BĀREŅI, SĒRDIEŅI

1. Sava māte un sveša māte (pamāte, saimniece, vīramāte); sērdienīšu, kalponīšu grūtais mūžs un asaras; vispārīgas raudu dziesmas

3905.

Agri māmiņ' i pagula
Zem zaļo velēniņu,
Neizaude villainīšu,
Neizlaide tautiņās.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

3906.

Agri māmiņ' i pagula
Zem zaļo velēniņu;
Tur pagula mīļi vārdi,
Tur gudrais padomiņš.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

3907.

Āriskam bērziņam
Daudzi sīku žagariņu;
Bārenīša bērniņam
Daudzi gaužu asariņu.
331 [Augškurzemē (Il)].

3908.

Ai auziņ badskariņ,
Tavu asu sēnuliņ'!
Ai svešā māmaļiņ,
Tavu bargu valodiņ'!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3909.

Ai bārene, bārenīte,
Tavas gaudas asariņas!
Kur pilīte nopilēja,
Tur atspīd sudrabiņš.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3910.

Vai dieniņ, man' dieniņ,
Nikna mana sveša māte!
Cik iedama kambarī,
Dod ar dūri mugurā.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

3911.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Barga sveša māmuļiņa:
Ar zobiem guni šķīla,
Par pagalmu tecēdama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3912.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kā tu mani neredzēji,
Kad es kritu, bārenīte,
Asariņu paltītē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3913.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Kam jaunai man nomirt,
Kam man vairs nedzirdēt
Svešas mātes valodiņas!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

3914.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Ko tu esi man nolicis:
Mazai mira tēvs māmiņa,
Jaunai mira arājiņš.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

3915.

Ai Dieviņ, ko darīšu,
Bārenīte palikusi!
Ni man tēva, ni māmiņas,
Ni īsto bāleliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3916.

Ai Dieviņi, ko darīšu,
Grūts mūžiņš man dzīvot:
Vai bij rītis, vai vakaris,
Asariņas vien ritēja.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 108 -

3917.

Voi Dīveņ, žēl'eigis,
Nažēl'eigi padarēji!
Ka pajēmi tāv' ar muoti,
Pajem mani, buorineiti.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

3918.

Ai Dieviņ, cik man grūt,
Bez māmiņas dzīvojot!
Visiem biju sariebuse,
Visiem maizi apēduse.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3919.

Ai grūtās dzirnaviņas,
Vai es jūsu nepavilku?
Ai svešā māmuliņa,
Vai es tevis neklausīju?
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

3920.

Ai māmiņ, ai māmiņ,
I es biju tavs bērniņš:
Ap tevim skaidas lasu,
Ap tevim rušināju.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

3921.

Ai tu manu grūtu mūžu,
Kā es tevi nodzīvošu!
Sviedriem kreklu izvelēju,
Asarās paladziņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 364¹.

3922.

Aiju manu grūtu mūžu,
Kā es tevi nodzīvošu!
Guldamies sviedrus slauku,
Celdamies asariņas.
1311 [Apē (Vlk)], 136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

3923.

Ai tu manu sūru mūžu,
Kā es tevi nodzīvošu!
Ik rītiņa, ik vakara
Vaigi mirka asarās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3924.

Ai priedīt, ai eglīt,
Tev neauga atvasītes;
Ai bārene, bārenīte,
Tu nedzirdi laba vārda.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

3925.

Ai saulīte, ai zemīte,
Manas Laimes naidenieki:
Tētiņš neredz saules gaismas,
Māmiņ' sedz velēniņas.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3926.

Ei svešā māmuliņa,
Kā tev vēli vajadzēja?
Vai es tevi neapteku
I rītāi, vakarā?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3927.

Ai svešā māmuliņa,
Nebar mani dzīvojot!
Nāks tautiņas, dos godiņu
Kā īstai māmiņai.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3928.

Ei svešā māmuliņa,
Nedar' grūti bāreņam!
Dieviņš tavu dvēselīti
Sēra guni dedzinās.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

3929.

Ai svešā māmuliņa,
Nedar' pāri grūtdieņam!
Grūtdienīša asariņas
Krīt Dievam klēpītī.
263 [Dobelē].

3930.

Aiz avota saule lēca,
Zelta starus laistīdama;
Bārenīte asaroja
Svešas mātes pajumtē.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3931.

Aiz barguma sveša māte
Vārda mana nezināja;
Pa pagalmu staigādama:
Kur tā viņa palikuse?
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

3932.

Aiz ko manim sirds sāpēja,
Aiz ko vaigi nobālēja?
Sirds sāpēja, mātes žēl,
Vaigi bāl asarām.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

- 109 -

3933.

Aiz ko man sirds sāpēja,
Aiz ko vaigi nobālēja?
Sirds sāpēja žēlabās,
Vaigi bāl asarās.
121 [Gulbenē (Md)].

3934.

Aiz ko mani sārti vaigi
Jau tik drīz nobāloja?
Asarām nobāloja,
Grūtu mūžu dzīvojot.
1311 [Apē (Vlk)].

3935.

Aiziet saule aiz kokiem,
Es palieku pakrēslī;
Nomirst manim māmulīte,
Es paliku bārenīte.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

3936.

Aiziet saule vakarā,
Nomirst mana māmuliņa;
Saulīt' balta gan uzlēca,
Māmulīte neatnāca.
40 [Slokā (Rg)].

3937.

Apdziest mana uguntiņa,
Nomierst mana māmuļīte;
Ciemāi teku uguntiņas, -
Kur tecēšu māmuļītes?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3938.

Apdziest mana uguntiņa,
Nomirst mana māmuļīte;
Uguntiņu iepūtīšu,
Māmuļīti nepiecelšu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3939.

Apzagāze vācelīte,
Iztecēja kamoliņi;
Nomirst tēvs, māmuļiņa,
Tad bērniņi iztekāja.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

3940.

Apkārt kalnu saule tek,
Gaŗas dienas gribēdama;
Man dieniņa gana gaŗa
Ar svešo māmuliņu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3941.

Apnīk man lietus diena,
Apnīk sveša māmuliņa;
Saules diena neapnika,
Ne ar sava māmuliņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

3942.

Apsēdosi, nopūtosi
Pie ziedošas ābelītes;
Birst ābelei balti ziedi,
Birst man gaužas asariņas.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

3943.

Apsēdos, noraudos
Retējuma kalniņā,
Lai rit manas asariņas
Retējuma saknītēs.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3944.

Apsēdosi raudādama
Mātes kapa maliņā.
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu velēniņu,
Es tev teikšu raudādama,
Kāda dzīve bārenei:
Cits plūc matus, speŗ ar kāju,
Cits ar duku mugurā.
190 [Kuldīgā].

1. Mana mīļa māmulīte
Cietu miegu aizmigusi,
Nedzirdēja lielu vētru,
Ne bērniņus gaudojam.
Celies, mana māmulīte,
Es pacelšu velēniņu;
Es tev teikšu raudādama,
Ko man dara sveša māte:
Pliķus cirta, matus plēsa,
Kājām spēra pabeņķē.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

2. Moza b'eju, naredz'ēju,
Ka nūmyra muomul'eņa.
Gan'eidama es' izguoju,
Kur guļ muna muomul'eņa:
Boltu smilkšu kal'n'eņā
Zam zaļu v'el'ēn'eņu.
C'el'īs, muna muomul'eņa,
Es' pac'el'šu v'el'ēn'eņu,
Es t'ev t'eikšu rauduodama,
Kū man dora sv'eša muot'e:
Syta pl'iči, pleuc'a motus,
Sp'er ar kuoju pasūl'ē.
Seuta mani sv'eša muot'e
Da uobul'is slūtu grīztu.
Es' daguoju pi uobul'is,
Kuo pi sovys muomul'eņis;
B'ērst uobul'ei bol'ti zīdi,
Man' b'ērst gaudys asareņis.
422 [Līvānu pag. D].

- 110 -

3945.

Apsēdos raudādama
Tēva kapa maliņāi.
Te gul manis mīļš tētītis,
Mans maizītes devējiņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3946.

Apses lapa nodrebēja,
Lielu vēju redzēdama;
Bārenīte nodrebēja,
Bargus vārdus dzirdēdama.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

3947.

Ar raudām atsagulos,
Ar raudām piesacēlos:
Ne man tēva tīrumiņa,
Ne māmiņas padomiņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

3948.

Osa osa pūra zuol'e,
Aiz osuma nazīd'ēje;
Buorga buorga sv'eša muot'e,
Aiz buorguma narunuoja.
426 [Sakstagala pag. Rz].

3949.

Osa osa pūra zuol'e,
Buorga sv'eša muomul'eņa.
Pūra zuol'i es puorbrydu
Ar bosuom kuojeņuom,
Sv'ešys muotis napīleudžu
Ar gauduom osoruom.
422 [Līvānu pag. D].

3950.

Osa osa pūra zuol'a,
V'al' osuoka izkapt'eņa;
Borga borga sov' mām'eņa,
V'al' borguoka sv'eša muot'a.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

3951.

Asariņu upe tek,
Kas to pilnu pieraudāja?
Bārenīši pieraudāja,
Gar kapiem staigādami.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3952.

Asariņu upe tek,
Kas to pilnu pieraudāja?
Raud sērdieņi, raud atraiši,
Raud nabagu darbenieki.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3953.

Asariņu upe tek
No kalniņa lejiņā:
Stāv deviņas bārenītes
Kalniņā raudādamas.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

3954.

Atsabēdzi, bārenīte,
Istabiņas dibenā;
Sveša māte šautri nesa
Zem baltās villainītes.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3955.

Atsasēdu raudādama
Straujas upes maliņā.
I upīte tā netek,
Kā tek manas asariņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3956.

Atsēdos raudādama
Straujas upes maliņā,
Lai iztek kā upīte
Kas man' gauži raudināja.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

3957.

Atsasēdu raudādama
Straujupītes maliņā.
Straujupīte tecēdama
Aiznes manas asariņas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3958.

Atsēdos raudādama
Straujupītes maliņā;
Straujupīte ātri tek,
Man asaras vēl ātrāk.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

- 111 -

3959.

Atsēdos raudādama
Uz pelēka akmentiņa,
Lai nogula kā akmens
Kas man' gauži raudināja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3960.

Atstāj mani māmuliņa
Svešu ļaužu pulciņā.
Apauņati man kājiņas,
Izvedati uz celiņa,
Lai es arī līdzi tieku
Līdz citiemi bāliņiem.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)].

3961.

Auklējusi māmuļiņa,
Lietā vis nelikusi;
Liec lietā, sveša māte,
Tev būs daži mīļi vārdi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3962.

Auksta diena, silt' man bija
Ar māmiņas paladziņu;
Silta diena, aukst' man bija
Svešas mātes villainē.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

3963.

Bārenīte bēdājās,
Grūta dzīve pasaulē:
Sveša māte kultin kūla,
Kāju spēra pabeņķē.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

3964.

Bārenīte es būdama,
Ganos gāju dziedādama:
Māmiņ' man, nomirstot,
Piesacīja neraudāt.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

3965.

Buorin'eit'e gauži raud,
Aiz durovu stuovādama,
Sv'eša muot'e ustobā,
Skuju reikst'e rūc'eņā.
Naryudini, sv'eša muot'e,
Tik gauži buorin'eitis',
Buorin'eitis' asareņis
Moksoj zalta gabal'eņu.
424 [Barkavas pag. Rz], 435 [Latgalē].

3966.

Bārenīte gauži raud
Zilas jūras maliņā,
Gaida savu laimes dienu
Par jūriņu atnākot.
1253 [Kroņa Laicenē].

3967.

Bārenīte gauži rauda,
Uz rociņas gulēdama.
Kā tā gauži neraudās,
Tai nav tēva, māmuļiņas,
Sviedrus slauka guldamiesi,
Asariņas celdamiesi,
No rītiņa kājas āva
Tumšajā kaktiņā.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

3968.

Balta vista olu dēja,
Pelēkā izperēja;
Sava māmiņ' i auklēja,
Sveša māte maldināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3969.

Bīsties grēku, sveša māte,
Neraudini bārenīti,
Bārenītes asariņas
Maksā zelta gabaliņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Es piesaku tev, māsiņa,
Bārenīšu nerūdini,
Bārenīšu asariņas
Dievam zelta gabaliņi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

3970.

Birstat, birstat, apšu lapas,
Mana tēva ataugā;
Ritat, ritat, asariņas,
Mātes austā priekšautā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

3971.

Būtu manas māmuliņas
Jel pakrēslis istabā,
Nebūt' mani sveši ļaudis
Bārenītes pasaukuši.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3972.

Dieva dēļ es pasauču
Svešu māti māmaļiņu:
Ne tā kāre šūpolīša,
Ne mazai maizes deva.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 112 -

3973.

Dievs bij man novēlejs
Sērdienim vien dzīvot:
Mazam mire māmuliņa,
Nu akala arejiš.
226 [Kandavā (Tl)].

3974.

Dievs dod manim veselību,
Man, mazami bērniņam,
Ne man bija tēva mātes,
Ne īstā bāleliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3975.

Dievs nedeva tā sērdieni,
Kā es biju sērdienīte:
Mazai manim tēvs nomira,
Pusaugušai māmulīte,
Pusmūžiņu dzīvojot,
Nomirst maizes arājiņis.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

1. Uzaugdama tēvu raudu,
Pusmūžiņa māmuļiņu;
Visu mūžu dzīvodama,
Raudu savu arājiņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

3976.

Dievs nedeva tā sērdieni,
Kā es biju sērdienīte:
Ne man tēva piedzemot,
Ne māmiņas uzaugot.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

3977.

Dievs nedodi tā raudāt,
Kā raudāju uzaugdama:
Div' upītes strauji tek
Manu žēlu asariņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3978.

Divas vien mēs māsiņas,
Abas divas bārenītes;
Kur mēs abas sēdējām,
Tur asaru upe tek.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3979.

Div' sērdieni sasēduši
Vienā laivas radziņā;
Viena raud, otra raud,
Pilna laiva asariņu.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

3980.

Div' upītes blakām tek,
Viena otru laistījās;
Div' sērdieņi satikās,
Vienis otru mīlējās.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

3981.

Div' upītes satecēja,
Viena otru laistījās;
Div' sērdienes satikušas,
Viena otru žēlojās.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3982.

Domāt vien izdomāju,
Gādāt vien izgādāju,
Kā dzīvošu bez māmiņas,
Ar māmiņu iesākusi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3983.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Bez vējiņa vakarā;
Tā drebēja dēla māte,
Padēliņu auklēdama.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

3984.

Dziedādama, raudādama
Aptecēju ezeriņu:
Balta puķe ezerā,
Šķitu savu māmuliņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Zaļa ņiedra ezerā,
Šķitu savu māmuļiņu;
Trīs dieniņas saraudāju,
Maliņā stāvēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3985.

Dzīduotum, lusteitum,
Ka buorin'ā nabyutum.
Jamu dzīduot, jamu lustēt,
Bērst man' gaudas asareņas.
409 [Līksnas pag. D].

3986.

Dziedi, dziedi, tu gailīti,
Tev galviņa nesāpēja;
Man galviņa daudz sāpēja,
Daudz raudāju māmuļītes.
359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 113 -

3987.

Dzied', gailīti, vai nedzied',
Nebūs gaismas vakarā;
Raud', bērniņ(i), vai neraud',
Nedzird tava māmuliņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

3988.

Dziedi, gailīt, vai nedziedi,
Nebūs gaismas vakarā;
Raudi, bērniņ, vai neraudi,
Nava mātes istabā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

3989.

Dzirdēt bij, ne redzēt,
Kāda sveša māmuliņa:
Uz darbiņa rātin rāja,
Valodiņu nicinava.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

3990.

Eimam, meitas, klausīties,
Kā dziedāja sērdienīši:
Guģodami, sērodami,
No māmiņas vien dziedāja.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

3991.

Elle elle kunga rija,
Otra sveša māmuliņa:
Kunga rija sviedrus dzēra,
Sveša māte asariņas.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

3992.

Es ar biju sērdienīte,
Es līdzēju sērdienei:
Kad dziedāja, līdz dziedāju,
Kad raudāja, līdz raudāju.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3993.

Es ar savu mātes māsu
Celiņā satikos;
Tādi paši mīļi vārdi
Kā manai māmiņai.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

3994.

Es dziedāju, es lelloju,
Neviens pretī nelelloja;
Kad būt' mana māmuliņa,
Tā pretī atlellotu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3995.

Es dziedātu rītā agri,
Kad galviņa nesāpētu,
Kad nebūtu sveša māte
Ar ķipīti sasituse.
235 [Abavas muižā (Grenču pag. Tk)].

3996.

Es iesēju raibu rozi
Mātes kapa galiņā;
Ik rītiņus, ik vakarus
Asarām nolaistīju.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3997.

Es gribēju sievu kult,
Nav kociņa līdumā;
Kad gribēju bārenīti,
Koks kociņa galiņā.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3998.

Es iztapu māmiņai,
Šūpulēi gulēdama;
Svešai mātei neiztapu,
Kā ritenis tecēdama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3999.

Es lustīga, es vēlīga,
Svešas mātes audzināta;
Gan zināma sveša māte,
Nav padoma devējiņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

4000.

Es nabags bāŗabērns,
Kungi mani noķīlāja:
Noņem man zemes rūķi(?)
Un to koka knāpamo.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

4001.

Es nebūtu nopūties,
Pašas nāca nopūtiņas;
Es nebūtu raudājuse,
Pašas bira asariņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4002.

Es nedevu cūciņām
Smilšu kalna rušināt:
Tur guļ mana māmuļiņa,
Villainīšu audējiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 114 -

4003.

Es neļaušu irbītēm
To kalniņu purināt:
Tur gul mans tēvs māmiņa,
Tanī smilšu kalniņā.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4004.

Es pazinu sērdienīti
Visāi meitu pulciņāi:
Balta drāna rociņāi,
Tek, asaras slaucīdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4004¹.

Es pazinu sērdienīti
Citu meitu pulciņā:
Lai ražana jo ražana,
Pilnas acis asariņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

4005.

Es pazinu tās pēdiņas,
Kur gājuši bāŗabērni:
Gaŗi soļi, dziļas pēdas,
Pilnas gaudu asariņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4006.

Es redzēju jūriņāi
Div' sarkani rožu krūmi;
Tie nebija rožu krūmi,
Tās sērdieņa asariņas.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

4007.

Es redzēju sav' māmiņu
Aiz ziliem debešiem.
Tais', Dieviņ, zelta trepes,
Lai es varu apraudzīt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4008.

Es sakūru skalu guni
Liela ceļa maliņā,
Lai sildāsi tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4009.

Es savai māmiņai
Tā mīļaja meita biju;
Sveši māti neiztapu
Ne plāniņu izslaucīt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4010.

Es uzgāju ganīdama
Divi zaļas velēnīnas.
Ceļu vienu, ceļu otru,
Bierst man žēlas asarīnas:
Apakš vienas tēvīns gul,
Apakš otras māmuļīte.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

4011.

Gaisma nāca līgodama,
Kā bitīte ābolā;
Ai Dieviņ, kaut redzētu
Sav' māmiņu atnākam!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4012.

Gana mīļi es pasauču
Svešas mātes māmuliņas;
Ne tik mīļi atsasauce
Kā tā mana māmuliņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4013.

Gan pazinu pura bērzu
Āra bērzu vidiņā;
Gan pazinu bārenīti
Mātes meitu pulciņā.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

4014.

Gana silta šī dieniņa,
Nava tāda, kā vakar;
Gana mīļa sveša māte,
Nava tāda kā māmiņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4015.

Gan zināju, gan dzirdēju,
Ko darīja sveša māte:
Rok dobīti, taisa zārku,
Gaida mani(s) nomirstam.
Labāk mirstu ne dzīvoju,
Ieš' uz savu māmuliņu;
Sveša māte, ne māmiņa,
Asariņu dzērājiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4016.

Gan'eņam gara dīna,
Ka saul'eitis nar'edz'ēje;
Buoriņam gars myužeņš,
Bez mām'eņis dz'eivuojūt.
428 [Beržūs(?)].

- 115 -

4017.

Ganīt ganu raibas govis,
Ne tās man piederēja;
Svešai mātei raibas govis,
Man rasiņas bridumiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4018.

Ganos gāju dziedādama,
Mājās nācu raudādama:
Sveša māte vārtus vēra,
Rīkstu sauja rociņē.
223 [Iģenē (Vandzenes pag. Tl)].

4019.

Gaŗa diena ar sauliņas,
Vēl gaŗāka bez sauliņas;
Gaŗš mūžiš dzīvojot,
Kad nav tēva, māmuliņas.
226 [Kandavā (Tl)].

4020.

Garam gāj' kap' kaln',
Asariņs slaucedam':
Tur gul mana māmuliņ',
Cietu mieg' aizmigus';
Ne tā dzird vējiņ' pūšam,
Ne bērniņ's raudejam.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Guli, mana māmuliņa,
Vaska smilšu kalniņā!
Nedzirdēji lielu vēju,
Ne bērniņu gaudojot.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

4021.

Gaŗām gāju kapu kalnu,
Gaŗām gāju raudādams:
Te gul mana māmuliņa,
Pirmā maizes devējiņa.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4022.

Gaudojiet, stipri vēji,
Par maniem grūtumiem!
Ak Dieviņi, ņem tu mani,
Aiznes miera vietiņā!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

4023.

Gauži kokles noskanēja,
Vēl gaužāki stabulīte(s);
Gauži tēva noraudāju,
Vēl gaužāki māmuliņas.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 121 [Gulbenē (Md)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 379.

4024.

Gauži lūdzu māmuliņu,
Lai nebāra sērdienīti;
Dievs paklausa sērdienīša
Asarotu lūgumiņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

4025.

Gauži raud bārenīte
Sūrajām asarām.
Sūras manas asariņas
Kā apsītes atvasītes.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4025¹.

Gauži raud ozoliņis,
Ka jaunam jostu joza;
Gauži raud tie bērniņi,
Kam nav tēvis, māmuliņa.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

4026.

Gauži raud purva zāle,
Kājiņām saminama;
Gauži raud tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

4027.

Gauži raud sirmi zirgi,
No lejiņas kalniņā;
Gauži raud bārenīši,
Svešas mātes klausīdami.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4028.

Gauži zviedza kumeliņi,
Smilšu kalnu tekādami;
Gauži rauda tās meitiņas,
Kam nav tēva, ne māmiņas.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

4029.

Godāj, Dieviņ, tos ļautiņus,
Kas godāja bārenīti;
Ne tai tēva, ne māmiņas,
Kas godiņu darināja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4030.

Grezni dzieda zelta zīle
Zaļas niedres galiņā;
Gauži rauda bārenīte
Mātes meitu pulciņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 116 -

4031.

Grūti bija grūtdienim,
Vēl jo grūti sērdienim:
Grūtdienim tēvs nomira,
Sērdienim māmuļīte.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

4032.

Grūt bij man, grūtdienim,
Grūtajā vietiņā,
Grūt augot, grūt dzīvot,
Grūt mūžiņu nodzīvot.
1311 [Apē (Vlk)].

4033.

Grūt bij man kalnā kāpt,
Grūt no kalna lejiņā;
Grūt bij man dzīvojot
Ar svešo māmuliņu.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

4034.

Grūti man, grūti man
Virs zemītes staigājot;
Kā zemītei grūt nebija
Zem manām kājiņām!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

4035.

Grūši pūta raibuliņa,
Nava jaukas vasariņas;
Gauži raud bārenīte,
Nava tēva, māmuliņas.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

4036.

Grūti pūta sila priede,
Smalka lietus pielijusi;
Gauži raud tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 131¹.

4037.

Gulbis kliedz ezarā,
Es ezara maliņā;
Gulbis kliedz skaidr' ūdeņa,
Es raudāju māmulītes.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

4038.

Gulēt iešu - kur gulēšu?
Man nav vietas, kur gulēt.
Ieš' ārā pa durēm
Uz to lielu pura malu.
Pie cintiņas galvu liku,
Pie akmeņa muguriņu;
Pāri pūta lieli vēji,
Gaŗām gāja grezni ļaudis.
- Celies augšā, bārenīte,
Nāc man līdzi sētiņā!
Gāju līdzi sētiņā,
Kļuvu ļaužu godiņā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

4039.

Gulēt gāju neēdusi,
Ne vietiņu taisījusi:
To man dara grūta dzīva,
Bez māmiņas dzīvojot.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

4040.

Guli, guli, sveša māte,
Smalkā linu palagā:
To tev dara viegli soļi,
Sērdieniņa asariņas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4041.

Ik dienīnas es raudāju,
Ka māmīna agri cēla;
Nu celtos, neraudātu,
Nu māmīna vairs neceļ,
Nu ceļ mani sveša māte,
Ik rītīna rādamās,
Ik rītīna rādamās,
Rīkšu sauja rocīnāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

4042.

Ik dieniņas gauži raudu,
Ne es kādas mantas raudu:
Raudu savas māmuļītes,
Kas man' mazu audzināja.
299 [Mežotnē un Svitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4043.

Ik dieniņas raudāt raudu,
Vai es tautu raudas raudu?
Raudu savas māmuliņas,
Villainīšu audējiņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4044.

Ik es gāju gar kapiem,
Ik es gauži noraudāju:
Še gul man tēvs māmiņa,
Še padoma devējiņi.
232 [Talsos (Tl)].

- 117 -

4045.

Ik vakara lakstīgala
Bērzu birzi tricināja;
Ik rītiņa bārenīte
Gauži raud pēc māmiņas.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

4046.

Ik vakara lagzdīgala
Sit purviņa maliņā:
Ik vakaru sveša māte
Bārenīti raudināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4046¹.

Ik vakarus vietu taisu,
Baltu klāju paladziņu;
Rītā visi samirkuši
Gaudajāmi asarām.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

4047.

Ikkatram ganiņam
Sava māte vārtus vēra;
Man atvēra sveša māte,
Rīkšu sauja rociņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Diži gani, mazi gani,
Dzīsim govis sētiņā. -
Ikkatram ganiņam
Māmuliņa vārtus vēra,
Māmuliņa vārtus vēra,
Sviesta maize rociņā;
Man atvēra sveša māte,
Rīkšu sauja padusē.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4048.

Izlasīju smilšu kalnu
Pa viename graudiņam,
To vietiņu meklēdama,
Kur gul mana māmulīte.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

4049.

Jau es biju bārenīte,
Vēl paliku atraitnīte.
Kau es būtu zinājusi,
Kuŗu ceļu Laima iet,
Es sēdētu raudādama
Tā celiņa maliņā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

4050.

Jauni bruoļi, mozys muosys
Jau nu man'a vysi tuoļi;
As buorin'e, še byudama,
Vīna sļeikstu osorās.
427 [Varakļānu pag. Rz].

4051.

Kā būs man neraudāt,
Sveša māte gauži rāj;
Kokam cirta, skaid's atlēca,
Birst man gaužas asariņas.
216 [Ventspilī].

4051¹.

Kā tās kauca grūtas dzirnas,
Kā raudāja malējiņa?
Dzirnas kauca tīru rudzu,
Malējiņa māmuliņas.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

4052.

Kad es daudzi nedomāju,
Tad es gauži neraudāju;
Kad es daudzi sadomāju,
Pašas bira asariņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4053.

Kalniņā es raudāju,
Lejā bira asaras;
Sveša māte salasīja,
Zirņu graudus cerēdama.
Tie nebija zirņu graudi,
Tie sērdieņa asaras.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4054.

Kam, Dieviņi, mani devi,
Kad mātei nevajaga!
Kam bij man asariņas
Priekš citiem birdināt!
224 [Kabilē (Kld)].

4055.

Kam, Dieviņi, mani devi,
Kad mātei nevajaga!
Svešai mātei ganos gāju
Ar basām kājiņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Kam, Laimiņa, mani laidi,
Kad mātei nevajdzēja;
Svešās mātes govis ganu
Basajām kājiņām.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4056.

Kam ir tāvs, muomul'eņa,
Lai s'ād golda gal'eņā:
Man nav sova tāva, muot'as,
Es kuojeņuom pastuov'eišu.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

- 118 -

4057.

Kam, mamiņa, man' audzēji,
Kod pošai navaidzej?
Kam tu devi svešajai
Kuojam mīt, motus plēst.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

4058.

Kam tu augi, pura bērzi,
Āra bērzu krūmiņā?
Kā tu nāci, bārenīte,
Mātes meitu pulciņā?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

4059.

Kam tu augi, zelta roze,
Diža ceļa maliņā?
Kam tu augi, sērdienīte,
Bajāriņa sētiņā?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4060.

Kam tu miri, māmuliņa,
Kam tu mani līdz neņēmi?
Kam tu mani līdz neņēmi
Sava kapa maliņā,
Sava kapa maliņā,
Sev par kāju āvējiņu?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4061.

Kas buoriņam kuojas ova,
Kas gal'veņu sasukuo?
Muote guļ smilktenī,
Pērstu goli sadusejši.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4062.

Kas kaitiņas, kas bēdiņas
Dziļezara raudavai!
Man kaitiņa, man bēdiņa,
Man svešā māmuliņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 331 [Augškurzemē (Il)].

4063.

Kas man dotu to labumu,
Kas saimnieku meitiņām:
Iet uz klēti, nāk no klēts,
Lec ābeļu dārziņā.
551 [Naukšēnos (Naukšēnu pag. Vlm)].

4064.

Kas to saka, tas melo,
Ka bez mātes laba dzīve;
Kuŗa katra tā dieniņa,
Kad es gauži neraudāju?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4065.

Kaut Dieviņš mani jemtu
Tur, kur mana māmuliņ'!
Šeit virs zemes bāriņam
Nevaid laba dzīvošan':
Sveše māt' matus plūc,
Speŗ ar duņķi mugurē.
226 [Kandavā (Tl)].

4066.

Kaut māmiņa mani mazu
Ūdenī iemetuse,
Nebūt' liela uzauguse,
Nebūt' vārgu redzējuse.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

4067.

Kaut zinātu to kalniņu,
Kur gul mana māmuļīte,
Es apsistu to kalniņu
Ar ozola dēlītēm.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

4068.

Kaut zinātu to kalniņu,
Kur guļ mana māmulīte,
Es neļautu tā kalniņa
Cūciņām rušināt.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4069.

Kaut zinātu to kalniņu,
Kur gul mana māmuļīte,
Es neļautu to kalniņu
Cūciņām rušināt;
Es pasistu to kalniņu
Ar ozola dēlīšiem,
Ar ozola dēlīšiem,
Ar sudraba nagliņām.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

4070.

Kaut zinātu to kapsētu,
Kur guļ tēvs, māmaļiņa,
Es kapsētu appuškotu
Sarkanām rozītēm.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

4071.

Kaut tās manas asariņas
Saujiņā sabirušas,
Parādītu māmiņai
Svešas mātes mīļus vārdus.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

- 119 -

4072.

Ko bij' ļaunu nodarījis,
Dieviņš jēme māmuliņu,
Dieviņš jēme māmuliņu,
Man' atstāja bārenīti,
Man' atstāja bārenīti
Svešā ļaužu pulciņē.
226 [Kandavā (Tl)].

4073.

Ko, brālīti, tu raudāji,
Vai tev arī mātes žēl?
- Es, māsiņa, tevi raudu,
Tu paliksi sērdienīte.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

4074.

Ko daraite, bāŗabērni,
Pie akmiņa sēdēdami?
Kūr' uguni, silda gaisu,
Slauka gaužas asariņas.
1191 [Ēveles draudzē].

4075.

Ko, māsiņas, darīsim,
Bārenītes palikušas?
Ķersimies rociņās,
Lēksim visas upītē.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4076.

Ko sērdiene sērojās,
Ko gaudulis gaudojās?
Gaudulimi tēvs nomira,
Sērdienei māmuliņa.
226 [Kandavā (Tl)].

4077.

Ko, sērdiene, sērojies,
Uz akmini sēdēdama?
- Lai palieka sērumiņis
Rudejami akmiņam.
226 [Kandavā (Tl)].

4078.

Kiukoj, uoru dzaguz'eit'e,
Nīdruojā pūreņā;
Tu kiukuoji, as rauduoju,
Obi divi buorin'eitis'.
427 [Varakļānu pag. Rz].

4079.

Kūko, mana dzeguzīte,
Tu kūkoji, es raudāju:
Tev nocirta zaļu birzi,
Man nomira māmuļīte.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

4080.

Kuko, mana dzeguzīte,
Tu kukoji, es raudāju:
Tev pietrūka skaņa koka,
Man gaužo asariņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

4081.

Kuko, mana dzeguzīte,
Tu kukoji, es raudāju:
Tu kukoji zaļāi mežāi,
Es raud' tēva mājiņāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

4082.

Kuko, mana dzeguzīte,
Tu kukoji, es raudāju:
Tu kukoji zaļu birzi,
Es raudāju māmuliņu.
259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4083.

Kungos gāju dziedādama,
Sētā gāju raudādama;
Kungos radu grūtu darbu,
Mājās bargu svešu māti.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

4084.

Kur es iešu, bāleniņ (bāleliņ),
Bārenīte palikusi?
Ej, māsiņa, to celiņu,
Kur iet citi bārenīši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4085.

Kur es iešu, kur neiešu,
Viena pate palikuse?
Laidīšos ezerā,
Raudavīšu pulciņā.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4086.

Kur es iešu, kur palikšu,
Ar māmiņas bēdiņām?
Ielaižos jūriņā
Raudaviņu pulciņā;
Tur nošāva bisnieciņš,
Par raudavu domādams.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4087.

Kur es iešu, kur palikšu
Bez neviena bāleliņa?
Apuž zemes tēvs māmiņa,
Kaŗā balti bāleliņi.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

- 120 -

4088.

Kur, māmiņa, mani liksi,
Ka es lieti nederēju?
Apvelc manim baltu kreklu,
Izcel mani saulītē!
Do, Dievī, siltu sauli
Bāŗabērnam sildīties.
1191 [Ēveles draudzē].

4089.

Kur tu skriesi, balodīti,
Ar tiem zelta spārniņiem?
Skriešu brāļus apraudzīt,
Vai ir visi sētiņā.
Visi bija sētiņā,
Pastarīša vien nebija.
Pastarītis aiztecējis
Tēv' un māti apraudzīt.
243 [Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)].

4090.

Kuŗa pļava bez ābola?
Kuŗa meita bez māmiņas?
Puru pļava bez ābola,
Bārenīte bez māmiņas.
190 [Kuldīgā].

4091.

Laba būtu auzu maize,
Kam ne gaŗa sēnaliņa;
Laba būtu sveša māte,
Kam ne barga valodiņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

4092.

Labāk manim aukla trūka,
Nekā plīsa pastaliņa;
Labāk manim tēvs nomira,
Nekā mira māmuliņa.
260 [Mazberķenē (Mežmuižas pag. Jg)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4093.

Lobuok man' prīde, egl'e
Nakai sveša muomul'eņa;
Zam prīdeiti, zam egl'eiti
Kai zam muotis vylnoneiti.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4094.

Labāk man tēvs nomira,
Nekā mana māmuliņa:
Tēvs paņēma jaunu (citu) sievu,
Es mūžam bārenīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407.

4095.

Labāk man tēvs nomira,
Nekā mīļa māmuliņa;
Pusmūžiņu tēvu raudu,
Visu mūžu māmuliņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4096.

Lobuok muns tāvs nūmyra,
Nakai muna muote myra;
Tāvs nūmyra - pusbuoriņa,
Muote myra - vyss buorin's.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4097.

Lobāk muna muomulīte
Grout' akmini vuoļājuse,
Nakuo mani auklējuse
Svešas muotes kolpunīti.
113 [Alūksnē].

4098.

Lobuok moza nūm'erus'a,
Nekai lyla izaugus'a;
Es' gulātu zam z'em'eit'as
Kai zam boltu vylnan'eišu.
416 [skat. 4270. (Viļēnu pag. Rz)].

4099.

Labi bija labiešam
I lijot, i sniegot;
Man nebija labas dienas
I baltā saulītē.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4100.

Lai bij grūt, kam bij grūt,
Grūt nabaga sērdieņam:
Dzīvodama sviedrus slauka,
Domādama asariņas.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

4101.

Lai sērdiene, kas sērdiene,
Tā meitiņa, tā sērdiene!
Ik rītiņu, vakariņu
Nolaiž žēlas asariņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4102.

Laima laima tam bērnami,
Kas uzauga pie māmiņas:
Neredzēja tik daudz rīkstu,
Neizlēja asariņu.
304 [Vecmuižā (Vecmuižas pag. B)].

- 121 -

4103.

Laižiet mani rozes sēt
Kapsētiņas maliņā:
Tur guļ man tēvs māmiņa,
Tur īstie bāleliņi.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

4104.

Ļaudis bija ļaudīm rada,
Es nabaga kokam rada:
Oši, kļavi, ozoliņi,
Tie bij mani bāleliņi.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

4105.

ļautiņiem māmulīte
Nicin bija apnikusi;
Kaut man būtu māmulīte
Jel svētā dieniņā!
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

4106.

Liepu lapu ceļu klāju,
Māmuliņas gaidīdama;
Vējš aizpūta liepu lapas,
Māmuliņas nesagaidu.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4107.

Lietus lija, nenoliju,
Kā nomirku rasiņā;
Māte rāja, nenorāja,
Kā norāja sveša māte.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4108.

Lietus lija saulītē,
Bārenīte as'ras lēja:
Pērn nomira māmuliņa,
Šogad tēvu smiltis sedz.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

4109.

Lietutiņis dirbināja
Dienas vidus saulītē.
Tas nebija lietutiņis,
Tās grūtdieņa asariņas.
263 [Dobelē].

4110.

Līdz ar sauli aizzalaida
Mana veca māmuliņa.
Saucin saucu, nedzirdēja,
Pakaļ teku, nedanācu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4111.

Līst', lietiņi, vienu dienu,
Nelīst' visu vasariņu;
Bar bārdama, sveša māte,
Ka (Kam) tik daudzi rūdināji.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4112.

Lūgšus lūdzu māmiņai,
Lai nerāja sērdienīti;
Sērdienīte Dievam gauda,
Asariņas slaucīdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4113.

Lyuza prīde, lyuza egle,
Obi lyuza lejeņā;
Myra tāvs, myra muote,
Obi myra pavasar.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4114.

Mam'eņ, munu mam'eņ,
S'eņ b'ejušu, niu navā,
S'eņ b'ejušu, niu navā,
Niu man' t'evis vajadz'ē.
4301 [Michailovā (Mērdzenes pag. Ldz)].

4115.

Mām'eņ muna, mīlvuord'eit',
Guļ zam zaļu v'el'ēn'eņu.
Tur pagula mīl'i vuordi,
Tur jaukuo volūd'eņa.
422 [Līvānu pag. D].

4116.

Māmiņ' mana paguluse
Zem zaļās velēniņas.
Celies, mana māmuļiņa,
Es pacelšu velēniņu.
- Es, meitiņa, nepiecelšu,
Kamēr saule debesīs,
Kamēr saule debesīs,
Kamēr tevi sagaidīšu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4117.

Māmulīte vietu taisa
Baltā smilšu kalniņā.
Piejem mani, māmulīte,
Jala vietas maliņā!
- Es, meitiņ, nepiejemu,
Tev nav laiks še gulēt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 122 -

4118.

Māte mani rīkstēm kūla,
Es tik gauži neraudāju;
Sveša māte vārdiem bāra,
Birst man gaužas asariņas.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 1253 [Kroņa Laicenē].

4118¹.

Māte manis žēli raud,
Apakš zemes gulēdama;
Es jo žēli atsaucos,
Uz zemīti stāvēdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4119.

Manim bija viena alga,
Mirstu šodien, mirstu rītu;
Mirstu šodien, mirstu rītu,
Neviens manis neraudāja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4120.

Mana balta māmuļīte,
Nevietā tu apgūli:
Pāri tevi gani dzina,
Pāri jāja pieguļā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

4121.

Man' māmiņa mīļ' auklēja,
Pie mutītes pielikdama;
Sveša māte maldināja,
Ar kājiņu pasperdama.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

4122.

Maza biju, neredzēju,
Kur palika māmuļīte;
Kad uzaugu, tad atradu
Apakš zaļa velēniņa.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4123.

Mēļi zied linu druva
Par visām druviņām;
Sēri dzied sērdienīte
Par visām meitiņām.
216 [Ventspilī].

4124.

Mēru muote, kopu muote,
Īdūd kopu etslēdzeņas,
Lai es slādzu kopu vuortus,
Lai ar muoti parunuoju.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4125.

Mirst man tēvs, mirst man māte
Tai vienāja gadiņā;
Trīs gadiņi tēvu raudu,
Visu mūžu māmuliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4126.

Nāc nākdama, Laimes diena,
Slauki manas asariņas;
Sveša māte grūt darīja,
Gauži mani raudināja.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

4127.

Nav man tēva, nav māmiņas,
Nav ar mīļa tautu dēla,
Nav ar mīļa tautu dēla,
Kas man dzīvi saldināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4128.

Nav saulīte nogājusi,
Rasa zāles galiņā;
Nav māmiņa nomirusi,
Jau bērniņi bārenīši.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

4129.

Ne daudz ir to eglīšu
Melnajām skujiņām;
Ne daudz ir to bērniņu,
Kam ir tēvs, māmuliņ'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4130.

Ne ik rītus saule lēca
Sarkaniem stariņiem;
Ne ik dienas sveša māte
Ar manim laba bija.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

4131.

Ne man tēva, ne māmiņas,
Kam sūdzēšu grūtumiņu?
Slauku savas asariņas
Villainītes stūrītī.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4132.

Na nū saknis lozdys zīd
Sorkonim zīd'eņim;
Na nū sirds es' m'eil'ēju
Sv'ešajai muom'eņai.
422 [Līvānu pag. D].

- 123 -

4133.

Ne tie visi pora bērzi,
Kur' aug pora maliņā;
Ne tās visas bārenītes,
Kam nav tēva, māmuliņas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4134.

Na vysuom ērbeitēm
Spuornu goli pazelteiti;
Na vysim bērneņim
Sovys tāvs, muomul'eņa.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4135.

Nedod', Dieviņ, lietam līt,
Mircināt sērdieniņ',
Sērdienītis pats nomirka
Gaužajās asarās.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4136.

Nedod Dievis tik sērdieni,
Kā es biju sērdienītis:
Mazam man tēvs nomira,
Jaunajam māmuliņa.
224 [Kabilē (Kld)].

4137.

Nedod Dievis tik sērdieni,
Kā es biju sērdienīte:
Ne man tēva, ne māmiņas,
Na man īsta bāleliņa.
190 [Kuldīgā].

4138.

Neietopu sveši māti,
Dienas naktis dzīvodama;
Sav' māmiņi es ietapu,
Skaidu klēpi ienesusi.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

4139.

Nekūko, dzeguzīt,
Nedar' man žēlabiņas:
Dzirdu tevi kūkojot,
Domāj' savu māmuliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Nakeukoi, dzagūz'eit,
Nador' man' žālum'eņu:
Tu keukuoji, es' raudavu,
Žāl man' savys muomul'eņis.
422 [Līvānu pag. D].

4140.

Nekuko, dzeguzīte,
Nedar' manim žēlabiņu,
Jau man bija gana žēli,
Bez māmiņas dzīvojot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4141.

Nekūko, dzeguzīte,
Nedar' man žēlabiņu;
Dzird' es tevi kūkojam,
Birst man gaužas asariņas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

4142.

Nelīdz brēkti, ne raudāti,
Sav' māmiņu nedabūsi.
Tav' māmiņa kalniņē,
Virsē pulke dievzemītes.
226 [Kandavā (Tl)].

4143.

Ņem, Dieviņ, mani mazu,
Tāļu tēvs, māmuļiņa,
Nepamet svešai mātei
Mani mazu rūdināt!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4144.

Ņem, Dieviņ, tēvu māti,
Ņem bērniņus pakaļā,
Neatstāj bārenīšus
Svešas mātes rociņā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)];
Sveša māte bargi rāja,
Dūrēm sita, matus plēsa,
Dūrēm sita, matus plēsa,
Kājām spēra pabeņķī.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

4145.

Neraudāju, nesēroju,
Ne es viena sērdienīte:
Būt' vienā vietiņā,
Ne zemīte nepanestu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

4146.

Neraud' gauži, mūs' māsiņ,
Ne tik vien sērdieniņ'.
Sērdieniņ' asaras,
Tie zemē neritēs.
Tos Dieviņ pats ūzlas'
Savēi zīd' nēzdadziņ'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 124 -

4147.

Ne redzēti neredzēju
Paparkstītes noziedam;
Ne redzēti neredzēju
Vieglu dienu bārenei.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

4148.

