LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: Volume I

5. KRISTĪBAS

1. Aicina kūmās Kristību svētrītā sanāk lūgtās kūmas.

1282.

Vāķaties jūs, kūmiņas,
Pa visām maliņām,
Kā tēviņis jūs savāķa
Pa deviņi novadiņi.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1283.

Viena kūma kalniņā,
Otra kūma lejiņā,
Man noplīsa šūtas kurpes,
Kūmu starpu staigājot.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1284.

Tā tēviņa kalniņā
Treji vārti sudraboti:
Pa vieniem Dievs iebrauca,
Pa otriem mīļa Māŗa,
Pa trešiem es atbraucu
Pādi vest baznīcā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1285.

Sniedziņš sniga, putenēja,
Laukā manis kumeliņis.
Ej, Jānīti, mans pādīti,
Savāķ manu kumeliņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1286.

Kas tur spīd, kas tur viz,
Viņā lauka galiņā?
Tur nāk mana krustamāte,
Zelta roze rociņā.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Viena balta viešņa nāca
Pa lielo tīrumiņu;
Tā bij mana krustamāte,
Zelta puķe rociņā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1287.

Ā Dieviņu, ā Dieviņu,
Brālīts mani godināja:
Pirmo reizi kūmās lūdza,
Liek manāi vārdiņāi.
Kad es iešu tautiņās,
Es brālīti godināšu:
Es brālīti sēdināšu
Tautu galda galiņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1288.

Māsiņ mana mīļākāja
Mani mīļi gaidījusi:
Ziediem plānu kaisījusi,
Saldu alu brūvējusi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Mani mīļi bāleliņi,
Mani mīļi aicināja;
Brūvē saldu alutiņu,
Mētrām kaisa istabiņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1289.

Ceļu mēru, dubļus bridu,
Krustdēliņa pelnīdama:
Būs viņā saulītē
Man kājiņu āvējiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1290.

Kūma kūmu aicināja:
Nāc, kūmiņa, alus dzert;
Nāc, kūmiņa, alus dzert,
Nāc pādītes daudzināt.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1291.

Kūma kūmu aicināja:
Nāc, kūmiņi, alus dzert!
Ieš', kūmiņ, neliegšos,
Mazgā baltus biķerīšus.
190 [Kuldīā].

- 194 -

1292.

Kūma kūmu aicināja:
Nāc, kūmiņa, alu dzert!
Tev tas alus, man tā kanna -
Būs lustīga dzīvošana.
275 [Zemgales novados].

1293.

Kūmām iešu, neliegšos,
Kūmām mani aicināja,
Kūmu galdi izrakstīti
Vanadziņa nadziņiem.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1293¹.

Kūmām iešu, neliegšos,
Kūmām laba mielastība:
Kūmām cepa baltu maizi,
Brūvē saldu alutiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1294.

Kūmām man jāiet bij,
Kūmām mani aicināja;
Dārgi bija kūmas vārdi,
Neliedzos negājis.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1295.

Kūmās gāju, neliedzos,
Sava brāļa bērniņam:
Tas man bija liels godiņš,
Kad pādīte pretim tek.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1296.

Sen bija kūmām kūmoties,
Sen pāde sēdēja sudraba krēslāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1297.

Es nenāktu šī vietā,
Kaut man vēsti nesūtītu:
Jau vakar, aizvakar
Kūmām vēsti atsūtīja.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1298.

Kūmu dēļ, radu dēļ
Par upīti laipu metu;
Es nemestu māršu dēļ,
Nei to savu bāleliņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1299.

Komu dēļ, draugu dēļ
Par upīti laipu metu,
Lai kājiņas neapmirka,
Tumšu nakti staigājot.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1300.

Ai jel manu dižu radu,
Ik svētdienas kūmiņās!
Manas baltas villainītes
Sasavēla tūbiņā.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1300¹.

Es izaužu priekšautiņu,
Pa mēsliem lasīdama:
Ik sestdienas, ik svētdienas
Lūdza mani kūmiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1300².

Paldies Dievam, man laba laime:
Vienā gadā deviņas pādes,
Vēl visas deviņas manā vārdā.
224 [Kabilē (Kld)].

1301.

Māsiņ' mani kūmām ņēma,
Vārda mana negribēja.
Kam, māsiņa, kūmām ņēmi,
Kad vārdiņa negribēji?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1302.

Man putriņu vārījot,
Krīt dzirksteles klēpītē:
Tā saņēmu es pādīti
Negaidote, necerote.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1302¹.

šorīt Katriņa priecīga palika:
Saulīte ielēca saujiņas vidūi.
224 [Kabilē (Kld)].

1303.

Tādam bija kūmās iet,
Kas varēja izlencēt;
Svēti bija kūmu taki,
Dārga pādes dvēselīte.
224 [Kabilē (Kld)].

1304.

Lasītus ļautiņus kūmām ņēmu,
Kas var uguni saujā nest.
226 [Kandavā (Tl)].

1. šādām sievām vedībās jāt,
Kas var uguni saujā nest,
Uguni saujā, apeni galvā.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

- 195 -

1304¹.

Zināju Anniņu bagātu meitu,
Lūgš' sava bē(r)niņa kūmiņās.
224 [Kabilē (Kld)].

1305.

Labus vien, labus vien
Kūmiņās salūguši:
Ne no cita maizes ņēma,
Ne zirdziņu pavasar.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1306.

Ņemat mani kūmībās,
Man šķīrās, man vedās;
Ne man klupa kumeliņis,
Ne man juka valodiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ņemat mani pādi neste,
Man šķiŗāse, man vedās:
Ne jūk mana valodiņa,
Ne klūp kājas dīdinot.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

2. Kūmu rīkošanās, Kūmās ejot. Simboliski līdzekļi un zīmes.

1307.

Negulēju to naksniņu,
Kad es gāju kūmiņās:
Puškoj' savas vilnānītes,
Baroj' savus kumeliņus;
Puškoj' savas vilnānītes
Sīku rožu dārziņā,
Baroj' savus kumeliņus
Balt' dābola kalniņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1308.

Jūdzu zirgu, mēru kviešus,
Kapināju izkaptītes:
Lai pādenis knašs puisītis,
Labs maizītes arājinis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1309.

Kad kūmāsi rēdījosi,
Es darbiņa nedzievāju:
Sudrabiņus spožināju,
Villainītes balināju.
153 [Rucavā (Rucavas pag. Lp)].

1310.

Vairāk ledus ne ūdeņa,
Kur kūmiņas mazgājās:
Būs manam pādēnam
Vairāk zelta ne sudraba.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1311.

Es šķitos šodieniņ
Nesegt savu villānīšu;
Laime deva krustameitu (krustadēlu),
Sedžu pašu labāko.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1312.

Es šodien uzsasedzu
Lielu rakstu villānīti:
Lai aug mana krustmeitiņa
Lielu rakstu rakstītāja,
Lielu rakstu rakstītāja,
Grāmatiņas lasītāja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1313.

Es šodien izcilāju
Visas savas villainītes:
Lai aug manai krustmeitai
Baltas aitas kūtiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1314.

Kūmām iedama pussagšas sedzu,
Lai mana pādīte pusgadu staigā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1315.

Kūmās iedama dui svārki vilku,
Zilu vilku viersūi, zaļu apakšāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1316.

Kūmās iedama pakupli ģērbos,
Lai mana pādīte pakupli aug.
190 [Kuldīā].

1317.

Kūmās iedama trejādi ģērbos,
Lai manai pādei trejādas avis.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Kūmām iedama trejādi ģērbos,
Lai manai pādītei trejādas avis:
Strupause, gaŗause, sprogainīte.
224 [Kabilē (Kld)].

1318.

Kūmām iedama kažoku vilku,
Lai auga pādei sprogaiņas aitas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)], 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 196 -

1. Kūmiņām ģērbdamies,
Vilku kuplu kažociņu,
Lai manai pādītei
Kuplas auga avitiņas.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1319.

Kūmās iedama (iedams) kažoku vilku,
Lai auga pādei sprogaini mati.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ņemat mani kūmiņām,
Man pūkots kažociņš;
Lai aug mans krustabērns
Skrauzainiem matiņiem.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1320.

Negāju neskaista kūmiņās,
Ielēcu pūrā, izlēcu skaista,
Tad gāju brāļam kūmiņās.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1321.

šodieniņu apsaāvu
Vasku kurpes kājiņā:
Lai aug mana krustmeitiņa
Dzelteniem matiņiem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1322.

Kūmās iedama netapināju,
Lai mana pādīte netapināja.
190 [Kuldīā].

1323.

Kūmām iedama dāldeŗus miju,
Dievs dod pādam dukātus mīt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1324.

Kūmās iedama rozīti stādu,
Lai mana pādīte kā roze zied.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1325.

Komām iedama puškaini pinu,
Lai mana pādīte kā puķe auga.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1326.

Man ejot kūmiņās,
Skudra ceļu pārtecēja;
Dievs dod pādei tik gosniņu,
Cik skudriņu pūznītī.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Man pādīti dīdījoti,
Skudra ceļu pārtecēja:
Lai tā teka rudzi, mieži
Manas pādes klētiņāi.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Skudta ceļu pārtecēja,
Man eimot vietraudžos;
Dod, Dieviņ, atsavest
Kā skudrīti līgaviņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Jūdz pādes vedamos zirgus.

1327.

Celies agri, staļļa puisi,
Sukā krusta kumeliņu,
Lai varēji līdz pusdienas
Krusta pili izstaigāt.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1327¹.

Celies agri, staļļa vīris,
Seglo krustu kumeliņu.
Krust' krustenes aiztecēja
Pretim dienas ausekņam.
190 [Kuldīā].

1328.

Es šķitos šodieniņ
Nejūgt laba kumeliņa;
Dieviņš deva krusta dēlu (krustameitu),
Aizsajūdžu dancotāju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Es šķitos šodieniņ
Nejūgt sava kumeliņa;
Krustdēliņa gūdamās,
Jūdzu savu kumeliņu.
190 [Kuldīā].

1328¹.

Kūmām iedama labu zirgu braucu;
Dievs deve pādītei jo labu braukt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1329.

Kūmām iedama trīs zirgiem braucu:
Dievs dod pādītei sešiem braukt!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1330.

Es savai pādītei
Oša loku liedināšu,
Oša loku liedināšu,
Vaska grožus risināšu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1331.

Ne kumeļa negrožoju,
Ka rociņas nemazgāju;
Kad rociņas nomazgāju,
Tad grožoju kumeliņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 197 -

1332.

Vakar bēri peldināju
Sudrabiņa rasiņā;
šodien braucu baznīcā,
Pādei vārdu meklēdams.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vakar sirmi peldināju
Baltā gulbja ezerā,
šodien jāju rokas dot
Savai jaunai līgavai.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

1333.

Trīs āķiem kaldinu savu kumeliņu;
Tas viegli, jau labi pādīti veda.
190 [Kuldīā].

1334.

Bij manam kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā;
Tas bij labs svētu rītu
Pādei braukt baznīcā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Raudi, raudi, bēri, bēri,
Tie labie kumeliņi,
Tie labi kumeliņi
Pādi vesti baznīcā.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1335.

Es būt' gājis kūmiņās,
Man nav bēra kumeliņa;
Es izgāju mežmalā,
Pāra reižu nosaucos.
Man izveda briežu māte
Dullu bēru kumeliņu.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

1336.

Ej, Andrej, krustadēliņ,
Tur' galvā, ņem vērā:
Kuŗu zirgu krustīt brauca,
To brauc dzīvodams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1337.

Es kūmāmis jādīdamis,
Vaļām laidu kumelīnu;
Tec jel knaši, mana pāde,
Savāķ manu kumelīnu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1338.

Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie māmiņas namu durvju?
Dieva zirgi, Laimes rati,
Pādes vest baznīcā.
224 [Kabilē (Kld)].

1338¹.

Leli kungi tuo nabrauc,
Kuo brauc bārnu vacuo muote:
Seši zirgi vērzeļē,
Divi jauni kučereiši.
422 [Līvānu pag. D].

1339.

Neaugat, sīki kārkli,
Kūmu ceļa maliņāi:
Grib kūmiņas daiļi braukt,
Grozīt savus kumeliņus.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4. Gērbj un tīsta pādi, ved kristīt.

1340.

Celies, pādīte, actiņu mazgāt;
Dieviņš ienesa skaidr' ūdentiņu,
Mīļa Māŗa ienesa zeltītu dvieli.
226 [Kandavā (Tl)].

1341.

šuj, māmiņa, man krekliņu
Deviņām vīlītēm;
Devītā vīlītē
Liec man gudru padomiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1342.

Sadomnīce, sagādnīce
Mana veca māmuliņa:
Man krekliņu pašuvusi
No deviņi gabaliņi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Domātāja, gādātāja
Mana veca māmuliņa:
Man pūriņu sagādāja
Deviņiem gabaliem.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1343.

Pirmajam bērniņam
Rakstīdama kreklu šuvu;
Jau otram, jau trešam
I vīlēt nevīlēju.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1344.

Krustatēvs, krustamāte,
Nesiet mani pie krustiņa!
Man' gribēja tēvs, māmiņa
Bez vārdiņa audzināt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 198 -

1345.

Tēva dēļ, mātes dēļ
Bez vārdiņa dzīvotum;
Krustatēvs, krustamāte
Par naudiņu vārdu pirka.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1346.

Krustamāt, krustamāt,
Izcel mani saulītē;
Dievs man dos lielai augt,
Es tev ogu palasīšu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1347.

Gana man māte mīļa,
Vēl jo mīļa krustamāte:
Tā pie krusta paturēja,
Tā vadīja tautiņās.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1348.

Krustamātei piederēja
Ar pādīti līdzā iet;
Kur atrada ievu ziedus,
Apturēja kumeliņu,
Appuškoja sav' pādīti
Ar ieviņas ziediņiem.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1349.

Dod, māmiņa, villainīti,
Kur pādīti man ietīt;
Kūtris manis kumeliņis,
Nevar rikšus tecināt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1350.

Ai, lūdzama, vēja māte,
Valdi savas kalponītes,
Man jānese baznīcā
Maza, maza dvēselīte.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1351.

Sniedziņš sniga, putenēja,
Es ar pādi baznīcā.
Ļaudīm greznu drānu žēl,
Man žēl pādes dvēselītes.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1352.

Kur manis sudraba ormanītis?
Es pati zeltīta nesējiņa.
190 [Kuldīā].

1353.

Kālabade svētu rītu
Pulkiem jāja bāleliņi?
Viena maza dvēselīte
Apakš baltas villainītes.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

1. Neba lielas lietas dēļ
Pulciņš jāja bāleliņu:
Sīka, maza dvēselīte
Baltajos nēzdaugos.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1354.

Teci rikšus, kumeliņu,
Auksts vējīnis gauži pūš;
Apakš raibas villainītes
Maza, maza dvēselīte.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1355.

Ai pādīte, sīka, maza,
Ietecēja eglienā;
Iznes mana bērza rīksti
Kumeliņu drīzināt.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1356.

Es pādīti vizināju
Pa sklidenu ezariņu:
Izkrīt mana kūmu nauda,
Baznīckunga kukulītis.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1357.

Neraudies tu, celiņ,
Es tev būšu appuškot,
Es tev likšu vaŗa naudu
Ar sarkanu dzīpariņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1357¹.

Krustījies, bāleniņ,
Krusta pili pieiedams;
Ij Dieviņš krustījās,
Pats krustiņa nesējiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

5. Māņi bērnu kristījot.

1358.

Ko raudāji, man pādīte,
Baznīcā ienesot?
Vai vārdiņis tev netika,
Vai netika nesējiņa?
Man vārdiņis gan patika,
Nepatika nesējiņa.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

- 199 -

1. Grūti pūta mana pāde,
Man rokāsi ieņemot.
Vai vārdiņis tev netika,
Vai netika nēsātāja?
Ir vārdiņis tev patika,
Ir patika nēsātāja.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

1359.

Trīs reizītes māmuliņa
Mani gauži raudināja:
Krustīdama, atšķirdama,
Tautiņās vadīdama.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1360.

Es pādīti turēdama
Visu labu apcerēju,
Lai tā auga skaidra meita,
Visa darba darītāja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1361.

Krustamātes vaine bij,
Ka pādīte nestaigāja:
Kam kājiņas neatlaida,
No krustiņa atstādama.
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1361¹.

Krustamātes vaini lika,
Ka es liela neizaugu:
Kam tā mani pie krustiņa
Ne uz augšu nepacēla.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1362.

Kas taku nomina upītes lejā?
Liepiņa nomina, vārdiņu smeļot;
Padītē kausiņā nesdamis mājās.
Kur lika liepiņa ūdeņa kausu?
Pādiņu mazgāja, vārdiņu teicot.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

6. Kūmas pārbrauc no baznīcas, mājinieki tos sagaida ar dziesmām.

1363.

Gaidi, gaidi, māmulīte,
Pārbrauks tavi gaidāmie:
Pārbrauks meita ar vārdiņu,
Ar visāmi kūmiņāmi.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Ko, tētiņ, tu gaidīji,
Pie vārtiem stāvēdams?
Gaidu sava mīļa bērna
Ar vārdiņu pārnākot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1363¹.

Kas mirdzēja, kas vizēja
Pa zaļaju priedulīnu?
Kūmas vede mūs' pādīti,
Zelta roze rocīnā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1364.

Kas tur nāca no baznīcas?
Visi meži locījās.
Tā bērniņa vārdiņš nāca,
Ko šodien krustījām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1365.

Tec, Andrej, atver vārtus,
Late brauca sētiņā;
Late brauca sētiņā
Ar savām kūmiņām.
226 [Kandavā (Tl)].

1366.

Kur, ļautiņi, jūs bijāt,
- Mēs bijām baznīcā,
Krustabērnu meklēties,
Pretī krustu zvērēties.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Kur, ļautiņi, jūs bijāt?
- Mēs bijām baznīcā,
Vienu mazu dvēselīti
Pie krustiņa zvērējām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1367.

Kur, ļautiņi, jūs bijāt?
Kur šodien staigājāt?
- Bijām Māras baznīcā,
Pādim vārdu meklējām.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1368.

Kur, kūmiņas, braukājati
Nosvīdušis kumeliņis?
- Braukājami baznīcā,
Pādei vārda meklēdami.
Dabūjami pādei vārdu
Cienīgtēva grāmatāi,
Cienīgtēva grāmatāi
Devītāi nodaļā,
Devītāi nodaļā
Desmitāi lapiņā.
153 [Rucavā (Rucavas pag. Lp)].

- 200 -

1. Trīs dienīnas es staigāju,
Pādei vārda meklēdama;
Pādei vārdu es dabūju
Baznīckunga grāmatā,
Baznīckunga grāmatā,
Devītāja lapīnā.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1369.

šorīt muti nomazgāju
Rakstītāja glāzīnā:
šorīt pādei vārdu jēmu
Rakstītāja grāmatā.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1. šorīt acis nomazgāju
Rakstītā glāzītē:
Nu ielika par pādīti
Rakstītā grāmatā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2. šorīt muti nomazgāju
Rakstītē glāziņē:
Lai tek tautu kumeliņi,
Gaŗu ceļu rakstīdami.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

1370.

Man' šodien māmuliņa
Bez vārdiņa izstellēja;
Gan mēs tāļu staigājām,
Kamēr vārdu dabūjām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1371.

Krievēniņu, leitēniņu
Iemetām ūdenī,
Savu baltu bāleniņu
Iecēlām laiviņā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1372.

Kur kūmiņas kavējās,
Ka tik drīz nepārbrauc?
Aiz kalniņa kavējās,
Pādei vārdu meklēdamas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Ko, kūmiņas, darījāt,
Aiz kalniņa sastājuši?
- Mēs pādīti dalījām,
Cits citam nedodamis.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1373.

Kūmas pādi dalījās
Aiz kalniņa lejiņā;
Līdz kūmiņas naudu skaita,
Man pādīte kamanās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1374.

Saņemiet Kaču kūmu,
Miķelīti krustdēliņu!
- Kača kūma piedzēruse,
Miķelīti izmetuse.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

1374¹.

Kur tas mūsu krustabērns,
Kur tā mūsu nesējiņa?
Nesējiņa piedzēruse,
Krustabērnu izmetuse.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1375.

Anna, kūma, piedzēruse,
Izsvieduse pādēniņu;
Izsvieduse pādēniņu,
Pārnes melnu jēra ādu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1376.

Līze, kūma, piedzēruse,
Izmetuse krustabērnu;
Tec laukā tu, Līzīte,
Aiz vārtiem krustabērns.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1377.

Sēd kūmiņas noskumušas,
Vai būs pāde izkrituse?
Ja būs pāde izkrituse,
Taps kūmiņas metinātas,
Taps kūmiņas metinātas,
Ar veciem dāldeŗiem.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Kūmas sēd noskumušas,
Vai būs pāde izkrituse,
Vai būs pāde izkrituse
No kažoka piedurknītes,
No kažoka piedurknītes,
Pa mēsliem tecēdama?
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

1378.

Ko, komiņi, darīsim?
Lapsa pādi aiznesuse.
Sametam pa grašam,
Pirksim pēdu dzinējiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Ko, kūmiņas, darīsim?
Lapsa pādi pazaguse;
Lapsa pādi pazaguse,
Būs kūmām meteklības.
226 [Kandavā (Tl)].

- 201 -

2. Kūmas, kūmas, meklējiet,
Lapsa pādi pazaguse.
Tā nebija lauka lapsa,
Tā bij veca māmulīte.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1379.

šķērsu kūmas aizskrējušas,
Nesatika mācītāja;
Grīslājā ieskrējušas,
Grīslā bērnu nokrustīja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ko, kūmiņi, darīsim,
Baznīckunga neradām?
Vedīsim grīslainē,
Krustīsim grīslainīti.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1379¹.

Krust' krustu braukāja sautažu ļaudis,
Bērnam vārdiņu meklēdami.
še uzgāja krusta priedi,
še vārdiņa devējiņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1380.

Ai, Andrejs, dižais kūma,
Manu pādi nosaldēja!
Vai rocīnu tev nebija,
Kumelīnu budināt?
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1380¹.

Kam šie zirgi, kam šie rati,
Kas še bija sabraukuši?
Komu zirgi, komu rati,
Krusta pili izbraukuši.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1380².

Nepadošu, nepadošu
Mūs' pādītes vedējam,
Kam nolauze zelta rozi
No pādītes cepurītes.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

7. Saņem un apkopj kūmu zirgus.

1381.

Kuŗš kūmu kumelis pa priekšu skrēja,
Tam teku papriekši auziņas bērti.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Kuŗas kūmas kumeliņis pa priekšu Skrēja?
Dravnieka kumeliņis pa priekšu skrēja.
Tam došu auziņas pavētīdamis,
Tam došu ābola palasīdamis.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1382.

Visu dienu Jēkabs pa priekšu brauca,
Griezdams pādīti savā vārdā.
224 [Kabilē (Kld)].

1383.

Kuŗas kūmas kumeliņš
Ar kājiņu krustu meta?
Tās kūmiņas kumeliņš,
Kā vārdā ielikām.
224 [Kabilē (Kld)].

1384.

Kas celiņu norakstīja
Sīkajām pēdiņām?
Tā Andreja kumeliņi,
Ko šodien kristījām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Domājām, gudrojām,
Kas celiņu norakstījis:
Tā dēliņa kumeliņi,
Ko šodien kristījām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2. Kas to ceļu izrakstīja
Smalkajiem rakstiņiem?
Kāzinieku kumeliņi
Kaustītām kājiņām.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

1385.

Kam tie bēri kumeliņi
Pa aploku spēlējās?
Tā Andreja kumeliņi,
Ko šodien kristījām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Pieci bēri kumeliņi
Uz akmeņa auzas ēda;
Visi pieci piederēja
Jaunajam bāliņam.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

1386.

Kam tie tādi gani gana
Liela ceļa maliņā?
Tās Grietiņas gani gana,
Kuŗ' šodien kristījām.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

- 202 -

1387.

Kas dūņas sajauca upītes malā?
Kūmiņu kumeļi, dzert gribēdami;
Cērt vienu, cērt otru, lec dūņas gaisā.
153 [Rucavā (Rucavas pag. Lp)].

1388.

Ik pie pelces piebraucot,
Kumeliņis krustu meta,
Kumeliņis krustu meta
Ar pakaļas kājiņām.
153 [Rucavā (Rucavas pag. Lp)].

8. Nes pādi istabā un teic vārdu, griež riņķi; noliek bērnu gultā; dod mātei dāvanu.

1389.

Attaisiet duris, logus,
Laidiet pādi istabā!
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)]
Ar, govīmi, ar, vēršiemi,
Ar, bēriemi, kumeļiemi.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1390.

Dievs gāja pa priekšu kūmāmi namā,
Māriņa rotāja no pakalenes.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1391.

Līdz gāju namā, līdz sāku runāt:
Lai mana pādīte pusgada staigā,
Pusgada staigā, pa gadu runā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Drīz lēcu namā, drīz istabā:
Lai mana pādīte pusgada staigā,
Pusgada staigā, pusgada runā,
Pusgada mātei skaidiņas lasa.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

1392.

Velk' ozolu istabā
Ar visiem zariņiem;
Lienu tēva istabā
Ar visiem krusttēviem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Velku bērzu sētiņā
Ar visiem zariņiem;
Eimu tautu istabā
Ar visiem brālīšiem.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1393.

Grieziet ceļu, grieziet ceļu
Mazajam Jānīšam!
Jānīts nāca istabā,
Liela vārda dabūjies.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1394.

Neteikšu, neteikšu, kas lellei vārdā!
šis vārdā, tas vārdā - Miķelītis vārdā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1395.

Neteikšu namā pādiņas vārdu;
Istabā, tur teikšu šūpoļa vietā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

1. Citi bērni vaicāja, kas pādei vārdā.
Neteikšu namā, teikšu istabā,
Istabā tur teikšu šupola vietā:
Pādīti aizveda, Jānīti pārveda.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1396.

Maksājiet man, bērniņi,
Tad es teikšu lelles vārdu;
Es negribu lielas maksas:
Krēslu vien paceļam.
226 [Kandavā (Tl)].

1397.

Cit' bērni vaicāja, kas lelles vārda.
Ja sola šūpot, tad teikšu vārdu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1398.

Citi bērni vaicāja, kas lellei vārdā.
Lellīti aizvedu, Jānīti (Ieviņu etc.) pārvedu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1399.

Drīz eimu namāi, drīz istabāi,
Drīz savai pādītei vārdīnu teikšu. -
Lellīti nonesa, Nn pā(r)nesa.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Drīz iešu laukā, drīz istabīnā,
Drīz pādes vārdīnu pagodināšu.
Iznesu lellīti, pārnesu grietīnu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1400.

Lellīti aiznesa, Jānīti atnesa;
Lellīti atstāje baznīcā,
Jānīti atnesa sētiņā.
10 [Dolē (Doles pag. Rg)].

- 203 -

1401.

Paldies saku māmiņai,
Kas Jānīti vārdā lika:
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi Jāni daudzināja.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1402.

Paldies saki tai mātei,
Kas Jānīti vārdu lika:
Jāņam govis, Jāņam vērši,
Jāņam bēri kumeliņi.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1403.

Paldies saku māmiņai,
Ka ieviņu vārdu lika:
Kad atnāca pavasaris,
Visi līči balti zied.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Paldies devu māmiņai,
Ka ieviņu vārdu deve:
Kad atnāce pavasars,
Visi ievu daudzināja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1404.

Lai Dievs soda tēv' ar māti,
Kas man kārli vārda lika:
Kuŗa vārna purā skrēja,
Tā tik kārli daudzināja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1404¹.

Līc, mameņ, kuodu vuordu,
Nalīc mani Juri vuordu,
Cik ganiņi vylka klīdze:
Oruo, jur, kur ņes kozu!
422 [Līvānu pag. D].

1405.

Eima, kūmas, padancot
Istabiņas vidiņā:
Lai tas mūsu krustabērns
Drīz tecēja kājiņām.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1405¹.

Lielu riņķi Jānis grieza
Sava tēva istabā;
Tam piedera govis, vērši,
Pieder bēri kumeliņi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1406.

