HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work
LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME XI (electronic resource) Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K. Creation of machine-readable version: Maruta Ray Conversion to TEI.2-conformant markup: University of Virginia Library Electronic Text Center. ca. xxx kilobytes University of Virginia Library Charlottesville, Virginia Latvian, Latvia

University of Virginia users only

URL: http://etext.lib.virginia.edu/modeng/LatvianL.browse.html

copyright 2001, by the Rector and Visitors of the University of Virginia

2001

Latvian Dainas XI

.

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME XI Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K.

431pp Imanta Kopenhāgenā 1952 Source copy consulted: Private Copy

.

Prepared for the University of Virginia Library Electronic Text Center.

Some keywords in the header are a local Electronic Text Center scheme to aid in establishing analytical groupings.

Library of Congress Subject Headings Latvian nonfiction poetry masculine LCSH 6/15/04 corrector John Ivor Carlson Added XML encoding.

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

LATVIEŠU GADA SVĒTKI

Prof. K. Straubergs

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

GADA SVĒTKI UN SVINAMAS DIENAS

- 31 -

1. Metenis

32209.

Ap Meteni slaiži laižu,
Lai liniņi gaŗi aug;
Ap Lieldienu šūpojos,
Lai telītes barojās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Pelnu dienu krogā dzēru,
Lai liniņi gaŗi aug;
Lieldien gāju šūpoties,
Lai telītes ganījās.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Slaidi laidos Metenī,
Lai liniņi gaŗi aug;
Lieldienā olas viru,
Lai telītes barojās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

32210.

Audziet man gaŗi lini,
Mirkstiet balti ezerā!
Es māsiņas vizināju
Metenīša vakarā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

32211.

Dietu dietu, saimeniece,
Metenīša vakarā,
Lai linīši gaŗi auga,
Lai telītes barojās.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32212.

Ej ar Dievu, Metenīt,
Nu mēs tevi pavadām;
Nāc atkal citu gadu,
Tad mēs tevi saņemsim!
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

32213.

Ej projām, Metenīt,
Ar to miežu plācenīt'!
Man atnāks Lieldieniņa
Ar baltām(i) oliņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Bēdz projām, Vastalāvi,
Ar saviem pīrāgiem!
Man atnāca Lieldieniņas
Ar baltām oliņam.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

2. Ej ar Dievu, Metenīti,
Ar to savu slokātnīti!
Atnāks mūsu Lieldieniņa
Ar balto piena rausi.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

3. Ej pa ceļu, gavēnīt,
Ar saviem vīkstekņiem!
Atnāks man Lieladiena
Ar baltām oliņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4. Ej projāmi, pelnu dienu,
Ar savāmi karašām!
Atnāks mums Lieladiena
Ar raibāmi oliņām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5. Skrien gaŗām, Metenīt,
Ar kaņepju plācenīt'!
Man atnāca Lieldieniņas
Ar baltām oliņām,
Ar baltām oliņām,
Ar ziedotu plācenīt'.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

32214.

Miesmetis, mellacis,
Apēda gaļu;
Lieldiena, Mārģieta,
Tā taupa bērniem.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

- 32 -

32215.

Meteņami pieci dēli,
Visi pieci arājiņi;
Meteņami piecas meitas,
Visas meitas malējiņas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32216.

Meteņam putru viru
Deviņiem miezīšiem:
Man deviņi bāleniņi
Miežu putras ēdājiņi.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32217.

Meteņam vīzes pinu,
Meteņam auklas viju;
Lai Lieldiena vazājās
Basajām kājiņām.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32218.

Meteni Meteni,
Kur liki pīrāgu?
- Klētī plauktā,
Krustiņš virsū.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Meteni Meteni,
Kur liki ausi?
- Klētie skapie,
Tutens virsū.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2. Zinu gan, zinu gan,
Kur gaļa stāv:
Kambarī plauktā,
Krustiņš virsū,
Krustiņš virsū,
Dunčelis sienā.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

3. Zinu, kur saimniece
Gaļu glabā:
Kambarī plauktā,
Krustiņš virsū.
198 [Saldū].

32219.

Metenīša vakarā
Tāļu braucu pīrāgos;
Iedzēruse, līgojos,
Lai telītes raibas auga.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

32220.

Metens brauca par Daugavu,
Cūkas ausis kulītē.
Brauc, Meteni, Vidzemē,
Dabūs' pilnu kamaniņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32221.

Metens kaktā sukājās,
Pelnu dienas gaidīdams.
Atpakaļ, pelnu diena,
Ar visiem kumeļiem!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

32222.

Metens kaktā sukājās,
Pelnu dienas gaidīdams.
Ej, Meteni, pa durvīm,
Gaidīsim Lieldieniņas!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32223.

Metens kaktā sukājās,
Pelnu dienas gaidīdams.
Nu atnāca pelnu diena, -
Bēdz, Meteni, aizkrāsnē!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

32224.

Metens nāca pār kalniņu,
Galvas puse padusē.
Kas bijāt saiminieces,
Kuŗat guni namiņā!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

32225.

Metens sola saltas dienas,
Solās visu sasaldēt.
Krausim malku vezumā,
Vedīsimi Meteņam,
Lai sakuŗ lielu guni,
Lai sasilda pasaulīti.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32226.

Nāc, māsiņa, cik nākdama,
Nāc Meteņa vakarā!
Pelnu dienu pārtecēsi,
Plācenīšu paēduse.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Atej nu, man' māsiņa,
Metenīša vakarā!
Pelnu dien' pārtecēsi,
Taukotnīša paēdusi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

32227.

Padanco, saimeniece,
Metenīša vakarā,
Lai danco govis vērši
Pavasar tīrumā!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 33 -

1. Dietu dietu, saimenīce,
Mārtenīša rītiņā,
Lai telītes dietu gāja
Pavasaŗa rītiņā!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32228.

Tik dabūju grūdenīša
Kā Meteņa vakarā;
Tik dabūju priecāties
Kā rudeni kāziņās.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Tik dabūju grūdenīša
Kā svētkos, Meteņos;
Tik dabūju jaunu puišu
Kā kāzās, krustabās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

32229.

čura čura, vira vira
Metenīša vakarā;
Kad aizgāja Metenītis,
Ni tad čura, ni tad vira.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32230.

čuža čuža, uža uža
Metenīša vokorā.
Kā na čuža, kā na uža,
Suins aepēda golvas puisu!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

32231.

čužu čužu, važu važu
Metenīša vakarā;
Kas ne čužu, kas ne važu,
Tam neauga gaŗi lini.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Kužu kužu, važu važu
Metenīša vakarā;
Kas ne kužu, kas ne važu,
Tam lineļi kā struņķēni.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

32232.

Viza viza kamaniņas
Metenīša vakarā;
Tā vizēja liniņam
Zelta poga galiņā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

32233.

Vizi vizi Metenīt(i),
Cūkas kāja kulītē;
Cik no kalna nolaidos,
Tik no kājas nokodos.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

1. Tillu tillu, Vastalāvi,
Cūkas kāja kulītē,
Cūkas kāja kulītē,
Pīrādziņi azotē;
Cik noskrēju no kalniņa,
Tik nokodu kumosiņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

32234.

Visu gadu naudu krāju,
Metenīša gaidīdams;
Nu atnāca Metenīts,
Nu naudiņa jātērē.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Visu gadu naudu krāju
Vastalāju vakaram;
Nu atnāca Vastalāji,
Nu naudiņu tērēsim.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

32235.

Visu gadu naudu krāju
Metenīša vakaram;
Es māsiņas vizināšu
Metenīša vakarā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

53097.

Dzied, dzied, Vaslaviņ,
Cūks cenkl kabate!
Ik pagāj gabaliņ,
Ik nokod kumasiņ.
445 [Ugāles Vp].

53098.

Ķēniņš brauc pa jūŗu,
Es pa jūŗas malu.
Metens brauc par Daugavu,
Cūkas auss kamanās.
476 [Vecpiebalgas C].

53099.

Ļū ļū Vastalājis,
Cūkas kāja kulītē;
Cūkas kāja kulītē,
Desas līkums rociņā.
203 [Kurmenes B].

1. Rīdu rīdu, Vastalāvis,
Desu riņķis kulītē.
574 [Valka Vlk apr.].

- 34 -

53100.

Ziņģu ziņģu, Vastalāju,
Cūkas kājas kulītē.
Tās būsim apēduši,
Brauksim, citas meklēdami.
69 [Ceraukstes B].

53101.

Gaŗi laidu kumeliņu
Meteņdienu vakarā,
Lai aug lini tievi, gaŗi,
Mana tēva tīrumā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

53102.

Ko, meitiņ, lielījies
Ar to miežu karašu?
Es gaidīšu Lieldienas
Ar baltām oliņām.
72 [Cesvaines Md].

1. Ļū ļū Vastalājis
Ar tām piena karašām,
Mums atnāca Lielādiena
Ar tām baltām oliņām.
203 [Kurmenes B].

53103.

Lidu lidu ragaviņas,
Nu kaļniņa lejiņā.
Myusu tāvam gari lyni,
Zalta pūgas golā aug;
Cytim puišim pakaliņas,
Pelu syudiņs galiņā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

53104.

Vizu vizu, Metenīti,
No kalniņa lejiņā, urā!
Manam tēvam gaŗi lini,
Viņu tēvam plauki [spaļi], pakulas.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

53105.

Metens kaktā sukājās,
Pelnu dienas gaidīdams,
Kad atnāca pelnu diena,
Cūkas kāja [auss] kulītē.
. [Cūkas kāju skribināja.]
91 [Druvienas C].

53106.

Metens kaktā pliķējās,
Kaņepplāceņa gaidīdams.
Atnāks mūsu Metenītis
Ar kaņepju plācenīti;
Atnāks mūsu Lieldieniņa
Ar skaistām oliņām.
6 [Aiviekstes D].

53107.

Metens brauca pār Daugavu,
Cūkas auss kulītē;
Brauc, Meteni, mūs' mājās,
Mūsu berni gaidītāji.
192 [Kosas C].

53108.

Metens nāca par kalniņu,
Cūkas auss padusē.
Nāc, Meteni, mūs' mājā,
Būs bērniem vakarā.
261 [Mēdzūlas Md].

53109.

Metens brauca pa Daugavu
Cūkas galvu padusē.
Brauc, Meteni, sētiņā,
Dod to mūsu namamātei.
263 [Mēmeles Jk].

53110.

Metens nāca par kalniņu,
Cūkas auss padusē;
Kas godīga saimenīca,
Kuran' guni namiņā.
242 [Lubejas Md].

53111.

Metens ēda smecerīti,
Aiz ausim turēdams.
Cūka kaklu nolauzusi,
No kalniņa laizdamās.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

53112.

Metens veda pelnu dienu
Ar šķībām ragavām
Sasašķieba, sasašķieba,
Nosavēla lejiņā
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

53113.

Miesmesi, melnaci,
Kam nāci agri?
Pīragi necepti,
Nebeķerēti.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53114.

Nāc, māsiņa, brāļos sērsti
Metenīša vakarā,
Pelnudien pārtecēsi,
Taukotnīša pievīkstīj'se.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

- 35 -

53115.

Puiši puiši, pelnudienu
Braucat maikšķu eglienē,
Cērtat koku, kas priekšā,
Lagzdu vien necērtate:
Lagzdiņaje pulks dēliņi,
Visiem kaula kažociņi.
200 [Kuldīgas Kld].

53116.

Strop manu jēriņu,
Strop kazleniņu.
Es pate stropoju
Miesmeša vakaru.
40 [Basu (Bases) Azp].

53117.

Tik dabūju zīdenīša,
Kā Meteņa vakarā;
Tik dabūju jaunu meitu,
Kā rudeni kulšanā.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

53118.

Uz brāļiem, uz brāļiem
Metinīša vakarā!
Dos man pupas, dos man zirņus,
Dos man cūkas smecerīti.
46 [Beļavas Md].

2. Jurģi

53119.

Jurīti gaidīdama,
Siltu kūru istabiņu,
Lai burvji, lai ragaņi
Pa sviedriem mazgājās.
545 [Krustpils D apr.].

53120.

Jūrgeišam jūstu vylku
Traideveņim dzeipureņim;
Jūrgeits munis vuškis gona
Šaidu garu vasareņu.
466 [Vārkavas D].

3. Lieldiena

32236.

Vai vai Lieldiena,
Tavu gaŗu gavēņu!
Apēdu māmiņai
Trīs pūri kaņepju,
Trīs pūri kaņepju,
Deviņus pīragus,
Šos gaŗus gavēņus
Gavēdama.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32237.

Ai odiņi, masalīši,
Neēdiet šovasar:
Jau es gan šupojos
Visas trīs Lieldieniņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Ai odīti migulīti,
Nekod mani šovasar:
Jau es gan šūpojos
Visas trīs Lielasdienas:
Pirmu dienu, vidus dienu,
Pēdējdienas vakariņu.
1311 [Apē (Vlk)].

32238.

Atīt Leldīn'e
Par augstu kal'n'eņu,
Zalta ūlys
Mātuodama;
Aizīt Leldīn'e
Par augstu kal'n'eņu,
Zalta ūlys
Las'eidama.
422 [Līvānu pag. D].

32239.

Augsti mani bāleliņi,
Augsti kāra šūpotnītes;
Tautu meita neiekāpa,
Ikām lūdza cēlējiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Augsti mani bāleniņi,
Augsti kāra šūpulīti;
Tautu meita zema resna,
Tai vajaga palēceknes.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2. Mazi mani bāleliņi,
Augsti kāra šūpulītes;
Tautu meita neiekāpa,
Bīliņģīšu vajadzēja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32240.

Brāļi brāļi, Lieladiena,
Kur kārsim šūpulīti?
- Aiz upītes kalniņāi
Div' sudraba ozoliņi.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

- 36 -

32241.

Brāļi brāļi, Lieladiena,
Kur kārsim šūpulīti?
- Kārsim liepas galiņāi,
Lai māsiņas līgojās.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

32242.

Dēj, mana vistiņa,
Div' pauti dienā!
Atnāks māsiņa
Ar mazu bērniņu.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

32243.

Došu olu brāliņam
Par šūpoļu kārumiņu:
Man vistiņas dētin dēja,
Kladzināt kladzināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32244.

Iešūpāja, ielīgoja, -
Kas iekāpa šūpulī?
Greizu ratu taisītājs,
Tas iekāpa sūpulī.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

32245.

Iešūpāja, ielīgoja. -
Kas iekāpa sūpulī?
Šķību vagu dzinējiņis,
Tas iekāpa šūpulī.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

32246.

Iešūpāja, ielīgoja, -
Kas iekāpa šūpulī?
Sīku rakstu rakstītāja,
Tā iekāpa šūpulī.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Šūpājati, līgājati!
Kas iesēda šūpulē?
Mūs' māsiņa iesēduse,
Sīku rakstu rakstītāja,
Sīku rakstu rakstītāja,
Raibu cimdu adītāja.
158 (Nīcā).

32247.

Iešūpāja, ielīgoja, -
Kas iekāpa šūpulī?
Svina muca, draņķamuca,
Tā iekāpa šūpulī.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

32248.

Iešūpāja, ielīgoja, -
Kas iekāpa šūpulī?
Tautu dēlis, mūs' brālītis,
Tie iekāpa šūpulī.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

32249.

Ej ar Dievu, Lieladiena,
Mēs tev' skaisti vadīsim;
Nāc atkal citugadu,
Mēs tev' skaisti saņemsim!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32250.

Eit' projām, Lieldieniņas,
Ar baltāmi oliņām!
Es gaidīšu Jurģa dienas
Ar zaļo rudzzālīti.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

32251.

Es ar savu mīļāko
Lieldienās šūpojos;
Viņš ievēra zelta viervu,
Es sudraba gredzeniņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32252.

Es neiešu ne ar vienu
Šūpolēs šūpoties;
Ieš' ar savu brāleliņu,
Tas man' viegli pašūpos.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

32253.

Gudri mani bāleliņi,
Šķūnī kāra šūpulītes,
Lai māsai nesamirka
Vizulīša vainadziņš.
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gudri mani bāleliņi,
Šķūnī kāra šūpulītes,
Lai vējiņis neappūta
Dzeltāno vizuliņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32254.

Jau es biju gana viegla,
Vēl man' vieglu vieglināja,
Vēl pakāra brāleliņi
Niedres kaulu šūpulīti.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

- 37 -

32255.

Kāp, kāp, Anniņa, -
Kas tevi šūpās?
Še nava tava,
Kas tevi šūpās.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

32256.

Kālab Mariņa
Tik smagi sviest?
Ko deva govēm,
Apēda pate.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

32257.

Kar, brālīti, šo Lieldienu
Māsiņai šūpulītes!
Kārsi citu Lieludienu
Savai jaunai līgavai.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32258.

Kar, bāliņi, šūpulīti,
Nekar jūras maliņā:
Trūkst virvīte dārdēdama,
Krīt māsiņa jūriņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Nekaŗat, bāleliņi
Uz Daugavas šūpulīti:
Trūks šnorīte šķindēdama,
Slīks māsiņa raudādama.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

32259.

Kar, bāliņi, šūpoklītes,
Nikar upes maliņā:
Samirkst manas baltas zeķes,
Nokrīt zīļu vaiņadziņš.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

32260.

Kaŗat, brāļi, šūpulītes
Augsta kalna galiņā,
Lai redzēja tā māsiņa,
Kas tautiņu lejiņā!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

32261.

Kaŗat, brāļi, šūpulītes
Ozoliņa kārtiņām:
Nāks māsiņa šūpoties
Visas trejas Lieldieniņas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

32262.

Kas tādus svaru maisus
Iekustinās?
Vajaga brālīšu
Iekustināt.
226 [Kandavā (Tl)].

32263.

Kas to Lieldienu
Iešūpoja,
Tam auga liniņi,
Tam kaņupītes.
226 [Kandavā (Tl)].

32264.

Ko es došu bāliņam
Par šūpoļa kārumiņu?
Vista olu nedējusi,
Māte raušu necepusi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ko es došu, ko es došu
Šūpulīša kārājiem?
Nij vistiņas olu dēja,
Nij māmiņa sieru sēja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32265.

Ko es došu, ko es došu
Šūpolīša kārējam?
Došu cimdus, došu zeķes,
Līdz zemītei linu kreklu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

32266.

Ko es došu metējam
Ko šūpuļu kārējam?
Olu došu metējam,
Olas čaulu kārējam.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32267.

Ko Lieldiena man atnesa
Par gadskārtas gaidījumu?
Vienu pašu zīdautiņu
Vējiņam vīcināt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

32268.

Ko tās šūpules
Tik gauži raudāja [raud]?
Vecu vīru kārtas,
Ne jaunu puišu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32269.

Liela bija Lieladiena,
Man bij maza villainīte;
Ko apsegšu Lieludienu
Ar to mazu villainīti?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 38 -

32270.

Liela bija Lieladiena,
Mazas manas villainītes;
Pavadīju Lieludienu
Ar mazām villainēm.
1800 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

32271.

Lieldien gāju šūpoties,
Lai liniņi gaŗi aug;
Pīrāgos čušināt,
Lai telītes raibas aug.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Leldin' guoju šyupuotīs [šyupuotūs],
Lai t'el'eitis gaņejuos:
Aizgav'eni šļiukuotīs,
Lai liniņi gari aug.
422 [Līvānu pag. D].

32272.

Lieldiena vaicā,
Kur kāra šūpoles:
Alota malā
Ozola zarā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

32273.

Lieldiena vaicāja,
Kur kārs šūpules:
Avota kalnā
Siltajā saulē.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

32274.

Lieldiena vaicāja,
Kur kārs šūpules:
Avota kalnā
Sudraba stulpos.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32275.

Lieldiena vaicāja,
Kur kārs šūpules:
Tīruma vidū
Akmeņu starpā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

32276.

Lieldiena vaicāja ,
Kur kārsim šūpules:
Uz augsta kalna
Lielceļa malā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

32277.

Lieldienas rītā
Sarkana saule;
Māršiņas villānei
Sarkanas bārstis.
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32278.

Lieldieniņa liela sieva,
Tā atnāca tukšu roku;
Miķelīts mazs vīriņš,
Tas atnāca pilnu roku.
67 [Auļukalnā (pie Drustiem C)].

32279.

Liniņu labad
Līgot gāju,
Lai mani liniņi
Līdzeni aug.
192 [Lipaiķps (Turlavas pag. Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Liniņu labada
Šūpuli kāra,
Lai auga liniņi
Kā šupulītis.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

32280.

Man bāliņi pakāruši
Niedru kaulu šūpolīti.
Saberzīšu saujiņā,
Palaidīšu vējiņā.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

32281.

Man pakāra bāleliņi
Vizuļotu šūpāklīti;
Ni man bija šūpāties,
Ni vizuļu lūkoties.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

32282.

Man pakāre brāleliņi
Vizulīšu šūpolītes;
Skan podziņas, skan zīlītes,
Skan vizuļu šūpolītes.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

32283.

Met mani, Jēcīt,
Neraustīdamis!
Es tev solīšu
Diženu brūti,
Es tev solīšu
Riekstuļu Minni;
Ja tās negribi,
Dabūsi citu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 39 -

32284.

Metat mani, metējiņi,
Līdz mēnešam nemetat:
Mēnešami asi ragi,
Noraus manu vaiņadziņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

32285.

Metat mani, metējiņi,
Pa zariņu galiņiem:
Cielaviņas meita biju,
Zaru galu laipotāja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

32286.

Metiet mani, veci vīri,
Nava jaunu metējiņu:
Jauni puiši krogā dzēra
Vakarēju gājumiņu.
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32287.

Nāc, māsiņa, kad nākdama,
Nāc Lieldien uz brāļiem;
Lieldien brāļi alu dara,
Lieldien kāra šupulītes.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32288.

Nāc nākdama, Lieladiena,
Visi bērni tevi gaida,
Visi bērni tevi gaida,
Aiz vārtiem sasēduši.
226 [Kandavā (Tl)].

32289.

Nekāru šūpuli
Labā zemē:
Balandes vien auga,
Ne mieži rudzi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Nekaŗat šūpulīti
Aŗamā zemītē:
Tur neauga mieži rudzi,
Balandītes vien ziedēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

32290.

Nekaŗat šūpulīti
Aŗamāi zemītēi;
Aŗamāi zemītēi
Zelta nauda apakšāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

32291.

Nosalieču līgotnīti
Sav' āriņa maliņā:
Noliecosi div' bērziņi,
Trešo āra ozoliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

32292.

Pavadu Lieldienu
Par augstu kalnu,
Par augstu kalnu,
Caur zaļu birzi,
Caur zaļu birzi
Upītes malā.
Guli nu, Lieldiena,
Līdz citam gadam,
Līdz citam gadam
Upītes malā!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32293.

Pervēsim, māsiņas,
Raibas oliņas,
Šķiņķosim bāliņam
Lieldienas rītā!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

32294.

Šūpojies, karājies,
Pats šūpuļa kārājiņš,
Kam tu kāri šūpulītes
Dziļas upes maliņā!
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32295.

Spīdi nu, saulīte,
Ābeļu dārzā,
Tur mūsu bāliņi
Šūpoles kāra!
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32296.

Svina muca, draņķa baļļa
Ielīgoja šūpulī.
Ej ārā, svina muca,
Lai nāk brāļa līgaviņa!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

32297.

Tā gaidu Lieldienu
Kā bāleliņu;
Aizgāja gaŗām
Kā rīta rasa.
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32298.

Trīs gadi pazinu
Šūpoļa vietu:
Neauga mauriņš,
Ne dāboliņš.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 40 -

32299.

Trūkst, trūkst virvīte,
Netrūkst gredzens:
Jauns jauns bāliņš
Virvīšu vijējs;
Vecs vecs tēviņš
Gredzenu griezis.
1311 [Apē (Vlk)].

32300.

Trīs dieniņas Lieldieniņas,
Trīs dieniņas Ziemassvētki,
Tām sešām dieniņām
Darāt, brāļi, alutiņu!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. četras māsas Lieldieniņas,
četri brāļi Ziemassvētki;
Astoņām dieniņām
Darām saldu alutiņu.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32301.

čīkstēt čīkst egles kārt's,
Kā tās čīkst, kā
nečīkst?
Kā tām bija nečīkstēt, -
Raudādami pakāruši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32302.

čīkstēt čīkst, tipēt tip
Ievas griezti gredzentiņi;
Kaut griezuši ozoliņa,
Nečīkstētu, netipētu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

32303.

čīkstēt čīkst, tipēt tip
Ievas griezti gredzeniņi.
Lai tā čīkst jauni puiši,
Ka negrieza ozoliņa!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. čīksti, čīksti, stiepies, stiepies,
Ievas griezts gredzeniņš!
Lai tā čīkst , lai stiepjas
Jaunu puišu augumiņš.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32304.

Cērtat, brāļi, oša kārtis,
Vītējiet saulītē;
Kad atnāks Lieladiena,
Pakariet šūpolītes!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32305.

Cērtiet, brāļi, oša kārtis,
Vītējiet saulītē:
Še teicās tautu meita
Lieldien nākt šūpoties.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Cērtiet, brāļi, oša kārtis,
Vītējiet saulītē:
Nāks māsiņa šūpoties
Visas trejas Lielasdienas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

53121.

Ak tu svātu Leldīnīt,
Tavu garū gavēnīt:
Muote maņ izboruoja
Treis dūbītes ruduciņu.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

53122.

Apšaudīju, apšaudīju,
Kā kuŗam redzēdams.
Ka tie visi sasacēla,
Vis' istaba līgojās.
241 [Lubānas Md].

53123.

Atguoja Leldīņa
Par kalnim, par lejom
Ar meikstim peirāgim,
Ai čosnom ūlom.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

53124.

čeikstēt čeikst, dordzēt dordz
Kolpa kuorti šyupuliņi;
Ka buoliņi pakuoruši,
Ni čeikstītu, ni dordzētu.
551 [Ludza Ldz apr.].

1. čeikstēt čeikst, peikstēt peikst,
Ka pakuorti šyupelīši;
Ka pakuora muns buoleņš,
Ni čeikstēja, ni peikstjā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

53125.

Es olīnu appuškoju
Ar sarkanu dzīparīnu,
Lei nebrieda rudzi mieži,
Lei nezviedza kumelīni.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

- 41 -

53126.

Gauši nāca, drīz pagāja
Tā bagāta Lieladiena:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Iet pār kalnu dziedādama.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53127.

Gauši nāca, drīz pagāja
Tie bagāti Ziemassvētki,
Tā nabaga Lieladiena
Nāk pakaļ vaidēdama.
141 [Ivandes Kld], 188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

53128.

Kā pazinu Lieludienu,
Ka pakāra šūpulīti;
Kā pazinu Vasarsvētkus,
Ka neveda ērcienēje?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53129.

Kas kuora šyupelīti,
Tam devu ūlu;
Kas vyna vainadziņu,
Tam ūlas čaulu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

53130.

Kū dūsim šyupeļam,
Kū šyupeļa kuorējam?
Šyupeļam ūlu dūsim,
Kuorējam ūlas čaulu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

53131.

Klausījosi, brīnījosi,
Kas aiz kalna gavilēja:
Lieldieniņa braukšus brauca,
Asnus veda [vede] vezumāi.
286 [Nītaures Rg].

53132.

Kur mēs Lieldienas šūpli kārsim?
Siltā saulē, zaļā zālē,
Tur neauga zaļa zāle,
Ne baltais āboliņš.
562 [Rūjiena Vlm apr.].

53133.

Lieldiene vaicā,
Kas kāra šūpules?
Jānīts, Peters,
Tie brālēliņi.
263 [Mēmeles Jk].

1. Lildine vaicā
Kas kāra šūpules?
Jānīts, Pricīts,
Tie šūpuļu kārēji;
Tie cēlās rītā agri
Virvei lūku darināt.
263 [Mēmeles Jk].

53134.

Lieladiena, māmulīte,
Kur kārsime šūpulīti?
Āz kalniņa lejiņēje,
Tai ābola sētiņēje.
129 [Gudenieku Azp].

53135.

Lieldiena, māmulīt,
Kur kārsim šūpulīt?
Kār priedei, kār eglei,
Kār mazai bērziņai.
443 [Turlavas Kld].

53136.

Lieladiena, Vasarsvētki,
Tie zeltā pušķojami;
Lieladiena līgojama,
Vasarsvētki pušķojami.
520 [Zvārdes Kld].

53137.

Lūdzin lūdzu bāleliņu:
Nekar niedru šūpulīti-
Trūks virvītes dārdēdamas,
Iekritīšu jūriņā.
378 [Seces Jk].

53138.

No niedras pakārts
Tas šūpulīts.
Sabērzu saule,
Palaidu vēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53139.

Mozi muni buoleliņi,
Augstas kuora šyupelītes;
Tautas meitas nadasnēdzja
Zamejuo aplīcīņa.
314 [Pildas Ldz].

53140.

Mozi muni buoleliņi,
Augstus kuore šyupelīšus;
Augstus kuore šyupelīšus,
Kab kuojiņas nasamierktu;
Kab kuojiņas nasamierktu,
Nanūrautu vainadzeņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 42 -

53141.

Nuoc nuokdama, Lieldīneite,
Kainivīn pa dreižuok,
Jau sakoltu, jau saveitu
Kai azara leidaciņa,
Nu tova garo gavēnīša.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

53142.

Nakarit, buoleliņi,
Syla molā šyupeleišu;
Smilkšuos gryma boltas kuojas,
Skujas byra vainadziņā.
314 [Pildas Ldz].

53143.

Nakarit, bruoļi, šyupelīšu
Kalņiņāji, lejiņā;
Kolnā mani ūdi ēdja,
Lejā smolki kustuneiši.
314 [Pildas Ldz].

53144.

Padutu, padutu(?)
Lieldiena,
Tik liela, tik kupla
Tā kā tā slota.
94 [Dunikas Lp].

53145.

Pašyupoji, buoleleņi,
Dūšu ūlu, dūšu sīra;
Na aiz tovu šyupuošonu,
Aiz šyupeļa kuorumeņu.
62 [Brigu (Janopoles) Ldz].

53146.

Pašyupuojat, buoleleņi,
Muote mozas našyupuoja;
Kur īdam', naidam',
Svīdja tikai šyupelī.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

53147.

Sagaidējom šuos Leudīnis,
Ka byus cytys sagaidēt?
Dīvs dūs mīru, veseleibu,
I cytys sagaidēsim.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

53148.

Svīdit mani, kur svīdit,
Nasvīdit mēnešam:
Mēnešam osi rogi,
Nūraus munu vainadziņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

53149.

Svīde mani sveši ļaudis,
Naīsvīde saulītē,
Bej man sovi buoleliņi,
Tī īsvīde saulītē.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

53150.

Šūpā bēn, šūpā bēn,
Saiminiece maksās:
Kukul maiz, blodiņ gaļ,
Trīs vērdiņ naudā.
449 [Ungurmuižas D].

53151.

Troukst, troukst virvīt
No gredzeniņa,
Treis mani brāliņi
Vījejiņi.
263 [Mēmeles Jk].

53152.

Tryukstīt, viervītes,
Na gredzineņi,
Nav man buoleņu
Kalējiņu;
Vysi muni buoleņi
Vinējiņi.
314 [Pildas Ldz].

4. Jāņi

a) Rīkojas un pošas Jāņu vakaram

1) Dara alu, cep raušus, sien sieru

32306.

Ei Jānīti, Pēterīti,
Ka nāciet vienu vietu!
Kad bij man sieru siet,
Kad uzlūgt Jāņa bērnus?
121 [Gulbenē (Md)].

32307.

Ai Jānīti, Pēterīti,
Kam nākat vienu vietu!
Nav vienam siers sasiets,
Otram alus padarīts.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 43 -

32308.

Ai Jānīti, pundurīti,
Ko tā tava sieva dara?
Pienu silda, sieru sēja,
Pa namiņu tekādama.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

32309.

Dar', bāliņ, miežu alu,
Dod Jāņam padzerties!
Šogad mieži trekni auga,
Alus rūga putodams.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32310.

Daudz govis Jāņu rītu
Ālavas māva,
Kam sieru nesēju
Jāņu vakariņu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

32311.

Devu, devu Jānīšam,
Ko es biju solījusi:
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu sivēniņu.
18 (Kliģenē).

1. Ko solīju Jānīšam,
To atdevu Jānīšam:
Mucu alus, pūru kviešu,
Nobarotu sivēniņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

32312.

Es sasēju lielu sieru,
Jāņu dienas gaidīdama;
Jāņu dienu izdalīju
Pa maziemi gabaliem.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32313.

Jāņa māte, sien man sieru,
Tevi sauca sējējiņu!
Mana māte nevīžoja
Ne akmiņa pacilāt.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

32314.

Jāņa [Jāņu] māte sieru sēja
Deviņiem(i) stūrīšiem;
Šim stūrītis, tam stūrītis,
Man pašam viducītis.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jāņa māte sieru sēja
Deviņiem stūrīšiem;
Šim stūrītis, tam stūrītis,
Man pašai viducītis,
Man pašai viducītis
Par akmeņa cēlumiņu.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

32315.

Jānīšam alu daru
No sējiņas paliekiem;
Darīš' alu Miķeļam
No jauniem miezīšiem.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

32316.

Jānītim klaipu cepu
Triju rītu malumiņu,
Ne deviņi nevarēja
Smaga klaipa kustināt.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

323161.

Juŗu dien' gaili kāva,
Jāņu dien' aveniņu,
Jāņu dien' aveniņu
Pelēkiem radziņiem.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

32317.

Mana balta māmulīte
Mazu sieru sasējuse.
Ko tu dosi ganiņam,
Ko zālīšu nesējam?
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

32318.

Par gadiņu Jānīts nāca,
Kā mēs Jāni mielosim?
Sildām pienu, cepam raušus,
Tā mēs Jāni mielosim.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Jānīts nāca, Jānīts nāca,
Ko mēs Jāni mielosim?
Nokausim purva dzērvi,
Upē zaļu līdaciņu.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32319.

Sasien sieru, māmuliņa,
Svētdieniņas rītiņam,
Lai es varu ciema zēnus
Caur ataugu kairināt!
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

1. Siera siera, māmuliņa,
Jel svētdienas rītiņam,
Lai es varu ciema puišus
Par upīti karināt!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 44 -

53153.

Aiz kalniņa miežus sēju,
Lai vārniņas nenoēd;
Es (uz?) Jāņiem alu daru
Kumeliņa pēdiņā.
378 [Seces Jk].

53154.

Brēkdams gailis laktā lēca,
Nu būs miežu vasariņa;
Nu dzers alu Jāņu bērni,
Snīpus krūzā mērcēdami.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53155.

Celsim Juoneiti
Lelāji gūdā;
Lelāji gūdā,
Lelāji slavā.
62 [Brigu (Janopoles) Ldz].

53156.

Ejat, meitas, lūkoties,
Ko dar' Jānis dārziņā.
Pītin pina, vītin vija
Meitām govju slaucenītes;
Tur meitiņas govis slauks,
Jāņu māte sieru sies.
184 [Ķēču Rg].

53157.

Es savām gotiņāmi
Par gadskārtu godu daru:
Cepu maizi, daru alu,
Lai gotiņas barojās.
373 [Sarkaņu Md].

53158.

Jānīts brauca Jāņu nakti
Šķindēdamis, žvārkstēdamis;
Jānīts sita liepu galdu
Meitiņām sierus likt.
398 [Skrundas Kld].

53159.

Juoņa dīna atīdama, leigū,
Atnas sīra gabaliņu, leigū!
465 [Varakļānu Rz].

53160.

Jāņa diena, Jāņa diena,
Kā mēs tevi sagaidām?
Pinam kroņus, cērtam zarus,
Puškojam laidarīnus;
Sienam sierus, cepam maizi,
Darām saldu alutīnu.
192 [Kosas C].

53161.

Jāņa māte sieru sēja
Pašā Jāņu vakarā;
Jānīts cēla akmentiņu
Vaidēdams, raudādams.
127 [Grostonas Md].

53162.

Jāņa māte sieru sēja
Aiz pirtīnas elksnīšos;
Nebij lāga izdevies,
Viena pate apēduse.
192 [Kosas C].

53163.

Jāņu māte sieru sēja
Deviņiem žuburiem;
Pirmais stūris pašai mātei,
Otris mūsu Jānīšam.
211 [Ļaudonas Md].

53164.

Jāņu māte sieru sēja,
Aiz namīna krūminā;
Jāņu meitas govis slauca,
Laidarāji tupēdamas;
Pienīc gāja šņību šņābu,
Kaņepīte knipu knapu.
275 [Mērmuizas (Mžru) Vlm].

53165.

Jāņu māte sieru sēja
Pašā Jāņu vakarā;
Pašā Jāņu vakarā,
Visi pakši notrīcēj'.
112 [Ezeres Kld].

53166.

Jāņa māte sieru sēja,
Cūku mēslus vidū lika;
Puikām deva cūku mēslus,
Meitām siera gabaliņu.
253 [Mārkalnes (Lāzberģa) Vlk].

53167.

Jāņu māte sieru sēja
Deviņieme stūrīšieme;
Jāņu tēvis miežus sēja
Celmaināje līdumāje.
40 [Basu (Bases) Azp].

53168.

Jāņu māte sieru sēja
Deviņiem žuburiem;
Šim žuburis, tam žuburis,
Pašam paliek viduklīts.
Pats Jānītis govi slauca,
Pauti mirka slaucenē.
372 [Sarkanmuižas Vp].

- 45 -

1. Jāņa māte bēdājāsi,
Mazu sieru sasējusi;
Šim stūrītis, tam stūrītis,
Pašai paliek viduklītis.
347 [Rendas Kld].

2. Šodien manim iraid labi
Par visiemi šādiem tādiem:
Jāņa māte sieru sēja
Deviņiem stūrīšiem;
Šim stūrītis, tam stūrītis,
Man pats siera viducītis.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

53169.

Juoņa muote sīru sēja
Juoņa dīnas reitiņā;
Juoņa bārni skatījuos,
Maliņā stuovādami.
357 [Rudzētu D].

53170.

Jāņa tēvam saldens alus,
Caur čakārni tecenāts;
Jāņa mātei sūrais siers,
Apenīšos noglabāts.
192 [Kosas C].

53171.

Juonīnai raibas gūs,
Sīru sēja pologā,
Svīstu neja kubulā,
Rūtuo rūtuo!
182 [Kaunatas Rz].

53172.

Jāņa tēvs alu dara
No līduma miezīšiemi;
Pēterīts raugu lika
No trīs ošu lapiņām.
211 [Ļaudonas Md].

53173.

Kas darīja Jāņam alu,
Lai aug mieži griezdamies;
Kas nedara Jāņam alu,
Zāles vien nolīgoja.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

53174.

Lai bij slinkas, kas bij slinkas,
Stendes meitas tās bij slinkas:
Jāņu rauši sadeguši,
Rudzu maize atlēkusi.
413 [Stendes Tl].

53175.

Laimīt' kliedza, Laimīt' brēca,
Zem ozola stāvēdama:
Redzēj' svētkus sagaidām,
Alutiņu netaisām.
512 [Zeltiņu Vlk].

53176.

Pašā Jāņa rītiņā
Man notika nelaimīte:
Sieru sēju, tas pārplīsa,
Suns apēda plācenīti.
261 [Mēdzūlas Md].

53177.

Pirmo reizi Jāns atnāca-
Ko mēs viņu mielosim?
Siesim sierus, dosim alu,
Vedīsim sētiņā.
40 [Basu (Bases) Azp].

53178.

Puiši gāja govju slaukt
Trīs spainīšiem mugurā;
Nepieslauca pilnus spaiņus,
Nedabūja Jāņa siera.
230 [Liezeres Md].

53179.

Sen slavēja Jāņu tēvu
Saldu alu brūvējot;
Kad atnāca līgotāji,
Nu griež ūsas špicerē.
391 [Sinoles Vlk].

53180.

Svētu rītu ganīdama,
Jāņa bērniem sieru sēju;
Jāņa bērni sanākuši,
Div' dieniņas neēduši.
127 [Grostonas Md].

53181.

Šādi Jāņi, tādi Jāņi,
Mūs' Jānīti nepanāca;
Mūs' Jānītis alu dara,
Deviņ' tautas dzirdināja.
405 [Smiltenes Vlk].

53182.

Tēvs bij alu izdarījis
No tiem sēklas palikiem;
Māte sieru sasējusi
No jaunāmi telītēm.
211 [Ļaudonas Md].

- 46 -

1. Tētiņš olu padarēja
No sākliņa paliekām;
Māte sieru sasējusa
No jaunām teleitām.
198 [Krustpils D].

53183.

Zaķīšam bērns piedzima
Pašā Jāņa vakarā;
Cepat kūkas, darāt alu
Uz zaķīša kristībām.
476 [Vecpiebalgas C].

2) Pin no puķēm un mētrām vainagus, pušķo māju meijām

32320.

Ai Jānīša vakariņš,
Ozuliņa tērētājs!
Grib dārziņi, tīrumiņi,
Grib meitiņas vainaciņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

32321.

Dzirnaviņas raudājās,
Ka nelika vaiņadziņa.
Neraudiet, dzirnaviņas,
Likšu Jāņa vakarā!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32322.

Dzirnaviņas raudājāsi,
Nav ozola vainadziņa.
Tepat auga ozoliņš
Maltuvītes pakaļā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32323.

Es iespraudu ozoliņu
Pagalmiņa viducī;
Jānīts kāra cepurīti,
Es pakāru vaiņadziņu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

32324.

Es Jānīša istabiņu
Ar ābulu izkaisīju:
Šovakar izkaisīju
Ar sarkanu ābuliņu;
No rītiņa, tad kaisīšu
Ar balto ābuliņu.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

32325.

Es jums saku, Jāņa bērni,
Metat kokus no celiņa:
Jās Dieviņš, brauks Laimīte,
Kritīs Laimes kumeliņš.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Jauni puiši, jaunas meitas,
Tīrījiet ceļmaliņas:
Dieviņš brauce, Laime jāja,
Pakrīt Laimes kumeliņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

32326.

Es jums saku, jauni puiši,
Puškojieti klētes jumtu!
Tad Dieviņis jūs puškos
Ar miežiem, ar rudziem.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Slinki slinki saimenieki,
Klētes jumtu nepuškoja.
Kā Dieviņis jūs puškoja
Ar miežiem, ar rudziem.
40-1 (Bigauņc.).

2. Vīri, puiši, ko gaidāt?
Puškojati rijas jumtu!
Tad Dieviņis jūs puškos
Ar rudziem, ar miežiem.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

32327.

Es nopinu vaiņadziņu
Visādām lapiņām;
Ziedēj' mans vaiņadziņš
Visādiem ziediņiem.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32328.

Es noviju vainadziņu
No visām puķītēm;
Es uzliku vainadziņu
Pašā Jāņu vakarā,
Jānīts manim roku sniedza
Pašā Jāņu vakarā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

32329.

Gan pazinu to sētiņu,
Kur bij daudz jaunu puišu [meitu]:
Liela ēka, maza ēka,
Vis' ar pušķi galiņā.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

- 47 -

32330.

Gauži raud dzirnaviņas,
Jāņa rītu nepuškotas.
Ko darīja snaudulīte,
Jāņa rītu ganīdama?
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

32331.

Jāņa māte izpuškoja
Ar apsēm istabiņu.
Vai tev trūka bērzu, kļavu,
Vai kuplaja ozoliņa?
40-1 (Bigauņc.).

32332.

Jānīšam daudzi puķu,
Savij man vainadziņu,
Citas zied dārziņā,
Citas dārza maliņā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32333.

Jaunas meitas, ko gaidāt?
Puškojati klētes jumtu!
Tā Dieviņis jūs puškos
Ar slaikiem brūtgāniem.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

32334.

Ko tie dara mūsu puiši,
Nepļāvuši dābuliņa?
Ko ēdīs Jāņa zirgi,
Gaŗu ceļu tecējuši?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32335.

Kur, Jānīti, meijas cirti,
Kad meijāji lievenītes?
Dieva dēla rājumā
Smuidrajos ozolos.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

32336.

Zāļu dienas vakarā
Jaunas meitas kroņus pin;
Ziemassvētku vakarā,
Tad vēl viņus galvā liek.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

32337.

Zāļu dienu pirti kūru
Ar ozola zariņiem,
Lai peŗās tie ļautiņi,
Kam bij kaula kažociņš.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

32338.

Viju Jāņa vakarā
Dārza puķu vainaciņu
No rozēm, magonēm,
Vaskajām kleņgerēm.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

3) Tērpjas paši svētku rotā

32339.

Jānīšam jostu aužu
Deviņiem dzīpariem:
Jānīts manas aitas gana
Šo gaŗo vasariņu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Jānīšam jostu aužu
Deviņiem dzīpariem,
Lai tas mani palīdzēja
Brāļa govis paganīt.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

32340.

Mazs Kabiles novadiņš,
Bet ražani turējās:
Sunītim zelta kronis,
Kaķei vaŗa vaiņadziņš.
224 [Kabilē (Kld)].

32341.

Meitiņ, tava skaista rota
Jāņa nakti jāgodē;
Izgodējse Jāņa nakti,
Liec pūriņa dibenā!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32342.

Piecus gadus ganos gāju,
Katru gadu kažociņš;
Nu atnāca Jāņa vakars,
Visi pieci mugurā.
40-1 (Antiņc.).

32343.

Puškojies, brāleliņi,
Ar ozola lapiņām,
Kam nīdies dzīvodams
Ar kaimiņu meitiņām!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

32344.

Šuj man kurpes, kurpenieks,
Zeltītām lapiņām,
Lai es varu Jāņa nakti
Ciema puišus kaitināt!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 48 -

32345.

Skotelītes balināju,
Jāņu dienas gaidīdama;
Kad atnāca Jāņa diena,
Kā gulbītis plevināju.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

32346.

Trīs dieniņas velējos,
Jāņa nakti gaidīdama;
Kad atnāca Jāņa nakte,
Balts krekliņis mugurā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

b) Gaida un ielīgo Jāņus

32347.

Gaida gani, gaida govis
Jāņa dienas atnākam;
Gani gaida siera, piena,
Govis bērza vainadziņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32348.

Līgojati, līgojati,
Nav vairs tāļu Jāņa diena:
Šī dieniņa,
Parīt pati Jāņa diena.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

32349.

Meitas gaida Jāņa dienas,
Puiši vis negaidīja.
Kar dūmos, šaut skujām,
Lai gaidīja Jāņa dienas!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32350.

Nāc nākdama, Jāņa diena,
Tev ir pulka gaidītāju:
Govis gaida zaļu kroņu,
Meitas skaistas līgošanas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32351.

Visu gadu Jāni gaidu,
Nevarēju sagaidīt;
Nu es viņu sagaidīju
Pašā Jāņu vakarā.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

32352.

Celies, brālīti [Nn],
Aunies kājas!
Iesim Jānīti
Ielīgot.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

32353.

Kas tos Jāņus ielīgoja?
Mūsu pašu ciema ļaudis:
Pirmie gani,
Pēc arāji,
Visupēc(i) jaunas meitas.
40-1 (Antiņc.), 76,
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 130 [Mālu muižā (Lejasciema pag. Vlk)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)],
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)], 270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)], 364 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē],
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas Jānīti ielīgoja
Visupirmu vakarā?
Gani Jāni ielīgoja,
Tad arāji, ecētāji;
Tad vēl pati saiminiece
Pašā Jāņu vakarā,
Pašā Jāņu vakarā,
Jāņu zāles lasīdama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kas Jānīti ielīgoja
Visupirmu vasarā?
Govju gani ielīgoja,
Tad arāji, ecētāji,
Tad i mūsu māmuliņa,
Azaidiņu vārīdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Kas Jānīti ielīgoja
Visupirmis vasarāi?
Pirmie gani ielīgoja,
Tad arāji, ecētāji;
Tad tās pašas saiminieces
Pie sieriņa gabaliņa;
Tad tie paši saininieki
Pie jēriņa, kazlēniņa;
Visupēci jaunas meitas
Iet, ziediņus lasīdamas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

4. Kas to Jānīti
Pirmo ielīgoja?
Visupirms ganiņi,
Tad arājiņi,
Visupēc māmiņa
Ar savām meitām.
224 [Kabilē (Kld)].

5. Kas tos Jāņus ielīgoja?
Govju gani ielīgoja,
Tad arāji, ecētāji,
Tad vēl siena pļāvējiņi;
Tad vēl paši saimenieki,
Pie galdiņa sēdēdami.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 49 -

32354.

Laužat skalus, pūšat guni,
Laižat Jāni istabā!
Jānīts stāv aiz durvīm
Nosvīdušu kumeliņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32355.

Šodien Jāni sagaidām,
Rītā Jāni pavadām
Līdz Nn muižiņai,
Līdz pašai Rīdziņai.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

53184.

Atslēdziņa nolūzusa
Manam dziesmu pūriņam,
Lai dziesmiņas pataupās
Līdz Jānīša vakaram.
127 [Grostonas Md].

53185.

Auniet, puiši, meitas, kājas,
Rītā būs Jāņu diena,
Tad iesim līgodami,
Jāņu bērnus meklēdami.
378 [Seces Jk].

53186.

Brauc, Jānīt, nu no Rīgas,
Nu mēs tevi sagaidām:
Savus vārtus puškojam
Ar ozola lapiņām.
127 [Grostonas Md].

53187.

Brauc, Jānīti, kurp braukdamis,
Mūsmājās nakti guli;
Mūsmājās žigli puiši,
Saņems tavu kumeliņu;
Mūsmājās žiglas meitas,
Taisīs gultu Jānītim.
443 [Turlavas Kld].

53188.

Jānīts brauc katru gadu,
Atved ziedu vezumiņu;
Še saujiņa, te saujiņa,
Lai dzird visa pasaulīte.
476 [Vecpiebalgas C].

53189.

Jānis brauc, zeme rīb,
Nelaulātu meitu ved.
Brauc, Jānīti, šai mājā,
Še mēs tevi sagaidām.
127 [Grostonas Md].

53190.

Jānīts jāja visu gad',
Atjāj Jāņu vakarā;
Atjāj Jāņu vakarā
Savus bērnus apraudzīt,
Vai ēduši, vai dzēruši,
Vai nav badu nomiruš'.
220 [Lībagu Tl].

1. Jānīts nāca par gadiņu
Sav bērniņu aplūkot,
Vai ēduši, vai dzēruši,
Vai ir badā aizmiruši.
Paēduši, padzēruši,
Ir Jānīti gaidījuši,
Vecu miežu alu dzēra,
Jaunu rudzu maizi ēda.
15 [Alūksnes Vlk].

2. Jānīts nāca pa gadskārtu
Savus bērnus apraudzīt,
Ko tie ēda, ko tie dzēra,
Ko tie sēja zemītē,
Vecu rudzu maizi ēda,
Vecu miežu alu dzēra,
Vecu miežu alu dzēra,
Vecu miežu zemīt' sēja.
560 [Rīga ].

53191.

Par gadiņu Jānīts nāca
Savu bērnu aplūkot,
Vai ēduši, vai dzēruši,
Vai no Dieva veselība?
I ēduši, i dzēruši,
I no Dieva veselība.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

53192.

Ko tie ēda, ko tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja?
Kaņ'pes ēda sņiku šņaku,
Pupas strēba šļipu šļepu.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

53193.

Jānīts nāca pa gadskārtu
Savus bērnus apraudzīti,
Vai Jānīti gaidījuši,
Vai tam vārtus puškojuši.
270 [Mežotnes B].

- 50 -

1. Jānīts nāca par gadiņu
Sav' bērniņu apraudzīt.
Nāc, Jānīti, vai nenāc,
Nu vairs visu neredzēsi:
Cits ir krievos, cits ir leišos,
Cits ir smilšu kalniņā.
Kas krievos, kas leišos,
Tas par gadiem sērstu nāca,
Kas ir smilšu kalniņā,
To mūžam neredzēsi.
15 [Alūksnes Vlk].

53194.

Jānīts brauca visu gadu,
Pārbrauc Jāņa vakarā;
Meitas taisa Jāņam guļu
No liepiņu lapiņām.
141 [Ivandes Kld].

53195.

Jau Janītis aizvakar
No Vāczemes izreizoja.
Jāņam govis, Jāņam vērši,
Jāņam sirmi kumeliņi;
Jāņam bēri kumeliņi;
Dzelzu kalti ritenīši.
72 [Cesvaines Md].

53196.

Šovakar Jāņa bērni
No Vāczemes sajājuši;
Simtiņš bēru kumeliņu,
Divi simti jājējiņ'.
322 [Praulienas Md].

53197.

Jānīts guļ upītē,
Samta svārki mugurā.
Sanākat, Jāņa bērni,
Velkat Jāni maliņā!
192 [Kosas C].

53198.

Jānīts kāpa ozolā,
Jāņa bērni pazarēs.
Kāp, Jānīti, lejiņā,
Nāc(i) mūsu pagalmā!
381 [Sēļu Vlm].

53199.

Jānīc sēd ozolā,
Zelta kokles rociņā.
Nāc, Jānīti, sētiņā
Pašā Jāņu vakarā!
127 [Grostonas Md].

53200.

Kas šķindēja, kas žvadzēja
Jāņa nakti kalniņā?
Jānīts brauca no kalniņa,
Iemauktiņus žvadzinot,
Lai dzirdēja Jāņa bērni
Jāņa tēvu atbraukušu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53201.

Kā tos Jāņus sagaidīja,
Kā tos Jāņus pavadīja?
Līgodami sagaidīja,
Līgodami pavadīja.
378 [Seces Jk].

53202.

Kas Jānīti ielīgoja
Paši pirmie vasarā?
Pirmie gani, pieguļnieki,
Pēc arāji, ecētāji;
Visupēc jaunas meitas,
Pagalmiņu slaucīdamas.
211 [Ļaudonas Md].

1. Kas tos Jāņus ielīgoja
Visupirms vasarā?
Pirmie gani, pieguļnieki,
Tad arāji, ecētāji;
Visu pēc jaunas meitas
Vaiņadziņus darīdamas.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

2. Kas Jānīti ielīgoja?
Pirmie gani, pēc arāji,
Pirmie gani ganīdami,
Pēc arāji ecēdami.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

53203.

Koši koši, jauki jauki,
Kad Dievs deva Jāņa dienu;
Dzied putniņi, dzied ganiņi,
Daiļi līgo Jāņa bērni.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

53204.

Kristomuoti, pištjaleit,
Atdūd munu susekleiti!
Reitu byus Juoņa dīna,
Maņ galveņa nasukota.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 51 -

1. Kristamuote, pištaļneica,
Atdūd munu grebineiti!
Reitu byus Muoras dīna,
Meitom golvas nasukuotas.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

2. Ak tu trakais laivinieks,
Nozadzis meitai suseklīti!
Rītu atnāk Jāņu diena,
Meitai mati nesukāti.
41 [Bauņu Vlm].

53205.

Kur, Jānīti, tu gulēji
Pašā ziedu laiciņā?
Nu ienāci mūs' mājā
Pašā Jāņu vakarā.
127 [Grostonas Md].

53206.

Līgodama vien staigāju
Šo gaŗo vasariņu,
Būs visiem pieminēt
Manu skaistu līgojumu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

53207.

Meitas Jāni daudzināja
Jau vakar, aizvakar;
Puiši, šķelmji, nedaudzina
Ne Jānīša vakarā.
192 [Kosas C].

53208.

Puiši gaida Juoņu nakti,
Meitas vīni nagaidēja;
Rūžu duorzi naravāti,
Ar ņuotrēmi aizauguši.
236 [Līvānu D].

53209.

Nāc, Jānīti, nākamā,
Tevis gaida gaidamā:
Govis gaida zaļa kroņa,
Meitas skaistas līgošanas.
99 [Dzelzavas Md].

53210.

Nāc nākdama, Jāņu diena,
Daudzi tevis gaidītāju:
Gaida govis, gaida gani,
Gaida paši saiminieki.
241 [Lubānas Md].

53211.

Nāc nākdama, Jāņu diena,
Ku tik ilgi kavējies?
Novīst mani puķu kroņi,
Puķu dobes izravētas.
605 [Skolas].

53212.

Pērn bij Jāņi, šogad Jāņi,
Citā gadā ar būs Jāņi.
Nu, ļautiņi, priecājties,
Nav vairs tālu Jāņa diena:
Noies saule, uzlēks saule,
Tad būs pati Jāņu diena.
464 [Vānes Tk].

53213.

Priekš Jānīša gan līgoju,
Pēc Jānīša nelīgoju.
Priekš Jānīša ziedi zied,
Pēc Jānīša neziedēja.
480 [Vējavas Md].

53214.

Šodien pati zāļu diena,
Šodien Janīts zābakos;
Rīt būs pati Jāņa diena,
Tad būs kārklu vīzītes.
72 [Cesvaines Md].

53215.

Veci puiši guļ gar sētu,
Gaidīdami Jāņa dienu.
Ņem aiz kājām, sper pār sētu:
Še tev laba Jāņa diena!
127 [Grostonas Md].

53216.

Visi gaida Jāņu dienas,
Jauni puiši negaidīja.
Dūmos kāru, nātrēm pēru,
Lai gaidīja Jāņu dienas.
127 [Grostonas Md].

53217.

Visi gaida Jāņa dienu,
Puiši gaida, meitas gaida;
Puišiem alu, puišiem sieru,
Meitām zāļu vainadziņus.
457 [Vaives (Veismaņu) C].

1. Vysi gaida Juoņa dīnu, leigū leigū,
Meitas gaida, puiši gaida, leigū leigū,
Puišim sīru, puišim olu,
Meitom (zuoļu?) vainadzeņu.
593 [Rēzeknes apr.].

53218.

Visi putni priecājāsi,
Jāņu dienu gaidīdami;
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi spārnus plivināja.
560 [Rīga ].

- 52 -

53219.

Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienas gaidīdama;
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzied.
6 [Aiviekstes D].

1. Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu nakti gaidīdam';
Nu atnāca Jāņu nakte,
Nu dziesmiņas padziedamas.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

2. Visu gadu sķeterēju
Savu dziesmu kamoliņu;
Kad atnāca Jāņu diena,
Pa vienai ritināju.
604 [Dažādi iesūtītāji].

3. Pieci gadi ganos gāju,
Jāņa dienu gaidīdams;
Nu atnāca Jāņa diena,
Nu dziesmīnas jāšķetina.
192 [Kosas C].

4. Vysas dzīsmes saturēju,
Juoņa dīnas gaidēdama;
Kai daguoja Juoņa dīna,
Tai maņ vysas juodzīdoj.
551 [Ludza Ldz apr.].

53220.

Visu gadu dziesmas krāja
Puiši, Jāņus gaidīdami;
Kad atnāca Jāņu diena,
Ne vārdiņa nezināja.
224 [Lielvārdes Rg].

53221.

Visu gadu naudu krāju,
Jāņa dienas gaidīdams;
Nu atnāca Jāņa diena,
Nu naudiņa jātērē;
Nu naudiņa jātērē,
Nav ne plikas kapeiciņas.
476 [Vecpiebalgas C].

53222.

Augšāmpēdus vien gulēju,
Jāņu dienas gaidīdam(s);
Kad atnāca Jāņa diena,
Par kapeiku brandavīn'!
316 [Piltenes Vp].

53223.

Visu gadu Jāņu gaidu,
Šovakar sagaidīju;
Atnāk-zeme norībēja,
Aiziet-zeme nodindēja.
349 [Rites (Susējas-Kroņa) Jk].

53224.

Visu gadu Jānis brauca,
Nu atbrauca šovakaru;
Nu atbrauca šovakaru,
Par divpadsmit mēnešiem.
282 [Nīcas Lp].

53225.

Visu gadu Jānis jāja,
Nu atjāja šovakar;
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemītei zaļu zāl'.
21 [Apriķu Azp].

53226.

Visu gadu Jānīts brauca,
Nu atbrauca šovakar:
Zeme dimd, rati rīb;
Kā nu zeme nedimdēs-
Alus muca vezumā?
275 [Mērmuizas (Mžru) Vlm].

53227.

Kas tur rīb, kas tur šķind
Viņā kalna galiņā?
Jānīts jāja par gadskārtu
Savus bērnus apraudzīt:
Rībēj' zeme nolecot,
Šķindēj' pieši atjājot.
245 [Lutriņu Kld].

1. Jānīts jāja gadapkārt,
Atjāj Jāņu vakarā;
Atjāj Jāņu vakarā,
Visa zeme norībēja.
560 [Rīga ].

2. Visu gadu Jānīts jāja,
Nu atjāja šovakar;
Zelta spieši noskanēja,
No kumeļa nolecot.
396 [Skrīveŗu Rg].

53228.

Visu gadu Jānīts nāca,
Nu atnāca šovakar.
Celiet vārtus, taisiet durvis,
Laidiet Jāni sētiņā.
270 [Mežotnes B].

- 53 -

53229.

Jānīts brauca niedras tiltu
Ar dīženu kumeliņu;
Grab tiltiņš, skan iemaukti,
Skan tērauda pakaviņi.
344 [Rembates Rg].

c) Jāņu diena piemirsta, negaidot pienākusi

32356.

Atpakaļi, Jāņa diena,
Kam atnāci nezināma!
Ne māmiņa sieru sējse,
Ne karašu plikšinājse.
130 [Mālu muižā (Lejasciema pag. Vlk)].

32357.

Aizzamirsa, aizzamirsa
Jāņa diena nelīgota!
Siesim sieru palagos,
Līgosim Pēterdienu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32358.

Aizzamirsa, aizzamirsa
Jāņa diena neturēta!
Siesim sieru palagā,
Turēsim Jāņa dienu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Vai Dieviņ, nezinot
Jāņa diena danākusi!
Siesam sieru palagos,
Turēsam Jāņa dienu.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

32359.

Man atnāca Jāņa diena
Nezināma, negaidāma;
Ne man bija rozes sētas,
Ne vēl vīti vainadziņi;
Nu vēl gāju rožu sēt,
Nu vēl viju vainadziņus.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

32360.

Man atnāca Jāņu diena
Nizināma, nigaidāma;
Ni man bija sieri sieti,
Ni skotele balināta.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Jāņa diena danākusi
Nejūtama, nedzirdama;
Ne man bija sieri sieti,
Ne palagi balināti.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

32361.

Man atnāca Jāņa diena
Nezināma, negaidāma;
Ne man bija sieri sieti,
Ne vainagi darināti.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Atpakaļ, Jāņa diena,
Kam uznāci nezināma!
Ni man bija sieri sieti,
Ni kronīši darināti.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

32362.

Man atnāca Jāņu diena
Pavisami negaidot;
Ne man bija kroņi pīti,
Ne Jānītis daudzināts.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

32363.

Man atnāca Jāņu diena
Visai manim negaidāma;
Ne man bija kroņi pīti,
Ne vaiņagi darināti.
364 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Atkal jauna Jāņu diena
Nezināma atnākuse;
Ni man vīti vainadziņi,
Ni cekuli darināti.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32364.

Man atnāca Jāņa diena
Visu manu nezināmu;
Ne man vītis vainaciņš,
Ne snātnīte balināta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Atnākuse Jāņu nakte
Visa mana nezināma;
Ne man šūti linu krekli,
Ne snātnītes balinātas.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

2. Man atnāca Jāņu diena
Nezināma, negaidāma;
Ne man kurpes šūdinātas,
Ne skotele balināta.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

53230.

Ej, Jānīti, Pēterīt,
Kam nācāt vienuviet?
Kad bij man kroni pīt,
Kad snātnīti balināt?
99 [Dzelzavas Md].

- 54 -

53231.

Man pienāca Jāņa diena,
Ne vēl bija rozes sētas,
Ne vēl pīti vainadziņi.
Nu vēl gribu rozes sēti,
Nu vēl pīti vainadziņus.
184 [Ķēču Rg].

53232.

Ej, Jānīti, ej, Pēteri,
Ka nācāti vienu viet'?
Ne man siets Jāņa siers,
Ne aizlūgti Jāņa viesi.
99 [Dzelzavas Md].

53233.

Atnāk manim Jāņu diena
Nezināma, nedzirdama;
Ne man siets Jāņa siers,
Ne salūgti Jāņa bērni.
99 [Dzelzavas Md].

53234.

Atiet mana Jāņu diena,
Atiet manim jaunas bites;
Ne man Jāņu daudzināt,
Ne man bišu slacināt.
24 [Asares Il].

53235.

Nāburg' puiši brīnījās:
Ciema meitas vārtus pin.
Vai zināt, ciema puiši,
Rītu būs Jāņu diena.
192 [Kosas C].

53236.

Nenāc, nenāc, Jāņa diena,
Vēl es tevis negaidīju:
Mana sieva nosalusi,
Trīs kažoki valkādama.
12 [Allažu Rg].

53237.

Nezinot, nemanot
Man atnāca Jāņa diena.
Siesim sieru palagos,
Gaidīsim Jāņa bērnus.
205 [Kusas Md].

53238.

Reiz par gadu Jānīts jāja
Savus bērnus aplūkot.
Nu atjāja šovakar
Negaidīts, nezināms.
286 [Nītaures Rg].

53239.

Tautu dēls man vaicāja:
Kad būs Jāņa vakariņš?
Vai tu, ačka, nezināji:
Šis pats Jāņa vakariņš.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

d) Jāņu zāles. Paparde

32365.

Vai baltais āboliņš,
Neaudz ceļa maliņā;
Ies gaŗām Jāņa bērni,
Tie jau tevi izplūkās.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

32366.

Ak, pasaki, Jāņa māte,
Kāda bija Jāņa zāle?
- Zilgalvītes, repējumi,
Buldurītes pastarpēm.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32367.

Āboltiņš, dedestiņš
Jaunu meitu Jāņu zāles;
Suņuburkši, pupurlakši
Jaunu puišu Jāņu zales.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. No tālienes es redzēju,
Kuŗas puišu Jāņu zāles:
Sīvi dadži, asas nātres,
Tās bij puišu Jāņu zāles.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

2. Nu es iešu skatīties,
Kuŗas meitu Jāņu zāles:
Sīkas rozes, magonītes,
Tās ir meitu Jāņu zāles.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

3. Santenītes, baltrozītes
Jaunu meitu Jāņu zāles;
Zirgu stobri, purva grīslis
Jaunu puišu Jāņu zāles.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4. Santenītes, magonītes
Jaunu meitu Jāņa zāles;
Asi dadži, sīkas nātres
Jaunu zēnu Jāņa zāles;
Papardītes, vībotnītes
Vecu ļaužu Jāņa zāles.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 55 -

5. Suņuburkšķi, pupulakšķi
Jaunu puišu Jāņu zāles;
Biškrēsliņi, dievkociņi
Jaunu meitu Jāņu zāles.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32368.

Dievkociņi, biškrēsliņi
Jaunu meitu Jāņu zāles;
Puišiem oši, puišiem kļavi,
Puišiem zaļi ozoliņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32369.

Ieiedama istabāi,
Stāvu metu ābuliņu,
Lai tas auga, lai ziedēja
Līdz citiem Jānīšiem.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

32370.

Iemetam Jāņu zāles
Jauna puiša gultiņā.
Dievs dod tam citu gadu
Otru jaunu gulētāju!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Iemetam smalkas nātres
Modernieka gultiņā;
Dievs dod mūsu moderniekam
Ruden otru gulētāju:
Jēkabdiena atnākdama
Atved otru gulētāju.
; 407-55.

2. Es iesviežu Jāņu zāles
Pašā Jāņa gultiņā,
Lai Dievs dod Jānīšam
Citgad otru gulētāju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32371.

Eite, meitas, kudeiluos,
Dzīdit skaistys Juoņa dzīsmys!
Reitu byus Juoņa dīna,
Skaista saul'eite l'eiguos.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

32372.

Es aizgāju zālītēs,
Es zālīšu nedabūju.
Man iedeva mīļa Māra,
Avotā pieplūkusi;
Tā sacīja iedodama:
Dod savām telītēm!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

32373.

Es atnesu Jāņu mātei
Dižan raibas Jāņu zāles.
Audzē, Dievs, māmiņai
Baltgalvīšus telēniņus!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32374.

Es domāju, es gādāju,
Kas pļaviņu nosliedēja:
Jāņa bērni nosliedēja,
Jāņa zāles lasīdami.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Domājam, gādājam,
Kas pļaviņu nosliedēja:
Puiši pļavu nosliedēja,
Uz meitām staigādami.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Es domāju, es prasīju,
Kas pļaviņu izsliedēja:
Jāņa bērni izsliedēja,
Tumšu nakti staigājot.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

3. Kas tos takus notekāja
Tādē zāļu vietiņē?
Jāņa bērni notekāja,
Jāņa zāles lasīdami.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32375.

Es meitām pasacīju,
Kāda puķe dārzā aug:
Lapas saujas platumā,
Sarkaniem ziediņiem.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32376.

Izstaigāju grāvju grāvjus,
Buldurjāņa meklēdama;
Nu atradu buldurjāni
Pašā dārza maliņāi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Es izgāju grāvju grāvjus,
Buldurjāņa meklēdama;
Kad atradu buldurjāni,
Tad saviju vainaciņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32377.

Izstaigāju meža mežus,
Burbuļjāņa meklēdama;
Burbuļjāns pasaslēpa
Zem sudraba sakarnīša.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 56 -

32378.

Jāņa bērni, Jāņa bērni,
Darāt savu vecu tiesu:
Dodat zāles māmiņai,
Lai gotiņas lielas aug!
40-1 (Lapmežc.).

32379.

Jāņa bērni nezināja,
Kādas īstas Jāņa zāles:
Pumpatenes, rūpatenes-
Tās īstās Jāņa zāles.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

32380.

Jāņa bērni zāles lasa
Baltābola kalniņā.
Saplūkuši Jāņa zāles,
Nesat govju laidarā,
Nesat govju laidarā,
Dodat mūsu telītēm!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

32381.

Jānis sēd kalniņāi,
Jāņu zāle rociņāi.
Tu, Jānīti zilzobīti,
Nāc manāi sētiņai!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32382.

Jaunas meitas, jaunas sievas,
Negulati Jāņa nakti,
Plūcat rozes, magonītes,
Puškojati Jāņa māti!
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

32383.

Kas spīdēja, kas vizēja
Viņē lauka galiņē?
Viena pate Jāņa zāle,
Tā spīdēja, tā vizēja.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32384.

Kodeil'es, munas kodeil'es,
Cīši greuši salaseitos,
Cita pleukta jeureņuos,
Cita jeuras maleņā.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

32385.

Lai bij slinka, kas bij slinka,
Jāņa sieva tā bij slinka:
Citas sievas zāles plūca,
Pate gul spilvenos.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32386.

Lai puķītes, kam puķītes,
Līgo, līgo!
Man bij skaisti staipeknīši,
Līgo, līgo!
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

32387.

Līdzat, meitas, man dziedāt,
Es ievešu puķītes:
Viena puķe, trīs lapiņas,
Trejdeviņi ziedi zied.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Nāc, māsiņa, nāc, māsiņa,
Ievedīšu puķītēs:
Viens kociņš, trīs zariņi,
Deviņiem ziediņiem.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Nāc, māsiņa, nāc, māsiņa,
Manā rožu dārziņā:
Viens kociņš, trim zariem,
Deviņāmi lapiņām.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

32388.

Līst', lietiņ, kad līdams,
Nelīst' Jāņu vakarā:
Salijīs Jāņa zāles,
Salīs Jāņa papardītes.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32389.

Meitas gāja Jānīšos,
Jāņa zāles nepazina;
Ka māmiņa mani laistu,
Es pazītu Jāņa zāles.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

32390.

Ne tās visas Jāņa zāles,
Ko rauj Jāņa vakarā:
Rubatenes, buldurenes,
Tās īstās Jāņa zāles.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32391.

Nebēdā, Jāņu māte,
Nava sliktas Jāņu zāles:
Trīsdeviņas kaudžu lāvas,
četru lapu ābulīc.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 57 -

32392.

Papardīte, lēdzirknīte,
Tā ir lielā Jāņa zāle.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

32393.

Pavaicāju Jānītim,
Kuŗu zāli pirmo raut.
- Rauj papriekšu buldurjāni,
Pēc sarkanu āboliņu!
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

1. Es jautāju Jānītim,
Kuŗu raut pirmo zāli.
- Vīderksnīti, papardīti,
Sarkano āboliņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2. Jānīšam pavaicāju,
Kādas plūkt Jāņa zāles.
- Plūc papriekšu pundra zāles,
Tad plūc kādas gribēdams!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

32394.

Plūc, māsiņa, ko plūkdama,
Saplūc raibus puķu pušķus,
Zilus, baltus, iedzeltenus,
Kas Jāņos uzziedēja!
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

32395.

Plūcat, bērni, zilgalvītes,
Tās pirmās Jāņa zāles;
Saplūkuši zilgalvītes,
Eit' pa ceļu dziedādami!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

32396.

Zālēs māsiņ' i aizgāja,
Nejūt vaira atejam;
Vai bitīte paturējse
Dravenieka dēliņam?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

32397.

Trīs kalniņi noziedēja
Sarkanā āboliņa.
Eita, meitas, noraujat
Jele Jāņu vakarā!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

32398.

Vai tās vien Jāņa zāles,
Ko plūc Jāņa vakarā?
Ij tās bijajāņa zāles,
Ko plūc Jāņa pusdienā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32399.

Vai tās visas Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā?
Cita bija Jāņu zāle,
Cita Māŗas papardiņa.
226 [Kandavā (Tl)].

32400.

Viena pate Jāņa zāle
Deviņiem žuburiem;
Devītā žuburā
Zelta poga galiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

32401.

Visa bija Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā;
Ko plūc rīta saulītē,
Tā vairs lieti nederēja.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

32402.

Visa laba Jāņa zāle,
Ko rauj Jāņa vakarā:
Vībotnīte, papardīte,
Sarkanajis āboliņš.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Visas bija Jāņu [Jāņa] zāles,
Ko plūc [rauj] Jāņu [Jāņa]
vakarā,
Vai bij gušņas, vai bij nātras,
Vai pelēkas balandiņas.
46 [Carnikavā (Rg)], im-11.

2. Visas bija Jāņa zāles,
Ko plūc Jāņa vakarā,
Cita nātre, cita ušņa,
Cita Māras papardīte.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

32403.

Visas bija Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Plūc' papriekšu buldurjāni,
Tad balto dāboliņu.
Grāvju grāvju izstaigāju,
Buldurjāņa meklēdama;
Trešā grāvja galiņā,
Tur atradu buldurjāni.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

32404.

Visas bija Jāņu [Jāņa] zāles,
Ko plūc Jāņu [Jāņa] vakarā;
Sīvas nātres, sīvie dadži,
Tās labās Jāņu [Jāņa]
zāles.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 58 -

1. Visa laba Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā;
Nolauž bērza žagariņu-
Pat' labā Jāņa zāle.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

32405.

Visas puķes vasarā,
Visas viju vainagā;
Ābelsziedu vien neviju,
Tie raud gauži valkājot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32406.

Visu nakti nostaigāju,
Buldurjāņa meklēdams;
Gudris bija buldurjāns,
Tas mācēja glabāties.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32407.

Visus visus ziedus rāvu,
Ievas ziedu vien nerāvu,
Ievas ziedu vien nerāvu,
Lai galviņa nesāpēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32408.

Ei svētā papardīte,
Kā raudāji Jāņu nakti?
- Kā man bija neraudāt:
Veļānieši ziedu rāve.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

32409.

Sīkas puķes, lielas puķes
Ziedēj' visu vasariņu;
Papardīte, gudreniece,
Tā ziedēja Jāņa nakti.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

32410.

Visa bija Jāņa zāle,
Ko rauj Jāņa vakarā;
Papardīte, tā nebija
Tai ziediņi neziedēja.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

32411.

Visas lauku puķes zied,
Papardīte, tā nezied;
Tā zied Jāņu naksniņā,
Kad ļautiņi neredzēja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32412.

Visas puķes noziedēja,
Papardīte vien nezied;
Papardīte Jāņa zāle,
Tā zied Jāņa vakarā.
224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

1. Vis' Jāņ' zāl' zied,
Papardiši vien nezied.
Papardiši Jāņ' zāl',
Tā zied Jāņ' naksniņē,
Tā zied Jāņ' naksniņē,
Pašē nakts vidiņē.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

32413.

Visas puķes noziedēja,
Papardīte vien nezied;
Parpardīte noziedēja
Pašā Jāņa vakarā.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)], 169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

32414.

Visas puķes noziedēja,
Papardīte vien nezied;
Tā ziedēja Jāņa nakti,
Zelta miglu miglodama.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

32415.

Visas puķes noziedējšas,
Papardīte neziedējse;
Tā ziedēja Jāņa nakti
Sudrabiņa ziediņiem.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Visa zāle noziedēja,
Papardīte neziedēja;
Tā ziedēja Jāņa nakti
Dimantiņa ziediņiem.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

2. Visa zemes zāle zied,
Papardīte vien nezied;
Tā ziedēja Jāņa nakti
Zeltītiem ziedīniem.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

3. Visi koki noziedēja,
Papardīte vien nezied;
Tā ziedēja Jāņa nakti
Zilajiem ziediņiem.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

53240.

