HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work

Dažādi citi svētki

54609.

Atnāca Jēkabi,
Atrībināja,
Atnesa mēteli,
Zobena galā;
Aizgāja Jēkabi,
Aizrībināja,
Pakāra mēteli
Vārtu stabā.
373 [Sarkaņu Md].

54610.

Madaleņa, skradaleņa,
Vystu cepe palnūs;
Poša ēde meikstū,
Veiram deve seikstū.
326 [Preiļu D].

1. Muoraņa, lupotaņa,
Vystu cepja palnūs;
Poša ēdja meikstumeņu,
Veiram devja kauleņus.
605 [Skolas].

- 261 -

2. Lupotas lupotava,
Vystas cepja palnūs;
Pats ēdja meikstumiņu,
Pašai devja kaulus grauzt.
503 [Višķu D].

54611.

čupateņa, Madaleņa,
Vystu cepe palnūs;
Ni poša ēde,
Ni cytam deve.
18 [Andrupenes Rz].

54612.

Duorteitja, plukšeņa,
Vystu cjapja palnūs;
Jas padevu Dīvpaleigu,
Jei ar vystu mugurā.
326 [Preiļu D].

54613.

Svētu dienu svinēdamis,
Uztaisīju lamatiņas;
Tur noķeru brūnu cauni,
Sudrabotu vāverīti.
520 [Zvārdes Kld].

546131.

Nu ardievu, vecais gads,
Man pēc maizes nebij bads:
Krustiem kules mugurā,
Boze katrā rociņā.
112 [Ezeres Kld].

54614.

Dievs lai līdz, Dievs lai līdz
Vasarsvētkus sagaidīt,
Tad stāvēšu ar tautieti
Pliku gālu baznīcei.
40 [Basu (Bases) Azp].

54615.

Vasarsvētku pirmo rītu
Es par grēku nebēdāju:
Maisā bāzu mūsu puišus
Un ar ādas siksnu gāzu.
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

54616.

Laidenīte atnākuse,
Izalaida rudzus miežus;
Izlaidusi rudzus miežus,
Izlaid meitas tautiņās!
211 [Ļaudonas Md].

54617.

Rit, rit, mārin,
Silt maiz krāsnī,
Bērnin raudāj,
Garauzin šauvā.
157 [Jēŗu Vlm].

54618.

Jaunas meitas, jaunas sievas,
Svinat labu Māras dienu!
Kas svinēja Māras dienu,
Tai Māriņa basa tek.
416 [Strazdes (Tl)].

54619.

Svēt Māru roteju
Pa namas jumta,
Lūdzami jaunvīru,
Lai laiža zemē.
79 [Daudzeses Jk].

54620.

Jezeņš tak pa celeņu.
Reikšu sauļe rūceņā;
O Jezu Jezu,
Reikšu sauļe rūceņā.
O jezeņ, o kristeņ,
Kū tu šaussi ar reikstem?
O Jezu Jezu,
Kū tu šaussi ar reikstem?
Gribu šausteit šū pasauli,
Kam gavēņu negavēja;
O Jezu Jezu,
Kam gavēņu nagavēja;
Kam svādiņu nasvētēja,
Kam naguoja bazneicā,
Dīva vuordu naklausēja;
O Jezu Jezu,
Dīva vuordu naklausēja.
357 [Rudzētu D].

d) Senāko, tagad aizmirsto rotaļu dziesmas

33554.

Ai lieli meži,
Zaļi atvasīši!
Izviļ mani māmuliņa
Uz šiemzaļiem laukiem;
Izvīluse, pasolīja
čigāna dēlam.
Ne es tur iešu
Ne man tur tika:
čigānam veca māja,
Karbača rokā.
Ai lieli meži,
Zaļi atvasīši,
Izviļ mani māmuliņa
Uz šiem zaļiem laukiem;
Izvīluse, pasolīja
Mūrnieka dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Mūrniekam veca māja,
Ķelvīte rokā.
Ai lieli meži, etc.
Zvejnieka dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Zvejniekam veca māja,
Irklīte rokā.
Ai lieli meži, etc.
Skrodeŗa dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Skrodeŗam veca māja,
Adata rokā.
Ai lieli meži, etc.
Kurpnieka dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Kurpniekam veca māja,
Īlenis rokā.
Ai lieli meži, etc.
Stārasta dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Stārastam veca māja,
Spieķītis rokā.
Ai lieli meži, etc.
Stražiņa dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Stražiņam veca māja,
Atslēgas rokā.
Ai lieli meži, etc.
Skrīveŗa dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Skrīveŗam veca māja,
Spalviņa rokā.
Ai lieli meži ,
Zaļi atvasīši!
Izviļ mani māmuliņa
Uz šiem zaļiem laukiem;
Izvīluse, pasolīja
Arāja dēlam.
Ai, nu man tika:
Arājam ir jauna māja,
Maizes klaips rokā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 262 -

1. Ai zaļi meži,
Zaļas atlasiņas!
Izlaid mani, māmulīte,
No tā rožu dārza!
Izlaizdama iesolīja
Kurpenieka dēliņam.
Ne es iešu, ne man tika:
Kurpenieka dēliņam
Īlens rokā.
Ai zaļi meži, etc.
Skroderīša dēliņam.
Ne es iešu,
Ne man tika:
Skroderim visa maize
Atdatiņas galiņā.
Ai zaļi meži, etc.
Mūrenieka dēliņam.
Ne es iešu,
Ne man tika:
Mūrenieka dēliņam
Ķellīte rokā.
Ai zaļi meži, etc.
Skrīverīša dēliņam.
Ne es iešu,
Ne man tika:
Skrīverīša dēliņam
Spalviņa rokā.
Ai zaļi meži, etc.
Spēlmanīša delīnam.
Nu es iešu,
Nu man tika:
Laukāi bungas, namāi dūdas,
Istabāi pijolītes.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

- 263 -

2. Grib mana meitiņa
Muižkunga vīru.
To es, māmiņa,
Nevēlēju:
Visi ļaudis saukāja
Muižkunga sievu,
Muižkunga papīru
Nēsātāju.
Grib mana meitiņa
Sudmaļa vīru.
To es, māmiņa,
Nevēlēju:
Visi ļaudis saukāja
Meldeŗa sievu,
Meldeŗa maišeļu
Lāpītāju.
Grib mana meitiņa
Sulaiņa vīru.
To es, māmiņa,
Nevēlēju:
Visi ļaudis saukāja
Sulaiņa sievu,
Sulaiņa šķīvīšu
Mazgātāju.
Grib mana meitiņa
Kučieŗa vīru.
To es, māmiņa,
Pavēlēju:
Kučieŗa zēnam
četri kumeliņi,
Pilns maks sīkaju
Dukātiņu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

3. Pa zaļis pļavys
Bolti duobūl'eņi.
Uļavuova treis muos'eņis,
Sīn'eņu kosdamys.
- Ej, muoseņ, sātā,
Jau tu byusi jauna [=bryute]!
- Naīšu sātā
Nabyušu jauna,
Zyna gon kungs i tāvs
čygon'eņa dorbu:
Kančuks aiz jūstys,
Puotoga rūkā,
čyguonam branga džala
Syt par munu ryukstamū;
Zyna gon kungs i tāvs
čyguon'eņa dorbu.
Kas man b'eja nadz'ert',
Kas naūļavuot',
B'eja man šūvokor
Brangys vakareņis.
Pa zaļis pļavys etc.
- Naīšu sātā,
Nabyušu jauna,
Zyna gon kungs i tāvs
Sauc'ēša dorbu:
Eil'ins rūkuos,
Skurlupi zūbūs;
Zyna gon kungs i tāvs
Sauc'ēša dorbu.
Kas man b'eja nadz'ert, etc.
Pa zaļis pļavys etc.
- Naīšu sātā,
Nabyušu jauna.
Zyna gon kungs i tāvs
Skrauc'ēša dorbu:
Pirsčuks iz p'ērsta,
Odota rūkā;
Zyna gon kungs i tāvs
Skrauc'ēša dorbu.
Kas man b'eja nadz'ert', etc.
Pa zaļis pļavys etc.
- Naīšu sātā,
Nabyušu jauna,
Zyna gon kungs i tāvs
Šļekt'ētis dorbu:
Papirosi zūbūs,
Rūc'eņis kuldās;
Zyna gon kungs i tāvs
Šļekt'ētis dorbu.
Kas man b'eja nadz'ert', etc.
Pa zaļis pļavys etc.
- Nāīšu sātā,
Nabyušu jauna,
Zyna gon kungs i tāvs
Oruojeņa dorbu:
Arkl'eņš rūkā,
Gorūza zūbūs;
Zyna gon kungs i tāvs
Oruojeņa dorbu.
Kas man b'eja nadz'ert', etc:
4223 [Višķu pag. D].

33555.

Ai manu sūru
Grūtu dieniņu,
Tēvs māte mani
Gauži rūdināja ;
Tēvs māte mani
Gauži rūdināja,
Ka man nava
Savas līgaviņas.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz blieķu dārzu
Pie blieķētājām.
Tur ira ira
Gan daiļas meitas,
Bet nava nava
Manas līgaviņas.
Ai manu sūru etc.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz zaļu pļavu
Pie grābējām.
Tur ira ira
Gan daiļas meitas,
Bet nava nava
Manas līgaviņas.
Ai manu sūru etc.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz rudzu lauku
Pie sējējām.
Tur ira ira
Gan daiļas meitas,
Bet nava nava
Manas līgaviņas.
Ai manu sūru etc.
Nu jūdzu , jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz linu lauku
Pie plūcējām.
Tur ira ira
Gan daiļas meitas,
Bet nava nava
Manas līgaviņas.
Ai manu sūru etc.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz laidariņu
Pie slaucējām.
Tur ira ira
Gan daiļas meitas,
Bet nava nava
Manas līgaviņas.
Ai manu sūru etc.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz maltuvīti
Pie malējām.
Tur ira ira
Mana līgaviņa.
Sudraba dzirniņas,
Tērauda milniņa.
Griez apkārt, griez apkārt,
Mana līgaviņa!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 264 -

33556.

Ai meitenīte,
Ai zeltenīte,
Kur sķini sarkanrozes,
Kur pini vaiņadziņu?
- Astravā šķinu,
Maskavā pinu,
Danskavā novalkāju
Sav' rožu vaiņadziņu.
- Ai meitenīte,
Ai zeltenīte,
Vai tu pazīsti
Savu īsto tēvu?
- Gan es pazinu
Savu īsto tēvu,
Savu īsto tētiņu
Par simtiem arājiem:
Dimanta arklis,
Bērs kumeliņis, -
Tas ir mans īstais tēvs,
Tas ir mans arājiņš.
Ai meitenīte,
Ai zeltenīte,
Kur šķini sarkanrozes,
Kur pini vaiņadziņu?
- Astravā šķinu,
Maskavā pinu,
Danskavā novalkāju
Sav' rožu vaiņadziņu.
- Ai meitenīte,
Ai zeltenīte,
Vai tu pazīsti
Savu īsto māti?
- Gan es pazinu
Savu īsto māti,
Savu īsto māmiņu
Par simtām vērpējām:
Sudraba ratiņš,
Dimanta spole, -
Tā mana īstā māte,
Tā mana vērpējiņa.
Ai meitenīte etc.
Vai tu pazīsti
Savu īsto brāli?
- Gan es pazinu
Savu īsto brāli,
Savu īsto brālīti
Simtiem jājējiem:
Sudraba sedli,
Dimanta kāpšļi, -
Tas ir mans īstais brālis,
Tas ir mans jājējiņš.
Ai meitenīte etc.
Vai tu pazīsti
Savu īsto māsu?
- Gan es pazinu
Savu īsto māsu,
Savu īsto māsiņu
Par simtām audējām:
Sudraba stelles,
Dimanta ķemme, -
Tā mana īstā māsa,
Tā mana audējiņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 265 -

1. Ai meitenīte,
Ai zeltenīte,
Kur šķini, kur pini,
Sarkanās rozes?
- Maskavā šķinu,
Raiskavā pinu,
Taut's lejā valkāju
Sav' vainadziņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

33557.

Eim' pašas, māsiņas,
Dancīti vest!
Ciempuiši slinki,
Brālīši mazi.
Es mācēju danci vest
Līkumiņu līkumiem;
Audekliņa nemācēju,
Tas tecēja čokarā.
Lai tecēja, ja tecēja,
Gan es pate noaudīšu.
Man māmiņa noauduse
Dancojamu rinduciņu:
Zīda, zelta apmetuse,
Sudrabiņa ieauduse.
Paldies saku māmiņai
Par to kuplu rinduciņu:
Es varēju tautu dēlu
Sterbelēs sitināt.
Jūdz zemē, jūdz zemē,
Jau piekusa, jau piekusa,
Simtu jūdzu ritināja
Tai vienā jūgumā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

33558.

Es mācēju danci vest,
Man spēlmaņa nevajaga:
Ar kājām bungas situ,
Ar mutīti stebulēju.
Krustīm dejam,
Krustīm lecam,
Krustīm darīta
Tā istabiņa.
Ko, jauna būdama,
Es nedarīju:
Ozolu stādīju
Istabas vidū,
čabēja lapiņas
Dancojot.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

33559.

Es pasviedu bērza rīksti
Pa meitiņu kājiņām.
Viena nāca, pāri kāpa,
Otra apkārt aptecēja;
Trešā nāca, tā pacēla,
Tā būs mana līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Es palaižu gredzineņu
Jaunu meitu pogolmā.
Vīna guoja, puoti spēra,
Ūtra apl'eik aptecēja;
Trešuo guoja, tai pacēl'e
Munu zalta gredzineņu.
Audzi l'ela, staigai bolta,
Byusi muna ļaudaveņa!
4271 [Rēzeknes apr.].

- 266 -

2. Es'pasvīžu zalta ņīdri
Zam m'eit'eņu kuojeņuom.
Vīna guoje, t'ej puorguoje,
Vīna apl'eik apt'ec'ēje;
Treša guoje, t'ei pac'pac'ēl'e,
T'ej b'ej muna l'eigav'eņa.
Pacālus'e, dat'ec'ēje
Pi mam'eņis rauduodama.
Napeut gryuši, naraud' gauži,
Šudin' l'eidz nav'ed'eišu!
Div' n'ed'eļis, trešejā
Atsyut'eišu jaunū bruol'i;
Atsyut'eišu jaunū bruol'i,
Tāv' ar muoti pacīmuot';
Tāv' ar muoti pacīmuot',
Muosu lyugt ponuoksnūs.
422 [Līvānu pag. D].

3. Es pasviedu bērza rīksti
Pa meitiņu kājiņām.
Viena nāca, pāri lēca,
Otra apkārt aptecēja;
Trešā nāca, tā pacēla,
Tā būs mana līgaviņa.
Kas apkārti aptecēja,
To vedīšu brālītim;
Kas tā pāri lēcējiņa,
Tā nelieša līgaviņa.
224 [Kabilē (Kld)].

4. Es pasviedu zelta niedri
Pa meitiņu kājiņām.
Pirmā nāca, pāri kāpa,
To vēlēju dzērājam;
Otra apkārt aptecēja,
To vēlēju bāliņam;
Trešā nāca, tā uzņēma,
Tā būs mana līgaviņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5. Jaunas meitas danci veda
Kā to vaska ritentiņu;
Es pametu zelta niedru
Zem meitiņu kājiņām.
Pirmā nāca, pāri lēca,
Otra apkārt aptecēja;
Trešā nāca, tā uzņēma,
Tā būs mana līgaviņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

33560.

Gāju, Gāju soļiem,
Palaižu teciņus
Pār augstu kalnu
Caur zaļu birzi.
Atradu tētiņu
Aliņu darot.
Labrīt, tētiņ!
Es palīdzēšu.
- Ej nost, meitiņ,
Nelaisti misas!
Es tev sitīšu
Ar alus kannu.
Gāju, Gāju soļiem, etc.
Atradu māmiņu
Maizītes cepot.
Labrīt, māmiņa!
Es palīdzēšu.
- Ej nost meitiņa,
Nekaisi miltus!
Es tev sitīšu
Ar maizes lizi.
Gāju, Gāju soļiem, etc.
Atradu bāliņu
Naudiņu skaitot.
Labrīt, bāliņi!
Es palīdzēšu.
- Ej nost, māsiņa,
Nekaisi naudas!
Es tev sitīšu
Ar naudas maku.
Gāju, Gāju soļiem, etc.
Atradu māsiņu
Prievītes aužot.
Labrīt, māsiņa!
Es palīdzēšu.
- Ej nost, māsiņa,
Nerausti dzīpuru!
Es tev sitīšu
Ar austavīti.
- Gāju, Gāju soļiem,
Palaižu teciņus
Pār augstu kalnu,
Caur zaļu birzi,
Atradu tautieti
Līdumu līžam.
Labdieni, tautieti!
Es palīdzēšu.
- Nāc, nāci, sirsniņa,
Sen tevi gaidīju!
Es tevi saņemšu
Ar abi rokas.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

- 267 -

1. Gāju, Gāju lēnām,
Palaidu teciņus
Par augstu kalnu
Uz zaļu birzi.
Ieraugu tētiņu
Līdumu līžot.
Labdien, tētīt!
Grib' palīdziņu?
- Ej nost, ej nost,
Negribu, negribu!
Es tevi sitīšu
Ar pātadziņu.
Gāju, gāju lēnām, etc.
Ieraugu memmiņu
Maizīti cepot.
Labdien, memmiņa!
Grib' palīdziņu?
Ej nost, ej nost,
Negribu, negribu!
Es tevi sitīšu
Ar lizes kātu.
Gāju, gāju lēnām, etc.
Ieraugu bāliņu
Kumeļus ganot.
Labdien, bāliņ!
Grib' palīdziņu?
- Ej nost, ej nost,
Negribu, negribu!
Es tevi sitīšu
Ar pineklīti.
Gāju, gāju lēnām, etc.
Ieraugu māsiņu
Telītes ganot.
Labdien, māsiņu
Telītes ganot.
Labdien, māsiņa!
Grib' palīdziņa?
- Ej nost, ej nost,
Negribu, negribu!
Es tevi sitīšu
Ar gana rīksti.
Gāju, gāju lēnām,
Palaidu teciņus
Par augstu kalnu
Uz zaļu birzi.
Ieraugu tautieti
Liniņus sējot.
Labdien, tautieti!
Grib' palīdziņu?
- Paldies paldies,
Grib' gan, grib' gan!
Būs' man liniņu
Plūcējiņa.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

2. Meklēti darbu
Ik dienas gāju
Pār jau kalniem,
Pār jau lejām.
Satiku tētiņu
Ragutiņas taisoti.
Labu dienu, tētīti!
Vai vajag palīga?
- Mūc, mūc, meitiņa!
Es tevi sitīšu,
Es tevi sitīšu
Ar ragu sliecīti.
Atkal teku, teku.
Pār jau kalniem,
Pār jau kalniem,
Pār jau lejām.
Satiku brālīti
Grāmatiņu lasoti.
Labu dienu, brālīti!
Vai vajag palīga?
- Mūc, mūc, māsiņa!
Es tevi sitīšu,
Es tevi sitīšu
Ar grāmatiņu.
Atkal teku, teku etc.
Satiku māmiņu
Zeķītes adoti.
Labu dienu, māmiņa!
Vai vajag palīga?
- Mūc, mūc, meitiņa!
Es tevi sitīšu,
Es tevi sitīšu
Ar adāmu adatu.
Atkal teku, teku etc.
Satiku ganiņu
Aitiņas ganoti.
Labu dienu, ganiņi!
Vai vajag palīga?
- Mūc, mūc, meitiņa!
Es tevi sitīšu,
Es tevi sitīšu
Ar savu pātagu.
(=Šī dziesma esot bijusi ļoti gaŗa.)
(=Meita gājusi pie dažādiem )
(=strādniekiem darbu lūgdamās, bet visi )
(=viņu atraidījuši. Beidzot:)
Atkal teku, teku
Pār jau kalniem,
Pār jau kalniem,
Pār jau lejām.
Satiku saulīti
Bārīšus sildoti.
Labu dienu, saulīte!
Vai vajag palīga?
- Nāc, nāc, meitiņa!
Es tevi sildīšu,
Es tevi sildīšu.
Birzītes malā.
40-1 (Lapmežc.).

- 268 -

33561.

Gan jāju jāšus,
Gan braucu braukšus
Par augstu kalnu
Uz miežu lauku.
Ak mieži mieži,
Še ir labi mieži,
Še nav manas
Mīļas līgaviņas.
Gan jāju jāšus,
Gan braucu braukšus
Par augstu kalnu
Uz griķu lauku.
Ak griķi griķi,
Še ir labi griķi,
Še nav manas
Mīļas līgaviņas.
Gan jāju jāšus,
Ganbraucu braukšus
Par augstu kalnu,
Uz auzu lauku.
Ak auzas auzas,
Še ir labas auzas,
Še nav manas
Mīļas līgaviņas.
Gan jāju jāšus,
Gan braucu braukšus
Par augstu kalnu
Uz rudzu lauku.
Ak rudzi rudzi,
Še ir labi rudzi,
Še nav manas
Mīļas līgaviņas.
Gan jāju jāšus,
Gan braucu braukšus
Par augstu kalnu
Uz rožu lauku.
Ak rozes rozes!
Še ir skaistas rozes,
Vidū mana
Mīļa līgaviņa.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai iešu, iešu
Uz zaļu pļavu,
Uz zaļu pļavu
Pie grābējām.
Ak tai ridi!
Trīs grābējiņas,
Bet nav nav nav
Manas līgaviņas.
Ai iešu, iešu
Uz blieķu dārzu,
Uz blieķu dārzu
Pie velētājām.
Ak tai ridi!
Trīs velētājas,
Bet nav nav nav
Manas līgaviņas.
Ai iešu, iešu
Uz ruļļa klēti,
Uz ruļļa klēti
Pie rullētājām.
Ak tai ridi!
Trīs rullētājas,
Bet nav nav nav
Manas līgaviņas.
Ai iešu, iešu
Uz rožu dārzu,
Uz rožu dārzu
Pie ravētājām.
Ak tai ridi!
Trīs ravētājas,
Bet nav nav nav
Manas līgaviņas.
Ai iešu, iešu
Uz istabiņu,
Uz istabiņu
Pie vērpējām.
Ak tai ridi!
Trīs vērpējiņas,
Bet nav nav nav
Manas līgaviņas.
Ai iešu, iešu
Uz kamburīti,
Uz kamburīti
Pie malējām.
Ak tai ridi!
Trīs malējiņas,
Nu ir ir ir
Mana līgaviņa.
Sudraba dziernas,
Zeltīta milna,
Griez apkārt, griez apkārt,
Mana līgaviņa!
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

- 269 -

2. Nu iešu, iešu
Uz zilu dīķi,
Uz zilu dīķi
Pie velētāju.
Tur velē, velē
Trīs velētājas,
Bet neva neva
Manas līgavīnas.
Nu iešu, iešu
Uz zaļu pļavu,
Uz zaļu pļavu
Pie grābējīnu.
Tur grāba, grāba
Trīs grābējīnas,
Bet neva neva
Manas mīļākās.
Nu iešu, iešu
Uz sakņu dārzu,
Uz sakņu dārzu
Pie ravētāju.
Tur ravē, ravē
Trīs ravētājas,
Bet neva neva
Manas mīļākās.
Nu iešu, iešu
Uz laidarīti,
Uz laidarīti
Pie kopējīnu.
Tur kopa, kopa
Trīs kopējīnas,
Bet neva neva
Manas līgavīnas.
Nu iešu, iešu
Uz maltuvīti,
Uzmaltuvīti
Pie malējīnu.
Tur mala, mala
Trīs malējīnas,
Bet neva neva
Manas līgavīnas.
Nu iešu, iešu
Uz istabīnu,
Uz istabīnu
Pie audējīnu.
Tur auda, auda
Trīs audējīnas,
Bet neva neva
Manas mīļākās.
Nu iešu, iešu
Uz baltu klēti,
Uz baltu klēti
Pie gulētāju.
Tur guļa, guļa
Trīs gulētājas,
Tur bija bija
Mana līgavīna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

3. Nu jūdzin jūdzu,
Nu braucin braucu
Pa lielu ceļu
Uz zaļu pļavu.
Tur ira ira
Daudz grābējiņu,
Tur nava nava
Manas līgaviņas.
Nu jūdzin jūdzu,
Nu braucin braucu
Pa lielu ceļu
Uz linu lauku.
Tur ira ira
Daudz plūcējiņu,
Tur nava nava
Manas līgaviņas.
Nu jūdzin jūdzu,
Nu braucin braucu
Pa lielu ceļu
Uz maltuvīti.
Tur ira ira
Daudz malējiņu,
Tur ira ira
Mana līgaviņa.
Balts slēšu krekliņš,
Vadmalas bruncīši,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā;
Sudraba milniņš,
Zeltītas dzirniņas,
Griez apkārt, griez apkārt,
Manalīgaviņa!
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

- 270 -

33562.

Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk mans mīļais tēvs:
Celies dēliņ, nāc man līdz!
Es tev došu piecas muižas,
Visas piecas dzimtas muižas.
- Ne celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk mana mīļā māte:
Celies, dēliņ, nāc man līdz!
Es tev došu piecas govis,
Visas piecas raibas govis.
- Ne celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk mans mīļais brālis:
Celies, brālīt, nāc man līdz!
Es tev došu piecus zirgus,
Visus piecus sirmus zirgus.
- Ne es celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš mana mīļā māsa:
Celies, brālīt, nāc man līdz!
Es tev došu piecus kreklus,
Visus piecus izrakstītus.
- Ne es celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk mana mīļā brūte:
Celies, brūtgān, nāc ar mani!
Es tev došu piecas mutes,
Visas piecas medus saldas.
- Nu es celšos, nu es iešu,
Man galviņa vairs nesāp.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Es apgulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk manis īstais tēvis:
Ko tu guli, nelietīt?
Nāc, nelieti, sētiņāi,
Doš' tev lielu gobu zemi.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavu lielu gobu zemi.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk mana īstā māte:
Ko tu guli, nelietīt?
Nāc, dēliņ, sēiņai,
Doš' tev govi raibuliņu.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavu govi raibuliņu.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk manis īstais brālis:
Ko, brālīti, tu gulēji?
Nāc, brālīti, sētiņāi,
Doš' tev bēru kumeliņu.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavu bēru kumeliņu.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk mana īstā māsa:
Ko, brālīti, tu gulēji?
Nāc, brālīti, sētiņāi,
Doš' tev baltas villainītes.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavas baltas villainītes.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk viena tautu meita,
Raibas govis ganīdama,
Raibas govis ganīdama,
Raibus cimdus adīdama.
Stāvu lēcu, mutes devu,
Tā būs mana līgaviņa!
Nu es iešu sētiņāi,
Nu man sava līgaviņa,
Nu man sava līgaviņa,
Raibu cimdu adītāja.
Dodiet nu, dodiet nu,
Ko bijāt solījuši:
Īstais tēvs gobu zemi,
Māte govi raibuliņu;
Māte govi raibuliņu,
Brālīts bēru kumeliņu;
Brālīts bēru kumeliņu,
Māsiņ' baltas villainītes.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 271 -

33563.

Izjāja ciempuiši
Līgavu lūkot.
Liks vaļu, ļaus vaļu,
Kur viņi jās?
Še viņi atjāja
Pie mūsu meitām.
Lūko, puisīt,
Kuŗa tev patīk!
- Šī šī, tā tā,
Tā man patīk,
Tai došu sav' roku
Sav' gredzentiņu;
Tai došu mutītes,
Sav' nēzdodziņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

33564.

Istabu slaucīju,
Dabūju vērdiņu.
Tēvs brauca Rīgā,
Es braucu līdza.
Par to vērdiņu
Nopirku magones.
Nu iešu dārzā
Magones sēt.
Nu iešu magones
Apraudzīti.
Apauga magones
Ar zaļu mauriņu.
Kam tās magones
Pieder ravēt?
Lībiņai, māsiņai,
Pieder ravēt.
Tā daiļa meitiņa,
Tā daiļi ravēja:
Ar sakni nerāva,
Par sētu nesvieda.
Uz jauniem puišiem
Neskatījās,
Uz jauniem puišiem
Neskatījās.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

33565.

Ķemmē, meitiņ, brūnus matus,
Mazgā savus rožu vaigus!
Divi jāj ar bēriem zirgiem,
Redzēs, kur tie griezīsies.
Paši stulbi, zirgi klibi,
Tie aizjāja citu ceļu.
Tie neredz, kur Laime mīt,
Meitiņa kā roze zied.
Ķemmē, meitiņ, brūnus matus,
Mazgā savus rožu vaigus!
Divi jāj ar sirmiem zirgiem,
Redzēs, kur tie griezīsies.
Paši stalti, zirgi kalti, -
Šurpu grieza kumeliņus,
Šurpu grieza kumeliņus,
Tie iejāja mūs' sētā.
Divi kupli ozoliņi
Pie bāliņa staļļa durvju,
Tur piesēja tautu dēli
Savus sirmus kumeliņus.
Paši gāja istabā
Tautu meitu lūkoties.
Redz, meitiņa kā rozīte,
Kā Vāczemes magonīte!
"Ak tu tautu zeltenīte,
Būsi mana līgaviņa?
Es tev došu savu roku,
Savu zelta gredzentiņu!"
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 243 [Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)].

33566.

Nauda nauda, atkal nauda,
Atkal dzēru krodzīnā,
Tradi ridi rallalla!
Atkal dzēru krodzīnā.
Kumelītis baltkājīts
Man kaunīnu padarīja,
Tradi ridi rallalla!
Man kaunīnu padarīja:
Tam kājīna paslīdēja,
Man nokrita cepurīte,
Tradi etc.
Man nokrita cepurīte
Jaunu meitu pulcīnā,
Tradi etc.
Kas godīga mātes meita,
Tā pacēla cepurīti,
Tradi etc.
Kas bij tāda vīzdegune
Ne ar kāju nepaspēra,
Tradi ridi rallalla!
Ne ar kāju nepaspēra.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

- 272 -

33567.

Visu dienu bites dzinu
Gar gaŗo sila malu;
Te sadzinu, te saņēmu
Nn muižas ozolā.
Še , kundziņ, bites tavas,
Dod man vienu zeltenīti!
- Ej, puisīti, kambarī,
Ņem no pulka lasīdams!
To es ņemšu, tā man tika,
Dzelteniemi matiņiem,
Dzelteniemi matiņiem,
Sarkaniemi vaidziņiem.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)], 65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 691 [Biržu pagastā (Madonā Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)],
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Visu dienu bites dzinu
Gar gaŗo sila malu;
Tur sadzinu, tur saņēmu
Gaujas krauja ozolā.
Še, kundziņ, tavas bites,
Dod man vienu dzeltainīti!
- Ej, puisīti, istabā,
Ņem no pulkas lasīdams!
Diezgan lielu, diezgan mazu,
Nav manam prātiņam;
Viena pati bārenīte,
Tā manam prātiņam.
Tai es došu savu roku,
Savu zelta gredzeniņu,
Tai es došu savu klēti,
Savas klēts atslēdziņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

2. Visu dienu biti dzinu
Gaŗa sila maliņā.
Tur panācu, tur satvēru
Kalna muižas galiņā.
Še, kundziņ, tev bitīte,
Do(d) man vienu dzeltānīti!
- Ej, puisīti, istabā,
Ņem no pulkas lasīdams!
To es ņēmu, tā man tika
Pa manam prātiņam:
Sarkaniem vaidziņiem,
Dzeltāniem matiņiem.
Pāri purvu tiltu grīdu
Ar apīņa stīdziņām,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā lapiņa drebēdama,
Kā lapiņa drebēdama,
Kā saulīte vizēdama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

33568.

Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Uzcēlies.
Lai viņš ceļās,
Lai viņš riedās, -
Vēl mana galvīna
Gulēt grib.
Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Kājīnas aun.
Lai viņš aunās,
Lai viņš riedās, -
Vēl mana galvīna
Gulēt grib.
Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Mutīti mazgā.
Lai viņš mazgā,
Lai viņš riedās, -
Vēl mana galvīna
Gulēt grib.
Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Galviņu sukā.
Lai viņš sukā,
Lai viņš riedās, -
Vēl mana galvīna
Gulēt grib.
Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Kumelīnu baŗo.
Lai viņš baŗo,
Lai viņš riedās, -
Vēl mana galvīna
Gulēt grib.
Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Kumelīnu sedlo.
Lai viņš sedlo,
Lai viņš riedās, -
Vēl mana galvīna
Gulēt grib.
Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Kaŗā jās.
Nu es celšos,
Nu es iešu
Sav' mīļu brālīti
Izvadīt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 273 -

33569.

Aši aši z'eil'e dzīd
Osā mīta gal'eņā.
L'ec, z'eil'eit, tu z'em'ē,
Īsim obi Vuocz'em'ē!
Greisim tyltu par Daugovu
Nu vacīm dal'd'erīm.
Jaunys m'eitys puori guoja,
Vysuom rūžu vaiņuc'eņi;
Jauni puiši puori guoja,
Visīm s'ērmi kum'ēl'eņi,
Visīm s'ērmi kum'ēl'eņi,
Visīm cauņu capureitis.
Soka m'eitys uz puišīm:
Kuod'eļ sīvu najamat?
Pārn sacējuot, mīžu vain'a,
Kaida vain'a šūvosor?
Šūvosor taida vain'a,
Ka ap'eiņi nazīd'ēje.
Kū, muos'eņis, dareisim,
Sokuos puiši prūju īt?
Liksim vakti uz c'eļīm
Uz tīm krīvu rūb'ežīm.
Puiši b'eja tiki gudri,
Tī nūguoja yudin's c'eļu.
427 [Varakļānu pag. Rz].

33570.

Aun, meitiņa, baltas kājas,
Nāc ar mani tecēties!
Ja tu mani notecēsi,
Būsi mana līgaviņa;
Ja tu mani nenoskriesi,
Būs man cita mātes meita,
Būs man cita mātes meita,
Vēl daiļāka, vēl skaistāka.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jumpraviete sarkanvaidze,
Nāc ar mani tecēties!
Ja tu mani notecēsi,
Tad dabūsi bāleniņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Ruzenbiksi ruzenbiksi,
Nāc ar mani tecēties!
Ja tu mani notecēsi,
Es tev došu sav' māsiņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Sarkankrūti vācu zelli,
Nāc ar mani tecēties!
Ja tu mani notecēsi,
Būsi maizes arājinis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33571.

Brālīti brālīti,
Es tava māsiņa,
Pirc man vizuļu
Vainadziņu!
Kuŗi vēji pūta,
Tie skandināja;
Kuŗas tautas jāja,
Tās bildināja.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Es pati lielā
Lielmaņu meita,
Man pašai lielā
Sudraba sakta.
Kuŗš vējiņš pūta,
Tas skandināja;
Kuŗš tautiets jāja,
Tas bildināja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2. Māmiņa mīļā,
Es tava meitiņa,
Pirc man vizuļu
Vainaciņu!
Spīd mana pierīte,
Spīd vizulīši,
Zēniņam actiņas
Dedzīdami.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

- 274 -

3. Saglaužu galviņu
Kā cielaviņa,
Uzliku vizuļu
Vainadziņu.
Kuŗi vēji pūta,
Tie skandināja;
Kuŗas tautas jāja,
Tās bildināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4. Uzkāpu augstā
Kalniņāi,
Uzliku vizuļu
Vainadziņu.
Kuŗi vēji pūta,
Tie skandināja;
Kuŗas tautas jāja,
Tie bildināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33572.

Deviņas liepiņas
Plāniņāi auga,
Deviņi cierīša
Kaldītāji,
Deviņi brālīši
Ciertējiņi,
Deviņas māsiņas
Krāvējiņas,
Deviņi kumeļi
Vilcējiņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33573.

Dzīdit, muoseņes,
As pal'eidzēju.
Stuov' mun'i kumel'eņi
Zam veitul'eņa,
Auzeņes āzdami,
Smolk' duobul'eņ'.
Pots taku nomā,
Pots ustobā,
Tū rodu nomā,
Tū ustobā:
Raud tāvis, raud muot'e,
Raud bruol'el'eņ'.
Es vadu merdzeņu
Dzīduodamis,
Pavadej' mameņ'
Puor ustobeņ',
Lai voda vadaklis
Puor pagalmeņ',
Eisti bruol'eņi
Da tauteņuom.
Labreit, muoseņ,
Labvakareņ!
Vel (tev) patika
Taut' ustobeņ'?
Jou tev patika,
Man napatika.
Ej, muose, uorā,
Sēst' kamarūsi(?),
Lai leudze tautis [tauteņis]
Rauduodamis.
Juo tevi pīleudze,
Man' napīleudz',
Es beju kā zoris
Bruol'el'eņis,
Man visa vaļeņa
L'īl'ētīs
Par peuru, par pošu,
Par teleit'ēm.
čeikst manis zuobokis
Staiguojūt,
Klab muni zūbeņi
Runuojūt,
Aug mun'i mateņi
Caur capureņi.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

33574.

Es biju irbīte,
Es māku rotāt
No viena kalniņa
Uz otra, treša.
Uzteku trešā,
Ieraugu tautas:
Deviņi vāģīši,
Simts kumeliņu.
Māmiņa mīļā,
Klēts atslēdziņas,
Lai teku klētē
Rotāties!
Uzvilku smalko
Rakstaino kreklu,
Apvilku kuplos
Zīdainos brunčus,
Apjozu samta
Rakstīto jostu,
Uzliku ziedaino
Vaiņadziņu. -
Nokrita vaiņags,
Izbira ziediņi,
Izbira ziediņi
Caur klēts grīdu.
Izauga liepiņa
Caur klēts jumtu,
Izplauka ziediņi
Saulītes pusē.
Atjāja tautietis
Cepures puškot.
Rauj, rauj, tautieti,
Ne velti rausi:
Cik ziedu rausi,
Tik simtu dāldeŗu.
Tautiņas skaitīja
Uz galda dāldeŗus.
Ripo dāldeŗi
Pa galda virsu,
No galda galiņa
Māmiņas klēpī.
Māmiņa mīļā,
Saņemi naudiņu,
Tā tavas meitiņas
Šūpuļa nauda!
Māmiņa saņēma
Raudādama.
- Ej nu, meitiņa,
Tautiņām līdza!
Es jau tev sen teicu,
Kam daiļa nesies:
Ik dienas balts kreklis,
Melni lindraciņi,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā.
Ej, mana meitiņa,
Ej raudādama!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 275 -

1. Es biju irbīte,
Es māku dancāt
No vienu cērpiņu
Uz oteru.
Trešajā lēkdama,
Ieraugu tautas.
Pagubu pagubu
Mēliņu dārzā,
No mēļu dārza
Māmiņas klētī.
Izkāru pušciņus
Caur klētes jumtu,
Atnāce tautietis,
Norāva vienu.
Rauj, rauj, tautieti,
Nebūs velti,
Būs tav maksāt
Mūs' māmiņai:
Tēvam čaunu cepurīti
Par šūpuļa kārumiņu,
Māmiņai zilas kurpes
Par meitiņas audzēšanu,
Ikvienai māsiņai
Par sudraba gredzeniņu,
Ikvienam bāliņam
Par apaļu dālderīti.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

33575.

Es biju irbīte,
Es māku rotāt
No viena kalniņa
Uz otra kalniņa.
Uzteku trešo,
Ieraugu tautas,
Pulkiem jājot,
Pulkiem braucot,
Deviņi vāģīši,
Simts kumeliņu.
Pārteku sētā,
Plaukstām kuldama,
Ieraugu bāliņu
Pie vārtiem stāvot.
Mīļais bāliņ,
Cel vārtus vaļā!
- Neceļu, neceļu,
Kam bargi dzīvoji.
- Cel, cel, bāliņ,
Nu šķirsimies!
Ieraugu māršiņu
Pie klēts stāvam.
Mīļā māršiņa,
Slēdz klēti vaļā!
- Neslēdzu, neslēdzu,
Kam bargi dzīvoji.
- Slēdz, slēdz, māršiņa,
Nu šķirsimies!
Ieraugu māmiņu
Pie pūra stāvot.
Mīļā māmiņa,
Slēdz pūru vaļā!
- Neslēdzu, neslēdzu,
Kam bargi dzīvoji.
- Slēdz, slēdz, māmiņa,
Nu šķirsimies.
Atslēdza māmiņa
Pūriņu vaļā.
Apvilku māmiņas
Lin' ziedu krekliņu,
Apsedzos mēļa
Villainīti,
Uzliku lielo
Vizuļu vainaku.
Izbira ziediņi
Caur klēts grīdu,
Izauga liepa
Caur klēts jumtu
Sidraba lapām,
Dimanta ziediem,
Nokārās ziediņi
Saulītē.
Kuŗi vēji pūta,
Tie skandināja;
Kuŗas tautas jāja,
Tās bildināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 276 -

1. Es biju irbīte,
Es māku lēkāt
No viena kalniņa
Uz otra, treša.
Uz trešu uzlēkus',
Ieraugu tautiet',
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņi.
Pagumu pagumu
Līdz brāļa vārtiem.
Brālīti mīļais,
Cel vārtus vaļā!
Pagumu pagumu
Līdz māsas klētei.
Māsiņa mīļā,
Slēdz klēti vaļā!
Pagumu pagumu
Līdz mātes pūram.
Slēdz, mīļā māmiņa,
Pūriņu vaļā,
Lai es ģērbjos
Trejādā rotā:
Div' rotas zelta,
Treš' sudrabiņa.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

33576.

Es biju irbīte,
Es māku lēkāt
No viena kalniņa
Uz otraju.
Trešajā lēkdama,
Ieraugu tautieti.
Pagūbu pagūbu
Bāliņa klētī,
Ģērbos smalkajos
Niedalu svārkos. -
Sēdēja blakām
Bāliņa māsai,
Runāja ausīs
Tai mīļus vārdus,
Solīja rudeni
Vedināt tautās.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33577.

Es beju meiteņa
Kai irubeite,
Muocēju tauteņas
Kairinuot.
Pačitu pačitu
Par pagal'meņu,
Ītaku klēteņā
Pi maršeņas.
Maršeņ, mīluo,
Glaud' munu gal'veņu!
- Naglauzšu, naglauzšu,
Kam borgi dzeivoi.
- Pačitu pačitu
Par pagal'meņu,
Ītaku kl'eteņā
Pi mameņas,
Mameņi mīlū,
Glaud' munu gal'veņu!
Saglaude gal'veņu,
Sapyna bizeiti.
Vaicuoja mameņa
Pi meitineitis:
Meiteņi mīlū,
Voi lobs kartnīks?
- Māmeņi mīluo,
Nalobs nalobs,
Dīnu nakti dzer krūgā,
Uz sātu neatīt;
Kad atīt uz sātu,
Syt munu gal'veņu.
- Ka jis i dzartu,
Ka aizsareitu,
Ka jis i kartuotu,
Ka prosamastu,
Ka jis ītu uz sātu,
Ka neatītu!
- Māmeņi mīluo,
Naluodi, naluodi!
Tu šudin te esi,
Reitā nabyusi;
Man' sovs kartnīks
Vysam myužam,
Vysam myužam,
Vysuomi dīnuom.
Ka jis i dzartu,
Ka neaizsareitu;
Ka jis i kartuotu,
Ka naprosamastu;
Ka ītu uz sātu,
Ka atītu.
Vaicuoja meiteņa
Pi irubeites:
Irubeit, muoseņ,
Voi labi pūrā?
- Meitineit mīluo,
Nalobi, nalobi,
Atīti rudin's,
Merkst munas kurpētes,
Merkst munas kurpētes,
Salst munas kuojeņas;
Atskreja putneņi,
Izlosa ūdzeņas.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 277 -

33578.

Es, jauna būdama,
Ko nedarīju!
No puķu ziediem
Tiltiņu grīžu.
Tur jāja kundziņi,
Tur kaŗavīri,
Tur mani brālīši
Māršiņas veda.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

33579.

Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizes dienā
Jāj precinīki.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

33580.

Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizes dienā
Jāj precinieki.
Jem mani, tautieti,
Neraugi mazu:
Lai es maza, bet tikuse,
Gan es tevi appuškošu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1. Es maza meitiņa,
Man laba laime,
Man jāja precnieki
Trīs reizes dienā.
Nebēdā, tu tautieti,
Ka es tāda maza esmu:
Aušu kurpes, likš' vaiņagu,
Ir es tev līdzi būšu.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

33581.

Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizi dienā
Precenieki nāca.
Es teku namā
Mutīti mazgāt,
Ieraugu Laimīti
Pie spaiņa stāvot.
"Vēl neej, meitiņa,
Vēl nava laika! "
Nu iemu iekšā
Darbiņu dzīvot.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33582.

Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizes dienā
Jāj precinieki.
Izteku namā
Mutīti mazgāt,
Ieteku iekšā,
Pie dvieļa slaukos,
Pie dvieļa slaukos,
Pa logu raugos;
Ieraugu tautieti [precniekus]
Pa lauku [ceļu] jājot,
Pa lauku [ceļu] jājot
Uz bēra zirga.
Velns tavā sirdī!
Aizjāja gaŗām.
Par mazu brītiņu
Jāj atpakaļ
Pie manis pašas.
- Labdien, māmiņa,
Vai dosi meitiņu?
- Griez apkārt kumeļu,
Jāj projām, tautieti!
Nav mana meitiņa
Priekš tevis augusi,
Mana daiļa meitiņa
Priekš labiem ļaudīm.
Tu kāršu spēlmans,
Liels naudas tērmans,
Liels krogus dzērājs,
Liels zirgu mītnieks.
- Es jāšu projām,
Ar Dievu neteikšu,
Ar Dievu neteikšu,
Roku nebučošu.
Tu, dailā meitiņa,
Nāc, atcel vārtus!
Šī, vārtus celdama,
Sāk gauži raudāt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava [mana] vaina:
Māmiņas vaina,
Kam nesolīja.
Gaid' vienu gadiņu,
Tad māte vēlēs,
Tad būsi mana
Daiļa līgaviņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 278 -

33583.

Es maza meitiņa,
Man lieli pupi,
Man' puiši dzenāja
Ap lagzdu krūmu.
263 [Dobelē].

1. Strupi mani lindraki,
Apaļi gurni,
Puiši mani trenkāja
Ap lazda krūmu.
358 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33584.

Es maza meitiņa,
Man' puiši lūko,
Man kuplas piedorknes,
Dzelteni mati.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33585.

Izauga liepiņa
Klēts pakaļāi,
Es pate zīlīte
Lēkātāja.
No viena zariņa
Uz otru lēcu;
Uz trešu lēkdama,
Ieraugu tautas,
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņu,
Pusotra simtiņa
Jājējiņu.
- Mūc, mūc, māsiņa,
Priedola [dzīparu] klētēi,
Lai sedza māmiņa
Ziedainu sagšu!
Māmiņa nesedza,
Tā žēli raud;
Lai sedza māsiņa,
Tā neraudāja.
Māsiņa nesedza,
Tā žēli raud;
Lai sedza māršiņa,
Tā neraudāja.
Māršiņa nesedza,
Kam bargi [ķītri] dzīvoji.
- Sedz, sedz, māršiņa,
Nu šķirsimies,
Nu mūsu zemīte
Jau izdalīta.
Vecaju tēviņu,
Atceli vārtus!
Tēviņis necēla,
Tas žēli raud.
Lai cēla brālītis,
Tas neraudāja;
Brālītis necēla,
Tas žēli raud.
Lai cēla svainītis,
Tas neraudāja;
Svainīts atcēla,
Jo raudādams.
- Ar Dievu, tēviņis,
Ar, māmulīte!
Dievs, devi tautās
Labvakariņu!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 279 -

1. Izauga liepiņas
Klētiņas priekšā,
Es pate irbīte
Lēkātāja;
Ielēcu vienā,
Ielēcu otrā,
Trešā lēkdama,
Ieraugu tautas,
Deviņu kamanu,
Simts kumeliņu,
Cits tek karšķos,
Citsiemavos,
Tā paša starša
Ķēdītēs.
Teciņus aizteku
Līdz namiņam,
Atrodu memmiņu
Namiņāji.
Memmiņa mīļā,
Ej vārtu vērt!
Memmiņa negāja,
Žēlodama.
Teciņus aizteku
Līdz rijiņaji,
Atronu tētiņu
Rijiņāji.
Tētiņu mīļais,
Ej vārtu vērt!
Tētiņis negāja,
Žēlodams.
Teciņus aizteku
Līdz ustubai ---
(=beigu trūkst.)
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

33586.

Uzauga ieviņa
Taciņa malā,
Ne īsti kalnā,
Ne lejiņā.
Ik gāju ūdeņa,
Ik aplaistīju;
Jo labi laistīju,
Jo kupla auga;
Jo kupla auga,
Jo zaļas lapas;
Jo zaļas lapas,
Jo balti ziedi;
Jo balti ziedi,
Jo mellas ogas;
Jo mellas ogas,
Jo tautas precē;
Jo tautas precē,
Jo brāļi liedza.
Paldies brāļiem
Par liegumiņu!
Klausīšu māmiņu
Patecēdama,
Locīšu pūriņu
Parakstīdama.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Zied balta ieviņa,
Aug melnas ogas;
Prec mani tautiņas,
Liedz bāleliņis.
Paldies brāļam
Par liegumiņu.
Klausīšu māmiņu
Patecēdama,
Locīšu pūriņu
Izrakstīdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Stādīju liepiņu
Teciņa malā,
Trīs reizes dienā
Laistīt gāju.
Jo stipri laistīju,
Jo kupla auga;
Jo kupla auga,
Jo balti ziedi;
Jo balti ziedi,
Jo melnas ogas;
Jo melnas ogas,
Jo tautas jāja;
Jo tautas jāja,
Jo brāļi liedza.
Ak, es jau sen zinu
Šo puišu godu:
Kad viņi puiši,
Tad viņi mīļo;
Kad viņi vīri,
Kā suņi rej,
Vai vaina, ne vaina,
Pātagu rād'.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

- 280 -

33587.