Nesēro, man' māsiņa,
Ne tu vien sērdienīte:
Daudz Dievam to bērniņu,
Sērotāju, gaudotāju,
Sērotāju, gaudotāju,
Gauž' asaru slaucītāju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4149.

Nesēroju, neraudāju,
Neb' es vien sērdienīte:
Daža laba mātes meite
Sērdienīte palikusi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4150.

Nevar Dievs, nevar velns
Svešai mātei izdabāt:
Stāvēdama kājas āvu,
Tecēdama jostu jozu.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

4151.

Nevar Dievs, nevar velns
Svešai mātei izdarīt;
Sav' māmiņai es iztiku,
Istabā sēdēdama.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4152.

Nevienam nesacīju
Savu lielu žēlabiņu,
Vējiņam vien pateicu,
Lai tas augsti vēdināja.
316 [Jēkabpilī].

4153.

Nevienam nesacīju
Savu lielu žēlabiņu,
Vējiņam vien sacīju,
Tas iepūta ūdenī.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4154.

Neviens gauži tā nerauda,
Kā raud gauži sērdienīte:
Visa zemes zāle mirka
Sērdienītes asarās.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4155.

Neviens mani neredzēja,
Kur es gāju raudādama,
Asariņas vien pazina
Virs baltās villainiņas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4156.

Neviens mani neredzēja,
Kad es gauži noraudāju;
Piedurknīte, tā redzēja,
Tai slaucīju asariņas.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)], 379.

4157.

Neviens mani neredzēja,
Ka es žēli noraudāju;
Sveša māte, tā redzēja,
Tai jau manis žēl nebija.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

4158.

Neviens mani neredzēja,
Kur es gauži noraudāju;
To vietiņu vien pazina,
Kur es biju stāvējusi,
Kur es biju stāvējusi,
Kur birušas asariņas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4159.

Neviens putnis tā nedzied,
Kā kukē dzeguziņ';
Neviens gauži tā neraud,
Kā raud gauži sērdienīts.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

4160.

Nīdi, nīdi, māmulīte,
Gan tu mani iznīdēsi;
Gan tu mani pieminēsi,
Ar kalponēm rādamies.
224 [Kabilē (Kld)].

4161.

Nīdi, nīdi, sveša māte,
Gan tu mani iznīdēsi.
Es maizīti drīz dabūšu,
Tu raudāsi dažu dienu.
224 [Kabilē (Kld)].

4162.

Nīdi, nīdi, sveša māte,
Gan tu mani iznīdēsi,
Gan tu mani iznīdēsi,
Citas tādas nedabūsi.
263 [Dobelē], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 125 -

4163.

Nīdi, nīdi, sveša māte,
Gan tu mani iznīdēsi.
No rītiņa celdamās,
Neras' manu gājumiņu:
Būs tev gojas neizslauktas,
Istabiņa neslaucīta.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4164.

No acīm vien pazinu,
Kuŗa bija sērdienīte:
Pillas acis asariņu,
Iesarkani vaigu gali.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4164¹.

No tālienes es pazinu,
Kuŗa meita sērdienīte:
Pilnas rokas ievas ziedu,
Pilnas acis asariņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

4165.

Nūmyra man' tāvs māmeņa,
Palyku vīna buorineite.
Kur tāteite, tī teira maizeite,
Kur māmeņa, tī bolta putreņa,
Kur bruoleiši, tī šolka skusteņi,
Kur muoseņis, tī jaukys runeņis.
4221 [Asūnes pag. D].

4166.

Pa kam var paz'eit avīkšys kuorklus?
Bolti zīd'eņi, sorkonys ūgys.
Pa kam var paz'eit buorin'i pulkā?
Z'emļuok s'ēd'ēja, gauži rauduoja.
426 [Sakstagala pag. Rz].

4167.

Pazīt bija pora egli
Melnajām skujiņām;
Pazīt bija bārenīti,
Pilnas acis asariņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4168.

Patur' pate, sveša māte,
Ko tu manim ļaunu vēli,
Liec pūriņa dibenā,
Krāj savām meitiņām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

4169.

Pieminēsi, sveša māte,
Manu labu darījumu:
Ne tev tāda meit' izaugs,
Ne atvessi vedekliņas.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

4170.

Pēra mani sveša māte
Ar ābeles žagariņu.
Dievs sod' tevi, māmuliņa,
Kam tu lauzi ābelīti.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

4171.

Pelēkā villainīte,
Vai es tevi nevelēju?
Ei svešā māmuliņa,
Vai es tevi neklausīju?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4172.

Priede, egle kalniņā,
Paeglīte lejiņā;
Mātes bērni pie māmiņas,
Pabērnīši maliņā.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4173.

Priedes duris, egles duris,
Tās ir vieglas virināt;
Kalponītes, bārenītes,
Tās nedzird mīļu vārdu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4174.

Priedes durvis, egles durvis,
Tās bij (ir) viegli virināt;
Kalponītes, bārenītes,
Tās bij (ir) lēti maldināt.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

4175.

Priedes durvis, egles durvis,
Tās ir viegli virināt;
Bārenīši, pabērnīši,
Tie ir viegli raudināt.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

4176.

Priežu dur's, egļu dur's,
Tie bij viegli atveŗam';
Sērdieniņi, grūtdieniņi,
Tie bij viegli audzinām'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 126 -

4177.

Priedes vien tai mežē,
Nav neviena ozoliņa;
Mātes meitas tai mājē,
Nav nevienas sērdienītes.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

4178.

Pūšat manim, jūras viļņi,
Dzenat no man' sirdsēstus:
Trīs dieniņas, trīs naktiņas
Ne actiņu neaizvēru.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

4179.

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
Necel viļņus ezerāi:
Bārenīšu laiva nāk
Par ezeru līgodama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4180.

Pūt, vējiņ, els, vējiņ,
Tev galviņa nesāpēja;
Man galviņ'i sāpēja,
Daudz bēdiņu redzējuse.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4181.

Pūt, vējiņi, krāc, vējiņi,
Tev galviņa nesāpēja;
Man galviņa daudz sāpēja,
Daudz raudāju māmuļiņas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4182.

Puķe auga bez sirdēsta
Mana brāļa dārziņā;
Es izaugu sirdēstos,
Svešas mātes audzināta.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

4183.

Purā auga purenīte,
Otenīte maliņā;
Mātes bērni pie māmiņas,
Pabērniņi maliņā.
1311 [Apē (Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

4183¹.

Pus naksniņu gaiļi dzied,
Vis' naksniņu gaigaliņas;
Pus mūžiņu tēva raudu,
Vis' mūžiņu māmulītes.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

4184.

Putniņam galva sāp,
Vītolā dziedājot;
Sērdienei acis sāp,
Pēc māmiņas raudājot.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4185.

Putniņš savu bērnu raud,
Es raud' savas māmuliņas.
Tev, putniņ, daži bērni,
Man tik viena māmuliņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4186.

Rāja mani māmulīte,
Izrājuse, nožēloja;
Rāja mani sveša māte,
Izrājuse, niecināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4187.

Rāmi rāmi vējiņš pūta,
Man matiņus purināja:
Man' māmiņa nomiruse,
Nav matiņus sapinuse.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

4188.

Raudādama atsēdos
Straujas upes maliņā.
Strauja upe tā netek,
Kā tek manas asariņas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4189.

Raudādama kāju spēru
Par zaļo velēniņu:
Tur guļ mana māmuliņa,
Mīļu vārdu devējiņa.
3901 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4190.

Raudādama piestājos
Pie baltās ābelīt's.
Birst ābeles balti ziedi,
Birst man gaužas asarīn's.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

4191.

Raudāj' dienu, raudāj' nakti,
Ko raudāju raudādama?
Neizcēlu tēv' māmiņu,
Ne īstenu bāleliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 127 -

4192.

Raudāt raudu ik dieniņas,
Kuŗu dienu neraudāju?
Viena pate mātei meita,
Bārenīte palikuse.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

4193.

Raudi, bērniņ, vai neraudi,
Nava mātes istabā;
Sveša māte istabā,
Rīkšu sauja rociņā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4194.

Raud', bērniņ, vai neraudi,
Nava mātes istabā;
Sveša māte istabā,
Tā par tevi nebēdā.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4195.

Redz' saulīti noietam,
Redz' no rīta uzlecam;
Neredz' savas māmuļītes,
Kā tā gul, kā ceļās.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4196.

Rīksti, rīksti, ūgys, ūgys
Lyla c'eļa mal'eņā:
Na tuos b'eja rīksti, ūgys,
Tuos buoriņa asareņis.
432 [Nautrēnu pag. Ldz].

4197.

Reti bija to siliņ',
Kas ziedaj' baltu ziedu;
Reti bija to bāliņ',
Kas sērdien' māsu sauca.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

4198.

Retam tāda sava māte,
Kāda man sveša māte:
Daiedama palīdzēja,
Noiedama pamācīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4199.

Reti bija tie siliņi,
Kas ziedēja baltus ziedus;
Reti reti tie ļautiņi,
Kas mīlēja sērdienīti.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4200.

Ritēt rit rīta rasa
Pa ozola lapiņām;
Tā rit manas asariņas
Par balto villainīti.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4201.

Roka roku mazgājās,
Kas, mutīte, tev' mazgās?
Māsa māsu žēlojās,
Kas, bārene, tev' žēlos?
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Roka roku mazgājās,
Kas mutīti nomazgāja?
Māsa māsu mielojās,
Kas mieloja bāleliņu?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4201¹.

Rudins laiki, buorgi v'ēji
Kūkīm lopys trycynuoja;
Sv'ešuo muot'e, buorga buorga,
T'ej man' gauži ryudynuoja.
435 [Latgalē].

4202.

Sāp rociņa, sāp galviņa,
Nav māmiņas pasacīt;
Svešai mātei pasacīju,
Tā vairāk niecināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4203.

Saiminiece, raganiņa,
Mana mūža kārējiņa.
Tev pašaje meitas bija,
Kar savām meitiņām!
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

4204.

Sak' saulīte noiedama:
Nu, ļautiņi, svēts vakars!
Sak' māmiņa nomirdama:
Nu bērniņi bārenīši!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 190 [Kuldīgā], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Saule saka noiedama:
Nu, ļautiņi, svēts vakars!
Māte saka nomirdama:
Nu bērniņi sērdienīši,
Nu bērniņi sērdienīši,
Otram dubļu bridējiņi,
Otram dubļu bridējiņi
Ar basām kājiņām.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

- 128 -

4205.

Sakuŗat kūlā guni,
Sadžirstat pagalītes,
Lai sildās tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

4206.

Sala man rokas kājas,
Kā nesala saltumā?
Raudu tēva, raud' māmiņas,
Kā neraudu žēlabās?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4207.

Sala manim rokas kājas,
Kur bij iet sildīties?
Svešā tēva istabā,
Svešās mātes namiņā.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

4208.

Sala man rokas kājas,
Nav māmiņas žēlotājas;
Sveša māte žēlotāja,
Par manim nebēdāja.
226 [Kandavā (Tl)].

4209.

Sala manas kājas rokas,
Neviens mani nežēloja;
Memmiņ' būtu žēlojusi,
Tā bij tāļu, neredzēja.
226 [Kandavā (Tl)].

4210.

Zaļa priede, zaļa egle,
Caune grauza virsaunīti;
Dzīvs ir tēvs, māmuliņa,
Draugs bērniņu maldināja.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

4211.

Zaļa zāle gauži raud,
Kājiņām nominama;
Gauži raud bārenīte
Svešu ļaužu rociņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

4212.

Salda salda brūklenīte,
Vēl saldāka zemenīte;
Laba laba sveša māte,
Vēl labāka māmuliņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4213.

Salasīju saujiņā
Savas gaudas asariņas,
Parādīju māmiņai
Svešas mātes mīļus vārdus.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4214.

Saprot' mani, sveša māte,
Kad dziŗē gavilēju:
Īsi sāku, gaŗi vilku,
Kā gaudot nogaudoju.
224 [Kabilē (Kld)].

4215.

Sasalt man saltumā,
Nelaiž manis istabā;
Sveša māte stāv pie durvju,
Skuju rīkste rociņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

4216.

Sasēduši bārenīši
Norietnīšu kalniņā;
Norietņiem ziedi bira,
Bāriņiem asariņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4217.

Satekam, bārenīši,
Norietnīšu kalniņā,
Noslaukām asariņas
Ar norietņu lapiņām.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4218.

Saule, saule i šodien,
Nava tāda kā vakar;
Māte, māte sveša māte,
Nava sava māmuliņa.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

4219.

Saule saule, zeme zeme,
Ko a mani naidojies!
Dievs noņēma tēv' a māti,
Kaŗā balti bālelīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

4220.

Saule saule, zeme zeme,
Ko ar mani naidojies!
Kad noņēmi tēv' ar māti,
Ņem ar mani pašu līdz!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

- 129 -

4221.

Saule saule, zeme zeme,
Ko ar mani naidojies!
Pērn paņēmi mīļu tēvu,
Šogad īstu māmuliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

4222.

Saule saule, zeme zeme,
Tā ar mani ienaidā:
Paslēpusi tēv' ar māti,
Atstāj mani bārenīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4223.

Saule spīd, lietutiņš
Rasināt rasināja.
Tās bārīšu asariņas,
Svešas mātes liedinātas.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

4224.

Saulīt' tek tecēdama,
Es paliku ēniņā:
Nava savas māmulītes,
Kas iecēla saulītē.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4225.

Sauca mani sveša māte,
Pagalmā(i) stāvēdama;
Vējiņš pūta, nedzirdēju,
Asarām neredzēju.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4226.

Saucin sauca aiz upītes,
Vai sauc mani māmuliņa?
Lieli vēji balsu nesa,
Raudādama nedzirdēju.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4227.

Še rugāji, te rugāji,
Visa zeme rugājos;
Še bāreņi, te bāreņi,
Visa zeme bāreņos.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

4228.

Žēli man, nevarēju
Uz sērdieni raudzīties.
Sērdienīte man' māsiņa,
Ābolā kājas āva,
Ābolā kājas āva,
Rasā muti nomazgāja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

4229.

Šī bārene, tā bārene,
Es patiesi bārenīte:
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne īstā bāleliņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)], 401.

4230.

Šī bārene, tā bārene,
Es patiesi bārenīte:
Tēvs māmiņa zem velēnas,
Aiz jūriņas bāleliņš.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

4231.

Šī bāraine, tā bāraine,
Es patiesi bārainīte:
Viens pats īstis bāleniņis,
Tas pats diena ķeizaram.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4232.

Šis celiņš, tas celiņš,
Nava mana ejamā;
Šī māmiņa, tā māmiņa,
Nava manas māmuliņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4233.

Šķir, Dieviņ, ceļu manu,
Ārdi manu valodiņu!
Nu es biju iestājuse
Svešas mātes vārgu iet.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

4234.

Šķitu gulbjus totojot
Viņā lauka galiņā:
Toto divi bārenītes,
Viena otru vadīdama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

4235.

Šķitu savu māmuliņu
Madarās aizgājušu.
Nu atradu, ganīdama,
Zem zaļām velēnām.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es cerēju savu tēvu
Rīgā pūru kaldinām,
Es atradu tēva kapu
Zaļu mauru apaugam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 130 -

4236.

Šķitu savu māmuliņu
Ciemiņā nogājušu,
Nu atradu ganīdama,
Guļ zem zaļu velēniņu.
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu velēniņu,
Tu bij' ilgi gulējuse,
Es bij' gauži raudājuse.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

4237.

Šodien bija zelta lietus,
Sudrabiņa lāsītēm;
Tas nebija zelta lietus -
Bārenīša asariņas.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

4238.

Šodien saule mākuļoja,
Rītā būs lietus diena;
Šodien barga sveša māte,
Rītā mani raudenās.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

4239.

Šorīt bija liela sala
Par visiem rītiņiem;
Šorītiņ es atrad'
Sērdienīš' nosaluš'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Šorīt agri saule lēca,
Agri lēca raudādama;
Šorīt agri es atradu
Sērdienīti nosalušu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4240.

Šūpojos, auklējos
Kupla koka galiņā;
Gan es biju redzējuse,
Kā šūpoja māmuliņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4241.

Sērdienīte, nabadzīte,
Tek pa ceļu raudādama.
Kas gāliņu noglaudīja,
Asariņas noslaucīja?
Satikās mātes māsa,
Tā gāliņu noglaudīja,
Tā gāliņu noglaudīja,
Asariņas noslaucīja.
224 [Kabilē (Kld)].

4242.

Sērdienīte sērojās
Uz pelēka akmentiņa;
Lai paliek sēras dienas
Pelēkam akmenim.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

4243.

Sērdienīši sasēduši
Straujupītes maliņā,
Gaida savu māmuliņu
Ar straumīti attekam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4244.

Sērdienīši sasēduši
Straujupītes maliņā,
Gaida savu māmuļīti
Ar straumīti attekam.
Attek visas sīkas olas,
Māmuļīte neattek.
224 [Kabilē (Kld)].

4245.

Sētā iešu, ne sētā?
Nav māmiņa gaidītāja;
Sveša māte gaidītāja
Ar bargo valodiņu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4246.

Sētā iešu, ne sētā? -
Nav māmiņa gaidītāja;
Sveša māte gaidītāja,
Skuju rīkste rociņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4247.

Si mājēs, manas gojes,
Voi ir laiks, voi nelaiks!
Sveša māte vārtus veŗ,
Rīkšu sauja rociņē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4248.

Sila priede smagi krāca,
Smalka lietus pielijuse;
Tas nebija smalkais lietus,
Tās sērdienes asaras.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

4249.

Sylta saule uoriņūs,
Kad byut' ilguok gan'ejus'e;
Mīl'i vuordi nu mām'eņes,
Kad byut' ilguok dz'eivuovus'e.
414 [Krāslavas apkārtnē].

- 131 -

4250.

Silt' man bij saulītē,
Godam sedzu villānīti;
Sveša māte, ne māmiņa,
Godam saucu māmuliņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

4250¹.

Silti vēji niatpeuta
Nū dziļūs ezereņu;
Meil'i vuordi neatguoja
Nū eistuos muomul'eņes.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

4251.

Simtureiz es apteku
Apkārt kapu raudādam':
Te gul mani tēvs māmiņ',
Tai kapiņa dibinā.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

4252.

Sita mani, kāva mani
Kā ozolu ceļmalā.
Vai man bija koka sirds,
Tēraudiņa dvēselīte?
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sita mani, kūla mani,
Kā pie koka piegājuši.
Vai man bija koka sirds,
Kad es biju sērdienīts?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4253.

Sita mani, kāva mani,
Leišu bērnu dēvēdama;
Es, memmiņa, tavs bērniņis,
Tik man leišu valodiņa.
226 [Kandavā (Tl)].

4254.

Sitiet mani, kauniet mani,
Metiet mani ūdenī,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Kas raud gauži pakaļā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4255.

Sitat mani, kaunat mani,
Metat mani ūdenī,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne bāliņu redzētāju.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

4256.

Situ koku pie kociņa,
Lai tek saule vakarā;
Teicu vārdu pie vārdiņa,
Celies, mana māmuļiņa.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

4257.

Situ koku pie kociņa,
Lai tek saule vakarā;
Saku vārdu pie vārdiņa,
Ne tu mana māmuļiņa.
263 [Dobelē].

4258.

Skaisti dzied lakstīgala
Atvasīšu krūmiņā;
Gauži raud tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

4259.

Skaiški zīd kopu zīdi
Vysaidim zīd'eņim;
Gauži raud buorin'eit'e
Vysaidim bals'eņim.
432 [Nautrēnu pag. Ldz].

4260.

Skater' sedzu kā villeni,
Nav villenes siltumiņu;
Sveša māte, ne māmiņa,
Nav māmiņas mīļu vārdu.
1311 [Apē (Vlk)].

4260¹.

Skrin', bit'ēt'e, uz tū molu,
Kur muns tāvys, muomul'eņa,
Atn'es mani mīlus vuordus,
Zam spuorn'eņu pasytuse.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

4261.

Smilga auga dzedziedā,
Zelta rasa galiņā.
Tur tecēja bārenīte
Ik rītiņa mazgāties.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Sausa smilga vecainē,
Zelta rasa galiņā.
Kas kaŗā kavušies,
Lai nāk rokas nomazgāt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

4262.

Snuotineite, šnurauceņa,
Tei dubl'ēšu bridējeņa;
Atrait'ēte, buorineite,
Tei osoru traucējeņa.
409 [Līksnas pag. D].

- 132 -

4263.

Sodīj' mani sveša māte,
Guldamies, celdamies.
Sodīj', Dieva nosodāma,
Sodīj' savu auklējumu.
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

4264.

Solīt sola sveša māte,
Iesolījse, neiedeva;
Mana īsta māmulīte,
Tā iedeva nesolījse.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

4265.

Spīdi gaiši, mēnesnīca,
Palīdz' manim bēdas ciest!
Man pazuda adatiņa,
Dienā kreklu šūdinot;
Nu stellēja sveša māte
Meklēt nakti adatiņas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

4266.

Spirdzin', Dieviņ, to zālīti,
Kas novīta saulītē;
Palīdz Dievis tai meitiņai,
Kam nevaid māmulītes.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4267.

Staburadze gauži raud
Miglaiņā rītiņā;
Gauži raud bārenīte,
Svešas mātes maldināta.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4268.

Strauji tek tā upīte,
Kam akmeņi dibinā;
Gauži raud tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4269.

Sudrabotis gailis dzied
Viņa kalna galiņā;
Es nabaga sērdienīte,
Man nav vaļas klausīties.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

4270.

Sūt' ar labu, sveša māte,
Drīz aiziešu, drīz atnākšu;
Ja sūtīsi bārdamās,
Stundu stāvu domādama.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Sūt' ar labu, sveša māte,
Drīz es iešu, drīz pārnākšu;
Ja sūtīsi sīvi, dzedri,
Iešu soļus skaitīdama,
Iešu soļus skaitīdama,
Asariņas slaucīdama.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

4271.

Sūti, sūti, sveša māte,
Vai sūtīt nedrīkstēji?
Vai tādēļ nedrīkstēji,
Ka nebiji auklējusi?
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

4272.

Sviežu šautru ābelē,
Skrien āboļi šurpu turpu;
Nomirst tēvs, māmuliņa,
Aiziet bērni šurpu turpu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

4273.

Sv'eša muot'e borga muot'e,
Vuordā man'a napasauc'e,
Par pogolmu tacādama:
Kur t'ej viņa palykus'e?
424 [Barkavas pag. Rz].

4274.

Sveša māte, dūmu taure,
Nedzer manas asariņas!
Ja tu gribi, nodzeries
Purvā rāva ūdentiņa.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4274¹.

Sv'eša muot'e klaus'ējuos,
Pa pogolmu staiguodama,
Vai kiukuova tī zagūz'e,
Vai trycyna lakst'eigola.
Buorin'ēt'e gauži raud,
Pī mām'eņis stuovādama:
Mām'eņ mīlā, mām'eņ jaukā,
C'el'īs, mīlā, c'el'īs, jaukā,
C'el'īs, mīlā, c'el'īs, jaukā,
Izsukoj man gal'v'eņu;
Ka sukuova sv'eša muot'e,
Vyss mat'eņis i nūpl'ēs'e.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

4275.

Sveša māte labu teica
Visu savu auklējumu;
Ir es arī laba būtu,
Būt' man sava māmuliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 133 -

4276.

Sveša māte man augot,
Sveša māte dzīvojot,
Jau es biju ieradusi
Svešas mātes valodiņu.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 321.

4277.

Sveša māte mani dzina
No rītiņa rasiņā,
Uz vakaru sav' bērniņu
Siltajā saulītē.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Rīta rasa salta rasa,
Salt manām kājiņām;
Sūt', māmiņa, drauga bērnu,
Lai notrauca rīta rasu.
190 [Kuldīgā].

4278.

Sveša māte man' pārsvieda
Pār sētiņu nātrienā.
Nebēdā, sveša māte,
Sviedīs citi tavus bērnus.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4279.

Sveša māte mani rāja,
Viņu rāja ļauna diena;
Tā sacīja ļauna diena:
Kam tu rāji bārenīti!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4279¹.

Sveša māte mani raida
Pie ābeles slotu lauzt;
Ej tu pate, es neiešu,
Ābelīte gauži raud.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

4280.

Sveša māte mani raida
Pie ābeles slotu griezt,
Cerēj' mani tādu muļķu,
Ka ābeli nepazītu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīgā].

4281.

Sveša māte man' raidīja:
Ej ellē, ej purā!
Ej pa priekšu, sveša māte,
Es to ceļu nezināju.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4282.

Sveša māte man' stellēja
Pie ābeles rīkšu griezt.
Piestājos pie ābeles
Kā pie savas māmuliņas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

4283.

Sv'eša muot'e mani syuta
Da uob'el'is slūtu grīztu.
Vai tu okla naredz'ei,
Kaidi zori uob'el'eit'ei?
414 [Krāslavas apkārtnē].

4284.

Sveša māte mani sūta
Ezerā puķu plūkt.
Kam bij man puķu plūkt,
Es bij' pate kā puķīte.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

4285.

Sveša māte mani sūta
Pie ābeles rīkstes griezt.
Ej tu pate, sveša māte,
Ābelē pakārties.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

4286.

Sveša māte mani sūta (raida)
Pie ābeles slotu griezt.
Birst ābelei balti ziedi,
Birst man gaužas asariņas.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)], 203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

4287.

Sveša māte mani sūta
Pie ābeles slotu griezt.
Vai māmiņa, es neiešu,
Zied ābelei balti ziedi
Zied ābelei balti ziedi,
Birst man gaužas asariņas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 224 [Kabilē (Kld)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

4288.

Sveša māte mani sūta (raida)
Pie ābeles slotu griezt;
Labāk griežu purva bērzus,
Ne ābeles baltus ziedus.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4289.

Sveša māte mani sūta
Pie liepiņas slotu lauzt.
Kā bij man liepu lauzt,
Es bij' pate kā liepiņa.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

- 134 -

4290.

Sveša māte man' sūtīja
Uz ābeli slotu lauzt.
Lauz tu pate ābelē,
Es lauzīšu bērziņos.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

4291.

Sveša māte mūžu lika,
Šķiet Laimiņu nelikušu;
Mun Laimiņa nolikusi
Pirmajā dieniņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

4292.

Sveša māte, ne māmiņa
Pie ābeles rīkstes grieza;
Ābelei birst balti ziedi,
Man birst gaužas asariņas.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

4293.

Sveša māte, ne māmiņa
Ziemu raida sienu pļaut.
Kur var ziemu sienu pļaut,
Kur vasaru ledu lauzt?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

4294.

Sveša māte pieiedama
Dzirnas laida grūtumā,
Dzirnas laida grūtumāi,
Villainīti īsumā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

4295.

Sveša māte piekususe
Sūtīdama, stellēdama;
Kā māmiņa nepiekusa
Šūpodama, auklēdama?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4296.

Sveša māte pliķi cirta
Man mazai uzaugot.
Gan tev Dievs atdarīs
Manu pāri darījumu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

4297.

Sv'eša muot'e, ragan'eņa,
Vuordā man'a napasauc'e:
Maun ar rūku, sp'er ar kuoju,
Par pogolmu tacādama.
427 [Varakļānu pag. Rz].

4298.

Sveša māte savu meitu
Uz dzirnavu audzināja.
Tekam abi mēs, māsiņ,
Pagrūžam padzirnē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4299.

Sveša māte vārtus vēra,
Rīkšu sauja rociņā;
Būtu mana mīļa māte,
Tā ar mani parunātu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4300.

Sveša māte, ne māmiņa,
Kā zarota ābelīte;
Es savai māmiņai
Kā sirsniņa azotē.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

4301.

Sveša māte, cēlusies,
Viegli durvis virināja,
Šķita mani, bārenīti,
Maigu miedziņ' i guļot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4302.

Svešai mātei nemācēju
Kājas autu izmazgāt;
Savai mīļai māmiņai
Nāmetiņu mazgātāja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

4303.

Tā meitiņa sērdienīte,
Tai mīlīga valodiņa,
Raudādama vien vaicāja
Mātes īstu bāleliņu.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4304.

Tā sacīja oša skaida,
Ūdenī gulēdama:
Tādas dienas bāreņam,
Kādas man ūdenī.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4305.

Tā staigāju staigu purvu,
Kā kājiņas neapmirka;
Tā klausīju svešas mātes,
Kā paļiņas nedabūju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 135 -

4306.

Tālu tālu saule tek,
Vēl tālāku māmulīte:
Es saulīti gan redzēju,
Māmulīti neredzēju.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4307.

Tāpat tek sirmi zirgi,
Kā bērie kumeliņi;
Tāda pate mātes meita
Kā ir es, bārenīte.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4308.

Te bij saule, te aizgāja
Aiz melniem debešiem;
Te bij tēvs, te māmiņa,
Te paliku bārenīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4309.

Tekam visi bāreniņi
Saulrieteņu kalniņā;
Citam nava sava tēva,
Citam savas māmuliņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4310.

Tev, liepiņa, platas lapas,
Apsedz mani rasiņā;
Tev, māmiņa, mīļi vārdi,
Noglaud' mani, bārenīti.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

4311.

Tec, irbiņ, šķir papāržus,
Meklē savu guļas vietu;
Ne man vaid māmuliņas,
Ne gultiņas taisītājas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4312.

Teci, teci, avotiņi,
Bārenītes kambarī!
Viņa muti nomazgāja
Gaužajās asarās.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

4313.

Teci, teci, straujupīte,
Burbulīšus mētādama:
Tā tecēja sērdienīte,
Asariņas slaucīdama.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

4314.

Tīri rudzi man maļot,
Sēnaloti sijājot;
Sava māte man augot,
Sveša māte dzīvojot.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4315.

Tik lapoja ozoliņis
Degošā līdumā,
Tik dzirdēt pamātei
No pabērņa mīļu vārdu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4316.

To vien saka mātes meitas:
Sērdienēm lēt' dzīvot!
Gan tu iesi, brisi dubļus,
Ras' sērdienes labumiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4317.

Trīci, trīci, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Raudi, raudi, bārenīte,
Ļaudis tevi rūdināja.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

4318.

Tu muosiņa, es bruol'eits,
Obi divi buorin'eiši:
T'ev, muosiņ, tāvs nūmyra,
Man nūmyra muomul'iņa.
422 [Līvānu pag. D].

4319.

Upe tek skanēdama,
Es tecēju raudādama;
Upei gulta dziļumā,
Man nevaida seklumā.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

4320.

Upītē nomazgāju
Savas gaudas asariņas,
Lai notek kā upīte,
Kas man' gauži raudināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4321.

Uz kalniņa, uz cinīša,
Tur mirdzēja zelta rasa;
Tā nebija zelta rasa,
Tās bārīša asariņas.
72 [skat. 1180. (Druvienas pag. C)].

- 136 -

4322.

Vairāk klausu svešu māti
Nekā savu māmuliņu;
Vairāk dzirdu ļaunu vārdu
Kā no savas māmuliņas.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4323.

Vairāk smilgu dzedziedā
Ne zaļā (baltā, sarkanā) āboliņa;
Vairāk meitu bārenīšu
Ne ar tēvu, māmuliņu.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

4324.

Vai, ļautiņi, redzējāt,
Bij man tēvs, māmulīte?
Ne vējiņi man' atpūta,
Ne ūdeņi atlīgoja?
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

4325.

Vai, ļautiņi, redzējāt,
Bij man tēvs, māmuliņa?
Vai es viena iztecēju
Iz dziļā ezeriņa?
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4326.

Vai, ļautiņi, redzējāt,
Bij man tēvs, māmuliņa?
Šūpulīti vien atradu,
Kur es maza šūpojos.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4327.

Vai pelēkas villainītes
Velēdama izvelēšu?
Vai es savu gŗūtu mūžu
Raudādama pieraudāšu?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

4328.

Vai tā mana māmuļiņa
Tāļu ceļu aizgājusi?
Ne jūt pašas atnākam,
Ne kukuļa atnesam.
Par kukuli nebēdātu,
Kaut tā pati atnākusi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4329.

Vai tādēļ purva zāle,
Ka aug purva maliņā?
Vai tādēļ bārenīte,
Ka pie svešas māmuliņas?
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4329¹.

Viena pate kriņģelīte
Manē rožu dārziņē;
Viena pate mātes meita
Sērdienīšu pulciņē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4330.

Vēja lauzta tā priedīte,
Tie skaliņi gaiši deg;
Bārenīte tā meitiņa,
Dievs palīdz dzīvojot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4331.

Vecakē man' māsiņ,
Teic, kur man' māmuliņ'!
Tu dziedē, gavilē,
Es staigē raudedams.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4332.

Visi gani mājā dzina,
Visiem vārtu vērējiņi;
Es ar būtu mājā dzinis,
Man nav vārtu vērējiņa.
Sveša māte pretī nāca,
Rīkšu sauja padusē;
Kad bij agri, tad man' kūla,
Kad bij vēlu, tad man' bāra.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

4333.

Visi gani mājās dzina,
Visiem vārtu vērāji;
Manim bija barga māte,
Kas vārtiņu neatvēra.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4334.

Visi gani priecājās,
Es tik viena nevarēju:
Kā lai es priecājos,
Kad nomira māmuliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4335.

Visi man'i žāluotuoji
Guļ zam zaļu vel'en'eņ'.
Es pacēļu vel'en'eņu,
Cel'ītīsi, žāluotuoji!
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

4336.

Visi saka, visi saka:
Tava vaina, tava vaina!
Vai tādēļ mana vaina,
Kad nemāku atbildēt?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 137 -

4337.

Visi vēji ruden auksti,
Visi silti pavasar;
Visi mīļi mātes vārdi,
Visi bargi svešas mātes.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

4338.

Ceļatiesi, sērdienīši,
Jau saulīte patecējse;
Asariņas nožuvušas,
Nakti miegu gulēdam.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

4339.

Ceplīts manis tēvis bija,
Abra mana māmuliņa:
Ceplīts mani sasildīja,
Abra mani pabaroja.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4340.

Cirtu cirvi akmenī,
Maza skaidiņ' i atlēca;
Tik atlēca mīļu vārdu
No svešās māmuliņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4341.

Cirtu, cirtu akminiņ',
Maza skaidiņ' ir atlēce;
Maza mana atjautiņ'
Pret svešo māmuliņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

4342.

Citim slima sveša māt',
Man patiesi laba bij,
Man patiesi laba bij,
Man nav savas māmuļīn's.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

4343.

Citus ganus māte gaida,
Kāda māte mani gaida?
Sveša māte mani gaida,
Rīkšu sauja rociņā.
Sveša māte man vaicāja:
Vai pārdzini visas govis,
Vai pārdzini visas govis,
Vai novērpi ērkulīti?
Gan pārdzinu visas govis,
Nenovērpu ērkulīša.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

★

38042.

Ai māmiņa, kam tik mazu
Mani 'stāji pasaulē?
Kapsētāji smagi vārti,
Nevarēju virināt.
79 [Daudzeses Jk].

38043.

Vai Dieviņ, galva sāp,
Kā vakaru sagaidīš';
Vai Dieviņ, sīvi ļaudis,
Kā mūžiņu nodzīvoš'?
197 [Krotes Lp].

38043¹.

O Dīviņ, ok Laimiņ,
Kū tu man i padarēj?
Ļaudim tagad dīna ausa,
Man saulīte aizalaide.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

38044.

Ai Dīveņi, ai Laimeņi,
Taida gryuta dzeivuošana:
Sveša muote buoleņūs,
Sveš' atrodu tauteņuos.
576 [Varakļāni Rz apr.].

38045.

O, kai skaišķi īva zīd
Ar uobēli kalniņā;
O, kai skaišķi buorineite
Klausa svešas muomuļiņas.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

38046.

Ai zaļā debestiņa,
Slauki manas asariņas!
Kas man deva, bāriņam,
Savu zīda nezdodziņu?
378 [Seces Jk].

- 138 -

38046¹.

Ai zemīte, atveries,
Atdod manu māmuliņu!
Sīva sveša māmuliņa,
Nevar labi sadzīvot.
79 [Daudzeses Jk].

38047.

Aiz azara dyumi kyup,
Kas tūs dyumus kyupynuoja?
Buorinīte pierti kyuŗa,
Gudras muotes dēliņam.
326 [Preiļu D].

38048.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Bārenīši guni kūra,
Satek visi sildīties.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

38049.

Ak tu, mana sūra diena,
Kā es tevi pavadīju?
Nebij tāda viena diena,
Kad es sēri neraudāju.
443 [Turlavas Kld].

38050.

Apautys munys kuojeņis
I be veižu pinējeņa.
Saglausta muna galveņa
I be svešys muomuleņis.
326 [Preiļu D].

38051.

Ar māmiņu runuodama,
Žālobiņas stuostīdama;
Ni pusītes napascēju
Sovu gaudu žālobiņu.
Vējiņami vīn pascēju,
Lai jis augši vācynoj.
365 [Sakstagalas Rz].

38052.

Uoriskami bērzeņam
Daudzi smolku žagareņu;
Buorinei i buoriņam
Daudzi svešu muomuleņu.
247 [Makašānu Rz].

38053.

Osa osa pūrva zuole,
Vēl osuoka sveša muote;
Pūrva zuoli izkapts jēma,
Svešas muotes navarēja.
605 [Skolas].

38054.

Atsasēdos raudādama
Straujas upes maliņā;
Strauji tek upes viļņi,
Strauji manas asariņas;
Ne tā tek strauja upe,
Kā tek manas asariņas.
410 [Stāmerienas Md].

38055.

Uzasēdu raudādama
Straujupītes maliņā;
Šķitu savu māmuliņu
Ar straumīti attekam.
Attek straume, nesagaidu,
Eju projām raudādama.
48 [Bērzaunes Md].

38056.

Atveriet rijas durvis,
Lai dzird mana māmuliņa!
Gan atvēru, gan aizvēru,
Nedzird mana māmuliņa.
476 [Vecpiebalgas C].

38057.

Audz, puķīte, mauriņā,
Zied' baltiem ziediņiem;
Vēl es nākšu šai ciemā
Bārenīšu apraudzīt.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

38058.

Augsti kolni, dziļi pādi,
Pylni gaudu asariņu,
Muosiņai staiguojūt
Ar tētīti runuojūt:
Celīsi, munu tētīti,
Nyu man tevi vajagoj.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

38059.

Augsti kolni, gari meži,
Da munaji māmeņai;
Ni ir augsti, ni ir gari -
Guļ zam zaļu velēneņ'.
605 [Skolas].

38060.

Bolta vysta ūlas dēja,
Palākuo izperēja;
Bolta vysta muotja beja,
Palākuo pamuotja.
143 [Jāsmuižas D].

- 139 -

38061.

Bārenīte bēdājāsi -
Kas bāreni lietā lika.
Nebēdājies, bārenīte,
Laime tevi lietā liks;
Laimei zirgi nosvīduši,
Tev vietiņas meklējot.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

38062.

Buorinīt, buorinīt,
Tovu gaudu asariņu:
Smolki sūļi, dziļi pādi,
Pylni gaudu asariņu.
182 [Kaunatas Rz].

38063.

Buorinīti, buorinīti,
Na buoriņa asariņas;
Buorinīša asariņas
Puor gaļdiņu ryučim īt.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

38064.

Buorinīti, buorinīti,
Kas tevi lelu audzynuoja?
Ustabā syuri dyumi,
Uz teiruma klaji vēji.
35 [Baltinavas Abr].

38065.

Buoriņš beju dzeivojūt,
Buoriņš beju izaugūt;
Maņ sovā myužeņā
Mīļa vuorda nadzierdēt.
551 [Ludza Ldz apr.].

38065¹.

Buoriņš beju es augdama,
Buoriņš myužu nūdzeivuoju;
Vysu myužu nūdzeivuoju,
Loba vuorda nadzierdēju.
35 [Baltinavas Abr].

38066.

Bārenītei, bēdulītei,
Grūta dzīve pasaulē:
Bargi kungi, ļauni ļauds
Viņas tēva pajumtē.
15 [Alūksnes Vlk].

38067.

Buorineitja gauži raud,
Aiz galdeņa sādādama;
Muotes meita skaišķi dzīd,
Lelu rūtu duorzeņā.
143 [Jāsmuižas D].

38068.

Bārenīte gauži raud
Dziļa purva maliņā.
Kā tā gauži neraudās -
Ne tai tēva, ne māmiņas?
236 [Līvānu D].

38069.

Buorinīte gauži raud
Tur(?) siliņa maliņā.
Raud, buoriņ, vai naraud,
Vairs māmiņa nasacels.
389 [Silajāņu Rz].

38070.

Bārenīte kājas āva
Tumšajā kaktiņā,
Nij tai bija vasku sveču,
Nij skaliņu plēsējiņa.
242 [Lubejas Md].

38071.

Bārenīši satupuši
Visi vienā pulciņā:
Nava vairs tās māmiņas,
Kas sildīja vasarā.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

38072.

Buorins gaida meiļu vuordu,
Pats nazyna, no kuo gaida.
Buorin, tovi meiļi vuordi
Guļ zam zaļom veļēniņom.
466 [Vārkavas D].

38073.

Bej mammiņa, ka pīdzimu,
Bej mammiņa, ka izaugu.
Kur, mammiņa, nu paliki,
Ka man tevis vajadzēja.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

38074.

Cimdi, zeķes bārenītei,
I staltais tautu dēls;
Mātes meitai, netiklītei,
Ne kažoka piedruknītes.
261 [Mēdzūlas Md].

38075.

Četri kakti istabā,
Nava manas māmuliņas;
Kura kakta daiedama,
Tur notraucu asariņas.
605 [Skolas].

- 140 -

38076.

Četri kakti istabā,
Visi četri tukši bija:
Nava manas māmuliņas,
Nevienā kaktiņā.
241 [Lubānas Md].

38077.

Dievs nedeva (tā) sērdien(e)i,
Kā es biju sērdienīte:
Ne man bija tēvs, māmiņa,
Ne tālaji bāleliņi.
Apakš zemes tēvs māmiņa,
Aiz ūdeņa bāleliņi.
605 [Skolas].

38078.

Divi liepas ceļmalā,
Treša vīksne vidiņā;
Divi tek mātes meitas,
Treša līdza bārenīte.
241 [Lubānas Md].

38079.

Dzirdēts bija, nedzirdēts,
Kāda sveša māmuliņa:
Ar valodu guni šķēla,
Zeme šķīda staigājot.
358 [Rugāju Abr].

38080.

Dzīžu, dzīžu, raužu, raužu,
Vīna poša palykuse:
Ni man tāva, ni man muotes,
Ni man eistūs buoleliņu.
Vysi muni žāluotuoji
Guļ zam zaļu velēniņu.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

38081.

Dzīd, putniņi, dzīd, putniņi,
Tev ir tāvs, muomuliņa!
Cik es skaisti dzīduotum,
Kab man byutu vacuoki.
605 [Skolas].

38082.

Es gulēju šiupelī,
Muotja sacjā: zjamī miert,
Mani mozu še pamast,
Svešai muotei ryudynuot.
182 [Kaunatas Rz].

38083.

Es izaugu bārenīte
No tās vecas māmuļiņas;
Nebij kāju āvējiņa,
Ne matiņu sukātāja.
443 [Turlavas Kld].

38084.

Es pazinu pura bērzu,
Robotām lapiņām,
Es pazinu bārenīti,
Raudātām acītēm.
192 [Kosas C].

38085.

Es pazynu tū cīmiņu,
Kur ir daudzi buorinīšu:
Par vyds sātu upe tak
Buorinīšu osariņu.
247 [Makašānu Rz].

38086.

Es puisītis, buorinītis,
Kū maņ tagad byus darīt?
Navā munas muomuliņas,
Tryukst maņ tāva padūmiņ'.
389 [Silajāņu Rz].

38087.

Es redzēju lauk' irbīti
Pār celiņu pārtekot;
Tā nebija lauk' irbīte,
Tā bij māsa, pastarīte.
319 [Plāteres Rg].

38088.

Es sovai māmiņai,
Kai sirsniņa ozūtī;
Čužajai atsolusi,
Kai tys lada gabaliņš.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

38089.

As sovaji māmeņai
Stuovu zalta gabaleņi;
Svešai muotei nastuovēju,
Moza vara gabaleņa.
314 [Pildas Ldz].

38090.

Es šķitos nepalikt,
Kā paliku bārenīte;
Es šķitos zeltu nest,
Sudrabiņu kājām mīt.
72 [Cesvaines Md].

38091.

Es staigāju raudādama,
Māmuļiņas meklējot:
Nu atradu pie baznīcas,
Zaļu mauru saaugušu.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

- 141 -

38092.

Es tecēju, es raudāju,
Man izgaisa muomuleņa;
Man izgaisa muomuleņa
Smolkā rūžu dārzeņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

38093.