Vai Jānīti, skrandulīti,
Kam tu stāvi aizkrāsnē?
Nāc, Jānīti, klajumā,
Lai mēs tevi puškojam.
108 [Engures Tk].

- 59 -

53241.

Ai sīkās madariņas,
Sargiet savus cekuliņus:
Liela pulka meitu nāca,
Visiem kapļi mugurā.
48 [Bērzaunes Md].

53242.

Appušķoju Jāņa tēvu
Ar ozola vaiņadziņ',
Lai tam auga tādi dēli,
Zemi resni kā ozoli.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

53243.

Appuškoju Jāņu tēvu
Ar ozola lapiņām,
Lai zaļoja Jāņu tēvs
Kā zaļais ozoliņš.
99 [Dzelzavas Md].

53244.

Appuškoju Jāņa māti
Ar ozola vaiņadziņu;
Cik lapiņas vaiņagam,
Tik gosniņas laidarā.
245 [Lutriņu Kld].

53245.

Apsaovu līpu veizes
Juoņa dīnas vokorā,
Lai īkrita papardzīds,
Juoņa nakti staigojūt.
279 [Naukšēnu Vlm].

53246.

Atiet mana Jāņu diena
Ar skaistām puķītēm.
241 [Lubānas Md].

53247.

Audz, bērziņ, zelta zariem,
Sudrabiņa lapiņām;
Kad es iešu tautiņās,
No tev's vīšu vainadziņu.
3 [Adulienas Md].

53248.

Augsti metu Jāņu zāles,
Lai telītes lielas aug;
Tās manai māsiņai,
Tautiņās aizejot.
316 [Piltenes Vp].

53249.

Citas zāles, lauka zāles,
Nezied Jāņu vakarā;
Papardīte Jāņu zāle,
Tā zied Jāņu vakarā.
94 [Dunikas Lp].

53250.

Ciema meitas puškojās
Liepu lapu vainagiem;
Liepu lapu vainagiem,
Jāņu dēlus gaidīdamas.
Vējš nopūta liepu lapu,
Vells parāva Jāņu dēlus.
112 [Ezeres Kld].

53251.

Daudzi nāca Jāņa bērnu,
Daudzi nesa Jāņa zāļu;
Es atnāču, es atnešu,
Trīs birkavi sviesta zāļu.
552 [Madona Md apr.].

53252.

Dievkocīna kroni pinu,
Salda alus gribēdams.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

53253.

Dodat, meitas, Jānīšam,
Ko bijāt solījušas:
Rozēm vītu vainadziņu,
Izpuškotu istabiņu.
192 [Kosas C].

53254.

Eita, meitas, zālītēs,
Vediet mani, mazāko;
Jūs zālīšu plūcējiņas,
Es rasiņas bridējiņa.
72 [Cesvaines Md].

53255.

Ejat, meitas, kuodeiļuos,
Jemit mani, mozuokū;
Es mozuoka, es gudruoka,
Es kuodeiļu pazinēja.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Aitja, meitis, kodeiļuosi,
Vadat mani pamozuoku;
As kodeiļu laseituoja,
Vysu zīdu pazinēja.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

2. Eite, meitys, kuodeiļuosi,
Vedit mani moziņū;
Es kuodeiļu pazinēja,
Lelu nostu nesējiņa.
26 [Asūnes D].

- 60 -

53256.

Maitas guo modarūs,
Es juom leidzi izalaižu;
Maitas kasē madareņas,
Es lasēju duobūleņus.
44 [Bebrenes Il].

53257.

Iem, māsiņas, lūkotiesi
Jāņu nakti papardītes;
Jāņu nakti papardītes
Zied trijiem ziediņiem.
337 [Rāmuļu C].

53258.

Es noviju vainadziņu
Savam labam arājam;
Tas uzlika galviņā
Pašā Jāņu vakarā.
605 [Skolas].

53259.

Es nopinu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā;
Pašā ziedu laiciņā,
Pašā Jāņu vakarā.
545 [Krustpils D apr.].

53260.

Es nopinu Jāņu nakti
Rudzu puķu vainadziņu,
Gribēdama tīru vīru,
Tīru rudzu maizi ēst.
560 [Rīga ].

53261.

Es saviju vainadziņu
No zemeņu ziediņiem,
To uzlikšu galviņā,
Jāņu nakti līgodama.
127 [Grostonas Md].

53262.

Es nopinu vaiņadziņu
No tiem pura vaivariem,
To uzliku Jānīšam,
Lai tas reibtu nepiedzēris.
150 [Jaunraunas C].

53263.

Es noviju rožu kroni
Pašā zāļu vakarā;
To uzliku Jāņa mātei
Par Jānīša audzējumu.
148 [Jaunpiebalgas C].

53264.

Es tev lyudzu, daiļa meita, leigū leigū,
Pin ūzula vainadzeņu, leigū leigū.
Peitin peitu, nav ūzulu, leigū leigū,
Muna tāva sēteņai, leigū leigū.
Vysus zaļūs ūzuleņus, leigū
leigū,
Juoņa bārni izlauzuši, leigū leigū.
236 [Līvānu D].

53265.

Es tev lūdzu, bāleliņi,
Piepļauj zaļa āboliņa!
Ko ēdīs Jāņa zirgi,
Gaŗu ceļu tecēdami?
387 [Siguldas Rg].

53266.

Es tev lūdzu, tautu meita,
Piepļaun zaļa āboliņa!
Sieru deva Jāņa bērniem,
Āboliņu kumeliņiem.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

53267.

Es to savu istabiņu
Lapiņām izkaisīju;
Lapiņām izkaisīju,
Rozītēm izspraudīju.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53268.

Es uzliku dzirnavām
Ozolzaru vainaciņu,
Lai tās man viegli tek
Līdz citam Jānīšam.
48 [Bērzaunes Md].

53269.

Es pārbridu ziedu pļavu,
Samta kurpes kājiņā;
Pilnas manas samta kurpes
Zelta ziedu piebirušas.
166 [Kalsnavas Md].

53270.

Es puišam vasarā
Dažu kaunu padarīj':
Ar ozola lapiņām
Aizpušķoju cepurīt'.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 61 -

53271.

Es redzēju sav' bāliņu
Kaŗlaukā nokrītam,
Tā nokrita gaŗa zāle
Pašā Jāņu vakarā.
337 [Rāmuļu C].

53272.

Es savam Jānīšam
Skaistu kroni darināju:
Dadžus liku ap malām,
Rozes viju cekulā(?).
211 [Ļaudonas Md].

53273.

Es uzliku Jāņa mātei
Raibu puķu vainadziņu,
Lai aug govis raibaliņas,
Lai aug baltas avitiņas.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

53274.

Es atnesu Jāņu mātei
Baltas puķes, pieplūkuse.
Audzē, Dievs, Jāņu mātei
Baltu galvu telēniņu.
373 [Sarkaņu Md].

53275.

Uzliekam Jānīšam
Ozoliņa vainadziņu,
Lai Jānītis visu mūžu
Ka ozolis nolapoja.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

53276.

Es uzlikšu Jāņa mātei
Sīku ziedu vainadziņu,
Cik ziediņi, tik bitītes
Jāņa mātes dārziņā.
464 [Vānes Tk].

53277.

Es atnesu Jānīšam
Āboliņa vainadziņu
Audzē Dievs Jānīšam
Ābolainus kumeliņus.
373 [Sarkaņu Md].

53278.

Uzliksim Jāņu tēvam
Liepu ziedu vainadziņu;
Ap tētiņu bites rūca
Kā ap liepu sētiņā.
127 [Grostonas Md].

53279.

Es uzliku Jānīšami
Zaļozola vaiņadziņ(u),
Lai metāsi jaunas bites
Zaļozola vaiņagā.
344 [Rembates Rg].

53280.

Es uzgāju sev priekšā
Ziedu pļavu nenoplūktu;
Nivarēju pāri kļūt,
Ni apkārt aptecēt.
Kad pieplūcu ziedu sauju,
Tad varēju pāri kļūt.
270 [Mežotnes B].

53281.

Grāvju grāvjus izbradāju,
Buldurjāņus meklēdam(a);
Buldurjān's kalniņā
Sudrabiņa ziediņiem.
363 [Saikavas Md].

1. Grāvju grāvjus izstaigāju,
Buldurjāņa meklēdama;
Buldurjānis siliņā
Ar meitām kroņus pin.
211 [Ļaudonas Md].

53282.

Izkaisīju nama plānu
Zaļajām zālītēm:
Sper kājiņu, kur sperdams,
Rit zālītes ritēdamas.
605 [Skolas].

53283.

Izpušķoju bišu dārzu
Ar trejiem ziediņiem:
Ar rozēm, magonēm,
Ar ozola lapiņām.
72 [Cesvaines Md].

53284.

Jau atnāca Jāņa diena,
Jāņu zāles lasīdam',
Salasīse Jāņu zāles,
Pin vaiņagu sērdienei.
270 [Mežotnes B].

53285.

Jaunas meitas nezināj',
Ko dar' Jānis ābolā:
Pītin pina, vītin vija
Meitām puķu vainadziņu.
72 [Cesvaines Md].

- 62 -

53286.

Jānis brauca Jāņ' vakar'
Šķindēdams, ļordzēdams.
Ai Jānīti, Dieva dēls,
Kas tave vezume?
Jāņa zāles, papārdītes,
Tās mane vezume.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

53287.

Jānīšam, brālīšam,
Treju puķu rociņā.
Vītēm vija, pītēm pina
Meitām govju slauktuvīt'.
112 [Ezeres Kld].

53288.

Jānīšam istabiņa
Puķēm, rozēm izpušķota;
Jaunas meitas izpušķoja,
Jāņu nakti līgojot.
184 [Ķēču Rg].

53289.

Jānītim daudzi puķu,
Savij man vaiņadziņ';
Citas zied dārziņā,
Citas dārza maliņā.
72 [Cesvaines Md].

53290.

Jānīšam zili svārki,
Zilu ziedu vainadziņš.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

53291.

Jānīts nāca visu gadu,
Nu atnāca šovakar,
Nu atnesa zelta rasu,
Ko papardes izpuškot.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53292.

Jānīts plēsa Jāņa zāles,
Pa paleju staigādams;
Jāņa sieva, Līzbetīte,
Tā vaiņagu darināja.
241 [Lubānas Md].

53293.

Jānīts brēca, Jānīts sauca,
Jānim bērni pazuduši;
Jānim bērni pazuduši
Lielajās papardēs.
Nebrēc, Jāni, nesauc, Jāni,
Tavi bērni sētiņā.
127 [Grostonas Md].

53294.

Jānīts sēd kalniņā,
Zāļu nasta mugurā.
Nāc, Jānīti, sētiņā
[lejiņā],
Dod manām telītēm;
Došu sieru, došu pienu,
Došu govi raibuļiņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. Jānīts sēd kalniņā,
Zāļu nasta mugurā.
Nāc, Jānīti, sētiņā,
Dos manāmi gosniņāmi;
Es tev došu piena spaini,
Baltas maizes kukulīti.
141 [Ivandes Kld].

2. Jānīts gāja pa celiņu,
Zāļu nasta mugurā.
Nāc, Jānīt, sētiņā,
Dod manai raibaļai;
Es tev došu pienu spanni,
Baltas maizs kukulīt'.
17 [Ances Vp].

3. Jānīts nāca pa kalniņu,
Zāļu nasta mugurā.
Nāc, Jānīti, no kalniņa,
Dod manām telītēm;
Es tev došu siera nuku
Par telīšu baŗošanu.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

53295.

Jānīts kāpa kalniņāji,
Zāļu kronis galviņāji.
Kāp, Jānīti, lejiņāji,
Dod manāmi telītēmi,
Lai tās visas lielas augtu,
Lai tās pulka piena dotu.
130 [Iecavas (Lieliecavas) B].

53296.

Jānīts nāca aplūkoti,
Vai druviņas
Izravētas;
Jānīts nāca aplūkoti,
Vai vārtiņi appuškoti.
294 [Omuļu Vlk].

53297.

Jānīts jāja melnu zirgu,
Jumtu galus lūkodams,
Vai ir labi izpuškoti
Ar ozolu lapiņām.
241 [Lubānas Md].

- 63 -

53298.

Jāņa bērni bēdājās,
Kur būs ņemt Jāņa zāles.
Vai jūs, akli, neredziet,
Pupas zied dārziņā.
241 [Lubānas Md].

53299.

Jāņu bērni nosaluši,
Jāņu zāles lasīdami.
Sildīsim pienīti,
Tā mēs Jāni mielosim.
93 [Dundagas Vp].

53300.

Jāņu dienas vakarā
Āboliņa pļavu pļāvu;
Ziemassvētku vakarā
Āboliņa cisas liku.
290 [Ogres C].

53301.

Jāņu mātes istabiņa
Ar bērziem izpuškota.
Vai pietrūka oša lapas,
Vai ar kupli ozoliņi?
413 [Stendes Tl].

53302.

Jāņu nakti nezināju,
Kuŗa sieva, kuŗa meita:
Saulītei noejot
Visām vaiņags galviņā.
338 [Rankas C].

53303.

Jāņiem kroņus Rīgā vedu
Ar deviņi melni zirgi,
Pretim nāca Rīgas kungi,
Siekiem naudu mērodami.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53304.

Jūs, sieviņas, atnākdami
Izpuškoj lielu kungu,
Lielkungam ozolkroni,
Lielmātei liepu lik.
Jaunkungami, preilenami,
No puķem pataise.
93 [Dundagas Vp].

53305.

Kad es iešu kalniņā.
Tad lauzīšu ozoliņ';
Tad lauzīšu ozoliņu,
Kaisīš savu sētas placi.
40 [Basu (Bases) Azp].

53306.

Kam tas tāda puķu pļava,
Kur tie meitas pāri iet?
Tas manai māsiņai
Baltābolu noziedēj.
93 [Dundagas Vp].

53307.

Kas redzēja Jāņu nakti
Papardīti uzziedam,
Tas līgoja cauru gadu
Kā Jānīts vakarā.
337 [Rāmuļu C].

53308.

Kas slīdjāja, naslīdjāja,
Bitja pļovys naslīdjā;
Rūtoituoji gon slīdjāja,
Kuodeileņus laseidami.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

53309.

Kas tur mirdz, kas tur spīd
Viņā lauka galiņā?
Jānīšam cepurīte
Zelta pušķi galiņā.
205 [Kusas Md].

53310.

Kas tur spīd, kas tur viz
Jāņu dienas naksnīnā?
Tur ziedēja papardītes
Zeltītiem ziedīniem.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

53311.

Kādas zāles vēl vajaga
Bandenieka sētiņā?
Retējiņa, raskretiņa,
Sarkanais dāboliņš.
344 [Rembates Rg].

53312.

Ko, Jānīti, tu domāji,
Kalnīnā apstājies?
Vai tev smaga Zāļu nasta,
Vai žēloji bāru bērnus?
192 [Kosas C].

53313.

Kuo, Juoneiti, tu dūmuoji, rūtu rūtu,
Sovys dinys vokorai? rūtu rūtu.
Vai tjav puču napītyka, rūtu rūtu,
Vai vaiņuka nanūveja? rūtu rūtu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 64 -

53314.

Kodeiļas, munas kodeiļas,
Tik gryuši salasētas:
Cyta jemta ceļeņā,
Cyta ceļa maleņā.
466 [Vārkavas D].

53315.

Ko līdz liepai platas lapas,
Kad tā ziemu neziedēja;
Ko līdz meitai vaiņadzinis,
Kad tā ziemu nenasāja?
604 [Dažādi iesūtītāji].

53316.

Kur, priedīte, tavas skujas-
Zari vien līgojās?
Ar zariem tautas meita
Puško savu istabiņu.
356 [Rudbāržu Azp].

53317.

Lai puškoja, ko puškoja,
Cūku kūts jāpuško;
Citu gadu šādu laiku
Sivēniņu vajadzēs.
48 [Bērzaunes Md].

53318.

Līgotāji sanākuši,
Purva zāles sanesuši;
Ja es būtu līgotāja,
Es atnestu āboliņu.
307 [Pāvītes (Briņģu) C].

53319.

Lietiņš lija zāļu dienu
Lija Jāņu vakarā;
Jāņa bērni samirkuši,
Jāņu zāles lasīdami.
282 [Nīcas Lp].

53320.

Mani mīļi bāleliņi
Jāņu nakti negulēja;
Jāņu nakti tie aizgāja
Papardītes lūkoties.
337 [Rāmuļu C].

53321.

Nav nivīnas vainudziņš
Leidzīgs Monis vainukam;
Jau Monītes vainudziņš
Lībuovā(?) madu dzēra.
389 [Silajāņu Rz].

53322.

Nāc, Jānīt, dod rociņu,
Ko es tevīm dāvināšu:
Es nopinu puķu kroni
Tavā vārda dieniņā.
127 [Grostonas Md].

53323.

Nāc skaties, Jāņa māte,
Kur man smukas Jāņa zāles:
Sudrabiņa lapiņām,
Zeltītiem ziediņiem.
125 [Grenču Tk].

53324.

Noiet saule vakarā,
Meža galus zeltīdama;
Sanāk pulkiem Jāņa bērni,
Jāņa zāles lasīdami.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

53325.

Ņem, Jānīti, vaŗa tauri,
Taurē savus Jāņa bērnus;
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņa zāles lasīdami.
93 [Dundagas Vp].

53326.

Ozolītis, zemzarītis,
Gauži raud Jāņu nakti:
Visi zari aplauzīti,
Jāņiem kroņus darinoti.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53327.

Papardīte lielījās
Jāņu nakti uzziedēt;
Jāņu nakti uzziedēt
Zeltītiem ziediņiem.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

53328.

Papardīte izziedēja
Pašā Jāņu naksniņā;
No tālienes puiši nāca
Papardītes lūkoties.
337 [Rāmuļu C].

53329.

Pēri pinu miršu kroni,
Šogad balta āboltīna;
Uz citam rudeņam,
Ne baltā āboltīna.
54 [Bilskas Vlk].

- 65 -

53330.

Pillu maisu liepu lapu
Jānīts nesa raudādams.
54 [Bilskas Vlk].

53331.

Piniet, meitas, vijiet, meitas,
Ozoliņa vainadziņu;
Savijušas vainadziņu,
Lieciet Jāņa galviņā.
127 [Grostonas Md].

53332.

Plūcat, bērni, āboliņu,
Nesat Jāņa istabā;
Jāņu māte Jāņu nakti
Bez ābola negulēja,
Baltu lika pagalvī,
Ar sārkanu apsedzās.
514 [Zentenes Tl].

53333.

Puķes zied ezerā,
Dzelteniem ziediņiem;
Jāņa bērni gaŗām gāja,
Aizsprauž puķi aiz cepures
378 [Seces Jk].

53334.

Puķīt' rāvu, kronīt' viju
Otra kunga tiesiņā;
Ja tie dzina, lai panāca,
Rokā manis nedabūs.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

53335.

Puškosim mēs Jānīti
Ar asiem dadzīšiem,
Kam bāries dzīvodams
Ar kaimiņu meitiņām.
344 [Rembates Rg].

53336.

Šad bij Jāņi, tad bij Jāņi,
Šovakar Jāņi bija:
Nu Jānīts puškojās
Ar ozola lapiņām.
281 [Neretas Jk].

53337.

Raibas vien man telītes,
Kas tās raibas izraiboja?
Jāņu nakti izraiboju,
Jāņu zāles lasīdama.
192 [Kosas C].

53338.

Rekur lieli brīnumiņi,
Jāņu diena atnākusi:
Vībotnītes zābaciņiem,
Papardītes kājiņām.
405 [Smiltenes Vlk].

53339.

Sit, Jānīti, oša vadzi
Istabiņas galiņā,
Tur salika Jāņa bērni
Savus lapu vainadziņus.
104 [Ēdoles Vp].

53340.

Suņu burkšķi, pupulēkši,
Tās ir puišu Jāņu zāles;
Meitāmauga pļaviņā
Sarkanais āboliņš.
498 [Virānes (Bučauskas) Md].

53341.

Svētu rītu ganos gāju,
Govis slaucu, sieru sēju;
Jāņa bērnus gaidīdama,
Pinu rožu vainadziņu.
127 [Grostonas Md].

53342.

Še nevaida tādu zāļu,
Kādas mūsu zemītē:
Trejdeviņu kaudžu vietu
Sarkanā āboliņa.
Lai Dievs dod Jāņu mātei
Dižen raibus telēniņus.
373 [Sarkaņu Md].

53343.

Šķūņa durvis gan redzēju,
Paša puiša neredzēju.
Kau' man bīse tā puķīte,
Kas aiz Jāņa cepurītes.
261 [Mēdzūlas Md].

53344.

Tev, Jānīti, daudz puķītes,
Nopin man vainadziņu,
Liec rozītes, liec lapiņas,
Liec balto āboliņu.
224 [Lielvārdes Rg].

53345.

Tu Jānīti, Dieva dēls,
Kam tu kāpi kalniņā?
Kam tu kāpi kalniņā,
Zāļu nasta mugurā?
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

- 66 -

53346.

Tu nezini, Jāņa māte,
Kādas skaistas Jāņu zāles:
Zīda kāti, zelta ziedi,
Sudrabiņa lapiņāmi.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

53347.

Upes malu vien staigāju,
Buldurjāni meklēdama;
Es atradu buldurjāni
Bāleniņa namgalā.
373 [Sarkaņu Md].

53348.

Vai tās vīni Juoņu zuoles, leigū
leigū,
Kas pļavai leiguojāsi? leigū leigū;
I tuos beja Juoņu zuoles, leigū leigū,
Kas peipei izkyupēja, leigū leigū.
236 [Līvānu D].

53349.

Vakar gāja liela vētra
Par ziediņu galiņiem;
Tādēļ Jāņa vakarā
Jāņam galva nerotāta.
572 [Tukums Tk apr.].

53350.

Veci puiši priecājās,
Meitas gāja Jāņu zālēs.
Nu tie sēda, nu tie gaida,
Kad nāks meitas atpakaļ.
Te atnāca baltas kazas,
Astes gaisā uzcēlušas.
211 [Ļaudonas Md].

53351.

Veda mani zālītēs,
Es zālīšu nepazinu:
Es noplūcu driķu druvu,
Par ābolu domādama.
72 [Cesvaines Md].

53352.

Veŗat durvis līdz galam,
Lai nelauž Jāņu ziedus.
413 [Stendes Tl].

53353.

Viju, viju, pinu, pinu
Zem ozola stāvēdama,
Sudrabīna pītēm pinu,
Sev [Savu?] zelta vainadzīnu.
192 [Kosas C].

53354.

Vijiet man, vijiet man
Vītoliņa vainadziņu;
Vijiet man tā vītola,
Kas aug jūŗas maliņā.
198 [Krustpils D].

53355.

Visa Jāņa istabiņa
Ar zariem izpuškota;
Stradziņš dzied zariņā,
Lakstīgala galotnē.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53356.

Visi kalni noziedēja,
Pakalnīte neziedēja.
261 [Mēdzūlas Md].

53357.

Visa laba Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā;
Jāņu nakti zelta rasa
Katrā zāles galiņā.
91 [Druvienas C].

53358.

Visas labas Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā:
Elkšņu lapas, dadžu lapas,
Silā rautas papardītes.
560 [Rīga ].

53359.

Visi labi Jāņa bērni,
Kam ir zāles rocīnā;
Kam nav zāles rocīnā,
Tie nav lāga Jāņa bērni.
192 [Kosas C].

53360.

Visiem vārti appušķoti,
Kaimiņos nepušķoti;
Kaimiņos akli puiši,
Tie bērziņus nepazina.
520 [Zvārdes Kld].

53361.

Visi ziedi izziedēja,
Paparkliņa neziedēja;
Tā ziedēja Jāņu nakti
Sudrabiņa ziediņiem.
Kur nu mani sārti vaigi,
Sarkans rožu vainadziņš?
605 [Skolas].

- 67 -

53362.

Jāņu diena, Jāņu nakte,
Nu pats Jāņu vakariņis.
Visas puķes noziedēja,
Papardīte neziedēja;
Papardīte noziedēja
Paše Jāņu vakarēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53363.

Vysys pļavys izšlūkāvu,
Petra zuolis maklādama;
Petra zuoli jas atrodu
Leluo pūra maliņā.
Petra zuoļa plotom lopom,
Kopuotomi maliņom.
(=Šī zāle esot laba pret kāsu.)
194 [Krāslavas D].

53364.

Visu nakti sastaigāju,
Bulderjāni meklēdams.
Te atnācu, te atradu
Sēžam galda galiņā;
Sēžam galda galiņā,
Alus kannarociņā.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

53365.

Viena pati Jāņu zāle
Ne ziedēja, ne lapoja;
Kad atnāca Jāņu diena,
Tad ziedēja, tad lapoja.
378 [Seces Jk].

53366.

Viena pate Jāņu zāle
Deviņiemi žuburiem;
Viena pate brāļa māsa
Iet pa ceļu līgodama.
439 [Trikātas Vlk].

53367.

Viena pati Jāņu zāle
Mīļas Māras dārziņā;
Ko es plūkšu, ko atstāšu
Mīļas Māras telītēm?
211 [Ļaudonas Md].

53368.

Viena pati Jāņu zāle,
I tā pati klibu kāju:
Jaunas meitas nolauzušas,
Jāņu zāles lasīdamas.
605 [Skolas].

53369.

Viena pati Jāņu zāle
Deviņiem žuburiem;
Devītā žuburā
Zelta poga galiņā.
72 [Cesvaines Md].

53370.

Ziedi, ziedi, vizbulīti,
Kamēr vēl ziedēt var;
Atnāks meitas, noplūks tevi,
Piespraudīs pie vaiņadziņa.
; 452-67.

53371.

Ziedi, ziedi, silpuķīte,
Strauja strauta maliņā;
Nāks jaunava, noplūks tevi,
Sevīm kroni darinās.
378 [Seces Jk].

e) Gani pārdzen lopus mājā, ielaiž laidarā, apkopj un aplīgo

32416.

Ak tu govju Māršaliņa,
Lielas govis audzējusi:
Kūtī ragi neietilpa,
Dārzā rūmes nedabūja.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Jāņa māte man iedeve
Raibu govi platim ragim,
Durvīs ragi neiegāja,
Kūtī rūmes tai nebija;
Vež' ābeļu dārziņā
Zem kuplās ābelītes.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

2. Mīļa Māra man iedeva
Raibu govi platiem ragiem;
Kūtī ragi neiegāja,
Ķipī pienu nesaslaucu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

3. Mīļa Māŗa man iedeva
Raibu gavi platim ragim;
Ne tā ziemu stallī tilpa,
Ne vasaru laidarā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

32417.

Appuškoju raibu govi
Ar bērziņa žagariem.
Puško, Dievs, citu gadu
Ar raibām telītēm!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 68 -

32418.

Augstu metu [sviežu] Jāņa zāles,
Lai telītes lielas aug,
Lai telītes lielas aug
Jāņu mātes laidarā,
Jāņu mātes laidarā ,
Ar baltām galviņām.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

32419.

Augstu metu Jāņu zāles,
Lai telītes lielas auga,
Lai telītes lielas auga,
Lai tās pulka piena deva.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Augsti sviedu Jāņa zāles
Jāņa mātes istabā,
Lai aug lieli telēniņi,
Govis daudz piena dod.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

32420.

Iesim, meitas, skatīties,
Kādas govis laidarā:
Citas zilas, citas melnas,
Citas baltu muguriņu.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

32421.

Eita, bērni, lūkoties,
Ko dar' Jānis aplokā:
Pītin pina, vītin vija
Meitām govju slauktuvīti.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Eite, m'eitys, apraugot,
Kū dor' Juonis oplūkā:
Peitin' pyna, v'eitin' v'eja
M'eituom gūvu slauktiv'eitis,
M'eituom gūvu slauktiv'eitis,
Puišim cauņu capureitis.
422 [Līvānu pag. D].

2. Jūs, māsiņas, neziniet,
Ko dar' Māra laidarā:
Pītin pina, vītin vija
Zaļa vaŗa slauktuvīti.
; 323-68.

3. Ko, Jānīti, tu darīji
Visu dienu aplokā?
- Šūtin šuvu, pītin pinu
Divas zelta slaucenītes.
49; 252-68.

4. Visu gadu Jānis pina
Manā teļu aplokā;
Šūt nošuva, pīt nopina
Divi teļu slaucenītes,
Divi teļu slaucenītes
Zeltītāma stīpiņāma.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

32422.

Es savām telītēm
Šovakar vārdu devu:
Kuŗa raiba - raibulīte,
Kuŗa melna - vabolīte.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kuodu vuordu Krist'ējuom
Šuos vosorys t'el'eit'ēm?
Kura deuma - deumaļiņa,
Kura raiba - raibaļiņa.
422 [Līvānu pag. D].

2. Ko, Jānīti, vārdu liksi
Šās vasaras telītēm?
Kuŗa melna - vabulīte,
Kuŗa raiba - ziedaliņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

3. Krustdienā vārdu liku
Pērnajām telītēm:
Kuŗa raiba - raibaliņa,
Kuŗa melna - vabulīte.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Māmiņai pavaicāju,
Ko telītēm vārdā likt.
- Kas bij raiba - raibaliņa,
Kas sarkana - māraliņa.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

5. Nāc, Laimiņa, liec vārdiņu
Pērnajām telītēm:
Kuŗa raiba - raibaliņa,
Kuŗa melna - vabulīte.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

6. Pavaicāju mīļai Māŗai,
Kā būs saukt raibu govi:
Kuŗa raiba - raibalīte,
Kuŗa melna - vabulīte.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

32423.

Gāju govju dārziņā,
Radu prieku Jāņu rītu:
Radu vērsīt' piedzimušu
Sudrabiņa radziņiem.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 69 -

32424.

Gāju telīš' i raudzīt,
Ko darīja dārziņā:
Cita citu laizījās,
Ar ragiem kasījās.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

32425.

Gani dzina sētiņā,
Kupla liepa vārtus vēra;
Tā nebija kupla liepa,
Tā bij Jāņa māmuliņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

32426.

Gosniņ, mana raibuļiņa,
Kas tev' raibu norakstīja?
Mīļa Māra norakstīja,
Svētu rītu ganīdama.
224 [Kabilē (Kld)].

32427.

Gotiņ' manu raibuliņu
Vakarā ēdināju;
No druviņas pāriedama,
Rokā nesu dāboliņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

32428.

Jāņa māte nezināja,
Kādas govis laidarā:
Tumši brūnas, gaiši brūnas,
Zeltītiem radzīniem.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

1. Jūs, meitiņas, nezināt,
Kādas govis laidarā:
Raibas govis, brūnas teles,
Baltas kazas kaktiņā.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32429.

Jāņa nakti apģērbos
Puse balta, puse melna,
Lai aug mani telēniņi
Puse balti, puse melni.
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

1. Es nogāju Pēterī
Puse balta, puse melna,
Lai aug man raibas govis
Puse baltas, puse melnas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32430.

Jānis gāja gar vārtiem,
Stīpu bunte mugurā.
Nāc, Jānīti, sētiņā,
Stīpo manus piena spaņņus!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

32431.

Jānīts sēd kalniņā,
Zāļu nasta mugurā.
Nāc, Jānīti, lejiņā,
Dod manām telītēm!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Jānīts sēdēj' ozolāi,
Jāņa zāles rociņā.
Nes, Jānīti, Jāņa zāles,
Dod manām gostiņām,
Lai dod pienu, lai dod sieru
Jāņu bērnus pamielot!
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

32432.

Jānīts sēd kalniņā,
Zāļu nasta mugurā.
Nāc, Jānīti, lejiņā,
Dod manām telītēm!
Es tev došu sieru ēst
Dižan lielu gabaliņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Jānīts tupi kalniņā,
Zelta kurpes kājiņā.
Nāc, Jānīti, sētiņā,
Došu siera gabaliņu!
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

32433.

Jānīts sēda kalniņā
Zāļu nastu mugurā;
Cik zālīšu nastiņā,
Tik telīšu kūtiņā.
285 [Baldonē (Baldones pag. Rg)].

32434.

Jānīts sēdi kalniņā,
Zāļu nastu mugurā;
Cik zālīšu nastiņā,
Tik tev siera gabaliņu.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

1. Jānīts nāca par kalniņu,
Zāļu nasta mugurā;
Cik zālīšu, tik telīšu,
Tik tev siera gabaliņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

32435.

Jāņu rītu govis ganu
Zaļābula lauciņā;
Jāņa māte atnākusi,
Siera nuki kabatā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 70 -

32436.

Kas iemeta raibu koku
Manā govju laidarā?
Mīļa Laime iemetusi,
Raibu govi gribēdama.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

32437.

Kas iemeta zelta laipu
Manā govju laidarā!
Jāņa bērni iemetuši,
Jāņa nakti līgojot.
40-1 (Bigauņc.).

32438.

Kas iemeta zelta pušķi
Manā govju laidarā?
Mīļa Māra iemetusi,
Maz telīšu atradusi.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

32439.

Kupla liepa uzauguse
Jāņa mātes laidarā;
Tur pakāra Jāņa meitas
Savas baltas slaucenītes.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32440.

Kupla liepa uzauguse
Manā govju dārziņā;
Kad es iemu govis slaukt,
Tur pakāru vainadziņu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Kupla liepa, zelta zari,
Manā govju laidarā;
Cik es gāju goves slaukt,
Tur pakāru vainadziņu,
Lai viz mans vainadziņš
Kā saulīt' un mēnestiņš.
285 [Baldonē (Baldones pag. Rg)].

32441.

Labvakar, Jāņa māete,
As tev laimi pasecīšu:
Tev piedzima raibas guoev's
Sudrebiņa redziņiem.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

32442.

Lēni gāju par pagalmu,
Lēni vēru klāva durvis,
Lei tij govu Māršaviņa
Nesatrūka, gulējuse.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32443.

Līgo saule meža galus,
Vakarāi noiedama;
Līgo pate māmuliņa
Ganiņam vārtu celt.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32444.

Līgo saule vakarā,
Līgo gani sētiņā,
Līgo pati mīļa Māra
Telītēm vārtu vērt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

32445.

Līgojam mēs, bitīte, -
Tev siliņi, man āriņi;
Tev siliņi ziedu ņemt,
Man āriņi paganīt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32446.

Melna odze ietecēja
Manā govju laidarā;
Tā nebija melna odze,
Tā bij govju Māršaviņa.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Balta vista ietecēja
Manā govju laidarā;
Tā nebija balta vista,
Tā bij mana govju Laime.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

2. Balta vista platījās,
Manā govju dārziņā;
Tā nebija balta vista,
Tā bij govju Māršaliņa.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

3. Mella čūska ietecēja
Manā bišu dārziņā;
Tā nebija mella čūska,
Tā bij bišu māmuliņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32447.

Mella vista purināja
Manā govju dārziņā;
Sev purina pillu pērkli,
Man telīšu pillu dārzu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

- 71 -

32448.

Metam zāles laidarā,
Lai telītes vaislojās;
Cik zālīšu, tik telīšu
Jāņa mātes laidarā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Metam zāles laidarā,
Lai aug govis raibuliņas;
Cik zālītes es iemetu,
Tik gosniņu raibuliņu.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

2. Plūcat, meitas, baltābolu,
Metat govju laidarā!
Cik ābolu saujiņā,
Tik gosniņu laidarā.
40-1 (Lapmežc.).

32449.

Nāc ārā, Jāņu māte
[saimeniece]
Es tev teikšu govju laimi:
Laidarā apakš sliekšņa,
Tur gul tava govju Laime.
232 [Talsos (Tl)].

1. Ai tu govju Māršaviņa,
Kur gulēji Jāņu nakti?
Stallītī, paslieksnē,
Kā melnā vabolīte.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

2. Jāņa māte nezināja,
Kur gosniņu Laime gul:
Kūtī gul, paslieksnē,
Kā melnā vabolīte.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

3. Jaunas meitas nezināja,
Kur guļ govju Māršaviņa:
Stallie guļ zem silītes,
Sudrabiņa spilvenā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32450.

Nava laika, nava laika
Ganiem dzīt sētiņā,
Nūle mūsu māmuliņa
Vij dābula vainadziņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32451.

Piecas vien man gosniņas,
Visas melnas kā vamboles;
Lai Dievs dod citas piecas
Līdz citiemi Jānīšiem.
40-1 (Lapmežc.).

32452.

Sit, Jānīti, zelta vadzi
Savas kūts dibinā!
Tur pakāra mīļa Māra
Savu baltu slaucenīti.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

32453.

Trim kārtām jostu jožu,
Govju kūti daiedama.
Audzē, Dievis, mīļa Māre,
Trim kārtām laidarā!
18 (Kliģenē).

1. Trim kārtām jostu jožu
Ap to savu augumiņu;
Trim kārtām raibas govis
Ap to manu laidariņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Trim kārtām jostu jožu,
Uz kūtiņu tecēdama.
Dod, Dieviņ, man telītes
Trim, četrām kārtiņām!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

32454.

Aitiņ mana bērbaliņa,
Puško manu augumiņu!
Es puškoju tavu kūti
Jāņa dienas vakarā.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

32455.

Kas grib baltu villainīšu,
Lai dzin aitas pieguļā:
Jāņa [Jāņu] nakti zelta rasa,
Tad aitiņas mazgājās.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Es izdzinu Jāņu nakti
Savas aitas pieguļā:
Jāņa nakti zelta rasa,
Lai tās baltas mazgājās.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

2. Kas grib baltas villainītes,
Lai dzin aitas pieguļā:
Jāņa [Jāņu] nakti zeltarasa,
Tad aitiņas mazgājās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

3. Kas gribēja baltas aitas,
Lai dzen aitas pieguļā,
Lai aitiņas mazgājās
Baltābula rasiņā.
183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].

- 72 -

4. Tīk tev balta villainīte,
Gani aitas Jāņu nakti:
Jāņu rasa balināja
Baltas tavas avitiņas.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32456.

Liela migla, liela rasa
Liela meža maliņā,
Tur es dzīšu sav' aitiņu
Pašā Jāņa vakarā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

53372.

Agatītes pogolmā
Bolta vysta ūlas dēj;
Sēv pyryna pylnu pērkli,
Maņ teleišu pylnu klāvu.
143 [Jāsmuižas D].

53373.

Agatīte savu sīru
Drupynuoti drupynuoja.
Tik tev gūvu, tik tev vēršu,
Cik tūs sīra drupaniņ'.
143 [Jāsmuižas D].

53374.

Eita, meitas, skatāties,
Ko dar' govis dārziņā:
Cita citu laizījās,
Radziņiem mērījās.
545 [Krustpils D apr.].

53375.

Es atnesu Jāņu mātei
Raibas puķes pieplūkuse.
Audzē, Dievs, Jāņu mātei
Raibas govis stallītie.
373 [Sarkaņu Md].

53376.

Uzliksim saimniecei
Baltu ziedu vainadziņu,
Lai aug viņas raibaliņas
Baltajiem ziediņiem.
166 [Kalsnavas Md].

53377.

Es iemetu zelta pušķi
Savā govju laidarā;
Cik zālītes, tik telīšu,
Manā govju laidarā.
521 [Zvārtavas Vlk].

53378.

Es savām telītēm
Āboliņa valgu vīju,
Lai tās manim pašas nāca
Jāņu rītu sētiņā.
261 [Mēdzūlas Md].

53379.

Es savām telītēm
Āboliņa valgu vīju,
Lai tās manim pienu deva
Līdz pašam rudeņam.
261 [Mēdzūlas Md].

53380.

Es savai telītei
Baltābola saitu vīju,
Lai aug manas raibas teles
Ziedainām kājiņām.
605 [Skolas].

53381.

Ganu avis Jāņu nakti,
Sedzu baltas villainītes;
Jāņu rasa balināja
Baltumbaltas villainītes.
40 [Basu (Bases) Azp].

53382.

Gosniņ, mana raibaliņa,
Kas tev raibu norakstīja?
Svēta Māra Jāņu nakti,
Raibus cimdus adīdama.
427 [Tadaiķu Lp].

53383.

Grieziet ceļu, rūmējati, līgo
līgo,
Jāņu tēvam Laime nāca, līgo:
Viens simts nāca raibas govis, līgo līgo,
Otrs simts bēru kumeliņu, līgo.
169 [Kandavas Tl].

53384.

Jānīts gana raibas govis
Lielajā ābolā;
Jāņu govis piekusušas,
Pa ābolu staigājot.
127 [Grostonas Md].

53385.

Juonīts guoja par kaļneņi,
Zuoļu nosta mugurā.
Aj, Juonīti, uz munu sātu,
Baroj munu raibaleiti;
Es tev dūšu sīra kanci
Par raibaļas boruošonu.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

- 73 -

53386.

Jānīts sēd kalniņā,
Zelta svārki mugurā.
Nāc, Jānīti, lejiņā
Pie manām gosniņām.
374 [Sātiņu Kld].

53387.

Jāņu mātei kroni pinu
Ar ozola zīlītēm,
Lai tai auga raibas govis
Ziedaiņām kājiņām.
263 [Mēmeles Jk].

53388.

Jāņa māte man iedeva
Raibu govi platim ragim;
Kūtī ragi neiegāja,
To piesējam laidarā,
Sudrabīna ķēdītem.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

53389.

Jāņu mātei tādas govs
Ka lielās briežu mātes:
Kūtie ragi tām nelīda,
Dārzā rūmes tām nebija.
373 [Sarkaņu Md].

1. Jāņa mātei lielas govis,
Kā lielās lāču mātes;
Kūtī ragineielīda,
Dārzā rūmes ar nebij.
552 [Madona Md apr.].

53390.

Šādas govis, tādas govis
Jāņu mātes laidarā;
Viena govs ar platiem ragiem,
Ragi kūtī neiegāja.
439 [Trikātas Vlk].

53391.

Man piedzima Jāņu nakti
Raibai govij telēniņš;
Lai der vietu [Laidervietas?] tam nebija,
Kūtī ragi neiegāja.
90 [Drustu C].

53392.

Juoņa muotei lelas gūvis,
Ko leluos brīža muotes:
Nu gūtiņas spaņi slouca,
Nu telītes slauktuvīti.
357 [Rudzētu D].

53393.

Jāņu rītu slaukti gāju
Ar sidraba slauktuvīti:
Ar sidraba slauktuvīti
Dimantiņa rasiņā.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

53394.

Es vaicāju mīļai Mārai,
Kā es saukšu savas govis.
Kuŗa bija zila gove-
Tā zilā zilgalvīte.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53395.

Kas atstāja zelta rīksti
Manā govju laidarā?
Svētā Māra atstājusi,
Raibaļiņas skaitīdama.
571 [Talsi Tl apr.].

53396.

Kas spīdēja, kas vizēja
Jāņa mātes laidarā?
Jāņa mātei raibas govis
Zeltītiem radziņiem.
245 [Lutriņu Kld].

53397.

Lai bij labi, kam bij labi, līgā
līgā,
Jāņu mātei tai bij labi: līgā
līgā,
Pilna kūte raibu govju,
Pilns spainītis salda piena.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

53398.

Lai pļauj sienu, kam vajaga,
Man sieniņa nevajaga:
Manu kazu vilks aizveda
Pašā Jāņu vakarā.
560 [Rīga ].

53399.

Līgo, Māra, manā kūtī,
Kā līgoju tavu nakti.
318 [Plāņu Vlk].

53400.

Līgo saule meža galus,
Vakarā noiedama;
Līgo gani sētiņā,
Līgo meitas laidarā,
Līgo pate Jāņu māte,
Jāņu bērnus gaidīdama.
127 [Grostonas Md].

- 74 -

53401.

Līgojiet, Jāņa bērni,
Metat zāles laiderie!
Cik zālīšu, tik telīšu
Jāņa mātes laiderie.
261 [Mēdzūlas Md].

53402.

Liela diža ganu meita
Bez darbiņa ganos gāja,
Govēm ragus izrotājse
Ar zaļām lapiņām.
605 [Skolas].

53403.

Man bij pulka raibu govju,
Kas tās raibas izraiboja?
Mīļā Māra izraiboja,
Jāņa nakti ganīdama.
Dod, kundziņ, savu dēlu,
Nevar vienis noganīt.
261 [Mēdzūlas Md].

53404.

Mīļā mŗa govis skaita,
Vītolēje sēdēdama.
Dod, Māriņa, to gosniņu,
Kas no simta atlikuse;
Man jāvāra svētu rītu
Tautiešame azaidiņis.
129 [Gudenieku Azp].

53405.

Nāc laukā, Jāņa tēvs,
Es tev teikšu ziergu laimi:
Ber auzītes silītē,
Kadiķīšus sakapā.
245 [Lutriņu Kld].

53406.

Jem, saimniec, mellus brunčus,
Apej savus laidariņs,
Lai neguļ Jāņa nakt(i)
Manas govis laidarā.
180 [Katvaru Vlm].

53407.

Pagaid', govju Māršaliņi,
Man ar tevi jārunā.
Kādēļ manas raibas govis
Polatiesi polojās? [paļajās, sirga]
486 [Viesītes (Eķengrāves) Jk].

1. Svēta Māre Madaliņa,
Ak tu govju Māršaviņa,
Nāc ar mani parunāt!
Kādēļ manas raibas govis
Paļāties paļājās?
604 [Dažādi iesūtītāji].

53408.

Pavaicāju mīļu Māru,
Kam gosniņas man neauga?
Kam gosniņu kājām spēri,
Siti piena slauktuvīti?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53409.

Pi Juonines raibas gūvs,
Plotim ragim, garim cičym;
Sīru sēja pologā,
Svīstu neja kubolā.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

53410.

Ptru gūteņi raibaleiti,
Kas tev (raibu?) raibinuoja?
Svāta Muora raibinuoja,
Iz yudiņa stuovādama.
Iz yudiņa stuovādama,
Ar ūgleiti raksteidama.
389 [Silajāņu Rz].

53411.

Raibas vien man telītes,
Citas lielas, citas mazas;
Vai ir pati mīļā Laima
Agrā rītā rakstījusi?
605 [Skolas].

53412.

Reibas vīn maņ telītes,
Jaunas vīn ganītuojas;
Skaudējam aces dag,
Caur kryumim verūtīs.
326 [Preiļu D].

53413.

Rindā nāca raibas govis,
Pulkiem bēri kumeliņi;
Visi pulki satecēja
Jāņa mātes laidarā.
36 [Balvu Abr].

53414.

Šorīt agri piecēlos,
Lielu darbu padarīju:
Sev matiņus izķemmēju,
Buļļam ragus appuškoju;
Buļļam ragus appuškoju
Ar ozola zariņiem.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 75 -

53415.

Trīsreiz gadu pūtināju
Savas raibas rabuliņas:
Vasarsvētkos, Jāņu rītu,
Pirmo dienu pusdienā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53416.

Sviežu vecu izaviņu
Savā govju dārziņā,
Lai telītes vazājās
Ka vecās izaviņas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. Visas vecas izaviņas
Metu govju dārziņā,
Lai telītes valkājās
Kā vecās izaviņas.
48 [Bērzaunes Md].

f) Saimniece pacienā ganus ar sieru un pienu

32457.

Siera, piena ganiņam,
Piena sulas arājam,
Kam apara papuvīti
Melnajām velēnām.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

32458.

Siera, piena ganiņiem,
Arājiem piena sulas,
Par ko pēra ganu meitas,
Pa krūmiem valkādami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32459.

Siera, piena, Jāņa māte
[māmuliņa],
Par telīšu ganījumu!
Ja nedosi siera, piena,
Paliks teles ālavīcas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Dodi sieru, Jāņu māte,
Jāņu zāļu plūcējam!
Ja sieriņa man nedosi,
Paliks govis ālavītes.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

2. Sieru sieru, Jāņa māte,
Labas govis laidarā;
Ja tu siera man nedosi,
Paliks govis ālavē.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32460.

Siera, piena, māmuliņa,
Par telīšu ganījumu!
Ja nedosi siera, piena,
Nedzīš' govis ābolā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32461.

Sieru, pienu, māmuliņ,
Par telīšu puškojumu!
Ja nedosi siera, piena,
Nepuškošu citu gadu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Siera, piena, māmuliņa,
Par vainaka vijumiņu!
Ja nedosi siera, piena,
Tad vainaku es nevīšu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

32462.

Siera, piena māmuliņa,
Savam govju ganiņam;
Arājam piena sulas,
Sutinātu ievas kūju!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32463.

Siera, piena man, māmiņ!
Es bij' tava govju gane,
Es telītes pieganīju
Pa zaļo dāboliņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

32464.

Sieru sieru, Jāņa māte,
Dižan lielu gabaliņu!
Es iekritu rāvienā,
Tavas govis ganīdama.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32465.

Siera siera, māmuļīte,
Es gotiņu ganītāja;
Ja tu siera man nedosi,
Lai stāv govis laidarā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

32466.

Siera siera, māmuļiņa,
Man lielāku gabaliņu,
Man lielāku gabaliņu
Par telīšu ganījumu!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

- 76 -

53417.

Dod, māmiņa, sier' ar pienu
Par telīšu pušķošanu!
Vēl tev vīšu vainadziņu
Visvisādiem zemes ziediem.
15 [Alūksnes Vlk].

53418.

Jas redzēju saimineicai, rūtuo rūtuo,
Pīcus sīrus nārteņā; rūtuo
rūtuo;
Ka nadūsi sīra, pīna, rūtuo
rūtuo,
Paliks gūvis vuolaveidzas, rūtuo rūtuo.
18 [Andrupenes Rz].

53419.

Īdevja Līzīte taukoju sīru,
Īdevja Līzīte taukoju sīru,
Taucej, Dīviņ, tovas telītes,
Taucej, Dīviņ, tovas telītes!
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

1. Īdeve Madeļa taukojū sīru,
Taucej, Dīven, taleitis tovys.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

53420.

Māte māte, sieru, pienu,
Lai aug govis raibaļiņas!
Kad nedosi sieru, pienu,
Tad augs tādas dūmaļiņas.
72 [Cesvaines Md].

53421.

Māte māte, sieru sieru,
Nu ir Jāņu vakariņis.
Kam ganīja raibas govis
Visu gadu ābolēje.
129 [Gudenieku Azp].

53422.

Krystamuote, saimnīceņa,
Pati sīra sējējiņa,
Kai īdusi, tai īdusi
Pa lelami gobolam.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

53423.

Pasild' man, Jāņa māt,
Siltu pienu podiņā!
Es atnācu nosalusi,
Tavas govis ganīdama.
211 [Ļaudonas Md].

53424.

Saimnieks stāv istabā,
Alus kanna rociņā;
Saiminiece sieru grieza
Visapkārt riecienam.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

53425.

Sen šos Jāņus gaidījām,
Šito pašu vakarīnu.
Siers, plācenis ganīniem,
Bērzu vaiņags gotīnām.
192 [Kosas C].

53426.

Siera, piena ganiņam,
Arājam siera sulu!
Kam tas manas raibas govis
Velēnām nomētāj(a).
119 [Gaujienas Vlk].

53427.

Sieru sieru, Jāņa māte,
Tev ir govis laidarā!
Ja nedosi sieru, pienu,
Guldīš' govis kalnīnā.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

53428.

Sieru sieru, Jāņu māte,
Tev ir govis laidarā!
Ja nedosi sieru ēsti,
Govim ragus aplauzīšu.
184 [Ķēču Rg].

53429.

Jā nedosi mīkstu sieru,
Govim ragus nolauzīšu;
Jā nedosi siltu alu,
Visus miešus izbradāšu.
33 [Baižkalna C].

53430.

Sieru sieru, Jāņu māte,
Tev ir govis laidarā
Tumši brūnas, gaiši brūnas,
Zeltītiem radziņiem.
464 [Vānes Tk].

53431.

Sieru sieru, Jāņu māte,
Tev gotiņas raibaļiņas!
Nazīts, manis baltspalītis,
Jāņu siera dalāmais.
270 [Mežotnes B].

- 77 -

53432.

Siera, piena, Jāņa māte,
Es atnesu Jāņa zāles!
Jāns atnesa purva zāli,
Ielej sulu bļodiņā.
241 [Lubānas Md].

g) Līdzekļi pret raganām, burvjiem, skauģiem, kas Jāņu nakti sevišķi darbīgi

32467.

Ai meitas meitas,
Glabājat govis!
Ragana krūmos,
Slaucene rokā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Grieta sēž krūmos,
Slaucene rokā.
Pasakiet meitām,
Lai glabā govis!
224 [Kabilē (Kld)].

2. Meitas meitas, sargāt govis:
Jāņa māte krūmos tup,
Jāņa māte krūmos tup,
Slaucenīte rociņā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

32468.

Buŗ man buŗi, skauž man skauģi,
Nevar manis izpostīt:
Dieviņš taisa dzelžu sētu
Apkārt manu mājvietu.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

32469.

Iestādīju ērkšķu krūmu
Savē govju laidarē:
Jāņa nakti ragan' mātes
Pulcēties pulcējās.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32470.

Iestatīju asu dadzi
Tīrumā
Burvjiem, raganām
Plēvāties.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

1. Iestatu ābeli
Tīruma vidū,
Kur burvjiem, raganām
Žāpstīties.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

32471.

Iestatu dadzīti
Laidara vidū
Raganai, maukai,
Žāpstīties.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1. Iestādīju ābeltiņu
Laidariņa vidiņāi
Raganām žāpstīties,
Jāņu nakti staigājot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Meijot meijoju
Laidara vārtus
Ābelēm, vilku ābelēm,
Krūklēm un apsēm
Laumām, raganām
Žāpstīties.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

32472.

Es iemetu asu dadzi
Savā govju laidarā,
Lai ragana [raganas] padūrās,
Jāņa nakti staigājot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32472v1.

Appuškoju laidariņu
Ar ābeļu zariņiem,
Lai izbada Lauma acis,
Jāņa nakti staigājot.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2. Asu dadzi es ieliku
Savā govju laidarā,
Lai ragana neiegāja
Pie manām gosniņām.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

3. Aizpuškoju govju kūti
Ar asiem dadzīšiem,
Lai ragana pasadūra,
Jāņa nakti staigādama.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

4. Iestādīju ērkšķu krūmu
Laidariņa vidiņā,
Lai ragana nodūrasi,
Jāņu nakti skraidīdama.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5. Iestādīju cūkābeli
Pašā Jāņa vakarā,
Lai nodūrās Jāņa nakti
Visas vecas raganiņas.
226 [Kandavā (Tl)].

6. Es iemetu ašu dadzi
Savā govju laidarā,
Lai izbaksta skauģis acis,
Kas man laba nevēlēja.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

- 78 -

7. Es iestādu vilkābeli
Savā govju laidarī,
Lai tās laumas, raganiņas
Jāņu nakti bakstījās.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)].

8. Uzspraudu dadzīti
Uz vārtu staba
Burvjiem, raganām
Uzdurties.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32473.

Es iemetu asu dadzi
Savā govju laidarā,
Lai tie buŗi nenobuŗ,
Lai skauģīši nenoskauž.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

32474.

Es iespraudu izkaptiņu
Savā govju laidarā,
Lai ragana nosagrieza
Ātrajā skrējienā.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

32475.

Es jums lūdzu, saimenieki,
Jāņa nakti neguliet:
Skauģīts kūrauguntiņu
Jūsu lauka galiņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32476.

Es savāmi telītēmi
Adatāmi jumtu jumu,
Lai skauģītis nenoskauda,
Lai burītis nenobūra.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32477.

Es savām(i) telītēm(i)
Adatiņu stalli taisu,
Lai raganas nodūrās,
Jāņu nakti skraidīdamas.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Es savam(i) laidaram
Adatiņu jumtu jumu,
Lai raganas noduŗās,
Jāņu nakti skraidīdamas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Es savām telītēm
Adatiņu klēvu daru,
Adatiņu klēvu daru,
Izkaptiņu jumtu jūmu,
Lai dūrās, lai šķērdēs
Manu govju skaudējiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32478.

Es savām telītēm
Ar nātrēm ceļu kaisu,
Lai duŗas raganiņas,
Tumšu nakti staigādamas.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

32479.

Izaplēte dadžu krūms
Manā govju dārziņā;
Kad es gāju govju slaukt,
Tad pakāru slaucenīti.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

32480.

Jāņu nakti negulēju,
Sav' telīti sargādama:
Jāņu nakti raganiņas
Pulcēties(i) pulcējās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Slēdz, māmiņ, govju klēvu
Deviņām atslēgām:
Jāņu nakti raganiņas
Pulcētiesi pulcējās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32481.

Jāņi Jāņi šovakar,
Kam tie Jāņi piederēja?
Moderēm, raganām,
Tām tie Jāņi piederēja.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

32482.

Jāņos govju neslauciet,
Ganos agri nedzeniet:
Sēd ragana krūmiņos
Ar sudraba slauktuvīti.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

32483.

Lec, Jānīti, kur lekdams,
Lec lopiņu laidārzā,
Min rupucus, min raganas,
Tīrī manu laidārziņu!
1311 [Apē (Vlk)].

32484.

Nelaid skauģu, mīļā Māre,
Jāņu mātes laiderī,
Cērt ar dzelzu zobenīti,
Sit ar vaŗa trumulīti!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 79 -

32485.

Ņem, Jānīti, melnu zirgu,
Apjāj savus tīrumiņus,
Lai burītis nenobūra,
Lai sakuģītis nenoskauda!
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1. Ņem, Jānīti, melnu zirgu,
Apjāj kūti, laidārziņu,
Lai ne skauģi, ne raganas
Nebuŗ manus govis vēršus.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

32486.

Nu ir laiks raganām
Beku lauzt siliņā:
Visi četri pērkoniņi
Jūrmalāi kāzas dzēra.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

32487.

Piniet, meitas, ērkšķu kroni,
Metiet govju laidarāji,
Lai ragana acis bada,
Jāņu nakti skraidīdama!
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

1. Plūciet nātres, dzeltenītes,
Metiet govju laidarē,
Lai ragana atsadūrās,
Jāņa nakti skraidīdama!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

32488.

Šķību greizu tiltu taisu
Raganām pāri skriet,
Lai tās savu kaklu lauza
Pirmajā skrējienā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. No tiem sila greiziem kokiem
Raganām tiltu taisu,
Lai tās savu kaklu lauza,
Jāņa nakti staigādamas.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

2. Šķību greizu koku liku
Sava tilta vidiņā,
Lai ragana kaklu lauza,
Tumšu nakti skraidīdama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Šķību greizu tiltu taisu
Savā lopu laidarā,
Lai ragana kaklu lauza
Pirmajā skrējienā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32489.

Silē dūru adatiņu
Savā govju laidarā,
Lai ragana noduŗās,
Jāņa nakti staigādama.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

32490.

Skrien, ragana, šķērsu gaisu,
Ne manā sētiņā:
Mana sēta dzelžiem kalta,
Adatām jumti jumti.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Skrien, ragana, šķērsu gaisu,
Manu sētu neieskriesi:
Mana sēta dzelžiem kalta,
Izkaptiemi spāres celtas,
Izkaptiemi spāres celtas,
Adatāmi jumti jumti-
Izkaptiem nosagriezti,
Adatāmi nosadorti.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32491.

Sviesta, piena upe teka
Manāi govju laidarāi;
Tur nolauza skauģis kaklu,
Tur deviņas raganiņas,
Tur noslīka laumes meita
Bez saulītes vakarāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

32492.

Tiesa tiesa, ne meliņi
Vecu ļaužu valodiņa:
Jāņa nakti meitas gāja
Raganās, vilkacēs.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32493.

Telīt mana platradzīte,
Stāv' laidara vidiņā;
Ja nāk laumas, raganiņas,
Sper tās visas maliņā!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

32494.

Trīs gadiņi audzināju
Laidarā ēršķu krūmu;
Tur ragana nodūrāsi,
Jāņu nakti skraidīdama.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 80 -

53433.

Ai tu gaisa raganiņa,
Manas sētas nepārskrien:
Es iespraužu asu dadzi,
Savā govu laiderie.
Ar dadžiem sabadīju,
Ar nātrēm tevi pēršu.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

53434.

Eit gaŗām, raganiņas,
Nenākat Buliņos!
Buliņiem dzelza sētas
Ar asām adatām;
Tur jau jūs dursities,
Jāņa nakti staigādamas.
90 [Drustu C].

53435.

Es nevedu kumeliņu
Jāņu nakti pieguļā,
Tad staigāja ļaunie gari,
Tad burvīši, raganiņas.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

53436.

Es savami kumeļami
No adatām stalli taisu,
Lai tas mans skaudējiņš
Uz adatas nozaduŗas.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

53437.

Es sovom telīšom
Adateņu klāvu taisu,
Kab rogona naīlaktu,
Munu teļu natrokuotu.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

53438.

Es savam sunīšam
Cimdus, zeķes noadīju,
Lai viņš manu sētu sargā,
Nelaiž skauģi sētiņā.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

53439.

Es savāmi telītēm
Adatiņu tiltu griezu,
Lai dūrās, lai vērās
Manu govju skaudējiņi.
241 [Lubānas Md].

53440.

Es savām telītēm
Pīlādžkūju kūtī liku,
Lai raganas nenobuŗ,
Jāņu nakti staigādamas.
514 [Zentenes Tl].

53441.

Iemetam dzelzu nātras
Savā govju laidarā,
Lai raganas badījās
Ap tām dzelzu nātriņām.
560 [Rīga ].

53442.

Iestādīju asu dadzi
Tīrumiņa maliņā,
Lai tie burvji, raganiņas
Uz dadžiem plēvājās.
369 [Saldus Kld].

53443.

Iestādīju pucenīti
Savā govju laidarā;
Ik rītiņus skauģa māte
Gaŗām gāja šņaukādama.
141 [Ivandes Kld].

53444.

Jaunas meitas, Jāņu nakti
Nātrēm kūti pakaisāt,
Lai apdzeļas raganiņas,
Jāņu nakti staigādamas.
90 [Drustu C].

53445.

Jāņos govju neslauciet,
Ganos agri nedzeniet:
Raganiņa krūmiņos,
Slaucenīte rociņā.
263 [Mēmeles Jk].

53446.

Krustu ceļu es pārgāju
Krustu metu skauģenei,
Lai Laimīte pāri tiek,
Mana ceļa rādītāja.
374 [Sātiņu Kld].

53447.

Kupla liepa gudolmoja(?)
Munā govju dārziņā;
Tur bej lebi golvu lauzt
Deviņām rogonām.
605 [Skolas].

53448.

Labvakaru, Jāņa māte,
Ņemi nu to melno banti,
Apvelc savu laidariņu,
Izravē to nikno dadzi,
Iemet vidū laidarā,
Lai tie skauģi atdurās.
234 [Limbažu Vlm].

- 81 -

53449.

Melna vista, cekulaina,
Ielēc govju laidarā;
Tā nebija melna vista,
Tā bij govju raganiņa.
83 [Dignājas Jk].

53450.

Ņem, Jānīti, mellu zirgu,
Apjāj manus tīrumīnus,
Lai skauģītis nenoskauda,
Manus mazus tīrumīnus.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

53451.

Pirmo zāli dadzi rāvu,
Raganai acis graizu,
Lai tā stulba vazājās
Gaŗam manu laidariņ'.
372 [Sarkanmuižas Vp], 577 [Ventspils Vp apr.].

1. Pirmo zāli dadzi rāvu,
Raganai acis dūru,
Lai tā mani neredzēja
Manā govju laidarā.
572 [Tukums Tk apr.].

53452.

Sējat, kungi, asus dadžus
Gar saviem laidariem,
Lai raganas noduŗas,
Gar pakšiem lodādamas.
464 [Vānes Tk].

53453.

Skauģis jāja raudzīties
Kāds bij mans rudzu lauks.
Slēpies, mans rudzu lauks;
Kad nevar pasaslēpt,
Apsameties migliņā!
263 [Mēmeles Jk].

53454.

Skrej, bitīte, kur skriedama,
Skrej manā sētiņā!
Man sētiņa dzelžu kalta,
Sudraboti vītoliņi.
112 [Ezeres Kld].

53455.

Līka koka, taisna koka
Raganām tiltu taisa.
Skrien, ragana, kur skriedama,
Šitai mājai cauri skrien;
Šitā māja dzelžiem kalta.
Adatiņu jumti jumti.
261 [Mēdzūlas Md].

53456.

Visas bija Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā;
Pirmo zāli dadzi rāvu,
Raganai acīs durt.
416 [Strazdes (Tl)].

h) Apkopj stallī zirgus un aplīgo

32495.

Danco kunga stiliņģī
Ābolaini kumeliņi;
Cierē paši jājējiņi,
Zelta pieši kājiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Bij tai kunga stallītī
Dāldeŗaini kumeliņi;
Bij pašam jājējam
Zelta pieši kājiņā.
316 [Jēkabpilī].

2. Sirmi zirgi jūru peld,
Zelta segli mugurā;
Staigā paši staļļa puiši,
Zelta pieši kājiņās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

32496.

Div' ierbītes ceļu tek
Nosukātu cekulīti.
Kā nav kauna jānītim-
Nesukāts kumeliņš!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32497.

Jānīšam divi staļļi
Pārdodamu kumeliņu.
Pirciet, mani bāleliņi,
Jel ar vienu ceļa zirgu!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32498.

Jānīšami sirmi zirgi,
Māsas jāja pieguļā;
Tautiņāmi acis dega,
Caur krūmiem raugoties.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 82 -

32499.

Jauni puiši nezināja,
Kur gul zirgu māmulīte:
Vidū staļļa apakš grīdas
Zaļā zīda nēzdogā.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1. Jauni puiši nezināja,
Kur gul ziedu māmulīte:
Vidū stallī, apakš grīdas,
Zaļā zīdu deķītē.
224 [Kabilē (Kld)].

32500.

Man piedzima Jāņa nakti
Baltai ķēvei kumeliņš;
Ja zirdziņš- tētiņam,
Ja ķēvīte- māmiņai.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

32501.

Nāc ārā, Jāņa tēvs
[saimenieks],
Es tev teikšu zirgu Laimi:
Zirgu stallī apakš sliekša,
Tur ir tava zirgu Laime.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

i) Pieguļā nejāj (jāj)

32502.

Ai puiši puiši,
Glabājiet zirgus!
Jānītis krūmos,
Iemaukti rokā.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Es jums saku, jauni puiši,
Jāņa nakti neguļat:
Jānis sēda krūmiņos,
Iemauktiņi rociņā.
226 [Kandavā (Tl)].

2. Jauni puiši, bāleliņi,
Glabājiet kumeliņus:
Jānīts gāja visu nakti,
Iemauktiņi rociņā.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

3. Pieguļnieki, bāleliņi,
Glabājieti kumeliņus:
Jānīts stāv kalniņā,
Iemauktiņi rociņā.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

32503.

Aiz upītes zaļa zāle,
Zelta rasa galiņā;
Tur jās mani bāleliņi
Jāņu nakti pieguļā.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Aiz Daugavas dzelzu zāle
Zied ar zelta ziediņiem:
Tur jāj mani bāleliņi
Jāņu nakti pieguļā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2. Aiz upītes melni meži
Dzeltainiemi zariņiem;
Tur jāj mani brāleliņi
Ik vakarus pieguļā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3. Aiz upītes zaļa zāle,
Zelta rasa galiņā;
Tur jāj mani bāleliņi
Ik vakarus pieguļā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32504.

Es jums saku, jauni puiši,
Nejājati pieguļā:
Pats Jānītis kumeliņu
Pavadāi ēdināja.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

32505.

Es nejātu Jāņu nakti
Kumeliņu pieguļā;
Jāņu nakts vīstu nakts,
Novīst manis kumeliņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32506.

Es nejātu kumeliņu
Jāņu nakti pieguļā:
Jāņu nakti jaunas meitas
Meklē manu kumeliņu.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)], (Bigauņc.), 185.

1. Savu laiku es negāju
Jāņa nakti pieguļā:
Jaunas meitas Jāņu nakti
Nozog manu kumeliņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

32507.

Jājat, puiši, pieguļā
Vilkābeļu līdumā!
Tur tie visi grēcinieki
Jāņa nakti līksmojās.
226 [Kandavā (Tl)].

32508.

Jāņu nakti, bāleliņi,
Nejājiet pieguļā:
Meža māte suņus sauca,
Rīdīs jūsu kumeliņus.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

- 83 -

32509.

Jānīts zirgu nojādīja,
Pieguļnieku meklēdams;
Gudri mani brāleliņi,
Tie nejāja pieguļā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Jānīts jāja visu nakti,
Pieguļniekus meklēdams:
Pieguļnieki gudri vīri,
Visi guļ sētiņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

32510.

Jānīts jāja visu nakti,
Pieguļniekus meklēdams:
Pieguļnieki gudri bija,
Neguļ ceļa maliņā;
Tie guļ upes līcīšos,
Smalkajos kārkliņos;
Niedru kaulu guni kūra,
Lai dūmiņi nekūpēja,
Lai dūmiņi nekūpēja,
Lai Jānītis neredzēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32510v1.

Apkārt kalnu saule tek,
Pieguļnieku meklēdama;
Pieguļnieki gudri vīri,
Neguļ kalna galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 123 [skat. 1410. (Jaunrozes pag. Vlk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Jānīts zirgu nojādīja,
Ganu meitu meklēdams;
Ganu meitas gudras bija,
Gana sila vidiņā,
Gana sila vidiņā,
Negan' ceļa maliņā.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

3. Jānīts zirgu nojādīja,
Pieguļnieku meklēdams.
Gudri bija pieguļnieki,
Neguļ ceļa maliņā,
Guļ upītes līcītī,
Pašā Dieva dārziņā.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

4. Meitas kazu nojājušas,
Pieguļnieku meklēdamas.
Pieguļnieki gudri puikas,
Iejāj jūras līkumā,
Iejāj jūras līkumā,
Guļ jūriņas kārkliņos;
Ņiedru kaulu guni kūra,
Lai dūmiņi nekūpēja,
Lai dūmiņi nekūpēja,
Lai meitiņas neredzēja.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

32511.

Kas spīdēja, kas vizēja
Viņā meža maliņā?
Veci puiši zirgus gana,
Veca spalva mugurā.
226 [Kandavā (Tl)].

32512.

Jāņu nakti, bāleliņi,
Pieguļā nejājat:
Jānīts jūsu kumeliņus
Dzelza zāli ēdinās.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1. Jāņu nakti, bāleliņi,
Pieguļā nejājat:
Jānīts jūsu kumeliņus
Dzelza zāli ēdinās,
Dzelza zāli ēdīnās,
Sapīs vaŗa pineklos.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Jauni puiši, bandinieki,
Jāņa nakti neguliet:
Skauģīts jūsu kumeliņu
Dzelzu zāli ēdināja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32513.

No Jurģiem līdz Jāņiem
Puiši jāja pieguļā;
Pašā zāļu vakarā
Ielīduši aizkrāsnē.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. No Jurģiem līdz Miķeļiem
Puiši jāja pieguļā;
Pašā jāņavakarā
Sazagāze aizkrāsnē.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

2. No Ūsiņa jauni puiši
Neguļ vairs istabā;
Pašā zāļu vakarā
Sasavēlās aizkrāsnī.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

53457.

Apleik kolnim saule tak,
Garas dīnas gribādama;
Apleik kolnim muote tak,
Pīguļnīku vaicuodama.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 84 -

53458.

Es redzēju šorītiņ'
Strupu, īsu tautu meitu;
Ēdolnieki šķeterēja
Jāņu nakti pieguļā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53459.

Juonīts pļovas izbroduoja
Pīguļnīkus vaicuodams.
Gudri beja pīguļnīki,
Naguļ ceļa maleņā;
Guļ Dīveņa klētiņā,
Aiz deviņu atslēdziņu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

53460.

Jānīts manu kumeliņu
Dzelzu zāli ēdināja;
Dzelzu zāli ēdināja;
Rāv' ūdeni dzirdināja.
15 [Alūksnes Vlk].

53461.

Jānīts sēd kalniņā.
Gana rīkste rociņā.
Kas grib baltas villainītes,
Lai dzen aitas pieguļā.
169 [Kandavas Tl].

53462.

Jāņam zirgi pazuduši
Jāņa nakti pieguļā;
Dieva dēli saņēmuši
Savā auzu tīrumā.
33 [Baižkalna C].

53463.

Jānīts kliedza, Jānīts brēca
Kalniņāji stāvēdams;
Jānīšami, brālīšami,
Kumeliņi pazuduši.
282 [Nīcas Lp].

53464.

Jānīšami, brālīšami,
Liela skāde notikusi:
Pašā Jāņu vakarā
Kumelīni pazuduši.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53465.

Kas grib baltas villainītes,
Lai gan' aitas Jāņu nakti;
Jāņu nakti zaļa zāle,
Zelta rasa galiņēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53466.

Kas grib baltu villainīti,
Lai dzen aitas pieguļe;
Kas grib bērus kumeliņus,
Lai dzen ziergus pieguļe.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

53467.

Jāņu nakti lietiņš lija
Sudrabiņa lāsītēm;
Kas gribēja baltas aitas,
Lai dzen aitas pieguļā.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

53468.

Kālabad tev, Jānīti,
Pluskutaini kumeliņi?
Vai tu neesi auzas devis,
Vai nejājis pieguļā?
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

53469.

Pats izdzinu sav' gosniņu
Jāņu nakti pieguļe;
Neraidīju tautu bērnu
Pa vārtieme grūzdināt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53470.

Pošatiesi, Jāņa bērni,
Meklējiet kumeliņus!
Jāņu nakti kumeliņi
Zaļā līcī ganījāsi.
282 [Nīcas Lp].

53471.

Puiši jāja pieguļā
Pašā Jāņu vakarā;
Katris savu līgaviņu
Trīs kažokos guldināja.
510 [Zaubes (Jaunpils) Rg].

53472.

Puiši puiši, ko nu gaidāt,
Ka nejājat pieguļā,
Vilkābeļu līdumā?
Tur tie visi grēcinieki
Jāņu nakti līksmojās.
560 [Rīga ], 572 [Tukums Tk apr.].

- 85 -

53473.

Tu pādīte, tieva gaŗa,
Kas tav' tādu šķeterēj'?
Jauni puiši šķeterēja
Jāņu nakti pieguļe.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

j) Māju ļaudis aplīgo savus dārzus, laukus, pļavas

32514.

Ai pupiņa melnacīte,
Tavu košu vainadziņu!
Es bij' meita, man nebija
Tik dižana vainadziņa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Ai pupiņa melnacīte,
Tavu daiļu augumiņu!
Es meitiņa kā liepiņa,
Nav man tāda augumiņa.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

2. Tu pupiņa melnacīte,
Tu ziedēji daiļu ziedu;
Es bij' meita, man nebija
Tik dižena augumiņa.
279 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

32515.

Aplīgoju savu Kranci,
Savu lielu rožu dārzu,
Lai Krancīša vilks nenesa,
Lai rozītes nenosala.
121 [Gulbenē (Md)].

32516.

Es redzēju melnu ogli
Pie debess zvērojam.
Krīt' zemē, melnā ogle,
Krīt' apīņu dārziņā!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es redzēju melnu vistu
Vidū gaisa lidinot.
Krīt' zemē, melnā vista,
Krīt' apeņu dārziņā!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32517.

Jānīts savu kumeliņu
Iejāj bišu dārziņā
Medainām kājiņām,
Vaskainiem iemauktiem.
40-1 (Bigauņc.).

32518.

Kādi ziedi pupiņai?
Raibi ziedi pupiņai.
Tie nebija pupu ziedi,
Tie bij Dieva pakariņi.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1. Kādi ziedi pupiņai?
Raibi ziedi pupiņai;
Tie Dieviņa pakariņi,
Mīļas Māras vizulīši.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Pupiņām raibi ziedi,
Tur bij labi cimdu raksti;
Tie nebija pupu ziedi,
Tie bij Dieva cimdu raksti.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

32519.

Kāpostiņi dārziņā,
Kur tā pate stādītāja?
Stādītāja klētiņā
Loka baltas villainītes.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Kāpost' auga dārziņā,
Kur kāpostu ravētāja?
Ravētāja istabā
Sēd sidraba krēsliņā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2. Skaistas rozes dārziņā,
Kur tā pati dēstītāja?
Dēstītāja klētiņā
Loka baltas villainītes.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

32520.

Kam tās tādas lielas mājas,
Kam tie kupli koku dārzi?
Tās Jānīša lielas mājas,
Tie Jānīša koku dārzi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32521.

Ko, dārznieks, tu lielies
Ar saviem sīpoliem?
Saulē luksti novītuši,
Tārpi saknes nograuzuši.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

32522.

Kur bij čaklas mātes meitas,
Tur dārziņi noravēti;
Kur laiskaji tēva dēli,
Papuvītes neapartas.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

- 86 -

32523.

