SākumlapaIevadsSatursLapasMeklētSaites
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu

5. Mācība, darbs, tikums, slava

4688.

Agri agri dūmi kūp
Bārenītes namiņā.
Ne tai tēva, ne māmiņas,
Kas to agri skubināja?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4689.

Agri agri māte cēla,
Jo agrāki sveša māte.
Māte cēla pūra šūt,
Sveša māte māļa malt.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

4690.

Ai svešā māmuliņa,
Apsa-pate-domājies:
Vai rociņas dzelžiem kaltas?
Vai varīte naudu pirkta?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

4691.

Ar apdomu man dzīvot,
Man nevaid māmuļītes:
Migliņāi, rasiņāi
Nesegt baltu villainīti.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

4692.

Aust', gaismiņa, ja ausdama,
Lec, saulīte, ja lēkdama,
Tikpat mani sveša māte
I tumsā maldināja.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

4693.

Bārenīte, man' māsiņa,
Met miedziņu maliņā,
Ja gribēji ļaužu būt,
Bez māmiņas dzīvodama.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 324.

4694.

Bārenīte, man' māsiņa,
Tin miedziņu palagā:
Ni tev tēva, ni māmiņas,
Kas tev' agri skubināja.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

4695.

Bārenīte, man' māsiņa,
Tin miedziņu palagā:
Ne tev tēva, ne māmiņas,
Kas tev' daiļu darināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4696.

Bārenīte snātenīte,
Rīta rasas bridējiņa;
Mātes meita vilnainīte,
Istabāi sēdētāja.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4697.

Bajārs savas meitas teica,
Kas teiks mani, sērdienīti?
Mana paša rokas kājas,
Tās teic manu tikumiņu.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

4698.

Darba dēļ neraudāju,
Darb' atradu, kur iedama;
Tik tādēļ vien raudāju,
Barga sveša māmaļiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4699.

Daža laba rudzu guba
Auzas gubas nevērtēja;
Daža laba mātes meita
Kalponītes nevērtēja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4700.

Drūmi šņāce sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Gauži raud bārenīši,
Svešas mātes maldināti.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4701.

Dzied', gailīti, velc, gailīti
Ar to kaula deguniņu,
Lai ceļas tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4702.

Es meitiņa, bārenīte,
Visu darbu darītāja;
Mātes meita, miegulīte,
Žīgot dienu nožīgo.
226 [Kandavā (Tl)].

47021.

Es savai mām'eņai
I kuojeņis nūautum,
Ka jei mani agri caltu,
Ka darb'eņu pasac'ētu.
419 [Drēģēs(?)].

- 183 -

4703.

Gaida mani sveša māte
No darbiem pārejam:
Drēbju baļļu piemērkusi,
Rudzu riju piesērusi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4704.

Gan pazinu tās māsiņas,
Kas bez mātes uzaugušas:
Lēni durvis virināja,
Mīļi sauca svešu māti.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4705.

Grūt' bij man, sērdienei (grūtdienei),
Grūt' darbos, grūt' mājās:
Darbos man sīvi kungi,
Mājās grūtas dzirnaviņas.
216 [Ventspilī].

4706.

Grūši bija man augot,
Atkal grūši dzīvojot:
Jau to manu augumiņu
Grūši vien maldināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4707.

Gudram bija man dzīvot,
Man nebija māmuļiņas;
Sen gulēja man' māmiņa
Baltā smilkšu kalniņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4708.

Gulēt, gulēt, māmiņas meitas!
Kas mani, sērdieni, gulēt laidīs?
Man vieta taisāma, uguns raušama,
Mani suņi dzenami pa durvi laukā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4709.

Iries pati, liepu laiva,
Tev nevaid īrējiņa;
Mācies pati, sērdienīte,
Tev nevaid mācītāja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4710.

Iries pate, oša laiva,
Tev nevajga irējiņa;
Celies pate, sērdienīte,
Tev nevajga cēlējiņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

4711.

Ka man būtu savis tēvs,
Sava veca māmuliņa,
I man būtu klaji ceļi,
Izārdena valodiņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4712.

Kāda koka tā laiviņa,
Tā iet visai neaiŗama?
Kādu ļaužu tā meitiņa,
Tā iet visai nesūtāma?
- Ābels koka tā laiviņa,
Tā iet visai neaiŗama;
Bārenīte tā meitiņa,
Tā iet visai nesūtāma.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4713.

