SākumlapaIevadsSatursLapasMeklētSaites
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu

- 303 -

1. Meitu dziesmas

9287.

Abi divi mēs raudam
Ar to tautu neveiklīti:
Viņš raud, mani gribēdams,
Es, pie viņa neiedama.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

9288.

Vai vai tautieti,
Tavu viltus sirdi!
Tu man godiņu
Kā puķi norāvi.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9289.

Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Jau dzeltāna bērza lapa;
Jau paliku pērnruden,
Vēl palikšu šoruden.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Vai Dieviņ, ko darīšu,
Jau dzeltāni bērzu gali;
Jau paliku pērnruden,
Vēl palikšu šoruden.
Pērn paliku pūra dēļ,
Šogad brālis kāzojās,
Vēl gribās padzīvot
Ar jauno brāļa sievu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Es paliku pērnrudeni,
Vēl palikšu šorudeni;
Citu gadu nepalikšu,
Kaut māmiņa saitē sietu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

9290.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Mājā auga arājīc;
Par bāliņu vien pasaucu,
Lai neviens nezināja,
Lai neviens nezināja,
Lai netaisa valodiņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

9291.

Vai Dievīni, debess tēvis,
Ko sapnos es redzēju:
Redzēj' savu arājīnu
Zābakos staigājam.
190 [Kuldīā].

9292.

Ai Dieviņ, es negribu
Melnu galvu arājiņu;
Dzeltāniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

9293.

Ai Dieviņi, es negribu
Zābacaiņa arājiņa;
Pieder baltas diega zeķes
Pie mīdzekņa(?) pastalām.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

9294.

Voi Dīveņ, ir pi mani
Pazel'teita uobul'neica;
Ir uz tuos uobul'neicas
četri zalta uobul'teņi.
Divi, pate es apēžu,
Div nūsyutu briugonam.
Briugons man' atsyutē
Pīraksteitu gruomateņu.
Puslapeņis izskaitēju,
To i gauži nūrauduoju.
Vēl tymā gruomotā
Juorīž gaudas asareņas.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 304 -

9295.

A Dieviņu, kad atietu
Patīkamis tēva dēlis,
Es aizietu, māmiņai
Labas dienas nedevusi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9296.

Ai Dieviņ, kad es kļūtu
Kalpa puiša līgaviņa!
Kalpiņš savu līgaviņu
Kā puķīti darināja;
Daža laba saiminiece
Raud, kulītes lāpīdama.
320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].

9297.

Vai Dievīnu, ko darīšu,
Grib atraitnis mani jemt.
Sviežu savu gredzentīnu
Sīkāi kārklu krūmīnāi,
Maucu savu vainadzīnu
Zaļas niedres galīnāi,
Laižos pate upītēi,
Rauduvīšu pulcīnāi:
Labāk upes rauduvīte,
Ne atraiša līgavīna.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1. Oi Dīv'eņ, ratavoj,
Sokuos mani atraits jemt.
Karu savu vainoc'eņu
Zaļis nīdris gal'eņā,
Lācu poša azarā
Raudiv'ēšu pul'ceņā,
Lobuok byušu raudiv'ēt'e,
Na atraiša ļaudav'eņa;
Na atraiša ļaudav'eņa;
Na pab'ērņu muomuļeņa;
Na pab'ērņu muomuļeņa,
Gauda vuorda dz'ērdātuoja.
409 [Līksnas pag. D].

9298.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Jau bērziem baltas lapas!
Nāks rudenis, aukstas naktis,
Grūt' vienai pārgulēt.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

9299.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Nu bez vīra es palikšu:
Rudens, rudens jau atnācis,
Mani vienu tas atstājis.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

9300.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Šī vasara nelaimīga:
Visas savas zīda drānas
Šovasaru novalkāju.
Vai tie puiši stulbi bija,
Ka tie mani neredzēja!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

9301.

Vai Dieviņ, kur es iešu,
Nevienam nevajaga:
Nevajaga tautiešam,
Ne īstam bāliņam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

9302.

Vai Dieviņ, labi būtu,
Kaut ar kalpu saderējse,
Nebūt' mani sārti vaigi
Asarām nobālējši.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

9303.

Ai Dieviņi, man ir laime
Par visāmi meitiņām:
Div' puisīši pa novadu,
Trešais pašu novadā,
Ceturtais sētiņā
Ik dieniņas bildināja.
206 [Kuldīgas apriņķī].

9304.

Ai Dieviņ, nu es būšu
Kaŗavīra līgaviņ':
Man māmiņa ielikusi
Pūrā plintes atslēdziņ'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9305.

Vai Dieviņ, nu es būšu
Pusvācieša līgaviņa:
Man vīzītes sasasita
Ar vācieša kurpītēm.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9306.

A Dieviņu, tas man tika,
Tālu auga arājiņš:
Ne rociņas nogulēja,
Ne nomauca gredzentiņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 305 -

9307.

Ai kaimiņu māmulīte,
Kaut es tava vedekliņa,
Es azaidu izvārītu
Lauka grāvja maliņā.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9308.

Ai kaimiņu māmulīte,
Kaut es tava vedekliņa,
Es kājiņas tev noautu,
Tev gultiņu uztaisītu.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

9309.

Ai Laimiņ, ai māmiņ,
Ko jūs abas domājiet?
Vai bij man visu mūžu
Valkāt zīļu vainadziņu?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9310.

Ai Laimiņ, ko darīšu,
Bāliņš grib mani dot,
Bāliņš grib mani dot
Pie dzērāja tēva dēla,
Pie dzērāja tēva dēla,
Citu meitu brūtgāniņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9311.

Ej, Laimiņ, naškyr maeni
Nuo guoedīga tāva dāla;
Škyr mežā sīkus putnus,
Jūrā boltas gaigaeliņās.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

9312.

Ai Laimiņa, netur' dusmu
Uz tā mana augumiņa,
Neļauj man ilg' sēdēt
Sīkā zīļu vaiņagā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mīļa Māra, goda sieva,
Godā manu augumiņu,
Neliek manim ilg' stāvēt
Sīkā spangu vaiņagā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9313.

Ei Laimīte, parād' man
Manu miežu arājiņu!
Tam barošu kumeliņu
Tīrajāmi auziņām.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

9314.

Vai lepnais tēva dēls,
Kur tu jemsi līgaviņu?
Skrej tu elles dibenā,
Jem no vella mamzelēm!
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

9315.

Ai, lūdzama, Laimes māte,
Dod man krietnu arājiņu;
Nāks rudenis, nāks ziemiņa,
Piešķir mīļu sildītāju.
110 [Cēsīs], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9316.

Aju manu arājiņu,
Tu jau tālu, es jau tālu,
Daža laba straujupīte
Mūs' vidū vizenāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

9317.

Aija manu brūtgāniņu
Zaļa bērza galiņā!
Cik gribēju mutes dot,
Vējiņš bērzu kustināja.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

9318.

Vai manu brūtgāniņ,
Zaļa bērza virsaunē!
Cik vējiņš palocīja,
Tik es gauži noraudāju.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Zaļa bērza virsonīte
Šūpo manu arājiņu;
Cik vējiņš palīgoja,
Tik es gauži noraudāju.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9319.

Vai manu dieniņu,
Pierīte niez!
Kur ņemšu tautieti
Kaunēties?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

9320.

Vai manu mīļu draugu,
Par Daugavu aizgājušu!
Kas nu man vīzes pīs,
Pie kājiņas mērīdams?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 306 -

9321.

Ai mazais puišķēniņ,
Tu jau mani sen mīlēji,
Dienu stāvi prātiņā,
Nakti redzu sapinā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9322.

Ai nāburga stilbakāja,
Ko ar mani tinājies?
Man nenāce ciema puiši,
Priekš tev' dēvēdam'.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

9323.

Ai pelēku akmentiņu,
Bij man tevi ritināt!
Ai diženu tēva dēlu,
Bij man tevi nicināt!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

9324.

Ai puisīt, kņēvelīt,
Ne es tava līgaviņa;
Bij' augusi, bij' briedusi,
Bij' prātiņu saņēmusi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9325.

Ei puisīt, knēvelīt,
Ne es tava līgaviņa;
Pilna meita, pilns pūriņš,
Pilna puiša līgaviņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9326.

Ei puisīti, grēvelīti,
Ne es tava līgaviņa;
Cita māte maliņā
Gudri dēlu audzināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9327.

Ai skaistais tēva dēls,
Tu par velti lūkojies;
Citam došu sav' rociņu,
Savu zīļu vainadziņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

9328.

Ai tautieti, žēl man tevis,
Redz' tev' melnu staigājot.
Kauns man ļaužu, bail māmiņas,
Es būt' baltu izvelējsi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9329.

Ai tautieti, žēl man tevis,
Redz' tev' vārgi dzīvojot.
Kauns man ļaužu, bail māmiņas,
Es tev dotu padomiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Žēl man bija tautu dēla,
Redzēj' grūti dzīvojam.
Es žēlotu, ka varējis,
Kaut ļautiņi neredzētu.
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9330.

Ak tu Dievs, debess tēvs,
Atved krievus šai zemē;
Es pirmā pate būtu
Kaŗavīra līgaviņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

9331.

Ai tu kalpa sēnalīti,
Kā gar mani glaudījies?
Saimenieka meita biju,
Es kalpiņa negribēju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9332.

Ak tu krupi skroderīti,
Tu jau manis nedabūsi;
Tu kā krupis nolēkāsi,
Es kā roze noziedēšu.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

9333.

Vai tu šķelmi, kalpa puisi,
Tu man kaunu padarīji:
Tu bāliņu svaini sauci,
Galda galā sēdēdams.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

9334.

Ak tu tautu nelietīti,
Tavu jauku valodiņu!
Iztrūkosi no miedziņa,
Šķiet' bāliņu runājam.
312 [Ērberķē (Mazzalves pag. Jk)].

9335.

Ai tu tautu neveiklīti,
Tavu lielu netikumu:
Divi stundas kājas āvi,
Trešo jūdzi kumeliņu.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Puisīts saka uz puisīša:
Nevar meitu nolūkāt.
Es puisīti nolūkāju
Vienā kāju āvumā:
Pieci stundas kājas āva,
Sesto jūdza kumeliņu,
Septīto grožus lika,
Kamēr saule vakarā.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

- 307 -

2. Tautiets mani lūkojāsi,
Šī devīta vasariņa;
Es tautieti nolūkoju,
Par istabu pāriedama:
Divi stundas kājas āva,
Trešo jūdza kumeliņu.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

9336.

Ai upīt, ai upīt,
Līgo vienu pilnumiņu,
Lai nenāca sveši ļaudis
Uz māmiņu valodām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9337.

Aiz Daugavas, aiz Daugavas,
Māmiņ', mans arājiņš:
Tur aizskrēja trīs dzeguzes,
Ceturtā - glodenīte.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)], 226 [Kandavā (Tl)].

9338.

Aiz Daugavas jauni zēni,
Tie man labi iemīlēja;
Par Daugavu pārsajīru
Skangaliņu laiviņā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

9339.

Aiz ko manim linu kreklis
Rūsi meta pūriņā?
Vai redzēt paredzēja,
Ka nav laba valkātāja?
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

9340.

Aiz ko man sirds sāpēja,
Aiz ko mani vaigi bāla?
Sirds sāpēja drauga dēļ,
Vaigi bāla asarām.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

9341.

Aiz [Par] ko mani māte pēra,
Pa nātrēm valkādama?
Es izgāzu piena spanni,
Ar puišiem kūvēdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9342.

Aiz ko mani māte pēra,
Pa nātrēm viļādama?
Es noplēsu klaipam sānus,
Brūtgāniņu mielodama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9343.

Oisa oisa, nosakliedžu,
Brāļa alus padzērusi.
Bij' dzērusi, nedzērusi,
Tīšām tautas kaitināju.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

9344.

Aizupnieku bāleliņi,
Ceļat mani par upīti:
Man puķītes, man rozītes
Aiz upītes jāravē.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

9345.

Elkšņa rīksti es negriezu,
Ja bērziņa nedabūju;
Pie kalpiņa es neiešu,
Ja neņem saimenieks.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9346.

Apavos baltas kājas,
Kalna malu vien staigāju;
Lejā iet negribēju
Tautiešam rokas dot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9347.

Apaļš kalns, zaļa maura
Tautu dēla sētiņē;
Tur būs labi, kad aiziešu,
Villainītes vēsināt.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

9348.

Apaut' ir man kājiņa
I bez auklu vijējiņa;
Sasiluse man galviņa
I bez cauņu cepurītes.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Brīva bija man galviņa
Bez svešās māmuliņas;
Apautas man kājiņas
I bez vīžu pinējiņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 308 -

9349.

Apaut' ir man kājiņa
I bez auklu vijējiņa;
Es maizītes paēduse
I bez sava arājiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Man govtiņas paēdušas
I bez kāda āboliņa;
Es maizītes paēdusi
I bez vīra arājiņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

2. Man svārciņi zemi slauka
Šu bez Rīgas vadmaliņas;
Es maizītes paēduse
Šu bez vīra arājiņa.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

9350.

Apkārt griežu lielu riņķi
Ap atraitņa kamanām:
Atraitnīša kamaniņas
Pilnas gaužu asariņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9351.

Apkārt kalnu ar līkumu
Es tautieti pavadīju,
Lai māmiņa neredzēja,
Lai tā gauži neraudāja.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

9352.

Apkārt kalnu ar līkumu
Tautu dēlu pavadīju.
Ja, ļautiņi, redzējāt,
Nesakāt māmiņai!
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

9353.

Apkārt kalnu ar līkumu
Tautu dēlu pavadīju,
Lai neredz bāleliņi,
Lai nesaka cerējot.
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9354.

Apkārt kalnu ar līkumu
Tautas dēlu pavadīju.
Šķiŗoties piesacīju:
Ej projām, nāc atkal!
1311 [Apē (Vlk)].

9355.

Apkārt kalnu saule gāja,
Gaŗas dienas gribēdama;
Apkārt kalnu tautas jāja,
Gaida mani uzaugam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9356.

Apkārt kalnu saule tek,
Gaŗa ceļa gribēdama;
Tā es teku līkumiem,
Labu ļaužu gribēdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9357.

Apsēdos, atpūtos
Straujupītes maliņā,
Ar kājāmi gainējos
No tiem ciema puisēniem.
226 [Kandavā (Tl)].

9358.

Atstāj nost, kalpa puisi,
Ko gar mani lakstojies?
Māte mani novēlēja
Saimenieka dēliņam.
224 [Kabilē (Kld)].

9359.

Ar zīlīti ziņu laidu
Savam linu arājam,
Lai tas nāca šorudeni,
Lai ilgāki negaidīja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9360.

Ar varēm, mani brāļi,
Man's projām nedodiet;
Tā nebija viena diena,
Tā bij visa mūža diena
1311 [Apē (Vlk)].

9361.

Atraišami roku sniedzu,
Uz akmeņa stāvēdama;
Puisīšami roku sniedzu,
Mīļus vārdus runādama.
232 [Talsos (Tl)].

9362.

Atrauj jods stundas draugu,
Kad man nava mūža drauga,
Kad man nava mūža drauga,
Kas dod gudru padomiņu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

9363.

Atsēdos bez darbiņa
Uz pelēka akmentiņa:
Nu vēl māte kājas āva
Manam linu arājam.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 309 -

9364.

Atsēdos kalniņā
Kā lielā griķu guba.
Kur, ellē, ciema puiši,
Kad tie manis neredzēja?
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

9365.

Atsasādu lajeņā
Zamajā krēsl'eņā.
Kuras tautas mani jēme,
Lai da zemei klanējuos.
409 [Līksnas pag. D].

9366.

Audz, audz, eglīte,
Celiņa malā;
Kad mani vedīs.
Tad tevi lauzīs.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

9367.

Audzi, audzi, tu puisīti,
Sprogainiem matiņiem;
Ja Laimiņa nolikusi,
Es tās sprogas plucināšu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9368.

Audz, bērziņi, zems un kuplis,
Iešu tevī slotu griezt;
Audz, tautieti, lēns un gudris,
Būšu tava līgaviņa.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

9369.

Audz, nātrīte, nezilini,
Es būs tava ravētāja;
Audz, tautieti, nerāj mani,
Es būs tava līgaviņa.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9370.

Audzē, Dievs, labus miežus
Tautu dēla tīrumā,
Man galviņu nogulējši
Dzeltānie vizulīši.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

9371.

Audziet, manas kaņepītes,
Apaļām galviņām,
Atjās man precinieki,
Polainām cepurēm.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9372.

Audzin augu es, māmiņa,
Dieviņš zina, kam es augu,
Vai es augu tautiņām,
Vai zaļām velēnām.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

9373.

Augdam' puisi nolūkoju,
Ko darīja dzērumā:
Kas piedzēris zirgu kūla,
Tas kuļ savu līgaviņu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

9374.

Augi, augi, tu puisīt,
Zīļotē pūriņē;
Es uzaugu pie māmiņas
Baltā rožu dārziņē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

9375.

Augstu kāpu, zemu kāpu
Puisēniņu lūkoties;
Augstajā apsītē,
Tur vaiņagu darināju.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

9376.

Augstu zaru nevarēju,
Pazarītes nedrīkstēju
[nedrīkstēja?].
Tā tas iet, tā tas iet,
Tā man vecai jāpaliek.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9377.

Augtin augšu, nepalikšu
Skrundenieku novadā;
Vedīs mani par novadu
Zvārgulaiņu kumeliņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

93771.

Autiņ' aužu, nepalikšu
Raņķinieku novadā,
Sen bij mans gredzentiņš
Pār novadu novadiem.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

9378.

Bagāts mani gan gribēja,
Es bagāta negribēju.
Vienam daudz, otram maz,
Nav mīlīga dzīvošana.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 310 -

9379.

Bargas tautas, nenāciet,
Bargu man nevajaga;
Man nevaid bāleliņu,
Bargu tautu rājējiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

9380.

Bajāriņa meita biju,
Ilgi sēdu vaiņagāi:
Bajāriņis neatnāca,
Nabadziņi nedrīkstēja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

9381.

Bajāriņa [Es bajāra] meita biju,
Ilgi sēžu vainagā:
N'eimu, slikta bildināma,
Ilgām labis kavējās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

9382.

Bajārs ņēma bajārieni,
Kas ņems mani, nabadziņu?
Kā Dieviņš mani deva,
Tā dos manu ņēmējiņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9383.

Bajārs ņēma bajāriņu,
Kas ņems mani, nabadziņu?
Es pielūdzu mīļu Dievu,
Tas ņems mani, nabadziņu.
216 [Ventspilī].

9384.

Baltābula līci bridu,
Pie Laimītes lūgdamies,
Lai tā mani nevēlēja
Lielam krogus dzēŗājam.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

9385.

Baltābola pļavu bridu,
Sarkanaja meklēdama;
Gāju puišus šķirstīdama,
Saimenieka meklēdama.
226 [Kandavā (Tl)], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9386.

Baltu galdu es turēju,
Tīru manu istabiņu:
Varbūt man gadīsies
Kaimiņos arājiņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9387.

Baltu puķu guni kūru
Ezeriņa maliņā;
Ne tā dega, ne izdzisa,
Puišus vien karināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9388.

Bandenieka rudzu lauks
Viļņo ceļa maliņā.
Ja Dieviņis laimi dos,
Es ēdīšu to maizīti.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es redzēju tautiņāse
Kā ūdeni rudzu lauku;
Kad būs man Dievs vēlējis,
Es ēdīšu to maizīti.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

9389.

Baznīcā, zem altāŗa,
Sleižu kreklu šūdināju;
Rīgā iešu zem karoga
Sev arāja lūkoties.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9390.

Bieži gāju baznīcā,
Lai man' puiši uzskatīja.
Skatīt gan uzskatīja,
Precēt vien neprecēja.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

9391.

Bēda diža, ne tik maģa:
Puiši saka, ka nejems.
Es āziešu pie atraiša,
Pie dižaja naudenieka.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

9392.

Bērziņam(i) lapas bira,
Lakstīgalai lēkājot;
Birst asaras tautiešam
Mani jaunu lūkojot.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Birst kārklam zelta rasa,
Strazdiņam uzlecot;
Birst tautām asariņas,
Mani jaunu lūkojot.
224 [Kabilē (Kld)].

2. Kārkļam bira zelta ziedi,
Kad uzlēca lakstīgala;
Meitām bira asariņas,
Kad ierauga daiļus puišus,
Kad ierauga daiļus puišus
Pa celiņu staigājam.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

- 311 -

9393.

Bērzonē bērzi auga,
Ļaudonē ozoliņi.
Man tie bērzi tā nemīl
Kā Ļaudones ozoliņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

9394.

Bija man balta mute,
Pasarkani vaigu gali;
Kas no sīvas baidījās,
Lai no manis vairījās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9395.

Bij man balta snātenīte,
Vēl baltāku balināju;
Jau man nāca labi ļaudis,
Vēl labākus taujājos.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9396.

Bija man, bija man,
Vēl vajdzēja, vēl vajdzēja:
Bija man novadiņš,
Vēl vajdzēja arājiņu.
216 [Ventspilī].

9397.

Bija man kaimiņos
Vīra pūslis cerējams.
Cik iedama govju slaukt,
Tik ar pienu padzirdīju;
Cik cepdama kviešu maizi,
Tik izcepu kukulīti.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Brūtgān, manu brūtgāniņu,
Pate tevi audzināju:
Cik es cepu suņam maizi,
Tik izcepu kukulīti;
Cik vārīju teļam putru,
Tik es tevi padzirdīju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Vīriņ, manu vīrulīti,
Pat' es tevi audzināju;
Savu nakti rijā gāju,
Savu nakti pieguļā;
Kad es gāju govis slaukt,
Saldu pienu padzirdīju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3. Cep, māmiņa, kviešu maizi,
Izcep man kukulīti:
Man bij tāds vīra knauķis
Nāburgos audzējams.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

9398.

Bij man būt puisīšam,
Pelēkam vanagam,
Es nospertu migliņā
Jaunas meitas vainadziņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

9399.

Bij maniem lindrakiem
Deviņ' paltes pakaļā;
Lai lūkoja tautu dēls
Deviņ' danču kumeliņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9400.

Bitei spārni nodiluši,
Puķītēs ložņājot;
Puišam mati nosirmojši,
Pēc manim lūkojot.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9401.

Bitīt, tavu vieglumiņu,
Tev nelika āboliņš;
Man ielīka zemes kārta,
Ar tautieti runājot.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9402.

Bāleliņi mani sauca:
Māsiņ, kalpa līgaviņ!
Vai, bāliņi, kalpa laime
Ūdenī noslīkusi?
Kalpiņam tīra maize,
Ražans bēŗa kumeliņš.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

9403.

Brāleliņu mīlēdama,
Sīkakmeņu vietu taisu;
Tautu dēlu nemīlēju,
Klāju baltu paladziņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

9404.

Brāļi man muižu dara,
Nelaiž mani tautiņās;
Mana muiža tautiņās
Sen gatava uztaisīta.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

- 312 -

9405.

Bāliņš lūdza māsiņai:
Dzīvo vēl šorudeni!
Nedzīvošu, bāleliņ,
Barga tava līgaviņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Bāliņš māsu mīļi lūdza:
Paliec, māsa, šoruden!
Nepalikšu, bāleliņ,
Barga tava līgaviņa.
- Paliec, māsa, paliec, māsa,
Rāšu savu līgaviņu.
Manis dēļ, bāleliņ,
Nerāj savu līgaviņu!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

9406.

Bāliņš māsu mīļi lūdza:
Pieveries nama duris!
Nebēdā, bāleliņ,
Gaŗām jāja šoruden.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

9407.

Bāliņš manim klēti dara
Sudrabiņa pamatiem.
Ja tev tika, lej ar zeltu,
Es negribu še dzīvot.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Bāliņš manu, maltuvīti
Zelta grīdiņ' i pagrīda.
Jum, bāliņ, zelta jumtu,
Es pie tevim nedzīvošu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Bāliņš pina vaiņadziņu,
Sidrabā mērcēdams.
Pin, bāliņu, tīra zelta,
Projām iešu, nedzīvošu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

9408.

Bāliņš manim maizes deva
Pusrieceņa nedēļāi,
Lai es augu tieva gara,
Pusmuižnieka līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9409.

Bāliņš man pavēlēja,
Lai es iemu tautiņās.
Ko darīšu tautiņās
Ar mazo augumiņu?
Augsta piesta, augstas dzirnas,
Visur vajag pakāpienus.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9410.

Bāliņš manim zirgu liedza,
Taupīj' ciemu meitiņām.
Taupi, taupi, bāleliņ,
Man taupīja tautas dēls.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

9411.

Bāliņš manim tiltu taisa.
Oša malku skaldīdams.
Dievs to zina, bāleliņ,
Kuŗu ceļu es aiziešu,
Vai aiziešu meža ceļu,
Vai bruģētu lielceliņu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

9412.

Brālīts jēma tautu meitu,
Mani deva atdošās.
Es neiešu atdošām,
Atdošām grūt' dzievāt:
Mani grūti maldināja,
Teic - atdošu līgaviņa.
158 (Rāvā).

9413.

Brālīts ņēma tautu meitu,
Solīj' mani atdošām;
Neba mani tēvs māmiņa
Atdošām audzināja.
206 [Kuldīgas apriņķī].

9414.

Brauc, brālīti, braukulīti,
Nebrauc tautu sētiņā;
Tu aizbrauksi, tu pateiksi,
Ka māsiņa malējiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

9415.

Brīnumiem roze zied,
Brīnumiem magonīte
Brīnumiem es paliku
Šoruden brāliņos.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

9416.

Brist purvā, vai nebrist,
Baltas zeķes kājiņā?
Iet tautās, vai neiet,
Barga tautu māmuliņa?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

9417.

Brist purā, vai nebrist,
Baltas zeķes kājiņā?
Iet tautās, vai neiet,
Laba dzīve bāliņos?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 313 -

9418.

Brist purā, vai nebrist,
Baltas zeķes kājiņā?
Iet tautās, vai neiet,
Man' māmiņa gauži raud?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9419.

Brist purvā, vai nebrist,
Baltas zeķes kājiņā?
Iet tautās, vai neiet,
Tautas gauži raudināja?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

9420.

Brist purvā, vai nebrist,
Baltas zeķes kājiņā?
Iet tautās, vai neiet,
Vai vienai padzīvot?
Pie tautieša grūta dzīve,
Trīs biķeres rociņā,
Vienā medus, otrā alus,
Trešā gaužas asariņas.
Salds bij medus, salds bij alus,
Rūgtas manas asariņas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9421.

Brist purā, vai nebrist,
Purā man kājas mirka?
Iet tautās, vai neiet,
Tautās grūta dzīvošana?
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

9422.

Brist purā, vai nebrist,
Purā man kājas mirka?
Iet tautās, vai neiet,
Tautās mani niecināja?
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

9423.

Brūvē, māte, saldu alu,
Pielej mazu vērpelīti;
Saaicini ciema puišus,
Lai tie mani nolūko.
190 [Kuldīā].

1. Padarīju solda ola
Vienu mozu ankureit';
Es sasaucu ciema zānus
Solda ola nuodzerties,
Solda ola nuodzerties,
Mani pošas loukuoties.
Soldu olu izdzēruši,
Mani pošas naredzēja,
Mani pošas naredzēja,
Vai bej malna, vai palāka.
Nabej malna, na palāka,
Sorkanbolta kā moguona.
Juoneitī dzirdījuos,
Pieterī ruodījuos,
Laidanē palaižuos
Pa lobiem ļautiņiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9424.

Būt, agrāki zinājuse,
Ka nelietis lūkojās,
Es būt' savu vainadziņu
Vēl košāku darinājse.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9425.

Būtu Dievu izlūguse,
Es būt' kalpa līgaviņa;
Man rociņas nenosaltu,
Kungam galdus bērzēdam.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

9426.

Būtu Dievu izlūguse,
Būt' saimnieka līgaviņa;
Saimnieks brauc sirmu zirgu,
Rakstītām kamanām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

9427.

Būt, zināJse to vietiņu,
Kur guļ mans arājiņš,
Es aiznestu paladziņu,
Palikt' pate klātgulam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

9428.

Dabū bite saldu ziedu
I siliņa maliņā;
Vai es vien nedabūšu
Labu ļaužu dzīvodama?
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dabūt bij, dabūt bij,
Kādēļ bij nedabūt?
Dabūt bij bāliņam
Labu ļaužu līgaviņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 314 -

9429.

Daiļa augu daiļajam,
Ne kādam neliešam;
Daiļi savas kājas āvu,
Daiļi liku vainadziņu.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9430.

Daiļa augu daiļajam,
Ne kādam neliešam;
Ja kādam neliešam
Aug neliete maliņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9431.

Daiļa augu daiļajam,
Ne kādam nelietim;
Ja kādam nelietim
Birst asaras skatoties.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

9432.

Daiļa augu daiļajam,
Ne kādam neliešam;
Ne kādam neliešam
Daiļ' augumu maldināt.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

9433.

Daiļa augu dailiešam,
Ne kādam neliešam;
Ne kādam neliešam
Noņemt manu vainadziņu.
312 [Ērberķē (Mazzalves pag. Jk)].

9434.

Daiļa augu daiļajam,
Ne kādam netiklim;
Daiļas manas kājas rokas,
Daiļu ņēmu arājiņu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

94342.

Daiļa augu daiļajam,
Ni kādam neliešam;
Neba savu daiļu pūru
Priekš nelieša darināju.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

9435.

Daila augu dailajam,
Ne kādam netiklam;
Uzaugdama appuškoju
Dailajam cepurīti.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

94351.

Daiļi sevi turējos
Pret raženu tēva dēlu;
Pretim kādu netiklīti
Pār vainagu matus laidu.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

9436.

Dancāj' bēris kumeliņis
Uz novada robežiem,
Gribēj' mani ielustēt,
Lai es sēdu mugurā.
Es bij' gudra, nesēdēju
Tam atraiša kumeļam.
Labāk mani ūdens nesa,
Ne atraiša kumeliņis.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

9437.

Danco runcis sola virsu,
Precē mani ciema puiši;
Precē mani ciema puiši,
Man pūriņš piedarīts:
Stopiņš cimdu, stopiņš zeķu,
Zarakanna vilnānīšu.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9438.

Danco, runci, sola virsu,
Precēs mani ciema puiši?
Citas meitas aizpēlušas,
Ka es aust nemākot.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

9439.

Danco, runci, uz akmeņa,
Vedīs mani šoruden?
Es tev došu cimdu pāru
Par akmeņa dancojumu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Doncoj kačis iz akmiņa:
Vezs man' tautys šūrudiņ.
Ka man' tautys izvedeis,
Dūš' kačam cymdu puori,
Bet ja man'a navedeis,
Jemšu kači nūsiteišu.
422 [Līvānu pag. D].

2. Zīlē, runci, uz akmeņa,
Vai vezs mani šoruden.
Ja tu labi izzīlēsi,
Es tev dārgi aizmaksāšu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3. Tupi, runci, uz akmini,
Lai ved mani šoruden;
Es tev došu gaļu ēst,
Uz astīti prievitiņu.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

- 315 -

9440.

Danco, runci, uz akmeņa,
Man' vedīs šoruden;
Dancos mani bāleliņi
Tautu galda galiņā.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1. Bungā, runci, uz akmiņa,
Vedīs mani šoruden;
Bungās mani bāleliņi
Tautu galda galiņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

9441.

Danco runcis uz akmeņa,
Vedīs mani šoruden.
Vedīs mani, nevedīs,
Kaķīts priši padancos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9442.

Danco, runci, uz akmiņa,
Vedīs mani šoruden,
Vedīs mani šoruden
Pie kaimiņu Pēterīša?
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

9443.

Danco, runci [kaķi], uz akmiņa,
Vedīs mani šoruden
Viņas sētas netikļam,
Suseklīšu zaglīšam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9444.

Doncoj kaķis uz [iz] akmiņa,
V'ezs man' veirs šūrudin'.
Ka byut' kuce narējus'e,
Byut' es pārn izguojuse.
423 [Daugavpils apr.].

9445.

Darbiņš mans gan mīlēja,
Bet es pate nemīlēju;
Kad būt' pate mīlējuse,
Sen būt' puiša līgaviņa.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

9446.

Dažam žēl, ne vienam,
Par to manu augumiņu,
Vienam pašam, ne visiem,
Par Laimiņas lēmumiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9447.

Dažs puisītis šoruden
Mani žēli noraudās.
Ķizu ķizu, to vajaga,
Kam neņēmi pērnruden!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

9448.

Dažs uz mani acis meta,
Nedrīkst mani bildināt,
Baidās manu dižu radu,
Manu daiļu augumiņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

9449.

Dažs uz mani aces meta,
Nedrīkst mani bildināt,
Nedrīkst manu saktu segt,
Ne maukt manu gredzentīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

9450.

Dažu dienu nostaigāju
Melnu muti, krēpu galvu:
To es zinu, te nebija
Man vaiņaga ņēmājiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9451.

Dažu labu kalnu kāpu,
Dažu labu ielejiņu;
Dažu labu tēva dēlu
Uzaugdama kaitināju.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Dažu labu bērza siekstu
Ganīdama sadancāju;
Dažu labu tēva dēlu
Uzaugdama nicināju.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

9452.

De de de, pur pur pur!
Vedīs mani šķēpinieši,
Uz ecēšas uzlikuši,
Ar maišeli apseguši.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

9453.

Diezin, Dievis, kur lec saule,
Kur nogāja vakarā;
Diezin, Dievis, kur ved tautas,
Kur mūžiņu nodzīvošu!
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

- 316 -

9454.

Dieviņš zina, Laime zina,
Es jau pati nezināju,
Vai man būs, vai nebūs
Mūžam miežu arājiņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9455.

Dievis zina, Laime zina,
Es jau pate nezināju,
Kuŗu malu nolīgoja
Mans šmuidrais augumiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9456.

Dieviņš zina to dieniņu,
Kad es iešu tautiņās;
Vējiņš loka kļavienā
Mana pūra ozoliņu.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

9457.

Dievis zina to dieniņu,
Kad es iešu tautiņās;
Vēl aitiņas mugurā
Ejamā villainīte.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Vējiņš loka kļavaināji
Man vedamās kamaniņas;
Vēl aitiņas mugurāji
Man sedzama villānīte.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

9458.

Dievs aizliedza bitītei
Sarkanaju āboliņu;
Tā aizliedza man ļautiņi
Labu maizes arājiņu.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

9459.

Dievs ar Laimi manis dēļ
Stāv lielā ienaidā:
Dievs man deva maizes zemi,
Laime liedza arājiņu.
216 [Ventspilī].

9460.

Dievs do(d) man tur aiziet,
Kur māmīna iznākus',
Tur atsegt villainīt',
Kur māmīna atsegus'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

9461.

Dievs dod tev, tautu dēls,
Tikt manā rociņā,
Es būš' tevi tā locīt
Kā pērno kumeliņu.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

9462.

Dievs maksā tautietim
Piecu gadu gaidījumu,
Jau vakar tēvs māmiņa
Citam mani izsolīja.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

9463.

Dievs nedeva ar tautieti
Augt vienāi sētiņāi,
Viņš pā(r)meta dzievādams,
Kā mazai man notika.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

9464.

Dievs nedoda tādu vīru
Gaŗajām biksītēm:
Viss mans gada vērpumiņš
Tās vienās biksītēs.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

9465.

Dievs to zina, es nezinu,
Kur aug mans arājiņš,
Vai aug tuvi, vai aug tāli,
Vai tepati sētiņā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

9466.

Dēļ sīkuma bāleliņi
Nelaiž mani druviņā.
Lai bitīte nenonestu
Dravenieka dēliņam.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9467.

Dižandaiļu puķīt' rāvu,
Dižandaiļi kalnā kāpu,
Dižandaiļu tēva dēlu
Ar puķīti karināju.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

9468.

Dižans puisis lielījās
Drīz dabūt līgaviņas.
Dievs dod jāt, nedabūt,
Manis sliktas pasateikt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 317 -

9469.

Dižans puisis melnu muti
Aiz krumiem raudzījās.
Kad man būtu kniepadata,
Es tev acis izbadītu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

9470.

Dižans puisis, slaida roka,
Iznesīga valodiņa.
Pie tā ietu, tas man tika,
Kaut māmiņa tam devusi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9471.

Dižens puisis ceļu gāja,
Cepur' nesa rociņā.
Nes, puisīti, bikses savas,
Es tev ceļa negriezīšu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9472.

Dižu brāļu māsa biju,
Ilgi sēdu vaiņagā:
Sliktam brāļi man nedeva,
Labam drīzi nevēlēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

9473.

Div' baloži pelcī dzēra,
Abi dzēra, neizdzēra;
Div' nelieši mani grib,
Abi grib, nedabūja.
188 [(?)].

9474.

Dui nelieši dalījās
Gar to manu augumiņu.
Viens gribēja mani pašu,
Otris manu greznu pūru.
Kur es iešu bez pūriņa,
Kur pūriņis bez manim?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Dui raženi tēva dēli
Manis dēļ ienaidā.
Viens grib manu dailu pūru,
Otris daiļu augumiņu.
Kur tu liksi dailu pūru
Bez tā daila augumiņa?
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

9475.

Div' nelieši tēva dēli
Gar manim dalījās.
Viens grib manu graznu pūru,
Otris skaidru augumiņu.
Kas grib manu graznu pūru,
Tas asaru lējējiņš;
Kas grib skaidru augumiņu,
Tas maizītes devējiņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

9476.

Divi tādi pumpainīši
Ap manim glaudījās.
Viens grib manu lielu pūru,
Otris daiļu augumiņu.
Kuŗš grib manu lielu pūru,
Tam es knipi parādīšu;
Kuŗš grib daiļu augumiņu,
Pie tā iešu dziedādama.
24 [Lēdurgas draudzē].

1. Šovasar(u) es valkāju
Divu rindu vaiņadziņu:
Šovasar(u) div' puisēni
Gar man, vienu dalījās:
Viens grib manu dailu pūru,
Otris manu augumiņu.
Kas grib manu dailu pūru,
Tam es knipi parādīju;
Kas grib manu augumiņu,
Tam es savu roku sniedzu,
Tam es savu roku sniedzu,
Savas rokas gredzentiņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

9477.

Div' svecītes dedzināju, -
Kuŗa manim gaiši deg?
Div' tautieši lūkojās, -
Kuŗš patika prātiņam?
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

9478.

Divas vien mēs māsiņas
Kā dzeltenas cielaviņas;
Tāpat tautas aizvedīs
Bez saulītes vakarā.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

9479.

Dod, Dieviņ, dod Dieviņ,
Ko es tevi mīļi lūdzu
Dod, Dieviņ, man maizīti,
Pa prātam arājiņu.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

- 318 -

9480.

Dod, Dieviņ(i), ko dodams,
Dod ar bārdu arājiņu!
Es gulēšu zem bārdiņas
Kā zem lūša kažociņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Dod, Dieviņ, liec, Laimiņ,
Man ar bārdu arājiņu;
Zem bārdiņas tā gulēju
Kā zem mātes villainītes.
1311 [Apē (Vlk)].

9481.

Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dod ar godu arājiņu,
Lai kauniņa man nebij
No citām māsiņām.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9482.

Dod, Dieviņi, ko dodams,
Dod man gudru arājiņu;
Visa mana dzīvošana
Arājiņa padomā.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

9483.

Dod, Dieviņi, ko dodamis,
Dod man labu arājiņu;
Kad tu labu man nedevi,
Dod acīm neredzamu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9484.

Dod, Dieviņi, ko dodams,
Dod man labu arājiņu,
Lai es savu nēzdaudziņu
Maizītē neapēdu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9485.

Dod, Dieviņi, ko dodams,
Dod man labu arājiņu,
Tis nebija vienas dienas,
Tis visam mūžiņam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

9486.

Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dod man labu mūža draugu;
Ja dod' vecu, dod bagātu,
Ja dod' jaunu, dod diženu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

9487.

Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dod man labu mūža draugu,
Lai es savus baltus vaigus
Asarām nemazgāju.
121 [Gulbenē (Md)].

9488.

Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dod man vienu mūža draugu,
Uz ko varu palaisties,
Uz ko varu cerēties.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Vēl' Dieviņi, vēlēdamis,
Vēl' man labu mūža draugu,
Kur es savas acis lieku,
Visu mūžu dzīvojot.
40-1 (Bigauņciemā).

9489.

Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dod man vīru zābakos:
Kad pietrūka piena spaiņu,
Kāšu vīra zābakos.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9490.

Dod, Dieviņ, lietum līt,
Vai vajaga, nevajaga;
Dod, Dieviņi, tautām jāt,
Vai es iemu, vai neiemu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9491.

Dod, Dieviņ, liec, Laimiņ,
Man dzērāju arājiņu:
Dzers viņš pats, dos man ar,
Būsim abi iztikuši.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

9492.

Dod, Dieviņ, linus labus,
Liniem labas pakuliņas
Dod, Dieviņ, vīru labu,
Vīram labu padomiņu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Dod, Dieviņi, linus labus,
Liniem labas pakuliņas;
Dod, Dieviņi, brāļam sievu,
Sievai labu tikumiņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)], 190 [Kuldīā].

9493.

Dod, Dieviņ, cik dodams,
Dod manam mūdiņam
Labus zirgus, lab' arāju,
Labus lielus tīrumiņus.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 319 -

9494.

Dod kalpam, māmuliņ,
Pie kalpiņa viegla dzīve:
Ne kalpam grūtu dzirnu,
Ne lielo tīrumiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Slinka, laiska brāļu māsa
Iet par kalpa līgaviņu:
Ni kalpam tīru rudzu,
Ni grūto dzirnaviņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

9495.

Dod, Laimiņ, arājiņu
Ar gudro padomiņu,
Kas nedzēre brandavīna,
Nekuļ savas līgaviņas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9496.

Dod, Laimiņ, ko dodama,
Dod godīgu arājiņu.
Ja godīga tu nedosi,
Tad nesīšu vainadziņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9497.

Dod, Laimiņ, man maizītes,
Dod ir savu arājiņu:
Bez maizītes gaŗa diena,
Bez arāja grūts mūžiņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9498.

Dod, māmiņa, es būs iet
Simtu jūdzu tālumā;
Brālēnam brūni svārki,
Tas ar mani līdzi gāja.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

9499.

Dod, māmiņa, es grib' iet
Kaŗavīra līgaviņ';
Es grib' ēst kaŗa maiz',
Baŗot kaŗa kumeliņ',
Baŗot kaŗa kumeliņ',
Rakstīt kaŗa karodziņ'.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9500.

Do(d), māmī, es grib' iet
Pie mazā arājīn';
Mazajam arājam
Smalki lini tīrumā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

9501.

Dod, māmiņa, es grib' iet
Simtu jūdžu tautiņās,
Lai guļ mani bāleliņi
Piecas naktis celiņā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

9502.

Do(d), māmī, es grib' iet
Tālu tālu tautiņās;
Vēl tālāki labi ļaudis,
Vēl lielāki tīrumīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

9503.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Atdod mani dišleŗam:
Dišleŗam tīra dzīve,
Pa kambari strādājot.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

9504.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Dod man' miežu arājam:
Arājiņš līgavai
Ļauna vārda nesacīja.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

9505.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod Dadzes dēliņam:
Dēla dēli stabulnieki,
Niedras auga tīrumā.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9506.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani Andrejam:
Andrejs mani andelēja
Kā baltaju linu sauju.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

9507.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani arājam:
Arājam smagas kājas,
Pilnas smilšu piebirušas.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

9508.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani atraitņam:
Atraitņ' gulta izgulēta,
Mīļi vārdi izrunāti;
Puiša gulta negulēta,
Mīļi vārdi nerunāti.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 320 -

9509.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani atraitņam:
Atraitņam smaga roka,
Divreiz mīti gredzentiņi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

9510.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani atraitņam;
Ik vārdiņa galiņā
Nav pirmā līgaviņa!
224 [Kabilē (Kld)].

9511.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani dišleŗam:
Dišlers manus smalkus kreklus
Uz ēveles sadeldēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9512.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani dzērājam:
Dzērājiņa līgaviņa
Ik vakara gauži raud.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Dod, māmiņa, kam dodama,
Dzērējam man nedod:
Dzērējs manus baltus vaigus
Asarās balināja.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

9513.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani dzērājam:
Dzērājiņa līgaviņa
Pa asaru upi brien.
Dzērājs nodzeŗ savu naudu,
Nodzeŗ savu kumeliņu,
Nodzeŗ savu kumeliņu,
Nodzeŗ sievas krājumiņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

9514.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani ģēģeŗam:
Citi vīri sienu pļāve,
Ģēģers pūte eglienā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9515.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod manis igauņam:
Igauns saka: kurrad, kurradi,
Es kurradi nemācēju.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

9516.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani Jurītim:
Kad atnāca pavasaris,
Visi valki "juri, juri"!
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

9517.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani Jurīšam:
Cik ganiņi vilkam kliedza,
Tik Jurīti daudzināja.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dod, Dieviņ, ko dodams,
Nedod Andŗa arājiņa.
Vilks uz kazas - tik gans kliedza:
Ūjā Andriņ, kur nes' kazu.
[?].

9518.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kalējam;
Asi malkas dedzināju,
Kaļva [=kalvja] kreklu velēdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

9519.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kalējam:
Kalējam dvēselīte
Zem āmara dauzījās.
1311 [Apē (Vlk)].

9520.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod manis kalējam:
Kalējam melna miesa,
Grūta kreklu mazgāšana.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

9521.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kalējam:
Kalējam(i) melni krekli.
Nevar baltus izvelēt.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Dod, māmiņa, kam dodama,
Kalējam nedod mani:
Nevar Dievs, nevar vells
Ogļu maisus izvēlēt.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

- 321 -

9522.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kalējam:
Kalējam melni zobi,
Melni nagi nodeguši.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

9523.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kalējam:
Kalējs manus raibus cimdus
Uz ēzītes svilināja.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9524.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kalējam:
Kalējs smierdēj' ogļu smaku,
Tam nevaru klātgulēt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

9525.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kalējam:
Man saplīsa pieci vāļi,
Vienu kreklu velējot.
32 [Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)].

9526.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kalējam:
Tas man bija liels kauniņis,
Ogļu maisus velējot.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

9527.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kalējam:
Trīs dieniņas rokas sāp,
Kaļva [=kalvja] kreklu velējot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9528.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kalējam:
Trīs dieniņas saraudāju,
Kaļva [=kalvja] kreklu velēdama.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

9529.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kurpniekam:
Kurpniekam pulka kurpes,
Tās nespēšu novalkāt.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

9530.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kurpniekam:
Kurpnieciņa dvēselīte
Īlentiņa galiņā.
Cik nolūza īlentiņš,
Tik pazuda dvēselīte.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

9531.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kučēŗam:
Kučērs manus gaŗus matus
Pātagāmi spridzināja.
190 [Kuldīā].

9532.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani nelietim:
Nelietim kājas striga,
Cietu zemi staigājot.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

9533.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani skrīveļam:
Skrīvels raksta dien' un nakti,
Man tā nauda jārēķena.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9534.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani skrodeļam:
Saukās mani bāleniņi
Skrodeļ' skrandu lasītāju.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

9535.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani skrodeļam:
Skrodeļam skrandu svārki,
Salāpīta cepurīte.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

9536.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani skroderim:
Skroderim visa maize
Adatiņas galiņā.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

9537.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani skrodeŗam:
Skrodeŗami cauri pirksti,
Adatiņas dzenājot.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

- 322 -

9538.

Dod, māmiņa, kam dodama.
Nedod mani skrodeŗam:
Skroderīša dvēselīte
Adatiņas galiņā
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)], 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani skrodeŗam:
Skroderīša dvēselīte
Diedziņā karājās.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

9539.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani skrodeļam:
Skrodelīša dvēselīte
Pilna smalku adatiņu.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

9540.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod manis skrodeŗam:
Skroderīša līgaviņa
Lupatiņu lasītāja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9541.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani skrodeļam:
Skrodels man jaku šūs
No zagtām lupatām.
1311 [Apē (Vlk)].

9542.

Dod, māmiņ, kam dodama,
Nedod mani skrodeŗam:
Skroders šuva dien' un nakti,
Man tās skrandas jāsalasa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9543.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani smukajam:
Smukajam, skaistajam
Gauži raud līgaviņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

9544.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani spēlmaņam:
Ne man miega, ne darbiņa,
Spēlītēs klausoties.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

9545.

Dod, māmiņ, kam dodama,
Nedod mani zvejniekam:
Zvejniekam grūts mūžiņš,
Jūrā jānes brokastiņš.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

9546.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani zvejniekam:
Zvejniekam zvīņu krekli,
Asakaina apkaklīte.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

9547.

Dod, māmiņ, kam dodam',
Nedod man' zvejniekam:
Zvejniekam zvīņ' rok',
Saujēi nes' dvēselit.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

9548.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani zvejniekam:
Zvejnieks manus baltus kreklus
Jūriņā peldinās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

9549.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani zvejniekam:
Zvejnieciņa dvēselīte
Ūdens mātes rociņā.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

9550.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani zvejniekam:
Zvejnieciņa dvēselīte
Virs ūdeņa lidināja.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

9551.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani zvejniekam:
Zvejnieciņis agri cēle
Tīkliem dzijas šķeterēt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9552.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani vācietim:
Vācietim gaŗas kājas,
Vella šūti zābaciņi;
Tas varēja elli brist
Līdz pašam dibinam.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

- 323 -

9553.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod manis vēveŗam:
Vēvers dauza dien' un nakti,
Man tās spoles jāspolē.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

9554.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod manis vecajam:
čīkst tam kauli staigājot,
Grab tam zobi runājot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9555.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani Viļumam:
Viļums mani vilināja
No kalniņa lejiņā.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)], 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

9556.

Dod, māmiņa, kur dodama,
Āz Ventiņas, tur dodama:
Tur var miegu izgulēt,
Tur dārbiņu padarīt.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

9557.

Dod, māmiņa, kur dodama,
Aiz Ventiņas vien nedodi:
Aiziedama, pāriedama
Ventas krauļus nosēdēju.
190 [Kuldīā].

9558.

Dūd', mam'eņ, kur dūdama,
Nadūd' mani aiz azara:
Aiz azara augsti kolni,
Solti v'ēji garynava.
414 [Krāslavas apkārtnē].

9559.

Dūd, mam'eņ, kam dūdami,
Nadūd'i mani aiz azara:
Vējeņš peuta, nīdres šolca,
Gauži mon reudinov.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

9560.

Dod, māmiņa, kur dodama,
Nedod mane kaimiņos:
Siltu nešu kukulīti,
Gaužas riešu asariņas.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

9561.

Do(d), māmiņa, kur dodama,
Nedo(d) mani caur siliņu:
Smilktes manas kājas grauza,
Skujas bira vainakā.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

9562.

Dod, mamiņ, man' pie vēveŗu,
Pie vēveŗa laba dzīv':
Spoles vien paspolēšu,
Paladziņu izvelēšu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

9563.

Dod, māmiņa, mani tur,
Kur deviņas ietaliņas:
Devītāi rītiņā
Guni kuršu namiņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

9564.

Dod, māmiņa, muižā mani,
Muižā laba dzīvošana:
Stikla logi, vaŗa vārti,
Paši tek, neveŗami.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Dod, māmiņa, kalniņā,
Kalnā laba dzīvošana:
Kalnā triji vaŗa vārti,
Veŗas paši neveŗami.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

9565.

Dod, māmiņa, tādam mani,
Kas ar baltu zirgu brauc;
Tu jau pate gan zināji,
Slikts ar baltu nebraukāja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Nedod mani, māmuliņa,
Baltas ķēves jājējam,
Tu jau gane labi zini,
Ne labs jāja baltu ķēvi.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

9566.

Dodiet, brāļi, man rūmītes
Šim mazam laiciņam,
Kamēr manis arējiņis
Kumeliņu audzināja.
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9567.

Dodat man, dodat man,
Kas jums lieti nederēja:
Dodat man sila zemi,
Kalpa puisi arājiņu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

- 324 -

9568.

Dodiet mani leimanim,
Es leimaņa meita biju;
Es nemāku darbinieku
Izvadīt, sagaidīt.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

9569.

Domā man i, Laimiņ,
Ja tu vari sadomāt:
Labus zirgus, lab' arāju,
Labus lielus tīrumiņus.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Domāj, Dievs, gādāj, Laime,
Ei(?) par mani, bārenīti:
Labus zirgus, lab' arāju,
Labus lielus tīrumiņus.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

9570.

Domādama vien staigāju,
Vai ir visi gabaliņi:
Vai ir zeķes, vai ir cimdi,
Vai baltās villainītes?
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9571.

Domājat, bāleniņi,
Ko ar mani darīsiet.
Domājat šoruden
Vaiņagāi paturēt?
188 [(?)].

9572.

Domāj' dienu, domāj' nakti,
Kā pievilšu tautu dēlu:
Pie baznīcas roku devu,
Ganos siera gabaliņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

95721.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Rāmajā laiciņā;
Tā drebēja man sirsniņa,
Ar tautieti runājot.
1611 [Basos (Basu pag. Azp)].

9573.

Drīz' es biju, drīza meita,
Manim drīz gadījās;
Kas lēnāki taujājās,
Tam lēnāki gadījās.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

9574.

Dziedādama vien staigāju,
Zinu savu arājiņu.
Tur aŗ mans arājiņš
Sudrabiņa kalniņā,
Duli bēru kumeliņu,
Galvā cauņu cepurīte.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

9575.

Dziedādama vien staigāju,
Šiem puišiem tītīdama,
Zinājos neesot
Šiem puišiem līgaviņa.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

9576.

Dziedu, dziedu, gavilēju,
Uz novada stāvēdama.
No novada pārnovadus
Nedrīkst mani bildināt.
226 [Kandavā (Tl)].

9577.

Dzīduotum reitu agri,
Kab galv'eņa nasuopātu;
Zadynuotu, kab varātu
Tautys munys buol'el'eņus.
4270 [Viļēnu pag. Rz].

9578.

Dzeguzīte, dievredzīte,
Mana mūža licējiņa;
Es apriebu ganīdama,
Viņa skrēja tautiņās.
121 [Gulbenē (Md)].

9579.

Dzēru alu, delverēju,
Šito puišu nebēdāju:
Es jau zinu, šitie puiši
Neņems manu vainadziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9580.

Dzenies manis, tautas dēls,
Kā vanags ierbi dzen;
Es meitiņa kā lapsīte,
Ķeršos svārku stērbelē.
216 [Ventspilī].

9581.

Dzīrās kungi mani likt
Puišu dēļ cietumā.
Liekat mani, neliekat,
Puišiem ceļu negriezīšu,
Sviedīš' puikas laipiņā,
Iešu pāri dziedādama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 325 -

1. Kungs dzīrās puišu dēļ
Meitas likt cietumā.
Liekat, kungi, neliekat,
Puišiem vaļas es neļaušu,
Puišiem vaļas es neļaušu
Augumiņu nicināt.
1311 [Apē (Vlk)].

9582.

Dzīrās mani tautu dēls
Ar buŗim burināt.
Tev, tautieti, grēki mani,
Dievam mana dvēselīte.
1191 [Ēveles draudzē].

9583.

Dzīvo tālu, tu tautieti,
Ne tik tuvu nāburgos!
Tevis dēļ novalkāju
Vislabos gabaliņus.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

9584.

Dzeržu rogu trubējūt,
Naredz' roga pyutējeņa;
Ka redzātu pyutējeņu,
Mož byut' muns oruojeņs.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

9585.

Duraks b'eju, paklaus'ēju
Jauna puiša volūd'eņu.
Cik sītā yudin's' stuov,
Tik pi puiša pravda stuov.
426 [Sakstagala pag. Rz].

9586.

Iešu, iešu, kā neiešu
I pie maza arājiņa;
Tāpat krita velēniņa
Kā lielam arājam.
121 [Gulbenē (Md)].

9587.

Iešu prom dziedādama
Usminieku novadā;
Usminiekos mans prātiņš,
Mans maizītes pelnītājs.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

9588.

Iesim abas mēs māsiņas
Liepienā šūpoties;
Kam aizlūza liepas zars,
Tai atraitnis arājiņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Bērziņš auga purmalā
Deviņām galotnēm;
Iesim mēs trīs māsiņas
Bērziņā šūpoties.
Kuŗai lūza galotnīte,
Tā atraitņa līgaviņa.
Jaunākai māsiņai,
Tai nolūza galotnīte,
Tai nolūza galotnīte,
Tā atraitņa līgaviņa.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

95881.

Ietin iešu, māmulīt,
Ko gaidīšu negājuse?
Vai gaidīšu kunga dēlu
Ar karīt atbraucam?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

9589.

Ietin iešu, nepalikšu
N...nieku novadā,
Lai palika N...nieki
Kā baloži ģuģojam.
226 [Kandavā (Tl)].

9590.

Ietin iešu par novadu,
Kā es biju solījsēs;
Par novadu daiļi puiši,
Lēta kunga klausīšana.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Aiz siliņa, aiz siliņa,
Aiz siliņa tautiņās!
Aiz siliņa jauni puiši,
Tīra, smalka kviešu maize.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9591.

Ietin iešu pār novadu,
Dzirciemēi nepalikšu;
Es ievelšu Dzirciemē
Rudpelēku akmentiņu.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

9592.

Ietin iešu pie tā puiša,
Ko teic lielu dzērājiņu,
Gan pātega pā(r)vedīs
No krodziņa sētiņā.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

- 326 -

9593.

Ietin iešu šoruden(i),
Vai pie jauna, vai pie veca;
Ja pie jauna, pie ražena,
Ja pie veca, pie bagāta.
18 (Tosmarē), 172.

9594.

Ietin iešu tautiņās,
Būš tautām pieminēt:
Pirtī dzīšu tēv' ar māti,
Ārā citus bāleniņus.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

9595.

Ietin [Kad es] iešu tautiņās,
Minēs manu gājumiņu:
Pušu šķiršu tautas zemi,
Pušu tautas istabiņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

9596.

Ietin iešu tautiņās,
Minēs manu gājumiņu:
Slaucamo govi ņemšu,
Aŗamo kumeliņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

9597.

Ietin iešu tautiņās,
Ne rudeni negaidīšu.
Es rudeni gan gaidītu,
Tautu dēlis negaidīja,
Tautu dēlis negaidīja,
Cietu beņķi gulēdams.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

9598.

Ietin iešu tautiņās,
Neieš' tālu no māmiņas,
Ka varēšu māmuliņu
Ganīdama apraudzīt.
3302 [Susējā (Susējas pag. Il)].

9599.

Ietin iešu tautiņās,
To zin Dievs, ko valkāšu.
Micīt' liku, nedienēj',
Lakat' siet nemācēj';
Bālīnam novalkāju
Divi caunu cepurīt's.
1191 [Ēveles draudzē].

9600.

Ietin man pie tā puiša,
Kam bij labis kumeliņis,
Kas var mani pašu nest,
Manas baltas villainītes.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

9601.

Ieva, ziedus sarietuse,
Gaida pilna mēnestiņa;
Tautas, zirgus saseglojšas,
Gaida mani uzaugam.
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

9602.

Egles zari saguluši
Uz bērziņa virsonītes;
Tā uz manas sirds gulēja
Iemīlēts tēva dēls.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

9603.

Ēnā labi, ēnā labi,
Kas ēnā maizi dos?
Tautas dēls, tas bij labs,
Tas ēnā maizi dos.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

9604.

Ej ellē, kalpa puisi,
Es pie tevis gan neiešu.
Vai būs man tevis dēļ
Citu durvis virināt?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

9605.

Ej ellē, tautu dēls,
Ko tik mīļi mīlinies?
Kad būs mīļi jādzīvo,
Tad man' gauži raudināsi.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

9606.

Ej nost tu no manim,
Tu neesi manis vērtis;
Rau, kur nāk manis vērtis
Par kalniņu zvērodamis.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

9607.

Ej pie joda, brīža draugs,
Kad nebiji mūža draugs;
Brīžam mani mīlināji,
Brīžam gauži raudināji.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

- 327 -

9608.

Ej pie vella, alus draņķi,
Man jau tevi nevajag;
Man apkārt ciema puiši,
Lai es jemu lasīdama.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

9609.

Ej puisīti, lauz galviņu,
Es par tevi nebēdāju;
Es dabūšu arājiņu,
Kuŗu dienu gribēdama.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

9610.

Ej, puisīti, tu pa priekšu,
Lai es tevi nolūkoju;
Ja tev kājas krustiem gāja,
Nebūs' mans arājiņš.
396 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ej pa ceļu, staltais puisi,
Lai es tevi izlūkāju.
Ja tu kājas taisni spersi,
Būsi mans arājīc;
Ja tu iesi strīķēdams,
Kur tu augi, tur dabūsi.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

9611.

Ej, tautieti, tu pa priekšu,
Lai es tevi noskatos:
No kājām godu raugu,
Ne no tavu cepurīt'.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

9612.

Ej tu nostu, vērtes puisis,
Tu ar mani nerunāji!
Tev pagāja trīs vasaras,
Vērtes meitas meklējot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9613.

Eju agri no rītiņa,
Eju vēlu vakarā,
Teju tuvu lidinās
Div' pelēki vanadziņi.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

9614.

Ellē augt tev, tautieti,
Ne tik tuvu nāburgos:
Tevis dēļ novalkāju
Vislabos gabalīnus.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

9615.

Es apāvu baltas kājas,
Zemji laidu lindraciņus,
Tam puišam žēl darīju,
Kam nav savas līgaviņas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

9616.

Es ar sliktu nerunāju,
Labais mani nebildena;
Lei stāv mana valodiņa
I nelaista klajumā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

9617.