Golva suop dzārumā,
Kuojis ceļa guojumā;
Sirds suopjāja bēdeņuos,
Seņ māmeņis naredzēju.
326 [Preiļu D].

38094.

Golva suop dzārumā,
Kuojas ceļa guojumā;
Vairuok sirsneņa suopēja,
Ka nav sovas muomuleņas.
247 [Makašānu Rz].

38095.

Gon rauduoju, gon dzīduoju -
Nadzierd muna muomuleņa;
Nadzierd muna muomuleņa,
Gul zam zaļu velēniņu.
Es paceļu velēniņi,
Muomuleņa narunuoja.
365 [Sakstagalas Rz].

38096.

Gara gara tei dīniņa,
Ka sauleites naredzēju;
Grouts grouts man moužiņš,
Ka nav eistas muomuliņas.
24 [Asares Il].

38097.

Gaŗām gāja tautu dēls,
(Bet) ar mani nerunāj(a).
Vai tādēļ nerunāj(a),
Ka es biju bārenīt(e)?
119 [Gaujienas Vlk].

38098.

Geram gāju, noskatos,
Te guļ mana viegla dien':
Asariņu slaucījums,
Grūtas dienas redzējums.
241 [Lubānas Md].

38099.

Gorda byutu auzu maize,
Ka na garūs sānaliņu;
Loba byutu sveša muotja,
Ka nabyutu gara mēļa.
Garai mēļai osi vuordi,
Buorenītei gaudas asaras.
551 [Ludza Ldz apr.].

38100.

Gaudojiet, stipri vēji,
Par maniem grūtumiem;
Paceliet, aiznesiet,
Kur guļ mana māmuliņa.
605 [Skolas].

38101.

Gauži raud buorinete
Daugaviņas maliņā,
Strauja tak Daugaviņa,
Gaudas byra asariņas.
605 [Skolas].

38102.

Gŗūti pūta zaļa birze,
Smalka lietus pielijus',
Žēli rauda sērdienīte
Sliktajā vietīnā.
94 [Dunikas Lp].

38103.

Jau es beju īrodus(e)
Svešas muotes volūdā;
Sveša muote maņi sauca:
"Kur tei viņa palykus?"
466 [Vārkavas D].

38104.

Isavēru vin pazeiņu
Buorinītes sedziniņu:
Ni rakstēts, ni lūcēts,
Ni tai balši izvalāts.
168 [Kalupes D].

38105.

Kā var pazīt atveš koku (avieškoku)
Sarkaniem ziediņiem?
Kā var pazīt bārenīti
Lielā meitu pulciņā?
3 [Adulienas Md].

38106.

Kamēr bija māmuliņa,
Tikām bija tīrs celiņš;
Kad pietrūka māmuliņas,
Lai aizauga smildziņām.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

38107.

Kam ir zori, tam ir zori,
Stībreišam navā zoru;
Kam ir muote, tam ir moute,
Anneitei navā muotes.
194 [Krāslavas D].

- 142 -

38108.

Kas tur tāda daiļa nāca
Mātes meitu pulciņā?
Sērdienīte, darba rūķe,
Ne māmiņas audzināta.
398 [Skrundas Kld].

38109.

Kam bej nauda, tys boguots,
Kam tjateits, tam slaveitja;
Ni man naudys, ni tjateiša,
Man slaveitja pazudusja.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

38110.

Kam tjāteitja, tam slaveitja,
Kam naudeņa, tys boguots;
Myra tāvs, zuda slave,
Un naudeņi izteirēju.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

38111.

Kur, muoseņ, tovis tāvs,
Kas tjav kuora syupeleiti?
Boltā smiļkšu kaļneņā,
Zam zaļom velēneņom.
605 [Skolas].

38112.

Komulīti, tetelīti,
Nasavelīs lejiņā.
Buorinīti, svietelīti,
Naraud gūvis ganīdama.
326 [Preiļu D].

38113.

Kas par mani buorineiti,
Tik daudz bādavuos?
Kur nūguoju, tur dzeivavu,
Kur pakritu, tur gulēju,
326 [Preiļu D].

38114.

Kas tā tāda lakstīgala
Trauc purviņa maliņā?
Kas tā tāda sveša māte
Mani gauži raudināja.
3 [Adulienas Md].

38115.

Kā man bija kalnā kāpt,
Kā pret sauli raudzīties?
Kā man bija svešas mātes
Saukt par savu māmulīti?
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

38116.

Kam tu augi, zelta roze,
Diža ceļa maliņā?
Kam tu augi, sērdienīte,
Bajāriņa sētiņā?
384 [Sērmūkšu C].

38117.

Kaut man būtu īstais tēvs,
Sava balta māmuliņa,
I man būtu slaida roka,
Iznesīga valodiņa.
306 [Patkules Md].

38118.

Ko darišu bez māmiņas,
Ar māmiņu ieradusi?
Kas piecels rītā agri,
Kas darbiņus izstāstīs.
439 [Trikātas Vlk].

38119.

Ko, māsiņa, tu darīsi,
Rītā agri cēlusies?
Ne māmiņas istabā,
Ne telīšu pļaviņā.
3 [Adulienas Md].

38120.

Koka zari nolīkuši
Lietainā dieniņā,
Bārenīte noskumusi
Pašā mūža vakarā.
378 [Seces Jk].

38121.

Ko tā vaidi, ko tā raudi,
Tu, atstāta bārenīte?
Es vaidēju, es raudāju,
Man pazuda māmuliņa.
190 [Kokneses Rg].

38122.

Kūkojam, dzegūzīte,
Abas divas šovasar!
Tev pietrūka zaļa koka,
Man baltā brāleliņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

38123.

Kūko, manu dzegūzīt,
Zaļā liepas birzītē!
Tu kūkoji zaļu birzi,
Es raudāju māmuliņas.
Zaļu birzi sakūkoji,
Māmuliņu nesaraudu.
356 [Rudbāržu Azp].

- 143 -

38124.

Kyukoj, zalta dzagūzeite,
Sudabriņa bierstiņā!
Tu kyukavi, es raudavu
Zaļas bierstes maliņā.
466 [Vārkavas D].

38125.

Kyukoj, zalta dzaguzeit,
Nīdru pūru tacādama!
Tu kyukuoji, es raudovu,
Škeitu sovas muomuleņas.
170 [Kapiņu D].

38126.

Keukoj, zalta zagūzīte,
Pa nīdruoju lakstīdama!
Tu kyukuoji, es rauduoju,
Škitu sovu buoleliņu.
466 [Vārkavas D].

38127.

Kupla kupla prīde ar agli,
Paeglīte vēļ kupluoka;
Gudra gudra muotes meita,
Buorenīte vēļ gudruoka.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

38128.

Kupla kupla tej eglīte,
Kur saulīte nakti guļ;
Tuoļi tuoļi tys kaļniņš,
Kur guļ muna muomuliņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38129.

Kur es ņemšu padomiņu
Nebaltās dieniņās?
Man padoma devējiņa
Zem zaļām velēnām.
149 [Jaunpils Tk].

38130.

Kūru labu lielu guni,
Kā varēju sildīties;
Turu labu drošu sirdi
Pret svešo māmuļiņu.
72 [Cesvaines Md].

38131.

Kura prīde, kura egle
Bez zariņa izaugusi?
Voi izauga buorinīte
Bez gaudūs asariņu?
326 [Preiļu D].

38132.

Kur šūreit tu, muosiņa,
Vylnuonītes samiercēji?
Koļ' izstaiguoju tū kalniņu,
Kur guļ muna muomuliņa.
605 [Skolas].

38133.

Lai bij grūt, kam bij grūt,
Grūti bija bāreņam:
Ne tam tēva, ne māmiņas,
Ne īstā bāleliņa.
378 [Seces Jk].

38133¹.

Lai bij grūti, kam bij grūti,
Bārenītei, tai bij grūti:
Visi viņu rātin rāja,
Nav kas labu pasacīja.
146 [Jaungulbenes Md].

38134.

Lai pyuš vējiņš, lai napyuš,
Opsis lapeņa treisēja;
Lai raud buoriņš, lai naraud,
Bierst jam gaudas asareņas.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38135.

Lapseņai ir osi nogi,
Tei putneņu plēsējiņa;
Pamuote ir borga sīva,
Tei buorineišu neidējiņ(a).
326 [Preiļu D].

38136.

Lasīt ūdzeņu es guoju,
Na sovai māmiņai;
Svešai muotei, rogonai,
Asariņu dzāruojai.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

38137.

Līktin līka bērza laipa,
Bēdīgai staigājot;
Lai tā līka kā līgdama,
Kad negrima dibenā.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

38138.

Līsti, līsti, tu, lietiņi,
Ko tik daudz mirdzinā(ji)?
Bari, bari, sveša māte,
Ko tik daudz dudinā(ji)?
605 [Skolas].

- 144 -

38139.

Māmeņa, muna mīluo,
Stuovi zalta gabaleņu;
Sveša muote nastuovēja
Vaca vara gabaleņa.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

1. Māmiņa, muna mīluo,
Stuovi zalta gabaliņu;
Sveša muote stuov pi durvu,
Reikšu sauve rūciņā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

38140.

Māmiņ, munu mīlvuordīti
Seņ bejušu, nyu navā.
Nyu maņ tevis vajadzēja
Mīlas runas parunuot.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Māmiņu, munu mīlū,
Seņ bejuse, nyu navā;
Nyu maņ tevi vajadzā(ja),
Padūmiņa devējiņa.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

38141.

Man māmiņa nomirusi,
Es nabaga bārenīte;
Lai es biju bārenīte,
Visi mani mīļi tura.
605 [Skolas].

38142.

Man māmiņa to vārdiņu
Kā rokā iedevusi:
Būs, meitiņa, sveša māte,
Gan tu mani iedomāsi.
306 [Patkules Md].

38143.

Man ļauteņi apsasmēja,
Slymu meužu dzeivojūt;
Ni ar naudu es nūpierku,
Ni nu Dīva prasējūs.
263 [Mēmeles Jk].

38144.

Māte gāja slotiņās,
Ar piecām meitiņām;
Pastarīte pakaļ tek,
Tā ieslīka peļķītē.
82 [Demenes Il].

38145.

Māte mani maz' atstāja
Pa laipiņu laipojot;
Jauni puiši, bandenieki,
Neņem zirga mugurā.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

38146.

Man' māmiņa maz' atstāja,
Kāju aut nemācēju;
Sveša māte kājas āva
Māsa galvu izsukāja.
391 [Sinoles Vlk].

38147.

Maza biju, neredzēju,
Kad nomira māmuliņa;
Kaut māmiņa nu redzēj'se,
Nu es liela rakstītāja.
3 [Adulienas Md].

38148.

Meitu māte lielijās:
Gudru meitu izaudzēju;
Nelielies, meitu māte,
Būs gudrāka bārenīte.
15 [Alūksnes Vlk].

38149.

Mēs gaidej šo launag
Zeltbalod pārskrejam;
Pārskrej vieni sērdienets,
Asariņas mētadams.
17 [Ances Vp].

38150.

Mēs māsiņas nebijām,
Bet māsiņas saucāmies;
Viena bijām saimeniece,
Otra tukša bārenīte.
15 [Alūksnes Vlk].

38151.

Mierku, mierku rasiņas (rasiņā),
Jau īkritu azarā;
Sveša muote gon redzēji (redzēja),
Smītīs, smītis nūzasmējās.
Kab redzātu tei māmiņa,
Byutu lela žēlibiņa.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

38152.

Bridu, bridu rasiņu,
Vēl īkritu upītī,
Nikas manis naredzēja,
Ka es gouži nūroudovu.
Sveša muote gon redzēja,
Vēl gaužuok nūsasmēja.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 145 -

38153.

Myužam pūra purins (pureniņš)
Skaistim zīdim nazīdēja;
Myužam buorins nūdzeivuoja,
Mīla vuorda nadzierdēja.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

38154.

Nadaudz (man) aizvējiņa
No bērziņ(a) bez lapiņ(u);
Nadaudz man mīļu vārdu
Bez māmiņa(s) dzīv(ojot).
605 [Skolas].

38155.

Navā vaļas, navā vaļas,
Buorinei rūtuotīs:
Stuovādama kuojas ova,
Tacādama jūstu jūzja.
389 [Silajāņu Rz].

38156.

Nikas maņa nadzierdēja,
Ka es gauži nūrauduoju;
Tik zeilīte dzierdējuse,
Tei sacīja māmiņai.
466 [Vārkavas D].

38157.

Ni maņ tāva, ni maņ muotes,
Ni maņ eistūs buoleliņu;
Nav, kam maņi byldynuot,
Nav, kam maņi slavynuot.
466 [Vārkavas D].

38158.

Nepazinu purva bērzu,
Sīkajām lapiņām;
Nepazinu sērdienīti,
Mātes meitu pulciņā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

38159.

Nepūšat, auksti vēji,
Es Daugavas līcītī;
Nebaries, sveša māte,
Kad es skaista bārenīte.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

38160.

Napiut griuši, sila prīds (prīde),
Na tev vīnai vējis piuš;
Naraud gauži, buorineit(e),
Na tev vīnai bruoļu nav.
605 [Skolas].

38161.

Neraudat, mazi bērni,
Sveša māte istabā;
Sveša māte istabā,
Skuju rīkste rociņā.
148 [Jaunpiebalgas C].

38162.

Nesauc mani, māmuļiņa,
Smiltājā drīz gulēt;
Smiltājā gŗūti būs
Man jaunai meitiņai.
273 [Mores Rg].

38163.

Nesmejiet jūs, ļautiņi,
Kad es esmu bārenīte:
Godam dzimu, godam augu,
Godam mūžu nodzīvošu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

38164.

Na tī muni bolti vaigi
Osorom nūmozguoti;
Osorom nūmozguoti,
Bēdiņom nūbāduoti.
358 [Rugāju Abr].

38165.

Ne tur tādas ošu kārtes,
Ne manim kaltētāju;
Tam dēlam egļu kārte,
Svešas mātes kaltētāj(a)s.
378 [Seces Jk].

38166.

Nivīns putnys ti nadzīd,
Kai dzīd uoru laksteigola;
Nivīns bārns tai naraud,
Kai rauduoja buorineits.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Neviens putniņš tā nepūta,
Kā pūš meža balodīts;
Neviens bērniņš tā neraud,
Kam nav tēvs, māmuliņa.
439 [Trikātas Vlk].

38167.

Nīdi, nīdi, sveša māte,
Gan tu mani iznīdēsi;
Ne tev tāda meita aug,
Ne atvesi vedekliņu.
545 [Krustpils D apr.].

38168.

No bāliņa pajautāju,
Kur es iešu bārenīte.
Ej, māsiņ, to celiņu,
Kur iet citi bārenīši.
605 [Skolas].

- 146 -

38169.

Pasokot jyus, ļauteņi,
Voi bej man tāvs ar muoti.
Voi vējeņš man izpyutja,
Voi yudins izleigava?
Ūši, kļovi, ūzuleņi,
Tī bej muni bruolileņi.
326 [Preiļu D].

38170.

Palākuo vylnaneite,
Vysu lītu nesējeņa.
Muna muoseņa, buooreneite,
Vysu vuorgu cītējeņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38171.

Pa kopim daudz kūceņu,
Zīd visaidim zīdeņim;
Sēd buoriņa aiz galdiņa,
Raud gaudyjom asariņom.
182 [Kaunatas Rz].

38172.

Pie pamātes es uzaugu,
Pie atraitņa nodzīvoju.
Ko pamāte man darīja,
To es daru pabērniem.
373 [Sarkaņu Md].

38173.

Pylns pūrs boltu bārzu,
Vīna poša pabērzeite;
Pylna ustoba muotes meitu,
Vīna poša buorineite.
Muotes meitas pi māmiņas,
Buorineite maliņā.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

38174.

Pie zemīts apsēdos,
Kā pie savas māmulits;
Tāpat mīļ, tāpat balt,
Kā bij mana māmulit.
200 [Kuldīgas Kld].

38175.

Prīde prīde, egle egle,
Obas skaisti nazīdēja;
Nūvuorguši buorineiši
Vīglas dzeives naredzēja.
357 [Rudzētu D].

38176.

Prīcojīs, ceirulīt,
Augši gaisā liduodams.
Buorinīte nūskumuse
Tymsajā kaktiņā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

38177.

Pusmūžiņa tēva raudu,
Visu mūžu māmuliņas;
Visu mūžu māmuliņas:
Nav villainītes audējiņas.
281 [Neretas Jk].

38178.

Pūtin pūta melnais mednis
Sausā egles zariņā;
Tā raudāja tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
190 [Kokneses Rg].

38179.

Raudi, bērniņ, savaldies,
Nav māmiņas istabā;
Tav' māmiņa debesīs
Dieviņam cimdus ada.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

38180.

Raudiveitja nīdru škeira,
Raudulāna maklādama.
Škir, buorineit, vysus ļauds,
Mjakļaj sovas muomuliņas.
194 [Krāslavas D].

38181.

Ritiet, ritiet, asariņas,
Bārenītes priekšautā!
Atskan', gauža atbalstiņa,
Svešas mātes sirsniņā.
373 [Sarkaņu Md].

38182.

Sokit, lobī maņ ļautiņi,
Kū byus darīt buoriņam?
Myra muna muomuleņa,
Karā zuda muns tētiņš.
389 [Silajāņu Rz].

38183.

Salda bija zemenīte,
Vēl saldāka avenīte;
Mīļa bija mātes meita,
Vēl mīļāka sērdienīt(e).
477 [Vecpils Lp].

- 147 -

38184.

Salti salti vēji pūta
Divi dienas, divi naktis;
No tā vēja pūtieniņa
Es paliku bārenīte.
83 [Dignājas Jk].

38185.

Satecēja buorinīši
Nūrītnīšu kalniņā.
Kas celiņu sarakstīja
Bosajomi kuojiņom?
Buorinīši sarakstija,
Tāv' ar muoti maklādami.
465 [Varakļānu Rz].

38186.

Skaisti dzīdi lakstīgola
Kuplajā bierzītē;
Gryta dzeive buorinīšim
Plašojā pasaulē.
357 [Rudzētu D].

38187.

Sova māmina bejusja,
Sovu vaļiņu lykusja;
Sveša muote nalykusja
Ni pusītes tuos vaļītes.
326 [Preiļu D].

38188.

Sveš māt, sveš bērniš,
Kā div leds gabliņ;
Es save māmiņe
Kā siersniņ azote.
373 [Sarkaņu Md].

38189.

Saucat mani sērdienīti,
Nesauc mani grūtdienīti;
Grūtdieņami tēvs nomira,
Sērdieņami māmuļīte.
477 [Vecpils Lp].

38190.

Soka īva nazīdēt,
Buorinīte narauduot;
Še īviņa bolta zīd,
Buorinīte gauži raud.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

38191.

Savai mātei laba biju,
Da saulītei gulēdama;
Svešajai neietiku
Rītā agri cēlusies;
Rītā agri cēlusies,
I mālīti samalusi.
503 [Višķu D].

38192.

Sava vaļa kumeļam,
Sava vaļa jājējam;
Ir man bija sava vaļa,
Bez māmiņas dzīvojot.
241 [Lubānas Md].

1. Sova vaļa kumeļam
Sova vaļa oruojam;
Sova vaļa buoriņam,
Bez māmeņis dzeivojūt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

38193.

Sveša māte cēlusēs,
Kā eglīte locījās;
Vai uz mani locījās,
Ka es agri nesacēlu?
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

38194.

Suop galviņa dzārumā,
Kuojas ceļa guojumā;
Suop sirsniņa bēdiņā,
Raud māmiņa nūlykdama.
389 [Silajāņu Rz].

38195.

Suop sirsneņa, suop galveņa,
Na māmeņai pasaceišu;
Svešai muotei pasacēju,
Čeidynuot čeidynuoja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

38196.

Serdienīte ceļu tek,
Balta drāna rociņā;
Ceļu tek raudādama,
Asariņas slaucīdama.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

38197.

Sērdienīte Dievam gauda,
Saujā slauka asariņas.
Ik svētdienas baznīcā
Par sērdieni Dievu lūdza.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

38198.

Sēri dzied lakstīgala
Baltā ievu krūmājā;
Gauži raud bārenīte
Svešas mātes laidarā.
48 [Bērzaunes Md].

- 148 -

38199.

Skaisti dzīd lakstīgola,
Vēl skaistuok buorenīte;
Gauži raud mozi bārni,
Vēl gauduok buorenīte.
326 [Preiļu D].

38200.

Slava slava tām meitām,
Kam māmiņa grezna bija;
Kad nomira māmuliņa,
Nomirst līdzi liela slava.
166 [Kalsnavas Md].

38201.

Snuotinīte na vylnuone,
Na vilnuones syltumeņš;
Sveša muote, na māmeņa,
Na māmeņas mīlumeņš.
389 [Silajāņu Rz].

38202.

Sveši ļauds, gryuta dzeive,
Motus ruovja, plikus cierta;
Vysgryušuok maņ syutīja
Zam uobeles reiksti grīzt.
143 [Jāsmuižas D].

38203.

Sveša māte ar manim
Mīļu vārdu nerunāja;
To vārdiņu gan dzirdēju:
Netiklīti pasauciet.
410 [Stāmerienas Md].

38204.

Sveša muote mani saucja;
"Kur tej viņa palykuse".
Jo byut eista muomuliņa,
Byut vuordiņā pasaukuse.
326 [Preiļu D].

38205.

Sveša māte, ne māmiņa,
Mana mūža lēmējiņa;
Tev pašai dēli auga -
Lem saviem dēliņiem.
200 [Kuldīgas Kld].

38206.

Sveša māte slotu grieza
Purva bērza atvasēm;
Manas pašas māmuļiņa -
Lauka bērza pazarītes.
387 [Siguldas Rg].

38207.

Sveša muote buorineišus,
Kai putniņus vuordzynuoja;
Pagaid, pagaid, sveša muote,
Byus kas tovus vuordzyvnuos.
314 [Pildas Ldz].

38208.

Šā bārene, tā bārene,
Es patiesi bārenīte:
Man mazai tēvs nomira,
Vēl mazai māmuliņa:
Tēvs pameta cūkas ganot,
Māte mazu šūpulī.
281 [Neretas Jk].

38209.

Tys nu ļaužu, šis nu ļaužu,
Es nu kūka gabaliņa.
Ni maņ tāva, ni māmiņas,
Ni eistūs bruolileņu;
Ūši, kļovi, ūzuliņi,
Tī bej muni bruoļiļeņi.
389 [Silajāņu Rz].

38210.

Šys buorins, tys buorins,
As patīšām buoriņeitja:
Mežā tāvs, mežā muotja,
Mežā muni bruoliļaņi,
Ūzuls tāvs, līpa muotja,
Veituļaņi bruoliļaņi.
170 [Kapiņu D].

38211.

Škeira mani muomuleņa,
Treis reizītes myužeņā;
Vīnu reizi mozu, seiku,
Ūtru lelu uzaugušu,
Trešū reizi jej atškeira,
- Pate leida smilktiņuos.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

38212.

Tautiešam tēvs nomira,
Man nomira māmuļiņa;
Ne vienam, ne otram,
Kas piedod padomiņu.
48 [Bērzaunes Md].

38213.

Tāli tāli man' zemīte,
Tāli Dieva nodalīta:
Ne māmiņa mani juta,
Ne es jutu māmulītes.
241 [Lubānas Md].

- 149 -

38214.

Tuoļi tuoļi tys kalniņš,
Kur guļ tāvs, muomuleņa;
Tuoļi tuoļi tys cīmiņš,
Kur palyka buoleliņi.
389 [Silajāņu Rz].

1. Tuoļi tuoļi tys kalniņš,
Kur guļ tāvs, muomuliņa;
Tuoļi tuoļi tei zemīte,
Kur gulēju šyupulī.
389 [Silajāņu Rz].

38215.

Tāpat grib purva zāle
Līdz ābolam veitējam (vietējam);
Tāpat grib sveša māte
Par mammiņu godājam.
373 [Sarkaņu Md].

38216.

Tec, sērdien(e), uz klētīt(i)
Pēc sudraba biķerīš'.
Tecinās(i) asariņas
Sudrabiņa biķerī;
Kad biķeri pieraudās(i),
Tad būs liela pieaugus'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

38217.

Tētīt munu, nūmyrušu,
Mani mozu atstuojušu!
Ni nūpierki man zirdziņa,
Ni atvedi ļaudaviņas.
247 [Makašānu Rz].

38218.

Tēvu manu nomirušu,
Es paliku pusbārīt(e).
Kad nomira māmuliņa,
Tad īstena bārenīt(e).
119 [Gaujienas Vlk].

38219.

Tēvis tēvis, māte māte,
Kur jūs mani atstājāt?
Tēvs atstāja šūpulē,
Māte zemi rāpājot.
476 [Vecpiebalgas C].

38220.

Treis muosiņas mežā guoja
Maļnejūs smorodūs;
Divi ūgu pīlaseja,
Treša mežā nūstaigova,
Kura mežā nūstaigova,
Tuos miužami naredzēt.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

38221.

Tymsa tymsa tei naksniņa,
Kad nav skaidra mēnestiņa;
Tymss tymss tys kaktiņš,
Ku nav tāva, muomuliņas.
389 [Silajāņu Rz].

38222.

Vai tādēļi vīrs nebūšu,
Ka mazami tēvs nomira?
Tāpat pieši pie zābakiem,
Tāpat bēris kumeliņis.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

38223.

Voi, agri, agri
Avīkša ūga,
Voi, agri, agri
Buoriņa meita.
143 [Jāsmuižas D].

38224.

Voi vējeņš man izpyutja,
Voi yudis izleigava.
Kas par mani, buorineiti,
Tiki daudz bādavuos?
Kur nūguoju, tur dzeivavu,
Kur pakritu, tur gulēju.
326 [Preiļu D].

38225.

Vairuok ira tūs egleišu,
Kur' malnomi skujeņomi;
Vairuok ira tūs bērneņu,
Kur' bez tāva, muomuleņas.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38226.

Vakar lija silts lietiņis
Manā rožu dārziņā;
Tas nebija silts lietiņš,
Tās bāriņu asariņas.
104 [Ēdoles Vp].

38227.

Var pazeiti tū meitiņu,
Kura beja buorinīte:
Tai zam kuojom zeme leika
Asariņu paltiņā.
170 [Kapiņu D].

- 150 -

38228.

Var pazeit tu sēteņi,
Kur ir daudzi buorineišu:
Vysi jumti nūryusējušy
Nu gaudūs asareņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

38229.

Var pazeit tū sēteņi,
Kur ir daudz buoreneišu:
Par vyds sātu upe tak,
Buoreneišu asareņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38230.

Vēl es maza, vēl maz zinu,
Jau nomira māmuļiņa;
Jau nomira māmuļiņa,
Maz atstāja padomiņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38231.

Vēr' istabas duraviņas,
Atvērāsi nama durvis;
Saucu savas māmuliņas,
Atsaucāsi sveša māte.
241 [Lubānas Md].

38232.

Vētra kauc, govis dīc,
Sērdienīte gauži raud;
Govis dīc kopējiņas,
Sērdienīte mātes raud.
605 [Skolas].

38233.

Visi zvēri zaķi nīda,
Ka nav (sav)as pajumtītes;
Visi nīda bārenīti,
Ka nav savas māmuliņas.
79 [Daudzeses Jk].

38234.

Visi gaida mīļus vārdus,
Ko gaidīs bārenīts?
Bārenīša mīļi vārdi
Gul zem zaļām velēnām.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

38235.

Vysim gryuti, vysim gryuti,
Vēl gryuduok buoriņeišim:
Ik reitiņus dubļus bryda,
Lēja gaudas asariņas.
326 [Preiļu D].

38236.

Visim kūkim zori ir,
Stībreišam vīn navā;
Visim bārnim tāvi ir,
Buoriņam vīn navā.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

38237.

Vusi mon lobi bija
Lobajās dīniņuos;
Ka daguoja ļauna dīna,
Nava eistu buoleliņu.
605 [Skolas].

38238.

Zagyuzeiti vīn dzierdēju
Seik' prīdeišu maliņā,
Sovas māmiņas nadzieržu,
Ni dzīžūt, ni raudūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38239.

Zīd rūžiņa, maganiņa,
Obas tāva duorziņā;
Rūža zīd - bruoļu muosa,
Maganiņa - kolpyunīte.
576 [Varakļāni Rz apr.].

38240.

Žēli rauda tie bērniņi,
Kam nomira tēvs, māmiņa;
Žēli rauda tie kociņi,
Kas aug ūdeņa maliņā.
605 [Skolas].

2. Bāreņi un saule (mēness)

4344.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Nu es esu bārenīte!
Pasavēru saulītē
Kā savā māmiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4345.

Ai saulīt, māmuliņ,
Ko bij man še dzīvot?
Vairāk ļaužu rājējiņu,
Ne padoma devējiņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

4346.

Ai saulīte mīļā baltā,
Sērdienīšu māmuļiņa,
Kājas rokas sasildīja,
Valodiņas vien nebija.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 151 -

4347.

Apkārt kalnu saule tek,
Gaŗu dienu kavēdama;
Aiz kalniņu nosaluši
Sīki mazi sērdienīši.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4348.

Atskaties, tu saulīte,
Vakarā noiedama,
Kur palika tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmulītes;
Vai palika ūdenī,
Vai ūdeņa maliņā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

4349.

Atsaveries, tu saulīte,
Kas tevim pakaļā:
Simtiem tek bārenīši
Basajām kājiņām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4350.

Bārenīšu laiva gāja
Pa jūriņu līgodama.
I saulīte Dievu lūdza,
Kad tik tiktu maliņā.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4351.

Bārenīte gauži raud,
No rītiņa cēlusies;
Saulīt' balta, tecēdama,
Asariņu skaitītāja.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

4352.

Jau saulīte zemu zemu,
Māmuliņa tāļu tāļu.
Teku, teku, nepanācu,
Saucu, saucu, nesasaucu.
1311 [Apē (Vlk)].

4353.

Kam, saulīte, kam, zemīte,
Jūs man pāri darījāt?
Saulīt' tēvam nespīdēja,
Zeme sedza māmuliņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

4354.

Kam saulīte žēli raud,
Vakarāi noiedama?
Tās sērdieņu asariņas,
Kas rit žēli vakarā.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

4355.

Ko, bērniņi, darīsim,
Bez vecāku palikuši?
Ņemsim saules atspaidiņu,
Atspiedīsim vecākus.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Jauni vien, jauni vien,
Ko mēs jauni darīsim?
Ņemsim saules atspaidiņus,
Atspiedīsim vecajos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4356.

Kur mēs divas bārenītes
Savas kājas sildīsim?
Siltajā saulītē,
Baltajā ābolā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4357.

Kur, saul'eit, kavējīs,
Ka tu agri naizl'eci?
- Aiz kal'n'eņa, aiz ūtora,
Buorineiti appuškuoju.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4358.

Kur, saulīte, kavējies,
Ka tu agri neuzlēci?
- Aiz kalniņa kavējos,
Bārenīti sildīdama.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

4359.

Kur, saulīte, kavējies,
Kad tik agri neuzlēci?
Aiz kalniņa tevi gaida
Simtiem mazi sērdienīši.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

4360.

Kur tecēji, mēnestiņi,
Ar to zvaigžņu pudurīti?
- Teku, ceļu rādīdams
Sērdieņiem naksniņā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

4361.

Lec, saulīte, kur lēkdama,
Lec pa logu istabā,
Tur sēdēja bārenīši
Basajām kājiņām.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

4362.

Lec, saulīte, rītā agri,
Lec pa logu istabā:
Bārenīši sasēduši
Tumšajā kaktiņā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 152 -

4363.

Lec, saulīte, rītā agri,
Meža galus puškodama;
Noej laiku vakarā,
Sērdienīšus žēlodama.
224 [Kabilē (Kld)].

4364.

Lec, saulīte, rītā agri,
Nedar' žēli bāriņam;
Bāriņš muti nomazgāja
Gaužajās asarās.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

4365.

Lec, saulīte, rītā agri,
Spīd' pa logu istabā:
Bārenīte kājas āva
Tumšajā(i) kaktiņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4366.

Lec, saulīte, rītā agri,
Spīd' pa logu istabā:
Bārenīte sagšas loka
Tumsajā kaktiņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

4367.

Mauc, saulīte, zīda cimdus,
Vakarā noiedama,
Kā varēji rītā agri
Bārenīšus sveicināt.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

4368.

Neraud' gauži, man' māsiņa,
Ne tu viena bārenīte;
Saulītei viena meita,
I tā pate bārenīte.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4369.

Pavaicāju saulītei,
Ko dar' mana māmuļiņa.
- Dzijas tina, sagšas auda,
Gaida tevi noejam.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4370.

Pavaicāju saulītei,
Ko dar' mana māmuļiņa.
-Zelta slotu ceļu slauka,
Gaida tevi aizejot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4371.

Pasavēru saulītē
Kā savā māmiņā:
Gana silta, gana jauka,
Valodiņas vien nebija.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4372.

Pasavēru uz saulīti
Kā uz savu māmuliņu;
Tāds sejiņš saulītei
Kā manai māmiņai.
316 [Jēkabpilī].

4373.

Puķīt' mana krustamāta,
Saulīt' mana īsta māta,
Puķīt' mani kavāja,
Saulīt' mani sildīja.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

4374.

Riet', saulīte, rietēdama,
Dod man svētu vakariņu!
Sveša māte darbus deva,
Nedod svēta vakariņa.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

4375.

Reitā agri, reiteiņā,
Nivaid munu muomul'eņu;
Saucin' sauču, nadzērdēja,
Tecin' taku, navar nuokt'.
Tacādama datecēju
Treis sudobra ezereņus.
Vīnā dzēre raibys gūvs,
Ūtrā sērmi kumēleņi;
Trešajā velējuos
Treis sauleitis jumpraveņis.
Vīna soka: kur tu teci?
Div' da sevim aicynoi.
Tec', mouseņ, tacādama
Da tam smilkšu kal'n'eņam,
Tī guļ tova muomul'eņa,
Boltu smilkšu kal'n'eņā,
Ni dzērd vējeņu pyušūt,
Ni bērneņu raudojūt.
418 [Dagdas pag. D].

4376.

Sak' saulīte uzlēkdama:
Kas raud gauži istabā?
- Gauži raud tie bērniņi,
Vakar mira māmuliņa.
331 [Augškurzemē (Il)].

- 153 -

4377.

Sak' saulīte uzlēkdama:
Mazgā muti, bārenīte!
Jau, saulīte, nomazgāju
Gaudajās asarās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4378.

Saule kaisa sudrabiņu
Celmājā (celmainā) līdumā,
Bārenīte salasīja,
Raibaļiņas ganīdama.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4379.

Saule saule, maize maize,
Tā bāraiņa māmuliņa:
Saulītē sildījās,
Maizītē barojās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Dziesmiņās, saulītē
Bārenīšu ramavīte:
Dziesmiņās remdējās,
Saulītē kaltējās.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

4380.

Saule saule, zeme zeme,
Kam tu līdza nedarīji!
Citam viegli, citam grūti,
Citam dzelzu rokas kājas.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

4381.

Saule saule, zeme zeme,
Tā ar mani ienaidā:
Paslēpusi tēv' ar māti,
Es paliku bārainīte.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4382.

Saulīt balta, laizdamās,
Nenes līdza atslēdziņu:
Daudzi raud bārenīšu,
Saulītē vērdamies.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

4383.

Saulīt balta, māmuļiņa,
Es nevaru še dzīvot:
Visi mani rājējiņi,
Nav neviena žēlotāja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4384.

Saulīt balta noiedama,
Ko es tevim pasacīšu:
Aiznes manai māmiņai
Simtu labu vakariņu!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

4385.

Saule, gaisu tecēdama,
Divi sagšas darināja.
Man, saulīte, vienu sagšu,
Es nabaga bārenīte.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

4386.

Saulīt' lasa rasas lāses
Skreitelīšu lapiņās;
Tās nebija rasas lāses,
Tās bāriņu (ganiņu) asariņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4387.

Saulīt', mana māmuļīte,
Abas vienu baltumiņu;
Paskatos saulītē(i),
Raudu savu māmuļīti.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

4388.

Saulīt' mana māmuliņa,
Man nebija māmuliņas.
Tik pat silta, tik pat jauka,
Valodiņas vien nebija.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4389.

Saulīt' muna māmuliņa,
Pār Daugavu roku deva;
Nij tai mirka zīda kleita,
Nij sudraba ielociņi.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

4390.

Saulīt' spoža noiedama,
Atskaties atpakaļ,
Kur palika tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmulītes.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

4391.

Saulītē atsēdos
Kā māmiņas klēpītē;
Būt' tai bijis valodiņas,
Vēl mīļāka kā māmiņa.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 154 -

4392.

Saulītē sēdēdama,
Raudu savas māmuliņas:
Gana silta, gana jauka,
Valodiņas vien nevaid.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

4393.

Saulītē(i) sēdēdama,
Raudu savas māmuliņas.
Sak' saulīte tecēdama:
Es būš' tava māmuliņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4394.

Sildi mani, silta saule,
Man nevaid(a) sildītāja;
Žēlo mani, žēlīgs Dievs,
Man nevaid(a) žēlotāja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Sildi mani, silta saule,
Man nebija sildītāja;
Žēlo mani, Dievs Laimiņa,
Man nebija žēlotāja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4395.

Teci gaiši, mēnestiņi,
Gaŗām manu glāžu logu:
Es nabaga bārenīte,
Man nav skalu plēsējiņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4396.

Teci gaiši, mēnestiņu,
Spīd' manāi istabāi,
Spīd' manāi istabāi,
Žāvē sūras asariņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4397.

Tec, saulīte, atskaties,
Kā gulēja sērdienīši,
Kā gulēja sērdienīši,
Kam nav tēva gādātāja.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4398.

Tec, saulīte, atskaties,
Kas tavā ēniņā:
Simtiņš mazu sērdienīšu
Basajām kājiņām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 224 [Kabilē (Kld)].

4399.

Tec, saulīte, drīz pie Dieva,
Dod man svētu vakariņu;
Nikna mana sveša māte,
Nedod svēta vakariņa.
263 [Dobelē].

4400.

Tec, saulīte, rītā agri,
Bārenīšus priecināt:
Bārenīši gauži raud,
Tumšu nakti staigādami.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

4401.

Tec, saulīte, vakarā,
Mani mazu žēlodama:
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne balto brāleliņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

4402.

Tec, saulīte, vakarē,
Mani maģu žēlodam'.
Ne tu mani vien žēlos',
Tu žēlos' dažu lab',
Tu žēlos' dažu lab',
Dažu labu sērdieniņ'.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Tec, saulīte, vakarēja,
Žēlo mani, sērdienīti;
Tu žēloji dažu labu,
Dažu labu sērdienīti.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4403.

To neviens nezināja,
Kur raudāja bārenīte;
Saulīt' vien to zināja,
Mani mazu sildīdama.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

★

38241.

Ai saulīte, mīļa balta,
Sērdienīšu māmuliņ!
Rokas, kājas sasildīj',
Valodiņas vien nebij.
403 [Slokas Rg].

38242.

Aiz kalniņa aiztecēja
Ci saulīte, ci māmiņa.
Sauču, sauču, naatsasauca,
Poša kuopu kalniņā.
182 [Kaunatas Rz].

- 155 -

38243.

Bāra bērni gauži raud
Bez saulītes vakarā.
Nava savas māmuliņas,
Kas iecēla saulītē.
378 [Seces Jk].

38244.

Buorinīte man' muosiņa
Sēd tymsajā kaktiņā;
Lēks saulīte reitā agri,
Paspeiss tovā kaktiņā.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

38245.

Lobajam bej loba dīna
(I) snīgūt, i lejūt;
Man nabeja lobys dīnys
Syltajā(j)i sauleitē.
326 [Preiļu D].

38246.

Lec, saulīte, rītai agri,
Spīd' pa logu istabai,
Bāra bērni nosaluši
Ar basāma kājiņām.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

38247.

Mātes meita pirti kūra,
Aicin' bāri kaltēties.
Kalsti pati, mātes meita,
Es izkaltu saulītē.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

38248.

Navā sovas muomuleņas,
Kas īcjāļa sauleitī;
Kas, īcjāļa sauleitī,
Kas, galveņu paglaudjā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38249.

Nabij saule nalākuse,
Myglajā reitinā.
Nabij Dīvs nažālovs
Buorinīšu, bez māmines.
35 [Baltinavas Abr].

38250.

Nesasmeju otaram,
Kādu dienu redzēdama;
Saulīt' kalnu neaptek,
Man pašam gadījās.
389 [Silajāņu Rz].

38251.

Palīdz' nu, liela diena,
Palīdz', sveša māmuliņ!
Silta saule nepalīdz,
Nezin sveša māmuliņ'.
373 [Sarkaņu Md].

38252.

Pamuote - borga sīva,
Tei buorineišu neidējiņ';
Saulīte - meiļa sīva,
Tei buorineišu meiļuotuoja.
357 [Rudzētu D].

38253.

Pasaruodi tu, saulīti,
Koč caur tyucem ustobā;
Pasaruodi tu, māmiņi,
Koč man nakti sapynā.
35 [Baltinavas Abr].

38254.

Sok' saulīte gluosīdama:
Es byuš' tova muomuliņa,
Es tev dūšu syltus reitus
Pavasari ganiņūs.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

38255.

Saulīt' mazu gabaliņu,
Māmuliņa tālu tāl';
Kas manai māmiņai
Labas dienas nonesīs?
378 [Seces Jk].

38256.

Saulītē skatīdamās,
Raudu savas māmuliņas;
Ij saulīte tā netek,
Kā tek manim asaras.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

38257.

Saule saule, zeme zeme,
Tu man laba nedarīji:
Tēvs man sauli neredzēja,
Zeme sedza māmuliņu.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

38258.

Saulīt, balta māmuliņa,
Uzlec spoži bārītei:
Bārenītei grūtas dienas,
Kad saulīti neredzēj(a).
116 [Garozas Jg].

- 156 -

38259.

Spodrsaulītei daudz darbiņa
Ik rītiņus uzlecot:
Te jāsilda bārenīši,
Te ganiņi jāpieceļ.
241 [Lubānas Md].

38260.

Šķiet saulīti netekam
Miglājā rītiņā;
Šķiet Dieviņa(?) neredzot,
Kas otram žēl darīj'.
322 [Praulienas Md].

38261.

Tāļu tāļu saule tek,
Vēl tāļāku māmuļiņa;
Es saulīti ieraudzīju,
Māmuļiņu neredzēju.
398 [Skrundas Kld].

38262.

Teci, saulīt, tecēdama!
Es palykšu sētiņā,
Sētiņā ir loba dzeiva,
Muote meitiņom vītu taisa.
170 [Kapiņu D].

38263.

Žēli raud sērdienīte
Miglainā rītiņā,
Kad saulīti neredzēja,
Kad saulīti ieraudzīja,
Tad priecīgi pasmaidīja.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

38264.

Zeme zeme, saule saule!
Kam tu mani ienīdēj(i)?
Jau man ņēmi tēv' un māti,
Vēl grib' manu bāleniņ'.
184 [Ķēču Rg].

38265.

Zami zami jau saulīte,
Ar rūciņu nasasniegt;
Tyvu tyvu jau māmīte,
Nikai navar datecēt:
Ar sūlīti nadaspērt,
Ar vuordiņu napasaukt.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

★

3. Barība

4404.

Ai Dieviņi, augstu saule,
Kad vakara sagaidīšu?
Sveša māte, ne māmiņa
Maz iedeva launadziņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

4405.

Audziet rutki, rācenīši,
Audziet, balti kāpostiņi!
Tiem nevar sveša māte
Lieku likt pelaviņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4406.

Brokastiņas launagā,
Launadziņu vakarā, -
Būt' māmiņa tā devuse,
Nebūt' liela izauguse.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4407.

Brokastiņu vajadzēja,
Kaut māmiņa devējiņa;
Sveša māte devējiņa,
Tā par mani nebēdāja.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4408.

Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dod jel drīzi vakariņu!
Sveša māte, ne māmiņa,
Maz maizītes iedevuse.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4409.

Ej bārīti, cūkganos,
Pelnī savu garoziņu!
Ne tev tēva, ne tev mātes,
Kas tev svešs maizi dos?
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

4410.

Es apsēdu raudādama
Mātes kapa maliņā.
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu velēniņu;
Es tev teikšu raudādama,
Ko man dara sveša māte:
Sveša māte maizi grieza,
Tikko nagu nenogrieza.
224 [Kabilē (Kld)].

- 157 -

4411.

Gan dziedāju, gavilēju,
Neviens mani nedzirdēja;
Kaut dzirdētu māmuļīte,
Tā iznestu launadziņu.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

4412.

Ganiņam visi vēji,
Neba visi kumosiņi.
Kas bij laba saimeniece,
Tā pataupa ganiņam;
Kas bij kāda badakāse,
Tai pašai nepietika.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4413.