Lec, Jānīti, kur lēkdams,
Lec kāpostu dārziņā,
Izmin gušņas, izmin nātres,
Lai aug tīri kāpostiņi!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Ņem, Jānīti, melnu zirgu,
Apjāj manu sakņu dārzu,
Izmin nātres, izmin zāles,
Lai aug tīri kāpostiņi!
40-1 (Antiņc.).

32524.

Lec, Jānīti, kur lēkdams,
Lec kāpostu dārziņā,
Lai aug tādi kāpostiņi
Kā Jānīša cepurīte!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)],
188-0. (Bigauņc.).

1. Ai Ķikuti, ķikutiņ,
Nāc kāpostu dārziņā,
Lai aug balti kāpostiņi
Kā ķikuta pavēdere!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2. Ei Jānīti platgalvīti,
Lec kāpostu vidiņā,
Lai kāposti plātījās
Kā Jānīša cepurīte!
; 111-86.

3. Lec, Jānīti, dārziņā,
Izmin dadžus, izmin smilgas,
Lai aug tādi kāpostiņi
Kā Jānīša cepurīte!
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

4. Līgojieti Jāņa nakti,
Lai aug mūsu kāpostiņi,
Lai aug mūsu kāpostiņi
Kā Jānīša cepurīte!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32525.

Tiesa tiesa, ne meliņi
Vecu ļaužu valodiņa:
Zirnīts auga kāsītī,
Kaņepīte cekulā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)], 108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē],
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Klausās visa istabīna,
Kad es stāstu pasacīnu:
Zirnīts auga pākstītē,
Kaņepīte cekulā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

32526.

Ai brālīti, ai brālīti,
Tavu lielu rudzu lauku!
Visu nakti salīgoju,
Laukam galu neatradu.
226 [Kandavā (Tl)].

32527.

Ak tu pūra kogulīti,
Tavu daiļu augumiņu!
Rīgas kungi tevis dēļ
Zelta naudu liedināja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32528.

Aplīgoju rudzu lauku,
Kādiem ziediem rudzi zied:
Pelēkiemi ziediņiem.
Aplīgoju kviešu lauku,
Kādiem ziediem kvieši zied:
Dzelteniemi ziediņiem.
Aplīgoju miežu lauku,
Kādiem ziediem mieži zied:
Dzelteniemi ziediņiem.
Aplīgoju auzu lauku,
Kādiem ziediem auzas zied:
Baltiem ziediem auzas zied.
Aplīgoju zirņu lauku,
Kādiem ziediem zirņi zied:
Raibiem ziediem zirņi zied.
Aplīgoju linu lauku,
Kādiem ziediem lini zied:
Ziliem ziediem lini zied.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Kādi ziedi rudzīšam?
Rudzīšam pelēk' ziedi.
Tie nebija rudzu ziedi,
Tie bij Dieva pakariņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Kādi ziedi tupeļam?
Zili ziedi, balti ziedi,
Zili ziedi, balti ziedi,
Zaļa vaŗa pakariņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3. Līgo Jānīti,
Kādi ziedi rudziem?
Pelēki ziediņi
Līgot līgo.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32529.

Audz, miezīti, ņem krūmiņu,
Šorudeni daudz vajaga:
Man māsiņa izvedama,
Brālim sieva pārvedama.
190 [Kuldīā].

- 87 -

1. Audz, miezīti, ņem krūmiņu,
Rudens nāca, daudz vajaga:
Brālim kāzas, man derības
Tai vienāi rudenī.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

32530.

Audz, rudzīt, riet krūmiņu
Lielajā tīrumā;
Aizmaksā zirga varu,
Arājiņa gājumiņu!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Riet, rudzīti, lielu krūmu
Lielajā tīrumā;
Maksā zirga vilkumiņu,
Arājiņa gājumiņu!
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

32531.

Audzin' Dievis, brālītim
Labus miežus, labus rudzus!
Lepnajiem, skopajiem
Ar lopiem izganīšu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

32532.

Dieviņš brida rudzu lauku
Ar pelēku mētelīti.
Brien, Dieviņi, pacelies,
Nenobrauki rudziem ziedus!
263 [Dobelē].

1. Jānīts jāja rudzu lauku
Ar pelēku mētelīti.
Uzņem, Jāni, mētelīti,
Lai nebrauka rudzu ziedus!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2. Saule brida rudzu lauku
Pelēkiem lindrakiem.
Pacel, saule, lindraciņus,
Lai ziediņi nenobira!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32533.

Dieviņš brida rudzu lauku
Ar pelēku mētelīti;
Kad izbrida, tad apsedza
Pelēkām(i) vārpiņām.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)], 2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

32534.

Dieviņš jāja rudzu lauku
Ar pelēku mētelīti;
Pretim jāja mīļa Māŗa, -
Šei būs laime pļāvējam.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

32535.

Dieviņš jāja rudzu lauku
Ar pelēku mētelīti;
Redzēj' manu rudzu lauku
Zelta vilni vilnījot.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

32536.

Dieviņš sēja sudrabiņu
Visu gaŗu Jaņu nakti.
Sēj, Dieviņi, manu tiesu
Jele vienu birzumiņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32537.

Iesim, meitas, skatīties,
Kādi ziedi rudziem zied:
Rudziem zied zelta ziedi
Sudrabiņa pakariem.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Iesim, meitas, skatītiesi,
Kādi ziedi liniem zied.
Liniem zied zili ziedi
Zeltītiem pakariem.
263 [Dobelē], 271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

2. Iesim, meitas, skatīties(i),
Kādi ziedi miezīšiem:
Miezīšiem zelta ziedi,
Rudziem vaŗa pakariņi.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

32538.

Es nominu vien' rudzīti
Pašā Jāņu vakarāi.
Celies, rudzi, riet krūmiņu,
Zied' sudraba ziediņiem!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Vienu rudzīt' i nominu,
Jāņa nakti līgodama.
Celies, rudzi, riet krūmiņu,
Zied' sudraba ziediņiem!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32539.

Es šķitos Jāņa nakti
Apiet brāļa rudzu lauku;
Izsvīst gaisma, uzlec saule,
Ne līdz pusi nenogāju.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32540.

Jāņu māte man vaicāja,
Kādi ziedi rāciņiem;
Es viņai atbildēju:
Rāciņiem balti ziedi.
226 [Kandavā (Tl)].

- 88 -

32541.

Jāņu māete rudzuos brida,
Geri svāerki mugurā.
Kuir' ruidzīti tā nuomina-
Zalta graudi vāerpiņā.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

32542.

Jāņu māte rudzus brida,
Samta svārkus paceldama;
Kad nolaida samta svārkus,
Tad nolīka rudzu vārpas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Dieviņš jāja rudzu lauku,
Mētelī satinies;
Kur nolaida mētelīti,
Tur nolīka rudzu vārpa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Saule brida rudzu lauku,
Pacēlusi mētelīti;
Kur palaida mētelīti,
Tur noslīka rudzu lauks.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

32543.

Jāņa māte rudzus brida,
Samta svārkus pacēluse;
Kur nolūza vien' vārpiņa,
Tur uzauga div' vārpiņas.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

32544.

Jāņa māte rudzus brida,
Samta svārkus pacēluse;
Kuŗu rudzi tā nolauza,
Tas uzauga zarodams.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

32545.

Jāņa māte rudzus brida,
Samta svārkus sacēluse;
Kad pārbrida rudzu lauku,
Tad nolaida samta svārkus.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Saule brida rudzu lauku,
Zīda svārkus paceldama;
Izbridusi rudzu lauku,
Nolaiž savus zīda svārkus.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32546.

Jānīts jāja rudzu lauku
Ar pelēku metelīti,
Lai zied mana rudzu druva
Pelēkiem ziediņiem.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

32547.

Kas apjoza zelta jostu
Apkārt manu rudzu lauku?
Mīļa Māra apjozuse,
Jānu nakti staigājot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32548.

Kas to zeltu izlaistīja
Pa Jānīša rudzu lauku?
Dieviņš zeltu izlaistīja,
Tīru maizi gribēdams.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32549.

Kas tos rudzus novārtīja
Pašā Jāņu vakarā?
Jāņa bērni novārtījši,
Pašu Jāni meklēdami.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

32550.

Kuŗa laba saimeniece,
Apiet savu rudzu lauku;
Kuŗa kāda palaistuve,
Ne ap dārzu neapgāja.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

32551.

Kuŗa laba saimeniece,
Apiet savu rudzu lauku;
Kuŗa kāda netikuse,
Gul kā cūka midzenī.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Kas godīga saimeniece,
Tā apgāja savu dārzu;
Kas bij kāda miega mice,
Tā ielīda midzenī.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kas mudīga saimeniece,
Aplīgoja linu lauku;
Kuŗa kāda netikuse,
Gul ar vīru klētiņā.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

32552.

Labvakar, Jāņu tēvs,
Sedlo savu sirmu zirgu;
Apjāj rudzus, apjāj miežus,
Apjāj visus tīrumiņus,
Lai aug rudzi, lai aug mieži,
Lai aug visa labībiņa!
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

- 89 -

32553.

Labvakaru, rudzu lauki,
Kā Dieviņis tev līdzēja?
Kā Dieviņis tev līdzēja
Pelēk's ziedus noziedēt?
Labvakaru, miežu lauki,
Kā Dieviņis tev līdzēja?
Kā Dieviņis tev līdzēja
Dzelt'nus ziedus noziedēt?
Labvakaru, linu lauki,
Kā Dieviņis tev līdzēja?
Kā Dieviņis tev līdzēja
Zilus ziedus noziedēt?
Labvakaru, zirņu lauki,
Kā Dieviņis tev līdzēja?
Kā dieviņistev līdzēja
Sark'nus ziedus noziedēt?
Labvakaru, rāciņ' lauki,
Kā Dieviņis tev līdzēja?
Kā Dieviņis tev līdzēja
Baltus ziedus noziedēt?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

32554.

Labvakar(i), rudzu lauks,
Kā Dieviņis tev līdzēja?
Vakar gāja liela vētra
Pa vārpiņu galiņiem.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Labvakari, rudzu lauks,
Kā Dieviņis tev līdzējis?
Kā dieviņistev līdzējis
Jāņ' vakaru sagaidīt?
Vakar gāja liela vētra
Par rudzīšu ziediņiem;
Šodien bērni nobradāja,
Jānim puķes lasīdami.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

2. Labvakari, rudzu [kviešu, miežu, auzu] druva,
Kā tev Dievis palīdzēja?
Vakar bija liela vētra,
Līdz zemei locījās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

325541.

Laime brida rudzu lauku,
Zīda svārkus pacēluse;
Kad nolaida zīda svārkus,
Apklāj' visu rudzu lauku.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

32555.

Laima gāja auzu lauku
Auzu skaru mētelīti;
Dieviņš gāja rudzu lauku
Rudzu rogu cepurīti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32556.

Linītimi zili ziedi,
Misiņoti kukuriņi;
Auziņāmi kuplas vārpas,
Lielas auga gaŗumā.
40-1 (Antiņc.).

32557.

Ne kārkļi vien auga
Rundāles laukā:
Aug rudzi, aug kvieši,
Veldrē krizdami.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

32558.

Jem, Dīveņ, s'ermu zirgu,
Apjuoj munu teirumeņ'!
Cik sūl'eiš', cik pēdeņ',
Tik gubeņ' teirumā.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

32559.

Ņem, Jānīti, augstu zirgu,
Apjāj manu tīrumiņu,
Cel asniņu augstumā,
Min zālīti zemumā!
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

1. Atjāj Jānītis
Pa rudzu lauku,
Asniņus celdams,
Zālīti mīdams.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

2. Dievs gāja pa lauku,
Pa ežu ežām,
Zālīti mīdams,
Rudzīšus celdams.
226 [Kandavā (Tl)].

3. Kāp, Jānīti, augstu zirgu,
Apjāj manus tīrumiņus,
Celdams asnus, mīdams zāles,
Labībiņu ravēdams!
121; 11-89

- 90 -

32560.

Ņem, Jānīti, melnu zirgu,
Apjāj manus tīrumiņus,
Izmin usnes, izmin zāles,
Lai aug tīra labībiņa!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dieviņš brida rudzu lauku
Ar pelēku mētelīti,
Izbrien lāčus, izbrien smilgas,
Lai aug mani tīri rudzi.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

2. Ņem, Jānīti, bēru zirgu,
Apjāj manu rudzu lauku,
Izmin smilgas, izmin lāčus,
Lai aug mani tīri rudzi!
Ņem, Jānīti, dulu zirgu,
Apjāj manu miežu lauku,
Izmin smilgas, izmin gušņas,
Lai aug mani tīri mieži!
Lai aug mani tīri mieži!
Ņem, Jānīti, dzelten' zirgu,
Apjāj manu auzu lauku,
Izmin smilgas, izmin puķes,
Lai aug mani tīras auzas!
Ņem, Jānīti, seķa zirgu,
Apjāj manu zirņu lauku,
Izmin smilgas, izmin gušņas,
Lai aug mani tīri zirņi,
Lai aug mani tīri zirņi
Zarotāma pākstītēma!
Ņem, Jānīti, zilu zirgu,
Apjāj manu linu lauku,
Izmin gaurus, izmin akļus,
Lai aug mani tīri lini!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

3. Ņem, Jānīti, bēru zirgu,
Izjāj manu rudzu lauku,
Izmin smilgas, izmin lāčus,
Lai aug mani tīri rudzi!
Kad iejāsi citu gadu,
Doš' tev skaidru maizi ēst,
Doš' tev skaidru maizi ēst,
Doš' tev brūnu alu dzert.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

4. Ņem, Jānīti, mellu zirgu,
Apjāj manu linu lauku,
Izmin smilgas, izmin judras,
Lai aug tīri mani lini!
Kad atjāsi citu gadu,
Došu smalku linu kreklu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

5. Ņem, Jānīti, mellu zirgu,
Apjāj manu miežu lauku!
Kad atjāsi citu gadu,
Došu saldu miežu alu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32561.

Tev, Dieviņ, labs zirdziņš,
Apjāj manu rudzu lauku;
Tev, Laimiņ, plata sagša,
Apsedz manu govju dārzu!
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32562.

Vajadzēja, vajadzēja
I miežam, apīņam;
Apīņam gaŗa mieta,
Miežam sūdu vezumiņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32563.

Visi rudzi noziedēja,
Kalpa rudzi neziedēja;
Tie ziedēja Jāņu nakti
Sudrabiņa ziediņiem.
331 [Augškurzemē (Il)].

1. Visi ziedi noziedēja,
Bandu rudzi neziedēja;
Bandu rudzi noziedēja
Pašā Jāņu vakarā,
Pašā Jāņu vakarā
Sudrabiņa ziediņiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32564.

Es iebridu Jāņa nakti
Bandenieka pļaviņā;
Trīs gadiņi tā pļaviņa
Zelta miglu nomigloja.
153 [skat. 2671. (Kalnciema pag. Jg)].

32565.

Kam tā tāda puķu pļava,
Kur māsiņas pāri gāja?
Tā brālīša puķu pļava,
Ko pļaun Jāņu vakarā.
226 [Kandavā (Tl)].

32566.

Līgo saule, līgo bite
Pa lielo tīrumiņu;
Saule sienu kaltēdama,
Bite ziedus lasīdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 91 -

32567.

Pļavas dziesmu nodziedāju,
Par pļaviņu pāriedama;
Man piebirapilnas kurpes
Zilu ziedu, zelta rasas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)].

53474.

Ai kāpusti, kāpustiņi,
Kādēļ lieli neaugāt?
Vai tādēļ neaugāt,
Kad bij veca dēstītāja?
Audziet lieli, kāpostiņi,
Būs jums jauna ravētāja!
604 [Dažādi iesūtītāji].

53475.

Ai rudzīti, rogainīti,
Tev galvīna gauži sāp;
Vakar bija liela vētra,
Tev galvīnu sadauzīj'.
192 [Kosas C].

53476.

Vāji vāji mūsu puiši, līgo līgo,
Rudzu rogas nekustina, līgo!
15 [Alūksnes Vlk].

53477.

Aplīgoju tīrumiņus,
Na jou sovus aplīgoju;
Kad iziešu tautiņās,
Tad es sovus aplīgošu.
358 [Rugāju Abr].

53478.

Es nūguoju rudzu molu,
Rudzim zīdu vādamuos;
Cyts bej bolts, cyts palāks,
Vysi zīdi aileņā.
170 [Kapiņu D].

1. Rudzu maleņu nūguoju,
Rudzim zīdu vārdamuos;
Cyts zīd malns, cyts palāks,
Vysi vīnā eileņā.
389 [Silajāņu Rz].

53478v2.

Apleigavu teirumeņu
Rudza zīda vādamuos;
Cyts zīd bolts, cyts palāks,
Vysi zīdi eileņā.
466 [Vārkavas D].

3. Es apguoju teirumiņu,
Rudzim zīdu vārdamuos;
Cits zīd baltis, cits palākis,
Visim zīdi eiļiņā,
Byus maizīte klētiņā.
326 [Preiļu D].

53479.

Jāj, jāj, Jānīti,
Pa kāpostu dārzu,
Virziņu mīdams,
Kāpostus celdams!
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

53480.

Jānīts brauca visu gadu,
Nu atbrauca mūs' mājās.
Brauc, Jānīti, pagalmā,
Griez riņķīti viducē,
Lai aug mūsu rudzu lauki,
Vērpelēs griezdamies.
184 [Ķēču Rg].

53481.

Jāņu māte rudzus brida,
Samta brunčus apvilkuse;
Kuŗus rudzusizbridusi,
Tur aug rudzi griezdamies.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

53482.

Jāņu māte rudzus brida,
Zīdu kleitu pacēluse,
Gribēdama divas vārpas
Viena stiebra galīnā.
192 [Kosas C].

53483.

Kas apvilka zaļu zīdu
Apkārt manu rudzu lauku?
Dieva dēli apvilkuši,
Jāņu nakti staigādami.
133 [Īles Jg].

53484.

Kas kaitēja mūs' kungam
Zelta jostu nevalkāt:
Veldrē kvieši, veldrē lini,
Abē pusē lielceļam;
Nāks no Rīgas kaupmanīši,
Siekiem naudu mērīdami.
605 [Skolas].

53485.

Līgo druvas, līgo meži,
Līgo Jāņu vakarā;
Tā līgoja labībiņa
Mana tēva druviņā.
94 [Dunikas Lp].

- 92 -

53486.

Līgot iešu-kur līgošu-
Ap miežiem, ap rudziem,
Ap bāliņa tīrumiem.
3 [Adulienas Md].

53487.

Jem, Jānīti, mellu ziergu,
Apjāj manu linu lauku,
Lai zied manis linu laukse,
Zilājieme ziediņieme.
129 [Gudenieku Azp].

53488.

Ņem, Jānīti, melnu zirgu,
Apjāj savus tīrumiņus!
Ielaid savu kumeliņu
Sarkanai ābolai.
215 [Lēdmanes Rg].

53489.

Kāp, Jānīti, kalniņā
Augstam zirgam mugurā!
Apjāj savus tīrumiņus,
Lai aug tīra labībiņa
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

53490.

Jem, Jānīti, mellu zirgu,
Apjāj manu rudzu lauku!
Izmin smilgas, izmin lāčus,
Lai aug mani skaidri rudzi!
Ne pelīte smilgas ēda,
Ne līgava lācauzīnas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53491.

Ņem, Jānīti, melnu zirgu,
Apjāj manu sakņu dārzu!
Izmin nātres, izmin zāles,
Lai aug tīri kāpostiņi!
195 [Kraukļu Md].

53492.

Ņem, Jānīti, melnu zirgu,
Apjāj savus tīrumiņus!
Visi tavi tīrumiņi
Novītuši, nokaltuši.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

53493.

Augsti zirgi Jānīšami,
Vēl augstāki Pēterīšam.
Ņem, Jānīti, melnus zirgus,
Apjāj savus tīrumiņus!
Izmin usnas, izmin zāles,
Lai aug tīra labībiņa!
72 [Cesvaines Md].

53494.

Ņem, Jānīti, sirmu zirgu,
Apjāj savus tīrumiņus!
Zaķi miežus apēduši,
Stupes vien palikušas.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

53495.

Ņem, bāliņ, baltu zirgu,
Izjāj manu rožu dārzu!
Uzsedz savam kumeļam
Skaistu rožu deķi.
263 [Mēmeles Jk].

53496.

Pūt, mazāju balodīt,
Pašā Jāņu vakarā!
Pūt mežā smilgas, lāčus,
Tīrus rudzus tīrumā!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53497.

Visas druvas izravētas,
Apenīši neravēti;
Tos ravēja Jāņa bērni,
Jāņa naktī līgojot.
248 [Mālpils Rg].

53498.

Raibs ziediņš pupiņai,
Kas to raibu darināja?
Pats Dieviņš izrakstīja,
Kalniņā sēdēdams.
344 [Rembates Rg].

53499.

Rudzus sēju, mīži auga,
Apeinīši izzīdēja;
Nakts mīga nagulēju,
Tū teirumu carādams.
358 [Rugāju Abr].

53500.

Slēpies, mans rudzu lauks,
Nu nāk daudzi līgotāji!
Apsameti mellu miglu,
Lai tie tevis neredzēj'.(?)
112 [Ezeres Kld].

53501.

Stiku stiku, stikuteņ,
Lēc kuopustu duorzeņā!
Plēs zuolīti duorzeņā,
Svīd zuolīti maleņā!
18 [Andrupenes Rz].

- 93 -

53502.

Svēta Māra ciemā brauca,
Satiek pupas revējot:
Dievspalīdz, revētājas,
Sviediet zāles maliņā!
Atnāks jums Jāņu māte,
Vaicās jūsu revējumu.
263 [Mēmeles Jk].

53503.

Šķitu viešņu iesēdušu
Kāpostiņu dārziņā;
Kāpostiņu galvenīcas
Baltas sēd galviņās.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53504.

Šogad salta Jāņu diena,
Tupeņlaksti nosaluši;
Dievs to zina, citu gadu
Vai nesals kāpostiņi.
48 [Bērzaunes Md].

53505.

Atkal jauna Jāņu diena,
Tupeņlaksti nosaluši,
Meitām ciči nosutuši.
72 [Cesvaines Md].

53506.

Ubadziņ, nabadziņ,
Kam tu nāci mūsmājās?
Kam tu nāci mūsmājā
Pašā Jāņu vakarā;
Pašā Jāņu vakarā,
Pašā ziedu laiciņā.
110 [Ērgļu C].

53507.

Vēl es pate nezināju,
Ko man Dievis dāvināja:
Divi auga kāpostiņi
Pie tā viena kecēniņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53508.

Visa Dieva radībiņa,
Saulītēi līgojāsi:
Rudzu vārpas, puķu ziedi,
Dižu mežu koku gali,
Veci ļaudis, mazi bērni,
Jauni puiši, jaunas meitas.
24 [Asares Il].

h) Aplīgo dažādās vietas un lietas

32568.

Ai ustuba, ustubiņa,
Tavu skaistu cekuliņu!
Jānīšam sieva nāca
Cekulā raudzīties.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

32569.

Ej, māmiņa, klausīties,
Kas dzied piena kambarī:
Pieniņš dzied, sieriņš velk,
Sulu ķērne darināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32570.

Jāņa mātes pagalmā
Trīs sidraba avotiņi.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā sirmi kumeliņi,
Trešajā avotā
Jāņa māte mazgājās.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Jāņa mātes pagalmā
Trīs sudraba avotiņi.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā bēri kumeliņi,
Trešā pate Jāņa māte
Zīdautiņu balināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2. Jānīšam, brālīšam,
Trim stūŗiem ezariņš.
Vienā dzēra melni vērši,
Otrā sirmi kumeliņi,
Trešajā stūrītī
Mērc māsiņa vainadziņu.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

3. Manā lopu laidarā
Trīs sudraba avotiņi.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā bēri kumeliņi,
Tai trešā avotā
Mīļa Māre mazgājās.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Mana tēva laidarī
Trīs zeltīti avotīni,
Vienā dzēra raibas goves,
Otrā bēri kumelīni,
Trešajā avotā
Trīs meitīnas velējās.
Viena bija mana māsa,
Otra brāļa līgavīna,
Tā trešaja itin sveša,
Tā būs mana līgavīna.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

- 94 -

5. Nevienam tāda dārza,
Kā tam mūsu Jānīšam:
Zelta sēta, vaŗa vārti,
Sidrabiņa atslēdziņa;
Pašā dārza vidiņā
Trīs sidraba avotiņi.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā bēri kumeliņi,
Trešajā avotā
Mīļa Laima mazgājās.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6. Trīs sudraba upes tek
Caur brālīša pagalmiņu.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā bēri kumeliņi,
Trešajā upītē
Māsa vaiņag' izmazgāja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32571.

Jānīts vāģus kaldināja
Deviņiem skrituļiem,
Ar ko miežus, ar ko rudzus
Klētiņā ritināt.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Jānīts vāģus kaldināja
No ozola dēlīšiem,
Ka varēja ritināt
Rudzus miežus klētiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32572.

Kam tā sēta kalniņā,
Astriem jumta istabiņa?
Tur saulīte mirdzināja
Miglainā rītiņā.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

32573.

Kas apvilka zelta stīgu
Gar Jānīša istabiņu?
Jāņa bērni apvilkuši,
Jāņa nakti līgojot.
40-1 (Lapmežc.).

32574.

Kas piesēja melnu zirgu
Pie Jānīša klētsdurvīm?
Dieva dēli piesējuši,
Miežus rudzus mērodami.
40-1 (Antiņc.).

32575.

Kas piesēja melnu zirgu
Pie Jānīša nama durvju?
Jāņa bērni piesējuši,
Jāņa nakti līgodami.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

32576.

Labvakar, jūs vabiņas,
Kā labi jūs stāvat?
Vakar bija liela vētra,
Kā jūs visas nenolauza!
40-1 (Lapmežc.).

32577.

Šuv, bitīt, vaska krēslu
Zem zaļā ozoliņa,
Tur sēdēja Jāņa māte,
Jāņa bērnu gaidīdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

53509.

Appušķoju baltu zirgu
Ar sarkanu dāboliņ(u):
Zirdziņam nosazied(?),
Druviņām noplēnēt.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

53510.

Bārtinieku mazs ciemiņš,
Bet raženi turējās:
Visi mazi kadiģīši
Zelta ziedis noziedēja;
Visi žoga piemietiņi
Sudrabiņa nolaistīti.
39 [Bārtas Lp].

1. Buku ciems mazs ciemīnis,
Bet raženi turējās:
Visi veci žogu posmi
Sudrabīnu laistījās;
Visi gravas kadiģīši
Zelta ziedus noziedēja.
94 [Dunikas Lp].

2. Otaņķīte mazs ciemiņš,
Bet raženi turējās:
Visi mazi kadeģīši
Zelta ziedis noziedēja;
Visas mazas meitenītes
Staigā zīļu vaiņagos;
Visi mazi puišelīši
Staigā caunu cepurēs.
282 [Nīcas Lp].

- 95 -

3. Nīcas ciems mazs ciemīns,
Bet raženi turējās:
Visi mazi puišelīši
Staigā melnos zābakos;
Visas mazas meitenītes
Staigā zīļu vaiņagos.
282 [Nīcas Lp].

53511.

Sald(i)nieku krūmi zied
Ar baltiem ziediņiem.
Te sanāca ravētāji
No pagastu pagastiem.
369 [Saldus Kld].

53512.

Beru meitas lielījās
Jāņu nakti puišos iet;
Jāņu nakts tumša bija,
Kad atnāca dienas gaisma,
Tad redzēju jaunu meitu
Kuiļa sānos aizmigušu.
428 [Taurenes (Nēķenes) C].

53513.

Ciema puiši, ciema puiši,
Neejat tais meitās!
Šitās meitas laiskas meitas,
Nevar dārzus izravēt;
Nevar dārzus [zāles?] izravēt,
Savam rožu dārziņam.
192 [Kosas C].

53514.

Cauri gāju nāburgiem,
Lāga puķu neredzēj(u):
Kliņģerītes, magonītes,
Dzeltenās pīpenītes.
192 [Kosas C].

53515.

Circenītis sievu veda
Pašā Jāņu vakarā;
Blusa lēca panākstos
Vaŗa kaltiem zābakiem.
405 [Smiltenes Vlk].

53516.

Ciema puišiem reti zobi-
Dodat matus izķemmēt!
Man matiņi pieputējši,
Jāņu nakti dancojot.
245 [Lutriņu Kld].

53517.

Ciema puiši piedzēruši,
Sagūluši grāvmalā;
Mūsu meitas gaŗām gāja,
Virsū svieda Jāņu zāles.
192 [Kosas C].

53518.

Cūka meitu nogulēja
Pašā Jāņu vakarā.
Tā nebija cūkas vaina,
Tā bij meitas pašas vaina;
Tā bij meitas pašas vaina,
Kā līž cūkas midzenī.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

1. Cūka puisi nogulēj'si
Jāņa dienas vakarā;
Tā bij puiša paša vaina,
Kam gāj' cūkas midziņā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

53519.

čīkstēdama, vaidēdama
Kīvītiņa gaisā skrēja;
Tā čikstēja mūsu puiši,
Jāņu dziesmas nezinot.
301 [Palsmaņa Vlk].

53520.

Da kam itis celiņš
Sudrabeņa palaistīts?
Da Juonīti tis celiņš
Sudobreņu palaistīts.
182 [Kaunatas Rz].

53521.

Es gulēju Jāņu nakti
Apakš zaļa ozoliņa;
Cik zīlīšu ozolā,
Tik vizuļu vaiņagā.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

53522.

Es pārsviežu zelta zirni
Pār sidraba ozoliņu:
Tas nogāja skanēdams
Pa zariņu zariņiem;
Tā skanēja meitu dziesmas
Pa maliņu maliņām.
377 [Sāvienas Md].

- 96 -

1. Es pametu zelta zirni
Par ozola lapiņām;
Prieks man bija klausīties:
Zemē lēca grabēdams.
38 [Barkavas Rz].

53523.

Pāri sviedu zelta zierni
Pār sudraba ezeriņ';
Nošķindē zelta ziernis
Tautu dēlu klētiņā.
40 [Basu (Bases) Azp].

53524.

Es pārsviedu zelta zierni
Pār sudraba ozoliņ';
Aug ziernītis ziedēdams
Līdz ozola zariņiem.
40 [Basu (Bases) Azp].

53525.

Es savāmi mājiņāmi
Labu devu vakariņu,
Ja nedzirda namamāte,
Lai saņem svētā Māŗa.
39 [Bārtas Lp].

53526.

Gaŗi mati, īss padoms
Mūsu ciema meitiņām:
Kaķi cepa, vistu slauca
Pašā Jāņu vakarā.
184 [Ķēču Rg].

53527.

Jānīšam slinķi puiši,
Tam papuves neapartas;
Līnītei mudras meitas,
Tai pupiņas izravētas.
349 [Rites (Susējas-Kroņa) Jk].

53528.

Jānīšam viens pats zirgs
Nij tis ēd's, nij tis dzēr's,
Kumeļš ļipu nograuz's,
Jāņu nakti stāvēdams.
127 [Grostonas Md].

53529.

Jānīts savu kumeliņu
Grūža zāli ēdināja;
Cik gribēja stalti jāt,
Tik attupa ļipiņā.
261 [Mēdzūlas Md].

53530.

Jāņu māt, Jāņu māt,
Tev grūžots pagalmiņš!
Vai nebija tev slotiņu,
Vai meitiņu slaucītāju?
322 [Praulienas Md].

53531.

Jāņa mātes pagalmiņā
Trīs sidraba avotiņi.
Pie vienai govis dzirda,
Pie otrai pieguļnieki,
Pie trešā avotiņa
Jāņu bērni salasījšies.
148 [Jaunpiebalgas C].

1. Stuov munāji pogolmā
Treis sudobra ezereņi.
Vīnā dzēŗa raibas gūvis,
Ūtrā siermi kumeleņi;
Trešā poša saimineica
Slauktiveites balynuoja.
232 [Līksnas D].

2. Oi Dīveņ, oi Laimeņ,
Treis olūti pogolmā!
Vīnu dzēra raibas gūvis,
Ūtru bāri kumeleņi;
Da trešam poša taku
Bičereišu balynuotu.
365 [Sakstagalas Rz].

53532.

Jāņu nakti nepazinu,
Kuŗa sieva, kuŗa meita:
Ne sievai galvā mice,
Ne meitai vainadziņš.
296 [Ozolnieku Jg].

1. Jāņu nakt nepazin,
Vai bi siev, vai meitiņ,
Galvā ozola vainadziņš,
Es vaiņaga valkātājs,
No vaiņaga vien dziedāj.
17 [Ances Vp].

53533.

Jāņa tēvs bažījās,
Kur būs ņemti alus mucu,
Mūsu Andžam liels vēders,
Tur būs laba alus muca.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

1. Jāņa tēvs bažījās,
Kur būs ņemti apīņmietus.
Pēteŗam gaŗas kājas,
Tur bus labi apīņmieti.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

- 97 -

53534.

Jāņa tēvis lielījās,
Stāvu koku māju cēlis.
Kad nogāju apraudzīt,
Asakām atstutēta.
298 [Pabažu Rg].

53535.

Kam šie kalni, kam šās lejas,
Kam lielieji rudzu lauki?
Dievam kalni, Laimai lejas,
Jānīšami rudzu lauki.
486 [Viesītes (Eķengrāves) Jk].

1. Kam tie kalni, kam tās lejas,
Kam tie skaistie ozoliņi?
Jāņa kalni, Jāņa lejas,
Jāņa skaistie ozoliņi.
439 [Trikātas Vlk].

2. Kam tie rudzi, kam tie mieži,
Kam tas daiļais āboliņš?
Jānim rudzi, Jānim mieži,
Jānim daiļais āboliņš.
192 [Kosas C].

53536.

Kas tur kliedza, kas tur brēca
Jāņa mātes pagalmā?
Ods nosita savu sievu,
Dundurs savu līgaviņu.
192 [Kosas C].

53537.

Kas tur kliedza, kas tur brēca
Viņā pusei Daugavai?
Zaķim lūpa pārsprāgusi
Kāpostiņu dārziņā.
378 [Seces Jk].

53538.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Jāņa kalna galīnā?
Spīd Jānīša vācelīte
Sidrabīna sloksnītēm.
301 [Palsmaņa Vlk].

53539.

Ķipis ķērni saspārdīja,
Pašā Jāņu vakarā.
Klus, ķipīti, nesak' niekus,
Būs i rītā liela ķērne!
Krauklīts vārnu piegulēja,
Žagatēnus izperēja.
275 [Mērmuizas (Mžru) Vlm].

1. Ķipis ķērnu sabadīja
Paše Jāņu vakarēje.
Kuš ķipīti, neteic niekus,
Tad tev būs liela ķeza!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

2. Ķipīts ķērni saspārdīja
Pašā Jāņu vakarā;
Ķernītei, nabadzei,
Abas ausis nolūzušas.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

3. Ķipīts ķērni saspārdīja
līgā līgā!
Pašā Jāņu vakarāji, līgā!
Stīpas vieni staipījāsi, līgā
līgā!
Stīpas vieni kaisījāsi, līgā!
429 [Taurkalna (Valles) B].

53540.

Ķipīts ķērni nobadīja,
Ieliek ķipi cietumā.
Saka ķipja līgaviņa,
Lai tik kauži neraudot.
119 [Gaujienas Vlk].

53541.

Lai bij slinki, kas bij slinki,
Braģam puiši tie bij slinki:
Papuviņas neecētas
Pašā Jāņu vakarā.
514 [Zentenes Tl].

53542.

Līgo bite, līgo saule,
Līgo mana līgaviņa.
Saule sienu kaltēdama,
Bite ziedu lasīdama;
A tā mana līgaviņa,
Raibas govis ganīdama.
117 [Gārsenes Il].

53543.

Leigoj bite, leigoj saule
Pa lelūji teirumiņu.
Saule sīnu kolteidama,
Bite zīdus laseidama;
Saule sīnu izkaltēja,
Bite zīdus izlasēja.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

1. Rūtoj bite, rūtoj saule, rūtuo rūtuo,
Pa tū garū syla molu, rūtuo rūtuo.
Bite zīdu lasēdama, rūtuo rūtuo;
Saule sīnu kaļtēdama, rūtuo
rūtuo,
Bite zīdu pīlasjā, rūtuo rūtuo.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

2. Leigoj bite, leigoj saule
Pa lelū teirumiņu.
Bite zīdus lasīdama,
Saule sīnu kaltādama;
Saule sīnu izkaltēja,
Bite zīdu naizlasīja.
326 [Preiļu D].

- 98 -

3. Leiguo bite, leiguo saule
Pa leluo teirumiņu.
Bite uobulu nasalosa,
Saule sīnu sakaltēja.
38 [Barkavas Rz].

53544.

Bite bite, saule saule,
Tā nerieba nevienam;
Bite ziedus lasīdama,
Saule ziedus kaltēdama.
141 [Ivandes Kld], 605 [Skolas].

53545.

Rūtoj saule, rūtoj bite, rūtuo rūtuo!
Saule rūtoj nūīdama, rūtuo
rūtuo!
Bite madu atnasdama, rūtuo rūtuo.
182 [Kaunatas Rz].

53546.

Leigoj bite, leigoj saule,
Leigoj vysu vasareņu;
Kur nūkryta asareņa,
Tur pavērtja sudrobeņu.
170 [Kapiņu D].

53547.

Leigoj prīde, leigoj agle, rūtuo rūtuo!
Leigoj bārza golūtneite, leiguo leiguo!
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

53548.

Līgojies, ozoliņ,
Es ar tevi nelīgošu;
Es līgošu kalniņā,
Zelta vārpas druviņā.
192 [Kosas C].

53549.

Meitām rīkles aizsalušas
Pašā Jāņu vakarā:
Nevarēja palīgot,
Ne dziesmiņu padziedāt.
114 [Gaiķu Kld].

53550.

Nabadziņi bizināja
Pašā Jāņu vakarā,
Pakāruši ķeselītes
Ozoliņa zariņā.
378 [Seces Jk].

53551.

No tālienes es pazinu,
Kur bagāta saiminiece:
Trīs enģeļi kokli sita
Pašā jumta galiņā.
112 [Ezeres Kld].

53552.

Ņem, bāliņ, baltu zirgu,
Izjāj manu rožu dārzu,
Uzliec savam kumeļam
Rožu deķi mugurā.
263 [Mēmeles Jk].

53553.

Palīgosim nu, meitiņas,
Mums puķītes izravētas,
Lai kaunās mūsu puiši,
Tiem papuve neuzarta;
Papuvīte noziedēja
Dzelteniem ziediņiem.
211 [Ļaudonas Md].

53554.

Pie vārtiem vien pazinu,
Kur bagāti saiminieki:
Visi vārtu stumburiņi
Ar sūnām noauguši.
337 [Rāmuļu C].

53555.

Provda provda, nava mala
Vacu ļaužu volūdeņa:
Kū pasēju dierveņē,
Tis izauga vārpeņē.
182 [Kaunatas Rz].

53556.

Pucenīte Jāņu koks
Tieva, gaŗa izaugus';
Tādu jemšu līgaviņ(u),
Pucenītes gaŗumiņ'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53557.

Rītu rītu, šovakar,
Meitu godu redzēsim:
Jāņa diena atnākuse,
Govīm kūla mugurā.
358 [Rugāju Abr].

53558.

Saimnieks kliedza, saimnieks brēca,
Saimniek' puiši pazuduši;
Nu atrada Jāņu nakti
Rijas krāsnes kults bedrē.
223 [Lielstraupes C].

- 99 -

53559.

Sen slavēja Jāņa tēvam
Sētā zaļu ozoliņu.
Nu atnācu, nu atradu
Tiešām skaistu ozoliņu:
Zīda miza, zelta zari,
Sudrabiņa lapiņām.
241 [Lubānas Md].

53560.

Slinki slinki mūsu puiši,
Papuvītes neapaŗa;
Tās līgoja Jāņu nakti
Zeltainiem ziediņiem.
224 [Lielvārdes Rg].

53561.

Myusu puiši natiklīši,
Popivītes naaporuši;
Popiveitja sazuoluse
Boltajom pukeitjom.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53562.

Tai sētā slinkas meitas,
Visi dārzi neravēti;
Tai sētā slinki puiši,
Visi jumti nepuškoti.
93 [Dundagas Vp].

53563.

Kaimiņ' mājas slinkas meitas,
Visas malas nepuškotas;
Visas malas izpuškotas,
Mūsu majas čaklas meitas.
17 [Ances Vp].

53564.

Kaimiņiem slinki puiši,
Tiem papuve neuzarta;
Tiem papuve neuzarta,
Tiem mēsliņi neizvesti.
42 [Bauskas B].

53565.

Es pazinu to sētiņu,
Kur bij slinkas mātes meitas:
Ne istaba izslaucīta,
Ne durvtiņas nopuškotas.
200 [Kuldīgas Kld].

53566.

Nāborgimi laiskas meitas,
I pupiņas neravātas,
I ustoba naslaucīta,
I pagalmiņši naslaucīts.
15 [Alūksnes Vlk].

53567.

Cīma meitys natikleitis,
Vēļ pupeņas naravātas;
Vysu cīma dzaltonem
Kanepeitis izrevātys.
174 [Kārsavas Ldz].

53568.

Nāburgos slinki puiši,
Staļļa durvis nokvēpušas;
Mūsu meitas noslaucīja
Pašā Jāņu vakarā.
192 [Kosas C].

53569.

Šeit mudīga namamāte,
Visi tak noslaucēt;
Visi tak noslaucēt,
Visas dobs izravēts.
17 [Ances Vp].

53570.

Visiem dārzi izravēti,
Nāburgam ir neravēti,
Nāburgam ir laiskas meitas:
Nātras auga par kāpostiem.
81 [Dauguļu Vlm].

53571.

Šyun mums kūrpis, kūrpnīceņi,
Osajim purneņimi,
Lai varami leiguodami,
Vardes dūrti purveņai.
236 [Līvānu D].

53572.

Visa Dieva radībiņa
Saulītei līgojāsi:
Graudu vārpas, puķu ziedi,
Diža meža koku gali.
136 [Ipiķu Vlm].

53573.

Visapkārt zirgi zviedz,
Pulekšos vien nezviedz;
Pulekšos laiski puiši,
Savus zirgus nebaroja.
510 [Zaubes (Jaunpils) Rg].

53574.

Visapkārt gaiļi dzied,
Kaimiņos nedziedāja;
Kā dziedās kaimiņos,
Putraimiņu nedabūši?
90 [Drustu C].

- 100 -

53575.

Visiem gaiļi nodziedāja,
Mans gailītis nedziedāja:
Tas dziedāja Jāņu nakti,
Jāņu bērnus modināja.
378 [Seces Jk].

53576.

Visi koki salapoja,
Ošis vien nelapoja;
Kad atnāca Jāņa diena,
Tad redzēja ošim lapas.
282 [Nīcas Lp].

l) Jāņu bērni iet ciemā

1) Aicinājums

32578.

Kur mēs, Jāņa bērni,
Noleksim?
Pie tētiņa alus dzert,
Pie māmiņas raušu ēst.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

32579.

Celies, saimniece,
Aunies kājas:
Jau tevi kaimiņiene
Jāņos aicina.
Nebūsi, saimniece,
Jāņos gājuse,
Paliks tavas gotiņas
Ālavītes.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

2) Ceļā; mājām gaŗām ejot, kur Jāņa bērnus negaida, neuzņem

32580.

Ai kaimiņu māmulīte,
Kam guleji Jāņu nakti!
Nule tavas cūkas raka
Pērnajā midzenē.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

32581.

Es neiešu tai ciemā,
Kur mēs pērn līgojam:
Tur man deva skābu pienu,
Kaņepīšu plācenīti.
Es, tā piena strēbusies,
Brizdu brazdu kaņepēs.
Sāka mani suņi riet,
Lāča māti dāvādami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Es neietu tai ciemā,
Kur mēs pērn līgojām:
Sapuvušu pienu deva
Melnā ganu cibiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Šitai sētai gaŗām gāju,
Kur mēs pērn līgojām:
Tur man deva šķīstu pienu,
Kaņepīšu plācenīti.
Pieniņš gāja šļiku šļaku,
Kaņepītes ņiku ņaku.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

32582.

Guli, guli, Jāņa māte,
Bez sietavu istabā!
Dzeltīs tevi Jāņa bērni
Smalkajām nātrītēm.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Guli, guli, Jāņa māte,
Bez brunčiem gultiņā!
Atnāks tavi Jāņa bērni,
Nopērs tevi dzeltenēm.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

2. Liela, resna Jāņa māte
Gul kā rumba ustabā.
Dzeldīs tevi Jāņa bērni
Ar asām dzeltenēm!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32583.

Guli, guli, Jāņa [Jāņu] māte,
Tavi darbi padarīti:
Cūka pupas izravēja,
Kaza šķina kāpostiņus.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Guli, guli, saimeniece,
Tavi darbi padarīti:
Sarkans vepris maizi mīca,
Raiba kuce sviestu nij.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Guli, guli, sameniece!
Visa tava saime guļ;
Suķēntiņi izravējši
Visus tavus burkāntiņus.
232 [Talsos (Tl)].

3. Guli, guli saimeniece,
Visi darbi padarīti:
Gailis lokus izravēja,
Kaķis kreimu izķērnēja,
Kaza šķina kāpostiņus,
Cūka vāra azaidiņu;
Žagatiņa gaŗastīte,
Tā istabu izslaucīja;
Cielaviņa, viegla sieva,
Tā galdiņu noslaucīja;
Krancim bija gaŗa mēle,
Tas karotes nomazgāja.
280 [Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)].

- 101 -

4. Guli, guli, saimeniece,
Visi darbi padarīti:
Vista lokus noravēja,
Sivēniņi burkāniņus;
Kaķīts sviestu saķērnēja,
Sunīts traukus nomazgāja;
Dižais vepris kaudzi meta
Viņā lauka galiņā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32584.

Jāņa māte apgulusi
Mīkstos dūnu spilvenos;
Ne tā gaida Jāņa bērnus,
Ne svin Jāņa vakariņu.
40-1 (Lapmežc.).

32585.

Jāņa māte, grūž cūka,
Jāņa vārtus aizslēguse;
Jāņa bērni gaŗām gāja,
Asariņas slaucīdami.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

32586.

Kas bij laba Jāņu māte,
Saņem savus Jāņu bērnus;
Kas bij kāda skopuliņa,
Tā iebēdze istabā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32587.

Kas godīga Jāņa māte,
Atveŗ logu gaidīdama;
Kas jau kāda netiklīte,
Cisiņās čužināja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32588.

Kas godīga Jāņu māte,
Sajem savus Jāņa bērnus;
Kas bij kāda grūžu cūka,
Guļ savā midzenie.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Kas godīga Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus;
Kas jau kāda cūcenīte,
Guļ ar vīru gubenē.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

325881.

Kas godīga Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus;
Kas bij kāda grūžu cūka,
Ne vārtiņu neatvēra.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1. Kas godīga Jāņa māte,
Tā saņēma Jāņa bērnus;
Kas bij kāda snaudulīte,
Tā vārtiņu neatvēra.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

32589.

Kas godīga Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus;
Kas jau kāda netiklīte,
Tā ir galvas nepacēle.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

32590.

Kas godīga Jāņa māte,
Tā gaidīja Jāņa bērnus;
Kas bij kāda miega cūka,
Tā ielīda midzenī.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32591.

Klusu klusu tās mājiņas,
Te meitiņas apgūlušas,
Dienu maļus izmalušas,
Nakti rijas izkūlušas.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

32592.

Klusi klusi tie ļautiņi,
Klusi bija ieraduši,
Ne zināja Jāņa dienas,
Ne Jānīša vakariņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32593.

Kur palika Jāņa māte,
Ka neredz staigājam?
Jāņa māte, miega cūka,
Ielīduse midzenī.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

- 102 -

32594.

Kur tā mūsu Jāņa māte,
Ka nejuta staigājot?
Vai pelītes norējušas,
Ievilkušas midzenī?
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

32595.

Kur tā mūsu Jāņa māte,
Ka neredz staigājot?
Krūmiņos krūmiņos
No brunčiem blusas lasa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32596.

Kur tā mūsu Jāņu māte,
Ka neredz staigājot?
Vai tā bija aizmiguse
Smalkos linu palagos,
Smalkos linu palagos,
Mīkstos dūju spilvenos?
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

1. Kur tā mūsu Jāņa māte,
Ka neredz staigājot?
Vai tā bija aizmigusi
Tumšajā kambarī
Smalkos linu palagos,
Mīkstos dūnu spilvenos?
Nāc ārā, Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus!
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņa ziedus lasīdami.
108; 11-102

32597.

Mēs varim Jāņos iet,
Mums dārziņi noravēti;
Lai kaunās ciema puiši,
Kam papuves neuzartas.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Es lustīga, es vēlīga,
Man apausti audekliņi,
Man apausti audekliņi,
Es aizgāju Jānīšos;
Lai kaunās ciema puiši-
Nav apartas papuvītes.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

325971.

Pūt, bāliņu, gaŗu tauri,
Kalniņā stāvēdams,
Lai ceļās tās meitiņas,
Kas gulēt aizgājušas!
216 [Ventspilī].

325972.

Puš, bāliņi, vaŗa tauri,
Kalniņā stāvēdams,
Lai ceļās tās meitiņas,
Ko celdams nepiecēla!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

32598.

To celiņu gan pazinu,
Kur bij gājši Jāņa bērni:
Tas celiņš nokaisīts
Dzelteniem ziediņiem.
153 [skat. 2671. (Kalnciema pag. Jg)].

32599.

Tumša tumša tā istaba,
Nav svecītes dedzināt;
Nu vēl Jānis sveces lēja
Viņā kalna galiņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32600.

Vakar mūsu Jāņu māte
Jāņu bērnus aicināja;
Kad atnāca Jāņu bērni,
Pate bēdza aizkrāsnēi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32601.

Visapkārt suņi rēja,
Nāburgos vien nerēja:
Nāburgos laiskas meitas,
Savu suņu nebaroja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

32602.

Visiem pupas izravētas,
Nāburgam neravētas:
Nāburgam laiskas meitas,
Savas pupas neravēja.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

32603.

Visiem vārti appuškoti,
Nāburgam nepuškoti:
Nāburgam laiski puiši,
Savu vārtu nepuškoja.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Ciemiņam slinki puiši,
Vārtu gali nepuškoti;
Ciemiņam slinkasmeitas,
Visas dobes neravētas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 103 -

3) Jāņu bērni pie nodomātā ciema vārtiem un pagalmā

32604.

Atcel vārtus, Jāņa māte,
Nu nes zāles Jāņa bērni!
Jāņa bērni nokusuši,
Jāņa zāles lasīdami.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

32605.

Es tev lūdzu, Jāņa māte,
Atver man vaŗa vārtus,
Atver man vaŗa vārtus
Līdz pašami ziemeļam!
40-1 (Bigauņc.).

32606.

Jāņa bērni danci veda
Apkārt kuplu ozoliņu
Es tev lūdzu, Jāņa māte,
Ieved danci istabā!
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

32607.

Gaidi, gaidi, māmulīte,
Nu nāk tavi Jāņa bērni,
Nu nāk tavi Jāņa bērni,
Jāņa zāles kaisīdami.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

32608.

Ja gaidiet Jāņa bērnu,
Tad vārtiņus atveriet;
Ja jau viņu negaidiet,
Tad ciešāki aizveriet!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32609.

Jāņa bērni sakāpuši
Vārtu staba galiņā.
Pūt, Jānīti, vaŗa tauri,
Lai nāk visi istabā!
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

32610.

Jāņu māte pielējuse
Lielu dobi paslieksnē;
Jāņa bērni samirkuši
Ar visām zālītēm.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

32611.

Jānīts sēd ozolā,
Jāņa bērni pazarēs.
Kāp, Jānīti, no ozola,
Vedi bērnus istabā!
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

32612.

Kas palēja sudrabiņu
Pie Jānīša nama duru?
Jāņa bērni palējuši,
Jāņa nakti staigādami.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32613.

Kas palēja sudrabiņu
Pie Jānīša nama durvju?
Jāņa māte palējusi,
Jāņa bērnus gaidīdama.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Kas tur spīd, kas tur mirdz
Jāņa tēva durpriekšā?
Jānīts lēja sudrabiņu,
Jāņa bērnus gaidīdams.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

32614.

Kas tā tāda liela pile
Tai celiņa maliņā?
Tai pilei triji vārti,
Visi triji sudrabiņa;
Pa vieniemi Dievs iebrauca,
Pa otriemi mīļā Māra,
Pa trešiemi Jānīts brauca
Div' dzelteni kumeliņi.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

1. Protu, protu, redzu, redzu,
Tais mājās treji vārti.
Pa vieniem Laimīt' nāca,
Pa otriem Dievs iebrauca,
Pa trešiem saulīt' brauca
Seši bēri kumeliņi.
235 [Abavas muižā (Grenču pag. Tk)].

32615.

Kas to namiņu
Sudraba pielēja?
Māmiņa pielēja,
Sieriņu siedama.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Kas to celiņu
Apsudraboja?
Māmiņa aplēja,
Sieriņu siedama.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 104 -

32616.

Kas to celiņu
Sudrabiem nolēja?
Jānīša līgava,
Ūdeni nesdama.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

32617.

Ko tā dara, Jāņu māte,
Ka neredz Jāņu bērnu?
Jāņu bērni nomirkuši,
Jāņa zāles lasīdami.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

32618.

Kupla liepa locījās
Jāņa mātes pagalmā;
Tā nebija kupla liepa,
Tā bij pate Jāņa māte.
129 [Luteros (Zvārtavas pag. Vlk)].

1. Kas tas tāds kupls ozols
Nn mājas pagalmā?
Tas nebija kupls ozols,
Tas bij mājas saimenieks.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

32619.

Labvakar, Dievs palīdz!
Tā pirmaja valodiņa;
Vai gaidieti Jāņa bērnus
Līgodamus atnākam?
226 [Kandavā (Tl)].

32620.

Labvakar, Jāņa māte,
Ieved bērnus istabā!
Jāņa bērni nosaluši
Ar basām kājiņām,
Ar basām kājiņām
Jāņa zāles lasīdami.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

32621.

Labvakar, Jāņu māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnu?
Ja gaidīji ,
Atver vārtus,
Ja negaidi, aizver vārtus!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32622.

Labvakar, Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Ja gaidīji Jāņa bērnus,
Atver logu , atver durvis;
Ja negaidi, tad atsaki,
Iesim projām līgodami!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

32623.

Labvakar, Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Ja gaidīji Jāņa bērnus,
Atver durvis, laid iekšā!
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

32624.

Labvakar, Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Ja gaidīji Jāņa bērnus,
Atver vārtus līdz galam;
Ja negaidi Jāņa bērnus,
Aizsit vārtus ar naglām!
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

32625.

Labvakar(i), Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Ja gaidīji Jāņa bērnus,
Sūt' meitiņu atvērt vārtus;
Ja negaidi Jāņa bērnus,
Sūt' kalponi aizvērt vārtus!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32626.

Labvakar(i), Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Ja gaidīji Jāņa bērnus,
Tad atveri vaŗa vārtus!
40-1 (Bigauņc.).

32627.

Labvakar, Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Jāņa berni nosaluši,
Jāņa zāles lasīdami.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

1. Kas godīga Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus;
Jāņa bērni samirkuši,
Jāņa ziedus lasīdami.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32628.

Labvakar(i), Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnu?
Vai būs' savu istabiņu
Ziediņiem kaisījuse?
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

- 105 -

1. Es redzēšu , malejiņa,
Būsi manis gaidījusi,
Būsi savas dzirnaviņas
Puķītēm kaisījuse.
317 [Pabažos (Pabažu pag. Rg)].

32629.

Melna odze iztecēja
No nāburga istabiņas;
Tā nebija melna odze,
Tā bij pati Jāņu māte.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Balta pele pārtecēja
Par kaimiņa sētasvidu;
Tā nebija balta pele,
Tā bij mājas saimeniece.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

32630.

Nāc ārā, Jāņu māte,
Ko es tevim parādīšu:
Tavi bērni iztecēja,
Sagaidīja svešu ļaužu.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

32631.

Nāc ārāji, Jāņu māte,
Ko es tevim parādīšu:
Tev sadzina Jāņa bērni
Lielu pulku raibu govju.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

32632.

Nāc ārā, Jāņa tēv,
Ko es tevim parādīšu:
Jāņa tēva pagalmā
Div' Laimiņas meņģējās,
Viena bija raibu govju,
Otra bēru kumeliņu.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

32633.

Netikušas šitās meitas,
Pagalmiņa neslaucījšas;
Sazapina Jāņa bērni
Kā vistiņas pakulās.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Protu, protu, redzu, redzu,
Tās mājāsi slinkas meitas,
Tās mājāsi slinkas meitas,
Te istaba neslaucīta:
Jāņa bērni sapinās
Kā cālēni pakulās.
226 [Kandavā (Tl)].

32634.

Piecelies, saimeniece,
Uzvelcies brūnus svārkus,
Redz' Jānīti Dieva dēlu
Zelta tauri rociņā.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

32635.

Protu, protu, redzu, redzu,
Te būs laba Jāņu māte:
Te gailītis iztecēja
Medaiņām kājiņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32636.

Pūt, Jānīti, vaŗa tauri
Vārtu staba galiņā,
Lai ceļās(i) Jāņa māte
No mīkstiem spilveniem!
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

1. Jānīts kāpa uz vārtiem,
Zelta tauri iepūtās,
Lai ceļās saimeniece
No mīkstiem spilveniem.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

2. Jānīts pūta vaŗa tauri
Vārtu staba galiņā,
Lai ceļās Jāņa māte
No mīkstiemi spilveniemi,
No mīkstiemi spilveniemi,
No baltiemi palagiem.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

3. Ņem, Jānīti, vaŗa strumpi,
Sit pie durvju stenderītes,
Lai ceļāsi Jāņa māte
No mīkstiem spilveniem!
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

4. Sit, Jānīti, vaŗa bungas
Vārtu staba galiņā,
Lai ceļās saiminieki
No tiem dūnu spilveniem!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32637.

Sit, Jānīti, vaŗa bungas
Pašā vārtu stabiņā,
Lai satrūka Jāņa māte
Bez sietavu ustabā!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

32638.

Sit, Jānīti, vaŗa bungas
Vārtu staba galiņā,
Lai ceļās jāņamāte,
Lai saņēma Jāņa bērnus!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 106 -

1. Ņem, Jānīti, vaŗa bungas,
Sit pie vārtu stuburiņa,
Lai trūkāsjāņa māte,
Lai saņem Jāņa bērnus:
Jāņa bērni nomirkuši,
Jāņa zāles lasīdami.
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

326381.

Skaņa skaņa bērzu birze,
Kas to skaņu skandināja?
Jāņa tēvs skandināja,
Jāņa bērnus gaidīdamis.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

32639.

Tā, māmiņa, tu nedari,
Kā darīji pērno gadu:
Es iegāju līgodama,
Tu iebēgi kaņepēs.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

32640.

Vecas vecas tās mājiņas,
Vārtu stabi nosūnojši;
Daži labi Jāņa bērni
Te ēduši, te dzēruši.
226 [Kandavā (Tl)].

32641.

Celies, saimniek,
Velc bikses kājā!
Atjāja Jānītis
Zirgiem mainīt.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1. Celies, Jānīti,
Uzvelc biksas!
Pēteris atjāja
Zirgiem mainīt.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

4) Jāņa bērnus laipni saņem un aicina istabā

32642.

Kauniņš bija Jānīšam,
Mazi nāca Jāņa bērni,
Cits penteris, cits tenteris,
Cits līkām kājiņām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

32643.

Labvakari, Jāņa bērni,
Nāciet droši sētiņāi:
Netrūkst siera, netrūkst sviesta,
Netrūkst salda alutiņa.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32644.

Nākat droši, Jāņa bērni,
Nenākati bīdamies:
Jau vakari, aizvakari
Gaidīj' mana māmuliņa.
226 [Kandavā (Tl)].

32645.

Nāciet šurp, Jāņa bērni,
Gaŗām vis neejiet:
Es jums došu, kas man būs,
Alu dzert, sieru ēst.
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

32646.

Nākat šurpu, Jāņa bērni,
Nākat lieli, nākat mazi!
Lieliem došu alu dzerti,
Maziem siera gabaliņu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

32647.

Nākat šurpu, Jāņa bērni,
Nenākat bīdamies!
Te dzied pate Jāņa māte,
Alus kanna rociņā.
2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

32648.

Nākat šurp, Jāņa bērni!
Še bagāta saimeniece,
Še gailītis iztecēja
Medainām kājiņām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32649.

Visas bija Jāņa zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā;
Visi bija Jāņa bērni,
Kas atnāca līgodami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32650.

Visas bija Jāņa zāles,
Ko plūc Jāņa vakarā;
Visi bija Jāņa bērni,
Kas Jānīti daudzināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5) Jāņu bērni apsveicina Jāņu māti istabā

32651.

Atver duris, Jāņa māte,
Lai es eimu istabā,
Lai es eimu istabā,
Vai tā smuka izpuškota.
Ira smuka, ira smuka,
Vairāk zelta ne sudraba.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

- 107 -

32652.

Ieš' iekšā apraudzīti,
Kāda Jāņa istabiņa:
Grumbulaina šī grīdiņa,
Jāņa bērni līdzinās.
40-1 (Bigauņc.).

1. Kalnaina, lejaina
Tā istabiņa;
Gan mēs, Jāņa bērni,
Nolīdzināsim.
226 [Kandavā (Tl)].

32653.

Iesim, bērni, apraudzīt,
Kāda Jāņa istabiņa:
Šūtin šūta, pītin pīta,
Kā rakstīt izrakstīta.
216 [Ventspilī].

32654.

Iesim, bērni, skatīties,
Kāda Jāņa istabiņa:
Šūtin šūta, pītin pīta,
Vairāk zelta ne sudraba.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

32655.

Iesim, bērni, skatīties,
Kāda jāna istabiņa:
Visapkārt vaska sveces,
Vidū liepa līgojās.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

32656.

Iesim iekšā apraudzīt,
Vai būs silta istabiņa:
Jāņu bērni nosaluši,
Visu nakti līgojot.
216 [Ventspilī].

32657.

Ja būs laba Jāņa māte,
Ar ziediem kaisīsam;
Ja būs slikta, ja būs barga,
Ar dadžiem badīsam.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

32658.

Jāņa bērni sanākuši,
Nav krēsliņa, kur sēdēt;
Nu vēl Jānis krēslu pine
Viņa kalna galiņā.
226 [Kandavā (Tl)].

32659.

Kas to teica, tas meloja,
Jāņa māte Jelgavā:
Jāņa māte kambarī
Nu vēl vilka zīda svārkus,
Nu vēl vilka zīda svārkus
Sudrabiņu pastotiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Tevi teica, Jāņu māte,
Jelgavā nobraukušu:
Tepat vilka zīda kleitus,
Līdz pusīti sudrabiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

32660.

Kas tur spīd, kas tur viz
Istabiņas dibenāi?
Jāņa mātes istabiņa
Šūtin šūta, izrakstīta.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32661.

Kur palika Jāņa māte,
Ka neredz staigājam?
Jāņa māte kambarī
Siera nukas darināja.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32662.

Labvakar, Jāņa māte,
Kur tās jūsu meitas guļ?
Mēs vedam savus puišus
Jūsu meitu lūkoties.
- Mūsu meitas dārzā guļ
Baltos linu palagos,
Baltos linu palagos,
Smalkos dūju spilvenos.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

32663.

Labvakar, Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Ja gaidīji Jāņa bērnus,
Stiep galdiņu pār istabu!
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

32664.

Labvakar, Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Vai ir silta istabiņa,
Mīksta gulta pataisīta?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 108 -

32665.

Labvakari, Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Vai tev sieri, vai tev rauši,
Vai tev alus pagrabā?
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

326651.

Labvakar, Jāņu māte,
Vai ir silta istabiņa?
Ira silta, ira silta,
Liepas malku kurināta.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

32666.

Labvakari, Jāņu māte,
Var ir silta istabiņa?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jauka valodiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

32667.

Labvakar(i), Jāņa māte,
Vai ir silta istabiņa?
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņa zāles lasīdami.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

1. Cērt, Jānīt, bērza malku,
Kurin' siltu istabiņu:
Nu sanāca Jāņa bērni
Samirkuši, nosaluši.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

32668.

Labvakar(i), Jāņa māte,
Vai tu mūsu gaidījuse,
Mīkstu sieru sasējuse,
Saldu alu darījuse?
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Labvakari, Jāņu māte,
Vai gaidīji Jāņu bērnus?
Vai sasēji lielu sieru,
Vai ir silta istabiņa?
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

32669.

Labvakaru, Jāņa tēvis,
Vai tu dosi alus dzert?
Ja nedosi alus dzert,
Izbradāšu miežu lauku.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

32670.

Labvakar labvakar,
Krodziņa mamma!
Vai mīksti pīragi,
Vai sieri gatavi?
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

32671.

Labvakar labvakar
Šai vietā!
Vai visi veseli
Pērno gājumu?
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

32672.

Lūkājies, Jāņa māte,
Kādi tavi Jāņa bērni:
Zili svārki, baltas bikses,
Pogas vien laistījās.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

32673.

Nāburgam čaklas meitas,
Istabiņa izpuškota,
Istabiņa izpuškota,
Vārtu stabi apmeijoti.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

32674.

Naigas naigas tās meitiņas,
Istabiņa izpuškota
Ar ozola lapiņām,
Ar dimanta pakariem.
40-1 (Lapmežc.).

32675.

Pacel krēslu, Jāņu māte,
Lai sēžās Jāņu bērni:
Jāņu bērni piekusuši,
Jāņu zāles lasīdami.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

32676.

Skaisti gāju līgodama
Jāņa mātes istabā
Par sieriņu, par pieniņu,
Jāņa mātes telītēm.
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

32677.

Smuka bija Jāņa māte,
Smuka Jāņa istabiņa:
Gar griestiem kuplas rozes,
Pa plāniņu magonītes.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32678.

Tā Jānīša istabiņa
Ar alkšņiem izpuškota.
Vai tam trūka ošu, bērzu,
Vai ar kuplu ozoliņu?
252 [Spirgū (Slampes pag. Tk)].

- 109 -

32679.

Visu nakti Jāni dzinu
Pa to rudzu tīrumiņu;
Te sadzinu, te panācu
Jāņu mātes kambarie.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

6) Noliek Jāņu zāles

32680.

Atpakaļ, Jāņa bērni,
Jums nav lāga Jāņu zāļu
Suņaburkši, pupurlakši,
Tās ir jūsu Jāņu zāles.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32681.

Es savai Jāņa mātei
Došu skaistas Jāņa zāles;
Viņa man siera dos
Pa lieliem gabaliem.
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

32682.

Labvakaru, Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus,
Saņem savus Jāņa bērnus
Ar nastāmi mugurāi!
40-1 (Antiņc.).

32683.

Labvakar, Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Jāņa bērni atnesuši
Trejdeviņas Jāņa zāles.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

32684.

Labvakari, Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Manas rokas nogurušas,
Jāņa zāles nesājot.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32685.

Metam zāles istabā,
Lai nesnauda vērpējiņas,
Lai nesnauda vērpējiņas,
Lai snauž tēva arājiņi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32686.

Nāc, skaties, Jāņa māte,
Man trejādas Jāņa zāles:
Viena piena, otra kreima,
Trešā tīru sūkaliņu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

32687.

Ņemat zāles, ja ņemat,
Dodat sieru, ja dodat,
Lai es teku tekamo
Cita siera pelnīties!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Duoediet siera, naduoediet,
Jāņa zāeles atņemiet,
Lai as taku takuimiņu
Pa citiemi ciemiņiem!
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

32688.

Neskaties, Jāņa māte,
Kādas manas Jāņa zāles:
Dadži manas Jāņa zāles,
Klajumā dzīvojot.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32689.

Parādi, krodzniece,
Kur likšu zālītes:
Vai likšu krogā,
Vai kroga kaktā?
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

32690.

Visi nāca, visi nesa,
Tādu zāļu neatnesa;
Es atnācu, es atnešu
Piena zāles, sviesta zāles.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

7) Godina un daudzina Jāņu tēvu un māti

32691.

Dancoja, dancoja
Ozolu kronis
Jāņu mātes galviņā;
Dancoja, dancoja
Govju sieris
Pa manām rociņām.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

32692.

Es nopinu raibu kroni
Pašā Jāņa vakarā;
To es došu Jāņa mātei,
Lai aug raibi telēniņi.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

- 110 -

32693.

Es savai Jāņa mātei
Došu ziedu vainadziņu,
Lai tai aug labas govis
Ziedainām kājiņām.
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

32694.

Es savam Jāņa tēvam
Likš' ozola vaiņadziņu,
Lai aug viņa kumeliņi
Zemi resni kā ozoli.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Es uzliku saimniekam
Ozoliņa vainadziņu,
Lai tam auga tādi zirgi
Kā kuplie ozoliņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32695.

Es uzliku Jāņa mātei
Baltu puķu vainadziņu,
Lai Dievs dod Jāņa mātei
Baltgalvīšus talēniņus.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

32696.

Es uzliku Jāņa mātei
Dābultiņa vainaciņu;
Dievs dod mūsu Jāņa mātei
Labas goves dābulā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

32697.

Es uzliku Jānīšam
Zaļ' ozola vaiņaciņu:
Lai Dievs dod Jānīšam
Labas bites ozolā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

1. Es uzliku bitīiēm
Ozoliņa vainadziņu,
Lai Dievs dod citu gadu
Jaunas bites dārziņā.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

2. Es uzliku tētiņam
Ozoliņa vainaciņu.
Iecel, Dievs, tētiņam
Jaunas bites dārziņā!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32698.

Es uzliku Jāņa tēvam
Zaļ' ozola vainadziņu,
Lai zaļo Jāņa tēvs
Kā zaļais ozoliņš.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

32699.

Es uzliku māmiņai
Zaļu ziedu vainadziņu.
Ieved, Dievus, māmiņai
Jaunas govis dārziņā!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32700.

Nāc, Jānīti, dod rociņu,
Ko es tev dāvināšu:
Es nopinu puķu kroni
Tavā vārda dieniņā.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

32701.

Puškosimi mēs Jānīti
Ar ozola lapiņām,
Ar ozola lapiņām,
Ar rozēm, magonēm.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

32702.

Sēd', Jānīti krēsliņā
Zaļozola lapiņās,
Zaļozola lapiņās,
Āboliņa ziediņos!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32703.

Uzliekam tētiņam
Ozoliņa vainadziņu,
Lai bitīte uzsameta
Cekuliņa galiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

32704.

Ap tētiņu bites rūca
Kā ap zaļu ozoliņu;
Ap māmiņu govis māva
Kā ap zaļu āboliņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

32705.

Ausa! maza, bet bagāta
Jāņu māte šovakar,
Savu zeltu, sudrabiņu
Ar kājiņu rušināja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

32706.

Bagāta bagāta
Tā Jāņu māte:
Pilni pirksti zelta riņķu,
Pilnas kules zelta naudas';
Kur stāvēja, tur mirdzēja,
Kur staigāja, tur skanēja.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

- 111 -

32707.

Bagāts bija šo Jānītis,
Ar trīs zelta kulītēm;
Mūsējais bagātāks,
Ar piecām kulītēm.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

32708.

Jāņa māte Jāņa nakti
Bez ābolu negulēja:
Balto lika pagalvē,
Sarkano apsedzās.
226 [Kandavā (Tl)].

32709.

Jāņa mātei zīda brunči
Lādītē glabājami;
Tos uzvilka Jāņa nakti,
Jāņa bērnus gaidīdama.
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

1. Sapelējši Jāņa mātei
Brūni svārki lādītē;
Nu apvilka mugurā,
Jāņa bērnu gaidīdama.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

32710.

Jāņa tēvu gan pazinu,
Jāņa mātes nepazinu;
Jāņa tēvs zābakos,
Jāņa māte raibenos.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

32711.

Kas spīdēja, kas mirdzēja
Jāņa mātes kambarī?
Jāņa māte zelta svārkus
Jāņa nakti vēsināja.
40-1 (Bigauņc.).

32712.

Kas spīdēja, kas mirdzēja
Lielakunga kambaŗos?
Lielakunga kambaŗos
Zelta nauda plēvojās.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas spīdēja, kas vizēja
Lielakunga kambarī?
Lielakunga kambarī
Vētī zeltu, sudrabiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

32713.

Kas spīdēja, kas mirdzēja
Saimenieces pagultē?
Lūku vīzes, liepu šnelles,
Tās spīdēja, tās mirdzēja.
40-1 (Antiņc.).

32714.

Kas spīdēja, kas mirdzēja
Vīdreksnīšu krūmiņā?
Mūs' bāliņu zelta nauda
Jāņu nakti žāvējās.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

32715.

Kas spīdēja, kas vizēja
Jāņa mātes istabā?
Jāņa mātes zelta kronis
Sudrabiņa lapiņām.
224 [Kabilē (Kld)].

32716.

Kas spīdēja, kas vizēja
Jāņa mātes istabā?
Jāņa mātes zelta rota,
Tā spīdēja, tā vizēja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32717.

Kas spīdēja, kas vizēja
Jāņa mātes istabā?
Jāņa mātes zīda kleite,
Tā spīdēja, tā vizēja.
226 [Kandavā (Tl)].

32718.

Kas spīdēja, kas vizēja
Jāņa mātes kambarī?
Jāņa mātes brūtes svārki,
Tie spīdēja, tie vizēja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32719.

Kas spīdēja, kas vizēja
Jāņa mātes kambarī?
Jāņa mātes zelta gulta
Ar dimanta kājiņām.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

32720.

Kas spīdēja kas vizēja
Jāņa mātes pagultē?
Jāņa mātes zelta kurpes,
Tās spīdēja, tās vizēja.
226 [Kandavā (Tl)], 250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

- 112 -

32721.

Kas spīdēja, kas vizēja
Jāņa tēva istabā?
Jāņa tēva zelta josta,
Tā spīdēja, tā vizēja.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Kas spīdēja, kas vizēja
Mūsu tēva kambarī?
Tēvam spīd zelta josta,
Māmiņai sidrabiņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32722.

Kas spīdēja, kas vizēja
Pie Jānīša nama durvju?
Jānītim div' meitiņas,
Zelta kroņus vēdināja.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

32723.

Kas tik kupli grozījās
Jāņa tēva istabē?
Jāņa tēvs naudu skaita,
Vairāk zelta ne sudraba.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32724.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Jāņu mātes istabā?
Jāņu mātes gultas deķi,
Tie spīdēja, tie mirdzēja.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

32725.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Jāņa tēva kambarī?
Jāņa tēva cepurīte,
Tā tur spīd, tā tur mirdz.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

32726.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Jāņu tēva istabā?
Jāņu tēva zelta pīpe
Zelta vadža galiņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Kas tur spīdi, kas tur vizi
Jāņ' istabas dibinā?
Jāņa tēva zelta pīpe,
Jāņa mātes zelta aube.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

32727.

Kas tur spīd, kas tur viz
Jāņa mātes kambarī?
Jāņa māte grozījās,
Zīda kleita mugurā.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

32728.

Kas tur spīd, kas tur viz
Jāņa mātes kambarī?
Jāņa mātes zelta aube,
Tā spīdēja, tā vizēja.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Kas spīdēja, kas vizēja
Jāņu mātes istabā?
Zelta aube, tā spīdēja
Sudrabiņa vadzītī.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

32729.

Kas tur spīd, kas tur viz
Jāņa mātes kambarī?
Tur spīdēja, tur mirdzēja
Jāņa mātes priekšautiņš.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

32730.

Kas tur spīd, kas tur viz
Jāņa tēva kambarī?
Jāņa tēva samta svārki,
Tie spīdēja, tie vizēja.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

32731.

Nevienam tā nebija,
Kā tam mūsu Jānīšam:
No kājām ziedi bira,
No rokām sudrabiņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32732.

Nevienam tā nebija,
Kā tam mūsu Jānīšam:
Zirgi zviedza stiliņģos,
Gaiļi dzied bēniņos.
18 (Kliģenē).

1. Nevienam tā nebija
Kā manam bāliņam:
Zirgi zviedz stallītī,
Govis bļauj laidarā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

32733.

Nevienam tā nevaid
Kā manam bāliņam:
Pilna klēts rudzu miežu,
Strīķētana bērnu lāva.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

- 113 -

32734.

Nevienam tā nevaid [nebij]
Kā tam mūsu kundziņam:
Caur istabu upe tek,
Ūdrīts guļ dibinā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

32735.

Nevienam tāda dzīve,
Kā tam mūsu Jānīšam:
Visapkārt bērzu birze,
Vidu saule laistījās.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

32736.

Nevienami tāda vaļa,
Kā tam mūsu Jānīšam:
Tas saviemi kumeļiemi
No ozola stalli cirta,
Vaŗa grīdu darināja,
Zelta siles kaldināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32737.

