LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: Volume I (electronic resource) Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K. Creation of machine-readable version: Maruta Ray Conversion to TEI.2-conformant markup: University of Virginia Library Electronic Text Center. ca. xxx kilobytes University of Virginia Library Charlottesville, Virginia Latvian, Latvia

University of Virginia users only

URL: http://etext.lib.virginia.edu/modeng/LatvianL.browse.html

2001

Latvian Dainas I

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: Volume I Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K.

431pp Imanta Kopenhāgenā 1952 Source copy consulted: Private Copy

Prepared for the University of Virginia Library Electronic Text Center.

Some keywords in the header are a local Electronic Text Center scheme to aid in establishing analytical groupings.

Library of Congress Subject Headings Latvian nonfiction poetry masculine LCSH 5/26/04 corrector John Ivor Carlson Added XML encoding. May 17, 2007correctorEthan GruberMigrated to DL DTD

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

TAUTAS DZIESMU LIKTEŅI

Prof. A. Švābe

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

TAUTAS DZIESMAS UN TO DZIEDĀŠANA

Prof. K. Straubergs

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

PAR DZIESMĀM UN DZIEDĀŠANU

- 3 -

DZIESMAS UN DZIEDĀŠANA VISPĀRĪGA TAUTAS MANTA

1. Dziesmas visai Latvijai kopēja manta.

1.

Viena meita Rīgā dzied,
Otra dzied Valmierā,
Abas dzied vienu dziesmu, -
Vai tās vienas mātes meitas?
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

2.

Viena māsa Cēsīs dzied,
Otra dzied Valmierā;
Abām balsi atskanēja
Uz tām Prūšu robežām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

35790.

Dziesma skan agri, vēlu,
Dziesmas trīc Daugasnē;
Nevar kāzu, ne kristabu
Bez dziesmām pavadīt.
358 [Rugāju Abr].

★

2. Dziedot mūžu sāk, pavada, beidz.

3.

Dziedot dzimu, dziedot augu,
Dziedot mūžu nodzīvoju,
Dziedot nāvi ieraudzīju
Paradīzes dārziņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4.

Dievs dod man tā nomirt,
Kā nomira tēvs, māmiņa:
Dziedot man tēvs nomira,
Dziedot mira māmuliņa.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

5.

Dziedādama, līgodama
Brāļam vedu līgaviņu,
Lai dziedāja, lai ļgoja
Visu mūžu dzīvojot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6.

Dziedādama vien staigāju,
Kā ierbīte rakstīdama;
Dziedādama ietecēju
Tautu dēla sētiņā.
216 [Ventspilī].

7.

Vadāt (vedat) mani dziedādami,
Nevadāt (nevedat) raudādami,
Lai iet mana dvēselīte
Pie Dieviņa dziedādama.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

8.

Dziediet, mani vedējiņi,
Atpakaļ atbraukdami,
Ne jūs vairs (vaira) vedīsiet,
Ne jūs vairs (vaira) dziedāsiet.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9.

Kas kait man negulēt
Baltā smilšu kalniņā,
Gaŗām gāja raibas govis,
Gaŗām gani dziedādami.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

10.

Kas tur skaņi gavilēja
Kapu kalna galiņā?
Mūs' māsiņa gavilēja,
Veļu govis ganīdama.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

★

- 4 -

35791.

Vai dieniņa, man' dieniņa,
Tu atnāci nezināma;
Vakar koši gavilēju,
Šodien veda asarās.
127 [Grostonas Md].

35792.

Dziedādama, dancodama
Savu laiku pavadīju;
Ar dziesmiņu birzi triecu,
Ar dancīti laiku vedu.
605 [Skolas].

35793.

Dziediet visi, dziediet visi,
Neviens mani neraudiet,
Lai es eju pie Dieviņa,
Kā ieviņa ziedēdama.
605 [Skolas].

35794.

Nāktin nāca tā dieniņa,
Kad staigāju raudādama.
Dziedot dzimu, dziedot augu,
Dziedot mūžu nodzīvāju.
605 [Skolas].

35795.

Dziedot pūru pielocīju,
Dziedot tautas man' aizveda,
Dziedot mūžu nodzīvoju,
Dziedot kapā man' lai ved.
Dziedāt gribu visu mūžu,
Mirt es gribu dziedādams.
560 [Rīga ].

35796.

Dziedādama druvā gāju,
Dziedādama sētiņā;
Dziedādama es nopinu
Sarkanrožu vainadziņu.
273 [Mores Rg].

35797.

Lustīgs dzimu, lustīgs augu,
Lustīgs mūžu nodzīvoju,
Lai lustīgi man' aizveda
Uz kapiem dziedādami.
127 [Grostonas Md].

35798.

Paļdīs devu Laimiņai,
Ka ļusteigu mani laidja;
Kab ļusteigas nalaiduse,
Es nūmiertu bēdiņuos.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

★

3. Kas māca dziesmas.

11.

Dziedi, dziedi, māmulīte,
Tev dziesmiņu kamoltiņš,
Ik vakara ritināji
Pa vienam celiņam.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

12.

Stāsti dziesmas, māmuliņa,
Tautiņās vadīdama,
Ko dziedāšu tautiņās,
Vakariņu kavēdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13.

Stāsti dziesmas, māmuliņa,
Tautiņās vadīdama ( stādīdama),
Ko dziedāšu malt iedama,
Ko vasaru druviņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

13¹.

Teic man dziesmas, māmuliņa,
Tautiņāsi raidīdama. -
Vai dziedāt pēc tautām,
Vai pēc savas māmuliņas?
Dzied~, meitiņa, pēc tautām,
Tu tautām piederēji.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

14.

Teic, māmiņa, tu dziesmiņas,
Tu dziesmiņu daudz zināji
No sālītes, no maizītes,
No gudraja padomiņa.
216 [Ventspilī].

15.

Dziesmiņ~ mana, kā dziedama,
Ne tā mana pamanīta;
Vecā māte pamācīja,
Aizkrāsnē tupēdama.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

16.

Māci, māte, man' dziedāt,
Māc' ar vienu Dieva dziesmu,
Ko dziedās dvēselīte,
Pie Dieviņa aizgājuse.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

- 5 -

1. Māci mani, māmuliņa,
Jele vienu Dieva dziesmu,
Ko dziedās dvēselīte,
Dieva duru dagājuse.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

17.

Dzied', māsiņ, dzied', māsiņ,
Vedīs tautas šoruden;
Atstāj savas skaistas dziesmas
Jaunajām māsiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18.

Es dziedāt nedziedāju (nevarēju),
Sacīt vien pasacīju,
Sacīt vien pasacīju
Jaunajām māsiņām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

19.

Saki dziesmas, bāleliņ,
Jaunākām (mazajām) māsiņām,
Tu staigāji tālu zemi,
Tu dziesmiņu daudz dzirdēji (zināji).
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

20.

Dziedat, meitas, ar manim,
Man bij (ir) daudz skaistu dziesmu;
Pa vienai salasīju,
Svešu zemi (svešas zemes) staigādams.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20¹.

Dzīsme muna, dzīsme muna,
Na tu muna paraksteita:
Bej kundzeņš, kas rakstē,
Skriuvuotim mateņim.
435 [Latgalē].

21.

Skaisti dziedu dziedādama,
Gauži raudu raudādama:
Bāliņš skaisti dziedenāja,
Tautiets gauži raudenāja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

22.

Kad es dziedu, koši (grazni) dziedu,
Kad es raudu, žēli raudu.
Kā es koši (grazni) nedziedāšu,
Māŗa dziesmu teicējiņa;
Kā es žēli neraudāšu,
Kad es biju (augu) sērdienīte.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)], 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)], 173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

23.

Teic dziesmiņu (dziesmiņas),
Sērdienīte,
Tu dziesmiņu daudz zināji;
Ne tev tēva, ne māmiņas,
Dziesmiņās (dziesmās vien) remdējies.
10 [Dolē (Doles pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

24.

Teic man dziesmas, meža meita,
Tu dziesmiņu daudz zināji,
Tev pateica lakstīgala,
Krūmiņā sēdēdama.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25.

Visas manas labas dziesmas
Ceļa vidu aizgājušas;
Gan es citas salasīšu,
Svešu zemi staigādams.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

26.

Visas dziesmas izdziedātas,
Kur mēs citas dabūsim?
Iesim dziesmu kambarī,
Tur mēs citas dabūsim.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 410 [skat. 3301. (Pilskalnes pag. Il)].

Ar turpinājumu:
Tur sēd divas jaunas meitas,
Dziesmas vien rakstīdamas;
Ko tā viena izrakstīja,
To tā otra izdziedāja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

35799.

Bārenīte, dziedātāja,
Saki man to dziesmīnu,
Ko dziedāšu tautīnās,
Ko tautīnu sētīnā.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

35800.

Dziedi, dziedi, māmulīte,
Tev dziesmiņu kamoliņš,
Ik vakaru ritināji
Pa vienam celiņam.
44 [Bebrenes Il].

- 6 -

35801.

Es dziesmiņas daudz zināju
No svešām zemītēm;
Es atbraucu pār jūriņu
Svešā dziesmu laiviņā.
202 [Kurmāles Kld].

35802.

Es dziesmiņu izdziedāju,
Ne tā mana darināta,
Es dziedāju kāda bija-
Laimes māte cerējusi.
224 [Lielvārdes Rg].

35803.

Es savami bērniņami
Skaidras dziesmas vien dziedāj',
Lai tā auga skaidra meita,
Skaidru, tīru tikumiņu.
548 [Liepāja Lp apr.].

35804.

Mīļa Laime, Dieva meita,
Nāci dziesmas darināt!
Saki dziesmas, dziedi pate
Par jauniem, par veciem.
378 [Seces Jk].

★

4. Dziesmu pūra pielocīšana un bagātība

27.

Bāliņos dzīvodama
Dziesmas tinu kamolī (kamolā),
Kad aiz- (iz-, no-) gāju tautiņās,
Pa vienai šķetināju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Man bij dziesmu vācelīte
Smalku nātru krūmiņā;
Kad aizgāju tautiņās,
Pa vienai izdziedāju.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

28.

Pavasari (pa vasaru) ganīdama (ganos gāju),
Dziesmas tinu kamolī (kamolā);
Ruden gāju māršu vest,
Pa vienai tecināju (šķetināju, ritināju).
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1. Brāļa kāzas gaidīdama,
Tinu dziesmas kamolā;
Kad atnāca brāļam kāzas,
No kamola šķetināju.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

2. Visas manas skaistas dziesmas
Vītolā satecēja.
Ruden iešu māršu vest,
Pa vienai tecināšu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29.

Man bij dziesmu vācelīte
Padzirnē glabājama;
Kad (cik) es gāju maltuvē,
Pa vienai ritināju.
284 [Bārbelē (Bārbeles pag. B)], 328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

30.

Bij man dziesmu trīs pūriņi
Apinīšu dārziņā:
Trīs gadiņus (gadiņi) izdziedāju,
I (ne) vāciņa nepavāžu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)], 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Man māmiņa pūrā deva
Mazu dziesmu vācelīti;
Trīs dieniņas padziedāju,
Ne vāciņa nepavāzu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

2. Bij man dziesmu vācelīte
Sīkā kārklu krūmiņā;
Ik vakara dziedāt gāju.
I vāciņa nepacēlu.
256 [Apguldē (Auru pag. Jg)].

3. Bij man dziesmu vācelīte
Pūriņā glabājama;
Visu rītu nodziedāju,
Vēl kaudzītes nenoņēmu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31.

Bij man (man bij) dziesmu vācelīte,
Smalkā lazdu (lagzdu) krūmiņā;
Kad gribēju, tad dziedāju,
Labas vien lasīdama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 32 [Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)], 33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)], 35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 71 [Drustos (Drustu pag. C)], 82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

1. Bij man pūra dibinā
Skaistu dziesmu vācelīte,
Kad gribēju, tad dziedāju,
Skaistas vieni lasīdama.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

2. Kad es biju jauna meita,
Man bij dziesmu vācelīte;
Kad pietrūka, tad paņēmu,
No pulciņa lasīdama.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

3. Man bij dziesmu vācelīte
Skaidienē glabājama;
Kad gribēju, palasīju,
Kas man tika, to dziedāju.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 7 -

31¹.

Dzīdit, meitas, ar manim,
Maņ ir daudz skaistu dzīšmu,
Maņ ir dzīšmu vuoceleite
Smolku lozdu krūmeņā.
428 [Beržūs(?)].

32.

Dziedat, meitas, ko gaidāt,
Man ir dziesmu vācelīte;
Ik vāciņu pacilāju,
Ik dziesmiņa iztecēja.
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

32¹.

Dzīsmeitēs īsalaidu,
Kai pa pļovu pučeitēs:
Ni dzīsmeišu izdzīduot,
Ni pučeišu izlasēt.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

33.

Es dziesmiņu daudz zināju,
Man bij divi strīķa pūri,
Man bij divi strīķa pūri,
Divas mazas vācelītes;
Kur tad vēl šādas tādas
Pa visām kabatām.
128 [Lugažos (Lugažu pag. Vlk)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33¹.

Es rudeni ganīdama
Dziesmas tinu kamolā;
Pavasarā ganīdama
Pa vienai šķetināju.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

34.

Es citkārt jauns būdams
Dziesmas tinu kamolā;
Kad gribēju, tad dziedāju,
Pa vienai attīdams.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

35.

Ganos iedams, cūkganos,
Dziesmas tinu kamolī;
Tad ardams, ecēdams
Tās laukā šķetināju.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

36.

Gana man greznu (graznu) dziesmu
Tai mazā galviņā;
Nav vēl viena izdziedāta,
Jau deviņas sacerētas.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

Lai es dziedu, kad es dziedu,
Dziesmu man nepietrūka:
Nav vēl viena izdziedāta,
Simtu jaunu sacerēju.
226 [Kandavā (Tl)].

37.

Kad es biju jauna meita,
Man bij dziesmu vācelīte;
Kad es gāju tautiņās,
Pa vienai izdalīju.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

38.

Kas var dziesmas izdziedāt,
Kas valodas izrunāt?
Kas var zvaigznes izskaitīt,
Jūras (jūrā) zvirgzdus izlasīt.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

38¹.

Kas var dziesmas izdziedāt,
Kas valodas izrunāt?
Kas var jūŗu izmērot,
Kas dibenu tai atrast?
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

39.

Kas var dziesmas izdziedāt,
Kas valodas izrunāt?
Kas varēja dziļ' upīti
Bez laiviņas pāri tikt?
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

40.

Kas var dziesmas izdziedāt,
Kas valodas izrunāt?
Kas varēja naudas tiltu
Pār Daugavu pārtaisīt?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

40¹.

Kupla, kupla tā eglīte,
Kuŗā putni nakti guļ;
Gudra, gudra tā meitiņa,
Kuŗa dziesmu daudz zināja.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

41.

Man dziesmiņu trīs pūriņi
Apinīšu dārziņā;
Pa vienai izdziedāju,
Svešu māti klausīdama.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

- 8 -

42.

Man bij dziesmas trīs pūriņi
Brāļ' apiņu dārziņā;
Divi pūri izdziedāju,
Trešo ņēmu tautiņās.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

43.

Man bij dziesmu vācelīte,
Kad es augu bāliņos,
Tās dziedāju tautiņās,
Savu laiku vadīdama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

43¹.

Man bij dziesmu vācelīte
Sīkā lazdu krūmiņā;
Kad es gāju, tad dziedāju,
Lazdas vien locījās.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

43².

Man bij dziesmu vācelīte
Sīkāi lazdu krūmiņāi;
Cik atnāca svēta diena,
Pa vienai ritināju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

44.

Man bij dziesmu vācelīte
Smalkā lazdu krūmiņā;
Kādu ņēmu, tādu dziedu,
Īksu laiku kavēdama.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

45.

Man bij dziesmu vācelīte
Smalkā lazdu krūmiņā;
Kas bij laba, to paņēmu,
Kas sliktāka, to atstāju.
110 [Cēsīs].

46.

Man dziesmiņu nepietrūka,
Kaut jel gaŗa vasariņa;
Vēl manam kumeļam
Dziesmu deķis mugurā.
190 [Kuldīā].

1. Dziedi, dziedi, dziedātāja,
Ne tu mani aizdziedāsi:
Bij manam kumeļam
Dziesmu segli mugurā.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

46¹.

Man dziesmiņu nepietrūka,
Jeb jo gaŗa vasariņa:
Man dziesmiņu pieci pūri
Ābelīšu dārziņā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

47.

Man dziesmiņu pieci pūri
Ābelīšu dārziņā.
Ik dziesmiņu izdziedāju,
Satin' dziesmu kamolāi.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

48.

Mana dziesmu vācelīte
Zeltītām kantītēm.
Kad es iešu kalniņāi,
Tad es viņu līdza ņemšu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

49.

Trīs pūriņi greznu dziesmu
Brāļ' apiņu dārziņā.
Kad es iešu tautiņās,
Duj pūriņus līdzi ņemšu;
Trešo pūru pametīšu
Mazajai māsiņai.
224 [Kabilē (Kld)].

50.

Trīs pūriņi man dziesmiņu
Apinīšu dārziņā;
Gāju brālim vedībās,
Sieku līdzi paņēmos.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

51.

Visi ļaudis to vien teica,
Man dziesmiņas pietrūkušas;
Man dziesmiņu pills pūriņš,
Divi mazas vāceliņas.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

★

35805.

Teici dziesmas, māmulīte,
Tu dziesmiņas daudz zināji;
Tev bij dziesmu vācelīte
Zaļābeļu dārziņā.
224 [Lielvārdes Rg].

35806.

Ai Dieviņ, ko darīšu,
Visas dziesmas izdziedātas,
Ņemsim mēs to veco puisi,
Jāsim dziesmas meklēties.
398 [Skrundas Kld].

35807.

Bāliņos dzīvodama,
Dziesmas tinu kamolā;
Dod, Dieviņi, vieglu mūžu,
Pa vienai ritināšu.
224 [Lielvārdes Rg].

- 9 -

35808.

Kad es biju jauns puisītis,
Tad es dzīsmes ritynuoju,
Kur izdzierdu, tur pajēmu,
Satyn' sovā komulī.
389 [Silajāņu Rz].

35809.

Daudz man bija skaistu dziesmu,
Nevar visas izskaitīt;
Daudz man ciema zeltainīšu,
Nevar visas apskatīt.
236 [Līvānu D].

35810.

Dzīrās mani sveši ļaudis
Ar dziesmām aizdziedāt,
Bij manam kumeļam
Dziesmu deķis mugurā.
198 [Krustpils D].

35811.

Es bej gudra muotes meita,
Daudz zynovu pruota dzīsmu;
Vysu dīnu atdzīdovu,
Vēļ es vysu naizdzīdovu.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

35812.

Es sovai muoseņai
Slyktu dzīsmu nadzīduošu,
Skaistuokuos vīn dzīduošu,
Pa vīnai lasīdama.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

35813.

Ik vakara dziedāt gāju
Avotiņa lejiņā,
Kur' dziesmiņu izdziedāju,
To satinu kamolē;
Kad aiziešu tautiņās,
Pa vienai risināšu.
70 [Cēres Tl].

35814.

Īzalaižu dzīsmeišuos
Kai vosoras pučeišuos,
Ni dzīsmeišu izdzīduot,
Ni pučeišu izlasēt;
Dzīsmēišom daudzi vuordu,
Pučeišom daudzi zīdu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

35815.

Lai es gāju, kur iedama,
Līdz man dziesmu vācelīte;
Kāds man teica dzedru vārdu,
Es ar dziesmu atbildēju.
190 [Kokneses Rg].

35816.

Lai pītriuka, kuo pītriuka,
Man dzīsmeišu napītriuka;
Lai pītriuka sudobreņa
I sudobra kalējeņa.
326 [Preiļu D].

35817.

Man bij dziesmu vācelīte
Dzirnaviņu galiņā;
Man Laimiņa atstājusi,
Malējiņas mielodama.
83 [Dignājas Jk].

35818.

Man bij dziesmu vācelīte
Skaidainē glabājama;
Dieviņ, dod vieglu mūžu,
Pa vienai izdziedāšu.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

35819.

Man bij dziesmu vācelīte
Skaidainē glabājama;
Kad pietrūka man dziesmiņu,
Pa vienai tecināju.
263 [Mēmeles Jk].

35820.

Man dzīsmeņa pi dzīsmeņas,
Man muoseņa pi muoseņas,
Pluovoj muna valūdeņa
Kai laičiņa pa jyudiņi.
247 [Makašānu Rz].

35821.

Maza, maza es meitiņa,
Daudzi dziesmu dziedātāja;
Pie manim viesi nāca
Dziesmas vien klausīties.
605 [Skolas].

35822.

Mūsu tēvs, (mūs') māmiņa,
Dziesmu pūru pielocīja;
Sveši ļaudis izkaisīja,
Pašu bērni salasīja.
24 [Asares Il].

35823.

Pie māmiņas dzīvodama,
Dziesmas tinu kamolā;
Ja būs barga tautu māte,
Dziesmiņās remdēšos.
605 [Skolas].

- 10 -

35824.

Pieci vīri, seši zirgi
Dziesmu pūra nepavilka;
To darīja vecmāmiņas,
To diženi tautu dēli.
24 [Asares Il].

35825.

Tais', brālīti, vācelīti,
Izrakstītu, izraibotu;
Tur es savas skaistas dziesmas
Pa vienai noglabāšu.
192 [Kosas C].

35826.

Teic, māmiņa, tu dzīsmiņu,
Tu dzīsmiņu daudz zynuoji,
Bej tev vaca muomuliņa,
Vacu dzīsmu teicējiņa.
35 [Baltinavas Abr].

36827.

Visas savas gražņas dziesmas
Kamolā satinusi,
Ik dziesmiņu izdziedāju,
Ik kamolu parisinu.
443 [Turlavas Kld].

★

5. Iedzimta līksma daba un dziesmu prieks jaunībā.

52.

Dziedat, meitas, ko gaidāt?
Vai jums rozes neziedēja?
Es dziedāju, gavilēju,
Man aug (zied) rozes griezdamās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 372 [skat. 305. (Stelpes pag. B)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dziedat, meitas, ko gaidāt,
Vai jums rozes neziedēja?
Es mazāka, es jaunāka,
Man rozītes sen ziedēja,
Man rozītes sen ziedēja
Trim kārtāmi vasarā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

53.

Dziedat, puiši, ko dziedat,
Kumeliņu apdziedat,
Lai tas man skaišķi tek,
Auziņām nebarots.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

54.

Dziedādama vien staigāju,
Kā ierbīte rakstīdama;
Tikušam dēliņam
Aug lustīga līgaviņa.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

55.

Dziesmiņ, mana mīļ' dziesmiņa.
Dziesmiņ' dziedu celdamās,
Dziesmiņ' dziedu celdamās,
Dziesmiņ' dziedu guldamās.
226 [Kandavā (Tl)].

56.

Ekur meitu meitentītes,
Aplam tādu nedabūs!
Pašas iet dziedādamas,
Vaiņadziņi vizēdami.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 358 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ekur puikas, puisēniņi,
Aplam tādu nedabūs (nedabūja)!
Paši gāja (jāja) ziņģēdami,
Kumeliņi dancodami.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)].

2. Ekur (edz kur) skaisti kaŗavīri
Mani balti bāleliņi!
Paši gāja spēlēdami,
Kumeliņi dancodami.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

Puiši dzēra krodziņā,
Kumeliņi ābolā.
Puiši jāja dziedādami,
Kumeliņi dancodami.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

57.

Es būt' skaisti padziedājse,
Aiz kundziņa nedrīkstēju:
Kundziņš man pliķi cirta,
Dūri sita mugurā.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

57¹.

Es dižana tautu meita,
Dziedādama vien staigāju;
Piedziedāju kurzemīti,
Nu dziedāšu Vidzemē.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

58.

Es māsiņa jaunākā,
Es tā visu vēlīgā,
Puķīt' rāvu tecēdama,
Gaisu šķīru dziedādama.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

- 11 -

59.

Es to nieka (nenieka) nebēdāju,
Kad man sīva māmuļīte (saimeniece).
Iztapusi klajumā (druviņā),
Palēkdama padziedāju.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sveša māte mani rāja,
Lai es gāju (ietu) raudādama:
Es izgāju tīrumā,
Tīšām dziedu, gavilēju,
Tīšām dziedu, gavilēju,
Svešu māti kaitināju.
405 [skat. 363. (Dzirciema pag. Tk. Tiņķerē u.c. Kurzemē)].

2. Rāji, rāji, tautu dēls,
Ne rādams nenorāsi:
Kad es tiku tīrumā,
Palēkdama gavilēju.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

60.

Es savos bāliņos
Dziedādama vien staigāju;
Nenorāj tu, tautieti,
Ir pie tevis tā darīšu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautu dēls brīnījās,
Ka es līksma brālīšos.
Ir pie tevis līksma būšu,
Ja tu mani nenorāsi,
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].
Ja tu mani nenorāsi
Ar savām māsiņām,
Ar savām māsiņām,
Ar to vecu māmulīti.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

61.

Es to daudzi nebēdāju,
Ka man barga vīra (sveša) māte,
Cēlu (ceļu) krēslu dziedādama,
Lai sēd viņa raudādama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

62.

Jauna meita kaunu bēga,
Saujā nesa dvēselīti.
Izmirkusi, sasalusi,
Brien rasiņu dziedādama.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

63.

Kad dzīvoju, tad dzīvoju,
Tad lustīgi (priecīgi) padzīvoju;
Kad nomiru (nomiršu), tad gulēju (gulēšu)
Kā kociņa gabaliņš.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

64.

Kad es biju jauna meita,
Trallādama vien staigāju,
Trallādama kreklus šuvu,
Kronīt' sev darināju.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

65.

Kamēr jauna, es lustīga,
Dziedādama vien staigāju;
Atiet man tās dieniņas,
Domājamas, cerējamas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

66.

Kamēr jauna, es lustīga (priecīga),
Dziedādama vien staigāju;
Priekšā man tās dieniņas,
Gaudojamas, sērojamas.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Kamēr jauna, es lustīga (priecīga),
Dziedādama vien staigāju;
Vēl priekšā tās dieniņas,
Kad staigāšu raudādama,
Kad staigāšu raudādama,
Asariņas slaucīdama.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2. Kas man kait puisēnam
Lustīgam nedzīvot?
Vēl priekšā tās dieniņas,
Kad bēdīgi jādzīvo.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

3. Kas tiek man daudz raudot,
Kas bēdīgi dzīvojot?
Gan nāks man tās dieniņas,
Kad bēdīgi jādzīvo.
4 [Aijažos].

67.

Kas dziedāja rītā agri?
Kas dzied vēlu vakarā?
Gailīts dzied rītā agri,
Meitiņ' vēlu vakarā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

68.

Kas kaitēja man dziedāt
Apaļā kalniņā,
Visapkārt saule tek,
Sudrabiņu sijādama.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

69.

Kas kait man nedzīvot
Lustīgai meitiņai,
Visi man ceļu griež,
Visi mani bildināja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

- 12 -

70.

Kas kaitēja puisīšiem,
Kad no Dieva veselība!
Sasēduši kumeļā,
Pārjāj lauku dziedādami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

71.

Kas pazina vasariņu,
Kad ziediņi neziedēja?
Kas pazina mani jaunu,
Kad lustīgi nedzīvoju (nedziedāju)?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

72.

Kas var mani aizrunāt?
Kas var mani aizdziedāt?
Es jau biju to ļautiņu,
Dziedātāju, runātāju.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

73.

Kas vēl tāda dziedātāja,
Kā es savai māmiņai?
Gāju ceļu dziedādama,
Kā cielava rakstīdama.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

73¹.

Klusa tēva istabiņa,
Kad nav manis sētiņā;
Kad pārgāju sētiņā,
Trīcēt trīc glāžu logi.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

74.

Ko bij man tam darīt,
Lustīgam prātiņam?
Tautiets rāja ik dieniņas,
Es staigāju dziedādama.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

74¹.

Ko man bija tam darīt
Lustīgam prātiņam?
Kaut gan biju piekususe,
Tomēr nācu dziedādama.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

75.

Kur vēl otra tik lustīga,
Kā es savai māmiņai?
Dziedādama sērti gāju,
Dancodama piedarbā.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

1. Dziedātāja, runātāja,
Brālīt, tava līgaviņa:
Dziedādama ganu(s) raida,
Runādama darbenieku.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)], 169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2. Kur, bāliņi, tu dabūji
Tik vēlīgu līgaviņu?
Dziedāj' ganus vadīdama,
Azaidiņu vārīdama.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

76.

Lai darīju, ko darīju,
Dziedādama vien darīju.
Dziedādama cimdus metu,
Dziedādama noadīju;
Dziedādama sagaidīju
Tautu dēlu atjājam.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

77.

Lai es gāju, kur es gāju,
Droši gāju dziedādama;
Ievedīga man gaitiņa,
Skaidra, ērta valodiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

78.

Lai kur biju, dziedu dziesmu,
Tas Dievam patīkās;
Nes' ar godu vainadziņu,
Tas jaunai piederās.
275 [Zemgales novados].

79.

Lai rāj kungi, ko rādami,
Jaunu meitu nenorāja:
Lai tās gāja, kur iedamas,
Tās pārnāca (atnāca) dziedādamas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Rājiet, kungi, ko rājiet,
Jaunu meitu nerājiet:
Iet meitiņa, kur iedama,
Pāriet lauku dziedādama.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

80.

Lai rāj kungi, ko rāj kungi,
Meitu kungi nenorāja;
Meitas gāja dziedādamas
Gaŗām kungu istabai.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 13 -

81.

Lai rāj kungi, ko rāj kungi,
Meitu kungi nenorāja;
Tās dziedāja rītā agri,
Tās bez saules vakarā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

82.

Līksma bija man dabiņa,
Kaut no Dieva veselība;
Es tai āru ozolā
Ar teciņu uztecētu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

83.

Lustīgai (lustīgam) man dzīvot
Liela ciema draudzītē;
Ja lustīgi (lustīga, lustīgs) nedzīvoju,
Visi mina kājiņām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Droši, droši, rimti, rimti
Svešajā zemītē.
Ja ne droši, ja ne rimti,
Mīs tautiņas kājiņām.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Māsiņ, lēna neliecies,
Tautiņās aizgājusi:
Visas tautu neveiklītes
Tevi mīs kājiņām.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

84.

Lustīgam man dzīvot,
Ne ilgām mans mūžiņš;
Tik ilgām mans mūžiņš,
Kā vasaras launadziņš.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Līksmo, mana dvēselīte,
Ne ilgām tavs mūžiņš;
Tik ilgām tavs mūžiņš,
Kā vasaras launadziņš.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

85.

Lustīt manu, līksmīt manu,
Līdz ar mani tautiņās!
Bēdas manas, nopūtiņas,
Krītat ceļa maliņā.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

1. Lustīt' mana, vēlīt' mana,
Nāc man līdza tautiņās;
Sirsniņ mana, šķeberīte,
Paliec teju maliņā.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

2. Prieki, mana līksmībiņa,
Līdz ar mani, kur ejot!
Bēdas, kaites, nopūtiņas,
Krītiet ceļa maliņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

86.

Māmulīte mani rāja,
Ka es liela (tāda) dziedātāja.
Tā, māmiņa, tava vaina:
Dziedādama šūpli kāri.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

87.

Māte mani bārtin bāra,
Ka (kad) es liela dziedātāja.
Ko, māmiņa, es darīšu
Lustīgam prātiņam?
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Māte mani rātin rāja,
Ka es liela dziedātāja.
Ko, māmiņa, es darīšu,
Līksmis bija mans prātiņš?
Vai man savu līksmu prātu
Gremdēt jūŗas dibinā?
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

88.

Māte mani rātin rāja,
Ka es liela (tāda) dziedātāja:
Gan tu savu vainadziņu
šo rudeni izdziedāsi.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

89.

Māte mani rātin rāja,
Ka es liela dziedātāja.
Vai tev tīk, māmuliņa,
Kad staigāju raudādama?
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

90.

Meitiņas, māsiņas
Tāda jauka dzīvošana:
Iet meitiņas kur iedamas,
Iet raženi dziedādamas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

91.

Meitiņas, māsiņas
Tur lustīga dzīvošana;
Tās iedamas tautiņās
Cita citu vadījās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

- 14 -

92.

Ne dziedāt nedziedāju,
Ja ar kāju nepieminu;
Ne dzīvot nedzīvoju,
Ja patiesi nedzīvoju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Ne dziedāt nedziedāju,
Ja ar kāju nepiespēru;
Ne dzīvot nedzīvoju,
Ja tautieša nenorāju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

93.

Nesmejiet jūs, ļautiņi,
Ka es tāda delverīte:
Es jau tādu ļaužu biju,
Dziedātāju, runātāju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

94.

Paldies saku māmiņai
Par to liegu lolojumu:
Nepiekusu dancodama,
Neaizsmaku dziedādama.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

95.

Pasakāt (pateicat) man dziesmiņu
Jele vienu nezināmu;
Parādāt man meitiņu
Jele vienu neredzētu.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)], 190 [Kuldīā], 194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Teicat, meitas, man dziesmiņu
Jele kādu nezināmu,
Ai (tad) es jums pasacīšu
Nezināmu tēva dēlu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)], 146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

95¹.

Pieminama es uzaugu
Savi balti māmuļīti:
Runātāja, dziedātāja,
Sīku rakstu rakstītāja.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

96.

Priekš Dieviņa apņēmos
Noskumuši nedzīvot;
Gan gulēšu noskumuse
Apakš zaļa velēniņa.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

97.

Šūpo mani, māmulīte,
Lakstīgalas šūpulī,
Lai es augu tik lustīga,
Kā lustīga lakstīgala.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)], 176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)], 188 [(?)], 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

98.

Tāda (kāda) mana māte bija,
Tād' es meita pakaļā:
Vai dzēruse, nedzēruse,
Dzied' rociņas plātīdama.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

99.

Tautu dēls brīnījās,
Ka es līksma brālīšos.
Būt' vēl otra tik lustīga,
Būt' man īsta māmuļīte.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

100.

Upe, upe, meita, meita,
Abas vienu daiļumiņu:
Tek upīte riņķodama,
Iet meitiņa dziedādama.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

101.

Vai tādēļ nedziedāšu,
Kad man labi nevedās;
Vai tādēļ nedzīvošu,
Kad man ļaudis nicināja.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

101¹.

Vai tas tautu dusmu pūķis
Noņems manu vēlīgumu?
Kad aiziešu tautiņās,
Tad dziedāšu dancodama.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

102.

Vienreiz ieva (roze), ne divreiz,
Vasarā noziedēja;
Vienreiz jauna, ne divreiz,
Bet lustīgi (priecīgi) padzīvoju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

103.

Visi ļaudis tā sacīja,
Ka es liela dziedātāja:
Dziedu dienu, dziedu nakti,
Dziedu arī raudādama.
405 [skat. 363. (Dzirciema pag. Tk. Tiņķerē u.c. Kurzemē)].

- 15 -

104.

Visi saka, visi saka,
Ka es tāda trakuliņa.
Kā man bija netrakot,
Nu pašā trakumā!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

★

35828.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Māsiņāsi laba dzīve;
Lai tās gāja, kur iedamas,
Tās atnāca dziedādamas.
46 [Beļavas Md].

35829.

Cik vin putnam dzīduošanas,
Kai nu poša pavasara,
Cik vin jaukas dzeivuošonas,
Kai nu gonu da tauteņu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

35830.

Daiļi dziedu, gavilēju,
Uz robežas stāvēdama,
Lai skan manas daiļas dziesmas
Triju kungu pagastos.
6 [Aiviekstes D].

35831.

Dižens puisis, daiļa rota,
Iznesīga valodiņa,
Grāvju grāvjus izbradājis,
Nāk sētāi dziedādams.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

35832.

Dreiž dzīdavu, dreiž runovu,
Volūdiņu bērtiņ bēru;
Man māmeņa (at)škeiruse
Pašā sēja(s) laiciņā.
389 [Silajāņu Rz], 247 [Makašānu Rz].

35833.

Dreiž staiguoju, dreiž runovu,
Kai bērt bēru volūdiņ';
Man mamiņa kristējuse
Pošā sējas laiciņā.
389 [Silajāņu Rz].

35834.

Dzīdit, dzīdit, buoleleņi,
Vysi vīnā puļciņā,
Lai tric vysi mežu goli,
Lai leigojas teirumeņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

35835.

Dziedu dziesmu, kāda bija,
Nebij' dziesmu rakstītājs;
Bij brālītis rakstītājs,
Tas nogāja kariņā.
443 [Turlavas Kld].

35836.

Dzied, meitiņa, kamēr jauna,
Veca būsi, nevarēsi;
Veca būsi - stīva mēle -
Nevarēsi izdziedāt.
574 [Valka Vlk apr.].

35837.

Dzīdit, munas muosiņas,
Kuo, muosiņas, nadzīdit?
Maņ pošam daudz dzīsmiņu,
Ar kū meitas kairinuot,
Vecelītes skubinuot.
365 [Sakstagalas Rz].

35838.

Dziedi skaisti, lakstīgala,
Sīkā lazdu krūmīnā!
Dziedi skaisti, tautu meita,
Sīkajos bālīnos.
94 [Dunikas Lp].

35839.

Dziedi skaisti, lakstīgala,
Skaistā rožu dārziņā!
Dziedi skaisti, tautu meita,
Pie māmiņas ustabā!
127 [Grostonas Md].

35840.

Dziedi skaļi, lakstīgala,
Sīkajā krūmiņā,
Vēl skaļāki, meitenīte,
Augstajā kalniņā!
383 [Sērenes Jk].

35841.

Ik vakarus es uzkāpu
šai kalnā gavilēt;
še izauga kupla roze
Pašā kalna galiņā.
356 [Rudbāržu Azp].

35842.

Jauna biju, dietin deju,
Ne asaru nenometu;
Dziedādama vien staigāju
Visu cauru vasariņ'.
378 [Seces Jk].

- 16 -

35843.

Jauna biju, dietin deju,
Dziedādama vien staigāju;
Nebēdāju tās dienīnas,
Kad bēdīgi padzīvoju.
192 [Kosas C].

35844.

Jauna biju, dietin deju,
Nedieniņu nebēdāju;
Nedieniņu nebēdāju,
Kad nobira asariņa.
Nācin nāca tā dieniņa,
Kad nobira asariņa.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

35845.

Jauna biju, nebēdāju,
Dziedādama vien staigāju;
Nebēdāju tās dieniņas,
Kad staigāju raudādama.
Asariņas noslaucīju
Zaļa zīda priekšautā.
373 [Sarkaņu Md].

35846.

Es izaugu diža meita
No tās vecas māmuliņas,
Dziedādama birzi loku,
Kāju spēru, zeme rīb.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

35847.

Es piedzimu māmiņai
Kad dziedāja lakstīgala;
Netrūkst dziesmu man dziedot,
Ne valodu runājot.
605 [Skolas].

35848.

Es savos bāliņos
Dziedādama vien staigāj';
Dziedādama puķīt' rāvu
Taut' āriņu maliņā.
241 [Lubānas Md].

35849.

Es uzaugu pie māmiņas,
Dziedādama, dancādama,
Baltām diegu zeķītēmi,
Sarkanāmi kurpītēmi.
548 [Liepāja Lp apr.].

35850.

Kāda mana māte bija,
Tād' es meita pakaļā:
Dziedu roku mētādama,
Eimu gurnus šķobīdama.
127 [Grostonas Md].

35851.

Kam, saulīte, koši lēci,
Kam tik koši netecēji?
Kam, meitiņa, daiļi augi,
Kad tik koši nedziedāji?
15 [Alūksnes Vlk].

35852.

Kas kait man nedzīvot
Lustīgai meitiņai?
Visi man ceļu griež,
Visi mani cildināj'.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

35853.

Kas tī dzīd reitā agri,
Kas bez saules vokorā?
Reitā agri goni dzīd,
Vokorā pīguļnīki.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

35854.

Kas var mani aizdziedāt,
Ar valodu aizrunāt,
Tam lai ragi pierē aug,
Pumpa mēles galiņā.
286 [Nītaures Rg].

35855.

Kur dziedāja, trikšināja
šīs vasaras lakstīgala?
Tā dziedāja sīkos krūmos,
Ievājā trikšināja.
373 [Sarkaņu Md].

35856.

Lakstīgala ievā dzied,
Pašā ievas galotnē,
Tautu meitas dārzā dzied,
Pašā rožu vidienā.
127 [Grostonas Md].

35857.

Lakstīgala skaisti dzied,
Sila malu tecēdam'.
Tā dziedāja jaunas meitas,
Bāliņos dzīvodamas.
146 [Jaungulbenes Md].

35858.

Lustīgs auga mans prātiņš,
Izveicīga valodiņa:
Vai bij mani māmuliņa
Lustīga auklējuse?
306 [Patkules Md].

- 17 -

35859.

Lustīt mana, vēlīt mana,
Man lustīgam jādzīvo:
Priekšā man tā dieniņa,
Kad bēdīgam jādzīvo.
148 [Jaunpiebalgas C].

35860.

Lustīte mana, laimīte mana,
Tā ar mane līdzai nāca.
Projām iešu, nepalikšu,
Mājās nākšu atpakaļ.
94 [Dunikas Lp].

35861.

Mana tēva sētiņā
Ik rītiņus dziesma skan.
Kas tā daiļa dziedātāja?
Tā es pati, mātes meit'.
92 [Dunalkas Azp].

35862.

Māte mani rātin rāja,
Ka es liela dziedātāja:
Gan tu savu augumiņu
šoruden aizdziedāsi.
257 [Mazsalacas (Valtenbergas) Vlm].

35863.

Meitiņās, māsiņās,
Tāda jauka dzīvošana -
Iet meitiņas dziedādamas,
Kā bitītes sanēdamas.
184 [Ķēču Rg].

35864.

Miežos auga smalka zāle,
Meitām gudra valodiņa.
Kas var miežus izravēt,
Kas var meitas nodziedāt?
398 [Skrundas Kld].

35865.

Ne tie mani aizrunāja,
Ne tie mani aizdziedāja,
Man' māmiņa ielikusi
Lakstīgalas ligzdiņā.
378 [Seces Jk].

35866.

Nu es jauna, nu lustīga,
Nu vēlīgi padzīvošu; -
Dieviņš zina, mūžiņā
Kādi ļaudis gadījās.
306 [Patkules Md].

35867.

Nu reitiņa padzīduoju,
Cikom bolss atskanēja;
Nu jaunības paļustēju,
Cikom tautas nanūruoja.
389 [Silajāņu Rz].

35868.

Padzīdovu, paļustēju,
Nažāluoju volūdiņas;
Tai pat muna mjāļa pyva,
Trunēs muna volūdiņa.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

35869.

Pateik man i (teik) līpeņa,
Kurai kupla viersyunīte;
Pateik man i (tei) meitiņa,
Kura lela dzīduotuoja.
605 [Skolas].

35870.

Seikas, mozas man muoseņas,
Kai auzeņas teirumā;
Lai juos guoja, kur juos guoja,
Visod guoja dzīduodamas.
358 [Rugāju Abr].

35871.

Skeisti dzīd mežiņā,
Skeisti meža maliņā.
Putni dzīd mežiņā,
Meitas meža maliņā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

35872.

Trici, skani, tei maliņa,
Kur dzīd myus' meitenītes.
Kai bitītes skandynuoja,
Uoru pļovu maklādamas.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

35873.

Tu, māmiņa, gan zināji,
Kāpēc liela dziedātāja:
Tu ieliki lakstīgalu
Manā šūpļa galiņā.
286 [Nītaures Rg].

35874.

Uz kalniņa es dziedāju
Ar to savu skaņu balsi,
Lai rit manas skaistas dziesmas
No kalniņa lejiņā.
286 [Nītaures Rg].

- 18 -

35875.

Vai tuos meitas dzīduot dzīd,
Vai leiguoti nūleiguoja?
Vai tuos bites šeutin ševa,
Vai voskuoti nūvoskuoja?
263 [Mēmeles Jk].

35876.

Viena augu, drosa augu,
Baltajami bāliņami;
Dziedādama puķes rāvu,
Taut'āriņa galiņā.
241 [Lubānas Md].

35877.

Vēl ir vaļa, vēl ir vaļa
Bērza birzi trīcināt:
Vēl manā galviņā
Vizuļots vaiņadziņš.
605 [Skolas].

35878.

Visi mani traku sauca,
Neviens gudru neturēja.
Vai tādēļ traka biju,
Ka lustīgi padzīvoju?
192 [Kosas C].

35879.

Vysi soka, vysi soka,
Ka dzīsmeišu man pītryuka.
Lai pītryuka ļauna dīna,
Man dzīsmeišu napītryuka.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

35880.

Visi saka, visi saka,
Kad es liela dziedātāja:
Man māmiņa ielikusi
Vizbulīšu šūpulī.
281 [Neretas Jk].

★

6. Dziesmas un jautrs gars spītē bēdām, nelaimei un ļaunai dienai.

105.

Bēdā, Dievis, manu bēdu,
Es nemāku bēdāties!
Es saminu savas bēdas
Zem kumeļa kājiņām.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

1. Lai bēdāja velns par bēdu,
Es par bēdu nebēdāju;
Es saminu savas bēdas
Zem kumeļa kājiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

106.

Bēdas lielas, bēdas mazas,
Kas tās visas izbēdāja!
Citu bēdu izbēdāju,
Citu minu kājiņām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

107.

Bēdu manu, lielu bēdu,
Es par bēdu nebēdāju!
Liku bēdu zem akmeņa,
Pāri gāju dziedādama.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

108.

Dziedādama vien staigāju,
Ļaunu dienu tītīdama;
Gan gribēja ļauna diena,
Lai staigāju raudādama.
224 [Kabilē (Kld)].

109.

Jo es bēdu bēdājos,
Jo nelaime priecājās;
Labāk gāju dziedādama,
Lai nelaime bēdājās.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Lai bēdā vells par bēdu,
Es par bēdu nebēdāju:
Jo par bēdu bēdājos,
Jo nelaime priecājās.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

109¹.

Juo as bādu bādājuos,
Juo nalaima priecājās.
Mynu bādu zam kājiņu,
Eimu paeta dziedādama.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

110.

Jo man sūri, jo man grūti,
Jo es koši padziedāju,
Jo es koši padziedāju,
Asariņas slaucīdama.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

111.

Kas piebira man raudot,
Kas bēdīgi dzīvojot?
Ļaudis smēja man raudot,
Dievs - bēdīgi dzīvojot.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 410 [skat. 3301. (Pilskalnes pag. Il)].

- 19 -

112.

Kas pielēca man raudot,
Kas bēdīgi dzīvojot?
Daiet (danāk) man viena diena,
Pazūd mans augumiņš.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

112¹.

Kas pielēca man jaunai,
Tik bēdīgi dzīvojot?
Lustīgai, vēlīgai
Noņemt man vainadziņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

113.

Kas pielēca man jaunai,
Tik bēdīgi dzīvojot?
Tā (šī) zemīte man jāmin,
Tas (šis) mūžiņš jādzīvo.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

1. Tik man bija raudājot,
Tik bēdīgi dzīvojot:
Tā maizīte man ēdama,
Tā zemīte staigājama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

113¹.

Labāk divi dziedājam,
Nekā pieci raudājam.
Kad mēs divi dziedājam,
Kā ar koklēm koklējam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

114.

Labāk dziedu, nekā raudu,
Grūtu mūžu dzīvodama;
Vai es savu grūtu mūžu
Raudādama atraudāšu?
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

115.

Labāk dziedu, nekā raudu,
Lai raud mana ļauna diena,
Lai raud mana ļauna diena
Aizkrāsnēi gulēdama.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

116.

Labāk dziedu, nekā raudu,
Lai raud mana ļauna diena,
Lai raud mana ļauna diena,
Manim ļauna vēlētāja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

117.

Lai bēdāja, kas bēdāja,
Es par bēdu nebēdāju;
Liku bēdu uz akmiņa,
Spēr' ar kāju ūdenī.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas atlēca man jaunai,
Tik bēdīgi dzīvojot?
Liku bēdu uz akmeņa,
Spēr' ar kāju ūdenī,
Spēr' ar kāju ūdenī,
Līksmu dziesmu dziedādams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

118.

Lai Dievs dod veselību,
Nedzīvošu samisuse;
Lai dzīvoja samisuse
Mana ļauna vēlētāja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

118¹.

Ļauna diena priecājās,
Kad raudāt vien raudātu;
Raud' tu pate ļauna diena,
Es staigāju dziedādama.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

119.

Padziedāju, palīksmoju,
Neraudzīju ļaunu dienu;
Ļaunu dienu pabīdīju
Zem savām kājiņām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

120.

Sērdienīte es meitiņa,
Vai dziedāšu, vai raudāšu?
Labāk dziedu, nekā raudu,
Vai es viena sērdienīte.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)], 170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

121.

Skauģīts man nevēlēja
Ne dziedāt, gavilēt.
Es dziedāju, gavilēju,
Skauģim sirdi ēdināju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

122.

Vaile manu grūtu mūžu,
Bet lustīgu padomiņu!
Grūtu mūžu pavadīju
Ar lustīgu padomiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 20 -

122¹.

Tik jau man ko darot,
Ko dziedot, ko raudot(?),
Navar Laimes likumiņa
Asarām atraudāt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

123.

Vai es dziedu, vai es raudu,
Viss manā mūžiņā;
Labāk dziedu, nekā raudu,
Lai ļautiņi nesmejas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

★

35881.

Bāda bādas galeņā,
Kas juos vysas izbāduos?
Cytu bēdeņu bāduoju,
Cytu mynu kuojeņom.
605 [Skolas].

35882.

Bēdeņas, munas bēdeņas,
Kas juos visas puorbādās?
Cytu dzīžu, cytu raužu,
Cytu mynu kuojeņom,
Cytu liku zam akmiņa
Lela ceļa maleņā.
174 [Kārsavas Ldz].

35883.

Dziedādama vien staigāju,
Ļaunu dienu tītīdama,
Gan gribēja ļauna diena,
Kad staigātu raudādama;
Priekš Dieviņa apņēmos
Raudādama nestaigāt.
263 [Mēmeles Jk].

35884.

Dzīduodama vīn staiguoju,
Sovu sirdi remdeidama.
Sovu sirdi remdēju,
Lai jei gauži narauduotu.
314 [Pildas Ldz].

35885.

Eimu ceļu dziedādama,
Kā cielava dancodam',
Visas ļaužu valodiņas
Par galviņu mētādam'.
127 [Grostonas Md].

35886.

Gona dzīžu, gona raužu,
Ļaunas dīnas nazynuoju,
Ļaunu dīnu pameidama
Zam sovom i kuojeņom.
605 [Skolas].

35887.

Kas pielēca man jaunam,
Tik bēdīgi dzīvojot?
Lustīgam, vēlīgam
Mīt' bēdiņas kājiņām.
605 [Skolas].

35888.

Labāk dziedu, nekā raudu,
Lai raud mana ļauna diena,
Lai raud mana ļauna diena,
Kas man labu nevēlēja.
306 [Patkules Md].

35889.

Labāk gāju dziedādama,
Nekā gauži raudādama.
Kad es gāju dziedādama.
Tad Laimīte priecājāsi,
Kad es gāju raudādama,
Tad Laimīte bēdājāsi.
476 [Vecpiebalgas C].

35890.

Lai bēdā velns par bēdu,
Es par bēdu nebēdāju,
Priekā vērpu, priekā audu,
Priekā gāju tautīnās.
192 [Kosas C].

35891.

Lai dzeivuoju, cik dzeivuoju,
Da prīceigi padzeivuoju;
Kuru dīnu nadzīduoju,
Visi myna kuojeņom.
465 [Varakļānu Rz].

35892.

Ļauna diena bēdājās,
Ka staigāju dziedādama,
Raudi pati, ļauna diena,
Es staigāšu dziedādam'.
418 [Sunākstes Jk].

35893.

Ļauna diena priecājās,
Redzēj' mani noskumušu.
Noskumst pate, ļauna diena,
Es tekāšu dziedādama.
72 [Cesvaines Md].

- 21 -

35894.

Ļauna diena mani rāja,
As staigāju dziedādama.
Ļauna diena bādājās,
Kur bej mani tādu likt.
198 [Krustpils D].

35895.

Ļustīgu munu pruotiņu,
Kur maņ beja tevi likt,
Ruoj tautiņas, ļauna dīna,
Es staiguoju dzīduodama.
466 [Vārkavas D].

35896.

Rāj man' kungi, rāj bālīni,
I tad gāju dziedādama.
Ko tad man bij i darīt,
Lustīgam prātīnam?
306 [Patkules Md].

35897.

Rauduodama, bāduodama,
Nalaimīti sagaidīju,
Smaidīdama, dzīduodama,
Nalaimīti pavadīju.
605 [Skolas].

35898.

Smejas ļaudis munai dzīsmei,
Smejas munai volūdiņai.
Kai Laimiņa nūlikuse,
Tai dzīduoju, tai runuoju.
358 [Rugāju Abr].

35899.

šitie puiši tā domāja,
Kad es dziedu viņu dēļ,
Es dziedāju lustes dēļ,
Velns lai dzied viņu dēļ.
480 [Vējavas Md].

35900.

Taku ceļu dzīduodama,
Kai cīlova doncuodama,
Lai īt munsi skaudējiņš
Nu pakaļas rauduodams.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

35901.

Tik man bij nabagam,
Tik raudāt, tik dziedāt,
Labāk dziedu, nekā raudu,
Gan mūžiņu nodzīvos,
Gan mūžiņu nodzīvos,
Gan ieies kapiņā.
605 [Skolas].

35902.

Vai tādēļ nedziedāšu,
Kad bierzēji neskanēj'?
Vai tādēļ nedzīvošu,
Kad ļautiņi niecināj'?
214 [Lažas Azp].

35903.

Vysi redz, vysi dzierd,
Ka es skaiški nūdzīduoju;
Ka es gauži nūrauduoju,
Skusta styurīts vīn redzēja,
Tys slaucēja asariņas.
314 [Pildas Ldz].

35904.

Visi mina āra pļavu,
Kad sarkana neziedēja;
Visi mani raudināja,
Kad lustīga nedzīvoju.
Kā lustīgai man dzīvot
Svešu ļaužu pulciņā?
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

★

7. Ne ikreiz aiz prieka dzied, dzied sirdi remdēdams, laiku kavēdams.

124.

Ai tu, manu lētu dabu!
Drīz dziedāju, drīz raudāju.
Noraudājis padziedāju,
Šķitos nieka neredzējis.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

1. Sirsniņ mana, lētdabīte!
Drīz dziedāju, drīz raudāju.
Izdziedos, izraudos,
Šķietos nieka neredzējsi.
190 [Kuldīā].

2. Dod, Dieviņ, līksmu dabu,
Ja nedodi mūža laba.
Padziedājse noraudāju,
Šķitos nieka neredzējse.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

125.

Ai tu, manu mīkstu sirdi!
Te dziedāju, te raudāju.
Ar (pie) ļaudīm padziedāju,
Maliņā noraudāju.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tāda bija man dabiņa:
Te dziedāju, te raudāju;
Pie ļaudīm padziedāju,
Pie māmiņas noraudāju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 22 -

126.

Dziedu, dziedu, ko es dziedu,
Tik raudāt neraudāju.
Dziedu sirdi remdēdama,
Dziedu laiku kavēdama.
362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dzied jaunie kaŗavīri,
Ne no lustes vien tie dzied,
Dzied sirsniņu remdēdami,
Īsu laiku kavēdami.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

127.

Dziedu, dziedu, ko es dziedu,
Tik raudāt neraudāju:
Dzirdu savu augumiņu
Tuvu, tālu nicinām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

128.

Dziedu, dziedu, ko es dziedu,
Cik (tik) raudāt neraudāju:
Man sirsniņa pilna bēdu,
Pilnas acis asariņu.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

128¹.

Dziedu, dziedu, raudu, raudu,
Viss manē mūžiņē;
Dievam tika gaužas dziesmas,
Skauģim gaužas asaras.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

129.

Dziežu, dziežu, tik neraužu
Tai lielā žēlumā:
Zināj' savu arājiņu
Sīva kunga novadā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

130.

Dziedādama vien staigāju,
Sīvus kungus klausīdama,
Lai es savas asariņas
Dziesmiņās remdināju.
216 [Ventspilī].

131.

Es cerēju viegli gājis,
Man zemīte rībēt rīb;
Es bij pati gan lustīga,
Man sirsniņa raudāt raud.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

132.

Gana man gaužu dziesmu,
Pate gaužu nedziedāju,
Pate gaužu nedziedāju,
Negaudinu bāleliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

133.

Kas dziedāja rītā agri,
Kas bez saules vakarā?
Bārenīte, tā dziedāja
Rītā agri, vakarā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 190 [Kuldīā], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Kas tur gauži gavilēja
Bez saulītes vakarā?
Darbenieki gavilēja,
Barga kunga maldenāmi.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2. Kas tik skaņi, sēri dzied
Daugaviņas maliņā?
Bārenītes lakstīgala,
Asariņu slaucītāja.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

3. Kas tik skalbi, gauži dzied
Daugaviņas ievājā?
Bārenītes lakstīgala,
Asariņu dzērājiņa.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Dūmi kūp aiz kalniņa,
Kas tos dūmus kūpināja?
Tur sēdēja bāra bērni,
Bargu kungu klausītāji:
Kuŗ uguni, silda gaisu,
Silda savas kailas kājas,
Silda savas kailas kājas,
Slauka gaužas asariņas.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

133¹.

Luste man padziedāt,
Kad apnīk raudādam,
Kad apnīk raudādam,
Sēr mūž vadīdam.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

134.

Nejaucat, sveši ļaudis,
Pa manām savu dziesmu:
Manas dziesmas gauži skan,
Asarās darinātas.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

135.

Vai dziedāt, vai raudāt?
Man nomira arājiņš.
Labāk dziedu, nekā raudu,
Vai es cita (jauna) nedabūšu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

- 23 -

1. Vai dziedāt, vai raudāt
Tai lielā žēlumā?
Citas meitas atņēmušas
Manu maizes arājiņu.
Labāk dziedu, nekā raudu,
Vai es cita (jauna) nedabūšu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

136.

Vakariņš atiedams (atnākdams)
Gaida mani padziedam;
Vairāk man raudas nāca,
Ne vakara dziedāšana.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Vai dziedāt, vai raudāt?
Man nomira līgaviņa.
Labāk dziedu, nekā raudu,
Vai es cita nedabūšu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

★

35905.

Dziedādama vien staigāju,
Sīvus kungus klausīdama,
Lai es savas asariņas
Dziesmiņās remdināju.
46 [Beļavas Md].

35906.

Dzīdi, dzīdi, dzīduotuoja,
Ka tu gauži narauduosi.
Kad byus labi, tad dzīduošu,
Kad nalabi, tad rauduošu.
174 [Kārsavas Ldz].

35907.

Labāk eimu dziedādama,
Nekā raudu raudādam',
Lai jel zinos zinādama
Laimes līksmu mūžiņu.
146 [Jaungulbenes Md].

35908.

Man bij dziesmu kamoltiņš,
Brāliņos dzīvojot;
Pa vienai izdziedāju,
Sūru mūžu dzīvojot.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

35909.

Nebēdāju gŗūta mūža,
Kad lustīga dvēselīte;
Gŗūtu mūžu pavadīju
Ar lustīgu dvēselīti.
39 [Bārtas Lp].

35910.

Na ļusteita mani jāma,
Ka dzīsmeitas es dzīduoju:
Sirdi sovu remdjēdama,
Gorys sovys voduodoma.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

35911.

Seiki, seiki es dzīduoju,
Vairuok seiki gaviluoju,
Garu dīnu vadīdama,
Sirdi sovu ramdādama,
Gara dīna bez māmiņas,
Vēļ garuoka bez maizītes.
326 [Preiļu D].

35912.

Solti muni soltumini,
Ka saulīte nasildēs.
Nūmiert maņ bēdiņuos,
Ka ļustīgai nadzeivuot.
314 [Pildas Ldz].

35913.

Vai tā kunga darba dēļ
Bēdīgai bij man dzīvot?
Kunga darbu padarīju,
I lustīgi padzīvoj'.
119 [Gaujienas Vlk].

35914.

Vai tei Laime aizmyguse,
Ka jei manis naiguodoj?
Gon es dzīžu, gon es raužu -
Jei ar manim narunoj.
389 [Silajāņu Rz].

35915.

Lēta bija man dabiņa,
Drīz dziedāju, drīz raudāju;
Pulciņā padziedāju,
Viena pate noraudāju.
6 [Aiviekstes D].

1. Voi, tu, munu lātu pruotu,
Te dzīdoju, te raudovu.
Ai ļaudim parunovu,
Vīna gauži nūraudovu.
605 [Skolas].

35916.

Visi ļauteņi dzīdava,
Jas dzīduot navarēju:
Pylna sirds man bādu beja,
Pylnys ac's asareņ'.
326 [Preiļu D].

35917.

Ziņģēdams vien staigāj',
Labu mūžu domādams,
Būt zināj's sliktu mūžu,
Būt staigāj's raudādams.
93 [Dundagas Vp].

★

- 24 -

8. Bāreņu dziesmas.

137.

Bārenīte, sērdienīte,
Bārenītes dziesmu dziedu.
Nevienam nesacīju,
Kur vess mani šoruden:
Pie tētiņa, pie māmiņas
Uz dzeltānu smilšu kalnu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

138.

Dziedi skaisti, lakstīgala,
Sīkā lazdu krūmiņā,
Dziedi skaisti, bārenīte,
Sīkajos bāliņos.
224 [Kabilē (Kld)].

139.

Dziesmiņā vien pazinu,
Kuŗa meita bārenīte:
Vai dziedāja, vai runāja,
Vis māmiņu pieminēja.
316 [Jēkabpilī], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

140.

Gana dziedu, gana raudu,
Nedzird mana māmuliņa;
Drauga māte gan dzirdēja,
Tā par mani nebēdāja.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

141.

Gan es dziedu, gan es raudu,
Nedzird mana māmuliņa:
Mana mīļa māmuliņa
Guļ zem zaļa valēniņa.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

142.

Kas tik sēri gavilēja
Apakš saules vakarā?
Sērdienīte gavilēja,
Vakar mira māmuliņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

143.

Kas upīte, ka netek?
Kas meitiņa, ka nedzied?
Gružiem upe netecēja,
Sērdienīte nedziedāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

144.

Ko, māmiņa, tu gulēji,
Kam ar mani nerunāji?
Gan dziedāju, gan raudāju,
Apkārt tevim staigādama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

145.

Nedzird mani sveša māte,
Kad pie vārtu gavilēju;
Īsta māte, tā dzirdēja,
Tīrulī gavilēju.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

146.

Sēri dzied mātes meita,
Sērdienīti tītīdama;
Neb' sērdiene sav' māmiņu
Par naudiņu pārdevuse.
216 [Ventspilī].

147.

Skaisti dzied bārenīte,
Aiz upītes ganīdama.
Smalka, balta vilnainīte,
Sarkans rožu vainadziņš.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

148.

Skaisti dzied lakstīgala
Smalkajos krūmiņos;
Vēl skaistāki bārenīte
Zaļajos klajumos.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

149.

Skaisti dzied lauka irbe,
Skaisti āra lakstīgala;
Vēl skaistāki bārenīte,
Tautiņām aizvedot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

150.

Trīs dziedāja, trīs raudāja
Triju kalnu starpiņā;
Kam bij māte, tie dziedāja,
Kam pamāte, tie raudāja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Brāļu bērni, māsu bērni
Sasēduši saulītē.
Kam bij mātes, tie dziedāja,
Kam nebija, tie raudāja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

151.

Kas tur dzieda, kas tur rauda
Bez saulītes vakarā?
Tur dziedāja bajārīši,
Tur raudāja bāŗabērni.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

★

- 25 -

35918.

Es biju sērdienīte,
Es līdzēju sērdienei:
Kad dziedāja - līdzdziedāju,
Kad raudāja - līdzraudāju.
192 [Kosas C].

35919.

Kas tik sebi žēli dzied
Apakš liepas līdumā?
Tā nabaga atraitnīte
Ar savām meitiņām.
335 [Puzes Vp].

35920.

Kas tecēja, kas dziedāja
Bez saulītes vakarā?
Bārenīte dziedādama
Ietecēja sētiņā.
270 [Mežotnes B].

35921.

Labāk viena nodzīvoju,
Kad nav laba arājiņa.
Vai tādēļ nedziedāju,
Ka es biju sērdienīte?
605 [Skolas].

35922.

Koši dzied sērdienīte
Meitu, māsu pulciņā:
No Dieviņa vien dziedāja,
No tētiņa, māmulītes.
183 [Kazdnagas Azp].

35923.

Muotes meita pyuru lūka,
Naskaņ zvoni sētiņā;
Buorinīte padzīduoja,
Tautu pylns pagalmiņš.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

35924.

Netikusi mātes meita
Druvā gāja raudādama,
Bārenīte, nabadzīte,
Tek pa priekšu dziedādama.
36 [Balvu Abr].

35925.

No balsiņas vien pazinu,
Kur dziedāja bārenīt':
Sīks balsiņš, smalks balsiņš,
Daudz māmiņas raudājus'.
119 [Gaujienas Vlk].

35926.

Pyutit guni, dedzit skolus,
Spraudit ustobas vydā!
Muotes meitas ustobā,
A buorines aiz durovu;
Muotes meitas dzīsmes dzīd,
A buorines gauži raud.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

35927.

Skaisti dziedāj' bārenīte,
Aiz upītes ganīdama;
Grabēt grabēj' linu snātne,
čaukstēj' mēļu villainīte.
148 [Jaunpiebalgas C].

35928.

Vai tādēļ nedziedāšu,
Ka mežāi neskanēj'?
Vai tādēļ nedzīvāšu,
Ka ļautiņi niecināj'?
Apakš zemes tēvs māmiņa,
Āz ūdeņa bāleliņ'.
183 [Kazdnagas Azp].

35929.

Visi soka, visi soka,
Kad es beju buoreneite:
Staiguodama vīn dzīduoju,
Uobuļzīdi rūceņā.
170 [Kapiņu D].

35930.

Tu, māsiņa, muižas meita,
Tu staigāji raudādama;
Es, nabaga sērdienīte,
Es staigāju dziedādama.
378 [Seces Jk].

★

9. Pēdējā dziedamā vasara bāliņos, vainagā.

152.

A Dieviņu! nu man bija
Dziedājami vasariņi.
Tautas manu vainadziņu
Nēzdogā sitināja.
190 [Kuldīā].

153.

Dziedu, dziedu, raudu, raudu,
Rakstu zīļu vainadziņu.
Vai sirsniņa paredzēja,
Ka pēdīga vasariņa,
Pēdīgs rožu vainadziņš
Zied manā galviņā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 26 -

154.

Dziedādama lakstīgala
Pavadīja vasariņu;
Raudādama brāļu māsa
Atstāj savus bāleliņus.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

155.

Dziedāt man, dziedāt man,
šī pēdīga vasariņa;
Citu gadu vairs neiešu
Citu meitu pulciņā.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

156.

Dzied', māsiņa, esi līksma
šo vasaru bāliņos;
Dziedās citu vasariņu
Ar tautieša māsiņām.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)], 415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

1. Dziedi, dziedi, tautu meita,
Zaļajos klajumos;
Citu gadu šādu laiku,
Tad tautieša rociņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

157.

Dzied', māsiņa, esi līksma
šo vasaru bāliņos;
Kaut tu gana raudājusi,
Tādēļ tautu malējiņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

158.

Dzied', māsiņa, esi līksma
šo vasaru brālīšos;
Citu gadu tad raudāsi
Pie dzērāja tēva dēla.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

159.

Dzied', māsiņa, nu ar mani,
Vairs (drīz) ar mani nedziedāsi;
Sērstu nāksi, nedziedāsi,
Projām iesi raudādama.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

160.

Dzied', māsiņa, skaistas dziesmas,
Skaisti tavi bāleliņi,
Skaisti tavi bāleliņi,
Skaistu dziesmu klausītāji.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

161.

Dziedat, meitas, ko gaidāt,
Vai jūs savu dienu gaidāt?
Atnāks diena, aizvedīs,
Paliks dziesma nedziedāta.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

162.

Es lustīga, līdz es jauna,
Līdz nesāju vainadziņu;
Nojems tautas vainadziņu
Ar visām lustītēm.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

162¹.

Es lustīga, es vēlīga,
šī pēdīga vasariņa;
Citu gadu šai laikāi
Noņems manu vainadziņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

163.

Es lustīga mātes meita,
Dziedādama vien staigāju;
Kad aiziešu tautiņās,
Tur staigāšu raudādama.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

163¹.

Es vēlīga, es lustīga,
šī pēdēja vasariņa,
šī pēdēja vasariņa
Tidzenieku novadā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

164.

Gauži raud, purvi, meži,
Kad es gauži (skaņi) gavilēju.
Neraudat purvi, meži,
šī pēdīga (pēdēja) vasariņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)], 374 [skat. 274. (Zaļenieku pag. Jg)].

165.

Lustīga, vēlīga,
Līdz jauna meita;
Kad būšu vīrami,
Vīrs vaļu nedos.
Vīrs vaļu gan deva -
Bērns šūpulēi.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

166.

Lustigai man dzīvot,
šī pēdēja vasariņa,
Pēdējs rožu vainadziņš
Zied manā galviņā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 27 -

1. Prieki, mani lieli prieki,
šī pēdēja vasariņa,
Pēdējs zīļu vainadziņš
Spīd manā galviņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

167.

Lustīgai man dzīvot,
šī pēdēja vasariņa;
šīs vasaras galiņā
Noņems manu vainadziņu,
Noņems manu vainadziņu,
Uzliks mici cepurīti.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

1. Lustīgai man dzīvot,
Līdz galvā vainadziņš;
Kad noņēma vainadziņu,
Bēdas bēdu galiņā.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

2. Dzied', meitiņa, ko tu gaidi?
šī vasara pēdīgā,
šīs vasaras galiņā
Noņems tavu vainadziņu.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

168.

No rītiņa padziedāju,
Ikām balss atskanēja;
No jaunības palustēju,
Ikām tautas nenorāja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

169.

Nu dziediet, lustējiet,
Āriskās zeltainītes;
Nu tautām pavasars,
Nevajaga malējiņas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

170.

Nu es jauna, nu priecīga,
Ne vēlīga padzīvoju;
Nu pēdīga vasariņa
Vainadziņu valkājot.
361 [skat. 43. (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Nu priecīgi, nu vēlīgi,
Ne pēdīga vasariņa,
Nu pēdīga vasariņa
Bāliņos dzīvojot,
Bāliņos dzīvojot,
Vainadziņu valkājot.
Uz nākošu rudentiņu
Noņems manu vainadziņu,
Noņems manu vainadziņu,
Uzliks cauņu cepurīti.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

171.

Padziedat nu, māsiņas,
Bāliņos dzīvodamas;
Tautiņās izejot,
Saplīst dziesmu vācelīte.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

172.

Pavasaru jaunas meitas
Kā bitītes vīvināja;
Jau rudeni noskumušas,
Svešu ļaužu bildināmas.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

173.

Purvu bridu dziedādama,
žagariņus lauzīdama;
Tautas bēdzu raudādama,
Asariņas slaucīdama.
175 [Sakā (Sakas pag. Azp)].

174.

Sak', rijās grūta dzīve, -
Rijā gāju dziedādama;
Sak', tautās liega dzīve, -
Tautās gāju raudādama.
224 [Kabilē (Kld)].

175.

šogad dzēru brāļam kāzas,
šogad dzēru dziedādama;
Citu gadu sev dzērīšu,
Tad dzērīšu raudādama.
110 [Cēsīs].

176.

Skaisti, skaisti zīle dzied
Zelta kalna galiņā:
Tā dziedāja tā meitiņa,
Kuŗai kāzas šoruden.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

177.

Skani, zaļā birztaliņa,
šī pēdīga vasariņa,
šī pēdīga vasariņa,
Tev skanot, man dziedot.
188 [(?)].

178.

Skani, skani, bērzu birze,
Vēl es tevi skandināšu,
Vēl es tevi skandināšu
Līdz citam rudenim.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 28 -

179.

Trīci, trīci, bērzu birze,
šogad tevi trīcināju;
Citu gadu trīcināšu
Tautām melno eglainīti.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

180.

Vaļa man šovasar,
Vaļa citu vasariņu,
Ikām tautu neveiklītis
Dara lielus tīrumiņus.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

Vaļa man šovasar,
Vaļa man citvasar,
Kamēr tautu neveiklīts
Kumeliņu nopelnīja.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

181.

Vēl man vaļa, vēl man vaļa
Bērzu birzi trīcināt,
Vēl tam tautu dēliņam
Zaļi mieži līdumā.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

182.

Citu gadu vairs nenākšu
šī kalnā gaviļot,
šis kalniņš lai apauga
Sīkajām nātrītēm.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

★

35931.

Cik pučīte pazīdēja
Muolalāji kalniņē;
Cik meitiņei vesaluma (prīceiguma),
Kai zeileišu vainugā.
35 [Baltinavas Abr].

35932.

Dzied, māsiņ, dzied, māsiņ,
Vedīs tautas šoruden;
Atstāj savas smukas dziesmas
Mazajām māsiņām.
545 [Krustpils D apr.].

35933.

Dzīžu, dzīžu, raužu, raužu,
Rokstu zeiļu vainadziņu.
Voi sirsniņa paredzēja,
Ka pēdējais vainadziņš
Zīd munā galviņā?
605 [Skolas].

35934.

Mjas dzīžam, ļustejam
Da cytam rudiņam.
Tei muoseņa nadzīdava,
Vjass jū tautys šūrudin.
326 [Preiļu D].

35935.

Nu ar Dievu paliekati
Jūs, kalniņi, ielejiņas!
šovakar vairs nenākšu
Tai kalnāi gavilēt.
605 [Skolas].

35935¹.

Purvi, vēri skaņi raudi,
Kad es gauži gavilēj,
Neraudat, purvi, vēri,
Ne es ilgi gavilēšu.
605 [Skolas].

35936.

Skaisti, skaisti zīle dzied
Zelta kalna galiņā;
Tā dziedāja tā meitiņa,
Kuŗai kāzas šoruden.
192 [Kosas C].

35937.

šoruden es līgoju
Savā bērzu birzītē,
Citu gadu es līgošu
Tautu melnā eglainē.
605 [Skolas].

35938.

Taisni saku, nemeloju,
šī vasara pēdīgā;
šī vasara pēdīgā,
Vainaciņu valkājot.
127 [Grostonas Md].

35939.

Vaiņags, mans vainadziņš
Zied manā galviņā;
šī pēdīga vasariņa,
Vaiņadziņu valkājot.
356 [Rudbāržu Azp].

★

10. Līksmas dabas un dziesmu dēļ daudzina brāļa līgavu.

183.

Brālīt, tava līgaviņa
Dziedātāja, runātāja;
Kuŗas zemes es pārvedu,
Man staigāja raudādama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 29 -

183¹.

Dziedātāja, runātāja
Tam puišam līgaviņa;
Ij es ņemtu, kad vēl būtu,
Tās māmiņas auklējumu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

184.

Kur bāliņi, tu dabūji
Tik raženu līgaviņu,
Dziedātāju, runātāju,
Sīku raibu audējiņu?
232 [Talsos (Tl)].

185.

Ku', bāli, tu dabūj'
Tik lustīg' līgaviņ'?
Puķīt' rāva tecēdams,
Kroni pina dziedādams.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

185¹.

Kur, bāliņ, tu to ņēmi,
Kur tev tāda gadījās?
Dzied kā sila cielaviņa,
Trauc kā līču lakstīgala.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

186.

Kur tu ņēmi, bāleliņ,
Tik lustīgu līgaviņu?
Dziedādama vien staigāja
Ar manām māsiņām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

187.

Kur tu ņēmi, bāleliņ,
Tik lustīgu līgaviņu?
Kuŗu malu i aizgāja,
Tur izdzirdu līgojam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

187¹.

šķīrās dziesmas, valodiņa,
I darbiņis izzaveica;
Būs manam bāliņam
Labu ļaužu līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

★

35940.

Ar dzīsmeiti izraudzēju
Buoleņam ļaudaveņu;
Ka dzīsmeite saderēs,
Saderēs i dzeivojūt.
18 [Andrupenes Rz].

35941.

Daiļu dziesmu es dziedāju,
Daiļu dziesmu darināju,
I es ņemšu līgaviņu,
Kas būs laba dziedātāj'.
315 [Pilskalnes Il].

35942.

Dēlu māte klausījās,
Pie lodziņa stāvēdama:
Kuŗa liela dziedātāja,
Tā būs mana vedekliņa.
545 [Krustpils D apr.].

35943.

Dzīd muosiņa, na tai dzīd,
Kai dzīd muna ļaudaviņa.
Zīd rūzīte, na tai zīd,
Kai zīd uoru maganiņa.
389 [Silajāņu Rz].

35944.

Kālabad tu, māsiņ,
Dziedādama vien staigāji?
Kā, brālīti, nedziedāšu,
Vakar tiku saiminiece.
398 [Skrundas Kld].

35945.

Koši dziedu, gavilēju,
Dēlu māte klausījās;
Klau, dzied mana malējiņa,
Mana dēla līgaviņa.
94 [Dunikas Lp].

35946.

Lieli pulki meitu nāca
Pret saulīti vakarā;
Ej, bāliņ, lūkojies,
Vai nav tava līgaviņa.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

35947.

Līka lapsa tauri pūta,
Dēlu māte klausījās:
Klau, dzied mana malējiņa;
Klau, dzied mana malējiņa,
Mana dēla līgaviņa.
355 [Rucavas Lp].

35948.

Sader mani ar bāliņu,
Ar bāliņa līgaviņu:
Viņa sīca kā kamene,
Es kā bite vīvināju.
391 [Sinoles Vlk].

- 30 -

35949.

Saucējiņa, locītāja,
Tā man tika prātiņā:
Saucējiņu pats pārvedu,
Locītāju brālīšam.
546 [Kuldīga Kld apr.].

35950.

Seika muna volūdiņa,
Ni ar vīnu nasadar,
Ar bruoleņu sadarēja,
Ar bruoliņa līgaviņu.
168 [Kalupes D].

35951.

Suocīt dzīsmu, es atjemu,
Na visim es atjemu,
Tik atjemu bruoleņam
Na bruoleņa līgaveņai.
326 [Preiļu D].

35952.

Suoc pa prīkšu, bruoļa muosa,
Pavylkdama, lūceidama!
Jau tu beji īsuokusja,
Buoleņūs dzeivuodama.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

35953.

Svešineicas mes, muoseņas,
Mums dzīsmeņa sadarā.
Vai tu byusi mārša muna,
Vai es tova muoseiceņa.
365 [Sakstagalas Rz].

35954.

Trīs meitiņas skaisti dzied,
Pulciņā sasēdušas.
Kā nebija skaisti dziedāt:
Viena brāļa līgaviņa.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

35955.

Vīna pate vīšņe guoja
Pa Daugovu leiguodama,
Na tei beja vīna vīšņe,
Tei buoliņa ļaudaviņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

35956.

Žagateņa čyrynova,
Pa pogolmu staiguodama;
Na tī beja žagateņa,
Tī bej bruoļa ļaudaveņa.
170 [Kapiņu D].

★

11. Liela dziedātāja aizvesta tautās, kur dziesmas nemīl.

188.

Brīnās tautas manu dziesmu,
Brīnās manu valodiņu;
Ni tie dziesmu dziedājuši,
Ni valodas runājuši.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

189.

Dziedātāju māsu devu
Sīvajās (bargajās) tautiņās;
Kad tautiņas rāti cēla,
Staigā māsa dziedādama.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)], 146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 224 [Kabilē (Kld)].

190.

Dziedātāju mani veda
Pie rauduļa tēva dēla;
Kad gribēju padziedāt,
Viņš man' gauži raudināja.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

191.

Dzied', māsiņa, dziedādama,
Neraud', tautu raudināma;
Lai raudāja pašas tautas,
Kuŗas tevi raudināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

192.

Dzied', māsiņa, dziedādama,
Neraud', tautu raudināma;
Tautas tevi raudināja,
Gribēdamas nicināt.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

193.

Dzied', māsiņa dziedātāja,
Nebēdāji svešu ļaužu,
Teju tavi bāleliņi
Kā vanagi lidināja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

194.

Es bij' liela dziedātāja,
Man' iedeva rauduļam;
Es ar savu dziedāšanu
Raudulīti smīdināju.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)], 263 [Dobelē], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

195.

Es bij' liela dziedātāja,
Man' iedeva rauduļam;
Ko es viena piedziedāšu
Raudulīša istabiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 31 -

196.

Es bij' tāda dziedātāja,
Kā zīlīte zariņā;
Man' noveda tautiņās,
Kur dziesmīšu nedzirdēja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

Jeb: Nu aizgāju tautiņās,
Kur dziesmiņu neieredz.
121 [Gulbenē (Md)].
Ar turp.: Cik gribēju padziedāt,
Mani gauži raudināja.
113 [Alūksnē].

196¹.

Klusu tautas klusināja,
Klusu bija ieraduši;
Es ar savu māmuliņu,
Kā bitīte vīvināju.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12. Līksmās dziesmas apklust, tautās aizejot, grūtu mūžu dzīvojot, tautām un ļaunai dienai norājot.

197.

Aizmirsās man dziesmiņas,
Grūtu mūžu dzīvojot;
Dod, Dieviņ, vieglu mūžu,
Pa vienai atgādāšu (atminēšu).
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

197¹.

Ai Dieviņ, ai tētiņ,
Ļauna diena mani rāja.
Kaut tā mani nerājuse,
Es būt' līksmi dzīvojuse.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

197².

Aiju, manu skaļu balsu,
Ai, vēlīgu valodiņu!
še jūs abi dilīsiet
Neveiklīša rociņā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

198.

Dziedādama vien staigāju,
Labu mūžu cerēdama;
Būt' zinājse sēru mūžu,
Staigāt' gauži raudādama.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

199.

Dziedat, meitas, kam ir lustes,
Manas lustes aizgājušas,
Manas lustes aizgājušas
Līdz ar zīļu vaiņadziņu.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

200.

Es dziedāju, es lustēju,
Kā bij' maza paraduse;
Kad aizgāju tautiņās,
Raudināt raudināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

201.

Es nedrīkstu še dziedāt,
šo vērīšu trīcināt:
Es nebiju še augusi,
še vijusi vainadziņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

202.

Es nezinu, kas es būtu,
Kad man tauta nonorātu;
Es būt' liela dziedātāja,
Kā mežos lakstīgala.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

203.

Es savos bāliņos
Dziedādama vien staigāju;
Ka' nogāju tautiņās,
Sauļā (šaujā) brauču asariņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

204.

Izdziedāju, izlustēju,
Vainadziņu nēsādama;
Kad noņēma vainadziņu,
Skumjām acis pacilāju.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 190 [Kuldīā].

205.

Izsadziedu, izsatriecu,
Brāliņos dzīvodama;
Izsa - gauži raudājos
Tautiņās aiziedama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

205¹.

Jauna biju, dietin diju(?),
Dziedādama vien staigāju;
Nācin nāca tā dieniņa,
Kad staigāju raudādama.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

- 32 -

206.

Kad es augu brālīšos,
Man bij dziesmu vācelīte;
Kad aizgāju tautiņās,
Tad apgāzu kalniņā.
190 [Kuldīā], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kad es gāju tautiņās,
Dziesmu pūru līdzi vedu;
Kad nogāju tautiņās,
Ritināju lejiņā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

2. Tautiņās iziedama,
Dziesmas roku kalniņā.
Ja būs laba dzīvošana,
Pa vienai izlasīšu;
Ja būs slikta dzīvošana,
Kur būs raktas, lai palika.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

207.

Kas pazina bāliņam
šogad vestu līgaviņu:
Nedziedāja malt iedama,
Ne no druvas pāriedama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

208.

Māsiņ mana diženā,
Kā norāta svešu ļaužu!
Netek vaira dziedādama,
Tek asaras slaucīdama.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

209.

Nav vairs man tās vaļiņas,
Kas bij man pērngadā:
Nelaiž mani tautu dēls
Ar meitām padziedāt.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

209¹.

No rītiņa gan dziedātu,
Kau' galviņa nesāpētu;
No jaunetnes gan lustētu,
No jaunetnes tautas rāj.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

210.

Rāj man kungi, rāj bāliņi,
Es staigāju dziedādama;
Kad norāja ļauna diena,
I runāti nerunāju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

211.

Rāj man kungi, rāj bāliņi,
Vēl staigāju dziedādama;
Tā norāja tautu dēls,
Visu mūžu dzīvojot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

212.

Rāten rāta, nenorāta
Mūs' māsiņa bāliņos,
Allaž gāja dziedādama, -
Nu staigā raudādama.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

213.

Salnas kosta bērza lapa
Vairāk vīta, ne zaļoja;
Tautu rāta mūs' māsiņa
Vairāk raud, nekā dzied.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Vēju lauztis tas kociņis,
Ne tas auga, ne zaļoja;
Ļaužu pelta tā meitiņa,
Ne tā dzied, ne runāja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

214.

Smags bij vaŗa vaiņadziņš,
To valkāju dziedādama;
Viegla bija slēžu mice,
To valkāju raudādama.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

215.

Tamēr meitas koši dzied,
Kamēr zīļu vainadziņš (vainagā),
Kad noņēma vainadziņu,
Iet balstiņis ķerkstēdams.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

216.

Tautiņās iziedama,
Dziesmas tinu kamolāje;
Dievs to zina, ka bērniņi
Vaļā viņas šķetinās.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

216¹.

Tautiņāsi noiedama,
Daudz dziesmiņu pūrā ņēmu;
Pa vienai vien aizmirsu,
Vārgu mūžu dzīvojot.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

217.

Vai bij mana valodiņa
Vainagā gulējusi?
Noņem manu vainadziņu,
Noņem līdza valodiņu.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

- 34 -

35957.

Aizsmokuse dzagyuzeite,
Nadzierd vaira kukojūt;
Aizsmokuse myus' muosiņa,
Nadzierd vaira raudojūt.
174 [Kārsavas Ldz].

35958.

Borgi, tautas, nadzīdit,
Jo es borgi namuocēju;
Es sovūs buoleņūs
Kai bitīte veibynuoju.
465 [Varakļānu Rz].

35959.

Bērzu birze kalniņā
Vairāk bāl, ne lapoj';
Man māsiņa tautiņās
Vairāk raud, nekā dzied.
46 [Beļavas Md].

35960.

Brīnās ļaudis dziesmu manu,
Brīnās manu valodiņu;
Ni tie dziesmu dziedājuši,
Ni valodu runājuši.
373 [Sarkaņu Md].

35961.

Dzīdi, dzīdi tu, Tekleit,
Kas tev līdz nadzīduot?
Maņ līdz tāvs, muomuliņa,
Maņ līdz eisti buoleļiņi.
357 [Rudzētu D].

35962.

Dzīduot as vīn dzīduoju,
Cik rauduot narauduoju;
Cik rauduot i narauduoju
Sovu rūžu vainudzeņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

35963.

Dzīd, muosiņ, dzīdādama,
Naraud tautu raudynama:
Tautas tev' riudynuoja
Grybādamas nycynuot.
358 [Rugāju Abr].

35964.

Dzīduotum, spēlētum,
Kab na veira knēvelīša;
Veiriņš sjād aiz galdiņa,
Zūbus vīn klabynoj.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

35965.

Es nebiju še auguse,
še vijuse vainadziņa;
Es nedrīkstu vis tik droši
šo āriņu trīcināt.
286 [Nītaures Rg].

35966.

Es nazynu, kas es byutu,
Ka man tautas nanūruotu;
Ik vokora es dzīduotu
Sovā rūžu duorziņā.
605 [Skolas].

35967.

Es savosi bāliņosi
Lustītei vien uzaugu:
Klētī kokles, namiņā,
Istabā vijolītes.
Kad aizgāju tautiņās,
Spēlēj' gaužas asariņas.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

35968.

Es sovūs buoleņūs
Kai biteitja veibynovu,
Kad izguoju tauteņuos,
Ni īt turpu, ni īt šurpu.
143 [Jāsmuižas D].

35969.

Gaiļi dzied laktiņā,
Gaigaliņa ezerā.
Kādu kaunu tu nedziedi,
Manu jaunu līgaviņ'?
418 [Sunākstes Jk].

35970.

Kad es augu bāliņos,
Dziedādama vien staigāju.
Nenorāsi tu, tautieti,
Ij pie tevis tā darīšu.
3 [Adulienas Md].

35971.

Lustīt mana, vēlīt mana,
Kur tu man nu paliki?
Vai tu man tur paliki,
Kur noņēma vainacīnu?
470 [Vecates Vlm].

35972.

Ļusti munu palykušu
Boltejūs buoleņūs.
Na ļustīte vīņ palyka,
Palīk zeižu vainadziņš.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 34 -

1. Lustīt munu palykušu
Boltojūs buoliņūs.
Na lustīte viņ palīk,
Palīk bolti buoleliņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

35973.

Navā taida myus' muosiņa,
Kaida augus' bruoleņūs:
Nūplukuse, sasykuse,
Aizsmokušu volūdeņ.
357 [Rudzētu D].

35974.

Neu es jauna, neu ļusteiga,
Neu ļusteigi padzeivuoju;
Kad izguoju tautiņuos,
Rauduodama vīn staiguoju.
466 [Vārkavas D].

35975.

Padzīdovu, paļustēju,
Volūdiņas nažālovu:
Taipoš muna mēle pyus,
Trunēs muna volūdiņa.
182 [Kaunatas Rz].

35976.

Skaisti dzied' dziedādama,
Gauži raud' raudādama;
Bāliņš skaisti dziedināja,
Tautiets gauži raudināja.
241 [Lubānas Md].

35977.

Stidzeņas, munas stidzeņas,
Zaļu mauru aizaugušas,
Kur staigovu jaunys dīnys,
Skaistas dzīsmas dzīduodama.
143 [Jāsmuižas D], 466 [Vārkavas D].

35978.

šūvosor ūzuliņš
Ni zaruoja, ni lopuoja;
šū dīniņu mun' muosiņa
Ni dzīduoja, ni runuoja.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

35979.

Tautas dzied, tautām prieki,
Kādi prieki man, māmiņa?
Mani prieki aizgājuši
Pār kalniem dziedādami.
378 [Seces Jk].

35980.

Tik lustīgi padzīvoju,
Kā savosi bāliņos;
Kā pārkāpu brāļa slieksni,
Tiku vaidu zemītē.
46 [Beļavas Md].

35981.

Vainadziņu valkādama,
Dziedādama vien staigāj',
Kad noņēma vainadziņu,
Raud' galviņu saņēmus'.
224 [Lielvārdes Rg].

★

13. Māte, brāļi klausās tautās aizvesto meitu, māsu dziedam, un viņa dziedādama sūta tiem ziņu.

218.

Aiji, manu skaņu (skaļu) balsu!
Tec pa bērzu lapiņām,
Aiztecēji pie māmiņas,
Nolaidies lejiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

218¹.

Dzied, māsiņa, gavilē,
Tautu govis ganīdama,
Lai dzirdēja bāleliņi,
Kumeliņus seglodami.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

219.

Dzeguzīti vien dzirdēju
Āriņos kūkojot,
Sav' māsiņas nedzirdēju
Ne dziedot, gavilot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

220.

Dod, māmiņa, kur dodama,
Nedod vēŗa maliņā:
Es dziedāju, vērīts (vēris) skan,
Tevi gauži raudināju.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Man, māmiņa, skaņis balss,
Nedod mani tuvumā (tivumā):
Es dziedāšu, tu raudāsi,
Balstiņā klausīdama.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Kam, māmiņa, tuvu devi,
Kam nedevi tāļumā?
Es dziedāju, tu raudāji,
Manu balsi dzirdēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 35 -

220¹.

Es savai māmuļai
žēlabiņas vien darīju:
Ik vakara gaŗām gāju,
Skaistu dziesmu dziedādama.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

221.

Es to savu māmulīti (māmuliņu)
Ik vakara raudināju:
Dzirdēj' manu dziedāšanu,
Pārnākam nesagaida.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

222.

Es to savu māmuliņu
Ik vakarus raudināju:
Ik vakarus tautiņās
Kalnā kāpu, gavilēju.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

223.

Kalnā kāpu es dziedāt,
Uz akmens gavilēt,
Lai dzird mana māmuliņa,
Smiltiņās gulēdama.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

224.

Kalnā kāpu es dziedāt,
Uz akmiņa (akmeņa) gavilēt,
Lai trīc visa tautu zeme,
Lai dzird mani bāleliņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kad izdzinu ganiņos,
Kokā kāpu gavilēt,
Lai iet balss koka virsu,
Lai dzird mani brāleliņi.
410 [skat. 3301. (Pilskalnes pag. Il)].

2. Daiļi dziedu, gavilēju,
Uz robežu stāvēdama,
Lai tautiņu purā skan,
Lai dzird mans arājiņš.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

224¹.

Na tuoļi man' nūvede
Nū boltūs bruoļeļeņu:
Bruoļi dzīd acādami,
Es atjēmu ganeidama.
409 [Līksnas pag. D].

225.

Pret vējiņu ausi griežu
Sav' māsiņas klausīties,
Vai dzied skaisti, vai sērīgi,
Tautiņās aizgājuse.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

226.

žēlabām nevarēju,
Jaun' izgājse tautiņās:
Dzirdu māsas, bāleliņus
Kā bitītes vīvinām.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

227.

Skan', balsiņ, vai neskani,
Nedzird mana māmuliņa:
Augsti kalni, gaŗi meži
Da manai māmiņai.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

228.

Tāļi, tāļi es dzirdēju
Sav' māsiņu lellojam; -
Tā nebija man' māsiņa,
Tā bij sveša līgaviņa.
223 [Iķenē (Vandzenes pag. Tl)].

228¹.

Viņpus Gaujas kalējs kala,
šaipus Gaujas atskanēja;
Tautiņās māsa dzied,
Bāliņos atbalsēja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

★

35982.

Dzied, māsiņa, tu pretmani,
Es pret tevi gavilēšu.
Tev, māsiņ, pašasvaļa,
Man svešā māmulīte.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

35983.

Dziedādama ganu vadu,
Dziedādama arājiņu,
Māmiņai žēl darīju,
Kam iedeve tuvumā.
241 [Lubānas Md].

1. Dziedādama ganu vadu,
Runādama arājiņu,
Māmiņai tītīdama,
Kam don tuvi tautiņās.
546 [Kuldīga Kld apr.].

- 36 -

2. Dzīduodama vīn staiguoju,
Māmuliņu raudinuoju,
Kam jei mani te atdeva
šuos uoreņu maliņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

35984.

Dzīduodama es staiguoju
Pa tautiņu pogolmam,
Dzierd māmiņa maņ dzīdeit,
Nasagaida atejūt.
605 [Skolas].

35985.

Dzird māmiņa dziedot mani,
Nesagaida pārejot;
Nesagaida pārejot,
Kā citām vasarām.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

35986.

Es tev lyudzu, muomuļiņa,
Tyv' tautuos i nadūd',
Munu bolsu dzierdādama,
Poša gauži nūrauduos'.
326 [Preiļu D].

35987.

Gavyloj, mun muoseņ,
Es pretimi atgaulov;
Tu gaulovi tauteņuos,
Es sovūsi bruoleņūs.
326 [Preiļu D].

35988.

Lēni, lēni nodziedāju
Bez saulītes vakarā,
Lai māmiņa nedzirdēja,
Lai tā gauži neraudāj'.
290 [Ogres C].

35989.

Smalki, smalki padziedāju,
Uz kalniņa stāvēdam',
Lai trīcēja tautu zeme,
Lai dzird mani bāleliņi.
301 [Palsmaņa Vlk].

★

14. Sievām un veciem ļaudīm jaunības prieki aizgājuši.

229.

Eit' gulēt, vecas sievas,
Lai dziedāja jaunas meitas;
Taisāt vietas, tinat bērnus,
Ņemat vīrus klātgulēt.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

230.

Kur rudeni tie ziediņi,
Kas ziedēja pavasar(i);
Kur sievām tā lustīte,
Kas jaunām meitiņām.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 124 [Lāzberģi (Mārkalnes pag. Vlk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ne pupāmi tādi ziedi
Kā baltiem zirnīšiem;
Ne sievāmi tāda luste
Kā jaunāmi meitiņām.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

231.

Kur sievām tāda dzīve
Kā jaunām meitiņām!
Iet meitiņas kur iedamas,
Iet tās koši dziedādamas;
Iet sieviņas kur iedamas,
Iet tās žēli raudādamas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

232.

Luste, luste jaunajam!
Kāda luste vecajam?
Tik vien lustes vecajam,
Kā gar jaunu kažociņu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)], 158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

233.

Luste, luste jaunajam!
Kāda luste vecajam?
Vecajam tāda luste,
Kā vasaru dunduram.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

234.

Luste, luste jaunajam!
Kāda luste vecajam?
Vecam luste aizgājuse
Pār kalniņu dziedādama.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Dziedat, meitas, kam ir prieki,
Mani prieki aizgājuši,
Mani prieki aizgājuši
Pār kalniņu skrabēdami.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

235.

Luste, luste jaunajam!
Kāda luste vecajam?
Vecam lustes nogājušas
Jaunajās dieniņās.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 37 -

236.

Luste, luste jaunajiem!
Kāda luste vecajiem?
Vecajiem tāda luste:
Jāiet smilšu kalniņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

237.

Puri deg(a), puri deg(a),
Ko vēl sili nedarīja!
Sievas dzied, sievas dzied,
Ko vēl meitas nedarīja!
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

238.

Vai tādēļ nedziedāšu,
Ka micīte galviņā?
Man vairāk lustējās
Kā jaunām meitiņām.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)].

1. Vai tādēļ veca biju,
Ka micīte galviņā?
Man kājiņa jo (vēl) vieglāka
Kā jaunām meitiņām.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 110 [Cēsīs].

239.

Vecais arī lustes grib, -
Kas vecam lustes (lusti) dos?
Vecā lusti iebringāja
Raibais (melnais) runcis aizkrāsnē.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Luste, luste meitiņām!
Kāda luste sieviņām?
Sievas lusti aizkrāsnē
Raibais runcis spīdzināja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

240.

Veci vīri, sirmas bārdas,
Tie dzied alus piedzēruši;
Jauni dzied nedzēruši,
Tie dzied sava prieka dēļ.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

240¹.

Visas manas daiļas dziesmas
Liepu zaros sakāpušas;
Visas manas jautras dienas
Pār kalniņu pārtecējšas.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

240².

Atkliedzies, tautu meita,
Pa manam kliegumam,
Tu jau pati gan zināji,
Nekliegs tavi bāleliņi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

★

35990.

Sievas vīris sievām dzied,
Es padziedu meitīnām.
Kad es būšu sievas vīris,
Es dziedāšu sievīnām;
Es dziedāšu sievīnām,
Meitīnāmi tītīdams.
39 [Bārtas Lp].

35991.

Vacim ryugti seipūleņi,
Vacim skuobi kuopusteņi;
Jaunim vīnis, madyuneitis,
Jaunim spēļu kambareiši.
365 [Sakstagalas Rz].

35992.

Vai tamdēļ nedziedāt,
Kad man mice galviņā?
Man' māmiņa iedevuse
Dziedātāju pulciņā.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

★

- 38 -

- 39 -

PAVASAŖA UN VASARAS DZIESMAS, VISVAIRĀK ROTĀJOT, LĪGOJOT, GAVILĒJOT VAI KLAJUMĀ DZIEDOT

1. Sadziedas no tālienes, viens pret otru.

241.

Dzied', māsiņa, tu pret mani,
Es pret tevi gavilēšu,
Es pret tevi gavilēšu,
Skaņu balsi rādīdama.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

242.

Dzied', māsiņa, tu pret mani,
Es pret tevi gavilēšu,
Lai klausās tautu dēls,
Asariņas slaucīdams.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

243.

Dzied', māsiņa, tu pret mani,
Es pret tevi gavilēšu;
Neliec tautu neveikļam
Preti mani gavilēt.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

244.

Dzied', māsiņa, tu pret mani,
Es pret tevi gavilēšu (gavilēju);
Tu dzied' tautas purmalā,
Es bāliņa tīrumā.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

1. Dziedi, dziedi, tautu meita,
Es pretim gavilēju;
Tu dziedāji tautiņās,
Es brālīšu laukmalī.
224 [Īlē (Īles pag. Jg)].

245.

Dziedu, dziedu, nokliedzos,
Kas pretim atkliedzās?
Tautu dēls atkliedzās,
Kumeliņus ganīdams.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

Kliedzu, kliedzu, klausījos,
Kas pretim atkliedzās:
Mīļa Māra atkliedzās,
Raibas goves ganīdama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

246.

Es dziedāju, es lelloju,
Neviens pretī nedziedāja.
Vai tādēļi nedziedāja,
Ka es biju sērdienīte?
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

Es lālinu ciema ganus,
Viņi mani nilālina;
Vai tādēļ nilālina,
Ka es maza ganu meita?
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

247.

Es varēju sadziedāt
Ar trijiem novadiem:
Īvandnieces, apužnieces,
Es trešā ēdolniece.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

248.

Gavil' puisis, gavil' meita,
Abi divi gavilēja:
Gan tie paši ziņojās
Kopā tikt vakarā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

249.

Gavil' puiši, gavil' meitas,
Kur gavil', negavil'!
Lai gavil', kur gavil',
še būs visi vakarā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

250.

Irbe svilpa priedainē (eglienā),
Es atsvilpu ecēdams;
Gaidu irbes iztekam,
Iztek ciema zeltenīte.
226 [Kandavā (Tl)].

- 40 -

251.

Zied ābele pret ābeli
Katra kalna galiņā;
Dzied māsiņa pret māsiņu
Katra kunga novadā.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

Mēs bijām duj māsiņas,
Katra savā novadā:
Viena bija leišmalē,
Otra kursas maliņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

252.

Zied ābele (ieviņa) pret ābeli (ieviņu)
Augstajā kalniņā;
Dzied māsiņa pret māsiņu,
Svētu rītu ganīdama(s).
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 410 [skat. 3301. (Pilskalnes pag. Il)].

253.

Skaņi, skaņi es dziedāju,
Vēl skaņāki tautu meita;
Es dziedāju druviņāi,
Viņa brāļa sētiņā,
Es ardamis, ecēdamis,
Viņa rozes ravēdama.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

254.

Sudrabiņa gailis dzieda
Baltābola kalniņā;
Balta linu cielaviņa
Tek gailīti lūkoties.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

254¹.

Tālu, tālu es dzirdēju
Sav' māsiņu gavilam.
Ka varētu klātu tikt,
Būtu jauka valodiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

255.

Tautu meita zeltenīte
Dzied upītes maliņā;
Viņpus upes kalniņā
Dzieda manis bāleliņš.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

256.

Viņāpus Daugaviņas
Sudraboti gaiļi dzied;
šai pusē atdziedāja
Pazeltīta lakstīgala.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Sudrabota zīle dzied
Viņpusēi Daugavai;
šai pusēi pretī dzied
Apzeltīta lakstīgala.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

★

35993.

Aiz upeitis es izaugu,
Par upeiti maņ aizvedja;
Bruoļi dzīd acādami,
Es atjēmu ganeidama.
143 [Jāsmuižas D].

35994.

Dzīdi, dzīdi, lakstīgola,
Reigas tūrņa galiņā;
Tu dzīduoji līpiņā,
Es ūzula laiviņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

35995.

Ierbe sveļpa siliņā,
Es atsveļpu acādams:
Tei nabeja syla ierbe,
Tei bej muna ļaudaviņa.
35 [Baltinavas Abr].

35996.

Kūko, kūko, dzeguzīte,
Tu kūko, es trallinu;
Tu zaļāji birzītē,
Es brālīša tīrumā.
605 [Skolas].

35997.

Kukurigu tu, gailīti,
Ar tū kaula daguntiņi.
Tu dzīduoji līpiņā,
Es ūzula laiviņā.
Tev tys kaula daguniņš,
Maņ tārauda zūbiniņš.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

35998.

Māmeņ, tovs auklējums
Vysys molys gaviloj,
Lai gaviloj, jo gaviloj;
še byus vysi vokorā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 41 -

35999.

Sader mani ar šo meitu
I dziedot, runājot:
Sader mani miežus pļaut
Celmotā līdumā.
373 [Sarkaņu Md].

36000.

Sadzīžam nyu, muosiņas,
Nyu mes labi dzeivuojam;
Kod mes obi šķeiromēs,
Kuojas mierka osoruos.
414 [Stirnienes Rz].

36001.

Vedekleņ, tu, muoseņ,
Paraudami dzīduojuš;
Sadarēs mums i dzīduojūt,
Saderēs i dzeivuojūt.
143 [Jāsmuižas D].

★

2. Meitas pulcējas rotāt un līgot, puiši klausīties un lūkoties. Rotaļu dziesmas.

257.

Dziedādama es uzkāpu
Baltābola kalniņā,
Lai bierst manas greznas dziesmas
Baltābola ziediņos.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

258.

Dziedam divi, dziedam divi,
Neiet šurpu, neiet turpu;
Kad dziedāja liela pulka,
Kā līgot nolīgoja.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

259.

Dziedat, meitas, dziedat, meitas,
Prieki nāca šai zemē:
Divi laivas zelta nāca,
Trešā sīka sudrabiņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

260.

Dziedat, meitas, nu iet koši (grazni),
Meža gali līgojas;
Nu (tur) nāk puiši koklēdami
Pār (caur) ābeļu līdumiņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

261.

Dziedat, meitas, upmalā,
Upē balsa nelaidiet,
Laidiet pāri pār upīti
Resnajos ozolos.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Dziedat, meitas, uz upītes,
Pāri balsi nelaižat,
Lai nedzird skauģa ļaudis,
Lai balsiņu nemaitāja.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

262.

Ekur meitu pulka iet,
Kā ieviņas ziedēdamas;
Puiši gāja raudzīties
Kā riekstiņus lazdiņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

263.

Koši, koši meitas dzied
Ciesupītes maliņāi;
Ciesupīte pavadīja
Manu daiļu augumiņu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

264.

Kuplis auga ozoliņš
Pašā rožu viducī;
Tur svētdienas meitas gāja
Skaistas dziesmas darināt.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

264¹.

Līgojam div' bitītes,
Kamēr trešo atrodam.
Ņemsim trešo Leišu meitu
No Daugavas otras malas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

265.

Pulciņš dzied jaunu meitu
Gludajām galviņām;
Glaud', māmiņa, man galviņu,
Lai es teku pulciņā.
409 [Līksnas pag. D], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Saule danci ritināja
Diža meža maliņā;
Jož, māmiņa, Ķēžu jostu,
Es tecēšu raudzīties.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

Mozi bārni igras vede
Daugaveņas maļeņā.
Jūz, mameņ, zalta jūstu,
Lai es taku draudzeitē.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 42 -

266.

Līgotāji, līgotāji,
Nav vairs tāļu Jāņa diena:
šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pate Jāņa diena.
386 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

267.

Mazs puduris meitu dzied
Apalā(i) kalniņā;
Trīs novadu puiši jāja
Pie tā mazā pudurīša (puduriņa).
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

268.

N-nieces koši dzied
Apaļā kalniņā;
Gaŗām jāja N-nieki,
Kā sunīši smilkstēdami.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

269.

Padziedam mēs, māsiņas,
Nu (vēl, še) vienā vietiņā (pulciņā);
Dievs to (Dievis, Dieviņš) zina, citu gadu
Kur mes katra (kuŗa) dziedāsim (līgosim),
Cita tālu tautiņās,
Cita smilšu kalniņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Ar turpinājumu:
Kuŗa tautu rociņā,
Sērstu nāks bāliņos;
Kuŗa smilšu kalniņā,
Tās mūžam neredzēs.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

2. Padziedam, bāleliņi,
Nu vienāi vietiņā;
Dievs to zina, citu gadu
Kur mēs katris līgosim:
Cits Krievos, cits Leišos,
Cits dziļāi Vāczemē.
82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)].

270.

Pavasaŗa vakarā
Uz zalā pakalniņa
Pirmo reizi dziedāt gāju,
Savu balsi vēdināt.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

271.

Pūšat, brāļi, vaŗa taures,
Zaļa vaŗa trimateles,
Pūšat tautu laukmalē,
Lai nāk tautas klausīties.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Sit, bāļiņi, vaŗa bungas
Augstāi kalna galiņāi,
Lai tek ciema dzeltainītes
No maliņu maliņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Pūt, bāliņi, vaŗa tauri,
Kalniņā stāvēdams,
Lai dzirdēja vecas meitas,
Aizkrāsnē gulēdamas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

272.

Puiši jāja runādami,
Kā ozoli dunēdami;
Meitas gāja dziedādamas,
Kā naudiņa skanēdama(s) .
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

273.

Pulkā meitas ieradušas,
Lēni gāja dziedādamas;
Es bij' viena ieraduse (-si),
Es teciņus vien tecēju.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

274.

Sanākušas sadziedam,
Treju kungu zeltenītes:
Koknesietes, bērzonietes,
Un es viena bebrēniete.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

274¹.

Te man tika, te es dziežu
Tāi spicā kalniņā,
Lai balsiņa atskanēja
Tēva dēla sētiņā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

275.

Trīs karogi meitu gāja
Pa(r) lielo tīrumiņu,
Trīs gadiņi (vasaras, dieniņas) zeme raud
Meitu kaŗa gājumiņ'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

276.

Vardes kurca poriņā (dīķītī),
Vardelēni maliņā;
Meitas dzied kalniņā,
Meitenītes lejiņā.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 43 -

Lielas meitas kalnā dzied,
Pušaudzītes lejiņā;
Pušaudzīšu vainadziņi
Kā austriņa vizināja.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

277.

Viņpus upes meitas dzied,
Dzied lielās, dzied mazās;
Lielajām, mazajām
Apzeltīti vaiņadziņi.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

1. Viņpus upes puiši dzied,
Dzied lielie, dzied mazie;
Ir lieliem, ir maziem
Salmu pītas cepurītes.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

278.

Ceļat (celiet) mani uz akmeņa,
Es mazāka (mazaja, mazā) dziedātāja,
Lai balsiņis līdzi skan
Ar (līdz) citām māsiņām (meitiņām).
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 24 [Lēdurgas draudzē], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 188 [(?)], 190 [Kuldīā], 216 [Ventspilī], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Es mazaja dziedātāja,
Es vidū stāvētāja,
Lai balsiņis līdzi skan
Ar citāmi māsiņāmi.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2. Maza biju, bet jau gudra,
Kalnā kāpu gavilēt,
Lai man arī balsiņš skan
Līdz citām māsiņām.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

★

36002.

Ar kū mani sadarēja,
Ar tū laižu volūdeņ';
Ar kū man nasatyka,
Ar tū runuot narunuoju.
389 [Silajāņu Rz].

36003.

Dziedāsim divi vien,
Ka mūs citi nepalīdz;
Lai tie citi klausījās,
Kā mēs divi dziedājām.
3 [Adulienas Md].

36004.

Dziediet, meitas, ar manim,
Man bij daudzi skaistu dziesmu;
Laidiet manu kumeliņu
Savā rožu dārziņā.
127 [Grostonas Md].

36005.

Dziediet, meitas, manu dziesmu,
Ņemiet mani palīgā,
Es ar būšu palīdzēt,
Ievilkdama, locīdama.
3 [Adulienas Md].

36006.

Dziedat, meitas, manu dziesmu,
Ņemat mani palīgā;
Es tev būšu palīdzēt
Rožu dārzu purināt.
378 [Seces Jk].

36007.

Eite, meitas, puļceņā,
Eite lēņi dzīduodamas,
Lai zemīte nasajyut,
Lai tei gauži naraudoj.
605 [Skolas].

36009.

Sēd solā, sēd krēslā,
Dziedāsim labu dziesmu;
Liels ciemiņš, daudz valodu,
Kas tās visas izrunās?
241 [Lubānas Md].

36010.

Taisiet, meitas, gaŗas cisas,
Nu būs daudz gulētāju:
Divi laivas puišu brauca
Pār Daugavu dziedādamas.
240 [Lodes Vlm].

36011.

Tuoļi, tuoļi muni rodi,
Aiz pūrim, aiz mežim;
Kad mes reizi tykomēs,
Tad mes skaiški padzīduojom.
358 [Rugāju Abr].

36012.

Trejotā, trejotā -
Gona bolsa četrotā;
četrotā, četrotā-
Gona bolsa sešotā.
174 [Kārsavas Ldz].

36013.

Upīte tecēja,
Zvārguļi skanēja,
Trīs māsiņas dziedāja
Upītes malā.
378 [Seces Jk].

- 44 -

36014.

Zīd īveņa pret īveņi
Lela kolna galeņā;
Zīd (dzīd) muoseņa pret muoseņi
Lela golda galeņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

★

Rotaļu dziesmas.

279.

Divi pulki meitu gāja (nāca),
Abi gāja (nāca) dziedādami;
Ne vienā (katrā) pulciņā
Nebij manas līgaviņas.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Trim pulkiem puiši jāja
šnorētām cepurēm;
Ne vienāi pulciņā
Nava mana arājiņa.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

2. Div' pulciņi meitu nāca
Pār kalniņu vizēdami;
Ne katrāi pulciņā
Nevaid manas līgaviņas.
Redz, kur nāca trešs pulciņis,
Tur ir mana līgaviņa.
Citas meitas tiešām nāca,
Viņa meta līkumiņu.
šķiries, mana līgaviņa,
No citāmi meitiņām,
Lai es citu nepaņēmu,
Lai tu žēli neraudāji.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].
Beidzamie četri pantiņi arī kā īpaša vedēju dziesma kāzās:
šķiries pati, tautu meita,
Kuŗa mana vedamā,
Ka es citas nepārvedu,
Ka tu žēli neraudāji.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].
Jeb: šķiŗatiesa, lēpju lapas,
Lai iet zosis ezerā:
šķiries, mana līgaviņa,
No citām meitiņām.
Vēl es labi nepazinu,
Lai es citu nepaņemu,
Lai es citu nepaņemu,
Lai tu žēli neraudāji.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

3. Trīs pulciņi meitas nāca
Gar liepiņu dziedādamas,
Gar liepiņu dziedādamas,
Tur būs mana līgaviņa.
Pirmais nāca, tur navaida,
Tur galviņas nepagriezu;
Otris nāca, tur navaida,
Tur actiņas neuzmetu.
Trešais nāca, tur iraida,
Tur pretim aiztecēju.
Sniedz rociņu, zeltenīte,
Būsi mana līgaviņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

280.

Liela pulka meitu gāja
Pa(r) lielo tīrumiņu.
Viena maza, bet dižena (dižana),
Tā būs mana līgaviņa.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

281.

Lieli pulki meitu gāja
Pār bāliņa tīrumiņu.
Parād' man, bāleliņ,
Kuŗa tava līgaviņa?
Iet pa priekšu dziedādama,
Ābeļ' ziedi rociņā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

282.

Trīs meitas dziedāja ābeļu dārzā.
Ņem, brāli, vienu, es ņemšu otru;
Lai tā trešā māmiņu klausa,
Māmiņu klausa, pūriņu loka.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Trīs meitas sēdēja ābola kalnā.
Jem, brālīt, vienu, es jemšu otru;
Lai tā trešā māmiņu klausa,
Lai klausa māmiņu, lai loka pūru
Līdz citam gadam, līdz rudenim.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

3. Pulkā dziedot, viens dziesmu sācējs, teicējs, papriekšu dziedātājs, citi līdzētāji. Vismaz divi labprāt dzied kopā.

283.

Diezgan meitu dziedātāju,
Nav nevienas sācējiņas;
Nāc, bāliņ, dzied' papriekšu,
Došu raibu nēzdodziņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

- 45 -

284.

Dziedam divi, dziedam divi,
Kamēr trešu dabūsim:
Ņems bāliņis līgaviņu,
Būs trešaja dziedātāja.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

285.

Dziedāt gribu, dziedāt gribu,
Nav neviena līdzētāja;
Dzied', brālīti, tu papriekšu,
Tad ies koši, tad raženi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

286.

Dziedāt vien es dziedātu,
Kaut man otris, kas palīdz;
Bij māsiņa, kas palīdz,
To aizveda tautiņās.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

Ko es viena piedziedāšu
šo lielaju klajumiņu;
Bij māsiņa, kas palīdz,
To aizveda sveši ļaudis
Bez saulītes vakarā,
Bez pūriņa tautiņās.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

287.

Dziedi labi, dziedi labi,
Es ar (es tev) labi palīdzēšu,
Es ar (es tev) labi palīdzēšu
Ar savām māsiņām.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 190 [Kuldīā].

287¹.

Dzied' papriekšu, brāļu māsa,
Pavilkdama, locīdama;
Tu jau labi ieraduse,
Bāliņos dzīvodama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

288.

Es meitām labs puisītis,
Es papriekšu dziedātājs;
Meitas manim cimdus ada (dara)
Trejus rakstus rakstīdamas.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1. Es meitām labs puisītis,
Es papriekšu dziedātājs,
Pirmais danču vedējiņš,
Pirmais dziesmu sācējiņš.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

289.

Es papriekšu dziedātāja,
Es vidū stāvētāja;
Kad papriekšu nedziedāšu,
Tad vidū nestāvēšu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

290.

Es papriekšu dziedātājs,
Nopakaļu važotājs:
Netīk man priekšā braukt,
Sviedrot savu kumeliņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

291.

Es uzaugu dziedātāja,
Aizved mani pārnovadu.
Būš' papriekšu dziedātāja
Pārnovada meitiņām.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

292.

Kas kait man nedziedāt
Ar divām māsiņām:
Viena dziesmu teicējiņa,
Otra laba līdzētāja.
216 [Ventspilī].

292¹.

Kū as vīna pīdzīduošu
Tik ļelā ustobā?
Atvedit maņi ūtru,
Tod es vaira padzīduošu.
4251 [Pušys draudzē, Rukmanūs (Puša Rz)].

293.

Nāc, māsiņa, līdz ar mani,
Man jāiet tautiņās;
Tu būs' tautu istabā
Man dziesmiņu saucējiņa.
216 [Ventspilī].

294.

Palīdz', puisi (puika), man dziedāt,
Palīdz' dziesmu darināt:
Es pie tevis tā gulēšu,
Ūdens cauri netecēs.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

295.

Palīdz', puisi, man dziedāt,
Palīdz' dziesmu darināt;
Es tev būšu palīdzēt
Kumeliņu apseglot.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

- 46 -

296.

Palīdz', puisi, man dziedāt,
Palīdz' dziesmu darināt;
Es tev būšu (iešu, gribu) palīdzēt
Miežiem līst līdumiņu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

297.

Palīdz, puika, man dziedāt,
Man dziesmiņu darināt;
Ja tev tika, pavalkā
Manu zīļu vainadziņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

298.

Palīdz, puika, man dziedāt,
Palīdz dziesmu darināt;
Tad es tev palīdzēšu
Līgaviņas lūkoties.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

299.

Palīdz', puisi, man dziedāt,
Palīdz' dziesmu darināt;
Tad es tevim palīdzēšu
Visu mūžu nodzīvot.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

299¹.

Suoc, muoseņ, tu dzīsmeiti,
Tev škeirēs, tev vedēs;
Es byutuļu (byutum) īsuokuse,
Aiz žālobu navarēju.
426 [Sakstagala pag. Rz].

300.

Visi labi ciema puiši,
Kas dziedāt palīdzēja;
Manas pašas bāleliņi (bāleliņš),
Ne runāt nerunāja.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Viena dziedu, neskanēja,
Kad nebija līdzētājas:
Māsas mazas, nemācēja,
Māršas lepnas, nemīlēja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Visas mazas meitenītes
Man dziedāt palīdzēja;
Mana paša līgaviņa
Man dziedāt nepalīdz.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

★

36015.

Dzīžam div, dzīžam div,
Cikom Dīvs trešu devja;
Cikom Dīvs trešu devja,
Buoleņam ļaudaveņu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

36016.

Es būt' laba dziedātāja,
Ja būt' dziesmu teicējiņš;
Es būt' laba audējiņa,
Būt' paminu minējiņi.
472 [Vecgulbenes Md].

36017.

Es meitām labs puisītis,
Es papriekšu dziedātājs.
Saucējiņa, locītāja
Tīk manam prātiņam:
Saucējiņu brāļam došu,
Locītāju pats es ņemšu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

36018.

Klausāties, daugasnieši,
Kā dzied mūsu ceļavīri;
Rugājs vilka, vēzis sauca,
Vecais vanags gavilēja.
358 [Rugāju Abr].

36019.

Liela pulka meitu dziedi,
Nav nevienas ievilcējas;
Mūs' māsiņa sīka maza,
Visa pulka ievilcēja.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

36020.

Nedziedāju, neiet labi,
Ne papriekšu dziedātāja,
Lai dziedāja brāļu māsa,
Tai ir daiļa valodiņa.
241 [Lubānas Md].

36021.

Palīdziet, jauni puiši,
Man dziesmiņu izdziedāt;
Man dziedāt palīdziet,
Man dziesmiņu darināt;
Es būš' tev palīdzēt
Miežus kraut līdumā.

36022.

Pasaklausit, Pujotīši,
Kai dzīduoja Kukurūši:
Cyukuors suoce, Pujots vylka,
Mikitiņa dorinuoja.
89 [Dricēnu Rz].

- 47 -

36023.

Suoc dzīduot, bruoļu muosa,
Tev paprīkšu juosasuoc;
Īsuocīt, pabeidzīt,
Es dzīduot paleidzēšu.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

36024.

Suoc, muosiņa, tu dzīsmiņu,
Tev suocēs, tev veicēs;
Es byutum īsuokuse,
Aiz volūdu navarēju.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

36025.

Treis cilvāki skaisti dzīd
Dricānīšu bazneicā:
Seimaņs suocja, Pīters vylka,
Andrīviņš darinuoj'.
89 [Dricēnu Rz].

★

4. Labprāt dzied ar savējiem jeb meklē tos, ar kuŗiem balsis sader.

301.

Ai māsiņa, ai māsiņa,
Kā es tevi piecietīšu!
Lai gājām, kur gājām,
Gājām abas dziedādamas.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

302.

Dzied', māsiņa, ar māsiņu,
Vai sader, nesader:
Purvi, vēŗi klausījās,
Ne baltie bāleliņi.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

303.

Dziedat, meitas, meitenītes,
Kā jums skaišķi saderēja!
Lielajām nesader,
Uz puišiem raugoties.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

304.

Dziedam pašas mēs, māsiņas,
Mums jau labi savedas!
Piestājas tautu meita,
šķiet kā vērsis baurojot.
4 [Aijažos].

305.

Es to tautu zeltenīti
Divējādi mēģināju:
Dziežu sīki, dziežu resni,
Abējādi saskanēja.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

306.

Lūkosim dziedājušas
Ar bāliņa līgaviņu:
Ja dziesmiņa saderēja,
Tad sader dzīvojot.
Gana man saderēja
Ar bāliņa līgaviņu:
Sader ziemu maltu iet,
I vasaru druviņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Dziesmiņāi nolūkoju
Bāliņam līgaviņu:
Ja dziesmiņa saderēja,
Tad sader dzīvojot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

307.

Mēs māsiņas nebijām,
Mums dziesmiņas saderēja;
Īstajām(i) māsiņām
Valodiņa nesader.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

308.

Mēs māsiņas nebijām,
Mums dziedāt savedās:
Vai tādēļ savedās,
Ka mēs mīļi dzīvojām.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

308¹.

Mēs māsiņas svešinīcas,
Mums balsiņas saveicās.
Sak' ļautiņi stāvēdami:
Tie ir vienas māmuliņas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

309.

Mums divām māsiņām
Dziedāt labi pavedās;
Kur būs divi tēva dēli,
Iesim abas ietaļās.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

310.

Nākat šurpu, ciema meitas,
Jūs lielās dziedātājas:
Ja būs mums vieni balsi,
Būsim brāļu līgaviņas.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

- 48 -

311.

Ne ar vienu nevedās
Man skaistaja dziedāšana,
Ar bāliņu vien vedās,
Ar bāliņa līgaviņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

312.

Nesader man dziesmiņa (dziesmīte)
Ar šās zemes meitiņām;
Atvediet manas zemes (malas)
Man (jel) otaru dziedātāju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

313.

Pasadzied, bāleniņ,
Ar savām māsiņām,
Kā bitīte padziedāja
Ziemas svētku vakarā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

313¹.

Pasadzīd', bruoļeļeņ,
Ar savuom muoseņuom:
Lai škeirēs volūdeņa,
Ar kundzeņu runuojūt.
422 [Līvānu pag. D].

314.

Redz' kā koši brāļi dzied
Ar savām māsiņām;
Tautu meita klāt stāvēja,
Asariņas slaucīdama.
Neraud' žēli, tautu meita,
Tapsi arī mūs' (tāi) pulkā,
Tapsi arī mūs' (tāi) pulkā,
Būsi brāļa līgaviņa.
155 [Tāšos (Tāšu pag. Lp)].
Būsi brāļa līgaviņa,
Brālim gultas taisītāja,
Brālim gultas taisītāja,
Cimdu, zeķu adītāja.
160 [Almālē (Alšvangas pag. Azp)].

315.

Redz', kur skaisti irbe tek,
Cekuliņu grozīdama;
Redz', kur skaisti bāliņš dzied
Ar savām(i) māsiņām.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 391 [Skultē (Skultes pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 190 [Kuldīā], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

316.

Sader man ar šo meitu
I dziedot, runājot;
Ja tev tika prātiņam,
Nāc pie mana bāleliņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Sader man ar šo puisi
I dziedot, runājot:
Saderēs miežus pļaut
Celmājāi līdumā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

316¹.

Svešineicys mes muoseņis,
Myus' dzīsmeite sadarā:
Voi tu byusi marša muna,
Voi es tova muoseiceņa.
426 [Sakstagala pag. Rz].

316².

Tautu dēls skaisti dzied,
Vēl skaistāki tautu meita.
Eit' kopā, tad dziedat,
Tad skanēs vēl skaistāki.
1311 [Apē (Vlk)].

317.

Vai mūs abas, dzeltenītes,
Viena māte auklējusi:
Savedās mums dziedot
I valodas runājot.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

★

36026.

Ai, muosiņ, ai, muosiņ,
Kai mes teve pacīssem?
Tu bej dzīsmu raksteituoja,
Es paprīšku dzīduotuoja.
358 [Rugāju Abr].

36027.

Kas kait brālim nedziedāt
Ar divām māsiņām;
Viena dziesmu dziedātāja,
Otra dziesmu līdzētāj'.
605 [Skolas].

36028.

Kas kait brālim nedzīvot
Ar divām māsiņām?
Viena dubļu bridējiņa,
Otra maizes cepējiņa.
605 [Skolas].

36029.

Ko es viena pielīgošu
šo āriņu maliņā?
Kur māsiņa, kur otrā,
Kur bāliņa līgaviņa?
241 [Lubānas Md].

- 49 -

36030.

Padziedāju, palustēju
Ar savām māsiņām;
Ar tām tautu melnacēm
Ni veicās, ni šķīrās.
373 [Sarkaņu Md].

36031.

Redz', kur daiļi brāliņš dzied
Ar savām māsiņām;
Sveši ļaudis klausījās,
Cepurītes noņēmuši.
263 [Mēmeles Jk].

36032.

Sācit dzīsmu, es atjēmu,
Na vysimi es atjēmu:
Bruoleņam vīn atjēmu
Ūtra golda galeņā,
Tautīšami naatjēmu,
I suonimi sādādama.
389 [Silajāņu Rz].

36033.

Svešineicas mjas, muosiņas,
Mums dzīsmiņa sadaŗāja.
Voi tu byusi mārša muna,
Voi es tova muoseiceņa?
Ni es byušu mārša tava,
Ni tu muna muoseiceņa.
247 [Makašānu Rz].

36034.

šķiet man' ļaudis piedzērušu,
Ka es liels dziedātājs;
Man pašam laiza daba,
Ar savāmi māsiņām.
241 [Lubānas Md].

★

5. Dažāda balss skaņa, sīka un rupja, līksma un sēra, un dažāda balss locīšana dziedot, līgojot, gavilējot.

318.

Aiz kalniņa meitas dzied,
Tur dzied mana līgaviņa:
Skaisti dzied, gaŗi velk,
Kā līgot(i) nolīgoja.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

1. Aiz kalniņa meitas dzied,
Aiz migliņas neredzēju;
No balstiņas vien pazinu,
Kuŗa mana līgaviņa:
Smalki dziedāj', gaŗi vilka,
Kā līgoti nolīgoja.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

2. No balsiņas klausījos,
Kur dzied mana līgaviņa:
Rupji teica, gaŗi vilka,
Uzvilkdama gavilēja.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

Par gabalu es pazinu,
Kur dziedāja sērdienīte:
Tievi vilka, gaŗi sauca,
Kā raudāti noraudāja.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

319.

Ar uzviju es dziedāju,
Ar uzviju gavilēju,
Ar uzviju lai noņēma
Manu zīļu vainaciņu.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

320.

Ar uzviju es dziedāju,
Ar uzviju gavilēju:
Ar uzviju tēvs māmiņa
šūpļa virves vīdināja.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

321.

Dziedat, meitas, ko dziedat,
Tikai resni nedziedat!
Es, brāļos dzīvodama,
Resni dziedāt nemācēju.
350 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

322.

Dziedāt vien es mācēju,
Gavilēt nemācēju;
Lūdzu savu bāleliņu,
Lai par mani gavilē.
224 [Kabilē (Kld)].

323.

Dziedi, dziedi, man' māsiņa,
Dzied' ražani dziedādama;
Tautas loka kumeliņu
Pēc tavām balsiņām.
190 [Kuldīā], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

324.

Dzied', māsiņa, nelīdzini,
Neba segsi mugurā;
Līdzin' baltas villainītes,
Tās tu segsi mugurā.
190 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 50 -

325.

Dzied, māsiņa, pavilkdama,
Dzied' atkal locīdama:
Brīžam taisna mūža teka,
Brīžam gāja līkumā.
275 [Zemgales novados].

326.

Dzied', māsiņa, sīki sīki,
Es dziedāšu reši reši;
Kur mēs divas dziedāsam,
Tur zemīte līgosies.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Kur mēs divi dziedājām,
Tur zemīte līgojās;
Gan jūs paši redzēsiet,
Piemīsam Daugaviņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

327.

Dzied', māsiņa, sīki sīki,
Es dziedāju resni resni:
Tev aizveda tāļi tāļi,
Es paliku kaimiņos.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

328.

Dziedu, dziedu pavilkdama,
Atkal dziedu locīdama:
Dieviņš zina, mūdiņā
Kādi ļaudis klausījās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

329.

Dziedu, dziedu pavilkdama,
Dziedu atkal locīdama:
Tautām dziedu pavilkdama,
Bāliņam locīdama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

330.

Dziedu sīki (smalki), dziedu reši (resni, rupji),
Lai tautiņas nepazina;
Tikpat bija pazinuši (-šas)
Man' ērdavu valodiņu.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

331.

Dziesmiņ' (dziesmīt') loku, valodiņu,
Kādu pate gribēdama;
Augumiņa (augumiņu) nevarēju
Par Laimiņas likumiņu.
82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Kādu gribu, tādu ļoku
Savu sīku valodiņu;
Augumiņa nevarēju
Par Laimiņas laidumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

332.

Dziesmītē vien pazinu,
Kuŗa sieva, kuŗa meita:
Meitas drīzi drīzināja,
Sievas lēni lēņināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

332¹. 36008.

Ieņemam mēs, māsiņas,
Vidū sīku dziedātāju!
Vidiņāi sīks balsiņis,
Locin loka valodiņu.
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], (215 [Lēdmanes Rg]).

333.

Ievilkdama es dziedāju,
Ievilkdama gavilēju;
Ievilkdama mīļa Māŗa
Manu mūžu kārsināja.
190 [Kuldīā], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

334.

Gan jo rupji es dziedāju,
Gan jo rupji gavilēju;
Sak' ļautiņi izdzirduši:
Klau! bajāra sieva dzied.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

334¹.

Gan jau rupji es dziedāju,
Vēl rupjāki gavilēju,
Lai nesaka dēlu māte:
Dzird', kur mana vedekliņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

335.

Gana sīki es dziedāju,
Gana sīki gavilēju,
Tādēļ saka sveša māte,
Ka es tauri taurējot.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

336.

Gauži dziedu dziedādama,
Gauži raudu raudādama:
Man Laimiņa neatstāja
Viena īsta bāleliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 51 -

337.

Gribēj' mani tautu dēls
Balsiņā nolūkot;
Sav' trejādi es dziedāju,
Sav' trejādi gavilēju.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

338.

Jauno māsiņu vidū ņēmu,
Tā smalki dziedāja locīdama;
Jauno bāliņu kamanu galā,
Tas viegli nolaide no kalna lejā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

339.

Kad dziedāju, sēri dziedu,
Kad raudāju, gauži raudu;
Kam tā mana māmuļīte
Gaudulīti audzināja.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

340.

Klausies, mana māmuļīte,
Vai ražani es dziedāju.
- Tu, meitiņa, sēri dziedi,
Tu paliksi sērdienīte.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

340¹.

Klausāties, sveši ļaudis,
Kur dzied mārša ar māsiņu:
Viena smalki, otra rupji
Erģelēt ērģelēja.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

341.

Kur meitiņas (tās meitas) pulkiem (-kā) dzied,
Tur ērģeļu nevajaga:
Cita sīki, cita reši (resni, rešņi)
Ērģelēt(i) ērģelēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

342.

Lai dzied sīki, kas dzied sīki,
Tu, māsiņa, nedzied sīki:
Atradīsi tautiņās
Sīku savu (tavu) dzīvošanu.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

343.

Līgodama vien staigāju
šo gaŗo vasariņu:
Salīgoju brāļam sievu,
Sev dižanu (diženu) arājiņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

344.

Māc', māmiņa, tā dziedāt,
Kā dziedāja lakstīgala.
- Lok' meitiņa, tā mēlīti,
Kā locīja lakstīgala.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

344¹.

No rītiņa es dziedāju,
Uz vakaru gavilēju:
No rītiņa tautas jāja,
Uz vakaru bāleliņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

345.

Jumpraviski es dziedāju,
Jumpraviski gavilēju;
Vai tādēļ mani sauca
Jumpraviešu līgaviņu?
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

345¹.

Dūreniski es dziedāju,
Dūreniski gavilēju:
Dūreniešu māmuliņa
Auklē manu arājiņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

346.

Pa puišam es dziedāju,
Pa puišam gavilēju:
Man' māmiņa ielikusi
Brāleliņa šūpolī.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

346¹.

Pa puišiem as dziedēju,
Pa puišiem gaevilēju,
Pa puišiem noelīguoja
Muns vizuļu vaiņaeciņš.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

347.

Pa puišam es dziedāju,
Pa puišam gavilēju;
Saka tautas dzirdēdamas:
Puiši vien tos ganos.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

347¹.

Pa spranciski es dziedāju,
Pa spranciski gavilēju.
Vai tādēļ gadījās
Spranču zemes arājiņš.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 52 -

348.

Padziedāju, kā mācēju,
Kā bij' maza ieraduse;
Es nebiju lakstīgala,
Locīt savu valodiņu.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

349.

Pamijam mēs, māsiņas,
Vidū smalku dziedātāju;
Vidū smalka dziedātāja
Kā bitīte vīvanāja (vivināja).
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

350.

Pavilkdama es dziedāju,
Pavilkdama gavilēju,
Pavilkdama laiku liku
Tālīnām tautiņām.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

351.

Pavilkdama es dziedāju,
Pavilkdama gavilēju:
Pavelc mani tu, Laimiņa,
Labu ļaužu maliņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

352.

Pēc skrundiņas es dziedāju,
Pēc skrundiņas gavilēju:
Pā(r) novada mans prātiņš,
Pā(r) novada padomiņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

353.

Pēc leitīšu es dziedāju,
Pēc leitīšu gavilēju,
Pēc leitīšu es nesāju
Savu zīļu vainadziņu.
Man atbrauca no leitīšu
Sešis bēris kumeliņis,
Sešis bēris kumeliņis,
četris kaltis ritentiņis.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

354.

Pēc ventīnas es dziedāju,
Pēc ventīnas gavilēju,
Pēc ventīnas norakstīju
Savas baltas villainītes.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

355.

Puiša balsi es dziedāju,
Puiša balsi gavilēju:
Dažu labu dēla māti
Es gaŗām pavadīju.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

356.

Pulka meitu dziedātāju,
Nav nevienas ievilcējas;
Mūs' māsiņa, sīka, maza,
Visas pulkas ievilcēja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

357.

Rāmi, rāmi es dziedāju,
Vēl jo rāmi gavilēju:
Dievs dod manim ielīgot
Rāmā tautas sētiņē.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

358.

Rudeniski es dziedāju,
Rudeniski gavilēju:
Rudenī nolīgoju
Tālajās tautiņās.
124 [Lāzberģi (Mārkalnes pag. Vlk)].

359.

Rupji, rupji es dziedāju,
Vēl rupjāki gavilēju;
Vai tādēļ dēlu māte
Neņems mani vedeklās.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sīki dziedu, gaŗi velku
Uz robeža ganīdama:
Vai tādēļ dēla māte
Neņems mani vedeklai.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

360.

šūpo mani, māmuliņa (māmulīte),
Vālodzītes šūpolī (šūpulī):
Lai es loku valodiņu,
Kā locīja vālodzīte.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

361.

Sīki dziedu dziedādama,
Gauži raudu raudādama:
Māmiņai žēli daru,
Kam dod jaunu tautiņās.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

362.

Sīki dziedu dziedādama,
Lai man' saka maģ' esot,
Lai tautiņas neprsasīja
No māmiņas malējiņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 53 -

363.

šķitu bitīt' i sīcam
šo āriņu maliņā,
šo āriņu meitiņām
Pašām sīka valodiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sīce bite, kamenīte
Daugaviņas maliņā:
Daugaviņas meitiņām
Tāpat sīka valodiņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

363¹.

Sēri, sēri es dziedāju,
Vēl jo sēri gavilēju;
Kas dzirdēja, tas sacīja:
Klau, sērdiene gavilē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

364.

Strauji tek tā upīte,
Tai oliņas dibinā;
Sēri dzied tā meitiņa,
Tai nebija māmulītes.
216 [Ventspilī].

365.

Tautu dēlis lielījās
Man' no balsa nolūkojis;
Ko tu, nelga, lielījies,
Mans balsiņis divējāds.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

366.

Tec, upīte, neviļņo (nelīgo),
Lai viļņo (līgo) ezariņš;
Dzied', māsiņa, negavile (negavel'),
Lai gavile (gavel') bāleliņš.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tec, upīte, neviļņo,
Lai viļņo ezeriņis;
Dzied', māsiņa, neziņģē,
Lai ziņģē bāleliņis,
Kam palika tēva zeme,
Tēva bēri kumeliņi.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

367.

Uz spēlītes es dziedāju,
Uz spēlītes gavilēju;
Uz spēlītes man Laimiņa
Pina puķu vainadziņu.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

367¹.

Uz traļļim es dziedāju,
Uz traļļim gavilēju;
Kuŗu dziesmu izdziedāju,
Traļļus situ pakaļā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

367².

Uz tralliem es dziedāju,
Uz tralliem gavilēju:
Uz tralliem tēvs māmiņa
Man pakāra šūpolīti.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

368.

Vai bitīte šūtin šuva,
Vai rakstīt norakstīja;
Vai meitiņas dziedāt dzied,
Vai līgot nolīgoja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

368¹.

Visi zemes arājiņi,
Nava viena ecētāja;
Visas resni dziedātājas,
Nava vienas sīkaliņas.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

369.

Ceļu gāju dziedādama,
Kā irbīte rakstīdama;
Norakstīju irbes kroni,
Lakstīgalas vainadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

★

36035.

Vai, tū munu skaņu bolsu,
Kur tu tuoļi nūskanēji!
Pa bolsam tautu dāls
Uz manim attecēja.
35 [Baltinavas Abr].

36036.

Ai, jel manu skaļu balsu,
Manu maģu augumīnu!
Brāļos dziedu, vējš aiznesa
Pašā tautu dubenā.
39 [Bārtas Lp].

36037.

Ak tu, munu skoņu bolsu,
Tik vuordīgu volūdiņu!
Par pūrim, par mežim,
Tik vuordīgi nūskanēja.
168 [Kalupes D].

- 54 -

36038.

Daudz vokoru dzīduot guoju
Lel' ovūta maļeņā;
Izdzīduoju bruoļam sīvu,
Sev varenu oruojeņu.
605 [Skolas].

36039.

Dziedu smalki, dziedu rešņi,
Lai Laimiņa nepazina;
Lai Laimiņa nepazina,
Lai ij gauži neraudāja.
3 [Adulienas Md].

36040.

Es pazinu to meitiņu,
Kuŗa liela dziedātāja:
Zilas acis, sārti vaigi,
šķiltin šķīla valodiņu.
24 [Asares Il].

36041.

Es vaiņagu valkataj,
No vaiņag vien dziedaj;
No puišiem nedziedaj,
Lai netop ienaida.
17 [Ances Vp].

36042.

Jaunos meitas tai dzīdova,
Kai pa vosku tacynova;
Jauni puiši tai verās,
Kai rīkstiņu lazdiņā.
170 [Kapiņu D].

36043.

Kā es gribu, tā paloku
Savu sīku valodiņu;
Gribu, dziedu pa tautām,
Grib', pa saviem bāliņiem.
241 [Lubānas Md].

36044.

Moziņš beja man bolstiņš,
Vjel mozuoks augumiņš;
Voi tamdēļ dālu muote
Najems mani vadakluos?
36 [Balvu Abr].

36045.

Nebij manis māmuliņa
Daudz maziņas raudināj'si;
Nebij man skaļa balsa,
Ne irdenas valodiņas.
14 [Alsviķa Vlk].

36046.

Neviens mani neredzēja,
Kad jūŗā gavilēju;
Jūŗas kāpas, tās redzēja,
Priedes kāpu galiņā.
378 [Seces Jk].

36047.

Pa saulei es dziedāju,
Pa saulei gavilēj';
Pa saulei man noņēma
Manu zīļu vainadziņ'.
378 [Seces Jk].

36048.

Pa tautām, pa tautām,
Ne pa savu bāleliņ';
Pa tautām dziesmu dziedu,
Pa tautām valodiņ'.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

36049.

Pulkiem dzied vēŗa meitas,
Pulkiem vēri trīcināja;
Es bij viena āra ļaužu,
Trīcināju ozoliņus.
193 [Krapas Rg].

36050.

Seiki dzīžu, gavylovu,
Poša sevi zamynovu,
Lai nataisa kaimiņ'puiši
Ap manimi volūdiņu.
326 [Preiļu D].

36051.

Seiki seiki es dzīduoju,
Vairuok seiki gavilēju;
Kad es guoju pi bruoļim,
Stabuleišu navajdzēja.
503 [Višķu D].

36052.

Seiki seiki es dzīduoju,
Vaira seiki gavilēju:
Man māmeņa īlykuse
Seikaleņasšyupulī.
389 [Silajāņu Rz].

36053.

Tā dziedāju, tā runāju,
Kā bij' maza ieraduse;
Es neiešu ļaužu dēļ
Dreijāt savas valodiņas.
286 [Nītaures Rg].

- 55 -

36054.

Tec, upīte, nasalūk,
Lai lūkās Daugaviņa;
Dzīd, muosiņ, nagavyloj,
Lai gavyloj tautu meita.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

★

6. Skaņa, tālu dzirdama balss un koša, veikla dziedāšana pašam un citiem par prieku.

370.

Ailu, manu skaļu balsu (balsi),
Kā no viena alva lietu!
Kad es savu balsu (balsi) laidu,
šķiet tautiņas taurējam.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

371.

Ak tu, manu skaņu balsi (balsu),
Kā no skaidra avotiņa!
Dziedu brāļa līdumā,
Atskan tautu istabā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Bāliņ, tava maltuvīte
Skaļu koku uztaisīta:
Dziedu brāļa maltuvē,
Atskan tautu sētiņā.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

372.

Ai tu, manu skaņu balsu,
Kā no tīra alva lietu!
Mans balsiņš cauri gāja
Caur akmeni skaldīdams.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

373.

Aili, manu skaņu balsi,
Kā no viena alva lietu!
Citu meitu pulciņā
Droztalāti droztalāja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

374.

Ai jel, manu skaņu balsu,
Kā no viena zelta liets!
Tāļu tautas klausījās,
Cepurītes noņēmuši.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

375.

Ak tu, manu skaņu balsi,
Kur aizgāji skanēdama:
Par puriem, par vēŗiem
Tautu dēla istabā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

376.

Aju, manu skaņu balsi,
Par purviem aizskanēja!
Vai tādēļ aizpurvieši
Noņem manu vainadziņu?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

377.

Vai jel, manu skaņu balsi,
Skan mežā, skan laukā!
Skan laukā akmenī,
Skan mežā ozolā.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

378.

Vaile, manu skaņu balsu,
Tāla vēja aiznesamu,
Tāla vēja aiznesamu,
Nelietim sajemamu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

379.

Vai rīklīte, man' rīklīte,
Kā no viena vaŗa kalta!
Es varēju sadziedāt
Ar Vāczemes meitiņām.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

380.

Ak tu, manu skaņu balsi,
Tautu birze atskanēja!
Dēlu māte klausījās,
Savu dēlu auklēdama.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

381.

Ai upīte, melnacīte,
Savas meitas neizdodi!
Ka tās tavas krasta malas
Ik svētdienas tricinās?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Ai upīte, ai upīte,
Kam palaidi dzeltainīti!
Kas tos tavus līkumiņus
Svētu rītu trīcenās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Ai ezera izteciņa,
Neizlaid dzeltainīti!
Kas tavā līkumā
Citu gadu gavilēs (tricinās).
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 56 -

382.

Ak tu krupi, lakstīgala,
Tavu skaistu dziedāšanu!
Man izlija vīna glāze,
Tavu dziesmu klausoties.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Ak tu skuķe (skuķi), tautu meita,
Tavu skaistu dziedāšanu!
Man izlija alus kanna,
Tavu dziesmu klausoties.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

2. Ak tu skuķe, maza meita,
Tavu skaņu gavilienu!
Man pārtrūka ūzām saite,
Gaviliena klausoties.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

3. Tu puisīti, velna bērns,
Tavu skaistu dziedāšanu!
Man sadega raušu ceplis,
Tavas dziesmas klausoties.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

4. Ei, līkā kamenīt,
Tavu jauku dancošanu!
Man izlija medus krūze,
Tavu danci lūrējot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

5. Kuŗas elles tu iznāci
Tik vīzīgs tēva dēls!
Man nokrita vainadziņš,
Uz tevim skatoties.
1311 [Apē (Vlk)].

383.

Aiz priekiem nevarēju
šo ciemiņu gaŗām iet:
Dzied bitītes druviņā,
Dzied meitiņas dārziņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

384.

Brāļos dziedu, vējš aiznesa
Dziesmu tautu sētiņāi;
Tur Dieviņis man pašķīra
Līksmu maizes arājiņu.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

1. Ai jel, mana skaļa balsa,
Mana maza augumiņa!
Brāļos dziedu, vējš aiznese
Tautu dēla sētiņā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

385.

Daiļi dziedu, gavilēju,
Uz robežas stāvēdama,
Lai skan manas daiļas dziesmas
Triju kungu pagastos.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

386.

Dziedāj' visas laucenieces,
Ne lapiņa nečabēja;
Dziedāj' viena Meženiece,
Ozolam zīles bira.
190 [Kuldīā], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dziedi, dziedi, dziedātāja,
Neiet jauki, ne diženi;
Kad laidīšu savu balsi,
Visi meži locīsies.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

2. Pulkiem dzied āru meitas,
Pulkiem balsi neskanēja;
Dziedāj' viena sila meita,
Visi sili skanēt skan.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

387.

Dziedi, dziedi, ganu puisi,
Tu jau mani nevinnēsi:
Es kalnā, tu lejā,
Mans balsiņis tāļu skan,
Mans balsiņis tāļu skan,
Pāri mežu galotnēm.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

388.

Ērdav' dziedu, gavilēju,
Ērdav' laidu valodiņu;
Dodiet mani, bāleliņi,
Ērdavāi vietiņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

389.

Es bij' liela dziedātāja,
Bērza biržu locītāja.
Izlocīju bērza birzi
Pa vienam zariņam,
Izmācīju tautu dēlu
Pa savam prātiņam.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Jauna meita, jauna mieta,
Kas tā tāda dziedātāja,
Kas tā tāda dziedātāja,
Bērza birzes locītāja?
Izlocīja bērza birzi
Pa vienami žagaram;
Izmācīja tautas dēlu
Pa vienami vārdiņam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

390.

Es bij' meita, man bij dziesma,
Es varēju gavilēt!
Visi tautu tīrumiņi
Aiz dziesmām locījās.
275 [Zemgales novados].

- 57 -

391.

Es palaižu skaņu balsu
Pa lielo sila malu;
Izdzirduse māmuliņa,
Atveŗ nama duraviņas.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

392.

Es varēju sadziedāt
Ar ābeļu lakstīgalu;
Viņa dzied ābelē,
Es brālīša laukmalē.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Sudrabiņa bērziņš auga
Maltuvītes galiņā;
Meitas dzied maltuvē,
Lakstīgala bērziņā.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

393.

Izārdīgi es dziedāju,
Izārdīgi gavilēju:
Man' tautiņas pazinušas
Izārdīgas valodiņas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

394.

Izsaveice man dziedāt,
Izsaveice gavilēt,
Izsaveice man darbiņš
Aiz visām māsiņām.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

1. Izaveica man dziedāt,
Izaveica gavilēt,
Izaveica ar māršām
Baru iet tīrumā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

395.

Jo dziedāju, jo skanēja
Skaņa meža maliņā;
Jo dzīvoju, jo mīlēja
Baltajos bāliņos.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

396.

Jo tie meži skaņi skan,
Jo man tika skandināt;
Jo tie puiši mani prec,
Jo man tika atsacīt.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

397.

Kādēļ manis skaņis balsis
Ērģelēt ērģelēja?
Vai tādēļ ērģelēja,
Ka neveiklis klausījās?
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Skaņi, skaņi es dziedāju,
Kālab skaņi neskanēja?
Tālab skaņi neskanēja,
Ka tautietis klausījās.
405 [skat. 363. (Dzirciema pag. Tk. Tiņķerē u.c. Kurzemē)].

398.

Kaklīn manu, jau kaklīni,
Kā no viena alva lietu:
Nei āzsmaku dziedādama,
Nei ar brāli runādama.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

399.

Kas tā tāda dziedātāja,
Bērzu biržu locītāja?
Tautu meita dziedātāja,
Vējiņš biržu locītājs.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

400.

Koši dzied lakstīgala
Smalkā bērzu biezumā:
Tā nebija lakstīgala,
Tā bij brāļa līgaviņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Skaņa irbe nokliedzās
Aiz upītes lejiņā:
Tā nebija skaņa irbe,
Tā brālīša līgaviņa.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

401.

Krūmi, krūmi, meži, meži,
Manu balsi atdodiet!
Nu nāk jauna vasariņa,
Nu balsiņa vajadzēs.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

402.

Kumeliņu grožojot,
Piegrožoju cīrulīti,
Lai brauc mana līgaviņa
Kā cīrulis dziedādams.
224 [Kabilē (Kld)].

403.

Kur palika, kur aizgāja
šīs vasaras dziedātājas?
Cita še, cita te,
Cita tautu rociņā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 58 -

404.

Kur palika, nepalika
šo āriņu lakstīgala?
Nedzird vairs trikojam
Kā citām vasarām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

405.

Lakstīgala jauki dzied,
Sila malu tecēdama;
Tā dziedāja jaunas meitas,
Bāliņos dzīvodamas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

405¹.

Māte mani brēcināja,
Skaļa balsa gribēdama.
Man, māmiņa, skaļš balsiņš,
Es tev ilgi nekalpošu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

406.

Māte mani brēcināja,
Skaļu balsi gribēdama:
Skaņi skan mans kakliņš,
Kā ērģeles ērģelē.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

407.

Māte mani brēcināja,
Skaņu balsi gribēdama;
Nu man bija skaņš balsiņis,
Nu māmiņa nedzirdēja.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

408.

Māte mani rātin rāja,
Ka es liela dziedātāja.
Tā, māmiņa, tava vaina,
Ka es liela dziedātāja:
Kam tu kāri šūpulīti,
Kur dziedāja lakstīgala.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

409.

Māte mani šūpojuse,
Ievu ziedu šūpulī;
Kad uzaugu liela meita,
Lakstīgalu pārdziedāju.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

410.

Man spēlīšu nevaj'dzēja,
Kad es augu bāliņos:
Pate rīkle ērģelēja,
Pate mute gavilēja.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

411.

Mazai man māmuliņa
Ārdīs kāra šūpulīti:
Vai dziedāju, vai runāju,
Kā ārdīt izārdīju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

411¹.

Rikterē es dziedāju,
Mālpilē atskanēja.
Dod, Dieviņ, tur noiet,
Kur balsiņa (balsīte) atskanēja.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

412.

N-iešu meitiņām
Ērģelīšu nevajaga:
Vai būt' liela, vai būt' maza,
Ērģelēt ērģelēja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

413.

Nedod, Dievis, tur aiziet,
Kur balstiņas atskanēja:
Aiz puriemi, aiz mežiem,
Aiz dziļiem ezeriem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

414.

Nei viens mani aizrunāja,
Nei viens mani aizdziedāja,
Virsū tiku es dziedot,
Ei valodu runājot.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

415.

Neviens mani aizrunāja,
Neviens mani aizdziedāja:
Man' māmiņa šūpojusi
Lakstīgalas šūpulī (šūpolī).
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 364 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dienu, nakti ritināju
Savu dziesmu kamoliņu:
Māte mani šūpojuse
Lakstīgalas šūpulī.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

416.

Pusbalsīti vien palaidu,
Jau ļautiņi brīnījās;
Ko tad vēli nedarītu,
Būtu visu palaiduse.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 59 -

417.

Rīklīt' mana, ai rīklīte!
Ērģelēt ērģelēja;
Citas meitas Rīgā pirka,
Ir tām tā neskanēja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

418.

Rīklīt' mana, ēģelīte,
Ērģelēt ērģelēja;
Ruden iešu māršu vest,
Man taurītes nevajaga.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

418¹.

Rīklīt' mana, ērģelīte,
Ērģelēt ērģelēja,
Tautu birzi trīcināja,
Tautu dēlu kaitināja.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

419.

Rīklīt manu, ērģelīt,
Ērģelēt(i) ērģelēja!
Vai māmiņa ielikusi (ielikuse)
Ērģelīšu šūpulī (šūpolī)?
72 [skat. 1180. (Druvienas pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

420.

Rīklīt, manu ērģelīt,
Tev ērģeļu nevajaga:
Kad izgāju druviņā,
Ērģelēti ērģelēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

421.

še dziedāju, gavilēju,
Tāļ' tautās atskanēja,
Tāļ' tautās atskanēja,
Kuplajos ozolos.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

422.

šūpo mani, māmulīte (māmuliņa),
Ļakstīgalas šūpolī,
Lai es varu tā dziedāt,
Kā dziedāja lakstīgala.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

423.

šūpo mani, māmulīte,
Lakstīgalas šūpolī,
Lai man būtu salds miedziņš,
Tāda jautra valodiņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Māte mani ielikuse
Lakstīgalas šūpolī:
Jautra miega gulētāju,
Dižu dziesmu dziedātāju.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

423¹.

Skaisti dzied dzeltānīte
Augstajā kalniņā;
Gaigaliņa klausījās
Ezeriņa maliņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

423².

Skaisti dzieda zelta zīle
Augstas liepas galiņā;
Vēl skaistāki mūs' māsiņa
Augsta kalna galiņā.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

424.

Skaļi dziedu, nokliedzos,
Lai dzird mans arājiņš,
Lai tas bija pārnovadu,
Lai pašā novadā.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

425.

Skan balsiņis rītā agri,
Skan bez saules vakarā;
Dienvidū neskanēja,
Tad (kad) bitīte ābolā (dābolā).
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

425¹.

Skaņ mežeņis reitā agri,
Skaņ mežeņis vokorā:
Reitā agri goni dzīd,
Vokorā pīguļnīki.
428 [Beržūs(?)].

426.

Skanēj' mana dziedāšana
Pār deviņi priežu sili;
Mīlēj' manis augumiņis
Pār deviņas kungu valstis.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

426¹.

Skani skaņi, mana balss,
Kam tu skaņi neskanēji?
Tāpēc skaņi neskanēji,
Ka es augu sērdieniņa.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

426².

Skaņi, skaņi no rītiem,
Uz vakaru vēl skaņāk:
No rītiem tautas jāj,
Uz vakaru bāleliņi.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 60 -

427.

Tautas mani laukā ņēma,
Aizved meža maliņā,
Cerē mani nemākam
Dižus mežus trīcināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

428.

Trīcēj' kalni, ielejiņas,
Kad es augu bāliņos;
Kad aizgāju (aiziešu) tautiņās,
Lai trīcina lakstīgala.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Skani, skani, zaļa birze,
Kad es tevi skandināšu;
Kad es iešu tautiņās,
Lai skandina lakstīgala.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

429.

Trīcēj' kalni, skanēj' meži,
Kad dziedāju lejiņā;
Saka ļaudis dzirdēdami:
Lakstīgala skaisti dzied.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

430.

Trīcēj' zaļa bierztaliņa,
Līdz es augu brālīšos;
Kad aizgāju tautiņās,
Ne lapiņa nečabēja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

431.

Trīcēt trīc tā maliņa (pusīte),
Kur aug meitas dzeltainītes;
Kur aug puiši naidenieki,
Ne zīlīte nedziedāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

432.

Trīcēt trīc tā maliņa,
Kur māmiņas gani gana;
Ne zīlīte nedziedāja,
Kur guļ tēva pieguļnieki.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

432¹.

Trīcēt trīc tā masi gavilēju:
Māte mani ielikusi
Bez vārdiņa šūpulī.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

433.

Tumsiņā vakarā
Graznu dziesmu padziedāju,
Lai klausās mīļa Māŗa,
Kas meitiņas audzināja.
190 [Kuldīā], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

434.

Vēlējos nedziedājse
Tai kalniņa galiņā:
Vējiņš manu balsu nesa
Pašā tauta sētiņā.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Nedziedāju, nerunāju,
Aiz vējiņš manu balsu nesa
Sīvu tautu sētiņā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

★

36055.

Aizskani, munis balseņis,
Par purim, par mežim,
Lai klausuos tī ļautiņi,
Kam aiz meža juodzeivoj.
466 [Vārkavas D].

36056.

Balseņi munu skonū,
Vēļ skonuoku volūdeņi!
Ka dzīduoju, meži skaņ,
Ka runuoju, zeme reib.
174 [Kārsavas Ldz].

36057.

Es bej' lela dzīduotuoja,
Man spēlīšu navajag,
Man mēlīte kai spēlīte,
Kai leiguot nūleiguoja.
605 [Skolas].

36058.

Es dzeivuoju pi bruolīša,
Slave guoja tautiņuos;
Es dzīduoju pi mežiņa,
Balsiņš guoja mežiņā.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

36059.

Gavil pieci, gavil seši,
Nevienami neskanēja;
Gavil mani jaunbrālīši,
Dzird deviņi novadiņi.
282 [Nīcas Lp].

- 61 -

36060.

Jūdz, bāliņ, baltu zirgu,
Pārved mani pār Daugavu:
Tur dziedāšu, tur līgošu,
Lai skan visa pasaulīte.
378 [Seces Jk].

36061.

Kakliņ, manu jauk' kakliņ(u),
Kā no viena alvas liets,
Vienu reizi nosasaucu,
Kā ar tauri notaurēju.
Vilka stumbris klausījās,
Cepurīti nosajēmis.
94 [Dunikas Lp].

1. Man kaklīnis, jauk' kaklīnis,
Kā no tīras alvas liets.
Vienu reizi nosasaucu,
Kā ar tauri notaurēju.
94 [Dunikas Lp].

36062.

Kas tur brauca no nītaures,
Visi meži līgojās?
Trīne brauca no nītaures,
Tā tos mežus locenāja.
192 [Kosas C].

36063.

Kas var mani bildināt,
Kas var mani aizrunāt?
Neviens nevar aizrunāt,
Neviens nedrīkstbildināt.
322 [Praulienas Md].

36064.

Kas tie tādi, kas dziedāja
Tai vēlā vakarā?
Skauģa bērni sasēduši
Diža ceļa maliņā.
94 [Dunikas Lp].

36065.

Paldies saku māmiņai,
Par to liegu lolojumu;
Nepiekusu dancodama,
Neaizsmaku dziedādama.
192 [Kosas C].

36066.

Pa līčiem rozes zied,
Es uz krasta gavilēju;
Pa istabu meitas dzied,
Es uz krāsns klausījos.
605 [Skolas].

36067.

Rīklīt', mana ērģelīte,
Ērģelēt ērģelēja;
Pašas kājas man dancoja,
Pate rīkle ērģelēja.
148 [Jaunpiebalgas C].

36067¹.

Rīklīt', mana ērģelīte,
Tev ērģeļu nevajaga;
Karin' tautu rītā agri,
Karin' vēlu vakarā.

36067².

Rīklīt, manu ērģelīt,
Man ērģeles nevajaga:
Vai dziedāju, vai runāju,
Ērģelēt ērģelēju.
480 [Vējavas Md].

36068.

Maņa dēļ spēlmanīši
Voi bejuši, nabejuši;
Man mēleite kai spēleite,
Man spēleišu navajag.
465 [Varakļānu Rz].

36069.

Nedod, Dievs, tur noiet,
Kur balstiņas atskanēja;
Kur balstiņš atskanēja
Simtu jūdžu tālumā.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

36069¹.

Neviens mani aizrunāja,
Neviens mani aizdziedāja:
Mans balstiņš atskanēja,
Pār deviņiem novadiem.
224 [Lielvārdes Rg].

36070.

Ni jyus mani aizrunuosit,
A ni mani aizdzīduosit;
Muna runa vēļ augstuoka
Kai azara raudiveite.
174 [Kārsavas Ldz].

36071.

Pa bolsam vīn pazynu
Meilamū dzaltoneiti:
Īt baļseņis kūku golūs
Kai biteite sanādama.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

- 62 -

36072.

Pūšat tauri, kam vajag,
Man taurītes nevajag:
Kad es savu balsi laidu,
šķietos tauri taurējam.
427 [Tadaiķu Lp].

36073.

Saucu piecus, saucu sešus,
Neviens labi nevarēja;
Sauca manis bāleniņi,
Ozolami lapas bira.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

36074.

Skaļu balstiņu palaidu
Pa purviem, pa mežiem,
Lai izdzird bāleliņi,
Lai nāk māsas apskatīt.
333 [Purmales (Bokovas) Abr].

36075.

Skan balstiņa pa līdumu,
Caur purviem, caur mežiem,
Caur purviem, caur mežiem
Iz tāluma pie māmiņas.
3 [Adulienas Md].

36076.

Bolseņ i, munu skanuokū,
Skani reitā, skani vokorā;
Dinavydā naskanēja,
Kad bitīte zīda ņasja.
314 [Pildas Ldz].

36077.

Dzīdat, meitas, vokorā,
Vokorā tuoļi skaņ;
Dīnavydā naskaņāja,
Ka bitīte zīdu ņasja.
314 [Pildas Ldz].

36078.

Skaņu balsiņu palaidu
Caur purvim, caur mežim,
Lai izdzirda māmuliņa,
Lai jei gauži nūraudova.
605 [Skolas].

36079.

Skaņu balsi es palaižu
Skaņa meža maliņā,
Lai dzierd muni bruoliliņi,
Kumeliņus ganeidami.
605 [Skolas].

36080.

Skonu balseņi palaižu
Skona meža maleņī;
Bolseņš guoja pošu kūku
Kai biteite skanēdama.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

36081.

Skaļu bolsiņi palaižu
Skaļa meža maliņā;
Tautīts lūka kumeleņ(u),
Dyža bolsa maklādams.
389 [Silajāņu Rz].

36082.

Skaņu balseņu palaižu
Pa garū syla molu,
Lai staiguoj' skanādams
Pa vysim zareņim.
326 [Preiļu D].

36083.

Skaņi dzied lakstīgala,
Ieviņā sēdēdama;
Skaņi dzied tautu meita,
Ieraudzīj'se man' bāliņus.
127 [Grostonas Md].

36084.

Skaņi, skaņi dzēres kliedza
Viņē pora maliņē;
Skaņi, skaņi meitas dzieda
Viņē meža galiņē.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

36085.

Skaņi, skaņi es dzīduoju,
Vēl skaņuok lakstīgola,
Es dzīdovu driviņā,
Lakstīgola duorziņā.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

36086.

Vaijā, manu skaņu balstu,
Kaut es visu palaiduse!
Kaut es visu palaiduse,
Jele ļaužu brīnumiem.
322 [Praulienas Md].

36087.

Vai, manu skaņu balsi,
Kur aizgāja skanēdama;
Vai, manu augumiņu,
Tāļu, tāļu daudzināja.
322 [Praulienas Md].

- 63 -

36088.

Visu dienu nedziedāju,
Nu dziedāšu vakarā;
Vakarā tālu skan
Pa deviņi novadiņi.
315 [Pilskalnes Il].

★

7. Aizsmakusi balss. Balss jāsarga no maitāšanas.

435.

Aizsmakusi es dziedāju,
Aizsmakusi gavilēju:
Māte mani ielikusi
Bez vārdiņa šūpulī.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Rīklīt' mana, smakulīte,
Aizsmakusi vien stāvēji.
Vai bij māte ielikusi
Bez vārdiņa šūpulī?
131 [Mēŗa muižā (Mēŗa pag. Vlk)].

436.

Aizsmakusi es dziedāju,
Aizsmakusi gavilēju:
Vai māmiņa ielikusi
Smakulīša šūpulī?
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

436¹.

Kas to manu skaņu balsi
Vakarā nobrīnēja?
Dievs dev' tam neredzēt
Rīta saules uzlecam.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

436².

Balsiņš smok, balsiņš smok,
Kas to balsu smacināja?
Neveiklītis puru brida,
Tas to balsu smacināja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

437.

Lēni, lēni padziedāju
Bez saulītes vakarā,
Lai nedzird jauni ļaudis,
Lai balsiņu nemaitā (nemaitāja).
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)], 256 [Apguldē (Auru pag. Jg)], 275 [Zemgales novados].

1. Vai, manu skaņu balsi,
Sveši ļaudis samaitāja!
Ne balsiņu vien maitāja,
Maitā visu augumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

438.

Māte mani brēcināja,
Skaļu balsi gribēdama;
Jo es brēcu, jo aizsmaku,
Jo skaļāku nedabūju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

438¹.

Ne man bija skaļa balsa,
Ne ērdīgas valodiņas:
Man māmiņa maziņai
Raudāt vaļas nelikuse.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

438².

Ni man bija skaņa balsa,
Ni ērdīgas valodiņas:
Vai māmiņa ielikusi
Neveiklīša šūpulī?
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

438³.

Netīšām izdziedāju
Bez saulītes vakarā;
Kas bijiet skauģa ļaudis,
Balsa mana neņemiet.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

439.

Netīšām nodziedāju
Pēc saulītes vakarā;
Kuŗš, ļautiņi, dzirdējāt,
Ļaunus vārdus nevēlat.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1. Tumsā gāju vakarā
No druviņas dziedādama;
Kur, ļautiņi, dzirdējāt,
Ļauna vārda nedodat.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

440.

Par ko man šovasar
Aizsmakusi valodiņa?
Man' aiztrauce lakstīgala
Smalku lazdu krūmiņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

441.

Sveši ļaudis lielījās
Manu kaklu aiztaisīt.
Vaļā durvis, vaļā logi,
Vaļā mana valodiņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 64 -

442.

Vai tā tautu istabiņa
Zēveļ' malku kurināta?
Aizsmok mana valodiņa
Pirmajā vakarā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

★

36089.

Ej, vokora auseklīts,
Muna bolsa namaitoj,
Es bērniņš,trokulīts,
Vokorā vuovuļuoj'.
174 [Kārsavas Ldz].

36090.

Es pi sovas muomuliņas
Pīkususi, aizsmokusi;
Pīkususi doncuodama,
Aizsmokusi dzīduodama.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

★

8. Meitas dzied tautas kaitinot, vai arī izredzētam sirdi remdējot. Jāvairās, ka tautas neuzbrūk, neaizved, nenoņem vainagu.

443.

Ai Dieviņ, sirdis kūst,
Kas balsnīti klausījās?
Tautu dēls klausījās,
Kumeliņu seglodams.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

444.

Aiji, mana skaista dziesma,
Tec pa bērzu galotnēm,
Tec pie mana arājiņa
Līdumiņa maliņā.
275 [Zemgales novados].

445.

Ai (vai) kaimiņi, ai (vai) kaimiņi,
Mēs div' dumpi turēsim:
Ik vakara tavas meitas
Manus puišus kaitināja.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Nāburdziņ, nāburdziņ,
Abi naidu turēsim:
Tavas meitas manus puišus
Ik vakarus kairināja;
Apāvušas baltas zeķes,
Iet pa ceļu dziedādamas.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

446.

Agri, agri padziedāju
Novadiņa maliņā;
Novadnieka div' dēliņi
Iztecēja klausīties.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Es tecēju, es tecēju
Uz novadu gavilēt;
Novadnieku div' dēliņi
Iztecēja klausīties
Ar basām kājiņām,
Sēnalaiņu cepurīti.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

446¹.

Aiz tā dziļa sūnu purva
Kliedz dzērvītes, dzied meitiņas:
Kliedz dzērvītes nešaujamas,
Dzied meitiņas nevedamas.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

446².

Aiziet mans skaņis balss
Pār poriem skanēdams,
Lai dzird mans arājiņš
Aiz puriem, aiz mežiem.
322 [Praulienas Md].

447.

Brauc (ej) pa ceļu, ceļa vīrs,
Neklaus' meitu dziedāšanu:
Cita dzied ganīdama,
Cita rozes ravēdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

448.

Brīžam raudu, brīžam dziedu
Marantā dārziņā,
Brīžam puišus kaitināju
Ar marantu vaiņadziņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

449.

Dziedādama vien staigāju,
Ar tautām spēlēdama;
No galviņas nospēlēju
Savu zīļu vaiņadziņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

450.

Dziedāj' zelta lakstīgala
Smalkā lazdu krūmiņā;
Tā, bāliņ, lūkojam,
Ka rokā dabūjam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 65 -

451.

Dziedāt man rītā agri,
Dziedāt sebu vakarā:
Rītā agri tautas dzird,
Vakarā bāleliņi.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

452.

Dziedat, meitas, vakarā,
Vakarā tāļu skan;
Rītā koki pilni rasas,
Tad vairs tāļu neskanēs.
226 [Kandavā (Tl)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

453.

Dziedat, meitas, vakarā,
Vakarā tāļu skan,
Vakarā tāļu skan,
Tāļu tautas kaitināja.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)], 318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

454.

Dziedat, meitas, vakarā(i),
Vakarā(i) tāļu skan,
Vakarā(i) tāļu skan,
Tāļu tautas klausījās.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 316 [Jēkabpilī], 399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ale, mana skaņa balse!
Viegli laidu, tāļu skan;
Viegli laidu, tāļu skan,
Pa deviņi novadiņi.
Devītē novadē
Man maizītes arājiņš.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

455.

Dziedi, dziedi, dziedātāja,
Gan atnāksi raudādama,
Gan atnāksi raudādama,
Vaiņadziņu žēlodama.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

1. Dziediet, meitas, dziediet, meitas,
Gan jūs rītu raudāsiet,
Gan jūs rītu raudāsiet
Viena zīļu vainadziņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

456.

Dziedi, dziedi, tautu meita,
Glabā savu vaiņadziņu;
Es pametu sav' brālīti,
Kumeliņu seglojot.
224 [Kabilē (Kld)], 410 [skat. 3301. (Pilskalnes pag. Il)].

457.

Dziedi, dziedi, tautu meita,
Mana brāļa gribēdama.
Manam brālim zīda svārki,
Tev nav krekla mugurā.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

458.

Dziedi, dziedi, tu meitiņa,
Kādu vellu piedziedāji?
Tu aiziesi raudādama
Cita kunga novadā.
226 [Kandavā (Tl)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

459.

Dziedi, dziedi, tu meitiņa,
Velti tava dziedāšana;
Tautu dēlam man's patika,
Patīk mana valodiņa.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

459¹.

Dzied', māsiņ, novad's galā,
Novadiņas maliņā:
Duj bāliņi novadnieki,
Tie balsiņā klausījās.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

460.

Dzied', meitiņa, atskaties,
Liela meža maliņā:
Man deviņi bāleliņi,
Nevienam līgaviņas.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

461.

Dzied', meitiņa, nevelc gaŗi,
Dzirdēs tevi laucinieki,
Aizvedīs pārnovadu
Laucinieku dēliņam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

462.

Dzied', meitiņa, skaņi, skaņi,
Tautas dēli klausījās,
Tautas dēli klausījās,
Kumeliņus sedlodami.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

463.

Dzied' raženi, tautu meita,
Dzied' balsiņu locīdama:
Man deviņi bāleliņi,
Kas pēc tevis klausījās.
233 [Vandzenē (Vandzemes pag. Tl)].

464.

Dziedu koši locīdama,
Dziedu gaŗi pavilkdama.
Vējiņš manu balsu nesa
Pašā tautas sētiņā,
Pašā tautas sētiņā,
Caur lodziņu istabā,
Caur lodziņu istabā
Pie tās dēlu māmulītes.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 66 -

465.

Ej, māsiņa, dziedādama,
Kā puķīte ziedēdama,
Lai dzird dēlu māmuliņa,
Cik lustīga vedekliņa.
190 [Kuldīā].

466.

Ej, plostiņi, līgodams,
Nava celmu Daugavā;
Ej, māsiņa, dziedādama,
Nava tautu celiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

467.

Es dziedāju, gavilēju,
Dēlu māte klausījās,
Dēlu māte klausījās,
Cerēj' savu jauņuvīti.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

468.

Es dziedāju, gavilēju,
Uz robežas stāvēdama;
Vai tie akli ciema puiši,
Ka tie mani neredzēja?
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Uzkāpusi kalniņā,
Dziedu, saucu, gaviļoju.
Vai tie akli ciema puiši,
Ka tie mani neredzēja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

469.

Es iegāju padziedāt
Zaļajā birzītē;
Tautas manu balsi dzird,
Neredz mana augumiņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

470.

Es izgāju dziedādama
Rendinieku novadiņu;
Rendinieku veci puiši
Saceļ ausis kā lemešus.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

471.

Es jums lūdzu, pušeniece,
Laižiet meitas padziedāt.
Meitas pašas slinkas bija,
Lien kā cūkas midzenī.
256 [Apguldē (Auru pag. Jg)].

471¹.

Es pīsoku tev, muoseņ,
Uz akmiņa nadzīduot:
Akmiņam dziļas saknes,
Tuoļi dzērd sveši ļauds.
428 [Beržūs(?)].

472.

Es staigāju dziedādama,
Kā cielava rakstīdama;
No māmiņas izdziedāju
Sev tīkamu arājiņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

473.

Gāju ceļu dziedādama,
Kā cielava lakstodama;
Gāju puišus smādēdama,
Kā ābolus mētādama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Augu niedres gaŗumiņu,
Magonītes daiļumiņu;
Eimu puišus vainodama,
Kā auziņas braucīdama.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

474.

Gāju ceļu dziedādama,
Kā cielava rakstīdama;
Dod, Dieviņi, satikties
Ar godīgu tēva dēlu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

475.

Gāju ceļu dziedādama,
Kā cielava rakstīdama (lēkādama);
Man pakaļ ciema puiši,
Kā gailēni lēkādami.
190 [Kuldīā].

476.

Gāju ceļu dziedādama,
Kā cielava rakstīdama;
Pakaļ nāk tautu dēlis
Smalku rakstu rēķināt.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

477.

Gāju ceļu dziedādama,
Kā cielava rakstīdama;
Tam puišam(i) žēl darīju,
Kam nav savas līgaviņas.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 67 -

478.

Gan man, gan man šim vakaram,
Gan biju dziedājse, gan gavilējse.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

479.

Grezni jāja tautu dēls,
Kumeļā sēdēdams;
Grezni dzied man' māsiņa,
Rožu dārzu laistīdama.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

480.

Ik vakarus dziedāt gāju
Avotiņa lejiņā;
Izdziedāju sav' pūriņu,
Sav' raženu (ražanu) vaiņadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 224 [Kabilē (Kld)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 405 [skat. 363. (Dzirciema pag. Tk. Tiņķerē u.c. Kurzemē)].

1. Ik vakara dziedāt gāju
Apaļāi kalniņāi.
Izdziedāju savu pūru,
Savu zīļu vaiņadziņu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

481.

Ik vakara dziedāt gāju
Avotiņa lejiņā;
Izdziedāju zelta kroni,
Div' sudraba gredzentiņus.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Ik svētdienas dziedāt gāju
Kroga galda galiņā;
Izdziedāju rudzu pūru
Pa vienami graudiņami.
190 [Kuldīā].

482.

Ik vakara tautu meita
Kalnā kāpa gavilēt,
Gribēdama skaņu balsi
Pievilt manu bāleliņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

483.

Ik vakara tautu meita
Kalnā kāpa gavilēt,
Lai skan balsis koku virsu,
Lai dzird mani bāleliņi.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

484.

Ik vakara tautu meita
Kalnā kāpa gavilēt.
Neba mani bāleliņi
Ik vakara klausījās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

485.

Jaunas meitas skaisti dzied
Paeglīšu kambarī;
Jauni puiši gaŗām gāja,
Asariņas slaucīdami.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 226 [Kandavā (Tl)].

486.

Jo dziedāju, jo skanēja
Liela meža maliņā;
Jo raudāja dēlu māte,
Jo man tika raudināt.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

487.

Kad es būtu zinājuse,
Kas dziesmiņas klausījās,
Es būt' tādu dziedājuse,
Ka tam birtu asariņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

488.

Kad es būtu to zinājsi,
Kas dziesmāi klausījās,
Es dziesmīti izdziedātu,
No pulciņa lasīdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

489.

Kas tā tāda dziedātāja,
Bērzu birzes locītāja?
Tā lielā brāļu māsa,
Kas tautiņu nebēdāja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

490.

Kas tā tāda dziedātāja,
Dzied bez saules vakarā?
Tā deviņu brāļu māsa,
Dzied kumeļus ganīdama.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Kas tumsā vakarā
Dižu mežu skandināja?
Piegulnieku meitas dzied,
Kumeliņus ganīdamas.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

491.

Klausies, manu arājiņ,
Kā iet jauki man dziedot?
Dziedi, mana līgaviņa,
Man gan tika klausīties.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 68 -

492.

Klausies, mans arājiņ,
Kā es sēri gavilēju.
Ja tev bija manis žēl,
Nāc ar mani parunāt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

493.

Klausies, tautu netiklīti,
Kur dzied ciema zeltenītes (zeltenīte);
Nu tev vaļas (vaļa) klausīties,
Nav tavā rociņā.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)], 190 [Kuldīā].

Klausies, tautu neveiklīti,
Kur dzied ciema zeltenītes,
Aun kājiņas, jūdz kumeļu,
Ved sev vienu sētiņā.
1311 [Apē (Vlk)].

494.

Liecaties, meža gali,
Lai balsiņis pāri skan,
Lai balsiņis pāri skan,
Lai dzird manis arājiņš.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Skaņi dziedu, gavilēju
Diža meža maliņā.
Liecaties, meža gali,
Lai balsiņis pāri skan,
Lai balsiņis pāri skan,
Lai dzird manis arājiņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

495.

Lokāties, mežu gali,
Lai balsiņis pāri skan,
Lai balsiņis pāri skan
Pa (par) deviņi novadiņi,
Pa (par) deviņi novadiņi,
Devītā sētiņā,
Tur aug manis arājiņis,
Kā ozolis līgodams.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 275 [Zemgales novados], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

496.

Lokāties, meža gali,
Lai balsiņis pāri skan,
Lai dzird manis arājiņis,
Lai balsā remdējās.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

496¹.

Locāties, mežu gali,
Lai mans balss pāri skan:
Tāļu manis arājiņš
Cita kunga novadā.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

497.

Virķenā es dziedāju,
Salacā atskanēja;
Salacieši zirgus jūdza,
Manas balss klausoties.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

498.

Ēdolē es dziedāju,
Īvandē atskanēja;
Īvandnieku puisēniņi
Stāvu vien dīdījās.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

499.

Blīdenieku mellas vistas
Ik vakaru kledzināja;
Stūrenieku balti gaiļi,
Tie jau jūs neprecēs.
253 [Stūŗu muižā (Blīdienes pag. Tk)].

1. Kaimiņos raibas vistas
Ik vakaru kladzināja,
Ieraudzījšas mūs' gailīti
Baltā rožu dārziņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2. Viņu sētas melna vista
Kladzināt kladzināja;
Jau tas mūsu melnais gailis
Asti grieza gredzenā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

500.

Nāburdzīte dusmojās:
Es dzied' viņas puišu dēļ;
Es dzied' savas lustes dēļ,
Velns dzied tavu puišu dēļ.
376 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

501.

Ne es dziedu, ne runāju,
Virs vējiņa stāvēdama:
Apakš vēja dēlu māte
Manu balsi klausījās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nedziedāju, nerunāju,
Virs vējiņa stāvēdama,
Lai nedzirda sveši ļaudis,
Lai tie mani nenicina.
216 [Ventspilī].

2. Ne mūžam es neiešu
Pa vējam dziedādama:
Tautiets gāja pa vējam,
Tas dzird manu valodiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 69 -

502.

Nedomā tu, puisīti,
Ka es dziedu tevis deļ;
Man pašam saderēts,
Es tik tevi kaitināju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

503.

Nedrīkstēju vakarā
Daiļu dziesmu padziedāt:
Sliņķis guļ žogmalē,
Manas dziesmas klausījās.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Tumsiņā vakarā
Greznu dziesmu nedziedāju:
Dažs netiklis tēva dēls
Aiz žodziņa klausījās.
201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)].

504.

Neklausies, dēla māte,
Tevis dēļ nedziedāju,
Es tik pate padziedāju
Tai košāi vakarāi.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

505.

Neklausies, tautu dēls,
Ne pēc tevis es dziedāju;
Man pašai bāleliņi,
Kas pēc manis klausījās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Neklausies, netiklīti,
Tevis dēļ nedziedāju;
Dziedu sava goda dēļ,
Savu daiļu bāleliņu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

506.

Neveiklītis purvu (puru) brida
Manu balsi klausīties;
Tur tev brist, tur palikt
Mana balsa galiņā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

507.

No rītiem(i), vakariem(i)
Meitām laba dziedāšana:
No rītiem(i), vakariem(i)
Klausās dēla māmuliņa.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

508.

Pa vējam(i) es dziedāju,
Pa vējam(i) gavilēju,
Lai vējiņš (vējiņis) balsu nesa
Manam linu arājam.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

508¹.

Pa vējama es dziedāju,
Pa vējama gavilēju,
Vējīns manu balsu nesa
Dēlu mātes sētienā,
Dēlu mātes sētienā,
Pa lodzīnu istubā.
Dēlu māte klausījāse:
Klau, dzied mana malējīna!
Klau, dzied mana malējīna,
Mana dēla līgavīna.
Dzer ūdeni, grauz akmeni,
Līdz es tava malējīna,
Līdz es tava malējīna,
Tava dēla līgavīna.
Purvāi dzērve gaŗu kaklu,
Tā ir tava malējīna,
Tā ir tava malējīna,
Tava dēla līgavīna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

509.

Pirmo reiz' es izgāju
Par novadu padziedāt;
Kā izgāju, tā palika
Mans sudraba gredzeniņš.
Kad izgāju otru reizi,
Paliek manis vaiņadziņš.
Kad es gāju trešo reizi,
Vairs es pate nepārnācu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

510.

Pret vējiņu dziedāt gāju,
Pretim sedzu villainīti;
Pretim jāja tautu dēlis
Ābolainu kumeliņu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

511.

Puisis, blinda, rudzos līda
Manu dziesmu klausīties;
Manu balsi gan dzirdēja,
Mani pašu neredzēja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

512.

šitie puiši tā domāja,
Ka es dziedu viņu dēļ;
Man māmiņa atvedīs
Par Daugavu arājiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 70 -

513.

Sebi, sebi es dziedāju,
Vēl jo sebi klausījās,
Vēl jo sebi klausījās,
Mans maizītes arājiņš.
188 [(?)].

514.

Seglo, puisi, savu zirgu,
Jāj meitiņu lūkoties:
Jaunas meitas upmalē
Jautras dziesmas gavilē.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

515.

Sīki dziedu, gaŗi vilku (velku),
Uz robeža ganīdama:
Robežnieka dēliņam
Sirdi vien ēdināju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 414 [Krāslavas apkārtnē].

1. Kas tā tāda dziedātāja
Aiz zaļās ataudziņas?
Manu sirdi ēdināja,
Traucē manu kumeliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

516.

Skaisti dzied, gaŗi velk
Aiz ūdeņa zeltainītes;
Kaut man būtu liepas laiva,
Vienu vestu bāliņam.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

516¹.

Skaisti dzied, gaŗi velk
Aiz ūdeņa zeltenīte.
Viņas skaista dziedāšana
Pieviļ manus bāleliņus.
1311 [Apē (Vlk)].

517.

Skaisti dzied laiska meita,
Krūmmalē dēdēdama,
Lai šķiet tautas čaklu meitu,
Druviņā nogājušu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

517¹.

Skaistu dziesmu nodziedāju
Sava tēva istabā;
Kuŗš godīgs tēva dēls,
Tas dziesmā klausījās.
424 [Barkavas pag. Rz].

518.

Skaņi, skaņi es dziedāju
Liela meža maliņā,
Lai dzirdēja dēlu māte,
Lai ņem mani vedeklās.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

519.

Skaņu balsu uzdziedāju
Dēlu mātes pavārtē;
Izdzirdusi dēlu māte:
Klau, dzied mana vedekliņa!
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

520.

Tāļu, tāļu suņi rēja,
Tāļu pūta medinieki;
Tāļu, tāļu meitas dzied,
Tāļu puišus kaitināja.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

521.

Tautiets manu balsi dzird,
Neredz mani staigājam;
Kad ierauga staigājam,
Birst tam žēlas asariņas.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Dzird tautietis manu balsu,
Augumiņu neredzēja;
Zirgu sola brālītim,
Lai parāda augumiņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

521¹.

Tautu meita kalniņā
Loka savu skaņu balsi;
Mans brālītis lejiņā
Loka bēru kumeliņu.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

521².

Trīs nelieši purvu brida,
Mana balsa klausīties.
Mana balsa gan dzirdēja,
Manis pašas neredzēja.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

522.

Tumsiņā vakarā
Greznu dziesmu padziedāju,
Lai klausās ciema puiši,
Kam nebija līgaviņas.
224 [Kabilē (Kld)].

- 71 -

523.

Uz kalniņa dziedāt gāju,
Uz akmeņa gavilēt,
Lai dzird mans arājiņš,
Lai zviedz viņa kumeliņš.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

524.

Vējiņš manu skaņu balsi
Ērģelēt ērģelēja;
Dažam tautu nelietim
Birst asaras klausoties.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

525.

Visu dienu nedziedāju,
Nu dziedāšu vakarā,
Vakarā tāļu skan
Pa deviņi novadiņi.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

526.

Ciema meitas ik vakara
Kalnā kāpa gavilēt:
Lūdzās mūsu bāleliņus,
Lai iet nakti klātgulēt.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

527.

Citas meitas nedziedāja, -
Arājiņa nedabūs;
Es dziedāju, delverēju,
Man arājis gadījās.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

528.

Citas meitas nedziedāja,
Kam zināmi arājiņi;
Es dziedāju, es lustēju,
Man vēl auga nezināms.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

★

36091.

Oi Dīveņ, gryuts dzīduot,
Kas balsiņa klausījuos?
Tys balsiņa klausījuos,
Kam nav sovas ļaudaviņas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

36092.

Odu cymdus kulainīšus,
Gaidu muižas sulainīšus,
Kad atguoja teirumnīks,
Ar dzīsmomi kairynuoju.
414 [Stirnienes Rz].

36093.

Oi Dīveņ, gryuts dzīduot,
Klausuos tautu navēkleits;
Vaļa jam bej klauseitīs,
Na jam mani maldynuot.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

36094.

Oi Dīviņ, gryuts dzeivuot,
Beja kas i klausījās:
Klausuos tautu navēkleits,
Tam nabeja ļaudaveņis.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

36095.

Oi Dīveņ, gryuts dzīduot!
Naz'kas dzīsmu klausējuos.
Jauni puiši klausējuos
Aiz deveņu ezereņu.
51 [Budenbrokā (Dikļu pag. Vlm)].

36095¹.

Oi Dīveni, gryuts dzīduot,
Kas tī var i klauseitīs.
Klausuos tautu navēkleits
Aiz kaļneņa stuovādams.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

36096.

Aiz azara malni meži,
Guoloj muns oruojiņš,
Svīstu kūku, dūtu rūku,
Ka māmiņa naradzātu
Ka māmiņa naradzātu,
Ka jei gauži narauduotu.
605 [Skolas].

36097.

Aiz kalniņa es dzīduoju,
Tautu gūvis ganīdama.
Pyut, vējiņi, par kalniņu,
Nes māmiņai žālabiņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

36098.

Aiz kalneņa meitas dzīd
Skaistajim balseņim;
Lai juos dzīd, lai nadzīd,
Naikļyuš' jyusu rūceņuos.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

36099.

Aiz upītes līcītī
Daiļa meita gavilē,
Tai vajaga daiļu zirgu,
Daiļa paša vedējiņa.
Man pašam daiļi zirgi,
Es pats daiļais vedējiņš.
373 [Sarkaņu Md].

- 72 -

36100.

Aiz upītes meitas dzied,
Pār upīti balsis skan;
Jauni puiši upes malā
Meitās vien skatījās.
358 [Rugāju Abr].

36101.

Aiz upītes meitas dzīd,
Puišim žāl verūtīs:
Puori brist dziļš yudens,
Apleik īt lyls leikums.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

36102.

Ak tu, ciema cīrulīti,
Tavu greznu dziedāšanu!
Es gribēju sievu ņemt,
Tik es tevi neapņēm'.
72 [Cesvaines Md].

36103.

Ak tu, sila cīrulīti,
Tavu košu dziedāšan'!
Man izlija vīna glāze,
Uz tevim klausoties.
477 [Vecpils Lp].

36104.

Kuŗas elles tu, puisīti,
Ar tik jauku valodiņu?
Man palika raibas acis,
Uz tevim raugoties.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

36105.

Asas, asas jums mēlītes
Tautu dēlus izzobot;
Skaņas, skaņas jums balsītes
Puišiem sirdis ēdināt.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

36106.

Aši, aši nokliedzosi,
Brāļa alus padzērusi;
Voi dzērusi, nedzērusi,
Tīšām tautas kairināju.
241 [Lubānas Md].

36107.

Augsti kāpu, skaņi dziedu,
Lai dzird manis arājiņis;
(Lai dzird manis arājiņis,)
Gobas zemes ecētājs.
161 [Kabiles Kld].

36108.

Buoleleņa moltuveite
Lela ceļa maleņā;
Ik reiteņu tautas juoja
Daiļas dzīsmas klausītīs.
593 [Rēzeknes apr.].

36109.

Balsiņ munu skanīgū,
Ej pa mežu skanādams!
Tautu dāli klausījāsi,
Capurīti nūjāmuši.
Klausatīs, nasaklausat,
Natyks jyusu rūciņuos.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

36110.

Cik priecīgs vanags,
Kad zīlīte kaņepēs;
Cik priecīgs tautu dēls
Uz tām ciema meitiņām.
213 [Lazdonas Md].

36111.

Ceļu gāju dziedādama,
Kā cielava dancodama:
Dod, Dieviņ, sasatikt
Ar godīgu tēva dēlu.
605 [Skolas].

36112.

Daugasniešu puišu bēgu,
Autā galvu satinuse;
Gulbeniešu bāliņiem
Priekšā teku dziedādama.
358 [Rugāju Abr].

36113.

Dzieržu sovu oruojeņi
Aiz azara gavyluojūt;
Dzeitum laivu, dūtum rūku,
Kab māmeņa naradzātu.
18 [Andrupenes Rz].

36114.

Dziedādama nosakliedzos,
Lai dzird manis arājiņš
Citā kunga novadā,
Citā puišu pulciņā.
197 [Krotes Lp].

- 73 -

36115.

Dziedātāju sievu jēmu,
Dancātāju kumeliņu;
Dziedās mana līgaviņa
Vakarēju dzērumiņu,
Dancās manis kumeliņis
Vakarēju ēdumiņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36116.

Dziedam skaisti, maļam smalki
Pāra jaunu malējīnu:
Div pelēki vanadzīni
Aiz durēm klausījās.
192 [Kosas C].

36117.

Dzīdi, dzīdi, dzīdaleņ,
Jo tu gauži narauduosi!
Jo tu gauži narauduosi,
Sova zeiļu vaiņuceņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

36118.

Dziedu dziesmu, kādu māku,
Ne es dziesmu rīmētāja;
Iet pie puiša, kāds precēja,
Ne es puišu audzētāja.
355 [Rucavas Lp].

36119.

Dziedat, meitas, dziedat, meitas,
Pār jūriņu prieki nāk:
Divi laivas puišu nāk,
Trešā cauņu cepurīt's.
72 [Cesvaines Md].

36120.

Dzīdit, meitas, dzīdit, meitas,
Vylks aiz lūga klausējuos;
Vylks aiz lūga klausējuos
Stuovajom austeņom.
143 [Jāsmuižas D].

36121.

Dzied, meitiņ, nevelc gaŗi,
Dzirdēs tevi laucinieki;
Aizvess tevi pār novadu
Laucinieku dēliņam.
93 [Dundagas Vp].

36122.

Dziedi, dziedi, tautu meita,
Skaņi bērzu birzītē;
Gan es tevi aizvedīšu
Staigna purva maliņā.
241 [Lubānas Md].

36123.

Dziedi, dziedi, tautu meita,
Gan tu sevi izdziedāsi;
Izdziedāsi sav' pūriņu,
Savu zīļu vainadziņ'.
359 [Rūjienas Vlm].

36124.

Dziedat, meitas, koši gāja,
Man bij luste klausīties:
Īsi sauca, gaŗi vilka,
Kā līgot nolīgoja.
427 [Tadaiķu Lp].

36125.

Dzied' ar mani, tautu meita,
Man vēlama līgaviņa.
Es grib' savu līgaviņu
No dziesmām izdziedāt.
148 [Jaunpiebalgas C].

36126.

Dzīd' ar maņi, tautu meita,
Na es tevi leidza vadu;
Dzīduotuoji tautu dāli,
Dancuotuoji kumeliņi.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

36127.

Dzied ar mani tautu meita,
Bet ar mani nerunāja;
Būt' ar mani runājuse,
Sen būt' ļaužu valodā;
Sen būt' ļaužu valodā,
Ar māmīnu ienaidā.
39 [Bārtas Lp].

36128.

Dziedi, meita, loki kaklu,
Uz robežu stāvēdama:
Robežniekam duj dēliņi,
Nev ne katram līgavīnas.
282 [Nīcas Lp].

36129.

Dziedāt mane ar meitām,
Tecēt meitu pulciņāi;
Citu gadu nedziedāšu,
Vairs pulkāi netecēš'.
15 [Alūksnes Vlk].

36130.

Dzīde muna ļaudaviņe,
Doncoj muns kumeliņš;
Izdoncovu bruoļam sīvu,
Sev dyžanu ļaudaviņi.
35 [Baltinavas Abr].

- 74 -

36131.

Dziedātāja tā meitiņa,
Runātāja māmuliņa;
Ij es ņemtu to meitiņu,
Tās māmiņas auklējumu.
46 [Beļavas Md].

36132.

Dziedat, mazas meitenītes,
Kā jums skaisti piederās;
Lielajām nepieder,
Zēnus vien kairināja.
378 [Seces Jk].

36133.

Dziedu skaļi, nokliedzos,
Lielāi meža maliņāi;
Kad tas mani neredzēja,
Lai balsāje remdējās.
15 [Alūksnes Vlk].

36134.

Dziedu smalki, dziedu rupji,
Lai tautiņas nepazina;
Kad es būtu to zināj'se,
Kas dziesmiņā klausījās,
Tad es būtu to dziesmiņu
Pa lapiņai šķirstījuse.
257 [Mazsalacas (Valtenbergas) Vlm].

36135.

Dziedādama vien staigāju,
Kad man zināms arājiņš;
Kuŗai bija nezināms,
Tā staigāja raudādama.
477 [Vecpils Lp].

36136.

Es ar savu skaļu balsi
Dažam žēli padarīju;
Žēl darīju tautiešam,
Žēl tautieša māmiņai.
546 [Kuldīga Kld apr.].

36137.

As māmeņai vīna mjaita,
Laksteituoja, dancuotuoja:
Dzīduodama vīn staigovu,
Lai dzierd tautas tuoļumā.
78 [Dagdas D].

36138.

Gāju ceļu dziedādama,
Vainadziņu puškodama;
Es tam tautu neveikļam
Sirdi vien ēdināju.
378 [Seces Jk].

36139.

Gāju ceļu lēkādama,
Kā cielava dancodama;
Man pakaļi ciema puiši
Kā gailēni lēkādami.
46 [Beļavas Md].

36140.

Gribēj' mani tautu dāls
Baļsiņā nūsavērt;
Sov-trejaidi es dzīduoju,
Sov-trejaidi gavilēju.
389 [Silajāņu Rz].

36141.

Es pirmā dziedātāja
Pavasara laiciņā:
Nodziedāju zelta kroni,
Div' sudraba gredzentiņus.
197 [Krotes Lp].

36142.

Gani, gani, ganu meita,
Pa manām ganībām;
Gan tu gauži noraudāsi
Savu zīļu vainadziņu.
378 [Seces Jk].

36143.

Irbe šviļpa eglājā,
Traucē manu kumeliņu.
Vai bij irbe, vai nebija,
Vai bij ciema dzeltainīte?
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

36144.

Irbe svilpa siliņā,
Biedē manu kumeliņu;
Tā nebija sila irbe,
Tā bij ciema zeltenīte.
127 [Grostonas Md].

36145.

Iz robeža dzīvodama,
Trijād' loku valodiņu:
Kādu redzu runātāju,
Tādu laižu valodiņu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

36146.

Jauna meita mežā dzied,
Pašā meža biezumā.
Nāc ārā tu, meitiņ,
Rādi visu augumiņ'.
127 [Grostonas Md].

- 75 -

36147.

Jaunas meitas velējuos
Aiz upītes leicītī;
Jauni puiši klausējuos
Kai rīksteņi lazdeņuos.
143 [Jāsmuižas D].

36148.

Kliedzu, kliedzu, klausījos,
Kas pretim atkliedzās;
Tautu dēls atkliedzās,
Viņā lauku galiņā
Kumeliņu sedlodams.
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

36149.

Kam, brālīti, audzināji
Sētvidū zaļu birzi?
Tur atskrēja mūs' māsiņas
Kā bitītes dziedādamas.
546 [Kuldīga Kld apr.].

36150.

Kas tā tāda, kas dziedāja
Aiz bērziņa ataudziņas?
Tā manam brālīšam
Sirdi vien ēdināja.
378 [Seces Jk].

36151.

Kas tā tāda dziedātāja
Aiz zaļās ataudziņas?
Tā man sirdi ēdināja,
Traucēj' manu kumeliņ'.
418 [Sunākstes Jk].

36152.

Kā, puisīti, nu nedziedi,
Kā dziedāji pērnruden;
Kā dziedāji pērnrudeni,
Uz manim domādams.
24 [Asares Il].

36153.

Klausies, tautu neveiklīti,
Kā dzied meitas maltuvē:
Ņem prātā, ņem galvā,
Sargā savu tēvu zemi.
241 [Lubānas Md].

36154.

Koklīte koklēja
Upītes malā,
Bij man redzēt
To koklētāju,
Es dotu labrītu,
Labvakariņu.
74 [Cīravas Azp].

36155.

Ko līdz manim šeit dzīvot,
Kas pēc manim klausījās?
Nākat, kungi, no avota
Man' balstiņu klausīties.
335 [Puzes Vp].

36156.

Koši dzied ciema meitas,
Puišu bikses velēdamas.
Kaut man būtu tas puisītis,
Kam biksītes piederēja.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

36157.

Koši dziedu rītā agri,
Koši vēlu vakarā.
Tālu auga tautu dēlis,
Lai balsāji remdējās.
39 [Bārtas Lp].

36158.

Ko vērts man še dziedāte,
Savu balsu skandināt:
šei nav mana arājiņa,
Kas pēc manis klausījās.
605 [Skolas].

36159.

Lai darīju, ko darīju,
Dziedādama vien darīju:
Dziedādama cimdus metu,
Dziedādama noadīju,
Dziedādama sagaidīju
Tautu dēlu atjājam.
605 [Skolas].

36159¹.

Lai darīju, ko darīju,
Dziedādama vien staigāju;
Dziedādama ganos gāju,
Dziedādama rijā gāju,
Dziedādama sagaidīju
Tautas dēlu atjājam.
167 [Kalvenes (Tāšu-Padures) Azp].

36160.

Laižu sovu baļsiņu
Caur pūriņu, caur mežiņu;
Tautu dāls klausējuos,
Kumeliņu sadluodams.
389 [Silajāņu Rz].

36161.

Lejēniešu puišiem bēgu,
Brunčos galvu satinusi;
Kad redzēju kalnēnieti,
Pretī gāju dziedādama,
Klāt tecēju mutes dot.
605 [Skolas].

- 76 -

36162.

Lejiņā dubļus bridu,
Kalnā kāpu gavilēt:
Lai vējiņš balsi nesa
Manam linu arājam.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

36163.

Lēni, lēni es staiguoju,
Vēļ lēņuok gavilēju;
Lānajom tautiņom
Nūjemt munu vainadziņu.
579 [Viļāni Rz apr.].

36164.

Luste, luste vanagam,
Zīle dzied kaņepēs;
Luste tautu dēliņam,
Kad dziedāju bāliņos.
213 [Lazdonas Md].

36165.

Lustītēms, vēlītēms
Jauna gāju tautīnās:
Sev dzievāšu, ne otram,
Jeb jo jauna aizgājuse.
355 [Rucavas Lp].

36166.

Muns mīļais, muns duorgais,
Tympus upes gaviļoi;
Cierstum kūku, dūtum rūku,
Ka māmeņa naradzātu.
Ka māmeņa īraudzeis,
Byus mugura ūdarāta.
78 [Dagdas D].

36167.

Muote, mozu auklādama,
Soka: lela dzīduotuoja.
Muotei lela dzīduotuoja,
Kai puiškiņu muonītuoja.
174 [Kārsavas Ldz].

36168.

Moza asu, bet jau gudra,
Muoku tautas maldynuot:
Gonūs eju, gavilēju,
Jaunus puišus kairynuoju.
357 [Rudzētu D].

36169.

Nedomājat jūs, puisīši,
Kad es dziedu jūsu dēļ:
Svešas zemes māmulīna
Auklē manu arājīnu.
192 [Kosas C].

36170.

Neklausies, dēlu māte,
Tevis dēļ nedziedāju.
Es tik pati padziedāju
Tai košāi vakarā.
605 [Skolas].

36171.

Neviens putniņš tā nedzied,
Kā tas purva strazdiņš dzied:
Dzied āriski, riski, riski,
Dzied purviski, viski, viski.
Tā dziedāja tautu dāls,
Man' māsiņu izvildams.
72 [Cesvaines Md].

36172.

Nodziedāju skaistu dziesmu,
Baltas rozes ravēdam';
Izdzirduši tautu dēli,
Sāka mani bildināt.
127 [Grostonas Md].

36173.

No rītiņ agr agr
Grazn grazn padziede.
Le dzirde taut dēls,
Gultiņē guldams.
445 [Ugāles Vp].

36174.

No rītiņa padziedāju,
Uz vakaru gavilēju;
No rītiņa tautas jāja,
Uz vakaru bāleliņi.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

36175.

Paklausies, tautu dēls,
Kur dzied tava līgaviņa,
Raibas govis ganīdama,
Tevim zeķes adīdama.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36176.

Puiši mani neredzēja,
Kad es maza rāpojos.
Kā puisīši nu redzēja,
Kad es liela dziedātāja?
605 [Skolas].

- 77 -

36177.

Purvu bridu dziedādama,
Žagariņus lauzīdama;
Tautās bēdzu raudādama,
Asariņas slaucīdama.
127 [Grostonas Md].

36178.

Pūšat, mani bāleliņi,
Zaļa vaŗa trumetnītes,
Lai dzird mana līgaviņa,
Lai balsā remdējās.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

36179.

Seiki dzīžu, gari valku,
Syla molu ganeidama,
Lai dzierd munys oruojeņš,
Aiz kalniņa ecējūt.
143 [Jāsmuižas D].

36180.

Sīki dzied, gaŗi velk
Tautu meita ganīdama,
Tā manam bāliņam
Sirdi vien ēdināja.
146 [Jaungulbenes Md].

36181.

Skaistu dziesmu padziedāj'
No rītiemi, vakariem,
Tam puišam žēl darīj',
Kam nav savas līgaviņ's.
241 [Lubānas Md].

36182.

Skaļi dzīd tautu meita,
Uz ceinīša pakuopuse,
Lai dzierd jū i tautu dāls,
Lai sajuoja precinīki.
579 [Viļāni Rz apr.].

36183.

Skaņu balsiņu palaidu
Pa upītes maliņom,
Lai dzierdēja oruojiņš,
Vēl skaistuok es dzīduoju.
35 [Baltinavas Abr].

36184.

Skaņu balsiņu palaidu
Lila meža maliņā,
Lai izdzierda tautu dāls,
Lai uz mans prīcuojuos.
35 [Baltinavas Abr].

36185.

Skanēt skan, spīdēt spīd,
Man augot bāliņos;
Lai sajāja tuvu tālu
Pār novadu tautu dēli.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

36186.

Skaņi dziežu, nokliedzos,
Lai dzird manis arājiņš;
Kad tas mani neredzēja,
Lai balsī remdējās.
398 [Skrundas Kld].

36187.

Skaņi meži rītā agri,
Skaņi sebu vakarā;
Jājat, tautas, rītā agri,
Jājat sebu vakarā.
513 [Zemītes Tk].

36188.

Stalti juoja tautu dāls,
Kumeļāsādādams;
Skaisti dzīd maņ muosiņa,
Rūžu duorzu laistīdama.
389 [Silajāņu Rz].

36189.

Stāvēdama es dziedāju,
Sēdēdama gavilēju,
Lai nevar tautu dēli
No balsiņa zīmēties.
605 [Skolas].

36190.

Suņi rēja, puiši nāca,
Ciema meitas gavilē;
Ko priecājties, ciema meitas,
Tie jau nav tautu dēli.
439 [Trikātas Vlk].

36191.

šaipus ogres es dziedāju,
Viņpus ogres atskanēja.
Vai tādēļ aizogrieši
Noņems manu vainadziņu?
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

36192.

šaipus pura es dziedāju,
Viņpus pura atskanēja,
Vai tādēļ man atjāja,
No Vāczemes precinieki?
Pēr' atjāja zirgu zagļi,
šogad krampju lauzējiņi.
286 [Nītaures Rg].

- 78 -

36193.

šķiŗatiesi, meža gali,
Lai balstiņas tāli iet;
Lai balstiņas tāli iet
Pašā tautas sētiņā.
190 [Kokneses Rg].

36194.

šitie puiši tā domāja,
Ka es dziedu viņu dēļ.
Es šito puišu dēļ
I dziesmiņu netrallinu.
605 [Skolas].

36195.

šitie puiši tā domāja,
Ka es dziedu viņu dēļ.
Man māmiņa atvedīs
Pār Daugavu arājiņu.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

36196.

Tautys juoja reitiņā,
As dzīduoju vokorā.
Koļ tautietis ustobā,
Es par lūgu kaņepēs.
170 [Kapiņu D].

36197.

Tautis lela pyura prosa,
Es tam dzīsmu vuocelīti.
Tautīts dzīsmas pasmuodēja,
Muna pyura naredzēja.
389 [Silajāņu Rz].

36198.

Tā dziedāja jaunas meitas,
Kā to vasku tecināj';
Tā skatās jauni puiši,
Kā riekstiņu lagzdiņā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

36199.

Tīšām vien purvā bridu,
Žagariņus lasīdama;
Pakaļ brida tautu dēls,
Asariņas slaucīdams.
480 [Vējavas Md].

36200.

Trīs meitas dziedāj'
Ābeļu dārzā.
Ņem, brālīt, vienu,
Es ņemšu otru,
Lai tā trešā
Māmiņu kopj.
197 [Krotes Lp].

36201.

Trīs meitiņas skaisti dzied
Mellāi alkšņu krūmīnā;
Tām jās rītu Rīgas kungi
Mellajim kumeļim.
301 [Palsmaņa Vlk].

36202.

Uz kalniņa dziedāt kāpu,
Kā lielā kriķu guba.
Velns, kur bija ciema puiši,
Kad tie manis neredzēj'?
184 [Ķēču Rg].

36203.

Uz cinīti dziedāt kāpu,
Uz akminu gavilēt,
Lai balstiņa atskanētu
Tautu dēlu sētiņā.
127 [Grostonas Md].

36204.

Uz kalnīna dziedāt kāpu,
Lai skan tālu vakarā.
Velns, kur bija ciema puiši,
Kad tie mani neredzēja.
Vai tie lāga negribēja
Redzēt manu augumīnu?
192 [Kosas C].

36205.

Uz robeža dzīvodama,
Trijād' loku valodiņ';
Dieviņš zina dzīvojot,
Kādi ļaudis gadīsies.
241 [Lubānas Md].

36206.

Uz robeža dzīvodama,
Trejād' loku valodiņu;
Kādi ļaudis bildināja,
Tādu laidu valodiņu.
391 [Sinoles Vlk].

36207.

Vai dziedāju lejiņā,
Vai dzied' kalna galiņā;
Vai tie puiši akli bija,
Ka tie mani neredzēja?
477 [Vecpils Lp].

36208.

Vakaros jaunas meitas
Kalnos kāpa gavilēt,
Gribēdamas tīru maizi,
Manus baltus bāleliņus.
77 [Codes B].

- 79 -

36209.

Var pazeiti tū meitiņu,
Kur' vess tautas šūrudiņ;
Dūmuodama vīn staigoj,
Rūku dorbu skubynoj.
494 [Viļānu Rz].

36210.

Darma maņ i še dzīduot,
Darma bolsu skandynuot,
Darma šenes puiškiņim
Ap manim lidinēt.
414 [Stirnienes Rz].

36211.

Darma man i te dzīduot,
Darma zemi reibynuot,
Darma šenes puiškinim
Ap manim i lidinēt,
Maņ vīteņa sen zynama,
Seņ apīti teirumeņ'.
389 [Silajāņu Rz].

36212.

Viņpus upes siliņā
Jauna meita gavilē;
Tai vajaga sirma zirga,
Stalta paša jājējiņa.
241 [Lubānas Md].

36213.

Visi ļaudis tā sacīja,
Kad es dziedu puišu dēļ,
Es nedziedu puišu dēļ,
Es dzied' sava prieka dēļ.
604 [Dažādi iesūtītāji].

★

9. Kur meitas dzied, tur puiša dvēsele. No dziedātājām izvēlas līgavu.

529.

Aiz upītes meitas dzied,
Aiz migliņas neredzēju;
Noņēmos cepurīti,
Nost migliņu vēcināju.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

530.

Aiz upītes meitas dzied
Melnajām galviņām;
Viena pate baltu galvu,
Tā būs mana līgaviņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

531.

Ak tu, ciema cerūzīte,
Nedzied jele tik ražani!
Man vajaga līgaviņas,
Ka es tevi neapņemu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

532.

Daiļi dzieda tautu meita
Zaļu bērzu biezumā;
šķir lapiņas, nāc ārā,
Rādi savu augumiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

Es staigāju pa celiņu,
Irbes svilpa eglājā;
Svelp, irbīt, nāc ārā,
Rādi savu cekulīti.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

533.

Div' pulciņi meitu dzied,
Kur tie dzied, kur nedzied?
Tie dziedāja liepienē,
Sīku rožu dārziņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

534.

Dziedat, meitas, nu iet koši,
Man gan tika klausīties,
Man gan tika klausīties,
Man nevaide līgaviņas.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

535.

Dziedi, dziedi, tautas meita,
Es bierzē klausījos;
Div' gadiņu klausījos,
Trešā jāju lūkoties.
216 [Ventspilī].

536.

Dzied', meitiņa, gavilē,
Mana būsi šoruden;
Tu vēl pati nezināji,
Man jau māte pavēlēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 409 [Līksnas pag. D].

537.

Esi klusa, tautu meita,
Purva malu staigādama;
Vēl tu manu sirdi ēdi,
Ir klusām staigādama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 80 -

538.

Gana agri es cēlosi,
Vēl agrāki tautu meita:
Es segloju kumeliņu,
Viņa dzied tīrumā.
206 [Kuldīgas apriņķī].

539.

Gavilēt gavilēja,
Ne tā mana gavilēja,
Cita puiša gavilēja,
Sirdi vien ēdināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

540.

Grazni dzied ciema meitas,
Zaļas birzes maliņā;
Sedloš' savu kumeliņu,
Jāšu viņas aplūkot.
216 [Ventspilī].

541.

Jo meitiņas skaisti dzied,
Ja man sirdis gauži sāp;
Kā tai bija nesāpēt:
Skaista dziesma grauztin grauž.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

542.

Kas man dotu to naudiņu,
Kas guļ jūŗas dibinā!
Kas man dotu to meitiņu,
Kas dzied koši vakarā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

543.

Kas tā tāda dziedātāja?
Caur mežiņu balse skan.
Lai tā diža, lai tā maza,
Tā būs mana līgaviņa.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

544.

Koši dzied jaunas meitas
Baltā mūŗa istabā;
Kaut varētu klāti tikt,
Tur lūkotu līgaviņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

545.

Koši, koši, jauki, jauki,
Kad Dievs deva vasariņu:
Dzied putniņi, dzied meitiņas,
Meža gali gavilē.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

546.

Kur vasaru saule lēca,
Tur lec ziemu mēnestiņš;
Kur tās meitas pulkiem dzied,
Tur tā puišu mīlestība.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

547.

Meitas dzied kambarī,
Es aiz loga klausījos.
Dziediet, meitas, ko dziediet,
Dziediet puiša dvēselīti.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

548.

Pa līčiem ievas zied,
Es uz krasta gavilēju:
Pa istabu meitas dzied,
Es pie loga klausījos.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

549.

Patīk manim tā meitiņa
No dziesmāmi, valodām;
Patīk manim znotu saukt
Tās meitiņas bāleliņu.
226 [Kandavā (Tl)].

550.

Skaņi irbe nokliedzās
Aiz upītes kalniņā.
Cirtu priedi, metu laipu,
Tā būs mana līgaviņa.
224 [Kabilē (Kld)].

551.

Skaņi meitas gavilēja
Aiz smalkā ataudziņa;
Puisīts zirgu nojādīja,
Gavilnieces meklēdams.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

552.

Trīs meitiņas skaisti dzied
Augsta kalna galiņā;
Viena bija man' māsiņa,
Otra brāļa līgaviņa;
Tā trešā sveša bija,
Tā man pašam piederēja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

★

36214.

Ak tu Dieva, tas man tika,
Kad meitiņa padziedāja!
Es gulēju maigu miegu,
Kā bitīte dābolā.
378 [Seces Jk].

- 81 -

36215.

Aizdzīdovu gailā bierzī,
Tuoļ' balseņš nūskaņāja;
Aizsvuotuoju jaunu mjaitu,
Tai slaveitja nūtricāja.
143 [Jāsmuižas D].

36216.

Ciemā auga daiļa meita,
Tā bij liela dziedātāja.
Vai tad es ne puika būtu,
Kad es viņas nedabūt'?
605 [Skolas].

36217.

Dzer un dzīdi, tautu meita,
Muna beji, muna byusi.
Voi tuodēļ es najimšu,
Ka tu lela dzēruojiņa?
358 [Rugāju Abr].

36218.

Dziedi, dziedi, tu strazdiņ,
Jauka tava valodiņa.
Tādu ņemšu līgaviņu,
Kam strazdiņa valodiņa.
605 [Skolas].

36219.

Dzīdi, munu ļaudaveņ,
Doncoj, munu kumeliņ;
Aiz prīciņas navarēju
Maļeņā nūstuovēt.
466 [Vārkavas D].

36220.

Dzīduotuoja, runuotuoja
Stuov celiņa maliņā.
Jem, bruoliņ, dzīduotuoju,
Nepajem runuotuojas,
Dzīduodama Dīva lyudzja,
Runuodama kārdynuoja.
466 [Vārkavas D].

36221.

Dzīduotuoja, runuotuoja
Tam puisīšam ļaudaviņa.
Kab bejuse, es pajemtu
Tuos māmiņas auklējumu.
35 [Baltinavas Abr].

36222.

Dzīduotuojs tautu dāls,
Doncuotuojs kumeliņš;
Tys izveda myus' muosiņi
Nu deveiņu bruoleļaņu.
194 [Krāslavas D].

36223.

Dzīduodama vīn staiguoju,
Kai zeilīte rakstīdama;
Dzīduodama ītecēju
Tautu dāla rūciņā.
89 [Dricēnu Rz].

36224.

Es naraugu, tautu meita,
Tova skaista dzīdavuma.
Raugu tovu rūku dorba,
Agri ejūt dryveņā.
326 [Preiļu D].

36225.

Es negribu sidrabotas,
Ne ar daiļi izpuškotas;
Es gribēju dziedātāju
Un ar ļaudīm runātāju.
241 [Lubānas Md].

36226.

Es priecīga, es lustīga
Pa citām māsiņām;
Priecādama, lustēdama,
Ielec kungu karietē.
443 [Turlavas Kld].

36227.

Kas tie tādi, kas dziedāja
Rītā agri sētiņā?
Tie ir mani bāleliņi,
Tāļus ceļus staigājuši,
Tāļus ceļus staigājuši,
Līgaviņas lūkojuši.
184 [Ķēču Rg].

36228.

Liel gar taut meit
Tek pa sil dziedadam;
Es paķer tēv plint,
Gaide sil maliņe.
372 [Sarkanmuižas Vp].

36229.

Loki kājas, kumeliņ,
Papurini cekuliņu;
Pretim nāca meitu māte,
Ar meitām dziedādama.
322 [Praulienas Md], 545 [Krustpils D apr.].

36230.

Man patyka tei meitiņa,
Kas dzīdūti dryvā guoj(a);
Tei byus loba ļaudoveņa,
Vysu dorbu dareituoja.
30 [Augšpils (Višgorodas) Abr].

- 82 -

36231.

Maza, maza meitenīte
Tek pa ceļu raudādama.
Audzi liela, audzi daiļa,
Būsi mana līgaviņa.
263 [Mēmeles Jk].

36232.

Pats es beju spēlmaneits,
Sīvu jēmu dzīduotuoju.
Pats spēlēju, sīva dzīd,
Doncoj muns kumeliņš.
358 [Rugāju Abr].

36233.

Redz, kur mana mīļā nāca,
Pār kalniņu mirdzēdama:
Kurpes kājā, niedre rokā,
Sarkans rožu vaiņadziņš.
282 [Nīcas Lp].

36234.

Rudzu lauks lilevuos,
Daudzi vuorpom brīdumiņu;
Tautu dāls lilevuos,
Ļaudaviņa dzīduotuoja.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

36235.

Skaisti dzied lakstīgala
Pie lodziņa dārziņā:
Ne man miega, ne darbiņa,
Laktīgalu klausoties.
378 [Seces Jk].

36236.

Sudrabota zīle dziedi
Rīgas torņa galiņā.
Nāc ar mani Vidzemē,
Dziedās' liepu krūmiņā.
Tu dzied' liepu krūmiņā,
Es meitiņu pulciņā.
241 [Lubānas Md].

36237.

Svilpoj irbe pa siliņu,
Traucej munu kumeliņu;
Sīvu jēmu dzīduotuoju,
Kumeliņu doncuotuoju.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

36238.

Tautas jāja pagalmā,
Klausās meitu malējiņu:
Kur dzirnās milniš' klaudz,
Tur dižena malējiņa.
605 [Skolas].

36239.

To kumeļu, to es jūgšu,
Kas velk labu vezumiņ';
To meitiņu, to es ņemšu,
Kas ganos gavilē.
548 [Liepāja Lp apr.].

36240.

Tralli, tralli, jaunas meitas,
Kā tās tralli, kā netrall'?
Voi tās tralli manis paša,
Voi tā mana kumeliņ'?
241 [Lubānas Md].

★

10. Dziesmās klausoties, puisim dažreiz viļas: viņš atrod mazu skuķi, sievu vai vecu māti.

553.

Ak tu, skuķi mazulēn,
Tavu skaistu dziedāšanu!
Bij man tevis, skuķes, dēļ
Seglot savu kumeliņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Ak tu skuķe, maza meita,
Tavu skaņu dziedāšanu!
Bij man tavu dziesmu dēļ
Sebu jāti vakarā.
232 [Talsos (Tl)].

554.

Ak tu, veca māmulīte,
Tavas graznas dziedāšanas!
Es izjāju zaļu birzi,
Jaunu meitu dēvēdams.
224 [Kabilē (Kld)].

555.

Dziedat, mazas meitenītes,
Kā jums labi saderēja!
Tautas loka kumeliņus,
šķiet lielās līgojot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

556.

Dziedi skaņi, maza meita,
Liela meža maliņā,
Lai šķiet tautas lielu meitu,
Lai segloja kumeliņu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)], 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Maza maza tautu meita
Lielu mežu trīcināja;
Izdzirdējis tautu dēls,
Seglo savu kumeliņu;
Apseglojis kumeliņu,
Jāj mežiņa maliņā.
- Bij man tāda ņirpja dēļ
Sviedrot savu kumeliņu!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

- 83 -

557.

Es teciņus vien tecēju,
Grezni dziedi ciema meitas.
Ko vērts manis tecējumis,
Vecas vien māmuliņas.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

558.

Pavasar, bāleliņ,
Neklaus' meitu dziedāšanu:
Pavasar sievas dzied,
Grāvī gārsas lasīdamas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

559.

Tautu dēlis purvu brida,
Tautu meitu meklēdams;
Izbrien purvu, nospļaujas,
Atron vecu māmuliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Puisīts teka zaļu birzi,
šķiet, meitiņa gavilē.
Īztek birzi, nolaiž acis,
Atrod vecu māmulīti.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

560.

Veca bāba gavilēja,
Visi meži noskanēja;
Puiši zirgu nojādīja,
šķiet meitiņu gavilam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

561.

Vējiņš pūta, niedre (niedres) kauca
Ezeriņa maliņā;
Tautas jūdza kumeliņu,
šķiet māsiņu gavilēt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

★

36241.

Cīma puiši purvus brida,
Skeistu meitu meklēdami;
Izjuoj purvus, izbrīn dyukšņus,
Atrūn vacu atraitnīti.
36 [Balvu Abr].

36242.

Es dziedāju, gavilēju
Niedrājāji ganīdama;
Trīs vasaras tautas jāja,
Vārda mana nezināja.
241 [Lubānas Md].

36243.

Mazas meitas skaisti dzied,
Lieli puiši kājas aun;
Lieli puiši kājas aun,
Lielas meitas dēvēdami.
127 [Grostonas Md].

★

11. Tautu dēls vēlas un māsa tam ieteic (reti liedz) ņemt dziedātāju līgavu. Tautu meitas vēlas dziedātājas tautas.

562.

Audzē, brāli, kumeliņu,
Audzē labu dancotāju;
Precē, brāli, līgaviņu,
Precē labu dziedātāju.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

563.

Daiļu dziesmu es dziedāju,
Daiļu dziesmu darināju;
I es ņemšu līgaviņu,
Kas būs laba dziedātāja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

563¹.

Dancotāju zirgu pirku,
Ziņģētāju līgaviņu:
Ziņģētāja līgaviņa
Ilgi naidu neturēja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

564.

Dancotāju zirgu pirku,
Ziņģētāju sievu ņēmu;
Danco manis kumeliņis
Ziņģē mana līgaviņa.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Dziesmām ņēmu līgaviņu,
Dančam pirku kumeliņu:
Dziedās mana līgaviņa
Pie grūtām dzirnavām;
Dancos mans kumeliņš
Gaŗas vagas galiņā.
113 [Alūksnē].

- 84 -

2. Dancā, manu kumeliņ,
Uz visām kājiņām;
Dziedi, mana līgaviņ,
Uz visām meldejām.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

565.

Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dod lustīgu līgaviņu:
Dziedātāju, runātāju,
Visu darbu darītāju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

566.

Dziedātāja tā meitiņa,
Runātāja māmuliņa:
Būs manam(i) bāliņam
Labu ļaužu līgaviņa.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 338 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

567.

Dziesmās, manu brāleliņ,
Netaujāji līgaviņu:
Daža laba mātes meita
Dziesmas vien darināja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

568.

Lūko, brāli, līgaviņu,
Lūko labu dziedātāju:
Kuŗa laba dziedātāja,
Tā tikuse darbiņos.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)], 121 [Gulbenē (Md)], 168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

569.

Ņem, brāliņ, dziedātāju,
Nepaņem runātāju;
Tā dziedāt vien dziedāja,
Tā ap otru nerunāja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

569¹.

Ņemiet mani, tautu dēli,
Es bij' liela dziedātāja:
Divi pūri sīku dziesmu,
Trešā zelta vācelīte.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

570.

Sakait man, bāleliņi,
Kur ņemsiet līgaviņas?
- Tur ņemsim līgaviņas,
Kur ir skaistas dziedātājas.
24 [Lēdurgas draudzē], 376 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

36244.

Vai Dieviņ, es lustīga,
Man lustīgi bāleliņi;
Dodat mani, bāleliņi,
Lustīgām tautiņām.
358 [Rugāju Abr].

36245.

Lustīgs auga tautu dēls,
Ir es augu jo lustīga;
Ir lustīgam piederēja
Jo lustīga līgaviņa.
281 [Neretas Jk].

★

12. Puisis dzied ar meitām, dzied precībās, līgavu lūkodams, izdziedādams.

571.

Aizamiršu, aizamiršu
Ar meitāmi padziedāt;
Apkārt griežu kumeliņu,
Ar meitāmi padziedāju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

572.

Ar meitām dziedāt gāju,
Man nav savas līgaviņas;
Būt' man sava līgaviņa,
Ar meitām nedziedātu.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

573.

Dziedāt man ar meitām,
Nava savas līgaviņas;
Tecēt man kājiņām,
Nava sava kumeliņa.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

573¹.

Dziedāt man ar meitāmi,
Nav man savas līgaviņas;
Nav man savas līgaviņas,
Kas iesāka, kas paņēma.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

574.

Dziedāt man ar meitāmi,
Man nevaid līgavīnas;
Ar meitāmi dziedādamis
Nolūkoju līgavīnu.
Kuŗai bija skaļš balsīnis,
Balts kreklīnis mugurāi,
Kuŗa laba dziedātāja,
Tā būs mana līgavīna.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

- 85 -

575.

Dziedāt man ar meitām,
Man nevaid līgaviņas,
Līdz es savu līgaviņu
No meitām izdziedāšu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)], 287 [Bauskas pilsmuižā (Bauskas pag. B)].

575¹.

Dziedat, meitas, ar manim,
Man nevaid līgaviņš:
Mans jaunais līgaviņš
Guļ apš zaļ veleniņ.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

576.

Dziedat, meitas, ar manim,
Ievedīšu puķītēs;
Zied puķītes trejis ziedis,
Deviņāmi lapiņām.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

577.

Dziedit, meitas, manu dziesmu,
Neliekat novārtā;
Es nelikšu novārtā
Jūsu zīļu vaiņaciņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

578.

Dziedat, meitas, manu dziesmu,
Ņemat mani palīgā,
Sienat manu kumeliņu
Zaļā zīda pavadā.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 78 [Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].
Ja zīdiņu pušu rāva,
Klētī zelta iemaviņi;
Ja iemautus pušu lauza,
Laidiet zelta stallītiē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

579.

Dziedait, meitiņas, es palīdzēšu.
Stāv mani kumeļi avota malā,
Mauriņu mīdami, auziņas ēzdami.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

580.

Dziedat, sievas, ar vīriem,
Es, puisītis, ar meitām;
Ar meitām(i) dziedādamis,
Nolūkošu līgaviņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

581.

Dzied' ar mani, tautu meita,
Bet ar mani nerunā:
Tu, ar mani runādama,
Tapsi ļaužu valodās.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)], 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1. Dzied' ar mani, tautu meita,
Ja ar mani nerunāji,
Lai ļautiņi nezināja,
Ka tu mana līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

582.

Dzied' ar mani, tautu meita,
Dod rociņu paslepen,
Neva tāļu tie ļautiņi,
Kas man tevi nevēlēja.
224 [Kabilē (Kld)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

583.

Dzied' ar mani, tautu meita,
Es tev' līdzi nevedīšu;
Es rudeni atsūtīšu
Div' vecos bāleliņus.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

584.

Dzied' ar mani, tautu meita,
Ja ar mani nerunā;
Vai tā mana dziedāšana
Tevi līdzi aizvedīs.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)], 116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)], 375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

585.

Dzied' ar mani, tautu meita,
Ja runāti nerunā,
Lai nesaka ciema meitas,
Ka es velti cerējot.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

586.

Dzied' ar mani, tautu meita,
Ja runāt(i) nerunā (nerunāji);
No šā paša dziedājuma
Būsi mana līgaviņa.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

587.

Dzied' ar mani, tautu meita,
Ko no manis kaunējies?
Vai no manis kaunējies.
Vai no mana bāleliņa?
Man pašami līgaviņa,
Mazi mani bāleliņi.
206 [Kuldīgas apriņķī].

- 86 -

588.

Dzied', māsiņa, ar tautām,
Es ar tautu zeltenēm:
Tev, māsiņa, tautas mīl,
Man mīl tautu zeltenītes.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)], 183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].

589.

Dziesmiņām, valodām
Es dabūju līgaviņu,
Citi puiši nedabūja
Cauņotām cepurēm.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Dziesmiņām es izvīlu
No māmiņas malējiņu;
Citi puiši nevarēja
Ne par zelta gabaliņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Dziedādama, dancodama
Es dabūju arājiņu;
Citas meitas nedabūja
Adīdamas, rakstīdamas.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)], 377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

589¹.

Es būt' dzēris un dziedājis,
Kamēr spoža gaisma aust,
Kad nākusi tā meitiņa,
Kas man tika prātiņam.
190 [Kuldīā].

590.

Es dziesmiņu izdziedāju
No upītes sanašām:
Es meitiņu izprecēju
No tās sīvas māmuļītes.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Es dziesmiņu izdziedāju
No tiem ogu mētariem;
Es meitiņu izprecēju
No ļautiņu valodām.
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

591.

Kādu dziesmu dziedāsim?
šitā pate gana laba;
Kādu meitu vedīsim?
šitā pate gana laba.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

592.

Kas bij laba, grazna dziesma,
Div' reizītes izdziedāju;
Kas bij laba mātes meita,
Div' reizītes bildināju.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Kuŗa bija skaista dziesma,
To dziedāju otru reizi;
Kuŗa bija skaista meita, -
Divreiz jūdzu kumeliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

592¹.

Kas puišam nedziedāt,
Kā dziedāja pērnruden,
Kā dziedāja pērnruden,
Uz meitām domādams.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

593.

Kas tā tāda dziedātāja?
Nāc ar manim dziedāties!
Ja tu mani nodziedāsi,
Būsi mana līgaviņa;
Ja es tevi nodziedāšu,
Ņemšu citu mātes meitu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

594.

Košu dziesmu padziedāju,
Kumeļā sēdēdams:
Man māmiņa meitu deva
Par to košu dziedāšanu.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

595.

Meitas dzieda savu dziesmu,
Manu dziesmu nedziedāja.
Es iešāvu savu dziesmu
Meitu dziesmu starpiņāi;
Meitas, savu dziedādamas,
Manu līdza izdziedāja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

596.

Palīdzat man dziedāt,
Es jums gribu aizmaksāt:
Sieku devu sīkas naudas,
Pūru rupju dālderīšu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

597.

Skaisti dzied lakstīgala
Liepas zara galiņā;
Tā dziedāja dēlu māte
Meitu mātes istabā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

598.

Skaisti dzied ceļa vīri,
Kumeliņus sajūguši;
Mūs' māsiņa, zeltenīte,
Tikai līdzi neaizgāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 190 [Kuldīā].

- 87 -

599.

Skani, skani, bērzu birze,
Ne es tevi skandināju:
Tautu dēls skandināja,
Mani mazu meklēdams.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

600.

Tāda mēle tautiešam
Kā tam purva strazdiņam:
Dzied purviski, dzied āriski,
Man' (mūs') māsiņu pievildams.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 113 [Alūksnē].

1. Dziedātājs tautu dēls,
Dancotājs kumeliņš,
Tas izvīla mūs' māsiņu
No bagātu bāleliņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

601.

Tāpat dziedu ar meitām,
Kā ar savu līgaviņu:
Tādas pašas jūs, māsiņas,
Kā i mana līgaviņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

602.

Tīk man art, tīk ecēt
Ar to labu kumeliņu!
Tīk man dzert, tīk dziedāt
Ar tām ciema meitiņām.
216 [Ventspilī].

603.

Tīk, meitiņa, dzied' ar mani,
Tīk, ar mani gavilē,
Tīk, ar mani miežus pļauj
Celmainā līdumā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

603¹.

Tīk, māsiņa, dzied ar mani,
Tīk, ar mani parunā;
Ja tev tīk, pavalkā
Manu cauņa cepurīti.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

604.

Vīri dzieda sieviņām,
Es padziedu meitiņām,
Es padziedu meitiņām,
Līdz gailīši padziedāja.
190 [Kuldīā], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

604¹.

Visi sīki akmentiņi
Dauza manus zābaciņus;
Visas sīkas meitenītes
Man dziedāt palīdzēja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

★

36246.

Cik naksniņas negulēju,
Ar meitāme runādams?
Cik dieniņas nepagāja,
Ar meitāme dziedājote?
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36247.

Dziedāt man ar meitām,
Jauns nejēmis līgaviņu.
Kad pārvežu līgaviņu,
Ar meitām ienaidā,
Ar meitām ienaidā,
Ar to meitu māmuliņu.
355 [Rucavas Lp].

36248.

Dzīd, puisīti, ar meitom,
Tu meitom nasasmej;
I tu pats nazynuoji,
Kura tova leigaviņa.
357 [Rudzētu D].

36249.

Skaņēt skaņ tei maleņa,
Kur dzīd muna leigaveņa;
Es aiz prīcas navarēju,
Leidza skrēju paleidzēt.
605 [Skolas].

36250.

Tautu dēls skaisti dzied,
Tautu meita vēl skaistāki;
Iet kopā, tad dziedāt,
Tad skanēs vēl skaistāk(i).
318 [Plāņu Vlk].

★

13. Piedziedāšana.

605.

Grib Jūlīte piedziedama, -
Kādu Jodu piedziedāšu?
Nn Jāni piedziedāšu,
Tas patika prātiņama.
273 [skat. 152. (Durbes pag. Lp)].

- 88 -

606.

Jānīts lūdzās, lai mēs dziedot,
Lai Anniņu tam piedziedot.
Tu, Jānīti, nezināji,
Kādu Annu piedziedāšu.
Nn Annu piedziedāšu,
Vai būs laba, vai nelaba.
Velc, Jānīti, tu ārēj
Tavu zīda nēzdaudziņu:
Ja būs Anna mīlējuse,
Tad būs baltu mazgājuse.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

607.

Paklausies tu, Kristiņ,
Ko es tev piedziedāšu:
Es Anniņu piedziedāšu,
To es zinu, tā tev tika.
Kas taku nomina uz Spundiņiem?
Kristiņš nomina, Anniņu lenkdams.
Uzlēca saulīte uz Spundiņniem,
Mildava mēnesis atritināja.
Turpinājumā līdzīgi par Indriķi un Ilzīti Jurīti un Katīti, Mariju un Ansiņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

DZIEDĀŠANA PIE DARBA

1. Dziedot iet pie darba, dziedot atvieglina darba grūtumus; līksmi dzied, darbu beiguši.

- 89 -

608.

Ai kundziņ, ai kundziņ,
Tu mūs grūti vārdzināji!
Tevi pelsim dziedādami,
Tevi pelsim runādami.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

609.

Ar lustīti vien dzīvoju
Baltābola kalniņā:
Puiši svilpa, trallināja,
Meitas dziedāj', gavilēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

610.

Dziedādama vien staigāju
Sīva kunga novadā:
Neb' es būšu visu mūžu
Sīva kunga kalponīte.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

611.

Dziedādams artu gāju
Ar labo kumeliņu,
Raudādams druviņā
Ar laisko līgaviņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

612.

Dziedim, brāļi, gavilima,
Gar uguni sēdēdami,
Lai nes māte launadziņu,
šķiet druvāja gavilim.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

613.

Dziedātāje mātes meite
Dziedādame darbos gāje;
Kas ir slinke pagale,
Strāde darbu palīkuse.
226 [Kandavā (Tl)].

614.

Dziediet, manas plūcējiņas,
Dziediet stāvu stāvēdamas,
Lei aug manā tīrumāi
Citu gadu stāvi lini.
292 [Gliebavā (Lietuvā)].

615.

Dziedot vien izdziedāju
Savu darba nedēliņu:
Izdziedāju maizes klaipu,
Savu sviesta bunduliņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

616.

Ej, dziesmiņa, tu pie Dieva,
Gan mēs citu dabūsim,
Gan mēs citu dabūsim
Miežu salma galiņā.
216 [Ventspilī].

617.

Eit', vecie, jūs gulēt,
Lai mēs, bērni, līksmojam;
Mēs, bērniņi, līksmosim,
Mēs vārpiņu lasītāji.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

618.

Es ļaudīm nesariebtu,
Kam ik dienas raudājusi,
Kā sariebu dziedādama,
Agr' iedama druviņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

619.

Es negāju noskumuse
Nevienā(i) vietiņā:
Ar dziesmiņu druvā gāju,
Ar valodu sētiņā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 90 -

1. Kultu, maltu dziedādama,
Ar valodu istabā,
Lai nesaka sveša māte,
Darba dēļ noskumuse.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

620.

Es savām māsiņām
Pa pūram linu sēju;
Man patika klausīties,
Skaišķi dzied ravēdamas.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

621.

Grabējiņas priecājās:
Nu dzied jauki lakstīgala.
Tā nebija lakstīgala,
Tā bij ciema zeltenīte.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

622.

Jauka jauka tā pusīte,
Kur meitiņas godam aug:
Nāk no druvas, nāk no pļavas,
Nāk ražani dziedādamas.
216 [Ventspilī].

623.

Kalnā kāpu es dziedāt,
Jo kalnā gavilēt:
Kalnā mana linu zeme,
Jo kalnā arājiņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

624.

Kas guļ miegu, lai guļ miegu,
Lai guļ miegu raudādams;
Kas dar' darbu, lai dar' darbu,
Lai dar' darbu dziedādams.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1. Kas bij rijas kūlējiņi,
Lai kuļ riju dziedādami;
Kas bij miega gulētāji,
Lai guļ miegu raudādami.
78 [Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)].

625.

Kas tur dzied tik ražani
Tai mazāja muižiņā?
Darbinieku meitas dzied,
Nedēliņu vadīdamas,
Nedēliņu vadīdamas,
Sīvus kungus klausīdamas.
216 [Ventspilī], 212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

626.

Ko tu saki, vecais brāl,
Es grib ņemt igaunieti:
Igauniete skaisti dzied,
Ar vēršiem ecēdama.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

627.

Kur, māsiņas, jūs bijāt,
Kad pāreita dziedādamas?
Bijām zīda linus plūkt
Zītarīša kalniņā.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

628.

Kuŗš puisītis čakli gāja,
Tas bij liels dziedātājs;
Kas dziesmiņu nedziedāja,
Tas slinkuma lāpītājs.
256 [Apguldē (Auru pag. Jg)].

629.

Labis bija mūs' kundziņis,
Vēl jo laba gaspažiņa;
Iet meitiņas dziedādamas,
Kā pie tēva, māmulītes.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

630.

Linu dziesmas nidziediet,
Pār pļaviņu pāriedami,
Lai liniņi niziedēja
Dzelteniemi ziediņiem.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

631.

No tālienes vien pazinu,
Kur strādīgas mātes meitas:
Lai darīje, ko darīje,
Dziedādamas vien darīje.
226 [Kandavā (Tl)].

632.

Nosa - skaņi - gavilēju,
Linu druvu dagājusi:
Tā bij mana tēva zeme,
To ieliku pūriņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

633.

Padziedam, lustējam,
Dzeltānās cielaviņas!
Nu mums bija sava vaļa,
Nu guļ brāļi launadziņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 91 -

634.

Padziedi, māmiņa, par labis linis,
Lai aug citu gadu jo labi lini.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

635.

Padzied' skaisti, līgaviņa,
Manā vagas galiņā:
Man arkliņis labi meta,
Stalti gāja kumeliņš.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

636.

Pāriet linu plūcējiņas,
Zelt' āboli spēlēdamas;
Atver vārtus, talkas māte,
Lai ietek sētiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Ceļu gāju dziedādama,
Baltābulu mētādama;
Atver vārtus līdz galam,
Lai iesviedu sētiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

637.

Pārnāk zosis klēgādamas
No dūņaina ezeriņa;
Pārnāk meitas dziedādamas
Ne dzeltena miežu lauka.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Zosis nāca klaigādamas
No dūņaina ezariņa;
Meitas nāca dziedādamas
No dzeltena linu lauka.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

2. Pārnāk zosis klaigādamas,
Ezeriņu sajaukušas;
Pārnāk talka dziedādama,
Linu druvu noplūkusi.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

638.

Par pļaviņu pāriedama,
Pļavas dziesmu nodziedāju;
Man piebira pilnas kurpes
Zilu ziedu, zelta rasas.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

639.

Pašu skaisto dziesmu dziedu,
Pie vārtiem pieiedama;
Atveriet rijas durvis,
Lai dzird mana māmuļiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Visskaistāku dziesmu dziedu,
Pie vārtiem piedzīdama,
Lai dzirdēja māmuliņa,
Nama durvis atvērusi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

640.

Puisīts dzied, meita raud
Līdumiņa galiņā:
Puišam mieži uzauguši,
Meitas pūrs nedarīts.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

641.

Rudzu lauks lielījās
Sildīt manu muguriņu;
Nelielies, rudzu lauks,
Es saņemšu dziedādama.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

642.

Saimeniece, rutku gūža,
Guļ sētā raudādama;
Kalpa sieva piekususe,
Iet sētā dziedādama.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

643.

šķitu vērsi maurojam
N-iešu tīrumā:
N-iešu tēva dēli
Mauro art neiedami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. šķitu vērsi maurojot
Lielajā vecumā:
Tautu dēls gauži raud,
Cūkām sili taisīdams.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

644.

Smalkais lietiņš i nolija
Pēc pērkoņa graudumiņa;
Dziediet, meitas, lustējiet,
Uz arāja gājumiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

645.

Tai kalnā rudzus sēju,
Tai stādīju ozoliņus.
Skrej bitīte, rudzi zied,
Pats staigāju dziedādams.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Iestādīju ozoliņu
Tīrumiņa vidiņā.
Sen bitītes, dzied māsiņas
Ap to manu rudzu lauku.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 92 -

646.

Vai es gāju dzirnu griezt,
Vai rijiņas kuldināt -
Kuŗu darbu padarīju,
Tam dziesmiņu nodziedāju.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

647.

Vai pēc kunga grūta darba
Bēdīgam jādzīvo?
Lustīgam man dzīvot,
Bēdas mīt kājiņām.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Vai pēc kunga grūta darba,
Būs bēdīgi man dzīvot? -
Bēdas mīt kājiņām,
Darbu nest šaujiņā!
4 [Aijažos].

648.

Vai pēc kunga grūta darba
Man bēdīgi jādzīvo?
Vai dēļ barga saimenieka
Jauna iešu tautiņās?
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

1. Vai bēdīgi es dzīvoju,
Kad kundziņis bargis bij?
Vai es jauna tautās gāju,
Kad man bargi bāleliņi?
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

648¹.

Vai tā kunga darba dēļ
Man lustīgai nedzīvot?
Padarīju kunga darbu,
I lustīga padzīvoju.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

649.

Vai tādēļ nedziedāju,
Kad man grūti jāstrādā?
Rokas, kājas piekusušas,
Mēle mana nepiekusa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Dziedādama, raudādama
Kunga darbu padarīju.
Kājas, rokas darbu dara,
Mute darba nedarīja.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

2. Rokas, kājas man piekusa,
Mute, mēle nepiekusa:
Rokas, kājas darbu dara,
Mute, mēle nedarīja.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

650.

Vai tādēļ nedziedāju,
Ka man' grūši maldināja?
Spēru darbu ar kājām,
Eju pate dziedādama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

651.

Vai tādēļ nedziedāt,
Ka man bija grūts darbiņš?
Dziedādama, lustēdama
Grūtus darbus padarīju.
216 [Ventspilī].

652.

Vakar pieci bāleniņi
Aiz kalniņa gavilēja:
Divi miežu līdumā,
Trīs apiņu dārziņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

653.

Ciema puiši artu gāja,
Ne vārdiņa nesacīja;
Es dziedāju, delverēju,
Man aug mieži griezdamies.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

★

36251.

Aiz priekiem nevarēju
To ciemiņu gaŗām iet:
Dzied meitiņas druviņā,
Bites rožu dārziņā.
605 [Skolas].

36252.

Daru darbu, kāds irād,
Mājās eju dziedādama,
Lai nesaka sveši ļaudis,
Darba dēļ noskumusi.
94 [Dunikas Lp].

36253.

Dziedādama maltu gāju,
Dziedādama druviņā;
Dziedādama man' māmiņa
Ielikusi šūpulī.
119 [Gaujienas Vlk].

36254.

Dzīduodama es staiguoju
Pa buoleņa teirumiņi.
Kuodēļ man nadzīduot,
Radzu maizi tī augūt.
314 [Pildas Ldz].

- 93 -

36255.

Eite, meitas, vakarāt,
Vedit mani moziņū:
Es bej gunis dedzējiņa,
Skaistu dzīsmu suocējiņa.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

36256.

Ejat, meitas, kuodeiļuos,
Vedit munu mozuokū;
Kaut mozuoka, da gudruoka
Un leluoka dzīduotuoja.
247 [Makašānu Rz].

36257.

Es pa priekšu baru vesti,
Man labāki pavedās:
Pavedās man darbā,
Pavedās dziesmiņā.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

36258.

Gauži raud māmuliņa,
Darbos mani vadīdama.
Neraud' gauži, māmuliņa,
Es atnācu dziedādama.
94 [Dunikas Lp].

36259.

Kur, māsiņas, jūs bijāt,
Kad pāreita dziedādamas?
Bijām zīda linus plūkt,
Zītarīša kalniņā.
315 [Pilskalnes Il].

36260.

Kūlējiņi, malējiņi,
Visi mani bāleliņi;
Es pa priekšu dziedādama,
Bāleliņi strādādami.
605 [Skolas].

36261.

Nu muiženis meitis guoja
Uz muojom dzīduodamas;
Rupas maizes paādušas,
Lelus dorbus darējušas.
182 [Kaunatas Rz].

36262.

Padziedāju, patrallāju,
Sila zemi ecēdams;
Dievs man deva sila zemi,
Ļaud's bagātu līgaviņ'.
89 [Dricēnu Rz].

1. Padzīduoju, patrailuoju,
Syla zemi acādams.
Kas man deve syla zemi,
Kas boguotu leigaveņu?
Dīvs man deve syla zemi,
Dīvs boguotu leigaveņu.
605 [Skolas].

2. Padzīduoju, paļustēju,
Syla zjami acādams.
Kas maņ djavia uoru zjami,
Kas boguotu tāva mjaitu?
247 [Makašānu Rz].

36263.

Smieklā, brāļi, nelieciet,
Ja man mazs augumiņš:
Visu darbu padarīšu,
Ar citām dziedādama.
306 [Patkules Md].

★

2. Dziedāšana dažādos darbos; dzied: a) kūlēji, b) malējas, c) vērpējas, d) dravnieki, e) zvejnieki, f) medinieki, g) mežā braucēji.

a) Kūlēji

654.

Kūlējiņi, malējiņi,
Visi mani bāleliņi;
Es pa priekšu dziedādama,
Bāleliņi strādādami.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

655.

Nepieder kunga rija
Bez meitiņu dziedātāju;
Nepieder kunga lanka
Bez kuplaju ozoliņu.
224 [Kabilē (Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

656.

Padziedam, kūlējiņi,
Savus pelus izveduši;
Lai raudāja rijkurītis,
Kam graudiņi rijiņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

657.

Rindām aug ozoliņi
Gar tēviņa rijas taku;
Zīle dzied galiņē,
Lagzdīgala pazaros.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

- 94 -

b) Malējas.

658.

Ak tu Dievs, es atradu
Tautām jaunu māmaļiņ!
Tā dziedāja maltuvē,
Kā būt' otra ietaļiņ'.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

658¹.

Ak ļautīni, nesmejat
Malējīna dziedāšen':
Malējīns klanījās,
Valodīna šaubījās.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

659.

Bāleliņa maltuvīte
Liela ceļa maliņā;
Ik rītiņa tautas nāca
Daiļas dziesmas klausīties.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

660.

Bāliņ, tava maltuvīte
Liela ceļa maliņā;
Kuŗu dziesmu izdziedāju,
To aizveda sveši ļaudis.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)], 303 [Svitnē (Svitenes pag. B)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

661.

Dziediet pašas, dzirnaviņas,
Kad nedzied malējiņas;
Malējiņas nedziedāja,
Smalka māļa gribēdamas.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

662.

Dziediet skaisti, jūs māsiņas,
Rauniet drīzi dzirnaviņas:
Sveši ļaudis klausījāsi
Maltuvītes pakaļā.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

662¹.

Dzied', puisīt, ar puisīti,
Neraug' meitu dziedāšanas;
Meitas dzied ganīdamas,
Dzied rozītes ravēdamas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

663.

Ej malt, mana līgaviņa,
Mal dižani dziedādama,
Lai man luste klausīties
Ar māmiņu istabāi.
362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Līgaviņa ar māsiņu
Skaisti dziede maltuvē;
Man patika ar māmiņu
Istabā klausīties.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

663¹.

Dziedu brāļa pagalmā,
Atskan tautu tīrumā.
Sāk tautieši klausīties:
Dzi, kur dzied līgavīna!
Īksi sāka (saka), gaŗi vilka,
Kā līgot nolīgoja.
1191 [Ēveles draudzē].

664.

Es dzirdēju kaimiņos,
Meitas mala raudādamas;
Dod, Dieviņi, man maizīti,
Es samalšu dziedādama.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

1. Bāliņ, tava līgaviņa
Glēvajām rociņām:
Griķu sieku samalusi,
Staigā rokas mētādama.
Dod, Dieviņ, man ko malt,
Es samalšu dziedādama.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

665.

Es to savu rīta māli
Dziedāt vien sadziedāju;
Tautu meita gaŗvalode
Runāt vien sarunāja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

666.

Gailīts dzied laktiņā,
Māmuļiņa maltuvē.
Vai kauniņa tev nevaid,
Mana jauna līgaviņa!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

667.

Gan pazinu malējiņas,
Kad mālīti beigušas:
Sasit sieku, sarauj dzirnas,
Pašas gauži gavilēja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

668.

Grazni dzied, - dziernas rūc, -
Ceļa maļā dzeltainīte;
Es gribēju klausīties,
Nestāv mans kumeliņis.
216 [Ventspilī].

- 95 -

669.

Kad es gāju maltuvē,
Trīs balsiņi atskanēja:
Klaudz milniņš, čīkst kucīte,
Dzied i pate malējiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Viena pate malējiņa,
Trīs balstiņi kambarī:
Dzirnas rūc, kludze klaudz,
Dzieda pate malējiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

670.

Kaimiņos dzirnus rūca,
Malējiņa nedziedāja;
Vai tur mala veci puiši,
Vai vecās māmuļītes?
362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

671.

Kāpēc, mana māmuliņa,
Nedzied tavas malējiņas?
Vai tāpēc nedziedāja,
Ka celdama niecināji?
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

672.

Ko klausies, bāleliņ,
Maltuvītes pakaļā?
Māte dzied ar meitām,
Nedzied tava līgaviņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

673.

Ko tas man labu dara,
Man tas ots malējiņš?
Ne tas man dzirnu vilka,
Ne dziedāt palīdzēj'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

674.

Liedzies, māte, neliedzies,
Tev ir divas malējiņas:
Es pajāju gaŗām sētu,
Divas mala dziedādamas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Tev, māmiņa, smalka maize,
Tev ir divas malējiņas:
Es vakar gaŗām gāju,
Divas mala dziedādamas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

675.

Lielas meitas malti gāja,
Mani mazu līdzi veda;
Ne tās mani malti veda,
Veda dziesmu darināt.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

676.

Mal, māsiņ, dziedādama
Pie bāliņa dzirnaviņu,
Lai tecēja dancodams
Tautu dēla kumeliņš.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

677.

Mal, māsiņ, cik maldama,
Mal dižani dziedādama:
Gaŗām jāja sveši ļaudis
Stonošiem(?) kumeļiem.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

678.

Maņi mameņa nalaida
Ar vadaklis moltivē;
Ītecēju nalaižama,
Da dzīsmeiš' padzīduot.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

679.

Man tautiņas rudzus deva,
Ūdenī mērcēdami;
Es samalu dziedādama,
Tautām kaunu padarīju.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Sola mana saimeniece
Zaļu rudzu pūru malt;
Es samalšu dziedādama,
Tu gulēsi vaidēdama.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

680.

Mazākais bāleliņš
Ietecēja maltuvē:
"Maliet, māsas, nedziediet,
Pilna sēta svešu ļaužu! "
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

681.

Noŗūcās dzirnaviņas,
Ielaižot jūriņā.
Gan es biju dziedājuse,
Lai dzied jūras gaigalīte.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

682.

Piekusušas, nosvīdušas
Tīru rudzu malējiņas;
Iesaliņa malējiņas
Dziesmas vieni darināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

683.

Rijā kultu es negāju,
Man deviņi bāleliņi;
Prieka dēļ maltu gāju,
Ar māršām padziedāt.
24 [Lēdurgas draudzē].

- 96 -

684.

šoruden tricināju
Brāleliņa maltevē,
Citruden tautiņās
Ar tautieša māsiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

685.

Sīki dziedu dziedādama,
Lai man' saka maz' esošu,
Lai tautiņas nejautāja
Brāliņam malējiņas.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

686.

Skaisti dzied malējiņa,
Rīta māli samalusi:
Dos māmiņa brokastiņas,
Dos atmiegu pagulēt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

687.

Skaisti dzied tautu meita,
Lēni vilka dzirnaviņas;
No tā skaista dziedājuma
Trīs rītiņi sieku mala.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

688.

Skaisti dzied ciema meita,
Lēni vilka dzirnaviņas;
Tā skaistā dziedāšana
Pieviļ manu bāleliņu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

689.

Slēdz, māmiņa, maltuvīti
Ar sudraba atslēdziņu:
Pilna māja svešu ļaužu,
Skaisti dzied malējiņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

690.

Stāvi stilli, kumeliņ,
Maltuvītes pakaļā,
Sīki dzied malējiņa,
Nevar balsa sadzirdēt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

691.

Tā bij mana nemalšana,
Kad nemalu dziedādama;
Tā bij mana neiešana,
Kad teciņus netecēju.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

692.

Tā dziedāja, tā runāja
Iesaliņa malējiņa:
Alutiņa dzērājiņ,
Meklē durvju dibinā!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

693.

Tā tecēja dzirnaviņas,
Kā ap kalnu ritenēja;
Tā dziedāja malējiņas,
Kā vakar neēdušas.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

694.

Tad tecēja kumeliņš,
Kad piekrāva vezumiņu;
Tad dziedāja malējiņi,
Kad nomala dzirnaviņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

695.

Tautu dēla maltuvīte
Augsta kalna galiņā;
Tur dziedāja mūs' māsiņa
Kā zīlīte zariņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

696.

Visi ļaudis brīnējās,
Kad es gāju maltuvē:
Dzirnus gāja dziedādamas,
Miltu pītes mētādamas.
359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

697.

Cīrulītis jauki dzied
Pār visiem putniņiem;
Vēl jaukāk man' māsiņa,
Miltus maļot maltuvē.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

c) Vērpējas

698.

Dziedat, meitas, ko dziedat,
Ratenīti apdziedat,
Kam tas man tā netek
Kā citām meitiņām.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

699.

Ērkulītis ceļu tek,
Vērpējiņu meklēdams.
Nāc pie manis, ērkulīti,
Nu es vērpšu dziedādama.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

- 97 -

700.

Jau es biju, vēl es iešu
Jaunu meitu istabā:
čīkstēt čīkst ratenīši,
Dziedāt dzied vērpējiņas.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

701.

Meitiņas, māsiņas, līdzat man dziedāt,
Es jums līdzēšu pūriņu locīt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

702.

Padziedam, māsiņas, pavakarējam;
Lai guļ tautietis, lai vietu silda.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

703.

Pataisāt man gultīnu
Vērpējīnu istabāi:
Koši dzied vērpējīnas,
Nāk miedzīnis līgodams.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Ak tu Dievs, kā man tika,
Kad meitiņas padziedāja!
Es gulēju maigu miegu,
Kā bitīte dābolā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

704.

Savērpu liniņus i pakuliņas,
Nu iešu dziedāt upītes malā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

705.

Tauku, tauku ratiņam,
Brandaviņa sprēdājai,
Lai tek viegli ratenīts,
Lai dzied skaiški sprēdājiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

d) Dravnieki, medinieki, mežā braucēji, zvejnieki, u. c.

706.

Brāliņ, tavu gudru prātu,
Tavu gudru valodiņu!
Dziedādamis nosalaida
No zaļā ozoliņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

707.

Bisenieka (medinieka) līgaviņa
Kuli šuva raudādama;
Arājiņa līgaviņa
Kriķus mala dziedādama.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

708.

Sila priede gauži raud,
Redzēj' mani staigājam.
Neraud' gauži, sila priede,
Ne es tevi skaliem cirtu;
Tev' cirtīšu pamatam,
Graznu dziesmu klausītāju.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

709.

Trīcēt trīc tā pusīte,
Kur vecais mežā brauca:
čīkstēj' rati, zviedz kumelis,
Pats vecais gavilēja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Veci vīri mežā brauce,
Bluķus vēle ragavās;
čīkst ragavas, zirgi zviedz,
Laide paši gavilēt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

710.

Ai zvejnieka māmulīte,
Tavu drošu lolojumu!
Viļņi cierta pār gāliņu,
Vēl jo grazni gavilēja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

711.

Gauži gauži gavilēja
Dziļas jūras zvejnieciņi.
Kā tie gauži negavlēja,
Laiva grima dibinā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

712.

Dzersim alu, dziedāsim,
Ko mēs klusu stāvēsim;
Mīsim zirgus, atmīsim,
Ko bez darba darīsim.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3. Dziedāšana ganos.

713.

Aunies kājas, lakstīgala,
Dzīsim govis paganīt;
Tu dziedāsi ievienā,
Es gosniņas ganīdama.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

714.

Darba dienās ganos gāju,
Svētdienās baznīcā;
Ganos gāju gavilēt,
Baznīcā Dieva lūgt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 98 -

1. Ik dieniņas ganos gāju,
Ik svētdienas baznīcā;
Slinkumiņa ganos gāju,
Aiz daiļuma baznīcā.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

715.

Dod, Dieviņ, rītu jauku,
Rītu man ganu diena;
Es dziedāšu uz cinīti
Kā tā zelta lakstīgala.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

716.

Dziedu, dziedu, ganu, ganu
Duj gosniņas raibuļiņas.
Dievs dod manim simtām dzīte
No dujāme raibuļām.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

717.

Dziedi, dziedi, ganu meita,
Kad pārdzīsi, tad raudāsi:
Māte tavus raibus cimdus
Nelietimi atdevusi.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

718.

Dziedi, dziedi, ganu meita,
Kreiso kāju cilādama;
Ja cilāsi labo kāju,
Vedīs tevi šoruden.
198 [Saldū], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

719.

Dziedi, dziedi, ganu meita,
Lai aug pupi lielumā;
Ja tu labi nedziedāsi,
Saruks ruku rukumā.
46 [Carnikavā (Rg)].

719¹.

Dziedi, dziedi, ganu meita,
Lai aug pupi lielumā,
Ka varēji ciema puišus
Ar pupiem nobadīt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 1311 [Apē (Vlk)].

720.

Dziedi, dziedi, ganu meita,
Sargā savu vaiņadziņu:
Daskries sila lakstīgala,
Noraus tavu vaiņadziņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

720¹.

Dziedi, dziedi, ganu meita,
Skaties egles galiņā:
Gulbīts egles galiņā,
Noraus tavu vaiņadziņu.
1901 [Kuldīā].

721.

Dziedi, dziedi, ganu meita,
Vērsīts pūru ritināja;
Kaut gājuse druviņā,
Bāliņš jūgtu kumeliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

722.

Dziedi, dziedi, ganu meita,
Vērsīts pūru ritināja,
Vērsīts pūru ritināja
No kalniņa lejiņā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

723.

Dziedi, dziedi, ganu meita,
Vērsis tavu pūru loka,
Vērsis tavu pūru loka
Ar pakaļas kājiņām.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

724.

Dziedu, dziedu, raudu, raudu,
Ālavītes ganīdama;
Ne tās manim piena deva,
Ne launaga nogulēt.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

724¹.

Dziedu, dziedu, raudu, raudu,
Ālavīcas ganīdama;
Sausa maize tarbiņā,
Melna putra sētiņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

724².

Dziedu, dziedu, raudu, raudu,
Raibas govis ganīdama.
Nedzird tēvs, māmuliņa,
Ne ar mani bāleliņi.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

725.

Dziedu, dziedu, raudu, raudu,
Vienu govi ganīdama:
Ko vedīšu tautiņās,
Ko atstāšu māmiņai?
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

726.

Dziedāt man gribējās,
Gāju ganu pavadīt;
Vīra man gribējās,
Gāju puišu lūkoties.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 99 -

727.

Dziedāt vien gribēdama,
Gāju ganu pavadīt;
Smalku kreklu gribēdama,
Gāju linu izravēt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

728.

Dzen ganos, brāļa sieva,
Jele vienu svētu rītu:
Iztrīcini zaļu birzi,
Izskandini sudrabiņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

729.

Es dziedāju, gavilēju,
Pa pļaviņu ganīdama:
Mans brālītis pļavu sargs,
Nejems manu villainīti.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

730.

Es šķitos ganīdama
Ar māsiņu sasatikt;
Es pārdzinu div' upītes,
Viņ' aiz trešās gavilē.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

731.

Es tev saku, mans brālīti,
Nejem sievas madaļiņas:
Kunkuļotu dzivi vērpa,
Resni dzieda ganīdama.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

732.

Gana dziedu, gana raudu,
Vienu govi ganīdama;
Labāk dziedu, nekā raudu,
Dievs dod otru ganījot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

733.

Ganiņam tāda daba:
Kad paēda, tad dziedāja;
Saimniecei tāda daba:
Kad paēda, tad bārās.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

734.

Ganos dzinu dziedādama,
Mājās žēli raudādama:
Ganos manim pašai vaļa,
Mājās sīva saiminiece.
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

735.

Gotiņ, mana raibaliņa,
Tu man gardu pienu dod;
Tādēļ tevi apdziedāju,
Tādēļ tevim kroni viju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

736.

Jāsadzied, jāsadzied,
Kad ganos iedama!
Sētiņā palikuse,
žēlabiņu nevarēju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

737.

Kas bijāt labi ļaudis,
Gana dziesmas neklausait:
Ganiņš dzied, delverē,
Īsa laika gribēdams.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

738.

Kliedza vīri, zviedza zirgi,
Dieviņš jāja pieguļā;
Dziedāj' meitas, māva govis,
Māra laida ābulā.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

739.

Klusiņām izganīju
Visas tautas apariņas;
Kad ielaižu brāļ' ārē,
Palēkdama gavilēju.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ganīdama izganīju
Visus tautu apariņus;
Izdzinusi brāļ' āriņu,
Nosa - spalži - gavilēju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

740.

Ko, māsiņa, dziedāsim,
Rītā agri izdzinušas?
Par telīti, par aitiņu,
Par balto vilnainīti.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. No rītiņa celdamies,
Skaistu dziesmu nodziedāju
Par ošiem, par kļaviem,
Par svētiem kociņiem.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

741.

Ko mēs, gani, dziedāsim,
Garda piena paēduši?
Govis, vērši ābolā,
Ganu meita tautiņās.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 100 -

742.

Ko nu mēs darīsim,
Launadziņu paēduši?
Dziedāsim buļļa dziesmu,
Iesim zaļās ganībās.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Kādu dziesmu dziedāsim,
Rītēi lopus izlaiduši?
Padziedami buļļu dziesmu,
Kas putriņu baltu taisa.
190 [Kuldīā].

743.

Kur, pie joda, ciema gani,
Ka nedzird lellojam?
Vai būs žurkas noēdušas,
Midzenī ievilkušas?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

744.

Labāk es ganos gāju,
Nekā sēžu saulītē;
Ganos gāju dziedādams (dziedādama),
Saulē sēžu raudādams (raudādama).
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Dievs dod man ganos iet,
Ne sēdēt istabā;
Dievs dod man rasu braukt,
Ne slaucīt asariņas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

745.

Lakstīgala skaisti dzied
Smalkā lazda krūmiņā;
Mūs' māsiņa vēl skaistāki,
Raibas govis ganīdama.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

746.

Lēlo, govis! lēlo, vērši!
Lēlo, pate ganu meita!
Govis, vēršus salēloju,
Ganu meitas nevarēju.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

747.

Lellināt, ciema meitas,
Man pazuda raibaliņa;
Vai palika siliņā,
Vai ābula pļaviņā?
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

748.

Lellināt, ciema gani,
Man pazuda trīs gosniņas:
Tēva pieča, mātes lauča,
Man pašai raibaliņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

749.

Lepni lepni ciema gani,
Ne dziedāja, ne runāja.
Vai būs māte izkūluse,
Pa vārtiemi vadīdama,
Pa vārtiemi vadīdama,
Pie matiemi vazādama.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

750.

Mana mīļa māmuliņa,
Ielej pienu bļodiņā;
Es tev skaisti padziedāšu,
Sīkus lopus ganīdama.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

751.

Neviens mani neraudāja,
Kad es gāju tautiņās;
Sīki kārkli vien raudāja,
Kur dziedāju ganīdama.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

752.

Sadziediet, ganu meitas,
Olnīciņas galiņā,
Lai tecēja saiminiece
Bez brunčiem skatīties.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

753.

Skaņi dzied tautu meita,
Raibas govis ganīdama;
Skaņi zviedz kumeliņš,
Linu lauku ecējot.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

754.

Skani, skani, bērzu birze,
Es jau tevi skandināju;
Kad telītes neganīšu,
Kas tad tevi skandinās?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

755.

Skaņi skan birztalīte,
Kas tev' skaņi skandināja?
Mīļa Māra skandināja,
Svētu rītu ganīdama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

756.

Suņi zobus asenāja,
Ka var jāt panāksnos;
Gani rīkles iztīrīja,
Ka var skaisti gavilēt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 101 -

757.

čība, čāba, ganīna dziesma;
Aunīns krūmos, saitīte kaklāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Pumpaču, rumpaču, ganiņu meitai;
Auniņš krūmos, saitīte kaklā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

758.

Visas dziesmas izdziedāju,
Brāļa govis ganīdama;
Viena pate atlikuse,
To dziedāšu pārdzīdama.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

759.

Visas dziesmas izdziedātas,
Buļļa dziesma nedziedāta;
Tad dziedāšu buļļa dziesmu,
Kad sadzīšu laidarā.
260 [Mazberķenē (Mežmuižas pag. Jg)].

760.

Visi krūmi, žagariņi
Mani gauži noraudāja:
Gan ir meitu ganītāju,
Nava tādu dziedātāju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

1. žēli rauda pieguļiņa,
Dzierdēj' mani saderētu.
Neraudāji, pieguļiņa,
Gan būs cita piegulniece.
Gan būs cita, gan būs cita,
Nebūs tāda dziedātāja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

761.

Ciemu gani ganīdami,
Nei tie dziedi, nei runā:
Vai tie paši bārušies,
Vai telītes badījšās?
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Tuvu, tuvu, ciema gani,
Kopā vieni nelaižiet,
Lai gosniņas nebadās,
Lai ganiņi nerājās.
226 [Kandavā (Tl)].

762.

Citi gani vilkam kliedza,
Mani gani gavilēja.
Sedz, Dieviņ, manus ganus
Ar pelēku mētelīti.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Citi gani vilkam kliedza,
Mūsu gani gavilēja.
Nogriez, Dievs, savus suņus,
Mūsu ganu nespīdzini.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

★

36264.

Aiz kalniņa meitas dzied.
Ko tur dara? Kazas gana.
Palaid mani, māmuliņa,
Ar savām kaziņām.
605 [Skolas].

36265.

Aun kājiņas, lakstīgala,
Dzīsim govis ligzdainē.
Es dziedāšu ganīdama,
Lai trīc visa tautu zeme.
378 [Seces Jk].

36266.

Aunies kājas, lakstīgala,
Dzīsim govis paganīt:
Tu dziedāsi birzītē,
Es ganīnu pulcīnā.
192 [Kosas C].

36267.

Bāliņš lec dziedādams,
Tev bij labs vērpējiņš;
Kam tik tāds oten tops (?),
Tas lai lec raudādams.
93 [Dundagas Vp].

36268.

Bāliņš mani dusēt veda
Rakstītās kamanās;
Slid kamanas, dzied bāliņš,
Es aiz laimes nedusēju.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36269.

Bišu duorzeņu taisēju
Moltyveišu pakaļā;
Dzīd muoseņas, saņ biteitis,
Aiz mīluma navarēju.
247 [Makašānu Rz].

36270.

Cibu, cabu, čabulīti,
Ielaid mani istabā,
Es tev gribu palīdzēt
Savērpt linus, pakulas(pakuliņas).
417 [Struteles Tk].

36271.

Ciem gan balgāliš,
Ne tie dzied, ne lele;
Kad es but ciem gans,
Es dziedet, es lelet.
445 [Ugāles Vp].

- 102 -

36272.

čigānīca māmuliņa,
Nespēj rudzu ritināt.
Dodiet man rudzu sieku,
Es samalšu dziedādama.
241 [Lubānas Md].

36273.

Doncoj muns kumeleņš
Garys vogys galeņā;
Dzīd muna ļaudaveņa,
Pi gryutūs dziernaveņ'.
326 [Preiļu D].

36274.

Dziedi, dziedi, ganu meita,
Lai aug baltas avitiņas.
Ja tu skaisti nedziedāsi,
Tad augs rudas, puspelēkas.
605 [Skolas].

36275.

Dziedi, dziedi, ganu meita,
Miežu maize vācelē.
Nepatapu, nepatapu,
Div' blakām sienu pļāva.
546 [Kuldīga Kld apr.].

36276.

Dziedi, dziedi, ganu meita,
Baltas putras pastrēbusi,
Pateic vēršam par to labu,
Kas to baltu pataisīja.
118 [Gatartas C].

36277.

Dzie(dā)dama ganos dzinu,
Dzie(dā)dama sētiņā;
Kad sadzinu sētiņā,
Tad es gauži noraudāju.
449 [Ungurmuižas D].

36278.

Dziedāj' meita ganīdama,
Dziedāj' ogas lasīdama;
Kad uzkāpa kalniņā,
Laida gaŗu pameldiju.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

36279.

Dziedādama lakstīgala
Pavadīja vasariņu;
Dziedādama man' māsiņa
Dzirnaviņas ritināja.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

36280.

Dziedu, dziedu, raudu, raudu,
Sirmaliņu ganīdam(a),
Kā man bija neraudāt,
Vilks apēda raibaļiņu.
127 [Grostonas Md].

36281.

Dzīdi, raudi, gonu meita,
Vederiņu kasīdama,
Vederiņu kasīdama,
Bīza pīna prasīdama.
170 [Kapiņu D].

36282.

Dziedi, raudi, tautu meita,
Tavas pašas vaina bij,
Tavas pašas vaina bij(a),
Kad ar sietu malti gāji.
242 [Lubejas Md].

36283.

Ēdat vieni jūs, gotiņas,
Upes malas mauriņā;
Es uzkāpšu kalniņā
Žēli dziesmu padziedāt.
241 [Lubānas Md].

36284.

Ej, māsiņa, lūkoties,
Ko dar' tava malējiņ':
Nedzirdēja dzirnas rūcam,
Ne dziesmiņas dziedājot.
378 [Seces Jk].

36285.

Es meitāmi labs puisītis,
Līdzu dienu, līdzu nakti:
Dienu skaisti padziedāti,
Nakti riju kuldināti.
477 [Vecpils Lp].

36286.

Gaileits dzīd lakteņī,
Muomuļeņa moltuvē;
(Muomuļeņa moltuvē)
Raud galveni sajāmusa;
Vedekliņas guļtenī
Guļ kuojiņas atsvīdušas.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

36287.

Gani dzina ganīdami,
Zaļo birzi locīdami;
Iet telītes maurodamas,
Āboliņu lasīdamas.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

- 103 -

36288.

Ganos gāju, kalnā kāpu,
Dziedu kāju nosizdama.
Kāda man māte bija,
Tāda es meita augu.
378 [Seces Jk].

36289.

Guli, guli, ciema gani,
Goves māva laidarē;
Es varēju padziedāt:
Man bi goves ābolē.
546 [Kuldīga Kld apr.].

36290.

Dien' un nakti ritināju,
Savas dziesmas kamolē;
Pa vienam izdziedāju,
Brāļa govis ganīdam'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

36291.

I derēt piederēja
Trīs māsiņas brālīšam:
Divas vilka dzirnaviņas,
Trešā dziesmas darināj'.
338 [Rankas C].

36292.

Jauna tautu jaunivīte,
Raudādama kājas aun;
Mana veca māmuliņa
Dziedādama maltu gāja.
143 [Jāsmuižas D].

36293.

Kaimiņosi dzirnus rūca,
Nedziedāja malējiņa:
Vui tur mala veci puiši,
Vui vecāsi māmulītes?
599 [Kurzeme].

36294.

Kas man vaļas nadzeivuot,
Bruoļa gūvu naganēt?
Bruoļa gūvis lāni ēde,
Pate veju vainuciņus.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

36295.

Kas tā tāda ganu meita,
Nedziedāja, nelelej':
Vai būs zaķi nobadījš(i),
Vai krūmos ievilkuš'?
288 [Nurmuižas Tl].

36296.

Kas tur dzīd? Pliuka dzīd.
Kū jei dora? kozys gona!
Kas jai beja nadzīduot,
Kozys pīna paādus'!
326 [Preiļu D].

36297.

Kas tur skaņi gavilēja
Viņā kalna galiņā?
Tur dziedāja mūs' māsiņa
Brāļa goves ganīdama;
Brāļa goves ganīdama,
Pūra zeķes adīdama.
286 [Nītaures Rg].

36298.

Ko dziedāja lopu gani,
Rītā agri izdzinuši?
Rītā viņi skaņi dzied,
Lai ir laba saules diena.
604 [Dažādi iesūtītāji].

36299.

Ko mēs meitas runāsim,
Pulciņā sanākušas:
Par ošiem, par kļaviem,
Par smuidriem ozoliem.
281 [Neretas Jk].

36300.

Kur tu ņēmi, bāleliņi,
Tādu jautru līgaviņu?
Dziedādama dzirnas grieza,
Dziedādama rijas kūla.
605 [Skolas].

36301.

Lelu, lelu, ciema gani,
Man pazuda raibaliņ'.
Es būt pati lelojusi,
Žēlabām nevarēj'.
119 [Gaujienas Vlk].

36302.

Maltin mala malējiņ(a),
Kur tā mala, kur nemala?
Milniņu i vien dzirdēju
Kā dzenīti klikstinot.
241 [Lubānas Md].

36303.

Mana balta māmuliņa,
Ielej pienu bļodiņā,
Es tev skaisti padziedāšu
Raibas govis ganīdama,
Raibas govis ganīdama,
Raibus cimdus adīdama.
605 [Skolas].

- 104 -

36304.

Muna bruoļa dziernaviņis
Sada duorza maliņā.
Dzīd māršiņa, saņ bitītes,
Aiz mīluma navarēja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

36305.

Māte dzied maltuvē
Ar savām meitiņām;
Vedekliņa, lētaudzīte,
Maigi guļ dienvidiņu.
605 [Skolas].

36306.

Naraud gauži, syla prīde,
Naba tevi skolim cierta,
Skolim cierta agļi, apsi,
Tī bej vyslobuokī;
Agļa daga sprakstēdama,
Apse klusu čyukstēdama.
551 [Ludza Ldz apr.].

36307.

Pie celīna lītin lija,
Kur ganīni mājā dzin',
Govis māva, zirgi zviedza,
Gavil' pati ganu meita.
94 [Dunikas Lp].

36308.

Saulīt', mana māmuliņa,
Kad ganīju dziedādama;
Būt' tai bijis valodiņas,
Vēl mīļāka kā māmiņa.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

36309.

Skaņi skrēja dzirnaviņas,
Skaņi dzied malējiņas.
Dziediet skaņi, malējiņas,
Priecājās māmulīte;
Priecājās māmulīte
Par smalkajiem miltiņiem.
429 [Taurkalna (Valles) B].

36310.

Skaisti dzied lauku meita,
Lauku govis ganīdama;
Vēl skaistāk meža meita,
Meža govis ganīdama.
241 [Lubānas Md].

36311.

šyupoj mani, leigoj mani,
Es tev skaiški padzīduošu,
Es tev skaiški padzīduošu,
Seikus lūpus ganeidama.
389 [Silajāņu Rz].

36312.

Tais', bāliņi, maltuvīti
Liela ceļa maliņā,
Lai dzird manas daiļas dziesmas
Ceļa vīri staigājot.
152 [Jaunsaules B].

36313.

Tais', bāliņ, maltuvīti,
Viņa kalna galiņā.
Tur dziedāja div' meitiņas
Kā zīlītes zariņā.
378 [Seces Jk].

36314.

Uz rūbeža ganeidama
Dzīžu kuojas krateidama,
Lai nūkrota tī puiseiši,
Kuri manis nadzierdēja.
170 [Kapiņu D].

36315.

Uz rūbeža ganīdama,
Sēžu kuojas krateidama;
Jo nabyutu kratējuse,
Byut' jau veira dabuojuse.
389 [Silajāņu Rz].

36316.

Veca meita vilnu vērpa,
Kreiso kāju cilādama;
Kustin, meitiņ, labo kāju,
Dabūs maizes devējiņu.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

36317.

Vacais tāvs, pyunes buorda,
Atvad bluču vazumiņu:
čeikst ratiņi, zvīdz kumeļi,
Trauc(e) pats pakaļā.
358 [Rugāju Abr].

36318.

Visas dziesmas izdziedātas,
Viena dziesma nedziedāta,
Nu es kāpšu ozolā,
Tad dziedāšu buļļa dziesmu;
Tad dziedāšu buļļa dziesmu,
Kas putriņu baltu taisa.
605 [Skolas].

36319.

Vīri mani, vīri mani,
Pati tēva audzināta;
Pie baznīcas roku devu,
Ganīdama gavilēju.
127 [Grostonas Md].

★

- 105 -

DZIEDĀŠANA GODOS, DZĪRĀS, TALKĀ UN MUIŽAS DARBOS

1. Pie pilna kausa piederas jautra dziesma.

763.

Aiz ko ļaudis nedziedāja,
Paēduši, padzēruši?
Kā dziedāja malējiņa,
Neēduse, nedzēruse?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

764.

Alutiņu brūvēdama,
Biti bāzu kabatā,
Lai dzied alus dzērājiņi
Kā bitītes stropiņā.
190 [Kuldīā].

765.

Apīnītis grozgalvītis
Kokā kāpa olu dēt,
Kokā kāpa olu dēt,
Kubulā izperēja,
Istabā izvadīja
Ar dziesmām, valodām.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

765¹.

Būs lietiņš, būs lietiņš,
Pērkonītis ducinē;
Būs dzeršana, dziedāšana,
Kaimiņš dara alutiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

765².

Dodat man, dodat man
Guļamo biķerīti!
Tā nebija biķerīte,
Tā bij dziesmu vācelīte.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

766.

Dziediet, mani lūgti viesi,
Pa visiem kaktiņiem!
Citam devu sāli, maizi,
Citam jauku valodiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

767.

Dziedat, meitas, ko gaidāti,
Vai gaidāti rakstītāja?
Jūsu dziesmu rakstītājs
Sen aizgājis Vāczemē.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

768.

Dziediet visi vienu dziesmu,
Kas vienā ustabā,
Kā mūs visus pamieloja
Viena veca māmuliņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

769.

Dzerdami, ļautiņi, i man dodiet,
Jau mana rīklīte dārdēt dārd.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

769¹.

Dzersim alutiņu, dziedāsim,
Neb' visu mūžu tā dzīvosim.
188 [(?)].

769².

Es bij' liela dzērājiņa,
Skaistu dziesmu dziedātāja.
No rītiņa paģirām
Skaistu dziesmiņ' nodziedāju.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

769³.

Es dailuok izbrauktum,
Ka man lobys kumeļiņis;
Es skaiškuok dzīduotum,
Ka man dūtu brandiviņa.
422 [Līvānu pag. D].

- 106 -

770.

Es savām māsiņām
Saldu daru alutiņu,
Lai tās man skaisti dzied,
Soliņā sēdēdamas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Vecajām māmiņām
Saldu daru alutiņu,
Tās man skaiški padziedāja,
Aizceplē sēdēdamas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

771.

Kādu godu mēs dzērām,
Tādas dziesmas dziedājām:
Kāzu (bēŗu etc.) godu mēs zērām,
Kāzu (bēru) dziesmas dziedājām.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

772.

Kālabad tie ļautiņi
Klusi dzēra alutiņu?
Ai, es savu iesaliņu
Dziedādama vien samalu,
Dziedādama vien samalu,
Saujiņām mērīdama.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

773.

Kālabad tie ļautiņi
Klusu dzēra alutiņu?
Malējiņu vaina bija,
Klusu mala iesaliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

774.

Kam tās manas šūtas kurpes,
Ka neplīsa dancojot?
Kam tās mana brāļa kāzas,
Ka nedzēru dziedādama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

775.

Kas par zirgu, neēd auzu,
Tek pa ceļu dancodams;
Kas par vīru, nedzeŗ alus,
Sēd pie galda dziedādams.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

776.

Kaut devuši brandaviņa,
Es būt' skaisti dziedājuse;
Kad nedeva brandaviņa,
Atsasēdu soliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

777.

Klusa visa istabiņa,
Kad es viena nedziedāju.
Kur es viena piedziedāšu
Tādu lielu istabiņu!
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

1. Vai es viena piedziedāšu
Liela kunga novadiņu?
Vajag piecu, vajag sešu,
Kas novadu piedziedāja.
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

778.

Ko dziedāju, - tukša kanna,
Atnes pilnu, tad dziedāšu;
Ko runāju, - māte vien,
Atved meitu, tad runāšu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

779.

Ko, dunduri, tu dziedāji,
Zirga asins vēderā! -
Dziedāsim mēs māsiņas,
Salda alus piedzērušas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

780.

Ko jūs, meitas, dūzojiet,
Ka jūs skaļi nedziediet?
Ne jūs kungi kaŗā sūta,
Ne kaŗ zaļus zobentiņus.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

781.

Ko vētīšu, kad nav vēja,
Ko dziedāšu nedzēruse?
Kad būs vējš, tad vētīšu,
Kad piedzeršu, tad dziedāšu.
226 [Kandavā (Tl)].

781¹.

Kur bij labs alutiņš,
Ikviens savu dziesmu dzied;
Kur kaut kāds pizulītis,
Vienu pašu vītuŗoja.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

782.

Labāk manu iesaliņu
Ciema cūkas apēdušas,
Nekā manu alutiņu
Bez dziesmām apdzēruši.
263 [Dobelē], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 339 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

783.

Lei stāv mieži nepļaujami,
Ja vārpiņu nelasīja;
Lei stāv alus nedzeŗams,
Ja dziesmīšu nedziedāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 107 -

1. Kam tos miežus pļāvin pļāva,
Ka vārpiņu nelasīja;
Kam to alu dzertin dzēra,
Ka dziesmiņu nedziedāja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

783¹.

Luste manim alu dzert,
Luste skaisti padziedāt;
Tā bij man trešā luste,
Ar meitām pameņģēt.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

784.

Nedziedāšu, nedziedāšu,
Nestaigāja zilkaklīte.
Nu dziedāsu, nu redzēju,
Nu staigāja zilkaklīte (=pudele).
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

785.

Noskumusi talka mana,
Ne tā dzied, ne lustēja.
Ņemšu grozu, sētuvīti,
Lekšu bišu dārziņā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

786.

Nulai gribu labi dzert,
Nulai koši padziedāju:
Bālelīnis man ienesa
Putojošu alus kannu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

787.

Redz', kur koši meitas dzied
Jaunā priežu kambarī;
Tur bitīte medu nes
Ozoliņa kanniņā.
190 [Kuldīā], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

788.

Saka mani dzērājiņu,
Saka lielu dziedātāju;
Vai tādēļ dzērājiņa,
Ka es liela dziedātāja?
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

789.

Sēd pie galda, nodzied' dziesmu,
Tas Dievam piederas;
Aizjūdz skaisti, pabrauc skaisti,
Tas ļaudīm patīkas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

790.

Talka nāk dziedādama,
Gribas salda brandevīna.
Nāc ārāi, talkas māte,
Iznes salda brandevīna.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

791.

Tur bij luste alu dzert,
Kur lustīgi saimenieki:
Kā strazdiņi vīterē
Savā galda galiņā.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

1. Tur man luste talkā iet,
Kur lustīga talkas māte:
Kā bitīte vīvaļāja
Ap savām plūcējām.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

791¹.

Tur man prieks talkā iet,
Kur priecīga talkas māte,
Kas bij veiklu valodiņu,
Dziesmu, danču sācējiņa.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

792.

Tur man tika alu dzerta,
Kur lustīga saiminiece:
Ik kanniņu iznesdama,
Ik dziesmiņu padziedāja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

792¹.

Tur man tika miežus sēt,
Kur miezītis krūmu ņēma;
Tur man tika alu dzert,
Kur lustīgi saimenieki.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

793.

Vai es vien alu dzēru?
Vai es vien vīvināju?
Vis' istaba alu dzēra,
Visi māk vīvināt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

794.

Vai kalpam kāzas dzēra?
Klusa visa istabiņa:
Saimenieka kāzas dzēra,
Lai skan visa istabiņa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

- 108 -

795.

Visapkārt manas māsas,
Palīdziet man dziedāt!
Es jums dodu visapkārt
Ar balto biķerīti.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

796.

Vis' istaba klusu stāv,
Manas dziesmas klausīdama;
Mana dziesma zviedru dziesma,
Gan es pati atdziedāšu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

★

36320.

Oi, sadzīžu, oi, sadzīžu,
Bruoļa ola padzārusja;
Voi dzārusja, nadzārusja,
Es ļusteigi padzīduoju.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

36321.

Ols kan(n)eņa, bičerīte-
Sauc man lelu dzāruojiņu.
Vai tuodēl es dzāruojiņš,
Ka es lels dzīduotuojs!
465 [Varakļānu Rz].

36322.

Skait' man lelu dzāruojiņu,
Kad es lela dzīduotuoja;
Man pašai luste beja
Ar savim radiņim.
358 [Rugāju Abr].

36323.

Apeineitis tai sacēja,
Īkuopdams kubulā:
Meitom dzīduot, meitom doncuot,
Puišim ruopu nūruopūt.
365 [Sakstagalas Rz].

36324.

Bičareiti izmozuoju
Draudzineišu gaideidama,
Tuos atguoja dzīduodamas,
Kai biteitis saneidamys.
579 [Viļāni Rz apr.].

36325.

Dzīdit, vysi muni gosti,
Kas munāi sēteņā!
Naba poša nadzīduoju,
Olūteņa dareidama?
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

36326.

Dzīdit, meitas, dzīdit, meitas,
Gūdā dzīsmes pīdarēja:
Buoliņam kuozu dīna,
Lai skaņ juo muoju vīta.
35 [Baltinavas Abr].

36327.

Dziedate, sieviņas,
Es vaire nevaru:
Dziedādama es piekusu,
Man nedeva alutiņ'.
141 [Ivandes Kld].

36328.

Dzīduosimi, dzīduosim,
Kas myus dūs nadzīžūt?
Atness mums saiminīks
Putuojūša olutiņa.
466 [Vārkavas D].

36328¹.

Dzīduosim, dzīduosim,
Kas mums dūs nadzīdūt;
Kas mums dūs nadzīdūt
Soldonū olutiņu.
466 [Vārkavas D].

36329.

Gosti muni nadzīduoja,
Buca muna natecēja;
Dzīdit, gosti, lustējat,
Tāvs īsuoks jaunu bucu.
414 [Stirnienes Rz].

36330.

Ej, gluozeit, tu da maņi,
As nu tevja ni nūst (?)
Juo es dzēru, juo dzīduoju,
Juo meitiņas kairinuoju.
256 [Matkules Tk].

36331.

Es dzeršu, dziedāšu
Līdz gaiļa laiku:
Zināmis celiņis,
Labs kumeliņis.
548 [Liepāja Lp apr.].

36332.

Es savām māsiņām
Salden' daru alutiņ',
Lai tās visas danci veda
Istabiņas vidiņā.
373 [Sarkaņu Md].

- 109 -

36333.

Es var' dzert un uzdziedāt,
Kamēr zila gaisma aust.
Ko tu dzersi, plenderīti,
Tu ar kungu parādā?
242 [Lubejas Md].

36334.

Es var' dzert un uzdziedāt,
Kāmēr zila gaisma aust,
Es var nakti pārgulēt,
Piecas markas aizmaksāt.
Ko jūs dzersit, plikas dīdas,
Jūs ar meitām parādā.
148 [Jaunpiebalgas C].

36335.

Es dziedāju, delverēju,
Neņems mani šitie puiši;
Paņems mani kurzemnieki,
Tie, cilvēki, nezināja.
545 [Krustpils D apr.].

36336.

Es var' dzjart, pjanstavuot,
Najems maņa šanis puiši;
Pajems mani svešinīki,
Tī, ļauteņi, nazynova.
324 [Priekules Lp].

36337.

Kur tu brauksi, apīnīti,
Ar to kārkla kumeliņu?
Braukš' uz ciemu alu dzert,
Ar meitām padziedāt.
358 [Rugāju Abr].

36338.

Kādu godu i godāja,
Tādu dziesmu i dziedāja:
Kad bij kāzu - kāzu dziesmu,
Kad krustabu - krustabiņu.
389 [Silajāņu Rz].

36339.

Ko dziedāšu, tukša kanna,
Kad būs pilna, tad dziedāšu;
Ne es gāju krogā dzert,
Ne tirgū lielīties.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

36340.

Lobu olu padarēju
Nu tūs bārza pupureišu;
Muni gosti ryuciņ ryucja,
Loba ola padzāruši.
170 [Kapiņu D].

36341.

Lab' tacātu skritulīši,
Ka jī byutu pasmērēti;
Lab' skanātu muns kakliņš,
Vēl mes skaistuok padzīduotu,
Jo mums dūtu ols padzert.
194 [Krāslavas D].

36342.

Luste bija padziedātu,
Vēl jo luste brandavīn';
Luste bija padziedāta
Ar jaunāmi meitiņām.
94 [Dunikas Lp].

36343.

Mazajā ciemiņā,
Tur bij labi alu dzert;
Dzied meitenes istabā,
Es pa logu dārziņā.
605 [Skolas].

36344.

Mīļais tētiņ,
Mot jel drīzi,
Ko mēs dziedam
šo lielu laiku?
Jau mūsu rīklīte
Dārdēt dārd.
72 [Cesvaines Md].

36345.

Buca dzīd, buca dzīd,
Dzāruojiņi nadzīduoja;
Moža beja nadzīduoj'ši
Īsaleņa malējiņi.
89 [Dricēnu Rz].

36346.

Muca tek ziņģādama,
Nu tik dzēršu dziedādams;
Tīrirī rararā,
Nu tik dzeršudziedādams.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

36347.

Nāc šurp, glāziņ,
Manā rociņā,
Es tevi izdzeršu
Dziedādama.
443 [Turlavas Kld].

36348.

Pintaliņa, pimpaliņa,
Tā bij mana tēva dziesma,
To dziedāja mans tēviņis,
No krodziņa pāriedams.
74 [Cīravas Azp].

- 110 -

36349.

Puiši, alus nedzeŗati,
Ja dziesmiņu nedziedati;
Meitas, miežus nepļaujati,
Ja vārpiņu nelasāti.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

36350.

Puiši kai troni
Sadzjāŗa olu,
Syvis kai bitis
Saveivynova.
326 [Preiļu D].

36351.

Redz, kur stalti meitas dzied
Priežu, egļu kambarē;
Bitīt nesa saldu medu
Ar ozola kannīnām.
192 [Kosas C].

36352.

Saka mani piedzērušu,
Ka es liela dziedātāja;
Es varēju tā dziedāt,
Vai dzērusi, nedzērusi.
211 [Ļaudonas Md].

36353.

Saka mani padzērušu,
Kad es tāda dziedātāja;
Ko bij manim tam darīt,
Lustīgami prātiņam.
46 [Beļavas Md].

36354.

Sasatyku uz seikola -
Kur tu teci bruoļu muosa?
Bruolīt, taku olu dzērt,
Kai trejkola tricinuot.
357 [Rudzētu D].

36355.

Sīkas, mazas man māsiņas,
Kā auziņas saaugušas;
Apsēdušas tautu galdu,
Kā bitītes vīvināja.
286 [Nītaures Rg].

36356.

Sirms zirdziņš tek pa ceļu,
Nei ēd auzu, nei ābola;
Jauns puisīts sēd pie galda,
Nei dzeŗ alus, brandavīna.
286 [Nītaures Rg].

36357.

Skaiški dzīd, olu dzer
Mozajā cīmiņā;
Kai tik skaiški nadzīduot,
Apeiņs golvu sadauzjāja.
365 [Sakstagalas Rz].

36358.

Skaisti dzīd jauni puiši,
Nu krūdziņa atīdami;
Veins īsuocja, ols atjēmja,
Brandiveins darinuoja.
494 [Viļānu Rz].

36359.

šķir, Dievīni, ko šķirdams,
Piešķir vīru dzērējīnu!
Dzers vīrīnis, dos i man,
Būsim abi piedzēruši.
94 [Dunikas Lp].

36360.

Teišam konnu pastatēju,
Voi runeigs tys Juonīts.
Gon runeigs tys Juonīts,
Gon lūkona volūdiņa;
Pus dīniņas atstuostēja
Sovu vuorgu griutumiņu.
466 [Vārkavas D].

36361.

Tī bej labi olu dzerti,
Kur ļusteigi saiminīki:
Pats izdzēre, citim deve,
Sova loba nažāluoja.
389 [Silajāņu Rz].

36362.

Vasar ziņģ, vasar ziņģ,
Cūkas cenksle kabatā;
Kad tā ziņģe izziņģāta,
Tad tā cenksle nosūkāta.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

36363.

Vecam cirvis, siena dakšas
Un tie sūdu sakumiņi;
Jaunajam al's jādara,
Ar meitām vīvināj'.
373 [Sarkaņu Md].

36364.

Vacim ļaudim syura rutka
Un tuo pykta seipūliņa.
Jaunim ļaudim veins ar madu
Un tys spēļu kambarīts.
466 [Vārkavas D].

- 111 -

36365.

Veci vīri rijas kult,
Tie māk labi būkšķināt;
Jauni puiši alus dzert,
Tie māk labi vīvināt.
373 [Sarkaņu Md].

36366.

Jauni puiši ola dzērt,
Tīm dzīsmīte saderēja;
Vaci veiri rejas kuļt,
Tīm sader byukuojūt.
357 [Rudzētu D].

36367.

Vysi muni gosti beja,
Kas munā ustobā.
Cytam devu suoļa maizi,
Cytam jauku volūdeņu;
Cyts pajāma suoļ' ar maizi,
Cyts jaukū volūdeņu.
89 [Dricēnu Rz].

★

2. Meitu bars dzied kopā.

a) Meitas skubinās dziedāt. Citi vēlas, meitu dziesmās klausīties.

797.

Dziedat, meitas, dziedat, meitas!
Āzi kaušu vakarā.
Nebēdā tu, āzīti,
Es meitiņas lustināju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Plūciet linus, plūcējiņi,
Kazu kaušu vakarā.
Nebīsties vis, kaziņa,
Es plūcējus pamānīju.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

797¹.

Dzīdit, munas muoseņas,
Kuo, muoseņas, nadzīdit?
Kuras biteites nūnese
Jyusu jaukū volūdeņu?
4271 [Rēzeknes apr.].

798.

Dziedat, meitas, koši gāja,
Man bij luste klausīties;
Nei man miega, nei darbiņa,
Dziesmās vien klausījos.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

b) Labrāk dziedāt, nekā niekus runāt.

799.

Padziedam satikušas,
Trejas kunga darbenīcas:
Otarnīca, modernīca,
Kunga rijas kūlājiņa.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

800.

Kam, brālīši, runājat
Tādas blēņu valodiņas?
Labāk dziesmu padziedat,
Nekā blēņas runājat.
206 [Kuldīgas apriņķī].

800¹.

Labāk gāju dziedādama,
Ne ap otru runādama.
Kad dziedāju, prieks man bij,
Kad runāju, bēdas nāce.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

801.

Labāk gāju dziedādama,
Ne ap otru runādama:
Ne man kauna priekšā bija,
Ne valodu pakaļā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

802.

Labāk gāju dziedādama,
Ne ar puisi runādama:
Puisim bija viltus vārdi,
Pievils manu vainadziņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

803.

Labāk grazni padziedāju,
Nekā niekus daudz runāju;
Dievam tika graznas dziesmas,
Ļaudīm nieku valodiņas.
216 [Ventspilī].

804.

Labāk koši padziedāju,
Nekā otru aprunāju:
Dziesmas tīka Dieviņam,
Valodiņas ļaunu cēla.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

805.

Labāk, meitas, padziedam,
Nekā niekus runājam!
Smiesies ļaudis, meklēs kungi
Pēc tām nieku valodām.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

- 112 -

806.

Labāk, meitas, padziedat,
Nekā blēņas runājat!
Dziesmai ļaudis nesasmēja
Kā tai blēņu valodai.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

807.

Labāk, meitas, padziediet,
Nekā blēņas runājiet!
Gadās māte vaicājot
Vakarēju valodiņu.
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

808.

Labāk, meitas, padziedat (padziedam),
Nekā blēņas runājat (runājam)!
Kur dziedāts, tur palika,
Valodiņa(s) tāli gāja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

808¹.

Labāk, meitas, padziedat,
Nekā niekus runājat;
Niekus, blēņas runādamas,
Top ļaudīm valodās.
224 [Kabilē (Kld)].

809.

Labāk nieku dziesmu dziedu,
Nekā nieku valodiņ':
Dziesmiņai pasmējās,
Valodai ienaidā.
224 [Kabilē (Kld)].

810.

Labāk skaisti padziedam,
Nekā blēņas runājam!
Dziesma(s) kauna nedarīja,
Kā dar' blēņu valodiņa(s).
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Dziesma mana izdziedāta,
Tā man kauna nedarīja;
Daža laba valodiņa
Lielu kaunu padarīja.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

811.

Veci vīri sajājuši,
Runā blēņu valodiņas;
Labāk, brāļi, padziedam,
Nekā blēņas runājam.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

c) Nedziedātāju nedziedāšanas vainas.

812.

Apskaistās tā meitiņ',
Ne tā dzied, ne runē.
Voi virs man' apskaistās?
Voi virs man' bāleliņ'?
Voi virs man' bāleliņ',
Ka nejēm' šoruden?
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

812¹.

Dziedat, mazas meitenītes,
Jau lielās nedziedava,
Jau lielās nedziedava,
Svešu ļaužu zadināmas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

813.

Dziedu droši, nebēdāju,
še nav mana arājiņa;
še nav mana arājiņa,
Kas pēc manis klausījās.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

813¹.

Dziedu, dziedu, delverēju,
Ne par vienu nebēdāju:
Es jau zinu, še nevai
Mana miežu arājiņa.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

813².

Dziedu, dziedu, ko es dziedu,
Ko es viena piedziedāšu?
Visas manas dziedātājas
Pie miedziņa lavījās.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

814.

Dziedu, nieka nebēdāju,
še nav mana arājiņa;
Cita kunga novadā
Kā ozolis līgojās.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Dziedu koši, nebēdāju,
še nav manis arājiņis;
Arājs, manis arājiņis
Aug citāi novadā.
Tur citāi novadā
Kā vanagis lidināja,
Kā vanagis lidināja
Dzeltenām kājiņām,
Dzeltenām kājiņām,
Pelēkiem spārniņiem.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

- 113 -

815.

Es droši dziedāju par visu pulku,
Es gan zināju, še mana nava,
Ne šī sētā, ne novadā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Droši dziedu, gavilēju,
Es gan zinu, še nav mana,
Es gan zinu, še nav mana,
Ne tai iļģu novadā.
Man atbrauca no leišiem
Sešiem bēriem kumeļiem,
Sešiem bēriem kumeļiem,
četriem baltiem riteņiem.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

815¹.

Es dziedāju, delverēju,
Neņems mani šitie puiši;
Paņems mani sveši ļaudis,
Tie jau mani nepazina.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

816.

Es var' dzert un dziedāt,
Kamērt balta gaisma aust:
Nav nevienas šai vietā,
Kas pēc manis lūkojās.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Bij man dzerti un dziedāti,
Kamēr zila gaisma ausa:
Man nav savas līgaviņas,
Kas godiņu nolūkoja.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

817.

Gan pazinu to meitiņu,
Kuŗa brūte šoruden:
Ne tā dzied, ne runā,
Domādama vien staigā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gan pazinu to meitiņu,
Kuŗa brūte šoruden:
Ne tā dzied, ne runā,
Domādama vien staigā.
Domādama vien staigāja,
Vai ir visi gabaliņi:
Tēvam kreklis, mātei sagša,
Māsīcām villainītes.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

818.

Gan pazinu to meitiņu,
Kuŗa lepna, kuŗa stalta:
Kuŗa lepna, nerunāja,
Kuŗa stalta, nedziedāja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

819.

Kālabada tās meitiņas
Visas līdza nedziedāja?
Vai tās bija apdomājšas
Cita citu nicināt?
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

820.

Kas, meitiņa, tev' norāja?
Nei tu dziedi, nei runā:
Vai tev puiši piesacīja,
Vai pašai nelustās?
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

821.

Kas tai mūsu meitiņai?
Nei tā dzied, nei runā.
Vai tā bija sajutuse
Sav' brūtgānu neveselu?
Dzied', meitiņ, i lustēj',
Vesels tavs brūtgāniņš:
Es vakar sasatiku
Skuju tilta galiņā.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

822.

Kas tam mūsu tautietim?
Ni tas dzied, ni runā.
Vai tam ira sievas bēdas,
Vai līgavas žēlabiņas?
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)], 139 [Juanvālē (Jaunvāles pag. Vlm)].

823.

Ko līdz man še dziedāt,
Kas pēc manis klausījās?
Cita kunga novadā
Man' balsiņu klausījās.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Ko līdz manim še dziedāt,
še nav manis arājiņš,
še nav manis arājiņš,
Kas pēc manis klausījās.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

824.

Kur, pie velna, jaunas meitas?
Vecas sievas dziedātājas!
Sievām došu cimdus, zeķes,
Meitām pigu parādīšu;
Meitām pigu parādīšu
Par pelūdes gulējumu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

825.

Kuŗa upe netecēja?
Kuŗa meita nedziedāja?
Rāvu upe netecēja,
Lepna meita nedziedāja.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

- 114 -

826.

Lēna, lēna tā meitiņa,
Ne dziedāja, ne runāja.
Aiz lepnības nedziedāja,
Aiz barguma nerunāja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bieza, bieza bērzu birze,
No biezuma nelapoja;
Lepna, lepna tā meitiņa,
No lepnuma nerunāja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

827.

Lepna, lepna tā meitiņa,
Ne tā dzied, ne runā;
Ar to lielo lepnumiņu
Mūžam tēva cūkganiņš.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 364 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

828.

Lepna, lepna tā meitiņa,
Ne tā dzied, ne runā.
Lai redzētu šoruden,
Kādi kungi to vedīs:
Vai vedīs zābakaiņi,
Vai ar kārkla vīzītēm.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

829.

Lepna, lepna tā meitiņa,
Ne tā dzied, ne runā.
Tā ar savu lepnumiņu
Sēdēs ilgi vaiņagā.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

830.

Lepna, lepna tā meitiņa,
Ne tā dzied, ne tā runā.
Tā ar savu lepnumu
Taps ļautiņu valodās.
224 [Kabilē (Kld)].

831.

Lepnas, lepnas tās meitiņas,
Ne tās dziedi, ne runā;
Aiz tā liela lepnumiņa
Mūžam vīra nedabūs.
Ja ar kāds gadīsies:
Greizu roku, līku kāju,
Greizu roku, līku kāju
Sapuvušu cepurīti.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

831¹.

Lepna meita ceļu gāja,
Ne dziedāja, ne runāja.
Ej ar Dievu, lepnā meita,
Meklē lepna tēva dēla.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

832.

Lepnas meitas nedziedāja,
Kūtri zirgi netecēja;
Lepnam lepna dziedāšana,
Kūtram kūtra tecēšana.
4 [Aijažos].

1. Kūtri zirgi netecēja,
Skaistas meitas nedziedāja.
Tik kūtrami tecēšana
Kā no kalna lejiņā;
Tik skaistami dziedāšana,
Kad puisīti ieraudzīja.
46 [Carnikavā (Rg)].

833.

Lepnas meitas nedziedāja,
Lepnu puišu gaidīdamas;
Es dziedāju, es lustēju,
Man atnāce pats lepnais.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

834.

Lepnas meitas sagājušas
Cit' uz citas raudzījās,
Ne katra nevarēja
Savu dziesmu nodziedāt.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

835.

Lepni, lepni ciemu gani,
Ne tie dzied, ne runā;
Vai tie bija daudz bagāti,
Vai pārlieku nabadziņi.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

836.

Padziedam mazākās,
Ka nedzied lielākās;
Lielākās nedziedāja,
Jaunu puišu kaunējās.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

837.

Padziedami mēs, māsiņas,
Peļamajas dzeltainītes,
Lai tās ļaužu teicamajas
Pa vienaji vazājās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 115 -

838.

Padziedam mēs, māsiņas,
Vai mēs kādas naidenieces?
Lai naidojas bāleliņi,
Tiem jādala tēva zeme.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

838¹.

Padziedam mēs, māsiņas,
Vai mēs kādas naidenieces?
Lai naidoja tie ļautiņi,
Kas mums laba nevēlēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

839.

Padziedam, vecas sievas,
Jaunas meitas nedziedāja;
Jaunas meitas nedziedāja
Aiz tām gūžu nelaimēm.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

840.

Sadziediet, mazas meitas,
Lielas meitas nedziedāja;
Lielas meitas nedziedāja
Arājiņa žēlabās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

841.

šī pusīte dziedāt dzied,
Viņa puse raudāt raud;
šī pusīte alu dzēra,
Viņa - pura ūdentiņu.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

842.

šī pusīte skaisti dzied;
Ko darīja viņa puse?
Viņa puse striķus vija,
Ka var iet zirgu zagt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Dziedat paši, kāzu viesi,
Kad nedzied panāksnieki;
Panāksnieki valgus vij,
Lai varētu kazu ķert.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

842¹.

šitij puse dziedāt dzied.
Ko darīja viņa puse?
Viņa puse vairs neēd
Silta cepta plācenīša.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

843.

Svēta, svēta tā meitiņa,
Ne tā dzied, ne runā.
Tā ar savu svētumiņu
Vellam kurpes šūdināja.
Kad pašuva vellam kurpes,
Brauc ellē grabēdama.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

844.

Tā meitiņa nedziedāja,
Kam še auga arājiņš;
Es dziedāju, delverēju,
Man citā maliņā.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

845.

Tās meitiņas nedziedāja,
Kuŗas veda šoruden;
Es dziedāju, es lustēju,
Es paliku bāliņos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

846.

Tīra goda tā meitiņa,
Ne tā dzied, ne runā.
Aiz tā liela tīra goda
Pēc negods pakaļā.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

847.

Velt' man savu skaņu balsi
šī ciemā skandināt:
Tālu manis arājīnis,
Tas jau mani nedzierdēja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

848.

Vecas mātes, gaspažiņas,
Palīdziet man dziedāt;
Jaunas meitas, jumpraviņas,
Aiz puišiem nedrīkstēja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

849.

Visi dzied, visi dzied,
Talkas māte nedziedāja;
Talkas māte nedziedāja:
Beņķam kāju nolauzuši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

850.

Citas meitas nedziedāja
Aiz arāja bēdiņām;
Es dziedāju, delverēju,
Man arāja bāleliņš.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

★

- 116 -

36368.

Ak tu, ciema zeltenīte,
Kam ar mani nerunā?
Kā no dzelža skaidas cērt,
Tā no tevis valodiņu.
443 [Turlavas Kld].

36369.

Dziediet, visi circenīši,
Nū ir silta istabiņa;
Rīt būs salta istabiņa,
Tad dziesmiņa aizamirsa.
605 [Skolas].

1. Dzīdi, dzīdi, ciercinīti,
Nyu ir sylta ustabiņa;
Reitā solta ustabiņa,
Tod dzīsmiņa sajukuse.
389 [Silajāņu Rz].

36370.

Dzied, māsiņa, neklausies,
Vai iet labi, vai nelabi;
Puiši, melši, klausījās,
Ne tie tavi bāleliņi.
511 [Zebrenes (Reņķes) Tk].

36371.

Dziedat jel, dižas meitas,
Es mazā nedrīkstēju;
Es mazā nedrīkstēju,
Ka pa snuķi nedabonu.
39 [Bārtas Lp].

36372.

Dzīdit, mozuos meitenītes,
Ka leluos nadzīduoja;
Leluos beja nūskumušas,
Svešu ļaužu zadynuotas.
168 [Kalupes D].

1. Dzīduosim, mozuokuos,
Ka nadzīd leluokuos:
Leluokuos nūskumušys
Vess juos tautys šūrudiņ.
593 [Rēzeknes apr.].

36372¹.

Dzīžat, mozys meitineitis,
Jau leluos nadzīduos;
Jau leluos nadzīduos,
Ļelus pyurus lādēdamas;
Ļelus pyurus lādēdamas,
Svešu tautu gaidēdamas.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

36373.

No rītiem gan dziedātu,
Kad galviņa nesāpētu;
Ar tautām gan runātu,
Ja neliegtu bāleliņš.
190 [Kokneses Rg].

36374.

Dzīduotu reitā agri,
Ka galviņa nasuopātu;
Zadzynuotu, ka varātu,
Tautas munus buoleliņus.
357 [Rudzētu D].

36375.

Dziesmas pēc, sveši ļaudis,
Ienaidiņa neturat.
Dziesma paliek, kur dziedāta,
Valodiņa, kur runāta.
235 [Litenes Md].

36376.

Dziesmu dēļ, sveši ļaudis,
Ienaidiņa neceļieti:
Dziesmu dziedu, kāda bija,
Ne tā mana sacerēta.
Gāj' pie puiša, kāds man ņēma,
Ne es puisi audzināju.
12 [Allažu Rg].

36377.

Dziesmiņ' mana, kā dziedāta,
Ne tā mana sarakstīta;
Bij kundziņi, kas rakstīja,
Ne es dziesmu rakstītāja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

36378.

Dzīsma muna, kai dzīduota,
Na tei muna parakstīta;
Beja kungi, kas rakstēja,
Lelajuos gruomotuos.
414 [Stirnienes Rz], 489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

36379.

Dzīdīt, muni gasteņi,
Doncuojit, kumeleņi;
Pats lusteigs es dzeivuoju,
Capureiti pacaldams.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

36380.

Nākat, meitas, padziedāsim,
Nekā niekus runāsim:
Dziesma mana kā dziedāta,
Tā man kauna nedarīja.
Tādas ļaužu valodiņas,
Tās man dara lielu kaunu.
197 [Krotes Lp].

- 117 -

36381.

Kam, saulīte, koši lēci,
Kad tu koši netecēji?
Kam, meitiņa, daiļa augi,
Kad tu koši nedziedāji?
335 [Puzes Vp].

36382.

Kā, puisīti, nu nedzied(i),
Kā dziedāji pērnruden?
Kā dziedāji pērnruden(i),
Uz manim domādams?
335 [Puzes Vp].

36383.

Ko es viena piedziedāšu
šo lielo gravas kanti?
Ko es viena pievaldīšu
Lieldzērāja tēva dēlu?
223 [Lielstraupes C].

36384.

Ko mēs, meitas, darīsim,
Visas kopā sanākušas?
Labāk dziesmas padziedam,
Nekā blēņas runājam.
281 [Neretas Jk].

36385.

Kuŗš puisītis ragā pūta,
Tam būs kāzas šorudeni;
Mani brāļi stabulēja,
Tiem būs citu vasariņu.
39 [Bārtas Lp].

36386.

Labāk, brāļi, iedzersim,
Nekā niekus runāsim:
Ku iedzeŗ tur paliek,
Valodiņa tālu gāja.
175 [Karvas Vlk].

36387.

Lai dzīduot kū dzīdovu,
A rauduot naraudovu:
Začs nūspjāŗa munu sīvu,
Ar pakaļas kuojeņom.
170 [Kapiņu D].

36388.

Lielās meitas nedziedāja,
Mēs mazās nedrīkstam:
Atnākušas lielas meitas,
Sametīs upītē.
378 [Seces Jk].

36389.

Meitu puse dzīduot dzīd,
Puišu puse nadzīduoja:
Puišu puse apkrituse
Ar tuom meitu nalaimēm.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

36390.

Nadzīduošu, nadzīduošu,
Muote lyka nadzīduot;
Muote lyka nadzīduot,
Bez vaiņuga nastaiguot.
Kad nabeja cytu puču,
Vej kad bārza žagariņu.
358 [Rugāju Abr].

36391.

Nadzīduoju, nadzīduošu,
Muote lyka nadzīduot;
Muote lyka nadzīduot,
Volūdeņas namaituot.
174 [Kārsavas Ldz].

36392.

Nez', ko mūsu balta roze
Ne ziedēja, ne lapoja.
Nez', ko mūsu staltas meitas
Ne runāja, ne dziedāja.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

36393.

Sadzīdit, stroļa bārni,
Ka nadzīd nokumāni:
Nokumāni aizmyguši
Kokar' īlas moliņā.
465 [Varakļānu Rz].

36394.

Samisuse upe tek,
Samisuse Daugavīn',
Samisušas tās meitīnas,
Kas vedamas šoruden.
Es lustīga, es vēlīga
Līdz citam rudenim.
94 [Dunikas Lp].

36395.

šīpusei linus mīsta,
Viņai salmus čabināj';
šīpusei alu dzeŗ,
Viņai rāvu ūdentiņ'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

36396.

Kas tie tādi panāksnieki,
čūras vien, čūras vien.
šai pusē vīnu dzēra,
Tai pusē rāvas ūdentiņ'.
96 [Durbes Lp].

★

- 118 -

3. Dziesmu kaŗš. Aizdziedāšanās un apdziedāšana.

a) Liela savu, peļ pretinieku dziedāšanu.

851.

A Dieviņi, a Dieviņi,
Es tos viņus uzvinnēju,
Es tos viņus uzvinnēju,
Es to roku izturēju.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

852.

Brāļa dziesmīt' i atņēmu
Otrāpus istabiņas;
Svešu ļaužu neatņēmu,
še pat klātu stāvēdama.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

853.

Dziedat, puiši, lustējat,
Nu dzied jūsu lakstīgala:
žagatīte, gaŗastīte,
Tā ir jūsu lakstīgala.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

854.

Dziedi, dziedi, dziedātāja,
Tu jau mani nevinnēsi:
Man ir dziesmu vācelīte
Raibā rožu krūmiņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

855.

Dziedi, dziedi, dziedātāja,
Cik tu mani aizdziedāsi?
Cik tu manu bāleliņu
Pie kundziņa aizrunāsi?
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

856.

Dziedi, dziedi, tu meitiņa,
Tu jau mani nevinnēsi;
Es deviņas izdziedāju,
Tu vēl vienu tuntulē.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

857.

Dzied', māsiņa, dzied', māsiņa,
Kau' kā vien, kau' kā vien;
Gan tu pate labi zini,
Kau' kas tevi aizvedīs.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Dziedi, dziedi, tautu meita,
Kaut ko vien, kaut kā vien;
Gan rudeni aizvedīs
Arājiņa dēliņam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

858.

Dziesmu dziede sveši ļaudis,
Dziesmu dziede bāleliņi.
Tā dziesmiņa man patika,
Ko dziedāja bāleliņi;
Ko dziedāja sveši ļaudis,
To saminu kājiņām.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

859.

Ekur nāk meitu bars,
Kā ērģeles spēlēdami;
Ekur nāk puišu bars,
Kā kaupiņi kurkstēdami.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1. Ekur gāja meitu pulka,
Kā bitītes vīvināja;
Ekur nāca puišu pulka,
Kā vardītes kurkstēdami.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

860.

Es būt' laba dancotāja,
Ja būt gūžu turētāja;
Es būt' laba dziedātāja,
Ja būt' dziesmu turētāja.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Es būt' laba malējiņa,
Būt' man dzirnu vilcējiņa;
Es būt laba dziedātāja,
Būt' man dziesmu saucējiņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

861.

Es dzirdēju mellu bulli
No rītiņa maurojot:
Tā nebija buļļa dziesma,
Tā bij veca puiša dziesma.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

862.

Es neteicu tās meitiņas,
Kas dzied lūpas knaibīdama:
Tā bārās ar māmiņu,
Visu muti plātīdama.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

862¹.

Kad es dziedu, tad es dziedu,
Visu muti plātīdama,
Es nebiju vācu bērns,
Es lūpiņas neknaibīju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 119 -

863.

Ja tev tīk, tu puisīti,
Nāc ar mani dziedāties;
Ja tu mani uzvinnēsi,
Es tev došu sav' māsiņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

863¹.

Kas tā tāda dziedātāja?
Kā no viena kubla gāza;
Aija, manu skaņu balsu,
Ērģelēt ērģelēju.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

864.

Kas tā tāda dziedātāja
Viņā meža maliņā?
Tā nebija dziedātāja,
Tā bij zirgu dīrātāja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

865.

Kas tu tāda dziedātāja,
Kad tu labi nemācēji!
Nāc pie mana raibā buļļa,
Tas tev' labi pamācīs.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

866.

Kas tu tāda dziedātāja,
Tev nav lāga dvēselīte:
Alkšņa koka tā taisīta,
Suņa dota dvēselīte.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

867.

Klausies, meitu māmulīte,
Kur meitiņas daiļi dzied;
Lai klausās dēlu māte,
Krogā dēli kavušies.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

868.

Kļava lapa lielījās
Vīru nest par Daugavu;
Tautu dēls lielījās
Tautu meitu aizdziedāt.
Kur tu traka, kļava lapa,
Vai tu vīru panesīsi?
Kur tu, nieka tautu dēls,
Tautu meitu aizdziedāsi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

868¹.

Ko dziedē tu, meitiņ,
Tu jau mani nevinnēsi
Ne vārdēs, ne darbēs,
Ne saldēs valodēs.
229¹.

868².

Ko, meitiņa, tu dziedēji,
Tev jau skaņi niskanēja;
Lai padzieda dundurīts,
Tas mācēja trīcināt.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

869.

Ko tu dziedi, bezdvēsele,
Tev jau lāgi neskanēja;
Ļauj man vaļu, lai es dziedu
Ar savām māsiņām.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

870.

Ko tu dziedi, bezdvēsele,
Tev jau lāga nevedās;
Es dziedāšu, man vedās,
Man ir dziesmu dvēselīte.
24 [Lēdurgas draudzē].

871.

Ko tu dziedi, bezdvēsele,
Tev nebija dvēselītes;
Ellē tava dvēselīte
Diedziņā karājās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

872.

Ko tu dziedi, dziedātāja,
Mana brāļa gribētāja,
Mans brālītis zābakos,
Neņems tādu dāra rīkli.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dziedi, dziedi, dāŗa rīkle,
Mana brāļa gribēdama;
Vai tu dziedi, vai nedziedi,
Tu jau viņu nedabūsi.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

873.

Ko tu dziedi, ko nedziedi,
Tu jau lāga nemācēji;
Es mācēju, es dziedāju,
Es tev kaunu padarīju.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

874.

Ko tu dziedi, rumbas gals,
Tev jau lāga neskanēja;
Es dziedāju, man skanēja,
Man ir skaņa valodiņa.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

- 120 -

875.

Ko tu dziedi, rumbas kaklis,
Tev jau labi neskanēja;
Es dziedāju, man skanēja,
Puri, vēŗi atskanēja.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

1. Ko tu rūci, ratu rumba,
Tev jau lāga neskanēja;
Kad es laidu savu balsi,
Purvu purvi atskanēja.
121 [Gulbenē (Md)].

876.

Ko tu dziedi, rumbas kaklis,
Tev jau labi neveicās;
Es dziedāju, man skanēja
Caur debešu debešiem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

877.

Ko tu dziedi, rumbas kaklis,
Tev jau lāga neveicās;
Man dziesmiņa izdziedāta,
Tu vēl lūpas kustināji.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

878.

Ko, vecais, tu dziedāji,
Tev nav labas veselības;
čīkst tev kauli staigājot,
Klab tev zobi runājot.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

879.

Kur tie rūca, dundurīši,
Vai tie rūca dadzīšos?
Tie nebija dundurīši,
Tie bij sveši puisēnīši.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Rūca, rūca dundurīši, -
Kur tie rūca, kur nerūca?
Tie nebija dundurīši,
Tās panākstu meitenītes.
273 [skat. 152. (Durbes pag. Lp)].

880.

Lai lielās, ko lielās,
Ko tā mazā pedelīte!
Tā māsāmi kaunu dara,
Lāgā dziesmas nemācēja.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

881.

Lielas meitas, mazas meitas,
Visas manim līdzi dīca;
Kā tām nebij līdzi dīkt,
Pašas dziesmas nemācēja.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

882.

Meitas, meitas, ko dziediet,
Jums dziedāt neveicās:
Jums mēlīte izkaltuse,
Ar puišiem runājot.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

883.

Ēdolnieku meitas dzieda,
Kā ar vāli velējās;
Pilsātnieku meitas dzieda,
Kā līgoti nolīgoja.
190 [Kuldīā].

884.

Turkalniešu dziedāšanu
Aiz sieniņas nedzirdēju;
Lielvārdiešu zeltenītes
Kā bitītes vīvināja.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

885.

Pašņākdama es dziedāju,
Pašņākdama gavilēju:
Man pasita dēlu māte
Ar mieturi deguniņu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

886.

šī puse viņu pusi uzvaļāja;
šī puse dzelzu, viņ' puse mālu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

887.

Sīvi dzied tā meitiņa,
Tai sarkani vaigu gali;
Dievs žēlo to māmiņu,
Kam tā top jaunavīte.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

888.

Skaišķi dziedi ciemu gaiļi
Vārtu staba galiņā:
Tie nebija ciema gaiļi,
Tie bij ciema puisēniņi.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

889.

Suņi rēja, vilki kauca:
Veci puiši gavilēja,
Veci puiši gavilēja
Uz jaunām meitiņām.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

890.

Tā dziedāja sveši ļaudis,
Kā dunduri dundurava;
Es ar savu brāleliņu
Kā bitīte vīvināju.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 121 -

891.

Užu, užu, panāksniece,
Nedrīkstēja, nemācēja!
Kad es būtu panāksniece,
Es drīkstētu, es mācētu,
Es drīkstētu, es mācētu
Tautu galdu trīcināt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

892.

Uzvarēju, uzvarēju,
Dieviņš manim palīdzēja!
Tu kā tupa, es kā kaudze,
Ko tu manim padarīsi?
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

1. Ciema meitas man' gribēja
Ar dziesmām uzvārēt.
Kur tu mani uzvārēsi,
Es kā kaudze, tu kā tupa.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

893.

Uzvinnēju, uzvinnēju
Viņpus upes dziedātājus:
Ne ar darbiem līdzu tika,
Ne ar skaistu dziedāšanu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1. Lai nāk piecas melnavietes
Pret man' vienu radavieti
Ar darbiem, runāšanu,
Ar daiļo dziedāšanu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

894.

Vai bitīte nezināja,
Kur ziediņi upmalā?
Vai dziesmiņu kāds dziedāja,
Ko bāliņi nezināja?
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

895.

Viņpus upes tā dziedāja,
Kā tie veļu suņi rēja;
šaipus upes tā dziedāja,
Kā bitītes vīvināja.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

896.

Ciema meita tā dziedāja,
Kā lielā jūŗa kŗāc;
Mūs' meitiņas tā dziedāja,
Kā bitītes ābulā.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

897.

Celiet mani uz akmini,
El lielā dziedātāja!
Nu man vaļas, nu man vaļas
Ar puišiem kapāties;
Puišiem bija blusu āda,
Man bij vaŗa pātadziņa.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

b) Dziesmas turamas godā.

898.

Atņemiet dziesmīt' manu,
Nelieciet novārtā!
Tas bij man lielis kauns,
Liek dziesmīti novārtā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

899.

Es nedevu nevienami
Savu dziesmu sarežģīt:
Kuŗu dziesmu nodziedāju,
To satinu kamolā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kad es iešu tautiņās,
Dziesmas tīšu kamolā;
Neatstāšu puisēniem
Savu dziesmu nežģelēt.
396 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

900.

Gana skaisti es dziedāju,
Puiši mani izmēdīja;
Dieviņš zina, kā dziedās
Puišu pašu līgaviņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

901.

Ko dziedāšu, ko runāšu,
Svešu zemi staigādama?
Dziedāš' pate savu dziesmu,
Runāš' savu valodiņu.
157 [Vecpilī (Vecpils pag. Lp)].

901¹.

Mēdi, mēdi, mēdeklīti,
Ne tu mani nomēdīsi:
Puns tavā pierītē,
Pūte mēles galiņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

902.

Nesmejiet jūs, ļautiņi,
Ne smiekliem es atnācu:
Es atnācu dziesmiņām,
Jaukajām valodām.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

- 122 -

903.

Smēja ļaudis man dziedot(i),
Smēja manim runājot;
Es ļaužiemi nepasmēju,
Tik netikli dzīvojot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

903¹.

Smejās ļaudis dzīsmei munai,
Smejās munai volūdai;
Es ļaudīm nasasmēju
Ni dzīsmei, volūdai.
428 [Beržūs(?)], 430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

904.

Smējās ļaudis dziesmai mane,
Smejās mane valodā.
Ko ļautiņi tad darītu,
Kad darbiņu nemācētu?
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

905.

Smējās man visi ļaudis, -
Kas smiekliem nesmējās? -
Smējās man dziesmiņām,
Smējās man valodai;
Darbiņam nesmējās,
Redz ražani dzīvojam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

906.

Smejat, ļaudis, dziesmiņai,
Nesmejat valodai:
Dziesmiņ' man izdomāta,
Valodiņa Dieva dota.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1. Smejat, ļaudis, dziesmu manu,
Valodiņas nesmejat:
Dziesmu dziedu, kādu gribu,
Valodiņa Dieva dota.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

907.

Tā dziedāju, tā runāju,
Kā bij' maza ieraduse;
Es nebiju lakstīgala,
Locīt savu valodiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Daža laba lakstīgala
Groza savu valodiņu;
Es nebiju lakstīgala,
Es negrozu valodiņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

c) Dziesma aiņemta, aizmirsta, sajukusi; dziesma bez otras puses; dziesmu pietrūkst.

908.

Ai meitiņa, lišķes mēle,
Kam paņēmi man' dziesmiņu?
Tā paņēma citas meitas
Tavu miežu arājiņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

909.

Aizmirsās man dziesmiņa,
Nojūdzās kumeliņis;
Pats attapu sav' dziesmiņu,
Pats iejūdzu kumeliņu.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

1. Aizzamirsa man dziesmiņa,
Nosajūdza kumeliņš;
Pasakiet man dziesmiņu,
Pats aizjūgšu kumeliņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

910.

Aši, aši, knaši, knaši
Pie sudraba kalējiņa:
Pašam dziesmu pūriņam
Atslēdziņa nolūzuse.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

911.

Bij' man dziesmu, kad nedziedu,
Kad dziedāju, nav nevienas;
Bij' man puišu, kad es augu,
Kad uzaugu, nav neviena.
224 [Kabilē (Kld)].

912.

Bij' man dziesmu vācelīte
Sīku lagzdu krūmiņā;
Kad gribēju padziedāt,
Nevieniņas neatradu.
224 [Kabilē (Kld)].

913.

Divas vien man dziesmiņas,
Abas divas nabadzītes:
Vienu tinu lakatā,
Otru zīžu nēzdogā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

914.

Dziedāja, dziedāja,
Palika klusu:
Pietrūka dziesmiņu,
Sadila mēlīte.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 123 -

915.

Dziedat, meitas, ko gaidāt, -
Vai jums dziesmas pietrūkušas?
Es dziedāju cauru dienu,
Man dziesmiņas atlikās.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

916.

Dziedat, meitas, ko gaidāt, -
Vai jums dziesmas pietrūkušas?
Ja jums dziesmas pietrūkušas,
Nāk pie manim tapināt:
Man ir dziesmu vācelīte
Sīkā kārklu krūmiņā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

917.

Dzied', meitiņa, dzied', meitiņa,
Es tev iešu palīgā;
Tev pietrūka, man atlika,
Es tev varu palienēt.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

918.

Dziesma būtu, dziesma būtu,
Kaut bijuse otra puse;
Būt' man skaista līgaviņa,
Kaut māsiņa nebijuse.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

919.

Dziesma būtu, dziesma būtu,
Kau(t) dziesmai otra puse;
Mārša būtu, mārša būtu,
Kau(t) lielāki bāleliņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

920.

Dziesma būtu, dziesma būtu,
Kaut dziesmai otra puse;
Meita būtu, meita būtu,
Kaut māmiņa man devuse.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

921.

Dziesmiņ' mana laba dziesma,
Kad tai būtu otra puse;
Sieviņ' mana laba sieva,
Kad tai būtu mīlestība.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

922.

Dziesmiņai nabadzei
Otra puse pazuduse.
Jūgsim bēru kumeliņu,
Meklēsim otru pusi.
4 [Aijažos].

1. Dziesma būtu, dziesma būtu,
Kam dziesmai otra puse.
Jūgsim biti kamanās,
Meklēsim otras puses.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Dziesmiņai nabadzei
Otra puse pazuduse.
Meklēsim otru pusi
Rudzu salmu galiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

923.

Dziesmiņ, mana nabadzīte,
Otra puse pazuduse!
Kas tā tāda laipstu mēle
Manu dziesmu paņēmuse?
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

923¹.

Kam, muoseņ, dzīsmu suoci,
Ka tu vysys nazynuovi?
Sacēs tautys namuokušu
Vysuodam darbeņam.
422 [Līvānu pag. D].

924.

Kas tā tāda laiska mēle,
Manu dziesmu dziedātāja?
Kad tu būtu dziedātāja,
Kam papriekšu nedziedāji?
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

925.

Kas tā tāda laiska mēle,
Manu dziesmu smādētāja?
Tai bij jāt koka zirgu,
Velnu nest mugurā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

Kas tā tāda laipstas mēle,
Kas parāva manas dziesmas?
Vai tu, laipsta, nezināji
Kaķes:. pabeņķēi?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

926.

Kas tā tāda lišķu mēle
Manu dziesmu nolišķēja?
Ej mājē, laizi lizi, -
Saimeniece raušus cep.
226 [Kandavā (Tl)].

927.

Ko, meitiņa, tu dziedāji,
Kad tu labi nemācēji?
Ja tev dziesmas pietrūkušas,
Nāc pie manis tapināt.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 124 -

928.

Man bij dziesmu vācelīte
Mēslainē glabājama.
Atskrējušas ciema cūkas,
Izrakušas, apēdušas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

929.

Ne visām dziesmiņām
Es zināju otru pusi,
Ne visām meitiņām
Es zināju tikumiņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

930.

Ne visām(i) dziesmiņām
Es zināju otru pusi;
Ne visām(i) meitiņām
Mātes austas villainītes.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

931.

Ne visām dziesmiņām
Es zināju otru pusi;
Ne visām tautiņām
Patīk manis augumiņš.
206 [Kuldīgas apriņķī], 256 [Apguldē (Auru pag. Jg)].

Ne visām dziesmiņām
Patīkama otra puse;
Ne visiem ļautiņiem
Patīk manis augumiņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

932.

Ne visām dziesmiņām
Es zināju otru pusi;
Ne visiem ļautiņiem
Visas vainas izzināju.
275 [Zemgales novados].

933.

Ne visām dziesmiņām
Otras puses dabūjām;
Ne visiem ļautiņiem
Uz manim labs prātiņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

934.

Nebēdāji tu, māsiņa,
Kad dziesmiņa tev sajuka;
Ne tev juka sīki raksti,
Ne ar tava valodiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

935.

Nebēdāju, nebēdāju,
Kad dziesmiņa man sajuka:
Neba dziesma cimdu raksts,
Ko ieliku pūriņā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

936.

Tik dziedāju, tik dziedāju,
Kamēr dziesmu padziedāju.
Nu es braukšu uz Jelgavu
Dziesmiņai ielāpiņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

937.

Trūkst jums dziesmu, sveši ļaudis,
Es jums piecas tapināšu.
Citu gadu atdodat,
Otras piecas pieliekat.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

938.

Vienu pusi dziesmas zinu,
Otru pusi nezināju:
Kad zinātu otru pusi,
Būtu liela dziedātāja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

939.

Vienu pusi dziesmas zinu,
Otru pusi nezināju:
Otru pusi Vāczemē
Kungi raksta grāmatā.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

940.

Caura, caura tā dziesmiņa,
Kur ņemsam ielāpiņu?
Jaunu puišu kažokā
Ielāpiņu griezīsam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

d) Ne dziedāt vien jāmāk, jādara arī darbs.

941.

Aiziet meitas dziedādamas,
Zaļu birzi locīdamas.
Nelokāt zaļu birzi,
Lokāt mēļu villainītes.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

941¹.

Dziedāt māku, adīt māku,
Siena pļauti nemācēju:
Adīt maza mācījos,
Sienu pļauti nevarēju.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

- 125 -

942.

Dziedāt māku, dancot māku,
Audakl' austi vien nemāku:
Līdz iekāpu audaklā,
Dzijas rauju čokurā.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1. Māk meitiņas riņķus griezt,
Māk līkumus līkumot;
Audekliņu nemācēja,
Tas tecēja čokarā.
226 [Kandavā (Tl)].

942¹.

Dziedāt māku, dancot māku,
Lauku darbu vien nemāku.
Lauku darbu kauns mācīs,
Tautiņās dzīvojot.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

943.

Dziedāt māku, dancot māku,
Siena pļaut nemācēju.
Es jūs lūdzu, bāleliņi,
Dodiet mani spēlmanim.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Dziedātāja tā meitiņa,
Ne darbiņa dzīvotāja;
To bij ņemti spēlmaņam,
Ne manami bāliņam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

943¹.

Dziedāt māku, dancāt māku,
Siena pļaut nemācēju.
Kurs puisītis mani ņēma,
Lai vijās pātadziņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

944.

Dziedāt māku, dancot māku,
Siena pļaut(i) vien nemāku;
Būt' mācējsi sienu pļaut,
Sen būt' puiša līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

945.

Dziedāt māku, dancot māku,
Siena pļaut vien nemāku;
Izstrīķēju izkaptiņu,
Stāvu klāt raudādama.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

946.

Ziņģēt māku, dancot māku,
Rijas kulti vien nemāku;
Kad jāieti rija kult,
Raud' galviņu saņēmuse.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

947.

Ziņģēt māku, dancot māku,
Siena pļaut vien nemāku.
Ieš' pie tāda tēva dēla,
Kam sieniņa nevajaga.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

947¹.

Ziņģēt māku, dancot māku,
Siena pļaut vien nemāku.
Mani balti bāleliņi,
Mācait mani sienu pļaut.
1311 [Apē (Vlk)].

948.

Ziņģēt māku, dancot māku,
Siena pļaut vien nemāku.
Ved, māmiņa, tādu vīru,
Kas māc' mani sienu pļaut.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Dziedāt māku, dieti māku,
Siena pļaut nemācēju.
Ieš' pie tāda tēva dēla,
Kas mācīja sienu pļaut.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

949.

šķīrās man, veicās man
Aiz visāmi māsiņām
Dziesmītē, valodā, -
Lei darbam kā veicās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

e) Meitām jādzied godīgi. KKāzās atļautas negoda dziesmas.

950.

Kāzās dziedāju negoda dziesmas;
Pāriešu mājās, turēšu godu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ar kaunu biju, ar kaunu būšu,
Nu bija tas laiks, kad kauna nav.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Kāzās iedama bezgode biju,
Pametu godiņu pie mātes mājā;
Pāriešu mājās, turēšu godu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

3. Kāzās iedama bezkauņa biju;
Pāriešu mājās, turēšu godu,
Turēšu godu, kā citas meitas.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 126 -

951.

Meita, meita, mārga, mārga,
Pelnī godu dzīvodama:
Ni smejies dziedādama,
Ni ar otru runādama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

952.

Pa godam dziediet, meitas,
Pa godam runājiet,
Ja gribiet pasēdēt
Goda galda galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

953.

Pa godam dziedit, meitas,
Pa godam runājat,
Pa godam valkājat
Savu zīļu vaiņaciņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Nekauniski dziedat, meitas,
Nekauniski runājat,
Ar godiņu valkājiet
Savus zīļu vainaciņus.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

954.

Pa godam dziedat, meitas,
Pa godam runājat:
šai pulkā tas puisītis,
Kas meitiņu lūkojās.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Dziediet, meitas, ar godiņu,
Ar godiņu runājat:
Tivu, tivu, nava tāļu,
Kas godiņu klausījās.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

955.

Tas nebija mans kauniņš,
Kad es dziedu bezkaunīgi:
Tā brālīša vaina bija,
Kam tas ņēma līgaviņu;
Kam tas ņēma līgaviņu,
Mani ņēma dziedātāju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

f) Apdziedātie neņem ļaunā. Apmierinās, izlīgst, sader.

956.

Ap seviem vien dziedāju,
Ap saviem brāliņiem,
Neaiztiku svešu ļaužu
Ni pa vārda galiņam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

957.

Dziesmas dēļ, labi (sveši) ļaudis,
Ienaidiņa neceliet!
Dziesmu dziedu, kāda bija,
Ne tā mana padarīta.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dziesmas dēļ, sveši ļaudis,
Ienaidiņa neturiet!
Dziesma mana padziedāta,
Neba mana darināta;
Vecu ļaužu darināta,
Manis jauna padziedāta.
275 [Zemgales novados], 333 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

958.

Dziesmu dēļ, jauni kungi,
Neturiet ienaidiņu!
Ne tā mana uzcelšana (izsmiešana),
Tā senēja veca tiesa.
224 [Kabilē (Kld)].

959.

Dziesmu dēļ jūs ļautiņi,
Neturat ienaidiņu!
Es ar savu jaunumiņu
Daždažādi izdziedāju.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

Dziesmu dēļ, sveši ļaudis,
Ilgi dusmu neturat:
Es savā dzērumā
Daždažādi izdziedāju.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

960.

Dziesmu dēļ, labi ļaudis,
Mani jel nepeļat!
Pieder pieši pie zābaka,
Pie meitām dziedāšana.
263 [Dobelē].

961.

Dziesmu dēļ, sveši ļaudis,
Neturat ienaidiņu:
Ik dziesmiņu izdziedājis,
Sēž savā kumeļā.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

962.

Gana man žēl palika,
Sav' māsiņu apdziedot.
Kam tu nāci tai vietā,
Kur man bija jāapdzied.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 127 -

963.

Labi bija tie ļautiņi,
Panes ļaunu, panes labu;
Mūs' brālīši nepanesa
Maza bērna valodiņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Labi, labi tie ļautiņi,
Panes labu, panes ļaunu;
Ir es pate nepanestu
Tādu ķēmu valodiņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

964.

Lūdzami, ļautiņi, neturat dusmas!
Man vaļas dziedāt par savu māsu.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

1. Lūdzami, ļautiņi, neskaistaties!
Mums tiesa dalāma, jums klausāmies:
Mums tiesa dalāma pa' brālīti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

965.

Meitas manu cepurīti
Kā bitītes aplipušas.
Labāk mani meitas lipa,
Nekā vīri vaidinieki:
Meitas lipa dziesmiņāmi,
Vīr' asajis zobentiņis.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

966.

Meitas manu cepurīti
Kā bitītes aplipušas.
Vai tā mana cepurīte
Saldu medu apmedota?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 224 [Kabilē (Kld)].

967.

Nekaiš nieka tev, meitiņa,
Mana blēņu valodiņa;
Valkā pati ar godiņu
Savu zīļu vaiņadziņu.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

968.

Pus' dziesmiņas brāļiem dziedu,
Pusi dziedu māršiņām,
Ne vienam iztapdams,
Ne otrami sariebdamis.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

969.

Saderami mēs, tautiņas,
Saderami, saderami!
Neba mēs visu mūžu
Ienaidiņu turēsim.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

970.

Saderam, mūs'(?) māsiņas,
Mūs' zemīte saderēta;
Krievi, leiši savas bruņas
Lemešos izkaluši.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

★

36397.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Liela skāde notikuse:
Cūka dziesmas apgāzuse,
Apenīšos rakādama.
498 [Virānes (Bučauskas) Md].

36398.

Adieviņ, adieniņ,
Nu mēs viņas vinnējām:
Nu ellē iegrūdām
Līdz pašam dibenam.
605 [Skolas].

36399.

Ai, līciešu raibas vistas,
Ko tik daudzi kladzināt?
Vai bijāt aptukušas,
Kad laktā neleciet?
480 [Vējavas Md].

36400.

Cieti, cieti, droši, droši,
Pašas meitas, turaties,
Lai tie paši jauni puiši
Kā zirnāji staipījās;
Kā zirnāji staipījās,
Kā pakulas vīstījās.
72 [Cesvaines Md].

36401.

Cīma meitas tai dzīdo(j),
Kai leluo jyura krāce;
Myusu meitas tai dzīdo(j),
Kai biteite uobulā.
358 [Rugāju Abr].

36402.

Dziedi, dziedi, tautu meita,
Tu jau mani nevinnēsi;
Man dziesmiņu pieci pūri,
Divi mazas vācelītes.
283 [Nīgrandas Azp].

36403.

Dzīdīt, meitas, pa gūdam,
Pa gūdam i runojīt;
Pa gūdam i nosojīt
Sovu puču vainudziņu.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 128 -

36404.

Dzīd puiseitis ar meitom,
Tik meitom nasasmej.
Vēl tu pats nazynuoji,
Kura tova ļaudaveņa.
326 [Preiļu D].

36405.

Dziedātājas, šurp nākdamas,
Sēja šķidrus priekšautiņus;
Vējiņš širces purināja,
Noplīsuši lindraciņi.
378 [Seces Jk].

36406.

Gan aba, gan aba
šim vakarami:
Gan biju dziedājsi,
Gan gavilējse,
Gan šādu netikli
Pakaitinājse.
141 [Ivandes Kld].

36407.

Gana man žēli bija
Sav' māsiņu apdziedāt.
Kam tu gāji tai vietā,
Kur es tevi apdziedāju.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

36408.

Kuo jyus, meitas, tosnojīt,
Ka dzīsmeišu nadzīdīt?
Kuras biteitjas nūnesja
Jyusu jauku volūdeņi?
Volūdeņi izlūcēju,
Kai vīņ pati gribādama.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

36409.

Gana meita, dziedātāja,
Aiz galdiņa stāvētāj'.
Galdiņš deja, galdiņš lēca,
Aizpērnoji mazgājum'.
119 [Gaujienas Vlk].

36410.

Kaimiņ' puiši lielījās:
Esot lieli dziedātāji;
Es dzirdēju ganīdama:
Vardei līdzi nedziedāja.
605 [Skolas].

36411.

Kamanās ķēve zviedza,
Lāča balss atskanēja;
Ak tu, liela ērzelnīca,
Tavu lielu rēkumiņu.
335 [Puzes Vp].

36412.

Kas dziesmiņu nedziedāja,
Tas slinkuma lāpītājs;
Kurs puisītis čakli gāja,
Tas bij liels dziedātājs.
127 [Grostonas Md].

36413.

Kam, puisīt, muti pluoti,
Ka tev dzīduot napīdar?
Tu dzīduoji, pyuces brēcja,
Suņi kaucja pasūlē.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

36414.

Kas tev dos, leļa bērns,
Lakstīgalu aizdziedāt?
Leļa bērns purvā dzied,
Lakstīgala āriņā.
358 [Rugāju Abr].

36415.

Kas nu dzjārvis gara kokla,
Ka zeileišu nanasoj?
Kas nu puišu smuidru garu,
Ka dzīsmeišu nadzīdoj?
174 [Kārsavas Ldz].

36416.

Kas tī dzīd? tramba dzīd
Lela puora maleņā,
Bīzas putras paēduse,
Kozas pīnā mārcādama.
194 [Krāslavas D].

36417.

Kas tur dzied, kas tur dzied?
čuras dzied, čuras dzied,
Kas čurām nedziedāt,
Rudzu putra vēdarā.
127 [Grostonas Md].

36418.

Kaunies, meita, kur kaunies,
Dziesmiņā nekaunies;
Dziesmas dēļ bez godiņa
Necels tava vaiņadziņa.
46 [Beļavas Md].

- 129 -

36419.

Klausāties, Roļu meitas,
Kā dziedāja Buku meitas:
Tievi sauca, gaŗi vilka,
Kā līgota nolīgoja.
94 [Dunikas Lp].

36420.

Ko dziedat, vēžu ļipas,
Neiet koši, ne raženi.
Padziedāsim mēs, māsiņas,
Mums iet koši, mums raženi.
477 [Vecpils Lp].

36420¹.

Ko jūs, meitas, trikšiniet,
Ka jūs skaisti nedziediet?
Es dziedāju, man skanēja,
Ar savām māsiņām.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

36421.

Ko jūs, dūdas, dūdojiet,
Jūs jau vīrus nedabosiet.
Adāt, dūdas, cimdus, zeķes,
Tad jūs vīrus dabosiet.
15 [Alūksnes Vlk].

36422.

Koši dzied jaunas meitas
Apaļā kalniņā;
Žēli raud veci puiši,
Staģenē gulēdami.
183 [Kazdnagas Azp].

36423.

Ko tu čīksti, ko tu pīksti,
Viņas puses dziedātāja?
Tev rīklīte izsviluse
Zilajām zēvelēm.
192 [Kosas C].

36424.

Kuo tu dzīdi, lēļa bārns,
Lai es dzīžu, laksteigola.
Ni tev maņa aizdzīduot,
Ni tev maņa aizrunuot:
Muns vuordeņš i viersā guļ
Kai azara laičineitja.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

36425.

Kū tu dzīdi, lēļa bārns,
Ni tev kaulu, ni dvēseles.
Man ir kauli, man dvēsele,
Man jaukuo volūdiņa.
605 [Skolas].

36426.

Ko tu nāci, ģenģergaili,
Jaunu meitu pulciņā?
Ne tev dziesmu, ne valodas,
Rokām vien plātījies.
605 [Skolas].

36427.

Kur pie joda, ciema meitas,
Kad nedzird dziedājam?
Vai būs žurkas apēdušas,
Ievilkušas midzenī?
447 [Ulmāles (Ulmales-Labragas) Azp].

36428.

Kuŗa meita nedzied,
Tā grib vīru;
Trīne nedzied,
Tā grib vīru.
546 [Kuldīga Kld apr.].

36429.

Kur tās vakarējās
Dziedātājas?
Nogājšas pirtīj
Tabāku bāzt.
427 [Tadaiķu Lp].

36430.

Ķuķīts koši gavilēj(a),
Uz cērpiņa tupēdams;
Atskrej pauķis melniem svārkiem -
Iegrūž Ķūķi ūdenī.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

36431.

Lobuok, puiši, padzīdit,
Nakai blēņas runojat.
Blēņas vīņ runojūt,
Dažu lobu ryudynuoja.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

36432.

Lai dziedāju, ko dziedāju,
Apdziedāju kumeliņu.
Lai runāju, ko runāju,
Aprunāju līgaviņu.
241 [Lubānas Md].

36433.

Ļautiņi mīļi,
Par ļaunu neņemiet!
Mums būs dziedāt,
Jums būs saņemti.
46 [Beļavas Md].

- 130 -

36434.

Lūdzami, ļautiņi,
Par ļaunu neņemat!
Man brīvi dziedāt,
Jūs klausīties.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

36435.

Lepnas meitas nedziedāja,
Lepnus puišus gaidīdamas.
Es dziedāju, es lustēju,
Man atnāca vislepnie.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

36436.

Līksmojieti, citas kūmas,
Diža kūma nelīksmoja;
Dižā kūma piedzērusi,
Abas ausis nokārusi.
39 [Bārtas Lp].

36437.

Ļaunu liku zem akmeņa,
Pāri gāju dziedādams;
šī būtu dziesma, laba dziesma,
Kad vēl būtu otra puse.
605 [Skolas].

36438.

Matvairot tev, dzīsmeit,
Ka tu man aizamiersi!
Matvairot tev, puiseit,
Ka tu maņš naprecēji.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

36439.

Matvoi uozīt tev, dzīsmīte,
Ka tu man aizamiersi!
Man izauga cyta dzīsme
Mīža solma galiņā.
358 [Rugāju Abr].

36440.

Mārgas dzīd kalniņā,
Pusmārgas lejiņā;
Pusmārdzīšu vainadziņi
Kai austriņa vizuļo.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

36441.

Mellas aitas, balti ragi,
Skrien pa ceļu brēkādamas;
Tās nebija mellas aitas,
Tās dzied meitas nemākules.
245 [Lutriņu Kld].

36442.

Melli vērši, balti ragi,
Iet pa ceļu baurodami;
Tie nebija melli vērši,
Tā dzied puiši nemākuļi.
398 [Skrundas Kld].

36443.

Mūsu meitas skaisti dzied,
Viņas sētas vien nedzied.
Kā tās skaisti padziedās,
Piepēm kakli aizauguš'?
286 [Nītaures Rg].

36444.

Nedziedi, meitīna,
Tev nepiedera:
Tev mēle kā liza,
Lūpas kā kuņķis.
94 [Dunikas Lp].

36445.

Nesak', mās', tās dziesmiņas,
Kuŗai pusi vien zināji.
Teiks tev ļaudis tautiņās:
Visu darbu nemākot.
605 [Skolas].

36446.

Kam, māsiņ, dziesmu stāsti,
Kad par lāgu nezināji?
Sacīs tevi tautiņās
Visu darbu nemākot.
605 [Skolas].

36447.

No rudeņa da rudeņa
Pušiem zirgu locīšana;
No svētdienas da svētdienas
Meitām skaista dziedāšana.
241 [Lubānas Md].

36448.

Pa gūdiņam dzīdit, meitas,
Pa gūdiņam runojit.
Ni rassit prīškā kauna,
Ni volūdu pakaļā.
389 [Silajāņu Rz].

36449.

Pasokit maņ dzīsmeņu,
Izajiudzja kumeleņš.
Pats aizjiudžu, pats nūjiudžu
Sovu bāru kumeleņu;
Pats muoseņis vyzynuoju
Nu tierdzeņa da tierdzeņam.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

- 131 -

36450.

Ruci, ruci, dundureit,
Kas nu tova ryukumeņa,
Biteite seika, moza,
Ritin mudra ritynuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

36451.

Sakolsti, milīt,
Kai muna mēļa;
Kai muna mēļa,
Tev apdzīžama.
389 [Silajāņu Rz].

36452.

Kuŗas meitas nedziedāja,
Tām še auga arājiņi.
Es dziedāju, delverēju,
Man svešā maliņā;
Man svešā maliņā
Kā vanagsi lidināja.
146 [Jaungulbenes Md].

36453.

šitā puse dziedāt dzied,
Ko tā vēju viņa dara?
Viņa puse apkritusi
Ar tām gūžu nelaimēm.
241 [Lubānas Md].

36454.

Skaisti dzied ciema gaiļi,
Uz vārtiem stāvēdami;
Tie nebija ciema gaiļi,
Tie bij mūsu jauni puiši.
605 [Skolas].

36455.

Skolas bērni savas dziesmas
Kamolos satinuši;
Kamolos satinuši,
Salikuši šūplādēs.
378 [Seces Jk].

36456.

Smejuos ļauds dzīsmei munai,
Smejuos munai volūdinei;
Voi bej mani muomuline
Smīkla dēļi auklējuse.
35 [Baltinavas Abr].

36457.

Sveši ļaudis, dzīsmu dēļ
Īnaidiņa naceļat.
šūdīn, rītdīn
Bezkauna dīnas:
Ne kauna lelam,
Ne kauna mozam.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

36458.

šuksta, boksta sveši ļaudis,
Ni jī prota, ni muocēja.
Es ītum tū celiņu,
Es prostum i muocātum.
143 [Jāsmuižas D].

36459.

Tur i tur sveši ļaudis,
Ni tī prota, (ni) muocāja,
Es prostum i muocātum,
Tū celeņ' staiguotum.
389 [Silajāņu Rz].

36460.

Te būtu dziesma, te dziedātu,
Ja tai būtu otra puse.
Otru pusi Vāczemē
Kungi raksta grāmatā.
281 [Neretas Jk].

36461.

Vai tu dziedi, vai nedziedi,
Tu jau manis nevinnēs'.
Vinnēš' tevi rītā agri,
Vinnēš' vēlu vakarā.
398 [Skrundas Kld].

36462.

Var pazeit An(n)īti
Nagudru ļaužu:
Kū mes dzīžam,
Tū jei smejas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

36463.

Nabeja Jezups
Lūpiņa bārns;
Kur meitas dzīd,
Tur jis i veras.
466 [Vārkavas D].

36464.

Vedējīša lielījās:
šī dziesmiņu daudz zinot;
Ka nov bija jāpadzied,
Muti vien noplātīja.
499 [Virbu (Jaunpagasta) Tl].

36465.

Velns sadzina divas sievas
šitamos panākšņos;
Kā tā viena apdziedāja,
Tā tā otra klausījās.
378 [Seces Jk].

- 132 -

36466.

Vidzemnieku vecas meitas
Zviedzin zviedza revēdamas;
Kurzemnieku zeltenītes
Ik rudeni ritināja.
245 [Lutriņu Kld].

36467.

Viena pati skaista dziesma,
I tā pati kliba kāja;
Gani kāju atlauzuši,
Pa krūmiem vazājot.
418 [Sunākstes Jk].

36468.

Visi putni skaisti dzied,
činka čanka nedziedāja;
Kad dziedās činka čanka,
Tad būs silta vasariņa.
235 [Litenes Md].

36469.

Zosu spalva tā eglīte,
Ka tā daiļi neskanēja;
Ka tā būtu gaiļa spalva,
Tad dziedātu kā gailītis.
605 [Skolas].

★

4. Maksa par dziedāšanu.

971.

Auzu, auzu kumeļam
Par to jūdžu tecējumu;
Mutes, mutes līgavai
Par to skaistu dziedāšanu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

972.

Brokastiņu, māmuliņa,
Par šā rīta dziedājumu!
Ja nedosi brokastiņu,
Citu rītu nedziedāšu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Azaidiņu, māmuliņa,
Par šī rīta bridumiņu!
Ja nedosi azaidiņu,
Citu rītu nebridīšu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

973.

Ko jūs mani maksāsiet,
Es nedēļu izdziedāšu?
Pirma diena, otra diena,
Te trešdiena, ceturtdiena,
Te piektdiena, te sestdiena,
Te nedēļa pagalam.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

Maksājiet, sveši ļaudis,
Es nedēļu izdziedāju.
Pirmo dien' rijas kult,
Otru dien' māļu malt;
Trešdienā lietiņš lija,
Tad pie drēbju būķēšanas;
Cetortdien silta saule,
Tad pie siena grābstīšanas;
Piektdienā maizi cepu,
Sestdienā sviestu taisu;
Svētdien gāju baznīcā,
Dieva vārdus klausīties.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

973¹.

Kū jeus man moksuosit
Par tū skaistu dzīduošonu?
Moksuos peuru teiru rudzu,
Ūtru peuru teiru mīžu;
Vīnu peuru teiru kvīšu,
Nu kuo cept peiradzeņus;
Veļ puspeura driču dūs,
Nu kuo virt bīzu putru,
Nu kuo virt bīzu putru,
Vēdereņus sutynuot.
422 [Līvānu pag. D].

973².

Lakstīgala maksas prasa
Par vasaras dziedājumu:
Sieku rudzu, sieku miežu,
Sieku smalku magonīšu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

974.

Maksājiet, maksājiet
Manu skaistu dziedājumu!
Jums bij labi klausīties,
Man mēlīte deldējama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Maksājiet, sveši ļaudis,
Manu skaistu dziedāšanu!
Vai es biju lakstīgala,
Sav' mēlīti locīdama.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

974¹.

Maksājat nu, ļautiņi,
Manu skaistu dziedāšen',
Vai a vīnu, vai a medu,
Vai a maizes gabalīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

- 133 -

975.

Maksājat, sveši ļaudis,
Manu skaistu dziedāšanu!
Dodat ēst, dodat dzert,
Dodat puisi klātgulēt.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

976.

Maksājat, sveši ļaudis,
Manu skaistu dziedāšanu!
Mana skaista dziedāšana
Kā Dieviņa pielūgšana.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

977.

Mielo, māmiņa, aizkrāšņa bērnus,
Aizkrāšņa bērniņi, tie grazni dzied (dziedāja).
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

978.

Visu nakti dziedāju, kā malku cirtu;
Kas mana maksāja par dziedājumu?
Puisēni maksātu, ne pašiem nava,
Pašiem puisēniem pliks vēderīnis.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

979.

Visu rītu es dziedāju,
Brokastiņu pelnīdama.
Visiem līdzi brokastiņš
Par to manu dziedājumu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

★

36470.

Ai, cik liela dziedātāja,
Liela sila maliņā.
Ko mēs viņai maksāsim
Par tik jauku dziedāšanu?
Sieciņ' rudzu, sieciņ' miežu,
Sieciņ' smalku putraimiņu.
605 [Skolas].

36471.

Aizmoksuojat, jyus ļautiņi,
Par mun' skaistu dzīduojum',
Nu tuo suoļs, nu tuos maizes,
Nu tuo bārni juobaroj.
389 [Silajāņu Rz].

36472.

Aizmoksuojit, svešiļaud's,
Munu skaistu dzīduošanu;
Kab na munas dzīduošanas
Kai piertī i sādātuļu.
591 [Ludzas apr.].

36473.

Brauc vedēji, brauc vedēji,
Kādu dziesmu dziedāsim?
Zirgam sakas, somaukstaukla,
Kamaniņas pakaļā.
391 [Sinoles Vlk].

36474.

Dūd, Dīveņ, tai Mareitei
Trejdeveņi ponuoksnīni,
Jei mums labi aizmoksuoja
Ka jai skaisti padzīduojam.
576 [Varakļāni Rz apr.].

36475.

Dzīdi, dzīdi, dzīdaliņa,
Es maksāšu dzīdājumu:
Slastiņš rudzu, slastiņš mīžu,
Pus slastiņa kaņepeišu.
358 [Rugāju Abr].

36476.

Dziedat, meitiņas,
Maksāsim!
Es došu sīpolu
Ar visu kātu.
605 [Skolas].

36477.

Dziedati, zēnīni,
Mēs maksāsim:
Mēs dosim šišņaka
Ar visis laišķis.
Ja labi dziedāsit,
I piecus, sešus.
355 [Rucavas Lp].

36478.

Lai Dievs dod Jānīšam
Nebraukt vairs vedējos;
Ka tas man nemaksāja
šā vakara dziedājuma.
241 [Lubānas Md].

- 134 -

- 135 -

PAR DZIEDĀŠANU DAŽĀDOS SEVIŠĶOS ATGADĪJUMOS

980.

Bij man dziesmu vācelīte,
To pārdevu pavasari:
šam dziesmiņa, tam dziesmiņa
Par maizītes gabaliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

981.

Daudz dieniņu mūžiņā,
Cita šāda, cita tāda;
Citā koši padziedam,
Citā žēli noraudam.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

1. Daudz dieniņu mūžiņā,
Ne tās visas labas bija:
Cita smieta, cita dieta,
Cita gauži noraudāta.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

982.

Dievs zin, kā būs šovakari -
Citam dziedāt, citam raudāt:
Dēlu māte dziedās, meitu māte raudās.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

982¹.

Divi melni suņi rēja
Aiz Daugavas siliņā.
Tur mēs divi bāleliņi
Dzersim alu dziedādami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

983.

Dziedādama vien staigāju
Pa tautieša novadiņu:
Atradusi labu zemi,
Labu zemes arājiņu.
188 [(?)].

984.

Dziedāj' viena, nerunāju,
Tai lielāi sirdsēstāi:
Tautiešam izkrituši
Div' sudraba gredzeniņi,
Div' sudraba gredzeniņi,
Man sūtāmi mīļi vārdi.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

985.

Dziedāj' vienu dziedājumu
Vakarējāi dzērumāi:
Vakarējis līgšu alus
Reibst manā gālīnāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

986.

Dziedat, brāļi, lustējat,
Nu māsiņa vaiņagā;
Ka' noņems vainadziņu,
Nebūs vairs jūsu vaļa.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

987.

Dziediet, meitas, dziediet, meitas,
Mēs ar Jāni dancosim:
Jānīšam samta bikses,
Man sudraba lindraciņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Stabulnieki stabulēja,
Mēs ar Jāni dancojam:
Jāņam bija zili bikši,
Man sarkani lindraciņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

988.

Dziediet, meitas, lustējiet,
šogad lēti arājiņi:
Piecu mārku, sešu mārku
Pats labais tēva dēls.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Dziedāsim mēs, māsiņas,
šogad lēti arājiņi:
Pa grašam, pa otram
Pats labais arājiņš.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 136 -

2. Kur jūs, māsiņas, vakar bijāt?
Vakar še bija krieviņu kupšis.
Ūdeņa bebrītis dālderi maksā;
Kuŗš labs puisītis, dālderi maksā,
Kuŗš kāds plušķītis, pusdālderīša.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

3. šogad, meitas, manāties,
šogad puiši lēti bija:
šogad puiši nemaksāja
Ne auziņas pelaviņu.
Citu gadu, tad maksās
Vienu pūru kaulu miltu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

šogad puiši nemaksāja
Vienu sieku sēnaliņu;
Citu gadu, tad maksās
Vienu sieku zirgu mēslu.
190 [Kuldīā].

989.

Dziedat, meitas, rindiņā,
Negriežate muguriņu,
Lai pagrieze tautu dēlis
Savu caunu cepurīti.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

990.

Dzied', māsiņ, tu dziesmiņu,
Tev šķīrās, tev veicās;
Es i būtu iesākuse,
Aiz asaru nevarēju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

991.

Dzied' ar vienu dziedājumu
Vakarēju sākumiņu;
Brauc ar vienu braukumiņu
Rīgā jūgtu kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

991¹.

Dzied' ar vienu dziedājumu
Vakarējā sākumā.
Kas godīga mātes meita,
Lai nāk manim palīgā.
1253 [Kroņa laicenē].

992.

Dziedu dziesmu, kāda bija,
Neb' es dziesmu rakstītāja;
Eim' pie puiša, kāds precēja,
Neb' es puisi audzināju.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 224 [Kabilē (Kld)].

993.

Es domāju, es gādāju,
Kas aiz kalna gavilēja:
Meitu māte gavilēja,
Savas vistas ganīdama.
Gani, māte, vai negani,
Viena būs vanagam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

994.

Es dziedāju, es lustēju,
Man zināms arājiņš;
Vakar ēdu launadziņu
Arājiņa klētiņā.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

995.

Es dziedāju, gavilēju,
Aiz upītes ecēdams.
Izdzirdusi tautu meita,
Atnes manim launadziņu.
Atnesdama launadziņu
Iekrīt pate upītē.
Ak, paldies, tautu meita,
Tā ir tev vajadzēja!
Man pašam div' māsiņas,
Launadziņa nesējiņas;
Trešā veca māmuliņa,
Launadziņa taisītāja.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 216 [Ventspilī].

996.

Es dziedāju, gavilēju,
Lai dzird mana māmuliņa;
Lai dzird mana māmuliņa,
Lai atnesa brokastiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

996¹.

Es dziedāt nedziedāju,
Ja kājiņas nepiesitu;
Es dzīvot nedzīvoju,
Ja tautieti neizmācīju.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

996².

Es nedziedu par tautām,
Man tautiņu nevajaga;
Es dziedāju par māmiņu,
Par māmiņas telītēm.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

996³.

Es nemaz neziņģētu,
Ja labāk nemācētu;
Es nemaz nedancotu,
Ja man zeme nerībētu.
1191 [Ēveles draudzē].

- 137 -

997.

Es', māsiņa gana strauja,
N'ej pret kalnu dziedādama;
Ir upīte gan bij strauja,
Pretī kalna netecēja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

998.

Gāju ceļu dziedādama,
Kā cielava dancodama,
Pār galviņu mētādama
Visas ļaužu valodiņas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

999.

Gan pazinu to meitiņu,
Kuŗa liela dziedātāja:
Sārti vaigi, zilas acis,
šķiltin šķīla valodiņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1000.

Ikkatram vīriņam
Pa reizei gaviļot;
Kad atnāce mana reize,
I es savu gavilēju.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1001.

Kad es dziedu, koši dziedu,
Kad es raudu, žēli raudu:
Priekš tautiņu koši ziedu,
Pēc māmiņas žēli raudu,
Pēc māmiņas žēli raudu,
šūpotājas, lolotājas.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

1001¹.

Kad man neva košu dziesmu,
Es nekošu nedziedāju;
Kad man neva labu ļaužu,
Ar netikli nerunāju.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

1002.

Kādu dziesmu dziedāsim,
Launadziņu paēduši?
Dziedāsim mātes dziesmu
Par launaga devumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1002¹.

Kuodu dzīsmu dzīduosim?
šitej poša gon ir loba:
žyrgam sokys, sumastivs,
Ragaviņis pakaļ tak.
422 [Līvānu pag. D].

1003.

Kas gulēja Jāņu nakti,
Lai guļ visu vasariņu;
Kas dziedāja Jāņu nakti,
Lai dzied visu vasariņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1004.

Kas tie man's lab's dziesams,
Tās divreiz pārcalē;
Kas tie tād's šņips-šņaps,
Tos atdev' līb'šem.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

1004¹.

Kas tie tādi, kas dziedāja
Aiz viņiem kalniņiem?
Vai tie mani bāleliņi
No kariņa mājā nāk?
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

1005.

Kas tur dzied? nabags dzied,
Visi Rīgas nami skan.
Bagāts raud, meži skan;
Nauda moca dvēselīti.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1006.

Ko dziedāšu, neskanēja,
Nava lapu kociņos;
Tad dziedāšu, tad skanēs,
Kad būs lapas kociņos.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1007.

Krogā dzied bāleliņš
Ar vakara gājumiņu;
Stallī zviedz kumeliņš
Ar vakara ēdumiņu.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

1008.

Kur tu ņēmi to dziesmiņu,
Kas actiņas slapināja?
Kur dzirdēji to vārdiņu,
Kas tik žēli sirdī skan?
To vārdiņu izdzirdēju
Viņpus upes tautiņās;
Kā pērlītes tos savēru
Savā dziesmu kamolā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 138 -

1009.

Kuŗa meita rītā dzied,
Tā dziedāja lustes dēļ;
Kuŗa vēlu vakarā,
Tā dzied vīra gribēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1010.

Labāk dziedu kājaudama,
Nekā galvu sukādama;
Labāk mani tautas rāja,
Nekā savi bāleliņi.
287 [Bauskas pilsmuižā (Bauskas pag. B)].

1011.

Labāk dziedu kāj's audama,
Nekā galvu sukājot:
Kājas āvu ikdieniņas,
Galvu reti izsukāju.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

1012.

Lai es gāju, kur iedama,
Dziedādama vien staigāju:
Ja tie manis neredzēja,
Lai minēt pieminēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1013.

Līgodama upe nesa
Zaļu ziedu vaiņadzinu;
Dziedādamas tautas veda
Vaiņadziņa vijējiņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Upe nesa līgodama
Baltu linu ērkulīti;
Tautas veda dziedādamas
Baltu linu vērpējiņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1014.

Man sastiga kumeliņš
Laucenieku griķājā;
Tur palika rakstīts pūrs,
Tur i dziesmu vācelīte.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1015.

Maza, maza meitenīte
Tek pa ceļu dziedādama, -
Skaista, balta vilnainīte,
Sarkans rožu vaiņadziņš.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Skaisti dzied bārenīte,
Aiz ataugas ganīdama, -
Baltas mēļu villainītes,
Sarkans rožu vaiņadziņš.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

1016.

Mazi bērni skaistu dziesmu
Vārdzināt vārdzināja:
Ielikuši vīzītē,
Pa istabu vizināja.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 410 [skat. 3301. (Pilskalnes pag. Il)].

1. Man bij dziesmu vācelīte
Smalkā lazda krūmiņā.
Bērni, vardes, iznerroja
Manu dziesmu vācelīti:
Ielikuši vīzītē,
Par pagalmu vizināja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1017.

Meitas mani dziedādamas
Jūdzi vada kājiņām.
Eit', meitiņas, jūs ar Dievu,
Laižat manu kumeliņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1018.

Meitas mani mīlēdamas
Jūdzi vada dziedādamas.
Kaut man būtu alutiņš,
Līdzē vestu sētiņē.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

1019.

Meža, meža es meitiņa,
Atkal meža tautājos;
Es nebiju ieraduse
Klajumā gavilēt.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1020.

Nn savus puišus teica.
Kas tos puišus nepazina?
Rudzus pļāva raudādami,
Krogā gāja dziedādami.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1021.

Rūjenieši, velna bērni,
Pirtī dzied pērdamies;
Virķenieši bāleliņi,
Laukā dzied ecēdami.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1022.

Nedomāju, necerēju
Tā kalnā gavilēt;
Vai vējiņis man atpūta,
Vai ūdenis atlīgoja?
Tautu dēla kumeliņis
Kā ūdenis atlīgoja.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 139 -

1023.

Nesagrib man dziedāt,
Nesagrib gavilēt:
Man' māmiņa pavēlēja
Vecam tautu dēliņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1023¹.

Nevienam nesariebu,
Ik dieniņas raudādama,
Kā sariebu dziedādama,
Agr' iedama druviņā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1024.

Nīde mani sila dzērve,
Nīde lauka cielaviņa;
Mūsu pašu ciema meitas
Vislielās nīdētājas.
Nīdat, nīdat jūs, māsiņas,
Gan jūs mani iznīdēs.
Ka jūs mani iznīdēs,
Citas tādas nedabūs:
Nebūs tāda dziedātāja,
Nebūs tāda runātāja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1024¹.

Nu pūš lēns vējš,
Nu varēs auzas sēt;
Nu vairs puiši nedanco,
Nu varēs padziedāt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1025.

Padzied, manu bāleliņu,
Ar tām ciema meitiņām:
Lēna, jauka valodiņa,
Ar kundziņu runājot.
224 [Kabilē (Kld)].

1026.

Preiļi dzied, preiļi dzied, -
Kas tos preiļus priecināja?
Pelav' maize, kaņepj' ciba,
Tas tos preiļus priecināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1027.

Riebu, riebu ļautiņiem,
Kā neriebu dzīvodama:
Citam riebu dziedādama,
Citam bargi runādama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Vai es tāda riebaļiņa?
Citam riebu runādama,
Citam dziesmu dziedādama.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1027¹.

Riebu, riebu ļautiņiem,
Rieb' savai māmiņai:
Ļaudiem riebu dziedādama,
Māmiņai raudādama.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1028.

Riebu, riebu tautiešam,
Riebu lielu riebumiņu,
Maza riebu raudādama,
Liela daiļi dziedādama.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1028¹.

Rit, rit rīta rasa
Par ābeļu lapiņām;
Tā pārrit tautu dēls
Par manām dziesmiņām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1029.

Rudens nāk, rudens nāk,
Jātin dziesmas kamulāi;
Kad atnāks pavasaris,
Pa vienai šķetenāšu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1030.

Saproties, neprašiņa,
Ka es tevis negribēju:
Ar dziesmām apdziedāju,
Ar valodu aprunāju.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1031.

šķiet man' tādu runātāju,
Kad es tāda dziedātāja;
Manas pašas bāleniņš,
Pircin pirka valodiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1032.

Sieviņ' raud, bērniņ' raud:
Bez putraimu kāpostiņi;
Vīriņš skaisti gavilē
Kroga galda galiņā.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1033.

Ziņģē tēvs, daiņā māte,
Man vezdami līgaviņu:
Pats prieciņa nevarēju,
Kaņepēs tupēdams.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 140 -

1. Dzied māmiņa, svilpo tēvs,
Man nesdami līgaviņu;
Pats tupēju kaņepēs,
Aiz smiekliem nevarēju.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1034.

Skaisti dzied, alu dzēra
Mazajā ciemiņā;
Vidū iet nedrīkstēju,
Tur aug mana līgaviņa.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1035.

Skaisti dzied lakstīgala
Liepas zara galiņā;
Tā dziedāja dēlu māte
Meitu mātes istabā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1036.

Skaisti, skaisti zīle dzied,
Staļļa spāres galiņā;
Skaisti dzied tautu meita,
Man' bāliņa gaidīdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1036¹.

Skauģīts man nevēlēja
Ne dziedāt, ne runāt;
Es dziedāju, es runāju,
Skauģam sirdi kaitināju.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1037.

Svilpē viena Leišu irbe
Aiz Daugavas siliņā;
Tā nebija Leišu irbe,
Tā bij Leišu dzeltainīte.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

1038.

Tāļu, tāļu gavilēja
Manis linu arājiņis.
Kad aiziešu, tur es būšu
Gaŗ' audekļa audējiņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1039.

Tautas manim laimi vēl,
Kad es laba dziedātāja;
Vēliet, ļaudis, tam Laimiņu,
Kas jums pūru piedarīja.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

1040.

Trallāt tralli jaunas meitas.
Kā tās tralli, kā netrall'?
Vai tās tralli manis paša,
Vai tā mana kumeliņa?
Ne tās tralli manis paša,
Ne tā mana kumeliņa:
Pašas gan trallināja,
Īsa laika gribēdamas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1041.

Tu, māsiņ, muižas meita,
Tu staigāsi raudādama:
Es, māsiņ, mājas meita,
Es staigāju dziedādama.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1042.

Uz kalniņa stāvēdama,
Rīta dziesmu nodziedāju;
Noskanēt noskanēja
Par birzēm, klajumiem.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1043.

Vai dieniņa, man' dieniņa,
Tu atnāci nezināma!
Vakar koši gavilēju,
šodien veda smiltienā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1044.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
šī bēdīga vasariņa!
Nedziedāja govju gani,
Ne arāji, ecētāji.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1045.

Viena pati man dziesmiņa,
I tā pati salāpīta:
Visapkārt zelts, sudrabs,
Vidā saule vizināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1046.

Visapkārt ievu ziedi,
Vidū balta ābelīt';
Visapkārt meitas dzied,
Vidū meitu māmulīte.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

1047.

Visas dziesmas izdziedāju,
Brāļa govis ganīdama;
Eita, govis, laidarā,
Man atjāja precenieki.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

- 141 -

1047¹.

Visas dziesmas izdziedātas,
Ir valodas izrunātas,
Griez pie durvīm kumeliņu,
Lai es sēdu mugurā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1048.

Visas dziesmas izdziedātas,
Tēva dziesma nedziedāta;
Tad dziedāšu tēva dziesmu,
Kad uzkāpšu kumeļā.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Visas dziesmas izdziedātas,
Mātes dziesma nedziedāta;
Tad dziedāšu mātes dziesmu,
Kad es iešu tautiņās.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1049.

Visas dziesmas izdziedātas,
Ciema meitas izprecētas.
Ne nu manim jautru dziesmu,
Ne ar ciema zeltenīšu.
4 [Aijažos].

1050.

Visas manas greznas dziesmas
Vītolāi sakāpušas,
Sāk vītolis grozīties
Ar visām dziesmiņām.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)], 201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. Visas manas dailas dziesmas
Ozoliņa galotnē;
Vējiņš lieca ozoliņu,
Atskan manas dailas dziesmas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Visas manas dailas dziesmas
Vītolā satecēja;
Sāk vītolis grozītiesi,
Ir es līdzi līgojos.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

3. Visas manas skaistas dziesmas
Vītolā(i) satecēja;
Sāk vītolis locīties,
Sāk zariņi vīvināt.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1051.

Citam riebu dziedādama,
Citam gauži raudādama:
Tautām riebu dziedādama,
Brāļam gauži raudādama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1052.

Citas meitas pūru dara,
Es klausīju bāleliņu,
Es klausīju bāleliņu,
Dziedādama, raudādama.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

36479.

Ai ezer, ezeriņ,
Savu meitu neizdod!
Kas audeklus balinās
Tavu krauju maliņā.
235 [Litenes Md].

36480.

Oi, muosiņ, oi, muosiņ,
Kai mēs tevi pīcīssem?
Tu bej rokstu raksteituoja,
Tu paprīkšu dzīduotuoja.
358 [Rugāju Abr].

36481.

Ai upīte, olainīte,
Kam atdevi savas dziesmas?
Kas jel tavos līkumos
Svētu rītu trīcinās?
104 [Ēdoles Vp].

36482.

Aiz kalniņa kupla liepa
Deviņiem žuburiem,
Devītā žuburā
Bāleliņi kokles šķels.
378 [Seces Jk].

36483.

Aiz kū muni bruoliliņi
Pierk man zeiļu vainadziņu?
Aiz tuo muna daiļumiņa,
Aiz jaukuosi volūdiņas.
326 [Preiļu D].

36484.

Ap sevim vien dziedāju,
Ap sevim vien runāju;
Neaiztiku labu ļaužu,
Ne dziesmās, valodās.
115 [Galgauskas Md].

36485.

Bāliņos dzīvodama,
Dziedādama vien staigāju;
Kad aiziešu tautiņās,
Varbūt iešu raudādama.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

- 142 -

36486.

Bitītemi, muosiņomi
Ir prīcīga dzeivuošana:
Kur juos guoja, kur naguoja,
Vysur guoja dzīduodamas.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

36487.

Bitītei, meitiņai,
Tām novada nevajag:
Iet novadu no novada
Kā bitītes dziedādamas.
23 [Ārlavas Tl].

36488.

Bruolīts mani (tai) pasauce:
Muosiņ, kolpa leigaveņa!
Paldīs kolpa Laimeņai,
Es staiguoju dzīduodama.
466 [Vārkavas D].

36489.

Brokašķiņu, launadziņu
Atnes mun, māmuļiņa;
Tu jau pate gan dzirdēji,
Kur es skaņi gavilēju.
290 [Ogres C].

36490.

Dzer un dziedi, tautu meita,
Tu jau pate mana būsi;
Vai tādēļ es tev's neņemšu,
Ka tu liela dzērājiņa.
358 [Rugāju Abr].

36491.

Dievs zina, kam tī būs,
Tik vēlīna zeltainīt:
Izmirkusi, sasalusi,
Tek pa ceļu dziedādama.
127 [Grostonas Md].

36492.

Divas meitas cierēt gāja
Pa to zaļu bērzu birzi.
Viena gāja dziedādama,
Otra gauži raudādama.
515 [Ziemeŗu Vlk].

36493.

Dūd, Dīviņi, Leneišam
Trejdeviņu ponuoksneņu!
Kod jis guoja ponuoksnūs,
Jis myus skaiški padzīduoja.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

36494.

Dūd, māmeņa, kam dūdama,
Nadūd mani spēļnīkam!
Ni man mīga, ni darbiņa,
Spēļuošonu klausūtīs.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

36495.

Dreiz es guoju, dreiz tecēju,
Lāni laižu volūdiņu:
Aiz dreizuma tautys jāma,
Aiz lānuos volūdeņis.
170 [Kapiņu D].

36496.

Dzīd ar vīnu, dzīd ar ūtru
Vakarēju suokumeņu;
Kur gūdeiga meitu muote,
Dūd ar vīnu juojumeņu.
247 [Makašānu Rz].

36497.

Dzīd ar vīnu dzīduojumu,
Vakarēju suokumiņu;
Kur gūdeiga muotes meita,
Īt ar vīnu juojumiņu.
295 [Ozolmuižas Rz].

36498.

Dziedi, dziedi, tautu meita,
Skaņi bērzu birzītē!
Gan es tevi aizvedīšu,
Staigna purva maliņā.
467 [Vārmes Kld].

36499.

Dzied, meitiņa, dzied, meitiņa,
Es tev iešu palīgā;
Tev pietrūka, man atlika,
Es tev varu palienēt.
316 [Piltenes Vp].

36500.

Dziedāt māku, dancot māku,
Siena pļaut vien nemāku.
Mani balti bāleliņi,
Māciet mani sienu pļaut;
Izstrīķējat izkaptiņu,
Iepļaujiet vāles galu.
119 [Gaujienas Vlk].

36501.

Dziedi, dziedi, barvedīte,
Ar to āža steberīti.
Puišiem nāsis izbadīšu
Ar to āža steberīti.
Dziedat, meitas, dziedat, sievas,
Sargājati steberīti.
24 [Asares Il].

- 143 -

36502.

Dziedādama vien staigāju,
Kā irbīte rakstīdama;
Dziedādama ietecēju
Tautu dēla sētiņā.
315 [Pilskalnes Il].

36503.

Dzīdi, dzīdi, dzīduotuoja,
Voi tu gauži narauduosi,
Sova zeiļu vaiņuceņa,
Sova tāva, muomuleņas.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

36504.

Dziedi, dziedi, dziedātāja,
Tu aiziesi raudādama;
Tu aiziesi raudādama
Pie nelieša tēva dēla.
127 [Grostonas Md].

36505.

Dziedi, gaili, vai nedziedi,
Nebūs gaisma vakarā.
Raudi, meitiņ, vai neraudi,
Nebūs' mana līgaviņa.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

36506.

Dzīdi, muna ļaudoviņa,
Doncoj muns kumeliņš.
Izdoncovei bruoļam sīvu,
Sev dyžanu leigaviņi.
35 [Baltinavas Abr].

36507.

Dziedāsam, māsiņas,
Verīgo dziesmiņu,
Beņķīšam kājiņas
Nolūzušas.
72 [Cesvaines Md].

36508.

Dzied meitiņas, zied puķītes,
Kad nāk jauna vasariņa;
Lakstīgala trinkšķināja
Sausā egles galiņā.
127 [Grostonas Md].

36509.

Dziedat paši, tēvs un māte,
Sava bērna kristībās!
Kam lūdzāt tādas kūmas,
Kas dziesmiņas nemācēj'?
605 [Skolas].

36510.

Dzīdat, paiši, kū dzīdat,
Kumeliņu apdzīdat,
Loi tas man skaiški tak,
Ouziņom nabarots.
551 [Ludza Ldz apr.].

36511.

Dziedādama vien staigāju,
Ar tautām spēlēdama.
No galviņas nospēlēju
Savu zīļu vaiņadziņu.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

36512.

Dziedādama vien staigāju,
Kā irbīte rakstīdama.
Dziedādama es tecēju
Tautas dēla sētiņā.
378 [Seces Jk].

36513.

Dziedādama vien staigāju,
Nestaigāju raudādama;
Kad dabūšu tādu vaļu,
Tad staigāšu raudādama.
605 [Skolas].

36514.

Ekur, skaisti puisēniņi,
Aplam tādu nedabūs:
Paši gāja dziedādami,
Kumeliņi dancodami.
72 [Cesvaines Md].

36515.

Es bij' lela dzīduotuoja,
Man' pajēmja spēlmanīts;
Jis spēlēja, es dūduoju
Spēļu golda galiņā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

36516.

Es ļusteiga, es vēleiga
Aiz vysom muosiņom;
Man daiļuoks oruojiņš
Aiz vysom muosiņom.
326 [Preiļu D].

36517.

Es bij' meita, man bija vara,
Es varēju lielīties:
Tecēdama birzi loku,
Stāvēdama zvaigznes skaitu.
605 [Skolas].

- 144 -

36518.

Es dziedāju, trallināju,
Ne par vienu nebēdāju:
Es gan zinu: še nebija
Mana miežu arājiņa.
378 [Seces Jk].

36519.

Es dūduoju, es rauduoju,
Syla molu staiguodama;
Syla molu staiguodama,
Boltas pučes laseidama.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

36520.

Es nenācu šī vietā,
Savu miegu izgulēt.
Nācu ēst, nācu dzert,
Nācu jauki padziedāt.
282 [Nīcas Lp].

36521.

Es uzaugu pie māmiņas,
Kā rozīte ziedēdama;
Es aizgāju tautiņās,
Kā bitīte dziedādama.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

36522.

Es varēju dziedāt,
Ēzdams, dzerdams:
Es labi zināju,
Man vīrs nešļupst.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

36523.

Guoju ceļu dzīduodama,
Kai cīlova lakstīdama;
Ni maņ beja prīkšā kauna,
Ni pakaļī volūdiņas.
174 [Kārsavas Ldz].

36524.

Gara man bize beja,
Spolga man i volūdiņa:
Vējputnēs es pīdzymu,
Tiergā mani nūkrystuoja,
Sūļi spēru, zeme reib,
Vuordu soku, meži skaņ.
170 [Kapiņu D].

36525.

Kas tā tāda dziedātāja
Aiz sīkāsi ataudziņas?
Tā lielā i brāla māsa,
Kas tautiņu nebēdāja.
605 [Skolas].

36526.

Kū dzīduošu, kū runuošu,
Svešu zemi staiguodam'?
Dzīdoj' pati sov' dzīsmīti,
Runoj sovu volūdiņu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

36527.

Kur, puķīte, tavi ziedi,
Kur, meitiņa, tavas dziesmas?
Puķīt' ziedus izziedēja,
Meitiņ' dziesmas izdziedāj'.
273 [Mores Rg].

36528.

Jurka burka vystas gona
Lela syla maliņā,
Gaviļ' Jurka, nagaviļ',
Vīna vysta vonogam.
Tej vistiņa vonogam,
Kur dzaltuonu cakuliņu.
168 [Kalupes D].

36529.

Syla Jurka gaviļoj,
Sylā vystys ganeidams.
Gauļoj, Jurka, nagauļoj,
šūgod sīvys nadabuosi.
143 [Jāsmuižas D].

36530.

Syla Jurka gavilēja
Sylā vystas ganīdams,
Gauloj, Juri, voi nagauloj,
Vīna vysta vonogam.
466 [Vārkavas D].

36531.

Viņu māte gevilēja,
Sovas vistas genīdam'.
Voi nu geni, voi negeni,
Tikpot vīnu vonags ķars.
242 [Lubejas Md].

36532.

Iestādīju skaistas rozes
Pie lodziņa dārziņā;
Lakstīgala padziedāja
Manā rožu dārziņā.
127 [Grostonas Md].

36533.

Ik vokoru es dzīduoju
Kai laksteigola saleņā;
Laksteigolu zīma ruoja,
Mani ruoja kunga dorbi.
466 [Vārkavas D].

- 145 -

36534.

Īsaliņa malējiņa
Labi Dīva izlyuguse:
Meitom dzīdot, meitom doncot,
Puišim ruopu valkuotīs.
358 [Rugāju Abr].

36535.

Iz rūbeža atsasādūs,
Kraisū kuoju pacilavu.
Ciluotumi lobū kuoju,
Ka man jamtu rūbežnīks.
44 [Bebrenes Il].

36536.

Jauna biju, dietin deju,
Dziedādama vien staigāju;
Kad izgāju tautiņās,
Raudādama vien staigāju.
263 [Mēmeles Jk].

36537.

Jo es bēdu bēdājos,
Jo nelaime priecājās.
Labāk gāju dziedādama,
Lai nelaime bēdājās.
46 [Beļavas Md].

36538.

Jo tie meži skanēt skan,
Jo es viņus skandināju;
Jo tie ļaudis nicināja,
Jo es viņus kaitināju.
263 [Mēmeles Jk].

36539.

Kad iešu namā,
Tad padziedāšu;
Kad iešu istubā,
Tad padancāšu.
94 [Dunikas Lp].

36540.

Kas kait maņ nadzīduot,
Vainadzeņa navalkuot?
Lai stuov muni bryuni moti
Zam vizuļu vainadzeņa.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

36541.

Kas, māsiņ', tev kaitēja,
Dziedādama vien staigāji?
Kā, māsiņa, nedziedāšu,
Vakar tiku saimeniece.
443 [Turlavas Kld].

36542.

Kā mēs mākami,
Tā mēs dziedami;
Aunam plauktā,
Kazai ķipelī.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

36543.

Kaida tī dzīduotuoja
Iz tuo pūra gabaleņa?
Krīvītīte galvēdere,
Gora bolsa vilcējeņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

36544.

Ko vērts man še dziedāt,
Kas peic man klausījās?
Ies dziedāt par novad,
Le klausās novadniek.
17 [Ances Vp].

36545.

Kūkles skaņ, kas kūklēja?
Kūklej muni bruoleliņi.
Kūklej muni bruoleliņi
Sov' uoreņu maliņā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

36546.

Kūkļaunīki, stobuļnīki,
Muni bolti buoleleņi:
Kūkles skaņ nameņā,
Stabuleites ustobā.
174 [Kārsavas Ldz].

36547.

Ko zin dziedāt,
Ko nedziedāt?
Trīs pār' ķenkar
Vienos vārdos.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

36548.

Kuris Dievs, kuŗa Laime
Man par puisi neradīja?
Vai svilpoti es nemāku,
Vai ar lapu stabulēt.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

36549.

Kur palika tā meitiņa,
Kas tik agri še dziedāja?
šitie kalni, ielejīši
Mani gauži noraudīja.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

- 146 -

36550.

Labāk mani vaski mati
Smalku skuju piebiruši,
Nekā manu vaiņadziņu
Bez dziesmiņām noņēmuši.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

36551.

Labāk ņēmu dziedātāju,
Nekā lielu kāsētāju;
Dziedams ceļu aiztecēju,
Kāsēdams nevarēju.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

36552.

Lustīgam, vēlīgam,
Noņemt manu vainadziņu;
Vai nebiju es lustīga,
Vainadziņu valkājot?
38 [Barkavas Rz].

36553.

Leivonīšu dzaltaņeitis
Borgu kungu maldynuotys;
Dzīd bjez saulis reitā agri,
Dzīd bjez saulis vokorā.
263 [Mēmeles Jk].

36554.

Muna muote loba beja,
Da darbiņam namuocēja.
Tik vīn dzīduot i da doncuot,
I ar puišim paūļavuot.
170 [Kapiņu D].

36555.

Muoseņom lob dzeivuot
Kai boltom vuškeņom:
Lai juos guo, kur juos guo,
Vysys guo dzīduodamys.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

36556.

Māte mani rātin rāja,
Ka es vīra nedabūšu.
Nebēdā, māmuliņa,
Ka es vīra nedabūšu:
Izveicīgi man darbiņi,
Izvedīga valodiņa.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

36557.

Māte sauca launagā,
Mēs ar Jāni dancojām:
Jānīšam zelta bikses,
Man sudraba lindraciņi.
378 [Seces Jk].

36558.

Māsiņ, tavu cietu sierdi,
Vai bij koka, vai akmeņa!
Gan dziedāju žēlas dziesmas,
Tav nebira asariņas.
589 [Kuldīgas apr.].

36559.

Meitas manu cepurīti
Kā bitītes aplipušas.
Labāk mani meitas lipa,
Nekā vīri naidinieki:
Meitas lipa dziesmiņām,
Vīri asiem zobiniem.
604 [Dažādi iesūtītāji].

36560.

Meitas manu kumeliņu
Kā bitītes aplipušas.
Vai jūs līpat vai nelīpat,
Jūs jau viņu nedabūsit,
Tur būs cita mātes meita,
Kas dabūs kumeliņu.
477 [Vecpils Lp].

36561.

Meitas, mani mīlēdamas,
Jūdzēm vada dziedādamas:
Skan krellītes, dzied meitiņas,
Es no prieka stāvu lecu.
384 [Sēemūkšu C].

36562.

Muļķis bija mans vīriņš,
Ar suņiem sarējās;
Es biju gudra mātes meita,
Es staigāju dziedādama.
443 [Turlavas Kld].

36563.

Nāc pie manis, tautu meita,
Tu lustīga vien staigāsi:
Klētī bungas, namā kokle,
Istabā vijolīte.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

36564.

No rītiņa padziedāju,
Kamēr mežā atskanēj'.
No jaunības padziedāju,
Kamēr tauta man' nerāj'.
605 [Skolas].

- 147 -

36565.

Najam maņu cīma puiki,
Ka es lela natikleite;
Jyus, puiseiši, apsamuoneit:
Es bej' lela dzīduotuoja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

36566.

Nesaderi man dziesmiņas
Ar trepiešu meitiņām;
Viņas saka: "trepu, trepu,"
Es kā bite vaivenēju.
378 [Seces Jk].

36567.

Nasadar zūsu pulki
Ar azara rauduvem;
Nasadar myus' bruoliņi
Ar Vidzemes meitiņom.
Es dzīduoju: dripu, drapu,
Juos kai bites veivynoj.
466 [Vārkavas D].

36568.

Nesēroju, neguģoju,
Kad man nieka nekaitēja;
Sērodama, guģodama
Drīz Dieviņu kaitināju.
214 [Lažas Azp].

36569.

Nu kurīnes tei meitiņa,
Kura cīma dzaltuonīte?
šmuk' dzīduoja, smolk' doncuoja,
Pīdar rūžu vaiņuceņš.
465 [Varakļānu Rz].

36570.

Pīguļnīki, savvaļnīki
Nūcārt zaļu ūzuliņu.
Nu celmiņa kūkles šķēļa,
Nu zariņu stabulītes.
Kūklej muni bruolelini,
Jaunu meitu gaidīdami.
168 [Kalupes D].

36571.

Prieka bija vīrīnam,
Kad lustīga līgavīn',
Lai viņš ieta, kur iedams,
Dziedādama vien staigāja.
94 [Dunikas Lp].

36572.

Soci, loci, kuo tu gaidi,
Ka tu dālu naženej?
Atīs rudins, solti laiki,
Paliks dāli naženeiti.
143 [Jāsmuižas D].

36573.

Sajukuši man matīni,
Sajukusi valodīna.
šķir, Dieviņi, man matīnus,
Raisi manu valodīnu.
94 [Dunikas Lp].

36574.

Simtiem meitu pretim nāca,
Visas labas dziedātājas;
Bet tik daiļi nedziedāja,
Kā dzied mana līgaviņa.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

36575.

šitie kalni, ielejīnas,
Manis gauži noraudāja:
Kur palika tā meitīna,
Kas tik agri še dziedāja.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

36576.

Skaisti dzied ceļa vīri,
Kumeliņus sajūguši.
Ekur skaisti piederēja,
Skaisti dzied panāksnieki,
Sav' māsiņu palaizdami.
241 [Lubānas Md].

36577.

Skaistu dziesmiņu dziedāju,
Pie vārtiņu dadzīdama;
Lai klausāsi sveša māte,
Pavārnīcu laizīdama.
241 [Lubānas Md].

36578.

Suņi rēja, zirgi zviedza,
Jaunas meitas gavilēja;
(Jaunas meitas gavilēja)
Pašā kalna galiņāi.
560 [Rīga ].

36579.

Svilpmaņam nevajaga
Dziedātāju līgaviņu:
Staigāj' svilpes svilpodams,
Līgaviņa raudādama.
279 [Naukšēnu Vlm].

- 148 -

36580.

šņuoc iudins, kauc akmins,
Straujas upes maliņā.
Bruoļi dzīd, muosa raud
Tautu golda galiņā.
247 [Makašānu Rz].

36581.

šūpo mani, māmulīte,
Lakstīgalas šūpulī,
Lai es augu tik lustīga,
Kā lustīga lakstīgala.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36582.

Trīci, trīci, apšu lapa,
Atnāks vēji, noraus tevi;
Dziedi, dziedi, tautu meita,
Atnāks tautas, aizvedīs.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

36583.

Tās meitiņas nedziedāja,
Kam še ouga orājiņš.
Es dziedāju, delverēju,
Man citā maliņā
Kā vanagis lidināja.
3 [Adulienas Md].

36584.

Te meitīnu liels pulcīnis,
Ne tās dzieda, ne runāja.
Tās runāja, tās domāja
Cita citu niecināt,
No brālīša tautīnās.
39 [Bārtas Lp].

36585.

Tēvs ar māti priecājās,
Tautām meitu atdevuši;
Nu var skaisti gavilēt,
Meita vīra paspārnē.
358 [Rugāju Abr].

36586.

Uz akmeņa stuovādama,
Dzīžu kuojas kratīdama;
Lai nūkrota tī ļautiņi,
Kas maņ loba navēlēj'.
605 [Skolas].

36587.

Vakar gāja div' bāliņi
Gar jūriņu dziedādami;
šodien viena zeltenīte
Pakaļ tek raudādama.
605 [Skolas].

36588.

Var pazīt to meitiņu,
Kas būs brūte šoruden:
Nij tā dzied, nij runā,
Domādama vien staigāja,
Lai griezās, kur griezās,
Puišu vidū vien griezās.
235 [Litenes Md].

36589.

Visu nakti dziedāju,
Kā malku cirtu;
Pelnī(ju) prieveti
Ar cimdu pāri.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 149 -

CILVĒKA MŪŽA RITUMS, ĢIMENES UN RADU SADZĪVE

- 150 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 151 -

GRŪTNIECĪBA UN DZEMDĪBAS

Prof. K. Straubergs

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 152 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 153 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 154 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 155 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 156 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 157 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 158 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 159 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 160 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 161 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

BĒRNA GODĪBAS

Prof. K. Straubergs

- 162 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 163 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 164 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 165 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 166 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 167 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 168 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 169 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 170 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 171 -

RADĪBU, KRISTĪBU UN KŪMU DZIESMAS

1. GRŪTNIECĪBA

1. Tautietis priecīgs pajoko par svētītu līgaviņu.

1053.

Vaicājiet jūs, māsiņas,
Ko raud mana līgaviņa;
Es vaicāju gana mīļi,
Viņa manim nesacīja.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

1. Mana jauna līgaviņa
Raudādama vien staigāja.
Vaicājat jūs, māsiņas,
Ko raud mana līgaviņa;
Es vaicāju gana mīļi,
Viņa man nesacīja.
"Ko es, nelga, tev sacīšu,
Tu pats mani rūdināji."
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1054.

Paraugos, pasmejos
Uz tās savas līgaviņas:
Nava vairs tik lustīga,
Kā atvedu pērruden;
Neziež vairs vaigu gali,
Kā ziedēja bāliņos.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Smieties vien pasasmēju,
Līgavā raudzīdams.
Kur, līgava, tie ziediņi,
Kas ziedēja bāliņos?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1055.

Paldies Dievu Dieviņam,
Nu briedīga vasariņa:
Briest man rudzi, briest man mieži,
Briest man jauna līgaviņa.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

1. Es to savu līgaviņu
Ar pupām apbaroju:
Brieda zirņi, brieda pupas,
Brieda mana līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Kas to manu līgaviņu
Ar pupām pārbaroja?
Raud galviņu saņēmuse,
Vēderiņu braucīdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1056.

Prieki, prieki tēviņam,
Kad zaļoja rudzu lauks;
Vēl jo prieki dēliņam,
Kad svētīta līgaviņa.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1057.

Pūta mana līgaviņa,
Par pagalmu tecēdama:
Vai būs dēls, vai būs meita
Krūzainiem matiņiem?
Ja būs dēls, raušu mucu,
Ja būs meita, tai pusmucu.
31 [Pabažos (Pabažu pag. Rg)].

2. Grūtas sievas pienākumi; josta devītā rakstā; vēsts mātei un vecmātei.

1058.

Mīļa Māŗa dusmas tura
Uz jaunām sieviņām,
Kam tās gāja pliku galvu,
Ar basām kājiņām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1059.

Paldies saku māmiņai
Par to vieglu dvēselīti:
Nesēdējse uz akmeni
Grūtajāsi dieniņās.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

- 172 -

1059¹.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Jau nevaru saliekties;
To man dara silta guļa,
Tautu dēla mīlestība.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1060.

Es apvilku zīda svārkus
Līdz kājiņu galiņam,
Lai ļautiņi neredzēja
Māŗas mīļu dāvaniņu.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Velcies, mana līgaviņa,
Līdz zemīti brūnus svārkus,
Lai ļautiņi neredzēja,
Ko tev deva mīļa Māŗa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. ģērbies, mana līgaviņa,
Brūnajos svārciņos,
Lai ļautiņi nepazina
Tava ziedu birumiņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1061.

Manim bija raiba josta
Deviņiem ielokiem.
Kad paspruka devītā,
Tad uz pirti: vai, vai, vai!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1062.

Es sacīju tautiešam,
Lai mērc miežus ūdenī:
Jau jostiņu es palaidu
Devītā rakstiņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1063.

Sāp sirsniņa, sāp galviņa,
Nevienam nesacīju;
Kad sāpēja vēderiņš,
Tad sacīju tautiešam:
Lai mērc miežus ūdenī,
Lai met vepri aizgaldā.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1064.

Vai mana, vai mana,
Viss kust, viss kust!
Kust mana nabīna,
Kust vēderīnis.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1065.

Vai, manu lielu prieku,
Ko es daudzi priecājos!
Pērn bij kāzas - trai rai rai!
šogad pirtī - vai, vai, vai!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1066.

Zīlīt' skrēja upes malu
Ar mazo grāmatiņu:
Māmiņai vēsti nesa,
Ka es ļoti nevesela.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1. Ar balodi ziņu sūtu
Tālajaje māsiņai:
Dziļi dubļi, stīvi zirgi,
Piekusuši arājiņi.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1067.

Jūdz, tautiet, kumeliņu,
Brauc pakaļ māmiņai!
Nežēlo zirga sava,
žēlo manu augumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1068.

Jūdz, tautieti, bēru zirgu,
Brauc pie manas māmuļītes,
Lai redz mana māmuļīte,
Vai es mirstu, vai dzīvoju.
224 [Kabilē (Kld)].

1069.

Sūtīj' ziņu Māriņai,
Sūt' manai māmiņai;
Nāc, māriņ, tu papriekšu,
Nekā mana māmulīte.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

Devu ziņu Laimiņai!
Devu ziņu māmiņai!
Papriekš Laima steigusies,
Kā vēl mana māmuļiņa.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1070.

Veca māt', veca māt',
Važosim ciemiņā;
Nu nevaidi salti laiki
Nu nečīkst kamaniņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

★

36590.

Celīs augšā, tautu dāls,
Īksa dīna, gari dorbi;
Sīn tu leiksti, šoupulīti,
Gryuši pyuta leigaviņa.
36 [Balvu Abr].

- 173 -

36591.

Jūdz, tautieti, labu zirgu,
Brauc pēc manas māmuliņas.
Kā tautieti esm īlēju,
Tā mīl mana māmuliņ'.
119 [Gaujienas Vlk].

36592.

Jyuru putni, gaigelītes,
Nesit ziņu muomiņai:
Māmiņ, tavs auklējums
Ik dīniņas gauži raud.
326 [Preiļu D].

36593.

Lūdzu tēvu, lai kuŗ pirti,
Lūdzu vecas māmuliņas:
Nāc, vecā māmuliņa,
Man sieviņa sabrukusi,
Jau jostiņu atlaidusi
Devītā rakstiņā.
358 [Rugāju Abr].

36594.

Pokuleits molku cierte,
Ar ku pierti kurynuot;
Svāta Muora pierti slauka,
Slīksnī kuojas atspāruse.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

36595.

Steidz, bāliņ, kāzas dzert,
Ej mežā līksti cirst;
Tava jauna līgaviņa
Smagi pūš, gauži raud.
46 [Beļavas Md].

★

2. RADĪBAS

1. Vienmēr jāgodā Laima, jātīra Laimai ceļš, sevišķi jākopj pirts taka in pirts - dzemdēšanas vieta.

1071.

Vainaciņu valkādama,
Par Laimiņu nebēdāju;
Kad noņēma vainaciņu,
Lūdzu Laimes raudādama.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1072.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Mīļi Laimu lūdzaties;
Vecas sievas nebēdāja,
Tās ar Laimu saderēja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1073.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Tīrījiet ceļa malas:
Dieviņš jāja, Laime brauca,
Pakrīt Laimes kumeliņš.
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

1074.

Slaukāt, meitas, istabiņu
Vakariņa krēsliņā,
Lai Laimīte nepakrita,
Naksniņā staigādama.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

1075.

Jaunas sievas, jaunas meitas,
Ravējat pirtes taku;
Vecas sievas izravējšas,
Vecas bēdas izbēdājšas.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1076.

Jaunas sievas, jaunas meitas,
Ravējat pirtes taku:
Kad Dēkliņa pirtē nāca,
Lai neķēra stērbelītes.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1077.

Es atradu mīļu māŗu
Pirtes taku ravējam;
Es atstāju visu darbu,
Teku, līdzu noravēt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Es atradu svētu Māru
Pirtes taku ravējam;
Nosasedzu villainīti,
Palīdzēju noravēt.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

1078.

Mīļā Māra apskaitās
Uz jaunām meitiņām:
Atrod pirti neslaucītu,
Pirtes taku neravētu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1079.

Mīļa Māŗa dusmas tur
Uz jaunām sieviņām,
Kam neslauka pirtes taku,
Netur šķīstu ūdentiņ'.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 174 -

1080.

Jaunas sievas, ko gaidāt?
Puškojieti pirtas jumtu;
Tā Dieviņis jūs puškos
Ar dēliemi, ar meitām.
405 [skat. 363. (Dzirciema pag. Tk. Tiņķerē u.c. Kurzemē)].

1081.

Ziedo, mārša, ko ziedo,
Ziedo savu pirtes taku:
Te tu iesi pirtiņā
Grūtajās dieniņās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Ziedo, mārša, ko ziedo,
Ziedo savu pirtes taku:
Tur tu pērsi dēlus, meitas,
Visu mūžu dzīvodama.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1082.

Es savai līgavai
Līdz pirtei tiltu taisu,
Lai kājiņas neapmirka,
Ar Laimiņas staigājot.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Es savai līgavai
Līdz pirtei tiltu taisu,
Lai kājiņa neslīdēja,
Laimes ceļu staigājot.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1083.

Rudz pelēks akmentiņš
Pirtes taka maliņā:
Sieviņām apsēsties
Gŗūtajās dieniņās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Mīļas Māŗas pirtiņā
Div' pelēki akmentiņi:
Sieviņām uzmesties
Gŗūtajās dieniņās.
226 [Kandavā (Tl)].

1084.

Liepa auga pirts priekšā,
Zari līka pirtiņā;
Tur sievām pieķerties
Grūtajā stundiņā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Grazni auga ābelīte
Pirtes taka maliņā;
Tur pieķērās līgaviņa
Grūtajāsi dieniņās.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

2. Kurina pirti radībām (arī pirtī žām); zieds Laimai.

1085.

Es redzēju, kaimiņos
Pušvakara pirti kūra:
Ja Dievs dos, Laime liks,
Tur būs man krusta bērns.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Es redzēju, kaimiņosi
Rītā agri pirti kūra;
Tur man bija lieli prieki:
Tur pādīte cerējama.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1086.

Es nezinu, kas par vainu
Jaunā vīra līgavai:
Pusvakara pirti kūra,
Ciema sievu aicināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1087.

Es negribu tautu dēlu
Līdza Māŗas pirtiņā:
Kad žēloja tautu dēls,
Tad Māriņa nežēloja.
226 [Kandavā (Tl)].

1088.

Nāc, tautieti, tu man līdz
Mīļas Māŗas pirtiņā:
Tev Laimiņa līdzi nāca
Cepurītes ēniņā.
224 [Kabilē (Kld)].

1089.

Velc, tautiet, savus svārkus,
Liec manā pagalvī,
Lai tie tavi svārki redz,
Ko redz mans augumiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1090.

Vai es viena mātes meita
Uz pirtiņu ceļu gāju?
I Laimiņa pakaļ gāja,
Plaši matus izlaiduse.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1091.

Izpinosi gaŗus matus,
Gāju Laimes pirtiņā;
Dievs to zina, mīļa Laime,
Vai vairs nākšu saulītē.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 175 -

1092.

Gāju Laimas pirtiņā
Vienā linu krekliņā;
Dievis zina, mīļa Māra,
Vai vairs iešu saulītē.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1093.

Vilku mēļu vilnānīti,
Līdu Laimes pirtiņā;
Dieviņš zina to līdumu,
Līdīš' vaira saulītē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1094.

Pirtītēi ieiedama,
Devu labu vakariņu;
Dieviņš zina debesīs,
Nākš' ārā, vai nenākšu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1095.

Pirtiņā ieiedama,
Cieti vēru pirtes durvis;
Zina Dievis, mīļa Māŗa,
Vai iziešu, neiziešu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1096.

Pirtiņā ieiedama,
Zelta sviedu gredzeniņu:
Ņem, Laimiņ, zelta ziedu,
Neņem manu dvēselīti.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Piertiņā ieiedama,
Metu zelta gabaliņu:
Ņem, Māriņa, zelta naudu,
Neņem bērna augumiņu.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1097.

Netīšām iesasēdu
Vecu sievu soliņā.
še, Laimiņ, zelta nauda,
Vado manu augumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Laimas palīdzība dzemdētājai.

1098.

Kas māriņu mīļi lūdza,
Tam Māriņa basa tek;
Kas māriņu dzedri lūdza,
Aun kājiņas domādama.
224 [Kabilē (Kld)].

Meita māŗu mīļi lūdza,
Tur Māriņa basa tek;
Lūdz laulāta līgaviņa,
Tad Māriņa kājas aun.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1099.

Nāc, Laimiņa, kad es lūdzu,
Ir basām kājiņām;
Ausi kājas, kavēsies,
Grūt' manam mūžiņam.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

1100.

Nelaimīte kājas ava,
Dzīrās manim līdzi nākt;
Nāc, Laimiņa, tu man līdzi
Basajām kājiņām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1101.

Kur tecēji, Laimes māte,
Liepu slota padusē?
"Pērn aizvesta vedekliņa
šogad lūdza raudādama."
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1101¹.

Kur tu tek, svēta Māra,
Zelta slota padusē?
Tā nebij zelta slota,
Tā bij bērza pazarīte.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1102.

Kur Māriņa basa tek
Par ābeļu līdumiņu?
Pie jaunām sieviņām
Grūtajās dieniņās.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1103.

Basa Laime pārtecēja
Par ābeļu līdumiņu;
Es nevaru basa iet
Ne pār sētas pagalmiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 176 -

1104.

Kur tu teci, mīļa Māra,
Zīda svārkus pacēluse?
"Tur tecēja, kur vajdzēja,
Kam celiņu aizprasīji."
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

1105.

Es redzēju melnu vistu,
Pirts jumtiņu laipojoti;
Tā nebija melna vista,
Tā sieviņu mīļa Laima.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

1106.

Mīļa Māŗa sieviņām
Trejus ziedus pametuse:
Namāi meta liepas lapas,
Istabā ievas ziedus,
Pirtes taku kaisījuse
Apentiņa lapiņām.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1107.

Ne visiem Laime klāja
Savu zīda paladziņu;
Sieviņām vien paklāja
Grūtajā dieniņā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1108.

Mīļa Māŗa man apjoza
Trīs kārtiņas vaŗa jostas;
Ai Māriņa, mīļa balta,
Kā es tādu panesīšu!
"Nes, meitiņa, kā varēji,
Kā nes tava māmulīte."
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1109.

Laima vilka zaļu jostu
Deviņiem kamoļiem;
To apjoza sieviņām,
Laimas pirtī peŗoties.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1110.

Saulīt balta, rietēdama,
Neņem līdzi atslēdziņu:
Daža laba mātes meita
Grūtajās dieniņās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1111.

Man bij zelta atslēdziņa
Zelta jostas galiņā;
Es atslēdzu Laimiņai
Mīlamo kambarīti.
226 [Kandavā (Tl)].

1112.

Laimeņai cadra jūsta
Pilna seik' etslēdzeņ';
Man, Laimeņ, tei atslēga,
Kura vīgli aizaslēdzi.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

1113.

Viena sieva pirtiņā,
Trīs Laimiņas aizdurvē.
Viena saka: iet iekšā!
Otra saka: neiet vis!
Trešā saka: iet iekšā,
Vārdot (vadot?) sievas augumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Runovuos treis Laimienies
Aiz piertienis stuovuodamas.
Vīna soka: īsim dreižuok;
Ūtra soka: pastuoviesim!
Treša soka: līņ vydā,
Ruciej sīvys augumieņu.
414 [Krāslavas apkārtnē].

4. Tautieša rūpes un žēlabas, kamēr līgava vājības guļā.

1114.

Man pazuda līgaviņa
Pirmajāi miedziņā.
Es vaicāja mīļu Māŗu:
Vai tavā pirtiņā?
226 [Kandavā (Tl)].

1. Man pazuda līgaviņa
Guļamā laiciņā.
Pavaicāju mīļu Māru:
Vai tavāi pirtiņā?
"Te, dēliņi, daudz sēdēja,
Vai bij tava, vai bij cita."
Tā bij mana līgaviņa,
Kas sēd pirtes dibinā,
Kas sēd pirtes dibinā,
Sviedru kreklis mugurā.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1115.

Pirtī eimu, pirtī teku,
Pirtī mana līgaviņa,
Pirtī mana līgaviņa
Ar māriņu spēlējās.
216 [Ventspilī].

1116.

Piertē eimu, piertē teku,
Piertē mana dzīvošana:
Piertē mana līgaviņa
Sēd matiņus izlaiduse.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

- 177 -

1117.

Pirtēi eitu, pirtēi teku,
Pirtēi man daudz vajaga:
Pirtēi mana līgaviņa
Vakarāju gājumiņu;
Sēd matiņus izlaiduse,
Sviedru kreklis mugurā.
Kad Dievs dotu to redzēt,
Ka atnāktu istabāi!
Kad būs dēli, tad laidīšu muciņāi,
Ja meitiņa, tad laidīšu vērpelītēi.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1118.

Steidzies, Dēkla, steidzies, Laima,
Pirtī mana līgaviņa,
Pirtī mana līgaviņa
Sēd matiņus izlaiduse,
Sēd matiņus izlaiduse,
Sviedru kreklis mugurā.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1119.

Gauži raud tautu dēlis,
žēl par savu līgaviņ':
Redzēj' savu līgaviņ'
Gŗūtajās dieniņās.
Svētas Māŗas klēpītē
Sēdēj' matus izlaidusi, -
Sēdēj' matus izlaidusi,
Slaucīj' gaužas asariņas.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1120.

Tautiets lūdza mīļu māŗu,
Rokā maku turēdams:
Spēlēj' simtu dālderīšu,
Nekā savu līgaviņu.
224 [Kabilē (Kld)].

Gauži raud jauni vīri,
Naudas maks rociņā:
"Labāk devu naudas maku,
Nekā sievu - līgaviņu."
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1121.

Aiz durvīm klausījos,
Kas pirtēi žēli brēca:
Mīļa Māra brēcināja
Manu jaunu (Jaunu vīra) līgaviņu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1122.

Gauži raud jauni vīri,
Gultas stabus turēdami:
Nu guļ mana līgaviņa
Div' saulītes starpiņā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1123.

Gauži raud tautu dēls,
Guļas stabu turēdams.
Vai es būšu vai nebūšu
Tava jauna līgaviņa!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1124.

Ko, tautieti, tu raudāji
Manā gultas maliņā?
Dievs ņems manu dvēselīti,
Tev būs cita mātes meita.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1125.

Tautiets manim roku sniedza
Savāi gultas maliņāi.
Necelšos, nesniegš' roku,
Kam tu mani nežēloji,
Kam tu mani nežēloji
Grūtajās dieniņās.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1126.

Nesakies, līgaviņa,
Mana lauzta aizkrāsnē,
Sakies pate pakrituse,
Skangalīšus lasīdama.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

5. Bērna saņemšana. Sievu ziedi.

1127.

Spoža zvaigzne notecēja
Pie līgavas namdurvīm:
Tā nebija spoža zvaigzne,
Tā bērniņa dvēselīte.
216 [Ventspilī].

1. Spoža zvaigzne ieritēja
Manā gultas pagalvī:
Dievs man deva šo naksniņu
Citu jaunu gulētāju.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

2. Man uzlēca spoža saule
Pieguliņas vietiņā:
Vai rudeni pārvedīšu
Jaunu vietas taisītāju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 178 -

1128.

Nācu, nācu, vīriņ,
Sieviņ' tevi aicina;
Sieviņ' savu dvēselīt'
Tiņ baltāi nēzdaugāi.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Nāc, vīriņ, nāc, vīriņ,
Sieviņ' tevi aicināja:
Sieviņ' savu dvēselīti
Nēzdogā vēcināja.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

1129.

Dievs dēlu satina vadmalas baķī;
Mīļa Māŗa meitiņu raibītē.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Tēvs dēlu ietina vadmalas deķēi;
Māte meitu ietina raibītēs.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1130.

Tini mani, māmuliņa,
Baltajā vilnānē;
Kad uzaugšu liela meita,
Tad pūriņu darināšu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1131.

Māte dēlu i satina
Baltajā vilnānē;
Meitu tina palagā,
Meita tautu malējiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1132.

Mīļa Māŗa dusmojās
Uz jaunāmi sieviņām:
Atraduse sievu ziedus
Kumeliņu pēdiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

1133.

Anna ziedus pabēruse
Zem ļautiņu kājiņām.
Nāc, Laimiņa, ņem slotiņu,
Slauki ziedus maliņā.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

6. Nelaimīga dzemdēšana.

1134.

Liec, vīriņ, cepurīti
Bērza celma galiņā:
Dievs tev deva, Dievs atņēma
Cepurītes valkātāju.
216 [Ventspilī].

1135.

Laima kāra šūpulīti,
Veļu māte noraisīja.
Kam, Laimiņ, kārtin kāri,
Kam darīji želabiņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1136.

Vai, Māriņa, mīļa balta,
Ko es tevi sariebuse?
Kokam auga atvasītes,
Man neauga lolojumis.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai Dieviņ, ai Laimiņ,
Ko es ļauna tev darīju?
Kokam auga atvasītes,
Man neauga līgaviņa(?).
(68) [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1137.

Trīs dieniņas vīriņš tek
Apkārt pirti raudādams.
Durvitiņas pavēruse,
Lēni, lēni parunāju:
Ej sētā, brūvē alu,
Taisi manu mūža namu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

7. Zieds un unpuris Laimai, izejot no pirts (arī pirtīžās).

1138.

Iziedama Māŗai devu
Dzīparotu prievitiņu.
Ņem par ziedu, mīļa Māŗa,
Pirmo pādes dāvaniņu.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1139.

Došu, došu Laimiņai,
Ko es biju solījuse:
Radībām vistu kaušu,
Krustabām sivēniņu.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1140.

Es savai Laimiņai
Lielcekuļu vistu kāvu,
Ka tā man palīdzēja
Grūtajās dieniņās.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1141.

Es vaicāju mīļu māŗu:
Kādu velšu tu gribēji?
Vai aitiņu sprogainīti?
Vai vistiņu cekulīti?
Ņem vistiņu cekulīti,
Lai palika sprogaitiņa,
Lai palika sprogaitiņa
Pādītei puškoties.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

- 179 -

8.Tēva in mātes prieki par jaunpiedzimušo.

1142.

Paldies saku mīļai Māŗai,
Paldies saku Dieviņam!
Nu ir mana līgaviņa
Istabāi atnākuse.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1143.

Kur bijuse nebijuse
Mana jauna līgaviņa?
Ienāk pate izbālējse,
Ienes jaunu arājiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Man pazuda līgaviņa
Nakti miega laiciņā;
Pārnāk pate piekususe,
Pārnes jaunu arājiņu.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

1144.

Paldies Dievu Dieviņam,
Man rociņa labi gāja:
Ruden man dēli dzima,
Pavasar(i) kumeliņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1145.

Priecājies, māmuļīte,
Nu tev prieki pā(r) nākuši:
Stallēi baltas avitiņas,
Gultāi sagšu audējiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1146.

Priecājies, tēvs māmīna,
Tev priecīni atnākuši:
Pirtēi bērnu atraduši
No slotīnu lapīnām;
Stallēi bērus kumelīnus
No auzīnu spilvīnām.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Staigā māte dziedādama
No namiņa uz ustabu.
Kā tai bija nedziedāt,
Divi prieki atraduse:
Pirtē jaunu arājiņu,
Stallē labu kumeliņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2. Pats es dzēru krodziņā,
Mājā lieli lērumiņi:
Sievai dzima jauni dēli,
Ķēvei brūni kumeliņi.
Sievai dzima jauni dēli
No slotiņas žagariem;
Ķēvei brūni kumeliņi
No dzeltainas auzu siles.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

9. Kur bērns radies?

1147.

Kur tie dzima (auga) staltie vīri,
Kur bērie kumeliņi?
Pirtī dzima (auga) stalti vīri,
Stallī bēri kumeliņi.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1148.

Stallī dzima kumeliņis
No dzeltena auzu salma;
Pirtī dzima arājiņis
No slotiņu lapiņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Pirtī dzima kaŗavīrs
No slotiņas žagariem;
Stallī kaŗa kumeliņš
No dzeltenas auzu skaras.
216 [Ventspilī].

1149.

Kur tie dzima gudri vīri,
Kur bērie kumeliņi?
Pirtī dzima gudri vīri,
Stallī bēri kumeliņi.
Pirtī dzima gudri vīri
Zem slotiņas žagariņa;
Stallī bēri kumeliņi
Pie dzeltenas auzu siles.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1149¹.

Divi vien gulāmies,
Divi vien cēlāmies,
I mēs paši nezinām,
Kur trešais gadījās.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

- 180 -

1150.

Veca māt', veca māt',
Steidzies galda galiņā!
Ko bij tevim Dieviņš devis,
Tumšu nakti staigājot?
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1151.

Veca māt', veca māt',
Kur tu ņēmi to bērniņ'?
Pirtī ņēmu palāvē
Zem slotiņu lapiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1151¹.

Es redzēju vecu māti
Pa upmali zvejojot;
Sazvejoja man pādīti
Ar sudraba dukurīti.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

1152.

Upīte tecēja pirts pakaļā.
Tur ķēru raudiņas, tur asarīšus!
Asaŗus ķerdams, noķēru raudiņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1153.

Lid' lidu, dīķīti, pierts pakaļā,
Ūdeni smeldama, iesmēlu pādi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Sklidu, lidu, ezariņi,
Kūmu pirtes galiņā.
Tur teku rītos, tur vakarosi,
Tur teku gaiļos ūdeņa smelti.
Ūdeni smeldama, pasmēlu pādi,
Pasmēlu pādīti savajā vārdā,
Savajā vārdā, savajā darbā.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1154.

Kas dūņas sajauca sudmaļu upē?
Jānītis sajauca, pādīti smeldams.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1155.

Daudz mazu pēdiņu upītes malā;
Tās mazu bērniņu
Notekaļātas (notekaņātas).
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Sīkas, mazas pēdiņas upītes malā;
Te mani pādēni notekāj'ši.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1156.

Lieli bērni brīnījās,
Kur pādīte radījās:
No debess nolaidās
Ar sudraba ķērdītēm,
Ar sudraba ķērdītēm
Iekš sudraba šūpulīša.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Ne zināt nezināju,
Kur pādīte gadījās:
No Dieviņa nolaidās
Sudrabiņa Ķēdītēm.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1157.

Atata, Dieviņi, mana laba Laime:
Noķēru cīruli pa lauku tekam.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1158.

Es redzēju putna spalvu
Apakš mazas ābelītes;
Tā nebija putna spalva,
Tā bij maza meitenīte.
190 [Kuldīā].

1159.

Es atradu skaidienē
Mazu, mazu kukainīti;
Es ietinu palagā,
Izaudzēju arājiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es atradu kukainīti,
Skaidainīti rušinot;
Tinu linu palagā,
Būs man miežu arājiņš.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1160.

Es atradu vabolīti
Mēslienā rotājot;
Satinos nēzdaugā,
Ienesos istabā.
Ja būs mani Dievs vēlējis,
Te būs mani krusta pāde.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1160¹.

Es redzēju mazu bērnu,
Skaidienā rāpājam.
Ejam, komas, saņemam,
Ienesam istabā.
121 [Gulbenē (Md)].

1161.

Es redzēju vaguliņu
Mēslienā rāpojot;
Saņēmām, satinām
Dārgajos lakatos.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 181 -

1162.

Es atradu vabolīti
Mēslienā rotājot;
Saņemsim autiņos,
Būs vakara kavēklīts.
216 [Ventspilī].

1. Maza, maza vabolīte
Smiltiņās rušināja;
Ietīsim vīkstolī,
Būs vakara kavēklīts.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1163.

Es atradu mēslienē
Mazu, mazu bambalīti;
To es došu māmiņai
Par bērniņa auklējumu.
190 [Kuldīā].

1164.

Es atradu mēslainē
Mazu, mazu kukainīti;
Dēla māte tā sacīja:
I tis man piederēja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1165.

Es dabūju ganīdama
Silā mazu Pēterīti;
Uzņēmuse nobučoju,
Liek' adīkla vācelē.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1166.

Ceļāi dabūju bērniņu mazu,
Ne tam krekliņa, ne lakatiņa.
Izauga dadzītis platām lapām,
Tur būs krekliņi, tur lakatiņi.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1167.

Smuks puisītis baltu muti
Gulēj' taka maliņā.
Eit', meitiņas, savāķate,
Būs maizītes arājiņš.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

10. Dēls vai meita? Palīgs tēvam vai mātei?

1168.

Tēvs ar māti sabārās,
Pirtij malku skaldīdami:
Tēvs gribēja arājiņu,
Māte govju slaucējiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Sasabāra tēvs ar māti,
Lāviņā gulēdam':
Tēvs gribēja arājiņu,
Māte māļu malējiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Visu gaŗu vasariņu
Tēvs ar māti ienaidā:
Tēvs grib siena pļāvējiņa,
Māte siena grābējiņas.
190 [Kuldīā].

1169.

Tēvs dēlu gaidīja, Dievs deva meitu;
Mātei palīgs, ne tēvīnam.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1170.

Mātei meitas, mātei meitas,
Tēvam lielas žēlabiņas:
Mātei govju slaucējiņas,
Tēvam maka raisītājas,
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1171.

Mīļa Māŗa priecājās,
Dzird meitiņas piedzimstam:
Kur meitiņas puškojās,
Tur pameta dzives (=dzijas) galu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Vecainīte Dievu lūdza,
Lai aug meitas māmiņai:
Kur adīja, kur rakstīja,
Tur nokrita dzīpariņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1172.

Ir kaķītis Dievu lūdza,
Meitiņai piedzimstot:
Ies meitiņa govju slaukt,
Dos ķipīti jāizlaiza.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1173.

Nosarūca lāču māte,
Meitiņai piedzimstot:
Būs tā meita, kad tā augs,
Puišiem ceļa negriezīs.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1. Nokrācāse lāču māte,
Midziņēje gulēdama:
Tas būs vīris, kad tas augse,
Dažam ceļu negriezīs.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

- 182 -

11. Kad un kur dzimis? Kā tas ietekmē bērnu.

1174.

Visas dienas man zināmas,
Trīs dieniņas nezināmas:
Dzimstamā, mirstamā,
Tautiņās ejamā.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Zin Dievīnis visas dienas,
Trīs dienīnas nezināja:
Piedzemamu, nomirstamu,
Tautīnās aizvedamu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1175.

Es iesāku mazs bērniņš
Tumšu nakti ceļu iet,
šķir, Dieviņ, ceļu man,
Ārdi manu valodiņ'.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1176.

Laime, laime tam dēlam (puišam),
Kas piedzima saulītē,
Tam Laimiņa grožus vija,
Sudrabā mērcēdama.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1177.

Laime, laime tam dēlam,
Kas piedzima saulītē,
Bauro vērši tam aŗot,
Zviedz kumeļi ecējot.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 1311 [Apē (Vlk)].

1178.

Laime, laime tam dēlam,
Kas piedzima saulītē,
Tam aug mieži, tam aug rudzi,
Tam aug bēri kumeliņi.
Tam Laimiņa grožus vija,
Sudrabiņā mērcēdama,
No liepiņas loku lieca,
Zelta kala kamaniņas.
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1179.

Trim kārtām zīļu josta
Ap rasno ozoeliņ':
Tā piedar tam puišam,
Kas piedzima saulītē.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

1180.

Silta saule man dzemot,
Labs mūžiņš dzīvojot:
Eimu govju laidarā
Deviņām slauktuvēm.
410 [skat. 3301. (Pilskalnes pag. Il)].

1181.

Launadzīte man māsiņa,
Tā piedzima launagā.
Dievs dod tai lielai augt,
Būs launaga nesējiņa.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

1182.

Launadzīte mūs' māsiņa,
Launagā piedzimuse;
Tai sajāja trejas tautas,
Visas trejas launagā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Es meitiņa launadzīte,
Es piedzimu launagā;
Man sajāja triju tautu,
Visu triju launagā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1183.

Es piedzimu svētrītāi,
Ļaudīm darbu nekavēju;
Mīļu māŗu, to kavēju,
Tā netapa baznīcāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Lai es miru, kad es miru,
Es nemiru darba dienu,
Es nemiru darba dienu,
Ļaudīm darba nekavēju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1184.

Ko var ļaudis man darīt,
Ko manam kumeļam:
Pats es dzimu piektu rītu,
Kumeļš piektu vakariņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1185.

Laime, laime tam dēlami,
Tas piedzima laimes dienu:
Viļņiem auga mieži, rudzi,
Bogām bēri kumeliņi.
226 [Kandavā (Tl)].

1186.

Laimīgs bija tas dēliņš,
Kas piedzim' laim's dien':
Lab' zierg' ceļē broukt,
Sētē joun' līg'viņ'.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

- 183 -

1187.

Prieka dienā es piedzimu
Savai vecai māmuļītei:
Istabā bungas sita,
Namā pūta stabulītes.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Jāju, jāju, apklausos,
Kas brālīša sētiņāi:
Sētāi bungas, namāi dūdas,
Istabāi stabulītes,
Vēl brālīša kambarēi
Spēlē mazas pijolītes.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

1188.

Es piedzimu māmiņai,
Kad dziedāja lakstīgala:
Netrūkst dziesmu man dziedot,
Ne valodu runājot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1189.

Es piedzimu māmiņai
Pašā ziedu laiciņā,
Pati augu kā liepiņa,
Kā ieviņa noziedēju.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1190.

Es piedzimu māmiņai
Vizbulīšu laiciņā;
Kad izaugu liela meita,
Sauca mani vizbulīti.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Māte mani auklēdama
Iesvieduse vizbuļos;
Es izaugu liela meita,
Kā vizbulis vizuļoju.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1191.

Līdzā dzimu, līdzā augu
Ar baltaju āboliņu,
Līdzā viena nevarēju
Ar ābolu noziedēt.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1. Reizē dzimu, reizē augu
Ar baltaju āboliņu;
Āboliņš noziedēja,
Es vēl augu augumā.
232 [Talsos (Tl)].

1192.

Es piedzimu māmiņai,
Rožu dārzu ravējot;
Man' ietina māmuliņa
Vienā rožu lapiņā.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

1193.

Es piedzimu māmiņai
Laukāi rudzu rugājāi;
Kuŗas tautas mani grib,
Lai jāj rudzu rugājāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Es uzaugu mātes meita
Baltā rudzu rugājā;
Kam vajaga malējiņas,
Lai iet rudzu rugājā.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1194.

Kālab manim balta galva?
Ziemu dzimis ziemelī.
Kālab manim daudz valodu?
Tirgus dienu kristījuši.
224 [Kabilē (Kld)].

1195.

Ko, dēliņi, tu dabūji,
Sebu dzimis māmiņai?
Visi tēva ozoliņi
Pirmajiem dēliņiem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12. Laima (Dēkla) mūža licēja.

1196.

Gaiša, gaiša uguns deg
Tumšajā kaktiņā:
Tur Laimiņa mūžu raksta
Mazajam bērniņam.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1196¹.

Laima Laimas jautājās,
Kas gulēja šūpolī.
Meita guļ, grūti pūš,
Smalka darba darītāja.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

1197.

Laima man viešņa nāca;
Kādu tai krēslu ceļu?
Baltas vilnas grozu cēlu,
Lai mūžiņu vieglu lika.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1198.

Laime mana māmulīte,
Es Laimītes meita biju;
Kādu mūžu gribējos,
Tādu pate paņēmos.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 184 -

1199.

Liec, Laimiņa, man mūžiņu,
Liec liepā, ābelē:
Kā liepai man izaugt,
Kā ābelei noziedēt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Liec, Laimiņa, man mūžiņu
Ieviņā, liepiņā:
Kā liepai man izaugt,
Kā ievai noziedēt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1200.

Dēkle manu mūžu lēma,
Kalniņā stāvēdama.
Lem, Dēklīte, labu mūžu,
Lai es gauži neraudāju.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1201.

Dēkla manu mūžu kāra,
Māte kāra šūpulīti.
Kar, Dēkliņa, tādu mūžu,
Ka uz tevi neraudāju.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1202.

Laime, Laime, māte, māte,
Ko jūs abas domājiet?
Domājiet vienas domas,
Lieciet manim vieglu mūžu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1203.

Dēkla manim mūžu kāra,
Māte manim šūpulīti;
Kar, Dēklīte, vieglu mūžu,
Māte, vieglu šūpulīti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1204.

šūpā māte, lolo māte,
Mūža mana nezināja;
Dēkle mūžu gan zināja,
Māmiņai nesacīja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1205.

Kaut Laimiņa tāda būtu,
Kā tā mana māmuliņa,
Es mūžiņu izprasītu,
Kādu pate gribēdama.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1206.

Kad Laimiņa tāda būtu,
Kāda muna māmuliņa,
Nenoriestu mūdiņā
Vienas gaužas asariņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1207.

Liec, Laimiņ, man mūdiņu
Vieglu vieglu, kuplu kuplu:
Apenīša vieglumiņu,
Bērza slotas kuplumiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1208.

šuj, Laimiņa, man krēsliņu
Sudrabiņa sloksnītēm;
Pašuvusi, noliec man
Labajāi vietiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1209.

Tais', Laimiņ, man vietiņu
No smalkāmi cisiņām;
Vari pate atagult
Savos zīda palagos.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1210.

Tu, Laimiņa, laidējiņa,
Tu mūdiņa licējiņa,
Kad neliki laba mūža,
Liec man ilgi nedzīvot.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1211.

Liec, Laimiņ, man mūžiņu,
Kādu pate gribēdama;
Ja liec labu, tad liec ilgu,
Ja ne labu, tad liec īsu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1212.

Dievam diena aizgājusi
Ar Laimīti runājot:
Dievs solīja lētu mūžu,
Saule ilgu dzīvošanu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1213.

Kur Laimiņa kājas āva,
Tur palika tuteniņš.
Liec, Laimīt, labu mūžu,
Tad atdošu tuteniņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1214.

Liec, Laimiņa, man mūžiņu,
Liec da vienu labumiņu,
Nedod munu augumiņu
Nevēkļami maldināt.
113 [Alūksnē].

- 185 -

1215.

Liec, Laimiņa, ja likdama,
Liec man vienu lielu mūžu;
Neliec man mūžiņā
Treju durvju virināt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1215¹.

Liec, Laimiņa, ko likdama,
Div' mūžiņu vien neliec:
Grūt' dzīvot pirmo mūžu,
Vēl grūtāk otrajo.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1216.

Dēkle manu mūžu kāra,
Trīs krēslos sēdēdama.
Sēdi, Dēkli, vienu krēslu,
Kar man vienu labu mūžu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1217.

Es redzēju sav' Laimiņu,
Niedru poru laipojam.
Laipo liegi, man' Laimiņa,
Neiekrīti ūdenī.
224 [Kabilē (Kld)].

1218.

Dēkla, Dēkla, Laima, Laima,
Tu vienādi nedarīji:
Citam kāri vieglu mūžu,
Citu gŗūti rūdināji.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1219.

Laime gāja ar Nelaimi
Pa vienāmi laipiņām;
Ej, Laimiņa, tu papriekšu,
Grūd Nelaimi ūdenī.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1220.

Laima sēd kalniņā,
Nelaimīte lejiņā.
Svied, Laimiņa, Nelaimei
Ar akmeni mugurā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1221.

Trīskārt Laima jostu joda
Apkārt manu augumiņu:
Augi diža, stāv' godā,
Valkā zīļu vaiņadziņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1222.

Es piedzimu bez naudiņas,
Bez gudrā padomiņa.
Dieviņš man naudu deva,
Laima gudru padomiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1223.

Palīdz', Dieviņ, palīdz', Laima,
Man nabaga bērniņam
Izbrist dubļus, pamest laipas,
No Dieviņa labredzēt.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1224.

Vienas mātes mēs bērniņi,
Ne visiem viena laime;
Ne tie visi mazgājās
Vienā Laimes ūdenī.
371 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Visi grib manas laimes,
Ne visiem mana laime;
Ne tie visi mazgājās
Manas laimes ūdenī.
224 [Kabilē (Kld)].

1225.

Kalna galā Dēkle raud,
Birst asaras lejiņāi:
Lejā dzima zeltainīte,
Kas vaiņagu kājām mīs.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1226.

Svētas meitas, ne māsiņas,
Ko tik agri šķeterējiet?
Tev Dieviņis brāli deva,
Tam mūžiņu nolēmām;
Aptinām linu dzijas
Krustšķērsām rociņai,
Nolēmām cilināt
Spožu kaŗa zobentiņu,
Spožu kaŗa zobentiņu
Tēva zemi apsargāt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13. Apcere par sievu raizēm grūtniecībā un radībās; jaunā sieva vecu sievu kārtā.

1227.

Neticēju māmuliņu
Sūru dienu redzējušu;
Nu es ticu māmuliņu,
Nu es pate ieraudzīju.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 186 -

1228.

Jūs māsiņas neziniet,
Kāda bija Laimes pirts:
I matiņi izsapina,
Laimes pirtī peŗoties.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1229.

Sakās meitas grūt' esot,
Rudzu sieku samaļot;
Atradīs vēl grūtāki,
Kad ies Laimes pirtiņā.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1230.

Labāk maļu pieci rīti
Pieci sieki rītiņā,
Nekā vienu vakariņu
Laimes pirtī pērusies.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1230¹.

Labāk būtu es puisītis,
Ne meitiņa zeltainīte;
Labāk artu tīrumā,
Ne iet' Laimes pirtiņā.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1231.

Es neņemtu ievas ziedus
Ne savāi rociņā;
Es neņemtu sievu dienas
Ne savāi mūžiņā.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1232.

Es neņemtu sievas dienas,
Kad atrastu ceļmalā:
Dieviņš sievas dvēselīti
Nēzdogā vēcināja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1233.

Es neņemtu ievas ziedu
Ne savā rociņā:
Es negribu sieva būt
Ne savā mūžiņā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1234.

Es meitiņa, jaun' būdama,
Sieviņām nesmējos:
No meitiņas sieva tapa,
No sieviņas māmulīte.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

1235.

Dieviņ, tavu padomiņu,
Laimiņ, tavu likumiņu!
Meita biju, sieva tiku,
No sieviņas māmuliņa.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1236.

Sakās vīri piekusuši,
Rudzu riju izkūluši;
Kā sieviņas nepiekusa,
Laimes pirtī pērdamies.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1237.

Jūs, vīriņi, neziniet,
Kādas dienas sieviņām:
Sieviņ's savu dvēselīti
Nēzdokāi vēcināja.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1238.

Jūs, vīriņi, nezināt,
Kādas bija sievu dienas;
Kaut zinātu sievu dienas,
Stāvu lēktu ūdenī.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1239.

Ka tautīts zynuotim,
Kaidas dīnes ļaudovai,
I kuojeņu neautim
Ļaudoviņas krēsliņā.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

1240.

Vīri, sievas nerājat
Grūtajās dieniņās;
Daža diena sieviņām
Neēdama, nedzeŗama.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1241.

Tu, tautieti, nezināji
Manu sūru, gŗūtu dienu:
Visus tavus sētmalīšus
Tupu, rāpu nolodāju.
226 [Kandavā (Tl)].

1242.

Tu, tautiet, miegu guli,
Kādu miegu es gulēju:
Kā bitīte izlodāju
Visas tavas pasolītes.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 187 -

1243.

Ai tautieti, tēva dēls,
Pie slieksnīša tev gulēt,
Kāpēc mani nicināji
Grūtajās dieniņās.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

1244.

Kas godīgs tēva dēls,
Godin' savu līgaviņu:
Paceļ krēslu, noaun kājas
Grūtajās dieniņās.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1245.

Kas godīgs tēva dēls,
Godēj' savu līgaviņu;
Kas jau kāds negodīgs -
Drīz sēdēja kaktiņā.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1246.

Kas godīgs tēva dēls,
Paceļ krēslu līgavai:
Līgaviņa piekususe,
Laimes pirtī pērdamās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1247.

Kur, māsiņ, tavs spēciņš,
Tavs pirmais daiļumiņš?
Pirtiņā, palāvē
Pa slotiņu lapiņām.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Jauni vīri nezināja,
Kur palika sievu vara:
Pirtiņā palāvē
Pa slotiņu lapiņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1248.

Kur, māsiņ, tev palika
Skaistumiņš, daiļumiņš?
Pie tautām aizceplē,
Mīkstajās cisiņās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1249.

Jauna gāju tautiņās,
Negribēju veca tapt;
Nāk Laimiņa, iesklīdēju
Vecas sievas pēdiņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Jauna gāju tautiņās,
Dzīros jauna nodzīvot;
Ne gadiņa nedabūju,
Jau kājiņa ieslīdēja,
Jau kājiņa ieslīdēja
Vecu ļaužu celiņā.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

1250.

Gana jauna es apāvu
Mātes kurpes kājiņās;
Līdza Laima līdzināja
Ar vecām sieviņām.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1251.

Sarkanota saule lēca,
Bāla tapa tecēdama;
Jauna gāju tautiņāsi,
Veca tapu dzīvodama.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Jau sarkana saule lēca,
Balta tapa tecēdama;
Jaunu ņēmu līgaviņu,
Veca tapa dzīvodama.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1252.

Tautiets mani jaunu ņēma,
Solīj' jaunu paglabāt;
Ij gadiņa negaidīja,
Kad par vecu pataisīja.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1253.

Ai tautieti, ai tautieti,
Tava vaina, tava vaina:
Tu paņēmi mani jaunu,
Tu par vecu padarīji.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1254.

Kuŗš godīgs tēva dēls, -
Ilgi jauna līgaviņa:
Paceļ krēslu, noauj kājas
Grūtajās dieniņās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1255.

Kas godīgs tēva dēls,
Ilgi jauna līgaviņa;
Kas bij kāds neveiklīts,
Pirmajā gadiņā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1256.

Nu gulēšu, nu nāk miegs,
Viņu nakti negulēju:
Ar Laimiņu runādams
Viņu nakti sasēdēju.
3402 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3421 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 188 -

1256¹.

Celiņā pazīstēju
Grūtas sievas gājumiņu:
Sīki soļi, dziļas pēdas,
Pilnas gaužu asariņu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

3. RAUDZĪBAS

1257.

Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Brauksim sērst brālīšos:
Saule vēsti atsūtīja,
Jauni radi brālīšos.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

1258.

Saule vēsti atsūtīja,
Jauni radi brālīšos;
To vēl labi nezināju,
Vai brālītis vai māsiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1259.

Man zīlīte vēsti nesa,
Jauni radi bāliņos;
Es nestilu negājusi,
Kviešu maizes nenesusi.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1259¹.

Mun zīlīta vēsti rieta,
Jouni roedi baeliņos;
As zīlītes naticēju,
Nāču paeta aproudzīt.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1260.

Es nebūtu atnākuse
Uz bāliņu ciemoties,
Man zīlīte vēsti nesa,
Bāliņami jauni radi.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1261.

Pirtīčas, pirtīčas!
Ej, māmiņa, kaimiņos;
Vai būs dēlus, vai būs meitas
Vecā māte atnesuse?
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1262.

Pērn atvesta vedekliņa,
šogad nāca panāksnieki.
Vai jūs akli, neredzat,
Nu jānāk krustabās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1263.

Upīte tecēja, ziediņi bira;
Nāk mana tēvmāsa ar kukulīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1264.

Es prieciņu nevarēju,
Brāļa duru daiedama,
Atraduse bāliņam
Jaunu kārtu šūpulīti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1265.

Es nebiju brāļos bij'si
Pērnajo bijumiņu;
Nu atnācu, nu atradu
Jaunu kārtu šūpulīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1266.

Es redzēju kaimiņos,
Sievas tek rindiņā:
Ja būs man Dievs vēlējis,
Es dabūšu krustabērnu.
226 [Kandavā (Tl)].

1267.

Sieva sievu apraudzīja
Grūtajās dieniņās;
Suns vīriņu apraudzīja
Pie žagaru vezumiņa:
Vīriņš gula vaidēdams,
Suns astīti kustināja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

4. PIRTĪŽAS.

1268.

Kas žagarus brikšķināja
Pirtes ceļa maliņā?
Mīļa Māŗa brikšķināja,
Pādei pirti kurināja.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

1268¹.

Secan sētu Laima gāja,
Slotu nesa padusē.
Nāc, Laimiņ, šai ciemā,
še ir jauni pērājiņi (arājiņi).
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1269.

Balta māsa pirti kūra
Baltajam bāliņam:
Liepu slotiņ' i sasēja,
Piena gariņ' i palēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 189 -

1. Balta māte pirti kūre
Baltajam dēliņam:
Jēla piena garu lēja,
Liepiņā slotu lauza.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1270.

Ozols čaukst, ozols čaukst;
Kas ozolu čaukstināja?
Krustatēvs, krustamāte
Krustdēlam slotu griež.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Liepa čaukst, liepa čaukst;
Kas liepiņu čaukstināja?
Krustatēvi, krustamātes
Krustmeitai līksti cirta.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1271.

Kupls auga bērziņš pierts pakaļā;
Tur teku pādei slotiņu griezt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Kupli auga zemes bērze
Pirtes taka maliņā;
Kad es gāju pādi pērtu,
Tur tecēju slotas griezt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1272.

Mazs, mazs dīķītis pirtes pakaļā;
Tur teku pādei ūdeni smelt.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1273.

Mazs, mazs bērziņš pirtes pakaļāi;
Tur teku pādītei slotiņu griezt.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1273¹.

Vai māmī, vai māmī,
Grūt manam mūžiņam:
Kam tu kūri oša malku
Pirmajā pirtiņā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1274.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Kādu slotu mani pēra!
Man vienai grūts mūžiņš
Par visām māsiņām.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

1275.

Man' māmiņa pirtī pēra,
Paltī smēla ūdentiņ'.
Vai, māmiņa, tev nebija
Tekošā upītē?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1276.

Tā, māmiņa, tava vaina,
Kad es ļaužu valodās:
Kam mazgāji mani mazu
Neskaidrāi ūdenī.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1277.

Man' māmiņa mazu pēra,
Planckā smēla ūdentiņu;
Es uzaugu ķeizeram
Karodziņa nesējiņš.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1278.

Peries, mana nevārdīte;
Kas vārdiņu tev uzlika?
Māmuliņa neuzlika,
Mani mazu mazgādama.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1279.

Ak tu Dieva nosodīts,
Ko moc' mazu dvēselīt'?
Uz akmeņa bērnu pēra,
Ūd'nē slotu slapināja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1280.

Ko tur pēra, ko tur pēra
Mīļas Māŗas pirtiņā?
Ilzi pēra mīļa Māŗa,
Veselības gribēdama.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1281.

Paldies saku tētiņam
Par pirtiņas kūrumiņu!
Nu es varu šo naksniņu
Saldu miegu nogulēt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

★

36596.

Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Karsta bija Laimes pirts,
Man matiņi izapina,
Laimes pirtī peŗoties.
377 [Sāvienas Md].

36597.

Atteci, muna Laimiņa,
Kod bosuom kuojiņuom;
Pasaver tu, Laimiņ,
Kod zam mūža galiņa.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 190 -

36598.

Bolti muni buoleliņi,
Vēl boltuokus balynuoju:
Pīna gareņu palēju,
Līpa(s) slūteņu sasēju.
170 [Kapiņu D].

36599.

Cērt vienu, cērt otru,
Lēc dūņas gaisā;
Līdz cirta trešo,
Uzcirta pādi.
94 [Dunikas Lp].

36600.

Dīveņ, dūti jaunivjai
Cytu godu mozuleiti!
Vuoŗās putru mozuļami,
Dūs maņ pūdu izkasjāt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

36601.

Dievs mums deva jaunumīnus
Dažajāsi vietīnās:
Stallī bērus kumelīnus
No baltāja ābolīna,
Pirtī bērus kumelīnus (jaunus bālelīnus)
No slotīnu žagarīnu.
94 [Dunikas Lp].

36602.

Dievs ar Laimu manis dēļ
Stāv lielā ienaidā:
Dievs grib dēlu arājiņu,
Laima miežu pļāvējiņu.
127 [Grostonas Md].

36603.

Dod, Dieviņ, lielai augt,
Dod man lielai nodzīvot;
Dod manami augumiņam
Grūtu dienu neredzēti.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

36604.

Dūd, Dīviņ, lilu vēju,
Lai bruolīšus tivi piuš;
Bius man mozi buoleliņi
Sprūgajim matiņim.
605 [Skolas].

36605.

Dod, Dieviņ, man jaunai,
Man jaunai daudz vajag!
Vajag labu pavalkāt,
Lab' ielikt pūriņā.
241 [Lubānas Md].

36606.

Duorga, duorga tei vītiņa,
Kurā dzymu māmiņai:
Treis reizītes svāta Muora
Laimiņai klanījuos.
357 [Rudzētu D].

36607.

Dūmoju munu laimi (Dūmoj tu, muna Laime),
Mož tu vaira sadūmuosi,
Kū apaut, kū apvilkt,
Kū īlikt pyureņī.
314 [Pildas Ldz].

36608.

Es iegāju pagrabā
Ar deviņi sulainīši;
Līdz iegāju, līdz iznesu
Kungam jaunu kaŗavīru.
358 [Rugāju Abr].

36609.

Es jau biju laidusēs
Pašā Dieva stundiņā;
Radu bāliņ' piedzimuši
Alutiņa kubulā.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

36610.

Es nadevu Laimiņai
Paltī dzert iudisņaņu.
Dzer, Laimiņa, olu, madu,
Līci maņ vīglu myužu.
170 [Kapiņu D].

36611.

Es piedzimu māmiņai
Bez prātiņa, bez krekliņa.
Māte man kreklu deva,
Laima gudru padomiņu.
72 [Cesvaines Md].

36612.

Es redzēju sovu Laimu
Iz laikšiņa lēgojūt.
Lēgojīs, muna Laimiņa,
Nāikreiti upītī.
Tu īkrissi upītī,
Es myužam osoruos.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

36613.

As redzēju leidaceņi
Dyuneitī sytūtīs.
Tei nabeja leidaceņa,
Tei bej' muna leigaveņa.
Asareņuos lejūtīs
Por Laimeņis lykumeņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 191 -

36614.

Gaiša, gaiša uguns dega
Tumšajā katiņā.
Tur Laimiņa mūžu lēma
Mazajam bērniņam.
605 [Skolas].

36615.

Gauži raud Laime muna,
Muna myuža licējeņa.
Naraud gauži, Laime muna,
Muna myuža licējeņa,
Kai nūlyki, tai nūtyka
Maņ vysam i myužiņam.
605 [Skolas].

36616.

Īt Laimiņa ar māmiņu
Par pogolmu runuodamas.
Prosa muote nu māmiņas (Laimiņas)
Meitinei lobu myužu.
Kad līc lobu, tad (līc) garu,
Kad nalobu, tad nagaru.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

36617.

Īt Laimiņa ar māmiņu,
Por pogalmu runuodamas.
Nu tuoliņas napazynu,
Kura muna muomuliņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Īt Laimiņa ai māmiņi,
Obi vīna augumiņa.
Nū tuolinis napazynu,
Kurej muna muomuliņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

36618.

Jauni vīri, jaunas sievas,
Mīļi Laimas lūdzaties.
Vecas sievas nebēdāja,
Tās ar Laimu saderēja.
146 [Jaungulbenes Md].

36619.

Laime guoja par upīti,
Cik i īškā naīkryta,
Dūd rūciņi, es puorvesšu,
Līc tu man i lobu myužu.
35 [Baltinavas Abr].

36620.

Kur tu biji, māmuliņa,
Zīda tīkls padusē?
Biju, biju upītēi
Zvejot mazus bāleliņus.
605 [Skolas].

36621.

Koč ez moza, bet udala,
Leidu laimes klētiņā;
Maņ Laimiņa krāslu cēļa
Vyzuļim kuorstīdama.
247 [Makašānu Rz].

36622.

Ko, māmiņa, es darīšu,
Es piedzimu tirgs dienā.
Rīgas kupči govis čamda,
Mani čamda jauni puiši.
198 [Krustpils D].

36623.

Laima, laima tam puišam,
Kas piedzima saulītē.
Tam aug mieži, tam aug rudzi,
Tam aug bēri kumelīni.
39 [Bārtas Lp].

36624.

Laimiņ, myuža licējiņa,
Kaidu myužu maņ nūlyki?
Jo tu lyki pa ļaudim,
Līc maņ ilgi padzeivuot.
Jo po ļaužu volūdom -
Ni dīneņas, ni stundeites.
389 [Silajāņu Rz].

36625.

Laimeņ, myužu licējeņ(a),
Kaidu myužeņu aizlyki?
Vai aizlyki garu myužu,
Vai nailgu dzeivuošonu.
365 [Sakstagalas Rz].

36626.

Laimiņ, mūža licējiņ(a),
Kam tu man tā darīji?
Kam bija man mūžiņā
Treju durvju virināt?
306 [Patkules Md].

36627.

Laimiņa, muna Laimiņa,
Vysa myuža sprīdējiņa.
Sprīd, Laimiņa, taidu myužu,
Lai naraužu dzeivuojūt.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

- 192 -

36628.

Laimes māte durvis vēra,
Kad man kāra šūpulīt',
Novēlēja manu mūžu
Dzeņa spalvas raibumā.
213 [Lazdonas Md].

36629.

Lyka Laima man myužeņi,
Līpeņī i stuovādama,
Lai es augu kai līpeņa,
Kai rožeņa zīdēdama.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

36630.

Līc, Laimiņ, vīglu myužu,
Nu māmeņas atškierdama;
Ka naliksi vīgla myuža,
Līc tad ilgi nadzeivuot.
503 [Višķu D].

36631.

Lūdzu Dievu, lūdzu Laimi,
Abus divus mīļi lūdzu;
No Dieviņa palīdzēt,
No Laimiņas bagātai.
605 [Skolas].

36632.

Māmulīte bēdājās,
Ka tai bija daudz(i) meit(u).
Pati Laime atbildēja:
Gan es pati izgādāšu.
146 [Jaungulbenes Md].

36633.

Muna Dākla, Kārta, Laima
Iet pa ceļu runuodamas.
Gona lebi nūrunuoj'šas:
Maizeitā man dzeivuot.
198 [Krustpils D].

36634.

Nākat, bērni, pie manime
Svētvakaru pirtiņā;
Salda piena garu metu,
Lēpju lapu slotu sēju.
15 [Alūksnes Vlk].

36635.

Niedras braukš, niedras braukš
Kas tās niedras braukšķināja?
Kūmas lauza sausas niedras,
Trīnei pirti kurināja.
605 [Skolas].

36636.

Pasaveri tu, muoseņ,
Kot aiz lūga uoreņuos:
Tī māmeņa ai Laimeni,
Aiz lūdzeņa runuojās.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

36637.

Parād' manim,līgaviņa,
Ko satini palagā?
Voi satini govju gani,
Voi dēliņu arājiņu.
241 [Lubānas Md].

36638.

Leigaviņa, leigaviņa,
Kū īnesi pologā?
Vai īnesi gūvu gani,
Vai mozū oruojiņu?
326 [Preiļu D].

36639.

Rīgā man pirti kūra,
Vāczemē slotu lauza,
No tērbatas kreklu veda
Sudrabiņa knopiņām.
358 [Rugāju Abr].

36640.

Stādīju bērziņu
Pie pirtes duru,
Lai auga pādēnam
Peŗamas slotas.
605 [Skolas].

36641.

Tule vylki, tule luoči,
Kas pa mežu bryukšinuoja?
Naklīdzit jyus, ļautiņi,
Maņ Laimiņa slūtu grīž.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

36642.

Vai bij mani māmuliņa
Tirga dienu kristījusi?
Ik dieniņas tirgu tura
Ap to manu augumiņu.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

36643.

Vaļām, papiņ, vaļām, mamiņ,
Vaļām pirti kurinuoj';
Vaļām pirti kurinuoja,
Vaļām meitu sutinuoj'.
46 [Beļavas Md].

- 193 -

36644.

Vaca, vaca Dīva muote,
Naveižova kolnā kuopt.
Jyus, meitiņas, izvedīt,
Vīglas dzeives gribādamas.
326 [Preiļu D].

36645.

Veiriņš maņ tyltu taisa
Nu ustobas da piertiņas.
Es atnesšu tev dēliņu
Skreivuotīm mateņim.
174 [Kārsavas Ldz].

36646.

Veiriņ munu, (tu,) veiriņi,
Mani vīn šanavoj.
Es atnesšu tev dēliņu
Skreivuotīm matiņim.
174 [Kārsavas Ldz].

★

5. KRISTĪBAS

1. Aicina kūmās Kristību svētrītā sanāk lūgtās kūmas.

1282.

Vāķaties jūs, kūmiņas,
Pa visām maliņām,
Kā tēviņis jūs savāķa
Pa deviņi novadiņi.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1283.

Viena kūma kalniņā,
Otra kūma lejiņā,
Man noplīsa šūtas kurpes,
Kūmu starpu staigājot.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1284.

Tā tēviņa kalniņā
Treji vārti sudraboti:
Pa vieniem Dievs iebrauca,
Pa otriem mīļa Māŗa,
Pa trešiem es atbraucu
Pādi vest baznīcā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1285.

Sniedziņš sniga, putenēja,
Laukā manis kumeliņis.
Ej, Jānīti, mans pādīti,
Savāķ manu kumeliņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1286.

Kas tur spīd, kas tur viz,
Viņā lauka galiņā?
Tur nāk mana krustamāte,
Zelta roze rociņā.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Viena balta viešņa nāca
Pa lielo tīrumiņu;
Tā bij mana krustamāte,
Zelta puķe rociņā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1287.

Ā Dieviņu, ā Dieviņu,
Brālīts mani godināja:
Pirmo reizi kūmās lūdza,
Liek manāi vārdiņāi.
Kad es iešu tautiņās,
Es brālīti godināšu:
Es brālīti sēdināšu
Tautu galda galiņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1288.

Māsiņ mana mīļākāja
Mani mīļi gaidījusi:
Ziediem plānu kaisījusi,
Saldu alu brūvējusi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Mani mīļi bāleliņi,
Mani mīļi aicināja;
Brūvē saldu alutiņu,
Mētrām kaisa istabiņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1289.

Ceļu mēru, dubļus bridu,
Krustdēliņa pelnīdama:
Būs viņā saulītē
Man kājiņu āvējiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1290.

Kūma kūmu aicināja:
Nāc, kūmiņa, alus dzert;
Nāc, kūmiņa, alus dzert,
Nāc pādītes daudzināt.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1291.

Kūma kūmu aicināja:
Nāc, kūmiņi, alus dzert!
Ieš', kūmiņ, neliegšos,
Mazgā baltus biķerīšus.
190 [Kuldīā].

- 194 -

1292.

Kūma kūmu aicināja:
Nāc, kūmiņa, alu dzert!
Tev tas alus, man tā kanna -
Būs lustīga dzīvošana.
275 [Zemgales novados].

1293.

Kūmām iešu, neliegšos,
Kūmām mani aicināja,
Kūmu galdi izrakstīti
Vanadziņa nadziņiem.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1293¹.

Kūmām iešu, neliegšos,
Kūmām laba mielastība:
Kūmām cepa baltu maizi,
Brūvē saldu alutiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1294.

Kūmām man jāiet bij,
Kūmām mani aicināja;
Dārgi bija kūmas vārdi,
Neliedzos negājis.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1295.

Kūmās gāju, neliedzos,
Sava brāļa bērniņam:
Tas man bija liels godiņš,
Kad pādīte pretim tek.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1296.

Sen bija kūmām kūmoties,
Sen pāde sēdēja sudraba krēslāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1297.

Es nenāktu šī vietā,
Kaut man vēsti nesūtītu:
Jau vakar, aizvakar
Kūmām vēsti atsūtīja.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1298.

Kūmu dēļ, radu dēļ
Par upīti laipu metu;
Es nemestu māršu dēļ,
Nei to savu bāleliņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1299.

Komu dēļ, draugu dēļ
Par upīti laipu metu,
Lai kājiņas neapmirka,
Tumšu nakti staigājot.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1300.

Ai jel manu dižu radu,
Ik svētdienas kūmiņās!
Manas baltas villainītes
Sasavēla tūbiņā.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1300¹.

Es izaužu priekšautiņu,
Pa mēsliem lasīdama:
Ik sestdienas, ik svētdienas
Lūdza mani kūmiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1300².

Paldies Dievam, man laba laime:
Vienā gadā deviņas pādes,
Vēl visas deviņas manā vārdā.
224 [Kabilē (Kld)].

1301.

Māsiņ' mani kūmām ņēma,
Vārda mana negribēja.
Kam, māsiņa, kūmām ņēmi,
Kad vārdiņa negribēji?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1302.

Man putriņu vārījot,
Krīt dzirksteles klēpītē:
Tā saņēmu es pādīti
Negaidote, necerote.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1302¹.

šorīt Katriņa priecīga palika:
Saulīte ielēca saujiņas vidūi.
224 [Kabilē (Kld)].

1303.

Tādam bija kūmās iet,
Kas varēja izlencēt;
Svēti bija kūmu taki,
Dārga pādes dvēselīte.
224 [Kabilē (Kld)].

1304.

Lasītus ļautiņus kūmām ņēmu,
Kas var uguni saujā nest.
226 [Kandavā (Tl)].

1. šādām sievām vedībās jāt,
Kas var uguni saujā nest,
Uguni saujā, apeni galvā.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

- 195 -

1304¹.

Zināju Anniņu bagātu meitu,
Lūgš' sava bē(r)niņa kūmiņās.
224 [Kabilē (Kld)].

1305.

Labus vien, labus vien
Kūmiņās salūguši:
Ne no cita maizes ņēma,
Ne zirdziņu pavasar.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1306.

Ņemat mani kūmībās,
Man šķīrās, man vedās;
Ne man klupa kumeliņis,
Ne man juka valodiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ņemat mani pādi neste,
Man šķiŗāse, man vedās:
Ne jūk mana valodiņa,
Ne klūp kājas dīdinot.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

2. Kūmu rīkošanās, Kūmās ejot. Simboliski līdzekļi un zīmes.

1307.

Negulēju to naksniņu,
Kad es gāju kūmiņās:
Puškoj' savas vilnānītes,
Baroj' savus kumeliņus;
Puškoj' savas vilnānītes
Sīku rožu dārziņā,
Baroj' savus kumeliņus
Balt' dābola kalniņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1308.

Jūdzu zirgu, mēru kviešus,
Kapināju izkaptītes:
Lai pādenis knašs puisītis,
Labs maizītes arājinis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1309.

Kad kūmāsi rēdījosi,
Es darbiņa nedzievāju:
Sudrabiņus spožināju,
Villainītes balināju.
153 [Rucavā (Rucavas pag. Lp)].

1310.

Vairāk ledus ne ūdeņa,
Kur kūmiņas mazgājās:
Būs manam pādēnam
Vairāk zelta ne sudraba.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1311.

Es šķitos šodieniņ
Nesegt savu villānīšu;
Laime deva krustameitu (krustadēlu),
Sedžu pašu labāko.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1312.

Es šodien uzsasedzu
Lielu rakstu villānīti:
Lai aug mana krustmeitiņa
Lielu rakstu rakstītāja,
Lielu rakstu rakstītāja,
Grāmatiņas lasītāja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1313.

Es šodien izcilāju
Visas savas villainītes:
Lai aug manai krustmeitai
Baltas aitas kūtiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1314.

Kūmām iedama pussagšas sedzu,
Lai mana pādīte pusgadu staigā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1315.

Kūmās iedama dui svārki vilku,
Zilu vilku viersūi, zaļu apakšāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1316.

Kūmās iedama pakupli ģērbos,
Lai mana pādīte pakupli aug.
190 [Kuldīā].

1317.

Kūmās iedama trejādi ģērbos,
Lai manai pādei trejādas avis.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Kūmām iedama trejādi ģērbos,
Lai manai pādītei trejādas avis:
Strupause, gaŗause, sprogainīte.
224 [Kabilē (Kld)].

1318.

Kūmām iedama kažoku vilku,
Lai auga pādei sprogaiņas aitas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)], 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 196 -

1. Kūmiņām ģērbdamies,
Vilku kuplu kažociņu,
Lai manai pādītei
Kuplas auga avitiņas.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1319.

Kūmās iedama (iedams) kažoku vilku,
Lai auga pādei sprogaini mati.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ņemat mani kūmiņām,
Man pūkots kažociņš;
Lai aug mans krustabērns
Skrauzainiem matiņiem.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1320.

Negāju neskaista kūmiņās,
Ielēcu pūrā, izlēcu skaista,
Tad gāju brāļam kūmiņās.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1321.

šodieniņu apsaāvu
Vasku kurpes kājiņā:
Lai aug mana krustmeitiņa
Dzelteniem matiņiem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1322.

Kūmās iedama netapināju,
Lai mana pādīte netapināja.
190 [Kuldīā].

1323.

Kūmām iedama dāldeŗus miju,
Dievs dod pādam dukātus mīt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1324.

Kūmās iedama rozīti stādu,
Lai mana pādīte kā roze zied.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1325.

Komām iedama puškaini pinu,
Lai mana pādīte kā puķe auga.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1326.

Man ejot kūmiņās,
Skudra ceļu pārtecēja;
Dievs dod pādei tik gosniņu,
Cik skudriņu pūznītī.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Man pādīti dīdījoti,
Skudra ceļu pārtecēja:
Lai tā teka rudzi, mieži
Manas pādes klētiņāi.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Skudta ceļu pārtecēja,
Man eimot vietraudžos;
Dod, Dieviņ, atsavest
Kā skudrīti līgaviņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Jūdz pādes vedamos zirgus.

1327.

Celies agri, staļļa puisi,
Sukā krusta kumeliņu,
Lai varēji līdz pusdienas
Krusta pili izstaigāt.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1327¹.

Celies agri, staļļa vīris,
Seglo krustu kumeliņu.
Krust' krustenes aiztecēja
Pretim dienas ausekņam.
190 [Kuldīā].

1328.

Es šķitos šodieniņ
Nejūgt laba kumeliņa;
Dieviņš deva krusta dēlu (krustameitu),
Aizsajūdžu dancotāju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Es šķitos šodieniņ
Nejūgt sava kumeliņa;
Krustdēliņa gūdamās,
Jūdzu savu kumeliņu.
190 [Kuldīā].

1328¹.

Kūmām iedama labu zirgu braucu;
Dievs deve pādītei jo labu braukt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1329.

Kūmām iedama trīs zirgiem braucu:
Dievs dod pādītei sešiem braukt!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1330.

Es savai pādītei
Oša loku liedināšu,
Oša loku liedināšu,
Vaska grožus risināšu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1331.

Ne kumeļa negrožoju,
Ka rociņas nemazgāju;
Kad rociņas nomazgāju,
Tad grožoju kumeliņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 197 -

1332.

Vakar bēri peldināju
Sudrabiņa rasiņā;
šodien braucu baznīcā,
Pādei vārdu meklēdams.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vakar sirmi peldināju
Baltā gulbja ezerā,
šodien jāju rokas dot
Savai jaunai līgavai.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

1333.

Trīs āķiem kaldinu savu kumeliņu;
Tas viegli, jau labi pādīti veda.
190 [Kuldīā].

1334.

Bij manam kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā;
Tas bij labs svētu rītu
Pādei braukt baznīcā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Raudi, raudi, bēri, bēri,
Tie labie kumeliņi,
Tie labi kumeliņi
Pādi vesti baznīcā.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1335.

Es būt' gājis kūmiņās,
Man nav bēra kumeliņa;
Es izgāju mežmalā,
Pāra reižu nosaucos.
Man izveda briežu māte
Dullu bēru kumeliņu.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

1336.

Ej, Andrej, krustadēliņ,
Tur' galvā, ņem vērā:
Kuŗu zirgu krustīt brauca,
To brauc dzīvodams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1337.

Es kūmāmis jādīdamis,
Vaļām laidu kumelīnu;
Tec jel knaši, mana pāde,
Savāķ manu kumelīnu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1338.

Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie māmiņas namu durvju?
Dieva zirgi, Laimes rati,
Pādes vest baznīcā.
224 [Kabilē (Kld)].

1338¹.

Leli kungi tuo nabrauc,
Kuo brauc bārnu vacuo muote:
Seši zirgi vērzeļē,
Divi jauni kučereiši.
422 [Līvānu pag. D].

1339.

Neaugat, sīki kārkli,
Kūmu ceļa maliņāi:
Grib kūmiņas daiļi braukt,
Grozīt savus kumeliņus.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4. Gērbj un tīsta pādi, ved kristīt.

1340.

Celies, pādīte, actiņu mazgāt;
Dieviņš ienesa skaidr' ūdentiņu,
Mīļa Māŗa ienesa zeltītu dvieli.
226 [Kandavā (Tl)].

1341.

šuj, māmiņa, man krekliņu
Deviņām vīlītēm;
Devītā vīlītē
Liec man gudru padomiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1342.

Sadomnīce, sagādnīce
Mana veca māmuliņa:
Man krekliņu pašuvusi
No deviņi gabaliņi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Domātāja, gādātāja
Mana veca māmuliņa:
Man pūriņu sagādāja
Deviņiem gabaliem.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1343.

Pirmajam bērniņam
Rakstīdama kreklu šuvu;
Jau otram, jau trešam
I vīlēt nevīlēju.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1344.

Krustatēvs, krustamāte,
Nesiet mani pie krustiņa!
Man' gribēja tēvs, māmiņa
Bez vārdiņa audzināt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 198 -

1345.

Tēva dēļ, mātes dēļ
Bez vārdiņa dzīvotum;
Krustatēvs, krustamāte
Par naudiņu vārdu pirka.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1346.

Krustamāt, krustamāt,
Izcel mani saulītē;
Dievs man dos lielai augt,
Es tev ogu palasīšu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1347.

Gana man māte mīļa,
Vēl jo mīļa krustamāte:
Tā pie krusta paturēja,
Tā vadīja tautiņās.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1348.

Krustamātei piederēja
Ar pādīti līdzā iet;
Kur atrada ievu ziedus,
Apturēja kumeliņu,
Appuškoja sav' pādīti
Ar ieviņas ziediņiem.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1349.

Dod, māmiņa, villainīti,
Kur pādīti man ietīt;
Kūtris manis kumeliņis,
Nevar rikšus tecināt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1350.

Ai, lūdzama, vēja māte,
Valdi savas kalponītes,
Man jānese baznīcā
Maza, maza dvēselīte.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1351.

Sniedziņš sniga, putenēja,
Es ar pādi baznīcā.
Ļaudīm greznu drānu žēl,
Man žēl pādes dvēselītes.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1352.

Kur manis sudraba ormanītis?
Es pati zeltīta nesējiņa.
190 [Kuldīā].

1353.

Kālabade svētu rītu
Pulkiem jāja bāleliņi?
Viena maza dvēselīte
Apakš baltas villainītes.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

1. Neba lielas lietas dēļ
Pulciņš jāja bāleliņu:
Sīka, maza dvēselīte
Baltajos nēzdaugos.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1354.

Teci rikšus, kumeliņu,
Auksts vējīnis gauži pūš;
Apakš raibas villainītes
Maza, maza dvēselīte.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1355.

Ai pādīte, sīka, maza,
Ietecēja eglienā;
Iznes mana bērza rīksti
Kumeliņu drīzināt.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1356.

Es pādīti vizināju
Pa sklidenu ezariņu:
Izkrīt mana kūmu nauda,
Baznīckunga kukulītis.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1357.

Neraudies tu, celiņ,
Es tev būšu appuškot,
Es tev likšu vaŗa naudu
Ar sarkanu dzīpariņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1357¹.

Krustījies, bāleniņ,
Krusta pili pieiedams;
Ij Dieviņš krustījās,
Pats krustiņa nesējiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

5. Māņi bērnu kristījot.

1358.

Ko raudāji, man pādīte,
Baznīcā ienesot?
Vai vārdiņis tev netika,
Vai netika nesējiņa?
Man vārdiņis gan patika,
Nepatika nesējiņa.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

- 199 -

1. Grūti pūta mana pāde,
Man rokāsi ieņemot.
Vai vārdiņis tev netika,
Vai netika nēsātāja?
Ir vārdiņis tev patika,
Ir patika nēsātāja.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

1359.

Trīs reizītes māmuliņa
Mani gauži raudināja:
Krustīdama, atšķirdama,
Tautiņās vadīdama.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1360.

Es pādīti turēdama
Visu labu apcerēju,
Lai tā auga skaidra meita,
Visa darba darītāja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1361.

Krustamātes vaine bij,
Ka pādīte nestaigāja:
Kam kājiņas neatlaida,
No krustiņa atstādama.
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1361¹.

Krustamātes vaini lika,
Ka es liela neizaugu:
Kam tā mani pie krustiņa
Ne uz augšu nepacēla.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1362.

Kas taku nomina upītes lejā?
Liepiņa nomina, vārdiņu smeļot;
Padītē kausiņā nesdamis mājās.
Kur lika liepiņa ūdeņa kausu?
Pādiņu mazgāja, vārdiņu teicot.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

6. Kūmas pārbrauc no baznīcas, mājinieki tos sagaida ar dziesmām.

1363.

Gaidi, gaidi, māmulīte,
Pārbrauks tavi gaidāmie:
Pārbrauks meita ar vārdiņu,
Ar visāmi kūmiņāmi.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Ko, tētiņ, tu gaidīji,
Pie vārtiem stāvēdams?
Gaidu sava mīļa bērna
Ar vārdiņu pārnākot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1363¹.

Kas mirdzēja, kas vizēja
Pa zaļaju priedulīnu?
Kūmas vede mūs' pādīti,
Zelta roze rocīnā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1364.

Kas tur nāca no baznīcas?
Visi meži locījās.
Tā bērniņa vārdiņš nāca,
Ko šodien krustījām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1365.

Tec, Andrej, atver vārtus,
Late brauca sētiņā;
Late brauca sētiņā
Ar savām kūmiņām.
226 [Kandavā (Tl)].

1366.

Kur, ļautiņi, jūs bijāt,
- Mēs bijām baznīcā,
Krustabērnu meklēties,
Pretī krustu zvērēties.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Kur, ļautiņi, jūs bijāt?
- Mēs bijām baznīcā,
Vienu mazu dvēselīti
Pie krustiņa zvērējām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1367.

Kur, ļautiņi, jūs bijāt?
Kur šodien staigājāt?
- Bijām Māras baznīcā,
Pādim vārdu meklējām.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1368.

Kur, kūmiņas, braukājati
Nosvīdušis kumeliņis?
- Braukājami baznīcā,
Pādei vārda meklēdami.
Dabūjami pādei vārdu
Cienīgtēva grāmatāi,
Cienīgtēva grāmatāi
Devītāi nodaļā,
Devītāi nodaļā
Desmitāi lapiņā.
153 [Rucavā (Rucavas pag. Lp)].

- 200 -

1. Trīs dienīnas es staigāju,
Pādei vārda meklēdama;
Pādei vārdu es dabūju
Baznīckunga grāmatā,
Baznīckunga grāmatā,
Devītāja lapīnā.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1369.

šorīt muti nomazgāju
Rakstītāja glāzīnā:
šorīt pādei vārdu jēmu
Rakstītāja grāmatā.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1. šorīt acis nomazgāju
Rakstītā glāzītē:
Nu ielika par pādīti
Rakstītā grāmatā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2. šorīt muti nomazgāju
Rakstītē glāziņē:
Lai tek tautu kumeliņi,
Gaŗu ceļu rakstīdami.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

1370.

Man' šodien māmuliņa
Bez vārdiņa izstellēja;
Gan mēs tāļu staigājām,
Kamēr vārdu dabūjām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1371.

Krievēniņu, leitēniņu
Iemetām ūdenī,
Savu baltu bāleniņu
Iecēlām laiviņā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1372.

Kur kūmiņas kavējās,
Ka tik drīz nepārbrauc?
Aiz kalniņa kavējās,
Pādei vārdu meklēdamas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Ko, kūmiņas, darījāt,
Aiz kalniņa sastājuši?
- Mēs pādīti dalījām,
Cits citam nedodamis.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1373.

Kūmas pādi dalījās
Aiz kalniņa lejiņā;
Līdz kūmiņas naudu skaita,
Man pādīte kamanās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1374.

Saņemiet Kaču kūmu,
Miķelīti krustdēliņu!
- Kača kūma piedzēruse,
Miķelīti izmetuse.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

1374¹.

Kur tas mūsu krustabērns,
Kur tā mūsu nesējiņa?
Nesējiņa piedzēruse,
Krustabērnu izmetuse.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1375.

Anna, kūma, piedzēruse,
Izsvieduse pādēniņu;
Izsvieduse pādēniņu,
Pārnes melnu jēra ādu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1376.

Līze, kūma, piedzēruse,
Izmetuse krustabērnu;
Tec laukā tu, Līzīte,
Aiz vārtiem krustabērns.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1377.

Sēd kūmiņas noskumušas,
Vai būs pāde izkrituse?
Ja būs pāde izkrituse,
Taps kūmiņas metinātas,
Taps kūmiņas metinātas,
Ar veciem dāldeŗiem.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Kūmas sēd noskumušas,
Vai būs pāde izkrituse,
Vai būs pāde izkrituse
No kažoka piedurknītes,
No kažoka piedurknītes,
Pa mēsliem tecēdama?
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

1378.

Ko, komiņi, darīsim?
Lapsa pādi aiznesuse.
Sametam pa grašam,
Pirksim pēdu dzinējiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Ko, kūmiņas, darīsim?
Lapsa pādi pazaguse;
Lapsa pādi pazaguse,
Būs kūmām meteklības.
226 [Kandavā (Tl)].

- 201 -

2. Kūmas, kūmas, meklējiet,
Lapsa pādi pazaguse.
Tā nebija lauka lapsa,
Tā bij veca māmulīte.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1379.

šķērsu kūmas aizskrējušas,
Nesatika mācītāja;
Grīslājā ieskrējušas,
Grīslā bērnu nokrustīja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ko, kūmiņi, darīsim,
Baznīckunga neradām?
Vedīsim grīslainē,
Krustīsim grīslainīti.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1379¹.

Krust' krustu braukāja sautažu ļaudis,
Bērnam vārdiņu meklēdami.
še uzgāja krusta priedi,
še vārdiņa devējiņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1380.

Ai, Andrejs, dižais kūma,
Manu pādi nosaldēja!
Vai rocīnu tev nebija,
Kumelīnu budināt?
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1380¹.

Kam šie zirgi, kam šie rati,
Kas še bija sabraukuši?
Komu zirgi, komu rati,
Krusta pili izbraukuši.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1380².

Nepadošu, nepadošu
Mūs' pādītes vedējam,
Kam nolauze zelta rozi
No pādītes cepurītes.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

7. Saņem un apkopj kūmu zirgus.

1381.

Kuŗš kūmu kumelis pa priekšu skrēja,
Tam teku papriekši auziņas bērti.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Kuŗas kūmas kumeliņis pa priekšu Skrēja?
Dravnieka kumeliņis pa priekšu skrēja.
Tam došu auziņas pavētīdamis,
Tam došu ābola palasīdamis.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1382.

Visu dienu Jēkabs pa priekšu brauca,
Griezdams pādīti savā vārdā.
224 [Kabilē (Kld)].

1383.

Kuŗas kūmas kumeliņš
Ar kājiņu krustu meta?
Tās kūmiņas kumeliņš,
Kā vārdā ielikām.
224 [Kabilē (Kld)].

1384.

Kas celiņu norakstīja
Sīkajām pēdiņām?
Tā Andreja kumeliņi,
Ko šodien kristījām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Domājām, gudrojām,
Kas celiņu norakstījis:
Tā dēliņa kumeliņi,
Ko šodien kristījām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2. Kas to ceļu izrakstīja
Smalkajiem rakstiņiem?
Kāzinieku kumeliņi
Kaustītām kājiņām.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

1385.

Kam tie bēri kumeliņi
Pa aploku spēlējās?
Tā Andreja kumeliņi,
Ko šodien kristījām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Pieci bēri kumeliņi
Uz akmeņa auzas ēda;
Visi pieci piederēja
Jaunajam bāliņam.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

1386.

Kam tie tādi gani gana
Liela ceļa maliņā?
Tās Grietiņas gani gana,
Kuŗ' šodien kristījām.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

- 202 -

1387.

Kas dūņas sajauca upītes malā?
Kūmiņu kumeļi, dzert gribēdami;
Cērt vienu, cērt otru, lec dūņas gaisā.
153 [Rucavā (Rucavas pag. Lp)].

1388.

Ik pie pelces piebraucot,
Kumeliņis krustu meta,
Kumeliņis krustu meta
Ar pakaļas kājiņām.
153 [Rucavā (Rucavas pag. Lp)].

8. Nes pādi istabā un teic vārdu, griež riņķi; noliek bērnu gultā; dod mātei dāvanu.

1389.

Attaisiet duris, logus,
Laidiet pādi istabā!
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)]
Ar, govīmi, ar, vēršiemi,
Ar, bēriemi, kumeļiemi.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1390.

Dievs gāja pa priekšu kūmāmi namā,
Māriņa rotāja no pakalenes.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1391.

Līdz gāju namā, līdz sāku runāt:
Lai mana pādīte pusgada staigā,
Pusgada staigā, pa gadu runā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Drīz lēcu namā, drīz istabā:
Lai mana pādīte pusgada staigā,
Pusgada staigā, pusgada runā,
Pusgada mātei skaidiņas lasa.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

1392.

Velk' ozolu istabā
Ar visiem zariņiem;
Lienu tēva istabā
Ar visiem krusttēviem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Velku bērzu sētiņā
Ar visiem zariņiem;
Eimu tautu istabā
Ar visiem brālīšiem.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1393.

Grieziet ceļu, grieziet ceļu
Mazajam Jānīšam!
Jānīts nāca istabā,
Liela vārda dabūjies.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1394.

Neteikšu, neteikšu, kas lellei vārdā!
šis vārdā, tas vārdā - Miķelītis vārdā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1395.

Neteikšu namā pādiņas vārdu;
Istabā, tur teikšu šūpoļa vietā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

1. Citi bērni vaicāja, kas pādei vārdā.
Neteikšu namā, teikšu istabā,
Istabā tur teikšu šupola vietā:
Pādīti aizveda, Jānīti pārveda.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1396.

Maksājiet man, bērniņi,
Tad es teikšu lelles vārdu;
Es negribu lielas maksas:
Krēslu vien paceļam.
226 [Kandavā (Tl)].

1397.

Cit' bērni vaicāja, kas lelles vārda.
Ja sola šūpot, tad teikšu vārdu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1398.

Citi bērni vaicāja, kas lellei vārdā.
Lellīti aizvedu, Jānīti (Ieviņu etc.) pārvedu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1399.

Drīz eimu namāi, drīz istabāi,
Drīz savai pādītei vārdīnu teikšu. -
Lellīti nonesa, Nn pā(r)nesa.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Drīz iešu laukā, drīz istabīnā,
Drīz pādes vārdīnu pagodināšu.
Iznesu lellīti, pārnesu grietīnu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1400.

Lellīti aiznesa, Jānīti atnesa;
Lellīti atstāje baznīcā,
Jānīti atnesa sētiņā.
10 [Dolē (Doles pag. Rg)].

- 203 -

1401.

Paldies saku māmiņai,
Kas Jānīti vārdā lika:
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi Jāni daudzināja.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1402.

Paldies saki tai mātei,
Kas Jānīti vārdu lika:
Jāņam govis, Jāņam vērši,
Jāņam bēri kumeliņi.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1403.

Paldies saku māmiņai,
Ka ieviņu vārdu lika:
Kad atnāca pavasaris,
Visi līči balti zied.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Paldies devu māmiņai,
Ka ieviņu vārdu deve:
Kad atnāce pavasars,
Visi ievu daudzināja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1404.

Lai Dievs soda tēv' ar māti,
Kas man kārli vārda lika:
Kuŗa vārna purā skrēja,
Tā tik kārli daudzināja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1404¹.

Līc, mameņ, kuodu vuordu,
Nalīc mani Juri vuordu,
Cik ganiņi vylka klīdze:
Oruo, jur, kur ņes kozu!
422 [Līvānu pag. D].

1405.

Eima, kūmas, padancot
Istabiņas vidiņā:
Lai tas mūsu krustabērns
Drīz tecēja kājiņām.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1405¹.

Lielu riņķi Jānis grieza
Sava tēva istabā;
Tam piedera govis, vērši,
Pieder bēri kumeliņi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1406.

Kājām gāju ar pādīti
Līdz istabas dubeniņam;
Nobraukdama, pārbraukdama,
Nosviedroju kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1407.

Atjemiet savu bērnu,
Kas bijāt iedevuši;
Vai es kāda vaļeniece,
Jūsu bērnu auklētāja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1408.

Guli klusa, man' pādīte,
Nu tev nieka nekaitēs:
šodien tevi baznīcā
Trīs eņģeļi sumināja,
Trīs eņģeļi sumināja
Baznīckunga grāmatā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Guli klusa, mana pāde,
Nu tev nieka nekaitēs:
šodien tevi sveicināja
Trīs eņģeļi baznīcā.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1409.

Guli, mana pādīte, ar Jēzu kristu,
šodien ļaunam atsacīju.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1410.

Dieviņš manim palīdzēja
To celiņu izstaigāt:
Pārved' savu krustubērnu
Pie tēviņa, māmuliņas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1411.

Māsiņ' pādi iznesāja
Apakš mēļas villainītes;
Bāliņš pādi izvadāja
Ar bēriemi kumeļiem.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1412.

šim pādīte, tam pādīte,
Man pādīte piederēja:
Es pādīti iznesāju
Apakš baltu villainīšu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1. šim pādīte, tam pādīte,
Man pādīte piederēja:
Visu dienu izgulēja
Uz manāmi rociņām.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

- 204 -

1413.

Audzi liels, krustdēliņ,
Aiztec mani, kur iedams:
Es šodien tevis dēļ
Pie krustiņa zvērējos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1414.

Nāc, māmiņa, nāc, māmiņa,
Saņem mazu dāvaniņu:
Tu manai pādei dosi
Pirmo maizes riecentiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

★

36647.

Ai jel, mani diži radi,
Ik svētdienas kūmiņās!
Piekūst mani bēri zirgi,
Nodilst kalti ritenīši.
355 [Rucavas Lp].

36648.

Auklējiet bērnu manu,
Ēdiet manu plācenīti;
Es bij' viena goda sieva,
Es bērniņa nezināju.
241 [Lubānas Md].

36649.

Ar Dievu, ar Dievu,
Brālis mani godināja;
Kad Dieviņš mani svētīs,
Es brālīti godināšu.
282 [Nīcas Lp].

36650.

Balta, balta gaška nāki
Pār lielimi tīrumim.
Tā nāk mana kristamāte,
Nes man baltas vilnainiņ's.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

36651.

Dēj, mana vistiņa,
Div' pautus dienā!
Nāks mājā māsiņa
Ar mazu lellīti.
288 [Nurmuižas Tl].

36652.

Es ar' kūmiņa,
Man melnas kājas,
Kam ziņu nedeva
Nedēļas vidū.
605 [Skolas].

36653.

Es izaudu villainīti,
Pa mēsliem staigādama.
Ik sestdienas, ik svētdienas
Mani lūdza kūmiņā(s).
418 [Sunākstes Jk].

36654.

Es negribu kūmās iet,
Lielas kūmas vizināt.
Kad atnāca kūmu diena,
Es aizlīdu aizkrāsnē.
94 [Dunikas Lp].

36655.

Es to nakti negulēju,
Ka es gāju kūmīnāsi;
Sīļu (?) spožu sudrabīnu,
Villānītes darināju.
282 [Nīcas Lp].

36656.

To naksnīnu negulēju,
Kad es gāju kūmīnās;
Baŗoj' bēru kumelīnu,
Rakstīj' baltas villānītes.
39 [Bārtas Lp].

36657.

Galdiņu, munu galdiņu,
Pīrūtītom kuojiņom;
Lyust kuojiņas, lyust viersiņš,
Sadyust ola izbuniņš.
605 [Skolas].

36658.

Ka bej kuozas,
Vērsi kovu;
Ka kristobas,
Vucineņ'.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

36659.

Kādu godu dzeŗam,
Kādu daudzinām?
Krustubas dzeŗam,
Pādi daudzinām.
94 [Dunikas Lp].

36660.

Kādus ērmus es redzēju,
šo pādīti vadādama?
Ik pie pelces piebraucām,
Kumeliņis krustu meta.
15 [Alūksnes Vlk].

- 205 -

36661.

Kas tā tāda nesējiņa,
Bērnam vārdu nepateica?
Iesauksim: beņķa kāja,
Kamēr vārdu zināsim.
200 [Kuldīgas Kld].

36662.

Kas tur bija, kas tur nāca,
Kas to grīdu rībināja?
Bāliņš nesa kuplu liepu
Ar visiem zariņiem.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

36663.

Koča māte piedzēruse,
Krustabērnu izmetuse,
Pati uz māju aizgājuse,
Drēbītes vien palikušas.
306 [Patkules Md].

36664.

Krustāt mani, māmuliņ,
Juri vien nekrustāt.
Visi mazi avotiņi
Ļur, ļur, ļur iztecēja.
456 [Vaiņodes (Bātas-Vaiņodes) Lp].

36665.

Kristatāvs, kristatāvs!
Īdūd ols paruodā!
Ka nadūsi paruodā,
To nabyus i orūdā.
389 [Silajāņu Rz].

36666.

Kurīs, muns ceplīts,
Pasašveikstādams,
Atīs muna kristamuote
Pasacyluodama.
326 [Preiļu D].

36667.

Kūma kūmu aicināja,
Pilnas desas sutināja:
Apkārt siltas, vidū saltas,
Ekur skaista mielošana.
241 [Lubānas Md].

36668.

Kūma kūmu mielojās,
Pelnos desas sutināj':
Vidū saltas, aplīk siltas,
Gana gardas griboties.
241 [Lubānas Md].

36669.

Kūmāmi, kūmāmi
Cik varēdami!
Kūmāmi salds alus,
Gards kumosiņis.
605 [Skolas].

36670.

Kūma, kūma, mazgā katlu,
Man miltīni padusē.
Kūma katlu izmazgāj'se,
Man miltīni izbiruši.
39 [Bārtas Lp].

36671.

Kūmi maņ kaļniņā,
Kūmi maņ lejiņā;
Uz vīnim reitā guoju,
Uz ūtrim vokorā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

36672.

Kuŗš kūma pa priekšu
Kumeļus rīdāja,
Tam teku pa priekšu
Auziņas dot.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36673.

Labu dien', Dievs palīdz!
Tā pirmā valodiņa;
Brāļi nāca, mārša nāca,
Tie pirmie viesi nāca.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

36674.

Liekat vārdu, kād' likdami,
Līzes vārdu neliekat:
Nabadzīte krustamāte
Uzsedz pluču villainīt';
Uzsedz pluču villainīti,
Nav ne krusta rubulīts.
200 [Kuldīgas Kld].

36675.

Lietus līst, saule spīd,
(Laukā manis kumeliņis.)
Ej, māsiņa, mana pāde,
Savāķ manu kumeliņu.
282 [Nīcas Lp].

36676.

Līdzat, visi līdzētāji,
Galda galu laktināt (?),
Kā tēviņš jūs savāķa
Par deviņi novadiņi.
605 [Skolas].

- 206 -

36677.

Manis dēļ, bāleliņi,
Dariet godu, nedariet.
Es aiziešu ar tautām,
Kājas vien apāvusi.
198 [Krustpils D].

36678.

Muna loba muomuliņa
Mani labi audzinuoja:
Apvylka man boltus kraklus,
Nesa mani bazneicā.
170 [Kapiņu D].

36679.

Māra gāja baznīcā,
Mani līdzi aicināja;
Pati joza zelta jostu,
Man iedeva sudabriņa.
Apjozdama man sacīja:
Audzi liela, turi godu.
198 [Krustpils D].

36680.

Muotes bruoļ, muotes bruoļ,
Ej pi manis cīmeņā!
Es tev dūšu sīra kanci,
Putojūšu ols kan(n)eņu.
605 [Skolas].

36681.

Met, Dīveņ, zalta kristu
šuos ustobas dybynā!
Kas najēdis, lai pajēde,
Kas nadzēris, lai padzer.
605 [Skolas].

36682.

Necerēju tādu godu
Tai mazā sētiņā;
Es būt' savu vīru vedis
Ar visiem bērniņiem.
605 [Skolas].

36683.

Necerēju šī sētē
Tādu prieku vakariņ'.
Es būt' vīru līdzi jēmis
Ar visiem bērniņiem.
546 [Kuldīga Kld apr.].

36684.

Jam, kundzeņ, kyumuos mani,
Es jau beju lelu rodu:
Pīterburgas rutka meita,
Iudins putna ļaudaveņa.
326 [Preiļu D].

36685.

Nodilst mani kalti rati,
Piekūst bēri kumelīni;
Piekūst bēri kumelīni
Pādes veste baznīcā.
94 [Dunikas Lp].

36686.

Noskrēja Jānītis
Bēraju ziergu,
Bagātas kūmas
Meklēdams.
546 [Kuldīga Kld apr.].

36687.

Pajauna iesāku
Kūmām iet:
Ne man kurpītes,
Ne zābaciņu.
605 [Skolas].

36688.

Pieci vilki silā kauca,
Kad es dzimu māmiņai;
Visi pieci stabulēja,
Kad es ņēmu līgaviņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

36689.

Paldies saku māmiņai,
Ka Jānīti vārdu lika:
Ap Jānīti bites skrēja
Kā ap zaļu ozoliņu.
24 [Asares Il].

36690.

Paldies saku tai mātei,
Kas Jānīti vārdu lika:
Jānīts mans brāleliņš,
Es Jānīša līgaviņa.
378 [Seces Jk].

36691.

Paldies saku māmiņai
Par to jaunu krustamāti:
Tā pie krusta pastāvēja,
Tā nāk līdze tautiņās.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36692.

Paldies saku māmiņai
Par to labu krustamāti:
Pie krustiņa paturēja,
Tautiņās izvadīja.
183 [Kazdnagas Azp].

- 207 -

36693.

Pirmo reizi kūmām gāju,
Rīgā pirku nēzdaudziņ';
Kad es iešu otru reizi,
Tad es pati noaudīšu.
104 [Ēdoles Vp].

36694.

Sen dzierdēju ciemē
Vilīti saucam;
Die(v)s mums pašiem
Vilīti deva.
200 [Kuldīgas Kld].

36695.

Sēdam, kūmas, vienu vietu,
Kas vienai, tas otrai:
Maizes klaips, piena ciba,
Apiņotis alutiņš.
241 [Lubānas Md].

36696.

Sildies mans, kas tu esi,
Es vārdiņu nezināju;
Jauni puiši guni kūra,
Tie vārdiņu pasacīja.
48 [Bērzaunes Md].

36697.

Simtiem cepu kukulīšu,
Lastiem daru alutiņu:
Nāks lielā brāļa māsa,
Daudz ēdāju, daudz dzērāju.
605 [Skolas].

36698.

Slikti ļauds izgājām,
Labi ļauds ienācām;
Bez vārdiņa izgājām,
Ar vārdiņu ienācām.
72 [Cesvaines Md].

36699.

šorīt agri cēlušies
Zaļu zāļu zāģerīši,
Jau zādziņu ielikuši
Devītā santiņā (saitiņā?).
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

36700.

Taisies, ģērbies,
Pādīte mana,
Baltās zeķēs,
šūtās kurpēs.
605 [Skolas].

36701.

Teciņus tecēju
Aitiņu cirpt,
Zināju, pādītei
Cimdiņu vajaga.
548 [Liepāja Lp apr.].

36702.

Trinkin bīr, oluteņ,
Atskandynoj vabaleit,
Atskandynoj vabaleit
Da bruoļim olu dzert.
143 [Jāsmuižas D].

36703.

Vai redzējāt Annas kūmu
Mazo Jāni atnesam?
Annas kūma piedzērusi,
Ceļā bērnu izmetusi.
358 [Rugāju Abr].

36704.

Visi darbi padarīti,
Viens darbiņis nedarīts:
Vēl nav ēstis kūmu sieris,
Nedzerts kūmu brandavīns.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36705.

Visi komi, visi komi,
Kas klēpī turētājs?
Bērns izkrita banīcā,
Pati (krita) ceļmalā.
72 [Cesvaines Md].

36706.

Visi komi, visi komi,
Kur palika nešu māte?
Nešu māte piedzērusi,
Tā izkrita ceļmalā.
72 [Cesvaines Md].

★

9. Kūmu mielasts.

a) Klāj galdu.

1415.

Velc, Laimiņa, zaļu zīdu
Cauri visu istabiņu,
Nu māmiņa galdu grīda
Pirmajai meitiņai.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 208 -

1. Stiep, Laimiņa, zīda jostu
Pāri visu istabiņu,
Nu māmiņa godu taisa
Pirmajam bērniņam.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1415¹.

Ļac, sauļeit, reitā agri,
Spīd pa lūgu ustobā:
Muote gūdu pacāluse
Pyrmejam bērneņam.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

1416.

Svētībiņa, gausībiņa,
Nāc pa logu istabā,
Nu māmiņa galdu klāja
Pirmajai meitiņai.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1417.

Skaistu rakstu i redzēju
Mazajā krūzītē:
Nu dēliņš godu taisa
Pirmajam bērniņam.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1418.

Nule māte galdu klāja
Pirmajai meitiņai;
Man kājiņas piekusušas,
Visu dienu tekājot.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1419.

Trīs reizītes māmuliņa
Manis dēļ galdu klāja:
Krustīdama, atšķirdama,
Tautiņās vadīdama.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1420.

Godi mani, māmuliņa,
Div' reizītes mūžiņā:
Vienu mazu piedzimušu,
Otru lielu izaugušu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1421.

Balti bija kūmu galdi.
Kur tie šķelti, kur nešķelti?
Vai tie šķelti saulītē,
Vai mēneša lēkumā?
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1422.

Dzeltāns bija kūmu galds,
Kā ar vasku novaskots;
Bij vaskots, nevaskots, -
Vasar' plēsts saulītē.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1. Tā spīdēja brāļu galdi,
Kā vaskot novaskoti;
Vai bij šķelti kļavienē,
Vai siltā saulītē?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1423.

šādi galdi, tādi galdi
Komu galdu nepanāca:
Komu galdi vaskiem sisti,
Klāti baltiem linautiem.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1424.

šādi galdi, tādi galdi
Komu galda nepanāca:
Komu galdi norakstīti
Vanadziņa nadziņiem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1425.

Kālabad galdiņam
Līkas kājas nolīkušas?
Ar maizīti nolīkušas,
Ne ar zeltu, sudrabiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

1426.

Galdam kājas nolīkušas;
Kas tās līkas nolocīja?
To darīja tīra maize,
Mans brūvēts alutiņš.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

b) Kūmas sēžas pie galda, atraida leikus ļaudis pie malas un pieaicina nesēju un vecmāti; bērna māte nepiedalās mielastā.

1427.

Kūmas, kūmas, pie galdiņa,
Lieki ļaudis maliņā!
Būs kūmām aizmaksāt
Lieku ļaužu dzērumiņu?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1428.

Oi, kūmiņas, oi, kūmiņas,
Vienu vietu, vienu vietu!
Kas vienai, tas visām
No baltās biķerītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 209 -

1. Sēdam, kūmas, vienu beņķi,
Kas vienai, tas visām:
Kukuļ' maize, āziņ' pauti,
Apiņots alutiņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1429.

Sēdat, kūmas, kūmu krēslos,
Kūmu krēsli norakstīti,
Kūmu krēsli norakstīti
Vanadziņa nadziņiem.
226 [Kandavā (Tl)].

1430.

Sēdiet biezi, kūmiņas, nestājet starpas:
Lai auga pādītei raženi zobi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1431.

Visi komi, visi komi,
Kur tā pate nesējiņa?
Nesējiņa aizkrāsnē
Circenīšus lupināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1432.

Dariet labi, kam dariet,
Dariet labi nesējai:
Iedodieti nesējai
Nevārītu vistas kāju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1433.

Kūmas ēda, kūmas dzēra;
Kur tā bērna Ķērējiņa?
Kur tā bērna Ķērējiņa,
Cāļa gaļas ēdējiņa?
224 [Kabilē (Kld)].

1434.

Ja tu laba, veca māte,
Nāc kūmiņu pulciņā;
Ja tu kāda neražana,
Pašaujies pabeņķē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1435.

Veca māte žēlojās,
Pirtīžās nedzēruse;
Nāc nu, kulba, nāc nu, baļva,
Sēsties galda galiņā.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1436.

Seglo kazu, veca māte,
Jāj mežā putnu šaut;
Jaunas bija tavas kūmas,
Putna gaļas ēdājiņas.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1437.

Lūgtas kūmas, lūgtas kūmas,
Jola lūgta veca māte:
Kūmas lūgtas prieciņā,
Veca māte bēdiņās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1438.

Visas sievas aiz galdiņa,
Mana sēd aizceplē;
Mana sēd aizceplē,
Ar Laimiņu runādama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1439.

Ēdiet, kūmas, plācenīti,
Bērnu manu glabājat:
Es dzērāja sieva biju,
Es par bērnu nebēdāju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

c) Laima (Māra) nāk kristībās.

1440.

Laimiņa laipoja pa jumta virsu,
Sieviņu godiņu klausīdamies:
Vai tās ēda, vai tās dzēra,
Vai Laimiņu pieminēja.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

1. Ļaudis ēda, ļaudis dzēra,
Dievs aiz loga klausījās,
Dievs aiz loga klausījās,
Vai Dieviņu pieminēja,
Vai Dieviņu pieminēja
Par maizītes devumiņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1441.

Laimiņa laipoja pa jumta virsu;
Eit', jaunas sieviņas, lūdzate iekšā.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1442.

Mīļa Māra rotājāsi
Mūsu jumta virsiņāi.
Mīļa Māra mums jautāja,
Kādu dzīru mēs dzeŗam;
Nāc iekšā, mīļa Māra
Mēs dzeŗam kristībiņas.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1443.

Kas rīb, kas brauza gar istabīnu?
Svēta Māra rībēja, svēta Māra brauzdēja.
Nāk, Māra, iekšā krustabu dzert.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 210 -

1444.

Nāc mārīna, pate dzert
Maza bērna kristībās:
Tu pirmāja atnesēja,
Tu pirmāja šūpotāja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1445.

Mīļa Māŗa dusmojās,
Ka neņēmu pirtīžās.
Nāc, Māriņa, krustībās,
Sēdies galda galiņā.
226 [Kandavā (Tl)].

1446.

Kam, māmiņ, neielūdzi
čampu (?) mīļi kūmībās?
Pate nāca neielūgta,
Man nolēma nešķirību.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)]. (?)

d)Uzdeŗ krutbērnam laimes; vēl pādei krusttēva un krustmātes dabu, turību un laimi.

1447.

Dod, Dieviņ, pādai kūmiņas laimi:
Draugam dot, ne draugu lūgt,
Ar vecu sēkliņu zemīti sēt.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1448.

Dod, Dieviņ(i), kalnā kāpt,
Ne no kalna lejiņā;
Dod, Dieviņ(i), otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Dievs dod manim otram dot,
Ne no otra diedelēt!
Otram devu dziedādama,
Diedelēju raudādama.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2. Dievi, dodi kalnā kāpti,
Ne no kalna lejiņā;
Dievi, dodi otram doti,
Ne no otra raudzīties.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1449.

Mīļā Laimīt', audzē bērniņ':
Lai tas skaists kā ozols,
Lai tas stipris kā varmāka,
Lai tas dara māmiņai
Visu mūžu labumiņu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1450.

Ko mēs laba uzdzersim
Tam jaunam pādēnam?
Miežu klēti, rudzu klēti,
Triju klēšu atslēdziņas.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1451.

Ko mēs laba solīsam
Savam krusta bērniņam?
Pilnu kūti govju, vēršu,
Pilnu stalli kumeliņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1451¹.

Ko mēs labu vēlēsam
šim jaunam cilvēkam?
Ar kājiņu pabīdāmu
Naudas lādi pagultē.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1452.

Ko mēs laba vēlēsim
Tai mazai pādītei?
Vēlēs zeltu vien turēt,
Sudrabiņu niecināt.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1453.

Audzin', Dievis, to pādīti,
Ko šodien kristījām,
Tādu lielu, tādu gudru,
Kā vārdā ielikām.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1454.

Audzi tāda, krustameita,
Kā es pate krustamāte:
Gan gaŗuma, gan resnuma,
Gan ir gudra padomiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1455.

Audz, mana pādīte, audz manāi laimēi,
Jem manu dabiņu, jem tikumiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1456.

Audz, mana pādīte, audz labi tikuse,
Tikušas lūko bajāru dēli.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1457.

Audz, mana pādīte, dižana, ražana,
Bajāru dēlīns ražanu gaida.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

- 211 -

1458.

Audzi, mana krustameita,
Kā es, tava krustamāte:
Ni kājiņas greizi spēru,
Ni bārstīju valodiņas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1459.

Audz, mana pādīte, jem manu laimi,
No sētas vez sētu, šķindama, rindama.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1460.

Nevēlu pādītei visas savas laimes;
Dievs dos pādītei jo labu laimi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1461.

Audzi tādis krustdēliņis,
Kādi tāvi bāleliņi:
Nij bārās, nij kavās,
Nij bij kroga dzērējiņi.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

1462.

Neaudz tāds, krustdēliņ,
Kādi tavi krustutēvi:
Visu krogu dzērājiņi,
Kumeliņu skrējējiņi.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

1462¹.

Kādu godu dzeŗame, tādu daudzināme:
Krustubas dzeŗame, pādi daudzināme.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

e) Kūmu galda dziesmas.

1463.

Ai pādīte, sīka maza,
Tavu gudru padomiņu:
Sacerēj'se ar māmiņu
Tādu līksmu vakariņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1464.

Mūs' tētiņis ar māmiņu,
Tie bij mīļi dzīvojuši:
Nebūt' mīļi dzīvojuši,
Nebūt' viesu vakariņš.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1465.

Bagāta brālīša kristības dzēra;
Ir gailītis iztecēja medojāmi
Kājiņām.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1466.

Gan nāca viesi, nerāva mucas;
Atnāca Nn, ierāva mucu,
Izvilka miežam taukumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Atnāca tētiņš, neklāja galdu,
Neklāja galdu, nelaida mucu;
Atnāca māmiņa, nu klāja galdu,
Nu klāja galdu, nu laida mucu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1467.

Es saku: māmiņa, vīnmedus, vīnmedus!
Nu tav krustīja mīlimu dēlu (meitu).
Gan dziežu, gan diežu, neprata māte;
Dod jali, Dieviņ, tēvam prast.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1468.

šķitu kupči atjājama
Ar dzeltenu kumeliņu:
Rauga māte attecēja
Ar apīņu vainadziņu.
Kur rāvi, kūmiņa, tos apīnīšus?
- Daugavas malā, tāi kārklienā;
Tur zīle dziedāja, tur lagzdīgala,
Tur meitas, košajas, vaiņagus vija.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1469.

Muciņ' sēda dandziņā
Nosirmušu muguriņu;
Tā gaidīja no Dieviņa
Jaunu alus dzērējiņu.
Tas pārnāca, tas nedzēra,
Lai dzeŗ mātes bāleliņi.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Alus gul muciņā
Nosirmušu muguriņu,
Gaida savu dzērājiņu,
No Vāczemes pārnākam.
224 [Kabilē (Kld)].

1470.

Manis dēļ tēvs, māmiņa
Brūvē alu, cep maizīti;
Ļaudis eida, ļaudis dzēra,
Es gulēju šūpolāi.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1471.

šodien kūmām dzeŗama diena;
Rītu sētā važojama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 212 -

1472.

Paklausies tu, kūmiņa,
Ko es tev pasacīšu:
Rīta diena man dzeŗama
Līdz pašam vakaram;
šī dieniņa man aizgāja,
Pādei vārdu meklējot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1473.

šodiene kūmām dzeŗama diena:
Vakar pādei vārdiņu meklēja.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1473¹.

Man māmiņa pabrūvēja
Ar astīti alutiņu.
Pats es dzeŗu dzeŗamaju,
Aste kuste kustamaja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1474.

Keumam, snauškam pātakis dzert;
Lobīm ļaudīm aluteņ' dzert.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

f) Pirmo azaidu tur steigšus. Paēduš pateic Dievam un Mārai.

1475.

Drīz, kūmiņas, paēdat,
Drīz maizīti glabājat:
Lai pādīte drīz staigāja,
Drīz ņēmās valodā.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Drīz, kūmiņas, paēdam,
Drīz dziesmiņas nodziedam:
Lai pādīte drīz runāja,
Drīz tecēja kājiņām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1476.

Es saku: māmiņa, vāk maizi zemē!
Sāks tavas kūmiņas otrreiz ēst.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Lūdzāma, kūmiņa, vāk galdu zemē!
Sāks mana pādīte karotes prasīt.
190 [Kuldīā].

1477.

Paēduši, padzēruši,
Pateicam Dieviņam!
Dieva dota tā maizīte,
Māras austa galdautiņ'.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

1478.

Paēduši, padzēruši,
Pateicami Dieviņam;
Dieviņš arī godu grib
Par maizītes devumiņu.
216 [Ventspilī].

1479.

Paēduši, padzēruši,
Pateiciet Dieviņam!
Dieva galdis, Māras maize,
Mūsu pašu sūra vara.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1480.

Paēduši, padzēruši,
Pateicam(i) Dieviņam;
I Dievam pa pratam
Mūsu jauka valodiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1481.

Paēduši, padzēruši,
Pateicati Dieviņam
Par sālīti, par maizīti,
Par mīlīgu cienīšanu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1482.

Ēdat, kūmas, dzeŗat, kūmas,
Zobus vien nebadāt:
Lai nesāp pādei zobi,
Visu mūžu dzīvojot.
190 [Kuldīā].

1. Kad, kūmiņas paēdati,
Tad zobiņus nebadāt:
Augs pādīte, sāpēs zobi,
Dos vainiņu kūmiņām.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1483.

Ēd, ēd, krusttēvis, noslauki muti:
Lai tavs krustdēls nesiekalāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1484.

Jau kūmiņas paēdušas,
Nav galdiņa vāķējiņas.
Viena veca māmuļīte,
Tā uzlika, tā noņēma;
Raiba kuņa ziliem zobiem,
Tā bij šķīvju mazgātāja.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Gana meitu dziedātāju,
Nava galda vāķējiņa;
Viena veca zilzobīte,
Tā uzlika, tā noņēma.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

★

- 213 -

36707.

Abi līdz, abi līdz,
Pādīte mana,
Drīz ņēma kājiņas,
Drīz valodiņu.
605 [Skolas].

36708.

Audz, mana pādīte,
Dižena, ražena,
Bajāru dēliņš
Raženis gaida.
605 [Skolas].

36709.

Audz, mūsu pādīte,
Dižena, ražena;
Cel gāliņu, aun kājiņas,
Klausi tēvu, māmuliņ'!
356 [Rudbāržu Azp].

36710.

Audzē, Dievs, krustadēlu
Jel manā rosumā,
Resnas lūpas, gaŗus zobus,
Ar ko lūkus mizināt.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

36711.

Audzi, mans krustdēls,
Platiem zobiem, gaŗiem nagiem,
Ka var lūkus brucināt,
Lepnas vīzes darināt.
373 [Sarkaņu Md].

36712.

Audziet, mani dēla dēli,
Platiem zobiem, gaŗiem nagiem,
Ka var labi lūkus plēst,
Lieliem baķiem saslaistīt.
373 [Sarkaņu Md].

36713.

Audz, dēleņ, tudeļ (tudēļ?) maņi,
Ej pa tāvam dzāruojam:
Byus maņ maizes devējeņš,
Atspaids siermā vacumā.
174 [Kārsavas Ldz].

36714.

Audzi, mana pādīte,
Kā krustumāte:
Biezāmi lūpāmi,
Retiema zobiem.
94 [Dunikas Lp].

36715.

Dieviņ, audzē šo bērniņu,
Kuŗ' mēs šodien kristījām,
Platiem zobiem, lielām lūpām,
Lai var lūcīnas lupināt.
94 [Dunikas Lp].

36716.

Dieviņ, audzē šo bērniņu,
Ko mēs šodien kristījām,
Smalku linu vērpējiņu,
Linu rakstu audējiņ'.
94 [Dunikas Lp].

36717.

Dievs dod mazam bērniņam
Lielam augt, gudram būt,
Ka es bērna kristībās
Labi skaišķi padzeŗos.
604 [Dažādi iesūtītāji].

36718.

Dievs dod mūsu krustdēlam
Līkus zobus, gaŗus nagus,
Ka var liepas lupināt
Liela meža maliņā.
146 [Jaungulbenes Md].

36719.

Dod, Dieviņ, tādu laimi,
Kāda maniem vecākiem:
Pilnu klēti rudzu, miežu,
Strīķētenu bērnu gultu.
213 [Lazdonas Md].

36720.

Ēdīt, gastiņi, pādeigu maltīti,
Ni vaira gaidīt, ni vaira dūšu.
174 [Kārsavas Ldz].

36721.

Es izlūgšu no Dieviņa
Priekš pādītes tīru mūžu,
Lai tā augtu laba meita,
Lai godiņu pasargātu.
548 [Liepāja Lp apr.].

36722.

Eitja, kūmi, eitja, kūmi,
Moksuojiti vacai muotjai;
Kūmi guoja uz prīceņu,
Vaca muotja uz biedeņu.
143 [Jāsmuižas D].

36723.

Es sokūs ols nadzert
Mozajā cīmiņā.
Tikai tupu, tikai ruopu
Īsavylku cisiņuos.
326 [Preiļu D].

- 214 -

36724.

Es savaiji pādīteiji
Tīru klāju paladziņu,
Lai tā auga tīra meita,
Tīra darba darītāja.
548 [Liepāja Lp apr.].

36725.

Jau tu, muns kristabārns,
Tec dreižuok kuojeņom!
Jau vakar es dēļ teva
Pret Jēzeņu zvērējūs.
414 [Stirnienes Rz].

36726.

Ķu tu, kūmiņa, struodoj'
Migluotā reitiņā?
Kristdālam kraklu šyunu,
Da zemei rakstīdama.
357 [Rudzētu D].

36727.

Kūmīnas, kūmīnas,
Daudzinām pādi;
Aug mūsu pādīte
Nedaudzināta.
355 [Rucavas Lp].

36728.

Kūmi ēda, kūmi dzēra,
Kas tai vecai māmiņai?
Smēlu pilnu zupas kausu,
Nesu vecai māmiņai.
605 [Skolas].

36729.

Lai aug manis kristabērns
Kā es pate, kristamāte:
Smalka darba darītāja,
Grāmatiņas lasītāj'.
241 [Lubānas Md].

36730.

Lielajam pa pāŗam,
Mazajam pa vienam;
Vecā Trīne pirti kūra
Tai bez vienas jāpietiek.
72 [Cesvaines Md].

36731.

Maza, maza meitenīte,
Lai ir maza, bet bagāta:
Ar kājiņu rušināja
Savu sīku sudrabiņ'.
373 [Sarkaņu Md].

36732.

Mikils bišku īsadziers,
Kur jis tai īsadziers?
Mikils bišku īsadziers
Moza bārna gūdeņā.
326 [Preiļu D].

36733.

Neaudzi, pādīte,
Manāi laimē,
Audzi sava tētiņa,
Māmiņas laimē;
Manāi laimē
Daudz asariņas.
605 [Skolas].

36734.

Neaudzi, pādīte, kūmiņu laimē,
Audzi pēc tēva, pēc māmulītes.
Daudz meitiņas kūmiņās:
Cita šāda, cita tāda,
Cita nagu badītāja,
Cita mutes bārstītāja.
183 [Kazdnagas Azp].

36735.

Paēdu, padzēru,
Parubināju.
Ku mana seģine?
Luksāšu mājā.
39 [Bārtas Lp].

★

10. Pādi dīda.

a) Kūmnieki skubinās un pošas uz deju.

1485.

Nākat, kūmiņas, pūlītēs,
Negul pādīte, nedancināta.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Kūmiņas, kūmiņas, daudzinām pādi,
Raud mūsu pādīte, nedaudzināma.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1486.

Nesēdi, krustmāte, kā beka birzē,
Ņem savu pādīti, ritini dietu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1487.

Kur mana lielā, kuplā sagša,
Kur savu pādīti ietīstīšu?
224 [Kabilē (Kld)].

- 215 -

1488.

Kur mani kuplaji, brūnaji svarki,
Kur savu pādīti ievicināšu?
Kur mana sudraba zvādzenu josta?
Lai šķind pādīti dancinājot.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1489.

Kur mana dižcauņu cepurīte?
Āzmiersu nelikuse, kūmās iedama,
Nu likšu, kad iešu pādīti dīdīt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1490.

Kur mani zābaki, misiņa pieši?
Nu iešu plānāi ar savu pādi.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1491.

Plandāties, mēļu svārki,
Nu jums vaļas plandīties;
Sen bijāt gulējuši,
šo dieniņu gaidīdami.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

1492.

Nu iešu plānā ar savu pādi,
Nu segšu sagšīnu, pādītes dīdot.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1493.

Citas meitas pādīti glabāt glabā;
Es iešu plānā, jemš' pādi līdza.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

b) Vecmāte vai nesēja ģērbj pādi un pasniedz to krusttēvam vai krustmātei.

1494.

Dod, māmiņa, manu tiesu,
Līdz saulīte nenogāja:
Laid man savu pādenīti
Ar saulīti dancināt.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1495.

Pies'laidies, pies'laidies,
Mana vecā māmulīte!
Es tev došu eiduciņu,
Tabaciņu nošņaukties.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1496.

Māmiņa mīļā, še tev naudiņa,
Dod man pādīti padancināt.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1497.

Tīstiesa, vīstiesa, pādīte mana,
Jau manas kājiņas dīžļāti dīžļā.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1498.

ģērbjata, vīkšata pādīti manu,
Liek cauņu cepuri, pelēkus svārkus.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1499.

Lūdzama, kūmiņa, ģērb manu pādi;
Es iešu plānā, ņemšu pādi līdz(i).
190 [Kuldīā].

1500.

Nu, mīļa māmiņa, neturi dusmas,
Neliedzi pādītē sovastu tīte.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1501.

Es savu pādi raibā tinu:
Augs liela, būs gudra, būs rakstītāja.
190 [Kuldīā].

1502.

Es savai pādītei
Sudrabiņa jostu jožu:
Lai tā auga tieva, gaŗa,
Smalk' audekla audējiņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1503.

Nu manu pādīti lūkiem tina;
Kur manas bantes, kur prievitiņi?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1504.

Nu mani pādīti lūkieme saista;
Ņem, mīļā māmiņa, rīdzaiņu jostu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1505.

Jau manu pādīti lūciņu saista!
Skrejam Rīgāi, pirkam jostu,
Pirkam pus zelta, pus sudrabiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ai sānu kūmiņas, brauksim Rīgā,
Pirksim bērnam dzīparu jostu
Trīs as's gaŗu, olekti platu,
Lai tina bērniņu līdz kāju galam.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1506.

Mazajam bērniņam
Goda krekli sadeguši.
Ai, mazais circenīt,
Kam tu līdi guntiņā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

- 216 -

1506¹.

Jau saulīte zemu, zemu,
Ne tik augsti ritināja,
Vēl billīte, mana pāde,
Pa vietiņu čužināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1507.

Tūļa, tūļa veca māte, -
Ko tūļāja aizkrāsnē?
Iznes mūsu krustmeitiņu,
Maisa kreklis mugurā.
Kaut es būtu zinājuse,
Es būt' zīda pašuvusi.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

c) Kūmu deja ar simbolisku nozīmi un pādes daudzināšanu.

1508.

Neiešu, māmiņa, plānēi dancāt.
Paklāj raibīti, tad iešu dancāt.
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1509.

šķir, Dievis, celīnu, dod labu laimi,
Nu iešu plānā ar savu pādi.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1510.

Lec, Dievis, pa priekšu ar mīļu māŗu,
Es lēkšu pakaļ ar savu pādi.
226 [Kandavā (Tl)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ej, mīļa mārīna, pa manu priekšu,
Es iešu pakaļ ar savu pādi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1511.

šķiŗaties, rožu krūmi,
Es ar pādi cauri iešu;
Sudrabota man pādīte,
Zelta pati dīdītāja.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1. šķiŗatiesi, ievas krūmi,
Nesējiņa cauri gāja;
Nesējai melni svārki
Sudrabiņa kņopītēm.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1512.

Grieziet ceļu, grieziet celu,
Nu pādīte dieti gāja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1513.

čakārņi, činkuri, šķiriet ceļu!
Es iešu dancot ar savu pādi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Cinīši, cērpīni no manu kāju!
Nu iešu plānā ar savu pādi.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1514.

šķiŗat ceļu, rūmējat,
Ozolīnis (kupla liepa) dieta gāja.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1. Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Ozoliņis dieti gāja,
Ozoliņis dieti gāja
Ar visiem zariņiem.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2. šķiries pušu knipu knapu
Vidū, tautu istabiņa!
Nu liepiņa dieti gāja
Ar visām pazarēm.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1515.

Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Nu pādīte dieti gāja,
Nu pādīte dieti gāja
Ar saviemi sulaiņiemi.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1516.

Grieziet ceļu, grieziet ceļu
Pādītei dieti iet,
Pādītei dieti iet
Ar visiem pazariem. -
Lielu riņķi Jānis grieza
Savā tēva istabā;
Tam piedera govis, vērši,
Pieder bēri kumeliņi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1517.

Izcēlu ozolu (liepiņu) plāniņa vidū
Ar visiem zariem, ar pazariemi.
190 [Kuldīā].

1518.

Iestādu ozolu istabas vidū;
Nu sāka ozolis grozīties,
čabēja lapiņas dancājot.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Stādīju ozolu (liepiņu) istabas vidū,
Lai čab lapiņas staigājot.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

1519.

Izcēlu liepiņu plāniņa vidū,
Lai mana pādīte kā liepa auga.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

1520.

Zīlēm kaisīta kūm' istabiņa;
Kur kāju speŗu, tur zīle rit.
224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

1521.

Zīlīšu kaisīta tā istabiņa;
Dievs deva zīlīšu lasītāju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 217 -

1522.

Sieniņu kaisīta kūmiņu istaba;
Dievs deva sieniņa grābējiņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Zaļu sienu izkaisīju
Kūmiņās istabiņu;
Zaļu sienu pļāvējiņis
Gulēj' gultas maliņā.
226 [Kandavā (Tl)].

1523.

Sidraba laistīta tā istabiņa,
Sklid manas kājiņas, pādīti dīdot;
Lai sklid pādītei darbi no rokām,
Kā manas kājiņas pa sidrabiņu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

1524.

Sidraba slacīta kūmu istabiņa,
šķindēt šķindēja, negrabēja.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1525.

Mazs kūmas namiņš, maza istabiņa,
Ne manim svārkim rūmītes nav;
Āzsviedu priekšautu āzkrāsnēi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1526.

Oi māmiņa, oi māmiņa,
Tev gružaina istabiņa!
Vai slotiņas tev nebija,
Vai meitiņu slaucītāju?
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1527.

Ai Trīnīte, ai māsiņa,
Slauki savu istabiņu!
Sapīsies kūmas tavas,
Kā vistiņas pakulās.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Kumīn, tava istubīna
Trīs dienīnas neslaucīta;
Es pādīti dīdīdama,
Sasatinos zirnakļos.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Taīs mājās slinkas meitas:
Neslaucīta istabiņa;
Budēlītis sapinās
Kā cālītis pakulās.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1528.

Lai slīdēja nu pādīte
No rociņas rociņā:
Lai pādīte drīzi auga,
Drīzi rāva valodiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1529.

Slīdi nu, bērniņ, no roku rokās, -
No Jāņa rokām Mārcīša rokās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1530.

Paviegli iesāku pādīti vadāt:
Lai manai pādītei pavieglis mūžis.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Paviegli iesāku vaiņaka danci.
Dod, Dieviņi, māsiņai
Vieglu mūžu dzīvojot!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1531.

Pusplāna, pusplāna šo danci vedu:
Lai mūsu pādiņa pusgadā staigā.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Es savu pādīti pusplāna dīdu:
Lai mana pādīte pusgada staigā.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1532.

Pret sauli, ar sauli pādīti dīdu:
Lai mana pādīte pusgada staigā.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1533.

Ar sauli, pret sauli pādīti dīdu:
Lai mana pādīte kā saule staigā.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1534.

Ar sauli, pret sauli pādīti dīdu:
Diža rada pādīte - galviņa reiba.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

1535.

Es, pādīti dīdīdama,
Augsti rokas cilināju;
Man pādīte diža rada,
Gribēj' augsti cilināta.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1536.

Es, pādīti dīdīdama,
Augsti rokas cilināju:
Lai cilina Dēkle, Laima
Bagātosi ļautiņos.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1. Es, pādīti dīdīdama,
Augstu rokas cilināju.
Lai Dieviņis cilināja
Augstajāi vietiņā.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

- 218 -

1537.

Es, pādīti dīdīdama,
Augstu rokas cilināju:
Lai tā auga muižu meita,
Muižu sliekšņu staigātāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1538.

Es, pādīti dīdīdama,
Augstu rokas cilināju;
Lai tā auga skaidra meita,
Skaidra darba darītāja.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Skraji eimu, skraji teku,
Skraji pādi lecināju:
Lai tā auga skaidra meita,
Skaidra darba darītāja.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1539.

Es, pādīti dīdīdama,
Augsti rokas cilināju:
Lai pādīte drīz izauga,
Lai drīz ņēma valodiņu.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1540.

Savu pādi dieti vedu
Un to augsti pacilāju:
Lai tā smudra augumiņa
Kā liepiņa vasarā.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1541.

Krustamātes vaina bija,
Ka man mazis augumiņš:
Kad tā mani dietu nesa,
Kam tā augstu nepacēla.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1542.

Es, pādīti dīdīdama,
Puķi bāzu azotī:
Lai mana pādīte kā puķe auga.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1543.

Laimes māte nosēduse
Puķu dobes maliņā;
Dod puķīti, māmulīte,
Steigšu pādi izgreznot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1544.

Es savai pādītei
Mētru pinu vaiņadziņu;
Visur auga zemes zāle,
Ne visur mētras auga.
224 [Kabilē (Kld)].

1545.

Kūmām iedama adatu dūros:
Lai mana pādīte kā adatiņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1546.

Es, pādīti dīdīdama,
Zelta maucu gredzeniņu:
Lai tā auga mana pāde,
Zelta naudas skaitītāja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1547.

Ar kājiņu pabīdīju
Naudas lādi pabeņķī;
Tur Andreja naudas lāde,
Ko šodien kristījām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1548.

Es pādīti dancināju,
Priekšā sēju priekšautiņu:
Lai pādīte dzīvodama
Visu mūžu priekšeniece.
226 [Kandavā (Tl)].

1549.

Pādīti dancinu, kaplītis rokā:
Lai mana pādīte liels dravenieks.
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1550.

Pādīti dancinu, šautuve rokā:
Lai mana pādīte raib' audējiņa.
226 [Kandavā (Tl)].

1551.

Es, pādīti dīdīdama,
Maisu spēru pabeņķī:
Lai tā auga saimeniece,
Pilnu maisu bērējiņa.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1552.

Es pādīti dancināju,
Kuli spēru pabeņķē:
Lai aug pāde vagarene,
Ne kulītes bāzējiņa.
397 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1553.

Es, pādīti dīdīdama,
Kuli sviežu pabeņķēi:
Lai tā auga muižu meita,
Lai tā kuli nenesāja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 219 -

1554.

Es, pādīti dīdīdama,
Acis metu pabeņķī:
Lai mana pādīte kaunīga auga.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1555.

Kur steidzies, mīļa Māra?
Gaidi manis - parunāsim.
Man Dieviņis pādi deve,
Dod pādei tikumiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1556.

Paklausiese, man' pādīte,
Ko es tevim piesacīšu:
Puiši gāja pieguļāje,
Tu pakaļe netecēji;
Tev puišame pliķi cirste,
Nedot savu villainīti;
Kad tev puiši priekšu grieza,
Tu apgriezi muguriņu.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

1. Piesacīju pādiņai,
Lai pie puiša negulēja;
Pādei puisis priekšu grieza,
Pāde grieza muguriņu.
190 [Kuldīā].

1557.

Dejate, kūmiņas, neķarstāties:
Lai mūsu pādīte neķarstījāse.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1558.

Līkumu līkumu sētiņu daru,
Kur mana pādīte zirdziņus ganīs.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Līk', līku līkumiem sētiņu daru,
Tur mūsu pādiņa vistiņas gana;
Tie mūsu pādiņai pirmējie lopiņi.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1559.

Es savu pādīti mīlīgi dīdu,
Abi roku apķērusi,
Pie krūtīmi piespiedusi.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1560.

Es māku pādīti vāciski dīdīt:
Brīžam rikšām, brīžam aulekām.
153 [Rucavā (Rucavas pag. Lp)].

1561.

Ai, zelta Mārīte, nedusmojies,
Par jaunu iesāku kūmāsi ieti.
Dievs dod pādītei to jaunai ieti!
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1562.

Es, jauna meitiņa, pādīti dīdu:
Lai mana pādīte pusgadu staigā.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1563.

Skaties, skauģīti, caur žoga posmu,
Kur jauna meitiņa pādīti dīda.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1564.

Ai mīļa Māŗa, neturi dusmas,
Pie krusta nebiju, pādīti dīdu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

d) Deju beidzot, nesēja pienes bērnu mātei pagreizi raugās.

1565.

Es savu pātīti gan viegli nešu,
Jau tēvs, jau māte pagreizi raugās.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1566.

Ej, vecā māmiņa, sēdies krēslā,
Ņem manu pādīti savās rokās.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

1567.

Sklid', sklid', pādīte, no manas rokas,
No manas rociņas nesējas rokās.
Būs mane vienai div' darbi darīt:
Būs pādi nesāte, būs lecināte.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1568.

šorīt pādīti daudz dancināju:
No rīta ņēmu, ne brokastī.
224 [Kabilē (Kld)].

1569.

šodien pādīti daudz daudzināju;
Nu rītu nejemu ne paģirām.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1570.

Kur likšu pādīti, izdīdījuse?
Vai došu tēvam, vai māmuļītei?
Nedošu tēvam, ne māmuļītei,
Sviedīšu aizkrāsnes dubenā.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1571.

Kur likšu pādīti, izdīdīj'se?
Sviedīšu pār krāsns aizkrāsnējā:
Lai mana pādīte kaunīga auga
No tēva, no mātes, no svešu ļaužu.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

- 220 -

1572.

Kur likšu pādīti, izdancinājis?
Sviedīšu cūciņu midzenī:
Lai gul, lai ŗukst kā suvēniņis.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1573.

Pādīte diža, pādīte maģa, -
Lai diža, lai maģa, nemešu zemē.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1574.

Es pādītes nesātāja,
Es pādītes dīdītāja.
Kur likšu pādīti, izdīdījusi?
Vai došu tēvam, vai māmuļītei?
Nedošu tēvam, tam cietas rokas;
Māmiņai došu, tai mīkstas rokas.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1575.

Kur likšu pādīti, izdancinājis?
Māmiņas vietā, ābola cisās.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1576.

Auklējam šādi tādi,
Atdodam māmiņai,
Atdodam māmiņai
Mīkstajās rociņās.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1577.

Slīdi, mana pādīte, no manu roku,
No manu roku māmiņas klēpī.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1578.

šis auklēja, tas auklēja,
Vis' auklēja dūcīdami;
Auklēs mani tēvs, māmiņa
Vieglajām rociņām.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Auklē mani šādi tādi,
Grumdīt vien pagrumdīja;
Auklē mani mātes māsa
Vieglajām rociņām.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

e) Citi kristībnieki peļ kūmas, kas nemācējušas vai nevīžojušas pādi dancināt un daudzināt.

1579.

Jaunis tēvis, māmuļīte
Jaunas kūmas salūguši:
Nezināja kūmu dziesmu,
Ne pādīti daudzināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1580.

šodien bija tev, Grietiņa,
Gulēt cūku midzenī:
Tev Dieviņis pādi deva,
Nemācēji daudzināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1580¹.

Danco pats, bāleliņ,
Sava bērna krustabās,
Kam saņēmi tādus komus,
Kas dancot nemācēja.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1581.

Dievs dod manim citu bērnu,
šito kūmu vairs neņemšu:
Ēsti, dzerti gan mācēja,
Ne pādīti dancināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1582.

Dievs nedeva tādas kūmas,
Kādas kūmas tam bērnam:
Izdzeŗ alu, apēd maizi,
Bērnam vārdu nezināja.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

1583.

Dievs dos bērnu citu gadu,
Neņemš' vaira šito kūmu:
Ni tie dzied, ni runā,
Pa kaktiem nošvikstēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1584.

Padziedat, mazas kūmas,
Nu nedzied dižā kūma;
Dižā kūma piedzēruse,
Staigā ausis nolaiduse.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Dziedat jal, mazas kūmas,
Dižā kūma nevarēja;
Dižā kūma piedzēruse,
Ausis vien kustināja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Dižā kūma piedzēruse,
Aizlīduse aizkrāsnē,
Aizlīduse aizkrāsnē,
Abas ausis nolaiduse.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

11. Kūmas iet laukā dzesēties.

1585.

Laukā, laukā dzesēties!
Kūmām, kūmām tērēties.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

- 221 -

1586.

Komi sēd, beņķi lūza,
Nātras auga sētmalā;
Eit', komiņi, minat nātras,
Lai aug maurs pagalmā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Kūmas sēda, beņķi līka,
Nātres auga plāniņā;
Eita, kūmas, minat nātres,
Lai aug baltais āboliņš.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1587.

Minu, minu nātriņas, lai auga mauriņš,
Kur manai pādītei rotāties.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 139 [Juanvālē (Jaunvāles pag. Vlm)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1588.

šķiliņu, vērdiņu plāniņu situ,
Kur mana pādīte rāpojās.
224 [Kabilē (Kld)].

1589.

Mīzat, kūmas, virs akmeņa,
Lai pādīte cieti aug,
Lai pādīte cieti aug,
Lai nemīza šūpolē.
190 [Kuldīā].

★

36736.

Ai jel mani gaŗi svārki,
Plandājties, plandājties!
Jūs pavārdi gulējāt
šī vakara gaidīdami.
39 [Bārtas Lp].

36737.

Apsasēdu, āsamirsa,
Man darbiņi nedarīti;
Man pādīte nedīdīta,
Pādes nauda neskaitīta.
355 [Rucavas Lp].

36738.

Ar galdu, pret galdu
Pādīti dīdu,
Lai mani pādīti
Maizītes laime.
15 [Alūksnes Vlk].

36739.

Bij mane vienai
Div' darbus darīt:
Bij pādi vadāt,
Bij dancināt.
15 [Alūksnes Vlk].

36740.

Dižu radu man pādīte,
Es nabaga nēsātāja:
Es, pādīti dīdīdama,
Kuli sviedu pabeņķē.
282 [Nīcas Lp].

36741.

Dižu riņķi ņemat
Par istabiņu!
Dižu radu pādīte,
Galviņa reiba.
605 [Skolas].

36742.

Pus plānā pagāja,
Pus atgriezās,
Dižļaužu bērniņam
Gāliņa reibst.
347 [Rendas Kld].

36743.

Ej, Dieviņi, tu pa priekšu,
Es tavā ēniņā:
Jauna biju, nemācēju
Pādēniņu dancināt.
443 [Turlavas Kld].

36744.

Eit', svēti eņģeļi,
Pa manu priekšu,
Es savu pādīti
Pakaļā iešu.
39 [Bārtas Lp].

36745.

Es, pādīti dīdīdama,
Miglu laidu pakaļā;
Jauni puiši pakaļ nāca,
Migliņā maldījās.
605 [Skolas].

36746.

Es savu pādīti
Teciņus dīdu,
Lai klausa māmiņu
Patecēdama,
Lai loka pūriņu
Parakstīdama.
548 [Liepāja Lp apr.].

36747.

Griežat ceļu, rūmējat,
Roze nāca istabā;
Neba roze viena nāca,
Rožu zari līdzi nāca.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

- 222 -

36748.

Kūmīn, tava istubīna
Kadeģīšu lamatīn':
Ne varēju riņķi griezt,
Ne rocīnas cilināt.
39 [Bārtas Lp].

36749.

Kur, māmīna, grūžus liki,
Kad istabu izslaucīji?
Man nokrita zelta pieši,
Ar pādīti dancājot.
94 [Dunikas Lp].

36750.

Lūdzam(a)s, kūmiņas,
Neskai(s)taties,
Kūmām nebija(-u?)
Pādīti dancina(-u?).
546 [Kuldīga Kld apr.].

36751.

Man māmiņa pavēlēja
Oša beņķi salauzīt.
Kur, pie joda, salauzīsi,
Puiši guļ apakšā!
335 [Puzes Vp].

36752.

Mauc, brālīt, baltus cimdus
Ved māsiņu dancināt,
Lai māsai baltas avis,
Visu mūžu dzīvojot.
146 [Jaungulbenes Md].

36753.

Metīšu dālderi
Plānīna vidū,
Uzjemšu pādīti
Dancādama.
39 [Bārtas Lp].

36754.

Sviežat mani, sviedējiņi,
Līdz zariņu galiņiem,
Lai es pate kā cielava,
Kā gaigaļi sviedējiņi.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

36755.

šķiŗatiesi, rožu krūmi,
No manāmi kājiņām,
Es ar savu pādīti
Plāniņā iešu.
197 [Krotes Lp].

36756.

šķiŗatiesi, nūjenieki,
Ļaujat vaļu kūmiņām!
Ļaujat vaļu kūmiņām
Pādēniņu dancināt.
605 [Skolas].

36757.

Taisies, ģērbies,
Pādīte mana,
Es tevi vedīšu
Plānā dancāt,
šūtām kurpēm,
Baltām zeķēm.
605 [Skolas].

36758.

Tautu dēla istubīna
Kā mērena ķencelīt',
Es, pādīti dīdīdama,
Sasapinu zirnājos.
94 [Dunikas Lp].

★

12. Veltīšana.

a) Māte dāvina kūmām cimbus, zeķes.

1590.

Ai kūmiņ, ai kūmiņ,
Vecas tiesas nezaudē;
Ja neva cimdu, zeķu,
Dod jel siera gabaliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1591.

Dod, kūma, nēzdaugu, dod sieru līdz;
Neņemšu nēzdaugu bez laba siera.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1592.

Mijat, kūmas, cimdiem, zeķēm,
Lai mija pādīte drīz valodiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1593.

Mūs, komus, šĶiņķoja cimdiem, zeķēm;
Mēs, komi, šĶiņķosim sudraba naudu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 223 -

b) Kūmas met pādei naudu un citas dāvanas.

1594.

Bij mana pādīte bajāru rokās;
Atdeva tik pliku kā pagalīti.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1595.

Ne velti pātīte dancot gāja,
Sīka sudraba gribēdama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1596.

Vasar' plēsti liepu galdi
Siltajā saulītē;
Tie būs labi kūmiņām
Zelta naudu žvadzināt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1597.

Krustamāte, dižā kūma,
Mēs uz tevi raugāmies:
Klāj tu savu nēzdaudziņu,
Met apaļu rubulīti.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1. Tu, Anniņa, lielā kūma,
Mēs uz tevi raugāmies:
Tev klāt savu nēzdaudziņu,
Vispirmai naudu mest.
Ja tu liksi dālderīti,
Mēs liksim rubulīti;
Ja tu liksi rubulīti,
Mēs liksim pusrubuli.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1598.

Krustatēvi, krustatēvi,
Jūs papriekšu, jūs papriekšu!
Jūs papriekšu, jūs papriekšu,
Jūs vārdiņa devējiņi.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1599.

Ej, īstais krustatēvs,
Sēsties galda galiņā:
Nu par manu augumiņu
Visupirms naudu deva.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1600.

Kas par manu augumiņu
Visupirms naudu deva?
Krustatēvs, krustamāte,
Tie pirmie naudu deva.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1601.

Būt' mana pādīte plānā nākusi,
Es mestu dālderi plāniņa vidū.
226 [Kandavā (Tl)].

1602.

Māsa mani kūmās lūdza,
Cerēj' lielu naudinieku;
Dižais diķis līku malu,
Tā bij mana kūmu nauda.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Nevāķ mani kūmīnās,
Nabadzīnu dēvēdami;
Es ar savu līku diķi
Sēdu galda galīnāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1603.

Neņem mani kūmiņās,
Nabadziņu dēvēdami;
Es savai padītei
Zelta mestu gabaliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 224 [Kabilē (Kld)].

c) Met naudu vecmātei.

1604.

Vecā māt, vecā māt,
Sedzies baltu villainīti!
Vai tu gribi pazaudēt
Savu Dieva devumiņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1605.

Vecā māte uzkāpuse
Abelītes galiņā;
Uzkāpuse, pārplēsuse
Savu zīda priekšautiņu.
Metat, kūmas, kopā naudu,
Pirksim jaunu priekšautiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Ak tu, veca māmulīte,
Kam tu kāpi ābelē?
Ābelei sausi zari,
Noplēš tavu lindruciņu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1606.

Pelni, pelni, vecā māte,
No manim denežiņas!
Māmulīte grūtredzēja,
Ko tu klātu tupēdama?
Ēdi gardus kumosiņus,
Dzēri sūru brandeviņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

- 224 -

1606¹.

Veca māte cisās tup,
Dālderīšus gaidīdama.
Rīkstes, rīkstes, veca māte,
Ne baltaju dālderīšu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1607.

Skuju, skuju vecai mātei,
Ne baltaju kriņģelīšu!
Kam tā manu pādi pēra,
Pelcēi slotu slapināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

★

36759.

Aij kūmiņ, aij kūmiņ,
Vecas tiesas nezaudē;
Ja navā cimdu, zeķu,
Dod jel siera gabaliņu.
605 [Skolas].

36760.

Atīt muna kristamuote,
Kulduos rūkas sabuozuse;
Ni atnesja dzeipuriņa,
Ni gotova gabaliņa.
168 [Kalupes D].

36761.

čīkst zarīni, čīkst lapīnas,
Nu nāk mana krustumāte;
Nes man baltu villānīti,
Līdz zemei norakstītu.
94 [Dunikas Lp].

36762.

Es savi kūmīni
Darbīnu došu,
Es pādi uztinu
Nešūtu kreklu.
282 [Nīcas Lp].

36763.

Kas kaita meitām
Pa manu pādi?
Meitām ratīni
Aizkrāsnē(j)i.
427 [Tadaiķu Lp].

36764.

Kaut mana pādīte
Dancāt gājse,
Es sviestu dālderi
Plāniņa vidū.
Tie vecie daldeŗi,
Kabata viena.
605 [Skolas].

36765.

Krustmāt' man solījās,
šķiņķot baltu vilnānīti;
Krustmātei stūŗa žēl,
Ne vēl visas vilnānītes.
480 [Vējavas Md].

36766.

Kristatāvs, kristamuote,
Pierc maņ krista kumeleņu,
Lai varēs tautas nuokt
Sov' uoreņu maleņā.
414 [Stirnienes Rz].

36767.

Kristatāvs, kristamuote,
Pierc man krista kumeleņu!
Sabarovu kumeleņu
Ar tuom pīcom auzeņom.
326 [Preiļu D].

36768.

Krystatāvs, krystamuote,
Piercēt krysta kumeleņu,
Kab varātu sešūs braukt:
Tāvs ar dālu, muot' ar meitu,
Es ar sovu ļaudaviņu.
170 [Kapiņu D].

36769.

Krystatāvs, krystamuote,
Pierc maņ krysta kumeliņu,
Kab vēl taidu nū(sa)pierktu,
Ka varātu sešūs braukti:
Tāvs ar dālu, muot' ar mjaitu,
Es ar sovu ļaudaveņu.
247 [Makašānu Rz].

36770.

Krustamāte, krustamāte,
Auž man baltu villainīti;
Nu es iešu tautiņās,
Ko es segšu mugurā.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36771.

Kū, kūmeņi, tu struoduoji,
Pavasara dīneņā?
Kristdālam kraklu šivu,
Da zemei rakstīdama.
414 [Stirnienes Rz].

36772.

Kū darēji tu, kyumeņ,
Mygluotā reitiņā?
Kristdālam kraklus šivu,
Leidz zemei rakstīdama.
170 [Kapiņu D].

- 225 -

36773.

Maza mana pādīte,
Mazs lupatiņis,
Kad augsi dižāka,
Tad došu vairāk:
Tad došu gosniņu,
Ir avitiņu.
197 [Krotes Lp].

36774.

Metat, kūmas, zelta naudu,
Jūs pādīti gribējāt.
Es ar savu koka diķi
Sēdu galda galīnā.
39 [Bārtas Lp].

36775.

Nāc, tautieti, pasaveri,
Kā gribēj(a) šitā vieta.
šitā vieta gan gribēja
Divi zelta gabaliņi.
605 [Skolas].

36776.

Nāciet, komi, veŗaties,
Kāds ir jūsu krustabērns:
Na tam zeķu, na (tam) svārku,
Na cepures galviņā.
72 [Cesvaines Md].

36777.

Ne visāmi pādītēm
Es apsegšu villānīt';
Citai došu avetīnu,
Lai auž pate villānīt'.
94 [Dunikas Lp].

36778.

Nedošu pādei
Ne dzives gala,
Es jauna kūmīna,
Man pašai vajg.
427 [Tadaiķu Lp].

36779.

Jem, pādīte, ko es dodu,
Mazas manas dāvaniņas;
Man pašai meita auga,
Visa laba gribētāja.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36780.

Skatātiesi, citi kūmas,
Ko es deva pādītei;
Es iedeva pādītei
Rīgē pierktu nēzdodziņ'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

36781.

Skatātiese, citas kūmas,
Ko es tinu pādītei;
Es uztinu pādītei
Rīgāi pirktu nēzdodziņu
Sudrabiņa maliņām.
15 [Alūksnes Vlk].

36782.

šim pādīte, tam pādīte,
Man pādīte piederēja;
Man pādīte piederēja,
Par manāmi villainēmi.
605 [Skolas].

36783.

šūpodams, lolodams,
Liec sudraba gabaliņu.
Ja nebija sudrabiņa,
Liec to pašu papīrīti.
224 [Lielvārdes Rg].

36784.

Tēva radi, mātes radi,
Sametiet kroņa naudu!
Ar ko kroni kaldināju,
Kad iedama druviņā.
449 [Ungurmuižas D].

36784¹.

Tēva māte, tēva māte,
Met dālderi šūpulē!
Mātes māte, mātes māte,
Uzsedz linu paladziņu!
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

36785.

Trīs gadi pazinu
šūpuļa vietu,
Sudrabs vien auga
Vizēdams.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

36786.

Teciņus tecēju
Pie žīda kules,
Zināju, pādītei
Svārciņu vajag.
282 [Nīcas Lp].

36787.

Vīru man parādīji,
Rādāt vīra krustdēliņ'!
Es tam došu gaŗas zeķes,
Ar visiem kukuļiem.
184 [Ķēču Rg].

- 226 -

1. Vīriņ, manu vīra radu,
Rādāt vīra krustabērnu!
Es tam došu cimdu pāru
Ar visiem kukuļiem.
184 [Ķēču Rg].

36788.

Vai mūsa noēde
Kūmiņu linus?
Neviens nešauta
Pādītei auta.
355 [Rucavas Lp].

13. Apdziedāšanās.

a) Kūmas pašas lūgušās kristībās.

1608.

Kas taku nomina pa līdumiņu?
Anniņa nomina, babiņu lūgdama,
Lai lūdz kūmās, liek viņas vārdā.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Kas teku nomina par viņu lauku?
Lībīte nomina, pādīti lenkdama.
226 [Kandavā (Tl)].

1609.

šorīt Marija aulekšus skrēja;
Gribēja pādīti savā vārdā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1610.

Trīs dieni atiņš Anniņu lūdza:
Anniņ, māsiņ, ņem mani kūmās,
Ņem mani kūmās, liec manā vārdā.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

1611.

Visu laiku tā N (=kūmas vārds)
Ar NN (=mātes vārds) ienaidā;
Nu ir laba salabusi,
Kūmiņās lauzdamās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1612.

Es izgāju krusta pili,
Krustabērnu meklēdama,
Krusta nauda saujiņā,
Krusta drēbes padusē.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1613.

Tas Jānīts kazu deva,
Komiņos lauzdamies;
Es vēl būtu cūku devis,
Kad man' ņemtu komiņās.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

b) Zobojas par kūmu apġērbu un rotu.

1614.

Ai ieviņa, ai kūmiņa,
Velcies melnus lindraciņus;
Negrib Dievis, mīļa Māŗa,
Pelēkiem staigājot.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1615.

Nepatike Laimiņai,
Kūmām raibi nāzdaudziņi;
Tas patika Laimiņai, -
Slēžu balti nāzdaudziņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1616.

Man pādīte gadījās
Pašā darba laicīnā,
Es atnācu melnu kreklu,
Sapelējšu sudrabīnu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1617.

Sapelēja krusttēvam
Brūni svārki lādītē;
Nu šodien uzvilkās,
Krustdēliņa gūdamies.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1617¹.

še atjuoja kristatāvs
Kai lylyjs muiženīks,
A īlāpeņč iz vādara,
Kai lylyjs ezjereņč.
4270 [Viļēnu pag. Rz].

1618.

Kristamuotes česeleite,
Nasaceļ lelumā:
Kai tev daudz sudrobeņ'.
Nosoi poša dzeivuodama.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

1619.

Jānis gāja pādi pirkt
Lāpītām biksītēm;
To lieliņu pakaļ vilka,
Kur deviņi ielāpiņi.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1620.

Jānis cūku nojādīja,
Kūmu rotu meklēdams;
Būt' ir āzi nojādījis,
Kaut pie manis nedabūjis.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

- 227 -

1621.

Jānis kazu nojādīja,
Sav rotiņas meklēdams;
Dodiet rotu, neliedziet,
Kazai grūti nedariet.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1622.

Komos mani aicināja,
Komu rotas man nebija;
Man' saplēsa ciema suņi,
Komu rotu salasot.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1623.

Ko koda, ko rēja ciemiņa sunīši?
Meitiņu rēja, rotiņu lasot.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1624.

Anniņa sacīja, ka pašas rotiņa, -
Es pate redzēju, no ciema nesa.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1625.

Komos mani aicināja,
Nava komu vainadziņa;
Kāpu komu vītolā,
Viju komu vainadziņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1626.

Komos mani aicināja,
Nava komu lindraciņu;
Nesam strelles ustabā,
Aužam komu lindraciņus.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1627.

Es jauna meitiņa kūmāsi gāju;
Ne man kurpīšu, ne sudrabiņa.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1628.

Es slikta kūmīna aiz sliktu kūmīnu:
Pastalas kājās, misīna sakts.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1629.

Kas tur balti velējās
Daugaviņas maliņā?
Ildze balti velējās,
Kūmiņās taisījās.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1630.

Es biju kūmiņa, man melnas kājas,
Kam ziņas nedevi nedēļas vidū.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1631.

Es arī kūmiņa, man baltas kājas,
Lūdz mani namiņāi, lūdz istabāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1632.

Kas mani nabagu kūmām lūdza!
Ne manim sudraba, ne graznu drānu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1633.

Citi kūmas bajāriņi,
Kas jems mani nabadziņu?
Ne man bēra kumeliņa,
Ne sudraba kabatā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

c) Dažādi iemesli kūmu apdziedāšanai.

1634.

Miķiņu, platgalvi, kūmās ņēme;
Kaut mani ņēmuši, man gluda galviņa.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

1635.

Madiņu retzobi kūmām ņēma;
Man biezi zobi, man's vis neņēma.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1636.

Jānīti, zagli, komiem ņēma:
Tas rāva plāceni pār aizkuriņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1637.

Kur palika dižā kūma?
Neredz vairs rotājam.
Vai būs žurki norējuši,
Ievilkuši midzenī.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1637¹.

Iegāja kūmiņa klibodama:
Muciņa kājiņu pārsitusi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1637².

Apsaguozja škeiveņs ustobys vydā.
Sorgīs, škeiveņ, treuks tovys steipeņs.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

1637³.

Lyla, rasna krystamuote,
Nespēj gurnu kustynuot.
Turit, puiši, vīnu gurnu,
Lai ar ūtru pasprinndžej.
426 [Sakstagala pag. Rz].

- 228 -

1637⁴.

Lela, rasna krystamuote,
Sīka vīta sēžamuo,
Sīka vīta sēžamuo,
Pyura vīta guļamuo.
426 [Sakstagala pag. Rz].

1638.

Ne tā lāga vārda pāde,
Ne tā lāga nesējiņa:
Vārda pāde aizkrāsnē,
Nesējiņa pabeņķē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1639.

Es to savu nešu māti
Mīļi vien uženāju:
Ezīšam mīksta āda,
To paliku pagalvē.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1640.

Sēdiet, kūmi, rindiņā,
Sņaucat savu tabaciņu:
Ikkuŗai kūmienei
Divi ragi azotē.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1641.

šņaukāsim mēs, kūmiņas,
Savu sūru tabaciņu,
Lai aug mūsu krustdēliņš
Tabaciņu šņaucējiņš.
224 [Kabilē (Kld)].

★

36789.

Anniņa svilausi
Kūmām ņēma,
Tas zaga kukuli
Par aizkuru.
48 [Bērzaunes Md].

36790.

A, tei myusu kristamuote
Kai rogona kratējuos.
174 [Kārsavas Ldz].

36791.

A, tys myusu kristatāvs
Kai lelais palovnīks.
174 [Kārsavas Ldz].

36792.

Aņeita, muosiņa,
Panuoksnūs īzapierka:
Deva storu, deva ūtru,
Gryuda vysas dzeivas bikses.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

36793.

čuža, čuža, buža, buža,
Mūsu īsta krustumāte.
Kad es būtu krustamāte,
Lakstīgala vidzināja.
192 [Kosas C].

36794.

čuža, čuža, buža, buža,
Ne dižena krustamāte.
Kad es būtu krustamāte,
Kā vanadze lidinātu;
Kā vanadze lidinātu,
Kūmu galdu galīnā.
192 [Kosas C].

36795.

čuži, čuži, buži, buži,
Ne dižena krustamāte,
Kad es būtu krustamāte,
Kā vālodze čivinātu.
605 [Skolas].

36796.

Diecenieki, diecenieki,
Bērni man kūmiņām;
šās lielās tēva māsas
Sēdēs vistu palaktē.
198 [Krustpils D].

36797.

Dižā kūma piedzēruse,
Abas ausis nolaiduse.
94 [Dunikas Lp].

36798.

Dižā kūma piedzērusi,
Nolīdusi aizkrāsnē.
355 [Rucavas Lp].

36799.

Ja tu tīra, veļa māte,
Nāc kūmiņu pulciņā;
Ja tu tāda neražena,
Lien aizkrāsnes dibenā.
548 [Liepāja Lp apr.].

36800.

Kū, Miķel, kavējies,
Kūmiņē steigdamies?
Pusbārdīte tav nodzīta,
Otra puse nenodzīta.
546 [Kuldīga Kld apr.].

- 229 -

36801.

Kristamuote, kristamuote,
Kai leluo muižas vīta.
Citi kungi sovas muižas
Uz rateņu vyzynuoja,
Kristamuotes navarēja
Nu vītiņas kustinuot.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

36802.

Kristamuote, kristamuote,
Kai leluo muižas vīta;
Pyura vītu izgulēja,
Pyura vītu izsēdēja.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

36803.

Kristamuot, kristamuot,
Kam kod tevi čorts nūnastu!
Jo es byutu kristamuote,
Es na tai i štātētūs:
Es apvilktu zeida kleiti,
Lai pa zemi vo(l)kuojās.
358 [Rugāju Abr].

36804.

Kristatāvam lylas usas,
Pylnas vutu pīaugušas.
174 [Kārsavas Ldz].

36805.

Lai tur naidu, kas tur naidu,
Kūmi, naidu neturiet!
Kur kūmiņi naidu tur,
Tur zemīte pušu plīst.
241 [Lubānas Md].

36806.

Sieva, sieva, proties kaunu,
Ej papriekšu sētiņā:
Bērni brēca istabā,
Govis māva laidarā,
Cūka raka rācentiņus,
Kaza šķina kāpostiņus.
548 [Liepāja Lp apr.].

36807.

To jaunu pāriņu
Laidīšu gaŗām,
Tas mani citu gadu
Kāzās lūgs.
605 [Skolas].

36808.

Voi, voi, krystamuote,
Valns ar tovu lādeišonūs!
Jo es byutu kristamuote,
Es na tai lādeitūs.
Es apvylktu zeida kleitu,
Lai pa zemi volkuojuos.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

36809.

Visi komi, visi komi,
Kur palika nešu māte?
Nešu māte piedzērusi
Ceļa malā (nokritusi).
72 [Cesvaines Md].

★

14. Šūpulis.

a) Kūmām pienākas taisīt (pirkt), kārt un klāt pirmajam bērnam šūpuli.

1642.

Krusttēvi, krustmātes, vienā vietā!
Vai sava darba jūs nezināt?
Vai ēst un dzert vien nācāt?
Vai jūs šūpulīša netaisīsiet?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1643.

Ko darāt, krustatēvi,
Kad šūpuļa nekariet?
Vai pādīti atstāsat
Uz māmiņas rociņām?
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1644.

Es neiešu sētiņā,
Sava darba nedarījis:
Birzē līkstes nenocirtis,
šūpuliņa nepiekāris.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1645.

Pašas, kūmas, domājiet,
Ko jūs katris darīsiet.
Kam pirmais krustadēls
Tam šūpolīts jāuztaisa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1646.

Kuŗš īstens krustatēvis,
Lai pakāra šūpulīti;
Kuŗ' īstena krustamāte,
Lai klāj linu paladziņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 230 -

1647.

Jēkabami auklas vīt,
Tam aug gaŗi kaņepāji;
Līzei klāti paladziņu,
Tā māk smalki tecināt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1648.

Jānīšam līksts cirst,
Kārlīšam auklu vīt;
Kas īstā krustamāte,
Lai klāj baltu paladziņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1649.

Jurītis ar Miķeli
šūpuļami auklas vij,
Piecas jaunas krustamātes
Lai klāj baltu paladziņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1650.

Līdzit, visi liecenieki,
šūpulīša kārējam!
To kanniņu kūmas dzēra,
To dzeŗ visi liecenieki.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Ai, lūdzāmi, lieki ļaudis,
Palīdzit kūmiņām!
Tas malciņš, kumāsiņš,
Kas visām kūmiņām.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1651.

Mēs bijām liela pulka,
Mums palīgu nevajaga:
Divi auklu vijējiņi,
Div' šūpuļa šuvējiņi;
Kas tie citi atlikuši,
Tie kārtē braucējiņi.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1652.

Nekad neiešu kūmiņos
Bez sava nazīša, īleniņa:
Pirkams nazīts, īleniņš,
Pirkams šūpoļa šūvējiņš.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Kam man tik jaunu kūmām ņēmāt?
Ne man nazīša, ne īlaniņa;
Pirkt man nazīti, pirkt īlaniņu,
Pirkt manim šūpoļa šuvējiņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1652¹.

šādi rīki, tādi rīki
Amatnieka kulītē:
Bij kalteņi, bij urbeņi,
Bij ar skrūvi skrūvējami.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1653.

Es jums saku, krustutēvi,
Ar cirv' kokus necērtiet,
Ar zāģīti zāģējiet,
Lai skaidiņas nelēkāja.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1654.

Lai Jānītis drīzi auga,
Drīzi rāva valodiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1655.

Tai pādei dui tēvi, dui māmīnas,
Tie var sudraba šūpuli kārt.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1656.

Tālu Rīga, tālu Rīga,
Brauksim, kūmas, klaipēdās!
Tur pādītei liedināsim
Sudrabīna šūpulīti.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1657.

šķitu sauli patekam
Pie kūmiņu nama duru:
Svēta Māra pādītē
Lej sudraba šūpulīti.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1658.

Pirmajam bērniņam
Kūmi kāre šūpulīti,
Jau otram, trešajam
Lai kaŗ tēvs, māmuliņa.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

b) Kūmas brauc mežā pēc līksts - līksts jau iepriekš izraudzīta.

1659.

Kas bijāt meža ļaudis,
Tie uz mežu taisāties:
Trinat dūčus, ēvelītes,
Jūdzat labus kumeliņus.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

- 231 -

1660.

Kas bijāt meženieki,
Tie uz mežu taisāties:
Krija svārki, tāšu kreklis,
žagariņu cepurīte.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1661.

Trinam cirvi, trinam cirvi,
Meklējam galodiņas:
Nu jāiet mežiņā
šūpoļam kārtes cirst.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1662.

Kūmi, kūmi, jūdziet zirgus,
Brauksim mežā līksti cirst!
Vai mēs savu krustdēliņu
Sola virsū sviedīsim?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1662¹.

Braucame, kūmīnas, caur zaļu birzi,
Cērtame pādīti līkstošu kārti,
Cērtame līkstošu, bet nelūztošu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1663.

Es šķitos krustdēlam
Tāļu braukt līksti cirst. -
Te jau pat uzaugusi
Istabiņas pakaļā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1664.

Iedēstīju, apravēju
Birzē zaļu ozoliņu:
Dievs man deva krustabērnu,
Man līkstiņa sen zināma.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1665.

Dod, Dieviņ, man pādīti,
Man līkstiņa sen zināma.
Es atradu ganīdama
Smuidru, gaŗu ozoliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1666.

Trīs gadiņus Andrejs līdumu līda,
šūpļa kārti meklēdams;
Trīs gadiņus Līzīte kaņipes plūca,
šūpļa striķus gādādama.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1667.

Cirtiet līkstu, krustatēvi,
Sitiet grašu celmgalā,
Lai celmiņš nelapoja,
Iekams auga krustabērns.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

c) Kur un kāda koka līkste cērtama.

1668.

Krustatēvi, krustamātes,
Purā līkstes necērtiet;
Cērtiet sila kalniņā,
Lai aug zaļas atvasītes.
1311 [Apē (Vlk)].

1669.

Es tev lūdzu, krustatēvs,
Necērt līksti purvmalā;
Cērt augstā kalniņā,
Lai ārdava valodiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Es savai krustmeitai
Kalniņā līksti cirtu:
Lai aug smuidra, lai aug gaŗa,
Lai ārdava valodiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1670.

Es jums saku, krustatēvi,
Purā kārtes necērtiet;
Cērtiet ceļa maliņā:
Lai ved jaunu tautiņās.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1. Krustatēvi, krustamātes,
Purvā kārtis necērtiet;
Cērtiet ceļa maliņā:
Lai ņem jaunu līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1671.

Es tev lūdzu, krustatēvs,
Purvā kārtes man necērt, -
Āriskā vietiņā,
Lai tā viegli līgojās.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1672.

Tēva vaina, ne māmiņas,
Ka es liela neuzaugu:
Palejā līksti cirta,
Zemu kāra šūpulīti.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1672¹.

Tā, mamiņ, tava vaina,
Ka man mazs augumiņš:
Kalniņā līksti cirta,
Lejiņā stāvēdami.
121 [Gulbenē (Md)].

1672².

Tā, mamiņ, tava vaina,
Ka dzērājs arājiņš:
Kam purā līksti cirti,
Man kārdama šūpulīti.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 232 -

1673.

Kur cirti, tēviņi, šūpuļa kārti?
Skaidrāi birzēi, novada malā.
Augs tava meitiņa, būs novadniece.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1674.

Tēva vaina, ne māmiņas,
Robežnieki mani veda:
Kam man tēvs līksti cirta
Robežnieku tiesiņā.
129 [Luteros (Zvārtavas pag. Vlk)].

1675.

Tēviņš manim gŗūt' darīja
Par visiem bērniņiem:
šūpulīša kārti cirta
Novadiņa maliņā;
Atjāj tautas pār novadu,
Noņem manu vaiņadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1676.

Pavaicāju māmiņai,
Kāda koka līksti cirst.
Ja meitiņa, tad liepiņas,
Ja dēliņis, tad ozola.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1677.

Es savam krustdēlam
Ozoliņa kārti cirtu:
Lai tas auga smuidris, gaŗš,
Kā tas āra ozoliņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1678.

Tava vaina, krustatēvs,
Kam es liela neizaugu:
Kam tu cirti elkšņa kārti,
Zemu kāri šūpulīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1679.

Tava vaina, māmulī,
Kad man barga valodiņa:
Kam tie tavi bāleliņi
Paeglīša līksti cirta.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

d) Mežsarga uzbrukums.

1680.

Kas bijāti meža sargi,
Mežu labi sargājati:
Es savai pādītei
Zaļozola kārti cirtu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1681.

Sargājties, meža sargi,
Stipri vīri mežā brauca:
Asi cirvji, kalti rati,
Pakavoti kumeliņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1682.

Sargājties, meža sargi,
Stipri vīri mežā brauca:
Dzelza svārki, vaŗa bikses,
Stīgām šūti zābaciņi.
216 [Ventspilī].

1683.

Jājami, kūmīni, caur zaļu birzi,
Cērtami pādei šūpuļa kārti.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1684.

Es ta daudzi nebēdāju,
Kārzdabiešu meža sargs:
Es savam krustdēlam
Ozoliņa līksti cirtu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1685.

Es ta daudzi nebēdāju,
Kad tik bargi meža sargi:
Es nocirtu ozoliņu
Pašā dienas vidiņā;
Pašā dienas vidiņā
Pašā dārza maliņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1685¹.

Tīšām cirtu ozoliņu
Uz tiem Leišu robežiem,
Nebēdāju Leišu kungu,
Ne ar Leišu meža sargu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1686.

šāve mani meža sargs
Ar piecām pistolēm;
Dūmi vien nokūpēja
Ap maniem lindrakiem.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1687.

Utubunga, utubunga
Mūsu kunga meža sargs:
Ikām uts izbungāja,
Tikām mežu izlaupīju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 233 -

1688.

Meža sarga dvēselīte
Klieca egles galiņā;
Gaida mani aizejam,
Cāļu gaļu aiznesam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1689.

Meža sarga dvēselīte
Kūko egles galiņā;
Velnam devu riekstu sauju,
Tas pakāra mežasargu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

1690.

Es nocirtu uz robežu
Deviņ' zaru ozoliņu;
Man nojūdza meža sargs
Deviņdanci kumeliņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1691.

Piedodiet, meža sargi,
Man skādīte lēkusies:
Trīs kociņi pavēlēja,
Es nocirtu ceturto.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

e) Līksts cirtējus mājinieki sagaida ar dziesmām; peļ un izmēģina līksti.

1692.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņā lauka maliņā?
Krustatēvi kārti nesa,
Zelta pušķis galiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1693.

Jauni vien krustatēvi,
Ar zariem kārti nesa;
Nav neviena vecākā,
Kas zariņus darināja.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1694.

Ej ellē, krustatēvs,
Ar to savu līku kārti!
Vai savam krustdēlam
Gribi līku muguriņu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1694¹.

Kur tu teci, krusttētiņ,
Ar to bērza sprunguliņu?
Voi tu gribi krustdēliņa
Kā bērziņa sprunguliņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1695.

Parād' man, krustutēv,
Kur šūpoļa kārti cirti,
Lai es eimu apraudzīt,
Vai aug kuplas atvasītes.
Ja būs kuplas atvasītes,
Tad bagāta dzīvošana.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1696.

Kaut zinātu to celiņu,
Kur šūpoļa kārti cirta,
Appuškotu to celiņu
Sarkaniem dzīpariem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

f) Kur šūpulis kaŗams?

1697.

Nāc, parādi, saimnieciņ,
Kur kārsim šūpulīti?
Kalpa vīra bērniņš bija,
Tam nav savas istabiņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1698.

Kar, māmiņa, šūpulīti,
Kar pie loga saulītē:
Lai es augu daiļa meita,
Daiļa darba darītāja.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1699.

Kar, māmiņa, šūpulīti,
Kar pie loga saulītē:
Ka varēju raibes aust,
šūpulī sēdēdama.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

1700.

Kar, māmiņa, šūpolīti,
Kar pie loga istabā:
Lai izaugu rakstītāja,
Grāmatiņu lasītāja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1701.

Kar, māmiņa, šūpolīti,
Kar pie loga istabā:
Lai es augu sarkanbalta,
Arājiņa līgaviņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1702.

Kar, māmiņa, šūpulīti,
Kar pie loga saulītē:
Kur iedama, tecēdama,
Pašūpošu bāleliņu.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 234 -

1703.

Nekar manim, māmuliņa,
Aizkrāsnē šūpulīti;
Kar pie loga saulītē,
Tur man' visi pašūpoja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1704.

Nekar man, māmuļiņa,
Pie durvīm šūpolīša;
Kar ustubas dibinā,
Lai es augu saimeniece.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1705.

Kar, māmiņa, šūpulīti
Kalniņā, vējiņā:
Ja tu pati nepatapi,
Lai šūpoja vēja māte.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1706.

Dievs man deva mazu bērnu, -
Es nevaru vazāties;
Mežā kāršu šūpolīti,
Lai šūpo vēja māte.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1707.

Māmiņ' man šūpli kāra
Pašā meža vidiņē.
Gribēj' šūpli priedē kārt,
Priedē šūpli neuzkāra,
Gan uzkāra liepiņē,
Pašā liepas galiņē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1708.

Mīļa mana māmuliņa,
Mīļi mani audzināja:
Tina linu palagos,
Liepā kāra šūpulīti.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1709.

Kar, māmiņa, šūpulīti,
Kar liepā, ābelē;
No liepiņas ziedi bira,
No ābeles āboliņi.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

1710.

Kar, māmiņa, šūpolīti
Vītoliņa galiņā:
Lai es augu tiev' un gaŗa,
Kā vītola galotnīte.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Māte mani mazu kūla
Ar vītola atvasīti:
Lai es augu tieva, gaŗa,
Kā vītola atvasīte.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1711.

Kar, māmiņa, šūpulīti,
Kar vītola pazarē:
Lai es augu tik lokana
Kā vītola pazarīte.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)], 347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1712.

Kālabad es, māmiņa,
Veca puiša līgaviņa?
Kam tēvs kāra šūpulīti
Veca bērza galiņā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

g) Dažādas pārdomas šūpuli kaŗot.

1713.

Tava vaina, māmuliņa,
Ka man mazs augumiņš:
Kam līkstiņu pušu lauzi,
Man kārdama šūpulīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1714.

Tā, māmiņa, tava vaina,
Ka(d) es ilgi vaiņagā:
Kam tu kāri šūpulīti
Miglaiņāi rītiņā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1714¹.

Gauži raud māmuliņa,
Man šūpoli pakārdama.
Vai redzēt paredzēja,
Otra vergu paliekam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1715.

Kam, māmiņa, auklas viji,
Kam pakāri šūpulīti?
Es būt' liela uzaugusi
Bez šūpuļa šūpošanas.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1716.

Kas vilkam, kas lāčam
Mežā kāra šūpulīti?
Tādi vīri izauguši,
Nešūpoti, neauklēti.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 190 [Kuldīā].

- 235 -

1. Kas briedim, kas lācim
Mežā kāra šūpulīti?
Lieli vīri uzauguši,
Nešūpoti, neloloti.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

h) Krustmāte pušķo šūpuli, liek cisas un klāj paladziņu.

1717.

Dievs man deva krustabērnu
Pašā ziedu laiciņā;
Es noviju šūpulīti
Visādiem ziediņiem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1718.

Es savai pādītei
Vizuļainu šūpli kāru;
Lustītēm pašūpoju,
Lai vizuļi paskanēja.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1719.

Dievs man deva krustabērnu
Pašā ziedu laiciņā;
Magoniņu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1720.

Es savai krustmeitai
Āboliņa cisas liku:
Lai tā auga šmuidra, gaŗa,
Āboliņa pļāvējiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1721.

Es savai pādītei
Cūku migu vietu taisu:
Lai tā guļ tā miedziņu,
Kā cūciņa midziņā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1722.

Es savam krustdēlam
Baltu klāju paladziņu:
Lai tas ilgi negulēja
Krija šūtā šūpolī.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1722¹.

Klāj tu pate, meitu māte,
Vilnainīti šūpolī;
Dēla māte atsagulās
Visu mūžu dienasvidu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1723.

Man uzklāja krustamāte
Īsu, mazu paladziņu;
Kad pavilka galviņāi,
Tad pietrūka kājiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1724.

Vai rūsa izēda kūmiņu linus?
Neviena neklāja pādītei auta.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1724¹.

Krustatēvi, krustatēvi,
Spilveniņu, spilveniņu!
Krustamātes uzklājušas
Smalku linu paladziņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

i) Šūpulī liek ziedu vai kādu nozīmīgu lietu, pirms tajā gulda pādi.

1725.

Neliec mani, māmulīte,
Bez ziediņa šūpulī;
Liec maizīti, liec naudiņu
Liec gudro padomiņu.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

1726.

Neliec mani, māmuliņa,
Bez ziediņa šūpolī;
Kad nav zelta, sudrabiņa,
Liec maizītes gabaliņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1726¹.

Met tu pats, meitu tēvs,
Sudrabiņu šūpolī:
Dēlu tēvs atsagulās
Visu mūžu dienas vidu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1727.

Visupirms, māmulīte,
Liec akmeni šūpulī:
Kad skauģītis mani Ķēra,
Lai saķēra akmentiņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1728.

Vecā māt, vecā māt,
Liec akmeni šūpulī:
Akmenī visas paļas,
Ne manā krustdēlā (krustmeitā).
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

- 236 -

1. Visupirms, māmuliņa,
Liec akmini šūpulī:
Visas paļas akmiņam,
Ne manam augumam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1729.

Māte, dēlu lolodama,
Nazi dūra šūpulī:
Lai varēja plauksti cirst
Pret tērauda zobentiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Māte mani lolodama,
Nazi dūra šūpulī:
Nebēdāju sīvu kungu,
Ne asaju zobentiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1730.

Ieliekami lielu bērnu
Mazā bērna šūpulī:
Lai runāja mazākais
Kā runāja lielākais.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

k) Pādi iegulda šūpulī.

1731.

Mana balta māmuļīte
Mani baltu audzināja:
Apvilkuse baltu kreklu,
Ieliek zelta šūpolī.
226 [Kandavā (Tl)].

1732.

Palīdz, Dieviņ, tai mātei,
Kas pakāra šūpolīti,
Kas pakāra šūpolīti,
Gudru vīru audzināt.
Gudru vīru, gudru vīru,
Gudru vīru daudz vajag!
Kariet, mātes, šūpolīšus,
Audzināti gudrus vīrus.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1733.

Kungi prasa gudru vīru;
Kur ņemsim gudrus vīrus?
Nule māte pakāruse
Gudra vīra šūpulīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1734.

Meklē kungi gudrus vīrus,
Meklē kuplus ozoliņus;
Reti bija gudri vīri,
Reti kupli ozoliņi.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1735.

Vējiņš loka bērzu birzi,
Ne resno ozoliņu;
Kungi prasa gudru vīru,
Ne skaisto zeltenīšu.
Nu vēl lika māmuliņa
Gudru vīru šūpolī.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1736.

Tava vaina, māmuliņa,
Kad es liela neizaugu:
Kam bitīti pieminēji,
Man' likdama šūpolī.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

★

36810.

Alu, alu brāliņam
Par šūpuļa kārumiņu.
Tas cēlās rītā agri,
Virvai lūku darināt.
263 [Mēmeles Jk].

36811.

Andrīšam līksti cirst,
Pēteŗam darināt,
Jānīšam auklas vīt,
Tam aug gaŗi kaņepāji.
192 [Kosas C].

36812.

Krusttēvam līksti cirst,
Pēteŗam darināt,
Jānīšam auklu vīt,
Tam aug gaŗi kaņepāji.
605 [Skolas].

36813.

Brunči mani, biezi brunči,
Tikko šķībi nenogāja;
Pieci puiši mani šāva,
Dūmi vien nokūpēja.
449 [Ungurmuižas D].

36814.

Būs redzēts, būs redzēts,
Ko ieklāsi šūpulī!
Meitu māte, tā ieklāja
Lielu, gaŗu villainīti.
198 [Krustpils D].

- 237 -

36815.

Cērtiet, kūmas, šūpļa līksti,
Sitiet grašu celmgalā,
Lai kociņis nelapoja,
Iekām auga krustabērns.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

36816.

čīkstēt čīkst šūpolītes,
Ievas koka riņķi griezti;
Tā nočīkst puiša galva,
Ka negrieza ozoliņa.
146 [Jaungulbenes Md].

36817.

Dieviņš deva krustdēliņu
Pašā ziemas laiciņā.
Es nocirtu šūpuļkārti,
Ledi vien noskanēja.
224 [Lielvārdes Rg].

36818.

Da zemei šyupuļs leika,
Muotei meitu šyupojūt,
Da zemei tautu dāls
Māmeņai klaneisīs.
414 [Stirnienes Rz].

36819.

Es, pādīti šūpodama,
Appuškoju šūpulīti:
Vienu sauju rožu plūcu,
Otru baltas magonītes.
605 [Skolas].

36820.

Es savami krustdēlami
Ozoliņa līksti cirtu,
Lai aug mans krustdēliņš
Kā ozols vērītē.
605 [Skolas].

36821.

Es savai pirmai pādi
Zaļozola kārti cirtu;
Cirtu loku nelūstošu,
Lai pādīte šņīdra aug.
282 [Nīcas Lp].

36822.

Kam tu cirti elkšņu līksti,
Zemu kāri šūpulīti?
476 [Vecpiebalgas C].

36823.

Kar, māmiņa, šūpulīti,
Kar istabas dibinā:
Lai meitiņa dzīvodama
Draugu saimi neturēja.
290 [Ogres C].

36824.

Kar, māmiņ, šyupulīti,
Vēli man vīglu myužu:
Līc naudiņu, līc maizīti,
Sūli gudru padūmiņu.
358 [Rugāju Abr].

36825.

Kar, māmiņa, man šūpuli
Vizbulīša kalniņā;
Es uzaugu liels vīrs,
Sauca mani vizbulīt'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

36826.

Ko es došu brāliņam
Par šoupuļa kārumiņu?
Vista olu nedējusi,
Māte raušu necepusi.
263 [Mēmeles Jk].

36827.

Ko tās šūpules
Tik gauži raudāja?
Vecu vīru kārtas,
Ne jaunu puišu.
605 [Skolas].

36828.

Līgavīna, mātes meita,
Gul sudraba šūpulī;
Metīš' zelta gabalīnu,
Jemš' a visu šūpulīti.
39 [Bārtas Lp].

36829.

Māmiņ', mani auklēdama,
Raibīt' klāja šūpolē.
Kaut zinātu otra vārgu,
I snātnīti nepaklātu.
72 [Cesvaines Md].

36830.

Mātes pašas vaina bija,
Ka man' ņēma nāburdziņš;
Kā tu gāji līkstes cirst
Nāburdziņa birztiņā.
146 [Jaungulbenes Md].

36831.

Nabyus vaira te(v), Miķel,
Kai citim buoleņim,
Byus reiksteite juonūcārt,
šyupuleits juopakar.
465 [Varakļānu Rz].

- 238 -

36832.

Pati māte līksti cirta,
Pati kāra šūpuli(-īti);
Kad izaugu diža meita,
Tēvs tautām vēlēja(-tājs).
146 [Jaungulbenes Md].

36833.

Skrej pie joda, meža sargi(sargs),
Es par tevi nebēdāju:
Ai es savi jauni pādi
Zaļozola kārti cirtu.
39 [Bārtas Lp].

36834.

Vai jūs, kūmas, aiziesat,
šūpulīša nekāruši?
Vai bērniņu atstāsat
Uz māmiņas rociņām?
605 [Skolas].

36835.

Vijat auklas, krustatēvi,
Cērtat manim liepu līksti,
Lai es augu pie vagaŗa
Kā liepiņa dārziņā.
184 [Ķēču Rg].

★

15. Naudas un dāvanu došana, bērnu šūpojot.

a) Aicinājums, lai visi kristībnieki nāk pagastā jeb met pādei naudu.

1737.

Nākat, ļautiņi, līkstiņu locīt!
še bij sūrums, še saldumiņš.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1738.

Visas glāzes bij par velti,
šī glāziņa par naudiņu.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1739.

Kūmiņas, kūmiņas, pie pagastiņa!
Rudeņa laiciņš, pagasta vajag.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1740.

Veci vīri, jauni puiši,
šur nāciet pagastā!
še ir mazs cilvēciņš,
Pagastiņa ņēmājiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1741.

Lieli, mazi, jauni, veci,
Kopā visi naudas mest!
še, šūplīša dibinā,
Guļ naudiņas tērētājs.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1742.

Metat naudu, jauni puiši,
Kam jūs naudu glabājat?
Ne jums kāzas, ne krustības,
Kur jūs naudu tērējat?
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

1743.

Jauni vīri, bandenieki,
Pa veselam rubuļam;
Mēs sieviņas, nabadzītes,
Cik vīriņi mums iedeva.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)], 387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1743¹.

Metat, kūmas, cik mezdami,
Nemetat raustīdami,
Lai tas mūsu krustabērns
Raustīdamies nerunā.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1744.

Metiet, kūmas, pādei naudu,
Metiet pādes māmiņai;
Tēvam naudas nemetiet,
Tas neredz grūtu dienu.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

b) Aicina katru atsevišķi, ar tēvu vai krusttēvu iesākot.

1745.

Nāc, bērna tētīt, naudiņas (rublīša) mest!
Tu sauksi rītā, tu vakarā:
Nāci, dēliņ (meitiņ), kājiņu aut!
Nāci, dēliņ (meitiņ), uguni uzpūst!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Tēvaini, tēvaini, met dālderīti!
Tu sauci rītā, tu vakarā:
Meitiņa mīļā, pūt uguntiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2. Tētiņi, tētiņi, naudiņas mesti!
Tu sauci rītos, tu vakaros:
Meitiņa mīļā, uzpūti uguni,
Uzpūti uguni, noauji kājas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 239 -

1746.

Nāc, krūsttēvi, aplūko,
Vai ir vieglis šūpulīts;
šūpodams, līgodams,
Ieliec zelta gabaliņu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

Nāc, tētiņ, palūko,
Vai ir vieglis šūpolīts;
Ja ir vieglis šūpolīts,
Ieleic zelta gabaliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1747.

Nāc, krusttēv, paskaties,
Kas te gul šūpolī;
Te gul tavs krustdēliņš,
Sudrabiņa gaidīdams.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1748.

Jānīt, krusttēv, dāldeŗu mesti!
Kad es būtu krustumāte,
Trīs daldeŗu nežēlotu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1749.

Es domāju, es gādāju,
Kas man bija parādā;
Krustatēvi parādā,
Tie dāldeŗa neuzmeta.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1750.

Nāc, nāc, Jānīti, ko kavējies!
Ko mēs dziedam šo lielu laiku.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1751.

Bāz, Jānīt, Ķešā roku
Līdz pašam dibinam,
Pašā ķešas dibinā
Sarūsējši dālderīši.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

1752.

Jānīti, kūmiņa, čubini maku,
Jau citas kūmiņas izčubināja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 275 [Zemgales novados].

c) Kādām vajadzībām nauda metama: sūpuļa nauda, nauda jostiņai, sudraba rotas, kumeļa, novada, zobiņu un zuepīšu nauda.

1753.

Metati, metati, vajaga, vajaga!
Vajaga marei šūpuļa naudas.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1754.

Metati, metati, vajaga, vajaga!
Vajaga pādei sudraba jostas.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1755.

Kūmiņas, kūmiņas, vākaties!
Metīsim pādītei jostiņas naudu,
Tīsim pādīti līdz kāju galam.
190 [Kuldīā].

1756.

Metat, kūmiņas, vajaga, vajaga!
Vajaga pādei sudraba pirkt.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1757.

Metati, metati, vajaga, vajaga!
Vajaga pādei kumeļu pirkt.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1758.

Metat, kūmas, tai pādīti
Dižas naudas gabaliņu:
Tas māmiņi pirmdēliņis,
Lai pirk dārgu kumeliņu.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1759.

Metati, metati, vajaga, vajaga!
Vajaga pādei novadu pirkt.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1760.

Metiet, metiet, vajaga, vajaga
Mazajam bērniņam zobiņu naudas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1761.

Jēpīti, krusttētiņ, dāldeŗu mesti!
Vajaga, vajaga zobiņu naudas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1762.

Kūmiņ, kūmiņ, naudiņas mestu!
Nu prasa krustabērns zobiņu naudu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1763.

Metiet, kūmiņas, zobiņu naudu,
Lai iet pādīte zobiņu pirkti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1764.

Metat, kūmiņas, zobiņu naudiņu,
Lai zobi nesāp, rāceņus graužot.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

1765.

Metat, kūmiņas, līdzenu naudu:
Lai auga pādei līdzeni zobi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 240 -

1766.

Kam, krusttēvi, naudu taupi,
Kad nedevi pādēnam,
Lai varēja pādēniņis
Zobeniņu kaldināt;
Zobeniņu kaldināt,
Ienaidniekus apkaŗot.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1767.

Metiet, metiet, vajaga, vajaga!
Vajaga pādei ziepīšu naudas.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1768.

Metite, keumeņes, zīpeiš naud:
Ar kū jeus kristabārns zīpejās.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

1769.

Es savai pādītei
Mārku metu ziepju naudas:
Lai tā auga skaista, balta,
Ziepītēs mazgājās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1770.

Sametiet, sametiet
Pādītei ziepju naudu,
Lai pādīte negulēja
Melnos linu palagos.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

1771.

Metat pādītei ziepīšu naudu!
Metat vārītājai karotes naudu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

d) Skubina uz bagātigām davanām; peļ vaŗa naudu, prasa sudrabu.

1772.

Vairāk auzu, vairāk auzu
Tekotim kumeļam;
Vairāk naudas, vairāk naudas
Gudrajam dēliņam!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1773.

Laba nauda, laba nauda, -
Vēl vajaga, vēl vajaga!
Vēl vajaga sudrabiņa
Pie tā vaŗa gabaliņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1774.

Sudrabiņa, sudrabiņa!
Vaŗa mums nevajag.
Vai mēs pilis būvēsim
Ar tiem vaŗa gabaliem?
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1775.

Metat zeltu, sudrabiņu,
Vaŗa tikai nemetat!
Gan jūs paši to zināt,
Kas būs vaŗa metējam:
Alvas acis, svina deguns,
Tie būs vaŗa metējam.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

1776.

Nemetiet vaŗa naudas
šam jaunam cilvēkam;
Lai pelēja vaŗa nauda
Vecu vīru skotelē.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1777.

Metat, kūmas, ko mezdami,
Vaŗa naudas nemetat:
Lai manai pādītei
Grūti nav dzīvojot.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

e) Devīgos slavē, sīkstos peļ un piezobo.

1778.

Pazinu krusttēvu devīgu dēliņu:
Ar visu saujiņu naudiņu mete.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1779.

šis deva vērdiņu, tas deva vērdiņu, -
Jurīts iemeta ar visu maciņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1780.

Neskaiti, sīkstuli, kūmiņu naudu!
Dod jele bērdamis ar visu sauju.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

1780¹.

Es savai pādītei
Neskaitījis naudu metu,
Lai māmiņa neizskaita
Visus soļus staigājot.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1780².

Ko, kūmiņas, žēlojat
Savu pliku pimberīti?
Kā pādīte nebēdāja
Savu saldu alutiņu?
224 [Kabilē (Kld)].

- 241 -

1781.

Es savam krustdēlam
Rubli mešu mešanās:
Lai tas bagāts tā rubļiem,
Kā mēs dārgām kapeikām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1782.

Trīs gadīni naudu krāju,
Tās pādītes gaidīdama;
Nu pādīte gadījās,
Nu naudīna iztērēta.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1783.

Es, pādīti gaidīdama,
šķirbā naudu glabājos;
Nu Dievs deva pādēniņu,
Peles naudu izvilkušas.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1784.

Labs vīriņš nāca, labu maku nesa;
Taisīja vaļā, atrada tukšu.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

1785.

Krusttēvam (=jeb vārds) nabagam
Naudas dobe aizsaluse.
I vakar lietus lija, -
Vai tā vis neatkusa?
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Krusttēvam, nabagam,
Naudas bedre aizsaluse.
Vakar bija silti lieti, -
Vai tā bedre neatkusa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1785¹.

Nevaid kauna krusttēvam,
Pādei diķi nometot;
Kaut es kaunu darījusi,
Es uzmestu dālderīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1786.

Palīdziet Jānīšam
Naudas maku attaisīt;
Viņš būt' metis, kav varējis
Naudas maku attaisīt.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1787.

Sīksto bērtuli kūmās lūdza;
čīkstēja pimberis, no maka velkot.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

Rubulis cīkstēja, no maka velkot;
Maciņu velkot, vaidziņš sarepis,
Kā vecs pūpēdis siliņa malā.
275 [Zemgales novados].

1787¹.

Protiesa, Pēteri, kas veca tiesa:
Velc savu zeseri no maka laukā.
Cīkstēja zeseris, no maka velkot:
Ja cīkst, lai cīkst, māmīni vajag,
Māmīni vajaga adatu pirkta.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1788.

Priecīgs andrievs, kūmām iedams;
čīkstēt čīkstēja, naudiņu mezdams.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Aķīls ačiņš, kūmās lūdzams;
čīkstēja vērdiņš, no kules velkams.
Kad mani lūguši kūmiņās,
Klabētu dālderis, uz galda metams.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

2. Priecīgi tautiņas, veltītes ņemdami;
Cīkstēja naudiņa, no maka velkot;
No maka velkot, pie pirkstiem pielipa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1789.

Bagātu Jūlīti kūmām ņēma,
Tā meta naudiņu netaupīdama;
Rubuli mezdama, uzmeta šķiliņu,
Tas pats pielipa pie pirksta metot.
226 [Kandavā (Tl)].

1790.

Tas jēpīts zirgu sola,
Kūmiņās lūgdamies;
Kad naudiņa tam jāmet,
Tad uzmeta kapeiciņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 334 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1791.

Lustīgs Jānīts komiem nāce;
Bēdīgs maciņu atraisīja.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Priecīgi tautiņas veltītes ņēma;
Bēdīgi maciņu atraisīja.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

1792.

Pirmāk Jānīts tāds sārts puisīts;
Uzmeta naudiņu, nobālēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1793.

Neviens neņem no laba maka,
Ikviens ritina no lupatiņa.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

- 242 -

1794.

Pelējse, pelējse kūmiņa nauda;
šķirbā pelējse, ne maciņā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1795.

šķiliņģi, vērdiņi nabagu nauda;
šķēpaini dāldeŗi pādītes nauda.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1. Dukāti, dāldeŗi, tā kūmu nauda;
Diķītis, vērdiņš nabagu nauda.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1796.

Pa durvīm, pa durvīm,
Piecu mārku metējiņ!
Dālderīša metējiņ,
Sēsties galda galiņā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1797.

šķirbā nauda glabājos,
Krustabērna gaidīdama,
šķirbā nauda sapelēja,
Krustabērnu nedabūju.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

f) Dod vai sola dāvanas: krekliņus, micītes, jostiņu, palagu, vilnaini; zirgu, govis, aitas, bites.

1798.

Metat naudu, krustatēvi,
Krustamātes, nemetat:
Krustamātes kreklus šuva
Līdz kājiņu galiņam.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1799.

Kas bija laba krustamāte,
Dos vārdiņu, dos krekliņu.
224 [Kabilē (Kld)].

1800.

Došu, došu pādītei,
Ko es biju solījuse:
Došu smalku linu kreklu,
Pilnu sauju sudrabiņa.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1801.

Māsiņ' sola pādiņai
Appuškotu linu kreklu;
Tā solīja, tā iedeva,
Nebij žēli devušai.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1802.

Solīj' man kristatēvs,
Ko solīja, neiedeva;
Kristamāte nesolīja,
Tā iedeva linu kreklu.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

1803.

Uzliku pādei nešūtu kreklu;
Tai jauna māmiņa, lai šu(v)a pati.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1804.

Uzlieku pādītei nešūtu kreklu,
Lai šuva krekliņu, diž' izauguse.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1805.

Iedevu pādei nešūtu kreklu;
Pats devu diedziņu, pats adatiņu,
Lai šuja pādīte, izrakstīdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1806.

Es došu pādei nešūtu kreklu:
Lai mana pādīte šuvēja augu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1807.

Iedevu pādei nešūtu kreklu;
Es, jauna kūmiņa, nemāku šūt.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1808.

Es tečus tecēju liniņu laukā:
Zināju, pādītei krekliņa vajaga.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Es tečus tecēšu aitiņu stallī:
Zināju, pādiņai cimdiņu vajag.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1809.

Es atradu sav' pādīti
Rumpačās ietīstītu;
še, pādīte, linu kreklis,
Svied rumpačas aizkrāsnē.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1810.

Krustamāte man solīja
Līdz kājāmi linu kreklu;
Gaŗa mēle pasolot,
Īsas rokas iedodot.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1. Man solīja sveša māte
Zeltadītu sedzenīti;
Gaŗa mēle solītāja,
Īsas rokas iedevējas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 243 -

1811.

Solīj' man krustamāte
Līdz kājām linu kreklu;
Krustamātei vīles žēl,
Ne vēl visa linu krekla.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1812.

Krustamāte, krustamāte,
Kad tu manim kreklu dosi?
Tu nomirsi, es palikšu, -
Kā es tevi pieminēšu?
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

1813.

Es pādīti nešūpoju
Uz plikiem žagariem:
Izmetusi cimdu pāri,
Tad pādīti pašūpoju.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

1814.

še, pādīte, raibi cimdi,
Ej ar tēvu līdumā;
Ej ar tēvu līdumā,
Pelni zeltu, sudrabiņu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1815.

Es bij' īsta krustamāte
šā ciemiņa meitiņai:
Es uzmetu cimdu pāri
Par sešiem godiņiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1816.

Ko mēs, kūmas, šĶiņķosim
Savam jaunam krustabērnam?
Rīgā pirksim zīda mices
Sudrabiņa spicītēm.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1817.

Krustumāte jostu deva,
Vairāk diegu, ne dzīparu;
Ņemt es ņemšu, nevalkāšu,
Kāršu priedes galiņā.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

1817¹.

Kad es būtu zinājusi,
Kad tas manis krustabērns,
Es būt' jostu noaudusi
Deviņiem dzīpariem.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1818.

Ai, Dieviņu, ai, Dieviņu,
Nu nāk mana krustamāte!
Balta sagša mugurā,
Vēl jo balta padusē.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

1819.

Rīb zemīte, čab lapiņas,
Nu nāk mana krustamāte;
Nu nāk mana krustamāte,
Segs man baltu vaillainīti.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1820.

Jem, pādīte, tu par labu
Rīgāi pierktu nēzdaudzīnu;
Kad tu iesi tautīnās,
Segšu baltu villānīti,
Segšu baltu villānīti,
Nosūnojšu dālderīti.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1820¹.

Es uzliku pādītei
Rīgāi pirktu nēzdaudziņu,
Lai pādīte pieminēja,
Visu mūžu dzīvodama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1821.

Kauns nebija krustamātei
Uzsegt linu paladziņu?
Kad es būtu krustamāte,
Es uzsegtu villainīti.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

1822.

Došu, došu pādītei
Ko es biju solījuse:
Segšu baltu villainīti,
Meš' apaļu dālderīti.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1823.

Glābies, pādīte, ar linu ziedu:
Kad iešu tautās, tad segšu sagšu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1823¹.

Glābies, pādīte, ar maģu ziedu:
Es jauna meitiņa, man pašai vajaga.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1824.

Glābies, pādīte, ar mazu tiesu.
Kad tu augsi diža meita,
Tad es tevi atcerēšu:
Došu goves, segšu sagšu,
Iešu līdzi tautiņās.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

- 244 -

1. Došu, došu pādītei,
Ko es biju solījusi:
Došu govis, segšu sagšu,
Aizvedīšu tautiņās.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1825.

Krustamāte, krustamāte,
Pārnes mani par upīti,
Pārnesusi par upīti,
Apsedz baltu villainīti.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1826.

Audz, mana pādīte, līdz mani liela.
Pašuvu svārciņus nemērīdama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1827.

Es savai pādītei
Zīda svārkus šūdināju;
Sprīdi metu, ģuldi devu,
Pusdāldeŗa olektī.
224 [Kabilē (Kld)].

1828.

Es savai pādītei
Zīda svārkus šūdināju,
Lai tā manim pretim teka
Dižu zemes gabaliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1829.

Krustamāte man iedeva
Dancojamu lindraciņu:
Tīru zeltu sametuse,
Sidrabiņu ieauduse.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1830.

Sapelēja Mārītei
Brūni svārki vadzītē;
Nu Dievs deva Mārītei
Brūnu svārku valkātāju.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1831.

Jānīšam melli svārki
Sudrabiņa pumpiņām.
Dievs dod tev padzerties,
Iešķiņķosi pādītei.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Krustamāte uzseguse
Krustkrustainas villainītes.
Dod, Dieviņi, iedzerties,
Iešķiņķotu pādītei.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1832.

Krustamāte, krustamāte,
Dzīpariņu, dzīpariņu!
Ja nedodi dzīpariņu,
Iedod' vilnas kodaļiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1833.

Krustamāte, tēva māsa,
Palīdz pūru piedarīt;
Pate būsi tautiņās
Mana pūra dalītāja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1834.

Tec, pādīte, atver vārtus,
Redz', kur nāk krustatēvs;
Zirgu ved rociņā,
Cepurīte padusē.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Tec, pādīte, atcel vārtus,
Nu nāk tava krustamāte;
Govi veda valdziņā,
Kreklu nesa padusē.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1835.

Ko došu pādei Laimiņas vietā?
Doš' govi ragaini, doš' aitu sprogaini;
Kaziņu nedošu, tā lec dārzā.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1836.

Došu, došu pādītei,
Ko es biju solījsēs:
Doš' pādei gosniņu, došu avitiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1837.

Ziedu došu pādīteje,
Mazs būs manis ziedutiņš:
Es tai došu avetiņu (kumeliņu),
Ar visieme radziņiem (apaušiem).
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1838.

šķiņķo Dievis tev, pādīte, -
Maza man šĶiņķošana, -
šķiņķo Dievis govis, vēršus,
šķiņķo bērus kumeliņus.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

- 245 -

1. Dāvā, Dievīn, tai pādīti, -
Es nekā nedāvāšu, -
Dāvā, Dievīn, kaltus ratus,
Sešus bērus kumelīnus.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1839.

Grieta sola pādītei
Treša gada gotenīti;
Tā bij sieva, tai bij vārds,
Ko solīja, to iedeva.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1840.

Krustamāte man šĶiņķoja
Zilu govi platis ragis;
Ne tā ziemu stallī mita,
Ne vasaru laidarā;
Tur tā ziemu, tur vasaru
Baltābola kalniņā.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1841.

Krustatēvs, krustamāte,
Pērc man krusta kumeliņu:
Lai es aŗu, lai ecēju
Ar to krusta kumeliņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Krustatēvs, krustamāte,
Pērc man krusta kumeliņu;
Kad es braucu baznīcā,
Krustis ceļa vien tecēja.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1842.

Krusttēvs sola pādēnam
Pirkt apaļu kumeliņu;
Mīksta mēle pasolot,
Īsa roka iedodot.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1843.

Krusttēvs sola pādītei
Triju gadu kumeliņu;
Kad pādīte zirgu prasa,
Raud, pavadu turēdams.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

Lība savu govi sola,
Kūmiņām pirkdamās;
Kad pādīte govi ņēma,
Raud, pie saites turēdama.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1844.

Krustatēvs man solīja
Apzeltītu ozoliņu;
Tev bij viena zara žēl,
Ne vēl visa ozoliņa!
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

g) Liecenieki met tēriņa naudu.

1845.

Kūmas naudu sametuši,
Nu metiet, liecinieki,
Nu metiet, liecinieki,
Par ēdumu, par dzērumu.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1846.

Sānu kūmas, sānu kūmas,
Griežamies vienu vietu!
Ja kuŗam kā pietrūka,
Cits no cita tapinām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1847.

Metiet, kūmas, zelta naudu,
Metiet, visi liecinieki:
To kanniņu kūmas dzēra,
To dzeŗ visi liecinieki.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

h) Bērna māte saņem samesto naudu.

1848.

Nāc, kūmiņ, ņem naudiņu,
I to pašu mazumiņu:
Vāji gadi, bargi kungi,
Nevar daudzi nopelnīt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1849.

Es piesaku tev, māsiņa,
šitās naudas netērē:
Lai stāv mūsu krustmeitai
Raibu govi jānopērk.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1850.

Tā māmiņa priecājās:
Nu būs labas kurpes pirkt;
Vēl naudiņas nesameta,
Ko nopirkt pastaliņas.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1850¹.

Gana lielus kūmus lūdzu,
Bet tie mazu naudu meta;
Dievs dod manim citu bērnu,
Es tos kūmus vairs nelūgšu.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1851.

Pādei kreklis, mātei nauda,
Kas pašami tēviņam?
Kas pašami tēviņam
Par šūpuļa kārumiņu?
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

- 248 -

★

36836.

Vai pādīte, vai pādīte,
Nu tev slikti gadījās:
Nu samet(a) tav pūrinu,
Nezdaudzina galinā.
126 [Grobiņas Lp].

36837.

Es savai pādītei
Nezināmu naudu metu,
Lai tai auga laidarā
Nezināmas govis, vērši.
152 [Jaunsaules B].

36838.

Es savi pādīti
Rubuli došu,
Lai mana pādīte
Vesela auga.
94 [Dunikas Lp].

36839.

Es savi pādīti
Pusrubli doš(u),
Lai mana pādīte
Pusgadā staigā.
282 [Nīcas Lp].

36840.

Es sudraba rubli metu
Kristīb' galda galīnā,
Lai pādīte touzņēma,
Kad pādīte rāpažāja.
282 [Nīcas Lp].

36841.

Iemeta krusttēvs
Puspliku kapeiku.
Griezies atpakaļ,
Met visu kapeiku.
384 [Sēemūkšu C].

36842.

Īstenaja krustamāte,
Uzklāj baltu paladziņ'!
Īstenais krustatēvs,
Ieliec zelta gabaliņ'!
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

36843.

Kas to meta, rupju naudu,
Tam slavīna tālu gāja;
Kas to smalku smalcenāja,
Tam pabira pagaldē.
192 [Kosas C].

36844.

Krustamāte man solīja
Ar zīļiem vilnainīti.
Viņai vienas zīles žēl,
Kur vēl visas vilnainītes!

36845.

Krusttēvs iemeta
Pussistu kapeiku,
Tā pati kapeika
Pie pirkstiem lipa.
605 [Skolas].

36846.

Kristatēvi, kristameitas
Kupuriņa nemetiet;
Kupuriņa smaga nauda,
Grūt' manam mužiņam.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

36847.

Krusttēvam, nabagam,
Naudas kule aizsalusi.
Kuŗat pirti, krustamātes,
Kausējat naudas kuli.
605 [Skolas].

36848.

Krustatēvi, krustamātes,
Vaŗa naudu nemetiet;
Vaŗa nauda smaga nauda,
Tā guļ bērna pakrūtē.
350 [Ropažu Rg].

36849.

Nemetiet, jūs krusttēvi,
Kapar' naudas šūpulēi;
Metiet zeltu, sudrabiņu,
Lai aug liels krustabērns.
224 [Lielvārdes Rg].

36850.

Laba nauda, laba nauda,
Vēl būs citapakaļā.
Vēl vajaga sidrabīna,
Pēc tā zelta gabalīna.
192 [Kosas C].

36851.

Māmiņ, māmiņ,
Naudiņas mestu!
Tu sauksi rītā,
Tu vakarā:
Annīt, meitiņ,
Guntiņas kurtu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

- 247 -

36852.

Metati, metati
Dažus zelta gabalus:
Tai māmiņai pirmā meita,
Lai pērk dārgu vainadziņu.
355 [Rucavas Lp].

36853.

Metit, meitas, pogostā,
Naturit ozūtī!
Ka turēsit ozūtī,
Peles vilks midziņā.
389 [Silajāņu Rz].

36854.

Nav sudrabis liela manta,
Nav nomelis labs skaliņš.
Neēd cūkas sudrabiņu,
Tumši dega nomelīši.
202 [Kurmāles Kld].

36855.

Nelieliesi tu, devēja,
Kas tad tevi nepazīst!
Gaŗa mēle pasolot,
Īsi nagi iedodot.
605 [Skolas].

36856.

Netīšu pādīti samīztu drānu;
Naudiņu vien došu zābaku pirkt.
282 [Nīcas Lp].

36857.

Ņem par labu, tu pādīte,
Manas mazas dāvaniņas:
Veca tava krustamāte,
Nevar vairāk nopelnīt.
96 [Durbes Lp].

36858.

Palīdziet Jānīšam
Maka siksnas atraisīt:
Auksti pūta ziemeļvējš,
Makam siksnas aizsalušas.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

36859.

Pēters Jānim kazu sola,
Lai dod dēlu krustubērnu;
Nu, kad kaza jādod bija,
Tur pie ļipas raudādams.
605 [Skolas].

36860.

Sametati, sametati,
Mūs' pādīti daudz vajag;
Tai vajaga zīda svārku,
Vajag zīda cepurīt(s).
282 [Nīcas Lp].

36861.

šķiņķā, Dievis, tai pādītei,
Es tai nieka nešĶiņķāšu.
šķiņķā, Dievis, raibas govis,
Sešas baltas avitīnas.
šķiņķā, Dievis, kaltus ratus,
četrus bērus kumelīnus.
94 [Dunikas Lp].

36862.

šķiņķi devu(-a) pādītei,
Maza tava šĶiņķāšana!
šķiņķārudzus, šĶiņķā auzas,
šķiņķā bērus kumeliņus.
605 [Skolas].

36863.

Tā tev, Jānīt,
Celiņa naudiņa,
Nule vēl metīsi
Balto dālderi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

36864.

Teciņus tecēja
Pežīnu kule,
Zināja pādīti
Lindruku vajag.
282 [Nīcas Lp].

36865.

Vysi meta, vysi meta,
Naskanēja.
Dzjadzja meta, to skanēja,
Divi zalta gabaleņi.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

36866.

Zināju tecēt
Pie avju staļļa,
Zināju pādīti
Zeķīšu vajag.
94 [Dunikas Lp].

★

- 248 -

16. Kūmu šūpuļa dziesmas un apcerējumi par bērna mūžu un vecāku, sevišķi mātes, priekiem un bēdām, cerībām un grūtumiem.

a) Šūpuli pakāruši, kūmas iešūpo krustbērnu.

1851.

Laižat mani aplūkot,
Vai ir vieglis šūpolīts;
Ja ir vieglis šūpolīts,
Tad laimīga dzīvošana.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1852.

A(i) Dieviņi, a(i) Dieviņi,
Man pādīte sētiņā!
Istabiņu slaucīdama,
šūpulīti palīgoju.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1853.

Paldies saku māmiņai,
Sētā ņēma krustamāti:
Kad māmiņa nepatapa,
Pašūpoja krustamāte.
224 [Kabilē (Kld)].

1854.

Paldies devu māmiņai,
Kaimiņos kristamāte:
Pēc guntiņas aiztecēju,
Kristamāte pamieloja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1855.

Paldies saku māmiņai,
Jauna mana krustamāte:
Pie krustiņa paturēja,
Vēl aizveda tautiņās;
Aizvadījsi tautiņās,
Uzsedz baltu villainīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1856.

Audzē, Dievs, krustdēliņu,
Tam es iešu vešanās;
Krustdēliņa līgaviņa
Segs man baltu villānīti.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1857.

Ai pādīti, ai pādīti,
Negul' ilgi šūpolī;
Citi ēda, citi dzēra,
Tu gulēji šūpolī.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1858.

Ai pādīt, ai pādīt,
Negul' ilgi šūpulī;
Pin vīzītes, aun kājiņas,
Aptec tēvu, māmuliņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1859.

čuči, guli, man' pādīte,
Zelta šūpļa šūpolēs;
Neklausies ciema gaiļus,
Nemodini māmuļīti.
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. čuči, guli, maģs bērniņš,
šūpulīša dubenā;
Nedeldē linu virves,
Nemuldini māmulīti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. čuči, guli, mazbērniņ,
Kā pelīte midzenī,
Neklausies ciema gaiļus,
Nemodini māmuliņu.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1860.

Guli nu, pādīte, cūciņas miedziņu,
Lai auž māmiņa gaŗ' audekliņu.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

1861.

Līgojies, šūpolīti,
Audzin' lielu cilvēciņu!
Dzelžu kārtis, vaŗa virbe,
Sudrabotis šūpolītis.
190 [Kuldīā].

1. šūpojies, šūpulīt,
Līgojies, bāleniņ!
Oša kārte, vaŗa virve,
Sudrabiņa šūpulīts.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1862.

šūpo mani, māmulīt,
Taī vieglā šūpolī:
Liepu līksta, linu striķis,
Doņu pīts šūpoliņš.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. šūpo mani, māmulīt,
Taī vieglā šūpolē:
Zelta striķis, vaŗa līkste,
Sudrabiņa šūpoliņš;
Sudrabiņa šūpoliņš
Līdz zemīti līgojās.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 249 -

1863.

Eijā, eijā, jaunā māsa,
Vecā brāļa šūpulī!
Oša kārte, vaŗa virve,
Sudrabiņa šūpulīts.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

šūpojies, jauno brāli,
Vecā brāļa šūpulī!
Oša kārte, linu virves,
Sudrabiņa šūpulīts.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1864.

Es savai pādiņai (māsiņai)
Rīgā pirku šūpulīti:
Zelta striķi, vaŗa līkste,
Sudrabiņa šūpulīts.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1864¹.

Es savai pādītei
Sudrabotu šūpli kāru,
Sudrabotu šūpli kāru,
Apzeltītu līksti liku,
Lai nu mana krustameita
Sudrabā šūpojās.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)].

1865.

šūpulītis palīdzēja
Māmiņai audzināt:
Kur iedama, tecēdama,
Ieliek bērnu šūpulī.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1866.

šūpo, māte, auklē, māte,
Neba nieka bērniņš biju:
Lielu radu, labu ļaužu,
No godīgas māmulītes.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1867.

Kas tur spīd, kas tur viz
Mūsu kunga kambarī?
Mūsu kunga freilenīte
Gul vizuļu šūpulī.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1868.

Aijā, aijā tas bērniņš,
Kamēr Dieviņš citu dos;
Kad Dieviņš citu dos,
To sviedīsim kājgalī.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1869.

šūpo mani, māmulīte,
Lai es augu, vai neaugu;
Kad es augšu, tad maksāšu
Par to labu lološanu:
Mātē pirkšu zīļu kurpes,
Tēvam caunu cepurīti.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1870.

Guli, mans krustdēliņ,
Uz soliņa, uz mūriņa:
Neva vaļas māmiņai
Uz tevim užināt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1871.

šūpojies, bāleliņ,
Priedītē, eglītē;
Man' māmiņa izšūpoja
Kriju šūtu šūpulīti.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1872.

Pilna Laimes istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu;
Kad to vienu kustināja,
Tad tie visi līgojās.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1872¹.

šodien bija tev, bērniņ,
Liela pulka šūpotāju,
Jau rītā, pairītā
Viena pati māmuliņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1872².

Ar Dieviņ, ar Dieviņ,
Nu apgūla man pādīte,
Nu man vaļa riņķus griezt
Ar savām kūmiņām.
226 [Kandavā (Tl)].

b) Mātes pienākums - krietna audzināšana.

1873.

Auklēdama, māmuliņa,
Auklē mani krietnu vīru!
Tāpat tev diena gaisa,
I neveikli auklējot.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

- 250 -

1874.

Lolo mani, māmuliņa,
Neloloji netikušu;
Tu jau pate gan redzēji,
Kāds mūžiņis netiklam.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1875.

Lolo mani, māmuliņa,
Nelolavi (nelolo) netikušu:
Netiklam diena gaŗa (gaŗa diena),
Ne vēl mūžu dzīvojot.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 605 [Skolas].

1876.

Dod, Dieviņ, man uzaugt
Ar gudro padomiņu:
Prieka būtu māmiņai,
Jole prieka līgavai.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1877.

Kumeliņš ceļu tek,
Ceļam gala nezināja;
Māte, dēlu auklēdama,
Padomiņa nezināja.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kumeliņis tecēdamis
Ceļam galu nezināja;
Māte, dēlu lolodama,
Dēla dabu nezināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

c) Vecākā māsa palīdz mātei brāli audzināt; brālis māsai apgādnieks, aizstāvis un tautu rājējiņš.

1878.

Es savai māmiņai
Palīdzēt palīdzēj',
Palīdzēju šūpli kārt,
Bāleliņus audzināt.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1879.

Guli, māte, dienasvidu,
Es šūpošu bāleliņu;
Es šūpošu bāleliņu,
Vaiņadziņu gribēdama.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

1880.

Kult iedama, malt iedama,
Bāleniņu pašūpoju:
Tur bij man sārta josta,
Tur vizuļu vainadziņš.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1881.

Pašūpoju, palīgoju
Savu zelta bāleliņu;
Kad tas manim liels izaugs,
Pirks man zelta gredzentiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

1882.

šūpojies, šūpulīt,
Audzē lielu bāleliņu;
Tur man būs linu kreklis,
Neaužams, nemetams.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1883.

Es miedziņu negulēju,
Sav' bāliņu šūpodama:
Māmiņ' man apsolīja
Graznas, baltas villainītes.
216 [Ventspilī].

1884.

šūpojies, šūpolīt,
Audzē lielu bāleliņu;
Bāleliņa līgaviņa
Segs man baltu villainīti.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1884¹.

šūpojies, šūpulīti,
Audzin' dižu bāleliņu;
Ņems brālītis līgaviņu,
Lūgsim tevi vedībās.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1885.

šūpojies, šūpulīt,
Audzin' lielu bāleliņu;
Būs kungam kaŗavīrs,
Māsām tautu rājējiņš.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1886.

šūpojam, auklējam
Tos mazos bāleliņus;
Kad tie lieli izaudzīs,
Tie būs tautas rājējiņi.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1887.

Augat, maģas atvašiņas,
Jele gana rīkstītēs;
Augat, maģi bāleliņi,
Jele tautu kaitināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 251 -

1888.

Kult iedama, malt iedama,
Bāleniņu pašūpoju;
Tas būs man tautiņās
Pirmais durvju vērējiņš.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Pašupoju, palīgoju
Savu mazu bāleliņu;
Tas man būs tautiņās
Pirmais vārtu vērējiņš.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

1889.

Vai Dieviņ, kur es likšu
Sav' mazo bāleliņu!
Man jāiet tautiņās,
Brālīts gul šūpulī.
Laiž' pūriņa dibinā,
Vedīš' līdza tautiņās;
Tas man būs citu dienu
Sīvu tautu rājējiņš.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

d) Nākamais arājiņš, kunga darbinieks un keizara kaŗavīrs; dravinieks, laivinieks, ganiņš etc.

1890.

Laime nese zelta arklu
Apkārt visu istabiņu;
Nes, Laimiņ, istabā,
Man ir jauns arājiņš.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1891.

Sudrabiņa vērstuvīte
Uz Daugavu līgojās;
Sit, vilnīti, maliņāi,
še būs dailis arājiņš.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1892.

Birzis auga vērīdama,
Līdējiņa gaidīdama;
Audz, birztiņ, nevērīj',
Aug ir tavi līdējiņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1893.

šūpojies, šūpulīti,
Audzē lielu bāleliņu,
Lai tek krietnis arājiņš
Mūsu kunga tīrumā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1894.

šūpojies, šūpolīt,
Audzē lielu bāleliņu,
Kungam vīra vajadzēja,
Māmiņai arājiņa.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1895.

Zirdziņā, dēliņā,
Tur mātei lieli prieki:
No zirdziņa gaŗa vaga,
No dēliņa dzinējiņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1896.

Mazs, mazs es gulēju
Jostiņā satīstīts,
Jau tie veči priecājās,
Būšot jauns arājiņš.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1897.

šūpojies, šūpulīt,
Audzē lielu bāleliņu;
Kungi gaida kaŗavīra,
Tēvs, māmiņa arājiņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1898.

šūpojies, šūpulīti,
Audzin' lielu man' bāliņu;
Būs kungam kaŗavīrs,
Mātei maizes devējiņš.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1899.

šūpojies, šūpulīt,
Audzē lielu bāleliņ';
Būs kungam darbenieks,
Ķeizeram kaŗavīrs.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1900.

Kaŗavīris, kaŗavīris
Mans jaunajis bāleliņš:
šūpulēje gulēdamis,
Kaldin' kaŗa zobentiņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1901.

Kundziņš saka: mana zeme!
Dieva zeme, ne kundziņa;
Māte sauca: mans dēliņš!
Kunga vīrs, ne māmiņas;
Kungam tiesas devējiņš,
Ne māmiņas žēlotājs.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

- 252 -

1902.

Raudādama māmuliņa
Man pakāra šūpulīti;
Vai redzēt paredzēja
Kunga vergu paliekam.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1903.

Kungam mana sūra vara,
Zemītei augumiņš;
Tik manai māmiņai
šūpojums, auklējums.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1904.

šūpu, šūpu, šūpulīti,
Lai aug lieli bāleliņi:
Būs kungam stipri vīri,
Būs man lieli bāleliņi;
Ar krūtīm kalnus stūma,
Rokās nesa ozoliņu.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

1905.

Ozoliņis dzeiņa raud,
Dzeinīts raud vijējiņa:
Dzeinīts liepas zariņā,
Vijējiņš šūpulī.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1906.

Ko gaidīji, oša laiva,
Jūrmalāji gulēdama?
No ziemeļa vēja gaidu,
No Vāczemes īrējiņa.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Ko tu gaidi, oša laiva,
Vītoliņa ēniņā?
- Ziemelīša vēju gaidu,
No māmiņas irējiņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1907.

šūpo mani, māmuliņa,
Ne ilgam(i) tu šūposi;
šūpos mani jūŗas viļņi
Rakstītāi laiviņā.
224 [Kabilē (Kld)].

1908.

šūpo mani, māmuļīte,
Kad es gulu šūpulī;
Kad uzkāpšu kumeļā,
šūpos mani kumeliņš.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1909.

šūpo, māte, auklē, māte,
Nemet mani ūdenī;
Ja pašai nevajaga,
Dod otram ganiņos.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

e) Tautu meita gaida arājiņu; māte cerē vieglas dienas no vedeklas.

1910.

šūpojies, šūpulīt,
Audzīn' dižu bāleliņu;
Sen gaidīja tautu meita,
Vilnainītes savēruse.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1911.

Mana veca māmuļīte,
Audzin' dailus bāleliņus;
Pašas nāca ciema meitas,
šautrām suņus mētādamas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1912.

Nebēdā, māmuliņa,
Aveniņu audzēdama:
Pat' aitiņa attecēs,
Aveniņu meklēdama.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1913.

Auklē baltu, dēlu māte,
Manu miežu arājiņu!
Balta guļ tava sagša
Mana pūra dibinā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1914.

Zinu, zinu, bet neteicu
Savu maizes arājiņu;
Nu vēl māte šūpli kāra
Manam maizes arājam.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

1915.

Vis' arāji tīrumā,
Man' arāja vien nebij;
Man' arāja māmuliņa
Nu vēl kāra šūpolīti.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

1916.

Auklēju dēliņu, nedaru darbiņu;
Darīšu darbiņu ar vedekliņu.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 253 -

1917.

Aizmigusi māmulīte
Zem dēliņa šūpulīša,
Vieglas dienas gribēdama
No dēliņa līgaviņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1918.

Dēlu māte aizmiguse
Zem dēliņa šūpolīša,
Vilnānīti pelnīdama
No dēliņa līgaviņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

f) Nākamā vērpējņa, audējiņa, kunga darbiniece, mātes aptecētāja.

1919.

Ērkulītis ceļu tek,
Vērpējiņu meklēdams;
Tec, ērkuli, sētiņā,
Te atrasi vērpējiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1920.

Sudrabiņa šautuvīte
Uz ūdeņa līgojās;
Sit, vilnīti, maliņā,
še būs daiļa audējiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 190 [Kuldīā].

1. Es redzēju zelta stelles
Daugavā līgojam;
Sit, vilnīti, maliņā,
Te būs daiļa audējiņa.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1921.

šūpo mani, māmuļiņa,
Diegā kārtā šūpulī:
Lai es augu smuidra, gaŗa,
Apaudiņu audējiņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1922.

šūpo mani, māmuļiņ',
Treju kriju šūpulī:
Lai es varu izdabāt
Treju kungu valodiņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1923.

šūpej' mani, tēvs, māmiņa,
šūpej' tēva māmuļīte;
Gribēj' mani drīz augam,
Drīz priekšā tecētāj'.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

1924.

Auklē mani, māmuļiņa,
Vieglajām rociņām;
Es tev' gribu aptecēt
Vieglajām kājiņām.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1925.

Maza, maza meitenīte
Mātei roku nosēdēja;
Dod, Dieviņ, lielai augt,
Maksās rokas sēdējumu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

1926.

Es teciņi vien tecēju,
Kad māmiņa mani sauca;
Kā māmiņa tad tecēja,
Kad es brēcu šūpulē.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

1927.

Nava kauna meitiņai,
Mātei kājas noaujot:
Dažu nakti māte sēd
Pie meitiņas šūpulīša,
Pie meitiņas šūpulīša
Apautām kājiņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

g) Nākamā tautu līgaviņa, tautu malējiņa jau šūpulī izredzēta.

1928.

šūpojies, šūpulīti,
Audzē lielu to meitiņu:
Brāļam māsas vajadzēja,
Tautiņām līgaviņas.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

1929.

šūpojies, šūpolīti,
Auklē lielu meitenīti:
Tautas gaida līgaviņas,
Tēvs, māmiņa malējiņas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1930.

Ziedi, maģa ābelīte,
Vasariņa ziedus gaida;
Audz, maģāja brāļa māsa,
Tautas gaida malējiņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ziedi, ziedi, ziedu pļava,
Ziedu gaida vasariņa;
Audzi, audzi, brāļu māsa,
Tautas gaida malējiņas.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 254 -

1931.

Kas grib tīra ūdentiņa,
Lai smeļ akas dibinā;
Kas grib jaunas līgaviņas,
Lai ņem bērnu šūpolī.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas gribiet gaŗas villas,
Jājiet aitas pieguļā;
Kas gribiet jaunas sievas,
Ņem ar visu šūpulīti.
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

1932.

Kas grib skaidra ūdentiņa,
Lai smeļ akas dubenā;
Kas grib labu līgaviņu,
Lai lūdz vecu māmuliņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1933.

Lūko mani, tautu dēls (dēli),
Kamēr maza meitenīte;
Augšu liela, tapšu gudra,
Tad tu mani nedabūsi.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1934.

Maza, maza meitenīte
Mātei roku nogulēja;
Dieviņ, dodi lielai augt,
Svīdīs tautu kumeliņš.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1935.

Rītu, rītu, ne šodien,
Būs tautām malējiņa:
Rokas vien vicināja,
šūpulī gulēdama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1936.

šūpo mani, māmuļīte,
Sudrabiņa šūpulī:
Kad es augšu, tad es būšu
Sudrabkaļa līgaviņa.
224 [Kabilē (Kld)].

1936¹.

šūpo mani, māmuliņa,
Vizulīšu šūpulī;
Brauks tautiņas, vedīs mani,
Skanēs zaļi vizulīši.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

1937.

šūpo mani, māmuliņa,
Vizulīšu šūpulī;
Nāks tautiņas, dos naudiņu,
Ņems ar visu šūpulīti.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 66 [Aizkujā (pie Cesvaines Md)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1938.

Līdz zemei šūpols līka,
Mātei meitu šūpojot;
Līdz zemei tautu dēls
Māmiņai klanījās.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1939.

šūpo mani, dēlu māte,
Savā dēla šūpolī:
Es būš' tava jaunaviņa,
Tava dēla līgaviņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1940.

Tautiets lūdza meitu māti:
Audzē lielu dzeltainīti;
Kad būs liela izauguse,
Tad būs mana līgaviņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1941.

šūpo, egle, to caunīti,
Tur būs mana cepurīte;
Auklē, māte, to meitiņu,
Tā būs mana līgaviņa.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 24 [Lēdurgas draudzē], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)], 54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

1942.

Maza, maza es gulēju
šūpolīša dibinā,
Jau tautiņas māmiņai
Sola zelta gabaliņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1943.

Maza, maza es gulēju
šūpulīša dibinā,
Jau tie tautu kumeliņi
Mauru mina pagalmā.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)], 226 [Kandavā (Tl)].

1. Ne es biju saauguse,
Ne prātiņu pieņēmusi,
Kad tautieša kumeliņš
Aizzazviedza pagalmā.
424 [Barkavas pag. Rz].

1944.

Es gulēju šūpulī,
Tautiets zirgu kaldināja;
Pie slieksnīša pierāpos,
Jau tautietis sētiņā.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

- 255 -

1945.

Pagaid' laika tu, puisīti,
Būs i tev līgaviņa:
Man' māsiņa šūpulī,
Gaidi lielas izaugot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1946.

Pieci, seši tēva dēli
Gaida mani uzaugam;
Vienam būšu, ne visiem,
Pa Laimītes vēlējumu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1947.

Ņem, puisīti, līgaviņu,
Negaid' manis izaugot;
I tas bija tēva dēls,
Kas ar mani līdzi auga.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1948.

Ņem, nelieti, līgaviņu,
Negaid' mani izaugam;
Gan man vēl laika bija,
Gan Dievam labi ļauži.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

h) Kas vecākiem vairāk pa prātam - dēli vai meitas? Tēvam dēli, mātei meitas.

1949.

Labāk dēli arājiņi,
Nekā meitas malējiņas:
Dēli ara, dēli sēja,
Būs vedeklas malējiņas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1950.

Dēliņ munu i mīļais,
Munas dzīves kopējiņš;
Meitiņ muna i meitiņ,
Munas dzīves postītāja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Ai, dēliņi, ai, dēliņi,
Manas uguns kūrējiņi;
Meitas manas raganiņas,
Mātes mantas tērētājas.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1951.

Ko kokiem lapas dara?
Zemi vien trūdināja;
Ko mātei meitas dara?
Sirdi vien ēdināja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1952.

Ko kokiem lapas dara?
Zemi vien trupināja;
Ko mātei meitas dara?
Tautas vien karināja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1953.

Raudādama māmulīte
Meitai kāra šūpulīti;
Dēlam kāra dziedādama,
Zināj' maizes devējiņu.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

1954.

Dziedādama māmulīte
Dēlam kāra šūpolīti;
Meitiņai raudādama,
Zina tautu malējiņu.
216 [Ventspilī].

1955.

Audzin', māte, meitas vien,
Met dēliņus ūdenī:
Meitas tavas malējiņas,
Dēli kaŗa gājējiņi.
224 [Kabilē (Kld)].

1956.

Auklē meitu, māmuliņa,
Liec dēliņu šūpulī:
Drīzāk meita malti gāja,
Ne dēliņa līgaviņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1957.

šūpo, māte, to meitiņu,
Met dēliņu ūdenī:
No meitiņas vieglas dienas,
No dēliņa asariņas.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1958.

Audzin', māte, meitas vien,
Svied dēliņu ūdenī:
Augs dēliņis, būs sirdēsti,
Būs tev gaužas asariņas.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

- 256 -

1959.

Auklē māte pieci dēli,
Auklē pieci cirvja pieši;
Auklē māte piecas meitas,
Auklē pieci mīļi vārdi.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1960.

Nebēdāji, māmuliņa,
Meitas vieni lolodama:
Tu līgosi znotiņosi
Kā bitīte ābolāji.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1961.

Audzin', māte, meitas vien,
Met dēliņus ūdenī:
No meitām znoti, radi,
No dēliem pušenieki.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1962.

Auklē meitu, māmuliņa,
Met dēliņu šūpulī:
Dos dēliņš ļaunus vārdus,
Dos dēliņa līgaviņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Labāk, māte, pasaguli,
Ne dēliņu auklējusi:
Dod dēliņš gaudu vārdu,
Dod dēliņa līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1963.

Kul, māmiņa, pirmo dēlu
Ar ābeļu rīkstītēm:
Pirmā dēla līgaviņa,
Tā tev ceļa negriezīs.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1964.

Dziedādama māmuliņa
Dēlam kāra šūpolīti;
Raudādama maizes prasa
No dēliņa līgaviņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1965.

Meitiņ' liela, meitiņ' maza
Maksā zelta gabaliņu;
Puiši, šķelmji nemaksāja
Zaļas auzu sēnaliņas.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1966.

Tēvam dēli, tēvam dēli,
Tēvam bēri kumeliņi;
Mātei meitas, mātei meitas,
Mātei govis raibaliņas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1967.

Turi, tēvis, ceļa zirgus,
Turi ceļa gājējiņus;
Turi, māte, nīšu šķietes,
Turi sagšu audējiņas.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1. Turi, tēvs, ceļa zirgus,
Turi ceļa braucējiņu;
Ko vērts tevi ceļa zirgi,
Kad nav ceļa braucējiņa.
Turi, māte, nītas šķietus,
Turi meitu audējiņu;
Ko vērts tevi nītas šķieti,
Kad nav meitas audējiņas.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1968.

Tēvam dēli, tēvam dēli,
Tēvs staigāja atspiedies,
Mātei meitas, mātei meitas,
Māte gāja sašļukuse.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1969.

Tēvam dēli, tēvam dēli,
Tēvam beņķa gulētāji;
Mātei meitas, mātei meitas,
Mātei māļa malējiņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1970.

Tēvam bija pieci dēli, -
Piecas rungas sētmalē;
Mātei bija piecas meitas, -
Pieci simti mīļu vārdu.
226 [Kandavā (Tl)].

1971.

Cik mātei meitu auga,
Tik aug' baltu biķerīšu;
Cik tēvam dēlu auga,
Tik aug lagzdu krūmiņā.
320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].

i) Meitu mātei rūpes un grūtumi, svešai (dēlu) mātei vieglas dienas

1972.

Maksā, Dievis, māmiņai,
Es māmiņai nemaksāju;
Es māmiņai nemaksāju
Vienas nakts šūpojumu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 257 -

1973.

Es savai māmiņai
Dienu, nakti ļaundarīju:
Nakti roku nogulēju,
Dienu ceļus nosēdēju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1974.

Gana pati māte zina,
Gŗūt' meitiņu audzināt:
Dažu nakti pārsēdēja
Pie meitiņas šūpulīša,
Pie meitiņas šūpulīša,
Apautāmi kājiņām.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

1975.

Man' māmiņa mīļ' auklēja,
Mīļi kāra šūpulīti:
Domā pate maldenāt,
Mani mīļi auklēdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1976.

Mīļi mani māt' auklēja,
Pie mutītes dalikdama;
Zin Dieviņš, kam es būšu
Vieglas dienas devējiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1977.

Mīļi māte man' auklēja,
Mīļi kāra šūpulīti;
Aiz tā mīļa auklējuma
Vieglas dienas neredzēs.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1978.

Auklē māte, šūpo māte,
Vieglas dienas gribēdama:
Kad piekusa kājas, rokas, -
Tā bij tava viegla diena.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1979.

Tik manai māmiņai
Kā šūpoļa kārumiņš:
Uzaugdama kungos gāju,
Uzaugusi tautiņās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Maz manai māmiņai
No manim vieglas dienas:
Izaugdama darbos gāju,
Izauguse tautiņās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

Tik munai māmiņai
šūpojums, auklējums;
Tāļajām tautiņām
Rīta māļa malējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1980.

Augtin augu es, māmiņa,
Aug tevim viegla diena; -
Tai mātei viegla diena,
Kas dēliņus audzināja.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1981.

šūpo māte, auklē māte,
Vieglas dienas gribēdama;
Svešai mātei viegla diena,
Ne šūpojse, ne auklējse.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1982.

šūpo māte, auklē māte,
Nebūs mana mūža māte;
Tā būs mana mūža māte,
Kas dēliņu auklējuse.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1983.

Meita mana, meita mana,
Kad gulēja šūpulī;
Kad tautām roku sniedza,
Nava vairs mana meita.
121 [Gulbenē (Md)].

1984.

Tā šūpoju, tā auklēju,
Kā tās citas māmuliņas;
Nava manim vieglas dienas,
Kā citām māmiņām.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

k) Vecākiem rūpes par bērnu apgādāšanu, sevišķi mātei par meitas pūru.

1985.

Domas bija tam tēvam,
Kam aug meitas, kam aug dēli:
Kapli kalt, dzeņu vīt,
Kriju plēst, pūru šūt.
224 [Kabilē (Kld)].

1986.

Bēdas, bēdas tai mātei,
Kam aug meitas, kam aug dēli:
Meitas prasa pilnu pūru,
Dēli lielu novadu.
233 [Vandzenē (Vandzemes pag. Tl)].

- 258 -

1987.

Laime, Laime, māte, māte,
Abas divas domājat:
Viena domā auklēdama,
Otra vietu taisīdama.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

1988.

Dzīvodama, māmuļiņa,
Bez padoma nedzīvo:
Liec meitiņu šūpulī,
Villainītes pūriņā.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

1989.

Dzīparot, madarot,
Negulēt tai māti:
Viena meita šūpulī,
Otra ļaužu valodās.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1990.

Bites dēļ dravinieki
Gaŗu dzēni ritināja;
Meitas dēļ māmulīte
Gaŗus auda audeklīšus.
216 [Ventspilī].

1991.

Divi, divi, kas tie divi,
Kas miedziņa negulēja?
Viena bija sila bite,
Otra meitu māmuliņa.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Trīs vien bija, trīs vien bija,
Kas miedziņa negulēja:
Bite miega negulēja,
Puķēm ziedus lasīdama;
Saule miega negulēja,
Sērdienīti sildīdama;
Meitu māte negulēja,
Meitām pūru taisīdama.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1992.

Bēda, bēda tev, māmiņa,
Vai es miru, vai dzīvoju:
Kad nomiru, gauži raudi,
Kad dzīvoju, daudz vajag.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

1993.

Māmuļīte bēdājās,
Meitas vien lolodama;
Nebēdā, māmuļiņa,
Meitu Laime gan bagāta.

1994.

Guli miegu, māmuliņa,
Tu par mani nebēdā:
Pati savu augumiņu
Kā puķīti darināju.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1995.

Guli miegu, māmuļiņa,
Ko par mani bēdājies?
Es pūriņu piedarīšu,
Ar kājiņu piemīdama.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1996.

Guli miegu, māmulīte,
Ko par mani bēdājies?
Meitiņ' biju, ne puisītis,
Pate pūru piedarīju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1997.

Guli miegu, māmuliņa,
Ko par mani bēdājies?
Puisīts biju, ne meitiņa,
Man pūriņa nevajaga.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bēdā, māte, ko bēdā,
Par manim nebēdā:
Es puisīts, ne meitiņa,
Man pūriņa nevajaga;
Man vajaga sirma zirga,
četru kaltu ritentiņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

l) Mātes grūtības, mazus bērnus kopjot; tēvam tādu nav.

1998.

Kas kaitēja ozolam?
Kā tas krita, tā gulēja;
Dievs žēloja liepas mūžu,
Liepai auga atvasītes.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1999.

Kas kaitēja ozolam?
Kā tas kritis, tā gulēja;
I liepiņa tā gulētu,
Pazarītes negulēja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2000.

Dod, Dieviņu, jautru miegu
Maza bērna māmiņai;
Nakti nāca mīļa Māŗa
Mazu bērnu kaitināt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 259 -

2001.

Maģa bērna māmulīte
Nakti miega negulēja:
Visi mazi vabolīši
Maģa bērna badītāji.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2002.

Sargi, Dievis, vairi, Dievis,
Maza bērna māmuļīti:
Es redzēju mellu odzi
Padebesī zvērojam.
224 [Kabilē (Kld)].

2003.

Kas tam deva salapot,
Pura malas bērziņam?
Kas tai deva vieglu dienu,
Sīku bērnu māmiņai?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2004.

Mazajam(i) bērziņam
Puslapiņas vien zaļoja;
Maza bērna māmuliņa
Pusmiedziņa vien gulēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2005.

Sīkai bērnu māmiņai
Pusmiedziņu vien gulēt, -
Satīdama, iztīdama,
Ielikdama šūpulī.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

2006.

Pusrītiņā saule lēca,
Pusvakarā norietēja;
Mazu bērnu māmuliņa
Pusmiedziņu vien gulēja.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Pusrītiņā saule lied
Par ābola lapiņām;
Pusmiedziņa māte guļ,
Mani mazu šūpodama.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2007.

Pate māte līksti lieca,
Pate kāra šūpulīti;
Kad izaugu diža meita,
Tēvs tautām vēlētājs.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

★

36868.

Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Nu nāk mana krustamāte!
Auklei nesa rīkšu sauju,
Pādei siera gabaliņu.
605 [Skolas].

36869.

Vai, nelieti, tevis dēļ
Man' māmiņa daiļ' audzēja:
Tina linu palagā,
Lika liepu šūpulī?
281 [Neretas Jk].

36870.

Apleik kolna saule tak,
Garas dīnas maklādama.
Auklej mani muomuliņa,
Vīglas dīnas gribādama.
389 [Silajāņu Rz].

36871.

Attecējse man' pādīte
Ar basām kājiņām;
Es pādītei zeķes došu,
Pērc, tētiņ, zābaciņus.
282 [Nīcas Lp].

36875.

Audzej muote savu bārnu
Kai sorkonu uobulīti,
Dūmoj redzēt vīglys dīnys,
Bet redz gaudys asariņis.
605 [Skolas].

36876.

Aug liepiņa kalniņā,
Zelta lapas galiņā;
Aug meitiņa lejiņā,
Zelta lapu plūcējiņa.
378 [Seces Jk].

36877.

Auklē mani, māmuliņa,
Vieglajāmi rociņāmi,
Lai es loku valodiņu,
Kā locīja vālodzīte.
55 [Bīriņu Rg].

36878.

Auklē mani, māmuliņa,
Vieglajām rociņām,
Lai es ātri liela augu
Ar citām meitiņām.
296 [Ozolnieku Jg].

- 260 -

36879.

Auklē mani, māmuliņa,
Vieglajām rociņām;
Kad tu būsi izauklējsi,
Auklēs kaŗa kumeliņš.
605 [Skolas].

36880.

Auklē meitas, māmuliņa,
Auklē tautu vieglu dien'.
Būt' dēliņus auklējusi,
Būtu pašai viegla dien'.
119 [Gaujienas Vlk].

36881.

Auklej muotja, syupoj muotja,
Izauklēja, izaudzēja
I atdevja svešai muotjai.
Sveša muotja, na māmeņa,
Munu dorbu iznycynoj,
Mani gauži izryudynoj.
143 [Jāsmuižas D].

36882.

Āriskajam bērziņam
Daudzi smalku žagariņu;
Maza bērna māmiņai
Daudzi gaužu asariņu.
241 [Lubānas Md].

36883.

Aiztec, muns krystabārns,
Kur īdams, tacādams;
Es par tovu augumeņ(u)
Pret Dīveņu pīzvērēju.
466 [Vārkavas D].

36884.

Bādoj muote par kū bādoj,
Tu par mani nabādoj.
Kur nuīšu, tī dzeivuošu,
Kur pakrisšu, tī gulīšu.
174 [Kārsavas Ldz].

36885.

Baroj mani, muomuliņa,
Da vyzbolu zīdiņim,
Ka zīdēs vyzbulītes,
Tod es poša baruošūs.
295 [Ozolmuižas Rz].

36887.

Bērniņi, mani bērniņi,
Visiem plikas muguriņas:
Nemācēju vērpt, ne aust,
Ne krekliņus šūdināt.
82 [Demenes Il].

36888.

Bērziņam mozas lopas,
Kod juos lelas salopuos?
Māmiņai mozas meitas,
Kod jai byus vīgla dīna?
194 [Krāslavas D].

36889.

Bērziņ, bērziņ, kas no lapu,
Zemi vien rudināt;
Māmiņ, māmiņ, kas no meitu,
Svešiem ļaudīm maldināt.
194 [Krāslavas D].

36890.

Baltu klāju paladziņu
Uz dēliņa šūpulīša;
Balta būs villainīte,
Kad atvedīs vedekliņu.
146 [Jaungulbenes Md].

36891.

Beja ūgas, kai zīdjāja,
Kai nūzīdja, tod nabeja;
Beja mjaitiņas, kai (juos)auga,
Kai izauga, tod nabeja.
Kurei tautu rūciņuos,
Kurei smilšu kalniņā.
26 [Asūnes D].

36892.

Beja man, beja man
Treis lītiņas globuojamas:
I guntiņa, atslēdziņa,
I bērniņš šoupulī.
375 [Saukas Jk].

36894.

Cik no znota mīļu vārdu,
Cik no siera pavaldziņas?
No sviekstiņa pavaldziņa,
No dēliņa mīļi vārdi.
241 [Lubānas Md].

36895.

Cepu, cepu kukulīti,
Cepu lielu, cepu mazu;
Lielo devu māmiņai,
Mazo devu brālītim.
605 [Skolas].

36896.

Citi bērni gulēt gāja,
Es šūpoj(u) sav' bāliņ',
No māršiņas pelnīdama
Gaišu balt(u) villainīt'.
329 [Popes Vp].

- 261 -

36902.

Darba, darba tam tēvam
Ar meitām, ar dēliem;
Meitas gaida izvedam,
Dēli sievas pārvedam.
183 [Kazdnagas Azp].

36903.

Dēliņ, mans āboliņš,
Vedekliņa, beņķa kāja.
506 [Zaļenieku Jg].

36904.

Dūd, māmeņa, kū dūdama,
Dūd ar Dīva paleidzeņu:
I dūdama napīdūs(i),
Ka Dīveņš napaleidzes.
263 [Mēmeles Jk].

36905.

Dūdit mani osu nazi,
Dūdit dziļu kubuliņu,
Lai es byušu na meitene,
Ka krystāva napīšmaukšu.
35 [Baltinavas Abr].

36909.

Es iesēdu šūpulī,
Ielīgot ielīgoja;
Sīku rakstu rakstītāji
Ielīgot ielīgoja.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

36910.

Es gulēju pie māmiņas,
Sagšā kājas satinusi;
Jau tie mūsu kumeliņi
Mauru mina pagalmā.
127 [Grostonas Md].

36911.

Es leiguoju mozu bārnu,
Pi šyupuļa sādādama;
Byus tei muote, ko (kam) tys bārns,
Atness maizes gabaliņu.
326 [Preiļu D].

36913.

Es nekārtu šūpulīti,
Kad māmiņa nekārusi,
Kam tu kāri, māmuliņa,
Man celiņu parādīji?
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

36914.

Es pīdzymu pi māmiņas
Apeinīša vīglumiņu;
Apeinīša vīglumiņu,
Leidaciņas mudrumiņu,
Leidaciņas mudrumiņu,
Lynsēkliņas spulgumiņu.
357 [Rudzētu D].

36915.

Es redzēju tēva tēvu,
Savu tēvu neredzēju;
Tas bij sirms kā ābele,
Kai bērziņš līgojās.
443 [Turlavas Kld].

36916.

Es redzēju savu tēvu,
I to savu tēvatēvu;
Tik vien labi neredzēju,
Kur muns tēvs sievu ņēma.
146 [Jaungulbenes Md].

1. Es redzēju savu tēvu,
Sava tēva tēvatēvu;
Tik vien labi neatminu,
Kad mans tēvs kāzas dzēra.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

36917.

Es savai māmiņai
Daudz darbiņa nekavēju:
Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien gāju tautiņās.
(Mīklas dziesma par sēni).
605 [Skolas].

36918.

Es savaiji māmiņaiji
Ilgi miegu nekavēju:
Drīz es dzimu, drīz es augu,
Drīz aizgāju tautiņāsi.
548 [Liepāja Lp apr.].

36919.

Es savai māmiņai
Dienu nakti grūt' darīj':
Nakti rokas nosēdēj(u),
Dienu ceļus nogulēj'.
141 [Ivandes Kld].

36920.

Es savai māmiņai
Pilnu prātu neturēju:
Auklē mani, audzē lielu,
Dod otram niecināt.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

- 262 -

36921.

As sovaji māmiņai
Pierkšu zalta gredzineņi.
Dīnu klēpi nūsēdēju,
Nakti mīgu nūmutēju.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

36922.

As sovai māmiņai
Pierkšu zalta gredzentiņu:
Dīnu klēpi atsēdēju,
Nakti rūku atgulēju.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

36923.

Labāk trūka šūpolīša,
Nekā gultas istabā;
šūpolīša gan pieciešu,
Mūžam gultas nepieciešu.
449 [Ungurmuižas D].

36924.

Es savā mūžiņā
Treju bērnu izauklēju:
Izauklēju mātes bērnus;
Tad auklēju savus bērnus;
Izauklēju savus bērnus,
Tad auklēju vedeklām.
378 [Seces Jk].

36925.

Es savi pādīti
Piekodināju:
Jāt ik naktis pieguļā,
Bet pie puišiem negulē(t).
355 [Rucavas Lp].

36926.

Es šūpoju bāleliņu,
Vaiņadziņu pelnīdama.
Paņem brālis vecu sievu,
Es vaiņagu nedabonu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36928.

Gaidīdama māmuliņa
Tās dieniņas sagaidīj(a):
No meitiņas malējiņu,
No dēliņa arājiņ'.
235 [Litenes Md].

36929.

Gana pati māte zina,
Grūt' meitiņu audzināt:
Dažu nakti pārsēdēja
Pie meitiņas šūpulīša;
Pie meitiņas šūpulīša
Apautām kājiņām.
475 [Vecmuižas B].

36930.

Gerām gāju brāļa sātai,
Man' aplipa brāļa bērni;
Gerām gāju linu druvai,
Man pielipa linu ziedi.
198 [Krustpils D].

36931.

Gara muna bize beja,
Smolka muna volūdeņa.
Narunoj tu, meitiņa,
Namaitoj volūdeņas;
Lai stuov (tova) volūdeņa
Ar tautiņom runuojūt.
143 [Jāsmuižas D].

36932.

Gauži raud māmuliņa:
Kas pabelza man galviņu?
Neraud gauži, māmuliņa,
Belz's dēliņa līgaviņ'.
241 [Lubānas Md].

36933.

Grūts bij man kalnā kāpt,
Lēts lejā notecēt;
Grūts, māmiņa, tev auklēt,
Lēts tautām maldināt.
241 [Lubānas Md].

36934.

Gudri muni buoleliņi,
Gudri leli, gudri mozi;
Pats mozais buoleliņš
Uobeļzīdu grūžus veja.
576 [Varakļāni Rz apr.].

36935.

Gudra mana māmuliņa,
Gudri mani audzināja;
Gudru ņemšu līgaviņu,
Savas dzīves vilcējiņu.
391 [Sinoles Vlk].

36936.

Guļbeits guļ azarā
Bolti krakli mugurā.
Kas guļbeiti labynova (balynova),
Ka na dziļi yudesneņi?
Kas bērneņu lītā lyka,
Ka na tāvs, muomuleņa.
326 [Preiļu D].

- 263 -

36937.

Irbei spārni nodiluši,
Egļu mežus lidojot;
Mātei rokas piekusušas,
Mazus bērnus auklējot.
192 [Kosas C].

36938.

Izauklēji tu, māmeņ,
Napazyni karaveira:
Soltis rūkis, soltis kuojis,
Kai tys kara zūbineņš.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

36943.

Kaida tī kupla līpa
Pa Daugavu atleigoj;
Tei nabeja kupla līpa,
Tei bej muna kristamuote.
365 [Sakstagalas Rz].

36944.

Kaimiņiem redzējama,
Māmiņai auklējama,
Tālijām tautiņām
Rīta māļu malējiņa.
605 [Skolas].

36945.

Kam, Dieviņ, mani devi,
Ka māmiņai nevajag'?
Svešai mātei govis ganu
Basajām kājiņām.
373 [Sarkaņu Md].

36946.

Kam, māmiņa, man' auklēji,
Ka tev manis nevajaga?
Svešai mātei ganos gāju
Basajām kājiņām.
14 [Alsviķa Vlk].

36947.

Kam, māmeņi, maņ' audzēji,
Kam tev maņis vajadzēja?
Byut' apuovus' man kuojiņas,
Īmatusja yudenī.
503 [Višķu D].

36948.

Kam, lietiņi smalks noliji,
Kam rasiņu padarīj'?
Kam māmiņa mani bāra,
Kam kauniņu padarīj!?
215 [Lēdmanes Rg].

36949.

Kas, bērziņ, tev nu lopu?
Zemi vīn pyudynuoji.
Kas, māmiņ, tev nu meitu?
Žēleibiņi vīn darēja.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

36950.

Kas bērzeņam nu lapeņas?
Zemi vīni rudynuoja.
Kas māmeņai nu meitiņas?
Žēleibeņas vīn darā(-ēja).
314 [Pildas Ldz].

36952.

Kas no liela brieža raga,
Kad nedzird taurējam?
Kas no mātes auklējuma,
Kad neredz vieglas dienas?
192 [Kosas C].

36953.

Kas nu rudzu rasnumeņa,
Ka navaida brīdumeņa?
Kas, māmeņ, tev nu meitu,
Ka navā i vīglas dīnas?
143 [Jāsmuižas D].

36954.

Kas upīti balynoj,
Ka na jyuru yudesniņi?
Kas buoriņus milynoj,
Ka na tāvs, muomuļiņe?
35 [Baltinavas Abr].

36955.

Kas tur spjeid, kas tur viz
Tjeirumjeņa galeņā?
Atīt muna krystamuotja,
Zalta puča rūcjeņā;
Kam jei dūs, kam nadūs?
Maņ patim mozjejam.
365 [Sakstagalas Rz].

36957.

Koč na ilgi, da ražoni
Pi māmiņas padzeivuoju:
Cik dīniņas gluda golva,
Bolts krekliņš mugorā;
Saulītē pīsacēļu,
Vītā kuojeņis apuovu.
247 [Makašānu Rz].

36958.

Kā zirnītis mans tēviņis,
Kā pupiņa māmulīte;
Ekur stalti zēni aug
No tās mazās māmulītes.
236 [Līvānu D].

- 264 -

36959.

Ko, māmiņa, mani raudi,
Ko es tev labu daru?
Dienu klēpi nosēdēju,
Nakti rokas nogulēju.
245 [Lutriņu Kld].

36960.

Kristatēvs, kristamāte,
Pirc man krista kumeliņu,
Lai es varu locīties
Pa tiem krista celiņiem.
358 [Rugāju Abr].

36961.

Kristamuote, pištaļeite,
Atdūd munu susekleiti!
Reitu byus svāta dīna,
Puišim golvas nasukuotas.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

36962.

Krustamāte, krustamāte,
Kam tu mani aicināj'?
Es, pie tevim tecēdama,
Ietecēju upītē.
21 [Apriķu Azp].

36963.

Krystamuot, krystamuot,
Puorved maņi par upeiti;
Puorvaduse par upeiti,
Apsedz boltu vilnaneiti!
559 [Rēzekne Rz apr.].

36965.

Kumeliņš vagu tek
Pirmajā dieniņā;
Arājiņš netecēja
Par deviņi vasariņ'.
236 [Līvānu D].

36966.

Kūmiņu, kuplīšu(?),
šis vakariņis,
No rīta, pairīta
Pa līdzi roki(?).
355 [Rucavas Lp].

36967.

Kundziņš sauca: "tekat,vīri!"
Kalniņā stāvēdams;
Nu tik māte kājas āva
Prāvajam dēliņam.
183 [Kazdnagas Azp].

36968.

Kur es ietu, kur neietu,
Kam māmiņa nerājusi;
Būtu ļauži, vai nebūtu,
Vai būt' ļaužu brīnumam.
358 [Rugāju Abr].

36969.

Kur, gailīti, tu tecēsi
Basajām kājiņām?
Bērniņš raud šūpulī,
Māmuliņa namiņā.
605 [Skolas].

36970.

Kur iedama, tecēdama,
Pašūpoju bāleliņu.
Ne aužama, ne metama
Tika mana vilnainīte.
83 [Dignājas Jk].

36971.

Kur, puisīti, tu būt' ņēmis
Sovu gudru padūmiņu,
Ja nabūtu muomuliņa
Tevi gudri oudzējusi?
551 [Ludza Ldz apr.].

36972.

Kura pūra tī rubiņi,
Aizgrīztom astītem?
Kuras muotes tī bērniņi,
Palākom sveitiņom.
389 [Silajāņu Rz].

36973.

Lobuok dāli oruojiņi,
Nakai meitas malējiņas:
Dāli ora, dāli sēja,
Byus vadaklas malējiņas.
326 [Preiļu D].

36974.

Labi mani māte māca,
Kad es māti klausījusi,
Es atrastu mātes vārdus,
Kā villaines pūriņā.
378 [Seces Jk].

36975.

Lobuok moza nūmyruse,
Nakai lela izauguse,
Lai munai māmiņai
Mozuok byutu žālobeņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 265 -

36976.

Labi vien es gribēju,
Es jau slikti negribēju;
I māmiņa labi grib,
šūpodama, auklādama.
605 [Skolas].

36978.

Lolo mani, māmuliņa,
Nelolo netikušu;
Tu jau pati gan zināji,
Kāds mūžiņis netiklai;
Netiklai diena gaŗa,
Kur vēl mūža dzīvojums.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

36979.

Līsti, līsti, lietutiņ(i),
Lai es labi balta augu;
Bajāriņis savas meitas
Ar sudrabu balināja.
475 [Vecmuižas B].

36980.

Lielas, gaŗas žāvas nāca,
Ne tās man miega žāvas,
Tās bij man miega žāvas,
Kas atnāca vakarā.
82 [Demenes Il].

36981.

Lolojies, šūpojies, bāleliņi,
Tevi gaida ciema meitas
Dižu, lielu izaugam.
605 [Skolas].

36982.

Māmeņi, munu mīļu,
Mīļi mani auklējuse;
Ni mīdzeņa gulējuse,
Ni darbeņa darējuse.
314 [Pildas Ldz].

36983.

Māmiņ, tovu auklējumu
Sveši ļaudis maldynuoja,
Kas dīniņas ryudynuoja;
Kolnā kuopi, lejā guozīs,
Mani nesi ozūtī.
604 [Dažādi iesūtītāji].

36984.

Muni dāli, muni dāli,
Munas guns kyurējiņi;
Munas meitines, meitines.
(Meitas, munas meitas)
Muna vara viļcējiņas.
174 [Kārsavas Ldz].

36985.

Man kūma solīja
Dui labas lietas:
Solīja pādīti,
Solīja sieru;
Pādīti gan deva,
Nedeva siera.
39 [Bārtas Lp].

36986.

Manam krustabērniņam
Cūkas migas nenesat!
Nesat baltas siena cisas,
Klājat baltus paladziņus.
54 [Bilskas Vlk].

36988.

Man māmiņa, maz' esot,
Vēl vārnām, žagatām;
Kad izaugu, ta mīlēju
I pašam labajam.
391 [Sinoles Vlk].

36989.

Man nēsāja māmuliņa,
Vienu meitu dēvēdama;
Rāj, māmiņa, neraug' vienas,
Māc' labami darbiņami.
605 [Skolas].

36991.

Manu pādi satinuši
Pakulīnu rumpucē.
še, pādīte, linu krekls,
Svied rumpuci pabeņķē.
94 [Dunikas Lp].

36992.

Māte dēlus audzināja
Kā jūriņas gaigaliņas;
Kaŗavīrus izaudzēja,
Zobentiņa nesējiņus.
545 [Krustpils D apr.].

36993.

Muote dēliņu auklēja,
Padūmeņa nazynuoja;
Padūmeņu puordzāruse
Krūga golda galeņā.
170 [Kapiņu D].

36994.

Muote dēliņu auklēja,
Padūmiņa nazynuoja:
Voi jis byus zyrgu zagļis,
Voi byus lels blēdinīks.
326 [Preiļu D].

- 266 -

36995.

Muote dēleņi auklēja,
Pi muteitis dalikdama,
Dūs dēleņš gaudu vuordu,
Dūs dēleņa ļaudaveņa.
143 [Jāsmuižas D].

36996.

Mīļi māte man' auklēja,
Mīļi kāra šūpulīti,
Kam, māmiņa, nu atdosi
Savu mīļu auklējumu?
605 [Skolas].

36997.

Māte dēliņa(-u) satina
Baltajā vilnānē;
Man' satina palagā,
Zina tautu audējiņ'.
241 [Lubānas Md].

36998.

Māte, kājas apāvusi,
Izceļ meitu saulītē.
Kur es iešu, māmuliņa,
Man kājiņas nevīžo?
198 [Krustpils D].

36999.

Māte gāja bērnus pērt,
Bērni nāca raudādami;
Ļaunu dienu pamanīj'ši,
Satecēja aizkrāsnē.
215 [Lēdmanes Rg].

37000.

Māte mani audzināja
Kā pelīti azotē;
Pati māte dubļus brida,
Mani nesa rociņā.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

37001.

Māte mani ielikusi
Dzeņa kaltā šūpulī:
Dzenīšam raibi svārki,
Man mūžiņš vēl raibāks.
383 [Sērenes Jk].

37002.

Māte mani mazu kūla
Ar to putras pavārnīcu,
Lai es augu stipris vīrs
Kā tas vērsis ragainīts.
286 [Nītaures Rg].

37003.

Māte meitu audzināja,
šķitās pili būvējot;
Tautiešam atdevusi
Par pusstopa brandavīna.
545 [Krustpils D apr.].

37004.

Māte, meitu auklēdama,
šķitās pili mūrējam;
Atiet tautas, aizved meitu,
Paliek māte žēlabās.
373 [Sarkaņu Md].

37005.

Māte meitu bargi rāja,
Ka tik ilgi nogulēj'si.
Celies, manu dēluliņ,
Tev nevajag cēlājiņa.
545 [Krustpils D apr.].

37006.

Māte mani maz' auklēja,
Raibu klāja šūpulī;
Kaut zināj'si neveikļam -
Ne snātnītes neieklātu.
605 [Skolas].

37007.

Maza bērna māmuliņ,
Nelaidies slinkumā,
šūpo bērnu ar kājiņ(u),
Rokā vilnas ērkulīts.
546 [Kuldīga Kld apr.].

37008.

Mozi bārni, mozi bārni,
Mozu bārnu volūdiņa;
Sasēduši souleitē,
Kai strozdiņi čurkstinuoja.
551 [Ludza Ldz apr.].

37009.

Maza, maza meitenīte
Tek pa ceļu dziedādama;
Rokā (bija) sārtas rozes,
Galvā balts lakatiņš.
477 [Vecpils Lp].

37010.

Maza, maza meitenīte
Mātei roku nogulēja;
Dievs dos man lielai augt,
Būs tautām vezumiņš.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

- 267 -

37011.

Mazajām meitiņām
Vējiņš motus plivinuoja.
Voi tuodēļ plivinuoja,
Moza bāda golviņā?
551 [Ludza Ldz apr.].

37012.

Muoti, muoti, tovs bērniņš
Gauži raud ustobā;
Ei vydā, dūd maizītes,
Lai jis gauži naraudava.
326 [Preiļu D].

37013.

Meitiņ ij, man' meitiņ,
Manas dzīves postītāj'.
Dēliņ ij, man' dēliņ,
Manas dzīves kopējiņ'.
322 [Praulienas Md].

37014.

Mēs bijām liela pulka,
Mums palīga nevajaga:
Divi auklu vijējiņi,
Div' šūpuļa šuvējiņi.
Kas tie citi palikuši,
Tie kārtē braucējiņi.
184 [Ķēču Rg].

37015.

Mēs māsīnas vienis vaigis,
Vienis puškis villainēs;
Kuŗas tautas nepazina,
Lai šķiet vienas māmuliņas.
355 [Rucavas Lp].

37016.

Meilējusja bruoliņam,
Na nu sirdjas meilējus',
Soldons ols buceņā,
Maņ aizjyudzja kumeleņ'.
143 [Jāsmuižas D].

37017.

Mīļi māmeņa auklēj(a),
Mīļi kuoŗa šyupelīti;
Cik maņ gauži padarēja,
Atraišam pasūļēja.
Sok(a) lykdama šyupelī:
Guļi, atraiša ļaudaviņa.
174 [Kārsavas Ldz].

37018.

Mīļi mani māt(e) audzēj(a),
Lieki (liegi) kāra šūpulīt';
Tautiešam, neliešam,
Vēja māte šūpotāj'.
346 [Rencēny Vlm].

37022.

Nava kauna meitiņai,
Mātei kājas noaunot:
Dažu nakti māte sēd
Pie meitiņas šūpulīša;
Pie meitiņas šūpulīša
Apautām kājiņām.
184 [Ķēču Rg].

37023.

Nav saulīte rietējusi,
Jau rasiņa ābolā;
Nav māsiņa izaugusi,
Jau ļautiņu valodās.
146 [Jaungulbenes Md].

37024.

Nakariti, bruolileņi,
Iz jiur(iņ)as šyupuļa(-līti):
Apmierks munas boltas kuojas,
Nūmierks muni bolti svuorki.
389 [Silajāņu Rz].

37025.

Nāc, māmiņ, kad es sauču
No tā miežu līdumiņa:
Tavs dēliņš, mans brāliņš,
Gauži raud šūpulī.
281 [Neretas Jk].

37027.

Nāc, māsiņa, nāc, māsiņa,
Ievedīs tev' puķītēs.
Es tev puķes salasīš(u),
šūpulīti izpuškoš'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

37028.

Nāc uz māju, māmulīte,
Visi bērni tevis gaida:
Cits raudāja šūpulī,
Cits aiz vārtiem mauriņā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

37029.

Nebēdāju šodieniņu,
I vēl citu nebēdāju,
I to dienu nebēdāju,
Ka gulēju šūpulī.
241 [Lubānas Md].

- 268 -

37030.

Nadūd, Dīveņ, taidu ļaužu,
Kai(di) muni bruoleliņi:
Vēļ es moza šyupuleitī,
Jau jī tautom pavēlēja.
170 [Kapiņu D].

37031.

Neklausies ļaužu mēles,
Neīdini padomiņa;
Neīdini padomiņa,
Klausi savas māmuliņas.
241 [Lubānas Md].

37032.

Neliec manis, māmulīna,
Vizulīšu šūpulē:
Klaudz kārtīna, skan vizuļi,
Es miedzīnu negulēju.
192 [Kosas C].

37033.

Nerāj mani, māmulīt(e),
Ne es tava rājamā;
Ņem dēlam līgaviņ(u),
Rāj, apkārt slaikādama.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

37034.

Narunuoju, naruonuošu,
Muote lyka narunuot,
Volūdeņas nakaiseit.
Lai stuovēja volūdeņa
Ar kundzeņu parunuot.
326 [Preiļu D].

37035.

Ni man mīga, ni man dorba,
Pa lūdziņu verūtīs:
Nyuļa muote kuojas uova
Munam mīlam oruojam.
389 [Silajāņu Rz].

37036.

Ne tā mana balta mute
Pieniņā mazgājama;
Ik rītīņa mazgājama
Zaļas zāles rasiņā.
241 [Lubānas Md].

37037.

Ne tā mana balta mute
Ne tas lāga nesējiņš;
Krustatēvs aizkrāsnē,
Nesējiņš pabeņķē.
605 [Skolas].

37038.

Nesnaužati jūs, merģeles,
Nesnaužati, māmulītes.
355 [Rucavas Lp].

37040.

Neviens mani tā negaid(a),
Kā gaid' mani meitas bērni:
Cits ar kannu, cits ar krēslu,
Cits ar jauku valodiņu.
38 [Barkavas Rz].

37041.

Gaida mani sētiņā,
Gaida lieli, gaida mazi:
Lielākāji gaidīt gaid(a),
Mazākāji raudāt raud.
192 [Kosas C].

37042.

Ni, tautiet, tevis dēļ
Man' māmiņa mīļ' auklēja,
Tina linu palagā,
Lika liepas šūpulī.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

37043.

Jem, tautīti, mani mozu,
Koļ es lela naizaugu.
Byušu lela, byušu gudra,
Es pi tevis gon naīšu.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

37044.

Pa pāram zirnīts auga,
Pa pāram kaņepīte;
Pa pāram tēvs un māte
šūp'ļa virves darināja.
266 [Mēŗa Vlk].

37048.

Piekūst bite tecēdama,
Rauduvīte peldēdama;
Piekūst mana mamulīte,
Mani mazu auklēdama.
192 [Kosas C].

1. Piekūst irbe tecēdama,
Līdaciņa peldēdama;
Tā piekusa meitu māte,
Savu meitu lolojot.
127 [Grostonas Md].

37049.

Raudi, raudi, raudulīte,
Trīs bērniņus audzēdama;
Tā raud mana māmulīte,
Mani mazu audzēdama.
477 [Vecpils Lp].

- 269 -

37050.

šyupoj mani, auklej mani,
Es puisīts, na meitiņa;
Es puisīts, na meitiņa,
Maņ pyuriņa navajaga.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37051.

šūpo mani, māmuliņa,
Diega kārtā šūpulī,
Lai es augu tieva, gaŗa,
Daiļa puiša līgaviņa.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

37052.

šyupoj, muote, auklej, muote,
Nasvīd mani yudinī:
Samierks munys kuojeņis,
Īkriss zeiļu vaiņuceņš.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

37053.

Sakās mani māmuliņa
Bez bēdiņas auklējusi;
Es gulēju šūpulī,
Bēda kāju galiņā.
248 [Mālpils Rg].

37054.

Soka muote: "Laimys vaiņa,"
Kod lykdama šyupelī;
Muotis pošis vaiņa beja:
"Guļi, navēkļa ļaudoveņa."
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37055.

Skaista, balta viešņa nāk
Viņa lauka galiņā;
Tā bij mana kristamāte,
Linu krekli padusē.
263 [Mēmeles Jk].

37056.

šorīt agri piecēlos
Pa visiem rītiņiem;
Sav' galviņu izsukāju,
Sav' mutīti nomazgāju.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

37058.

Sukā, māte, man galviņu,
Baltu saru suseklīti,
Lai man jāja precinieki
Dzelteniemi kumeļiem.
94 [Dunikas Lp].

37059.

šis auklēja, tas auklēja,
Auklē visi grūstīdami;
Auklēs mani māmuliņa
Vieglajām rociņām.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

37060.

šis celiņis, tis celiņis,
Nava mans ejamais;
šī māmiņa, tī māmiņa,
Nava mana māmuliņa.
321 [Pļaviņu (Stukmaņu) Rg].

37061.

Skaista, skaista meitineite,
Sēd puķu duorziņā;
Juos tautiņas, dūs naudiņu,
Sauks nu duorza meitineiti.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37062.

šyupoj bārnu, auklēj bārnu,
Nabyus maizis nadavuš'.
Nabyus maizis nadavuš',
Kam tys bārns pīdarēja.
326 [Preiļu D].

37063.

šūpojiet, līgojiet,
Kas iesēda šūpulī?
Mūs' māsīna iesēdusi:
Sīku rakstu rakstītāja;
Sīku rakstu rakstītāja,
Raibu cimdu adītāja.
94 [Dunikas Lp].

37064.

šūpo mani, māmuliņa,
Lai aug liels bāleliņš;
Tur būs kviešu arājiņš,
Mātei maizes devējiņš.
184 [Ķēču Rg].

37065.

šyupoj mani div' svainīši,
Div' boltī buoliliņi.
I to vēl nadašyupoj
Da saulītes pakriešlītei.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

37066.

šūpo mani, māmulīna,
Tievajām auklīnām,
Lai es augu tieva, gaŗa,
Muižas kunga līgavīna;
Muižas kunga līgavīna
Vieglajām kājīnām.
192 [Kosas C].

- 270 -

37067.

šūpo mani, māmuliņa,
Tu vairs ilgi nešūposi;
šūpos mani dēlu māte
Tautu dēla sētiņā.
266 [Mēŗa Vlk].

37068.

šūpo mani, māmuliņa,
Trīs vizuļu šūpulī,
Lai es vizu kā vizulis,
Lai tautietis drīz paņēma.
605 [Skolas].

37069.

šūpo, māmiņ, auklē, māmiņ,
Pie mutītes dalikdama.
Izšūpoji, izauklēji
Svešai mātei vieglu dienu.
3 [Adulienas Md].

37070.

šūpo, māte, auklē, māte,
Mani mazu meitenīti;
Izšūpoj'se, izauklēj'se,
Dod otram maldināt.
410 [Stāmerienas Md].

37071.

šūpo, māmiņ, meitenītes,
Met tos puikus renstelē:
Puikiem bija grūta dzīve,
Tiem jāieti zaldātos.
605 [Skolas].

37072.

šyupoj, muote, auklej, muote,
Maņ dyžanu buoleliņu,
Lai es beju iznesīga
Pret citom muosiņom.
35 [Baltinavas Abr].

37073.

šyupoj, muot, auklej, muot,
Maņ kaut vīnu buoleliņu.
Kad es īšu tautiņuos,
Byus kam braukt pakaļē;
Byus kam braukt pakaļē,
Byus kam munu pyuru vest.
35 [Baltinavas Abr].

37074.

šyupoj, muot, auklej, muot,
Nabyus tev malējiņas:
Svešai muotei malējiņa,
Reita rosas traucējiņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37075.

šyupoj, muote, auklej, muote,
Pīdūd maņ padūmiņa!
Ka pīdūs sveši ļaudis -
Cīmā ness volūdiņas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

37076.

šyupoj, muote, auklej, muote,
Pi mutītes pīlykdama.
Puisis beju, na meitiņa,
Man pyuriņa navaidzēs;
Kur nūguoju, tur dzeivuoju,
Kur nūkrytu, tur gulēju.
174 [Kārsavas Ldz].

37077.

šūpo, lolo, māte,
Vieglas dienas domādam'.
Izšūpoj'se, izloloj'se,
Iedevuse brammaņam;
Iedevuse brammaņam,
Ne maizītes arājam.
546 [Kuldīga Kld apr.].

37078.

šūpojies, šūpolīt,
Audzē lielu krustameitu;
Kungam meitas vajadzēj(a),
Māmiņai malējeņ's.
487 [Vietalvas Md].

37079.

šūpo, šūpo, šūpulīti,
Lai aug liels bāleliņš;
Tur būs kviešu arājiņš,
Mātei maizes devājiņš.
605 [Skolas].

37080.

šyupoj mani, tāvs māmiņa,
Namet mani yudiņā,
Es tev dūšu lelu sīru
Par lobū šyupuošonu.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37081.

šūpulīts palīdzēja
Māmiņai audzināt;
Audzi liela, būsi gudra,
Būsi mana līgaviņa.
443 [Turlavas Kld].

- 271 -

37084.

Tāvs maņ beja pyupaliņa,
Muote maņi maganiņa:
Tāvs man cierta ūša leiksti,
Muote kuore šyupeleiti.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37085.

Tjātja, tjātja, pyupaleņa,
Māma, māma, maganeņa:
Tjātja deva boltas maizes,
Māma deva bolt's krekliņš.
170 [Kapiņu D].

37086.

Tolka, tolka, kas nu tolkas,
Ka navaida spirutiņa;
Bruoļi, bruoļi, kas nu muosu,
Ka navaida paleidziņa.
194 [Krāslavas D].

37087.

Trejdeviņas samta puķes
Aiz kalniņa noziedēja;
Trejdeviņi tēva dēli
Gaid' man' lielu uzaugam.
187 [Ķempju Rg].

37091.

Trīs dieniņas tēva raudu,
Māmuliņas gadu raudu:
Tētiņš manim līksti cirta,
Māte kāre šūpolīti.
241 [Lubānas Md].

37094.

Vaļa man, liela vaļa,
Ko ar vaļu nedarīju?
Gultiņā kājas āvu,
Uz ķiseņa sēdēdama.
552 [Madona Md apr.].

37095.

Voļa maņi šūvosor,
Voļa cytu vasariņu;
Voļa beja tad,
Kad gulēju šyupulī.
414 [Stirnienes Rz].

37097.

Veca mana māmuliņa,
Dienu lauku nepārgāja;
Man' gribēja jaunas meitas
Sakārnēm nomētot.
263 [Mēmeles Jk].

37099.

Vecīts rauduoja,
Ruociņi krimzdams.
Naraudi, vecīt,
Dīvs teve naņims,
(Dīvs teve naņims),
Valns tevi naraus.
358 [Rugāju Abr].

37100.

Vecais tēvs, sīpolkāja,
Tas laiž bērnus baznīcā;
Veca māte, rutku dirsa,
Nelaiž bērnus baznīcā.
477 [Vecpils Lp].

37101.

Veŗaties, zelta vārti,
Tev nevaid vērējiņa:
Pastariņš bāleliņš,
Tas vēl guļ šūpulī.
23 [Ārlavas Tl].

37102.

Visiem rozes dārzā zied,
Manas rozes neziedēja.
Vai tādēļ neziedēja,
Ka es augu kaŗavīrs?
192 [Kosas C].

37104.

Zīdi, zīdi, mun' meitiņa,
Audzi, audzi, dēleliņ!
Byus maņ sīna gruobējiņa,
Byus driviņas oruojiņš.
389 [Silajāņu Rz].

★

17. Pēdējā kristību diena, kristību beigas un atvadas.

a) Dzeŗ uz krustbērna veselību un drīzu augšanu.

2008.

šorīt agri cēlušies
Alutiņa dzērējiņi:
Jau muciņa notecējse
Devītāi rindiņāi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2009.

šodien dzēru, vakar dzēru
Maza bērna godiņā;
Dod, Dievī, veselību
Mazajami bērniņam!
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

- 272 -

2010.

Dievs dod prieku, veselību
Mazajam bērniņam;
Tas man deva alus dzert
Pašā siena laiciņā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2011.

Kur tas mans krustabērns,
Kad nedeve paauklēt?
Vai rociņu man nebija,
Kad nevaru paauklēt.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2011¹.

Kaut mana pādīte drīz uzaugusi,
Es nestu kukuli ik svēta rīta.
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

2012.

Man nebija šai ciemā
Ne vārtiņu vērējiņa;
Dievs man deva krustabērnu (krustadēlu),
Nu būs vārtu vērējiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Dažu dienu šai ciemā
Nikni mani suņi rēja;
Dievs man deva krustdēliņu,
Būs man suņu sargātājs.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2013.

Kad pārgāju no baznīcas,
Ietin' māte cisiņā;
Pa trīs gadi ieraudzīju
Pādi vārtus atceļam.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2014.

Pa gadu atnācu pādīti raudzīt;
Atronu pādīti skaidiņas lasot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2015.

Krustamāte alu dzēra,
Dzeŗamā, dzeŗamā.
Dzer par labu, ne par ļaunu,
Uz pādītes (pādēna) veselību.
Liec krūzīti pie mutītes,
Lai tas alus iekšā tek.
Apgāž, apgāž, satek, satek!
Tek upe caur namu, caur istabiņu:
Tā tek mieži, rudzi tēviņa klētī.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1. Uzdzer, uzdzer! satek, satek!
Jauna meita alu dzēra,
Dzeŗamā, dzeŗamā;
Ne par ļaunu, bet par labu,
Uz pādītes veselību.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

b) Viesiem atgādina, ka laiks šķirties.

2016.

Nu jūs, kūmiņas, ēdušas, dzērušas,
Nu eita mājā darbiņu strādāt.
Vēl rītu, parītu būs ko sūkāt:
Zobos gaļa, ķešās rauši,
Pudelē brandavīns.
275 [Zemgales novados].

2017.

Kūma mani projām raida,
Saka mucu netekam;
Pati iešu kambarī
Kūmas mucu apraudzīt. -
Tek muciņa ziņģādama,
Vēl es dzeršu dziedādama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2018.

Svainīts mani projām raida,
Saka alus neesot;
Vēl muciņa pagrabā
Nosirmējšu muguriņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2019.

Brālis mani mājā raida,
Saka alus neesam.
Brālīt, tava skopstumiņa!
Tek muciņa dziedādama.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2020.

Kūma mani sētā raida,
Sak' muciņu netekam;
Muca tek dziedādama,
čuru, čuru, tērērē!
226 [Kandavā (Tl)].

2021.

Iešu, iešu taisītiesa,
Iešu mucu apraudzīta:
Tek mucīna līgodama,
Vēl es dzeršu rītu dienu;
Tek mucīna tiru taru,
Tad es iešu taisītiesa.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

- 273 -

2022.

Māsiņ' mani projām raida,
Nedod man kukulīti.
Nu es iešu šņaukādama
Pa visiem atmatiem.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

c) Viesi svētī dzīŗu vietu un atvadās.

2023.

Iesim, kūmas, mēs projām,
Vilksim bērzu istabā:
Lai izauga mūs' pādīte
Zemes bērza kuplumiņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Aizjādami, bāleliņi,
Velciet bērzu istabā;
Atvēliet māsiņai
Labu mūžu dzīvojot.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

2024.

Pildi, Dievis, to vietiņu,
Kur ēdēm, kur dzērēm;
Kā piepildi straujas upes,
Kā dziļos ezeriņus.
324 [Priekules Lp].

2025.

Svētī, Dieviņ, to vietiņu,
Kur ēdām, kur dzērām;
Audzē, Dieviņ, divi vārpas
Viena salma galiņā.
401 [Slampes Tk].

2026.

Ar Dieviņu sanācām,
Ar Dieviņu aiziesim;
Ar Dieviņu lai paliek
šī krustību istabiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2027.

Es tev lūdzu, sētas made,
Auklē manu krustdēliņu;
Kad krogā tiksimies,
Došu glāzi brandaviņa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Pašūpoju, paauklēju,
Kuŗu mazu redzēdama;
Kad tie visi lieli augs,
Visi mani brāleliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2028.

Ai kājiņas, ai kājiņas,
Nu pa ceļu, nu pa ceļu!
Nu saulīte tai vietā,
Kur vakar sanācām.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ko, kājiņas, nu gaidāt,
Ko mājāsi netekat?
Jau saulīte tai vietā,
Kā vakar atnācāt.
232 [Talsos (Tl)].

d) Pavada vecmāti.

2029.

Vecā māt, vecā māt,
Nestāv' ilgi šai ciemā;
Pin vīzītes, aun kājiņas,
Ej citā ciemiņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

2030.

Jūdz, tautiet, sirmu zirgu,
Palaid savu veco māti;
Linu krekli, celu josta,
Brandavīna butelīte.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2031.

Glabāsam veco māti
Līdz citai reizītei;
Nedosam brandavīna,
Lai tā drīz nenomira.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

2032.

Ei komiņi, ei komiņi,
Godājiet vecu māti:
Noveduši, piesieniet
Pie lielā skudru pūļa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2033.

Nogrūdām vecu māti
No kalniņa lejiņā;
Kad atkal vajadzēs,
Tad vilksim kalniņā.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

★

37039.

Netika kūmām
Projām iet:
Patika mūs' tēva
Salds alutiņš.
605 [Skolas].

- 274 -

37096.

Vacuo muote, čeberkuoja,
Ej ar manim tacātūs;
Ka tu mani aiztecēsi,
Pajem munu tāva zemi.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

37098.

Veca māte, veca māte,
Rauši deg, rauši deg!
Velcies vecu kažociņu,
Meties krāsnes dubenā.
39 [Bārtas Lp].

36908.

Ei galdiņi, ei galdiņi,
Pats ej, apsamazgājies;
Mūsu meitaspiedzērušas,
Pakritušas pasolē.
241 [Lubānas Md].

★

6. ATŠĶIRĪBAS.

2034.

Protu, protu, redzu, redzu,
Nu šķirs mani māmuliņa:
Cepin' maizi, dara alu,
Aicin' viesus šķirībās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2035.

Māte āva baltas zeķes,
Man cicīša nedodama;
Mešu zeķes aizkrāsnē,
Lai māmiņa cici deva.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2036.

Vakar vista cāļus šķīra,
šodien mani māmuliņa;
Cāļi tek pulciņā,
Kur, māmiņa, es tecēšu?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Māte mani atstājuse,
Kā vistiņa cāļus savus;
Cāļi tek pulciņā,
Kur bij man vienai iet?
Ielaižos ezerā,
Rauduvīšu pulciņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2037.

Div' reizītes mani šķīra
Māmulīte mūžiņā:
Vienu šķīra sīku, mazu,
Otru lielu izaugušu.
121 [Gulbenē (Md)].

2038.

šķīra mani māmuliņa,
Pagalami neatšķīra;
Tad atšķīra pagalami,
Kad iedeve tautiņām.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

2039.

Es cicīša noraudāju,
Pie zemītes liekdamies.
Cicīts mani izaudzēja
Lielu meitu, malējiņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Pupiņam mutes devu,
Celiņā nesdamies:
Pupiņš mani vīru lika
Kā zaļo ozoliņu.
376 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Pie pupiņa roku liku,
Kā pie zelta gredzentiņa:
Pupiņš mani izaudzēja
Lielu vīru, arājiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2040.

Cicīts mani izaudzēja
Lielu meitu, malējiņu;
Cicīts kult, cicīts malt,
Cicīts līdzi druviņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2041.

Kūma, kūma, mazgā katlu,
Man miltiņi kulītē:
Lai es savu krustubērnu
Biezu putru ēdināju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2042.

Kūma, kūma, mazgā katlu,
Man miltiņi kabatā.
Kūma katlu izmazgājse,
Man miltiņi izbiruši.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 203 [Usmā (Usmas pag. Vp)], 226 [Kandavā (Tl)].

2043.

Līcit man div' ciseņis,
Trešu bārzu pagaleit'.
Lai es var' šū naksneņu
Be mameņes puorguļet.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

- 275 -

★

36908.

Es cisīša noraudāju,
Pa zemieni kuldamies;
Kā bij man neraudāt,
Tā pirmā barībiņa.
241 [Lubānas Md].

36990.

Mani māmiņa atšķīra
Trīs reizītes mūžiņā:
Vienu reizi mazu šķīra,
Otru lielu uzaugam,
Trešo reizi (tad) atšķīra
Ar visām telītēm.
333 [Purmales (Bokovas) Abr].

- 276 -

- 277 -

BĒRNU AUDZINĀŠANA, KOPŠANA UN MĀCĪBA. AUKĻU UN BĒRNU DZIESMAS.

1. LOLOJAMĀS JEB ŠŪPUĻA DZIESMAS

2044.

Ai caunīte, vāverīte,
Kas tev kāra šūpulīti?
- Priede, egle man pakāra,
Vēja māte šūpotāja.
37 [Saliešos (Salas pag. Rg)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2045.

Aija, aija, kaniķīt,
Rītā pārnāks vāveršnipis(?),
Kungam pili uztaisījs,
Pusnovada nopelnījs.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2046.

Aija, aija, lāča bērns,
Kārklī kāra šūpolītes,
Atnāks lapsa, paņems bērnu
Ar visām šūpolēm.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

2047.

Eija, eija, mazbē(r)niņš,
Kas, Dieviņ, tev kaitēja!
Tev vār' māte piena putru,
Man tie melni kāpostiņi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2048.

Aija, aija, pāvuliņi,
Mačiņš gāja pagrabā;
Tur būs pieniņš, tur būs mediņš,
Tur būs jauka valodiņa.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

2049.

Aija, bērniņ, pūpās,
Kas tev' rītā šūpos?
Atskries aitiņ' baltām kājām,
Tā tev' rītā šūpos.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

2050.

Eijā, kušā, mazie bērni, -
Lai lielie kājām iet;
Lai lielie kājām iet
Un vecie braukšus brauc.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

2051.

Aijā, kušu, mazi bērni,
Kaķi putru apēduši.
Tā nebija kaķa vaina,
Tā bij paša aukļa vaina.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)], 116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

2052.

Aija, mani mazi bērni,
Kad jūs lieli uzaugsiet?
Kad jūs cūkas ganīsiet?
Kad jūs tēva klausīsiet?
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

2053.

Aižu, aižu, tu bērniņ,
Kas tev' rītā šūpos?
Miega māmiņ' šūpos
Manu mazu eņģelīt'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2054.

Atvelc(i), pelīte, bērnam(i) miedziņu
Caur klēti, caur namu, caur istabiņu,
Ielieci bērnam šūpuļa galā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2055.

Atvelc, pelīte, bērnam miedziņu
Caur klēti, caur namu, caur istabiņu,
Caur krāsns caurumu, ka kaķis neredz,
Klusiņi, klusiņi, viegliņi, viegliņi,
Pakuliņās ietinusi,
Ieliec majiņai šūpuļa galā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 278 -

2056.

Atvelc, pelīte, bērnam miedziņu
Caur lodziņu, caur istabu,
Caur šūpuļa galdiņiem,
Caur šūpuļa galdiņiem,
Jānīšam actiņās.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

2057.

Atvelc, pelīte, dēliņam miedziņu
Pa to celiņu, kur incīts neredz;
Kad incīts redzēs, nokodīs galviņu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

2058.

Buč, aitiņ, šķic, kaziņ,
Tav ganiņ' nevajdzē;
Tavs ganiņš šūplē gul
Basiņām kājiņām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2059.

Eicā, maza vālodzīte,
Kam kāri pūpiņas eglienā?
Va' tav kārtītes mājā nebija?
Va' tavi bērniņi nenosala?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2059¹.

Ej gulēt, vēja māte,
Neklabini nama durvis,
Mans mazais kunkulītis,
Apgūlās launadziņu.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

2060.

Gudra bija vālodzīte,
Bērzā kāra šūpulīti,
Lai šūpoja, lai auklēja
Vēja māte pieiedama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2061.

Guli, guli, bāliņ, maigo miedziņ'!
Es tev adīšu raibos cimdiņus.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2062.

Guli, guli, mazbērniņ,
Līdz pašam vakaram;
Tēvs ar māti Kuldīgā,
Lielie bērni cūkganos.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2063.

Ī, ī, matiņ' lec, -
Kas tos matus lecināj'?
Tas dižais šūpļa vējš,
Tas tos matus lecināj'.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

2064.

Incīti, kaķīti, atvelc miedziņu,
Ieliec šupuļa galiņāi.
370 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2065.

Incīt, pincīt, atvelc miedziņu
Caur klēti, caur namu, caur istabiņu,
Uz mazā bērniņa šūpolīti.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2066.

Jau tas miega ērmanīts
Ap Ancīti diņģējās.
Spiedies cieti, ērmanīti,
Mēs Ancīti atdosim.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2067.

Kas vilkam(i), kas lačam(i)
Mežā kāra šūpulīti?
Priedes zari, egles zari,
Vēja māte šūpotāja.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

2068.

Kuši, guli, mazais bērniņ,
Atnāks māte vakarā;
Ja nenāks vakarā,
Atnāks rītu saulītē.
121 [Gulbenē (Md)].

2069.

Miedziņš bērnu kaitināja,
Uz slieksnīša tupēdams;
Ņem, māmiņa, bērza rīksti,
Dzen miedziņu šūplītī.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2070.

Migu, migu vien' actiņa,
Aizmigs otra pakaļā;
Kad aizmigs abas divas,
Tad gulēsi saldu miegu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2071.

Migu, migu vien' actiņa,
Līdz aizmiga abas divas;
Viena gauži miega pilna,
Otra pilna asariņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 279 -

2072.

Migu, migu vien' actiņa,
Migu otra arīdzan;
Vien' actiņa miega grib,
Otra baltas villainītes.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2073.

Nāc mājā, māmulīt,
Visi bērni tevi gaida;
Cits raudāja šūpulī,
Cits aiz vārtiem mauriņā.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2074.

Nevienam tā nevaid
Kā vālodzes bērniņam:
Kuŗi vēji papūzdami,
Pašūpoja šūpulīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nevienami tā nebija
Kā vālodzes bērniņam:
Cik vējiņis eglē pūta,
Tik eglīte šūpojās.
275 [Zemgales novados].

2075.

Pele brauca, vāģi čīkst,
Ar to miega vezumiņu;
Brauc, pelīte, šai sētā,
še ir pulka mazu bērnu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2076.

Pelīt' brauc, vāģi čīkst,
Ar to miega vezumiņ';
Brauc, pelīte, istabā,
Liec šūpuļa galiņā.
1311 [Apē (Vlk)].

2077.

Pele brauca, rati čīkst,
Ar to miega vezumiņu;
šim saujiņa, tam saujiņa,
Bērniņam riekšaviņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2077¹.

Pele brauc, rati čīkst,
Lielu maisu miega ved.
Atvilkusi, piekususi,
Liek šūpuļa pagalvī.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

2077².

Pele brauc, vāģi cīkst,
Nes bērnam saldu miegu.
Kaķe, mait', satikuse,
Pelei bērnus noēduse.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)].

2078.

Pele čīkst, pele raud,
Pelei rati saplīsuši,
Pelei rati saplīsuši,
Bērniem miegu vazājot.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2079.

šūpo, eglīte, vāveres bērnu,
Es pate šūpoju sav' bāleliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2080.

šūpājam, auklējam
Tos mazos bālelīn's.
Kad tie lieli uzaudzīs,
Tad būs kunga darbniecīni.
1191 [Ēveles draudzē].

2081.

šūpoju bērniņu, pelnīju maizīti;
Kas dos maizīti nepelnījam'.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

2082.

šūpāj' bērnu, dzenāj' mušas,
Pie šūpuļa sēdēdams;
Neģ tas tēvs tev maizes dos,
Kam tas bērnis piederēja.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

2083.

šūpoju, līgoju baloža bērniņu:
Es pats balodis zariņa galā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 268 [Lustēs (Sīpeles pag. Jg)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

2084.

žūžu, meitiņ, baltā kreklā;
Ciemmeit's slink's, melnā kreklā.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

2085.

žū, žū, lāča lelle,
Basajām kājiņām,
Ne tev tēvs auklas vij,
Ne māmiņa vīzes pin.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2086.

žužū, maģs bērns, kas tev kait,
Tev vāra biezputru, kas man dos,
Man būs katliņa padubenītes.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 280 -

2087.

žužu, žužu, lāča lelle,
Kas tev kāra šūpulīti?
Man uzkāra tēvs, māmiņa
Priežu balku istabā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2088.

žužu, žužu, mazi bērni,
Kad jūs lieli izaugsiet?
Noģirst manas kājas, rokas,
Dien' un nakti šūpojot.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2089.

Ziedi, ziedi, man' meitiņa,
Audzi, audzi, dēluliņ,
Būs mums siena grābējiņa,
Būs druviņas arājiņš.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2090.

Sešas peles miegu vilka
Mazajam bērniņam,
Trīs ievilka šūplītī,
Trīs gultiņas maliņā.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

2091.

Zīlīte, čubīte, kur tavi bērniņ'?
Kas viņus šūpo, kas viņus auklē?
Vējmāte šūpo, vējmāte auklē.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

2092.

Zīlīte, žubīte, kur tavi bērniņi?
- Viņpus Daugavas ozola zarā.
Kas viņus šūpo, kas viņus auklē?
- Vēja māte šūpo, vēja māte auklē.
190 [Kuldīā].

2093.

Zīlīta, žubīta, kur tavi bērniņi?
- Viņpus Daugavas ozola zarā.
Kas viņus šūpos, kas viņus auklēs?
- Vējmāte šūpos, vējmāte auklēs.
Gadās vējmātei aizmiegot.
- Ko dar' rīksta, neceldama?
Gadās rīkstei salūstot.
- Ko dar' nazis, nedarinādams?
Gadās nazim salūstot.
- Ko dar' kalējs, nekaldams?
Gadās kalējam nomirstot.
- Ko dar' pasaule, neradīdama.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Zīlīte, žubīte, kur tevi bērniņi?
- Viņpus Daugavas ozola zarā.
Kas tos šūpoja, kas tos auklēja?
- Vēja māte šūpoja, vēja māte
Auklēja.
Gadās vēja mātei aizmiegot.
- Ko dara žagari, nešūpojši?
Gadās žagariem nokalstot.
- Ko dara nazīts, nedarinājs?
Gadās nazīšam nolūstot.
- Ko dara kumeliņi, nevizinājši?
Gadās kumeliņiem piekūstot.
- Ko dara auziņas, nebarojšas?
Gadās uziņām nobirstot.
- Ko dara meitiņas, nepļāvušas?
Gadās meitiņas lielas aizvedot,
Mazās vien pametot.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2094.

Steidzies, mana māmuliņa,
No druviņas sētiņā,
Tavs dēliņš, mans brālītis
Gauži raud šūpulī.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2095.

Tā sacīja vālodzīte,
Par kalniņu pārskriedama:
Pūt, vējiņ(i), nelauz zaru,
Man bērniņi šūpolī.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Vālodzīte Dievu lūdza,
Par kalniņu lidodama:
Dod vējam nelauzt zaru,
Man bērniņi šūpulī.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2096.

Tēte, tēte, nāc mājā,
Nes bērnam kreņģelīt';
Memme, memme, nāc mājā,
Nes bērnam kukulīt'.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

2097.

čī, čī, zīlīte, kur tavi bērniņi?
- Augstā kalnā, liepiņas galā.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2098.

čučat, gulat, lāča bērni
Basajām kājiņām;
Ne jums tēvs auklas vija,
Ne māmiņa vīzes pina.
224 [Kabilē (Kld)].

- 281 -

2099.

čučiet, guliet, lāča bērni,
Kad jūs lieli izaugsiet?
Kad jūs lieli izaugsiet,
Kad kājāmi staigāsiet?
- Pavasari, pavasari
Siltā Jāņu saulītē,
Tad mēs lieli izaugsim,
Tad kājāmi staigāsim.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

2100.

čučiet, guliet, mazi bērni,
Kalēt lieli izaugsiet;
Gan jūs lieli izaugsiet
Gaŗajā dieniņā,
Gaŗajā dieniņā,
Siltajā saulītē.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2101.

čučiet, guliet, mazie bērni,
Kamēr lieli izaugsiet;
Kad jūs lieli izaugsiet,
Tecēsiet kājiņām.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2102.

čučat, guļat, mazie bērniņi,
Lai tek lielie kājiņām.
Kad tie lielie uzauguši,
Tie būs miežu arājiņi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2103.

čučiet, guliet, mazi bērni,
Lai tek lieli kājiņām,
Lieliem kājas nepiekusa
Kā maziemi bērniņiem.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

2104.

čučat, gulat, mazie bērni,
Lai tek lielie kājiņām!
Cūciņas ganīt, sprungulīšus lasīt,
Maziem bērniņiem putriņas vārīt.
4 [Aijažos].

2104¹.

čuči, guli, lāča bērns,
Plakanām kājiņām;
Ja tu labi negulēsi,
Lācīts tevi aiznesīs.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

2105.

čuči, guli, lāča bērns,
Plakanām kājiņām!
Tēvs aizgāja medus kopt,
Māte ogu palasīt.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. čuči, guli, lāča bērns,
Plakanām kājiņām!
Tēvs aizgāja bišu kāpt,
Māte auzu žubināt;
Tēvs atnesa saldu medu,
Māte auzu vācelīti.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2106.

čuči, guli, mazbērniņ,
Es tecēšu puķītēs;
Es tev puķes salasīšu,
šūpulīti appuškošu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2107.

čuči, guli, mazais bērniņ!
Kas tev' rītu pašūpos?
Puiši kūla rudzu riju,
Meitas gāja maltuvē.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

1. Zūzū, ķintiņ, zūzū!
Kas tev' rītā auklēs?
Māte putru vāra,
Gailis cirta malku,
Vistiņ' nesa kukiņā;
Meitas māli mala,
Puiši riju kūla,
Tēvs dod zirgiem ēsti!
Vecais tēvs uz krāsnes sēž,
Savas dienas gaidīdams.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

2108.

čuči, guli, mazbērniņ!
Pārnāks māte vakarā;
Pārnākdama atnesīs
Baltas maizes kukulīti.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

2109.

Vēja māte skraidelēja
Gar mūsēju namdurīm.
Ko, vējiņ, tu meklē
Gar mūsēju namdurīm?
Tu grib' zagti bērnam miegu,
Viņa acis pakavēt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 282 -

2110.

Velc, pelīte, bērnam miegu,
Ka incītis neredzēja,
Caur namiņu, caur istabu,
Caur šūpuļa pagalviņu.
Ja tu cieti nesavilksi,
Iedos tevi incītim;
Incīts tavus smalkus kaulus
Pa vienami kripšķinās.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2111.

Velc, pelīte, bērnam miegu,
Kā incītis neredzēja,
Caur ceplīti, caur namiņu,
Caur šūpuļa pagalviņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2112.

Velc, pelīte, bērnam miegu,
Kur pincītis neredzēja,
Caur pakšķiem, caur šķirbām,
Cauri durvju pamatiem.
Savilkuse, sanesuse,
Ieliek bērnam pagalvī;
Ieliek bērnam pagalvī,
Ietek pate aliņā.
268 [Lustēs (Sīpeles pag. Jg)].

2113.

Velc, pelīte, saldu miegu
Mazajam(i) bērniņam;
Atvilkuse, atnesuse,
Liec šūpuļa pagalvī.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)], 272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

2114.

Velc, pelīte, saldu miegu
Mazajam bērniņam;
Atvilkuse, atnesuse,
Liec šūpuļa galiņā.
Tinies pate pakulās,
Lai kaķīte neierauga.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2115.

Velc, pelīte, saldu miegu
Mazajam bērniņam,
Liec šūpuļa pagalvē,
Lai incītis nedabū.
224 [Kabilē (Kld)].

2116.

Velc, pelīte, saldu miegu
Mazajam bērniņam;
Savilkusi saldu miegu,
Guli pati pagalvī.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pele brauca, rati čīksta,
Ved miedziņu vezmiņā.
Ved, pelīte, saldu miegu
Mazajami bērniņam;
Atveduse, atvilkuse,
Liec miedziņu pagalvē,
Liec miedziņu pagalvē,
Ielien pate kājgalī.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2117.

Velc, pelīte, saldu miegu
Mazajami bērniņam;
Savilkuse, sanesuse,
Liec šūplīša pagalvī.
Ielien pate aliņā,
Lai kaķītis nedabūja;
Kad kaķītis ieraudzīs,
Novilks tavu kažociņu.
280 [Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)].

2118.

Velc, pelīte, saldu miegu
Mazajam bērniņam,
Caur rijiņu, caur klētiņu,
Caur lodziņa šķirbiņām,
Klusītēm, lēnītēm,
Lai kaķīts nesadzird;
Kad kaķīts sadzirdēs,
Tad galviņu nokodīs.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

2119.

Velc, pelīte, saldu miegu
Mazajami bērniņam,
Caur slieksnīti, caur istabu,
Ieliec šūpļu pagalvē.
Atnesuse, atvilkuse,
Ielikuse pagalvē.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

2120.

Velc, pelīte, saldu miegu
Mazajam(i) bērniņam,
Caur ceplīti, caur krāsnīti,
Caur šūpuļa pagalvīti.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

2121.

Vīļu, vāļu, vālodzīte
Kārklā kāra šūpolīti;
Citi putni slinki bija,
Savus bērnus brēcināja.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

- 283 -

2122.

Vilu, valu, vālodzīte,
Kārklā kāru šūpolīti:
Ja es pate nevarēju,
Lai šūpoja vēja māte.
257 [Apšupē (Džūkstes pag. Jg)].

2123.

Viļu, viļu, vālodzīte,
Kas tev kāra šūpulīti?
Pati viju, pati kāru,
Vēja māte šūpotāja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2124.

Vīļu, vāļu, vālodzīte,
Kas tev kāra šūpolīti?
- Priede, egle, tā pakāra,
Vēja māte pašūpoja.
224 [Kabilē (Kld)], 262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

2125.

Viļu, vaļu, vālodzīte,
Kur pakāri šūpulīti?
- Aiz kalniņa lejiņā,
Kuplajā liepiņā.
121 [Gulbenē (Md)].

1. Balodīti, balodīti,
Kur tu kāri šūpolīti?
Kalniņāi, vējiņā,
Kuplajā bērziņā:
Kad es pats nepatapu,
Lai šūpoja vēja māte.
224 [Kabilē (Kld)].

2126.

Cielava, pelēķe, pē(r)nē spalvē;
Eijā, bērniņš, baltē kreklē.
224 [Kabilē (Kld)].

2127.

Citi putni savus bērnus
Pa zemīti brēcināja;
Vālodzīte, gudra sieva,
Tā pakāra šūpulīti.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2128.

Citi putni savus bērnus
Cintiņāsi perināja;
Vālodzīte, gudra sieva,
Tā pakāra šūpulīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2129.

Aijā, bērniņš, ganos dabūts!
Kauns mājā nesot, grēks zemē metot.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2130.

Aijā, bērniņš, ganos dabūts,
Lielceļa malā, akmeņu čupā.
Kad būtu jēriņš, tad kautu zemē,
Cilvēka bērniņš, jānes mājā.
4 [Aijažos].

2131.

Eiju, bērniņš, mežā pacelts,
Lūku krekliņš mugurā,
Lūku krekliņš mugurā,
Tāšu micīt' galviņā.
190 [Kuldīā], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2132.

Aijā, bērniņš, mežā dabūts,
Ne tam krekliņa, ne paladziņa.
Lai aug liepiņas kuplām lapām,
Tur šūsim krekliņu, tur paladziņu.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

1. Aijā, bērniņš, mežā dabūts,
Ne tam krekliņš, ne paladziņš.
Dievs dos dadžam platas lapas,
Tur būs krekliņš, tur paladziņš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

★

36867.

Aiju, lulu, mazi bērni,
Atnāks māte vakarā;
Atnāks māte vakarā,
Auklēs rītā saulītē.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

36872.

Atņas, kačeit, mīdzjaņu
Caur acaplis(-ļas) lūdzjaņu,
Kai peleitja naīraudzeitu,
I mīdzjaņa naatjimtu.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

36873.

Atnes, peleit, mīdzeņi,
Caur pacepleites lūdzeņi,
Ka kakeits nadzierdātu,
Ka visteņa naradzātu,
Ka gaileits naaizdzīduotu.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

- 284 -

36898.

čuči, guli, lāču lelle,
Plakanāmi kājiņāmi!
Atnāks lācis, paņemslelli,
Ka auklīte neredzēs.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36899.

čuči, guli, lāča lelle,
Baltā liepu šūpulī.
Kas briežame, kas lāčame
Mežā kāra šūpulīti?
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36900.

čučat, gulat,
Mazie bērniņi,
Lai tie lielie
Darbiņus dara.
48 [Bērzaunes Md].

36906.

Eija, eija, mazais bērns,
Kas tev' rītu pašūpos?
Puiši gāja rijas kult,
Meitas māļa ritināt.
146 [Jaungulbenes Md].

36939.

Izkrita brālītis
šūpājot,
Izkrita brālīša
Baltā sagša.
427 [Tadaiķu Lp].

36940.

Jau tys mīga mičulīts
Grib ar mani ženītīs;
Pagaid, mīga mičulīt,
Lai satyma vakariņš.
326 [Preiļu D].

36941.

Jau tys mīga ārmanīts
Uz manim precējuos;
Pagaid, mīga ārmanīt,
Lai paādu vakariņas.
414 [Stirnienes Rz].

36942.

Atīt mīga mikilīts
Grib ar mani ženētīs,
Pagaid, mīga mikilīt,
Koļš paēsšu vakariņu.
163 [Kalētu Lp].

36951.

Kas iesēda šūpulī,
Ielīgot ielīgoja?
Svina muca, draņķa baļļa,
Ielīgot ielīgoja.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

36964.

Kuč reij, bīb (?) nāc,
Kur mēs bērn glābses?
Pabeņķē bluss reij
Aizkrāsnē ciercenīš.
445 [Ugāles Vp].

37019.

Miedziņš bērnu kaitināja,
Aiz durvīmi stāvēdams.
Nekaitini mazu bērnu,
Nāc labāki istabā.
371 [Salgales (Emburgas) Jg].

37020.

Miedziņš jāja ap istabu
Dābulainu kumeliņu.
Jāj, miedziņ,istabā,
Dos memmiņa snaudulīti.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

37021.

Miedziņš tupi aiz lodziņa,
Snaudaliņas meklēdams.
Nāc, miedziņ, istabā,
Te ir tava snaudaliņa.
378 [Seces Jk].

37026.

Nāc, tu miega ārmanīti,
Ko ap manim lūrējies?
239 [Lizuma C].

37045.

Pele brauca, rati čīkst,
Miegu veda vezumā;
šim saujiņu, tam saujiņu,
Jānītim riekužiņu.
Jānītim riekužiņu,
Tam ir vaļas izgulēt.
200 [Kuldīgas Kld].

37046.

Pele brauca, ratiņš cīkst,
Ar tiem skalu vāģīšiem.
Brauc, pelīte, atnes miegu
Mazajami bērniņam.
346 [Rencēny Vlm].

- 285 -

37047.

Pele brauca, rati čīkst,
Ar to miega vezumiņu.
Velc, pelīte, mūsmājā,
Mums miedziņa vajadzēja.
Atvilkusi saldu miegu,
Guli pati pagalvī.
383 [Sērenes Jk].

37057.

Svina muca, draņķa muca,
Ievēlās šūpulī.
Velies ārā, svina muca,
Lai nāk viegla vērpelīte.
443 [Turlavas Kld].

37088.

Tēvoci, tēvoci,
Ved bērnus mājā,
Visi tavi bērniņi
Gulēta prasa.
94 [Dunikas Lp].

37089.

Tēvuci, vilkaci,
Ved bērnus gulēt,
Jau tavi bērnīni
Gulēta griba.
39 [Bārtas Lp].

37090.

Trīs pelītes miegu vilka
Mazajam bērniņam;
Liek gultiņā, liek šūpulī,
Liek šūpuļa galiņā.
146 [Jaungulbenes Md].

37103.

Velc, pelīte, saldu miegu,
Mazajami bērniņami.
Trīs ievilka šūpulī,
Trīs gultiņas maliņā.
605 [Skolas].

★

2. ROTAĻU, LĪDZĪBU, MĪKLU, JOKU, TENKU, PASACIŅU, DABAS UN CITAS BĒRNU DZIESMAS.

1. Dažāda satura dziesmas bērnus auklējot.

2133.

Ai, mazās meitenītes,
Kam jūs lielas neaugat?
Vai jūs mazas varēsiet
Tautu dzirnas ritināt?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2134.

Ai, mazie puisēniņi,
Kam jūs lieli neaugat?
Vai jūs tādi drīkstēsiet
Meitu māti bildināt?
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2135.

Brāļu bērni, māsu bērni
Sēd vienā soliņā;
Kas ļautiņi nezināja,
šķita vienas māmuliņas.
1251 [Veclaicenē (Veclaicenes pag. Vlk)], 132 [Apkalnā (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2136.

Braucu, braucu pie krustmātes sērst;
Trīs dieniņas braucu, nedēļu sērsu.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

2137.

Dievs nolaida bumbul' zemē,
Bumbuls negrib zemē augt;
Dievs nolaida cilvēk' zemē,
Cilvēks negrib bumbuļ' raut;
Dievs nolaida spieķīt' zemē,
Spieķīts negrib cilvēk' sist;
Dievs nolaida ugun' zemē,
Uguns negrib spieķīt' degt;
Dievs nolaida ūden' zemē,
Ūdens negrib guni dzēst;
Dievs nolaida vērsi zemē,
Vērsis negrib ūden' dzert;
Dievs nolaida slakter' zemē,
Slakters negrib vērsi kaut;
Dievs nolaida nāvi zemē,
Nāve grib to slakter' kaut,
Slakters grib to vērsi kaut,
Vērsis grib to ūden' dzert,
Ūdens grib to ugun' dzēst,
Uguns grib to spieķīt' degt,
Spieķīts grib to cilvēk' sist,
Cilvēks grib to bumbul' raut,
Nu grib bumbuls zemē augt.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

1. Mātem pasprūk āziš.
Sol meitiņam sviestmaiz,
La dzen āziņ mājē.
Meitiš nu auņ kājs,
Iet dzīt āziņ mājē.
Satiek mežē rung.
"Rundziņ, sasit āziņ! "
Rundziš āziņ nisit,
Āziš stallē niiet,
Meitiš sviestmaiz nidabo.
Meitiš tek vien tāļak,
Satiek mežē udžiņ.
"Udžiņ, rundziņ sadedzin! "
"Udžiš rundziņ nidedzin! "
Rundziš āziņ nisit, etc.
Meitiš tek vien tāļak,
Satiek mežē upiņ.
"Upiņ, nodzēš udžiņ! "
Upiš udžiņ nidzēš,
Udžiš rundziņ nidedzin, etc.
Meitiš tek vien tāļak,
Satiek mežē vērsiņ.
"Vērsiņ, izdzer upiņ! "
Vērsiš upiņ nidzeŗ,
Upis udžiņ nidzēš etc.
Meitiš tek vien tāļak,
Satiek mežē striķiņ.
"Striķiņ, sasien vērsiņ! "
Striķiš vērsiņ nisien,
Vērsiš upiņ nidzeŗ, etc.
Meitiš tek vien tāļak,
Satiek mežē peliņ.
"Peliņ, sakož striķiņ! "
Peliš striķiņ nikož,
Striķiš vērsiņ nisien, etc.
Meitiš tek vien tāļak,
Satiek mežē kaķiņ.
"Kaķiņ, noķer peliņ! "
Kaķiš grib ķert peliņ.
Kaķiš nu ķeŗ peliņ,
Peliš nu kož striķiņ,
Striķiš nu sien vērsiņ,
Vērsiš nu dzeŗ upiņ,
Upis nu dzēš udžiņ,
Udž's nu dedzin rundziņ,
Rundziš nu sit āziņ,
Āziš nu skrej stallē,
Meitiš dabo sviestmaiz. (Rudzciemā.)

- 286 -

2138.

Domājami, gādājami,
Kā puisīti (meitiņu) smīdināt:
Pakārsimi rācenīti
Deguniņa galiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 190 [Kuldīā], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

1. Kā mēs Jurīti iesmīdināsim?
Kausami mušiņas, dēsami desiņas,
Kārsami Jurīšam deguna galā;
Jurīts ēdīs (smiesies), ņir, ņir, ņir.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2139.

Dop, dop, Rīgā!
Pā(r)dop mājā.
Siļķu muca mugurā,
Sāls pods padusē.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

2140.

Iesēju driķīšus upītes malā,
Tos man noēda tatāri.
Aizgāju tatārus ar cirvi cirst,
Aizskrēja tatāri par gaŗu mežu,
Iekrita cirvītis upītē,
Ne man cirvīša, ne tatāri,
Pats gāju mājās raudādams.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

2141.

Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie vistas lūgtos:
Vistiņ mīļā, ko liec klāt?
"Es liek' savu snīpi klāt."
Vistas snīpis, snīp, snīp, snīp!
Tā būs viena ērma mice.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie gaiļa lūgtos:
Gailīt mīļais, ko liec klāt?
"Es liek' savu greznu klāt."
Gaiļa greznis, vistas snīpis,
Snīp, snīp, snīp!
Tā būs viena ērma mice.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie pīles lūgtos:
Pīlīt mīļā, ko liec klāt?
"Es liek' savu plēznu klāt."
Pīles plēzna, gaiļa greznis, etc.
Es grib vienu mici šūt,
Iem' pie zaķa lūgtos:
Mīļo zaķīt, ko liec klāt?
"Es liek' savu lēcen' klāt."
Zaķa lēcens, pīles plēzna, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie lapsas lūgtos:
Lapsīt mīļā, ko liec klāt?
"Es liek savu asti klāt."
Lapsas aste, zaķa lēcens, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie vilka lūgtos:
Mīļo vilcīt, ko liec klāt?
"Es liek savus zobus klāt."
Vilka zobi, lapsas aste, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie lūsa lūgtos:
Mīļo lūsiņ, ko liec klāt?
"Es liek' savu spalvu klāt."
Lūsa spalva, vilka zobi, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie medņa lūgtos:
Mīļais mednīt, ko liec klāt?
"Es liek' savu dziesmu klāt."
Medņa dziesma, lūsa spalva, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie lāča lūgtos:
Lācīt, mīļais, ko liec klāt?
"Es liek' savus nagus klāt."
Lāča nagi, medņa dziesma, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie brieža lūgtos:
Mīļais briedīt, ko liec klāt?
"Es liek' savus ragus klāt."
Brieža ragi, lāča nagi, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie kalēj' lūgtos:
Kalējs mīļais, ko liec klāt?
"Es liek' savu ēmur' klāt."
Kalēj' ēmurs, brieža ragi, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie āža lūgtos:
Āzīt mīļais, ko liec klāt?
"Es liek' savu ļipu klāt."
Āža ļipa, kalēj' ēmurs, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie skrodeļ' lūgtos:
Skrodel mīļais, ko liec klāt?
Es liek' savas šķēres klāt."
Skrodeļ' šķēres, āža ļipa,
Kalēj' ēmurs, brieža ragi,
Lāča nagi, medņa dziesma,
Lūsa spalva, vilka zobi,
Lapsas aste, zaķa lēcens,
Pīles plēzna, gaiļa greznis,
Vistas snīpis, -
Snīp, snīp, snīp!
Tā būs viena ērma mice.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

- 287 -

2142.

Es maza meitiņa, es māku rotāt,
šurpu, turpu, pie tēva, pie mātes.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2142¹.

Es moza meitiņa, maņ loba laimeņa:
Aug maņi jēreņi, aug kozuļeņi,
Ir munai visteņai divpadsmit cuoleišu.
Divi devu kungam, divi vonogam,
Vēl maņi pošai ostoņi palyka.
435 [Latgalē].

2143.

Es maza meitiņa, pelnos tupēju,
Man nāca ciempuiši pupiņ's raudzīt;
Ķizu, ķizu, puisīt, sadedza nadziņi!
216 [Ventspilī].

1. Es, maza meitiņa, sēdēju kuldā,
Man nāca ciempuiši pupiņus raudzīt;
Es ņēmu pagali, situ par nagiem.
Ķizu, ķizu, puisīti, nodedza nadziņi.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2144.

Es pie kungiem kalpoju
Pirmo gadu,
Man iedeva vistiņu,
Vienu vistiņu.
Vistiņ' manim pautus dēja,
Smukus, daiļus,
Vistiņas un gaiļus.
Es pie kungiem kalpoju
Otru gadu;
Man iedeva gailīti,
Vienu gailīti.
Gailīts manu vistiņ' kopa,
Vistiņ' man pautus dēja, etc.
Es pie kungiem kalpoju
Trešo gadu;
Man iedeva zostiņu,
Vienu zostiņu.
Zostiņ' man guļu gulēj',
Gailīts manu vistiņ' kopa, etc.
Es pie kungiem kalpoju
Ceturt' gadu;
Man iedeva aitiņu,
Vienu aitiņu.
Aitiņ' mana saiminiece,
Zostiņ' man guļu gulēj', etc.
Es pie kungiem kalpoju
Piekto gadu;
Man iedeva tītaru,
Vienu tītaru.
Tītars man bārzdu dzina,
Aitiņ' mana saiminiece, etc.
Es pie kungiem kalpoju
Sesto gadu;
Man iedeva āzīti,
Vienu āzīti.
Āzīts man ragus nesa,
Tītars man bārzdu dzina,
Aitiņ' mana saiminiece,
Zostiņ' manim guļu gulēj',
Gailīts manu vistiņ' kopa,
Vistiņ' man pautus dēja,
Smukus, daiļus,
Vistiņas un gaiļus.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 288 -

2145.

Jāju, jāju, rāceņus zagt
Uz to muižas pagrabiņu;
Satiek' muižas vagariņu, -
Slipad, slipad, atpakaļ.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

2146.

Kaimiņiem lielas meitas,
Braukšus brauca baznīcā;
Mūsējiem mazmaziņas,
Kājiņām tīpuļoja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2147.

Kalpu bērni, irbēniņi,
Agri tek migliņā;
Saimenieka svētelīši
Ilgi tup ligzdiņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2148.

Kam māmiņa tā auklēja,
Vienu lielu, otru mazu?
Lielākais mazākam
Ūdentiņa nepadeva.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2149.

Kam tā meitiņa dzelteniem matiņiem?
Māmiņas meitiņa, brālīša māsiņa.
Liepiņas lapiņ' tiltiņu grīda,
Tur brauca, tur jāja simts brāleliņu,
Pulks jāja puisīšu, pulks cepurīšu,
Pulks gāja meitiņu, pulks vaiņadziņu.
Es pati stāvēju kalēja smēdē,
Kaļš kalējs nokala pūr' atslēdziņu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

2150.

Kas metīs manā maciņā,
Tas sēdēs zelta krēsliņā,
Kas nemetīs man maciņā,
Tas sēdēs mēslu čupiņā.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2151.

Ķipīts ķērni nobadīja,
Ieliek ķipi cietumā;
Saka ķipja līgaviņa,
Lai tik gauži neraudāja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2152.

Ķipurs danco raibām biksēm
Sava kunga celiņā;
Piķiers lēkā raibā mežā
Savam kungam pakaļā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2153.

Knipele, kauliņi tiltiņu taisa,
Tur brauca kundziņš, tur madāmiņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2154.

Krustamāte, krustamāte,
Kam tu mani aicināji?
Es, pie tevis tecēdama,
Ietecēju upītē.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

2155.

Kukažiņa ciemā gāja,
Līkažiņa pavadīja.
"Es tev lūdzu, kukažiņ,
Atnes man kukulīša"
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2156.

Kundziņš mani kaŗā sūta,
Treša gada puisēniņu.
Es kungam atsacīju:
Vai es vien kaŗavīrs?
Aug citā maliņā
Vēl ir citi tēva dēli.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Kundziņš mani karā sūta,
Sesta gada puisēniņu.
Nevarēju bruņas nest,
Ne tērauda zobeniņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 289 -

2157.

Lai runāja lielas meitas
Par puišiem, brūtgāniem;
Mēs, mazie skuķēniņi,
Par jēriem, kazlēniem,
Par jēriem, kazlēniem,
Par cimdiem, zeķītēm.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lielas meitas, saiedamas,
Par puišiem vien runāja;
Mēs, mazās zeltenītes,
Par cimdiem, paķelēm.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

2158.

Lielas māsas, mazas māsas,
Iesim jūras puķes plūkt.
Jūras puķes skaistas puķes,
Dzeltāniemi ziediņiem,
Dzeltāniemi ziediņiem,
Sarkaniem vidiņiem.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

2159.

Lieli brāļi, mazi brāļi,
Iesim jūras putnus šaut.
Jūras putni varen daiļi
Dzeltenāmi kājiņām,
Sudrabiņa nadziņiem;
Sudrabiņa nadziņiem,
Zeltītiem spārniņiem;
Zeltītiem spārniņiem,
Dimantiņa cekuliem.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

2160.

Lieli vilki, mazi vilki, ī, ī!
Lieki vilki ī!
Mazi vilki ņigu, ņegu, ņigu, ņegu!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2161.

Līzīt' šēž kamanās,
Es kamanu pakaļā;
Līzīt' grožus kustināja,
Es pātagu vīcināju.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2162.

Lustējam, līksmojam
Mēs, mazajas zeltenītes!
Lielajām liela bēda:
Maz pūriņa dibinā.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2163.

Māte gāj' uz klēti,
Es tecēju pakaļ;
Māt' iedeva pakulu kodaļu,
Es atdevu vējam;
Vējš noauda zīda kleitu
Sudrabiņa lapīnām.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2164.

Māte mani izsvieda caur pirtes logu;
Vējš mani šūpoja, balodis loloja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2164¹.

Maļu, maļu, peliņ,
Vienu rudzu graudiņ'.
Samalusi vienu graudiņ',
Tek uz aku ūdentiņa;
Ieraudzījsi ciema suņus,
Aliņā, aliņā.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

2165.

Man maza ķēvīte, Ķēvīte bija,
Ar to ķēvīti žagaros braucu,
No tiem žagariem sētiņu pinu,
Sētiņu apkārt dārziņu taisu,
Es taī dārziņā rozītes sēju,
No tām rozītēm kronīti viju,
Ar to kronīti baznīcā gāju,
Es tanī baznīcā Dieviņu lūdzu.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

2166.

Mans tēvs Dubur-Dāvus,
Mana māte Dubur-Līze,
Es pats mazs putniņš
Spicu, stāvu deguntiņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2167.

Maza, maza meitenīte,
Kā putriņas vērpelīte:
Kad piesita, tad skanēja
Par visāmi maliņāmi.
224 [Kabilē (Kld)].

2168.

Maza, maza meitenīte
Tek pa silu raudādama.
Jauni puiši bandenieki,
Ņemat zirga mugurā.
110 [Cēsīs], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 290 -

2169.

Maza, maza meitenīte
Tek pa silu raudādama.
Ņem, bāliņ(i), kamanās,
Būs telīšu ganītāja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 72 [skat. 1180. (Druvienas pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

2169¹.

Moza, moza meitiņeite
Tak pa ceļu dzīduodama.
Satykuši cīma puiši,
Nūmauc zalta gredziņiņu.
422 [Līvānu pag. D].

2170.

Maza, maza meitiņa audeklu meta,
Mazs, mazs puisītis lūkojās.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)], 173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)], 189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

1. Mazs, mazs meitēns audekli meta,
Mazs, mazs puisīts nolūkoja;
Atskrēja vālodze, samudžināja.
190 [Kuldīā].

2170¹.

Maza, maza meitiņa istabu slauka,
Zeltīts kātiņš, sudraba slotiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2171.

Maza meita es būdama,
Nekam lieti nederēju;
Kad uzaugu, tad derēju
Ir pašam labajam.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2172.

Mazajām(i) meitiņām(i)
Riekstu čaulu dzirnaviņas;
Lielajām(i), resnajām(i)
No pelēka akmentiņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2173.

Mazajām meitiņām
Vējiņš matus plivināja,
Vai tādēļ plivināja,
Maza bēda galviņā?
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2174.

Mazs, mazs vīriņš, pavāja Ķēvīte, -
Vai tu tādu niredzēji?
Redzēju gan,
Iebrauca mežā žagaros.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2175.

Mūsu tēvs viņpus cēs',
Vadžus tēš, siekstus plēš,
Pelnī bērniem dienišku maizīti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Vecais tēvs sēd pie krāsnes,
Auna galva katlā vira,
Ledus dega ugunē, -
Vadžus teš, siekstus plēš.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2176.

Ne muižiņas bērniņš biju,
Nenoslīku pieniņā;
Lielu ļaužu, gudra tēva,
No godīgas māmuļiņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2177.

Nopirku māmiņai kliņģeŗus, veģus.
Atrašu gardus, apēšu pats.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2178.

Pie bāliņa sērsti gāju,
Vīzītē raušus cepu.
Sķic, incīt, līkastīt,
Apēd manu ceļa maizi.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

2179.

Pērngad es pazaudēju
Savu zīļu vaiņadziņu;
šogad to ieraudzīju
Pa istabu rāpajot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2180.

Pilu, pilu, dūciņas, ragutiņas spēlē,
Ķipars danco raibām biksām.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

2181.

Saimenieka bērniņiem
Visiem līkas muguriņas:
Kalpu bērni pārsituši,
Garoziņas prasīdami.
71 [Drustos (Drustu pag. C)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2182.

Saimenieka bērniņiem
Visiem pliki vēderiņi:
Kalpu bērni noplēsuši,
Pavaldziņa prasīdami.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

- 291 -

2183.

Saimenieka bērniņiem
Visiem pliki vēderiņi:
Kalpa bērni noplēsuši,
Savas daļas prasīdami.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2184.

Ziedi, ziedi, ziedu pļava,
Dzelteniemi ziediņiem;
Audzi, audzi, brāļa māsa,
Dzelteniemi matiņiem.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2185.

Zili melni dūmi kūp
Aiz tā meža gabaliņa;
Maza, maza meita raud
Aiz tā meža gabaliņa.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

2186.

Sitam, kaunam mazos ežus,
Metam podā, vārījam;
Tēvam gaļa, mātei gaļa,
Bērniem sula bļodiņā,
Kaķam ciskas aizkrāsnē,
Kučam kauli pagaldē;
Peic, pavāram par pieri!
Peic, pavāram par pieri!
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

1. Pau, pau, ezīti, metam katlā!
Kaķam dūmi, suņam kaulīns,
Gaiļam lēveres, tēvam biezumi,
Bērnim sulīna.
Kas ar sulīnu nepietiek,
Tam ar kausīnu (karauti) pauc pierē!
(D. L. etn. piel. 1893. g. 26. lpp.)

2. Sytam plaukstienis,
Capam dasienis,
Gostim papienia.
Bārnim sulenia,
Tāvam ar muoti kauleni
Ar ku pastubulāt.
416 [skat. 4270. (Viļēnu pag. Rz)].

2187.

Sitami plaukstiņas, dos māma cicīša;
Ja nedos cicīša, tad dos putriņu;
Ja nedos putriņas, tad dos žagariņu
Pa uokstiņu, pač, pač, pač!
(D. L. etn. piel. 1892.g.43. lpp.)

2188.

Suns sita bungas,
Kaŗavīri spēlēja,
Ķipars dancoja
Raibām biksām.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)], 326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

1. Suņi sita bungas, pele piģelēja,
Sunītis, kaķīte plānā dancoja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2189.

Tā jāj kungi, tā vagares,
Tā jāj paši darbenieki,
Auzu maizes pieēduši,
Teļa putras piestrēbuši.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2190.

Tēte Rīgā, memme Bauskā,
Es pats mājās, biksas kājās.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2191.

Tētiņ, memmiņ, kad būšu liela?
Rociņas, kājiņas kā bērza pūpiņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2192.

Tēvs ar māti aiz ūdeņa,
Bērni kalna galiņā;
Ziņģē tēvs, ziņģē māte,
Ziņģē bērni pakaļā.
371 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2193.

Tēvs mūs', māte mūs'
Visi mazi bērni mūs';
Lielais Ansis, tas nav mūs',
Tam pašam siev' un bērni.
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

2194.

Trinu, trinu tuteniņu,
Lāčam kaklis jānogriež.
Tēvam gaļa, mātei zupa,
Kungam āda kažokam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2195.

čij, čij, zīlīte, kur tavi bērniņi?
- Viņpus Daugavas ozola zarā.
Kas viņus šūpo, kas viņus auklē?
- Vēja māte šūpo, vēja māte auklē,
Juk, juk, juk, juk.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 292 -

2196.

Tūlu, tūlu, tallalā,
Rītu braukšu Dobelē,
Rītu braukšu Dobelē,
Pirkšu smukas pūra lādes;
Pirkšu lielas, pirkšu mazas,
Izdalīšu meitiņām.
Kas būs liela, tai došu mazu,
Kas būs maza, tai došu lielu.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2197.

Tur ziedēja zelta ziedi,
Viņā lazda krūmiņā;
Ej, bāliņ, pārnes vienu
Mazajai māsiņai.
226 [Kandavā (Tl)].

2198.

Vienami tēvami deviņi dēli,
Tie visi deviņi amata brāļi:
Trīs sita bungas, trīs stabulēja,
Trīs vilka tīkliņu gar jūras malu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2199.

Viešiņa nāce, kukuli nese;
Atrada gardu, apēda pati.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2200.

Vecais tēvs iet uz mežu,
Pamet bērnus pakaļā.
Kuš, kuš, bērniņi, neraudiet,
Dievs dos rudzīšus, cepsim maizīti;
Cūciņa mūsu arājiņš,
Cīrulītis ecētājs.
275 [Zemgales novados].

2201.

Vecais tēvs bullu(?) bārdu
Nelaiž bērnu baznīcā;
Cik iet bērnu baznīcā,
Tik ar bullu mugurā.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 71 [Drustos (Drustu pag. C)].

2202.

Vecais tēvs, buļļa bārzda,
Nelaiž bērnu baznīcā;
Kamēr vecais pupas bradā,
Tikmēr bērni baznīcā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Vecais tēvs buļļa bārdu
Sīka bērza galiņā,
Pupu kule mugurā,
Aizliedz iet baznīcā;
Kamēr vecais pupas kaisa,
Tikmēr bērni baznīcā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2203.

Vecais tēvs sirmu bārzdu
Nelaiž bērnus baznīcā;
Jaunais tēvs, tam nav bārzdas,
Tas laiž bērnus baznīcā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

2204.

Vecais tēvs sirmu bārzdu
Nelaiž bērnu baznīcā,
Ka pātaru nemācēja,
Lai grēkos neiekrita.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2205.

Vecais tēvs sirmu bārzdu
Nelaiž bērnu baznīcā;
Piesienam veco tēvu,
Eima, bērni, baznīcā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Vecais tēvs kaula bārzdu
Nelaiž bērnu baznīcā;
Piesiesim veco tēvu
Pie lielā skudru pūļa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2206.

Vecais tēvs uz aku sēž,
Pupu kūlis mugurā;
Es prasīju saujiņu,
Viņš iedeva riekužiņu.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

1. Mūsu tēvs līkā bērzā,
Pupu kule mugurā;
Es prasīju saujiņu,
Viņš iedeva riekužiņu;
Es tās pupas cūkai devu,
Cūka man taukus deva;
Es tos taukus kurpniekam,
Kurpnieks man kurpes šuva;
Es tās kurpes brūtītei,
Brūte man mutes deva;
Es to muti sunīšam,
Sunīts man zaķ' atnesa;
Es to zaķi ķēniņam,
Ķēniņš man pil' atdeva
Ar visim zaldātim.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

- 293 -

2. Kad tu, māte, maizi cep,
Izcep man kukulīti.
Kukul' devu rijniekam,
Rijnieks man salmus deva,
Es tos salmus telītei,
Telīt' man pienu deva,
Es to pienu sivēnam,
Sivēns man šĶiņķi deva,
Es to šķiņķi ozolam,
Ozols man lapas deva,
Es tās lapas aitiņām,
Aitiņ' man vilnu deva,
Es to vilnu brūtei devu,
Brūte man prievitiņus,
Prievitiņus akai devu,
Aka man ūden' deva,
Es to ūden' brūveŗam,
Brūvers man misas deva,
Es to misu nabagam,
Lai nabags Dievu lūdz.
1311 [Apē (Vlk)].

2207.

Visi mani bērniņi vāciski mācēja:
Maizīte brotīte, karotīte lepelīte.
271 [Mangaļos (Mangaļu pag. Rg)].

1. Visi mani bērniņi vāciski runā:
Maizīte brūtīte, karotīte leperīte,
Nazītis meserītis, purt, suni, ārā!
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2208.

Cepu, cepu kukuli, ko braukt ciemā;
Atradu gardu, apēdu pats.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Cep, cep kukeļ, krustmātē nest;
Atrad gārd, apēd pats
Ņem, ņem, ņem!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2209.

Cepu, cepu kukulīti, izcepu gardu,
Izcepu gardu, apēdu mīkstumu,
Nonesu krusttēvam garozu vien.
Krusttēvs mani izvadīja
Ar degošu pagalīti.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2210.

Cepu, cepu kukulīti,
Citu dižu, citu mazu;
Tas dižajis dižajam,
Tas mazajis mazajam.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2211.

Cepu, cepu kukulīti,
Citu lielu, citu mazu:
Atnāks mani bāleliņi,
Citi lieli, citi mazi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2212.

Cepu, cepu kukuļus, citus lielus, citus mazus.
Brauksim brāļos, dosim bērniem,
Kuŗš mazāks, tam mazāku,
Kuŗš lielāks, tam lielāku.
Ja tie bērni neēdīs, ēdīsim paši -
Ņem, ņem, ņem!
224 [Kabilē (Kld)].

2213.

Cepu, cepu sīļa gaļu;
Vai es tevi viens ēdīšu?
Došu kunga sulaiņam,
Došu govju moderei.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2214.

Cibu, cibu, kājiņas, ciemā tekot;
Vintaru, vantaru, mājās nākot.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

1. Cip, cip, kājiņas, ciemiņā;
Lampata, lampata, sētiņā.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2215.

Citi bērni manu bērnu
Celiņā satikuši,
Labu nazi izvīluši,
Tutenīti iedevuši.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2216.

Vienaļiņa, otraļiņa, tēraudiņa,
Sapatiņa,
Vigaļa, vagaļa, decku, kuko,
Deinik, desmit.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Venzga, duiga, treiga, veiga,
Sītiņ, sātiņ, Ķedele, vedele,
Stilum, stipts.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2. Viebil, dībil, trigum, tragum,
Sastik, mastik, kūlik, vēlik,
šķebero, vebero, tilab, tipts.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 294 -

Kā skaita nedēļas dienas.

2217.

Pirmo dienu rudzus kūla,
Otru dienu bīdelēja,
Trešdien maizīt' žūrēja,
Ceturtdien beķerēja,
Piektdien cepli kurināja,
Sestdien cepli iestellēja,
Svētdien bērni baznīcā,
Silta maize kulītē.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Sastdiņ guoju cīmeņā,
Svātdiņ labi cīmuotīs;
Pyrmūdiņ korsta sauļe,
Buoļeņim sīna kostu;
Ūtardiņ ļeita dīna,
Maņ drābeites juovelej;
Trešdiņ tāvs olu dora,
Es iudiņa nesējeņa;
Catūrtdiņ, catūrtdiņ
Ar Laimeņu juorunoj;
Pīktdiņ agri uz mīsteņu
Vaiņukami zeiļu pērktu;
Sastdiņ muote pyuru lyka,
Es stuovēju rauduodama,
Es stuovēju rauduodama,
Slauktiveiti puškuodama;
Svātdiņ agri uz bazneicu
Ar vysuom muoseņuom,
Ar vysuom muoseņuom,
Ar vysim buoleņim.
Pyrmūdiņ, pyrmūdiņ
Nūjims munu vaiņuceņu,
Nūjims munu vaiņuceņu,
Apsīs maņ boltauteņu.
435 [Latgalē].

Blēņu baušļi.

Pirmais bauslis: Kaltiņš kulē; 2. Kazai divi ragi; 3. Ratiņam trīs kājas; 4. Govij četri pupi; 5. Rokai pieci pirksti; 6. Zirga pakavam sešas naglas; 7. Debess sietiņam septiņas zvaigznes; 8. Ritenim astoņi spieķi; 9. Rīgā zvana ar deviņiem pulksteņiem; 10. Ar desmit pirkstiem maize jāpelna. 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

★

37105.

Auklej, muot, šyupoj, muot,
Namet maņa iudinī:
Augšu lels, byušu gudrys,
Luočam ceļa nagrīzeišu.
263 [Mēmeles Jk].

37106.

Audzi, muoseņa, ružona,
Naizaudzi naružona!
Jo izaugsi naružona,
Darīs' kaunu bruoleišim.
389 [Silajāņu Rz].

37107.

Aveniņš pili dara,
Spriņģēdams;
Kaza vilka akmentiņus,
Raudādama.
545 [Krustpils D apr.].

37108.

Āzīti, bucīti,
Kur liki bārdiņu?
Pārdevu krievam
Par septiņi mārki.
270 [Mežotnes B].

37109.

Dievs dod bullīti
Satikties,
Nu būs atkal
Pādītes.
94 [Dunikas Lp].

37110.

Es atradu putna spalvu
Apakš daiļu ābelīt';
Tā nebija putna spalva,
Tā bij daiļa meitenīt'.
72 [Cesvaines Md].

37111.

Es izaugu pie māmiņas,
Tā kā viena memzelīte:
Tievu, spicu deguntiņu,
Spalvainām kājiņām.
378 [Seces Jk].

37112.

Es moziņš muižinīks,
Man deviņi darbinīki:
Treis cyuciņas oruojiņas,
Sešas vystas acātuojas.
389 [Silajāņu Rz].

37113.

Es nemītu lielu malku,
Sīkajiem žagariem:
Sīki, mazi žagariņi,
Paši pūta, paši dega.
378 [Seces Jk].

- 295 -

37114.

Es sacīju tev, muosiņa,
Nastuod' duorzā ruduciņa:
Atvess tevi vedekliņu
Leidz ruduka ryugtumiņa.
182 [Kaunatas Rz].

37115.

Ir manā galviņā
Trīs tērauda drupaniņas;
Kad es gribu, apsalaižu
Da pašai zemienei.
241 [Lubānas Md].

37116.

Jūgsim cūciņu silītē,
Brauksim Rīgas pilītē;
Rīgas kungi brīnīsies:
Eku lepnis kumeliņš!
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

37117.

Jurīt, tava pastaliņa,
Visa darba darītāja:
Ziemā tevi vizināja,
Vasarā dancināja.
236 [Līvānu D].

37118.

Kas tam korņa sormuļam
Ūpis molā nadzeivuot;
(Ūpis molā nadzeivuot,)
Samtja bikšu nanosuot.
Ūpis molā dzeivuodams,
Samtja biksis nosuodams.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37119.

Muna bruoļa vysi rodi
I atbraucja, i atguoja;
Mun' bruolīša tāvs ar muoti
Ni atbraucja, ni atguoja.
Voi ir zirgi pīkusuši,
Voi ir roti salyuzuši?
466 [Vārkavas D].

37120.

Mēs bijām daudz māsiņas,
Daudz darbiņa redzējām:
Ne runcītis negulēja
Bez baltā paladziņa.
605 [Skolas].

37121.

Maza, maza (es maza) meitiņa,
Gluda, gluda (man gluda) galviņa;
Pate guļ ceplē (guļukrāsnī),
Galviņa ārā.
248 [Mālpils Rg], 246 [Madlienas (Lielais) Rg].

37122.

Muoseņi, tu muoseņi,
Boltu putu gabaleņi!
Nak tī tevi muomuleņa
Ir pīnāi mozguojusi?
314 [Pildas Ldz].

37123.

Paldies Dievam, labi gadi,
Bērniem treknas mugurīnas.
192 [Kosas C].

37124.

Paldies saku Augustam,
Kad auniņu (Anniņu) kustināja;
Tas mums deva šovakar
Saldu alu nodzerties.
389 [Silajāņu Rz].

37125.

Puisi, puisi, pundurīti,
Nelaid cūku druviņā;
Kad es iešu griķu pļauti,
Nocirtīšu deguntiņ'.
605 [Skolas].

37126.

Rupucs kun(n)u dancināja,
Siksniņā turēdams.
109 [Ērķemes Vlk].

37127.

Es kurmīti dirsināju,
Siksniņā turēdama:
Kam tas man pļavas raka,
Kam druviņas rušināja.
605 [Skolas].

37128.

Rūca, ŗūca dundurīši -
Kur tie ŗūca, kur neŗūca?
Vai tie ŗūca žogmalī,
Vai sīvāsa nātrītēs?
Tie neŗūca žogmalī,
Tie ŗūc meitu istubā.
39 [Bārtas Lp].

37129.

Seši mazi kovārniņi
Uz akmeņa sakāpuši,
Tie būs mani cūku gani,
Meitām pupu spaidītāji.
46 [Beļavas Md].

- 296 -

37130.

Skudra mana iekoda
Kreisāji gurnā,
Pārgāju mājā,
Pateicu tēvam.
Tēvs mana šūdina
Tērauda bikses.
197 [Krotes Lp].

37131.

Smejatēs smīkliņam,
Smīklam beja juozasmej.
Kurs smīklam nazasmej,
Tys smīkla nastuovēja.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37132.

Syurineitis, syurineitis,
Ko augati duorzeņā?
Saimineica, saimineica,
Jai duorzā syurineitis.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37133.

Tētiņ, manu spicbārzdiņ(u),
Tievu, gaŗu cepurīti;
Māmiņai smiekli nāca,
Uz tētiņu skatoties.
378 [Seces Jk].

37134.

Tēva radi, diži radi,
Tram, tram, tram;
Mātes radi, mazi radi,
čim, čim, čim.
472 [Vecgulbenes Md].

37135.

Tīli tupi, tēvainīt,
Mātei mazi krikainīši,
Tie būs cūku ganītāji,
Meitām pupu knaibītāji.
223 [Lielstraupes C].

37136.

Tilli, tilli, tēvainīti,
Mātei mazi pogainīši;
Uz cintiņas salēkuši,
Ausis vien šķurināja.
241 [Lubānas Md].

37137.

Vacūmuot, vacūmuot,
Syvans tovu peipi grauze,
Kam tu mani mazu kyuli
Ar putreņas makšerīti.
605 [Skolas].

37138.

Vacais tāvs siermu buordu
Cyukas gona sileņā;
Tric buordeņa gaulojūt,
čaukst lapeņas staigojūt.
414 [Stirnienes Rz].

37139.

Vacais tāvs, sierma buorzda,
Kozas gona sileņā;
Skan sileņis, tric buorzdeņa
Uz kazeņu barūtīs.
247 [Makašānu Rz].

37140.

Vecais tēvs ogas lasa
Siliņā, mauriņā;
Trīc tam bārda gauļojot,
Dreb kažoks tekājot.
605 [Skolas].

37141.

Visapkārti gaiļi dzied,
Spreņa gailis nedziedāja;
Spreņa gailis iespiedies
Stora meitu klētsdurvīs.
439 [Trikātas Vlk].

37142.

Vysi soka, vysi soka
Kaņepeju muižinīks,
Voi tuodeļ muižinīks,
Ka maņ seikas kaņepeites?
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37143.

Vucyn, byryn,
Kurin' piert',
Vuškeņ, muoseņ,
Ej uz piert'.
389 [Silajāņu Rz].

37144.

Vucynam, birinam,
Dzelža roti juovolkoj;
Vuškeņai tīvys kuojis,
Tai vīgluokys kamaneņis.
143 [Jāsmuižas D].

37145.

Zili melli dūmi kūpa
Pa to nama šķores galu:
Pašai mūsu māmiņai
Skotelīte sadegusi.
72 [Cesvaines Md].

- 297 -

37146.

Zierņus sēju kalneņā,
Zierņi tak lejeņā;
Sauču sovu krystabārnu,
Satak vysi svešinīki.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

★

2. Par māju lopiem un meža zvēriem.

2218.

Āzīti, āzīti, kur liki bārzdu?
- Pārdevu krievam, nopirku izkapti.
Ko tā izkapte tev laba dara?
- Man tā izkapte sieniņa pļāvēja.
Ko tas sieniņš tev laba dara?
- Man tas sieniņš gotiņām dot.
Ko tās gotiņas tev laba dara?
- Man tās gotiņas pieniņu dod.
Ko tas pieniņš tev laba dara?
- Viņš man vaidziņus baltus taisa.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2219.

Āzīti, bucīti, kur liki bārdiņu?
- Pārdevu krievam par piecu mārku.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

2220.

Āzīti, Miķelīti,
Kur tu ņēmi bārdiņu?
- Krievs iedeva bārdiņu.
Ko tev laba bārda dara?
- Bārda man zemi slauka,
Āboltiņu graužot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2221.

Bucīti, āzīti, ku' liki bārdiņu?
- Izdevu krievam izkapšu kalt.
Kam to izkapšu tev vajadzēja?
- Izkapšu vajaga sieniņa pļaut.
Kam tā sieniņa tev vajadzēja?
- Sieniņa vajaga gosniņām dot.
Kam to gosniņu tev vajadzēja?
- Gosniņu vajaga pieniņu slaukt.
Kam tā pieniņa tev vajadzēja?
- Pieniņa vajaga bērniem dot.
Kam to bērnu tev vajadzēja?
- Bērnu vajaga cūciņu ganīt.
Kam to cūciņu tev vajadzēja?
- Cūciņu vajaga kalniņu rakt.
Kam tā kalniņa tev vajadzēja?
- Kalniņa vajaga miezīšu sēt.
Kam to miezīšu tev vajadzēja?
- Miezīšu vajaga alutiņu brūvēt.
Kam tā alutiņa tev vajadzēja?
- Alutiņa vajaga brāļiem dzert.
Kam to brāļu tev vajadzēja?
- Brāļu vajaga kaŗā raidīt.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No tā kaŗa pārnākdami?
- Divi zelta adatiņas,
Trešo zelta kniepadatu.
Kur palika adatiņas?
- Tās iedūra liepu celmā.
Kur palika liepu celmis?
- Tas sadedza smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
- Tie izlija lielis lietis.
Kur palika lieli lieti?
- Satecēja upītē.
Kur palika tā upīte?
- To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
- Tie aizgāja gaŗu ceļu.
Kur palika gaŗis ceļis?
- Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļis mauris?
- To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
- Tās aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstis mežis?
- To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
- Tie uzkāpa debesīs.
Tur tie ēda, tur tie dzēra,
Biķerīšus mētādami.
Es tupēju pagaldē,
Drupatiņas lasīdams.
Es prasīju vienu graudu,
Man iedeva divi graudi.
Es prasīju divi graudi,
Man iedeva trīs graudi;
Es prasīju trīs graudi,
Man iesvieda visu maišeli -
Blīc, pierē!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Man bij viena raiba govs
Pašā kūts dibenā.
- Kur palika raibā govs?
To pārdevu naudiņā.
- Kur palika tā naudiņa?
Tā sabira upītē.
- Kur palika tā upīte?
To izdzēra melni vērši.
- Kur palika melni vērši?
Tie aizgāja gaŗu ceļu.
- Kur palika gaŗais ceļš?
Tas aizauga madarām.
- Kur palika tās madaras?
Tās noplūca jaunas meitas.
- Kur palika jaunas meitas?
Tās aizveda jauni puiši.
- Kur palika jauni puiši?
Aiz kalniņa muižiņā.
- Kur palika tā muižiņa?
Tā sadega zil' uguni,
Tā sadega zil' uguni,
Tā sagruva pelniņos.
- Kur palika tie pelniņi?
Tos izkasa melna (balta) vista.
- Kur palika melna (balta) vista?
To nospēra vanadziņš.
- Kur palika vanadziņš?
Tas aizskrēja zaļu birzi.
- Kur palika zaļa birzs?
To nolīda Dieva dēli.
- Kur palika Dieva dēli?
Tie uzkāpa debesīs,
Ar stīgām stīgodami,
Ar bungām bungodami.
- Ko tie dara debesīs?
Sēd pie galda rakstīdami,
Kam būs mirt, kam dzīvot
šai baltā saulītē.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)], 98 [Dvietas Il], 379 [Sējas Rg].

- 298 -

2222.

Aveniņ, aveniņ, kā tev klājas?
Tu zin', Dieviņ, kā man klājas:
Ziemu sieniņš, vasaru zālīte,
Pavasar siltais ūdentiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2223.

Aveniņš pili dara
Strumpēdams;
Kaza vilka akmentiņus
Raudādama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2224.

Ku' ta tu biji, āzīti mans?
- Sudmalās, sudmalās, kundziņi mans.
Ko tu tur darīji, āzīti mans?
- Kviešus, rudzus bīdelēju, kundziņi mans.
A' ko tu slaucīji, āzīti mans?
- A' bārzdiņu, a' bārzdiņu, kundziņi mans.
A' ko tu mēroji, āzīti mans?
- A' radziņu, a' radziņu, kundziņi mans.
A' ko tu strīķēji, āzīti mans?
- A' kājiņu, a' kājiņu, kundziņi mans.
Vai ta tu nezagi, āzīti mans?
- Zagu kviešus, zagu rudzus, kundziņi mans.
Vai ta tevi neķēra, āzīti mans?
- ķēra gan, ķēra gan, kundziņi mans.
Vai ta tevi nepēra, āzīti mans?
- Pēra gan, pēra gan, kundziņi mans.
A' ko tevi pēra, āzīti mans?
- A' pagali, a' pagali, kundziņi mans.
Va' ta tu nebļāvi, āzīti mans?
- Bļāvu gan, bļāvu gan, kundziņi mans.
Kā ta tu bļāvi, āzīti mans?
- Buku bē, buku bē! kundziņi mans.
263 [Dobelē], 416 [skat. 4270. (Viļēnu pag. Rz)].

1. Kur to tu beji, uozeiti munu?
- Patmaļuos, patmaļuos, kundzeņu munu.
Kū to tu tī dareji, uozeiti munu?
- Kvīšus, mīžus beideļeju, kundzeņu munu.
Ar kū tu mērēji, uozeiti munu?
- Ar radzeņu, ar radzeņu, kundzeņu munu.
Ar kū tu stŗeičēji, uozeiti munu?
- Ar kuojeņu, ar kuojeņu, kundzeņu munu.
Ar kū tu slaucēji, uozeiti munu?
- Ar buordeņu, ar buordeņu, kundzeņu munu.
Kū to tu tī iedi, uozeiti munu?
- Captys vystys, captys peilis, kundzeņu munu.
Kū to tu tī dzēri, uozeiti munu?
- Olu, madu, olu, madu, kundzeņu munu.
Kur to tu tī guļēji, uozeiti munu?
- Pi jumprovys kambarī, kundzeņu munu.
Ar kū to tu apsasedzi, uozeiti munu?
- Ar skusteņu, ar skusteņu, kundzeņu munu.
Kai to teve nasyta, uozeiti munu?
- Syta, syta, kai nasyta, kundzeņu munu.
Ar kū to tevi syta, uozeiti munu?
- Ar pagaļi pa pakaļi, kundzeņu munu.
Kai to tu nakļīdzi, uozeiti munu?
- Kļīdžu, kļīdžu, kai nakļīdžu, kundzeņu munu.
Kai to tu klīdzi, uozeiti munu?
- Muka mē, muka mē, kundzeņu munu,
Kai to tu kļīdzi, uozeiti munu?
- Bāgu, bāgu, kai nabāgu, kundzeņu munu.
Kai to tu tī naizbāgi, uozeiti munu?
- Ploti rogi, šauri vuorti, kundzeņu munu.
Kai to tu naļēci, uozeiti munu?
- Ļēču, lēču, kai naļēču, kundzeņu munu.
Kai to tu tī ļēci, uozeiti munu?
- Augšuok ļipa na sēteņa, kundzeņu munu.
426 [Sakstagala pag. Rz].

- 299 -

2225.

Briedis nakti pārgulēja
žagatiņas ligzdiņā.
Bij tādam bajāram
Pie nabaga mājas ņemt!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

2226.

Briedis pūta vaŗa tauri
Diža meža maliņā.
Kā briedītis nepūtīs,
Viņam bērni Vāczemē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2227.

Trīs jaunas meitiņas buku veda dancot.
Viena ragus turēja, otra ļipu skrūvēja,
Trešā kāpa mugurā, bukam, bukam mugurā.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2228.

Ezīšam, ezīšam, -
Ežam bērni nosaluši;
Sametam pa grašam,
Nopirksam ezēniņus.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2229.

Man bij viena raiba govs,
Tā man daudz piena deva,
Es to pienu beķeŗam,
Beķers man veģi deva,
Es to veģi kurpniekam,
Kurpnieks man kurpes deva,
Es tās kurpes brūtītei,
Brūte man mutes deva,
Es to muti sunīšam,
Sunīts man zaķi deva,
Es to zaķi pilniekam,
Pilnieks man pili deva
Ar visiem zaldātiem.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

2230.

A, b, c, d,
Kaķis kala smēdē,
Suns ieskrēja pa lodziņu
Un norāva astīti.
Ņau, ņau! atdod manu astīti.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2231.

A, b, c, d,
Kaķis lece smēdē,
Sviesta maize zobos;
Bērni skrēja nopakaļ, -
Ne drupač' nedabūj'.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

2232.

A, b, c, d,
Kaķis skrien pa sniegu,
Pele tam pakaļ.
Tec, kaķīt, atpakaļ,
Ķer to pelīt' rokā:
Tev būs gaļa brokastiem,
Man būs āda zābakiem.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

2233.

Apskaitās mans runcītis,
Piejozās zobentiņu;
Kreima ķērna aizkrāsnē,
To gribēja pušu cirst.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 300 -

1. Mans runcītis sasaskaitis,
Apsajozis zobeniņu;
Uz māmiņu sasaskaitis,
Kam ķērniņai vāku vāze.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

2234.

Brauc, kaķīti, rīdziņā
Ar to peļu vezumiņu;
Atved man divi siļķes,
Baltas maizes kukulīti.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2235.

Es pārvedu runcīšam
No Torlavas līgaviņu,
Visa Dieva zeme rīb,
Runcīšam dancojot.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

2236.

Inčam, runčam pelēki audi,
Zīlei, žubei rakstītas zeķes.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2237.

Incīšam kaķīšam
Pilna peļu vācelīte;
Jaunajām (mazajām) meitiņām,
Pilns pūriņš dzīpariņu.
24 [Lēdurgas draudzē], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2238.

Incītei, kaķītei
Atjāj pieci precinieki.
Nu, nu, inci, pa, pa, inci,
Vai būs pieci skārtelīši?
216 [Ventspilī].

2238¹.

Inci, runci, aunies kājas,
Brauksam abi ciemiņā;
Nu ir labi silti laiki,
Nu neķīkst kamaniņas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

2239.

Incīti, kaķīti, aunies kājiņas,
Rītu būs salniņa, brauksim mežā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2239¹.

Incīti, kaķīti, kur tad tu plencēji?
Krodziņā plencēju, alutiņa dzertu.
Satiku vilciņu tiltiņa galā,
Ieplencēju ozolā.
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

2240.

Incīti, kaķīti, pīsim vīzītes,
Pīsim vīzītes, ausim kājiņas:
Rītu būs svētdiena, brauksim ciemā.
Tu iesi namā, es istabā;
Tevi suņi saries, mani brāļi saņems.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2241.

Inciņ, kaķīt, pīsam vīzītes,
Rīt būs svētdiena, iesam ciemā.
Tu iesi klētē, es istabā;
Tu ķersi pelītes, es jaunas meitiņas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Kaķīti, runcīti, eima abi ciemā!
Tu līdi klētī, es maltuvē;
Tu ķēri pelīti, es malējiņu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

2242.

Incīti, kaķīti, pirc kumeliņu,
Neiesi kājām, pelīšu Ķert.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

2243.

Incīti, kaķīti, plucini vilniņu,
Rītu būs salniņa, sals tev kājiņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2244.

Incīti, kaķīti, tec peļu medīt,
šūsim bērniem peļu kažociņus.
224 [Kabilē (Kld)].

2245.

Kaķīts brauca baznīcā,
Platu galvu, basu kāju.
Kas kaķam kājas āva,
Kas galviņu izsukāja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2246.

Kaķīts kurmi dancināja,
Aukliņā turēdams:
Vai būs silta vasariņa?
Vai būs labi rudzi, mieži?
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

2247.

Kaķīts kurmi dancināja,
Siksniņā turēdams.
Kad zinātu kurmja radi,
Kaķim labi neklātos.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 301 -

2248.

Kaķīts kurmi dancināja,
Siksniņā turēdams.
Paga, paga tu, kaķīti,
Lai paauga kurmja bērni.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2249.

Kaķīts kurmi dancināja,
Siksniņāi turēdams,
Kam kurmīts vagu dzina
Par lielo tīrumiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2250.

Kaķis kurmi nosukāja,
Pats aizbēga Vāczemē.
Vai tie kungi nemeklēja
Veca zemes arājiņa?
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

2251.

Kaķīts, peļu junkuriņš,
Brauc uz Rīgu sievas ņemt;
Nu ir vaļa pelītēm
Astes griezt gredzenā.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2252.

Kaķīts raud, kaķīts burkš,
Uz pakaļas sēdēdams:
Vien' pelīti tas norēja,
No tās kungi tiesas prasa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2253.

Kaķīts skaņi gavilēja,
Kaņipēs tupēdams:
Ne vienā dieniņā
Tādi meži saauguši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2254.

Kaķis tup pelnos, pātaga rokā,
Sūt' mazus bērniņus skaidiņas lasīt.
Incīti, mīļo, kur mēs iesim
Plikiem stilbiem, basām kājām.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

2255.

Kaķītis vilniņu plucināja,
Cimdiņu, zeķīšu gribēdams.
370 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2256.

Kaķīts vilnu plucināja,
Aizkrāsnē tupēdams;
Kaķīšam piecas meitas
Piecu sagšu vajadzēja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2257.

Kaķīšam daudz naudiņas,
Tas nopirka jumpraviņu.
Jumpraviņa malti gāja,
Pats sēdēja aizkrāsnē.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2258.

Kaķīšam div' bērniņi,
Abi divi nomiruši.
Visi meži aizplūduši
Ar kaķīša asarām.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Visi kalni miglu meta
Ar kaķīša asarām;
Kā kaķīts neraudāja, -
Kaķam bērni nomiruši.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2259.

Kic, kaķi, peļot, negaidi vakara!
Tavs tēvs nomira, pelītes Ķerdams.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2260.

Kic, kaķīti, peļu ķert,
Iesim paši vāveŗot!
Kaķis nesa divas peles,
Mēs pustrešas vāverītes.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

2261.

Ko, runcīti, tu domāji,
Uz akmeņa tupēdams?
- Es domāju Rīgā braukt,
Peles kraut vezumā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2262.

Ko tie manim laba dara,
Pieci kaķi, kaķēniņi?
Skalus vien grabināja,
Aizkrāsnē gulēdami.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

2263.

Kur, kaķīti, kavējies?
Ceturtdien darbos brauci.
- Nebaries, stārastiņ,
Kurmīšam kāzas dzēru.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 302 -

2264.

Kur, runcīti, vakar biji,
Kad darbos neatnāci?
- Manu mīļu vagarīti,
Vakar māte raušus cepa:
Man izgāja vakardiena
Garoziņas kripšinot.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

2265.

Navienam tā naerīb,
Kā koķam doncojot:
Koķam cirvs, koķam kaeplis,
Koķam nouda mugurā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

2266.

Nevienam tā nerīb,
Kā kaķam dancojot:
Kaķīšam zelta pieši,
Sidrabiņa zābaciņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Nevienam tā nerīb,
Kā runčam dancojot:
Kaula pieši kājiņā,
Samta svārki mugurā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2267.

Ņurru, ņurru, sakodu peles,
Sakrāvu vezmē, novedu Rīgē.
Būs kungiem gārda gaļa,
Būs tiem mīksti cepetīši;
No tām peļu ādiņām
Preilenēm kažociņi.
224 [Kabilē (Kld)].

2268.

Runčiņ, bunčiņ, mazgā kājas,
Rītu kaķei kāzas būs;
Ja tu kājas nemazgāsi,
Tad kāzās tu netiksi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2269.

Runci, runci, kaķi, kaķi,
Iesim abi peļu ķert.
Pašūsim bērniņiem
Peļu ādas kažociņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2270.

Runci, runci, lādē plinti!
Peles bērni Ķīvējās.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2271.

Runci, runci, vāri putru,
Pārbrauks tavi mežinieki
Nolijuši, nosaluši,
Nosvīduši kumeliņi.
216 [Ventspilī].

2272.

Runci, runci, vāri putru,
Pārnāks tavi darbinieki.
Nebūs putra izvārīta,
Sukās tavu muguriņu.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

2273.

šam naudiņa, tam naudiņa,
Kaķam naudas zutenīte:
Skanējās, zvadzējās
No ceplīša nolecot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2274.

šķic, runcīti, puc, runcīti,
Ār' no manas istabiņas!
Pēc tu lūgsi raudādams:
Nāc, runcīti, atpakaļ.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

2275.

šļūcati, vērpjati, kaķīšu meitiņas,
Lai neguļ runcīši bez paladziņa.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2276.

šļūcu, šļūcu, vērpu, vērpu
Kaķīšam paladziņu:
Kaķīts bija liela rada,
Bez palaga negulēja.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

2277.

Suns ar kaķi aizkrāsnē
Lieli, ilgi strīdējās:
Kaķīts saka: man mūriņš,
Sunīts saka: aizdurvīte.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2278.

Auču, auču, viču, viču!
Man deviņi kumeliņi;
Trīs es jāju, trīs es braucu,
Trīs pakaļ tecināju.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

- 303 -

2279.

Jāju, jāju kunga zirgu,
Kad tas kritīs, kungs dos citu,
Lielu, bēru, strupu asti.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2280.

Jūdziet manim zelta loku,
Jūdziet sirmu kumeliņu,
Lai es braucu par Daugavu
Pie citiem lielmaņiem.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

2281.

Tprū, tprū, Ķēvīte, arklē jūdzama!
Būs bērniem čīčas, pupas,
Būs apaļi rācentiņi.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Tprū, tprū, Ķēvīte, arklā jūdzama!
Arsim čīčiņas, arsim pupiņas.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

2282.

čīku, čīku, grabu, grabu, -
Kas pa mežu brikšķināja?
Raiba kuņa ragus taisa,
Savus bērnus vizināt.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

2283.

Ai lācīti, platkājīti,
Vai tev vien mežs pieder?
Augs kuņai kucēniņi,
Uz pusēmi dalīsam.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2284.

Lāci, lāci, Ķeterkāji,
Kam meloji vakarāi?
Mūs' brālīši strēlenieki,
Novilks tavu kažocīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2285.

Lāci, lāci, Ķeterkāji,
Kam tu nāci mūs' mežāi?
Mums bij tādis egļu mežis,
Piebierst tavis kažocīnis.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2286.

Lācis kāpa ozolāi,
Bite dūra vēderāi;
No tā viena dūrumiņa,
Lācim pumpa vēderiņš.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2287.

Lācis kāpa ozolā,
Bite koda kājiņā.
Vai, bitīte, nepazini
Sava veca dravenieka?
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2287¹.

Lācīts kāpa ozolā,
Bite koda papēdī:
Lācīts kāpa ozolā,
Salda medus meklēdams.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2287².

Luoceits kuope ūzulā,
Bite kūde vādarā.
Oi luoceit, oi luoceit,
Mes div' ļeli naidinīki!
409 [Līksnas pag. D].

2288.

Lācis kāpa ozolā,
Bite koda vēderā;
Jo tas lācis augstu kāpj,
Jo tā bite sīvi kož.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2289.

Lācīts kāpa ozolā,
Sakās kunga dravenieks.
Kur tev dzeins, kur vācela,
Kur, lācīti, medu liksi?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2290.

Lācīts ēda manas auzas,
Savas auzas dēvēdams.
Iesim, lāci, pie kundziņa,
Katram auzas piederēs?
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Lācīts manas auzas ēda,
Vīgriezīšus dāvādams.
Nāc, lācīti, sētiņā,
Dabūs' pilnu muguriņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2291.

Vilciņš saka uz lācīša:
Kur, lācīt, medu ņēmi?
- Es uzkāpu ozolā,
Jaunu puišu dējumā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 304 -

2292.

Vilkam liels brīnumiņš,
Lapsai zīžu kažociņš.
- Kas tev kaiš, jēru zagli?
Tas man mātes nopelnīts!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 122 [Jaungulbenē (Jaungulbenes pag. Md)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vāverīte brīnījās,
Lapsai vaŗa priekšautiņš.
Ak tu tāda vistu zagle,
Kur tu tādu nopelnīji?
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

2293.

Pūt, pele, uguni, lec pate pelnos,
Lai saka māmiņa meitiņu pūšam.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2294.

Dega sili, dega meži,
Sadeg sila vāverīši.
Zaķīšam, nabagam,
Kamzolīši sadeguši.
Tie bij zīda, kas sadega,
Vēl liek semta šūdināt,
Vēl liek semta šūdināt
Zaļiem zīda atlokiem.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

2295.

Dūmi kūp kārkliņos, -
Kas tos dūmus kūpināja?
Zaķīts dara alutiņu,
Grib dēlam sievu ņemt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2296.

Es būt' gauži raudājuse,
Aiz smiekliem nevarēju:
Sila zaķis nobadīja
Manu mazu brūtgāniņu.
Ai zaķīti, rakarīti,
Nobadīti brūtgāniņu!
Paga, paga, tu zaķīti,
Es tev' skaisti apdziedāšu:
Kas dzirdēja, kas redzēja,
Zaķam sirmu kumeliņu?
Rībēt vien ierībēja
Mana tēva līdumā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2297.

Es iejūdzu raibu zaķi
Rakstītās kamanās;
Lec zaķītis cilpu, calpu,
Kamaniņas knipu, knapu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2298.

Es aizjūdzu raibu zaķi
Rakstītās kamanās;
Rīgā man gaisma ausa,
Vāczemē saule lēca.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Es iejūdzu raibu zaķi
Rakstītās kamanās;
Rīgā manim gaisma ausa,
Vāczemē saule lēca,
Uz tām Prūšu robežām,
Meitu māte vārtus vēra.
Meitu māte brīnījās,
Kuŗas zemes tas puisītis!
Kuŗas zemes tas puisītis
Ar tik daiļu kumeliņu!
- Stalts man auga kumeliņš,
Rīta rasu dzirdināts,
Miežu asniem ēdināts,
Egles skujām noslaucīts.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

2299.

Es iejūdzu raibu zaķi
Rakstītāsi kamanās.
Rīgas kungi man vaicāja:
Cik tas zaķis tev maksāja?
- Pieci sieki sīkas naudas,
Sesto zelta gabaliņu.
268 [Lustēs (Sīpeles pag. Jg)].

2300.

Es nopirku stulbu zaķi,
Brauc' uz Rīgu ziņģēdams.
Rīges kungi brīnījās:
Kur tu tādu zirgu ņēmi?
- Rīgē pirku, naudu devu,
Vāczemēja kaldināju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2301.

Grozi acis, gaŗausīti,
Mana tēva kulītē,
Kam tu gāji asnu ēst
Mana tēva druviņā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 305 -

2302.

Kāpēc raudi, maziņais?
Zaķīts tevi sabadīja.
Nāks, nāks medinieks,
šaus, šaus zaķīti,
šaus, šaus zaķīti
Par bērniņa badīšanu!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2303.

Kas to teica, kas redzēja
Zaķim bērus kumeliņus?
- Es to teicu, es redzēju,
Es atradu sedlojam.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2304.

Ko tu, zaķi, pukājies
Mana tēva tīrumā?
Iznāks mana tēva suņi,
Novilks tavu kažociņu.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

2305.

Jānīts gāja zaķi Ķert
Uz to lielu bērzu birzi.
Pārnāk Jānīts raudādams,
Zaķīts pieri izbadījis.
263 [Dobelē].

2306.

Zaķīšam, nabagam
Treji bērni vasarā:
Pirmie sērsņi, otrie kūla,
Tie trešie rudza ziedi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2307.

Zaķīšam trīs dēliņi,
Visi trīs amatnieki:
Pieterīts kalējiņš,
Jānīts ogļu dedzējiņš,
Jēkabiņš, trešais dēls,
Gaŗas laivas stūrmanīts.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2308.

Zaķīt, zaķīt, baltļipīt,
Tādu tavu melošanu!
Tev lūpiņas pārsprāgušas,
Melu ziņas nēsajot.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2309.

Zaķīts ara līdumā,
žagatiņa brīnījās.
- Ko brīnies, žagatiņa?
Tā vīram jāstrādā!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

1. Zaķis ara taurēdams,
žagatiņa pasmējās.
- Ko smejies, žagatiņa,
Kad vīram Dievs līdzēja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2310.

Zaķīts gāja sūdzēties
Uz Dieviņu tētīti,
Sak', Dieviņ tētīti,
Kāda zaķam dzīvīte, -
Auzas braukt, pasiles grauzt!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2311.

Zaķīts kliedza, zaķīts brēca,
Zaķam muiža nodegusi:
Zaķīšam sadegusi
Smalku kārklu istabiņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2312.

Zaķīts kliedza, zaķīts brēca,
Zaķam muiža nodeguse:
Zaķīšam sadeguši
Paši goda kamzolīši.
40 [Slokā (Rg)].

1. Dūmi kūp, meži deg,
Zaķīts gāja raudādams;
Zaķīšam sadegušas
Tēvu tēvu pastaliņas.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

2. Visi meži svila, dega,
Zaķīts skrēja purkšķēdams;
Zaķīšam sadeguši
Lecamie kamzolīši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2313.

Zaķīts lēca par tīrumu
Septiņiem gabaliem:
Divi ausis, četras kājas,
Septīt' ļipa pakaļā.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Sunīšam, lācīšam,
Tam septiņi gabaliņi:
Divas ausis, četras kājas,
Septīt' aste pakaļā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2314.

Zaķīts līda līdumiņu
Visgarēm Daugaviņu;
Ir vēzītis pukšķināja,
Sav' arklīti taisīdams.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

- 306 -

2315.

Zaķīts raud raudādams,
Kur būs ņemt līgaviņu.
Ņem, zaķīti, līgaviņu
No vāveres meitiņām.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

2316.

Zaķīts sauca vāverīti
Pie krūmiņa riekstus malt,
Pie krūmiņa riekstus malt,
Uz čiekura atsēsties.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

2317.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur baltais zaķis gul:
Aiz upītes kalniņā,
Sīkā kārklu krūmiņā.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

2318.

Tauri, lauri, litaurīti,
Kam gulēji saulītē?
Saule lēca, rasa bira,
Suņi pēdu nepazina.
380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2319.

Teters ņēma irbes meitu,
Zaķīts jāja panāksnos,
Zaķīts jāja panāksnos
Ar sidraba sedliņiem.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2320.

Tup', zaķīti, tīrumā
Uz pelēka akmentiņa,
Sagaidīsi vilku pulku,
Vilki tevi saplēsīs.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2321.

Vilciņš zaķi aicināja
Sava dēla krustībās.
- Iet', vilciņi, neliegtos,
Nav man goda kamzolīša.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Dūmi kūpa, meži dega,
Zaķīts lēca raudādams:
Zaķītime nabagame
Sadeg goda kamzolīši. -
Vilciņš zaķi aicināja
Sava dēla krustubās.
- Labprāt ietu, nelepotu,
Nav man goda kamzolīšu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2322.

Cilpu, cilpu, zaķīts skrēja,
Negrib cirst līdumiņu.
Kaut tu manu ļipu cērt,
Ne zariņa nepacelšu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2323.

Aiz kalniņa dūmi kūp, -
Kas tos dūmus kūpināja?
Seskis dara alutiņu,
Tas tos dūmus kūpināja.
121 [Gulbenē (Md)].

2324.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Seskis dara alutiņu;
Piecas mucas stipra alus,
Zeija krāca krācamā.
224 [Kabilē (Kld)].

2325.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Seskis dara alutiņu.
Pieci graudi, sešas mucas,
Kas par brangu alutiņu!
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

2326.

Lai bij nauda, kam bij nauda,
Seskam nauda vēl vairāk;
Seskis gāja par laipiņu,
Nauda vieni žvakšķējās.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2327.

Seskam meskam, ko nes' kulē?
Es to nerād', tas kož rokās.
Silē dzimis, silē audzis,
Pa siekstamis lēkādamis
Kleinām kājām.
224 [Kabilē (Kld)].

2328.

Seskis alu tecināja,
Caur zemīti dūmi kūp;
Salts kā ledus, gards kā medus,
Ak tu Dieva dāvaniņa!
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

- 307 -

2329.

Seskīts brūvē miežu alu,
Cauri zemi dūmi kūp;
Krupīts nesa ūdentiņu
Sakumpušu muguriņu.
Krupīts prasa: vai diezgan?
Seskīts atbild: vēl vajag!
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

1. Zaķis dara saldu alu,
Uz celmiņa baļļu lika,
Uz celmiņa baļļu lika,
Caur saknēm tecināja.
Krupis nesa ūdentiņu
Sakumpušu muguriņu.
Salds kā medus, auksts kā ledus,
Ak tu Dieva dāvaniņa!
257 [Apšupē (Džūkstes pag. Jg)].

2330.

Sesciņam laba dzīve,
Kā vienami kundziņam:
Zemītē alu dara,
Caur zemīti dūmi kūp.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2331.

Au, ču, ču, sila vāverīte!
Kas tevi no sila izlecināja?
Mani brāļi medenieki izlecināja.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1. Ai, ču, ču, sila vāverīte!
Tu sila vidū, es sila malā;
Es tevi no sila izlecināšu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

2332.

Ej gulēt, vāverīte,
Nesnaudusi vakarā;
Rītā agri cēlusies,
Notek sila gabaliņu.
190 [Kuldīā].

2333.

Es aizjūdzu vāverīti
Rakstītās kamanās,
Aizgrožoju zelta grožu,
Lai neskrēja eglainē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Ko nedaru, jauns būdams,
Lielu vaļu turēdams:
Nosapinu vaska važas,
Iesajūdzu vāverīti,
Atgrožoju zelta grožu,
Lai neskrēja eglienā.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

2. Brāļam braucu sievu ņemt,
Zaķi jūdzu kamanās,
Aizgrožoju zelta grožus,
Lai neskrēja eglajā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3. Citi puiši zirgus jūdza,
Es aizjūdzu sermuliņu;
Aizgrožoju zelta grožu,
Tas ieskrēja eglītēs.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2334.

Gudra bija vāverīte,
Gudri bērnus audzināja:
Pati brida dziļus dubļus,
Bērnus laipu laipināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2335.

Gudra bija vāverīte,
Gudri bērnus audzināja:
Pate (pati) guļ siliņā,
Bērni sila maliņā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gudra sila vāverīte,
Gudri bērnus audzināja:
Bērni gula siliņā,
Pati sila maliņā!
Gudra meitu māmuliņa,
Gudri meitas audzināja:
Pati gula istabā,
Meitas slēdza klētiņā.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

2336.

Gudra sila vāverīte,
Gudri bērnus audzināja:
Pate (pati) ēda ciekuriņus,
Bērni alkšņa pumpuriņus.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2337.

Gudra bija vāverīte,
Gudri bērnus audzināja:
Starp priedītes, starp eglītes,
Lai caunītis neredzēja.
216 [Ventspilī].

2338.

Lieli kungi jakti tura
Ar sidraba sunīšiem;
Apzeltīta vāverīte
Par celiņu pārtecēja.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

- 308 -

1. Krustām, šķērsām vāverīte
Pār celiņu pārtecēja;
Pakaļ skrēja medenieki
Ar sudraba sunīšiem.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2339.

Maza bija, bet ražena
Diža meža vāverīte.
Asti viene parādīja
Medinieka sunīšiem.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

2340.

Mudīga, mudīga sila vāverīte,
Ne suņi panāca, ne medenieki.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2341.

Pieci pirksti vāverei,
Pieci zelta gredzentiņi;
Lec zariņu no zariņa,
Kaitin' manu bāleliņu.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2342.

Skopa, skopa vāverīte,
Otras māsas nemieloja;
Pūriņā sapelēja
Kodoliņu plācenīts.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2343.

Tec pa ceļu, vāverīte,
Nava pēdu dzinējiņu,
Rītu snigs balti sniegi,
Tad būs pēdu dzinējiņi.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2344.

Trīs kundziņi, trīs sulaiņi
šāva vienu vāverīti;
Vēl tā pate uzkliboja
šmīdras egles galiņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2345.

čabu, čabu vāverīte
Ar meitām kambarī;
Jauni puiši aiz durvīm
Zābaciņus klabināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Viču, vaču vāludzīte
Ar meitām istabā;
Jauni puiši, vanadziņi,
Aiz lodziņa klausījās.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2346.

Vāverei pieci pirksti,
Pieci zelta gredzentiņi;
Lec priedē, lec eglē,
Zeltu vien birdināja.
224 [Kabilē (Kld)].

2347.

Vāverīte kuplastīte,
Ar meitām danci veda;
Ar puišiem vien neveda,
Kam tie auga strēlenieki.
224 [Kabilē (Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. čibu, čabu, vāverīte
Ar meitām istabā;
Ar puišien ienaidā,
Kam tie auga medinieki.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2348.

Vāverīte kuplastīte,
Jaunus puišus kaitināja:
Lec priedē, lec eglē,
Lec kuplāi ozolā.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

2349.

Vāverīte malti gāja,
Sesku sūta druviņā;
Samaluse, izcepuse,
Panāk sesku celiņā.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

2350.

Vāverīte noderēja
Ar caunīti skrieties iet.
Vāverīte sētā skrēja,
Caunīt' sila biezumā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2351.

Vāverīte purvu brida
Sarkanāmi kājiņām;
Es nevaru purva brist,
Baltas zeķes kājiņā.
393 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2352.

Vāverīte sukā vilnu
Sausas egles galiņā;
šim sprodziņa, tam sprodziņa,
Man ar visu kodeļiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 309 -

2353.

Vāverīte trakšķināja
Ar meitām maltuvē;
Ieraudzījsi medinieku,
Skrien pa logu siliņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2354.

Vakars nāce, vāverīt,
Kad tu tiksi siliņā?
Vai gribēji šo naktiņ'
Uz cintiņas pārgulēt?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2355.

Vakars nāca, vāverīte,
Steidzies egles galiņā!
Gaŗa būs šī naksniņa
Zem eglītes pārgulēt.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2356.

Vakars nāca, vāverīte,
Steidzies egles galiņā;
Ja nevari pasteigties,
Gul eglītes zariņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2357.

Vakars nāca, vāverīte,
Steidzies egles galiņā!
- Laba būs šī naksniņa
Pie celmiņa pārgulēt.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

2358.

Cipu, capu, vāverīte
Ar ezīti riņķi grieza;
Kamēr ezis riņķi grieza,
Vāver' koka galiņā.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2359.

Citi jūdza sirmus bērus,
Es aizjūdzu vāverīti,
Es aizjūdzu vāverīti
Rakstītās kamanās.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

2360.

Adāt, meitas, ko adāt,
Vilkam zeķes noadāt!
Vilkam kājas nosalušas,
Sila malu tekājot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 1191 [Ēveles draudzē], 121 [Gulbenē (Md)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2361.

Ai, ai, aijajā,
Es braucīšu siliņā!
Es redzēju vilkam ragus,
Zaķam zaļu cepurīt'.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

2362.

Vai Dieviņi, vai Dieviņi,
Vilkam liela tēva zeme:
Visi krūmi, pļavas stūŗi,
Vis' vilkam piederēja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2363.

Ai vilciņ, ai vilciņ,
Tu bij' Dieva darbenieks;
Ni tev māte kulē lika,
Ni ielika cibiņā.
110 [Cēsīs].

1. Vilkam labi, vilkam labi,
Ni tam vāģu, ni ragavu;
Ni tam māte klaipu cepa,
Ni tam lika kulītē.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2364.

Oi vilciņ, oi vilciņ,
Tu izaugi nerājams!
Dienu ganus klīdzināji,
Nakti suņus kaucināji.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

2365.

Vai vilciņi, vai vilciņi,
Tu jau biji nekristīts,
Kuŗš vien tevi ieraudzīja,
Visi tevi ulināja.
1311 [Apē (Vlk)].

2366.

Ar vilciņu artu gāju
Celmainā līdumā.
Velc, vilciņi, raudādams,
Kam nokodi kumeliņu.
1311 [Apē (Vlk)].

2367.

Ar vilciņu mežā braucu,
Lielu krāvu vezumiņu.
Velc, vilciņ, raudādams,
Kam apēdi kumeliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 310 -

2368.

Ar vilciņu Rīgā braucu,
Ar pelēci pavados.
Velc, vilciņ, raudādams,
Kam apēdi pelēcīti.
1311 [Apē (Vlk)].

2369.

Ar vilciņu Rīgā braucu
Tēvam pirkti tabaciņas.
Nopirk' siļķes, nopirk' sāli,
Nopirk' tēvam tabaciņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2370.

Ar vilciņu Rīgā braucu
Tēvam pirkt tabaciņu.
Nosprāgst vilks, salūst ragus,
Izput tēva tabaciņš.
216 [Ventspilī].

2371.

Ar vilciņu Rīgā braucu
Tēvam pirkti tabaciņu.
Tēvam pirku tabaciņu,
Mātei saldu cukuriņu,
Ēd, māmiņa, cukuriņu,
Tētiņam tītīdama.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

2372.

Ar vilciņu Rīgā braucu,
Tēvam pirkt tabaciņu,
Vilciņš kauca, vilciņš brēca:
Kaut pārtrūktu dzeņaukstīte.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2373.

Ar vilciņu Rīgā braucu,
Tēvam vedu tabaciņu.
Velc, vilciņi, raudādams,
Kam apēdi kumeliņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2374.

Kas vilkam miežus sēja,
Kas stādīja apenīšus?
Ik vakarus gavilēja
Smalkā priežu siliņā.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

2375.

Gani kliedza, gani brēca:
Vilks noslīka Daugavā!
Nekliedziet, nebrēciet,
Gana tādu jēru zagļu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2376.

Kur, vilcīni, krapšināsi
Ar tiem kaula zābakiem?
Uz lejniekis krapšināšu,
Lejniekiem gobas ņemt:
Citiem jērus, kazlēnīnus,
Citiem mazus kucēnīnus.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2377.

Kur, vilciņi, čunčināji,
Kaulu pieši kājiņā?
- Uz rumbiņu, uz rumbiņu,
Pie tiem rumbas zvejniekiem.
190 [Kuldīā].

2378.

Kur, vilciņi, tu tecēji,
Kaula pieši kājiņās?
- Uz jūrmalu, uz jūrmalu,
Zvejniekiem tiesas spriest:
Trīs zvejnieki saplēsās
Uz to vienu reņģes galvu.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

2379.

Kur, vilciņ, tu tecēsi
Ar tiem kaula nadziņiem?
- Tek' uz Rīgu sūdzēties,
Suņi manu ādu plēsa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2380.

Meitiņas, māsiņas, aunietasi kājiņas,
Būs jums šovakar lēcienīši:
Vilciņš aizveda lapsiņas meitiņu,
Sila malas trīcēja dancojot.
Gan bija koklīšu, gan stabulīšu,
Gan bija meitiņu dancotāju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2381.

Pieci vilki danci veda
Ap to lielu siena kaudzi;
Citam aste kā kodeļa,
Citam ausis kā lemeši.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

1. Septiņ' vilki traļļus sita
Apkārt brāļa siena kaudzi;
Citam acis kā skriemeļi,
Citam ausis kā lemeši.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)], 65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

- 311 -

2382.

Pieci vilki danci veda
Ap to lielu siena kaudzi;
Kaut būt' kungi zinājuši,
Tur būt' laba muižas vieta.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2383.

Pieci vilki vilku vilka,
Otri pieci brīnējās,
Otri pieci brīnējās,
Ka tie pieci stīvējās!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

2384.

Pieci vilki vilku vilka
Pa slidenu ezariņu;
Divi kalti, trīs nekalti,
Visi līdza stīvējās.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

2385.

Pieci vilki vilku vilka
Pa sludenu ezariņu;
Visi pieci nepavilka,
Astes vien kustināja.
11 [Jaundubultos (Rīgas Jūrmulā)].

2386.

Pieci vilki vilku vilka
Pa slidenu ledutiņu;
Visi pieci piekusuši,
Visi astes atšāvuši.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2387.

Pieci vilki vilku vilka
Pa slidošu ledutiņu;
Visi pieci vienis prātis,
Visi astes kustināja.
1311 [Apē (Vlk)].

2388.

Skaiti, vilks, pātarus!
- Es, tēvs, nemāku.
Kazuļi, jēruļi,
Tie mani pātari.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2389.

Vilka māte gauži raud,
Nemāk bērni stabulēt;
Lācīšam div' dēliņi,
Abi labi dravinieki.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

2390.

Vilka māte, nabadzīte,
Božītiesi božījās:
Izstellējse savus bērnus
Bez cimdiņu medībā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2391.

Vilkam labi, vilkam labi,
Vilkam liela tēva zeme,
Zaķīšam(i), nabagam,
Ar uguni nosviluse.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2392.

Vilks ar lapsu strīdējās
Augsta kalna galiņā:
Vilkam kaula kažociņš,
Lapsai zīda zalubīte.
280 [Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)].

2393.

Vilciņš alu padarīja,
Lapsa dedza brandavīnu:
Tie gribēja šoruden
Savus bērnus godināt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2394.

Vilciņš alu padarīja,
Savu radu gaidīdams;
Visas purvu purvmalītes,
šļaukstēt vien šļaukstējās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2395.

Vilciņš būdu darināja
Biezajā eglājā;
Kad atnāks miglas rīts,
Jēriem braukt ormaņos.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

2396.

Vilciņš dancoja, sila mala trīcēja:
Vilciņš paņēmis lapsiņas meitu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2397.

Vilciņš kāzas sataisīja
Pašā siena laiciņā.
Vilks aiz galda, lāc's aiz galda,
Ziemels galda galiņā.
380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vilciņam kāzas bija
Pašē lapu laiciņē;
Pieci vilki panākstē,
Lācis galda galiņē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 312 -

2398.

Vilciņš kliedze, vilciņš brēce,
Vilkam bērni nosaluši.
Kur nu būs jēru zagli,
Aitu bērnu rājējiņi?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2399.

Vilciņš misas pasmeķējis,
Visus purvus izdancojis;
Kaut dabūtu alutiņu,
Kokiem saknes izspārdītu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2400.

Torķis (=vilks) sēd aiz vārtiem,
Gaida drilli (=kazu) izeitam;
Pavaicāja sētlaipim (=kaķim),
Kur gulēja aldermaņi (=suņi).
224 [Kabilē (Kld)].

1. Stoķis (=vilks) tup aiz vārtiem,
Gaida kramausi (=cūku) izietam;
Pavaicāja sētložņam (=kaķim),
Vai lodurs (=suns) ir mājās.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

2401.

Vilks dara alu niedrājā,
Aicina kaziņu dancīša vest.
- Neiešu, neiešu dancīša vest,
Kam manus bērniņus aiznesavi.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

2402.

Gudra caunīt' i bijusi,
Gudri bērnus audzējusi:
Kad kājiņas apāvusi,
Tad ielaida siliņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2403.

Caune auda audekliņu
Zaļajāi priedītē,
Zīda nīts, zelta šķiets,
Sudrabiņa atspolīte.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2404.

Caune auda audekliņu
Sausas egles galiņā;
Atskrej vēja vanadziņš,
Sajauc caunes audekliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2405.

Caune guļ kārkliņos,
Zelta kurpes kājiņās;
Jauni puiši bandenieki,
Nava tādu zābaciņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2406.

Caune mežu izdevuse,
Vāverīte nopierkuse;
Izdzierduse lūšu māte,
Sit plaukstīnu plaukstīnāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2407.

Caune mete audekliņ'
Gaŗas egles galiņā:
Atjāj Dieva div' dēliņi,
Sajauc caunes audekliņ'.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2408.

Cauna meta audekliņu
Pa sīkāmi priedītēm;
Sajāj caunas medinieki,
Sajauc caunas audekliņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

2409.

Caune meta audekliņu
Sausas egles galiņā;
Skrien bitīte, sit spārniņus,
Sajauc caunes audekliņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

2410.

Caune meta audekliņu
Sausas egles galiņā;
Vāverīte uzgājusi,
Sajauc caunes audekliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)], 224 [Kabilē (Kld)].

2411.

Caune meta audekliņu
Staiga purva maliņā;
Kas godīgs tēva dēls,
Saņem caunes audekliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2412.

Caune silu pārdevuse,
Vāverīte atpirkuse;
I šodien caunes bērni
Ar vāveri ienaidā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

- 313 -

2413.

Caune silu pārdevuse,
Vāverīte atpirkuse.
šodien tek caunes bērni
Sila malu raudādami.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2414.

Caune vilka audekliņu
Visgaŗām sila malu;
Liela pulka irbju nāca,
Sajauc caunes audekliņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2415.

Cauna vilka audeklīti
Visgaŗām sila malai.
Velc, caunīt, manu tiesu
Jel celmiņa galiņā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2416.

Caunītei pieci pirksti,
Pieci zelta gredzeniņi;
Tie nobira skanēdami
Pa zariņu zariņiem.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

2417.

Caunītei pieci pirksti,
Pieci zelta gredzeniņi;
Tie skanēja, tie zvadzēja
Pa zariņu zariņiem.
190 [Kuldīā], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

1. Pieci pirksti caunītei,
Pieci zelta gredzentiņi;
Visi pieci noskanēja,
Eglītē uzlecot.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

2418.

Jūgsim cūcīnu silītē,
Brauksim Rīgas pilītē.
Rīgas kungi brīnēsies,
Kādi viesi še atbrauca.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2419.

Cūk' ar vepri kaudzi meta
Viņā lauka galiņā;
Suns ar kaķi sviestu dara,
Viens otram nedodami.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2420.

Cūka taisa čabuliņas,
Jākāpj zīļu ozolā;
Ikām cūka čabas taisa,
Jau zīlītes nobirušas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2421.

Cūka cepe kukulīti,
Sakās braukt ciemiņā.
- Kādu velnu viešņa nāk
Ar tik gaŗu deguniņu!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

2422.

Cūciņa ceļu tek,
Sivēniņi ceļa malu,
Austiņas kustināja,
Kājiņas čabināja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2423.

Cūku man seglojiet,
Jūdziet kazu kamanās,
Lai es braucu uz Maskavu,
Uz citiem lielmaņiem.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

37147.

Ar kaķīti Rīgā braucu,
Pieci zirņi vezumā;
Kaķīts vilka raudādams,
Es turos atspēries.
281 [Neretas Jk].

37148.

Ai kačeiti Reigā brauču, kaļado, kaļado,
Na ai bāru kumeleņi, kaļado, kaļado,
Reigas kungi breinuojās, kaļado, kaļado,
Kaidi leišūs kumeleņi, kaļado, kaļado.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37149.

Aurū rū rūru,
Mūs kaķei bērni!
Kas tos ģeleroja?
Sudmaļā runcis.
605 [Skolas].

37150.

Brauc, runcīti, rīdziņā,
Ar to peļu vezumiņ'!
Būs kungiem garda gaļa,
Peļu ādu kažociņ'.
286 [Nītaures Rg].

- 314 -

37151.

Ilzīte pie galda,
Bildīte rokā;
Kačiņa pie krāsnes,
Kaķīte rokā.
94 [Dunikas Lp].

37152.

Incīt, kaķīt,
Lec ozolē,
Met man zīlīt's
Pa vienam zemē,
Man mazs rociņ',
Es var lasīt.
445 [Ugāles Vp].

37153.

Incīt, kaķīt, pīsim vīzīt,
Rīt būs salniņa, brauksim Rīgā,
Atvedīsim bērniņam
Pilnu maisu kliņģerīš'.
373 [Sarkaņu Md].

37154.

Incīts, kaķīts Rīgā brauca
Ar to peļu vezumiņu.
Rīgas kungi brīnījās,
Kas kaķīšam vezumā.
Kaķīšam peles čīkst
Pa to lielo vezumiņu.
146 [Jaungulbenes Md].

37155.

Kaķam sieva, kaķam bērni,
Kaķam nauda maciņā;
Nei man sievas, nei man bērnu,
Nei man naudas maciņā.
46 [Beļavas Md].

37156.

Kaķis brauca sievas ņemt,
Circens māju apsargā.
Nu ir laiks pelītēm,
Astes griezti gredzelē.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

37157.

Kačeits būrkš, kačeits ņaud,
Iz pagaļas sādādams.
Vīnu pjaleiti nūgiva,
Nu tuos kungi daļis prosa.
247 [Makašānu Rz].

37158.

Kaķīts raud(a), kaķīts ņauda,
Uz pagales tupēdams;
Kaķīšam, nabagam,
Liela pele pasprukuse.
241 [Lubānas Md].

37159.

Kaķīts gauži noraudāja,
Uz akmeņa tupēdams.
Ar astīti noslaucīja,
Savas gaudas asariņas.
410 [Stāmerienas Md].

37160.

Kačīts kurmi dancynuoja,
Sikstiņā turādams.
Voi tu, okls, naredzēji,
Ka es zemes oruojiņš?
326 [Preiļu D].

37161.

Kačeit(s) kūrmu dancynuoja,
Siksniņā turādams.
Tys jam tyka, tuo vajag,
Vysu zīmu leidējam.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

37162.

Kačīti, brincīti,
Ama obi kuozuos;
Tev gaļas gūrniņš,
Man ola stūpiņš.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37162¹.

Kačeiti, brindzeiti,
Juosim kuozuos;
Tu turēsi skolu,
As dzeršu olu.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

37163.

Kačeit, brencīt,
Pastabulej;
Lai meitas doncoj,
Lai puiši veŗas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

37164.

Kaķis ķērni sadauzīja,
Krējumiņa meklēdams.
Turēsim lielu tiesu,
Liksim kaķi cietumā.
605 [Skolas].

37165.

Kaķīts muns labs draudziņš,
Apēd's ciema plācenīšus;
Es gribēju rītā iet
Ar puisīti laulāties.
Kad nu cepšu, kad nu iešu,
Kad nu iešu laulāties?
179 [Katriņas C].

- 315 -

1. Kaķīts manis labs draudziņis,
Apēd piena plācenīti;
Es paliku negājusi
Ar puisīti laulāties.
605 [Skolas].

37166.

Vai, kačeit, lapaceit,
Kam apiedi pluoceneiti?
As dūmuoju cīmā īt,
Nūnest mozim bierneņim.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37167.

Kaķīts, peļu junkurīts,
Brauc uz Rīgu sievu ņemt,
Runci, runci, lādē plinti,
Peles bērni Ķīvējās!
147 [Jaunlaicenes Vlk].

37167¹.

Runcīts, peļu junkuriņš,
Brauc uz Rīgu sievas ņemt.
Nu tik prasa, vai ir biezs
Sievas tēva naudas maks?
184 [Ķēču Rg].

37168.

Kaķīts, peļu junkurītis,
Par pelēm valdinieks.
Peles kraun vezumā,
Brauc uz Rīgu sievas ņemt.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

37169.

Kur, runcīti, tu tecēsi
Ar basāmi kājiņām?
Teku ciema puišus celt,
Zirgi astes noēduši.
443 [Turlavas Kld].

37170.

Kačeišam treis bērnīši,
Vysi treis stoļereiši:
Pīters nažu kalējiņš,
Seimans ūgļu dzēsējiņš,
Pats mozais Jākupeņš
Sudobreņa bērējiņš.
174 [Kārsavas Ldz].

37171.

Ko jele, Ilzīte,
Uz krāsnes skaties?
Kaķe ausis rubināja,
Uz krāsnītes tupēdam'.
94 [Dunikas Lp].

37172.

Nikam tai naskanēja,
Kai kačeišam doncojūt.
Kačeišam četras kuojas,
četri zalta pakaveni.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

37173.

Nikam tai nareibēja,
Kai kakīšam doncojūt.
Dzelža pīši, kaula nogi,
Pazeltīti spolvu goli,
Tai skanēja, tai zvuordzēja,
Iz cepļa izlācūt.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37174.

Nuocit, bārni, skatītīs,
Kaidi ārmi teirumā:
Pīci uoži orklu vylka,
Runceits ceļa maleņā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

37175.

Pieci kaķi arklu vilka,
Jānīts ara raudādams.
Ko tu raudi, Jānīti,
Gan tev zirgu nopirksim.
605 [Skolas].

37176.

Runceišam malns daguns,
Kai tis malnais trūbeņš:
Pīci žīdi slaucīt guoja,
Nūslaucīt navarēja.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

37177.

Ejat, ļaudis, skatītīs,
Kaidi jūki aizkruosnē:
Pele kaki pīšmaukuse,
Pat' aizskrēja peikstādam'.
389 [Silajāņu Rz].

37178.

Kaļada, kaļada,
Tec, peleite, zierņu zogtu, kaļada, kaļada,
Atnes maņ, pīzoguse, kaļada, kaļada,
Kaiže tevi nasagiva? kaļada, kaļada,
Es ībāgu aliņā, kaļada, kaļada.
26 [Asūnes D].

37179.

Kur tu teci, ruda pele?
Mežā teku lubas plēst.
Lubas tevi nositīs,
Kur ta tu glabāsies?
104 [Ēdoles Vp].

- 316 -

37180.

Muni bruoļi, nabadzeņi,
Peles vede vazumā;
Garom braucūt kaču krūgam,
Kači peles izvolkuoja.
605 [Skolas].

37181.

Pelīt' grūda, pelīt' mala
Sevim baltu plācenīti;
Sagrūduse, samaluse,
Iebēg pate aliņā.
599 [Kurzeme].

37182.

Pelīt' peld pa Daugavu
Pelēkām austiņām.
Puisīts sauca "šigu, šigu",
Cerē savu kumeliņ'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

37183.

Tā, pelīte, gan atteci,
Kā kaķīts tev's neredz;
Kad kaķīts ieraudzīs,
Tad viņš tevi apēdīs.
373 [Sarkaņu Md].

37184.

Tec, pelīte, zierņu zogtu,
Atnes bārnim, pīzoguse;
Atnes bārnim, pīzoguse,
Pylnas obu azūtītes.
593 [Rēzeknes apr.].

37185.

Opsasā, trallalā,
Suņam raibi kamzolīši!
Es māmiņai viena meit(a),
Man nav raibu kamzolīš'.
119 [Gaujienas Vlk].

37186.

Sprēdit, meitas, audit (meitas).
Boltu linu paladziņu;
Muns sunīts nagulēja
Bez boltuo i paladziņa.
466 [Vārkavas D].

37187.

Suns suņam kurpes šuj,
Kas nabaga kaķīšam?
61 [Brenguļu (Vecbrenguļu) Vlm].

37188.

Suņi, suņi, konkoruoti,
Kači, kači, vaiņukuoti;
Suņim trīc konkoreiši,
Kačim zeiļu vaiņuciņi.
389 [Silajāņu Rz].

37189.

Vērpu, vērpu, pampaļājos,
Sunim bikses, kaķim vamzis.
149 [Jaunpils Tk].

37190.

Ai lapsiņa, gudriniece,
Trejād' tu amatniece:
Māki zagt, māki vilkt,
Māki citus pajokot.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

37191.

Dzjārv' or lopsu pīdzārušys,
Gul kuojenis kratjeidamys,
Vylks nūcīst navarēje,
Smējēs, zūbus kleperēje.
606 [Vitebskas guberņa].

37192.

Lapsa koda riekstu čaulu
Liela ceļa maliņā;
Pārkož lapsa rieksta čaulu,
Es pārlauzu pamažiņu.
89 [Dricēnu Rz].

37193.

Oi luocīti, oi luocīti,
Mes div' leli naudinīki:
Tev bij mežā treis muižiņas,
Man buoliņu etslēdziņi.
605 [Skolas].

37193¹.

Ai lācīti, platkājīti,
Samīsam biksītēm;
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Dzersam bikšu līkapus (līkaupiņus).
358 [Rugāju Abr].

37194.

Lācis savu sievu pēra,
Pavadā vadīdams.
Ai lācīti, ko tu dari,
Tevis sieva nemīlēs!
605 [Skolas].

37195.

Apsedloju biržu sesku,
Jāju sievu lūkoties.
Vienāi taures pūtienāi
Sešas jūdzes caur zemīti;
Prūšu zeme, liela zeme,
To uz dienu cauri jāju.
427 [Tadaiķu Lp].

- 317 -

37196.

Apsegloju bēru sesku,
Jāju prūšu zemītē.
Prūšiem kungi brīnījās,
Kāds Kurzemē kumeliņš.
378 [Seces Jk].

37197.

Apsedloju melnu sesku,
Jāju sievas lūkoties.
Prūšu zeme, liela zeme,
Uz deviņu cauri jāju;
Nojāj Prūšu muiželē,
Tad sviedriņus noslaucīju.
605 [Skolas].

37198.

Seskis brūvē alutiņu,
Pa zemīti dūmi kūp;
Kas kait seskam nebrūvēt,
Pašam mieži, pašamrudzi.
149 [Jaunpils Tk].

37199.

Seskis ecēj' atmatā,
Pieci zēni sagrābis;
Vāvērīte stabulēja,
Seska teļus ganīdama.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

37200.

Aiz kaļneņa dyumi riuga,
Kas tūs dyumus kiupynova?
Vuovereite pierti kiura,
Sovus bārnus piertī vedja.
170 [Kapiņu D].

37201.

Aizadaga stuovaušam
Žagariņu ustabiņa,
Sasytuos vuoverīte
Obejomi plaukstiņom.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37202.

Žīdiņš kūla vāverīti,
Aiz ļipiņas turēdams;
Ak tu tavu traku žīdu,
Kam tik skaistu putnu kul?
192 [Kosas C].

37203.

Gudra, gudra vouverīte,
Nu zariņa zariņā.
ša bej tavs gudrumeņš,
Muna bruoļa rūceņā.
143 [Jāsmuižas D].

37204.

Laba dzīve, laba dzīve,
Vāverītes bērnīniem:
Ne tās koda vilki, lapsas,
Ne ar ciema puisēnīni.
192 [Kosas C].

37205.

Nevienam tāda dzīve,
Kā tai meža vāverei:
Ir tai sēnes, ir tai rieksti,
Ir tai brūns kamzoliņš.
192 [Kosas C].

37206.

švyku, švaku vuoverīte
Pa apsītes lapiņom,
Rīkstu čaulas kūdiedama,
Kūduliņus svaidiedama.
314 [Pildas Ldz].

37207.

šūpo, eglīte,
Vāveres bērnus;
Es pate šūpoju
Bāliņam.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

37208.

Vakars nāca, vāverīte,
šaujies egles galiņā;
Rudens nāca, tautu dēl(s),
Taisies ņemt līgaviņu!
443 [Turlavas Kld].

37209.

Vaļa mana, liela vaļa,
Ko ar vaļu nedarīt;
Izlej vaska kamaniņas,
Iejūdz sila vāverīti.
443 [Turlavas Kld].

37210.

Vuovereite gauži raud,
Sovu bārnu gaidīdama.
Raudi, raudi, vai naraudi,
Tovi bārni nūsleikuši.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 318 -

37211.

Vāverīte gudra sieva,
Gudri bērnus audzināja:
Augšā egles galotnē,
Lai vējiņis žužinā(ja).
605 [Skolas].

1. Vāverīte gudra sieva,
Gudri bērnus audzināja:
Pate sēd kalniņā,
Bērni tup lejiņā.
605 [Skolas].

37212.

Vecais gaida izaplēties,
Kas no meža iztecēs.
Iztek ezis šņukstēdams,
Vāverīte šņaukādama.
39 [Bārtas Lp].

37213.

Doncojam, dzīdojam
Vilciņa kuozuos;
Navede vilceņš
Lopseņas meitu.
466 [Vārkavas D].

37214.

Gauži raud vilka māte,
Bērni nemāk jēru Ķert;
Lapsiņai ir piecas meitas,
Visas māk zaķus ķert.
241 [Lubānas Md].

37215.

Kas kaitēja nedzīvoti
Diža meža maliņāi:
Pieci vilki vilku vilka,
Seši jūdza kumeliņu.
605 [Skolas].

37216.

Kas tev bēdas, jēru zagli,
Ko var sieva nopelnīt?
Priekšautiņu, lakatiņu,
To var sieva nopelnīt.
48 [Bērzaunes Md].

37217.

Klusit, bārni, naraudit,
Vylks aiz lūga klausējuos;
Vylks aiz lūga klausējuos
Bosajomi kuojiņomi.
143 [Jāsmuižas D].

37218.

Kur mēs, divi ubadziņi,
Tebēciņu globuosim?
Vylks apēde aviniņu
Ar vysimi radziņim.
414 [Stirnienes Rz].

37219.

Maņ bej taidis vuciniņš
Pazelteitim radziņim;
Es atdevu vilciņami
Par rasnūi volūdiņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37220.

Pīci vylki vylku vylka,
Muna vylka napavylka.
Luoceits savu muomuleņ(u)
Kai leiguot nūleigava.
326 [Preiļu D].

37221.

Pieci vilki kuili vilka
Pār paldo ezeriņu;
Lai tie vilka ar velniem,
Tas pamātes kuilīts bij.
235 [Litenes Md].

37222.

Pieci vilki vilku vilka
Pa ābola līdumiņu;
Lai tie vilka ar velniem,
Tas bij tautu netiklīts.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

37223.

Skauģis (vilks) tup sētmalā
Gnīdaušus (cūkas) skaitīdams;
Pavaicā sātlapam (kaķim),
(Vai) baldūns (suns)istabā?
239 [Lizuma C].

37224.

Vylkam cepu kukulīti,
Sānoluos mārcādama;
Lai sacēja tys viļceņš:
Itī beja boda godi.
605 [Skolas].

37225.

Vilciņš kauca, vilciņš brēca,
Vilkam kājas nosalušas,
Meža malu tekājot.
7 [Aizkraukles Rg].

37226.

Viļciņš klīdza, viļciņš brācja,
Začam muiža sadag(use);
Vēl sadaga začīšam
Puorīts zalta zuobaciņ'.
326 [Preiļu D].

- 319 -

37227.

Vilciņš gauži nūrauduoja,
Uz akmeņa tupādams;
Ar asteiti nūslaucēja
Sovas gaudas asareņas.
358 [Rugāju Abr].

37228.

Vilkam labi, vilkam labi,
Navalk ratu, ni ragavu;
Āžam radziņu norāvs,
Skrej pa silu taurēdams.
605 [Skolas].

37229.

Vylkam labi, vylkam labi,
Ni jam rotu, ni rogovu;
Sovu tāvu, muomuleņu,
Sileitē vyzynuoja.
465 [Varakļānu Rz].

37230.

Viļciņš kuozas sataisīja
Patī sīna laiciņā:
Sulu buca, guoršu kotls,
Sausa stībra stabulīte.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

37231.

Ai zakīti, buorenīti,
Kur gulēji šū naksniņu?
Aiz upītes leiceitī,
Boltajā duobulā.
170 [Kapiņu D].

37232.

Ai začīt, buorenīt,
Kur tu beji šūvosor?
Aiz upītes sīnu pļuovu,
Uobuliņa leicītī.
326 [Preiļu D].

37233.

Ai zaķīti gaŗausīti,
Tu to melu nenesāi;
Atnāks manis bāleliņis,
Saķers tevi rociņāsi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37234.

Aiz kalniņa lejiņā
Zaķīts kūla līgaviņu;
Aiz kauniņa nedrīkstēju
Uz to pusi pavērties.
99 [Dzelzavas Md].

37235.

Dīvs paleoiz tev, zakeit,
Salcavica piertiņā,
Lobus dorbus darējūt.
170 [Kapiņu D].

37236.

Es iejūdzu raibu zaķi
Rakstītāse kamanās;
Tas derēja tumsā braukt,
Līdz uzlēca mēnestiņis.
94 [Dunikas Lp].

37237.

Es aizjūdzu raibu zaķi
Rakstītāsi kamanās;
Velc, zaķīti, atspēries,
Kam man zirgu nobadīji.
192 [Kosas C].

37238.

Es nošāvu aklu zaķi,
Ved' uz Rīgu dancināt.
Rīgas kungi brīnījās,
Kā var aklis tā dancot?
Izdur, Dieviņ, kungam aci,
I kundziņis tā dancos.
235 [Litenes Md].

37239.

Man bij viena raiba kuņa, raiba kuņ',
Samedīju aklu zaķi, aklu zaķ',
Ved uz Rīgu dancināti, dancināt.
Rīgas kungi brīnējās, brīnējās,
Kā var aklis tā dancot, tā dancot.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

37240.

Kas tur beja, kas nabeja
Kiumas lopsas kristobuos?
Zakeits nabags iztecēja
Saplūseitu kažūciņu.
143 [Jāsmuižas D].

37241.

Kuo, zakeit, tu tuloj
Munas šņūres ruguojūs?
Atskrīs muni tāva suņi,
Nūviļks tovu kažūceņu.
143 [Jāsmuižas D].

37242.

Labi beja maņ dzeivuot
Manajā siliņā:
Zakīts munys cylys ora,
Paipaliņa apecēja.
605 [Skolas].

- 320 -

37243.

Ļiku, ļaku, zaķēnī,
No kalnīna lejīnā;
Ieraudzīs ciema suņi,
Noķers tevi, apēdīs.
192 [Kosas C].

37244.

Meitai pupi, kazai ragi,
Zaķam ļipa pakaļā.
61 [Brenguļu (Vecbrenguļu) Vlm].

37245.

Nākat, bērni, skatīties,
Kādi ērmi tīrumā:
Zaķīts kūla kankālīšus
Ar pakaļa kājiņām.
605 [Skolas].

37246.

Navarēju, navarēju
Be suneiša nūdzeivuot;
Duorzi meža maleņā,
Zači jādja kuopusteņš.
324 [Priekules Lp].

37247.

Reibēt vīn i nūreibēja
Pa ziernīšu leidumiņu;
Tī doncuoja zaķa zyrgs,
Auziņom pabaruots.
605 [Skolas].

37248.

Sniegi, sniegi, vējputeņi,
Meža putni kāzas dzeŗ:
Vilks paņēma lapsas meitu,
Zaķīts sila vāverīti.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

37249.

štik, štik, začeits lēce
Uz mīzeiša meiteņom;
Mīzeišam bej skaistas meitas,
Tur var nakti puorgulēt.
579 [Viļāni Rz apr.].

37250.

Tu, zaķīt, gaŗausīt,
Tu man skādi padarīji;
Rudziem asnus nokodīji,
Āboltiņu izlēkāji.
443 [Turlavas Kld].

37251.

Vysa trīc syla mola,
Ar začīti doncojūt:
Začeišam zalta kūrpes,
Man sudobra zuobaceņi.
326 [Preiļu D].

37252.

Zaķīts dara gardu alu,
Caur zemīti dūmi kūp;
Kuŗš puisītis nodzērās,
Visas biksas nodrebēja.
398 [Skrundas Kld].

37253.

Zaķīts dara alutiņu
No kaķīša pēdiņām;
Sanākuši, sabraukuši
Salda alus dzērājiņ'.
410 [Stāmerienas Md].

37254.

Zaķīts saldu alu dara
Kumelīna pēdīnā;
Trīs graudīni, sešas mucas,
Kas par saldu alutīnu!
94 [Dunikas Lp].

37255.

Zaķītis, gaŗausīts,
Neb' es tavu augumiņ';
Labāk mans tikumiņš
Nekā tavs augumiņš.
473 [Veclaicenes Vlk].

37256.

Zakeits klīdzja, zakeits brēcja,
Zakeišami muiža dag.
Zakeišami sadaguši
Lacamī i kamzuleņi.
Vēļ zakeišam sadaguši
Puoreits zalta zuobaceņu.
143 [Jāsmuižas D].

37257.

Zaķīts kūrmu pydynova,
Siksniņā turādams;
Voi tu okls, naredzieji,
Ka es zemes oruojiņš?
170 [Kapiņu D].

37258.

Zaķīts kūla kankalīšus,
Uz mūrīša tupēdams;
Žagatiņa, balta māsa,
Tā bij galda klājējiņ(a).
130 [Iecavas (Lieliecavas) B].

37259.

Zaķīšam nabagam
Treji svārki vasarā:
Pirmie sēršņi, otrie kūlas,
Tie trešie rudzu ziedu.
605 [Skolas].

- 321 -

37260.

Zaķītim nabagam
Sadeg goda kamzolīši.
Tie bij zīda, kas sadega,
Nu lai samta šūdināja.
270 [Mežotnes B].

37261.

Zaķīšam pelēčam,
Tam māmīna nomiruse.
Meža strazdi apkārt lec,
Asarīnas slaucīdami.
192 [Kosas C].

37262.

Zynu, zynu, bet nateikšu,
Kur boltais zaķīts guļ.
Aiz upītes kalniņā,
Seiku kryumu maliņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37263.

Zī, zī, zīlīte,
Zīle cepa kukuli.
Atskrēja zaķītis,
Sarkanu bārzdiņu;
Sarkanu bārzdiņu,
Kaņepju pieši.
398 [Skrundas Kld].

★

3. Par putniem.

2424.

Apgāzās baložam
Dīķī kviešu vezumiņš;
Trīs birkavi, seši podi,
Tas baloža vezumiņš.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2425.

Balodītis ūzu prasa,
Ozolā tupēdams;
Kur es ņemšu, balodīt,
Man nav ūzu nesātāja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2426.

Dūku, dūku, balodīti,
Kas tavā kuzniņā?
čīčas, pupas, kaņupējas,
Sarkanāsi vabolītes.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Rullu, rullu, cīrulīti,
Kas tavā guziņā?
Tīri mieži, kaņupītes,
Dzeltenais dāboliņš.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

2427.

Dūku, dūku, balodīti,
Manā griķu druviņā;
Kad es iešu griķu pļaut,
Nocirtīšu deguntiņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)], 3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

2428.

Izpucēju balodīti,
Kam celiņa nerādīja;
Man satrūka zelta groži,
Apkārt Bausku važojot.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

2429.

Kur tu brauksi, balodīti,
Ar tiem vaska spārniņiem?
Braukš' uz Rīgu, pārdoš' linus,
Pirkšu zelta gredzeniņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2430.

Mana tēva ozolā
Pieci simti balodīšu.
Lādēj' plinti līdz galam,
Nošauj' visus balodīšus.
Uz tā viena šāvieniņa
Trīs dieniņas birtin bira,
Trīs dieniņas birtin bira,
Līdz nobira balodīši.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2431.

Pūru, puspūru olu dēj
Mana sieva, balodīte!
- Vai tu rūc, vai nerūc,
Driķos tevi nelaidīšu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2432.

Pūti, pūti, balodīti,
Ne tu manu bēdu pūti:
Pats tu pūti savu bēdu,
Savus bērnus barodams.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 322 -

2433.

Pūti, pūti, balodīti,
Tava sieva nevesela,
Kam tā gāja zirņu zagt
Otra vīra druviņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Sīlis kliedza, sīlis brēca,
Sīļam sieva nomiruse.
Kam, sīlīti, miežus ēdi
Bandenieka tīrumā?
221 [Engurē (Engures pag. Tk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2434.

čuči, zelta balodīti,
Cukuriņa būdiņā!
Citi putni savus bērnus
Pa krūmiem izkaisījši.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2435.

Ļaudis muļķi, kaisa zierņus,
Es bij' gudra, salasīju
Sarkanajā kulītē.
224 [Kabilē (Kld)].

2435¹.

Bezdelīga, bezdelīga,
Tavu greznu darījumu!
Tāi dzīvotu mūs' kundzīnis,
Kā vīšķītis satinies.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2436.

Kamēr māte viesi vada,
Tikmēr bērni gaļu cep!
Iztek tauki ugunī,
Vidžu, vidžu, čirrks!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2437.

Kuko augsti, dzeguzīte,
Laid balstiņu līdz zemei!
Augšā tevi Dieviņš dzird,
Zemē mani bālenīši.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2438.

Kūko birzē, dzeguzīte,
Neba ilgi tu kūkosi:
Atnāks Jānīts, Pēterītis,
Ies' projāmi kūkodama.
259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)].

2439.

Kuko, kuko, dzeguzīte,
Tu kuko, es lello;
Tu zaļā birzītē,
Es brālīša laukmalā.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2440.

Kuko, manu dzeguzīti,
Es pretī atkukošu,
Es pretī atkukošu,
Kā savai māsiņai.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2441.

Kuko, mana dzeguzīte,
Ziedošā ābelē,
Lai zied tavi spārnu gali
Kā ābeles balti ziedi.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

2442.

Kuko, mana dzeguzīte,
Zelta laipu laipodama;
Kad pārlūza zelta laipa,
Kuko niedres galiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2443.

Kūko, zelta dzeguzīte,
Nekūkosi rītvakar:
Nošaus tevi rītvakar
Jūras malas zvejnieciņi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2444.

Kūko, zelta dzeguzīte,
Sudrabiņa ozolā,
Kam atstāji zaļu birzi
Daugaviņas maliņā?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2445.

Kūkodama dzeguzīte
Pras' ganam kukulīša.
Vai tu traka, dzeguzīte,
Tā ganam pašam nav.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2446.

Kūkodama dzeguzīte
Prasa man kukulīša.
Kur es ņemšu kukulīti,
Man vēl nava arājiņa;
Vēl manam arājam
Māmuliņa kājas āva.
405 [skat. 363. (Dzirciema pag. Tk. Tiņķerē u.c. Kurzemē)].

- 323 -

2447.

Nekūko, dzeguzīte,
Aŗamā zemītē!
Ganiņš tev šautru svieda,
Arājiņš velēniņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2448.

Nekūko, dzeguzīte,
Aŗamā zemītē!
Kūko purva maliņā,
Kur neara bāleliņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2448¹.

Nekūko, dzeguzīt,
Aŗamā zemītē.
Kūko sila priedītē,
Tur tev skaisti atskanēs.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2449.

Nekuko, dzeguzīte,
Mana tēva ozolā;
Skrej pār jūru kukodama,
Kuko niedres galiņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2450.

Nekuko, dzeguzīte,
Ziedošā ābelē;
Ja tev nava cita koka,
Kuko niedres galiņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2451.

Ko, dzērvīte, tu klaigā,
Tīru puru bradādama?
- Man nokrita zelta piesis,
Ar ķīvīti dancojot.
226 [Kandavā (Tl)].

2452.

Dzenīšam raibi svārki,
Tam skrodeŗa nevajag;
Dzērvītei gaŗas kājas,
Tai tiltiņa nevajaga.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2453.

Visi putni skaisti dzied,
Dzenis vien nedziedāja;
Kādu Jodu tas dziedās,
Prauli vien vēderā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2454.

Vai, ezera gaigaliņa,
Tavu skaistu cekuliņu!
Kur tu ņēmi, kas tev deva,
Ūdens virsu līgojot.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

2455.

Atskrien jūras gaigaliņa,
Apzeltīti spārnu gali;
Iesameta Daugavā,
Aizsadega Daugaviņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2456.

Ko dara, ko dara gaigalu bērni?
Cits sēd zeltā, cits sudrabā,
Cits rauda basām kājiņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Ko, jauna būdama, es nedarīju!
Ielēcu gaigaļa laiviņē.
- Ko dara, ko dara gaigaļa bērni?
Cits sēd zeltē, cits sudrabē,
Cits sēd basām kājiņām.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

2457.

Ar gailīti Rīgā braucu,
Div' auziņas vezumā;
Rīgas kungi brīnījās:
Tāds zirdzīnis, tads vezumis.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ar kaķīti Rīgā braucu,
Trīs irbītes vezumā.
Kāds kumeļš, tāds vezums,
Tāds es pats braucējiņš.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2458.

Ar gailīti Rīgā braucu
Div' zirdziņu vezumiņu.
Ar to smagu vezumiņu
Ne radiņi nepazina.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2458¹.

A gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezmīnā,
Divi šķiņķi oda gaļas,
Puskukuļa baltas maizes.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2459.

Ar gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezumā.
Kamēr pats māju prasu,
Apēd zirgs vezumiņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 324 -

1. Ar gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezumā.
Pāts iegāju krodziņā,
Zirgs apēda vezumiņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

2460.

Ar gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezumā;
Rīgas kungi brīnījās,
Kas par lielu vezumiņu!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2461.

Ar gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezumā.
Rīgas kungi man vaicāja,
Kur es tādu zirgu ņēmu.
Rīgā pirku, naudu devu,
Vidzemēi audzināju.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Ar gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezumā.
Rīgas kungi brīnējās,
Kur es tādu zirgu ņēmu.
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju;
Zīda aste, zelta krēpes,
Sudrabiņa pakaviņi.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

2462.

Ar gailīti Rīgā brauču,
Trīs zirnīši vezumā.
Rīgas kungi priekšā nāce,
Siekiem naudu merīdami.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2463.

Ar gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezumā;
Tāpat arī mājās tiku,
Kā tie citi ceļa vīri.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2464.

Ar gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezumā;
Tāpat mani māte gaida,
Kā ir citu ceļa vīru.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2465.

Dziedi, dziedi tu, gailīti,
Ar to kaula deguniņu!
Dziedādams nopelnīji
Kaņepīšu vācelīti.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2466.

Gailis vistu mīļi tur'
Par visim putniņim;
Dabon miezi mēslienāi,
Sauc vistiņu raudādams.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2467.

Gailīts brauca kaņepēs
Ar sudraba vāģīšiem,
Vista sēd vāģīšos,
Cekuliņu grozīdama.
388 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2468.

Gailīts gāja ar vistiņu
Sev vietiņas meklēties;
Vista nesa paladziņu,
Gailīts vārtu atslēdziņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2469.

Gailīts saka uz vistiņu:
Brauksim miežu tīrumā;
Divi sirmi kumeliņi,
četri vaska skritulīši,
Zelta groži, vaŗa pīcka,
Sudrabiņa iemauktiņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Put, vistiņa, put, gailīt,
Brauksim miežu dārziņā;
četri kalti ritenīši,
Pieci sirmi kumeliņi.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

2470.

Gailīts saka uz vistiņas:
Kur mēs abi gulēsim?
Dziļa ziema, īsas kājas,
Tāļu salmu gubenīts.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2471.

Gailīts saka uz vistiņas:
Līdīsim kaņepēs;
Rītu būs lietus diena,
Nevar tālu vazāties.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 325 -

2472.

Gailīts tek pa priekšiņu,
Kaņepītes bārstīdams;
Vistiņ' tek no pakaļas,
Kaņepītes lasīdama.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

2473.

Kas kait gaiļam nedziedāti,
Rītā auzas, vakarā,
Kas nabaga teteŗam,
Sīki bērza pumpurīši.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2474.

Kur tecēji tu, gailīti,
Spalvaiņām kājiņām?
- Es tecēju ciemiņos,
Sav' māsiņu apraudzīt.
224 [Kabilē (Kld)].

2475.

Vista, vista, adi cimdus,
Gailīts taisa ragaviņas;
Rītu būs dziļš sniedziņš,
Tad brauksim Liepājā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2476.

Vistiņa, gāgiņa, palīdzi dziedāt.
Es tev līdzēšu pautiņus dēt.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2477.

Cibu, cabu, cābulīti,
Ielaid mani istabā,
Es tev došu baltu vistu,
Ar visiem cālīšiem.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

2478.

Cibu, cabu, cābulīti,
Ielaid mani istabā,
Es tev vērpšu tavus linus,
Tavu linu pakuliņas.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

2479.

Cibu, cabu, cābulīti
Ko tu vedi vezumā?
- Sievu vedu, bērnus vedu,
Pats tecēju kājīnām.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2480.

Grieza grieza rudzīšos,
Paipaliņa kārkliņos:
Griezai rudzi piederēja,
Paipalai smalki kārkli.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

2481.

Grieza grieza rudzīšos,
Paipaliņa maliņā;
Grieza griez': briestiet, rudzi!
Paipaliņa: pūt(?), pelavas!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2482.

Grieze griež rudzīšos,
Paipaliņa papardēs;
Grieze griež tīrus rudzus,
Paipaliņa papardītes.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Grieze grieza rudzu lauku,
Paipaliņa ābuliņu.
Griez, griezīte, tīrus rudzus,
Paipaliņa ābuliņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2483.

Grieze grieza rudzīšos,
Paipaliņa pļaviņā:
Grieze grieza maizes klaipu,
Paipaliņa siena vālu.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

2484.

Grieze grieza rudzīšos,
Paipaliņa pļaviņā.
Aiziet grieze no rudziem,
Paipaliņa no pļaviņas.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

2485.

Bijus' ir, bijus' ir
Gulbīšam māmuliņa:
šūpulīti vien atradu
Ezeriņa maliņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2486.

Kas gulbīti baltu taisa,
Ka ne jūras ūdentiņš?
Kas bērniņus lietā lika,
Ka ne tēvs, māmuliņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2487.

Irbe tek lejiņā
Zeltainām kājiņām.
Ko tai bij notecēt,
Zelta kārkli lejiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 326 -

2488.

Piederēt piederēja
Irbes meita teteŗam:
Tā mācēja maizi cept
No bērziņa pumpuriem.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Tam tēvam seši dēli,
Tam būs sešas vedekliņas:
Kristaps ņēma dores meitu,
Ievaldīts cēsolieti,
Jāņam Līze, Lauŗam Kača,
Pēteŗam Madaliņa;
Jēkabam, pastaram,
Tam iedevu irbes meitu,
Tā mācēja maizi cept
No bērziņa pumpuriem.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

2489.

Kaij' sauc, kaij' brēc,
Kaijei bērni pazuduši.
Nebrēc, kaij', nesauc, kaij',
Tavi bērni jūrmalā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2490.

Ķīvīts mani kaitināja
Aiz upītes līciņā;
Kad es skriešu, tad noņemšu
Ķīvīšam cepurīti.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2491.

Ķikotam gaŗas kājas,
Apkārt tek ezariņu;
Man piekusa div' bērīši,
Pēc ķikota dzenoties.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

2492.

Ķikutiņš alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Krupīts nesa ūdentiņu
Salīkušu muguriņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

2493.

Apkaustīju kraukļam kājas,
Aizstellēju Vāczemē;
Vāczemnieki brīnījās,
Kam tas tāds kumeliņš?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es apkalu kraukļam kājas
Tēraudiņa pakaviem.
Es aizjāju Vāczemē
Līdz saulītes lēkumam.
Vāczemnieki brīnējās:
Tavu melnu kumeliņu!
Tavu melnu kumeliņu,
Tavu staltu jājējiņu!
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

2494.

Ak tu krupju lakstīgala,
Tavu jauku dziedāšanu!
Man māmiņa maizes deva,
Es tik grazni nevarēju.
190 [Kuldīā].

2495.

Ak tu krupja lakstīgala,
Tavu jauku dziedāšanu!
Man pazuda raibulīte,
Tavu dziesmu klausoties.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

2496.

Ak tu zelta lakstīgala,
Nelaidies rāvienā,
Visi tavi spārnu gali
Zeltītām lāsītēm.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sudrabiņa lakstīgala
Nolaidāsi rasiņā;
Visi viņas spārnu gali
Sudrabiņa lāsītēs.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2497.

Es pazinu to putniņu,
Kas dzied vēlu vakarā:
Tā daiļā lakstīgala
Dzelteniemi spārniņiem.
Ai, mīļā lakstīgala,
Dziedi visu vasariņu!
Kas tev kaiti nedziedāti
Zaļajāi birzītē.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

2498.

Kur dziedāji, lakstīgala,
Kad es tevi neredzēju?
- Kuplajāi bērziņāi,
Zemajāi zariņāi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 327 -

2499.

Lakstīgala ciemāi brauca,
Strazdiņš vārtu vērējiņš;
Strazdiņš vārtus neatvēra,
Atveŗ lauka cīrulīts.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2500.

Visi putni skaisti dzied,
Lakstīgala nedziedāja;
Lakstīgala aizmiguse
Smalkā lazdu krūmiņā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

Lakstīgalas dziesma.

2501.

Kur bi, kur bi? - tirgū, tirgū.
Ko pirk', ko pirk'? - zirgu, zirgu.
Cik nodev', cik nodev'? - ort', ort', ort'.
Kāds bi, kāds bi? - klibs, klibs, klibs.
258 [Bērzmuižā (Bērzes pag. Jg)].

2502.

Kur brauksiet, medņa bērni,
Vāģīšos sasēduši?
- Brauksim priežu siliņā,
Smalkajās priedītēs.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Kur brauksiet, sīļa bērni,
Važiņās sasēduši?
Uz lielā priedulāja
Smalkajos ciekuržos.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

2502¹.

Medisņeica Dīva lyudze.
Kab lapseņu suņs nūrītu:
Tej apēde medņīņei
Vysu pulku medisnānu.
435 [Latgalē].

2503.

Visi ļaudis to zināja,
Ka mednītis burināja;
Cielaviņa, lakstīgala,
Tās bij dziesmu dziedātājas.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

2504.

Duju, duju, paipaliņa,
Smalku kārklu krūmiņā;
Ko tai bija nedujāt,
Pilna māga kukainīšu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Ruļļu, ruļļu, cīrulīti,
Papardīšu krūmiņā;
Kas kaitēja neruļļot,
Pilna guza vabolīšu.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2505.

Kuko pūce, lello megnis
Mana tēva ozolā;
Dievs dod man vīram tapt,
Tu noskriesi putēdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2506.

Kur, pūcīt, trikšķināsi
Ar tiem skalu vāģīšiem?
- Braukš' uz Rīgu tiesāties,
Zēni mani plucināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2507.

Pūce brauca Vāczemēi
Ar baloža māmulīti.
Kur jemsim citu pūci,
Kur baloža māmulīti?
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2508.

Pūce, pūce, pelēķīte,
Citus putnus nicināja;
Pate Dieva sodījama,
Platu galvu vazājās.
121 [Gulbenē (Md)].

2509.

Tu, pūcīte, platactiņa,
Ko tie tavi bērni dara?
- Mani bērni kājas aun
Jāt cāļiem panākstos.
216 [Ventspilī].

2510.

Pupucīte pupu prasa,
Ozolā tupēdama.
Kur es ņemšu, pupucīt,
Man nav pupu arājiņa.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

2511.

Ai, skaistaja raudavīte,
Kam tu bridi rāvājāi;
Kā nu nāksi kalniņāi
Rāvaināmi kājiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 328 -

2512.

Daugavā dūmi kūp, -
Kas tos dūmus kūpināj'?
Rauduvīte pirti kūra,
Savus bērnus pērdināj'.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2513.

Dūmi kūp ezerā, -
Kas tos dūmus kūpināja?
Raudavīte pirti kūra
Gaigalīša dēliņam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Ik vakara dūmi kūp
Zaļajā priedājā:
Raudavīte pirti kūra
Baltajām gaigalām.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2514.

Pārpeldēja par Daugavu
Pelēkā raudaviņa,
Ne tai mirka zelta spārni,
Ne sudraba cekuliņš.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2515.

Raudevīte zilgavīte,
Vij ūdeņa vainadziņu;
Zila bija tava galva,
Zils ūdeņa vainadziņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2516.

žagatiņa kāzas dzēra
Vidū jūras uz akmiņa;
Es gribēju kāzās iet,
Vilks apēda kažociņu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

2517.

žagatiņa pirti kūra,
Savu vīru gaidīdama;
Zīda kreklis padusē,
Zelta slota rociņā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2518.

žagatiņa putru vāra,
Pelīt' nesa ūdentiņu.
Teci pate, žagatiņa,
Pelīt' ceļa nezināja,
Pelīt' ceļa nezināja,
Kur aciņa lejiņā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2519.

Sī, sī, zīlīte, kur tavs tēvs?
Kur tavs tēvs, kur tava māte?
- Skambinu kapos, apakš līka bērza.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2520.

Zī, zī, zīlīte raušus cepa, -
Kādus viesus tu gaidīji?
- Atjās zaķītis sarkanu bārzdiņu
Manu meitiņu lūkoties.
333 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Zīle, žube raušus cepa,
Lepnus viesus gaidīdama:
Atjāj zaķis, sarkanbārdis,
Sila segli mugurā.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2521.

Sī, sī, zīlīt! zīle cepa pīrāg',
Ar sarkan' bārzdiņ' izskrēja zaķītis,
Ar kaulu sedlīt' un lūku piešiem;
Kaņepju kauliņus par iemauktiņu;
Vistiņas spārniņus par mētelīt'
Kaķīša astiņa par zobiniņ'.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

1. ķī, ķī, zīlīte raušus cepa.
Atskrēja zaķītis sarkanu krūti,
Kriju sedli mugurā,
Kaņupkaulu iemauktiņi,
Vistas kāja pātegā,
Runča aste zobenā.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2521¹.

Zī, zī, zīlīte, vanags tevi kodīs;
Vējam spalviņa, vanagam kauliņš.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)].

2522.

Zīl' ar strazdu mācījās
Sausas egles galiņā;
Zīle strazdu izmācīja
Igauniski trallināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2523.

Zīle saka: ķī, Ķī, Ķī!
Valodzīte: vāluvil!
Zīle saka: tautas jās;
Vālodzīte: bāleliņi!
190 [Kuldīā].

- 329 -

2524.

Zīle mani aicināja
Kaņepēs šūpoties.
Ai zīlīte, ai žubīte,
Pušu lūza kaņepīte.
40 [Slokā (Rg)].

2525.

Zīle žubi aicināja
Kaņepīšu dārziņā.
Ej tu viena, es neiešu,
Man vakar šautri svieda.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2526.

Zīle žubi aicināja
Pār Daugavu riekstu šķīt.
Atskrien žube raudādama,
Jau riekstiņi nobiruši.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

2527.

Zīlīte, žubīte audeklu meta,
Atskrēja vanags, samudžināja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2528.

Zīlīte, žubīte, tā mana māsiņa,
Tā skaisti dziedāja upītes malā.
10 [Dolē (Doles pag. Rg)].

2529.

Zīlītei, žubītei,
Melnums astes galiņā.
Nesmejat, citi putni,
Ka jums ar tā nenotiek.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

2530.

čī, čī, zīlīte, kur tavi bērniņi?
- Tīruma galā, akmeņu krastā.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

2530¹.

Cī, cī, zīlīte! zīle kala kronīti;
Cūka mans arājiņš,
Cīrulītis ecētājs.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2531.

Sniedze kliedza, sniedze švilpa,
Pura gailis kladzenāja;
Pura gailis kladzenāja,
Sniedzei meitu noņemdams.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

2532.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod zosu ganiņam;
Zosis kliedza ezerā,
Es raudāju maliņā.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2533.

Guž, guž, tēvaini, tēvs tevi kaus;
Man būs kājiņa par ganījumu.
224 [Kabilē (Kld)].

2534.

Sargies, tēviņi, nu tevi dors!
Visi mazi bērniņi puļķīšus drāza;
Dors tevi no priekšas, no pakaļiņas.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2535.

Apapā, trallalā!
Strazdam daiļa līgaviņa:
Strazdiņš ņēma dzeņa meitu
Dēļ tā raiba kažociņa.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2536.

Dziediet nu, strazda bērni,
Nu nedzied lakstīgala;
Lakstīgala nedziedāja,
Sējas laika gaidīdama.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2537.

Igauniski strazdiņš dzied
Rīgas torņa galiņā;
I es gribu mācīties
Igaunisku valodiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

2538.

Melni strazdi, puspelēki,
Kur jūs nakti gulējāt?
- Purviņā uz cintiņas
Zem bērziņa žagariņa.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

2539.

Melni strazdi, puspelēki,
Kur šo nakti gulēsat?
- šaī ciemā smalka birzs,
Tur šo nakti gulēsim.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2540.

Opu, opu, pāvuleņ,
Strazdenč jēme līgaveņ';
Visa zeme zīdiņūs,
Visi kūki lapeņuos.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 331 [Augškurzemē (Il)].

- 330 -

2541.

Padziediet, strazda bērni,
Nu nedzied lakstīgala;
Lakstīgala aizmiguse
Smalkā lazdu krūmiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2542.

Pūtin pūta, dūcin dūca
Melnais strazds ar balodi;
Sapūtuši, sadūkuši
Lielu vēju, aukstu laiku.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2543.

Strazdiņš jāja pieguļā
Ar pelēku mētelīti;
Ne pa vārtiem neizjāja,
Iejāj zelta ozolā.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

Strazda dziesma.

2544.

Viņ' ļauds ēd olas,
Viņ' ļauds ēd gaļu,
Kas man dos, kas man dos!
Ni katla kār's,
Ni guns kūr's,
Pietic's, pietic's kā citi vīri.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2545.

Ai, ai zvirbuli, kad jemsi sievu?
Rudeni, rudeni, pa miežu laiku.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

2546.

Ai, ai zvirbuli, kad ņemsi sievu?
Rudeni, rudeni par miežu laiku. -
Visus putniņus kāzās aicina,
Pūcīte palika neaicināta.
Pūcīte aizgāja neaicināta,
Pūcīte apsēdās galdiņa galā. -
Zvirbulis paņēma pūcīti dancot;
Pūcīte nomina zvirbulim kāju,
Zvirbulis izknāba pūcītei acis.
Pūcīte aizgāja pie kunga sūdzēt.
To sprieda kundziņš, to gaspažiņa:
Pūcītei vajaga pēriena dabūt.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2547.

Zvirbuls kāzas sataisīja
Un daudz gastu saprasīja.
Visi putni saskrēja,
Strada vien nebija.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2548.

Kas tur čaukst, kas tur čaukst
Aiz tā miežu līdumiņa?
Teterītis vīzes pina,
Vedīs irbi baznīcā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2549.

Rubenīts bungas sita
Zaļa bērza virsūnē,
Pumpurīšus kaisīdams
Sīkajiem putniņiem.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

2550.

Rubenīts bungas sita
Zaļa bērza virsūnē,
Sīkus putnus traucēdams,
Lai neēda pupuriņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Rubenīts rubenēja
Zaļa bērza virsūnē,
Pumpurīšu nedodams
Sīkajiem putniņiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2551.

Rubenītis rubināja
Pura bērza galiņā:
Aicināja savus radus
Pie bērziņa pumpuriem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2552.

Rubi, rubi, rubenīti,
Purva bērza galiņā;
Gan tu rītu rubināsi
Mana tēva tarbiņā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2553.

Rubu, rubu, teterīti,
Tava sieva nomiruse.
Nava tiesa, nava tiesa,
Vakar ēda pumpurīšus.
82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)].

- 331 -

1. Dūku, dūku, balodīti,
Tava sieva nomiruse.
Nava tiesa, nava tiesa,
Pār lauciņu pārtecēja.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2554.

Rubu, rubu, teterīti,
Tava sieva nomirusi.
Ņemsi citu, nebūs tāda,
Pakaļ bērni netecēs.
224 [Kabilē (Kld)].

2555.

Teterīti, rubenīti,
Glabā savu līgaviņu!
Es redzēju strēlenieku
Gar mežmalu staigājam.
121 [Gulbenē (Md)].

2556.

Visi putni skaiški dzied,
Ūbelīte rūcin rūca,
Ūbelīte rūcin rūca,
Tij dziedāt nemācēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2557.

Visi putni šai zemē,
Vālodzītes vien nevaid;
Tad vēl nāca vālodzīte,
Kad lapoja ozoliņi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2558.

Palaid mani, vārnīna,
Paskaitīšu pātarīnus:
Zilis tavis kuzulīnis,
Pelēks tavis mētelītis.
Kas var tādu nopelnīt,
Tas var tādu nesāt.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2559.

Vārna sauca, vārna bļāva,
Vārnai pauti izzuduši;
Ganu bērni izņēmuši,
Palaunadzi turēdami.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2560.

Es apkalu vanadziņu,
Aizsūtīju Vāczemē;
Vāczemnieki brīnojās,
Vidzem's putni bruņas nes.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2561.

Stalti brauca vanadziņš
Sniedzes meitas kamanās;
Apsagāza kamaniņas,
Sīļa dēls tīrumā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

2562.

Trīcēt trīc tas kociņš, -
Kas kociņa galiņā?
Sudrabots vanadziņš
Tīmerēt tīmerēja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2563.

Atskrien vēja vanaģels,
Sapliķē balodīti;
To vajaga bezkauņam,
Kam arāja sēklu lasa!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2564.

Paldies saku vanagam,
Kas balodi izpucēja,
Kam tas manus zierņus lasa,
Manu druvu retu taisa.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

2565.

čuči, guli, balodīti,
čukuriņa būdiņā;
Visu dienu vanadziņis
Apkārt tevi lidināja.
224 [Kabilē (Kld)].

2566.

čuči, guli, balodīti,
Cukuriņa būdiņā;
Atskrej rītu vanadziņš,
Nokož manu balodīti.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

2567.

Ai vanagi, vanadziņ,
Kam tik augstu lidināj'?
Irbju māte paslēpās
Smalkajā krūmiņā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 332 -

2568.

Es redzēju irbju pulku
Aiz kalniņa rotājam;
Dod, Dieviņ, miglas rītu,
Uzlaidīšu vanadziņu.
226 [Kandavā (Tl)].

2569.

Nosakliedza vanadziņis
Dziļa meža maliņā,
Izbaidīja irbju pulku
No brālīša rudzu lauka.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

2570.

Nosakliedz vanadziņš
Staiga purva maliņā;
Sasatrūka irbju draudze,
Aiz kalniņa gulējuse.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

2571.

Redz, kur skaisti piedienēja,
Irbes meita vanagam:
Irbes meita kurpītēs,
Vanadziņis zābakos.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

2572.

Trīs irbītes purināja
Avotiņa maliņā;
Purin', irbe, nepurini,
Viena būsi vanagam.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

2573.

Vanags jēma pūces meitu,
Lūdza ierbi panākstos.
Neiet ierbe, nelaiž meitu,
Ar vanagu ienaidāi:
Kam vanagis miglas rītu
Ierbes bērnus kliedināja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2574.

Pūce liela mediniece,
Nava svārku mugurā:
Vanagami pieci dēli,
Visiem lūša kažociņi.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

2575.

Pūce, pūce, lielcekule,
Pacel krēslu vanagam:
Vanagami gaŗi spārni,
Piekūst dienu lidinot.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Pūces meita, lielcekule,
Taisi gultu vanagami,
Vanagami nabagami
Vaska spārni piekusuši,
Vaska spārni piekusuši,
Gaŗu dienu lidinot.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2576.

Pūce, pūce, platacīte,
Pacel krēslu vanagam;
Ja tu krēslu nepacelsi,
Noplūks tavu cekuliņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2577.

Pūce, pūce, platu galvu,
Pacel krēslu vanagam,
Lai apsēde vanadziņis
Ar saviem bērniņiem.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

2578.

Pūce, pūce, platu galvu,
Pacel krēslu vanagam;
Vanags tevi palīdzēs
Grūtajās dieniņās.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2579.

Vanadziņš brīnījās,
Pūcei auga skaisti bērni.
- Kas tev bēdas, vistu zagli,
Kāda māte, tādi bērni!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Vanags prasa zīlītei:
Kur tu tādus bērnus ņēmi?
- Pate šķīlu, pat' perēju,
Pat' godīgi izvadāju.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

2580.

žagatiņa žadzināja,
Grib vanaga sieva būt;
Īsi spārni, gaŗa aste,
Nevar līdzi lidināt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2581.

Zīle liela paregone,
Savas nāves neparedz:
Spalvas vien noputēja,
Vanagam nospeŗama.
399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 333 -

2582.

Skaisti dzied zaļa zīle
Sausas egles galiņā;
Vai tu dziedi, vai nedziedi,
Noknāps tevi vanadziņš.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

2583.

Ai vanag, vanadziņ,
Kam tik augstu lidināji?
Kam tu skrēji pār upīti
Uz manām vistiņām?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2584.

Eita, bērni, skatīties,
Ko tās vistas kladzināja.
Vanags sēd ozolā (vītolā)
Dzelteniem zābakiem.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2585.

Gailīts brauca kaņepēs
Ar sidraba vāģīšiem;
Vanags sēd ozolā,
Zaļas acis grozīdams.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2586.

Ik kuŗam, ik kuŗam
Ira savs rājējiņš:
Baltajām vistiņām
Pelēkais vanadziņš.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2587.

Vanadziņš lidināja,
Baltu vistu gribēdams;
Gudras bija baltas vistas,
Ietecēja kaņepēs.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2587¹.

Vacais tāvs vystys gona
Ļela syla maļeņā;
čaukst lapeņis staiguojūt,
Trīc buorzdeņa gavylūt.
Gavil, vacais, nagavil,
Vīna vysta vonogam.
Tej visteņa vonogam,
Kura boltu cakuļeņu.
Vonogs sēd veitūlā
Voskavuotīm zuobokīm.
409 [Līksnas pag. D].

2588.

Dzeltānā cielaviņa,
Netup' ceļa maliņā;
Vanagam asi nagi,
Noraus tevim cekuliņu.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2589.

Lai bij nagi, kam bij nagi,
Vanagam asi nagi:
Tas noķēra cielaviņu
Vidū gaisa lidojot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2590.

Sargies, lauka cielaviņa,
šaus tev' zviedru vanadziņš,
šaus tev' zviedru vanadziņš
Ar tiem vaska cimdiņiem.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2591.

Trīs dzeltenas cielaviņas
Patiltē peldējās;
Trīs pelēki vanadziņi
Tilta viersā lidinās.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Cielaviņa gludgalvīte,
Zem tiltiņa rotājās;
Trīs pelēki vanadziņi
Ap to vienu lidināja.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

2592.

Dzeltenā cielaviņa
Uz ezera velējās:
Zīda krekli, zelta vāle,
Sudrabiņa velētava.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2593.

Cielava, balgāle, daudz tavu bērniņu?
- Divi gul, divi kuļ, divi brauc mežā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2594.

Cielaviņa gudra sieva,
Gudri bērnus audzināja:
Apakš tilta, virs ūdeņa,
Lai ganiņi nedabū.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 216 [Ventspilī].

- 334 -

2595.

Cielaviņa kāzas dzēra
Vidū jūras saliņā.
Es ar būtu kāzās gājis,
Kaut būt tādas kamaniņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2596.

Cielaviņa ligzdu taisa
Brāļa staļļa galiņā.
Taisi, taisi, cielaviņa,
Samīs brāļa kumeliņi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2597.

Augši dzied cīrulītis
Aiz visiem putniņiem;
Dievam gudris padomiņis
Aiz šo visu pasaulīt'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Cīrulītis augsti dzied
Par visiem putniņiem;
Dievam gudris padomiņš
Par visiem ļautiņiem.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2598.

Augstu dzied cīrulītis
Pār visiem putniņiem;
Augsta Dieva valdīšana
Pār visiem Ķēniņiem.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2598¹.

Augstāk dzied cīrulītis
Par visiem putniņiem;
Gudrāks Laimes lēmumiņš
Par visiem padomiem.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2599.

Guli, guli, cīrulīt,
Papārdītes krūmiņā,
Lai saulīte neredzēja
Tavu daiļu cekulīti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2600.

Izdzirdu cīruli pavasar dziedot;
Izdevu kažoku, tik nenosalu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Izdzirdu cīruli, negoda putnu;
Izdevu kažoku, tik nenosalu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

2601.

Kā tur bija, tā tur bija
Cīrulīša kāziņās:
Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

2602.

Kā tur dzēra, kā tur dzēra
Cīrulīša kāziņās:
Cits ar cibu, cits ar vāku,
Cits ar savu cepurīti.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]

2603.

Kas kaitēja cīrulim,
Ka galviņu šķībi nesa?
Vakar dzēra, šodien dzēra
Cielaviņas kāziņās.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

2604.

Kas tur bija, kas nebija
Cielaviņas kāziņās?
Cīrulītis iztecēja
Saplūkātu cekuliņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

2605.

Ķizu, ķizu cīruļam,
Porāi dzert nedabūja:
Citi putni aku raka,
Tu staigāji lellodams.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Kizu, kizu ķiveļam,
Strautā dzert nedrīkstēja:
Citi putni aku raka,
Tu staigāji zābakos.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2606.

Kur tu dzēri, cīrulīt,
Ka tik skaisti gavilē?
- šodien dzēru, vakar dzēru
žagatiņas krodziņā;
Vakar dzēru rudzu sieku,
šodien cirvi paģirām.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2607.

Kur tu dzēri, cīrulīt,
Ka tik skaņi gavilē?
- Aiz upītes līcītī,
Pašā Dieva dārziņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 335 -

2608.

Kur tu dzēri, cīrulīt,
Ka tik skaņi gavilēji?
- Cielaviņas kāziņās
Ar sudraba biķerīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2609.

Kur tu dzēri, cīrulīt,
Ka tik skaņi gavilēji?
- Vakar dzēru, šodien dzēru
Cielaviņas godībās.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2610.

Kur tu dzēri, cīrulīti,
Ka tik skaņi gavilēji?
- Vakar dzēru, šodien reiba,
Cielaviņas kāziņās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2611.

Cīruli, vīruli, kad ņemsi sievu?
- Pavasar(i), pavasar(i), cielavas meitu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Cīrulīti, vurvulīti,
Kad tu ņemsi līgaviņu?
- Pavasari, pavasari
Cielaviņas meitu ņemšu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2612.

Cīruli, vīruli, kad ņemsi sievu?
- Rudeni, rudeni par miežu laiku,
Cielavas meitu ar gludu galvu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2613.

Cīruli, cīruli, kad ņemsi sievu?
- Rudeni, rudeni, cielavas meitu.
Cielava nedeva, raudādama:
"Kam manu meitiņu melnaci sauci"
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2613¹.

Ceiruļi veiruļi, ņes maņi kolnā,
Tev garas kuojas, teva suņi narīs.
429 [Kārsavas pag. (Ldz)].

2614.

Cīrulis gribēja alutiņu brūvēt,
Divi miezīši kumeļa pēdā.
Atskrej runcis, noķeŗ cīruli,
Paliek alutiņš nebrūvēts.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

2615.

Cīrulīti, mazputniņ,
Ko redzēji debesīs?
- Es redzēju debesīs
Dul' un bērus kumeliņus;
Dul' un bērus kumeliņus, -
Uz akmini auzas ēda.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2616.

Cīrulīti, mazputniņi,
Ko redzēji debesīs?
- Redzēj' Dievu spēlējot,
Eņģelīšus dancojot.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2617.

Cīruliņ, mazputniņ,
Ko redzēji debesīs?
- Redzēj' pili nodegam,
Redzēj' citu uztaisām.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2618.

Cīrulīti, mazputniņi,
Neej strazdu pulciņā,
Strazdiņami pulks bērniņu,
Noplūks tavu cekulīti.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

2619.

Cīrulīti, mazputniņi,
Negul' ceļa maliņā,
Gaŗām brauce lieli kungi,
Traucē tavu perēklīti.
Laidies upes līcītī,
Aiz purviem, tīreļiem,
Ne tur tilta, ne tur ceļa,
Ne tur brauca lieli kungi,
Ne tur brauca lieli kungi
Traucēt tavu perēklīti.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

2620.

Cīrulīti, mazputniņ,
Negul' ceļa maliņā;
Rītu brauks lieli kungi,
Samīs tevi kājiņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2621.

Cīrulīti, mazputniņi,
Negul' ceļa maliņā;
Tur brauc kungi, tur stārastas,
Tevi līdzi aizvedīs.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 336 -

2622.

Cīrulīti, mazputniņi,
Negul' ceļa maliņā;
Tur jāj kungi, tur stārasti,
Sūtīs tevi malkas cirst.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

2623.

Cīrulīti, mazputniņi,
Netup' ceļa maliņā;
Rītā brauks lieli kungi,
Ieņems tevi karītē.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2624.

Cīrulīti, mazputniņ(i),
Negul' ceļa maliņā;
Rītu brauks lieli kungi,
Ieņems tevi karītē,
Ieņems tevi karītē,
Aizvedīs Vāczemē.
Tur tev liks malku cirst,
Tur tev krāsni kurināt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2625.

Cīrulīti, mazputnīti,
Nedzied' ceļa maliņā;
Rītu brauksi lieli kungi,
Ieņems tevi karītē;
Novedīs Vāczemē,
Tur liks tevim malku cirst;
Nemācēsi malku cirst,
Liks tev krāsnes kurināt:
Nemācēsi krāšņu kurt,
Tad liks tev iesmus drāzt;
Nemācēsi iesmu drāzt,
Bāzīs pašu iesmiņā,
Izceps tevi cepetī,
Apēdīs maltītē.
113 [Alūksnē].

2626.

Cīrulīti, mazputniņ,
Negul' ceļa maliņā;
Rītu brauks lieli kungi,
Ieņems tevi karītē;
Ieņems tevi karītē,
Aizvedīs uz Vāczemi;
Tur tev liks pupas malt,
Vaŗa bungas mugurā.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

2627.

Cīrulīti, mazputniņ,
Negul' ceļa maliņā;
Rītā brauks lieli kungi,
Ieņems tevi karietē;
Ieņems tevi karietē,
Aizvedīs uz Vāczemi.
Tur tev dos pupas malt,
Vaŗa bungas rībināt;
Nei tu māki pupu malt,
Nei to bungu rībināt.
- Vai, Dieviņ, mīļ' Dieviņ,
Kad nu kļūtu atpakaļ,
Kad nu kļūtu atpakaļ
Savā tēvu zemītē!
Tēvam auga rudzi, mieži,
Stallē daiļi kumeliņi,
Stallē daiļi kumeliņi,
Ciemā daiļa līgaviņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2628.

Cīrulīti, mazputniņi,
Netup' ceļa maliņā,
Tur jās kungi, tur stārastas,
Saņems tevi rociņā;
Saņēmuši rociņā,
Ieliks tevi cietumā,
Ielikuši cietumā,
Tad liks tevim malku cirst;
Kad tu malku izcirtīsi,
Tad liks tevim ogles dzēst;
Kad tu ogles izdzēsīsi,
Tad liks tevim bruņas kalt;
Kad tu bruņas izkalīsi,
Tad liks tevim kaŗā iet.
Tur tu iesi, tur paliksi
Pa zobiņa galiņam.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2629.

Cīrulīt, mazputniņ,
Netup' ceļa maliņā,
Rītā brauks lieli kungi,
Ieņems tevi karītē,
Novedīs Vāczemē.
Tur tev liks malku cirst;
Kad tu malku sacirtīsi,
Tad tev liks krāsni kurt;
Kad tu krāsni izkūrīsi
Tad tev liks ogļus dzēst;
Kad tu ogļus sadzēsīsi,
Tad tev liks bruņas kalt;
Kad tu bruņas nokalīsi,
Tad tev liks kaŗā iet;
Kad tu kaŗā izdienēsi,
Tad tev liks mājās nākt.
Kaŗa kungi tev iedos
Divi zeltas (=zelta?) adatiņas.
Kur tu tās paglabāsi?
- Liepas celma galiņā.
Kur palike liepas celmiņš?
- Tas sadega smalkos pelnos.
Kur palike smalks pelniņš?
- Tas izlije smalku lietu.
Kur palike smalks lietus?
- Tas ieskrēja upītē.
Kur palike tā upīte?
- To izdzēre melli vērši.
Kur palike melli vērši?
- Tie aizgāje gaŗu ceļu,
Kur palike gaŗs ceļš?
- Tas apauge zaļu mauru.
Kur palike zaļa maure?
- To noēde Dieva zoses.
Kur palike Dieva zoses?
- Tās aizskrēje augstu mežu.
Kur palike augsts mežs?
- To nocirte Dieva dēli.
Kur palike Dieva dēli?
- Tie uzkāpe debesīs.
Tie tur ēde, tie tur dzēre
Mīļas Māŗas kambarī,
Biķerīšiem spēlēdami,
Kauliņiem mētādami.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)], 57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

- 337 -

1. Cīrulīti, mazputnīti,
Negul' ceļa maliņā,
Lieli kungi gaŗām brauks,
Ieņems tevi karietē;
Ieņems tevi karietē,
Aizvedīs Vāczemē.
Aizvedīs Vāczemē,
Tur liks tevim malku cirst,
Kad tu malku sacirtīsi,
Tad liks tevim mājā vest;
Kad tu mājā atvedīsi,
Tad liks tevim krāsni kurt;
Kad tu krāsni sakurīsi,
Tad liks tevim ogles dzēst;
Kad tu ogles nodzēsīsi,
Tad tev liks pie kalēj' iet;
Kad pie kalēj' tu noiesi,
Tur liks tevim bruņas kalt,
Kad tu bruņas nokalīsi,
Tad liks tevim kaŗā jāt.
Kad no kaŗa mājā nāksi,
Ko tu manim atnesīsi?
Divas kniepu adatiņas,
Tās tu manim atnesīsi.
Kur mēs viņas glabāsim?
Lejā, liepu celmiņā.
Kur palika liepas celms?
Tas nodedza zil' uguni.
Kur palika zilais guns?
To nodzēsa smalkais liets.
Kur palika smalkais liets?
Ietecēja upītē.
Kur palika tā upīte?
To izdzēra melli vērši.
Kur palika melli vērši?
Tie aizgāja gaŗu ceļu.
Kur palika gaŗais ceļš?
Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļais maurs?
To noēda Dieva zosis.
Kur palike Dieva zosis?
Tās aizgāja augstu mežu.
Kur palika augstais mežs?
To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
Tie aizgāja Vāczemē.
Tur viņ' ēda, tur viņ' dzēra,
Biķerīšus spēlēdami.
47 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2630.

Cīrulīti, cīrulīti,
Pavasara dziedātājs!
Vai tu lado neiesali,
Cinie ziemu gulādams?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2631.

Cīrulītis alu dara, -
Kādus viesus tas gaidīja?
Gaida savu bālenīšus,
Appogātus vanadziņus.
216 [Ventspilī].

- 338 -

2632.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Es tecēju misas dzert,
Viņš ar kausu mugurā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 110 [Cēsīs], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 308 [Altenē (Seces pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Namiņš kūp, namiņš kūp,
Bāliņš dara alutiņu;
Es tecēju misas dzertu,
Dabūj' kausu mugurā.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2633.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Es tecēju misas dzerti,
Viņš ar kausu mugurā.
Cīrulītis malku cirta
Liepas celma galiņā;
Es tecēju skaidas nesti,
Viņš ar cirvi mugurā.
Cīrulītis ogles nesa
Zobentiņa kalējam;
Es tecēju plēšas pūsti,
Viņš ar stieni mugurā.
Cīrulītis kaŗā gāja
Ar asaju zobeniņu;
Es tecēju mieru līgti,
Viņš ar naidu mugurā.
Cīrulītis iekaŗoja
Divas kniepa adatiņas;
Es tecēju lūkotiesi,
Viņš paslēpa celmiņā.
Cīrulītis lūkot gāja
Celmā savas adatiņas;
Es tecēju parādīti,
Viņš pielaida uguntiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2634.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā.
Lieli kungi brīnējāsi,
Kā var tādu padarīt?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2635.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Līdz cīrulis rauga tek,
Tikām zīle izdzēruse.
190 [Kuldīā].

2636.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
No pustreša miežu grauda
Pusdevītas alus mucas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2637.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Trīs miezīši, sešas mucas
Salda, garda alutiņa.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2638.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Pieci mieži, div' apeņi, -
Kas par saldu alutiņu!
Sadzērās trīs kundziņi,
Treju kungu sulainīši.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2639.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Trīs kundziņi piedzēruši,
Rokā nese cepurītes.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2640.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Tur dzeŗ kungi, tur bajāri,
Zeme rīb dancojot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2641.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā,
Vienu graudu iesalam,
Trīs muciņas darināja.
Vienu malku nodzērās,
Cekuliņis notrīcēja;
Nodzērās otru malku,
Sāka spārnus plivināt,
Augsti skrēja dziedādamis
Pār arāja tīrumiņu.
("Balt. zemk." 1879.g. Nr. 34).

2642.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Visi putni piedzēruši
No cīruļa alutiņa.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 339 -

2643.

Cīrulītis alu dara
Ogu pora maliņē;
Atskrēj bite strēliniece,
Sasit alus ķīvenīti.
224 [Kabilē (Kld)].

2643¹.

Ceiruļeits olu dara
Uz tuo mīta gola -
Vēļ na tai, vēļ na tai,
Suoksim vēļ nu gola.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

2644.

Cīrulītis, mazputniņš,
Augstu lēca dziedādams,
Ieraudzījis cielavai
Div' cicīši azotē.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Cīrulītis, mazputniņš,
Ceļ gāliņu, liek pie zemes:
Ieraudzīja cielavai
Div' pupiņus azotē.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2645.

Cīrulītis, mazputniņš,
Augstu skrēja dziedādams,
Augstu skrēja dziedādams,
Zemē sveikdams vasariņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

2646.

Cīrulītis, mazputniņš,
Augsti skrēja dziedādams:
Dievam nesa grāmatiņu,
Lai dod siltu vasariņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

2647.

Cīrulītis, mazputniņš,
Pret saulīti lidinās:
Dievam nesa grāmatiņu,
Saules meita nomiruse.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2648.

Cīrulītis, mazputniņš,
Tas miedziņa negulēja;
Tas cēlēs rītā agri,
Tas lustīgi padziedāja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2649.

Cīrulītis rītā agri
Ar sieviņu druviņā;
Zvirbulītis ar sieviņu
Pa paspārni čubinās.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2649¹.

Cīrulis dzied aukstā pavasarī:

1. Arāj, arāj, paklāj kažoku,
Tagadīt, tagadīt nokritīs!
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

2. Tagadīt, tagadīt kritīš', tagadīt kritīš'!
(augstu un ātri plivinādamies).
Klāj kažok', klāj kažok'!
(zemāk un gausāki plivinādamies).
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

4. Par mežu, meža māti, putnu kāzām un dažādiem zvēriem un putniem kopā.

2650.

Dancoja irbīte, divi pieši kājās;
Gaigales dēlam zābaki kājās.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

2651.

Dieviņš skaita grāmatā,
Vai bij visi meža putni.
Ūpis bija, āpšis bija,
Sarkankrūša vien nebija,
Sarkankrūša vien nebija,
Baltvēderes vāverītes.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2652.

Diža putna bērnīns biju,
Dižas manas kājas, rokas:
Pats gulēju silīnāi,
Kājas sila malīnāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Maza putna bērniņš biju,
Gaŗas kājas audzināju:
Pats gulēju ligzdiņāi,
Kājas ligzda maliņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2653.

Dziedi, dziedi, puteniņi,
Nāci, nāci tīrumā;
Kad neiesi tīrumā,
Nebūs silta vasariņa.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

- 340 -

2654.

Dziedi, dziedi, puteniņi,
Nāci, nāci, vasariņa!
Jau ziemiņa kājas āva
Uz pelēka akmentiņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2655.

Ekur, skaiški čakins dzied
Ar to sila māmuliņu;
čakiņami raibi svārki,
Slokai zīda vainadzīns.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2656.

Es redzēju jūriņā
Svešus putnus lidojam:
Zelta spārni, zelta knābis,
Sudrabots cekuliņš.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2657.

Gan zināja meža māte,
Kas katram piederēja:
Lāčam sieksta, briežam blīgzna,
Zaķam sīki žagariņi.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

2658.

Gulbīts pūta, dzērve kliedza
Dziļezara maliņā.
Gulbīts pūta dziļezara,
Dzērve siltu vasariņu.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

2659.

Ik vakaru, ik vakaru
Savu kuŗš žūžināja:
Irbe savu irbēniņu,
Sloka savu slocēniņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ikkuŗš savu, ikkuŗš savu
Ik vakara žūžināja:
Irbe savu, sloka savu,
Bāliņš savu līgaviņ'.
388 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2660.

Irbe, sloka, rauduvīte
Nosaplūca matiņiem:
Viena grib klajumiņa,
Otra dziļa ezeriņa.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2661.

Kas kait man nedzīvot
Diža meža maliņā:
Pieci brieži man aŗami,
Sešas stirnas ecējamas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2662.

Kas kait manim nedzīvot
Diža meža maliņā;
Pieci brieži man arāji,
Sešas stirnas ecētājas;
Par nedēļu sieka vietu
Purināt purināju.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2663.

Kas kait manim nedzīvot
Diža meža maliņā;
Pieci brieži man aŗami,
Sešas lapsas ecējamas;
Lai stāv tēva kumeliņš
Sēklu vest tīrumā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2664.

Kas kait man nedzīvot
Liela meža maliņā:
Pieci brieži man aŗot,
Sešas stirnas ecējot;
Lieli pulki sīku putnu,
Tie plosīja velēniņas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Brieži, lāči man aŗami,
Stirnas buki ecējami;
Pieci simti sīku putnu
Kankālīšu kūlējiņi.
206 [Kuldīgas apriņķī].

2665.

Kas kait manim nedzīvot
Liela meža maliņā:
Pieci brieži man aŗami,
Sešas stirnas ecējamas;
Vilciņš vagu vagotājs,
Lapsa vagu metējiņa,
Zaķis kūla kankālīšus,
Asariņas slaucīdams.
71 [Drustos (Drustu pag. C)], 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Pieci brieži man aŗami,
Sešas stirnas ecējamas.
Ar stirnām noecēju,
Ar lācīti izvagāju.
Ai lapsīte, gaŗastīte,
Tā kankāļu kūlējiņa.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 341 -

2666.

Kas kaitēja man dzīvot
Diža meža maliņāi:
Pieci brieži man aŗami,
Sešas stirnas ecējamas.
Ar vilciņu vagu dzinu,
Lapsa vagu metējiņa;
Zaķis kūla kankālīšus
Ar pakaļas kājiņām;
Vārna tāda puspelēka,
Tā bij mana moderīte;
Cielaviņa baltu kaklu,
Tā galdiņa klājējiņa;
Cīrulītis ziergu puisis
Ar pelēku paltraciņu;
žagatiņa gaŗu asti,
Tā bij ziņas devējiņa.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

2667.

Kas kait man nedzīvot
Diž' mež' maliņēi:
Zaķīts man skrīverīts,
Laps grāmat' nesejiņ'.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

1. Es maziņis muižnieciņš,
Man deviņi darbnieciņi:
Trīs cūciņas arājiņas,
Sešas vistas ecētājas.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

2668.

Kas kait man nedzīvot
Diža meža maliņā:
Pieci brieži man aŗami,
četras stirnas ecējamas,
Sesku raidu celiņā,
Vāverīti sudmalās.
206 [Kuldīgas apriņķī].

2668¹.

Kas man bādys nadzeivuot
Lyla syla maleņā:
Zaķeits maņ cylys ora,
Rubisņeica nūecēja.
423 [Daugavpils apr.].

2669.

Klusiņām klausījos,
Ko solīja meža māte:
Priedei sagšu, eglei sagšu,
Paeglei villainīti.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2670.

Klusi, klusi meži šņāca,
Nedzird putnu čirkstinām;
Vai tik maz dziedātāju?
Vai dieniņu nesaprot?
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

2671.

Kur braucat, sīki putni,
Vāģīšos sasēduši?
Mēs brauksim tai zemē,
Kur būs silta vasariņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2672.

Kuŗš putniņš agri ceļas,
Agri slauka deguntiņu;
Kuŗš putniņš sebu ceļas,
Tas astīti rubināja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2673.

Labrīt, labrīt, meža māte,
Ko tie tavi putni dara?
- Zaķis līda līdumiņu,
Lapsa pirti kurenāja,
Dzenis kala tipu tapu,
Raibi svārki mugurā.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

1. Zaķīts līda līdumiņu,
Irbe lasa žagariņus,
Māk ezītis pukšināt,
Arkla raugas saistīdams.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2673¹.

Luocs aizguoja bišu kuoptu,
Lopsa zūsu pagaņeitu.
Lopsai zūsis izgaisušys,
Luoci bites sakūdušys.
435 [Latgalē].

2674.

Lieli putni, mazi putni,
Visi brauca žagaros;
Mazajam putniņam
Apsagāza vezumiņš.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

- 342 -

1. Lielie puiši, mazie puiši
Mežā brauca žagaros.
Mazajam puisīšam
Apsagāzās vezumiņš,
Lielie puiši, pieceliet
Mazajam vezumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2674¹.

Muni poši sātys lūpi,
Tī man labi padzīduo:
Vērseits bū-ū, kačeits ņaū-ū,
Gaiļeits kikirikū-ū,
Zirdzeņš zvīdze, suņeits rēje,
Vuciņeņš miē-ē-ē.
435 [Latgalē].

2675.

Meža māte putnus sauca,
Kalniņā stāvēdama:
Irbe Grieta, sloka Maija,
Teterīga Madaliņa.
Meža tēvs savus sauca,
Lielu tauri taurēdams:
Sīlis Pieča, dzenis Jurka,
Sikspārnītis Bērtulīts.

1. Meža māte putnus skaita,
Zem eglītes sēdēdama:
Irbe Grieta, mednis Toms,
Rubenītis Bērtulīts.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

2676.

Nāciet, visi sīki putni,
Kad es ņemšu līgaviņu;
Strazda vien nelaidiet,
Tas dauzīja biķerītes.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Sīki putni kāzas dzēra
Sīkā kārkļu krūmiņā;
Strazda vien nepieņēma,
Tas dauzīja biķerīšus.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

2677.

Padziedi, putniņ, pavīteŗo;
Ielec krūmā, tā tava muiža.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. čim, čim, putniņ, čim, putna
Bērniņš!
Ielēca krūmā, tā viņa muiža;
Nobira lapiņa, tā viņa sagša.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2678.

Padziedi, putnīni, pavīteŗo,
Viss tav lolojums manāji rokā.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2679.

Puteniņš piena prasa,
Pa laipiņu tecēdams.
Ko darīji, puteniņ,
Savu govju neganījs?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2680.

Putniņš raudāja, galviņa sāpēja.
Kam gāji, putniņ, apiņu dārzā
Apiņu ziediņus nolasīt?
Vāvere raudāja, vēders sāpēja.
Kam ēdi, vāverīt, čiekuru daudz?
113 [Alūksnē].

1. Kas nu dziedās apiņu dārzā?
Apiņu putniņam galviņa sāp.
- Pateikšu tēvam, pateikšu mātei,
Ko dara bērniņi apiņu dārzā;
Uguni kūra apiņu dārzā,
Apiņu maikstītes nodedzināja.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

2681.

Putniņš sēdi zariņā,
Zara kanna rociņā:
šogad laba vasariņa
Aiz visām vasarām.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

2682.

Sanāciet, lauku putni,
Meža putnu viesībās:
Dzeņam alus, dzilnai medus,
Strazdam sūrs brandaviņš.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2683.

žagatiņa gaŗastīte,
Tā celiņa slaucītāja;
Cielaviņa, mātes meita,
Tā tiltiņa taisītāja.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2684.

šo rītiņu miglu rīts,
Meža putni kāzas dzēra:
Cielaviņas meitu vedu
žagatiņas dēliņam.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 343 -

2685.

šodien sniga balts sniedziņš,
šodien putni kāzas dzēra:
šodien veda lūses meitu
Cauņu kunga dēliņam.
Tur bij lūgti brieži, lāči
Lūses meitas panakstos.
Ko jūs labu dabūjāt
Lūses meitas panakstos.
Dabūjām skārda dvieļus,
Svina lietas pirkstānītes.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Sniedziņš sniga, putināja,
Meža putni kāzas dzēra.
Tur sajāja brieži, lāči
Lūsas meitas panākstos.
Ko dabūja brieži, lāči
Lūsas meitas panākstos?
Tur dabūja krusta dvieli,
Alvas lietas pirkstainītes.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

2686.

Sīki putni kāzas dzēra,
Strazdiņš tek raudādams,
Strazdiņš tek raudādams,
Ko būs ņemt vedējos.
Zaķītim līkas kājas,
Tas celiņa taisītājs;
Lūsītim asi nagi,
Tas kamanu turētājs;
Cielaviņa žigla sieva,
Tā viesīšu saņēmēja;
žagatiņa gaŗastīte,
Tā istabas slaucītāja;
Vārnas bērni puspelēči,
Tie būs gaļas kapātāji.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sniedze dara saldu alu, -
Kādu viesi viņa gaida?
Gaida vēja vanaģeli,
Savas meitas brūtgāniņu.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs viesu saņēmēja?
Lapsiņai mīksta mēle,
Tā būs viesu saņēmēja.
Pati sniedze beqdājās,
Kas būs dūdu pūtējiņš?
Vilciņam laba temme,
Tas būs dūdu pūtējiņš.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs galvas glaudītājs?
Lācīšam laba ķetna,
Tas būs galvas glaudītājs.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs brūtes vedājiņš?
Strazdiņam īsi svārki,
Tas būs brūtes vedājiņš.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs brūtes izcēlājs?
Zaķīšam vieglas kājas,
Tas būs brūtes izcēlājs.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs brūtes mičotāja?
Cielaviņa daiļa sieva,
Tā būs brūtes mičotāja.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs brūtes mielotāja?
Lakstīgala trejvalode,
Tā būs brūtes mielotāja.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs galda slaucītāja?
žagatiņa gaŗastīte,
Tā būs galda slaucītāja.
Pati sniedze bēdājās
Kur ņemsim rīka sievu?
Vārna tāda puspelēka,
Tā būs laba rīka sieva.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2. Strazdam sieva saderēta
Biezajā eglainē.
Domājam, gādājam,
Ko sūtām vešanās.
Lakstīgala, lielvalode,
To sūtām vešanās.
Dzenīšam raibi svārki,
Tas par brūtes vedējiņu.
Ķikutam gaŗas kājas,
Tas kamanu turētājs.
Irbe laba svelpējiņa,
Tā kumeļa dzinējiņa.
Zvirbulītis, zirgu puisis,
Tam skotele pakaklē.
Lācīšam plata ķelva (ķepa),
Tas plāceņu plājējiņš.
Cīrulītis, cekulītis,
Tas aliņa brūvētājs.
Krauklīšam gaŗa knāba,
Tas pie gaļas kapāšanas.
Bezdelīga, čurkstētāja,
Tā gaļiņas cepējiņa.
Vārniņai melni brunči,
Tā pie trauku mazgāšanas.
žagatiņa, gaŗastīte,
Tā istabas slaucītāja.
Vāverei kupla aste,
Tā zābaku pucētāja.
Vālodzīte viegla sieva,
Tā būs viesu saņēmēja,
Cielaviņa, gludgalvīte,
Tā viesiņu mielotāja.
Vilciņam liela taure,
Tas stabuļu pūtējiņš.
Lapsiņai vieglas kājas,
Tā dancīšu vedējiņa.
Zaķīšam bailīgs prāts,
Tas pie vārtu stāvētājs.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 344 -

2687.

Sīli, sīli, būs tev tiesa,
Kam siliņu dedzināji:
Rubenīša gaspažai
Vaska kurpes sadegušas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sīli, sīli, nebūs labi,
Kam siliņu dedzināji:
Tur sadega zelta kurpes
Rubenīšu māmiņai.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

2688.

Pēterīti, bāleliņi,
Kam siliņu dedzināji?
Kur odziņas lasīsim,
Kur telītes ganīsim?
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

2689.

Simt mazi putniņi jūrmalē.
Ko tie tur dara jūrmalē?
Citi grazni dziedāja, citi gavilēja,
Citi gauži raudāja kalniņa malā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2690.

Sloka dzina paipaliņu
Gaŗām visu pura malu.
Ak tu traka gaŗdegune,
Sējas putnu dzenādama!
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

2690¹.

Vaicuoja rube uz ērbeiti,
Voi lab' dzeivuot pūreņa molā?
- Nacīš lab' pūreņūs dzeivuot:
Atguoja soltums, apsola zīdi,
Atskrēja putni, apēde ūgys.
427 [Varakļānu pag. Rz].

2691.

Vakar bija balta diena,
šodien putni kāzojās:
Teters ņēma irbes meitu,
Zaķīts lēca panāksnos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Vakar sniga balti sniegi,
šodien putni kāzas dzeŗ:
Teters ņēma irbes meitu,
Es aizjāju panākstos.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2692.

Viens gans nomira, citi gani raudāja.
Cūka raka dobīti augstā kalnā;
Dzeguze zvanīja līkā bērzā;
Dzenis kala krustu sausā eglē;
Sīki, mazi putniņi pātarus skaitīja;
Lielais dunduris sprediķi sacīja.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]
Zīle nesa vēsti tēvam, mātei;
Kaza kāpa debesīs Dievam sūdzēt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Viens gans nomira silāres malā,
Citi gani raudāja silāres malā.
Zīle nesa vēsti tēvam, mātei;
Kaza kāpa debesīs Dievam sūdzēt;
Cuka raka kapu augstā kalnā;
Dzens kala krustu sausā priedē;
žagata zvanīja līkā bērzā;
Visi mazi putniņi pātarus skaitīja.
Vārdiņi ņudzēja smalkajos zariņos.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 345 -

2693.

Visas manas goda drēbes
Meža putnu mugurā:
Sīlim sagša, dzenim raibe,
žagatai mēlenīte.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Visa mana daiļa rota
Meža putnu rociņā:
Dzenīšam raibi svārki,
Dzilnai zaļa villainīte.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2694.

Visi putni kāzas dzēra
Pavasara laicīnāi;
Pavasari sulas tek,
Nevajaga alutīna.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2695.

Cielaviņa kāzas dzēra
Daugaviņas maliņā;
Citi putni saskrējuši,
Biķerīti apgāzuši.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

2696.

Cīrulīši meitu veda
Lakstīgalas dēliņam.
žagatiņa gauži raud
Ka neņēma vedējos.
Vai tā kāda vedējiņa
Mazajiem putniņiem!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

5. Par putnu dziesmām un valodu.

2697.

Tīšām gāju mežmalā
Putnu dziesmas klausīties:
Zīle dzied, žube vilka,
Lakstīgala vizināja.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

1. Trīs putniņi skaisti dzied
Vienā lazdu krūmiņā:
Zīle dzied, žube velk,
Lakstīgala darināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

2. Mežmalā vien staigāju,
Skaistu dziesmu klausītos:
Oši dzied, kļava velk,
Ozoliņš darināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Klausāties, ceļa vīri,
Kā dzied ērgļu krodzinieki:
Vimba dzied, liburs velk,
Kaķarags darināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2698.

Trīs putniņi koši dzied
Zaļā meža galiņāi:
Raibais dzenis, balodītis,
Mana sirds kā magonīte.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2699.

Trīs putniņi skaisti dzied
Ķeizar' dārza maliņā:
Viena zīle, otra žube,
Trešā pati ķeizariene (lakstīgala).
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

2700.

Trīs putniņi sīki čirkst
Smalkā lagzdu krūmiņā;
Trīs meitiņas sīki dzied
Skaistā bērzu birztiņā.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

2701.

Trīs putniņi grazni dzied
Viņā lauku maliņē;
Tie dui gāja pannu, pannu,
Tas trešais rebu, rebu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2702.

Trīs putniņi skaisti dzied
Smalkā lazdu krūmiņā;
Divi saka: ņemsim sievas!
Trešais saka: lai paliek!
Trešais saka: lai paliek
Līdz citam rudeņam.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

★

37264.

čī, čī, putniņ,
Pa laipiņu staiguodams,
Nu tu pīna nadabuosi,
Kam gūteņu naganēji.
89 [Dricēnu Rz].

37265.

Dzīdi, dzīdi tu, putniņi,
Velci gaŗu vasariņ':
Rudzīšim, mīzīšim,
Mozajim bērniņim.
389 [Silajāņu Rz].

- 346 -

37266.

Dzīdi skaiški, putineņi,
Zaļajā mežiņā!
Jo tu skaiški nadzīduosi,
Nusaus muni buoleliņi.
358 [Rugāju Abr].

37267.

Kaidi putņi jyuriņā,
Taidi jyuru saleņā:
Dzaltoņimi daguņim,
Palākimi spuorneņim.
247 [Makašānu Rz].

37268.

Kuodēļ maņ nadzeivuot
Zaļa meža maleņā?
Sauļa lāc, putni dzīd,
Kyukoj vuoru zagūzeitja;
Vējeņš bārzus kustynoj,
Maņ galveņi gludynoj.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37269.

Lab', lab', kā Dievs dar',
Silt', jauk' vasariņ':
Dzied putniņ', dzied ganiņ',
Piegaļnīk' gavile.
445 [Ugāles Vp].

37270.

Lai ir jauki, kur ir jauki,
Mežā jauki vasarā:
Žube velk, dūja dūc,
Sēri zvana dzegūzīte.
605 [Skolas].

37271.

Muns mīlais, muns jaukais,
Naguļ ceļa maleņā:
Reit brauks leli kungi,
Sameis tevi kumeleņi.
365 [Sakstagalas Rz].

37272.

Putņeņ, putņeņ, kur tu skrīsi
Ar tū kaula daguneņu?
Īšu, skrīšu aiz upītes
Olūteņa yudens dzartu.
Izdzer vīnu, izdzer ūtru,
Ka gaļveņa nanūreibtu.
605 [Skolas].

37273.

Putniņ, tauriņ,
Mācies peldēt;
Tavs tēvs namu dara
Ūdeņa vidū.
186 [Ķeipenes Rg], 21 [Apriķu Azp].

37274.

Tīšām gāju mežmalāji
Putnu dziesmas klausīties;
Tur redzēju tēva dēlu
Vagas galā aizmigušu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

37275.

Teišom guoju syla molā
Putnu dzīsmu klausētīs:
Pylni muni zuobaciņi
Syla zīdu pībyruši.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

37276.

Treis dīniņas leits leja,
Meža putni tīsuojās;
Ūdam kuojas nūdagušas
Pārnejā gunkurī.
605 [Skolas].

37277.

Apgāžāsi baložami
Dūkstī kviešu vezumiņš:
Simtu pūru trīsdesmiti,
Tāds baloža vezumiņš.
241 [Lubānas Md].

37277¹.

Divi zili bolūdeiši
Dzēre soltu yudesniņu;
Padzāruši, padzāruši,
Syt kuojeņas pi zemeites.
18 [Andrupenes Rz].

37278.

Aiz kalniņa lejiņāji
Ciema meitas velējās;
Cīrulītis, mazs putniņš,
Augstu skrēja dziedādams.
195 [Kraukļu Md].

37279.

Aiz upītes piedzēries
Cīrulītis alutiņa;
Augsti skrēja dziedādams
Par arāja tīrumiņu.
99 [Dzelzavas Md].

- 347 -

37280.

Ak tu, ciema cīrulīti,
Tavu skaistu dziedāšanu!
Cīrulītis atnesīs
Pār Daugavu vasariņ'.
99 [Dzelzavas Md].

37281.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā.
Kur, cīruli, alu ņēmi,
Ne manā līdumā?
17 [Ances Vp].

37282.

Ceiruļs olu padarēja
Kumeliņa pēdiņā;
Vysus gostus saprasēja,
Stroda, šeļmas, naprasēj'.
Stroda šeļma otguojis,
Vysus gostus izvojuoja.
605 [Skolas].

37283.

Ceiruls olu padarēja,
Vysu putnu saprasēja,
Strodiņa vīn naprasēja,
Kam bikereiti sadauzēja.
143 [Jāsmuižas D].

37283¹.

Ceiruleits i olu dora,
Vysu gostu saprasjā;
Vīna stroda vīn nabeja,
Poša leluo dzīduotuoja.
314 [Pildas Ldz].

37284.

Ceiruleits olu dora
Olūteņa maleņā;
Solts kai lads, gords kai mads,
Navarēju atsadzert.
326 [Preiļu D].

37285.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā,
Salts kā leds, salds kā meds,
Nevar vaira nodzerties.
143 [Jāsmuižas D].

37286.

Aiz kalniņa dyumi kyup,
Kas tūs dyumus kyupynuoja?
Ceirulīts olu dora
Kumeliņa pēdiņā;
Solts kai lads, gords kai mads,
Navarēja atsadzert.
389 [Silajāņu Rz].

37287.

Snīdze olu padarēja
Ceirulīša kuoziņom;
Solts kai lads, gords kai mads,
Navar veikt atsadzert.
466 [Vārkavas D].

37288.

Kūrmuleits olu dora
Apakš zemis kambarī;
Solts kai lads, gords kai mads,
Navarēju atsadzert.
365 [Sakstagalas Rz].

37289.

Aiz kalneņa dyumi kyup,
Sormuleits olu dora;
Solts kai lads, gords kai mads,
Navarēju atsadzert.
174 [Kārsavas Ldz].

37290.

Dyumi kyup, dyumi kyup,
Kas tūs dyumus kyupinoj?
Sormuleņš, bruoleleņš,
Olu dora lejiņā.
414 [Stirnienes Rz].

37291.

Cīrulis dzied,
Vasara nāca;
Nu būs mūsu meitiņām
Dubultdancis vasarā.
605 [Skolas].

37292.

Cīrulītis iekaŗoja(?)
Divas kniepu adatīnas;
Es tecēju lūkoties,
Viņš paslēpa celmīnā.
384 [Sēemūkšu C].

37293.

Ceirulīts, mozs putniņš,
Lelu leiču pļuovējiņš;
Atsagula dīnasvydā
Tamā lelā leicītī.
466 [Vārkavas D].

37294.

Ceirulīts, mozs putniņš,
Nadzīd' ceļa maliņā;
Reit atbrauks sveši kungi,
Nūvess tevi svešu molu
Molkai cierst, ūglem dzēst.
168 [Kalupes D].

- 348 -

37295.

Ceiruleiti, mozputneņu,
Naguļ ceļa maliņā;
Tev kuojiņas pīkusušas,
Tev spuorneņi nūmierkuši.
Skrīņ leidz munai līgaviņai,
Tī guļ muns gredzentiņš.
170 [Kapiņu D].

37296.

Cīrulītis alu dara
Kumelīna pēdīnā;
Cik pacēla deguntīnu,
Tik mutīti slapināj'.
192 [Kosas C].

37297.

Ceiruleit, mozputneņ,
Puorņas mani par jyurom!
Pīkuss tovi spuornu goly,
Metīs jyuru saleņī.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

37298.

Ceiruleit, ceiruleit,
Brauksim obi kuozeņuos;
Es sēdeišu aiz galdeņa,
Tu galdeņi trycynuosi.
551 [Ludza Ldz apr.].

37299.

Ceirulīts, mozs putniņš,
Sēd eglītes viersyunē;
Sasatryuka siermi zyrgi,
Saraustīja zalta grūžus.
326 [Preiļu D].

37300.

Ceiruleits, mozs putneņš,
Tu zynuoji daudz vīteņu;
Tu zynuoji tū vīteņu,
Kur aug muna ļaudaveņa.
143 [Jāsmuižas D].

37301.

Ceiruleits, mozputneņš,
Uz kolņom (kuojom?) nanūstuov.
Ceiruleiša gudra muote,
Svīstu neja veitūlā.
326 [Preiļu D].

37302.

Ceirulītis reitā ogri
Ar sīviņu druviņā;
Lēlulītis ar sīviņu
Pa kūkikmi trakškinoj.
551 [Ludza Ldz apr.].

37303.

Ciriļū, viriļū,
Asti grīžu gradzynā;
Tī pamešu pupas, zierņš,
Te apēdja plykvēderi.
168 [Kalupes D].

37304.

Ceiruļ, veiruļ,
Kreit uz zemes;
Lopsiņa tovus bērniņus
Roznosuoja.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37305.

Cīrulīti, zilgalvīti,
Kas auklēja tev bērniņu?
Vēja māte man auklēja
Kupla koka galiņā.
184 [Ķēču Rg].

37306.

čī, čī, cīrulīt,
Tava sieva mamzelīte:
Divi simti lādītē,
Rozā kleita mugurā.
48 [Bērzaunes Md].

37307.

čuč gāliņu, cīrulīti,
Papardītes krūmiņā,
Lai ganiņi neredzēj(a)
Tavu greznu cekuliņ'.
200 [Kuldīgas Kld].

37308.

Lai tur būtu kā būdams,
Cīrulīša kāziņās:
Stārste, mauka, sadauzī'se
Sudrabiņa biķerīt'.
148 [Jaunpiebalgas C].

37309.

Cielaviņa dīķēi brida
Zeltītāme kurpītēm.
Es atradu ganīdama
Cīrulīša vainadziņu;
Nedrīkstēju galvāi likte,
Sauca mani cīrulīti.
15 [Alūksnes Vlk].

- 349 -

37310.

Cīlaviņa, gludgalviņa,
Gludu galviņu nosuoja;
Gon es sovu gludynuoju,
Muna gluda nastuovēja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37311.

Cīloveņa, gludgalveņa,
Gludu galveņi nasuoja;
Gon as glaužu, gon sukuoju,
Muna gluda nastuovēja.
Sveši ļauds ai volūdys
Munus motus bužinuoja.
314 [Pildas Ldz].

37312.

Cielaviņa, gludgalvīte,
Tiltiem baļķus skaitīdama,
Skaitīdama, lēkādama,
Ielec pati jūriņā.
42 [Bauskas B].

37313.

Cīlaveņ, gludgalveņ,
Kur pakārt vaiņuceņu?
Augstajā kaļneņā,
Smolkā lozdu kryumeņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37314.

Cīloviņa, gludgalviņa,
Tyltā kuoju nūlauzuse.
Kuo tecēji tylta vydā,
Kuo pa laipu nalaipuoji?
389 [Silajāņu Rz].

37315.

Cīlaveņa, gludgaļveitja,
Tyltā kuoji nūlauzusja.
Voi tu, okla, naredzēji,
Ka apleik naapskrēji?
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37316.

Cielaviņa tiltu taisa
Manā govju laidarā.
Dari, dari, cielaviņ,
Būs man koša staigāšana.
572 [Tukums Tk apr.].

37317.

Cielaviņa, kuplastīte,
Gudri bērnus audzināja:
Zem priedītes, zem eglītes,
Lai caunīte neredzētu.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

37318.

Cīlaviņai skaisti bārni
Sasukuotom galviņom;
Sasukuotom galviņom,
Osojom i gņāzītem.
389 [Silajāņu Rz].

37319.

Cielaviņa velējās
Ezeriņa maliņā:
Zīda kreklis, zelta vāle,
Sidrabiņa velētava.
127 [Grostonas Md].

37320.

Div' dzaltonas cīloveņas
Zam tilteņi mozguojās;
Div' palāki vanadzeņi
Ap juom tai i lidinej.
Tai lidinej jauni puiši
Ap jaunuomi maitiņom.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37321.

Kas nūtyka, kas nūtyka
Cīloveņas gūdeņā?
Stārsta konu sadauzēja,
Div' sudobra bikereišus.
18 [Andrupenes Rz].

37322.

Zagyuzīte, raibkuojiņa,
Dziļus mežus skandynuoja;
Dziļus mežus skandynuoja,
Mun' muosiņi ryudynova.
35 [Baltinavas Abr].

37323.

Dzeguzīte kūkodama
Prasa ganam kukulīti.
Vai tu traka, dzeguzīte,
Druskas vien kulītē.
377 [Sāvienas Md].

37323¹.

Dzaguzeiti, dzaguzeiti,
Kū tu dzīdi īveņā?
Tovi bārni tevi gaida,
Kad tu jūs apraudzeisi?
466 [Vārkavas D].

37324.

Ko kūkoji, dzeguzīte,
Tumšajā eglainē?
Vai gribēji aizkūkot
Mūs' māsiņu pazemē.
184 [Ķēču Rg].

- 350 -

37325.

Kyukoj, uoru dzagyuzeite,
Munā rūžu duorzeņā!
Kad nabeja cyta kūka,
Kyukoj nīdras galeņā.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Aizkyukoj, zagyuzīte,
Muna tāva leidumā!
Ka nabeja cyta kūka,
Kod nīdrītes viersyunē.
35 [Baltinavas Abr].

37326.

Domājam, gādājam,
Ko sūtām vedējos,
Dzenīšam raibi svārki,
To sūtām vedējos.
241 [Lubānas Md].

37326¹.

Dzenīšam ir raibi svuorki,
Tam skrodeŗa navajag,
Dzērvītei gaŗas kuojas,
Tai tiltiņa navajag.
358 [Rugāju Abr].

37327.

Kas tik grazni gavilēja
Viņā kalna galiņā?
Dzenīts kaula ragu dara,
Igauniski dziedādams.
605 [Skolas].

37328.

Dzylnu radzu dzylnājūt,
I dzenīti dzenējūt;
I naradzu buoleliņu
Ni arūt, ecējūt.
18 [Andrupenes Rz].

37329.

Es nocirtu melnai dzilni
Līdz acīm deguntīnu;
Kam tā manu ozolīnu
Ik vakaru trīcināja.
94 [Dunikas Lp].

37330.

Agri mani gaiļi dzied,
Bet es agri necēlos;
Es ceļos saulītē,
Gaigalām salujot.
281 [Neretas Jk].

37331.

Dūmi kūp ezerā,
Kas tos dūmus kūpināja?
Raudavīte pirti kūra
Baltajām gaigalām.
146 [Jaungulbenes Md].

37332.

Gaigols klīdzja, gaigols saucja,
Tymā pusē Daugavas.
Gaigolam kuojas daga
Pīguļnīku gunkurī.
170 [Kapiņu D].

37333.

Laba dzīve, laba dzīve,
Ezeriņa maliņā:
Ik rītiņu gaiļi dzied,
Ik vakarus gaigaliņi.
605 [Skolas].

37334.

Ar gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezumā;
Rīgas kungus izbaroju,
Pie pilsvārtiem stāvēdams.
306 [Patkules Md].

37335.

čiku, čiku, putineņi,
Gaileits sēd lakteņā,
ša, gaileiti, kvīšu maize,
Lēc nu loktas zemeitē.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37336.

Dzīdi, dzīdi tu, gailīti,
Ar tū kaula daguniņi,
Ar tū tauku vēderiņu.
Es pacēļu cīma meitas
Bosojomi kuojiņom.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37337.

Ik rītiņus gaisma ausa
Aiz upītes kalniņā;
Ik rītiņus gailīts dzieda
Mana tēva sētiņā.
92 [Dunalkas Azp].

37338.

Gailīts vistiņu pasaucja:
Īsim obi kaņepēs;
Mani buoŗa sveša muote,
Tevi stota nūsēdēt.
326 [Preiļu D].

37339.

Ķiķirigi, tu gaileit,
Ar tū kaula daguneņu;
Šūdiņ dzīdi lakteņā,
Reitu virsi pūdeņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 351 -

37340.

Kikirigu, tu gaileit,
Madajomi kuojeņom;
šūdiņ munā lakteņā,
Reitu munā katleņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37341.

Nivīnam tai naskan,
Kai skan gaiļam doncuojūt:
Zalta pīši, kaula nogi,
Pazeltēti spolvu goli.
358 [Rugāju Abr].

37342.

Tiš tiš, tiš tiš,
Ciemīnu gaiļi,
Ciemīni birzē
Pumpuru lasīt!
39 [Bārtas Lp].

37343.

Vistas saka uz gailīti:
Mums visām kailas kājas.
Gailīts saka: kur es ņemšu
Jums visāme pastalīn's?
575 [Valmiera Vlm apr.].

37344.

Grieza grieza rudzīšos,
Paipaliņa kārkliņos;
Grieza grieza tīrus rudzus,
Paipaliņa sīkus kārklus;
Grieza grieza maizes klaipu,
Paipaliņa siena vālu.
241 [Lubānas Md].

37345.

Grieze grieza rudzīšos,
Paipaliņa kārkliņos;
Grieze grieza maizītē,
Paipaliņa akmenē.
193 [Krapas Rg].

37346.

Grīze grīzja teiru maizi,
Putpalāda baroluotu;
Grīze soka: teira maize,
Putpalāda: baroluota.
170 [Kapiņu D].

37347.

Grieznis grieza rudzus, miežus,
Skujas vien vēderā;
Cīrulītis, staļļa puisis,
Tam pelēki paltraciņi.
84 [Dikļu Vlm].

37348.

Griezīt' grieza visu nakti,
Gaida vāles griezējiņu.
476 [Vecpiebalgas C].

37349.

Bij man irbe audzējama
Sīkajos krūmiņos;
Kur iedams, tur pamešu
Dzeltēno linsēkliņu.
48 [Bērzaunes Md].

37350.

Divi pulki irbju skrēja,
Div' pelēki vanadziņi;
Teters ņēma irbes meitu,
Zaķīts gājapanāksnos.
439 [Trikātas Vlk].

37351.

Gon maņ, gon maņ,
Vēl man goņ i nabeja,
Ir ierbīte pyuriņā,
Vēl i ūtras vajadzēja.
357 [Rudzētu D].

37352.

Nosakliedza klujāniņš
Skaidra kalna galiņā;
Izatrūka tā irbīte,
Aiz kalniņa gulējusi.
7 [Aizkraukles Rg].

37353.

Sudrabota irbe skrēja
Pār kundziņa tīrumiņu;
Pate irbe sudrabota,
Spārnu gali apzeltīti.
46 [Beļavas Md].

37354.

Bāda, bāda lakstīgolai-
Nava syltas vasariņas;
Ni zam jumta jai dzīduot,
Ni uz akmiņa teirumā.
326 [Preiļu D].

37355.

Jūs, māsiņas, nezināti, nezināti,
Kādi koki aiz upītes, aiz upītes.
Sīki bērzi, melni alkšņi, melni alkšņi,
Lakstīgala trīcināj', trīcināj'.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

- 352 -

37356.

Kas tū devja lēļa bārnam
Lakstīgolu īraudzēt:
Lēlīts dzīd pūreņā,
Laksteigola uoreņos.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37357.

Klausījos, klausījos,
Kur pogāja lakstīgala;
Mazajā bērzīnā,
Zemajā zarīnā.
192 [Kosas C].

37358.

Kur dzīduoji, laksteigola,
Ka es tevis naredzēju?
Kuplajā bērziņā,
Zamajā zariņā.
170 [Kapiņu D].

37359.

Lagzdiņš zied paēnā
Dzelteniem ziediņiem;
Lakstīgala pazarē
Skaistu dziesmu skandināj'.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

37360.

Lakstīgola gudra buoba,
Kuorklūs kuoŗa šyupulīti.
174 [Kārsavas Ldz].

37361.

Lakstīgala, lakstīgala,
Kam tu dziedi alksnājā?
Vai tev dziesmas neskanēja
Ievu ziedu lejiņā?
223 [Lielstraupes C].

37362.

Lakstīgala, vālodzīte,
šuj man skuju paladziņu;
Vakar mani saderēja
Ar bargajo tēva dēlu.
338 [Rankas C].

37363.

Lakstīgal', valodzīt',
Auž man skuj' paladziņ'!
Tev būs lab' ziem's guļ',
Man vasar' piegļē.
445 [Ugāles Vp].

37364.

Ni kur taidu kūku nav,
Kaidu kūku barīšūs:
Pa zorim dzeņi kaļ,
Pa viersyunam lakstīgolas.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37365.

Vysi putniņi dzīduoja,
Lakstīgola nadzīduoja;
Lakstīgola tod dzīduosi,
Ka byus sylta vasariņa.
389 [Silajāņu Rz].

37366.

Vysi kūceņi lopuoja,
Ūsīts viņ i nalopuoja;
Ūsīts tikai tad lopuoja,
Kad dzīduoja lakstīgola.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37367.

Pyuceitja breinuojās:
Kuo tī taidi skaisti bārni?
Vai, pyuceitja, tova daļa,
Kaida muotja, taidi bārni!
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37368.

Tu, pūcīte, platactiņa,
Neapsmej ļaužu bērnus:
Tev pašai bērni auga
Platajāmi actiņāmi.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

37369.

Div' putniņi skaņi dzied
Vienā meža maliņā;
Viens tā saka: puru, puru,
Otrs saka: rubu, rubu.
Kas tā teica: puru, puru,
Tas tas lielais rubītājs.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

37370.

Kura pura tī rubiņi,
Sagrīztom astītem?
Kuras muotes tī bērniņi,
Dzaltonim matiņim?
143 [Jāsmuižas D].

37371.

Medinīks mežā guoja
Putnam vuorda nazynuoja;
Slūka, ierba dzārdamaja (ģārda, Maija?)
Paipaliņa Madaliņa.
389 [Silajāņu Rz].

- 353 -

37372.

Sloka cepa plācenīti,
Sakās iet ciemiņā.
Kas tī tā viešņa bija,
Ar tik gaŗu deguniņu.
605 [Skolas].

37373.

Apkārt liepas, ievas zied,
Kalnā māja ozoliņa;
Ik katrā zariņā
Strazdiņš dzied galiņā.
356 [Rudbāržu Azp].

37374.

Ik katrā ozolā
Strazdiņš dzied galotnē,
Ik katrā pazarē
Laktīgala triķšināja.
7 [Aizkraukles Rg].

37375.

Leitiņš lej, saule speid,
Meža putni kuozas dzer.
Vysu gostu saprasēja,
Stroda, šeļmas, naprasēja;
Stroda, šeļmas, naprasēja,
Kam syleņa dadzynuoja.
576 [Varakļāni Rz apr.].

37376.

Smolki putni kuozas dzēra
Smolkajūs kuorkliņūs;
Tī skanēja, tī zvuordzēja,
Stroda, šķilva, napījēmja,
Stroda, šķilva, napījēmja,
Kam bikeri sadauzēja.
503 [Višķu D].

37377.

Apapā, trallalā,
Strazdam daiļa līgaviņa!
Strazdiņš ņēma dzeņa meitu
Dēļ tā raiba kažociņa.
215 [Lēdmanes Rg].

37378.

Drid, drid, čap, čap,
Strazdam jauna līgaviņa.
Ne rudeni, pavasari,
Pašā zieda laiciņā.
605 [Skolas].

37379.

Pūtin pūta, dūcin dūca
Melnais strazds ar balodi;
Sapūtuši, sadūkuši
Lielu vēju, aukstu lietu.
215 [Lēdmanes Rg].

37380.

Strodam, šeļmam, strodam, blādzam,
Tam daiļuoka ļaudaviņa;
Tei muocēja maizi cept
Nu tūs bārza pumpurīšu.
174 [Kārsavas Ldz].

37381.

Strodi, rodi ūlas dēja
Smolkojūs kuorkleņūs.
Vindēļs ūlas izperēja,
Jurgelāns izbaruoja,
Pūdāns strodus izvoduoja,
Vaikulāns tūs apēdja.
170 [Kapiņu D].

37382.

Stradiņš zyrgu sadluotuojs,
Tam caunītes capurīte;
Babra dēliņš, jyurmalīts,
Tam palāks mētelīts.
605 [Skolas].

37383.

Strazdiņš mani aizdziedāja,
Biržu kalnu ecējot;
Tā, māmiņ, tava vaina,
Kam nenesi brokastiņa.
286 [Nītaures Rg].

37384.

Uz akmiņa līpa auga
Pazeltītu viersyunīti;
Pylni zori seiku putnu,
Stradiņš sēd viersyunē.
174 [Kārsavas Ldz].

37385.

Augstu, augstu lidināja
Baltu vistu vanadziņš;
Ne tas augstu lidināja,
Gan tam zemu gadījās.
235 [Litenes Md].

37386.

Ai vonogi, vanadziņi,
Kam tu augši lidinej;
Kam tu augši lidinej
Da munai muosiņai?
Radzu sovu eistu muosu
Tautiņuos aizejūt.
174 [Kārsavas Ldz].

- 354 -

37387.

Ai vonogi, vanadziņi,
Kam tu lēci par upīti;
Kam tu lēci par upīti
Da munai muosiņai?
35 [Baltinavas Abr].

37388.

Kas tev bēdas, vanadziņi,
Par maniem cālēniem?
Lai ēd mani cālēniņi
Pa manāmi kaņepēm.
166 [Kalsnavas Md].

37389.

Kur tu skrīsi, vanadzeņ,
Ar tīm voska spuorneņim?
Skrīš, skrīšu par Daugovu
Sovu bārnu apsavārtu:
Cyts sjādjāja kūzulā,
Cyts kūzula maleņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37390.

Soka vuolyudzja skrīdama
Par lelū teirumu:
Pyut, vējeņ, nalauz kūka,
Man bērneņi šeupulī.
326 [Preiļu D].

37391.

Vārna kliedza, vārna brēca,
Vārnai bērni izzuduši:
Ciema puiši izņēmuši,
Izcepuši cepetie.
605 [Skolas].

37392.

Vuornys krāc, vuornys krāc,
Kas tuos vuornys rozdzonuo(j')?
Vylks tuos vuornys rozdzonuo(ja),
Vuornu bārnu maklādams.
Kab maņ vuornys rodņa byutu,
Es tū vylku dancynoitu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37393.

čī, čī, zīlīte, kur tavi bērniņi?
Kas tos šūpoja, kas tos auklēja?
Priežu zari, egļu zari,
Vēja māte šūpotāja.
575 [Valmiera Vlm apr.].

37394.

Dzēruse zīlīte upītes malā,
Dzēruse māsīna brālīšos.
39 [Bārtas Lp].

37395.

Kačam, runčam
Palākas bikses;
Zeiļītei, žubītei
Rakstīta snuotiņa.
389 [Silajāņu Rz].

37396.

Pazeltīte zeile dzīd
Reigas tūrņa galeņā;
Lēc zemē, pazeltītuo,
Īsim obi Vuoczemē.
605 [Skolas].

37397.

Skaiški dzīd treis putniņi
čeizar upes maliņā:
Zeile suocja, žube atjāmja,
Lakstīgola darynuoja.
494 [Viļānu Rz].

37398.

Skaisti dzīd tī putneņi
Smolkū lozdu kryumeņī:
Zeile suocja, žūbe vylka,
Kai leiguoti nūleiguoja.
174 [Kārsavas Ldz].

37399.

Sudobruota zeiļe čīcja
Reigas tūrņa galiņā.
čīc, zeilīt, (voi) načīc,
Īsim obi uorzemē.
605 [Skolas].

37400.

Zeil' ar strozdu muocījās
Sousas egles goliņā;
Zeile strozdu nūmuocēja
Nū eglītes lejiņā.
551 [Ludza Ldz apr.].

37401.

Zīle brauce par Daugavu
Rakstītām kamanām;
Zīle zirga mugurā,
Dzenis kamanu galiņā.
605 [Skolas].

37402.

Zīle cepa pīrādziņu
Ar sarkanu pakaklīti.
296 [Ozolnieku Jg].

37403.

Zeileite, žubeite, kur tovi bērneņi?
Smolku lozdu kryumeņā,
škin rīksteņus,
Daryna kūduleņus.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

- 355 -

37404.

Ai zvierbulīti, mozputniņi,
Kod jimsi sīvu?
Rudiņi, rudiņi,
Par mīžu laiku.
Dajīt mēness, paīt divi,
Zvierbuls mīžūs vīns un vīns.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37405.

Tara, tara, kur tu brauks(i)
Ar tīm tara rateņim?
Braukšu uz Reigu sudeitūs:
Zvierbuls sīvu sasita.
357 [Rudzētu D].

37406.

Zvierbuls braucja žogorūs,
Blusa lēcja panuokšņūs.
Es byut' taidu doglu cyuku
Uz skriviņas atvadus(e).
503 [Višķu D].

37407.

Zvirbuls danco pa olnīcu,
Meklē kviešu putraimiņu.
Kur nolikti, tur dabūji,
Tev pašami gadījās.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

37408.

Zvierbuls doncova
Ūlneicas golā.
Naīšu, naīšu
Danceiša vast,
Nūmyra, nūmyra
Muna līgaveņa.
466 [Vārkavas D].

37409.

Zvierbuls kuozys sataisēja,
Vysu gostu saprasēja;
Stroda, blāzma, naprasēja,
Kam bičeri sadauzēja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37410.

Es vakar aizadzēru
Žagatiņas krūdziņā,
Reit es byušu apsyudzāts
Kraukļu muižas junkuram.
170 [Kapiņu D].

37411.

Ko tas krauklis krandžināj(a),
Ko žagata čerināj'?
Krauklīts manis vīratēvs,
Žagatiņa māmulīte.
546 [Kuldīga Kld apr.].

37412.

Sazakova div' kraukleiši
Ap tū maizis gabaleni:
Kai jīm beja nazakaut,
Obi art namuocēja.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

37413.

Žagatiņa putru vāra,
Pelīt' nesa ūdentiņu;
Pelīt' akas nezināja,
Žagatiņa parādīja:
še celiņš, tur aciņa,
Tur aliņa lejiņā.
438 [Trapenes Vlk].

37414.

Žagatiņa žadzināja,
Sausa bērza galiņā,
Jauni puiši ieraudzījuš':
Ekur Dieva putniņš dzied!
15 [Alūksnes Vlk].

★

6. Par zivīm.

2703.

Ķīsis brauca pa Daugavu
Rakstītām kamanām;
Kas to ķīsi nepazina,
Cerēj' lielu muižinieku.
224 [Kabilē (Kld)].

2704.

Ķīsīts brauca par ezaru
Rakstītām kamanām;
Asarītis zirgu dzina,
Raudiņ' tura kamaniņas.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 190 [Kuldīā].

2705.

Ķīsīts brauca pār ezeru
Rakstītām kamanām;
Rakstāt, bērni, kaŗotītes,
Sagaidāt - ķīselīti.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 356 -

2706.

Ķīsīts sauca, Ķīsīts brēca,
Daugavāje gulēdams;
Aužam, brāļi, Ķīšu tīklu,
Velkam ķīsi maliņā.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

2707.

Ķīsīts sauca, Ķīsīts brēca,
Ezerā gulēdams.
Kā nesauca, kā nebrēca:
Ķīsam sieva noslīkuse.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2708.

Rītā agri, rītā agri
Uz ezeru ķīšu kaut!
Ja nāk vēzis, dod par ļipu,
Lai skrien upes dibenā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2709.

Guli, guli, līdaciņa,
Ezeriņa maliņā,
Ikām mani bāleliņi
žebērkliņu kaldināja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2710.

Lielais vēzis mazo kūla,
Kam sajauca ūdentiņu;
Lielā paša vaina bija,
Kam ļipiņu kustināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2711.

Simtiņš aiz kalna sīkaju putnu
Norēja vēzīti upītes malā.
Ķizi, ķizi, vēzīti, to vajaga,
Kam to upīti dūņām jauci.
224 [Kabilē (Kld)].

2712.

Trīsdesmit seši putni
Knābāj' vēzi jūrmalā;
Gan vēzītis pūkšķināja,
Āmuriņu kaldināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2713.

Trīsdesmit seši putni
Vēzi kūla jūrmalā;
Ikkuŗam putniņam
Vaŗa pīcka rociņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2714.

Trīsdesmit seši putni
Vēzi kūla jūrmalā:
Kam tas ļipu kustināja,
Kam sajauca ūdentiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

2715.

Vēzi, vēzi, sukā galvu,
Sargi savu cekuliņu!
Jau vakar līdaciņa
Ledu vien brikšināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2716.

Vēzi, vēzi, sukā galvu,
Liec kronīti galviņā!
Līdaciņas kumeliņi
Iemauktiņus zvadzināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Vēzi, vēzi, sukā galvu,
Atjās tev precinieki:
Līdaciņa, gludgalvīte,
Zelta grožu kustināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2717.

Vēzis ņēma līgaviņu,
Asarim saderētu.
Es vēzime atspītēšu,
Es tam upi izlaidīšu.
- Ja tu upi izlaidīsi,
Es tev svārkus sagriezīšu.
Ja tu svārkus sagriezīsi,
Es tev šķēres salauzīšu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

7. Par dažādiem sīkiem kustoņiem, mušām un kukaiņiem.

2718.

Maza, maza bambalīte,
Mēļi svārki mugurā;
Man bij tēvis, māmulīte,
Man nebija mēļu svārku.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2719.

Blusa kūla circenīti,
Pa pelniem vārtīdama.
Būs tādam gānekļam
Tādu putnu vārdzināt!
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

- 357 -

2720.

Blusa kūla circenīti,
Pie matiem turēdama:
Blusa, sieva, maltu gāja,
Circens bērnu neauklēja.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2721.

Blusiņ' kūla circenīti,
Pie cepures turēdama,
Kam circenis sakapē
Blusai zīda mētelīti.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

2722.

Dziedi, dziedi, circenīti,
Nu ir silta istabiņa;
Rītā salta istabiņa,
Tad dziesmīte sajukuse.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2723.

Eita, bērni, skatīties,
Kādi joki aizkrāsnī:
Blusa kūla circenīti,
Aiz cekula turēdama!
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Palīdzat jūs, ļautiņi,
Brīnumiem brīnīties:
Blusa kūla circenīti,
Aiz matiem vazādama.
216 [Ventspilī].

2. šķiļ uguni, pūš uguni!
Kas pa plānu čabināja?
Blusa kūla circenīti,
Pie ausīm turēdama.
190 [Kuldīā].

2724.

Es redzēju div' ražanus
Par plāniņu dancājam:
Circeņam vaŗa pieši,
Blusai mella villainīte.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Es redzēju Aizputē
Trīs raženi dancojam:
Circens kaula zābakiem,
Blusa zīda lindrukā,
Prūsīšam, brālīšam,
Vaŗa svārki mugurā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2725.

Kas dziedāja aizkrāsnē?
Kas dzied durvju stenderē?
Circens dzied aizkrāsnē,
Blusa durvju stenderē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Circens dzied aizkrāsnē,
Blusa durvju stenderē.
Circeņam brūni svārki,
Blusai melna sedzenīte.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2726.

Kas tur spīd, kas tur viz
Istabiņas dibinā?
Blusa zīda mētelī,
Circens kaula zābakos.
190 [Kuldīā].

2727.

Nāciet, bērni, skatīties,
Kādi ērmi aizkrāsnē:
Circens veda vedekliņu,
Blusa lēca panākšņos.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2728.

Nāciet, bērni, skatīties,
Kādi ērmi aizkrāsnē:
Circens veda vedekliņu,
Blusa lēca panākšņos;
Circeņam brūni svārki,
Blusai melna villainīte.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2729.

Circenim kāzas dzēra,
Blusa lēca vedībās.
Circenītis augstu lēca
Viksētiem zābakiem,
Blusa lēca vēl augstāku
Melna zīda salubīti.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

2730.

Circenīša vedekliņa
Aizkrāsnāi jostas auž.
Ai, circeņa vedekliņa,
Tavu skaistu dzīpuriņu!
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

2731.

Circenīši skaisti dzied,
Krāsnē galvas sadūruši;
Kaķenīce lāvījās,
Kā var vienu saņukāt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 358 -

2732.

Circenītis kāzas dzēra,
Blusa lēca parādos;
Lec uz loga, lec uz vadža,
Lec atkal aizkrāsnē.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2733.

Circenītis sievu veda
No aizkrāsnes kambarī;
Blusa jāja panākstos,
Līdz griestiem lēkādama.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

2734.

Circenītis sievu ved
No pirtiņas istabā;
Blusa lēca panākstos:
Būs man cimdi, būs zeķītes.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2735.

Circens dziedāja stab' galiņā,
Atskrēja mušiņa ar zobeniņu,
Sacirta circeni trīs gabaliem.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

2736.

Circens ņēma līgaviņu,
Blusa lēca panākstos.
Ak tu traka meža kaza,
Tavu vieglu dancošanu!
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

2737.

Circens veda vedekliņu,
Blusa lēca panāksņos;
Atlec blusa raudādama,
Circens kleiti sakapājis.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

2738.

Circens veda vedakliņu,
Blusa lēca panāksņos;
Ij es būtu līdzi lēcis,
Man lindraki sadeguši.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

2739.

Circens veda vedakliņu,
Blusa lēca panākšņos.
Cikko blusa nenorija
Circenīša vedakliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2740.

Circens veda vedekliņu
No istabas kambarī;
Blusa lēca panāksnos
Melnajiem lindrakiem.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1. Istabiņas circenītis
No pirtiņas sievu veda;
Blusa lēca panākstos
Mellajām biksītēm.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2741.

Rūci, ŗūci, dundurīti. -
Kur tas ŗūca, kur neŗūca?
Voi tas ŗūca cinītī,
Voi ozola saknītē?
190 [Kuldīā].

2742.

Kukaini, ragaini, tev grezni svārki,
Ne tādi kungam, ne Ķēniņam.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2743.

Ubadziņi bizenēja
Pavasaŗa saulītē,
Kulītiņas sakāruši
Ozoliņa zariņos. (Lapsenes)
46 [Carnikavā (Rg)].

2744.

Kas mežā klaudzējās?
Kas tik dikti dimdējās?
Ods no koka nosakrita
Uz ozola saknītēm.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Ods nokrita no ozola
Uz ozola saknītēm;
No tā oda kritumiņa
Visa zeme norībēja.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2745.

Kas tur kliedza, kas tur sauca
Viņu pusi Daugavai?
Odam kāja nodegusi
Pieguļnieku guntiņā.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

2746.

Nosavēru ganīdama,
Kas kavās patiltē:
Dundurs sita savu tēvu,
Odiņš savu māmuliņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

- 359 -

2747.

Odiņš sita savu tēvu,
Dundurs savu māmuliņu;
Man būt' gauži noraudāt,
Aiz smiekliem nevarēju!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2748.

Odiņš kūla masaliņu,
Pie kociņa piesiedams.
Apdomā, grēcenieks,
Cik tā visa nesējiņa!
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

1. Odiņš kūla masaliņu,
Aiz matiem turēdams.
Ak tu liels grēcinieks,
Cik viņai muguriņas!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2749.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Meža putni tiesājās:
Ods nosita savu tēvu,
Dundurs savu māmuliņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Trīs dieniņas lietus lija,
Meža putni tiesājās:
Oda dēli nokoduši
Spāram tēvu, māmuliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2750.

Visas pļavas aiz upītes
Pilnas zīda pavedienu:
Zirneklītis sagšas auda
Mūsiņām, māsiņām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2751.

Dziedi, dziedi, sisainīti,
Ne tev tēva, ne māmiņas:
Zirgs nospēra tavu tēvu,
Zoses māte māmulīti.
216 [Ventspilī].

2752.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņā meža maliņā?
Tārpiņš vērpa zīda diegu
Zeltītā ratiņā.
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2753.

Putniņ, tariņ, mācies peldēt,
Tavs tēvs namu dara ūdeņa vidū.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

★

37415.

Ak tu, mozais ciercinīts,
Kuo tu skaļi bolsu laid?
Vai tev nava tāva, muotes,
Un vēļ mozūs buoleliņu?
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37416.

Blusa dzīd paceplī,
Ciercens duru stenderē;
Blusa spīde paceplī,
Ciercens duru stenderē.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37417.

Circenīšam brūni svārki,
Blusai melna villainīte.
Ak tu, blusas nelietīte,
Tavu vieglu dancošan',
Man pārtrūka ūzām šņore,
Blusas danci dancojot.
439 [Trikātas Vlk].

37418.

Circeņam pieci bērni,
Visiem kaula kažociņi.
119 [Gaujienas Vlk].

37419.

Circenītis sievu veda,
Blusa jāja panākstos;
Div' lēcieni pa plāniņu,
Trešais bija aizkrāsnē.
605 [Skolas].

37420.

Nāciet, bērni, veŗaties,
Kādi joki aizkrāsnē:
Brusaks veda vedekliņu
No durvīm aizkrāsnē;
Circens lēca panākstos
Ar sīkiem tarakiem.
3 [Adulienas Md].

- 360 -

37421.

šķil ugen, met ugen,
Kas par dump istabē?
Cierceņam kāzs dzēr,
Blus leic panstēs;
Ciercens veda līgviņ
No aizkrāss istabē.
17 [Ances Vp].

37422.

Pasaklausīt, mīļi ļauds,
Pastuostīšu breinumiņu:
Cierciņs vedja vedekliņu,
Blusa lēcja ponuokšņūs.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37423.

Ciercins vedja vedekleņu
Pa garū syla molu;
Vylks ar strumpi aizstrumpova,
Blusa lēcja ponuošnūs.
466 [Vārkavas D].

37424.

Ciercens veda vedekliņu,
Blusa lēca panākšņos;
Atlec blusa raudādama,
Sakapātu mētelīti.
263 [Mēmeles Jk].

37425.

Circenītis kāzas dzēra,
Blusa lēca vedībās,
Suns sita bungas,
Kamenīte stabulēja.
405 [Smiltenes Vlk].

37426.

Kas tur spīd, kas tur viz
Istabiņas dibinā?
Blusa zīda mētelī,
Circens kaula zābakos.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

37427.

Salmi čaukst, salmi čaukst,
Kas tos salmus čaukstināja?
Blusa kūla circenīti,
Aiz ūsām turēdama.
475 [Vecmuižas B].

37427¹.

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Tā meitiņa grabināja,
Circenīšus ganīdama.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

37428.

Vysas syunas izplyukuoja,
Ciercineiša vaicuodams;
Ka atroda ciercineiti,
Tū atdevja Tekleitei.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37429.

Eitja, ļaudis, verītēs,
Kaidi štuki aizceplē:
Ciercinīts jūstas audja,
Aizceplē sādādams.
326 [Preiļu D].

37430.

Dunduram tāvs nūmyra,
Bitei myra muomuleņa;
Vysi seiki putineņi
Treis dīneņis atrauduoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37431.

Ar bitīti Rīgā braucu,
Div' zirnīši vezumā;
Lieli kungi ceļu grieza,
Redz man smagu vezumiņu.
378 [Seces Jk].

37432.

Līdaciņa velējās
Zaļas niedras galiņā:
Zīda krekls, zelta vāle,
Sudrabiņa velētava.
605 [Skolas].

37433.

Ūdeņam nabogam
Griuta dzeive pasaulī:
Kad speidēja spūdra saule,
Tad jam taukus izkausēja;
Kad atguoja leita laiks,
Zeida svuorkus izkausēja.
605 [Skolas].

37434.

Odīc krita no ozola,
Uz ozola saknītēm;
No tā oda kritumīna
Visa Rīga nodimdēja.
192 [Kosas C].

37435.

Ūdeņš sita sovu tāvu,
Pī celmiņa pīzpīzdams;
Masaliņa, muomuliņa,
Vysapleik lidinēja.
576 [Varakļāni Rz apr.].

- 361 -

37436.

Ūdeņš syta masaleņu,
Vysu cauru vasareņu.
Ak tu, valna bekis kuoja,
Taidu putni samaituoja.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37437.

Ūdeņš syta masaleņu,
Aiz mateņu volkuodams.
Vai tu, šeļma, nabādoj,
Taidu putni samaituoji!
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37438.

Reitu, reitu, ne šudiņ,
Beus muižā lela tīsa:
Ūds nūsyta sovu tāvu,
Dundurs sovu muomuliņu.
263 [Mēmeles Jk].

37439.

Mošļa ūds nu kūka krita,
Mošļa kroutis sadauzīja;
Mousa mūsa pīstaigusi,
Mošļam krouts palaitīja.
14 [Alsviķa Vlk].

37440.

Dižezera rauduvīte,
Nelaižies peklītē;
Kur tu savas dižas spuras
Peklītē izplātīsi?
443 [Turlavas Kld].

1. Dižezera raudavīt,
Nelaidies pelcītē;
Ku tu savus dižus spārnus
Pelcītē pledinās'?
546 [Kuldīga Kld apr.].

37441.

Gauži raud rauduvīte
Ezeriņa maliņā;
Kā tā gauži neraudās,
Vilnīts bērnu i nonesa.
241 [Lubānas Md].

37442.

Irbīt' šauru ceļu tek,
Raudiņ' rasu birdināja;
Nevarēju pāri tikt,
Ne apkārt aptecēt.
270 [Mežotnes B].

37443.

Kvaku, kvaku, raudiveitja,
Ai tū kaula daguneņi;
Tu kvakuoji azarā,
As azara maleņī;
Tu kvakuoji sjav draudzeitis,
As sjav jaunys ļaudaveņis.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

37444.

Kvaku, kvaku, raudiveite,
Ar tū kaula daguneņi;
Tu kvakuoji vyds azara,
Es azara maleņā.
174 [Kārsavas Ldz].

37445.

Ūdris bebru izlamāja
Kleinajām kājiņām.
Abiem bija kleinas kājas,
Abiem kupris mugurā.
605 [Skolas].

37446.

Eudris babru uzlomava
Klaivajom kuojiņom.
Ka tu beji tyk taisnis,
Kam pa laipom nalaipuoji?
466 [Vārkavas D].

37447.

Maza, maza vabolīte,
Zaļi svārki mugurā;
Es bagāta mātes meita,
Man nav labi lindraciņ'.
96 [Durbes Lp].

37448.

Maģa, maģa bambālīt,
Mēļi svārki mugurē;
Kad es būtu bambālīt,
Man ar būtu mēļi svārki.
546 [Kuldīga Kld apr.].

37449.

Ar vēzīti Rīgā braucu,
Ar vēzīti baznīcā;
Ceļu ceļus izstaigāju,
Pēc iemetu katliņā.
306 [Patkules Md].

37450.

Ar vēzīti vagu dzinu
Sava tēva tīrumā;
Vēzīts velk atspēries,
Es turos izstiepies.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

★

- 362 -

8. Par kokiem.

2754.

Ābelītei zelta ziedi,
Ziedēj' purva lejiņā.
Kad tev bija zelta ziedi,
Kam neziedi kalniņā?
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

2755.

Pūt, ziemeli, nelaid salnas,
Laid ābelei noziedēti,
Laid ābelei noziedēti,
Līdz baltaju āboltiņu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

2756.