Gaŗa diena bez māmiņas,
Vēl jo gaŗa bez maizītes;
Bez māmiņas gan dzīvoju,
Bez maizītes nevarēju.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

4414.

Jau saulīte, jau saulīte
Iz vakaru ritināja,
Jau man ēsti gribējās,
Nav māmiņas devējiņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4415.

Jūs, ļautiņi, nezināt,
Kāda man dzīvošana:
Rītā rutki, vakarā,
Launagā rudzu putra.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4416.

Kas bārenei ēsti ļāve,
Cik vēders gribējās:
Iesmeļ zupu šķīviņē,
Nogriež plānu riecentiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

4417.

Launadziņa vajadzēja,
Ka būt' laba devējiņa;
Jau saulīte ielīgoja
Launadziņa laiciņā.
190 [Kuldīgā], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

4418.

Lielas, gaŗas žākstas nāca,
Vai bij miega, vai ēdamas?
Kaut būt' mana māmuļīte,
Tā būt' viņas gan zinājse;
Ja ēdamas, dotu ēst,
Ja gulamas, laistu gulēt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4419.

Lec, saulīte, rītā agri,
Dod maizītes bāriņam!
Bāriņš muti nomazgāja
Gaužajās(i) asarās.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

4420.

Māmiņ mana, nomirdama
Sajoz manu vēderiņu:
Daudz ļautiņu sūtītāju,
Maz maizītes devējiņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4421.

Māte, māte, dod man maizes,
Es ar biju tavs bērniņš,
Es ar tavas kājas āvu,
Apkārt tevi rušināju.
131 [Mēŗa muižā (Mēŗa pag. Vlk)].

4422.

Nedo(d) Dievs svešu māti
Pabērnos ievedamu:
Trīsreiz pate paēduse,
Pabērnīši neēduši.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

4423.

Sasalt man' soltumā,
Kad saul'eit'e nasil'd'ēja;
Nūm'ērt man' boda laikā,
Kad muot'e maizis' nad'ev'a.
414 [Krāslavas apkārtnē].

4424.

Zīlīt' cepu, zīlīt' vāru,
Pušmuc' tauku tecināju,
Lai nāk visi bāŗabēr(n)i,
Kam bij sausa garozīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

4425.

Situ koku pie kociņa,
Lai tek saule vakarā:
Sveša māte, ne māmiņa,
Maz man deva launadziņa.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

4426.

Sūra sūra sveša māte,
Sūri mani ēdināja:
Jau bij sūra rutku šķēle,
Vēl uzbēra sinepītes.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 158 -

4427.

Sveša māte bāreņam
Ar nodaļu maizi deva:
Sešas dienas nedēļāi,
Sešus maizes gabaliņus.
121 [Gulbenē (Md)].

4428.

Sveša māte bārenim
Bārdamās maizi deva;
Sak' paldies, bārenīt,
Gana grūši pelnījusi.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

4429.

Sveša māte bārenei
Pār (Par) uguni maizi deva.
Tec apkārt, bārenīte,
Lai rociņa nesadeg(a).
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 1311 [Apē (Vlk)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 304 [Vecmuižā (Vecmuižas pag. B)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 379.

4430.

Sveša māte ieraduse
Azaidiņu vilcināt,
Azaidiņu launagāi,
Launadziņu vakarāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

4431.

Sveša māte klēti slēdza,
Man maizītes nedodama.
Aizslēdz vārtus, sveša māte,
Lai neeimu druviņā!
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

4432.

Sveša māte maizi deva,
Caur ugen' caurdodam'.
Ēd tu pate, sveša māt,
Nededzan' man's nag's.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4433.

Sveša māte maizi grieza,
Pie pirkstiņ' mērodam'.
Būt' māmiņa tā devuse,
Nebūt' liela izauguse.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4434.

Sveša māte maizi grieza,
Pie pirkstiņa mērodama;
Kad būt' mana paša māte,
Griezt' man pilnu riecentiņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4435.

Sveša māte maizi grieda,
Pie pirkstiem mērodama.
Lai Dievs dod citu reiz',
Ka nogrieztu pirksta galus.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4436.

Sveša māte maizi griež
Pie pirkstiemi mērīdama.
Paga paga, sveša māte,
Gan es tev atdarīšu:
Gan es tavas raibas govis
Aiz kalniņa guldināšu.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

4437.

Sveša māte man solīja
Biezu putru vakarā.
Nebij škīstas, nebij biezas,
Nebij šādas, nebij tādas.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

4438.

Sveša māte man solīja
Ir launagu, palaunagu.
Ne launaga, palaunaga,
Jau saulīte vakarā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4439.

Sveša māte man solīja
Siltu maizi brokastam;
Sava māte jau atnesa
Pusbrokasta saulītē.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

4440.

Sveša māte man solīja
Siltu maizi launagā.
Jau saulīte vakarā,
Ne man siltas, ne man aukstas.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)], 263 [Dobelē], 269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)], 393 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4441.

Sveša māte, ne māmiņa,
Mazu deva launadziņu.
Tec, saulīte, vakarē,
Mani mazu žēlodama.
224 [Kabilē (Kld)].

- 159 -

4442.

Sveša māte paēduse,
Tad vēl mani atminēja;
Kad es biju nosaluse,
Tad vēl sedza villainīti.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

4443.

Svešā māte, raganiņa,
Par uguni maizi deva;
Vienā rokā maizi ņēmu,
Otru slauku asariņas.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

4444.

Svešmāte, svešmāte,
Launaga, launaga!
Kas man šī diena
Bez launadziņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4445.

Sveša māte tā sacīja,
Daudzi ēdu, maigi guļu.
Neēduse, daudzi ēdu,
Piekususe, maigi guļu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4446.

Sveša māte man' sacīja
Daudz ēdot, daudz dzeŗot;
Manas pašas māmuliņa
Saujiņā pabaroja.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

4447.

Svešai mātei maizes žēl,
Man varītes jāžēlo;
Maize auga tīrumā,
Man varīte neizauga.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

4448.

Svešajai māmiņai
Silta maize azotē;
Būt' manai māmiņai,
Sen būt' man iedevuse.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4449.

Tā sacīja svešais tēvs,
Tā svešā māmuliņ:
Maizīt' mana apēdama,
Darbiņš mans nedarīts.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4450.

Tavu lielu labumiņu,
Kas saimnieku bērniņam:
Līdz brokastim izgulējis,
Sviesta maize brokastī.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

4451.

Tec, saulīte, vakarēja,
Dod man laika vakariņ',
Sveša māte man nedeve
Priekš saulītes vakariņ'.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4452.

Tec, saulīte, vakarēja,
Ganis tevi traucināja,
Ganiņam gaŗa diena
Bez maizītes gabaliņa.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

4453.

Tec, saulīte, vakarā,
Mani mazu žēlodama:
Sveša māte, ne māmiņa,
Maz maizītes iedevuse.
224 [Kabilē (Kld)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Saulīt balta māmaļiņa,
Teci drīzi vakarā:
Sveša māte ganiņam
Maz maizītes iedevuse.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

4454.

Tīšam govis guldināju
Pašē kalna galiņē,
Kam nidevi, sveša māte,
Sviest' ar maizi brokastē.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

★

38266.

Ai bērneņi, ai bērneņi,
Globoj muotes', globoj maizes!
Bez māmeņas var dzeivuoti,
Bez maizeitjas navarēju.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38267.

Bārītei, bārenītei
Grūta dzīve pasaulē:
Rūgta dzīve, sūra maize,
Svešas mātes pajumtē.
373 [Sarkaņu Md].

- 160 -

38268.

Bārenīte nabadzīte,
Grūta dzīve pasaulē:
Rūgta (dzīve), rupa maize,
Lupatiņas mugurā.
194 [Krāslavas D].

38269.

Buorinīte gonūs guoja,
Sausa maize pazusē;
Nūsasāst uz akmiņa,
Slauka gaudas asariņas.
579 [Viļāni Rz apr.].

38270.

Buorenīši, syurdynīši,
Vīnu pusi saguluši;
Ni ir tāva, ni ir muotes,
Kam jūs leidza leidzynuot.
605 [Skolas].

38271.

Buorinīši, vuorgulīši,
Kuop iz cepļa rauduodami:
Sveša muote, na eistuo,
Moz maizītes īdavus'.
326 [Preiļu D].

38272.

Ēne lab, ēne lab,
Kas ēne maiz dos?
Ēne maizs devejiņš
Guļ apš zaļ veleniņ.
243 [Lubezeres Tl].

38273.

Ēsti man gribējās,
Nedod ēst sveša māte;
Tautās man gribējās,
Neņem mani arājiņš.
82 [Demenes Il].

38274.

Ganiņam gaŗa diena,
Kad saulītes neredzēja;
Sveša māte, ne māmiņa,
Maz maizītes iedevusi.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

38275.

Grūta dzīve bārenīšiem
Svešas mātes istabā:
Ļauni vārdi, cieta maize,
Lūkiem pītas pastaliņas.
605 [Skolas].

38276.

Gryuts beja tīm bārneņim,
Kam nav sovys muomuleņis:
Sveša muote, raganeņa,
Par gunteņu maizi devja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

38277.

Koza koza, na gūtiņa,
Na pīniņa devējeņa;
Sveša muote, na māmiņa,
Na maizītes devējiņa.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

38278.

Nad(ūd) Dīvs taidu dīnu,
Kaidys dīnys buoriņam:
Kura āsta, kura dzarta,
Kura gauži nūrauduota.
170 [Kapiņu D].

38279.

Sakoltusi gorūziņa
Svešas muotes ozūtē;
Ka byutu sova māmiņa,
Byut' man sen atdavuse.
326 [Preiļu D].

38280.

Saulīt, mīļa māmulīna,
Dod maizīti bārīšiem:
Sveša māte, ne māmīna
Maz iedeva launadzīnu.
192 [Kosas C].

38281.

Sērdienīte gauži raud,
Pie upītes sēdēdam';
( Pie upītes sēdēdama,)
Garoziņas mērcēdam'.
200 [Kuldīgas Kld].

38282.

Skaista aug muotes meita,
Vēl skaistuoka buorinīte;
Muotes meita pīnu dzēra,
Buorinīte asariņas.
389 [Silajāņu Rz].

38283.

Sveša māte ganos raida
Bez maizītes kumosiņa;
Sola man: atnesīs
Siltu maizi launagā.
190 [Kokneses Rg].

- 161 -

38284.

Sveša muote buorenīšam
Par guņtiņu maizi devja;
Buoreņš jēmja rauduodams,
Asariņas slaucīdams.
314 [Pildas Ldz].

38285.

Sveša māt' maizi dev',
Pārmezdam', atraudam';
Nepārmestu, neatrautu
Mana paša māmuliņ'.
17 [Ances Vp].

38286.

Žūrej mani sveša muotja,
Žūrej reitā, vokorā;
Muna duorga dvjāsjaleitja
Žūru vīn paādusja.
326 [Preiļu D].

★

4. Augums, apģērbs un rota

4455.

Agri māmiņ' i pagula
Zem zaļo velēniņu;
Pašai lika sagšas aust,
Pašai skaisti aplocīt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Apsagula māmuliņa
Visu mūžu diendusā;
Pašai lika avis cirpt,
Pašai sagšas audināt.
3901 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4456.

Agri māmiņ' i pagula
Zem zaļo velēniņu;
Tur pagula mīļi vārdi,
Tur baltās vilnainītes.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4457.

Ai bāraine, bārainīte,
Tavu daiļu villainīšu:
Visapkārti sīki raksti,
Vidū saule ritināja.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

4458.

Ai bārene, bārenīte,
Kas tev' daiļu darināja?
- Mīļi vārdi, viegli soļi,
Tie man' daiļu darināja.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

4459.

Ai bārene, bārenīte,
Kas tev' daiļu darināja?
- Pirsti, pirsti, nagi, nagi,
Tie man' daiļu darināja.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4460.

Ai bārene, bārenīte,
Kas tev' daiļu darināja?
- Viegli soļi, mazs miedziņš,
Tie man' daiļu darināja.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

1. Balta balta bārenīte,
Kas to baltu balināja?
Vieglas kājas, jautris miegs,
Tas to baltu balināja.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4461.

Ai bārene, bārenīte,
Tavu dārgu augumiņu!
Trīsreiz bēri nosvīdēju,
Gala vārda nedabūju.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

4462.

Ai bārene, bārenīte,
Tavu daiļu augumiņu!
Ni tev tēva, ni māmiņas,
Kas tev' daiļi audzināja?
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

4463.

Ai bārene, bārenīte,
Tavu daiļu vainadziņu!
Trīsreiz bēru salocīju
Maltavītes galiņā.
315 [Jaunjelgavā], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

4464.

Ai daiļā bārenīte,
Tavu dārgu vainadziņu!
Jau manim piektā reize
Kumeliņu seglojot.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

4465.

Vai eglīte skujainīte,
Tev sarkani skuju gali;
Vai meitiņa, sērdienīte,
Tev sarkani vaigu gali.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 162 -

4466.

Ai meitiņ, bārenīt,
Smagas tavas vilnainītes,
Kam rakstīji ganīdama,
Uz akmeņa sēdēdama.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4467.

Ai svešā māmuliņa,
Līdzin' manus sedzeniņus,
Man' īstā māmuliņa
Guļ zam zaļa velēniņa.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4468.

Ak tu skuķi, bāŗabērns,
Tavu daiļu augumiņu!
Man nenāca nakti miegs,
Uz tevim domājot.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

4469.

Ak tu skuķi, bāŗabērns,
Tavu skaistu augumiņu!
Redzēj' tevi staigājot,
Dzird' godīgi dzīvojot.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

4470.

Ak, cik koši noziedēja
Papuvītes magonītes;
Ak, cik koši novalkāja
Sērdienīte vainadziņu.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

4470¹.

Apkārt griezu valkādama
Tēva pirktu vaiņadziņu.
Tās zīlītes izbiruš',
Kas tās citas darināj'?
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

4470².

Appuškoju villainītes
Ar mellām, ar baltām:
Nevaid manas māmulītes,
Greznu dziju darītājas.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

4471.

Apsasedza bārenīte
Loņāi dotu villainīti;
Vairāk gaudu asariņu
Ne sarkana dzīpariņa.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

4472.

Audzi, audzi, pura bērzs,
Apaļāmi lapiņām;
Audzi, audzi, sērdienīte,
Apaļiemi vaidziņiem.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4473.

Augat, visas atmatiņas,
Dzeltenām puķītēm!
Daudz meitiņu sērdienīšu,
Puķēm pina vainadziņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

4473¹.

Auksta rasa, liela rasa,
Es basām kājiņām;
Kaut māmiņa nu redzētu,
Nu būt' gauži raudājuse.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

4474.

Bagāts tēvs savu meitu
Sudrabā kaldināja;
Noņems mani, bārenīti,
Ij bez zelta, sudrabiņa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

4475.

Bāreņam balta mute,
Ne ūdeni nomazgāta:
Ik rītiņa nomazgāja
Gaužajāsi asarās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Balta balta man mutīte,
Ne ūdeni nomazgāta:
Asarām nomazgāju,
Ko nelietis raudināja.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

4476.

Buoriņam plota golva
Kai tam meža apeiņam:
Ni ir tāva, ni māmeņis,
Kam juos gludas gludynuot.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

4477.

Bārenīte apsasedze
Ielokainu vilnainīti;
Mātes meitas brīnējās,
Kas tai tādu darināja.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4478.

Bārenīte, bārenīte,
Kas tev' daiļu darināja?
Manas pašas rokas kājas,
Mans daiļais augumiņš.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

- 163 -

4479.

Bārenīte, man' māsiņa,
Kam galviņas nesukāji?
Cīrulītis pērkli taisa
Tavu matu galiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Visi putni ligzdus taisa
Manu matu galiņā;
Cielaviņa vien netaisa,
Tai bij žēli sērdienītes.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

4480.

Bārenīte, man' māsiņa,
Tev galviņa nesukāta,
Triju rītu rasa stāv
Tavu matu galiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 325.

4481.

Bārenīte man' māsiņa,
Ne bārenes villainīte:
Četri stūŗi villainei,
Visi četri sudraboti.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

4482.

Bārenīte, nabadzīte,
Grūti pelna villainīti:
Stāvēdama kājas āva,
Tecēdama jostu joza.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

4483.

Bārainīte, nabadzīte,
Grūti pelna villainīti:
Sviedrus slauka guldamies,
Asariņas celdamies.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

4484.

Bārenīte, nabadzīte,
Grūti pelna villainīti:
Tecēdama sviedrus slauka,
Stāvēdama asariņas.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

4485.

Bārenīte, nabadzīte,
Grūti pelna villānītes:
Vienu roku dzirnus grieza,
Otru slauka asariņas.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

4486.

Bārenīte, nabadzīte,
Grūti pelna villānīti:
Visi gultas paladziņi
Asarām nomirkuši.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

4487.

Bārenīte pate biju,
Bārenītes villainīte:
Nij tik balta izvelēta,
Nij tik kupli ielociņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4488.

Bārenīte pate biju,
Bārenītes villainītes:
Cita īsa, cita gaŗa,
Cita balti nevelēta.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

4489.

Bārenīte tā meitiņa,
Ne bārenes sedzenītes:
Pušk' ieloki zemi slauka,
Vilni met staigājot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4490.

Bārenītes bērniņš biju,
Bet jau smuka meitenīte,
Sarkaniem vaidziņiem,
Dzelteniem matiņiem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4491.

Bārīts gāja baznīcā,
Asariņas slaucīdams.
Kas kājiņas tam apāva,
Kas galviņu noglaudīja!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

4492.

Bajārs jāja sirmu zirgu,
Pie ausīmi turēdams;
Es nabaga sērdienītis,
Man bij zelta iemauktiņi.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

4493.

Bajāriņa dui meitiņas
Gribēj' mani slīcināt,
Kam (Ka) es līdza puškojos
Līdz bajāra meitiņām.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 164 -

4494.

Balta balta ieva zied,
Vēl baltāka ābelīte;
Skaista skaista mātes meita,
Vēl skaistāka bārenīte.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

4495.

Balta balta ieva zied,
Vēl baltāka ābelīte;
Balta balta mātes meita,
Vēl baltāka sērdienīte.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

4496.

Balta balta man mutīte,
Ne ūdenī nomazgāta:
Bēdām balta nobālējsi,
Asarās nomazgāta.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

4497.

Balta balta tā ābele,
Kas dārziņa vidiņāi,
Vēl baltāka tā ābele,
Kas dārziņa stūrītēi;
Skaista skaista mātes meita,
Vēl skaistāka bārenīte.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4498.

Balta bija mātes meita,
Vēl jo balta sērdienīte:
Sērdienei balti vaigi,
Asarām nomirkuši.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4499.

Balta eimu, balta teku,
Kā saulīte vizēdama;
Vai tādēļ mella iešu,
Ka es biju sērdienīte.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

4500.

Balta gāja sērdienīte,
Kas to baltu balsināja?
Pašas rokas, pašas kājas,
Pašas gudris padomiņis.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

4501.

Balta gāja tēva meita,
Vēl baltāka bārenīte.
Tēva meitu baltināja
Tēva rudzi apcirknī;
Bārenīti pašas rokas,
Pašas smuidris augumiņš.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

4502.

Balta zied ābelīte
Dižupītes maliņāi;
Tā ziedēja sērdienīte,
Pie tautām māsēdama.
224 [Kabilē (Kld)].

4503.

Balta zied ābelīte
Par visiem kociņiem;
Balta gāja sērdienīte
Par visām meitiņām.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4504.

Balta zied ābelīte
Papuvītes maliņā;
Balta nāca sērdienīte
Pret bajāra meitiņām.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4505.

Balta zied ābelīte
Papuvītes maliņā;
Tā nebija ābelīte,
Tā sērdienes villainīte.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

4506.

Balta zied driķu druva
Aiz visām druviņām;
Skaista auga bārenīte
Par visām meitiņām.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

4507.

Balta zied griķu druva
Par visām druviņām;
Balta gāja sērdienīte
Par māmiņas meitiņām.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4508.

Balta zied griķu druva
Par visām druviņām;
Balta gāja sērdienīte
Par visām meitiņām.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 224 [Kabilē (Kld)].

4509.

Balti bija ievas ziedi,
Sarkanbalti ābelītes;
Balta bija mātes meita,
Sarkanbalta sērdienīte.
405 [skat. 363. (Dzirciema pag. Tk. Tiņķerē u.c. Kurzemē)].

- 165 -

4510.

Būt' man bijse māmuliņa,
Kā citām(i) meitiņām,
Es būt' liepas kuplumiņu,
Ābel's ziedu baltumiņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Es nezinu kas es būtu,
Kad man būtu māmulīte:
Būtu liepas kuplumiņu,
Magonītes daiļumiņu.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4511.

Būt' tā mana māmuliņa
Vēl ilgāki dzīvojusi,
Es būt' liepas kuplumiņu,
Ābeļ' ziedu baltumiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4512.

Daiļa daiļa roze zieda,
Vēl daiļāka magonīte;
Daiļa daiļa mātes meita,
Vēl daiļāka bārenīte.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

4513.

Daiļa priede siliņā,
Jo daiļāka maliņā;
Daiļa auga mātes meita,
Jo daiļāka bārenīte.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

4514.

Daiļi zieda rudzu puķe
Rudzu ežas maliņā;
Es ziedētu vēl daiļāki,
Kad man būtu māmulīte.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

4515.

Divi šmīdri ozoliņi
Pašā ceļa maliņā;
Divi jaunas sērdienītes
No viņiem zarus lauza,
No viņiem zarus lauza
Puškot savu vainadziņu.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

4516.

Dzeltān' ir kļava lapa,
I dzeltāsi (zālēs) nevārīta;
Skaista auga bārenīte
I bez tēva, māmuliņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4517.

Dūnaiņāi poriņāi
Noziedēja skaistas puķes.
Tur savija bārenīte
Jāņu nakti vainadziņu.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4518.

Ieraudzījis vien, pazinu,
Kuŗa meita bārenīte:
Bāli vaigi izraudāti,
Bez ieloku vilnānīte.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4519.

Ieraudzījis vien, pazinu,
Kuŗa meita bārenīte:
Bāli vaigi noraudāti
Gaužajāmi asarām.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4520.

Ieraudzīju vien, pazinu,
Kuŗa meita bārenīte:
Ne tik balta vilnainīte,
Ne tik kupli ielociņi.
316 [Jēkabpilī].

4521.

Ieraudzījse vien, pazinu,
Kuŗa meita bārenīte:
Viena balta villainīte,
Ar vīlīti apvīlēta.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

4522.

Ievas ziedi, ābel's ziedi
Lazdas ziedu nepanāca;
Daža laba mātes meita
Bārenītes (Kalponītes) nepanāca.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 379.

4523.

Es bārītes nepazinu
Mātes meitu pulciņā:
Vēl sārtāks vainaciņš,
Vēl baltākas villainītes.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

4524.

Es nabaga bāŗabērns,
Es jau lepni nenesos:
Pusīt' vilku zīda drēbju,
Pusīt' smalka sudrabiņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 166 -

4524¹.

Es nabaga bērniņš biju,
Tāpat gāju kā bajārs,
Tāpat svārki plānu slauka,
Kā dižam bajāram.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

4525.

Es nabaga sērdienīte
Pogalīšu poru bridu;
Izbried' pora maliņā,
Man pogaļu villainīte.
216 [Ventspilī].

4526.

Es nabaga sērdienīte,
Zelta zaru vainadziņš.
Brīnās kungi, brīnās ļaudis,
Kur sērdiene tādu ņēma.
Rīgā pirka, naudu deva,
Vāczemē kaldināja.
216 [Ventspilī].

4526¹.

Es nogāju cūkganos
Ar plikām kājiņām;
Citiem bija zābaciņi,
Man nebija pastaliņu.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

4527.

Es pazinu bārenīti
I lielā pulciņā:
Sarkans rožu vainaciņš,
Pilnas acis asariņu.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4528.

Es pazinu bārenīti
Lielā meitu pulciņā:
Gluda galva, baltas kājas,
Sarkans rožu vainadziņš.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

4529.

Es pazinu bārenīti
Lielā meitu pulciņā:
Sīkis mazis augumiņis,
Lēna, sēra valodiņa.
226 [Kandavā (Tl)].

4530.

Es pazinu bārenīti
Mātes meitu pulciņā:
Gluda galva, bāli vaigi,
Pilnas acis asariņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

4531.

Es pazinu no tālienes,
Kuŗa bija sērdienīte:
Pilnas acis asariņu,
Pilnas krūtis sudrabiņa.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

4531¹.

Es pazinu pora bērzu
Šaurajām lapiņām;
Es pazinu sērdienīti
Šauru šauru vaiņadziņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

4532.

Es uzaugu sērdienīte
Ar vītola vainadziņu;
Nu es būšu bajāram
Pate maizes devējiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4532¹.

Es uzaugu sērdienīte
Ar vītola vaiņadziņu.
Ka uzaugu, ta iesēdu
Bajāriņa kamanās.
Brauc bajārs šķindēdams,
Blakām sēd sērdienīte,
Blakām sēd sērdienīte
Ar vītola vainadziņu.
1611 [Basos (Basu pag. Azp)].

4533.

Gan mācēja vītolīnis
Pakalnā grozīties;
Gan mācēja sērdienīte
Pēc bajāra puškoties.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4534.

Gan pazinu to meitiņu,
Kas bez tēva, māmuļītes:
Plika galva, basas kājas,
Nobālējši vaigu gali.
Sēri dzima, sēri auga,
Sēri nesa vaiņadziņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4535.

Gan pazinu to sētiņu,
Kur bērniņi bārenīši:
Visi ceļi notekāti
Basajām(i) kājiņām.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 167 -

4536.

Gan pazinu to celiņu,
Kur gājuse bārenīte:
Basas kājas, slapjs celiņš,
Kur birušas asariņas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

4537.

Gaŗa priede lielījāsi
Līdz smalkāmi eglītēm;
Bārenīte puškojāsi
Līdz bajāra meitiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4538.

Gauži raud bārenīte,
Pie pūriņa stāvēdama:
Nav nevienas pūriņā
Ielokainas villainītes.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4539.

Gauži raud bārenīte,
Pie pūriņa stāvēdama:
Viena pate villainīte,
I tai diegu ielociņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4540.

Gauži raud sērdienīte,
Pūra vāku pacēlusi:
Atradusi (Atraduse) pūriņā
Nepuškotu villainīti.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4541.

Grezni aug lauku puķe
Arājiņa zemītē;
Grezni aug sērdienīte,
Kalpa vīra līgaviņa.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

4542.

Grib man' glīši ģērbjamies,
Grib raženi staigājam.
Kur es ņēmu, kas man deva,
Man nevaid māmuliņas.
Mana veca māmuliņa
Gul apakš velēniņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4543.

Grib caunīte tā laipot,
Kā laipoja vāverīte;
Grib kalpone tā staigāt,
Kā staigāja mātes meita.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

4544.

Grūti kāpu pret kalniņu,
Graznu rāvu magonīti;
Grūti augu sērdienīte,
Bet ražani puškojos.
190 [Kuldīgā].

4545.

Iries pate, oša laiva,
Tev nevaid īrējiņa;
Puškojies, sērdienīte,
Tev nevaid puškotāja.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4546.

Izpūrusi man galviņa,
Melns krekliņš mugurā:
Man nevaid māmulītes,
Kas mazgāja, kas sukāja.
216 [Ventspilī].

4547.

Kā bij man neraudāt,
Gauda lēce asariņa:
Kam bij man grūti iet,
Vienu segt villainīti!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4548.

Kad man būtu āra siena
Jele viena gabaniņa!
Kad man būtu mātes austa
Jele viena villānīte!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4549.

Kad man būtu savis tēvs,
Sava īsta māmuliņa,
I man būtu daila rota,
Iznesīga valodiņa.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

4550.

Kād' es pate bārenīte,
Tādu viju vainadziņu:
Lielo rožu, sārto puķu,
Sarkano magonīšu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

4551.

Kalponei, bārenei,
Trīs gredzeni pirkstiņā,
Saimenieka meitiņai
Ne redzēt neredzēja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 168 -

4552.

Kam bij tēvs, māmuliņa,
Tam kauliņa vainadziņš;
Nei man tēva, nei māmiņas,
Nei kauliņa vainadziņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4553.

Kam, Dieviņ, mani devi,
Kad māmiņai nevajag!
Svešai mātei ganos gāju
Basajām kājiņām.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 226 [Kandavā (Tl)], 404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4554.

Kam māmiņa rozes sēja,
Nav rozīšu valkātājas;
Sēj, māmiņ, magonītes,
Bāŗabērns ir valkātājs.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

4555.

Kam, māsiņ, tu puškoji
Savas baltas vilnainītes?
- Tas, brālīt, mans godiņis,
Ka es biju sērdienīte.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4556.

Kas laipiņu nolaipoja
Basajām kājiņām?
Tie bērniņi nolaipoja,
Kam nav tēva, māmulītes.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4557.

Kas, māsiņ, tev uzklāja
Smalku linu paladziņu?
Tava mīļa māmuliņa
Guļ pa zaļu velēniņu.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

4558.

Kas man deva, bāriņam,
Dārgu drēbju gabaliņu?
Lab' snātnīte, vilnainīte,
Asarām nopelnīta.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

4559.

Kas man dosi, bāreņam,
Dārgas drēbes gabaliņu;
Lab' snātnīte, villainīte
Par bāriņa uzsedziņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4560.

Kas man deva, bārenei,
Dārgu drēbes gabaliņu?
Ne man tēva pircējiņa,
Ne māmiņas audējiņas.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4561.

Kas man deva, bāriņam,
Dārgas drēbes gabaliņu?
Pakulu man krekliņis,
Nokulstnīšu lindraciņi.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

4562.

Kas man deva, bārenei,
Dārgas drēbes gabaliņu?
Tēvs nomira, maz' atstāja,
Kur māmiņa viena jēma.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4563.

Kas man deve, bārīšam,
Labu drēbes gabaliņu?
Tēvs māmiņa, devējiņi,
Guļ baltās smiltiņās.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

4564.

Kas tur spīd, kas tur viz
Paeglīšu ēniņā?
Balta puķe krūmu rieta,
Ne saulītes audzināta.
Kas tur tāda daiļa nāca
Mātes meitu pulciņā?
Sērdienīte, darba rūķe,
Ne māmiņas audzināta.
263 [Dobelē].

4565.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņā lauka galiņā?
Tautas meita, sērdienīte,
Žaudē savu sudrabiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4566.

Kas visām sērdienēm
Botēi pirka vaiņadziņu?
Rudzu puķes, ēršķu ziedi,
Tie sērdienes vaiņadziņis.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

- 169 -

4566¹.

Kas visām bārītēm
Dzīpariņa jostu auda?
Apīņam gaŗa vija,
Tā bārītes dzīparjosta.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

4567.

Kas celiņu (taciņu) notekāja
Ar basāmi kājiņām?
Sērdienīte notekāja,
Māmulīti meklēdama.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

4568.

Kas celiņu (to taku) notekāja
Basajām kājiņām?
Sērdienīši notekāja,
Kam nav vīžu pinējiņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4569.

Kas celiņu notekāja
Ar basāmi kājiņām?
Tie bērniņi notekāja,
Kam nav tēva, māmuliņas.
226 [Kandavā (Tl)].

4570.

Kaut man būtu māmuliņa
Vēl ilgāki dzīvojuse,
Būt' kuplākas villainītes,
Būt' baltāki paladziņi.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

4571.

Ķīsīts brauca pa ezeru
Rakstītām kamanām;
Skaista auga bārenīte
Ezeriņa maliņā.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

4572.

Kupla liepa kalniņā,
Jo kuplāka lejiņā;
Daiļa auga mātes meita,
Jo daiļāka bārenīte.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

4573.

Kur tecēji, sērdienīte,
Pillas krūtis sudrabiņa?
- Uz Jelgavu, uz Jelgavu,
Pie dimanta kalējiņa.
Tur man kala seši gadi
Vienu zelta vaiņadziņu.
Vienu kala, bet raženu,
Deviņiem žuburiem;
Vidū saule ar mēnesi,
Apkārt zvaigznes ritināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

4574.

Kur tecēsi, sērdienīte,
Pilnas krūtes sidrabiņa?
- Es tecēšu uz Jelgavu
Pie dimanta kalējiem.
Tur man kala vainadziņu
Trīs dimanta kalējiņi.
Priekšā lika tīru zeltu,
Pakaļāi sidrabiņu.
Atpakaļi tecēdama,
Sasatiku dēlu māti.
Griez man ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļa negriezīšu.
Tev teic esu pieci dēli,
Man deviņi bāleniņi;
Tev ceļ krēslu pieci dēli,
Man deviņi bāleniņi.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

4575.

Kur tu jāsi, sērdienīte,
Zilu zirgu, zelta seglu?
- Jāšu, jāšu Vaczemē
Raudzīt savu vaiņadziņu.
Tur man kala trīs gadiņus
Trīs dimanta kalējiņi.
Priekšā man zeltu lika,
Pakaļāi sudrabiņu.
Priekšā man kunga dēli
Cepurītes noņēmās,
Pakaļāi saimenieki
Līdz zemīti locījās.
224 [Kabilē (Kld)].

4576.

Kur tu ņēmi, sērdienīte,
Tik raženas villainītes?
Tās man deva grūts darbiņš,
Manas gaužas asariņas.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

4577.

Kur tu jēmi, sērdienīte,
Tik raženu vainadziņu?
Tautas tevi nolūkoja,
Bajāriņa dēvēdamas.
224 [Kabilē (Kld)].

- 170 -

4578.

Kur tu teci, sērdienīte,
Ar nobaru villainīti?
- Man nevaid māmulītes,
Kas man baltas balināja.
216 [Ventspilī].

4579.

Kur tu teci, bārenīte,
Dzelteniem matiņiem,
Tur spīdēja spoža saule
Dzelteniem stariņiem.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

4580.

Laba man diega josta,
Labs bērziņa vainadziņš;
Kas visām bārenēm
Vizulīšus kaldināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Pieder man lūku josta,
Liepu lapu vainadziņis;
Kas visim sērdieņim
Ķēdes jostas kaldinās,
Ķēdes jostas kaldinās,
Sudrabiņu liedinās.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

4581.

Līgojies, lauka puķe,
Pret tām dārza magonēm;
Puškojies, sērdienīte,
Pret bagātu mātes meitu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

4582.

Līst', lietiņ, margodams,
Margo manas vilnānītes,
Man nebija māmuliņas,
Vilnānīšu margotājas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Lij, lītiņ, zelta rasu,
Mazgā manas villānītes,
Man nevaid māmuliņas,
Villānīšu mazgātājas.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

4583.

Līst', lietiņ, margodamis,
Mazgā manas villainītes;
Sveša māte darbos dzina,
Nebij vaļas izmazgāt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4584.

Māmiņ' mana nomiruse,
Slavīt' mana pazuduse;
Ne slavīte vien pazuda,
Pazūd kupli sedzeniņi.
316 [Jēkabpilī].

4585.

Māmiņ' mani maz' atstāja,
Zudu rudzu rugājā;
Kad māmiņa nu redzētu,
Kāda meita es uzaugu:
Ziedēj' rozes, zied magones
Manu vaigu galiņos.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

4586.

Māmiņ' mazu izraidīja,
Nemācēju kājas aut;
Kad māmiņa nu redzētu,
Es tautieša valdiniece.
405 [skat. 363. (Dzirciema pag. Tk. Tiņķerē u.c. Kurzemē)].

4587.

Māmuliņa nomirusi,
Man' lietā nelikusi:
Ne audusi villainītes,
Ne devusi tautiņās.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

4588.

Māte mani auklēdama
Vēl vārnām, žagatām;
Kaut māmiņa nu redzētu,
Kāda meita malējiņa.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

4589.

Māte mani maz' atstāja
Kā ozola zīlenīti;
Kad es augu, tad es briedu
Kā ozola žagariņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

4590.

Māte mani maz' atstāja,
Kāju aut(i) nemācēju;
Būt' māmiņa nu redzējsi,
Kāda meita malējiņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

4591.

Māte mani maz' atstāja,
Kāju aut nemācēju;
Kaut māmiņa nu redzētu,
Kāds dēliņš arājiņš.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

4592.

Māte mani maz' atstāja,
Kāju aut nemācēju;
Kaut māmiņa nu redzētu,
Kad es gāju tautiņās.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

- 171 -

4593.

Māte mani maz' atstāja,
Kāju auti nemācēju;
Kaut māmiņa nu redzētu,
Nu es liela uzaugusi,
Nu es liela uzaugusi,
Nu tāļā svešumā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4594.

Māte mani maz' atstāja,
Kāju auti nemācēju;
Kad māmiņa nu redzētu,
Nu es tautu līgaviņa.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 190 [Kuldīgā], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412.

4595.

Māte mani maz' atstāja,
Pār laipiņu laipojot;
Būt' māmiņa nu redzējs',
Kāda meita malējiņ'.
110 [Cēsīs].

4596.

Māte mani nomirdama
Pamet ceļa mēriņā;
Kad māmiņa nu redzētu
Manu daiļu augumiņu!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

4597.

Māte mani pametusi
Ne cinīša dižumiņu;
Kad māmiņa nu redzētu,
Nu ceļ tautu kumeļā.
190 [Kuldīgā].

4598.

Māt' puškoja savas meitas,
Dievs puškoja sērdienīti;
Mātes meitas zili mellas,
Sērdienīte sudrabota.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)] (Rāvā).

4599.

Mātes meitas puškojās
Ābelīšu dārzīnāi;
Gaŗām teka sērdienīte,
Asarīnas slaucīdama.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

4600.

Maļam smalki rudzu maizi,
Būs tautām bīdelēta;
Aptaisām bārenīti,
Būs tautām mātes meita.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4601.

Man bez tēva, māmuliņas
Augt lielam, diženam,
Svešas mātes dubļus brist,
Kungam rijas kuldināt.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

4601¹.

Mana balta māmuļīte,
Sērdienīte kreklu prasa,
- Velc, sērdiene, bērza kraupi,
Es nedošu balta krekla.
224 [Kabilē (Kld)].

4602.

Manas baltas villainītes
Cita īsa, cita gaŗa;
Nav vairs mana māmuļīte,
Kas tās līdzas līdzinās.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

4603.

Maza biju, balta teku
Par lielaju tīrumiņu;
Vai tādēļ mella iešu,
Kad es augu sērdienīte?
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

4604.

Maza maza ābelīte
Zied papuves maliņā;
Maza maza sērdienīte
Līdz bajāru meitiņai.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

4605.

Mazam mira man māmiņa,
Atstāj mani sērdienīti
Svešu ļaužu dubļus brist
Basajām kājiņām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

4606.

Nabadziņa bērniņš biju,
Bajāriņa kalponīte;
Dievs dod man nopelnīt
No bajāra villainīti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 172 -

4607.

Nava kuplis tas bērziņš,
Kas aug ceļa maliņā;
Nava daiļa tā meitiņa,
Ko pamāte derināja.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

4608.

Neva vaļas, neva vaļas
Bārenei rotāties:
Stāvēdama kājas āve,
Tecēdama jostu joze.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4609.

Nebūt' mana māmulīte
Tik maģai nomiruse,
Nebūt' manas villainītes
Nepuškotas palikušas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

4610.

Nepūšati, auksti vēji,
Man nebija villainītes,
Plānu deva sveša māte
Bez ieloku paladziņu.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4611.

Nevienai, nevienai saimnieku meitai,
Kā man nabaga kalponei:
Rakstītas zeķītes, kurpītes kājā,
Balta villaine, raibi lindraciņi.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Nevienai, nevienai saimnieku meitai,
Kas man nabaga kalponei:
Trīs skrīvu spalviņas, divi zelta lapiņas,
Divi mazas podziņas galiņā.
Veda mani dancot vagares dēliņi,
Gāja manas podziņas: džiņ džiņ džiņ!
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

4612.

Nevienam es neteicu,
Kas ozola dobumā:
Bitīt' pina zelta kroni
Sērdieņam, grūtdieņam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

4613.

No tālienes es pazinu,
Kuŗa bija sērdienīte:
Pilnas acis asariņu,
Pubulaiņa villainīte.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

4614.

No tālienes es pazinu,
Kuŗa meita sērdienīte:
Plika galva, basas kājas,
Acis pillas asariņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

4615.

No tālienes es pazinu
Sērdienīša villainītes:
Visi stūŗi izrakstīti,
Vidu gaužas asariņas.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4616.

No tālienes jau pazinu,
Kuŗa meita sērdienīte:
No vaiņaga zīles bira,
No acīm asariņas.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

4617.

No celiņa vien pazinu
Bāŗabērna tecējumu:
Basas kājas, dziļi pēdi,
Pilni gaužu asariņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

4618.

Pūš vējiņi rāmi rāmi
Vītoliņu lapiņās:
Dieviņš lēja zelta kroni
Tiem nabaga sērdienīšiem.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4619.

Purvā audzis tas bērziņš,
Gana kupli žagariņi;
Bārenīte tā meitiņa,
Gana kuplas sedzenītes.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

4620.

Purvā audzis tas bērziņš,
Nava kuplu žagariņu;
Bārenīte tā meitiņa,
Nava kuplu vilnainīšu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4621.

Puškojies, sērdienīte,
Kādu ziedu dabūdama:
Silu ziedus, rāvu puķes,
Sarkanaju āboliņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

- 173 -

4622.

Puškojies, sērdienīte,
Nu tev vaļas puškoties:
Nu ziedēja zemes zāle,
Krūmi, mētras, magonītes.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

4623.

Putniņam kažociņš,
Man bij mizu mēteliņš;
Pie priedītes atspiedosi,
Pie cinīša atguļosi.
1311 [Apē (Vlk)].

4624.

Rauduodama buorineite
Roksta boltu vylnuoneiti;
Vairuok gaudu asareņu
Na Reidzeņas dzeipareņu.
409 [Līksnas pag. D].

4625.

Raudādama es apsedzu
Nepuškotu villainīti.
Ne vakar tā dieniņa,
Kad nomira puškotāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4626.

Raudādama kāju spēru
Par zaļo velēniņu:
Tur guļ mana māmuļiņa,
Villānīšu audējiņa.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

4627.

Redz, kur koši ieva zied
Ar ābeli kalniņā:
Ieva bija mātes meita,
Ābelīte sērdienīte.
155 [Tāšos (Tāšu pag. Lp)].

4628.

Rīga trīc, Rīga trīc,
Kas to Rīgu trīcināja?
Sērdienei kroni kala
Deviņiem žuburiem.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4629.

Rūtenīte, samtenīte,
Abas zied dārziņā:
Rūtenīte mātes meita,
Samtenīte bārenīte.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4630.

Salda salda brūklenīte,
Vēl saldāka zemenīte;
Skaista skaista mātes meita,
Vēl skaistāka bārenīte.
78 [Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)].

4631.

Sausa priede līgojās
Pret zaļām eglītēm;
Bārenīte puškojās
Līdz bajāra meitiņām.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

4632.

Sauciet mani sērdienīti,
Nesauciet nabadziņu:
Man veselas kājas rokas,
Tēva, mātes vien nebij.
224 [Kabilē (Kld)].

4633.

Šķiet' vējiņš vēcināja
Laukā sārtu magonīti:
Tā nabaga sērdienīte
Ar pogaļu villainīti.
216 [Ventspilī].

4634.

Šorīt bija liela salna,
Es basām kājiņām;
Būt' māmiņa redzējuse,
Tā būt' gauži raudājuse.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

4635.

Ziedi, ziedi, lauka puķe,
Mani ziedi nobālējši;
Kaut man būtu tēvs māmiņa,
Es staigātu jo ražena.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

4636.

Ziema nāce, ne vasara,
Nātni auti kājiņā:
Ne tā mana māmuliņa,
Ne zeķīšu devējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4637.

Sēj, māmiņa, man rozītes,
Bārenei magonītes,
Lai es augu kā rozīte,
Bārenīte kā magone.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)], 308 [Altenē (Seces pag. Jk)], 325.

- 174 -

4638.

Sēra sēra sērdienīte,
Sēri pina vainadziņu;
Bij manami brālītim
Sēru rožu atmatiņa.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

4639.

Sērdienīte, mātes meita
Kalnā gāja tecēties.
Sērdienīte uztecēja,
Mātes meita nevarēja,
Mātes meita nevarēja,
Pilnas krūtis sudrabiņa.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4640.

Sērdienīte, man' māsiņa,
Kam galviņu nesukāji?
Vai tu gaidi savu māti,
Sav' galviņas sukātāju?
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

4641.

Sērdienīte, man' māsiņa,
Ko lasīji lejiņā?
- Es, bāliņ, puķes lasu,
Puķes pinu vaiņagā.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

4642.