Nevienam tādas laimes,
Kāda laime Jānīšam:
Tam izauga piecas vārpas
Viena stobra galiņā.
Tam ar bija jābaro
Pieci bēri kumeliņi;
Tam ar bija jāuztur
Piecas brūtes Jelgavā,
Piecas brūtes Jelgavā,
Vēl deviņas Vidzemē.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

32738.

Šādi kungi, tādi kungi
Mūsu kunga nepanāca:
Mūsu kunga cepurīte
Lietavā medu dzēra
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32739.

Šādi kungi, tādi kungi
Mūsu kunga nepanāca:
Mūsu kunga cepurīte
Tīru zeltu vizināja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Šādi tēvi, tādi tēvi
Jāņa tēva nepanāk:
Jāņa tēva cepurē
Vairāk zelta ne sudraba.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32740.

Šāedi kungi, tāedi kungi
Mūsu kunga napanāeca:
Mūs' kungam zalta pieši,
Sudraebiņa mētelīts.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

32741.

Skatāmies, raugāmies,
Kas tur viz jūrmalāi:
Mūsu Jāņa līgaviņa
Zelta naudu rēķināja,
Zelta naudu rēķināja,
Stikla durvis virināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32742.

Tur man tika Jāņos iet,
Kur lustīga Jāņa māte:
Kur lustīga Jāņa māte,
Tur lustīga dzīvošana.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

32743.

Tur man tika Jāņos iet,
Kur lustīga saimeniece,
Tur gailītis iztecēja
Medaiņām kājiņām.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

32744.

Cienīgtēva cepurīte
Visu pili izlīgoja;
Cienīgtēva padomīc
Visu muižu apgādāja.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

8) Jāņa bērnus pacienā

32745.

Alu alu, Jāņa tēvs!
Tavus miežus izravēju;
Ja nedosi alus dzert,
Ar puišiem izviļāšu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32746.

Alu alu, Jāņu tēvis!
Tev aug mieži tīrumā;
Ja nedosi alutiņa,
Iešu, miežus noviļāšu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Labvakar, Jāņa tēvs,
Dosi man alus dzert?
Ja nedosi alus dzert,
Noviļāšu miežu lauku,
Noviļāšu miežu lauku,
Nošķinīšu apīnīšus.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

- 114 -

32747.

Alu alu, saimenieks!
Labi mieži sūdājā;
Ja nedosi alu dzert,
Paliks mieži melnplaukaini.
40 [Slokā (Rg)].

32748.

Dodi ēst, Jāņa māte,
Svešas zemes putniņiem!
Tie atnāce no Vāczemes,
Ne rasiņu nebaudīja.
226 [Kandavā (Tl)].

32749.

Dod, māmiņa, sieru, pienu
Pašā Jāņa vakarā,
Lai aug govis raibaļiņas,
Lai aug baltas avitiņas.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

32750.

Dod, māmiņa, to pieniņu,
Kuŗu liki drēbītē!
Es neēžu tā pieniņa,
Kuŗu liki bļodiņā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

32751.

Dod man, māmiņa,
Barota brandava!
Es tavas telītes
Pabaroju,
No galvas paņēmu,
Pie ļipas pieliku,
Pie ļipas pieliku
Gaŗos salmus.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32752.

Duoediet man als padzart
Jāņa dienas vakarā!
Kāpuoestiņus aplauzīšu,
Ja māemiņa nemieluos.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

32753.

Dodiet man siera, piena
Pašā Jāņa vakarā!
Nedosiet siera, piena,
Iešu, pļavas izvāļāšu,
Iešu, pļavas izvāļāšu,
Akmentiņu piesvaidīšu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

32754.

Dodiet man visu sieru,
Siera mazga nedodiet:
Siera mazgis piederēja
Pašai siera sējējai.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32755.

Dodiet sieru, kad dodami,
Atsakiet sacīdami,
Lai es eju līgodama
Pa citiemi ciemiņiem!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32756.

Es tev lūdzu, Jāņa māte,
Sild' man siltus kāpostiņus:
Kad tiesilti, tad tie labi,
Kad tie auksti, nesmeķē.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

32757.

Galdam kājas nolīkušas,
Ne no zelta , sudrabiņa:
No ēdiena dzērieniņa,
Jāņa bērnus mielojot.
226 [Kandavā (Tl)].

32758.

Ja, māmiņa, ēst nedosi,
Noviļāšu kāpostiņus;
Ja, tētiņi, dzert nedosi,
Nobraucīšu apentiņus.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

32759.

Jāņa bērni alu prasa;
Kur bij manim alu ņemt?
Nu vēl Jānis raugu lika,
Vasku cimdi rociņā.
226 [Kandavā (Tl)].

32760.

Jāņa [Jāņu] bērni gaļas
prasa;
Kur mēs gaļu dabūsim?
Man kaziņu vilks aiznesa
Pašā Jāņa [Jāņu] vakarā.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 115 -

32761.

Jāņa bērni sanākuši,
Man vēl alus kocenē.
Jāj, Jānīti, apkārt kalnu,
Līdz izkāsu alutiņu!
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

32762.

Jāņa bērni sieru prasa;
Kur mēs sieru dabūsim?
Mums gosniņa raibaļiņa
Trīs gadiņi ālavē.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Jāņa bērni sieru prasa;
Kur bij man sieru ņemt?
Kur bij man sieru ņemt,
Man gosniņas ālavē?
Vai, lūdzami, Jāņa bērni,
Atvedati bullēniņu,
Atvedati bullēniņu,
Kad nākat citu gadu!
226 [Kandavā (Tl)].

32763.

Jāņa māte baidījās,
Pulks sanāca Jāņu bērnu.
Nebaidies, Jāņa māte,
Neba tevis izpostīs!
226 [Kandavā (Tl)].

32764.

Jāņa māte bēdājās,
Atslēdziņa nozudusi.
Atrauj piķis atslēdziņu,
Dod tik saldu brandevīnu!
40-1 (Lapmežc.).

32765.

Jāņa māte bēdājās,
Atslēdziņa pazudusi.
Vells tev rāva atslēdziņu
Pašā Jāņa vakarā!
40-1 (Bigauņc.).

1. Jāņa māte žēlojas,
Atslēdziņa nozudusi.
Velns tev rāva atslēdziņu
Pašā Jāņa vakarā-
Žēl bij sviesta, žēl bij piena,
Žēl bij siera gabaliņa!
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

32766.

Jāņa [Jāņu] māte
bēdājās,
Daudzi nāce Jāņa bērnu.
Nebēdā, Jāņa māt,
Gan tos visus pamielosi,
Gan tos visus pamielosi,
Saujiņā turēdama!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32766v1.

Apsabija Jāņu māte,
Daudzi nāce Jāņa bērnu;
Atsacīja gausu māte:
Gan es visus pamielošu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32767.

Jāņa māte bēdājās,
Daudzi nāca Jāņu bērnu.
Nebēdā, Jāņu māte,
Nava daudzi Jāņu bērnu:
Pieci puiši, sešas meitas,
Divas vecas māmuliņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

32768.

Jāņa māte bēdājās(i),
Daudzi nāca Jāņa bērnu.
Nebēdā, Jāņa māte,
Visi nāca paēduši!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jāņa māte bēdājās(i),
Daudzi nāca Jāņa bērnu.
Nebēdā, Jāņa māte,
Visi nāca paēduši,
Visi nāca paēduši,
Salda ala padzēruši.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

2. Jāņa māte bēdājās,
Liela pulka līgotāju.
Nebēdā, Jāņa māte:
Paēduši, padzēruši,
Paēduši, padzēruši,
Līgot vien atnācām.
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

32769.

Jāņa māte bēdājāsi,
Jāņa bērni sanākuši.
Nebēdājies, Jāņa māte:
Pašiem siera, pašiem piena,
Pašiem siera, pašiem piena, -
Dod tik puišus klātgulēt!
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

32770.

Jāņa māte bēdājās,
Mazu sieru sasējuse.
Nebēdā, Jāņa māte,
Dosi mazus gabaliņus!
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

- 116 -

32771.

Jāņa māte bēdājās,
Mazu sieru sasējusi.
Nebēdā, Jāņa māte,
Gan Dieviņš gausinās.
Šim stūrītis, tam stūrītis,
Tev pašai viducītis.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

32772.

Jāņa māte sieru deva,
Lai aug slaidi telēniņi;
Jāņa tēvs dzerti deva,
Lai aug bēri kumeliņi.
121 [Gulbenē (Md)].

32773.

Jāņa mātei lielas govis
Kā lielās briežu mātes;
Tā sasējalielu sieru,
Jāņa bērnu gaidīdama.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32774.

Jāņa mātes priekšautiņš
Pilnis siera līgojās;
Vajadzēja vajadzēja
Jāņa bērnus pamielot.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

32775.

Jāņu nakti līgot gāju,
Brandaviņa gribēdams;
Ja nedos brandaviņu,
Kāpostiņus izraustīšu,
Kāpostiņus izraustīšu,
Kaņepītes aplauzīšu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

32776.

Jāņa tēvs bēdājās,
Zaķi miežus noēduši.
Nu paldies, tā vajag,
Kad Jāņiem al's nedara!
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

32777.

Jānim auga mieži rudzi,
Tas man deva maizi ēst;
Marijai govis, aitas,
Tā man deva sieru ēst.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

32778.

Kādu godu mēs dzeŗam,
Tādu dziesmu nodziedam:
Jāņu godu nu dzeŗam,
Jāņu dziesmu nodziedam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32779.

Kāra kāra Jāņa māte,
Pate sieru apēduse,
Druskas vien sabēruse
Jāņa bērnu trauciņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32780.

Kas dos siera, tam būs piena,
Līgo, līgo!
Kas nedos, tam nebūs,
Līgo līgo!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Kas dos sieru, tam būs piens,
Kas nedos, tam nebūs;
Kas dos saldu alutiņu,
Tam aug mieži griezdamies;
Kas dos sūru brandavīnu,
Tam augs rudzi griezdamies.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

32781.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Jāņa galda galiņā?
Jāņa mātes lieli sieri,
Tie tur spīd, tie tur mirdz.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

327811.

Kur palika Jāņa tēvs,
Ka neredz staigājam?
- Jāņa tēvs pagrabā
Uzvelk vīna enkurīti.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

32782.

Kuŗa māte sieru deva,
Tai aug slaiki telēniņi;
Kuŗa sieru man nedeva,
Lai aug sīki, sakrupuši.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Kas man deva piena, siera,
Lai aug slaiki telēniņi;
Kas nedeva piena, siera,
Lai kā krupji vazājās.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 117 -

32783.

Laba diena Jāņa diena,
Ti dod siera, ti dod piena,
Ti dod siera, ti dod piena,
Ti saldana alotiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32784.

Laba laba Jāņa māte,
Gārdus raušus izcepusi:
Kviešu milti pa apakšu,
Krējumiņis pa virsiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

32785.

Laba laba Jāņa māte,
Labi bērnus pamieloja:
Sēņu zupi stribināja
Sudrabiņa karotēm.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1. Paldies saku māmiņai
Par to labu mielastiņu:
Deva, deva gaļu ēst,
Sēņu zupu strēbināja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32786.

Laba laba Jāņa māte,
Tā man' labi pamieloja:
Deva ēsti, deva dzerti,
Deva siera gabaliņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

32787.

Laba laba Jāņa māte,
Vēl labāks Jāņa tēvs:
Jāņa māte sieru deva,
Jāņa tēvs alutiņu.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32788.

Labi labi pamieloja
Tai mazāi sētiņā:
Vīnu medu dzirdināja
Ar sudraba biķeŗiem.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32789.

Māte māte, siera, piena,
Lai aug govis raibaļiņas!
Ja nedosi siera, piena
Tad augs tādas dūmaļiņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

32790.

Man iedeva Jāņa māte
Raibu siera gabaliņu.
Audzē, Dievs, Jāņa mātei
Raibus vien telēniņus!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32791.

Maza maza Jāņa māte,
Kā bitīte ritājās,
Drīz priekšā, pakaļā,
Mielodama Jāņa bērnus.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

32792.

Mazajā ciemiņā,
Tur man' skaisti pamieloja:
Tur man deva šķīstu pienu
Ar sudraba karotiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32793.

Mēs Jānīti piesējām
Pie ozola vārtu staba,
Kam Jānītis mums nedeva
Pērno miežu alutiņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32794.

Ne es ēstu, dzertu nācu
Šai lielā līkumā:
Nācu ļaužu apraudzīt,
Kā dzīvoja maliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32795.

Nebēdā, saimenīca,
Ka daudz mūsu viesu gāje;
Velc galdiņu par istabu,
Sēdi pati galiņā!
331 [Augškurzemē (Il)].

32796.

Nenācēm ēst un dzert,
Nācēm ļaužu aplūkot,
Nācēm ļaužu aplūkot,
Vai tie Jāni gaidījuši.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32797.

No tālienes jau pazinu,
Kuŗa bija Jāņa māte:
Slēšu kreklis mugurā,
Balta kanna rociņā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 118 -

32798.

Protu, protu, redzu, redzu,
Mielos mani Jāņa māte:
Ira raušus sacepusi,
Raģelīti nokavusi.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

32799.

Protu, protu, redzu, redzu,
Mielos mani Jāņa māte,
Mielos mani Jāņa mate
Ar tiem pūŗu rausīšiem.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

32800.

Še ēdam, še dzeŗam,
Še Dievs rod rodamo,
Še Dieviņš nakti gul,
Še dusēja launadziņu.
216 [Ventspilī].

32801.

Še nāksim citu gadu,
Še līksmīga Jāņu māte,
Kā bitīte vīvināja,
Savus bērnus mielodama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32802.

Sieru, pienu, mamzelīte,
Par gosniņu ganīšanu,
Kā kundzinis alu deva
Par vārpinu lasīšanu.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32803.

Siera siera, biezapiena,
Šķīsta piena nedodiet:
Tas klaudzēja vēderā,
Jāņa nakti līgojot.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32804.

Sieru sieru, Jāņa māte,
Tev bij govis laidarā;
Alu alu, Jāņa tēv(i)s,
Tev bij mieži tīrumā!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 188-0364-1.

1. Gaļu gaļu, saimeniece,
Tev vepriņi aizgaldā;
Alu alu, saimes tēvis,
Tev miezīši apcirknī!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32805.

Sieru sieru, Jāņa māte,
Tev bij govis laidarā!
Ja tu sieru man nedosi,
Ņemšu vienu raibuļiņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32806.

Siera siera, māmuliņa,
Man lielāku gabaliņu!
Ne es ēdu, ne pārdevu,
Puišus vieni kairināju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Dod, māmiņa, kazu sieru
Jele vienu gabaliņu,
Lai puisīši pakaļ skrēja,
Kā āzīši brēkādami.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

32807.

Sieru sieru, mums, māmiņa!
Mēs puišiemi nedosami,
Mēs puišiemi nedosami,
Puiši govju neganīja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32808.

Sieru sieru, saiminiece!
Mēs gosniņas mielojam,
Mēs gosniņas mielojam
Ar baltaju āboliņu.
40-1 (Lapmežc.).

32809.

Skatātiesi, Jāņa bērni:
Jāņa māte sieru griež,
Zelta nazis, zelta šķīvis,
Sudrabiņa gapelīte.
40-1 (Bigauņc.).

32810.

Tā bij laba Jāņa māte,
Kur es biju šovakar,
Tā man deva sieru ēsta,
Saldu alu nodzertiesa.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

32811.

Tēva gods, tēva gods,
Kur tās pašas mātes gods?
Tēvis alu padarījis,
Māte siera nesējuse.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 119 -

32812.

Uz māmiņu līgot nāču ,
Lai man deva sieru, sviestu;
Uz tētiņulīgot gāju,
Lai dod sūru brandiviņu.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

32813.

Visapkārt vasku sveces,
Vidū klāts liepas galds:
Dieviņš sveces dedzināja,
Laimīt' galdu apklājuse.
40-1 (Lapmežc.).

32814.

Vīni, medi vien smirdēja
Mūs' kundziņa dārziņā;
Citu kungu dārziņā
Nesmird vecas pateciņas.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

32815.

Celies, mūsu Jāņa māte,
No tiem dūņu spilveņiem,
Iznes alus nodzerties,
Siera nuku kabatāja!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

9) Jāņa bērni pateicas par mielojumu un novēl laimes Jāņa tēvam un mātei

32816.

Audzē, Dievs, tai māmiņai
Melnas govis baltu galvu:
Tā mums deva siera ēsti
Jāņu dienas vakarā.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

32817.

Audzē, Dievs, tam tēvam
Miežus rudzus tīrumā:
Tas man deva alu dzert,
Jāņu dienu līgojot.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

1. Lai aug mieži kupli, tauki
Jāņa tēva tīrumā:
Tas man deva alu dzert
Jāņa dienas vakarā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Lai Dievs dod tam tēvam
Miežiem augt tīrumā,
Kas mums deva alu dzert
Jāņa dienas vakarā;
Kas nedeva alus dzert,
Lai aug usnes tīrumā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32818.

Dievs dod mūsu Jāņa mātei
Labu vien piedzīvot:
Piecas cūkas , sešus kuiļus,
Septiņsimti suvēniņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

32819.

Dievs dod mūsu Jāņa mātei
Pilnu kūti raibu govju,
Pilnu kūti raibu govju,
Pilnu stalli kumeliņu.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

32820.

Dievs dod mūsu Jāņa tēvam
Labu laimi dzīvojot,
Ar kājiņu pabīdīt
Naudas lādi pagultē.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Dievs dod mūsu Jānīšam
Ilg' dzīvot, lab' redzēt,
Naudas lādi pagultē
Ar kājiņu kustināt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

32821.

Dievs dod mūsu kundziņam
Simtu gadu nodzīvot,
Dievs dod zeltu, sudrabiņu
Ar kājiņu rušināt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dievs dod mūsu kundziņam
Ilg' dzīvot lab' redzēt,
Zeltu nest galviņā,
Mīt sudrabu kājiņām.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

2. Lai Dievs dod Jāņa tēvam
Ilgi dzīvot, labu redzēt,
Zeltu nest mugurā,
Sudrabiņu rociņā.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

32822.

Dievs dod mūsu kundziņam
Simtu gadu še dzīvot:
Meitai pliķi neiesita
Bez saulītes vakarā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

32823.

Dievs dod mūsu kundziņam
Sirmu galvu nodzīvot:
Tas dod mūsu meitiņām
Noputējšu alu dzert.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 120 -

32824.

Dievs dod mūsu kundziņam
Viļņot rudzus tīrumā,
Viļņot rudzus tīrumā,
Ar lastēm sadzīt klētiņā.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

32825.

Dievs dod mūsu lielamkungam
Simtu gadu še dzīvot,
Samta svārkus šūdināt,
Zīdu likt oderē.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Lai Dievs dod Jāņa tēvam
Simtu gadu nodzīvot,
Samta svārkus šūdināt,
Zīdu likt oderē.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

32826.

Dievs dod mūsu NN - nam
Sirmu mūžu nodzīvot!
Līgo, līgo, līgo!
399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32827.

Dievs dod mūsu saimniekam
Pilnu kūti govju vēršu,
Stallī bērus kumeliņus,
Pagultēi naudas lādi.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

32828.

Dievs dod mūsu saimniekami
Zelta kroni galviņāi,
Sudrabiņu rociņāi,
Liepu vīzes kājiņāi.
40-1 (Antiņc.).

32829.

Dievs dod mūsu saimniekam
Simtu gadu še dzīvot,
Simtiem govju, simtiem vēršu,
Simtiem bēru kumeliņu.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32830.

Dod, Dieviņ, devējam,
Ne kādam skaudējam,
Pilnu klēti rudzu miežu,
Stallī labu kumeliņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 424 [Barkavas pag. Rz].

32831.

Dod, Dieviņ, miežiem augt
Jāņa tēva tīrumā:
Tas mums deva alu dzert,
Jāņa nakti līgojot.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

32832.

Dod, Dieviņi, tam tēvam
Nezināmu veselību,
Kas man deva šodieniņu
Tikai līksmi padzīvot!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32833.

Dūd, Dīveņ, vasel'ību
Meusu muižas saimenīcai!
Džīduodamos meitos īt
Kai iz eistu muomul'eņu.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

32834.

Es uzgāju pillu vietu,
Citu gadu vēl pillāku,
Ar vēršiem, ar govīm,
Ar sīko sudrabiņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32835.

Golit', aitiņ', cūciņ', gūžiņ'
stallī;
Rudziš', pūriš', mieziš', auziš' klētē!
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

32836.

Kas man deva alus dzert,
Lai aug mieži griezdamies;
Kas nedeva alus dzert,
Lai kokāļi noziedēja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Kas man dos alus dzert,
Tam augs mieži griezdamies;
Kas nedos alus dzert,
Tam veldē sakritīs.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

32837.

Ko mēs labu vēlēsim
Jāņu mātei šovakar?
Ilgu mūžu, labu laimi,
No Dieviņa veselību.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

32838.

Ko mēs laba vēlēsim
Mūsu Jāņu tētiņam?
Pilnu klēti rudzu miežu,
Stallī labus kumeliņus,
Zirgiem zviegt, govīm maut,
Arājam gavilēt.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

- 121 -

32839.

Ko mēs laba vēlēsim
Mūs' labam Jāņu tēvam?
Simtiem govju, simtiem vēršu,
Simtiem bēru kumeliņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Ko mēs laba vēlēsim
Mūs' labam Jāņa tēvam?
Divas kūtis raibu govju,
Trešo bēru kumeliņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

32840.

Ko mēs laba vēlēsim
Tai labai Jāņa mātei?
Simtiem goves raibaliņas,
Labu biezu krējumiņu.
2991 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

32841.

Lai paldies, kam paldies,
Mūs' kungam, tam paldies:
Tas mums deva ēsti, dzerti,
Lai ražani padziedam.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

32842.

Paldies, man šai vietā
Deva ēst, deva dzert;
Ja dzīvošu, nenomiršu,
Vēl atnākšu citu gadu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Paldies saku Jāņa mātei,
Deva ēsti, deva dzerti,
Deva ēsti, deva dzerti,
Deva siera gabaliņu.
Nākš' atkal citu gadu
Šito durvju klabināt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32843.

Paldies saku Dieviņam
Par ēdumu, dzērumiņu;
Jāņa mātei ar paldies
Par to labu uzņēmumu.
226 [Kandavā (Tl)].

32844.

Paldies saku Jānīšam
Par ēdumu, par dzērumu.
Nu ar Dievu, Jāņu māte,
Līdz citam Jānīšam!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

32845.

Paldievs saku Jāņu tēvam,
Ka turēja Jāņa bērnus;
Kas netura Jāņa bērnu-
Veldē rudzi, veldē mieži.
10 [Dolē (Doles pag. Rg)].

32846.

Paldies saku māmiņai,
Kas mūs labi pacienāja:
Deva sieru, deva pienu,
Deva saldu medutiņu.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

32847.

Paldies saku māmiņai
Par ēdumu, par dzērumu;
Tik vien varu vainas dot-
Nedod puisi klātgulēt.
40-1 (Lapmežc.).

32848.

Pildi, Dievs, to vietiņu,
Kur ēdām, kur dzērām,
Kā piepildi dziļas upes,
Kā dziļos ezeriņus.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Pildi, Dievs, to vietiņu,
Kur ēdām, kur dzērām,
Kā pildīji pavasar
Pilnas upes, ezeriņus.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32849.

Pildi, Dievs, to vietiņu,
Kur ēdām, kur dzērām,
Kur ēdām, kur dzērām,
Kur naksniņu kavējām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32850.

Pilla pilla tā vietiņa,
Citu gadu vēl pillāka!
Šeit mieloja namamāte
Sieru, sviestu Jāņu bērnus.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

32851.

Pilla pilla tā vietiņa,
Citu gadu vēl pillāka,
Citu gadu vēl pillāka
Ar sīkaju sudrabiņu!
40-1 (Bigauņc.).

- 122 -

1. Tukša tukša tā vietiņa,
Citu gadu vēl tukšāka!
153 [skat. 2671. (Kalnciema pag. Jg)].

32852.

Sasagrieza Jāņa bērni
Jāņa tēva pagalmā:
Sagriez, Dievs, rudzus miežus
Jāņa tēva tīrumā!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32853.

Zaķi, miežu neēdiet
Jāņa tēva tīrumā:
Tas mums deva alus dzert
Pašā Jāņa vakarā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32854.

Šogad bija nn-os
Pilnas klētes miežu rudzu;
Lai Dievs dod citu gadu
Pilnas baltu dālderīšu!
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

32855.

Sīļam devu riekstu sauju,
Lai nospēra Jāņu tēvu,
Kam tas alu nebrūvēja,
Nemieloja līgotājus.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

32856.

Svētī, Dievs, to vietiņu,
Kur ēdām, kur dzērām;
Audzē, Dievs, div' vārpiņas
Viena salma galiņā!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Nu ēdām, nu dzērām,
Nu Laimīte jāvēlē:
Lai Dievs dod divas vārpas
Viena salma galiņā!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

32857.

Ozols nāca pa Daugavu
Ar visām bitītēm;
Dievs dod mūsu Jānīšam
Simtu bišu kozuliņu!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

10) Atvadās aiziet

32858.

Iet projāmi, Jāņa bērni,
Negaidieti skubinām!
Gaidīsiet skubinām,
Dabūsiet lielu kaunu.
226 [Kandavā (Tl)].

32859.

Ar Dieviņu sanācām,
Ar Dieviņu šķiŗamies,
Ar Dieviņu lai palika
Šī svētīta istabiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32860.

Iestādīju ozoliņu
Jāņa tēva pagalmā,
Lai tas auga, lai zaļoja
Līdz citiem(i) Jānīšiem.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32861.

Laba laba, ne tik laba
Tās sētiņas saimeniece:
Deva ēst, deva dzert,
Pavadīt vien nenāca.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

32862.

Nu ar Dievu, Jāņa māte,
Līdz citiem Jānīšiem!
Citu gadu, tad es nākšu,
Nesīš labu zāļu nastu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

32863.

Te staigājši Jāņa bērni,
Te zālītes kaisījuši.
Nāc, Jānīti, sētiņā,
Pa zālēmi laipodams!
2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

53577.

A Dieviņ, a Dieviņ,
Nu nāk nama saiminieks!
Alus kanna rociņē,
Butelīte kabatē.
546 [Kuldīga Kld apr.].

53578.

Ai godīga Jāņu māte,
Atver savas nama durvis!
Atver savas nama durvis,
Mazgā savu liepu galdu;
Jānīts nāca šovakar
Tavu godu lūkoties.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 123 -

53579.

Ai Jānīti, ai Jānīti,
Mielo savus Jāņa bērnus!
Jāņa bērni piekusuši,
Jāņa zāles lasīdami.
127 [Grostonas Md].

53580.

Ai Jānīti, ai Jānīti,
Kam tik ilgi nogulēji?
Jāņa bērni aizgājuši
Neēduši, nedzēruši.
127 [Grostonas Md].

53581.

Ai kaimiņu saiminiece,
Kam nenāci Jānīšos?
Tāpēc tavas cūkas raka
Pērnājā midziņā.
270 [Mežotnes B].

53582.

Vai lielie Jāņa bērni,
Pagaidāt mani mazu!
Liela rasa, gaŗi svārki,
Nevarēju patecēt.
513 [Zemītes Tk].

53583.

Voi lelī Juoņa bārni, leigū
leigū!
Naspaiditi mozuokūsi, leigū leigū!
I visimi vītys beja, leigū leigū!
Juoņa muotes ustobāi, leigū, leigū.
236 [Līvānu D].

53584.

Alu alu, Jāņa tēvs,
Tev aug mieži tīrumā!
Ja nedosi alu dzerti,
Es tev miežus izviļāšu;
Es tev miežus izviļāšu
Deviņiem viļākņiem.
91 [Druvienas C].

1. Alu alu, Jāņa tēvs,
Tev bij mieži tīrumā!
Ja nedosi Jāņu alu,
Tavi mieži nodzeltēs.
224 [Lielvārdes Rg].

2. Alu alu, Jāņa tēvs,
Labi mieži tīrumā!
Ja tu alus man nedosi,
Zaķīts miežus nobadīs.
514 [Zentenes Tl].

53585.

Jāņu tēvs, Jāņu tēvs,
Brandaviņu, brandaviņ'!
Ja nedosi brandaviņa,
Iešu rudzus izvaļāšu;
Iešu rudzus izvaļāšu,
Kāpostiņus izbradāšu.
480 [Vējavas Md].

53586.

Jāņu nakti līgot gāju, līgo
līgo!
Brandavīna gribēdams, līgo!
Ja nedosi brandavīna, līgo līgo!
Izvārtīšu kaņepītes, līgo!
Izvārtīšu kaņepītes, līgo
līgo!
Ar nagiem izkasīšu, līgo!
248 [Mālpils Rg].

53587.

Alu alu, Jāņa tēvs,
Tev aug mieži tīrumā!
Ja tu alu mums nedosi,
Mēs tev skādi darīsim:
Iesim mežā, lūgsim zaķus,
Lai nāk miežus nobradāt.
464 [Vānes Tk].

53588.

Šņabi šņabi, Jāņa tēvs,
Es nevaru als piedzert!
Jaunu puišu, jaunu puišu,
Es nevaru vien' gulēt.
127 [Grostonas Md].

53589.

Jā, tētiņi, dzert nedosi,
Nobraucīšu apīnīņus;
Ja, māmiņa, ēst nedosi,
Nolauzīšu kāpostiņus.
127 [Grostonas Md].

53590.

Saiminīks saiminīks,
Namet mani leikumā!
Jo nadūsi tu man ols,
Taišam mīžus izvoļuošu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

53591.

Brandavīnu, Jāņa tēvs,
Par vaiņaga devumiņ'!
Ja nedosi brandavīnu,
Izvārtīšu kaņepītes;
Rudzu druvu izsliedēšu,
Linu lauku nogulēšu.
350 [Ropažu Rg].

- 124 -

53592.

Brandaviņa brandaviņa,
Es nevaru al's piedzert!
Tas klunkšķēja vēderā,
Jāņa nakti staigājot.
261 [Mēdzūlas Md].

53593.

Lieliem saldu alutiņu,
Maziem siera gabaliņu!
Ja nedosi Jāņa sieru,
Visas govis vecpienītes.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

53594.

Aneitei i
Pīci sīri harteņā.
Atdūd maņ i da pīktū
Par šuos dīnas leigavumu!
143 [Jāsmuižas D].

53595.

Atpakaļ, Jāņu bērni,
Man notika nelaimīte
Sieru sēju, tas pārtrūka,
Als kā putra saskābusi.
192 [Kosas C].

53596.

Atpakaļ, Jāņa bērni,
Suns izēda putras katlu!
Nāciet rītu saulītē,
Tad mēs jaunu vārīsim.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

53597.

Liela, gaŗa Jāņa sieva
Par citām sieviņām.
Nenāciet, Jāņa bērni,
Suns izēda putras katlu!
345 [Remtes Tk].

53598.

Atveŗat platas duris,
Vedat bērnus istabā!
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņu zāles lasīdami.
245 [Lutriņu Kld].

53599.

Audziet, mūsu linu lauki,
Zilajiem ziediņiem,
Lai staigāja Jāņa tēvs
Zilās samta biksītēs.
211 [Ļaudonas Md].

53600.

Bagātam Jāņa tēvam
Treji vārti appuškoti:
Pa vieniemi gani dzina,
Pa otriemi pieguļnieki,
Pa trešiem Jāņa bērni
Jāņa dziesmas skandināja.
281 [Neretas Jk].

53601.

Caur ābeļu birzi jāju,
Uz kumeļa ziedi bira.
Jāņu rītu es izjāju
Caur tautiņu sētiņai;
Tautu meitas bēdājāsi.
Slauka gaužas asariņas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53602.

Celies, Jānīt, noslaukies,
Saņem savus Jāņa bērnus!
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņa zāles lasīdami.
440 [Tūjas (Vecmuižas) Vlm].

53603.

Celīs vīgla saiminīca, rūtuo
rūtuo,
Īdūd sīra gabaleņi!
Ko īdusi, ta īdūd;
Ka nadūsi, ta atsoki,
Myusus gaida cytā vītā, rūtuo
rūtuo,
Rūtuo rūtuo!
314 [Pildas Ldz].

53604.

Dedz, Jānīti, vaska sveci,
Nu nāk tava līgaviņa!
Balta kleite, rūzā bante,
Pilli pirksti gredzentiņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53605.

Dievs dod mūsu Jāņa tēvam,
Sirmu mūžu nodzīvoti;
Sirmu mūžu nodzīvoti,
Zelta jostu novalkāti.
130 [Iecavas (Lieliecavas) B].

- 125 -

53606.

Dievs dod mūsu Jāņa tēvam
Simtu gadu nodzīvot,
Simtu cūku, simtu govju,
Simtu bēru kumeliņu.
261 [Mēdzūlas Md].

53607.

Dievs dod mūsu Jāņa mātei
Zīda kleiti mugurā.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

53608.

Dievs dod mūsu Jāņu tēvam
Labi kuplu vasariņu:
Cūku slaukt, kazu cirpt,
Sivēniņu svilināt.
192 [Kosas C].

53609.

Dievs dod mūsu Jāņu mātei
Labus laikus piedzīvot:
Divi cūkas, trešo kuili,
Trīssimts mazus sivēniņus.
560 [Rīga ].

1. Dievs dod mūsu Jāņu mātei
Visu labu dzīvojot:
Piecas cūkas, sešus kuiļus,
Septiņsimti sivēniņus.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

53610.

Dievs dod mūsu saimniecei
Pulku mazu sivēniņu:
Citu melnu, citu baltu,
Citu tādu svībelētu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

53611.

Dievs dod mūsu Jāņu mātei
Simtiem raibu telēniņu:
Cits ar lipu, cits bez lipas,
Cits ar visu koklenieku(?).
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

53612.

Dievs dod mūsu Jāņa tēvam
Kuplu kuplu vasariņu:
Kartupeļus tā kā kāļus,
Kāļus tā kā vāģu ratus.
148 [Jaunpiebalgas C].

53613.

Pilnas akas medus smakas
Jāņu dienas vakarā:
Audzē, Dieviņ, kartupeļus
Lielus apaļus kā teļus.
572 [Tukums Tk apr.].

53614.

Laba laba, Jāņa māte,
Nāksim visi citu gadu.
Dievs dod mūsu Jāņa mātei
Zelta laikus piedzīvoti:
Kartupeļus tā kā kāļus,
Kāļus rata lielumā.
476 [Vecpiebalgas C].

53615.

Dievs dod mūsu Jānīšami
Pilnu stalli kumeliņu!
Dievs dod vilkam veselību
Pa vienam nolasīt.
454 [Vaidavas Vlm].

53616.

Dievs dod mūsu kaimiņam
Ilgi dzīvot, labi redzēt;
Zirgiem z(v)iegt, govim maut,
Arājiņam gavilēt.
378 [Seces Jk].

53617.

Dīs jer gona, Dīs jer gona
Loba veira sēteņā:
Pylny klāvy gūvu, vušku,
Pylns suodeņs i bišu trūpu.
62 [Brigu (Janopoles) Ldz].

53618.

Dīvs ir gon, Dīvs ir gon
Lobuo veira sētiņā:
Ols ar gluozi, mads ar gleitu bičereiti.
551 [Ludza Ldz apr.].

53619.

Dīs ir gon, Dīs ir gon
Laba veira sietiņā:
Gona rudzu, gona mīžu,
Gona bāru kumeliņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

53620.

Dīs ir gona, Dīs ir gona
Loba veira sētiņā:
Pylna klēts rudzu, mižu,
Stalī lobi kumeliņi.
174 [Kārsavas Ldz].

53621.

Dīvs ir gona, Dīvs ir gona
Loba veira sētiņā:
Pats es sēžu aiz galdeņa,
Volūdeņa pa ustobu.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

- 126 -

53622.

Dūd, Dīveņi, sātejam,
Na tam ļauna skaudējam,
Lobus mīžus teirumā,
Lobus zyrgus klēviņā!
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

53623.

Dūd, Dīveņ, Pīteram
Lobus mīžus teirumā;
Meikulam, nabogam,
Kyukuļim nuzīdeit.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Dīveņ, dūd i Puovulami
Lobus mīžus teirumāi;
Skūpejami Augustami
Kyukuļemi nūzīdjāt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

2. Jezupam, bruoleņam,
Dod, Dīveņ, kvīšim augt teirumā;
Skūpjam Alpuoņam
Keukuļim nūzīdāt.
326 [Preiļu D].

3. Dūd, Dīviņ, Juonīšam
Lobus mīžus teirumā;
Ontonam, bruolīšam,
Rudzu pukēm nūzīdēt.
35 [Baltinavas Abr].

53624.

Dūd, Dīveņ, Tanclovam
Lobus mīžus teirumā;
Ka jis myusim aizmoksuoja
Šuos dīneņis dzīduojumu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53625.

Dula dula, kas pi kula
Juoņa dīnas vokorā?
Jaunas meitas, jauni puiši
Īt nu kula dzīduodami.
143 [Jāsmuižas D].

53626.

Dūd, māmiņ, sīra, pīna
Juoņa dīnas vokorā!
Ja nadūsi sīra, pīna,
Vyss pļaveņis izkacuošu.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

53627.

Dod, māmiņa, to sieriņu,
Kuŗ' karājas klētiņā!
Kuŗ' karājas klētiņā
Sudrabiņa diedziņā.
241 [Lubānas Md].

53628.

Dodiet sieru, kam ir piens,
Ij es dotu, kaut man būtu;
Man palika šovasar
Visas govs ālavīcas.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

53629.

Eita gaŗām, Jāņu bērni,
Neejiet tai sētā!
Vilciņš guļ pie durvim,
Lācīts vārtu galiņā.
373 [Sarkaņu Md].

53630.

Eite, vysi ejamī,
Gon mamiņa pamīluos!
Bolta maize teinītē,
Olūtiņs buceņā.
466 [Vārkavas D].

53631.

Ejat prom, Jāņu bērni,
Jums nav labu Jāņu zāļu!
Elkšņu lapas, dadžu lapas,
Tās ir jūsu Jāņu zāles.
192 [Kosas C].

53632.

Es aizgāju šovakar
Pie bagāta saiminieka;
Tas man deva klača putru,
Kaņepīti uzēdām;
Es to putru, šļirbu šļerbu,
Kaņepīti šņiku šņeku.
605 [Skolas].

1. Es atnācu līgodama
Pie bagāta Jāņa tēva;
Tas man deva rudzu putru,
Kaņepīti zakuskām.
344 [Rembates Rg].

2. Jāņu nakti līgot gāju
Pie bagātas Jāņu mātes;
Tā man devamiltu putru,
Kaņepīti pavalgam;
Es tu putru šļiru šļeru,
Kaņepīti knipu knapu.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

- 127 -

3. Es nogāju līgodama
Pie bagāta namatēva;
Viņš man deva stoka ēst,
Sūkaliņas nodzerties;
Kaņepīte - šņiku šņaku,
Sūkaliņas - šļiku šļaku.
281 [Neretas Jk].

4. Līgot gāju - kur līgot -
Pie bagātas Jāņu mātes;
Tā man deva rudzu putru,
Kaņepītes uzkodām;
Putriņ' strēbu šļirbu šļerbu,
Kaņupītes snipu snapu.
387 [Siguldas Rg].

5. Visu nakti līgot gāju
Pie bagātas Jāņu mātes.
Ko tā mums ēsti deva?
Šķīstu putru, kaņepītes;
Putru strēbu šļirbu šļarbu,
Kaņepītes kniku knaku.
226 [Liepas (Liepasmuižas) C].

6. Jāņa māte man' mieloja
Saldu pienu, kaņepēm;
Pieniņš gāja šļiku šļaku,
Kaņepītes šņiku šņiku.
290 [Ogres C].

7. Kur es biju tai ciemā,
Tur man deva šķīstu pienu;
Es to pienu piestrēbosi -
Brizgu brazgu kaņepēs;
Tur man' sāka suņi riet
Kā lielo lāču māti.
378 [Seces Jk].

8. Šitām mājām gaŗām gāju,
Tur man deva šķīstu pienu,
Kaņepīšu plācenīti.
Pieniņš gāja šļiku šļaku,
Kaņepītes šņiku šņaku.
148 [Jaunpiebalgas C].

9. Paldies saku tai mātei
Kaņepīti, šķīstu putru,
To dev' Jāņu vakarā.
Es to putru šļirbu šļerbu,
Kaņepīti briku breku.
510 [Zaubes (Jaunpils) Rg].

53633.

Jāņu nakti līgot gāju
Pie bagāta saimenieka;
Viņš man deva cūkas kāju,
Saziedeijšu baltumaizi.
419 [Suntažu Rg].

53634.

Ēdiet putru, kad ēzdami,
Jāņu nakti neēdiet!
Tī klankšķēja vēderā,
Jāņu nakti staigājot.
127 [Grostonas Md].

53635.

Es atnācu Jāņu nakti
Uz kaimiņu līgoties.
Jānis [Ja viņš?] manis neuzņēma,
Izviļāšu kaņepītes.
166 [Kalsnavas Md].

53636.

Es redzēju Marēnai
Pīci sīri nārtiņā.
Dūd myusim pīna, sīra,
Nabyus gūvs vuolaveicas;
Ka nadūsi pīna, sīra,
Tad byus gūvis vuolaveicas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

53637.

Es savam Jāņtēvam
Labu vien novēlēju:
Dievs dod viņam naudas lādi
Ar kājiņu pabīdīt.
510 [Zaubes (Jaunpils) Rg].

53638.

Es jums lūdzu, Jāņa māte,
Laižat mani istabā!
Neizzags kniepadatas,
Ne šujamu adatiņu,
Suseklīti, to es zagšu
Jāņu māti nosukāt.
514 [Zentenes Tl].

53639.

Es uzkāp dzierkšļ(?) kaln,
Man bi dzierkšļ zābaciņ;
Pretim nāc dzierkšļ meits,
Apaļš porņ vaiņadziš.
445 [Ugāles Vp].

53640.

Ēdat sieru, Jāņa bērni,
Siera mazgu atdodat;
Ar pirdienu appirdos,
Sierakmeni cilādama.
146 [Jaungulbenes Md].

53641.

Galdam kājas nolīkušas
Ne no zelta, ne sudraba:
No ēdiena, no dzēriena,
Jāņu bērnus mielojot.
337 [Rāmuļu C].

- 128 -

53642.

Gan pazinu to sētiņu,
Kur sirdīga Jāņa māte:
Visas sētas apaugušas
Ar asiem dadzīšiem.
224 [Lielvārdes Rg].

53643.

Gaŗām gāju tam ciemam,
Kur mēs pērn līgojam,
Tur mums deva šķīstu sieru,
Nevarēja ķešā bāzt.
262 [Meirānu Md].

53644.

Grumbulaina grumbulaina-
Tāda Jāņa istabiņa;
Mēs nācāmi, Jāņa bērni,
Grumbuliņus līdzināt.
220 [Lībagu Tl].

53645.

Izdzersim ols pa gluozei,
I gluozeitis apguozsim;
Zīčeisim saimnīkam
Ilgu myužu dzeivojūt.
143 [Jāsmuižas D].

53646.

Iesim, bērni, apraudzīt,
Te tur Jāņa vakariņ':
Te gailītis iztecēja
Medaināmi kājiņām.
572 [Tukums Tk apr.].

53647.

Iesim, bērni, raudzīties,
Kāda Jāņu izstab(iņ)a:
Vai būs labi izpuškota
Bērziņiem, ozoliem.
70 [Cēres Tl].

53648.

Iesim, meitas, apraudzīt,
Kāda Jāņa istabiņa:
Ar doņiem tā izpīta,
Ar puķēm izpuškota;
Šūtin šūta, pītin pīta,
Kā rakstenis izrakstīta.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Iesim iekša apskatīties,
Kāda Jāņa istabīna:
Ir gan smuka, ir gan skaista,
Visapkārt izpuškota.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

53649.

Iešu, iešu Jāņa nakti
Pie bāliņa alus dzert.
Ja nedosi alus dzert,
Nobradāšu miežu lauku.
3 [Adulienas Md].

1. Īšu, īšu - kai naīšu -
Da bruoļim olys dzart;
Ka nadūs olys dzart,
Kriššu, mīžus izviļuošu.
326 [Preiļu D].

53650.

Ies projām, Jāņa bērni,
Negaidiet kruķējam;
Te nevaid tāda koka,
Kur var kruķus uztaisīt.
70 [Cēres Tl].

53651.

Juonīšam treju vuortu, leigū leigū!
Vysus trejus vyrynuoja: leigū leigū!
Pa vīnim Juonīts guoja, leigū leigū!
Pa ūtrim Juoņa bārni, leigū
leigū!
Pa trešim svāta Muora, leigū leigū!
Ar visim engelīšim, leigū, leigū!
605 [Skolas].

53652.

Šai sētā laba dzīve,
Šai sētā treju vārtu:
Pa vieniem gani dzina,
Pa otriem pieguļnieki,
Pa trešiem Jāņa bērni,
Jāņu zāles lasīdami.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53653.

Mūs' mājās treji vārti,
Visi treji appuškoti:
Pa pirmiem gani nāca,
Pa otriem Jāņa bērni,
Pa trešiem Jāņa māte
Sierus nesa palagā.
245 [Lutriņu Kld].

53654.

Jānīts mani Jāņos veda
Aukstu rasu bridināt;
Aukstu rasu bridināja
Ar basāmi kājiņām.
355 [Rucavas Lp].

- 129 -

53655.

Jānīšami gaŗi svārki,
Zālei rasu noslaucīja,
Lai neslapa Jāņu bērni,
Jāņu nakti līgojot.
282 [Nīcas Lp].

53656.

Jānīts prieka nevarēja, līgo
līgo!
Savus bērnus skatīdamsi, līgo!
Tie tam nesa alu, sieru, līgo līgo!
Tie ozola vaiņadziņu, līgo!
270 [Mežotnes B].

53657.

Jānīts sita vaŗa bungas,
Lai sanāca Jāņu bērni;
Lai sanāca Jāņu bērni,
Lai dziedāja Jāņu dziesmas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53658.

Jānīts stāv kalniņā,
Samti vamži mugurā.
Nac, Jānīti, lejiņā,
Vedi bērnus istabā.
93 [Dundagas Vp].

53659.

Jānīts stāvē kalnīnā,
Zelta kurpes kājīnā;
Nāc, Jānīti, lejīnā,
Saņem savus Jāņa bērnus.
33 [Baižkalna C].

53660.

Jānīts sēdi kaļneņā,
Jāņa bērni lejeņā.
Jāņa tāvsi, Jāņa māte,
Saņem sovus Jāņa bārnus!
170 [Kapiņu D].

53661.

Jāņa bērni gaļu prasa-
Kur mēs gaļu dabūsim?
Vienu pašu kuņu kava,
To sūcin apsūkāja.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

53662.

Jāņu bērni gaļas prasa-
Kur mēs gaļas dabūsam?
Gubenie balta ķēve,
Trīs gadiņi kad nosprāga.
Galvu, kājas suņi grauza,
Jāņu bērni rumpi grauza.
195 [Kraukļu Md].

53663.

Jāņa bērni gaļu prasa-
Kur mēs gaļu dabūsim?
Man kaziņu vilks aiznesa
Pašā Jāņu vakarā.
Es izrāvu vilkam asti
Pašā Jāņu vakarā.
279 [Naukšēnu Vlm].

53664.

Jāņu bērni man vaicāja,
Ko ēd Jāņu vakarā.
Jāņu bērni sieru ēda
Pašā Jāņu vakarā.
42 [Bauskas B].

53665.

Jāņu bērni sanākuši, līgo
līgo!
No maliņu maliņām, līgo!
Nāc arāji, Jāņu tēv, līgo
līgo!
Saņem savus Jāņu bērnus, līgo!
Dod mums alu, dod šnabīti, līgo līgo!
Tev miezīši, tev rudzīši, līgo!
270 [Mežotnes B].

53666.

Jāņa bērni sanākuši
Basajām kājiņām.
Steidz, Jānīti, kur' krāsniņu,
Sildi savus Jāņa bērnus!
127 [Grostonas Md].

53667.

Jāņa bērni sanākuši,
Suņi mēles izkoduši.
Ja nebūtu izkoduši,
Tad jau būtu līgojuši.
14 [Alsviķa Vlk], 399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

53668.

Jāņu bērni sētā nāca,
Dižens ozols vārtus vēra;
Tas nebija dižens ozols,
Tas bij mūsu Jāņu tēvs.
127 [Grostonas Md].

53669.

Jāņa māte, Jāņa māte,
Atver plati vaŗa vārtus!
Atver plati vaŗa vārtus,
Lai sanāca Jāņu bērni.
398 [Skrundas Kld].

53670.

Jāņu māte rudzos brida,
Samta svārkus pacēlusi.
Jāņu māte sieru deva,
Alu prasiet Jānīšami.
224 [Lielvārdes Rg].

- 130 -

53671.

Jāņu māte siļķi cepe,
Stenēdama, vaidēdama.
Kuo nu steni, kuo nu vaidi,
Tur vajaga gaļas klāt!
179 [Katriņas C].

53672.

Jāņa māte cisku kasa,
Negribēja gaļas dot.
Vai tu kas', vai nekas',
Tev jau man jāmaksā.
605 [Skolas].

53673.

Jāņu tēvs bārzdu brauka,
Jāņu bērnus ieraudzījis.
Vai tu brauki, vai nebrauki,
Saldis alus jādod būs.
127 [Grostonas Md].

53674.

Jāņu māte, dumja cūka,
Paslieksnē piemīzusi.
Pāri gāja Jāņa bērni,
Asariņas slaucīdami.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

53675.

Jāņu māte galdu klāja
Pašā Jāņu vakarā.
Tur sanāca Jāņa bērni,
Liepu zarus darināja.
104 [Ēdoles Vp].

53676.

Jāņa māte apguluse
Mīkstos dūņu spilvenos.
Celies augšā, Jāņa māte,
No tiem dūņu spilveniem!
Jāņa bērni sanākuši,
Visi sieru prasīdam'.
594 [Talsu apr.].

53677.

Jāņa māte, gružu cūka,
Jāņa vārtus aizslēgusi, līgo!
Jāņa bērni gaŗām gāja,
Asariņas slaucīdami, līgo līgo!
Rūgsti, pūsti, Jāņa māte,
Lai tev govis ālavnīcas, līgo!
Kam nedevi Jāņa bērniem
Nevien' siera gabaliņu, līgo līgo!
136 [Ipiķu Vlm].

53678.

Jāņa māte, gružu cūka,
Gul ar vīru aizkrāsnē,
Nāc ārā, gružu cūka,
Saņem savus Jāņa bērnus.
290 [Ogres C].

53679.

Jāņu māte lūgšus lūdza:
Nākat, bērni, istabā;
Nākat, bērni, istabā,
Došu siltas vakariņas.
288 [Nurmuižas Tl].

53680.

Jāņa māte man iedeva
Raibu siera gabalīnu;
Lai Dievs dod citu gadu
Govim raibus telēnīnus.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

53681.

Jāņa māte sieru nesa
Melnajā priekšautā.
Lai būt' melns, lai būt' melns,
Kad nebūtu salāpīts
Lāča ādas ielāpiem.
306 [Patkules Md].

53682.

Jāņu tēti, pekainīti,
Nes meitām alutiņu!
Meitas tevim šūdinās
Peļu ādu kažociņu.
127 [Grostonas Md].

53683.

Jāņvakaru līgot gāju,
Vīru vedu valdziņā.
Nākat, brāļi, skatāties,
Kāds man maizes devējiņš:
Kupla galva, platām acim,
Kā tam purvu vanagam.
440 [Tūjas (Vecmuižas) Vlm].

53684.

Jāņu nakti līgot gāju,
Kažok' vilku mugurā;
Kad samīzu, tad smirdēja,
Kad sakalta, tad grabēja
15 [Alūksnes Vlk].

- 131 -

53685.

Kaimiņ' mājās slinks saimnieks
Nesagaida Jāņu bērnus.
Ne tev ališ, ne tev raušiņ,
Nav ne Jāņu vaiņadziņš.
17 [Ances Vp].

53686.

Kalnā kāpu gavilēt,
Lai balsiņis tāļu skan,
Lai dzirdēja Jāņu māte,
Kur dziedāja Jāņu bērni.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53687.

Kas bīj laba Jāņu māte,
Atceļ vārtus līgodama;
Kas jau kāda netiklīte,
Guļ ar vīru aizkrāsnē.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

53688.

Kas dos saldu alutiņu,
Tam aug mieži griezdamies;
Kas nedeva alutiņu,
Tam palika pelnplaukaini.
127 [Grostonas Md].

1. Kas dos sūru brandavīnu,
Tam augs rudzi griezdamies;
Kas nedeva brandavīna,
Tam uzauga lāčauzaini.
127 [Grostonas Md].

53689.

Kas godīga Jāņa māte,
Tā dod sieru vakarā;
Kas jau kāda pelnu rušķe,
Tā dod Jāņa rītiņā.
90 [Drustu C].

53690.

Kas godīga Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus;
Kas bij kāda negodnīte,
Tā ar skruķi pavadīja.
72 [Cesvaines Md].

53691.

Kas gribēja Jāņa bērnu,
Atveŗ vārtus vērumā;
Kas negrib Jāņa bērnu,
Aizceļ vārtus vērumā.
261 [Mēdzūlas Md].

53692.

Kas tā tāda melne odze
Kaņepēs plātījās?
Tā bij pate Jāņu māte,
Jāņu bērniem bārdamās.
184 [Ķēču Rg].

53693.

Kas to ceļu notekāja
Ar basām kājiņām?
Jāņu bērni notecēja,
Jāņu nakti līgodami.
413 [Stendes Tl].

53694.

Kas tur dimd, kas skanēja.
Tautu dēla sētiņā?
Tur sajāja Jāņa bērni
Jāņu dienu sagaidīt.
378 [Seces Jk].

53695.

Kas tur gāja, kas tur gāja, līgo
līgo!
Vai tie bija Jāņu bērni? līgo
līgo!
Tās bij kaimiņu laiskās meitas,
Gāja, galvas nokārušas.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

53696.

Kas tur kliedza, kas tur dimdi
Jāņa mātes pagalmā?
Krievs ar tačku dzen to mačku,
Redz, kur jauka Jāņu diena!
192 [Kosas C].

53697.

Kaunaties, Jāņa bērni,
Savu nieka valodiņu!
Vai maniem kumeļiem
Pērnā spalva mugurā?
Vai jums devu cūkas kāju
Ar visiem nadziņiem?
384 [Sēemūkšu C].

53698.

Klusa klusa tā sētiņa,
Ku nav pašas līgotājas(?)
Ku bij paša līgotāja,
Kā ērģeles ērģelēja.
398 [Skrundas Kld].

53699.

Ko mēs labu vēlēsim
Šovakar Jānīšam?
Pilnu kūti raibu govju,
Stallī bērus kumelīnus,
Cūkai mazus sivēnīnus
Kaķam mazus kaķēnīnus.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

- 132 -

53700.

Ko mēs labu novēlēsim
Šim jaunam saimniekam?
Gultā jaunu līgaviņu,
Pie gultiņu šūpulīt(i).
93 [Dundagas Vp].

53701.

Kupla kupla šij sētiņa
Ar apīņiem noauguse.
Citu gadu vēl kuplāka
Ar miežiem, ar rudziem.
146 [Jaungulbenes Md].

53702.

Kur tā mūsu Jāņa māte,
Kad neredz staigājam?
Durvis vaļā, Jānis iekšā,
Jāņa māte pagultē.
48 [Bērzaunes Md].

53703.

Ku', pie vella, Jāņu māt',
Ka neredz staigājam?
Jāņu māte apgulusi
Ar visām tupelēm.
Pacelies, Jāņu māt,
Novelc savas tupelītes!
546 [Kuldīga Kld apr.].

53704.

Kur tā pate Jāņa māte,
Kad neredz staigājam?
Jāņa māte ielīduse
Raiba vepŗa midzenī.
369 [Saldus Kld].

1. Kur ellē Jāņa māte,
Ka neredz staigājot?
Jāņa māte iemiguse
Melnas cūkas midzenē.
350 [Ropažu Rg].

53705.

Kur tā mūsu Jāņu māte,
līgo!
Ka neredz staigājoti? līgo!
Gubenī gubenī, līgo!
Guļ ar veci gubenītī, līgo!
457 [Vaives (Veismaņu) C].

53706.

Kur palika saiminiece,
Ka neredz staigājam?
Vai tā būs iegājuse
Rakstāmā kambarī?
Ja rakstāmā kambarī,
Lai tā raksta, lai tā šuj,
Līdz nākamiem Jānīšiem.
Ja tā cūku midzenī,
Lai tā guļ, lai tā pūst
Līdz citiem Jānīšiem.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

53707.

Kur tā mūsu Jāņu māte,
Kad neredz staigājam?
Vai tā bij apgulusi
Zem baltiem palagiem?
141 [Ivandes Kld].

53708.

Kur palika Jāņa māte,
Ka neredz staigājam?
Jāņa māte aplokā
Bluso savu rinduciņu.
112 [Ezeres Kld].

53709.

Kur tā mūsu Jāņa māte,
Ka neredz staigājot?
Jāņa māte aizkrāsnē
No kažoka utes lasa.
192 [Kosas C].

53710.

Kur nu ellē Jāņu māte,
Kad neredz staigājot?
Vai tā šķirbā ielīdusi,
Vai ar žurkas apēdušas?
275 [Mērmuizas (Mžru) Vlm].

53711.

Kur tā mūsu Jāņa māte,
Nesaņēma jānu bērnus?
Vai būs žurkas nokodušas,
Vai pelītes aizvīlušas [aizvilkušas?].
254 [Mārsnēnu C].

53712.

Kur palika Jāņa māte,
Kad neredzēj' staigājot?
Žurkas, midzē ievilkušas,
Kaulīnus vien skribināja.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

53713.

Kur tei myusu Juoņu muote,
Kur tei myusu Juoņu muote,
Ka naradzūt staiguojūt,
Sorkonolu nasajūt?
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

- 133 -

53714.

Kur palika Jāņu māte,
Ka neredz staigājot?
Vai tā bija iemūrēta
Pašā cepļa dibinā?
604 [Dažādi iesūtītāji].

53715.

Ko tā Jāņa māte dara,
Kad neredz staigājam?
Pirtī sēd palāvē,
Snātenīti lāpīdama.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

53716.

Kur palika Jāņa tēvs,
Ka neredz staigājam?
Jāņa tēvs aizkrāsnē
Lāpa savu kažociņu:
Ķērķis vēra adatiņu,
Prūsis rāda uguntiņu.
112 [Ezeres Kld].

53717.

Kur palika Jāņa māte,
Ka neredz staigājot?
Pats Jānīts govis slauca,
Pauti mirka slaucenē.
464 [Vānes Tk].

53718.

Kur palika Jāņu tēvs,
Ka neredz staigājam?
Jāņu tēvs raibenēsi [=ogās],
Zāļu nasta mugurā.
413 [Stendes Tl].

53719.

Kuŗei loba saimineica,
Stuov pi vuortim, vīsu gaida;
Kurei kaida palnuruška,
Tei guļ cepļa dybynā.
194 [Krāslavas D].

53720.

Kura loba saimineica,
Tei dūd pīna, tei dūd sīra;
Kura keida natikleite,
Tei guļ cepļa dybynā.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

53721.

Laba mūsu namamāte,
Labi mūs pamieloj':
Deva pienu, deva medu,
Deva alu nodzerties.
513 [Zemītes Tk].

53722.

Laba zeme, labi ļaudis,
Labi mani uzņēmuši:
Liepu lapu galdu klāja,
Sēņu zupu strubināja
Ar kadiķa kaŗautēm.
355 [Rucavas Lp].

53723.

Laba laba Jāņu māte,
Pamielo Jāņu bērnus;
Ik gadiņu Jāņos nāca
Kā pie tēva, māmuliņas.
108 [Engures Tk].

53724.

Labi ēdām, labi dzērām,
Labi mūs pamieloja:
Saldu alu mēs dzērām,
Labu gaļu mēs ēdām,
Deva puisi klātgulēt.
70 [Cēres Tl].

53725.

Labvakar istabā
Līdz pašam dibenam!
Istabiņas dibenā
Sēd Jānīša māmuliņ'.
418 [Sunākstes Jk].

53726.

Labvakaru, Jāņa māt,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Ja gaidīji Jāņa bērnus,
Atver durvis, atver logus;
Ja negaidi Jāņa bērnus,
Aizver savus vaŗa vārtus.
220 [Lībagu Tl].

1. Labvakari Jāņa māte,
Vai gaidīji Jāņa bērnus?
Ja gaidīji Jāņa bērnus,
Atver duris, atver vārtus;
Atver duris, atver vārtus,
Lai sanāca Jāņa bērni.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

53727.

Labvakar, Jāņa māte,
Atver durvis gaidīdam'!
Atver durvis, atver logus,
Ielaižati Jāņa bērnus!
234 [Limbažu Vlm].

- 134 -

53728.

Labvakar, Jāņa māte,
Būsi mūsu gaidījusi?
Būsi savus pagalmiņus
Ar slotiņu slaucījusi?
Ar slotiņu slaucījusi,
Ziediņiem kaisījusi?
90 [Drustu C].

53729.

Labvakar, Jāņu tēv,
Vai gaidīji Jāņu bērnus?
Mūsu rokas nogurušas,
Jāņu zāles nēsājot.
127 [Grostonas Md].

53730.

Kur palika Jāņu māte,
Ka neredz staigājam?
Man rociņas nogurušas,
Jāņu zāles nesādamas.
347 [Rendas Kld].

53731.

Labvakar, Jāņu māte,
Vai gaidīji Jāņu bērnus?
Jāņu bērni piekusuši,
Jāņu nakti staigājot.
372 [Sarkanmuižas Vp].

53732.

Labvakar, Jāņa māte,
Vai pērnāja veselīb(a)?
Ja pērnāja veselība,
Saņem savus Jāņa bērnus!
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņa zāles lasīdami.
93 [Dundagas Vp].

53733.

Labvakar, Jāņa māte,
Vai vesela, nevesela?
Vai vesela, nevesela
Ar pērno līgojumu?
90 [Drustu C].

53734.

Labvakar, Jāņu tēti,
Mēs tev labu novēlam:
Lai tev aug miezim vārpu,
Cik zālīšu nastiņā.
127 [Grostonas Md].

53735.

Labvakari, Jāņu tēvs,
Saldu alu izbrūvējis!
Labvakari, Jāņu (māte),
Mīkstu sieru sasējus(i)!
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

53736.

Labvakar, Jāņa māte,
Vai tu sieru sasējusi?
Labvakar, Jāņu tēvi,
Saldu alu darināja?
346 [Rencēny Vlm].

53737.

Labvakar, Jāņu māte,
Ar ko mūs pamielosi?
Puišiem alus, brandavīns,
Meitām siers, medutīš.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53738.

Labvakar, Jāņu tēvs,
Ko tu saviem bērniem dosi?
Meitām došu raibas govis,
Puišiem sirmus kumeliņus.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53739.

Labvakar sētiņā,
Dievspalīdz visapkārt!
Veriet durvis, celiet krēslu,
Laidiet Jāni istabā!
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

53740.

Lai Jāņam tādas bites
Kā pērnie telēniņi:
Ar vindiņu uzvindēja,
Ar cirvīti medu cirta,
Ar riteni ritenēja.
48 [Bērzaunes Md].

53741.

Liela resna Jāņa māte, līgo
līgo!
Guļ kā rumba istabāji, līgo
līgo!
Guļ kā rumba istabāji, līgo!
Uz smalkiem žagariemi, līgo!
239 [Lizuma C].

53742.

Liela ciema maliņā
Ozoliņi saauguši;
Jāņu nakti caurejot,
Zars norāva vainadziņu.
192 [Kosas C].

53743.

Man bāliņi raudādami
Jāņu nakti kājas auj;
Lai bij žēl, kam bij žēl,
Vismazākam Jānīšam.
439 [Trikātas Vlk].

- 135 -

53744.

Melna mūsu saimenīca,
Melnu deve brendeviņu;
Lai Dievs dod citu gadu
Vēl melnāku sataisīt.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

53745.

Mums bagāta Jāņa māte,
Bagātāka citu gadu:
Divi sieki linu pelas,
Kliba kaza laidarā.
464 [Vānes Tk].

53746.

Jāņa māte apgulusi
Ar visām tupelēm.
464 [Vānes Tk].

53747.

Nāc ārā, Jāņa māte,
Navā daudzi līgotāju!
Saņem savus līgotājus,
Viena paša ciema ļaudis.
15 [Alūksnes Vlk].

53748.

Nāc ārā, Jāņa māte,
līgo!
Saņem savus Jāņa bērnus!
Jāņa bērniem zelta kroņi
Sidrabiņa lapiņām.
405 [Smiltenes Vlk].

53749.

Nāc ārā, Jāņu māte,
Lai var tevi apskatīt!
Visapkārt linu kreklis
Ar pakulu piedurknēm.
149 [Jaunpils Tk].

53750.

Nāc ārā, Jāņu māte,
Lai es tevi apskatos!
Vai tev ragi pierē bija,
Vai ļipiņa pakaļā?
345 [Remtes Tk].

53751.

Nāc ārā, Jāņu māte,
No mīkstiem spilveniem!
99 [Dzelzavas Md].

53752.

Jāņa māte kambarī
Ar puišiem ciskas mij.
Nāc ārā, Jāņa māte,
Nāc, sajem Jāņa bērnus!
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņu zāles lasīdami.
464 [Vānes Tk].

53753.

Nāc ārāji, Jāņa tēvis,
Tevis gaida Jāņa bērni,
Izsalkuši, izslāpuši,
Tavu sētu meklēdami(?).
405 [Smiltenes Vlk].

53754.

Jāņa māte bēdājās,
Nu nāk pulka līgotāju,
Nebēdājies, Jāņa māte,
Esam visi paēduši.
Mēs nenācām ēst, ne dzert,
Nācām Jāņus apraudzīt.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

53755.

Jāņa māte bēdājās:
Nāca pulka līgotāju,
Nebēdājies, Jāņa māte,
Visi nāca paēduši:
Citam kluči, citam klimpas,
Citam putra vēderā.
254 [Mārsnēnu C].

53756.

Jāņu māte bēdājās,
Mazu sieru sasējusi.
Nebēdā, Jāņu māte,
Gan Dieviņš gausinās;
Gan Dieviņš gausinās
Ar to pašu mazumiņu.
184 [Ķēču Rg].

53757.

Jāņu māte bēdājāsi:
Daudz sanāca Jāņu bērnu;
Daudz apēda, daudz apdzēra,
Maz darbiņa padarīja.
396 [Skrīveŗu Rg].

53758.

Mūsu dēļ, Jāņu māte,
Kaktā vien nebēdziet!
Nenācām ēsti, dzerti,
Tikai lusti paturēt.
301 [Palsmaņa Vlk].

- 136 -

53759.

Nebēdājies, Jāņa māte, līgo
līgo!
Nava daudzi līgotāju:
Vīrs ar sievu, bērns ar aukli,
Ķēv' ar mazu kumeliņu.
253 [Mārkalnes (Lāzberģa) Vlk].

53760.

Nebīsties, saimniece,
Ka tev daudz viesu gāja!
Ne tie tev ēsti prasa,
Visi gāja paēduši.
190 [Kokneses Rg].

53761.

Nebīsties, Jāņu māte,
Vēl mēs pašas paēdušas:
Siltus raušus, jēra gaļu
Ar smalkiem sīpoliem.
70 [Cēres Tl].

53762.

Nākat, bērni, istabā,
Es jūs labi pamielošu!
Ja būs klēpis Jāņa Zāļu,
Došu glāzi brandavīna.
464 [Vānes Tk].

53763.

Nedrīkst iet, nedrīkst iet
Lepna tēva sētiņā:
Stikla durvis, vaŗa vārti,
Paši veŗas neveŗami.
46 [Beļavas Md].

53764.

Nešķobies, negories
Pašā Jāņu vakarā!
Sūti puisi vai meitenu,
Lai atnesa brandeviņu!
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

53765.

No sierīna es pazinu
Tautas meitas tikumīnu:
Aizmiguse goves slauca,
Suņi laka slauktuvīti.
282 [Nīcas Lp].

53766.

No tālienes es pazinu
Meitu mātes istabiņu:
Tīrs bij sētas pagalmiņš,
Izpuškota istabiņa.
48 [Bērzaunes Md].

53767.

Nu ar Dievu, Jāņu māte,
Līdz citiemi Jānīšiem;
Citu gadu šādu laiku
Nākšu tevis aplūkot.
510 [Zaubes (Jaunpils) Rg].

53768.

Nu ar Dievu, Jāņu māte,
Līdz citiemi Jānīšiem!
Še bij laba Jāņu māte,
Še mēs nāksim citu gadu.
76 [Cirstu (Cirstu-Vāckalna) C].

53769.

Nu atspīda visa sēta,
Visas sētas sētmalīši;
Nu sēd jauna saimenīca
Istabiņas dibenā.
235 [Litenes Md].

53770.

Nu tik cēlās saimeniece
No jauniemi spilveniemi;
Nu tik vilka zīda kleiti,
Pa pusei sidrabotu.
70 [Cēres Tl].

53771.

Ņem Jānīti, zelta tauri,
Sasauc savus Jāņa bērnus!
Jāņa bērni izklīduši
Pa maliņu maliņām.
192 [Kosas C].

53772.

Pagaidāt, citi bērni,
Mani, mazo Jānelīti:
Viena vīze noplīsuse,
Otrai auklas aptrūkušas.
572 [Tukums Tk apr.].

53773.

Paldies paldies, Jāņu tēvs,
Par to saldo alutiņu!
Paldies paldies, Jāņu māte,
Par to siera rituliņu!
371 [Salgales (Emburgas) Jg].

53774.

Paldies saku tai mātei:
Deva sieru, deva pienu;
Lai Dievs dod citu gadu
Visas teles slaucamās.
241 [Lubānas Md].

- 137 -

53775.

Paldies saku, Jāņa māte,
Tu man devi baltu sieru.
Dod, Dieviņ, tev telītes
Baltajām galviņām!
476 [Vecpiebalgas C].

53776.

Paldies saku Jāņu tēvam
Par to saldu brandavīnu;
Vienu malku nodzēros,
Visas ciskas nodrebēja.
416 [Strazdes (Tl)].

53777.

Pateicos Jāņa mātei,
Tā man deva sieru ēst;
Pateicos Jāņa tēvam,
Tas man deva alu dzert.
Vienu malku nodzēros,
Visa galva notrīcēja.
125 [Grenču Tk].

53778.

Paldievs saku Jāņa tēvam, līgo!
Kas turēja Jāņa bērnu, līgo. '
kas netur Jāņa bērnus,
Veldē rudzi, veldē mieži;
Veldē rudzi, veldē mieži,
Veldē visa labībiņa.
234 [Limbažu Vlm].

53779.

Paļdīs sok Juonīšam,
Juonīša biksītēm;
Jis mums devja šū dīniņu
Soldonū olūtiņu.
326 [Preiļu D].

53780.

Paldies saku Jāņa mātei:
Labi bērnus pamieloja.
Sieru, pienu ēdināja,
Vīn' ar medu dzirdināja!
Tik varēja vainu dot,
Nedev' puisi klātgulēt.
108 [Engures Tk].

53781.

Paldies teicu māmiņai
Par to gārdu ēdieniņu:
Deva pienu, deva sviestu,
Deva alu nodzerties.
Vienu varu vainas rasti-
Nedev'meitas klātgulēt.
513 [Zemītes Tk].

53782.

Paldies saku Jāņa tēvam
Par to saldu cienāšanu:
Deva ēsti, deva dzerti,
Tik nav puišu klātgulēt.
112 [Ezeres Kld].

53783.

Paldies saku Jāņa tēvam
Par to saldu alutiņu;
Paldies saku Jāņu mātei
Par to siera gabaliņu.
Tad uz citu Jāņa dienu
Nāksim atkal palīgot.
476 [Vecpiebalgas C].

53784.

Paldies saku Jāņu mātei,
Labi bērnus pacienāja;
Ja dod puisi klātgulēt,
Tad vēl nāktu citugad.
514 [Zentenes Tl].

53785.

Paldies saku namamātei,
Labi mani pamieloja:
Deva alu, deva gaļu,
Deva puisi klātgulēt.
464 [Vānes Tk].

53786.

Paldīs soku šai muotjai:
Djavja jāst, djavja dzjart;
Djavja jāst, djavja dzjart,
Djavja nakti puorguļāt.
326 [Preiļu D].

53787.

Paldies, paldies, Jāņu māte,
Par sierīna sējējumu:
Lūza zobinokožot,
Bira sviedri gremojot.
226 [Liepas (Liepasmuižas) C].

53788.

Paldies saku Jāņa mātei, līgo
līgo!
Par to siera gabaliņu, līgo!
Paldies saku Jāņa tēvam
Par to saldu alutiņu.
Šogad pilla šī vietiņa,
Citu gadu vēl pillāka.
148 [Jaunpiebalgas C].

53789.

Pildi, Dievs, to vietiņu,
Kur ēdām, kur dzērām,
Ar govīm, ar vēršiem,
Ar sīko sudrabiņu.
476 [Vecpiebalgas C].

- 138 -

53790.

Pilna pilna tā vietiņa,
Te mums deva glāzēm dzert;
Citu gadu vēl pilnāka,
Tad mums deva kannām dzert.
119 [Gaujienas Vlk].

53791.

Pie Jānīša līgot gāju,
Brandavīnu gribēdams.
Ja nedosi brandavīna,
Kāpostiņus izraustīšu;
Kāpostiņus izraustīšu,
Kaņepītes aplauzīšu.
127 [Grostonas Md].

53792.

Pulkiem nāca Jāņa bērni
Uz bagātu Jāņa māti;
Dod tiem sieru,
Dod tiem alu nodzerties.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

53793.

Pušķojami Jāņu māti
Ar zaļāmi zālītēmi,
Lai pušķoja vasariņa
Ar rudziemi, ar miežiem.
241 [Lubānas Md].

53794.

Pūt, Jānīti, vaŗa tauri
Vārtu staba galiņā;
Tev sanāca Jāņu bērni
Papardīšu krūmiņiem.
520 [Zvārdes Kld].

53795.

Rozēm kaisu istabiņu,
Jāņa bērnu gaidīdama;
Kad aizgāja Jāņa bērni,
Slauku rozes pagaldē.
261 [Mēdzūlas Md].

53796.

Rūgsti, pūsti, Jāņa māte,
Lai tev govis ālavicas!
Kam nedevi Jāņa bērniem
Ne sierīna gabalīna.
405 [Smiltenes Vlk].

53797.

Saiminīks i saimineica,
Atnes ols i poruodā!
Ko nanessi poruodāji,
Nabyus mīžu orūdā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

53798.

Sanāciet, Jāņa bērni,
Te ir laba līgošana;
Mums ziedēja dāboliņš
Deviņām lapiņām.
378 [Seces Jk].

53799.

Sasytom treikoleņus, rūtuo rūtuo!
Pī vuorteņu daīdami, rūtuo
rūtuo!
Celīs vīgli, saimineica, rūtuo rūtuo!
Nakts mīdzeņi gulējusja, rūtuo
rūtuo!
18 [Andrupenes Rz].

53800.

Sit, Jānīti vaŗa bungas,
Vārtu staba galiņāji!
Tur iejāja Jāņu māte,
Jāņu bērnus lasīdama.
215 [Lēdmanes Rg].

53801.

Sit, Jānīti, vaŗa bungas
Vārtu staba galiņā!
Lai skan visa pasaulīte,
Lai sanāca Jāņu bērni.
211 [Ļaudonas Md].

53802.

Sitit, bārni, vara bungas,
Pīcelīt Juoņa muoti!
Naradzūt muotes staigojūt,
Laikam žurkas sagrābušas,
Midziņā īvalkušas.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

53803.

Sīra, pīna, muomuliņa,
Par šuos dīnas dzīduojumu!
Ka nadūsi sīra, pīna,
Cytu godu nadzīduošu.
326 [Preiļu D].

53804.

Sieru sieru, Jāņu māte,
Tev gotiņas raibaliņas;
Nāc kalnā, Jāņu māte,
Jāņu sieru izdalīt.
270 [Mežotnes B].

- 139 -

53805.

Siera siera, baltasmaizes
Tām ciemīna meitīnām!
Nāks rudinis, gaŗas naktes,
Lai neliedza villānīti.
39 [Bārtas Lp].

53806.

Sieru sieru, Jāņu māte,
Kur mēs sieru dabūsim?
Man gosniņa, raibulīte,
Ta palika ālavā;
Ta palika ālavā
Pašā Jāņu vakarā.
416 [Strazdes (Tl)].

53807.

Sieru sieru, Jāņa māte,
Alu alu, Jāņa tēvsi!
Jānīšam mieži auga,
Jāņa mātei raibas govis.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

53808.