Es ar tevi, bāleliņ,
Droši varu saderēt:
Šitā kunga daliņā
Nevaid mana arājiņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9618.

Es ar tevi, bāleliņi,
Droši varu saderēt;
Vēl es iešu trīs vasaras
Ar tevimi druviņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9619.

Es ar tevi, bāleliņ,
To valodu nerunāju
Ar tautieti izrunāju
Visas mīļas valodiņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9620.

Es arī rudeni
Pie vīra iešu,
Man ira viens cimds,
Pusotras zeķes.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bija man puscimda,
Pusotras zeķes,
Rāpšos pie vīra,
Kā redzēdama.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

9621.

Es atgriedu zosu baru
No dūneņu ezariņu;
Atgriež, Dieviņ, manu garu
No netikla tēva dēla.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 328 -

9622.

Es atradu bāleliņu
Ar kalpiņu runājam.
Situ pliķi bāliņam:
Vai es kalpa līgaviņa?
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es atradu sav' brālīti
Kalpa puisi runājam.
Pliķi cirtu brālītim:
Vai es kalpa līgaviņa?
Vai es kalpa verga dēļ
Sav' pūriņu pielocīju?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

9623.

Es atradu ganīdama
Rasā skābu āboltiņu:
Vai Dieviņ(i), nu es būšu
Barga vīra līgaviņa.
316 [Jēkabpilī], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es atradu ganīdama
Sīvu, rūgtu āboliņu;
Es atradu dzīvodama
Sīvu, dzedru vīramāti.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Es pacēlu ganīdama
Rasā saldu āboliņu;
Es dabūju jaunu puisi
Dzelteniem matiņiem.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3. Ganīdama es atradu
Sarkan' ziedu āboliņu:
Vai Dieviņ, nu es būšu
Barga kunga darbeniece!
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

9624.

Es atradu tautu dēlu
Birzē zirgu seglojam;
Es sacīju: Dievs palīdz!
Viņš slaucīja asariņas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

9625.

Es augdama nolūkoju
Vienu gudru tēva dēlu,
Kas piedzēris netrakoja,
Nedauz' sava kumeliņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9626.

Es bij' liela delverīša,
Neņems mani lazdonieši;
Ļaudonieši, tie paņēma,
Tie, cilvēki, nezināja.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

9627.

Es bij' liela nebēdniece,
Par puišiem nebēdāju,
Gāju puišus brāķēdama,
Kā auziņas braucīdama.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

1. Puiši mani audzināja
Kā dzeltānu cielaviņu;
Es izaugu puisēniem
Par lielo naidenieci,
Gāju puišus brāķēdama,
Kā kaņepes lauzīdama.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

9628.

Es bij' maza meitenīte,
Bet jau liela gudreniece,
Es izvilku puišam prātu
Pa matiņu galiņiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9629.

Es bij' maza meitenīte,
Man bij daudz precenieku:
Trīs aizjāja, trīs atjāja,
Vēl deviņi lūkojās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9630.

Es bij' maza meitenīte,
Man deviņi brūtgāniņi;
Lielas meitas, vecas meitas -
Nav neviena brūtgāniņa.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

9631.

Es bij' maza meitenīte,
Man deviņi brūtgāniņi:
Trīs skrodeŗi, trīs vēveŗi,
Trīs sudraba kalējiņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 1311 [Apē (Vlk)],
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es meitiņa varen daiļa,
Man deviņi brūtgāniņi:
Trīs skrodeŗi, trīs vēveŗi,
Trīs sudraba kalējiņi.
Skroders manim svārkus šuva,
Vēvers kreklus audināja,
Tas sudraba kalējiņš
Man izkala gredzentiņu.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

- 329 -

9632.

Es bij' maza meitenīte,
Tautās tāļu daudzināta.
To darīja daiļa rota,
Izveicīga valodiņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9633.

Es bij' meita, es bij' gudra,
Es dabūju arājiņu;
Arājs ēda launadziņu,
Es nojūdzu kumeliņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9634.

Es bij' viena mātes meita,
Man bij pieci brūtgāniņ':
Div' Ernesti, Krišis, Pricis,
Piektā vārda es neteikšu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9635.

Es mātei viena meita,
Kā saulīte debesīs;
Gaida tautas izaugot,
Kā saulītes uzlecot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9636.

Es bāliņa neraudātu,
Kau(t) kaŗā aizveduši,
Kā raudāju tautu dēlu,
Vējš nopūta cepurīti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Es bāliņu neraudāju,
Ūdenī noslīkušu,
Tautu dēlu, to raudāju,
Vējš nopūta cepurīti.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

9637.

Es būt' laba, es būt' laba
Bandenieka līgaviņa,
Es mācētu daiļi braukt
Bandenieka kumeliņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

9638.

Es būt' laba, es būt' laba
Krodzinieka līgaviņa,
Es mācēju biķerītes
Smiltainē balināt.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

9639.

Es būt' laba, es būt' laba
Meža sarga līgaviņa,
Es zinātu visus takus,
Visus kungu novadiņus.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9640.

Es būt' laba, es būt' laba
Saiminieka līgaviņa,
Es mācētu saimi rāt,
Šķidru putru izvārīt.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

9641.

Es būt' laba krieva sieva,
Kaut māmiņa man' devuse;
Krieva cimdi, cepurīte,
Tie man labi piederēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. As byut' loba krīva sīva,
Kab mām'eņa atdavus'e.
Pat'eik man' krīva jūsta,
Pat'eik krīva capureit'a;
Pat'eik man' krīva zyrgs,
Pat'eik krīva kaman'eņas;
Pat'eik man' krīva buorda,
Pat'eik krīva volūd'eņa;
Pat'eik krīva laul'eib'eņa,
Pat'eik jūs īv'ešona [paradums],
Pat'eik jūs īv'ešona,
Ar zagšonu nūv'ešona.
427 [Varakļānu pag. Rz].

2. Patīk manim poļa josta,
Patīk poļa cepurīte;
I es būtu poļa sieva,
Ja māmiņa mani dotu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

9642.

Es dabūju, kā gribēju,
Aiz Daugavas arājiņa;
Parādīju raibus cimdus,
Krastmalē stāvēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9643.

Es dziesmiņas nedziedāju,
Ja ar kāju nepiespēru;
Es ar puisi nerunāju,
Ja tam acu neredzēju.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

9644.

Es dzīros tai upē
Kāju autu nemazgāt;
Dos Dieviņš, liks Laimīte,
Mazgāš' baltu villainīti,
Mazgāš' baltu villainīti,
Visu mūžu dzīvodama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

- 330 -

9645.

Es ienaida neturēju
Ar nāburgu sieviņām:
No tālienes tautas jāja,
Nāburgos goda prasa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Lai sariebu, kam sariebu,
Kaimiņam nesariebu:
No tālienes tautas jāja,
Kaimiņam vaicādami.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9646.

Es ietinu kunga prātu
Baltā diega kamolā,
Lai tas mani neizdeva
Cita kunga novadā.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9647.

Es gan redzu, es gan redzu,
Kuŗš puisītis mani grib:
Ik svētdienas pie baznīcas
Piesien manu kumeliņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

9648.

Es gan redzu, māmuliņ,
Tu būs' mani padzēruse,
Tu atnāci no krodziņa,
Vilnānītes plātīdama.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

9649.

Es gan redzu, tautu dēls,
Mēs kopā netapsim:
Tev neļāva tēvs māmiņa,
Manim liedza bāleliņi.
206 [Kuldīgas apriņķī].

9650.

Es gan tītu kamoliņu,
Kad būt' spoli pievērpuse;
Es gan ietu tautiņās,
Kad būt' tautu vedējiņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

9651.

Es gribēju nodzerties,
Vārna pelci samaisīja;
Es gribēju to puisīti,
Ļaudis liedza, nevēlēja.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gāju mutes nomazgāt,
Cūka peļķi sajaukuse;
Gāju ļaužu raudzīties,
Nelaiž mani brāleniņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9652.

Es izaugu bāliņos
Kā ozolu krūmiņos:
Ne tautieši zinājuši,
Ne bāliņi slavējuši.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es izaugu pie bāliņa
Kā sausnīte kaņepēs;
Ne tautiņas man's zināja,
Ne bāliņi daudzināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9653.

Es izaugu branga meita
Treju kungu robežos;
Visi treji robežnieki
Ap manim locījās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9654.

Es uzaugu daiļa meita
Novadiņa maliņā.
Novadnieki priecājās:
Še būs daiļa līgaviņa.
190 [Kuldīā].

9655.

Es izaugu kā rozīte
Treju kungu robežās.
Visi trīs robežnieki
Šurpu loka kumeliņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

9656.

Es izaugu liela meita,
Mātei mutes nedevuse;
Bij man puiša smurguļam
Savu baltu muti dot!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Es izaugu liela meita,
Brāļam mutes nedevusi;
Kā nu būs mutes dot
Šitam tautas smurguļam?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 331 -

9657.

Es uzaugu liela meita,
Puišam mutes nedevuse;
Ai Dieviņ, debess tēvs,
Kā varēju nociesties?
338 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9658.

Es uzaugu pie māmiņas,
Jai mutītes nedodama;
Zina Dievs, zina Laima,
Kad vēl došu tautiešam.
331 [Augškurzemē (Il)].

9659.

Es izaugu pie māmiņas
Kā brūklene siliņā;
Tā pie manis puiši nāca
Kā pie brūkles siliņā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

9660.

Es izaugu puiškiniem
Pat lielā naideniece;
Dienu mutes es nedevu,
Nakti klāt negulēju.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

9661.

Es izaugu tieva gaŗa
Uz novada robežām.
Gribēj' mani pārnovadu,
Gribēj' pašu novadā.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9662.

Es izaugu tieva gaŗa
Uz trejām robežām;
Visi treji robežnieki
Nedrīkst mani bildināt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Es izaugu kā liepiņa
Treju kungu robežā;
Ceturtā robežā
Noņems manu vainaciņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

9663.

Es izdzinu tautu dēlu
No bāliņa zireņiem;
Būtu savu zinājuse,
Liktu vaļas baroties.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

9664.

Es izgāju bērzu birzi,
Nav neviena ozoliņa;
Es izgāju zādzēniešus,
Nav neviena tēva dēla.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

9665.

Es izgāju bērzu birzi,
Ne lapiņas nenorāvu;
Es izgāju puišu baru,
Neviens manim nepatika.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

9666.

Es izgāju ošu birzi,
Ozoliņa meklēdama;
Nav neviena ozoliņa
Dreijātāmi lapiņām.
Es izgāju puišu rindu,
Sev ražena meklēdama;
Nav neviena tēva dēla,
Kas tīk manam prātiņam.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

9667.

Es izslaucu baltu kazu
Melnā kriju vācelē;
Sieru sēju, puišiem devu,
Lai tie mani izprecē.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

9668.

Es izvilku zelta stīgu
Caur sudraba ozoliņu;
Es izkrāpu puisīšam
Visgudro valodiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Es izvilku zīda diegu
No pelēka akmentiņa;
Tā izvilku puišu domas
Pa matiņu galiņiem.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

9669.

Es jau alus gan nedzeršu,
Ja nedosi brandavīna;
Es pie kalpa gan neiešu,
Ja nejems saimenieks.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9670.

Es jau pate gan zināju,
Dzērājs mans arājiņš:
Apkārt skrien man maļot,
Priekša mirkst velējot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 332 -

9671.

Es jums lūdzu, šitie puiši,
Priekš man's zirgu nejūdziet:
Man jūdz zirgu briņģēniešu
Diženie tēva dēli.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

9672.

Es klausos, es klausos,
Kas mežā čaukstināja,
Vai bij vilki, vai bij lāči,
Vai nerātni tēva dēli?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9673.

Es lustīga, es vēlīga
Par visām meitiņām;
Lustīgam, vēlīgam,
Tam bij mani bildināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

9674.

Es māmiņas viena meita,
Viena dēla līgaviņa;
Liksim mantu pie mantiņas,
Būsim lieli bajāriņi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

9675.

Es māsiņa, tu māsiņa,
Vēl mēs reizi bārsimies:
Es domāju, tu domāji
Uz tā viena tēva dēla.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

9676.

Es māsiņa, tu māsiņa,
Mums abām bāleliņi;
Mitosim bāleliņus,
Būs abām arājiņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

9677.

Es mātei viena meita,
Es tā visudailākā.
Ne pie viena es neiešu,
Kamēr savu sagaidīšu,
Kamēr savu sagaidīšu,
Dižanaju tēva dēlu.
370 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9678.

Es mātei viena meita,
Bet jau liela nebēdniece;
Es apgāzu tautu dēlu
Ar visām kamanām.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

9679.

Es mātei viena meita,
Maz par rīksti lecināta;
Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai vij gaŗu pātadziņu.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

9680.

Es māmiņai viena meita,
Raibītēsi vien staigāju;
Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai sudraba jostu joza.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9681.

Es maldama apgriezos
Vienu roku, otru roku;
Nevarēju atgriezties
No netikla tēva dēla.
226 [Kandavā (Tl)].

9682.

Es meita kā puķe [liepa],
Kā zelta roze,
To vien nezinu,
Kam puiši negrib.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

9683.

Es meitiņa kā liepiņa,
Kā Vāczemes kaņepīte;
Būs dažām tautiņām
Kumeliņus svīdināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9684.

Es meitiņa kā liepiņa,
Simtiem manu brūtgāniņu:
Vienu laižu, otru redzu,
Trešo dzirdu atnākam.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

9685.

Es meitiņa kā puķīte,
Kā Vāczemes magonīte;
Kunga dēlu vien gaidīju
No Vāczemes pā(r)nākam.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

- 333 -

9686.

Es m'eitin'e kuo puk'eit'e,
Kuo Vuocz'em'es mogun'eit'e;
Tuo da manim puikys guoja
Kuo da Reigys namnīkam.
4191 [Kalupes pag. D].

9687.

Es meitiņa kā puķīte,
Kā Vāczemes magonīte;
Tam vajaga puišam būt,
Kas nāk mani bildināt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

9688.

Es meitiņa kā puķīte,
Kā Vāczemes magonīte;
Tam puisītim mani ņemt,
Kam vazdiķu cepurīte.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

9689.

Es meitiņa ļoti daiļa,
Man deviņi brūtgāniņi;
Būt' es bijse maizes klaips,
Sen būt' mani apēduši.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

9690.

Es meitiņa šī novada,
Ne šo puišu līgaviņa;
Vedīs mani par novadu
Rakstītām kamanām,
Rakstītām kamanām,
Dūli bēri kumeliņi.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

9691.

Es meklēšu tādu vīru,
Kam sieniņa nevajaga,
Skroderīti, vēverīti, -
Tam sieniņa nevajaga.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

9692.

Es neāvu baltas kājas
N-iešos dzīvodama;
Ara kunga tiesiņā,
Tur aug mans arājiņš.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

9693.

Es neāvu baltu kāju
Malēniešu puišu dēļ;
Es zināju, malēnieši
Neņems mana vaiņadziņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9694.

Es neāvu [neautu] baltu kāju
Tirzmaliešu puišu dēļ;
Piebaldzēnu jauni puiši
Noņems manu vainaciņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9695.

Es neāvu baltas kājas,
Šai tiesā dzīvodama;
Še nav tāda tēva dēla
Pēc manam prātiņam:
Citam bija kleinas kājas,
Citam kupris mugurā.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

9696.

Es neāvu baltas kājas,
Šai ciemā dzīvodama:
Es jau pate gan zināju,
Te nav mana arājiņa.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Es nepirku skaistas rotas,
Ne es daiļa taisījos:
Še nav mana arājiņa,
Kas redz daiļi staigājot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Gan es avu [āvu] baltas kājas,
Gan gludenu galvu glaudu, -
Te nav mana arājiņa,
Kas uz mani raudzījās.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Ne es daili kājas āvu,
Ne vainaku darināju:
Es jau pate gan zināju,
Te nav mans arājiņš.
Tāļu tāļu tā vietiņa,
Kur aug mans arājiņš;
Liepu koki, diļļu dārzi,
Tur aug mans arājiņš.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Tīšām gāju melnu kreklu,
Tīšām mutes nemazgāju:
Te nav mana arājiņa,
Kas redz daiļi staigājot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

9697.

Es neautu baltas kājas,
Es nebristu purvājā;
Es neietu pie atraikņa,
Kad es puiša nedabūtu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 334 -

9698.

Es neautu baltu kāju
N-iešu puišu dēļ,
Kad nebūtu lielu radu
Un bagātu bāleliņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9699.

Es nebēgtu sīva vīra,
Ne aķīla kumeliņa;
Sīvs vīriņis, balta maize,
Labs aķīlis kumeliņis.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

9700.

Es nebiju cūkuganis,
Ne atraikņa līgaviņa;
Avetiņu ganiņš biju,
Jauna puiša līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9701.

Es nebristu pār upīti,
Līdz svārciņus uzlocīju;
Es neietu tautiņās,
Līdz es labi apdomāju.
224 [Kabilē (Kld)].

9702.

Es nedevu nevienam
Jābrauc savas kamaniņas;
Kas grib mani pašu ņemt,
Lai brauc manas kamaniņas.
190 [Kuldīā].

9703.

Es nedevu puišam mutes,
Puišam mute smurgulaina;
Tādēļ mute smurgulaina,
Pieci gadi nemazgāta.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

9704.

Es nedzeŗu salda alus,
Ne tā sūrā brandevīna;
Es neiešu ne pie kalpa,
Ne pie slikta tēva dēla.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9705.

Es neiešu auzu malt,
Auzām gaŗa sēnaliņa;
Es neiešu tautiņās,
Tautām barga māmaļiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9706.

Es neiešu nāburgos,
Brāļa gaiļi maltu cels;
Iešu tālu tautiņās,
Lai ceļ dēla māmuliņa.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

9707.

Es neiešu ne pie kalpa,
Ne pie slinka tēva dēla;
Man vajag kunga dēla,
Kunga laba kumeliņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

9708.

Es neiešu, nesteigšos
Tautietim roku dot;
Gan panākšu sievas dienas,
Sievu gaužas asariņas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

9709.

Es neiešu no māmiņas
Tālu tālu tautīnās,
Par ežīnu pārtecēš'
Tīrumīna galīnā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

9710.

Es neiešu pārnovadu,
Savu puišu nevainošu,
Tādi puiši pārnovadu,
Tādi pašu novadā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

9711.

Es neiešu par upīti
Strautā smelti ūdentiņa;
Es neiešu pārnovadis
Savus puišus niecināt.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

9712.

Es neiešu pie atraikņa,
Lai bez vīra nodzīvoju:
Atraikns mani peltin pēla,
Teic veco līgaviņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

9713.

Es neiešu pie atraikņa,
Tur nav mīļa dzīvošana:
Atraiknīša mīlestība
Pie pirmās līgaviņas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 335 -

9714.

Es neiešu pie bagāta,
Ne pie vāja nabadziņa;
Tādas vietas taujājos,
Kādi mani brāleliņi.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9715.

Es neiešu pie bajāra,
Ne pie visa nabadziņa:
Bajāram daudz darbiņa,
Nabagam maz maizītes.
Ieš' pie tāda viduvēja,
Bus darbiņš, būs maizīte.
224 [Kabilē (Kld)].

9716.

Es neiešu purā dzert,
Purā daudz kukainīšu;
Es neiešu pie atraitņa,
Tur ir daudz bārenīšu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9717.

Es neiešu šoruden,
Ne ar vindu vindājama;
Citu gadu nepalikšu,
Ne ar Ķēdi ķēdējama.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

1. Es neiešu šoruden,
Ne ar saiti novedama;
Citruden nepalikšu,
Ne pie sola piesienama.
124 [Lāzberģi (Mārkalnes pag. Vlk)].

9718.

Es neiešu šoruden,
Nepostīšu bāleliņa:
Es savam bāliņam
Pusdzīvītes turētāja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9719.

Es neiešu tautiņās,
Kamēr brālis sievu ņems.
Ko māršiņa man iedos,
To es došu māsīcai.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

9720.

Es neiešu tautiņās,
Kamēr brālis sievu ņems;
Tad dabūšu no māršiņas
Vizuļotu vainaciņu.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

9721.

Es neiešu tautiņās
Par deviņas vasariņas:
Nulei mana roze zied
Devītā lapiņā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

9722.

Es neietu ar brālīti
Mazu zemes gabaliņu;
Tautietim līdza ietu,
Kaut tas ietu Vāczemē.
206 [Kuldīgas apriņķī].

9723.

Es neietu auzu malt,
Auzai gaŗa sēnaliņa;
Es neietu pie kalpiņa,
Kalpam dzedra valodiņa.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Es neietu auzas malt,
Ne kalpam roku dot:
Auzai liela sēneliņa,
Kalpam verga dzīvošana.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

9724.

Es neietu, kad man vestu,
Ūzenieku pagastā:
Ūzenieku pulka puišu,
Tie viļ manu vainadziņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

9725.

Es neietu, kur dod māte,
Ja prātam nepatīk;
Tur es iešu, kur patika,
Lai liedz visi bāleliņi.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9726.

Es neietu maz bagāta
Pie bagāta tēva dēla:
Ik vārdiņa galiņāi -
Maz bagāta līgaviņa!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9727.

Es neietu maz bagāta [nebagāta]
Pie bagāta tēva dēla,
Lai tas mani visu mūžu
Kā atslēgu čirkstināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

9728.

Es neietu Ēdolē,
Kad ar mani vešus vestu:
Ēdolnieku puisēniem
Bērni brēca pabeņķē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 336 -

97281.

Es neietu Satiķos,
Kad tur mani saitē vestu:
Vīrs ar sievu darbos brauca,
Bērns ar aukli pakaļā.
224 [Kabilē (Kld)].

9729.

Es neietu Limbažos,
Kaut es vīru nedabūš':
Limbažnieki veci puiši,
Pieres kauli sarepējuš'.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

9730.

Es neietu N-niekos,
Kaut ir manim zeltu dotu:
Tur maizīte kā zemīte,
Kā burlaki arājiņi.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

1. Lai es iešu, kur iedama,
Drogāi viena nepalikšu:
Tej maizīte kā ērcīšas,
Kā dunduri arājiņi.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

9731.

Es neietu nestraucās [netrauktos?]
Teicamāi vietiņāi;
Gan Dievs manim laiku dos,
Gan Laimei labi ļaudis.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

9732.

Es neietu, netrauktos
Teicamā sētiņā:
Teicamā sētiņā
Daudz darbiņa, maz maizītes.
226 [Kandavā (Tl)].

9733.

Es neietu par novadu
Kārkla vīzes cīkstināt;
Labāks pašu novadā
Kurpītēs vien staigāt.
224 [Kabilē (Kld)].

9734.

Es neietu pār novadu,
Kaut ar naudu man' apbērtu;
Nei tur auga mieži rudzi,
Nei raženi tēva dēli.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9735.

Es neietu pār novadu,
Kaut ir mani striķī vestu;
Pārnovadu puisēniem
Šnorēm zemes izmērītas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9736.

Es neietu pārnovadis
Smilšu kalnus putināt;
Kas kaiš pašu novadā
Līdzenāi zemītē.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Es neietu Piltenē,
Ūdentiņa lejiņē;
Kas kaitēja Ēdolē,
Smiltaiņē kalniņē.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9737.

Es neietu pie atraitņa,
Ja ar vīra neredzētu;
Silti sāni izgulēti,
Mīļi vārdi izrunāti.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

9738.

Es neietu pie atraitņa,
Kad es vīra nedabūjse:
Atraitņam smaga roka,
Divreiz mīti gredzentiņi.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

9739.

Es neietu pie atraitņa,
Kaut es vīra nedabūtu:
Atraitņam smaga roka,
Sīva dzedra valodiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

9740.

Es neietu pie netikļa,
Novadiņu raudzīdama;
Eim' pie laba kalpa puiša,
Pirku pati novadiņu.
190 [Kuldīā].

9741.

Es neietu pie zvejnieka,
Ne pie liela dravenieka;
Lūst ierklītis, trūkst dzenītis,
Zūd man maizes arājiņš.
216 [Ventspilī].

- 337 -

9742.

Es neietu pie tā puiša,
Kad es vīra neredzējse:
Liela galva, platas acis,
Kā Vāczemes kumeļam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Es neņemtu tās meitiņas,
Kaut ar sievas nedabūtu:
Resnas kājas, plata galva
Kā tam leišu klepeŗam.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

9743.

Es neietu pie tā puiša,
Kad es vīra neredzētu:
Tas apdzēra savus miežus,
Līdumā turēdams.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Es naītu pi tuo puiša,
Kaut man Dīvs ar sūdeitu:
Tis sadzēra savas bondas,
Teirumā stuovādamas.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

9744.

Es neietu pie tā puiša,
Kad es vīra neredzētu:
Uz aciem cepur' nesa,
Zemē vien raudzījās.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9745.

Es neietu pie tā puiša,
Kam dzeltāni gaŗi mati;
Kam dzeltāni gaŗi mati,
Tam ir barga valodiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9746.

Es neietu pie tā puiša,
Kam dzelteni gaŗi mati;
Tas bij liels dzērājiņš,
Otru kārtu netiklīts.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

9747.

Es neietu pie tā puiša,
Kam dzelteni matu gali;
Kam dzelteni matu gali,
Tas asaru dzērājiņš.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

9748.

Es neietu pie tā puiša,
Kam dzelteni matu gali;
Kam dzelteni matu gali,
Tas kuļ savu līgaviņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9749.

Es neietu pie tā puiša,
Kam nav sava kumeliņa:
Vai bij ziema, vai vasara,
Kājām teku baznīcā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9750.

Es neietu pie tā puiša,
Kam sarkani vaigu gali;
Kam sarkani vaigu gali,
Tas asaru dzērājiņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9751.

Es neietu pie tā puiša,
Kam uz acu cepurīte,
Tas būs savi līgaviņi
Asariņu dzērējiņis.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

9752.

Es neietu pie tā puiša,
Kas ar bisi vazājās:
Bisei stobra slaucītājs,
Ne man maizes devējiņš.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

9753.

Es neietu pie tā puiša,
Kas pīpēja tabaciņu:
Visas bandas izpīpēja
Sūrajā tabakā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9754.

Es neietu pie tā puiša,
Lai es vīra nedabūtu:
Trim asīm gaŗumā,
Vēders šķūņa lielumā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 480 [Vējavas Md].

1. Es neņemtu tās meitiņas,
Kaut es sievas neredzējs:
Īsas kājas, šķībi gurni,
Vēders šķūņa lielumā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9755.

Es neietu rugājos,
Rugājs manas kājas bada;
Es neietu tās tautās,
Kur brālīši nevēlēja.
224 [Kabilē (Kld)].

- 338 -

9756.

Es neietu rugājā,
Rugājs manas kājas bada;
Es neietu tautiņās,
Tautām sīva māmuļīte.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

9757.

Es neietu tai vietā,
Kur bāliņš sievu ņēma;
Grūti mani maldināja,
Atdošiņas dēvēdami.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9758.

Es neietu tai ciemāja,
Kad man zelta zirgu dotu:
Tai ciemāi slinki puiši,
Netikuši saimenieki.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

9759.

Es neietu tautiņās,
Līdz brālītis sievu ņēma:
Bij man arī tā sagšiņa,
Ko sedz mārša māmiņai.
224 [Kabilē (Kld)].

9760.

Es neietu tautu lūgt,
Ne tautām vārtu vērt;
Aties tautas nelūdzamas,
Gan būs vārtu vērējiņas.
206 [Kuldīgas apriņķī].

9761.

Es neietu uz Kurzemi,
Ne ar vindu vindējama:
Augsti zirgi, zemi vārti,
Lauzīs manu vaiņaciņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

9762.

Es neietu uz Kurzemi,
Ne ar vindu vindējama:
Kurzemē bargi kungi,
Kā strupuli arājiņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Es neietu Vidzemē,
Ne ar naudu nobeŗama:
Vidzemē grūti kungi,
Kā sprūdziņi arājiņi.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

9763.

Es neietu uz Vidzemi,
Ne ar vindu vindējama:
Vidzemē mālu zeme,
Kā sprunguli arājiņi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

9764.

Es neietu uz Kurzemi,
Ne ar vindu vindējama;
Kurzemē strupi puiši,
Pie zirgiem trepes slien.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

9765.

Es neesmu lauka irbe,
Vanagami noķeŗama;
Es neesmu tā meitiņa,
Puisīšami pieviļama.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

9766.

Es negāju krogā dzert,
Ne tirgā rādīties;
Kas grib mani lūkoties,
Lai nāk brāļa sētiņā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

9767.

Es negāju rugājā,
Rugājs manas kājas bada;
Es negāju pie atraitņa,
Atraitns gauži rūdināja.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

9768.

Es negribu daiļa vīra,
Ne pelainu maizi ēst;
Ieš' pie ļaužu izvainota,
Ēdīš' maizi tīrīdama.
206 [Kuldīgas apriņķī].

9769.

Es negribu kaut nekāda
Pie vaiņaka pieķeŗama;
Negrib manis tēvs māmiņa
Kaut nekādu znotu saukt.
158 (Rāvā).

9770.

Es negribu lielu vīru,
Lielu vīru vēji loka;
Mazu gribu, bet raženu,
Kam vējiņis pāri pūta.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Es neņemtu lielu sievu
Vējiņam vēcināt;
Mazu ņemšu, bet raženu,
Kur vējiņis pāri pūš.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 339 -

9771.

Es negribu liela vīra
Ne savam sirdēstam:
Viss mans gada vērpumiņis
Liela vīra ūzītēi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9772.

Es negribu purā brist,
Baltas zeķes kājiņā;
Es neiešu pie atraitņa,
Jauns puiss mani bildināja.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

9773.

Es negribu šādu tādu
Ap seviem runājot;
Lai runāja viens par tiesu,
Lai bildina bāleniņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9774.

Es negribu tāda vīra
Kā vērsīša baurojam;
Es gribēju tāda vīra
Kā avina lēkājam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

9775.

Es negribu tādu vīru,
Kas kā bullis raudzījās;
Dziedātāju, runātāju,
Ar meitām dancotāju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9776.

Es negribu tādu vīru,
Kāds vecai māsiņai:
Suņi arkli izvazājši
Pa tiem lauku tīrumiem.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

9777.

Es neguļu, jauna meita,
Bez rullēta paladziņa,
Lai tas mans arājiņš
Labus zirgus ēdināja.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

9778.

Es nelauztu alkšņa rīksti,
Kad es bērza nedabūtu:
Es neietu pie atraitņa,
Kad es puiša nedabūtu.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 282.

1. Es negrieztu elkšņa rīksti,
Kad es bērza nedabūtu;
Es neietu pie kalpiņa,
Kad es vīra nedabūtu.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

2. Es nelaužu elkšņa rīkstes,
Ja es bērza nedabūju;
Es neņemtu vecas meitas,
Ja es jaunas nedabūtu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

3. Es nogriezu alkšņa rīksti,
Kad es bērzu nedabūju;
Es nogāju pie atraitņa,
Kad es puiša nedabūju.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

9779.

Es nelauztu liepas zaru,
Es bij' pate liepainīte;
Ozoliņa zaru lauzu,
Tas ar mani ienaidā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es nelauzu liepai zaru,
Pate augu kā liepiņa;
Ozolam, tam nolauzu
Visas zaru pazarītes.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

9780.

Es nelauzu liepas zaru,
Es jau pati liepa biju;
Ozoliņa zaru lauzu,
Man vajaga arājiņa.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

1. Es nelauztu ievas zaru,
Jo es pate kā ieviņa;
Nolauzos ozoliņu,
Man vajaga arājiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

9781.

Es nelauzu ošam zaru,
Es nemetu ūdenī;
Es negāju pie atraitņa
Pabērnīšu rūdināt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9782.

Es nenieku nebēdāju,
Kad neņēme raņķenieki;
Vedīs mani pārnovada
Rakstītām kamanām,
Rakstītām kamanām,
Ābolainu kumeliņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 340 -

97821.

Es nenieka nebēdāju,
Kad neņēma jauni puiši;
Mans vecais ciemiņos
Kā ābele noziedēja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

9783.

Es neņemtu oša malkas
Pretī bērza pagalīti;
Es neņemtu piecu brāļu
Pretī vienu tautu dēlu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9784.

Es neņemtu pūŗu kaudzi
Pret ražanu tēva dēlu;
Tam gadam pūŗu kaudze,
Visu mūžu tēva dēlis.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

9785.

Es neņemtu tā puisīša,
Kas kuļ savu kumeliņu:
Kas kuļ savu kumeliņu,
Tas kuļ savu līgaviņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ganīdama noraugos,
Kuŗš puisītis zirgu kuļ.
Kuŗš puisītis zirgu kuļ,
Tas kuļ savu līgaviņu;
Kuŗš puisītis zirgu glauda,
Tas glaud' savu līgaviņu.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

9786.

Es neņemtu vecu vīru
Ne savam sirdēstam:
Kauns man bija līdza vesti,
Žēl mājās atstājot.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

9787.

Es neraugu pluškutaiņu,
Rasiņā nomirkušu:
No rasiņas saule lēca,
No plušķīša bajārinis.
224 [Kabilē (Kld)].

9788.

Es neraugu, tautu dēls,
Tavas greizas cepurītes;
Es raudzīju darba tava,
Tava gudra padomiņa.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9789.

Es nezinu, kālabad
Man mazai tautas jāj;
Vai pēc manas labas dabas,
Vai pēc skaidra augumiņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

9790.

Es nezinu, kas man kait,
Es nevaru līksma būt.
Vai būs mani māmulīte
Tautiešam ievēlējse?
216 [Ventspilī].

9791.

Es nezinu, kas man vainas,
Kad man' puiši nemīlēja;
Māku šūt, māk' adīt,
Māk' pie puišiem klātgulēt.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

9792.

Es nezinu, kas man vainas,
Mīļais mutes man nedeva;
Gan taisīju siena vietu,
Gan klāj' baltu paladziņu.
162 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

9793.

Es nezinu, kas par vainu,
Ka man's puiši neprecē;
Divas tīnes labu drēbju,
Trešā smalku paladziņu.
121 [Gulbenē (Md)].

97931.

Es nezinu, kas par vainu,
Pie man puiši negulēja;
Gan es āvu baltas kājas,
Gan es daiļi iznesos.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

9794.

Es nezinu, kas par vainu,
Ka man' puiši neprecē;
Man galviņa nosirmējse
Kā āzīša muguriņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

9795.

Es nezinu, kas par vainu,
Kāpēc puiši man' nemīl.
Man bij zīlītes,
Man bij podziņas,
Man bij sarkana
Matauklīt'.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

- 341 -

9796.

Es nezinu, kas tas ir,
Man nejāja precinieki.
- To darīja melnas kannas,
Neslaucīta istabiņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

9797.

Es nezinu, kur lec saule,
Kur norieti vakarā;
Es nezinu, kur aiziešu,
Kur mūžiņu nodzīvošu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

9798.

Es nesīšu sausu malku,
Es sakuršu uguntiņu;
Dieviņam ziedus došu,
Dievs dos manim arājiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9799.

Es nesmeltu paltītēi,
Tur nav tīra ūdentiņa;
Pie atraikņa es neiešu,
Tur nav mīļa dzīvošana.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

9800.

Es neteicu to puisīti,
Kas ar naudu lielījās;
To puisīti, to es teicu,
Kas brauc daiļu kumeliņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9801.

Es neteicu to puisīti,
Kas baltāmi rociņām:
Tas bij kāršu spēlmanītis,
Ne maizītes arājiņš.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9802.

Es neteicu to puisīti,
Kas raženas kājas āva;
Kas raženas kājas āva.
Tas asaru dzērējiņš.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9803.

Es nevaru dzirnutiņas
Bez stīpiņas ritināt;
Es nevaru sav' mūžiņu
Bez tautīti nodzīvot.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

9804.

Es nevaru to darīt,
Kalpu vīru niecināt;
Visi mani bāleliņi
Kalp' iedami uzauguši.
216 [Ventspilī].

9805.

Es nevilku balta krekla
Liezēriešu puišu dēļ;
Kad atnāk gravēnieši,
Tad es teku klētiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

9806.

Es nolauzu ganīdama
Vecozola galotnīti.
Vai Dieviņ, nu es būšu
Veca vīra līgaviņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

9807.

Es pārgāju par pagalmu
Kā pagale sprakšķēdama;
Šitie puiši gaŗvēdeŗi
Neņems mana vainadziņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

9808.

Es par puisi nebēdāju,
Ne par lielu, ne par mazu;
Es par puiša galvu lēču
Kā par sila sakārnīti.
110 [Cēsīs].

1. Suns par vilku daudz bēdāja,
Es par puisi nebēdāju,
Es par puiša galvu lēcu
Kā par kārklu pudurksnīti.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)], 268.

9809.

Es par puisi nebēdāju,
Ne par lielu, ne par mazu,
Lielajam(i) pliķi cirtu,
Mazajam(i) pāri lēcu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)],
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9810.

Es par puisi nebēdāju,
Ne par lielu, ne par mazu;
Lielos puišus krāsnie grūžu,
Mazos velves caurumā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

- 342 -

1. Es par puisi nebēdāju,
Ne par lielu, ne par mazu;
Lielus puišus eglē kāru,
Mazus egles pazarē;
Lielus puišus vārnas knāpa,
Mazus skudres lupināja.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

98101.

Es par puisi nebēdāju,
Vai tas auga, vai neauga;
Pate māku sienu pļaut,
Pate art druviņē.
224 [Kabilē (Kld)].

9811.

Es par tevi nebēdāju,
Diženais tēva dēls;
Pirc Rīgā zelta piešus,
Jāj ellē skanēdams!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9812.

Es par tevi nebēdāju,
Slavenais tēva dēls;
Rīgā pirku vizulīšus,
Gaŗām gāju skanēdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9813.

Es par tevi, staltais puisi,
Visai daudzi nebēdāju;
Es pie tava deguniņa
Zelta trepju nenesīšu.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Es jūs vis nelūgšos,
N-iešu staltas meitas;
Nelicīšu zelta trepes,
Nekāpīšu mutes dot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2. Vīzdeguni, staltaskājas
Vīciemiešu tēvu dēli,
Nezināja, kā staigāt,
Kā nesāt deguniņus.
Vells par jums daudz bēdāja,
Vīzīgie tēvu dēli,
Es pie jūsu deguniņa
Zelta trepju nenesīšu.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

9814.

Es par tevi, tautu dēls,
Visai daudz nebēdāju;
Savas malu dzirnaviņas,
Savu jūdzu kumeliņu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

9815.

Es pazinu iztālēm
Slinku, laisku tēva dēlu:
Pa zemīti kājas vilka,
Uz acīm cepurīte.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9816.

Es pazinu no tālienes,
Kuŗš nelietis tēva dēls:
Kājas vilka gar zemīti,
Uz acīm cepurīte.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Es pazinu to meitiņu,
Kuŗa bija netikuse:
Pa zemīti kājas vilka,
Uz acīmi lakatiņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. No tālienes es pazinu
To grīno tēva dēlu:
Kājas vilka gar zemiņ',
Caur pieriņ' raudzijes.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

9817.

Es pazinu par gabalu,
Kur iet lepnis tēva dēlis:
Gar zemīti kājas vilka,
Uz acīma cepurīte.
158 [Nīcā].

9818.

Es [gan] pazinu pura bērzu
Platajām(i) lapiņām;
Es [Gan] pazinu tautu dēlu,
Asariņu dzērājiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es pazinu pura bērzu
Platajāmi lapiņām;
Es pazinu to puisīti,
Kuŗš bij kroga dzērējiņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9819.

Es pazinu purva bērzu
Platajām lapiņām;
Es pazinu to puisīti,
Kurs ir meitu smējējiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9820.

Es pazinu to puisīti,
Būs asaru dzērājiņš:
Stāvu stāv matu gali
Kā tam dārza dadzīšam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 343 -

9821.

Es pazinu to puisīti,
Kam rudeni kāzas būs:
Šķībi sedli nosēdēti,
Trim kājām kumeliņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9822.

Es pazinu to puisīti,
Kam sarkani vaigu gali:
Kam sarkani vaigu gali,
Tas asaru dzērājiņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9823.

Es pazinu to puisīti,
Kam uz acu cepurīte:
Tas bij dažai mātes meitai
Gauž' asaru dzērējīns.
158 (Nīcā).

9824.

Es [Gan] pazinu to puisīti,
Kas asaru dzērājiņis:
Melni mati, sārti vaigi
Kā uguns dzirkstelītes.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9825.

Es pazinu to puisīti,
Kas [Kuŗš] asaru dzērējiņš:
Pa zemīti kājas vilka,
Uz acīm cepurīte.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Nenes, manis bāleliņi,
Uz acēmi cepurīti,
Nosauks tevi ciema meitas
Asariņu dzērājiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9826.

Es pazinu to puisīti,
Kas [Kuŗš] asaru dzērājiņš:
Sarkan' vaigi, brūnas acis
Kā tam peļu vanagam.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gan pazinu tautu dēlu
Asariņu dzērājiņu:
Sārti vaigi, rudas acis
Kā ezera raudavai.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9827.

Es pazinu to puisīti,
Kas asaru dzērējiņš:
Tas asaru dzērējiņš,
Kam aiz acu cepurīte.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

9828.

Es pazinu to puisīti,
Kas asaru dzērējiņš:
Uz acīm cepur' nesa,
Zemē vien raudzījās.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ieraudzīju vien, pazinu
Asariņu dzērājiņu;
Uz acīm cepurīte,
Pazemīgi raudzījās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9829.

Es [Gan] pazinu to puisīti,
Kas bagātas sievas grib:
Uz acīm cepur' nesa,
Pazemīgi lūkojās.
369 [skat. 69. (Patkules pag. Md)].

9830.

Es pazinu to puisīti,
Kas [Kurs] kuls savu līgaviņu:
Pa zemīti kājas vilka,
Uz acēm cepurīte.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

9831.

Es pazinu to puisīti,
Kas kuls savu līgaviņu:
Sārti vaigi, rudas acis,
Pasarkani matu gali.
338 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Šauras šauras man actiņas,
Es puišeli cauri redzu:
Tam puišelim rudas acis,
Tas dzers sievas asariņas.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

9832.

Es [Gan] pazinu to puisīti,
Kas ņems sievu šoruden:
Svārkiem vīles nopuvušas,
Caur cepuri mati aug.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

9833.

Es pazinu to puisīti,
Kas ruden precēsies:
Augsti nesa deguniņu,
Cepurīti uz acīm.
24 [Lēdurgas draudzē].

- 344 -

9834.

Es [Gan] pazinu to puisīti,
Kas ruden sievu ņems:
Lepni gāja, geŗi spēra,
Uz acīm cepurīte.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

9835.

Es pazinu to puisīti,
Kas rudeni sievu ņems:
Līdz zemei brūni svārki,
Uz acīm cepurīte.
1311 [Apē (Vlk)].

9836.

Es pazinu to puisīti,
Kas ruden(i) sievu ņems:
Uz acīm cepur' nesa,
Pazemīgi raudzījās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

9837.

Es pazinu to puisīti,
Kas rudeni sievu ņems:
Uz aciemi cepur' nesa,
Caur pierīti raudzījās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9838.

Es pazinu to puisīti,
Kuŗš bij krogus dzērējiņš:
Pa zemīti kājas vilka,
Uz acīm cepurīte.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

9839.

Es pazinu to puisīti,
Kuŗš bij meitu lūrmanītis:
Dienu bēdza no meitām,
Nakti līda lindrakos.
247 [Pētertālē (Struteles pag. Tk)].

9840.

Es pazinu to puisīti,
Kuŗš bij meitu lūrmanītis:
Par zemīti kājas vilka,
Uz acīm(i) cepurīte.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Es pazinu to puisīti,
Kas meitiņu brāķerīts:
Zemi zemi raudzījās,
Uz acīm cepurīte.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9841.

Es pacēlu ganīdama
Zelta jostu atmatā.
Dievs dos manim šorudeni
Zelta jostas valkātāju.
224 [Kabilē (Kld)].

9842.

Es piekrāpu tautu dēlu
Ar zaļāmi dzēr(v)enēm;
Citas meitas nevarēja
Ar saldiemi āboļiem.
206 [Kuldīgas apriņķī].

9843.

Es piekrāpu tautas dēlu
Ar sarkanu āboliņu;
Tautiets mani nepiekrāpa
Ne ar zeltu, sudrabiņu.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

9844.

Es piestāju pie krūmiņa,
Tūlin man ēna bija;
Parunāju ar tautieti,
Tūlin jauka valodiņa.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

9845.

Es pievīlu tautu dēlu
Ar riekstiņa kodoliņu:
Šķita mani tik saldenu
Kā riekstiņa kodoliņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

9846.

Es priecīga, es lustīga,
Svešas mātes audzināta;
Audzin', Dievis, mīļa Māra,
Tik lustīgu arājiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

9847.

Es puisīša neticēju,
Lai tas līda caur adatu;
Pieviļ manu augumiņu,
Noņem manu vainadziņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. As puis'eišu navīrēju,
Lai jis cauri guni leida;
Pīv'els' munu augum'eņu,
Nūjims munu vaiņuc'eņu.
4271 [Rēzeknes apr.].

9848.

Es, puisīti, tev' neņemtu,
Kaut es vīra nedabūtu:
Līka, ķēve, mālu zeme,
Kā sprungulis arājinis.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

- 345 -

9849.

Es redzēju divi lāči
Mežmalā gumbājam.
Tie nebija meža lāči,
Tie bij meitu lurmanīši.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

9850.

Es redzēju ganīdama,
Putniņš putnu dzenājās:
Vai tie traki ciema puiši,
Ka tie mani nedzenā?
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Silta, jauka vasariņa,
Putnis putnu dzenājās;
Es māmiņai viena meita,
Puikas mani netrankāja.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

9851.

Es redzēju jaunu puisi,
Kumeliņu seglujot;
Apsegluja, neiemāva,
Aizjāj' meitu lūkoties.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9852.

Es redzēju sapanāi
Div' saulītes uzlecot:
Būs manā mūžiņā
Divu dēlu māmulītes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9853.

Es redzēju šūtas kurpes
Tautu dēla klētiņēju.
Ja būs Dievis izvēlējis,
Tās apaušu kājiņēju.
190 [Kuldīā].

9854.

Es redzēju šūtas kurpes
Tautu dēla klētiņāi.
Par Laimiņas lēmumiņ'
Vēl es pati savalkāju.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

9855.

Es redzēju staltu puisi
Kalna galā cierējot.
Metu knipu uz knipiņas
Uz tā šķelta deguniņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

9856.

Es redzēju tautu dēlu
Gar vārtiem(i) aizjājam.
Viņš noņēma cepurīti,
Man nobira asariņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9857.

Es redzēju tautu dēlu
Jājam sievu lūkoties.
Dievs dod jāti, nedabūti,
Mani pašu bildināt.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

9858.

Es rīkstītes nenogriezu,
Vērējāi ganīdama;
Es puisīša [puisīšu] nenicinu,
Vainadziņu valkājot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9859.

Es saņēmu ganīdama
Zaļa zīda kamoltiņu;
Tur nopirku arājiņu
Ar visiem tīrumiem.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

9860.

Es savai māmiņai
Būt' rociņas bučojies,
Kaut tā mani neiedotu
Kādam kroga dzērājam.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

9861.

Es šito zēnu dēļ
Baltu kāju neapavu:
Man brāliņis saderēja
Aiz Daugavas arājiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

9862.

Es šķitos sav' mūžā
Tautu dēlu neraudāt;
Tautu dēla mīļi vārdi,
Tie man gauži raudenāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

9863.

Es sēdēju rakstīdama
Diža ceļa maliņā;
Tik kājiņu nenomīna
Reizenieku kumeliņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 346 -

9864.

Es stādīju ozoliņu
Pie bāliņa vaŗa vārtu,
Lai bāliņis pieminēja,
Kad izgāju tautiņās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9865.

Es tam tautu dēliņam
Žēlumiņu padarīju:
Ko nopirka, novalkāju,
Iet pie cita tēva dēla.
216 [Ventspilī].

1. Ak muļķība, tautu dēlis
Pirk man zīda nēzdodziņu;
Ar gudrību savalkāju,
Iet pie cita tēva dēla.
226 [Kandavā (Tl)].

9866.

Es tam tautas dēliņam
Žēlumiņu padarīju:
Pirmāk teicu, ieš' pie tevis,
Pēc ar citu saderēju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9867.

Es tam tautu dēliņam
Sirdi vien ēdināju:
Smalkā linu krekliņā,
Glumu galvu vien staigāju.
117 [Jaunbrenguļos (Brenguļu pag. Vlm)].

9868.

Es tam tautu dēliņam
Sirdi vien ēdināju;
Cik uzkāpe kumeļā:
Nāc, tautiet, roku došu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

9869.

Es tautieti mīļi lūdzu,
Ap galviņu glāsīdama:
Liec man jauki padzīvot
Galā kādu vasariņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

98691.

Es tautieti pavadīju
Ceļā mazu gabaliņu;
Es, tautieti vadīdama,
Satikos bāleliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

9870.

Es tautiņu nebēdāju,
Ja bij lieli, ja bagāti;
Ja bij lieli, ja bagāti,
Lai bagātas taujājās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9871.

Es tev lūdzu, bāleliņ,
Šauj nāburga vanadziņu;
Tepat vien lidenāja
Ik rītiņu, vakariņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9872.

Es tev lūdzu, tautu dēl,
Ņem savāsi kamanās:
Dziļi sniegi sasniguši,
Tāļu mani bāleliņi
[bāleniņi].
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

9873.

Es tev prasu, bāleliņ:
Kad tu ņemsi līgaviņ',
Kad tu ņemsi līgaviņ',
Kad man' dosi tautiņās?
Es tev gribu, bāleliņ,
Pateikt labu līgaviņu,
Ja tu mani palaidīsi
Šoruden tautiņās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9874.

Es tev saku, smuks puisīti,
Uz manim nedomā;
Man izauga maliņā,
Ne vārdiņa nezināju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

9875.

Es tīšām šovasar
Baltas mutes nemazgāju,
Dzirdu tautas staigājot,
Baltu muti meklējot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9876.

Es to daudzi nebēdāju,
Ka man' puiši neprecēja;
Es gulēju pie māmiņas,
Sagšā kājas satinuse.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Vai velnam liela bēda,
Kad nejāja precenieki;
Dzīvoš' tēva istabā,
Galdā kājas atspēruse.
226 [Kandavā (Tl)].

- 347 -

9877.

Es to daudzi nebēdāju,
Kad man' puiši neprecēja;
Sēdu kuiļam mugurā,
Jāju pate precībās.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

9878.

Es uz tevi, bāleliņ,
Labu prātu neturēju:
Kam tu mani pēr(n) nelaidi
Pie labā arājiņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9879.

Es uzaugu liela meita,
Puiši mani neredzēja;
Es uzkāpu kalniņē,
Puišiem bira asaras.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

9880.

Es uzaugu tieva gaŗa,
Tad es briedu resnumā;
Tas var mani bildināt,
Kam deviņi bāleliņi.
1311 [Apē (Vlk)].

9881.

Es uzaugu liela meit',
Uz akmen' stāvēdam';
Kuŗš puisītis gaŗām jāja,
Tas pacēla cepurīt'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

9882.

Es uzaugu liela meita,
Uz akmeņa stāvēdama:
Kuŗš puisītis pakaļ kāpj,
Nolauž savu deguntiņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

9883.

Es uzaugu slinka meita
Novadiņa maliņā;
Tāpat mani puiši ņēma,
Smuku meitu dēvēdami.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

9884.

Es uzaugu snidra, gaŗa,
Dodat mani bajāram,
Bajārami piederēja
Snidra, gaŗa līgaviņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

9885.

Es uzkāpu kalniņā
Kā lielā kriķu guba;
Kur, ellē, ciema puiši,
Kad tie manis neredzēja?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Gan dziedāju kalniņā,
Gan kalniņa galiņā;
Vai tie puiši stulbi bija,
Kad tie mani neredzēja!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9886.

Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā;
Es redzēju visas tautas,
Visus tautu tīrumiņus.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1. Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā;
Ieraudzīju miežu lauku
Kā ūdeni līgojam.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

9887.

Es var' iet kur man tīk,
Man divādas villānītes:
Pēc Ventiņas sīki raksti,
Pēc Kuldīgas diža puse.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

9888.

Es var' iet, kur man tika,
Ko var māte man darīt?
Es var' iet pārnovada,
Palikt pašu novadā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

9889.

Es vīzītes nenoliecu
Pēc savām kājiņām;
Arājiņu nolūkoju
Pēc savam prātiņam.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

9890.

Es vīzīti nodarīju.
To apāvu kājiņā;
Kur bij man tevi likt,
Nemīlīšu tēva dēlu?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9891.

Es, ciemā tecēdama,
Satikosi tautu dēlu.
Es tam devu dievpalīgu, -
- Paldievs, mana līgaviņa!
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

- 348 -

9892.

Ezeriešu meita biju,
Putiņās mazgājos;
Laucenieki, dūņu vēži,
Nedrīkst mani bildināt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

9893.

Esmu maizes paēdusi
Ij bez sava arājiņa;
Viena galva, viena bēda,
Lai es iemu kur iedama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9894.

Esmu resna mātes meita,
Vai no māla viļināta;
Šmīdris, gaŗis tautu dēlis
Nāk pēc manis lūkoties.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

9895.

Gāju ošus šķirstīdama,
Ozoliņu meklēdama;
Gāju kalpus brāķēdama,
Saimenieku meklēdama.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9896.

Gāju zemes gabaliņu,
Ar Laimiņu runādama.
Gan jautāju, nesacīja,
Kur būs miežu arājiņš.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9897.

Gāju zemes gabaliņu,
Ar Laimiņu runādama;
Gan vaicāju, nesacīja
Tautu dēla padomiņu.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 107.

1. Gāju lauka gabaliņu,
Ar Laimiņu runādama;
Gan vaicāju, nesacīja,
Kāds tautieša padomiņš.
To vārdiņu vien sacīja:
Atradīsi dzīvodama.
362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9898.

Gāju ceļu runādama
Ar veco bāleliņu,
Vai būs iet, vai neiet
Šoruden tautiņās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9899.

Gaidu, gaidu, ko es gaidu?
Gaidu krieva atnākam;
Atnāks krievs šai zemē,
Būs man miežu arājiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

9900.

Gaļas gribu, gaļas gribu,
Par zupiņu nebēdāju;
Vīra gribu, vīra gribu,
Par māmiņu nebēdāju.
226 [Kandavā (Tl)].

9901.

Gan atminu to celiņu,
Kur staigāju brūtes laiku:
Sīki soļi, dziļas pēdas,
Pilnas gaužu asariņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9902.

Gan brālīti mīļu turu,
Tautu dēlu vēl mīļāku;
Tas maizītes man neliedza,
Puško manu augumiņu.
190 [Kuldīā].

9903.

Gan būs darba tai māmiņai,
Kuŗai būšu vedekliņa:
Es uzaugu nemalusi,
Kunga rijas nekūlusi.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

9904.

Gana laba meita biju,
Apsalaižu skariņās:
Ieraudzīju neveiklīti
Ar māmiņu runājot.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

9905.

Gana liela bērzu birze,
Nav neviena ozoliņa;
Gana liela Saukas tiesa,
Nava mana arājiņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

9906.

Gana man žēl palika,
Kad pie kalpa nedagāju:
Redzēj' kalpa līgaviņu
Sudrabāi līgojam.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 349 -

9907.

Gan pazinu sila priedi,
Ārisko ozoliņu;
Gan pazinu tautu dēlu
Gaŗ' augušu, netikušu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

9908.

Gan zīlīte taisni dzied,
I melot pamelo;
Gan tautiņas taisni jāj,
I apmeta līkumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

9909.

Ganīdama es ielaidu
Kalpa vīra pļaviņē;
Ganīdama nedomē
Būt kalpiņa līgaviņa.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

9910.

Ganīdama nolūkoju,
Kur būs ieti tautiņās.
Kur zemīte mella bija,
Tur maizīte balta auga.
113 [Alūksnē].

9911.

Ganīdama nolūkoju,
Kur puisīši linus sēja;
Kur puisīši linus sēja,
Es sēj' rozes maliņā;
Puiši linus ecēdami,
Manas rozes noecēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9912.

Ganīdama nolūkoju
Tautu dēla tikumiņu:
Kuŗu vagu tas izdzina,
Rauga blusu cepurē.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

1. Par gabalu es pazinu,
Kur aŗ sliņķis tēva dēls:
Aŗis, aŗis, ka līdz aŗis,
Dusin' savu kumelīnu,
Dusin' savu kumelīnu,
Savu slinku augumīnu,
Savu slinku augumīnu, -
Utes blenda cepurē.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Tālu tālu es redzēju
Brīnum laisku arājiņu:
Izdzen vagu maliņā,
Sēžas vagas galiņā,
Sēžas vagas galiņā,
Cepurē lūkojās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9913.

Ganīdama novēros,
Kādi tautu tīrumiņi:
Kur ieleji, tur ūdeņi,
Kur kalniņi, tur akmiņi.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

9914.

Ganos gāju, kanci ēdu,
Skaista augu, netikusi;
Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai vij asu pātadziņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Ganos gāju, skaista augu,
Laiska biju darbiņā.
Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai vij asu pātadziņu,
Lai vij asu pātadziņu,
Lai sien mazgu galiņā.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

9915.

Ganos gāju, kanci ēdu,
Skaista augu, netikusi;
Tāpat mani puiši ņēma,
Skaistumā raudzīdami.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

9916.

Gaŗa man šī dieniņa,
Kad es savu neredzēju;
Kad es savu ieraudzīju,
Šķiet' saulīti uzlecam.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

1. Gauži manim sirds sāpēja,
Kad es sava neredzēju;
Nu es savu ieraudzīju
Kā saulīti uzlecot.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

9917.

Gaŗa priede, gaŗa egle,
Vēl gaŗāka vasariņa;
Gaŗš mūžiņš pie māmiņas,
Vēl gaŗāks tautiņās.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

- 350 -

9918.

Gaŗa priede, gaŗa egle,
Vēl gaŗāka vasariņa,
Vēl gaŗāka vasariņa
Tautietime lūkoties.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9919.

Gaŗām gāja lepnis puisis, -
Vai sķiet mani lūkojam?
Es negribu lepnu puisi,
Dzirdēj' slikti dzīvojam.
206 [Kuldīgas apriņķī].

99191.

Gaŗām gāju, pāri lēcu
Smalkam kārklu krūmiņam;
Roku devu, bet atrāvu
Daiļam tēva dēliņam.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

9920.

Gaŗām krogu pa celiņu
Laidu savu kumeliņu,
Nelūkoju glāžu logu,
Ne stērķētu istabiņu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

1. Gaŗām krogu pa celiņu
Laidu savu kumeliņu,
Nelūkoju glāžu logu,
Ne stērķētu istabiņu;
To vietiņu vien lūkoju,
Kur maizīte nepirkama,
Lai es savu villainīti
Par maizīti neizdevu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9921.

Gaŗš ozolis platām lapām
Daugaviņas maliņā;
Gaŗš tautietis šaurām acīm
Pazemīgi locījās.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

9922.

Gauži gauži noraudāju,
To vietiņu daiedama,
Kur adīju raibus cimdus,
Uz akmiņa sēdēdama.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

9923.

Gluds gluds oša galds,
Vēl gludāks ozoliņa;
Mīļš mīļš man bāliņš,
Vēl mīļāks tautu dēls.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

9924.

Gludu galvu gludināju,
Baltu muti balināju,
Tam puišam žēl darīju,
Kam nav savas līgaviņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9925.

Grib kalpiņš mani jemt,
Nedrīkst mani bildināt,
Bīstas manus dižus radus,
Manus lepnus bāleliņus.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

9926.

Grib netiklis tēva dēls
Ar manim ceļu iet;
Cērtu pliķi netikļam,
Eim' projām dziedādama.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

1. Ņemu puisi aiz matiem,
Metu ceļa maliņā;
Patecēju, atsavēru,
Vēl it labi spirinās.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

2. Netiklīts tēva dēls
Grib ar mani ceļu iet,
Atgriežos, cērtu pliķi,
Šauju ceļa maliņā.
Pagājuse, atskatos,
Kā tas koši rāpačā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

9927.

Grib tautietis drīz ietam,
Grib ražani staigājam;
Kur būs manim labu ņemt,
Kad nav vaļas darināt?
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

9928.

Gribiet, puiši, ņemiet mani.
Gribiet, mani neņemiet:
Divi pāŗi jaunu kurpju,
Trešas vecas, salāpītas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9929.

Gribit, puiši, jemit' mani,
Gribit, man'a najemit':
Ir munāi pyureņā
Mozgim v'eita puotadz'eņa.
4271 [Rēzeknes apr.].

- 351 -

9930.

Gribiet, puiši, ņemiet mani,
Gribiet, manis neņemiet:
Šķidri mani lindraciņi,
Šauri gultas paladziņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9931.

Gribat, puiši, ņemat mani,
Gribat, mani neņemat:
Tik bij mana sidrabiņa
Kā saktiņa krūtiņās.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

9932.

Gribat, puiši, ņemat mani,
Negribat, neņemat:
Man nevaida sidrabiņa,
Ne zīlītes lielumiņa.
424 [Barkavas pag. Rz].

9933.

Gribēj' māte man aizliegt
Ar puišiem nerunāt.
Es runāšu, man vajaga
Smalku linu arājiņa.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

9934.

Gribēj' mani šādi tādi,
Bet es tādus negribēju;
Gribēj' mani Rīgas kungi,
Gribēj' Rīgas sulainīši.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

9935.

