SākumlapaIevadsSatursLapasMeklētSaites
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu

8. Bāreņi un Laima (Māra, Dievs, Dieva dēli)

4957.

A Dieviņi, ā Dieviņi,
Cēlusēs, cēlusēs,
Cēlusēs Dēkla, Laima
Sērdienīti godināt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

4958.

Ai bārīte, bārenīte,
Nelej gaudas asarīnas,
Ir šodien tava Laime
Vēra vārtus tautiņām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4959.

Ai Dieviņ, ai Laimiņ,
Kam tu man tā darīji:
Citi bērni saulītē,
Es saulītes pakrēslī.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4960.

Vai Dieviņi, vai Laimiņa,
Kur liks manas asariņas!
Tā nebija viena diena,
Kur es gauži neraudāju.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

4961.

Ai Laimīt, Laimes māte,
Apsa-pati-domājies!
Jau bij grūši uzaugot,
Dod jel viegļi dzīvojot.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

4962.

Ai Laimiņ licējiņ,
Kā tu man nolikuse:
Man augot bārenei,
Būt atraitņa līgavai.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

4963.

Ai svešā māmuliņa,
Vai tu mana Laime biji?
Kā tu zini manu mūžu?
Kā es tava nezināju?
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

4964.

Ai svešā māmuliņa,
Vai tu mana Laime biji?
Pie Dieviņa zirgi mani,
Pie Laimiņas arājiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 3911 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4965.

Ai svešā māmuliņa,
Vai tu mana Laime biji?
Vai tu zini, ka nebūs
Man maizītes dzīvojot?
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

- 207 -

4966.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Mīļa Māŗa pirti kuŗ,
Kur sērdieņi mazgājās.
224 [Kabilē (Kld)].

4967.

Ak Dieviņ, redz tu manis,
Man nav viena redzētāja,
Apakš zemes man' māmiņa,
Aiz ūdeņa bāleliņš.
1311 [Apē (Vlk)].

4968.

Apraug' mani, tu Laimiņ,
I reitāi, vokorā,
Jau tu poša labi zini,
Na muomiņa mani rauga.
422 [Līvānu pag. D].

4969.

Apskaitās mīļa Māŗa,
Ka sērdiene melna gāja.
"Kad, Māriņa, mazgāšos,
Svešu māti klausīdama?"
- Mazgājies, sērdienīte,
Jele svētu pavakariņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4970.

Bārenīšu asariņas
Ik rītiņa miglu met;
Dieviņš visas tās salasa
Sudrabiņa laiviņā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

4971.

Bārenīte bēdājās,
Kas bāreni lietā liks.
Nebēdā, bārenīte,
Laime tevi lietā liks.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

4972.

Buorin'a b'eju augdama,
Na buorin'a dz'eivuodama:
Man' Laim'eņa sas'egus'e
Na buorin'es' sedzin'aņus.
414 [Krāslavas apkārtnē].

4973.

Bārenīte bij' augdama
Sūras dienas redzējusi;
Domā Dievs, gādā Laima
Labu mūžu dzīvojot.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

4974.

Bārenīte, man' māsiņa,
Neriet gaudu asariņu!
Tev Laimiņa krēslu cēla,
Labi ļaud's zadināja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

4975.

Bāriņš kāpa debesīs
Pa ozola zariņiem
Pavaicāti Dieviņam,
Kur palika tēvs māmiņa.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4976.

Balta balta viešņa nāca
Bez saulītes vakarā;
Tā nebija balta viešņa,
Tā bārenes mīļa Laima.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Balta balta viešņa nāca
Bez saulītes vakarā.
Tā nebija balta viešņa,
Tā bārenes mīļa Laima.
- Labvakari, bārenīte,
Tevi teica saderētu.
- Nava tiesa, mīļa Laima,
Nava man, kā vajaga:
Ne man cimdu, ne man zeķu,
Ne man baltu villainīšu.
- Ej, meitiņa, neliedzies,
Es tev došu, kā vajaga:
Došu cimdus, došu zeķes,
Došu baltas villainītes.
- Ne man govju, ne man vēršu,
Ne man bēru kumeliņu.
- Došu govis, došu vēršus,
Došu bērus kumeliņus. -
Eit', ļautiņi, skatīties,
Kur ved tautas bārenīti:
Pulkiem dzina govis vēršus,
Pulkiem bērus kumeliņus.
Vēl pūriņš pakaļ nāca
Ar deviņi bāleliņi. -
Šķiŗatiesi, krūmi, meži,
Es dalīšu dāvaniņas.
Priedei sedzu baltu sagšu,
Ozolam sudrabiņa,
Baltajam bērziņam,
Tam uzsedzu paladziņu,
Mazajiem kārkliņiem
Pa pārim paķelīšu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

- 208 -

2. Labvakari, sērdienīte,
Teica tevi saderētu.
- Nava tiesa, mīļa Māra,
Maz manāi rociņāi.
- Ej ar Dievu, sērdienīte,
Cik varēšu, tik līdzēšu:
Simtiem došu raibu govju,
Simtiem baltu avetiņu.
Lūdzies pati no Dieviņa
Trešo simtu bēru zirgu. -
- Līktin līka vaŗa tilts,
Man ejot tautiņās:
Vedu pūru, dzenu goves,
Jāj deviņi bāleliņi,
Mīļa Māra pakaļ dzina
Simtiem baltas avetiņas.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

49761.

D'edz, Laim'eņ, gaišu guni
Ustubeņis dybynā;
Buorin'eit'e sagšys aud'e
Tymsajāi kakt'eņā.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

4977.