Sērdienīte, man' māsiņa,
Segsim sēras villainītes:
Segsim baltas, mēļiem grieztas,
Man nevaid zilumiņu.
216 [Ventspilī].

4643.

Sērdienīte porēi brida,
Sēru sagša mugurā:
Gana kupla, gana balta,
Pilla gaužu asariņu.
224 [Kabilē (Kld)].

4644.

Sērdienīte žēli raud,
Pūra vāku pacēluse:
Villainītes pūriņā
Kā palagi nepuškotas.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

4645.

Sērdienīte žēli raud,
Villainītes puškodama:
Trūkst tai viena dzīpariņa,
Nav māmiņa devējiņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

4646.

Sērdienīte tā meitiņa,
To paņēmu mīlēdams.
Ne tai bija pirkti svārki,
Ne lielā sudrabiņa;
Nu tai pirkšu pirktus svārkus,
Nu sudrabu kaldināšu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

4647.

Sēri dzimu, sēri augu,
Sēri nesu vaiņadziņu.
Dievs dod man godā tapt
Ar to sēru vaiņadziņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4648.

Zemenīte salda oga
Par visām odziņām;
Sērdienīte laba meita
Par visām meitiņām.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

4649.

Sīka maza ābeltiņa
Liela ceļa maliņā;
Sīka maza es paliku,
Svešas mātes klausīdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4650.

Siltus autus, mīkstus autus
Man māmiņa kājās deva;
Nu māmiņa nomirusi,
Nav neviena devējiņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

4651.

Skaista prīde, skaista egle,
Paegleite vēl skaistuoka;
Skaista muote, skaista meita,
Buorineite vēl skaistuoka:
Muotes meitai malni svuorki,
Buorineitei pazel'teiti.
409 [Līksnas pag. D].

4652.

Skaista puķe dārzā auga,
Vēl jo skaista laukmalē;
Skaista bija mātes meita,
Vēl jo skaista sērdieniete.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

4653.

Skaista puķe kalniņā,
Vēl skaistāka lejiņā;
Skaista bija mātes meita,
Vēl skaistāka bārenīte.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)], 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)], 407.

- 175 -

4654.

Skaista puķīt' i ziedēja
Uz pelēka akmentiņa.
Tur savija bārenīte
Vedamo vainadziņu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4655.

Skaistas ogas cērmūkšai,
Jo skaistākas jirbenei;
Skaistas bija mātes meitas,
Jo skaistākas bārenītes.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4656.

Smuka bija mātes meita,
Vēl jo smuka sērdienīte:
Sērdienei zīda kleita,
Vaska kurpes kājiņā.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

4657.

Snidra priede, snidra egle,
Snidra bērza galotnīte;
Snidra bija mātes meita,
Vēl jo snidra bārenīte.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

4658.

Sudrabiņu gailis dzied
Zeltupītes maliņā,
Lai ceļās sērdienīte
Puškot savas vilnānītes.
190 [Kuldīgā].

4659.

Sveša māte bārenei
Sviedin svieda villainīti.
Saņem mīļi, bārenīte,
Zinies grūši pelnījuse.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4660.

Sveša māte gauži raud,
Man svārciņus mērodama;
Kā es gauži neraudāju,
Priekš tevim tecēdama.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

4661.

Sveša māte man solīja
Gaŗu, baltu villainīti;
Gaŗa mēle pasolīt,
Īsa roka iedodot.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

4662.

Sveša māte puškus skaita,
Man dodama villainīti;
Kā es soļus neskaitīju,
Priekš tevim tecēdama.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

4663.

Tādas vien bārenītes,
Kā lasīt salasītas;
Tādas vien vilnānītes
Kā migliņa, kā rasiņa.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4664.

Tautu meita, bārenīte,
Tavu daiļu augumiņu!
Cik dažam puisīšam
Birst asaras raugoties.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4665.

Tēva bērni, mātes bērni,
Man, bāŗam, nesmejat!
Jums dod tēvs, māmuļiņ',
Kas man dos, bārīšam?
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

4666.

Tec teciņus, sērdienīte,
Tava tiesa gan zināma:
Pakuliņu kreklus deva,
Pakājīšu villānītes.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

4667.

Trīs dieniņas saraudāju
Tēva kapa maliņā:
Te guļ mani dārgi svārki,
Te dižie sudrabiņi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4668.

Tumsā teku vakarā
Basajām kājiņām;
Sili manas kājas bada,
Priežu sili vaiņadziņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4669.

Turi, turi, sveša māte,
Ganu grūtu pelnījumu.
Gan tu dosi, es neņemšu,
Dieva galda galiņā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 176 -

4670.

Uš, cūciņa, nerušini,
Tai kalniņa maliņā:
Tur guļ mana māmulīte,
Cimdu, zeķu adītāja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4671.

Vai, ļautiņi, redzējāt
Bārenīti staigājot?
Liberziedu vainadziņš,
Zelt' ieloku vilnānīte.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4672.

Vai tādēļ melna iešu,
Ka es biju sērdienīte?
Iešu balta kā gaigala,
Kā saulīte līgojās.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

4673.

Vai tādēļ ne meitiņa,
Ka nav tēva, māmaliņas?
Vai tādēļ es nesedžu
Piecu pāŗu vilnānīšu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4674.

Vai tādēļi ne meitiņa,
Ka nav tēva, māmuliņas?
Vai tādēļi es nesedzu
Rakstīto villainīti?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4675.

Vai tādēļ ne meitiņa,
Kad nebija māmuliņ's?
Vai neavu baltas kājas,
Vai nesedžu villānīt'?
Tāpat avu baltas kājas,
Tāpat sedžu villānīt'.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

4676.

Viena pate magonīte
Kliņģerīšu dārziņā;
Viena pate mātes meita
Bārenīšu pulciņā.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 122 [Jaungulbenē (Jaungulbenes pag. Md)].

4677.

Viena pati sērdienīte
Mātes meitu pulciņā;
Tai vizēja vainadzīnis
Kā viens zelta gabalīnis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4678.

Vēja lauzta tā eglīte
Dzeltenāmi skujiņām;
Bārainīte tā meitiņa,
Kuŗai bāli vaigu gali.
320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].

4679.

Villain', mana villainīte
Drauga bērnam mugurā.
Grūts bij man pašai iet,
Žēl bij savas villainītes.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

4680.

Vilteniece sveša māte,
Solīt sola, bet nedeva:
Sola mani linu palgu,
Sola baltu villainīti.
Tur tu dosi, es neņemšu,
Dieva galda galiņā (=bērēs).
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

4681.

Viršņu kalnu ganīdama,
Viršņu viju vainadziņu.
Kas visām bārenēm
Vizulīšus kaldināja?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4682.

Visapkārti ievas zied,
Vidē balta ābelīte;
Visapkārti mātes meitas,
Vidē balta sērdienīte.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

4683.

Visi mine purva zāli,
Lai tā grime dibinā;
Visi manu augumiņu
Šādi tādi niecināja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

4684.

Visi saka, visi saka,
Ka es laba nevalkāju.
Kur es ņēmu, kas man deva,
Ikām man Dieviņš deva.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4685.

Visi saka, visi saka,
Ka es laba nevalkāju.
Kur es ņemšu, kas man dos,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne ar īstu bāleliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 177 -

4685¹.

Visi stūrīši mīlēja
Pelnītai villainei:
Visi darbi prātā stāv,
Visi vārdi sirsniņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

4686.

Cielaviņa gludgalviņa,
Tev ir gluda, man ir gluda;
Tev glaudīja māmuliņa,
Man bērziņa žagariņš.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4687.

Celies agri, bārenīte,
Pelnī baltu vilnainīti,
Lai gulēja mātes meita,
Tai iedeva nepelnītu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

★

38287.

Adāt, meitas, ko adāte,
Cimdus, zeķes man adāte;
Man nebija māmuliņas,
Cimdu, zeķu adītāja(s).
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

38288.

Ai Dīveņi, cik tam labi,
Kam ir sova muomuliņa;
Ik dīniņas gluda golva,
Bolti krakli mugurā.
326 [Preiļu D].

38289.

Ai meitiņ, bārenīt,
Smagas tavas villainītes,
Kam rakstīji ganīdama,
Uz akmiņa rakstīdam' (sēdēdam'?).
146 [Jaungulbenes Md].

38290.

Aitiņ mana, gugainīte,
Valkā pati villainīti!
Villainītes valkātāj(a)
Guļ zem zaļas velēniņas.
605 [Skolas].

38291.

Atej, māmiņ, nuv uz manim,
Nuv man tevis vajadzīs,
Idūt man linu kreklu,
Parau baltas vilnānīšu.
605 [Skolas].

38292.

Balta bija mātes meita,
Vēl baltāka sērdienīte;
Sērdienītei balti vaigi,
Asarām nomirkuši.
192 [Kosas C].

38293.

Balta mute, gluda galva,
Bārenīšu bērniņam;
Gluda galva - agri celta,
Balta mute - asarās.
484 [Vestienas Md].

38294.

Bārenīte gauži raud
Paeglīšu kalniņā.
Kā lai gauži neraudāja?
Skujas bira vaiņagā.
605 [Skolas].

38295.

Buorinīte, (buorinīte),
Kas tev lelu audzynuoj?
Leli vēji teirumā,
Syuri dyumi ustobā.
389 [Silajāņu Rz].

38296.

Bārenīte gauži raud,
Tumšu nakti staigājot.
Neraud gauži, bārenīte,
Būšu tava māmulīna.
Es tev klāšu villainīti
Līdz kājīnu galīnam.
192 [Kosas C].

38297.

Bārenīte uzsegusi
Kuplieloku villainīti,
Ne tev tēva, ne māmiņas,
Kas tev tādu darināja?
146 [Jaungulbenes Md].

- 178 -

38298.

Citas mātes rotas raud,
Citas raud nesējiņas;
Man rotiņas gana daudz,
Man nevaida nesējiņas;
Mana rotas nesējiņa
Guļ zem zaļu velēniņu.
241 [Lubānas Md].

38299.

Domājiet, bāleliņi,
Nava tēva domātāja!
Domājiet ielociņu
Baltajām villainēm.
241 [Lubānas Md].

38300.

Es pazinu bārenīti,
Kas patiesi bārenīte:
Plika galva, basas kājas,
Nobālēj'ši vaigu gali.
198 [Krustpils D].

38301.

Es pazinu buorinīti
Meitu muošu puļciņā:
Izrauduots bolts sejiņš,
Osoruota vynonīte.
605 [Skolas].

38302.

Par gabalu es pazinu
To nabaga sērdienīti:
Plikas rokas, basas kājas,
Sīku rakstu villainīte.
282 [Nīcas Lp].

38303.

Es redzēju buoreņīti,
Caur kalniņu tecējūt:
Malnys kūrpes, boltas zeķes,
Sorkyns ruožu vainadziņš.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

38304.

Ganos iedama i nesāju
Zīlēm šūtu vainadziņu;
To man deva sava vaļa,
Bez māmiņas dzīvojot.
545 [Krustpils D apr.].

38305.

Gan man skaista gribējās,
Maza biju, nesapratu;
Maza biju, nesapratu,
Nava savas māmuliņas.
241 [Lubānas Md].

38306.

Gona vairuok tu, muoseņa,
Par buoreni staiguojuse;
Brissi pūru rauduodama,
Lyndraceņus spraudīdama.
174 [Kārsavas Ldz].

38307.

Gauži raud bārenīte,
Vilnānīti cilādama:
Kodes ēda vilnānīti,
Zeme trūd nesējiņu.
605 [Skolas].

38308.

Gŗūti kāpu pret kalniņu,
Daiļi rāvu magonīti;
Gŗūti auga sērdienīte,
Bet raženi puškojās.
605 [Skolas].

38309.

Kāda biju bārenīte,
Tādu viju vainadziņu:
Zirņu ziedu, ābeļziedu,
Raskrētiņu, retējiņu.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

38310.

Kam, māmiņa, smalku prēdi,
Kam tik baltu balināji?
Tava smalka valkātāja
Guļ zem zaļu velēniņu.
146 [Jaungulbenes Md].

38311.

Kas raženu, kas diženu,
Sērdienīti audzināja?
Gŗūts darbiņis, skaistas dziesmas,
Tie sērdieni audzināja.
605 [Skolas].

38312.

Kas īdeve buoreņam
Duorgas drēbes gabaliņi?
Kur nūbyra asareņa,
Tur pabyra sudrabeņš.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38313.

Kas tam deve, buorinīšam,
Duorgos drēbes gabaleņi?
Šu maisiņš, šu dečits,
Tei buoriņa duorga drēbe.
35 [Baltinavas Abr].

- 179 -

38314.

Kaida es poša buorineite,
Taida muna vylnainīte.
Ni jei bolta izvalāta,
Ni jei skaišķi izpuškuota.
247 [Makašānu Rz].

38315.

Ko vērts manim baltas kājas,
Baltu ziedu piebirušas?
Ko vērts manim balti vaigi,
Asarāmi noraudāti?
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

38316.

Kupla kupla prīde egle,
Vēļ kupluoka paeglīte;
Kupla kupla muotes meita,
Vēļ kupluoka buorinīte.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

38317.

Kur tu jāsi, sērdienīte,
Zilu ziergu apsegloj's?
Nu es jāšu uz Vādzemi,
Tur man kala vaiņadziņ.
546 [Kuldīga Kld apr.].

38318.

Laudaviņa myuža raud,
Kaida myuža vēļ vajag?
Dedz, māmiņa, gaišu guņi
Ustobiņas vidiņā.
Borinīte sagšas audja
Tymsajā kaktiņā.
143 [Jāsmuižas D].

38319.

Māte, mani atstādama,
Dev' man gudru padomiņu:
Audzi liela, staigā balta,
Godam valkā vaiņadziņu.
605 [Skolas].

38320.

Muna mīluo mīlvuordeitja
Guļ zam zaļu velēneņu.
Pošai lyka lynus sprāst,
Pošai sagšys audynuot.
326 [Preiļu D].

38321.

Nākat, ļauži, skatīties
Kur ģērbās sērdienīte!
Ko tā sedza, ko tā ģērba,
Tai nav mātes, taisītājas.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

38322.

Nepūšati, auksti vēji,
Man nebija villainīt's:
Sveša māte, ne māmiņa,
Man nedeva villainīt'.
190 [Kokneses Rg].

38323.

Nepūšiet, bargi vēji,
Es plānos lindrakos;
Nerunā, bāleliņ,
Es lielos sirdēstos.
261 [Mēdzūlas Md].

38324.

Pa kam var pazeit
Meitenīti, buorinīti?
Bolts vaidziņš, izrauduots,
Sorkons rūžu vainadziņš.
170 [Kapiņu D].

38325.

Pa vaiņagam vīņ pazynu,
Ka muosiņa buorinīte:
Vīna zeile, ūtra puke,
Treša gauda asariņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38326.

Pa cymdim vīn pazynu,
Ka muosiņa buorineite:
Gon i(r) bolti izmozguoti,
Osoruos saslauce(i)ti.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

38327.

Pazīstama tā vietiņa,
Kur ir daudz bārenīšu:
Linu austa villainīte,
Basajām kājiņām.
410 [Stāmerienas Md].

38328.

Pieder man kreklu josta,
Bērzu lapu vaiņadziņš.
Kas gan man, sērdienei,
Zaļa vaŗa darināja?
146 [Jaungulbenes Md].

38329.

Puškojies, sērdienīte,
Kādu puķi tu dabūji:
Tev nav tēva, māmuliņas,
Sudrabiņa pircējiņa.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

- 180 -

38330.

Rāvojas man kājiņas,
Rāva purva bridumiņu;
Asaroja vilnānīte,
Vakarēju raudājumu.
241 [Lubānas Md].

38331.

Rīta rasā kājas mirka,
Rūsa manis vaiņadziņis:
Nav neviena žēlotāja,
Vaiņadziņa taupītāja;
Jau māmiņa apgulusi
Zem zaļām velēnām.
605 [Skolas].

38332.

Saim(i)nieka dēliņam
Caur cepuri mati auga;
Es nabaga sērdienīte,
Man ir zīļu vaiņadziņš.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

38333.

Sak': vējiņš vēcināja
Dārzā sārtu rožu ziedu.
Tā nabaga bārenīte
Ar pogaļu vilnainīti.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

38334.

Salti pūta ziemas vēji,
Plāna mana villainīte;
Sveša māte, ne māmiņa,
Man sedzēja villainīti.
545 [Krustpils D apr.].

38335.

Šmuka, gara as izaugu,
Pi svešas muomuleņis;
Vjaļ šmukuoka, vjaļ garuoka,
Kab pi sovas muomuleņis.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

38336.

Sēri dzimu, sēri augu,
Sēri nesu vaiņadziņu;
Kā es sēri nenesāšu,
Ne man tēva, ne māmiņas.
477 [Vecpils Lp].

38337.

Sērdienīte, man' māsiņ(a),
Ņemies gudru padomiņ(u):
Migliņāi, rasiņai
Nesedz baltu villainīt(i).
141 [Ivandes Kld].

38338.

Sērdienīte, man' māsiņa,
Tev galviņa neķemmēta;
Tautiešam stīvi nagi,
Tas tev matus izķemmēs.
335 [Puzes Vp].

38339.

Sērdienīt notece
Gar upmal dzieddam;
Gar upmal dzieddam,
Iev zieds braucdam;
Izkust man ķēz jost,
Mans sudrab vaiņadzīš.
445 [Ugāles Vp].

38340.

Sērdienītes villainīte,
Grūta bija, kad uzsedzu.
Vai tā bija locījuse,
Uz akmeņa stāvēdama?
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

38341.

Skaista auga linu druva,
Vēl skaistāka griķu druva;
Skaista auga mātes meita,
Vēl skaistāka sērdienīte.
605 [Skolas].

38342.

Smuidra, gara ābelīte,
Liela meža maliņā;
Smuidra, gaŗa es izaugu
Svešas mātes rociņā.
241 [Lubānas Md].

38343.

Spīdej' manis vainadziņš
Caur deviņi glāžu logi;
Sēd deviņas bārenītes,
Asariņas slaucīdam's.
604 [Dažādi iesūtītāji].

38344.

Sukoj golvu, buorinīte,
Met matiņus guntiņā:
Navā dyumu ustobā,
Ni skolgolu gunteņā.
605 [Skolas].

38345.

Šādas tādas bārenītes,
Satekam kalniņā;
Tādas vien vilnainītes
Kā migliņa, kā rasiņa.
373 [Sarkaņu Md].

- 181 -

38346.

Tautu meita, bārenīte,
Tavu daiļu augumiņu!
Cik dažam puisīšam
Birst asaras raugoties.
192 [Kosas C].

38347.

Teci rikšus, sērdienīte,
Tava tiesa gan zināja (zināma?):
No pakula tev krekliņš,
No nobaras villainīte.
605 [Skolas].

38348.

To man deva sveša māte,
Kas lietiņas nederēja:
Īsumiņu villainīti,
Nokulstiņu snātenīti.
378 [Seces Jk].

38349.

To sētiņu es zināju,
Kur aug bērni, sērdienīši:
Visas laipas nolaipot(a)s
Ar basāmi kājiņām.
141 [Ivandes Kld].

38350.

Tumša tumša tā eglīte,
Kur saulīte nakti gul.
Skaista skaista tā meitiņa,
Kam nav tēva, māmuliņ'(s).
359 [Rūjienas Vlm].

38351.

Voi buorini, buorenīti,
Kas tev lilu oudzinuoja?
Lili vēji teirumā,
Sūri dūmi ustobā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

38352.

Vai, ļautiņi, neziniet
Bārenītes bagātību?
Viena balta villainīte
Ar vīlīti apvīlēta.
82 [Demenes Il].

38353.

Vairāk būtu, (vairāk būtu),
Kam man sava māmuliņa:
Vairāk būtu cimdu, zeķu,
Vairāk baltu villainīšu.
241 [Lubānas Md].

38354.

Var pazeit buorinīti,
Buorinītes vaiņuciņu:
Vīna puse boltu zīdu,
Utra gaudu asariņu.
89 [Dricēnu Rz].

38355.

Var pazeit buorinīti
Muotes meitu pulciņā;
Muotes meitom gluda golva,
Buorinītei nasukuota.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

38356.

Vēja māte vilnu vērpa
Sausas egles galiņā,
Tai meitiņai sagšas auda,
Kam nav tēva, māmuliņas.
104 [Ēdoles Vp].

38357.

Vydyn pura boltu bārzu,
Speigoj zeiļu vainucenš;
Pie tuo zeiļu vainuceņa
Stuov buoriņa rauduodama.
Ni radz goni ganīdami,
Ni sauleitja leiguodama.
314 [Pildas Ldz].

38358.

Vylnaineite, snuotineite,
(Tei) dubleišu bridainīte;
Kolpyuneite, buorineite,
Gryutūs vuordu nesējiņa.
605 [Skolas].

38359.

Vysod taki muotes meitas
Apautomi kuojeņom;
Vīna poša buorineitja
Bosajomi kuojeņom.
365 [Sakstagalas Rz].

38360.

Zīd rūžeņa, maganeņa,
Buoleleņa duorzeņā;
Rūža zīd - bruoļu muosa,
Maganeņa - kalpyuneite.
89 [Dricēnu Rz].

★

- 182 -

5. Mācība, darbs, tikums, slava

4688.

Agri agri dūmi kūp
Bārenītes namiņā.
Ne tai tēva, ne māmiņas,
Kas to agri skubināja?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4689.

Agri agri māte cēla,
Jo agrāki sveša māte.
Māte cēla pūra šūt,
Sveša māte māļa malt.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

4690.

Ai svešā māmuliņa,
Apsa-pate-domājies:
Vai rociņas dzelžiem kaltas?
Vai varīte naudu pirkta?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

4691.

Ar apdomu man dzīvot,
Man nevaid māmuļītes:
Migliņāi, rasiņāi
Nesegt baltu villainīti.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

4692.

Aust', gaismiņa, ja ausdama,
Lec, saulīte, ja lēkdama,
Tikpat mani sveša māte
I tumsā maldināja.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

4693.

Bārenīte, man' māsiņa,
Met miedziņu maliņā,
Ja gribēji ļaužu būt,
Bez māmiņas dzīvodama.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 324.

4694.

Bārenīte, man' māsiņa,
Tin miedziņu palagā:
Ni tev tēva, ni māmiņas,
Kas tev' agri skubināja.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

4695.

Bārenīte, man' māsiņa,
Tin miedziņu palagā:
Ne tev tēva, ne māmiņas,
Kas tev' daiļu darināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4696.

Bārenīte snātenīte,
Rīta rasas bridējiņa;
Mātes meita vilnainīte,
Istabāi sēdētāja.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4697.

Bajārs savas meitas teica,
Kas teiks mani, sērdienīti?
Mana paša rokas kājas,
Tās teic manu tikumiņu.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

4698.

Darba dēļ neraudāju,
Darb' atradu, kur iedama;
Tik tādēļ vien raudāju,
Barga sveša māmaļiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4699.

Daža laba rudzu guba
Auzas gubas nevērtēja;
Daža laba mātes meita
Kalponītes nevērtēja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4700.

Drūmi šņāce sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Gauži raud bārenīši,
Svešas mātes maldināti.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4701.

Dzied', gailīti, velc, gailīti
Ar to kaula deguniņu,
Lai ceļas tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4702.

Es meitiņa, bārenīte,
Visu darbu darītāja;
Mātes meita, miegulīte,
Žīgot dienu nožīgo.
226 [Kandavā (Tl)].

4702¹.

Es savai mām'eņai
I kuojeņis nūautum,
Ka jei mani agri caltu,
Ka darb'eņu pasac'ētu.
419 [Drēģēs(?)].

- 183 -

4703.

Gaida mani sveša māte
No darbiem pārejam:
Drēbju baļļu piemērkusi,
Rudzu riju piesērusi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4704.

Gan pazinu tās māsiņas,
Kas bez mātes uzaugušas:
Lēni durvis virināja,
Mīļi sauca svešu māti.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4705.

Grūt' bij man, sērdienei (grūtdienei),
Grūt' darbos, grūt' mājās:
Darbos man sīvi kungi,
Mājās grūtas dzirnaviņas.
216 [Ventspilī].

4706.

Grūši bija man augot,
Atkal grūši dzīvojot:
Jau to manu augumiņu
Grūši vien maldināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4707.

Gudram bija man dzīvot,
Man nebija māmuļiņas;
Sen gulēja man' māmiņa
Baltā smilkšu kalniņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4708.

Gulēt, gulēt, māmiņas meitas!
Kas mani, sērdieni, gulēt laidīs?
Man vieta taisāma, uguns raušama,
Mani suņi dzenami pa durvi laukā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4709.

Iries pati, liepu laiva,
Tev nevaid īrējiņa;
Mācies pati, sērdienīte,
Tev nevaid mācītāja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4710.

Iries pate, oša laiva,
Tev nevajga irējiņa;
Celies pate, sērdienīte,
Tev nevajga cēlējiņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

4711.

Ka man būtu savis tēvs,
Sava veca māmuliņa,
I man būtu klaji ceļi,
Izārdena valodiņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4712.

Kāda koka tā laiviņa,
Tā iet visai neaiŗama?
Kādu ļaužu tā meitiņa,
Tā iet visai nesūtāma?
- Ābels koka tā laiviņa,
Tā iet visai neaiŗama;
Bārenīte tā meitiņa,
Tā iet visai nesūtāma.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4713.

Kam mām'eņa, tam slav'eit'a,
Kam maiz'eit'a, tys boguots.
Nūmyra muna muomul'eņa,
Pazuda muna slav'eit'a.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

4714.

Kas kait irbei netecēt,
Rauduvīte rasu brida?
Kas nekait mātes meiti,
Sērdienīte dubļus brida.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

4715.

Kas liniņu šķiedru teica,
Sērdienītes tikumiņu?
Kaņepītes šķiedru teica,
Mātes meitas tikumiņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas kaņepju šķiedru teica,
Kas pamātes labumiņu?
Liniņam šķiedru teica,
Savmāmiņas labumiņu.
216 [Ventspilī].

4716.

Kas mācīja bārenīti,
Glītajami darbiņam?
Viena māca bērza rīkste,
Otra sveša māmuliņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

4717.

Kas pateica mani gaišu (=gājušu),
Kas žēloja piekusušu?
Ne man tēva teicējiņa,
Ne māmiņas žēlotājas.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 184 -

1. Kas teiks mani dzīvojušu,
Kas žēlos piekusušu!
Ne man tēva teicējiņa,
Ne māmiņas žēlotājas.
Žēlo mani, mīļš Dieviņi,
Man nevaida žēlotāja,
Visi mani žēlotāji
Gar zemīti paguluši.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

4718.

Kas redzēja vītolam
Baltus ziedus noziedam?
Kas redzēja sērdienīti
Netikušu uzaugam?
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)] (Rāvā).

4719.

Kas cerēja to meitiņu
Bez māmiņas uzaugam?
Jautris miegs, ražans darbs
Kā māmiņas meitiņai.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4720.

Ko, bērniņi, darīsim,
Bez tēviņa palikuši?
Celsim agri, gulsim sebu,
Jemsim paši padomiņu
157 [Vecpilī (Vecpils pag. Lp)].

4721.

Ko, bērniņi, darīsim,
Sērdienīši palikuši?
Kas nu cels mūs rītos,
Kas dos gudru padomiņu?
Celsimies paši agri,
Dievs dos gudru padomiņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

4722.

Ko, māsiņas, darīsim,
Bārenītes palikušas?
Mātes austa nemākam
Pūriņā ielocīt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4723.

Ko, māsiņas, darīsim,
Bārenītes palikušas?
Ņemsim gudru padomiņu,
Klausīsim svešas mātes.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 127¹.

4724.

Kulies pate, kunga rija,
Tev nebija kūlējiņa;
Skubenies, bārenīte,
Tev nebija māmuliņas.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4725.

Kur, bērniņi, jūs iesiet,
Bez vecāku palikuši?
Kur ņemsiet gudru vārdu,
Labu, gudru padomiņu?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4726.

Kur, bērniņi, mēs iesim,
Bez vecāku palikuši?
Ne mums agri cēlējiņa,
Ne padoma devējiņa.
Gailīts agri cēlējiņš,
Dievs padoma devējiņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4727.

Kur es iešu, kur tecēšu,
Kam vaicāšu padomiņu?
Nei man tēva, nei man mātes,
Nei īstena bāleniņa.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

4728.

Kur es iešu, kur tecēšu,
Kam vaicāšu padomiņ'?
Svešs tēviņis namā sēd,
Sveša māte istabā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4729.

Kur, gailīti, tu tecēsi
No rītiņa agrumā?
- Teku celt sērdienīti,
Kam nav mātes cēlējiņas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

4730.

Kur celtos ūdentiņš,
Kad nelītu lietutiņš?
Kur bajāri saimi ņemtu,
Kad neaugtu sērdienīši?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4731.

Laba laba rupja malka,
Vēl labāki žagariņi,
Vēl labāki žagariņi,
Paši pūta, paši dega.
Laba laba mātes meita,
Vēl labāka kalponīte,
Vēl labāka kalponīte,
Paša rēda, paša dara.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

- 185 -

4732.

Laiska bija bārenīte,
Pūru mala rītiņā;
Naiga mana līgaviņa,
Trīs rītiņus sieku mala.
223 [Iģenē (Vandzenes pag. Tl)].

4733.

Lēni lēni dūmi kūp
Bārenīšu namiņā:
Tiem nebija māmuliņas,
Kas tos drīzi drīzināja.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

4734.

Lēni lēni ozols auga,
Lēni lapas darināja;
Es uzaugu bez māmiņas,
Lēni lasu padomiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4735.

Lepna meita, ne bagāta,
Kas ar otru nerunāja;
Es nabaga bārenīte
Ceļā otru bildināju.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4736.

Lokies pate, sausa egle,
Ne vējiņš tevi loka;
Skubinies, bārenīte,
Ne māmiņa skubināja.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4737.

Lokies pate, sausa egle,
Ne vējiņi tevi loka;
Teicies pate, bārenīte,
Nav māmiņas teicējiņas.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4738.

Māmiņ' mana nomiruse,
Slavīt' mana pazuduse;
Kaut māmiņa dzīvojuse,
I slavīte nepazustu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4739.

Māmīt' mana nomiruse,
Slavīt' mana pazuduse:
Nav māmiņas teicējiņas,
Ne tēviņa žēlotāja.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4740.

Māmiņ' mana nomiruse,
Slavīt' mana pazuduse.
Slavīt' ronu dzīvojot,
Māmulītes neatrodu.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

4741.

Māmiņ' manu i pasauktu,
Kaut i mana nebijuse,
Kas rītā agri cēla,
Kas darbiņu pasacīja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4742.

Mate māca savus bērnus,
Kas mācīja bārenīti?
Dieviņš māca bārenīti
Visādam darbiņam.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

4743.

Māte savas meitas teica,
Kas teiks mani, sērdienīti?
Manas pašas kājas rokas,
Tie teic tautu dēliņam.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

4744.

Māte teica sav' meitiņu,
Sieku mala rītiņā;
Kas teic mani, bārenīti?
Es pūriņu ritināju.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Māte savu meitu teica:
Pūru mala rītiņā!
Kas teic mani, sērdienīti,
Noputējšu vainadziņu?
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4745.

Mātes meita laipas meta (met),
Baltas kājas vairīdama;
Sērdienīte dubļus brida (bried),
Grib darbiņu pastrādāt.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

4746.

Mācies pati, sērdienīte,
Tev nevaid mācītājas:
Tev māmiņa apgulusi
Baltā smilšu kalniņā.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

- 186 -

4747.

Maldin' viegli, sveša māte,
Dieva dotu malējiņu,
Ne tu biji auklējuse,
Ne kāruse šūpulīša.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4748.

Man māmiņa piesacīja,
I mirdama, dzīvodama:
Klaus', meitiņa, jauna, veca,
Nes ar godu vainadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4749.

Man māmiņa piesacīja,
Mūža ceļu aiziedama:
Klausi mīļi svešas mātes,
Bārenīte palikuse.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

4750.

Man māmiņa piesacīja,
Nomirdama, atstādama:
Audz, meitiņa, dar' pūriņu,
Nes ar godu vaiņadziņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4751.

Man' māsiņa, sērdienīte,
Uz rociņu nosnaudās,
Gribēdama līdza tapt
Līdz māmiņas meitiņām.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

4751¹.

Maza maza, bet tad spodra
Pieguļnieku uguntiņa;
Maza maza, bet tad mudra
Bārenītes meitenīte.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

4752.

Maza maza es iesāku
Kunga durvis virināt.
Viegli vēru kunga durvis,
Gaudas bira asariņas.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4753.

Miega dēļ es raudāju,
Kad māmiņa agri cēla;
Nu būt' agri cēlusies,
Nu māmiņa vairs necēla.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

4753¹.

Mīļi mani māt' auklēja,
Pie mutītes pielikdama;
Sveša māte maldināja,
Ar kājām spārdīdama.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

4754.

Ne miegam, slinkumam,
Ne katram neļauvos;
Neļauvos sveši māti
Bez vainiņas nicināt.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

4754¹.

Netiklīte es uzaugu
Pie tās svešas māmulītes:
Nemācēju raibu cimdu,
Ne trinīta audekliņa.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

4755.

Ozolam bieza miza,
Lēņi lapas darināja;
Bārenīte man' māsiņa,
Lēņi laida valodiņu.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

4756.

Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darināja;
Es izaugu bez māmiņas,
Gudru ņēmu padomiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4757.

Piekūst irbe tecēdama,
Rauduvīte peldēdama;
Vai es viena nepiekusu,
Svešas mātes klausīdama?
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

4758.

Pīkus'e munes kuojeņes, rūceņes,
Navar vairuok kustenuot'.
Nadz'ērdeju tuo vuordeņa:
Atsapeuti, buoren'eit.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

4759.

Priede, egle kalnāi auga,
Paeglīši lejiņāi;
Sērdienīte dubļus brida,
Mātes meitas istabā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 187 -

4760.

Priedi, egli vēji loka,
Kas paegli lejiņā?
Visi teica mātes meitu,
Kas teiks man', sērdienīti!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

4760¹.

Raksti man sajukuši,
Nav māmiņas, kas mācīs.
Cūkastiņas, aunradziņi,
Tie bij man lēti raksti.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

4761.

Rotaliņa rotas raud,
Pie klētiņas sēdēdama;
Es raudāju māmuliņas,
Padomiņa devējiņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4762.

Sīki bērza žagariņi
Paši pūta, paši dega;
Drauga bērni, bārenīši,
Paši tek, nesūtāmi.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

4763.

Zinu, zinu, nesacīju,
Māku, māku, nedarīju,
Lai mācīja sveša māte
Pa savam prātiņam.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4764.

Sirmi zirgi, baltskarīši,
Tie bij darba kumeliņi;
Sērdienītes, kalponītes,
Tās bij kungu klausītājas.
216 [Ventspilī].

4764¹.

Smalki maļu, sīki bēru
Pa vienam graudiņam,
Lai nesaka sveša māte,
Rupju maizi samaluse.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

4764².

Smalki milti man maļot,
Rupji bija sijājot.
To darīja sveša māte,
Gribēdama niecenāt.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)] (Kliģenē).

4765.

Stirniņ' sila lēcējiņa,
Nav pieniņa devējiņa;
Sveša māte rājējiņa,
Nav padoma devējiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4766.

Strādīg' bija tā meitiņa,
Kam nebija māmuliņas;
Kam bij sava māmuliņa,
Tai pūriņu piedarīja.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

4766¹.

Strauja tek tā upīte,
Kur guļ virsū ezeriņš;
Čakla, veikla tā meitiņa,
Kuŗ' audzina sveša māte.
121 [Gulbenē (Md)].

4767.

Sūru dieniņ' i redzēju,
Kamēr kļuvu malējiņa:
Sveša māte kājām spēra,
Viena malti neiedama.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

4768.

Sveša māte agri cēle,
Vieglu darbu solīdama:
Uzlikuse rudzu sieku,
Ar ūdeni salējuse.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4769.

Sveša māte bārenīti
Ganus dzina, pieguļā.
Ganos gāju ziņģēdama,
Pieguļā raudādama.
1311 [Apē (Vlk)].

4770.

Sveša māte, ne māmiņa,
Gŗūta darba devējiņa:
Ienes man rudzu sieku,
Ar ūdeni salaistītu.
Es izmalu dziedādama,
Saujiņām mērīdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 188 -

4771.

Tā sacīja man' māmiņa,
Par kalniņi aiziedama:
Tā, bērniņi, dzīvojiet,
Ka ļautiņi nesasmej.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

4772.

Tēvu manu nomirušu,
Slavīt' manu pazudušu!
Cel, Dieviņi, galvu manu,
Lai es pate nepazudu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4772¹.

Čučātu, gulētu, māmiņas meitiņas,
Lai vēl bārenes pavakaroja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4773.

Vēji loka sila priedi,
Kas locīja pora egli?
Māte māca savu meitu,
Kas mācīja bārenīti?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4774.

Visas meitas darbu dara,
Visas rāda māmiņai;
Es darīju - kam rādīšu?
Man nevaidi māmuliņas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

4775.

Visi mani rājējiņi,
Nav padoma devējiņi;
Mans padoma devējiņš
Sen gulēja smiltiņās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4776.

Visi teica bajāriņu,
Kas teiks mani, sērdienīti?
Mana paša tikumiņš,
Tas teic mani, sērdienīti.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

4777.

Citas meitas man vaicāja,
Kā dzīvoju bez māmiņas.
Gudra galva, čaklas kājas,
Tā bij mana māmulīte.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

★

38361.

Ai svešā māmuliņa,
Tu taisnības nedarīji:
Es cēlos rītā agri,
Mana tiesa pazudusi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

38362.

Atstuoja mani māmiņa,
Kuoju aut namuocēju.
Ka radzātu nyu māmiņa:
Vysa dorba darītuoja;
Vysa dorba darītuoja,
Gaudu vuordu nesējiņa.
389 [Silajāņu Rz].

38363.

Augsti kolni, plotas lopas,
Tī byus lobas ganeibiņas.
Maņ vuškeņas vys's palākas,
Sov' māmiņas vīņ navā.
174 [Kārsavas Ldz].

38364.

Bajārs savas meitas teica,
Kas teiks mani sērdienīti?
Manas pašas rokas kājas,
Tās teic manu tikumiņu.
306 [Patkules Md].

38365.

Bārenīte gauži raud,
Tumsā dziju šķetinot:
Nava savas māmuliņas,
Nava skala plēsējiņa.
84 [Dikļu Vlm].

38366.

Buorineitja sagšu audja
Tymsajā kakteņā:
Vara neit's, zalta skītiņš,
Sudabreņa sistaveņas.
143 [Jāsmuižas D].

38367.

Brīnu puru reitā,
Brynu pura styuri vokorā;
Jau tuos munys boltys kuojis,
Pura ruova pīmierkušas.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 189 -

38368.

Darbiņu, munu darbiņu,
Vakarēju lykumiņ';
Kab maņ sova muomuliņa,
Pacyluot pacyluotu.
182 [Kaunatas Rz].

38369.

Gāju kult, gāju malt,
Vareitas nežēloju;
Nežēlo sveša māte,
Manu grūtu pelnījumu.
545 [Krustpils D apr.].

38370.

Grazni zied papuvīt',
Pa visām druvītēm;
Grazni gāj' sērdienīt',
Pa māmiņ's meitiņām.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

38371.

Kas cerēja tū meitini
Bez māmiņas izaugūt?
Jautrs mīgs, ražons dorbs,
Kai māmiņas meitiņai.
389 [Silajāņu Rz].

38372.

Kas redzēja vītolam
Baltus ziedus noziedam?
Kas redzēja sērdienīti
Netikušu uzaugam?
192 [Kosas C].

38373.

Kā tās kauca dzirnaviņas,
Kā raudāja malējiņa?
Dzirnas kauca tīru rudzu,
Malējiņa māmuļiņas.
72 [Cesvaines Md].

38374.

Kulies pate, kunga rija,
Tev nebija kūlējīna;
Celies pate, bārenīte,
Tev nebija cēlājīna;
Tev nebija cēlājīna,
Mīļu vārdu runātāja.
192 [Kosas C].

38375.

Kur iedama, tecēdama,
Pamācīju bārenīti.
Māci, Dievs, māci, Laime,
Nu es pate bārenīte.
215 [Lēdmanes Rg].

38376.

Lokies pati, sausa egle,
Tev nevaid locītāja;
Mācies pati, sērdienīte,
Tev nevaid mācītāja.
94 [Dunikas Lp].

38377.

Lokies pati, sausa egle,
Vējiņš tevis nelocīja;
Centies pati, bārenīte,
Tev nav savas māmuļiņas.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

38378.

Līdz ceļim dubļus bridu,
Līdz jostai asariņas;
I tad vēl nevarēju
Svešas mātes aptecēt.
281 [Neretas Jk].

38379.

Mātes meita laipas meta,
Baltas kājas vairīdama;
Sērdienīte dubļus brida,
Grib darbiņu pastrādāt.
72 [Cesvaines Md].

38380.

Pameta mani māmiņa,
Kāju aut nemācēju;
Pazaver tu, māmiņ,
Jau es dubļu bridējiņa.
605 [Skolas].

38381.

Raudi raudi, bēri bēri,
Tie tikuši kumeliņi;
Kalponītes, sērdienītes,
Tās tikušas darbiņos.
39 [Bārtas Lp].

38382.

Snuotineita, vylnuonīte,
Vysu dubļu nesējiņa;
Buorinīte, kolpyunīte,
Vysu dubļu bridējiņa.
170 [Kapiņu D].

38383.

Sova māmiņa auklej,
Sveša muote maldynoj;
Svešai muotei, rogonai,
Reitā molu molumeņu.
365 [Sakstagalas Rz].

- 190 -

38384.

Svešai mātei galva sāp,
Bāŗabērnus maldinot.
Maldin' savus, sveša māt(e),
Lai galviņa nesāpēj'.
119 [Gaujienas Vlk].

38385.

Tu, Annīte, nemācēsi
Bārenīšu maldināt:
Tu nebiji ne dieniņas
Svešas mātes klausījus(i).
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

38386.

Vai pelēka villainīte,
Visu sarmu nesējiņa;
Bārenīte bez māmuliņas
Visu dubļu bridējiņa.
605 [Skolas].

38387.

Adatiņa, nadatiņa(?),
Vysu rokstu rakstītuoju (rakstītuoja);
Kolpyunītis, buorinītis,
Vysu dubļu bridējiņas.
89 [Dricēnu Rz].

38388.

Vērpies, mana kodeliņa,
I vērpuma - nevērpuma!
Jau tu pati gana zini:
Nav māmiņas vērpējiņas.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

★

6. Valodas, paļas, nicināšana

4778.

Ābelīte vēja lauzta,
Neminiet(i) kājiņām;
Bārēnīte tā meitiņa,
Neņemiet(i) valodās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

4779.

Uoryskam b'ērziņam
Daudzi s'eiku (smolku) žagariņu;
Buorin'eišu b'ērniņam
Daudzi līku volūdiņu.
422 [Līvānu pag. D].

4780.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Visi mina kājiņām!
Ņem, Dieviņ, tu labos
Zem savām rociņām.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

4781.

Ai ļautiņi, ai ļautiņi,
Pura zāles neminat!
Ai ļautiņi, ai ļautiņi,
Bārenītes nepeļat!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

4782.

Ai ļautiņi, ļaužu bērna
Kājiņām neminiet!
I tam bija tēvs māmiņa,
Bet citāi maliņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

4783.

Ai ļautiņi, ļaužu bērnu
Kājiņām neminiet (neminat):
Tāpat bija tēvs māmiņa
Rociņām auklējuši.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

4784.

Ai ļautiņi, neņemiet
Bārenīti valodās:
Gan asaru bārenei
Ir bez jūsu valodām.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

4784¹.

Ai upīte, olainīte,
Jo olaiņa, jo tecēja;
Sērdienīte, nabadzīte,
Jo dzīvoja, niecināja.
1611 [Basos (Basu pag. Azp)].

4785.

Apāvos baltas kājas,
Melnas tika staigājot;
Labu ļaužu bērniņš biju,
Slikts paliku niecināms.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

4786.

Augat, bērza atvasiņas,
Jele bērna rīkstītēm,
Augat, mazi sērdienīši,
Jele ļaužu valodām.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

- 191 -

4787.

Bērziņš trauca kļava lapas,
Notrauc savas pazarītes;
Sveša māte mani pēla,
Nopeļ savu auklējumu.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

4788.

Ienīsto suņi rēja,
Iemesto vilnis nesa;
Tā i mani, gŗūtdienīti,
Visi ļaudis niecināja.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4789.

Es gan zinu, stipri vīri
Nemīs mani kājiņām;
I man' bija māmuliņa
Rociņām auklējuse.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4790.

Es ļaudīm rīta rasa,
Es migliņa vakarā;
Manī ļaudis kājas āva,
Manī rokas (muti) nomazgāja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4791.

Es nabaga sērdienīte,
Nevienam nederēju;
Ne tēvam nederēju,
Kad nomira māmulīte.
216 [Ventspilī].

4792.

Es tev teicu, mans brālīti,
Nevaināji sērdienīti:
Sērdienīte gauži gauda,
Slauka žēlas asariņas.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)] (Tosmarē).

4793.

Kad man Dievs to darītu,
Ko man dara ļauni ļaudis,
Es būt' sen paguluse
Zem zaļo velēniņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kad Dieviņš to vēlētu,
Ko tie skauģu ļaudis vēl,
Sen zemīti es nemītu,
Sen saulīti neredzētu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

4794.

Kāds neauga lauka koks,
Vēji viņu purināja;
Kāds nebija bārenīts,
Ļaudis viņu aprunāja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

4795.

Kam tie auga gaŗi meži,
Ne saulei, pakrēslim?
Kam es augu bārenīte,
Ne ļaudiem, valodai?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4796.

Kas nemina to zālīti,
Kas aug ceļa maliņā;
Kas nerāja to bērniņu,
Kam nav savas māmuliņas.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

4797.

Kas zirnīša nenorāva
Liela ceļa maliņā;
Kas bāriņa nerūdina,
Bez māmiņas dzīvojot.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

4798.

Ko tie pūstu lieli vēji,
Ka nebūtu gaŗu mežu;
Ko runātu labi ļaudis,
Ka nebūtu bārenīšu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4799.

Kreit ras'eņa nu kūka,
Nu l'ela un nu moza;
Gauži raud buorin'eita
Nu l'ela un nu moza.
414 [Krāslavas apkārtnē].

4800.

Kur iedama, sveša māte
Mani nesa kukuļam.
Nes, māmiņa, maizes klaipu,
Nenes mana augumiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Svešai mātei viesi nāca,
Mani cēla mielastā.
Cel maizīti, sveša māte,
Necel manu augumiņu.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4801.

Kur iedama, sveša māte
Sietu nese padusē;
Kuŗu ciem daiedama,
Sijā manu augumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 192 -

4802.

Kur es iešu, kur palikšu,
Ļaudis mani neierauga!
Tīšos linu palagos,
Līdīš' Dieva zemītē.
224 [Kabilē (Kld)].

4803.

Kur es iešu, kur palikšu,
Neviens manis neierauga!
Laidīšos ezerā,
Raudaviņu pulciņā.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

4804.

Kur es iešu, kur palikšu,
Neviens mani neierauga!
Pie eglītes piestājosi,
Ir tā mani nostu dzina.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

4805.

Kur ņemt' gulbis ko peldēt,
Ja nelītu lietutiņš?
Kur ņemt' ļaudis ko runāt,
Ja nebūtu sērdienītes?
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

4806.

Kur saulīte miglu ņēma,
Kā avota lejiņā;
Kur ļautiņi runas ņēma,
Kā no manis, sērdienītes.
224 [Kabilē (Kld)].

4807.

Kuŗu dienu nedziedāju?
Kuŗu gauži neraudāju?
Kuŗu dienu sveša māte
Uz manim nerunāja?
1311 [Apē (Vlk)].

4808.

Labi ļaudis kājām spēra,
Es iekritu smiltienā.
Min, Dieviņ, pats labo
Ar savām kājiņām.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

4809.

Labi ļaudis, neņemat
Sērdienīti valodās;
Sērdienīte Dievam gauda,
Saujā slauka asariņas.
226 [Kandavā (Tl)].

4810.

Labi ļaudis, neņemat
Sērdienīti valodās;
Sērdienītes asariņas
Iet pie Dieva sūdzēties.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

4811.

Labi ļaudis, neņemiet
Sērdienītes valodās;
Sērdienītes asariņas
Maksā zelta gabaliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

4812.

Lai bij grūti, kam bij grūti
Bārenītei grūti bija:
Šādi tādi sila seski
Bārenīti raudināja.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

4813.

Lauz zariņu pie zariņa,
Galotnīti nelaužat;
Sērdieņam, grūtdieņam,
Tam valodas netaisāt.
233 [Vandzenē (Vandzemes pag. Tl)].

4814.

Lielu koku rasa bira
Mazajos kociņos;
Lielu ļaužu valodiņas
Bāriņos, atraitnēs.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberģē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

4815.

Līdzi, līdzi, labi ļaudis,
Nedar' žēl(i) bāriņam,
Kā saulīte līdzi dara
Visai zemei gaišumiņu.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4816.

Līdzi, līdzi, labi ļaudis,
Otram žēl(i) nedariet,
Kā saulīte līdzi tek,
Vai ir kalni vai ielejas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4817.

Līgaviņ, mātes meit',
Nedar' pār' sērdieņam!
Dievs liks tev atraitņu,
Tavus bērn's sērdieņus.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 193 -

4818.

Mana vaina rītā bija,
Mana vaina vakarā;
Vai tādēļ mana vaina,
Ka es biju bārenīte?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4819.

Mana vaina rītā bija,
Mana vaina vakarā;
Vai tādēļ mana vaina,
Ka nemāku atsacīt?
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4820.

Niecin' bite sila priedi,
Niecin' vēŗa ozoliņu;
Tā niecina sveša māte
Drauga bērna gājumiņu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

4821.

Niecināt, jūs ļautiņi,
Nu jums vaļas niecināt:
Apakš zemes tēvs māmiņa,
Aiz ūdeņa bāleliņi.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

4821¹.

Neniecini, sveša māte,
Citas mātes lolojuma;
Tu vēl pati nezināji,
Kas vēl tavus niecinās.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

4822.

Nesmejat, jūs ļautiņi,
Kad es esmu bārenīte;
Godam dzimu, godam augu,
Godam mūžu nodzīvošu.
226 [Kandavā (Tl)].

4823.

Nesasmēju bārenei,
Ar māmiņu dzīvodama;
Saule kalnu neaptek,
Kad es pate bārenīte.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

4824.

Nesasmēju bāreņam,
Bez māmiņas dzīvojot;
Dievis zina, Laime zina,
Kad es pate bārenīte.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4825.

Nesasmēju bārenei,
Kādu dienu redzēdama;
Dieviņš zina, pate jauna,
Kā lēcās dzīvojot.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

4826.

Nevajaga, nevajaga
Purva bērzu darināt;
Nevajaga, nevajaga
Bārenītes raudināt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 408.

4827.

Peļat, peļat, jūs ļautiņi,
Nu jums vaļa nopaļāt:
Nedzird vairs tēvs māmiņa
Baltā smilšu kalniņā.
275 [Zemgales novados].

4828.

Peldi, peldi, meldu zāle,
Dziļajā ūdenī;
Tā peldēja bārenīte
Pa tām ļaužu valodām.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4829.

Pūš vējiņis, kāds pūzdamis,
Vairāk pūta ziemelītis;
Vaino ļaudis ko vaino,
Sērdienīšus vien vaino.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4829¹.

Put'ēt' put' smilkšu kolni,
Buorin'ēti nūvadūt;
Na tī put' smilkšu kolni,
Tī put' ļaužu volūdeņis.
4223 [Višķu pag. D].

4830.

Saka mani niknu, bargu,
Ka es daudzi nerunāju.
Man māmiņa, nomirdama,
Maz runāt pavēlēja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

4831.

Sērdienītes vainaciņis
No ļautiņu valodām,
Ne tas mirka rasiņē,
Ne bālēja saulītē
224 [Kabilē (Kld)].

4832.

Sveša māte mani sauce:
Nāc nākdama, vārguliņ!
Dod, Dieviņ, liec, Laimiņ,
Vārgu tavu auklējumu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 194 -

4833.

Sveša māte mani sauca:
Rumba, rumba, rezgalīte!
Tev pašai meitas auga,
Cita rumba, rezgalīte.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Sveša māte mani sauca:
Muca, muca, baļļa, baļļa!
Tev pašai divas meitas,
Viena muca, otra baļļa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

4834.

Sveša māte, sieta mēle,
Sijāj' manu augumiņu.
Sijādama, vētīdama,
Griezies pate sēnulām!
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

4835.

Sveša māte, sveša māte,
Kam tu mani niecineji?
Gan tev Dievs atdarīs,
Kad tu pate nezināsi.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4836.

Sveša māte ciemā gāja,
Mani nesa kukuļam.
Nes maizīti, sveša māte,
Nenes manu augumiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4837.

Sveša māte ciemā gāja,
Sietu sita padusē;
Kuŗu ciemu piegājuse,
Sijā manu augumiņu.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

4838.

Sveša māte ciemā gāja,
Sietu nesa padusē,
Tur sijāja, tur vētīja
Manu daiļu augumiņu.
110 [Cēsīs], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

4839.

Tie ļautiņi grēku pelna,
Kas rūdina sērdienīti;
Sērdienīte Dievam gauda,
Asariņas slaucīdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4840.

Tik ļaudīm valodiņu,
Ka ap mani, bārenīti;
Pietrūks manis, bārenītes,
Trūks ļaudīm valodiņu.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4840¹.

Treis Laim'eņis runovuos:
Kur liksim buorin'ēti?
Vīna soka: Gun'ī mest!
ūtra soka: Iudin'ī!
Treša soka: Vilkt' uorā,
Laist ļaut'eņu volūduos.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

4841.

Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaud's man laba nevēlēja,
Ļaud's man laba nevēlēja,
Es nabaga sērdienīte.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

4842.

Visa rasa sabirusi
Sīkajos kociņos;
Ļaužu runas sabirušas
Bāreņos, atraišos.
410 [skat. 3301. (Pilskalnes pag. Il)].

4843.

Visi mina pura zāli,
Lai tā grima dibenā;
Tā ir mani, bārenīti,
Visi mina kājiņām.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

4844.

Visi mina pura zāli,
Lai tā grima dibinā;
Tā ir mani, bārenīti,
Visi ņēma valodās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4845.

Visi mina purva zāli,
Lai tā grima dibinā;
Visi man ļaunu vēl,
Lai es ilgi nedzīvoju.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4846.

Visi mina purva zāli,
Lai tā grima dibinā;
Visi mani raudināja,
Bārenīti dēvēdami.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 424 [Barkavas pag. Rz], 407.

- 195 -

4847.

Visi mina purva zāli,
Lai tā grima dibinā;
Visi pēla bārenīti,
Lai tā goda neredzēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

4848.

Visi mina pura zāli,
Lai tā grima dibenā;
Visi pēla bārenīti,
Lai tā lieti nederēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

4849.

Visi mina pura zāli,
Lai tā grima dibenā;
Visi pēla bāŗabērnu,
Lai tas vīra nedabūn.
110 [Cēsīs].

4850.

Cel, Dieviņ, pēlājam
Nezināmas nelaimītes,
Kas man cēla, bārenei,
Nezināmas valodiņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4851.

Ceļmalā dāboliņu
Neminati kājiņām;
Ai ļautiņi, neņemati
Bārenīti valodās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4852.

Ceļa malas āboliņu
Visi mina kājiņām;
Man', nabaga bārenīti,
Visi ņēma valodā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4853.

Cik kājiņas nenositu
Celmaiņā līdumā?
Cik paļiņas nedabūju,
Svešas mātes klausīdama?
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

★

38389.

Ai vējiņi, nesapūt
Visu ziedu jūriņā;
Ai, ļautiņi, neņemat
Bārenīti valodās.
184 [Ķēču Rg].

38390.

Oi Dīviņi, žāloj maņa,
Nava mani žāluotuoja;
Atsasādu uz akmiņa,
Akmins mani nūst atstyumja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38391.

Oi Dīveņ, cik tam labi,
Kam ir tāvs, muomuliņa!
Ni juo ļaudis kuojom myna,
Ni jū turēja volūduos.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

38392.

Voi Dīveņ, griuts dzeivuot,
Pi svešuos muomuleņas:
Rūkas dorba nopuornese,
Augums ļaužu volūdeņu.
389 [Silajāņu Rz].

38393.

Bārenīši, bēdulīši,
Gŗūta dzīve pasaulē;
Ļauni vārdi, rūgta dzīve,
Viņa tēva sētiņā.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

38394.

Buoriņs auga bez māmeņas,
Kū ļaudimi nycynuot.
Lai nycynoj ļauni ļaudis,
Lobi ļaudis, nanycynit.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

38395.

Dorba dieļ, svješa muotja,
Nevar manis nycynuot;
Mīga dieļ nycynuoj(a),
Tuo nevaru izgulēt.
263 [Mēmeles Jk].

38396.

Es tev teicu, mans brālīti,
Nenicini sērdienīti:
Sērdienītei košs darbīns,
Koša jauka valodīna.
427 [Tadaiķu Lp].

- 196 -

38397.

Es uzaugu sērdienīte,
Ērkšķu pītu vaiņadziņu;
Tas panesa rīta salnu,
Visu ļaužu valodiņu.
200 [Kuldīgas Kld].

38398.

Jau es biju izmirkusi,
Vēl man' stūma ūdenī;
Jau es biju bārenīte,
Vēl man gauži raudināj'.
241 [Lubānas Md].

38399.

Ļaunu ļaužu valodiņ'
Bārītei pin vaiņadziņ':
Tas rasā nesamirk',
Nedz saulē nobalēj'.
200 [Kuldīgas Kld].

38400.

Nesmejiet jūs, ļautiņi,
Kad es biju bārenīte,
Godam dzimu, godam augu,
Godam gribu nodzīvot.
167 [Kalvenes (Tāšu-Padures) Azp].

38401.

Pasokat jyus, ļauteņi,
Kuo nu manis jyus gribat!
Voi jyus gribat munu vuorgu,
Voi gaudūs asariņu?
295 [Ozolmuižas Rz].

38402.

Peldi, peldi, meldru zāle,
Dziļajā ūdenī!
Tā peldēja bārenīte
Pa tām ļaužu valodām.
605 [Skolas].

38403.

Pūš vējiņš, kur pūzdams,
Vairāk pūta ziemelī;
Vainā ļaudis, ko vainā,
Sērdienīti vien vainā.
355 [Rucavas Lp].

38404.

Sauleit sylta, māmeņ jauka,
Kai bej man še dzeivuot?
Vaira rodu ruojējeņu,
Na podūma devējeņu.
326 [Preiļu D].

38405.

Sēd' aiz galda, bārenīte,
Tev galdiņš piederēja.
Uzklājusi zelta galdu,
Trīs sudraba biķerītes.
To Laimiņa tev vēlēja,
Ne ļautiņu valodiņas.
290 [Ogres C].

38406.

Sērdienīte pūru loka
Mēnestiņa gaišumā;
Tai nebija bāleliņu,
Kas skaliņu dedzināja.
5 [Aisteres (Lieģu-Aizteres) Lp].

38407.

Sērdienītes pūru veda,
Ko ļautiņi niecināja;
Abelēm zari līka
Villainītes žāvējot.
398 [Skrundas Kld].

38408.

Sveša muote, nanycynoj,
Dīva dūts oruojeņš!
Ni juo moza audzynovi,
Ni jam kuori šyupuleiša.
170 [Kapiņu D].

38409.

Tek pa ceļu sērdienīte,
Kā vālodze dziedādama,
Lai palika aiz muguras
Visas ļaužu valodiņ's.
214 [Lažas Azp].

38410.

Vēļ, Dīvin, tu man lobu,
Ļaud's man loba navēļēj;
Ļaud's man loba navēļēj,
Es naboga buorinīte.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38411.

Vylnanītes, nuotenītes,
Vysu dubļu bridējiņas,
Kolpyunītes, buorenītes,
Vysu runu nesējiņas.
494 [Viļānu Rz].

38412.

Visi mina to laipiņu,
Kas gulēja ūdenē;
Visi muni raudināja,
Kad es biju bārainīte.
290 [Ogres C].

- 197 -

7. Pūrs, mantība. (Lielāko tiesu kāzu dziesmas)

4854.

Agri māmiņ i' pagula
Zem zaļā velēniņa;
Ni pūriņš dzelžiem kalts,
Ni rakstītas vilnānītes.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4855.

Ai tautiņas, neprasiet
No bārenes liela pūra;
Bārenītes pūriņā
Puse gaudu asariņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

4856.

Ai tautiņas, neprasiet,
No bārenes liela pūra:
Tēvs nomira, maz atstāja,
Kur māmiņa viena ņēma?
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

4857.

Boguotā muotes meita
Pouru nese ozutē;
As naboga buoreneita, -
Div' bēreiši ritinuoja.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

4858.

Buorin'eit'e b'ej' augdama,
Na buorin'a dz'eivuodama,
Man Laim'eņa sasagus'a
Na buorin'as s'edzin'eņu.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

4859.

Bārenīte es augdama,
Ne bārene dzīvodama:
Kūtī gāju govju slaukt
Deviņāmi slaucenēm.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4860.

Bārenīte lielījās
Sev pūriņu piedarīt;
Pusei baltas villānītes,
Pusei gaudas asariņas.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

4861.

Bārenīte, man' māsiņa,
Kad tu pūru piedarīsi?
- Rītā agri, vakarā,
Kad guļ sveša māmuliņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4862.

Bārenīte, man' māsiņa,
Met miedziņu maliņā,
Bij tev nakti, ne dieniņu,
Sev pūriņu piedarīt.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4863.

Bārenīte, man' māsiņa,
Met miedziņu maliņā,
Ne tev tēva, ne māmiņas,
Kas pūriņu piedarīs?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

4864.

Bārenīte man' māsiņa,
Cimdā naudu skandināja,
Cimdā naudu skandināja,
Saujā bira asariņas.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

4865.

Bārenīte pūru šuva,
Mēnesī raudzīdama.
Kādi raksti mēnesī,
Tādi raksti pūriņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4866.

Bārenīte pūru šuva,
Mēnesī sēdēdama.
Zīdu vērpa, smalki šuva
Lielajiemi rakstiņiem.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4867.

Bārenīte pūru šuva,
Niedres skalus aizdeguse.
Sirmi zirgi, zaļi loki,
Tie pūriņu kustināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4868.

Buorin'eiša pyureņā
Vysi raibi gabal'eņi:
Kurs rakst'eits, narakst'eits,
Ar osoruom salaist'eits.
428 [Beržūs(?)].

4869.

Bārenītes pūriņā
Trīs sudraba biķerīši:
Vienā vīns, otrā medus,
Trešā gaudas asariņas.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

- 198 -

4870.

Bārenītes pūriņam
Klētī grīda ielīkusi.
Mātes meitas brīnījās,
Kur tā tādu piedarījsi,
Nij tai bija aitu kūts,
Nij māmiņas darītājas.
127 [Lizumā (Lizuma pag. C)].

4871.

Bārenītis pats es biju,
Bāren' ņēmu līgaviņu;
Ne bārenei mātes pūra,
Ne man tēva tīrumiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4872.

Bajāriņa meitiņām
Gailis pūru vizināja;
Man, nabaga sērdienei,
Nevelk bēris kumeliņis.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4873.

Bajāriņa meitiņāmi
Lini zied pūriņā;
Es nabaga sērdienīte,
Man zied baltas villainītes.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

4874.

Bajāriņa meitiņām
Rīgē pūru kaldinej',
Rīgē pūru kaldinej',
Tukšu veda tautiņēs.
Man, nabaga sērdieņam,
Ar vicīti savicej',
Ar vicīti savicej',
Pilnu veda tautiņēs.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

4875.

Bajāriņš pūru loca,
Istabā sēdēdams;
Es, nabaga sērdienīte,
Pa celiņu tecēdama.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

4876.

Dari pūru, mātes meita,
Neraug' manis, kalponītes;
Kaut es arī darījuse,
Kalponītes slava man.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4877.

Es aizmirsu, nerunāju
Ar tautieša māmulīti:
Jūs dāvanas negaidāt,
Es nabaga sērdienīte.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4878.

Es apsēdu raudādama
Mātes kapa maliņā.
Pras' māmiņa gulēdama:
Ko, meitiņa, tu raudāji?
Kā, māmiņa, neraudāšu,
Brāļi tiesas man nedeva.
226 [Kandavā (Tl)].

4879.

Es māmiņas neredzēju,
Vai bij liela, vai bij maza;
Pūriņā vien atradu
Gaŗas baltas villainītes.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4880.

Es māmiņi viena meita,
Māte pūru pielocīja;
Sērdienīte, nabadzīte,
Loka pate raudādama.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

4881.

Es nabagu bērn' bij',
Man nabagu laim' bij':
Simtam nāk gojus, vēršus,
Simtam bērus kumeliņus.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

4882.

Es nabaga sērdienīte,
Man bajāris parādā
Pieci podi zelta naudas,
Vaska pītu vācelīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4883.

Es pūriņu nemitotu
Ar bajāra meitiņām:
Bajāriņa meitiņām
Lini zied pūriņā.
Es nabaga sērdienīte,
Man zied linu paladziņi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4884.

Gaiši dega uguntiņa
Tumšajā kaktiņā:
Peļamā bārenīte
Loka savas villānītes.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 199 -

4885.

Grieziet ceļu, bagātie,
Bārenītes pūru ved:
Ved pūriņu, dzen telītes,
Jāj deviņi bāleliņi.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

4886.

Grieziet ceļu, bagātie,
Tautas veda bārenīti:
Simtiem dzina govis vēršus,
Apzeltītu pūru veda.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

4887.

Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Bārenītes Laime brauc:
Simtiem dzina govis vēršus,
Simtiem bērus kumeliņus.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

4888.

Guli, guli, bārenīte,
Kas pūriņu darinās?
Lai gulēja mātes meita,
Tai māmiņa darināja.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

4889.

Guli, guli, mātes meita,
Tev pūriņš piedarīts;
Kas darīs bārenei,
Kad es pate nedarīšu?
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

4890.

Jauni puiši, sirmi zirgi,
Veda mani vizināt.
Ne gabala nepaveda,
Vaicā zeltu, sudrabiņu.
Kas man deva, kur es ņēmu,
Bārenīte, sudrabiņu?
Tēvs māmiņa zem zemītes,
Bāleliņi aiz ūdeņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Pilli staļļi sirmu zirgu,
Pilli vadži iemauktiņu.
Sirmi zirgi, sveši ļaudis
Iejem mani kamanās.
Paveduši gabaliņu,
Vaicā sīka sudrabiņa.
Kur es jēmu, kas man deva?
Ne man tēva, ne māmiņas.
Man brālīši arājiņi,
Ne sudraba kalējiņi;
Es māsiņa darbeniece,
Ne sudraba valkātāja.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4891.

Jūs, tautiņas, pūra dēļ
Kumeliņa nejūdziet;
Kas pūriņu tai darīja?
Nava savas māmuliņas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

4892.

Kā nav kauna tev, tautieti,
Man pūriņa vaicājot?
Man mazai māte mira, -
Kas pūriņu darināja?
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

4893.

Kad es ņemšu līgaviņu,
Tad es ņemšu sērdienīti:
Sērdienīte sav' pūriņu
Līdz malāmi piepildīja.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

4894.

Kas bāŗam pūru dara,
Kas telītes audzināja?
Dieviņš pūru darināja,
Māŗa govis audzināja.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

4895.

Koza, koza, na gūteņa,
Sveša muote, na māmeņa;
Sveša muote, na māmeņa,
Na pyureņa licējeņa,
Pībāruse kuorklu zīdu,
Teicās pyuru pīlykuse.
Ka tu poša izputejse,
Kai izput kuorklu zīdi!
4221 [Asūnes pag. D].

4896.

Kaunu, kaunu padarīju
Bajāriņa meitiņām;
Bajāriņa meitiņām
Dzelžiem pūru kaldināja,
Es nabaga sērdienīte,
Man sudraba eņģītēm.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 200 -

4897.

Ko tie dumi bēŗi vilka,
Pret kalniņu rēgodami?
Sērdieniņa pūru veda,
Div' sudraba biķeŗiem.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4898.

Ko tie tautu bēŗi vilka,
Pret kalniņu dusēdami?
Sērdienītes pūru vilka,
Pret kalniņu dusēdami.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

4899.

Ko tie tautu sirmi zirgi
Smagi vilka kalniņā?
Sērdienītes pūru veda,
Asarām pielocītu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīgā], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391.

4899¹.

Ko, upīte, tu gaidīji?
Strautiņš zeltu vizināja;
Ko gaidīji, mātes meita?
Sērdienīte pūru loka.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

4900.

Labāk manim tēvs nomira,
Nekā mana māmuļīte:
Svešs tēviņis linus sēja,
Māte loka pūriņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

4901.

Līcin līka vaŗa tilts,
Bārenīti pārvedot:
Dzina govis, dzina vēršus,
Pazeltītu pūru veda.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

4902.

Mātes meita nezināja,
Kā sērdiene pūru loka.
Vienu roku dzijas velk,
Otru slauka asariņas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4903.

Nabadziņa bārīšam
Šķērsu teki kumeliņi;
Bagātie brīnījās,
Kas tam tādu nobaroja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4904.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kur sērdienas pūru ved:
Kalti rati, sirmi zirgi,
Velk pret kalnu tusēdami.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

4905.

Nava kupla tā liepiņa;
Kas aug ceļa maliņā;
Nav bagāta tā meitiņa,
Ko pamāte audzināja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

4906.

Neva man, neva man
Kā citām māsiņām:
Neva man pūra kalta,
Nav vizuļu vainadziņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4907.

Ne labāi dieniņāi
Bārenīte pūru dara,
Migliņāi, rasiņāi,
Dūmojāi istabā.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

4908.

Ne labāmi dieniņām
Es pūriņu piedarīju:
Tumšajāi kaktiņāi,
Svešas mātes pakrēslī.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4909.

Nebrāķējiet, dieverīši,
Bārenītes dāvaniņas!
Bārenīte nabadzīte,
Nav sarkanu dzīpartiņu,
Nav sarkanu dzīpartiņu,
Ko dāvanas izrotāt.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

4910.

Nedod Dievs tādas dienas,
Kādas dienas bārītei:
Bez maizītes ganos dzina,
Bez pūriņa tautiņās.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4911.

Ņem, bāliņ, ko ņemdams,
Sērdienīti vien neņem:
Sērdienei smags pūriņš,
Pilns gaužām asarām.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

- 201 -

4912.

Neraugies, mātes meita,
Bārenītes pūriņā!
Bārenītes pūriņā
Vairāk gaudu asariņu,
Vairāk gaudu asariņu
Nekā daiļu gabaliņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

4913.

Neskaties, mātes meita,
Bārenītes pūriņā!
Bārenītes pūriņā
Puse gaužu asariņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4914.

Neskatāti, sveši ļaudis,
Pēc bārines liela pūra:
Ne tai tēva devējiņa,
Ne brāliņa pircējiņa.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

4915.

Nesmejies, mātes meita,
Bārenītes pūriņam:
Pakuliņu paladziņi,
Pakājīšu villainītes.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

4916.

No tālienes es pazinu,
Kur sērdienes pūru veda:
Rāmi nāca melni zirgi,
Noskumuši bāleliņi.
190 [Kuldīgā].

4916¹.

No tālienes es pazinu,
Kur bārenes pūru ved:
Appelējšu pūra vāku,
Norūsējšu atslēdziņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

4917.

No tālienes es pazinu,
Kur ved tautas sērdienīti:
Sērdienītes pūru veda
Ar deviņi kumeliņi.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4918.

Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darināja;
Bārenīte grūti auga,
Daiļu pūru darināja.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4919.

Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darināja;
Es bārīte bez māmiņas,
Lēni pūru darināju.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

4920.

Par gabalu jau redzēju,
Kur bārenes pūru veda:
Pūra vāki izrakstīti
Gaužajām asarām.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

4921.

Paraugies, mātes meita,
Kas bārenes pūriņā:
Bārenītes pūriņā
Daiļi vien gabaliņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

4921¹.

Pateicieti, dieverīši,
Kas kuŗam gadījās:
Kas aitiņas mugurā,
Tas bāraines pūriņā.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

4922.

Pateiciet, dieverīši,
Par bāraines gabaliņu;
Cik bēdiņu, tik asaru,
Tik gabalu pūriņā.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

4923.

Pie svainīša tā uzaugu
Kā pie tēva, māmuliņas:
Svainis man linus deva,
Māsa pūru darināja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

4924.

Pūra dēļ zagt neiešu,
Kad nevaru pielocīt;
Lai zog mana ļauna diena,
Kas paņēma māmuļīti.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

4925.

Pūra dēļ, sveši ļaudis,
Nejūdzieti kumeliņus:
Bārenīte darbos gāju,
Kad pūriņu piedarīju?
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

- 202 -

4926.

Pūra dēļ, sveši ļaudis,
Kumeliņa nejūdzat:
Kas pūriņu man darīja,
Bez māmiņas dzīvojot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4927.

Pūrā liku, nevalkāju
Lonā dotus gabaliņus.
Cik pacēlu pūra vāku,
Tik asaras noslaucīju;
Še guļ mani viegli soļi,
Manas gaužas asaras.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

4928.

Pūrā liku raudādama
Baltas vilnas kodaliņu;
Bij aitiņas, bij vilniņa,
Nav māmiņas, kas darīja.
24 [Lēdurgas draudzē].

4929.

Pūru manu negaidāt,
Ne telīšu pakaļā:
Kas bāŗam pūru deva,
Kas telītes audzināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4930.

Pupu sieki, zirņu sieki
Mātes meitas pūru loca;
Es nabaga sērdieniš,
Man jālok' raudedam.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4931.

Radu pūriņ' i atvāztu,
Vilnānītes izcilātas.
Kas to vāze, kas cilāja,
Nava manas māmuliņas.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4932.

Raugātiesi, bāleliņi,
Kur aizveda bārenīti;
Līktin līka vaŗa tilti,
Kad pūriņu pāri veda.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

4933.

Šī devīta vasariņa,
Ka paliku bārenīte;
Neieliku pūriņā
Ne devīta gabaliņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4934.

Šim tiesiņa, tam tiesiņa,
Kur, māmiņa, man tiesiņa?
Man' tiesiņa aizgājuse
Līdz ar manu māmulīti.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4935.

Šūti krekli, nerakstīti
Bārenītes pūriņā;
Sēti mieži neecēti
Kalpa puiša tīrumā.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

4936.

Sērdienīte, nabadzīte,
Niedru pūru darināja;
Kur tautām vēja zirgi
Niedru pūru vizināt?
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4937.

Sērdienīte, nabadzīte,
Sēru pūru pielocīja:
Div' kārtiņas cimdu lika,
Trešu gaudu asariņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

4938.

Sērdienīte tā māsiņa,
Paladziņu pūru loka;
Tai nevaid māmuļītes,
Villainīšu devējiņas
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4938¹.

Sērdienītes pūriņā
Trīs biķeŗi asariņu;
Div' raudāja dzīvojot,
Trešo, pūru locīdama.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

4939.

Sērdienītes pūru veda
Sešiem bēriem kumeļiem;
Visi seši vērzelēti,
Iet pret kalnu dusēdami.
Mātes meitas pūru veda
Sešiem bēriem kumeļiem;
Visi seši vērzelēti,
Iet pret kalnu dancodami.
232 [Talsos (Tl)].

4939¹.

Sērs mūžiš man augdam,
Dievs dos laim' dzīv'dam:
Simtem šķirt raib's gov's,
Simtem bēr's kum'liņ's.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

- 203 -

4940.

Sirmi zirgi birzē tek
Basajām kājiņām.
Sērdienīte pūru loka
Mēnestiņa gaišumā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4941.

Skatāties, skauģa ļaudis,
Kur ved tautas bārenīti:
Simtiņš nāca raibu govju,
Simtiņš bēru kumeliņu.
280 [Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)].

4942.

Strūdzenieku bāleliņi,
Pavedieti man' pūriņu:
Ne man tēva, ne man mātes,
Ne jaunā bāleniņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4943.

Sveša māte man iedeva
Strupu ļipu telēniņu.
Dievs dos man pilnu kūti
No tā viena strupļipīša.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4944.

Tautas, pūra neprasāt,
Es nabaga sērdienīte;
Ja gribat dižu pūru,
Tad ņemat bajāreni.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

4945.

Tīk jums, tautas, ņemat mani,
Pūru manu neraugāt;
Sērdienīte, darbos gāju,
Kas pūriņu darināja?
224 [Kabilē (Kld)], 276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4946.

Tīrat ceļu, bruģējat,
Nu bārītes manta nāk:
Pulkiem dzina govis vēršus,
Vezmiem veda sidrabīnu.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

4947.

To jūs, tautas, neraugait,
Ka es esmu sērdienīte;
Tāpat man pilns pūriņš
Kā māmiņas meitiņai.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

4948.

Trīs dižanas rozes zied
Uz bārenes pūra vāka.
Gudrajam, lēnajam,
Tam būs tādu bildināt.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

4949.

Trīs diženas santa rozes
Uz bārenes pūra vāku;
Trīs diženi tēva dēli
Gaid' bāreni uzaugot.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4950.

Trīs sarkanas rozes zied
Uz bārenes pūra vāka;
Trīs diženi tēva dēli
Žēlubām nevarēja.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

4951.

Uz pūriņa atsēdos,
Tad vēl gauži noraudāju:
Nav manā pūriņā
Viena laba gabaliņa;
Kas man deva, bārīšam,
Vienu labu gabaliņu?
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1. Visu nakti sasēdēju
Uz pūriņa raudādama:
Nav manā pūriņā
Viena krietna gabaliņa.
Piebraucīju ievu ziedu,
Uzklāj' baltu paladziņu,
Iestādīju rožu zaru
Uz laimīti vāciņā.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

4952.

Vairāk būtu, vairāk būtu,
Kaut man sava māmuliņa,
Vairāk būtu cimdu, zeķu,
Vairāk būtu vilnainīšu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

4953.

Vai tādēļ zemu saule,
Kad aiz kalna aiztecēja?
Vai tādēļ bez pūriņa,
Kad paliku bārenīte?
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

- 204 -

4953¹.

Visi dala tēva mantu, -
Kādu mantu es dalīju?
Man mazai tēvs nomira, -
Tēva mantu izdalīja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

4954.

Visi kalni pakalnīši
Mātes meitai pūru dara;
Kas nabaga bārenim? -
Uz vienāmi rociņām.
46 [Carnikavā (Rg)].

4955.

Visi mana pūra gaida,
Vīratēvs vie negaid';
Vīratēvs tā sacīj':
Kas bārīša pūriņā!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

4956.

Visi tek raudzīties
Bārenītes pūriņā:
Bārenītes pūriņā
Daudzi skaistu raudzeklīšu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4956¹.

Cilā pūru bārenīte,
Mātes meita raudzījās.
Visi daiļi gabaliņi
Asarām darināti.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

★

38413.

Vai Dīviņ, vai Laimiņ,
Buorinei gryuta dzeive:
Gonūs guoju bez maizītes,
Tautiņuos bez pyuriņa.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

38414.

Vai Dieviņ, kā bij grūt(i)
Bez māmiņas dzīvojot:
Visu mūžu nevarēju
Pūra vien piedarīt.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

38415.

Atej munu nyu, māmiņa,
Nyu maņ tevja vajadzēja;
Puškoj munu pyura vuoku
Sudabreņa lapeņom.
389 [Silajāņu Rz].

38416.

Bajāriņa meitiņām
Visi kakti pūru loka;
Es nabaga bārenīte,
Pati loku raudādama.
416 [Strazdes (Tl)].

38417.

Buorineitis pyureņī
Vysi raibi gabaleni;
Visi raibi gabaleni,
Ai osorom raibynuoty.
314 [Pildas Ldz].

38418.

Celīs, auka, teirej ceļu,
Buorineite pouru vad!
Celīs auka, celīs auka,
Buorineite pouru vad!
24 [Asares Il].

38419.

Celīs, muna muomuliņ,
Es pacelšu velēniņu;
Puškoj munu pyura vuoku,
Sudobriņa lapiņom.
503 [Višķu D].

38420.

Citas meitas pūru taisa,
Kur es ņemšu, bārene?
Svešas mātes lamu vārdi,
Tas mans darba algojums.
36 [Balvu Abr].

38421.

Dūmi kūp siliņā,
Kas tos dūmus kūpināja?
Bārenīte pūru šuva,
Nodariņas dedzināja.
378 [Seces Jk].

38422.

Gauži raud bārenīte,
Pie pūriņa stāvēdama;
Viena balta villānīte,
Nei tai diegu - ielociņa.
241 [Lubānas Md].

- 205 -

38423.

Kas bārenei pūru dara,
Kas to cēla tautīnās?
Viņas pašas rokas kājas,
Tās to cēla tautīnās.
192 [Kosas C].

38424.

Kab' maņ (byutu) tys buoliņš,
Kurs guļ smilkšu kalniņā,
Nastuovātu muns pyuriņš
Bez sudobra etslēdziņas.
89 [Dricēnu Rz].

38425.

Ko gaidīji, sērdienīte,
Ka negāji tautiņās?
Kā es iešu tautiņās,
Maz manā pūriņā?
190 [Kokneses Rg].

38426.

Kuo verīs, muotis meita,
Buorinītes pyuriņā?
Buorinītes pyuriņā
Raibi vīn gabaliņi,
Rakstīti, narakstīti,
Ar osoram salaistīti.
605 [Skolas].

38427.

Nazaverīt jyus, ļautiņi,
Nu buoriņas lela pyura:
Buorinīte(s) pyureņī
Visi raibi gabaliņi,
Ar osoriņas raibinuoti.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

38428.

Nazaverīt, sveši ļauds,
Lela pyura buoriņam:
Buorineitis pyureņī
Rakstēti vīn gabaleņi,
Vai ai rokstim izrakstēti,
Osoruosi izmozguoti.
174 [Kārsavas Ldz].

38429.

Nasaver tu, tautīt,
Buorinītes pyuriņā;
Buorinītes pyuriņā
Visi raibi gabaliņi,
Ka pacēle skreinei vuoku,
Ar osorom raibynuo.
494 [Viļānu Rz].

38430.

Ai Laimeņ, pasaver,
Kas buorinis pyuriņā:
Pusja zalta gabaleņu,
Pusja gaudu asareņu.
78 [Dagdas D].

38431.

Pasaverīs tu, Laimiņ,
Kas buorines pyuriņā:
Ir rakstītu, narakstītu,
Vairuok gaužu asariņu.
466 [Vārkavas D].

38432.

Pasaver, sveša muote,
Kas buorines pyuriņā:
Ir zalta, ir sudobra,
Vairuok gaužu asariņu.
503 [Višķu D].

38433.

Skaista muote, skaista meita,
Buorinīte vēl skaistuoka.
Ai māmeņa, pasaveri,
Kas buoriņas pyuriņā:
Ir lūceitu, nalūceitu,
Puse zalta, sudobriņa.
168 [Kalupes D].

38434.

Mātes meita, dari pūru,
Tev ir lini tīrumā!
Kur lai ņēma bārenīte,
Tai nav linu tīrumā?
Tai pietika tiem liniem,
Ko iedeva sveša māte.
192 [Kosas C].

38435.

Mātes meitas nezināja,
Kas bārenes pūriņā;
Bārenītes pūriņā
Daža gauža asariņa.
192 [Kosas C].

38436.

Mātes meitas pūrīnā
Akmentīni glabājās;
Bārenītes pūrīnā
Skaistas, baltas villainītes.
192 [Kosas C].

38437.

Nanuoci man, mīdzeņ,
Es palyku buorineitja;
Nuoc lelai bruoļu muosai,
Jai māmeņa pyuru dora.
326 [Preiļu D].

- 206 -

38438.

Rudzu sieki, pasijāgi (pasijāni)
Mātes meitai pūru dara.
Kas taisīja sērdienei?
Pašas rokas, pašas kājas,
Pašas labais tikumiņš.
192 [Kosas C].

38439.

Smolki leitiņi nūleja
Muotes pyuru cylojūt;
Tī nabeja smolki leiti,
Buorinītes asariņas.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

38440.

Šyuti krakli, naraksteiti,
Buorinītes pyuriņā.
Kas jai deva šolka dīgus,
Kas sudobra adatiņu?
89 [Dricēnu Rz].

38441.

Vai tādēļ ne meitiņa,
Ja māmiņas man nebij?
Lieku pūru līdz malām,
Sauc' bāliņu vāku vāzt.
322 [Praulienas Md].

38442.

Zelta gailis nodziedāja
Skaistas upes maliņā;
Lai ceļāsi bārenīte
Skaistu pūru darināt.
605 [Skolas].

38443.

Ziedi, ziedi, ābelīte,
Sudrabiņa ziediņiem!
Dari pūru, bārenīte,
Tev nav pūra darītāja!
Tava pūra darītāja
Apsagula diena(s) vidu.
194 [Krāslavas D].

8. Bāreņi un Laima (Māra, Dievs, Dieva dēli)

4957.

A Dieviņi, ā Dieviņi,
Cēlusēs, cēlusēs,
Cēlusēs Dēkla, Laima
Sērdienīti godināt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

4958.

Ai bārīte, bārenīte,
Nelej gaudas asarīnas,
Ir šodien tava Laime
Vēra vārtus tautiņām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4959.

Ai Dieviņ, ai Laimiņ,
Kam tu man tā darīji:
Citi bērni saulītē,
Es saulītes pakrēslī.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4960.

Vai Dieviņi, vai Laimiņa,
Kur liks manas asariņas!
Tā nebija viena diena,
Kur es gauži neraudāju.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

4961.

Ai Laimīt, Laimes māte,
Apsa-pati-domājies!
Jau bij grūši uzaugot,
Dod jel viegļi dzīvojot.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

4962.

Ai Laimiņ licējiņ,
Kā tu man nolikuse:
Man augot bārenei,
Būt atraitņa līgavai.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

4963.

Ai svešā māmuliņa,
Vai tu mana Laime biji?
Kā tu zini manu mūžu?
Kā es tava nezināju?
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

4964.

Ai svešā māmuliņa,
Vai tu mana Laime biji?
Pie Dieviņa zirgi mani,
Pie Laimiņas arājiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 3911 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4965.

Ai svešā māmuliņa,
Vai tu mana Laime biji?
Vai tu zini, ka nebūs
Man maizītes dzīvojot?
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

- 207 -

4966.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Mīļa Māŗa pirti kuŗ,
Kur sērdieņi mazgājās.
224 [Kabilē (Kld)].

4967.

Ak Dieviņ, redz tu manis,
Man nav viena redzētāja,
Apakš zemes man' māmiņa,
Aiz ūdeņa bāleliņš.
1311 [Apē (Vlk)].

4968.

Apraug' mani, tu Laimiņ,
I reitāi, vokorā,
Jau tu poša labi zini,
Na muomiņa mani rauga.
422 [Līvānu pag. D].

4969.

Apskaitās mīļa Māŗa,
Ka sērdiene melna gāja.
"Kad, Māriņa, mazgāšos,
Svešu māti klausīdama?"
- Mazgājies, sērdienīte,
Jele svētu pavakariņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4970.

Bārenīšu asariņas
Ik rītiņa miglu met;
Dieviņš visas tās salasa
Sudrabiņa laiviņā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

4971.

Bārenīte bēdājās,
Kas bāreni lietā liks.
Nebēdā, bārenīte,
Laime tevi lietā liks.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

4972.

Buorin'a b'eju augdama,
Na buorin'a dz'eivuodama:
Man' Laim'eņa sas'egus'e
Na buorin'es' sedzin'aņus.
414 [Krāslavas apkārtnē].

4973.

Bārenīte bij' augdama
Sūras dienas redzējusi;
Domā Dievs, gādā Laima
Labu mūžu dzīvojot.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

4974.

Bārenīte, man' māsiņa,
Neriet gaudu asariņu!
Tev Laimiņa krēslu cēla,
Labi ļaud's zadināja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

4975.

Bāriņš kāpa debesīs
Pa ozola zariņiem
Pavaicāti Dieviņam,
Kur palika tēvs māmiņa.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4976.