Kājām gāju ar pādīti
Līdz istabas dubeniņam;
Nobraukdama, pārbraukdama,
Nosviedroju kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1407.

Atjemiet savu bērnu,
Kas bijāt iedevuši;
Vai es kāda vaļeniece,
Jūsu bērnu auklētāja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1408.

Guli klusa, man' pādīte,
Nu tev nieka nekaitēs:
šodien tevi baznīcā
Trīs eņģeļi sumināja,
Trīs eņģeļi sumināja
Baznīckunga grāmatā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Guli klusa, mana pāde,
Nu tev nieka nekaitēs:
šodien tevi sveicināja
Trīs eņģeļi baznīcā.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1409.

Guli, mana pādīte, ar Jēzu kristu,
šodien ļaunam atsacīju.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1410.

Dieviņš manim palīdzēja
To celiņu izstaigāt:
Pārved' savu krustubērnu
Pie tēviņa, māmuliņas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1411.

Māsiņ' pādi iznesāja
Apakš mēļas villainītes;
Bāliņš pādi izvadāja
Ar bēriemi kumeļiem.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1412.

šim pādīte, tam pādīte,
Man pādīte piederēja:
Es pādīti iznesāju
Apakš baltu villainīšu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1. šim pādīte, tam pādīte,
Man pādīte piederēja:
Visu dienu izgulēja
Uz manāmi rociņām.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

- 204 -

1413.

Audzi liels, krustdēliņ,
Aiztec mani, kur iedams:
Es šodien tevis dēļ
Pie krustiņa zvērējos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1414.

Nāc, māmiņa, nāc, māmiņa,
Saņem mazu dāvaniņu:
Tu manai pādei dosi
Pirmo maizes riecentiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

★

36647.

Ai jel, mani diži radi,
Ik svētdienas kūmiņās!
Piekūst mani bēri zirgi,
Nodilst kalti ritenīši.
355 [Rucavas Lp].

36648.

Auklējiet bērnu manu,
Ēdiet manu plācenīti;
Es bij' viena goda sieva,
Es bērniņa nezināju.
241 [Lubānas Md].

36649.

Ar Dievu, ar Dievu,
Brālis mani godināja;
Kad Dieviņš mani svētīs,
Es brālīti godināšu.
282 [Nīcas Lp].

36650.

Balta, balta gaška nāki
Pār lielimi tīrumim.
Tā nāk mana kristamāte,
Nes man baltas vilnainiņ's.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

36651.

Dēj, mana vistiņa,
Div' pautus dienā!
Nāks mājā māsiņa
Ar mazu lellīti.
288 [Nurmuižas Tl].

36652.

Es ar' kūmiņa,
Man melnas kājas,
Kam ziņu nedeva
Nedēļas vidū.
605 [Skolas].

36653.

Es izaudu villainīti,
Pa mēsliem staigādama.
Ik sestdienas, ik svētdienas
Mani lūdza kūmiņā(s).
418 [Sunākstes Jk].

36654.

Es negribu kūmās iet,
Lielas kūmas vizināt.
Kad atnāca kūmu diena,
Es aizlīdu aizkrāsnē.
94 [Dunikas Lp].

36655.

Es to nakti negulēju,
Ka es gāju kūmīnāsi;
Sīļu (?) spožu sudrabīnu,
Villānītes darināju.
282 [Nīcas Lp].

36656.

To naksnīnu negulēju,
Kad es gāju kūmīnās;
Baŗoj' bēru kumelīnu,
Rakstīj' baltas villānītes.
39 [Bārtas Lp].

36657.

Galdiņu, munu galdiņu,
Pīrūtītom kuojiņom;
Lyust kuojiņas, lyust viersiņš,
Sadyust ola izbuniņš.
605 [Skolas].

36658.

Ka bej kuozas,
Vērsi kovu;
Ka kristobas,
Vucineņ'.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

36659.

Kādu godu dzeŗam,
Kādu daudzinām?
Krustubas dzeŗam,
Pādi daudzinām.
94 [Dunikas Lp].

36660.

Kādus ērmus es redzēju,
šo pādīti vadādama?
Ik pie pelces piebraucām,
Kumeliņis krustu meta.
15 [Alūksnes Vlk].

- 205 -

36661.

Kas tā tāda nesējiņa,
Bērnam vārdu nepateica?
Iesauksim: beņķa kāja,
Kamēr vārdu zināsim.
200 [Kuldīgas Kld].

36662.

Kas tur bija, kas tur nāca,
Kas to grīdu rībināja?
Bāliņš nesa kuplu liepu
Ar visiem zariņiem.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

36663.

Koča māte piedzēruse,
Krustabērnu izmetuse,
Pati uz māju aizgājuse,
Drēbītes vien palikušas.
306 [Patkules Md].

36664.

Krustāt mani, māmuliņ,
Juri vien nekrustāt.
Visi mazi avotiņi
Ļur, ļur, ļur iztecēja.
456 [Vaiņodes (Bātas-Vaiņodes) Lp].

36665.

Kristatāvs, kristatāvs!
Īdūd ols paruodā!
Ka nadūsi paruodā,
To nabyus i orūdā.
389 [Silajāņu Rz].

36666.

Kurīs, muns ceplīts,
Pasašveikstādams,
Atīs muna kristamuote
Pasacyluodama.
326 [Preiļu D].

36667.

Kūma kūmu aicināja,
Pilnas desas sutināja:
Apkārt siltas, vidū saltas,
Ekur skaista mielošana.
241 [Lubānas Md].

36668.

Kūma kūmu mielojās,
Pelnos desas sutināj':
Vidū saltas, aplīk siltas,
Gana gardas griboties.
241 [Lubānas Md].

36669.

Kūmāmi, kūmāmi
Cik varēdami!
Kūmāmi salds alus,
Gards kumosiņis.
605 [Skolas].

36670.

Kūma, kūma, mazgā katlu,
Man miltīni padusē.
Kūma katlu izmazgāj'se,
Man miltīni izbiruši.
39 [Bārtas Lp].

36671.

Kūmi maņ kaļniņā,
Kūmi maņ lejiņā;
Uz vīnim reitā guoju,
Uz ūtrim vokorā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

36672.

Kuŗš kūma pa priekšu
Kumeļus rīdāja,
Tam teku pa priekšu
Auziņas dot.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36673.

Labu dien', Dievs palīdz!
Tā pirmā valodiņa;
Brāļi nāca, mārša nāca,
Tie pirmie viesi nāca.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

36674.

Liekat vārdu, kād' likdami,
Līzes vārdu neliekat:
Nabadzīte krustamāte
Uzsedz pluču villainīt';
Uzsedz pluču villainīti,
Nav ne krusta rubulīts.
200 [Kuldīgas Kld].

36675.

Lietus līst, saule spīd,
(Laukā manis kumeliņis.)
Ej, māsiņa, mana pāde,
Savāķ manu kumeliņu.
282 [Nīcas Lp].

36676.

Līdzat, visi līdzētāji,
Galda galu laktināt (?),
Kā tēviņš jūs savāķa
Par deviņi novadiņi.
605 [Skolas].

- 206 -

36677.

Manis dēļ, bāleliņi,
Dariet godu, nedariet.
Es aiziešu ar tautām,
Kājas vien apāvusi.
198 [Krustpils D].

36678.

Muna loba muomuliņa
Mani labi audzinuoja:
Apvylka man boltus kraklus,
Nesa mani bazneicā.
170 [Kapiņu D].

36679.

Māra gāja baznīcā,
Mani līdzi aicināja;
Pati joza zelta jostu,
Man iedeva sudabriņa.
Apjozdama man sacīja:
Audzi liela, turi godu.
198 [Krustpils D].

36680.

Muotes bruoļ, muotes bruoļ,
Ej pi manis cīmeņā!
Es tev dūšu sīra kanci,
Putojūšu ols kan(n)eņu.
605 [Skolas].

36681.

Met, Dīveņ, zalta kristu
šuos ustobas dybynā!
Kas najēdis, lai pajēde,
Kas nadzēris, lai padzer.
605 [Skolas].

36682.

Necerēju tādu godu
Tai mazā sētiņā;
Es būt' savu vīru vedis
Ar visiem bērniņiem.
605 [Skolas].

36683.

Necerēju šī sētē
Tādu prieku vakariņ'.
Es būt' vīru līdzi jēmis
Ar visiem bērniņiem.
546 [Kuldīga Kld apr.].

36684.

Jam, kundzeņ, kyumuos mani,
Es jau beju lelu rodu:
Pīterburgas rutka meita,
Iudins putna ļaudaveņa.
326 [Preiļu D].

36685.

Nodilst mani kalti rati,
Piekūst bēri kumelīni;
Piekūst bēri kumelīni
Pādes veste baznīcā.
94 [Dunikas Lp].

36686.

Noskrēja Jānītis
Bēraju ziergu,
Bagātas kūmas
Meklēdams.
546 [Kuldīga Kld apr.].

36687.

Pajauna iesāku
Kūmām iet:
Ne man kurpītes,
Ne zābaciņu.
605 [Skolas].

36688.

Pieci vilki silā kauca,
Kad es dzimu māmiņai;
Visi pieci stabulēja,
Kad es ņēmu līgaviņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

36689.

Paldies saku māmiņai,
Ka Jānīti vārdu lika:
Ap Jānīti bites skrēja
Kā ap zaļu ozoliņu.
24 [Asares Il].

36690.

Paldies saku tai mātei,
Kas Jānīti vārdu lika:
Jānīts mans brāleliņš,
Es Jānīša līgaviņa.
378 [Seces Jk].

36691.

Paldies saku māmiņai
Par to jaunu krustamāti:
Tā pie krusta pastāvēja,
Tā nāk līdze tautiņās.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36692.

Paldies saku māmiņai
Par to labu krustamāti:
Pie krustiņa paturēja,
Tautiņās izvadīja.
183 [Kazdnagas Azp].

- 207 -

36693.

Pirmo reizi kūmām gāju,
Rīgā pirku nēzdaudziņ';
Kad es iešu otru reizi,
Tad es pati noaudīšu.
104 [Ēdoles Vp].

36694.

Sen dzierdēju ciemē
Vilīti saucam;
Die(v)s mums pašiem
Vilīti deva.
200 [Kuldīgas Kld].

36695.

Sēdam, kūmas, vienu vietu,
Kas vienai, tas otrai:
Maizes klaips, piena ciba,
Apiņotis alutiņš.
241 [Lubānas Md].

36696.

Sildies mans, kas tu esi,
Es vārdiņu nezināju;
Jauni puiši guni kūra,
Tie vārdiņu pasacīja.
48 [Bērzaunes Md].

36697.

Simtiem cepu kukulīšu,
Lastiem daru alutiņu:
Nāks lielā brāļa māsa,
Daudz ēdāju, daudz dzērāju.
605 [Skolas].

36698.

Slikti ļauds izgājām,
Labi ļauds ienācām;
Bez vārdiņa izgājām,
Ar vārdiņu ienācām.
72 [Cesvaines Md].

36699.

šorīt agri cēlušies
Zaļu zāļu zāģerīši,
Jau zādziņu ielikuši
Devītā santiņā (saitiņā?).
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

36700.

Taisies, ģērbies,
Pādīte mana,
Baltās zeķēs,
šūtās kurpēs.
605 [Skolas].

36701.

Teciņus tecēju
Aitiņu cirpt,
Zināju, pādītei
Cimdiņu vajaga.
548 [Liepāja Lp apr.].

36702.

Trinkin bīr, oluteņ,
Atskandynoj vabaleit,
Atskandynoj vabaleit
Da bruoļim olu dzert.
143 [Jāsmuižas D].

36703.

Vai redzējāt Annas kūmu
Mazo Jāni atnesam?
Annas kūma piedzērusi,
Ceļā bērnu izmetusi.
358 [Rugāju Abr].

36704.

Visi darbi padarīti,
Viens darbiņis nedarīts:
Vēl nav ēstis kūmu sieris,
Nedzerts kūmu brandavīns.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36705.

Visi komi, visi komi,
Kas klēpī turētājs?
Bērns izkrita banīcā,
Pati (krita) ceļmalā.
72 [Cesvaines Md].

36706.

Visi komi, visi komi,
Kur palika nešu māte?
Nešu māte piedzērusi,
Tā izkrita ceļmalā.
72 [Cesvaines Md].

★

9. Kūmu mielasts.

a) Klāj galdu.

1415.

Velc, Laimiņa, zaļu zīdu
Cauri visu istabiņu,
Nu māmiņa galdu grīda
Pirmajai meitiņai.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 208 -

1. Stiep, Laimiņa, zīda jostu
Pāri visu istabiņu,
Nu māmiņa godu taisa
Pirmajam bērniņam.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1415¹.

Ļac, sauļeit, reitā agri,
Spīd pa lūgu ustobā:
Muote gūdu pacāluse
Pyrmejam bērneņam.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

1416.

Svētībiņa, gausībiņa,
Nāc pa logu istabā,
Nu māmiņa galdu klāja
Pirmajai meitiņai.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1417.

Skaistu rakstu i redzēju
Mazajā krūzītē:
Nu dēliņš godu taisa
Pirmajam bērniņam.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1418.

Nule māte galdu klāja
Pirmajai meitiņai;
Man kājiņas piekusušas,
Visu dienu tekājot.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1419.

Trīs reizītes māmuliņa
Manis dēļ galdu klāja:
Krustīdama, atšķirdama,
Tautiņās vadīdama.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1420.

Godi mani, māmuliņa,
Div' reizītes mūžiņā:
Vienu mazu piedzimušu,
Otru lielu izaugušu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1421.

Balti bija kūmu galdi.
Kur tie šķelti, kur nešķelti?
Vai tie šķelti saulītē,
Vai mēneša lēkumā?
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1422.

Dzeltāns bija kūmu galds,
Kā ar vasku novaskots;
Bij vaskots, nevaskots, -
Vasar' plēsts saulītē.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1. Tā spīdēja brāļu galdi,
Kā vaskot novaskoti;
Vai bij šķelti kļavienē,
Vai siltā saulītē?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1423.

šādi galdi, tādi galdi
Komu galdu nepanāca:
Komu galdi vaskiem sisti,
Klāti baltiem linautiem.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1424.

šādi galdi, tādi galdi
Komu galda nepanāca:
Komu galdi norakstīti
Vanadziņa nadziņiem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1425.

Kālabad galdiņam
Līkas kājas nolīkušas?
Ar maizīti nolīkušas,
Ne ar zeltu, sudrabiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

1426.

Galdam kājas nolīkušas;
Kas tās līkas nolocīja?
To darīja tīra maize,
Mans brūvēts alutiņš.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

b) Kūmas sēžas pie galda, atraida leikus ļaudis pie malas un pieaicina nesēju un vecmāti; bērna māte nepiedalās mielastā.

1427.

Kūmas, kūmas, pie galdiņa,
Lieki ļaudis maliņā!
Būs kūmām aizmaksāt
Lieku ļaužu dzērumiņu?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1428.

Oi, kūmiņas, oi, kūmiņas,
Vienu vietu, vienu vietu!
Kas vienai, tas visām
No baltās biķerītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 209 -

1. Sēdam, kūmas, vienu beņķi,
Kas vienai, tas visām:
Kukuļ' maize, āziņ' pauti,
Apiņots alutiņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1429.

Sēdat, kūmas, kūmu krēslos,
Kūmu krēsli norakstīti,
Kūmu krēsli norakstīti
Vanadziņa nadziņiem.
226 [Kandavā (Tl)].

1430.

Sēdiet biezi, kūmiņas, nestājet starpas:
Lai auga pādītei raženi zobi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1431.

Visi komi, visi komi,
Kur tā pate nesējiņa?
Nesējiņa aizkrāsnē
Circenīšus lupināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1432.

Dariet labi, kam dariet,
Dariet labi nesējai:
Iedodieti nesējai
Nevārītu vistas kāju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1433.

Kūmas ēda, kūmas dzēra;
Kur tā bērna Ķērējiņa?
Kur tā bērna Ķērējiņa,
Cāļa gaļas ēdējiņa?
224 [Kabilē (Kld)].

1434.

Ja tu laba, veca māte,
Nāc kūmiņu pulciņā;
Ja tu kāda neražana,
Pašaujies pabeņķē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1435.

Veca māte žēlojās,
Pirtīžās nedzēruse;
Nāc nu, kulba, nāc nu, baļva,
Sēsties galda galiņā.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1436.

Seglo kazu, veca māte,
Jāj mežā putnu šaut;
Jaunas bija tavas kūmas,
Putna gaļas ēdājiņas.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1437.

Lūgtas kūmas, lūgtas kūmas,
Jola lūgta veca māte:
Kūmas lūgtas prieciņā,
Veca māte bēdiņās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1438.

Visas sievas aiz galdiņa,
Mana sēd aizceplē;
Mana sēd aizceplē,
Ar Laimiņu runādama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1439.

Ēdiet, kūmas, plācenīti,
Bērnu manu glabājat:
Es dzērāja sieva biju,
Es par bērnu nebēdāju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

c) Laima (Māra) nāk kristībās.

1440.

Laimiņa laipoja pa jumta virsu,
Sieviņu godiņu klausīdamies:
Vai tās ēda, vai tās dzēra,
Vai Laimiņu pieminēja.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

1. Ļaudis ēda, ļaudis dzēra,
Dievs aiz loga klausījās,
Dievs aiz loga klausījās,
Vai Dieviņu pieminēja,
Vai Dieviņu pieminēja
Par maizītes devumiņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1441.

Laimiņa laipoja pa jumta virsu;
Eit', jaunas sieviņas, lūdzate iekšā.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1442.

Mīļa Māra rotājāsi
Mūsu jumta virsiņāi.
Mīļa Māra mums jautāja,
Kādu dzīru mēs dzeŗam;
Nāc iekšā, mīļa Māra
Mēs dzeŗam kristībiņas.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1443.

Kas rīb, kas brauza gar istabīnu?
Svēta Māra rībēja, svēta Māra brauzdēja.
Nāk, Māra, iekšā krustabu dzert.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 210 -

1444.

Nāc mārīna, pate dzert
Maza bērna kristībās:
Tu pirmāja atnesēja,
Tu pirmāja šūpotāja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1445.

Mīļa Māŗa dusmojās,
Ka neņēmu pirtīžās.
Nāc, Māriņa, krustībās,
Sēdies galda galiņā.
226 [Kandavā (Tl)].

1446.

Kam, māmiņ, neielūdzi
čampu (?) mīļi kūmībās?
Pate nāca neielūgta,
Man nolēma nešķirību.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)]. (?)

d)Uzdeŗ krutbērnam laimes; vēl pādei krusttēva un krustmātes dabu, turību un laimi.

1447.

Dod, Dieviņ, pādai kūmiņas laimi:
Draugam dot, ne draugu lūgt,
Ar vecu sēkliņu zemīti sēt.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1448.

Dod, Dieviņ(i), kalnā kāpt,
Ne no kalna lejiņā;
Dod, Dieviņ(i), otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Dievs dod manim otram dot,
Ne no otra diedelēt!
Otram devu dziedādama,
Diedelēju raudādama.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2. Dievi, dodi kalnā kāpti,
Ne no kalna lejiņā;
Dievi, dodi otram doti,
Ne no otra raudzīties.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1449.

Mīļā Laimīt', audzē bērniņ':
Lai tas skaists kā ozols,
Lai tas stipris kā varmāka,
Lai tas dara māmiņai
Visu mūžu labumiņu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1450.

Ko mēs laba uzdzersim
Tam jaunam pādēnam?
Miežu klēti, rudzu klēti,
Triju klēšu atslēdziņas.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1451.

Ko mēs laba solīsam
Savam krusta bērniņam?
Pilnu kūti govju, vēršu,
Pilnu stalli kumeliņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1451¹.

Ko mēs labu vēlēsam
šim jaunam cilvēkam?
Ar kājiņu pabīdāmu
Naudas lādi pagultē.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1452.

Ko mēs laba vēlēsim
Tai mazai pādītei?
Vēlēs zeltu vien turēt,
Sudrabiņu niecināt.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1453.

Audzin', Dievis, to pādīti,
Ko šodien kristījām,
Tādu lielu, tādu gudru,
Kā vārdā ielikām.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1454.

Audzi tāda, krustameita,
Kā es pate krustamāte:
Gan gaŗuma, gan resnuma,
Gan ir gudra padomiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1455.

Audz, mana pādīte, audz manāi laimēi,
Jem manu dabiņu, jem tikumiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1456.

Audz, mana pādīte, audz labi tikuse,
Tikušas lūko bajāru dēli.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1457.

Audz, mana pādīte, dižana, ražana,
Bajāru dēlīns ražanu gaida.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

- 211 -

1458.

Audzi, mana krustameita,
Kā es, tava krustamāte:
Ni kājiņas greizi spēru,
Ni bārstīju valodiņas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1459.

Audz, mana pādīte, jem manu laimi,
No sētas vez sētu, šķindama, rindama.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1460.

Nevēlu pādītei visas savas laimes;
Dievs dos pādītei jo labu laimi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1461.

Audzi tādis krustdēliņis,
Kādi tāvi bāleliņi:
Nij bārās, nij kavās,
Nij bij kroga dzērējiņi.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

1462.

Neaudz tāds, krustdēliņ,
Kādi tavi krustutēvi:
Visu krogu dzērājiņi,
Kumeliņu skrējējiņi.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

1462¹.

Kādu godu dzeŗame, tādu daudzināme:
Krustubas dzeŗame, pādi daudzināme.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

e) Kūmu galda dziesmas.

1463.

Ai pādīte, sīka maza,
Tavu gudru padomiņu:
Sacerēj'se ar māmiņu
Tādu līksmu vakariņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1464.

Mūs' tētiņis ar māmiņu,
Tie bij mīļi dzīvojuši:
Nebūt' mīļi dzīvojuši,
Nebūt' viesu vakariņš.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1465.

Bagāta brālīša kristības dzēra;
Ir gailītis iztecēja medojāmi
Kājiņām.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1466.

Gan nāca viesi, nerāva mucas;
Atnāca Nn, ierāva mucu,
Izvilka miežam taukumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Atnāca tētiņš, neklāja galdu,
Neklāja galdu, nelaida mucu;
Atnāca māmiņa, nu klāja galdu,
Nu klāja galdu, nu laida mucu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1467.

Es saku: māmiņa, vīnmedus, vīnmedus!
Nu tav krustīja mīlimu dēlu (meitu).
Gan dziežu, gan diežu, neprata māte;
Dod jali, Dieviņ, tēvam prast.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1468.

šķitu kupči atjājama
Ar dzeltenu kumeliņu:
Rauga māte attecēja
Ar apīņu vainadziņu.
Kur rāvi, kūmiņa, tos apīnīšus?
- Daugavas malā, tāi kārklienā;
Tur zīle dziedāja, tur lagzdīgala,
Tur meitas, košajas, vaiņagus vija.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1469.

Muciņ' sēda dandziņā
Nosirmušu muguriņu;
Tā gaidīja no Dieviņa
Jaunu alus dzērējiņu.
Tas pārnāca, tas nedzēra,
Lai dzeŗ mātes bāleliņi.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Alus gul muciņā
Nosirmušu muguriņu,
Gaida savu dzērājiņu,
No Vāczemes pārnākam.
224 [Kabilē (Kld)].

1470.

Manis dēļ tēvs, māmiņa
Brūvē alu, cep maizīti;
Ļaudis eida, ļaudis dzēra,
Es gulēju šūpolāi.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1471.

šodien kūmām dzeŗama diena;
Rītu sētā važojama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 212 -

1472.

Paklausies tu, kūmiņa,
Ko es tev pasacīšu:
Rīta diena man dzeŗama
Līdz pašam vakaram;
šī dieniņa man aizgāja,
Pādei vārdu meklējot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1473.

šodiene kūmām dzeŗama diena:
Vakar pādei vārdiņu meklēja.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1473¹.

Man māmiņa pabrūvēja
Ar astīti alutiņu.
Pats es dzeŗu dzeŗamaju,
Aste kuste kustamaja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1474.

Keumam, snauškam pātakis dzert;
Lobīm ļaudīm aluteņ' dzert.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

f) Pirmo azaidu tur steigšus. Paēduš pateic Dievam un Mārai.

1475.

Drīz, kūmiņas, paēdat,
Drīz maizīti glabājat:
Lai pādīte drīz staigāja,
Drīz ņēmās valodā.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Drīz, kūmiņas, paēdam,
Drīz dziesmiņas nodziedam:
Lai pādīte drīz runāja,
Drīz tecēja kājiņām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1476.

Es saku: māmiņa, vāk maizi zemē!
Sāks tavas kūmiņas otrreiz ēst.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Lūdzāma, kūmiņa, vāk galdu zemē!
Sāks mana pādīte karotes prasīt.
190 [Kuldīā].

1477.

Paēduši, padzēruši,
Pateicam Dieviņam!
Dieva dota tā maizīte,
Māras austa galdautiņ'.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

1478.

Paēduši, padzēruši,
Pateicami Dieviņam;
Dieviņš arī godu grib
Par maizītes devumiņu.
216 [Ventspilī].

1479.

Paēduši, padzēruši,
Pateiciet Dieviņam!
Dieva galdis, Māras maize,
Mūsu pašu sūra vara.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1480.

Paēduši, padzēruši,
Pateicam(i) Dieviņam;
I Dievam pa pratam
Mūsu jauka valodiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1481.

Paēduši, padzēruši,
Pateicati Dieviņam
Par sālīti, par maizīti,
Par mīlīgu cienīšanu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1482.

Ēdat, kūmas, dzeŗat, kūmas,
Zobus vien nebadāt:
Lai nesāp pādei zobi,
Visu mūžu dzīvojot.
190 [Kuldīā].

1. Kad, kūmiņas paēdati,
Tad zobiņus nebadāt:
Augs pādīte, sāpēs zobi,
Dos vainiņu kūmiņām.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1483.

Ēd, ēd, krusttēvis, noslauki muti:
Lai tavs krustdēls nesiekalāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1484.

Jau kūmiņas paēdušas,
Nav galdiņa vāķējiņas.
Viena veca māmuļīte,
Tā uzlika, tā noņēma;
Raiba kuņa ziliem zobiem,
Tā bij šķīvju mazgātāja.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Gana meitu dziedātāju,
Nava galda vāķējiņa;
Viena veca zilzobīte,
Tā uzlika, tā noņēma.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

★

- 213 -

36707.

Abi līdz, abi līdz,
Pādīte mana,
Drīz ņēma kājiņas,
Drīz valodiņu.
605 [Skolas].

36708.

Audz, mana pādīte,
Dižena, ražena,
Bajāru dēliņš
Raženis gaida.
605 [Skolas].

36709.

Audz, mūsu pādīte,
Dižena, ražena;
Cel gāliņu, aun kājiņas,
Klausi tēvu, māmuliņ'!
356 [Rudbāržu Azp].

36710.

Audzē, Dievs, krustadēlu
Jel manā rosumā,
Resnas lūpas, gaŗus zobus,
Ar ko lūkus mizināt.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

36711.

Audzi, mans krustdēls,
Platiem zobiem, gaŗiem nagiem,
Ka var lūkus brucināt,
Lepnas vīzes darināt.
373 [Sarkaņu Md].

36712.

Audziet, mani dēla dēli,
Platiem zobiem, gaŗiem nagiem,
Ka var labi lūkus plēst,
Lieliem baķiem saslaistīt.
373 [Sarkaņu Md].

36713.

Audz, dēleņ, tudeļ (tudēļ?) maņi,
Ej pa tāvam dzāruojam:
Byus maņ maizes devējeņš,
Atspaids siermā vacumā.
174 [Kārsavas Ldz].

36714.

Audzi, mana pādīte,
Kā krustumāte:
Biezāmi lūpāmi,
Retiema zobiem.
94 [Dunikas Lp].

36715.

Dieviņ, audzē šo bērniņu,
Kuŗ' mēs šodien kristījām,
Platiem zobiem, lielām lūpām,
Lai var lūcīnas lupināt.
94 [Dunikas Lp].

36716.

Dieviņ, audzē šo bērniņu,
Ko mēs šodien kristījām,
Smalku linu vērpējiņu,
Linu rakstu audējiņ'.
94 [Dunikas Lp].