Dieva dēli tiltu taisa,
Vaŗa grodus pāri lika;
Pāri brauca bārainīte,
Kā saulīte mirdzēdama.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

4978.

Dieva dēlis pirti dara
Apakš kupla ozoliņa.
Tur atjāja mīļš Dieviņis
Ar Māriņas kumeliņu;
Ielaiž rožu dārziņā,
Pieliek mani par ganiņu.
Pielikdamis piesacīja,
Lai nerausta zelta rozes.
Es norāvu pilnu sauju,
Notecēju lejiņā.
Meklē mani mīļš Dieviņis
Ar visiem eņģeļiem.
Satiek Māru. Vaicā Māra:
Ko meklēji, mīļš Dieviņi?
- Meklēj' savu zirgu ganu,
Zelta rožu raustītāju.
- Ai, piedod, mīļš Dieviņis,
Tam nabaga sērdienim,
Ne tam tēva, ne māmiņas,
Kas piedeva padomiņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1. Atjāj divi Dieva dēli,
Abiem bēri kumeliņi.
Kumeliņus nosedloja,
Ielaiž Dieva dārziņā.
Es nabaga bārenīte,
Daliek mani par ganiņu.
Dalikdami piesacīja:
Nenolauzi zelta zaru.
Staigājoti ložņājoti
Nosalaužu zelta zaru,
Nosalaužu zelta zaru,
Notecēju lejiņā.
Dzirdu Dievu jautājoti:
Kur palika bārenīte?
Bārenīte lejiņāi
Ritin' gaužas asariņas.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4979.

Dieviņš jāja, Māra brauca
Sērdieņiem panākstos.
Dieviņš deva bērus zirgus,
Māra raibas raibelītes.
216 [Ventspilī].

4980.

Dūd, Dīveņ, buoriņam
Dīvu rast cel'eņī,
Dīvu rast cel'eņī,
Laimu ceļa gal'eņī.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4981.

Dod, Dieviņ, man padomu,
Man nevaida devējiņa:
Mans padoma devējiņis
Guļ zem zaļu velēniņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

4982.

Dūmi kūp ezarā,
Kas tos dūmus kūpināja?
Dieviņš kūra uguntiņu,
Bāŗabērnus sildīdams.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

- 209 -

4983.

Iesim visi sērdienīši
Pie Dieviņa raudādami:
Citam trūka tēvs māmiņa,
Citam īsti bāleliņi.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4984.

Īt m'eitin'is vakarātu,
Īt Dīveņš klaus'eitūs.
Vīna poša buorin'eit'e,
T'ej Dīv'eņu pīmin'ēje;
I t'ej beut' aizm'ērsus'e,
Ka beut' tāvs, muomul'eņa.
422 [Līvānu pag. D].

4985.

Ej, Dīv'eņ, ej, Laim'eņ,
Buorin'eiša gūd'eņā:
Dīvs tāvs, Laim'e muot'e,
Dīva dāli buol'el'eņi.
429 [Kārsavas pag. (Ldz)].

4986.

Es, augdama sērdienīte,
Necerēju godā tapt;
Man Dieviņis krēslu cēla
Bajāriņa sētiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 254 [Tukumā], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641.

4987.

Es iedēstu baltu rozi
Baltā smilšu kalniņā.
Tā izauga liela gaŗa,
Līdz pašāmi debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa rozītes zariņiem.
Es redzēju Dieva dēlu
Sirmu zirgu seglojam.
- Dievs palīdzi, Dieva dēli,
Vai redzēji tēv' ar māti?
- Tēvs ar māti Vāczemē
Brāliņam kāzas dzeŗ. -
Es apkalu kraukļam kājas,
Es nojāju Vāczemē.
Vāczemnieki brīnējās:
Tavu melnu kumeliņu!
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

4988.

Es iesēju lielu pupu
Baltā rožu dārziņā.
Tā izauga tieva gaŗa,
Līdz pašāmi debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zariņiem.
Es redzēju Dieva dēlu
Siekiem bites mērojot.
Pavaicāju Dieva dēlu,
Ko dar' manis tēvs māmiņa;
Vai tie kūla Dieva rijas,
Vai mēž Dieva laidariņu.
Tie nekūla, tie nemēza,
Vieglu darbu vien darīja,
Vieglu darbu vien darīja
Augstos saules kalniņos:
Tēvis pūta āžaragu,
Ganot Dieva kumeliņus;
Māte kāra vilnainītes
Zeltābeļu zariņos.
Cik pakāra vilnainītes,
Nokrīt zelta ābolīts;
Es gribēju vienu ņemti,
Nebij laika, nevarēju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4989.

Es iesēju zelta zirni
Lielajā tīrumā.
Tas izauga lielis gaŗš,
Līdz pašiem debešiem.
Pa tiem zirņa zariņiem
Es uzkāpu pie Dieviņa.
Es redzēju Dieva dēlu
Kumeliņu seglojot.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Vai redzēji tēv' ar māti?
- Ej, meitiņ, tec, meitiņ,
Līdz viņam kalniņam,
Viņa kalna galiņā,
Tur guļ tavs tēvs ar māti,
Tur guļ tavs tēvs ar māti
Zem zaļām velēnām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4990.

Es lustīga, es vēlīga,
Svešas mātes audzināta;
Dod, Dieviņ, mīļa Māra,
Tik lustīgu arājiņu.
201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)].

4991.