Gribēj' mani šādi tādi,
Es tos tādus negribēju;
Būt' es tādus gribējusi,
Būt' es tādus dabūjusi.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1. Šādi tādi man' gribēja,
Es tos tādus negribēju;
Būt' es viņus gribējusi,
Sen būt' viņus dabūjusi,
Sen būt' savas villainītes
Par maizīti izdevusi.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

9936.

Gribēj' mani šādi tādi,
Es to tādu negribēju,
Es to tādu negribēju
Ne savam sirdēstam.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

9937.

Gribēj' mani šādi tādi,
Es to tādu negribēju;
Gana man laika bija,
Vēl Dievam labu ļaužu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

9938.

Gribēj' mani tautu dēls,
Nedrīkstēja bildināt:
Man sarkani vaigu gali,
Zelta lapu vainadziņš.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9939.

Gribējās tautu dēlis,
Lai es viņu bildināju;
Saulīt' spoži netecētu,
Kad es tevi bildinātu!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Sliņķis tupe dandziņāi,
Gaida mani bildinot.
Tad es meita vairs nebūtu,
Kad es tevi bildinātu;
Tad es vairs nevalkātu
Savu zīļu vainadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9940.

Grib', tautieti, ņem tu mani,
Ja negribi, neniecini:
Tādēļ mans vaiņadziņš
Ne rūsēja, ne pelēja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

9941.

Grib', grib' vīriņ,
Negribu vecu,
Grib' jaunu puisēnu
Par kavēklīti.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

9942.

Gudrajam caunīt' dzīt,
Aķīlam vāverīt';
Gudrai dēlu māmiņai
Auklēt manu arājiņ'.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

9943.

Gudrajam caunīt' dzīt,
Aķīlam vāverīt';
Gudram tēva dēliņam
Man noņemt vaiņadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 352 -

9944.

Gul'ēt' guoju, mīga navā,
Pruot'eņš tuoļi mald'ējuos:
Žāla ira bruoļu sātys,
Žāl skaistuo tautu dāla.
435 [Latgalē].

9945.

Gulēt glaužu sav' galviņu
Pie pelēka akmintiņa.
Labāk glaužu pie akmiņa,
Ne pie slinka tēva dēla:
Akmintiņis tai naksniņi,
Mūžam slinkis tēva dēls.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

9946.

Guli miegu, māmuliņa,
Ko par mani bēdājies?
Viegla mēle, skaista piere, -
Drīz dabūšu arājiņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

9947.

Ik dieniņas es redzēju
Savu miežu arājiņu;
Ik dieniņas redzēdama,
Ne ik dienas bildināju.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

9948.

Ik rītiņa lakstīgala
Krūmiņos trikšķināja;
Ik vakara tautu dēls
Manis gauži noraudāja.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

9949.

Ik svētdienas tautu dēlis
Manis dēļe pucējās;
Ik svētdienas pucējās
Ar melniem zābakiem.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9950.

Ikkuŗam, ikkuŗam
Savs rājējiņš;
Kazai vilks, man tautiets,
Vistiņai vanadziņš.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

9951.

Ilgi sēdu, goda gaidu
No vecā brāleliņa;
Labāk ilgi sēdējuse,
Ne kauniņa redzējuse.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

9952.

Ir šodien Laimiņai
Nosvīduši kumeliņi,
Man vietiņu taujājot
Cit' āriņu maliņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

9953.

Irbe svilpa siliņā,
Es ganīju maliņā;
Gaid' irbītes iztekot,
Iztek dēlu māmuliņa.
121 [Gulbenē (Md)].

9954.

Iz prātiņa neizgāja
Tā puisīša mīļi vārdi:
Glauž galviņu, dod mutīti,
Sauc par savu līgaviņu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Ir no prāta neizgāja
Jauna puiša mīlestība:
Svārkiem sedza, mutes deva,
Rokas bāza azotē.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9955.

Izlasīju bērzu birzi
Pa vienam žagaram;
Izprasīju tautiešam
Pa vienam mīļus vārdus.
1311 [Apē (Vlk)].

9956.

Izlocīju bērzu birzi,
Zaļozolu meklēdama;
Izbrāķēju puišu baru,
Sev arāju meklēdama.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

9957.

Itin daiļa es izaugu
Bandenieka līgaviņa:
Sīku seju, baltu muti,
Dzelteniemi matiņiem.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9958.

Ja nebija labu ļaužu,
Lai nebija pavisam;
Es paliku brāļiem sluga,
Vedeklām malējiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 353 -

9959.

Jāj, tautieti, lustes dēļ,
Nejāj mani lūkoties,
Lai nav man šorudeni
Vēl nekāda domāšana.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

9960.

Jājat pieci, jājat seši,
Jājat visi tēva dēli;
Kalpu dēli, nejājat,
Man kauniņu nedarāt.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9961.

Jājat šurpu, ciema puiši,
Kažāk mani māte dos:
Vakar šuva treju brunču
No vecā ogļu maisa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

9962.

Jau bij balti liepu galdi,
Vēl tos baltus balināju;
Jau man nāca labi ļaudis,
Vēl es labu lūkojos.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

9963.

Jau dažam, ne vienam,
Mīlēj' mans augumiņš,
Redz man' labu valkājot,
Ar godiņu dzīvojot.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

9964.

Jauna bija man dabiņa,
Daždažādi grozījās:
Prātiņš man pār novadu,
Prātiņš pašu novadā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

9965.

Jauna biju, bet teicama,
Māku puišus kaitināt:
Pie kumeļa stāvēdama,
Pliķi cirtu nelietim,
Lai skatās dēlu māte,
Kas nelieti audzināja.
235 [Abavas muižā (Grenču pag. Tk)].

9966.

Jauna būdam' i negāju
Ne pie šāda, ne pie tāda;
Dzīvodama noraudzīju,
Kur godīgs tēva dēls.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

99661.

Jaunajam brūtgānam,
Tam es savu roku došu;
Tam vecam brūtgānam
Mūžā laba nevēlēšu.
1611 [Basos (Basu pag. Azp)].

9967.

Jauni puiši manis dēļ
Zābakoti vien staigāja.
Ja tev tīka, valkā vīzes,
Šogad es gan neiešu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

9968.

Jūdz man staltu kumeliņu,
Es bij' stalta braucējiņa;
Slikti ļauds, nenāciet,
Es pie slikta gan neiešu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

9969.

Kā es ņemšu, tā es iešu
Par novadu tautiņās,
Lai raudāja pašu puiši
Kā baloži pakaļā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Kā ņemšos, tā aiziešu
Pār robežu sievas ņemt,
Lai nopūta pušelnieces
Kā dūdiņas pakaļā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

9970.

Kā niedrīte es uzaugu
Novadiņa maliņā;
Kā donītis tautu dēlis
Atjāj mani lūkoties.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

9971.

Kā ņemšu, tā iešu
Pie veca vīra,
Gulēšu bārdā
Kā spilvenā.
190 [Kuldīā].

9972.

Kā ņemšu, tā iešu
Pie veca vīra,
Jauniem puišiem
Žēl padarīšu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 354 -

9973.

Kā, puisīti, šur veries,
Vai tu gribi mani ņemt?
Es uz tevi neatgriežu
Ne vainaka cekuliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9974.

Kā tu, puisi, šur veries,
Vai tu gribi manis ņemt?
Ne es gribu pati iet,
Ne man's deva māmuliņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9975.

Kuo iz man'a tu v'erīs,
Naģ tu gribi mani jimt'?
Grīzīs rotu skrytulī,
Na pi muna augumeņa.
426 [Sakstagala pag. Rz].

9976.

Kabi man' tys puiseits,
Kurs man' krita pruoteņā,
Ni es āstu, ni es dzartu,
Ni uz cyta pasavārtu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

9977.

Kad es augu brālīšos,
Es raženi turējos:
Skaidri slauku brāļa namu,
Vēl jo skaidri istabiņu;
Namē manu godu rauga,
Istabē tikumiņu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

9978.

Kad es biju jauna meita,
Es bij' liela nebēdniece:
Puis' ar kāju nospārdīju,
Sun' ar kaulu nomētāju.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9979.

Kad es biju jauna meita,
Es bij' liela nebēdniece:
Puis' ar suni sarīdīju,
Tautām ceļu pārtecēju.
206 [Kuldīgas apriņķī].

9980.

Kad es beju jauna maita,
Es bej' l'ela nebēdn'eica:
Svīžu puišus par placīm,
Poša šk'euņe dybynā.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

9981.

Kad es biju jauna meita,
Es par puisi nebēdāju:
Liku puisi upītē,
Pāri gāju dziedādama.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

9982.

Kad es biju jauna meita,
Nederēta līgaviņa,
Es vienā vasarā
Triju tautu kairināju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

9983.

Kad es biju jauna meita,
Par puišiemi nebēdāju:
Gar puišiemi gaŗām gāju,
Knipi cirtu gar degunu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

9984.

Kad es biju jauna meita,
Puišu vārdu neklausīju;
Cik meitiņas neraudāja,
Puišu vārdus klausīdamas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9985.

Kad es biju jauna meita,
Uz akmeņa nesēdēju,
Lai tas mans arājiņš
Kā akmens negulēja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95.

9986.

Kad es biju jauna meita,
Uz ecēšas nesēdēju,
Lai tas mans arājiņš
Kā ecēša nebrakšķēja.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Es, citkārt jaun' būdama,
Uz ecēšas nesēdos,
Lai tā mana valodiņa
Kā ecēša nebrakšķēja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

9987.

Kad es būtu zinājuse,
Ka nelietis lūkojās,
Es būt' savus gaŗus matus
Par vaiņagu pārlaiduse.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 241.

1. Bij' manim to zināt,
Ka netiklis lūkojās,
Es būt' savu vainadziņu
Ar oglīti apbēruse,
Es būt' savus gaŗus matus
Pār vainagu pārlaiduse.
216 [Ventspilī].

- 355 -

9988.

Kaut es būtu zinājusi,
Kur aug mans arājiņš,
Es tam būtu nonesusi
Medū ceptu plācenīti.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9989.

Kad es būtu zinājuse,
Kur guļ mans arājiņš,
Ar gulbīti aizsūtītu
Sagš' un baltu paladziņu.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Kaut zinātu to sētiņu,
Kur aug manis arājiņš,
Ar gulbīti aizsūtītu
Pāri baltu villainīšu,
Pāri baltu villainīšu,
Trešu baltu paladziņu,
Lai māmiņa gultu taisa,
Lai ražani audzināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

99891.

Kad es gāju, zeme rīb,
Akmens šķīla uguntiņu;
Dažam tautu dēliņam
Sāp sirsniņa skatoties.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

9990.

Kad es gāju, zeme rīb,
Akmens šķīla uguntiņu;
Dažs uz mani raudzījās,
Nedrīkstēja bildināt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

9991.

Kad es gribu, es padaru
Zaļa virša villāniņu;
Kad es gribu, es dabūju
Jauna puiša arājiņ'.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

9992.

Kad es jems, tad es ies
Pa novad' nov'dem,
Kur jūs man' neredz's,
Man' bals' nedzird's.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

9993.

Kad es savu vainaciņu
Simtu gadu nesājuse,
I tad vēl es neietu
Pie vedeklas brāleliņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

9994.

Ka es sovu vaiņuceņu
Symtu godu nosuotum,
Tod vel' es narīstum
Poša vestis tauteņuos.
4221 [Asūnes pag. D].

9995.

Kaut lielai man uzaugt,
Iet' uz Rīgu vīru ņemt,
Lai paliktu kur auguši
Rancēniešu gaŗvēdeŗi.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

9996.

Kaut man būtu tāda vaļa,
Kā man bija mazajai,
Es būt' liepas dailumiņu,
Ābelītes kuplumiņu.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

9997.

Kad man nava laba vīra,
Lai man nava pavisam;
Lai kauniņa man navā
No saviemi bāliņiem.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

9998.

Kaut man zelta pili dotu,
Es neietu N-ēi:
Sīvi kungi, veci puiši,
Ķēdēm zeme izmēŗota.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

9999.

Kad man tika, es iepūtu
No smildziņas uguntiņu;
Kad man tika, es dabūju
Visraženu tēva dēlu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tecēdama es iepūtu
No smildziņas uguntiņu;
Tecēdama sapliķēju
Visgudro tēva dēlu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10000.

Kad man' vestu, es neietu
Ozolnieku pagastā:
Tur tie puiši lieldzērāji,
Un tie kungi sīv' un bargi.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

- 356 -

10001.

Kad nav laba, lai nekāda
Man maizītes arājiņa;
Labāk raudu vienu dienu,
Nekā visu mūžu raudu.
188 [(?)].

10002.

Kad nav laba, lai nekāda
Man maizītes arājiņa;
Lai stāv mani linu krekli
Visu mūžu pūriņā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

10003.

Kad redzēju skaistu zēnu,
Tad no prieka noraudāju;
Kad tas mani bildināja,
Tad no prieka gavilēju.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10004.

Kad, tautiet, mani ņemi,
Ņem papriekšu kalponīti;
Viena malt es neiešu,
Tev būs kauns palīdzēt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10005.

Kad tu biji ozoliņš,
Kam tu augi lejiņā?
Kad tu biji dižens puis(i)s,
Kam uz mani raudzījies?
308 [Altenē (Seces pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

10006.

Kad tur būtu skuju būda,
Žagariņu istabiņa,
Es būš' iet, es dzīvot,
Tīk manami prātiņam.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10007.

Kāda vīram sieva būšu,
Kāda bērniem māmuliņa:
Rīta māla nemācēju
Caur rokām ritināt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

10008.

Kājām spēru kalpa puisi
No tēviņa nama durvju:
Kauns manam tēviņam
Kalpa puisi znotu saukt.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

10009.

Kārta Kārta, Laime Laime,
Kā tu līdzi nedarīji:
Citu prec, citu ved,
Es palieku liekamaj'.
216 [Ventspilī].

10010.

Kaimiņ' mani i gribēja
Kaimiņos paliekot;
Man' brāliņi i nedeva
Aiz vecā ienaidiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10011.

Kaimiņ' puiši izplukšķē(j)ši,
Ka es rupju dziju vērpu;
Vedīs mani šorudeni
Pie kaimiņu pastarīša.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

10012.

Kačeits loksta pa ustobu,
Soka, es pi veira īšu,
Soka, es pi veira īšu,
Aiz jaunuo puišk'ineņa.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

10013.

Kālab mani brūni svārki
Vilni meta pakaļāi?
Kā tie vilni nemetīs,
Par novadu arājiņš!
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

100131.

Kalnā kāpu raudzītiesi,
Kur aug manis arājiņš;
Diļļu dārzi, liepu koki,
Tur aug manis arājiņš.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

10014.

Kalpa dēļ lai sapūst
Mani krekli pūriņā,
Kamēr manus bāleliņus
Tēva dēli bildinās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10015.

Kalpa pirktu gredzentiņu
Laukā liku uz akmiņa.
Kuŗš putniņis dabonieti,
Atdodieti kalpiņam.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 357 -

1. Laukā liku virs akmeni
Kalpa puiša gredzeniņu.
Kuŗš putniņš padabū,
Lai nes kalpa rociņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10016.

Kalpa puisis riju cirta,
Redzēj' mani liel' augot.
Kalpiņ, koka netērē,
Nebūš' tava līgaviņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

10017.

Kalpam dod, māmuliņa,
Kalpam biji vēlējuse;
Kalpa laimiņ' i nebija
Ūdenī iekrituse.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10018.

Kalpiem gāja tas puisīts,
Kalpa svārki mugurā.
Kaut māmiņa man' devusi,
Man uztika prātiņam.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kalpiem gāja tas puisīts,
Kalpa svārki mugurā.
Mīlēj' mani tas puisīts,
Kaut Laimiņa vēlējuse.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Kalpu gāja tas puisītis,
Kalpa svārki mugurā.
To, brālīši, neliedzat,
Tas man tika prātiņam.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

10019.

Kalps neēde, kalps nedzēre,
Uz manim domādams.
Grauz akmini, dzer ūdeni,
Es jau tava vis nebūšu!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

10020.

Kam bij man kalnā kāpt,
Kam saulē raudzīties?
Kam bij man mīļi saukt
Nelaulātu tēva dēlu?
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

10021.

Kam, māmiņa, mani vienu
Tik raženu audzināji?
Div' tautieši sakavās,
Manu vienu gribēdami.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

10022.

Kam man iet tautiņās,
Kur būs slikta dzīvošana?
Manas pašas bāliņam
Zaļa druva, zelta vārpas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

10023.

Kam man iet ceļa malu,
Vai celiņa man nebij?
Kam man iet pie atraikņa,
Vai nebija puisēniņu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10024.

Kam, puisīt, velt' domāji, -
Tu jau manis nedabūsi,
Man jau sen saderēts
Diženais tēva dēls.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

10025.

Kam, tautieti, tu cerēji,
Kam tu man nesacīji?
Tu cerēji, nesacīji,
Es ar citu saderēju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10026.

Kāpēc man tautiets jāja
Darba dienas vakarā?
Mana darba lūkoties,
Mana gudra padomiņa.
Es tīšām atsēdos
Māršas vietas kājgalī.
24 [Lēdurgas draudzē].

10027.

Kāpēc manas skaistas rozes
Vairs tik sārti neziedēja?
Māmiņ', rožu ravēdama,
Atraikņam izsolījsi.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

10028.

Kāpēc mani māmuļīna
Prom nedeva tautīnās?
Sev taupīja malējīnu,
Brāļam rijas kūlējīnu.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

10029.

Kas man deva to ābolu,
Kas ābeles galiņā?
Kas man deva to puisīti,
Kas dienēja ķeizaram?
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

- 358 -

10030.

Kas ziedēja zirņu ziedu,
Kas magones daiļumiņu?
Bāliņš zied zirņu ziedu,
Es magones daiļumiņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Brālīts zieda linu ziedu,
Es magones dailumīnu;
Es ziedētu vēl dailāki,
Būt' man sava māmulīna.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

10031.

Kas to manu tēva sētu
Pakaviem izkapāja?
Te sajāja svešas tautas
Man' auguma lūkoties.
188 [(?)].

10032.

Kas to teica, nava tiesa,
Pie atraikņa laba dzīve?
Gar atraikņa nama durvīm
Asariņu upe tek.
121 [Gulbenē (Md)].

10033.

Kas uguni spridzināja
Viņā lauka galiņā?
Tautu dēla acis dega,
Uz manim raugoties.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas uguni žibināja
Sīkāi kārkļu krūmiņāi?
Tautu dēla acis dega
Uz to manu augumiņu.
190 [Kuldīā].

10034.

Kas var zvaigznes izskaitīt,
Jūras zvirgzdus izlasīt,
Tas var mani bildināt,
Kuŗu dienu gribēdams.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

10035.

Kas varēja priedi vērpt,
Kas ozolu šķeterēt?
Kas varēja mani šķirt
No tīkama tēva dēla?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Kas varēja svina zirgu
Caur tēraudu cauri jāt?
Kas varēja man aizliegt
Patīkamu tēva dēlu?
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10036.

Kaut man būtu simts bāliņu,
Tie nav viena taut'ša vērts;
Pie tautieša galvu spiedu,
Ne pie simtu bāliņiem.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

10037.

Klāt zināju arājiņu,
Tālu laidu valodiņas,
Lai ļautiņi nezināja,
Lai tie mani neaizliedza.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

100371.

Klusi, pluksti, turi muti,
Tu nezini, kas es esmu!
Droša tēva meita biju,
Gudra puiša līgaviņa;
Drošais tēvis audzināja,
Gudrais puisis darinās(?).
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

10038.

Klusi, puisi, turi muti,
Tu ar mani nerunā:
Droša tēva meita biju,
Drīz es tevim pliķi situ.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10039.

Klus' tu, šķelmi, turi muti,
Tu ar mani nerunā!
Vai tu zini, kas es esmu,
Kas ir mani bāleliņi?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10040.

Klusu klusu parunāju
Ar to savu māmulīti,
Vai būs iet tautiņās,
Vai arāju sētā vest.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Izgāj' mana šī vasara
Domājama, cerējama,
Vai bij mana tautās ieta,
Vai tautieti sētā vesta.
Labāk mana tautās ieta,
Ne tautieti sētā vesta.
249 [Reņķu muižā (Zebrenes pag. Tk)].

2. Klusu, klusu, divējādi
Ar māmiņu parunāju:
Vai es iešu tautiņās,
Vai tautieti mājās ves [=vedīs].
Labāk iešu tautiņās,
Lai jāj brāļi panākstos,
Lai jāj brāļi panākstos,
Lai tērēja sīku naudu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 359 -

10041.

Knipi situ, riņķi griezu
Rikteriešu tiesiņā,
Zinājos, ka nebūšu
Rikteŗ' puiša līgaviņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

10042.

Ko bij manim nu darīt?
Dieviņš teica, Laima liedza;
Dieviņš teica maizes vietu,
Laima - gaužas asariņas.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai Dieviņa darīšana,
Kam klausīšu, neklausīšu?
Ļaudis teica maizes zemi,
Laima - gaužas asariņas.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

2. Māte deva, Laime pēla
Bagātāja vietiņā;
Māte saka: maizes vieta.
Laime saka: as'ru vieta.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

10043.

Ko es biju Dievam riebis,
Ko mīļai Māriņai?
Kam Dieviņis man nedeva
Šai zemē arājiņa?
224 [Kabilē (Kld)].

10044.

Ko līdz man balta mute,
Mans ražens augumiņš, -
Dažam ciema puisītim
Sāp sirsniņa, birst asaras.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

10045.

Ko līdz mana zīda kleite,
Ko līdz zīda nezdodziņš?
Veci puiši, zilzobīši,
Gar manimi knakstinās.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

10046.

Ko, māmiņa, raud' par mani,
Ko par mani bēdājies?
Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai par mani bēdājās.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10047.

Ko, māsiņa, darīsam,
Abas lielas bāliņos?
Aužam kuplus ielociņus,
Gaidām tautu atjājam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10048.

Ko, māsiņa, darīsim,
Abas lielas uzaugušas?
Iesim abas vienu dienu,
Lai māmiņa gauži raud.
1311 [Apē (Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

10049.

Ko, māsiņas, darīsim.
Bez arāju palikušas?
Pārdosim vilnainītes,
Pirksim jaunus kaŗavīrus.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10050.

Ko, puisīti, knakstījies?
Tu jau mani nemīlēji;
Kas man tika, kas mīlēja,
Tam es pate palīdzēju,
Tam es devu savu roku,
Savu zelta gredzentiņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

10051.

Ko, puisīti, lūkojies,
Ko uz mani cerējies?
Ej tu vēl gani cūkas
Sava tēva tīrumā!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Ko tu, puika, šurp skaties,
Vai tu gribi mani ņemt?
Vai nevari cūkas ganīt
Sava tēva tīrumā?
Gan tev' māte pabaros
Ar sivēna biezumiem.
Man' māmiņa pabaroja
Ar tiem piena ziediņiem.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

10052.

Ko, puisīti, lustējies
Ap to manu augumiņu?
Tu n(e)es' manu brunču vērte,
Ne vēl mana augumiņa.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10053.

Ko, puisīti, skatījies?
Tu jau mani nedabūsi.
Es meitiņa Rīgā augu,
Cēsīs gāju baznīcā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 360 -

10054.

Ko, puisīti, tu domā,
To tu vis nerunā;
Ne man tīk, ne es iešu,
Ne ar mani māte deva.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

10055.

Ko, puisīti, tu uz mani
Tik žēlīgi raudzījies?
Vai tev bija manis žēl,
Vai tā mana vaiņadziņa?
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

10056.

Ko raugiesi, zemraudzīti,
Vai tu manis neredzēji?
Vai klētēji es uzaugu?
Vai negāju druviņā,
Vai negāju druviņāi
Līdz ar savis bāleliņis?
Ik dieniņas druvāi gāju
Līdz ar savis bāleliņis.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

10057.

Ko skaties, tautu dēls?
Tu jau manis neprecēsi;
Man jau savs tēva dēls
Kā pelēkis vanadziņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10058.

Ko tā mana māmuliņa
Man mazai padarīja,
Ka tie puiši uz man' krīt
Kā uz ogu vācelīti?
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)].

10059.

Ko, tautieti, tu domāji?
Es domāju gana labi:
Es domāju tev' atstāt,
Iet pie cita tēva dēla.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Tu, puisīti, nezinē,
Kād's dom's es domē:
Es domē tev' atstāt,
Iet pie cita tēva dēl'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10060.

Ko, tautieti, tu domāji,
Ļaudīm mani vaicādams?
Zināms bija mans darbiņš,
Redzams manis augumiņš.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10061.

Ko var māte man darīt?
Kur es gribu, tur es eju;
Grib', es eju pie arāja,
Grib', pie doŗu dēlējiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10062.

Ko vērts manim šei dzīvot,
Te nav mans arājiņš;
Iešu prom meklēdama,
Kamēr viņu atradīšu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

100621.

Koklītes koklēja
Upītes malā.
Bij manim redzēt
To koklētāju,
Es dotu labrītu,
Labvakariņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10063.

Krāj, tautieti, sīku naudu,
Pa vienam vērdiņam:
Augšu liela, būšu tava,
Tavas naudas tērētāja.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

10064.

Krati, krati, krateklīti,
Tu jau manis nedabūsi;
Gana man labu ļaužu
Ij bez tevis, krateklīti.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

10065.

Krievos dodi, māmuliņa,
Krievos pūra nevajag,
Krievos pati izvalkāju
Savu roku darījumu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10066.

Krievos gāju, leišos gāju,
Arājiņa taujādama.
Ni krievos, ni leišos,
Atsarada Vidzemē.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 361 -

10067.

Kritīs mans vaiņadziņš,
Šai tiesā nekritīs;
Par robežu robežā,
Kosēniešu tiesiņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10068.

Krogā gāju alu dzert,
Jaunu puišu lūkoties;
Veči vien sanākuši,
Grieztēm bārzdas sagriezuši.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

10069.

Krogā gāju alus dzert,
Krogā puišus lūkoties;
Kroga alus gan patika,
Kroga puiši nepatika.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

10070.

Krogā gāju alus dzert,
Krogā puišu lūkoties.
Kur tu, jodu, nolūkosi,
Krogā puiši piedzēruši.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

1. Māte mani krogā raida
Arājiņu lūkoties.
Kāda vella nolūkošu,
Visi puiši piedzēruši!
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

10071.

Krupi krupi, tu puisīti,
Tu jau mani nedabūsi;
Tu kā krupis vazājies,
Es kā liepa līgojos.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Krupi krupi, tu puišeli,
Tu jau mani nedabūsi;
Tu kā krupis nolēkāsi,
Es kā roze noziedēšu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

2. Puisi puisi, krupi krupi,
Kam tu mani kaitināji?
Tev kājiņas tā nodila
Kā krupim lēkājot.
224 [Kabilē (Kld)].

10072.

Krustamāte, krustamāte,
Dod man labu padomiņu:
Tautās iešu šoruden,
Kādu ņemšu brūtgāniņu?
Vai lai ņemu jaunu puisi,
Vai ar vecu atraiknīti?
Jaunam puišam sārti vaigi,
Vecam mantas pilnībā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10073.

Krustēm sviedu raibus cimdus
Sava pūra dibenā;
Nedod Dievs man aiziet
Pie dzērāja tēva dēla.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

10074.

Kūko, mana dzeguzīte,
Cik gadiņu man dzīvot.
- Divi, trīs pie māmiņas,
Visu mūžu tautiņās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 121 [Gulbenē (Md)], 397-1.

10075.

Kulstīdama [skulstīdama], sukādama,
Pušu šķīru linu sauju;
Ar tautām runādama,
Pušu šķīru valodiņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

10076.

Kur es dzimu, kur es augu,
Šai vietā es nebūšu:
Es aizgāju uz Kurzemi,
Uz Kurzemes arājiem.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

10077.

Kur gubiņa pie gubiņas,
Tur ir labs tīrumiņš;
Kur sētiņa pie sētiņas,
Tur aug mans arājiņš.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

10078.

Kur, Laimīte, kavējies,
Kad pie manis neatnāc?
Vilks apēda brūtgāniņus,
Lielu mežu staigājot.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10079.

Kur, tautieti, acis liksi,
Kur piesēji kumeliņu?
Pirmis mani izvaicāji,
Pēc atjāji lūkoties.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 362 -

10080.

Kur, tautieti, kavējies,
Ka tu manis neredzēji?
Man jāgana kunga lopi,
Jāvērpj kunga pakuliņas.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

10081.

Kur, tautieti, tā valoda,
Ko mēs pērn runājām?
Tu solīji miežus sēt,
Noņemt manu vainadziņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10082.

Kur, tautieti, tā valoda,
Ko mēs pērn runājām?
Tu teicies mani ņemt,
Pirkt man zelta gredzentiņu.
Nenopirki, nepaņēmi, -
Šķelmjam šķelmja valodiņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Reti reti tās priedītes,
Kas bij viens taisnis zars;
Reti reti tas puisītis,
Kam bij taisna valodiņa.
Kur, puisīti, tavi vārdi,
Ko mēs pērn runājām?
Tu solīji mani ņemt,
Pirkt man zelta gredzentiņu.
Ne nopirki, ne noņēmi, -
Šķelmjam šķelmja valodiņa.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

10083.

Kur, tautiņas, jūs bijāt,
Kad jūs mani redzējāt?
Man's nelaida māmuliņa
Ne ganiņu pavadīt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10084.

Kur, tautiņas, jūs bijāt,
Kur jūs manis redzējāt?
Ne es gāju krogā dzert,
Ne tirgū rādīties.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 379.

1. Vai tauteņis raganeņis,
Kur jius mani redzejuot?
Vydyn bruoļu kulā guoju,
Vydyn māršu dērveņī.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

10085.

Kur tu augi, tautu dēli,
Ka es tevi neredzēju?
Kā zināju kreklu šūt,
Kā rakstīt nezdodziņu?
224 [Kabilē (Kld)].

10086.

Kurpītēs vien staigāju,
Lai kalpiņis nelūko:
Kalpiņam maz naudiņas,
Nevar kurpes šūdināt.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. Kurpītēm vien staigāju, -
Kam nav naudas, nelūkos;
Ne bajārs nelūkos,
Nevar kurpes šūdināt.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

10087.

Kuŗš puisītis man mīlēja,
Tam es pate mutes devu;
Kuŗš jau mani nemīlēja,
Ne ar varu nedabūja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 105 [Skujenē (Skujenes pag. C)], 109.

10088.

Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai šūn kaula kažociņu:
Guļ manā pūriņā
Dzelžiem kalta pātadziņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10089.

Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai vij asu pātadziņu;
Es jau pate linus došu
Pātadziņu vīdināt.
24 [Lēdurgas draudzē].

10090.

Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai vij asu pātadziņu,
Lai vij asu pātadziņu,
Lai sit naglu galiņā:
Es jau biju ieradusi
Kārumāi, laiskumā,
Pienu ēdu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgāju.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

10091.

Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai vij gaŗu pātadziņu:
Viena meita māmiņai,
Lētumā audzināta.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 363 -

10092.

Kuŗš putniņis tā dzied koši,
Kā dzied koši lakstīgala?
Kuŗš brālītis tā mīl māsu,
Kā mīl mani tautu dēls?
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

10093.

Labais mani labināja,
Sola mani ziemu ņemt.
Atnāk ziema, nāk vasara,
Labais mani vairs neņēma.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

10094.

Labāk devu speltei mutes,
Ne vecam puisēnam:
Speltes kvēpus noslaucīšu,
Puiša smakas nevarēju.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

10095.

Labāk devu suņam maizi,
Ne jaunam puisīšam:
Sunīts manus lopus rēja,
Puisīts mani kaitināja.
232 [Talsos (Tl)].

1. Labāk suņam mutes devu,
Nakā ciema puišķeniem:
Suinīts mun luopus gana,
Puikas, pitkas, kaitināja.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

10096.

Labāk iešu tālumā,
Nepalikšu tuvumā;
Kad palikšu tuvumā,
Brāļa gaiļi maltu cēla.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

10097.

Labāk eimu [gāju] puķītēs,
Ne ar šķelmi valodās:
Man puķīšu pilna sauja,
Šķelmjam šķelmja valodiņa.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

10098.

Labāk eimu [iemu] viena pate,
Ne ar puisi runādama:
Puisim bija viltus mēle,
Izvils manu padomiņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

10099.

Labāk gadu darbos gāju,
Ne par sliktu tautiņās;
Labāk raudu vienu dienu,
Ne visami mūžiņami.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Labāk ilgi darbos gāju,
Nekā jauna tautiņās;
Labāk raudu vienu dienu,
Ne visāi mūžiņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

10100.

Labāk gāju dažu dienu
Lab' arāja kalponēm,
Ne visā mūžiņā
Sīva vīra līgaviņa.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Labāk stāvu trīs gadiņi
Saimenieka kalponīte,
Nekā vienu pusgadiņu
Mitenieka līgaviņa:
Izjāj bēri dancojošu,
Pārjāj stulbu, klibojošu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

10101.

Labāk gāju pie arāja,
Ne pie liela amatnieka:
Amatnieka līgaviņa
Par pasauli vazājās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10102.

Labāk gāju pie atraitņa,
Ne pie zēna knēvelīša:
Atraitnītis gan zināja,
Ko maksāja līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

101021.

Labāk gāju pie kalpiņa,
Ne pie laiska tēva dēla:
Kalpiņš ara tīrumā,
Tēva dēlis diedelēja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

10103.

Labāk gāju pie kalpiņa,
Ne pie slikta tēva dēla:
Kalpiņš mūža neslinkoja
Kā sliktais tēva dēls.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

10104.

Labāk glaužu sav' galviņu
Pie pelēka akmentiņa,
Labāk glaužu pie akmeņa,
Ne pie slinka tēva dēla:
Akmentiņis tai brīdī,
Mūžam slinkis tēva dēls.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

- 364 -

10105.

Labāk griezu alkšņa rīksti
Nekā bērza galoksniņu;
Labāk gāju pie atraitņa
Nekā puiša dzērējiņa.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10106.

Labāk gulu pie priedītes,
Ne pie laiska tēva dēla;
No priedītes skali plīsa,
Kas no laiska tēva dēla?
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

1. Labāk brienu stiegnu purvu
Nekā seklu ezeriņu;
Labāk guļu pie priedītes,
Ne pie laiska tēva dēla:
No priedītes skalus plēsa,
Ko no laiska tēva dēla?
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

10107.

Labāk guļu virs akmiņa,
Ne atraitņa gultiņā:
Atraitņ' gulta izgulēta,
Mīļi vārdi izrunāti.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Labāk gulu uz akmiņa,
Ne atraitnes gultiņā:
Uz akmiņa mīksta guļa,
Sagulēta atraitnei.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10108.

Labāk gulu virs akmeņa,
Ne atraiša gultiņā:
Virs akmeņa mīksta guļa,
Gultā gaužas asaras.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10109.

Labāk kunga darbinieca,
Ne dzērēja līgaviņa;
Darbinieca liela slava,
Kas dzērēja līgaviņa?
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

10110.

Labāk kunga darbiniece
Nekā vārga līgaviņa:
Darbiniece nedēļām,
Mūžam vārga līgaviņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10111.

Labāk kunga lopu meita,
Ne nelieša līgavīn';
Ziņģē kunga lopu meita,
Raud nelieša līgavīn'.
1191 [Ēveles draudzē].

10112.

Labāk malu rudzu sieku
Nekā auzu pasejani;
Labāk kalpa līgaviņa
Nekā laiska tēva dēla.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

1. Labāk malu rudzu sieku,
Ne auziņas pasienīti;
Labāk gāju pie atraiša,
Ne pie kāda delverīša.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

2. Labāk malu rudzu sieku,
Ne auziņu pussieciņu,
Labāk ņēmu mātes meitu
Nekā kādu kalponīti.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

10113.

Lobuok man' sausa molka
Na natiklis oruojeņš:
Sasakiuru lelu guni,
Syldu sovu augum'eņu.
4222 [Vārkavas pag. D].

10114.

Labāk man visai nav,
Ja navā labu ļaužu;
Labāk gāju māršai malt,
Bāliņam druviņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10115.

Labāk mana vīze plīsa,
Nekā mana aukla trūka;
Labāk viena nodzīvoju,
Ne ar laisku tēva dēlu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10116.

Labāk mani liet's nolija
Lielajā tīrumā,
Nekā mans vainaciņš
Neveiklīša rociņā.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

- 365 -

10117.

Labāk mani sniegs apsniga
Lielajā tīrumā,
Nekā gāju tai ciemā,
Kur jau mani negribēja.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

10118.

Labāk mani sniegs apsniga
Lielu ļaužu tīrumā,
Nekā man pērslas bira
Vāju ļaužu namiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Labāk mani līts nolija
Lielajā tīrumā,
Nekā mani dūmi koda
Vāju ļaužu namiņā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10119.

Labāk mans vainadziņš
Iekrīt cūku silītē,
Nekā mani tas paņēma,
Kas prātam nepatika.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

10120.

Labāk ņēmu tēva dēlu
Nekā resnu rudzu kaudzi:
Rudzu kaudze tam gadam,
Visu mūžu tēva dēls.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10121.

Lobuok jamu vacu calmu,
Na vacū oruojeņu:
Pi celmeņa guni kiuru,
Kas nu vaca oruojeņa?
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

10122.

Labāk pate mežā braucu,
Nekā slinku vīru ņemu:
Pārved' malku, sadedzinu,
Kur es slinku vīru likšu?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

10123.

Labāk pate mežā braucu,
Ne pie slinka vīra gāju:
Man galviņa gauži sāp,
Slinku vīru lamājot.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

10124.

Labāk savu galvu grūžu
Zem lielās pura ciņas,
Nekā savu roku devu
Vecam tēva dēliņam.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

10125.

Labāk savu vaiņadziņu
Pret celmiņu sadauzīju,
Ne es ietu sav' mūžiņu
Pie nelieša vārdzenāt.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10126.

Labāk savu vaiņaciņu
Pie celmiņa sadauzīšu,
Nekā došu jānoņem
Kādam kroga dzērājam.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

10127.

Labāk savu vainadziņu
Pie celmiņa sadauzīju,
Nekā gāju pie puisīša,
Kas netika prātiņam.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

10128.

Lobuok sovu vaiņuceņu
Symtu godu nosuojuse,
Nakai vīnu vasareņu
Ar navēkli dzeivuojuse.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

10129.

Labāk sēdu beņķītī
Mīlestības paspārnē,
Ne tautieša naudas kuli
Raudādama apvaktēju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10130.

Labāk teku kājiņām,
Kad nav laba kumeliņa;
Labāk viena nodzīvoju,
Kad nav laba arājiņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10131.

Labāk upe ledu nesa
Nekā putu gabaliņu;
Labāk viena nodzīvoju,
Ne ar laisku arājiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 366 -

10132.

Labāk viena apsasedžu
Ar balto villainīti,
Nekā ņēmu slimu draugu,
Savas galvas dauzītāju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Labāk viena sasatinu
Savā linu palagā,
Ne mūdiņa kārsināju
Ar bargo tēva dēlu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10133.

Labāk vellu es ieraugu,
Ne dzērāja tēva dēlu;
Krustu metu, vells atstāja, -
Ko darīšu dzērājam?
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Labāk vellu es ieraugu,
Ne dzērāju tēva dēlu;
Metu krustu, vells atstāja,
Dzērājs krusta nebēdāja.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

10134.

Labāk vilku es ieraugu,
Ne dzērāja tēva dēlu;
Vilkam kliedzu, vilks aizbēga, -
Ko darīšu dzērājam?
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

1. Labāk vilku es satiku,
Ne puisīti celiņā;
Vilkam kliedzu, tas aizgāja,
Puisīts ceļa man negrieza.
1311 [Apē (Vlk)].

10135.

Labāk vilku es satiku,
Ne dzērāju tēva dēlu;
Vilkam ceļu es pagriezu,
Dzērājam nevarēju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10136.

Labam dodi, māmuliņa,
Neiedodi nelabam!
Nava žēl vainadziņa,
Labajam noņemot.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

10137.

Labi būtu, aizpurieti,
Ja tu man atsacītu:
Es dabūtu daugavieti,
Tīru linu arājiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10138.

Labi labi, dzērājiņ,
Kad tu man atsacīji;
Man pašai līdzi auga
Mīlīgais tēva dēls.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

10139.

Labi labi, tautu dēli,
Kad man reizi atsacīji:
Netaisīšu mīkstas vietas,
Neklāš' balta paladziņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10140.

Labs mani neņēma,
Pie slikta negāju;
Pa tām starpām,
Bez vīra paliku.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10141.

Lai atraiknis, kas atraiknis,
Es atraikņa līgaviņa:
Māte, mazu auklēdama,
Atraikņam atvēlēja,
Cik likdama šūpolī:
Gul', atraikņa līgaviņa!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10142.

Lai dieniņa, kād' dieniņa,
Kad saulīte spodri lēktu;
Lai mūdiņš, kāds mūdiņš,
Kad noņemtu vainadziņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10143.

Lai es biju, ja es biju,
Līdz pusei izmirkuse.
I tad vēl es negāju
Pie neveikļa kaltēties.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

10144.

Lai es iešu, kur es iešu,
N-ē nepalikšu;
Mans prātiņis pa(r) novadu,
Visa mana dzīvošana.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Šī novada es meitiņa,
Ne šo puišu līgaviņa;
Par novadu mans prātiņš,
Par novadu arājiņš.
216 [Ventspilī].

- 367 -

2. Vediet mani par Daugavu,
Atpakaļ vairs nenākšu:
Par Daugavu mans pūriņš,
Mans vizuļu vainadziņš.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

10145.

Lai es iešu, kur es iešu,
N-ē nepalikšu:
Ne te auga mieži rudzi,
Ne te labi tēva dēli;
Visi tādi buļļa pieres,
Brandavīna dzērējiņi.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10146.

Lai es iet, kur iedam',
Še dzīvot es nevaru:
Olas manas kājas grauda,
Priežu zari vaiņadziņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10147.

Lai es ietu, kur es ietu,
Stendniekos vien neietu:
Stendenieki savas meitas
Jūdz arklā, ecēkšās.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

10148.

Lai guļ mani linu krekli
Ozoliņa pūriņā,
Kamēr man gadīsies
Pa prātam arājiņš.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Gulat, mani linu krekli,
Trīs kārtāmi pūriņā,
Kad Dieviņis man nedeva
Pēc prātami arājiņa.
206 [Kuldīgas apriņķī].

10149.

Lai kaitinu ko kaitinu,
Pats es savu kaitināju;
Žēl man savu kaitināt,
Slepen slauku asariņas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10150.

Lai līst lietus ko līdams,
Es pie kupla ozoliņa;
Lai tautietis kāds tautietis,
Māsai mīļi bāleliņi.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10151.

Lai nobāla man vaidziņi,
Lai sakalta vainadziņš,
Šos puišos nav neviena,
Kam es būtu līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10152.

Lai sapuva mani lini
Šorudeni žogmalā,
Man āzgāja šī ziemīna,
Ar tautieti spēlējot.
158 (Tosmarē).

10153.

Laikā man mātes brunči,
Laikā mātes villānīte,
Laiks man iet tautiņās,
Kad Dieviņš palīdzētu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

10154.

Laikā manim mātes kurpes,
Laikā mātes villānīte;
Tik vien laika vēl nebija
Sēsties tautu kamanās.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10155.

Laikā man mātes kurpes,
Laikā mātes villainīte,
Laiks man bija tautās iet,
Atstāt tēvu, māmuliņu.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

10156.

Laiku laiku tu, tautiet,
Vai tu laika nezināji?
Tev nebija zirgam seglu,
Man sagšai ielociņa.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

10157.

Laiku laiku ceļu griežu
Staltam tēva dēliņam.
Lai tas mani nesamina
Zem kumeļa kājiņām.
18 (Kliģenē).

10158.

Laime gāja puišus sēt
Celmaiņā līdumā.
Man, Laimiņa, to puisīti,
Kuŗš sētuves dibinā!
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

- 368 -

10159.

Laime gāja puišus sēt
Celmaiņāji līdumā.
Sēj, Laimiņa, manu tiesu
Jel celmiņa galiņā!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

10160.

Laime, mana liela laime,
Sētā auga arājiņš!
Ne man trūka mīļš vārdiņš,
Ne siltās gulēšanas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10161.

Laime, mana liela laime,
Tāļi auga arājiņš:
Neprasīja cimdu pāru,
Ne gulamu spilvenīti.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10162.

Laime pina pinekliņu,
Kalniņā sēdēdama.
Piepin mani, nebagātu,
Pie bagāta tēva dēla.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

10163.

Laime pina pinekliņu,
Kalniņā sēdēdama.
Piepin mani, tu Laimīte,
Pie tīkama tēva dēla!
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

10164.

Laime zina to dieniņu,
Kad es iešu tautiņās;
Laime zina to stundiņu,
Kad atstāšu māmuliņu.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10165.

Laim' uz laimi man, māmiņa,
Nu es iešu tautiņās:
Es atradu šoruden
Piecu lapu āboliņu.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

101651.

Laipu liku pār upīti,
Pāri gāju līgodama;
Droši gāju, nebēdāju,
Pie dzērāja tēva dēla.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

10166.

Lakstīgala, vāverīte,
Auž man skuju paladziņu:
Būs manam tautiešam
Par apsegu dāvināt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10167.

Ļaujat man pašai vaļas
Arājiņu lūkoties;
Tā nav balta villainīte,
Uzsedzama, nosedzama.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

10168.

Ļaujat man pašai vaļu
Arājiņu lūkoties;
Ne tas man vienai dienai,
Tas visam mūžiņam.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lieciet vaļu man pašam
Līgaviņas lūkoties;
Na tij mun vienai dienai,
Tij visam mūdiņam.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

10169.

Ļaujat man pašai vaļu
Arājiņu nolūkot,
Kas nedzēra brandavīna,
Kas brauc labu kumeliņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

10170.

Lielas gaŗas žāvas nāca,
Ne tās man miega žāvas;
Lielis gaŗis tautu dēls,
Ne tas mans arājiņš.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Diži gaŗi žāksti nāca,
Ne tie mani miega žāksti;
Diža gaŗa tautu meita,
Ne tā mana līgaviņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Žāvas nāce, žāvas nāce,
Ne tās man miega žāvas;
Tās bij man miega žāvas,
Kas atnāce vakarā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10171.

Lielas gaŗas žāvas nāca,
Vai tās manas miega žāvas?
Lielis gaŗis tautu dēlis
Taisās manis arājiņis.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

- 369 -

1. Diži gaŗi žāksļi nāca,
Vai tie miega vai maizītes?
Dižis gaŗis tēva dēlis
Taisās maizes arājiņš.
158 (Tosmarē).

10172.

Lielas meitas mani, mazu,
Nicināt nicināja;
Es paņēmu vēl lielāku,
Viņas gauži noraudāja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10173.

Lielas meitas, mazas meitas,
Visas puiši izprecē,
Manis pašas, vidējās,
Bildināt nebildē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10174.

Lieli [diži] puiši, mazi puiši,
Visi mani mīlēt mīl;
Kad es būtu balta maize,
Sen būt' mani apēduši.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10175.

Liels krūmiņš, mazs krūmiņš,
Taču man pavēntiņš;
Liels puisēns, mazs puisēns,
Taču maizes devējiņš.
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

10176.

Lielu lielu riņķi metu
Ap atraikņa kamanām;
Atraiknīša kamaniņas
Pilnas gaužu asariņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10177.

Liepu lapu tiltu taisa
Mani vest šoruden.
Vējs nopūta liepu lapu,
Vells paņēma vedējiņu.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

10178.

Liepu lapu tiltu taisu,
Sav' sirsniņu gaidīdama.
Vējš nopūta liepu tiltu,
Nevar' savu sagaidīt.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10179.

Liepu lapu ceļu klāja,
Lai es ietu šorudeni.
Sapūst' pate, liepu lapa,
Es neiešu šoruden.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Liepu lapa ceļu klāja,
Lai es ietu šoruden.
Ej tu pate, liepu lapa,
Es neiešu šoruden.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

10180.

Liets nāce līdams,
Pērkons grauzdams;
Puiss nāce smiedams,
Man mutes dodams.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

10181.

Liec, tautieti, savu roku
Uz pelēka akmentiņa,
Ne uz mana augumiņa,
Kur redz mani bāleliņi.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

10182.

Lēni gāju, bet raženi,
Ienaidiņa neceldama;
Dažs no pulka gadījās,
No lēnuma lūko mani.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Rāmi rāmi es staigāju,
Rāmi dores virināju;
Dažs pulkā gadījās,
Kas pēc rāmas raudzījās.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

101821.

Lēc rītā sārta, saule,
Sildi manu arājiņu;
Ja nesildi šai zemē,
Sild' citā viducī.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

10183.

Lem, Laimiņ, to dēliņu
Ar gudro padomiņu,
Kas dusmās netrakoja,
Nelocīja kumeliņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10184.

Lepnam tēva dēliņam
Vieni paši goda svārki;
Ar tiem viņš mežā brauca,
Ar tiem mani lūkojās.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

- 370 -

10185.

Lepni puiši, ne bagāti,
Tie ar mani nerunāja;
Aiz tā liela lepnumiņa
Suns saplēsa cepurīti.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

10186.

Līdzi dzimu, līdzi augu
Ar tautieša tēva dēlu;
Liks Laimiņa, vēlēs Dievs,
Līdz ar mūžu nodzīvošu.
216 [Ventspilī].

10187.

Līdzi mani tautas veda,
Sausu ceļu dāvādami;
Labāk staigu poru bridu
Pakaļ savam brāliņam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10188.

Līgo viens, ozoliņ,
Es ar tevi nelīgošu:
Man ar tevi līgojot,
Iet slavīte maliņā.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

10189.

Līgot lieču āres liepu,
Līgot āres ozoliņu;
Brāļam liecu āres liepu,
Sev ārišku ozoliņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

10190.

Līgot mani kā bitīti
Par ūdeni Vāczemē:
Man Dieviņis nesarada
Šī zemē arājiņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

10191.

Līgot man kā bitei
Pār ūdeni Vāczemē:
Citas meitas atņēmušas
Man maizītes arājiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Līgot man ar laiviņu
Pa ūdeni Vāczemēi:
Citi puiši atjēmuši
Manu jaunu līgaviņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10192.

Līgot mani kā bitītei,
Sava nama taujāties:
Ne man mārša nama deva,
Ne bāliņš ustabiņas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Es dūdoju kā bitīte,
Sava nama meklēdama:
Ne man brāļi nama deva,
Ne māršiņas istabiņas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

10193.

Līgot man kā bitītei,
Taujāt savu arājiņu;
Ja nebūs šai tiesā,
Būs citā maliņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

10194.

Līgot man kā bitītei,
Taujāt savu arājiņu.
Kas man deva arājiņu,
Kad es pate netaujāju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10195.

Līgot man kā bitītei,
Taujāt sev arājiņu
Es jau pate gan zināju,
Dārga maize bāliņam.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

10196.

Līku loku upe tek,
Taisni tek ezerā;
Līku loku tautiets jāja,
Taisni jāj bāleliņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10197.

Liku, liku, nenoliku
Savu zīļu vainadziņu;
Gāju, gāju, neaizgāju
Pie netikla tēva dēla.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10198.

Linu, linu, ne pakulu,
Man' deviņi paladziņi;
Saimenieki, ne kalpiņi,
Man' deviņi brūtgāniņi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

10199.

Liptin lipa liepu lapa
Pie manām villainēm;
Tā pielipa tautu dēlis
Pie tā mana augumiņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 371 -

10200.

Lūdziet Dievu, nabadziņi,
Lai ved mani šoruden;
Jums ēšana, jums dzeršana,
Man tā mīļa gulēšana.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Lūdziet Dievu, nāburdziņi,
Lai man kāzas šoruden;
Jums ēšana, jums dzeršana,
Man tā silta gulēšana.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2. Priecājties, ciema meitas,
Es aiziešu šorudeni;
Jums būs ēst, jums būs dzert
Man būs jauns arājiņš.
216 [Ventspilī].

10201.

Lūko bites to ozolu,
Kam dzelteni skošu gali;
Es lūkoju to puisīti,
Kam dzelteni matu gali.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

10202.

Lūko labi, tautu dēliņ,
Vai tev acis aizmigušas?
Citu dienu nevaināji
Mana maza augumiņa,
Kā es tevi nevaināju,
Dižauguša, netikuša.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

10203.

Lūko, māte, citu ganu,
Es ganos vairs neiešu:
Ik dieniņas tautas jāja
Pa manām ganībām.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

10204.

Lūko mani, tautu dēls,
Ganos vien nelūko:
Ganiņam gana drēbe,
Vējš matiņus purināja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10205.

Lūko mani, tautu dēls,
Ganos vien nelūko;
Lūko mani druviņā,
Rudzu spailes galiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

10206.

Lūko mani, tautu dēli,
Lūko augstu, lūko zemu;
Lūko augstu darbu manu,
Zemu mīļu dzievāšanu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

102061.

Lūko mani tautu dēls
Šī devīta vasariņa;
Augumiņu nolūkos,
Padomiņu nezinās.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

102062.

Lūko mani, tautu dēls,
Pūra vien nelūko:
Ganos gāju, darbos gāju,
Kas pūriņu pielocīja?
224 [Kabilē (Kld)].

10207.

Lūko mani tautu dēls,
Šī devīta vasariņa,
Nedrīkstēja bildināt,
Ne saukt savu līgaviņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10208.

Lūko mani tautu dēls,
Šī devīta vasariņa.
Tu nokalti lūkodams,
Es kā roze noziedēju.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

10209.

Lūko mani tautu dēls
Trīs vasaras brālīšos;
Es tautieti nolūkavu
Vienu dienu druviņā.
Necik ilgi nepaaris,
Dusin' savu kumeliņu,
Dusin' savu kumeliņu,
Savu slinku augumiņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

10210.

Lūko mani, tautu dēls,
Tu lūkoji, es lūkoju:
Tu lūkoji darbu manu,
Es tav gudru padomiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 372 -

10211.

Lūko mani tautu dēls
Visu gaŗu vasariņu;
Darbu manu nolūkoja,
Padomiņa nevarēja,
Padomiņa nevarēja,
Visu mūžu dzīvodams.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

10212.

Lūko mani tautu dēls
Visu gaŗu vasariņu;
Es tautieti nolūkoju
Plānāi skalu lipīdama:
Divi stundas kājas ava,
Trešo lika cepurīti;
Jūdzi saule ritināja
Līdz iejūdza kumeliņus.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Ko tu, puisi, tūļojies
Apār savu kumelīn'?
Stundu laika zirgu jūdza,
Vēl grožīns neuzlikts.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2. Tautiets mani lūkojās,
Šī devīta vasariņa;
Es tautieti nolūkoju
Vienā kāju āvumā,
Vienā kāju āvumā,
Vienā zirga jūgumā:
Piecas stundas kājas āva,
Sesto jūdza kumeliņu;
Septītā stundiņā
Kumeļam grožu lika.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3. Tautu dēls nakti guļ,
Man' augumu raudzīdams.
Es būš' tavu noraudzīt
Par pagalmu tecēdama.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

10213.

Lūko mani tautu dēls
Caur spalvaiņu cepurīti;
Tīk, lūko caur pirkstiem [pierkstiem],
Tu jau mani nedabūsi [nedabos].
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10214.

Lūkojies nu, tautieti,
Nu tev vaļa lūkoties;
Kad paņēmi, neniecini,
Nesakies neredzējis.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

10215.

Lūkojiesi, tautu dēls [bāleliņ],
Ne aklāmi actiņām,
Ka tu, jēmis, nenicini
Miegulīti, snaudulīti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10216.

Lūks mani lūkoja
Caur zaļu birzi.
Ja gribi redzēt,
Nāc klajumā;
Ja gribi dabūt,
Nāc brālīšos.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

10217.

Luste luste vanagam,
Zīle dzied kaņepēs;
Luste tautu dēliņam,
Kad es augu bāliņos.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 71 [Drustos (Drustu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)],
101 [Rankā (Rankas pag. C)], 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1311 [Apē (Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)],
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Žēli žēli vanagam,
Redz vistiņu kaņepēs;
Žēli žēli tautiešam,
Redz man' daiļu staigājot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10218.

Lustējati, jūs bērniņi,
Man būs kāzas šoruden:
Dzīrās mūsu lielais puisis
Sievu ņemt šoruden.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

10219.

Lustīgam man dzīvot,
Man zināms arājiņš,
Man zināms arājiņš
Pašu kunga novadā.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

10220.

Lustīgam, vēlīgam,
Tam ar mani nodzīvot,
Ne kādam dūceņam,
Asariņu dzērājam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10221.

Māk vītolis grozīties,
Māk zariņi locīties;
Māku puišus kaitināt,
Māku pate vairīties.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 373 -

10222.

Māmiņ' mani audzināja
Kā vālodzi lizdiņā;
Dod, Dieviņ, lielai augt,
Būšu puišu valdiniece.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

10223.

Māmiņ' mani solījās
Tālu doti tautiņās.
Tu, māmiņa, gan nezini,
Man zināms arājiņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

10224.

Māmiņa mīļā,
Laid mani pie vīra:
Pupiņi gatavi,
Pumpiņa galā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

102241.

Māmulīte man vaicāja:
Kam, meitiņa, naudu krāji?
Pirkšu pīpi, pirkš' tabaku,
Pirkš' tabaka smēķētāju.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

10225.

Māte mana pabažniece,
Es meitiņa bīreniete;
Pabažnieku bāleliņi,
Vedat mani atpakaļ!
4 [Aijažos].

10226.

Māte mani auklēdama
Vāciešam apsolīja;
Es pakritu raudādama
Zem arāja kājiņām.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

10227.

Māte mani auklēdama
Vāciešam pasolīja,
Cik likdama šūpulī:
Gul', vācieša līgaviņa!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Kāda skauģa vēl vajaga,
Kā tā mana māmulīte?
Šūpulē ielikdama:
Guli, kalpa līgaviņa!
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Māte saka: Laimes vaina!
Pašas mātes vaiņa bija, -
Cik likdama šūpolī:
Gul' atraikņa līgaviņa!
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Manas pašas māmuļiņa
Man mūžiņu nolikuse, -
Cik likdama šūpulē:
Gul', dreimaņa līgaviņa!
Man patīk miežu druva
Dzeltenām vārpiņām,
Man patīk arājiņš
Dubļainām kājiņām.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

10228.

Māte mani bārtin bāra:
Kur tu, kuce, vazājies?
Divi dienas, bez pusdienas,
Ar puišiem ķīvējos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10229.

Māte mani mazināja,
Ciema puiši dižināja;
Māte sauca cūkganiņu,
Ciema puiši līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10230.

Māte mani, mazu meitu,
Ciempuišiem, pasolīja:
Kad uzaugu liela meita,
Tā kā cāli plucināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10231.

Māte mani mīļi sauca
Nāc, meitiņa, istabā!
Vai tā sauca mīlēdama,
Vai tautām(i) rādīdama?
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 78 [Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)], 190 [Kuldīā], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)],
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Māte mani mīļi lūdza;
Nāc, meitiņa, istabā!
Vai tā lūdza mīļodama,
Vai tautāmi rādīdama?
Ja tā lūdza mīļodama,
Viegli durvis virināju;
Ja tautāmi rādīdama,
Stundu vienu soli spēru.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 374 -

2. Mīļi mani māte sauca, -
Pill' istaba svešu ļaužu;
Vai sauc mani mīlēdama,
Vai ļaudīm rādīdama?
224 [Kabilē (Kld)].

3. Tekam abi, brāleliņi,
Māte sauca launagā;
Vai tā sauca launagā,
Vai tautām rādīdama?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10232.

Māte mani pasolīja
Kliņģermuižas junkuram;
Paldies Buļļu Pēteŗam,
Kas ieteica Sīmaņam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

10233.

Māte mani rātin rāja,
Ka es puišus nemīlēju.
Ko, māmiņa, es darīšu,
Kad tie puiši man nemīl?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10234.

Māte mani rātin rāja,
Ka es puišus nemīlēju.
Vai māmiņa, ko mīlēšu,
Puiši lieli viltinieki.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

10235.

Māte mani rātin rāja:
Meitiņ, puišu nemīlē!
Man mīlēja tautu dēls
Kā sirsniņa azotē.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

10236.

Māte mani tirgū veda
Māras dienu, Annas dienu;
Pate gāja Bērtulī
Sav' draudziņu aplūkot.
Māte mani vilšus vīla
Pie tautām istabā;
Laba brāļa līgaviņa,
Ka tā manim pasacīja.
Pa lodziņu pasavēru,
Kādi ļaudis istabā:
Nomalieši istabā
Locīt loca valodiņu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10237.

Māte cepa kukulīti,
Es raudāju aizkrāsnē;
Vīra, vīra, māmuliņ,
Es kukuļa negribēju.

1. Māte cepe kukulīti,
Es sēdēju raudādama.
Solīj' māte kukulīti,
Es sēdēju raudādama.
Solīj' māte vilnānītes,
Es sēdēju raudādama.
Solīj' māte reibu govi,
Es sēdēju raudādama.
Solīj' tēvs sirmu zirgu,
Es sēdēju raudādama.
Iesa- māte- gādājās:
Mož meitiņa vīra grib?
Ak tu manu māmuliņ,
Tavu jauku valodiņ'!
Kā nu cilvēks
Cilvēka negribēs?
Putniņš mežā,
Tam savs draudziņš;
Āboļī kokā
Pa pārīšiem;
Riekstiņi lazdā
Ķeķītēs;
Zirnīši druvā
Kāsīšos.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Trīs dieniņas saraudāju,
Līcie cūkas ganīdama.
Solīj' māte pien' ar maizi;
Neēdīšu pien' ar maizi.
Solīj' māte baltu putru;
Neēdīšu baltu putru.
Iesa- māte- vaicājās:
Kozin meita vīra grib?
- Ak tu Dievis, māmuliņa,
Tavu jauku valodiņu!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10238.

Man bij iet pērnruden,
Es paliku šoruden,
Es paliku šoruden
Ciema puišus kaitināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 375 -

10239.

Man brāliņš skapi taisa
Ozoliņa dēlīšiem:
Sen tīkoja tautu dēls
Manu smuidru augumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10240.

Man deviņas rozes zied,
Desmitā magonīte
Man deviņi nurmuižnieki,
Desmitais veismaniets.
Ne pie viena es neiešu.
Kamēr savu sagaidīšu,
Kamēr savu sagaidīšu
No Vāczemes atnākot.
Rībēs tilti atjājot,
Skanēs pieši aizvedot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10241.

Man Laim'eņa īdavus'e
Gūdamū z'eidaut'eņu.
Kur, Laim'eņ muomul'eņ,
Gūdauteņu izglobavu?
- Kad īdama taut'eņuos,
Īdūd mīžu oruojam;
Oba div' slaukot'ēs'
Da meud'eņa gal'eņam.
422 [Līvānu pag. D].

10242.

Man, Laimiņa, to puisīti
Ar gudro padomiņu,
Kas piedzēris neģeķoja,
Nelocīja kumeliņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10243.

Man māmiņa piesacīja:
Meitiņ, puišu nekairini!
Puiši sēd rindiņā,
Man sirsniņa kutēt kut.
Lai tie citi, ko tie citi,
Man tas vienis vairāk mīl.
Tam es devu savu roku,
Savu zelta gredzeniņu;
Tam es pate pasadevu,
Mūžam kreklu audējiņa,
Mūžam kreklu audējiņa,
Mīkstas vietas taisītāja,
Mīkstas vietas taisītāja,
Balt' palaga klājējiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10244.

Man māmiņa piesacīja:
Meitiņ, puišu nemīļo!
Es jau viņu nemīļoju,
Viņi paši man' mīlēja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

10245.

Man māmiņa piesacīja:
Meitiņ, puišu nemīlē!
Kā, māmiņa, nemīlēšu,
Man tie puiši mīlēt mīl.
Kur tie puiši pulkiem jāj,
Tur stāv mana dvēselīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Man mammiņa piesacīja:
Dēliņ, meitu nemīlēj'!
Kā, mammiņ, nemīlēt,
Man meitiņas mīlēt mīl.
124 [Lāzberģi (Mārkalnes pag. Vlk)].

10246.

Man māmiņa piesacīja:
Meitiņ, puišu nemīļo!
Kad māmiņa neredzēja,
Palēkdama mutes devu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10247.

Man mammiņa piesacīja:
Meitiņ, puiša nemīlē!
Kam zirnīši neziedētu,
Es ar puišu nemīlētu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

10248.

Man' māmeņa pīsacē:
Meiteņ, puišu namīloi!
Puiseits sēd komonuos,
Man' acteņis dedzin' dag.
4271 [Rēzeknes apr.].

10249.

Man māmiņa piesacīja
Puišiem mutes nedakstīt.
- Puišiem mutes dakstīdama,
Savu godu paspēlēji.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10250.

Mani mammeņa nalaide
Ni ganeņu pavadeitu,
Škita mani nūejūt
Ar azara gaigul'eņu.
435 [Latgalē].

- 376 -

10251.

Man' māmiņa vienu reizi
Tautiņām parādīja,
Jau tautām iemīlēja
Mans daiļais augumiņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10252.

Manis dēļe jauni puiši
Vai auguši, neauguši,
Es aiziešu pie atraiša,
Pie lielaja naudenieka.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10253.

Manis dēļ jauni puiši,
Vai auguši, neauguši,
Man Dieviņis pavēlēja
Atraitim roku dot.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

10254.

Manis dēļ jauni puiši
Vai auguši, neauguši,
Pate māku sienu pļaut,
Pate art druviņāi;
Linu sēt vien nemāku,
To palūgšu brālīšam.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

10255.

Manis dēļ jauni puiši
Vai bijuši, nebijuši,
Man Laimiņa vēlējuse
Pusmūžiņa tēva dēlu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

10256.

Manis dēļ, Gramzdas birze,
Vai zaļoji, nezaļoji;
Manis dēļi Gramzdas puiši
Vai auguši, neauguši.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

10257.

Manis dēļ Dzērves puiši
Lai aug pora līkumāje,
Par novadu mans prātiņš,
Visa mana dzīvošana.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10258.

Manis dēļ, aulēnieši,
Zābaciņus nešujat!
Man pašai dzērbenietis
Viksētiem zābakiem.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10259.

Manis dēļ, annēnieši,
Savus āžus nejūdzat!
Man seglos kosēnieši
Savus bērus kumeliņus.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10260.

Manis dēļe dzēr(v)enieki
Vai auguši, neauguši,
Atjās mani cīravnieki
Dulumbērus kumeliņus.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Pusvācieši priekš maniem
Vai bijuši nebijuši,
Man atjās tautu dēls
Sirmajiem kumeļiem,
Sirmajiem kumeļiem,
Sudrabiņa pakaviem.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

10261.

Manis dēļ padurnieki
Vai auguši, neauguši,
Es iziešu par novadu,
Vainadziņu cilādama.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

10262.

Manis dēļi šitie puiši
Vai auguši, neauguši,
Es aizgāju dziedādama
Sveša kunga pagastā.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10263.

Manis dēļ šitie puiši
Vai auguši, neauguši,
Es jau maza saderēju
Cita kunga pagastāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10264.

Manis dēļ šitie puiši
Vai auguši, neauguši,
Man zināmis arājiņis
Cita kunga pagastā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10265.

Manis dēļ šitie puiši [zēni],
Vai bijuši, nebijuši,
Es šito puišu dēļ
Baltu kāju neautu.
331 [Augškurzemē (Il)].

- 377 -

10266.

Manis dēļ šitie puiši
Vai bijuši, nebijuši,
Cita kunga māmuliņa
Auklē manu arājiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Vai augati, neaugati
Manis dēļ, jūs meitiņas!
Svešas zemes māmuliņa
Auklē manu līgaviņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10267.

Manis dēļ [pēc] tautu dēls
Nesā cauņa cepurīti;
Man zināms arājiņš
Man mazām dieniņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10268.

Manis dēļ tu, puisīt,
Neaunies zābakos!
Es ar savu zelta kroni
Ne galviņu nepacēlu.

10269.

Manis dēļ tu, tautieti,
Krogā naudu netērē;
Es nedzeŗu salda alus,
Ne vēl sūra brandaviņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

10270.

Manis dēļ tu, tautieti,
Zābakos neaunies;
Ja man tiks, tad es iešu,
Aunies kārkla vīzītēs.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

1. Manis dēļ jūs, meitiņas,
Kurpītēs staigājiet;
Es paņemšu, ja patiks,
Ir ar kārklu vīzītēm.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

10271.

Manis dēļ tu, tautieti,
Zābakos neaunies;
Netīk manam prātiņam,
Neieš' līdzu sētiņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10272.

Manis dēļ tu, tautieti,
Valkā zemes mellumiņu,
Būs' manā rociņā,
Tad es tevi balsināšu,
Tad es tevi balsināšu
Linu šķiedru baltumiņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10273.

Manis dēļ ciema puiši
Vai bijuši, nebijuši,
Man atbrauks no Valmieras
Rakstītām kamanām.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10274.

Man's nedeva māmuliņa,
Labu ļaužu gaidīdama:
Dievis zina, māmuliņ,
Kuŗi labi, kuŗi slikti.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

10275.

Man's nelaida māmuliņa
Dzīpuriņu klētiņā,
Saka mani puškojot
Tautu dēla cepurīti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Nelaiž mani māmuliņa
Dzīpariņu klētiņā;
Sauca mani māmuliņa
Dzīpariņu tērētāju,
Dzīpariņu tērētāju,
Tautu dēla puškotāju.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

10276.

Man's nelaida māmuliņa
I ganiņu pavadīt,
Saka mani cerējam
Kaimiņos arājiņu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

10277.

Man' nelaida māmuliņa
Ne gosniņu pavadīt:
Tautas dēli sasēduši
Kā pelēki vanadziņi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

10278.

Mans mīļais atrakstīja
Mazu mazu grāmatiņu.
Tik vien bija ierakstījis:
Roku kāju nesaldē,
Roku kāju nesaldē,
Vair uz cita nedomā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 378 -

10279.

Mans mīļais atstellēja
Mazu mazu grāmatiņu.
Puslapiņas izlasīju,
Jau sirsniņa notricēja;
Kad lasīju otru pusi,
Tad nobira asariņas.
1311 [Apē (Vlk)].

10280.

Maza biju, balta gāju
Pa bāliņa pagalmiņu;
Vai tādēļ melna iešu,
Kad es kalpa līgaviņa?
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

10281.

Maza biju, balta gāju
Par tiem lauku tīrumiem,
Tiem puišiem spītēdama,
Kam vajaga līgaviņas.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

10282.

Maza biju, bet aķīla,
Mīl, tautām, mīl' mātei;
Kaut aķīla nebijusi,
Ne māmiņai nemīlētu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10283.

Maza biju, bet ačīga,
Zīda kreklus šūdināju
Zem karoga patecēju
Lūkot tāda nesātāja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10284.

Maza biju, bet jau gudra,
Mācēj' puišus kaitināt:
Es nesāju azotē
Divus baltus āboltiņus.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10285.

Maza biju, bet jau gudra,
Māku puišus kaitināt:
Es uzkāpu uz akmini,
Lai domāja lielu meitu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

10286.

Maza biju, bet jau gudra,
Māku puišus kaitināt:
Puiši gāja apkārt kalnu,
Es par kalnu pārtecēju.
332 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10287.

Maza biju, bet jo gudra,
Māku puišus kaitināt
Kalnā vēlu cūku sili,
Puišus pāri lecināju.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

1. Maza biju, bet tikuse,
Māku puišus kaitināt:
Lejā vēlu cūku sili,
Puišus pāri lecināju.
Kas bij jauni, tie pārlēca,
Kas bij veci, nevarēja,
Kas bij veci, nevarēja,
Tos apkārt ticināju.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

10288.

Maza biju, bet jo gudra,
Māku puišus kaitināt:
Ceļā metu cepļa slotu,
Pāri puišus lecināju.
Puiši saka pārlēkdami:
Tā būs meita, ja tā augs,
Tā būs meita, ja tā augs,
Manu nagu neizbēgs.
- Es izbēgšu tavus nagus,
Dažu labu kaitināšu.
Es izbēgšu pīpmanīti,
Brandavīna dzērājiņu.
Pīpmanim rudi zobi,
Nodeguši nagu gali;
Brandavīna dzērājam
Nav krekliņa mugurā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Māte saka: kur būs ģeķis,
Kāda ģeķa vēl vajaga?
Apakš sliekšņa slotu lika,
Pāri meitas lecināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10289.

Maza biju, droša biju,
Par puišiem nebēdāju,
Krustim ceļa sieksti liecu,
Puišus pāri lecināju.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ļaudis mani muļķu teica, -
Kādu gudru vēl vajag?
Krustim ceļu priedi liecu,
Pāri puišus lecināju.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

- 379 -

10290.

Maza maza ābelīte,
Pieci zelta āboltiņi.
Divus devu bāliņam,
Trīs es pate paturēju.
Par to vienu govi pirku,
Par to otru kumeliņu,
Par to trešo nopirkos
Sev diženu arājiņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Maza maza tā muižiņa,
Visapkārt ievas zied,
Visapkārt ievas zied,
Vidū zelta ābelīte.
Vidū zelta ābelīte,
Pieci zelta āboliņi;
Divi devu brālītim,
Trīs es pate paturēju.
Par to vienu zirgu pirku,
Par to otru arājiņu,
Par to trešo es nopirku
Mazu zemes gabaliņu. -
Kad nav laba arājiņa,
Lai stāv zeme atmatā;
Kad nav laba ņēmējiņa,
Lai stāv meita vaiņagā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

3. Straujupītes maliņā
Zeltābele uzauguse,
Zeltābele uzauguse,
Seši zelta āboltiņi.
Trīs es došu brālītim,
Trīs es pate paturēju.
Par to vienu muižu pirku,
Par to otru novadiņu;
Par to trešo es nopirkšu,
Sev maizītes arājiņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

10291.

Maza maza ābelīte,
Pieci zelta āboliņi.
Divus devu bāliņam,
Trīs es pate paturēju,
Trīs es pate paturēju,
Ko tautiešus karināt.
287 [Bauskas pilsmuižā (Bauskas pag. B)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1. Maza maza ābelīte,
Pilna baltu āboliņu.
Augstu sniedzu, zemu rāvu
Trīs baltos āboliņus.
Vienu došu tautiešam,
Otru savam bāliņam;
To trešo paglabāšu,
Kad es iešu tautiņās.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

10292.

Maza maza man galviņa,
Bet jau gudris padomiņis:
Ne es iešu pie bagāta,
Ne pie visu nabadziņa.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

10293.

Maza, zila bambālīte
Par Daugavu atpeldēja;
Tā nebija bambālīte,
Tie tautieša mīļi vārdi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10294.

Mieža lauks, tas man tika,
Dzeltenām vārpiņām;
Kalpa puisis, tas man tika,
Dzelteniem matiņiem.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10295.

Melna samta man matiņi,
Zaļa zīda matpinīte;
Gudrai dēlu māmiņai
Auklēt manu arājiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Balti mani kājautiņi,
Spoži mani gredzentiņi;
Bij gudrai māmiņai
Auklēt manu arājiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

10296.

Melna čūska diegu vilka
Caur pelēku akmentiņu;
Es izvilku puišam prātu,
Vienu nakti gulēdama.
110 [Cēsīs], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Es izvēru zīda diegu
Caur pelēku akmentiņu;
Es izvīļu puiša prātu
Vienas reizes runājumu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2. Es izvilku zīda diegu
No pelēka akmentiņa;
Izvilk' puiša padomiņu,
Vienas nakts gulējumu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 380 -

10297.

Melna čūska diegu vilka
Caur pelēku akmentiņu;
Es izvilku puišam prātu
Pa matiņu galiņiem.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Es izvilku miežam taukus,
Apīņam sūrumiņu;
Tā izvilku puišam prātu
Pa matiņu galiņiem.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2. Malna ūcis dīgu vylka
Caur iudini, caur akmini;
Izveļa(?) Dīvs kungim pruotu
Caur mateņu gal'eņim.
428 [Beržūs(?)].

3. Melns gailīts kuplu asti
Par jūriņu diegu vilka;
Tā es vilkšu puiša prātu
Pa matiņa galiņam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4. No zemītes iztecēja
Sarkans zīda āboltiņš;
Ar to vīlu puišiem prātu
Pa matiņa galiņam.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

5. čūska vilka zelta zirni
Pa ozola zariņiem;
Es izvilku puisim prātu
Pa matiņu galiņiem.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10298.

Mella čūska zīdu vilka
Gar akmini ūdenī;
Tā tautieša dusmas vilku
Pa vienam vārdiņam.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

10299.

Mežā dod, māmuliņa,
Mežā laba dzīvošana:
Kad vējiņš, aizvējiņš,
Kad saulīte, pakrēslīts.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10300.

Meža meža es meitiņa,
Atkal meža taujājos;
Es neietu uz Daugavas
Radžu kraut gubiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

10301.

Meža meža es meitiņa,
Es pēc meža taujājos,
Es nebiju ieradusi
Klajumā gavilēt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10302.

Met, māmiņa, ūdenī,
Nedod ļauna rociņā:
Reizi gauži noraudāju,
Ne visam mūžiņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10303.

Mīksti mani žagi rāva,
Kas jel mani pieminēja?
Kas jel mani pieminēja
Tik sebā vakarā?
Piemin manis arājiņš,
Cietu beņķi gulēdams.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

10304.

Mīkši mani žagi rāva,
Tāļu mani pieminēja;
Tā māmiņa pieminēja,
Kam vajaga malējiņas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10305.

Mīški mani žagi rāva,
Tāli mani pieminēja;
Tas puisītis pieminēja,
Kam nav savas līgaviņas [ļaudeviņas].
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10306.

Mīkši mani žagi rāva,
Tāļu mani pieminēja;
Tautu dēlis pieminēja,
Gultai galdus zāģēdams.
18 (Meņģelē).

10307.

Mīl bitei ievas ziedi,
Pat' ieviņa nemīlēja;
Mīl tautām darbiņš mans,
Augumiņš nemīlēja.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

10308.

Mīļa Māŗa mani sauca:
Nāc, meitiņa, sieviņās!
Es neiešu, mīļa Māŗa,
Vairāk sievu ne meitiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 381 -

10309.

Mīlē man tas celiņš
Smalkajām smilktiņām;
Mīlē man tas puisīts
Smalkajām lūpiņām.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

10310.

Mīlē mani tas puisīts
Kā sirsniņa azotē;
To vien pate nezināju,
Vai es viņam tā mīlēju.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Mīlēj' mani tā meitiņa
Kā sirsniņa azotē;
To vien labi nezināju,
Vai es viņai tā mīlēju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10311.

Mīlē man tautu dēlis,
Bet no sirds nemīlēja;
Labāk vienai nodzīvot,
Ne tādam roku sniegt.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

10312.

Mīlē mani tautu dēls
Kā sirsniņa azotē;
Bet tikpat nesacīju
To īsto padomiņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

10313.

Mīļi lūdzu bāleliņu,
Kumeliņu glaudīdama,
Lai tas mani neiedeva
Kādam ceļa gājējam.
190 [Kuldīā], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es mām'eņas mīļ'i lyudzu,
Ap mut'eiti gluost'eidama,
Ka jei manis naīdūtu
Kaidam krūga dzāruojam.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

2. Mīļi lūdzu raudādama
Savu baltu bāleliņu
Lai tas mani neiedotu
Kādam kroga dzērājam.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3. Mīļi lūdzu raudādama
Savus mīlus bāleliņus,
Lai tie mani neizsola
Kādam ceļa gājējam,
Kādam ceļa gājējam,
Kādam kroga dzērājam,
Kādam kroga dzērājam,
Kādam zirgu skrējējam.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10314.

Mīļi lūdzu Laimes mātes,
Dod man Jāni arājiņu:
Jānim vērši, Jānim govis,
Jānim bēri kumeliņi;
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi Jāni daudzināja.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

10315.

Mīļi lūdzu tev, brālīti,
Tais' man jaunu sētas vidu,
Tais' man jaunu sētas vidu
Ar trijiem vārtiņiem.
Pa vieniem gaismiņ' ausa,
Pa otriem saule lēca,
Pa trešiem vārtiņiem
Mēnestiņš ritināja.
Mīļi lūdzu tev, brālīti,
Tais' man jaunu istabiņu,
Tais' man jaunu istabiņu
Ar trijām durtiņām.
Pa vienām tautīts nāk,
Pa otrām bāleliņi,
Pa trešām durtiņām,
Tur es pate ietecēju.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

10316.

Mīļi mani brāļ' audzēja
Baltai rožu dārziņāi;
Ne brālīši nezināja,
Kas ar mani parunāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10317.

Mīļi mani vilināja
Aiz zaļas bērzu birzes;
Vai sķiet man neesot
Šai pusē arājiņa?
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

10318.

Muižas puiši mutes prasa
No zemnieku meitiņām;
Lai stāv mana balta mute
Arājiņa dēliņam.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 382 -

103181.

Mute niez, mute niez,
Kas dos ciema kukulīti?
Jauni puiši nobučos,
Tas būs ciema kukulīts.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

10319.

Mutīt' baltu nomazgāju
Ar tām Rīgas ziepītēm;
Bij man tāda smuļa dēļ
Savu baltu muti dot?
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Mutīt', mana balta mute,
Ziepītēs mazgājama;
Vai tādam smurguļam
Savu baltu muti došu?
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

10320.

Mazsaucieši, bāleliņi,
Pajemit munu pūru,
Jau man bija izaugot
Gulbenieši apnikuši.
331 [Augškurzemē (Il)].

10321.

N-os es neietu,
Kad ar mani ķēdēm vestu:
N-os kūtri zirgi
Un puisīši dzērājiņi;
Kamaniņas laukā pūst,
Kumeliņi stallī zviedz;
Teicās auzas iebēruši,
Smiltis vien silītē.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

10322.

N-os es neietu,
Kad ar mani valgā vestu;
N-os ir tāda tiesa:
Siev' ar vīru darbos brauc,
Siev' ar vīru darbos brauc,
Bērns ar aukli pakaļā.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

10323.

Jumpraviete māmuliņa,
Auklē manu arājiņu;
Skrīveriete nomiruse,
Man' arāja auklētāja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

10324.

Dobelnieku meita biju,
Aucē gāju baznīcā;
Auciešiem slaiki zēni,
Tos es gāju lūkoties.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10325.

Annēniešu puišu dēļ
Es tik daiļi nenešos;
Man pašai Nītaurē
Vēl daiļāki puisēniņi,
Vēl daiļāki puisēniņi,
Kam ir bēri kumeliņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10326.

Zādzeniešu puišu dēļ
Gludas galvas neglaudīju,
Tikai vien saglaudīju
Rudzu rogu birumiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10327.

Zādzeniešu puišus bēgu,
Sagšā galvu ietinusi;
Lauberiešu puisēniem
Pretī gāju dziedādama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10328.

Turaidiešu puisīšiem
Mūžam laba nevēlēju:
Svina acis, alvas kājas,
Mūžam sievas nedabūt.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

10329.

Jāņi vien, Jāņi vien
Uz manim raudzījās;
Es Jānīti negribēju,
Es gribēju Pēterīti.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

10330.

Koknesiešu cūku gani
Nebūs mani ņēmājiņi;
Man nāks pāri aizupiešu
Divi laivas bāleniņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10331.

Nāburgos puiši aug,
Te aug mani bāleliņi;
Tālējās tautiņās,
Tur aug mans arājiņš.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

- 383 -

10332.

Nāci šurp, tautu dēls,
Še tev siera gabaliņš;
Īstajam bāliņam
Ar akmeni mugurā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

10333.

Naudas dēļ zagt negāju,
Puišu dēļ diedelēt;
Man pašai sava nauda,
Savi puiši sētiņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10334.

Nava laika sagšas segt,
Vēl godāja villainīte;
Nava laika tautās iet,
Vēl klausīju bāleliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10335.

Nava man, nava man
Šai tiesā arājiņa;
Ne satiku ganīdama,
Ne no druvas pārnākdama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10336.

Nava man, nava man
Šos kungos arājiņa;
Cita kunga daļiņā
Kā vanags lidināja.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

10337.

Nav neviena ozoliņa
Rūtainām(i) lapiņām;
Nav neviena tēva dēla
Pa manam(i) prātiņam.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

1. Nav neviena ozoliņa
Burtaināmi lapiņām;
Nav neviena tēva dēla
Pa manam prātiņam.
Tādi vien saauguši
Sila peku lauzējiņi,
Sila peku lauzējiņi,
Teļa putras strēbējiņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

3. Cauri gāju ošu birzi,
Ošu lapas šķirstīdama,
Ošu lapas šķirstīdama,
Ozoliņu meklēdama,
Ozoliņu meklēdama
Dreijātāmi lapiņām.
Nav neviens ozoliņis
Dreijātāmi lapiņāmi,
Nav neviens tēva dēls
Pēc manami prātiņam.
2191 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

10338.

Ne es auzu malējiņa,
Ne atraišu līgaviņa;
Tīru rudzu malējiņa,
Jaunu puišu līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10339.

Ne es gaidu bajāriņa,
Ne pēc grezna lūkojos;
Es gaidīju, es lūkoju
Pa prātam arājiņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10340.

Ne es pati še palikšu,
Ne še ņemšu brāliņam;
Par robežu pati iešu,
Tur atvešu brāliņam.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

10341.

Ne lūdzama es neietu
Pilenieku novados:
Pilenieku novados
Nodaļām maizi deva.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

10342.

Ne lūdzama es neietu
Ēdolnieku novadā:
Ēdolnieku puisīšiem
Snorēm zeme izmērīta.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10343.

Ne, māmiņa, kalpam dodi,
Ne stārasta dēliņam:
I kalpiņis, stārastiņa
Drauga durvis virināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Vai, māmiņa, kalpam dodi,
Vai vagara dēliņam:
Ir kalpiņš, vagariņš
Kunga durvis virinā.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

- 384 -

10344.

Ne man arkla, ne arāja,
Ne man sava tīrumiņa,
Tāpat vien jādzīvo
Ar svešiem ļautiņiem.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

10345.

Ne man vīžu pinējiņa,
Ne man auklu vijējiņa;
Nūle māte kājas ava
Manam vīžu pinējam,
Manam vīžu pinējam,
Manam auklu vijējam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

103451.

Ne mūžam es neāvu
Mātes kurpes kājiņā;
Ne mūžam es negāju
Atraiknīša precējama.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

103452.

Ne mūžam es negāju
Pret vējiņu dziedādama;
Ne mūžam es negāju
Atraiknīša precējama.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

10346.

Ne mūžam es nevaru
Tai ciemā kāzu dzert,
Zinu savu arājiņu
Tai ciemā neatrast.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

10347.

Ne no eklšņa lūku plēšu,
Ne no brāļa mīļu vārdu;
No liepiņas lūku plēšu,
No tautieša mīļu vārdu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10348.

Ne par ko es neietu
Ezernieku novadā:
Ezernieki savas meitas
Arklā jūdza, ecēšās.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10349.

Ne pie viena es neiešu,
Kā pie bišu dravenieka:
Dravenieka līgaviņa
Siekiem krāja sudrabiņu.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

10350.

Ne pie viena es neiešu [negāju],
Kā pie miežu pļavējiņa:
Miež' pļāvējs gudris vīrs,
Brūvē saldu alutiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10351.

Ne pie viena es neiešu,
Kā pie zemes arājiņa:
Arājami tīra maize,
Auzām barots kumeliņš.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10352.

Ne pie viena es neiešu,
Kā pie sila vogoliņa(?):
Tam siliņa vogalam
Auga rudzi griezdamies.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10353.

Ne pie viena es neiešu,
Kamēr savu sagaidīšu;
Kad es savu sagaidīšu,
Pate lēkšu kamanās.
71 [Drustos (Drustu pag. C)], 305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

1. Pieci, seši mani prec,
Vēl deviņi lūkojās.
Ne pie viena es neiešu,
Kamēr savu sagaidīšu;
Kad es savu sagaidīšu,
Pate lēkšu kamanās.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

10354.

Ne pie viena es neiešu
Kamēr savu sagaidīšu,
Kamēr savu sagaidīšu,
Ražano tēva dēlu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10355.

Ne pie viena es neiešu
Līdz es savu sagaidīšu;
Kad es savu sagaidīšu,
Ieš' projām dziedādama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

10356.

Ne pie viena es neiešu [negāju],
Līdz es savu sagaidīju,
Līdz es savu sagaidīju
Lielu vīru uzaugam.
Tam es devu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 385 -

10357.

Ne pie viena es neiešu,
Līdz es savu sagaidīšu.
Vēl memmiņa kājas āva
Manam maizes arājam.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

10358.

Ne rītā tā dieniņa,
Kad es iešu tautiņās;
Vēl mežāi vējiņš loka
Braucamās kamaniņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10359.

Ne runāt nerunāju,
Kad nav laba valodiņa,
Kad nebija mīļi vārdi,
Kad nav gudris padomiņš.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10360.

Ne [Vai] tas mans arājiņš,
Kas man, daiļi dancināja:
Tas būs mans arājiņš,
Kas dancot man' neņēma.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

10361.

Ne [Vai] tas mans arājiņš,
Kas man deva alu dzert:
Tas būs mans arājiņš,
Kas ūdeņa nevēlēja.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

10362.

Ne tas mans arājiņš,
Kas man klātu glaudījās:
Tas būs mans arājiņš,
Ko augdama neredzēju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10363.

Ne tie visi ozoliņi
Brūnajām lapiņām;
Ne tie visi tēva dēli
Tīk manam prātiņam.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10364.

Nebēdā, māmulīte,
Kad es augu netiklīte:
Skaista piere, mīksta mēle,
Drīz dabūšu arājiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10365.

Nebēdāju miglas rītu,
Ne ar plušķa tēva dēlu;
Pēc migliņas saule spīd,
No plušķīša bajāriņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Nebēdāju plušķa puisi,
Kad patika prātiņam;
No migliņas saule lēca,
No plušķīša bagātība.
206 [Kuldīgas apriņķī].

10366.

Nedeg mana sausa malka,
Zaļa dega sprēgādama;
Neņem mani veci puiši,
Jauni ņēma smiedamies.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

10367.

Nedod Dievs atraitņam
Noņemt manu vainadziņu;
Jauni puiši vadzī kāra,
Atraits meta ūdenī.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10368.

Nedod Dievs augsta kalna,
Netikuša arājiņa:
Kalnā kāpdama piekušu,
Arājiņu stādīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Nedod Dievs kalna zemes,
Kalna zemes arājiņa:
Piekūst kājas staigājot,
Arājiņa saukājot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10369.

Nedod Dievs bez maizītes,
Ne bez sava arājiņa;
Bez maizītes gaŗa diena,
Bez arāja grūts mūžiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10370.

Nedod Dievs, es negribu
Melnu galvu arājiņa;
Dod, Dieviņ, liec, Laimiņa,
Dzelteniemi matiņiem.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10371.

Nedod Dievs, es negribu [nevēl Laime]
Mellu galvu arājiņu:
Mellu galvu arājiņš
Lielu dusmu turētājs.
1311 [Apē (Vlk)].

- 386 -

10372.

Nedod Dievs, es negribu
Slinka vīra arājiņa;
Ne puķīte neziedēja
Slinka vīra arumā.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

103721.

Nedod Dievis, es negribu,
Tautietim māmuliņu,
Lai pieder man vienai
Atslēdziņas skandināt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

10373.

Nedod Dievs, es negribu
Visai daila tēva dēla;
Visai dails tēva dēls
Kājām mina līgaviņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10374.

Nedod Dievs liela vēja,
Smalki lini tīrumā;
Nedod Dievs bargu tautu,
Bargi mani bāleliņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10375.

Nedod Dievs man aiziet
Pār robežu tautiņās:
Apkārt manu rotu grieza,
Mēda manu valodiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10376.

Nedod Dievs man cerēt
Nāburgos aŗājiņa:
Kuŗu darbu es darīju,
To lūkoja arājiņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10377.

Nedod Dievs, mīļa Māra
Zvejenieka sievai būt:
Tam jāauž linu tīkli,
Jāmet zvīnas kaudzītē.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10378.

Nedod Dievs, nedod Laime
Ar neveikli satikties;
Ar neveikli grūts mūžiņš,
Daža diena bez maizītes.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10379.

Nedod Dievs, nedod Laime
Nāburgos arājiņu,
Es nevaru ik dieniņas
Sevi daiļi iznesties.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Dievs nedeva, es negribu
Sētā maizes arājiņu;
Es nevaru ik dieniņas
Tik raženi izstaigāt
Tik raženi izstaigāt
Ar mīlīgu valodiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10380.

Nedod, Dievs negribēju
Kaimiņos arājiņa;
Ne ik dienas balta gāju,
Ne visiemi laba biju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10381.

Nedod, Dievs, neliec [nevēl'], Laime,
Atraišam sieva būt,
Atraišam sieva būt,
Pabērniem māmuliņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10382.

Nedod, Dievs, neliec [nevēl], Laima,
Kaimiņos arājiņa:
Ik dieniņas zemi dala
Ar maniem brāliņiem.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

10383.

Nedod, Dievs, neliec, Laime,
Zābakaina arājiņa:
Lieli tēva tīrumiņi,
Zemi, resni ozoliņi.
Kas ars tēva tīrumiņus,
Kas ozolus darinās?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10384.

Nedod, Dievs, nevēl', Laime,
Zābakos arājiņ';
Pieder tam baltas zeķes,
Pieder jaunas pastaliņas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

10385.

Nedod Dievs tāda vīra,
Kas pīpēja tabaciņu:
Man micīte nokvēpuse
Tabaciņa dūmiņiem.
18 (Kliģenē).

- 387 -

10386.

Nedod, Dieviņ, tādu laimi,
Kaimiņos brūtgāniņu:
Kur es savu pliku muti
Ik vakara izglabāšu.
40 [Slokā (Rg)].

10387.

Nedod, Dieviņ, tautu ežas
Brāļu ežu galiņā:
Kā būs man naidu celt
Ar saviem bāliņiem?
1311 [Apē (Vlk)].

10388.

Nedod, Dieviņ, tautu zemi
Ar bāliņa robežā:
Ne man iet pa tautām,
Ne pa savi bāleliņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10389.

Nedod Dievs to redzēt,
Ko redzēju sapniņā:
Es redzēju par appurvi
Klibu vilku attecamu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

10390.

Nedod Dievis vītolam
Baltus ziedus noziedēt;
Nedod Dievis atraitņam
Noņemt manu vainadziņu.
188 [(?)].

1. Dievs nedeva vītolam
Baltus ziedus noziedēt;
Dievs nedeva nelietim
Noņemt manu vaiņadziņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

10391.

Nedod manis, māmuliņa,
Āža raga pūtējam:
Āža raga pūtējam
Zila melna dvēselīte.
121 [Gulbenē (Md)].

10392.

Nedod mani, māmulīte,
Diža ceļa maliņā:
Nakti gul ceļa vīri,
Nogul manus paladziņus.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

10393.

Nedod mani, māmuliņa,
Diženam dēliņam:
Diženam dēliņam
Drauguliņas maliņā.
3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)].

10394.

Nedod mani, māmulīte,
Dzērējam, delveŗam:
Delverītis delverēja,
Dzērējs kūla kumeliņu.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

10395.

Nedod mani, māmuliņa,
Ezeriņa maliņā:
Tautas prasa villainītes
Ezeriņa platumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10396.

Nedod manis, māmuliņ,
Kādam kroga dzērājam,
Kādam kroga dzērājam,
Kādam ceļa gājējam:
Dzērājam galva sāp,
Gājējam kājas sāp.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10397.

Nedod mani, māmuļiņa,
Kājām nāca precinieki;
Tur dod mani, māmuļiņa,
Kur tek bēri kumeliņi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

10398.

Nedod mani, māmulīte,
Kas atjāja baltu ķēvi:
Baltas ķēves jājējiņis
Melnas maizes ēdējiņis.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

10399.

Nedod mani, māmulīte,
Klausenieku novadā:
Es nemāku kules bāzt,
Ne sūtīt darbiniekus.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

10400.

Nedod mani, māmulīte,
Kur es pate negribēju;
Kur es pate negribēju,
Ir Laimiņa nevēlēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 388 -

10401.

Nedod mani, māmulīte,
Kur tautām(i) tāļu lauki:
Gaiļi dzied aizejot,
Gaigalīši pārejot.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

1. Nedod mani tām tautām,
Kuŗām tāli lauku gali:
Nedzird gaiļus izejot,
Gaigaliņus pārejot.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

10402.

Nedod mani, māmuliņa,
Kur tautāmi tālu pļavas:
Saule leca aizejoti,
Mēnestiņis atejot.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

10403.

Nedod mani, māmuliņa,
Par robežu tautiņās:
Robežnieks dārgi pirka,
Grūti mani maldināja.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

10404.

Nedod mani, māmulīte,
Pār ūdeni tautiņāsi;
Vai es biju raudavīte,
Uz teviemi peldēdāma?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es tev lūdzu, māmuliņa,
Nedod manis pār upīti;
Vai es būšu gaigaliņa,
Uz tevīm peldēdama?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10405.

Nedod mani, māmuliņa,
Pret saulīti tautiņās;
Jau upīte gana strauja,
Pret saulīti netecēja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Nedod mani, māmuliņa,
Pret saulīti tautiņās;
Ne pret sauli upe tek,
Ne dūņaini ezeriņi.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

10406.

Nedod manis, māmuliņa,
Rāva purva maliņā,
Kur izlēca rāvas lāse,
Tur sarkana vilnainīte.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10407.

Nedod manis, māmuliņa,
Sēņu rauga dēliņam;
Trīs vasaras sēnes rūga,
Mana goda gaidīdamas.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

10408.

Nedod manis, māmuliņa,
Liela sila maliņā :
Sila smiltis kājas grauza,
Skujas bira vaiņagā.
190 [Kuldīā], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10409.

Nedod mani, māmulīte,
Viena dēla māte nāca;
Es nebiju ieradusi
Viena ietu druviņēju,
Viena ietu druviņēja,
Viena dzirnus ritināt.
190 [Kuldīā].

10410.

Nedod mani, māmuļiņa,
Viendēlīša māmiņai:
Viendēlīša māmuliņa
Grūši mani maldināja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10411.

Nedod mani, māmuliņa,
Vēl es biju nedodama ;
Vēl manā galviņā
Ziedēt zied vainadziņš.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

10412.

Nedod mani, māmuliņa,
Vītoliņa sētiņā :
Vītolam(i) gaŗas lapas,
Neredz saules uzlecot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani ozolam;
Ozolami platas lapas,
Neredz sauli uzlecam.
Dod labāki bērziņam,
Tam lapiņas sudrabotas,
Kad saulīte spoža lēca,
Tad lapiņas atspīdēja.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 389 -

10413.

Nedod mani, māmuliņa,
Vītoliņa sētiņā:
Vītolami lapas birst,
Man birst gaužas asaras.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10414.

Nedodat, nemācāt,
Kur es pate negribēju;
Kur es pate negribēju,
Tur es ilgi nedzīvošu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10415.

Nedodiet, nemāciet
Slimu ļaužu rociņā;
Gan pie Dieva laika bija,
Gana ļaužu maliņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10416.

Nedomā, bajāriņ,
Ka uz tevi mans prātiņš;
Es būš' maizi paēdusi
Bez bajāra tīra lauka,
Man svārciņi zemi slauka
Bez bajāra aitu staļļa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

10417.

Nedomā, staltais puisi,
Ka uz tevi es domāju;
Uz Dieviņu es domāju,
Ne uz tavu staltumiņu.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

1. Nedomāji, tu meitīna,
Ka uz tevi mans prātīnis;
Uz Dievīnu mans prātīnis,
Vēl uz citu mātes meitu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

10418.

Nedomā, tu puisīti,
Ka uz tevi lūkojos;
Es uz tevi nepagriezu
I vaiņaga cekuliņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

10419.

Nieki būs, māmulīte,
Bez padoma dzīvojot;
Tautu dēls gultu taisa,
Gulta prasa paladziņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

10420.

Nieki nieki tev, puisīti,
Ka es tava brūte biju;
Cita puiša brūte biju,
Tu pēc manis noraudāji.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

10421.

Negulēšu šo naksniņu,
Nerausīšu uguntiņu,
Līdz es vilkšu zelta šņori
Caur sudraba ozoliņu.
Tā izvilku dzīvodama
Tautas dēla padomiņu.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

10422.

Nejājat, novadnieki,
Es neiešu par novadu;
Te jau pašu novadā
Div' brammaņi dalījās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10423.

Nekāroju linu krekla,
Kad tik linu apkaklīte;
Nekāroju skaista vīra,
Kad tik maizes paēdusi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10424.

Nelaiž mani māmulīte,
Pa novadu linot iet:
Pa novadu dui dēliņi,
Nekatram līgaviņas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

10425.

Ņem, Jānīti, mani sievu,
Tu labākas nedabosi;
Es tev došu linu kreklu,
Līdz zemei norakstītu.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

10426.

Ņem ņemdamis, tautu dēlis,
Kam tik ilgi vilcināji?
Ne man miega, ne darbiņa,
Uz tevim domādamis.
190 [Kuldīā].

10427.

Ņem ņemdamis, tautu dēlis,
Ko tik ilgi kavējies?
Tumšas naktis man jāiet,
Dažas bēdas man jāredz.
224 [Kabilē (Kld)].

- 390 -

10428.

Ņem ņemdamis, tautas dēls,
Ko tik ilgi kavējies?
Visas savas greznas drānas
Priekš tevim novalkāju.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

10429.

Jem jemdamis, tu tautieti,
Neraug' mana skarbumiņa;
Ekur groži vadzītī,
Tie rās manu skarbumiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

10430.

Ņem, tautieti, ja tev tīk,
Darbā mani lūkodams;
Es neiešu tevis dēļ
Dreijāt savu augumiņu.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

10431.

Ņem tu mani, tautu dēlis,
Es bagāta mātes meita:
Bikses likšu pagalvī,
Ar lindraku apsegšos.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10432.

Jem tu mani, tautu dēls,
Gan tu rasi, kas es būšu:
Gan es tavu cietu sirdi
Caur ābeļu sakni vilkšu;
Vēl es tavus skruļļu matus
Gar rociņu sitināšu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10433.

Nemazgāju baltas mutes,
Nava mutes devējiņa;
Netaisīju mīkstas vietas,
Nava otra gulētāja.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10434.

Nemazgāju baltas mutes,
Nav man mutes devējiņa;
Tad mazgāšu baltu muti,
Kad būs mutes devējiņš.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

10435.

Ņemiet mani, jauni puiši,
Ja gribiet, neņemiet!
Ir manā pūriņā
Mazgiem vīta pātadziņa.
424 [Barkavas pag. Rz].

10436.

Ņemat mani, ciema puiši,
Es bagāta mātes meita:
Divas aitas kūtiņā,
Vien' zeķīte vācelē.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

10437.

Ņemiet mani, ciema puiši,
Es bagāta mātes meita:
Divi brunči mugurā,
Trešie pūra dibinā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10438.

Ņemat mani, ciema puiši,
Es bagāta mātes meita:
Viena zeķe pūriņā,
Otra aitas mugurā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ņemat mani, ciema puiši,
Es bij' liela darba sieva:
Vienu cimdu noadīju,
Otris aitas mugurā.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

10439.

Ņemiet mani, ciema puiši,
Es bagāta mātes meita:
Man deviņu raibu brunču,
Desmit zīda lakatiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10440.

Ņemat mani, ciema puiši,
Es bagāta mātes meita:
Rumbā man cimdi, zeķes,
Siekā baltas villainītes.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

10441.

Ņemat [precit] mani, ciema puiši,
Es bagāta mātes meita:
Trīs cimdiņi pūriņā.
Gaŗa zeķe pusdarīta.
183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].

10442.

Ņemit mani, ciema puiši,
Es bij' darba cilvēciņš:
Sešas dienas nedēļā,
Trīs kārtiņas spolītē.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

10443.

Ņemiet mani, ciema puiši,
Es bij' laba darba meit':
Ar cimdiemi govis slaucu,
Ar dakšāmi vietu tais'.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 391 -

10444.

Ņemiet mani, ciema puiši,
Es bij' laba darba meita [strādeniece]:
Govis slaucu šļuru šļur,
Riju kūlu bika bak.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

10445.

Ņemiet mani, ciema puiši,
Es bij' laba darba meita:
Pāris cimdu, viena zeķe
Mana pūra dibinā.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

10446.

Ņemat mani, ciema puiši,
Es bij' laba saimeniece:
No pakaļas aitu cirpu,
Kunkuļiem putru viru.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10447.

Ņemat mani, ciema puiši,
Es bij' laba strādeniece.
Pa trīs gadi vienu zeķi
Kā līgot(i) nolīgoju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Ņemat mani, ciema puiši,
Man veicās roku darbs:
Par gadiņu cimdu pāru
Kā margot(i) izmargoju.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

10448.

Ņemat mani, ciema puiši,
Es bij' laba vērpējiņa:
Pa trīs gadu es savērpu
Vienu labu linu spoli.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10449.

Ņemat mani, ciema puiši,
Es bij' liela vērpējiņa:
Par trīs gadi es savērpu
Vienas zeķes adījumu.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10450.

Ņemat [precat] mani, ciema puiši,
Es būš' laba saimeniece:
Es puišiem bandu došu,
Ar cepuri mērodama.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

104501.

Ņemiet mani, ciema puiši,
Es būš' laba saimenīca:
Es to savu līku pirkstu
Ap ķērnīti aplaidīšu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

10451.

Ņemat mani, ciema puiši,
Es tikuse mātes meita:
Nedēļiņu cimdus daru,
Mēnesīti kreklu šuvu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

10452.

Ņems mani, kas ņems,
Bet mani ņems;
Neņemta, nevesta
Es nepalikšu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10453.

Nenāciet, nomalieši,
Es neiešu nomalē;
Es brāļiem viena māsa,
Nedos manis nomalē.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Nomalieši mani grib,
Es neiešu nomalē;
Ne māmiņa mani dos,
Ne ar mana vainadziņa.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

10454.

Nepalīdz Dievu lūgt,
Ne zīlniekus dāvināt,
Nenāk puiši ne lūdzami
Uz manimi raudzīties.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10455.

Nepalikšu Biksērē,
I pie piestas piesienama;
Iešu pāri par robežu,
Lai iet piesta griezdamies.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

10456.

Nepalikšu, nepalikšu
Rendinieku novadā,
Iešu promi dziedādama
Cita kunga novadā.
Iešu promi dziedādama
Usminieku novadā;
Usminiekos mans prātiņš,
Mans maizītes pelnītājs.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

- 392 -

10457.

Nepametu Rudbāržos
Savu vecu pastaliņu,
Ne vēl savu vainadziņu
Rudbāržnieku puisēniem.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

10458.

Nepel mana augumiņa,
Ka es maza malējiņa;
Neraudzīju kumeliņa,
Tikai dižu arājiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10459.

Nepļauš' miežu rasiņā,
Gan ir laika saulītē;
Neieš' jauna tautiņās,
Gan ir laika mūžiņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10460.

Nerunāti, nerunāti!
Māte teica nerunāt.
Es runāšu, man vajaga
Sava linu arājiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10461.

Nešķir, Dievis, tu Laimiņa,
No tīkama tēva dēla;
Šķir mežā sīkus putnus,
Jūrā baltus gaigalīšus.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Ai Laimiņ, nešķir mani
No godīga tēva dēla;
Šķir mežā pāri koku,
Jūrā pāri gaigaliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10462.

Nesēdos ap ozola.
Ne celiņa maliņā
Ap ozola liela rasa,
Tautas ceļa maliņā.
183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].

10463.

Nezināma man zemīte,
Nezināms arājiņš;
Dieviņš manu zemīt' zina,
Laime - zemes arājiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10464.

Neteic, puisi, nelielies,
Ka es tava līgaviņa;
Vēl mežāi vēji loka
Vedamās kamaniņas.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

10465.

Neteiciet, es neiešu
Pie vedeklas bāleliņa:
Pēle mani vedekliņa,
Pels vedeklas bāleliņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10466.

Neturēju, neturēju
Siltas maizes azotē;
Necerēju, necerēju
Nāburgos arājiņa.
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)], 871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nezināju, atradās
Silta maize azotē;
Necerēju, atradās
Mājā miežu arājiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Neturēju, neturēju
Siltas maizes azotē;
Necerēju, necerēju
Sētā miežu arājiņa.
Es nevaru ik dieniņas
Visai daiļi izstaigāt:
Gludu galvu, baltu muti,
Smalkā linu krekliņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10467.

Nevar bite medu nest
No ozola lapiņām;
Nevar māte man aizliegt
Patīkamu tēva dēlu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

10468.

Nevienam es neteicu,
Ka aiziešu šoruden;
Brālīšam vien pateicu,
Lai baro kumeliņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10469.

Nevienam nesacīju,
Kur aug mans arājīc;
Laimes mātei, tai sacīšu
Lai citai nevēlēja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 393 -

10470.

Neviens mani nezināja,
Kad es augu saderēta;
Dēkle, Laime vien zināja,
Tā nenieka nesacīja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

10471.

Neviens man nezināja,
Kur man auga arājiņš;
Tepat auga kaimiņos
Diženais tēva dēls.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10472.

Neviens mani tā nemīl,
Kā mīlēja tautu dēls:
Roku sniedza, mutes deva,
Sauc man' krūšu dvēselīt'.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

10473.

Neviens putnis tā nedzied,
Kā dziedāja lakstīgala;
Neviens mani tā nemīl,
Kā mīlēja tautu dēlis.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

10474.

Necerēju, necerēju
Nāburgos arājiņu;
Uz robežas ganīdama,
Ne lapiņas nenorāvu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10475.

Nīktin nīka tas kalniņš,
Kur mēs abi runājām;
Pušām lūst dzelza slieksnis,
Kur mēs divi šķīrāmies.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10476.

Nu Dīveņa zyrgu pērku
Dzaltonāmi krāpeitēm;
Nu Laimeņas izsalyudžu
Es sev gudra oruojeņa.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

10477.

No kājāmi nolūkoju
Sev dižanu arājiņu:
Kas gludenas kājas āva,
Tas mudīgi darbu dara.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10478.

No kājām noraudzīju
Tautu dēla padomiņu:
Ja kājiņas gludas āva,
Tad būs gudris padomiņš.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

1. No kājam noraudzīju
Tautu dēla padomiņu:
Ja kājiņas glīši āve,
Tad būs gudris dzērumā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10479.

No rītiņa gan dziedātu,
Galva sāp, nevarēju;
Ar tautām gan runātu,
Kad neliegtu bāleliņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10480.

No zemītes izziedēja
Div' sarkani āboliņi;
No prātiņa izdomāju
Sav' maizītes arājiņu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

10481.

No stūrīša, māmuliņa,
Loki manu vilnānīti:
No maliņas tie ļautiņi,
Kas ar mani bildināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10482.

Noiet saule vakarāi,
Mežu galus puškodama;
Dod, Dieviņi, man jaunai
Puškot tautu cepurīti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10483.

Nolūkoju tautu dēlu
Pie kājiņu āvumiņa:
Kuŗi gludas kājas āva,
Tie glauž savu līgaviņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10484.

Nosaraugu tautu dēlu
Augumā, tikumā;
Ir augums, ir tikums,
Nava laba padomiņa.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

10485.

Nosaraugu vakarā,
Kur vakara zvaigzne lēca;
Kur vakara zvaigzne lēca,
Tur aug manis arājiņš.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 394 -

10486.

Novijos vainadziņu
No tām vēju kaņepēm;
Nolūkoju arājiņu
No leimaņa dēliņiem.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

10487.

Nu es ietu, ja precētu
Jele kāds tēva dēls
Sīvi kungi, vergu dzieva,
Nevar vairi izturēt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

10488.

Nu es ietu tautiņās,
Kaut māmiņa mani dotu;
Nu es mītu vaska plānu,
Glāza durvis virinātu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

10489.

Nu es varu, nu man vaļas
Šo vasaru lieverēt:
Tautiets manim atvēlēja
Līdz citam rudeņam.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

10490.

Nu man vaļa, nu man vaļa
Kalna malu lieverēt;
Nu tautiņas vaļu lika,
Sīku mazu dēvēdami.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Nu man vaļa, nu man vaļa
Siekstas virsu lidināt:
Nu man's puiši neprecēja,
Meitenīti dēvēdami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10491.

Nula es meita biju,
Nula meitas vārdu nesu;
Nula gribu kairināt
Diženos tēva dēlus.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10492.

Pa upīti atpeldēja
Jauna krieķa vācelīte;
Dievs dos man šoruden
Vācelītes pinējiņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10493.

Pagaidām vien cerēju
Nāburgos arājiņu;
Kad atnāca no tālienes,
Nāburgam atsacīju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 18 (Meņģelē).

1. Aizbāžām es turēju
Kaimiņos arājiņu;
Ja man cits gadījās,
Tam es drīzi atsacīju.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

2. Es turēju ciemiņos
Atsakāmu arājiņu;
Ja labāks gadīsies,
Tad es viņu atsacīšu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

10494.

Pagalam, pagalam
Mans vecais brūtgāniņš!
Metiet, radi, pa grašam,
Pirciet jaunu brūtgāniņu!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

10495.

Pāri bridu par upīti,
Par to pašu dziļumiņu,
Gribēdama laba vīra,
Tīru rudzu maizi ēst.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

1. Dziļu bridu pa upīti,
Pa to pašu dziļumiņu,
Gribēdama skaidru vīru,
Skaidras maizes arājiņu.
157 [Vecpilī (Vecpils pag. Lp)].

2. Kritin kritu par robežu,
Sviedin sviežu vainadziņu,
Tīras maizes gribēdama,
Sev dižena arājiņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10496.

Pāri iešu par upīti,
Nepalikšu šai pusē, -
Pie maizītes arājiņa,
Pie galviņas glaudējiņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

10497.

Pāri laidu zelta zirni
Par sudraba ozoliņu;
Gaŗām laidu valodiņu
Gar greznaju tēva dēlu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 395 -

10498.

Pāri pāri par upīti,
Par to pašu dziļumiņu;
Cauri cauri caur tautām,
Caur to pašu vairumiņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10499.

Pāri pāri par upīti,
Šai pusē nepalikšu:
Šai pusē bargi kungi,
Netikuši tēva dēli.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10500.

Palaid mani, māmuliņ,
Šorudeni tautiņās:
Daudz ir tādu zeltenīšu,
Paņems manu arājiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10501.

Panes mani, bāleliņ,
Sava zirga pakaļā;
Nesīs mani tautu dēls,
Tev neiešu druviņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

105011.

Par novadu mans prātiņis,
Visa mana dzīvošana;
Par novadu vēlētāji,
Visi mani bāleliņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

10502.

Par pagalmu nepārgāju,
Ja neāvu baltas kājas:
Lūkās tautas no kājām
Līdz pašam augumam.
44 [Turaidā (Turaidas pag. Rg)].

10503.

Par pogolmu tacādama,
Augš kuojeņu cyluoju,
Lai tī maņa nūsav'er,
Varakluonu garmiz'eri.
427 [Varakļānu pag. Rz].

10504.

Par puriņu diegu stiepu,
Par āriņu dzīpuriņu:
Par puriņu tautas jāja,
Par āriņu brāleliņi.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

10505.

Par upīti sieru sviedu
Kā akmiņa gabaliņu;
Aiz upītes kaitināju
Savu jaunu arājiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

10506.

Pazīt man sila priedi
Pazīt āra ozoliņu;
Pazīt man tautu dēlu,
Gaŗaugušu, netikušu.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

10507.

Pate jūdzu kumeliņu,
Pate braucu pārnovadu,
Meklēdama tīru maizi,
Sev dižanu arājiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10508.

Pate labi paredzēju
Dzērājiņa arājiņu:
Drīz samirku rasiņā,
Drīz drēbītes velējot.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

10509.

Patīk man miežu druva
Dzeltenām vārpiņām;
Patīk man tas puisītis
Dzelteniem matiņiem.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Mīlē mani miežu vārpa
Dzelteniem graudiņiem;
Tā mīl miežu arājiņš
Dzelteniem matiņiem.
24 [Lēdurgas draudzē].

10510.

Patīk man rudzu lauki
Pelēkiem ziediņiem;
Patīk man tie puisīši
Pelēkiem svārciņiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10511.

Patīk man rudzu lauks
Pelēkām vārpiņām;
Patīk man arājiņis
Zemajām kājiņām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mīlē mani miežu vārpa
Ar visiem akotiem;
Mīlē mani tautu dēls
Smilšainām kājiņām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 396 -

10512.

Pavaicāju Laimiņai,
Kāda dzīve tautiņās.
- Dzīvā, māsa, klaus' bāliņu,
Slikta dzīve tautiņās.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

10513.

Pavaicāju mīļai Mārai,
Daudz puškošu villainītes?
- Šuj, meitiņa, pieci krekli,
Puškoj' vienu villainīti:
Tautiešam pieci brāļi,
Viena veca māmulīte.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Teic, Dēkliņa, tu gan zini,
Cik dieveŗu tautiņās.
Lai zināju kreklus šūt,
Dižam lielu, mazam mazu.
Dižam šuvu rakstīdama,
Mazam vīli vīlēdama.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.], (Kuld, apr, ).

10514.

Pie atraitņa es neiešu,
Atraitns mani bildināja;
Atraitņam pulka bērnu
Ar basām kājiņām.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

10515.

Pie kadiķa nesēdēju,
Kadiķim asa bārzda;
Pie atraikņa es negāju,
Atraiknim smaga roka.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

10516.

Pie liepiņas piesēdos
Kā pie mīļas māmuļītes;
Pie ozola nesēdos,
Ozols mani lūkojās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10517.

Pie maniem puiši nāca
Kā pie ogu vācelītes;
Vai tie puiši stulbi bija,
Vai es viena meita biju?
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

10518.

Pie ozola nesēdētu,
Ozolam liela rasa;
Pie atraiša es neietu,
Atraits gauži rūdināja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

10519.

Pie tā puiša es neiešu,
Ko es labi nepazīstu;
To maizīti neēdīšu,
Ko nav aris bāleliņš.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

10520.

Pietrūks tev, kalpa vīrs,
Cik es tava līgaviņa,
Cik es iešu ar teviem
Drauga duru virināt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10521.

Pieci puiši, pusbaznīcas
Uz maniem raudzījās;
Kad es būtu maizes klaips,
Tie būt' mani apēduši.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Pie maniem puiši nāca
Kā pie ogu vācelītes;
Kad es būtu balta maize,
Sen būt' mani apēduši.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

10522.

Pieci, seši piekusuši,
Mani vienu barodami;
Laidiet mani klajumā,
Lai es pate barojos.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

10523.

Pieci, seši tēva dēli
Gaida mani uzaugam.
Ne pie viena es neiešu,
Līdz es savu sagaidīšu.
224 [Kabilē (Kld)].

10524.

Pēr bij' brūte, šogad brūte,
Citu gadu atkal brūte.
Pēr paliku pūra dēļ,
Šogad brālis sievu ņēma;
Citu gadu nepalikšu,
Kad ar valgu man' piesies.
1191 [Ēveles draudzē].

- 397 -

1. Pērn negāju pūra dēļ,
Aizpērn maza brāļa dēļ,
Šogad iešu, nepalikšu,
Lai kaļ dzelžu ķēdītēs;
Es ķēdītes pušu raušu,
Projām iešu dziedādama.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

10525.

Pērn man tautas ziņu laida,
Šogad raksta grāmatiņu,
Citu gadu atsūtīs
Pāri bēru kumeliņu,
Pāri bēru kumeliņu,
Vecākaju bāleliņu.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

10526.

Pērngad tautas ziņu deva.
Šogad raksta grāmatiņu,
Lai gatava taisījos
Līdz citam rudeņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10527.

Pelē man ķegsu(?) josta,
Pelē spangu vainadzīnis:
Vai bij mani mīļa Māŗa
Tautiņām pavēlējsi?
190 [Kuldīā].

10528.

Pelēks tautu rudzu lauks
Viļņo ceļa maliņā;
Būs Dieviņis novēlējs,
Es ēdīšu to maizīti.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10529.

Pilli lauki arājiņu,
Man' arāja vien nevaid.
Tecēt man kā bitītei,
Meklēt savu arājiņu.
Sierms zierdziņš, dails arājis
Aŗ viņāi kalniņāi.
Kaut Laimīte man vēlētu
To siermaju kumeliņu,
To siermaju kumeliņu,
To dailaju arājiņu.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

10530.

Pin, māmiņa, man galviņu,
Lolo man augumiņu!
Rītu jās trejas tautas
Man' auguma lūkoties.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

10531.

Pirku zirgu, pirku arklu,
Arājiņu vien nepirku;
Man Dieviņis nevēlēja
Arājiņu naudā pirkt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10532.

Poļos gāju, Leišos gāju,
Sev taujāju arājiņu:
Manu bēdu Vidzemē
Dēlu māte nomiruse.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10533.

Prātiņš man šurpu turpu,
Kad prātam vaļu ļāvu;
Prātiņš manim pār novadu,
Prātiņš pašu novadā.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

10534.

Prātiņš manis šurpu turpu,
Kas prātami vaļu deva?
Būt' prātami vaļu devis,
Sen būt' kalpa līgaviņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

10535.

Prātiņš šurpu, prātiņš turpu,
Prātam vaļiņ' i neļāvu;
Kam man bija prāta dēļ
Augumam kaunu nest?
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

10536.

Priede, egle smīdri auga,
Es tik smīdri neizaugu;
Priede, egle baļķiem auga,
Es ciemiņa puisīšiem.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

10537.

Pretī stāvu tautiņām,
Augumiņu rādīdama,
Lai tie mani neniecena,
Kad rokā dabūjuši.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10538.

Precē mani pieci poļi,
Moļus bogu, es neiešu:
Precēs miežu arājiņš,
Pie tā iešu dziedādama.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 398 -

10539.

Precēj' mani pieci, seši,
Vēl deviņi lūkojās.
Nu man vaļas lasīties
Patīkama tēva dēla.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

10540.

Precēj' mani pieci, seši,
Vēl deviņi lūkojās.
Vienam būšu, ne visiem,
Tikušam dēliņam.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

10541.

Precēj' mani pērn, aizpērn,
Vēl neiešu šoruden;
Citu gadu nepalikšu,
Ne pie sola piesienama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10542.

Precēj' mani Rīgas kungi,
Pēterburgas sulainīši;
Ne pie viena es neiešu
Kā pie miežu arājiņa.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Es meitiņa kā puķīte,
Kā Vāczemes magonīte.
Precēj' mani Rīgas kungi,
Pēterburgas sulainīši;
Ne pie viena es neiešu,
Kā pie zemes arājiņa.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10543.

Precēj' mani Rīgas kungi,
Jaunjelgavas sulainīši;
Ne pie viena es neiešu,
Kamēr savu sagaidīšu,
Kamēr savu sagaidīšu,
Patīkamu tēva dēlu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

10544.

Precēj' mani Rīgas kungi,
Prec Jelgavas kaupmaņiem.
Es neiešu ne pie viena,
Līdz es savu sagaidīšu,
Līdz es savu sagaidīšu
Lielu vīru uzaugam,
Lielu vīru uzaugam,
Labu, gudru padomiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

10545.

Precēj' mani šādi tādi,
Es tos tādus negribēju,
Es tos tādus negribēju
Ne gar sevi runājot.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

10546.

Protu, protu, redzu, redzu,
Kuŗš puisītis mani grib:
Cik uz mani acis meta,
Tik nosarka vaigu gali.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

10547.

Pūt, vējiņi, dzen, vējiņi,
Tāļu manu vainadziņu;
Neiepūt, neiedzen
Tuvajos nāburgos.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Sokuos munc vainacenč
Šeju krist kaimiņūs;
Cel, Dīveņ, lelu vātru,
Nes tuoļuok vainaceņu!
409 [Līksnas pag. D].

10548.

Pūt, vējiņi, nenes tālu
Manu zīļu vainadziņu,
Tepat vien par kalniņu,
Pie miezīša arājiņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10549.

Pūt, vējiņi, par kalniņu
Manu zīļu vainadziņu;
Es negribu šai tiesā
Ne ziediņu birdināt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10550.

Puišam mutes es nedevu,
Vainadziņu valkādama;
Bij man savu baltu muti
Dot tādam smurguļam?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10551.

Puišam mutes es nedevu,
Vainadziņu valkādama;
Tīra mana dvēselīte
Kā tērauda gabaliņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 399 -

10552.

Puišam mutes es nedevu,
Vainadziņu valkājot;
Lai stāv mana balta mute
Zem vizuļu vaiņadziņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10553.

Puiši gāja [jāja] meitu dēļ
Simtu jūdžu tālumā;
Es neietu puišu dēļ
Ne par brāļa pagalmiņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Puiši gāja meitu dēļ
Tumšu nakti, gaŗu ceļu;
Es neietu puišu dēļ
Par bāliņa pagalmiņu.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

2. Tev, puisīt, kuiļa daba,
Jūdzēm skrej pēc meitiņas;
Neiet meita puiša dēļ
Ne par nama plānu pāri.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10554.

Puiši jāja [skrēja] meitu dēļ
Jūdzēm tāļu vakarā;
Es neietu puiša dēļ
Ne pa logu raudzīties.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Puišu dēļ es negāju
Ne pa logu raudzīties,
Kā puisītis meitu dēļ
Jūdzēm skrēja vakarā,
Jūdzēm skrēja vakarā,
Svīdēj' savu kumeliņu,
Svīdēj' savu kumeliņu,
Tērēj' savu zelta naudu,
Tērēj' savu zelta naudu,
Deldēj' savus zābaciņus.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

10555.

Puiši jāja meitu dēļ
Simtu jūdžu tāļumā;
Es meitiņa puišu dēļ
Ne no krēsla necēlos.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Puisītim suņa daba,
Meitas dēļ jūdzi tek;
Es meitiņa puiša dēļ
Ne no krēsla necēlos.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

10556.

Puiši lēca manis dēļ
Par degošu jumtu pāri;
Es nelēktu puišu dēļ
Ne par mazu gunskuriņu.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

10557.

Puiši lēca meitu dēļ
Par zarotu priedi pāri;
Es nelēktu puišu dēļ
Ne par mazu šķendelīti.
121 [Gulbenē (Md)].

1. Krustiem laidu priedes baļķi,
Puišus pāri lecināju;
Es nelēktu puiša dēļ
Ne par skala droztaliņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

2. Meite lēca puiša dēļ
Tādu resnu zāgu baļķi;
Nelec puisis meitas dēļ
Ne par nieka žagariņu.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

10558.

Puiši mani aicināja
Pār upīti sienu grābt;
Es puišiem atbildēju:
Man pašai balts ābols.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

10559.

Puiši, mani ieraudzījši,
Ne actīnu nenometa;
Kad es būtu balta maize,
Tie būt' mani apēduši.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

10560.

Puiši mani neprecēja,
Vecu meitu domādami:
Man galviņa pieputēja,
Kviešu miltus sijājot.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

10561.

Puiši mani neredzēja,
Kad es rāpu rāpājos;
Nu tie mani ieraudzīja,
Kad ar māti maltu gāju.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Kad es maza rāpus gāju,
Puiši mani kājām spēra;
Nu es liela, nu dižena,
Nu puišiem vajadzīga.
32 [Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)].

- 400 -

10562.

Puiši ņēma mantas dēļ
Sevim vecu līgaviņu;
Es neņemtu mantas dēļ
Sevim vecu arājiņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

10563.

Puiši nese meitu dēļ
Trim stūŗiemi cepurīti;
Es nenestu puišu dēļ
Ne vītola vainaciņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10564.

Puiši puiši uz manim,
Man nav puiši prātiņā;
Linu lauks, aitu stallis
Tie manā prātiņā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Meitas, manas meitenītes
Nav manam prātiņam;
Jūdzu bēru kumeliņu,
Tas manam prātiņam.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

2. Puiši, puiši ar manim,
Nav manam prātiņam;
Pirkšu zīļu vainaciņu,
Tas manam prātiņam.
Puiši puiši ar manim,
Nav manam prātiņam,
Būt' manam prātiņam,
Sen būt' man arājiņš.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

10565.

Puiši skrēja meitu dēļ
Dziļā upes dibenā;
Es nispērtu puiša dēļ
Vienu soli ūdenī.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

10566.

Puišu, blēžu, neticēšu,
Kamēr zīļu vaiņagā;
Dažu labu pievīluši,
Dažai kroni norāvuši.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

10567.

Puisi puisi, melkulīti,
Tevis dēļ mani veda,
Tevis dēļ mani veda
Caur deviņi pagastiņi.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

105671.

Puisi puisi, krupi krupi,
Daudz tu mani nekaitini;
Tu kā krupis locījies,
Es kā liepa līgojos.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

10568.

Puisi puisi, pundurīti,
Nesauc meitu vērpelīti;
Tu staigāji raudādams,
Vērpelīti lūgdamies.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Puiši puiši, punduriš',
Nesauc meitu kaikariš',
Gan tu jāsi dažu dienu,
Kaikariš' mekledams.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10569.

Puisi puisi, pundurīti,
Zirgi rudzu rugājā,
Es meitiņa kā liepiņa,
Man gosniņas ābulā.
224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Meitas meitas, lempes lempes,
Jūsu govis niedrainē;
Es puisītis kā purens,
Man zirdziņi dābulā.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

10570.

Puisītim mutes devu,
Celiņā satikusi:
Tam nav savas līgaviņas,
Kas dod mutes gulēdama.
396 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10571.

Pupu zieda kumeliņš,
Jūras putu iemauktiņi;
Lūdzinies izsalūdzu
No Laimiņas jājējiņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

105711.

Purā vēlu bērza bluķi,
Lai tas grima dibenā;
Kājām spēru to puisīti,
Kas prātam nepatīk.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

10572.

Purvi, velli, lai tie iet
Pie tām kalpu slubinskām, -
Kājām gāju baznīcā,
Kājām sērstu bāliņos.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 401 -

10573.

Puriņā neganīšu,
Nei celiņa maliņā:
Puriņā irbes skrēja,
Pa celiņu tautas jāja.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

10574.

Puško mani, māmulīt,
Šī pēdīga vasariņa,
Šī pēdīga puškojama,
Šī tautām lūkojama.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

10575.

Puškojiesi, greznojiesi,
Jauna puiša līgaviņa;
Es ar būtu puškojsēs,
Kad še būtu arājiņis,
Kad še būtu arājiņis,
Kas pēc manis lūkojās;
Man audzina dēlu māte
Pārnovada arājiņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

10576.

Puškojiesa, kalpa vīris,
Es būš' tava līgaviņa;
Patīk manim ar tevim
Drauga durvis virināt.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

10577.

Pusrītā saule lēca
Pura bērza galiņā,
Pus vasaras tautu dēls
Raud uz manu augumiņu.
Raud' uz Laimi, tautu dēls,
Ne uz manu augumiņu,
Būt' Laimiņa vēlējuse,
Būt' es tava līgaviņa.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

10578.

Rāmi eimu pa celiņu,
Gaŗus soļus mērīdama:
Dažs pulkāi gadījās,
Kas pēc rāma lūkojās.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

10579.

Rāmi eimu, rāmi teku,
Rāmi laidu valodiņu;
Dievs dod mana ielīgota
Rāmu ļaužu sētiņāi.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

10580.

Rāmi eimu, rāmi teku,
Rāmi laidu valodiņu;
Dievs dod mani rāmu rast
Sev maizītes arājiņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

10581.

Rācenīt dūkurīt,
Iesim abi vienu vietu;
Tevi zagļi izzadzīs,
Mani puiši izvedīs.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

10582.

Raud māmiņa piekususe,
Maun gosniņas neēdušas:
Birztalā satikos
Patīkamu tēva dēlu.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

10583.

Raugies, puisi, kur raugies,
Mani vaira neraugies;
Jau manāi galviņā
Saraudzīts vainadziņis.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10584.

Raugiet, puiši, kur raugiet,
Uz maniem neraugiet:
Ne es māku vīžu pīt,
Ne tautieša kreklu šūt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10585.

Redz actiņa, sāp sirsniņa,
Nedrīkst' sava bildināt:
Daudz ļautiņu redzētāju,
Daudzi ļauna vēlētāju.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Gaiši gaiši, redz kur gaiši
Pieguļnieku uguntiņa;
Sirsniņ' mīl, actiņ' redz,
Turpi kļūti nevarēju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Redzu savu tautu dēlu
Sēžam galda galiņā;
Acs redzēja, sirds sāpēja,
Nedrīkstēju bildināt.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

- 402 -

10586.

Redz, kur sēd kalniņā
Mani pieci brūtgāniņi,
Zirņu druvu nominuši,
Rācenīšu līdumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10587.

Riņķi riņķi par istabu,
Bāliņos dzīvodama;
Kaut riņķīša negriezuse,
Arājiņa nedabūtu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

10588.

Rītu rītu, ne šodien,
Būšu tautu malējiņa;
Visas manas goda sagšas
Zied aitiņas mugurā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10589.

Rudas bites, mellas bites
Krīt pie mana vainadziņa;
Sīvas tautas, lēnas tautas
Jāja mani lūkoties.
Sīvajāmi atsacīju,
Ar lēnāmi saderēju.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

10590.

Ruden iešu, ruden iešu,
Pavasari es neiešu:
Pavasari tautas dara
Viršu ziedu alutiņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

10591.

Saduzējse saule lēca,
Lietus gaisa gaidīdama;
Saduzējis mans prātiņš:
Ieš' tautās, vai neiešu?
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10592.

Saiminieka dēlu gribu,
Lai raženis, neraženis:
Lai ēdusi, cik ēdusi,
Ēnā laba gulēšana.
206 [Kuldīgas apriņķī].

10593.

Saimenieka meita biju,
Gāju gurnus grozīdama;
Kur ellē ciema puiši,
Ka tie mani neredzēja?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10594.

Saka mani bez maizītes,
Man maizīte arodā [azotē];
Saka mani bez arāja,
Man arājs tīrumā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10595.

Saka mani traku traku,
Es bij' liela gudriniece:
Es izvilku puišam prātu
Pa matiņu galiņiem.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

10596.

Saka mani vecu vecu,
Vēl neiešu šoruden,
Vēl neiešu šoruden,
Ne uz citu vasariņu.
Dzīvodama nolūkošu,
Kuŗš godīgs tēva dēls,
Kuŗš godīgs tēva dēls,
Tam godīga valodiņa;
Pats sēdēja kumeļā,
Valodiņa istabā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10597.

Sokuos man' tāvs ar muoti
Sātā jimt oruojeņu.
Ved mežā, sīn' pi kūka,
Na pi muna augumeņa!
426 [Sakstagala pag. Rz].

10598.

Saki manim, tautu dēlis,
Daudz tev bēru kumeliņu?
Vai varēšu lepni braukt,
Kad būš' tava līgaviņa?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10599.

Sak' tiešām, tautu dēls,
Kur tu mani nolūkoji?
Vai druvā, vai pļavā,
Vai pie linu ērkuliņa?
- Ne druvā, ne pļavā,
Ne pie linu ērkuliņa:
Vienu svētu paukariņu,
Par plāniņu pārejot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 403 -

1. Sakies jel, tautu dēls,
Kur tu mani nolūkoji?
Vai rijā, vai pļavā,
Vai pie tēva dzirnutiņas?
Ne rijā, ne pļavā,
Smalkā linu audeklā.
224 [Kabilē (Kld)].

2. Teic man ar, tautu dēls,
Kur tu mani nolūkoji?
Es negāju krogā dzert,
Ne tirgū rādīties.
- Ne tirgū, ne krogā,
Smalkāi linu audeklāi,
Smalkāi linu audeklāi,
Rudzu spailes galiņāi.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

3. Teic taisnību, tu tautieti,
Kur tu mani nolūkoji?
Vai krogū, vai tirgū,
Vai svētdienu baznīcā?
Ne krogū, ne tirgū,
Ne svētdienu baznīcā:
Bāleniņa druviņā
Rudzu bara galiņā.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

105991.

Salda bija avenīte,
Vēl saldāka zemenīte;
Mīļi bija pašu puiši,
Vēl jo mīļi ciema puiši.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

10600.

Saldāks alus krūziņāi
Ne ozola kanniņāi;
Mīļi vārdi tautiešam,
Ne īstam brālīšam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Salda salda brūklenīte,
Vēl jo salda zemenīte;
Saldi saldi brāļa vārdi,
Vēl jo saldi tautu dēla.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10601.

Sargies, linu cielaviņa,
No pelēka vanadziņa,
Kā es zinu sargāties
No dzērāja tēva dēla.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10602.

Sargi, Dievs, mani jaunu
No trijām nelaimēm:
No vilciņa, no lācīša:
No dzērāja tēva dēla.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

1. Sargi mani, mīļš Dieviņis,
No trijām nelaimēm:
No ūdeņa, no uguņa,
No dzērāja tēva dēla.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

10603.

Sarkanais dāboliņis
No saknītes izziedēja;
No sirsniņas iemīlēju
Sev slavenu tēva dēlu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

10604.

Sarkanbalta roze zied
Manu vaigu galiņā;
Dievs to zin, kas tas būs,
Tās rozītes rāvējiņš?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sārtas rozes vien ziedēja
Mana dārza maliņā;
Dievs to zina, kur tas auga,
Sārtu rožu rāvējiņš.
Tepat auga aiz kalniņa
Tuvējos nāburgos:
Dižens puisis, sārti vaigi,
Iedzelteni matu gali.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10605.

Satikos tautu dēlu
Tai zaļāi bierztalāi.
Viņš meklēja arkla balsu [balstu?],
Es liepiņas pūra vāku.
Viņš man liepu parādīja,
Es viņam ozoliņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

10606.

Saulīt' sārta noiedama,
Man notika nelaime:
Man pārtrūka brunču skrote,
Ar puišiem trakojot.
581 [Rubenē (ķieģeļu pag. Vlm)].

10607.

Saulīt' sārta noiedama
Meža galus balsināja;
Es meitiņa uzaugdama
Puišiem sirdis kaitināju.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

- 404 -

10608.

Šādas tādas griezas galvas,
Tās papriekšu izprecēja;
Es meitiņa kā rozīte,
Man's neviens neprecēja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Ciema meitas, vērpelītes,
Aizvizina tautiņās;
Es meitiņa kā niedrīte,
Es palieku liekamo.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

10609.

Šādi tādi mani grib,
Es šos tādus negribēju.
Vai tēvami maizes trūka,
Vai Dievami labu ļaužu?
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

10610.

Šādi tādi man' gribēja,
Es to tādu negribēju;
Es gribēju tādu ļaužu,
Kādi mani bāleliņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10611.

Šādi tādi man' gribēja,
Es to tādu negribēju;
Es gribēju viena laba
Smuidr' ozola dējējiņa.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10612.

Šādi tādi man's gribēja,
Es to tādu negribēju;
Labāk viena nodzīvoju
Kā rozīte dārziņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10613.

Šādi tādi, nejājat,
Man kauniņa nedarāt,
Man kauniņa nedarāt,
Saimenieka meitiņai.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

10614.

Šādi tādi, nejājat,
Neslavītes nelaižat;
Jājat tādi kā es pate,
Tad jūs mani dabosit.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

10615.

Šādi tādi, nenākat,
Man kauniņu nedarāt;
Nākat, labi tēva dēli,
Ieš' pirmā nākumā.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

10616.

Šai priedītei zemi zari,
Gaŗām gāju raudādams:
Mājas puiši, bāleliņ',
Noņems manu vainadziņ'.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

10617.

Šaimal grāvja, viņmal grāvja
Es pārlēcu ganīdama.
Šaimal grāvja tautas jāja,
Viņmal grāvja bāleliņi.
Tautiņām knipi rādu,
Bāliņiem roku devu:
Bāleliņi vainag' deva,
Tautas manim nosti ņēma.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10618.

Šauras šauras man actiņas,
Es puisīti cauri redzu,
Es puisīti cauri redzu,
Cauri puiša padomiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

10619.

Šauras šauras man actiņas,
Es puisīti cauri redzu
Vai tu tici, vai netici,
Tu kuls' savu līgaviņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

10620.

Šauras šauras man actiņas,
Cauri redzu tautu dēlu,
Kuŗš būs savai līgaviņai
Asariņu dzērējiņš.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

10621.

Še neauga ozoliņi
Rantainām lapiņām;
Še neauga tādi puiši,
Kas drīkst mani [meitu] bildināt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 405 -

10622.

Še nebija [navaid] tāda zeme,
Kur varēja pūŗus sēti,
Še neauga tēva dēli
Pēc manam prātiņam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10623.

Še nebija tāda zeme,
Kur varēja pūŗus sēt;
Še nebija tāds puisītis,
Kas drīkst mani bildināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10624.

Še nevaidi mans prātiņis
Uz nevienu tēva dēlu;
Pār novadu mans prātiņis,
Pārnovada arājiņis.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

10625.

Šī dieniņa, rītdieniņa
Līdz manam laiciņam;
Lai nāk cita mātes meita
Šo durtiņu virināt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

10626.

Šī māmiņa, tā māmiņa,
Sakās mani maldināt;
Tā māmiņa maldināja,
Kuŗ' klusāmi klausījās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10627.

Šā novada es meitiņa,
Ne šo puišu līgaviņa;
Projām iešu dziedādama
Citu kungu novadā,
Lai paliek pašu puiši
Kā baloži gūgodami.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

10628.

Šī novada es meitiņa,
Ne šo puišu līgaviņa;
Šiem redzot es izaugu
Citam daiļa līgaviņa.
224 [Kabilē (Kld)].

10629.

Šī novada meita biju,
Ne šo puišu līgaviņa:
Es augdama saderēju
Pa novadu arājiņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

10630.

Šī novada meita biju,
Ne šo puišu līgaviņa:
Par novadu arājiņis
Kā ozolis līgojās.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

10631.

Šī novada meita biju,
Ne šo puišu līgaviņa;
Pa novadu mans prātiņš,
Manas baltas villainītes.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

10632.

Šī novada meita biju,
Ne šo puišu līgaviņa;
Par novadu tas puisītis,
Kam es būšu līgaviņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

10633.

Šī priedīte zemu dēta,
Tur pasēdu raudādama:
Šās priedītes dējējiņš,
Noņems manu vaiņadziņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

10634.

Šitie kalni nav tie kalni,
Kur saulīte nakti guļ;
Šitie puiši nav tie puiši,
Kas ņems manu vainadziņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

10635.

Šitie puiši gan domāja,
Ka es viņus lūkojos;
Uz viņiem nepagriezu
Ne vaiņaga cekuliņu.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

1. Uz Kurzemi, uz Kurzemi
Mans vizuļu vaiņadziņš;
Uz Vidzemi nepagriezu
Ne vaiņaga cekuliņ'.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10636.

Šitie puiši manis dēļ
Vai auguši, neauguši:
Man citā(i) maliņā
Kā pelēki vanadziņi.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Šitās meitas manis dēļ
Vai augušas, neaugušas:
Man citā maliņā
Kā sarkanas brūklenītes.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

- 406 -

10637.

Šitie puiši manis dēļ
Vai bijuši, nebijuši:
Man māmiņa saderēja
Aiz Daugavas arājiņu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

10638.

Šitie puiši manis dēļ
Vai bijuši, nebijuši:
Man', precē Rīgas kungi,
Jaunjelgavas kaupmanīši.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10639.

Šitie puiši nav tie puiši,
Kas ņems manu vaiņadziņu;
Man citā maliņā
Kā ozoli dārziņā.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

10640.

Šito ceļu ir aizgājis
Manis linu arājiņis.
Vai būs manim to gaidīt,
Vai ar citu saderēt?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10641.

Šito celiņ' i aizgāja
Trīs dižani tēva dēli;
Divi bija man' bāliņi,
Tā trešā nepazinu,
Tā trešā nepazinu,
Sava miežu arājiņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

10642.

Šķērsām vilku zāģa
baļķi,
Pāri puisi lecināju.
Nepadari sev kaunīnu
Priekš citim puisīšim,
Priekš citim puisīšim,
Priekš jaunām meitīnām.
- Šķērsām vilku zāģa
baļķi,
Pāri meitu lecināju.
Nepadari sev kaunīnu
Priekš citām meitīnām,
Priekš citām meitīnām,
Priekš jauniem puisīšiem.
1191 [Ēveles draudzē].

10643.

Šķībi greizi tautu dēls
Uz maniem raudzījās;
Raugies šķībi, raugies greizi,
Nebūš' tava līgaviņa.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

10644.

Sķūņa jumtu gan redzēju,
Paša šķūņa neredzēju;
Tautu dēlu gan redzēju,
Padomiņa nezināju.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

1. Zinu purva purvmalītes,
Staigumiņa nezināju;
Acīm redzu tautu dēlu,
Padomiņa nezināju.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10645.

Šo āriņu meita biju,
Ne šo puišu līgaviņa;
Vainadziņu vien pakāru
Šo āriņu maliņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10646.

Šo āriņu meita biju,
Ne šo puišu līgaviņa;
Cit' āriņu zeltenīte
Valkās manu vaiņadziņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

10647.

Šo novadu bērniņš biju,
Ne šo puišu līgaviņa;
Citu puišu līgaviņa,
Tik es tevi kaitināju.
226 [Kandavā (Tl)].

10648.

Šo rudeni es neiešu,
Citu vairs nepalikšu,
Citu vairs nepalikšu,
Ne pie sola piesienama.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

10649.

Šo rudeni, to rudeni
Dzīrās mani tautas vest.
Tā aiziet daudz rudeni, -
Vai būs tautas nomirušas?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 407 -

10650.

Šo vasaru man staigāt
Pēc meitīnas, pēc sievīnas:
Pēc sievīnas gālu pinu,
Pēc meitīnas kājas avu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

10651.

Šogad brūte es nebūšu,
Vienu krumpu brunču liku [vilku];
Citu gadu brūte būšu,
Tad es krumpu krumpināšu.
44 [Turaidā (Turaidas pag. Rg)].

10652.

Šogad mani sārti vaigi
Zied kā rozes dārziņā;
Citu gadu šādu laiku
Asarāmi nobāluši.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

10653.

Šogad mans vaiņadziņš
Līdz rozēm noziedēs;
Vējš nopūta rozēm ziedus,
Tautiets ņems vainadziņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

10654.

Šovasar spožas bēres
Manam zīļu vaiņagam;
Šī pēdēja vasariņa,
Vaiņadziņu valkājot.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

10655.

Šūn, bitīt, ver, bitīt,
Man vietiņu maliņā;
Tā tu šūn, tā tu ver,
Ka neraudu dzīvodama.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

10656.

Šūt, rakstīt, tas man tika,
Cits darbiņis man netika;
Es būt' laba, es būt' laba
Skrīverīša līgaviņa.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

10657.

Šurpu turpu vēji loka
Purva bērza galotnīti;
Šurpu turpu tautas groza
Manu gudru padomiņu.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

10658.

Šurpu turpu vējiņš loka
Smalku linu tīrumiņu;
Šurpu turpu mans prātiņš,
Kad prātam vaļu ļauju.
224 [Kabilē (Kld)].

10659.

Zied', rozīte, uz akmeņa,
Šogad tevis vajadzēs;
Citu gadu, tad neziedi
Ne bāliņu dārziņā.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

10660.

Sieri, sieri, balta maize,
Drīz tie mani audzināja;
Tautu dēla mīļi vārdi,
Drīz tie mani rūdināja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

10661.

Sēd, svainīti, kamanās,
Es tavā klēpītī.
Tu paņēmi mūs' māsiņu,
Dod man savu bāleniņu.
224 [Kabilē (Kld)].

10662.

Sēd', tautieti, kamanās,
Es tavāi klēpītēi;
Gan brālītis vizināja,
Līdz tu mani nolūkoji.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

10663.

Sēj, tautieti, lielu lauku
Dzeltenām auziņām,
Ja gribēji znotu saukt
Manu baltu bāleliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10664.

Zem ozola nestāvēju,
Ozols mani lūkojās;
Pie liepiņas piestājos
Kā pie savas māmuliņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10665.

Zem ozola nestāvēju,
Ozolam liela rasa;
Ar tautām nerunāju,
Tautām daudz valodiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 78 [Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)].

- 408 -

1. Pie ozola nesēdēju,
Ozolami liela rasa;
Pie liepiņas gan sēdēju,
Liepiņai nava rasas.
Ar puišiem nerunāju,
Puišiem viltus valodiņas;
Ar meitām gan runāju,
Meitām taisnas valodiņas.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2. Pie ozola nestāvēju,
Ar puisīti nerunāju:
Ozolami liela rasa,
Puisim vilta valodiņa.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

10666.

Zemu zemu saule tek,
Tik ar roku neaizsniedzu;
Zemu tautas lūkojās
Manu daiļu augumiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

10667.

Zemu zemu saule tek,
Tik ar roku nekacēju;
Gribēj' mani dui netikļi,
Tik ar vienu nederēju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Zemu zemu saule tek,
Cik ar roku nepasniedžu;
Kaimiņos arājiņš,
Cik rociņas nepadevu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10668.

Sen lūko tautu dēls,
Nedrīkstēja bildināt:
Bīstas manus dižus radus,
Manus lepnus bāleliņus.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10669.

Sen tautiņas manis dēļ
Vaŗa dzierņus liedināja;
Sadel tautu vaŗa dziernis,
Es vēl augu brālīšos.
224 [Kabilē (Kld)].

10670.

Sen tautit' glaudejās
Apkārt man' augamiņ'.
Skrej, tautit, pormalē,
Glaud' gar vilka drīcakļiem.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

10671.

Zīle brēca ozolā,
Es zīlīti džīdžināju,
Es zīlīti džīdžinaju,
Lai teic manu arājiņu.
- Ko, meitiņa, džīdžināji,
Sētā tavis arājiņš.
224 [Kabilē (Kld)].

10672.

Sīva augu, pasīvāka,
Ne es pate neliedzos;
Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai vij gaŗu pātadziņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

10673.

Sīva biju, neliedzos,
Par visām(i) meitiņām;
Kuŗš grib sīvu līgaviņu,
Lai nāk mani bildināt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10674.

Sīva dzedra es uzaugu, -
Dod, māmiņa, bajāram,
Bajāram piederēja
Sīva dzedra līgaviņa.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

10675.

Sīvi kungi, sīva salna,
Nevar vairs izturēt.
Nu es ietu, kaut atgājis,
Jeb pie kāda tēva dēla.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

10676.

Sīvi mani žagi rāva,
Tāļu mani pieminēja:
Tautas dēls pieminēja,
Pats gultiņu taisīdams.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

10677.

Sīvu teica tautas dēlu,
Es aiziešu vēl jo sīva;
Viens bij sīvs, otris sīvs,
Kur saimīte mieru ņems?
216 [Ventspilī].

- 409 -

10678.

Simts apaļu dalderīšu
Nav vērts manu augumiņu;
Viens godīgs tēva dēls,
Tas vērts manu augumiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10679.

Zin Dievīnis, kālabade
Es nevaru līksma būte.
Vakar māte krogāi dzēre,
Vai būs mani padzērusi?
Vai būs mani padzērusi,
Vai tautāmis vēlējusi?
Liedzies, māte, neliedzies,
Tu jau būsi vēlējusi.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Vai Dieviņi, ko darīšu,
Man galviņa gaužām sāp!
Vakar māte krogā bija,
Vai būs mani izdzērusi?
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

10680.

Zināj' dienu no dieniņas,
Vienu dienu nezināju:
To dieniņu nezināju,
Kad tautām rokas devu.
216 [Ventspilī].

10681.

Ziņģēt māku, dancot māku,
Siena pļaut vien nemāku;
Tādēļ mani, bālelīni,
It sliktam nedodat,
It sliktam nedodat,
Labam lēti nesolait.
1191 [Ēveles draudzē].

10682.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur aug manis arājiņš:
Aiz upītes kalniņā,
Tai mazāi sētiņā.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur aug brāļa līgavīna:
Aiz kalnīna lējīnā,
Tai mazā sētīnā.
Tai sētīnai treji vārti,
Visi treji sudraboti.
Pa vieniem saule brauca,
Pa otriem mēnestīns,
Pa trešiesi Dievs iebrauca
Sešis bēris kumelīnis,
Sešis bēris kumelīnis,
četris kaltis ritentīnis.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

10683.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur aug manis arājiņis;
Muļķe būtu, kad es teiktu,
Kad es vārda neturētu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10684.

Zinu, zinu, bet neteicu
Sav' maiziņas arājiņu:
Nu vēl māte kājas āva
Manam maizes arājam.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

10685.

Zinu, zinu, protu, protu,
Mieti būs šoruden:
Bālīns ņems ļaudavīn',
Manis dos tai vietā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Es gan zinu, māmuliņ,
Ko darīs bāleliņš:
Bāliņš ņems tautu meitu,
Man' dos tautu neveikļam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10686.

Sirmi zirgi, baltas krētes,
Sila smiltis putināja;
Aiz tā sila gabaliņa,
Tur aug mans arājiņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

10687.

Sirmi zirgi, balt' arāji
Viņā lauka galiņā.
Dod, Dieviņis, vēl', Laimiņa,
Man tur vien arājiņu!
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

10688.

Sirmi zirgi, bēri zirgi
Viņā lauka galiņā.
Būt es to zinājuse
Kur tie mana mīļākā,
Es būt viņus sapinuse
Zaļiem zīda pinekliem.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 410 -

10689.

Sirmi zirgi bāliņam,
Balta māsa ecētāj'.
Staigā tautu nelietīts
Ežamalā raudādams.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

10690.

Sirmi zirgi, daiļ' arāji
Viņā lauka galiņā.
Kad man būtu tie sirmīši,
Tie daiļie arājiņi!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Dails zirdziņš, dails arājs
Viņā lauka maliņā.
Dod, Laimiņ, to zirdziņu,
To dailo arājiņu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

10691.

Sirms zirdziņis, daiļš arājš
Aŗ viņā kalniņā.
Tur vien bija mans prātiņis,
Pie tā daiļa arājiņa.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

10692.

Sirms zirdziņš, daiļš arājs
Tēva lauka galiņā.
Vai es būšu dzīvodama
Tā arāja līgaviņa?
209 [Piltenē].

10693.

Sirms zirdziņis, daiļš arājis
Viņā lauka galiņā.
Vai Dieviņ, kad es kļūtu
Pie tā daiļa arājiņa!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bērs kumeļš, daiļš arājs
Aŗ sudraba kalniņā.
Lūdz' Dieviņu, sauc Laimīti,
Ka varētu klāti kļūt.
Es tam dotu savu roku,
Savu zelta gredzentiņu;
Es tam šūtu smalku kreklu,
Līdz zemīti norakstītu.
259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)].

2. Tālu tālu es redzēju
Baltu zirgu, balt' arāju.
Dod, Dieviņi, man noiet
Pie tā balta arājiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10694.

Sirsniņ' mana, dvēselīte
Tautu dēla rociņā;
Kauli vien vazājās
Pa bāliņa pagalmiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Citur bija viss prātiņš,
Citur viss padomiņš,
Tik vien bija šai vietā,
Kā kājiņu avumiņš;
Kauli vien vazājās
Pretī tēvam, māmiņai.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

10695.

Sit man pliķi, bāleniņ,
Ja vārdiņa neklausīju,
Lai es jauna neielecu
Neveiklīša kamanās.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

10696.

Sitat, brāļi, vaŗa bungas,
Pūšat vaŗa trumpetēs,
Lai skan visas tautu sētas,
Lai jāj mani lūkoties.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

10697.

Skaista augu, bolta augu,
Na sovai mameņai:
Tauteņuom, rogonuom,
Reita muoļa mal'ējeņa.
435 [Latgalē].

10698.

Skaists bij manis vainadziņis,
Vēl skaistāku darināju;
Labs jau mani bildināja,
Vēl labāku lūkojos.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Skaists bij rožu vainadziņš,
Vēl magoņu darināju;
Jau man' labs bildināja,
Vēl labāka taujājos.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10699.

Skaisti zied taut' āriņa
Dzeltāniem ziediņiem;
Iemīlēju viņu es,
Vienu rītu ganījot.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 411 -

1. Skaista zied tautu zeme
Dzelteniem ziediņiem;
Tur man iesamīlējās
Vienu rīta ganījumu.
Par to rīta ganījumu
Noņem manu vainaciņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

10700.

Skaiti, skaiti, tautu dēls,
Cik zvaigznīšu debesīs;
Ja tu visas izskaitīsi,
Tad tu mani nolūkosi.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

1. Skaiti zvaigznes, tautu dēlis,
Vai tu visas izskaitīsi.
Ja tu visas izskaitīsi,
Tad tu mani nolūkosi;
Ja tu vienu pametīsi,
Tad tu mani nedabūsi.
224 [Kabilē (Kld)].

10701.

Skaties, mana māmuliņa,
Vai es liela pieauguse;
Ciema puiši, bāleliņi,
Aicin' mani saulītē.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10702.

Skrej, bitīte, ziediņos,
Kur aug mans arājiņš,
Nes viņam labas dienas
Savā spārnu galiņā.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Skrien, zīlīt, tai zemē,
Kur aug manis arājiņis,
Aiznes manus mīļus vārdus
Jele spārnu galiņos.
Ja piekusa spārnu gali,
Laidies jūŗas līcīšos;
Tur paguli dienasvidu,
Tur noturi launadziņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

2. Cīrulīti mazputniņ,
Tu gan zini to vietiņu,
Tu gan zini to vietiņu,
Kur ir meitu māmuļīte;
Kur ir meitu māmuļīte,
Tur aug mana līgaviņa.
Cīrulīti mazputniņ,
Aiznes manus mīļus vārdus,
Aiznes manus mīļus vārdus
Jele spārnu galiņāja.
Cīrulīti mazputniņ,
Tev spārniņi pieguruši,
Laidies jūŗas līkumāja,
Noguliesa dienasvidu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

10703.

Slaucu kazu, sienu sieru,
Dodu Apses nabagim,
Lai tie man Dieva lūdza
Drīz dabū arājiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10704.

Slinka augu, bet jau balta
Upes taka maliņā;
Tikpat mani puiši ņēma,
Labu meitu dēvēdami.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

10705.

Slinki puiši tālu jāja
Lēnu meitu lūkoties.
Gan atrasi dzīvodamis
Manu lielu lēnumiņu,
Manu lielu lēnumiņu,
Apīnīša rūgtumiņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

10706.

Smiekla lieta, kauna lieta,
Būs puišam mutes dot;
Es nedevu māmiņai,
Kas man' lielu audzināja.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

10707.

Smiekla lieta, kauna lieta
Man pēc puiša daudz raudāt,
Kad neraudu tēv' ar māti,
Kas mazai maizi deva.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

10708.

Smuidra, daiļa es uzaugu
Novadiņa maliņā.
Novadnieki priecājās,
Še būs daiļa malējiņa.
188 [(?)].

10709.

Smuidrajam ozolam
Cauri vilku zelta šņori;
Labajam tēv' dēlam
Cauri laidu valodiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 412 -

10710.

Smuidris auga ozoliņš
Brāleliņa ganībās;
Es izaugu smuidra, gaŗa,
Tautu dēla līgaviņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10711.

Smuidru griežu bērza rīksti,
Kupl' atstāju virsūnīti,
Lai aug mans arājiņš
Sprogainiem matiņiem.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

10712.

Smuka augu, slinka augu
Novadiņa maliņāi;
Paņems mani novadnieki,
Smuku meitu dēvēdami.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10713.

Smuks bērītis lauku pieri
Mans jājamis kumeliņis;
Smuks puisītis baltu muti
Mans maizītes arājiņš.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

10714.

Smuks puisīts, balts zirdziņš
Aŗ lielos tīrumos;
Par Laimiņas likumiņu
Tas būs mans arājiņš.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

107141.

Smuks puisītis baltu vaigu
Gul upītes maliņē.
Celies augšām, smuks puisīti,
Nāc man līdza sētiņē,
Būsi manis arājiņis,
Smalku linu sējējiņis,
Smalku linu sējējiņis,
Man maizītes devējiņis.
224 [Kabilē (Kld)].

10715.

Smuks puisīts, dails zirdziņš
Lielajā tīrumā.
Kau(t) man tiktu tas zirdziņš,
Tā zirdziņa arājiņš!
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

10716.

Smuks putniņis, zelta spārni,
Pret saulīti lidināja.
Tur aug mani mieži rudzi,
Mans maizītes arājiņš.
188 [(?)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

10717.

Smuku rīkšu nemeklēju,
Kad tik bērza žagariņš;
Smuka puiša nemeklēju,
Kad tik linu arājiņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10718.

Spīdēj' mana krūšu sakta
Kā uguns dzirkstelīte;
Tautiešam acis dega
Kā aklam vanagam.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

10719.

Spīd', saulīte, rītā agri,
Spīd' pa logu istabā,
Nu vēl māte kājas āva
Manam miežu arājam.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

10720.

Spoža lēca rīta zvaigzne,
Tumša tapa tecēdama;
Ražans bija tēva dēls,
Nelga tapa dzīvojot.
190 [Kuldīā].

10721.

Spoža saule noritēja,
Lietus gaisu dēvēdama;
Sīvas tautas, nejājat,
Nedos mani tēvs māmiņa.
190 [Kuldīā].

10722.

Spoža saule uzlecoti,
Ne tik spoža tecēdama;
Mīļš tautiets precēdams,
Ne tik mīļš dzīvādams.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

10723.

Stāvēdama maizīt' šāvu,
Lai skrien cepļa dibinā;
Staigādama mutes devu,
Lai darbiņu nekavē.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10724.

Staigāj' puišus vainodama,
Kā auziņas braucīdama;
Auziņai skaras bira,
Puišam gaužas asariņas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 413 -

10725.

Staltukāja, kalpu puisi,
Ko tik augsti uzpūties?
Es kalpone, tu kalpiņis,
Abi dubļu bridējiņi.
226 [Kandavā (Tl)].

10726.

Steidzu, beidzu dīķi rakt
Alotiņa maliņā,
Ka var kalpus slīcināt,
Saimeniekus audzināt.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

10727.

Sūt', māmī, citus bērus [bērnus]
Uz nāburgu ugunī;
Es neiemu, man kaunīns,
Tur aug man arājīns.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

10728.

Sukāju galviņu,
Nepinu matiņus,
Redzēju netikli,
Lūkojam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10729.

Sukāj' galvu, nepiņ' matus,
Nerežani iznesos:
Dzird' nāburgu laisku puisi
Līgaviņu meklējot.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

10730.

Sukāj' galvu, nepin' matu,
Pagalam palaidos,
Kamēr redzu nelietīti
Ļaudavīnu ieņemam.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

10731.

Sunīšam maizi devu
Labu lielu gabaliņu,
Lai sunītis Dievu lūdza,
Ka es ietu tautiņās.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

10732.

Sunīts man labu dara,
Vistiņ' laba nedarīja:
Sunīts saka: tautas nāk,
Vistiņ' mēslus izkasīja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

10733.

Sunīts manis kuplastīts,
Tas noslīka Daugavā;
Puisīts, manis smuks puisīts,
Tas aizgāja par Daugavu,
Tas aizgāja par Daugavu
Jaunu meitu lūkoties.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

10734.

Tā Dieva vien es lūdzu
Ka es būtu saimenica;
Kalpiem darbu pasacītu,
Gultiņā gulēdama.
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

10735.

Tā sacīja tis puisītis:
Tei meitiņa mani gaida!
Lai tev' gaida Veļa māte,
Es gan tevi negaidīju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10736.

Tā vien man, tā vien man
Šo rudeni, to rudeni:
Citas meitas dabūj' vīrus,
Es nekāda nedabūju.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Tā vien man, tik vien man
Ik rudeņa gadījās:
Citi puiši dabū meitas,
Es nevienas nedabūju.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

10737.

Tādu sedzu villānīti,
Kas sēdēja mugurā;
Tādu ņēmu arājiņu,
Kas patika prātiņam.
190 [Kuldīā].

10738.

Tālu iešu aiz tāluma,
Nepalikšu tūlumā,
Nepalikšu tūlumā
Aiz māmiņas žēlabām.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

10739.

Tālu tālu dūmi kūpa,
Man atnāca siltumiņa!
Tālu tālu tautu dēls,
Man atnāca mīļi vārdi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 414 -

10740.

Tālu tālu es redzēju
Ezeriņu līgojam.
Dievs dod man nolīgot
Tai ezera maliņā.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

10741.

Tāļu tāļu es redzēju
Ezeriņu viļņojot.
Dievs dod man tur aiziet,
Tā ezera maliņā!
Tur es kultu vīramāti,
Aiz matiem turēdama,
Aiz matiem turēdama,
Ezerā mērcēdama.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10742.

Tāļu tāļu es redzēju
Ezeriņu viļņojot;
Tas nebija ezeriņš,
Tas bij rudzu tīrumiņš.
Dievs dod man aizlīgot
Uz to rudzu tīrumiņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10743.

Tāļu tāļu es redzēju,
Kur zariņis līgojās.
Kaut būt' man Dievs vēlējis,
Ir es līdza līgotos,
Ir es līdza līgotos
Tai zariņa galiņā.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

10744.

Tāļu tāļu es redzēju
Rudzu lauku līgojot.
Dod, Dieviņi, tur aiziet,
To rudzīšu ritināt [=malt].
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

10745.

Tāļu tāļu es redzēju
Zaļu rudzu tīrumiņu.
Dod, Dieviņ, man noiet
Pie tā rudzu arājiņa!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10746.

Tāļu tāļu, nava tuvu,
Manis miežu arājiņš:
Ne dzird gaiļa e dziedam,
Ne redz paša staigājam.
121 [Gulbenē (Md)].

10747.

Tāļu tāļu, necik tāļu
Mans maizītes arājiņš:
Te jau redzu rītā agri,
Te jau vēlu vakarā.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

10748.

Tāļu tāļu noskanēja
Skaļa rīta saucieniņš;
Tāļu tāļu nolīgoja
Mans vizuļu vainadziņš.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

10749.

Tāļi tāļi, nosti nosti
Tu no manis, es no tevis!
Ne tu mans arājiņš,
Ne es tava malējiņa.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

10750.

Tāļu tāļu suņi rēja,
Vēl tāļāku gaiļi dzied,
Vēl tāļāku zirgi zviedz
Mana miežu arājiņa.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

10751.

Tāļi tāļi tā zemīte,
Kur aug mans arājiņš;
Ar bitīti vēsti laidu,
Ar kuģiem grāmatiņu.
216 [Ventspilī].

10752.

Tālu tālu tā zemīte,
Kur aug manis arājiņš;
Tur aug rozes, dillu koki,
Kur aug manis arājiņš.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

10753.

Tāļu tāļu tu, tautieti,
Tu no manis, es no tevis;
Ik rītiņa tev sūtīju
Ar vējiņu labasdienas.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

- 415 -

10754.

Tālu tālu tu, tautieti,
Tu no manis, es no tevis:
Tev zābaki, zelta pieši,
Man nobare villainīte.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

10755.

Tas man tika, alutīnis
Rudajāmi actīnām;
Tas man tika, arājīnis
Zemjotāmi kājīnām.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

10756.

Tas man tika, kumeliņis,
Kam bij sedli, iemauktiņi;
Tas man tika, arājiņis,
Kam bij namis, istabiņa.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

10757.

Tas netiklis tēva dēls
Lūko mani trīs vasaras;
Kas bij tiklis, kas ražanis,
Līgst pirmā vasarā.
226 [Kandavā (Tl)].

10758.

Taujā, Dēkla, taujā, Laima,
Ja tu vari sataujāt
Labu zirgu, lab' arāju,
Labus, lielus tīrumiņus.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10759.

Taupi, taupi, tautu dēls,
Savu bandas kumeliņu!
Gan es viņu lecināšu,
Sērst jādama brālīšos.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

10760.

Tautas jāja izgudrēm
Manis jaunas lūkoties;
Es tīšām izkaisīju
Salmiem manu istabiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

10761.

Tautas mani viltin vīla,
Saka naudu mežmalē.
Vai bij nauda, vai ne nauda,
Vai es pate tautu nauda?
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

10762.

Tautas manu balsu dzird,
Augumiņu neredzēja;
Brālītim zirgu sola,
Lai parāda augumiņu.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

10763.

Tautas taisa niedru tiltu,
Gaida mani pārejam.
Sapūst tautu niedru tilts,
Nevar mani sagaidīt.
1311 [Apē (Vlk)].

10764.

Tautas taisa vaŗa tiltu
Līdz bāliņa namdurīm.
Taisāt zelta vai sudraba,
Es neiešu šorudeni.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Tautu dēlis lielījāsi
Alva tiltu liedināt;
Ja tev tīk, lej sudraba,
Neieš' pāri šoruden.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

10765.

Tautas tura lielu naidu
Ar maniem bāliņiem.
Laidiet mani ar tautām,
Es to naidu saderēju.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

10766.

Tautiešam acis dega
Kā raibam vanagam,
Redzēj' mani bāliņos
Kā irbīti rotājam.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

10767.

Tautiešami acis dega
Kā raibam vanagam,
Redzēj' mani staigājam,
Vainadziņu valkājam.
232 [Talsos (Tl)].

10768.

Tautiešam acis dega
Kā uguns dzirkstelītes,
Redzēj' mani daiļ' augot,
Ar godiņu dzīvojot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10769.

Tautietam melns kumeļš,
Man bij melni lindraciņi;
Tautiets mani nolūkoja
Līdz ar savu kumeliņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 416 -

10770.

Tautiets Dievu nominēja
Neļaut mana vainadziņa.
Tu neļāvi, es negāju,
Ko tu man padarīsi?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10771.

Tautiets liels, es bij' maza,
Dzīrās mani sagaidīt;
Dzer ūdeni, grauz akmeni,
Tad tu mani sagaidīsi.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 66 [Aizkujā (pie Cesvaines Md)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)],
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 1253 [Kroņa laicenē], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)],
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)], 342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 388 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sen gaidīja tautu meita
Mani lielu izaugot;
Dzer ūdeni, grauz ķieģeli,
Tad tu mani sagaidīsi.
331 [Augškurzemē (Il)].

10772.

Tautiets man gaŗām jāja,
Jāja bagāt's lūkoties;
Dievs dod jāt, nedabūt,
Nākt pie manis atpakaļ.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Tautas jāja man gaŗā(m),
Sidrabotas meklēdami.
Dievs dod jāt, nedabūt,
Paņems mani nesidraba.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

2. Tautiets mani novainoja,
Tālu gāja lūkoties;
Aizgāj' tālu, nedabūja,
Jāj, pie manis atpakaļ.
Jāj projāmi, es neiešu,
Es meitiņa nonievāta,
Es meitiņa nonievāta,
Tevis dēļ netikuse.
226 [Kandavā (Tl)].

10773.

Tautiets man roku deva,
Skata manu augumiņu.
Kā, zēvēļu, tu skaties?
Nebūš' tava līgaviņa.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

10774.

Tautiets mani kaitināja,
Gribēj' manu vaiņadziņu.
Tu, tautieti, nedabūsi
Šogad mana vaiņadziņa;
Gaidi mani uzaugam,
Pilnu pūru pielokam.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

10775.

Tautiets mani māsu sauca,
Kumeļā sēdēdams;
Daudz purvā baltu bērzu,
Daudz man tādu bāleliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 190 [Kuldīā], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē],
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

10776.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
Nelūdz mīļi, neraud gauži,
Es neiešu šoruden.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10777.

Tautiets, mani precēdams,
Vaŗa pīcku kaldināja.
Tu, tautieti, man kaldini,
Tev kaļ mani bāleliņi.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10778.

Tautu dēla sirde dreb
Kā sietā sijājot,
Redzēj' mani pie māmiņas
Kā cielavu tekājot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10779.

Tautu dēls bēdājās,
Kur būs ņemt līgaviņu.
Man bij žēl, es būt' gājse,
Kau(t) būt' mani bildinājis.
121 [Gulbenē (Md)].

10780.

Tautu dēls, dūņu vīrs,
Līdz manām kājiņām;
Ne tādam maldināt
Manu smuidru augumiņu!
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

10781.

Tautu dēls, dusmu pūķis [pūce],
Gaida man's lūdzamies.
Bitīt' vasku nešuvusi,
Ko nesīšu lūgdamās?
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 417 -

10782.

Tautu dēlis, dusmu pūķis,
Gaida mani lūdzoties;
Lūdzu Dieva, Laimes savas,
Lai lūdz tevi velna māte.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10783.

Tautu dēls kā kurmīts
Zemajām kājiņām,
Nedrīkst mani bildināt,
Baltu putu gabaliņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

10784.

Tautu dēls lielījās,
Es būš' viņa līgaviņa;
Tev bij mani redzēt vien,
Ne mūžam nedabūt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10785.

Tautu dēlis lielījāsi,
Ka es viņa līgaviņa.
Nelieliesi, tu tautieti,
Nebūš' tava līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10786.

Tautu dēlis lielījāsi,
Ka šis mani dabūšot.
Nelieliesi, tu tautieti,
Es citam apsolīta.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

10787.

Tautu dēls lielījās
Nelūgt manu māmuliņu.
Lūgs' māmiņu, dos' naudiņu,
Nedos mani māmuliņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10788.

Tautu dēls lielījās
Pievilt manu augumiņu.
Pieviļ tevi sila priede,
Tu gan manis nepievilsi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10789.

Tautu dēls lielījās:
Cerē mani, tautu meita.
Cerē tevi Veļa māte,
Es gan tevi necerēšu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

107891.

Tautas dēls manis dēļ
Ik vakara tauri pūta.
Vai tu pūti, vai nepūti,
Es neiešu šorudeni.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

10790.

Tautu dēlis manis dēļi
Lintēm kāra cepurīt',
Es ar savu vainadziņu
Ne galviņu nepagriezu.
226 [Kandavā (Tl)].

107901.

Tautu dēlis manis dēļ
Lintēm kāra cepurīti.
Ja tev tīk, kar ar zeltu,
Es neiešu šorudeni.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

10791.

Tautu dēlis manis dēļ
Simtu jūdžu naktī skrēja.
Ja tu gribi, skrej vēl simtu,
Šorudeni gan neiešu.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10792.

Tautu dēls, mans brālītis
Viens uz otru švaini sauca;
Vai tie bija padomājši
Māsiņām mītoties?
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1. Tautu dēls ar brālīti
Viens otru svaini sauca.
Vai tapsim dzīvojot
Vienā tautu novadā?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

10793.

Tautu dēls stāvu pieri
Man mūžam nepatika;
Tas puisīts man patika
Dzelteniem matiņiem,
Tam sirmīti paturēju,
Kad segloja kumeliņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

10794.

Te man nav tai mežā
Patīkama rīkšu zara;
Te man nav tai sētā
Patīkama arājiņa.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

- 418 -

10795.

Tiesa tiesa, nava meli,
Es būš' kalpa līgaviņa:
Visi mani gredzentiņi
Kalpa puiša rociņā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Liedz, māmiņa, vai neliedz,
Kalpa būšu līgaviņa:
Abas rokas pilli pirksti
Kalpa dotu gredzentiņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10796.

Tiešām saku, citu gadu
Še es vaira nedziedāšu:
Vai nomiršu, vai noiešu
Cit' āriņu maliņā.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

10797.

Tieva gaŗa es uzaugu
Novadiņa maliņē;
Kā smildziņa locījos
Citē kunga novadē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10798.

Tieva gaŗa es izaugu
Treju kungu robežās;
Visu triju robežnieki
Uz manim lūkojās.
Vienam būšu, ne visiem,
Velti visi lūkojat.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

10799.

Tēvs ar māti to nezin,
Ko es zinu ar tautieti:
Tautu dēla brūni svārki
Mana pūra dibinā.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Tēvs ar māti nezināja,
Ko es zinu ar tautieti:
Tautieš' dota sīka nauda
Guļ man pūra dibinā;
Mani zelta gredzeniņi
Spīd tautieša pirkstiņā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2. To nezina tēvs māmiņa,
Ko es zinu ar tautieti:
Tautu dēla balta nauda
Mana pūra dibinā,
Mana pūra atslēdziņa
Tautu dēla kabatā.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

10800.

Tēvs māte prasīja:
Grib', meitiņ, vīra?
Jūs veci cilvēki,
Kā jūs neziniet,
Kā nevar cilvēks
Cilvēka gribēt?
Putniņiem mežā,
Tiem savi draugi;
Zālītei laukā,
Tai savi ziedi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Tēvs māte vaicāja:
Grib', meitiņ, vīra?
Vai jūs traki
Vaicādami?
Cilvēks cilvēka
Negribēs?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10801.

Teic, brālīti, man' bagātu,
Vedīs mani šoruden;
Es tev došu cimdu pāri,
Botī pirktus apsējiņus.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

10802.

Teic man ļaudis, es neticu,
Ciemīnos arājīnu.
Neba man vecas kājas,
Āztecēšu apraudzīt.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Teic man ļaudis, neklausīju,
Ciemiņos arājiņu;
Neklausīju ļaužu runas,
Gāju pate apraudzīt.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

10803.

Teic man ļaudis to dēliņu,
Es to šķelmi sen zināju:
Kroga žūpa, sievas bende,
Ne maizītes pelnītājs.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

10804.

Teic man ļaudis to puisīti,
Tā puisīša māmuliņu.
Sliņķis, gurķis tas puisītis,
Gaŗvalode māmuliņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 419 -

10805.

Teic man māršas, teic bāliņi
Aiz Daugavas ozoliņu;
Man pašai nepatika,
Nava kupla virsaunīte.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

10806.

Teic man tautas, liedz brālīši,
Vai būs ieta, vai neieta?
Iešu tautu teikumam,
Bāleniņu liegumam.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

108061.

Teic man viens teicējiņš,
Liedz man pieci liedzējiņi;
Klaus' to vienu teicējiņu,
Ne tos piecus liedzējiņus.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

10807.

Teic taisnību, tautu dēls,
Cik tev mazu bāleliņu,
Lai es zinu kreklu šūt,
Citu dižu, citu mazu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

10808.

Tepat būtu, tepat būtu
Kaimiņos arājiņš,
Kam es pate neredzētu
Snaužam vagas galiņā.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

10809.

Tev, alksnīti, trausla miza,
Tu lūkam nederēji;
Tev, puisīti, ātra daba,
Tu ar mani nerunā.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

10810.

Tev, elksnīt, trausla miza,
Tu lūkiem nederēji;
Tev, puisīt, lēta daba,
Tu ar mani nedzīvosi.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

10811.

Tev, bērziņ, platas lapas,
Tu rasiņas turētājs;
Tev, puisīt, rudas acis,
Tu asaru dzērējiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10812.

Tev, liepiņa, plata lapa,
Apsedz mani migliņā;
Tev, tautiet, labs kumelis,
Ieņem mani kamanās!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

10813.

Tev, liepiņa, platas lapas,
Apsedz mani migliņā(i);
Tev, māmiņa, daudz dēliņu,
Dod man vienu arājiņu!
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

10814.

Tev, māsiņ, daudz bāliņu,
Dod man vienu arājiņu;
Es no tevis mīļi lūdzu
Vidajo bāleliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Tav, māsiņa, daudz brālīšu,
Dod man vienu arājiņu;
Vidaviņu bāleliņu,
To es tev mīļi lūdzu.
Tam šķīrās, tam vedās
Visādā darbiņā;
Pats aiz vārtiem kumeļā,
Valodiņa istabā.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

10815.

Tev, puisīti, balta mute,
Tevim bija palša sirds;
Tu ar manim saderēji
Un ar citu lakstojies.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

10816.

Tec gaŗām, dūņupīte,
Tevī roku nemazgāšu;
Priekšā nāca ziedupīte,
Tur rociņas nomazgāšu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Tec gaŗām, dūņupīte,
Tevie roku nemazgāšu;
Priekšā nāca zvirgzdupīte,
Tai rociņas nomazgāšu.
Gaŗām jāj' kalponīt',
Tā nav mana līgaviņ';
Priekšā nāca mātes meita,
Tā būs mana līgaviņ'.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 420 -

2. Tec gaŗām, straujupīte,
Es rociņas nemazgāšu;
Jāj gaŗām, tautu dēls,
Es ar tevi nerunāšu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

10817.

Tec gaŗām, kumeliņi,
Neskaties tai ciemā,
Tai ciemā slinki puiši,
Nejāj zirgus pieguļā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10818.

Tec gaŗām, kumeliņ,
Neskaties tās mājās:
Tās mājās slinki puiši,
Nesukāti kumeliņi.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10819.

Tec, putniņ, meža malu
Ar mazo grāmatiņu,
Nes manam mīļajam
Simtu labu vakariņu.
24 [Lēdurgas draudzē], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

10820.

Tec, putniņ, upes malu
Ar mazo grāmatiņu,
Aiznes vēsti brūtgānam,
Brūte ļoti nevesela.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10821.

Tecēdama puķīt' rāvu
Šo āriņu maliņā;
Ja tautām puķu žēl,
Lai nāk paši pakaļā.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

10822.

Tīru ļaužu bērniņš biju,
Tīru atkal tautājos,
Ne to burvju, ne raganu,
Ne to gausa skrējējiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10823.

Tīrumēju, klajumēju
Tik aukstumu nenosalu;
Rocin' mani, mīļais Dievis,
Mežu ļaužu ēniņēju.
190 [Kuldīā].

10824.

Tīšām, augu pie māmiņas,
Sav' gāliņu nesukāju,
Lai man vaļas pie māmiņas
Jale šādu vasariņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

10825.

Tīšām barga padzīvoju
Šovasaru bāliņos:
Dziržu tautas staigājot,
Lēnu ļaužu taujājot.
84 [Kusā (Kusas pag. Md)].

10826.

Tīšām iešu [gāju] pie kalpiņa,
Izguliņas gribēdama;
Saiminieka dēliņam
Izmuldējsi līgaviņa,
Snauž istabu slaucīdama,
Azaidiņu raudzīdama.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

10827.

Tīšām gāju melnu kreklu,
Sapelējšu vainadziņu,
Lai tie mani nelūkoja
Tai nabaga novadā.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

10828.

Tīšām gāju melnu kreklu,
Tīšām mutes nemazgāju,
Lai tie mani neprecēja,
Vidzemnieku lieldzērāji.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

10829.

Tīšām gāju neražena,
Tīšām acis nemazgāju;
Zināj', tautu netiklītis
Pēc manim lūkojās.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Tīšām liela es neaugu,
Tīšām daiļa nestaigāju:
Zinājos, kaimiņos
Ka nelietis lūkojās.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

10830.

Tīšām gāju neraženi,
Tīšām acu nemazgāju,
Lai nemīl pašu puiši,
Lai es tiktu pārnovadis.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

10831.

Tīšām gāju neraženi,
Tīšām galvas nesukāju,
Lai šķiet mani netikušu,
Lai neveda kaimiņos.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 421 -

1. Tīšām augu nedižana,
Tīšām galvas nesukāju,
Lai neveda kaimiņos,
Niknu, bargu dēvēdami.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

10832.

Tīšām gāju pa namiņu,
Pagalītes mētādama,
Lai šķit' mani barg' esam,
Lai vārdiņa bijājās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

10833.

Tīšām gāju pa namiņu,
Pagalītes spārdīdama,
Lai iet slava maliņā,
Ka es barga bāliņos.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

10834.

Tīšām gāju pa pagalmu,
Kā pagale sprēgādama,
Lai tie mani nepaņēma,
N-iešu lieldzērāji.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

1. Tīšām krēslu saspārdīju,
Ar dieveri bārdamās,
Lai tas mani nepaņēma,
Lielais kroga dzērājiņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Tīšām skrēju par pagalmu,
Kā pagale dzirkstīdama:
Šitie puiši, gaŗvēdeŗi,
Neņems mana vainadziņa.
84 [Kusā (Kusas pag. Md)].

10835.

Tīšām tāda es uzaugu,
Ne par vienu nebēdāju;
Puišiem knipi parādīju,
Par plāniņu pāriedama.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10836.

Tīšām tāda es uzaugu,
Ne par vienu nebēdāju;
Tīšām puišus kaitināju
Caur deviņi glāžu logi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10837.

Tīši daru tautiešam,
Gaŗām gāju dziedādama,
Kam viņš mani ķircināja,
Kumeliņus ganīdamis.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

10838.

Tīši tīši tautiešam
Salauzīju zobeniņu,
Kam tas mani kaitināja,
Villainītes puškodam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10839.

Tīšu tīšu kā varēju
Tautu dēlu kaitināju:
Tikām saucu arājīnu,
Līdz citam roku devu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

10840.

Ciki es neiesēdu
Neveiklīša laiviņā:
Neveikļami skaista laiva,
Puķu ziedu piebiruse.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

10841.