Izauga liepiņa
Taciņa malāi,
Ik gāju ūdeņa,
Ik aplaistīju.
Jo aplaistīju,
Jo zaļi auga;
Jo zaļi auga,
Jo balti ziedi;
Jo balti ziedi,
Jo mellas ogas.
Jo daila māmiņa,
Jo dailas meitas;
Jo dailas meitas,
Ja daili znoti.
Jo brāļi
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

1. Jo ieva balti zied,
Jo tai mellas ogas aug;
Jo meitiņa sīva auga,
Jo ražanas tautas jāja.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

2. Jo tā balta ieva zied,
Jo tai melnas ogas aug;
Jo es augu niecināma,
Jo man daiļas tautas jāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3. Siliņā auga
Kuplaja ieva,
Kuplaja ieva
Zemajiem zariem,
Zemajiem zariem,
Baltajiem ziediem,
Baltajiem ziediem,
Mellajām ogām.
Kur balti ziedi,
Tur mellas ogas;
Kur daiļa māmiņa,
Tur daiļas meitas;
Kur daiļas meitas,
Tur jāja tautas.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

33588.

Izauga liepiņa
Caur klētes jumtu,
Izkāra ziediņus
Saulītes pusē.
Atjāja tautietis
Ziediņu rauti.
Rauj, rauj, tautieti,
Nerausi velti:
Viens pats ziediņš
Dālderi maksā,
Tā pate liepiņa
Simts dālderīšu.
157 [Vecpilī (Vecpils pag. Lp)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. Izauga liepiņa
Caur klētes jumtu;
Atgājis netiklis,
Nolauza zaru.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

2. Izauga liepīna
Caur klētes jumtu,
Nokāra ziedīnus
Saulītes pusē.
Es pati zīlīte
Dziedādama
No viena zarīna
Uz otru lēcu;
Uz trešo lēkdama,
Ieraugu tautas,
Deviņi ratīni,
Simts kumelīnu.
Sajāja tautas
Ziedīnus lauzt.
Nelaužat, tautīnas,
Tie dārgi ziedīni:
Viens pats ziedīnis
Dālderi maksā,
Tā pati liepīna
Simts dālderīšus.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

3. Stādīju liepiņu
Klētiņas vidū,
Izauga liepiņa
Klētiņas vidū,
Izkāra ziediņus
Caur pažobeli.
Sajāja tautiņas
Ziediņu raut.
Rauj, rauj, tautieti,
Atdošas būs:
Būs tava māsiņa
Mana brāļa rokā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

4. Uzauga liepiņa
Bāliņa klētī,
Izkāra ziediņus
Caur klētes jumtu.
Atjāja tautietis
Tur puškotiesi,
Div' ziedu mēļu,
Treš' maranātu.
Rauj, rauj, tautieti,
Nedošu velti:
Viens pats ziedinis
Dālderi maksā,
Liepiņa pate
Trīs simti dāldeŗu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

- 281 -

33589.

Izauga liepiņa
Caur klētes jumtu,
Sakāra ziediņus
Saulītes pusē.
Atnākuši sveši ļaudis,
Norāvuši liepas ziedus.
Ko nāciet, sveši ļaudis,
Mūs' pusēi ziedu raut,
Vai jūs' pašu pusītēi
Tādi ziedi neziedēja?
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

33590.

Iznīka tautiņas
Kā rīta salna,
Palika māsiņa
Bez arājiņa.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

33591.

Kal, kal, kalvīt,
Vaŗa kamaniņas!
Aizveda māsiņu
Akmiņu zemē.
Ko ēda māsiņa
Akmiņu zemē?
Sīko zvirgzdiņu
Putriņu vārīja,
Bērziņu pupuru
Maizīti cepa.
Redz nu, māsiņ,
Ko es tev sacīju,
Kam augi tik daila
Pie bāleliņa:
Ik dienas balts kreklis,
Pelēki lindraki,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

33592.

Kam šī meitiņa
Dzeltāniem matiem?
Steidzies, puisīti,
Tā būs tava!
- Es tāda puisīša
Daudz nebēdāju,
Man pašai stallī
Bērs kumeliņis,
To brauču, to jāju,
To dancināju,
Tam bēru auziņas
Pasijādama,
Tam bēru auziņas
Pasijādama,
Tam devu ābolu
Palasīdama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Kam tā meitiņa
Dzeltānīm matīm?
Šķilteŗa, stārasta,
Vagara meitiņa.
Steidzies, puisīt,
Tā būs tava!
- Man pašai stallī
Bērs kumeliņš,
To jūdzu, to braucu,
To dancināju,
Tam bēru auziņas
Pasijādama. -
Taisīju tiltiņu
No rožu lapām.
Tur brauca kungi,
Tur kaŗavīri,
Tur mani bāliņi
Māršiņas veda,
Tur manu pūriņu
Pāri vedīs.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 3551 [skat. 407. (krustpils pag. D)].

2. Kuo t'ej m'eit'eņa
Dzaltonīm motīm?
Vagara m'eit'eņa
Dzaltonīm motīm.
Steidzīs, puis'eit,
Byus jej tova!
- Man taida puis'eiša
Vot i navajaga,
Man' pošai stal'l'eitī
Sērms kum'el'eņš,
Tū jiudžu, tū brauču,
Tū dancynuoju,
Tam d'evu auz'eņu
Pas'ejuodama,
Tam d'evu obula
Palas'eidama,
Tam nešu iudiņa
Solt' olūt'eņa.
Tam taisu til't'eņu
Nu rūžu lopu,
Tī brauc'a kundz'eņi,
Tī stuorosteņi,
Tī muni buol'eņi
Maršeņas v'ed'a,
Tur meta cimd'eņus,
Tur n'ēzdauc'eņus.
4271 [Rēzeknes apr.].

- 282 -

33593.

Kam tā meitiņa
Gludenu galviņu,
Gludenu galviņu,
Sarkaniem vaigiem?
Tās mātes meitiņa,
Kas daiļi darina,
Kas daiļi darina
No mazu dienu.
Audz, meitiņ, tikuse,
Tu būsi mana;
Ja kāda netikle,
Paliec, kā auguse!
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

1. Kam tā meitiņa
Dzelteniem matiem,
Dzelteniem matiem,
Sarkaniem vaigiem;
Ik dienas balts kreklis,
Raibs lindraciņis,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā.
Audz, meitiņ, tikusi,
Tu būsi mana,
Tu būsi mana
Daiļa līgaviņa!
- Par tādu puisēnu
Daudz nebēdāju:
Man pašai stallī
Bērs kumeliņis,
To jūdzu, to braucu,
To dancināju,
Tam devu auziņas
Izsijādama,
Tam devu ābolu
Izlasīdama,
Tam nesu ūdeni
No avotiņa.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

33594.

Ko jauna būdama,
Es nedarīju!
Stādīju rozītes
Augstā kalnā.
Par gadu aizgāju
Rozīšu raudzīt-
Jau manas rozītes
Par silu zied.
Nopinu sīkrožu
Vaiņadziņu,
Tecēju svētrītu
Baznīciņā.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Iesēju rozītes
Kalniņa malā;
Nu iešu rozīšu
Apraudzīt.
Atradu rozītes
Izziedējušas,
Saviju rozīšu
Vainadziņu,
Nu iešu svētdien
Baznīcā.
Satiku kundziņu
Celiņā.
- Ai daiļa meitiņa,
Daiļš vainadziņš,
Vai pati pirki,
Vai bāleliņš?
- Ne pati pirku,
Ne bāleliņš,
Pašai izauga
Kalniņa malā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Ko jauna būdama,
Es nedarīju!
Sasēju [Stādīju] rozītes
Kalniņēju.
Pa gadu aizgāju
Rozītes raudzīt.
Pagulu, pagulu,
Rozītes auga.
Norāvu rozītes,
Nopinu kroni,
Aizgāju mīļ' Māŗas
Baznīcēju.
190 [Kuldīā].

- 283 -

33595.

Kur tu nu jāsi,
Smuks puisīti?
Kur šo naksniņu
Pārgulēsi?
- Pie jaunām, pie daiļām
Meitiņām
Tai jaunā, tai augstā
Klētiņā.
- Vai , tur jādamis,
Smuks puisīti,
Vai kādu ņemsi
Līgaviņu?
Vai ņemsi atraitni,
Vai mīlēsi,
Vai dosi maizes
Atraitnes bērniem?
- Neņemšu atraitnes,
Nemīlēšu,
Nedošu maizes
Atraitnes bērniem.
Atraitnes gultiņa
Izgulēta,
Vis' mīļi vārdiņi
Izrunāti,
Un mīļas domiņas
Izdomātas,
Un sārtas lūpiņas
Izbučotas.
- Vai ņemsi meitiņu,
Vai mīlēsi,
Vai meitas vaiņagu
Paglabāsi?
- Meitiņu ņemšu,
To mīlēšu,
Meitiņas vaiņagu
Paglabāšu.
Meitiņas gultiņa
Negulēta,
Mīļie vārdiņi
Nerunāti,
Mīļas domiņas
Nedomātas,
Sārtās lupiņas
Nebučotas. -
Māmiņa mīļā,
Dedz divas svecītes,
Lai redzu meitiņu
No vaidziņa,
Vai balti vaidziņi,
Vai sarkani,
Vai greznas drēbītes,
Vai bagāta.
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Ko padarīju,
Šī meitenīte
Prātam netīk!
Nav balti vaidziņi,
Nav sarkani,
Nav greznas drēbītes.
Nav bagāta.
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Ko padarīju!
Sav, sirmo zirdziņu
Nojādīju,
Sav' sirmo zirdziņu
Nojādīju,
Savas smalkas drēbītes
Novalkāju,
Savas smalkas drēbītes
Novalkāju,
Savu baltu naudiņu
Iztērēju!
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Ko padarīju!
Savas prieka dieniņas
Pavadīju,
Savas prieka dieniņas
Pavadīju:
Paņēmu meitiņu
Netīkamu!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kur iesi, puisīti,
Kur tecēsi,
Kur šādu naksniņu
Pārgulēsi ?
Vai jemsi atraitni,
Vai mīlēsi,
Vai dosi maizīti
Atraitnes bērniem?
- Nejemšu atraitni,
Nei mīlēšu,
Nei došu maizīti
Atraitnes bērniem.
Atraitnes vietīna
Sagulēta,
Un mīļi vārdīni
Izrunāti.
- Kur iesi, puisīti,
Kur tecēsi,
Kur šādu naksnīnu
Pārgulēsi?
Vai jemsi meičīnu
Vai mīlēsi,
Vai meičas vaiņaku
Godā celsi?
- Ir jemšu meičīnu,
Ir mīlēšu,
Ir meičas vaiņaku
Godā celšu.
Meičīnas vietīna
Uztaisīta,
Ir mīļi vārdīni
Nerunāti. -
Iesēju linīnus
Līdumāi,
Pārvežu meičīnu
Sētienāja.
Iededz, māmīna,
Dui svecītes,
Lai redzu meičīnu
No vaidzīna,
Vai baltu vaidzīnu,
Vai sarkana,
Vai košas drānīnas,
Vai bagāta.
Nei baltu vaidzīnu,
Nei sarkana,
Nei košas drānīnas,
Nei bagāta.
Vai manu dienīnu,
Ko darīšu!
Sava jaunas dienīnas
Paspēlēju,
Sava sirmu zirdzīnu
Noskraidīju,
Sava sirmu zirdzīnu
Noskraidīju,
Sava baltu naudīnu
Iztērāju.
Sava baltu naudīnu
Iztērāju
Dēļ vienas naksnīnas
Gulējuma,
Dēļ vienas naksnīnas
Gulējuma,
Dēļ pāru vārdīnu
Runājamu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 284 -

2. Uzaugu puišelis
Dižens un dails;
Nu gribu sievīnas
No visa prāta.
Ielipa māmīna
Div' vaska sveces,
Lai skata puišelis
Ab' actīnām,
Vai balti vaidzīni,
Vai sarkani,
Vai greznas drānīnas,
Vai bagāta.
Ne balti vaidzīni,
Ne sarkani,
Ne greznas drānīnas,
Ne bagāta, -
Tik tāda meitīna,
Kas prātam tika,
Ko mana sirsnīna
Sen tura mīļu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33596.

Meitas guļ ābolā,
Puiš' ābola maliņā;
Jau uz pašu rīta pusi
Puiš' pie meitām lavījās.
Meitas āva baltas kājas,
Iet uz muižu sūdzēties;
Puiši āva melnas vīzes,
Iet uz muižu klausīties.
Meitām sprieda rožu dārzu
Ar visām rozītēm;
Puišiem bērza žagariņus
Ar visiem pumpuriem.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Iesim, puiši, klausīties,
Kādu tiesu meitām sprieda:
Meitām sprieda linu lauku
Ar visiem liniņiem.
- Iesim, meitas, klausīties,
Kādu tiesu puišiem sprieda:
Puišiem sprieda bērus zirgus
Ar visiem iemauktiem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 285 -

2. Es, no rīta celdamies,
Atrodos pie meitām.
- Celies, puika, aunies kājas,
Nāc uz muižu sūdzēties!
- Augsti kungi, lepna tiesa
Puisim nieka nedarīja;
Meitai sola bērza rīkstes,
Kam pie puiša negulēja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

3. Liepa auga mežiņā,
Ozoliņis maliņā;
Meita guļ gultiņā,
Puisis gultas maliņā.
Meitas āva baltas kājas,
Iet uz muižu padziedāt;
Puiši āva zābaciņus,
Iet uz muižu klausīties.
Nāciet, ļaudis, klausīties.
Kādu tiesu Laima sprieda!
Meitām sprieda rožu dārzu
Ar visiem ziediņiem;
Puišiem sprieda bērza zarus
Nobraucītām lapiņām.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4. Meitas guli ābolāi,
Es ābola maliņā;
No rītiņa agri agri
Atradosi ābolā.
- Celies, puika, aunies kājas,
Liecies cauņu cepurīti,
Liecies cauņu cepurīti,
Nāc uz muižu sūdzēties!
Nākat, meitas, klausīties,
Kādu tiesu puišiem spriež:
Puišiem sprieda auzu lauku,
Ābolainus kumeliņus,
Lai tie sēja, lai tie pļāva,
Lai baroja kumeliņus,
Lai baroja kumeliņus
Līgaviņas vizināt.
Nākat, puiši, klausītiesi,
Kādu tiesu meitām spriež:
Meitām sprieda rožu dārzu
Ar visāmi rozītēm,
Lai tās lēja, lai ravēja,
Lai tās daili puškojās,
Lai tās daiļi puškojās
Pret jauniem puisīšiem.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

5. Puiši puiši, nebūs labi,
Vārna krāca ozolā:
Puišiem sprieda bērza rīkstes
Ar visiem pumpuriem;
Meitām sprieda rožu dārzu
Ar visām rozītēm.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

6. Puiši, puiši viņpus upes,
Meitas, meitas šimpus' upes.
Zirgi zvīdze aiz upeitis,
Jauni puiši gaviļoi:
Zyrgi zvīdze uz auzuom,
Jauni puiši uz meituom.
Cikuom puiši pi meituom,
Zyrgi auzas nūāduši.
Reitā meitas, cālušīs,
Īt uz kungu žālūtūs
[tīsuotūs].
Tīsoi, kungs, kū tīsoi,
Tīsoi tīsu pa pusei.
Meituom sūl'ei rūžu duorzu
Ar vysuom rūžeņuom;
Puišīm bārza žagareņus
Ar vysīm pupurīm.
428 [Beržūs(?)], 434 [Ludzas un Abrenes apr.].

33597.

Nāk rudentīnis,
Nāk auksti laiki,
Grib mūsu brālītis
Ligāvu ņemta.
Ne tev ir muiža,
Ne tev ir māja,
Kur liksi līgavu,
Jauns pārvedis?
- Taisīšu laivu
Straujupes malā,
Laidīšu meitīnu
Svešajā zemē. -
Kuko dzeguze,
Dzied lakstīgala,
Raud mana meitīna
Svešajā malā.
Neraudi gauži,
Nežēlojies:
Par gadu, otru
Ir es aiziešu.
Pāriešu mājā,
Prasīs māte,
Ko dara meitīna
Svešajā zemē:
Uguni kūra,
Rāciņus cepa,
Apīņu vītītes
Nodedzināja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 286 -

1. Kur likšu sieviņu,
Jauns puika būdams?
Taisīšu laiviņu
Straujupes malā,
Vedīšu sieviņu
Svešajā zemē.
Kukoja dzeguze,
Dzied lakstīgala,
Raud mana sieviņa
Svešajā zemē.
Taisīšu laiviņu
Straujupes malā,
Vedīšu sieviņu
Sava paša zemē.
46 [Carnikavā (Rg)].

2. Pascēšu tāvam,
Pascēšu muotei,
Kū dora muoseņa
Apeiņu duorzā:
Maiksteņis lauze,
Gunteņu kiura,
Apeiņu maiksteņis
Sadadzynuoja.
Taisēšu laiveņu
Straujupes molā,
Syutēšu muoseņu
Uz svešu pusi.
Kiukuoja dzaguze,
Dzīd laksteigola,
Raud muna muoseņa
Svešajā molā.
Naraudi gauži,
Napyuti griuši!
Par divi godi
Es tī byušu.
Taisēšu tilteņu
Nu ruožu lopu,
Nu ruožu lopu,
Apeiņu steigu.
Tī juoja kungi,
Tī stuorosteņis,
Tī muna muoseņa
Pyureņu vede.
Stuorostas meita
Dzaltonīm motīm-
Steidzīsi, puiškin,
Tei tova byus!
- Nagribu, navajag
Taida puiškina;
Ir man stallī
Bārs kumeleņš,
Tū jiudzu, tū brauču,
Tū dancynuoju,
Tam devu auzeņu
Pasejuodama,
Tam devu dobulu
Palaseidama.
434 [Ludzas un Abrenes apr.], 435 [Latgalē].

3. Solta zīm'eņa,
Solts rudisn'eņš,
Līk man' mām'eņa [buol'eņi]
Sīv'eņu jimt.
Kū es dareišu,
Tik jaunas pajēms?
Ni man' tāva,
Ni tāva sātys.
Taiseišu laiv'eņu
Straujupis molā,
Laideišu sīv'eņu
Sv'ešā molā [pus'ē].
Kiukoj dzagūz'e,
Syt lakst'eigola,
Raud muna sīv'eņa
Sv'ešā molā [pus'ē].
Naraudi gauži,
Napyuti griuši!
Par godu, par ūtru
Es pats nūīšu.
- Navajag man t'ev'a,
Taida puiškina!
Ir man' sātā
Jauns buol'el'eņš,
Ir munam buol'eņam
Sērms kum'eleņš,
Tū jiudzu, tū brauču,
Tū dancynuoju,
Tam b'ēru auzeņu
Pasejuodama,
Tam d'evu dobulu
Palas'eidama,
Tam n'ešu yudini
Nu olūta,
Tam grīžu til't'eņu
Ap'eiņu st'eigu.
4242 [Tiskados (Ružinas pag. Rz)].

- 287 -

4. Sūdzēšu tēvam,
Sūdzēšu mātei,
Ko dara meitiņas
Ābeļu dārzā:
Vilniņu sukāja,
Sagšiņas auda,
Ābeļu malciņu
Guntiņu kūra.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5. Taisīsim tiltu
Par platu jūŗu,
Laidīsim māsiņu
Svešajā zemē.
Kūkoja dzeguzes,
Dzied lakstīgalas,
Raud mūsu māsiņa
Svešajā zemē.
Neraudi, māsiņa,
Svešajā zemē!
Par gadu brauksim
Apraudzīt.
Pāriešu mājās,
Pateikšu mātei
Ko dara meitiņa
Svešajā zemē:
Rozītes šķina,
Vaiņagu pina,
Rozīšu kociņus
Sadedzināja.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

33598.

Par tautu dēliņu
Daudz nebēdāju:
Man pašai stallī
Bērs kumeliņis,
To jūdzu, to braucu,
To dancināju,
Tam bēru auziņas
Pasijādama.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

1. Es tautu dēliņu
Daudz nebēdāju:
Man pašai stallī
Bērs kumeliņš,
Klētē pie vadža
Sudraba segli [sega],
Zeltīti iemaukti
Pūr' dubenā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

33599.

Puķīte meitiņa
Par lauku tek.
Tec, tec, brālīti,
Ķer viņu rokā,
Ķer viņu rokā,
Būs līgaviņa!
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pumpiņa meitiņa
Pa lauku tecēja.
Tec, tec, bāliņi,
Ķer viņu rokā;
Noķēris rokā,
Slēdz maltuvē, -
Būs tev rītā
Malējiņa.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

33600.

Pumpiņa meitiņa,
Kas tevi ņems?
Mušiņa norēja
Vagares dēliņu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1. Bum bum, meitiņ,
Kas tevi ņēmīs?
Mušiņa nokoda
Vagara dēliņu.
- Gan būs puisīts,
Kas mani ņēmīs,
Lūšādas kažoku
Sidraba pogām,
Trijstūŗu cepuri,
Zābaki kājā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2. Pump pump, meitiņa
Kas tevi precēs?
Mušiņa nokoda
Vagares dēliņu.
Nokavu mušiņu,
Padaru desiņu,
Lai varu meitiņu
Iesmīdināt.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 288 -

33601.

Sajāja brammaņi
Augstā kalnā,
Sasēja kumeļus
Pie svēta koka.
Svētam kokam
Deviņi zari,
Ik zara galāi
Deviņas lapas;
Ik lapas galāi
Deviņi ziedi;
Ik zieda galāi
Deviņas ogas.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Sajāja bajāri
Augstā kalnā,
Sakāra zobenus
Sausā(?) kokā.
Sausajam kokam
Trīs vien zari,
Trīs vien zariņi,
Deviņas lapiņas.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

2. Sajāja vedēji
Augstā kalnā,
Sakāra zobiņus
Svētā kokā.
Svētam kokam
Deviņi zari,
Ik zaru galā
Deviņas lapas;
Ik lapu galā
Deviņi ziedi;
Ik ziedu galā
Deviņas ogas.
Atnāca bitīte,
Atņēma vienu,
Aiznesa mīļ' Māŗas
Baznīcā.
Vai mīļa Māriņa,
Tev jauka dzīve:
Glāžu tavs namiņš,
Glāž' istabiņa,
Sudraba slotiņu
Istabu slauka,
Zeltītu sieku
Mēsliņus nesa.
No tīra demanta
Šūpuli kāra,
Ielika kundziņu
Gulētāju,
Pielika sulaini
Šūpātāju.
Guli, guli, kundziņi,
Sulainis šūpe!
Kur ņemšu kungam
Ac' ūdentiņu?
Sudraba kalnā
Zelt' avotā.
Kur ņemšu kungam
Sluaukāmu dvieli?
Mīļas Māŗas klētī
Rakstīti dvieļi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33602.

Sajāja tautiņas
Miglotu rītu,
Skrūzaini mati,
Bruņoti svārki,
Sudraba vītols
Aiz cepurītes.
Iebēdza māsiņa
Rozīšu dārzā,
No rožu dārziņa
Dzīpuru klētē.
Atslēdza bāliņš
Ar zobentiņu.
Ej, mana māsiņa,
Raudādama!
Es tev sacīju,
Kam augi skaista, -
Ik dienas balts kreklis,
Balt' snātenīte,
Kurpītes, zeķītes
Kājiņā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

33603.

Sasēda meitiņas
Liela gaŗa rinda,
Tur vedu brālīti
Līgavas lūkot:
Lūkoji, brālīti,
Kuŗa tev tika!
- Ko, māsa, lūkošu -
Izlasas vien.
- Ņem to pašu
Bajāra slaistu;
Bajāra slaistam
Dižs sudrabinis.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

- 289 -

1. Sasēda meitiņu
Dižena rinda;
Ievedu brālīti
Lūkoties.
Ņem, mans brālīti,
Kuŗa tev patīk!
- Ko ņemšu, māsiņa, -
Izlasas vien.
- Ņem jel to pašu
Bajāra slaistu:
Bajāra slaistam
Daudz sudrabiņa.
- Kur likšu sudrabu,
Kad nava tikuma?

2. Sasēda meitiņas
Rindiņā.
Atveda bāliņu
Lūkoties.
Lūkojies, bāliņ,
Kuŗa tev patīk!
- Ko ņemšu, māsiņa, -
Izlasas vien.
- Jāj, manu bāliņu,
Zītara zemē
Zītara meitiņu
Lūkoties!
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

33604.

Silta silta saulīte
Kambaŗa galā.
Nāc, mana māsiņa,
Sildīties,
Nāc, mana māsiņa,
Sildīties,
Es došu krēsliņu
Apsēsties!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

33605.

Tētele, memmele,
Ved kazu Rīgā,
Pirc man lielo
Sudraba saktu!
Uzkāpšu kalnā,
Iesegšu krūtīs,
Lai mani ierauga
Vagares dēli.
Vagares dēliem
Lieli zirgi,
Neiešu kājām
Baznīcā.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

1. Es biju lielā
Lielmaņu meita,
Man bija liela
Sudraba sakta.
Uzkāpu kalnā,
Atgriežu priekšu,
Lai nu skatās
Stārasta dēli.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2. Es savai mātei
Vienīga meita,
Man māte iedeva
Melno vērsīti.
Pārdevu lielo
Melno vērsīti,
Nopirku lielo
Sudraba saktu.
Iespraudu krūtīs
Sudraba saktu,
Uzkāpu kalnā,
Lai puiši ierauga.
263 [Dobelē].