Siera siera, Jāņu māte,
Alus alus Jāņu tēvs!
Ka nedosi alutiņa,
Neganīšu šķimelīšus.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

53809.

Skaisti gāju līgodama
Jāņu mātes sētiņā:
Par sieriņu, par pieniņu,
Jāņu mātes telītēm.
127 [Grostonas Md].

53810.

Šādi veči, tādi veči
Šito veču nepanāks;
Šito veču cepurītes
Dažas speltes izložās.
15 [Alūksnes Vlk].

53811.

Šādi kungi, tādi kungi
Mūsu kunga nepanāca;
Mūsu kunga kumeliņš
čaklajām kājiņām.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

53812.

Tādi kungi, šādi kungi
Mūsu kungi nemaksāja;
Mūsu kungiem tīras auzas,
Skaistas auga jumpraviņas.
605 [Skolas].

53813.

Daudz ir kungu, daudz ir kungu,
Kas nu tūs kungu ir?
Myusu kunga capureite
Leišzemē madu dzēŗa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

53814.

Viņa gola vysa družba
Myusu svuota nastuovēja;
Myusu svuota capureitja
Līpuojā madu dzāra.
143 [Jāsmuižas D].

53815.

Šam vosora, tam vosora, leigū leigū!
Juoneišami vasareņa, leigū leigū!
Juoneits savu vasareņu, leigū leigū!
Rateņūsi vužinuoja, leigū leigū!
466 [Vārkavas D].

53816.

Te es nākšu citu gadu,
Te lustīga saimenīca:
Kā bitīte vīvināja,
Savus viesus mielojot.
480 [Vējavas Md].

538161.

Tur man tīk līgot iet,
Kur lustīga Jāņu māte;
Kā bitīte vidžināja,
Savus bērnus saņemdama.
192 [Kosas C].

53817.

Te mūs laipni sagaidīja,
Te mūs laipni pavadīja.
Lai aug te raibas govis,
Lai rūsaini kumeliņi.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53818.

Tik vien bija labu ļaužu
Jāņa mātes istabā:
Pirmā pate Jāņa māte,
Otrā daiļa dziedātāja;
Bet tie citi kraukļa bērni,
Tie ciekura lasītāji.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53819.

Tīra tīra puišim sīra,
Maitom smolku žagareņu!
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

- 140 -

53820.

Trīs junkuri kalnā kāpj,
Visiem bikses pārplīsušas;
Jāņu māte, ņem tās nātres,
Dzen tos velnus atpakaļ!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53821.

Tu, Vereite, saiminīca,
Poša sīra sējējiņa,
Ka īduot, to īduot
Pa lelami gobolom;
Ka naidūsi, to atsoki,
To mes tjavi nadzīduosim.
593 [Rēzeknes apr.].

1. Zuzan' pati saiminica
Vakar siru saškaļdjā;
Ka jei dūs, to īdūs
Pa lelami gobolam.
605 [Skolas].

53822.

Tī ir lobi olu dzērt
Pi boguota saiminīka;
Poši dzēra, cytim deva,
Sovu mīžu olutiņu.
174 [Kārsavas Ldz].

53823.

Tukša tukša šī vietiņa,
Citu gadu vēl tukšāka;
Ne tai govis laidarā,
Ne miezīši tīrumā.
15 [Alūksnes Vlk].

53824.

Tur iesim citu gadu,
Tur bij līksma dzīvošana;
Tur gailītis pretīm nāca
Medainām kājiņām.
192 [Kosas C].

53825.

Uz nāburgu līgot gāju,
Vai saņēma, nesaņēma.
Dodiet sieru, nedodiet,
Jāņa zāles saņemiet!
242 [Lubejas Md].

53826.

Myšan, Mora, tova muote
Ni kazeņas naturēja,
Ka tu myusim naīdevi
Ni sīreņa gabaleņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

53827.

Vaļā logus, vaļā durvis,
Lai nāk iekšā alus kanna!
Jāņu bērni noslāpuši,
Jāņu zāles lasīdami.
192 [Kosas C].

53828.

Ved mūs pašus istabā,
Sēdin niedras krēsliņos,
Izceļ baltu liepas galdu.
476 [Vecpiebalgas C].

53829.

Veriet durvis, veriet logus,
Vediet iekšā Jāņa bērnus!
Iesim iekša apskatīt,
Kāda Jāņa istabiņa:
Vītim vīta, izrakstīta,
Grīda puķēm izkaisīta.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

53830.

Visapkārt oši, kļavi,
Vidū kuplis ozoliņš;
Visapkārt Jāņu bērni,
Vidū pati Jāņu māte.
108 [Engures Tk].

53831.

Visiem ciemiem gaŗām gāju,
Šai ciemā iekšā iešu;
Šai ciemā saldins alus,
Daiļa pate Jāņa māte.
48 [Bērzaunes Md].

1. Visim ciemim garēm gāju,
Šai ciemā iekšā gāj;
Šai ciemā dzeltāns siers,
Daiļa pati Jāņu māte.
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

2. Visiem ciemiem garām gāju,
Šitai ciemā iekšā iešu;
Šitai ciemā Jāņu māte
Daiļu Jāni audzina.
384 [Sēemūkšu C].

53832.

Visiem ciemiem gaŗām gāju,
Šai ciemā vidū iešu;
Te bij laba saimeniece,
Kā vīvēt vīvināja,
Savus viesus mielodama.
190 [Kokneses Rg].

- 141 -

53833.

Visskaistāku dziesmu dziedu,
Pie vārtiem pieiedams,
Lai klausās saiminiece,
Pavārnīcu laizīdam(a).
119 [Gaujienas Vlk].

53834.

Vīn' ar medu, vīn' ar medu,
Sīrapotu brandavīnu!
Mēs bijām tās māsiņas,
Kas Jānīti daudzināja.
132 [Ikšķiles Rg].

53835.

Viena pati Jāņu zāle
Deviņiem žuburiem;
Viena pati brāļu māsa
Iet pa ceļu līgodama.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53836.

Zema resna Jāņa māte, līgo līgo!
Guļ kā rumba istabā, līgo!
Nāc ārā, Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus!
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

53837.

Zynu, zynu Juoņa sātu,
Navajaga vadītuoju!
Leidzkū dīniņa atguoja,
Es uz tīni aizasteidžu.
579 [Viļāni Rz apr.].

m) Apkaimes Jāņu ļaudis pulcējas kopā, dzied Jāņu dziesmas un dedzina Jāņu ugunis

32864.

Vai lielie Jāņu bērni,
Pagaidāt mazākos!
Citam vīzes saplīsušas,
Citam auklas satrūkušas.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

32865.

Jānīts danci dancināja
Liela meža maliņā.
Sien, māmiņa, man jostiņu,
Lai es teku palīgā!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Jānīts danci dancināja
Liela meža maliņā;
Tur tecēja ciema puiši
Lielu danču ritināte.
301 [Paskavā(?)].

2. Pulkā dzied ciema meitas
Gludenām galviņām.
Glaud', māmiņa, man galviņu,
Lai es teku pulciņā!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3. Saule danci ritināja
Liela meža maliņā.
Joz, māmiņa, zelta jostu,
Lai es teku raudzīties!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

4. Saules bērni danci veda
Sudrabiņa kalniņā.
Joz, māmiņa, zelta jostu,
Lai es teku pulciņā!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

32866.

Jānīts Jāņu vakarā
Jāņu bērnus sataurēja;
Kad pagāja Jāņu diena,
Ar bungām aizraidīja.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

32867.

Jaunas meitas līgot gāja, -
Kur tās vecas vecenītes?
Tās vecajas sētiņā
Saldu alu nodzērās.
226 [Kandavā (Tl)].

32868.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Līgojieta Jāņu nakti!
Jānīts sēja zelta naudu
Jāņu nakti tīrumā.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

32869.

Kas tie tādi Jāņa bērni,
Pa kaktiemi salīduši!
Pa laukiem, pa laukiem,
Pa lieliem tīrumiem!
40-1 (Bigauņc.).

32870.

Kas tur spīd, kas tur viz
Paeglīšu kalniņā?
Meitām spīd zīļu rota,
Puišiem cauņu cepurītes.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 142 -

32871.

Kopā kopā,
Kaimiņu meitas!
Iesim Jānīti
Padaudzināt.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kopā kopā,
Kaimiņu meitas,
Lai varam Jānīšus
Ielīgot!
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32872.

Laid, māmiņa, Jānīšos,
Ne ik dienas Jāņi bija:
Pērn bij Jāņi, šogad Jāņi,
Citu gadu atkal Jāņi.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

32873.

Līgojam divi vien,
Līdz trešo dabūsim;
Bridīsim pār upīti,
Tur trešo dabūsim,
Vai būs polis, vai būs leitis,
Vai dižens tēva dēls.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Eima divi, eima divi,
Līdz trešo dabūjam;
Pārkāpuši Daugaviņu,
Ņemsim trešo Dieva dēlu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

32874.

Līgojam divi vien,
Neiet šurpu, neiet turpu;
Kad sanāca liela pulka,
Tad jel jauki atskanēja.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

32875.

Līgot kāpu ozolā
Daugaviņas maliņā;
Bij bitīte līgotāja,
Bij deviņi bāleliņi,
Es desmita brāļu māsa
Sīkajā sudrabā,
Pati sēdu sudrabā,
Vainaks zelta lapiņām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

32876.

Mana mīļa māmulīte,
Laid jel mani Jānīšos,
Lai es savus pūra kreklus
Jāņa nakti vēdināju!
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

32877.

Nākat šurpu, nākat šurpu,
Viņas puses līgotāji!
Ja jūs šurpu nenāksiet,
Mēs jau turpu neiesim.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

32878.

Nāc pretim, kaimenīša,
Samīsimi zālītēm:
Tev ābolis, man dadzis,
Nāc tu pate piedevām!
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

32879.

Nāciet šurpu, sudraboti!
Mēs, zeltītas, neiesim,
Mēs, zeltītas, neiesim
Savu zeltu birdināt.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Nāciet šurpu, sudrabotas!
Mēs, zeltītas, neiesim,
Neiesim savu zeltu
Pret sudrabu mirdzināt.
263 [Dobelē].

32880.

Nu dziedam, mēs māsiņas,
Nu vienā pulciņā!
To zin Dievs, kur mēs katra
Citu gadu līgosim:
Cita smilšu kalniņā,
Cita tālu tautiņās.
2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

32881.

Padziedam, līgojam,
Triju kungu zeltenītes:
Augulietes, gulbenietes,
Beļaviešu zeltenītes.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

32882.

Pūt, Jānīti, vaŗa tauri,
Kalniņā stāvēdams,
Lai klausās tautu meitas,
Lejiņā stāvēdamas!
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

32883.

Pūt, Jānīti, vaŗa tauri,
Kalniņā stāvēdams,
Lai ceļās Jāņa bērni
No maliņu maliņām!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 143 -

1. Pūt, Jānīti, vaŗa tauri,
Kalniņā stāvēdams,
Lai ceļās Jāņa bērni,
Kur tie bija saguluši,
Kur tie bija saguluši
Pa lieviņu lieviņiem.
46 [Carnikavā (Rg)].

32884.

Pūt, Jānīti, vaŗa tauri,
Sasauc savus Jāņa bērnus:
Jāņa bērni izklīduši,
Jāņa zāles lasīdami.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Jānīts pūta vaŗa tauri,
Siliņā stāvēdams:
Jāņa nakti Jāņa bērni
Siliņā paklīduši,
Siliņā paklīduši,
Jāņa zāles lasīdami.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

32885.

Sagājās Jāņa bērni,
Sadevās rociņām,
Sadevās rociņām,
Saskan zelta gredzentiņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32886.

Jānīts kliedza, Jānīts brēca
Dziļūdeņa dibinā.
Sanāciet, Jāņa bērni,
Velciet Jāni maliņā!
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

1. Jānīts kliedza, Jānīts brēca
Pašā dīķa viducī.
Skrienat, puiši, skrienat, meitas,
Velkat Jāni maliņā!
Izvilkuši maliņā,
Svētīsam Jāņa dienu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32887.

Jauni puiši , jaunas meitas
Uz ezera līgot gāja,
Izlīgoja zelta galdu
Ar sudraba skrāģīšiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Ejam, puiši, ejam, meitas,
Uz Daugavu palīgot,
Izviļam zelta galdu
Sudrabiņa krāģīšiem.
Tur sēdēja saules meita,
Zelta kroni rakstīdama.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

32888.

Līgojam uz ezara,
Ne ezara pievilsam.
Izvīlām ezaram
Div' sudraba biķerītes,
Div' sudraba biķerītes,
I to pašu mazgātāju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32889.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Jāņa bērni kūpināja,
Jāņa zāles lasīdami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32890.

Es jums lūdzu, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguliet,
Visas gušņas izraujiet,
Sviežiet Jāņu ugunī!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

32891.

Īsa īsa Jāņu nakts
Par visām naksniņām:
Te satumsa, te izausa
Pie Jānīša uguntiņas.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

32892.

Jāņa bērni nosaluši,
Jāņa nakti līgojot.
Salaužam vībotnītes,
Pakuŗam uguntiņu,
Lai sildās Jāņa bērni,
Jāņa nakti līgojot.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

32893.

Jāņa nakti muca dega
Augsta kalna galiņā;
Ciema puiši sanākuši
Jāņa nakti priecāties.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32894.

Jānīts sēda ozolā,
Vaska sveces rociņā;
Tās dedzina Jāņa nakti,
Lai redz ceļu Jāņa bērni.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 144 -

32895.

Kas mirdzēja, kas vizēja
Viņā lauka galiņā?
Jānīts kūra uguntiņu,
Savus bērnus gaidīdams.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

32896.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Viņā birzes galiņā?
Mūsu puiši līgodami
Dedzin' jāna uguntiņu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

32897.

Kuriet lielu jāņuguni
Pašā Jāņa vakarā!
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņa zāles lasīdami.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32898.

Nes māsiņa vaska sveci
Bāliņš zelta lukturīti,
Lai Jānītis gaiši redz
Seglot savu kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32899.

Sit, Jānīti, vaŗa bungas,
Sakur Jāņu uguntiņu,
Lai sanāk Jāņa bērni
Jāņa svētkus nosvinēt!
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

32900.

Vysas molas atsp'eid'ēja
Juoņa bārnu gunt'eņuom,
Kolni, Lejas atskan'ēja
Dzaltuon'eišu dzīsm'eņuom.
4271 [Rēzeknes apr.].

53838.

Aizdedzini darvas mucu,
Lai spīd mūsu pūdelīte!
Jāņu bērni pretim nāca,
Jāņu dziesmas dziedādami.
70 [Cēres Tl].

53839.

Aizdedziet(?) vaŗa taures,
Modiniet Jāņu bērnus,
Lai taurējavaŗa taures,
Lai dziedāja Jāņu dziesmas.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

53840.

Dedz, muoseņ, gaišu sveci,
Bruolēt, zalta lukturī,
Lai Juonēc gaiši redz
Juoņa dīnas vokorā.
44 [Bebrenes Il].

53841.

Es sakūru uguntiņu,
Paše Jāņu vakarēje.
Ai, lūdzami, ciema puiši,
Atnākate sildītiese.
40 [Basu (Bases) Azp].

53842.

Jāņa bērni danci veda
Apkārt kuplu ozoliņu;
Jānīts kāpa ozolā,
Bitīt koda pautiņā.
169 [Kandavas Tl].

53843.

Jāņa bērni satecēja
Zaļas birzes maliņā.
Te uguņi, tur uguņi,
Jāņa taure atskanēja.
70 [Cēres Tl].

53844.

Jāņu diena, Jāņu nakte,
Nu pats Jāņu vakariņš;
Nu pats Jāņu vakariņš
Pūdelīti dedzināt.
129 [Gudenieku Azp].

53845.

Jo daiļāki Jāņu nakti
Zaļo mūsu ozoliņi,
Kā lai daiļi nezaļoja,
Jāņu sveces apkārt deg!
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

53846.

Kam tecēji, tu māsiņa,
Jāņu nakti kalniņā?
Tur redzēji pūdelīti
Ar gaŗiem zābakiem.
214 [Lažas Azp].

53847.

Kas spīdēja, kas mirdzēja
Gatartiešu novadā?
Gatartieši Jāņu nakti
Turka pili dedzināja.
118 [Gatartas C].

- 145 -

53848.

Kas tur kūra uguntiņu
Viņā lauka galiņā?
Tur sakūra Jāņu Jāņu bērni,
Jāņa dēlu gaidīdami.
203 [Kurmenes B].

53849.

Kur godīgs Jāņa tēvs,
Sakuŗ guni pagalmā;
Jāņa bērni izmirkuši,
Jāņa zāles lasīdami.
241 [Lubānas Md].

53850.

Kuriet gaišu uguntiņu
Pie zaļās prieduliņas,
Tur nāk bars Jāņa bērnu
Ar jaukām dziesmiņām.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

53851.

Lej, Jānīti, vaŗa sveci,
Liec kārtiņas galiņā,
Lai redzēja Jāņu bērni,
Jāņu nakti līgojot.
184 [Ķēču Rg].

53852.

Sakur guni, māmuliņ,
Sava nama vidiņā!
Satecēja Jāņu bērni
Izmirkuši, sasaluši.
241 [Lubānas Md].

53853.

Sanāciet, Jāņu bērni,
Sagaidiet Jāņu dienu!
Jāņu diena lepni nāca,
Ugunīs vizēdama.
387 [Siguldas Rg], 604 [Dažādi iesūtītāji].

53854.

Te staigājši Jāņa bērni,
Te kūruši uguntiņu;
Te Dieviņš sildījies,
Te palicis mētelītis.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

53855.

Uguns puisis Jāņu nakti,
Kurin' gaišu uguntiņu!
Došu tevim raibus cimdus,
Norakstītu nēzdodziņu.
510 [Zaubes (Jaunpils) Rg].

53856.

Visiem zirgi viegli tek,
Jānīšami smagi tek;
Kā tam smagi netecēt-
Darvas mucas vezumā?
282 [Nīcas Lp].

n) Daudzina Jāni dažādos svētku brīžos

32901.

Ai Jānīti, ai Jānīti,
Ko tu laba mums atnesi?
Puišiem tukšas alus kannas,
Meitām ziedu vainadziņus.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32902.

Ai Jānīti, Dieva dēls,
Ko tu vedi vezumā?
Meitām vedu zīļu rotu,
Puišiem cauņu cepurītes.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

1. Jānīts brauca Jāņa nakti
Šķindēdamis, žvadzēdams.
Ai Jānīti, Dieva dēls,
Kas tavē vezmiņē?
Puišiem caunas cepurītes,
Meitām spangu vaiņaciņi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Tu Jānīti, Dieva dēls,
Ko tu vedi vezumā?
- Meitām vedu zelta kroņus,
Puišiem caunu cepurītes.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

32903.

Ai Jānīti, Dieva dēli,
Ko tu vedi vezumā?
- Meitām vedu zīžu rotu,
Ko Jānīti izpuškot.
10 [Dolē (Doles pag. Rg)].

32904.

Vai Jānīti, Dieva dēls,
Tavu augstu kumeliņu!
Gana augsti mežu gali,
Vēl cepure pāri stāv.
2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

- 146 -

1. Vai Jānīti, Dieva dēls,
Tavu gaŗu augumiņu!
Gana gaŗi tie mežiņi,
Vēl galviņa pāri stāv.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32905.

Ai Jānīti, Dieva dēls,
Tavu augstu kumeliņu!
Caur mežiem pieši spīd,
Meža galos cepurīte.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

32906.

Ai Jānīti, Dieva dēls,
Tavu daiļu kumeliņu!
Zīdes deķis, zelta segli,
Sudrabiņa iemauktiņi.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

32907.

Vai Jānīti, Dieva dēls,
Tavu kuplu cepurīti!
Apakš tavas cepurītes
Auga mani mieži rudzi.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

32908.

Vai Jānīti, Dieva dēls,
Tavu kuplu cepurīti!
Visi meži ēnejāsi
Apukš tavu cepurīti.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

32909.

Vai Jānīti, Dieva dēls,
Tavu platu cepurīti!
Visa plata pasaulīte
Apakš tavas cepurītes.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

32910.

Atīt Juon'eits par kal'n'eņu
Boltu zīdu vaiņukā,
Boltu zīdu vaiņukā,
Tur sīreņu t'eikl'eņā.
Kas Juon'eiti pal'eiguos,
Tam īdūs sīra, pīna.
4270 [Viļēnu pag. Rz].

32911.

Atjāj Dievis vakarā, -
Kur likš' Dieva kumeliņu?
Liksim rožu dārziņā,
Siesim ķēžu pavadā.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

1. Dievs atjāja vakarā, -
Kur liks Dieva kumeliņu?
Siesim vaŗa vadelēs,
Laisim rožu dārziņā.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

2. Dievs atjāja vakarā,
Kur es Dieva zirgu likšu?
Siešu šķēžupavadē,
Vedīš mēļu dārziņē.
224 [Kabilē (Kld)].

3. Tumsiņāi Dievs atjāja,
Kur liks Dieva kumeliņu?
Izjāj, māsa pieguļāi,
Laid ābeļu dārziņāi!
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

32912.

Atjāj Jānis Jāņu nakti
Appuškotu kumeliņu.
Tec, māsiņa, atcel vārtus,
Lai jāj Jānis sētiņā!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

1. Deviņš stāv aiz vārtiem
Apseglotu kumeliņu.
Tec, māsiņ, atver vārtus,
Laid Dieviņu sētiņā!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Tec, māsiņa, atcel vārtus,
Lai jāj Jānis sētiņā,
Lai jāj Jānis sētiņā
Appuškotu kumeliņu!
Nu iejāja sētiņā
Appuškotu kumeliņu.
Puškojat visas malas,
Vedat Jāni istabā!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

32913.

Dieviņš gāja pa celiņu
Pašā Jāņa vakarā,
Balts spieķītis rociņā,
Balti svārki mugurā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32914.

Domājām, gādājām,
Kur mēs Jāni guldīsam:
Klētī odi, namā dūmi,
Kambarī pienu kāsa.
Stallī Jāni guldīsam
Pie bēriem kumelīem,
Pie bēriem kumeļiem
Āboliņa cisiņās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 147 -

1. Dūmuojam, guoduojam,
Kur Juon'eiti gul'deisim:
Kl'ētī ūdi, nomā deumi,
Ustobā blusys kūd'e.
Gul'deisim pakl'ētī,
Tur Juon'eits maigi guļ,
Tur Juon'eits maigi guļ
Ar jaunū l'eigav'eņu.
422 [Līvānu pag. D].

2. Domājati, gādājati,
Kur Jānīti glabāsim:
Pirtī dūmi, namā odi, -
Klēts priekšāi, lieviņā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3. Kur Jānīti guldīsim
Jāņa dienas vakarā?
Rijā dūmi, kūtī mēsli,
Pagalmā auksti vēji.
Klētī Jāni guldīsim
Āboliņa cisiņās.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

32915.

Eita, ļaudis , skataities,
Kādi ērmi laukā bij:
Tur Jānītis bungas sit
Vārtu staba galiņā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

32916.

Es redzēju Jāņa tēvu
Pa ozolu rotājot,
Pa ozolu rotājot,
Jāņa bērnus lūkojot.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

32917.

Gana klusu Jānīts nāca,
Tik pat klusu nevarēja:
No kumeļa nolecot,
Visi pieši noskanēja.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

32918.

Jāņa diena, Jāņa diena,
Šis pats Jāņa vakariņš,
Pats Jānītis danci veda
Apkārt kuplu ozoliņu.
216 [Ventspilī].

32919.

Jāņu diena svēta diena
Aiz visām dieniņām:
Jāņu dienu Dieva dēls
Saules meitu sveicināja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

32920.

Jānīšam labi zirgi,
Tas mācēja radzināt,
Tas mācēja radzināt
Ar sudraba ganeklīti.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

32921.

Jānīšam treju vārtu,
Visi treji aizpuškoti.
Pa vieniem gani dzina,
Pa otriem pieguļnieki,
Pa trešiem Jāņa bērni,
Jāņa zāles lasīdami.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

32922.

Jānītim treji vārti,
Visi treji appuškoti.
Pa vieniem gani nāca,
Pa otriem pieguļnieki,
Pa trešiem Jāņu bērni
No maliņu maliņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32923.

Jānīšam treju vartu,
Visi treji appuškoti.
Pa vieniem gani dzina,
Pa otriem pieguļnieki,
Pa trešiem Jānīts nāca
Ar saviem bērniņiem.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32924.

Jānīts alu padarīja
Saldu saldu, gardu gardu.
Pats Jānītis apsadzēra
Sava salda alutiņa.
Kur Jānīti guldīsim,
Alutiņa piedzērušu?
Apīnīšu dārziņā,
Zem apīņu lapiņām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Kur Jānīti guldīsem,
Salda alus piedzērušu?
Guldām rožu dārziņā
Zem rozīšu lapiņām;
Kliņgerītes, dievkociņus,
Tos liksem pagalvē.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

- 148 -

32925.

Jānis brēca, Jānis sauca,
Jāņa bērni izklīduši.
Pūt, Jānīti, vaŗa tauri,
Sasauc savus Jāņa bērnus!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32926.

Jānis brēca, Jānis sauca,
Jānim bērni pazuduši,
Jānim bērni pazuduši
Lielajās papardēs.
Nebrēc, Jāni, nesauc, Jāni,
Tavi bērni sētiņā!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

32927.

Jānīts gāja sienu pļaut,
Trīs kažoki mugurē;
Nenopļāva gaiļam nastu,
Ne kazai kumosiņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32928.

Jānīts jāja gad' apkārti,
Nu atjāja šovakar,
Nu atjāja šovakar
Noplīsušu mētelīti.
Ņemat, meitas, rožu ziedus,
Lāpāt Jāņa mētelīti,
Lāpāt Jāņa mētelīti,
Puškojat cepurīti!
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

1. Jānīts jāja gad' apkārt,
Atjāj Jāņa vakarā,
Atjāj Jāņa vakarā
Noplīsušu mētelīti.
Plūcat, meitas, dadžu lapas,
Lāpāt Jāņa mētelīti!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32929.

Jānīts jāja melnu zirgu
Ar sudraba lāsītēm,
Ar sudraba lāsītēm,
Zeltotiem iemauktiem.
238 [Lielaucē (Lielauces pag. Jg)].

32930.

Jānīts jāja mellu zirgu
Ar sudraba lāsītēm.
Vai Jānīša paša bija,
Vai no Dieva tapināts?
226 [Kandavā (Tl)].

32931.

Jānīts jāja zvirgzdu tiltu
Ar spangaiņu kumeliņu;
Rīb tiltiņis, skan iemaukti,
Dreb Jānīša kumeliņš.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

1. Dieviņš brauca niedres tiltu
Ābolainu kumeliņu;
Trīc tiltiņš, šķind iemaukti,
Dreb Dieviņa kumeliņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 188 [(?)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

2. Dieviņš brauce par tiltiņu
Ar spangaiņu kumeliņu;
Speŗ pērkonis, rīb tiltiņis,
Drebē Dieva kumeliņis.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Dieviņš jāja zvirgzdu tiltu
Ar spangainu kumeliņu.
Sper, pērkon, zvirgzdu tiltu,
Drauvē Dieva kumeliņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32932.

Jānīts jāja visu gadu,
Atjāj Jāņu vakarā,
Atjāj Jāņu vakarā,
Pašā zāļu laiciņā.
216 [Ventspilī].

32933.

Jānis jāja visu gadu
Ķenkaraiņu kumeliņu;
Atjāj Jāņa vakarā
Nosukātu, noglaudītu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Visu gadu Jānīts jāja
Ar pinkainu kumeliņu;
Nu atjāja šovakaru
Ar barotu kumeliņu,
Dunēj' zeme atjājot,
Skanēj' pieši nolecot.
292 [Gliebavā (Lietuvā)].

32934.

Jānīts kannu sadauzīja,
Uz akmiņa sēdēdams;
Dieva dēls sastīpoja
Sudrabiņa stīpiņām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Jānīts kannu sadauzīja,
Alutiņa pasadzērs;
Pēterīts salasīja
Pa vienam gabalam,
Pēterīts sastīpāja
Ar ozola stīpiņām.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

- 149 -

2. Jānīts kannu sadauzīja
Pašā Jāņa vakarā;
Pēterītis gudris vīrs,
Tas mācēja sastīpot
Ar sudraba stīpiņām,
Ar dimanta nagliņām.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

32935.

Jānīts nāca par gadiņu
Savu bērnu aplūkot,
Ir ēduši, ir dzēruši,
Ir no Dieva veselība.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

32936.

Jānīts nāca par gadiņu
Savus bērnus apraudzīt,
Ko tie ēda, ko tie dzēra,
Ko iesēja druviņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Reiz par gadu Jānīts nāca
Savus bērnus aplūkot,
Ko tie ēda, ko tie dzēra,
Ko tie sēja tīrumā.
Maizi ēda, alu dzēra,
Kviešus sēja tīrumā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

32937.

Jānīts nāca par gadskārtu
Savu bērnu apraudzīt,
Ko tie ēda , ko tie dzēra
Pašā Jāņa vakarā.
Vecu rudzu maizi ēda,
Vecu miežu alu dzēra.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1. Trīsdeviņas valstis jāja
Jānīts Jāņu vakarā
Jāņa bērnus aplūkot,
Vai tiem ēsti vai tiem dzerti,
Vai tiem ēsti, vai tiem dzerti
Jāņa dienas vakarā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

32938.

Jānīts nāca par gadskārtu
Savu bērnu apraudzīt,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 424 [Barkavas pag. Rz].

1. Jānīts nāca par gadskārtu
Savu bērnu apraudzīt,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
I tie ēda, i tie dzēra,
I Jānīti daudzināja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

32939.

Jānīts savu kumeliņu
Jūriņāi peldināja,
Pats sēdēja kalniņā,
Zelta groži rociņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32940.

Jānīts sēd ozolā,
Zelta kokles koklēdams.
Kāp, Jānīti, no ozola,
Nāc manā sētiņā,
Nāc manā sētiņā,
Koklē savas zelta kokles!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

32941.

Jānīts tiltu uztaisīja
No veciem dāldeŗiem;
Jāņa bērni pāri gāja,
Naudai rakstus skaitīdami.
226 [Kandavā (Tl)].

32942.

Jau vakar Jāņu diena
No Vāczemes izlīgoja,
Simtiņš bēru kumeliņu,
Divi simti jājējiņu.
Uz tiltiņa sajājuši,
Tiltam grīdu ielauzuši.
Jānīšami apmirkuši
Sudrabiņa kamzoliņi.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Es tev lūdzu, bāleliņ,
Piepļaun zaļa āboliņa,
Ko ēdīs Jāņa zirgi,
Gaŗu ceļu tecēdami!
Rīgā ēda brokastiņas,
Koknesēi launadziņu,
Bērzonē vakariņas,
Še naksniņu pārgulēja,
Še locīja kumeliņus
Pa Bērzones tīrumiem.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 150 -

2. Jau vakar Jāņa bērni
No Vāczemes izlīgoja,
Simtiņš bēru kumeliņu,
Divi simti jājējiņu.
Rīgā nakti pārgulējši,
Cēsīs tura brokastiņas;
Vestienā iejājuši,
Kumeliņus ēdināja;
Bērzonē tirgu tura,
Sajājuši uz tiltiņa,
Ielauzuši tiltam grīdu.
Tur dancina kumeliņus,
Tur apmirka Jānīšam
Sudrabiņa kamzoliņi,
Sudrabiņa kamzoliņi
Raibajiemi ielokiem.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32943.

Jauni puiši, bandinieki,
Netur skaistu zābuciņu;
Jānīts sēdi kalniņā,
Tam ir skaisti zābuciņi.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

32944.

Kad es būtu tik bagāta
Kā Jānītis šovakar:
Līdz zemei brūni svārki,
Līdz ceļiem sudrabiņš.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

32945.

Kam tā muiža kalniņā,
Kam tie vārti lejiņā?
Jāņam muiža kalniņā,
Laimei vārti lejiņā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32946.

Kas mirdzēja, kas vizēja
Viņā lauka galiņāi?
Jānīts savus zelta svārkus
Vējiņāi vēsināja.
40-1 (Antiņc.).

32947.

Kas spīdēja, kas mirdzēja
Augsta kalna galiņāji?
Jānīts kala kumeliņu
Ar sudraba pakaviem.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

32948.

Kas tik dikti buldurēja
Jāņa kalna galiņā?
Jānīts cēla Jāņa galdu,
Jāņa sierus sakapāja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

32949.

Klausies, Jānīti,
Kur tevi daudzina:
Ozolu mežā,
Tur tevi daudzina,
Tur tevi daudzina,
Kronīšus pinot.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

32950.

Klausies, Jānīti,
Kur tevi daudzina
Pa ežu ežām,
Pa ceļu ceļiem.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

32951.

Ko, Jānīti, tu darīji
Visu dienu aplokā?
Meitām pinu zīļu kroņus,
Puišiem cauņu cepurītes.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)], 2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

32952.

Kupla liepa uzauguse
Jāņa kalna galiņā,
Tur Jānītis apsegloja
Ābulainu kumeliņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32953.

Lēni lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā,
Lai vējiņš nenorāva
Zaļa zīda mētelīti.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32954.

Lēnu lēnu Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņāi,
Netraucēja ievas ziedu,
Ne arāja kumeliņa.
70 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

32955.

Līgo Dievis ar pērkoni,
Es ar savu bāleliņu.
Tev, Dieviņ, visa zeme,
Man tas viens bāleliņš.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

- 151 -

32956.

Līgo, Jāni, atdod ķēvi
Ar visiem iemauktiem,
Lai es jāju precībās
Pēteŗ mātes dēliņam.
18 (Kliģenē).

32957.

Līgo, Jānīti,
Zilgalvīti!
Zila tava galviņa
Kā rudzu puķīte.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

32958.

Par gadiņu Jānīts nāca, -
Kur Jānīti guldīsim?
Pieklētī, lievenī,
Tur mēs viņu guldīsim.
Āboliņa cisas nesu,
Rožu klāju paladziņu,
Rožu klāju paladziņu,
Magoniņu sagšu sedžu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Ai Jānīti, Dieva dēls,
Kur mēs tevi guldīsim?
Klētspriekšā, pabērzē,
Sudrabiņa šūpulī.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Jānīšam cisas taisu
No visām zālītēm:
Paparkstiņas, madariņas,
Āboliņa, dedestiņa;
Vēl smildziņa kalniņā,
To paliku pagalvī,
Pāva spalvu spilventiņu,
Linu ziedu paladziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3. Jānīts nāca, Jānīts nāca,
Kur Jānīti guldīsam?
Vedīsam klētiņāi
Uz tiem dreļļu palagiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32959.

Piesēja Jānīti
Pie zaļa ozola
Deviņas olektis
Sarkanas bantes.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

1. Piesēju Jāni
Pie zaļa ozola
Deviņas olektis
Sarkanu banti.
Sanāciet, Jāņu bērni,
Atsieniet Jāni,
Atsieniet Jāni
No zaļaozola!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

32960.

Plūcam zāles , raujam zāles,
Taisām vietu Jānīšam:
Jānīšami galva sāp,
Visu nakti līgojot.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32961.

Plūciet, meitas, mīkstas zāles,
Taisiet vietu Jānīšam:
Jānīšam galva sāp,
Uz akmeņa nogulēta.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Plūciet zāles, raujiet zāles,
Taisiet gultu Jānīšam:
Jānīšam galvu spieda,
Uz akmeņa gulēdam.
301 [Paskavā(?)].

32962.

Sagriežam Jāņam galvu
Ar ozola klūdziņām,
Ka tas alu nedarīja,
Savu dienu gaidīdams.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32963.

Zāļu dienas vakarā
Pērkons Jāni stipri rāja,
Kam tas nāca tautiņās
Nepuškotu cepurīti.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

32964.

Sak' Jānīti pazudušu,
Mēs Jānīti atradām,
Mēs Jānīti atradām
Paparkstīšu krūmiņā.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Sak' Jānīti pazudušu,
Mēs Jānīti dabūjām,
Mēs Jānīti dabūjām,
Pagalmiņu slaucīdami,
Pagalmiņu slaucīdami,
Ozoliņa krūmiņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

- 152 -

32965.

Še jāj, Jānīti,
Še guli nakti,
Neguli Rīgā,
Ne Jelgavā!
Rīgā bija zagļu ļaudis,
Jelgavā krāpenieki,
Nozags tavu kumeliņu,
Izvilks tavu mētelīti.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1. Kur gulēji, Jānīti,
Atjādams?
Vai gulēji Rīgā,
Vai Jelgavā?
Rīgā tādi zirgu zagļi,
Nozags tavu kumeliņu;
Jelgavā drānu zagļi,
Nozags tavu mētelīti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32966.

Še jāj, Jānīti,
Še guli nakti!
Pakāršu mēteli
Pie vārtu staba.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

32967.

Tu Jānīti, Dieva dēls,
Ko pa mežu buldurēji?
- Meitām taisu liepu galdu
Jāņu nakti sieru kult.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Ko, Jānīti, klauvējies
Viņā meža maliņā?
- Meitām taisu liepu galdu
Jāņu nakti sieru siet.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32968.

Visu gadu Jānis jāja,
Atjāj Jāņu vakariņu,
Atjāj Jāņa vakariņu
Ābulaiņu kumeliņu.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

1. Visu gadu Jānis brauca,
Nu atbrauca šovakar,
Nu atbrauca šovakar
Dzeltenbaltu kumeliņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

32969.

Visu gadu Jānis jāja,
Atjāj Jāņa vakarā.
Ne meijiņas apstādītas,
Ne dobītes izravētas.
226 [Kandavā (Tl)].

32970.

Visu gadu Jānīts jāja,
Nu atjāja šovakar,
Rībēj' zeme atjājot,
Skanēj' pieši nolecot.
10 [Dolē (Doles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Visu gadu Jānis brauca,
Nu atbrauca šovakar,
Nu atbrauca šovakar
Šķindēdams, žvākstēdams.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

32971.

Visu gadu Jānīts nāca,
Nu atnāca šovakar,
Nu atnāca šovakar,
Kad Jānīti daudzināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

53857.

Ai Jānīti, ai Jānīti,
Nuv tu būsi nabagā:
Nuv mēs tavas santa bikses
Sloksniņām dalīsam.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

53858.

Ai Juoneiti zīdaineiti, leigū leigū!
Šūgod agras zemeneites, leigū,
Moksoj vīna skuoba ūga, leigū leigū!
Dyvu dīnu struoduojumu, leigū leigū!
Pagaidīti, kuorumlaižas, leigū leigū !
Lai nuok ūgys soldumāji, leigū leigū!
236 [Līvānu D].

53859.

Atjāj Jānis vakarā
Ābolainu kumeliņu;
Nelaiž māsas pieguļā,
Laiž ābolu dārziņā.
270 [Mežotnes B].

53860.

Atnesam Jāņa tēvam
Dižen raibas Jāņu zāles:
Trejdeviņi kaudžu vietas
Sarkanā āboliņa.
110 [Ērgļu C].

- 153 -

53861.

Citi vīri klusu nāca,
Jānīts nāca grabēdams;
Jāņa māte man stāstīja:
Jāņam tāsu vēderiņš.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

53862.

Diedziņiem šķeterēju,
Man nebija dzīpariņa.
Es ieaužu suņuburkšus
Pašā Jāņa vakarā;
Raibi visi Jāņa galdi,
Raibas visas Jāņa gultas.
230 [Liezeres Md].

53863.

Dieviņš gāja pa celiņu
Pašā Jāņu vakarā.
Balti svārki mugurā,
Zelta niedra rociņā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

53864.

Domājām, gudrojām,
Kur Jānīti guldīsim:
Namā dūmi, klētī odi,
Ustubā masaliņas.
Paklēti guldīsam
Sudrabiņa spilvenos.
211 [Ļaudonas Md].

53865.

Domājām, gādājām,
Kur mēs Jāni guldīsam:
Sētmalā dadžu krūms,
Tur mēs viņu guldīsam.
466 [Vārkavas D].

53866.

Eita, ļaudis, skatīties
Kādi ērmi laukā bija:
Tur Jānītis bungas sita
Vārtu staba galiņā.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

53867.

Es aizdzinu Jāņa rītu
Tālajās ganībās;
Es atradu zobentiņu,
Kur Jānītis jostu joza.
261 [Mēdzūlas Md].

53868.

Es atradu Jāņa nakti
Laukā skaistu kumeliņu;
Tas nebija kumeliņš,
Tas bij mans bāleliņš(?).
358 [Rugāju Abr].

53869.

Es pazinu īsto Jāni
Lielā tautu pulciņā:
Ozolkronis galviņā,
Siera ripa padusē;
Siera ripa padusē,
Alus kanna rociņā.
605 [Skolas].

53870.

Es redzēju Jāņu tēvu
Trīs stūŗiem cepurīti:
Tai vienā suņi rēja,
Tai otrā zaķi skrēja,
Tai trešajā stūrītī
Medinieki briežus šāva.
108 [Engures Tk].

53871.

Es redzēju klibo vilku, līgo,
Gar pakalnu klibojot;
Tas nebija klibais vilks,
Tas bij mūsu Jāņu tēvs.
405 [Smiltenes Vlk].

53872.

Es skatos, es raugos,
Kur palika Jāņa tēvs;
Jāņa tēvs kambarī,
Samta bikses mugurā.
416 [Strazdes (Tl)].

1. Es skatos, es raugos,
Kur palika Jāņu māte;
Jāņu māte pavidzēja,
Samta kleite mugurā.
416 [Strazdes (Tl)].

53873.

Gana klusi Jānīts nāca,
Tikpat klusi nevarēj';
No kumeļa nolecot,
Pieši vien noskanēj'.
344 [Rembates Rg].

53874.

Gulēt gāju, čučēt gāju
Zem resnā ozoliņa,
Lai aug mani dēli, meitas
Kā resnie ozoliņi.
235 [Litenes Md].

- 154 -

53875.

Iestādiju ozoliņu
Jāņu tēva pagalmā;
Kad es nākšu citu gadu,
Tur es kāršu vainadziņu.
373 [Sarkaņu Md].

53876.

Jānis kāpa ozolā,
Jāņa berni pazarē;
Jāņa bērni pazarē,
Jāņa tēvu godināja.
464 [Vānes Tk].

53877.

Jānis nāca pa vārtiemi
Noplīsušu mantelīt'.
Plūcat, meitas, dadžu lapas,
Lāpāt Jānim mantelīt'.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

53878.

Jānis sauca, Jānis brēca,
Jānim svārki noplīsuš'.
Metat, meitas, sīku naudu,
Jānim svārkus nopērkat.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

53879.

Jānis sauca, Jānis brēca:
Kalējam smēde deg.
Nesauc, Jāni, nebrēc, Jāni,
Kalējs šķīla uguntiņu.
398 [Skrundas Kld].

53880.

Jānis pūta vara tauri, līgo
Jānīts!
Vārtu staba galiņā, līgo līgo!
Kas tur spīde, kas zvidzēja, līgo
Jānīts!
Viņa meža maliņā? līgo!
Tur spīdēja tur zvidzēja, ligo
Jānīti!
Vecas meitas dvēselīt(e), līgo līgo!
23 [Ārlavas Tl].

53881.

Jānīšam, brālīšam,
Piecas skādes vasarā,
Pirmo bērnu vilks aiznesa,
Otro zaķis nospārdīja,
Sievu ņēmu, tā nomira,
Ķēvi pirku, tā nosprāga.
Pirti kūru, tā nodega
Pašā Jāņu vakarā.
3 [Adulienas Md].

1. Jānīšam, brālīšam
Sešas bēdas vasarā:
Pirti kūra, tā nodega,
Zirgu pirka, tas nosprāga,
Sienu pļāva, tas sapuva,
Sievu ņēma, tā nomira,
Pirmo bērnu vilks apēda,
Otro pats nogulēja.
241 [Lubānas Md].

53882.

Jānīšam, brālīšam,
četras bēdas vasarā:
Zirgu pirka, tas nosprāga,
Sievu ņēma, tā nenāca,
Bodē pirkti kamzolīši,
Tie sadega pieguļāji.
Pašā Jāņu vakarā
Zaķi auzas apēduši.
Kaimiņos vaļniekam
Smuki brūni kuceniņi,
Tur varēs izaudzēti
Sevim bēru kumeliņu.
čiganam, Kristapam,
Smuka maza meitenīti,
Tur varēs izaudzēt
Sevim daiļu līgaviņu.
296 [Ozolnieku Jg].

53883.

Jānīšami, brālīšami, līgo
līgo!
Liela skāde notikusi: līgo !
Pašā Jāņu vakarā līgo līgo!
Cūka bikses saplēsusi, līgo!
248 [Mālpils Rg].

53884.

Jānīšam, brālīšam,
Liela skāde notikusi
Pašā Zāļu vakarā
Jāņam āzi vilks aiznesa.
241 [Lubānas Md].

53885.

Jānīšam, brālīšam,
Liela skāde notikusi:
Vilciņš kazu saplosījis
Pašā Jāņu vakarā.
15 [Alūksnes Vlk].

53886.

Juonēšam, bruolēšam,
Lela skuode nūtikus':
Coukas sīnu apāduš,
Teļi pļavu izrokuš.
44 [Bebrenes Il].

- 155 -

53887.

Jānīšam, brālīšam,
Trīs celiņi galvā šķirti:
Vienā daļā gani gana,
Otrā daļā pieguļnieki,
Trešajā stariņā,
Tur Jānīša malku cērt.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

53888.

Jānīšam zelta josta,
Sudrabiņa zobentiņš;
Mirdz jostiņa, spīd zobenis'
Pa vārtiemi iejājot.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

53889.

Juineišami bolta mute, leigū leigū!
Kas tū boltu balynuoja. leigū leigū!
Juoņa muote balyunuoja, leigū leigū!
Juoņa dīnys vokorāji, leigū
leigū!
236 [Līvānu D].

53890.

Jānīts kliedz, Jānīts brēca
Dziļas upes dibenāji,
Eita, puiši, eita, meitas,
Velciet Jāni maliņāji;
Izvilkuši maliņāji,
Kaltējiet saulītē;
Izkaltējiet saulīte,
Dodiet siera gabaliņu.
605 [Skolas].

53891.

Jānīt, brālīt, netec kājām,
Kumeļš stallī baltām kājām;
Zobens klētī sudraba vadzī.
605 [Skolas].

53892.

Jānīt, tavu skaistumiņu,
Pašā Jāņu vakarā:
Zīda svārki, samta bikses
Līdz pašam vecumam.
510 [Zaubes (Jaunpils) Rg].

53893.

Jānītim bij vaŗa taure,
Man bij dziesmu vācelīte;
Jānīts pūta vaŗa tauri,
Es dziesmiņu nodziedāju.
417 [Struteles Tk].

53894.

Juoneits beja, Juoneits beja,
Kas Juoneiša nazynova?
Juoneišam sēņu sveita,
Baraviku capureitja.
143 [Jāsmuižas D].

53895.

Jānīts kala kumeliņu
Zeltītiem pakaviem;
Tis varēja timsā jāt,
Kā pie dienas saulītē.
127 [Grostonas Md].

53896.

Jānīts savu kumeliņu
Uz akmeņa kaldināja;
Lai nedzēra rāvūdeni,
Lai nerūsa pakaviņi.
572 [Tukums Tk apr.].

53897.

Jāņam zirgi nokusuši, līgo!
Gaŗu ceļu tecēdami; līgo!
Rīge ēde brokastiņu, līgo!
Pilsbergaje vakariņas, līgo!
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

53898.

Jānis kāpa sausā lazdā
Smalku riekstu lūkoties;
Lūza lazda, krita Jānis,
Biksas plīsa plirkšēdamas.
52 [Bikstu Tk].

53899.

Juoņi, bruoli, ūzuleņ,
Kū tei tova muotja dora?
Zam ūzula krāslu roksta,
Nu Dīveņa gosta gaida.
143 [Jāsmuižas D].

53900.

Jāni Jāni, ko tu skumsti,
Pašā Jāņu vakarā?
Ne tu dziedi, ne runā,
Domādams vien staigā.
241 [Lubānas Md].

53901.

Jāni Jāni, kur tu brauksi?
Kazīnām žagariņus.
Pārved mani misturīti
Biezu putru dunkurēt.
282 [Nīcas Lp].

- 156 -

53902.

Jānīšami jostu mestu
Deviņiemi dzīpariem;
Jānīts manas vista gana
Jāņu nakti pieguļā.
605 [Skolas].

53903.

Juonīšam taidi znūti,
Kai lasīti salasīti:
Ščukalāns, Ņukalāns,
Mežgaliņu ūzuliņš.
465 [Varakļānu Rz].

53904.

Jānīts bija piedzēries
Pašā Jāņu vakarā.
Ņemšu bērza pagalīti,
Pārmācīšu es Jānīti.
378 [Seces Jk].

53905.

Juoneits guoja gūvu slauktu,
I spaneiti sadauzēja;
Svāta Muora pakaļ guoja,
Solasēja pa vīnami galdiņam,
Dīva dālsi apsteipuoja
Ai sudobra steipjanisi.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

53906.

Juoneits kuopja kalneņā,
Bite kūdja kuojeņā;
Juoneits kuopja ūzulā,
Bite kūdja puponā.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

53907.

Juonīts kuopja ūzulā, leigū!
Bite kūde puponā, trala la la!
Juonīts guļ kalniņā,
Juoņa bārni lejiņā, leigū!
170 [Kapiņu D].

53908.

Juoneits sēd kalneņā, leigū
leigū!
Juoņa bārni lejeņā, leigū!
Juoneits kolnu sataisēja, leigū leigū!
Juoņa bārni rušynova, leigū!
143 [Jāsmuižas D].

53909.

Juoneits sēd kalniņā, rūtū
rūtū!
Juoņa bārni lejiņā; rūtū
rūtū!
Juoneits sēd zuobokūs, rūtū
rūtū!
Juoņa bārni kadakūs, rūtū
rūtū!
143 [Jāsmuižas D].

1. Juoneits sjād kaļnenā,
Juoņa bārni lejeņā;
Pats Juoneits zuobokūs,
Juoņa bārni kūrpeitjās.
466 [Vārkavas D].

53910.

Jānīts kliedza aiz kalniņa,
Pakalnītē stāvēdams;
Vienā rokā alus kanna,
Otrā zelta biķerīts.
405 [Smiltenes Vlk].

53911.

Jānīts kliedza, Jānīts brēca,
Kalninā stāvēdams;
Jānīšam, brālīšam,
Kumeliņi pazuduši.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53912.

Jānīšam, brālīšam,
Trejai svārku mugurā:
Vieni zaļi, otri raibi,
Trešie lietus pelēkuma.
219 [Lestenes Tk].

53913.

Juonīts lobs, Juonīts lobs,
Vinciniņš vēl lobuoks;
Juonits lobs pagulēt,
Vinciniņš lobs parunuot.
168 [Kalupes D].

53914.

Jānīšam raibi svārki, līgo līgo!
Appuškota cepurīte.
109 [Ērķemes Vlk].

53915.

Jānīts pūta vaŗa tauri,
Kalniņā stāvēdams;
Kad nebija vaŗa taures,
Pūš vecā zābakā.
192 [Kosas C].

53916.

Jānīts sita vaŗa bungu
Vārtu stabu galīnā,
Lai sanāca Jāņa bērni,
Lai atnesa Jāņu zāles;
Lai atnesa Jāņu zāles,
Lai Jānīti daudzināja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 157 -

53917.

Jānīts savus Jāņa bērnus
Ābolā saguldīja;
Izaust gaisma, uzlec saule,
Ceļas visi līgodami.
127 [Grostonas Md].

53918.

Jānīts stāvi kalniņāji -
līgo!
Greiži acis bolīdams - līgo!
605 [Skolas].

53919.

Jānīts sēd kalnīnā,
Zelta pieši kājīnā;
Nāc, Jānīti, lejīnā
Ar sirmo kumelīnu.
254 [Mārsnēnu C].

53920.

Jānīts sēž ozolā,
Jāņa bērni pazarēs;
Nāc, Jānīti, no ozola,
Svētīsim Jāņu dienu!
192 [Kosas C].

53921.

Jāņa bērni danci veda
Apkārt kuplu ozoliņu;
Jānīts sēdēj'ozolā,
Jāņa bērni pazaros.
416 [Strazdes (Tl)].

53922.

Jāņa māte bēdājās,
Kur glabāt sav' dēliņu.
Klētī lika, žurkas krimta,
Skapī lika, sapelēja.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

53923.

Jānīts nāca, Jānīts nāca,
Kur Jānīti guldīsim?
Klētiņāji guldīsim,
Mīkstās liepu lapiņās;
Mīkstās liepu lapiņās,
Smalkos linu palagos.
344 [Rembates Rg].

53924.

Jāņa māte bēdājās,
Kur Jānīti guldīšot.
Klētī odi, rijā dūmi,
Pirtē meitai bērns nomiris.
605 [Skolas].

53925.

Juoņa Sāta izpuškuota
Zylajom pučeitem;
Juoņa bārni sameidēja
Dubļajom kuojeņom.
326 [Preiļu D].

53926.

Jāņu tēvam gaŗa bārda
Kā aitai villainīte;
Jāņu māte saskaitās,
Teicās veci plucināt.
184 [Ķēču Rg].

53927.

Jāņa tēvs bēdājāsi:
Kur būs ņemt pelu mais'?
Jāņu meitām lieli pupi,
Tie būs labi pelu maisi.
347 [Rendas Kld].

53928.

Jāņa tēvs tūļājās
Bez biksēm kambarī;
Bezkaunīgi Jāņa bērni
Zilās bikses nozaguši.
108 [Engures Tk].

53929.

Jāņu tēvs lielījās:
Stallī bēri kumelīni.
Es redzēju aizvakar
Kazu ar cūku ecēšās.
Cūka kvieca, kaza brēca,
Pats ar līdzi murkšķināj(a).
192 [Kosas C].

53930.

Jāņa tēvis lielījās: līgo
līgo!
Pieci bēri kumeliņi.
Kad nogāju apraudzīt:
Piecas utis pakausī.
298 [Pabažu Rg].

53931.

Kalējš kala pūra lādi
Pašu Jāņu vakariņu.
Kal, kalējis, ko kaldams,
Apkal brūtei pūra lādi!
Viņa dosi tos cimdiņus,
Kas pūriņa dibenā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53932.

Kas to teica, tas meloja:
Jāņa nakte silta bija.
Man nosala deguniņis,
Līgavai vaiga gali.
15 [Alūksnes Vlk].

- 158 -

53933.

Kas to teica, tas meloja:
Untenam nabadzība.
Pūdel' dega, vīnu dzēra
Rakstītēje biķerēje.
40 [Basu (Bases) Azp].

53934.

Kas iemauktus šķindināj(a)
Niedoliņa krūmiņe?
Jānis sēd krūmiņe,
Iemauktiņus šķindina.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53935.

Kas apvilka zalta steigu
Ap Juonēša ustubeņu?
Juoņa bārni apvilkuš(i),
Visu nakti leiguodami.
44 [Bebrenes Il].

53936.

Kas kalniņus, kas mežiņus
Jāņu nakti šķindināja?
Jāņa bērni šķindināja,
Jāņa tēvu gaidīdami.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

539371.

Kas tumšā vakarā
Plāvas, mežus skandenāja?
Jāņu bērni skandenāja,
Jāņu tēvu slavēdami.
192 [Kosas C].

53938.

Kas tur spīd, kas tur viz
Jāņa tēva kambarī?
Jāņa tēva sidraba pogas,
Goda kārtes kamzolī.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

53939.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Jāņa kalna galiņā?
Jāņa tēva vācelīte
Zeltītām sloksnītēm.
512 [Zeltiņu Vlk].

53940.

Kas tur spīd, kas tur viz
Liela kunga kamburē?
Tur spīd viņa zvaigžņu deķis,
Ar sidrabu izrotāts.
413 [Stendes Tl].

53941.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Jūŗiņas maliņā?
Jānīts savu kumeliņu
Jūŗiņā peldināja,
Zelta grožas rociņā.
15 [Alūksnes Vlk].

53942.

Kau' man būtu zili svārki,
Es darītu knipa knapa;
Jānīšam zili svārki,
Jānīts dara knipa knapa.
72 [Cesvaines Md].

53943.

Kaunīts kaunīts, Jāņa bērni,
Paši kliedza, paši brēca:
Paši kliedza, paši brēca,
Citus talkā neielūdza.
510 [Zaubes (Jaunpils) Rg].

53944.

Klusāt veci, klusāt jauni,
Dievs ienāca istabā;
Dievs ienāca istabā,
Pašā Jāņa vakarā.
70 [Cēres Tl].

53945.

Kuo, Juoneiti, šur atskrēji,
Kuo tev šur vajadzēja?
Bryuverūs silču buca,
Tur (ir) tav mīļuokuo.
357 [Rudzētu D].

53946.

Kur, Jānīti, tu dzīvoji
Līdz šitam Jānīšam?
Vārtu staba maliņā,
Zem pelēka kamentiņa [akmentiņa?]
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

53947.

Lai bij skāde, kam bij skāde,
Jāņu tēvam, tam bij skāde:
Mieži laukā izvāļāti,
Apīns mietu pazaudējis.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53948.

Lai cik gaŗa Jāņu nakte,
Man dziesmiņu nepietrūka;
Man uzklāja Laimes māte
Dziesmu segu mugurā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 159 -

53949.

Lai jāj Jānis, kur jādams,
Šai vietā nakti guļ.
Šai vietā tīra maize,
Sudrabota saiminiece.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53950.

Līgo, Jāni, atdod ķēvi
Ar visām ecēšām;
Ar visām ecēšam,
Ar visiem iemauktiem.
286 [Nītaures Rg].

53951.

Līgo, Jānīti, atdod ķēvīti,
Ar visām ecēšām;
Jāņam goves, Jāņam aitas,
Jāņam bēri kumelīni.
192 [Kosas C].

53952.

Līgo, Jānīt, zilacīti,
Tavi bērni mellacīši!
604 [Dažādi iesūtītāji].

53953.

Līgo, saule, līgo bite, līgo!
Visu cauru vasariņu, līgo!
Man bij gaŗa šī dieniņa, līgo!
Kur vēl visa vasariņa, līgo!
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

53954.

Līgojat, līgotāji,
Nav vairs velna šai zemē
Mēs vakar launagā
Pašu velnu apēdām.
192 [Kosas C].

53955.

Leikas kuojas Juoneišam
Kai tam myusu byļukam.
Es soku: bvļa, uz klāvu,
Jis aiz golda myudīdams.
182 [Kaunatas Rz].

53956.

Lietiņš lija Jāņu nakti,
Lietiņš Jāņu vakarā;
Lietiņš (lija) Jāņu dienu
Sudrabiņa lāsītēm.
192 [Kosas C].

53957.

Muote Juoņam pīsacēja
Nakti nakuopt ūzulā;
Juonīts kuopa ūzulā,
Dundurs kūda pakaļā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

53958.

Nāburg' Jānis linus skulsta,
Kreiso kāju kustināj(a).
Kustin', Jancīt, labo kāju,
Tad tev labāk izdosies.
109 [Ērķemes Vlk].

53959.

Nesēd' vis, Jāņa tēv,
Bez zābaku istabā!
Šautīs tevi Jāņa bērni
Ar nātrām, dzeltenēm.
476 [Vecpiebalgas C].

53960.

No Jurģiem es atšķīru
Savu vīru vezumā,
Meitām vežu zīļu rotas,
Puišiem cauņu cepurītes.
48 [Bērzaunes Md].

53961.

Paldies saku māmiņai,
Ka Jānīti vārdu lika;
Jāņam svin vakariņu,
Kas nabaga Pēteram.
112 [Ezeres Kld].

53962.

Paldies saku tai māmiņai,
Kas Jānīti vārdā lika;
Nākš' atkal citu gadu
Tavu Jāni daudzināt.
99 [Dzelzavas Md].

53963.

Parādāt, sveši ļaudis,
Kuŗš īstais Jāņa tēvs?
Tas īstaisjāņa tēvs,
Sež galdiņa galiņā:
Linu kreklis mugurā
Ar pakula piedurknēm.
114 [Gaiķu Kld].

53964.

Visi ļaudis to teica:
Kaimiņ' saimnieks Jelgavā.
Vai tas nava kaimiņ' saimnieks,
Kas sēž galda galiņā?
Zīdu kreklis mugurā
Ar pakula piedurknēm.
70 [Cēres Tl].

- 160 -

53965.

Vaj tas bija Jāņa tēvs,
Kas sēž galda galiņā?
Slēžu kreklu mugurā
Pakuliņa piedurknēm.
70 [Cēres Tl].

53966.

Es redzēju Jāņa tēvu
Sēžam galda galiņā:
Lina kreklis mugurāji
Ar pakula piedurknēm.
112 [Ezeres Kld].

53967.

Es nopinu ozol' kroni
Pašā Jāņu vakarā;
To es došu Jāņu tēvam,
Lai aug mieži tīrumā.
560 [Rīga ].

53968.

Pērn bij Jāņi, šogad Jāņi,
Citu gadu vēl būs Jāņi;
Citu gadu mēs Jānīti
Līgodami līgosim.
132 [Ikšķiles Rg].

53969.

Pēr bij Jāņi, šogad Jāņi,
Citu gadu atkal Jāņi;
Tēvs bij Jānis, dēls bij Jānis,
Manam dēlam atkal Jānis.
270 [Mežotnes B].

53970.

Piķīts(?) sēd liepiņā,
Pelēkāmi austiņām.
Sit, piķīti, vaŗa bungas,
Lai skan visa pasaulīte.
241 [Lubānas Md].

53971.

Pieci kaķi arklu vilka, līgo!
Jānīts ara raudādamsi;
Ko tu raudi, mūs' Jānīti,
Mēs tev zirgu nopirksimi.
405 [Smiltenes Vlk].

53972.

Pūt, Jānīti, vaŗa tauri,
Pie vartiem stāvēdams,
Lai sajāj tautu dēli
No maliņu maliņām.
603 [Lietuva].

53973.

Pūt, Jānīti, vaŗa tauri,
Kalniņā stāvēdams!
Jā tev nav vaŗa taures,
Pūt vecā zābakā!
150 [Jaunraunas C].

53974.

Rakstiet, meitas, rakstiet, meitas,
Jāņam zīļu karodziņu!
Izrakstījušas, izšuvušas,
Atdodiet Jānīšam!
127 [Grostonas Md].

53975.

Rūtu rūtu, Juoņa dīna,
Juoņam krakli bez pīrūtu!
Juoneits sēd kalneņā,
Juoņa bārni lejeņā.
Juoņs apguozja pupu garci,
Juoņa bārni salosēja.
170 [Kapiņu D].

53976.

Saule grieza zelta riņķi
Jāņu tēva pagalmā;
Jānīts danci ritināja
Zem kuplā ozoliņa.
127 [Grostonas Md].

53977.

Sit, Jānīti, vaŗa bungas
Vārtu staba galiņā;
No stabiņa nokrizdams,
Pats sasita savas bungas.
463 [Vandzenes Tl].

53978.

Sit, Jānīti, vaŗa bungas,
Sētas staba galiņā,
Lai trīc visa tautu zeme,
Lai dzird mani bāleniņi.422 [Svētciema (Sveiciema-Jaunsalacas) Vlm]
Tas Jānītis šovakar
Tek pie logu, tek pie duru:
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti pieminēja.
281 [Neretas Jk].

53980.

Tu, Juoneit, čorta bārns,
Tev tārauda dvēseleite;
Tu izruovi tū Aneiti
Caur šaurom durovom.
494 [Viļānu Rz].

- 161 -

53981.

Veriet vaļā logus, duris,
Laidiet Jāni istabā!
77 [Codes B].

53982.

Vysys dzīsmis izdzīdoitys,
Kaļaduo kaļaduo!
Juoņa dzīsmja nadzīdoita,
Kaļaduo kaļaduo!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

53983.

Visu gadu Jānīts guļ
Tīrumīna vidīnā;
Tīrumīna vidīnā
Zem pelēka akmentīna.
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

53984.

Visu nakti Jānīts jāja,
Savus bērnus skaitīdams;
Izaust gaisma, uzlec saule,
Savu bērnu neizskaita.
127 [Grostonas Md].

53985.

Zelta zvaigzne atspīdēja
Nn, muižas pagalmā;
Tā nebija zelta zvaigzne,
Tā bij pati cienīgmāte.
605 [Skolas].

53986.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Jāņa māte vīzes pina,
Nodariņas dedzināja.
212 [Launkalnes (Brantu) C].

o) Jāņa sieva, dēli, meitas

32972.

Ai Jāni Jāni,
Tavu resnu sievu!
Ar vindu vindāja
Ābeļu dārzā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

32973.

Es redzēju Jāņu nakti
Laimes [Jāņa] māti staigājot,
Zīda kleite mugurā,
Zelta kurpes kājiņā.
40-1 (Lapmežc.).

32974.

Jāņu diena, Jāņu diena,
Nu pats Jāņu vakariņš;
Pats Jānīts zābakos,
Jāņa sieva kurpītēs.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

32975.

Jāņa sieva kroni vija,
Kalniņā sēdēdama;
Pats Jānītis ziedus lasa,
Pa maliņu staigādams.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32976.

Jāņa sieva sagšas auda
Pašā Jāņu vakarāi;
Pats Jānītis saivas tina
Smalkā lazdu krūmiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Jāņa sieva jostu aude,
Zelta krēslā sēdēdam';
Pats jānītissaivas tin,
Sudrabā sēdēdams.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

2. Kas uguni spīdināja
Niedoliņa krūmiņā?
Jāņa sieva sagšas auda,
Pats Jānītis saives tina.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

32977.

Jāņa sieva sagšas auda
Pašā Jāņa vakarā,
Zelta šķiets, vaŗa nītis,
Sudrabiņa sistaviņas.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

1. Jāņa māte sagšas auda
Pašā Jāņu vakarā,
Apzeltīta mustaviņa,
Sudrabiņa saudeklīte.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

32978.

Jāņa sievai liela sakta
Izgaist Jāņa vakarā;
Noriet saule meklējot,
Uzlec saule atrodot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Liela gaŗa Jāņam sieva
Pazūd Jāņu vakarā;
Noriet saule meklējot,
Uzlec saule dabūjot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 162 -

32979.

Jāņa sievai zīda svārki
Nomirkst Jāņa vakarā,
Nomirkst Jāņa vakarā,
Jāņa bērnus mielojot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Jāņa sievai zili brunči
Stāv pūrā salocīti;
Tie samirka Jāņu nakti,
Jāņa bērnus mielojot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32980.

Jāņam sieva izgaisuse
Pašā Jāņa vakarā;
Pēteŗdienu atradām,
Pēters vairs neatdeva.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

32981.

Jāņam sieva izgaisusi
Pašā Jāņu vakarā;
Pēteŗos atsarada
Zālītē gulējusi.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

1. Jāņam sieva izgaisuse
Pašā Jāņu vakarāi:
Pēteŗdienā atradām
Grīslainēi gulējušu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32982.

Jānim sieva pazuduse,
Auzu lauku staigājot;
Tāda sieva Jānim bija
Kā auziņas atzaliņa.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32983.

Jānim sieva pazudusi,
Jāņu nakti līgojot;
Jāņu bērni uzgājuši,
Jāņu zāles lasīdami.
216 [Ventspilī].

1. Pēteŗami bērni zuda
Pašā Jāņa vakarā;
Jāņa bērni uzgājuši,
Jāņa ziedus lasīdami.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

32984.

Jāņam sieva pazuduse,
Jāņa nakti līgojot;
Pēteŗdienu atradām
Papardīšu krūmiņā.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1. Vai Jānīti, vai Jānīti,
Tev šonakti lielas bēdas:
Tev pazuda līgaviņa
Jāņa nakti papardās.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

2. Jānīšam sieva zuda
Pašā Jāņu vakarā;
Pēteŗdienu dabūjam
Vērmelīšu krūmiņā.
46 [Carnikavā (Rg)].

32985.

Jāņam sieva pazudusi,
Jāņa nakti līgojot;
Pēteŗdienu atradām
Zem tiltiņa pakritušu.
130 [Mālu muižā (Lejasciema pag. Vlk)].

1. Jāņam bēga līgaviņa
Pašā Jāņu vakarā;
Kad atnāca Pēteŗdiena,
Tad atrada zem tiltiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Jānim sieva pazuduse
Pašā Jāņu vakarā;
Pēc Jāņiem atradās
Patiltē sakaltuse.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32986.

Jāņam sieva pazuduse,
Jāņa nakti līgojot;
Pēteŗdien dabūjām
Pētersīļu dārziņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

32987.

Jāņam sieva pazuduse,
Jāņu nakti līgojot;
Pēteŗdienu dabūjām
Zem Pēteŗa lapiņām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32988.

Jānim sieva pazuduse
Pašā Jāņu vakarā.
Ej, Jānīti, Pēteŗos,
Tur dabūsi sievu savu!
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

32989.

Jāņam sieva pazuduse
Pašāi Jāņu vakarāi.
Kas, ļautiņi, dabūjuši,
Pasakiet, atdodiet!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 163 -

32990.

Jāņam sieva pazudusi
Pašā Jāņa vakarā;
Pēteŗ' māte dabūjusi,
Pēteŗzāles lasīdama.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

32991.

Jānīšam dēls piedzima
Pašā Jāņa vakarā;
Jau rītā ganos gāja
Apautām kājiņām.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32992.

Jānīšam div' meitiņas,
Viena liela, otra maza;
Tā lielā zeltu nesa,
Tā mazā sudrabiņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

1. Jānītim dui meitiņas,
Abas labi sudrabotas:
Vienai bija zelta kronis,
Otrai sīka sudrabiņa.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

2. Jānīšam div' meitiņas,
Viena liela, otra maza;
Lielākā zeltu nesa,
Mazākā sudrabiņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32993.

Jānīšam maza sieva,
Nātrītēs pazuduse.
Ņem, Jānīti, grābeklīti,
Meklē savu līgaviņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Maza maza Jāņam sieva,
Nozūd Jāņa cisiņās;
Rīgā pirku grābeklīti
Jāņam sievas jāmeklē.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32994.

Jānīšam pavaicāju,
Kur Jānīša līgaviņa.
- Baltābola kalniņā
Zeltītāi krēsliņā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32995.

Jānītim resna sieva,
Vaŗa stīpām sastīpota;
Apakš tilta palīduse,
Sāk stīpiņas sprūdzināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32996.

Jānīšam sieva mira
Pašā Jāņa vakara.
Jāņits sievu apraudāja,
Uz mūriņa tupēdams.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

32997.

Jānīšam sievu vedu
Pašā Jāņa vakarā,
Āboliņa cisas liku,
Rožu klāju paladziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Es ievežu Jāņam sievu
Pašā Jāņa vakarā,
Āboliņa cisas liku,
Kumelītes pagalvē,
Rožu klāju paladziņu,
Magoniņu sagšu sedžu.
358 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32998.

Jānīšam sievu veda
Pašā Jāņu vakarā.
Kur mēs Jāni guldīsim-
Pirtē odi, namā dūmi?
Klētē Jāni guldīsim
Dreijātā gultiņā,
Dreijātā gultiņā,
Smalkā linu palagā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Jānīšam sievu veda
Pašā Jāņu vakarā.
Domājam, gādājam,
Kur mēs Jāni guldīsim-
Klētī odi , namā dūmi,
Istabā blusas koda.
Guldām zirgu stallītī
Āboliņa cisiņās,
Rožu klājam paladziņu,
Liepu lapu apsedziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

32999.

Jānīšam sievu veda
Pašā Jāņu vakarā;
Jānīts pats zābakos,
Jāņa sieva raibītē.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33000.

Jānīšam skaista sieva
Par visām sieviņām;
Sieru ēda, pienu dzēra,
Suliņās mazgājās.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 164 -

33001.

Jānītimi smuka sieva
Par visām(i) sieviņām:
Dzīparota, maranota
Visām zemes puķītēm.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)], 2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

33002.

Jānīts brauca Jāņa nakti
Šķindēdams, švarkstēdams;
Jānītim pieši šķind,
Jāņa sievai sudrabiņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33003.

Jānis brauca Jāņu nakti
Šķindēdamis, žvārkstēdamis;
Pats Jānītis zābakotis
Jāņa sieva sudrabota.
224 [Kabilē (Kld)].

33004.

Jānīts brēca, Jānīts sauca,
Jānim sieva pazuduse,
Jānim sieva pazuduse,
Jāņa zāles lasīdama,
Jāņa zāles lasīdama
Pa sīkiem krūmiņiem.
; 188-164.

33005.

Jānīts brēca, Jānīts sauca,
Jāņam sieva pazuduse.
Nebrēc gauži, nesauc dikti,
Gan mēs viņu dabūsim!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Jānis brēca, Jānis sauca,
Jānim sieva pazuduse.
Nāc, Jānīti, sētiņā,
Mēs sieviņu dabūjām!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Jānis brēca , Jānis sauca,
Jānim sieva pazudusi.
Nebrēc, Jāni, nesauc, Jāni!
Mēs sieviņu dabūsim,
Mēs sieviņu dabūsim
Papardīšu krūmiņos.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

33006.

Jānis brēca, Jānis sauca,
Jānim sieva pazuduse.
Nebrēc gauži, nesauc dikti,
Tava sieva Jānīšos!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33007.

Jānīts kūla savu sievu,
Kam nesēja liela siera,
Kam nesēja liela siera,
Kam maziņus plikšināja.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

33008.

Jānis pūta vaŗa tauri
Vārtu staba galiņā:
Jānim sieva pazuduse,
Jāņa nakti lelojot.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33009.

Kas spīdēja, kas vizēja
Papardīšu krūmiņā?
Jāņa sievas zelta sakta,
Tā spīdēja , tā vizēja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Kas tur spīd, kas zvēro
Sīku kārklu krūmiņā?
Saules meitas diža sakte,
Vairāk zelta, ne sudraba.
216 [Ventspilī].

33010.

Kas spīdēja, kas vizēja
Papardīšu krūmiņos?
Jāņa sieva sudrabota,
Tā spīdēja, tā vizēja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

33011.

Kas tur mirdz, kas vizēja
Vīdreksnīšu krūmiņā?
Jāņa māte sagšas auda
Deviņiem dzīpariem.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

1. Kas zvadzēja, kas čaukstēja
Zem svētās paparkstītes?
Jāņu māte jostas aude
No Rīdziņas dzīpariem.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33012.

Kas tur spīd, kas tur viz
Papardīšu krūmiņā?
Jāņa sieva zāles lasa,
Pillas kūtis [krūtis?] sudrabiņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 165 -

33013.

Kas tur spīda, kas tur viza
Viņā lauka galiņā?
Tā bij pate Jāņa māte
Dzīparota, maranāta.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

33014.

Liela, resna Jāņa māte
Ar stīpām sastīpāta;
Trūka stīpa, lūza nagla,
Tad pabira Jāņa bērni.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

33015.

Liela, resna Jāņa māte
Lielu rūmi aizņēmusi:
Pūra vietu gulēdama,
Sieka vietu stāvēdama.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

33016.

Liela, resna Jāņa māte
Vaŗa stīpām sastīpāta;
Jāņu bērnus bīdamies,
Zem tiltiņa palīduse.
46 [Carnikavā (Rg)].

33017.

Liela, resna Jāņa māte
Vaŗa stīpu sastīpāta.
Trūka stīpa, lūza nagla,
Krita pate brīkšķēdama.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33018.

Resna resna Jāņa māte
Par visām sieviņām;
Pieci dēli gultu nesa,
Sesta meita paladziņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

33019.

Vai, Jānīti, viens atnāci,
Vai ar savu līgaviņu?
- Līdzi vedu līgaviņu,
Kas cepuri paglabāja.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

33020.

Visu nakti Jānis jāja,
Savu sievu meklēdams;
Jāņa sieva pazuduse
Papardīšu krūmiņā.
198 [Saldū].

53987.

Div' svecītes jūŗā dega
Divos zelta luktuŗos;
Jāņa māte klāt sēdēja,
Raksta zīda nāznaudziņu.
373 [Sarkaņu Md].

53988.

Dieviņš dod Jāņam sievu,
Sievai mazu mazuliņu;
Vārīs putru mazuļam,
Dos podiņu izlaizīt.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

53989.

Jānīts brauca, Jānīts jāja
Visa zema norībēj';
Pats Jānīts zābakots,
Jāņa sieva sudrabota.
10 [Aizupes Tk].

53990.

Jānīšam čaklas meitas
Kā bitīte(s) stropiņā;
Visu dienu strādājušas,
Nāk mājā dziedādamas.
184 [Ķēču Rg].

53991.

Jānīšam, brālīšam,
Trīs nelaimes gadījās:
Pirmo sievu suns nokoda,
Otru zaķis nobadīja,
Trešo pats nogulēja,
Jāņa nakti gulēdams(?).
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

53992.

