļa nolecot.
545 [Krustpils D apr.].

42957.

Es apkalu kumeliņu
Sudrabiņa pakaviem,
Lai varēja tautās jāt,
Tautu meitas kairināt.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

1. Es pakolu siermu zirgu
Sudabriņa pokovim,
Lai varēju tautuos juot,
Tautu meitas bildinuot.
605 [Skolas].

42958.

Es nebraucu tai ciemā,
Kur bij slinkas mātes meitas:
Vēlu slauka istabiņu,
Par lodziņu mēslus bēra.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

42959.

Es tev lūdzu, staļļa Ješka,
Aizjūdz puksi kamanās:
Lai es brauc' uz Meņģeļ' muižu
Savas brūtes apraudzīt,
Vai tā dzīva, vai vesela,
Vai nav puišu piegulēta.
480 [Vējavas Md].

- 414 -

42960.

Gaisā skrēja čierkstādama
Dzaltanuoji cīlaveņa;
Tai čerkstēja dālu muote,
Vedekleņas maklādama.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

42961.

Gaisma gaisma, bāleliņi,
Sedlo savu kumeliņu!
Jau tā tautu melnacīte
Sēd galviņu saglaudusi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

42961¹.

Gaisma gaisma, buoleliņ,
Sodloj sovu kumeliņu!
Dreiž pa uoru puortecēja
Dzaltonīte cīlaviņa.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

42962.

Gon zinuoja natikleitis,
Kai precēt līgaviņu;
Da zemei zeižu puški
Bārajam kumeļam.
605 [Skolas].

42963.

Ieblakām vien tecēj(a)
Mani bēri kumeliņi,
Gribēdami tautu meitu
Šorudeni vizināt.
605 [Skolas].

42964.

Jau as tevi nūsabeidu,
Ka tu taida borga meita.
Vēļ es varu tuoļi braukt,
Baruots munis kumeliņš.
Vēļ es zynu taidas muotes,
Kur audzēja skaistas meitas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

42965.

Jauni puiši, bandenieši,
Ko ar vaļu neizdara?
Izlej vaska kamaniņas,
Iejūdz sila vāverīt(i),
Tautu meitu vizināt.
214 [Lažas Azp].

42966.

Jāj, brālīti, kur jādams,
Jāj gaŗām tai sētā [sētai]!
Tai sētā slinkas meitas,
Par lodziņu mēslus meta.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

42967.

Kaļu, kaļu kumeliņu
Sidrabiņa nagliņām,
Lai tas man stalti tek,
Pretīm meitu māmiņai.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

42968.

Kam, brālīti, tu tik agri
Seglo manis [manu] kumeliņ(u)?
Vēl atrastu tautu meitas
Vakarēju gulumiņ(u),
Vakar šautas nama durvis,
Vakar raustu uguntiņ(u).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

42969.

Kū dūmuoju sēteņā,
Tū satyku celeņā:
Satyk' cīma dzaltonīti,
Zaļu zīdu vaiņuciņš.
89 [Dricēnu Rz].

42970.

Kū dūmuoju pruotiņē,
Tū satopu celiņē:
Satop' šmuku dzaltonīti,
Dzaltonim matiņim.
35 [Baltinavas Abr].

42971.

Ko, puisīti, tu domāji
Gludu galvu sukādams?
Es domāju ciemā braukt,
Precēt daiļu līgaviņ(u).
286 [Nītaures Rg].

42972.

Kuplis auga ozoliņš
Pie bāliņa staļļadurvim;
Zalta puķe laistījās
Zam kumeļa kājiņām.
241 [Lubānas Md].

42973.

Kuri goni agri dzyna,
Tī nūtraucja reita ros(u);
Kuruos tautys agri juoj(a),
Tuos dabuoja malējiņ(u).
389 [Silajāņu Rz].

42974.

Kur jāsati, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
Mes jāsami tautiņās,
Tautu meitas lūkoties.
184 [Ķēču Rg].

- 415 -

42975.

Kur tu jāsi, tautu dēls -
Lēni tek kumeliņš?
Lēnu meitiņ' izprecēja
Lēnam tēva dēliņam.
378 [Seces Jk].

42976.

Labrīt labrīt, Laimes māte!
Vai redzēji līgaviņu?
Aiz upītes sārtas rozes,
Vidū tava līgaviņa.
378 [Seces Jk].

42977.

Lazdu, viena rieksta dēļ,
Līdz zemītei nelocīj(u);
(Tā) es vienas meitas dēļ
Jūdzēm tāļu neskraidīj(u).
335 [Puzes Vp].

42978.

Man bij zīle audzējama
Daiļa purva vidiņā:
Devu auzas, devu miežus,
Vēl dabēru linsēkliņas.
373 [Sarkaņu Md].

42979.

Muoseņ vīna aiz yudiņa,
Ūtra yudiņa maliņā;
Da vīnai laivu dzīnu,
Da ūtrai kumeliņu,
Da trešai tautu dālu
Rakstītom komonom.
605 [Skolas].

42980.

Meitu dēļ rozes zied,
Meitu dēļ magonītes;
Meitu dēļ jauni puiši
Jāj barotus kumeliņus.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42981.

Mjaitys guoja modorās,
Jas laseju duobuleņ(u);
Mjaitys vyra dzeipureņ(u),
Jas baravu kumeliņ(u);
Mjaitom juoja precinīki,
Jas sadlavu kumeleņ(u).
326 [Preiļu D].

42982.

Meita meita, sukā galvu,
Uzliec skaistu vainadziņu!
Aiz kalniņa tautu dēls
Kumeliņu dancināja.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

42983.

Mes bejom div bruolīši,
Vysus mežus puorguojam,
Sajamēm tū caunīti
Aŗ vysu midziņu.
326 [Preiļu D].

42984.

Nava maņ, ( nava maņ )
Tāmā cīmā ļaudaviņas;
Poša muote gūvis slaucja,
Poša gonus pavadeja.
170 [Kapiņu D].

42985.

Nav saulīte vaira augstu,
Kad aizjūgšu kumeliņu;
Kad es tikšu tai vietā,
Kur aug mana līgaviņa.
14 [Alsviķa Vlk].

42986.

Nāburgos pieci ciemi,
Visos piecos tēva dēli;
Visi pieci kājas āva
Uz man' vienu mātes meitu.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

42987.

Nu tuoliņas as pazynu
Meitu muotes ustobeņi:
Vysapkuorti sātmaleiši
Dzeipareņa galeņim.
605 [Skolas].

42988.

Ūši ūši, kod lopova?
Vysi kūki salopova.
Bruoli, bruoli, kod juosi(t)
Tautu meitas apraudzēt?
168 [Kalupes D].

42989.

Ūši kļovi, kuo jyus gaidat?
Cyti kūki salopuoja.
Myusu puiši, kuo jyus gaidat?
Cīma puiši precējās.
365 [Sakstagalas Rz].

- 416 -

42990.

Palīdzat, skritulīši,
Kumeļam dubļu brist;
Palīdziet jūs, māsiņas,
Meitu mātes pierunāt.
146 [Jaungulbenes Md].

42991.

Pa vuortimi izīdama
Lyudžu Dīva paleidzeņa:
Dūd, Dīveņ, sasatikt
Ar gūdeigu tautu dālu!
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

42992.

Padzīduoju, patraiļuoju
Syla zemi acādams.
Kas maņ deve uoru zemi,
Kas boguotu muotes meitu?
Loba maņ syla zeme,
Loba maņ i buorenīte.
465 [Varakļānu Rz].

42993.

Pat(e)i(k) man tej meitiņa -
Kas man bius, ka naīs?
Labi biutu, kab jei ītu,
Kab varātu pīrunuot.
605 [Skolas].

42994.

Pinku pinku, dēla māte
Mūsu ceļu notekāja,
Ik svētdienas tekādama,
Savu dēlu solīdama.
305 [Pastendes Tl].

42995.

Pa puorami ūši auga
Lela ceļa maliņā;
Pa puorami jauni puiši
Sadluoj sovus kumeliņus.
Byus kurā maliņā,
Rauduos meitu muomuliņa.
605 [Skolas].

1. Pa puoram ūši auga,
Pa puoram ūzuleņi;
Pa puoram jauni puiši
Sodloj sovu kumeliņi.
172 [Kārķu Vlk].

42996.

Pruotiņam nūtykuse
Aiz yudiņa leigaviņa;
Dūtum rūku, dzeitum laivu,
Ka māmiņa naradzātu.
Jyus, muosiņas, redzējāt,
Nasokot māmiņai.
605 [Skolas].

1. Pruoteņam bej patykuse
Aiz yudeņa ļaudaveņa;
Dūtu rūku, dzeitu laivu,
Ka māmeņa naradzātu.
576 [Varakļāni Rz apr.].

42997.

Prūtu, prūtu, radzu, radzu,
Ka buoliņis precēsīs:
Pataisīja jauņ ustobu,
Apleik stota uobeļnīcas.
35 [Baltinavas Abr].