Tik es sēdus neatkritu,
Pēc ābola skatoties;
Tik es veca nepaliku,
Amatnieka gaidīdama.
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tik upē nenoslīku,
Pēc riekstiņa kacēdama;
Tik es veca nepaliku,
Pēc bajāra gaidīdama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10842.

Tik es tevi, tautu dēlis,
Kaitināti kaitināju;
Kad es kāpu kumeļāi,
Nāc tad šurpu, došu roku.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

10843.

Cik upē neiekritu,
Sejiņā vērdamās;
Cik tautās neaizgāju,
Ļaužu mēles klausīdama.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10844.

Tikt man tīk tīrumā,
Tīk mežiņa maliņā:
Tīrumā rudzi mieži,
Mežā vaska ritenīts.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 422 -

10845.

Tirgū gāju alu dzert,
Arājiņu lūkoties.
Tirgū alu gan dabūju,
Arājiņu nedabūju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

10846.

Tirgū gāju, aplokā,
Ne puišiem rādīties;
Gāju savu vilnātnīšu
Vējiņā vēcināt.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

10847.

Tirgā gāju, kazu vedu,
Atved' sev arājiņu.
Dod, Dieviņ, tādu laimi
Ar citām meitiņām!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

108471.

Tic puisīti visi velli,
Es puisīti neticēju!
Vellam tika tumšas naktis,
Puisim blēņu valodiņas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

10848.

Tic tautieti visi velni,
Es tautieti neticēju:
Tautiets, mani precēdamis,
Ciemā citu lūkojās.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10849.

Ticat, brāļi, neticat,
Būšu kalpa līgaviņa:
Kalpi vien bildināja
Manu tēvu, māmuļīti.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

108491.

Ticat mani, neticat,
Es bagāta mātes meita:
Sieciņš cimdu, sieciņš zeķu,
Sieciņš zelta biķerīšu.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

10850.

To es daudzi nebēdāju,
Ka bajāris nebildēja;
Situ knipi bajāram,
Iem' pie laba kalpa puiša.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10851.

To es daudzi nebēdāju,
Kad precēja ciema puiši:
Man pašai sētiņāi
Vēl jo jaunis arājiņis.
226 [Kandavā (Tl)].

10852.

Trīs bantītes matos pinu,
Visas trīs apzeltītas;
Trīs puisīši man' cerēja,
Vis' trīs labi saimenieki.
70 [Briežos (Skujenes pag. C)].

10853.

Trīs bantītes matos pinu,
Visas trīs sudrabotas;
Tai būs arī mātei būt,
Kas man savu dēlu dos.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10854.

Trīs dieniņas bez pusdienas
Ar puikāmi strīdējos.
Šis gribēja, tas gribēja
Mana daiļa augumiņa;
Vienam būšu, ne visiem,
Velti jūsu gaidījums.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10855.

Trīs diženas samta puķes
Kalniņā noziedēja;
Trīs diženi tēva dēli
Gaida manis uzaugam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10856.

Trīs gadiņi savadāju
Puisi lūka galiņā,
Lūkodama, vaicādama,
Vai nav kroga dzērājiņš.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

10857.

Trīs gadiņi tautu dēlis
Mani labu labināja;
Ceturtā gadiņā
Atras manu labumiņu.
Tad es tavus gaŗus matus
Gar rociņu sitināšu;
Tad es tavu vecu māti
No krēsliņa lecināšu;
Tad es tavas slinkas māsas
Apkārt namu tecināšu,
Apkārt namu tecināšu,
Pa vārtiem izvadīšu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 423 -

1. Trīs gadiņi tautu dēlis
Mani rāmu rāmināja.
Kad aiziešu, laidīs māte,
Tad tu rasi rāmulīti.
Es to tavu māmulīti
No krēsliņa lecināšu;
Es tās tavas īstas māsas
Apkārt namu tecināšu;
Es to tavu vecu tēvu
Aizkrāsnē iegrūdīšu;
Es tos tavus bāleliņus
Pa vārtiemi izvadīšu.
Tad es tavus krūzu matus
Gar rociņu sitināšu,
Vēl es tavu sīvu sirdi
Caur ābeles zariem raušu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

108571.

Trīs gadiņi tautu dēls
Manis dēļ tauri pūš.
Kaut tu pūstu otru trīs,
Tu jau mani nedabūsi:
Man pašai līdza auga
Gobu zemes arājiņš.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

10858.

Trīs puķītes, zelta rozes,
Ziež man vaigu galiņā;
Tautu dēla acis dege
Kā tam vēja vanagam.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

10859.

Trīs rītiņi saule lēca
Caur ozola lapiņām;
Trīs gadiņi tautu dēls
Mani jaunu bildināja.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

10860.

Trīs tautieši spēlējās
Uz to manu augumiņu.
Krīt', spēlīte, šurpu turpu,
Lai netiku nevienam.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

10861.

Triju kungu valstis jāja
Mani vienu lūkoties;
To man dara daiļa rota,
Iznesīga valodiņa.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

10862.

Trim kārtām rozes zied
Manā rožu dārziņā;
Trim kārtām tautas jāja
Manu rotu lūkoties.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

10863.

Trim stariem upe tek,
Zelta zirni gūstīdama;
Trim ceļiem tautas jāja
Man' augumu lūkoties.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Trim stariem Gauja tek,
Vizulīšus vizodama,
Vizulīšus vizodama,
Zelta zirni gūstīdama;
Trim stūŗiem tautas jāja
Mani jaunu bildināt.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

10864.

čūru čūru goves slaucu,
Buku buku velējos;
Jau es pate gan zināju,
Nejems mani ciema puiši.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

10865.

Tu, bāliņi, darbos gāji,
Lūko manim arājiņu,
Kas ar tevi vienu vēršu
Līgst vienāja darbiņā.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

10866.

Tu māsiņa, es māsiņa,
Vēl mēs abas bārsamies:
Tu domāji, es domāju
Uz tā viena tēva dēla.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10867.

Tu, Jānīti, man patiki,
Es, Jānīti, tev patiku;
Lūgsim tēva, māmuliņas,
Lai mūs laiž vienuviet.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 424 -

10868.

Tu puisi, tu šķelmi,
Tu mani pievīli,
Tu teicies mani
Rudeni precēt.
Atnāce rudens,
Neņēmi visi.
Es tevi piesiešu
Pie sētas posma:
Novīsti, nokalsti,
Kā sētas posmis.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

10869.

Tu, puisīti, gan domāji,
Ka es tava līgaviņa;
Tik tev laba zirga braukt,
Cik es tava līgaviņa!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10870.

Tu, tautieti, mani gribi,
Kur tu mani ievedīsi?
Vēl mežāi vējiņš loka
Tavu namu, istabiņu.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

10871.

Tu var' darīt, ko tu gribi,
Tu jau vīra nedabūs'.
- Kad es vīra nedabūšu,
Ieš' pie savas mātes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10872.

Tukšas, puisi, tavas domas,
Ka es tava līgaviņa.
Ne te auga tā puķīte,
Kas manā vainagā;
Vāczemē tā puķīte,
Kas manāi vainagā,
Es meitiņa pate augu
Tālajāi Valmierā.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

10873.

Tukšgrabīti tu puisīti,
Sak' man pup's azotē;
Pupas auga lauciņā
Pelēkiem ziediņiem.
216 [Ventspilī].

10874.

Tumsā redzu dziļūdeni,
Dvēselīšu ņēmājiņu;
Acīm redzu tautu dēlu,
Asariņu dzērājiņu.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Tecin teka straujupīte,
Dvēseliņu ņēmējiņa;
Jājam redzu tautu dēlu,
Asariņu dzērējiņu.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10875.

Tumša tumša tā priedīte,
Kur saulīte mājas ņem;
Tālu tālu tā māmiņa,
Kas sauks mani vedekliņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

10876.

Tumsiņā gaismas gaidu,
Gaismā saules uzlecot;
Māmiņ' gaida uzaugot,
Izaugušu tautas gaida;
Tautiņās nogājuse,
Gaidu savas māmuliņas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

10877.

Tur dod mani, māmuliņa,
Kur deviņas ietaliņas:
Devītāja rītiņā
Ielīgoju maltuvē.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10878.

Tur dod mani, māmuliņa,
Kur deviņas ietaliņas:
Devītā rītiņā
Guni kūru namiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10879.

Tur dod mani, māmuliņa,
Kur dubļots pagalmiņš,
Kur dubļots pagalmiņš,
Tur telītes minējiņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Tur es iešu sievas ņemt,
Kur dubļains pagalmiņš:
Tur telītes minējiņas,
Tur meitiņas malējiņas.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

10880.

Tur dod mani, māmuliņa,
Kur pīšļota maltuvīte:
Kur pīšļota maltuvīte,
Tur maizītes dievsingan.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 425 -

10881.

Tur dodat, bāleliņi,
Kur jūs labi zinājāt,
Kur es savas villainītes
Par maizīti neizdevu.
188 [(?)], 194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

10882.

Tur dodati, bāleliņi,
Kur maizīte, kur darbiņis;
Es nebiju ieradusi
Bez maizītes, bez darbiņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

10883.

Tur es iešu vedeklās,
Kur viens dēls māmiņai,
Tur es būšu saiminiece,
Atslēdziņu nēsātāja.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

10884.

Tur, māmiņa, mani dod,
Kur upīte gaŗām tek,
Lai es varu nomazgāt
Savas gaudas asaras.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10885.

Tuvu tuvu lidinās
Div' pelēki vanadziņi;
Tuvu tuvu, necik tāļu
Manu pūru derinās.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

10886.

Tuvu tuvu, nava tāļu
Mans maizītes arājiņš;
Tik neēda vienu maizi,
Runā vienu valodiņu.
188 [(?)].

10887.

Tuvu tuvu, nava tālu
Manis miežu arājiņš:
Dzirdu gailīt' i dziedam,
Redzu pašu staigājam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Tivu tivu, nava tālu
Manu miežu arājiņš:
Dzirdu gaili i dziedot,
Redzu pašu staigājot.
Ik dieniņas gan redzēju
Savu miežu arājiņu;
Ik dieniņas gan redzēju,
Ne ik dienas bildināju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

10888.

Tumu tumu, ne tik tāļu,
Es aiziešu tautiņās;
Dzird' bāliņus ecējam,
Dzird' māsiņas runājam.
24 [Lēdurgas draudzē].

10889.

Tuju tuju, ne tik tālu
Mans maizītes arājiņš;
Ar rociņu nekacēju,
Šautu sviest nevarēju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

10890.

Tuvu tuvu, ne tik tāļu
Manis miežu arājiņš;
Klātu vien nedagāju,
Sev kauniņa nedarīju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10891.

Tuvu tuvu, ne tik tuvu
Aug mans miežu arājiņš;
Ik dieniņas gan redzēju,
Ne ik dienas bildināju.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

10892.

Tuvu tuvu, necik tāļu
Manis miežu arājiņš;
Ik rītiņa gaidīdama
Brokastām ēdināju.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

10893.

Uz ežiņu kājas avu,
Novadiņu raudzīdama;
Gana labis novadiņis,
Netiklītis arājiņis.
190 [Kuldīā].

10894.

Uz Laimiņu pavaicāju,
Kāda būs dzīvošana?
Laime lika visu mūžu
Valkāt zīļu vainadziņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10895.

Uz maniemi oši līka,
Uz maniemi ozoliņi;
Uz maniemi jauni puiši
Seglo savus kumeliņus.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

- 426 -

10896.

Uz manim oši līka,
Uz manim ozoliņi;
Uz manim Laime grieza
Dižanos tēva dēlus.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

108961.

Uz manim puiši krita
Kā bitītes liepiņā;
Liepai bija saldi ziedi,
Man tā jauka valodiņa!
232 [Talsos (Tl)].

10897.

Uz manim puiši krita
Kā uz ogu vācelītes;
Vai es biju tik saldena
Kā tā ogu vācelīte?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

10898.

Uz manim puiši krita
Kā uz ogu vācelītes;
Vai māmiņa man mazai
Medū muti mazgājuse?
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10899.

Uz manim puiši krita
Kā uz saldas zemenītes.
Vai es vieni meita biju,
Vai man vieni vainadziņš?
Ir citai māmiņai
Aug meitiņas kā rozītes.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Pie manim puišī nāca
Kā pie ogu grezelītes.
Vai es vien meita biju,
Vai man vien vaiņadziņš?
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

2. Uz manim puiši krita
Kā bitītes amolā.
Vai es viena meitiņ' biju,
Vai man vienai vainaciņš?
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

10900.

Uz Palsmani es neiešu,
Rancenē nepalikšu;
Uz Rauseni ar neiešu
Vēžu kāju braukšenāt.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

10901.

Uz Kurzemi es neietu,
Vidzemē nepatīk;
Uz Vāczemi vizuļoja
Mans vizuļu vainadziņš.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

109011.

Uz Viskali, uz Viskali
Mans vizuļu vainadziņš!
Pa Viskali es dziedāju,
Pa Viskali gavilēju.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

10902.

Iz rubeža gan'eidama,
Kreisu kuoju pakrateju;
Ka vezs veirs šuruden',
I lobū pakrateiš'.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

10903.

Uz robeža ganīdama,
Raibus cimdus noadīju:
Šķitu savu arājiņu
Robežnieku puišķēniņu.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

10904.

Uz siliņu, uz siliņu
Tīru rudzu ritināt;
Es neiešu uz Daugavu
Laivas galu klaudzināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10905.

Uzaugušu tautas veda,
Izmācītu darbiņā;
Kam tautiņas tad neņēma,
Kad gulēju šūpulī?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10906.

Uzaugusi meita biju,
Gudru puisi lūkojos,
Kas negāja krogū dzerti,
Netramdīja kumeliņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

10907.

Uzzasedzu bāliņos
Trejieloku villātnīti,
Saka tautas raudzīdamas:
Kas tai tādu darināja?
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

- 427 -

10908.

Uztecēju kalniņā,
Pašā kalna galiņā,
Raugos tautu tīrumos,
Irieg daudz arājiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10909.

Utis, blusas mani rēja
Tanī salmu šķūnītī;
Būtu jauka gulēšana
Pie tautieša klētiņā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

10910.

Vārna birzi nosēdēja,
Tautiets savu kumeliņu;
Vārna gaida silta laika.
Tautiets mani uzaugam.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

1. Strazdiņš birzi nosēdēja,
Tautiets savu kumeliņu;
Strazdiņš gaida silta laika,
Tautiets mani uzaugot.
Gaidi, gaidi, tu tautieti,
Tu gaid' manis, es gaid' tevis:
Tu gaid' manis uzaugot,
Es gaid' tevis nomirstot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2. Vārna birzi nosēdēja,
Tautiets savu kumeliņu;
Vārna gaida silta laika,
Tautiets manis uzaugam.
Ņem, tautieti, mani mazu,
Līdz es liela neuzaugu;
Augšu liela, būšu gudra,
Es pie tevis vairs neiešu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

10911.

Vai ar zāli, vai bez zāles,
Kad nav zaļa āboliņa;
Vai ar vīru, vai bez vīra,
Kad nav laba tēva dēla.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

10912.

Vai nebija augumiņa,
Vai nebija uzskatiņa,
Ka man bija nosēdēt
Visu laiku bāliņos?
338 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

109121.

Vai no elles tu iznāci,
Tik diženis tēva dēls?
Cik es tev neizteicu
Sava gudra padomiņa.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

10913.

Vai sien' smalku zīdautiņu
Apkārt savu cepurīti,
Tēvs jau mani tev nedos,
Tādam krogus dzērājam,
Tādam krogus dzērājam,
Tādam zirgu mītniekam.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

10914.

Vai tie akli, ciema puiši,
Ka tie manis neredzēja:
Es sēdēju kalniņā
Kā lielā kriķu guba.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

10915.

Vai tie puiši akli bija,
Ka tie manis neprecēja?
Sadren mani smalki palgi,
Sadren baltas villainītes.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

109151.

Vai tie puiši akli bija.
Ka tie manis neredzēja?
Klētī grīda ielūzusi
Mana pūra vietiņā.
232 [Talsos (Tl)].

10916.

Vai tie puiši stulbi bija,
Ka tie mani neredzēja?
Es adīju raibus cimdus,
Kalniņā stāvēdama.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

10917.

Vai tie puiši stulbi bija,
Kad tie mani neredzēja?
Gan dziedāju kalniņāi.
Gan kalniņa maliņāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

10918.

Vai tie puiši stulbi bija,
Ka tie mani neredzēja?
Ik dieniņas ganos gāju,
Ik svētdienas baznīcā.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

- 428 -

10919.

Vai tie puiši stulbi bija,
Ka tie manis neredzēja?
Jau paliku pērnruden,
Vēl palikšu šoruden.
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

109191.

Vai tie puiši stulbi bija,
Ka tie mani neredzēja?
Man pupiņi sudraboti,
Stāvu nesu vaiņadziņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

10920.

Vai tie puiši stulbi bija,
Ka tie mani neredzēja?
Visas savas goda drēbes
Šovasar novalkāju.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10921.

Vai tie puiši tīri akli,
Kad tie manis neprecēja?
Divas tīnes vilnānīšu,
Trešā pilna cimdu zeķu,
Divas govis, viena kaza,
Cūk' ar desmit sivēniem.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

10922.

Vaļa man šovasar,
Vaļa citu vasariņu;
Vēl ij manas vilnānītes
Zied aitiņas mugurā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

10923.

Vedīs mani, vedīs mani,
Dievs to zina, kad vedīs;
Vējiņš loka vērītē
Vedamās kamaniņas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

10924.

Vedīs mani, vedīs mani,
Es nevesta nepalikšu;
Ja tautās nevedīs,
Vedīs smilšu kalniņā.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10925.

Vedīs mani, vedīs mani,
Tak nevesta nepalikšu;
Vai vedīs Maškas Jurka,
Vai Migužu Dāvidiņš.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

10926.

Viegli mani žagas rāva,
Mīļais mani pieminēja,
Mīļais mani pieminēja,
Tāļu ceļu staigājot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Īkšķi [=īsi] man žagi rāva,
Kas varēja pieminēt?
Piemin manis arājiņis,
Svešu zemi staigājot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10927.

Viegli mani žegi rāva,
Tautās mani pieminēja;
Tas puisītis pieminēja,
Kas ar mani cerējās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10928.

Viena augu, gudra augu
Es savai māmiņai.
Kur būs gudris tēva dēls,
Kas nāks mani bildināt?
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

10929.

Viena mārša, otra mārša
Teic man savus bāleliņus.
Vai, māršiņas, manis dēļ
Jums bagāti bāleliņi?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10930.

Viena pate man sagšiņa,
Viena balta villainīte;
Tādēļ mani, bāleliņi,
It labam nesolāt,
It labam nesolāt,
It sliktam nedodat. -
Ja būs māte, sagšu segšu,
Ja pamāte, villainīti.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

10931.

Vēl man laika, vēl man laika
Puškot baltas villainītes:
Vēl manami arājami
Māmulīte kājas āva [ava].
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10932.

Vēli, vēli, māmulīte,
Vēl' kuŗami vēlēdama:
Ja nevēli tautiņām,
Vēl' zaļāmi velēnām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 429 -

1. Vēl', Laimiņa māmuliņa,
Ko katrai vēlēdama:
Vai pavēli tautiņām,
Vai zaļām velēnām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

109321.

Velnam bite atvēlēja
Sarkano dāboliņu;
Es atvēlu tautu dēlu,
Kam ar godu nedzīvo.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

10933.

Velt', puisīti, lūkojies
Tu pēc mana vainadziņa;
Kur tu, tautu neveiklīti,
Tiks' pie mana vainadziņa?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10934.

Velti velti tu, puisīti,
Uz manim lūkojies,
Vai nāc' matus glaudīdams,
Vai cepuri grozīdams.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10935.

Velti velti tu, tautieti,
Uz manim lūkojies;
Es nemāku vīžu pīt,
Ne vēl tavu kreklu šūt.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

10936.

Vaca muna Laimas muote,
Naspēj kuopt kal'neņā;
Dūd rūceņu, as izvezšu,
Līc man' ļaužu kuorteņā.
426 [Sakstagala pag. Rz].

1. Vaca muna Laimys muot'e,
Nasp'ēj kuopti kal'neņā.
Dūd rūceņu, as izvilkšu,
Līc man' ļaužu kuort'eņā.
Līc, Laim'eņ, da kuo lykdama,
Līc da loba oruojeņa,
Ka gal'veņis nadauz'eitu,
Ka maiz'eitis nažāluotu.
426 [Sakstagala pag. Rz].

10937.

Vecainē ganīdama,
Es bērziņa nelocīju;
Bāliņos dzīvodama,
Es tautiņu nemieloju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10938.

Vecākāja man' māsiņa,
Ej papriekšu tautiņās;
Man vietiņa sen zināma,
Es aiz tevis nedrīkstēju.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

10939.

Veci vīri, jauni puiši,
Palīdziet Dievu lūgt!
Šī devīta vasariņa,
Man nejāja precenieki.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

10940.

Vīra vīra, māmuliņa,
Es negribu veca vīra,
Gribu jauna knēvelīša,
Kas ar mani pameņģē.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Grib', grib' vīr',
Negrib' vec',
Grib' jaun' puiškan'
Izspēleties.
216 [Ventspilī].

10941.

Vīra vīra, māmuliņa,
Es nevaru vaira ciest;
Man pupīši azotē
Kā sarkani ābolīši.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

10942.

Vīra vīra, māmuliņa,
Šai pašāi rudenī!
Ja tu vīra man nedosi,
Kaņepītes noviļāšu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

10943.

Vīzīgs auga ozoliņš
Vīzīgām lapiņām;
Vīzīgs auga tēva dēls,
Pret manim locījās.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

10944.

Vīzīt' skaistu padarīju,
Nav aukliņu vijējiņa;
Atved, Dieviņ, labus ļaudis,
Lēkšu pati kamanās.
1311 [Apē (Vlk)].

- 430 -

10945.

Viju, viju, nenoviju
Lazdas ziedu vaiņadziņu;
Gāju, gāju, nedagāju,
Kalpa puiša precējama.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

10946.

Vilnānītes mani bāra,
Pūriņai gulēdamas,
Kam es viņas nevalkāju,
Kam nesedzu mugurā,
Kam nedevu tautiņām
Ar kājām saspārdīt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

10947.

Villainiņas mani bāra,
Pūriņāi gulēdamas,
Kam taupīju, nevalkāju, -
Vai taupīju netikļam?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10948.

Villainītes mani rāja,
Pūriņāi gulēdamas:
Kam negāji tautiņās,
Kam nesedzi mugurāi?
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

10949.

Viļņo tautu rudzu lauks
Kā pelēka vadmaliņa;
Ja būs man Dievs vēlējs,
Tur es tikšu saimeniece.
256 [Apguldē (Auru pag. Jg)].

10950.

Visapkārti tautas jāja,
Mani bargu dēvēdamas;
Griez apkārt, tu tautieti,
N'esu barga, n'esu spetna.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10951.

Visas acis izraudāju,
Vērie lopus ganīdama:
Citas meitas dabūj' vīra,
Vai es viena nedabūju?
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Abas acis izraudāju,
Klibu govi ganīdama;
Visas meitas izvadāja,
Es paliku ik rudeņus.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Dziedu, dziedu, raudu, raudu,
Purvā cūkas ganīdama;
Citas meitas dabū vīra,
Vai es viņa nedabūšu?
Skaista piere, daiļa mēle,
Kādēļ vīra nedabūšu?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

10952.

Visas mazas meitenītes
Šorudeni izprecēja,
Tik es viena palikusi,
Kā lielā driķu druva.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

10953.

Visas meitas savu zin,
Es vien savu nezināju.
Kam adīšu raibus cimdus,
Kam rakstīšu nēzdaudziņu?
Laimei [Dēklei] adu raibus cimdus,
Laimei rakstu nēzdaudziņu.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

10954.

Visas meitas vīru gaida,
Visas gaida saiminieku;
Audzē, Dievs, priekš manim
Vienu labu kalpa vīru.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

10955.

Visas meitas vīra grib,
Visas grib saimenieka;
Es būš' ieti pie kalpiņa,
Ja man kalps gadījās.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

10956.

Visas meitas vīra grib,
Visas grib tēva dēla;
Es būš' iet ij pie kalpa,
Pirkt par naudu tēvazemi.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

10957.

Visas meitas vīra raud,
Visas raud tēva dēla;
Es grib ieti pie kalpiņa,
Lūgt Dieviņu palīgā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10958.

Vis' arāji tīrumā,
Man' arāja vien nebij;
Mans arājs birztiņā
Līgo bērza galiņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 431 -

10959.

Vis' arāji tīrumā,
Man' arāja vien nebija;
Vai laimīte nojūgusi
Man' arāja kumeliņu?
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Vis' arē laukā ar,
Mans arēs vien near;
Vai manam arejam
Vilks apēd' kumeliņ'?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

10960.

Vis' arāji tīrumā,
Man' arāja vien nebija:
Vēlu kāra māmuliņa
Man' arāja šūpoliņu.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

10961.

Vis' oruoji teirumā,
Mun' oruoja vin navā;
Leiguot man' kai bitei,
Taujuot sovu oruojeņu.
4271 [Rēzeknes apr.].

10962.

Vis' arāji tīrumā,
Man' arāja vien nevaid;
Vēl māmiņa kājas ava
Manam miežu arājam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

10963.

Vis' orāji tīrumā,
Mun' orāja vien navaida;
Vilki, zvēri, apāduši
Munu miežu orājiņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

10964.

Visi ļaudis mani spieda
Iet pie laiska tēva dēla.
Ak ļautiņi, nespiedat,
Tā nav vienas dienas dzīve,
Tā nav vienas dienas dzīve,
Tā ir visa mūža dzīve.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

10965.

Visi lauza labas sēnes,
Kas tās lauza, baravikas?
Visi ņēma skaistas meitas,
Kas ņems mani neskaisto?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10966.

Visi mani brūti sauca,
Kur tie mani brūtgāniņi?
Kur tās manas līgtas saktas,
Kur laulāti gredzentiņi?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

10967.

Visi mani brūti sauca,
Kur tie mani brūtgāniņi?
N-iešu cūku gani,
Vai tie mani brūtgāniņi?
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

109671.

Visi mani brūti sauca, -
Kur tie mani brūtgāniņi?
Vai bij šķilti, vai perēti,
Vai palika vanckaros?
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

10968.

Visi mani brūti sauc,
Kur tie mani brūtgāniņi?
Visi mani brūtgāniņi
Pa siliņu izklīduši.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

10969.

Visi mani gredzentiņi
Kalpa puiša rociņā:
Būšu kalpa līgaviņa,
Ne bargaja tēva dēla.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10970.

Visi mani rožu koki
Caur žodziņu iztecējši;
Tā es pate iztecēšu
Sveša kunga novadā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10971.

Visi prec bagātās,
Kas prec mani nabadziņu?
Skroderīši, vēverīši,
Tie prec mani nabadziņu.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

10972.

Visi soka, visi soka,
Ka as kolpa ļaudaviņa.
Kristu matu, Dīvu lyku,
Acim kolpa naredz'ēju.
4241 [Gaigalavas pag. Rz].

- 432 -

10973.

Visi saka, visi saka,
Ka es vīra nedabūšu;
Es dabūšu tādu vīru
Kā Vāczemes ozoliņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

10974.

Visi saka, visi saka,
Ka es vīra nedabūšu;
Lai tad es ne meita būtu,
Ja es vīra nedabūtu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

10975.

Visi saka, visi saka,
Ka es vīra nedabūšu;
Skaista piere, daiļa mēle,
Kādēļ vīra nedabūšu?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

10976.

Visi saka, visi saka,
Ne man zirga, ne arāja.
Pie Dieviņa zirgi mani,
Pie Laimiņas arājiņš.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

109761.

Visu laiku Dievu lūdzu,
Nu Dieviņu vairs nelūdzu,
Ka Dieviņš man nerada
Šai zemē arājiņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

10977.

Visus darbus es mācēju,
Vīžu pīt nemācēju;
Atved man, māmuliņa,
Jel vīzīšu pinējiņu!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

10978.

Visus kokus vējš locīja,
Vienu koku līdz zemei;
Visi puiši mani mīl,
Viens mīlēja visu mūžu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Visus kokus vējš locīja,
Vienu lieca līdz zemīti;
Visus puišus es mīlēju,
Vienu mīlu mūžiņam.
158 (Tosmarē).

10979.

Visus ceļus es zināju,
Ceļam galu nezināju;
Visus puišus es zināju,
Sava vien nezināju.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

10980.

Caur ābeļu birzi jāju,
Uz kumeļa ziedi bira;
Caur tautām(i) cauri jāju,
Tautām bira asariņas.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)], 169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)], 206 [Kuldīgas apriņķī], 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)],
224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)], 231 [Stendē (Stendes pag. Tl)], 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)], 259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)], 3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

1. Cauri jāju liepu birzi
Uz kumeļa ziedi bira;
Gaŗām jāju tautu ciemu,
Meitām bira asariņas.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

10981.

Cauri gāju bērzu birzi,
Ne lapiņas nenorāvu;
Būt' lapiņu norāvuse,
Visas birtu pakaļā.
Cauri gāju puišu pūli,
Ne vārdiņa nesacīju;
Būt' vārdiņu pasacījse,
Visi skrietu pakaļā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Es izgāju bērza birzi,
Ne lapiņa nenobira;
Kad izgāju maliņā,
Visas bira skanēdamas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2. Cauri gāju zelta birzi,
Lapas raut nedrīkstēju:
Ka gribēju vienu raut,
Visas bira skanēdamas.
Cauri gāju meitu pulku,
Ņemt nevienas nedrīkstēju:
Ka gribēju vienu ņemt,
Visas līdzi taisījās.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

109811.

Cauri gāju bērzu birzi,
Ozoliņa meklēdama;
Gaŗām laidu kalpa puišus,
Uz saimnieka gaidīdama.
232 [Talsos (Tl)].

- 433 -

10982.

Cauri gāju bērzu birzi,
Sīkus zarus lasīdama;
Cauri gāju puišu rindu,
Sev arāja meklēdama.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

10983.

Cauri gāju Tirzas muižu,
Rokā nesu vainadziņu.
Nav neviena kupla koka,
Kur pakārt vainadziņu;
Nav neviena jauna puiša,
Kur naksniņu pārgulēt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Cauri gāju bērzu birzi,
Rokā nesu vainadziņu;
Nav neviena ozoliņa,
Kur pakārti vainadziņu.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

10984.

Ciema sieva, māmulīte,
Audzin' manu arājiņu;
Audzin' sīvu, audzin' dzedru,
Neaudzini netikušu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

10985.

Cieši situ pūra vāku,
Apkārt griezu villeniņu,
Lai es tieku [kad netiku?] tai vietā,
Kur augdama domājuse.
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

10986.

Ceļa mala, kroga vieta, -
Nedod manis, māmuliņa:
Ik dieniņas viesi nāca,
Vajag baltu biķerīšu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10987.

Ceļa pančka drīz pielija,
Drīzi atkali izsusēja;
Tā jau man sen zināma,
Kalpa puiša bagātība.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10988.

Ceļat mani par Daugavu,
Atpakaļ vairs neiešu;
Vidzemēi melni koki
Dzeltenām lapiņām.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

10989.

Cerē mani, tautu dēls,
Es jau tevi sen cerēju;
Es jau tavu linu druvu
Ganīdama izravēju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

10990.

Cerē mani, tautu dēls,
Tā ka citi nezināja:
Ne uz mani paraugies,
Ne uz mani vārdu saki.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

10991.

Cerēj' laimi izbēguse,
Es izbēgu nelaimiņu:
Es izbēgu pīpermani,
Brandevina dzērējiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

10992.

Cerēj' mani tautu dēls
No rudeņa da rudeņa.
Jis sakalta cerēdams,
Es kā roze noziedēju.
4281 [Balvos (Balvu pag. Abr.)].

10993.

Cīruļam skaista dziesma
Līdz pašam rudeņam;
Tautiešam mīļi vārdi
Līdz pašam rudeņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

10994.

Cik pelēku akmentiņu
Nepacēlu ganīdama;
Cik neliešu tēva dēlu
Pa vienami novainoju.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

10995.

Cik, puisīti, tev prātiņa,
Uz manim domājot:
Es tev devu cimdus, zeķes,
Vēl tu mani pašu gribi.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

10996.

Cinītē galvu bāžu,
Puišam mutes nedodama;
Lai es savu baltu muti
Dod' tādam smurguļam!

- 434 -

10997.

Ciska niez, vīra gribu,
Atzēlaiņi mieži auga;
Kasu cisku, ciešu vīru,
Līdz uzauga labi mieži.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Iesa- gurns- niezējās,
Iesa- vīra- gribējās;
Kasu gurnu, ciešu vīra
Līdz citam rudeņam.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

10998.

Cita kunga māmuliņ,
Auklē manu arājiņu,
Munu dēļ Liezērē
Dēlu māte piekususi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

109981.

Citas meitas aizveda
Taurēdami;
Vai mani Laimiņa
Aizmirsusi?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

10999.

Citas meitas goda gaida,
Kāda goda es gaidīju?
Es gaidīju Veļu mātes,
Ar kurvīti atbraucot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11000.

Citas meitas lielījās,
Zināms maizes arājīns;
Es ne vārda nesacīju,
Man papriekšu gadījās.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11001.

Citas meitas paņēmušas
Manu maizes arājiņu.
Vai tādēļ bez maizītes,
Vai bez maizes arājiņa?
190 [Kuldīā].

11002.

Citas meitas ruden gāja,
Smulē savas villainītes;
Es iziešu pavasari,
Siltajāi saulītē.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

11003.

Citas meitas zēnu raud,
Es nevaru atsakaut,
Pie manim zēni iet
Kā pie ogu vācelītes.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

11004.

Citas meitas vīrs aizveda,
Es paliku pakaļā;
Salasījse vecas vīzes,
Es par kalnu pakaļā.
121 [Gulbenē (Md)].

11005.

Cits man teica, cits vainoja
To nabaga kalpa puisi.
Tīk jums teikt, tīk vainot,
Man patika prātiņam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

11006.

Cits man teica, cits vainoja
Ciemā vienu kalpa puisi.
Dievs, Laimiņa, tā zināja,
Es, memmiņa, nezināju.
226 [Kandavā (Tl)].

11007.

Cits nelietis mani grib, -
Kur tu mani ievedīsi?
Ne tev nama, ne istabas,
Ne tev tēva novadiņa;
Pārvedīsi, iebāzīsi
Saimenieka aizkrāsnē.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

11008.

Citu gadu šī laikā
Es meitiņa vairs nebūšu, -
Saimenieka līgaviņa,
Pie gultiņas šūpulīts.
224 [Kabilē (Kld)].

11009.

Citur iešu, citur iešu,
Cita kunga rociņā,
Jau man bija šitie kungi
Izaugoti pabāduši [=apnikuši].
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11010.

Citur iešu, citur iešu
Citu puišu dīvelēt;
Lai palika bērzoniešu
Vērtes puiši saauguši.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 435 -

40611.

Aciem redzu krievu zemi,
Aciem krievu robežiņ';
Aciem redzu tautu dēlu,
Būs asaru dzērājiņš.
241 [Lubānas Md].

40612.

Aglynīšūs naītum,
Ka ar naudu maņ apbārtu,
Aglyunīšūs gleizda zeme,
Kai ļokoni oruojeņi.
466 [Vārkavas D].

40613.

Vai Dieviņi, blusas ēd
Brāļa salmu gubenī;
Uz tautieša zirgu staļļa,
Tur būs laba gulēšana.
115 [Galgauskas Md].

40614.

Vai Dieviņ, Dievam žēl,
Vienam grūta dzīvošana.
Lai tie darbi, ko tie darbi -
Vienam grūta gulēšana.
449 [Ungurmuižas D].

40615.

Aiz kalniņa smuidri bērzi
Pret vējiņu locījās,
Tā lokās tautu dēls
Pretīm manu augumiņu.
21 [Apriķu Azp].

40616.

Vai Dieviņ, salst man, salst man!
Kas var mani sasildīt?
Jauns puisīts, jauns kažoks,
Tie var mani sasildīt.
115 [Galgauskas Md].

40617.

Ai Jānīti, ai Jānīti,
Kā man tevis gauži žēl!
Citi puiši kā ozoli,
Tu kā rumba viļājies.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

40618.

Vai ļautiņi, ko darīšu,
Man deviņi brūtgāniņi:
Sīpelnieki, dobelnieki,
Mežu muižas vagarīši.
149 [Jaunpils Tk].

40619.

Ai mazās meitenītes,
Kam jūs lielas neaugāt?
Būt' jūs lielas izaugušas,
Būt' ar kāzas šorudeni.
449 [Ungurmuižas D].

40620.

Ai smuidrais ozoliņi,
Gludajām lapiņām!
Ai staltais tautu dēls,
Asariņu dzērājiņš!
36 [Balvu Abr].

40621.

Ai tētīti, ai māmeņi,
Es jyus ilgi nakolpuošu;
Jau vakari tautu dāls
Byldynuoti byldynuoja.
605 [Skolas].

40622.

Ai tu zēna knēvelīti,
Drīksti mani bildināt?
Tu aiz kalna cūkas gani,
Es sēž' rožu dārziņā;
Es sēž' rožu dārziņā,
Zaļajās palejās.
270 [Mežotnes B].

40623.

O puiseit, bruoļeļeņ,
Tu ļelajis viltinīks!
Es bej gūda jaunkundzeita,
Tu man gūdu nūgūdēji;
Munu mirtu vainadzeņu
Zam kuojeņu sameidēji.
143 [Jāsmuižas D].

40624.

Aiciņ mani aiz azara,
Voi byus īt, voi naīt;
Puori brist - dziļš yudeņš,
Apleik - lels leikumeņš.
143 [Jāsmuižas D].

40625.

Aiz azara mani sauca,
Vai bej īt, vai naīt;
Stīptum rūku, dūtum rūku,
Kab māmeņa naradzātu.
89 [Dricēnu Rz].

- 436 -

40626.

Aiz azaru, (aiz) azaru
Muns oruojiņš gavelej;
Dūtum rūku, svīstum kūku,
Kab māmiņa naradzāt.
389 [Silajāņu Rz].

40627.

Aiz azara malni meži,
Dzaltonimi zīdeņim;
Aiz azara skaisti puiši
Mani skaisti kairinova.
Dūtum rūku, sāstum laivā,
Ka māmeņa naradzātu.
170 [Kapiņu D].

40628.

Aiz azara muosu devu,
Aiz azara bruoļiļeņ'.
Vait' es beju raudiveite,
Pa azaru pleivynuot?
389 [Silajāņu Rz].

40629.

Aiz jyuriņu malnas egles,
Boltim zīdiņim zīdēja;
Aiz jyuriņu skaisti puiši,
Skaiški mani kairynuoja.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

40630.

Aiz kalniņa maņa sauc -
Kas tur sauc, kas tur sauc?
Vai mīluoji maņa sauc,
Vai meitiņa muomuļiņas.
389 [Silajāņu Rz].

40631.

Aiz upītes stāvēdama,
Upē metu rūšu slotu;
Lai sarūs aizupieši
Kā šī mana rūšu slota.
24 [Asares Il].

40632.

Aiza- gūrnys- nīzējās,
Aiza- veira- gribējās.
Cīt, muosiņi, kai varēsi,
Šūgod mīži naizauga.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

40633.

Aizamirsa, aizamirsa,
Kas i man aizamirsa?
Aizamirsa brūtgānam
Labas dienas nesūtītas.
241 [Lubānas Md].

40634.

Ai laiskais tāva dāls,
Tu par veļti skatējīs;
Cytam dūšu sov' rūciņu,
Cytam snēgšu gredziņtiņu.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

40635.

Ok tu Dīviņ, žēleigs tāvs,
Kai tuos meitas bučuojās!
Es izaugu pi māmeņas,
Puišam mutes naīdevu.
465 [Varakļānu Rz].

40636.

Ak tu manu puiša šķelmi,
Kā es tevi piemānīju!
Nu tu vairs neprasīsi,
Lai es tevim mutes dodu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

40637.

Ak tu manu sūru dienu,
Būs ar puišiem jāspēlē!
Vai es savu baltu muti
Došu puišiem smulināt.
378 [Seces Jk].

40638.

Ak tu šeļma, prūt tu kaunu,
Zyni tu tū, kas as asu?
Asmu gudra tāva mjaita,
As muocieju knipi sist.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

40639.

Ak tu šķelmi, tēva dēls,
Tu teicies mani ņemt;
Tu teicies mani ņemt,
Skaistu sagšu dāvināt.
378 [Seces Jk].

40640.

Ak tu veca māmuliņa,
Tavu jauku valodiņ'!
Viņa sola raibu govi,
Es ne galvas neatgriezu;
Viņa sola jaunu puisi,
Es aiz prieka nevar' rimt.
241 [Lubānas Md].

- 437 -

40641.

Alkšņi alkšņi, trausām [trausu] mizu,
Nu tīm navar loukus pļēst;
Puiši puiši, lātim pruotim,
Ar tīm navar pajūkāt.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

40642.

Elkšņi vien, elkšņi vien,
Nav neviena ozoliņa;
Puiši vien, puiši vien,
Nav neviena tēva dēla
Pa manam prātiņam.
72 [Cesvaines Md], 124.

40643.

Opoli muni gūrniņi,
Pluona lynu snuotnīte,
Īmu gūrnus grūzēidama,
Jaunus puišus muoneidama.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

40644.

Apautas man kājiņas,
Ir bez vīžu pinējiņa.
Saglaudīta man galviņa,
Ir bez svešas māmuliņas.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

40645.

Apkuort kolna saule tak
Garas dīnas grybādama;
Bruoļi muosu audzinuoja,
Lelas slaves grybādami.
170 [Kapiņu D].

40646.

Ar līkumu ceļu griezu
Lepnajam tēv' dēlam;
Nerādīju sav' tikumu,
Raženajo augumiņ'.
347 [Rendas Kld].

40647.

Arājs mani lūkojās,
Šī devīta vasariņa.
Es arāju nolūkoju
Pār istabu pāriedama;
Pār istabu pāriedama,
Viņam dzerti padodama.
270 [Mežotnes B].

40648.

Atkal gadiņš aiztecējis,
Brāļa durvis virinoti.
Vai Dieviņi, ko darīšu,
Kad man tautas neprecēs?
36 [Balvu Abr].

40649.

Atsasādu pi tautīša
Kai pi zaļa ūzuliņa;
Pyuš vējiņis kai mežā,
Munā cauņu capurē.
605 [Skolas].

40650.

Atsasādu uz akmiņa,
Akmiņs mani nūluodjā;
Akmiņs mani nūluodjā:
Myužam veira nadabuot.
143 [Jāsmuižas D].

40651.

Balta aitiņa, balta kaziņa,
Balta pati ganu meita;
Pilni krūmi tautu dēlu,
Es tā viena zeltenīte.
242 [Lubejas Md].

40652.

Boltis pučis rūžis zīd
Malnu jyuru dybynā.
Puiseit, tovi meili vuordi
Guļ munā sirsneņā.
466 [Vārkavas D].

406521.

Baltiem ziediem ievas zied,
Vēl baltākas ābelītes;
Mīlē manim bāleliņš,
Vēl vairāk tautu dēls.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

40653.

Balta skaista linu druva,
Kaut tā man piederējsi;
Es būt' skaista līgaviņa,
Kaut māmiņa man' devusi.
99 [Dzelzavas Md].

40654.

Bij man asai nātrai būt,
Ravētāju zaldināt!
Bij man vēli meitai būt,
Puišus, suņus, kairināt.
193 [Krapas Rg].

40655.

Bija, bija, tev tautieti,
Sudraboti matu gali;
Tur stāvēja mans prātiņš,
Tavos matu galiņos.
378 [Seces Jk].

- 438 -

40656.

Biju, biju vējaviete,
Atkal būšu vējaviete.
Tikmēr vien podzeniete,
Kamēr pūru piedarīju.
480 [Vējavas Md].

40657.

Bērza birzi izstaigāju,
Labas rīkstes nedabūju;
Tālus ciemus izbraukāju,
Laba puiša neredzēju.
545 [Krustpils D apr.].

40658.

Brālis manim namu dara,
Zeltus lika pamatā.
Vai liec zeltus, vai sudrabus,
Es pie tevis nedzīvošu,
Tautās iešu, tur dzīvošu,
Lai žagaru būdiņā.
355 [Rucavas Lp].

40659.

Bristin bridu puor upīti,
Nazabeidūs dziļumiņa.
Dzeivaj' godu vīnu, ūtru,
Nazabeidūs vacumiņa,
Nazabeidūs vacumiņa,
Jauna veira maklādama.
36 [Balvu Abr], 228.

40660.

Buŗ man burvji, zog man zagļi,
Nevar mani izpostīt;
Ja man Dieviņš palīdzēs,
Tad lustīgi padzīvošu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

40661.

Cauri gāju bērzu birzi,
Ozoliņu meklēdama;
Ozoliņu meklēdama,
Rūzainām lapiņām.
378 [Seces Jk].

40662.

Cauri gāju bērza birzi,
Locīdama, braucīdama;
Cauri gāju novadiņ(u).
Ciema puišus vainādam(a).
104 [Ēdoles Vp].

40663.

Cauri gāju puišu baru,
Bet nevienu neaizkāru;
Būt' es kādu aizkāruse,
Būt' staigājse raudādama.
39 [Bārtas Lp].

40664.

Caur sakām zīle dzied,
Deguntiņu izkāruse.
Gudrai meitu māmuļai
Auklēt manu arājiņu.
373 [Sarkaņu Md].

40665.

Cerej mani bruoleleņš,
Nūpierk vara gredzinteņ';
Tautu dāls nacerēja,
Nūpierk zalta gredzentiņ'.
605 [Skolas].

40666.

Cerej mani pīci, seši,
Vēl deveņim juocerej;
Vīnam tikšu, na vysim,
Par Laimeņis lykumeņu.
174 [Kārsavas Ldz].

40667.

Cerē mani, tautu dēls,
Jau es sen tev' cerēju:
Baznīcā roku devu,
Ganos siera gabaliņu.
198 [Krustpils D].

40668.

Cerē mani, tautu dēls,
Lai ļautiņi nenoprot:
Ne pie manis roku liec.
Ne ar labu vārdu saki.
72 [Cesvaines Md].

40669.

Cerej mani tautu dāls
Jau devītu vasariņ',
Redz jis mani napyldūt,
Suoka mani nycynuot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

40670.

Ciema puiši, bāleliņi,
Saldu dara alutiņu;
Gudra biju, nepiedzēru,
Lai tie mani nepievīla.
235 [Litenes Md].

- 439 -

40671.

Ciema puiši saskaitās,
Gaida mani lūdzoties;
Lai lūdzās sirmā cūka
Ar dagliem sivēniem.
378 [Seces Jk].

40672.

Ciemiņiemi smuks puisītis
Dzelteniemi matiņiem;
Tur gulēja mans prātiņš
Viņa matu galiņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

40673.

Caur siliņu es neiešu,
Nebaidīšu dvēselītes;
Mani jaunu tautiets gaida,
Ne jaunās dvēselītes.
273 [Mores Rg].

40674.

Ciet, meitiņa, kā ciezdama,
Līdz jauniem miezīšiem!
Lai cieš vells, kas var ciest,
Es nevaru vairs paciest.
236 [Līvānu D].

40675.

Cik ir manas pašas vainas,
Cik ir mana bāleliņa;
Brāļi labi devējiņi,
Es lāgana gājējiņ'.
241 [Lubānas Md].

40676.

Cik skaistuma īrubei,
Kamēr ūgas viersyunī;
Cik skaistuma tev, muoseņ.
Kamēr augi buoleņūs.
174 [Kārsavas Ldz].

40677.

Cimdus maucu rocīnā,
Ko atraikni sveicināt;
Atraikņam auksta roka,
Divreiz mīti gredzenīni.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

40678.

Citas meitas govis slauca,
Es pa gultu valstījos;
Klipu klapu kaimiņ' Mikus
Ar tām koku tupelēm.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

40679.

Citām meitām puiši jāja,
Es par sētu grozījos;
Citas meitas govis slauca,
Es pa gultu vārtījos.
Ar dakšāmi gultu taisu,
Ar cimdiem govis slaucu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

40680.

Cyts man teicja, cyts man pēle
Bierzē zaļu ūzuliņi;
Lānu kuoju naturēju,
Guoju pats pazavārtu.
35 [Baltinavas Abr].

40681.

Citur bija viss prātiņš,
Citur viss padomiņš;
Tik vien bija šai vietā,
Kā kājiņu āvumiņš.
Kauli vien vazājās
Pretī tēvam, māmiņai.
484 [Vestienas Md].

40682.

čirku čirku gūvi slauču,
Klougu klougu svīstu neju;
Kai darbeņu namuocēju,
Taidei mani veirs najēme.
559 [Rēzekne Rz apr.].

40683.

čuda čuda, breinums breinums,
Vuts nūkūdja oruojiņu;
Vēl leluoki breinumiņi:
Cyuka puisi nūgulēja.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

40684.

Dabūt būs, dabūt būs,
Kādēļ būs nedabūt?
Daiļa mēle, skaista piere,
Kā būs vīra nedabūt?
48 [Bērzaunes Md].

40685.

Daiļa augu brāļa sētā,
Daiļi nesu vaiņadziņu;
Pie nelieša es neiešu,
Daiļu ņemšu tautu dēlu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

40686.

Doncoj, Jākub, nadoncoj,
Šūgod kuozu tev nabyus;
Tāvam lyni nanūjauga,
Apeinīši nazīdāja.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Doncoj, dēleņ, voi nadoncoj,
Šūgod kuozu tjav nabyus;
Tāvam lyni nanūjauga,
Reigā nauda naskaņāja.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

- 440 -

40687.

Doncoj kakis uz akmeņa,
Vess maņ tautas šūrudiņ,
Ka navess šūrudiņ,
Vess cytrudiņ pyrmudiņ.
326 [Preiļu D].

40688.

Danco, runci, uz akmeņa,
Lai jāj tautas šoruden.
Ja tu, runci, nedancosi,
Nejās tautas šoruden.
476 [Vecpiebalgas C].

40689.

Danco, runci, uz akmeņa,
Vedīs mani šoruden.
Ne man cimdu, ne man zeķu,
Ne pūriņš piedarīts.
378 [Seces Jk].

40690.

Dancaj, runci, uz akmeņa,
Vai vess mani šorudeni.
Ja dancāji apaliski,
Iekšā jāja precinieki;
Ja dancāji gareniski,
Gaŗām jāja precinieki.
46 [Beļavas Md].

40691.

Dar' meitiņa, kā tev tika,
Tu jau kungu nedabosi.
Ja es kungu nedabošu -
Ieš' pie savas mātes.
589 [Kuldīgas apr.].

40692.

Daža gurna niezējās,
Daža vīra gribējās.
Dar', ko gribi, māmuliņa,
Negaidīšu rudenīša.
Jau ka gribēs', sien pie piest',
Es ar piestu aizavelšu.
389 [Silajāņu Rz].

40693.

Daža laba tautu meita
Neprot darbus padarīt:
Ar cimdiem govis slauca,
Ar dakšām vietu taisa;
Viena zeķe pūriņāji,
Otra aitas mugurā.
175 [Karvas Vlk].

40694.

Dāram man še dzīduot,
Dāram šeni skandynuot,
Dāram šenis puiškinim
Ap manim lidinuot;
Sen apīti teirumiņi,
Sen zinoms tāva dāls.
143 [Jāsmuižas D].

40695.

Dēli auga kā ozoli
Augsta kalna galiņā;
Meitenītes lejiņā,
Kā niedrītes šūpojās.
127 [Grostonas Md].

40696.

Dēlu māte mani sauca;
Nāc šurp, mana vedekliņa.
Dieviņš zina, dēlu māte,
Kam es būšu vedekliņa;
Vēl vējiņš mežā loka
Vedamās kamaniņas.
306 [Patkules Md].

40697.

Dievs nedeva ar tautieti
Augt vienos ciemīnos;
Nogul manas villainītes,
Nomauc manus gredzentīnus.
39 [Bārtas Lp].

40698.

Dievs dod tev, tautu dēls,
Tikt manā rociņā;
Es būs tevi tā locīt
Kā pērno kumeliņu.
605 [Skolas].

40699.

Dīvs i zyna, kur es īšu,
Kam es byušu līgaviņa:
Vai kuorklam, vai elkšņam,
Vai kuplam ūzuleņam.
357 [Rudzētu D].

- 441 -

40700.

Die(v)s, nedoda grīslītima,
Zielus ziedus noziedēt!
Die(v)s, nedoda atraitnima,
Nojemt manu vainadzīn'!
355 [Rucavas Lp].

1. Dievs nedod zemītei,
Mēļu ziedus noziedēt!
Dievs nedod atraišam,
Noņemt manu vaiņadziņu!.
21 [Apriķu Azp].

40701.

Dievis zina, ļaudis zina,
Ī es pati nezināju,
Kuŗā [Kuru] malā [malu] nolīgoja
Mans smuidrais augumiņš.
306 [Patkules Md].

40702.

Dižens puisis, tautas dēls,
Daudz par tevi nebēdāj',
Pērc Rīgā zelta ķēdes,
Skrien ellē skanēdams.
378 [Seces Jk].

40703.

Dižens puisis, slaida roka,
Iznesīga valodiņa;
Pie tā ietu, tas man tika.
Kaut māmiņa tam devusi.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

40704.

Div' svecītes dedzināju,
Kuŗa man gaiši dega;
Div' tautiešus lūkojos,
Kuŗš patika prātiņam.
443 [Turlavas Kld].

40705.

Div' tautīši gatavējas
Ap tū munu augumeņu.
Dor', tētīt, stypru olu,
Cep, māmeņi, kukuleišus.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

40706.

Dod man, Dieviņ,
Dzeire vīr:
Vīrs ies kroge,
Jems man līdz.
445 [Ugāles Vp].

40707.

Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dod man labu arājiņu,
Kas nedzēra, nežūpoja,
Kas galviņas nedauzīja.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

40708.

Dod, Dieviņi, ja dodamis,
Dod da labu arājiņu;
Nedod kroga dzērājiņa,
Ceļa malas gulētāj'.
241 [Lubānas Md].

40709.

Dūd, Dīveņ, kū dūdams,
Dūd maņ lobu oruojeņi;
Ni krūdzeņa dzāruojeņi,
Ni galveņas dauzētuoji.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

40710.

Do', Dieviņ, ko es lūdzu,
Do' maizītes arājiņ';
Do' maizītes arājiņ(u)
Līdz citam rudeņam.
546 [Kuldīga Kld apr.].

40711.

Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dod man labu mūža draugu;
Nedod kaulu grauzējiņu,
Asariņu dzērājiņu.
350 [Ropažu Rg].

40712.

Dod, māmiņa, pie kalpiņa,
Pie kalpiņa laba dzīve:
Kalpiņš savu līgaviņu
Kā puķīti darināja.
Ne kalpiņš kungam dod,
Viņš dod savai līgavai.
192 [Kosas C].

40713.

Dod, māmiņa, es būš' ieti -
Es būš' kalpa līgaviņa:
I kalpiņu māmulīte
Rociņām auklējusi.
378 [Seces Jk].

40714.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nāburgos vien nedod:
Nāburgos slinki puiši,
Laiski zemes arājiņi.
116 [Garozas Jg].

- 442 -

40715.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod manis čigānam:
čigānam asa pātaga,
Sukās manu muguriņu.
605 [Skolas].

1. Dūd, māmeņ, kam dūdama,
Nadūd mani cyganam:
Cyganam plota pletne,
Pletnēs munu mugareņi.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

40716.

Dūd, māmiņa, kam dūdama,
Nadūd mani ryuktajam;
Es rauduošu, i gauduošu,
Tevi gauži ryudynuošu.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

40717.

Dod, māmiņa, stūrmaņam,
Stūrmanītis gudris vīrs:
Tas mācēja laivu grūst
Pret rītiņu, vakariņu,
Pretī savu ienaidnieku.
192 [Kosas C].

40718.

Dūd, māmeņi, kam dūdama,
Nadūd mani dzāruojam:
Dzāruojs munu pyuru dzjāra,
Mani gauži ryudynova.
143 [Jāsmuižas D].

40719.

Dūd, māmeņa, kam dūdama,
Nadūd maņa dzāruojam;
Jis puordziersi munu pyuru,
Munu zalta gredzeneņ'.
295 [Ozolmuižas Rz].

40720.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Viendēlam vien nedod:
Viendēls viegli audzināts,
Grūši moka līgaviņu.
72 [Cesvaines Md].

40721.

Dod, māmīna, kam dodama,
Nedod mani kūrpniekam:
Kūrpniekami piķa smaka,
Piķa lāpa padusē.
39 [Bārtas Lp].

40722.

Dūd, māmeņ, kam dūdama,
Nadūd mani kalveišam:
Kalveits kola debesīs,
Ūglis byra Daugovā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

40723.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Pie dzērāja vien nedod:
Posta dzīve dzērājam,
Mazs ir viņa padomiņš.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

40724.

Dodat mani, kam dodami,
Nedodat dzērājam:
Pie dzērāja gŗūta dzīve,
Vairāk as'ru, nekā maizes.
378 [Seces Jk].

40725.

Dūd, māmiņ, kur dūdama,
Nadūd pi tuo natiklīša:
Pi tuo leluo natiklīša
Gryuta dzeive pasaulī,
Vysod gaužas osoras.
170 [Kapiņu D].

40726.

Dod, māmiņa, kur dodama,
Nedod purva maliņā:
Kur uzlēca rāva lāse,
Tur dzeltēja vilnainīte.
605 [Skolas].

40727.

Dūd, māmen, kur dūdama,
Nadūd mani zveinīkam:
Zveinīks laivu kustynuoja,
Mani gauži ryudynuoja.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

407271.

Dod, māsiņ, kam dodam',
Zvejniekam vien nedod:
Zvejnieks manus smalkus kreklus
Uz ūdeņa pludināja.
605 [Skolas].

40728.

Dūdit mani, kur dūdami,
Nadūdīt aiz azara:
Ni es muoku laivā īt,
Ni es plaudim puorplaudīšu.
18 [Andrupenes Rz].

- 443 -

40729.

Donat, mani bāleliņi,
Kur jūs labi zinājāt:
Kur darbiņis, kur maizīte,
Kā es savas villainītes
Par maizīti neatdevu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

40730.

Dūc ap rozi sila bite,
Salda medus tīkodama;
Lenc ap mani tautas dēlis,
Pēc manimi tīkodams.
605 [Skolas].

40731.

Dod' māmiņa, es grib' iet,
Tik pie laba kalpa puiša;
Kas Dieviņis kalpu laida,
Kas bagātu saimenieku?
224 [Lielvārdes Rg].

40732.

Dzīžu, dzīžu ratatai,
Visi puiši prapadai:
Cyts nūmira, cyts nūspruoga,
Cyts nūguoja ubogūs.
143 [Jāsmuižas D].

40733.

Dzieržu ļaudis runājot,
Ka es veira nedabūšu;
Es nebiju ne meitiņa,
Ka es veira nedabūšu.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

40734.

Dod, Dieviņi, dodams labu,
Dod jel sliktu neredzēti;
Labāk meita vaiņagā,
Ne netikla līgaviņa.
214 [Lažas Azp].

40735.

Eitja, maitys, opluotā,
Man opluota navajag;
Kam vajaga, tys atroda
Bruoļiļeņa sēteņā.
326 [Preiļu D].

40736.

Ej, boltuo muomuliņa,
Jau es cytu vasariņu
Tovu gūvu naganeišu;
Vysi smolki žagareņi
Maņi gauži nūrauduoja.
295 [Ozolmuižas Rz].

40737.

Ej, Laimiņi, tu pa prīšku,
Nalaid mana naceļūs,
Lai tī guoja tī ļautiņi,
Kuri tevi naatzina.
389 [Silajāņu Rz].

40738.

Ej, māsīna, tu pie kalpa
Ja kalpīnis gadījās:
Kalpīns brauca sirmu zirgu
Rakstītām kamanām,
Saiminieks a kumpu ķēvi,
Vienu slieci kamanīnu.
39 [Bārtas Lp].

40739.

Ej, muosiņa, tu pi veira,
Ka tev veira gribējuos,
Es dzeivuošu buoleņūs,
Kai sorkona bryuklineite.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

40740.

Ej, puisīti, knēvelīti,
Na as tava līgaviņa;
Cita māte maliņā
Gudri dālu audzināja.
241 [Lubānas Md].

40741.

Ej, tautīti, tu pa prīkšu,
Es lai tevi nūskotūs:
Nu kuojom gūdu radzu,
Na nu tovas capureites.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

40742.

Es apāvu baltas kājas
Pie melniem lindrakiem,
Pakaļ gāja jauni puiši,
Zobus vien klaudzināja.
48 [Bērzaunes Md].

40743.

Es apāvu baltas kājas,
Gāju tautu raudzīties;
Tautiešam melna mute,
Kā jaunam kuilēnam.
127 [Grostonas Md].

40744.

Es apvilku zaļu banti
Apkārt Grenču pagastam;
Lai no manis neizbēdza
Saderēts tēva dēls.
125 [Grenču Tk].

- 444 -

40745.

Es ar puisi narunuoju,
Zam kļaveņa stuovādama:
Kļaveņam plotis lopis,
Puišam palša volūdeņa.
Cik sītā yudins stuoveja,
Cik pi puiša praudis beja.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

40746.

Es būt lab, es būt lab,
Mežsarg līgviņ,
Es māce maiz cept
No tiem bērž pumprem.
372 [Sarkanmuižas Vp].

40747.

Es būt' laba krieva sieva,
Būt' māmiņa man devusi:
Piedien man krieva cimdi,
Piedien krieva cepurīte,
Piedien mana valodiņa
Ar krieviem runājot.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

40748.