36717.

Dievs dod mazam bērniņam
Lielam augt, gudram būt,
Ka es bērna kristībās
Labi skaišķi padzeŗos.
604 [Dažādi iesūtītāji].

36718.

Dievs dod mūsu krustdēlam
Līkus zobus, gaŗus nagus,
Ka var liepas lupināt
Liela meža maliņā.
146 [Jaungulbenes Md].

36719.

Dod, Dieviņ, tādu laimi,
Kāda maniem vecākiem:
Pilnu klēti rudzu, miežu,
Strīķētenu bērnu gultu.
213 [Lazdonas Md].

36720.

Ēdīt, gastiņi, pādeigu maltīti,
Ni vaira gaidīt, ni vaira dūšu.
174 [Kārsavas Ldz].

36721.

Es izlūgšu no Dieviņa
Priekš pādītes tīru mūžu,
Lai tā augtu laba meita,
Lai godiņu pasargātu.
548 [Liepāja Lp apr.].

36722.

Eitja, kūmi, eitja, kūmi,
Moksuojiti vacai muotjai;
Kūmi guoja uz prīceņu,
Vaca muotja uz biedeņu.
143 [Jāsmuižas D].

36723.

Es sokūs ols nadzert
Mozajā cīmiņā.
Tikai tupu, tikai ruopu
Īsavylku cisiņuos.
326 [Preiļu D].

- 214 -

36724.

Es savaiji pādīteiji
Tīru klāju paladziņu,
Lai tā auga tīra meita,
Tīra darba darītāja.
548 [Liepāja Lp apr.].

36725.

Jau tu, muns kristabārns,
Tec dreižuok kuojeņom!
Jau vakar es dēļ teva
Pret Jēzeņu zvērējūs.
414 [Stirnienes Rz].

36726.

Ķu tu, kūmiņa, struodoj'
Migluotā reitiņā?
Kristdālam kraklu šyunu,
Da zemei rakstīdama.
357 [Rudzētu D].

36727.

Kūmīnas, kūmīnas,
Daudzinām pādi;
Aug mūsu pādīte
Nedaudzināta.
355 [Rucavas Lp].

36728.

Kūmi ēda, kūmi dzēra,
Kas tai vecai māmiņai?
Smēlu pilnu zupas kausu,
Nesu vecai māmiņai.
605 [Skolas].

36729.

Lai aug manis kristabērns
Kā es pate, kristamāte:
Smalka darba darītāja,
Grāmatiņas lasītāj'.
241 [Lubānas Md].

36730.

Lielajam pa pāŗam,
Mazajam pa vienam;
Vecā Trīne pirti kūra
Tai bez vienas jāpietiek.
72 [Cesvaines Md].

36731.

Maza, maza meitenīte,
Lai ir maza, bet bagāta:
Ar kājiņu rušināja
Savu sīku sudrabiņ'.
373 [Sarkaņu Md].

36732.

Mikils bišku īsadziers,
Kur jis tai īsadziers?
Mikils bišku īsadziers
Moza bārna gūdeņā.
326 [Preiļu D].

36733.

Neaudzi, pādīte,
Manāi laimē,
Audzi sava tētiņa,
Māmiņas laimē;
Manāi laimē
Daudz asariņas.
605 [Skolas].

36734.

Neaudzi, pādīte, kūmiņu laimē,
Audzi pēc tēva, pēc māmulītes.
Daudz meitiņas kūmiņās:
Cita šāda, cita tāda,
Cita nagu badītāja,
Cita mutes bārstītāja.
183 [Kazdnagas Azp].

36735.

Paēdu, padzēru,
Parubināju.
Ku mana seģine?
Luksāšu mājā.
39 [Bārtas Lp].

★

10. Pādi dīda.

a) Kūmnieki skubinās un pošas uz deju.

1485.

Nākat, kūmiņas, pūlītēs,
Negul pādīte, nedancināta.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Kūmiņas, kūmiņas, daudzinām pādi,
Raud mūsu pādīte, nedaudzināma.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1486.

Nesēdi, krustmāte, kā beka birzē,
Ņem savu pādīti, ritini dietu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1487.

Kur mana lielā, kuplā sagša,
Kur savu pādīti ietīstīšu?
224 [Kabilē (Kld)].

- 215 -

1488.

Kur mani kuplaji, brūnaji svarki,
Kur savu pādīti ievicināšu?
Kur mana sudraba zvādzenu josta?
Lai šķind pādīti dancinājot.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1489.

Kur mana dižcauņu cepurīte?
Āzmiersu nelikuse, kūmās iedama,
Nu likšu, kad iešu pādīti dīdīt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1490.

Kur mani zābaki, misiņa pieši?
Nu iešu plānāi ar savu pādi.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1491.

Plandāties, mēļu svārki,
Nu jums vaļas plandīties;
Sen bijāt gulējuši,
šo dieniņu gaidīdami.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

1492.

Nu iešu plānā ar savu pādi,
Nu segšu sagšīnu, pādītes dīdot.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1493.

Citas meitas pādīti glabāt glabā;
Es iešu plānā, jemš' pādi līdza.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

b) Vecmāte vai nesēja ģērbj pādi un pasniedz to krusttēvam vai krustmātei.

1494.

Dod, māmiņa, manu tiesu,
Līdz saulīte nenogāja:
Laid man savu pādenīti
Ar saulīti dancināt.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1495.

Pies'laidies, pies'laidies,
Mana vecā māmulīte!
Es tev došu eiduciņu,
Tabaciņu nošņaukties.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1496.

Māmiņa mīļā, še tev naudiņa,
Dod man pādīti padancināt.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1497.

Tīstiesa, vīstiesa, pādīte mana,
Jau manas kājiņas dīžļāti dīžļā.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1498.

ģērbjata, vīkšata pādīti manu,
Liek cauņu cepuri, pelēkus svārkus.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1499.

Lūdzama, kūmiņa, ģērb manu pādi;
Es iešu plānā, ņemšu pādi līdz(i).
190 [Kuldīā].

1500.

Nu, mīļa māmiņa, neturi dusmas,
Neliedzi pādītē sovastu tīte.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1501.

Es savu pādi raibā tinu:
Augs liela, būs gudra, būs rakstītāja.
190 [Kuldīā].

1502.

Es savai pādītei
Sudrabiņa jostu jožu:
Lai tā auga tieva, gaŗa,
Smalk' audekla audējiņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1503.

Nu manu pādīti lūkiem tina;
Kur manas bantes, kur prievitiņi?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1504.

Nu mani pādīti lūkieme saista;
Ņem, mīļā māmiņa, rīdzaiņu jostu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1505.

Jau manu pādīti lūciņu saista!
Skrejam Rīgāi, pirkam jostu,
Pirkam pus zelta, pus sudrabiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ai sānu kūmiņas, brauksim Rīgā,
Pirksim bērnam dzīparu jostu
Trīs as's gaŗu, olekti platu,
Lai tina bērniņu līdz kāju galam.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1506.

Mazajam bērniņam
Goda krekli sadeguši.
Ai, mazais circenīt,
Kam tu līdi guntiņā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

- 216 -

1506¹.

Jau saulīte zemu, zemu,
Ne tik augsti ritināja,
Vēl billīte, mana pāde,
Pa vietiņu čužināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1507.

Tūļa, tūļa veca māte, -
Ko tūļāja aizkrāsnē?
Iznes mūsu krustmeitiņu,
Maisa kreklis mugurā.
Kaut es būtu zinājuse,
Es būt' zīda pašuvusi.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

c) Kūmu deja ar simbolisku nozīmi un pādes daudzināšanu.

1508.

Neiešu, māmiņa, plānēi dancāt.
Paklāj raibīti, tad iešu dancāt.
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1509.

šķir, Dievis, celīnu, dod labu laimi,
Nu iešu plānā ar savu pādi.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1510.

Lec, Dievis, pa priekšu ar mīļu māŗu,
Es lēkšu pakaļ ar savu pādi.
226 [Kandavā (Tl)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ej, mīļa mārīna, pa manu priekšu,
Es iešu pakaļ ar savu pādi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1511.

šķiŗaties, rožu krūmi,
Es ar pādi cauri iešu;
Sudrabota man pādīte,
Zelta pati dīdītāja.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1. šķiŗatiesi, ievas krūmi,
Nesējiņa cauri gāja;
Nesējai melni svārki
Sudrabiņa kņopītēm.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1512.

Grieziet ceļu, grieziet celu,
Nu pādīte dieti gāja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1513.

čakārņi, činkuri, šķiriet ceļu!
Es iešu dancot ar savu pādi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Cinīši, cērpīni no manu kāju!
Nu iešu plānā ar savu pādi.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1514.

šķiŗat ceļu, rūmējat,
Ozolīnis (kupla liepa) dieta gāja.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1. Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Ozoliņis dieti gāja,
Ozoliņis dieti gāja
Ar visiem zariņiem.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2. šķiries pušu knipu knapu
Vidū, tautu istabiņa!
Nu liepiņa dieti gāja
Ar visām pazarēm.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1515.

Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Nu pādīte dieti gāja,
Nu pādīte dieti gāja
Ar saviemi sulaiņiemi.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1516.

Grieziet ceļu, grieziet ceļu
Pādītei dieti iet,
Pādītei dieti iet
Ar visiem pazariem. -
Lielu riņķi Jānis grieza
Savā tēva istabā;
Tam piedera govis, vērši,
Pieder bēri kumeliņi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1517.

Izcēlu ozolu (liepiņu) plāniņa vidū
Ar visiem zariem, ar pazariemi.
190 [Kuldīā].

1518.

Iestādu ozolu istabas vidū;
Nu sāka ozolis grozīties,
čabēja lapiņas dancājot.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Stādīju ozolu (liepiņu) istabas vidū,
Lai čab lapiņas staigājot.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

1519.

Izcēlu liepiņu plāniņa vidū,
Lai mana pādīte kā liepa auga.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

1520.

Zīlēm kaisīta kūm' istabiņa;
Kur kāju speŗu, tur zīle rit.
224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

1521.

Zīlīšu kaisīta tā istabiņa;
Dievs deva zīlīšu lasītāju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 217 -

1522.

Sieniņu kaisīta kūmiņu istaba;
Dievs deva sieniņa grābējiņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Zaļu sienu izkaisīju
Kūmiņās istabiņu;
Zaļu sienu pļāvējiņis
Gulēj' gultas maliņā.
226 [Kandavā (Tl)].

1523.

Sidraba laistīta tā istabiņa,
Sklid manas kājiņas, pādīti dīdot;
Lai sklid pādītei darbi no rokām,
Kā manas kājiņas pa sidrabiņu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

1524.

Sidraba slacīta kūmu istabiņa,
šķindēt šķindēja, negrabēja.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1525.

Mazs kūmas namiņš, maza istabiņa,
Ne manim svārkim rūmītes nav;
Āzsviedu priekšautu āzkrāsnēi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1526.

Oi māmiņa, oi māmiņa,
Tev gružaina istabiņa!
Vai slotiņas tev nebija,
Vai meitiņu slaucītāju?
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1527.

Ai Trīnīte, ai māsiņa,
Slauki savu istabiņu!
Sapīsies kūmas tavas,
Kā vistiņas pakulās.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Kumīn, tava istubīna
Trīs dienīnas neslaucīta;
Es pādīti dīdīdama,
Sasatinos zirnakļos.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Taīs mājās slinkas meitas:
Neslaucīta istabiņa;
Budēlītis sapinās
Kā cālītis pakulās.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1528.

Lai slīdēja nu pādīte
No rociņas rociņā:
Lai pādīte drīzi auga,
Drīzi rāva valodiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1529.

Slīdi nu, bērniņ, no roku rokās, -
No Jāņa rokām Mārcīša rokās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1530.

Paviegli iesāku pādīti vadāt:
Lai manai pādītei pavieglis mūžis.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Paviegli iesāku vaiņaka danci.
Dod, Dieviņi, māsiņai
Vieglu mūžu dzīvojot!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1531.

Pusplāna, pusplāna šo danci vedu:
Lai mūsu pādiņa pusgadā staigā.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Es savu pādīti pusplāna dīdu:
Lai mana pādīte pusgada staigā.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1532.

Pret sauli, ar sauli pādīti dīdu:
Lai mana pādīte pusgada staigā.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1533.

Ar sauli, pret sauli pādīti dīdu:
Lai mana pādīte kā saule staigā.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1534.

Ar sauli, pret sauli pādīti dīdu:
Diža rada pādīte - galviņa reiba.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

1535.

Es, pādīti dīdīdama,
Augsti rokas cilināju;
Man pādīte diža rada,
Gribēj' augsti cilināta.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1536.

Es, pādīti dīdīdama,
Augsti rokas cilināju:
Lai cilina Dēkle, Laima
Bagātosi ļautiņos.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1. Es, pādīti dīdīdama,
Augstu rokas cilināju.
Lai Dieviņis cilināja
Augstajāi vietiņā.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

- 218 -

1537.

Es, pādīti dīdīdama,
Augstu rokas cilināju:
Lai tā auga muižu meita,
Muižu sliekšņu staigātāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1538.

Es, pādīti dīdīdama,
Augstu rokas cilināju;
Lai tā auga skaidra meita,
Skaidra darba darītāja.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Skraji eimu, skraji teku,
Skraji pādi lecināju:
Lai tā auga skaidra meita,
Skaidra darba darītāja.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1539.

Es, pādīti dīdīdama,
Augsti rokas cilināju:
Lai pādīte drīz izauga,
Lai drīz ņēma valodiņu.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1540.

Savu pādi dieti vedu
Un to augsti pacilāju:
Lai tā smudra augumiņa
Kā liepiņa vasarā.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1541.

Krustamātes vaina bija,
Ka man mazis augumiņš:
Kad tā mani dietu nesa,
Kam tā augstu nepacēla.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1542.

Es, pādīti dīdīdama,
Puķi bāzu azotī:
Lai mana pādīte kā puķe auga.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1543.

Laimes māte nosēduse
Puķu dobes maliņā;
Dod puķīti, māmulīte,
Steigšu pādi izgreznot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1544.

Es savai pādītei
Mētru pinu vaiņadziņu;
Visur auga zemes zāle,
Ne visur mētras auga.
224 [Kabilē (Kld)].

1545.

Kūmām iedama adatu dūros:
Lai mana pādīte kā adatiņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1546.

Es, pādīti dīdīdama,
Zelta maucu gredzeniņu:
Lai tā auga mana pāde,
Zelta naudas skaitītāja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1547.

Ar kājiņu pabīdīju
Naudas lādi pabeņķī;
Tur Andreja naudas lāde,
Ko šodien kristījām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1548.

Es pādīti dancināju,
Priekšā sēju priekšautiņu:
Lai pādīte dzīvodama
Visu mūžu priekšeniece.
226 [Kandavā (Tl)].

1549.

Pādīti dancinu, kaplītis rokā:
Lai mana pādīte liels dravenieks.
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1550.

Pādīti dancinu, šautuve rokā:
Lai mana pādīte raib' audējiņa.
226 [Kandavā (Tl)].

1551.

Es, pādīti dīdīdama,
Maisu spēru pabeņķī:
Lai tā auga saimeniece,
Pilnu maisu bērējiņa.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1552.

Es pādīti dancināju,
Kuli spēru pabeņķē:
Lai aug pāde vagarene,
Ne kulītes bāzējiņa.
397 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1553.

Es, pādīti dīdīdama,
Kuli sviežu pabeņķēi:
Lai tā auga muižu meita,
Lai tā kuli nenesāja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 219 -

1554.

Es, pādīti dīdīdama,
Acis metu pabeņķī:
Lai mana pādīte kaunīga auga.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1555.

Kur steidzies, mīļa Māra?
Gaidi manis - parunāsim.
Man Dieviņis pādi deve,
Dod pādei tikumiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1556.

Paklausiese, man' pādīte,
Ko es tevim piesacīšu:
Puiši gāja pieguļāje,
Tu pakaļe netecēji;
Tev puišame pliķi cirste,
Nedot savu villainīti;
Kad tev puiši priekšu grieza,
Tu apgriezi muguriņu.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

1. Piesacīju pādiņai,
Lai pie puiša negulēja;
Pādei puisis priekšu grieza,
Pāde grieza muguriņu.
190 [Kuldīā].

1557.

Dejate, kūmiņas, neķarstāties:
Lai mūsu pādīte neķarstījāse.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1558.

Līkumu līkumu sētiņu daru,
Kur mana pādīte zirdziņus ganīs.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Līk', līku līkumiem sētiņu daru,
Tur mūsu pādiņa vistiņas gana;
Tie mūsu pādiņai pirmējie lopiņi.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1559.

Es savu pādīti mīlīgi dīdu,
Abi roku apķērusi,
Pie krūtīmi piespiedusi.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1560.

Es māku pādīti vāciski dīdīt:
Brīžam rikšām, brīžam aulekām.
153 [Rucavā (Rucavas pag. Lp)].

1561.

Ai, zelta Mārīte, nedusmojies,
Par jaunu iesāku kūmāsi ieti.
Dievs dod pādītei to jaunai ieti!
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1562.

Es, jauna meitiņa, pādīti dīdu:
Lai mana pādīte pusgadu staigā.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1563.

Skaties, skauģīti, caur žoga posmu,
Kur jauna meitiņa pādīti dīda.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1564.

Ai mīļa Māŗa, neturi dusmas,
Pie krusta nebiju, pādīti dīdu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

d) Deju beidzot, nesēja pienes bērnu mātei pagreizi raugās.

1565.

Es savu pātīti gan viegli nešu,
Jau tēvs, jau māte pagreizi raugās.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1566.

Ej, vecā māmiņa, sēdies krēslā,
Ņem manu pādīti savās rokās.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

1567.

Sklid', sklid', pādīte, no manas rokas,
No manas rociņas nesējas rokās.
Būs mane vienai div' darbi darīt:
Būs pādi nesāte, būs lecināte.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1568.

šorīt pādīti daudz dancināju:
No rīta ņēmu, ne brokastī.
224 [Kabilē (Kld)].

1569.

šodien pādīti daudz daudzināju;
Nu rītu nejemu ne paģirām.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1570.

Kur likšu pādīti, izdīdījuse?
Vai došu tēvam, vai māmuļītei?
Nedošu tēvam, ne māmuļītei,
Sviedīšu aizkrāsnes dubenā.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1571.

Kur likšu pādīti, izdīdīj'se?
Sviedīšu pār krāsns aizkrāsnējā:
Lai mana pādīte kaunīga auga
No tēva, no mātes, no svešu ļaužu.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

- 220 -

1572.

Kur likšu pādīti, izdancinājis?
Sviedīšu cūciņu midzenī:
Lai gul, lai ŗukst kā suvēniņis.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1573.

Pādīte diža, pādīte maģa, -
Lai diža, lai maģa, nemešu zemē.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1574.

Es pādītes nesātāja,
Es pādītes dīdītāja.
Kur likšu pādīti, izdīdījusi?
Vai došu tēvam, vai māmuļītei?
Nedošu tēvam, tam cietas rokas;
Māmiņai došu, tai mīkstas rokas.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1575.

Kur likšu pādīti, izdancinājis?
Māmiņas vietā, ābola cisās.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1576.

Auklējam šādi tādi,
Atdodam māmiņai,
Atdodam māmiņai
Mīkstajās rociņās.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1577.

Slīdi, mana pādīte, no manu roku,
No manu roku māmiņas klēpī.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1578.

šis auklēja, tas auklēja,
Vis' auklēja dūcīdami;
Auklēs mani tēvs, māmiņa
Vieglajām rociņām.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Auklē mani šādi tādi,
Grumdīt vien pagrumdīja;
Auklē mani mātes māsa
Vieglajām rociņām.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

e) Citi kristībnieki peļ kūmas, kas nemācējušas vai nevīžojušas pādi dancināt un daudzināt.

1579.

Jaunis tēvis, māmuļīte
Jaunas kūmas salūguši:
Nezināja kūmu dziesmu,
Ne pādīti daudzināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1580.

šodien bija tev, Grietiņa,
Gulēt cūku midzenī:
Tev Dieviņis pādi deva,
Nemācēji daudzināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1580¹.

Danco pats, bāleliņ,
Sava bērna krustabās,
Kam saņēmi tādus komus,
Kas dancot nemācēja.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1581.

Dievs dod manim citu bērnu,
šito kūmu vairs neņemšu:
Ēsti, dzerti gan mācēja,
Ne pādīti dancināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1582.

Dievs nedeva tādas kūmas,
Kādas kūmas tam bērnam:
Izdzeŗ alu, apēd maizi,
Bērnam vārdu nezināja.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

1583.

Dievs dos bērnu citu gadu,
Neņemš' vaira šito kūmu:
Ni tie dzied, ni runā,
Pa kaktiem nošvikstēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1584.

Padziedat, mazas kūmas,
Nu nedzied dižā kūma;
Dižā kūma piedzēruse,
Staigā ausis nolaiduse.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Dziedat jal, mazas kūmas,
Dižā kūma nevarēja;
Dižā kūma piedzēruse,
Ausis vien kustināja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Dižā kūma piedzēruse,
Aizlīduse aizkrāsnē,
Aizlīduse aizkrāsnē,
Abas ausis nolaiduse.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

11. Kūmas iet laukā dzesēties.

1585.

Laukā, laukā dzesēties!
Kūmām, kūmām tērēties.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

- 221 -

1586.

Komi sēd, beņķi lūza,
Nātras auga sētmalā;
Eit', komiņi, minat nātras,
Lai aug maurs pagalmā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Kūmas sēda, beņķi līka,
Nātres auga plāniņā;
Eita, kūmas, minat nātres,
Lai aug baltais āboliņš.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1587.

Minu, minu nātriņas, lai auga mauriņš,
Kur manai pādītei rotāties.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 139 [Juanvālē (Jaunvāles pag. Vlm)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1588.

šķiliņu, vērdiņu plāniņu situ,
Kur mana pādīte rāpojās.
224 [Kabilē (Kld)].

1589.

Mīzat, kūmas, virs akmeņa,
Lai pādīte cieti aug,
Lai pādīte cieti aug,
Lai nemīza šūpolē.
190 [Kuldīā].

★

36736.

Ai jel mani gaŗi svārki,
Plandājties, plandājties!
Jūs pavārdi gulējāt
šī vakara gaidīdami.
39 [Bārtas Lp].

36737.

Apsasēdu, āsamirsa,
Man darbiņi nedarīti;
Man pādīte nedīdīta,
Pādes nauda neskaitīta.
355 [Rucavas Lp].

36738.

Ar galdu, pret galdu
Pādīti dīdu,
Lai mani pādīti
Maizītes laime.
15 [Alūksnes Vlk].

36739.

Bij mane vienai
Div' darbus darīt:
Bij pādi vadāt,
Bij dancināt.
15 [Alūksnes Vlk].

36740.

Dižu radu man pādīte,
Es nabaga nēsātāja:
Es, pādīti dīdīdama,
Kuli sviedu pabeņķē.
282 [Nīcas Lp].

36741.

Dižu riņķi ņemat
Par istabiņu!
Dižu radu pādīte,
Galviņa reiba.
605 [Skolas].

36742.

Pus plānā pagāja,
Pus atgriezās,
Dižļaužu bērniņam
Gāliņa reibst.
347 [Rendas Kld].

36743.

Ej, Dieviņi, tu pa priekšu,
Es tavā ēniņā:
Jauna biju, nemācēju
Pādēniņu dancināt.
443 [Turlavas Kld].

36744.

Eit', svēti eņģeļi,
Pa manu priekšu,
Es savu pādīti
Pakaļā iešu.
39 [Bārtas Lp].

36745.

Es, pādīti dīdīdama,
Miglu laidu pakaļā;
Jauni puiši pakaļ nāca,
Migliņā maldījās.
605 [Skolas].

36746.

Es savu pādīti
Teciņus dīdu,
Lai klausa māmiņu
Patecēdama,
Lai loka pūriņu
Parakstīdama.
548 [Liepāja Lp apr.].

36747.

Griežat ceļu, rūmējat,
Roze nāca istabā;
Neba roze viena nāca,
Rožu zari līdzi nāca.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

- 222 -

36748.

Kūmīn, tava istubīna
Kadeģīšu lamatīn':
Ne varēju riņķi griezt,
Ne rocīnas cilināt.
39 [Bārtas Lp].

36749.

Kur, māmīna, grūžus liki,
Kad istabu izslaucīji?
Man nokrita zelta pieši,
Ar pādīti dancājot.
94 [Dunikas Lp].

36750.

Lūdzam(a)s, kūmiņas,
Neskai(s)taties,
Kūmām nebija(-u?)
Pādīti dancina(-u?).
546 [Kuldīga Kld apr.].

36751.

Man māmiņa pavēlēja
Oša beņķi salauzīt.
Kur, pie joda, salauzīsi,
Puiši guļ apakšā!
335 [Puzes Vp].

36752.

Mauc, brālīt, baltus cimdus
Ved māsiņu dancināt,
Lai māsai baltas avis,
Visu mūžu dzīvojot.
146 [Jaungulbenes Md].

36753.

Metīšu dālderi
Plānīna vidū,
Uzjemšu pādīti
Dancādama.
39 [Bārtas Lp].

36754.

Sviežat mani, sviedējiņi,
Līdz zariņu galiņiem,
Lai es pate kā cielava,
Kā gaigaļi sviedējiņi.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

36755.

šķiŗatiesi, rožu krūmi,
No manāmi kājiņām,
Es ar savu pādīti
Plāniņā iešu.
197 [Krotes Lp].

36756.

šķiŗatiesi, nūjenieki,
Ļaujat vaļu kūmiņām!
Ļaujat vaļu kūmiņām
Pādēniņu dancināt.
605 [Skolas].

36757.

Taisies, ģērbies,
Pādīte mana,
Es tevi vedīšu
Plānā dancāt,
šūtām kurpēm,
Baltām zeķēm.
605 [Skolas].

36758.

Tautu dēla istubīna
Kā mērena ķencelīt',
Es, pādīti dīdīdama,
Sasapinu zirnājos.
94 [Dunikas Lp].

★

12. Veltīšana.

a) Māte dāvina kūmām cimbus, zeķes.

1590.

Ai kūmiņ, ai kūmiņ,
Vecas tiesas nezaudē;
Ja neva cimdu, zeķu,
Dod jel siera gabaliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1591.

Dod, kūma, nēzdaugu, dod sieru līdz;
Neņemšu nēzdaugu bez laba siera.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1592.

Mijat, kūmas, cimdiem, zeķēm,
Lai mija pādīte drīz valodiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1593.

Mūs, komus, šĶiņķoja cimdiem, zeķēm;
Mēs, komi, šĶiņķosim sudraba naudu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 223 -

b) Kūmas met pādei naudu un citas dāvanas.

1594.

Bij mana pādīte bajāru rokās;
Atdeva tik pliku kā pagalīti.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1595.

Ne velti pātīte dancot gāja,
Sīka sudraba gribēdama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1596.

Vasar' plēsti liepu galdi
Siltajā saulītē;
Tie būs labi kūmiņām
Zelta naudu žvadzināt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1597.

Krustamāte, dižā kūma,
Mēs uz tevi raugāmies:
Klāj tu savu nēzdaudziņu,
Met apaļu rubulīti.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1. Tu, Anniņa, lielā kūma,
Mēs uz tevi raugāmies:
Tev klāt savu nēzdaudziņu,
Vispirmai naudu mest.
Ja tu liksi dālderīti,
Mēs liksim rubulīti;
Ja tu liksi rubulīti,
Mēs liksim pusrubuli.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1598.

Krustatēvi, krustatēvi,
Jūs papriekšu, jūs papriekšu!
Jūs papriekšu, jūs papriekšu,
Jūs vārdiņa devējiņi.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1599.

Ej, īstais krustatēvs,
Sēsties galda galiņā:
Nu par manu augumiņu
Visupirms naudu deva.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1600.

Kas par manu augumiņu
Visupirms naudu deva?
Krustatēvs, krustamāte,
Tie pirmie naudu deva.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1601.

Būt' mana pādīte plānā nākusi,
Es mestu dālderi plāniņa vidū.
226 [Kandavā (Tl)].

1602.

Māsa mani kūmās lūdza,
Cerēj' lielu naudinieku;
Dižais diķis līku malu,
Tā bij mana kūmu nauda.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Nevāķ mani kūmīnās,
Nabadzīnu dēvēdami;
Es ar savu līku diķi
Sēdu galda galīnāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1603.

Neņem mani kūmiņās,
Nabadziņu dēvēdami;
Es savai padītei
Zelta mestu gabaliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 224 [Kabilē (Kld)].

c) Met naudu vecmātei.

1604.

Vecā māt, vecā māt,
Sedzies baltu villainīti!
Vai tu gribi pazaudēt
Savu Dieva devumiņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1605.

Vecā māte uzkāpuse
Abelītes galiņā;
Uzkāpuse, pārplēsuse
Savu zīda priekšautiņu.
Metat, kūmas, kopā naudu,
Pirksim jaunu priekšautiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Ak tu, veca māmulīte,
Kam tu kāpi ābelē?
Ābelei sausi zari,
Noplēš tavu lindruciņu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1606.

Pelni, pelni, vecā māte,
No manim denežiņas!
Māmulīte grūtredzēja,
Ko tu klātu tupēdama?
Ēdi gardus kumosiņus,
Dzēri sūru brandeviņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

- 224 -

1606¹.

Veca māte cisās tup,
Dālderīšus gaidīdama.
Rīkstes, rīkstes, veca māte,
Ne baltaju dālderīšu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1607.

Skuju, skuju vecai mātei,
Ne baltaju kriņģelīšu!
Kam tā manu pādi pēra,
Pelcēi slotu slapināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

★

36759.

Aij kūmiņ, aij kūmiņ,
Vecas tiesas nezaudē;
Ja navā cimdu, zeķu,
Dod jel siera gabaliņu.
605 [Skolas].

36760.

Atīt muna kristamuote,
Kulduos rūkas sabuozuse;
Ni atnesja dzeipuriņa,
Ni gotova gabaliņa.
168 [Kalupes D].

36761.

čīkst zarīni, čīkst lapīnas,
Nu nāk mana krustumāte;
Nes man baltu villānīti,
Līdz zemei norakstītu.
94 [Dunikas Lp].

36762.

Es savi kūmīni
Darbīnu došu,
Es pādi uztinu
Nešūtu kreklu.
282 [Nīcas Lp].

36763.

Kas kaita meitām
Pa manu pādi?
Meitām ratīni
Aizkrāsnē(j)i.
427 [Tadaiķu Lp].

36764.

Kaut mana pādīte
Dancāt gājse,
Es sviestu dālderi
Plāniņa vidū.
Tie vecie daldeŗi,
Kabata viena.
605 [Skolas].

36765.

Krustmāt' man solījās,
šķiņķot baltu vilnānīti;
Krustmātei stūŗa žēl,
Ne vēl visas vilnānītes.
480 [Vējavas Md].

36766.

Kristatāvs, kristamuote,
Pierc maņ krista kumeleņu,
Lai varēs tautas nuokt
Sov' uoreņu maleņā.
414 [Stirnienes Rz].

36767.

Kristatāvs, kristamuote,
Pierc man krista kumeleņu!
Sabarovu kumeleņu
Ar tuom pīcom auzeņom.
326 [Preiļu D].

36768.

Krystatāvs, krystamuote,
Piercēt krysta kumeleņu,
Kab varātu sešūs braukt:
Tāvs ar dālu, muot' ar meitu,
Es ar sovu ļaudaviņu.
170 [Kapiņu D].

36769.

Krystatāvs, krystamuote,
Pierc maņ krysta kumeliņu,
Kab vēl taidu nū(sa)pierktu,
Ka varātu sešūs braukti:
Tāvs ar dālu, muot' ar mjaitu,
Es ar sovu ļaudaveņu.
247 [Makašānu Rz].

36770.

Krustamāte, krustamāte,
Auž man baltu villainīti;
Nu es iešu tautiņās,
Ko es segšu mugurā.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36771.

Kū, kūmeņi, tu struoduoji,
Pavasara dīneņā?
Kristdālam kraklu šivu,
Da zemei rakstīdama.
414 [Stirnienes Rz].

36772.

Kū darēji tu, kyumeņ,
Mygluotā reitiņā?
Kristdālam kraklus šivu,
Leidz zemei rakstīdama.
170 [Kapiņu D].

- 225 -

36773.

Maza mana pādīte,
Mazs lupatiņis,
Kad augsi dižāka,
Tad došu vairāk:
Tad došu gosniņu,
Ir avitiņu.
197 [Krotes Lp].

36774.

Metat, kūmas, zelta naudu,
Jūs pādīti gribējāt.
Es ar savu koka diķi
Sēdu galda galīnā.
39 [Bārtas Lp].

36775.

Nāc, tautieti, pasaveri,
Kā gribēj(a) šitā vieta.
šitā vieta gan gribēja
Divi zelta gabaliņi.
605 [Skolas].

36776.

Nāciet, komi, veŗaties,
Kāds ir jūsu krustabērns:
Na tam zeķu, na (tam) svārku,
Na cepures galviņā.
72 [Cesvaines Md].

36777.

Ne visāmi pādītēm
Es apsegšu villānīt';
Citai došu avetīnu,
Lai auž pate villānīt'.
94 [Dunikas Lp].

36778.

Nedošu pādei
Ne dzives gala,
Es jauna kūmīna,
Man pašai vajg.
427 [Tadaiķu Lp].

36779.

Jem, pādīte, ko es dodu,
Mazas manas dāvaniņas;
Man pašai meita auga,
Visa laba gribētāja.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36780.

Skatātiesi, citi kūmas,
Ko es deva pādītei;
Es iedeva pādītei
Rīgē pierktu nēzdodziņ'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

36781.

Skatātiese, citas kūmas,
Ko es tinu pādītei;
Es uztinu pādītei
Rīgāi pirktu nēzdodziņu
Sudrabiņa maliņām.
15 [Alūksnes Vlk].

36782.

šim pādīte, tam pādīte,
Man pādīte piederēja;
Man pādīte piederēja,
Par manāmi villainēmi.
605 [Skolas].

36783.

šūpodams, lolodams,
Liec sudraba gabaliņu.
Ja nebija sudrabiņa,
Liec to pašu papīrīti.
224 [Lielvārdes Rg].

36784.

Tēva radi, mātes radi,
Sametiet kroņa naudu!
Ar ko kroni kaldināju,
Kad iedama druviņā.
449 [Ungurmuižas D].

36784¹.

Tēva māte, tēva māte,
Met dālderi šūpulē!
Mātes māte, mātes māte,
Uzsedz linu paladziņu!
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

36785.

Trīs gadi pazinu
šūpuļa vietu,
Sudrabs vien auga
Vizēdams.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

36786.

Teciņus tecēju
Pie žīda kules,
Zināju, pādītei
Svārciņu vajag.
282 [Nīcas Lp].

36787.

Vīru man parādīji,
Rādāt vīra krustdēliņ'!
Es tam došu gaŗas zeķes,
Ar visiem kukuļiem.
184 [Ķēču Rg].

- 226 -

1. Vīriņ, manu vīra radu,
Rādāt vīra krustabērnu!
Es tam došu cimdu pāru
Ar visiem kukuļiem.
184 [Ķēču Rg].

36788.

Vai mūsa noēde
Kūmiņu linus?
Neviens nešauta
Pādītei auta.
355 [Rucavas Lp].

13. Apdziedāšanās.

a) Kūmas pašas lūgušās kristībās.

1608.

Kas taku nomina pa līdumiņu?
Anniņa nomina, babiņu lūgdama,
Lai lūdz kūmās, liek viņas vārdā.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Kas teku nomina par viņu lauku?
Lībīte nomina, pādīti lenkdama.
226 [Kandavā (Tl)].

1609.

šorīt Marija aulekšus skrēja;
Gribēja pādīti savā vārdā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1610.

Trīs dieni atiņš Anniņu lūdza:
Anniņ, māsiņ, ņem mani kūmās,
Ņem mani kūmās, liec manā vārdā.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

1611.

Visu laiku tā N (=kūmas vārds)
Ar NN (=mātes vārds) ienaidā;
Nu ir laba salabusi,
Kūmiņās lauzdamās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1612.

Es izgāju krusta pili,
Krustabērnu meklēdama,
Krusta nauda saujiņā,
Krusta drēbes padusē.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1613.

Tas Jānīts kazu deva,
Komiņos lauzdamies;
Es vēl būtu cūku devis,
Kad man' ņemtu komiņās.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

b) Zobojas par kūmu apġērbu un rotu.

1614.

Ai ieviņa, ai kūmiņa,
Velcies melnus lindraciņus;
Negrib Dievis, mīļa Māŗa,
Pelēkiem staigājot.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1615.

Nepatike Laimiņai,
Kūmām raibi nāzdaudziņi;
Tas patika Laimiņai, -
Slēžu balti nāzdaudziņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1616.

Man pādīte gadījās
Pašā darba laicīnā,
Es atnācu melnu kreklu,
Sapelējšu sudrabīnu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1617.

Sapelēja krusttēvam
Brūni svārki lādītē;
Nu šodien uzvilkās,
Krustdēliņa gūdamies.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1617¹.

še atjuoja kristatāvs
Kai lylyjs muiženīks,
A īlāpeņč iz vādara,
Kai lylyjs ezjereņč.
4270 [Viļēnu pag. Rz].

1618.

Kristamuotes česeleite,
Nasaceļ lelumā:
Kai tev daudz sudrobeņ'.
Nosoi poša dzeivuodama.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

1619.

Jānis gāja pādi pirkt
Lāpītām biksītēm;
To lieliņu pakaļ vilka,
Kur deviņi ielāpiņi.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1620.

Jānis cūku nojādīja,
Kūmu rotu meklēdams;
Būt' ir āzi nojādījis,
Kaut pie manis nedabūjis.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

- 227 -

1621.

Jānis kazu nojādīja,
Sav rotiņas meklēdams;
Dodiet rotu, neliedziet,
Kazai grūti nedariet.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1622.

Komos mani aicināja,
Komu rotas man nebija;
Man' saplēsa ciema suņi,
Komu rotu salasot.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1623.

Ko koda, ko rēja ciemiņa sunīši?
Meitiņu rēja, rotiņu lasot.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1624.

Anniņa sacīja, ka pašas rotiņa, -
Es pate redzēju, no ciema nesa.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1625.

Komos mani aicināja,
Nava komu vainadziņa;
Kāpu komu vītolā,
Viju komu vainadziņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1626.

Komos mani aicināja,
Nava komu lindraciņu;
Nesam strelles ustabā,
Aužam komu lindraciņus.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1627.

Es jauna meitiņa kūmāsi gāju;
Ne man kurpīšu, ne sudrabiņa.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1628.

Es slikta kūmīna aiz sliktu kūmīnu:
Pastalas kājās, misīna sakts.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1629.

Kas tur balti velējās
Daugaviņas maliņā?
Ildze balti velējās,
Kūmiņās taisījās.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1630.

Es biju kūmiņa, man melnas kājas,
Kam ziņas nedevi nedēļas vidū.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1631.

Es arī kūmiņa, man baltas kājas,
Lūdz mani namiņāi, lūdz istabāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1632.

Kas mani nabagu kūmām lūdza!
Ne manim sudraba, ne graznu drānu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1633.

Citi kūmas bajāriņi,
Kas jems mani nabadziņu?
Ne man bēra kumeliņa,
Ne sudraba kabatā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

c) Dažādi iemesli kūmu apdziedāšanai.

1634.

Miķiņu, platgalvi, kūmās ņēme;
Kaut mani ņēmuši, man gluda galviņa.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

1635.

Madiņu retzobi kūmām ņēma;
Man biezi zobi, man's vis neņēma.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1636.

Jānīti, zagli, komiem ņēma:
Tas rāva plāceni pār aizkuriņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1637.

Kur palika dižā kūma?
Neredz vairs rotājam.
Vai būs žurki norējuši,
Ievilkuši midzenī.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1637¹.

Iegāja kūmiņa klibodama:
Muciņa kājiņu pārsitusi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1637².

Apsaguozja škeiveņs ustobys vydā.
Sorgīs, škeiveņ, treuks tovys steipeņs.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

1637³.

Lyla, rasna krystamuote,
Nespēj gurnu kustynuot.
Turit, puiši, vīnu gurnu,
Lai ar ūtru pasprinndžej.
426 [Sakstagala pag. Rz].

- 228 -

1637⁴.

Lela, rasna krystamuote,
Sīka vīta sēžamuo,
Sīka vīta sēžamuo,
Pyura vīta guļamuo.
426 [Sakstagala pag. Rz].

1638.

Ne tā lāga vārda pāde,
Ne tā lāga nesējiņa:
Vārda pāde aizkrāsnē,
Nesējiņa pabeņķē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1639.

Es to savu nešu māti
Mīļi vien uženāju:
Ezīšam mīksta āda,
To paliku pagalvē.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1640.

Sēdiet, kūmi, rindiņā,
Sņaucat savu tabaciņu:
Ikkuŗai kūmienei
Divi ragi azotē.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1641.

šņaukāsim mēs, kūmiņas,
Savu sūru tabaciņu,
Lai aug mūsu krustdēliņš
Tabaciņu šņaucējiņš.
224 [Kabilē (Kld)].

★

36789.

Anniņa svilausi
Kūmām ņēma,
Tas zaga kukuli
Par aizkuru.
48 [Bērzaunes Md].

36790.

A, tei myusu kristamuote
Kai rogona kratējuos.
174 [Kārsavas Ldz].

36791.

A, tys myusu kristatāvs
Kai lelais palovnīks.
174 [Kārsavas Ldz].

36792.

Aņeita, muosiņa,
Panuoksnūs īzapierka:
Deva storu, deva ūtru,
Gryuda vysas dzeivas bikses.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

36793.

čuža, čuža, buža, buža,
Mūsu īsta krustumāte.
Kad es būtu krustamāte,
Lakstīgala vidzināja.
192 [Kosas C].

36794.

čuža, čuža, buža, buža,
Ne dižena krustamāte.
Kad es būtu krustamāte,
Kā vanadze lidinātu;
Kā vanadze lidinātu,
Kūmu galdu galīnā.
192 [Kosas C].

36795.

čuži, čuži, buži, buži,
Ne dižena krustamāte,
Kad es būtu krustamāte,
Kā vālodze čivinātu.
605 [Skolas].

36796.

Diecenieki, diecenieki,
Bērni man kūmiņām;
šās lielās tēva māsas
Sēdēs vistu palaktē.
198 [Krustpils D].

36797.

Dižā kūma piedzēruse,
Abas ausis nolaiduse.
94 [Dunikas Lp].

36798.

Dižā kūma piedzērusi,
Nolīdusi aizkrāsnē.
355 [Rucavas Lp].

36799.

Ja tu tīra, veļa māte,
Nāc kūmiņu pulciņā;
Ja tu tāda neražena,
Lien aizkrāsnes dibenā.
548 [Liepāja Lp apr.].

36800.

Kū, Miķel, kavējies,
Kūmiņē steigdamies?
Pusbārdīte tav nodzīta,
Otra puse nenodzīta.
546 [Kuldīga Kld apr.].

- 229 -

36801.

Kristamuote, kristamuote,
Kai leluo muižas vīta.
Citi kungi sovas muižas
Uz rateņu vyzynuoja,
Kristamuotes navarēja
Nu vītiņas kustinuot.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

36802.

Kristamuote, kristamuote,
Kai leluo muižas vīta;
Pyura vītu izgulēja,
Pyura vītu izsēdēja.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

36803.

Kristamuot, kristamuot,
Kam kod tevi čorts nūnastu!
Jo es byutu kristamuote,
Es na tai i štātētūs:
Es apvilktu zeida kleiti,
Lai pa zemi vo(l)kuojās.
358 [Rugāju Abr].

36804.

Kristatāvam lylas usas,
Pylnas vutu pīaugušas.
174 [Kārsavas Ldz].

36805.

Lai tur naidu, kas tur naidu,
Kūmi, naidu neturiet!
Kur kūmiņi naidu tur,
Tur zemīte pušu plīst.
241 [Lubānas Md].

36806.

Sieva, sieva, proties kaunu,
Ej papriekšu sētiņā:
Bērni brēca istabā,
Govis māva laidarā,
Cūka raka rācentiņus,
Kaza šķina kāpostiņus.
548 [Liepāja Lp apr.].

36807.

To jaunu pāriņu
Laidīšu gaŗām,
Tas mani citu gadu
Kāzās lūgs.
605 [Skolas].

36808.

Voi, voi, krystamuote,
Valns ar tovu lādeišonūs!
Jo es byutu kristamuote,
Es na tai lādeitūs.
Es apvylktu zeida kleitu,
Lai pa zemi volkuojuos.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

36809.

Visi komi, visi komi,
Kur palika nešu māte?
Nešu māte piedzērusi
Ceļa malā (nokritusi).
72 [Cesvaines Md].

★

14. Šūpulis.

a) Kūmām pienākas taisīt (pirkt), kārt un klāt pirmajam bērnam šūpuli.

1642.

Krusttēvi, krustmātes, vienā vietā!
Vai sava darba jūs nezināt?
Vai ēst un dzert vien nācāt?
Vai jūs šūpulīša netaisīsiet?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1643.

Ko darāt, krustatēvi,
Kad šūpuļa nekariet?
Vai pādīti atstāsat
Uz māmiņas rociņām?
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1644.

Es neiešu sētiņā,
Sava darba nedarījis:
Birzē līkstes nenocirtis,
šūpuliņa nepiekāris.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1645.

Pašas, kūmas, domājiet,
Ko jūs katris darīsiet.
Kam pirmais krustadēls
Tam šūpolīts jāuztaisa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1646.

Kuŗš īstens krustatēvis,
Lai pakāra šūpulīti;
Kuŗ' īstena krustamāte,
Lai klāj linu paladziņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 230 -

1647.

Jēkabami auklas vīt,
Tam aug gaŗi kaņepāji;
Līzei klāti paladziņu,
Tā māk smalki tecināt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1648.

Jānīšam līksts cirst,
Kārlīšam auklu vīt;
Kas īstā krustamāte,
Lai klāj baltu paladziņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1649.

Jurītis ar Miķeli
šūpuļami auklas vij,
Piecas jaunas krustamātes
Lai klāj baltu paladziņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1650.

Līdzit, visi liecenieki,
šūpulīša kārējam!
To kanniņu kūmas dzēra,
To dzeŗ visi liecenieki.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Ai, lūdzāmi, lieki ļaudis,
Palīdzit kūmiņām!
Tas malciņš, kumāsiņš,
Kas visām kūmiņām.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1651.

Mēs bijām liela pulka,
Mums palīgu nevajaga:
Divi auklu vijējiņi,
Div' šūpuļa šuvējiņi;
Kas tie citi atlikuši,
Tie kārtē braucējiņi.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1652.

Nekad neiešu kūmiņos
Bez sava nazīša, īleniņa:
Pirkams nazīts, īleniņš,
Pirkams šūpoļa šūvējiņš.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Kam man tik jaunu kūmām ņēmāt?
Ne man nazīša, ne īlaniņa;
Pirkt man nazīti, pirkt īlaniņu,
Pirkt manim šūpoļa šuvējiņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1652¹.

šādi rīki, tādi rīki
Amatnieka kulītē:
Bij kalteņi, bij urbeņi,
Bij ar skrūvi skrūvējami.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1653.

Es jums saku, krustutēvi,
Ar cirv' kokus necērtiet,
Ar zāģīti zāģējiet,
Lai skaidiņas nelēkāja.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1654.

Lai Jānītis drīzi auga,
Drīzi rāva valodiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1655.

Tai pādei dui tēvi, dui māmīnas,
Tie var sudraba šūpuli kārt.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1656.

Tālu Rīga, tālu Rīga,
Brauksim, kūmas, klaipēdās!
Tur pādītei liedināsim
Sudrabīna šūpulīti.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1657.

šķitu sauli patekam
Pie kūmiņu nama duru:
Svēta Māra pādītē
Lej sudraba šūpulīti.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1658.

Pirmajam bērniņam
Kūmi kāre šūpulīti,
Jau otram, trešajam
Lai kaŗ tēvs, māmuliņa.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

b) Kūmas brauc mežā pēc līksts - līksts jau iepriekš izraudzīta.

1659.

Kas bijāt meža ļaudis,
Tie uz mežu taisāties:
Trinat dūčus, ēvelītes,
Jūdzat labus kumeliņus.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

- 231 -

1660.

Kas bijāt meženieki,
Tie uz mežu taisāties:
Krija svārki, tāšu kreklis,
žagariņu cepurīte.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1661.

Trinam cirvi, trinam cirvi,
Meklējam galodiņas:
Nu jāiet mežiņā
šūpoļam kārtes cirst.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1662.

Kūmi, kūmi, jūdziet zirgus,
Brauksim mežā līksti cirst!
Vai mēs savu krustdēliņu
Sola virsū sviedīsim?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1662¹.

Braucame, kūmīnas, caur zaļu birzi,
Cērtame pādīti līkstošu kārti,
Cērtame līkstošu, bet nelūztošu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1663.

Es šķitos krustdēlam
Tāļu braukt līksti cirst. -
Te jau pat uzaugusi
Istabiņas pakaļā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1664.

Iedēstīju, apravēju
Birzē zaļu ozoliņu:
Dievs man deva krustabērnu,
Man līkstiņa sen zināma.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1665.

Dod, Dieviņ, man pādīti,
Man līkstiņa sen zināma.
Es atradu ganīdama
Smuidru, gaŗu ozoliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1666.

Trīs gadiņus Andrejs līdumu līda,
šūpļa kārti meklēdams;
Trīs gadiņus Līzīte kaņipes plūca,
šūpļa striķus gādādama.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1667.

Cirtiet līkstu, krustatēvi,
Sitiet grašu celmgalā,
Lai celmiņš nelapoja,
Iekams auga krustabērns.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

c) Kur un kāda koka līkste cērtama.

1668.

Krustatēvi, krustamātes,
Purā līkstes necērtiet;
Cērtiet sila kalniņā,
Lai aug zaļas atvasītes.
1311 [Apē (Vlk)].

1669.

Es tev lūdzu, krustatēvs,
Necērt līksti purvmalā;
Cērt augstā kalniņā,
Lai ārdava valodiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Es savai krustmeitai
Kalniņā līksti cirtu:
Lai aug smuidra, lai aug gaŗa,
Lai ārdava valodiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1670.

Es jums saku, krustatēvi,
Purā kārtes necērtiet;
Cērtiet ceļa maliņā:
Lai ved jaunu tautiņās.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1. Krustatēvi, krustamātes,
Purvā kārtis necērtiet;
Cērtiet ceļa maliņā:
Lai ņem jaunu līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1671.

Es tev lūdzu, krustatēvs,
Purvā kārtes man necērt, -
Āriskā vietiņā,
Lai tā viegli līgojās.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1672.

Tēva vaina, ne māmiņas,
Ka es liela neuzaugu:
Palejā līksti cirta,
Zemu kāra šūpulīti.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1672¹.

Tā, mamiņ, tava vaina,
Ka man mazs augumiņš:
Kalniņā līksti cirta,
Lejiņā stāvēdami.
121 [Gulbenē (Md)].

1672².

Tā, mamiņ, tava vaina,
Ka dzērājs arājiņš:
Kam purā līksti cirti,
Man kārdama šūpulīti.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 232 -

1673.

Kur cirti, tēviņi, šūpuļa kārti?
Skaidrāi birzēi, novada malā.
Augs tava meitiņa, būs novadniece.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1674.

Tēva vaina, ne māmiņas,
Robežnieki mani veda:
Kam man tēvs līksti cirta
Robežnieku tiesiņā.
129 [Luteros (Zvārtavas pag. Vlk)].

1675.

Tēviņš manim gŗūt' darīja
Par visiem bērniņiem:
šūpulīša kārti cirta
Novadiņa maliņā;
Atjāj tautas pār novadu,
Noņem manu vaiņadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1676.

Pavaicāju māmiņai,
Kāda koka līksti cirst.
Ja meitiņa, tad liepiņas,
Ja dēliņis, tad ozola.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1677.

Es savam krustdēlam
Ozoliņa kārti cirtu:
Lai tas auga smuidris, gaŗš,
Kā tas āra ozoliņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1678.

Tava vaina, krustatēvs,
Kam es liela neizaugu:
Kam tu cirti elkšņa kārti,
Zemu kāri šūpulīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1679.

Tava vaina, māmulī,
Kad man barga valodiņa:
Kam tie tavi bāleliņi
Paeglīša līksti cirta.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

d) Mežsarga uzbrukums.

1680.

Kas bijāti meža sargi,
Mežu labi sargājati:
Es savai pādītei
Zaļozola kārti cirtu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1681.

Sargājties, meža sargi,
Stipri vīri mežā brauca:
Asi cirvji, kalti rati,
Pakavoti kumeliņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1682.

Sargājties, meža sargi,
Stipri vīri mežā brauca:
Dzelza svārki, vaŗa bikses,
Stīgām šūti zābaciņi.
216 [Ventspilī].

1683.

Jājami, kūmīni, caur zaļu birzi,
Cērtami pādei šūpuļa kārti.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1684.

Es ta daudzi nebēdāju,
Kārzdabiešu meža sargs:
Es savam krustdēlam
Ozoliņa līksti cirtu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1685.

Es ta daudzi nebēdāju,
Kad tik bargi meža sargi:
Es nocirtu ozoliņu
Pašā dienas vidiņā;
Pašā dienas vidiņā
Pašā dārza maliņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1685¹.

Tīšām cirtu ozoliņu
Uz tiem Leišu robežiem,
Nebēdāju Leišu kungu,
Ne ar Leišu meža sargu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1686.

šāve mani meža sargs
Ar piecām pistolēm;
Dūmi vien nokūpēja
Ap maniem lindrakiem.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1687.

Utubunga, utubunga
Mūsu kunga meža sargs:
Ikām uts izbungāja,
Tikām mežu izlaupīju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 233 -

1688.

Meža sarga dvēselīte
Klieca egles galiņā;
Gaida mani aizejam,
Cāļu gaļu aiznesam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1689.

Meža sarga dvēselīte
Kūko egles galiņā;
Velnam devu riekstu sauju,
Tas pakāra mežasargu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

1690.

Es nocirtu uz robežu
Deviņ' zaru ozoliņu;
Man nojūdza meža sargs
Deviņdanci kumeliņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1691.

Piedodiet, meža sargi,
Man skādīte lēkusies:
Trīs kociņi pavēlēja,
Es nocirtu ceturto.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

e) Līksts cirtējus mājinieki sagaida ar dziesmām; peļ un izmēģina līksti.

1692.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņā lauka maliņā?
Krustatēvi kārti nesa,
Zelta pušķis galiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1693.

Jauni vien krustatēvi,
Ar zariem kārti nesa;
Nav neviena vecākā,
Kas zariņus darināja.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1694.

Ej ellē, krustatēvs,
Ar to savu līku kārti!
Vai savam krustdēlam
Gribi līku muguriņu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1694¹.

Kur tu teci, krusttētiņ,
Ar to bērza sprunguliņu?
Voi tu gribi krustdēliņa
Kā bērziņa sprunguliņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1695.

Parād' man, krustutēv,
Kur šūpoļa kārti cirti,
Lai es eimu apraudzīt,
Vai aug kuplas atvasītes.
Ja būs kuplas atvasītes,
Tad bagāta dzīvošana.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1696.

Kaut zinātu to celiņu,
Kur šūpoļa kārti cirta,
Appuškotu to celiņu
Sarkaniem dzīpariem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

f) Kur šūpulis kaŗams?

1697.

Nāc, parādi, saimnieciņ,
Kur kārsim šūpulīti?
Kalpa vīra bērniņš bija,
Tam nav savas istabiņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1698.

Kar, māmiņa, šūpulīti,
Kar pie loga saulītē:
Lai es augu daiļa meita,
Daiļa darba darītāja.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1699.

Kar, māmiņa, šūpulīti,
Kar pie loga saulītē:
Ka varēju raibes aust,
šūpulī sēdēdama.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

1700.