42998.

Puiši mjaitys ļubavova
Nu Jurdžim da Pokrova;
Nu Pokrova da Semļova
Kaida tyka, taida loba.
326 [Preiļu D].

42999.

Pupu ziedu man zirdziņš,
Gaujas putu iemauktiņ(i);
Tai būs nākt tautu meitai,
Kau tā arī negribētu.
119 [Gaujienas Vlk].

43000.

Rikšiem laidu kumeliņu
Pa to sila gabaliņu,
Lai redzēja meitu māte,
Lai atdod man meitiņu.
605 [Skolas].

43001.

Redz ku koši lagzdi zied
Sarkaniem ziediņiem;
Redz ku koši tautas jāj
Man aug'min' lūkoties.
200 [Kuldīgas Kld].

43002.

Sargaities jūs, puisīši,
Tai ciemā neejiet!
Tai ciemā slinkas meitas,
Pa lodziņu mēslus bēra.
605 [Skolas].

43003.

Sauleit bolta, sauleit jauka,
Es vis' nakti nagulēju;
Visu nakti puorstaigav(u),
Jaunu meitu maklādams.
Nadabavu kuo meklēju,
Visu nakti puortērēju.
326 [Preiļu D].

- 417 -

43004.

Sēju lielu linu lauku,
Neplūks mana līgaviņa.
Apseglošu zilo zirgu,
Jāšu ciemu no ciemiņa:
Nāc, meitiņa, nāc, māsiņa,
Laid, mīļā māmuliņa.
605 [Skolas].

43005.

Smagi pūta tas puisītis,
Kam zināma līgaviņa.
Kā tas smagi nepūtīs,
Kad vēl labi nezināja?
72 [Cesvaines Md].

43006.

Steidzu, steidzu, jūdzu, jūdzu
Baltskarīti kumeliņu;
Atvedīšu līgaviņu
Jaunajam bāliņam.
127 [Grostonas Md].

43007.

Smuks puisītis baltu vaigu
Guļ upītes maliņā,
Celies augšām, smuks puisīt(i),
Nāc man līdzi sētiņā;
Būsi manis arājiņš,
Mans maizītes devējiņš.
125 [Grenču Tk].

43008.

Smuks puisīts mans brālīts
Sēd mellā kumeļā;
Tas tām tautu meitiņām
Ik rudeņa žēl darī(ja).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43009.

Sunīts rēja lyuzenī,
Es lyuzeņa maliņā;
Nadreikstēju zyrga dzeit,
Ni īmavu zvardzynuot.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

43010.

Tai tu dor, kumeliņ,
Kai vakar, aizvakar!
Īsavēris jaunas meitas,
Tec gaļveņu mātuodams.
143 [Jāsmuižas D].

43011.

Tautiets joza zelta jostu,
Nu ies tautas bildināt.
Esi gudra, runā droši,
Tad patiksi tautietim.
604 [Dažādi iesūtītāji].

43012.

Tautiets savu kumeliņu
Augstu sētu lecināja,
Gribēdams to meitiņu,
Kas patika prātiņam.
192 [Kosas C].

43013.

Tāli tāli es redzēju
Sagšām jumtu istabiņu.
Atvedām, māmuliņ,
No tā ciema līgaviņu.
545 [Krustpils D apr.].

43014.

Tiraž taraž
Uz diž ciem;
Uz diž ciem
Pi līgaviņs.
445 [Ugāles Vp].

43015.

To celīnu rītos gāju,
To pārgāju vakaros,
Par to pašu atvedīšu
Sev diženu līgavīnu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

43016.

Uz Liteni, uz Liteni,
Uz liteniešu meitiņām!
Liteniešiem skaistas meitas,
Beļaviešiem vēl skaistākas.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

43017.

Vai tie mūsu kumelīni,
Trako prātu griezušies?
Uz ķempēm sasegloju,
Uz Pūķim aiztecēja.
54 [Bilskas Vlk].

43018.

Vedat mani godībāsi,
Man šķīrās, man vedās.
Ne man juka valodiņa,
Ne man klupa kumeliņš.
605 [Skolas].

- 418 -

43019.

Vējiņš pūta, niedre kauca
Ezeriņa maliņā;
Tautiets jūdza kumeliņu,
Šķiet māsiņu līgojam.
605 [Skolas].

43020.

Vistāļam es pazinu
Meitu mātes kuplu sētu:
Visapkārt liepas auga,
Vidū kupla ābeltiņa,
Pieci zelta āboltiņi.
146 [Jaungulbenes Md].

43021.

Zynu ceļu, muoku juot
Ar bryunū kumeliņ(u);
Zynu, zynu tū māmeņu,
Kur muok meitas audzynuot.
466 [Vārkavas D].

43022.

Žogota rogona
Pypuru prīškā,
Nasoki tautu meitai
Kod es iz jū juošu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

★

3. Meitai laiks, cerība un gatavība iet tautās

14014.

Apsēdos raudādama
Pie vecaja bāleliņa,
Padomiņu vaicādama,
Vai būs iet tautiņās.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14015.

Darāt muižu, bāleliņi,
Es neiešu tautiņās.
- Ej, māsiņ, tautiņās,
Tautas muižu padarīja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14016.

Dod, Dieviņ, labu gadu,
Labu prātu māmiņai!
Citu gadu vairs neiešu
Brālītim druviņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14017.

Domājiet, bāleliņi,
Ko ar manim darīsiet:
Vai gribiet šoruden
Vainagā paturēt?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14018.

Iešu, iešu, māmuliņa,
Ko darīšu negājuse?
Tētītim maizes trūka,
Brālītim linu zemes.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14019.

Ietin iešu, māmulīte,
Uz rudeni negaidīšu;
Es rudeni gan gaidītu,
Tautu dēls negaidīja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14020.

Ietin iešu šoruden,
Vai pie jauna, vai pie veca;
Ja pie jauna, pie ražana,
Ja pie veca, pie bagāta.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14021.

Ietin iešu tautiņās,
Neieš~ tālu no māmiņas,
Kur es savu māmuļīti
Ganīdama apraudzīju.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14022.

Ieva, ziedus izkāruse,
Gaida pilnu mēnestiņu;
Māsa, pūru pielocījse,
Gaida tautas atjājam.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14023.

Es redzēju jaunus puišus
Kumeliņu seglujot;
Man prātiņu sagrozīja,
Cerēj~ savu arājiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14024.

Es tā nieka nebēdāju,
Ka klātēji niecināja;
Kad klātēji niecināja,
Jau tālēji kājas āva.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 419 -

14025.

Jājat, puiši, pie manim,
Jājat, daiļi tēva dēli;
Šādi tādi, nejājat,
Man slavīti nelaižat:
Netīk man slikta slava,
Labam ļaužu bērniņam.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

14026.

Ko, tautieti, dusmas turi,
Ka ar mani nerunāji?
Vai turēji pērnās dusmas,
Ka ar mani nederēji?
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

14027.

Laidi, laidi, Laidainīte,
Laidi miežus, laidi rudzus,
Laidi miežus, laidi rudzus,
Atlaid manu arājiņu!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

14028.

Līs lietiņš, kad līdams,
Mākuļot mākuļoja;
Nāks tautiņas, kad nākdamas,
Daudzenāt daudzenāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

14029.

Līstat, lieti, nelīstat,
Jel rasiņu pataisāt;
Jājiet, tautas, nejājiet,
Jel slavītes palaidiet!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

14030.

Luste, mana laba luste,
Šī pēdēja vasariņa,
Šī pēdēja vasariņa
Valkāt meitas vainadziņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14031.

Lustīgai man dzīvot,
Šī pēdēja vasariņa,
Šās vasaras galiņā
Noņems manu vaiņadziņu,
Noņems manu vaiņadziņu,
Pakārs tautu klētiņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

14032.

Māsiņ, zelta droztaliņ,
Tev jāiet šoruden:
Sapel mana sīka nauda,
Sarūs~ mans zobentiņš.
- Brālīt, putu gabaliņ,
Tev jānāk panačos.
- Iešu, iešu, kā neiešu
Māsiņai panačos
Zobentiņu vēcināt,
Sudrabiņu skandināt.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

14033.

Māte māte, raugi ganu,
Es ganos vairs neiešu:
Ik dieniņas tautas jāja
Pa manām ganīklām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14034.

Mana balta māmuliņa,
Laiks man iet tautiņās:
Klētī grīda ielīkuse
Mana pūra vietiņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14035.

Mēs bijām div~ māsiņas,
Abas vienu lielumiņu;
Jājat, tautas, vienu dienu,
Darāt vienu žēlumiņu!
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Mēs bijām trīs māsiņas,
Visas viena lielumiņa;
Lai ved tautas vienu dienu,
Mātei vienas žēlabiņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14036.

Mēs bijāmi trīs māsiņas,
Visas lielas uzaugušas;
Jājiet, tautas, kad jādamas,
Kuŗu dienu gribēdamas.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

14037.

Nāc, tautiet, došu roku,
Bet neiešu šoruden,
Vēl es gribu šoruden
Dažu labu kaitināt.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

14038.

Nāc, tautieti, došu roku,
Nu es vairs neliegšos;
Pērn es biju trakumā,
Tad es tevim atsacīju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 420 -

14039.

Nāc, tautiet, došu roku,
Nebēdāju bāleliņa;
Bāliņš mani nevēlēja,
Gājējiņas gribēdams.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14040.

Nāc, tautieti, došu roku,
Par bāliņu nebēdāšu,
Kam brālītis tā sacīja:
Velnam māsa lieti der!
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

1. Nāc, tautieti, došu roku,
Par bāliņu nebēdāšu,
Kam bāliņis tā sacīja:
Ko māsiņa labu dara?
Gan bāliņis atradīs
Māsas labu darījienu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

14041.

Nāciet šur, viņpusieši,
Es jums došu sav~ māsiņu;
Atnesiet māmiņai
Divi zelta gabaliņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

14042.

Nāciet, tautas, es būš~ iet
Pašā darba laiciņā,
Atstāt striķi vērienā,
Izkaptiņu cirtienā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

14043.

Nāciet, tautas, nu es iešu,
Nu es vairs neliegšos:
Nu man brāļi skalus liedza,
Mārša liedza istabiņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

14044.

Peldojies, raudaviņ,
Pa dziļo ezeriņu!
Bij māsiņa gājējiņa,
Ja bāliņi devējiņi.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14045.

Precat mani, ciema puiši,
Man deviņi rinduciņi:
Trīs paklāju, trīs apsedzu,
Trīs paliku pagalvī.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14046.

Projām iešu, māmuļīte,
Vairs rudeņa negaidīšu!
Man tautietis apsolīja
Pa prātam kumeliņa,
Zīdes deķi, zelta sedlus,
Vizuļotus iemautiņus.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

14047.

Rudzi rudzi, mieži mieži
Nu pašā pļaušanā;
Tautu meita zeltenīte
Nu pašā vešanā.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

1. Alus alus, medus medus,
Tas pašā dzeršanā;
Jaunas meitas, pusaugušas,
Tās pašā vešanā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2. Egle egle, priede priede
Nu pašā cirtienā;
Tautu meita zeltenīte
Nu pašā vestienā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

3. Pupas pupas, zirņi zirņi
Nu patē ēstuvē;
Tā meitiņa dzeltānīte
Nu patē vestuvē.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

14048.

Šī vasara man aizgāja
Domājama, cerējama,
Vai būs ieti tautiņās,
Vai tautieti sētā vest.
Labāk iešu tautiņās,
Lai jāj brāļi panāksnos.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

14049.

Sen vedama siena kaudze,
Gaida labu ceļa laiku;
Sen vedama mātes meita,
Gaida labu vedējiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

14050.

Trīs rudeņi tautas jāja
Mūs~ māsiņu lūkoties;
Šī rudeņa jājumiņis
Nebūs velti tautiņām:
Mūs~ māsiņa pieauguse
Kā sarkana brūklenīte,
Pūra cimdus noadījse,
Linu dvieļus noauduse.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

- 421 -

14051.

Vējš pūta, vējš pūta,
Salms grazni dancoja.
Tēvs vaicāj~ meitu,
Vai grib vīru.
Vecais vecais,
Tev nav prāta,
Kālab cilvēks
Cilvēku negribēs?
Putniņš mežā,
Tam savs draudziņš,
Kālab man nava,
Cilvēku bērnam?
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

4. Iemesli, kādēļ meita vēl nevar vai negrib iet tautās

14052.

Nepūšat, auksti vēji,
Es plānos palagos;
Nerunā, bāleliņ,
Es lielos sirdsēstos.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Nepūšat, auksti vēji,
Kalnē sēti smalki lini;
Nerunā, bāleliņ,
Es lielē sirdēstē.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2. Nepūšat, bargi vēji,
Es vieglā apģērbā;
Nerunājat, bāleliņi,
Es grūtā dieniņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

14053.

Šogad, tautas, nejājat,
Manim slavas nedarāt:
Mazi mani bāleliņi,
Pate valdu tēva zemi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Mieru mieru, vaļu vaļu
Šogad, tautas, paliekat:
Mazi mani bāleliņi,
Pate valdu tēva zemi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Tautas mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
Es neiešu šoruden,
Mazi mani bāleliņi,
Mazi mani bāleliņi,
Pate valdu tēva zemi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

14054.

Šogad, tautas, nejājat,
Neslavītes nedarāt!
Es bij~ jauna, es neiešu,
Nedos mani tēvs māmiņa.
Jājat citu rudentiņu,
Tad redzēs, vai es iešu,
Tad redzēs, vai es iešu,
Vai dos mani tēvs māmiņa.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

5. Tautas gaidāmas

a) Zīmes un zīlēšana

14055.

Augstu kaķe laizījās,
No tālienes viesi būs:
Būs manai māsiņai
No tālienes precenieki.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Augstu runcis laizījās,
No tālienes viesi nāca:
Māsiņai sajājuši
No Vāczemes precinieki.
224 [Kabilē (Kld)].

14056.

Kur, gailīti, tu tecēji [tecēsi]
Rītā agri rasiņā?
Es tecēju [tecēšu] meitu celt,
Meitām jāja precinieki.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1. Gailīts tek uz ciemiņu
Dzeltāniemi zābakiem.
Kur, gailīti, tu tecēsi
Ar tiem vaska zābakiem?
- Tek~ uz ciemu meitas celt,
Meitām jāj precinieki.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

- 422 -

2. Kur, gailīti, tu tecēji
Rītā agri rasiņā?
- Ciemā teku meitas celt,
Meitām jāja precenieki;
Meitām jāja precenieki,
Vēl galviņa nesukāta,
Liepas galdi nemazgāti,
Istabiņa neslaucīta.
342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Kur, gailīti, tu tecēsi
Kaula piešu kājiņām?
- Es tecēšu meitas celt,
Jāņa bērni tuvumā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

4. Kur, vilciņ, tu tecēsi
Jauna rīta rasiņā?
- Es tecēšu meitas celt,
Meitām jāja precinieki:
Skultas Brencis, Baškas Jancis,
Viņgaliešu Indriķīts.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

14057.

Ko, ieviņa, tu redzēji,
Ceļmalā ziedēdama?
- Skaistu puisīt~ i redzēju
Cepurīti pušķojam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14058.

Lūpa niez, lūpa niez,
Kas kukuļus atnesīs?
Dēlu māte atnesīs
Mīkstu kriķu karašiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

14059.

Mute nieza, mute nieza,
Kas kukuli atnesīs?
Dēlu māte aiz vārtiem,
Raušu kule mugurā.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

14060.

Būt manimi to dieniņu
Ar zīlīte dziedājuse,
Kad tautiņas kājas āva,
Kad segloja kumeliņu!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14061.

Eita, meitas, klausīties,
Kādu dziesmu zīle dzied.
- Zīle dzied tādu dziesmu:
Laiks meitām rozes šķīt [sēt].
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

14062.

Sudrabota zīle brēca
Vārtu staba galiņā.
Ej, māsiņa, klausīties,
Kādu ziņu zīl~ atnesa.
- Tādu ziņu zīl~ atnesa,
Mūs~ māsai tautās iet.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

14063.

Sudrabota zīle dzied
Vārtu staba galiņā:
Atjās mūsu māsiņai
Sudraboti precinieki.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Sudrabota zīle dzied
Manā vārtu stuburā:
Sudrabotas tautas jāj
Jaunajai māsiņai.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14064.

Sudrabota zīle dzieda
Vārtu staba galiņā:
Aizvedīs mūs~ māsiņu
Sudrabiņa kalējam.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

14065.

Sudrabota saule lēca
Purva bērza galiņā:
Mūs~ māsiņi tautas jāja,
Sudraboti jājējiņi.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

14066.

Tā sacīja cielaviņa,
Pa pagalmu tecēdama:
Būs tai mūsu netiklei
Šorudeni precinieki.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

1. Balta balta cielaviņa
Upmalā mazgājās:
Būs tai mūsu netiklei
Šovakar precinieki.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Dancodama zīle dzied
Uz akmiņa purvmalē:
Būs tam mūsu neveikļam
Šogad jauna līgaviņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3. Dzeltānaja cielaviņa
Vārtu virsu lidināja:
Nu būs mūsu neveikļam
Šorudeni līgaviņa.
25 [Līgatnē (Līgatnes pag. Rg)].

- 423 -

14067.

Spoža zvaigzne ieritēja
Manā gultas maliņā:
Dievs dos man šo rudeni,
Jaunu gultas gulētāju.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14068.