Ej, puisīti, tu pie joda,
Tu labākas nedabūsi;
Tu, labāku meklēdams,
Pats sev biksas izmazgāsi.
192 [Kosas C].

40749.

Es atradu ganīdama
Dzelten' zīda kamolīti;
Es dabūšu tautu dēlu,
Dzelteniem matiņiem.
476 [Vecpiebalgas C].

40750.

As atrodu vacuma [vacainē]
Vacu vara gabalinu,
Nadreikstēju rūkā jemt,
Kab man vacai napalikt.
174 [Kārsavas Ldz].

40751.

Es bij' maza meitenīte,
Man deviņi brūgāniņi;
Kādu gribu, tādu ņēmu,
No labākiem lasīdama.
15 [Alūksnes Vlk].

40752.

Es bij' maza meitenīte,
Man bij četri brūtgāniņi:
Pirmais ciemiņ' lunkankājis,
Otrais bērzu atstiepējs,
Trešais sklandu skroderītis,
Ceturtais tāds vēverītis.
477 [Vecpils Lp].

40753.

Es bij' meita, man bij vara,
Es varēju lielīties:
Nedrīkst puisis klātu nākt,
Nomaukt manu gredzentiņu.
605 [Skolas].

40754.

Es bij' meita, man bij vara,
Es ar varu lielījos:
Ņēmu puiku uz muguras,
Nešu škūņa dibanā.
242 [Lubejas Md].

40755.

Es bej' rasna muotes meita
Voi nu muola viļinuota;
Tīvys garis tautu dālys,
Tys pēc maņa lūkuojās.
389 [Silajāņu Rz].

40756.

Es beju skaista sīva,
Gūvu slaukt naveižuoju;
Meitas guoja gūvu slauktu,
Es ar veiru pologā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

40757.

Es brālītim īsta māsa,
Raud', pelcē stāvēdama.
Brālis sauca tautu meitu:
Sirsniņ, mana dvēselīte!
Es brālim viena māsa,
Tādu vārdu nedzirdēju.
282 [Nīcas Lp].

40758.

Es būt' laba krieva sieva,
Es māk' cimdus noadīt;
Krievam rokas nosalušas,
Man cimdiņi azotē.
296 [Ozolnieku Jg].

40759.

Es cimdiņu noadīju,
Bez sarkana dzīpariņ';
Es maizītes paēduse,
I bez sava arājiņa.
241 [Lubānas Md].

- 445 -

40760.

Es domāju rīkus šūt,
Puišus jūgt ecēkšās:
Lielos puišus malā jūgšu.
Mazos puišus vidū jūgšu.
Lielos dzīšu kapādama,
Mazos dzīšu žēlodama.
127 [Grostonas Md].

40761.

Es dziesmīn(u) noklausīj(u),
Vienas reizes dzirdējum(u);
Es puisīti noskatīju,
Vienas reizes redzējumu.
192 [Kosas C].

40762.

Es dzīvoju itin droši,
Ķecēniešu nebēdāju;
Es jau pati sen zināju,
Ka nebūšu ķēcēniete.
193 [Krapas Rg].

40763.

Es iemetu zelta slotu
Tautu dēla tīrumā,
Lai spīdēja, lai vizēja,
Kā meitiņu tikumiņš.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

40764.

Es ir puika, kā ābols,
Man kāposta bālēniņš.
Ko līdz tavi sārti vaigi,
Kad nav lāga daiļumiņa?
Strupu ļipu, gaŗu bārdu,
Šķērētām austiņām.
148 [Jaunpiebalgas C].

40765.

Es izgāju zelta birzi,
Ne zariņa nenolauzu;
Es izgāju puiša [puišu] baru,
Ne vārdiņa nerunāj(u).
200 [Kuldīgas Kld].

40766.

Es izgāju ošu mežu,
Ne lapiņa nečabēja.
Es izgāju puišu rindu,
Neviens mani nepazina.
149 [Jaunpils Tk].

40767.

Es izvilku zīda diegu
Caur resno ozoliņu;
Es izvilku tautiešam
Caur krekliņu padomiņu.
306 [Patkules Md].

40768.

Es izvylku šolka dīgu
Par akmiņu videņam;
Puiša pruotu izzynovu
Pa vīnami vuordeņam.
143 [Jāsmuižas D].

40769.

Es izkūlu rudzu riju
Pa vienam salmiņam;
Es izvilku puišam prātu
Pa vienam vārdiņam.
378 [Seces Jk].

40770.

Es izvilku zelta šņoru
Caur greznoju ozoliņu;
Es izkrāpu tautietim
Pa vienami gudrus vārdus.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

40771.

Es izvilku zelta diegu
Caur sidraba ozoliņu;
Es izvilku puiša domas,
Svētu rītu ganīdama.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

40772.

Es jau poša nazynu(oju),
Dēļ kuo mani veirs nagrib;
Klikšu klikšu gūvs es slauču,
Klaugu klaugu svīstu neju.
174 [Kārsavas Ldz].

40773.

Es lustīga, es vēlīga
Par visām māsiņām;
Izlustēts, izvēlēts
Ielec kalpa kamanās.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

40774.

Es mātei viena meita,
Kā zīlīte ozolā;
Pakaļ man puiši skrēja,
Kājas rokas lauzīdami.
215 [Lēdmanes Rg].

40775.

Es maza meitiņa,
Man gluda galviņa;
Pate guļu krāsnē,
Galviņa ārā,
Kic kiz, puisīti,
Sadega nadziņi.
186 [Ķeipenes Rg].

- 446 -

40776.

Es maza meitiņa,
Mazs mans laiciņš,
Diezgan puišu,
Kas mani gaida.
Vienam tikšu, ne visiem,
Citiem velti gaidīšana.
279 [Naukšēnu Vlm].

40777.

Es māk' šūt un brudierēt,
Un par puišiem študierēt;
Būt' mācējse sienu pļaut,
Sen būt' vīru dabūjusi.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

40778.

Es mātei viena meita,
Kā elija [līlija?] dārziņā;
Pie man' nāca sveši ļaudis,
Kā bitītes ziedu ņemt.
224 [Lielvārdes Rg].

40779.

Es māmīni viena meita,
Kā dzeltena linu sauja;
Puišeļiem aces deg
Kā raibiem suneļiem.
282 [Nīcas Lp].

40780.

Es māmiņai viena meita,
Kā dzeltena linu sauja;
Tautu dēls lūkojās,
Kā raibais vanadziņš.
94 [Dunikas Lp].

40781.

Es mātei viena meita,
Visa laba gribētāj(a);
Es mātei viena meita,
Visu darbu darītāj(a).
241 [Lubānas Md].

40782.

Es māmiņai viena meita,
Lētumā uzaugusi;
Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai jem līdzi kalponīti.
127 [Grostonas Md].

40783.

Es, meitiņa, puišu dēļ,
Ir pār sētu nepārkāp(u);
Kā puisītis manis dēļ,
Sviedrei savu kumeliņu.
605 [Skolas].

40784.

Es meitiņa kā liepiņa
Jaunus puišus kaitināju;
Puiši mani bildināja,
Bet es viņiem nesolos.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

40785.

Es meitiņa kā rozīte,
Kā Vāczemes magonīte;
Puiši, suņi, manis dēļ,
Jūdziem skrēja kājiņām.
356 [Rudbāržu Azp].

40786.

Es pa tiergim nastaiguoju,
Augumiņa naruodiju;
Kas gribēs, tys atrass
Munu smuidru augumiņu,
Munu gudrū padūmiņu.
18 [Andrupenes Rz].

40787.

Es pie puiša dasagulu
Siltumiņas gribēdam';
Man bij lieli brīnumiņi,
Viņu daudzi blusas ēd.
99 [Dzelzavas Md].

40788.

Es meitiņa pārtikus(i),
(I) bez viena naudas graš(a):
Pieci pirksti, mana mute,
Tie man maizi pelnītāj(i).
288 [Nurmuižas Tl].

40789.

Es meitine šmuka gleita,
Nasabeidus saules, leita;
Sauli, leitu puorgulēju
Ar puišimi škiuneitī.
143 [Jāsmuižas D].

40790.

Es meitiņa zama rasna,
Opolysku vēderiņu;
Da manim puiši skrēja,
Kai da Reigas mamzelei.
326 [Preiļu D].

- 447 -

40791.

Es neāvu baltas kājas
Vējaviešu puišu dēļ,
Gan zināju: vējavieši
Neņems manu vaiņadziņ(u).
Podzenieši, tie noņēma,
Tie cilvēka nezināja.
480 [Vējavas Md].

40792.

Es neāvu baltas kājas
Cempēniešu puišu dēļ.
Man sedlos lipsēnieši
Āboltainu kumeliņu.
439 [Trikātas Vlk].

40793.

Es neaušu baltas kājas
Gavieznieka [Gavieznieku] novadā:
Lai tie mani nelūkoja,
Gavieznieku slinki puiši.
121 [Gaviezes Lp].

40794.

Es nabeju mušys bārns,
Es pīnā nanūsleiku;
Es beju ļaužu bārns,
Es aiz ļaužu raudzējūs.
143 [Jāsmuižas D].

40795.

Es naīšu pi tuo veira,
Man tuo veira navajag;
Es gulēju ar māmiņu,
Saktā kuojas satynusi;
Saulītēji cālusēs,
Uz pologa kuojas aun'.
326 [Preiļu D].

40796.

Es naīšu pi tuo veira,
Man tuo veira navajaga;
Muna muosa gauži raud,
Pi tuo veira izgojusja.
143 [Jāsmuižas D].

40797.

As pazynu tū puiseiti,
Kam bej kuozas šūrudiņ;
Smuks puiseitis, malnu kraklu,
Dzaltonimi mateņimi,
Smuku dailu daguneņi,
Palākomi acteņom.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

40798.

Es neietu pie ganu puikas,
Kaut ar naudu man' apbērtu.
Ganu puika tā sacīja:
Tprrc kazele, laidarī.
72 [Cesvaines Md].

40799.

Es naītu timā cīmā,
Kur ūzuli teirumā:
Ūzulam bīzas lopas,
Muna vuord(a) nazinuoja.
89 [Dricēnu Rz].

40800.

Es neietu uz Lubeju,
Ne ar vindu vindājama:
Lubejāje veci puiši,
Griķu putras strēbājiņi,
Tādi vieni kaula pieres
Ar kupriemi deguniemi.
476 [Vecpiebalgas C].

40801.

Es neietu uz N.,
Ne ar vindu vindējama:
N. smilts zemīte,
Kā sprūdzeņi arājiņi.
48 [Bērzaunes Md].

40802.

Es negribu gaŗu vīru,
Gaŗu vīru vēji loka;
Ņemšu mazu, bet ražinu,
Kam vējiņi pāri pūta.
605 [Skolas].

40803.

Es nekāptu no laipiņas
Sausā koka laiviņā;
Es neietu mazbagāta
Pie bagāta tēva dēla;
Ik vārdiņa galiņā:
Mazbagāta līgaviņa.
48 [Bērzaunes Md].

40804.

Es nelauzu liepas zarus,
Ne ievīnas baltos ziedus;
Es uzaugu kā liepīna,
Kā ievīna ziedēdama.
192 [Kosas C].

40805.

Es nenieka nebēdāju,
Ka neņēma pašu puiši;
Vadīs mani novadnieki
Ābolainu kumeliņu,
Vainadziņu vien pacels
Novadiņa maliņā.
356 [Rudbāržu Azp].

- 448 -

40806.

Es nejemtu vecu vīru,
Ne savama sirdēstam.
Kauns man bija līdza jemt,
Žēl mājā paliekam.
Klētī slēgtu žurki ēda,
Aizkrāsnēja circenīši.
39 [Bārtas Lp].

40807.

Es to pati nezināju,
Kālab mani puiši mīl?
Jauni mīl muļķu dēļ,
Kādu vēju veci mīl?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

40808.

Es tūs puiku naļūbeju,
Kuri boltom maniškeņom:
Tī ir līli, tī natikli,
Tī ir līli meitu muoni.
89 [Dricēnu Rz].

40809.

Es neticu puisīšam,
Kaut akmeni cauri līstu,
Puisīšam deviņi prāti,
(Trīs) deviņi padomiņi.
306 [Patkules Md].

40810.

Es nevaru šai birzei
Peic prātam rīksti griezt;
Man nevaid šai pulkai
Peic prātam arājiņš.
546 [Kuldīga Kld apr.].

40811.

Es nezinu, kas man vainas:
Es nevaru līksma būt.
Vai būs velns piekūlies,
Vai ar kāds tautu dēls?
605 [Skolas].

40812.

Es nezinu, kas man vainas,
Kādēļ puiši neprecē.
Laikam būšu piegulēta
No tiem ciema puisēniem.
90 [Drustu C].

40813.

Es nezinu, kas par vainu,
Kāpēc puiši man' nemīl:
Man bija zīlītes, man bija podziņas,
Man bij' sarkana matauklīt(e).
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

40814.

Es par puisi nebēdāju,
Ne par lielu, ne par mazu;
Ņemu puisi aiz ausim,
Griežu ceļa maliņā.
48 [Bērzaunes Md].

40815.

Es par puisi nebēdāju,
Kā par purva cinatiņu;
Uz kalniņa pakāpos
Un apkārt lūkojos.
345 [Remtes Tk].

40816.

Es par spāku nabāduoju,
Lyku puisi mugurā;
(Lyku puisi mugurā),
Nešu pyunes dybynā.
170 [Kapiņu D].

40817.

Es par tevi, stalta meita,
Visai daudzi nebēdāju:
Es pie tava deguntiņa,
Zelta trepju nenesīšu;
Zelta trepju nenesīšu,
Mutes dot nekāpīšu.
91 [Druvienas C].

40818.

Es pazinu pura bērzu
Villainām lapīnām;
Es pazinu dzērājīnu
Dubļainām kājīnām.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

40819.

Es pazinu to puisīti,
Kuŗš būs mans arājiņš:
Reizē dzim', reizē aug',
Reizē ved' baznīcā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

40820.

Es pazinu to puisīti,
Kuŗam kāzas šoruden:
Šķībi segli nosegloti,
Šķībi sēd jājējiņš.
605 [Skolas].

- 449 -

40821.

Es izaugu ar tautieti,
Eža vien robežā;
Tur vajaga gudru ļaužu,
Kas kopā savedīs.
192 [Kosas C].

40822.

Es pazinu to puisīti,
Kuŗš asaru dzērājiņš:
Piecas stundas kājas āva,
Sestā jūdza kumeliņ'.
378 [Seces Jk].

40823.

Es pazinu purveglīti,
Melnajām skujiņām;
Es pazinu tautu dēlu,
Gaudasaru dzērājiņ'.
3 [Adulienas Md].

40824.

Es vis daudzi nebēdāju,
Kad mans puiši neprecēja:
Pate jauna, dzīvs pūriņš,
Kur lustīgi padzīvoj'.
322 [Praulienas Md].

40825.

Es puorguoju zalta bierzi,
I sudobra vacainīti;
Vēl atrodu tautu dālu,
Kai syvānu midzinī.
143 [Jāsmuižas D].

40826.

Es piesarku kā brūklene,
Tautu dālu uzskatot;
Tas būs mans mīļākais,
Mans maizītes devējiņš.
146 [Jaungulbenes Md].

40827.

Es puisīšus mīļi turu,
Mīļi viņus audzināju:
Cik izcepu suņam maizi,
Tik es viņus pabaŗoju;
Cik vārīju teļam putru,
Tik es viņus padzirdīju.
378 [Seces Jk].

40828.

Es puisīt nolūke,
Caur isteb caur iedam:
Div stund kājs av,
Treše lik ceperīt.
445 [Ugāles Vp].

40829.

Es puisīša nesakaunos,
Puisīts manis kaunējās;
Dzēru pilnu biķerīti,
Puisītī skatīdamās.
241 [Lubānas Md].

40830.

Es redzēju ganīdama
Brīnum' čaklu tautas dēlu:
Divi stundas kājas āva,
Trešā lika cepurīti,
Jūdza - saule ritināja -
Līdz iejūdza kumeliņu.
378 [Seces Jk].

40831.

Es redzēju sovu meilu
Aiz azara ecējūt;
Dzeitum laivu, dūtum rūku,
Kab māmeņa nairaudzeitu,
Kab māmeņa nairaudzeitu,
Kab (jei) gauži nerauduotu.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

40832.

Es izgāju puišu pulku,
Ne vārdiņa nesacīju,
Būt' vārdiņu sacījusi,
Visi skrietu pakaļā.
605 [Skolas].

40833.

Es dzirdēju kaimiņos
Ik rītiņa taurējam:
Kaimiņš savus slinkus puišus
Ik rītiņa uztaurēja.
284 [Nīkrāces (Briņķu) Azp].

40834.

Es redzēju tautu dēlu
Bez padoma dzīvojot;
Kauns ļautiņu, baist māmiņas,
(Es) piedotu padomiņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

40835.

Es tam tautu dēliņam
Sirdi vieni ēdināju;
Kur iedama, satikdama:
Es būš' tava līgaviņ(a).
239 [Lizuma C].

- 450 -

40836.

Es tautieti aicināju:
Nāc pie manis kristībās;
Es pie tevis malējiņa,
Tu pie manis ārājiņš.
605 [Skolas].

40837.

Es tās savas daiļas drēbes
Bāliņos savalkāju,
Sev arāja cerēdama
Tuvajos nāburgos.
14 [Alsviķa Vlk].

40838.

Es tev saku, saimeniece.
Raugi citu ganu meitu;
Citu gadu vairs nebūšu
Tava govju ganītāja.
589 [Kuldīgas apr.].

40839.

Es to pate nezināju,
Kādēļ mani puiši mīl.
Jauni mīl aiz muļķības,
Kādu vēju veci mīl?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

40840.

Es šito puišu dēļ
Baltas kājas neapāvu,
Man bāliņis saderēj(a)
Aiz Daugavas arājiņu.
34 [Baldones Rg].

40841.

Es tūs puišu namīļuoju
Malnajim sertukim;
Tī ir zagļi, tī nalobi,
Tī meitiņu muonītuoji.
494 [Viļānu Rz].

40842.

Es uzkāpu kalniņā
Lūkot savu arājiņu:
Bij saulīte nogājusi,
Nevarēju nolūkot.
546 [Kuldīga Kld apr.].

40843.

Es vakar noraudzīju
Netikušu tēva dēlu:
Lēni gāja par pagalmu
Netikumu vadīdams.
241 [Lubānas Md].

40844.

Gonūs guoju, gaņa beju,
Vysi mani par gani saucja;
Tautūs guoju, bryute beju,
Vysi mani par bryuti saucja.
314 [Pildas Ldz].

40845.

Gan ar balta mazgājās,
Gan ar grezna pucējās;
Visiem acis degtin dega,
Bet neviens no sirds neprec.
589 [Kuldīgas apr.].

40846.

Gan pazinu to puisīti,
Kas bagātu sievu grib:
Uz acim cepur' nesa,
Pazemīgi lūkojās.
119 [Gaujienas Vlk].

40847.

Gonūs guoju, rīkstus ēžu,
Skaista augu natiklīte;
Kas gribēja skaistas sīvas,
Tys pajēma natikleiti.
182 [Kaunatas Rz].

40848.

Gonūs guoju, kanci grīžu,
Skaista augu natiklīte;
Kad sabrauca muotes dāli,
Aiz ceplīša globuojūs.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

40849.

Gonūs guoju, rīkstus ēžu,
Augu skaista natiklīte;
Kurs puisīts mani jēmja,
Audzej siermu kumeliņu;
Audzej siermu kumeliņu,
Iz opluota vyzynoj.
326 [Preiļu D].

40850.

Gāju ceļu dziedādama,
Kā cielava rakstīdama;
Gāju puišus brāķēdama,
Kā lāc's auzas braucīdama.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

40851.

Gauži raudāj māmulīte,
Darbos mani vadīdama.
Neraud gauži, māmulīte,
No darbiemi es pāriešu,
No darbiemi es pāriešu,
No tautāmi nepāriešu.
605 [Skolas].

- 451 -

40852.

Godīga meitiņa,
Palīdzi puišiem!
Es tāda bezgode,
Es nevarēju.
605 [Skolas].

1. Kaunīgā meitiņ,
Palīdzi puišam;
Es biju drosa,
Es nevarēju.
46 [Beļavas Md].

40853.

Gribiet, puiši, ņemiet mani,
Gribiet, mani atstājiet;
Tukša pūra nevediet,
Man kauniņa nedariet.
3 [Adulienas Md].

40854.

Gribat, puiši, jemit mani,
Gribat i najemit;
Es meitiņa na cik lela
Opolu i sejiņu.
182 [Kaunatas Rz].

40855.

Gribu, gribu puisīti,
Negribu vecu;
Gribu jaunu puisīti
Klāt gulēt.
104 [Ēdoles Vp].

40856.

Grib brālis rudeni
Sieviņu ņemt,
Kur liksi, brālīti,
Kam vajadzēja?
Ne tev ir novads,
Ne tēva zeme.
21 [Apriķu Azp].

40857.

Gudri mani māte māca,
Kaut varējse izdabāt:
Necērt cirvja akmenī,
Nemet spaini ūdenī.
373 [Sarkaņu Md].

40858.

Guļu, guļu, miegs nenāk
Apakš zaļa lazdu krūma.
Celšos augšā, ieš' uz krogu
Meklēt sevim arājiņu.
379 [Sējas Rg].

40859.

Gŗūti gāju kalniņā,
Viegli gāju lejiņā;
Gŗūti gāju pie atraikņa,
Viegli gāju pie arāja.
378 [Seces Jk].

40860.

Grūžu, grūžu, viervu, (viervu),
Jaunajim puiškiņim,
Jau jī grib par goldu ļākt
Maitiņom mutis dūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

40861.

Gryuts maņ beja kolnā kuopt,
Gryuts nu kolna lejiņā;
Gryuts maņ beja tautuos īt,
Gryuts tautuosi nūdzeivuot.
389 [Silajāņu Rz].

40862.

Ieraudzījse vien pazinu
Laiska puiša gājumiņ':
Iet solīšus skaitīdams,
Augumiņu mērīdams.
322 [Praulienas Md].

40863.

Ierbs ceļu norakste,
Uz ezar dzērt iedams;
Totiets zierg nojāde,
Man juon precdams.
372 [Sarkanmuižas Vp].

40864.

Iesim, meitas, raudzīties,
Vai būs jauna istabiņa;
Šūtin šūts, pītin pīts,
Vairāk zelts [zelta], ne sudraba.
335 [Puzes Vp].

40865.

Iešu es pie tēva dēla,
Kam sienīna nevajag;
Skrodeļam, kleberam,
Tam sienīna nevajag.
405 [Smiltenes Vlk].

- 452 -

40866.

Īšu, īšu, te nabīšu,
Te nav loba dzeivuošona:
Pušņa maize, skarbi ļaudis,
Navar mīli nūdzeivuot.
605 [Skolas].

40867.

Ieš' pie jauna delverīša,
Tur būs silta gulēšana;
Tur būs silta gulēšana,
Tur būs mīļa dzīvošana.
248 [Mālpils Rg].

40868.

Ik vakarus, pārvakarus,
Knauši mani kaitināj(a).
Dievs dod tādu vakariņ(u),
Kad dundurs man kaitinās.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

40869.

Itys puika, itys puika,
Jis sūlēja sovu dzeivi,
Sovu bāru kumeleņu,
Itys mani pīmuonēja.
605 [Skolas].

40870.

Izdur, Dieviņ, tam actiņas,
Kas aiz krūmiem raudzījās;
Tautu dēls raudzījās
Manu smuidru augumiņu.
378 [Seces Jk].

40871.

Izkūko, dzeguzīte,
Cik man ilgi jādzīvo:
Ja jāmirst, krīt zemē,
Jādzīvo - skrien projām.
321 [Pļaviņu (Stukmaņu) Rg].

40872.

Īzavēru tautu dālu
Pyrmajā nedeļā:
Kai jis sovys kuojis ova,
Kai aprauga kumeleņ'.
326 [Preiļu D].

40873.

Jau na ilgi, jau na ilgi
Bruoliņš mani vužynuos;
Vužynuos tautu dāls
Cytajuosi komonuos.
604 [Dažādi iesūtītāji].

40874.

Jau tuos munas malnas acs
Dažu puisi kairynuoja;
Īt puiseitsi šņaukuodamsi,
Kai luocs auzas brauceidams.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

40875.

Jauna būdam' ij negāju
Nij pie šāda, nij pie tāda;
Dzīvodama noraudzīju,
Kur godīgs tēva dēls.
322 [Praulienas Md].

40876.

Jauna meita ij būdama,
Uz akmeņa nesēdēju;
Akmens man novēlēja
Visu mūžu vainadziņu.
3 [Adulienas Md].

40877.

Jauna biju, traka biju,
Lazdā kāpu riekstu šķīt;
Lūza lazda brīkšķējās,
Plīsa bruņči virkšķējās.
166 [Kalsnavas Md].

40878.

Jauniem puišiem zīda biksas,
Mums pakula lindraciņš;
Zīda biksas trīcēt trīc
Uz pakula lindraciņa.
472 [Vecgulbenes Md].

40879.

Jauns bērziņš, plotas lopas,
Tis rosiņas turātuojs;
Jauni zāni, šaurom acim,
Tī osoru dzāruojiņi.
24 [Asares Il].

40880.

Jājat, tautas, kad jājat,
Sētā manis nerasiet:
Svētu rītu ganos gāju,
Darbu dienu druviņā.
184 [Ķēču Rg].

40881.

Jūs, māmiņ, veci ļaudis,
Jūs savādi runājiet.
Jūras putni pulkiem skrēja
Un pa pāriem pārojas,
Tā būs jauniem cilvēciņiem
Ar pa pāriem pāroties.
166 [Kalsnavas Md].

- 453 -

1. Jyus, māmeņ, vaci ļauds,
Kam tik glupi sūdējot?
Jyuru putny pulkim skraida,
Vys pa puorim puoruojas;
Mjas tik jauni ciļvēciņi
Rudiņ kuozys gūļovom.
18 [Andrupenes Rz].

40882.

Kad es beju jauna meita,
Es par puisi nabāduoju:
Lyku puisi mugurā,
Nešu pyunis cakulā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

40883.

Kab maņ tyktu tys uobuļs,
Kur, ir pušys viersyuneitis;
Kab maņ tyktu tys puiškins,
Kas pa munam pruoteņam.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

1. Kab man tys zvierbuleits,
Kur pošāi viersyunī;
A kab man tys oruojeņš,
Kur manāi pruoteņā.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

40884.

Kad es biju nosarkuse,
Teica mani piedzērušu:
Es no sava jaunumiņa
Ikdieniņas nosarkuse.
443 [Turlavas Kld].

40885.

Kad es būtu zinājuse
Ciemmīnos arājīnu,
Es būt' čekli pastaigājse
Šo vasaras gabalīn'.
94 [Dunikas Lp].

40886.

Kad es maza rāpu gāju,
Puiši mani kājām spēra;
Nu es liela, nu dižena,
Puišiem nu gan mīlēja.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

40887.

Kad nav laba kumeliņa,
Tad nesēdu kamanās;
Kad nav laba tautu dēla,
Tad neeju tautiņās.
207 [Laidzes (Valdegales) Tl].

40888.

Kad zirnīši neziedēs,
Tad es puišu nemīlēšu;
Zirņiem skaisti ziedi zied,
Puisim jauka valodiņa.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

40889.

Kai gribēju, tai darēju,
Najems maņa rībenīši;
Vydsmuizīši maņi jems,
Tī ļautiņi nazynuoja.
414 [Stirnienes Rz].

40890.

Kai īraugu, tai pazynu
Borguokū tāva dālu;
Kurs dzaltonim motu golim,
Tys osoru dzāruojiņš.
89 [Dricēnu Rz].

40891.

Karināt karināju,
Ne es visus karināju.
To puisīti karināju,
Kam nav savas līgaviņas.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

40892.

Kaļ, kaļvīt, kū koldams,
Izkaļ man etslēdziņu,
Es saslēgšu puišim kuojas,
Lai uz meitom nastaigoj.
494 [Viļānu Rz].

40893.

Kalnā kāpu, jo kalnā,
Paša kalna galiņā;
Kalnā kāpu linu zemi,
Jo kalnā arājiņu.
605 [Skolas].

40894.

Kab maņ tyktu tys uobuļs.
Kurs pošā viersyunē;
Kab maņ tyktu tys puisīts,
Kurs munā pruotiņā.
295 [Ozolmuižas Rz].

40895.

Kam es tāda gājējiņa,
Kā tautietis vīlējiņis,
Sen es būtu atstājusi
Savu tēvu, māmuliņu.
241 [Lubānas Md].

- 454 -

40896.

Kam, liepiņa, skaisti ziedi,
Ka tik ātri noziedēji?
Kam, puisīti, man mīlēji,
Ka tik ātri izmīlēji?
228 [Liepnas (Lipnas) Abr], 36.

40897.

Kam, lietiņi, smalks noliji,
Kam rasiņu padarīji?
Kam, tautieti, slavīt' laidi,
Kad nenāci bildināt?
241 [Lubānas Md].

40898.

Kam man beja ūgu raut,
Ka es pati ūga beju?
Mani pošu tautas ruovja,
Kai es ūgu nu muotruoja.
174 [Kārsavas Ldz].

40899.

Kam maņ beja ūgu raut,
Ka es pate ūga beju;
Ka es pate ūga beju,
Buoleņūs dzeivuodama.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

40900.

Kam man beja ūgu raut,
Ka es poša ūga beju?
Kam man beja ūgas dēļ
Lūceit sovu augumeņu?
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

40901.

Kam man lietā miežus pļaut,
Man ir laiks saulītē?
Kam man jaunai tautās iet,
Man ir laiks mūžiņā?
605 [Skolas].

40902.

Kam tā māja aiz tā kalna,
Dēļu jumtu istabiņ'?
Es būt gājse tautiņās,
Kad nebūtu laiski puiši.
384 [Sēemūkšu C].

40903.

Kam varētu oša zaru
Zem ozola salocīt.
Kam varētu tautu dēlu
Pa prātam izmācīt.
241 [Lubānas Md].

40904.

Kas, bitīte, nezināja
Tava asa dzenoliņa?
Kas, puisīti, nezināja
Tavu viltu valodiņu?
545 [Krustpils D apr.].

40905.

Kas, bitīte, tev sacīj(a):
Birzī zaļi ozoliņ'?
Kas, tautieti, tev sacīj(a),
Kad es augu bāliņos.
241 [Lubānas Md].

40906.

Kas man dotu sviest' ar maizi
Jele vienu gabaliņu?
Kas man dotu jaunu puisi
Vien' naksniņu pārgulēt?,
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

40907.

Kas ozolam zarus cirta,
Lai cērt visu ozoliņu;
Kas mauc manu gradzentiņu,
Lai ņem manu augumiņu.
241 [Lubānas Md].

40908.

Kas puišos, kas puišos?
Skrandas vien, skrandas (vien)!
Meitiņās, māsiņās,
Bantes vien plivinājās.
335 [Puzes Vp].

40909.

Kas tic vilku lolojam [lelojam],
Kas puisīti runājam?
Vilkam tīk tumša nakts,
Puišam viltus valodiņ'.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

40910.

Kas tī īti, kas tī tak
Par teirumu boltom kuojom?
Attak mani mīly vuordi
Nu tūs jaunu puiškineņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

40911.

Kas tos mūsu puisīšos,
Kas tos akas aizbāžos?
Te bij kājas, te deguns
Tik lielā vērša sirds.
480 [Vējavas Md].

- 455 -

40912.

Kuopu, kuopu kalniņā,
Pošā kolna cakulā;
Verūs tautu teirumā:
Seiki mozi oruojiņi.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

40913.

Kaut dēļ manis, tu buoleņ,
Kaut uz jumta orklu ceļ;
Muni mīži, muni rudzi
Leigoj tautu teirumā.
174 [Kārsavas Ldz].

40914.

Klip klap saimniek' meit'
Ar tām koka tupelēm.
Preci mani, preci mani,
Es būs laba saiminiec'.
605 [Skolas].

40915.

Klipat klapat vecais Juris
Ar tām koka tupelēm
Nāk nu manis bildināt.
Preci man', es būšu tava,
Tavas mantas krājējiņa.
55 [Bīriņu Rg].

40916.

Ko domāji, tautu dēls,
Man celiņa negriezdams?
Vai domāji sav' māsiņu,
Vai par savu līgaviņu?
241 [Lubānas Md].

40917.

Ko, bitīte, tu žužoji,
Saldu medu piedzērusi;
Ko, puisīti, tu domāji,
Lielu mani ieraugot?
273 [Mores Rg].

40918.

Ko jūs, puiši, skatāties,
Jūs jau mani neņemsiet.
Man atjāja no Pērnavas
Ābolainu kumeliņu.
46 [Beļavas Md].

40919.

Ko smejies, tu puisīti,
Labāk slauki asariņas;
Māte tevi vakar kūla
Apdegušu pagalīti.
261 [Mēdzūlas Md].

40920.

Kuo verīs, tu Juonīt,
Voi tu gribi mani jemt?
Grīzīs rotu skritulī,
Na pi muna augumiņa.
414 [Stirnienes Rz].

40921.

Koknesieši mani sauca:
Puķīt, mana līgaviņ(a)!
Sauciet mani, nesauciet,
Koknesiete nepalikšu.
190 [Kokneses Rg].

40922.

Ko, māmiņa, es darīšu
Ar netikli tēva dēlu?
Divi stundi kājas ava,
Trešo lika cepurīti.
214 [Lažas Azp].

40923.

Ko, Pīter, tu verīs,
Mož tu griv [gribi] mani jemt?
Vēl lovoki [lobuoki] cyukys goni
Muna tāva teirumā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. Ko, Juoneiti, šur verīs,
Mož tu gribi mani jemt?
Muna tāva teirumā
Vēl lobuoki cevku goni.
357 [Rudzētu D].

40924.

Ko, puisīti, šur skaties,
Vai tu gribi mani ņemt?
Es uz tevi nepagriezu
Vaiņadziņa cekuliņa.
146 [Jaungulbenes Md].

40925.

Ko, puisīti, tu bēdāji
Par to manu augumiņu?
Es kā roze noziedēšu,
Tu kā kūla nokūlosi.
224 [Lielvārdes Rg].

40926.

Skaties, puis, nesaskat,
Tu jau mani nepaņems;
Es uz tev nepagriezu
Ni vaiņaga cakuliņa.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

40927.

Ko skaties, tu puisīt,
Tu jau manis nedabūs'.
Kremt akmeni, dzer ūdeni,
Tad tu mani gan dabūsi.
515 [Ziemeŗu Vlk].

- 456 -

40928.

Tu puisīti, gan domāji,
Kad es tevi gauži gribu;
Es uz tevi nepagriežu
Vienu zieda vaiņadzīnu.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

40929.

Ko verīsi, tu Juonīti,
Vai tu gribi mani jemt?
Vai tu gribi, vai nagribi,
Tu jau manis nadabuosi.
414 [Stirnienes Rz].

40930.

Ko, puisīši, jūs lielās
Ar to savu augumiņu?
Mēs, meitiņas, kā liepiņas.
Mēs kā liepas līgojās,
Jūs, puisīši, kā krupīši
Jūs kā krupji ķūņojās.
546 [Kuldīga Kld apr.].

40931.

Ko, puisīti, tu lielies
Ar tik daiļu augumiņu?
Es pie tava deguntiņa
Zelta trepju nenesīšu.
378 [Seces Jk].

40932.

Ko, puisīti, tu lielies,
Tev nav laba tikumiņ(a).
Visus krogus tu izdzēri,
Visus pelnus izložņāji.
235 [Litenes Md].

40933.

Ko, puisīt, raudzījies
Miglainām actiņām?
Vai tu biji mežā audzis,
Vai meitiņu neredzējis?
236 [Līvānu D].

40934.

Ko, prūsīti, tu lielies
Kalniņā stāvēdams?
Vai tev trūka siltumiņa,
Aizkrāsnē tupēdams?
378 [Seces Jk].

40935.

Kur tie lieli augsti kalni,
Tur tā dziļa Daugaviņa;
Kur tā sēta, lieli ļaudis,
Tur aug manis arājiņš.
224 [Lielvārdes Rg].

40936.

Ko tie puiši ziemu auga,
To vasaru sapelēja;
Ko tās meitas ziemu auga,
To vasaru noziedēja.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

40937.

Kas tur nāk, kas tur nāk,
Kas tās niedres brikštinā?
Rauku mans Mārtiņš nāk
Ar tām pāvu actīnām.
200 [Kuldīgas Kld].

40938.

Kreit, skujeņ, kur kryzdama,
Nakreit dziļā iudinī.
Dūd, māmeņ, kur dūdama,
Nadūd borgā vīteņī.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

40939.

Krustā sviedu raibus cimdus
Sava pūra dibenā;
Nedod Dievs man aiziet
Pie dzērāja tēva dēla.
605 [Skolas].

40940.

Kupls auga, netrūdēja
Ceļmalā ozoliņš:
Dižens auga, bet neticis
Ciemiņos tēva dēls.
605 [Skolas].

40941.

Kuplis, kuplis bērziņš auga
Liela ceļa maliņā;
Kas var lapas izskaitīt,
Tas var mani bildināt.
14 [Alsviķa Vlk].

40942.

Kab as pyrmuok zynuojuse,
Kurīs muns oruojeņš;
Ai sīreņi baruotu,
Ai rīksteņa kūduleņi.
314 [Pildas Ldz].

- 457 -

40943.

Kur saulīte ziemu tek,
Tur vasar(u) mēnestiņš;
Kur, māsiņas, mēs augām,
Tur dzīvoja tautu meita.
166 [Kalsnavas Md].

40944.

Kur tu augi, tautu dēls,
Ka mas tevi naradzjom?
Vai drabiņu kubolā,
Vai (ar) cyuku klēviņā.
26 [Asūnes D].

40945.

Kur tu gāji, smukais puisīt,
Ka es tev(i) neredzēj(u)?
Es aizgāju to celiņ(u),
Gar pupām, (gar) zirņiem,
Gar gaŗām kaņepēm.
127 [Grostonas Md].

40946.

Kuŗa meita dancē viegla,
Tā ir laiska darbīnā.
Es jau pate dancē viegla,
Netikuse darbīnā.
192 [Kosas C].

40947.

Kuŗš puisītis mani jems,
Lai papriekšu brūzi taisa;
Lai papriekšu brūzi taisa,
Lai brandavu dedzinā(ja).
Es bij tāda plānmēlīte,
Brandavīna dzērējīna.
39 [Bārtas Lp].

40948.

Kurs puisītis mani jēmja,
Lai vej garu puotadziņ';
Lai vej garu puotadziņ(u),
Lai ruoj sovu līgaviņ'.
389 [Silajāņu Rz].

40949.

Kurs puisītis mani jems,
Lai vej garu puotadziņu,
Lai varātu padzonuot
Nu kambara kambarī;
Nu kambara kambarī,
Nu dryviņas dryviņā.
357 [Rudzētu D].

40950.

Kurs puisītis muotes klausa,
Tys klausīs i leigaveņas;
Kurs pret muoti rūku cēļa,
Tys kuļs sovu leigaveņu.
605 [Skolas].

40951.

Kuŗš puisītis zirgu kāva,
Tas kaus savu līgaviņu;
Tas kaus savu līgaviņu
Aiz austiņām turēdams.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

40952.

Koukaj, sila dzagūzīte,
Piec cik godim tautas vess?
Par gadiņu, par gadiņu
Atjuos maizes devējiņš.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

40953.

Kūtri zirgi netecēja,
Lepni puiši nerunāja;
Es iedzinu kūtram rikšus,
Lepnam daiļu valodiņu.
605 [Skolas].

40954.

Kvaku kvaku, rauduveiti,
Ai tū kaula daguntan'!
Tu kvakuoji sjav draudzen',
Es sev jauna oruojeņa.
314 [Pildas Ldz].

40955.

Laba tēva meita biju,
Zaļi svārki mugurā;
Gāju gurnus grozīdama,
Vilni metu pakaļā.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

40956.

Lobojam kumeļam
Mīža gara navajaga;
Gudrojam tautu dālam
Ni vuordiņa nasacēju.
35 [Baltinavas Abr].

40957.

Lobuok as kuojom eju,
Na kaidā zyrgā braucu;
Lobuok as naguojusja,
Na pi kaida izguojusja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 458 -

40958.

Lobuok eju pi atraiša,
Na pi jauna knēveliņa:
Atraišam svāta rūka,
Div lauluoti gredzintiņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

40959.

Labāk gāju cūku ganos,
Ne pie puiša klāt gulēt;
Reiz uz reizes mutes deva,
Rokas bāza azotē.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

40960.

Labāk gulu pie akmeņa,
Ne pie puiša dzērumā;
Ceļos, miega gulējuse,
Ne kaunīna redzējuse.
192 [Kosas C].

40961.

Labāk man kalnā kāpt,
Ne no kalna lejiņā:
Kalnā mani vēji pūta,
Lejā ļaužu valodiņas.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

40962.

Labāk manas baltas sagšas
Skujiņām nobirušas,
Nekā mani sārti vaigi
Asarām nomirkuši.
571 [Talsi Tl apr.].

40963.

Labāk mani bargu teica,
Nekā lēnu daudzināj(a);
Bargs ar darbu rāzējās,
Lēns ar miegu kavējās.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

40964.

Lobuok man vylks apēdja
Aizpārnējū kumeliņu,
Nakai mani šūrudiņ
Tautas dāli vyzynava.
143 [Jāsmuižas D].

40965.

Lobuok mešūs pi ceplīša,
Na pi sova dzāruojeņa:
Nu ceplīša syltumeņš,
Nu dzāruoja borgi vuordi.
174 [Kārsavas Ldz].

40966.

Labāk zīļu vainadziņu
Pret akmeni sadauzīju,
Nekā būtu palikusi
Šito puišu līgaviņa.
190 [Kokneses Rg].

40967.

Labāk mani Dievs, Laimiņa
Par puisīti radījusi;
Labāk artu tēva zemi,
Nekā ietu tautiņās.
115 [Galgauskas Md].

40968.

Lai bēdāja velns par puisi,
Es par puisi nebēdāju:
Lielajam pliķi cirtu,
Mazajam kāju spēru.
110 [Ērgļu C].

40969.

Lai bēdāja velns par bēdu,
Es par bēdu nebēdāju:
No akmeņa skaidu šķēlu,
Strautā kūru uguntiņ',
Lai sildāsi tie ļautiņi,
Kas nosala saulītē.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

40970.

Lai bēdāja velns par bēdu,
Es par bēdu nebēdāju;
Ņemu puisi aiz matiem,
Sviežu ceļa maliņā.
127 [Grostonas Md].

40971.

Lai man radi, kas man radi,
Vinķurmnieši tie man radi;
Vinķurmnieši tie man radi,
Rinķotiem kažokiem.
604 [Dažādi iesūtītāji].

40972.

Līdzi dzimu, līdzi augu
Ar tautieša tēva dēlu
Liks Laimiņa, vēlēs Dievs,
Līdz' ar' mūžu nodzīvošu.
192 [Kosas C].

40973.

Lai Dievs [Laid, Dieviņ] izputēt
Šīs vasaras brūgāniem;
Cūkas ceļu aizrakušas,
Kazas pūru sagrauzušas.
373 [Sarkaņu Md].

- 459 -

40974.

Laima Laima, māte māte,
Ko jūs divi domājat?
Domājat vienas domas,
Lieciet labu man mūžiņu.
241 [Lubānas Md].

40975.

Lepna meita, nebagāta,
Staigā ceļu taujādama.
Vīžu kurza mugurā,
Vēl sloksnītes darināja.
480 [Vējavas Md].

40976.

Lakstīgola tricynuoja,
Vysus puišus nycynuoja;
Meitom sīra gabaliņi,
Puišim bārza žagariņi.
194 [Krāslavas D].

40977.

Lēni gāju, gaŗi spēru,
Pār bāliņa pagalmiņ',
Lai tas tautu neveiklītis
Neņem manu vainadziņ'.
3 [Adulienas Md].

40978.

Liela gaŗa tautu meita
Bez darbiņa gov's ganīja;
Trīs vasaras vienu zeķi,
Kā mizot nomizoja.
378 [Seces Jk].

40979.

Lieli lieli meži bija,
Bija odu daudz;
Bij dižena mātes meita,
Bija puiku daudz.
373 [Sarkaņu Md].

40980.

Lielas meitas, mazas meitas,
Šoruden izprecē;
Viena pati es paliku,
Kā lielā driķu guba.
241 [Lubānas Md].

40981.

Leita dīna, muomuļiņa,
Laidi maņi opluotā,
Lai es savu augumiņu
Da ļaudim paruodītu.
143 [Jāsmuižas D].

40982.

Lieti līt nedrīkstēja,
Rasināt rasināja;
Tautas jāt nedrīkstēja,
Slavīt' laida bāliņos.
391 [Sinoles Vlk].

1. Leitiņš leit namuocēja,
Mirdzinuot mirdzinuoja;
Tautas juot namuocēja,
Lidinuot lidinēja.
389 [Silajāņu Rz].

40983.

Lietiņš līt gan gribēja,
Mirdzināt mirdzināja;
Tautiets meitu gan gribēja,
Bildināt nedrīkstēja.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

40984.

Liel' mun tautas lielināja,
Liela darba gribēdamas;
Munas pašas bāleliņi,
Mazu vien mazināja.
290 [Ogres C].

40985.

Līču loču upe tek
Apkārt grantes kalniņam;
Ar līkumu ceļu griezu
Lepnajam tautiešam.
605 [Skolas].

40986.

Līkumaina upe tek
No kalniņa lejiņā,
Līkumiņu es staigāju
Gar dzērāja tēva dēlu.
605 [Skolas].

40987.

Lūkojies, tu tautiet,
Kā ļautiņi nenoprot;
Ni pie manis roku liec,
Ni ar laba vārda saki.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

40988.

Līgot manim kā bitītei,
Taujāt savu arājīnu,
Vai tas būs vienu dienu,
Vai visami mūžīnam.
301 [Palsmaņa Vlk].

40989.

Leigādama izstaigāju
Vidzemīti, Kuorzemīti,
Sapraulējšus tāva dālus
Nūst nu ceļa nuspārdīju.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

- 460 -

40990.

Līst lietiņis, kad līdam(i)s,
Mākuļot mākuļo;
Jāj, tautieti, kad jādam(i)s,
Slavināt slavinā.
241 [Lubānas Md].

40991.

Līstat, lieti, nelīstat,
Jel rasiņu padarāt!
Nāciet, tautas, nenāciet,
Jel slavīti padarāt!
304 [Pasienes (Posines) Ldz].

40992.

Līst, līst, lietiņ,
Lai aug meitas,
Lai puiši saŗūk
Kā zemes vēži.
546 [Kuldīga Kld apr.].

40993.

Lūk' lūkim upe tak,
Zor' zorim Daugaviņa;
Aiz tūs lūku, aiz tūs zoru
Nanuoc maņa sveši ļauds.
143 [Jāsmuižas D].

40994.

Lūdzin lūdzu brālīšam,
Lai vij asu pātadziņu;
Lai vij asu pātadziņu,
Ko likt pūra dibenā,
Lai es varu tautu dēlu
Ik rītiņus šmīkstināt.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

40995.

Ļaudis teica - es nezinu
Kaimiņos arājiņa;
Aušu kājas, iešu pate
Kaimiņos apraudzīt.
378 [Seces Jk].

40996.

Moltum dīnu, moltum nakti,
Ka rūceņas nasuopātu;
Dzeivuotum bruoleišūs,
Ka najuotu sveši ļaudis.
170 [Kapiņu D].

40997.

Man atsūta tautu dēls
Norakstītu grāmatiņu,
Lai lustīgi es dzīvoju,
Lai ar citu nederēju.
245 [Lutriņu Kld].

40998.

Man bij zelta atslēdziņa
Jostas pušķa galiņāi;
Es atslēdzu tautiešam
Vismīļaju valodiņu.
224 [Lielvārdes Rg].

40999.

Man māmiņa bārtin bāra,
Kad es puišu nemīlēju;
Es puisīti tā mīlēju,
Kā sirsniņu azotē.
72 [Cesvaines Md].

41000.

Man māmiņa pīsacīja:
Meitiņ, puiku nekairini,
Jo tu puikas kairinuosi,
Tev byus buorīns vokorā.
579 [Viļāni Rz apr.].

41001.

Man māmiņa piesacīja,
Lai es puiša nemīlot.
Ja tās pupas neziedētu,
Tad es puiša nemīlētu;
Pupu ziedi raibi ziedi,
Viltus puiša valodiņa.
187 [Ķempju Rg].

41002.

Man māmiņa pīsacēja
Ar puišimi narunuot,
Vysu laiku nūdzeivuoju,
Puiša runas nadzierdēju,
Jau šūkori dasaguoja
Kai teļami mutes dūt.
466 [Vārkavas D].

41003.

Man māmiņa tā pieteica,
Man tos puiku nemīļot.
Es tos puiku nemīļotu,
Ja tie pupi neziedētu.
358 [Rugāju Abr].

41004.

Man māmiņa tā sacīja:
Meitiņ, puišu gan negribi!
Es, māmiņ, negribētu,
Ja zirnīši neziedētu;
Zirņi zied skaistiem ziediem,
Puišiem skaista valodiņa.
3 [Adulienas Md].

- 461 -

41005.

Man māmeņa pīsacēja:
Tu, meitiņa, puišu namīļ!
Es māmeņai atsacēju:
Tu, māmeņ, nikuo naziņ!
Treis reizeites pabučuoju,
Pi sirsniņas damīgdama.
170 [Kapiņu D].

41006.

Man izgaisa šūvokor
Zeida dīgu komultiņš;
Izgaiss muns augumiņš
Šū gadeņu tautiņuos.
414 [Stirnienes Rz].

41007.

Man māmiņa piesacīja
Uz ecēšas nesēdēt:
Kad tu iesi tautiņās
Kā ecēša ecēsies.
198 [Krustpils D].

41008.

Man' māmīna rātin rāja,
Kad es puišus klētī laidu.
Kā, māmiņa, nelaidīšu -
Sol' man sieru, brandavīnu.
39 [Bārtas Lp].

41009.

Man muosiņa izsūlējās
Kuorzemītē buoleliņu:
Lilom acim, voskim motim,
Dzaltan bāru kumeliņ(u).
36 [Balvu Abr].

41010.

Man patika rudzu druva
Pelēkiem ziediņiem;
Man patika tautu dēls
Pelēkiem svārciņiem.
605 [Skolas].

41011.

Man patika tei zemīte,
Vīnas reizes ecējums;
Man patika tis puisītis,
Vīnas reizes redzējums.
143 [Jāsmuižas D].

41012.

Maņ ti puiši napateik,
Kurim strupi sertuceni;
Tī dzāruoji, tī zagleiši,
Tī mjaitiņu bruočeituoji.
89 [Dricēnu Rz].

41013.

Man vienai piederēja
Trīs novadu jaunu puišu:
Rokaižnieki man aŗami,
Rausdaugnieki ecētāji.
Lasemniekus es atstāšu
Sēklu vesti druviņai.
589 [Kuldīgas apr.].

41014.

Mani sauca zeltenīti,
Kaut es būtu dzeltenīte.
Dažu labu tautu dēlu
Ar dzelteni dzeltenāja.
192 [Kosas C].

41015.

Manis dēļ, ciema puiši,
Dzelza [Dzelzu] ķēdes nekaliet;
Visas ķēdes pušu raušu,
Nepalikšu šai vidā.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

41016.

Manis dēļi, jyus buoliņi,
Ni arit, ecējit!
Muni rudzi, muni mīži
Leigoj tautu teirumā.
494 [Viļānu Rz].

41017.

Manis dēļ Krotes puiši,
Vai bijuši, nebijuši;
Es iziešu pār novadu,
Kā ieviņa ziedēdama.
605 [Skolas].

41018.

Manis dēļi, tu puisīti,
Necel augstu deguntiņu;
Es pie tava deguntiņa
Zelta trepju netaisīšu.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

41019.

Staigā lepni, staltais puisi,
Deguntiņu uzmeti(e)s;
Es pie tava deguntiņa
Zelta trepes nenesīšu.
515 [Ziemeŗu Vlk].

- 462 -

41020.

Manis dēļ, tu tautietis,
Krogā naudas netērē:
Es nedzeršu salda alus,
Ne ar salda brandaviņa.
605 [Skolas].

41021.

Maņa dēļ, tautu dāls,
Nasamauc zuobokūs;
Vīnu vīteņu augom,
Vīns ūtoru redzējom.
326 [Preiļu D].

41022.

Manis dēļ, odulnieši,
Visi koklu aplouziet;
Man atjāja piebaldzēni
Ar sirmiem kumeļiem.
3 [Adulienas Md].

41023.

Mans brālītis namu dara,
Zelta lika pamatīnus.
Ja tu gribi, liec sudraba,
Es pie tevis nedzīvošu;
Tautās iešu, tur dzīvošu,
Vai žagara būdiņā.
94 [Dunikas Lp].

41024.

Muns mīlais, muns jaukais
Par Daugavu nūleiguoja.
Kas man veizeiti nūpeis,
Pi kuojeņas miereidams?
170 [Kapiņu D].

41025.

Maza bēda galviņā,
Maza meita es būdama,
Nekam lieti nederēju.
Kad uzaugu, tad derēju
Ir pašam labajam.
605 [Skolas].

1. Moza maita as būdama,
Nakam līti naderēju,
Kod uzaugu, tad derēju
Ir pašam lobojam.
551 [Ludza Ldz apr.].

41026.

Moza beju, lela izaugu,
Muotei mutītis [mutis es] nadevu.
Šūvokori dasaguoja,
Kai teļami mutes dūt.
466 [Vārkavas D].

41027.

Moza beju, lel' izaugu,
Muotei mutītes [mutes es] nadevu.
Dasaguoja šūrudin
Šņergeļam mutes dūt.
143 [Jāsmuižas D].

1. Dzeivuodama pi māmiņas,
Muotei mutes naīdevu.
Šytaidami šmurguļ(eiš)am
Šūvokor juoīdūd.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41028.

Moza beju, lela izaugu,
Muotei mutes i nadevu.
Jau šūkor dasaguoja
Neveikļam mutes dūt.
168 [Kalupes D].

41029.

Moza beju makanteņa,
Nikam lītas naderēju;
Ka izaugu, atsyutēja
Dancuotuoju kumeliņu.
89 [Dricēnu Rz].

41030.

Maza biju, rāpu gāju,
Puiši mani kājām spēra;
Kad puisīši nu redzētu,
Nu es liela izauguse.
552 [Madona Md apr.].

41031.

Manis dēļ šenes puiši,
Vai bejuši, nabejuši;
Seņ vītiņa maņ zynoma,
Seņ apīti teirumiņi.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

41032.

Mazgātu mēs baltu muti -
Būtu mutes devējiņi.
Klātu baltu paladziņu -
Būtu otrs gulētājs.
83 [Dignājas Jk].

41033.

Mans bāliņš gan gribēja
No Kurzemes līgaviņas,
Es, māsiņa, negribēju:
Siena pļaut nemācēja.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

- 463 -

41034.

Mans draudziņš atstellēja
Ik mēneša grāmatiņu,
Lai domāju vienu domu,
Lai uz cita nedomāju.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

41035.

Manis dēļ, tu tautieti,
Staigai zemes mellumiņu,
Kad man tiks, tad es iešu,
Tevi baltu balināšu.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

41036.

Mun māmiņa piesacīja
Mazai puišu nemīlot.
Iesa- man- mīlējās
Jauna puiša valodiņa.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

41037.

Man māmiņa piesacīja:
Meitiņ, puišu nemīļo!
Kā es puišu nemīļošu?
Puiši sēd rindiņā.
Citam roka, citam mute,
Citam pate solījos.
99 [Dzelzavas Md].

41038.

Muote mani buortin buora:
Meitiņ, puišu naļūbej!
Tod es puišu naļūbēšu,
Ka ziernīši nazīdēs;
Ziernīšim skaisti zīdi,
Puišim jauka volūdiņa.
559 [Rēzekne Rz apr.].

41039.

Muote mani cīš lomuoja,
Ka ar puikim lab' runuoju.
Ka es puiku īraudzēju,
Palākdama mutes devu.
Aiz akmiņa sirds gulātu,
Ka es puika nacarātu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41040.

Māte man liegtin liedza,
Lai es puišu nekaitin(u).
Es mammāi [māmiņas] neklausos,
Es tos puišus kaitināj(u).
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41041.

Māte mani mazināja,
Ciema puiši dižināja;
Māte sauca cūkganiņu,
Ciema puiši līgaviņu.
190 [Kokneses Rg].

41042.

Māte mani mazu skuķi
Kaimiņ' Jancim apsolīja.
Ja tu gribi, tad pagaidi
Gadus pāri, jeb vai trīs.
84 [Dikļu Vlm].

41043.

Māte mani rātin rāja,
Ka es puišus klētī laidu.
Ko, māmiņa, es darīšu,
Ka puišeļi gauži lūdzas?
Sola mani krogā vest,
Sola ballē dancināt.
282 [Nīcas Lp].

41044.

Māte māte, gādā vīru,
Es tev govju neganīšu;
Es redzēju sila malā
Skaistus puišus, zirgus ganot.
36 [Balvu Abr].

41045.

Māte māte, gādā vīru,
Es vairs cūkas neganīš';
Es māk' bērniņ's tīstīt,
vīstīt,
Un pie puišiem klāt gulēt.
381 [Sēļu Vlm].

41046.

Māte māte, gādā vīru,
Es vairs cūkas neganīšu;
Es redzēju ganīdama:
Putniņš putnu dzenājās;
Es māmiņai viena meita,
Neviens manis nedzenāj(a).
439 [Trikātas Vlk].

41047.

Māte māte, raugi ganu,
Es ganos vairs neieš':
Siliņš manas kājas bada,
Skujas bira vaiņagā.
104 [Ēdoles Vp].

41048.

Māte māte, raugi puķes,
Es puķ(īt)es vairs neliešu:
Sili manas kājas bada,
Skujas bira vaiņagā.
104 [Ēdoles Vp].

- 464 -

41049.

Manis dēļ, tu puisīti,
Griezies ratu ritenie!
Cik no kalna aizvējiņas,
Tik no tevis labumiņa.
179 [Katriņas C].

41050.

Māte meitas pabaroja
Ar tiem piena ziediņiem;
Māte puišus pabaroja
Ar tiem cūku biezumiem.
545 [Krustpils D apr.].

41051.

Muote ņēme smolku reiksti,
Ar kū mani pratynuot;
Kad māmeņa naredzēja,
Palākdama mutes devu.
174 [Kārsavas Ldz].

41052.

Muote tāvs, meklej gona,
Jau es vairs naganīšu:
Maņ vītiņa sen zynoma,
Tik pyuriņš nadarīts.
326 [Preiļu D].

41053.

Meitu dēļ dzaltas auga,
Meitu dēļ moraniņas;
Meitu dēļ jauni puiši
Zābaciņus šūdināja.
358 [Rugāju Abr].

41054.

Meitas riju nokūlušas,
Meitas riju piesērušas;
Puiši kunga grāmatā
Pie ceplīša sēdēdami.
241 [Lubānas Md].

41055.

Meitām sīra, meitām sīra,
Puišiem smolku žagariņu;
Puiši couku rokumūs,
Meitas leluos gruomotuos.
605 [Skolas].

1. Puišim sīra, puišim sīra,
Meitam smolku žagareņu;
Meitas couku rokumūs,
Puiši skaistuos gruomotuos.
605 [Skolas].

41056.

Tai tai ridatai,
Visi puiši prapadai!
Mjaitys Dīva gruomotā,
Puišy cepļa caurumā.
Mjaitys dzīd, mjaitys doncoj,
Puiši ruopu nūruopuos.
18 [Andrupenes Rz].

1. Rīda rīda ridadā,
Vysi puiši prapadā!
Puiši cepļa caurumā,
Meitas kunga gruomotā.
168 [Kalupes D].

41057.

Melna čūska diegu vilka
Caur ūdeni, caur akmeni;
Tautiets manu kaunu vilka
Līdz mūž(iņ)a galiņam.
24 [Asares Il].

41058.

Malna ūts [ūdze] dīgu vylka
Caur yudeni, caur akmeni;
Izviļc, Dīveņ, puišam pruotu,
Lai meitiņu namuonej.
174 [Kārsavas Ldz].

41059.

Malnas munas uzactiņas,
Puišus vīni kairinuot;
Kurs puiseitis pasavēra,
Tys nūguoja rauduodams.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

41060.

Malnas malnas maņ actiņas,
Cauri radzu jaunus puišus.
Radzu krūga dzāruojiņus,
Radzu meitu brāčītuojus.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41061.

Minu, minu, ko es minu
Pa savām kājiņām?
Minu tautu netiklīti,
Bērzu bluķi domādama.
398 [Skrundas Kld].

41062.

Mēs, māsiņas, divas esam,
Kur mēs vīrus dabūsim?
Meklēsim tādu vietu,
Kur būs divi bāleliņi;
Būs tie brāļi ķelav(a)iņi -
Mēs māsiņas ietaļīnas.
605 [Skolas].

- 465 -

41063.

Mīļais mani mīļi lūdz,
Solīj' mani ziemu ņemt;
Iziet ziema, nāk vasara,
Mīļais mani vairs neņem.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

41064.

Mīlēt man mīlējās
Štam puišam mutes dot:
Balta mute, sārti vaigi,
Dzeltāniem matīniem.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

41065.

Nava man vylka baist,
Nava man luoča baist;
Tautu dāla vīn bej baist,
Ka ceļā nasatikt.
326 [Preiļu D].