Kar, māmiņa, šūpolīti,
Kar pie loga istabā:
Lai izaugu rakstītāja,
Grāmatiņu lasītāja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1701.

Kar, māmiņa, šūpolīti,
Kar pie loga istabā:
Lai es augu sarkanbalta,
Arājiņa līgaviņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1702.

Kar, māmiņa, šūpulīti,
Kar pie loga saulītē:
Kur iedama, tecēdama,
Pašūpošu bāleliņu.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 234 -

1703.

Nekar manim, māmuliņa,
Aizkrāsnē šūpulīti;
Kar pie loga saulītē,
Tur man' visi pašūpoja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1704.

Nekar man, māmuļiņa,
Pie durvīm šūpolīša;
Kar ustubas dibinā,
Lai es augu saimeniece.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1705.

Kar, māmiņa, šūpulīti
Kalniņā, vējiņā:
Ja tu pati nepatapi,
Lai šūpoja vēja māte.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1706.

Dievs man deva mazu bērnu, -
Es nevaru vazāties;
Mežā kāršu šūpolīti,
Lai šūpo vēja māte.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1707.

Māmiņ' man šūpli kāra
Pašā meža vidiņē.
Gribēj' šūpli priedē kārt,
Priedē šūpli neuzkāra,
Gan uzkāra liepiņē,
Pašā liepas galiņē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1708.

Mīļa mana māmuliņa,
Mīļi mani audzināja:
Tina linu palagos,
Liepā kāra šūpulīti.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1709.

Kar, māmiņa, šūpulīti,
Kar liepā, ābelē;
No liepiņas ziedi bira,
No ābeles āboliņi.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

1710.

Kar, māmiņa, šūpolīti
Vītoliņa galiņā:
Lai es augu tiev' un gaŗa,
Kā vītola galotnīte.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Māte mani mazu kūla
Ar vītola atvasīti:
Lai es augu tieva, gaŗa,
Kā vītola atvasīte.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1711.

Kar, māmiņa, šūpulīti,
Kar vītola pazarē:
Lai es augu tik lokana
Kā vītola pazarīte.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)], 347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1712.

Kālabad es, māmiņa,
Veca puiša līgaviņa?
Kam tēvs kāra šūpulīti
Veca bērza galiņā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

g) Dažādas pārdomas šūpuli kaŗot.

1713.

Tava vaina, māmuliņa,
Ka man mazs augumiņš:
Kam līkstiņu pušu lauzi,
Man kārdama šūpulīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1714.

Tā, māmiņa, tava vaina,
Ka(d) es ilgi vaiņagā:
Kam tu kāri šūpulīti
Miglaiņāi rītiņā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1714¹.

Gauži raud māmuliņa,
Man šūpoli pakārdama.
Vai redzēt paredzēja,
Otra vergu paliekam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1715.

Kam, māmiņa, auklas viji,
Kam pakāri šūpulīti?
Es būt' liela uzaugusi
Bez šūpuļa šūpošanas.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1716.

Kas vilkam, kas lāčam
Mežā kāra šūpulīti?
Tādi vīri izauguši,
Nešūpoti, neauklēti.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 190 [Kuldīā].

- 235 -

1. Kas briedim, kas lācim
Mežā kāra šūpulīti?
Lieli vīri uzauguši,
Nešūpoti, neloloti.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

h) Krustmāte pušķo šūpuli, liek cisas un klāj paladziņu.

1717.

Dievs man deva krustabērnu
Pašā ziedu laiciņā;
Es noviju šūpulīti
Visādiem ziediņiem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1718.

Es savai pādītei
Vizuļainu šūpli kāru;
Lustītēm pašūpoju,
Lai vizuļi paskanēja.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1719.

Dievs man deva krustabērnu
Pašā ziedu laiciņā;
Magoniņu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1720.

Es savai krustmeitai
Āboliņa cisas liku:
Lai tā auga šmuidra, gaŗa,
Āboliņa pļāvējiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1721.

Es savai pādītei
Cūku migu vietu taisu:
Lai tā guļ tā miedziņu,
Kā cūciņa midziņā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1722.

Es savam krustdēlam
Baltu klāju paladziņu:
Lai tas ilgi negulēja
Krija šūtā šūpolī.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1722¹.

Klāj tu pate, meitu māte,
Vilnainīti šūpolī;
Dēla māte atsagulās
Visu mūžu dienasvidu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1723.

Man uzklāja krustamāte
Īsu, mazu paladziņu;
Kad pavilka galviņāi,
Tad pietrūka kājiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1724.

Vai rūsa izēda kūmiņu linus?
Neviena neklāja pādītei auta.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1724¹.

Krustatēvi, krustatēvi,
Spilveniņu, spilveniņu!
Krustamātes uzklājušas
Smalku linu paladziņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

i) Šūpulī liek ziedu vai kādu nozīmīgu lietu, pirms tajā gulda pādi.

1725.

Neliec mani, māmulīte,
Bez ziediņa šūpulī;
Liec maizīti, liec naudiņu
Liec gudro padomiņu.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

1726.

Neliec mani, māmuliņa,
Bez ziediņa šūpolī;
Kad nav zelta, sudrabiņa,
Liec maizītes gabaliņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1726¹.

Met tu pats, meitu tēvs,
Sudrabiņu šūpolī:
Dēlu tēvs atsagulās
Visu mūžu dienas vidu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1727.

Visupirms, māmulīte,
Liec akmeni šūpulī:
Kad skauģītis mani Ķēra,
Lai saķēra akmentiņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1728.

Vecā māt, vecā māt,
Liec akmeni šūpulī:
Akmenī visas paļas,
Ne manā krustdēlā (krustmeitā).
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

- 236 -

1. Visupirms, māmuliņa,
Liec akmini šūpulī:
Visas paļas akmiņam,
Ne manam augumam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1729.

Māte, dēlu lolodama,
Nazi dūra šūpulī:
Lai varēja plauksti cirst
Pret tērauda zobentiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Māte mani lolodama,
Nazi dūra šūpulī:
Nebēdāju sīvu kungu,
Ne asaju zobentiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1730.

Ieliekami lielu bērnu
Mazā bērna šūpulī:
Lai runāja mazākais
Kā runāja lielākais.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

k) Pādi iegulda šūpulī.

1731.

Mana balta māmuļīte
Mani baltu audzināja:
Apvilkuse baltu kreklu,
Ieliek zelta šūpolī.
226 [Kandavā (Tl)].

1732.

Palīdz, Dieviņ, tai mātei,
Kas pakāra šūpolīti,
Kas pakāra šūpolīti,
Gudru vīru audzināt.
Gudru vīru, gudru vīru,
Gudru vīru daudz vajag!
Kariet, mātes, šūpolīšus,
Audzināti gudrus vīrus.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1733.

Kungi prasa gudru vīru;
Kur ņemsim gudrus vīrus?
Nule māte pakāruse
Gudra vīra šūpulīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1734.

Meklē kungi gudrus vīrus,
Meklē kuplus ozoliņus;
Reti bija gudri vīri,
Reti kupli ozoliņi.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1735.

Vējiņš loka bērzu birzi,
Ne resno ozoliņu;
Kungi prasa gudru vīru,
Ne skaisto zeltenīšu.
Nu vēl lika māmuliņa
Gudru vīru šūpolī.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1736.

Tava vaina, māmuliņa,
Kad es liela neizaugu:
Kam bitīti pieminēji,
Man' likdama šūpolī.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

★

36810.

Alu, alu brāliņam
Par šūpuļa kārumiņu.
Tas cēlās rītā agri,
Virvai lūku darināt.
263 [Mēmeles Jk].

36811.

Andrīšam līksti cirst,
Pēteŗam darināt,
Jānīšam auklas vīt,
Tam aug gaŗi kaņepāji.
192 [Kosas C].

36812.

Krusttēvam līksti cirst,
Pēteŗam darināt,
Jānīšam auklu vīt,
Tam aug gaŗi kaņepāji.
605 [Skolas].

36813.

Brunči mani, biezi brunči,
Tikko šķībi nenogāja;
Pieci puiši mani šāva,
Dūmi vien nokūpēja.
449 [Ungurmuižas D].

36814.

Būs redzēts, būs redzēts,
Ko ieklāsi šūpulī!
Meitu māte, tā ieklāja
Lielu, gaŗu villainīti.
198 [Krustpils D].

- 237 -

36815.

Cērtiet, kūmas, šūpļa līksti,
Sitiet grašu celmgalā,
Lai kociņis nelapoja,
Iekām auga krustabērns.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

36816.

čīkstēt čīkst šūpolītes,
Ievas koka riņķi griezti;
Tā nočīkst puiša galva,
Ka negrieza ozoliņa.
146 [Jaungulbenes Md].

36817.

Dieviņš deva krustdēliņu
Pašā ziemas laiciņā.
Es nocirtu šūpuļkārti,
Ledi vien noskanēja.
224 [Lielvārdes Rg].

36818.

Da zemei šyupuļs leika,
Muotei meitu šyupojūt,
Da zemei tautu dāls
Māmeņai klaneisīs.
414 [Stirnienes Rz].

36819.

Es, pādīti šūpodama,
Appuškoju šūpulīti:
Vienu sauju rožu plūcu,
Otru baltas magonītes.
605 [Skolas].

36820.

Es savami krustdēlami
Ozoliņa līksti cirtu,
Lai aug mans krustdēliņš
Kā ozols vērītē.
605 [Skolas].

36821.

Es savai pirmai pādi
Zaļozola kārti cirtu;
Cirtu loku nelūstošu,
Lai pādīte šņīdra aug.
282 [Nīcas Lp].

36822.

Kam tu cirti elkšņu līksti,
Zemu kāri šūpulīti?
476 [Vecpiebalgas C].

36823.

Kar, māmiņa, šūpulīti,
Kar istabas dibinā:
Lai meitiņa dzīvodama
Draugu saimi neturēja.
290 [Ogres C].

36824.

Kar, māmiņ, šyupulīti,
Vēli man vīglu myužu:
Līc naudiņu, līc maizīti,
Sūli gudru padūmiņu.
358 [Rugāju Abr].

36825.

Kar, māmiņa, man šūpuli
Vizbulīša kalniņā;
Es uzaugu liels vīrs,
Sauca mani vizbulīt'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

36826.

Ko es došu brāliņam
Par šoupuļa kārumiņu?
Vista olu nedējusi,
Māte raušu necepusi.
263 [Mēmeles Jk].

36827.

Ko tās šūpules
Tik gauži raudāja?
Vecu vīru kārtas,
Ne jaunu puišu.
605 [Skolas].

36828.

Līgavīna, mātes meita,
Gul sudraba šūpulī;
Metīš' zelta gabalīnu,
Jemš' a visu šūpulīti.
39 [Bārtas Lp].

36829.

Māmiņ', mani auklēdama,
Raibīt' klāja šūpolē.
Kaut zinātu otra vārgu,
I snātnīti nepaklātu.
72 [Cesvaines Md].

36830.

Mātes pašas vaina bija,
Ka man' ņēma nāburdziņš;
Kā tu gāji līkstes cirst
Nāburdziņa birztiņā.
146 [Jaungulbenes Md].

36831.

Nabyus vaira te(v), Miķel,
Kai citim buoleņim,
Byus reiksteite juonūcārt,
šyupuleits juopakar.
465 [Varakļānu Rz].

- 238 -

36832.

Pati māte līksti cirta,
Pati kāra šūpuli(-īti);
Kad izaugu diža meita,
Tēvs tautām vēlēja(-tājs).
146 [Jaungulbenes Md].

36833.

Skrej pie joda, meža sargi(sargs),
Es par tevi nebēdāju:
Ai es savi jauni pādi
Zaļozola kārti cirtu.
39 [Bārtas Lp].

36834.

Vai jūs, kūmas, aiziesat,
šūpulīša nekāruši?
Vai bērniņu atstāsat
Uz māmiņas rociņām?
605 [Skolas].

36835.

Vijat auklas, krustatēvi,
Cērtat manim liepu līksti,
Lai es augu pie vagaŗa
Kā liepiņa dārziņā.
184 [Ķēču Rg].

★

15. Naudas un dāvanu došana, bērnu šūpojot.

a) Aicinājums, lai visi kristībnieki nāk pagastā jeb met pādei naudu.

1737.

Nākat, ļautiņi, līkstiņu locīt!
še bij sūrums, še saldumiņš.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1738.

Visas glāzes bij par velti,
šī glāziņa par naudiņu.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1739.

Kūmiņas, kūmiņas, pie pagastiņa!
Rudeņa laiciņš, pagasta vajag.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1740.

Veci vīri, jauni puiši,
šur nāciet pagastā!
še ir mazs cilvēciņš,
Pagastiņa ņēmājiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1741.

Lieli, mazi, jauni, veci,
Kopā visi naudas mest!
še, šūplīša dibinā,
Guļ naudiņas tērētājs.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1742.

Metat naudu, jauni puiši,
Kam jūs naudu glabājat?
Ne jums kāzas, ne krustības,
Kur jūs naudu tērējat?
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

1743.

Jauni vīri, bandenieki,
Pa veselam rubuļam;
Mēs sieviņas, nabadzītes,
Cik vīriņi mums iedeva.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)], 387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1743¹.

Metat, kūmas, cik mezdami,
Nemetat raustīdami,
Lai tas mūsu krustabērns
Raustīdamies nerunā.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1744.

Metiet, kūmas, pādei naudu,
Metiet pādes māmiņai;
Tēvam naudas nemetiet,
Tas neredz grūtu dienu.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

b) Aicina katru atsevišķi, ar tēvu vai krusttēvu iesākot.

1745.

Nāc, bērna tētīt, naudiņas (rublīša) mest!
Tu sauksi rītā, tu vakarā:
Nāci, dēliņ (meitiņ), kājiņu aut!
Nāci, dēliņ (meitiņ), uguni uzpūst!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Tēvaini, tēvaini, met dālderīti!
Tu sauci rītā, tu vakarā:
Meitiņa mīļā, pūt uguntiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2. Tētiņi, tētiņi, naudiņas mesti!
Tu sauci rītos, tu vakaros:
Meitiņa mīļā, uzpūti uguni,
Uzpūti uguni, noauji kājas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 239 -

1746.

Nāc, krūsttēvi, aplūko,
Vai ir vieglis šūpulīts;
šūpodams, līgodams,
Ieliec zelta gabaliņu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

Nāc, tētiņ, palūko,
Vai ir vieglis šūpolīts;
Ja ir vieglis šūpolīts,
Ieleic zelta gabaliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1747.

Nāc, krusttēv, paskaties,
Kas te gul šūpolī;
Te gul tavs krustdēliņš,
Sudrabiņa gaidīdams.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1748.

Jānīt, krusttēv, dāldeŗu mesti!
Kad es būtu krustumāte,
Trīs daldeŗu nežēlotu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1749.

Es domāju, es gādāju,
Kas man bija parādā;
Krustatēvi parādā,
Tie dāldeŗa neuzmeta.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1750.

Nāc, nāc, Jānīti, ko kavējies!
Ko mēs dziedam šo lielu laiku.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1751.

Bāz, Jānīt, Ķešā roku
Līdz pašam dibinam,
Pašā ķešas dibinā
Sarūsējši dālderīši.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

1752.

Jānīti, kūmiņa, čubini maku,
Jau citas kūmiņas izčubināja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 275 [Zemgales novados].

c) Kādām vajadzībām nauda metama: sūpuļa nauda, nauda jostiņai, sudraba rotas, kumeļa, novada, zobiņu un zuepīšu nauda.

1753.

Metati, metati, vajaga, vajaga!
Vajaga marei šūpuļa naudas.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1754.

Metati, metati, vajaga, vajaga!
Vajaga pādei sudraba jostas.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1755.

Kūmiņas, kūmiņas, vākaties!
Metīsim pādītei jostiņas naudu,
Tīsim pādīti līdz kāju galam.
190 [Kuldīā].

1756.

Metat, kūmiņas, vajaga, vajaga!
Vajaga pādei sudraba pirkt.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1757.

Metati, metati, vajaga, vajaga!
Vajaga pādei kumeļu pirkt.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1758.

Metat, kūmas, tai pādīti
Dižas naudas gabaliņu:
Tas māmiņi pirmdēliņis,
Lai pirk dārgu kumeliņu.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1759.

Metati, metati, vajaga, vajaga!
Vajaga pādei novadu pirkt.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1760.

Metiet, metiet, vajaga, vajaga
Mazajam bērniņam zobiņu naudas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1761.

Jēpīti, krusttētiņ, dāldeŗu mesti!
Vajaga, vajaga zobiņu naudas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1762.

Kūmiņ, kūmiņ, naudiņas mestu!
Nu prasa krustabērns zobiņu naudu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1763.

Metiet, kūmiņas, zobiņu naudu,
Lai iet pādīte zobiņu pirkti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1764.

Metat, kūmiņas, zobiņu naudiņu,
Lai zobi nesāp, rāceņus graužot.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

1765.

Metat, kūmiņas, līdzenu naudu:
Lai auga pādei līdzeni zobi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 240 -

1766.

Kam, krusttēvi, naudu taupi,
Kad nedevi pādēnam,
Lai varēja pādēniņis
Zobeniņu kaldināt;
Zobeniņu kaldināt,
Ienaidniekus apkaŗot.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1767.

Metiet, metiet, vajaga, vajaga!
Vajaga pādei ziepīšu naudas.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1768.

Metite, keumeņes, zīpeiš naud:
Ar kū jeus kristabārns zīpejās.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

1769.

Es savai pādītei
Mārku metu ziepju naudas:
Lai tā auga skaista, balta,
Ziepītēs mazgājās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1770.

Sametiet, sametiet
Pādītei ziepju naudu,
Lai pādīte negulēja
Melnos linu palagos.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

1771.

Metat pādītei ziepīšu naudu!
Metat vārītājai karotes naudu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

d) Skubina uz bagātigām davanām; peļ vaŗa naudu, prasa sudrabu.

1772.

Vairāk auzu, vairāk auzu
Tekotim kumeļam;
Vairāk naudas, vairāk naudas
Gudrajam dēliņam!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1773.

Laba nauda, laba nauda, -
Vēl vajaga, vēl vajaga!
Vēl vajaga sudrabiņa
Pie tā vaŗa gabaliņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1774.

Sudrabiņa, sudrabiņa!
Vaŗa mums nevajag.
Vai mēs pilis būvēsim
Ar tiem vaŗa gabaliem?
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1775.

Metat zeltu, sudrabiņu,
Vaŗa tikai nemetat!
Gan jūs paši to zināt,
Kas būs vaŗa metējam:
Alvas acis, svina deguns,
Tie būs vaŗa metējam.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

1776.

Nemetiet vaŗa naudas
šam jaunam cilvēkam;
Lai pelēja vaŗa nauda
Vecu vīru skotelē.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1777.

Metat, kūmas, ko mezdami,
Vaŗa naudas nemetat:
Lai manai pādītei
Grūti nav dzīvojot.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

e) Devīgos slavē, sīkstos peļ un piezobo.

1778.

Pazinu krusttēvu devīgu dēliņu:
Ar visu saujiņu naudiņu mete.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1779.

šis deva vērdiņu, tas deva vērdiņu, -
Jurīts iemeta ar visu maciņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1780.

Neskaiti, sīkstuli, kūmiņu naudu!
Dod jele bērdamis ar visu sauju.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

1780¹.

Es savai pādītei
Neskaitījis naudu metu,
Lai māmiņa neizskaita
Visus soļus staigājot.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1780².

Ko, kūmiņas, žēlojat
Savu pliku pimberīti?
Kā pādīte nebēdāja
Savu saldu alutiņu?
224 [Kabilē (Kld)].

- 241 -

1781.

Es savam krustdēlam
Rubli mešu mešanās:
Lai tas bagāts tā rubļiem,
Kā mēs dārgām kapeikām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1782.

Trīs gadīni naudu krāju,
Tās pādītes gaidīdama;
Nu pādīte gadījās,
Nu naudīna iztērēta.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1783.

Es, pādīti gaidīdama,
šķirbā naudu glabājos;
Nu Dievs deva pādēniņu,
Peles naudu izvilkušas.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1784.

Labs vīriņš nāca, labu maku nesa;
Taisīja vaļā, atrada tukšu.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

1785.

Krusttēvam (=jeb vārds) nabagam
Naudas dobe aizsaluse.
I vakar lietus lija, -
Vai tā vis neatkusa?
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Krusttēvam, nabagam,
Naudas bedre aizsaluse.
Vakar bija silti lieti, -
Vai tā bedre neatkusa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1785¹.

Nevaid kauna krusttēvam,
Pādei diķi nometot;
Kaut es kaunu darījusi,
Es uzmestu dālderīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1786.

Palīdziet Jānīšam
Naudas maku attaisīt;
Viņš būt' metis, kav varējis
Naudas maku attaisīt.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1787.

Sīksto bērtuli kūmās lūdza;
čīkstēja pimberis, no maka velkot.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

Rubulis cīkstēja, no maka velkot;
Maciņu velkot, vaidziņš sarepis,
Kā vecs pūpēdis siliņa malā.
275 [Zemgales novados].

1787¹.

Protiesa, Pēteri, kas veca tiesa:
Velc savu zeseri no maka laukā.
Cīkstēja zeseris, no maka velkot:
Ja cīkst, lai cīkst, māmīni vajag,
Māmīni vajaga adatu pirkta.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1788.

Priecīgs andrievs, kūmām iedams;
čīkstēt čīkstēja, naudiņu mezdams.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Aķīls ačiņš, kūmās lūdzams;
čīkstēja vērdiņš, no kules velkams.
Kad mani lūguši kūmiņās,
Klabētu dālderis, uz galda metams.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

2. Priecīgi tautiņas, veltītes ņemdami;
Cīkstēja naudiņa, no maka velkot;
No maka velkot, pie pirkstiem pielipa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1789.

Bagātu Jūlīti kūmām ņēma,
Tā meta naudiņu netaupīdama;
Rubuli mezdama, uzmeta šķiliņu,
Tas pats pielipa pie pirksta metot.
226 [Kandavā (Tl)].

1790.

Tas jēpīts zirgu sola,
Kūmiņās lūgdamies;
Kad naudiņa tam jāmet,
Tad uzmeta kapeiciņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 334 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1791.

Lustīgs Jānīts komiem nāce;
Bēdīgs maciņu atraisīja.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Priecīgi tautiņas veltītes ņēma;
Bēdīgi maciņu atraisīja.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

1792.

Pirmāk Jānīts tāds sārts puisīts;
Uzmeta naudiņu, nobālēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1793.

Neviens neņem no laba maka,
Ikviens ritina no lupatiņa.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

- 242 -

1794.

Pelējse, pelējse kūmiņa nauda;
šķirbā pelējse, ne maciņā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1795.

šķiliņģi, vērdiņi nabagu nauda;
šķēpaini dāldeŗi pādītes nauda.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1. Dukāti, dāldeŗi, tā kūmu nauda;
Diķītis, vērdiņš nabagu nauda.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1796.

Pa durvīm, pa durvīm,
Piecu mārku metējiņ!
Dālderīša metējiņ,
Sēsties galda galiņā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1797.

šķirbā nauda glabājos,
Krustabērna gaidīdama,
šķirbā nauda sapelēja,
Krustabērnu nedabūju.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

f) Dod vai sola dāvanas: krekliņus, micītes, jostiņu, palagu, vilnaini; zirgu, govis, aitas, bites.

1798.

Metat naudu, krustatēvi,
Krustamātes, nemetat:
Krustamātes kreklus šuva
Līdz kājiņu galiņam.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1799.

Kas bija laba krustamāte,
Dos vārdiņu, dos krekliņu.
224 [Kabilē (Kld)].

1800.

Došu, došu pādītei,
Ko es biju solījuse:
Došu smalku linu kreklu,
Pilnu sauju sudrabiņa.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1801.

Māsiņ' sola pādiņai
Appuškotu linu kreklu;
Tā solīja, tā iedeva,
Nebij žēli devušai.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1802.

Solīj' man kristatēvs,
Ko solīja, neiedeva;
Kristamāte nesolīja,
Tā iedeva linu kreklu.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

1803.

Uzliku pādei nešūtu kreklu;
Tai jauna māmiņa, lai šu(v)a pati.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1804.

Uzlieku pādītei nešūtu kreklu,
Lai šuva krekliņu, diž' izauguse.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1805.

Iedevu pādei nešūtu kreklu;
Pats devu diedziņu, pats adatiņu,
Lai šuja pādīte, izrakstīdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1806.

Es došu pādei nešūtu kreklu:
Lai mana pādīte šuvēja augu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1807.

Iedevu pādei nešūtu kreklu;
Es, jauna kūmiņa, nemāku šūt.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1808.

Es tečus tecēju liniņu laukā:
Zināju, pādītei krekliņa vajaga.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Es tečus tecēšu aitiņu stallī:
Zināju, pādiņai cimdiņu vajag.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1809.

Es atradu sav' pādīti
Rumpačās ietīstītu;
še, pādīte, linu kreklis,
Svied rumpačas aizkrāsnē.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1810.

Krustamāte man solīja
Līdz kājāmi linu kreklu;
Gaŗa mēle pasolot,
Īsas rokas iedodot.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1. Man solīja sveša māte
Zeltadītu sedzenīti;
Gaŗa mēle solītāja,
Īsas rokas iedevējas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 243 -

1811.

Solīj' man krustamāte
Līdz kājām linu kreklu;
Krustamātei vīles žēl,
Ne vēl visa linu krekla.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1812.

Krustamāte, krustamāte,
Kad tu manim kreklu dosi?
Tu nomirsi, es palikšu, -
Kā es tevi pieminēšu?
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

1813.

Es pādīti nešūpoju
Uz plikiem žagariem:
Izmetusi cimdu pāri,
Tad pādīti pašūpoju.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

1814.

še, pādīte, raibi cimdi,
Ej ar tēvu līdumā;
Ej ar tēvu līdumā,
Pelni zeltu, sudrabiņu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1815.

Es bij' īsta krustamāte
šā ciemiņa meitiņai:
Es uzmetu cimdu pāri
Par sešiem godiņiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1816.

Ko mēs, kūmas, šĶiņķosim
Savam jaunam krustabērnam?
Rīgā pirksim zīda mices
Sudrabiņa spicītēm.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1817.

Krustumāte jostu deva,
Vairāk diegu, ne dzīparu;
Ņemt es ņemšu, nevalkāšu,
Kāršu priedes galiņā.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

1817¹.

Kad es būtu zinājusi,
Kad tas manis krustabērns,
Es būt' jostu noaudusi
Deviņiem dzīpariem.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1818.

Ai, Dieviņu, ai, Dieviņu,
Nu nāk mana krustamāte!
Balta sagša mugurā,
Vēl jo balta padusē.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

1819.

Rīb zemīte, čab lapiņas,
Nu nāk mana krustamāte;
Nu nāk mana krustamāte,
Segs man baltu vaillainīti.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1820.

Jem, pādīte, tu par labu
Rīgāi pierktu nēzdaudzīnu;
Kad tu iesi tautīnās,
Segšu baltu villānīti,
Segšu baltu villānīti,
Nosūnojšu dālderīti.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1820¹.

Es uzliku pādītei
Rīgāi pirktu nēzdaudziņu,
Lai pādīte pieminēja,
Visu mūžu dzīvodama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1821.

Kauns nebija krustamātei
Uzsegt linu paladziņu?
Kad es būtu krustamāte,
Es uzsegtu villainīti.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

1822.

Došu, došu pādītei
Ko es biju solījuse:
Segšu baltu villainīti,
Meš' apaļu dālderīti.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1823.

Glābies, pādīte, ar linu ziedu:
Kad iešu tautās, tad segšu sagšu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1823¹.

Glābies, pādīte, ar maģu ziedu:
Es jauna meitiņa, man pašai vajaga.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1824.

Glābies, pādīte, ar mazu tiesu.
Kad tu augsi diža meita,
Tad es tevi atcerēšu:
Došu goves, segšu sagšu,
Iešu līdzi tautiņās.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

- 244 -

1. Došu, došu pādītei,
Ko es biju solījusi:
Došu govis, segšu sagšu,
Aizvedīšu tautiņās.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1825.