Jānīšam, brālīšam,
četras [divas?] skādes vakarā:
Pirti kūra, tā nodega,
Sievu ņēma, tā nomira.
115 [Galgauskas Md].

53993.

Jānīts kliedza, Jānīts brēca,
līgo līgo!
Liela skāde notikuse:
Sieva pirtī noslāpusi,
Ar tiem pieciem bērniņiemi.
Lai tā sieva, kur tā sieva,
Kur tā piecas dvēselītes!
396 [Skrīveŗu Rg].

53994.

Jānīts kliedza, Jānīts brēca,
Jāņam liela nelaimīte
Vakar veda līgaviņu,
Šonakt puiši nogulēj'.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

- 166 -

53995.

Juoneišam daudzi dālu,
Vysim pliki vēderiņi;
Kad atnuoke Juoņu dīna,
Vysim suknes mugurā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

53996.

Jānīšam dēls piedzima
Pašā Zāļu vakarā;
Otrā rītā ganos gāja,
Svārki, kažoks mugurā,
Balta mice galviņā.
195 [Kraukļu Md].

53997.

Jānīšam dēls piedzima
Pašā Jāņu vakarā;
Laime tam piešus kala,
Sudrabiņā mērcēdama.
306 [Patkules Md].

53998.

Jānīšam dēls nomira
Pašā Jāņu vakarā;
Visi meži miglu meta
No Jānīša asarām.
373 [Sarkaņu Md].

53999.

Jānīšam, nabagam,
Līgaviņa pazudusi.
Tekam lieli, tekam mazi
Meklēt Jāņa līgaviņu!
193 [Krapas Rg].

54000.

Jānīšam sievu vedu,
Pēteram saderēju;
Jānīšam gaŗa sieva
Pazūd Jāņa vakarā;
Noiet saule meklējot,
Uzlēc saule dabūjot.
46 [Beļavas Md].

54001.

Jāņam sieva pazuduse
Pašā Jāņu vakarā,
Noriet saule meklējot,
Uzlec saule atrodot,
Zem tiltiņa palīduse
Ar balto villainīti.
3 [Adulienas Md].

54002.

Jānis brēca, Jānis sauca,
Jānim sieva pazudus',
Jānim sieva pazuduse
Sīkajos paparžos.
Šķirstīsim paparznīšus,
Meklēsim Jānim sievu!
112 [Ezeres Kld].

1. Jānīts sauca, Jānīts brēca,
Jānim sieva pazudusi;
Jānim sieva pazudusi
Papardīšu krūmiņos.
520 [Zvārdes Kld].

2. Jānis brēca, Jānis sauca,
Jānim sieva pazudus'.
Nebrēc, Jāni, nesauc, Jāni,
Gan mēs sievu dabūsim!
Tava sieva ieguluse
Sīkajos paparžos.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

3. Jānīts brēca, Jānīts sauca,
Jānim sieva pazudusi.
Nebrēc, Jānīt, nesauc, Jānīt,
Gan sieviņa gadīsies!
Nākamosi Pēteŗosi,
Tad sieviņa gadīsies.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

540021.

Jānīts kliedza, Jānīts brēca,
Jānim sieva pazudusi.
Kaimiņš, cūku meklēdams,
Atron Jāņa līgaviņ'.
372 [Sarkanmuižas Vp].

54003.

Juoneišami sīva zuda
Juoņa dīnys vokorā;
Pīterdīnys vokorā
Atrūn rudzūs guļejut.
314 [Pildas Ldz].

54004.

Jānīts kliedza, Jānīts brēca,
Jānim sieva pazuduse;
Jānim sieva pazuduse
Jāņu bērnu pulciņā.
Ņem, Jānīti, grābeklīti,
Meklē savu līgaviņu!
245 [Lutriņu Kld].

54005.

Jānīšam maza sieva,
Nozūd Jāņu vakarā;
Brauc uz Rīgu grābeklīša,
Ar ko cisas izmeklēt.
3 [Adulienas Md].

- 167 -

54006.

Jāņam sieva pazudusi, līgo!
Pašā Jāņa vakarā;
Ņem, Jānīti, grābeklīti,
Meklē savu līgaviņu.
Kaimiņgani atraduši
Paeglīšu krūmiņā.
359 [Rūjienas Vlm].

54007.

Man pazuda līgaviņa
Pašu Jāņu vakariņu.
Ņem, māmiņa, uguntiņu,
Meklē manu līgaviņu!
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

54008.

Joneits p(ļ)ovys izbroduoja,
Jonīneitis vaicuodams.
Atsaroda Jonīneita
Pīguļnīku videņā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

54009.

Liela, gaŗa Jāņa sieva
Nozūd Jāņu vakarā;
Noriet saule meklējot,
Uzlec saule dabūjot.
Zem tiltiņa palīdusi,
Ēda sieru, dzēra pienu.
76 [Cirstu (Cirstu-Vāckalna) C].

54010.

Liela, gaŗa Jāņa sieva
Izput Jāņu vakarā;
Noriet saule meklējot,
Uzlec saule dabūjot.
Zem tiltiņa palīdusi
Dziļajā pacerē.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Liela, gaŗa Jāņa sieva
Nozūd zāļu vakarāji;
Zem tiltiņa palīduse
Lielā dziļā pecerei.
24 [Asares Il].

2. Liela, gaŗa Jāņu māte
Nozūd Jāņu vakarā;
Noriet saule meklējot,
Uzlec saule dabūjot.
Zem tiltiņa palīduse
Ar pelēku villainīti.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

54011.

Jāņam sieva pazudusi,
Jāņu naktī līgojot;
Zem tiltiņa palīdusi,
Rokas, kājas nolauzusi.
162 [Kacēnu (Kačanovas) Abr].

54012.

Janim sieva pazuduse
Pašā Jāņu vakarā;
Pēc Jāņiem atradās
Sakaltuse patiltē.
245 [Lutriņu Kld].

54013.

Jānīšami, nabagami,
Liela skāde notikuse:
Līgaviņa pazudusi
Pašā Jāņu vakarāji.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

54014.

Jānīts kliedza, Jānīts brēca,
Jāņam sieva pazudusi;
Jāņam sieva kārklu krūmā
Jānīšami biksas lāpa.
416 [Strazdes (Tl)].

54015.

Jānīšam resna sieva,
Vaŗa stīpu sastīpota;
Zem tiltiņa palīduse,
Jāņa bērnu bīdamās.
102 [Dzirciema Tk].

54016.

Jānīšami skaista sieva
Aiz visāmi sieviņām;
Pienu dzera, medu ēda,
Zeltu nesa rociņā.
396 [Skrīveŗu Rg].

54017.

Zema, resna Jāņa māte,
Tā kā siena gubežiņa;
Sieru ēda, pienu dzēra,
Suliņās mazgājās.
345 [Remtes Tk].

54018.

Jānīšam skaista sieva
Ar sieriem nobarota;
Sieru ēda, pienu dzēra,
Suliņās mazgājās.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

- 168 -

1. Smuka, skaista Jāņa māte,
Labi bija pārtikuse:
Sieru ēda, pienu dzēra,
Suliņās mazgājās.
261 [Mēdzūlas Md].

54019.

Jāņa māte, Jāņa māte,
Ko tās tavas meitas dara?
Guļ pļavīnas malīnā,
Ciema puišus gaidīdamas.
192 [Kosas C].

54020.

Jānīšam resna sieva
Jāņu nakti pazudusi:
Siena gubā ielīdusi,
Melnu kuili apkampusi.
72 [Cesvaines Md].

54021.

Jānīšam bij resna sieva,
Vaŗa stīpām sastīpota;
Kad atnāca Jāņa bērni,
Sievu stūma patiltē.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

54022.

Juonīts sovu Jonīnīti, rūtū
rūtū!
Ap ustobu dancynova; rūtū rūtū!
Juoņīts skrēja rikšiņā,
rūtū rūtū!
Jonīnīte opčukā, rūtū
rūtū!
143 [Jāsmuižas D].

54023.

Jānīts savu līgaviņu
Baltu zīdu šūdināja;
Baltu zīdu šūdināja,
Tīru zeltu kaldināja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54024.

Jānīts savu līgaviņu,
Nezināja kur glabāt;
Klētī lika, žurkas grauza,
Skapī lika, sapelēja.
339 [Raņķu Kld].

1. Jāņu māte nezināja,
Kur glabāti sav' Jānīti:
Klētī lika, žurkas krimta,
Pagrabā sapelēja.
275 [Mērmuizas (Mžru) Vlm].

2. Resna resna Jāņu māte,
Nava rūmes, kur to likt:
Klētī lika, žurkas grauza,
Pagrabā sapelēj'.
211 [Ļaudonas Md].

54025.

Jānīts sievu izgulēja
Jāņa dienas vakarā;
Jāņa dienas vakarā
Lielajā dābolā.
503 [Višķu D].

54026.

Jānīts sievu nogulēja
Ar pieciem bērniņiem.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

54027.

Jānīts sievu tirgū veda,
Vai izmīt, vai pārdot.
Nepārdeva, neizmija,
Ved uz mājām raudādams.
68 [Cieceres Kld].

54028.

Jāņa māte, zemaļīna,
Zemu nesa vēderīnu;
Vai tādēļ zemu nesa,
Kad sulīnu piedzēruse?
192 [Kosas C].

54029.

Jāņa tēvam balta bārda,
Kā sidraba pielijusi;
Jāņa mātei villainītes
Zelta rasā balinātas.
510 [Zaubes (Jaunpils) Rg].

54030.

Jāņa mātei divas meitas,
Abas divas amatos:
Viena bērnu ķērājīša,
Otra nabas griezējīša.
192 [Kosas C].

54031.

Jāņa māte pacēlāsi,
Zelta kleitu vizināj';
Nāc ārā, Jāņa māte,
Nevelc zeltu, sudrabiņ'.
594 [Talsu apr.].

54032.

Jāņa māte putru deva
Pašā Jāņa vakarā;
Jānītim bij gaŗa mēle,
Tas karotes aplaizīja.
33 [Baižkalna C].

54033.

Jāņa māte sagšas auda
Ledus kalna galiņā.
Noaudusi, savelējsi
Dod savām meitiņām.
141 [Ivandes Kld].

- 169 -

54034.

Jāņa mātes zīda kleite, līgo
līgo!
Lādītē salocīta, līgo!
Kad atnāca Jāņu diena, līgo
līgo!
Tad vilkās mugurā, līgo!
Kad pagāja Jāņu diena, līgo
līgo!
Lādītē salocīja, līgo!
428 [Taurenes (Nēķenes) C].

54035.

Jāņa sieva zīdu aude,
Paparksnēs sēdēdama;
Pats Jānītis saivas tina,
Zelta krēslā sēdēdams.
349 [Rites (Susējas-Kroņa) Jk].

54036.

Kas gan ēda sausu maizi
Jāņa dienas vakarā?
Kas gan pēla Jāņa māti
Jāņa dienas vakarā?
192 [Kosas C].

54037.

Kas tā tāda melna odze
Kaņupēs plātījās?
Tā bij pati Jāņu māte,
Jāņu bērniem rādamās.
184 [Ķēču Rg].

54038.

Kas palēja sudrabiņu
Viņā meža maliņā?
Jāņu māte palējuse,
Jāņu nakti līgodama.
413 [Stendes Tl].

54039.

Kas mirdzēja, kas spīdēja
Jāņa lauka galiņā?
Jāņa tēvs sienu kŗāva
Ar sudraba trīzuļiem;
Jāņa māte piegrābstīja
Ar zeltītu grābeklīti.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54040.

Kas spīdēj', kas mirdzēj'
Janu mātes pagultē?
Janu māte pabēruse
Sav' sīko sudrabiņ'.
70 [Cēres Tl].

54041.

Kas spīdēja, kas vizēja
Jāņa mātes kambarē?
Jāņu māte sēž uz krēsl',
Zelta matus plivināj'.
220 [Lībagu Tl].

54042.

Kas mirdzēja, kas spīdēja
Jāņa tēva istabā?
Mātei mirdz zelta aube,
Tēvam cauņu cepurīte.
179 [Katriņas C].

54043.

Kas tur spīd, kas tur viz
Jāņu mātes kambarī?
Jāņu māte naudu skaita,
Zelta kurpes kajiņā.
108 [Engures Tk].

54044.

Kas tur spīd, kas tur mirdz,
Jāņa kalna galīnā?
Jāņa sievai skaistas pogas,
Tās spīdēja, tās mirdzēja.
54 [Bilskas Vlk].

54045.

Kas spīdēja, kas vizēja
Saimenieces pagultē?
Saimenieces kurpes spīd,
Vairāk zelta, ne sudraba.
369 [Saldus Kld].

54046.

Kas spīdēja, kas vizēja
Saiminieces kambarē?
Saimeniecei glāžu skapis,
Ar dimanta atslēdziņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54047.

Kas vizēja, kas spīdēja
Papardītes krūmiņos?
Jāņa sievai sakta spīd
Div' zeltīti gradzentiņi.
520 [Zvārdes Kld].

54048.

Kas tur spīd, kas tur viz
Pēterīša istabā?
Pēteram stikla logi,
Sievai zīļu vainadziņš.
211 [Ļaudonas Md].

- 170 -

54049.

Kas tur spīdēj', kas tur mirdzēj',
Viņa tīrum' galiņā?
Jānīts savu sievu kūla,
Pie ausīmi turēdams.
95 [Duntes Vlm].

54050.

Kupla kupla liepa auga
Gana ceļa maliņā;
Vēl kuplāka Jāņa māte
Pagalmiņā grozījās.
248 [Mālpils Rg].

54051.

Kur, Jānīti, tu dabūji
Sev tik daiļu līgaviņu?
Zelta mati, rožu vaigi,
Šķiltin šķīla valodiņu.
72 [Cesvaines Md].

54052.

Kur palika Jāņa māte,
Ka neredza staigājam?
Nāc ārā, Jāņa māte,
Saņem manas Jāņa zāles!
Man rociņas nosalušas,
Visu nakti nesājot.
572 [Tukums Tk apr.].

54053.

Lai bij skaista, kas bij skaista,
Jāņam skaista līgaviņa:
Zilām acīm, tumšiem matiem,
Sarkaniem, baltiem vaidziņiem.
476 [Vecpiebalgas C].

54054.

Lija lietus visu dienu,
Lija Jāņu vakariņu;
Pats Jānītis danci veda
Apakš kupla ozoliņa.
Pats Jānītis zābakos,
Jāna sieva kurpītēs.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54055.

Liela, resna Jāņa māte,
Sēd kā rumba galda galā.
254 [Mārsnēnu C].

54056.

Gaŗa gaŗa Jāņu māte,
Dzelza stīpa pa vēderu;
Kad tā stīpa pušu gāja,
Tad izbira sivēniņi.
347 [Rendas Kld].

54057.

Plata plata dadžam lapa,
Vēl tā plata plātījās;
Gana liela Jāņu māte,
Vēl tā liela lielījās.
99 [Dzelzavas Md].

54058.

Mums izgaisa Jāņa māte
Pašā Jāņu vakarā.
Paņemsim grābeklīt',
Meklēsim Jāņa māti.
Vai tā mūsu Jāņa māte,
Guļ kūtī paslieksnī?
190 [Kokneses Rg].

54059.

Nikam nav taidas sīvas,
Kaida sīva Juoneišam:
Zamorskuom lyupeņuom.
(Ar?) Pītera daguneņi.
551 [Ludza Ldz apr.].

54060.

No tālienes es pazinu;.
Kuŗa bija Jāņu māte:
Līdz zemīti mēļi svārki,
Zeltītāme maliņāme.
129 [Gudenieku Azp].

54061.

Resna resna Jāņam sieva,
Dzelzu stīpām sastīpāta;
Lūza nagla, trūka stīpa,
Nu ir sieva augšupēdu;
Nu, Jānīt, tava vaļa,
Nu tavā rociņā!
211 [Ļaudonas Md].

54062.

Sidrabiņa saule lēca
Pašā Jāņu vakarā,
Jāņu māte naudu skaita,
Uz akmeņa sēdēdama.
184 [Ķēču Rg].

54063.

Tūļa tūļa ne māršiņa
Mana brāļa līgaviņa:
Kā tūļiņa tūļājās
Pašā Jāņa vakarā.
350 [Ropažu Rg].

- 171 -

54064.

Visi saka, visi saka:
Jāņu māte, Jāņu māte!
Vai tādēļ Jāņu māte,
Kad man kupla brunču priekša?
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

p) Jāni salīdzina ar Pēteri, Jēkabu, Miķeli u. c. kalendāra svētajiem

33021.

Ai Jānīti, Dieva dēls,
Lec zirgam mugurā,
Lec zirgam mugurā,
Jāj pirmais sētiņā,
Jāj pirmais sētiņā,
Jās Pēteris pakaļā!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

33022.

Ai Jānīti ziedainīti,
Ai Pēteri lapainīti!
Aiz Jānīša ziediņiem
Pēteŗ' lapu neredzēja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Jānīts nāca ziediņiem,
Pēterītis lapiņām;
Aiz Pēteŗa lapiņām
Jāņa ziedu neredzēja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

33023.

Ai Jānīti ziedainīti,
Pēterīti lapainīti!
Jānīts nāca ziediņiem,
Pēterītis lapiņām.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

33024.

Vai Jānīti ziedainīti,
Pēterīti lapainīti!
Jēkaupiņš bagāts vīrs,
Atved miežus, atved rudzus.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

33025.

Ai Jānīti ziedainīti,
Pēterīti lapainīti!
Laidainīte, ubadzīte,
Visu ziedu lasītāja.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

33026.

Ai Jānīti ziedainīti,
Pēterīti lapainīti!
Ziediem Jāņa nepabridu,
Pēterīša lapiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

33027.

Ai Jānīti ziedainīti,
Pēterīti lapainīti!
Ziediem Jāņa neredzēja,
Pēterīša lapiņām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33028.

Ai Jānīti ziedainīti,
Pēterīti lapainīti!
Ziediem Jāni puškojam,
Pēterīti lapiņām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33029.

Ai Jānīti ziedainīti,
Pēterīti puškainīti!
Jānīts ziedus izkaisīja,
Pēterītis salasīja.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)], 294 [Grantelē (Iecavas pag. B)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

1. Ziedu ziedu Jānīts nāca,
Pušku pušku Pēterītis;
Jānīts ziedus izkaisīja,
Pēterītis salasīja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

33030.

Ai Jānīti, zirgu tavu
Augstajām kājiņām!
Vēl nebija Pēteŗam
Tāda dēla jājējiņa.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1. Vakar Jānis sasegloja
Trīsdesmit kumeliņu;
Lai lūkoja Pēterīts
Trīsdesmit jājējiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33031.

Badu badu Jānīts nāca,
Vēl badāku Pēterīts;
Jēkapiņš, labs vīriņš,
Tas ar savu maizīt' nāca.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

33032.

Boguots boguots Juon'eits b'eja,
V'el' boguotuoks pīt'ereņš:
Juon'eits n'es'a sīra kul'i,
Pīt'ers zuoļu vazum'eņu;
Jākub'eņš v'el' boguotuoks,
Tys vad maizis vazum'eņu.
4270 [Viļēnu pag. Rz].

- 172 -

33033.

Es Jāņam kroni pinu,
Kas pīs kroni Pēteŗam?
Pēteŗam svēta Māra
No sarkana āboliņa.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

33034.

Es Jānim sieru devu
Pa lielam gabalam;
Pēterim, tam ielaidu
Ar akmini mugurā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33035.

I Jānīts, Pēterīts,
Abi divi blēņu bērni:
Jānīts govju slaucējiņš,
Pēters ragu turētājs.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33036.

Jāņam sievu atvedam,
Pēteŗami saderami;
Jāņa sieva ziediņiemi,
Pēteŗami lapiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33037.

Jāņam zirgus nojūdzam,
Pēteŗami aizjūdzam;
Jāņam zirgi piekusuši,
Gaŗu ceļu tecēdami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33038.

Jānīšam augsti zirgi,
Vēl augstāki Pēteŗam:
Jānīts jāja pusē koka,
Pēters koka virsaunē.
424 [Barkavas pag. Rz].

1. Jānīšam augsti zirgi,
Pēteŗam vēl augstāki:
Jāņits jāja pusgaisā,
Pēterītis visu gaisu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33039.

Jānīšam balta sieva,
Ar sieriem nobarota;
Pēteŗam zila melna,
Pusē badu nomērdēta.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Jānīšam balta sieva,
Ar sieriem nobarota;
Pēteŗami zila mella,
Pusei bada aizmiruse;
Jākabam zema resna,
Jaunu rudzu paēduse.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2. Jānītim balta sieva,
Tā pienāi mazgājās;
Jēkabam zema resna,
Tā maizītes paēduse;
Pēterim zila melna
Aiz tā sava skopumiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33040.

Jānītim bērns piedzima,
Pēterītis nokrustīja,
Anniņ' bija auklētāja,
Jēkabs maizes devējiņš.
40-1 (Lapmežc.).

33041.

Jānītim maza sieva,
Dzīparota , maranota;
Pēterim liela gaŗa,
Pluskataiņa, kankaraiņa.
226 [Kandavā (Tl)].

33042.

Jānītim maza sieva
Sīkajā sudrabā;
Pēterim liela gaŗa,
Dzīparota, maranota.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

33043.

Jānīšam mēslu guba,
Pēteŗam siena kaudze,
Jēkabam rudzu guba
Lielajā tīrumā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33044.

Jānīšam zaļi svārki,
Pēteŗam puspelēki;
Jānīts savus zaļus svārkus
Pakaŗ zāles galiņā,
Pēters savus puspelēkus
Iebāž salmu gubenī.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 173 -

33045.

Jānīšam zaļi svārki,
Pēteŗami puspelēki;
Jēkabam rudzu lauki
Briedušāmi vārpiņām;
Miķelītis nosaucās
Auzu kaudzes galiņāi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

33046.

Jānīšam sievu vedu
Pašā Jāņa vakarāi,
Pēteŗami sarunāju
Līdz citami rudeņam.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

33047.

Jānīšami zili svārki,
Pēteŗami puspelēki;
Jānīsam Rīgā pirkti,
Pēteŗami mātes austi.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

33048.

Jānīšam skaista sieva,
Pēteŗam vēl skaistāka:
Jānīšam ziediņos,
Pēteŗam sudrabā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33049.

Jāņišami skaista sieva,
Pieteŗami vēl skaistāka;
Jēkapiņam gadījāsi
Tīri tāda čigāniete.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

33050.

Jānīšam skaisti zirgi,
Pieteŗam vēl skaistāki;
Pieterīša kumeliņš
Staļļa durvis dindināja.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

33051.

Jānīts dzina Pēterīti
Pa šauriemi vārtiņiem,
Pēterītis Jēkaupiņu
Pa to rudzu tīrumiņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33052.

Jānīts jāja Jānīšosi
Pluskutainu kumeliņu;
Jāj Pēteris Pēteŗosi,
Jāj gludeni noglaudītu.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33053.

Jānīts kūla Pēterīti
Avotiņa lejiņā:
Jānīts svina svētu dienu,
Pēterītis nesvinēja.
226 [Kandavā (Tl)].

33054.

Jānīts kūla Pēterīti
Avotiņa lejiņā;
Tā Pēteŗa vaina bija,
Kam Jānīti kaitināja:
Jānīts ziedus salasīja,
Pēterītis izkaisīja.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

33055.

Jānīts nāca ar ziediem,
Pēterīts ar lapām;
Jēkabiņš maizes vīrs,
Tas atnesa tīru maizi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Ziedu ziedu Jānīts nesa,
Lapu lapu Pēterīts;
Jēkabiņš labs vīriņš,
Tas atnāce maizītē.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

33056.

Jānīts Pēterim
Lieveni taisa,
Ozola mežā
Meijiņas cirta.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

33057.

Jānis, Pieters, Jākabiņš,
Tie bij Dieva sulainīši:
Jānis, Pieters zirgus kope,
Jākabs putras vārītājs.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

33058.

Juoneits pļovys izslīdēja,
Mārgiteņis vaicuodams.
Atsasauc', Mārgiteņ,
Kot teiruma gal'eņā!
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

33059.

Jānis sēd ar Jēkopu
Kalniņā runādami;
Jānis siena pļāvējiņš,
Jēkops maizes devējiņš.
226 [Kandavā (Tl)].

- 174 -

33060.

Jānis [Jānīts] sēd kalniņā,
Ar Jēkabu runādams.
Jānis [Jānīts] teica siena kaudzi,
Jēkabs savu rudzu kaudzi;
Miķelītis nosaucās
Auzu kaudzes galiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 2071 [Ancē (Ances pag. Pg)], 216 [Ventspilī], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)],
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jānīts dienu sasēdēja,
Ar Jēkobu runādams.
Jānīts skaita siena kaudzes,
Jēkobs savas rudzu kaudzes;
Miķelītis nokliedzās
Auzu kaudzes galiņē.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

2. Jānīts, Pēters, Jēkabiņš
Kalniņā runājās,
Miķelītis klausījās
Auzu gubas galiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33061.

Jurģīts jāja Jurģu nakti
Ar pelēku kumeliņu;
Jānīts jāja Jāņu nakti
Ābolainu kumeliņu.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

33062.

Jurgīts jāja Jurģu nakti
Pinkulaiņu kumeliņu;
Jānīts jāja Jāņu nakti
Spožu bēru kumeliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Jurīts jāja Juŗa nakti
Ar pinkainu kumeliņu;
Jānīts jāja Jāņa nakti
Ar ziediem apbirušu.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

2. Jorģīts jāja pieguļā
Žvanguļainu kumeliņu;
Jānīts jāja Jāņu nakti
Sasukātu, saglaudītu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33063.

Ko Jānītis lielījās
Ar ozola lapiņām, -
Lai lielās Jēkapiņš,
Kam bij mieži, kam bij rudzi.
216 [Ventspilī].

33064.

Labi zirgi Jānīšam,
Vēl labāki Pēteŗam,
Jēkabiņa kumeliņi
Lauzīs staļļa aizgaldiņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33065.

Līgo, Jāni, līgo, Jāni,
Nu tā tava diena bija;
Kad atnāk Pieteŗ' diena,
Tad līgos Pieterīts.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

33066.

Piesēju Jānīti
Pie vārtu staba;
Atnāca peteris,
Palaida vaļā.
249 [Reņķu muižā (Zebrenes pag. Tk)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

33067.

Pēters, Jānis, Jēkapiņš,
Tie bij Dieva zvejnieciņi:
Jūrā tīklus salaiduši,
Paš' pie Dieva nogājuši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33068.

Pēters, Jān(i)s, Jēkapiņš,
Tie bij Dieva zvejnieciņi:
Pēters, Jānis laiviņā,
Jēkaps laivas galiņā.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Jānis, Pēters, Jēkabiņš,
Tie bij Dieva zvejnieciņi:
Jāns, Pēters laivu dzina,
Jēkabs tura zēgelīti.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

33069.

Pēters, Jānis, Jēkapiņš,
Tie trīs Dieva zvejnieciņi:
Pēterimjauna laiva,
Jānim jaunas zēgelītes,
Tam trešam, Jēkapam,
Sudraboti irklu gali.
216 [Ventspilī].

33070.

Pēters, Jāns, Jāpaciņš,
Tie trīs Diev' zvejnieciņ':
Pēteŗam zīd' tīkl',
Jāpagam sudrabīt',
Tam trešam zvejniekam
Caur' laiv' bez irkliem.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 175 -

33071.

Pēters, Jānis, Jēkaupiņš,
Tie trīs Dieva zvejnieciņi:
Pēters tīkla metējiņš,
Jēkaups laivas īrējiņš,
Tas Jānītis, Dieva dēls,
Tas gul laivas dibenā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33072.

Rītu pat Pēterīts
Ar Jānīti tiesāsies:
Jāņa bērni nobradājši
Pēteŗam ziedu pļavu.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

33073.

Samaisīju iemauktiņus,
Metu ceļa maliņā,
Lai Jānītis kavējās,
Lai panāca Pēterītis.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

33074.

Ziedu ziedu Jānīts nāca,
Lapu lapu Pēterīts.
Aiz Pēteŗa lapiņām
Neredz Jāņa kumeliņu.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

33075.

Zviedza Jāņa kumeliņis
Ziedošā ielejā;
Pēteŗ' ķēve atzviedzās
Zītariņa kalniņā.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33076.

Visi tek skatīties,
Kur atbrauca Jāņu māte.
Ko tur iešu skatīties
No tā plika cilēciņa:
Veci praki mugurē,
Kārkla vīzes kājiņē.
Tad es iešu skatīties,
Kad atbrauks Miķelene:
Tai vizēs sudrabiņi
Par visām atmatām,
Tā atveda miežus rudzus,
Trīs kārtām gausībiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

33077.

Celies, Jānīti,
Pacel Pēteri!
Pēteris aizmidzis
Aiz smilšu kalniem.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

54065.

Ai Jānīti, neslauc govis,
Pēters tevi žagarēs;
Pēters tevi žagarēs
Ar sidraba žagariem.
391 [Sinoles Vlk].

54066.

Ai Jānīt, lapainīt,
Lapām tevi kaisījām!
Ai Pēter, ziedainīt,
Ziediem tevi bārstījām!
Jakapiņš bagāts vīrs,
Tas ar jauniem tupeņiem.
127 [Grostonas Md].

54067.

Ai Juonīt, Pīterīt,
Obi divi buora bārni:
Juonīts gūvu slaucējiņš,
Pīters kuoju turātuojs.
143 [Jāsmuižas D].

54068.

Ap Jānīti bites dzied
Kā ap zaļu ozoliņu;
Ap Pēteri cūkas raka
Kā ap zaļu velēniņu.
449 [Ungurmuižas D].

54069.

Atīt Juonīts, atīt Pīters,
Nikuo loba naatnas;
Atīt svāta Jākubdīna
Ar rudzim, ar mīžim.
279 [Naukšēnu Vlm].

1. Atīt Juonis, atīt Pīters,
Nikuo loba naatnas;
Atīt mazais Jākupeņš,
Atnas maizes kukuleiti.
466 [Vārkavas D].

2. Atīt Juoņi, atīt Petri,
Nikuo loba nāatnas;
Ka atīt Jākapiņš,
Tis atnas jaunu maizi.
24 [Asares Il].

3. Atīt Juoneits, atīt Petreits,
Nikuo loba naatnas;
Atīt Muora Madaļeitja [Madaļaņa].
Tei atnas rudzus, mīžus.
194 [Krāslavas D].

- 176 -

54070.

Bogotami Juonīšami
Zalta myužu pīdzeivuot!
Skūpajami Pīterami
Cyukas vīni nūganīt.
414 [Stirnienes Rz].

54071.

Bēdz, Jānīti, Pēters dzenas,
Bēdz, Pēter, Jēkabs dzenas!
Būs tā vieta, kur panāks,
Dos ar klaipu mugurā.
6 [Aiviekstes D].

54072.

Bēdz, Jānīti, bēdz, Jānīti,
Pēters dzenas pakaļā!
Pēters dzenas pakaļā
Pa piecām dieniņām.
192 [Kosas C].

54073.

Celies, Jānīti,
Velc bikses kājās,
Atjāja Pēterīts
Zirgiem mainītu.
603 [Lietuva].

54074.

Dārga dārga Jāņa zāle,
Vēl dārgāka Pēterīša;
Jānīts plūca pļaviņāji,
Pēterīts ežmalā.
235 [Litenes Md].

54075.

Ejat, bārni, skotītīs,
Kas pa duorzu klaiguoja!
Pīters syta Juoneiti,
Aiz motim turādams.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

54076.

Jānim sieva, Jānim bērni,
Jānim bēri kumeliņi;
Pēterim, nabagam,
Circens mājas pārvaldīja.
114 [Gaiķu Kld].

54077.

Jānīšam līksti cirt,
Pēteram darināt,
Miķeļam auklas vīt,
Tam aug gaŗi kaņepāji.
192 [Kosas C].

54078.

Jānīts jāja Pēteram
Dūkanbēru kumeliņu.
Vai nebija Pēteram
Tāda dēla, jājējiņa?
203 [Kurmenes B].

54079.

Augsti zirgi Jānīšam,
Jo augstāki Pēteram;
Lai lūkoja Laidainīte
Ala [Tāda] augsta jājējiņa.
240 [Lodes Vlm].

54080.

Jānīts kūla Miķelīti,
Siksniņā turēdams;
Kam tas ēda zagtus rutkus,
Lielkungam neprasījis.
224 [Lielvārdes Rg].

54081.

Juonīts Muoru vyzynuoja, leigū leigū!
Nu kalniņa lejiņāji, leigū!
Roti čeikst, Muora peikst, leigū leigū!
Juons aiz smīkla nevarēja, leigū!
465 [Varakļānu Rz].

54082.

Jānim zviedza kumeliņš
Baltābola kalniņā;
Pēteŗ' ķēve atzviedzās
Zītariņa krūmiņos.
245 [Lutriņu Kld].

54083.

Jāņu bērni, nabadziņi,
Brauc ar skala vāģīšiem;
Jēkopam bagātnieki [bagātniekam]
Vārpām vīti vainadziņi.
84 [Dikļu Vlm].

54084.

Jāņa bērni sanākuši,
Tilta grīdu salauzuši;
Pieteram, bāleniņam,
Tam tiltiņš jāsataisa.
373 [Sarkaņu Md].

54085.

Juoņa dīna, Muoras dīna,
Obas sīna laiciņā.
Ni Juoneišam sīna pļaut,
Ni ar Muoru patrokuot.
89 [Dricēnu Rz].

- 177 -

54086.

Juoņa dīna, Muoras dīna,
Obas vīna lelumiņa:
Juoņa dīna - zuoļu dīna.
Muoras dīna - maizis dīna.
551 [Ludza Ldz apr.].

54087.

Jāņa tēvam gaŗi līni,
Zelta pogas galiņā;
Petertēvam īsi lini,
Vaŗa pogas galiņā.
439 [Trikātas Vlk].

54088.

Jāņam vārtus aizveŗami,
Pēteram atveŗami;
Jāņam sievu atvedam,
Pēteram saderam.
378 [Seces Jk].

54089.

Jāņi vien, Jāņi vien
Uz manim raudzījās;
Es tos Jāņus negribēju,
Es gribēju Pēterīti.
377 [Sāvienas Md].

54090.

Juoņs ar Pīteri sasalyka,
Kaidu darbeņi darēt:
Juoņits naudas kalējiņš,
Petrits jyuras zvejnīceņš.
279 [Naukšēnu Vlm].

54091.

Jānīts sevim sievu ņēma
Pašā Jāņu vakarā;
Pēterīšam žēli bija,
Tas pa priekšu grozījās.
405 [Smiltenes Vlk].

54092.

Jānīšam zili svārki,
Pēteram puspelēki;
Pēteram māte auda,
Jānīšam līgaviņ(a).
211 [Ļaudonas Md].

54093.

Jānīšam sūdu guba,
Pēteram siena kaudze;
Miķelīts lāga vīrs,
Tam ir stati tīrumā.
306 [Patkules Md].

54094.

Jānītim, Pēterim,
Abiem daiļas līgaviņas:
Jānītim dzīparota,
Pēterim marorota [=maronota].
149 [Jaunpils Tk].

54095.

Liela gaŗa Jāņa sieva
Par citām sieviņām.
Jānītim skaista sieva,
Pēteram vēl skaistāka;
Jānītim ziediņos,
Pēteram sudrabiņ(a).
195 [Kraukļu Md].

54096.

Jānīšam, Reinīšam,
Tiem ir skaistas līgaviņas;
Pieterīšam gadījās
Pulierēta čigāniete.
48 [Bērzaunes Md].

54097.

Jāņišam skaista sieva,
Ziediņiem nobirusi;
Pēteram zema resna,
Vaŗa stīpu sastīpota.
Trūka stīpa, plīsa pati,
Bira raibi kucēniņi.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

54098.

Jāņam skaista līgaviņa,
Siera, sviesta paēduse,
Salda piena padzēruse;
Pēteram zila melna,
Rudzu rogu paēduse,
Zilu sulu padzēruse.
99 [Dzelzavas Md].

54099.

Jāņišam laba sieva,
Šuva skaistus kamzolīšus;
Pēteŗam skopa sieva,
Tā nešuva it nekā.
378 [Seces Jk].

54100.

Jāņišam skaista sieva,
Tas ved līdzi panākšņos;
Pēteram, tam neskaista,
Tas pameta sētiņai.
605 [Skolas].

- 178 -

54101.

Jānītim maza sieva,
Pus bij zelta, puspelēka;
Pēterītim ruda sieva,
Pus bij ruda, puspelēka.
108 [Engures Tk].

54102.

Jānītim gaŗa sieva,
Līdz pašām debesīm;
Pēteram maza, resna,
Pluskataina, kankaraina.
546 [Kuldīga Kld apr.].

54103.

Jānīts bērnu sameklēja,
Pēterīts nokrustīja;
Jēkapiņš maizi deva,
Anne bērna glabātāja.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

54104.

Jānīts bērnu pataisīja,
Pēterīts nokrustīja;
Jēkabiņš labs vīriņš,
Tas bērniņa barotājs.
15 [Alūksnes Vlk].

54105.

Juonīts guoja gūvu slauktu,
Pītrets nesja slauktivīti;
Juonīšam gūvs īspēra,
Pītrets kuojas nūkratēja.
168 [Kalupes D].

54106.

Juoneits guoja gūvu slauktu, leigū leigū!
Pītereits pasorguoja, leigū!
Ka Pīters nasorguoja, leigū leigū!
Juons par kuojom atvonskuoja, leigū!
465 [Varakļānu Rz].

54107.

Jānīts nāca ar ziediem,
Pēterīts ar lapiņām;
Jēkabiņš bāleniņš,
Ar maizītes gabaliņu.
476 [Vecpiebalgas C].

54108.

Jānīts nāca, nabadziņis,
Ogu sauja rociņā;
Jēkabiņš bagāts vīrs,
Tas atnesa maizes klaipu.
15 [Alūksnes Vlk].

54109.

Jānis prasa Jēkaupam:
Daudz tev mazu sivēniņu?
Pieci vepŗi, sešas cūkas,
Simtiņš mazu sivēniņu.
374 [Sātiņu Kld].

54110.

Jēkaups, Jānis runu tur
Rudzu lauka galiņā.
Jānis rāda siena kaudzi,
Jēkaups savu rudzu lauku;
Miķēlītis nosaucās
Auzu kaudzes galiņā.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

1. Jānīts, Jēkops, Miķēlīts,
Visi trīs strīdējās.
Jānīts saka: siena kaudze,
Jēkopiņš: rudzu kaudze,
Miķels pēc atbildēja:
Visu pēc auzu kaudze.
127 [Grostonas Md].

2. Jānīts gāja svilpodams,
Jēkapītis ziņģēdams,
Miķelītis trallināja.
Jānīts dara siena kaudzi,
Jēkapītis rudzu kaudzi;
Miķelītis nokliecās [nokliedzās]
Auzu kaudzes galiņē.
200 [Kuldīgas Kld].

3. Pieters, Jānis, Jēkapiņš
Kalniņā strīdējās.
Jānīšam sūdu gubas,
Pieterīšam siena kaudzes;
Jēkapiņam, brālīšam,
Lielu lielā miežu guba.
48 [Bērzaunes Md].

54111.

Jānītimi siena kaudze, līgo līgo!
Jēkabami rudzu guba lī-ī-go!
Pēterītis, rogainītis,
Rogām vītis vaiņadziņis;
Miķelītis nokliedzāse
Auz' kaudzes galiņāji;
Mārtiņisi labs vīrītis,
Zosu nesa rociņāsi;
Mīļā Māra labu laužu,
Otram ļauna nevēlēja;
Jorenītis jauns puisītis,
Ceļa spieķis rociņāji.
Tā mēs gadu cauri gājām,
Pie Jānīšam nonācāmi.
202 [Kurmāles Kld].

- 179 -

54112.

Jānis, Jēkabs zvejnieciņi,
Anna Maija, Mārietiņa,
Tās bij govju slaucējiņas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54113.

Jānī gāju lūkoties,
Pieterī rādīties,
Laidenē iesalaiž(os)
Vestenieš(u) puiškinos.
127 [Grostonas Md].

54114.

Jānīts ēda, Jānīts dzēra,
Gaŗas lūpas staipīdams;
Lai drusciņas nenokrita,
Lai Pēteris nedabūja.
358 [Rugāju Abr].

54115.

Jānīts ka(n)nu sadauzīja
Tīrumiņa vidiņā,
Lai Pieteritis salasīja
Pa vienam galdiņam.
373 [Sarkaņu Md].

1. Juoneits sēd kalneņā, leigū!
Juoņa bārni lejiņā, leigū!
Juoneits kolnu [kannu?] sadauzēja, leigū!
Juoņa bārni salasēja, leigū!
170 [Kapiņu D].

54116.

Jānīts kūla Pēterīti
Aiz kalniņa lejiņā;
Pēterīša pašavaina,
Ka Jānīti kairināj(a).
Jānīts kannu sadauzīja,
Pēters suķes salasīja.
378 [Seces Jk].

54117.

Jānīts sita Pēterīti
Ar sudraba sakārnīti,
Kam tas ēda cūkas gaļu,
Krējumāji mērcēdams.
344 [Rembates Rg].

54118.

Jānīts kūla Pēterīti
Ar sudraba sakārnīti;
Tā, Jānīti, tava vaina,
Kam ziediņus izkaisīji.
3 [Adulienas Md].

54119.

Jānīts mani gan gribēja,
Es Jānīša negribēju;
Es gribēju Pieterīti
Dzelteniem matiņiem.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54120.

Jānīts savu līgaviņu
Ar sieriem vien baroja;
Pēteram, badmiram,
Pusē badu pamiruse;
Jēkapiņam zema, resna,
Tā bagāta maizītē.
192 [Kosas C].

54121.

Skaista, bolta Juoņa muote, leigū leigū!
Sīra, pīna Pīterīne, leigū
leigū!
Oklu bodu nuspruoguse, leigū!
Zama, rasna Jākupīne, leigū leigū!
Jaunas maizes pīāduse, leigū!
465 [Varakļānu Rz].

54122.

Skaista sieva Jānīšam,
Vēl skaistāka Pēteram:
Jānīšam ziediem sieva,
Pēteram sudrabota.
290 [Ogres C].

54123.

Jānīts sēd kalniņā,
Pēterītis lejiņā;
Jānīts svieda Pēteŗam
Ar sieriņa gabaliņ'.
378 [Seces Jk].

54124.

Jānīts rudzus ziedināja,
Pēterītis briedināja;
Jēkabiņš labs vīriņš,
Klētiņā ritināja.
72 [Cesvaines Md].

- 180 -

54125.

Jānīts ņēma sevim sievu
Pašā Jāņu vakarā;
Pēterim žēli bija,
Tas pa priekšu grozījās.
369 [Saldus Kld].

54126.

Jānīts teica sav' meitiņu,
Pēterīša dēliņam;
Kas tai Jāņa meitiņai-
Viena zieda vilnānīte?
241 [Lubānas Md].

54127.

Jānīšam vīzes pinu,
Jānīšam auklas viju,
Lei Pēteris vazājās
Basajām kājiņām.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

54128.

Jānīšam ziedu kronis,
Pēteram lapu kronis;
Vairāk ziedu Jānīšam
Nekā lapu Pēteram.
119 [Gaujienas Vlk].

54129.

Jēkopīts labs vīriņis,
Pats ar savu maizi nāca;
Kalniņāji sēdēdams,
Kviešu kaudzes skaitīdams.
97 [Dūres Vlk].

54130.

Jēkapiņš labs vīriņš,
Tas atnesa mums maizīti;
Miķelīts labs brālīts,
Tas dos alu, brandeviņu.
46 [Beļavas Md].

54131.

Kam adīšu raibus cimdus,
Kam rakstīšu grāmatiņ(u)?
Jāņam adu raibus cimdus,
Pēterim grāmatiņu.
129 [Gudenieku Azp].

54132.

Ko lielies, tu Jānīti,
Ar savām puķītēm?
Kad atnāks Jēkabiņš,
Tad būs rudzi, tad būs mieži.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54133.

Juoņa ķāvi izjyudzjam,
Pīterīša aizjyugsim, leigū leigū!
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

54134.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņa lauka galiņā?
Jāņam spīd stikla logi,
Pēteram sudrabiņa.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

54135.

Lai bagāts, kas bagāts,
Jēkabiņš tas bagāts:
Tam rudzīši, tam miezīši,
Tam bij stalti kumeliņi.
378 [Seces Jk].

54136.

Lūdzam, māmiņ,
Souc sovs dēls:
Jānits leje
Sieniņ pļāv,
Jēkuops louke
Rudzīšs pļāv,
Labrencs dārze
Rāceņs roug,
Bētmajs louke
Rudzīšs sēj,
Mikels dārze
Rāceņs ružen.
104 [Ēdoles Vp].

54137.

Pakaļ Jāņam Pēters nāca
Pa piecām dienīnām;
Jāņu ziedu neredzēja
Aiz Pētera lapīnām.
192 [Kosas C].

54138.

Pēters nāca, Pēters nāca,
Ar zaļiemi vaiņagiemi;
Aiz Pētera lapiņām
Jāņa ziedu neredzēja.
148 [Jaunpiebalgas C].

54139.

Pēterīts ar Jēkaupiņu
Abi brīvā negulēja;
Pēters rudzus briedināja,
Jēkaups krāva kaudzītē.
605 [Skolas].

- 181 -

54140.

Pēterim bij smuka sieva,
Dzīparaina magonīte;
Jānim bija tieva, gaŗa,
Pinkataina, ķenkataina.
374 [Sātiņu Kld].

54141.

Pēters, Jānis, Jākabiņš,
Tie trīs Dieva zvejnieciņi:
Pēters laivas irējiņš,
Jānis tīkla metējiņš;
Jēkabiņš, gudris vīrs,
Tas sēd laivas radziņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54142.

Rītu rītu, ne šodien,
Būs muižā liela tiesa:
Jāņa bērni nosliedēja
Pieterīša ziedu pļavu.
3 [Adulienas Md].

1. Jau vakar, aizvakar
Jāns, Pēteris strīdējās:
Jāņa bērni nosēdējši
Pēteram ziedu pļavu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

54143.

Rītu pat Pēterītis
Ar Jānīti tiesāsies:
Jāns Pētera pļaviņā
Visus ziedus izlasījis.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

54144.

Saglabāju Jāņa sieru
Līdz pašiem Pēteŗiem;
Ne tas puva, ne pelēja,
Pēterīša gaidīdams.
322 [Praulienas Md].

54145.

Tukšs un nabags Jānis nāca,
Vēl tukšāks Pēterītis.
Jēkopišs, tas bagāts,
Tam miezīši, tam rudzīši:
Sešas kaudzes tīrumā,
Sešas maukas Jelgavā.
464 [Vānes Tk].

54146.

Ūja jods, ūja jods,
Trīs uz viena kumeliņa!
Juris jāja, Jānis jāja,
Vēl mazais Pēterītis.
605 [Skolas].

54147.

Ziedu ziedu, tu Jānīti,
Lapu lapu, Pēterīti!
Vairāk ziedu Jānīšam
Nekā lapu Pēteram.
119 [Gaujienas Vlk].

54148.

Ziediem Jāni kaisījāmi, līgo
līgo!
Pēterīti lapiņām;
Jēkabiņu kaisīsimi
Ar tām rudzu vārpiņāmi.
449 [Ungurmuižas D].

r) Mīlestības Dievs ņem dalību svētkos un izšauj dažu bultu

33078.

Ai bagāta Jāņa diena,
Atved man arājiņu;
Ja ved jaunu, tad ved skaistu,
Ja ved vecu, tad bagātu!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

33079.

Augstu puiši gulēt kāpa
Jāņa dienas vakarā,
Lai varēja kalausīties,
Kur dzied ciema dzeltānītes.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

33080.

Dievs dod man lielai augt,
Es grib' Jāni vīru ņemt:
Kad atnācajāņa diena,
Visi Jāni daudzināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33081.

Div' pulciņu meitas gāja
Pašā Jāņu vakarā;
Ne katrā pulciņā
Nava manas līgaviņas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33082.

Dziedat, meitas, dziedat, meitas,
Mēs ar Jāni dancosam;
Jānītim samta bikses,
Man sudraba lindraciņi.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

- 182 -

33083.

Es atradu siera kampu,
Mātei vietu taisīdama;
Ne to ēdu, ne pārdevu,
Puišus vien karināju.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

33084.

Es atradu siera nuku,
Mātei gultu taisīdama;
Es pievilšu jāņanakti
Visražanu tēva dēlu.
226 [Kandavā (Tl)].

33085.

Es atradu siera stūri,
Mātei gultu taisīdama;
Es dabūju arājiņu,
Mātes vārdu klausīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33086.

Es bij' maza, es bij' gudra,
Es pievīlu arājiņu:
Parādīju raibus cimdus,
Aiz upītes stāvēdama.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

33087.

Es jums saku, jauni puiši,
Nenākat šo naksniņu:
Jānis sēd kalniņā,
Pātedziņa rociņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33088.

Es pievīlu Jāņu nakti
Diženo tēva dēlu:
Nolaupīju rācenīti,
Dod' par siera gabaliņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

33089.

Es pievīlu Jāņa [Jāņu] nakti
Diženo tēva dēlu:
Parādīju balt' akmeni,
Šķiet viņš siera gabaliņu.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

1. Es pievīlu dēlu māti
Pašā Jāņu vakarā:
Sviedu baltu akmentiņu,
Šķita siera gabaliņu.
1253 [Kroņa laicenē], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2. Viltiniece tautu meita,
Pieviļ manu bāleliņu:
Sieru svieda par upīti,
Balt' akmeni dāvādama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Ciema meitas viltinieces,
Man' pievīla migliņā:
Sviež par upi balt' akmini,
Šķiet man siera gabaliņš.
275 [Zemgales novados].

33090.

Es savam bāliņam
Mētru viju vītenīti;
Tautu meitas attecēja,
Mētru smaku saodušas.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

33091.

Es svinēju Jāņa dienu,
Man Jānīts bāleniņš;
Ja būs man Dievs vēlējis,
Būs Jānītis arājiņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33092.

Es vietiņu pataisīju
četru lapu ābolā,
Es izkrāpu tautu dēlu
Jāņu nakti pieguļāi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33093.

Griezies šurp, bāleliņ,
Še tev siera gabaliņš!
Tautiešam ielaidīšu
Ar akmeni mugurā.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

33094.

Ik vakara dziedāt gāju
Avotiņa lejiņā;
Izgāj' Jāņu vakariņu, -
Tur palika gredzentiņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33095.

Jāņa nakti divi zvaigznes
Vidū gaisa zvērojās;
Zvēro puišu dvēselīte
Jaunu meitu pulciņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33096.

Jāņu nakti, meitiņ, sargi
Savu puķu vainadziņu!
Nakts ir silta, galva karsta,
Novīst puķu vainadziņš.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

- 183 -

1. Meitiņ jauna, Jāņu nakti
Puķu kroni nenesā:
Silta bija Jāņa nakte,
Drīz puķītes novītīs.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

33097.

Jāņa nakti salocīju
Villainīti pūriņā;
Vai tādēļ gadījās
Jānīts miežu arājiņš?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Pēteŗdienu salocīju
Savas baltas villainītes;
Vai tādēļ gadījās
Pēters miežu arājiņš?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

33098.

Jāņu rītu saulīt' lēca,
Meža galus puškodama;
Tā māmiņa man' puškos,
Tautiņās vadīdama.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

33099.

Jāņi vien, Jāņi vien,
Kas uz mani raudzījās;
Es tos Jāņus negribēju,
Es gribēju Pēterīti.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33100.

Jāņam govis, Jāņam vērši,
Jāņam sirmi kumeliņi.
Dievs dod man lielai augt,
Es būš Jāņa līgaviņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33101.

Jānīts mans, Jānīts mans,
Es Jānīša līgaviņa:
Jānīšam samta bikses,
Man sudraba lindraciņi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33102.

Jānīts mans, Jānīts mans,
Es Jānīša līgaviņa;
Jānīšam sirmi zirgi,
Man telītes raibaliņas.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

33103.

Jānīts mans, Jānīts mans,
Es Jānīša līgaviņa;
Jānīts manas govis gana,
Es Jānīša kumeliņus.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

33104.

Jānīts man(i)s, Jānīts man(i)s,
Es Jānīša līgaviņa;
Tam taisīju mīkstu vietu,
Klāju baltu paladziņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33105.

Jāņos gāja mūs' māsiņa,
Tur tā gāja, tur palika:
Jānīšam pieci dēli, -
Paturēja vedeklām.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

33106.

Jānos gāju, Pēteŗos
Sev arāja lūkoties.
Kad Jāņos nedabūju,
Tad dabūšu Pēteŗos.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1. Gāj' Jāņosi, Pēteŗosi
Arājiņa lūkoties.
Ja Jānīša nedabūšu,
Tad dabūšu Pēterīti.
Ja Pēteŗa nedabūšu,
Tad dabūšu Jēkabiņu;
Ja Jēkaba nedabūšu,
Tad dabūšu Labrencīti;
Ja Labrenča nedabūšu,
Tad dabūšu Bērtulīti;
Ja Bērtuļa nedabūšu,
Tad dabūšu Miķelīti;
Ja Miķeļa nedabūšu,
Tad dabūšu Andrejiņu;
Ja Andreja nedabūšu, -
Tad man vairs nevajaga.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

33107.

Jāņos gāju, Pēteŗos
Savas vērtes lūkoties.
Ko Jāņos nedabūju,
To dabūju Pēteŗos:
Es dabūju melnu zirgu,
Jaunu puisi braucējiņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 184 -

1. Es aizgāju Jāņa nakti
Sev draudziņu lūkoties.
Ko Jāņos nidabūju,
To dabūju Pēteŗos:
Dabūj' zirgu, dabūj' sedlus,
Dabūj' puisi jājējiņu.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

33108.

Jāņos gāju, Pēteŗos
Savas vērtes lūkoties.
Nav neviena manis vērtes,
Tādi vien buļļa pieres.
224 [Kabilē (Kld)].

33109.

Jāņos gāju puišus pirkt,
Jāņos puiši lēti bij:
Kas jaunāks, mārku devu,
Kas vecāks- puskapeiku.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

1. Jāņos gāju puišus pirkt,
Pēteŗos aizmaksāju:
Kuŗš bij dižs, par marku,
Kuŗš mažs, par vērdiņu.
232 [Talsos (Tl)].

33110.

Jāņos gāju puišu pirkt,
Pēteŗos izmainīt.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33111.

Jānī gāju rādīties,
Laidenē solīties,
Labrencī ēst un dzert,
Pārdot savu vainadziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Jānē gāju raudzīties,
Pēterē dzirdīties,
Laidanē palaižos
Neveiklīša rociņā.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

2. Laid, māmiņa, man' tirgā
I Mārē, Miķelī:
Mārē gāju raudzīties,
Miķelī dzirdīties.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3. Laid, māmiņa, man' uz tirgu,
Laid Jāņos, Pēteŗos:
Jāņos gāju raudzīties,
Pēteŗos dzirdīties,
Laidainē ielaižos
Ar visām telītēm.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33112.

Kad man būtu Jāņu siera
Jele viens gabaliņš,
Es pieviltu Pēteŗos
Diženo tēva dēlu.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

1. Būt' māmiņa man devusi
Vienu siera kumosiņu,
Es pieviltu Jāņa nakti
Diženo tēva dēlu.
226 [Kandavā (Tl)].

33113.

Kas tie tādi līgotāji,
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

33114.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Viņā lauka galiņā?
Jānīts pina zelta kroni
Priekš jaunām meitiņām.
Pin, jāņiti, dod man vienu,
Man vajdzēs šoruden!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

33115.

Kur tik saldas ogas auga
Kā tai Jāņu kalniņā;
Tā sētiņa mīļa man,
Kur aug mana līgaviņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33116.

Lec, Jānīti, kur lekdams.
Lec uz stalli pie meitām:
Pie meitām silta guļa,
Laba pupu raudzīšana.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Lec, Jānīti, kur lēkdams,
Lec uz stalli pie meitām;
Tur būs laba silta guļa,
Laba salda bučošana.
40-1 (Lapmežc.).

33117.

Līgodama vien staigāju,
Jāņu dienu gaidīdama;
Vai tādēļ gadījās
Jānīts miežu arājīc?
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 185 -

33118.

Līgodama vien staigāju
Šo gaŗo vasariņu.
Salīgoju brāļam sievu,
Sev dižanu arājiņu.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

1. Ko es laba salīgoju
Šo gaŗo vasariņu?
Brāļam sievu, māsai vīru,
Sev diženu arājiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33119.

Līgājiet, līgātāji,
Es vairāk nelīgāšu:
Man noņēma vainaciņu
Pašā Jāņa vakarāi.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

33120.

Man izkrita zelta sakta,
Jāņa nakti līgojot;
Jauni puiši, pacēluši,
Pabučojši atdodiet!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33121.

Meitas sēž kalniņāi,
Zīda kleites, zelta kurpes.
Maucat, puiši, baltus cimdus,
Vedat meitas sētiņā!
40-1 (Lapmežc.).

33122.

Ne mūžam nedabūju,
Ko dabūju Jāņa nakti:
Es dabūju meitas vārdu,
Meitas vītu vainadziņu.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Ne mūžam nedabūju,
Ko dabūju šovakar:
Es dabūju saldas mutes,
Meitas pītu vainadziņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33123.

Ne mūžā nedabūju,
Kas pazuda Jāņa nakti:
Pazūd mans meitu gods,
Pazūd zīļu vainadziņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33124.

Nedod Dievs Jāņu nakti
Ar puišiem satikties:
Zāles manas izkaisīja,
Mani pašu salauzīja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33125.

Negulēšu Jāņa nakti,
Nerausīšu uguntiņu,
Līdz izvilkšu zelta šnori
Caur sudraba ozoliņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Es izvēru zelta šņoru
Caur sudraba ozoliņu;
Es izvīlu no tautieša
Pa vienam gudrus vārdus.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

2. Es izvilku zelta šnori
Caur resno ozoliņu;
Tā izvilku tautiešam
Caur krekliņu padomiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Es izvilku zelta stīgu
Caur sudraba ozoliņu;
Es izvīlu tautiešam
Visgudro padomiņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Es izvilku zīda diegu
No pelēka akmentiņa;
Tā izvilku puišam domas
Pa matiņu galiņiem.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

5. Es izvilku zilu ziedu
No pelēka akmentiņa;
Es izvilku puišam prātu,
Jāņa nakti līgojot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6. Negulēšu šo naksniņu,
Nerausīšu uguntiņu,
Līdz izvilkšu zelta stīgu
Caur sudraba ozoliņu.
Tā izvilkšu dzīvodama
Tautu dēla padomiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

33126.

Nevienam es neteikšu,
Ko dabūju Jāņu nakti,
Ko dabūju Jāņu nakti
Liepu birzes galiņā:
Sirmus zirgus, kaltus ratus,
Jaunu pašu arājiņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Es atradu atradnīti,
Jāņu nakti līgojot:
Es dabūju sirmu zirgu,
Sirma zirga jājējiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 186 -

33127.

Ozoliņa kroni pinu,
Jāņu nakti līgojot;
Dievs dod man šoruden
Dabūt pašu ozoliņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Ozoliņa zaru laužu,
Jāņa nakti līgodama;
Dievs dod man citu gadu
Nolauzt pašu ozoliņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

33128.

Puiši puiši, Jāņa diena,
Jāsim meitu raudzīties!
Kuŗš tālāku aizjāsim,
Tas skaistākas dabūsim.
121 [Gulbenē (Md)].

33129.

Šogad Jāni ielīgoju
I ar zīļu vainaciņu;
Dieviņš zina, citu gadu
Vai būs zīļu, vai nebūs.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33130.

Šos Jānīšus pavadīju
Ar vizuļu vainadziņu;
Dievs dod man citus Jāņus
Ar aubīti sagaidīt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Pērn es pinu rožu kroni,
Šogad balta āboliņa;
Citu gadu vairs nepīšu,
Skaistu aubi šūdināšu.
4 [Aijažos].

33131.

Viņpus upes kupla liepa,
Šai pusē ozoliņš;
Viņas puses kupla liepa
Aplīgoja ozoliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33132.

Visas mājas izpuškotas,
Būtnar' mājas nepuškotas;
Visas meitas izprecētas,
Būtnar' meitas neprecētas.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

33133.

Viss bij velti, viss bij velti,
Ko cerēju Jāņu nakti:
Jāņa nakti pieci, seši,
Nāk rudenis - nav neviena.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

33134.

Visu nakti es dziedāju,
Trallināt trallināju;
Satrallinu brālim sievu,
Pillas krūtis sudrabiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

54149.

Ai Jānīti, Dieva dēliņ,
Tavu staltu augumiņu!
Dievs dod man lielai augt,
Es būš' tava līgaviņa!
521 [Zvārtavas Vlk].

54150.

Ai Jānīti, Dieva dēls,
Ko tu vedi vezumā?
Meitām vedu jaunus puišus,
Jauniem (puišiem jaunas) meitas, līgo!
127 [Grostonas Md].

54151.

Aplīgoju ap Jānīti
Savu puķu vainadziņ';
Dieviņš zina, citu gadu
Būs puķīšu vai nebūs.
72 [Cesvaines Md].

1. Līgot man ap šo Jāni,
Ar šo zīļu vainadziņ;
Dievs to zin, citu gadu,
Vai būs zīļu vai nebūs.
Vai būs caunu cepurīt(e)
Pretī zīļu vainagam?
211 [Ļaudonas Md].

2. Salīgoju ap šo Jāni,
Ap šo zīļu vainadziņu;
Dievs zina, citu gadu,
Vai būs zīļu, vai nebūs.
Vai būs caunu cepurīte
Pretī zīļu vainadziņ'?
127 [Grostonas Md].

3. Šitos Jāņus salīgoju
Ar ozola vainadziņu;
Dievis zina, citu gadu
Būs ozola vai nebūs.
Vai būs caunu cepurīte
Pret ozola vainadziņu?
480 [Vējavas Md].

- 187 -

54152.

Atkan jauna Jāņu diena,
Tupeņlaksti nosaluši;
Tā nosala puiša sāni
Pie meitām gultiņā.
198 [Krustpils D].

54153.

Cik laimīga es paliku
Jāņu nakti līgojot;
Et atradu mellu kleit'
Ar apaļu vēderiņ'.
413 [Stendes Tl].

54154.

Citas meitas līgot gāja,
Es gulēju aizkrāsnī;
Citas meitas savu zin,
Es vēl savu nezināju.
129 [Gudenieku Azp].

54155.

čigānam Kristapam
Šodien meita piedzimusi;
Šodien meita piedzimusi,
Tur būs Jāņam līgaviņa.
150 [Jaunraunas C].

54156.

Dievs dod manim lielai augt,
Es būš' Jāņa līgaviņa!
Kad atnāksi Jāņa diena,
Tad mēs abi līgosim.
378 [Seces Jk].

54157.

Dievs dod mūsu Jāņa tēvam
Jaunu skaistu līgaviņu;
Jaunu skaistu līgaviņu,
Gultas malā šūpulīti.
192 [Kosas C].

54158.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani Jānītim:
Jānīts mani Jāņos veda,
Dziļu rasu bridināja.
282 [Nīcas Lp].

54159.

Et apsitu ozoliņu
Ar sidraba nagliņām;
Kad atjās tautu dēls,
Piesies savu kumeliņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

54160.

Es atradu Jāņu nakti
Baltu diega kamoliņu;
Dod, Dieviņi, šoruden
Atrast miežu arājiņu.
223 [Lielstraupes C].

54161.

Es dabūšu to puišeli,
Kur meitiņas dalījās:
Svētu dienu pie baznīcas,
Jāņu nakti pieguļā.
282 [Nīcas Lp].

54162.

Es izvilku zelta ķēdi
Caur sidraba ozoliņu;
Es izvilku puiša domas,
Jāņu nakti līgodama.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

54163.

Et izslaucu baltu kazu
Melnā kriju vācelē;
Es sasēju kazas sieru
Mazu mazu gabaliņu;
Ne es ēdu, ne kur liku,
Puišus vien karināju.
184 [Ķēču Rg].

54164.

Et sasēju kazu sieru
Deviņiem stūrīšiem;
Es pievīlu Jāņu nakti
Sev dižanu tēva dēlu.
378 [Seces Jk].

54165.

Es atradu siera knauci [kanci?],
Mātei vietu taisīdam(a);
Es piekrāpu jaunus puišus
Jāņu nakti pieguļe.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54166.

Dod, māmīna, aitas sieru
Mazu mazu gabalīnu,
Es pievilšu Jāņu nakti
Diženo tēva dēlu.
192 [Kosas C].

54167.

Dod man siera dabūties
Viena maza gabaliņa!
Es pievilšu jaunu puisi
Jāņa rītā ganīdama.
90 [Drustu C].

- 188 -

54168.

Kaut man bijis svētku siers
Jele viens gabaliņš,
Es pielūgtu jaunu puisi,
Jāņu nakti dancodama.
124 [Grašu Md].

54169.

Es Jānīti dancot vedu
Pašā Jāņu vakarā;
Jāņišam bij santa bikses,
Man sidraba lindraciņi;
No Jānīša santi put,
No maniem sidrabiņš.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

54170.

Jas dūmovu kaimiņūs
Oruojeņu nūtauļuot:
Par ūlneicu sīru svīžu,
Bolt' akmini duovuodama.
326 [Preiļu D].

54171.

Es piedzimu māmiņai
Pašā Jāņu vakarā.
Dievs dod manim lielai augt,
Es būš Jāņa līgaviņa.
344 [Rembates Rg].

54172.

Es tecēju Jāņu nakti
Pie avota lūkoties,
Vai iekšā neredzēšu
Sav' maizītes arājiņu.
Pretim nāca jauni puiši
Dzelteniem matiņiem;
Dzelteniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
443 [Turlavas Kld].

54173.

Es uzliku Jāņu mātei
Lielu, skaistu puķu kroni;
Jāņu māte bēdājās,
Puķu kroni saņēmusi.
Nebēdājies, Jāņa māte,
Būšu laba vadekliņa!
605 [Skolas].

54174.

Jāņa māte bēdājās,
Puķu kroni saņēmuse.
Nebēdā, Jāņa māte,
Būšu laba vedekliņa:
Es tev došu mīkstu deķi,
Baltu linu paladziņu;
Ik svētdienas rītiņā
Tevi mīļi nobučošu.
253 [Mārkalnes (Lāzberģa) Vlk].

54175.

Es iedevu Jāņu mātei
Raibu zīļu vainadzīn'.
Jāņu mate bēdājās,
Būšot dārgi jāmaksā.
Sieru sieru, alu alu,
Jāni pašu mūža biedri!
192 [Kosas C].

54176.

Par to manu puķu kroni
Būs tev dārgi jāmaksā:
Sieru sieru, alu alu,
Jāni, miežu arājiņu.
253 [Mārkalnes (Lāzberģa) Vlk].

54177.

Gan pazinu to puisīti,
Kuŗš ņems sievu šoruden:
Visu cauru Jāņu nakti
Griezās meitu pulciņā.
439 [Trikātas Vlk].

54178.

Ganos gāju, sieru sēju,
Sieru sēju, puišiem devu;
Sieru sēju, puišiem devu,
Lai ap maniem kanakstījās.
127 [Grostonas Md].

1. Sien, māmiņa, kazas sieru,
Sasien lielu gabaliņ'!
Lai es varu puišiem dot,
Lai ap mani kanakstījās.
211 [Ļaudonas Md].

54179.

Izčibēja, izgrabēja,
Ko runāja Jāņu nakti:
Jāņu nakti pieci, seši,
Atnāk rudens, nav neviena.
177 [Kastrānes Rg].

54180.

Jānīts mani mīļu tura,
Es Jānīti vēl mīļāk:
Jānīts runā mīļus vārdus,
Es uz Jānīt' vēl mīļāk(u)s.
560 [Rīga ].

- 189 -

54181.

Jānīts vaid, Jānīts raud
Pašā Jāņu vakarā:
čigāns zirgu nozadzis,
Nevar braukt precībās.
439 [Trikātas Vlk], 605 [Skolas].

54182.

Jānītim brūnas bikses
Vadzītē sapelējš(as).
Dievs nu deva Jānīšam
Brūnu bikšu valkātāju.
337 [Rāmuļu C].

54183.

Jānīšam, nabagam,
Trīs nelaimes vasarā:
Zirgu pirka, tas nosprāga,
Sievu ņēma, tā nomira;
Pirmo dēlu vilks nesa [aiznesa?]
Pašā Jāņu vakarā.
192 [Kosas C].

54184.

Jāņišam, brālīšam,
Trīs bēdiņas gadiņā:
Pirmo brūti vilks apēda,
Otru zaķis nobadīja;
Trešā pati pakārās
Baltos Rīgas skursteņos.
572 [Tukums Tk apr.].

54185.

Juoneišam, bruoleišam,
Treis bēdeņis ozotī:
Vīna bāda - maizis nav,
Ūtra bāda - zyrga nav;
Treša bād' vjāļ leluoka -
Mozi bārni sēteņā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

54186.

Jānītim, nabagam,
Lielā skāde notikusi:
Mīļākā Vāczemē
Uz smildziņas nodūrās.
211 [Ļaudonas Md].

54187.

Janīts pina pinekliņ'
Siena kaudzes galiņā;
Sapin' labu tēva dēl'
Ar nelieša mātes meit'.
220 [Lībagu Tl].

54188.

Jānīts mans, Jānīts mans,
Es Jānīša līgaviņa;
Es Jānīšam biksas šuvu
No saviem lindrakiem.
487 [Vietalvas Md].

54189.

Jancīts mans, Jancīts mans,
Es Jancīša līgaviņ(a);
Kur Jancītis bikses kāra,
Tur Anniņa lindrakus.
Dzīsmai gols, dzīsmai gols,
Saiminīkam rūkā ols.
24 [Asares Il].

54190.

Jānīts manis, Jānīts manis,
Es Jānīša līgaviņa:
Jānīts manas govis gana,
Es jāņiša līgaviņ',
Jānīts mani vizināja
Ik svētdinas baznīcā.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

54191.

Jānīts mans, Jānīts mans,
Es Jānīša līgaviņa;
Jānīts manas aitas gana,
Es Jānīšam cimdus adu.
(=nesalasāms).

54192.

Jānīts mans, Jānīts mans
Es Jānīša līgaviņa
Es viņam jostu pinu
Deviņiem dzīpariem.
(=nesalasāms).

54193.

Es ar Jāni dancot gāju
Pašā Jāņu vakarā;
Jānīšam samta bikses,
Man sudraba lindraciņi.
99 [Dzelzavas Md].

54194.

Juoneišam siermi zirgi,
Juoneits vīgli vyzynuoja;
Juoneišam skaistys muojis,
Es Juoneiša līgaveņa.
326 [Preiļu D].

- 190 -

54195.

Jānīts mani mīļi lūdza:
Nāc, meitiņa, šovakar!
Nelūdz, Jānīt, nelūdzies,
Negājuse nepalikšu!
439 [Trikātas Vlk].

54196.

Jānīts manu vainadziņu
Koku galā vicināja;
Es Jānīša kumeliņu
Ēršķu krūmā dancināju.
206 [Lādes Vlm].

54197.

Jānīts savu līgaviņu
Alutiņu dzirdināja,
Lai maigāki pieglaudās(?),
Jāņu nakti līgojot.
282 [Nīcas Lp].

54198.

Jāņos gāju puišu pirkt,
Jāņos puiši lēti bija:
Kuŗš jaunāks - mārku devu,
Kuŗš vecāks - puskapeiku.
Jāņos gāju puišus pirkt,
Pēteŗos pārdot vedu.
263 [Mēmeles Jk].

1. Jāņos gāju puišu pirkt,
Jāņu nakti lēti puiši:
Mārku devu, puisi pirku,
Pieci mārki - jaunu kungu.
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

54199.

Jāņu diena, strupausīte,
Atved skaistu brūtgāniņu!
Ja ved jaunu, tad ved skaistu,
Ja ved vecu, tad bagātu!
Labāk jaunu nekā vecu,
Dievs dos mantu dzīvojot.
3 [Adulienas Md].

1. Jāņa diena atnākusi -
Gad' jel kādu gadīdama!
Ja gad' jaunu, tad diženu,
Ja gad' vecu, tad bagātu!
476 [Vecpiebalgas C].

2. Liec, Laimiņa, ko likdama,
Liec man labu mūža draug(u)!
Ja liec vecu, tad bagāt(u),
Ja liec jaunu, tad mīlīgu!
358 [Rugāju Abr].

3. Eitiņ iešu šoruden,
Lai pie jauna, lai pie veca:
Ja pie jauna, pie ražena,
Ja pie veca, pie bagāta.
605 [Skolas].

54200.

Ko mēs labu vēlēsim
Citu gadu Jānīšam
Citu gadu šādu laiku
Citu mīļu gulētāju.
Ja gan jaunu, tad gan skaistu,
Un ja vecu, tad bagātu.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

54201.

Jāņu dienu es aizgāju
Tautu meitas bildināt;
Kad es ņēmu, tad nenāca,
Nu pēc manis bēdājās.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54202.

Jāņu dienu ganos gāju
Raibas govis paganīt;
Ganīdama es dabūju
Zīda diega kamoliņu;
Es nopirku tautu dēlu
Ar visiem tīrumiem.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54203.

Jāņu dienu salocīju
Savas baltas vilnānītes.
Vai tādēļ gadījās
Jānīts man arājiņš?
307 [Pāvītes (Briņģu) C].

54204.

Jāņu nakti meitiņāmi
Visām pulku brūtgāniņu;
Kad pagāja Jāņu nakte,
Nav neviena brūtgāniņa.
192 [Kosas C].

54205.

Jāņu nakti rudzos gāju,
Līgaviņu meklēdams,
Tikai rudzus nobradāju,
Līgaviņu neatradu.
560 [Rīga ].

54206.

Jāņu nakti līgot gāju,
Arājiņu lūkoties;
Nolūkoju arājiņu
Pašā Jāņu vakarā.
129 [Gudenieku Azp].

- 191 -

54207.

Jāņa nakti līgodama,
Dabūj' diegu kamoliņ';
Dievs dod man šoruden
Dabūt miežu arājiņu.
328 [Pociema Vlm].

54208.

Jāņa nakti raudzījos,
Kur vakara zvaigzne lēc;
Kur vakara zvaigzne lēc,
Tur aug mana līgaviņa.
378 [Seces Jk].

54209.

Jāņu nakti tautu dēls
Zelta ķēdes kaldināja.
Pušu rāvu zelta ķēdes,
Pāri gāju robežās.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54210.

Kas to teica, tas meloja,
Ka pie kaula gārda gaļa;
Ka pie kaula gārda gaļa,
Ka pie puiša silta guļa.
Es gulēju Jāņu nakti,
Man atsala deguntiņš.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Visi ļaudis to vien teica:
Pie puišiem silta guļa.
Es gulēju Jāņu nakti,
Man nosala kājas rokas.
104 [Ēdoles Vp].

54211.

Ko tu lieni, junkurīti,
Pie mums Jāņu vakarāi;
Vai tev trūka mīļu vārdu,
Vai tev klāti gulētājas?
224 [Lielvārdes Rg].

54212.

Labvakar, Jāņa māte,
Kur gulēja jusu puiši?
Es atvedu savas meitas
Uz puišiem meņģēties.
253 [Mārkalnes (Lāzberģa) Vlk].

54213.

Līgo bite, līgo meita
Ziedu kalna galiņā:
Bite, ziedus lasīdama,
Meita, puišus gaidīdama.
149 [Jaunpils Tk].

54214.

Līgo, Dievs, ar saulīti,
Es ar miežu arājiņu;
Tev pieder lieli pulki,
Man tik miežu arājiņš.
514 [Zentenes Tl].

54215.

Līgodama vien staigāju
Šo gaŗo vasariņ';
Brāļam sievu salīgoju,
Sev diženu arājiņ'.
Brālīts sievu nicināja,
Es arāju nenicinu.
211 [Ļaudonas Md].

54216.

Līgot gāju Jāņu nakti
Ar ozola vainadziņu;
Dievs dod man uz rudeni
Dabūt pašu ozoliņu.
350 [Ropažu Rg].

54217.

Līgot man kā bitei
Šādu gaŗu vasariņu;
Līgodama ielīgoju
Bandenieka klētiņā.
281 [Neretas Jk].

54218.

Līgotāji mani veda
Pie rauduļa Jāņa dēla.
Cik gribēju palīgot,
Jānīts gauži raudināja.
439 [Trikātas Vlk].

54219.

Man atjāja tautu dēls
Pašā Jāņu vakarā;
Pašā Jāņu vakarā
Ābolainu kumeliņu.
Nelaidīšu pieguļā,
Laiž' ābeļu dārziņā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54220.

Man deviņi Jāņi bija-
Kur tie visi palikuši?
Pašā Jāņu vakarā
Tikai vienu ieraudzīju.
378 [Seces Jk].