Kam mām'eņa, tam slav'eit'a,
Kam maiz'eit'a, tys boguots.
Nūmyra muna muomul'eņa,
Pazuda muna slav'eit'a.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

4714.

Kas kait irbei netecēt,
Rauduvīte rasu brida?
Kas nekait mātes meiti,
Sērdienīte dubļus brida.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

4715.

Kas liniņu šķiedru teica,
Sērdienītes tikumiņu?
Kaņepītes šķiedru teica,
Mātes meitas tikumiņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas kaņepju šķiedru teica,
Kas pamātes labumiņu?
Liniņam šķiedru teica,
Savmāmiņas labumiņu.
216 [Ventspilī].

4716.

Kas mācīja bārenīti,
Glītajami darbiņam?
Viena māca bērza rīkste,
Otra sveša māmuliņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

4717.

Kas pateica mani gaišu (=gājušu),
Kas žēloja piekusušu?
Ne man tēva teicējiņa,
Ne māmiņas žēlotājas.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 184 -

1. Kas teiks mani dzīvojušu,
Kas žēlos piekusušu!
Ne man tēva teicējiņa,
Ne māmiņas žēlotājas.
Žēlo mani, mīļš Dieviņi,
Man nevaida žēlotāja,
Visi mani žēlotāji
Gar zemīti paguluši.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

4718.

Kas redzēja vītolam
Baltus ziedus noziedam?
Kas redzēja sērdienīti
Netikušu uzaugam?
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)] (Rāvā).

4719.

Kas cerēja to meitiņu
Bez māmiņas uzaugam?
Jautris miegs, ražans darbs
Kā māmiņas meitiņai.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4720.

Ko, bērniņi, darīsim,
Bez tēviņa palikuši?
Celsim agri, gulsim sebu,
Jemsim paši padomiņu
157 [Vecpilī (Vecpils pag. Lp)].

4721.

Ko, bērniņi, darīsim,
Sērdienīši palikuši?
Kas nu cels mūs rītos,
Kas dos gudru padomiņu?
Celsimies paši agri,
Dievs dos gudru padomiņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

4722.

Ko, māsiņas, darīsim,
Bārenītes palikušas?
Mātes austa nemākam
Pūriņā ielocīt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4723.

Ko, māsiņas, darīsim,
Bārenītes palikušas?
Ņemsim gudru padomiņu,
Klausīsim svešas mātes.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 1271.

4724.

Kulies pate, kunga rija,
Tev nebija kūlējiņa;
Skubenies, bārenīte,
Tev nebija māmuliņas.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4725.

Kur, bērniņi, jūs iesiet,
Bez vecāku palikuši?
Kur ņemsiet gudru vārdu,
Labu, gudru padomiņu?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4726.

Kur, bērniņi, mēs iesim,
Bez vecāku palikuši?
Ne mums agri cēlējiņa,
Ne padoma devējiņa.
Gailīts agri cēlējiņš,
Dievs padoma devējiņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4727.

Kur es iešu, kur tecēšu,
Kam vaicāšu padomiņu?
Nei man tēva, nei man mātes,
Nei īstena bāleniņa.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

4728.

Kur es iešu, kur tecēšu,
Kam vaicāšu padomiņ'?
Svešs tēviņis namā sēd,
Sveša māte istabā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4729.

Kur, gailīti, tu tecēsi
No rītiņa agrumā?
- Teku celt sērdienīti,
Kam nav mātes cēlējiņas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

4730.

Kur celtos ūdentiņš,
Kad nelītu lietutiņš?
Kur bajāri saimi ņemtu,
Kad neaugtu sērdienīši?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4731.

Laba laba rupja malka,
Vēl labāki žagariņi,
Vēl labāki žagariņi,
Paši pūta, paši dega.
Laba laba mātes meita,
Vēl labāka kalponīte,
Vēl labāka kalponīte,
Paša rēda, paša dara.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

- 185 -

4732.

Laiska bija bārenīte,
Pūru mala rītiņā;
Naiga mana līgaviņa,
Trīs rītiņus sieku mala.
223 [Iģenē (Vandzenes pag. Tl)].

4733.

Lēni lēni dūmi kūp
Bārenīšu namiņā:
Tiem nebija māmuliņas,
Kas tos drīzi drīzināja.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

4734.

Lēni lēni ozols auga,
Lēni lapas darināja;
Es uzaugu bez māmiņas,
Lēni lasu padomiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4735.

Lepna meita, ne bagāta,
Kas ar otru nerunāja;
Es nabaga bārenīte
Ceļā otru bildināju.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4736.