3. Es tēva meitiņa,
Man zili svārki;
Uzkāpu kalnā,
Lai spiguļoja,
Lai nāca lūkoti
Vagares dēli.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

4. Izdevu gosniņu
Baltmugurīti,
Nopirku vizuļa
Villainīti,
Uzkāpu kalnā
Grozīties,
Lai mani ierauga
Vagares dēli.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5. Sukā, māmiņa,
Gludenu gālu!
Tēvs brauks tiergū,
Jems mani līdze,
Pierks man mēleni,
Sudraba sakti.
Tad iešu kalnē
Grozīties,
Lai mani ierauga
Saimnieka dēli.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

- 290 -

6. Tēvs brauks Rīgāi,
Ņems mani līdza,
Pirks man zīļotu
Sudraba saktu.
Uzkāpu kalnāi,
Lai spiguļo,
Lai mani lūko
Vagares dēli.
Vagares dēliem
Pulks kumeliņu,
Neiešu kājām
Baznīcāi.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

7. Uzkāpu kalniņā
Atgriezu krūtes,
Lai mani redzēja
Leimaņa dēli.
Leimaņa dēliem
Labs kumelis,
Neiešu kājām
Baznīcā.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

33606.

Tīšām ieviņu
Ceļā dēstīju,
Lai auga kupla,
Lai ziedi balta.
Tautās iedama,
Nolauzu zaru,
Pasitu zem baltu
Vilnānīti,
Tad gāju tautiņu
Istabāi.
Pabira tautiņu
Istabiņa
Skaistiemi baltiemi
Ziediņiemi.
Vaicāja tautiņas,
Kas bēra ziediņus, -
Es pate ziediņu
Bērājiņa.
Gan grib tautiņas
Salasīt.
Ne tā, tautiņas,
Kā gribējāt!
No kuŗa ziediņa
Pa dāldeŗam,
No pašas nesējas
Simt' dālderīšu.
Met, met, tautieti,
Pa dāldeŗam;
Tec, teci, dālderi,
Pa galda galam,
Pa galda galam
Māmiņas klēpī!
Tas tev, māmiņa,
Par auklējumu,
Par mana šūpoļa
Kārumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Brāļos augdama,
Ābeli stādīju
Ne labi kalnā,
Ne lejiņā,
Tādā mazā
Pakalniņā.
Ik rītus, vakarus
Raudzīt tecēju,
Vai auga kupla,
Vai ziedēj' balta.
Gan auga kupla,
Gan ziedēj' balta.
Tautās iedama
Puškiņus rāvu,
Pieliku pie baltas
Villainītes.
Tā ziedēj' mana
Villainīte,
Tā es ziedēšu
Pietautu dēla.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

2. Pīsēju kumeli
Pi veitul'eņa,
Pabēru auzu
Kumeļam,
Īlyku sīneņa
Radeļuos,
Ītaku nomā,
Ustobā.
Tuods gūds nomā,
Tuods ustobā:
Raud tāvs, raud muote,
Raud buol'el'eņi.
Iztaku uorā
Rauduodama,
Īlācu komonuos
Dzīduodama,
Puorbrauču buol'eņu
Teirumeņu.
Pastuotu(?) īveņu
Sil'eņa golā,
Lai aug kupla,
Lai zīd bolta.
Īdama tautuos,
Nūlaužu zoru,
Pasytu zam boltu
Vylnuoneiti.
Īguoju tauteņu
Ustobā,
Pabēru zīdeņu
Zylu i zaļu.
Niu suoka tauteņis
Vaicuotīs:
Kas tūs, kas tūs
Zīdeņus bēra?
Navaicoi, tauteņis,
Es pate bēru.
Paga paga, tauteņis,
Na breivu byus!
Nu kura zīdeņa
Pa symtam muorku,
Pa symtam muorku,
Pa dalderam
Par muna vaiņuga
Nūjimšonu,
Par muna kauneņa
Redzēšonu.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

- 291 -

33607.

Trīs meitas dziedāja
Ābola kalnā [Ābeļu dārzā],
Visām trijām
Vaiņaki galvā.
Ņem, brālīt, vienu,
Es ņemšu otru,
Lai tā trešā
Māmiņu klausa;
Lai kalusa māmiņu
Patecēdama,
Lai loka pūriņu
Izrakstīdama
Līdz citam gadam,
Līdz rudeņam.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33608.

Trīs jaunas meitiņas
Sēd rožu dārzā.
Jem, bāliņ, vienu,
Es jemšu otru,
Tā treša maza,
Lai aug vēl liela,
Lai aug vēl liela,
Lai gaida tautu.
Ai mazā meitiņa,
Tev laba laime,
Tev jāja dienā
Trīs reizes tautas.
- Labdien, tēvs māte!
Kur jūsu meita?
- Jāj, jāj tu projām,
Nedošu meitas!
- Jāš', jāšu projām,
Ar Dievu neteikšu,
Ar Dievu neteikšu,
Rokas nebučošu.
Ej, smukā meitiņa,
Atver man vārtus!
Tā, vārtus veŗot,
Sāk gauži raudāt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava vaina, -
Vecāko vaina,
Kam tevi nedeva.
365 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Trīs meitas sēdēja
Ābeļu dārzā.
Ņem, bāliņ, vienu,
Es ņemšu otru,
Tā trešā , mazā
Lai paliek mātei,
Lai paliek mātei,
Lai dara pūru, -
Ķemmēju galvu,
Mazgāju muti,
Skatos pa logu,
Vai kāds nejāj.
Ak laime laime,
Jāj precenieki!
- Tec, meitiņ, klētī,
Ģērbies kleitē;
Ģērbies kleitē,
Aun kurpes kājā;
Aun kurpes kājā,
Mauc gredzentiņu;
Mauc gredzentiņu,
Liec vaiņadziņu!
Tec, meitiņ, žigli,
Atdari vārtus.
Atdari vārtus,
Laid preceniekus!
- Labdien, māmiņa,
Tev smuka meitiņa.
- Man' smuka meitiņa
Priekš tev' nav auguse.
- Meitiņa dzirdēja,
Sāk gauži raudāt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava vaina!
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 292 -

e) Gaŗākas dziesmas jeb ziņģes

33609.

Aiz tiem kalniem, aiz tām lejām,
Tur sarkanas ogas aug;
Daiļa daiļa tā meitiņa,
Kas tās ogas lasa.
Tā ziedēja rožu ziedu,
Magonīšu skaistumiņu;
Pilli pirksti gredzeniņu,
Zirņu ziedu vaiņadziņš.
Tur atjāja kungu dēli [jauni kungi],
Grib tai maukt gredzeniņus.
- Nost, vāciešu lupatiņas,
Lai es savas ogas lasu!
Lai es savas ogas lasu,
Klausu tēva, māmuliņas,
Klausu tēva, māmuliņas,
Gaidu īsta tēva dēla.
Neņems mani kungu dēli,
Nesauks mani gaspažiņu;
Ņems man' miežu arājiņis,
Sauks arāja līgaviņu.
Tā man tika, miežu druva
Dzeltenām vārpiņām;
Tas man tika, arājiņis
Dubļaināmi kājiņām.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

33610.

Apsedloju biržu sesku,
Jāju kungu pagastāi.
Sanāk visi lieli kungi,
Grib ar mani zirgus mīt.
Izved bērus , izved raudus,
Neviens līdzi nerikšoja.
Jūs, kundzīni, nezināt,
Cik naudīnas man pielikt!
Sola kungi tirgus placi
Ar naudīnu noskaitīt.
Līdz kundzīni naudu skaita,
Es ar sesku gabalāi.
Sasauc kurtus, sasauc kvekšus,
Gribēj' mani uzmedīt -
Vienāi taures pūtienāi
Sešas jūdzes caur zemīti!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

33610v1.

Apsedloju biržu sesku,
Jāju sievas lūkoties.
Es nojāju uz Kandavu
Norasojšu kumeliņu.
Tur sanāca jauni kungi,
Grib ar mani zirgiem mīt.
Izved raudus, izved bērus,
Neviens līdza nestāvēja.
Sola kungi tirgus placi
Dāldeŗiem noskaitīt.
Līdz kundziņi naudu skaita,
Es ar sesku aliņā.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

33611.

Apsegloju melnu kuili
Un aizjāju uz Dobeli:
Dobel's meitas man' gribēja
Par kundziņu paturēt.
Pats es tur nepaliku,
Ka tur grūta dzīvošan':
Sīkas olas maisā bēra,
Pret kalniņu ritināja.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

33612.

Aivīkšys, upinis
Boltys zīd'ēje,
Boltys zīd'ēje,
Sorkonys kuorsa.
Mani tāvs mām'eņa
Jaunu tautuos atd'ev'e;
Pīsac'eja atdūdami
Cīmā nastaiguot',
Cīmā nastaiguot',
Kuoju nalauz'eit'.
Dz'eivuoju gad'eņu,
Dz'eivuoju ūtru;
Iz treša gad'eņa
Sajēmu pruotu,
Pasam'ešu par dzagūzi,
Skrīš' iz tāva sātu.
Aizkiukuoju tāva sātā
Ar žēl'eigu bolsu,
Laikam mani tāvs izdz'ērs',
Pa pogolmu staiguodams.
Pa pogolmu puorstaiguoja,
Man'a nadz'ērd'ēje.
Aizkiukuoju tāva sātā
Ar žēl'eigu bolsu,
Laikam mani muot' izdz'ērs',
Brūkastis' vuoreidama.
Muot'e brūkasts' izvuorēja,
Man'a nadz'ērdēje.
Aizkiukuoju tāva sātā
Ar žēl'eigu bolsu,
Laikam mani muos' izdz'ērs',
Sin'cis' slauc'eidama.
Muosa sin'cis izslauc'ēja,
Man'a naizdz'ērda.
Aizkiukuoju tāva sātu
Ar žēl'eigu bolsu,
Laikam mani vacys bruol's'
Izdz'ērs', izkapti kuldams.
Bruol's' izkapti izkiula,
Man'a naizdz'ērda.
Aizkiukuoju tāva sātā
Ar žēl'eigu bolsu,
Laikam mani jaunais bruol'eņš
Izdz'ērs', zyrgu sadluodams.
Bruol'eņš zyrgu apsadluoja,
Mani izdz'ērda.
Pavaicuoja vacū bruol'i,
Voi saut' itū dzagūzeiti.
"Nasaun', bruol'eit, pagaid', bruol'eit,
Voi nav myusu muosa!
Jo tu esi myusu muosa,
Ej uz myusim cīmā
( Ej pi myusu ustobā;)
Jo eistuo dzagūz'eit'e,
Skrīn pa zaļu m'ežu! "
Ka skrēju pa m'ežu,
Visi kūki l'eika;
Ka skrēju pa t'eirumu,
Vyss t'eirums zaļš palyka;
Ka skrēju pa lukstīm,
Luksti pilni osoru.
Patim lobam kūkam
Dīvs lopu nad'ev'e;
Taipat' man', buoryn'ei,
Dīvs dz'eivis nad'ev'e.
427 [Varakļānu pag. Rz].

- 293 -

1. Īšu, īšu, t'e nabyušu,
Te naloba dz'eiv'e,
Griuti vorgi, sv'eši ļauds
Komoj munu sirdi.
Malnuo maiz'e, tuos nab'eja,
Tuos d'eļ manis žāloj'.
Īšu, īšu uz t'āteiti,
Uz mīlū mam'eņu.
Puorsagrīzšu par dzagūzi,
Skrīš' uz tāva sātu,
Aizkiukuošu tāva sātu,
Ar žēl'eigu bolsu,
Moža mani tāvs izdz'ērs',
Moltyvē moldams.
Tāvs mul'eiti samola,
Manis naizdz'ērda.
Aizkiukuoju ūtru reizi
Ar žēl'eigu bolsu,
Moža mani muot' izdz'ērs',
Vylnuon'eit'es auzdama.
Muot'e vylnuon'es izauda,
Manis naizdz'ērda.
Aizkiukuošu trešu reizi
Ar žēl'eigu bolsu,
Moža mani muosa izdz'ērs',
Ruozas stateidama.
Muosa ruozas pastatēja,
Manis naizdz'ērda.
Aizkiukuošu tāva sātā
Ar žēl'eigu bolsu,
Moža mani bruol's izdz'ērs',
Pa duorzu staiguodams,
Pa duorzu staiguodams,
Obuļus āzdams.
Bruol'eits' mani izdz'ērda,
Pa duorzu staiguodams.
"Ka tu esi muna muosa,
Skrīn' uz munu sātu;
Ka tu m'eža dzagūz'eite,
Skrīn'uz m'ežu cauri! "
Rauduoju, rauduošu
Par vysu myužu,
Kol'eņ mani atšk'ērs
Dīvs žel'eigs nu jiusu.
Kad es' skrēju par jiureņas,
Jiuras rozal'ēja;
Kad es' skrēju par m'ežīm,
M'eži pazaļuoja.
431 [Pildas pag. Ldz].

- 294 -

33613.

Aunu, aunu balti kājas,
Lecu dārzīnā;
Iegājuse dārzīnāja,
Plūcu baltas rozes.
Saplūkuse baltas rozes,
Pinu vaiņacīnu;
Nopinuse vaiņacīnu,
Lieku galvīnāja.
Uzlikuse galvīnāja,
Teku gar jūrmali;
Teku teku gar jūrmali,
Vaiņaks galvīnā.
Iesipūte rītvējīnis,
Nopūš vaiņacīnu,
Nopūš manu vaiņacīnu
Jūŗas dziļumā.
Teku, teku gar jūrmali,
Vaiņaks jūrīnā;
Tecēdama sasitiku
Divi jājējīnus.
Viens ar mani parunāja
Jauku valodīnu;
Otrais saka: še, meičīna,
Patur' kumelīnu!
Patur' manu kumelīnu
Zelta iemautīnus,
Lai es peldu jūrīnāja
Pakaļ vaiņacīnu!
Peldžu, peldžu par jūrīnu,
Vaiņaks rocīnāja;
Izpeldējis no jūrīnas:
Še, meič, vaiņacīnis!
Še meičīna, vaiņacīnis,
Liec to galvīnā;
Nesak' savai māmulīti,
Kur bij vaiņacīnis!
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33614.

Brālīts mani dancot veda,
Pirka zelta gredzentīnu;
Ar brālīti dancojot,
Nokrīt manis gredzentīnis.
Tautas saka uzņemdamas:
Tā būs mana līgavīna!
Atnāc, meitiņ, rītā agri,
Dabūs' savu gredzentīnu!
Es nogāju rītā agri,
Sauc viņš mani klātsēdēt;
Es pie viņa piesasēdu,
Kā rozīte ziedēdama.
Tas nebija ilgu laiku ,
Sauc viņš mani klātgulēt;
Es pie viņa piesagulu,
Kā lapīna drebēdama.
Tas nebija ilgu laiku,
Sāk ar naudu lielīties.
Man pašaja zelta nauda,
Ir vēl tīra sidrabīna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33615.

Brūte, mana mīļa brūte,
Vai tev ir pēc manim žēl?
Ja tev ir pēc manim žēl,
Nāc, apsēd uz manu gultu;
Nāc apsēd uz manugultu,
Noslauk' žēlas asariņas,
Un kad es jau miris būšu,
Appuško tu manu kapu;
Appuško tu manu kapu
Ar baltām rozītēm,
Ik uz stūri vītoliņu,
Vidūi baltu āboliņu!
Dziedās koši lakstīgala
Vītoliņa galiņāi,
Skries bitītes ziedu jemt
No baltaja āboliņa.
Tur sanāks svētu rītu
Jaunas meitas puškoties,
Jaunas meitas puškoties
Ar baltām rozītēm.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 295 -

33616.

Daiļa roze dārzā auga,
Kas to rozi iestādīja?
Māmiņai viena meita,
Tā rozīti iestādīja.
Jūdziet, brāļi, sešus meļņus,
Brauksim viņai precībās.
Labdien labdien, smukmeitiņa !
Mēs braucām precībās.
- Paldies paldies, smukpuisīti,
Es nevaru solīties,
Es nevaru solīties,
Nav mājā tēvs māmiņa.
Brauciet rītu, vai parītu,
Tad būs mājā tēvs māmiņa.
- Jūdziet, brāļi, sešus meļņus,
Brauksim otrreiz precībās!
Labdien labdien, smukmeitiņa,
Otrreiz braucam precībās.
- Paldies paldies, smukpuisīti,
Nu es varu solīties,
Nu es varu solīties,
Nu mājā tēvs māmiņa.
Jūdziet, brāļi, sešus meļņus,
Vedam brūti sētiņā!
Sētiņāi ievedot,
Saņem mūs mūzikanti,
Piecpadsmit ar vijolēm
Sešpadsmit ar bazūnēm.
Pirmo danci dancojot,
Noģībs mana līgaviņa,
Nesu viņu kambarī,
Lieku viņu gultiņā,
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Uz rokām saauklēju.
Saki, mana līgaviņa,
Vai negribi ēst, vai dzert?
Vai negribi ēst, vai dzert,
Vai saldena āboltiņa?
- Ne es gribu ēst, ne dzert,
Ne saldena āboltiņa.
- Saki, mana līgaviņa,
Kādās drēbēs tevi ģērbt?
- Šķidri austos svārciņos
Sarkanrožu lintītēm.
- Saki , mana līgaviņa,
Kādā zārkā tevi likt?
- Tumši zilā, brūnām puķēm,
Sudrabiņa lapiņām.
- Saki, mana līgaviņa,
Kādiem zirgiem tevi vest?
- Tiem pašiem sešiem meļņiem,
Kuŗiem mani brūti veda.
- Saki, mana līgaviņa,
Kādām smiltīm tev' apbērt?
- Tām pašām smiltiņām,
Kuŗām citus paglabā.
- Saki, mana līgaviņa,
Kā es tevi piecietīšu?
- Liec trīs gadus baznīcā
Ik svētdienas nozvanīt.
- Brīnās kungi, brīnās ļaudis,
Kas tā tāda nomiruse,
Kas tā tāda nomiruse,
Pirmo danci dancojot,
Pirmo danci dancojot,
Brūtes kroni noņemot.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Redz kur jāja dui bajāri,
Zīda puški zemi slauka,
Jāja dienu, jāja nakti
Skaistu meitu lūkoties.
Uzjāj vienu augstu kalnu,
Tai kalnā kupla liepa,
Apakš liepas avotīns,
Dui meitīnas velējās.
Labdien labdien, smukā meitīn!
Pirmoreiz uz precībām.
- Paldies paldies, smuks puisīti!
Es nevaru vēlēties,
Es nevaru vēlēties,
Nav mājāsi tēvs māmīna;
Atjāj rītu pēc pusdienas,
Tad būs mājās tēvs māmīna.
- Labdien labdien, smukā meitīn!
Otru reiz uz precībām.
- Paldies paldies, smuks puisīti!
Es nevaru vēlēties,
Es nevaru vēlēties,
Nav mājāsi jau(n) brālīša;
Atjāj rītu priekš pusdienas,
Būs mājāsi jau(n) brālītis. -
- Labdien labdien, smukā meitīn!
Ko sacīja jau(n) brālītis?
- Jaunbrālītis to sacīja:
Ej ar Dievu, mūs' māsīna! -
- Lielas kāzas turēsim,
Vāksim desmit mūzikantus,
Vāksim desmit mūzikantus,
Divpadesmit stabulniekus, -
Pirmo danci dancojot,
Nokrīt zelta vainadzīns;
Pēc vainaga sniedzoties,
Noģībst mana līgavīna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].
(=Tālāk teksts līdzīgs pirmās)
(=dziesmas tekstam.)

- 296 -

2. Tēvs baŗoja kumeliņu,
Māte puško cepuriņ'.
Pavaicāju māmulītei,
Kādu ņemtu līgaviņ'.
Māmiņ' manim atbildēja:
Ņem, kas kalna galiņā!
Pirmā dienā es nojāju
Gar kalniņu lūkoties.
Labrīt labrīt, smukā meitiņ,
Es atjāju pēc tevim!
- Jāj ar Dievu, atjāj rītu,
Būs es brāļa sētiņā. -
- Svētdien svētdien pats atvežu
Savu jaunu līgaviņ'
Ar tiem sešiem sirmiem zirgiem,
Ar tām vaŗa kamanām.
Divpadsmit bungu sita,
Sešas pūta stebulītes.
Pirmā danca galiņā
Noģībst mana līgaviņ'.
Paliek visi kāzenieki
Noskumuši, nedancoš'.
Dancejiet, kāzenieki,
Gan Dieviņš palīdzēs!
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Auklē savu līgaviņu,
Cetortā naksniņā
Nomirst mana līgaviņ'.
Pavaicāju māmiņai,
Kādus svārkus viņai vilkš'.
Māmiņ' manim atbildēja:
Velc viņai zīda svārkus!
Pavaicāju māmiņai,
Kādu drānu viņai siešu.
Māmiņ' manim atbildēja:
Sien viņai zīda drānu!
Pavaicāju māmiņai,
Kādas zeķes viņai vilkšu.
Māmiņ' manim atbildēja :
Velc viņai zīda zeķes!
Pavaicāju māmiņai,
Kādas kurpes viņai vilkšu.
Māmiņ' manim atbildēja:
Velc viņai zīda kurpes,
Velc viņai zīda kurpes
Sudrabiņa sprādzītēm!
Trīs gadiņus ik dieniņas
Apzvan' savu līgaviņu.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

33617.

Dieviņš jāje zvirgzdu tiltā
Ābultaiņu kumeliņu.
Tam Dieviņa kumeļam
Naudas segli mugurā.
Tas aizskrēja gar jūrmali,
Nauda vien noskanēj'.
Gar jūrmali aiztecējis,
Uztek' vienu straujupīti.
Straujupītes maliņā
Trīs jumpravas velējās.
Vienai bija zelta vāle,
Otrai zelta velētava,
Tai trešai itin koša
Aiz visām vālītēm.
Tās upītes maliņā
Iedēstīju ozoliņu.
Tur uzauga ozoliņš,
Tur uzvilku pulcēniņu,
Tur uzvilku pulcēniņu,
Tur ielīde man bitītes.
Man bitītes ievilkušas
Lielu vaska riteniņ'.
Ar to vaska riteniņu
Iekūlos naudiņā,
Iekūlos naudiņā,
Nopirkos sev kumeliņu.
Nopircies sev kumeliņu,
Sēju rudzus, sēju miežus.
Uzaug rudzi, uzaug mieži,
Pataisīju iesaliņu;
Pataisījis iesaliņu,
Pabrūvēju alutiņu;
Pabrūvējis alutiņu
Aicin' brāļus alu dzērt.
Brāļi nāce alu dzērt,
Atved manu līgaviņu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

- 297 -

33618.