- 192 -

54221.

Mazs bij mans augumiņš,
Gudris mans tikumiņš.
Es pievīlu lielu puisi
Pašā Jāņu vakarā:
Nomizoju rācentiņu,
Dev' par siera gabaliņu.
325 [Priekuļu C].

1. As jauniņa meitineitja
Pruovu puisi pīmuonēju:
Kaļneņī stuovādama,
Lejī laižu ruoceneiti;
Lejī laižu ruoceneiti:
Ša tjav sīra gabaleņš!
174 [Kārsavas Ldz].

2. Moza beju meituškeņa,
Lelu puisi apmuonēju;
Aplaupēju ruocineiti:
Ša tjav sīra gabaleņš!
Jis pajēme ruocineiti,
Soka: sīra gabaleņš.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

3. Puiši, meitu naticit,
Juos ir lelas vilt(i)nīcas:
Aplaupītus ruocinīšus
Dūd par sīra gabaliņu.
605 [Skolas].

54222.

Es jaunāka meitenīte,
Lielu puisi piemānīju:
Kalniņā stāvēdama,
Lejā laižu rācenīti;
Lejā laižu rācenīti:
Še tev siera gabaliņš!
132 [Ikšķiles Rg].

54223.

Es piekrāpu vecu puisi
Pašā Jāņu vakarā;
Pasviež baltu akmentiņu:
Še tev siera gabaliņš!
Vecais puisis upē lēca
Meklēt siera gabaliņu.
520 [Zvārdes Kld].

54224.

Moza moza meitineite
Lelu puisi podmuonēja:
Īt paprīšku doncuodama,
Raibis cymdus adeidama.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

54225.

Moziņš moziņš puiškiniņš
Pīveļ skaistu līgaviņ(u):
Aplaupījis rīkstam čaulu,
Dūd par zalta gredzintiņ'.
326 [Preiļu D].

54226.

Meitas Jāni nogulēj'šas
Pašā Jāņu vakarā.
Dievs atlaida meitām grēkus,
Kam lien meitu vidiņā.
301 [Palsmaņa Vlk].

54227.

Metat, meitas, Jāņu nakti
Upē savus vaiņadzīnus:
Kam ar straumi aizpeldēja,
Vedīs tautās šorudeni;
Kam nogrima dibenāji,
Taibez vīra nodzīvoti.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54228.

Mīļi lūdzu Laimes mātes:
Dod man Jāni arājiņu!
Jānim vērši, Jānim govis,
Jānim bēri kumeliņi;
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi Jāni daudzināja.
6 [Aiviekstes D].

54229.

Mūs' Jānītis klēti taisa,
Grib rudeni sievu ņemt.
Ne jumtiņa, tik spārītes,
Jau gultiņa apakšā.
384 [Sēemūkšu C].

54230.

Nevienam es neteikšu,
Ko dabūju Jāņu nakti:
Melnu zirgu, kaltus ratus,
Jaunu puisi ormanīti.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

54231.

Nu mēs Jāni puškojam
Ar ozola lapiņām,
Citu gadu vedīsim
Jāņam jaunu līgaviņu.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

1. Nu mēs Jāni puškojam
Ar ozola lapiņām,
Citu gadu nesīsim
Bērn' ar visu šūpulīti.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

- 193 -

54232.

Ņem, Jānīti, man' par sievu,
Tu labāka nedabūsi.
Es tev došu linu kreklu
Kaņepāja piedurknēm;
Kaņepāja piedurknēm,
Visgaŗām norakstītu.
192 [Kosas C].

1. Ņem, Jānīti, mani sievu,
Tu labākas nedabūsi.
Es tev došu linu kreklu
Ar pakulu piedurknēm.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

54233.

Par kapeiku puisi pirku,
Ko gulēt Jāņu nakti.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

54234.

Pērn bij Jāņi, šogad Jāņi,
Citu gadu atkal Jāņi;
Pērn bij meita, šogad sieva,
Citu gadu māmuliņa.
508 [Zantes Tk], 604 [Dažādi iesūtītāji].

54235.

Pērn Jāņos sadzēros
Norūgušu alutiņu.
Vai tādēļ visu gadu
Rūga manis vēderiņis?
604 [Dažādi iesūtītāji].

54236.

Pēters pūta āža ragu,
Kalniņā tupēdams;
Vai nu pūti, vai nepūti,
Ance Jānim saderēta.
417 [Struteles Tk].

54237.

Tautu dēlis manis dēļi, līgo
līgo!
Ik vakaru tauri pūta.
Vai tu pūti, vai nepūti,
Tu jau manis nedabūsi.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54238.

Pūt, brālīti, vaŗa tauri,
Kalniņāi, stāvēdams,
Lai klausās tautu meitas,
Spilvenosi gulēdamas.
355 [Rucavas Lp].

1. Pūš, bāliņ, var taur,
Kalniņe stāvdams,
Le dzierd tov līgviņ,
Gultiņe guldam.
445 [Ugāles Vp].

54239.

Reti reti tie krūmiņi,
Kas zied Jāņu vakariņu;
Kas zied Jāņu vakariņu
Zilajiemi ziediņiemi;
Reti reti tie puisīši,
Kas apsolās un paņēma.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54240.

Spoža žvaigzne ieritēja
Saimenieka kambarī,
Saimnieks dabūs šoruden
Sevim otru gulētāju.
464 [Vānes Tk].

54241.

Ticat mani, neticat,
Es būš Jāņa līgaviņa:
Es jau vienu gredzentiņu
Jāņa dotu novalkāju.
12 [Allažu Rg].

54242.

Trīs reizītes vien nogāju
Ar māmiņu baznīcā;
Lapu dien', Māras dien' gadījās.
241 [Lubānas Md].

54243.

Veldē rudzi, veldē mieži,
Veldē visa labībiņa;
Veldē puiši ar meitām
Pašā Jāņu vakarā.
476 [Vecpiebalgas C].

54244.

Visi mazi avotiņi
Jāņu nakti miglu laida;
Visi mazi puisēniņi
Ruden sievu ņēmējiņi.
108 [Engures Tk].

54245.

Vysim labi, vysim labi,
Juoneišami vjāļ lobuok;
Juoneišami vjāļ lobuok:
Rādā sēd ļaudaveņa.
62 [Brigu (Janopoles) Ldz].

- 194 -

54246.

Visu gaŗ' vasariņu
Pēteŗose ganos gāju:
Ja Jānīti nedabošu,
Tad dabošu Pēterīti.
40 [Basu (Bases) Azp].

54247.

Visu gaŗu vasariņu
Gaidīt gaidu arājiņu.
Nu atnāca negaidīts
Paše Jāņu vakare.
129 [Gudenieku Azp].

54248.

Visu mūžu nožēloju,
Kas pazuda Jāņu nakti:
Paspēlēju zelta kroni,
Div sudraba gredzentiņus.
398 [Skrundas Kld].

54249.

Visu mūžu pieminēju,
Ko dabūju Jāņu nakti:
Dabūj' vīru, dabūj' bērnu,
Dabūj' dūri mugurā.
477 [Vecpils Lp].

1. Visu mūžu pieminēšu
Ko dabūju Jāņu nakti:
Smuku puisi, bēru zirgu,
Mazu mazu enkurīti;
Dabūj' vīru, dabūj' bērnu,
Dabūj' duku mugurā.
464 [Vānes Tk].

s) Dažādas Jāņu dziesmas

33135.

Ai bagāta Jāņu diena,
Kā mēs tevi vadīsim?
Kalpi kliedza piedzēruši,
Zirgi zviedza neēduši.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

33136.

Ai bagāta Jāņu diena!
Zirgi tauki, kalpi liesi;
Zirgam pilna sēka sile,
Kalpam tukša gaļas bļoda.
18 (Klīģenē).

33137.

Vai Jānīti, tavi bērni
Pluskataiņi, kankaraiņi.
Vai liniņi tev neauga,
Vai aitiņas neviesās?
40-1 (Bigauņc.).

33138.

Eita, puiši, Jāņa nakti
Vilkābeļu līdumā!
Tur tie visi grēcinieki
Jāņa nakti līksmojās.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

33139.

Es aizgāju Jāņu nakti
Kaimiņosi puķu plūkt;
Man iezēla sīkas nātres,
Kur domāju rozes plūkt.
Kaimiņosi laiskas meitas,
Puķu dobes neravētas.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

33140.

Es atradu atradnīti
Jāņa rītu ganīdama:
Kur Jānītis jostu joza,
Tur palika zobintiņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

33141.

Es atradu siera kampu,
Mātes gultu taisīdama;
Kad taisīju tēva gultu,
Vēl atradu otru kampu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Es dabūju siera kampu,
Tēva gultu taisīdama;
Es dabūju divi kampi,
Mātes gultu taisīdama.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

33142.

Es pārsviedu zelta zirni
Par sudraba ozoliņu,
Lai tas krita skanēdams
Uz Jānīša cepurīti.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

33143.

Is pārsviedu zelta zirni
Par sudraba ozoliņu;
Tas pārskrēja skanēdams
Par [Pa] zariņu zariņiem.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

- 195 -

1. Es izlaidu zelta lodi
Caur sudraba ozoliņu;
Tā izgāja dimdēdama,
Sauszarīšus lauzīdama.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2. Es izvēru zelta šnori
Caur sudraba ozoliņu,
Ka tā gāja skanēdama
Par visiemi zariņiem.
232 [Talsos (Tl)].

3. Es pārsviedu zelta zīli
Par sudraba ozoliņu,
Ka tā gāja šķindēdama
Pa [Par] zariņu zariņiem.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

4. Es pārsviedu zelta zirni
Par ozola zariņiem,
Lai tas krita šķindēdams
Sudrabiņa laiviņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5. Es pārsviedu zelta zirni
Par sudraba ezeriņu;
Tas aizskrēja skanēdams
Līdz bāliņa pilsdurvīm.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6. Es pārsviežu zelta zirni
Par ozola zariņiem;
Tis aizgāja skanēdams
Pa jūriņu tālumā.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

7. Es pakāru zelta jostu
Ozoliņa zariņā,
Kad tā krite skanēdam'
Pa zariņu zariņiem.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

8. Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā.
Es pārsviedu zelta ripu
Par ozola zariņiem,
Man nogāja zelta ripa
Pa zariem skanēdama.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

9. Vakar sviežu zeltāboli
Par zudraba ozoliņu;
Šodien krita skanēdams
Pa zariņu zariņiem.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

33144.

Gail's uz vistu vaicājās:
Kur turēsim Jāņa dienu?
Līsim abikaņepēs,
Turēsim Jāņa dienu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33145.

Jāņa bērni sasēduši
Tā kā pekas birzmalē.
Dod, Dieviņ, lielu vēju,
Lai tās pekas cilājās!
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33146.

Jāņa māte man iedeva
Zaļa zīda nēzdodziņu;
Šķiņķodama piesacīja:
Mazgā rīta rasiņā,
Mazgā rīta rasiņā,
Rullē zelta rullītī!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33147.

Jāņu nakti jālīgo,
Vai iet labi, vai iet slikti;
Tautiņās jādzīvo,
Vai ir labi, vai ir slikti.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33148.

Jāņu nakti nepazinu,
Kuŗa sieva, kuŗa meita:
I sievām(i), i meitām(i)
Zaļš ozola vainadziņš.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

33149.

Kas tās manas raibas govis
Vakarā sētā dzīs?
Man jāiet Jāņa tirgu
Ubagiem siera dot.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

33150.

Lakstīgala lielījās
Dziedāt visu vasariņu;
Nevarēja nevarēja sadziedāt
Ne līdz Jāņa vakaram.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33151.

Lietiņš lija Jāņu dienu,
Lietiņš Jāņu vakarā,
Salij' mana Jāņu rota,
Jāņu vīti vainadziņi.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

- 196 -

33152.

Lietiņš lija Jāņa nakti,
Lietiņš Jāņa vakarā,
Nomirkuši Jāņa bērni,
Jāņa zāles lasīdami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Līstat, lieti, kad līdami,
Jāņa nakti nelīstat,
Lai bērniņi nesamirka,
Jāņa zāles lasīdami!
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

33153.

Lietiņš lija Jāņa nakti,
Lietiņš Jāņa vakarā;
Tā Jānīša paša vaina,
Kam tas alus nedarīja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33154.

Lietiņš lija visu nakti,
Plāna mana vilnainīte.
Lij, lietiņ, zelta rasu,
Lai vēlās vilnainīte!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

33155.

Lietus vien, lietus vien
Visu gaŗu vasariņu!
Dod, Dieviņ, saules gaisu
Jel rudeņa galiņā!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

33156.

Lija lietus Jāņu dienu,
Lija Jāņu vakariņu.
Ai Jānīti, Dieva dēli,
Kam tiltiņu nedarīji!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33157.

Lija lietus Jāņa dienu,
Lija Jāņa vakarā;
Man salija brūni svārki,
Sievai santa cepurīte.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

33158.

Lija lietus Jāņa dienu,
Lija Jāņa vakariņu;
Nu bij miežu sējējam
Rokā nest cepurīti.
226 [Kandavā (Tl)].

33159.

Lija lietus visu dienu,
Lija visu vasariņu;
Ni nolija bitei spārnu,
Ni māsai sedzeniņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33160.

Lija, lija lietutiņis,
Trīs lāsītes vien nolija:
Viena miežu,
Otra rudzu,
Treša sīka sudrabiņa.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

33161.

Mijam, māsas, vainakiem,
Mijam mēļu vilnānēm,
Kā bāliņi zirgiem mija
Ar visiem iemauktiem.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

33162.

Mūsu puiši bažījās,
Zaķi miežus noēduši.
A, paldies, tā vajdzēja,
Kam Jāņiem al's nedara!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33163.

Paldies saku māmiņai,
Ka Jānīti vārdu lika:
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi mani daudzināja.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

33164.

Slinkas slinkas
Kaimiņu meitas:
Istabiņa neslaucīta,
Puķu dārzi neravēti.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Slinkas slinkas
Kaimiņu meitas [sievas]:
Pērnie mēsli
Istabas kaktā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

33165.

Slinkas slinkas tās meitiņas,
Liela piesa laidarā;
Nu atnāca Jāņa bērni,
Nu iesvieda zelta laipu.
40-1 (Lapmežc.).

33166.

Slinki slinki kaimiņ' puiši,
Tiem papuve neuzarta;
Papuvīte noziedēja
Dzelteniemi ziediņiem.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 197 -

1. Skinki slinki
Kaimiņu puiši:
Papuve pilna
Dzeltenu ziedu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

33167.

Slinki slinki saimenieki,
Visi jumti nobiruši.
Nāks rudenis, paaugs rudzi,
Tad nojums staļļiem jumtus.
40-1 (Lapmežc.).

33168.

Slinki slinki saimniekdēli,
Nav ābola zirdziņiem;
Pašiem glāze, pašiem kanna,
Zirgam tukša redelīte.
40-1 (Lapmežc.).

33169.

Slinki slinki tēva dēli,
Nav ozolu istabā;
Pašiem bija tāda pļava,
Kur aug kļavas, ozoliņi.
40-1 (Lapmežc.).

33170.

Sper, pērkon, kad sperdams,
Nesper Jāņu vakarā!
Tev pieder vissgadiņš,
Man tas Jāņu vakariņš.
232 [Talsos (Tl)].

33171.

Tev, liepiņa, plata lapa,
Apsedz manu vainadziņu:
Jāņu nakti lietus lija
Ar sudraba lāsītēm.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33172.

Uz avotu līgot gāju
Jāņu dienas vakarā,
Izlīgoju zelta kroni
Ar visām pazarēm.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33173.

Vai tās visas meitas bija,
Kas līgoja Jāņa nakti?
Vecas sievas, muteriņas,
Tās bij visas līgotājas.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

33174.

Visi gaida Jāņa dienas,
Puiši vien negaidīja:
Tos mēs kārsim skurstenī,
Skujiņām badīsim.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33175.

Visu dienu lietus lija,
Vēl līst Jāņu vakarā.
Kā Jānītis nenolija,
Kumeliņus ganīdams?
224 [Kabilē (Kld)].

33176.

Visu gadu naudu krāju,
Jāņa dienas gaidīdams;
Kad atnāca Jāņa diena,
Par kapeiku brandaviņu.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Visu gadu naudu krāju
Priekš tā viena vakariņa;
Kad atnāca Annas vakars,
Par kapeiku brandaviņa,
Par kapeiku brandaviņa, -
Dzeŗ', zemīti laistīdams.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

33177.

Visu gadu naudu krāju,
Jāņu dienas gaidīdams;
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu naudiņa jātērē.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33178.

Ciema māte savas meitas
Padzirnēi pabāzuse,
Lai rūsēja, lai pelēja
Līdz citiem Jānīšiem.
263 [Dobelē].

t) Jāņu nakti neguļ

33179.

Ai jūs puiši, ai jūs meitas,
Jāņu nakti neguļat!
Kas gulēja Jāņu nakti,
Visu gadu snauduļoja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33180.

Es jums saku, jaunas meitas,
Jāņa nakti neguliet:
Gulēsiet Jāņa nakti,
Būs veldrē linu bars.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

- 198 -

1. Lieli puiši, mazi puiši,
Jāņa nakti neguliet:
Kuŗš gulēja Jāņa nakti,
Tam veldrē rudzu bars.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

33181.

Es jums saku, jaunas meitas,
Jāņa nakti negulat:
Kas gulēs Jāņa nakti,
Mūžam vīra nedabūs.
Es negulu Jāņa nakti,
Es būš brūte šoruden.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Kas gulēja Jāņu nakti,
Mūšam sievas nedabūs;
Kas negul Jāņu nakti,
Tas dabūs šoruden.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

33182.

Es jums saku, jauni puiši,
Jāņu nakti neguliet:
Kas gulēs Jāņu nakti,
Mūžam sievu nedabūs.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

33183.

Es jums saku, jauni puiši,
Jāņu nakti negulat!
Kas gulēs Jāņu nakti,
Tas dabūs vecu sievu,
Tas dabūs vecu sievu,
Biezu putru ēdināmu.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es jums saku, jauni puiši,
Jāņu nakti neguļat!
Ja gulēsiet Jāņu nakti,
Tad dabūsiet vecu sievu,
Tad dabūsiet vecu sievu,
Ar kūķiem ēdināmu,
Ar kūķiem ēdināmu,
Vecāi vīzēi vizināmu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Kas gulēja Jāņa nakti,
Lai tam sievas nedabūt!
Ja dabūt, tad dabūt
Vecu vecu grabažiņu,
Vecu vecu grabažiņu,
Aizkrāsnē gulētāju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Kas gulēs Jāņu nakti,
Tas dabūs vecu sievu,
Muldiņāi vizināmu,
Ar pirkstiem barojamu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

33184.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļat:
Kas gulēja Jāņu nakti.
Tas mūžiņu nogulēja.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Kas esat jaunas meitas,
Jāņa nakti neguļat:
Kas gulēja Jāņa nakti,
Tas guļ visu vasariņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Kas gulēja Jāņa nakti,
Gulēs visu vasariņu;
Kas līgoja Jāņa nakti,
Līgos visu vasariņu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

33185.

Kas gulēja Jāņu nakti,
Iznes gultu, apgāz cisas,
Lai tas vairs negulēja
Līdz citiem Jānīšiem.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

33186.

Kas gulēja Jāņu nakti,
Lauzt tam kāju, lauzt tam roku,
Lauzt tam kāju, lauzt tam roku,
Lauzt tam pašu muguriņu!
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

33187.

Kas guljaunis Jāņu nakti,
Lauzt tam kāju, lauzt tam roku!
Tēvs māmiņa, tie bij veci,
Tie varēja pagulēt.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1. Kas gulēja Jāņu nakti,
Lauz tam kāju, otru roku!
Dievs pasargi tēvu māti,
Tie gulēja Jāņu nakti.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

33188.

Kas gulēja Jāņu nakti,
Sasien kājas, sasien rokas,
Sasien kājas, sasien rokas,
Iemet nātru krūmiņā!
216 [Ventspilī].

- 199 -

33189.

Kas gulēja Jāņu nakti,
Tas uz labu negulēja,
Tam veldē mieži rudzi,
Veldē paša [jauna] līgaviņa.
32 [Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)].

33190.

Kas gulēja Jāņa nakti-
Veldē rudzi, veldē mieži;
Es neguļu Jāņa nakti,
Man rozītes stāvu zied.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Kas gulēja Jāņu nakti,
Tam rozītes veldē krīt;
Es neguļu Jāņu nakti,
Man rozītes stāvu zied,
Man rozītes stāvu zied
Līdz pašiem Miķeļiem.
Miķelīšu rītiņāi
Puškoš' tautas kumeliņu.
271 [Mangaļos (Mangaļu pag. Rg)].

33191.

Kas gulēja Jāņa nakti-
Veldē rudzi, vēlde mieži;
Kas līgoja Jāņa nakti-
Stāvus mieži, stāvus rudzi.
40-1 (Bigauņc.).

33192.

Kas gulēja Jāņa nakti-
Veldē rudzi, veldē mieži,
Veldē rudzi, veldē mieži,
Veldē goves laidarā,
Veldē goves laidarā,
Veldē bēri kumeliņi.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

33193.

Kas gulēja Jāņu nakti-
Veldrē rudzi, veldrē mieži,
Veldrē rudzi, veldrē mieži,
Veldrē paši pļāvējiņi.
40-1 (Kaugurc.), 270, 403.

33194.

Kas gulēja Jāņu nakti-
Veldē rudzi, veldē mieži,
Veldē rudzi, veldē mieži,
Veldē visa labībiņa.
40-1 (Bigauņc.), 108, 216.

33195.

Negulēju Jāņa nakti,
Lai dod Laime veselību;
Kas gulēja Jāņa nakti,
Tas gulēja vaidēdams.
(?).

33196.

Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai mani rudzīši
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jāņīša nakti,
Lai mani pūrīši
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai mani miežiņi
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai manas auziņas
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai mani zirniņi
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai mani liniņi
Vilnī nekrīt.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

33197.

Skāde tautu dēliņam,
Sakrīt mieži līdumā:
Kam gulēji ar meitām
Pašā Jāņa vakarā!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

u) Jāņu nakts īsāka par visām naksniņām

33198.

Dziedat, meitas, Jāņu nakti,
Neba gaŗa Jāņu nakts:
Vienu malu saul' aizgāja,
Otru ausa gaisumiņa.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

- 200 -

33199.

Eima eima, nestāvam,
Nava gaŗa Jāņu nakts:
Te satumsa, te uzausa
Tīrumiņa galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33200.

Īsa īsa Jāņu nakts
Par visām naksniņām:
Te satumsa, te izausa,
Te saulīte gabalā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Īsa īsa Jāņu nakts
Par visām naksniņām:
Te satumsa, te izausa
Vakarēja gaisumiņa.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2. Tā sacīja, tā bij tiesa-
Īsa bija Jāņu nakts,
Īsa bija Jāņu nakts,
Te satimsa, te izausa,
Vienā pusē timsa timsa,
Otrā zaļa gaisumiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33201.

Īsa īsa Jāņa [Jāņu] nakts
Par visām naksniņām:
Vienā malā saule gāja,
Otrā saule uzlīgoja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Īsa īsa Jāņu nakts,
Te satumsa, te izausa:
Viena puse tumša tumša,
Otra puse gaiša gaiša.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33202.

Īsa īsa Jāņa nakts,
Te satumsa, te izausa;
Nepaguvu aplīgot
Savu lielu tīrumiņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

33203.

Īsa īsa Jāņa nakts,
Te satimsa, te izausa;
Nepaspēju bāliņam
Jaunas sievas salīgot.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

33204.

Īsa īsa Jāņa nakts,
Te satimsa, te izausa;
Nevarēju tāļu iet,
Pelnīt siera gabaliņu.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

33205.

Nava gaŗa Jāņa [Jāņu] nakte,
Gan var stāvu pastāvēt,
Viena mala tumsen tumsa,
Otrā ausa gaisumiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33206.

Saka gaŗu Jāņa nakti,
Ne ir gaŗa Jāņa nakts:
Te satimsa, te izausa
Pie bāliņa bišu dārza.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Cik gaŗa, cik gaŗa
Jānīša naksniņa, -
Te tumsa tumsiņa,
Te ausa gaismiņa!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

54250.

Ciema meitas solījās
Jāņu nakti negulēt.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā.
239 [Lizuma C].

54251.

Divi divi- kas tie divi-
Zāļu nakti negulēja:
Kalna Jānis, Lejas Māra,
Tie miedziņa negulēja.
439 [Trikātas Vlk], 534 [Grīva Il apr.].

54252.

Es jums saku, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļiet!
Kas gulēja Jāņu nakti,
Tas godiņu paspēlēja.
112 [Ezeres Kld].

54253.

To jums saku, jauni ļaudis,
Jāņu nakti neguļieti!
Kas gulēja Jāņu nakti,
Sasien kājas, sasien rokas;
Sasien kājas, sasien rokas,
Iesviež nātru krūmiņāji.
282 [Nīcas Lp].

- 201 -

54254.

Es neguļu Jāņu nakti,
Man rozītes stāvu aug;
Man rozītes stāvu zied,
Līdz pašiem Miķeļiem.
Miķelīša rītiņā
Puško tautas kumeliņ'.
350 [Ropažu Rg].

54255.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Neguļat Jāņu nakti;
Lasat puķes, papārdītes,
Puškojat Jāņu kalnu!
183 [Kazdnagas Azp].

54256.

Jauni puiši, jaunas meitas
Jāņu nakti negulēj'.
Tos mieloja Jāņu māte,
Tos dzirdīja Jāņu tēvs.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54257.

Jauni puiši, jaunas meitas
Jāņa nakti negulēj':
Puiši dzied kelniņā,
Meitas upes meliņā.
242 [Lubejas Md].

54258.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti negulēja:
Tie taurēja vaŗa taures,
Tie dziedāja Jāņu dziesmas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54259.

Kas neguļ Jāņu nakti,
Kas dzied Jāņu vakarā?
Jauni puiši, jaunas meitas,
Tie neguļ Jāņu nakti,
Tie dzied Jāņu vakarāi.
270 [Mežotnes B].

54260.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti negulat:
Jāņu nakti zelta rasa,
Tad aitiņas mazgājas;
Tad aitiņas mazgājas,
Tad saulīte rotājas.
229 [Liepupes (Perniģeles) Vlm].

54261.

Kas gulēja Jāņu nakti,
Tas par velti negulēja:
Pirmo bērnu vilks aiznesa,
Otru paši nogulēja(?).
33 [Baižkalna C].

54262.

Kas gulēja Jāņu nakti,
Mūžam sievas nedabūja;
Kad i kādu dobijās,
Naba lietu dobijās:
Pa laipiņu vadājamu,
Ar pirstiņu barojamu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54263.

Kas gulēja Juoņa nakti, leigū!
Tys sev sīvas nadabova, leigū!
Iz veizeitis vužinova;
Bīzu putru sutynova, leigū!
Ar piersteņi pabarova, leigū!
26 [Asūnes D].

54264.

Kas esat jaunas meitas,
Jāņa nakti neguļat!
Kas gulēja Jāņa nakti,
Tas guļ visu vasariņu;
Tā dabūja vecu vīru
Tā kā praula gabaliņu.
119 [Gaujienas Vlk].

54265.

Kas gulēja Juoņa nakti,
Leigū, a leigū!
Pylna luova blusu beja,
Leigū, a leigū!
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

54266.

Jāņa tēvi, Jāņa māte,
Neguļati Jāņa nakti!
Ka gulēsit Jāņa nakti,
Būs liniņi lažiņā.
93 [Dundagas Vp].

1. Kas gulēja Jāņu nakti,
Tam aug lini lažiņā.
93 [Dundagas Vp].

54267.

Kas gulēja Jāņa nakti,
Tam neauga gaŗi lini;
Kas līgoja Jāņa nakti,
Tam izauga gaŗi lini.
119 [Gaujienas Vlk].

- 202 -

54268.

Kas gulēj Jāņ nakt,
Mūžam lin laže krit.
Linu dēļ vien es gāj
Jāņ nakt līgoties.
17 [Ances Vp].

54269.

Kas guļ visu Jāņu nakti,
Tas guļ visu vasariņu;
Ar lielo gulēšanu
Visi lini nogulēti.
180 [Katvaru Vlm].

54270.

Kas gulēja Jāņu nakti,
Tam jānes liela strāpe:
Smalkas nātres kājgalei,
Asi dadži pagalvie.
179 [Katriņas C].

54271.

Kas gulēja Jāņa nakti,
Tas pa nakti negulēja:
Kas gulēja Jāņa nakti,
Tas gulēs visu gadu.
200 [Kuldīgas Kld].

54272.

Kas gulēja Jāņu nakti,
Tas par velti negulēja;
Tas par velti negulēja,
Dabūs miega traucētāju.
530 [Cēsis C apr.].

54273.

Slinki puiši, slinkas meitas,
Neguļat Jāņu nakti!
Kas gulēsa Jāņu nakti,
Gulēs visu vasarīnu.
94 [Dunikas Lp].

54274.

Kas gulēja Jāņu nakti,
Sasien kājas, sasien rokas;
Sasien kājas, sasien rokas,
Iesviež nātru pudurī.
245 [Lutriņu Kld].

54275.

Īsa īsa Jāņu nakts,
Še satumsa, še izausa:
Še satumsa vakarā,
Še izausa rītiņā.
472 [Vecgulbenes Md].

54276.

Īsa īsa Jāņu nakts,
Te satumsa, te uzausa;
Nepaguvu kroņus vīt,
Ne Jānīti aplīgot.
3 [Adulienas Md].

54277.

Tas meloja, kas tā saka,
Ka ir gaŗa Jāņu nakts:
Man gaismiņa pienākusi,
Ar puisīti runājot.
605 [Skolas].

54278.

Tas ir meli, kas to saka,
Kad ir gaŗa Jāņu nakts;
Stāvus vien sastāvēju
Ar tautieti klētiņā.
184 [Ķēču Rg].

54279.

Tā sacīja, tā bij tiesa:
Īsa bija Jāņa nakts;
Viena puse timsa timsa,
Otra zaļa gaisumiņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

v) Saule lec, rotājas

33207.

Es redzēju Jāņu [Jāņa] nakti
Trīs saulītes uzlecam:
Viena rudzu, otra miežu,
Trešā tīra sudrabiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

33208.

Es redzēju Jāņa rītu,
Kur saulīte medīt gāja:
Divi zelta kucentiņi
Apzeltītu irbi dzina.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33209.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņa [Jāņu] nakti neguliet,
Tad rītā redzēsiet,
Kā saulīte rotājās!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)],
226 [Kandavā (Tl)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 203 -

33210.

Līgojam, līgojam,
Neguļam, neguļam,
Redzēsam, redzēsam,
Kur saulīte rotājās!
327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

1. Līgojati, līgotāji,
Līdz pašai gaismiņai!
Rītiņāje mīļš Jānītis
Ar saulīti rotāsies.
386 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33211.

Man māmiņa rotu liedza
Jāņa dienas vakarā;
Ir saulīte rotājās
Jāņa dienas rītiņā.
40-1 (Antiņc.), 125,
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33212.

Svīst gaismiņa, lec saulīte,
Drīz Jānītis projām brauks,
Seši simti melnu zirgu,
Simts karīšu turētāju.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

54280.

Jāņa rītu pirmie viesi:
Gaisma ausa, saule lēc.
Labrītiņ, Dievs palīdz,
Tā pirmā valodiņa.
321 [Pļaviņu (Stukmaņu) Rg].

54281.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļieti,
Tad redzēsit Jāņu rītu,
Kā saulīte rotājās:
Brīžam zila, brīžam zaļabrīžam
Tīra sudrabiņa.
419 [Suntažu Rg].

1. Jaunas meitas, jauni puiši,
Jāņu nakti neguļat,
Tad rītā redzēsit,
Kā saulīte rotājas:
Brīžam zila, brīžam zaļa,
Brīžam tāda iesarkana.
510 [Zaubes (Jaunpils) Rg].

54282.

Jāņu rītā zelta rasa,
Tad saulīte rotājas:
Brīžiem zila, brīžiem zaļa,
Brīžiem saulīte atspīdēja.
193 [Krapas Rg].

54283.

Juoņa dīnā saule rūtoj, rūtuo
rūtuo!
Ar vysomi zvaigzneišom, rūtuo rūtuo!
Saule rūtoj dzīduodama, rūtuo rūtuo!
Svaigznes doncoj pakaļī, rūtuo rūtuo!
182 [Kaunatas Rz].

54284.

Jāņu rītā gaisma ausa,
Sudrabota saule lēca.
Zaļi svārki brālīšami,
Sudrabota audējiņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54285.

Rotājies, tu saulīt,
Tu rotāji, es rotāju:
Tu rotāji zelta rotas,
Es jauno arājiņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

z) Jāņa svētkus beidz

33213.

Ar Dieviņu, tu Jānīti!
Šovakar pavadām.
Citu gadu tu atjāsi
Ar deviņi kumeliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33214.

Bēdz, Jānīti, bēdz, Jānīti,
Jēkabs dzenas, Jēkabs dzenas!
Kad panāks, neizbēgsi,
Dos ar klaipu mugurāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33215.

Bēdz, Jānīti, bēdz, Jānīti,
Panāks tevi Pieterīts;
Bēdz, Pieteri, bēdz, Pieteri,
Panāks tevi Jēkabiņš!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33216.

Bēdz, Jānīti, bēdz, Jānīti,
Pēters dzina pakaļā,
Pēters dzina pakaļā,
Zaļa meija rociņā!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 204 -

33217.

Bēdz, Jānīt, bēdz, jāņit,
Pēters nāk, Pēters nāk!
Jāņa ziedu neredzēju
Aiz Pēteŗa lapiņām.
18 (Kliģenē).

33218.

Bēdz, Jānīti, bēdz Jānīti,
Pieters nāca, Pieters nāca
Pa liepiņu lapiņām,
Pa žagaru žagariem!
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

33219.

Brauc, Jānīti, nu uz Rīgu,
Nu mēs tevi pavadām;
Nāc atkal citu gadu,
Tad mēs tevi gaidīsim!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33220.

Ej, Jānīti, lauz galviņu,
Man vairs tevis nevajaga;
Man atjās Pēterītis
Ābolainu kumeliņu.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jāj, Jānīti, lauz galviņu,
Es par tevi nebēdāju:
Man atjās Pēterītis
Svētdien kaltu kumeliņu.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

33221.

Ej projām, Jāņa diena,
Ar mīkstiem sieriņiem!
Man atnāks Pēteŗ' diena
Ar mīkstiem plāceņiem.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

33222.

Es Jānīti pavadīju
Līdz viņam kalniņam,
Tā sacīju vadīdama:
Nāc, Jānīti, citu gadu!
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

33223.

Gauši nāca, drīz aizgāja
Tā lielaja Jāņa nakts:
Ne bij dienu, ne nedēļu,
Vienu pašu vakariņu.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Ilgi gaidu Jāņa dienas,
Gaidu visu pavasaru.
Es domāju, ilgi būs,
Būs jel kādu nedēliņu;
Ne dieniņas nepalika,
Vienu pašu vakariņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

33224.

Jāņa diena sagaidīta,
Jāņa diena pavadīta;
Ar Dieviņu sanācām,
Ar Dieviņu šķirsimies.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

33225.

Ko, bērniņi, darīsim,
Jānīts iet lejiņā?
Tekam, lieli, tekam , mazi,
Velkam Jāni kalniņā!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33226.

Mēs Jānīti pakārām
Ozoliņa zariņos,
Lai tas tur karājās
Līdz citiem Jānīšiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33227.

Mēs Jānīti pavadām,
Pēterīti sagaidām;
Jāņam zirgus aizjūdzam,
Pēteŗam nojūdzam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33228.

Mēs Jānīti vadījām
Līdz pašai Jelgavai,
Jelgav's meitas līdz Rīgai,
Rīgas meitas Vāczemē.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33229.

Pavadām Jāņa dienu
Līdz viņam kalniņam,
Lai pavada Rīgas meitas
Līdz pašai jūriņai.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33230.

Pēters Jāni pavadīja
Līdz viņam kalniņam;
Tā sacīja vadīdams:
Nāc atkal citu gadu,
Nāc atkal citu gadu,
Tad mēs tevi gaidīsim!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 205 -

33231.

Šo Jānīti pavadām, -
Kas tā cita sagaidīja?
Dievs dos mieru, veselību, -
I ta cita sagaidīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33232.

Vakar Jāni saņēmām
Ar puškiem, ar ziediem,
Šodieniņu līgojām
Pie saldena alutiņa,
Šovakari pavadām
Ar Pēteŗa lapiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

54286.

Brauc, Jānīti, nu ar Dievu,
Ar puķīšu vezumīnu!
Lai pavada ciema meitas
Līdz pašai jūrīnai(?).
192 [Kosas C].

54287.

Dienu, nakti Jānīt' dzinu,
Nu aizdzinu uz Rīdziņu:
Ej projām nu, Jānīti,
Nu mēs tevi negribam;
Nāc atkal citu gadu,
Tad mēs tevi gaidīsim.
184 [Ķēču Rg].

54288.

Ej ar Dievu, Jāņa diena,
Mēs tev' skaisti pavadāmi!
Nāc atkal citu gadu,
Vēl skaistāki saņemsimi;
Vēl skaistāki saņemsimi
Ar siltiem kukuļiemi!
605 [Skolas].

1. Brauc ar Dievu, tu Jānīti,
Ar to ziedu vezumiņu!
Brauc atkal citu gadu,
Mēs tev' skaisti saņemsim.
275 [Mērmuizas (Mžru) Vlm].

54289.

Es Jānīti pavadīju
Līdz jūriņas robežai;
Citu gadu tad gaidīšu
Ar ozola vainadziņu.
347 [Rendas Kld].

54290.

Pavadam Jāņu dienu
Līdz viņam kalnīnam.
Nāc atkal citu gadu,
Gan mēs tevi saņemsam:
Būs maizīte, būs gaļīna,
Būs saldais alutīc.
192 [Kosas C].

54291.

Nu ar Dievu, Jāņa diena,
Līdz citiem Jānīšiem,
Tad mēs tevi gaidīsim
Ar visiemi ziediņiem.
192 [Kosas C].

54292.

Nu ar Dievu, Jāņa diena,
Līdz citam gadiņam!
Ies dieniņas, nāks dieniņas,
Kamēr tevi redzēsim.
68 [Cieceres Kld].

54293.

Ilgi gaidu Jāņu dienu,
Gaidu visu vasariņ';
Te atnāca, te aizgāja,
Žēlabas vien padarīja.
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

54294.

Visu gadu es gaidīju
Jāņu nakti atnākam;
Gausi nāca, drīz aizgāja
Tā lielā Jāņu nakts.
541 [Kandava Tl apr.].

54295.

Cauri gāju priežu silu,
Dāboliņu dēstīdama;
Pašā sila maliņā
Iestādīju ozoliņu,
Lai tas auga, lai zaļoja
Līdz citiem Jānīšiem.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

54296.

Vakar Jāņus saņēmām,
Šodien Jāņus vadīsim;
Vakar nāca dziedādami,
Nu iet projām raudādami.
90 [Drustu C].

54297.

Ej projām, Jāņu diena,
Ar mīkstiem sieriņiem;
Nu atnāks jekaupiņš
Jaunu rudzu maizītēm.
184 [Ķēču Rg].

- 206 -

54298.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļati!
Pavadāti Jāņa dienu,
Līdz viņami kalniņami;
Līdz viņami kalniņami,
Līdz pat jūŗas maliņaji.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

54299.

Kā tos Jāņus ielīgoja, līgo
līgo!
Kā tos Jāņus pavadīja?
Līgodami sagaidīja,
Līgodami pavadīja.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

54300.

Mēs Jānīti pavadām
Līdz viņam kalniņam,
Lai vadīja ciema meitas
Līdz citiem Jānīšiem.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

54301.

Nyu ar Dīvu, lobi ļaudis, leigū
leigū!
Leidz citimi Juoneišimi; leigū leigū!
Jo Laimeņa paleidzēs, leigū leigū!
Otkon kūpā leiguosimi, leigū leigū!
236 [Līvānu D].

54302.

Sen tos Jāņus gaidījām,
Nu tos Jāņus pavadām;
Nu tos Jāņus pavadām
No kalniņa lejiņā.
344 [Rembates Rg].

54303.

Vakar bija Jāņa diena,
Šodie' Jāņa atsvētīte;
Vakar māte sieru deve,
Šodie' siera palieciņu.
90 [Drustu C].

54304.

Vakar beja Juoņa dīna,
Šudiņ pašas Juonīnītes;
Vakar Juonis zuobokūs,
Šudiņ paša kūrpītēs.
466 [Vārkavas D].

5. Miķeļi

33233.

Ak tu sila Miķelīti,
Tavu saldu alutiņu:
Vienu malku nodzēros,
Visas krūtis nodimdēja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

33234.

Ak tu sila Miķelīti,
Tavu saldu alutiņu!
Trīs graudiņi, sešas mucas,
Caur saknēm tecināts.
127 [Lizumā (Lizuma pag. C)].

33235.

Brālīt, tavu drošu sirdi,
Tavu drošu padomiņu:
Miķelī arti gāji, -
Atrod' zemi sasalušu.
Sildiet alu Miķeļam,
Lai zemīte atsalaižas!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Grieta, Grieta, sildi pienu!
Bērtuls gāja zemes art.
Atiet Bērtuls raudādams,
Atron zemi sasalušu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

33236.

Miķeļam gaili kavu
Deviņiemi cekuliem,
Lai tas man jaunu gadu
Rudzus miežus audzināja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

33237.

Miķelītis arti gāja
Ar dzeltenu kumeliņu;
Līze nesa launadziņu
Šņaukādama, raudādama.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

33238.

Mīkalīts Dievu lūdza,
Es pielūdzu Mīkalīti;
Mīkalīts man atnesa
Putojošu alus kannu.
1311 [Apē (Vlk)].

33239.

Miķelītis cāļus kava,
Gar uguni tekādams.
Es tev lūdzu, Miķelīti,
Atstāj vienu dziedātāju,
Atstāj vienu dziedātāju,
Otru pautu dējējiņu!
216 [Ventspilī].

- 207 -

33240.

Nāc Miķeli, istabā,
Dzer glāzīti uz glāzītes,
Ēd plāceni uz plāceņa,
Tad būs visi svētki pilni!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33241.

čudi rudi, Miķelīti,
Vakar kāvu sivēniņu;
Paldies saku Miķeļam
Par to tauku sivēniņu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

6. Mārtiņš un Katrīna

33242.

Atbrauca Mārtiņš,
Atrībināja,
Pakāra mēteli
Vārtu stuburā.
Aizbrauca Mārtiņš,
Norībēja,
Aiznesa mēteli
Zobena galā.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Atnāca Katrīna,
Atritināja,
Uzklāja villāni
Uz vārtu staba.
Aizgāja Katrīna,
Aizritināja,
Noņēma villāni
No vārtu staba.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

33243.

Dedzi, dedzi, uguntiņa,
Tu nezini, ko es došu:
Es tev došu baltu vistu
Ar visiem cālīšiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33244.

Ej, Mārtiņ, nu uz Rīgu,
Nu mēs tevi pavadām;
Nāc atkal citu gadu,
Tad mēs tevi gaidīsim!
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

33245.

Mārtiņam vīzes pinu,
Mārtiņam auklas viju;
Lai Katriņa vazājās
Ij basām kājiņām.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

33246.

Mārtiņš labs vīrs,
Vērsi kaun rijā;
Katrīna mīžniņa,
Vistu cepa pelnos.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

54305.

Es izcepu kukulīti,
Vidū dūru caurumiņu;
Es mielošu Miķelīti
Caurumainu kukulīti.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54306.

Kas tur spīdēj' kas tur mirdzēj'
Mana staļļa pakaļā?
Mīkālīts zirgu dīda
Ar sidraba iemauktiem.
490 [Vijciema Vlk].

54307.

Laid, māmiņa, tirgū mani,
Lai(d) (M)ārā, Miķielī!
Māra gājaraudzīties,
Miķielīts dzirdīties.
72 [Cesvaines Md].

54308.

Meitas gaida Miķeļdienas
Kā saulītes uzlēcot;
Kādu vellu nu gaidīs-
Miķeļdiena pagājusi?
90 [Drustu C].

54309.

Mīkālīts bagāts vīrs,
Tas atnāca zābakos;
Šādi tādi laikgadīni
Nāca kārklu vīzītēs.
490 [Vijciema Vlk].

- 208 -

54310.

Miķelītis cāļus kava,
Gar uguni tekādams;
Tec, Līzīte, ienes malku,
Dabūs' gardu kumosiņu.
431 [Tāšu (Talsu) Lp].

54311.

Miķelim gaili kāvu
Sarkanām kājiņām,
Lai redzēju kumeliņu
Bez guntiņas pabarot.
166 [Kalsnavas Md].

54312.

Miķelīt, tēvbrālīt,
Brauksim abi Dobelē;
Dobelē lētas bulkas-
Par vērdiņu kukulītis.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54313.

No Bērtuļa bitīt' maza
Paliek zieda galīnā;
No Miķēļa tautu meita
Paliek ļaužu valodā.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk], 301 [Palsmaņa Vlk].

54314.

Sildi pienu, māmulīt,
Miķielītis arti gāja,
Miķielītis arti gāja,
Atrod zemi sasalušu.
373 [Sarkaņu Md].

1. Karusiņka, Marusiņka,
Sildi pīnu Mikeļam:
Mikeļs guoja zemes ortu,
Zeme beja sasoluse.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

543141.

Miķelītis arti gāja
Ar dzeltēnu kumeliņu;
Līze nesa brokastiņu
Šņaukādama, raudādam'.
605 [Skolas].

54315.

Miķelītis labs vīriņš,
Tam svārciņi tumšpelēki;
Labāk svārki tumšpelēki
Nekā balta cepurīte.
192 [Kosas C].

54316.

Trīs Miķeļi bungas sita
Vārtu staba galiņā;
Nākat, meitas, skatīties,
Kur sitās maizes tēvi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54317.

Andrievs tiltu uztaisīja,
Nāks Kačiņa, noārdīs.
261 [Mēdzūlas Md].

54318.

Danci, mani jērīni,
Sivēnīni, kazlēnīni;
Es pati dancoju
Tenīša dienā.
338 [Rankas C].

54319.

Dietu, dietu, saimenīca,
Martinīša vakarā,
Lai telītes dietu veda
Par vasaru tīrumā.
146 [Jaungulbenes Md].

54320.

Es Mārtiņu sagaidīju
Ar gailīša sekstītēm;
Atkal nāca Ziemassvētki
Ar sivēna šmecerīti.
560 [Rīga ].

54321.

Ja būs labs Mārtiņtēvs,
Tad būs labi Mārtiņbērni.
67 [Burtnieku (Burtnieku-Pils) Vlm].

54322.

Labvakar, Mārtiņtēvs,
Vai saņemsi Mārtiņbērnus?
Mārtiņbērni nosaluši,
Aiz durvīm stāvēdami.
440 [Tūjas (Vecmuižas) Vlm].

54323.

Labvakar, mājas māte,
Ielaižat Mārtiņbērnus!
Mārtiņbērni nosaluši,
Tēvam cūkas ganīdami;
Tēvam cūkas ganīdami,
Miežu vārpas lasīdami.
381 [Sēļu Vlm].

54324.

Laižat iekšā Mārtiņbēns,
Mārtiņbēn nosaluš.
Ja jūs iekšā nelaidīs,
Lielu skādi padarīs:
Cūkam kuil izrāmīs,
Ak ar spaļiem piebērīs.
234 [Limbažu Vlm].

- 209 -

1. Labvakar, mājas māte,
Vai gaidīji Mārtiņbērnus?
Mārtiņbērni nosaluši.
Ja jūs iekšā nelaidīsiet,
Cūku kuili izrāmīs,
Spaļus akā iebērīs.
605 [Skolas].

54325.

Mārtiņiem gaili kāvu
Deviņiem cekuliem.
Gailīt, manu rakarīt,
Skaisti dzied' vakarā.
263 [Mēmeles Jk].

54326.

Mārtiņš augsti lielījās:
Pieci vērši baroklē;
Visus piecus patērē,
Ziemassvētku gaidīdams.
546 [Kuldīga Kld apr.].

1. Mārtiš augst lieljās:
Seš vērš barekle;
Viss sešs notērē,
Ziemssvētks gaiddam.
445 [Ugāles Vp].

54327.

Martiņš bagāts vīrs,
Zosi kava vakarā;
Katriņa nabadzīte,
Tā nokava vistiņu.
482 [Vērgaļu Lp].

543271.

Mārtiņš bija bagāts vīrs,
Vērsi kava vakarā;
Jurģis tāds nabadziņš,
Ne gailīti nenokava.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

54328.

Mārtiņš bija nabadziņš,
Atjāj baltu kumeliņu;
Atjāj baltu kumeliņu,
Cietu zemi kapādams.
108 [Engures Tk].

54329.

Mārtiņš atjāja
Ar baltu zirgu;
Katriņa atskrēja,
Apčurināja.
482 [Vērgaļu Lp].

54330.

Ejiet, bērni, skatīties
Kas ārā rībināja?
Katre savu kumeliņu
Pa sētsvidu dancināja.
79 [Daudzeses Jk].

54331.

Min, min Mārtiņ,
Kad būs Katriņ?
Rītā rītā
Pēc div nedēļ.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54332.

Tuni Tuni, Bašķi Bašķi,
Nāc pie mums ikdieniņas;
Tad māmiņa gaļu vāra,
Cik rokās turēdama.
605 [Skolas].

7. Ziemassvētki

a) Ziemassvētku dziesmas sevišķi

33247.

Ai bagāti Ziemassvētki,
Apaviņa pūdētāji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Kas tie tādi Ziemassvētki,
Pastaliņu plēsējiņi:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Pastaliņas kājiņā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33248.

Ai bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam veci, tekam jauni,
Velkam svētkus kalniņā!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

33249.

Vai lielie Ziemassvētki,
Ilgi nāca, drīz aizgāja,
Ilgi nāca, drīz aizgāja,
Ne nedēļas negaidīja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

- 210 -

33250.

Vai lielie Ziemassvētki,
Pastaliņu plēsējiņi!
Pieci pāŗi jau noplēsu,
Vēl kurpītes iznesāju.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33251.

Atīdami, Zīmassvātki
Atnes lelu dasu kuli.
Puišim dasu nadūsim,
Puiši vepru nabaruo.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

33252.

Atīdami, Zīmassvātki,
Kū jī loba atnasuši?
Klāvā raibu raibal'eņu,
Stallī lobu kumel'eņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

33253.

Bagāti Ziemassvētki
No Rīgas nāca:
Trīs simti sulaiņi
Bruņoti līdz.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33254.

Dedziniet gaišu guni,
Laidiet Dievu istabā:
Dieviņš brauca par kalniņu
Sudrabotu mētelīti.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

33255.

Dieviņš līda istabā
Lielu platu mētelīti.
Nāc, Dieviņ, saņemies,
Šauras manas duraviņas!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33256.

Eimu bišu klausīties
Ziemassvētku vakarā:
Ja bitītes daili dzieda,
Tad būs silta vasariņa.
301 [Paskavā(?)].

33257.

Eita, bērni, klausīties,
Kas pa namu rībināja:
Kūķu katlis, galvas puse,
Tie pa namu rībināja.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

33258.

Eita, bērni, skatīties,
Kas pa namu buldurē:
Ziemassvētki namu slauka,
Visus traukus cilādami.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33259.

Eit' projām, Ziemassvētki,
Ar savāmi karašām!
Es gaidīšu Lieldieniņu
Ar baltāmi oliņām.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Eit' projām, Ziemassvētki,
Ar kaņepju pīrāgiem!
Atnāks mums Lieladiena
Ar skaistām oliņām.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

33260.

Eit' projām, Ziemassvētki,
Ar visām karašām!
Es gaidīšu Lieldieniņas
Ar zaļo rudzzālīti.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

33261.

Gauši nāca, drīz aizgāja
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas-
Iet par kalnu dziedādami.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33262.

Jaunas meitas kaķi svēra
Ziemassvētku vakarā;
Ja svērs kaķis puspodiņa,
Tad ves meitas šoruden.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

33263.

Kā zinātu Ziemassvētkus,
Kad nediltu kamaniņas;
Kā zinātu Lieldieniņu,
Kad nekārtu šūpulīti?
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

33264.

Kādu dziesmu dziedāsam
Ziemassvētku vakarā?
Pīrāgam, nabagam,
Abi gali nodeguši.
320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].

33265.

Kaķīšam bērs nomira
Ziemassvētku vakarā;
Visi lauki aptecēja
Ar kaķīša asarām.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

- 211 -

33266.

Kam tie svēti svētki nāca,
Kam tā liela Lieladiena?
Svētki nāca svētīties,
Lieladiena lielīties.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33267.

Kam tie tādi melli zirgi
Pie manāmi rijas durvīm?
Ziemassvētku kumeliņi
Veda rudzus klētiņā.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Kas piesēja melnu zirgu
Pie to manu riju durvju?
Svēta Māŗa piesējusi
Miežus rudzus klēti vest.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2. Kas piesēja melnu zirgu
Pie to manu klēšu duru?
Dieva dēli piesējuši
Rudzus vest klētiņa .
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33268.

Kas pie Rīgas dumpējās
Apakš ledus Daugavā?
Ziemassvētki dumpējās,
Šurp nākdami Kurzemē.
Eit', bērniņi, sagaidieti
Ar basāmi kājiņām!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33269.

Kas tur buldurē
Pa nama augšu [Istabas augšā]?
Ziemassvētki buldurē
Ar savu sulaini.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

33270.

Kas tur rībina
Uz istabiņu?
Ziemassvētki dancina
Savu kumeliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Kas tur rībina
Uz istabīnu?
Ķekatas dancina
Savus kumelīnus,
Līdz zemi krētītes,
Apkaltas kājas.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Kas tur rībina
Uz istabīnu?
Cūkīna rībina
Ar sivēnīnu.
158 (Nīcā).

3. Ziemsvētki dancina
Sav' kumeliņu
Gaŗām krētēm,
Dreijāti zābaki.
224 [Kabilē (Kld)].

33271.

Klusat, jauni, klusat, veci:
Dievs ienāca istabā;
Dievs ienāca istabā,
Vaicā nama saimenieku.
Tas bij nama saimenieks,
Kas sēd galda galiņā,
Kas sēd galda galiņā
Baltā linu krekliņā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

33272.

Kur bijāt, Ziemassvētki,
Kur naksniņu gulējāt?
- Pie zirgu stallīša
Pažobelē.
Kur bijāt, Ziemassvētki,
Kur naksniņu gulējāt?
- Pie govju stallīša
Pažobelē.
Kur bijāt, Ziemassvētki,
Kur naksniņu gulējāt?
- Pie cūku stallīša
Pažobelē.
Kur bijāt, Ziemassvētki,
Kur naksniņu gulējāt?
- Pie rijas dortiņu
Pažobelē.
Kur bijāt, Ziemassvētki,
Kur naksniņu gulējāt?
- Pie nama dortiņu
Pažobelē.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

33273.

Kur gul Ziemassvētki
Atiedami?
- Zirdziņu stallī
Pažobelē.
190 [Kuldīā].

- 212 -

1. Kur gul ziemsvētki
Atnākdami?
- Gosniņu stallī
Palodē.
224 [Kabilē (Kld)].

33274.

Kur gul Ziemassvētki
Atnākdami?
- Miežu rudzu klētī
Apcirknī.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33275.

Lauziet skalus, pūtiet guni,
Laidiet Dievu istabā!
Dieviņš stāv aiz vārtiem
Nosvīdušu kumeliņu.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

33276.

Man atnāca sievas māte
Ziemassvētku vakarā,
Gaiļam dūre pakaklī,
Sivēnam smecerī.
110 [Cēsīs].

33277.

Mērc, sieviņa, iesaliņu,
Iemērc manu bradas tiesu:
Grib mutīte, grib kanniņa,
Grib bradiņa savas tiesas.
249 [Reņķu muižā (Zebrenes pag. Tk)].

33278.

Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemassvētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurīts.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33279.

Negulu, negulu
Ziemassvētku nakti,
Lai mani liniņi
Veldē nekrīt.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

1. Es tā stāvu, es tā stāvu
Ziemassvētku vakarā,
Lai veldītē nesakrita
Man daiļajis linu lauks.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33280.

Pasadzied, bāleliņ,
Ar savām māsiņām!
I bitīte padziedāja
Ziemassvētku vakarā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

33281.

Paldies saku Dieviņam,
Nu atnāca Ziemassvētki;
Dievs lai dod veselību
Lieldieniņu sagaidīt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

33282.

Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā,
Klētī pūti miežus rudzus,
Stallī bērus kumeliņus!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Pūt, maģaju balodīti,
Ziemassvētku vakarāi,
Pūt klētēi miežus rudzus,
Stallēi bērus kumeliņus!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

33283.

Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakariņu,
Pūt laukā tīrus rudzus,
Mežā smilgas, lācenītes!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

33284.

Saimeniek, svētki nāk,
Sēsties galda galiņā,
Dod kalpam kalpa tiesu,
Kalponei kalponītes!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Nu, tētiņ, Ziemassvētki,
Sēsties galda galiņā,
Dod kalpiem kalpa loni,
Meitām baltas villānītes!
320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].

2. Saiminieks, svētki nāk,
Sēsties galda galiņā:
Kalpi tevim svārku prasa,
Kalponītes villānīšu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

33285.

Saimes bērni, maizes bērni,
Kā jūs gauži raudājāt?
Es būš' jūsu gājumiņu
Ar naudiņu līdzināt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33286.

Sanākat, jaunas meitas,
Šovakar laimes liet!
Man iedeva vecais tēvs
Bikšu pogu riekšaviņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 213 -

33287.

Ziemassvētki atbrauca
Pa rudzu lauku,
Zālīti mīdami,
Asniņus celdami.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33288.

Ziemassvētki atbraukuši
Rakstītām kamanām.
Eit' laukā, saimenieki,
Saņemat Ziemassvētkus!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33289.

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām.
Tekat, bērni, saņemat
Basajām kājiņām!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Ziemassvētki atbraukuši
Rakstītāmi kamanām,
Gaŗ zemīti krētes vilka,
Basajāmi kājiņām.
Tekat, bērni, saņemati
Ziemassvētku kumeliņus!
226 [Kandavā (Tl)].

33290.

Ziemassvētki, atiedami,
Ko jūs labu atnesat?
Lieldienīte, atiedama,
Atnes zaļu rudzzālīti.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

33291.

Ziemassvētki atnākdami,
Ko jūs laba atnesat?
- Kūķu katlu, galvas pusi,
To mēs labu atnesām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33292.

Ziemassvētki, Lieladiena,
Tie Dievam dārgi laiki;
Ziemassvētki bluķi vilka,
Lieladiena šūpli kāra.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Ziemassvētki, Lieladiena,
Tie Dievam diži radi;
Ziemassvētki bukiem lēca,
Lieldien' kāra šūpulīti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33293.

Ziemassvētki, Lieladiena,
Tie Dievam dārgi laiki;
Ziemassvētki vizināja,
Lieladiena šūpli kāra.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ziemassvētki, Lieladiena,
Tie Dievam lieli svētki;
Ziemassvētki vizināmi,
Lieladiena šūpojama.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33294.

Ziemassvētki, Lieladiena,
Tie Dievam dārgi laiki:
Ziemassvētkos Jēzus dzima,
Lieludienu pakrustīja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1. Svētki gāja svētīties,
Lieladiena lielīties:
Svētkos svētais Dieviņš dzima,
Lieludienu nokristīja.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

33295.

Ziemassvētki, Lieladiena,
Tie Dievam lieli svētki:
Ziemsvētkos Dievs piedzima,
Lieldienā šūpli kāra.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

33296.

Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Es gribēju klāti tikt
Ar nekaltu kumeliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

33297.

Ziemassvētku trīs bāliņi,
Darīsim alutiņu:
Īsas dienas, gaŗas naktes,
Nevarēja sagulēt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33298.

Zīmassvātku reiteņā
Aptecēju gūvu klāvu;
Redzu gūteņu dzymušu
Zelteitīm radzeņīm,
Zelteitīm radzeņīm,
Sudabreņa nadzeņīm.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

33299.

Ziemassvētku vakarāi
Ēdam dzīvu labībiņu:
Jaunas meitas netikušas,
Vecas sievas nevīžoja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 214 -

1. Divi vien mēs bāliņi,
Abiem slinkas līgaviņas:
Pašā svētku vakarā
Ēdam dzīvu labībiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2. Ziemassvētku vakariņu
Ēdam dzīvu labībiņu:
Māte veca, sieva jauna,
Nevarēja malti iet.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

33300.

Ziemassvētku vakarā
Ēdam dzīvu labībiņu;
Sakāpjam cits uz cita,
Tad mēs Rīgu redzēsim.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33301.

Ziemassvētkus gaidīdamis,
Lastu daru alutiņa:
Gan zināju, Ziemassvētki
Trīs dieniņas svētījami.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

1. Ziemassvētkus gaidīdamis,
Lastēm daru alutiņu:
Ziemassvētku trīs naksniņas
Visas grib līksmoties.
190 [Kuldīā].

33302.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Ziemassvētku kumeliņu:
Līdz zemīti krētes vilka,
Ar basām kājiņām.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33303.

Sen gaidīju, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki;
Ziemassvētki atbraukuši
Rakstītām kamanām.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

33304.

Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca danča bērnu
Ziemassvētku vakarā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

33305.

Sudrabiņa lietiņš lija
Ziemassvētku vakarā,
Visi sīki žagariņi
Sudrabiņu vizināja.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

33306.

Svētkos sedzu lielu saktu,
Vairāk zelta, ne sudraba;
Lieldien jozu lielu jostu,
Vairāk diega, ne dzīparu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

33307.

Visu gadu kazas ganu,
Kazas gaļas nedabūj';
Ziemassvētku vakarā,
Ta dabūju kazas gaļ'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

33308.

Cepu, cepu kukulīti,
Citu lielu, citu mazu:
Simtiņš nāce danča bērnu,
Cits bij liels, cits bij mazs.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

54333.

Ai bagāti Ziemassvētki,
Gad' jel kādu gaidīdami:
Ja gad' jaunu, tad gad' skaistu,
Ja gad' vecu, tad bagātu.
90 [Drustu C].

54334.

Zīmassvātki atnuokdami, kaļado!
Kū jī loba atnasdami?
Atnas pupas, atnas zierņus,
Atnas cyukas smecerīti.
35 [Baltinavas Abr].

1. Svētki nāk, svētki nāk -
Ko tie svētki atnesīs?
Cūkas ausi, miežu karšu.
72 [Cesvaines Md].

54335.

Zīmassvātki, Zīmassvātki,
Kū ji loba mums atneze?
Dasu kuli mugurā,
Zīmassvātki i atneze.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Atīdami Zīmassvātki,
Kaļāduo kaļāduo!
Kū jī lobu atnazuši?
Dasu kuli atnazuši.
174 [Kārsavas Ldz].

543351.

Atnākuši Ziemassvētki,
Visa muna nezināma:
Ni man kurpes šūdinātas,
Ni snātina balināta.
281 [Neretas Jk].

- 215 -

54336.

Atnas man, māmuliņ,
Ziemassvētka alutiņ'!
Tad es grazni padziedāšu,
Alutiņu padzērus(i).
40 [Basu (Bases) Azp].

54337.

Ausū rullā,
Putraimu desa!
To man iedeva
Ciemiņu Juris.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54338.

četri kokti ustobā,
četri svāti eņgelīši;
četri bruoļi Zīmassvātki,
četras meitas māmiņai.
35 [Baltinavas Abr].

54339.

Eita, bērni, klausāties,
Kas pa namu rībināja!
Ziemassvētki aludara,
Tie pa namu rībināja.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

54340.

Eita, visas lielas dienas,
Cit' uz citas ciemoties!
Ziemassvētki trīs brāliņi,
Lieldenītes trīs māsiņas.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

1. Lieldenīte mūs' māsiņa,
Ziemassvētki trīs brāliņi.
Aita, visas lielas dienas,
Cit' uz citu ciemoties!
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

2. Ziemassvētki treis brāliņi,
Lieldenīt's treis māsiņas.
Eita, visas lielas dienas,
Cita uz citas ciemoties!
263 [Mēmeles Jk].

54341.

Es tupus tupēju
Ziemassvētku nakti,
Lai mani kāposti
Tup' auga dārze.

54342.

Guoja Dīveņš ustobā,
Vaicoj sātys saiminīka.
Tys bej sātys (saiminīks),
Kurs sēd golda galiņā:
Zalta skrūze rūciņā,
Pazelteita bičereite.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54343.

Kas tur rībina
Par istabiņu?
Ziemassvētki dancāja
Ar raibām biksēm.
74 [Cīravas Azp].

54344.

Kas tur putin
Aiz viņa kalna?
Ziemsvētki putin
Atiedam(i).
40 [Basu (Bases) Azp].

54345.

Kas tur skan, kas tur žvadz?
Ziemassvētki tie tur žvadz.
Ziemassvētki atskanēja
Ar sudraba kamaniņām.
Eita, bērni, skatīties,
Ziemassvētkiem atnākot.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

54346.

Ko, māmiņa, tu vārīji
Svētu rītu brokastī?
Putra rītā, vakarā,
Launagā bieza putra.
204 [Kursīšu Kld].

54347.

Kū, muoseņ, niu darēsem,
Svātki nuok lejeņā;
Eime vaci, eime jauni,
Valkam svātkus kalneņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Ai, muosiņas, kū darēsim,
Svātki īt lejiņā;
Īsim pošas lejiņā,
Vilksim svātkus kalniņā.
605 [Skolas].

54348.

Gana lieli Ziemassvētki,
Noslīdēja lejiņā;
Iesim veci, iesim jauni,
Timbāsim kalniņā.
281 [Neretas Jk].

- 216 -

54349.

Kur gul Ziemsvētk atiedam?
Gulēj ai(t)staļ pažuobele.
Kur gul Ziemsvētk uotro nakt?
Gulēj gojstaļ pažuobele.
Kur gul Ziemsvētk āziedam?
Gulēj ziergstaļ pažuobele.
104 [Ēdoles Vp].

54350.

Lieli nāca Ziemassvētki,
Mazas manas villainītes;
I saņēmu, pavadīju
Ar mazām villainēm.
90 [Drustu C].

54351.

Man atnāca Ziemassvētki,
Visi darbi nedarīti:
Ne krekliņi man mazgāti,
Ne nāteles balinātas.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

54352.

Muna cauņu capurīte, kālude kālude!
Zīmassvātku vokarā, kālude
kālude!
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

54353.

Nākat iekšā, Ziemassvētki,
Nu mēs jūs gaidīsim:
Namamāte durvis vēra,
Rokā gaiša uguntiņa.
520 [Zvārdes Kld].

54354.

Plēsit skolus, kurit guni, kaļaduo
Kaļaduo!
Laidit Dīvu ustobāji, kaļaduo
kaļaduo!
Dīvam kuojys nūsolušys, kaļaduo
Kaļaduo!
Aiz lūdzeņa klausūtīs, kaļaduo
Kaļaduo!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

54355.

Pīragami, nabagami,
Abi gali nodeguši;
Abi gali nodeguši,
Kaķi vidu izgrauzuši.
423 [Svētes Jg].

54356.

Pīradziņam vakarā
Nelaimīte notikusi:
Pīrāgam, plāceņam
Abi gali nodeguši.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

54357.

Sprēdi, sprēdi, sprēslenīca,
Ziemassvētku vakarā!
Ko bij vellu darījuši
Šādu ziemas gabaliņ'?
Garēm beņķi, garēm krāsni
Savus sānus sutināja.
560 [Rīga ].

54357v1.

Spraudu, spraudu sprauduliņu
Ziemassvētku vakarā.
Ko darīji nespraudusi
Šādu ziemas gabaliņu?
263 [Mēmeles Jk].

54358.

Svātki atīt, svātki atīt-
Kū tī loba mums atnesja?
Apāduši suoļ ar maizi,
Aizīt, kuojas vuortīdami.
414 [Stirnienes Rz].

54359.

Trīs dienas sēdēju
Avota malā,
Ķekata dieniņu gaidīdam',
Ķekat' dieniņu ačaparam.
282 [Nīcas Lp].

1. Trīs gadi sēdēju
Avota malā,
Ķēkatu dienīnu
Gaidīdama,
Rasi tomēr sagaidītu.
282 [Nīcas Lp].

54360.

Visi koki līdumā,
Ozoliņi vien nebija;
Visi ļaudis istabā,
Saimenieka vien nebija.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

54361.

Visu gadu druve gāju,
Ziemassvētkus gaidīdama.
Atnes manim saimeniece
Ziemassvētku alutiņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

- 217 -

54362.

Zīmassvātku treis dīniņas,
kaļadū kaļadū!
Darīsim oluteņu, kaļadū
kaļadū!
Nyu ir laikis vilciņam, kaļadū
kaļadū!
Kozu gyut duorziņā, kaļadū
kaļadū!
143 [Jāsmuižas D].

54363.

Ziemassvētki četri brāļi
Pastaliņu pūdātāji;
Kad noplīsa pastaliņas,
Tad ar kārklu vīzītēm.
99 [Dzelzavas Md].

54364.

Zīmassvētki četri bruoļi
kaļadū,
Sakreit upes maleņā, kaļadū
kaļadū!
As gribēju ratavuot, kaļadū
kaļadū!
Aiz smīkla nevarēju, kaļadū
kaļadū!
247 [Makašānu Rz].

54365.

Zīmassvātki četri bruoļi,
kaļaduo
Kaļaduo!
Vysi četri Dīva dāli, kaļaduo!
Dūd, Dīviņi, man jaunai, kaļaduo
kaļaduo!
Kaut ar vīnu kuozas dzert, kaļaduo!
35 [Baltinavas Abr].

54366.

Ziemassvētku gaidīdama,
Piecas kules šūdināju;
Citā bāžu rudzus miežus,
Citā gaļas bagaliņu [gabaliņu].
545 [Krustpils D apr.].

54367.

Ziemassvētki mums vaicāja:
Kur mēs viņus guldīsim?
Istabā, pabeņķē,
Smaržīgā sieniņā.
520 [Zvārdes Kld].

54368.

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

1. Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Eita, bērni, sagaidāt
Basajām kājiņām!
Ziemassvētku kamanās
Zirņi, pupas, rācentiņi.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

2. Tekat, bērni, skatāties,
Kur brauc jauni Ziemassvētki!
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītāmi kamanām.
112 [Ezeres Kld].

54369.

Ziemassvētki atbraukuši
Rakstītām kamanām;
Atveduši pīradziņus,
Izcepušus puisēniņus [sivēniņus?].
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

54370.

Zīmassvātki proguojušy, koļoduo
Koļoduo!
Kodmes cytu sagaidēsim, koļoduo koļoduo!
Dīvs dūs mīru, veseleibu, koļoduo
Koļoduo!
To mes cytu sagaidēsim, koļoduo koļoduo!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Prolaizdami Zīmassvātkus,
Kaļāduo kaļāduo!
Kas jūs cytu sagaidēs?
Dīvs dūs mīru, veselību,
Mes i poši sagaidīsim.
174 [Kārsavas Ldz].

54371.

Palaizdami Zīmassvātkus, kaļodū
kaļodū!
Da citam kalneņam, kaļodū
kaļodū!
Aizjyugsim vēja zyrgus, kaļodū
kaļodū!
Jyugsim kaula kamaneņas, kaļodū
kaļodū!
Ni pīkuss vēja zyrgi, kaļodū
kaļodū!
Ni tuos kaula kamaneņas, kaļodū
kaļodū!
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

54372.

Zīmassvātkus es sajemu
Dzīduodama, doncuodama,
Lai tai veļās jaunais gods,
Jauna goda kūdeļiņas.
143 [Jāsmuižas D].

- 218 -

54373.

Jaunas meitas kaķi svēra
Veca gada vakarā;
Svērs kaķītis puspodiņu,
Tad vedīs šoruden.
76 [Cirstu (Cirstu-Vāckalna) C].

54374.

Vacu godu palaižam
Ar ūzola kaneņom;
Jaunu godu sajamam
Ar sudobra bičerem.
170 [Kapiņu D].

54375.

Kas tur rībina
Pa jumta virsu?
Jauns gads dancāja
Ar sulainīti.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

b) Budēļu, Ķekatu, čigānu dziesmas

1) Sataisās iet budēļos

33309.

Dievs dod rītu labu laiku,
Tad es iešu sigānos;
Ziņģāt māku, Dieva lūgt
Par maizītes gabaliņu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

33310.

Iesim mēs uz tām mājām,
Kur zilie dūmi kūp,
Tur mums dos sēņu zupi
Ar sudraba kaŗotēm.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33311.

Iesim, puiši, tais mājās,
Kur tie zilie dūmi kūp,
Tur meitiņas adītājas,
Baltas vilnas vērpējiņas;
Tās dos cimdus, tās dos zeķes,
Tās dos baltas vilnānītes.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

1. Iesim, brāļi, uz to ciemu,
Kur tie zilie dūmi kūp,
Tur būs meitas rakstītājas,
Raibu cimdu adītājas,
Citam cimdi, citam zeķes,
Citam jauna līgaviņa.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

2. Nākat, ļaudis, skatīties,
Kur aizies budēlīši!
Tur aizies budēlīši,
Kur tie zilie dūmi kūp:
Tur svilina vecus puišus
Ar zilām ugunīm.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33312.

Eima, bērni, čigānos,
čigānos laba dzīve:
Brīvi ēsti, brīvi dzerti,
Brīv pie meitas pagulēt.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Iesam, bērni, čigānos,
Ziemassvētku vakarā!
Dod mums ēst, dod mums dzert,
Dod naksniņu pārgulēt .
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

33313.

Eima, bērni, čigānos,
čigānos laba dzīve:
čigāns ēda baltu maizi,
Pa pasauli staigādams.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

33314.

Eima, bērni, čigānos,
čigānos laba dzīve:
čigāns ēda tauku gaļu,
Krējumā mērcēdams.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Lai bij dzīve, kam bij dzīve,
čigānam laba dzīve:
čigāns ēda baltu maizi,
Krējumā mērcēdams.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

33315.

Man māmiņa noauduse
Cigaunīšu villainīti;
Kad Dievs dotu rītu salnu,
Rītu ietu cigānos.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33316.

Mana balta māmulīte,
Man jāiet čigānos:
Nemācēju raibu cimdu,
Ne trinīta audekliņa.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

333161.

Nu es iešu tais mājās,
Tais mājās labi ļaudis:
Kristiņš man maizi deva,
Vecā Trīne kāpostiņus,
Vecā Grieta aprikšoja
Lielu šķēli cūkas gaļas.
224 [Kabilē (Kld)].

- 219 -

33317.

Rīs mergas, seši pupi,
Kur deviņi važosim?
Diegu zeķes, vasku kurpes,
Kaņepēju lindraciņi.
Važosim lubu plēst,
Iesim Šauļu baznīcā;
Kad pārnāksim mājā,
Kuguļu krāsni krausim,
Sieru grīdu sitīsim,
Sieru grīdu sitīsim,
Pēperkoku jumtu jumsim,
Siļķu mietus dursim,
Desu sētu locīsim.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

1. Kukuļ' mūŗus mūrēsim,
Desas sētas taisīsim,
Suņus, kaķus nošausim,
Lai neēda desu sētas.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

33318.

čigānos laizdamās,
Vilku biezu kažociņu:
Citur deva ēsti, dzerti,
Citur vēzdu par muguru.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33319.

čigānos laizdamās,
Vilku gaŗu kažociņu:
Jau es pate gan zināju,
Kādas dienas čigānos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33320.

čigānos laizdamies,
Vilku gaŗu kažociņu:
Lai pīckāja, ko pīckāja,
Pīckā munu kažociņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33321.

čigānos laizdamās,
Vilku kaula kažociņu:
Jau es pate gan zināju,
Kuls man' citi čigāniņi.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

33322.

čigānos čigānos
Ziemassvētku vakarā!
Kad nedeve kūķu ēst,
Deve cūkas smecerīti.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

54376.

Ar Dieviņu, tēvs māmiņa,
Nu es iešu čigānos:
Ne es māku cimdu rakstu,
Ne trīnīta audekliņ'.
141 [Ivandes Kld].

1. Mana balta māmuliņa,
Man jāiet ir zirganos [čigānos?]:
Ne es māku raibus cimdus,
Ne trīnīta audekliņa;
Dancāt māku, Dievu lūgt
Par maizītes gabaliņu.
335 [Puzes Vp].

54377.

čigānos čigānos
Tev, meitiņa, jāaiziet:
Ne tu māki dziju vērpt,
Ne liniņus balināt.
605 [Skolas].

54378.

čigānīca, pogānīca,
Mani veda čigānos;
Pār kalniņu nepārveda,
Sāk ar sniegu mētāties.
236 [Līvānu D].