Lokies pate, sausa egle,
Ne vējiņš tevi loka;
Skubinies, bārenīte,
Ne māmiņa skubināja.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4737.

Lokies pate, sausa egle,
Ne vējiņi tevi loka;
Teicies pate, bārenīte,
Nav māmiņas teicējiņas.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4738.

Māmiņ' mana nomiruse,
Slavīt' mana pazuduse;
Kaut māmiņa dzīvojuse,
I slavīte nepazustu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4739.

Māmīt' mana nomiruse,
Slavīt' mana pazuduse:
Nav māmiņas teicējiņas,
Ne tēviņa žēlotāja.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4740.

Māmiņ' mana nomiruse,
Slavīt' mana pazuduse.
Slavīt' ronu dzīvojot,
Māmulītes neatrodu.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

4741.

Māmiņ' manu i pasauktu,
Kaut i mana nebijuse,
Kas rītā agri cēla,
Kas darbiņu pasacīja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4742.

Mate māca savus bērnus,
Kas mācīja bārenīti?
Dieviņš māca bārenīti
Visādam darbiņam.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

4743.

Māte savas meitas teica,
Kas teiks mani, sērdienīti?
Manas pašas kājas rokas,
Tie teic tautu dēliņam.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

4744.

Māte teica sav' meitiņu,
Sieku mala rītiņā;
Kas teic mani, bārenīti?
Es pūriņu ritināju.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Māte savu meitu teica:
Pūru mala rītiņā!
Kas teic mani, sērdienīti,
Noputējšu vainadziņu?
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4745.

Mātes meita laipas meta (met),
Baltas kājas vairīdama;
Sērdienīte dubļus brida (bried),
Grib darbiņu pastrādāt.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

4746.

Mācies pati, sērdienīte,
Tev nevaid mācītājas:
Tev māmiņa apgulusi
Baltā smilšu kalniņā.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

- 186 -

4747.

Maldin' viegli, sveša māte,
Dieva dotu malējiņu,
Ne tu biji auklējuse,
Ne kāruse šūpulīša.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4748.

Man māmiņa piesacīja,
I mirdama, dzīvodama:
Klaus', meitiņa, jauna, veca,
Nes ar godu vainadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4749.

Man māmiņa piesacīja,
Mūža ceļu aiziedama:
Klausi mīļi svešas mātes,
Bārenīte palikuse.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

4750.

Man māmiņa piesacīja,
Nomirdama, atstādama:
Audz, meitiņa, dar' pūriņu,
Nes ar godu vaiņadziņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4751.

Man' māsiņa, sērdienīte,
Uz rociņu nosnaudās,
Gribēdama līdza tapt
Līdz māmiņas meitiņām.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

47511.

Maza maza, bet tad spodra
Pieguļnieku uguntiņa;
Maza maza, bet tad mudra
Bārenītes meitenīte.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

4752.

Maza maza es iesāku
Kunga durvis virināt.
Viegli vēru kunga durvis,
Gaudas bira asariņas.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4753.

Miega dēļ es raudāju,
Kad māmiņa agri cēla;
Nu būt' agri cēlusies,
Nu māmiņa vairs necēla.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

47531.

Mīļi mani māt' auklēja,
Pie mutītes pielikdama;
Sveša māte maldināja,
Ar kājām spārdīdama.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

4754.

Ne miegam, slinkumam,
Ne katram neļauvos;
Neļauvos sveši māti
Bez vainiņas nicināt.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

47541.

Netiklīte es uzaugu
Pie tās svešas māmulītes:
Nemācēju raibu cimdu,
Ne trinīta audekliņa.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

4755.

Ozolam bieza miza,
Lēņi lapas darināja;
Bārenīte man' māsiņa,
Lēņi laida valodiņu.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

4756.

Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darināja;
Es izaugu bez māmiņas,
Gudru ņēmu padomiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4757.

Piekūst irbe tecēdama,
Rauduvīte peldēdama;
Vai es viena nepiekusu,
Svešas mātes klausīdama?
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

4758.

Pīkus'e munes kuojeņes, rūceņes,
Navar vairuok kustenuot'.
Nadz'ērdeju tuo vuordeņa:
Atsapeuti, buoren'eit.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

4759.

Priede, egle kalnāi auga,
Paeglīši lejiņāi;
Sērdienīte dubļus brida,
Mātes meitas istabā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 187 -

4760.

Priedi, egli vēji loka,
Kas paegli lejiņā?
Visi teica mātes meitu,
Kas teiks man', sērdienīti!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

47601.