Tāļu tāļu es redzēju
Žibam gaišu uguntiņu:
Tautu dēlis kājas ava,
Sedlo savu kumeliņu.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

14069.

Tupi, runci, uz akmeni,
Vedīs mani šoruden?
Es tev došu cimdu pāru,
Bodē pirktu prievetiņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14070.

Viegli mani žagas rāva,
Tāļu mani pieminēja:
Tautu dēls pieminēja,
Kumeliņu sedlodams,
Kumeliņu sedlodams,
Cepurīti cilādams.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

1. Viegli mani žags norāva
Ceturdienas rītiņā:
Tautu dēli pieminēja,
Kumeliņu seglodami.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

b) Meitas laikus apkopjas

14071.

Agri agri pelēķīte
Gar kuplaju ozoliņu;
Vēl jo agri mūs~ māsiņa
Sedzās baltas villainītes.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

14072.

Apāvos kurpītēs,
Baltajās zeķītēs,
Lai tie nāca ciema puiši,
Kuŗu dienu gribēdami.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

14073.

Ar puškiem namu slauku,
Ielokiem istabiņu:
Namā gāja tautu dēli,
Istabā bāleliņi.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

14074.

Baltu muti balināju,
Gludu galvu gludināju,
Lai tie nāca sveši ļaudis,
Kuŗu dienu gribēdami.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14075.

Bēdz, māsiņa, istabā,
Tev sajāja precenieki;
Aunies baltās zeķītēs,
Mazajās kurpītēs!
- Lai jāj mani precenieki,
Es jau viņus sen gaidīju.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

14076.

Bēdz, māsiņa, kambarī,
Nu jāj tavi precenieki,
Ķemmē savus gaŗus matus,
Liec kronīti galviņā!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14077.

Darin~ daiļi, māmuliņa,
Savas divas zeltenītes;
Tepat vien lidināja
Div~ pelēki vanadziņi.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

14078.

Drīzi, mudri, tautu meit~,
Slauki savu pagalmiņ~:
Es redzēju tautu dēlu
Kumeliņu seglojot.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

14079.

Dzīrās tautas agri jāt,
Dzīrās mani bas~ atrast;
Es bij~ gudra, es apāvu
Savas kājas vakarā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

14080.

Ej, māsiņ, man~ māsiņ,
Mazgā savus liepas beņķus:
Rītu nāks tautu dēli
Tavu godu lūkoties.
216 [Ventspilī].

- 424 -

1. Ai laiskā tautu meita,
Mazgā baltu liepas galdu;
Rītā jās mans bāliņis
Tavu godu lūkoties.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14081.

Es apsedzu raudādama
Maģu baltu vaillainīti,
Es redzēju aiz vārtiem
Stāvam bēru kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14082.

Es jums teicu, jaunas meitas,
Slaukāt namu, istabiņu:
Rītu nāks jauni kungi
Slīpētiem zābakiem.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

14083.

Es mutīti nomazgāju
Rakstītāi glāzītēi,
Lai tek tautu kumeliņi
Deviņiemi celiņiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14084.

Es mutīti nomazgāju
Rakstītā glāziņā;
Man atjāja tautu dēls,
Gaŗu ceļu rakstīdams.
188 [(?)].

1. Es uzaugu pie māmiņas
Kā sarkana magonīte;
Man atjāja tautas dēls,
Visu ceļu rakstīdams.

14085.

Es neraugu gludas galvas,
Bil man gluda istabiņa:
Es galviņu saglaudīju,
Tautiņām sajājot.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

14086.

Glīti, meitas, dzīvojiet
Liela ceļa maliņā,
Gludu galvu, baltu muti,
Tīru namu, istabiņu.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

1. Aķīlai meitiņai
Dzīvot ceļa maliņā:
Istabā balts galdiņš,
Laukā tīrs pagalmiņš.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Glīši, meitas, dzīvojiet
Liela ceļa maliņā:
Baltas kannas, biķerītes,
Tīru, gludu pagalmiņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Glīši, meitas, dzīvojat
Liela ceļa maliņā,
Turat baltus bāleliņus,
Tīras kannas, biķerītes.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

14087.

Glīši slauku pagalmiņu
Līdz tai Dieva dieniņai;
Kad pagāja Dieva diena,
Sviežu slotu sētmalē.
Lai sapuva preciniece
Kā slotiņa sētmalē!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es to savu palodzīti
Dziedādama noslaucīju,
Dziedādama noslaucīju,
Tautu dēlu gaidīdama.
Ja nenāca tautu dēlis,
Sviežu slotu sētmalē.
Lai sapuva tautu dēlis
Kā slotiņa sētmalē!
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

2. Miķelīša vien gaidīju.
Kā saulītes uzlecot;
Kad atnāca Miķelītis,
Sviedu slotu sētmalā.
Lai sapūst tautu dēls
Kā slotiņa sētmalā!
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

3. No Bērtuļa līdz Miķeli
Slauku savu pagalmiņu;
Ja tad tautas neatjāja,
Sviedu slotu sētmalī.
Lai sapūst tautu dēls
Kā slotiņa sētmalī.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

4. No Jurģiem līdz Miķeļiem
Slauku tīru pagalmiņu;
Kad atnāca Miķelīts,
Sviežu slotu sētmalā.
Lai sapuva tautu dēlis
Kā slotiņa sētmalā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 425 -

5. No Miķeļa līdz Mārtiņam
Pa lodziņu raudzījos;
Ja tad vēl neatjāja, -
Jāj vai elles dibinā!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

6. No Ūsiņa līdz Miķeļa
Slauku gludu pagalmiņu;
Kad pagāja Miķeļdiena,
Speŗu slotu sētmalē.
Lai noguļ tautu dēls
Kā slotiņa sētmalē!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7. Visu cauru vasarīnu
Slaucīj~ tēva [brāļa] pagalmīn~;
Kad atnāca Māras diena,
Speŗu slotu sētmālī.
Tā lai pūst puišu kauli
Kā tie slotas žagarīni!
1191 [Ēveles draudzē].

14088.

Gludu galvu saglaudīju,
Sēdos brāļu vidiņā.
Saka tautas vērdamās:
Irbe sēd vanagos.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sasagloužu gludu golvu,
Sāstuos brāļu vidiņā.
Soka toutas uz toutām:
Jirba sād vonoguos.
Soka toutas roudzīdaemi:
Tur bus loba saimenīca.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

14089.

Jājiet, tautas, pastāviet
Augstajā kalniņā,
Tikām brāļi māsu kala
Sīkajā sudrabā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

14089¹.

Kādus viesus māte gaida,
Slauka namu, istabiņu?
Meitām gaida preceniekus,
Dēlam sievu pārvedot.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

14090.

Kas, māsiņa, tev mācīja
[rādīja]
Pret ziemeli kājas aut?
- Es, brālīti, tautas gaidu
No ziemeļa atjājam.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14091.

Kaut es būtu zinājusi,
Kuŗu dienu tautas jāja,
Es būt~ brāļa istabiņu
Trīsreiz dienā puškojusi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14092.

Kaut es būtu zinājusi,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Es būt~ savu pagalmiņu
Ziediņiem kaisījusi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

14093.

Kaut [kad] es būtu zinājuse,
Kuŗu dienu tautas jāja,
Es būt~ savu rožu dārzu
Dižen~ daiļu puškojuse,
Es būt~ viņu apseguse
Ar baltām sagšiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14094.

Kaut es būtu zinājuse,
Kuŗu dienu tautas nāks,
Es būt~ savu vainadziņu
Dižan~ daili puškojuse.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

14095.

Kaut es būtu zinājuse,
Kuŗu ceļu tautas jāj,
Es būt~ tiltu pataisījse
No veciem daldeŗiem.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Būt~ es to zinājuse,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Es būt~ tiltu taisījuse
Par Daugavas viducīti
No jauniem daldeŗiem,
No veciem dukātiem.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2. Kam pirmāk zinājuse,
No kurienes tautas jās,
Es būt~ tiltu taisījusi
No veciem daldeŗiem,
Bērziem galus nogriezusi
Ar sudraba šķērītēm.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 426 -

14096.

Koši savas kājas avu,
Koši sedzu villainīti,
Koši gaidu tautu dēlu
Pa celiņu atjājam.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Koši savu galvu pinu,
Koši liku vaiņadziņu,
Koši gaidu tautu dēlu
No pulciņa izjājam.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

14097.

Labāk dziedu kāj~ audama,
Nekā galvu sukājot;
Labāk tautas piektdien jāja,
Ne bez saules vakarā.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

14098.

Liec, meitiņ, zīļu rotu,
Nu jāj tavi precinieki:
Viņpus Rīgas zirgi zviedza,
Še skanēja iemauktiņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14099.

Māršas, manas četras māršas,
Visas mani darināja:
Viena glauda, otra sedza,
Trešā lika vaiņadziņu,
Ceturtā aicināja:
Nāc ārā, cielaviņa!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

14100.