Es nebiju domājuse,
Ko Dieviņš man vēlējis:
Es nabaga sērdienīte,
Nu bajāra līgaviņa.
188 [(?)].

- 210 -

4992.

Es nebūtu domājuse,
Ko Laimiņa vēlējuse:
Man nabaga bērniņam
Kļūt labā(i) vietiņā(i).
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4993.

Es raudāju, es tekāju,
Man izgaisa māmuliņa.
Raudādama, tekādama
Ietecēju niedrājā.
Tur atradu niedrājā
Trīs sudraba avotiņus.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā sirmi kumeliņi;
Pie trešā avotiņa
Trīs Laimiņas mazgājās.
Divas saka: Kur tu teci?
Trešā klāti aicināja.
- Meitiņ, tava māmuliņa
Guļ zem zaļo velēniņu,
Guļ zem zaļo velēniņu
Saules mātes aplokā. -
Es saulītei pavaicāju,
Ko dar' mana māmuliņa.
- Zelta slotu ceļu slauka,
Gaida tevi aizejot.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sveša māte šautri sviede,
Es pabēgu bēgamo.
Es bēgdama iztecēju
Zelt' avotu līgojam.
Pie tā zelta avotiņa
Trīs Laimiņas mazgājās.
Divas saka: Kur tu teci?
Trešā klāti aicināja.
Kuŗa klāti aicināja,
Tā pasaka māmuļiņu:
Ej, meitiņ, tec, meitiņ,
Līdz viņam kalniņam,
Tur guļ tava māmuļiņa
Zem zaļām velēnām,
Zem zaļām velēnām,
Sešu galdu namiņā.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4994.

Es redzei svēt' Mār'
Vidē jūr' zēģelam,
Vidē jūr' zēģelam,
Pill' laiv' sērdieniņ',
Pill' laiv' sērdieniņ',
Pill' laiv' asaras,
Pill' laiv' asaras, -
Bez sauv' tēv', māmalit',
Apakš zem' tēvs māmiņ',
Āz ūdeņ' bāleliņ'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

4995.

Es sovai Laimeņai
Rauduodama žālojūs,
Kam jei mani tik jaunu
Bēdeņuos pamatuse.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4996.

Es stādīju baltu puķi
Baltā smilšu kalniņā.
Tā izauga liela gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa puķītes lapiņām.
Tur redzēju Dieva dēlu
Kumeliņu sedlojot.
Labrītiņi, Dieva dēls,
Redzēj' manu tēv' ar māti?
- Tavs tēviņš, māmuliņa
Sēd tumšā kaktiņā.
1311 [Apē (Vlk)].

4997.

Gaiša dega uguntiņa
Tumšajāi kaktiņā:
Bārenīte pūru loka,
Mīļa Māra palīdzēja.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

4998.

Gaiši spīd uguntiņa
Mīļas Laimas istabā:
Mīļa Laima sērdienei
Liek sudraba vaiņadziņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4999.

Gauži raud bārenīte,
Zelta bira asariņas;
Dieva dēli, lasīdami,
Kaŗ kumeļa iemauktos.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

5000.

Gauži raud tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
Cel, Dieviņ lielu vēju,
Nes māmiņai žēlabas.
121 [Gulbenē (Md)].

- 211 -

5001.

Kālabad es nevaru
Caur bajāra sētu iet?
Pate dzinu simtu govju,
Brālīts simtu kumeliņu;
Mīļa Māra pakaļ dzina
Simtu baltu avetiņu.
188 [(?)].

5002.

Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie istabas duraviņu?
Dieva zirgi, Laimes rati,
Bārenītes vedējiņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5003.

Kas buorin'ai kuojus ava,
Kas gal'v'eņu sasukava?
Svāta Muora kuojus ava,
Laim'e golvu sasukava.
414 [Krāslavas apkārtnē].

5004.

Kas bāreni godināja,
Kas bāreni slavināja?
Dieviņš godu godināja,
Laimīt' slavu slavināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5005.

Kas iemauktus šķindināja
Avotiņa lejiņā?
Dieviņš cēla sērdienīti
Bajāriņa kumeļā.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)], 159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

5006.

Kas gulbīti baltu dara,
Kas bārīti ļaužu liek?
Ūdens gulbi baltu dara,
Dievs bārīti ļaužu liek.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

5007.

Kas šķind, kas žvadz aploka galā?
Dēklīte dancina sērdienīti,
Vaŗa kurpes kājā, žvārguļu josta.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

5008.

Ko, Dieviņ, tu domāji,
Man' atstāt sērdienīti?
Dodi man, vēli man
Labu laimi tautiņās.
188 [(?)].

5009.

Ko tie seši bēri vilka
Pret kalniņu dusēdami?
Sērdienītes pūru veda,
Dieva dēli līdzi gāja,
Dieva dēli līdzi gāja,
Mīļa Māra pavadīja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

5010.

Kur, Dieviņ, tu tecēsi
Pilnu šauju āmariņu?
- Tautas veda bārenīti,
Nekaustīti kumeliņi.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5011.

Kur iedama, tecēdama,
Pamācīju bārenīti;
Māci, Dievs, māci, Laime,
Nu es pate bārenīte.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5012.

Kur tecēja mīļa Māŗa,
Zīda svārkus pacēluse?
Nu tik veda sērdienīti,
Tai tecēja lones dot.
224 [Kabilē (Kld)].

5013.

Kur tecēsi, mīļa Māŗa,
Ar to klēpi villainīšu?
- Aiz kalniņa nosaluši
Simtiem mazi sērdienīši.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5014.