Raksti man sajukuši,
Nav māmiņas, kas mācīs.
Cūkastiņas, aunradziņi,
Tie bij man lēti raksti.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

4761.

Rotaliņa rotas raud,
Pie klētiņas sēdēdama;
Es raudāju māmuliņas,
Padomiņa devējiņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4762.

Sīki bērza žagariņi
Paši pūta, paši dega;
Drauga bērni, bārenīši,
Paši tek, nesūtāmi.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

4763.

Zinu, zinu, nesacīju,
Māku, māku, nedarīju,
Lai mācīja sveša māte
Pa savam prātiņam.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4764.

Sirmi zirgi, baltskarīši,
Tie bij darba kumeliņi;
Sērdienītes, kalponītes,
Tās bij kungu klausītājas.
216 [Ventspilī].

47641.

Smalki maļu, sīki bēru
Pa vienam graudiņam,
Lai nesaka sveša māte,
Rupju maizi samaluse.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

47642.

Smalki milti man maļot,
Rupji bija sijājot.
To darīja sveša māte,
Gribēdama niecenāt.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)] (Kliģenē).

4765.

Stirniņ' sila lēcējiņa,
Nav pieniņa devējiņa;
Sveša māte rājējiņa,
Nav padoma devējiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4766.

Strādīg' bija tā meitiņa,
Kam nebija māmuliņas;
Kam bij sava māmuliņa,
Tai pūriņu piedarīja.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

47661.

Strauja tek tā upīte,
Kur guļ virsū ezeriņš;
Čakla, veikla tā meitiņa,
Kuŗ' audzina sveša māte.
121 [Gulbenē (Md)].

4767.

Sūru dieniņ' i redzēju,
Kamēr kļuvu malējiņa:
Sveša māte kājām spēra,
Viena malti neiedama.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

4768.

Sveša māte agri cēle,
Vieglu darbu solīdama:
Uzlikuse rudzu sieku,
Ar ūdeni salējuse.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4769.

Sveša māte bārenīti
Ganus dzina, pieguļā.
Ganos gāju ziņģēdama,
Pieguļā raudādama.
1311 [Apē (Vlk)].

4770.

Sveša māte, ne māmiņa,
Gŗūta darba devējiņa:
Ienes man rudzu sieku,
Ar ūdeni salaistītu.
Es izmalu dziedādama,
Saujiņām mērīdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 188 -

4771.

Tā sacīja man' māmiņa,
Par kalniņi aiziedama:
Tā, bērniņi, dzīvojiet,
Ka ļautiņi nesasmej.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

4772.

Tēvu manu nomirušu,
Slavīt' manu pazudušu!
Cel, Dieviņi, galvu manu,
Lai es pate nepazudu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

47721.

Čučātu, gulētu, māmiņas meitiņas,
Lai vēl bārenes pavakaroja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4773.

Vēji loka sila priedi,
Kas locīja pora egli?
Māte māca savu meitu,
Kas mācīja bārenīti?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4774.

Visas meitas darbu dara,
Visas rāda māmiņai;
Es darīju - kam rādīšu?
Man nevaidi māmuliņas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

4775.

Visi mani rājējiņi,
Nav padoma devējiņi;
Mans padoma devējiņš
Sen gulēja smiltiņās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4776.

Visi teica bajāriņu,
Kas teiks mani, sērdienīti?
Mana paša tikumiņš,
Tas teic mani, sērdienīti.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

4777.

Citas meitas man vaicāja,
Kā dzīvoju bez māmiņas.
Gudra galva, čaklas kājas,
Tā bij mana māmulīte.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

★

38361.

Ai svešā māmuliņa,
Tu taisnības nedarīji:
Es cēlos rītā agri,
Mana tiesa pazudusi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

38362.

Atstuoja mani māmiņa,
Kuoju aut namuocēju.
Ka radzātu nyu māmiņa:
Vysa dorba darītuoja;
Vysa dorba darītuoja,
Gaudu vuordu nesējiņa.
389 [Silajāņu Rz].

38363.

Augsti kolni, plotas lopas,
Tī byus lobas ganeibiņas.
Maņ vuškeņas vys's palākas,
Sov' māmiņas vīņ navā.
174 [Kārsavas Ldz].

38364.

Bajārs savas meitas teica,
Kas teiks mani sērdienīti?
Manas pašas rokas kājas,
Tās teic manu tikumiņu.
306 [Patkules Md].

38365.