Mazajam(i) bāliņam(i)
Baltu kreklu izvelēju;
Lai jāj tautas, kad jādamas,
To atrada istabāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14101.

Ventas meitas, Ventas meitas,
Slaukait skaidru istabiņu:
Rītu jās mežu puiši
Ventas meitas lūkoties.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Upes meitas, upes meitas,
Slaukāt skaidru istabiņu:
Rītu jās meža puiši
Skujaiņām cepurēm.
206 [Kuldīgas apriņķī].

14102.

Nāc, saglaudi man galviņu,
Vecā brāļa līgaviņa!
Jaunā brāļa līgaviņa
Lai slaucīja istabiņu.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14103.

No Miķeļa uz Mārtiņu
Uz lodziņu vien lūkoju,
Vai redz tautu atjājam,
Bāliņ~ zirgu saņemam.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

14104.

Nu es iešu klētiņā,
Nu es likšu vizulīšus,
Likšu zīļu vaiņadziņu,
Aušu kurpes kājiņās,
Maukšu zelta gredzentiņu,
Segšu zīda nēzdodziņu;
Nu es iešu istabā
Tautietim mutes dot.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

14105.

Par upīti diegu vilku,
Par ezeru dzīpariņu:
Par upīti tautas jāja,
Par ezeru bāleliņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14106.

Piektdien drēbes nevelē,
Piektdien galvas nesukā;
Piektdien, tautas, nenāciet,
Nedos mani bāleliņi.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

14107.

Piektdien galvas nesukāju,
Ne bez saules vakarā;
Piektdien tautas man nejāja,
Ne bez saules vakarā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14108.

Piektdien gālu nesukāju,
Piektdien muti nemazgāju;
Piektdien tautas gaŗām jāj,
Tās nejāja sētiņā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 427 -

14109.

Piektdien, tautas, nejājiet,
Piektdien galvas nesukā;
Oterdien, ceturtdien,
Tad galviņa jāsukā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

14110.

Piektdien, tautas, nejājat,
Piektdien jūsu negaidīs:
Piektdien galva nesukāta,
Piektdien galda nemazgāja.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

14111.

Piecel mani, māmuliņa,
Svētu rītu cēlusies:
Svētu rītu lidināja
Trīs pelēki vanadziņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14112.

Puško, māte, to liepiņu,
Kas tavā sētiņā;
Sen redzēju tautiņās
Appuškotu ozoliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14113.

Sadarini, māmuliņa,
Savas divi zeltenītes:
Še dzīrās tautas jāt,
Še naksniņu pārgulēt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Saderini, māmuliņ,
Savas divi zeltenītes:
Še dzīrās sveši ļaudis
Kumeliņus dusināt.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

14114.

Saģērbjam sila priedi,
Izliekam vainaciņu;
Saka tautas pajādamas:
Redz kur šmuidra malējiņa!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

14115.

Šorīt agri saule lēca,
Lietus gaisu gaidīdama;
Šorīt agri māte cēla,
Dižus viesus gaidīdama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

14116.

Ziediem kaisu pagalmiņu,
Labu ļaužu gaidīdama;
Ieraudzīju neveiklīti,
Saslaucīju sētmalī.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Gaidu tautas atjājoti,
Kaisu ziedus celiņā;
Redz~ atraitni iejājot,
Slauku ziedus sētmalē.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

2. Rozēm kaisu istabiņu,
Tautu dēlu gaidīdama;
Redz~ atraitni atjājam,
Slauku puķes pabeņķē,
Slauku puķes pabeņķē,
Lec~ pa logu kaņepēs.
Kaņepēs klausījos,
Ko runāja tēvs māmiņa.
Tēvs solīja, māte liedza,
Tautiets lūdza raudādams.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Ziedim kaisu pagalmīn~,
Tēva dēlu gaidīdam~;
Nu atjāja kalpa vīrs,
Slauku ziedus sētmalī,
Slauku ziedus sētmalī,
Lai guļ tēva sivēntīns.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

14117.

Ziedi, ziedi, āra pļava,
Ne ik dienas gani gana;
Puškojies, brāļu māsa,
Ne ik dienas tautas jāj.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Dūņojies, dūņu purvis,
Ne ik dienas gani dzina;
Puškojies, tautu meita,
Ne ik dienas tautas jāja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

14118.

Sirma cūka, barojama,
Sarus vien kustināja;
Jauna meita, precējama,
Pieri vien balināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. ķēvīt~ mana, ecējama,
Ausis vien purināja;
Meitiņ~ mana, precējama,
Pierīt~ vien balināja.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)]. 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

- 428 -

14119.

Skaidri slauku brāļa namu,
Skaidri brāļa istabiņu:
Nāk māršām lieli radi,
Man tie visi sveši ļaudis.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Māršiņām brāļi nāca,
Man sanāca sveši ļaudis;
Slauku namu, slauk~ istabu
Ar ozola lapiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14120.

Slaukāt, māršas, istabiņu,
Es slaucīšu pagalmiņu;
Jums nāks brāļi istabā,
Man tautiņas pagalmā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Slauki, mārša, nam~, istabu,
Es slaucīšu pagalmiņu:
Tu gaidīji svešu ļaužu,
Es to savu bāleniņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Slauk~, māršiņ, namu gludu,
Es slaucīj~ istabiņu;
Tavi brāļi namā gāja,
Manas tautas istabā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14121.

Slaukuot, meit~, ustobeņ,
Slaukuot gluži pasal~eitis:
Aiz Daugavis suņi rej,
Beus nū Reigas precenīki.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

14122.

Slauk~, māmiņa, istabiņu,
Met mēsliņus ugunī:
Aiz Daugavas suņi rej,
Jāj no Rīgas precinieki.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

14123.

Slauk~, māmiņa, durvju priekšu,
Es slaucīšu istabiņu;
Manis dēļ(i) tautas jāja,
Tev~ pa priekšu bildināja.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Slauki, māte, nama priekšu,
Es slaucīšu istabiņu;
Manis dēļ tautas jāja,
Tev papriekšu godu deva.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

14124.

Slauk~, māsiņa, istabiņu,
Izslauk~ tīru pasolīti:
Tautas gāja istabā,
Pasavēra pasolē.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14125.

Slauk~, māsiņa, nama plānu,
Es slaucīšu istabiņas:
Namā tautas godu rauga,
Istabā nolūko.
216 [Ventspilī].

14126.

Slauki, māte, nama plānu,
Es slaucīšu istabiņu;
Pirmāk tautas namā nāca,
Pēc ienāca istabā.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

14126¹.

Slauku namu, istabiņu
Ar ozola lapiņām;
Vedeklāmi brāļi nāca,
Man sanāca sveši ļaudis.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

14127.

Staigā balta, meitu māte,
Šodien jāja precinieki;
Ja tu balta nestaigāsi,
Mūžam meitas neizdosi.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

14128.

Sukāj galvu, platgalvīte,
Licies zīļu vainadziņu:
Tevi brauce raudzīties
Slavenie tēvu dēli.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

14129.

Sukā, māte, man galviņu
Baltu saŗu suseklīti,
Lai man jāja precenieki
Dzelteniem kumeļiem.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)]. 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Sukā, māte, man gālīnu
Baltu saŗu suseklīti:
Man atjāja tautu dēlis
Baltu krēšu kumelīnu.
158 (Tosmarē).

- 429 -

14130.

Sukā, māte, man galviņu,
Liec kronīti galviņā;
Aiz Daugavas suņi rēja,
Jāj no Rīgas precinieki.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1. Krēpe krēpe, sukā galvu,
Liec kronīti galviņā:
Aiz Daugavas zirgi zviedza,
Atjāj prūšu precinieki.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

2. Sukā galvu, platgalvīte,
Liec vizuļu vaiņadziņu:
Visi ciema suņi rēja,
Nu jāj tavi precenieki.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

3. Celies agri, zviedru meita,
Sukā savus gaŗus matus:
Aiz Daugavas zirgi zviedza,
Atjās prūšu precenieki.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

14131.

Sukā, māte, man galviņu,
Pin, māršiņ, matus manus:
Šodien jāja trejas tautas
Man~ augumu lūkoties.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā].

1. Sukā, māte, man galviņu,
Zīļo manu vaiņadziņu:
Rītu jās trejas tautas
Man~ augumu lūkoties.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

14132.

Suņi rēja, viesi nāca,
Bēdz, māsiņa [meitiņa] kambarī,
Sukā savus daiļus matus,
Liec kronīti galviņā!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Suņi rej, vārti čīkst,
Tec, māsiņa, kambarī,
Tec, māsiņa, kambarī,
Saglaud~ savus gaŗus matus!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

14133.

Tīru slauku brāļa namu,
Tīru brāļa istabiņu:
Manis dēļ viesi nāca
I zināmi, nezināmi.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

14134.

Celies agri, mātes meita,
Sukā savus gaŗus matus:
Nu nāks tevi raudzīties
Slavenie tēva dēli.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

14135.

Celies agri, meitu māte,
Tev meitiņas puškojamas;
Kas kait dēla māmiņai
Drīz ozolu appuškot!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

c) Gatavo gaidāmiem preciniekiem mielastu

14136.

Div~ vistiņas nobaroju
Baltābolu kalniņā;
Vienu cepu, otru vāru,
Tautu dēlu gaidīdama.
206 [Kuldīgas apriņķī].

14137.

Kādēļ tēvs alu dara,
Kādēļ māte maizi cepa?
Kādu viesu tie gaidīja,
Kad tie man nesacīja?
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

6. Velti gaida

14138.

Vai lielā siena kaudze,
Tev gaŗā(m) upe tek;
Vai lielā mātes meita,
Tev gaŗā(m) tautas jāj.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14139.

Birzē skaņi koki plaukst
Ar zaļām lapiņām;
Tautu dēli gaŗām jāj,
Nebūs ilgi, iekšā jās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

14140.

Es, pupiņas ravēdama,
Apravēju magonīti;
Es, tautiņas gaidīdama,
Sagaidīju brāleliņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 430 -

14141.

Gaŗām jāja lepnas tautas,
Sērdienīti dēvēdami.
Dievs dod jāt, nedabūt,
Pateikt mani sērdienīti!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14142.

Gaŗām jāja, šķērsām
jāja,
Iekšā jāti nedrīkstēja,
Iekšā jāti nedrīkstēja,
Man vārdiņu pavaicāt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

14143.

Gaŗām tautas pajājušas,
Man guļot dienavidu.
Augšu liela, būšu gudra,
Negulēšu dienavida.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Būtu brūte šoruden,
Kaut launaga negulējse;
Būšu brūte citu gadu,
Tad launaga negulēšu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14144.

Gauži raud muižas meitas,
Pa pagalmu staigādamas:
Gaŗām jāja precenieki
Uz zemnieku meitiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Muižas meitas gauži raud,
Uz durvīm stāvēdamas:
Gaŗām jāja precenieki
Uz tām māju meitiņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

14145.

Gauži raud muižas meita,
Caur stikliem raudzīdama.
Vai tad tavi precenieki
Gaŗu ceļu aizgājuši?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

14146.

Grezna grezna mātes meita
Greznu gaida precinieku;
Velti gaida, nesagaida,
Paliek sēdot bāliņos.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)]. 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14147.

Ik rītiņu tautas jāja
Sudrabotu lūkoties;
Dievs dod jāt, nedabūt,
Paņemt mani bez sudraba.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14148.

Izdobējis ozoliņis
Gaida bites atskrejamas;
Izvecējse mātes meita
Gaid~ tautiešus atjājam.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

14149.

Jāja tautas, atsagrieza,
Mani sīvu dēvēdami;
Apkusuši kumeliņi,
Sīvumam vainu deva.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

14150.

Jāja tautas, atgriezās
Ceļā mazu gabaliņu:
Atraduši dubļu ceļu,
Mani sīvu sajutuši.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1. Jāja tautas, apkārt grieza,
Mani sīvu dēvēdami;
Atradušas dubļu ceļu,
Sīvumami vainu deva.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14151.

Kroga meita gauži raud,
Gaŗām jāja precenieki.
Neraud~ gauži, kroga meita,
Vēl labāki pakaļā!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Nāburg~ meitas gauži raud,
Gaŗām jāja precenieki;
Neraudati, meitenītes,
Vēl klibais pakaļā!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

14152.

Kroga meita gauži raud,
Gaŗām jāja precinieki.
To tev dara melnas kannas,
To melnais biķerīts.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Gauži raud tā meitiņa,
Gaŗām jāja precinieki.
To darīja melns galdiņš,
Neslaucīta istabiņa.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kroga meita gauži raud,
Gaŗām jāja precenieki.
Neraud~ gauži, kroga meita,
Tavas pašas vaina bij,
Kam neberzi baltas kannas,
Kam neslauki kroga durvju.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

- 431 -

3. Žēli [gauži] rauda mātes meita,
Gaŗām jāja precinieki.
To tev dara melli spaņņi,
Mells krekliņis mugurāi.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

4. Ciema meitas gauži raud,
Gaŗām jāja precinieki.
To darīja melni spaņņi,
Tās melnajas karotiņas.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

14153.

Kroga meitas gauži raud,
Uz trepēm stāvēdamas;
Kā tās gauži neraudās,
Gaŗām jāja precinieki?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

14154.

Liepu lapu ceļu kaisu,
Dēlu māti gaidīdama.
Vējš nopūta liepu lapas,
Velns parāva dēlu māti.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Liepu lapu tiltu taisu,
Sievasmātes gaidīdams;
Vējš aizpūta liepu lapas,
Velns norāva sievasmāti.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Cauri gāju bērzu birzi,
Liepu lapas kaisīdama,
Liepu lapas kaisīdama,
Dēlu māti gaidīdama.
Vējš nopūta liepu lapas,
Velns parāva dēlu māti.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14155.

Lija lietus, nenolija,
Vai ielija jūriņā?
Nāca tautas, atgriezās,
Vai aizliedza bāleliņi?
224 [Kabilē (Kld)].

14156.

Lija lietus, smildzināja,
Nedrīkstēja dikti līt;
Jāja tautas, atgriezās,
Bīstas manu bāleliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14157.

Mun jāiet Dieva lūgt
Madalienas baznīcā,
Par ko puiši mun nanāk,
Kā citām meitiņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

14158.

Mazgā, meitiņ, baltas rokas,
Ķemmē matus, sien ar bantēm!
Divi jāj ar sirmien zirgiem,
Diezin kur tie griezīsies. -
Paši akli, zirgi klibi,
Tie aizjāja citu ceļu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

14159.

Nāca lietus, atgriezās,
Vai ielija jūriņē?
Jāja tautas, atgriezās
No bajāra meitiņām.
224 [Kabilē (Kld)].

14160.

Šodien gaidu, vakar gaidu
Tautu dēlu atjājam.
Kas sliņķim ķājas ava,
Kas sedloja kumeliņu?
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

14161.

Šodien gaidu, vakar gaidu
Tautu dēlu atjājam.
Ne šodien, ne vakar, -
Jāj nu elles dibenā!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14162.

Šogad rozes baltas zied,
Citu gadu sarkanbaltas;
Šogad tautas gaŗām jāj,
Citu gadu iekšā jās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

14163.

Zemu zemu saule tek,
Tik ar roku nekacēju;
Teju teju tautas jāja,
Tik iekšā neiejāja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

14164.

Zemu zemu saule tek,
Cik ar roku nesasniedzu;
Tuvu tuvu tautas jāja,
Cikko līdzi neaizveda.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

- 432 -

14165.

Zemu zemu saule tek,
Cik vaiņaga nenorāva;
Tuvu tuvu tautas jāja,
Cik rociņas nepadevu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14166.

Sudraboti gaiļi dzied
Zeltupītes maliņā,
Nedrīkstēja tautas jāt,
Ne kumeļa peldināt.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Tek upīte ikšķēdama
Sīkajām oliņām,
Nedrīkst tautas pāri jāt,
Ne kumeļus peldināt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14167.

Tautiets mani izvainoja,
Jāja citu lūkoties.
Dievs dod jāt, nedabūt,
Mani pašu bildināt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14168.

Tautu meita gauži raud,
Gaŗām jāja precinieki.
Neraud~ gauži, tautu meita,
Jās tev citu pavasari!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mūsu meitas gauži raud,
Gaŗām jāja precinieki.
Neraudiet, jūs meitiņas,
Jās jums citu ceturtdienu!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14169.

Teišam guoju upis molu
Putnu bolsu klauseitūs;
Zeile soka: tautas brauc!
Laksteigola: buol~el~eņi!
Zeiles, škelmas, maluošona,
Laksteigolas prauda beja.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

14170.

Visapkārt tautas jāja,
Mani mazu paļādami;
Dievs dod jāt, nedabūt,
Manis mazas pateikties.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Visapkārt tautas jāja,
Mani mazu nicināja;
Pajājuši, atsagrieza,
Pateic mani mazāko.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

14171.

Visu ceļu tautas jāja,
No durviem atsagrieza:
Vis~ istaba izslaucīta,
Pasolītes neslaucītas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

14172.

Caur ievām upe tek,
Ievas ziedus braucīdama;
Caur tautām tautas jāj,
Mani mazu paļādami.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

14173.

Citur gāja, citur brauca
Mani veci brūtgāniņi.
Dievs dod jāt, nedabūt,
Atkal mani bildināt.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

★

43023.

Ej, kačīt raibacīt,
Kam apēdi pluocinīt(i)?
Reit es braukšu baznīcā
Ar meitom lauluotīs.
605 [Skolas].

43024.

Ķiz kaķīt, raunacīt,
Kam apēdi plācenīt(i)?
Es gribēju rītu braukt
Ar tautieti laulāties.
241 [Lubānas Md].