Es ar savu līgaviņu
Vakarā apgulos.
Uz pusnakti pamodos,
Navaid vaira līgaviņas.
Stāvu lēcu no gultiņas,
Segloj' savu kumeliņu,
Jāj' uz meitu māmaliņu
Meklēt savas līgaviņas.
Jāj' pa ceļu raudādams,
Līgaviņas meklēdams;
Satiek' savu mīļu Laimi
Sava ceļa maliņā.
Ai Laimiņ, ai māmiņ,
Redzēj' manu līgaviņu?
- Ai puisīt, ai dēliņ,
Kāda tava līgaviņa?
Dzeltāniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
- Ai puisīt, ai dēliņ,
Sarkanrožu dārziņā.
Jāj' pa ceļu dziedādams
Uz sarkanu rožu dārzu.
Dižandaili rozes zied,
Navaid manas līgaviņas.
Jāj' pa ceļu raudādams,
Līgaviņas meklēdams,
Satiek'savu mīļu Laimi
Sava ceļa maliņā.
Ai Laimiņ, ai māmiņ,
Redzēj' manu līgaviņu?
- Ai puisīt, ai dēliņ,
Kāda tava līgaviņa?
Dzeltāniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
- Ai puisīt, ai dēliņ,
Sirmu rožu dārziņā.
Jāj' pa ceļu dziedādams
Uz sirmo rožu dārzu.
Dižandaili rozes zied,
Navaid manas līgaviņas.
Jāj' pa ceļu raudādams,
Līgaviņas meklēdams,
Satiek' savu mīļu Laimi
Sava ceļa maliņā.
Ai Laimiņ, ai māmiņ,
Redzēj' manu līgaviņu?
- Ai puisīt, ai dēliņ,
Kāda tava līgaviņa?
Dzeltāniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
- Ai puisīt, ai dēliņ,
Baltu rožu dārziņā.
Jāj' pa ceļu dziedādams
Uz balto rožu dārzu.
Dižandaili rozes zied,
Vidū mana līgaviņa.
Viegli lēču no kumeļa,
Apkamp' savu līgaviņu;
Pliķi cirtu mācīdams,
Mutes devu mīlēdams.
Ai tu mana līgaviņa,
Kam man' gauži raudināji?
- Tādēļ tevi raudināju,
Ka tu dzēri krodziņā,
Ka tu dzēri krodziņā,
Ka mocīji kumeliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Dzēru, dzēru krodziņā,
Jāju, jāju sētiņā,
Pavaicāju māmiņai,
Kur būs mana līgaviņa.
Māmiņ' manim pasacīja:
Baltā rožu dārziņā.
Jāju, jāju raudādams
Uz balto rožu dārzu.
Skaisti ziež baltas rozes,
Te nav manas līgaviņas.
Dzēru, dzēru krodziņā,
Jāju, jāju sētiņā,
Pavaicāju bāliņam,
Kur būs mana līgaviņa.
Bāliņš manim pasacīja:
Raibā rožu dārziņā.
Jāju, jāju raudādams
Uz raibo rožu dārzu.
Skaisti ziež raibas rozes,
Te nav manas līgaviņas.
Dzēru, dzēru krodziņā,
Jāju, jāju sētiņā,
Pavaicāju māsiņai,
Kur būs mana līgaviņa.
Māsiņ' manim pasacīja:
Sārtā rožu dārziņā.
Jāju, jāju raudādams
Uz sārto rožu dārzu.
Skaisti ziež sārtas rozes,
Vidū mana līgaviņa.
Dārzā lēcu, mutes devu,
Bet šī manim pliķi cirte.
"Kam tu, šķelmi, krogā dzēri,
Kam mietoji kumeliņ'!"
Nāc man līdz, līgaviņ,
Nedzerš' vairs krodziņā,
Nedzerš' vairs krodziņā,
Nemietošu kumeliņ'!
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

- 298 -

2. Dzēru, dzēru krodziņā
Līdz vakaru vakariem,
Līdz vakaru vakariem,
Līdz kājiņas vairs nenesa.
Kad kājiņas vairs nenesa,
Sēd' savā kumeļā;
Sēd'sava kumeļā,
Jāj' mājās dziedādams;
Jāj' mājās dziedādamis
Pie tās vecas māmuļītes,
Pie tās vecas māmuļītes,
Pie jaunās līgaviņas.
Es māmiņu gan atradu,
Līgaviņas neatradu.
Es vaicāju māmiņai,
Kur ir mana līgaviņa.
Māmiņ' man atbildēja:
"Sarkan' rožu dārziņā,
Sarkan' rožu dārziņā
Ravē rozes magonītes."
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' apkārt rožu dārzu.
Koši zied sarkanrozes,
Nevaid manas līgaviņas.
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' mājās raudādams,
Jāj' mājās raudādamis
Pie tās vecas māmuļītes.
Pavaicāju māmiņai,
Kur ir mana līgaviņa.
Māmiņ' man atbildēja:
"Raibāi rožu dārziņā,
Raibāi rožudārziņā
Ravē rozes, magonītes."
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' apkārt rožu dārzu.
Koši zied raibas rozes,
Nevaid manas līgaviņas.
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' mājās raudādams,
Jāj' mājās raudādamis
Pie tās vecas māmuļītes.
Pavaicāju māmiņai,
Kur ir mana līgaviņa.
Māmiņ' man atbildēja:
"Baltāi rožu dārziņā,
Baltāi rožu dārziņā
Ravē rozes, magonītes."
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' apkārt rožu dārzu.
Koši zied baltas rozes,
Vidū mana līgaviņa.
Stāvu lēcu no kumeļa,
Apkampdams nobučoju.
Ak tu mana līgaviņa,
Kam tik ilgi raudināji?
"Tālab ilgi raudināju,
Kam dzer ilgi krodziņā,
Kam dzer ilgi krodziņā,
Kam tramdīji kumeliņu."
Vai es vienis krogā dzēru,
Viens tramdīju kumeliņu?
Dažs vīriņis krogā dzēra,
Dažs tramdīja kumeliņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

3. Vakarā apgulos
Pie jaunajas līgaviņas;
Ap pusnakti uzmostos,
Nav vairs manas līgaviņas.
Stāvu lēcu no gultiņas,
Segloj' savu kumeliņu,
Jāju ceļu raudādams,
Līgaviņas meklēdams.
Satiek' savu īsto tēvu
Liela ceļa maliņā.
Labdien labdien, īstais tēvs,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Dēliņ, tava līgaviņa
Zaļo rožu dārziņā."
Jāju ceļu dziedādams
Uz zaļo rožu dārzu.
Zaļas rozes skaisti zied,
Nava manas līgaviņas.
Jāju ceļu raudādams,
Līgaviņas meklēdams.
Satiek' savu īsto māti
Liela ceļa maliņā.
Labdien labdien, īstā māte,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Dēliņ, tava līgaviņa
Brūno rožu dārziņā."
Jāju ceļu dziedādams
Uz brūno rožu dārzu.
Brūnas rozes skaisti zied,
Nava manas līgaviņas.
Jāju ceļu raudādams,
Līgaviņas meklēdams.
Satiek' savu īsto brāli
Liela ceļa maliņā.
Labdien labdien, īstais brāli,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Brālīt, tava līgaviņa
Sarkan' rožu dārziņā."
Jāju ceļu dziedādams
Uz sarkano rožu dārzu.
Sarkanrozes skaisti zied,
Nava manas līgaviņas.
Jāju ceļu raudādams,
Līgaviņas meklēdams.
Satiek' savu īsto māsu
Liela ceļa maliņā.
Labdien labdien, īstā māsa,
Rēdzēj' manu līgaviņu?
"Bāliņ, tava līgaviņa
Balto rožu dārziņā."
Jāju ceļu dziedādams
Uz balto rožu dārzu.
Baltās rozes skaisti zied,
Vidū mana līgaviņa.
Stāvu lēcu no kumeļa,
Ķēru savu līgaviņu.
Ai jaunā līgaviņa,
Kam no manis projām bēdzi?
Vai tev trūka sāls, maizītes,
Vai es mīļi nedzīvoju?
"Man netrūka sāls, maizītes,
Tu pats mīļi nedzīvoji."
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 299 -

33619.

Es nūguoju uz olūtu,
Nūsaveju vaiņuceņu;
Radzu divi muižas puišus
Sērmīm zyrgīm atjuojūt.
Dojuoj kluot, pīsīn zyrgus,
Nūraun munu vaiņuceņu.
Es rauduot, es žāluot
Sova skaista viaņuceņa.
- Naraud gauži, nažāluoji,
Es tev dūšu pusi muižas!
- Es nagribu pusi muižas,
Atdūd munu vaiņuceņu!
Es rauduot, es žāluot
Sova skaista vaiņuceņa.
- Naraud gauži, nažāluoji,
Es tev dūšu vysu muižu!
- Es nagribu vysas muižas,
Atdūd munu vaiņuceņu!
Es rauduot, es žāluot
Sova skaista vaiņuceņa.
- Naraud gauži, nažāluoji,
Byusi muna ļaudaveņa!
- Narauduošu, nažāluošu,
Byušu tova ļaudaveņa.
4191 [Kalupes pag. D].

33620.

Es vācieša bērniņš bij',
Nabags kļu(v)u dzīvodams:
Pirti kūru - tā nodeg',
Ganos gāju - govs nosprāg'.
Uziem' vienu augstu kaln',
Lāpīj' savu kažociņ'.
Datek viena melna laps',
Nozog manu adatiņ'.
Adatiņu meklēdams,
Uziem' vienu pavāriņ'.
Es tev lūdzu, pavāriņ',
Dod man gaļas pasmeķēt!
Pavārs ņēme uguns pagal',
Sit man pašā nevietā.
Piecu mārku ziepju pirku,
Piecas dienas samazgāj', -
Melns tur bija, melns palike,
Melns tur paliks mūžīgi.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

33620v1.

Apsēdos kalniņā,
Lāpu savu kažociņu.
Daskrien viena melna kuce,
Norauj manu ielāpiņ'.
Es nogāju lejiņāi,
Ielāpiņa meklēdams.
Tur atradu jaunas meitas
Kovārnīšus vārījot.
Es jūs lūdzu, jaunas meitas,
Dodiet zupas pasmeķēt!
Meitas ņēma pavārnīcu,
Dod par lūpām švimbu švambu!
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 300 -

2. Es uzkāpu kalniņēju
Kažociņu salāpīt;
Atskrej viena raiba kaķe,
Paķeŗ manu ielāpiņ'.
Raibu kaķi meklēdam,
Ieraug' vienu raibu muiž',
Tai raibāi muižiņāi
Pavāriņš zupi vār'.
Es tev lūdzu, pavāriņ,
Dod man zupi pasmeķēt!
Tas bezgoža pavāriņš
Nedod zupi pasmeķēt.
Pavārs ņēm' ugiņ' šķetu,
Sit pa manu vēdariņ'.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

3. Kāpu, kāpu kalnīnāi,
Lāpu savu kažocīnu.
Atskrej viena raiba kaķe,
Parauj manu ielāpīnu.
Eimu muižu no muizīnas,
Ielāpīna meklēdams.
Uzeim' vienu raibu muižu,
Nav nevienas raibas kaķes.
Iznāk raibis pavārīnis,
Prasu zupas pasmeķēt;
Nedod zupas pasmeķēt,
Dod ar kausu pa mugaru.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

4. Ņemu pauni pār plecēm,
Sāku silu lenderēt;
Uziem' vienu augstu kalnu
Pašā sila viducī.
Metu pauni uz to kalnu,
Lāpu savu kažociņu.
Vells uznese lāču māti,
Nolauž manu adatiņ'.
Atkal pauni pār plecēm,
Sāku silā lenderēt;
Uziem' vienu zaļu muiž',
Zaļas muižas pavāriņ'.
Pavāriņ, labs draudziņš,
Dod man sulu pasmeķēt!
Pavārs ņēme uguns pagal',
Iesit manpar vēderu.
Piec' mārciņu ziepju pirku,
Trīs dieniņu pirti kūru,
Asi malku kurināju;
To es pēru , to mazgāju,
Nevarēju izmazgāt.
Kas dos izmazgāt
Paša Dieva devumiņ'!
Melns tur bija, melns palika,
Melns būs visā mūžiņā.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

33621.

Guoja m'eita iz olūta
Pēc solta jiudisn'eņi;
Puiškins klīdza pakaļā:
Ak tu m'eitiņ, pagaid' mani!
Ak tu puika puiškin'eņ,
Glupu tovu podūm'eņ!
Naklīdz vysā gal'v'eņā:
Tāvs stuov aiz vuort'eņu,
Sauc'a man' iz duorz'eņa
Magan'eņu paravātu.
4270 [Viļēnu pag. Rz].

33622.

Ko vēlēju, tas notika
Lielam kroga dzērājam:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepurīti.
Nezināja zirgu ķert,
Ne no zara cepurīti.
Labāk ķēra cepurīti,
Lai tek bēris kumeliņš:
Daudz ļautiņu kājām gāja,
Neviens gāja bez cepures.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Sastaigāja raudādams,
Sastaigāja raudādams,
Kumeliņu meklēdams.
Ceturtā dieniņā
Pretī nāca tautu meita,
Pretī nāca tautu meita,
Raibus cimdus adīdama.
- Tautu meita, zeltenīte,
Vai redzēji kumeliņu?
- Ak tu tautu delverīti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Spoži bērs, asi kalts
Tēraudiņa pakaviem.
- To noķēru, to piesēju
Tēva lauka galiņā,
Tēva lauka galiņā
Pie zaļā ozoliņa,
Pie zaļā ozoliņa
Zaļa vaŗa pavadā;
Zīda deķi apdeķoju
Līdz pat kāju galiņam.
Tav' kumeļu saķeŗot,
Man notika liela skāde:
Zars norāva vaiņadziņu,
Tam nobira vizulīši.
- Nebēdā, tautu meita,
Vaiņadziņu aizmaksāšu;
Še rociņa, tic' vārdiņu,
Būsi mana līgaviņa,
Būsi mana līgaviņa,
Man' kumeļa braucējiņa!
Gaidi rītu, vai parītu,
Aizsūtīšu preceniekus.
- Gaidu rītu, gaid' parītu,
Blēdim blēža valodiņa!
Ceturtā rītiņā
Sarej tēva kucēniņi,
Sarej tēva kucēniņi,
Zviedz kumeļi pie vārtiem.
Ej, brālīti, skatīties,
Ko rej tēva kucēniņi!
- Bēdz, māsiņa, kambarī.
Tev sajāja precenieki!
- Ko es bēgšu kambarī,
Es jau biju saderēta.
- Kur, māsiņa, tu derēji,
Ka es tevi neredzēju?
Vai klētī, vai druvā,
Vai savā maltuvē?
- Ne klētī, ne druvā,
Ne savā maltuvē:
Tēva lauka galiņā
Apakš kupla ozoliņa,
Apakš kupla ozoliņa
Pie bērā kumeliņa,
Tur rociņas sadevām,
Gredzeniņus samijām.
- Māsiņ mana jaunākā,
Kam prasīji padomiņu?
Vai tēvam, vai mātei,
Vai vecākam brālītim?
- Ne tēvam, ne mātei,
Ne vecākam brālītim:
Laimīt' mums rokas šķīra,
Dievs piedeva padomiņu,
Dievs piedeva padomiņu,
Visu mūžu dzīvojot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 301 -

1. Es dziedāju, gavilēju
Diža meža maliņā;
Smuks puisītis baltu muti
Iztek meža maliņā.
Vai puisīti, vai brālīti,
Ko nāc meža maliņā?
- Tautu meita, ne māsiņa,
Vai redzēji kumeliņu?
- Tautu dēli, ne brālīti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Mazs bērītis, cietas krētes,
Zelta iemaukts galviņā.
- Tautu dēli, ne brālīti,
Tāds bij tēva stalliņā.
Man noēda rožu dārzu,
Tēvs ielika stalliņā.
- Maksāš' tavu rožu dārzu,
Ņemšu tevi klātgulēt.
- Es negribu tavu maksu,
Ne ar tevi klātgulēt.
Sēšu citu rožu dārzu,
Neņemš' tevi mūžiņā,
Lai es varu savu mūžu
Rozītēs puškoties.
224 [Kabilē (Kld)].

2. Ko es teicu [lūdzu], tas notika
Staltam tēva dēliņam:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepurīti.
Iet pa ceļu raudādams,
Kumeliņu meklēdams.
Pretī nāca tautu meita
Pa celiņu dziedādama,
Pa celiņu dziedādama,
Raibus cimdus adīdama.
- Labdien, tautu zeltenīte,
Redzēj' manu kumeliņu?
- Paldies, tautu bālenīti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Tumši bērs, aši kalts,
Sudrabiņa iemauktiem.
Ak tu tautu bālenīti,
Tas manā rociņā,
Tas manā rociņā,
Manā rožu dārziņā.
Tas tos manus rožu kokus
Krustkrustiem salauzīja.
Ak tu tautu bālenīti,
Kā tu rozes aizmaksāsi?
Jūgšu bēri kamanās,
Vedīš' tevi baznīcā,
No baznīcas krodziņā,
No krodziņa sētiņā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

- 302 -

3. Ko es teicu, tas notika
Visiem kroga dzērējiem:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepurīti. -
Nezināju zirgu ķert,
Ne celt savu cepurīti.
Labāk ķeršu kumeliņu,
Nekā savu cepurīti,
Cepurīte šim brīžam,
Kumeliņis visu mūžu.
Pretim nāca tautu meita,
Raibus cimdus adīdama.
Labdien, tautu zeltainīte,
Redzēj' manu kumeliņu?
- Vai puisīti, vai brālīti,
Kāds bij tavis kumelinis?
- Dumjis bēris, aši kaltis,
Zelt' iemaukti gāliņāi.
- Vai puisīti, vai brālīti,
Tas manāi rociņāi,
Tas manāi rociņāi,
Mana tēva stallītēi.
Vai puisīti, vai brālīti,
Kā rozītes aizmaksāsi?
Visus manus rožu kokus
Kā lagzdiņus nolocījis.
- Gan es jau to zināju,
Kārozītes aizmaksāšu:
Ņemšu nakti klātgulēt,
Tā rozītes aizmaksāšu;
Neba ņemšu vienu nakti,
Ņemš' visam mūžiņam.
224 [Kabilē (Kld)].

4. Kuo, puis'eit, tu m'ekl'ēji
Nu reit'eņa reit'eņā?
- Sova bāra kum'ēl'eņa
Ar tīm zalta sadl'eņīm.
- Tovys bāra kum'ēl'eņis.
Munā lūpu stal'l'eitī.
- Soki tīsu, tu m'ait'eņ,
Kaidu skuodi padarā?
- Man' rūz'eit'es izm'eid'ēja,
Lilijeņu salauz'ēja.
- Soki tīsu, tu m'ait'eņ,
Cik tuos puk'es v'ērtas b'eja?
- Par rūz'eit'es treis simt'eņi,
Lilijeņu div' simt'eņi,
Par tū mozu samtain'eiti
Disgon b'eja vīna symta.
Dūd, puis'eit, s'ešus symtus,
Brauc uz sātu dzīduodams!
Ka nadūsi s'ešu symtu,
To nūīsi rauduodams.
431 [Pildas pag. Ldz].

5. Kuo tu, puika, mekl'ei
Šaidu garu reitu?
Man izgaisa kum'el'eņš
Sudabreņa īmavīm.
- Puika, zyrga nam'ekl'ei, -
Muna tāva stal'l'eitī.
- Sok' tu, cīma dzaltuoneit'e,
Kū jis kriudas t'ev darē?
- Ruožu duorzu izlūc'ēja,
Mogun'eņis apkūd'ēja.
- Sok' tu', cīma dzaltuon'eit'e,
Cik t'ev duorgas puk'es stuov?
Ruoža stuov divi simti,
Mogun'eņa četri simti;
T'ei mozuo samtal'eņa,
T'ei stuovēja s'eši simti.
- Muos'eņ, puk'es izmoksuovu,
Moksoi munu kum'ēl'eņu:
Sadli stuov divi simti,
Īmav'eņi četri simti;
Pats bēreit'e kum'ēl'eņš,
Tys stuov'ēja šeši simti.
Jo navari samoksuot,
Ej ar mani poša l'eidz!
409 [Līksnas pag. D].

6. Man pazuda kumeliņš
Pavasaru migliņā.
Kumeliņu meklēdams,
Satikos tautu meitu.
Ai lūdzama tautu meita,
Redzēj' manu kumeliņu?
- Vai puisīti, vai brālīti,
Kāds bij tavis kumelinis?
- Dulumbēris kumelinis,
Zelta segli mugurā,
Zelta segli mugurā,
Demantiņu iemauktiņi.
- Vai puisīti, vai brālīti,
Tas manā stallītī.
Tas man skādi padarīja,
Ielēc' rožu dārziņā.
- Vai meitiņa, vai māsiņa,
Atdod manu kumeliņu,
Atdod manu kumeliņu,
Būsi mana līgaviņa!
Es tev došu sav' rociņu,
Sav sudraba gredzeniņu,
Sav' sudraba gredzeniņu,
Savas klēts atslēdziņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 303 -

7. Man pazuda kumeliņis
Celmaināi līdumā.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Sastaigāju meklēdams.
Ceturtāi dieniņāi
Atron' savu kumeliņu,
Atron' savu kumeliņu
Tautu meitas laidarā.
Ai lūdzama tautu meita,
Atdod manu kumeliņu!
Neatdošu kumeliņu,
Lielu skādi nodarīja:
Man izmina rožu dārzu,
Brālītim auzu lauku.
Brālīts auzas gan paciestu,
Es rozītes necietīšu.
Apsolies mani ņemt,
Tad rozītes piecietīšu,
Tad rozītes piecietīšu,
Tad atdošu kumeliņu.
- Kā lai varu tevi ņemt,
Kad prātam nepatīk!
Tā nevaida villainīte,
Uzsedzama, nosedzama;
Tā nevaida viena diena, -
Viss mūžiņis dzīvojams.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

8. Migla migla, rīta rasa,
Tā man labi nedarīja:
Ziergs aizkrēja meža ceļu,
Krūms norāva cepurīti.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

9. Reitā agri, reitiņā
Man izgaisa kum'eliņš.
Taku, taku pa c'eliņu,
Sat'eik cīma dzaltan'eit.
Labreit labreit, dzaltan'eit,
Vai redz'ēji kum'eliņu?
- Kum'eliņis stalleitī,
Īmaviņi vadz'eitī,
- Sok' patīši, tautu m'eita,
Kuodu škuodi padarēja?
- Rūzis munys izm'eid'ēja,
Maganiņis izlauz'ēja;
Poš' mozū samtain'eiti,
Ir tū pošu nūkūd'ēja.
- Sok' patīši, tautu m'eita,
Cik par škuodi juomoksoi?
- Rūzis moksoi četri simti,
Maganiņis pīci simti;
Poš' mozuo samtain'eite,
T'ei moksoi d'esmit symtu.
Sok' patīši, tautu dāls,
Cik moksoi tavys b'ēris?
- Sagli moksoi četri simti,
Īmaviņi pīci simti;
Pots b'ēreitis kum'eliņis,
Tys moksoi d'esmit symtu.
422 [Līvānu pag. D].

10. Zirgs aizkrēja meža ceļu,
Zars norāva cepurīti;
Trīs dieniņas sastaigāju,
Kumeliņu meklēdams.
Ceturtā dieniņā
Pretim nāca tautu meita.
Labdien labdien, smukmeitiņa,
Redzēj' manu kumeliņu?
- Ak tu šķelmi ciema puika,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Bērs zirdziņš, lauku pieri,
Dzeltenām krēpītēm.
- Tu tā sava kumeliņa
Bez naudiņas nedabūsi:
Visus manus rožu kokus
Krustkrustēm salauzījis.
Par rozīti trīs simtiņi,
Par magoni divi simti,
Par mazo samteniti
Maksā simtu dālderīšu!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 304 -

11. Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepurīti;
Cepurīti gan saķēru,
Kumeliņu nevarēju.
Piecas dienas sastaigāju,
Kumeliņu meklēdams;
Sestajā dieniņā
Satikos tautu meitu.
Ai godīga tautu meita,
Vai redzēji kumeliņu?
- Ai godīgs tēva dēls,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Dzidri bērs, aši kalts,
Tāds bij mans kumeliņš.
- Nebēdāji, tautu dēls,
Dzīvs ir tavs kumeliņš:
To saņēmu, to piesēju
Tēva lauka galiņā,
Tēva lauka galiņā
Apakš kupla ozoliņa.
- Ai godīga tautu meita,
Atdod manu kumeliņu!
Būsi mana līgaviņa,
Tā kumeļa braucējiņa.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

12. Tā vajaga, tas notika
Visiem kroga dzērājiem:
Zirgs aizskrēja malkas ceļu,
Zars norāve cepurīt'.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13. To es lūdzu [teicu], tas notika
Lielam kroga dzērājam
( Staltam tēva dēliņam:)
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepurīti.
Cepurīti gan dabūja,
Kumeliņu nesaķēra.
Trīs dieniņas sastaigāja,
Kumeliņu meklēdams;
Ceturtā dieniņā
Satiek vienu tautu meitu,
Nāk pa ceļu dziedādama,
Pirkstainiekus adīdama.
- Vai meitiņa, vai māsiņa,
Vai redzēji kumeliņu ?
- Vai puisīti, vai brālīti,
Kāds bij tavis kumeliņš?
- Spoži bērs, aši kalts,
Zelt' iemaukti galviņā.
- Vai puisīti, vai brālīti,
Tāds manā rociņā,
Tāds manā rociņā,
Manā rožu dārziņā.
- Vai meitiņa, vai māsiņa,
Atdod manu kumeliņu!
- Vai puisīti, vai brālīti,
Ne par naudu nedabūsi:
Visi mani rožu koki
Kā lazdiņi nolocīti.
- Ai meitiņa, ai māsiņa,
Gan es rozes aizmaksāšu:
Audzi liela, staigā balta,
Būsi mana līgaviņa!
- Augšu liela, staigāš' balta,
Nebūš' tava līgaviņa;
Es nebūšu līgaviņa
Tādam kroga dzērājam.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

33623.