Balta balta viešņa nāca
Bez saulītes vakarā;
Tā nebija balta viešņa,
Tā bārenes mīļa Laima.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Balta balta viešņa nāca
Bez saulītes vakarā.
Tā nebija balta viešņa,
Tā bārenes mīļa Laima.
- Labvakari, bārenīte,
Tevi teica saderētu.
- Nava tiesa, mīļa Laima,
Nava man, kā vajaga:
Ne man cimdu, ne man zeķu,
Ne man baltu villainīšu.
- Ej, meitiņa, neliedzies,
Es tev došu, kā vajaga:
Došu cimdus, došu zeķes,
Došu baltas villainītes.
- Ne man govju, ne man vēršu,
Ne man bēru kumeliņu.
- Došu govis, došu vēršus,
Došu bērus kumeliņus. -
Eit', ļautiņi, skatīties,
Kur ved tautas bārenīti:
Pulkiem dzina govis vēršus,
Pulkiem bērus kumeliņus.
Vēl pūriņš pakaļ nāca
Ar deviņi bāleliņi. -
Šķiŗatiesi, krūmi, meži,
Es dalīšu dāvaniņas.
Priedei sedzu baltu sagšu,
Ozolam sudrabiņa,
Baltajam bērziņam,
Tam uzsedzu paladziņu,
Mazajiem kārkliņiem
Pa pārim paķelīšu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

- 208 -

2. Labvakari, sērdienīte,
Teica tevi saderētu.
- Nava tiesa, mīļa Māra,
Maz manāi rociņāi.
- Ej ar Dievu, sērdienīte,
Cik varēšu, tik līdzēšu:
Simtiem došu raibu govju,
Simtiem baltu avetiņu.
Lūdzies pati no Dieviņa
Trešo simtu bēru zirgu. -
- Līktin līka vaŗa tilts,
Man ejot tautiņās:
Vedu pūru, dzenu goves,
Jāj deviņi bāleliņi,
Mīļa Māra pakaļ dzina
Simtiem baltas avetiņas.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

4976¹.

D'edz, Laim'eņ, gaišu guni
Ustubeņis dybynā;
Buorin'eit'e sagšys aud'e
Tymsajāi kakt'eņā.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

4977.

Dieva dēli tiltu taisa,
Vaŗa grodus pāri lika;
Pāri brauca bārainīte,
Kā saulīte mirdzēdama.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

4978.

Dieva dēlis pirti dara
Apakš kupla ozoliņa.
Tur atjāja mīļš Dieviņis
Ar Māriņas kumeliņu;
Ielaiž rožu dārziņā,
Pieliek mani par ganiņu.
Pielikdamis piesacīja,
Lai nerausta zelta rozes.
Es norāvu pilnu sauju,
Notecēju lejiņā.
Meklē mani mīļš Dieviņis
Ar visiem eņģeļiem.
Satiek Māru. Vaicā Māra:
Ko meklēji, mīļš Dieviņi?
- Meklēj' savu zirgu ganu,
Zelta rožu raustītāju.
- Ai, piedod, mīļš Dieviņis,
Tam nabaga sērdienim,
Ne tam tēva, ne māmiņas,
Kas piedeva padomiņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1. Atjāj divi Dieva dēli,
Abiem bēri kumeliņi.
Kumeliņus nosedloja,
Ielaiž Dieva dārziņā.
Es nabaga bārenīte,
Daliek mani par ganiņu.
Dalikdami piesacīja:
Nenolauzi zelta zaru.
Staigājoti ložņājoti
Nosalaužu zelta zaru,
Nosalaužu zelta zaru,
Notecēju lejiņā.
Dzirdu Dievu jautājoti:
Kur palika bārenīte?
Bārenīte lejiņāi
Ritin' gaužas asariņas.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4979.

Dieviņš jāja, Māra brauca
Sērdieņiem panākstos.
Dieviņš deva bērus zirgus,
Māra raibas raibelītes.
216 [Ventspilī].

4980.

Dūd, Dīveņ, buoriņam
Dīvu rast cel'eņī,
Dīvu rast cel'eņī,
Laimu ceļa gal'eņī.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4981.

Dod, Dieviņ, man padomu,
Man nevaida devējiņa:
Mans padoma devējiņis
Guļ zem zaļu velēniņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

4982.

Dūmi kūp ezarā,
Kas tos dūmus kūpināja?
Dieviņš kūra uguntiņu,
Bāŗabērnus sildīdams.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

- 209 -

4983.

Iesim visi sērdienīši
Pie Dieviņa raudādami:
Citam trūka tēvs māmiņa,
Citam īsti bāleliņi.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4984.

Īt m'eitin'is vakarātu,
Īt Dīveņš klaus'eitūs.
Vīna poša buorin'eit'e,
T'ej Dīv'eņu pīmin'ēje;
I t'ej beut' aizm'ērsus'e,
Ka beut' tāvs, muomul'eņa.
422 [Līvānu pag. D].

4985.

Ej, Dīv'eņ, ej, Laim'eņ,
Buorin'eiša gūd'eņā:
Dīvs tāvs, Laim'e muot'e,
Dīva dāli buol'el'eņi.
429 [Kārsavas pag. (Ldz)].

4986.

Es, augdama sērdienīte,
Necerēju godā tapt;
Man Dieviņis krēslu cēla
Bajāriņa sētiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 254 [Tukumā], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 364¹.

4987.

Es iedēstu baltu rozi
Baltā smilšu kalniņā.
Tā izauga liela gaŗa,
Līdz pašāmi debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa rozītes zariņiem.
Es redzēju Dieva dēlu
Sirmu zirgu seglojam.
- Dievs palīdzi, Dieva dēli,
Vai redzēji tēv' ar māti?
- Tēvs ar māti Vāczemē
Brāliņam kāzas dzeŗ. -
Es apkalu kraukļam kājas,
Es nojāju Vāczemē.
Vāczemnieki brīnējās:
Tavu melnu kumeliņu!
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

4988.

Es iesēju lielu pupu
Baltā rožu dārziņā.
Tā izauga tieva gaŗa,
Līdz pašāmi debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zariņiem.
Es redzēju Dieva dēlu
Siekiem bites mērojot.
Pavaicāju Dieva dēlu,
Ko dar' manis tēvs māmiņa;
Vai tie kūla Dieva rijas,
Vai mēž Dieva laidariņu.
Tie nekūla, tie nemēza,
Vieglu darbu vien darīja,
Vieglu darbu vien darīja
Augstos saules kalniņos:
Tēvis pūta āžaragu,
Ganot Dieva kumeliņus;
Māte kāra vilnainītes
Zeltābeļu zariņos.
Cik pakāra vilnainītes,
Nokrīt zelta ābolīts;
Es gribēju vienu ņemti,
Nebij laika, nevarēju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4989.

Es iesēju zelta zirni
Lielajā tīrumā.
Tas izauga lielis gaŗš,
Līdz pašiem debešiem.
Pa tiem zirņa zariņiem
Es uzkāpu pie Dieviņa.
Es redzēju Dieva dēlu
Kumeliņu seglojot.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Vai redzēji tēv' ar māti?
- Ej, meitiņ, tec, meitiņ,
Līdz viņam kalniņam,
Viņa kalna galiņā,
Tur guļ tavs tēvs ar māti,
Tur guļ tavs tēvs ar māti
Zem zaļām velēnām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4990.

Es lustīga, es vēlīga,
Svešas mātes audzināta;
Dod, Dieviņ, mīļa Māra,
Tik lustīgu arājiņu.
201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)].

4991.

Es nebiju domājuse,
Ko Dieviņš man vēlējis:
Es nabaga sērdienīte,
Nu bajāra līgaviņa.
188 [(?)].

- 210 -

4992.

Es nebūtu domājuse,
Ko Laimiņa vēlējuse:
Man nabaga bērniņam
Kļūt labā(i) vietiņā(i).
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4993.

Es raudāju, es tekāju,
Man izgaisa māmuliņa.
Raudādama, tekādama
Ietecēju niedrājā.
Tur atradu niedrājā
Trīs sudraba avotiņus.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā sirmi kumeliņi;
Pie trešā avotiņa
Trīs Laimiņas mazgājās.
Divas saka: Kur tu teci?
Trešā klāti aicināja.
- Meitiņ, tava māmuliņa
Guļ zem zaļo velēniņu,
Guļ zem zaļo velēniņu
Saules mātes aplokā. -
Es saulītei pavaicāju,
Ko dar' mana māmuliņa.
- Zelta slotu ceļu slauka,
Gaida tevi aizejot.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sveša māte šautri sviede,
Es pabēgu bēgamo.
Es bēgdama iztecēju
Zelt' avotu līgojam.
Pie tā zelta avotiņa
Trīs Laimiņas mazgājās.
Divas saka: Kur tu teci?
Trešā klāti aicināja.
Kuŗa klāti aicināja,
Tā pasaka māmuļiņu:
Ej, meitiņ, tec, meitiņ,
Līdz viņam kalniņam,
Tur guļ tava māmuļiņa
Zem zaļām velēnām,
Zem zaļām velēnām,
Sešu galdu namiņā.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4994.

Es redzei svēt' Mār'
Vidē jūr' zēģelam,
Vidē jūr' zēģelam,
Pill' laiv' sērdieniņ',
Pill' laiv' sērdieniņ',
Pill' laiv' asaras,
Pill' laiv' asaras, -
Bez sauv' tēv', māmalit',
Apakš zem' tēvs māmiņ',
Āz ūdeņ' bāleliņ'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

4995.

Es sovai Laimeņai
Rauduodama žālojūs,
Kam jei mani tik jaunu
Bēdeņuos pamatuse.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4996.

Es stādīju baltu puķi
Baltā smilšu kalniņā.
Tā izauga liela gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa puķītes lapiņām.
Tur redzēju Dieva dēlu
Kumeliņu sedlojot.
Labrītiņi, Dieva dēls,
Redzēj' manu tēv' ar māti?
- Tavs tēviņš, māmuliņa
Sēd tumšā kaktiņā.
1311 [Apē (Vlk)].

4997.

Gaiša dega uguntiņa
Tumšajāi kaktiņā:
Bārenīte pūru loka,
Mīļa Māra palīdzēja.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

4998.

Gaiši spīd uguntiņa
Mīļas Laimas istabā:
Mīļa Laima sērdienei
Liek sudraba vaiņadziņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4999.

Gauži raud bārenīte,
Zelta bira asariņas;
Dieva dēli, lasīdami,
Kaŗ kumeļa iemauktos.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

5000.

Gauži raud tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
Cel, Dieviņ lielu vēju,
Nes māmiņai žēlabas.
121 [Gulbenē (Md)].

- 211 -

5001.

Kālabad es nevaru
Caur bajāra sētu iet?
Pate dzinu simtu govju,
Brālīts simtu kumeliņu;
Mīļa Māra pakaļ dzina
Simtu baltu avetiņu.
188 [(?)].

5002.

Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie istabas duraviņu?
Dieva zirgi, Laimes rati,
Bārenītes vedējiņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5003.

Kas buorin'ai kuojus ava,
Kas gal'v'eņu sasukava?
Svāta Muora kuojus ava,
Laim'e golvu sasukava.
414 [Krāslavas apkārtnē].

5004.

Kas bāreni godināja,
Kas bāreni slavināja?
Dieviņš godu godināja,
Laimīt' slavu slavināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5005.

Kas iemauktus šķindināja
Avotiņa lejiņā?
Dieviņš cēla sērdienīti
Bajāriņa kumeļā.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)], 159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

5006.

Kas gulbīti baltu dara,
Kas bārīti ļaužu liek?
Ūdens gulbi baltu dara,
Dievs bārīti ļaužu liek.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

5007.

Kas šķind, kas žvadz aploka galā?
Dēklīte dancina sērdienīti,
Vaŗa kurpes kājā, žvārguļu josta.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

5008.

Ko, Dieviņ, tu domāji,
Man' atstāt sērdienīti?
Dodi man, vēli man
Labu laimi tautiņās.
188 [(?)].

5009.

Ko tie seši bēri vilka
Pret kalniņu dusēdami?
Sērdienītes pūru veda,
Dieva dēli līdzi gāja,
Dieva dēli līdzi gāja,
Mīļa Māra pavadīja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

5010.

Kur, Dieviņ, tu tecēsi
Pilnu šauju āmariņu?
- Tautas veda bārenīti,
Nekaustīti kumeliņi.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5011.

Kur iedama, tecēdama,
Pamācīju bārenīti;
Māci, Dievs, māci, Laime,
Nu es pate bārenīte.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5012.

Kur tecēja mīļa Māŗa,
Zīda svārkus pacēluse?
Nu tik veda sērdienīti,
Tai tecēja lones dot.
224 [Kabilē (Kld)].

5013.

Kur tecēsi, mīļa Māŗa,
Ar to klēpi villainīšu?
- Aiz kalniņa nosaluši
Simtiem mazi sērdienīši.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5014.

Kur tecēji, mīļa Māŗa,
Goves saite rociņā?
- Tai meitai govi dot,
Kam nav māte devējiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

5015.

Kur tecēji, mīļa Māŗa,
Pilna sauja dzīpariņu?
- Sērdienīte saderēta,
Nerakstītas villainītes.
224 [Kabilē (Kld)].

1. No tāļienes es pazinu:
Sērdienītes pūru veda.
Sērdienītes pūru veda,
Nepuškotas villainītes;
Mīļa Māŗa pakaļ tek,
Pilla sauja dzīpariņu.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

- 212 -

5016.

Kur tu iesi, mīļa Māŗa,
Ar divām vācelēm?
- Vienāi bija šķīru auti,
Otrāi sēru vaiņadziņis.
Še, sērdiene, šķīru auti,
Lai stāv sēru vaiņadziņis,
Lai stāv sēru vaiņadziņis
Priekš bajāra meitiņām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5017.

Kur tu teci, svēta Māre,
Ašu šauja rociņā?
- Tautas veda bārenīti,
Liepu galdi nemazgāti.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5018.

Kur tu teci, svēta Māra,
Pilla sauja zīda diegu?
- Sērdienei pūru šūt,
Kam nevaid māmulīte.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

5019.

Kur tu teci, svēta Māre,
Zīda svārkus saņēmuse?
- Es tecēju laidarēju
Sērdienei tiesu šķirt,
Sērdienei tiesu šķirt,
Kam nav tiesu šķīrējiņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5020.

Labs labam krēslu cēla,
Kas man cēla, bāreņam?
Man pacēla mīļa Māre
Savas meitas šuvumiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5021.

Labs labam krēslu cēla,
Kas pacēla bāraiņam?
Dievs pacēla bāraiņam,
I bāraiņa bērniņiem.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

1. Dižs dižam krēslu cēla,
Kas pacēla sērdienim?
Dieviņš cēla sērdienim, -
Sēd visā mūžiņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

5022.

Lai bij radi, kam bij radi,
Bārenītei lieli radi:
Dieviņš tēvs, Laima māte,
Dieva dēli bāleliņi.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5023.

Laime man galdu klāja,
Es nabaga sērdienīte;
Dieviņš man klāt stāvēja,
Kad pie galda piesēdos.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

5024.

Laime mana gauži raud,
Pie baznīcas stāvēdama:
Redzēj' mani, bārenīti,
Ar atraitni laulājot.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

5025.

Laima sēd ābelē,
Bārenīte pazarē.
Laima saka uz bārenes:
Vij, bārene, vainadziņu!
- Ei Laimiņ, licējiņ,
Kas ņems manu vainadziņu?
- Ei bārene, nebēdā,
Tautas ņems vainadziņu.
- Ei Laimiņ, licējiņ,
Man nevaida gatavības.
- Ei bārene, nebēdā,
Es tev došu gatavību:
Es tev došu simtu govju,
Simtu baltu vilnainīšu,
Tavam miežu arājam
Simtu bēru kumeliņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

5026.

Laime sēd ābelē,
Bārenīte pazarē.
Saka Laime uz bāreni:
Vij, bārene, vaiņaciņu!
- Ei Laimiņa, licējiņa,
Kam vajaga vaiņaciņa?
- Vij, bārene, nevaicā, -
Tautas ņems vaiņaciņu.
- Ei Laimiņa, licējiņa,
Ko dos tautas par vaiņaku?
- Ei bārene, nevaicā, -
Tautas kārs šūpolīti.
- Ei Laimiņa, licējiņa,
Es nemāku žužināt.
- Ei bārene, nebēdā,
Vai tu viena žužināji?
Mīļa Māra, Madaliena,
Abas divas žužināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 213 -

5027.

Laime sēd liepiņā,
Bārenīte ziedus lasa.
Saka Laime sēdēdama:
Kam, bārene, ziedus lasi?
- Es, Laimiņa, ziedus lasu
Vainadziņu šūdināt.
Saka Laime sēdēdama:
Nelas' daudzi, bārenīte,
Nelas' daudzi, bārenīte,
Neba ilgi tu nesāsi:
Sieš' es tev baltautiņu,
Likšu cauņu cepurīti.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

5028.

Laima sveci dedzināja
Pašā ceļa maliņā:
Tumsā veda sērdieniti,
Lai neklūp kumeliņš.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

5029.

Laim' uz Laimas vaicājās:
Kur dosim bārenīti?
- Dosim maizes vietiņā,
Lai neraudi dzīvojot.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5030.

Laimes māte durvis vēra,
Kad man kāra šūpulīti.
Tā vēlēja manu mūžu
Dzeņa spalvas raibumiņu:
Man bez tēva, māmuliņas
Augt lielam, diženam,
Svešas mātes dubļus brist,
Kunga riju kuldināt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5030¹.

Laimiņ', mūža licējiņa,
Kam tu man tā noliki,
Kam tu liki mūdiņā
Treju durvju virināt:
Bārenīte, kalponīte,
Pēc atraikņa līgaviņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

5031.

Līdz', Dieviņu, līdz', Dieviņu,
Man sērdienu bērniņam
Aizklausīt svešu māti,
Panest viņas ļaunus vārdus.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5032.

Māra gāja baznīcāi,
Mani līdza aicināja.
Māra joza zelta jostu,
Man apjoza sudrabiņa.
Saka Māra apjozdama:
Tev nav tēva, māmuliņas.
Izdzirdēju tos vārdiņus,
Birst man gaužas asariņas.
Kur bij man noslaucīti
Savas gaužas asariņas?
Pate Māra man iedeva
Savu zīda nēzdaudziņu.
Kur bij man izmazgāti
Māras dotu nēzdaudziņu?
Pate Māra parādīja
Zelt' avotu lejiņā.
Kur bij man izkaltēti
Māras dotu nēzdaudziņu?
Pate Māra parādīja
Zelta kārti kalniņā.
Kur bij man sarullēti
Māras dotu nēzdaudziņu?
Pate Māra parādīja
Zelta rulles klētiņā.
Kur bij man paglabāti
Māras dotu nēzdaudziņu?
Pate Māra pasacīja:
Liec pūriņa dibinā!
Kad tu iesi tautiņās,
Dod savam arājam,
Dod savam arājam
Svētu rītu slaucīties.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5033.

Māriņ' gāje baznīcā,
Mani līdzi aicināja.
Pati joze zeltu jostu,
Man apjoze sudrabiņ'.
Sacīj' pati apjozdama:
Tev nav tēva, ne māmiņas.
Es dzirdēju to vārdiņ',
Birst man gaužas asariņas.
Māŗa deve zīžautiņu
Asariņas noslaucīt.
Noslaucīju asariņas,
Iemet' nātru krūmiņā.
Gaŗām gāje jauni puiši,
Cepur' nese šaujiņā.
- Kas tur spīd, kas tur mirdz
Tanī nātru krūmiņā?
- Mīļas Māŗas zīžautiņš,
Bāŗabērna asariņas. -
Mīļai Māŗai pavaicāju:
Kur es viņu izmazgāšu?
Mīļa Māŗa pasacīj':
Zeltā upē lejiņā.
Mīļai Māŗai pavaicāju
Kur es viņu izžāvēšu?
Mīļa Māŗa pasacīj':
Zeltā rožu dārziņā.
Mīļai Māŗai pavaicāju:
Kur es viņu paglabāš'?
Mīļa Māŗa pasacīj':
Savā zeltā lādītē,
Aiz deviņām atslēgām.
3402 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 214 -

5034.

Mātes meita kalniņā
Sudrabiņu žvadzināja;
Bārenīte lejiņā
Rieta gaužas asariņas
Neraud' gauži, bārenīte,
Tev Laimiņa priekšā nāk
Ar goviem, ar vēršiem,
Ar bēriem kumeļiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5035.

Man bij viena zelta roz',
Kur mēs to stādīsim?
Tur mēs to stādīsim,
Pašā kalna galiņā.
Tur uzauga gaŗas rozes
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pār tiem rožu zariņiem.
Es atradu Dieva dēl'
Kumeliņu seglojot.
- Labrīt, labrīt, Dieva dēls,
Voi redzēj' tēv' ar māt'?
- Tēvs ar māti Vāczemē
Bāluliņam kāzas dzeŗ.
Es nogāju Vāczemē
Pār tiem jūras līcīšiem.
- Labrīt, labrīt, tēvs ar māt',
Kur jūs mani maz' atstājāt?
Es uzaugu liela meit',
Šūpulīt' es vien atrad',
Šūpulīt' es vien atrad',
Kur es maziņš līgojos.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

5036.

Man māmiņa nozuduse,
Baltas avis ganīdama.
Duzodama, meklēdama,
Ietecēju niedrājā.
Ietecējse niedrājā,
Ieraug' zelta avotiņu.
Pie tā zelta avotiņa
Trīs Laimītes mazgājās.
Divas saka: Kur tu teci?
Trešā klātu aicināja.
Tā, kas klātu aicināja,
Tā iedeva zīdautiņu
Iedodama tā sacīja:
Mazgā rīta rasiņā;
Izmazgājse rasiņā,
Kaltē rožu dārziņā;
Izkaltējse, sarullējse,
Liec pūriņa dibinā.
Kad iedama tautiņās,
Sedz zem baltas vilnānītes
Asariņas noslaucīt
Tautu galda galiņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Man pazuda māmulīte,
Miglā ganus vadīdama.
Izlocīju niedru purvu,
Māmulītes meklēdama.
Aiz tā lielā niedru purva
Trīs sudraba avotiņi;
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā baltas avitiņas,
Trešajā avotā
Divi baltas velējās.
Viena bija mīļa Māŗa,
Otra mana māmulīte.
Mīļa Māŗa klāt aicina,
Māmulīte nost raidīja.
Mīļa Māŗa man iedeva
Skudras austu nēzdodziņu.
Iedodama piesacīja:
Še, sērdiene, nēzdodziņš!
Še, sērdiene, nēzdodziņš,
Slauki gaužas asariņas;
Noslaucījse asariņas,
Mazgā rīta rasiņā,
Žauj bērziņa galiņā;
Izžaudējse, sarullējse,
Liec pūriņa dibinā.
Kad vedīs tautiņās,
Slauki gaužas asariņas.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 215 -

5037.

Man pazuda māmulīte
Miglaiņā rītiņā.
Izlocīju divas birzes,
Māmulītes neatradu.
Trešajā birztiņā
Sudrabiņa upe tek.
Tai sudraba upītē
Divas baltas velējās.
Viena mana māte bija,
Otra mana mīļa Laima.
Māte saka: ej projām!
Laima saka: nāc šurpan!
Mīļa Laima man iedeva
Sarkan' zīda nēzdaudziņu.
Iedodama tā sacīja:
Še, bāraine, nēzdaudziņš,
Še, bāraine, nēzdaudziņš,
Noslauk' gaužas asariņas.
Noslaucījse asariņas,
Mazgā rīta rasiņā,
Mazgā rīta rasiņā,
Kar sudraba bērziņā.
Tur atjāja Dieva dēli
Ik rītiņus mazgāties,
Ik rītiņus mazgāties,
Nēzdaugā slaucīties.
Tie sacīja cits uz citu:
Ko dosim bārainei?
Viens dosim govis vēršus,
Otris bērus kumeliņus,
Tas trešais labu zemi,
Labu zemes arājiņu. -
Šķiŗaties, puri, meži,
Nu ved tautas bārainīti:
Pulkiem dzina govis vēršus,
Pulkiem bērus kumeliņus;
No pakaļas pūriņš nāca
Ar deviņi bāleliņi.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

5038.

Man vaicāja mīļa Māŗa,
Ar (=vai) i daudz bārenīšu.
Ne zemīte nepanestu,
Būt' vienāi vietiņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5039.

Mazai man tēvs nomira,
Mazai mira māmuliņa, -
Kur bij man prātu ņemt,
Kur gudraju padomiņu?
Dieviņš man prātu deva,
Laimīt' gudru padomiņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

5040.

Mēs bijām trīs māsiņas,
Visas trīs bārenītes;
Mums Laimiņa sagšas auda,
Baltu vilnu lasīdama.
Kad iesim baznīcā,
Visas trīs segsimies.
Dieva dēli ieraudzīja,
Saka, saules jumpraviņas.
Laima saka stāvēdama:
Visas trīs bārenītes.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5041.

Nāc, Dievīni, mīļa Māŗa,
Sērdienīša godīnos;
Tie dižaji bajārīni,
Tie bij lepni, tie nenāca.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

5042.

Nuoc, Dīveņ, nuoc, Laimeņ,
Buorineiša gūdeņā:
Ni jam tāva, ni māmeņis,
Kam gūdeņa gūdinuot.
Pasaver, tu Laimeņ,
Poš' par lūgu ustobā,
Kaidu jam gūdu taisa
Par tū juo guojumeņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 216 -

5043.

Neaugat, līki koki,
Liela ceļa maliņāi!
Gaŗām brauca sērdienīte,
Mīļa Māŗa vadītāja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

5044.

Nekliedziet, gulbja bērni,
Gana dziļi ezeriņi;
Neraudat, bārenīši,
Jūsu tēvs debesīs.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5045.

Ņem, bāliņ(i), bārenīti,
Bārenīte liela rada:
Dieviņš tēvs, Laime māte,
Dieva dēli bāleliņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5046.

Nesēroju, neguģoju,
Ne es viena sērdienīte:
Slīktin slīka Māras zeme,
Sērdienīšu staigājot.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5047.

Nevienam(i) nesacīju
Savu lielu žēlabiņu;
Dieviņam, tam pasaku,
Tas nesaka nevienam.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

5048.

No tālienes es pazinu,
Kur ved tautas sērdienīti:
Pakaļ nāca mīļa Māra,
Dzīpariņus mētādama.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5049.

Nosvīdusi Laima brauca,
Nosvīduši kumeliņ',
Man, nabaga bārīšam',
Rūmes vietu meklēdam'.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

5050.

Pati Laimiņ' i locīja
Bārenei villainīti;
Divi pušķus zelta lika,
Trešu lika sidrabiņ'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5051.

Pilna Dieva ustabiņa
Bārenīšu piegājuse;
Gribēj' Dieva ustabiņu
Asarām slīcināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5052.

Pūš, vējiņ, rāmi rāmi,
Māra nāca par Daugavu:
Pilna laiva sērdienīšu,
Pilna sauja asariņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5053.

Pūt, vējiņ, rāmi rāmi,
Māre nāk par Daugavu:
Pilna laiva sērdieniņu,
Pilna sauja sudrabiņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5054.

Rads radiņu godināja,
Kas godina sērdienīti?
Mīļa Māra, goda sieva,
Tā godina sērdienīti.
216 [Ventspilī].

5055.

Saka mani bārenīti,
Es nebiju bārenīte:
Dieviņš tēvs, Laime māte,
Dieva dēli bāleliņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

5056.

Sasatyku ar Laimeņu
Vydyn kolnu l'ajeņī.
Soka Laima stuovādama:
Kuo tam vajag, buoriņam?
Pavalk man' līpa goldu,
Pakluoj boltu paladzeņu,
Pakluoj boltu paladzeņu,
Izlīk treis bičereitis:
Vīnu ola, ūtru mada,
Trešu gaudu asareņu.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

- 217 -

5057.

Satuop mani div' vil'neiši
Iz Daugovas vel'ējūt,
Īsvīž vuolis Daugovā,
Īceļ pošu laiveņā.
Īcāluši laiveņā,
Nūvad mani uz Vuoczemi.
Nūvaduši uz Vuoczemi,
Dalīk mani klauseitūs,
Dalīk mani klauseitūs,
Kū dzīdoja školas bārni.
Treis dīneņas sasaklaušu
Ni āduse, ni dzāruse;
Catūrtā dīneņā
Īdūd man'i vīnu zērni.
Es tuo zērņa naapēžu,
Tū īsēju dērveņī.
Tys izauga kuplys, gars,
Da pošīm dabasīm;
Es izkuopu pi Dīveņa
Pa zērneiša zareņīm.
- Lobs reiteņš, Dīva dāls!
Kur guļ muna muomul'eņa?
- Tī guļ tova muomul'eņa,
Zam Dīveņa noma durs,
Zam Dīveņa noma durs,
Zam zaļū vel'ēneņu.
- Cel'īs, munu muomul'eņ,
Es pacel'šu vel'ēneņu.
- Es, bērneņ, nasacel'šu,
Cikom saul'e debesīs.
Dužuodama, rauduodama
Ītecēju nīdreitēs.
Nu tūs nīdru šmuigu, garu
Iztak zalta olūteņš.
Pi tuo zalta olūteņa
Treis jumprovas mozguojuos.
Divi soka: kur tu īsi?
Trešā kluotu aicynuo.
Kura kluotu aicynuo,
Tei īdeve zeižauteņu.
- Ša, muoseņ, zeižauteņš,
Nūslauk' sovas asareņas!
- Nūslaucēju asareņas:
Ša, muoseņ, atpakaļ.
- Jam ar Dīvu, nosoi pate
Par māmeņas žēl'eibuom.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

5058.

Žēli raud sērdienīte
Viena pati kamburī.
Vaicā viņu Dēkla, Laime:
Ko tu raudi, sērdienīte?
- Kā es žēli neraudāšu,
Nav neviena līdzētāja,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne īstā bāleniņa.
- Ej, sērdiene, nebēdā,
Es tev gribu palīdzēt,
Es tev gribu palīdzēt
Visu mūžu dzīvojot.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

5059.

Žēlo, Dievs, žēlo, Laime,
Man nebija žēlotāja!
Visi mani žēlotāji
Guļ zem zaļas velēniņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5060.

Šķiŗatiesi, melli meži,
Ārdātiesi, posta sēti,
Dieviņš jāja, Laime brauca
Sērdienei panākstos.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

5061.

Šodien saule gaisojās,
Sērdienei kāzas dzēra.
Saule vilka zīda svārkus,
Līdz zemīti locīdama;
Mīļa Māra sagšu sedza,
Līdz zemīti puškodama;
Dieva dēli zirgus jūdza
Sudrabiņa ratiņos;
Mēnestiņis līdza brauca,
Ieiet līdza baznīcā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

5062.

Sērdienīte kronu pina
Baltābola kalniņāi.
Tur atnāca mīļa Māŗa (mīļš Dieviņis)
Ar divim eņģeļim.
Kur tu liksi, sērdienīte,
Puķu kroni, nopinuse?
Nav man tēva, ne māmiņas,
Kas man zelta liedinās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 218 -

5063.

Sērdienīte tā meitiņa,
Dadzī kūra uguntiņu.
Dod, Dieviņi, lem, Laimiņa,
Tai malciņas cirtējiņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)], 224 [Kabilē (Kld)].

5064.

Skatāties, jūs ļautiņi,
Kur aizveda bārainīti:
Dieva zirgi, Laimas rati,
Pati Laima vedējiņa.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

5065.

Skatāties, skauģa ļaudis,
Kur ved tautas grūtdienīti:
Sirmi zirgi, melni puški,
Laime sēd vedējos.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

5066.

Steidzies, Dēkla, steidzies, Laima,
Nu ved tautas sērdienīti;
Steidzies, Dēkla, vārtus vērt,
Laime segt villainīti.
Dui eņģeļi nolaidās
Sērdienīti pavadīt.
Raud sērdiene aiziedama,
Raud eņģeļi vadīdami.
Pus upītes pietecēja
No eņģeļu asarām.
Sērdienīte grūtredzējsi
No mazām dieniņām,
No mazām dieniņām
Asarās iemirkusi.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5066¹.

Sveša māte mani stūma
Tumšajā kaktiņā;
Tec, Laimiņa, pasniedz roku,
Izved mani saulītē.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

5067.

Tautu dēl, tautu dēl,
Neraudini bārenītes!
Rītu nāks mīļa Laime,
Ko tu tai atbildēsi?
Laimītei jāizskaita
Bārainītes asariņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5068.

Tec, Laimīte, tu pa priekšu,
Es tavās pēdiņās,
Man nav savas māmuliņas,
Kas Laimīti novēlēja.
253 [Stūŗu muižā (Blīdienes pag. Tk)].

5069.

Tacādama puortecēju
Treis sudabra ezereņi.
Vīnā dzēre raibas gūs,
Ūtrā bāri kumeleņi,
Trešujāi velējuos
Saules maita jumpraveņa.
- Saules maita jumpraveņa,
Vai redz'ēji muomūl'eņu?
- Tec, muoseņ, pustacyn
Da viņam kalneņam,
Tī jyr tava muomūl'eņa
Dīva noma pakaļā,
Dīva noma pakaļā,
Eņģel'ēšu draudz'ētē,
Eņģel'ēšu draudz'ētē,
Gruomateņu rūceņā.
Sarakst'ētas, saskreivātas
Vyvsas duorgas dviesel'ētes,
I myrušu, namyrušu,
I gunteņā sadagušu.
409 [Līksnas pag. D].

5070.

Trīs reizītes Laima (Laime) sauca,
Kalniņā stāvēdama:
Nāc ārā, bārenīt(e),
No tām ļaužu valodām!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

5071.

Vilks norēja bārenīti
Liela ceļa maliņā.
Gauži Laima noraudāja,
To vietiņu daiedama.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberģē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

5072.

Visi labi pie Dieviņa,
Bārenīte pie Māriņas.
Dziržu Dievu jautājot:
Kur palika bārenīte?
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5073.

Visi ļaudis brīnījās
Par to manu tikumiņu.
Ko jūs, ļaudis, brīnāties,
Dieviņš mani audzināja.
190 [Kuldīgā].

- 219 -

★

38444.

Vai Dieviņi, rītā saku,
Vai Dieviņi, vakarā.
Kā es būdu savu mūžu
Ar vaidiem nodzīvot?
119 [Gaujienas Vlk].

38445.

Ai Leimeņu, muomuleņu,
Kam tu mani vīnu ruoji?
Ka ļaudim dīna ausa,
Man satyma vakariņs.
170 [Kapiņu D].

38446.

Voi Laimeņ, muomuleņ,
Kur tu mani še atstuoji?
Kur tu mani še pameti?
Vysi soka: reima, prožors,
Vys olkoņa es palyku.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38447.

Ai Laimiņa, pasaskot,
Kaida muna dzeivoišona:
Vysa vītas pagalvīte
Asareņu paltiņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38448.

Appaļātis tautu dēlis,
Appaļāta tautu meita;
Abi divi bārenīši,
Palīdz Dievs dzīvojot.
198 [Krustpils D].

38449.

Bārenīte guni kūra,
Daudzus krūmus lauzīdama.
Dievs sildās, sildās Laima,
Sildās mans augumiņš.
545 [Krustpils D apr.].

38450.

Buorinīte, mun' muosiņa,
Narīt gaudu asariņu!
Tev Laimiņa krāslu cēļa,
Lobi ļaud's sādynuoja.
389 [Silajāņu Rz].

38451.

Ej, Laimiņ, kur iedama,
Nāc pie manis pāriedama,
Palīdz man grūtu mūžu
Vieglumā darināt.
146 [Jaungulbenes Md].

38452.

Es nabaga bārenīte,
Izaugdama nedomāju;
Man Dieviņš krēslu cēla
Tēva dēla sētiņā.
319 [Plāteres Rg].

38453.

Es savai Laimītei
Mūžam laba nevēlēšu,
Kam tā manu mūžu lika
Uz asaru avotiņa.
322 [Praulienas Md].

38454.

Godī, Dieviņ, tos ļautiņus,
Kas godīja bārenīti.
Nij tai tēva, nij māmiņas,
Kas godiņu godināja.
235 [Litenes Md].

38455.

Kur, Dieviņ, tu stāvēji,
Ka Laimiņa mūžu lika,
Kad Laimiņa mazgājāsi
Asariņu paltītē?
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

38456.

Kur, Laimiņ, tu sēdēj',
Kad tu man mūžiņ' lēm'?
Vai tu bij' iesēdēj's
Asariņu pulciņā?
Kā man vienai sērs mūžiņš,
Aiz visām māsiņām?
17 [Ances Vp].

38457.

Kur, Laimīte, tu sēdēji,
Ka tu maņa naredzēji.
Kad es mierku, buorinīte,
Asariņu paltītē?
326 [Preiļu D].

38458.

Kur, Laimiņa, tu stāvēji,
Kad es dzimu māmiņai,
Kad Nelaime man' mērcēja
Asariņu paltītē?
281 [Neretas Jk].

- 220 -

38459.

Kur īdama, tacādama,
Pamuocieju buorinīti;
Muoci, Dīvs, muoci, Laime,
Nyu es pate buorinīte.
389 [Silajāņu Rz].

38460.

Kur tecēsi, mīļa Māŗa,
Ar adīkļa vācelīti?
Dziržu sērdien' izvadām,
Iešu viņu pavadīt.
Tai nevaid tēvs māmiņa,
Kas pa vārtiem izvadīj'.
356 [Rudbāržu Azp].

38461.

Laima munus buoleliņus
Pa vīnam aplasīja.
Ka tu taida lasītuoja,
Las' pa ceļu akmistiņus!
174 [Kārsavas Ldz].

38462.

Laime sēd ābelē,
Bārenīte pazarē;
Laime saka uz bārenes:
Vij, bārene, vaiņadziņu!
306 [Patkules Md].

38463.

Man Laimiņa myužu sprīde
Divejom māmiņom;
Vīnai mozu izaudzēt,
Ūtrai lelu maudynuot:
Sovai mozu izaudzēt,
Tautu - lelu maudynuot.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

38464.

Man pazuda māmuliņa,
Mīļu Māru vadījot.
Purvā niedres nolauzīju
Sav' māmiņu meklējot.
Niedres purvā nolauzīju,
Māmuliņu neatradu.
114 [Gaiķu Kld].

38465.

Mēs bijām trīs māsiņas,
Visas bijām sērdienītes;
Mums Laimiņa sagšas auda,
Triju vārtu stuburos.
605 [Skolas].

38466.

Nadūd Dīvs buoryuņam
Ar buoryuni sazaīt:
Ni vīnam, ni ūtram,
Kam pīdūt podūmeņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

38467.

Nedod Dievis man bēdiņu,
Es nemāku bēdāties;
Vēja mātei vien pasaki,
Lai iepūta ūdenī.
270 [Mežotnes B].

38468.

Nedod Dievs tādas slavas
Man nabaga bāreņam:
Kāda slavīt' izslavēja
Man' bagātu brāļu māsu.
358 [Rugāju Abr].

38469.

Pati Laima laba nāca,
Pati liela naidinīce:
Pati deva baltas maizes,
Pati lielas žēlastības.
146 [Jaungulbenes Md].

38470.

Sausajam kūceņam
Dīvs nadevja lapeņu (zaļu lapu?);
(Man) bēdeigai buorenai
Dīvs nadevja lobas dzeives.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

9. Lūkošanās, precības, kāzas un dzīve tautās

5074.

Ai bārene, bārenīte,
Tavu dārgu vainadziņu:
Tā man bija piektā reize
Kumeliņu seglojot.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberģē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

5075.

Ai nabaga bārenīte,
Būt es tevi sen zinājis,
Es nebūtu pēc bagātas
Seglojs savu kumeliņu.
82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)].

- 221 -

5076.

Ak tu daiļa bārenīte,
Tavu dārgu augumiņu!
Trīsreiz sirmi nosvīdēju,
Gala vārda nedabūju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

5077.

Apaļš tautu kumeliņis,
No krustiņa rasa bira;
Kā būs man, sērdienei,
Tam sēdēt mugurāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

5078.

Apkārt kalnu saule tek,
Gaŗas dienas gribēdama;
Ar līkumu tautas jāja
Man bāriņa bērniņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5079.

Atstājies, tēva dēls,
No maniemi, bārenītes!
Tev bij pieši, tev zābaki,
Man pakulu snātenīte.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

5080.

Bagātā brāļa māsa
Ilgi sēd vaiņagā;
Es nabaga bārenīte, -
Neļauj pūra piedarīt.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

5081.

Bagātais tēva dēls
Tīšām ņēma bārenīti,
Lai varēja rūdināt,
Sudrabiņa prasīdams.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5082.

Bagāts ņēma bagāto,
Bagātības gribēdams;
Es paņēmu bārenīti,
Darbiņā raudzīdams.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5083.

Bagāts ņēma bagāto,
Bagātības gribēdams;
Es paņēmu bārenīti,
Dievs man deva bagātību.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

5084.

Buorineit, buorineit,
Jem buorini ļaudaveņu!
Laikam Dīvs paleidzēs
Ar buorini lab' dzeivuot.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

5085.

Bārenīte tā meitiņa,
Kājām tek baznīcā.
Saki tiesu, būsi mana,
Ņemš' savās kamanās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5086.

Bārenītis pats es biju,
Bāri ņēmu līgaviņu,
Lai nevar dzīvodami
Viens otraja nicināt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5087.

Bajāriņa div' dēliņi
Staigā matus krūzādami,
Staigā matus krūzādami,
Sērdienītes vainādami.
Sajuks tavi krūzu mati,
Tu staigāsi raudādams,
Tu staigāsi raudādams,
Sērdienītes lūgdamies.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

5088.

Balti bērzi puriņā,
Labi ļaudis istabā;
Viena pati bārenīte,
Tā bij mana līgaviņa.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

5089.

Dedz, skaliņi nomalīti,
Kad es tevi dedzināju;
Nāc, meitiņa bārainīte,
Kad es tevi bildināju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5090.

Dienu alkšņi pumpuroja,
Nakti bērzi vizuļoja;
Mātes meitu dienu ved,
Nakti ved bāreniņu.
226 [Kandavā (Tl)].

5091.

Diezgan lielu, diezgan mazu,
Nav manam prātiņam;
Viena pate bārenīte,
Tā manam prātiņam;
Tai es devu savu roku,
Savu zelta gredzentiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 222 -

5092.

Dievs dod lab' migl' rīt',
Kad pārved' sērdieniņ',
Lai tas tāl' neredzej'
Lai tas gauž' neraudej'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

5093.

Domā Dievs, gādā Dievs
Bāriņam labu ļaužu;
Kuŗam tēvs, māmuliņa,
Lai tam kāda gadījās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5094.

Dzied', zīlīte, zariņā,
Dzied' uz savas dvēselītes!
Jau es biju bārenīte,
Vēl tu dziedi pie atraitņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

5095.

Dumibēri, baltskariņi,
Tie teicami kumeliņi,
Tie izveda šorudeni
To nabagu sērdienīti.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5096.

Ēd, gosniņa, zaļu zāli,
Nemeklē āboliņu;
Ņem, brālīti, sērdienīti,
Nemeklē mātes meitu.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

5096¹.

Ēdit', gūvs, zaļu zuol'i,
Naminit' kuojeņuom;
Jemit', tautys, buorin'ētis,
Naminit' kuojeņuom.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

5097.

Ej, māmiņa, atcel vārtus,
Tev trijādi viesi nāce:
Nāk tautiņas, ved sērdieni,
Mīļš Dieviņš pakaļ nāce.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5098.

Es bārenis tautas dēls,
Man bārene līgaviņa;
Lai Dieviņš palīdzēja
Bāreņiem dzīvojot.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

5099.

Es bij' stalts tēva dēls,
Man bij stalts kumeliņš,
Nezin kur atradīšu
Tādu staltu līgaviņu.
Aiz upītes kalniņāi
Stalta auga sērdienīte,
Stalta auga sērdienīte
Ar basām kājiņām.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

5100.

Es izvilku liepas koku
No rāvaiņa ūdentiņa;
Es izņēmu sērdienīti
No ļautiņu valodām.
190 [Kuldīgā].

5101.

Es mātei viena meita,
Es nabaga sērdienīte;
Bajārs man gaŗām gāja,
Ar kājiņu sveicināja.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

5102.

Es nabaga sērdienīte
Ganu ceļa maliņā.
Gaŗām jāja tautu dēlis,
Noņem manu vaiņadziņu,
Noņem manu vaiņadziņu,
Uzliek smilgas galiņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

5103.

Es neietu, sērdienīte,
Pie bajāra tēva dēla.
Ik rītiņus, vakariņus:
Man sērdiene līgaviņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5104.

Es neietu to celiņu,
Kur bajāra dēliņš gāja;
Purvu bridu, niedres lauzu,
No bajāra vairījos.
Nebij' purvu pusbriduse,
Satikos bajāriņu.
Bajārs mani bildināja,
Birst man žēlas asariņas.
- Neraud' žēli, sērdienīte,
Neb' es tev mantas prasu,
Patīk man tavs darbiņš,
Tavs raženis augumiņš,
Tavs raženis augumiņš,
Tavs labais tikumiņš.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 223 -

5105.

Es nelēktu no laipiņas
Rakstītāi laiviņā;
Es neietu, sērdienīte,
Pie bajāra tēva dēla.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Es nelēktu no laipiņas
Sidrabiņa laiviņā;
Es neietu, sērdienīte,
Pie bajāra tēva dēla.
Bajārami pūŗu klēte, -
Kur sērdienei sidrabiņš?
Ik vārdiņa galiņāi:
Man nabaga līgaviņa.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

5106.