Kur tecēji, mīļa Māŗa,
Goves saite rociņā?
- Tai meitai govi dot,
Kam nav māte devējiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

5015.

Kur tecēji, mīļa Māŗa,
Pilna sauja dzīpariņu?
- Sērdienīte saderēta,
Nerakstītas villainītes.
224 [Kabilē (Kld)].

1. No tāļienes es pazinu:
Sērdienītes pūru veda.
Sērdienītes pūru veda,
Nepuškotas villainītes;
Mīļa Māŗa pakaļ tek,
Pilla sauja dzīpariņu.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

- 212 -

5016.

Kur tu iesi, mīļa Māŗa,
Ar divām vācelēm?
- Vienāi bija šķīru auti,
Otrāi sēru vaiņadziņis.
Še, sērdiene, šķīru auti,
Lai stāv sēru vaiņadziņis,
Lai stāv sēru vaiņadziņis
Priekš bajāra meitiņām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5017.

Kur tu teci, svēta Māre,
Ašu šauja rociņā?
- Tautas veda bārenīti,
Liepu galdi nemazgāti.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5018.

Kur tu teci, svēta Māra,
Pilla sauja zīda diegu?
- Sērdienei pūru šūt,
Kam nevaid māmulīte.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

5019.

Kur tu teci, svēta Māre,
Zīda svārkus saņēmuse?
- Es tecēju laidarēju
Sērdienei tiesu šķirt,
Sērdienei tiesu šķirt,
Kam nav tiesu šķīrējiņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5020.

Labs labam krēslu cēla,
Kas man cēla, bāreņam?
Man pacēla mīļa Māre
Savas meitas šuvumiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5021.

Labs labam krēslu cēla,
Kas pacēla bāraiņam?
Dievs pacēla bāraiņam,
I bāraiņa bērniņiem.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

1. Dižs dižam krēslu cēla,
Kas pacēla sērdienim?
Dieviņš cēla sērdienim, -
Sēd visā mūžiņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

5022.

Lai bij radi, kam bij radi,
Bārenītei lieli radi:
Dieviņš tēvs, Laima māte,
Dieva dēli bāleliņi.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5023.

Laime man galdu klāja,
Es nabaga sērdienīte;
Dieviņš man klāt stāvēja,
Kad pie galda piesēdos.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

5024.

Laime mana gauži raud,
Pie baznīcas stāvēdama:
Redzēj' mani, bārenīti,
Ar atraitni laulājot.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

5025.

Laima sēd ābelē,
Bārenīte pazarē.
Laima saka uz bārenes:
Vij, bārene, vainadziņu!
- Ei Laimiņ, licējiņ,
Kas ņems manu vainadziņu?
- Ei bārene, nebēdā,
Tautas ņems vainadziņu.
- Ei Laimiņ, licējiņ,
Man nevaida gatavības.
- Ei bārene, nebēdā,
Es tev došu gatavību:
Es tev došu simtu govju,
Simtu baltu vilnainīšu,
Tavam miežu arājam
Simtu bēru kumeliņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

5026.

Laime sēd ābelē,
Bārenīte pazarē.
Saka Laime uz bāreni:
Vij, bārene, vaiņaciņu!
- Ei Laimiņa, licējiņa,
Kam vajaga vaiņaciņa?
- Vij, bārene, nevaicā, -
Tautas ņems vaiņaciņu.
- Ei Laimiņa, licējiņa,
Ko dos tautas par vaiņaku?
- Ei bārene, nevaicā, -
Tautas kārs šūpolīti.
- Ei Laimiņa, licējiņa,
Es nemāku žužināt.
- Ei bārene, nebēdā,
Vai tu viena žužināji?
Mīļa Māra, Madaliena,
Abas divas žužināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 213 -

5027.

Laime sēd liepiņā,
Bārenīte ziedus lasa.
Saka Laime sēdēdama:
Kam, bārene, ziedus lasi?
- Es, Laimiņa, ziedus lasu
Vainadziņu šūdināt.
Saka Laime sēdēdama:
Nelas' daudzi, bārenīte,
Nelas' daudzi, bārenīte,
Neba ilgi tu nesāsi:
Sieš' es tev baltautiņu,
Likšu cauņu cepurīti.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

5028.

Laima sveci dedzināja
Pašā ceļa maliņā:
Tumsā veda sērdieniti,
Lai neklūp kumeliņš.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

5029.

Laim' uz Laimas vaicājās:
Kur dosim bārenīti?
- Dosim maizes vietiņā,
Lai neraudi dzīvojot.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5030.

Laimes māte durvis vēra,
Kad man kāra šūpulīti.
Tā vēlēja manu mūžu
Dzeņa spalvas raibumiņu:
Man bez tēva, māmuliņas
Augt lielam, diženam,
Svešas mātes dubļus brist,
Kunga riju kuldināt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

50301.

Laimiņ', mūža licējiņa,
Kam tu man tā noliki,
Kam tu liki mūdiņā
Treju durvju virināt:
Bārenīte, kalponīte,
Pēc atraikņa līgaviņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

5031.

Līdz', Dieviņu, līdz', Dieviņu,
Man sērdienu bērniņam
Aizklausīt svešu māti,
Panest viņas ļaunus vārdus.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5032.