41066.

Nāburgos puiši auga,
Tie aug mani bāleliņi;
Kas aug tālu tautiņās,
Tie maizītes devājiņi.
184 [Ķēču Rg].

41067.

Nākat, meitas, skatīties,
Kur iet četri brūtgāniņi:
Viens ciemiņu slunderkājis,
Otrs bērza atzibens,
Trešais skrandu skrodelīts,
Ceturtais plūsnu riverīts.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

41068.

Ne es aru, ne ecēju
Vēja lauztu līdumiņu;
Ne es guļu, ne cerēju
Nelaulātu arājiņu.
72 [Cesvaines Md].

41069.

Ne mūžam es nebāžu
Siltas maizes azotē;
Ne mūžam es negāju
Jaunu puišu spēlītē.
241 [Lubānas Md].

41070.

Ne mūžam es neliktu
Siltu maizi tarbiņā;
Ne mūžam necerētu
No tālienes tautu dēla.
605 [Skolas].

41071.

Ne mūžam es neņemšu
Lielvārdieti arājiņu:
Atdzen vagu, aizdzen vagu,
No cepures utis lasa.
224 [Lielvārdes Rg].

41072.

Ne pie viena es neiešu,
Kamēr savu sagaidīšu;
Patīkamu tēva dēlu,
Labas zemes arājiņu.
48 [Bērzaunes Md].

41073.

Na tei muna ļaudaviņa,
Kur' ļautiņi slavynuoja;
Tei ir muna ļaudaviņa,
Kur' augdams naredzēju.
194 [Krāslavas D].

41074.

Na tik tei vīn sauļa speid,
Kū pa lūgu ustobā;
Na tik vīn tī oruojeņi
Apleik maņ kaimiņūs.
466 [Vārkavas D].

41075.

Na tū biju dūmuojuse,
Kū Laimiņa nūlikuse;
Kū dūmovu palpim nem [kalpiņim],
Tis man tika orains [oruojiņš].
605 [Skolas].

41076.

Nebaroji, bāleliņ,
Manis dēļ kumeliņu!
Man atjāja tautu dēls
Nobarotu, nosukātu.
605 [Skolas].

41077.

Nedod Dievs atraišam
Noņemt manu vainadziņu:
Jauni puiši vadzī kāra,
Atraits meta ūdenī.
378 [Seces Jk].

- 466 -

41078.

Nedod Dievs mun jaunai
Ar atraitni sadarāt;
Atraitņam ir salta roka,
Divraiz mīti gredzentiņ'.
242 [Lubejas Md].

41079.

Nedod, Dieviņ, lietum līt,
Rītā mana ganu diena;
Nedod, Dieviņ, dzērājam
Nojemt manu vainadziņu.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

41080.

Nadūd Dīvs augsta kolna,
Natiklīša oruojiņa.
Poša arkliņu [orklu es] uzvylku
Augstajā kaļniņā.
295 [Ozolmuižas Rz].

41081.

Nadreikstēja kumeleņš
Nīdru tiltiņu tjacjāt.
Nadūmovu dzāruojam
Atdūt sovu vainuceņ'.
326 [Preiļu D].

41082.

Nakas byutu olu dzert,
Ka gaļveņa nasuopātu;
Nakas byutu tautuos īt,
Ka varātu jauna byut.
605 [Skolas].

41083.

Nakas byutu zīda nest,
Ka īdūtu mada āst;
Nakas byutu tautuos īt,
Ka vysod jauna byutu.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

41084.

Nelielies, tautu dēl,
Kumeliņu seglodams;
Kad es būšu solījsies
Tad varēsi lielīties.
263 [Mēmeles Jk].

41085.

Naturēju, naturēšu
Syltys maizis ozūtī;
Naļubēju, naļubēšu
Ai kupr(īt)i oruojeņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

41086.

Nepļaun miežus rasiņā,
Gan jau laika saulītē;
Neies jauna tautiņās,
Gan jau laika mūžiņā.
545 [Krustpils D apr.].

41087.

Nepatika, nepatika
Lielvārdietis tautu dēls:
Stīvs kā kraķis, melns kā krauklis,
Man raženis augumiņis.
224 [Lielvārdes Rg].

41088.

Neraud vis, māmulina,
Laba dzīve meitinai:
Diezgan rudzu, diezgan miežu,
Saldens alus pagrabā.
605 [Skolas].

41089.

Nepalikšu Daugasnē
Kārklu vīžu cīkstināt;
Uz Gulbeni, uz Gulbeni
Puszābakus klabināt.
115 [Galgauskas Md].

41090.

Naseņ suoku, labi muoku
Jaunus puišus kairinuot.
Pīmuonēju vacu, jaunu,
I pusmyuža cilvēciņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41091.

Neskaties, tu puisīti,
Uz to manu gantumiņu.
Gan tu manu gantumiņu
Dzīvodams atradīsi.
378 [Seces Jk].

41092.

Netaisīju mīkstu cisu,
Nava otra gulētāja;
Nemazgāju baltu muti,
Nava mutes devējiņ(a).
241 [Lubānas Md].

41093.

Nateicit, nateicit
Mani jaunas tautiņuos:
Ni es beju saaugusi,
Ni pruotiņa sajāmusi.
143 [Jāsmuižas D].

- 467 -

41094.

Netiklītis tēvu [tēva] dēls
Grib ar mani ceļu iet.
Cirtu pliķi, plūcu matus,
Lai krīt ceļa maliņā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

41095.

Nevar māte man aizliegt,
Ne vecāki bāleliņi:
Grib' - es eimu pie arāja,
Grib' - pie priežu dējējiņa.
391 [Sinoles Vlk].

41096.

Nedod mani, māmuliņa,
Putras Bungas dēlīnam;
Citi vīri sienu pļāva,
Mans kā bunga vazājās.
39 [Bārtas Lp].

41097.

Nevienam es neteiču,
Ka aiziešu šoruden;
Brālīšam gan pateiču,
Lei baŗo kumeliņ'.
242 [Lubejas Md].

41098.

Neviens mani neredzēja,
Kad es maza rāpu līdu;
Nu es liela izauguse,
Nu visiem platas acis.
605 [Skolas].

41099.

Neviens mani nezināja,
Kas manā pūrīnā.
Zirgam šūta pātedzīna
Gul manā pūrīnā,
Tautu dēla prīģelēta
No krodzīna mājīnā.
39 [Bārtas Lp].

41100.

Nevienai meitiņai
Nav tik gŗūti kā manim:
Ne man skalu plēsējiņa,
Ne man klāt gulētāja;
Manam skalu plēsējam
Nūle māte kājas āva.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

41101.

Nevijies, vītoliņ,
Ne pēc tevis tie zariņi;
Nelūko, tu puisīti,
Ne priekš tevis tā meitiņa.
245 [Lutriņu Kld].

41102.

Nītaurēnu puišu bēgu
Snātnē galvu satinuse;
Kad ieraugu ķēcēniešus,
Tie ir mani bāleliņi.
184 [Ķēču Rg].

41103.

No prātiņa neizgāja
Tā puisīša mīļi vārdi:
Dod mutīti, glauda mani,
Sauc par savu līgaviņ'.
605 [Skolas].

41104.

Noraudzīju tautu dēlu
Pirmajā vakarā:
Kā tas savas kājas āva,
Kā aprauga kumeliņu.
241 [Lubānas Md].

41105.

Nu Rikovas da Bikovai
Rūkā nešu vainadzeņi.
Navā maņ taidu lītu,
Kur pakuort vainadzeņi;
Navā taidu jaunu kungu,
Ar kū nakti puorgulēt.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41106.

No tālienes es pazinu
Asariņu dzērājiņu:
Gaŗi soļi, dziļas pēdas,
Pusē gaužu asariņu.
345 [Remtes Tk].

41107.

No tālienes es pazinu
Kur aug mans arājiņš:
Pie vārtiem kupla liepa,
Sētā kupls ozoliņš.
546 [Kuldīga Kld apr.].

41108.

No zemītes izziedēja
Košsarkans āboliņš;
No sirsniņas iemīlēju
Neredzētu tēva dēlu.
205 [Kusas Md].

41109.

Nudie, māte, ij paties,
Es pie puiša negulēj';
Es gulēju gubenī,
Pie citām māsiņām.
14 [Alsviķa Vlk].

- 468 -

41110.

Nu dzeŗu, pivāju,
Vēl mana vaļa,
Kad tapšu vīrāi,
Vīrs vaļas nedos;
Vīrs vaļas nedos,
Bērs šūpulī.
355 [Rucavas Lp].

41111.

Nyu es beju tai izpalta,
Kai caur sītu izsejuota;
Vēļ cytā maliņā
Slovinuoji dzaltanīte.
389 [Silajāņu Rz].

1. Jau es biju aprunāta,
Kā caur sietu izsijāta,
Vēl citāi maliņā
Slavenāi dzeltenīte.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41112.

Nyu maņ vaļa, nyu man vaļa
Sīkstom viersu lidinēt:
Tautiņom pavasars -
Navajaga malējiņas.
357 [Rudzētu D].

41113.

Nyu muoseņas, nyu mes jaunas,
Kai zeilītes vainagā:
Ni myus gūvu, ni myus aitu,
Ni zynamu oruojeņu.
605 [Skolas].

41114.

Ņemat mani, ciema puiši,
Man veicās roku darbs:
Divi tīnes labu drēbju,
Trešā smalku lupatiņu.
115 [Galgauskas Md].

41115.

Ņem, puisīti, mani pašu.
Es jau pate gana laba;
Es jau tevi sabarošu
Ar pelīšu austiņām.
198 [Krustpils D].

41116.

Jem, Jānīti, man' par sievu,
Tu labāku nedabosi.
Es tev došu lina kreklu,
Līdz zemītei izrakstītu;
Lūgsim tēvu, māmulīti,
Lai mums ļauj savienoties [precēties].
589 [Kuldīgas apr.].

41117.

Jemit mani, ciema zēni,
Es bagāta mātes meita,
Sieciņš man sīkas naudas,
Pūriņš rupju dalderīšu.
263 [Mēmeles Jk].

41118.

Jemit maņi, cīma puiši,
Es bej lela struoduotuoja:
Treis kyuleiši dīnu pļuovu,
Sādādama saiškys grīžu.
295 [Ozolmuižas Rz].

41119.

Nedod Dievs man jaunai
Baru vest tīrumā;
Nedod Dievs man jaunai
Tālu iet tautiņās.
261 [Mēdzūlas Md].

41120.

No ābeles ziedu rāvu
Puišiem ceļu kaisīdama:
Lai tie mani redzēdami
Sauc par savu līgaviņu.
487 [Vietalvas Md].

41121.

No saknītes griķis zied
Baltraibiemi ziediņiem;
No sirsniņas es mīlēju
Savu linu arājiņu.
344 [Rembates Rg].

41122.

Odiņš griezās čirkstēdamis,
Asiņtiņu gribēdams;
Tautiets griezās raudādamis,
Mani jaunu gribēdams.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41123.

Pa vasaru novalkāju
Divi rindas vaiņadziņu;
Pa vasaru apmainīju
Divu kārtu puisēniņu.
378 [Seces Jk].

- 469 -

41124.

Paga paga, tautu dēls,
Tiec manā rokciņā!
Es tev' būšu tā dīdīt,
Kā pērnajo kumeliņu.
241 [Lubānas Md].

41125.

Paša veizeiti nūpynu,
Navā auklu vejējiņa.
Atsyut, Dīvs, lobus ļaudis,
Lāktum pate komonuos.
326 [Preiļu D].

41126.

Paldies saku Dieviņami,
Ka man deva padomiņu;
Es nelieti (tautu dēlu)
Caur pirkstiem izlocīju.
599 [Kurzeme].

41127.

Pateik maņ i krīva sveita,
Pateik krīva capurīte;
Lyugtu mes tāva ar muoti,
Lai myus divus saprecej.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

1. Pateik mani krīvu sveita,
Pateik krīvu capureitja,
Tiki vīni napatyka,
Ka jam daudzi ļaudaveņu.
143 [Jāsmuižas D].

41128.

Patīk man lieta diena,
Patīk sveša māmuliņa;
Saules diena nepatika,
Ne tā sava māmuliņa.
3 [Adulienas Md].

41129.

Patīk maņ tā eglīte,
Kuŗai [Kam] sarkana virsotnīte;
Patīk maņ tas puisītis,
Sarkaniem būdu galiem.
174 [Kārsavas Ldz].

41130.

Pateik maņ tys kalniņš,
Kur sorkonas ūgas aug;
Pateik maņ tys cīmiņš
Kur aug muns oruojiņš.
35 [Baltinavas Abr].

41131.

Pateik mani syla zeme,
Syla zemes orumiņa;
Pateik mani tys puiseitis,
Vīnas reizes redzējuma.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41132.

Pateik maņ tys sileņš,
Kur aug ūgys bryuklineitis;
Pateik maņ tys puisīts,
Vīnys reizis redzējum'.
143 [Jāsmuižas D].

41133.

Patīk man tā meitiņa,
Ļaudis teica, nevēlēja.
Vai tie paši sev taupīja,
Vai man labu nevēlēja?
96 [Durbes Lp].

41134.

Patīk man tas rudzu lauks
Pelēkām vārpiņām;
Patīk man tas arājs
Dubļainām kājiņām.
Paceļ krēslu, noaun kājas
Savas [Savam] maizes arājam.
605 [Skolas].

41135.

Piūtit, vjēji, snidzit, snīgi,
Putinejit lylceleiti,
Lai molduos tys tautītis,
Kurijs mani apmuoņeja.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

41136.

Pāri pāri par upīti,
Šai pusēi nepalikš':
Šai pusēi sīvi kungi,
Sapelējši tēvu dēl'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

41137.

Puori puori par upīti,
Par tū pošu dziļumiņi;
Puori puori par tautom,
Par pašom borgejom.
35 [Baltinavas Abr].

41138.

Pār upīti smilgu metu,
Pāri gāju dancodama;
Tautu dēls nepārgāja
Pār resnaju ozoliņu.
46 [Beļavas Md].

41139.

Palākis munas acteņas,
Muok puiškinu kaitinuot;
Muok puiškinus kaitinuot,
Muok nu puišim sorguotīs.
Puiši kuopa kalniņā,
Es nu kolna lejiņā.
168 [Kalupes D].

- 470 -

41140.

Pēc riekstiņa sniegdamās,
Tik upē neiekritu;
Uz bagātu gaidīdama,
Tikko veca nepaliku.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

41141.

Par krekliņu nebēdāju,
Kad man tīra apkaklīte;
Par bāliņu nebēdāju,
Kad man dzīve tautiņās.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

41142.

Pirc, brālīt, kumeliņu,
Laid tu mani tautiņās,
Dievis zina, kā dzīvošu,
Kad aiziešu tautiņās.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

41143.

Pie atraiša es neietu,
Kaut ar puisi nedabūt':
Atraišam smaga roka,
Div' laulāti gredzentiņ'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

41144.

Pi buoliņa es izaugu
Kai tei bolta vyzulīt':
Zami nešu boltu seju,
Lai tautiņas naradzātu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41145.

Pi tuo puiša es naguoju:
Gari moti da dzaltoni;
Gari moti da dzaltoni,
Tys kungam karaveirs.
143 [Jāsmuižas D].

41146.

Pieci gadi veca biju,
Vēl gulēju šūpulī;
Pieci, seši tēvam dēli
Apkārt mani lūkojās;
Pieci, seši lūkojās,
Vēl deviņi lūrējās.
439 [Trikātas Vlk].

41147.

Pie tā puiša es neiešu,
Kad es vīra nedabūtu:
Tas saēda savas bandas
Sūrajā tabākā.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

41148.

Precējieti, ciema puiši,
Es bagāta mātes meita:
Divi kules vecu vīļu,
Divi vecu pastaliņ(u).
193 [Krapas Rg].

41149.

Precej't mani, ciema puiši,
Esmu čakla mātes meita:
Vienā kājā zeķi āvu,
Otrā dzērves zābaciņu.
605 [Skolas].

41150.

Precat mani, precat mani,
Es tikusi mātes meita:
Pieci stundi kājas āvu,
Sesto rokas dusināju.
443 [Turlavas Kld].

41151.

Precēj' mani ciema puiši,
Es bagāta mātes meita:
Cimdu pārs, zeķu pārs,
Ratu rumbas galiņā.
494 [Viļānu Rz].

41152.

Ņemat mani, ciema puiši.
Es bagāta mātes meita:
Divi tīnes labu drēbju,
Trešā vecu lupatiņu.
146 [Jaungulbenes Md].

41153.

Preciet, puiši, mūsu meitas.
Mūsu meitas (jo) bagātas:
Par trīs gadi vienu cimdu
Kā margot nomargoja.
515 [Ziemeŗu Vlk].

41154.

Preilīšūs naītum,
Ka ar naudu man apbārtu;
Preilīšūs gleizda zeme,
Kai lokoni oruojeņi.
170 [Kapiņu D].

- 471 -

41155.

Pret māmiņu krustu liku:
Māmiņ, puišu neļubīju;
Kad māmiņa neredzēja,
Palēkdama mutes devu.
503 [Višķu D].

41156.

Priekš meitām saule lēca,
Priekš meitām mēnestiņis;
Priekš puišiem neuzlēca,
Ne vakara ausēklītis.
605 [Skolas].

41157.

Projām iešu, nedzīvošu
Mēmeliešu pagastā:
Mēmelieši, piena puikas,
Smādē manu augumiņu.
263 [Mēmeles Jk].

41158.

Puikas, bungas, rāmi auga,
Gudru ņēma padomiņ(u).
Mēs, māsiņas, drīz augam,
Drīz tapām sirdēstos.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41159.

Puisi puisi, lakataini,
Nelaid zirgu rudzzālē!
Kas man govju neganīt,
Kas māmiņas neklausīt?
48 [Bērzaunes Md].

41160.

Puišam kājas nodilušas,
Man pakaļ staigājot.
Deldē, puisi, deguntiņu,
I tad mani nedabūs(i).
241 [Lubānas Md].

41161.

Puišu korts uguntīš
Sprēgā vien, bet nedega;
Mani bērza žagariņi
Paši pūta, paši dega.
546 [Kuldīga Kld apr.].

41162.

Puiseit lelu, puiset mozu
Nastuov praula gabaleņa;
Meitiņ lelu, meitiņ mozu
Stuov i zalta gabaleņu.
170 [Kapiņu D].

41163.

Puiši manu mazu mīl
Kā dzeltenu vizbulīti.
Vai bij mani mazu māte
Vizbuļos audzināj'se?
398 [Skrundas Kld].

41164.

Puiši mani mīļu tur,
Es puisīšus vēl mīļākus:
Es pie puiša žužināju,
Kā pie zieda kamanīte.
236 [Līvānu D].

41165.

Puiši mani mīļu tura,
Cits puisītis vēl mīļāk;
Plānī sviedu cūku sili,
Kur puisītis pāri lēca.
335 [Puzes Vp].

41166.

Puiši man mutes prasa,
Kur bij man mutes ņemt?
Vai es savu balto muti
Puišiem šmurgāt došu?
192 [Kosas C].

41167.

Puiši man pupas prasa,
Kur būs man pupas ņemt?
Pupas ziede dārziņā
Pelēkiemi ziediņiemi.
548 [Liepāja Lp apr.].

41168.

Puisīt, mīļais, jem tu maņ,
Tu lobuokas nadabuosi!
Malnūs kraklus izmozguošu,
Boltūs myužam naruodīšu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

41169.

Puiši puiši da meitom,
Zyrgi zyrgi da auzom!
Puišim devja bārzu zoru
Ar vysim pupurim;
Meitiņom rožu duorzu
Ar vysom rožiņom.
168 [Kalupes D].

41170.

Puiši puiši, nava labi,
Vārna ķērca ozolā!
Puišiem sprieda bērza rīksti
Ar visiem pumpuriem.
Meitām sprieda rožu dārzu
Ar visām rozītēm.
149 [Jaunpils Tk].

- 472 -

41171.

Puiši man sieru deva,
Krāpa mani peludēi.
Iešu gan, sieru ņemšu,
Bet pie puiša nepalikšu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

41172.

Puiši puiši, krupji krupji,
Jūs kā krupji vazājties.
Mēs, meitiņas, kā liepiņas,
Kā Vāczemes magonītes.
605 [Skolas].

41173.

Puišim mutes, puišim mutes
No manim vajadzēj(a).
Es uzaugu pie māmiņas,
Mātei mutes nedevus(i).
119 [Gaujienas Vlk].

41174.

Puiši gāja caur novadu,
Pakaļ teku raudādama.
Gan es saucu, nesasaucu,
Gan tecēju, nepanācu.
467 [Vārmes Kld].

41175.

Puisīts manim cimdus prasa
Siltajā vasarā;
Ko, puisīti, tu darīsi
Aukstajā rudenī?
273 [Mores Rg].

41176.

Puķe puķe, roze roze,
Kam tu mani kaitināji?
Lai es gāju, kur iedams,
Tu ziedēji ceļmalā.
Sen tu manus svārkus turi,
Paiedama kustināji.
39 [Bārtas Lp].

41177.

Puiškini, puiškini,
Meža čačarāgi.
Meitenes, meitenes,
Dīva jumpraviņas.
Puiškini, puiškini,
čorta puorneiceņas.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

41178.

Prātiņ, tavu domājumu,
Uz diženu tēva dēlu!
Ko, prātiņ, tu domā,
Kad Laimiņa nevēlēja.
290 [Ogres C].

41179.

Puisīt šķelmi, tu bij' šķelmis,
Tev bij šķelmja valodiņa;
Kur tās tavas šūtas kurpes,
Kur solītie gredzentiņi?
241 [Lubānas Md].

41180.

Purvā bridu, nebēdāju
Par aso purva zāli,
Kad tik vien nesatiku
Negodīgu tēva dēlu.
281 [Neretas Jk].

41181.

Pūrā, goni, nagonit,
Purā man kuojis mierka;
Tautuos maņa nadūdit,
Tautuos borga sveša muote.
326 [Preiļu D].

41182.

Raibus cymdus (es) adēju,
Vēl raibuoki pyuriņā;
Meil puiseitis, kur gulēja,
Vēl meiļuok(s), kur dūmuoja.
143 [Jāsmuižas D].

41183.

Raibas vīn man telītes,
Jaunas vīn ganītuojas;
Tautīšam ac's izdaga,
Caur kryumin verūtīs.
466 [Vārkavas D].

41184.

Raidi, māte, kur raidīj'se,
Tālumā vien neraidi;
Tālumā sīvi ļaudis,
Netikuši tēva dēli.
605 [Skolas].

41185.

Raugi, māte, citu ganu,
Es ganos vairs nedzīš';
Es, gosniņas ganīdama,
Ar tautieti saderēj'.
21 [Apriķu Azp].

- 473 -

41186.

Raudādama vien staigāju
Šādu gaŗu vasariņu,
Ka pie kalpa neaizietu,
Ka par vergu nepalieku.
378 [Seces Jk].

41187.

Redz, kur puiku noskatīju
Pa savam prātiņam!
Tam es devu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņ'.
146 [Jaungulbenes Md].

41188.

Radzu sovu meiļuliņu
Aiz azara ecējūt.
Dzeitu laivu, dūtu rūku,
Ka māmiņa naradzātu;
Ka māmiņa naradzātu,
Ka buoliņim nastuostītu.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

41188.

I. Dzieržu sovu oruojiņu
Aiz azara runojūt;
Dzeitum laivu, dūtum rūku,
Kab māmjaņa naradzātu;
Kab māmjaņa naradzātu,
Kab jel gauži narauduotu.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

41189.

Redzu savu mīļo draugu
Pa vārtiem iejājam.
Es būt' viņu runājus(i) -
Daudz ļautiņu redzētāj';
Lai tie redz, ja tie redz,
Man ar savu jārunā.
322 [Praulienas Md].

41190.

Raužu, raužu, kuo es raužu,
Raužu puišu cereibeņis;
Vīns pajims naveikleits,
Vaira cyti naceŗās.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

41191.

Reti reti tie siliņi,
Kas baltiem ziediem zied;
Neviens mani tā nemīl,
Kā tie ciema puisēniņi.
417 [Struteles Tk].

41192.

Redz, kur nāk, redz, kur nāk,
Manas pašas mīļākais!
Cepure galvā, niedra rokā,
Sarkans zīda nezdaudziņš.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

41193.

Reitu reitu, na šudiņ,
Uz azaru keišu kautu.
Cytu god, na šūgod,
Uz tautom rudzu pļautu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41194.

Rozes zied, rozes zied
Uz tām meitu galv(iņ)ām;
Dadži aug, dadži aug
Apakš puišu kāj(iņ)ām.
94 [Dunikas Lp].

41195.

Rudzetīšu meita biju,
Rudzetīšu dzeltānīte.
Rekur, saka rudzetīši,
Rekur mūsu dzeltānīte.
357 [Rudzētu D].

41196.

Sadarāta meita augu,
Šķībi liku vainadziņu,
Lai redzēja citi ļaudis,
Ka as augu sadarāta.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

41197.

Saka ļaudis: laimei bēgu,
Es izbēgu nelaimei:
Es izbēgu plindermani,
Lielu alus dzērājiņu.
214 [Lažas Azp].

41198.

Soka puisis gulādams:
Guļ ar mani, jimš es tev'.
Na ar symtu es gulēju,
Na symtami ļaudaveņa.
389 [Silajāņu Rz].

41199.

Sakās tautiets šurpu jāti,
Noraut vienu magonīt',
I ziediņa nanorāve,
Ne vēl visu magoniņ'.
241 [Lubānas Md].

- 474 -

41200.

Salda salda avenīt(e),
Vēl jo salda zemenīt(e);
Saldi bija pašu puiši,
Vēl jo saldi ciema puiš(i).
141 [Ivandes Kld].

41201.

Sargāj mani māmuliņa,
No drūviņas pārnākot.
No drūviņas gan pārnācu,
No tautām nepārnācu.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

41202.

Saimenieka dēlu grib',
Lai bagāts, lai nabags;
Lai ēdus', cik ēdus',
Saulē laba gulēšan'.
200 [Kuldīgas Kld].

41203.

Sasakūru uguntiņu
Liela ceļa maliņā;
Kur tie mani naidenieki,
Lai nāk visi sildīties.
281 [Neretas Jk].

41204.

Sargi, Dievis, manu bērnu
No trijāmi nelaimēm:
No zagšanas, melošanas,
No dzērāja tēva dēl(a).
15 [Alūksnes Vlk].

41205.

Sargies, linu cielaviņa,
No tā peļu vanadziņa.
Kā es zinu sargāties
No dzērāja tēva dēla:
Apdzeŗ godu, apdzeŗ mantu,
Apdzey smuidro [smuidru] augumiņu.
241 [Lubānas Md].

41206.

Sorkonais duobūleņš,
Kam sorkons nazīdēji?
Slovenais tāva dāls,
Kam ar gūdu nadzeivovi?
170 [Kapiņu D].

41207.

Sausa egle locījās,
Zaļajā raudzījās;
Neveiklītis mani rāja,
Labajā raudzījās.
605 [Skolas].

41208.

Sausa malka tā nedeg,
Kā deg zaļa sprēgādama;
Tā nemīl veci puiši,
Kā mīl jauni mīlucīši.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Sausa malka man nedega,
Zaļa dega sprēgādama;
Veci puiši man' neņēma,
Jauni ņēma kaudamies.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

41209.

Sen redzēju tautu namu.
Nama durvju nezināju;
Sen zināju tautu dēlu,
Padomiņa nezināju.
241 [Lubānas Md].

41210.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Jaunās muižas lepnos [lepnus] puišus:
Sarkanbalti velves kakli,
Apaļiem vēderiem.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

41211.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Slaveno tēva dēlu:
Pāva spalva, auzu skara
Aiz cepures plīvin(āj)a.
281 [Neretas Jk].

41212.

Sējit mīžus, kam vajaga,
Man mīzeišu navajaga:
Nyule muote kuojas aun
Munam mīžu oruojam.
465 [Varakļānu Rz].

41213.

Sētu minu, kārti lauzu,
Puisim kaunu padarīj(u);
Pār puisīša galvu lecu
Kā pār alkšņu stumburīt(i).
403 [Slokas Rg].

41214.

Sinpiņa, vībantiņa
Aug celiņa maliņe.
Bij man vēl nātrei būt,
Es tautieti zilinēt(u).
288 [Nurmuižas Tl].

41215.

Situ kājiņu pi(e) kājiņas
Par pagalmu tecēdama;
Redzu savu arājiņu,
Labā [Labu] zirgā [zirgu] atjājot.
503 [Višķu D].

- 475 -

41216.

Skaistu puisīti redzēju
Aiz upītes ecejūt;
Dūtum rūku, ka varātum
Maukt zemē gredzentiņu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

41217.

Skaiški puiseiti dzierdēju
Aiz azara dziduojūt;
Puori tikt navarēju,
Apleik īt - lels leikums.
143 [Jāsmuižas D].

41218.

Šmuku puiseiti redzēju
Aiz iudiņa ecejūt;
Puori brist dziļš iudiņs,
Apleik lels leikumeņš.
170 [Kapiņu D].

1. Skaistu meitiņi redzēju
Aiz upītes velējūt;
Puori brist - dziļš yudins,
Apleik īt - lels leikums.
143 [Jāsmuižas D].

41219.

Smuks puisītis artu gāja,
Ābolainu kumeliņu;
Gaŗām gāju, Dievu lūdzu,
Lai būt' mans arājiņš.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

41220.

Skaistas pučes rūzes zīd
Malnas jyuras dybynā;
Puiškiņ, tovi meiļi vuordi
Guļ manā sirsneņā.
143 [Jāsmuižas D].

41221.

Slavīt muna paguojusi
Pa vysom maliņom;
Na slavīte pate guoja,
Nas bruolīša ļaudaviņa.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

41222.

Slinki slinki jauni puiši,
Art viņiem negribējās;
Kuŗu vagu izdzinuši,
Skatās uti cepurē.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

41223.

Slinks un laiskis tēva dēls,
Sila malu vazājās;
Gan zināja zirņu druvu,
Gan rāceņu līdumiņ'.
14 [Alsviķa Vlk].

41224.

Šmuks puisētis, boltu muti,
Guļ celeņa maleņā;
Ītum kluotu, dūtum mutis,
Ka māmeņa naradzāt(u).
326 [Preiļu D].

41225.

Sieru, pienu, māmulīte,
Dod svētdienas rītiņā!
Lai es varu ciema puišus
Pār upīti kairināt.
192 [Kosas C].

41226.

Sniedziņš sniga, putināja,
Laukā sala kumeliņš.
Jem, tautieti, zvaigžņu deķi,
Apsedz manu kumeliņu;
Par to tevim galvā likšu
Savu zelta vaiņadziņu.
94 [Dunikas Lp].

41227.

Sper, pērkoni, avotā
Līdz pašam dibenam;
Tur noslīka jauni puiši
Ar visiem zābakiem.
242 [Lubejas Md].

41228.

Svilpoi, puika, dancoi, puika,
Tu jau manis nedabūsi;
Tu kai krauklis valkuojīs,
Es kai līpa lūcējūs.
358 [Rugāju Abr].

41229.

Spēlē gudri, tu puišeli,
Neplēš manu lindruciņ';
Kad māmiņa mani rās,
Tu nenāksi nožēlot.
141 [Ivandes Kld].

41230.

Spūdra saule reitā lēce,
Vēļ spūdruoka nūrītēja;
Skaisti muni buolileņi,
Vēļ skaistuoki tautu dāli.
605 [Skolas].

- 476 -

41231.

Sprikstēt sprikst zeilei ac's,
Uz kaņepu verūtīs;
Tai sprikstēja tautīšam
Uz manimi verūtīs.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41232.

Sunīšam maizes devu
Dižen lielu gabaliņu,
Lai tas manim Dievu lūdza,
Lai es topu saimeniece.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41233.

Šauras šauras maņ acteņas,
Cauri radzu jaunus puišus;
Radzu krūga dzāruojeņus,
Radzu meitu bruocātuojus.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41234.

Še nav viena ozoliņa
Krūzētām lapiņām,
Še nav viena tēva dēla,
Kas pa manam prātiņam;
Kas pa manam prātiņam,
Pa manam tikumam.
193 [Krapas Rg].

41235.

Šitā sēta man patika,
Šitās sētas saimeniece;
Tikai vien nepatika
Šitās sētas jauni puiši:
Trīsas stundas kājas āva,
Piecas jūdza kumeliņu.
224 [Lielvārdes Rg].

41236.

Šitie puiši manis dēļ
Vai auguši, neauguši!
Man atjās no Vidzemes
Ar sirmiem kumeļiem.
241 [Lubānas Md].

41237.

Šitie puiši manis dēļ
Vai bijuši, nebijuši!
Man izauga pār robežu
Kā ozols arājiņš.
378 [Seces Jk].

41238.

Šitie zēni manis dēļ
Vai bijuši, nebijuši!
Man atnāca no Kandavas
Maza maza grāmatiņa.
378 [Seces Jk].

41239.

Šitie puiši priekš maniem
Vai bijuši, nebijuši:
Man citā maliņā,
Citu kungu robežā,
Cita kunga māmuliņa
Auklē manu arājiņu.
605 [Skolas].

41240.

Šitie puiši manis dēļi
Vai bijuši, nebijuši!
Man zīlēja čigāniete:
Pār robežu aizvedīs.
476 [Vecpiebalgas C].

41241.

Šitie zēni priekš manīm
Vai bijuši, nebijuši!
Tie nebija brunču vērts,
Ne tik manu [mana] augumiņu [augumina].
378 [Seces Jk].

41242.

Šitie puiši tā domāja,
Kad es viņus gaužām mīlu;
Viņu dēļ nepacēlu
Kreisās puses vainadzīn(u).
192 [Kosas C].

41243.

Šito celiņu [ceļu es] pārgāju,
Domādama, gādādama,
Vai es būšu, vai nebūšu
Šā celiņa gājējiņa.
605 [Skolas].

41244.

Šī māmiņa, tā māmiņa
Sakās mani maldināt;
Tā māmiņa maldināj(a),
Kuŗ' [Kas] klusām klausījās.
241 [Lubānas Md].

41245.

Šī pagasta es meitiņa,
Ne šo puišu līgaviņa;
Pār pagastu mans prātiņš,
Pār pagastu arājiņš.
597 [Valmieras apr.].

- 477 -

41246.

Škitu bīzu nīdru pūru,
Maliņā stuovādama;
Škitu gudru tautu dālu,
Augumā vārdamuos.
357 [Rudzētu D].

1. Redzēj' skaistu rudzu lauku,
Kalniņā stāvēdama;
Šķitu gudru tautu dēlu,
Redzēj' skaistu augumā.
241 [Lubānas Md].

41247.

Šai sētā nedancāju,
Akmens sētas vidusē;
Šito puišu nelūkāju,
Visi lieli dzērājiņi.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

41248.

Šogad brūte es nebiju,
Šogad guļu launadziņu;
Augšu liela, brūte būšu,
Tad launaga negulēš'.
192 [Kosas C].

41249.

Šogad brūte es nebūšu:
Trīs grunciņas pakaļā;
Citu gadu brūte būšu,
Grunku grunkas līdzināšu.
306 [Patkules Md].

41250.

Šogad tautās es neiešu,
Kad ar vindi vindējiet;
Citu gadu nepalikšu,
Kad pie sola piesieniet.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41251.

Šyun man kūrpes, tautu dāls,
Pa munaji kuojiņai;
Es cimdiņus nūadīšu
Pa tovaji rūciņai.
604 [Dažādi iesūtītāji].

41252.

Tadaiķos, tur man tika,
Tur bagāti jauni puiši:
Pieci pirka - nenopirka
Vasaraudzi kumeliņu.
427 [Tadaiķu Lp].

41253.

Tas man tika, rudzu lauks i:
Gaŗajāmi vārpiņām;
Tas man tika, tautu dēls i:
Gaŗājāmi kājiņām.
200 [Kuldīgas Kld].

41254.

Tys man tyka, tys patyka -
Dzaltonimi matiņim.
Sumbairo, sumbairo, sumbairo ralalā.
Dzaltonimi matiņim,
Debess zylgon actiņom. Sumb. u.t.t.
Sorkonimi byudiņimi,
Sorkonimi lyupeņom. Sumb. u.t.t.
170 [Kapiņu D].

41255.

Tautu dēla rudzu lauks
Kā līgot līgojās.
Kad Die(v)s dotu, kad es būtu
Tās maizītes cepējiņ(a).
347 [Rendas Kld].

41256.

Tautu dēla dusmu pūķis
Gaida mīļi lūdzamies.
Lūgšu Dievu, savu Māru,
Lai velns tevi mīļi lūdz.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

41257.

Tautu dēls lielījāsi
Mani jaunu saderējis.
Ka tu, šelmi, lielīsiesi,
Atdoš' tavu gredzentīnu.
39 [Bārtas Lp].

41258.

Tautu dēls nakti guļ,
Man' auguma raudzīdams.
Es būt' tevi noraudzījse,
Par pagalmu tecēdama.
72 [Cesvaines Md].

41259.

Tautu dēls man' redzēja
Baltu muti staigājot.
Tautu dēlu es redzēju
Ap mājām vazāj'ties.
378 [Seces Jk].

41260.

Tautu dēls man solīja:
Pirkšot zelta gredzentiņu,
Mīļa mute gan solīja,
Tukšs maciņš neatļāva.
378 [Seces Jk].

- 478 -

41261.

Tautu dēl, tautu dēl,
Ne tev goda, ne kaunīna;
Es gribēju atsēsties,
Jau tam rokas azotē.
192 [Kosas C].

41262.

Tautiets gan priecājās,
Mani mazu ieraudzījs;
Augšu liela, būšu gudra,
Tad pie tevis gan neiešu.
3 [Adulienas Md].

41263.

Tautiets liels, es biju maza,
Solās mani sagaidīt.
Kad gaidīsi uzaugam,
Tad pūriņu piedarām.
378 [Seces Jk].

41264.

Tautiets man atsūtīja
Pār upīti labas dienas;
Patur' savas labas dienas,
Nāc pats mani apraudzīt.
358 [Rugāju Abr].

41265.

Tautiets mani mīļi lūdza -
Precēt sola šo rudeni.
Gaid' rudeni, vad' rudeni,
Tautiets mani neprecē.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

41266.

Tautiets mani mīļi lūdza,
Lai es klāt gulēt eju;
Lai es klāt gulēt eju,
Sauks par savu līgaviņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41267.

Tautiets man ziņu deva,
Par trijiem novadiem;
Es neiešu pie tautieša,
Kad es pašu neredzēj'.
378 [Seces Jk].

41268.

Tautiets nāca klāt gulēt,
Man augumu noraudzīt;
Es būt' viņu noraudzījse,
Pa pagalmu tecēdam(a).
48 [Bērzaunes Md].

41269.

Tautiets rauga, es raudzīju,
Abi divi raudzījāmies [raugāmies];
Viņš raudzīja manu darbu,
Es raudzīju viņa padomiņu.
373 [Sarkaņu Md].

41270.

Tā dzird vilku lelējam,
Kā dzird puisi runājam;
Vilkam tika tumša nakts,
Puišam blēža valodiņ(a).
243 [Lubezeres Tl].

41271.

Tā sacīja šis puisītis:
Šitā mana līgaviņa.
Cik tu citas sataujāji,
Tik es tava līgaviņa.
241 [Lubānas Md].

41272.

Tā sacīja tas puisītis:
Šitā meita manis grib.
Cik tu citu satauļuoji,
Es jau tevis negribēju.
241 [Lubānas Md].

41273.

Tā sasēju zāļu nastu,
Ka zālīte neizbira.
Tā cerēju tautu dēlu,
Ka ļautiņi nerunāja.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

41274.

Tauļojīs, bruolileņ,
Sev tauļoj, man tauļoj;
Sev tauļoj kuplu līpu,
Man uorysku ūzuleņ(u).
326 [Preiļu D].

41275.

Tautas ļustes navarēja,
Mani mozu īraudzēja.
Dzer yudeni, grauz akmiņi,
Slavej manu augumiņi.
35 [Baltinavas Abr].

41276.

Tava vaina, māmulīte,
Kad man barga valodiņa.
Kam tie tavi bāleliņi
Paeglīšu līksti cirta?
605 [Skolas].

- 479 -

41277.

Tautiets mani tā cerēja.
Kā rokā turēdams;
Gan tu mani nocerēsi,
Kā nesētu tīrumīnu.
192 [Kosas C].

41278.

Tautiets manim jostu pirka
Slepen' tēva, māmuļiņas.
Kur, tautieti, es valkāšu,
Ka tēvs māte neredzēs?
Nes mežā, joz gar koku,
Ne gar manu augumiņ'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

41279.

Tālu laidu zirņu sauju,
Tuvi tuvi atritēja;
Tālu laidu valodiņas,
Tuvu maizes arājiņš.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

41280.

Tuoļi radzu boltu zyrgu,
Tuoļi boltu oruojiņu.
Kab man tī i aizleigot
Aiz tuo bolta oruojeņa.
247 [Makašānu Rz].

41281.

Tautiets mani lūkojās,
Caur deviņi glāžu logi;
Es tautieti nelūkoju,
Ne caur savu sietaviņu.
290 [Ogres C].

41282.

Tuoļi tuoļi as redzēju
Zaļu zaļu bierztaleņi.
Kam i maņ i aizleiguoti,
Iz tū zaļū bierztaleņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41283.

Tālu tālu, ne tik tuju
Mans maizītes arājiņis;
Sviedu šautru, pāri gāju,
Stiepu roku, nekacēju.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

41284.

Tāļu tāļu roze ziedi,
Man atnāca salda smak(a);
Tāļu tāļu tautiets auga,
Man atnāca mīļi vārd(i).
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

41285.

Tuoļi tuoļi ruožas zīd,
Soldons smuords maņ atīt;
Tuoļi runoj jauni puiši
Ap jaunomi meiteņom.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

41286.

Tuoļi tuoļi tys cīmeņš,
Kur aug muns oruojeņš,
Kab ļauteņi zynuojuši,
Byutu leli breinumeņi.
314 [Pildas Ldz].

41287.

Teicit mani, napeļojit,
Es beju loba pļuovējiņa:
Kai dīneņa, tai kerzulis,
Kai leiguot nūleiguoja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41288.

Tev, elksnīti, trausla miza,
Tu lūkiem nederēji;
Tev, tautieti, barga runa -
Pabērniem nederēji.
378 [Seces Jk].

41289.

Tēvs māmiņa man āzliedza
A puišiem runājam;
Es runāšu, man vajag(a)
Smalku linu arājiņ(a).
546 [Kuldīga Kld apr.].

41290.

Tēvs māte vaicāja:
Grib' meitiņ, vīru?
Grib', gribu vīriņu,
Nedrīkstu prasīt:
Sāltiņu, maizīti,
Tos drīkstu prasīt.
439 [Trikātas Vlk].

41291.

Tierem tierem [tīram, tīra, tīri]
. meitom sīra
Ar vysom kimenem;
Puišim bārza žagariņu(s)
Ar vysim pypurim.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

- 480 -

1. Tīra tīra meitom sīra,
Puišim smolku žagariņu,
Puišim smolku žagariņu
Ar vysim pyupurim.
414 [Stirnienes Rz].

41292.

Tievu gaŗu rīksti griežu,
Kuplu kuplu virsaunīti;
Lai aug manis arājiņis
Sprogainiem matiņiem.
241 [Lubānas Md].

41293.

Ticiet man, neticiet,
Man būs kāzas šoruden:
Es redzēju melnu kaķi
Uz akmeņa dancojot.
Ja nebūs šovasar,
Jemšu kaķi nositīšu.
198 [Krustpils D].

41294.

Ticit maņa, naticit,
Vaira gūvu naganīš(u).
Cik dīniņas tautas juoja
Ap munomi ganībom.
414 [Stirnienes Rz].

41295.

Taujājies, viendēliņ,
Vienmeitiņu līgaviņu;
Mēs mātei divi meitas,
Div pūriņu i vajag(a).
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

41296.

Tikušam priedi cirst,
Gudram zarus nodzenāt;
Tikušam mani ņemt,
Gudram mani bildināt.
398 [Skrundas Kld].

41297.

Tinu, tinu kamolīnu,
Ko satīšu nevērpuse [nevērpusi]?
Iešu, iešu tautiņās,
Ko saiešu nevedama?
94 [Dunikas Lp].

41298.

Teišam matiņus izlaižu
Iz sovom actiņom.
Ta sacīs sveši ļaudis:
Kas jū, krapi, zadinuos.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41299.

To dadzīti kājām minu,
Kas aug taka maliņāi;
To puisīti kājām spēru,
Kas aug pašu sētiņāi.
15 [Alūksnes Vlk].

41300.

To dzirdēju, to redzēju,
Te bagāts saimenieks:
Māla zeme, līka ķēve,
Kā sprungulis arājiņš.
149 [Jaunpils Tk].

41301.

Traka traka tā meitiņa,
Kas puisīša vārda klausa:
Puisīts nesa piecus kaunus
Zem plānās cepurītes;
Es nevaru viena nest
Zem vizolu vainadziņa.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

41302.

Tū skaļeņu aizadedžu,
Kurys mani gaiši dag;
Tū bruoleņu zadynavu,
Kuram jauka volūdeņa.
326 [Preiļu D].

41303.

To puisīti es neticu,
Kam aiz acu cepurīte;
Tas bij dažai mātes meitai
Gaužu as'ru dzērājiņš.
94 [Dunikas Lp].

41304.

To puisīti es pazinu,
Kas bij meitu brāķērīts:
Gar zemīti kājas vilka,
Uz acīm cepurīte.
546 [Kuldīga Kld apr.].

41305.

Traidu ridu mans pūriņš,
Sarkans rožu vainaciņš;
Manas pašas vaina bija,
Kad ar godu nedzīvoju.
48 [Bērzaunes Md].

- 481 -

41306.

Traku traku mani sauca,
Es bij liela gudriniece:
Es izvilku puišu prātu
Pa matiņu galiņiem.
190 [Kokneses Rg].

41307.

Trīci, trīci, tautu meita,
Kas jel tevi trīcināja?
Kad aiziesi tautiņāsi,
Trīcināsi tautu dēls.
92 [Dunalkas Azp].

41308.

Treis gadeņi es cerēju
Gon boguotu tāva dālu;
Vel byut treis cerējuse,
Ka na kolpam gara mēle,
Kolpam, štervai, gara mēle,
Tys pateica māmeņai.
605 [Skolas].

41309.

Treis muoseņas, treis bijeitis,
Kū mes vysas dareisim?
Gūs slauksim, pīnu dzersim,
Jaunus puišus kairinuosim.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41310.

Trīs sidraba saules lēca
Pār ozola galotnēm;
Trīs diženi tautu dēli
Uz maniemi lūkojās.
605 [Skolas].

41311.

Treis tautīši kolnā kuopja,
As nu kolna lejeņā;
As rūceņis jīm nadevu,
Kab jī maņa napīvaltu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41312.

Trīs vārpiņas es noplūcu
Kuplā rudzu tīrumāji,
Lai tie mani tautu dēli
Priekš maniem kuplojās.
605 [Skolas].

41313.

Trīskārt tinu zīda jostu
Ap to savu augumiņu;
Trīs vasaras tautu dēlu,
Kā vilciņu kaucināju.
486 [Viesītes (Eķengrāves) Jk].

41314.

Tu Juoneiti, man pateic,
Es Juoneiti, tev pateiku.
Lyugsim tāva, muomuleņis,
Lai palaiž myus vīnu vīt',
Es namuoku aust i sprēst,
Tu namuoc art, ecēt.
605 [Skolas].

1. Tu svuoteņ, maņa gribi,
Es, svuoteņ, tevja gribu;
Lyugsim tāva, muomuleņis,
Lai laiž mums vīnu vītu.
466 [Vārkavas D].

41315.

Tu puisīti, gan domāji,
Kad es tava līgaviņa;
Cik tev laba zirga braukt,
Tik es tava līgaviņ'.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

41316.

Tu Jānīti, smuks puisīti,
Precē mani, precē mani!
Augšu liela, būšu tava,
Tava darba darītāja.
378 [Seces Jk].

41317.

Tu puisīt, manis dēļ
Krogā naudu netērē,
Es nedzeršu salda ala,
Ne ar' sūra brandeviena.
605 [Skolas].

41318.

Tu puisīti, manis dēļi
Skreji, leci ūdenī;
Mazi bērni noraudās
Deguntiņus berzēdami.
604 [Dažādi iesūtītāji].

41319.

Tu puisīt, manis dēļ
Skruvē osas [ūsas], neskrūvē;
Zelta trepes netaisīšu,
Mutes dot ar' nekāpšu.
198 [Krustpils D].

41320.

Tu puisīti, putras bārda,
Tu meitiņu nepazīsti;
Tu nav manu brunču vērtes,
Kur vēl manu [mana] augumiņ(a).
127 [Grostonas Md].

- 482 -

41321.

Tu puisīti, nelietīti,
Tu jau manis nedabūs(i).
Kam tu dzēri krodziņā
Apeņotu alutiņ(u)?
Skurba bija tev galviņa,
Muļķa tava valodiņ(a).
413 [Stendes Tl].

41322.

Tu puisīti, zelta lieta,
Es par tevi nebēdāju;
Es meitiņa, sēnaliņa,
Vēl es tevim kājām spēru,
Vēl par žogu lecināju.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

41323.

Tu puišeli, knēvelīti,
Tik daudz mani nekaitini!
Kad es jemšu, sadragāšu
Tavu kāļu vēderīn(u).
94 [Dunikas Lp].

41324.

Tu puišeli, pļunduri,
Griez meitai ceļu!
Tu kā kŗupis vazājies,
Es kā liepa līgojos.
605 [Skolas].

41325.

Tu tautieti, mani ņemsi,
Kur tu mani ievedīsi?
Vēl mežāi vēji loka
Tavu nama [namu], istabiņu.
214 [Lažas Azp].

41326.

Tumšā naktī [Tumšu nakti] ceļu gaju
Ar laisko tēva dēlu;
Ja kājiņas šķērsu spēra,
Grūdīš' ceļa maliņā.
241 [Lubānas Md].

41327.

Tī dūt maņi, muomuleņa,
Kur grozņī suņi rej;
Kur grozņī suņi rej,
Tī boguoti saiminīki.
247 [Makašānu Rz].

41328.

Tī dūt maņi, muomuleņ,
Kur lelī teirumeņi,
Kur lelī teirumeņi,
Tī dziļī orūdeņi.
247 [Makašānu Rz].

41329.

Iz akmiņa nasasēsšu,
Akmiņam dziļas saknes;
Ai tauteņom narunuošu,
Tauteņom daudzi runu.
174 [Kārsavas Ldz].

41330.

Uz rūbeža ganīdama,
Kreisū kuoju kustynuoju;
Kurs puiseits mani jems,
Tys miers kuojas kratīdams.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

41331.

Uzaugdama nolēkāju
Dažu labu akmentiņu;
Dzīvodama kaitināju
Dažu labu tēva dēlu.
70 [Cēres Tl].

41332.

Uzamāvu treju brunču,
Apsagriežu ritenī.
Veci puiši pakaļā
Zobus vien klabināj(a).
322 [Praulienas Md].

41333.

Voi ar sīnu, voi bez sīna,
Ka natiks uobuliņa;
Voi ar veiru, voi bez veira,
Ka natiks, kas patiks.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

41334.

Vai celiņu man nebija,
Ceļa malu staigājot?
Vai nebija man radiņu,
Svešus ļaudis cerējot.
36 [Balvu Abr].

1. Vai celiņa man nebija,
Ceļa malu staigājot?
Vai bāliņu man nebija,
Sveši ļaudis bildināja?
344 [Rembates Rg].

41335.

Vai Dieviņ, grūts dzīvot,
Bez savā i arājiņa!
Ne rociņas darba nesa,
Ne galviņa domāšanas.
241 [Lubānas Md].

- 483 -

41336.

Voi dzīduoj(u), voi runuoj(u),
Maņ valūda biertiņ bierst:
Mani māmiņa radējusi
Pošā sējas laiciņā.
326 [Preiļu D].

41337.

Vai manu koka sird(i),
Akmentiņa cietumiņ(u)!
Vakar bija div bāliņi,
Es māmiņas nevaicāju.
235 [Litenes Md].

41338.

Vai rozīte nezināja,
Bitīt, tavu dzēlumiņ(u)?
Vai, tautieti, nepazinu
Tavu viltus valodiņ(u)?
605 [Skolas].

41339.

Vai, tautieti, neredzēji,
Kad es augu netikusi?
Slābi jostiņ'i [jostu es] valkāju,
Uz pakauša vainadziņ(u).
241 [Lubānas Md].

41340.

Vai tādēļ purva zāle,
Kad aug purva maliņā?
Vai tādēļ līgaviņa,
Kad autiņus izmazgāja?
241 [Lubānas Md].

41341.

Vai tā manim pirmā reize
Puisīšam mutes dot?
Simtām reižu naksniņā -
Kad māmiņa neredzēja.
605 [Skolas].

41342.

Vai tu zini, tu puisīti,
Tu solījies mani ņemt?
Ozolam ir šautras lapas,
Puišam sķelmja valodiņ(a).
3 [Adulienas Md].

41343.

Vaļa vaļa bērzīnam
Ņemt lapīnas, mest zemē.
Kad man būtu tāda vaļa
Ar tautām spēlēties!
192 [Kosas C].

41344.

Vaļa vaļa tev, tautīt,
Ik svātdīņas krūgā dzert.
Tiks munuos rūciņuos,
Tuos vaļiņas vairs nabyus.
326 [Preiļu D].

41345.

Volūdeņu tyltu bridu
Zam sovom kuojiņom.
Ļaudis pacēļa volūdeņas,
Es pamynu kuojiņom.
314 [Pildas Ldz].

41346.

Vediet mani, nevediet,
Es nebūšu saiminiece:
No lipiņas aitu cirpu,
Kunkuļainu putru viru.
241 [Lubānas Md].

41347.

Vēl man bija šovasar
Savas pašas vaļai būt;
Vēl man bija dažu labu
Tautas dēlu kaitināt.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

41348.

Vēl' tu mani, māmuliņa,
Kam tu mani vēlēdama:
Vai tu vēl' tautiņām,
Vai zaļām velēnām.
281 [Neretas Jk].

41349.

Vienam būšu, ne visiem,
Velti jūsu gaidījums;
Vai nāc matus šķirstīdams,
Vai cepuri grozīdams.
230 [Liezeres Md].

41350.

Danco, puika, cik tu gribi,
Tu jau manis nedabūs(i);
Nāc tu matus šķirstīdams,
Nāc cepuri grozīdams.
187 [Ķempju Rg].

41351.

Viena pati es gulēju
Baltā puķu siliņā,
Augumiņu sargādama
No dzērāja tēva dēla.
239 [Lizuma C].

- 484 -

41352.

Viena pati mātei meita,
Piecas, sešas villainītes;
Pieci, seši tēvam dēl(i),
Viens tēvam kumeliņš.
48 [Bērzaunes Md].

41353.

Viju, viju, nenoviju,
No lazdāja ziediņiem;
Bēgu, bēgu, neizbēgu
No dzērāja tēva dēl(a).
215 [Lēdmanes Rg].

41354.

Viju, viju, nesaviju
Lazdu ziedu vainadziņu;
Gāju, gāju, nedagāju
Pie tā laiska tēva dēla.
241 [Lubānas Md].

41355.

Viļums mani vilinuoja
Nu kalniņa lejeņā;
Nu kalniņa lejeņā,
Patmaļnīka pļaviņā.
605 [Skolas].

41356.

Visus darbus es mācēju:
Māku šūt, māku adīt,
Pie puišiem klāt gulēt,
Kuŗu velnu pasacīju.
43 [Bebru Rg].

41357.

Visu dienu purvu bridu,
No nelieša bīdamies;
Līdz bij' purva maliņā,
Līdz nelieša rociņā.
416 [Strazdes (Tl)].

41358.

Vysu myužu Dīva lyudžu,
Kad byut lobs oruojiņš;
Kad maizītes nažāluotu,
Kab gaļveņas nadauzītu.
18 [Andrupenes Rz].

41359.

Vysu myužu Dīva lyudžu,
Kab maņ skaists oruojiņš;
Kad zynuotu, ka naskaists,
Kuoptu uz cepļa un raudotum [rauduodama].
18 [Andrupenes Rz].

41360.

Vysi pūri, ezereņi
Cēļa myglu vokorā;
Vysi jauni puiškineņi
Gaida maņi izaugūt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

41361.

Vysi pūry vokorā
Myglu cēļa pasaulī;
Vysi muni puiškineņi
Gaida mani izaugūt.
Dzer iudeni, grauz akmeni,
Tad tu mani sagaideisi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

41362.

Vysus putnus šaudeit var,
Medņa muotes vīn navar;
Vysus ļaudis mīļuot var,
Stierninīšu vīn navar.
465 [Varakļānu Rz].

41363.

Vysi soka, vysi soka,
Ka es veira nadabuošu.
Audzej, Dīveņ [Dīvs], rudzus mīžus,
Atīs pats i dzīduodams.
170 [Kapiņu D].

41364.

Vysim tī oruojeņi,
Vīni muna tī nava.
Juoskrīn man par biteiti,
Juovad sovs oruojeņš.
314 [Pildas Ldz].

41365.

Visiem skalu plēsājiņš,
Man nav skalu plēsājiņa;
Nulai māte kājas āva
Manam skalu plēsājam.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

41366.

Visus elkšņus izlocīju,
Ozoliņa meklēdama.
Iemu tautas šķirstīdama,
Viendēlīša meklēdama;
Es atradu viendēlīti
Liela ceļa maliņā.
503 [Višķu D].

41367.

Vīzīt' liecu, tā noplīsa,
To nometu sētmalā;
Tautu tēls, neveiklītis,
Tas visam mūžiņam.
605 [Skolas].

- 485 -

41368.

Vīns vīns muns bruolīts,
Kai azara keizarīts.
Tu īkuopi kalniņā,
Ļauds tevi ruovja lejiņā;
Dīviņš jēme pi rūciņas,
Vedja mani kalniņā.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

41369.

Viena pati pārgulēju
Priežu balķu sētiņā;
Labāk guļu pie priedītes,
Ne pie laiska tēva dēla.
223 [Lielstraupes C].

41370.

Vēl, Dieviņ, tu man lab,
Ļauds lab man nevēl.
Valka sav vaiņadziņ,
Visapkārt grozidam;
Cauris manis vaiņadziņš,
Caur bir ļauž valodas.
17 [Ances Vp].

41371.

Zem ozola nesēdēšu,
Ozolam ir šķeltas lapas;
Ozolam ir šķeltas lapas,
Puišiem šķelta valodiņa.
605 [Skolas].

41372.

As nastuoju ar atraiti
Zem ūzula runuotīs;
Ūzulam bīza myza,
Atraišam gryuta rūka.
143 [Jāsmuižas D].

41373.

Zem ozola nestāvēju,
Ar puisīti nerunāju;
Puisīšam griezti mati,
Trejdeviņi padomiņi.
158 [Jumpravas Rg].

41374.

Zem ozola nestāvēju,
Ar puišiem runādama;
Kā no koka skaidas lēca,
Tā no puiša mīļi vārdi.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

41375.

Uz akmens negulēšu,
Akmens mani nolādēs;
Zem ozola nestaigāšu,
Zem ozola liela rasa.
24 [Asares Il].

41376.

Zibi, zibi, uguntiņa,
Vītoliņa krūmiņā;
Tā zibēja puišu acis
Gaŗām manu augumiņu.
605 [Skolas].

41377.

Zynuot gribu, zinuot gribu,
Kurs ir muns oruojeņš,
Tys byus muns oruojeņš,
Kas maņi mīļi sveicynuoj.
357 [Rudzētu D].

41378.

Zinu purva purmalīnas,
Staigumīna nezināju;
Aciem redzu tautu dēlu,
Padomiņa neredzēju.
605 [Skolas].

41379.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kāda vaina mūs' puišiem:
Pieci stundi kājas ava,
Sesto lika cepurīti.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

1. Zynu, zynu, bet neteikšu,
Kaide vaine šīm puišim:
Pīcas stundes kuojas āva,
Sastū rūkas pyutynuoj(a).
605 [Skolas].

41380.

Zinu, zinu ceļa dūksti -
Te pielēja [pielija], te izsīka;
Zinu puiša bagātību,
Te tam bija, te nevaid.
24 [Asares Il].

41381.

Zinu, zinu, redzu, redzu,
Kuŗš puisītis mani jems:
Ik svētdienas pie baznīcas
Apgriež manu kumeliņu;
Apgriež manu kumeliņu,
Nomauc manu gredzentiņu.
427 [Tadaiķu Lp].

- 486 -

41382.

Zynu, zynu tū celiņi,
Kur īt jauni puiškineņi:
Pa pūrim, pa mežim,
Pa osim erškeižim.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

1. Zynu, zynu tū celiņi,
Kur īt jaunas meitineites;
Pa pupom, pa zierņim,
Pa sorkonu rūžu duorzu.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

41383.

Zinu, zinu, protu, protu,
Nu tautietis mani grib;
Nevād manu kumelīnu
Vakarēju sējumīnu.
94 [Dunikas Lp].

41384.

Zīle čīkst ozolā
Nokaltušu deguniņu;
Tā lai čīkst tie puisīši,
Kas man' jaunu neprecēja.
241 [Lubānas Md].

41385.

Zīle līda jumtiņā
Abi kājas staipīdama;
Tā raud puiši pēc meitām
Abi rokas lauzīdami.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

41386.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Man vaidziņi bālēt bāl;
Kā vaidziņi nebālēs,
Citas meitas tautās iet.
605 [Skolas].

Satura rādītājs |Skati visu grāmatu