Bārenīte gauži raud,
Tumsā dziju šķetinot:
Nava savas māmuliņas,
Nava skala plēsējiņa.
84 [Dikļu Vlm].

38366.

Buorineitja sagšu audja
Tymsajā kakteņā:
Vara neit's, zalta skītiņš,
Sudabreņa sistaveņas.
143 [Jāsmuižas D].

38367.

Brīnu puru reitā,
Brynu pura styuri vokorā;
Jau tuos munys boltys kuojis,
Pura ruova pīmierkušas.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 189 -

38368.

Darbiņu, munu darbiņu,
Vakarēju lykumiņ';
Kab maņ sova muomuliņa,
Pacyluot pacyluotu.
182 [Kaunatas Rz].

38369.

Gāju kult, gāju malt,
Vareitas nežēloju;
Nežēlo sveša māte,
Manu grūtu pelnījumu.
545 [Krustpils D apr.].

38370.

Grazni zied papuvīt',
Pa visām druvītēm;
Grazni gāj' sērdienīt',
Pa māmiņ's meitiņām.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

38371.

Kas cerēja tū meitini
Bez māmiņas izaugūt?
Jautrs mīgs, ražons dorbs,
Kai māmiņas meitiņai.
389 [Silajāņu Rz].

38372.

Kas redzēja vītolam
Baltus ziedus noziedam?
Kas redzēja sērdienīti
Netikušu uzaugam?
192 [Kosas C].

38373.

Kā tās kauca dzirnaviņas,
Kā raudāja malējiņa?
Dzirnas kauca tīru rudzu,
Malējiņa māmuļiņas.
72 [Cesvaines Md].

38374.

Kulies pate, kunga rija,
Tev nebija kūlējīna;
Celies pate, bārenīte,
Tev nebija cēlājīna;
Tev nebija cēlājīna,
Mīļu vārdu runātāja.
192 [Kosas C].

38375.

Kur iedama, tecēdama,
Pamācīju bārenīti.
Māci, Dievs, māci, Laime,
Nu es pate bārenīte.
215 [Lēdmanes Rg].

38376.

Lokies pati, sausa egle,
Tev nevaid locītāja;
Mācies pati, sērdienīte,
Tev nevaid mācītāja.
94 [Dunikas Lp].

38377.

Lokies pati, sausa egle,
Vējiņš tevis nelocīja;
Centies pati, bārenīte,
Tev nav savas māmuļiņas.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

38378.

Līdz ceļim dubļus bridu,
Līdz jostai asariņas;
I tad vēl nevarēju
Svešas mātes aptecēt.
281 [Neretas Jk].

38379.

Mātes meita laipas meta,
Baltas kājas vairīdama;
Sērdienīte dubļus brida,
Grib darbiņu pastrādāt.
72 [Cesvaines Md].

38380.

Pameta mani māmiņa,
Kāju aut nemācēju;
Pazaver tu, māmiņ,
Jau es dubļu bridējiņa.
605 [Skolas].

38381.

Raudi raudi, bēri bēri,
Tie tikuši kumeliņi;
Kalponītes, sērdienītes,
Tās tikušas darbiņos.
39 [Bārtas Lp].

38382.

Snuotineita, vylnuonīte,
Vysu dubļu nesējiņa;
Buorinīte, kolpyunīte,
Vysu dubļu bridējiņa.
170 [Kapiņu D].

38383.

Sova māmiņa auklej,
Sveša muote maldynoj;
Svešai muotei, rogonai,
Reitā molu molumeņu.
365 [Sakstagalas Rz].

- 190 -

38384.

Svešai mātei galva sāp,
Bāŗabērnus maldinot.
Maldin' savus, sveša māt(e),
Lai galviņa nesāpēj'.
119 [Gaujienas Vlk].

38385.

Tu, Annīte, nemācēsi
Bārenīšu maldināt:
Tu nebiji ne dieniņas
Svešas mātes klausījus(i).
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

38386.

Vai pelēka villainīte,
Visu sarmu nesējiņa;
Bārenīte bez māmuliņas
Visu dubļu bridējiņa.
605 [Skolas].

38387.

Adatiņa, nadatiņa(?),
Vysu rokstu rakstītuoju (rakstītuoja);
Kolpyunītis, buorinītis,
Vysu dubļu bridējiņas.
89 [Dricēnu Rz].

38388.

Vērpies, mana kodeliņa,
I vērpuma - nevērpuma!
Jau tu pati gana zini:
Nav māmiņas vērpējiņas.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

★
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu