|
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||
d) Senāko, tagad aizmirsto rotaļu dziesmas
33554.Ai lieli meži,Zaļi atvasīši! Izviļ mani māmuliņa Uz šiemzaļiem laukiem; Izvīluse, pasolīja čigāna dēlam. Ne es tur iešu Ne man tur tika: čigānam veca māja, Karbača rokā. Ai lieli meži, Zaļi atvasīši, Izviļ mani māmuliņa Uz šiem zaļiem laukiem; Izvīluse, pasolīja Mūrnieka dēlam. Ne es tur iešu, Ne man tur tika: Mūrniekam veca māja, Ķelvīte rokā. Ai lieli meži, etc. Zvejnieka dēlam. Ne es tur iešu, Ne man tur tika: Zvejniekam veca māja, Irklīte rokā. Ai lieli meži, etc. Skrodeŗa dēlam. Ne es tur iešu, Ne man tur tika: Skrodeŗam veca māja, Adata rokā. Ai lieli meži, etc. Kurpnieka dēlam. Ne es tur iešu, Ne man tur tika: Kurpniekam veca māja, Īlenis rokā. Ai lieli meži, etc. Stārasta dēlam. Ne es tur iešu, Ne man tur tika: Stārastam veca māja, Spieķītis rokā. Ai lieli meži, etc. Stražiņa dēlam. Ne es tur iešu, Ne man tur tika: Stražiņam veca māja, Atslēgas rokā. Ai lieli meži, etc. Skrīveŗa dēlam. Ne es tur iešu, Ne man tur tika: Skrīveŗam veca māja, Spalviņa rokā. Ai lieli meži , Zaļi atvasīši! Izviļ mani māmuliņa Uz šiem zaļiem laukiem; Izvīluse, pasolīja Arāja dēlam. Ai, nu man tika: Arājam ir jauna māja, Maizes klaips rokā. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
1. Ai zaļi meži,
2. Grib mana meitiņa 3. Pa zaļis pļavys
33555.Ai manu sūruGrūtu dieniņu, Tēvs māte mani Gauži rūdināja ; Tēvs māte mani Gauži rūdināja, Ka man nava Savas līgaviņas. Nu jūdzu, jūdzu, Nu braucu, braucu Uz blieķu dārzu Pie blieķētājām. Tur ira ira Gan daiļas meitas, Bet nava nava Manas līgaviņas. Ai manu sūru etc. Nu jūdzu, jūdzu, Nu braucu, braucu Uz zaļu pļavu Pie grābējām. Tur ira ira Gan daiļas meitas, Bet nava nava Manas līgaviņas. Ai manu sūru etc. Nu jūdzu, jūdzu, Nu braucu, braucu Uz rudzu lauku Pie sējējām. Tur ira ira Gan daiļas meitas, Bet nava nava Manas līgaviņas. Ai manu sūru etc. Nu jūdzu , jūdzu, Nu braucu, braucu Uz linu lauku Pie plūcējām. Tur ira ira Gan daiļas meitas, Bet nava nava Manas līgaviņas. Ai manu sūru etc. Nu jūdzu, jūdzu, Nu braucu, braucu Uz laidariņu Pie slaucējām. Tur ira ira Gan daiļas meitas, Bet nava nava Manas līgaviņas. Ai manu sūru etc. Nu jūdzu, jūdzu, Nu braucu, braucu Uz maltuvīti Pie malējām. Tur ira ira Mana līgaviņa. Sudraba dzirniņas, Tērauda milniņa. Griez apkārt, griez apkārt, Mana līgaviņa! 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].
33556.Ai meitenīte,Ai zeltenīte, Kur sķini sarkanrozes, Kur pini vaiņadziņu? - Astravā šķinu, Maskavā pinu, Danskavā novalkāju Sav' rožu vaiņadziņu. - Ai meitenīte, Ai zeltenīte, Vai tu pazīsti Savu īsto tēvu? - Gan es pazinu Savu īsto tēvu, Savu īsto tētiņu Par simtiem arājiem: Dimanta arklis, Bērs kumeliņis, - Tas ir mans īstais tēvs, Tas ir mans arājiņš. Ai meitenīte, Ai zeltenīte, Kur šķini sarkanrozes, Kur pini vaiņadziņu? - Astravā šķinu, Maskavā pinu, Danskavā novalkāju Sav' rožu vaiņadziņu. - Ai meitenīte, Ai zeltenīte, Vai tu pazīsti Savu īsto māti? - Gan es pazinu Savu īsto māti, Savu īsto māmiņu Par simtām vērpējām: Sudraba ratiņš, Dimanta spole, - Tā mana īstā māte, Tā mana vērpējiņa. Ai meitenīte etc. Vai tu pazīsti Savu īsto brāli? - Gan es pazinu Savu īsto brāli, Savu īsto brālīti Simtiem jājējiem: Sudraba sedli, Dimanta kāpšļi, - Tas ir mans īstais brālis, Tas ir mans jājējiņš. Ai meitenīte etc. Vai tu pazīsti Savu īsto māsu? - Gan es pazinu Savu īsto māsu, Savu īsto māsiņu Par simtām audējām: Sudraba stelles, Dimanta ķemme, - Tā mana īstā māsa, Tā mana audējiņa. 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
1. Ai meitenīte,
33557.Eim' pašas, māsiņas,Dancīti vest! Ciempuiši slinki, Brālīši mazi. Es mācēju danci vest Līkumiņu līkumiem; Audekliņa nemācēju, Tas tecēja čokarā. Lai tecēja, ja tecēja, Gan es pate noaudīšu. Man māmiņa noauduse Dancojamu rinduciņu: Zīda, zelta apmetuse, Sudrabiņa ieauduse. Paldies saku māmiņai Par to kuplu rinduciņu: Es varēju tautu dēlu Sterbelēs sitināt. Jūdz zemē, jūdz zemē, Jau piekusa, jau piekusa, Simtu jūdzu ritināja Tai vienā jūgumā. 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].
33558.Es mācēju danci vest,Man spēlmaņa nevajaga: Ar kājām bungas situ, Ar mutīti stebulēju. Krustīm dejam, Krustīm lecam, Krustīm darīta Tā istabiņa. Ko, jauna būdama, Es nedarīju: Ozolu stādīju Istabas vidū, čabēja lapiņas Dancojot. 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].
33559.Es pasviedu bērza rīkstiPa meitiņu kājiņām. Viena nāca, pāri kāpa, Otra apkārt aptecēja; Trešā nāca, tā pacēla, Tā būs mana līgaviņa. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)]. 1. Es palaižu gredzineņu
2. Es'pasvīžu zalta ņīdri 3. Es pasviedu bērza rīksti 4. Es pasviedu zelta niedri 5. Jaunas meitas danci veda
33560.Gāju, Gāju soļiem,Palaižu teciņus Pār augstu kalnu Caur zaļu birzi. Atradu tētiņu Aliņu darot. Labrīt, tētiņ! Es palīdzēšu. - Ej nost, meitiņ, Nelaisti misas! Es tev sitīšu Ar alus kannu. Gāju, Gāju soļiem, etc. Atradu māmiņu Maizītes cepot. Labrīt, māmiņa! Es palīdzēšu. - Ej nost meitiņa, Nekaisi miltus! Es tev sitīšu Ar maizes lizi. Gāju, Gāju soļiem, etc. Atradu bāliņu Naudiņu skaitot. Labrīt, bāliņi! Es palīdzēšu. - Ej nost, māsiņa, Nekaisi naudas! Es tev sitīšu Ar naudas maku. Gāju, Gāju soļiem, etc. Atradu māsiņu Prievītes aužot. Labrīt, māsiņa! Es palīdzēšu. - Ej nost, māsiņa, Nerausti dzīpuru! Es tev sitīšu Ar austavīti. - Gāju, Gāju soļiem, Palaižu teciņus Pār augstu kalnu, Caur zaļu birzi, Atradu tautieti Līdumu līžam. Labdieni, tautieti! Es palīdzēšu. - Nāc, nāci, sirsniņa, Sen tevi gaidīju! Es tevi saņemšu Ar abi rokas. 871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].
1. Gāju, Gāju lēnām, 2. Meklēti darbu
33561.Gan jāju jāšus,Gan braucu braukšus Par augstu kalnu Uz miežu lauku. Ak mieži mieži, Še ir labi mieži, Še nav manas Mīļas līgaviņas. Gan jāju jāšus, Gan braucu braukšus Par augstu kalnu Uz griķu lauku. Ak griķi griķi, Še ir labi griķi, Še nav manas Mīļas līgaviņas. Gan jāju jāšus, Ganbraucu braukšus Par augstu kalnu, Uz auzu lauku. Ak auzas auzas, Še ir labas auzas, Še nav manas Mīļas līgaviņas. Gan jāju jāšus, Gan braucu braukšus Par augstu kalnu Uz rudzu lauku. Ak rudzi rudzi, Še ir labi rudzi, Še nav manas Mīļas līgaviņas. Gan jāju jāšus, Gan braucu braukšus Par augstu kalnu Uz rožu lauku. Ak rozes rozes! Še ir skaistas rozes, Vidū mana Mīļa līgaviņa. 21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Ai iešu, iešu
2. Nu iešu, iešu 3. Nu jūdzin jūdzu,
33562.Gulu, gulu, miegs nenāca,Apakš kupla lagzdu krūma. Atnāk mans mīļais tēvs: Celies dēliņ, nāc man līdz! Es tev došu piecas muižas, Visas piecas dzimtas muižas. - Ne celšos, ne es iešu, Man galviņa gauži sāp. Gulu, gulu, miegs nenāca, Apakš kupla lagzdu krūma. Atnāk mana mīļā māte: Celies, dēliņ, nāc man līdz! Es tev došu piecas govis, Visas piecas raibas govis. - Ne celšos, ne es iešu, Man galviņa gauži sāp. Gulu, gulu, miegs nenāca, Apakš kupla lagzdu krūma. Atnāk mans mīļais brālis: Celies, brālīt, nāc man līdz! Es tev došu piecus zirgus, Visus piecus sirmus zirgus. - Ne es celšos, ne es iešu, Man galviņa gauži sāp. Gulu, gulu, miegs nenāca, Apakš mana mīļā māsa: Celies, brālīt, nāc man līdz! Es tev došu piecus kreklus, Visus piecus izrakstītus. - Ne es celšos, ne es iešu, Man galviņa gauži sāp. Gulu, gulu, miegs nenāca, Apakš kupla lagzdu krūma. Atnāk mana mīļā brūte: Celies, brūtgān, nāc ar mani! Es tev došu piecas mutes, Visas piecas medus saldas. - Nu es celšos, nu es iešu, Man galviņa vairs nesāp. 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)]. 1. Es apgulu gulamaju
33563.Izjāja ciempuišiLīgavu lūkot. Liks vaļu, ļaus vaļu, Kur viņi jās? Še viņi atjāja Pie mūsu meitām. Lūko, puisīt, Kuŗa tev patīk! - Šī šī, tā tā, Tā man patīk, Tai došu sav' roku Sav' gredzentiņu; Tai došu mutītes, Sav' nēzdodziņu. 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].
33564.Istabu slaucīju,Dabūju vērdiņu. Tēvs brauca Rīgā, Es braucu līdza. Par to vērdiņu Nopirku magones. Nu iešu dārzā Magones sēt. Nu iešu magones Apraudzīti. Apauga magones Ar zaļu mauriņu. Kam tās magones Pieder ravēt? Lībiņai, māsiņai, Pieder ravēt. Tā daiļa meitiņa, Tā daiļi ravēja: Ar sakni nerāva, Par sētu nesvieda. Uz jauniem puišiem Neskatījās, Uz jauniem puišiem Neskatījās. 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].
33565.Ķemmē, meitiņ, brūnus matus,Mazgā savus rožu vaigus! Divi jāj ar bēriem zirgiem, Redzēs, kur tie griezīsies. Paši stulbi, zirgi klibi, Tie aizjāja citu ceļu. Tie neredz, kur Laime mīt, Meitiņa kā roze zied. Ķemmē, meitiņ, brūnus matus, Mazgā savus rožu vaigus! Divi jāj ar sirmiem zirgiem, Redzēs, kur tie griezīsies. Paši stalti, zirgi kalti, - Šurpu grieza kumeliņus, Šurpu grieza kumeliņus, Tie iejāja mūs' sētā. Divi kupli ozoliņi Pie bāliņa staļļa durvju, Tur piesēja tautu dēli Savus sirmus kumeliņus. Paši gāja istabā Tautu meitu lūkoties. Redz, meitiņa kā rozīte, Kā Vāczemes magonīte! "Ak tu tautu zeltenīte, Būsi mana līgaviņa? Es tev došu savu roku, Savu zelta gredzentiņu!" 1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 243 [Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)].
33566.Nauda nauda, atkal nauda,Atkal dzēru krodzīnā, Tradi ridi rallalla! Atkal dzēru krodzīnā. Kumelītis baltkājīts Man kaunīnu padarīja, Tradi ridi rallalla! Man kaunīnu padarīja: Tam kājīna paslīdēja, Man nokrita cepurīte, Tradi etc. Man nokrita cepurīte Jaunu meitu pulcīnā, Tradi etc. Kas godīga mātes meita, Tā pacēla cepurīti, Tradi etc. Kas bij tāda vīzdegune Ne ar kāju nepaspēra, Tradi ridi rallalla! Ne ar kāju nepaspēra. 119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].
33567.Visu dienu bites dzinuGar gaŗo sila malu; Te sadzinu, te saņēmu Nn muižas ozolā. Še , kundziņ, bites tavas, Dod man vienu zeltenīti! - Ej, puisīti, kambarī, Ņem no pulka lasīdams! To es ņemšu, tā man tika, Dzelteniemi matiņiem, Dzelteniemi matiņiem, Sarkaniemi vaidziņiem. 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)], 65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 691 [Biržu pagastā (Madonā Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)]. 1. Visu dienu bites dzinu 2. Visu dienu biti dzinu
33568.Celies, māsīna,Celies augšām! Jau tavs brālītis Uzcēlies. Lai viņš ceļās, Lai viņš riedās, - Vēl mana galvīna Gulēt grib. Celies, māsīna, Celies augšām! Jau tavs brālītis Kājīnas aun. Lai viņš aunās, Lai viņš riedās, - Vēl mana galvīna Gulēt grib. Celies, māsīna, Celies augšām! Jau tavs brālītis Mutīti mazgā. Lai viņš mazgā, Lai viņš riedās, - Vēl mana galvīna Gulēt grib. Celies, māsīna, Celies augšām! Jau tavs brālītis Galviņu sukā. Lai viņš sukā, Lai viņš riedās, - Vēl mana galvīna Gulēt grib. Celies, māsīna, Celies augšām! Jau tavs brālītis Kumelīnu baŗo. Lai viņš baŗo, Lai viņš riedās, - Vēl mana galvīna Gulēt grib. Celies, māsīna, Celies augšām! Jau tavs brālītis Kumelīnu sedlo. Lai viņš sedlo, Lai viņš riedās, - Vēl mana galvīna Gulēt grib. Celies, māsīna, Celies augšām! Jau tavs brālītis Kaŗā jās. Nu es celšos, Nu es iešu Sav' mīļu brālīti Izvadīt. 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].
33569.Aši aši z'eil'e dzīdOsā mīta gal'eņā. L'ec, z'eil'eit, tu z'em'ē, Īsim obi Vuocz'em'ē! Greisim tyltu par Daugovu Nu vacīm dal'd'erīm. Jaunys m'eitys puori guoja, Vysuom rūžu vaiņuc'eņi; Jauni puiši puori guoja, Visīm s'ērmi kum'ēl'eņi, Visīm s'ērmi kum'ēl'eņi, Visīm cauņu capureitis. Soka m'eitys uz puišīm: Kuod'eļ sīvu najamat? Pārn sacējuot, mīžu vain'a, Kaida vain'a šūvosor? Šūvosor taida vain'a, Ka ap'eiņi nazīd'ēje. Kū, muos'eņis, dareisim, Sokuos puiši prūju īt? Liksim vakti uz c'eļīm Uz tīm krīvu rūb'ežīm. Puiši b'eja tiki gudri, Tī nūguoja yudin's c'eļu. 427 [Varakļānu pag. Rz].
33570.Aun, meitiņa, baltas kājas,Nāc ar mani tecēties! Ja tu mani notecēsi, Būsi mana līgaviņa; Ja tu mani nenoskriesi, Būs man cita mātes meita, Būs man cita mātes meita, Vēl daiļāka, vēl skaistāka. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Jumpraviete sarkanvaidze, 2. Ruzenbiksi ruzenbiksi, 3. Sarkankrūti vācu zelli,
33571.Brālīti brālīti,Es tava māsiņa, Pirc man vizuļu Vainadziņu! Kuŗi vēji pūta, Tie skandināja; Kuŗas tautas jāja, Tās bildināja. 13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)]. 1. Es pati lielā 2. Māmiņa mīļā,
3. Saglaužu galviņu 4. Uzkāpu augstā
33572.Deviņas liepiņasPlāniņāi auga, Deviņi cierīša Kaldītāji, Deviņi brālīši Ciertējiņi, Deviņas māsiņas Krāvējiņas, Deviņi kumeļi Vilcējiņi. 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].
33573.Dzīdit, muoseņes,As pal'eidzēju. Stuov' mun'i kumel'eņi Zam veitul'eņa, Auzeņes āzdami, Smolk' duobul'eņ'. Pots taku nomā, Pots ustobā, Tū rodu nomā, Tū ustobā: Raud tāvis, raud muot'e, Raud bruol'el'eņ'. Es vadu merdzeņu Dzīduodamis, Pavadej' mameņ' Puor ustobeņ', Lai voda vadaklis Puor pagalmeņ', Eisti bruol'eņi Da tauteņuom. Labreit, muoseņ, Labvakareņ! Vel (tev) patika Taut' ustobeņ'? Jou tev patika, Man napatika. Ej, muose, uorā, Sēst' kamarūsi(?), Lai leudze tautis [tauteņis] Rauduodamis. Juo tevi pīleudze, Man' napīleudz', Es beju kā zoris Bruol'el'eņis, Man visa vaļeņa L'īl'ētīs Par peuru, par pošu, Par teleit'ēm. čeikst manis zuobokis Staiguojūt, Klab muni zūbeņi Runuojūt, Aug mun'i mateņi Caur capureņi. 415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].
33574.Es biju irbīte,Es māku rotāt No viena kalniņa Uz otra, treša. Uzteku trešā, Ieraugu tautas: Deviņi vāģīši, Simts kumeliņu. Māmiņa mīļā, Klēts atslēdziņas, Lai teku klētē Rotāties! Uzvilku smalko Rakstaino kreklu, Apvilku kuplos Zīdainos brunčus, Apjozu samta Rakstīto jostu, Uzliku ziedaino Vaiņadziņu. - Nokrita vaiņags, Izbira ziediņi, Izbira ziediņi Caur klēts grīdu. Izauga liepiņa Caur klēts jumtu, Izplauka ziediņi Saulītes pusē. Atjāja tautietis Cepures puškot. Rauj, rauj, tautieti, Ne velti rausi: Cik ziedu rausi, Tik simtu dāldeŗu. Tautiņas skaitīja Uz galda dāldeŗus. Ripo dāldeŗi Pa galda virsu, No galda galiņa Māmiņas klēpī. Māmiņa mīļā, Saņemi naudiņu, Tā tavas meitiņas Šūpuļa nauda! Māmiņa saņēma Raudādama. - Ej nu, meitiņa, Tautiņām līdza! Es jau tev sen teicu, Kam daiļa nesies: Ik dienas balts kreklis, Melni lindraciņi, Rakstītas zeķītes, Kurpītes kājā. Ej, mana meitiņa, Ej raudādama! 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].
1. Es biju irbīte,
33575.Es biju irbīte,Es māku rotāt No viena kalniņa Uz otra kalniņa. Uzteku trešo, Ieraugu tautas, Pulkiem jājot, Pulkiem braucot, Deviņi vāģīši, Simts kumeliņu. Pārteku sētā, Plaukstām kuldama, Ieraugu bāliņu Pie vārtiem stāvot. Mīļais bāliņ, Cel vārtus vaļā! - Neceļu, neceļu, Kam bargi dzīvoji. - Cel, cel, bāliņ, Nu šķirsimies! Ieraugu māršiņu Pie klēts stāvam. Mīļā māršiņa, Slēdz klēti vaļā! - Neslēdzu, neslēdzu, Kam bargi dzīvoji. - Slēdz, slēdz, māršiņa, Nu šķirsimies! Ieraugu māmiņu Pie pūra stāvot. Mīļā māmiņa, Slēdz pūru vaļā! - Neslēdzu, neslēdzu, Kam bargi dzīvoji. - Slēdz, slēdz, māmiņa, Nu šķirsimies. Atslēdza māmiņa Pūriņu vaļā. Apvilku māmiņas Lin' ziedu krekliņu, Apsedzos mēļa Villainīti, Uzliku lielo Vizuļu vainaku. Izbira ziediņi Caur klēts grīdu, Izauga liepa Caur klēts jumtu Sidraba lapām, Dimanta ziediem, Nokārās ziediņi Saulītē. Kuŗi vēji pūta, Tie skandināja; Kuŗas tautas jāja, Tās bildināja. 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].
1. Es biju irbīte,
33576.Es biju irbīte,Es māku lēkāt No viena kalniņa Uz otraju. Trešajā lēkdama, Ieraugu tautieti. Pagūbu pagūbu Bāliņa klētī, Ģērbos smalkajos Niedalu svārkos. - Sēdēja blakām Bāliņa māsai, Runāja ausīs Tai mīļus vārdus, Solīja rudeni Vedināt tautās. 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
33577.Es beju meiteņaKai irubeite, Muocēju tauteņas Kairinuot. Pačitu pačitu Par pagal'meņu, Ītaku klēteņā Pi maršeņas. Maršeņ, mīluo, Glaud' munu gal'veņu! - Naglauzšu, naglauzšu, Kam borgi dzeivoi. - Pačitu pačitu Par pagal'meņu, Ītaku kl'eteņā Pi mameņas, Mameņi mīlū, Glaud' munu gal'veņu! Saglaude gal'veņu, Sapyna bizeiti. Vaicuoja mameņa Pi meitineitis: Meiteņi mīlū, Voi lobs kartnīks? - Māmeņi mīluo, Nalobs nalobs, Dīnu nakti dzer krūgā, Uz sātu neatīt; Kad atīt uz sātu, Syt munu gal'veņu. - Ka jis i dzartu, Ka aizsareitu, Ka jis i kartuotu, Ka prosamastu, Ka jis ītu uz sātu, Ka neatītu! - Māmeņi mīluo, Naluodi, naluodi! Tu šudin te esi, Reitā nabyusi; Man' sovs kartnīks Vysam myužam, Vysam myužam, Vysuomi dīnuom. Ka jis i dzartu, Ka neaizsareitu; Ka jis i kartuotu, Ka naprosamastu; Ka ītu uz sātu, Ka atītu. Vaicuoja meiteņa Pi irubeites: Irubeit, muoseņ, Voi labi pūrā? - Meitineit mīluo, Nalobi, nalobi, Atīti rudin's, Merkst munas kurpētes, Merkst munas kurpētes, Salst munas kuojeņas; Atskreja putneņi, Izlosa ūdzeņas. 434 [Ludzas un Abrenes apr.].
33578.Es, jauna būdama,Ko nedarīju! No puķu ziediem Tiltiņu grīžu. Tur jāja kundziņi, Tur kaŗavīri, Tur mani brālīši Māršiņas veda. 158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].
33579.Es maza meitiņa,Man laba laime: Trīs reizes dienā Jāj precinīki. 71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 206 [Kuldīgas apriņķī].
33580.Es maza meitiņa,Man laba laime: Trīs reizes dienā Jāj precinieki. Jem mani, tautieti, Neraugi mazu: Lai es maza, bet tikuse, Gan es tevi appuškošu. 151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)]. 1. Es maza meitiņa,
33581.Es maza meitiņa,Man laba laime: Trīs reizi dienā Precenieki nāca. Es teku namā Mutīti mazgāt, Ieraugu Laimīti Pie spaiņa stāvot. "Vēl neej, meitiņa, Vēl nava laika! " Nu iemu iekšā Darbiņu dzīvot. 404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
33582.Es maza meitiņa,Man laba laime: Trīs reizes dienā Jāj precinieki. Izteku namā Mutīti mazgāt, Ieteku iekšā, Pie dvieļa slaukos, Pie dvieļa slaukos, Pa logu raugos; Ieraugu tautieti [precniekus] Pa lauku [ceļu] jājot, Pa lauku [ceļu] jājot Uz bēra zirga. Velns tavā sirdī! Aizjāja gaŗām. Par mazu brītiņu Jāj atpakaļ Pie manis pašas. - Labdien, māmiņa, Vai dosi meitiņu? - Griez apkārt kumeļu, Jāj projām, tautieti! Nav mana meitiņa Priekš tevis augusi, Mana daiļa meitiņa Priekš labiem ļaudīm. Tu kāršu spēlmans, Liels naudas tērmans, Liels krogus dzērājs, Liels zirgu mītnieks. - Es jāšu projām, Ar Dievu neteikšu, Ar Dievu neteikšu, Roku nebučošu. Tu, dailā meitiņa, Nāc, atcel vārtus! Šī, vārtus celdama, Sāk gauži raudāt. Neraudi, meitiņa, Nav tava [mana] vaina: Māmiņas vaina, Kam nesolīja. Gaid' vienu gadiņu, Tad māte vēlēs, Tad būsi mana Daiļa līgaviņa. 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
33583.Es maza meitiņa,Man lieli pupi, Man' puiši dzenāja Ap lagzdu krūmu. 263 [Dobelē]. 1. Strupi mani lindraki,
33584.Es maza meitiņa,Man' puiši lūko, Man kuplas piedorknes, Dzelteni mati. 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].
33585.Izauga liepiņaKlēts pakaļāi, Es pate zīlīte Lēkātāja. No viena zariņa Uz otru lēcu; Uz trešu lēkdama, Ieraugu tautas, Deviņi ratiņi, Simts kumeliņu, Pusotra simtiņa Jājējiņu. - Mūc, mūc, māsiņa, Priedola [dzīparu] klētēi, Lai sedza māmiņa Ziedainu sagšu! Māmiņa nesedza, Tā žēli raud; Lai sedza māsiņa, Tā neraudāja. Māsiņa nesedza, Tā žēli raud; Lai sedza māršiņa, Tā neraudāja. Māršiņa nesedza, Kam bargi [ķītri] dzīvoji. - Sedz, sedz, māršiņa, Nu šķirsimies, Nu mūsu zemīte Jau izdalīta. Vecaju tēviņu, Atceli vārtus! Tēviņis necēla, Tas žēli raud. Lai cēla brālītis, Tas neraudāja; Brālītis necēla, Tas žēli raud. Lai cēla svainītis, Tas neraudāja; Svainīts atcēla, Jo raudādams. - Ar Dievu, tēviņis, Ar, māmulīte! Dievs, devi tautās Labvakariņu! 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].
1. Izauga liepiņas
33586.Uzauga ieviņaTaciņa malā, Ne īsti kalnā, Ne lejiņā. Ik gāju ūdeņa, Ik aplaistīju; Jo labi laistīju, Jo kupla auga; Jo kupla auga, Jo zaļas lapas; Jo zaļas lapas, Jo balti ziedi; Jo balti ziedi, Jo mellas ogas; Jo mellas ogas, Jo tautas precē; Jo tautas precē, Jo brāļi liedza. Paldies brāļiem Par liegumiņu! Klausīšu māmiņu Patecēdama, Locīšu pūriņu Parakstīdama. 224 [Kabilē (Kld)]. 1. Zied balta ieviņa, 2. Stādīju liepiņu
33587.Izauga liepiņaTaciņa malāi, Ik gāju ūdeņa, Ik aplaistīju. Jo aplaistīju, Jo zaļi auga; Jo zaļi auga, Jo balti ziedi; Jo balti ziedi, Jo mellas ogas. Jo daila māmiņa, Jo dailas meitas; Jo dailas meitas, Ja daili znoti. Jo brāļi 142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)]. 1. Jo ieva balti zied, 2. Jo tā balta ieva zied, 3. Siliņā auga
33588.Izauga liepiņaCaur klētes jumtu, Izkāra ziediņus Saulītes pusē. Atjāja tautietis Ziediņu rauti. Rauj, rauj, tautieti, Nerausi velti: Viens pats ziediņš Dālderi maksā, Tā pate liepiņa Simts dālderīšu. 157 [Vecpilī (Vecpils pag. Lp)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)]. 1. Izauga liepiņa 2. Izauga liepīna 3. Stādīju liepiņu 4. Uzauga liepiņa
33589.Izauga liepiņaCaur klētes jumtu, Sakāra ziediņus Saulītes pusē. Atnākuši sveši ļaudis, Norāvuši liepas ziedus. Ko nāciet, sveši ļaudis, Mūs' pusēi ziedu raut, Vai jūs' pašu pusītēi Tādi ziedi neziedēja? 146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].
33590.Iznīka tautiņasKā rīta salna, Palika māsiņa Bez arājiņa. 173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].
33591.Kal, kal, kalvīt,Vaŗa kamaniņas! Aizveda māsiņu Akmiņu zemē. Ko ēda māsiņa Akmiņu zemē? Sīko zvirgzdiņu Putriņu vārīja, Bērziņu pupuru Maizīti cepa. Redz nu, māsiņ, Ko es tev sacīju, Kam augi tik daila Pie bāleliņa: Ik dienas balts kreklis, Pelēki lindraki, Rakstītas zeķītes, Kurpītes kājā. 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].
33592.Kam šī meitiņaDzeltāniem matiem? Steidzies, puisīti, Tā būs tava! - Es tāda puisīša Daudz nebēdāju, Man pašai stallī Bērs kumeliņis, To brauču, to jāju, To dancināju, Tam bēru auziņas Pasijādama, Tam bēru auziņas Pasijādama, Tam devu ābolu Palasīdama. 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)]. 1. Kam tā meitiņa 2. Kuo t'ej m'eit'eņa
33593.Kam tā meitiņaGludenu galviņu, Gludenu galviņu, Sarkaniem vaigiem? Tās mātes meitiņa, Kas daiļi darina, Kas daiļi darina No mazu dienu. Audz, meitiņ, tikuse, Tu būsi mana; Ja kāda netikle, Paliec, kā auguse! 291 [Garozā (Mežotnes pag. B)]. 1. Kam tā meitiņa
33594.Ko jauna būdama,Es nedarīju! Stādīju rozītes Augstā kalnā. Par gadu aizgāju Rozīšu raudzīt- Jau manas rozītes Par silu zied. Nopinu sīkrožu Vaiņadziņu, Tecēju svētrītu Baznīciņā. 3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Iesēju rozītes 2. Ko jauna būdama,
33595.Kur tu nu jāsi,Smuks puisīti? Kur šo naksniņu Pārgulēsi? - Pie jaunām, pie daiļām Meitiņām Tai jaunā, tai augstā Klētiņā. - Vai , tur jādamis, Smuks puisīti, Vai kādu ņemsi Līgaviņu? Vai ņemsi atraitni, Vai mīlēsi, Vai dosi maizes Atraitnes bērniem? - Neņemšu atraitnes, Nemīlēšu, Nedošu maizes Atraitnes bērniem. Atraitnes gultiņa Izgulēta, Vis' mīļi vārdiņi Izrunāti, Un mīļas domiņas Izdomātas, Un sārtas lūpiņas Izbučotas. - Vai ņemsi meitiņu, Vai mīlēsi, Vai meitas vaiņagu Paglabāsi? - Meitiņu ņemšu, To mīlēšu, Meitiņas vaiņagu Paglabāšu. Meitiņas gultiņa Negulēta, Mīļie vārdiņi Nerunāti, Mīļas domiņas Nedomātas, Sārtās lupiņas Nebučotas. - Māmiņa mīļā, Dedz divas svecītes, Lai redzu meitiņu No vaidziņa, Vai balti vaidziņi, Vai sarkani, Vai greznas drēbītes, Vai bagāta. Vai Dieviņ, vai Dieviņ, Ko padarīju, Šī meitenīte Prātam netīk! Nav balti vaidziņi, Nav sarkani, Nav greznas drēbītes. Nav bagāta. Vai Dieviņ, vai Dieviņ, Ko padarīju! Sav, sirmo zirdziņu Nojādīju, Sav' sirmo zirdziņu Nojādīju, Savas smalkas drēbītes Novalkāju, Savas smalkas drēbītes Novalkāju, Savu baltu naudiņu Iztērēju! Vai Dieviņ, vai Dieviņ, Ko padarīju! Savas prieka dieniņas Pavadīju, Savas prieka dieniņas Pavadīju: Paņēmu meitiņu Netīkamu! 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Kur iesi, puisīti,
2. Uzaugu puišelis
33596.Meitas guļ ābolā,Puiš' ābola maliņā; Jau uz pašu rīta pusi Puiš' pie meitām lavījās. Meitas āva baltas kājas, Iet uz muižu sūdzēties; Puiši āva melnas vīzes, Iet uz muižu klausīties. Meitām sprieda rožu dārzu Ar visām rozītēm; Puišiem bērza žagariņus Ar visiem pumpuriem. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)]. 1. Iesim, puiši, klausīties,
2. Es, no rīta celdamies, 3. Liepa auga mežiņā, 4. Meitas guli ābolāi, 5. Puiši puiši, nebūs labi, 6. Puiši, puiši viņpus upes,
33597.Nāk rudentīnis,Nāk auksti laiki, Grib mūsu brālītis Ligāvu ņemta. Ne tev ir muiža, Ne tev ir māja, Kur liksi līgavu, Jauns pārvedis? - Taisīšu laivu Straujupes malā, Laidīšu meitīnu Svešajā zemē. - Kuko dzeguze, Dzied lakstīgala, Raud mana meitīna Svešajā malā. Neraudi gauži, Nežēlojies: Par gadu, otru Ir es aiziešu. Pāriešu mājā, Prasīs māte, Ko dara meitīna Svešajā zemē: Uguni kūra, Rāciņus cepa, Apīņu vītītes Nodedzināja. 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].
1. Kur likšu sieviņu, 2. Pascēšu tāvam, 3. Solta zīm'eņa,
4. Sūdzēšu tēvam, 5. Taisīsim tiltu
33598.Par tautu dēliņuDaudz nebēdāju: Man pašai stallī Bērs kumeliņis, To jūdzu, to braucu, To dancināju, Tam bēru auziņas Pasijādama. 363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē]. 1. Es tautu dēliņu
33599.Puķīte meitiņaPar lauku tek. Tec, tec, brālīti, Ķer viņu rokā, Ķer viņu rokā, Būs līgaviņa! 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Pumpiņa meitiņa
33600.Pumpiņa meitiņa,Kas tevi ņems? Mušiņa norēja Vagares dēliņu. 151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)]. 1. Bum bum, meitiņ, 2. Pump pump, meitiņa
33601.Sajāja brammaņiAugstā kalnā, Sasēja kumeļus Pie svēta koka. Svētam kokam Deviņi zari, Ik zara galāi Deviņas lapas; Ik lapas galāi Deviņi ziedi; Ik zieda galāi Deviņas ogas. 224 [Kabilē (Kld)]. 1. Sajāja bajāri 2. Sajāja vedēji
33602.Sajāja tautiņasMiglotu rītu, Skrūzaini mati, Bruņoti svārki, Sudraba vītols Aiz cepurītes. Iebēdza māsiņa Rozīšu dārzā, No rožu dārziņa Dzīpuru klētē. Atslēdza bāliņš Ar zobentiņu. Ej, mana māsiņa, Raudādama! Es tev sacīju, Kam augi skaista, - Ik dienas balts kreklis, Balt' snātenīte, Kurpītes, zeķītes Kājiņā. 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].
33603.Sasēda meitiņasLiela gaŗa rinda, Tur vedu brālīti Līgavas lūkot: Lūkoji, brālīti, Kuŗa tev tika! - Ko, māsa, lūkošu - Izlasas vien. - Ņem to pašu Bajāra slaistu; Bajāra slaistam Dižs sudrabinis. 156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].
1. Sasēda meitiņu 2. Sasēda meitiņas
33604.Silta silta saulīteKambaŗa galā. Nāc, mana māsiņa, Sildīties, Nāc, mana māsiņa, Sildīties, Es došu krēsliņu Apsēsties! 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].
33605.Tētele, memmele,Ved kazu Rīgā, Pirc man lielo Sudraba saktu! Uzkāpšu kalnā, Iesegšu krūtīs, Lai mani ierauga Vagares dēli. Vagares dēliem Lieli zirgi, Neiešu kājām Baznīcā. 262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)]. 1. Es biju lielā 2. Es savai mātei 3. Es tēva meitiņa, 4. Izdevu gosniņu 5. Sukā, māmiņa,
6. Tēvs brauks Rīgāi, 7. Uzkāpu kalniņā
33606.Tīšām ieviņuCeļā dēstīju, Lai auga kupla, Lai ziedi balta. Tautās iedama, Nolauzu zaru, Pasitu zem baltu Vilnānīti, Tad gāju tautiņu Istabāi. Pabira tautiņu Istabiņa Skaistiemi baltiemi Ziediņiemi. Vaicāja tautiņas, Kas bēra ziediņus, - Es pate ziediņu Bērājiņa. Gan grib tautiņas Salasīt. Ne tā, tautiņas, Kā gribējāt! No kuŗa ziediņa Pa dāldeŗam, No pašas nesējas Simt' dālderīšu. Met, met, tautieti, Pa dāldeŗam; Tec, teci, dālderi, Pa galda galam, Pa galda galam Māmiņas klēpī! Tas tev, māmiņa, Par auklējumu, Par mana šūpoļa Kārumiņu. 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)]. 1. Brāļos augdama, 2. Pīsēju kumeli
33607.Trīs meitas dziedājaĀbola kalnā [Ābeļu dārzā], Visām trijām Vaiņaki galvā. Ņem, brālīt, vienu, Es ņemšu otru, Lai tā trešā Māmiņu klausa; Lai kalusa māmiņu Patecēdama, Lai loka pūriņu Izrakstīdama Līdz citam gadam, Līdz rudeņam. 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].
33608.Trīs jaunas meitiņasSēd rožu dārzā. Jem, bāliņ, vienu, Es jemšu otru, Tā treša maza, Lai aug vēl liela, Lai aug vēl liela, Lai gaida tautu. Ai mazā meitiņa, Tev laba laime, Tev jāja dienā Trīs reizes tautas. - Labdien, tēvs māte! Kur jūsu meita? - Jāj, jāj tu projām, Nedošu meitas! - Jāš', jāšu projām, Ar Dievu neteikšu, Ar Dievu neteikšu, Rokas nebučošu. Ej, smukā meitiņa, Atver man vārtus! Tā, vārtus veŗot, Sāk gauži raudāt. Neraudi, meitiņa, Nav tava vaina, - Vecāko vaina, Kam tevi nedeva. 365 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 1. Trīs meitas sēdēja
|
|||||||||||||||||||||||||||||||
|