Es neteicu tēva dēlu,
Nevainoju sērdienīti,
Es nezinu, kur man būs
Mans maizītes arājiņš.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

5107.

Es paņēmu bārenīti,
Darbiņā raudzīdams;
Man naudiņa, man mantība,
Man mīlīga dzīvošana.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5108.

Ecējiet, ecējiet,
Linu zeme neecēta;
Precējiet, precējiet,
Bārenīte neprecēta.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

5109.

Gādā, Dievis, gādā, Laima,
Man nabaga bārenei
Labus zirgus, lab' arāju,
Labi lielus tīrumiņus.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5110.

Gaŗām gāju pūŗu lauku,
Rudzu lauku meklēdams;
Gaŗām gāju mātes meitu,
Sērdienīti lūkodams.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

5111.

Gaŗām jāja tautu dēls,
Neredz mani, sērdienīti.
Gan tu lūgsi Dievu pēc,
Kaut dabūtu sērdienīti.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

5112.

Gauži raud bārenīte,
Ar tautām noiedama.
Kādu tēvu, māmuliņu
Tu atstāji pakaļā?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5113.

Gauži raud bārenīte,
Pie vārtiem stāvēdama:
Tēvs māmiņa zem zemēm,
Brāļi goda nedarīja.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

5114.

Grib bāliņš sievu ņemt,
Nevar meitu sataujāt.
Ņem, bāliņ, bārenīti,
Netaujā mātes meitas:
Bārenīte uzaugdama
Visu darbu ieradusi,
Ieradusi riju kult
I vālīti ritināt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5115.

Gŗūti pļauti kviešu maize,
Viegli nesti kabatā;
Gŗūti ņemti grūtdienīti,
Viegli celti kamanās.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

5116.

Grūti pūta sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Gauži raud tie bērniņi,
Redz pamāti atvedot.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

5117.

Grūti pūta sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Žēli raud sērdienīte,
No bajāra bildināma.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 224 -

5118.

Gulot glaudu sav' galviņu
Pie pelēka akmentiņa;
Pāri pūta auksti vēji,
Gaŗām jāja lepnas tautas.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

5119.

Jāju dienu, jāju nakti,
Smukmeitiņu lūkoties.
Uzjāj' vienu avotiņu,
Smukmeitiņa mazgājās.
Labdien, labdien, smukmeitiņa,
Padzird' manu kumeliņu,
Padzird' manu kumeliņu,
Būsi mana līgaviņa.
- Vai Dieviņ, nava tiesa,
Kas ņems mani, bārainīti?
- Ja es tevim prātam tīku,
Sniedz rociņu, saderam.
- Ni man cimdu, ni man zeķu,
Ni man baltu villainīšu.
- Būs tev cimdi, būs tev zeķes,
Būs tev baltas villainītes.
- Ni man govju, ni man vēršu,
Ni man bēru kumeliņu.
- Būs tev govis, būs tev vērši,
Būs tev bēri kumeliņi. -
Līcin līca vaŗa tilti,
Kur bāraini pāri veda.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Jātnieciņa dēliņš biju,
Jāju dienu, jāju nakti,
Jāju dienu, jāju nakti,
Sev līgavas meklēdams.
Pulkiem redzu tautu meitu,
Bet prātam nipatīk.
Uzjāj' mazu avotiņu,
Smuks skuķītis mazgājās.
Labdien, ciema dzeltenīte,
Padzird' manu kumeliņu,
Padzird' manu kumeliņu
Tīr' avota ūdentiņu.
Saki, ciema dzeltenīte,
Kur tev tēvs, māmuliņa,
Kur tev tēvs, māmuliņa,
Kur īstais bāleliņš?
- Ni man tēva, ni māmiņas,
Ni īstā bāleliņa:
Tēvs māmiņa nomiruši,
Bāliņš tālu Vāczemē.
- Saki, ciema dzeltenīte,
Kas tev' daili derināja?
- Manas pašas padomiņis,
Mīļa Laima palīdzēja.
- Saki, ciema dzeltenīte,
Vai es tavam prātam tīku?
Ja es tavam prātam tīku,
Sniedz rociņu, saderam!
- Tu bagātis tēva dēls,
Es nabaga sērdienīte.
- Es niraugu mantas tavas,
Raugu tavu tikumiņu.
- Bergi tev tēvs, māmiņa,
Tie jau mani niecinās.
- Manis tēvs, māmuliņa,
Tie ar tevi nidzīvos;
Pats es tevi lūkojos,
Paši divi dzīvosim.
303 [Svitenē (Svitenes pag. B)].

5120.

Jau es slapja nomirkusi,
Vēl man' stumj ūdenī;
Jau es pati bārenīte,
Vēl atraitņa līgaviņa.
316 [Jēkabpilī].

5121.

Jo baltaja ieva ziede,
Jo melnajas ogas auga;
Jo es biju sērdienīte,
Jo man dailas tautas jāja.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5122.

Kā raženi noziedēja
Vējā lauzta ābelīte!
Kā Dieviņis godā cēla
To nabaga sērdienīti!
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

5123.

Kad tu biji ozoliņis,
Kam tu augi lejiņā?
Kad tu biji tēva dēls,
Kam tu ņēmi bārenīti?
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5124.

Kāda koka tā laiviņa,
Tek a manu kumeliņu?
Kādu ļaužu tā meitiņa,
Sēd pie mana bāleliņa?
Oša koka tā laiviņa,
Sērdienīte tā meitiņa.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 225 -

5125.

Kāds tu biji, bāleliņi,
Tādu ņemi līgaviņu;
Ja tu biji pats sērdienis,
Ņem sērdieni līgaviņu.
224 [Kabilē (Kld)].

5126.

Kājām tautas atnākušas,
Bārenīti dēvēdamas,
Lai bārene, ja bārene,
Jūdziet labu kumeliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5127.

Kālabadi, kālabadi
Zālats auga ezerā?
Kālabadi sērdienīte
Aug bajāra līgaviņa?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

5128.

Kalnā teku raudzīties,
Kā ved tautas bārenīti.
Tāpat ved bārenīti
Kā bagātu mātes meitu.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5129.

Kam, Dieviņ, man noliki
Asarās nodzīvot?
Jau es biju bārenīte,
Vēl atraikņa līgaviņa,
Vēl atraikņa līgaviņa,
Pabērnīšu māmuliņa.
388 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5130.

Kam, tautieti, purvā bridi
Pakaļ man, bārenei?
Vai neredzi sausa ceļa,
Kur aizgāja mātes meita?
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

5131.

Kam tu augi, balta puķe,
Purvienā, rāvienā?
Kam tu gāji, sērdienīte,
Pie netikļa tēva dēla?
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

5132.

Kam tu augi, pura bērzs,
Āra bērza vietiņā?
Kam tu nāci, bārenīte,
Lielajos dieveŗos?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

5133.

Kas iemauktus činčināja
Viņa meža maliņā?
Bajārs veda sērdienīti
Pa deviņi novadiņi.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

5134.

Kas cerēja sērdieņam
Tik lustīgus bāleliņus?
Ar zobeni vārtus vēra,
Stāvu dīda kumeliņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5135.

Ko, Dieviņi, tev sariebu,
Ka tu manim grūtdarīji?
Jau uzaugu pie pamātes,
Vēl ieveda pabērnos.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

5136.

Ko tie tautu melli zirgi
Pret kalniņu grūti velk?
Sērdieniņa vaiņadziņš
Pills ar ļaužu valodām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5137.

Ko, upīte, tu darīji?
Strautiņš tek dziedādams;
Ko darīji, mātes meita?
Sērdienīti tautās veda.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5138.

Koši zied papuvīte
Dzelteniem ziediņiem;
Kā tā koši neziedēs,
Pāri vesta sērdienīte.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5139.

Kuris Dievs bārenīti
Tik slavenu slavināja?
Tai sajāja treju tautu
Vienu vārtu vērumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 226 -

5140.

Kuris Dievis bārenīti
Tik slavenu slavināja?
Tās tautiņas neaizjāja,
Citas loka kumeliņu.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberģē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

5141.

Kuris Dievis bārenīti
Tik slavenu slavināja?
Treju tautu sajājuši,
Vēl deviņu dzīrušies.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5142.

Labāk dzeŗu miežu alu
Nekā sūru brandaviņu;
Labāk ņemu bārenīti,
Ne bagātu mātes meitu:
Bārenīte iejūkuse
Grūtajam darbiņam,
Mātes meita iejūkuse
No kambaŗa kambarī.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5143.

Labāk dzēru miežu alu
Nekā rudzu brandavīnu;
Labāk ņēmu bārenīti (kalponīti)
Nekā laisku mātes meitu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5144.

Labi labi Dieviņš dara,
No lāčauzas tīru maizi;
Labi labi Dieviņš dara,
No bāraines saiminieci.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

5145.

Labis manis kumeliņis,
Bez iemauktiem ceļu tek;
Gudra mana līgaviņa,
Bez māmiņas izaugusi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5146.

Lai es biju bārenīte,
Lai man viena vilnainīte,
Ij tad vēl negribēju
Sliktu ļaužu bildinām'.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

5147.

Lai es biju bārenīte,
Lai man viena villainīte,
Ne no krēsla necēlos,
Sliktu ļaužu bildināma.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5148.

Lai es biju (augu) bārenīte,
Lai man viena villainīte,
Vēl i tad, bāleliņi,
Kalpam manis nedodiet.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

5149.

Ļaudīm lieli brīnumiņi,
Liepa auga tīrumā;
Vēl lielāki brīnumiņi,
Bagāts bāri bildināja.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

5150.

Lieli vēji nolauzuši
Pura bērza galotnīti;
Lielas tautas noņēmušas
Bārenītes vaiņadziņu.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

5151.

Līdz zemei zīda pušķi
Bērajam kumeļam;
Lien ārā, bārenīt,
Tevi gāja raudzīties.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

5152.

Līgodamis vējš nolauza
Purva bērza galotnīti;
Mīlēdamis es pajēmu
To nabaga sērdienīti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

5153.

Lūgšus lūdzu bāliņam,
Ņem bārīti līgaviņu;
Bārītei Dievs palīdz,
Laimi dod dzīvojot.
4 [Aijažos].

5154.

Man sajāja precenieki
Zaļiem zīda mēteļiem;
Kur bij man, bārenei,
Zaļa zīda veltes ņemt?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

5155.

Mazai man tēvs nomira,
Mazai mira māmuliņa,
Nebij mani kas pamāca,
Kad es gāju tautiņās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 227 -

5156.

Mīlēdama es piesēj'
To nabagu sērdieniņ';
Nebēdāju dārgus svārk's,
Ne dižaj's sudrabiņ's.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

5157.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kur ved tautas bārenīti:
Līdz zemei zīda pušķi,
Drebēt dreb kumeliņš.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

5158.

Nebēdā, sērdienīte,
Ka brālīti nevēlēšu;
Mans brālītis grūtdienītis,
Grib sērdieni līgaviņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

5159.

Nedod, Dievs, staigna purva
Bridējam kumeļam;
Nedod, Dievs, sliktu ļaužu
Labajam bāreņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5160.

Nedrebiesi, liela apse,
Maza vēja drebināma;
Nebīsties, sērdienīte,
Lepnu tautu bildināta.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

5161.

Nejājiet, lepnas tautas,
Es nabaga sērdienīte;
Kur es ņemšu kreklus segt
Deviņiem dieveŗiem.
224 [Kabilē (Kld)].

5162.

Ņem, bagāts, bagāto,
Liec naudiņu pie naudiņas,
Neņem manis, bārenītes,
Nedzer manu asariņu.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

5163.

Ņem, tautieti, drīz tu mani,
Neļauj ilgi man vārgot,
Svešs tētiņš, sveša māte
Kā zarota ābelīte.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

5164.

Ņemtin ņemšu līgaviņu,
Bet nezinu, kādu ņemt,
Vai ņemt gudru sērdienīti,
Vai bagātu mātes meitu.
Labāks gudru sērdienīti,
Ne bagātu mātes meitu:
Sirmiem zirgiem ceļā braucu,
Sētā gudra līgaviņa.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5165.

Ņemtin ņemšu, ņemtin ņemšu
To meitiņu sērdienīti:
Žēl man tapa raugoties,
Ka tā dziļi dubļus brida.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5166.

Neņem mani ciema puiši,
Sērdienīti dēvēdami.
Kad es iešu, tāpat būs
Kā bajāra meitiņām:
Krustim kāršu linu dvieļus,
Vizēs zīļu vainadziņš;
Vēl tautieša māsiņām
Sudrabotu sagšu segšu,
Sudrabotu sagšu segšu,
Zelta puškiem puškodama,
Lai māršiņas pieminēja,
Visu mūžu dzīvodamas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5167.

Nepieder auzu milti
Kviešu miltu pabārkšiem;
Nepieder bārenīte
Tēva dēla līgaviņa.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

5168.

Nepūšat, auksti vēji,
Es plānos palagos;
Nejājat, lepnas tautas,
Nav man tēva, māmulītes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5169.

Nepūšat, auksti vēji,
Man pusnātna apsedziņi;
Nejājat, lepnas tautas,
Man pamāte, ne māmiņa.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 228 -

5170.

Nepūšat, auksti vēji,
Smalki lini kalniņā;
Nejājat, lepnas tautas,
Man pamāte māmulīte.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

5171.

Nepūšat, auksti vēji,
Smalki lini kalniņā;
Nejājat, lepnas tautas,
Šī meitiņa sērdienīte.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

5172.

Nepūšati, lieli vēji,
Man paldziņis apsegā;
Nejājati, lielas tautas,
Es ļaudīm niecināta.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

5173.

Nepūšat(i), lieli vēji,
Man paldziņis apsegā;
Nejājat(i), lepnas tautas,
Es nabaga sērdienīte.
121 [Gulbenē (Md)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

5174.

Netīšām es iejāju
Meitu mātes sētiņā.
Pavaicāju māmiņai,
Kas bij rijas kūlējiņš.
Māmiņ' man atbildēja:
Sērdienīte kūlējiņa.
Pavaicāju māmiņai:
Ko tās tavas meitas dara?
- Manas meitas pūru loka,
Puško baltas villainītes.
Pavaicāju māmiņai:
Kas sērdienes pūru loka?
- Sērdienīte pate loka,
Nakti miega negulēja.
- Nāc ārā, sērdienīte,
Sēd' manās kamanās.
257 [Apšupē (Džūkstes pag. Jg)].

5175.

Nū palaida bolkys vēžu,
Tuos bej lobys ustobai;
Buorineiti sīvu jēmu,
Tej bej loba saimineica.
426 [Sakstagala pag. Rz].

5176.

No tālienes jau pazinu,
Kur ved tautas bārenīti:
Blakām tek sirmi zirgi,
Zīda puški līdz zemei.
391 [Skultē (Skultes pag. Rg)].

5177.

No tālienes es pazinu,
Kur ved tautas sērdienīti:
Rāmi tek sirmi zirgi,
Noskumuši bāleliņi.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

5178.

No tālienes jau pazinu
Sērdienītes vedējiņus:
Soļiem teka sirmi zirgi,
Sēri dzieda vedējiņi.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5179.

Pa kam var paz'eit avīšu kūku?
Bolti zīdēja, sorkonas ūgas.
Pa kam var paz'eit buorin'i muoseņu?
Lejā s'ēd'ēja, gauži rauduoja.
Naraudi, muos'eņ, nav tovas mām'eņas,
Tova mām'eņa aiz treju atslāgu.
Vīna atslāga zaļa zuol'eit'e,
Ūtra atslāga dzaltonas smilkt'eņis,
Treša atslāga ūzula gald'eņi.
Ūzula gald'eņim kaul'eņi samigti.
Izlyudzi, muos'eņ, nu Dīva v'ēja,
Kab tū zuol'eiti v'ējš rozpurynuotu,
Kab tuos smilkt'eņas v'ējš roznosuotu,
Ūzula gal'd'eņus kab rozškūv'eitu,
Tūlaik jej atīs, tova mam'eņa,
Uz tova gūd'eņa.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

5180.

Pa kam var paz'eit avīkšu kūku?
Bolti zīd'eņi, sorkonas ūgas.
Pa kam var paz'eit buorin'i pulkā?
Z'emļi s'ēd'ēja, gauži rauduoja.
Gauži rauduoja sovas draudz'eit'es.
Nava man' tāva, kam gūda c'alt,
Nava man' muotes, kam pyura likt,
Nava man' muosas, kam golvas sukuot,
Nava man' bruoļa, kam l'eidza braukt.
Tovys t'āteit'a tuoļi tuoļumā,
Tuoļi tuoļumā, z'am'as dziļumā,
Z'am'as dziļumā, zam treju atslāgu.
Pyrmais atslāgs ūzula goldi.
Ūzula goldi placus samidz'a,
Placus samidz'a uz vysa myuža.
Ūtrais atslāgs zaļa zuol'eit'a.
Trešais atslāgs dzaltonas smil'kt'es.
Dzaltonas smil'kt'es acis samidz'a,
Acis samidz'a uz vysa myuža.
Tova mām'eņa tuoļi tuoļumā,
Tuoļi tuoļumā, z'am'as dziļumā,
Z'am'as dziļumā, zam treju atslāgu.
Pyrmais atslāgs ūzula goldi.
Ūzula goldi placus samidz'a,
Placus samidz'a uz vysa myuža.
Ūtrais atslāgs zaļa zuol'eit'a.
Trešais atslāgs dzaltonas smil'kt'es.
Dzaltonas smil'kt'es acis samidz'a,
Acis samidz'a uz vysa myuža.
Tova muos'eņa tautuos nūguoja,
Tautuos nūguoja osoru lītu;
Na uz dīn'eņas, na uz n'ed'eļas,
Tautuos nūguoja uz vysa myuža.
Tovys buol'eņis karā nūguoja,
Karā nūguoja osoru lītu,
Na uz dīn'eņas, na uz n'ed'eļas,
Zūbins uz kokla, bl'is'a uz placu.
431 [Pildas pag. Ldz].

- 229 -

5181.

Pabērniņi, pabērniņi,
Bēgat laiku pagultē:
Atvedīs svešu māti
Ar visiem žagariem.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

5182.

Pabērnīši priecājās,
Redz pamāti atvedot;
Pamātei skuju rīkste
Zem baltās vilnainītes.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 355 [skat. 407. (krustpils pag. D)].

5183.

Pāri, pāri, rīta gaisma
Par to zemes gabaliņu;
Cauri, cauri, sveši ļaudis,
Man pamāte ustabā.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

5184.

Pāri pūta lieli vēji
Smalkajiem krūmiņiem;
Gaŗām jāja grezni tautas
Man nabaga bārīšam.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

5185.

Paklausies, bajāriņ,
Nu sērdiena meitu veda:
Aiz kalniņa raudiņš zviedz,
Lieknē pūta stabulītes.
216 [Ventspilī].

5186.

Pakuliņu man snātnīte,
Pakājiņu vilnānīte;
Ir tas būs tēva dēls,
Kas man' tādu bildināja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

5187.

Pasaņēmu bārenīti,
Izzamešu vecainē;
Kad man Dievs palīdzēs,
Es otram maizi došu.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberģē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

5188.

Pasaveri, tu māmeņ,
Koč par lūgu ustobā,
Kai tavam bērneņam
Sveši ļauds gūdu cēl'a,
Sveši ļauds gūdu cēl'a,
Sveši ļauds blagaslavēja.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

5189.

Pie pamātes es uzaugu,
Pabērniem mani veda;
Kā pamāte man darīja,
Tā darīšu pabērniem.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

5190.

Pie pamātes es uzaugu,
Pabēr(n)am mani ved;
Tā nedaru pabēr(n)im,
Kā pamāte man darīj':
Rītā ru(t)ki, vakarā,
Pusdienā skāba putra.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

5191.

Piecas šķilas alkšņa malkas,
Puspūr' auzu nevētītu,
To man deva sveša māte,
Kad es gāju tautiņās.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

- 230 -

5192.

Pilni purvi baltu bērzu,
Piln' istaba dzeltānīšu;
Viena pate bārenīte,
Tā būs mana līgaviņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

5193.

Pried' ar egli gauži rauda,
Ka paegle puškojās;
Tā raudāja mātes meita,
Redz sērdieni aizvedam.
226 [Kandavā (Tl)].

5194.

Pusrītiņa saule lēca
Pura bērza galiņā;
Pusvasaras tautas jāja
Sērdienītes lūkoties.
188 [(?)].

5195.

Puti, puti, Daugaviņa,
Sarkanām putiņām:
Vakar veda sērdienīti,
Sarkans rožu vaiņadziņš.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5196.

Redz, kā koši noziedēja
Papuvītes ābelīte;
Redz, kā koši novalkāja
Sērdienīte vaiņadziņu.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

5197.

Redz, kā koši noziedēja
Ceļa malas āboliņš;
Redz, kā spoži tautas veda
Izvainotu sērdienīti.
201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)].

5198.

Redz kur spoži noziedēja
Vēja lauzta ābelīte;
Redz, kā Dievs godā cēla
To nabagu sērdieniņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5199.

Redz kur saldis alutiņis
No pagāzas ūdentiņa;
Redz kur mīļa dzīvošana,
Abi bija sērdienīši.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

5200.

Redz kur silta gulēšana
Ar nobaras villānīti;
Redz kur mīļa dzīvošana,
Abi divi sērdienīši.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

5201.

Rieškavām zvaigznes meta
Sidrabiņu noriņā:
Tur aizveda bārenīti
Pusnaktī tautiņās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5202.

Rej sunīši, raud bērniņi,
Redz pamāti pārvedot.
Neraudieti, jūs bērniņi,
Neba mātes vaļa būs,
Būs tēvami pātadziņa,
Kas pamāti savaldīs.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

5203.

Reti reti tie siliņi,
Kas baltiem ziediem zied;
Reti reti tie puisīši,
Kas precēja bārenītes.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

5204.

Saimenieka meitiņām
Kājām gāja precenieki;
Es nabaga kalponīte,
Man jāj kaltu kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5205.

Saimenieka paša meita
Guļ ar runci aizkrāsnē;
Es nabaga sērdienīte
Ar puišiem pelūdē.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5206.

Sak' saulīti netekam
Miglojāi rītiņāi;
Sak' tautiņas nejājam,
Kad es augu sērdienīte.
Tek saulīte vizēdama,
Jāj tautiņas dziedādamas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

5207.

Saka tautas uz tautām:
Precēsim bārenīti,
Bārenīte ieradusi
Grūtajiemi darbiņiem.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

- 231 -

5207¹.

Žēl man bija, žēli tika,
Vēl man žēli padarīja:
Man nomira tēvs māmiņa,
Vēl nocēla vaiņadziņu.
121 [Gulbenē (Md)].

5208.

Škiritēs, pūri, meži,
Dolitēs, teirumeņi,
Tautas vede buorineiti
Nu gaudūs asareņu.
409 [Līksnas pag. D].

5209.

Šodien veda sērdienīti
Ar jaunām pastalām:
Tai nebija tēva, mātes,
Kas kurpītes pataisīja.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

5210.

Ziedi koši, rāvas puķe,
Appuškošu cepurīti.
Audz tikuse, sērdienīte,
Būsi mana līgaviņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5211.

Sēju auzas līdumā,
Vai tās auga, vai neauga;
Bārenīti bildināju,
Vai tā nāca, vai nenāca.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

5212.

Sēju rudzus, sēju miežus
Līdz citam rudenim.
Aug man rudzi, aug man mieži, -
Nu nezinu, kuŗu ņemt:
Vai ņemt gudru bārenīti,
Vai bagātu mātes meitu.
Labāk ņēmu bārenīti,
Lai paliek bagātā.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

5213.

Sērdienīte, man' māsiņa,
Tev Laimiņa gadījās:
Div' tautiņas pārnovadus,
Trešais pašu novadā.
226 [Kandavā (Tl)].

5214.

Sērdienīte tā māsiņa,
Jāsim, brāļi, panākstos,
Metīsim dālderīšus,
Cits citam tītīdami.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5215.

Sērdienīte tā māsiņa,
Jāsim, brāļi, panākstos,
Dzersim tādu uzdzīriņu,
Ka māsiņa pieminēs.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5215¹.

Sērdienīte tā meitiņa,
Luste man tevi ņemt;
Tā tecēs, kur sūtāma,
Klausīs manu māmuļīti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

5216.

Sērdienīte tā meitiņa,
To es ņemšu mīlēdams;
Ne tai vaid pirktu svārku,
Ne lielā sudrabiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

5217.

Sērdienītis gaudojās,
Kur būs ņemti līgaviņu.
Ņem, sērdieni, sērdienīti,
Ne bagātu mātes meitu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

5218.

Sērdiens auga tautu dēls,
Ne tam tēva, ne māmiņas;
Viņa sedlu villainīte
Ar diedziņu appuškota.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

5219.

Zemenei visa zeme,
Dzērvenei sūneklīts;
Mātes meitai visi puiši,
Kalponei arājiņš
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

5220.

Sila zeme man aŗama,
Kalponīte precējama;
Kas man deva līča zemi,
Kas bagātu mātes meitu!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 232 -

5221.

Simtu jūdzu tautas jāja,
Bārenītes meklēdami:
Ne tai tēva, ne māmiņas,
To var droši maldināt.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

5222.

Zirgs zirgā, loks lokā
Tālīnām tautiņām,
Bārenīti vadājot
No tām ļaužu valodām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5223.

Sirmi bēri kumeliņi,
Tie teicami kumeliņi;
Sērdienītes, kalponītes,
Tās teicamas līgaviņas.
190 [Kuldīgā], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5224.

Skatāties, bagātie,
Kur ved tautas bārenīti:
Līdz zemei zīda pušķi
Bērajam kumeļam.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

5225.

Sniga sniegi, lija lieti (lietus),
Man ejot tautiņās;
Kā nesniga, kā nelija,
Bārenīte audzināta.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

5226.

Spīdi gaiši, mēnestiņi,
Par visām(i) atmatām;
Nakti veda sērdienīti,
Tai nebija sudrabiņa.
206 [Kuldīgas apriņķī], 226 [Kandavā (Tl)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Spīdi gaiši, mēnestiņi,
Nakti vedu līgaviņu,
Nakti vedu līgaviņu,
Tai nebija sudrabiņa.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)], 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

5227.

Stuov'et, tauteņi, aiz vuort'eņ',
Nava vītes pogolmā;
Buorin'eit'e jūstes aud'e
Trejd'eveņ' dzeipur'eņ'.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

5228.

Sudrabota zīle dzieda
Vārtu staba galīnā,
Redz sērdieni ievedama
Bajārīna sētīnā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

5229.

Sveša muote mani pēle,
Pi vuortiņu stuovādama;
Juoja tautas, naraudzīja
Svešas muotes pālumiņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

5230.

Svīda zirgi, lūza rati
Tālajām tautiņām,
Kaļš izveda bārenīti
No gaudām asarām.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

5231.

Tā sacīja sveši ļaudis,
Kumeliņu seglodami:
Bārenīte tā meitiņa,
Tās mēs lēti dabūsim.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5232.

Tāpat tek sirmi zirgi
Kā bērie kumeliņi;
Tāpat ved bārenīti
Kā bagātu mātes meitu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5233.

Tautas veda bārenīti,
Visus mežus puškodami:
Priedei sagša, eglei sagša,
Paeglītei vilnānīte.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5234.

Tēvs māmiņa man vēlēja
Sērdienīti lūkoties:
Sērdienei košs darbiņš,
Koša, rāma valodiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5235.

Tēvs māmiņa man neļāva
Sērdienītes bildināt.
Sērdienei košs darbiņš,
Rāma, jauka valodiņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

5236.

Tēvs māmiņa nevēlēja,
Sērdienīti man pārvest.
Pasraugies, tēvs māmiņa,
Kāds darbiņš sērdienei.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 233 -

5237.

Tekat, bērni, vārtus vērt,
Tēvam veda līgaviņu,
Tēvam veda līgaviņu,
Bērniem gaužas asariņas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5238.

Tec ārā, bārenīte,
Tev sajāja precenieki:
Zīda deķi, zelta segli,
Sudrabiņa iemauktiņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

5239.

Teci gaiši, mēnestiņi,
Nakti veda sērdienīti;
Sērdienītes villainīte
Ar diegiem izpuškota.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

5240.

Tec, upīte, nesgriezies
Niedoliņa krūmiņā;
Ej, māsiņa, nesliedzies,
Sērdienīts tautu dēls.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5241.

Tīši tautas sajūguši
Melnus vien kumeliņus,
Šķita mani, bārenīti,
Melna suņa vilnainīti.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

5241¹.

To kumeļu, to es pirkšu,
Kas ēd upes līcītī;
To meitiņu, to es ņemšu,
Tai nav tēva, māmuliņas.
232 [Talsos (Tl)].

5242.

Traucu raut magonīti,
Lai rozīte noziedēja;
Traucu ņemt sērdienīti,
Lai pagaida mātes meita.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

5243.

Trīci, trīci, apšu lapa,
Tai mazā vējiņā;
Tā trīcēja sērdienīte,
No bajāra bildināta.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

5244.

Tu, tautieti, liela rada,
Es nabaga bārenīte;
Tu var' mani raudināt,
Kuŗu dienu gribēdams.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 104.

5245.

Upē laipu nemetat,
Ne dziļā ezerā;
Bāŗabērnu nevedat
Lielajos dieveŗos:
Kur bārītis kreklus ņems
Dot lieliem dieveŗiem?
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

5246.

Vadāties nu, māsiņas,
Cita citu tautiņās,
Ne jums tēva, ne māmiņas,
Ne jums īsta bāleliņa.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

5247.

Vai pats Dievs izslavēja
Tik slavenu bārenīti:
Šitā pate piektā reize
Kumeliņu seglojam.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

5248.

Vai tādēļ augstu (=zemu?) saule,
Kad aiz zaļa ozoliņa?
Vai tādēļ kalpa sieva,
Kad palika bārenīte?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5249.

Vedat, tautas, sērdienīti,
Bet jūs viņu godājat:
Paceļat zīda krēslu,
Noņemat vaiņadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5250.

Visas tautu ceļmalītes
Zied sudraba ziediņiem:
Šodien veda sērdienīti
Pie maizītes arājiņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 234 -

5251.

Visas upes klusu teka,
Strautiņš teka dziedādams;
Visas meitas klusu veda,
Sērdienīti raudādamu.
226 [Kandavā (Tl)].

5252.

Visi lasa bērzlapītes,
Kas to raus, rudmiesīti?
Visi ņēma mātes meitas,
Kas ņems mani, sērdienīti?
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5253.

Visi mani bālelīni
Ņem bagātas līgavīnas;
Es apņēmu sērdienīti,
Lai Dievīnis man līdzēja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

5254.

Visi mani bāleliņi
Ņem vāciešu līgaviņas;
Ir es arī tās māmiņas,
Es apņēmu kalpa meitu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5255.

Visi cēla mātes meitu,
Kas cels mani, sērdienīti?
Dieviņš mani pats iecēla
Bajāriņa kamanās.
226 [Kandavā (Tl)].

5256.

Ciemā daiļa sērdienīte,
Ne pie viena tā negāja.
Eim' stallī, sedloj' bēri,
Jāš' tīšām apraudzīt,
Jāš' tīšām apraudzīt,
Vai tā nāca, vai nenāca.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk meitiņa raudādama,
Nāk meitiņa raudādama,
Asariņas slaucīdama.
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
- Ko, meitiņa, tu raudāji,
Ko slaucīji asariņas?
- Kā, puisīti, neraudāšu,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne īstaju bāleliņu.
- Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Man ir tēvs māmulīte,
Man ir tēvs, māmulīte,
Man bagāti bāleliņi,
Man bagāti bāleliņi,
Zelta sprādžu kaldītāji.
- Jāj projām, tu puisīti,
Pie tevis es neiešu:
Sīvi tavi tēvs māmiņa,
Lepni tavi bāleliņi.
Es gaidīšu sērdienīti
Pie sevim atjājam;
Kad atjās sērdienītis,
Tad es iešu dziedādama,
Tad es iešu dziedādama,
Raibus cimdus adīdama.
Tad mēs mīļi dzīvosim,
Abi divi sērdienīši.
("Latv. Av." 1880, 2. nr.).

5257.

Cieši, tautas, sajūdzati
Bārenītes kumeliņu:
Bārenīte smagi vest,
Pilna gaudu asariņu.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

5258.

Cieti, brāļi, sedlojat
Sērdienītes kumeliņu:
Sērdienītes kumeliņis
Dziļ' asaru peļķi brida.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5259.

Cēlēs muoseņa svātdīnes reitā,
Lyudze jei Dīveņa, prasēja māmeņas,
Ka jū svēteitu uz jauna myuža.
Rāda byut' cel'tīs dēļ sova bārna,
Bolti gal'deņi samidze kaulus,
Dzaltonas smilkteņas acis aizbēra,
Zaļa zuol'eite caur kriutim izauga.
435 [Latgalē].

- 235 -

★

38471.

Ai diženais tēva dēls,
Ņem nabaga bārenīti,
Bagātāji tēva meita
Slinka darba darītāja.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

38472.

Ai, ai bārenīte,
Tautas ņems vainadziņu!
Vai Laimiņa, licējiņa,
Ko tautiņas man iedos?
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

38473.

Ai naboga buorinīte,
Byut' es tevi sen zynuojis!
Es nabyutu pēc boguotas,
Sadluoj's sova kumeliņa.
389 [Silajāņu Rz].

38474.

Ai nabaga bārenīte,
Būt' es tevi sen zinājis!
Es tev gribu palīdzēt,
Visu mūžu dzīvojot.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

38475.

Ap kaļneņu tautys braucja
Iz boguotu bruoļu muosu;
Apbraukuši ap kaļneņu,
Brauc iz manim, buorineiti.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38476.

Apkārt kalnam saule tek,
Gaŗas dienas gribēdama;
Apkārt kalnam tautas jāj
Uz bagātu tēva sētu;
Apkārt kalnam apjājuši,
Jāj pie manis bārenītes.
410 [Stāmerienas Md].

38477.

Sērdienīte tā meitiņa,
Sēru nesa vainadziņu.
Tautu dels, nesērdainis,
Noņem sēru vainadziņu.
453 [Vadakstes Jg].

38478.

Buorineitja, buorineitja
Bet pi Laimes nabuorineita:
Trejis tauteņu sabraucja
Vīnā reitiņā.
170 [Kapiņu D].

38479.

Bārene biju augdama,
Ne bārene dzīvodama:
Sīca man avju kūts,
Skanē govju laidarīts.
198 [Krustpils D].

38480.

Bārainīte gauži raud,
Tautu dēla saderēta:
Nemācēšu grīdu mīt,
Glāžu durvis virināt.
42 [Bauskas B].

38481.

Buorinītes gūdeņī
Vysi riugti dzērinīši;
Vysi riugti dzērinīši,
Asariņu(s) lacyinuot(i).
314 [Pildas Ldz].

38482.

Buorinītes gūdeņā
Treis bičeres uz gaļdeņa:
Vīnā ols, ūtrā mads,
Trešā gaudas asareņas.
174 [Kārsavas Ldz].

38483.

Bēri bēri, rauži rauži
Tie tikuši kumelīn(i);
Sērdienītes, kalponītes,
Tās tikušas līgavīn(a)s.
94 [Dunikas Lp].

38484.

Cieši, tautas, seglojiet
Bārenīša kumeliņu;
Bārenītis slapjis bija,
Asariņās nomircis.
241 [Lubānas Md].

- 236 -

38485.

Drūši juoju tū upīti,
Kur akmeņi dybynā;
Drūši jēmu tū meitiņu,
Kura beja buorinīte.
466 [Vārkavas D].

38486.

Ej, buoriņi, tautiņuosi,
Tautiņuos tev vīgluok byus:
Navaidzēs tev rosā mierkt,
Bez saulītes vokorā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

38487.

Ej, Dīviņ, ej, Laimiņ,
Buorinītes gūdiņā;
Buorinītes gūdiņā
Puse gaudu asariņu.
358 [Rugāju Abr].

38488.

Es izkūlu kunga riju
Ar vītola sprigulīti;
Es paņēmu bārenīti,
Svešiem ļaudim nezinot.
235 [Litenes Md].

38489.

Es neiešu purā dzert,
Purā sīki kukainīši;
Es neiešu pie atraikņa
Bārenīšu maldināt.
46 [Beļavas Md].

38490.

Es nolauzu, līgodams,
Pašu bērza galotnīti;
Es apņēmu, mīlēdams,
To nabaga sērdienīti.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

38491.

Gauži raud pabērneiši,
Redz pamuoti atvadūt.
Kuo jyus raudit, pabērneiši?
Sveša muotja ustobā,
Skuju slūta rūceņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38492.

Gauži raud bārenīte,
Kļevainē ganīdama.
Atšķir lopus, bārenīt,
Lai es teve lūkojos.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

38493.

Gauži raud bārenīte,
Pļevainē ganīdama,
Neraud gauži, bārenīte,
Niba tevi tālu veda.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

38494.

Gauži raud tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas;
Vēl gaužāk tautiets raud,
Kam nav savas līgaviņas.
119 [Gaujienas Vlk].

38495.

Gryuti pyutja syla prīdja,
Smolka leita pīlejusja;
Gryuti vest buorineiti,
Osoruos pīmierkuse.
143 [Jāsmuižas D].

38496.

Jau man gana žēli bija,
Vēl žēlāki padarīja:
Jau nomira tēvs māmiņa,
Vēl nocēla vainadziņu.
146 [Jaungulbenes Md].

38497.

Jauns es biju, nezināju,
Kādu ņemt līgaviņu:
Vai ņemt gudru bārenīti,
Vai bagātu mātes meitu.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

38498.

Kad man tiktu, es piekrautu
No smildziņas vezumiņu;
Kad man tiktu, es paņemtu
Sērdienīti līgaviņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

38499.

Kas iemauktus skanināja
Mūsu staļ(ļ)a pakaļā?
Bāliņš veda sērdienīti,
Sudrabiņa kamanām.
306 [Patkules Md].

38500.

Ko tie tēva suņi rēja,
Pavārtā sasēduši?
Tur atbrauca Rīgas kungi,
Sērdienai precinieki.
443 [Turlavas Kld].

- 237 -

38501.

Labs bij manis kumeliņš,
Bez auzām nobarots;
Vēl labāka līgaviņa,
Bez māmiņas uzaugusi.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

38502.

Laime pina pineklīnu,
Manu mūžu zīlēdama;
Sapin mani, sērdienīti,
Ar diženu tēva dēlu.
192 [Kosas C].

38503.

Lobuok mani tāvs nūmyra,
Nakai eista muomuliņa;
Buorine beju augdama,
Na buorine dzeivuodama:
Dīvs man deve skaistu dzeivi,
Bruoleņūsi dzeivojūt.
389 [Silajāņu Rz].

38504.

Labāk ņemšu bārenīti,
Ne bagātu mātes meitu:
Bārenīte pūru dara,
Naktī miega negulēja.
Mātes meita, luteklīte,
Spilvenos žāvājās.
84 [Dikļu Vlm].

38505.

Liela pļava, reta zāle
Liela ceļa maliņā;
Lielas ciltis bāleliņi,
Kur būs ņemti ļaudaveņu?
Tur būs ņemt ļaudavenu,
Kur nav tēva, māmuliņas.
194 [Krāslavas D].

38506.

Nuoc, Dīviņi, nuoc, Laimiņa,
Buorinītes gūdiņā,
Irā tāvs, nav māmiņas,
Nav māmiņas gūdētīs.
389 [Silajāņu Rz].

38507.

Nadūd, Dīvs, naveikļam
Pajemt maņi ļaudaviņu:
Ūzuls tāvs, līpa muote,
Veitūleņi buoleliņi.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38508.

Nejājat, lepnas tautas,
Es nabaga sērdienīte;
Kur es ņemšu baltas segas
Deviņiem dieveriem?
378 [Seces Jk].

38509.

Nejājati, lepnas tautas,
Es nabaga sērdienīte;
Ne man tēva, ne mammiņas,
Kas man lepnu audzināja?
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

38510.

Ņem, bāliņ, bārenīti,
Bārenīte lielu radu:
Ne tai tēva, ne māmiņas,
Ne īstā bāleliņa.
242 [Lubejas Md].

38511.

Ņemtin ņemšu līgavīnu,
Bet nezinu, kādu ņemt.
Vai man ņemt bārenīti, skaistu,
Vai bagātu mātes meitu, laisku?
Labāk ņemšu bārenīti, skaistu,
Ne bagātu mātes meitu, laisku.
192 [Kosas C].

38512.

Nu man vaļa, nu man vaļa
Siekstu virsu lidināt:
Nu nenāca sveši ļaudis
Bārenītes dēvēdami.
241 [Lubānas Md].

38513.

Pabērni, pabērni,
Pie malas, pie malas!
Pamāte nāca istabā,
Rīkšu šauja padusē.
192 [Kosas C].

38514.

Pasaverīs tu, māmiņ,
Koč par lūgu ustobā!
Kai tētīts gūdu cēļa,
Kai sveši ļaudis gūdynuoja.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

38515.

Pasakāma bārenīte -
Nav tik lēti dabūjama:
Svīda zirgi, lūza rati,
Kaļš dabūja bārenīti;
Kaļš dabūja bārenīti
No svešās māmuliņas.
263 [Mēmeles Jk].

- 238 -

38516.

Pasavēru pa lūdziņu,
Kas šūdiņi ustobā:
Buorinīši gauži raud,
Tāvs brauc jaunas ļaudaviņas.
389 [Silajāņu Rz].

38517.

Pazaveries, mātes meita,
Kā aizveda bārenīti:
Puiši, vīri zābakos,
Kumeliņi iemautos.
72 [Cesvaines Md].

38518.

Pyuces klīdz, suņi rej,
Muotes meitu tautās vad.
Kad aizvedja buorinīti,
Laksteigola nūpūguoja;
Laksteigola nūpūguoja,
Kuplu laimi vēlēdama.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

38519.

Puri, puri, apses lapa,
Palēnā vējiņā.
Tā purēja sērdienīte
No tautieša bildināta.
605 [Skolas].

38520.

Puri, puri, bērza lapa,
Vējiņš tevi purināja,
Tā purēja sērdienīte,
Bajāros bildināta.
605 [Skolas].

38521.

Trīcēt trīc apšu lapa
Tai lēnā vējiņā;
Tā trīcēja tautu dēls,
Sērdienīti bildinot.
427 [Tadaiķu Lp].

38522.

Nadūd, Dīvs, tadias dzeives,
Kaida dzeive buoriņam:
Gonūs īt bez maizītes,
Tauteņuos bez pyriņa.
18 [Andrupenes Rz].

38523.

Simtu jūdzu tautas gāja,
Bārenīti meklēdamas:
Bārenīte ieradusi
Grūtajami darbiņam.
241 [Lubānas Md].

38524.

Skaista biju (bija) mātes meita,
Vēl skaistāka sēdienīte;
Labāk ņēmu sērdienīti,
Ne bagātu mātes meit'.
605 [Skolas].

38525.

Smuka smuka mātes meita,
Vēl smukāka sērdienīte;
Ņemsim, brālīt, sērdienīti,
Lai paliek mātes meita.
200 [Kuldīgas Kld].

38526.

Tautuos mani nadūdit,
Tautuos borga sveša muote;
Sveša muot(e) maņ augūt,
Sveša muot(e) dzeivojūt.
466 [Vārkavas D].

38527.

Tec uorā, buorineite,
Atjuoj tavi precinīki:
Da zemei zeižu deki,
Bāri jim (bārojim?) kumeliņi
. (kumeļim?).
170 [Kapiņu D].

38528.

To zirdzīnu, to es pirkšu,
Kas ēd upes līcītī;
To meitīnu, to es jemšu,
Kam nav tēva, māmulītes.
94 [Dunikas Lp].

38529.

Vēja lauzta tā priedīte,
Tās skaliņis gaiši dega;
Sērdienīte tā meitiņa,
Tā būs mana līgaviņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

38530.

Vējš nolauza līgodams
Purvā bērza galotnīt'.
Es apņēmu sērdienīti,
Kam nav tēva, māmuliņ'.
200 [Kuldīgas Kld].

- 239 -

38531.

Visu ceļu malas zied
Zeltītiem ziediņiem;
Vakar veda sērdienīti
Pie bagāta tēva dēla.
443 [Turlavas Kld].

38532.

Ziedi, ziedi, papuvīte,
Tev raženi ziedi zied;
Puškojiesi, sērdienīte,
Tev raženas tautas jāj.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

38533.

Zyrgi zvīdza, roti lyuza,
Buorineiti izvadūt;
Buorineitja gryuta beja,
Osoruos īmierkusja.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

★

- 240 -

Satura rādītājs |

Skati visu grāmatu