Ko mēs, brāļi, darīsim -
Solās māsas bēgšus bēgt.
Liksim, brāļi, stipru vakti
Vez visim celiņim,
Vez visim celiņim
Līdz pat Prūšu robežām.
Dievs tās meitas gudras deva,
Tās nogāja ūdens ceļu,
Tās nogāja ūdens ceļu
Ar kuģim Vāczemēi.
Tur cerēja lētu dzīvi,
Medu ēst, vīnu dzert.
Tur tām lika zaļus pūŗus
Pa pūram maldināt.
- Iesim, māsas, atpakaļ
Savāi tēvu zemītēi!
Mūs' brāļim lieli lauki,
Visi pilni linu sēti,
Tos vērpsim, audīsim
Priekš savim brālīšim.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Ko mēs, meitas, darīsim -
Puiši dziŗas projām bēgt.
Liksim vaktis uz ceļiem
Līdz pat Prūšu robežiem,
Līdz pat Prūšu robežiem
Vaktēsim tos puisīšus.
Velns tos puišus gudrus deva,
Tie aizgāja ūdens ceļu,
Tie aizgāja ūdens ceļu
Ar kuģiem uz Vāczemi.
Tie domāja Vāczemē
Spilvenos vien gulēt.
Tiem tur lika pupas malt,
Vaŗa bungas mugurā.
Tā runāja tie puisīši:
Kaut mēs kļūtu atpakaļ,
Kaut mēs kļūtu atpakaļ
Pie Kurzemes meitiņām!
Kurzemē laba dzīva,
Pašas meitas gultu taisa;
Pašas meitas gultu taisa,
Pašas klāja paladziņu;
Pašas klāja paladziņu,
Pašas nāca klātgulēt;
Pašas nāca klātgulēt,
Pašas mīļi apķērās.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

- 305 -

2. Ko, māsiņas, darīsim -
Dzīrās puiši projām iet.
Taisām slastus pa ceļiem,
Lai tie projām neaiziet.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Ko mēs, puiši, darīsim -
Solās meitas projām bēgt.
Liksam vaktis uz ceļiem
Līdz pat Prūšu robežām.
Meitas lielas gudrenieces,
Ūdens ceļu aizgājušas,
Ūdens ceļu aizgājušas
Ar kuģiem Vāczemē.
Tās domāja Vāczemē
Zīda drēbes vien valkāt,
Zīda drēbes vien valkāt,
Spilvenos vien gulēt.
Tur tām lika pupas malt,
Vaŗa bungas rībināt.
Ko mēs, māsas, darīsam -
Steigsimies atpakaļ,
Steigsimies atpakaļ
Savā tēvu zemītē;
Vēl tēvam tīri rudzi,
Nāburgos skaisti puiši.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

4. Mūsu puiši lielījās
Projām iet, nedzīvot.
Ko mēs, meitas, darīsam?
Liksam vaktes uz ceļiem,
Liksam vaktes uz ceļiem
Līdz pat Prūšu robežām.
Velns tos puišus gudrus deva,
Tie aizgāja ūdens ceļu,
Tie aizgāja ūdens ceļu
Ar kuģiem uz Vāczemi.
Tie domāja Vāczemē
Vieglas dienas vien redzēt.
Tur tiem lika pupas malt,
Vaŗa bungas rībināt.
Sāk tie kopā runāties:
Ko mēs, puiši, darīsam?
Iesim atkal atpakaļ
Savā tēvu zemītē!
Pielūgsam tēv' un māti,
Meitas mīļi bučosam.
Tēvam auga mieži rudzi,
Stallī bēri kumeliņi,
Stallī bēri kumeliņi,
Ciemā skaistas zeltenītes.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33624.

Ko sēžati, ko gaidāti,
Mūsu jaunas mamzelītes?
Vai gaidāti poļu kungus
No pilsāta izjājam?
Izjāj poļu muižniecinis
Mellajāmi drēbītēmi.
- Ko jūs sēžat, ko gaidāti,
Smukas jaunas mamzelītes?
Man pašami pilsētāi
Simtu jaunas mamzelītes.
Vienu ņemšu, to mīlēšu,
Tā būs mana līgaviņa.
224 [Kabilē (Kld)].

33625.

Kur, priedīte, tavi zari?
Celmi vien līdumā;
Kur, māmiņa, tavas meitas?
Krēsli vien istabā.
Sauc, māmiņa, savas meitas,
Sauc lielās, sauc mazās!
Attek lielas, attek mazas,
Pastarīte neattek.
Pastarīte aiztecēja
Gar upīti dziedādama,
Gar upīti dziedādama,
Zilus ziedus lasīdama.
Pie ziediņa sniedzoties,
Nokrīt zelta gredzentiņš;
Gredzentiņu meklējot,
Nokrīt zīļu vaiņadziņš;
Pēc vaiņaga sniegdamās,
Iekrīt pate upītē.
Upe viņu nepanesa [neturēja],
Tā iemeta Daugavā;
Daugaviņa nepanesa [neturēja],
Tā iemeta jūriņā;
Jūŗa viņu nepanesa [neturēja],
Tā izmeta maliņā,
Tā izmeta maliņā
Baltā smilšu kalniņā.
Tur izauga kupla liepa
Deviņām galotnēm.
Devītā gadiņā
Iet brālītis kokles cirst.
Sak' brālītis koklēdams:
Tās koklītes gauži skan!
Sak' māmiņa raudādama:
Tā dzied mana pastarīte,
Tā dzied mana pastarīte,
Gar upīti tecēdama,
Gar upīti tecēdama,
Zelta ziedus lasīdama.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 306 -

1. Kam tā jūŗa agri šņāca
Miglotāi rītiņāi?
Eit', brālīši, skatīties,
Vai ir visas mūs' māsiņas!
Bij gan visas, bij gan visas,
Pastarītes vien nevaid.
Pastarīte aiztecēja
Gar Daugavu dziedādama,
Gar Daugavu dziedādama,
Vaiņadziņu puškodama.
Vaiņadziņu puškojot,
Nokrīt zelta gredzentiņš.
Gredzentiņu meklēdama,
Iekrīt pate Daugavāi.
Daugav's viļņi nepanesa,
Ieviļņoja jūriņāi;
Jūŗas viļņi nepanesa,
Izviļņoja maliņāi.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņām galoknēm.
Pa deviņi gadiņim
Cērt brālīši kokļu koku.
Sak' brālīši koklēdami:
Koši skan tās koklītes!
Sak' māmiņa raudādama:
Tā dzied mana pastarīte,
Tā dzied mana pastarīte,
Kas noslīka Daugavāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Kuplis auga ozoliņš
Brāļa staļļa pakaļā,
Pilli zari sīku putnu,
Strazdiņš dzied galotnē.
Strazdiņš saka dziedādams:
Kur tās mūsu brāļa māsas?
Visas ira brāļa māsas,
Pastarītes vien nevaid.
Pastarīte aiztecēja
Gar jūrmali dziedādama,
Gar jūrmali dziedādama,
Baltas rokas mazgādama.
Baltas rokas mazgājot,
Nokrīt zelta gredzeniņš;
Gredzeniņu meklējot,
Nokrīt zīļu vainadziņš;
Vainadziņu uzņemot,
Nokrīt mēļu villainīte;
Pēc villaines sniedzoties,
Iekrīt pate jūriņā.
Ai jūs jūras zvejnieciņi,
Izvelcieti maliņā;
Izvilkuši maliņā,
Uzvelciet linu kreklu;
Uzvilkušilinu kreklu;
Apjoziet zīda jostu;
Apjozuši zīda jostu;
Rociet smilšu kalniņā;
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem,
Ikkatrāi žuburā
Zelta poga galiņā.
Tur jāj šādi, tur jāj tādi,
Nedrīkstēja zara lauzt.
Jāj gaŗām dievadēli,
Nolauž pašu virsūnīti.
Nolauzuši virsūnīti,
Puško savas cepurītes;
Appuškojši cepurītes,
Ieiet Māras baznīcā.
Māra saka vērdamās:
Kādu puķu tie ziediņi?
Tie nevaid puķu ziedi, -
Tā cilvēka dzēselīte,
Tā cilvēka dvēselīte,
Jūriņā noslīkuse,
Jūriņā noslīkuse
Miglojāi rītiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 307 -

3. Kur, priedīte, tavi zari?
Celmi vien līdumā;
Kur, māmiņa, tavas meitas?
Krēsli vien istabā.
Sasauc visas savas meitas,
Sasauc lielas, sasuc mazas!
Visas meitas sanākušas,
Pastarīte nav nākuse.
Pastarīte aizgājuse,
Gar Daugavu sierēdama,
Gar Daugavu sierēdama,
Ievas ziedus braucīdama.
Pēc ziediem sniedzoties,
Nokrīt zīļu vainadziņš;
Pēc vainaga sniegdamās,
Iekrīt pate Daugavā.
Zvejnieciņi, bāleliņi,
Izvelcieti maliņā;
Izvelcieti maliņāji,
Uzkaisieti baltas smiltis;
Uzkaisieti baltas smiltis
Uz pastares dvēselītes!
Tur izauga kupla roze
Zeltītiemi ziediņiem,
Tur tecēja jaunas meitas
Ik svētdienas kroņus pīt.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4. Māte gāja slotas griezt
Ar piecām meitiņām.
Pastarīte pakaļ tek,
Tā noslīka paltiņā.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devītā žuburā
Brāleliņi kokles šķēla.
Saka brāļi koklēdami:
Tās koklītes gauži skan!
Saka māte raudādama:
Tā dzied mana pastarīte,
Tā dzied mana pastarīte,
Mana kāju āvējiņa,
Mana kāju āvējiņa,
Man' autiņu mazgātāja,
Man' autiņu mazgātāja,
Mana govju ganītāja,
Mana govju ganītāja
Pa zaļo dābuliņu.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

5. Māte gāja slotiņās
Ar piecām meitiņām.
Bārenīte pakaļ tek,
To iegrūda upītē.
Upīt' viņu nepanesa,
Tā ienesa Daugavā;
Daugaviņa nepanesa,
Tā ienesa jūriņā;
I jūriņa nepanesa,
Tā izmeta maliņā.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem,
Tur jāj kungi, tur stārastas,
Nedrīkstēja zaru lauzt;
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsūnīti.
Nolauzuši virsūnīti,
Aizpuškoja cepurītes;
Aizpuškojši cepurītes,
Ieiet Māras baznīcā.
Māra saka vērdamās:
Tie navā liepas ziedi,
Tie navā liepas ziedi,
Tā ir dārga dvēselīte.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

6. Muot'e guoja slūtu grīztu
Ar pīcuom m'eit'eņuom,
Tū pīktū, mozuokū
Ras'eņā sl'eicynuova.
Nas ras'eņa, napanas,
Īmat jū up'eit'ē;
Nas up'eit'ē;
Nas up'eit'e, napanas,
Īmat jū Daugavā;
Nas Daugava, napanas,
Īmat jū jiureņuos.
Nas jiureņis, napanas,
Izsyt vil'n's mal'eņā,
Izsyt vil'n's mal'eņā
Boltu putu gobolā.
Tī izauga kupla l'īpa
Juos kuojeņu gal'eņā.
Jau pazīda t'ej l'īpeņa
Sudabreņa zīd'eņīm.
Īt i kungi, īt i ļaudis,
Ni zareņa nanūlauž.
Atjuoj divi Dīva dāli,
Nūlauž pošu v'ērsyun'ēti;
Nūlauž pošu v'ērsyun'ēti,
Aizasprauž aiz capuris;
Aizasprauž aiz capuris,
Īīt Laimis kambarī
( Muorys bazn'eicā.)
Soka ļaudis vārdamīs:
Kaida kūka tī zīd'eņi?
Soka Laim'e [Muora] vārdamuos:
Tī nab'eja kūka zīdi,
Tī nab'eja kūka zīdi,
T'ej ir duorga dv'ēs'el'eit'e,
T'ej ir duorga dv'ēs'el'eit'e,
Ras'eņā sl'eicynuota,
Ras'eņā sl'eicynuota,
Pīc' iudiņu mozguojama [izskoluota].
4222 [Vārkavas pag. D].

- 308 -

7. Māte raida savas meitas
Svētu rītu baznīcā.
Pārnāk lielas, pārnāk mazas,
Pastarītes vien nevaid.
Pastarīte aiztecēja
Gar upīti dziedādama,
Gar upīti dziedādama,
Baltas puķes plūkādama.
Pēc puķītes sniedzoties,
Nokrīt zelta gredzentiņš;
Pēc gredzena sniedzoties,
Nokrīt zīļu vainadziņš;
Pēc vaiņaga sniegdamies,
Iekrīt pate upītē.
Upes viļņi nepanesa,
Tie iemeta Daugavā;
Daugav's viļņi nepanesa,
Tie iemeta jūriņā;
Jūras viļņi nepanesa,
Tie izmeta maliņā.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņāmi galotnēm;
Tur sēdēja Dieva dēlis,
Zelta kokles koklēdams.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

8. Māte savas meitas raida
Svētā rītā baznīcā.
Pāriet mātei visas meitas,
Pastarīte neatgāj'.
Pastarīte aiztecēja,
Ievu ziedus lasīdam'.
Ievu ziedus lasīdamai
Nokrīt zelta vaiņadziņš;
Vaiņadziņu meklēdama,
Iekrīt pate upītē.
Upīt' viņu nepanese,
Ienes viņu jūrītē;
Jūrīt' viņu nepanese,
Izmet kāpu maliņā.
Tur uzauga zelta liepa
Deviņiem zariņiem.
Par deviņiem gadiņiem
Tur bāliņš kokles cirte.
Saka bāliņš koklēdams:
Tie kokliņi gaiši skan!
Sak' māmiņa raudādama:
Tā dzied mana pastarīt'.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

9. Māte savas meitas sauce,
Sētiņā stāvēdama.
Pārtek viena, pārtek otra,
Pastarīte nepārtek.
Pastarīte notecēja
Gar Daugavu dziedādama,
Gar Daugavu dziedādama,
Mēļu ziedus lasīdama,
Mēļu ziedus lasījot,
Nokrīt meļu villainīte;
Villainītes meklējot,
Nokrīt zīļu vaiņaciņš;
Vaiņaciņa meklējot,
Nokrīt zelta gredzeniņš;
Gredzeniņa meklējot,
Iekrīt pati Daugavā.
Daugaviņa nepanese,
Aizpļundina jūriņā;
Ne jūriņa nepanese,
Izmet viņu maliņā.
Aiziet divi jaunbrālīši,
Iznes viņu kalniņā;
Iznesuši kalniņā,
Satin zīda nēzdaugā;
Satinuši nēzdaugā,
Nones Māŗas baznīcā;
No baznīcas paņēmuši,
Parok viņu zemītē
( Ieliek smilšu bedrītē.)
Tur izauga kupla liepa
Deviņām pazarēm.
Devītā gadiņā
Nāk brālīši kokļu cirst.
Saka brāļi koklēdami:
Tās koklītes žēli skan;
Saka māte raudādama:
Tā dziedāja pastarīte,
Tā dziedāja pastarīte,
Kas noslīka Daugavā,
Kas noslīka Daugavā,
Mēļu ziedus lasīdama.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

- 309 -

10. Māte savas meitas skaita,
Vai ir visas vakarā.
Visas bija vakarā,
Pastarītes vien nebij.
Pastarīte aiztecējsi
Gar upīti dziedādama,
Gar upīti dziedādama,
Ievu ziedus meklēdama.
Ievu ziedus meklējot,
Sastop tautas celiņā,
Sastop tautas tautas celiņā,
Iegrūž viņu upītē.
Tek upīte līku loku,
Iznes viņu maliņā,
Iznes viņu maliņā.
Brāļu lauka galiņā.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem;
Devītā žuburā
Bāleliņš kokles grieza.
Sak' brālītis koklēdams:
Tās koklītes skaņi skan!
Sak' māmiņa raudādama:
Tā pastares dvēselīte,
Tā pastares dvēselīte,
Kas noslīka upītē.
1311 [Apē (Vlk)].

11. Māte skaita savas meitas
Svētu rītu istabā;
Visas meitas istabāi,
Pastarīte vien nebij.
Pastarīte aiztecēja
Gar upīti dziedādama,
Gar upīti dziedādama,
Ievas ziedus braucīdama.
Ievas ziedus braucīdama,
Pamet zelta gredzeniņu.,
Gredzeniņu meklēdama,
Iekrīt pate upītē.
Nes upīte, nepanes,
Ielīgoja jūriņā;
Nes jūriņa, nepanes,
Sit vilnītis maliņā.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem;
Devītāi žuburī
Zelta puķe galiņā.
Jāja kungi, stārastiņi,
Ne lapiņas nenorāva;
Aizjāj pats Dieva dēlis,
Norauj pašu zelta puķi,
Norauj pašu zelta puķi,
Appuško cepurīti,
Appuško cepurīti,
Ieiet Māras baznīcā.
Saka Māra vērdamās:
Tā nebija zelta puķe,
Tā nebija zelta puķe,
Tā meitiņas dvēselīte.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12. Mēs bijām trīs māsiņas,
Nogājām odziņās.
Kas papriekšu pielasīja?
Pastarīte pielasīja.
Nokaunam pastarīti
Dēļ tāsogu vācelītes;
Nokavuši, pabāžam
Zem tās ogu vācelītes.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem;
Devītā žuburā
Brāleliņi kokles šķēla.
Saka brāļi koklēdami:
Gauži skan tās koklītes!
Atsacīja māmulīte:
Tai bij dārga dvēselīte.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13. Zynu, zynu bruoļa sātu,
Navajag vad'eituoju:
Pi vuortim ūzuliņš
M'eist'eitim(?) zariņim.
Pilni zori s'eiku putnu,
Stradiņš s'ēd v'ērsyun'ē,
Stradiņš s'ēd v'ērsyun'ē,
Lakst'eigola pazar'ē.
Stradiņš soka dzīduodams:
Kas tur brauc, z'em'e reib?
Atbrauc meusu tāva muosa
Par d'ev'eņis vasariņis,
Par d'ev'eņis vasariņis
Ar d'ev'eņi kum'ēliņi.
Īl'eiguova tāva muosa
Kuo saul'eit'e ustobā,
Sat'ec'ēje bruoļa bārni
Kuo gaigolys rūkys dūt'.
Še ir visi bruoļa bārni,
Pastareitis vīn navā.
Pastareit'e aizt'ec'ēje
Upis molu rauduodama,
Upis molu rauduodama,
Īvys zīdus brauc'eidama.
Īvys zīdus brauc'ejūt',
Nūkreit rūžu vaiņuceņš;
Vaiņuciņa mekl'ējūt',
Nūkreit zalta gredziniņš;
Gredziniņa maklādama,
Īkreit poša up'eit'ē.
T'ej upeit'e napan'es'e,
T'ej īn'es'e Daugovā;
Daugaviņa napan'es'e,
T'ej īn'es'e jeuriņā;
T'ej jeuriņa nepan'es'e,
T'ej izn'es'e maliņā.
Tur izauga kupla l'īpa
D'ev'eņīm zariņīm.
D'ev'eitā zariņā
Poši bruoļi kūkl'is šk'ēl'e.
Soka bruoļi kūklādami:
Gauži skan' tuos kūkl'eitis!
Tuo raud meusu pastareit'e,
Sv'ešu z'emi staiguodama.
422 [Līvānu pag. D], 4271 [Rēzeknes apr.].

- 310 -

14. Tēvs mani nošāva,
Pamāte izcepa;
Māsiņa žēlīga,
Tā mani žēlo.
Tā manus kauliņus
Salasīja,
Ietina baltā
Nēzdogā,
Ielika baloža
Ligzdiņā.
Balods mani izperēja,
Savus bērnus domādams;
Pavasari iztecēju
Kā dzeltena cielaviņa.
Ieraug' mani ciema bērni,
Tie jau mani negribēja,
Tie jau mani negribēja,
Iemet' skudru pulītī;
Skudras mani negribēja,
Iemet mani upītē;
Upīt' mani negribēja,
Izmet' mani maliņā.
Tā upīte iztecēja
Deviņām iztekām:
Devītā iztekā,
Tur uzauga kupla liepa,
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devītā gadiņā
Iet brālītis kokles cirst.
Sak' brālītis koklēdams:
Tās koklītes gauži skan!
Sak' māmiņa dzirdēdama:
Tā raud manis pastariņš,
Tā raud manis pastariņis,
Skudrītēm ēdināts,
Skudrītēm ēdināts,
Upītē slīcināts.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

15. Teku, teku pie upītes
Baltas rokas nomazgāt.
Baltas rokas mazgājot,
Iekrīt zelta gredzeniņš;
Gredzeniņu liekdamās,
Iekrīt zīļu vainadziņš;
Vainadziņu liekdamās,
Iekrīt' pate upītē.
Upe mani nepanesa,
Tā iemeta Daugavā;
Daugaviņa nepanesa,
Tā izmeta maliņā.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiemi zariņiem.
Devītāi zariņā,
Tur brālītis kokles cirta.
Sak' brālītis koklēdams:
Tās koklītes grazni skan!
Sak' māmiņa raudādama:
Tā dziedāja pastarīte,
Man kājiņu āvējiņa,
Man vietiņas taisītāja.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

- 311 -

16. Trīs liepiņas upītē,
Visas vienā kuplumiņā;
Trīs meitiņas pāri gāje
Pār tiem liepas žuburiem.
Divi pāri pārlaipoja,
Pastariņa nevarēj',
Tā iekrita upītē.
Upe viņu neturēja,
Tā iedzine gaujiņā;
Gauje viņu neturēja,
(Tā iedzine Daugavā;
Daugav' viņu neturēja,)
Tā iedzine jūrītē;
Jūra viņu neturēja,
Tā piedzine maliņā.
Tur uzauge kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Iet bāliņš, kokles taisa
No tiem liepas žuburiem.
Sak' bāliņš koklēdams:
Skaisti skan liepas kokle!
Sak' māriņ' raudādama:
Tā jau neva liepas kokle,
Tā māsiņas dvēselīt',
Caur ūdeni peldējusi.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

17. Trīs meitiņas lielījās
Pār jūriņu pārpeldēt;
Divas vieni pārpeldēja,
Trešā grima dibenā.
Kur trešā iegrimuse,
Tur uzauga kupla liepa,
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem.
Jāja šādi, jāja tādi,
Nedrīkst zaru kustināt;
Pēc atjāja Dieva dēli,
Tie nolauza cekuliņu.
Nolauzuši cekuliņu,
Appuškoja cepurītes;
Appuškojši cepurītes,
Ieiet Māres baznīcā,
Ieiet Māres baznīcā
Saules meitu lūkoties.
Saules meitas gudras bija,
Zem altāŗa patecēja.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

33625v18.

Upmalā ievas zied,
Pastarīte ziedus lauž.
Pēc ziediem sniedzoties,
Nokrīt zīļu vainadziņš;
Pēc vaiņaga sniedzoties,
Iekrīt pate upītē.
Upe viņu nepanesa,
Tā iemeta jūriņā;
Jūra viņu nepanesa,
Tā izmeta kalniņā.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem zariņiem;
Tur atnāca bāleliņš
Liepas zaros kokli cirst.
Sak' bāliņš koklēdamis:
Liepas kokle daiļi skan!
Sak' māmiņa raudādama:
Tā nav vis liepas kokle,
Tā ir māsas dvēselīte,
Par ūdeni atnākuse.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

33626.

Kur tecēsi, tautu meita,
Kam nesīsi launadziņu?
Nes manam bāliņam,
Tam nevaid nesējiņas!
- Sirms zirdziņš, daiļš arājs
Tēva lauka galiņā,
Tur es iešu, tur tecēšu,
Tam nesīšu launadziņu.
Tam es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu;
Tam es došu sav' pūriņu,
Sava pūra atslēdziņu;
Tam es šūšu linu kreklu,
Līdz zemīti rakstīdama;
Tam adīšu raibus cimdus,
Pie rociņas mērīdama.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

33627.

Kur tu iesi, bāleliņ(i),
Baltas kājas audamies?
- Ieš', māsiņa, pār Daugavu,
Zeltozolu darināt.
- Es tev lūdzu, bāleliņ(i),
Atnes vienu skabardziņu!
No tās vienas skabardziņas
Es izkalšu vainadziņu.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

- 312 -

1. Aiz upītes melni meži
Zeltītāma lapīnām.
Brien, brālīti, pār upīti,
Nolauz vienu pazarīti,
Nolauz vienu pazarīti,
Pin māsai vainadzīnu!
Brīnās kungi, vaicā ļaudis:
Kur, meitīna, tādu ņēmi?
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju.
Tur man kala trīs gadīni
Trīs dimanta kalējīni.
Priekšāi man zeltu lika,
Pakaļāi sudrabīnu;
Priekšāi man saule lēca,
Pakaļāi mēnestīnis.
Priekšā man tēva [kunga] dēli
Nosajēma cepurīti,
Pakaļāi kalpa puiši [dēli]
Kā tārpīni locījās.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

2. Kur tu iesi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
Ieš', māsiņa, par Daugavu,
Zeltozolu darināt.
Es tev lūdzu, bāleliņi,
Atnes vienu droztaliņu!
No tās vienas droztaliņas
Trīs pušķīši darināju.
Vienu devu Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Trešo pate paturēju
Vainadziņa pušķīšam.
18 (Meņģelē).

3. Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš', māsiņa, pār Daugavu,
Zeltozolu darināt.
- Es tev lūdzu, bāleliņ,
Atnes vienu pazarīti!
No tās vienas pazarītes
Savijos vainadziņu.
Vaicā kungi, vaicā ļaudis:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Kur tu iesi, bāleliņ(i),
Baltas kājas audamies?
- Ieš', māsiņa, par Daugavu,
Zeltozolu darināt.
- Es tev lūdzu, bāleliņ(i),
Atnes vienu pazariņu!
Es novīšu vainadziņu
No tā viena pazariņa.
Svētdien iešu baznīcā,
Tad es likšu galviņā.
Brīnās kungi, brīnās ļaudis:
Kur meitiņa tādu ņēma?
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju.
Rīgā man tēvs māmiņa,
Vāczemē bāleliņi;
Tēvs māmiņa atsūtīja,
Bāleliņi kaldināja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

5. Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš', māsiņa, pār Daugavu
[jūriņu]
Zeltozolu darināt.
- Es tev lūdzu, bāleliņ,
Atnes vienu skabardziņu!
No tās vienas skabardziņas
Nosaviju vainadziņu,
Nosaviju vainadziņu,
Gāju Māras baznīcā.
Vaicā mani kungi, ļaudis:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
Rīgā pirku, naudu devu,
Pusdāldeŗa puķītē.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

6. Kur tu iesi, bāleliņi,
Vakarā kājas avi?
- Ej, māsiņa, nevaicājsi,
Atnes manu zobeniņu!
Man jāiet dziriņā
Zeltozola droztalāt.
- Vai lūdzami, bāleliņi,
Pārnes vienu droztaliņu!
No tās vienas droztaliņas
Pataisīšu vainadziņu.
Vaicā kungi, vaicā ļaudis,
Kur es ņēmu tik ražanu.
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē darināju.
224 [Kabilē (Kld)].