Māra gāja baznīcāi,
Mani līdza aicināja.
Māra joza zelta jostu,
Man apjoza sudrabiņa.
Saka Māra apjozdama:
Tev nav tēva, māmuliņas.
Izdzirdēju tos vārdiņus,
Birst man gaužas asariņas.
Kur bij man noslaucīti
Savas gaužas asariņas?
Pate Māra man iedeva
Savu zīda nēzdaudziņu.
Kur bij man izmazgāti
Māras dotu nēzdaudziņu?
Pate Māra parādīja
Zelt' avotu lejiņā.
Kur bij man izkaltēti
Māras dotu nēzdaudziņu?
Pate Māra parādīja
Zelta kārti kalniņā.
Kur bij man sarullēti
Māras dotu nēzdaudziņu?
Pate Māra parādīja
Zelta rulles klētiņā.
Kur bij man paglabāti
Māras dotu nēzdaudziņu?
Pate Māra pasacīja:
Liec pūriņa dibinā!
Kad tu iesi tautiņās,
Dod savam arājam,
Dod savam arājam
Svētu rītu slaucīties.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5033.

Māriņ' gāje baznīcā,
Mani līdzi aicināja.
Pati joze zeltu jostu,
Man apjoze sudrabiņ'.
Sacīj' pati apjozdama:
Tev nav tēva, ne māmiņas.
Es dzirdēju to vārdiņ',
Birst man gaužas asariņas.
Māŗa deve zīžautiņu
Asariņas noslaucīt.
Noslaucīju asariņas,
Iemet' nātru krūmiņā.
Gaŗām gāje jauni puiši,
Cepur' nese šaujiņā.
- Kas tur spīd, kas tur mirdz
Tanī nātru krūmiņā?
- Mīļas Māŗas zīžautiņš,
Bāŗabērna asariņas. -
Mīļai Māŗai pavaicāju:
Kur es viņu izmazgāšu?
Mīļa Māŗa pasacīj':
Zeltā upē lejiņā.
Mīļai Māŗai pavaicāju
Kur es viņu izžāvēšu?
Mīļa Māŗa pasacīj':
Zeltā rožu dārziņā.
Mīļai Māŗai pavaicāju:
Kur es viņu paglabāš'?
Mīļa Māŗa pasacīj':
Savā zeltā lādītē,
Aiz deviņām atslēgām.
3402 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 214 -

5034.

Mātes meita kalniņā
Sudrabiņu žvadzināja;
Bārenīte lejiņā
Rieta gaužas asariņas
Neraud' gauži, bārenīte,
Tev Laimiņa priekšā nāk
Ar goviem, ar vēršiem,
Ar bēriem kumeļiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5035.

Man bij viena zelta roz',
Kur mēs to stādīsim?
Tur mēs to stādīsim,
Pašā kalna galiņā.
Tur uzauga gaŗas rozes
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pār tiem rožu zariņiem.
Es atradu Dieva dēl'
Kumeliņu seglojot.
- Labrīt, labrīt, Dieva dēls,
Voi redzēj' tēv' ar māt'?
- Tēvs ar māti Vāczemē
Bāluliņam kāzas dzeŗ.
Es nogāju Vāczemē
Pār tiem jūras līcīšiem.
- Labrīt, labrīt, tēvs ar māt',
Kur jūs mani maz' atstājāt?
Es uzaugu liela meit',
Šūpulīt' es vien atrad',
Šūpulīt' es vien atrad',
Kur es maziņš līgojos.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

5036.

Man māmiņa nozuduse,
Baltas avis ganīdama.
Duzodama, meklēdama,
Ietecēju niedrājā.
Ietecējse niedrājā,
Ieraug' zelta avotiņu.
Pie tā zelta avotiņa
Trīs Laimītes mazgājās.
Divas saka: Kur tu teci?
Trešā klātu aicināja.
Tā, kas klātu aicināja,
Tā iedeva zīdautiņu
Iedodama tā sacīja:
Mazgā rīta rasiņā;
Izmazgājse rasiņā,
Kaltē rožu dārziņā;
Izkaltējse, sarullējse,
Liec pūriņa dibinā.
Kad iedama tautiņās,
Sedz zem baltas vilnānītes
Asariņas noslaucīt
Tautu galda galiņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Man pazuda māmulīte,
Miglā ganus vadīdama.
Izlocīju niedru purvu,
Māmulītes meklēdama.
Aiz tā lielā niedru purva
Trīs sudraba avotiņi;
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā baltas avitiņas,
Trešajā avotā
Divi baltas velējās.
Viena bija mīļa Māŗa,
Otra mana māmulīte.
Mīļa Māŗa klāt aicina,
Māmulīte nost raidīja.
Mīļa Māŗa man iedeva
Skudras austu nēzdodziņu.
Iedodama piesacīja:
Še, sērdiene, nēzdodziņš!
Še, sērdiene, nēzdodziņš,
Slauki gaužas asariņas;
Noslaucījse asariņas,
Mazgā rīta rasiņā,
Žauj bērziņa galiņā;
Izžaudējse, sarullējse,
Liec pūriņa dibinā.
Kad vedīs tautiņās,
Slauki gaužas asariņas.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 215 -

5037.

Man pazuda māmulīte
Miglaiņā rītiņā.
Izlocīju divas birzes,
Māmulītes neatradu.
Trešajā birztiņā
Sudrabiņa upe tek.
Tai sudraba upītē
Divas baltas velējās.
Viena mana māte bija,
Otra mana mīļa Laima.
Māte saka: ej projām!
Laima saka: nāc šurpan!
Mīļa Laima man iedeva
Sarkan' zīda nēzdaudziņu.
Iedodama tā sacīja:
Še, bāraine, nēzdaudziņš,
Še, bāraine, nēzdaudziņš,
Noslauk' gaužas asariņas.
Noslaucījse asariņas,
Mazgā rīta rasiņā,
Mazgā rīta rasiņā,
Kar sudraba bērziņā.
Tur atjāja Dieva dēli
Ik rītiņus mazgāties,
Ik rītiņus mazgāties,
Nēzdaugā slaucīties.
Tie sacīja cits uz citu:
Ko dosim bārainei?
Viens dosim govis vēršus,
Otris bērus kumeliņus,
Tas trešais labu zemi,
Labu zemes arājiņu. -
Šķiŗaties, puri, meži,
Nu ved tautas bārainīti:
Pulkiem dzina govis vēršus,
Pulkiem bērus kumeliņus;
No pakaļas pūriņš nāca
Ar deviņi bāleliņi.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

5038.

Man vaicāja mīļa Māŗa,
Ar (=vai) i daudz bārenīšu.
Ne zemīte nepanestu,
Būt' vienāi vietiņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5039.

Mazai man tēvs nomira,
Mazai mira māmuliņa, -
Kur bij man prātu ņemt,
Kur gudraju padomiņu?
Dieviņš man prātu deva,
Laimīt' gudru padomiņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

5040.

Mēs bijām trīs māsiņas,
Visas trīs bārenītes;
Mums Laimiņa sagšas auda,
Baltu vilnu lasīdama.
Kad iesim baznīcā,
Visas trīs segsimies.
Dieva dēli ieraudzīja,
Saka, saules jumpraviņas.
Laima saka stāvēdama:
Visas trīs bārenītes.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5041.

Nāc, Dievīni, mīļa Māŗa,
Sērdienīša godīnos;
Tie dižaji bajārīni,
Tie bij lepni, tie nenāca.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

5042.

Nuoc, Dīveņ, nuoc, Laimeņ,
Buorineiša gūdeņā:
Ni jam tāva, ni māmeņis,
Kam gūdeņa gūdinuot.
Pasaver, tu Laimeņ,
Poš' par lūgu ustobā,
Kaidu jam gūdu taisa
Par tū juo guojumeņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 216 -

5043.

Neaugat, līki koki,
Liela ceļa maliņāi!
Gaŗām brauca sērdienīte,
Mīļa Māŗa vadītāja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

5044.

Nekliedziet, gulbja bērni,
Gana dziļi ezeriņi;
Neraudat, bārenīši,
Jūsu tēvs debesīs.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5045.

Ņem, bāliņ(i), bārenīti,
Bārenīte liela rada:
Dieviņš tēvs, Laime māte,
Dieva dēli bāleliņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5046.

Nesēroju, neguģoju,
Ne es viena sērdienīte:
Slīktin slīka Māras zeme,
Sērdienīšu staigājot.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5047.

Nevienam(i) nesacīju
Savu lielu žēlabiņu;
Dieviņam, tam pasaku,
Tas nesaka nevienam.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

5048.

No tālienes es pazinu,
Kur ved tautas sērdienīti:
Pakaļ nāca mīļa Māra,
Dzīpariņus mētādama.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5049.

Nosvīdusi Laima brauca,
Nosvīduši kumeliņ',
Man, nabaga bārīšam',
Rūmes vietu meklēdam'.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

5050.

Pati Laimiņ' i locīja
Bārenei villainīti;
Divi pušķus zelta lika,
Trešu lika sidrabiņ'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5051.

Pilna Dieva ustabiņa
Bārenīšu piegājuse;
Gribēj' Dieva ustabiņu
Asarām slīcināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5052.

Pūš, vējiņ, rāmi rāmi,
Māra nāca par Daugavu:
Pilna laiva sērdienīšu,
Pilna sauja asariņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5053.

Pūt, vējiņ, rāmi rāmi,
Māre nāk par Daugavu:
Pilna laiva sērdieniņu,
Pilna sauja sudrabiņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5054.

Rads radiņu godināja,
Kas godina sērdienīti?
Mīļa Māra, goda sieva,
Tā godina sērdienīti.
216 [Ventspilī].

5055.

Saka mani bārenīti,
Es nebiju bārenīte:
Dieviņš tēvs, Laime māte,
Dieva dēli bāleliņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

5056.

Sasatyku ar Laimeņu
Vydyn kolnu l'ajeņī.
Soka Laima stuovādama:
Kuo tam vajag, buoriņam?
Pavalk man' līpa goldu,
Pakluoj boltu paladzeņu,
Pakluoj boltu paladzeņu,
Izlīk treis bičereitis:
Vīnu ola, ūtru mada,
Trešu gaudu asareņu.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

- 217 -

5057.

Satuop mani div' vil'neiši
Iz Daugovas vel'ējūt,
Īsvīž vuolis Daugovā,
Īceļ pošu laiveņā.
Īcāluši laiveņā,
Nūvad mani uz Vuoczemi.
Nūvaduši uz Vuoczemi,
Dalīk mani klauseitūs,
Dalīk mani klauseitūs,
Kū dzīdoja školas bārni.
Treis dīneņas sasaklaušu
Ni āduse, ni dzāruse;
Catūrtā dīneņā
Īdūd man'i vīnu zērni.
Es tuo zērņa naapēžu,
Tū īsēju dērveņī.
Tys izauga kuplys, gars,
Da pošīm dabasīm;
Es izkuopu pi Dīveņa
Pa zērneiša zareņīm.
- Lobs reiteņš, Dīva dāls!
Kur guļ muna muomul'eņa?
- Tī guļ tova muomul'eņa,
Zam Dīveņa noma durs,
Zam Dīveņa noma durs,
Zam zaļū vel'ēneņu.
- Cel'īs, munu muomul'eņ,
Es pacel'šu vel'ēneņu.
- Es, bērneņ, nasacel'šu,
Cikom saul'e debesīs.
Dužuodama, rauduodama
Ītecēju nīdreitēs.
Nu tūs nīdru šmuigu, garu
Iztak zalta olūteņš.
Pi tuo zalta olūteņa
Treis jumprovas mozguojuos.
Divi soka: kur tu īsi?
Trešā kluotu aicynuo.
Kura kluotu aicynuo,
Tei īdeve zeižauteņu.
- Ša, muoseņ, zeižauteņš,
Nūslauk' sovas asareņas!
- Nūslaucēju asareņas:
Ša, muoseņ, atpakaļ.
- Jam ar Dīvu, nosoi pate
Par māmeņas žēl'eibuom.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

5058.

Žēli raud sērdienīte
Viena pati kamburī.
Vaicā viņu Dēkla, Laime:
Ko tu raudi, sērdienīte?
- Kā es žēli neraudāšu,
Nav neviena līdzētāja,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne īstā bāleniņa.
- Ej, sērdiene, nebēdā,
Es tev gribu palīdzēt,
Es tev gribu palīdzēt
Visu mūžu dzīvojot.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

5059.

Žēlo, Dievs, žēlo, Laime,
Man nebija žēlotāja!
Visi mani žēlotāji
Guļ zem zaļas velēniņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5060.

Šķiŗatiesi, melli meži,
Ārdātiesi, posta sēti,
Dieviņš jāja, Laime brauca
Sērdienei panākstos.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

5061.

Šodien saule gaisojās,
Sērdienei kāzas dzēra.
Saule vilka zīda svārkus,
Līdz zemīti locīdama;
Mīļa Māra sagšu sedza,
Līdz zemīti puškodama;
Dieva dēli zirgus jūdza
Sudrabiņa ratiņos;
Mēnestiņis līdza brauca,
Ieiet līdza baznīcā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

5062.

Sērdienīte kronu pina
Baltābola kalniņāi.
Tur atnāca mīļa Māŗa (mīļš Dieviņis)
Ar divim eņģeļim.
Kur tu liksi, sērdienīte,
Puķu kroni, nopinuse?
Nav man tēva, ne māmiņas,
Kas man zelta liedinās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 218 -

5063.

Sērdienīte tā meitiņa,
Dadzī kūra uguntiņu.
Dod, Dieviņi, lem, Laimiņa,
Tai malciņas cirtējiņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)], 224 [Kabilē (Kld)].

5064.

Skatāties, jūs ļautiņi,
Kur aizveda bārainīti:
Dieva zirgi, Laimas rati,
Pati Laima vedējiņa.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

5065.

Skatāties, skauģa ļaudis,
Kur ved tautas grūtdienīti:
Sirmi zirgi, melni puški,
Laime sēd vedējos.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

5066.

Steidzies, Dēkla, steidzies, Laima,
Nu ved tautas sērdienīti;
Steidzies, Dēkla, vārtus vērt,
Laime segt villainīti.
Dui eņģeļi nolaidās
Sērdienīti pavadīt.
Raud sērdiene aiziedama,
Raud eņģeļi vadīdami.
Pus upītes pietecēja
No eņģeļu asarām.
Sērdienīte grūtredzējsi
No mazām dieniņām,
No mazām dieniņām
Asarās iemirkusi.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

50661.

Sveša māte mani stūma
Tumšajā kaktiņā;
Tec, Laimiņa, pasniedz roku,
Izved mani saulītē.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

5067.

Tautu dēl, tautu dēl,
Neraudini bārenītes!
Rītu nāks mīļa Laime,
Ko tu tai atbildēsi?
Laimītei jāizskaita
Bārainītes asariņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5068.

Tec, Laimīte, tu pa priekšu,
Es tavās pēdiņās,
Man nav savas māmuliņas,
Kas Laimīti novēlēja.
253 [Stūŗu muižā (Blīdienes pag. Tk)].

5069.

Tacādama puortecēju
Treis sudabra ezereņi.
Vīnā dzēre raibas gūs,
Ūtrā bāri kumeleņi,
Trešujāi velējuos
Saules maita jumpraveņa.
- Saules maita jumpraveņa,
Vai redz'ēji muomūl'eņu?
- Tec, muoseņ, pustacyn
Da viņam kalneņam,
Tī jyr tava muomūl'eņa
Dīva noma pakaļā,
Dīva noma pakaļā,
Eņģel'ēšu draudz'ētē,
Eņģel'ēšu draudz'ētē,
Gruomateņu rūceņā.
Sarakst'ētas, saskreivātas
Vyvsas duorgas dviesel'ētes,
I myrušu, namyrušu,
I gunteņā sadagušu.
409 [Līksnas pag. D].

5070.

Trīs reizītes Laima (Laime) sauca,
Kalniņā stāvēdama:
Nāc ārā, bārenīt(e),
No tām ļaužu valodām!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

5071.

Vilks norēja bārenīti
Liela ceļa maliņā.
Gauži Laima noraudāja,
To vietiņu daiedama.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberģē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

5072.

Visi labi pie Dieviņa,
Bārenīte pie Māriņas.
Dziržu Dievu jautājot:
Kur palika bārenīte?
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5073.

Visi ļaudis brīnījās
Par to manu tikumiņu.
Ko jūs, ļaudis, brīnāties,
Dieviņš mani audzināja.
190 [Kuldīgā].

- 219 -

38444.

Vai Dieviņi, rītā saku,
Vai Dieviņi, vakarā.
Kā es būdu savu mūžu
Ar vaidiem nodzīvot?
119 [Gaujienas Vlk].

38445.

Ai Leimeņu, muomuleņu,
Kam tu mani vīnu ruoji?
Ka ļaudim dīna ausa,
Man satyma vakariņs.
170 [Kapiņu D].

38446.

Voi Laimeņ, muomuleņ,
Kur tu mani še atstuoji?
Kur tu mani še pameti?
Vysi soka: reima, prožors,
Vys olkoņa es palyku.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38447.

Ai Laimiņa, pasaskot,
Kaida muna dzeivoišona:
Vysa vītas pagalvīte
Asareņu paltiņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38448.

Appaļātis tautu dēlis,
Appaļāta tautu meita;
Abi divi bārenīši,
Palīdz Dievs dzīvojot.
198 [Krustpils D].

38449.

Bārenīte guni kūra,
Daudzus krūmus lauzīdama.
Dievs sildās, sildās Laima,
Sildās mans augumiņš.
545 [Krustpils D apr.].

38450.

Buorinīte, mun' muosiņa,
Narīt gaudu asariņu!
Tev Laimiņa krāslu cēļa,
Lobi ļaud's sādynuoja.
389 [Silajāņu Rz].

38451.

Ej, Laimiņ, kur iedama,
Nāc pie manis pāriedama,
Palīdz man grūtu mūžu
Vieglumā darināt.
146 [Jaungulbenes Md].

38452.

Es nabaga bārenīte,
Izaugdama nedomāju;
Man Dieviņš krēslu cēla
Tēva dēla sētiņā.
319 [Plāteres Rg].

38453.

Es savai Laimītei
Mūžam laba nevēlēšu,
Kam tā manu mūžu lika
Uz asaru avotiņa.
322 [Praulienas Md].

38454.

Godī, Dieviņ, tos ļautiņus,
Kas godīja bārenīti.
Nij tai tēva, nij māmiņas,
Kas godiņu godināja.
235 [Litenes Md].

38455.

Kur, Dieviņ, tu stāvēji,
Ka Laimiņa mūžu lika,
Kad Laimiņa mazgājāsi
Asariņu paltītē?
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

38456.

Kur, Laimiņ, tu sēdēj',
Kad tu man mūžiņ' lēm'?
Vai tu bij' iesēdēj's
Asariņu pulciņā?
Kā man vienai sērs mūžiņš,
Aiz visām māsiņām?
17 [Ances Vp].

38457.

Kur, Laimīte, tu sēdēji,
Ka tu maņa naredzēji.
Kad es mierku, buorinīte,
Asariņu paltītē?
326 [Preiļu D].

38458.

Kur, Laimiņa, tu stāvēji,
Kad es dzimu māmiņai,
Kad Nelaime man' mērcēja
Asariņu paltītē?
281 [Neretas Jk].

- 220 -

38459.

Kur īdama, tacādama,
Pamuocieju buorinīti;
Muoci, Dīvs, muoci, Laime,
Nyu es pate buorinīte.
389 [Silajāņu Rz].

38460.

Kur tecēsi, mīļa Māŗa,
Ar adīkļa vācelīti?
Dziržu sērdien' izvadām,
Iešu viņu pavadīt.
Tai nevaid tēvs māmiņa,
Kas pa vārtiem izvadīj'.
356 [Rudbāržu Azp].

38461.

Laima munus buoleliņus
Pa vīnam aplasīja.
Ka tu taida lasītuoja,
Las' pa ceļu akmistiņus!
174 [Kārsavas Ldz].

38462.

Laime sēd ābelē,
Bārenīte pazarē;
Laime saka uz bārenes:
Vij, bārene, vaiņadziņu!
306 [Patkules Md].

38463.

Man Laimiņa myužu sprīde
Divejom māmiņom;
Vīnai mozu izaudzēt,
Ūtrai lelu maudynuot:
Sovai mozu izaudzēt,
Tautu - lelu maudynuot.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

38464.

Man pazuda māmuliņa,
Mīļu Māru vadījot.
Purvā niedres nolauzīju
Sav' māmiņu meklējot.
Niedres purvā nolauzīju,
Māmuliņu neatradu.
114 [Gaiķu Kld].

38465.

Mēs bijām trīs māsiņas,
Visas bijām sērdienītes;
Mums Laimiņa sagšas auda,
Triju vārtu stuburos.
605 [Skolas].

38466.

Nadūd Dīvs buoryuņam
Ar buoryuni sazaīt:
Ni vīnam, ni ūtram,
Kam pīdūt podūmeņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

38467.

Nedod Dievis man bēdiņu,
Es nemāku bēdāties;
Vēja mātei vien pasaki,
Lai iepūta ūdenī.
270 [Mežotnes B].

38468.

Nedod Dievs tādas slavas
Man nabaga bāreņam:
Kāda slavīt' izslavēja
Man' bagātu brāļu māsu.
358 [Rugāju Abr].

38469.

Pati Laima laba nāca,
Pati liela naidinīce:
Pati deva baltas maizes,
Pati lielas žēlastības.
146 [Jaungulbenes Md].

38470.

Sausajam kūceņam
Dīvs nadevja lapeņu (zaļu lapu?);
(Man) bēdeigai buorenai
Dīvs nadevja lobas dzeives.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

Satura rādītājs |Skati visu grāmatu