Krustamāte, krustamāte,
Pārnes mani par upīti,
Pārnesusi par upīti,
Apsedz baltu villainīti.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1826.

Audz, mana pādīte, līdz mani liela.
Pašuvu svārciņus nemērīdama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1827.

Es savai pādītei
Zīda svārkus šūdināju;
Sprīdi metu, ģuldi devu,
Pusdāldeŗa olektī.
224 [Kabilē (Kld)].

1828.

Es savai pādītei
Zīda svārkus šūdināju,
Lai tā manim pretim teka
Dižu zemes gabaliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1829.

Krustamāte man iedeva
Dancojamu lindraciņu:
Tīru zeltu sametuse,
Sidrabiņu ieauduse.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1830.

Sapelēja Mārītei
Brūni svārki vadzītē;
Nu Dievs deva Mārītei
Brūnu svārku valkātāju.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1831.

Jānīšam melli svārki
Sudrabiņa pumpiņām.
Dievs dod tev padzerties,
Iešķiņķosi pādītei.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Krustamāte uzseguse
Krustkrustainas villainītes.
Dod, Dieviņi, iedzerties,
Iešķiņķotu pādītei.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1832.

Krustamāte, krustamāte,
Dzīpariņu, dzīpariņu!
Ja nedodi dzīpariņu,
Iedod' vilnas kodaļiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1833.

Krustamāte, tēva māsa,
Palīdz pūru piedarīt;
Pate būsi tautiņās
Mana pūra dalītāja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1834.

Tec, pādīte, atver vārtus,
Redz', kur nāk krustatēvs;
Zirgu ved rociņā,
Cepurīte padusē.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Tec, pādīte, atcel vārtus,
Nu nāk tava krustamāte;
Govi veda valdziņā,
Kreklu nesa padusē.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1835.

Ko došu pādei Laimiņas vietā?
Doš' govi ragaini, doš' aitu sprogaini;
Kaziņu nedošu, tā lec dārzā.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1836.

Došu, došu pādītei,
Ko es biju solījsēs:
Doš' pādei gosniņu, došu avitiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1837.

Ziedu došu pādīteje,
Mazs būs manis ziedutiņš:
Es tai došu avetiņu (kumeliņu),
Ar visieme radziņiem (apaušiem).
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1838.

šķiņķo Dievis tev, pādīte, -
Maza man šĶiņķošana, -
šķiņķo Dievis govis, vēršus,
šķiņķo bērus kumeliņus.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

- 245 -

1. Dāvā, Dievīn, tai pādīti, -
Es nekā nedāvāšu, -
Dāvā, Dievīn, kaltus ratus,
Sešus bērus kumelīnus.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1839.

Grieta sola pādītei
Treša gada gotenīti;
Tā bij sieva, tai bij vārds,
Ko solīja, to iedeva.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1840.

Krustamāte man šĶiņķoja
Zilu govi platis ragis;
Ne tā ziemu stallī mita,
Ne vasaru laidarā;
Tur tā ziemu, tur vasaru
Baltābola kalniņā.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1841.

Krustatēvs, krustamāte,
Pērc man krusta kumeliņu:
Lai es aŗu, lai ecēju
Ar to krusta kumeliņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Krustatēvs, krustamāte,
Pērc man krusta kumeliņu;
Kad es braucu baznīcā,
Krustis ceļa vien tecēja.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1842.

Krusttēvs sola pādēnam
Pirkt apaļu kumeliņu;
Mīksta mēle pasolot,
Īsa roka iedodot.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1843.

Krusttēvs sola pādītei
Triju gadu kumeliņu;
Kad pādīte zirgu prasa,
Raud, pavadu turēdams.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

Lība savu govi sola,
Kūmiņām pirkdamās;
Kad pādīte govi ņēma,
Raud, pie saites turēdama.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1844.

Krustatēvs man solīja
Apzeltītu ozoliņu;
Tev bij viena zara žēl,
Ne vēl visa ozoliņa!
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

g) Liecenieki met tēriņa naudu.

1845.

Kūmas naudu sametuši,
Nu metiet, liecinieki,
Nu metiet, liecinieki,
Par ēdumu, par dzērumu.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1846.

Sānu kūmas, sānu kūmas,
Griežamies vienu vietu!
Ja kuŗam kā pietrūka,
Cits no cita tapinām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1847.

Metiet, kūmas, zelta naudu,
Metiet, visi liecinieki:
To kanniņu kūmas dzēra,
To dzeŗ visi liecinieki.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

h) Bērna māte saņem samesto naudu.

1848.

Nāc, kūmiņ, ņem naudiņu,
I to pašu mazumiņu:
Vāji gadi, bargi kungi,
Nevar daudzi nopelnīt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1849.

Es piesaku tev, māsiņa,
šitās naudas netērē:
Lai stāv mūsu krustmeitai
Raibu govi jānopērk.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1850.

Tā māmiņa priecājās:
Nu būs labas kurpes pirkt;
Vēl naudiņas nesameta,
Ko nopirkt pastaliņas.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1850¹.

Gana lielus kūmus lūdzu,
Bet tie mazu naudu meta;
Dievs dod manim citu bērnu,
Es tos kūmus vairs nelūgšu.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1851.

Pādei kreklis, mātei nauda,
Kas pašami tēviņam?
Kas pašami tēviņam
Par šūpuļa kārumiņu?
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

- 248 -

★

36836.

Vai pādīte, vai pādīte,
Nu tev slikti gadījās:
Nu samet(a) tav pūrinu,
Nezdaudzina galinā.
126 [Grobiņas Lp].

36837.

Es savai pādītei
Nezināmu naudu metu,
Lai tai auga laidarā
Nezināmas govis, vērši.
152 [Jaunsaules B].

36838.

Es savi pādīti
Rubuli došu,
Lai mana pādīte
Vesela auga.
94 [Dunikas Lp].

36839.

Es savi pādīti
Pusrubli doš(u),
Lai mana pādīte
Pusgadā staigā.
282 [Nīcas Lp].

36840.

Es sudraba rubli metu
Kristīb' galda galīnā,
Lai pādīte touzņēma,
Kad pādīte rāpažāja.
282 [Nīcas Lp].

36841.

Iemeta krusttēvs
Puspliku kapeiku.
Griezies atpakaļ,
Met visu kapeiku.
384 [Sēemūkšu C].

36842.

Īstenaja krustamāte,
Uzklāj baltu paladziņ'!
Īstenais krustatēvs,
Ieliec zelta gabaliņ'!
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

36843.

Kas to meta, rupju naudu,
Tam slavīna tālu gāja;
Kas to smalku smalcenāja,
Tam pabira pagaldē.
192 [Kosas C].

36844.

Krustamāte man solīja
Ar zīļiem vilnainīti.
Viņai vienas zīles žēl,
Kur vēl visas vilnainītes!

36845.

Krusttēvs iemeta
Pussistu kapeiku,
Tā pati kapeika
Pie pirkstiem lipa.
605 [Skolas].

36846.

Kristatēvi, kristameitas
Kupuriņa nemetiet;
Kupuriņa smaga nauda,
Grūt' manam mužiņam.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

36847.

Krusttēvam, nabagam,
Naudas kule aizsalusi.
Kuŗat pirti, krustamātes,
Kausējat naudas kuli.
605 [Skolas].

36848.

Krustatēvi, krustamātes,
Vaŗa naudu nemetiet;
Vaŗa nauda smaga nauda,
Tā guļ bērna pakrūtē.
350 [Ropažu Rg].

36849.

Nemetiet, jūs krusttēvi,
Kapar' naudas šūpulēi;
Metiet zeltu, sudrabiņu,
Lai aug liels krustabērns.
224 [Lielvārdes Rg].

36850.

Laba nauda, laba nauda,
Vēl būs citapakaļā.
Vēl vajaga sidrabīna,
Pēc tā zelta gabalīna.
192 [Kosas C].

36851.

Māmiņ, māmiņ,
Naudiņas mestu!
Tu sauksi rītā,
Tu vakarā:
Annīt, meitiņ,
Guntiņas kurtu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

- 247 -

36852.

Metati, metati
Dažus zelta gabalus:
Tai māmiņai pirmā meita,
Lai pērk dārgu vainadziņu.
355 [Rucavas Lp].

36853.

Metit, meitas, pogostā,
Naturit ozūtī!
Ka turēsit ozūtī,
Peles vilks midziņā.
389 [Silajāņu Rz].

36854.

Nav sudrabis liela manta,
Nav nomelis labs skaliņš.
Neēd cūkas sudrabiņu,
Tumši dega nomelīši.
202 [Kurmāles Kld].

36855.

Nelieliesi tu, devēja,
Kas tad tevi nepazīst!
Gaŗa mēle pasolot,
Īsi nagi iedodot.
605 [Skolas].

36856.

Netīšu pādīti samīztu drānu;
Naudiņu vien došu zābaku pirkt.
282 [Nīcas Lp].

36857.

Ņem par labu, tu pādīte,
Manas mazas dāvaniņas:
Veca tava krustamāte,
Nevar vairāk nopelnīt.
96 [Durbes Lp].

36858.

Palīdziet Jānīšam
Maka siksnas atraisīt:
Auksti pūta ziemeļvējš,
Makam siksnas aizsalušas.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

36859.

Pēters Jānim kazu sola,
Lai dod dēlu krustubērnu;
Nu, kad kaza jādod bija,
Tur pie ļipas raudādams.
605 [Skolas].

36860.

Sametati, sametati,
Mūs' pādīti daudz vajag;
Tai vajaga zīda svārku,
Vajag zīda cepurīt(s).
282 [Nīcas Lp].

36861.

šķiņķā, Dievis, tai pādītei,
Es tai nieka nešĶiņķāšu.
šķiņķā, Dievis, raibas govis,
Sešas baltas avitīnas.
šķiņķā, Dievis, kaltus ratus,
četrus bērus kumelīnus.
94 [Dunikas Lp].

36862.

šķiņķi devu(-a) pādītei,
Maza tava šĶiņķāšana!
šķiņķārudzus, šĶiņķā auzas,
šķiņķā bērus kumeliņus.
605 [Skolas].

36863.

Tā tev, Jānīt,
Celiņa naudiņa,
Nule vēl metīsi
Balto dālderi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

36864.

Teciņus tecēja
Pežīnu kule,
Zināja pādīti
Lindruku vajag.
282 [Nīcas Lp].

36865.

Vysi meta, vysi meta,
Naskanēja.
Dzjadzja meta, to skanēja,
Divi zalta gabaleņi.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

36866.

Zināju tecēt
Pie avju staļļa,
Zināju pādīti
Zeķīšu vajag.
94 [Dunikas Lp].

★

- 248 -

16. Kūmu šūpuļa dziesmas un apcerējumi par bērna mūžu un vecāku, sevišķi mātes, priekiem un bēdām, cerībām un grūtumiem.

a) Šūpuli pakāruši, kūmas iešūpo krustbērnu.

1851.

Laižat mani aplūkot,
Vai ir vieglis šūpolīts;
Ja ir vieglis šūpolīts,
Tad laimīga dzīvošana.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1852.

A(i) Dieviņi, a(i) Dieviņi,
Man pādīte sētiņā!
Istabiņu slaucīdama,
šūpulīti palīgoju.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1853.

Paldies saku māmiņai,
Sētā ņēma krustamāti:
Kad māmiņa nepatapa,
Pašūpoja krustamāte.
224 [Kabilē (Kld)].

1854.

Paldies devu māmiņai,
Kaimiņos kristamāte:
Pēc guntiņas aiztecēju,
Kristamāte pamieloja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1855.

Paldies saku māmiņai,
Jauna mana krustamāte:
Pie krustiņa paturēja,
Vēl aizveda tautiņās;
Aizvadījsi tautiņās,
Uzsedz baltu villainīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1856.

Audzē, Dievs, krustdēliņu,
Tam es iešu vešanās;
Krustdēliņa līgaviņa
Segs man baltu villānīti.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1857.

Ai pādīti, ai pādīti,
Negul' ilgi šūpolī;
Citi ēda, citi dzēra,
Tu gulēji šūpolī.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1858.

Ai pādīt, ai pādīt,
Negul' ilgi šūpulī;
Pin vīzītes, aun kājiņas,
Aptec tēvu, māmuliņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1859.

čuči, guli, man' pādīte,
Zelta šūpļa šūpolēs;
Neklausies ciema gaiļus,
Nemodini māmuļīti.
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. čuči, guli, maģs bērniņš,
šūpulīša dubenā;
Nedeldē linu virves,
Nemuldini māmulīti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. čuči, guli, mazbērniņ,
Kā pelīte midzenī,
Neklausies ciema gaiļus,
Nemodini māmuliņu.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1860.

Guli nu, pādīte, cūciņas miedziņu,
Lai auž māmiņa gaŗ' audekliņu.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

1861.

Līgojies, šūpolīti,
Audzin' lielu cilvēciņu!
Dzelžu kārtis, vaŗa virbe,
Sudrabotis šūpolītis.
190 [Kuldīā].

1. šūpojies, šūpulīt,
Līgojies, bāleniņ!
Oša kārte, vaŗa virve,
Sudrabiņa šūpulīts.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1862.

šūpo mani, māmulīt,
Taī vieglā šūpolī:
Liepu līksta, linu striķis,
Doņu pīts šūpoliņš.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. šūpo mani, māmulīt,
Taī vieglā šūpolē:
Zelta striķis, vaŗa līkste,
Sudrabiņa šūpoliņš;
Sudrabiņa šūpoliņš
Līdz zemīti līgojās.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 249 -

1863.

Eijā, eijā, jaunā māsa,
Vecā brāļa šūpulī!
Oša kārte, vaŗa virve,
Sudrabiņa šūpulīts.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

šūpojies, jauno brāli,
Vecā brāļa šūpulī!
Oša kārte, linu virves,
Sudrabiņa šūpulīts.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1864.

Es savai pādiņai (māsiņai)
Rīgā pirku šūpulīti:
Zelta striķi, vaŗa līkste,
Sudrabiņa šūpulīts.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1864¹.

Es savai pādītei
Sudrabotu šūpli kāru,
Sudrabotu šūpli kāru,
Apzeltītu līksti liku,
Lai nu mana krustameita
Sudrabā šūpojās.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)].

1865.

šūpulītis palīdzēja
Māmiņai audzināt:
Kur iedama, tecēdama,
Ieliek bērnu šūpulī.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1866.

šūpo, māte, auklē, māte,
Neba nieka bērniņš biju:
Lielu radu, labu ļaužu,
No godīgas māmulītes.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1867.

Kas tur spīd, kas tur viz
Mūsu kunga kambarī?
Mūsu kunga freilenīte
Gul vizuļu šūpulī.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1868.

Aijā, aijā tas bērniņš,
Kamēr Dieviņš citu dos;
Kad Dieviņš citu dos,
To sviedīsim kājgalī.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1869.

šūpo mani, māmulīte,
Lai es augu, vai neaugu;
Kad es augšu, tad maksāšu
Par to labu lološanu:
Mātē pirkšu zīļu kurpes,
Tēvam caunu cepurīti.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1870.

Guli, mans krustdēliņ,
Uz soliņa, uz mūriņa:
Neva vaļas māmiņai
Uz tevim užināt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1871.

šūpojies, bāleliņ,
Priedītē, eglītē;
Man' māmiņa izšūpoja
Kriju šūtu šūpulīti.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1872.

Pilna Laimes istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu;
Kad to vienu kustināja,
Tad tie visi līgojās.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1872¹.

šodien bija tev, bērniņ,
Liela pulka šūpotāju,
Jau rītā, pairītā
Viena pati māmuliņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1872².

Ar Dieviņ, ar Dieviņ,
Nu apgūla man pādīte,
Nu man vaļa riņķus griezt
Ar savām kūmiņām.
226 [Kandavā (Tl)].

b) Mātes pienākums - krietna audzināšana.

1873.

Auklēdama, māmuliņa,
Auklē mani krietnu vīru!
Tāpat tev diena gaisa,
I neveikli auklējot.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

- 250 -

1874.

Lolo mani, māmuliņa,
Neloloji netikušu;
Tu jau pate gan redzēji,
Kāds mūžiņis netiklam.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1875.

Lolo mani, māmuliņa,
Nelolavi (nelolo) netikušu:
Netiklam diena gaŗa (gaŗa diena),
Ne vēl mūžu dzīvojot.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 605 [Skolas].

1876.

Dod, Dieviņ, man uzaugt
Ar gudro padomiņu:
Prieka būtu māmiņai,
Jole prieka līgavai.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1877.

Kumeliņš ceļu tek,
Ceļam gala nezināja;
Māte, dēlu auklēdama,
Padomiņa nezināja.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kumeliņis tecēdamis
Ceļam galu nezināja;
Māte, dēlu lolodama,
Dēla dabu nezināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

c) Vecākā māsa palīdz mātei brāli audzināt; brālis māsai apgādnieks, aizstāvis un tautu rājējiņš.

1878.

Es savai māmiņai
Palīdzēt palīdzēj',
Palīdzēju šūpli kārt,
Bāleliņus audzināt.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1879.

Guli, māte, dienasvidu,
Es šūpošu bāleliņu;
Es šūpošu bāleliņu,
Vaiņadziņu gribēdama.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

1880.

Kult iedama, malt iedama,
Bāleniņu pašūpoju:
Tur bij man sārta josta,
Tur vizuļu vainadziņš.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1881.

Pašūpoju, palīgoju
Savu zelta bāleliņu;
Kad tas manim liels izaugs,
Pirks man zelta gredzentiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

1882.

šūpojies, šūpulīt,
Audzē lielu bāleliņu;
Tur man būs linu kreklis,
Neaužams, nemetams.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1883.

Es miedziņu negulēju,
Sav' bāliņu šūpodama:
Māmiņ' man apsolīja
Graznas, baltas villainītes.
216 [Ventspilī].

1884.

šūpojies, šūpolīt,
Audzē lielu bāleliņu;
Bāleliņa līgaviņa
Segs man baltu villainīti.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1884¹.

šūpojies, šūpulīti,
Audzin' dižu bāleliņu;
Ņems brālītis līgaviņu,
Lūgsim tevi vedībās.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1885.

šūpojies, šūpulīt,
Audzin' lielu bāleliņu;
Būs kungam kaŗavīrs,
Māsām tautu rājējiņš.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1886.

šūpojam, auklējam
Tos mazos bāleliņus;
Kad tie lieli izaudzīs,
Tie būs tautas rājējiņi.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1887.

Augat, maģas atvašiņas,
Jele gana rīkstītēs;
Augat, maģi bāleliņi,
Jele tautu kaitināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 251 -

1888.

Kult iedama, malt iedama,
Bāleniņu pašūpoju;
Tas būs man tautiņās
Pirmais durvju vērējiņš.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Pašupoju, palīgoju
Savu mazu bāleliņu;
Tas man būs tautiņās
Pirmais vārtu vērējiņš.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

1889.

Vai Dieviņ, kur es likšu
Sav' mazo bāleliņu!
Man jāiet tautiņās,
Brālīts gul šūpulī.
Laiž' pūriņa dibinā,
Vedīš' līdza tautiņās;
Tas man būs citu dienu
Sīvu tautu rājējiņš.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

d) Nākamais arājiņš, kunga darbinieks un keizara kaŗavīrs; dravinieks, laivinieks, ganiņš etc.

1890.

Laime nese zelta arklu
Apkārt visu istabiņu;
Nes, Laimiņ, istabā,
Man ir jauns arājiņš.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1891.

Sudrabiņa vērstuvīte
Uz Daugavu līgojās;
Sit, vilnīti, maliņāi,
še būs dailis arājiņš.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1892.

Birzis auga vērīdama,
Līdējiņa gaidīdama;
Audz, birztiņ, nevērīj',
Aug ir tavi līdējiņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1893.

šūpojies, šūpulīti,
Audzē lielu bāleliņu,
Lai tek krietnis arājiņš
Mūsu kunga tīrumā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1894.

šūpojies, šūpolīt,
Audzē lielu bāleliņu,
Kungam vīra vajadzēja,
Māmiņai arājiņa.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1895.

Zirdziņā, dēliņā,
Tur mātei lieli prieki:
No zirdziņa gaŗa vaga,
No dēliņa dzinējiņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1896.

Mazs, mazs es gulēju
Jostiņā satīstīts,
Jau tie veči priecājās,
Būšot jauns arājiņš.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1897.

šūpojies, šūpulīt,
Audzē lielu bāleliņu;
Kungi gaida kaŗavīra,
Tēvs, māmiņa arājiņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1898.

šūpojies, šūpulīti,
Audzin' lielu man' bāliņu;
Būs kungam kaŗavīrs,
Mātei maizes devējiņš.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1899.

šūpojies, šūpulīt,
Audzē lielu bāleliņ';
Būs kungam darbenieks,
Ķeizeram kaŗavīrs.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1900.

Kaŗavīris, kaŗavīris
Mans jaunajis bāleliņš:
šūpulēje gulēdamis,
Kaldin' kaŗa zobentiņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1901.

Kundziņš saka: mana zeme!
Dieva zeme, ne kundziņa;
Māte sauca: mans dēliņš!
Kunga vīrs, ne māmiņas;
Kungam tiesas devējiņš,
Ne māmiņas žēlotājs.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

- 252 -

1902.

Raudādama māmuliņa
Man pakāra šūpulīti;
Vai redzēt paredzēja
Kunga vergu paliekam.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1903.

Kungam mana sūra vara,
Zemītei augumiņš;
Tik manai māmiņai
šūpojums, auklējums.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1904.

šūpu, šūpu, šūpulīti,
Lai aug lieli bāleliņi:
Būs kungam stipri vīri,
Būs man lieli bāleliņi;
Ar krūtīm kalnus stūma,
Rokās nesa ozoliņu.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

1905.

Ozoliņis dzeiņa raud,
Dzeinīts raud vijējiņa:
Dzeinīts liepas zariņā,
Vijējiņš šūpulī.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1906.

Ko gaidīji, oša laiva,
Jūrmalāji gulēdama?
No ziemeļa vēja gaidu,
No Vāczemes īrējiņa.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Ko tu gaidi, oša laiva,
Vītoliņa ēniņā?
- Ziemelīša vēju gaidu,
No māmiņas irējiņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1907.

šūpo mani, māmuliņa,
Ne ilgam(i) tu šūposi;
šūpos mani jūŗas viļņi
Rakstītāi laiviņā.
224 [Kabilē (Kld)].

1908.

šūpo mani, māmuļīte,
Kad es gulu šūpulī;
Kad uzkāpšu kumeļā,
šūpos mani kumeliņš.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1909.

šūpo, māte, auklē, māte,
Nemet mani ūdenī;
Ja pašai nevajaga,
Dod otram ganiņos.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

e) Tautu meita gaida arājiņu; māte cerē vieglas dienas no vedeklas.

1910.

šūpojies, šūpulīt,
Audzīn' dižu bāleliņu;
Sen gaidīja tautu meita,
Vilnainītes savēruse.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1911.

Mana veca māmuļīte,
Audzin' dailus bāleliņus;
Pašas nāca ciema meitas,
šautrām suņus mētādamas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1912.

Nebēdā, māmuliņa,
Aveniņu audzēdama:
Pat' aitiņa attecēs,
Aveniņu meklēdama.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1913.

Auklē baltu, dēlu māte,
Manu miežu arājiņu!
Balta guļ tava sagša
Mana pūra dibinā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1914.

Zinu, zinu, bet neteicu
Savu maizes arājiņu;
Nu vēl māte šūpli kāra
Manam maizes arājam.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

1915.

Vis' arāji tīrumā,
Man' arāja vien nebij;
Man' arāja māmuliņa
Nu vēl kāra šūpolīti.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

1916.

Auklēju dēliņu, nedaru darbiņu;
Darīšu darbiņu ar vedekliņu.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 253 -

1917.

Aizmigusi māmulīte
Zem dēliņa šūpulīša,
Vieglas dienas gribēdama
No dēliņa līgaviņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1918.

Dēlu māte aizmiguse
Zem dēliņa šūpolīša,
Vilnānīti pelnīdama
No dēliņa līgaviņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

f) Nākamā vērpējņa, audējiņa, kunga darbiniece, mātes aptecētāja.

1919.

Ērkulītis ceļu tek,
Vērpējiņu meklēdams;
Tec, ērkuli, sētiņā,
Te atrasi vērpējiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1920.

Sudrabiņa šautuvīte
Uz ūdeņa līgojās;
Sit, vilnīti, maliņā,
še būs daiļa audējiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 190 [Kuldīā].

1. Es redzēju zelta stelles
Daugavā līgojam;
Sit, vilnīti, maliņā,
Te būs daiļa audējiņa.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1921.

šūpo mani, māmuļiņa,
Diegā kārtā šūpulī:
Lai es augu smuidra, gaŗa,
Apaudiņu audējiņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1922.

šūpo mani, māmuļiņ',
Treju kriju šūpulī:
Lai es varu izdabāt
Treju kungu valodiņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1923.

šūpej' mani, tēvs, māmiņa,
šūpej' tēva māmuļīte;
Gribēj' mani drīz augam,
Drīz priekšā tecētāj'.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

1924.

Auklē mani, māmuļiņa,
Vieglajām rociņām;
Es tev' gribu aptecēt
Vieglajām kājiņām.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1925.

Maza, maza meitenīte
Mātei roku nosēdēja;
Dod, Dieviņ, lielai augt,
Maksās rokas sēdējumu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

1926.

Es teciņi vien tecēju,
Kad māmiņa mani sauca;
Kā māmiņa tad tecēja,
Kad es brēcu šūpulē.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

1927.

Nava kauna meitiņai,
Mātei kājas noaujot:
Dažu nakti māte sēd
Pie meitiņas šūpulīša,
Pie meitiņas šūpulīša
Apautām kājiņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

g) Nākamā tautu līgaviņa, tautu malējiņa jau šūpulī izredzēta.

1928.

šūpojies, šūpulīti,
Audzē lielu to meitiņu:
Brāļam māsas vajadzēja,
Tautiņām līgaviņas.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

1929.

šūpojies, šūpolīti,
Auklē lielu meitenīti:
Tautas gaida līgaviņas,
Tēvs, māmiņa malējiņas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1930.

Ziedi, maģa ābelīte,
Vasariņa ziedus gaida;
Audz, maģāja brāļa māsa,
Tautas gaida malējiņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ziedi, ziedi, ziedu pļava,
Ziedu gaida vasariņa;
Audzi, audzi, brāļu māsa,
Tautas gaida malējiņas.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 254 -

1931.

Kas grib tīra ūdentiņa,
Lai smeļ akas dibinā;
Kas grib jaunas līgaviņas,
Lai ņem bērnu šūpolī.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas gribiet gaŗas villas,
Jājiet aitas pieguļā;
Kas gribiet jaunas sievas,
Ņem ar visu šūpulīti.
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

1932.

Kas grib skaidra ūdentiņa,
Lai smeļ akas dubenā;
Kas grib labu līgaviņu,
Lai lūdz vecu māmuliņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1933.

Lūko mani, tautu dēls (dēli),
Kamēr maza meitenīte;
Augšu liela, tapšu gudra,
Tad tu mani nedabūsi.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1934.

Maza, maza meitenīte
Mātei roku nogulēja;
Dieviņ, dodi lielai augt,
Svīdīs tautu kumeliņš.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1935.

Rītu, rītu, ne šodien,
Būs tautām malējiņa:
Rokas vien vicināja,
šūpulī gulēdama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1936.

šūpo mani, māmuļīte,
Sudrabiņa šūpulī:
Kad es augšu, tad es būšu
Sudrabkaļa līgaviņa.
224 [Kabilē (Kld)].

1936¹.

šūpo mani, māmuliņa,
Vizulīšu šūpulī;
Brauks tautiņas, vedīs mani,
Skanēs zaļi vizulīši.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

1937.

šūpo mani, māmuliņa,
Vizulīšu šūpulī;
Nāks tautiņas, dos naudiņu,
Ņems ar visu šūpulīti.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 66 [Aizkujā (pie Cesvaines Md)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1938.

Līdz zemei šūpols līka,
Mātei meitu šūpojot;
Līdz zemei tautu dēls
Māmiņai klanījās.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1939.

šūpo mani, dēlu māte,
Savā dēla šūpolī:
Es būš' tava jaunaviņa,
Tava dēla līgaviņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1940.

Tautiets lūdza meitu māti:
Audzē lielu dzeltainīti;
Kad būs liela izauguse,
Tad būs mana līgaviņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1941.

šūpo, egle, to caunīti,
Tur būs mana cepurīte;
Auklē, māte, to meitiņu,
Tā būs mana līgaviņa.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 24 [Lēdurgas draudzē], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)], 54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

1942.

Maza, maza es gulēju
šūpolīša dibinā,
Jau tautiņas māmiņai
Sola zelta gabaliņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1943.

Maza, maza es gulēju
šūpulīša dibinā,
Jau tie tautu kumeliņi
Mauru mina pagalmā.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)], 226 [Kandavā (Tl)].

1. Ne es biju saauguse,
Ne prātiņu pieņēmusi,
Kad tautieša kumeliņš
Aizzazviedza pagalmā.
424 [Barkavas pag. Rz].

1944.

Es gulēju šūpulī,
Tautiets zirgu kaldināja;
Pie slieksnīša pierāpos,
Jau tautietis sētiņā.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

- 255 -

1945.

Pagaid' laika tu, puisīti,
Būs i tev līgaviņa:
Man' māsiņa šūpulī,
Gaidi lielas izaugot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1946.

Pieci, seši tēva dēli
Gaida mani uzaugam;
Vienam būšu, ne visiem,
Pa Laimītes vēlējumu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1947.

Ņem, puisīti, līgaviņu,
Negaid' manis izaugot;
I tas bija tēva dēls,
Kas ar mani līdzi auga.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1948.

Ņem, nelieti, līgaviņu,
Negaid' mani izaugam;
Gan man vēl laika bija,
Gan Dievam labi ļauži.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

h) Kas vecākiem vairāk pa prātam - dēli vai meitas? Tēvam dēli, mātei meitas.

1949.

Labāk dēli arājiņi,
Nekā meitas malējiņas:
Dēli ara, dēli sēja,
Būs vedeklas malējiņas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1950.

Dēliņ munu i mīļais,
Munas dzīves kopējiņš;
Meitiņ muna i meitiņ,
Munas dzīves postītāja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Ai, dēliņi, ai, dēliņi,
Manas uguns kūrējiņi;
Meitas manas raganiņas,
Mātes mantas tērētājas.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1951.

Ko kokiem lapas dara?
Zemi vien trūdināja;
Ko mātei meitas dara?
Sirdi vien ēdināja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1952.

Ko kokiem lapas dara?
Zemi vien trupināja;
Ko mātei meitas dara?
Tautas vien karināja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1953.

Raudādama māmulīte
Meitai kāra šūpulīti;
Dēlam kāra dziedādama,
Zināj' maizes devējiņu.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

1954.

Dziedādama māmulīte
Dēlam kāra šūpolīti;
Meitiņai raudādama,
Zina tautu malējiņu.
216 [Ventspilī].

1955.

Audzin', māte, meitas vien,
Met dēliņus ūdenī:
Meitas tavas malējiņas,
Dēli kaŗa gājējiņi.
224 [Kabilē (Kld)].

1956.

Auklē meitu, māmuliņa,
Liec dēliņu šūpulī:
Drīzāk meita malti gāja,
Ne dēliņa līgaviņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1957.

šūpo, māte, to meitiņu,
Met dēliņu ūdenī:
No meitiņas vieglas dienas,
No dēliņa asariņas.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1958.

Audzin', māte, meitas vien,
Svied dēliņu ūdenī:
Augs dēliņis, būs sirdēsti,
Būs tev gaužas asariņas.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

- 256 -

1959.

Auklē māte pieci dēli,
Auklē pieci cirvja pieši;
Auklē māte piecas meitas,
Auklē pieci mīļi vārdi.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1960.

Nebēdāji, māmuliņa,
Meitas vieni lolodama:
Tu līgosi znotiņosi
Kā bitīte ābolāji.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1961.

Audzin', māte, meitas vien,
Met dēliņus ūdenī:
No meitām znoti, radi,
No dēliem pušenieki.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1962.

Auklē meitu, māmuliņa,
Met dēliņu šūpulī:
Dos dēliņš ļaunus vārdus,
Dos dēliņa līgaviņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Labāk, māte, pasaguli,
Ne dēliņu auklējusi:
Dod dēliņš gaudu vārdu,
Dod dēliņa līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1963.

Kul, māmiņa, pirmo dēlu
Ar ābeļu rīkstītēm:
Pirmā dēla līgaviņa,
Tā tev ceļa negriezīs.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1964.

Dziedādama māmuliņa
Dēlam kāra šūpolīti;
Raudādama maizes prasa
No dēliņa līgaviņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1965.

Meitiņ' liela, meitiņ' maza
Maksā zelta gabaliņu;
Puiši, šķelmji nemaksāja
Zaļas auzu sēnaliņas.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1966.

Tēvam dēli, tēvam dēli,
Tēvam bēri kumeliņi;
Mātei meitas, mātei meitas,
Mātei govis raibaliņas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1967.

Turi, tēvis, ceļa zirgus,
Turi ceļa gājējiņus;
Turi, māte, nīšu šķietes,
Turi sagšu audējiņas.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1. Turi, tēvs, ceļa zirgus,
Turi ceļa braucējiņu;
Ko vērts tevi ceļa zirgi,
Kad nav ceļa braucējiņa.
Turi, māte, nītas šķietus,
Turi meitu audējiņu;
Ko vērts tevi nītas šķieti,
Kad nav meitas audējiņas.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1968.

Tēvam dēli, tēvam dēli,
Tēvs staigāja atspiedies,
Mātei meitas, mātei meitas,
Māte gāja sašļukuse.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1969.

Tēvam dēli, tēvam dēli,
Tēvam beņķa gulētāji;
Mātei meitas, mātei meitas,
Mātei māļa malējiņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1970.

Tēvam bija pieci dēli, -
Piecas rungas sētmalē;
Mātei bija piecas meitas, -
Pieci simti mīļu vārdu.
226 [Kandavā (Tl)].

1971.

Cik mātei meitu auga,
Tik aug' baltu biķerīšu;
Cik tēvam dēlu auga,
Tik aug lagzdu krūmiņā.
320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].

i) Meitu mātei rūpes un grūtumi, svešai (dēlu) mātei vieglas dienas

1972.

Maksā, Dievis, māmiņai,
Es māmiņai nemaksāju;
Es māmiņai nemaksāju
Vienas nakts šūpojumu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 257 -

1973.

Es savai māmiņai
Dienu, nakti ļaundarīju:
Nakti roku nogulēju,
Dienu ceļus nosēdēju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1974.

Gana pati māte zina,
Gŗūt' meitiņu audzināt:
Dažu nakti pārsēdēja
Pie meitiņas šūpulīša,
Pie meitiņas šūpulīša,
Apautāmi kājiņām.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

1975.

Man' māmiņa mīļ' auklēja,
Mīļi kāra šūpulīti:
Domā pate maldenāt,
Mani mīļi auklēdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1976.

Mīļi mani māt' auklēja,
Pie mutītes dalikdama;
Zin Dieviņš, kam es būšu
Vieglas dienas devējiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1977.

Mīļi māte man' auklēja,
Mīļi kāra šūpulīti;
Aiz tā mīļa auklējuma
Vieglas dienas neredzēs.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1978.

Auklē māte, šūpo māte,
Vieglas dienas gribēdama:
Kad piekusa kājas, rokas, -
Tā bij tava viegla diena.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1979.

Tik manai māmiņai
Kā šūpoļa kārumiņš:
Uzaugdama kungos gāju,
Uzaugusi tautiņās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Maz manai māmiņai
No manim vieglas dienas:
Izaugdama darbos gāju,
Izauguse tautiņās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

Tik munai māmiņai
šūpojums, auklējums;
Tāļajām tautiņām
Rīta māļa malējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1980.

Augtin augu es, māmiņa,
Aug tevim viegla diena; -
Tai mātei viegla diena,
Kas dēliņus audzināja.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1981.

šūpo māte, auklē māte,
Vieglas dienas gribēdama;
Svešai mātei viegla diena,
Ne šūpojse, ne auklējse.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1982.

šūpo māte, auklē māte,
Nebūs mana mūža māte;
Tā būs mana mūža māte,
Kas dēliņu auklējuse.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1983.

Meita mana, meita mana,
Kad gulēja šūpulī;
Kad tautām roku sniedza,
Nava vairs mana meita.
121 [Gulbenē (Md)].

1984.

Tā šūpoju, tā auklēju,
Kā tās citas māmuliņas;
Nava manim vieglas dienas,
Kā citām māmiņām.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

k) Vecākiem rūpes par bērnu apgādāšanu, sevišķi mātei par meitas pūru.

1985.

Domas bija tam tēvam,
Kam aug meitas, kam aug dēli:
Kapli kalt, dzeņu vīt,
Kriju plēst, pūru šūt.
224 [Kabilē (Kld)].

1986.

Bēdas, bēdas tai mātei,
Kam aug meitas, kam aug dēli:
Meitas prasa pilnu pūru,
Dēli lielu novadu.
233 [Vandzenē (Vandzemes pag. Tl)].

- 258 -

1987.

Laime, Laime, māte, māte,
Abas divas domājat:
Viena domā auklēdama,
Otra vietu taisīdama.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

1988.

Dzīvodama, māmuļiņa,
Bez padoma nedzīvo:
Liec meitiņu šūpulī,
Villainītes pūriņā.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

1989.

Dzīparot, madarot,
Negulēt tai māti:
Viena meita šūpulī,
Otra ļaužu valodās.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1990.

Bites dēļ dravinieki
Gaŗu dzēni ritināja;
Meitas dēļ māmulīte
Gaŗus auda audeklīšus.
216 [Ventspilī].

1991.

Divi, divi, kas tie divi,
Kas miedziņa negulēja?
Viena bija sila bite,
Otra meitu māmuliņa.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Trīs vien bija, trīs vien bija,
Kas miedziņa negulēja:
Bite miega negulēja,
Puķēm ziedus lasīdama;
Saule miega negulēja,
Sērdienīti sildīdama;
Meitu māte negulēja,
Meitām pūru taisīdama.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1992.

Bēda, bēda tev, māmiņa,
Vai es miru, vai dzīvoju:
Kad nomiru, gauži raudi,
Kad dzīvoju, daudz vajag.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

1993.

Māmuļīte bēdājās,
Meitas vien lolodama;
Nebēdā, māmuļiņa,
Meitu Laime gan bagāta.

1994.

Guli miegu, māmuliņa,
Tu par mani nebēdā:
Pati savu augumiņu
Kā puķīti darināju.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1995.

Guli miegu, māmuļiņa,
Ko par mani bēdājies?
Es pūriņu piedarīšu,
Ar kājiņu piemīdama.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1996.

Guli miegu, māmulīte,
Ko par mani bēdājies?
Meitiņ' biju, ne puisītis,
Pate pūru piedarīju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1997.

Guli miegu, māmuliņa,
Ko par mani bēdājies?
Puisīts biju, ne meitiņa,
Man pūriņa nevajaga.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bēdā, māte, ko bēdā,
Par manim nebēdā:
Es puisīts, ne meitiņa,
Man pūriņa nevajaga;
Man vajaga sirma zirga,
četru kaltu ritentiņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

l) Mātes grūtības, mazus bērnus kopjot; tēvam tādu nav.

1998.

Kas kaitēja ozolam?
Kā tas krita, tā gulēja;
Dievs žēloja liepas mūžu,
Liepai auga atvasītes.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1999.

Kas kaitēja ozolam?
Kā tas kritis, tā gulēja;
I liepiņa tā gulētu,
Pazarītes negulēja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2000.

Dod, Dieviņu, jautru miegu
Maza bērna māmiņai;
Nakti nāca mīļa Māŗa
Mazu bērnu kaitināt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 259 -

2001.

Maģa bērna māmulīte
Nakti miega negulēja:
Visi mazi vabolīši
Maģa bērna badītāji.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2002.

Sargi, Dievis, vairi, Dievis,
Maza bērna māmuļīti:
Es redzēju mellu odzi
Padebesī zvērojam.
224 [Kabilē (Kld)].

2003.

Kas tam deva salapot,
Pura malas bērziņam?
Kas tai deva vieglu dienu,
Sīku bērnu māmiņai?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2004.

Mazajam(i) bērziņam
Puslapiņas vien zaļoja;
Maza bērna māmuliņa
Pusmiedziņa vien gulēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2005.

Sīkai bērnu māmiņai
Pusmiedziņu vien gulēt, -
Satīdama, iztīdama,
Ielikdama šūpulī.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

2006.

Pusrītiņā saule lēca,
Pusvakarā norietēja;
Mazu bērnu māmuliņa
Pusmiedziņu vien gulēja.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Pusrītiņā saule lied
Par ābola lapiņām;
Pusmiedziņa māte guļ,
Mani mazu šūpodama.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2007.

Pate māte līksti lieca,
Pate kāra šūpulīti;
Kad izaugu diža meita,
Tēvs tautām vēlētājs.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

★

36868.

Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Nu nāk mana krustamāte!
Auklei nesa rīkšu sauju,
Pādei siera gabaliņu.
605 [Skolas].

36869.

Vai, nelieti, tevis dēļ
Man' māmiņa daiļ' audzēja:
Tina linu palagā,
Lika liepu šūpulī?
281 [Neretas Jk].

36870.

Apleik kolna saule tak,
Garas dīnas maklādama.
Auklej mani muomuliņa,
Vīglas dīnas gribādama.
389 [Silajāņu Rz].

36871.

Attecējse man' pādīte
Ar basām kājiņām;
Es pādītei zeķes došu,
Pērc, tētiņ, zābaciņus.
282 [Nīcas Lp].

36875.

Audzej muote savu bārnu
Kai sorkonu uobulīti,
Dūmoj redzēt vīglys dīnys,
Bet redz gaudys asariņis.
605 [Skolas].

36876.

Aug liepiņa kalniņā,
Zelta lapas galiņā;
Aug meitiņa lejiņā,
Zelta lapu plūcējiņa.
378 [Seces Jk].

36877.

Auklē mani, māmuliņa,
Vieglajāmi rociņāmi,
Lai es loku valodiņu,
Kā locīja vālodzīte.
55 [Bīriņu Rg].

36878.

Auklē mani, māmuliņa,
Vieglajām rociņām,
Lai es ātri liela augu
Ar citām meitiņām.
296 [Ozolnieku Jg].

- 260 -

36879.

Auklē mani, māmuliņa,
Vieglajām rociņām;
Kad tu būsi izauklējsi,
Auklēs kaŗa kumeliņš.
605 [Skolas].

36880.

Auklē meitas, māmuliņa,
Auklē tautu vieglu dien'.
Būt' dēliņus auklējusi,
Būtu pašai viegla dien'.
119 [Gaujienas Vlk].

36881.

Auklej muotja, syupoj muotja,
Izauklēja, izaudzēja
I atdevja svešai muotjai.
Sveša muotja, na māmeņa,
Munu dorbu iznycynoj,
Mani gauži izryudynoj.
143 [Jāsmuižas D].

36882.

Āriskajam bērziņam
Daudzi smalku žagariņu;
Maza bērna māmiņai
Daudzi gaužu asariņu.
241 [Lubānas Md].

36883.

Aiztec, muns krystabārns,
Kur īdams, tacādams;
Es par tovu augumeņ(u)
Pret Dīveņu pīzvērēju.
466 [Vārkavas D].

36884.

Bādoj muote par kū bādoj,
Tu par mani nabādoj.
Kur nuīšu, tī dzeivuošu,
Kur pakrisšu, tī gulīšu.
174 [Kārsavas Ldz].

36885.

Baroj mani, muomuliņa,
Da vyzbolu zīdiņim,
Ka zīdēs vyzbulītes,
Tod es poša baruošūs.
295 [Ozolmuižas Rz].

36887.

Bērniņi, mani bērniņi,
Visiem plikas muguriņas:
Nemācēju vērpt, ne aust,
Ne krekliņus šūdināt.
82 [Demenes Il].

36888.

Bērziņam mozas lopas,
Kod juos lelas salopuos?
Māmiņai mozas meitas,
Kod jai byus vīgla dīna?
194 [Krāslavas D].

36889.

Bērziņ, bērziņ, kas no lapu,
Zemi vien rudināt;
Māmiņ, māmiņ, kas no meitu,
Svešiem ļaudīm maldināt.
194 [Krāslavas D].

36890.

Baltu klāju paladziņu
Uz dēliņa šūpulīša;
Balta būs villainīte,
Kad atvedīs vedekliņu.
146 [Jaungulbenes Md].

36891.

Beja ūgas, kai zīdjāja,
Kai nūzīdja, tod nabeja;
Beja mjaitiņas, kai (juos)auga,
Kai izauga, tod nabeja.
Kurei tautu rūciņuos,
Kurei smilšu kalniņā.
26 [Asūnes D].

36892.

Beja man, beja man
Treis lītiņas globuojamas:
I guntiņa, atslēdziņa,
I bērniņš šoupulī.
375 [Saukas Jk].

36894.

Cik no znota mīļu vārdu,
Cik no siera pavaldziņas?
No sviekstiņa pavaldziņa,
No dēliņa mīļi vārdi.
241 [Lubānas Md].

36895.

Cepu, cepu kukulīti,
Cepu lielu, cepu mazu;
Lielo devu māmiņai,
Mazo devu brālītim.
605 [Skolas].

36896.

Citi bērni gulēt gāja,
Es šūpoj(u) sav' bāliņ',
No māršiņas pelnīdama
Gaišu balt(u) villainīt'.
329 [Popes Vp].

- 261 -

36902.

Darba, darba tam tēvam
Ar meitām, ar dēliem;
Meitas gaida izvedam,
Dēli sievas pārvedam.
183 [Kazdnagas Azp].

36903.

Dēliņ, mans āboliņš,
Vedekliņa, beņķa kāja.
506 [Zaļenieku Jg].

36904.

Dūd, māmeņa, kū dūdama,
Dūd ar Dīva paleidzeņu:
I dūdama napīdūs(i),
Ka Dīveņš napaleidzes.
263 [Mēmeles Jk].

36905.

Dūdit mani osu nazi,
Dūdit dziļu kubuliņu,
Lai es byušu na meitene,
Ka krystāva napīšmaukšu.
35 [Baltinavas Abr].

36909.

Es iesēdu šūpulī,
Ielīgot ielīgoja;
Sīku rakstu rakstītāji
Ielīgot ielīgoja.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

36910.

Es gulēju pie māmiņas,
Sagšā kājas satinusi;
Jau tie mūsu kumeliņi
Mauru mina pagalmā.
127 [Grostonas Md].

36911.

Es leiguoju mozu bārnu,
Pi šyupuļa sādādama;
Byus tei muote, ko (kam) tys bārns,
Atness maizes gabaliņu.
326 [Preiļu D].

36913.

Es nekārtu šūpulīti,
Kad māmiņa nekārusi,
Kam tu kāri, māmuliņa,
Man celiņu parādīji?
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

36914.

Es pīdzymu pi māmiņas
Apeinīša vīglumiņu;
Apeinīša vīglumiņu,
Leidaciņas mudrumiņu,
Leidaciņas mudrumiņu,
Lynsēkliņas spulgumiņu.
357 [Rudzētu D].

36915.

Es redzēju tēva tēvu,
Savu tēvu neredzēju;
Tas bij sirms kā ābele,
Kai bērziņš līgojās.
443 [Turlavas Kld].

36916.

Es redzēju savu tēvu,
I to savu tēvatēvu;
Tik vien labi neredzēju,
Kur muns tēvs sievu ņēma.
146 [Jaungulbenes Md].

1. Es redzēju savu tēvu,
Sava tēva tēvatēvu;
Tik vien labi neatminu,
Kad mans tēvs kāzas dzēra.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

36917.

Es savai māmiņai
Daudz darbiņa nekavēju:
Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien gāju tautiņās.
(Mīklas dziesma par sēni).
605 [Skolas].

36918.

Es savaiji māmiņaiji
Ilgi miegu nekavēju:
Drīz es dzimu, drīz es augu,
Drīz aizgāju tautiņāsi.
548 [Liepāja Lp apr.].

36919.

Es savai māmiņai
Dienu nakti grūt' darīj':
Nakti rokas nosēdēj(u),
Dienu ceļus nogulēj'.
141 [Ivandes Kld].

36920.

Es savai māmiņai
Pilnu prātu neturēju:
Auklē mani, audzē lielu,
Dod otram niecināt.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

- 262 -

36921.

As sovaji māmiņai
Pierkšu zalta gredzineņi.
Dīnu klēpi nūsēdēju,
Nakti mīgu nūmutēju.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

36922.

As sovai māmiņai
Pierkšu zalta gredzentiņu:
Dīnu klēpi atsēdēju,
Nakti rūku atgulēju.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

36923.

Labāk trūka šūpolīša,
Nekā gultas istabā;
šūpolīša gan pieciešu,
Mūžam gultas nepieciešu.
449 [Ungurmuižas D].

36924.

Es savā mūžiņā
Treju bērnu izauklēju:
Izauklēju mātes bērnus;
Tad auklēju savus bērnus;
Izauklēju savus bērnus,
Tad auklēju vedeklām.
378 [Seces Jk].

36925.

Es savi pādīti
Piekodināju:
Jāt ik naktis pieguļā,
Bet pie puišiem negulē(t).
355 [Rucavas Lp].

36926.

Es šūpoju bāleliņu,
Vaiņadziņu pelnīdama.
Paņem brālis vecu sievu,
Es vaiņagu nedabonu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36928.

Gaidīdama māmuliņa
Tās dieniņas sagaidīj(a):
No meitiņas malējiņu,
No dēliņa arājiņ'.
235 [Litenes Md].

36929.

Gana pati māte zina,
Grūt' meitiņu audzināt:
Dažu nakti pārsēdēja
Pie meitiņas šūpulīša;
Pie meitiņas šūpulīša
Apautām kājiņām.
475 [Vecmuižas B].

36930.

Gerām gāju brāļa sātai,
Man' aplipa brāļa bērni;
Gerām gāju linu druvai,
Man pielipa linu ziedi.
198 [Krustpils D].

36931.

Gara muna bize beja,
Smolka muna volūdeņa.
Narunoj tu, meitiņa,
Namaitoj volūdeņas;
Lai stuov (tova) volūdeņa
Ar tautiņom runuojūt.
143 [Jāsmuižas D].

36932.

Gauži raud māmuliņa:
Kas pabelza man galviņu?
Neraud gauži, māmuliņa,
Belz's dēliņa līgaviņ'.
241 [Lubānas Md].

36933.

Grūts bij man kalnā kāpt,
Lēts lejā notecēt;
Grūts, māmiņa, tev auklēt,
Lēts tautām maldināt.
241 [Lubānas Md].

36934.

Gudri muni buoleliņi,
Gudri leli, gudri mozi;
Pats mozais buoleliņš
Uobeļzīdu grūžus veja.
576 [Varakļāni Rz apr.].

36935.

Gudra mana māmuliņa,
Gudri mani audzināja;
Gudru ņemšu līgaviņu,
Savas dzīves vilcējiņu.
391 [Sinoles Vlk].

36936.

Guļbeits guļ azarā
Bolti krakli mugurā.
Kas guļbeiti labynova (balynova),
Ka na dziļi yudesneņi?
Kas bērneņu lītā lyka,
Ka na tāvs, muomuleņa.
326 [Preiļu D].

- 263 -

36937.

Irbei spārni nodiluši,
Egļu mežus lidojot;
Mātei rokas piekusušas,
Mazus bērnus auklējot.
192 [Kosas C].

36938.

Izauklēji tu, māmeņ,
Napazyni karaveira:
Soltis rūkis, soltis kuojis,
Kai tys kara zūbineņš.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

36943.

Kaida tī kupla līpa
Pa Daugavu atleigoj;
Tei nabeja kupla līpa,
Tei bej muna kristamuote.
365 [Sakstagalas Rz].

36944.

Kaimiņiem redzējama,
Māmiņai auklējama,
Tālijām tautiņām
Rīta māļu malējiņa.
605 [Skolas].

36945.

Kam, Dieviņ, mani devi,
Ka māmiņai nevajag'?
Svešai mātei govis ganu
Basajām kājiņām.
373 [Sarkaņu Md].

36946.

Kam, māmiņa, man' auklēji,
Ka tev manis nevajaga?
Svešai mātei ganos gāju
Basajām kājiņām.
14 [Alsviķa Vlk].

36947.

Kam, māmeņi, maņ' audzēji,
Kam tev maņis vajadzēja?
Byut' apuovus' man kuojiņas,
Īmatusja yudenī.
503 [Višķu D].

36948.

Kam, lietiņi smalks noliji,
Kam rasiņu padarīj'?
Kam māmiņa mani bāra,
Kam kauniņu padarīj!?
215 [Lēdmanes Rg].

36949.

Kas, bērziņ, tev nu lopu?
Zemi vīn pyudynuoji.
Kas, māmiņ, tev nu meitu?
Žēleibiņi vīn darēja.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

36950.

Kas bērzeņam nu lapeņas?
Zemi vīni rudynuoja.
Kas māmeņai nu meitiņas?
Žēleibeņas vīn darā(-ēja).
314 [Pildas Ldz].

36952.

Kas no liela brieža raga,
Kad nedzird taurējam?
Kas no mātes auklējuma,
Kad neredz vieglas dienas?
192 [Kosas C].

36953.

Kas nu rudzu rasnumeņa,
Ka navaida brīdumeņa?
Kas, māmeņ, tev nu meitu,
Ka navā i vīglas dīnas?
143 [Jāsmuižas D].

36954.

Kas upīti balynoj,
Ka na jyuru yudesniņi?
Kas buoriņus milynoj,
Ka na tāvs, muomuļiņe?
35 [Baltinavas Abr].

36955.

Kas tur spjeid, kas tur viz
Tjeirumjeņa galeņā?
Atīt muna krystamuotja,
Zalta puča rūcjeņā;
Kam jei dūs, kam nadūs?
Maņ patim mozjejam.
365 [Sakstagalas Rz].

36957.

Koč na ilgi, da ražoni
Pi māmiņas padzeivuoju:
Cik dīniņas gluda golva,
Bolts krekliņš mugorā;
Saulītē pīsacēļu,
Vītā kuojeņis apuovu.
247 [Makašānu Rz].

36958.

Kā zirnītis mans tēviņis,
Kā pupiņa māmulīte;
Ekur stalti zēni aug
No tās mazās māmulītes.
236 [Līvānu D].

- 264 -

36959.

Ko, māmiņa, mani raudi,
Ko es tev labu daru?
Dienu klēpi nosēdēju,
Nakti rokas nogulēju.
245 [Lutriņu Kld].

36960.

Kristatēvs, kristamāte,
Pirc man krista kumeliņu,
Lai es varu locīties
Pa tiem krista celiņiem.
358 [Rugāju Abr].

36961.

Kristamuote, pištaļeite,
Atdūd munu susekleiti!
Reitu byus svāta dīna,
Puišim golvas nasukuotas.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

36962.

Krustamāte, krustamāte,
Kam tu mani aicināj'?
Es, pie tevim tecēdama,
Ietecēju upītē.
21 [Apriķu Azp].

36963.

Krystamuot, krystamuot,
Puorved maņi par upeiti;
Puorvaduse par upeiti,
Apsedz boltu vilnaneiti!
559 [Rēzekne Rz apr.].

36965.

Kumeliņš vagu tek
Pirmajā dieniņā;
Arājiņš netecēja
Par deviņi vasariņ'.
236 [Līvānu D].

36966.

Kūmiņu, kuplīšu(?),
šis vakariņis,
No rīta, pairīta
Pa līdzi roki(?).
355 [Rucavas Lp].

36967.

Kundziņš sauca: "tekat,vīri!"
Kalniņā stāvēdams;
Nu tik māte kājas āva
Prāvajam dēliņam.
183 [Kazdnagas Azp].

36968.

Kur es ietu, kur neietu,
Kam māmiņa nerājusi;
Būtu ļauži, vai nebūtu,
Vai būt' ļaužu brīnumam.
358 [Rugāju Abr].

36969.

Kur, gailīti, tu tecēsi
Basajām kājiņām?
Bērniņš raud šūpulī,
Māmuliņa namiņā.
605 [Skolas].

36970.

Kur iedama, tecēdama,
Pašūpoju bāleliņu.
Ne aužama, ne metama
Tika mana vilnainīte.
83 [Dignājas Jk].

36971.

Kur, puisīti, tu būt' ņēmis
Sovu gudru padūmiņu,
Ja nabūtu muomuliņa
Tevi gudri oudzējusi?
551 [Ludza Ldz apr.].

36972.

Kura pūra tī rubiņi,
Aizgrīztom astītem?
Kuras muotes tī bērniņi,
Palākom sveitiņom.
389 [Silajāņu Rz].

36973.

Lobuok dāli oruojiņi,
Nakai meitas malējiņas:
Dāli ora, dāli sēja,
Byus vadaklas malējiņas.
326 [Preiļu D].

36974.

Labi mani māte māca,
Kad es māti klausījusi,
Es atrastu mātes vārdus,
Kā villaines pūriņā.
378 [Seces Jk].

36975.

Lobuok moza nūmyruse,
Nakai lela izauguse,
Lai munai māmiņai
Mozuok byutu žālobeņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 265 -

36976.

Labi vien es gribēju,
Es jau slikti negribēju;
I māmiņa labi grib,
šūpodama, auklādama.
605 [Skolas].

36978.

Lolo mani, māmuliņa,
Nelolo netikušu;
Tu jau pati gan zināji,
Kāds mūžiņis netiklai;
Netiklai diena gaŗa,
Kur vēl mūža dzīvojums.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

36979.

Līsti, līsti, lietutiņ(i),
Lai es labi balta augu;
Bajāriņis savas meitas
Ar sudrabu balināja.
475 [Vecmuižas B].

36980.

Lielas, gaŗas žāvas nāca,
Ne tās man miega žāvas,
Tās bij man miega žāvas,
Kas atnāca vakarā.
82 [Demenes Il].

36981.

Lolojies, šūpojies, bāleliņi,
Tevi gaida ciema meitas
Dižu, lielu izaugam.
605 [Skolas].

36982.

Māmeņi, munu mīļu,
Mīļi mani auklējuse;
Ni mīdzeņa gulējuse,
Ni darbeņa darējuse.
314 [Pildas Ldz].

36983.

Māmiņ, tovu auklējumu
Sveši ļaudis maldynuoja,
Kas dīniņas ryudynuoja;
Kolnā kuopi, lejā guozīs,
Mani nesi ozūtī.
604 [Dažādi iesūtītāji].

36984.

Muni dāli, muni dāli,
Munas guns kyurējiņi;
Munas meitines, meitines.
(Meitas, munas meitas)
Muna vara viļcējiņas.
174 [Kārsavas Ldz].

36985.

Man kūma solīja
Dui labas lietas:
Solīja pādīti,
Solīja sieru;
Pādīti gan deva,
Nedeva siera.
39 [Bārtas Lp].

36986.

Manam krustabērniņam
Cūkas migas nenesat!
Nesat baltas siena cisas,
Klājat baltus paladziņus.
54 [Bilskas Vlk].

36988.

Man māmiņa, maz' esot,
Vēl vārnām, žagatām;
Kad izaugu, ta mīlēju
I pašam labajam.
391 [Sinoles Vlk].

36989.

Man nēsāja māmuliņa,
Vienu meitu dēvēdama;
Rāj, māmiņa, neraug' vienas,
Māc' labami darbiņami.
605 [Skolas].

36991.

Manu pādi satinuši
Pakulīnu rumpucē.
še, pādīte, linu krekls,
Svied rumpuci pabeņķē.
94 [Dunikas Lp].

36992.

Māte dēlus audzināja
Kā jūriņas gaigaliņas;
Kaŗavīrus izaudzēja,
Zobentiņa nesējiņus.
545 [Krustpils D apr.].

36993.

Muote dēliņu auklēja,
Padūmeņa nazynuoja;
Padūmeņu puordzāruse
Krūga golda galeņā.
170 [Kapiņu D].

36994.

Muote dēliņu auklēja,
Padūmiņa nazynuoja:
Voi jis byus zyrgu zagļis,
Voi byus lels blēdinīks.
326 [Preiļu D].

- 266 -

36995.

Muote dēleņi auklēja,
Pi muteitis dalikdama,
Dūs dēleņš gaudu vuordu,
Dūs dēleņa ļaudaveņa.
143 [Jāsmuižas D].

36996.

Mīļi māte man' auklēja,
Mīļi kāra šūpulīti,
Kam, māmiņa, nu atdosi
Savu mīļu auklējumu?
605 [Skolas].

36997.

Māte dēliņa(-u) satina
Baltajā vilnānē;
Man' satina palagā,
Zina tautu audējiņ'.
241 [Lubānas Md].

36998.

Māte, kājas apāvusi,
Izceļ meitu saulītē.
Kur es iešu, māmuliņa,
Man kājiņas nevīžo?
198 [Krustpils D].

36999.

Māte gāja bērnus pērt,
Bērni nāca raudādami;
Ļaunu dienu pamanīj'ši,
Satecēja aizkrāsnē.
215 [Lēdmanes Rg].

37000.

Māte mani audzināja
Kā pelīti azotē;
Pati māte dubļus brida,
Mani nesa rociņā.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

37001.

Māte mani ielikusi
Dzeņa kaltā šūpulī:
Dzenīšam raibi svārki,
Man mūžiņš vēl raibāks.
383 [Sērenes Jk].

37002.

Māte mani mazu kūla
Ar to putras pavārnīcu,
Lai es augu stipris vīrs
Kā tas vērsis ragainīts.
286 [Nītaures Rg].

37003.

Māte meitu audzināja,
šķitās pili būvējot;
Tautiešam atdevusi
Par pusstopa brandavīna.
545 [Krustpils D apr.].

37004.

Māte, meitu auklēdama,
šķitās pili mūrējam;
Atiet tautas, aizved meitu,
Paliek māte žēlabās.
373 [Sarkaņu Md].

37005.

Māte meitu bargi rāja,
Ka tik ilgi nogulēj'si.
Celies, manu dēluliņ,
Tev nevajag cēlājiņa.
545 [Krustpils D apr.].

37006.

Māte mani maz' auklēja,
Raibu klāja šūpulī;
Kaut zināj'si neveikļam -
Ne snātnītes neieklātu.
605 [Skolas].

37007.

Maza bērna māmuliņ,
Nelaidies slinkumā,
šūpo bērnu ar kājiņ(u),
Rokā vilnas ērkulīts.
546 [Kuldīga Kld apr.].

37008.

Mozi bārni, mozi bārni,
Mozu bārnu volūdiņa;
Sasēduši souleitē,
Kai strozdiņi čurkstinuoja.
551 [Ludza Ldz apr.].

37009.

Maza, maza meitenīte
Tek pa ceļu dziedādama;
Rokā (bija) sārtas rozes,
Galvā balts lakatiņš.
477 [Vecpils Lp].

37010.

Maza, maza meitenīte
Mātei roku nogulēja;
Dievs dos man lielai augt,
Būs tautām vezumiņš.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

- 267 -

37011.

Mazajām meitiņām
Vējiņš motus plivinuoja.
Voi tuodēļ plivinuoja,
Moza bāda golviņā?
551 [Ludza Ldz apr.].

37012.

Muoti, muoti, tovs bērniņš
Gauži raud ustobā;
Ei vydā, dūd maizītes,
Lai jis gauži naraudava.
326 [Preiļu D].

37013.

Meitiņ ij, man' meitiņ,
Manas dzīves postītāj'.
Dēliņ ij, man' dēliņ,
Manas dzīves kopējiņ'.
322 [Praulienas Md].

37014.

Mēs bijām liela pulka,
Mums palīga nevajaga:
Divi auklu vijējiņi,
Div' šūpuļa šuvējiņi.
Kas tie citi palikuši,
Tie kārtē braucējiņi.
184 [Ķēču Rg].

37015.

Mēs māsīnas vienis vaigis,
Vienis puškis villainēs;
Kuŗas tautas nepazina,
Lai šķiet vienas māmuliņas.
355 [Rucavas Lp].

37016.

Meilējusja bruoliņam,
Na nu sirdjas meilējus',
Soldons ols buceņā,
Maņ aizjyudzja kumeleņ'.
143 [Jāsmuižas D].

37017.

Mīļi māmeņa auklēj(a),
Mīļi kuoŗa šyupelīti;
Cik maņ gauži padarēja,
Atraišam pasūļēja.
Sok(a) lykdama šyupelī:
Guļi, atraiša ļaudaviņa.
174 [Kārsavas Ldz].

37018.

Mīļi mani māt(e) audzēj(a),
Lieki (liegi) kāra šūpulīt';
Tautiešam, neliešam,
Vēja māte šūpotāj'.
346 [Rencēny Vlm].

37022.

Nava kauna meitiņai,
Mātei kājas noaunot:
Dažu nakti māte sēd
Pie meitiņas šūpulīša;
Pie meitiņas šūpulīša
Apautām kājiņām.
184 [Ķēču Rg].

37023.

Nav saulīte rietējusi,
Jau rasiņa ābolā;
Nav māsiņa izaugusi,
Jau ļautiņu valodās.
146 [Jaungulbenes Md].

37024.

Nakariti, bruolileņi,
Iz jiur(iņ)as šyupuļa(-līti):
Apmierks munas boltas kuojas,
Nūmierks muni bolti svuorki.
389 [Silajāņu Rz].

37025.

Nāc, māmiņ, kad es sauču
No tā miežu līdumiņa:
Tavs dēliņš, mans brāliņš,
Gauži raud šūpulī.
281 [Neretas Jk].

37027.

Nāc, māsiņa, nāc, māsiņa,
Ievedīs tev' puķītēs.
Es tev puķes salasīš(u),
šūpulīti izpuškoš'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

37028.

Nāc uz māju, māmulīte,
Visi bērni tevis gaida:
Cits raudāja šūpulī,
Cits aiz vārtiem mauriņā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

37029.

Nebēdāju šodieniņu,
I vēl citu nebēdāju,
I to dienu nebēdāju,
Ka gulēju šūpulī.
241 [Lubānas Md].

- 268 -

37030.

Nadūd, Dīveņ, taidu ļaužu,
Kai(di) muni bruoleliņi:
Vēļ es moza šyupuleitī,
Jau jī tautom pavēlēja.
170 [Kapiņu D].

37031.

Neklausies ļaužu mēles,
Neīdini padomiņa;
Neīdini padomiņa,
Klausi savas māmuliņas.
241 [Lubānas Md].

37032.

Neliec manis, māmulīna,
Vizulīšu šūpulē:
Klaudz kārtīna, skan vizuļi,
Es miedzīnu negulēju.
192 [Kosas C].

37033.

Nerāj mani, māmulīt(e),
Ne es tava rājamā;
Ņem dēlam līgaviņ(u),
Rāj, apkārt slaikādama.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

37034.

Narunuoju, naruonuošu,
Muote lyka narunuot,
Volūdeņas nakaiseit.
Lai stuovēja volūdeņa
Ar kundzeņu parunuot.
326 [Preiļu D].

37035.

Ni man mīga, ni man dorba,
Pa lūdziņu verūtīs:
Nyuļa muote kuojas uova
Munam mīlam oruojam.
389 [Silajāņu Rz].

37036.

Ne tā mana balta mute
Pieniņā mazgājama;
Ik rītīņa mazgājama
Zaļas zāles rasiņā.
241 [Lubānas Md].

37037.

Ne tā mana balta mute
Ne tas lāga nesējiņš;
Krustatēvs aizkrāsnē,
Nesējiņš pabeņķē.
605 [Skolas].

37038.

Nesnaužati jūs, merģeles,
Nesnaužati, māmulītes.
355 [Rucavas Lp].

37040.

Neviens mani tā negaid(a),
Kā gaid' mani meitas bērni:
Cits ar kannu, cits ar krēslu,
Cits ar jauku valodiņu.
38 [Barkavas Rz].

37041.

Gaida mani sētiņā,
Gaida lieli, gaida mazi:
Lielākāji gaidīt gaid(a),
Mazākāji raudāt raud.
192 [Kosas C].

37042.

Ni, tautiet, tevis dēļ
Man' māmiņa mīļ' auklēja,
Tina linu palagā,
Lika liepas šūpulī.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

37043.

Jem, tautīti, mani mozu,
Koļ es lela naizaugu.
Byušu lela, byušu gudra,
Es pi tevis gon naīšu.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

37044.

Pa pāram zirnīts auga,
Pa pāram kaņepīte;
Pa pāram tēvs un māte
šūp'ļa virves darināja.
266 [Mēŗa Vlk].

37048.

Piekūst bite tecēdama,
Rauduvīte peldēdama;
Piekūst mana mamulīte,
Mani mazu auklēdama.
192 [Kosas C].

1. Piekūst irbe tecēdama,
Līdaciņa peldēdama;
Tā piekusa meitu māte,
Savu meitu lolojot.
127 [Grostonas Md].

37049.

Raudi, raudi, raudulīte,
Trīs bērniņus audzēdama;
Tā raud mana māmulīte,
Mani mazu audzēdama.
477 [Vecpils Lp].

- 269 -

37050.

šyupoj mani, auklej mani,
Es puisīts, na meitiņa;
Es puisīts, na meitiņa,
Maņ pyuriņa navajaga.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37051.

šūpo mani, māmuliņa,
Diega kārtā šūpulī,
Lai es augu tieva, gaŗa,
Daiļa puiša līgaviņa.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

37052.

šyupoj, muote, auklej, muote,
Nasvīd mani yudinī:
Samierks munys kuojeņis,
Īkriss zeiļu vaiņuceņš.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

37053.

Sakās mani māmuliņa
Bez bēdiņas auklējusi;
Es gulēju šūpulī,
Bēda kāju galiņā.
248 [Mālpils Rg].

37054.

Soka muote: "Laimys vaiņa,"
Kod lykdama šyupelī;
Muotis pošis vaiņa beja:
"Guļi, navēkļa ļaudoveņa."
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37055.

Skaista, balta viešņa nāk
Viņa lauka galiņā;
Tā bij mana kristamāte,
Linu krekli padusē.
263 [Mēmeles Jk].

37056.

šorīt agri piecēlos
Pa visiem rītiņiem;
Sav' galviņu izsukāju,
Sav' mutīti nomazgāju.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

37058.

Sukā, māte, man galviņu,
Baltu saru suseklīti,
Lai man jāja precinieki
Dzelteniemi kumeļiem.
94 [Dunikas Lp].

37059.

šis auklēja, tas auklēja,
Auklē visi grūstīdami;
Auklēs mani māmuliņa
Vieglajām rociņām.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

37060.

šis celiņis, tis celiņis,
Nava mans ejamais;
šī māmiņa, tī māmiņa,
Nava mana māmuliņa.
321 [Pļaviņu (Stukmaņu) Rg].

37061.

Skaista, skaista meitineite,
Sēd puķu duorziņā;
Juos tautiņas, dūs naudiņu,
Sauks nu duorza meitineiti.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37062.

šyupoj bārnu, auklēj bārnu,
Nabyus maizis nadavuš'.
Nabyus maizis nadavuš',
Kam tys bārns pīdarēja.
326 [Preiļu D].

37063.

šūpojiet, līgojiet,
Kas iesēda šūpulī?
Mūs' māsīna iesēdusi:
Sīku rakstu rakstītāja;
Sīku rakstu rakstītāja,
Raibu cimdu adītāja.
94 [Dunikas Lp].

37064.

šūpo mani, māmuliņa,
Lai aug liels bāleliņš;
Tur būs kviešu arājiņš,
Mātei maizes devējiņš.
184 [Ķēču Rg].

37065.

šyupoj mani div' svainīši,
Div' boltī buoliliņi.
I to vēl nadašyupoj
Da saulītes pakriešlītei.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

37066.

šūpo mani, māmulīna,
Tievajām auklīnām,
Lai es augu tieva, gaŗa,
Muižas kunga līgavīna;
Muižas kunga līgavīna
Vieglajām kājīnām.
192 [Kosas C].

- 270 -

37067.

šūpo mani, māmuliņa,
Tu vairs ilgi nešūposi;
šūpos mani dēlu māte
Tautu dēla sētiņā.
266 [Mēŗa Vlk].

37068.

šūpo mani, māmuliņa,
Trīs vizuļu šūpulī,
Lai es vizu kā vizulis,
Lai tautietis drīz paņēma.
605 [Skolas].

37069.

šūpo, māmiņ, auklē, māmiņ,
Pie mutītes dalikdama.
Izšūpoji, izauklēji
Svešai mātei vieglu dienu.
3 [Adulienas Md].

37070.

šūpo, māte, auklē, māte,
Mani mazu meitenīti;
Izšūpoj'se, izauklēj'se,
Dod otram maldināt.
410 [Stāmerienas Md].

37071.

šūpo, māmiņ, meitenītes,
Met tos puikus renstelē:
Puikiem bija grūta dzīve,
Tiem jāieti zaldātos.
605 [Skolas].

37072.

šyupoj, muote, auklej, muote,
Maņ dyžanu buoleliņu,
Lai es beju iznesīga
Pret citom muosiņom.
35 [Baltinavas Abr].

37073.

šyupoj, muot, auklej, muot,
Maņ kaut vīnu buoleliņu.
Kad es īšu tautiņuos,
Byus kam braukt pakaļē;
Byus kam braukt pakaļē,
Byus kam munu pyuru vest.
35 [Baltinavas Abr].

37074.

šyupoj, muot, auklej, muot,
Nabyus tev malējiņas:
Svešai muotei malējiņa,
Reita rosas traucējiņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37075.

šyupoj, muote, auklej, muote,
Pīdūd maņ padūmiņa!
Ka pīdūs sveši ļaudis -
Cīmā ness volūdiņas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

37076.

šyupoj, muote, auklej, muote,
Pi mutītes pīlykdama.
Puisis beju, na meitiņa,
Man pyuriņa navaidzēs;
Kur nūguoju, tur dzeivuoju,
Kur nūkrytu, tur gulēju.
174 [Kārsavas Ldz].

37077.

šūpo, lolo, māte,
Vieglas dienas domādam'.
Izšūpoj'se, izloloj'se,
Iedevuse brammaņam;
Iedevuse brammaņam,
Ne maizītes arājam.
546 [Kuldīga Kld apr.].

37078.

šūpojies, šūpolīt,
Audzē lielu krustameitu;
Kungam meitas vajadzēj(a),
Māmiņai malējeņ's.
487 [Vietalvas Md].

37079.

šūpo, šūpo, šūpulīti,
Lai aug liels bāleliņš;
Tur būs kviešu arājiņš,
Mātei maizes devājiņš.
605 [Skolas].

37080.

šyupoj mani, tāvs māmiņa,
Namet mani yudiņā,
Es tev dūšu lelu sīru
Par lobū šyupuošonu.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37081.

šūpulīts palīdzēja
Māmiņai audzināt;
Audzi liela, būsi gudra,
Būsi mana līgaviņa.
443 [Turlavas Kld].

- 271 -

37084.

Tāvs maņ beja pyupaliņa,
Muote maņi maganiņa:
Tāvs man cierta ūša leiksti,
Muote kuore šyupeleiti.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37085.

Tjātja, tjātja, pyupaleņa,
Māma, māma, maganeņa:
Tjātja deva boltas maizes,
Māma deva bolt's krekliņš.
170 [Kapiņu D].

37086.

Tolka, tolka, kas nu tolkas,
Ka navaida spirutiņa;
Bruoļi, bruoļi, kas nu muosu,
Ka navaida paleidziņa.
194 [Krāslavas D].

37087.

Trejdeviņas samta puķes
Aiz kalniņa noziedēja;
Trejdeviņi tēva dēli
Gaid' man' lielu uzaugam.
187 [Ķempju Rg].

37091.

Trīs dieniņas tēva raudu,
Māmuliņas gadu raudu:
Tētiņš manim līksti cirta,
Māte kāre šūpolīti.
241 [Lubānas Md].

37094.

Vaļa man, liela vaļa,
Ko ar vaļu nedarīju?
Gultiņā kājas āvu,
Uz ķiseņa sēdēdama.
552 [Madona Md apr.].

37095.

Voļa maņi šūvosor,
Voļa cytu vasariņu;
Voļa beja tad,
Kad gulēju šyupulī.
414 [Stirnienes Rz].

37097.

Veca mana māmuliņa,
Dienu lauku nepārgāja;
Man' gribēja jaunas meitas
Sakārnēm nomētot.
263 [Mēmeles Jk].

37099.

Vecīts rauduoja,
Ruociņi krimzdams.
Naraudi, vecīt,
Dīvs teve naņims,
(Dīvs teve naņims),
Valns tevi naraus.
358 [Rugāju Abr].

37100.

Vecais tēvs, sīpolkāja,
Tas laiž bērnus baznīcā;
Veca māte, rutku dirsa,
Nelaiž bērnus baznīcā.
477 [Vecpils Lp].

37101.

Veŗaties, zelta vārti,
Tev nevaid vērējiņa:
Pastariņš bāleliņš,
Tas vēl guļ šūpulī.
23 [Ārlavas Tl].

37102.

Visiem rozes dārzā zied,
Manas rozes neziedēja.
Vai tādēļ neziedēja,
Ka es augu kaŗavīrs?
192 [Kosas C].

37104.

Zīdi, zīdi, mun' meitiņa,
Audzi, audzi, dēleliņ!
Byus maņ sīna gruobējiņa,
Byus driviņas oruojiņš.
389 [Silajāņu Rz].

★

17. Pēdējā kristību diena, kristību beigas un atvadas.

a) Dzeŗ uz krustbērna veselību un drīzu augšanu.

2008.

šorīt agri cēlušies
Alutiņa dzērējiņi:
Jau muciņa notecējse
Devītāi rindiņāi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2009.

šodien dzēru, vakar dzēru
Maza bērna godiņā;
Dod, Dievī, veselību
Mazajami bērniņam!
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

- 272 -

2010.

Dievs dod prieku, veselību
Mazajam bērniņam;
Tas man deva alus dzert
Pašā siena laiciņā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2011.

Kur tas mans krustabērns,
Kad nedeve paauklēt?
Vai rociņu man nebija,
Kad nevaru paauklēt.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2011¹.

Kaut mana pādīte drīz uzaugusi,
Es nestu kukuli ik svēta rīta.
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

2012.

Man nebija šai ciemā
Ne vārtiņu vērējiņa;
Dievs man deva krustabērnu (krustadēlu),
Nu būs vārtu vērējiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Dažu dienu šai ciemā
Nikni mani suņi rēja;
Dievs man deva krustdēliņu,
Būs man suņu sargātājs.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2013.

Kad pārgāju no baznīcas,
Ietin' māte cisiņā;
Pa trīs gadi ieraudzīju
Pādi vārtus atceļam.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2014.

Pa gadu atnācu pādīti raudzīt;
Atronu pādīti skaidiņas lasot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2015.

Krustamāte alu dzēra,
Dzeŗamā, dzeŗamā.
Dzer par labu, ne par ļaunu,
Uz pādītes (pādēna) veselību.
Liec krūzīti pie mutītes,
Lai tas alus iekšā tek.
Apgāž, apgāž, satek, satek!
Tek upe caur namu, caur istabiņu:
Tā tek mieži, rudzi tēviņa klētī.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1. Uzdzer, uzdzer! satek, satek!
Jauna meita alu dzēra,
Dzeŗamā, dzeŗamā;
Ne par ļaunu, bet par labu,
Uz pādītes veselību.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

b) Viesiem atgādina, ka laiks šķirties.

2016.

Nu jūs, kūmiņas, ēdušas, dzērušas,
Nu eita mājā darbiņu strādāt.
Vēl rītu, parītu būs ko sūkāt:
Zobos gaļa, ķešās rauši,
Pudelē brandavīns.
275 [Zemgales novados].

2017.

Kūma mani projām raida,
Saka mucu netekam;
Pati iešu kambarī
Kūmas mucu apraudzīt. -
Tek muciņa ziņģādama,
Vēl es dzeršu dziedādama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2018.

Svainīts mani projām raida,
Saka alus neesot;
Vēl muciņa pagrabā
Nosirmējšu muguriņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2019.

Brālis mani mājā raida,
Saka alus neesam.
Brālīt, tava skopstumiņa!
Tek muciņa dziedādama.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2020.

Kūma mani sētā raida,
Sak' muciņu netekam;
Muca tek dziedādama,
čuru, čuru, tērērē!
226 [Kandavā (Tl)].

2021.

Iešu, iešu taisītiesa,
Iešu mucu apraudzīta:
Tek mucīna līgodama,
Vēl es dzeršu rītu dienu;
Tek mucīna tiru taru,
Tad es iešu taisītiesa.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

- 273 -

2022.

Māsiņ' mani projām raida,
Nedod man kukulīti.
Nu es iešu šņaukādama
Pa visiem atmatiem.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

c) Viesi svētī dzīŗu vietu un atvadās.

2023.

Iesim, kūmas, mēs projām,
Vilksim bērzu istabā:
Lai izauga mūs' pādīte
Zemes bērza kuplumiņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Aizjādami, bāleliņi,
Velciet bērzu istabā;
Atvēliet māsiņai
Labu mūžu dzīvojot.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

2024.

Pildi, Dievis, to vietiņu,
Kur ēdēm, kur dzērēm;
Kā piepildi straujas upes,
Kā dziļos ezeriņus.
324 [Priekules Lp].

2025.

Svētī, Dieviņ, to vietiņu,
Kur ēdām, kur dzērām;
Audzē, Dieviņ, divi vārpas
Viena salma galiņā.
401 [Slampes Tk].

2026.

Ar Dieviņu sanācām,
Ar Dieviņu aiziesim;
Ar Dieviņu lai paliek
šī krustību istabiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2027.

Es tev lūdzu, sētas made,
Auklē manu krustdēliņu;
Kad krogā tiksimies,
Došu glāzi brandaviņa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Pašūpoju, paauklēju,
Kuŗu mazu redzēdama;
Kad tie visi lieli augs,
Visi mani brāleliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2028.

Ai kājiņas, ai kājiņas,
Nu pa ceļu, nu pa ceļu!
Nu saulīte tai vietā,
Kur vakar sanācām.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ko, kājiņas, nu gaidāt,
Ko mājāsi netekat?
Jau saulīte tai vietā,
Kā vakar atnācāt.
232 [Talsos (Tl)].

d) Pavada vecmāti.

2029.

Vecā māt, vecā māt,
Nestāv' ilgi šai ciemā;
Pin vīzītes, aun kājiņas,
Ej citā ciemiņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

2030.

Jūdz, tautiet, sirmu zirgu,
Palaid savu veco māti;
Linu krekli, celu josta,
Brandavīna butelīte.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2031.

Glabāsam veco māti
Līdz citai reizītei;
Nedosam brandavīna,
Lai tā drīz nenomira.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

2032.

Ei komiņi, ei komiņi,
Godājiet vecu māti:
Noveduši, piesieniet
Pie lielā skudru pūļa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2033.

Nogrūdām vecu māti
No kalniņa lejiņā;
Kad atkal vajadzēs,
Tad vilksim kalniņā.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

★

37039.

Netika kūmām
Projām iet:
Patika mūs' tēva
Salds alutiņš.
605 [Skolas].

- 274 -

37096.

Vacuo muote, čeberkuoja,
Ej ar manim tacātūs;
Ka tu mani aiztecēsi,
Pajem munu tāva zemi.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

37098.

Veca māte, veca māte,
Rauši deg, rauši deg!
Velcies vecu kažociņu,
Meties krāsnes dubenā.
39 [Bārtas Lp].

36908.

Ei galdiņi, ei galdiņi,
Pats ej, apsamazgājies;
Mūsu meitaspiedzērušas,
Pakritušas pasolē.
241 [Lubānas Md].

★

Satura rādītājs |

Skati visu grāmatu