43025.

Kaķīts man labs draudziņš,
Apēd piena plācenīti;
Es paliku negājusi
Ar puisīti laulāties.
205 [Kusas Md].

43026.

Vai Dieviņu, vai Dieviņu,
Tautas mani aizmirsušas;
Nu gulēšu pie māmiņas,
Sagšā kājas ietinuse.
183 [Kazdnagas Azp].

- 433 -

43027.

Vai Dīveņ, vai Laimeņ,
Bojars mani jimt jāmjās;
Bojars mani jimt jāmjās,
Kuojas vīn šmedzynoj.
365 [Sakstagalas Rz].

43028.

Aija aija vasariņa,
Šogad vīra nedabūsi.
Ja dabūsi, tad dabūsi
Uz citam rudeņam,
Vecu krievu, vecu krievu
Ar vecām tupelēm.
605 [Skolas].

43029.

Aiz upeites augsti kolni,
Tī sorkonas ūgas aug;
Tī sauleite gauži raud,
Tī raud gauži muotes meita,
Kam najēme smuks puiseits.
247 [Makašānu Rz].

43030.

Brāļi mani gauži raud,
Ka es ilgi vaiņagā.
Kam, bāliņi, jūs raudiet,
Kad es pati neraudāju?
466 [Vārkavas D].

43031.

Borgie tautas, nanāciet,
Man jou borgu navojoga;
Nava muni bāleliņi
Borgu tautu rājējiņ(i).
605 [Skolas].

43032.

Bāda bāda, kam beja bāda,
Myusi meitom lela bāda:
Rudens kluot, svuoti brauks,
Viņom pyurs naladeits.
35 [Baltinavas Abr].

43033.

Caur puriņu celiņš veda
Pie tās meitu māmuliņas,
Tautu dēls, dumbrainītis,
Paliek purva galiņā.
286 [Nītaures Rg].

43034.

Ciema meitas bēdājās,
Tām nejāja tautu dēls;
Kā lai jātu tautu dēls,
Nav pūriņis pielocīts?
506 [Zaļenieku Jg].

43035.

Danco, zaķīt [kaķi?], uz akmeņa
Nebūs kāzu šoruden:
Pērn nebija kreklu dēļ,
Šogad gaŗu zeķu dēļ.
6 [Aiviekstes D].

43036.

Doncoj, Jezup, nadoncoj -
Šūgod kuozu tev nabyus:
Sātā lyni nanūauga,
Reigā nauda naskanēja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Svilpoj, puika, nesvilpoj -
Šūgod tevi naprecēs:
Mīži rudzi nav auguši,
Apeinīši izmierka [izmierkuši].
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

2. Švilpoj, puika, našviļpoj -
Šūgod sīvys nadabuos':
Rudzi mīži naizauga,
Apeineiši nazīdjā.
326 [Preiļu D].

43037.

Mūsu Grieta zema resna,
Precēties nedabūs;
Tautu dēli baidījās -
Daudz vaj'dzēs rindukami.
520 [Zvārdes Kld].

43038.

Dziedādama cimdus mešu,
Dziedādama noadīju,
Dziedādama sagaidīju
Tautu dēlu atnākam.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

43039.

Dzīdoj, puika, nadzīdoj -
Nabyus kuozu šūrudiņ;
Cyt' rudiņ, pyrmudiņ,
Syltajā saulītē.
389 [Silajāņu Rz].

43040.

Dzied', gailīti, vai nedziedi,
Nebūs gaisma vakarā;
Raud', meitiņa, vai neraudi,
Nebūs' mana līgaviņa.
350 [Ropažu Rg].

- 434 -

43041.

Dūdit manim muotes kraklu
Da buorkstei sanosuot,
Dūd maņ sovu leigaveņu
Ar lelomi pīmatom.
182 [Kaunatas Rz].

43042.

Dod, Dieviņ, labu laimi
Pašā ceļa vidiņā:
Jaunu puisi ar cepuri,
Dzeltāniem matiņiem.
605 [Skolas].

43043.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Dod celiņu māsiņām,
Lai bešā nepaliktu,
Tevis dēļ gaidīdamas.
396 [Skrīveŗu Rg].

43044.

Es izcepu kviešu maizi
Dēlu māti gaidīdam';
Vilks apēda dēlu māti
Smalkajās nātrītēs.
605 [Skolas].

43045.

Es negribu to kumeļu
Tavs kumeļš ienaglots;
Es negribu tavu meitu,
Tava meita piegulēta.
443 [Turlavas Kld].

43046.

Gon dzaltona mīžu dryva,
Gaida stoltu pļuovējiņu;
Gon boguota muotes meita,
Gaida tautu atbraucam.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

43047.

Gludu galveņu saglaužu,
Boltu skusteņu apsēju;
Mušeit vairs nanosoit
Smolku zeiļu vaiņuceņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

43048.

Gaisma gaisma, brāļu māsa,
Liecies zīļu vainadziņ';
Liecies zīļu vainadziņ',
Gaidi tautas atjājam.
467 [Vārmes Kld].

43049.

Gana būs, gana būs
Mūs' meitām precinieku:
Sulas Močs, kūlas Močs,
Indreniešu Indriķ(īt)is.
72 [Cesvaines Md].

43050.

Gulit, muni voska moti,
Zam vyzuļa vainuceņa,
Ka natyka oruojeņa
Pa munam ir [munami] pruoteņam.
326 [Preiļu D].

43051.

Jau paliku pērrudeni,
Vēl palikšu šoruden;
Dievs vēl zin, kā vēl būs
Ar nākamu pavasari.
94 [Dunikas Lp].

43052.

Jāj pa ceļu, brālēliņ,
Nelok' savu kumeliņu.
Vai dēļ tautu snauduliņas
Locīs' savu kumeliņu?
281 [Neretas Jk].

43053.

Jājat, brāļi, manu sētu,
Jāču māte mani dos;
Vakar māte man pašuva
Maisaudekla lindraciņus.
54 [Bilskas Vlk].

43054.

Kaimiņos slinkas meitas,
Gaŗām jāja precinieki;
To' tām dara mellas kājas,
Ūdens spaņņi nemazgāti.
478 [Vecsaules B].

43055.

Kas tur žib, kas tur viz
Tos viņos krūmiņos?
Tautu dēla acis dega
Uz to manu augumiņu.
443 [Turlavas Kld].

43056.

Kā, kājiņas, nu gaidāt
Liela ceļa maliņā?
Vai gaidāt vāczemniekus,
Vai tautiņas atbraucot?
605 [Skolas].

- 435 -

43057.

Koši koši, jauki jauki,
Kad Dievs deva pavasari;
Vēl košāki tā dieniņa,
Kad es iešu tautiņās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

43058.

Kroga māte raušus cepa,
Meitai rītā [rītu] kāzas būs;
Māte raušus gan izcepa,
Meitai kāzas nenotika.
572 [Tukums Tk apr.].

43059.

Kur tu juosi, cīma puisi,
Ka najuosi pogolmā?
Maņ stidzeņa nūpuškuota
Ar sudobra zīdeņim.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

43060.

Laid, māmiņa, tirgā mani,
Laid Mārā, Miķelī;
Laid Mārā raudzīties,
Miķelī dzirdīties.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

43061.

Liela pļava, reta zāle
Paliek meža maliņā;
Lielu radu brāļu māsa
Paliek ļaužu valodās.
604 [Dažādi iesūtītāji].

43062.

Liela gaŗa tēva josta,
Nevar pūrā salocīt;
Lielu radu brāļu meita,
Nespēj tautas valdzināt.
224 [Lielvārdes Rg].

43063.

Liepu lapu tiltu taisu,
Gaidu tautas atjājam;
Uzlec saule, savīst lapas,
Tautas dēli neatjāj.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

1. Liepu lapu ceļu klāju,
Gaid' tautieti atjājam;
Vējš nopūta liepu lapas,
Tautu dēls neatjāja.
443 [Turlavas Kld].

43064.

Liepu lapu tiltu taisa,
Gaida savu vīramāti;
Atnāk viņas vīramāte
Līkajām kājiņām,
Pelēkām austiņām.
605 [Skolas].

43065.

Lūdzu Dievu, mīļo Māru,
Sūt' jel kādu biksainīti;
Ne tik lielu, ne tik mazu,
Tikai tādu viduvēju.
548 [Liepāja Lp apr.].

43066.

Lietiņš lija, smildzināja,
Nedrīkstēja dikti līt;
Tautas jāja, neatjāja,
Nedrīkstēja bildināt.
200 [Kuldīgas Kld].

1. Līst lietus, smildzināja,
Nedrīkstēja dikti līt;
Jāj tautiets, atrāvās,
Nedrīkst māsu bildināt.
200 [Kuldīgas Kld].

43067.

Lietus lija, nenolija,
Rasināt rasināja;
Tautiets ņēma, nepaņēma,
Rūdināt rūdināj'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

43068.