Ziedi, balta ābelīte,
Es paklāju villainītes,
Lai birst tavi balti ziedi
Uz manām villainēm.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2757.

Ziedi, ziedi, ābelīte,
Kas kaiš tevim neziedēt;
Nekait tevim rīta salnas,
Ne ziemeļa auksti vēji.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2758.

Viņpus upes melni alkšņi
Sudrabiņa lapiņām.
Ej, brālīti, nolauziesi,
Nes mazai māsiņai.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2759.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Kas jel tevi drebināja?
Vēja māte drebināja,
Apakš tevi stāvēdama.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Drebi, drebi, apšu lapa,
Ne vējiņš drebenāja:
Mīļa Māra drebenāja,
Apukšā stāvēdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2760.

Aijo, aijo, bērzu birz',
Tavu dailu augumiņ'!
Pirmāk zaļa, pēc dzeltāna
Kā viens vaska ritenis.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Zaļa, zaļa bierztaliņa,
Pirmāk zaļa, pēc dzeltena,
Pirmāk zaļa, pēc dzeltena,
Kā viens vasku rituliņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2761.

Ai zaļaja ataudziņa,
Kā es tevi sen taupīju!
Ne rīkstītes nenogriežu,
Brāļam govis ganīdama.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

2762.

Ai zaļaja birztaliņa,
Ko uz mani žēli raudi?
Zaru vien nolauzos,
Svētu rītu ganīdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2763.

Bērziņš mani aicināja:
Nāc, meitiņa, slotu griezt;
Griez, meitiņa, zaru zarus,
Negriez pašu virsūnīti.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Bērziņš lūdza ganu meitu:
Griez rīkstīti, kur griezdama,
Griez rīkstīti, kur griezdama,
Galotnītes vien negriez.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

2764.

Bērziņš mani aicināja:
Nāc, meitiņa, slotas griezt;
Griez, meitiņa, zarus manus,
Galotnīti vien negriez,
Lai palika galotnīte
Vējiņam vēdināt.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2765.

Bērziņš meitas aicināja:
Nākat, meitas, slotas griezt;
Griežat, meitas, pazarītes,
Negriežat galotnītes,
Lai paliek galotnīte,
Kur putnam uzmesties.
24 [Lēdurgas draudzē].

2766.

Bērziņš meitu aicināja:
Nāc, meitiņa, zaru griezt;
Griez, meitiņa, ko griezdama,
Nenogriez galotnītes,
Lai paliek galotnīte,
Dieva dēlam puškoties.
359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 363 -

2767.

Es atradu ganu meitu
Ar bērziņu baŗamies.
Bērziņš lika zaru lauzt,
Viņa lauza virsūnīti.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2768.

Es izgāju zaļu birzi,
Ne lapiņas nenorāvu;
Vējš norāva vienu lapu,
Saulīt' gauži noraudāja.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

2769.

Kas, bērziņi, tev apsedza
Tādu zaļu villainīti?
- Man apsedza silta saule,
Pavasaras lietutiņš.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Kas, bērziņi, tev apsedza
Tādu zaļu villainīti?
- Man apsedza mīļa Māra,
Raibulītes ganīdama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2770.

Kas, bērziņ, tev' audzēja,
Kas tik kuplu darināja?
- Zeme resnu audzināja,
Dieviņš kuplu darināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2771.

Lauz, māsiņa, ko lauzdama,
Nelauz bērza galotnīti;
Bērziņam daudz zariņi,
Visi raud galotnītes.
224 [Kabilē (Kld)].

2772.

Tievu, tievu rīksti griežu,
Kuplu, kuplu cekuliņu,
Lei aug muns augumiņš
Krūzotiem matiņiem.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

2773.

Dzīrās ieva ar ābeli
Ziedēt vienu baltumiņu;
Jau ievai balti ziedi,
Ābelīte pumpuros.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2774.

Iev' ar lazdu lielījās
Abas baltas noziedēt;
Ieva balta noziedēja,
Lazdai kaunu padarīja.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 4042 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2774¹.

Īv' ar lozdu līlējuos,
Obi ļeļys saaugušas:
Īveņai bolti zīdi,
Lozdai kuplys atlasētis.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

2775.

Ieva zied ar ābeli
Vienā dārza stūrītī;
Ievai bija balti ziedi,
Ābelei sudrabiņa.
190 [Kuldīā].

2776.

Lazd' ar ievu noziedēja
Daugaviņas maliņā:
Lazda vaŗa pakaŗiem,
Ieva zelta vizuļiem.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Zied ieviņa, zied lazdiņa
Daugaviņas maliņā;
No ieviņas ziedi bira,
No lazdiņas vizulīši.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2776¹.

Zīd īveņa, zīd lazdeņa
Lela ceļa maļeņā.
Īva lozdu salomuo,
Kam tik skaiški nazīdē.
426 [Sakstagala pag. Rz].

2777.

Trīs puķītes skaisti zied
Ķezberīšu dārziņā:
Viena ieva, otr' ābele,
Trešā pate ķezberīte.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2778.

Visi kociņ' i sacīja:
Atiet ieva līkažiņa.
Jūs bijāt taisni koki,
Kam jūs balti neziedat?
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

- 364 -

2779.

Jūs, māsiņas, neziniet,
Kad lazdiņas pārziedēja:
Lazdas zied gavēnī
Sarkaniem ziediņiem.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2780.

Ne zīlīte, ne žubīte
Lazdu lieca krūmiņā:
Pate lazdiņ' i nolīka
Sīkajiemi riekstiņiem.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2781.

Ozoliņis apsasmēja
Lazdai lielu līkumiņu.
Jūs bijāt taisni koki,
Kādēļ krūmu nerietāt?
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2782.

šādi ziedi, tādi ziedi,
Lazda ziedu nevinnēja:
Lazdiņš zieda gavēnī,
Saltajā mēnesī.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Zied ieviņa, ābelīte,
Lazdas zieda nepanāca:
Lazda zied gavēnī,
Cietajā mēnesī.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2783.

Visi koki taisni auga,
Lagzdiņš auga līkumaiņš:
Lagzdiņam daudz bērniņi,
Visiem kaula kažociņi.
224 [Kabilē (Kld)].

2784.

Es nelaužu liepas zaru,
Ne ieviņas baltu ziedu:
Lai uzaugu kā liepiņa,
Kā ieviņa noziedēju.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2785.

Liepa zied, liepa zied
Baltajiem ziediņiem;
Stādīsim liepu mežu
Apkārt mūsu pagalmiņu.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

2786.

Ai kuplaji ozoliņi,
Labi tevim šī vasara:
Zīlītēm, lapiņām
Nevar zaru kustināt.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2787.

Ai ozoli, ozoliņi,
Tavu lielu resnumiņu!
Trīs dieniņas irbe teka,
Nevarēja aptecēti.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2788.

Ai, resnais ozoliņš,
Kā es tevi piecietīšu!
Kad saulīte, pakrēsliņš,
Kad vējiņš, aizvējiņš.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2789.

Brīdin', puisi, ko brīdin',
Ozoliņa nebrīdini,
Ozolam bieza miza,
Trim kārtām zelta josta.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 470 [Vecates Vlm].

2790.

Liela vētra lielījās
Ozolam zarus lauzt.
Stāvi stili, ozoliņ,
Laid vējiņu caur zariem.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

2791.

Ozoliņi zemzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Meitas tavus zarus lauza,
Kalniņā stāvēdamas.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Liepa auga kalniņā,
Ozoliņš lejiņā;
Meitas tev zarus lauza,
Kalniņā stāvēdamas,
Puiši tevim doņus cirta
Pašā vidū, viducī.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

2792.

Ozolīti zemzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Meitas tavus zarus lauza,
Cūkas tavas saknes raka.
271 [Mangaļos (Mangaļu pag. Rg)].

1. Ozolīnu zemzarīti,
Kam aug' cūku lejīnā?
Cūkas tavu sakni raka,
Bēri tavus zarus lauž.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

- 365 -

2793.

Ozolīti zemzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Puiši tavas kājas mina,
Meitas tavus zarus lauza.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2794.

Ozoliņi zemzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Visi mazi cūku bērni
Tavus zarus plucināja.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

2795.

Ozoliņu zemzarīti,
Kam tu augi pakalnāi?
Cūkas, zīles lasīdamas,
Tev saknītes izrakušas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2796.

Ozoliņi zemzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Pāri tevim bites skrēja,
Gaŗām jāja dravinieki.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Vai, šmīdrais ozoliņ,
Kam tu augi rāvienāi?
Tev bitītes pāri skrēja,
Gaŗām jāja dravenieki.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

2797.

Ozoliņi zemzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Pāri tevim bites skrēja,
Gaŗām jāja dravenieki;
Vēl meitiņas zarus lauza,
Kalniņā stāvēdamas.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2798.

Ozoliņ zemzarīt,
Kam tu augi ceļmalā?
Ritens tavas saknes grauž,
Saule zarus vītina.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

2799.

Ozoliņis lielījās
Saulei saknes nerādīt;
Vētra lauza ozoliņu,
Saule sakni balināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2800.

Ozoliņš zīļu raud,
Zīles bira upītē;
Tā ozola paša vaina,
Kam aug upes maliņā.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2801.

Vēja māte lielījās
Ozolam galu lauzt;
Ozoliņis gudris vīrs,
Līdz zemīti locījās.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2802.

Visi koki salapoja,
Ozoliņis nelapoja;
Tad ozola lapas plauka,
Kad atnāce lagzdīgala.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2803.

Aiz upītes kalniņā
Rindām auga ozoliņi;
Pretim auga liepu rinda,
Kas ozolus kaitināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)], 229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)], 276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Viņas puses ozoliņi
Rindiņā saauguši;
šai pusē liepas auga,
Kas ozolus kairināja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Rindā auga ozoliņi
Pie bāliņa namdurvīm;
Pretim smaida liepu leja,
Ozoliņus kairināja.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

2804.

Dižens auga ozoliņš
Mālaiņā kalniņā;
Pretim auga kupla liepa,
Kas ozolu kaitināja.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

2805.

Ozoliņš ar egliņu
Aug vienē rindiņē;
Pretim auga liepu rinda,
Kas ozolu kaitenēja.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 366 -

2806.

Vīzīgs auga ozoliņš
Vīzīgā kalniņā;
Jo vīzīga liepa auga,
Kas ozolu kaitināja.
359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2807.

Vīzīgs auga ozoliņš
Vīzīgām lapiņām;
Jo vīzīga liepa auga,
Kas ozolu kaitināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

2808.

Osi, osi, ko tu gaidi?
Citi koki salapoja,
Citi koki salapoja
Sudrabiņa lapiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2809.

Vai priedīte, vai eglīte,
Tavu daiļu augumiņu!
Man māmiņa lolotāja,
Es tik daiļa neuzaugu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Daila auga sila priede,
Ni ēduse, ni dzēruse;
Man māmiņa maizi deva,
Es tik daila neizaugu.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

2810.

Ai priedīte, ai eglīte,
Tavu daiļu augumiņu!
Vai bij ziema, vai vasara,
Zaļi svārki mugurā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2811.

Vai priedīte, vai eglīte,
Tavu labu labumiņu!
Vai bij ziema, vai vasara,
Zaļi svārki mugurā.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

2812.

Ai priedīte, ai eglīte,
Tavu lielu lepnumiņu!
Vai bij ziema, vai vasara,
Zaļi svārki mugurā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2813.

Ai priedīte, ai priedīte,
Kur tik skaistu rotu ņēmi?
Vai bij ziema, vai vasara,
Zaļi svārki mugurā.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

2814.

Lai bagāta, kas bagāta,
Priede, egle, tā bagāta:
Lai bij ziema, lai vasara,
Zaļi svārki mugurā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 216 [Ventspilī], 224 [Kabilē (Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2815.

Lai lielās, kas lielās,
Priede, egle, tā lielās:
Lai bagāta, kas bagāta,
Es bagāta mātes meita,
Vai ziemiņa, vai vasara,
Zaļi svārki mugurā.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

2816.

Priede, priede, egle, egle,
Sen tu mani kaitināji:
Vai bij ziema, vai vasara,
Zaļi svārki mugurā.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

2817.

Priede, priede, egle, egle,
Vai tev tāda skola bija?
Vai bij ziema, vai vasara,
Zaļi svārki mugurāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2818.

Priedes koks, egles koks,
Abi vienu daiļumiņu:
Ziemu skujas nenosala,
Vasarāi nenokalta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2819.

Sila priede gauži raud,
Kumeliņis saknes brida.
Tā priedītes pašas vaina,
Kam aug ceļa maliņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2819¹.

Syla prīde, syla prīde,
Kuoda tava dzeivuošona!
Smiļktis grauze tavys sakņis,
Vējeņš lūka viersyuņeitis.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

- 367 -

2820.

Visi koki žēli raud,
Vasariņi noejot;
Priede, egle vien neraud,
Tai palika zaļi svārki.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

1. Visi mazi krūmi raud,
Vasariņu vadīdami;
Priedes, egles, tās neraud,
Tās mūžam zaļas stāv,
Tās mūžam zaļas stāv,
Lai ir ziema, lai vasara.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2821.

Visi koki nomu deva,
Priede, egle vien nedeva;
Priede, egle, tā bagāta,
Tā nodeva pavasarā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 51 [Budenbrokā (Dikļu pag. Vlm)], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Vis kok gauž raud,
Rudiņ gob nodevuš;
Egel, pried, bāleliņ,
Tie pausar gob dev.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2822.

Visi tiesas nodevuši,
Divi vien nedevuši:
Pried' ar egli neatdeva,
Tām skujiņas nenobira.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2823.

Bērziņam balti svārki,
Ošam zaļas vadmaliņas,
Ozolam, zemzaŗam,
Trim kārtām zīda josta.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Ošam bija brūni svārki,
Kļavam caunas cepurīte,
Resnajami ozolami
Trim kārtām zīžu josta.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

2824.

Ošiņam brūni svārki,
Bērzam balti kamzoliņi,
Paegļam skujas bira,
Gaujas malu dancojot.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2825.

Ozoliņš gan gribēja
Sīku zaru, platu lapu;
Bērziņam sīki zari,
Kļaviņam platas lapas.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2826.

Pried' ar egli lielījāsi,
Abas kāpti kalniņāi;
Paeglīti, nabadzīti,
To nogrūda lejiņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2827.

Es uzkāpu kalniņā
Meža balsis klausīties:
Oši, kļavi gavilēja,
Vītoliņi čivināja.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

2827¹.

Runāj' priede, runāj' egle,
Ozoliņš atrunāja,
Ozoliņš atrunāja
Aiz visiem kociņiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

★

37451.

Ai elksnīti, ai brālīti,
Tu nekam nederēji:
Ne no tevis lūkus plēsa,
Ne vaiņagus darināja.
319 [Plāteres Rg].

37452.

Es negriezu elkšņu rīkstes,
Kad es bērza nedabūju;
Es pieliecu purva bērzu,
Platu lapu gribēdams.
383 [Sērenes Jk].

37453.

Viņpus upes malni alkšņi,
Sidrabiņa lapiņom;
Aj, buoliņ, nūsalauzi,
Nas mozai muosiņai.
551 [Ludza Ldz apr.].

37454.

Ai, zaļā bērzu birze,
Tavu skaistu vainadziņu!
Ak tu, meža ābelīte,
Tavu skaistu āboliņu!
72 [Cesvaines Md].

- 368 -

37455.

Ei, bruoleņi, tais sodeņu,
Stuodinuosim uobelītes;
Ka mēs byusim izauguši,
Byus kur abim pastaiguot;
Byus kur abim pastaiguot,
Uobeleišus palaseit.
389 [Silajāņu Rz].

37456.

Ļaudim leli breinumeņi;
Veituls auga pogolmā;
Man izauga uobulneica
Dziernaviņu galiņā.
263 [Mēmeles Jk].

37457.

Ziedi, ziedi, ābeltiņa,
Mana ceļa maliņā;
Kad es iešu uz brālīti,
Tad es raušu āboliņu.
15 [Alūksnes Vlk].

37458.

Ai birztiņ, bērzu birze,
Tavu skaistu vaiņadziņ'!
Pirka manim pieci brāļi,
Tad vēl tāda nenopirka.
46 [Beļavas Md].

37459.

Vai Dieviņi, purva bērzu,
Tavu grūtu dzīvošanu!
Vispēdīgi tu izplauki,
Vispirmais nodzeltēji.
192 [Kosas C].

37460.

Bērziņš auga uz bērziņa,
Lazda bērza virsaunē;
Lazda bērza virsaunē,
Zelta poga galiņā.
605 [Skolas].

37461.

Bērziņš auga purvmalē
Deviņām galotnēm,
Iesim abas mēs, māsiņas,
Bērziņā šūpoties.
424 [Svitenes (Švitenes) B].

37462.

Bērziņš mani aicynuoja:
Nuoc, meitiņa, slūtu grīzt.
Ni zariņa nanūgrīžu,
Suok bērziņš leiguotīs.
326 [Preiļu D].

37463.

Bērzans maņi aicynuoja
Pi sevis i slūtu grīzt:
Grīz zoru, grīz ūtru,
Nagrīz pošas viersyuneites.
Ka grīzsi pošu viersyuneiti,
Byusi atraiša ļaudaviņa.
170 [Kapiņu D].

37464.

Bērziņš mani aicināja:
Nāc, meitiņa, slotas griezt!
Mīksti mani zari bija,
Kā putāmi nopērsies!
184 [Ķēču Rg].

37465.

Kam tie bērzi, kam tie bērzi,
Kas tur auga līkumā?
Līkumaiņi bērzi auga
Raukuļainām lapiņām.
195 [Kraukļu Md].

37466.

Kas, bērziņ, tev apsedza
Zaļu lapu villainīti?
Mīļš Dieviņš tev apsedza,
Zaļu birzi gribēdams.
141 [Ivandes Kld].

37467.

Kas, bērziņi, tev pakāra
Zaļa vaŗa pakariņu?
Kas, māsiņa, tev pakāra
Zaļa zieda vainadziņu?
236 [Līvānu D].

37468.

Manis dēļ tu, bērziņ,
Ni tu audz, ni lopoj!
Tētīts mani pērt sūluos
Ar tovim zareņim.
494 [Viļānu Rz].

37469.

Zilacīte gauži raud,
Bērza birzi staigādam':
Kā būs šķīti atvasītes
Mīkstajām rociņām.
605 [Skolas].

37470.

Pasaverīs tu, muoseņ,
Kas eglītes viersyunī?
Kas eglītes viersyunī,
Tys tovā cakulā.
174 [Kārsavas Ldz].

- 369 -

37471.

Kuŗš kociņis ziemuzied,
Tas vasaru neziedēja;
Priede, egle, tā zied ziemu,
Tā vasaru neziedēja.
197 [Krotes Lp].

37472.

Būs lustīte, būs lustīte,
Lai nāk jauna vasariņa:
Ievas zied, meitas dzied,
Pieguļnieki gavilē.
198 [Krustpils D].

37473.

Ieva ziedēj' ar ābeli,
Katra kalna galiņā;
Balti ziedi ābelei,
Vēl baltāki ieviņai.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

37474.

Ieviņ, liepiņ,
Tav augamiņ!
Gan zied balt,
Gan zaļs laps.
445 [Ugāles Vp].

37475.

Proauga īveņa
Caur klētas jumtu;
Pabira zīdeņi
Taut' pagalmiņā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37476.

Kas man kait nedzīvot
Ozoliņa mežiņā:
Visapkārti ievas zied,
Vidū stalti ozoliņi.
344 [Rembates Rg].

37477.

Kas man kait nedzīvot
Melnā meža maliņā:
Visapkārt ievas zied,
Vidū skaista ābelīt'.
605 [Skolas].

37478.

Moza, moza man muižiņa,
Visapkuort īvas zīd;
Visapkuort īvas zīd,
Vidā bolta uobeļnīca.
35 [Baltinavas Abr].

37479.

Nikur nava taidas dzeives,
Kaida dzeive Šļakatovā:
Pa sodym īvas zīd,
Apleik solys upeits tak.
26 [Asūnes D].

37480.

Projām gāja zili ledi,
Nu būs silta vasariņa;
Būs ievām balti ziedi,
Būs kokiem zaļas lapas.
378 [Seces Jk].

37481.

Strautiņš, ātri ritēdams,
Sakuļ baltu ūdentiņu.
Balta ieva strauta malā
Savus ziedus birdināja.
378 [Seces Jk].

37482.

Kuri kūciņi zīdēja
Vysapyrma pavasar?
Vysapyrma lozda zīd
Sorkonimi zīdiņim.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

37483.

Lazda, lazda, rieksti, rieksti,
Ai, ābele, ābolīni!
Lazdai bija daudz bērnīnu,
Visiem kaulu kažocīni.
39 [Bārtas Lp].

37484.

Lagzdiņam rieksti aug,
Ābelēm ābolīš(i);
Man aug mazi bālelīši
Riekst', ābolu ēdējiņi.
200 [Kuldīgas Kld].

37485.

Visi ziedi izziedēja,
Lazdas vien neziedēja;
Lazda zied gavēnī
Sarkaniem ziediņiem.
48 [Bērzaunes Md].

37486.

Es kā sila apenītis
Liepai riņķī apvijos;
Birst liepiņai balti ziedi,
Birst ir sila apenim.
43 [Bebru Rg].

- 370 -

37487.

Kas kait man nedzīvot
Diža meža maliņā:
Visapkārt liepas aug,
Dzelteniem ziediņiem.
545 [Krustpils D apr.].

37488.

Maza, maza liepiņa,
Zeltītām lapiņām;
Vējiņš izpūt(a),
Izvizināja.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

37489.

Ūseits prosa nu kļaveiša:
Pus vīn lopu plotumeņš.
Munys losa dzaltaņeitis,
Kas lasēja tovys lopys?
326 [Preiļu D].

37490.

Dīvs dūd tevi, ūzulam,
Symtu godu nalopuot;
Symtu godu nalopuot,
Ūtru symtu nazeiļuot.
89 [Dricēnu Rz].

37491.

Es izgāju ganīdama
Varen daiļu ozoliņu,
Sudrabiņa lapiņām;
Tur tecēja jaunas meitas
Vainadziņu darināt.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

37492.

Kļavi, oši, ozoliņi,
Ko jūs kopā runājiet?
Par meitām, par puišiem,
Par saviem ziediņiem.
213 [Lazdonas Md].

37493.

Ko tā snaudi, ozoliņ,
Kāpēc svārkus nešuj sev?
Citiem kokiem lapas zaļas,
Tev vēl nava pumpuriņi.
378 [Seces Jk].

37494.

Liektin liecu gaŗu liepu,
Liecu gaŗu ozoliņu;
Nepieliecu viena zara,
Ne tik visu ozoliņu.
24 [Asares Il].

37495.

Liepa gāja pa celiņu,
Zari vien locījās;
Ozoliņš ceļu grieza
Ar visām bitītēm.
290 [Ogres C].

37496.

Iestādīju, aplaistīju
Birzē skaistu ozoliņu;
Dievs man deva krustdēliņu,
Man līkstiņa sen zināma.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

37497.

Ūzulīti, zamzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Voi tu, okls, naredzēji:
Līpa auga kalniņā?
579 [Viļāni Rz apr.].

37498.

Ūzuleņi, zamzareņi,
Kam tu augi lejiņā?
Tur brauc kungi cārādami,
Ūzuleņus dzanādami.
143 [Jāsmuižas D].

37498¹.

Ozolīti zemzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Vējš kalnā stāvēdams
Lauza tavu galoknīti.
283 [Nīgrandas Azp].

37499.

Ozolīt zemzarīt,
Kam tu augi lejiņā?
Te atskrēja lakstīgala,
Nolauž pašu galotnīti.
Tā nebija lakstīgala,
Tā bij puiša līgaviņ'.
127 [Grostonas Md].

37500.

Ūzulam, bemberam,
Voska cymdi rūceņā;
Smolkajam kārkleņam
Zalta grīzti gredzenteņi.
143 [Jāsmuižas D].

37501.

Ūzuls līpu izmēdīja:
šķeibajami greizajam.
Ka tu esi taisnys kūks,
Kam naplēsja lyuciņūs?
389 [Silajāņu Rz].

- 371 -

37502.

Vaji, vaji, syla prīdje,
Tavu gryutu dzjeivuošonu!
Smilktis tovys kuojis grauzja,
Vjājeņš lūka viersyuņeiti.
263 [Mēmeles Jk].

37503.

Ai priedīte, ai eglīte,
Vai tev ari skujas bira?
Bira, bira, kā nebira,
Lielu vēju vēcināmas.
46 [Beļavas Md].

37504.

Ai priedīte, ai priedīte,
Tavu smuidru augumiņu;
Apbrīnoja vāczemnieki,
Kam tik smuidra izaugusi.
605 [Skolas].

37505.

Egleitja i prīdeitja,
Aug kaļneņa galeņā.
Lodzgryudeitja (?), paegleitja,
Tuos kalneņa malenī.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37506.

As dyžuoju, as rauduoju,
Syla molu staigojūt;
Syla molu staiguodama,
Boltas pučes lasīdama.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37507.

Krupi, krupi, depi, depi,
Kam siliņu dedzināji?
Man sadega siliņāi
Divi zelta gredzeniņi.
15 [Alūksnes Vlk].

37508.

Kur jyus brauksat, stroda bārni,
Vuogīšūs sasāduši?
Brauksjam prīžu siliņā
Smolkejuos prīdītēs.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

37509.

Mežini, muni mežini,
Tovu kuplu vainudziņu!
Man bej tāvs, muomuliņa,
Es cik kupla nanosovu.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

★

9. Par stādiem un augļiem.

2828.

Zirnīts, pupiņa, tā laba labība;
Kaņepe, ragana, tā saka mātei.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Zirnīts labs, pupa laba,
Kaņepīte grēceniece:
Tā pasaka māmiņai
Tumšajāi naksniņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2829.

Es aizgāju odziņās
Ar mazo bāleliņu;
Kuŗ' odziņu ieraudzīju,
To rādīju bāliņam.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

2830.

Gana riekstu lazdienā,
Gan' āboļu ābelē;
Gan' ir manu bāleliņu
Riekst', āboļu šķinējiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2831.

Nākat, mani mīļi bērni,
Man āboļi kabatā;
Atnāk mani mīļi bērni,
Man āboļi izkrituši.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

2832.

šķinu riekstus, lasu ogas,
Dod' mazam bāliņam,
Lai tas mani pieminēja
Līdz devītai vasariņai.
121 [Gulbenē (Md)].

2833.

Zinu, zinu, kas tur gaida
Aiz upītes pakalnē:
Sarkanājas lasītājas,
Neskaitāmas zemenītes.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 72 [skat. 1180. (Druvienas pag. C)].

2834.

Iesim, meitas, sēnes lasīt!
Redz, še visi radi kopā:
Saiminiece - baravika,
Vilniņi - saiminieki,
Bērzlapiņas jumpraviņas,
Bisītes - vecas mātes,
Daiļas meitas - rozenes,
Jauni puiši - gailenes,
Lāčapurni - vagarīši,
Meža sargi mušmieŗi,
Es pate - veca peka,
Un tu - kunga pūpēdis.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

- 372 -

2835.

Es izgāju sēņu bierzi
Ar kaķītes korpītēm,
Nolūkoju sēņu meitu
Peku kunga dēlīnam.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2836.

Kad bij man lielai augt,
Kad pūriņu piedarīt?
Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien jāja precenieki.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien jāja precenieki.
Vai jūs traki, ciema puiši,
Ļaujat pūru piedarīt.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2837.

Kāda vīra sieva biju,
Kāda bērnu māmuliņa?
Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien jāja precenieki.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2838.

Kāda vīra sieva būšu,
Kāda māļa malējiņa?
Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien jāja precinieki.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2839.

Kas kait sēņu māmiņai,
Tai meitiņas drīz uzauga:
Piektdien dzima, pussvēt auga,
Svētdien jāja precinieki.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Laime, Laime tai mātei,
Tai meitiņas ātri auga:
Piektdien dzima, sestdien auga,
Svētdien jāja precinieki.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

2839¹.

Vacu mani vacynuoja,
Kod maņ beja vacai byut?
Pīktdiņ dzymu, sastdiņ augu,
Svātdiņ guoju tauteņuos.
435 [Latgalē].

2840.

Peka gāja gulēt;
Vilne raudāja,
Kā būs gulēt
Pie tādas gubenes.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2841.

To jums saku, bekotāji,
Rītos ilgi neguļat:
Vāverīte agri ceļas,
Tā tās bekas nolasīs.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2842.

Vilnīts kundziņš,
Bērzlapa gaspažiņa,
Rudmiesēte
Kalponīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2843.

Ai, baltajis āboltiņis,
Neaudz ceļa maliņā!
Jās gaŗāmi bajāriņi,
Ar pātagu izkapās.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2844.

Sarkanais ābuliņis
Trejus svārkus šūdināja:
Vieni zili, otri zaļi,
Trešie tādi iedzelteni.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2845.

Ceļa malas dāboliņš
Kājiņāmi saminams:
Tur tek dienu, tur tek nakti,
Dzelžiem kalti kumeliņi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2846.

Ceļa malas āboliņ,
Kam ziediņu nedarini?
Ko bij man darināt,
Visi mina kājiņām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 373 -

2847.

Kaņepīte, gaŗaudzīte,
Gaŗa auga vasarā;
I es augu dažu dienu,
Es tik gaŗa neizaugu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2848.

Kaņepīte, gaŗaudzīte,
Tā izauga vasarā;
Man' (mūs') māsiņa neizauga
Par deviņas vasariņas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Kaņupīte, lētdabīte,
Aug vienē vasarē;
Man māmiņa maizi deva,
Es tik gaŗa neizaugu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

★

37510.

Āmja, āmja, bruoleliņi,
Ūdziņu lasītu.
Es naīšu, es naīšu,
Es paliku kuojinīks.
389 [Silajāņu Rz].

37511.

Ej, meitīna, lasi ogas,
Pelnī sevim launadzīnu.
Ja odzīnu nelasīsi,
Launadzīna nedabūsi.
192 [Kosas C].

37512.

Kas spīdēja, kas zvēroja
Dižā meža maliņā?
Mūs māsiņa ogas lasa
Sidrabiņa vācelē.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

37513.

Mazas, mazas meitenītes
Ogas lasa silītē:
Pupu ziedu lindraciņi,
Zirņa zieda kamzolīši.
383 [Sērenes Jk].

37514.

Moza, moza meitiņa
Sileņā ūgas losa:
Boltys zečis, malnys kurpis,
Sorkons rūžu vaiņuceņš.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37515.

Ūgas, ūgas, rīksti, rīksti,
Lela ceļa maliņā;
Kas ūdziņas nanūruove,
Kas rīksteņu nanūškina.
89 [Dricēnu Rz].

37516.

šī dieniņa, tā dieniņa
Jaunajām meitiņām:
Pa ogām, pa riekstiem,
Pa skābiem āboļiem.
545 [Krustpils D apr.].

37517.

šovasar mežā gāju
Rītā agri zemenēs.
Kad pārnāku sētiņā,
Saulīt' lielā gabalā.
72 [Cesvaines Md].

37518.

Trīs māsiņas iegājušas
Melnajās smarodenēs;
Divas ogas pielasīj'šas,
Trešā mežā nobludīj'se.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

37520.

Baraviki, makaviki,
Vysu sēņu valdinīki;
Rudmisīte, bārzlapīte,
Baravyka ļaudaviņa.
326 [Preiļu D].

37521.

Es aizgāju beku lauzt
Ar sakārņu kurpītēm;
Man gribēja beku kungi
Par gaspažu noturēt.
378 [Seces Jk].

37522.

Es aizgāju sēņu lauzt,
Bet sēnīšu nedabūju;
Es atradu sēņu māti
Pašu badu nomirušu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

37523.

Kas kaitēja tev, māsiņa,
Tev meitiņu jaunu veda:
Vakar dzima, šodien auga,
Rītu vedīs tautiņās.
477 [Vecpils Lp].

- 374 -

37523¹.

Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien gāju tautīnās.
Kāda sieva es tur būšu,
Kāda darba dzieviniece?
Gan mācēju saimi rāt,
Maizi slēgti kambarī.
39 [Bārtas Lp].

37524.

Leters ļurbu zadynova
Lela syla maleņā:
Leteram sēņu sveita,
Ļurbai sēņu vylnonīte.
466 [Vārkavas D].

37525.

Nu tik rātni, mani bērni,
Manus svārkus nesaplēšat:
Mani svārki - dārgi svārki,
beka(-u?) ādas darināti.
374 [Sātiņu Kld].

37526.

Pitku, pitku, patmaļitku,
Pilni purvi baraviku;
Ej, meitiņa, atnes man
No tā purva baravik'.
605 [Skolas].

37527.

Pēters, Pēters, Meņģa dēls
Iet pie beku bābas.
Pēterim baltas bikses,
Bābai baltas villainīt's.
477 [Vecpils Lp].

37528.

Sēņu, sēņu, ogu, ogu,
Nav neviena lasītāja;
Kad sanāca lasītāji,
Tārpi sēnes noēduši.
296 [Ozolnieku Jg].

★

10. Par lietu, sniegu, miglu, vēju, ūdeni un unguni; par gada laikiem.

2849.

Aizeji, lietiņi, rūkdamis, kaukdamis,
Atnāci, saulīte, līgodama!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2850.

Aizej, lietiņ, rūkdams, kaukdams,
Atnāc, saulīte, spiguļodama!
Viņpus jūras melni ļaudis,
Ūdens glāzīte vērdiņu maksā,
Rāvā kreklus izmazgāja,
Rāvā muti nomazgāja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2851.

Aizej, lietiņ, rūkdams, kaukdams,
Uz tiem melniem igauņiem;
Atnāc, saulīt, līgodama,
Uz tiem baltiem latviešiem.
Igauņiem melnas drēbes,
Tiem lietiņa vajadzēja;
Latviešiem baltas drēbes,
Tiem lietiņa nevajaga.
1251 [Veclaicenē (Veclaicenes pag. Vlk)].

2852.

Līstiet, lieti, labi lieti,
Lai es augu laba liela;
Lai es tieku māmiņai
Simtu govju barotāja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

2853.

Lij, lietiņ, lij, lietiņ,
Lai es drīzi liela augu:
Būs manai māmiņai
Da drīzāk viegla diena.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2854.

Līsti, lietus, līsti, lietus, lai augu balta,
Lai augu tik balta, kā linu sauja.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2855.

Liji, liji, lietutiņis,
Lai es arī balta augu,
Lai es arī balta augu
Kā mērena muižiniece.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

2856.

Līsti, līsti, lietutiņi,
Lai es arī balta augu
Lai es arī balta augu
Līdz citām māsiņām.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 375 -

2857.

Līsti, līsti, lietutiņi,
Lai es labi balta augu;
Bajāriņi savas meitas
Ar sudrabu baltināja.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

2858.

Līsti, līsti, lietutiņi,
Lai es labi balta augu;
Lai es labi balta augu,
Ciema puišus kaitināt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2859.

Līsti, līsti, lietutiņ,
Lai es ātri liela augu,
Lai es ātri liela augu,
Bandinieka līgaviņa.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

2860.

Līsti, līsti, lietutiņi,
Lai es augu tieva, gaŗa,
Lai es augu tieva, gaŗa,
Amatnieka līgaviņa.
226 [Kandavā (Tl)].

2861.

Liji, liji, lietutiņ, lai augu liela,
Lai mani māmiņa pie vīra pieved.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

2862.

Sudrabiņa lietus lija
Zemes bērza kalniņā,
Lai izauga lielas lapas,
Lai varēja slotas griezt.
224 [Kabilē (Kld)].

2863.

Sniega māte, sniega māte,
Purin' savus spilveniņus,
Lai nāk sniegi virs zemītes,
Ka bāliņi mežā brauc.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2864.

Miglas māte dambi dara
Līdz ozola galiņam:
Līgojiesi, ozoliņi,
Lai netapa galiņā.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2865.

Visi purvi vakarāja
Miglu laida pasaulē;
Lec, saulīte, šorīt agri,
Noņem migli vaiņadziņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2866.

Ej gulēt, vēja māte,
Sausas egles galiņā!
Vai tev galva nesāpēja,
Dien' un nakti aurodam?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2867.

Pūti, pūti, vēja māte,
Remdējies vakarā!
Jau tu pūti visu dienu,
Visus mežus (kokus) locīdama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2868.

čuči, čuči, uguntiņa,
Netec ciemā!
Suns tevi ries,
Kaķis tevi plēsīs,
Gailis tevi aizdziedās.
Lai nāk rītu ciema meitas,
Vēderiņus kasīdamas,
Cimdu pāŗus nēsādamas,
Tad dabūs uguntiņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2869.

Uguntiņas dzirkstelīte
Saujiņā glabājama:
Kad palaidu vējiņā,
Dažu labu raudināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2870.

Kam tu nāci, ziemelīti,
Ar vasaru cīnīties!
Kaut mēs būtu redzējuši,
Mēs' būt' tevi aizdzinuši,
Mēs būt' tevi aizdzinuši
Ar rozīšu ziediņiem,
Ar rozīšu ziediņiem,
Ar zaļām lapiņām.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2871.

Koši, koši, jauki, jauki,
Kad Dievs deva vasariņu:
Dzied putniņi, dzied ganiņi,
Daiļi jāja pieguļnieki.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 376 -

2872.

Nāc nākdama, vasariņa,
Kur tik ilgi kavējies?
Tevis gaida atnākot,
Manis lielu uzaugot.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

2873.

Nāci, nāci, vasariņa,
Jau ziemiņa kājas aun,
Jau ziemiņa kājas aun,
Uz akmeņa sēdēdama.
410 [skat. 3301. (Pilskalnes pag. Il)].

2874.

Ziema nāk, ne vasara,
Nezied vaira purenīši.
Ziema kāva vasariņu
Ar sudraba zobeniņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2875.

Ziema nāca raudādama,
Cimdu, zeķu prasīdama.
Nāc nākdama, vasariņa,
Visi bērni tevi gaida.
224 [Kabilē (Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2876.

Ziema nāce raudādama,
Cimdu, zeķu gribēdama;
Nāc, vasara, smaidīdama,
Zaļu sagšu uzseguse.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2877.

Ziema nāce raudādama,
Vasariņa dziedādama.
Ziemas vārti aizzavēra,
Vasariņas atzavēra.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2878.

Ziemu sniga sniedziņš,
Vasaru lietiņš,
Rudeni aukstais
Vējiņš pūš.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2879.

Sniegi nāca griezdamies,
Putni projām aizsteidzās:
Pavasaru sniegs nokusa,
Putni nāca dziedādami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2880.

Tekat, bērni, lūkoties,
Vasariņa ziemu kaun.
Ziemai vārtus aizveŗat,
Vasarai atveŗat.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Nāciet, bērni, skatīties,
Ziema kāva vasariņu;
Ziema vārtus atdarīja,
Vasariņa aizdarīja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

★

36893.

Ai bērneņi, ai bērneņi,
Nabikstiti uguņteņis:
Uguntiņa, muomuleņa,
Sadadzynois paspuorneitis.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37082.

Tecit, bārni, verītēs,
Kaidi jūki teirumā:
Zīma kova vasariņu
Ar sudobra zūbentiņi.
389 [Silajāņu Rz].

37529.

Liji, liji, lietutiņi,
Lai es arī balta augu;
Citas meitas baltas auga,
Es kā mella bambalīt'.
197 [Krotes Lp].

37530.

Līsti, (līsti), lietutiņ,
Lai man lieli mati aug;
Lai man lieli mati auga
Līdz pašai zemītei.
282 [Nīcas Lp].

3. DZIESMAS BĒRNUS KOPJOT

1. Ēdienu gatavojot, bērnu nepacietību klusinot, bērnus ēdinot.

a) Bērni izsalkuši. Maizes trūkums.

2881.

Vai Dievī, galva sāp,
Vai Dievī, vēderīts!
Galva sāp: gulēt gribu;
Vēders sāp: ēst gribēju.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

- 377 -

2882.

Atdodiet, citi bērni,
Manu tiesu vakariņu,
Es vakar apsagulu,
Vakariņu neēduse.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2883.

Bērni raud asarām,
Ko ēdīs vakarā:
Tēvs ar māti bārdamies
Piena spanni apgāzuši.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

2884.

Bērniņi, bērniņi, mirsim badu:
Tēvs gul ceplī kā rudzu maiss,
Māte dzeŗ krogā, micīti kuldama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2885.

Dod, māmiņa, azaidiņu,
Negribēšu launadziņu;
Dod, māmiņa, launadziņu,
Negribēšu vakariņas;
Dod, māmiņa, vakariņas,
Negulēšu neēduse.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2886.

Dod, māmiņa, suvēnam,
Dod savām meitiņām:
Suvēnam garda gaļa,
Meita daila audējiņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2887.

Dod, māmiņa, suvēnam,
Ne savam dēliņam;
Dos dēliņis, dos jauņuve,
Dos tev abi ļaunus vārdus.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Nedod, māte, dēlam gaļu,
Dod labāk sivēnam:
No sivēna garda gaļa,
Kas no puiša, dienas zagļa?
Lūciņos sasienamis,
Dūmiņos pakaŗamis,
Sumpurņiem izdalāmis
Par sausām reņģītēm.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

2888.

Ēdat, bērni, knapojat,
Paša tēva domas būs:
Pārdos vecu kažociņu,
Nopirks rudzu puspūrīti.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

2889.

Ēdat, bērni, šņakājat,
Tēvs pārdeva kažociņu,
Tēvs pārdeva kažociņu,
Māte baltu villānīti.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2890.

Ēdiet, bērni, šņakājiet,
Tēvs pārdeva kažociņu:
Tēvam nauda maciņā,
Rīgā rudzi spīķerī.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

2891.

Ēdiet, bērni, šņapājiet,
Tēvs pārdeva kažociņu;
Ja Dieviņš palīdzēs,
Par nedēļu nošņapās.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2892.

Ēstu grib, dzertu grib
Mans mazais vēderiņš;
Vai ar dziesmu piedziedāšu
Savu mazu vēderiņu?
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2893.

Ēsti man gribējās,
Māte maizes man nedeva;
Tā sacīja nedodama:
Ko, bērniņi, darījāt?
Vai bijāt rijas kult,
Vai mālīšu ritināt.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2894.

Ēsti man gribējās,
Māte maizes man nedeva;
Tā sacīja nedodama:
Mazi brāļi arājiņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2895.

Ēsti man gribējās,
Māte maizes man nedeva;
Tā sacīja nedodama:
Meklē pate arājiņ'!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 378 -

1. Ēsti man gribējās,
Māte maizes man nedeva;
Tā sacīja nedodama:
Meklē pate arājiņ'!
Kur es ņemšu, kas man dos,
Tik mazai (jaunai) arājiņu?
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2896.

Ēsti man gribējās,
Māte maizes man nedeva;
Tā sacīja nedodama:
Zaļi rudzi tīrumā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2897.

Eit' gulēt, mazi bērni,
Vakariņas neēduši,
Zīle, žube aiznesuse
Kambarīša atslēdziņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

1. Ej gulēti, vāverīte,
Vakarēju ēdumiņu,
Zīle, kuņa, pametuse
Pagrabiņa atslēdziņu.
110 [Cēsīs].

2. Ej gulēt, mans vīriņ,
I neēdis vakariņu,
Zīle, žube aiznesuse
Pagrabiņa atslēdziņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2898.

Izvāri, māmiņa, kunkuļu putru,
Bērniņi apsirga vēdera sērgā.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2899.

Kapu, kapu, kāpostiņi,
Bērni raud neēduši;
Cita saime paēdusi,
Aizgājusi druviņā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2900.

Ko, bērniņi, ēdīsim,
Rītā agri cēlušies?
Tēva sētas kaņepītes
Zvirbulīši noēduši.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

2901.

Nu lustīgi, mani bērni,
Jēcis ņēma līgaviņu;
Bērniem sula, bērniem gaļa,
Jēcim jauna līgaviņa.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

2902.

Opapā, trallalā,
Nu ir maiz' pagalam!
Pārnāks tēvs no darbiem,
Pārnesīs skritel' maiz's.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2903.

Raudāj' tēvs, raudāj' māte,
Raudāj' bērni pakaļā:
Ko bij tiem neraudāt,
Kad mājā maizes nav.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

2904.

Sakermenč divi reizes!
Būs bērniem badu mirt?
Rīgā rudzi spīķerī,
Sētā ceplis puškurē.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2905.

Sieva raud, bērni kauc,
Bez putraimu kāpostiņi;
Neraud', sieva, nekauc, bērni,
Rīgā pilni spīķerīši.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2906.

Sieva raud, bērni kauc,
Bez putraimu kāpostiņi;
Vīriņš skaisti gavilēja
Kroga galda galiņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2907.

Sen vajdzēja launadziņa,
Kaut būt' laba devējiņa,
Jau saulīte patecēse
Launadziņa laiciņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2908.

Sīki, mazi man bērniņi
Kā tam purva strazdiņam;
Skrienu dienu, skrienu nakti,
Nevar bērnu pabaŗot.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

2909.

Tēt, maizes! memme, pupa!
Kā es tavas cūkas ganu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1. Maizes, maizes, māmulīte,
Kā es tavas cūkas ganu;
Ja maizītes man nedosi,
Lai iet cūkas druviņā.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

- 379 -

2910.

Tekam lieli, tekam mazi,
Māte sauca launagā;
Laižam vēršus niedrājā,
Kumeliņus ābolā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2911.

Vēders sāp, vēders sāp,
Vēderzāļu gribēdams;
Dod, māmiņa, sviest' ar maizi,
Tad vēders nesāpēs.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

2912.

Visi saka, visi saka:
Taisiet cisas, eit' gulēt!
Tā vārdiņa nesacīja:
Ēdiet, bērni, vakariņas!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

b) Maize rauši, kliņģeŗi, veģi; piens un sviests; putra, Ķīselis; tupeņi un kāposti.

2913.

Aijā, bērni, rītā svētki!
šodien cepsim baltu maizi.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

2914.

Atej, tēta, kliņģeŗiem,
Memma siltiem pīrāgiem!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

2915.

Bagāta maizīte glauž manu galviņu;
Māmiņa gan glaud', vējš purināja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2916.

Kumelītis, pedelītis,
Apgāž veģu vezumiņu;
Eita, bērni, ņemat veģus,
Cik jūs paši gribēdami!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2917.

Maizīt' mana bagātība,
Plācenītis pelnu rušķis:
Maize bērnu baŗotāja,
Plācens viesu mielotājs.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2918.

Maizīt manu bagāto,
Plācenīti nabadziņ!
Maizīt' ēžu ik dieniņas,
Plācenīti svētdienām.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

2919.

Plācenīts raudājās,
Ar plaukstām plaukstājams;
Kā maizīte neraudāja,
Ar dūrēm dūrējama.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

2920.

Sargiesi, maizīte, nu tevi griezīs,
Izvilka māmiņa gaŗo tutenu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2921.

Smuks, apalš kukuliš,
Vien vain vidiņē:
Virsē pūŗ, ap(ak)šē pūŗ,
Vidē auz sēnaliņ.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2922.

Stiepies gaŗa, plēties plata,
Mana kriķu karašiņa,
Lai es varu pamielot
Ūzainīti, biksainīti.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2923.

Cep, māmiņa, kukulīti,
Citu lielu, citu mazu:
Zēni gāja uz meitām,
Citi lieli, citi mazi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2924.

Baro mani, māmuliņa,
Ar tiem piena ziediņiem;
Augšu liela, būšu stipra,
Puišiem ceļa negriezīšu.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

2925.

Do, māmiņa, man mazai,
Pienu ēst, pienu dzert,
Lai es augu balta meita
Līdz to pienu kungulīt'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

- 380 -

2926.

Ej, māmiņ, govju slaukt,
Dod man pienu nodzerties,
Lai es augu balta meita,
Par brīnumu ļautiņiem.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

2927.

Mana balta māmuliņa,
Ielej pienu bļodiņā,
Es tev iešu kultu, maltu,
I telīšu paganītu.
1311 [Apē (Vlk)].

2928.

Mana mīļa māmulīte,
Ielej pienu bļodiņā,
Lai es augu sarkanbalta
Vagarīša dēliņam.
190 [Kuldīā].

2929.

Mana balta māmulīte,
Mani baltu audzināja:
Pienu ēdu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgāju.
521 [Dikļos (Dikļu pag. Vlm)].

2930.

Meitu dēļ, māmuliņ,
Kāpostiņu nevārīj',
Ielej pienu bļodiņā,
Lai meitiņas skaistas aug.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2931.

Rieti, rieti, rietaļiņa,
Dod man pilnu slauktuvīti,
Mazi mani bāleliņi,
Baltas putras ēdājiņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2932.

Tu, māmiņ, nezināji,
Kā meitiņas baltas aug:
Lej pieniņu bļodiņā,
Tad meitiņas baltas aug.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2933.

Bērni, bērni, kur karotes?
Ķērni nesa istabā;
Kad to ķērni kustinās,
Būs i sviesta, i paniju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2934.

Dod, māmiņa, ko dodama,
Sviesta nuciņ' i dod man;
Es tev būšu labs dēliņš,
Tev maizītes devējiņš.

2935.

Kop, kop, sviestiņ!
Siltmaizīte krāsnī,
Siltmaizīte krāsnī,
Tā tevi gaidīja.
216 [Ventspilī].

1. Kopā, sviestiņ, kopā,
Kā zemes zālīte,
Kā liepas lapiņa -
Tādās pītēs - augstiem mūŗiem
To sieriņu samūrēja.
232 [Talsos (Tl)].

2936.

Kup, kup, sviestiņ,
Kaudzīte galā!
Rīt nāks māmiņa
Mieloties.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

1. Kuļu, kuļu sviestiņu,
Mieloju Dieviņu -
Pakaŗu velliņu vadzītē.
232 [Talsos (Tl)].

2937.

Miltiņi, miltiņi, zirnīši, zirnīši,
Pupiņas, pupiņas, tupulīši, tupulīši,
Pa lielam gabalam, gabalam!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2938.

Baro mani, māmuliņa,
Ar tiem putras biezumiem;
Augšu liela, būšu stipra,
Puišiem ceļa negriezīšu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2939.

Baro mani, māmuliņa,
Ar tiem putras biezumiem,
Lai es augu zema, resna,
Kā varēju puišus veikt.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2940.

Bieza putra bērnus dīda,
Auzas dīda kumeliņu;
Kumeļš stāvu slaistījās,
Bērni rāpu vazājās.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 381 -

2941.

Biezu putru bērniem vāru,
Auzas devu kumeļam:
Bieza putra bērnus dīda,
Auzas dīda kumeliņu.
216 [Ventspilī].

2942.

Bieza putra, pļepenīca,
Māca bērnus lamāties.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2943.

Bieza putra, pļepenīca,
Nāc ar mani kapāties,
Vai es tevi apēdīšu,
Vai tu mani pārvarēsi?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2944.

Bērni, bērni, aunat kājas,
Taisāt līkas kaŗotītes:
Māte putru izvārījse,
Ielej liepas dobumā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2945.

Bērniņ', mani kokālīši,
Ar plikiem vēderiem,
Rudzu putru sastrēbuši,
Uz ceplīša satupuši.
190 [Kuldīā].

2946.

Būs putriņa bērniņiem,
Vai būs šķīsta, vai būs bieza:
Es dzirdēju māmuliņu
Namā katlu skandinot.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lai būs putra, kāda putra,
Putra būs vakarā:
Es redzēju, māmiņai
Dūmi kūp namiņā.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

2947.

Māte savas meitas kūla,
Pa pelniem vazādama:
Kam tās ēda bērna putru,
Kam puišiem mutes deva.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

2948.

Man bij viena zila kaza,
Tā man deva pulka piena,
Tā man deva pulka piena,
Ik vakaru pusslaucenes;
Dod, māmiņa, smalku miltu,
Lai es kazas putru vāru.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2949.

Nāciet, bērni, klausāties,
Kā dzied putra kambarī:
Pieniņš dzied, šķīstums velk,
Putraimiņi trikšināja.

2950.

Pēter, brāli, pugavica,
Padod mātei pavārnīcu,
Ja nedosi pavārnīcu,
Baltu putru nedabūsi.
110 [Cēsīs].

2951.

Putra, kājas apāvusi,
Pie bērniem sērstu iet;
Pagaid', putra, pagaid', putra,
Bērni tevi apēdīs.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

2952.

Putra mani radīja, kāposti pestīja,
Gaļa mani iecēla lielā godā.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

2953.

Putru vira māmuliņa
Ij rītā, vakarā.
Gana pilns vēderiņš,
Sakaltuse muguriņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2954.

Riku, riku, ķīseli, ar nazi griežamu,
Ar nazi griežamu, ar cirvi cērtamu,
Ar kaltu kumeļu pa virsu jājamu!
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2955.

Salda mana skābputriņa
Kā kaimiņa medutiņš,
Kā vīns, kā medus,
Kā zemeņu oga!
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

- 382 -

2956.

Salu, salu, man' putriņ,
Kā kaimiņa medutiņš!
Kaimiņš gāja bišu lauzt,
Es putriņu salināt.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

1. Salda, salda man maizīte,
Kā kaimiņa medutiņš!
Kaimiņš medu tecināja,
Es maizīti salināju.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

2957.

Ziņģē, ziņģē, griķu putra,
Tai vajag kazu piena;
Kuŗš bērniņš nevesels,
Vesels tika pastrēbdams.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2958.

Tēvs ar māti sabārās,
Es pie putras kambarī;
Lai tā putra, kur tā putra,
Kur tie piena kunkulīši!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2958¹.

Tu, sīveņ, pakuŗ guni,
Es atņešu iudisņeņu,
Vuoreisem bīzu putru,
Ar kū bārnus pabaruot.
435 [Latgalē].

2959.

Vār', memmiņa, biezu putru,
Lai man auga biezas krūtis,
Lai es varu čīnīties
Ar resnaju ozoliņu.
226 [Kandavā (Tl)].

2960.

Vāri, māte, biezu putru,
Lai man biezi pupi aug,
Lai varēju ciema puišus,
Ar pupim nobadīt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2961.

Vār', māmiņa, piena putru,
Lai meitiņas baltas aug;
Puisēniem, rezgaļiem,
Vāri pura ūdenī.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2962.

Vāri, māte, piena putru,
Lai meitiņas baltas aug;
Puisēniem apsildāt
Vakarējus kāpostiņus.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

2963.

Vār', māmiņa, piena putru,
Lai meitiņas daiļas aug;
Puišiem vāri kāpostiņus,
Lai tie auga gaŗi, resni.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Piena, siera meitiņām,
Lai meitiņas baltas aug,
Kāpostiņus puisēniem,
Lai tie auga zemi, resni.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

2964.

Vāri, māte, teļa putru,
Dod man teļa biezumiņus;
Kad es augšu, vīris būšu,
Lācim ceļu negriezīšu.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2965.

Vāru, vāru putru,
Pieci milti katlā.
Ko došu kalpam,
Ko kalpa bērniem?
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Viru, viru, putriņa,
Trīs milti katlā!
Ko devu kalpam,
Ko kalpa bērnam?
Ko pate ēdīšu,
Par vārījumu?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2966.

Vir, vir, putriņa,
Izvir gardi!
Nedošu kalpam,
Ne kalpa bērnam.
Izcepšu cepīti (=reņģi, =siļķi)
Skalgana galā,
To došu kalpam,
To kalpa bērnam.
216 [Ventspilī].

- 383 -

2967.

Viru, viru, putriņa,
Trīs milti katlā;
Nedošu kalpam,
Ne kalpa bērnam.
Atnāks vecais
Trimzaru zobiem,
Tam došu putriņu
Pasmeķēt.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2968.

Visi mani bāleliņi
Putriņā noslīkuši;
Mani vienu atstājuši
Putras baļļas maliņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2969.

Ai, klučkas biezas,
Bet piedegušas!
Kamēr māte govis slauca,
Tikām klučkas Ķempītē.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2970.

Kartupīt, kartupīt,
Kā mēs tevi ēdīsim?
Pie ceplīša gozēsim,
Ar sviestiņu ēdīsim.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2971.

Kas grieznī, kas grieznī,
Spures vien, spures vien;
Tupulī, brālīti,
Tur gardais kumosiņš.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2972.

Man māmiņa izvārīja
Launagāi rācentiņus;
Kazu pienu pielējusi
Pie launaga rāceņiem.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

2973.

Tupenīša meitu veda
Kāpostiņa dēliņam;
Visi mazi tupenīši
Iet māsai panākšņos.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Kāpostiņa meitu veda
Rutkālīša dēliņam;
Visi mazi kāpostiņi
Lēc māsai panākstēs.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2974.

Tupenīši rācenīši
Ievēlās Daugavā;
Mazi bērni noraudāja,
Vēderiņus kasīdami.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2975.

Tupenīt, tupenīt,
Kā līdīsi vēderā?
Ne tev škura nomizota,
Ne ķildiņas iztīrītas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2976.

Tupi, tupi, tupenīt, -
Kas tev' tupu tupināja?
Kas tev' tupu tupināja,
Tas ij tevi apēdīs.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

c) Pateicība Dievam pēc ēšanas.

2977.

Paēduši, padzēruši,
Pateiciet Dieviņam
Par pieniņu, par sviestiņu,
Par baltoi saules maiz'.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2978.

Paldies Dievu Dieviņam,
Nu piebrieda vēderiņš!
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2979.

Paldies saku Dieviņam,
Nu apēdu brokastiņu!
Lai Dievs līdz rociņām
Launadziņu nopelnīt.
216 [Ventspilī].

1. Paldies Dievu Dieviņam,
Nu paēdu launadziņu!
Dievs dod citu nopelnīt
Līdz vakaru reiziņai.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

★

36897.

Ceplīts manis tēvis bija,
Obra mana māmuliņa:
Ceplīts mani sasildīja,
Obra mani pabaroja.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

- 384 -

36901.

Dodiet ēst, dodiet dzert,
Vakarējas vakariņas;
Es vakar apsagulu
Vakariņas naādusi.
373 [Sarkaņu Md].

36927.

Ēsti man gribējās,
Māte maizes man nedeva:
Lai es augu tieva, gaŗa,
Kaŗavīra līgaviņa.
146 [Jaungulbenes Md].

36956.

Klusiņām nosaņēmu
Ciema cepļa pakaļā;
Nepasaki, tu ceplīt(i),
Tevim cepšu kukulīt(i).
605 [Skolas].

37531.

Ach, tu, vacuo muomuleņa,
Tovu jauku volūdeņu!
Ach, ptrru ambaleņa
Suns pi putras kambarī!
Lai tei putra, kū tei putra,
Kū tī pīna kunkuleiši!
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37532.

Uci, ļuļi, mozi bārni,
Kuo jyus leli naaugat?
Augsim leli saulītē,
Kai pupeņas duorzeņā.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

37533.

Atej, māmiņ, saulītē
Putriņas vārīt,
Gotiņu slaukt,
Mazā bērniņa pabaŗot.
604 [Dažādi iesūtītāji].

37534.

Ai vecais tēvainīt,
Kam tu mani nebaroji?
Tu sakalti kā āzīts,
Es kā siena gabaniņa.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

37535.

Baroj mani, muomuliņa,
Koleidz nazīd vyzbūlīši;
Kad pazīss vyzbūlīši,
Tad es pate baruošūs.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

37536.

Bolti muni bruoliliņi,
Vēļ boltuokus balynuoju:
Pīna gariņu palēju,
Līpa(s) slūtiņu sasēju.
326 [Preiļu D].

37537.

Bārni muni, škūrstolāni,
Vysim plyki vēdereņi;
Reitu cepsim blinčikeišu,
Vysim kluosim vēdereņu(s).
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37539.

Dasa skrēja par ustobu,
Putruomeņus mātuodama.
Bārni skrēja pakaļī,
Ni druponas nadabuoja.
605 [Skolas].

37539¹.

Dasa skrēja par pogolmu,
Putruomeņus svaidēdama.
Bārni skrēja pakalī,
Putruomeņus laseidami.
551 [Ludza Ldz apr.].

37539².

Dasa skrāja par pogolmu,
Putruomeņus svaideidama.
Apsasvīd tu, Muoreņ,
Salaseisi putruomeņus.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37540.

Dīveņ, dūd pobulam
Mozu, mozu mozuleņ';
Ka vuoreis bīzu putru,
Kam katleņa izkaseit.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

37541.

Dod, māmiņa, man pieniņu,
Dod tos piena kunkulīšus:
Lai es augu tik balta,
Kā tie piena kunkulīši.
281 [Neretas Jk].

37542.

Dzird', māmiņa, tu teliņu,
Dod man teļa biezumiņus:
Lai es augu tāds puisīts,
Kā vērsīts ragainīts.
496 [Vilzēnu Vlm].

- 385 -

37543.

Eglīte lielāka,
Es pati mazāka;
Dod, māmiņ, maizītes,
Lai augu lielāka.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37544.

Ei vecīt, ei vecīt,
Neper bērnu vakarā;
Per rītā, saulītē,
Kad ar putru pabarosi.
241 [Lubānas Md].

37546.

Ēdiet, bērni, šņākājat,
Tēvs nokāva ciema āzi;
Zem kubula gaļu gāza,
Pirtī ādu sutināja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37546¹.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Tēvs nokāva kazulēnu;
Rijā āda apakš baļļas,
Gaļa mūsu vēderā.
443 [Turlavas Kld].

37547.

Ēdat, bērni, snapājiet,
Tēvs pārdeva kažociņu:
Sieciņš rudzu, sieciņš miežu,
Pussieciņa kaņepīšu.
515 [Ziemeŗu Vlk].

37548.

Ēsti man tā gribējās,
Māte maizes man nedeva;
Tā sacīja nedodama:
Kam laid' cūkas miezīšos.
15 [Alūksnes Vlk].

37548¹.

Ēsti man gribējās,
Muote maizītes nadeve;
Muote maizītes nadeve,
Ka juos beja tryukumiņš.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37549.

Gulēdama ieraudzīju
Plauktā gardu kumosiņu;
Ejiet, rokas, paņemiet,
Mute gardi apēdīs.
605 [Skolas].

37550.

čuči, guli, mazais bērns.
Kaķi putru apēduši;
Kaķi putru apēduši
Un podīnu saplēsuši.
Tā nebija kaķa vaina,
Tā bij paša aukļa vaina.
307 [Pāvītes (Briņģu) C].

37551.

čučiet, guliet, mazi bērni,
Kaķi putru izēduši;
Tā nebija kaķu vaina,
Tā bij pašu bērnu vaina.
241 [Lubānas Md].

37552.

Juŗa sieva nemācēja
Ķīsēlīša virināt;
Meklēsim Andriev' sievas,
Tā mācēja virināt.
241 [Lubānas Md].

37553.

Gara, gara tei dīniņa,
Kad saulītes naredzēju;
Vēl garuoka, vēl slyktuoka,
Kad maizītes napajēmu.
182 [Kaunatas Rz].

37554.

Kumelīte, perdelīte,
Apgāž veģu vezumiņu;
Teciet, bērni, veģu pirkt,
Cik naudiņas turēdami.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

37555.

Kur tie bērni palikuši
Ar tiem putras vēderiem?
Visu gaļu izēduši,
Man tos kaulus pametuši.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

37557.

Ķiķa guoja guorsuos,
Ķiķalāni pakaļ skrēja;
Ķiķa lēja bļūdā,
Ķiķalāni vādarā.
170 [Kapiņu D].

37558.

Lai būs putra, kādaputra,
Putra būs vakarā:
Es redzēju namiņā
Putra vira katliņā.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

- 386 -

37559.

Lai pietrūka, kā pietrūka,
Kad maizītes nepietrūka;
Lai pietrūka sidrabiņa
I sidraba kalējiņa.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

37560.

Launadziņš launagā,
Pusdieniņa pusdienā;
Būt' māmiņa tā devuse,
Nebūt' liela uzauguse.
82 [Demenes Il].

37561.

Luocjeits vylka mjedzis pūdu
Apkuort munu ustabjeņu;
Vjalc, luocjeit, kambarī:
Mjaitys mola ķeisjēleiti.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37562.

Moza beju meitineite,
Muoku puišus kairinuot;
Muote cepa kukuleiti,
As mērcēju madeņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37563.

Māmuliņ, māmuliņ,
Launadziņu, launadziņu!
Jau saulīte vizināja
Launadziņa laiciņā.
281 [Neretas Jk].

37564.

Māmiņ, putru vuorīdama,
Īlej pīnu bļūdiņā,
Lai es augu skruošņa, rasna,
Opolym byudeņim.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37565.

Muoreņa, buorineite,
Asareiti palnūs cepja;
Poša ādja meikstumeņu,
Bārnim svīdja asaceņas.
170 [Kapiņu D].

37566.

Muoreņa, lupoteņa,
Vystu cepja palnūs;
Poša ādja meikstumeņu,
Vystom devja kauleņus.
170 [Kapiņu D].

37567.

Māte mani izbaroja
Ar tiem teļa biezumiem;
Kad izaugu liela meita,
Knipām puišus noknipēju.
261 [Mēdzūlas Md].

37568.

Māte, vāri piena putru,
Lai puisēni balti aug.
Meiteņiem, vellēniem,
Vāri pura ūdenī.
Puisēniem ir grūta dzīve,
Jāiet kaŗa dienestā.
575 [Valmiera Vlm apr.].

37569.

Maza, maza meitenīte
Tek pa silu raudādama,
Jauni puiši, bandenieki,
Ņemat zirga mugurā!
Būs jums ēsti vārītāja,
Būs krekliņu mazgātāja.
605 [Skolas].

1. Maza, maza meitenīte
Iet pa ceļu dziedādama
Jauni puiši, bandenieki,
Ņeņem mani kamanās.
198 [Krustpils D].

37570.

Pīpi, pīpi Puovuleņi,
Kū mes reitu vuorīsim?
Keiša golvu, raudas asti,
Vuovjareitis pakauseiti.
89 [Dricēnu Rz].

1. Tili, tili, puovulin,
Kū vuorīsim vokorā?
Keiša golvu, raudas asti,
Asarīša vyducīti.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37571.

Ragači, bagači,
Kas tovā vādarā?
Pupiņa, ziernīts,
Ruociņa škēlīte.
551 [Ludza Ldz apr.].

37572.

Putra, kājas apāvusi,
Pie bērniem sērstu iet.
Necel krēslu, nesēdēšu,
Uz ienaidu sērstu brauc'.

- 387 -

37573.

Putra kājas apāvusi,
Uz bērniem sērsti gāja.
Piesacīja bērniņiem
Mazgāt baltas kaŗotītes.
48 [Bērzaunes Md].

37574.

Putra, putra,
Kam tei putra,
Kam tī škeistī
Kuopusteņi.
89 [Dricēnu Rz].

37575.

Sacijuos man' mamiņa
Sutynuota pīna dūt;
Jau saulīte pušdīnī,
Ni maņ taida, ni maņ šaida.
194 [Krāslavas D].

37576.

Tēte, tēte, pyupaliņa,
Mama, mama, maganiņa!
Tēte devja boltas maizes,
Mama devja boltas putras.
389 [Silajāņu Rz].

37577.

Tēvs ar māti strīdējās
Sēņu spaini saspārdīj'ši;
Es uz mūŗa lūrējos,
Tikām tiku palīgos.
373 [Sarkaņu Md].

37578.

Tupu, tupu, tupulīt,
Karu, karu, karulīt;
Tāpat bija tupuļam
Karulīša jālūdzas. (Kaķis un gaļa).
445 [Ugāles Vp].

37579.

Vuorej, muote, bīzu putru,
Lej pīneņi bļūdeņī;
Lai es augu skaista, bolta,
Opolim ciceišim.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37580.

Tec, pelīte, zierņu zogtu,
Atnes maņ i pīzoguse;
I pupjaņu, i ziernīšu,
I cyucjaņis smecerīti.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

37581.

Vaļa maņ, vaļa maņ,
Vaļā muotes kambarīts:
Svīkstu ēžu, sīru kūžu,
Soldonuo pazadzēru.
174 [Kārsavas Ldz].

37582.

Veco vīriņ, veco vīriņ,
Ko dos' puišam launagā?
Ķīšu putru, roņu taukus,
Sasmak's rungu pa mugur'.
šķēd's alus, Valgals med's,
Laidž (Laidze) meitas klāt gulēt.
207 [Laidzes (Valdegales) Tl].

37583.

Zirņus sēju kalniņā,
Satecēja lejiņā;
Vienu saucu - brāļa bērnu,
Visi līdzi satecēja.
115 [Galgauskas Md].

★

2. Bērniem galvu sukājot, muti mazgājot, bērnus tīot.

2980.

Gludan' bij tam galviņ',
Kam māmiņ' glaudantiņ';
Sapurās' tam galviņ',
Kam nebija glaudantiņ'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

2981.

Dievs lai redz tēvu, māti,
Kas man' tādu audzināja:
Ni mācēju kāju aut,
Ni galviņas izsukāt.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2982.

Kauna, kauna tev, meitiņ,
Nesukāti tev matiņi!
Ir irbīte ceļu tek,
Izsukājse cekuliņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2983.

Kaunies, kaunies tu, meitiņa,
Tev galviņa nesukāta!
Kā saglauda cielaviņa
Savu gludu cekuliņu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

- 388 -

2984.

Sukā, māte, man galviņu,
Met matiņus ugunī,
Lai putniņi neievilka (neievelk)
čīkstošā kociņā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1. Sukā, māte, man galviņu,
Met matiņus ugunī,
Lai putniņis neienesa
Cīkstošā kociņā:
Lai galviņa nesāpēja
Visu mūžu dzīvojot.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2985.

Visas bija man māsiņas
Gluženim matiņim,
Viena pate izpūruse, -
To vedīšu brammaņam.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2986.

Cielaviņa galvu glauda
Ezeriņa maliņā;
Man saglauda māmuliņa
Istabiņas dibinā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2987.

Jauni oši, ozoliņi
Zilim ziedim noziedēja;
Māte mani nomazgāja
Tekošāi upītēi.
224 [Kabilē (Kld)].

2988.

Mana balta māmuliņa,
Lej man pienu muldiņā:
Lai man auga balta bārzda,
Lai sauc meitas muižinieku.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2989.

Mani mīļa māmuliņa
Mazgā piena muldiņā,
Lai es augu sarkanbalta,
Kā puķīte dārziņā.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

2990.

Musti, musti, mazgā muti,
Bieza putra vācelē;
Ja tu mutes nemazgāsi,
Biezas putras nedabūsi.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2991.

Roka roku mazgājās, -
Kas mutīti nomazgāja?
Tām pašām rociņām
I mutīte jāmazgā.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

2992.

Maza, maza meitiņa Rīgā brauca;
Piemīza kurpītes, sasala kājiņas,
Pārbrauca mājā raudādama.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2993.

Pirža pirti kurināja,
Mīža gāja žāvēties;
Dod, mīžiņa, cimdu pāri,
Tad laidīšu žāvēties.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

★

37538.

Cīlaviņa, gludgalviņa,
Gludu galviņu nasuoj';
Es saglaužu sovu gludu,
Muna gluda nastuovēj'.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

★

3. Bērnus ģērbjot, pušķojot.

2994.

Vai, bērniņi, man' bērniņi,
Visiem kaili vēderiņi;
Pavasara saulītē
Kā strazdiņi vičenāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2995.

Apauniet man kājiņas,
Ielaidiet celiņā,
Tad sakiet manu vainu,
Ja maizītes nedabūju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2996.

Bērni, mani kovārnīši,
Visiem pliki vēderiņi;
Kad atnāca svēta diena,
Visiem cauņu cepurītes.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 389 -

2997.

Bērni mani kozalāni,
Visiem pliki vēderiņi;
Paldies ciema ļautiņiem;
Ka tie man nesasmēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2998.

Bērni mani, kosvārnīši,
Visiem pliki vēderiņi;
Kad atlēks priedes, egles,
Visiem šūšu kažociņus.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2999.

Es māmiņa kā liepiņa,
Man bērniņi kā mušiņas,
Man bērniņi kā mušiņas,
Visiem pliki vēderiņi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3000.

Es maza meitiņa, man arī banda:
Pušpūra prievitu, vērpele gradzenu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3001.

Es maza meitīna, man zili svārki,
Sudraba saktīna kā mēnestīnis.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

3002.

Es piedzimu goda bērns
No veciem ļautiņiem;
šūniet man goda kreklu
No veciem maisiņiem.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

Es uzaugu goda puisis
No veciem kankariem:
Man pašuva goda kreklus
No veciem lindrakiem.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

3003.

Es uzaugu pie māmīnas,
Kā mazā preilenīt':
Baltās diegu zeķītēs,
Sarkanās kurpītēs.
1191 [Ēveles draudzē].

3004.

Kālabadi tav, māsiņa,
Bērniem pliki vēderiņi?
Vai liniņi tav neauga,
Vai vārpstīte netecēja?
224 [Kabilē (Kld)].

3005.

Mana balta māmuļīte
Mani balti audzināja:
Apvilkusi baltu kreklu,
Pacēlusi saulītē.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3006.

Maģa, maģa liepiņa, zeltītas lapas;
Maģa, maģa meitiņa, balta villainīte.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

3007.

Maza, maza meitenīte
Sēž ābeļu dārziņā;
Melnas kurpes, baltas zeķes,
Sarkans rožu vainadziņš.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

3008.

Maza, maza meitenīte
Tek pa ceļu dziedādama;
Pupas ziedu lindraciņi,
Auzu skaru villainīte.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3009.

Maza, maza meitenīte
Tek pa ceļu dziedādama;
Skaista balta villainīte,
Sarkans rožu vainadziņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3010.

Mazajai māsiņai
Divi zelta gredzentiņi:
Viens bij zelta lapiņām,
Otrs dimanta burbuļiem.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3011.

Mazajai māsiņai
Riņķī grieztis vainadziņis;
Lielajāmi kaldināju
No sīkaja sudrabiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

3012.

Mazajām māsiņām
Skaisti, šauri vainadziņi;
Lielajām lieli, plati,
Kā micītes galviņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3013.

Pirmajam dēliņam
Slēžu kreklu šūdināju;
Jau otram, trešajam
No pakulām rubināju.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

- 390 -

3014.

Ubags mans tētis bija,
Ubadzīte māmuliņa;
Dievs dod man, bērniņam,
Zelta jostu e apjozt!
121 [Gulbenē (Md)].

3015.

Upapā, trallalā!
Mūs' māsiņa zābakos;
Atnāks tautas, pajems viņu,
Paliks man tie zābaciņi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3016.

Cib, cib, vistiņ, kaņipju dārzā,
Nu māte man deva kaņipju kreklu.
224 [Kabilē (Kld)].

4. Mātes mīļa, rūpīga kopšana.

3017.

Bija man, bija man
Trīs lietiņas glabājamas:
I guntiņa, atslēdziņa,
I bērniņš šūpulī.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

3018.

Dievs, dodi kungam to dienu redzēt,
Ko māte redzēja, auklēdama:
Sietiņš nogāja, auseklis uzlēca,
Vēl māte sēdēja, man' auklēdama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3019.

Es savai māmiņai,
Kā sirsniņa azotē,
Kā sirsniņa azotē,
Kā puķīte dārziņā.
216 [Ventspilī].

3020.

Es to savu bāleliņu
Trīs gadiņi klēpī nesu;
šodien dzima kumeliņš,
Tūliņ tek kājiņām.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Kumeliņis kājām tek
Pirmajā dieniņā;
Arājiņis, nabadziņis,
Gadu rāpu vazājās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

3021.

Es to savu viendēlīti
Uz rociņu vien auklēju,
Lai tā mana vedekliņa
Skārdiem sagšu darināja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

3022.

Es uzaugu pie māmiņas
Kā mazā mamzelīt',
Dūju spalvu ķisiņos,
Drellī austos palagos.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

3022⁴.

Kas varēje izglobuot
Moza bārna dvēseļeiti, -
Globoj, Dīvs, globoj Laime,
Globoj poša muomuļeņa.
422 [Līvānu pag. D].

3023.

Māmiņ' mani tā auklēja
Kā baltaju linu šauju,
Ietīdama, iztīdama
Smalkos linu lakatos.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

3024.

Māte mani maz' auklēja,
Raibi klāja šūpulī;
Kaut zinājsi neveikļam,
Ne snātnītes neieklātu.
378 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3025.

Mana mīļa māmuļiņa
Mani mīļi audzināja:
Pate māte dubļus brida,
Mani nesa rociņā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mana veca māmuliņa
Grūti mani audzināja:
Kalnu kāpa, nastu nesa,
Mani nesa padusē.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3026.

Mīl kungiem zelta nauda,
Mīl akmiņa istabiņa;
Tā mīlēja māmiņai
Katrai savs auklējums.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 391 -

3027.

Palīdz man tu, Dieviņ,
Maza bērna paglabāt
No guntiņas, no ūdeņa,
No dūmojas istabiņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3028.

Smalki pūta sila priede,
Smalku lietu gaidīdama;
Smalka mana māmuliņa,
Smalki mani audzināja.
232 [Talsos (Tl)].

4. MĀCĪBA.

1. Rātnības, pieklājības u. c. mācības; nerātnība un rīkste; grāmata un skola.

3029.

Aust gaismiņa, lec saulīte,
Tas pirmais gaišumiņš;
Labrītiņ! Dievs palīdz!
Tā pirmā valodiņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

3030.

Dievam devu labu rītu,
Dievam labu vakariņu;
Dieviņam pa prātam,
Ka mēs viņu daudzinām.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

3031.

Dievam devu labu rītu,
Dievam labu vakariņu;
Dievpalīgu i gribēju,
Kur iedamis, tecēdamis.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3032.

Rītiņā celdamās,
Pirmā Dievu pieminēju;
Dieviņš man palīdzēja
šāi visā dieniņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3033.

Bērniņ, tavu trakumiņu,
No celmiņa gremzdu gaida,
No celmiņa gremzdu gaida,
No dzedziedas rācenīšu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3034.

Laba mana māmuliņa,
Labi mani mācījusi:
Ne sunīša kājām spert,
Ne guntiņas pagalītes.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Ne sunīša es nespēru,
Ne uguns pagalītes:
I sunīts Dieva laists,
I uguns pagalīte.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

3035.

Mākulīti Dieviņš māca,
Nemākuli māmuliņa;
Nemākuli nevarēja
I māmiņa izmācīt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3036.

Ai nu tāi nu, vaļiņa,
Nu neredzi batuškiņa (matuškiņa)!
Kad redzētu batuškiņa (matuškiņa),
Tad neļautu tās vaļiņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Atsapirdu pakaļiņu,
Nu nedzird tēvs, māmiņa;
Dzirdēs tēvs, māmuliņa,
Tad nelika tās vaļiņas.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

3037.

Tiš, vistiņa appirdās
Ar gailīti dancodama!
Tiš, vistiņa, žagaros,
Tu man kaunu padarīji.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

3038.

Bērni mani, bērni mani,
Es bērniem māmuliņa;
Suņi mani, suņi mani,
Es suņiem saiminīce.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3039.

Iegādāju, atgādāju,
Aiz ko mani māte kūla:
Cālīšam ac' izdūru,
Lai neredz putraimiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 392 -

3040.

Kādēļ, tēvaini, kur lauzi rīksti?
Sudraba birzē, bērziņa galā.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3041.

Kāpēc mani māmuļīna
Nepatiesi ienīdēj'?
Citi bērni klaipu plēsa,
Mani kūla nepaties'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

3042.

Māte gāja bērnus pērt, -
Bērni nāca raudādami;
Ļaunu dienu pamanījši,
Satecēja aizkrāsnē.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

3043.

Nošauš mani māmuļīte,
Iesviež nātres krūmiņā;
Kad izaugu liela meita,
Kā nātrīte dzilināju.
216 [Ventspilī].

3044.

Paldies saku nadziņam,
Mutei gardi kumosiņi;
Nedod, Dievs, kad pienāktu,
Tad muguru oderētu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

3044¹.

Par kū moņi muote kuova,
Aiz mateņu volkuodama?
Muotis vuorda naklauseju,
Maizes skreiņu aplauzeju.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

3045.

šaut, māmiņa, mani mazu
Ar vītola žagariņu,
Lai es augu tik lokana
Kā vītola žagariņš.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

3046.

šaut, māmiņa, pirmo dēlu
Ar ērcešu rīkstītēm,
Tad drīkstēsi redzināt
Pirmā dēla līgaviņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

3047.

Zinu, zinu, kas nu bija
Tanī bērzu birzītē:
Tēvis bija slotu griezti,
Māte sauju žagariņu.
Zinu, zinu, kas nu bija
Tas pēriena pelnītājs:
Sunis, kaulu grauzējiņš,
Kaķis, kreima laizītājs.
I tie mūsu mazi bērni
No acīmi vien zināja,
Vai kuls suni grauzējiņu,
Vai kaķīti laizītāju.
Kas bij grēku padarījis,
Sargā savu muguriņu;
Kas no ļauna nezināja,
Tas dziesmiņu trallināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3048.

Tēviņš mani kult gribēja,
Pātadziņu mudžināja;
Dievs, remdē tēva dusmas,
Kar pātagu vadzītī.
216 [Ventspilī].

3049.

Vecā māt, vecā māt,
Sivēns tavu pīpi grauž,
Kam tu mani mazu kūli
Ar to sila čakārnīti.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

3050.

Gauži raud skolas bērni,
Grāmatā vērdamies:
Grāmatā smalki raksti,
Nevar drīzi izlasīt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3051.

Grāmatiņa, grāmatiņa,
Ko tu man laba dari?
Ne tu devi baltas putras,
Ne maizītes man paēst.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3052.

Grāmatiņa, grāmatiņa,
Skrien tu elles dibenā!
Tevis dēļ mani kūla,
I rītosi, vakaros.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 393 -

2. Godbijība un paklausība vecākiem.

3053.

Ai bērniņi, ai bērniņi,
Glabājiet tēvu savu!
I bitītes savu tēvu
Vilcin vilka ozolā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3054.

Vai bērniņi, vai bērniņi,
Kam tēviņa neklausāt!
Tētiņš brēca, tētiņš sauca,
Kā putniņš lidināja.
371 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3055.

Ai bērniņi, ai bērniņi,
Klausāt tēvu, māmuliņu!
Mūžam saule debesīs,
Ne mūžam tēvs, māmiņa.
275 [Zemgales novados].

3056.

Vai bērniņi, grēcinieki,
Klausait tēva, māmuliņas!
Vai no Dieva grēki nāca, -
Nāk no tēva, māmuliņas(?).
1253 [Kroņa laicenē], 410 [skat. 3301. (Pilskalnes pag. Il)].

3057.

Ai bērniņi, nebāziet,
Māmuļiņas pasolē!
Nāk viestiņi nākamo,
Vaicā jūsu māmuļiņas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai bērniņi, ai bērniņi,
Glabājiet māmuliņu!
Nāks tautiņas nākamo,
Prasīs jūsu māmuliņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3058.

A kauniņis, a godiņis,
Abi līdza piederēja:
Kas kauniņu bijājās,
Tas godiņu paturēja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Vai kauniņis ar godiņu
Abi līdza piedzimuši?
Kas kauniņu kaunējās,
Tas godiņu paturēja.
206 [Kuldīgas apriņķī].

3059.

Aizmirsās, aizmirsās,
Mātei roka nebučota;
Kuŗu dienu māt' aizmirsa,
Man' klēpī neņēmuse?
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Aizgājuši, aizmirsuši,
Mātei rokas nedevuši;
Kā māmiņa neaizmirsa,
šūpodama, auklēdama.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

3060.

Bij man biju bijāties,
Bij kauniņa kaunēties:
Savas mātes bijāties,
Svešas mātes kaunēties.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3061.

Bij odziņas, kas ziedēja,
Kad jālasa, tad nevaid;
Bij bērniņi, kad auklēja,
Kad jāsūta, tad nevaid.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

3062.

Dēli, meitas, jauņavītes,
Klausāt vecu māmuļīti;
Neiet labi tāi sētēi,
Kur vecākus neklausīja.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

3063.

Drīz es gāju, drīz tecēju,
Kur māmiņa man' raidīja,
Kā māmiņa tad tecēja,
Kad raudāju šūpulī!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

3064.

Dzied, gailīti, vienu reizi,
Gana reizes dziedājuma;
Sauc, māmiņa, vienu reizi,
Gana reizes saukumiņa.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3065.

Es meitiņa, jaun' būdama,
Klausu jaunu, klausu vecu;
Jaunu, vecu klausīdama,
Topu pate sūtītāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bāliņos dzīvodama,
Jauna, veca paklausīju;
Jauna, veca klausīdama,
Tiku pati rīkotāja.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

- 394 -

3066.

Es meitiņa, jau' būdama,
Neklausīju māmuļīti;
Nula tik atjēdzos,
Kad māmiņas vairs nebija:
Kā paliku, tā atradu
Sav' adīkļa vācelīti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3067.

Gan pazinu to meitiņu,
Kuŗa tēva klausījusi:
Līdz zemei brūni svārki,
Līdz jostai sudrabiņis.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3068.

Ir pie Dieva tāds kociņš,
Kas zied zelta ziediņiem;
Ir pie mātes tāds bērniņš,
Kas klausīja viena vārda.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3069.

Kāda koka tā laiviņa,
Tā iet visu neiŗama?
Kādu ļaužu tas bērniņš,
Tas iet visu nesūtāms?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Kāda koka tas bērziņš,
Lapo zelta lapiņām?
Kuŗas maizes tas bērniņš,
Kas iet visur nesūtāms.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

3070.

Kas vecā vārda klausa,
Pilnu cepli maizes cepa;
Kas vecā neklausīja,
Pa pelniem rušināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3071.

Kaunam bija kaunēties,
Māmaliņas bijāties:
Kaunam laista šī saulīte,
Bijāšanai māmaliņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Kaunam laista šī zemīte,
Vārdam tēvs, māmulīte:
Bij kauniņa kaunēties,
Bij vārdiņa bijāties.
113 [Alūksnē].

3072.

Kūla mani meža putni,
Kūla lauka cielaviņa;
Vai tādēļ putni kūla,
Ka es tēva neklausīju?
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3073.

Kuŗa meita māti klausa,
Tai māmiņa pūru dara;
Kuŗa māti neklausīja,
Lai dar' pate raudādama.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

3074.

Kuŗa meita māti klausa,
Tai māmiņa pūru dara;
Kuŗa māti neklausīja,
Tai iesēja pauniņā.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

3075.

Kuŗa meita tēvu klausa,
Pillas krūtis sudrabiņa;
Kuŗa klausa ciema puišus,
Pillas acis asariņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3076.

Kuŗa meita tēva klausa,
Pilni pirksti gredzentiņu;
Kuŗa meita neklausīja,
Piln' mugura žagariņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3077.

Kuŗš putniņis agri skrēja,
Agri slauka deguntiņu;
Kuŗš bērniņis mātei klausa,
Agri ēda brokastiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

3078.

Labi, labi tam puišam,
Kas māmiņas prātu dar':
Tam nebūs jāmeklē
Siev' svešē novadē.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

3079.

Māte mani labi māca,
Kaut es mātes klausījuse;
Es atrastu mātes vārdus,
Kā vilnaines pūriņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3080.

Māte mani mīļi sauca,
Es likos nedzirdot;
Būt' māmiņa nu saukusi,
Es būt' mīļi atbildējsi.
46 [Carnikavā (Rg)].

- 395 -

3081.

Ne visiem bērniņiem
Tēva laipu izlaipot;
Tam laipot tēva laipu,
Kas tēviņa vārdu klausa.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

3082.

Pa vārtiem iztecēj'
Negrožātis kumeliņis;
Tā izgāja meitas slava,
Ka māmiņas neklausīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3083.

Raud māmiņa viena gauži,
Raud ar otru runādama:
Diezgan bērnu auklējusi,
Nav solīša gājejiņa.
312 [Ērberķē (Mazzalves pag. Jk)].

3084.

Tēviņš mane vārdu teica,
Es tēviņu neklausīju;
Nu atronu tēva vārdus
Kā cierīti vadzītēi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3085.

Tēva tēva laipas mestas,
Bērnu bērni laipojās:
Tie bērniņi laipojās,
Kas klaus' tēva, māmuliņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

3086.

Tēvu tēvu laipas mestas,
Bērnu bērni laipotāji;
Tā, bērniņi, laipojiet,
Ka pietika mūžiņam.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3087.

To puisīti suņi rēja,
Kas tēviņu neklausīja;
To meitiņu tautas mīl,
Kas klausīja māmuļīti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

★

36874.

Audzādama man' māmiņa
Gudru deve padūmiņu:
Boguotam ceļa grīzt,
Nameit vuoju kuojiņom.
326 [Preiļu D].

36886.

Bērni, blēņu nedariet,
Augstu kokā nekāpiet.
241 [Lubānas Md].

36987.

Muna loba muomuliņa,
Labi mani muocējuse:
Ilgi cīmā napalikt,
Sātā borgi narunuot.
414 [Stirnienes Rz].

37083.

Tec, upīte, gana strauja,
Nemet lielu līkumiņ';
Audz, māsiņa, gana skaista,
Nemin' citu kājiņām.
270 [Mežotnes B].

37092.

Tū puisīti suņi rēja,
Kas tētiņa naklausēja;
Tū meitiņu tautas mīl,
Kas klausēja muomulīti.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37093.

Ūzula vāza da dorba vuica,
A bārza slūteņa agri ceļ.
551 [Ludza Ldz apr.].

37545.

Es domāju, es gādāju,
Aiz ko mani māte kūle:
Cālīšam ac' izdūru,
Lai neredz putrāmiņu;
Lai neredz putrāmiņu,
Pa pagalmu staigādams.
241 [Lubānas Md].

37556.

Kuŗš puisīts mātes klausa -
Pilnu cepli maizes cep;
Kuŗš māmiņas neklausīs -
Zaķa ādas pastaliņas.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

- 396 -

- 397 -

PIELIKUMS

47¹.

Man dziesmiņu trīs pūriņi
Brāļ' apīņu dārziņā;
Radīš' labu tēva dēlu,
Ņemšu līdz tautiņās.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

110¹.

Jo man sūri, jo man grūti,
Jo es grazni padziedāju;
Dievam tika graznas dziesmas,
Skauģim gaužas asariņas.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

180¹.

Vēl man vaļa, vēl man vaļa
Bērzu birzi trīcināt:
Vēl manēja galva nesa
Vizuļotu vaiņadziņu.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

236¹.

Lustējtiesi jūs, bērniņi,
Mana luste pārgājuse,
Mana mīļa jaunībiņa
Novītuse, sakaltuse.
224 [Kabilē (Kld)].

259¹.

Dziedat, meitas, ko gaidāt,
Nu nāk prieka šī zemē:
Div laiviņas māsu nāca,
Trešā baltu bāleliņu.
224 [Kabilē (Kld)].

288¹.

Es papriekšu dziedātāja,
Es vidūj stāvētāja;
Es aizgāju tautiņās,
Māsē pūra dalītāja.
224 [Kabilē (Kld)].

292².

Lakstīgala trejvalode,
Nāc man līdza sētiņē,
Būs' man dziesmu sācējiņa,
Būs' dziesmiņu dziedātāja.
224 [Kabilē (Kld)].

292³.

Māte dzied kalniņā
Ar savām meitiņām;
Māte dziesmu saucējiņa,
Meitas labas līdzētājas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

380¹.

Ak tu, munu skaņu bolsu,
Tik vuordeigu volūdeņu!
Pa pūrim nūskaņēje,
Pa uorinis atskaņēje.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

416¹.

Rīklīt' mana ij rīklīte
Ērģelēt ērģelēja;
Vai bij mani krustījuši
Ērģelīšu baznīcā?
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

425¹.

Skaņa rīkle man dziedot,
Vēl skaņāka aurējot:
Noaurēju priedei zarus,
Ozolam galotnīti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

436⁰.

Aizsmakuse es dziedāju,
Aizsmakuse gavilēju:
Māmuliņa mani mazu
Visai gauži raudināja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 398 -

446⁰.

Aiz kū man gryut dzīduot,
Aiz kū gryut gaviļuot?
Tautu dāls, nalīteņa,
Maļeņā klausējuos.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].

459¹.

Dzied', meitiņa, apskaties,
Kas tup egles galiņē:
Vanags egles galiņē
Tīko tavu vaiņadziņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

479¹.

Īsi sāku, gaŗi velku,
Kā gaudot nogaudoju,
Lai dzird manis arājiņis,
Lai sirsniņu remdināja.
3491 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

484¹.

Jau es biju piekususi,
Tīšām gāju dziedādama,
To puisīti kaitināju,
Kam nav savas līgaviņas.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

503¹.

Nedzied' grezni, tautu meita,
Lai man tevis žēl nevaid;
žēl man bija, kad dziedāji,
Vēl jo žēl, kad runāji.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

515¹.

Skaistas dziesmas vien dziedāju
No rītiem, vakariem;
No rītiem, vakariem
Tāļi tautas klausījās.
121 [Gulbenē (Md)].

521³.

Trīs nelieši purvu brida
Manu balsu klausīties.
Vienam būšu, ne visiem,
Kam Laimīte nolēmuse.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

575⁰.

Dziedāt man ar meitām,
Tecēt meitu pulciņā;
Citu gadu nedziedāšu,
Netecēšu pulciņā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

576¹.

Dziedat, meitas, ar manim,
Man nevaid, līgaviņas;
Kad apjemšu līgaviņu,
Visas meitas ienaidē.
224 [Kabilē (Kld)].

790¹.

Tukša muca, ko dziedāšu?
Kad būs pilna, tad dziedāšu,
Kad būs pilna, tad dziedāšu
Līdz pašam vakaram.
224 [Kabilē (Kld)].

803¹.

Labāk gāju dziedādama,
Ne ap otru runādama:
Drīz, ap otru runādama,
Top' lielāi ienaidā.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

808¹.

Labāk, meitas, padziedam,
Nekā niekus runājam;
Niekus, blēņas runādamas,
Tiekam ļaužu valodās.
3491 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

840¹.

Sagājušas lepnas meitas,
Nedrīkst laist valodiņas;
Es bij' tāda trakulīte,
Drīz palaidu valodiņu.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

855¹.

Dziedi, dziedi, ganu meita,
Tu jau mani nevinnēsi:
Man dziesmiņu pills pūriņš,
Pilla ganu vācelīte.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

855².

Dziedi, dziedi, manu (= ganu?) meita,
Tu jau mani nevinnēsi,
Tava maza dvēselīte
Putras spannī noslīkuse.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

894¹.

Vai tu dziedi, vai nedziedi,
Tu jau mani nevinnēsi,
Vinnēš' tevi rītē agri,
Vinnēš' tevi vakarē.
224 [Kabilē (Kld)].

- 399 -

900¹.

Kas tā tāda dziedātāja
Diža ceļa maliņā?
Tā ir ciema ēriņģīte
Izdegušu priekšautiņu.
#224; 1-399.

928¹.

Ne visām dziesmiņām
Abas puses izdziedāja;
Ne visām māsiņām
Īstas māsas atsaucās.
121 [Gulbenē (Md)].

939¹.

Vienu pusi dziesmai zinu,
Otras puses nezināju;
Tu, māsiņ, ganos gāji,
Tu pasaki otru pusi.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

950¹.

Kaunies, meita, kā kaunies,
Dziesmas vien nekaunies;
Dziesmas dēļ nenocels
Tava zīļu vainadziņa.
121 [Gulbenē (Md)].

972¹.

Kas man maksās
To dziedājumu?
Es būt' miegu izgulējse,
Zeķu pāri noadījse.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1090¹.

Moza beju, nasaprotu,
Leidu Laimis pērteņā;
Maņ Laimeņa krāslu cēļa
Vyzuļim kuorsteidama.
427 [Varakļānu pag. Rz].

1113¹.

četri kokti ustobā,
četri svāti endželeiši,
Visi svāti endželeiši,
Paleidzeit mameņai.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

1127¹.

četri kakti ustabā,
četri Dieva enģelīši;
Ceturtā kaktiņā
Rodas jauna dvēselīte.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1173¹.

Visa zemīt' i živīja,
Kad es dzimu māmiņai;
živij, zemīt, neživij,
Nebūš' tavs arājiņš.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

1275¹.

Tā, māmiņa, tava vaina,
Ka es augu netikuse:
Kam mazgāji mani mazu
Neskaidrāji ūdenī?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1283¹.

Teci, teci, kumeliņi,
Tu gan zini kūmu sētu:
Kūmiņām zelta vārti,
Paši veŗas neveŗami.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1293¹.

Kūmās gāju, neliedzos,
Kad kūmās aicināja;
Kūmās dzēra alu, medu
Ar sidraba biķeŗiem.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

1340¹.

Es piedzimu māmiņai
Bez vārdiņa, bez krekliņa;
Krustamāte, šuj krekliņu,
Krustatēvs, pērc vārdiņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1425¹.

Kamlabad tam galdam
Visas kājas nolīkušas?
Tādēļ kājas nolīkušas,
Ka smagāku maizi lika.
232 [Talsos (Tl)].

1432¹.

Kas kaitēja kūmiņām
Nu neēst, nu nedzert:
Grieta pādi iznesāja
Uz savām rociņām.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1453¹.

Audzin', Dieviņ, to pādīti,
Ko vakar krustījām,
Gaŗiem zobiem, īsām lūpām,
Lai var liepas lupināt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 400 -

1485¹.

Cinīšiem, kalniņiem,
Dižā kūmu istabiņa;
Iesim, kūmas, plāniņāi
To līdzenu nodancot.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

1510¹.

Spēlējat, mūzikanti,
Es iešu dancāt,
Es iešu dancāt
Ar savu pādi.
224 [Kabilē (Kld)].

1550¹.

Dancinu pādīti,
Adata rokā,
Lai mana pādīte
Diža šuvējiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

1608¹.

Kas taku nomina
Pa klaju lauku?
Anniņa nomina,
Pādīti lenkdama.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1641¹.

Vēlīga Grietiņa
Kūmās iet;
Vai būs vēlīga
Pādēnu auklēt?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1659¹.

Kas bijiet krustabnieki,
Nu uz mežu taisāties,
Lieciet cauņu cepurītes,
Joziet zaļus zobentiņus.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

1665¹.

Daždažādi pūlējos,
Pādēniņu gaidīdams:
Aiz Jelgavas mežā braucu,
šūpļa kārti meklēdams.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1717¹.

čuči, guli, man' pādīte,
Zelta šūpļa galiņē,
Es pūpiņas izpuškoju
Dzeltenām puķītēm.
224 [Kabilē (Kld)].

1765¹.

Metiet, kūmas,
Sudraba naudu,
Lai aug pādei
Sudraba zobi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1848¹.

Jūs, kūmiņas, manas naudas
Pie galdiņa neskaitiet,
Gan es pate izskaitīšu,
Kaktiņā sēdēdama.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

2041¹.

Kūma, kūma, mazgā katlu,
Man ir milti ķeselē,
Par Daugavu pārgājuši,
Biezu putru vārīsam.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2070¹.

Migu migu vien' actiņa,
Līdz aizmiga abas divi;
Kad aizmiga abas divi,
Tad es gāju govis slaukt.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

2173¹.

Mazi bērni, mazi bērni,
Mazu bērnu valodiņa:
Sasēduši saulītē,
Kā stradiņi užināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2187¹.

Sissam plaukstas,
Māte dos ciča:
Man dos vienu,
Tev dos otru.
70 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

2189¹.

Tēt, mamma, tēt, mamma,
Ved bērnu ciemā!
Ja nava drāniņas,
Tin pakulās;
Ja nava pakulas,
Tin porva sūnās.
224 [Kabilē (Kld)].

2213¹.

Cibu cibu (čabu čabu) kājiņas
Ūz ciemiņu:
Ūz vectēvu, ūz vecmāti,
Ūz ciemiņu!
70 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

- 401 -

2287¹.

Lācīts kāpa ozolāi,
Bitīt' koda ļipiņā;
Kāp, lācīti, no ozola,
Lai skrien bite medu nest.
70 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

2293¹.

Ausā, zaķīti,
Spruks pakaliņa,
Kam lēci manē
Tēva laukē.
224 [Kabilē (Kld)].

2499¹.

Skuju dēļ lakstīgala
Eglienē nedziedāja,
Meklē ievas, lagzdieniņus,
Tur dziedāja svilpjodama.
224 [Kabilē (Kld)].

2499².

Visi putni šāi zemē,
Lakstīgalas vien nebija;
Tad atnāca lakstīgala,
Kad ozolam lapas plauka.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

2514¹.

Rauduvīte bēdājāsi,
Kad izžuva ezeriņš;
Nebēdā, rauduvīte,
Pieplūdīs ezeriņš.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

2631¹.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņē.
Dari, dari, cīrulīti,
Būs man arī nodzerties.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

2694¹.

Caune vilka audekliņu
Gar gaŗo sila malu;
Caune auda, zaķīts mina,
Lapsa tina atspolītes.
121 [Gulbenē (Md)].

2736¹.

Ciercens savu līgaviņu
Ved no pirts istabā;
Izlūdzās no saimnieka,
Lai ielaida aizkrāsnē.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

2761¹.

Vai, zaļā bērzu birze,
Ko ar mani naidojies?
Es gribēju cauri iet,
Tu norāvi vaiņadziņu.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

2826¹.

Pried' ar egli lielījās,
Zaļas ziemu un vasaru;
Bērziņš gauži noraudāja,
Lapiņām nobirstot.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

2915¹.

Brāļu bērni, māsu bērni
Gar uguni sasēduši.
Rītu cepšu pelu maizi,
Tad došu visiem.
224 [Kabilē (Kld)].

2932¹.

Cel kāju, dod pienu,
Bajāra gosniņa,
Bajāra bērniņi
Pieniņa dzērēji.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

2990¹.

Pļikadī pļekadī!
Aiz upītes velējās.
Melni bērni velējās
Ar baltām galviņām.
4 [Aijažos].

TOPOGRAFISKAIS RĀDĪTĀJS

- 403 -

TAUTAS DZIESMĀM NO NR. 1-35789

1. Ādažos (Ādažu pag. Rg)

2. Aderkašos (Taurupes pag. Rg)

3. Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)

4. Aijažos

5. Allažos (Allažu pag. Rg)

6. Annas muižā (ķēču pag. Rg)

7. Jaunbebros (Bebru pag. Rg)

7⁰. Vecbebros (Bebru pag. Rg)

7¹. Bieriņos un Ziepju kalnā pie Rīgas (Bebru pag. Rg)

8. Bērzu muižā (Zaubes pag. Rg)

9. Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)

10. Dolē (Doles pag. Rg)

11. Jaundubultos (Rīgas Jūrmulā)

12. Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)

13. Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)

14. Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)

15. Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)

15¹. Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)

15². Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)

15³. skat. 2671. (Kalnciema pag. Jg)

16. Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)

17. Ķēčos (ķēču pag. Rg)

18. Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)

19. Koknesē (Kokneses pag. Rg)

20. Krapē (Krapas pag. Rg)

21. Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)

22. Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)

23. Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)

24. Lēdurgas draudzē

25. Līgatnē (Līgatnes pag. Rg)

26. Madlienā (Madlienas pag. Rg)

27. Mālpilī (Mālpils pag. Rg)

27¹. Mangaļos (Mangaļu pag. Rg)

28. Nītaurē (Nītaures pag. Rg)

28¹. Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)

29. Nurmižos (Vildogas pag. Rg)

30. Ozolu muižā, Suntažu draudzē

31. Pabažos (Pabažu pag. Rg)

32. Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)

33. Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)

34. Plāterē (Plāteres pag. Rg)

35. Rembatē (Rembates pag. Rg)

36. Rikterē (Sidgundas pag. Rg)

37. Saliešos (Salas pag. Rg)

38. Siguldā (Siguldas pag. Rg)

39. Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)

39¹. Skultē (Skultes pag. Rg)

40. Slokā (Rg)

40¹. Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)

41. Stukmaņos (Pļaviņās Rg)

42. Suntažos (Suntažu pag. Rg)

42¹. Taurupes pagastā (Rg)

43. Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)

44. Turaidā (Turaidas pag. Rg)

45. Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)

45¹. Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)

46. Carnikavā (Rg)

47. Ārciemā (Pāles pag. Vlm)

48. Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)

- 404 -

49. Jaunatē (Vecates pag. Vlm)

50. Vecatē (Vecates pag. Vlm)

51. Budenbrokā (Dikļu pag. Vlm)

52. Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)

52⁰. Dīķerē (ķoņu pag. Vlm)

52¹. Dikļos (Dikļu pag. Vlm)

52². Ēriņiešos (pie Rūjienas Vlm)

53. Košķelē (pie Burtnieku ezera Vlm)

54. Limbažos (Limbažu pag. Vlm)

55. Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)

55¹. Naukšēnos (Naukšēnu pag. Vlm)

55². Ozolu muižā (Ozolu pag. Vlm)

56. Pociemā (Pociema pag. Vlm)

57. Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)

58. Rozbeķos (Rozulas pag. C)

58¹. Rubenē (ķieģeļu pag. Vlm)

59. Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)

60. Salacā (Salacas pag. Vlm)

61. Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)

62. Skulberģos (Skaņkalnes pag. Vlm)

63. Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)

64. Valmierā (Valmieras pag. Vlm)

65. Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)

66. Aizkujā (pie Cesvaines Md)

67. Auļukalnā (pie Drustiem C)

68. Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)

69. Bikserē (Patkules pag. Md)

69¹. Biržu pagastā (Madonā Md)

70. Briežos (Skujenes pag. C)

71. Drustos (Drustu pag. C)

72. skat. 1180. (Druvienas pag. C)

73. Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)

74. Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)

75. Ērgļos (Ērgļu pag. C)

76. Gatartā (Gatartes pag. C)

77. Gulberē (Liezeres pag. Md)

78. Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)

79. Jumurdā (Jumurdas pag. C)

80. Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)

81. Katriņā (Katriņas pag. C)

82. Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)

83. Kosā (Kosas pag. C)

84. Kusā (Kusas pag. Md)

85. Lazdonā (Lazdonas pag. Md)

86. Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)

87. Liepas muižā (Liepas pag. C)

87¹. Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)

88. Liezerē (Liezeres pag. Md)

89. Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)

90. Lodē (Kusas pag. Md)

91. Lubānā (Lubānas pag. Md)

92. Mārcienā (Mārcienas pag. Md)

93. Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)

93¹. Meirānos (Meirānu pag. Md)

94. Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)

95. Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)

96. Ogrē (Ogres pag. C)

96⁰. Oļos (Oļu pag. Md)

96¹. Jaunpiebalgā (Jaunpiebalgas pag. C)

97. Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)

98. Praulienā (Praulienas pag. Md)

99. skat. 68. (Bērzaunes pag. Md)

100. Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)

101. Rankā (Rankas pag. C)

102. Saikavā (Saikavas pag. Md)

103. Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)

104. Zelgavā (Grostonas pag. Md)

105. Skujenē (Skujenes pag. C)

106. Viesienā (Viesienas pag. Md)

107. Vietalvā (Vietalvas pag. Md)

108. Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)

108¹. Veļķos (Veļķu pag. C)

109. Vestienā (Vestienas pag. Md)

110. Cēsīs

111. Cesvainē (Cesvaines pag. Md)

112. Cirstos (Cirstu pag. C)

113. Alūksnē

113¹. Beļavā (Beļavas pag. Md)

114. Biksejā (Blomes pag. Vlk)

115. Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)

116. Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)

117. Jaunbrenguļos (Brenguļu pag. Vlm)

- 405 -

118. Burgā (Lugažu pag. Vlk)

118⁰. Druvienā (Druvienas pag. C)

118¹. Dūres pagastā (Vlk)

119. Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)

119¹. Ēveles draudzē

120. Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)

120¹. Galgauskā (Galgauskas pag. Md)

121. Gulbenē (Md)

122. Jaungulbenē (Jaungulbenes pag. Md)

123. skat. 1410. (Jaunrozes pag. Vlk)

123¹. Karvā (Karvas pag. Vlk)

124. Lāzberģi (Mārkalnes pag. Vlk)

125. Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)

125¹. Veclaicenē (Veclaicenes pag. Vlk)

125². Mazlaicenē

125³. Kroņa laicenē

126. Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)

127. Lizumā (Lizuma pag. C)

127¹. Litenē (Litenes pag. Md)

128. Lugažos (Lugažu pag. Vlk)

129. Luteros (Zvārtavas pag. Vlk)

130. Mālu muižā (Lejasciema pag. Vlk)

131. Mēŗa muižā (Mēŗa pag. Vlk)

131¹. Apē (Vlk)

132. Apkalnā (Jaunlaicenes pag. Vlk)

133. Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)

133¹. Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)

134. Sinolē (Sinoles pag. Vlk)

135. Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)

136. Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)

137. Tirzā (Tirzas pag. Md)

138. Trikātā (Trikātas pag. Vlk)

139. Juanvālē (Jaunvāles pag. Vlm)

140. Valkā

141. Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)

141⁰. Kāģeriešos (Kaagjärve, Igaunijā)

141¹. Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)

141². Vecrozē (Vana-Roosa, Igaunijā)

142. Aizterē (Aizteres pag. Lp)

143. Bārtā (Bārtas pag. Lp)

144. Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)

145. Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)

146. Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)

147. Lieģos (Aizteres pag. Lp)

148. Liepājā

149. Nīcā (Nīcas pag. Lp)

150. Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)

151. Priekulē (Priekules pag. Lp)

152. Raibeniekos (Durbes pag. Lp)

153. Rucavā (Rucavas pag. Lp)

154. Stroķos (Vecpils pag. Lp)

155. Tāšos (Tāšu pag. Lp)

156. Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)

157. Vecpilī (Vecpils pag. Lp)

157¹. Virgā (Virgas pag. Lp)

158. Nīcā Tosmarē uc. (Lp)

159. Aizputē (Aizputes pag. Azp)

160. Almālē (Alšvangas pag. Azp)

161. Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)

161¹. Basos (Basu pag. Azp)

162. Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)

163. Dzērvē (Dzērves pag. Azp)

164. Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)

165. Embūtē (Embūtes pag. Lp)

166. Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)

167. Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)

168. Meženiekos (Asītes pag. Lp)

169. Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)

170. Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)

171. Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)

172. Rāvā (Rāvas pag. Lp)

173. Rokaišos (pie Aizputes Azp)

174. Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)

175. Sakā (Sakas pag. Azp)

176. Sakaslejā (Sakas pag. Azp)

177. Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)

178. Salienā (Saliena, Apriķu pag. Azp)

179. Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)

180. Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)

181. Cīravā (Cīravas pag. Azp)

182. Aizputes un Kuldīgas apriņķos)

182¹. Allažās (Raņķu pag. Kld)

- 406 -

183. Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)

184. Dūrē (Vārmes pag. Kld)

185. Lielezerē (Ezeres pag. Kld)

186. Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)

187. Graudupē (Rendas pag. Kld)

188. (?)

188⁰. Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)

188¹. Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)

189. Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)

190. Kuldīā

191. Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)

192. Lipaiķps (Turlavas pag. Kld)

193. Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)

194. Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)

194¹. Pliķu ciemā (Turlavas pag. Kld)

195. Raņķos (Raņķu pag. Kld)

196. Rendā (Rendas pag. Kld)

197. Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)

198. Saldū

199. Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)

200. Skrundā (Skrundas pag. Kld)

201. Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)

202. Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)

203. Usmā (Usmas pag. Vp)

204. Vārmē (Vārmes pag. Kld)

205. Ciecerē (Cieceres pag. Kld)

206. Kuldīgas apriņķī

207¹. Ancē (Ances pag. Pg)

207. Dundagā (Dundagas pag. Vp)

208. Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)

209. Piltenē

210. Popē (Popes pag. Vp)

210¹. Puzeniekos (Puzes pag. Vp)

211. Rindā (Ances pag. Vp)

212. Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)

213. Zlēkās (Zlēku pag. Vp)

214. Zūrās (Zūru pag. Vp)

215. Ugālē (Ugāles pag. Vp)

216. Ventspilī

217. Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)

218. Aizupē (Aizupes pag. Tk)

219. Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)

220. Dursupē (Zentenes pag. Tl)

221. Engurē (Engures pag. Tk)

221¹. Engures un Dzirciema apkaimē (Engures un Dzirciema pag. Tk)

222. Garlenē (Vandzenes pag. Tl)

223. Iķenē (Vandzenes pag. Tl)

224. Kabilē (Kld)

225. No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)

226. Kandavā (Tl)

227. Nurmuižā (Nurmuižas pag. Tl)

228. Oktē (Vandzenes pag. Tl)

229. Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)

229¹. Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)

230. Zentenē (Zentenes pag. Tl)

231. Stendē (Stendes pag. Tl)

232. Talsos (Tl)

233. Vandzenē (Vandzemes pag. Tl)

234. Talsu apriņķī

235. Abavas muižā (Grenču pag. Tk)

236. Annas muižā (Annenieku pag. Tk)

237. Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)

238. Lielaucē (Lielauces pag. Jg)

239. Vecaucē (Vecauces pag. Jg)

240. Bikstos (Bikstu pag. Tk)

241. Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)

242. Grenčos (Grenču pag. Tk)

243. Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)

244. Īlē (Īles pag. Jg)

245. Jaunpilī (Jaunpils pag. Tk)

246. Lestenē (Lestenes pag. Tk)

247. Pētertālē (Struteles pag. Tk)

248. Praviņos (Praviņu pag. Tk)

249. Reņķu muižā (Zebrenes pag. Tk)

250. Slampē (Slampes pag. Tk)

251. Smukās (Remtes pag. Tk)

252. Spirgū (Slampes pag. Tk)

252¹. Strutelē (Struteles pag. Tk)

253. Stūŗu muižā (Blīdienes pag. Tk)

254. Tukumā

254¹. Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)

255. Cirolē (Bēnes pag. Jg)

256. Apguldē (Auru pag. Jg)

257. Apšupē (Džūkstes pag. Jg)

258. Bērzmuižā (Bērzes pag. Jg)

259. Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)

- 407 -

260. Mazberķenē (Mežmuižas pag. Jg)

261. Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)

262. Brambergā (Glūdas pag. Jg)

263. Dobelē

264. Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)

265. Emburgā (Salgales pag. Jg)

265¹. Kroņa Garozā (Garozas pag. Jg)

266. Jelgavā

267. Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)

267¹. Kalnciemā (Kalnciema pag. Jg)

268. Lustēs (Sīpeles pag. Jg)

269. Naudītē (Naudītes pag. Jg)

270. Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)

271. Pienavā (Džūkstes pag. Jg)

272. Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)

273. skat. 152. (Durbes pag. Lp)

274. Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)

274¹. Salgalē (Salgales pag. Jg)

275. Zemgales novados

276. Sesavā (Sesavas pag. Jg)

277. Jaunsesavā (Naudītes pag. Jg)

278. Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)

279. Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)

279¹. Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)

280. Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)

280¹. Udzes, Šķibes un Kreijas pagastos (Bērzes, Šķibes un Dobeles pag. Jg)

281. Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)

282. Vilcē (Vilces pag. Jg)

283. Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)

284. Bārbelē (Bārbeles pag. B)

285. Baldonē (Baldones pag. Rg)

286. Kroņa Bauskas pagastā (Bauskas pag. B)

287. Bauskas pilsmuižā (Bauskas pag. B)

288. Bornsmindē (Īslīces pag. B)

289. Bruknā (Bruknas pag. B)

290. Lieliecavā (Iecavas pag. B)

291. Garozā (Mežotnes pag. B)

292. Gliebavā (Lietuvā)

293. Gravendālē (Mežotnes pag. B)

293¹. Gravendālē un Mežotnē (Mežotnes pag B)

294. Grantelē (Iecavas pag. B)

295. Grienvaldē (Zālītes pag. B)

296. Kursenē (Jaunsaules pag. B)

297. Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)

298. Mežotnē (Mežotnes pag. B)

299. Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)

300. Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)

301. Paskavā(?)

301¹. Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)

302. Rundālē (Rundāles pag. B)

302¹. skat. 2741. (Salgales pag. Jg)

302². Vecsaulē (Vecsaules pag. B)

303. Svitnē (Svitenes pag. B)

303¹. Tomē (Tomes pag. Rg)

304. Vecmuižā (Vecmuižas pag. B)

305. Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)

306. Bauskas apriņķī

307. Ābeļu muižā (pie Jēkabpils Jk)

308. Altenē (Seces pag. Jk)

309. Biržos (Biržu pag. Jk)

310. Dignājā (Dignājas pag. Jk)

311. Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)

312. Ērberķē (Mazzalves pag. Jk)

313. Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)

314. Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)

315. Jaunjelgavā

316. Jēkabpilī

316¹. Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)

317. Lindē (Birzgales pag. Rg)

318. Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)

319. Neretā (Neretas pag. Jk)

320. Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)

321. Zasā (Zasas pag. Jk)

322. Saukā (Saukas pag. Jk)

323. Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)

324. Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)

325. Secē (Seces pag. Jk)

325¹. Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)

326. Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)

- 408 -

327. Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)

328. Valles muižā (Taurkalnes pag. B)

329. Dvietes Ezerlejā (Dvietes pag. Il)

330. Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)

330¹. Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)

330². Susējā (Susējas pag. Il)

331. Augškurzemē (Il)

332. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

333. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

334. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

335. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

336. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

337. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

338. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

339. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

340. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

340¹. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

341. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

342. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

342¹. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

343. skat. 69. (Patkules pag. Md)

344. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

345. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

346. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

347. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

348. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

349. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

349¹. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

350. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

351. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

352. skat. 310. (Dignājas pag. Jk)

353. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

353¹. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

354. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

355. skat. 407. (krustpils pag. D)

356. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

357. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

358. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

359. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

360. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

361. skat. 43. (Ikšķiles pag. Rg)

362. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

363. Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē

364⁰. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

364. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

364¹. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

365. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

366. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

367. skat. 126. (Lejasciema pag. Vlk)

368. skat. 324. (Sēļpils pag. Jk)

369. skat. 69. (Patkules pag. Md)

370. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

371. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

372. skat. 305. (Stelpes pag. B)

373. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

374. skat. 274. (Zaļenieku pag. Jg)

375. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

376. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

377. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

378. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

379. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

380. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

381. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

382. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

383. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

384. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

385. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

386. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

387. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

388. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

389. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

390. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

390¹. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

391. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

392. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

393. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

394. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

395. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

396. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

397. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

397¹. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

398. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

399. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

400. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

401. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

402. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

403. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

404. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

405. skat. 363. (Dzirciema pag. Tk. Tiņķerē u.c. Kurzemē)

406. skat. 4190. (Jāsmuižas pag. D)

407. Krustpilī (Krustpils pag. D)

408. Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)

- 409 -

409. Līksnas pag. D

410. skat. 3301. (Pilskalnes pag. Il)

411. skat. 3302. (Susējas pag. Il)

412. Unguros (Ungurmuižas pag. D)

413. skat. 4223. (Višķu pag. D)

414. Krāslavas apkārtnē

415. Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.

416. skat. 4270. (Viļēnu pag. Rz)

417. Aulejas pag. D

418. Dagdas pag. D

419. Drēķēs(?)

419⁰. Jāsmuižas pag. D

419¹. Kalupes pag. D

420. Krāslavas draudzē (D)

421. Krūgerūs(?)

422. Līvānu pag. D

422⁰. Moliškovas pogostā(?)

422¹. Asūnes pag. D

422². Vārkavas pag. D

422³. Višķu pag. D

423. Daugavpils apr.

424. Barkavas pag. Rz

424¹. Gaigalavas pag. Rz

424². Tiskados (Ružinas pag. Rz)

425. Dricēnos (Dricēnu pag. Rz)

425¹. Pušys draudzē, Rukmanūs (Puša Rz)

426. Sakstagala pag. Rz

426¹. Ozolmuižas pag. Rz

427. Varakļānu pag. Rz

427⁰. Viļēnu pag. Rz

427¹. Rēzeknes apr.

428. Beržūs(?)

428¹. Balvos (Balvu pag. Abr.)

428². Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)

429. Kārsavas pag. (Ldz)

429¹. Makašānos (Makašānu pag. Rz)

430. Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)

430¹. Michailovā (Mērdzenes pag. Ldz)

431. Pildas pag. Ldz

432. Nautrēnu pag. Ldz

433. Stiglavā (Mērdzenes pag. Ldz)

434. Ludzas un Abrenes apr.

435. Latgalē

- 411 -

TAUTAS DZIESMĀM NO NR. 35790-60080

PAGASTI

5. Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp

6. Aiviekstes D

7. Aizkraukles Rg

8. Aizviķu Lp

9. Aizputes (Aizputes-Pils) Azp

10. Aizupes Tk

11. Aknīstes (Aknīšas) Il

12. Allažu Rg

13. Alojas (Ungurpils) Vlm

14. Alsviķa Vlk

15. Alūksnes Vlk

16. Alsungas (Alšvangas) Azp

17. Ances Vp

18. Andrupenes Rz

19. Annas Vlk

20. Annenieku (Annasmuižas) Tk

29. Aulejas (Grāveru) D

30. Augšpils (Višgorodas) Abr

31. Auru Jg

32. Babītes (Piņķu) Rg

45. Bejas (Kolberga) Vlk

46. Beļavas Md

47. Bēnes Jg

48. Bērzaunes Md

49. Bērzmuižas (Bērzes) Jg

50. Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz

51. Bērzpils (Domopoles) Abr

56. Birzgales (Lindes) Rg

57. Biržu Jk

58. Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk

59. Blomes (Nigras, Blomu) Vlk

60. Braslavas Vlm

61. Brenguļu (Vecbrenguļu) Vlm

62. Brigu (Janopoles) Ldz

- 412 -

63. Bruknas (Brūksnes) B

64. Bukumuižas (Vaivodu un Bukmuižas) Rz

65. Bukaišu Jg

66. Bunkas (Bunkas-Ordangas) Lp

67. Burtnieku (Burtnieku-Pils) Vlm

68. Cieceres Kld

69. Ceraukstes B

70. Cēres Tl

71. Cēsu (Cēsu-Pils) C

72. Cesvaines Md

73. Ciblas (Eversmuižas) Ldz

74. Cīravas Azp

75. Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk

76. Cirstu (Cirstu-Vāckalna) C

77. Codes B

78. Dagdas D

79. Daudzeses Jk

80. Daugmales (Līves-Bramberķes) Rg

87. Drabešu (Drabužu) C

100. Dzērbenes (Pils-Dzērbenes) C

101. Dzērves Azp

102. Dzirciema Tk

103. Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg

113. Gaigalavas (Bikovas) Rz

122. Glūdas (Brambergas) Jg

130. Iecavas (Lieliecavas) B

138. Iršu (Iršsu-Kolonijas) Md

139. Īslīces (Bornsmindes) B

140. Istras Ldz

141. Ivandes Kld

142. Izvalta (Užvaldas) D

143. Jāsmuižas D

144. Jaunauces Jg

145. Jaunburtnieku Vlm

146. Jaungulbenes Md

147. Jaunlaicenes Vlk

153. Jaunsvirlaukas Jg

- 413 -

160. Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp

161. Kabiles Kld

162. Kacēnu (Kačanovas) Abr

163. Kalētu Lp

164. Kalnciema Jg

165. Kalncempju (Kalnciema) Vlk

166. Kalsnavas Md

167. Kalvenes (Tāšu-Padures) Azp

168. Kalupes D

169. Kandavas Tl

170. Kapiņu D

171. Kaplavas (Bornes) Il

188. Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp

189. Kokmuižas (Koku) Vlm

199. Kūduma (Unguru) C

207. Laidzes (Valdegales) Tl

208. Lašu Il

209. Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg

210. Laucesas (Kalkūnes) Il

211. Ļaudonas Md

212. Launkalnes (Brantu) C

217. Lejasciema (Lejas) Vlk

226. Liepas (Liepasmuižas) C

227. Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md

228. Liepnas (Lipnas) Abr

229. Liepupes (Perniģeles) Vlm

230. Liezeres Md

231. Līgatnes (Paltmales) Rg

232. Līksnas D

233. Linavas (Tolkovas) Abr

246. Madlienas (Lielais) Rg

247. Makašānu Rz

248. Mālpils Rg

249. Mālupes Vlk

250. Maltas (Rozentovas) Rz

- 414 -

251. Mangaļu Rg

252. Mārcienas Md

253. Mārkalnes (Lāzberģa) Vlk

254. Mārsnēnu C

255. Mārupes (Bieriņu) Rg

256. Matkules Tk

257. Mazsalacas (Valtenbergas) Vlm

258. Mazstraupes C

259. Mazzalves (Ērberģes) Jk

260. Medzes (Medus) Lp

265. Mērdzenes (Michailovas) Ldz

266. Mēŗa Vlk

267. Mērsraga Tl

268. Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md

269. Mežmuižas Jg

270. Mežotnes B

271. Milzkalnes (Šlokenbekas, Cērkstes) Tk

272. Misas B

273. Mores Rg

274. Mujānu (Imantas) Vlm

275. Mērmuizas (Mžru) Vlm

276. Nabes Vlm

277. Naudītes Jg

278. Naujenes (Maļonovas) D

279. Naukšēnu Vlm

280. Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz

281. Neretas Jk

282. Nīcas Lp

283. Nīgrandas Azp

284. Nīkrāces (Briņķu) Azp

285. Nirzas (Nerzas) Ldz

286. Nītaures Rg

287. Nogales Tl

288. Nurmuižas Tl

289. Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md

290. Ogres C

291. Orgresgala Rg

292. Olaines Rg

293. Oļu (Oļu-Apeltienas) Md

302. Pampāļu (Ezeres) Kld

303. Paņemunes (Budbergas) B

304. Pasienes (Posines) Ldz

305. Pastendes Tl

306. Patkules Md

307. Pāvītes (Briņģu) C

308. Pededzes Vlk

309. Piedrujas (Pridruiskas) D

310. Penkules Jg

311. Pērkones Lp

312. Pērses (Iršu) Md

321. Pļaviņu (Stukmaņu) Rg

333. Purmales (Bokovas) Abr

340. Randas (Štelles) Il

341. Raunas (Pils-Raunas) C

- 415 -

348. Rēznas (Rozenmuižas) Rz

349. Rites (Susējas-Kroņa) Jk

350. Ropažu Rg

351. Rozēnu Vlm

352. Rozenas (Rozbeķu) C

353. Rubas (Reņģu) Jg

362. Ružinas (Tiskades) Rz

363. Saikavas Md

364. Sakas (Upesmuižas) Azp

365. Sakstagalas Rz

366. Salacas (Vecsalaces) Vlm

367. Salas Rg

368. Salaspils Rg

369. Saldus Kld

370. Salienas (Salonajas) Il

371. Salgales (Emburgas) Jg

386. Sidgundas (Rikteres) Rg

387. Siguldas Rg

388. Sieksātes Azp

389. Silajāņu Rz

390. Silenes (Borovkas) Il

391. Sinoles Vlk

392. Sīpeles Jg

393. Skaistas (Izabelinas) D

394. Skaistkalnes (Šēnberģes) B

395. Skaņkalnes (Skulberģu) Vlm

396. Skrīveŗu Rg

397. Skrudalienas Il

398. Skrundas Kld

399. Skujenes (Pils-Skujenes) C

404. Smārdes (Ozolnieku) Tk

415. Stopiņu (Ulbrokas-Stopiņu) Rg

422. Svētciema (Sveiciema-Jaunsalacas) Vlm

423. Svētes Jg

424. Svitenes (Švitenes) B

425. Šķaunes (Landskoronas) Ldz

426. Šķibes Jg

427. Tadaiķu Lp

428. Taurenes (Nēķenes) C

429. Taurkalna (Valles) B

430. Taurupes (Aderkašu) Rg

431. Tāšu (Talsu) Lp

432. Ternejas Vlm

433. Tērvetes (Kalnamuižas) Jg

434. Teteles (Tetelmindes) Jg

435. Tilžas (Kokorevas) Abr

436. Tirzas (Tirzas-Pils) Md

437. Tomes Rg

438. Trapenes Vlk

- 416 -

439. Trikātas Vlk

440. Tūjas (Vecmuižas) Vlm

447. Ulmāles (Ulmales-Labragas) Azp

448. Umurgas (Umurgas-Sārumu) Vlm

449. Ungurmuižas D

450. Upesgrīvas (Engures) Tl

451. Usmas Vp

452. Užavas (Zīras) Vp

453. Vadakstes Jg

454. Vaidavas Vlm

455. Vainižu Vlm

456. Vaiņodes (Bātas-Vaiņodes) Lp

457. Vaives (Veismaņu) C

468. Vārnavas (Vārenbrokas) Jk

481. Veļķu (Veļķu-Grotušu) C

482. Vērgaļu Lp

483. Veselavas (Veselauskas) C

484. Vestienas Md

485. Viesienas (Lautera-Viesienes) Md

486. Viesītes (Eķengrāves) Jk

487. Vietalvas Md

488. Vidrižu Rg

489. Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz

490. Vijciema Vlk

491. Vilces Jg

492. Vildogas (Nurmižu) Rg

493. Viļakas (Marienhauzes) Abr

494. Viļānu Rz

495. Viļķenes Vlm

496. Vilzēnu Vlm

497. Vīpes (Mežmuižas) D

498. Virānes (Bučauskas) Md

499. Virbu (Jaunpagasta) Tl

500. Vircavas (Kroņa-Vircavas) Jg

501. Virgas Lp

502. Viskaļu Rg

503. Višķu D

504. Vitrupes (ķirbižu) Vlm

505. Zālītes (Grienvaldes) B

506. Zaļenieku Jg

507. Zalves (Lielzalvas) Jk

508. Zantes Tk

509. Zasas Jk

510. Zaubes (Jaunpils) Rg

511. Zebrenes (Reņķes) Tk

522. Zvirgzdienes Ldz

- 417 -

PILSĒTAS

523. Ainaži Vlm apr.

524. Aizpute Azp apr.

525. Alūksne Vlk apr.

531. Daugavpils D apr.

538. Jaunjelgava Jk apr.

539. Jēkabpils Jk apr.

540. Jelgava Jg apr.

541. Kandava Tl apr.

542. Kārsava Ldz apr.

543. Ķemeŗi Rg apr.

544. Krāslava D apr.

545. Krustpils D apr.

546. Kuldīga Kld apr.

547. Lejasciems Vlk apr.

548. Liepāja Lp apr.

549. Limbaži Vlm apr.

550. Līvāni D apr.

551. Ludza Ldz apr.

552. Madona Md apr.

553. Mazsalaca Vlm apr.

554. Ogre Rg apr.

555. Piltene Vp apr.

556. Pļaviņas Rg apr.

557. Preiļi D apr.

558. Priekule Lp apr.

559. Rēzekne Rz apr.

560. Rīga

561. Rīgas Jūrmala Rg apr.

562. Rūjiena Vlm apr.

563. Sabile Tl apr.

564. Salacgrīva Vlm apr.

565. Saldus Kld apr.

566. Sigulda Rg apr.

567. Sloka Rg apr.

568. Smiltene Vlk apr.

569. Strenči Vlk apr.

570. Subate Il apr.

571. Talsi Tl apr.

572. Tukums Tk apr.

573. Valdemārpils Tl apr.

574. Valka Vlk apr.

575. Valmiera Vlm apr.

576. Varakļāni Rz apr.

577. Ventspils Vp apr.

578. Viesīte Jk apr.

579. Viļāni Rz apr.

580. Zilupe Ldz apr.

580a.. Gostiņi D apr.

APRIņķI

- 418 -

NENOTEIKTA DZIRDĒŠANAS VIETA

604. Dažādi iesūtītāji

605. Skolas

606. Vitebskas guberņa

607. Iguanija

PASKAIDROJUMS
Apriņķu nosaukumi saīsināti šādi:

Abrenes - Azp,
Aizputes - Abr,
Bauskas - B,
Cēsu - C,
Daugavpils - D,
Ilūkstes - Il,
Jelgavas - Jg,
Jēkabpils - Jk,
Kuldīgas - Kld,
Liepājas - Lp,
Ludzas - Ldz,
Madonas - Md,
Rēzeknes - Rz,
Rīgas - Rg,
Talsu - Tl,
Tukuma - Tk,
Valkas - Vlk,
Valmieras - Vlm,
Ventspils - Vp.

Appendix pages not keyed

- 419 -

Appendix pages not keyed

- 420 -

Appendix pages not keyed

- 421 -

Appendix pages not keyed

- 422 -

Appendix pages not keyed

- 423 -

Appendix pages not keyed

- 425 -

Appendix pages not keyed

- 426 -

Appendix pages not keyed

- 427 -

Appendix pages not keyed

- 428 -

Appendix pages not keyed

- 429 -

Appendix pages not keyed

- 430 -

Appendix pages not keyed

- 431 -

Appendix pages not keyed

Satura rādītājs |

Skati visu grāmatu