- 313 -

7. Kur tu lēksi, vanadziņ,
Sudrabotiem spār(n) galiem?
- Lēkšu liepas apraudzīt,
Vai būs diža uzaugusi.
Ir gan diža, ir gan kupla,
Zari mirka Daugavā.
- Brien, brālīti, pār Daugavu,
Nolauz vienu pazarīti!
No tās vienas pazarītes
Es izpinu vainaciņu.
Vaicā kungi, vaicā ļaudis:
Kur, meitiņa, to dabūji?
Rīgā pirku, naudu devu,
Klaipēdā kaldināju.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

8. Sērd(i)enīte nopinusi
Zelta zaru vainadziņu.
Visi kungi brīnījās:
Kur tu tādu kaldināji?
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju.
Es iejūdzu saules zirgu
Visi kungi brīnījās:
Kā tu kļu(v)i Vāczemē?
Es iejūdzu saules zirgu
Zaļa vaŗa kamanās;
Piekūst mani zirmi zirgi,
Sadeļ vaŗa kamaniņas.
3421 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

9. Vējiņš pūta, vētra kŗāca,
Nolauž zelta ozoliņu.
Tekat visi, bāleliņi,
Zeltozoli droztalāt!
Ai jaunaju bāleliņu,
Pārnes vienu droztaliņu;
No tās vienas droztaliņas
Izkaldini vaiņadziņu!
Citas meitas man vaicāja,
Kur es tādu kaldināju.
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

10. Vidzemītes bērniņš biju,
Vakar biju Vidzemē;
Vidzemītes ziedus rāvu,
Nopinosi vainadziņu.
Spīdēj' manis vainadziņis
Kā tas rītas auseklītis.
Rīgas kungi pirkt gribēja,
Nedrīkstēja bildināt.
Viņi prasa, cik es gribu:
Simtu gribu zelta naudas.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

11. Vīšu rozes vainagā,
Iešu Māras baznīcā.
Māras ļaudis man prasīja,
Kur tik skaistu kroni ņēmu:
Rīgā pirku, naudu devu,
Pieci mārki gabalā.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

33628.

Kur tu skriesi [skreji], vanadziņi,
Ar tiem vasku spārniņiem?
- Skriešu [skreju] lipas apraudzīt,
Vai ir liela izauguse.
Gana liela, gana kupla,
Zari mirka Daugavā.
Tēvs ar māti mīļi gul
Daugaviņas maliņā;
Vakarā guldamies,
Liepai zaru nolauzuši,
Liepai zaru nolauzuši,
Palikuši pagalvī;
No rītiņa celdamies,
Iemetuši Daugavā.
Tas aizjāja par Daugavu
Spīdēdams, vizēdams,
Spīdēdams, vizēdams,
Burbulīšus mētādams.
Satiek jūŗas [Dieva] zvejnieciņi,
Ieņem viņu laiviņā;
Ieņem viņu laiviņā,
Ietin zīda nēzdogā;
Ietin zīda nēzdogā,
Novizina Vāczemē;
Novizina Vaczemē,
Ienes Māŗas baznīcā;
Ienes Māŗas baznīcā,
Noliek Dieva altārī.
Vāczemnieki brīnējās,
Kāda koka tie ziediņi.
Saka Māŗa raudādama:
Tie nevaid koka ziedi,
Tie nevaid koka ziedi,
Tā puisīša [meitiņas] dvēselīte,
Tā puisīša [meitiņas] dvēselīte,
Daugavā slīcināta
Bēdiņās nomiruse
. [Žēlabās nomiruša].
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 314 -

1. Kur tu skriesi, vanadziņi,
Ar tiem vaska spārniņiem?
Skriešu liepas apraudzīt,
Vai ir kulpas, vai ir lielas.
Ira kuplas, ira lielas,
Zari mirka Daugavā.
Es nolauzu vienu zaru,
To iemetu Daugavā;
Tas aizgāja pa Daugavu,
Burbulīšus mētādams.
Satiek jūras zvejnieciņi,
Ieņem viņu laiviņā;
Ieņem viņu laiviņā,
Ietin zīda nēzdaugā;
Ietin zīda nēzdaugā,
Ienes Māras baznīcā.
Šūpo Māre, auklē Māre,
Uzaug daiļa jumpraviņa
Dzeltainiem matiņiem,
Sarkanbaltiem vaidziņiem.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kur tu skriesi, vanadziņi,
Ar tiem vaska spārniņiem?
Skriešu liepu apraudzīt,
Vai ir liela, vai ir kupla.
Ira liela, ira kupla,
Zari līka Daugavā.
Tēvs ar māti apguluši
Daugaviņas maliņā,
Daugaviņas maliņā
Apakš liepas zariņiem;
Nolauzuši vienu zaru,
Palikuši pagalvī;
No rītiņa celdamies,
Iesviež zaru Daugavā.
Tas aizgāja pa Daugavu,
Burbulīšus mētādams.
Satikuši zvejnieciņi,
Ieņem viņu laiviņā;
Ieņēmuši laiviņā,
Ietin linu palagā;
Ietinuši palagā,
Ienes Māras baznīcā,
Ienes Māras baznīcā,
Ieliek Dieva altārī.
Tur piedzima trīs jumpravas
Zeltītiem matiņiem;
Tur jāj trīs Dieva dēli
Tās jumpravas lūkoties.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

3. Kur tu skrieni, vanadziņi,
Ar tiem vasku cimdiņiem?
- Skrieņu liepas apraudzīt,
Vai ir kupla uzauguse.
Gana kupla, gana resna,
Zari līka Daugavā.
Noraunam vienu zaru,
Iesviežam Daugavā.
Tas aizgāja par Daugavas,
Burbuliņus mētādams.
Satiek jūras zvejnieciņi,
Ieņem ziedu laiviņā;
Ieņem ziedu laiviņā,
Satin zīdu nēzdaugā,
Ienes Māras baznīcā;
Ienes Māras baznīcā,
Ieliek Māras [zelta] šūpulī;
Ieliek Māras [zelta] šūpulī,
Sauc eņģeli klāt šūpot.
Šūpojot, lolojot,
Ronas daiļa jumpraviņa.
Atjāj divi Dieva dēli
Tās jumpravas lūkoties.
Lūkodami, zīmēdami,
Atron savu īstu mās'.
- Ak tu mana mīļa māsa,
Kur tu biji šiem gadiem ?
- Ak jūs mani mīļi brāļi,
Biju judu zemītē.
- Ak tu mana mīļa māsa
Ko tur judu zemītē?
- Ak jūs mani mīļi brāļi,
Judu bērnus es auklēju.
- Ak tu mana mīļ' māsiņa,
Ko pelnīji auklēdama?
- Nopelnīju slēžu kreklu,
Divi zelta gredzeniņus.
- Ak tu mana mīļa māsa,
Kad atiesi ciemoties?
- Es aiziešu to dieniņu,
Kad stāv akmins uz ūdiņ',
Kad stāv akmins uz ūdiņ',
Spalva grime dibinā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

- 315 -

4. Kur tu skrīsi, vanadzeņ,
Voska cymdus maukdamīs?
- Skrīšu l'īpys apsavārtu, -
Soka, lela izauguse,
Soka, lela izauguse,
Zori l'eika jyureņuos. -
Atskrīn palāks vanadzeņš,
Nūlauž pošu vērsyuneiti,
Nūlauž pošu vēryuneiti,
Svīž jyureņu videņā.
Zvejoi jyuru zvejnīceņi,
Īceļ jū laiveņā,
Īceļ jū laiveņā,
Satin' zeižu pologā.
Šyupuojūt, auklējūt,
Izaug skaista ļaudaveņa.
421 [Krūgerūs(?)].

5. Lidu lidu, vanadziņi,
Ar tiem vaska spārniņiem,
Lidu augstu, lidu zemu,
Lidu liepas apraudzīt,
Lidu liepas apraudzīt,
Vai tā liela izaugusi.
Gana liela, gana kupla,
Zari mirka Daugavā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33629.

Kur tu skrīsi, vanadz'eņ,
Ar tīm voska spuorn'eņīm?
- Skrīšu l'īpas apsavārtu
V'eļik l'ela izaugus'e. -
L'ela, kupla izaugus'e,
Zori l'eika Daugovā.
Es nūlaužu vīnu zoru,
Svīžu jiuru dziļumā.
Tī izauga zalta puče
Dev'eņīm zareņīm.
Es nūlaužu vīnu zoru,
Nūsav'eju vaiņuceņu.
Guoju, guoju pa c'el'eņu
Kai pučeit'e zīdādama.
Sasatyku puišu pulku,
Prosa muna vaiņuc'eņa.
Lobuok dūmu cymdu puori,
Nakai sovu vaiņuc'eņu.
- Lobuok jaunu ad'eituoju,
Nakai tovu cymdu puori!
426 [Sakstagala pag. Rz].

1. Kur tu skrīsi, vanadz'eņ,
Ar tīm voska spuorn'eņīm?
Skrīšu l'īpas apsavārtu,
V'eļik l'ela izaugus'e.
L'ela l'ela, kupla kupla,
Zori l'eika Daugovā.
Dziļa dziļa daugav'eņa,
Cyta vīta sakla b'eja.
Pa sakluom vīt'eņuom
Tī aug zalta purin'eņi.
Nu tūs zalta purin'eņu
Es nūpynu vaiņudz'eņu.
Saguojuši cīma puiši,
Nūraun munu vaiņudz'eņu!
Da, lyudzami, atdūdit
Munu duorgu vaiņudz'eņu.
Lyugdamuos, pras'eidama,
Pasūl'ēju cymdu puoru.
- Nagrybam cymdu puora,
Grybam pošas ad'eituojas.
- Da, lyudzami, pagaidit
Da cytam rudiņam,
Cikuom pyuru pīlād'eišu,
I t'el'eišu pīaudz'eišu!
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

2. Puort'ec'ēju ez'ereņu [Daugav'eņu]
I solušu, nasolušu.
Kura vīta nasolus'e,
Tī aug zalta purin'eņi.
Nūsaruovu purin'eņu,
Nūsav'eju vaiņuc'eņu,
Nūsav'eju vaiņuc'eņu,
Izsalyku galv'eņā.
Saguojuši cīma puiši,
Atjam munu vaiņuc'eņu.
Es jūs lyudzu, es jūs prosu,
Atdūdit vaiņuc'eņu!
Lyugdamuos, pras'eidama,
Pasūl'ēju cymdu puori.
- Navajaga cymdu puora,
Vajag pošas ad'eituojas.
- Pagaidit, cīma puiši,
Da cytam rudiņam,
Koļs pyureņu pīdareišu,
Koļs t'el'eitis paaudz'eišu!
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

- 316 -

33630.

Lai es braucu kur braukdamis,
Irbes gul ceļmalā;
Irbes gul ceļmalā,
Baida manu kumeliņu;
Baida manu kumeliņu,
Dauza manas kamaniņas;
Dauza manas kamaniņas,
Mētā manu līgaviņu.
Jūs, irbītes, nezināt,
Cik maksāja kumeliņš:
Pieci simti dālderīšu
Maksā manis kumeliņš.
Jūs, irbītes, nezināt,
Cik maksāja kamaniņas:
Seši simti dālderīšu
Maksā, manas kamaniņas.
Jūs, irbītes, nezināt,
Cik maksāja līgaviņa:
Tā naudiņa neskaitāma,
Cik maksāja līgaviņa.
Kumeliņu jaunu pirkšu,
Kur es ņemšu līgaviņu!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

33631.

Līdacīna zaļspurīte,
Nāč ar mani spēlēties,
Tu dziļā jūrīnā
Es ozola laivīnā!
Jūŗa prasa smalku tīklu,
Laiva baltu zēģelīšu.
Uzliek baltu zēģelīti,
Iet laivīna mirdzēdama,
Iet laivīna mirdzēdama
Līdz tautieša nama duru.
Tautiets mana laipu lika
Zāģētāme dēlītēm.
Labāk tēva dubļus bridu,
Ne tautieša laipas gāju:
Tēva dubļi sudraboti,
Tautu laipas asarotas.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33632.

Man bij daiļis arājiņis
Par visiem arājiem:
Zilas acis, sārti vaigi,
Iedzeltāni matu gali,
Tam bij divi melni zirgi,
Tas trešais itin balts.
Vienu deva kungam jāt,
Otru kunga sulaiņam,
To trešo pats tas jāja
Kungam līdz Vāczemē.
- Nu ar Dievu, līgaviņa,
Ilgi tevis neredzēšu!
Lai gan tevis neredzēšu,
Allaž tevi pieminēšu.
Pa trīs gadi ceturtā
Nākšu tevi apraudzīt.
- Gāju rožu dārziņā,
Pinu rožu vainadziņu,
Gaidīj' savu arājiņu
Pēc trīs gadi pārnākam.
Trīs gadiņi pagājuši,
Vēl nav mana arājiņa,
Vēl nav mana arājiņa,
Balta zirga jājējiņa.
Ceturtā gadiņā
Nu atjāja pie lodziņa.
- Labvakar labvakar,
Mana jauna līgaviņa!
- Labvakar labvakar!
Kā nu iet, arājiņ?
Kā nu iet, arājiņ,
Balta zirga jājējiņ?
- Gan jau labi, līgaviņa,
Bet man citis kumeliņis.
- Ja tev citis kumeliņis,
Tad tev cita līgaviņa.
Es jau tev tūlīn teicu,
Ka tu mani aizmirsīsi,
Ka tu mani aizmirsīsi,
Tāļus ceļus staigādams.
- Aiztais', meitiņ, savu logu,
Ar tev' vairs nerunāšu.
Nu es jāšu citu ceļu,
Kur aug citas mātes meitas,
Kur aug citas mātes meitas,
Vēl skaistākas, vēl daiļākas.
- Es iegāju raudādama
Savā rožu dārziņā,
Saplosīju vainadziņu,
Slaucīj' gaužas asariņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33633.

No rītīna agri agri
Es izgāju bierzītēi,
Es izgāju bierzītēi,
Apsedloju raibu zaķi.
Es nojāju līdz Kuldīgu,
Vēl rasīna nenogāja.
Pavaicāju lielkungim,
Kur likš' savu kumelīnu.
Ieliek manu kumelīnu
Zaļāi vaŗa stallītēi,
Zaļāi vaŗa stallītēi
Sudrabīna redelēm.
Sēdu, sēdu, apsaskatu,
Ko ēd manis kumelīnis:
Saulēi pļautu ābolīnu,
To ēd manis kumelīnis.
Sēdu, sēdu, apsaskatu,
Ko dzeŗ manis kumelīnis:
Skaidr' avota ūdentīnu,
To dzeŗ manis kumelīnis.
Sēdu, sēdu, apsaskatu,
Sajāj visi lieli kungi,
Grib no manis ziergu pierkt.
Neizdošu kumelīnu,
Man sievīna nelūkota.
Sēdu, sēdu, ap(sa)skatu,
Pietek viena zeltainīte.
Tai es došu savu roku,
Savas rokas gredzentīnu;
Tai es došu savus lopus,
Savu lopu laidarīnu.
Manāi lopu laidarāi
Dui zeltīti avotīni,
Vienāi dzēra raibas goves,
Otrāi bēri kumelīni.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 317 -

33634.

Pirmodien, otrudien
Sapliķēju līgaviņu;
Jau trešdien, ceturtdien
Guļ kaktā vaidēdama;
Jau piektdien, jau piektdien
Nomirst mana līgaviņa;
Jau sestdien, jau sestdien
Aizbriņģēju kalniņā;
Jau svētdien krodziņā
Ar jaunām meitiņām.
Pirmdienā, mandagā
Būs man jauna līgaviņa.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Pyrmūdin', pyrmūdin'
Kūkl'es škēl'u m'ežeņā;
Ūtardin', ūtardin'
Kūkl'es n'ešu s'ēt'eņā;
Jau trešdin', jau trešdin'
Kūkl'ei muna ļaudav'eņa;
Caturtdin', caturtdin'
Nūm'ērst muna ļaudav'eņa;
Jau pīktdin', jau pīktdin'
Boltejūs gal'd'eņūs;
Jau sastdin', jau sastdin'
Dzaltonuos smilkt'eņuos.
Jau svātdin', jau svātdin'
Jau es pats' krūdz'eņā,
Jau es pats' krūdz'eņā,
Krūga golda gal'eņā.
Kū dareit, nadareit. -
Man nūmyra ļaudav'eņa;
Voi dzīduot, voi rauduot,
Voi jimt jaunu ļaudav'eņu?
Lubuok dzīžu, nakai raužu,
Jemu jaunu ļaudav'eņu.
4241 [Gaigalavas pag. Rz], 431 [Pildas pag. Ldz].

33635.

Šodien iešu baznīcā,
Koši, daili greznošos,
Vilkšu svārkus līdz zemei,
Segšu baltu villainīti.
Ieš' krodziņu no krodziņa,
Tautu dēlu meklēdama.
Iemu krogus stedelē,
Redzu tautu kumeliņu,
Redzu tautu kumeliņu
Apseglotu, apdeķotu.
Iemu krogus istabā,
Redzu pašu tautas dēlu,
Redzu pašu tautas dēlu
Sēžam galda galiņā,
Sēžam galda galiņā,
Alus kanna rociņā.
Pulka bija svešu ļaužu,
Nedrīkstēju bildināt.
Lai būt' ļaužu cik būdamu,
Man ar savu jārunā.
Es, ar savu runādama,
Ieraug' īstu bāleliņu.
Bāleliņš man vaicāja:
Ko, māsiņa, tu runā?
Es, brālīti, to runāju -
Atstāt tēvu, māmuliņu,
Atstāt tēvu, māmuliņu,
Atstāt savus bāleliņus.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 318 -

33636.

Sēž' pie loga dziedādama,
Zīžautiņu rakstīdama,
Gaidu savu mīļākaju
Pie manim atnākam.
Tur viņš nāk, tur viņš nāk,
Re cik daiļi viņš tur nāk:
Kurpes kājā, niedre rokā,
Pirkstā zelta gredzentiņš. -
Nu staigāju raudādama,
Gaidu savu dzērājiņu,
Gaidu savu dzērājiņu
No krodziņa pārnākam.
Re kur nāk, re kur nāk,
Re kur žūpa vazājās:
Vīzes kājā, runga rokā,
Lūku nasta mugurā.
Tam mutīte nemazgāta
Visu cauru nedēliņu,
Tam galviņa nesukāta
Visu gaŗu vasariņu.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33637.

Sedloj' savu sirmu zirgu,
Jāj' uz baltu rožu dārzu.
Tur bij viena veca māte,
Tai mātei trīs meitiņas.
Viena auda, otra vērpa,
Trešā zīdu šķetināja.
Dod, māmiņa, man to meitu,
Kas to zīdu šķetināja!
Jo nedosi to meitiņu,
Es nomiršu žēlabās.
Kur jūs mani glabāsiet,
Žēlabās nomirušu?
Rociet rožu dārziņā,
Apakš rožu saknītēm!
Tur izauga zelta roze
Manā galvas galiņā.
Ik svētdienas meitas nāca
Dārziņā puškoties.
Ienāk viena, ienāk otra,
Zelta rozi neaiztiek;
Ienāk mana īsta brūte,
Tā norāva zelta rozi;
Norāvuse zelta rozi,
Ietin zīžu nēzdogā,
Ietin zīžu nēzdogā,
Aiznes Māras baznīcā,
Aiznes Māras baznīcā,
Ieliek zelta šūpulī!
Šūpo, Māra, to šūplīti!
Te gul puiša dvēselīte,
Te gul puiša dvēselīte,
Žēlabāsi nomiruša.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

33638.

Smuks puisītis sēž aiz galda,
Aicin' mani klātsēdēt.
Es pie viņa piesēdos,
Kā rozīte ziedēdama.
Viņš man deva alu dzert
No sudraba biķerīša.
Es tā alus nodzēros
Pa mazām malciņām.
Necik ilgi nesēdēju,
Lūdz viņš gultu pataisīt.
Es tam gultu uztaisīju,
Klāju baltu paladziņu,
Klāju baltu paladziņu,
Sedzu raibu villainīti.
Viņš papriekšu iegulās,
Aiciņ' mani kaļtgulēt.
Es pie viņa piegulos,
Kā lapiņa drebēdama.
Ne stundiņu negulēju,
Sāk viņš mani modināt,
Sāk viņš mani modināt,
Sāk ar naudu lielīties:
Še, meitiņa, zelta nauda,
Še vēl sīka sudrabiņa!
Es domāju lielu domu,
Ko tā nauda labu dara:
Vai tā nauda aizmaksāja
Manu skaistu augumiņu,
Manu skaistu augumiņu,
Manu žīļu vainadziņu?
Labāk redzu zelta naudu
Ziluguni sadegam,
Nekā savu vainadziņu
Bez godiņa noņemam.
4 [Aijažos].

- 319 -

1. Ar tautieti dancāt gāju,
Pirkstā zelta gredzentiņis.
Ar tautieti dancājot,
Nokrīt zelta gredzentiņis.
Tautiets saka uzjemdamis:
Tas būs manas līgaviņas.
Lūgšus lūdzu, neatdeva,
Sol' ar naudu aizmaksāt.
- Atnāc, meitiņ, rītā agri,
Dabūs' savu gredzentiņu!
- Es noeimu no rītiņa,
Liek man gultiņ' uztaisīt,
Liek man gultiņ' uztaisīt,
Mazu brīdi klātgulēt.
Mazu brītiņ' pagulēju,
Sāk ar naudu lielīties.
Labāk redzu zelta naudu
Zil' uguni sadegam,
Nekā savu augumiņu
Negodā paliekam.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

2. Es neguļu pie tā puiša,
Kur gulēju viņu nakti:
Es atradu gulēdama
Viņam suņa amatiņu.
Nav ne stundu pagulējis,
Sāk ar naudu lielīties:
Še, meitiņa, zelta nauda
Un vēl sīka sudrabīņa!
Es negribu zelta naudas,
Ne ar sīka sudrabiņa;
Es grib' savu vaiņadziņu
Ar godiņu novalkāt.
1311 [Apē (Vlk)].

3. Labāk redzu zelta naudu
Ugunī sadegam,
Nekā savu augumiņu
Negodā paliekam.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

4. Puisīts lūdza tautu meitu,
Kur naksniņu pavadīt,
Kur naksniņu pavadīt,
Kur miedziņu pārgulēt.
- Gul' tu zirgu stallītī,
Es telīšu laiderī!
Kad rītā gaisma nāks,
Gan mēs abi tiksimies:
Es ieš' siena telītēm
Tavā zirgu stallītī. -
Savā zirgu stallītī
Lūdz viņš vietu pataisīt.
Es pataisu siena vietu,
Lūdz viņš baltu paladziņ'.
Es uzklāju paladziņu,
Lūdz viņš zilas villenītes.
Es uzklāju villenīti,
Lūdz man' pašu klātgulēt.
Es pie viņa piegulos,
Kā lapiņa drebēdama.
Tas nebija stundas laika -
Sāk ar naudu lielīties:
Še, māsiņ, zelta nauda,
Še tīrais sudrabiņš!
Labāk redzu zelta naudu
Ugunī sadegot,
Nekā savu vainadziņu
Bez godiņa novalkāju.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

5. Sēd aiz golda jauns puiškins,
Aicyn' mani kluot sādātu.
Es pi juo atsasādu,
Sūl'ei man' vīna gluozi.
Es tuo vīna pasadzēru
Pa vīnai drusceņai,
Syuta vītu pataisēt.
Es vītiņu pataisēju,
Jis paprīšku atsagula,
Aicyn' mani puorgulēt.
Stundes laika nagulēju,
Suoka mani mūdynuot,
Suoka mani mūdynuot,
Suok ar naudu līl'ētīs.
Valns pajem tovu naudu,
Tovu skaistu augumeņu!
Dažu vīnu tymsu nakti
Rauduodama atstaiguoju,
Nu kauneņa sorguodama
Sovu skaistu augumeņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

6. Smuks puisītis attecēja
Guļamēju laiciņēju.
Maģu brīdi pagulēja,
Sāk ar naudu lielīties.
Sadeg tava zelta nauda
Zilajami uguņami!
190 [Kuldīā].

7. Uzarītis man vaicāja,
Kuŗa bija zeļļu meita.
Šī bij lopu , tā bij lopu,
Es bij' pati zeļļu meita.
Pataisīju zeļļam gultu,
Gāju pati klātgulēt.
Tas nebija ilgu laiku,
Sāk ar naudu lielīties:
Še tev, meitiņ, zelta nauda,
Še tev tīra sudrabiņ'!
Sviedu zemē zelta naudu,
Sviedu tīru sudrabiņ'.
Iznīkst labāk tava nauda
Nekā manis augumiņš!
Es neļaušu savu glītum'
Smiekliem, ļaužu valodām.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

- 320 -

33639.

Sēju lielu rožu dārzu [lauku],
Ko sev' daiļi puškoties.
No tā liela sējumiņa
Viena pate roze zied [aug].
Bij man vienas rozes dēļ
Tādu augstu sētu pīt?
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu gaŗu ceļu jāt,
Tādu gaŗu ceļu jāt,
Sviedrēt savu kumeliņu?
Sviedri lija kumeļami,
Birst man gaužas asariņas.
Ņemu savu zvaigžņu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu zīda nēzdodziņu,
Slauku gaužas asariņas.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

1. Bij man vienas ogas dēļ
Locīt savu muguriņu;
Bij man vienas meitas dēļ
Sviedrot savu kumeliņu?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Bij man viena rieksta dēļ
Tādu lielu lagzdu liekt;
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu gaŗu ceļu jāt!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3. Ko man viena rieksta dēļ
Tiki lielu lazdu liekt;
Ko man vienas meitas dēļ
Tiki gaŗu ceļu jāt,
Tiki gaŗu ceļu jāt,
Svīdēt savu kumeliņu,
Svīdēt savu kumeliņu,
Raudāt gaužas asariņas!
Ņemu linu paseglīti,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu zīda nēzdaudziņu,
Slauku savas asariņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4. L'elu s'ēju rūžu duorzu,
Ar kū daiļi puškuotīs;
Nu tuo l'ela s'ējum'eņa
Vīna poša izaugus'e.
D'eļ tuos vīnas skaistas rūžas
B'ej man' augstu sadu p'eit;
De'ļ tuos vīnas tautu meitas
B'ej man' garu c'eļu juot,
Svīdrēt [Sv'eidēt] sovu
kum'ēl'eņu.
Kum'eļam svīdri byra,
B'ērst man' gaudas asareņas.
Jamu sovu zyrga d'eči,
Slauku svīdrus kum'eļam;
Jamu sovu šolka [z'eida] skustu,
Slauku gaudas asareņas.
Da pusc'eļa nadajuoju,
Dz'ēržu ļaudis runuojūt,
Dz'ēržu ļaudis runuojūt,
Ļaudav'eņa atsokūt.
Naklaus'eišu ļaužu m'ēļu,
Juošu pots pasavārtu.
Da vuort'eņu vīn dajuoju,
Redzu sovu dzaltuon'eiti,
Redzu sovu dzaltuon'eiti
Par pogolmu puortakūt,
Boltas rūkas lauz'ējūt
[vādynūt].
Stīp rūc'eņu, grīz mut'eiti,
Byusi muna ļaudav'eņa!
Jej rūc'eņu gon pastīp'e,
Bet mut'eit'es napagrīz'e.
Nacīš es nūsab'eidu,
Ka tu taida lapna m'eita;
Zynu c'eļu, varu juot
V'el' cytā cīm'eņā,
V'el' cytā cīm'eņā,
Kur aug skaistas dzaltuon'eit'es,
Kur mam'eņa d'ev'ējeņa,
Kur m'eit'eņa guojējeņa.
- Juoj uz sātu, gan tu cyukas
Tova tāva t'eirumā!
Man' atjuos v'el' lobuoks
Ar sukuotu [baruotu] kum'ēl'eņu.
4271 [Rēzeknes apr.].

- 321 -

5. Sēju lielu rožu dārzu,
Ko sev' daiļi puškoties;
No tā liela sējumiņa
Viena pate roze auga.
Bij man vienas rozes dēļ
Tādu augstu žogu pīt;
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu gaŗu ceļu jāt!
Dziržu ļaudis runājam
Līgaviņu atsakot.
Sirds nerima, prāts necieta,
Jāju viņas apraudzīt.
Es piejāju pie vārtiem,
Viņa stāv uz durvīm,
Viņa stāv uz dirvīm,
Raksta zīda nēzdodziņu.
Labdien labdien, sirdspuķīte,
Sniedz rociņu, dod mutīti!
Šī man roku vairs nesniedza,
Šī man mutes vairs nedeva.
Vai domā, vīzdegune,
Ka es tevis izbīšos?
Zinu ceļu, māku jāt
Ar baŗotu kumeliņu.
Tā būs māte, kas dos meitu,
Kas māk meitu audzināt;
Nāks meitiņa dziedādama,
Kā rozīte ziedēdama.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

33640.

Seši jauni bandenieki
Jāj pa ceļu ziņģādami,
Visim bija siermi ziergi,
Visim caunu cepurītes,
Visim caunu cepurītes,
Visim lūšu kažociņi.
Visi seši apstājās
Mana bara galiņāi.
Divi teica: būsi mana!
Otri divi: nebūs tiesa!
Treši divi lec no zirga,
Apkārt mani aptecēja.
Izvilkuši baltas krelles:
Še, meitiņa, liec ap kaklu;
Izvilkuši gradzentiņu:
Mauc pirkstāi gradzentiņu!
Es nelikšu baltas krelles,
Es nemaukšu gredzentiņu,
Vaicās mani tēvs māmiņa:
Kur tu jēmi, kas tev deva?
- Kad vaicāja tēvs māmiņa,
Sak': man deva ciema puiši,
Sak': man deva ciema puiši,
Mani jaunu mīlēdami,
Mani jaunu mīlēdami,
Sev par draugu domādami.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Seši jauni oruojeņi
Brauc pa ceļu dzīduodami.
Vysim sēšim sērmi zyrgi,
Vysim cauņu capureites.
Vysi seši apstuojuši
Ap tū munu rūžu duorzu.
Sēžu rūžu duorzeņā,
Veju rūžu vaiņuceņu.
Pyrmī divi tai sacēja:
Te byus muna ļaudaveņa!
Ūtri divi atsacēja:
Nabyus tova ļaudaveņa!
Treši divi lāc nu zyrga,
Sūl'ej zalta gredzineņu:
Ša, muoseņ, gredzineņš,
Nosoi skaiški dzeivuodama,
Nosoi skaiški dzeivuodama,
Gaidi manis atbraucūt!
Byušu pats, voi nabyušu, -
Byus muns bāris kumel'eņš,
Byus muns bāris kumel'eņš,
Vocuokuojis buol'el'eņš.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

2. Seši jauni stabul'nīki
Juoj pa c'eļu spālādami,
Visim s'ešim s'ērmi zyrgi,
Visim cauņu capureites.
Vysi s'eši sajuojuši
Ap tū munu rūžu duorzu.
Sēžu rūžu duorz'eņā,
V'eju rūžu vaiņuc'eņu.
Divi soka: byusi muna!
Ūtri divi: nabyus tova!
Treši divi lāc nu zyrga,
Dūd man' zalta gredzin'eņu.
Īdavuši, pasac'ēja:
Nosoi gudri, tautu m'eita!
Ka vaicuos tāvs ar muoti,
Sok', buol'eņi īdavuši;
Ka buol'eņi pavaicuos,
Sok', z'em'ē pacālus'e,
Sok', z'em'ē pacālus'e,
Rūžu duorzu ravādama.
4271 [Rēzeknes apr.].

- 322 -

3. Seši mazi bandenieki
Jāj pa ceļu bungodami,
Visiem sešiem sirmi zirgi,
Visiem cauņu cepurītes,
Visiem dziedi lakstīgalas
Zobeniņa galiņā.
Visi seši sajājuši
Ap to manu rožu dārzu.
Divi saka: tā ir mana!
Otri divi: tas nav tiesa!
Treši divi klāt aicina
Un man' līdzi vedināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4. Seši mazi bundzenieki
Jāj pa ceļu bungodami,
Visiem sešiem sirmi zirgi,
Galvā cauņa cepurīte.
Visi seši sajājuši
Istabiņas galiņā.
Divi teica: esi mana!
Divi liedza: tas nav tiesa!
Divi, mani saķēruši,
Zelta rotu dāvināja.
Kur es likšu zelta rotu,
Tāda maza meitenīte?
Pārnāks tēvs, prasīs man:
Kur tu ņēmi , kas tev deva?
- Sak': man deva ciema zēni,
Mani mazu mīlēdami,
Mani mazu mīlēdami,
Sevim lielu audzēdami.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33641.

Simtā tādu nedabūja,
Kā mēs divi jau(n) brālīši
Pie jāšanas, pie braukšanas,
Pie kumeļa baŗošanas.
Citi vīri krogā dzēra,
Es baŗavu kumelīnu;
Citi vīri nūjas grieza,
Es grožīnu kustinavu.
Kumelīna ripainīti,
Tev tecēta, man sēdēta,
Tev būs manu bruņu nesta,
Manu skaidru augumīnu!
Nedzeŗ manis kumelīnis
Neziedotu ūdentīnu.
Metu mārku upītē,
Lai dzeŗ manis kumelīnis.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33642.

Suņi rēja, vārti čīkst,
Es pa logu raudzījos:
Redzu savu mīļu draugu
Pa vārtiem iejājam,
Pa vārtiem iejājam
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu bēru kumeliņu,
Kuplu cauņu cepurīti.
Mans mīļais, mans jaukais,
Kur gulēji šo naksniņu?
Vai pie priedes, vai pie egles,
Vai pie citas mātes meitas?
- Ne pie priedes, ne pie egles,
Ne pie citas mātes meitas:
Baltābola kalniņāi
Apakš kupla ozoliņa,
Apakš kupla ozoliņa,
Pie bēraja kumeliņa;
Seglus liku pagalvī,
Paseglīti apsedzos.
- Mans mīļais, mans jaukais,
Kaut es būtu zinājuse,
Es tev būtu aizsūtījse
Baltu linu paladziņu,
Baltu linu paladziņu,
Mīkstu dūnu spilveniņu,
Mīkstu dūnu spilveniņu,
Raibu deķi apsegam.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

1. Div' putniņi daiļi dzied
Vienā lazda krūmiņā;
Div' māsiņas rakstus raksta,
Pie lodziņa sēdēdamas.
Viena raksta sīkus rakstus,
Otra zīdu nēzdaudziņu.
Suņi rēja, vārti čīksta,
Es pa logu raudzījos:
Redzu savu arājiņu
Pa vārtiem iejājot
Lielu bēru kumeliņu,
Kuplu caunu cepurīti.
Es gribēju bildināt,
Daudz ļautiņu redzētāju.
Vai redz ļaudis, vai neredz,
Brīv man savu bildināt.
Pavaicāju arājam:
Kur gulēji šo naksniņ'?
Vai pie priedes, vai pie egles,
Vai pie labas mātes meitas?
- Ne pie priedes, ne pie egles,
Ne pie labas mātes meitas:
Tēva lauka galiņā
Pie zaļā ozoliņa,
Pie zaļā ozoliņa,
Pie bērā kumeliņa.
Seglus liku pagalvī,
Ar pasegli apsedzos.
- Kad es būtu zinājusi,
Es būt' mīļi nosūtījsi
Pāri dūnu spilveniņu,
Raibu deķi apsegties.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

- 323 -

2. Es piesārku kā brūklene,
Pa durīm ieiedam',
Es redzēju savu sirsniņ'
Sēžam galda galiņā.
Es dzīros klātu kļūt,
Viņš ārā pa durīm.
Es dzīros pavaicāt,
Kur gulēja šo naktiņ',
Vai gulēj' pie māmiņ',
Vai pie citas mātes meitas.
Pie eglītes es gulēju,
Skujām klāju paladziņ'.
- Vai tu traks, mans mīļākais,
Kam tu man nesacīji?
Es tev būtu nostellējs'
Pāru linu paladziņ',
Pāru linu paladziņ',
Pāru baltu villainīšu,
Pāru mutes nēzdotiņu,
Pāru smalku linu micu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

3. Mans mīļais, mans jaukais,
Kur gulēji šo naksniņu?
Vai Rīgā, Jelgavā,
Vai pie citas mātes meitas?
- Ni Rīgā, Jelgavā,
Ni pie citas mātes meitas:
Zem priedītes, zem eglītes
Pašā sila vidiņā,
Skujas laužu pagalvī,
Ar skujām apsasedzu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4. Mans mīļais, mans labais,
Kur gulēji šo naksniņu?
Vai pie priedes, vai pie egles,
Vai pie labas mātes meitas?
- Ne pie priedes, ne pie egles,
Ne pie labas mātes meitas:
Vidū lauka, apakš liepas,
Pie bērā kumeliņa.
- Ko tu klāji, ko tu sedzi,
Ko tu liki pagalvī?
- Liepu lapas klāju, sedzu,
Seglus liku pagalvī.
- Būtu es to zinājse,
Es būt' pate aiztecējse,
Es būt' pate aiztecējse,
Tev vietiņu pataisījse:
Es tev būtu paklājuse
Smalku linu paladziņu,
Pagalvī palikuse
Mīkstu dūnu spilveniņu;
Es būt' tevi apseguse
Biezu, siltu villainīti;
Būtu tevi guldījuse,
Pate gājse klātgulēt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5. Suņi rej, vārti čīkst,
Es pa logu lūkojos.
Nu atjāja mans mīļais
Ar brūno kumelīnu.
Labrīt labrīt, mans mīļais,
Kur gulēji viņu nakti?
Vai pie priedes, vai pie egles,
Vai pie baltas mātes meitas?
- Ne pie priedes, ne pie egles,
Ne pie baltas mātes meitas:
Zaļajā līcītī
Pie brūnā kumelīna.
- Ko tu klāji, ko tu sedzi,
Ko tu liki pagalvē?
- Svārkim klāju, svārkim sedzu,
Sedlus liku pagalvē.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 324 -

6. Suņi rēja, vārti čīkst,
Es pa logu skatījos,
Ieraudzīju sav' sirsniņu
Pa vārtiem iejājot
Tumši bēru kumeliņu,
Melnu caunu cepurīti.
Viņš pacēla cepurīti,
Man nobira asariņa.
Visapkārt sveši ļaudis,
Nedrīkstēju bildināt.
Lai redz ļaudis, vai neredz,
Brīv man savu bildināt.
Draugu, manu mīļu draugu,
Kur gulēji šo naksniņu?
Vai Rīgā, Jelgavā,
Vai pie laiskas mātes meitas?
- Ne Rīgā, Jelgavā,
Ne pie kādas mātes meitas:
Siliņā siliņā,
Pašā sila vidiņā.
- Draugu, manu mīļu draugu,
Ko tu klāji, ko tu sedzi?
Ko tu klāji, ko tu sedzi,
Ko paliki pagalvī?
- Skuju klāju paladziņu,
Skuju sedzu villainīti;
Sīku, smalku paeglīti,
To paliku pagalvī.
Kaut es būtu zinājuse,
Kur gul mans mīļākais,
Ar gulbīti aizstellētu
Pāri baltu paladziņu,
Pāri baltu paladziņu,
Pāri mīkstu spilventiņu,
Pāri mīkstu spilventiņu,
Baltu sagšu apsegam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

7. Suņi rēja, vārti čīkst,
Tek' pie loga raudzīties,
Tek' pie loga raudzīties,
Kas iejāja sētiņā.
Tur atjāja mans mīļais
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu bēru kumeliņu,
Turku zvēru cepurīti.
Mans mīļais, mans jaukais,
Kur gulēji šo naksniņu?
Vai pie priedes, vai pie egles,
Vai pie daiļas mātes meitas?
Ne pie priedes, ne pie egles,
Ne pie daiļas mātes meitas:
Apakš kupla ozoliņa
Tēva lauka galiņā.
- Ai tu manu mīļu draugu,
Būtu man ziņu devis,
Es tev būtu aiznesuse
Pāri baltu paladziņu,
Pāri baltu paladziņu,
Pāri dūju spilventiņu,
Pāri dūju spilventiņu,
Raibu sagšu apsegam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

8. Trīs putniņi skaisti dzied
Smalkā lazdu krūmiņā;
Trīs meitiņas istabā [kambarī]
Sēd pie loga rakstīdamas,
Sēd pie loga rakstīdamas,
Gaida tautu atjājam.
Viena raksta sīkus rakstus,
Otra ada raibus cimdus.
Es savam mīļajam
Mīļu šuvu nēzdodziņu,
Visapkārt mīļus vārdus,
Vidū liku sav' sirsniņu.
Suņi rēja, vārti čīkst,
Es pa logu lūkojos:
Iejāj mans mīļais draugs
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu lūša kažociņu,
Lielu lūša kažociņu,
Turku zvēra cepurīti.
Redz actiņas, sāp sirsniņa,
Nedrīkstēju bildināt,
Nedrīkstēju bildināt,
Pilna sēta svešu ļaužu.
Par ļaudīm nebēdāju,
Man ar savu jārunā,
Man ar savu jārunā,
Vai redz ļaudis, vai neredz.
Aija manu mīļu draugu,
Kur gulēji viņu nakti?
Vai pie priedes, vai pie egles,
Vai pie labas mātes meitas?
- Ne pie priedes, ne pie egles,
Ne pie labas mātes meitas:
Starp priedīti, starp eglīti,
Apakš kupla ozoliņa,
Apakš kupla ozoliņa,
Pie bēraja kumeliņa;
Seglus liku paglavī,
Ar pasegli apsedzos.
- Aija manu mīļu draugu,
Būtu es to zinājse,
Es tev būtu sūtījuse
Pāri dreļļu paladziņu,
Pāri dreļļu paladziņu,
Mīkstu dūnu spilventiņu,
Mīkstu dūnu spilventiņu,
Raibu sagšu apsegam.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 325 -

33643.

Teku, teku pa celiņu,
Uztecēju ziedupīti,
Uztecēju ziedupīti,
Nevarēju pāri tikt.
Ņemu ziedu pilnu sauju,
Tad varēju pāri tikt.
Teku, teku pa celiņu,
Uztecēju zeltupīti,
Uztecēju zeltupīti,
Nevarēju pāri tikt.
Ņemu zelta pilnu sauju,
Tad varēju pāri tikt.
Teku, teku pa celiņu
Uztecēju Saules muižu,
Uztecēju Saules muižu,
Nevarēju gaŗām tikt.
Teku, teku pa celiņu,
Uztecēju brāļu sētu,
Uztecēju brāļu sētu,
Nevarēju iekšā tikt.
Pirmais brālis vārtus vēra,
Tam iedevu ziedu sauju;
Vidējais durvis vēra,
Tam iedevu zelta sauju;
Pastarītis krēslu cēla,
Tam iedevu Saules meitu,
Tam iedevu Saules meitu
Visu mūžu līgaviņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Ietum sērstu brāliņos,
Ceļa labi nezināju.
Zīle mani ceļu veda,
Raudavīte rasu trauca.
Piegāju pie ziedupītes,
Nevarēju pāri tikt.
Pasaplūcu ziedu šauju,
Teciņ's pāri pārtecēju.
Ietum sērstu brāliņos,
Ceļa labi nezināju.
Zīle mani ceļu veda,
Raudavīte rasu trauca.
Piegāju pie zeltupītes,
Nevarēju pāri tikt.
Pasagrābu zelta šauju,
Teciņ's pāri pārtecēju.
Ietum sērstu brāliņos,
Ceļa labi nezināju.
Zīle mani ceļu veda,
Raudavīte rasu trauca.
Piegāju pie saules kalna,
Nevarēju pāri tikt.
Paņēm' es saules meitu,
Teciņ's pāri pārtecēju.
Pirmais brālis vārtus vēra,
Tam iedevu ziedu šauju;
Otrais brālis zirgu jūdza.
Tam iedevu zelta šauju;
Trešais brālis krēslu cēla,
Tam iedevu Saules meitu,
Tam iedevu Saules meitu,
Smalku kreklu audējiņu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

2. Tautiets mani padzināsi
Silāi mazu gabaliņu;
Es tautieša dzinumiņu
Tek' ar vienu tecējumu.
Tecēdama uztecēju
Ziedupīti lejiņā.
Es, norāvis ziedu sauju,
Tek' ar vienu tecējumu.
Tecēdama uztecēju
Zeltābeli kalniņā.
Es, norāvis zeltāboli,
Tek' ar vienu tecējumu.
Tecēdama uztecēju
Brāļa sētu kalniņā.
Māršai devu ziedu sauju,
Brāļam zelta āboliņu.
Mārša ziedus noziedēja,
Brālīts zeltu novizēja.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

- 326 -

3. Teku, teku pa celiņu,
Dabulo dabulo!
Datecēju ziedupīti,
Dabulo dabulo!
Pasajēmu ziedu šauju,
Dabulo dabulo!
Tecins pāri pārtecēju,
Dabulo dabulo!
Teku, teku pa celiņu,
Datecēju zeltupīti;
Pasajēmu zelta šauju,
Tecins pāri pārtecēju.
Teku, teku pa celiņu,
Datecēju saules muižu.
Iztek saules jumpraviņa,
Jēmu saules jumpraviņu.
Teku, teku pa celiņu,
Datecēju brāļa sētu.
Pirmais brālis vārtus vēre,
Tam iedevu ziedu šauju;
Otris brālis durvis vēre,
Tam iedevu zelta šauju;
Pastarītis krēslu cēla,
Tam tā saules jumpraviņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33644.

Trīs priedītes silēi auga,
Visas trīs vien' gaŗum';
Vienu cirte, otra lūza,
Trešā līdzi locījās,
To pametu siliņēi,
To pametu siliņēi
Vējiņam vēsināt.
Trīs meitiņas ciemāi auga,
Vis's trīs viena daiļumiņ';
Vienu ņēma, otra daiļumiņ';
Vienu ņēma, otra nāce,
Trešā līdzi taisījās.
To, kas līdzi taisījās,
To pametu brālīšos,
To pametu brālīšos
Māršiņām niecināt.
224 [Kabilē (Kld)].

33645.

Treis vosoras sabaruoju
Stallī lobu kum'el'eņu;
Caturtāi vosorā
Lyku sadlus mugorā,
Lyku sadlus mugorā,
Bēru rīkstus karmynā,
Bēru rīkstus karmynā,
Juoju m'eitu cīm'eņā.
Vīnu sauvi m'eituom d'evu,
Ūtru m'eitu mam'eņai,
Trešū sauvi pakais'ēju [pabuorst'ēju]
Pa m'eit'eņu pagalm'eņu.
Cikuom m'eitas rīkstus losa,
Jau saul'eit'e vokorā;
Cikuom rīkstus salas'ēja,
Jau saul'eit'e nūrīt'ēja.
- Kur tu juosi, cīma puisi,
Kur gul'ēsi šū naksn'eņu?
Gul' t'epat, cīma puisi!
Es vīt'eņu patais'ēšu,
Es vīt'eņu patais'ēšu,
Kluošu boltu paladz'eņu.
Gulāsim vīnu vītu,
Runuosim vīnu runu.
V'el' nav runa izrunuota,
Jau mam'eņa stuovu ceļ.
Vaicoi mani muomul'eņa:
Kuo, m'eit'eņa, nūskum'eiga?
Tu, mam'eņ, nazynuoji,
Kaida muna nūskumšona:
Nu tuo rīkstu kūdūl'eņu
[las'ējumu]
Myužam tautu rūceņā.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

33646.

Tumša tumša tā eglīte,
Kur caunīte nakti guļ;
Tālu tālu tā zemīte,
Kur aug mana līgaviņa.
- Ko kurienes tu, puisīti,
Ar tik jauku valodiņu?
- Es , māmiņa, no Vāczemes,
Nāku savas vajadzības:
Gribu jūsu meitiņ' precēt,
To, lūdzami, neliedziet !
- Velti velti tu, puisīti,
Pēc meitiņas tīkojies:
Viena pate man meitiņa,
Tā par mazu, tā par jaunu,
Tai vēl mātes rīkstes bīties,
Ne pēc jauniem puišiem dzīties.
- Jūs, māmiņa, veci ļaudis,
Vai jūs to nezināt:
Pa pāŗami rieksti auga,
Pa pāŗami āboliņi,
Jūras putni, gaigaliņi,
Pa pāŗami pārojās;
Tā jauniemi cilvēkiem
Pa pāŗami pāroties,
Pa pāŗiemi pāroties
Ik svētdienas baznīcā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 327 -

1. Tymsa tymsa tei egl'eite,
Kur cauneite nakti guļ;
Tuoļi tuoļi tys cīmeņš,
Kur aug muna līgaveņa.
Juoju, juoju vīnu dīnu,
Nikuo loba nadajuoju;
Juoju, juoju ūtru dīnu,
To dajuoju cīma sātu.
Izskrīn divi malni suņi,
Iztak divi dzaltuoneites;
Zyrgu vede stalleitē,
Pati vede ustobā.
Taisat man' meikstu vītu
Tymsajā kakteņā,
Lai es guļu, lai verūs,
Kū darēs cīma meitas.
Vīna sprēde, ūtra aude,
Treša roksta zeižauteņu.
Dūd, mameņ, tū meiteņu,
Kura roksta ziežauteņu!
- Tū, puiseit, es nadūšu,
Tei man vysujaunuokuo.
- Jius, mameņ, vaci ļaud's,
Kam tik glupi runuojit?
Simtim skrēja jiuru putni,
Pa puorim puoruojuos;
Tuo jaunim cylvākim
Pa puorim jādzeivuo.
409 [Līksnas pag. D].

Table of Contents |View Entire Work