Lēti atrast to mājiņu,
Kuŗā brūte šoruden:
Kļavai gali nosarkuši
Sarkanām lapiņām.
381 [Sēļu Vlm].

43069.

Mālna auga tautu meita
Mālna pūra maliņā;
Lyudzin lyudzja mun' buoliņa,
Kab izvastu saulītī.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

43070.

Maizeit, munu brīdušuo,
Nava naža grīžamuo;
Muoseņ, munu vadamū,
Nava tautu vedējeņu.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

43071.

Mana veca māmulīte
Ik rītiņus trallin(āj)a;
Gaida znotu atjājam
Aboliņa kumeliņ(u).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

- 436 -

43072.

Maza biju, bet jau gudra,
Salmiem kaisu istabiņu;
Kam tautiņas jau nejāja,
Kam kaitina māmulīti;
Kam kaitina māmulīti,
Neņem viņas lolojumu.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

43073.

Meitas sēd rindiņā,
Gludajām galviņām.
Glaud, māmiņa, man galviņu,
Lai es sēdu rindiņā.
48 [Bērzaunes Md].

43074.

Mēs mātei divas meitas
Reizē pūru darījām,
Lai nāk tautas vienu dienu,
Lai mātei viena raize.
378 [Seces Jk].

43075.

Miedziņš nāca, gulēt gribas,
Viņu nakti negulēju;
Man pagāja viņa nakts,
Par Jancīti domājot;
Vai nāks matus ķemmēdams,
Vai cepuri grozīdams.
405 [Smiltenes Vlk].

43076.

Miegs man nāca neguļot,
Kad gulēju, tad nenāca;
Negaidot puiši nāca,
Kad gaidīju, tad nenāca.
192 [Kosas C].

43077.

Mudri guoju, lēni spēru
Par tauteņu teirumeņu;
Soka tautas vārdamuos:
Šei īt gudru bruoļu muosa.
170 [Kapiņu D].

43078.

Mūsu meitas gauži raud,
Garēm jāja precinieki.
Neraudiet jūs, meitiņas,
Vēl labāki pakaļā:
Ošu Janka, kļavas Ješka,
Paeglīšu Indriķīts.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

43079.

Nāciet šurpu, viņpusieši,
Es jums došu sav' māsiņu:
Atnesiet māmiņai
Divi zelta gabaliņi.
241 [Lubānas Md].

43080.

Pirmā nāca tautu meita,
Pēc nenāca raudādama;
Atradusi ganīdama
Lielu koku līdumiņu.
146 [Jaungulbenes Md].

43081.

Prieki man, lieli prieki,
Tos nevienam nesacīšu:
Vakar tēvs kazu kava,
Vedīs otru gulētāj(u).
241 [Lubānas Md].

43082.

Rozēm kaisu istabiņu,
Tauta(s) dēlu gaidīdama.
Kad atjāja dievērtiņš,
Slauku rozes pagultē;
Slauku rozes pagultē,
Lecu par logu dārziņā.
477 [Vecpils Lp].

43083.

Rozēm kaisu istabiņu,
Tautu dēlu gaidīdam(a).
Redz' atraitni atjājami,
Slauku rozes pagultē;
Labāk topu veca meita,
Ne atraitņa līgaviņ(a).
12 [Allažu Rg].

43084.

Ziediem kaisu pagalmiņu,
Tautu dēla gaidīdam(a).
Lai tie nāca labi ļaudis,
Kuŗu stundu gribēdami.
119 [Gaujienas Vlk].

43085.

Skaistas mārgas, na boguotas,
Sēd pi lūga, svuotu gaida;
Gaida, gaida, nasagaida,
Īt gonūsi rauduodamas.
35 [Baltinavas Abr].

- 437 -

43086.

Saukā man rozes zied,
Neretā magoniņas;
Saukā man tēvs māmiņa,
Neretā arājiņš.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

43087.

Skaista puķe, slikta smarža,
To nevīšu vaiņagā;
Skaista meita, slikta slava,
To neņemšu bāliņam.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

43088.

Slaukāt, meitas, slaukāt, meitas,
Slaukāt skaidru istabiņu!
Te atjās tautu dēls,
Gaŗu ceļu rakstīdams.
398 [Skrundas Kld].

43089.

Slauku tēva istabīnu,
Metu slotu sētmalē,
Lai sapuva puišu kauli,
Kā tie slotas žagarīni.
192 [Kosas C].

43090.

Sukā galvu, tautu meita,
Ar dzeltenu suseklīt(i);
Rītā jās tautu dēls
Ar dzeltenu kumeliņ(u).
467 [Vārmes Kld].

1. Krēpja krēpja, sukoj golvu,
Licīs zeiļu vainadziņu;
Reit atbrauks tautu dāls
Rakstītom komonom.
466 [Vārkavas D].

43091.

Sukāju matus,
Viņš pajāja gaŗām;
Jāj tavu jāšan(u),
Kam pajāji gaŗām?
358 [Rugāju Abr].

43092.

Šī devīta vasariņa,
Lūko mani tautu dēls.
Tu nodili lūkojot,
Es kā roze noziedēju.
605 [Skolas].

43093.

Šo celiņu rītā iešu,
To atiešu vakarā;
Pa šo pašu aizlīgos
Mans vizuļu vaiņadziņš.
46 [Beļavas Md].

43094.

Šodien gaidu, vakar gaidu
Tautu dēlu atjājam.
Vai būs priede, vai eglīte
Tam ceļā aizkrituse?
Nekrīt priede, nekrīt egle,
Atzkrīt ļaužu valodiņas.
282 [Nīcas Lp].

43095.

Šogad rozes man ziedēja
Vairāk baltas, ne sarkanas;
Šogad tautiets gaŗām jāja,
Citu gadu iekšā jāja;
Citu gadu iekšā jāja,
Tautu meitas lūkoties.
84 [Dikļu Vlm].

43096.

Šogad skaistas rozes auga
Jaunu meitu dārziņā;
Šogad stalti tēvu dēli
Pulkiem jās precībās.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

43097.

Šuj man kurpes, kurpnieciņ,
Ar sudraba siksniņām,
Lai es varu tautu dēlu
Ar kājām kairināt.
373 [Sarkaņu Md].

43098.

Tautas grīda dēļu grīdu,
Vedīs mani šoruden.
Lai sapuva dēļu grīda,
Es neiešu šoruden.
48 [Bērzaunes Md].

43099.

Tautas manim gaŗām gāja
Pura cini domādami.
Dievs dod jums nedabūt,
Pura cini nožēlot.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

43100.

Tautu meita pūcgalvīt(e)
Gaida graznus vedējiņus;
Atbrauc grazni vedējiņi,
Pūces galva nesukāta.
605 [Skolas].

- 438 -

43101.

Es tautiešam apsolīju
Raibus cimdus vakarā.
Nav saulīte nogājusi,
Jau tautiets cimdus prasa;
Tautiets cimdus gan paņēma,
Manis pašas nepaņēma.
266 [Mēŗa Vlk].

43102.

Tec gaŗām, kumeliņi,
Gar zīžotu mātes meitu!
Tec pie tās, tā man mīle
Ar pakulu bruncīšiem.
14 [Alsviķa Vlk].

43103.

Taku, taku par pogolmu,
Lyku kuoji pi kuojiņas;
Radzu sovu oruojiņu
Jyudzūt siermu kumeliņu.
174 [Kārsavas Ldz].

43104.

Treisi, treisi, apses lopa,
Malna meža maleņā;
Gauži raud tei meitiņa
Tautinuos navadama.
18 [Andrupenes Rz].

43105.

Tu māsiņa, muižas meita,
Tu staigāji raudādama;
Tu staigāji raudādama,
Baltas rokas žņaudzīdama;
Gaŗām jāja precinieki
Uz saimnieku meitiņām.
3 [Adulienas Md].

43106.

Uš ārā, raiba cūka,
Rīt es tevi neganīš(u)!
Rītu mani aizvedīs
Uz tautām sienu pļaut.
166 [Kalsnavas Md].

43107.

Var pazeit tū meitiņi,
Kuŗa lela natikleite:
Goldim skruodži namozguoti,
Pasūleitis naslauceitis.
559 [Rēzekne Rz apr.].

43108.

Vej, bruoleņ, zalta veju
Ap tū lynu teirumeņ(u)!
Atīs poša plyucējeņa,
Vejeņāji vārdamuos.
326 [Preiļu D].

43109.

Visur ciema suņi rēja,
Mūs' mājās vien nerēja;
Mūs' mājās slinkas meitas,
Tām nejāja precinieki.
605 [Skolas].

43110.

Zīle dzied, zīle dzied
Skaistā kuplā ozolā.
Teci steigšus, meitu māte,
Klausīties, ko zīle dzied.
Atnāk māte raudādama, -
Meitām vecām jāpaliek.
439 [Trikātas Vlk].