1. čiguoneica, poguoneica, taldarū taldarū!
Tuoli vede čyguonūs, taldarū taldarū!
Aizvaduse aiz kalneņa, taldarū taldarū!
Suok ar snīgu svaideitīs, taldarū,
taldarū!
236 [Līvānu D].

54379.

čigānosi laizdamās,
Aizaklāju kazas ādu;
Jau es pate gan zināju:
Badīs citi čigāniņi.
418 [Sunākstes Jk].

54380.

čigānos laizdamās,
Vilku gaŗu kažociņu;
Ka māmiņa gaļu deva,
Aizabāžu aiz kažoka.
545 [Krustpils D apr.].

- 220 -

54381.

čigānos laizdamās,
Vilku gaŗu kažociņu.
Kaŗu plecos lielu kuli,
Kulē buožu kozas golvu.
Ja nedos saimenīca,
Grauzšu sovu kazas golvu.
236 [Līvānu D].

54382.

čigānos laizdamās,
Gaŗu kuli šūdināju;
Bāžu bļodu, bāžu kausu,
Vēl nelīda pavārnīca.
241 [Lubānas Md].

54383.

čyguonūs laizdamīs,
Treis kulītes leidzā jēmu:
Vīnā dasas, ūtrā lyni,
Trešā cyukas smecerēte.
Dūdit gaļu, dūdit myltu
Molnai čygonkai.
466 [Vārkavas D].

1. čygonūs laizdamīs, taldarū
taldarū!
Treis kuleites leidz jēmu, taldarū,
taldarū!
Vīnā pupys, ūtrā zierņi,
taldarū, taldarū!
Trešā zuoļu buteleite, taldarū
taldarū!
236 [Līvānu D].

2. Tēvainīc, budulīc,
Buduļos laizdamies,
Trīs kulītes apsakāra:
Vienā putru, vienā maizi,
Vienā gaļas kumosiņu.
127 [Grostonas Md].

3. čigānos taisījos,
Trīs kulītes salāpīju;
Divās lēju zupu, gaļu,
Trešā liku suseklīti;
Trešā liku suseklīti,
Ar ko kūsi izsukāt.
115 [Galgauskas Md].

54384.

Ejat, meitas, čiguonūs,
čiguonūs loba peļņa:
Puoris kurpu, seši rubļi,
Pīci zalta gredzineņi.
236 [Līvānu D].

54385.

Kas duc, kas reib
Ap ustabiņu?
Kūčinas, kaļadas
Nu Reigas braucja
Ar cyukas kuojiņom,
Ar smecerītem.
465 [Varakļānu Rz].

54386.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kādu ceļu mēs iesim!
Mēs iesim tādu ceļu,
Kur tie zili dūmi kūp;
Tur būs alus, brandavīns,
Jaunas meitas klātgulēt.
513 [Zemītes Tk].

54387.

Tur es iešu nakts gulētu,
Kur tā gaiša uguntiņa;
Tur taisīja mīkstas vietas,
Tur dod meitas klātgulēt.
337 [Rāmuļu C].

54388.

Tur man tika tais mājās,
Kur tie zilie dūmi kūp;
Tur man deva sēņu zupu
Ar sudraba karotēm.
112 [Ezeres Kld].

54389.

Iesim tais mājās,
Kur tie zili dūmi kūp;
Tur mūs cienās saiminiece
Ar to skaisto sēņu zupu.
417 [Struteles Tk].

54390.

Kur tie kuplie dūmi kūp,
Tur vār' mīksti kāpostiņi;
Kur tieniknie suņi rēja,
Tur aug daiļas mātesmeitas.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

54391.

Tālu gāju čigānos
Ziemassvētku vakarā,
Lai liniņi gaŗi auga
Mālotā kalniņā.
236 [Līvānu D].

54392.

čygonūs laizdamīs,
Garu vylku kažuciņu,
Lai aug mani gari lini
Muolutā kaļninā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 221 -

54393.

Tuoļi tuoļi čiguonūsī, taldaruo,
taldaruo!
Zīmassvātku vokorai, taldaruo taldaruo!
Deveņ' kalni, deveņ lejas, taldaruo, taldaruo!
Da čiguonu muojeņomi, taldaruo taldaruo!
236 [Līvānu D].

54394.

Narejit, cīma suņi, taldaru taldaru!
Natuolejī čiguoniņi, taldaru taldaru!
Deviņ' kolnu, deviņ' leju, taldaru taldaru!
Da čiguonu muojiņom, taldaru taldaru!
357 [Rudzētu D].

2) Budēļi nonāk pie ciemiņu mājām

33323.

Ai nama māmīna,
Dari durvetīnas!
Ķekatas atbrauca
Ar vezumīnu:
Ar rudzis, ar miežis,
Ar kumelīnu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33324.

Budēlīti, tēvainīti,
Nāc manēju sētiņēju,
Lai aug manim kāpostiņi
Kā budēļa cepurīte!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33325.

Kur godīga saiminiece,
Saucin sauca cigāniņus;
Kur bij kāda miega cūka,
Gul kā cūka midzenī.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

33326.

Labvakari, namamāte,
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja gaidīji budēlīšus,
Atver durvis līdz galam!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33327.

Laid iekšā, saimeniece,
Man kājiņas nosalušas,
Man kājiņas nosalušas,
Tumšu nakti staigājot.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33328.

Lūdzama, māmiņa,
Laid bērnus iekšā:
Ķekatu bērniem
Kājiņas salst.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

33329.

Lūdzama, māmiņa,
Laid mani iekšā!
Ne zagšu adatu,
Ne īleniņu.
Susekli zagšu,
Tā man vajaga:
Ķekatas bērniem
Pinkaiņas galvas.
301 [Paskavā(?)].

33330.

Nākat, ļaudis, skatītiesi,
Kādi brauca budēlīši:
Vienu sliecikamaniņas,
Trim kājām kumeliņš.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33331.

Sajemat danča bērnus,
Neba mēs daudz bijām:
Bijām pieci, bijām seši,
Līdz trešam desmitam.
249 [Reņķu muižā (Zebrenes pag. Tk)].

54395.

Ai barinka barinka,
Suska leca kambarī!
Gaide sviestu, gaide gaļu,
Gaide goda zābaciņus.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

54396.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Nu sabrauca mežinieki!
Kāpostiņi saskābuši,
Miltu putra nevārīta.
48 [Bērzaunes Md].

- 222 -

54397.

Budēlītis iekrācās,
Aiz lodziņa stāvēdams.
Smuka meitiņa sabijās,
Raibus cimdus adīdama.
374 [Sātiņu Kld].

1. Budelītis ierūcās,
Aiz lodziņa tupēdams.
Jauna meita sabijās,
Raibu šalli adīdama.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

54398.

Ei saiminīk, i pasakot,
Kas tovāji pogolmā!
Kolopīši sabraukuši,
Vāzdas vīn saklabēja.
168 [Kalupes D].

54399.

Eita, bērni, veraties,
Ko tie mūsu suņi rej!
Pagalmā kules klaudz,
Eita, gasti, istabā;
Eita, gasti, istabā,
Būsiet svārti, radinieki!
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

54400.

Es jūs lūdzu, saimeniece,
Laižiet mani istabā!
Budulīši nosaluši
Ar tām glāžu tupelēm.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54401.

Īlaidit, lobi ļaudis, taldaru taldaru!
Kot rūciņu apsiļdīt, taldaru taldaru!
Mans rūciņas nūsolušas, taldaru taldaru!
Upes molu važojūt, taldaru taldaru!
357 [Rudzētu D].

54402.

Kas tura rībina
Aiz nama durvju?
Ķekatas rībina,
Grib nākt iekšā;
Grib nākt iekšā,
Grib padancāt.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54403.

Memmiņa mīļā,
Budēļi sētā!
Meitiņa mīļā,
Laid viņus iekšā!
Memmiņa mīļā,
Ko viņus cienās?
Div cepti cāļi,
Div baltas maizes.
125 [Grenču Tk].

54404.

No tālienes es pazinu,
Kur bij laba saiminiece:
Trīs eņģeļi kokles sita
Nama jumta galiņā.
540 [Jelgava Jg apr.].

3) Budēļi istabā; apsveic namamāti un namatēvu

33332.

Ai nama māmīna,
Tavu jaukumīnu!
Glāžu tavs namīns,
Glāžu istabīna;
Sudraba slotīnu
Istabu slauka;
Dimanta sietīnā
Mēslīnus nesa.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Vai māmiņ, vai māmiņ,
Tavu daiļumiņu:
Glāžu tavi lodziņi,
Glāžu istabiņa,
Sudraba slotiņa
Istabiņu slaucīt,
Zeltīts groziņš
Gruzīšus nēsāt.
Te nāks Dieviņš
Naksniņu gulēt.
Gul', gul', Dieviņ,
Rītā agri cēlies!
Nāks tevi lūkāt
Pa vis' platu pasauli
Cits jāšus, cits braukšus,
Cits kājām nāca.
40-1 (Bigauņc.).

2. Ai nama māmīna,
Tavu jaukumīnu:
Glāzu tavis namīnis,
Glāzu istabīna;
Vēl tēvs dēstīja
Ābeļu dārzu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 223 -

33333.

Budēlīši nosaluši,
Visu nakti maldījās
Pa krūmiem, pa mežiem,
Kamēr tika istabā.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

33334.

Budēlīši, tēvainīši,
Ko jūs še meklējat?
Še nevaid jaunu meitu,
Nedz ar gaļas kumosiņa.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

33335.

Budēlīti, skarainīti,
Kam tu nāci istabā?
Visas tavas skaras dreb,
Ar meitām runājot.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

33336.

Budēlīti, tēvainīti,
Nenāc meitu istabā!
Meitas drēbes noplēsīs,
Sev pūriņu darīdamas.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

33337.

Divām mājām gaŗām gāju,
Trešajās iegriezos:
Tur bij jauna saimeniece,
Tur bij jauna istabiņa,
Dzelzu duris, vaŗa grīda,
Sudrabiņa stenderītes.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

33338.

Labs vīrs iegāja
Laba vīra sētāi,
Izsita stenderi
Ar naudas kuli.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

33339.

Labvakar, labvakar
Šai vietā, tai vietā!
Vai bagāti, vai raženi
Kā pērnaji palikuši?
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Labvakar, labvakar,
Lab' saimeniecu!
Vai iru veseli
Kā pēri palika?
- Tāpati veseli
Ka pēri palika,
Katriņas vakaru
Gaidedam'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33340.

Labvakar, labvakar,
Šī nama māte!
Vai tev sadzija
Pērnais dūrums?
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33341.

Labvakar, namamāte,
Vai būs silta istabiņa?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jauka valodiņa.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33342.

Labvakar, saimeniek!
Kā jums Dievs palīdzēja?
Rūga jūsu maizes mulda,
Rūga jūsu cepējiņa?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33343.

Labvakar, saimeniece,
Kā klājās sētiņā?
Rūgst tev labi maizes mulda,
Klausa tevi drauga saime?
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Laba laba tā māmiņa,
Kam maizīte labi rūgst;
Rūgst tai pilna maizes mulda,
Klausa labi drauga saime.
1410 [Kāģeriešos (Kaagjärve, Igaunijā)].

33344.

Labvakar, saiminiece,
Vai čigānu gaidījāt?
Vai čigānu gaidījāt,
Vai kāpostus vārījāt?
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

33345.

Liek man sēdēt, -
Neiešu sēdēt,
Li man gaspaža
Sēdekli cēla.
216 [Ventspilī].

- 224 -

33346.

Nebīsties, saiminiece,
Ka tev daudz viesu nāca:
Šauni galdu pār istabu,
Sēdies galda galiņā!
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

33347.

Sasabija māmuļiņa,
Ka sabrauca čigāniņi.
Nebīsties, māmuļiņa-
Paēduši čigāniņi!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33348.

Še liels namiņš
Kā liela muiža,
Še var ķekatas
Līkumus mest.
216 [Ventspilī].

33349.

Vakar teicu meitiņām,
Lai izslauka istabiņu;
Istabiņa izslaucīta,
Pabeņķītes neslaucītas.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

33350.

Vakar teicu meitiņām,
Lai izslauka istabiņu:
Rītā brauks Rīgas kungi
Šķērētām cepurēm,
Šķērētām cepurēm,
Štulpētiem zābakiem.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Sen sacīju meitiņām:
Slaukāt namu istabiņu!
Rītu nāks jaunikungi
Slīpētiem zābakiem.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33351.

Veŗu durvis, speŗu kāju
Tiešām meitu istabā;
Istab's vidus izslaucīts,
Pabeņķītes neslaucītas.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

54405.

Ai namamāmīna,
Tavu greznumīnu!
Sudraba slotīnu
Istubu slauka,
Dimantu sietīnu
Muižlīšus nes.
Man kājīna pasklīdēja,
Kad atlēcu ķekatās.
282 [Nīcas Lp].

1. Ai namamāmīna,
Tavu jaukumīnu!
Glāžu tavas sienīnas,
Glāžu istabīna.
Slīd manas kājīnas,
Ķekatas lēcot.
94 [Dunikas Lp].

2. Ai namamāmiņa,
Tavu jaukumiņu!
Sudraba laistīta
Tā istabiņa.
Sklid manas kājiņas,
Ķekatas lecot.
282 [Nīcas Lp].

3. Sklid mana kājiņa,
Ķekatas lecot.
Sudraba slotiņu
Muižlīšus slauka.
282 [Nīcas Lp].

54406.

Gana spēru, gan dancāju,
Nerībēja, nerībēja;
Kuta jeli rībēsi-
Māli viena apakšā?
604 [Dažādi iesūtītāji].

544061.

Gana spēru, gan dancāju,
Nesklidēja, nesklidēj';
Varējāti šovakaru
Sudrabiņu izlaistīt.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54407.

Ai namamāmiņa,
Tavu jaukumiņu:
Visi tavi vārtu stabi
Sudrabiņa uzvijām,
Visi tavi nama sliekšņi
Sudrabiņu nolaistīt'.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54408.

Ai Dieva zemīte,
Tav' jaukumiņu:
Zied pupas, zied zirņi
Pelēkis ziedis.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 225 -

54409.

Ciemiņ mātei mundras meitas
Sagaidījšas ķekatīnas;
Sagaidījšas ķekatīnas,
Izslaucījšas istabīnu.
282 [Nīcas Lp].

54410.

Es iegāju nevilšā
Bajāriņa sētiņā,
Tur gailītis iztecēja
Medainām kājiņām.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

1. Dievsigan dievsigan
Laba vīra sētiņā:
Nule nesa no pagraba
Vecu miežu alutiņu;
I gailītis iztecēja
Medaiņām kājiņām.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

2. No tālienes es redzēju,
Kur bij laba namamāte:
Melns gailītis iztecēja
Medainām kājiņām.
Tas nebija melns gailītis,
Tā bij puišu lakstīgala.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

3. Protu, protu, redzu, redzu,
Te bagāti saimenieki:
Melns gailītis iztecēja
Medainām kājiņām.
513 [Zemītes Tk].

4. Ekur skaiški pīdaŗāja
Mozajā cimeņāji!
Gailītis iztecēja
Madojom kuojiņom.
559 [Rēzekne Rz apr.].

54411.

Iesim iekšā, budulīši,
Raudzīs, kāda istabiņa:
Vai ir silta kurināta,
Vai ir tīra izslaucīta?
Ir gan silta kurināta-
Priežu mizas plānvidē.
70 [Cēres Tl].

544111.

Iekalnis, ielejis
Tā istabiņa:
Sanāca danča bērni
Nolīdzināta.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

54412.

Kur palika, nepalika
Šās mājiņas dzīvotāj(i)?
Neredz pašus staigājam,
Ne gailīšus uzdziedam.
127 [Grostonas Md].

54413.

Kūču kūču, saiminīca,
Vai gaidēji čiguoniņu?
čiguoniņu lela draudze,
Kur šūnakt gulējāt?
Cyts zam prīdes, cyts zam egles,
Cyts uz sova vazumiņa.
465 [Varakļānu Rz].

544131.

Labvakari, namamāte,
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jautra valodiņa.
464 [Vānes Tk].

54414.

Labvakari labvakari, namamāte,
Vai gaidīji budēlīti?
Visu gadu gulēju, pasakarnīju,
Nu mans vakars, nu atnācu.
221 [Lielauces Jg].

54415.

Labvakar, saiminiece,
Vai izcepi pīrādziņu?
Ja nebūs pīradziņi,
Stulbs tavs jēriņš, stulbs
kazlēniņis.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54416.

Labdieniņ, meitu māte,
Es atjāju jumalās!
Man vajaga saimenieci,
Puišiem putras vārītāju.
398 [Skrundas Kld].

54417.

Labvakar, dievspalīdz,
Diža tautu istabiņa,
Jo bagāti, jo raženi
Namatēvs un māmulīt'!
282 [Nīcas Lp].

54418.

Nu debesim Dīva dāli
Par čiganim atnuokuši.
Esit gudri, zemes bārni,
Uzņemt labi čiganiņus!
35 [Baltinavas Abr].

- 226 -

54419.

No tālienes es pazinu,
Kur bagāta saimeniec(e):
Trīs eņģeļi kokles sita
Pašā jumta galiņā. Bū!
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

54420.

Pūš uguni, šķiļ uguni,
Nav vairs goda istabā!
Mans gailītis apgulies
Iejaviņas abriņā.
513 [Zemītes Tk].

54421.

Pūš uguni, šķiļ uguni,
Nava goda istabā!
Aizkrāsnē skalus plēsa,
Pagalvē dedzināj'.
513 [Zemītes Tk].

54422.

Pūš uguni, šķiļ uguni,
Nav vairs goda istabā!
Mātei kājas nosalušas,
Uguntiņu meklējot.
513 [Zemītes Tk].

54423.

Pūš uguni, šķiļ uguni,
Nav vairs goda istabā!
Sveši ļaudis sanākuši,
Tie uguni nezināja.
513 [Zemītes Tk].

54424.

Saimenieks vaicāja:
Kādas zemes buduļi?
No Rīgas, no Rīgas,
Kazaku dēli.
382 [Sēmes Tk].

54425.

Vakar teicu meitiņām,
Lai slauk' nama istabiņu;
Rītā būs budulīši
Viksētiem zābakiem.
572 [Tukums Tk apr.].

4) Budēļa rikste

33352.

Budēli, tēvaini,
Kur lauzi rīksti?
- Zītara kalnā
Sudraba birzē.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

33353.

Budēlim, tēvainim,
Smuka smalka bērza rīkste:
Pate rīkste tīra zelta,
Pumpuriņi dimantiņa.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

33354.

Budēlim, tēvainim,
Dzīparota pātadziņa,
Meitu šūta, meitu pīta,
Mīļas Māras norakstīna.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33355.

Budēlīti, tēvainīti,
Izkul manu vedekliņu!
Es tev došu cimdu pāri
Par vedeklas izkūlumu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 243 [Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Budēlīti, tēvainīti,
Izkul manu vedeklīti!
Es tev došu cūkas kāju
Ar visiem nadziņiem.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33356.

Budēlīti, tēvainīti,
Izper manu vedekliņu:
Slinka mana vedekliņa,
Nevērpj linu pakuliņas.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33357.

Kas spīdēja, kas vizēja
Rīgas kalna galiņā?
Budēls pēra Rīgas meitas
Ar sudraba rīkstītēm.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33358.

Kur, māmiņa, tavas meitas,
Ka neredz staigājam?
- Manas meitas iebēgušas
Dzīpariņu kambarī.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33359.

Kur, māmiņa, tavas meitas,
Ka neredz staigājam?
Vai tu būsi paglabājse,
No budēļa bīdamās,
No budēļa bīdamās,
Vecā cūku aizgaldā?
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

- 227 -

1. Māte meitas paglabājse,
No budēļa bīdamies,
No budēļa bīdamies,
Kūtī cūku midzenī,
Kuiļa pauti pagalvī,
Cūkas ausis apsegā.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

33360.

Kur, saimnieks, tavi puiši,
Ka neredzu staigājam?
Vai tu būsi paglabājis
Vecā cūku aizgaldā,
Lai tur suta, lai tur puva
Līdz citiem budēļiem?
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33361.

Kur, saimniece, tavas meitas,
Ka neredz staigājam?
Vai tu būsi glabājusi
Rakstāmāja istabā,
Lai tur šuva, lai rakstīja
Līdz citiem budēļiem?
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33362.

Kur tās meitas palikušas,
Kad nerauga uguntiņu?
Vai būs čurkas nograuzušas,
Vai pamatā ievilkušas?
Vai būs māte paglabājsi
Baltā cūkas aizgaldā? -
Bērzu klucis pagalvēi,
Egļu miza apsegami.
226 [Kandavā (Tl)].

33363.

Kur tie bērni palikuši
Ar tiem tauku vēderiem?
Visu gaļu apēduši,
Kauli vien palikuši.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33364.

Nebēdā, māmulīte,
Ka budēlis meitu kūla:
Silta pirte, mīksta slota,
Tad būs labi klātgulēt.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

54426.

Budēlīti, tēvainīti,
Izper manu vedekliņu;
Izper manu vedekliņu
Dzīpariņa pātedziņu!
Es tev došu cimdu pāri
Par vedeklas kūlumiņu.
520 [Zvārdes Kld].

1. Budelīti, tēvainīti,
Izkul manu vedekliņu,
Es tev došu baltu vistu
Ar visiem cālīšiem.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

54427.

čigāns savu čigānīcu
Ik vakara nosukāja;
Kam krējuma neprasīja
Mazajiem bērniņiem.
57 [Biržu Jk].

5) Lācis, kaza, dažādas citas maskas

33365.

Danco, lāci, danco, lāci,
Saimeniece maksās:
Šķiņķi gaļas, klaipu maizes,
Trīs pimbeŗi naudas.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Danco, lāci, danco, lāci,
Saimenīca aizmaksās:
Pieci šĶiņķi kaķa gaļas,
Trīs kukuļi grūstas maizes.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Danco, lāci, danco, lāci,
Saimnieks solās maksāt
Šķiņķi gaļas, kukul' maizes,
Divi sieki naudas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

33366.

Jūs trīs, mēs trīs
Sagrūžam čumuriņu!
Ak tu tavu daiļumiņu,
Tavu daiļu čumuriņu:
Vienam nagi, otram ragi,
Trešam ļipa pakaļā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

33367.

Lācis kūla, lācis mala,
Lācim stopu putraimiņu!
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

- 228 -

33368.

Lācis savu sievu pēra,
Pavadā vadīdams.
Ai lācīti, ko tu dari,
Tevis sieva nemīlēs!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33369.

Meitas mani jādināja
Uz pelēku ķēvenīti;
Ja tā ķēve netecēja,
Dūru piešus vēderā.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

33370.

Meitas mani vizināja
Ar tiem skārda ratiņiem;
čīkstēj' rati, lūza ass,
Es uz priekšu kaklu lauzu.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33371.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi aizdurvē:
Brūna kaza, vaŗa ragi,
Visas četras kājas kaltas;
To varēs ik svētdienas
Puiši jāti baznīcā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Brūna kaza, vaŗa ragi,
Visas četras kājas kaltas;
To varēja puiši jāt
Ik svētdienas baznīcā,
Ik svētdienas baznīcā,
Ik vakara krodziņā.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

2. Zaļa kaza, vaŗa ragi,
Visas četras kājas kaltas;
To varēja buciņš jāt
Svētu rītu baznīcā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

3. Puiši, muļķi, nezināja,
Kas namā aizdurvē:
Brūna kaza, vaŗa ragi,
Sudrabiņa iemauktiņi.
To varēja puiši jāt
Ik svētdienas baznīcā,
Ik svētdienas baznīcā
Un pie ciema meitiņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

4. Zila kaza, vaŗa ragi,
Bukata bukata!
Tā būs laba skroderim
Svētu rītu krogū jāt.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

6) Apdziedāšana; katrs dabū savu tiesu

33372.

Ai bagāti Ziemassvētki,
Kalpi kliedza, zirgi zviedza:
Kalpi kliedza piedzēruši,
Zirgi zviedza neēduši.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

33373.

Ai bagāti Ziemassvētki,
Kalpi tauki, zirgi liesi;
Kalpam pilna gaļas bļoda,
Zirgam tukšas redelītes.
18 (Kliģeņē).

33374.

Ai bagāti Ziemassvētki,
Kalpi tauki, zirgi liesi;
Kalpi tauki, nobaroti,
Zirgi liesi, nebaroti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33375.

Ai bagāti [dārgie] Ziemassvētki,
Ko jūs labu atnesiet?
Puišus treknus, zirgus liesus,
To jūs labu atnesiet.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

1. Ziemassvētki, Ziemassvētki,
Ko jūs labu atnesāt?
Kalpi tauki, zirgi liesi, -
To jūs labu atnesāt;
Kalpi tauki-alu dzēre,
Zirgi liesi-nebaroti.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33376.

Vai lielie Ziemassvētki,
Puiši trekni, zirgi liesi:
Iemetuši zirgiem salmus,
Paši rikšus istabā.
Pašiem alus, brandavīns,
Zirgiem tukšas redelītes.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

33377.

Ieraudzījis vien, pazinu
Savu vecu saimenieku.
Visi stabu stumburīši
Ar sūnām apauguši.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 229 -

33378.

Ir Dievam žēli bija
Jaunu puišu dzīvošana:
Lai tā zirgu barošana,
Kur tā solu gulēšana!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

33379.

Kas tā tāda saiminiece,
Tai ne lāgas meitas nav!
Viena pate cūku meita
Aizkrāsnē ielīduse.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33380.

Kas tur kūra uguntiņu
Viņā kalna galiņā?
Miķelītis, tas tur kūra,
Savu brūti gaidīdams.
Izkūrās, izgaidās,
Nevar brūti sagaidīt;
Tek uz mājām raudādams,
Bikšelītes raustīdams.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

33381.

Kas tur čab, kas tur grab
Saiminieces pagultē?
Lielais runcis žurku koda,
Zobi vien šņakstējās.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

33382.

Ko tu gaidi, vecais puisi,
Ka šogad neprecies?
Tās ir visas tavas brūtes,
Kas atnāca budēļos.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

33383.

Lai bij kāri, kas bij kāri,
Tais mājās kāri puiši:
Raibu kuņu pakāruši,
Kauņas desas gribēdami.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

33384.

Lūdziet, puiši, par man' Dievu,
Ka es būtu saimeniece:
Es jums dotu rudzus malt,
Ūdenī mērcēdama.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

33385.

Maza maza saiminiece
Kā kamolis valstījās.
Kā lai maza nevalstās, -
No meitām nodurēta(?).
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

33386.

Mīļa Māra rotā
Pa nama jumtu,
Sievu, meitu godiņu
Raudzīdama,
Vai šķīsts namiņš,
Vai balti trauciņi,
Vai jaunas sieviņas
Linautiņos,
Vai jaunas meitiņas
Vaŗa vaiņakos.
216 [Ventspilī].

1. Cielava rotāja
Pa nama jumtu,
Siev', meitu godiņu
Raudzīdama,
Vai balti trauciņi,
Vai šķīstis plāniņš.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

33387.

Muižā bija slinkas meitas,
Suni raida govis slaukt;
Suns, iegājis laidarā,
Asti vien kustināja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33388.

Nav liniņu druviņā,
Jau bij kangas istabā;
Nav audekli audināti,
Jau krekliņi šūdināti.
216 [Ventspilī].

333881.

Protu, protu, redzu, redzu,
Tās mājās slinkas meitas:
Galdi, beņķi nomazgāti,
Galda kājas nemazgātas.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

33389.

Protu, protu, redzu, redzu,
Tais mājās slinkas meitas:
Logi, soli nemazgāti,
Mēslu čupa pagultē.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

1. Redzu, redzu, protu protu,
Tais mājās slinkas meitas:
Istabiņas izslaucītas,
Pabeņķītes neslaucītas,
Mēslu čupa kaktiņā,
Vecā māte virsū tup.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

- 230 -

333891.

Protu, protu, redzu, redzu,
Tās mājās slinki puiši:
Sētā ragus neapgāztas,
Zirgiem astis neuzsietas.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

33390.

Protu, protu, redzu, redzu,
Tais mājās slinki puiši:
Zirgi sēku noēduši,
Cits citam asti grauž.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33391.

Puiši mani skaisti puiši,
Es to puišu saiminiece.
Viens man vietu pataisīja,
Otru ņēmu klātgulēt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33392.

Puiši puiši, Ziemassvētki,
Suņi trekni, zirgi liesi:
Suņiem kauli, garoziņas,
Zirgiem tukšas redelītes.
1611 [Basos (Basu pag. Azp)], 226 [Kandavā (Tl)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

33393.

Saimniekam pieci puiši,
Visi pieci cepļa guļas;
Jānis, visu raženajis [skaistākais],
Pašā cepļa dibenā.
Nāc ārāi, cepļa guļa!
Vai tev acis nomazgātas,
Vai tev acis nomazgātas,
Vai galviņa izsukāta?
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33394.

Zirgi liesi, puiši tauki
Ziemassvētku vakarā:
Zirgi liesisalmus ēda,
Puiši tauki-taukus ēda.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

33395.

Sit uguni, pūt uguni,
Nava labi istabā:
Melnais lācis iegulies
Jaunas meitas pagultē.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

33396.

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Vecā Grieta aizkrāsnē,
Tā tos skalus grabināja.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33397.

Tā bij māte, tai bij meitas,
Tā māk meitas audzināt:
Piektdiendzima, sestdien auga,
Svētdien jāja precenieki.
("Dien. lapa" 1887.g. 104.nr.).

33398.

Tā bij māte, tai bij meitas,
Tā māk meitas audzināt:
Pienu ēda, pienu dzēra,
Pienā muti nomazgāja.
("Dien. lapa" 1887.g. 104.nr.).

33399.

Tā bij māte, tai bij meitas,
Tā māk meitas audzināt:
Pieci vīri, seši zirgi
Nevar gūžas kustināt.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33400.

Tai mājā divas meitas,
Abas labas medinieces,
Izslauķēja kreima ķērni,
Tad tik gāja govju slaukt.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

33401.

Tev, saimnieks, tādi puiši
Kā tie kverpja sivēniņi:
Krūkļa zupi sastrēbuši,
Iet pa silu kverkšķēdami.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33402.

Tev, saimnieks, tīra maize,
Tavi puiši panīkuši:
Nevar meitas nobučot,
Ne kumeļa apsedlot.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33403.

Troka buoba pīdzārus'e,
Syuta suni lyuku plāstu.
Īt suneits rauduodams,
Asareņis slauc'eidams.
4271 [Rēzeknes apr.].

- 231 -

33404.

Traka traka saimeniece,
Suni sūta lūku plēst!
Silta saule, karsta liepa,
Sunīšam zobi deg.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

33405.

Traka traka saimeniece,
Suni sūta lūku plēst;
Suns iegāja Liepājā,
Asti vien kustināja.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

33406.

Visi ļaudis to vien teica-
Tais mājās čaklas meitas;
Nu atnācu, nu redzēju
Tencinātas mātes meitas:
Viena pati karotīte,
Tā pat' melna, nemazgāta;
Raiba kuņa kuplu asti,
Tā bij trauku mazgātāja.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

54428.

Budulītis, puisēnīc,
Buduļos aiziedams,
Tu novilki kazai ragu
Par meitiņas gredzentiņu.
127 [Grostonas Md].

54429.

Budēli, tēvaini,
Tev gaŗš deguns:
Visu gaļu sakāri
Deguna galā.
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

54430.

Budelīti, tēvainīti,
Tev gaŗa bārda,
Dod manām meitām
Istabu slaucīt.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

54431.

Budelim, tēvainim,
Dzīparota pautu kule;
Kuŗa meita ieraudzīja,
Tā dzīparu piesējusi.
464 [Vānes Tk].

54432.

Anniņai, māsiņai,
Bubulaiņi lindraciņi;
Apakš katra bubulīša
Simtiem utu, simtiem blusu.
149 [Jaunpils Tk].

54433.

Budēļu tēvam
Kraupaiņš vēders:
Pie kuŗa pakša piegāja,
Briku brīku, brāku brāku!
149 [Jaunpils Tk].

1. Budēļu mātei
Kraupains vēders,
Pie kuŗa pakša piegāja,
Brīskā brāskā!
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

544331.

Budēļu mātei
Kraupaiņš vēders;
Gar pakšķi bērza
Žvīkā žvārkā!
520 [Zvārdes Kld].

54434.

Buduļu mātei
Bij tāds vēders:
Pie katra stimbāna
Atmetās.
149 [Jaunpils Tk].

54435.

Budulīša līgaviņa
Skaista bija, betikuse;
Budulītis žanžilāja
Ar deviņām žanželām.
127 [Grostonas Md].

54436.

čigānam, nabagam,
Liela skāde notikusi:
Polder' bikses sadegušas,
Lecamie kamzolīši.
119 [Gaujienas Vlk].

54437.

čigāniņi bēdājās:
Nava krēsla būdiņā;
Lepnām meitām platas lūpas,
Tur būs laba sēdēšana.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

54438.

čigāniņu māmuliņa
Pasacēla ērzeļos,
Pārskrējusi pār Daugavu
Skangaliņa laiviņā.
263 [Mēmeles Jk].

- 232 -

54439.

čigāniņu māmuliņa
Uz akmeņa zosi mina,
Kuŗu bērnu paraudzīja,
To iebāza upītē.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

54440.

čygonam bej malna geimja,
Pagai dumbyr, dumbyr ja!
čygons tū malnū geimi
Ar džyndžalu džyndžaluoja, pagai, u. t. t.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

54441.

čigoni leli būri, taldaru taldaru!
Vysas cyukas apbūruši, taldarutaldaru!
Pats lobais sivēniņš, taldaru taldaru!
Staigoj austiņas aplaids, taldaru taldaru!
357 [Rudzētu D].

54442.

čigān' māte bērnus sauca:
Vai ir visi čigāniņi,
Visi bija čigāniņi,
Buļļa raga vien nebija;
Buļļa rags pūnītī
Ar meitām salmus mina.
198 [Krustpils D].

54443.

čyguons prosa, čyguons prosa,
Taldaro taldaro!
Es nazinu, kuo jis prosa, taldaro taldaro!
Sīna skaudzes, pļavas staura, taldaro, taldaro!
Tys man beja, tuo nadevu, taldaro taldaro!
Tuo vajdzēja man pošai, taldaro taldaro!
236 [Līvānu D].

54444.

čiguons prosa, čiguons prosa,
Valns jū zyna, kuo jis prosa.
čiguons prosa sīna veikša
I auziņu kumeļam.
(=Pēc katras rindiņas "taldaru t.")
357 [Rudzētu D].

54445.

čiguons pēŗa čiguonīcu, taldaru,
taldaru!
Ar garū teteriņu, taldaru taldaru!
Kam tei agri nasacēļa, taldaru taldaru!
Kam kulīšu naluopīja, taldaru taldaru!
357 [Rudzētu D].

54446.

Diezgan daiļa bērzu birze,
Nav neviena ratu loka;
Diezgan daiļisaimenieki,
Nav neviena jauna puiša.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

54447.

Duji duji, meladā,
Jau čigaņi paspirā.
Jau čigaņu grāmatiņa
Pa vārtim iztecēja.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

54448.

Guli, guli, gulavīca,
Mysa tova saime guļ!
Ni čeikst tovi kula vuorti,
Ni ryuc tovas (d)ziernaviņas.
Sorkons vepris maizi meica,
Raiba kuce svīkstu neja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

54449.

Guli, guli, saiminiece,
Tavi darbi padarīti:
Buks ar kazu kāpostos,
Sivēnīni burkānos;
Suns ar kaķi sviestu taisa,
Viens otram nedodams.
39 [Bārtas Lp].

54450.

Guli, guli, miega cūka,
Tavi darbi nedarīti:
Govis guļ laidarā,
Istabiņa neslaucīta.
378 [Seces Jk].

54451.

Guli, guli, saimeniece,
Visi darbi padarīti:
Cūka dobi noravēja,
Kaķis ķērnu izlaizīj(a).
467 [Vārmes Kld].

- 233 -

54452.

Guļat, guļat, miega cūkas,
Līdz citiem buduļiem!
Kad atnākšu citu gadu,
Tad es atkal modināšu.
70 [Cēres Tl].

1. Guli, guli, miega cūka,
Līdz citiemi buduļiem!
Kad atnāks citu gadu,
Tad es tevi svilināš'.
70 [Cēres Tl].

54453.

Ir tā bāba piedzērusi,
Sūta vilku suni plēst;
Iet tas sunīts raudādams,
To bābiņu lādēdams.
194 [Krāslavas D].

54454.

Izvārīju kunkulīšus
No smalkiem miltiņiem.
Ak tu mani vecie tēvi,
Kā tie strēba stenēdami!
Ak tu manas vecās mātes,
Kā tās strēba pukstēdamas!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54455.

Ja būs laba dēla māte,
Tad uz pēli guldināšu;
Ja nebūs dēla māte,
Tad gŗāvī slīcināšu.
464 [Vānes Tk].

54456.

Jaunā māsa bažījās:
Nava zīda priekšautiņa.
Nebēdā, jaunā māsa,
Tevi likšu čigānos!
545 [Krustpils D apr.].

54457.

Kaļaduška īkrituse
Ruocineišu dūbeitē.
Cik gribēju uorā vilkt,
Aiz smīkliņa navarēju.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

54458.

Kaļadnīca nūsleikuse
Ruocenīšu dūbītē.
Ejet visi, leli, mozi,
Izvelceit kaļadnīcu!
174 [Kārsavas Ldz].

54459.

Kas kūpēja, kas gruzdēja
Viņā lauka galiņā?
Puiši vilnu nocirpuši,
Uzkūruši uguntiņu.
464 [Vānes Tk].

54460.

Ko, meitiņ, tu lielies,
Kas gan tevi nezināja?
Vakar tevi čigāns kāva,
Pa nātriem vazādams.
513 [Zemītes Tk].

54461.

Ko tas melnais krauklīts ķērca,
Uz žodzīnu stāvēdams?
Cigānmāte nosprāguse,
Baltus jēriņus pieēzdama;
Baltus jēriņus pieēzdama,
Vilnainītes nozagdama.
282 [Nīcas Lp].

54462.

Kur godīga saimeniece,
Tā saņēma čigāniņus;
Kuŗa kāda miega cūka,
Lien kā cūka midzenī.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

544621.

Kur veiklīga muomuliņa,
Tur ir veikla muojas dzeive;
Kur jou kāda naveiklīte,
Guļ dorbiņi aizkrāsnē.
551 [Ludza Ldz apr.].

54463.

Ķekatīna, maza sieva,
Pazuduse kupenē;
Ņem sudraba šķipelīti,
Meklē mazu ķekatīnu.
282 [Nīcas Lp].

54464.

Ķekatu naktī liela salna,
Visa zeme nosārmojse;
Tā nebija sala sārma,
Tie bij puiša netikumi.
282 [Nīcas Lp].

54465.

Lēni lēni er klausos,
Kas aiz durvim velējās.
čigāns sita savu sievu,
Aiz ausim turēdams.
560 [Rīga ].

- 234 -

54466.

Lepna lepna saimeniece
Kuņu brauca baznīcā;
Kamēr pate Dievu lūdz,
Kuņa širas saēdusi.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

54467.

Man' budēļa vecajam
Ceļa reize uznākusi;
Uz akmeņa bērnu raugu,
Strautā slotas sutināju.
464 [Vānes Tk].

54468.

Meitiņām, māsiņām,
Auzu maize vācelē;
Auzu maize vācelē,
Kuņas kāja pavalgā.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

54469.

Mūs' kaimiņa istabiņa
Trīs gadiņi neslaucīta:
Budelīši sapinās
Kā cālīši pakulās.
513 [Zemītes Tk].

54470.

Nuokat, ļaudis, skotatēs
Ituos sātas ustobā:
Malli sūli, malli lūgi,
Malla pate saiminīca.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

54471.

Oša koka čiganiņš
Ar ozola kājiņām,
Egļu zaru ļipukiņš
Ar ābeļu kulītiņu.
545 [Krustpils D apr.].

54472.

Padzāruse muosiciņa,
Padzāruse vedekliņa;
Obas divi nazynuoja,
Kur palyka etslēdziņa.
Zeiles varde nūnasuse
Kambarīša etslēdziņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

54473.

Puisīšam platas acis,
Nevar tāli ieraudzīt;
Pieved lāci, nobučo:
Ak, cik gārda meitu mute!
513 [Zemītes Tk].

54474.

Redz kur šmuki čigoneņi,
Šņūrkū šņūrkū!
čakavuoti, maļavuoti,
Šņūrkū šņūrkū!
Sudobreņa prasavuoti,
Šņūrkū šņūrkū!
466 [Vārkavas D].

54475.

Saimeniece saimeniece,
Kur ir tavas raibuliņas?
Ragi vien noklabēja,
Ciema ļaužu vēderā.
114 [Gaiķu Kld].

54476.

Saimnieks savus slinkus puišus
Pa grāvjiem izmētājis;
Citi puiši pāri gāja,
Domādami tilta kokus.
464 [Vānes Tk].

54477.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Es lielo buduļ' tēvu:
Svina piere, linuaste,
Tēraudiņa pakaviņi.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54478.

Slinki puiši loni prasa,
Gaŗu beņķi gulēdami.
Piecas dienas, piecas naktis,
Kumeliņi neēduši.
513 [Zemītes Tk].

54479.

Tās mājās slinki puiši,
Stallī zirgi neēduši;
Zirgi astes noēduši,
Visas sienas izspārdījši.
464 [Vānes Tk].

54480.

Tēvu manu, vecu tēvu
Sila zaķis nobadīja;
Sila zaķis nobadīja
Ar pakulu radziņiem.
350 [Ropažu Rg].

1. Manu brūti ods nospēra
Ar pakaļas kājiņām;
Es gribēju paraudāt,
Aiz smiekliemi nevarēj'.
89 [Dricēnu Rz].

- 235 -

2. čudi, leli breinumiņi,
Začs nūspēŗa munu veiru;
Začs nūspēŗa munu veiru
Ar pakaļas kuojiņom,
Es gribēju parauduot,
Aiz smīkliņa navarēju.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

3. Nākat, ļaudis, skatītiesa
Kādi ērmi tīrumāja:
Zaķis savu tēvu kūle
Ar pakaļas kājināma;
Es būt' gauži noraudājis,
Aiz smiekliema nevarēju.
39 [Bārtas Lp].

4. Zaķīts spēra manu Jāni
Ar pakaļas kājīnām;
Es to būtu izglābusi,
Bet man' zaķīts nobadīja.
405 [Smiltenes Vlk].

5. Pasaverit jyus, ļauteņi,
Kaids breinums teirumā:
Zači puišus apspārdēja
Ar pakaļis kuojeņom.
365 [Sakstagalas Rz].

6. Ei, jel manu vecu tēvu
Silā zaķi norējuši;
Es būt' viņu pats paglābis,
Smiekliem vien nevarēju.
Es meičām mutes devu
Par naksniņas gulējumu.
94 [Dunikas Lp].

54481.

Aizvakar sila zaķis
Manu tēvu nobiedēja:
Pagaid', sila rakarīti,
Būs aukliņa kakliņā.
236 [Līvānu D].

54482.

Zaķis manu tēvu spēra
Ar pakaļas kājiņam.
Kad es, zaķi, tevi speršu,
Zili dūmi nokūpēs;
Panāks tevi svina lode,
Dui tērauda pederītes.
431 [Tāšu (Talsu) Lp].

54483.

Tavu joku, kas nu bija,
Zaķis puisi nobadīja!
Puisis pārnāk raudādams,
Zaķis aizskrien kāpostos.
605 [Skolas].

54484.

Sveinīt, munu kukainīt,
Tu nūsleiki keiselī;
As gribēju ratavuot,
Aiz smīkleņa navarēju.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

54485.

Troka buoba pīdzāruse,
Kozu jyudzja komonuos;
Jo tej koza koza uotri skrēja,
Šei veļ grūžus kustynuoja.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

54486.

Trīs veci čigāni
Kūmās stāvēja,
Visiem trijiem
Džindžalas rokās.
74 [Cīravas Azp].

54487.

Tu puisīt, ķekainīt,
Tu jau manis nedabūs'!
Tu dabūs' čigaiņ Dori
Ar visiem vērzakiem.
70 [Cēres Tl].

54488.

Veŗat dures, veŗat dures,
Sveša smaka istabā!
Suņa plūčis Ķēķē vira
Uz uguni kastrolē.
355 [Rucavas Lp].

7) Mielasts

33407.

Desa tek pa celiņu,
Līkumiņus mētādama;
čigāns tek pakaļā,
Aizbariņus lasīdams.
121 [Gulbenē (Md)].

33408.

Dod gaļas, dod gaļas,
Man gaŗš deguns,
Trīs gadi gulēju
Paseknī.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

33409.

Ēd pate, māmiņa,
Savu ceptu maizīti,
Kam lēci pār abru
Mīcīdama!
216 [Ventspilī].

- 236 -

33410.

Ēdat, bērni, sāl' ar maizi,
Man gaļiņas vairs nevaid;
Trīs dieniņas kazu kavu,
Vēl tā lipu kustiņāja.
224 [Kabilē (Kld)].

33411.

Es bulli iedzīšu
Tai sētiņā:
Te bij sviestiņš
Sadarīts.
216 [Ventspilī].

1. Mēs bulli nedzīsim
Šī sētiņā,
Kam raušus necepa
Ķekatu vakaru.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

33412.

Es jau zinu saimniece,
Kur gaļa stāv:
Kambarī plauktā
Krustiņš virsū.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gan zinu, gan zinu,
Kur gaļa stāvi:
Klētē tīnē,
Vāciņš virsū.
226 [Kandavā (Tl)].

2. Ķekata ķekata,
Pīrāgu pīrāgu!
Pīrāgs klētī,
Krustiņš virsū.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

33413.

Es nebiju kazas gaļas
Visu gadu dabūjuse,
Nu dabūju kazas gaļu
Ziemassvētku vakarā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33414.

Es čigānam rada biju,
Man tie plaušņi nemīlēja;
Man mīlēja cūkas gaļa,
Liela lopa cepetiņš.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

33415.

Gaļas gribu, gaļas gribu,
Man gaŗš deguns,
Visu gaļu sakāru
Deguna galā.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33416.

Gaļu gaļu, saiminiece,
Tev vepriņi aizgaldā;
Alu alu saimes tēv,
Tev miezīši apcirknī!
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

334161.

Budēlīši gaļu prasa,
Kur bij man gaļu ņemt?
Bērni gaļu izēduši,
Kauli katla dibenā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

33417.

Izcepu kukuli
četriem stūŗiem:
Tas bij ķekatu
Mielastiņš.
216 [Ventspilī].

33418.

Kal, kalēj, ko kaldams,
Uzkal man īleniņu:
Sīksta bija kazas gaļa,
Pilni zobi pielīduši.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

33419.

Kas deva gaļu,
Tam auga cūkas
Glumām spalvām,
Treknām miesām.
Kas deva siļķi,
Tam auga kaķi,
Tam auga kaķi
Izsprāgušām acīm.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

1. Kas mums deva siļķes ēst,
Tam lai visi kaķi sprāgst;
Kas mumsdeva gaļu ēst,
Tam lai lieli vepŗi aug.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33420.

Kas man koču i nedeva
Ziemassvētku vakarā,
Lai tam zirgs mežā skrēja
Ar visiem lemešiem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 237 -

33421.

Kas mūsu plāniņā
Sudrabu palēja?
Māmiņa palēja,
Vakariņas nesdama.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

33422.

Kas čigānam alu deva,
Lai aug mieži tīrumā;
Kas čigānam gaļu deva,
Lai aug balti sivēniņi!
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

33423.

Kulksnīši grabēja
Katla dibenā.
Nu būs bērniem
Taukoti vēdari.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33424.

Kur sētiņa laipi mesta,
Tur maizītes dievsungan;
Kur sētiņa zaļu mauru,
Tur maizītes vairs navaid.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

33425.

Kučā kaļadā,
Riteņa desa,
Riteņa desa,
Puscūkas galva!
301 [Paskavā(?)].

33426.

Māmiņa māmiņa,
Dal' vecu tiesu:
Kukuli maizes,
Kann' alutiņa!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33427.

Māmiņa māmiņa,
Pīrāgi pīrāgi!
- Pīrāgi necepti,
Nevangalēti.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33428.

Ne gaļas labada
Ķekatas lēca:
Linīnu labada,
Balt' avetīnu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33429.

Nedomā, saimeniece,
Ka es nācu gaļas dēļ:
Es iznācu lustes dēļ
Savus bērnus izvadāt.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33430.

Nesmejiet, sveši ļaudis,
Kāda mana barībiņa:
Buka gaļa, rutku lapas,
Ar dūmiem apkvēpušas.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33431.

Saimeniece siļķi cepa
Pukstēdama, stenēdama.
Vai tu puksti, vai tu steni,
Drusciņ gaļas ar vajaga!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33432.

Saimeniece cisku kasa,
Negribēja gaļas dot.
Vai tu kasi, vai nekasi,
Tāpat gaļa jāpiedod!
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)], 269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

33433.

Zini pate, saimeniece,
Ko vajaga budēlim:
Ceptas gaļas, baltas maizes,
Jaunas meitas klātgulēt.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33434.

Zini, zini, saimeniece,
Ko vajaga budēlim:
Sūti zēnu, vai meitēnu,
Lai pārnesa brandavīnu!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33435.

Zinu, zinu, nesacīšu,
Tēvs nokava kazlēniņu,
Rijā āda apakš baļļas,
Klētī gaļa spannītī.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

33436.

čigānam, nabagam,
Nopelnim [Nopelnīta] garoziņ':
Visi ciemi jāstaigā,
Visi suņi jālādin'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

- 238 -

1. čigānam, tatāram
Bij pelnīta garoziņa:
Citā vietā suņi rēja,
Cits ar skruķi pavadīja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

33437.

čigāniete māmuliņa
Vakar kava sivēniņu;
Šodien mani pamieloja
Ar sivēna kājiņām.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

33438.

čigānos laizdamās,
Iesabāžu teļa galvu:
Kad nedeva ēsti, dzerti,
Graužu savu teļa galvu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33439.

čigānos laizdamās,
Trinu asu tuteniņu;
Kur māmiņa gaļu grieza,
Es ar savu tuteniņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33440.

Vecāmāte, vecāmāte,
Glabā sviestu radziņā:
Pavasari griķu maize,
Vajag sviesta pavalgam.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Ai vecā māmuliņa,
Glabā sviestu cibiņā:
Pilni plaukti kriķu maizes,
Tai vajaga pavaldziņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

54489.

Cygoniņu lela draudze: kaļadū
kaļadū!
Dūd, saiminīc, mums desiņu,
kaļadū, kaļadū!
Ka nadūsi mums desiņu, kaļadū
kaļadū!
Bāzsim cyuku kuleitī, kaļadū
kaļadū!
143 [Jāsmuižas D].

54490.

Oi des, oi des,
Kam gāj ciema?
Kur tev satik,
Tur tev apeid.
329 [Popes Vp].

54491.

čigānbērni priecājās,
Vakarā būs deseles.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54492.

čigāns lēca, čigāns deja
Krējumtiņa prasīdams.
Nāc, čigān, uz pavasari,
Kad katenes vadāsies.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

54493.

čigāns nesa maiz' un gaļu,
čigāniete kāpostiņ's;
Lai tā gaļa, ku' tā gaļa,
Kad tie mīksti kāpostiņ'!
413 [Stendes Tl].

54494.

čigāns saka čigānam:
Gaļas gribu, gaļas gribu.
Vai tu, aklis, neredzēji:
Balta ķēve linaitā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54495.

Es atguoju, kaļadneica:
Dūdit maņ kaļadiņu! kaļaduo
kaļaduo!
Dūdit zierņu, dūdit pupu, kaļaduo,
kaļaduo!
Dūdit cyukas smecerīti, kaļaduo
kaļaduo!
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

54496.

Es atguoju, kaļadnīca: kaļadū
kaļadū!
Dūdit manim pupu, zierņu; kaļadū
kaļadū!
Dūdit vysas labībiņas, kaļadū
kaļadū!
Dūdit cyukas smecerīti! kaļadū
kaļadū!
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

54497.

Es čigāna roda biju, totara totara!
Man tie plauši nasmeķēja; totara totara!
Man vajaga zosu, gaļas, totara totara!
Krāsnī ceptas vērša gaļas! totara
totara!
358 [Rugāju Abr].

1. Es čigāna rada biju,
Man tie plauši nesmeķēja;
Liela lopa dzīslu gali,
Tie man labi gan smeķēja.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

- 239 -

54498.

Es bij' gaŗa čigāniete
Aiz visām čigānietēm;
Es pasniedzu kraškā gaļu,
I zemēji stāvēdama.
418 [Sunākstes Jk].

1. Es gaŗāka čigāniete
Aiz visiem čigāņiem;
Es pasniedzu klētī gaļu,
I zemē stāvēdama.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

2. Es garāka čiganice
Aiz visiem čigāniem;
Es pasniedzu kukņā gaļu,
Kājiņās stāvēdama.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

54499.

Gaļas gribu, gaļas gribu,
Garš mans deguns.
Septiņi gadi gulēju
čakārņu bedrē,
Un pārnācu mājā
Ar tām līkām kājām.
572 [Tukums Tk apr.].

54500.

Pieci gadi sagulēju
Karpeļu bedrē;
Gaļas gribu, gaļas gribu,
Man tukšs vēdars.
605 [Skolas].

54501.

Jau aizguoja, jau aizguoja, taldaruo taldaruo!
Atneseisi, atneseisi: taldaruo taldaruo!
Zierņu sīku, pupu sīku, taldaruo taldaruo!
Kaņipeišu vuoceleiti, taldaruo taldaruo!
236 [Līvānu D].

54502.

Kas tur mirdz, kas tur zvirn
Meitu mātes istabā?
Meitu māte alu dara,
Ķekatīnas gaidīdama.
282 [Nīcas Lp].

54503.

Kur tie bērni palikuši
Ar tiem tauku vēderiem?
Visu gaļu apēduši-
Kauli katlu dibenē.
Gaļu gribu, gaļu gribu,
Cūkslīšus cūkslīšus.
382 [Sēmes Tk].

54504.

Kur to cūku vārīsim?
Lību mātes Ķēķītī.
Lību mātes īstais dēls
Pirmais zupas lūkotājs.
72 [Cesvaines Md].

1. Pauškam cūku nozaguši-
Kur to cūku vārīsim?
Polvarkkroga Ķēķītei,
Polvarkkroga krodzenīca
Pirmā zupas lūkotāja.
72 [Cesvaines Md].

54505.

Labi ļaudis, labi ļaudis,
Labi mani pamieloja:
Stribināja sēņu zupu
Ar sidraba kaŗotēm.
Lai tā zupa, kā tā zupa,
Kur tās labas kaŗotītes.
94 [Dunikas Lp].

54506.

Labi mani pamieloja
Mazajā ciemiņā:
Izcep manim oda šķinķi,
Circenīša sānkaulīti.
46 [Beļavas Md].

54507.

Labi mani pamieloja
Tai mazā ciemiņā:
Zirgam desas, suņam auzas,
Pašam vecus kažociņus.
159 [Jumurdas C].

54508.

Labi mozi čiguoneņi, taldaruo taldaruo!
Berit miltus skūtelē! taldaruo taldaruo!
Puorguojuši Ūdzes kolnu, taldaruo taldaruo!
Vuoreisimi bīzputreņu, taldaruo taldaruo!
236 [Līvānu D].

54509.

Lustējiet, mani bērni,
Šodien gaļu vārīsim!
Vakar vilku dīrājām
Liela meža maliņā.
146 [Jaungulbenes Md].

- 240 -

54510.

Māmīna māmīna,
Sierīna sierīna,
Salda brandavīna!
Ja neva saldā,
Tā paša sīvā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54511.

Mēs mājās neiesim,
Biezas putras neēduši;
Augsti kalni, dziļas Lejas,
Klaudzēs mūsu vēderiņi.
380 [Sēlpils Jk].

54512.

Mielo, māmiņa,
Ķekatu bērnus!
Ķekatu bērniņi
Tie grezni dzieda.
141 [Ivandes Kld].

54513.

Mūkat, bērni, ķekas nāk,
Ko jūs ķekas pamielosat?
Klētī kvieši, stallī auni,
Nav ķekām galdā celt.
398 [Skrundas Kld].

54514.

Namamāte nezināja,
Ko vajaga budēlim:
Prišu gaļu, saldu alu,
Jaunu puisi klātgulēt.
464 [Vānes Tk].

54515.

Nu būs laime, nu būs laime,
Nu satiku saimenieci;
Saimeniece gaļu dos,
Saimenieks brandavīnu.
Sūtīs zēnu vai meiteni,
Lai pārnesa brandavīnu.
572 [Tukums Tk apr.].

54516.

Pēc maniemi, kaimiņien,
Atsasēst' skaidienā,
Dod man ēst, dod man dzert,
Es par tevi nebēdāj'!
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

54517.

Saimnieksa lielijāsa,
Piecas cūkas barojot;
Nogāja ķekatas,
Nebija šķipatas,
Meitas gaļu noēdušas,
Kauli viena atlikuši.
282 [Nīcas Lp].

1. Saimeniece lielījās:
Pieci vepŗi uz istabu;
Kad atlecu ķekatās:
Pate gaļu saēduse,
Kauli vien atlikuši.
604 [Dažādi iesūtītāji].

2. Namamāte lielījāsa,
Pieci vepŗi uz istabu;
Znoti gaļu noēduši,
Kauli vien atlikuši.
282 [Nīcas Lp].

3. Ciemiņmāte lielījas,
Kada daudza gaļas ir;
Puiši gaļu apēduši,
Meitas kaulus grabināja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54518.

Saimeniece, siļķu ciska,
Negrib labu gaļu dot.
Kas dod speķi, tam aug suķi,
Kas dod siļķi, tam sprāgst kaķi.
70 [Cēres Tl].

54519.

Sētu gāju no sētiņas-
Pupām vieni ēdināja;
Tā vārdiņa nesacīja:
Pacepsim cūkas gaļu.
214 [Lažas Azp].

54520.

Stalga māte, stalga meita,
Visu gaļu apēdušas;
Kad atnāca ķekatīnas,
Nav neviena kumosīna.
94 [Dunikas Lp].

545201.

N. n. māte lielījās,
Pieci šķiņķi uz istabu;
Stalga māte, stalga meita,
Visu gaļu apēdušas.
Atlekušas ķekatīnas,
Nav neviena kumosīna.
282 [Nīcas Lp].

54521.

Stalga māte, stalga meita,
Visu gaļu apēduši;
Kauli vien tik karājas,
Nav ko znotu pamielot.
282 [Nīcas Lp].

- 241 -

54522.

Sīvasmuote mani baroj
Ar tu zača zaļu gaļu.
Dud, Dīveņ, sīvasmuotei
Kai začam nūlakstīt.
605 [Skolas].

54523.

Sūtat puiku vai meiteni,
Lai pārnesa brandavīnu!
Saimeniece goda sieva,
Tā iedeva brandavīnu;
Saimenieks stirbiksītis,
Tas nedeva brandavīnu.
245 [Lutriņu Kld].

1. Saimenieks šķībelbiksis,
Mums nedeva brandavīn';
Saimeniece laba sieva,
Tā dod alu nodzerties.
540 [Jelgava Jg apr.].

54524.

Svuoča svuoču mielojās,
Pelnos desas sutināj';
Apkārt silts, vidū salts,
Ekur laba mielošana!
241 [Lubānas Md].

54525.

Še, sunīti, mīksta maize,
Vakar cepta vecas bābas,
Vecas bābas līkiem pirkstiem.
46 [Beļavas Md].

54526.

Škitu olis napīdzert
Mozajā cīmiņā,
Kai atrodu soldon' olu,
Treis naksniņas puorgulēju.
358 [Rugāju Abr].

54527.

Trīs trīs kazu kājas,
četri plunču gabaliņ':
Pieliksim pētersīli,
Tad būs vācu barībiņ'.
104 [Ēdoles Vp].

54528.

Uz bruoļim gostūs guoju,
Ņēmu leidza uoža golvu;
Ka maņ bruoļi āst nadeva,
Graužu sovu uoža golvu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

54529.

Vinceit, duška, mozgoj kotlu,
Maņ ir taida myltu druska,
Vuoŗāsim steivineicu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

54530.

Zinu, zinu, nesacīšu,
Ko mēs ēdām launagā:
Tēvs nokāva ciema kazu,
To mēs ēdām launagā;
Zem kubula gaļu lika,
Pirtī ādu sutināja.
358 [Rugāju Abr].

54531.

Zinu, zinu nesacīšu:
Tēvs nokāva ciemāzīti;
Cita gaļa gaļa podā vārās,
Cita rijā kubulā.
391 [Sinoles Vlk].

54532.

Žēlo, žēlo, budulīš',
Es jūs labi pamieloš':
Došu alus, cūkas šķiņķi,
Baltas maizes kukulīti.
70 [Cēres Tl].

8) Izlūdzas vai nozog gan ēdamas lietas, gan drēbju gabalus

33441.

Apakš cieta akmentiņa,
Tur gul skopu dzēselītes,
Diedziņā karājās,
Uz oglēm zvērojās.
Apakš mīkstas villainītes,
Turgul naudas devējiņš
Mīkstos dūju spilvenos,
Rakstītos palagos.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33442.

Dodat, meitas, cimdus, zeķes
Tam budēļu vecajam:
Kad nedos cimdus, zeķes,
Augs jēriem īsa vilna.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 242 -

33443.

Es bij' gaŗa čigānīce,
Man bij labi zagti iet:
Es pasniedžu kraškā gaļu,
I kājās stāvēdama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Gaŗajam čigānam,
Tam bij labi zagti iet:
Tas pasniece skorbē(?) gaļu,
Ir zemē stāvēdams.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

33444.

Kas manu ērkuli
Apziedaneja,
Lai Dievs ziedana
Tam linu druviņu,
Tam linu druviņu,
Tam avju stallīti.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Kas manu ērkuliņ'
Apziedan,
Lai Dievs ziedan
Tam linu druvu,
Tam linu druviņu,
Tam aitu stalliņu.
Kas manu ērkuliņ'
Nosvilan,
Lai aug kušķīts
Muguras vidū!
216 [Ventspilī].

33445.

Kavājat īlenus,
Kavājat susekļus!
Ķekatu pulkā
Rāvēji ļaudis.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33446.

Ko tie mani cāļi lasa,
Pa pagalmu tecēdami?
čigāniņu māmiņai
Putraimiņi pabiruši.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

33447.

Mēroju, mēroju
Pagaŗus kreklus:
Nākošu gadiņu
Tik gaŗi lini!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

33448.

Neraudiet, mani bērni,
Man ir milti kulītē;
Aizbraukuši aiz kalniņa,
Vārīsam biezuputru.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Neraudiet, man' bērniņi,
Man ir milti kulītē;
Kur krogā ieiesim,
Tur mēs gricku vārīsim.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2. Ai ai čigāniņi,
Kur putriņu vārīsim?
Aiz kalniņa krūmmalā,
Tur zemnieki neredzēja.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

33449.

Nu lustīgi, mani bērni!
Rītā gaļu vārīsim,
Vakar vilku dīrājām
Liela purva maliņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

33450.

Saguojušas kaladneicas,
Prosa boltu vylnuoneišu.
Man pošai muosys auga
Vylnuoneišu nosuotuojis.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

33451.

Saimeniece saimeniece,
Glabā savu suseklīti:
Nu sanāca budelīši,
Susekliņa zadzējīni;
Rītu būs svēta diena,
Visiem mati jāsukā
[jāķērsē].
40-1 (Lapmežc.).

33452.

Trīs cūkas, četras kazas,
Divi kuņģa gabaliņi;
Pieliksimi pētersīles,
Būs mums labs cepetīts.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

33453.

čigāniņi, mani bērni,
Nezodziet suseklīšu;
Īleniņus vien zodziet
Māsiņai pūru šūt!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 243 -

1. Cigānēni, mani bērni,
Nezodziet sīpoliņus;
Zodziet linus, īleniņus,
Ar ko kurpes šūdināt!
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

33454.

čigānos laizdamās,
Trīs kulītes apsakāru:
Vienā rudzi, otrā mieži,
Trešā gaļas gabaliņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

54533.

Ai svešās ķekatiņas,
Negriež manu audekliņu!
Man ir gŗūti jāstrādā
Linu vērptu audekliņu.
282 [Nīcas Lp].

54534.

Dodat, meitas, cimdus, zeķes,
Tam budēļu vecajam!
Augs jums aitām gaŗa villa
Līdz pat kāju nadziņiem.
149 [Jaunpils Tk].

1. Dodat, meitas, gaŗu villu
Vecajami nabagam!
Lai aug aitām gaŗa villa
Līdz nadziņu galiņiem.
604 [Dažādi iesūtītāji].

2. Dodat, meitas, cimdu pāri
Tam budēļu vecajam!
Tad augs jēri, kazlēniņi
Pa ciņiem i lēkādam'.
513 [Zemītes Tk].

54535.

Kavājat susekļus, kavājat īlenus,
Ķekatu lecēji rāvēju ļaudis.
Ku nu duršu, ku nu duršu,
Nev neviena krāsnes poda?
Ronas puika plānīnā,
Tam iedūru vēderā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. Kavait īlenus,
Susekļa kātus,
Ķekatu dienā
Rāvēji ļaudis.
282 [Nīcas Lp].

2. Kavājat susekļus, kavājat īlenus,
Ķekatu ļaudis, tie lieli zagļi.
Ķekatu tēvam trīs labas lietas,
Tā pate dīsele no veca praula.
282 [Nīcas Lp].

545351.

Vec tēs, vec tēs,
Sārg savu īlan:
Vis mūsu draudzibu
Īlanu zagļi.
79 [Daudzeses Jk].

54536.

Necerēju, nedomāju
To Anniņu zagļa bērnu:
Nokrita no roves
Ar desu maisu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

54537.

Saguojušas kaļādnīcas,
Kaļāduo kaļāduo!
Prosa boltu vylnonīšu.
Man pošam muosas auga,
Vylnonīšu nosuotuojas.
174 [Kārsavas Ldz].

54538.

Tu, Juonīt, vystu zaglis,
Kam tu munu vystu zogi?
Es tev svīžu armylynu,
Tu nūskrēji par kilynu.
143 [Jāsmuižas D].

1. Es sacēju tev, staseiti:
Munu vystu nadzanoj!
Es tev svīžu ar mylynu,
Tu noskrēji par kilynu.
168 [Kalupes D].

54539.

Tu puisīti, lobs cilvāks,
Kom tu guoji miltu zogt?
As tev situ ar miliņu,
Tu nūskrēji par kiliņu.
559 [Rēzekne Rz apr.].

9) Budēļi atnes sekmes saimniecībā

33455.

Es pielēcu zirgstallim,
Dievs dev' bērus kumeliņus;
Es pielēcu govstallim,
Dievs dev' raibas raibelītes;
Es pielēcu aitstallim,
Dievs dev' mazus sprogainīšus;
Es pielēcu cūkstallim,
Strīpains, deglains midzīt' vilka;
Es pielēcu zosstallim,
Dievs dev' mazus klēgātājus.
216 [Ventspilī].

- 244 -

1. Es pielēcu cūku stalli,
Dievs dev' mazus strīpainīšus;
Es pielēcu avju stalli,
Dievs dev' mazus sprogainīšus.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

2. Kučā kaļadā!
Aitai pāris aveniņu;
Kučā kaļadā!
Kazai pāris kazlēniņu;
Kučā kaļadā!
Cūkai desmit sivēniņu;
Kučā kaļadā!
Pilli staļļi bēru zirgu;
Kučā kaļadā!
Pillas kūtis raibu govju.
301 [Paskavā(?)].

33456.

Esi laba, meitu māte,
Māci savas meitas labi,
Cel no rīta labi agri,
Lai iet lopu apraudzīt,
Vai ir jēri, vai kazlēni,
Vai mazie tprutulēni.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

33457.

Ķekatā lēkatā!
Lēksim kāļu dārzīnā,
Lai aug kāļi, kāpostīni
Apaļām galvīnām,
Apaļām galvīnām,
Rūtainām lapīnām.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33458.

Ķekatas ielēca
Dūm' istabēju:
Dievs deva miglaiņu
Vasariņu.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

33459.

Ķikota ielēca
Kāpostu dārzā,
Noēda baltos
Kāpostiņus.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33460.

Lec, ķekata, kur lēkdams,
Lec kāpostu dārziņā,
Nomin visas sīkas nātres,
Lai aug balti kāpostiņi!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)], 216 [Ventspilī].

1. Ķiku Ķiku ķikuliņ,
Lec kāpostu dārziņā,
Min zālīti kājiņām,
Cel augšām kāpostiņu!
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

33461.

Meitiņām, māsiņām,
Lielu prieku pasacīju:
Divi laivas jēru nāca,
Trešā sīku kazlēniņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33462.

Parādi, tētīni,
Kur linu druva,
Lai var ķekatas
Zālīti izmīt:
Linīni druvā,
Zālīte ežā!
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Parādi, tēvīni
Kur linu zeme!
Zālīti izmīšu,
Linīnus iemīšu.
158 (Nīcā).

33463.

Puiši, sliņķi, negulat,
Eit', raugāti zirgu stalli:
Ķekatīnas ielaidušas
Stallī bērus kumelīnus.
Meitas, sliņķes, negulat,
Eit', raugāti aitu stalli:
Ķekatīnas ielaidušas
Stallī baltas avitīnas.
Sievas, sliņķes, negulat,
Eit', raugāti govju stalli:
Ķekatīnas ielaidušas
Stallī raibas raibulīnas.
158 (Nīcā).

33464.

Sasagrieza čigāniņi
Īstabiņas dibinā:
Sagriez, Dievs, rudzus miežus
Lielajā tīrumā!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 245 -

33465.

Saiminiece man prasīja,
Cik kazai kazlēniņu.
Vilki velni viņus zina,
Es gar kazām nepinos!
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

1. Moderīte man vaicāja,
Kad būs kāzas kazlēniem.
Vilki zvēri viņus zina,
Es ar zvēriem nepinos!
Cilvēkiem gan zināju,
Kas meitām piederēja:
Kupli gurni piederēja
Pie ikkatras mātesmeitas.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

33466.

Strump mani jēriņi,
Strump kazlēniņi,
Es pate strumpāju
Budēļu vakaru.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

33466v1.

Spriņģu, mani jēriņi,
Spriņģu, kazuliņi!
Es pats spriņģoju
Pīrāgu vakarā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

33467.

Tā bij māte, tai bij meitas,
Tā māk meitas audzināt:
No rītiņa agri cēla,
Lai iet lopus apraudzīt.
Govīm teļi, aitām jēri,
Cūkām mazi sivēniņi.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33468.

Tais mājās slinkas meitas,
Neiet lopus apraudzīt:
Kūtī mazi jēri brēca,
Laukā mazi kazlēniņi.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

33469.

Tik smīdra, tik gaŗa
Miezīšu vārpa!
Smīdrā vārpā
Brieduši graudi.
216 [Ventspilī].

54540.

Ai nama māmīna,
Rādi linu druvu!
Ķekatas sajāja
Zālīti mīdīt.
94 [Dunikas Lp].

1. Parādi, māmīna, ku' linu druva,
Lai var ķekatas zālīti mīt;
Lai auga linīni lins lina galā,
Audīsim skāteŗus skāteŗa
galā.
282 [Nīcas Lp].

54541.

Tēvainīti, budulīti,
Lec kāpostu dārziņā!
Lai aug tādi kāpostiņi
Kā buduļa cepurīte.
112 [Ezeres Kld].

1. Lec, budēli, dārziņā,
Lai aug labi kāpostiņi;
Lai aug mani kāpostiņi
Kā budēļa cepurīte.
464 [Vānes Tk].

54542.

Ķekatā, ļekatā,
Lēksim kāļu dārziņā!
Lai aug kāļi, kāpostiņi
Rūtainām lapiņām.
94 [Dunikas Lp].

54543.

Ķekatā, ļekatā,
Lēksim kāļu dārziņā!
Pašai cūkai šūtas kurpes,
Suvēnīņiem zābaciņi.
94 [Dunikas Lp].

54544.

Cipu capu, cabulīti,
Palaid mani istabā!
Augs tev raibi dūrainīši
Uz aitiņu mugurām.
572 [Tukums Tk apr.].

54545.

Cibu čabu, bolūdeit,
Īlaid mani ustobā!
Es tev dūšu boltu vystu
Ar vysim cuoleišimi.
182 [Kaunatas Rz].

54546.

Cienā labi budulīšus
Ar sausiem ziriņiem,
Cik ziriņu buduļam,
Tik jēriņu aizgaldā.
572 [Tukums Tk apr.].

- 246 -

54547.

Kas dūs dasis, tam beus ceukas, taldaruo taldaruo
Kas nadūsi, tam nabeusi, taldaruo taldaruo!
Ni vīna okla sivēneņa, taldaruo taldaruo!
236 [Līvānu D].

54548.

Kuča, kuļada,
Laidiet mani istabā!
Pilna kūte raibu govju,
Stallis bēru kumeliņu.
Kuča, kuļada.
Kuča, kuļada,
Laidiet mani istabā!
Cūkai desmit sivēntiņu,
Aitai pāris aveniņu,
Kuča, kuļada.
Kuča kuļada,
Laidiet mani istabā!
Es nezagšu ne īlena, ne adatu,
Kuča, kuļada.
Kuča, kuļada,
Laidiet mani istabā!
Suseklīti, to es zagšu,
To manim vajag,
Kaimiņu bērniem
Pinkainas galvas,
Kuča, kuļada!
540 [Jelgava Jg apr.].

54549.

Kupāt kupāja
Auniņa villa,
Tā lai kupāja
Nama saimeniece.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54550.

Nebada ķekatas
Gaļas labad lēca,
Liniņu labad,
Baltu avitiņu;
Sieniņa labad,
Salda brandaviņa.
282 [Nīcas Lp].

1. ķekats nelēca
Gaļīnas labad;
Sierīna labada,
Salda brandavīna.
282 [Nīcas Lp].

54551.

Neguļat, slinkas mātes,
Eit raugāt cūku stalli!
Ķekatīnas ielaidušas
Stallī baltus sivēniņus.
282 [Nīcas Lp].

54552.

Ko tu guli, saimeniece,
Ej tak lopus apraudzīt:
Govīm teļi, aitām jēri,
Cūkām siventiņi.
520 [Zvārdes Kld].

54553.

Paklausiesa, mana māte,
Ko vēl teva ķekatiņas:
Stallī bērus kumeliņus,
Klētis pilnas miežu, rudzu.
282 [Nīcas Lp].

54554.

Sildi, pildi menskas kūti,
Lai aug jēri, kazulēni;
Lai aug jēri, kazulēni,
Lai aug sirmi kumelīni.
318 [Plāņu Vlk].

54555.

Še auga trusītis,
Še pupalkšķītis,
Še pats pļukšītis
Saderināts.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54556.

Trusuliti, reseliti,
Lec pa logu istabā!
Es jums došu ēst un dzert,
Tu man sirmus kumeliņus.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

54557.

Zaķi, miežus neēdat
Nāburga saimnieka tīrumā!
Tārpi, kāpostus negraužat
Nāburga saimnieces dārziņā!
192 [Kosas C].

- 247 -

10) Dažādas budēļu dziesmas

33470.

Ei mani smalkie
Lin' lindraciņi!
Aizmirsis, nevilku
Ķekatu vakaru.
Cit' gadu, cit' gadu,
Tad vilkšu deviņus.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

33471.

Ai čigānu māmuliņa,
Tavus daiļus čigāniņus!
Puiši gaŗos zābakos,
Meitas zīda lakatos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Redz kur skaisti čigāniņi
Ziemassvētku vakarā;
Puiši, vīri zābakos,
Meitas, sievas pastalās.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

2. Še čigāni bagātāki
Par visiem čigāniem:
Jaunikungi zābakos,
Jumpraviņas kurpītēs.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

33472.

Aiz ko man gribējās
Svētkos iet čigānos?
čigāns bija mans tētiņš,
čigāniete māmuliņa.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

33473.

Ar kauniņu vakar biju,
Ar kauniņu rītā būšu,
Bez kauniņa vien tik biju
Ziemassvētku vakarāi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

33474.

Brisku brasku jaunikungi
Par tiem liepu zariņiem;
čibu čabu mamzelītes
Par tām liepu lapiņām.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33475.

Budēli, tēvaini,
Audzini bērnus!
Kad bērni izaugs,
Tad pašu pakārs.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

33476.

Budēlim, tēvainim,
Izkrituse sēņu kule;
Jaunas meitas pacēlušas,
Ieliek pūra dibinā.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

33477.

Budēlīšu mātītēm
Ceļā tika radībiņas;
Uz akmiņa pirti kūra,
Strautā slotu sutināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. čigānam, nabagam,
Ceļā tika nelaimīte;
Uz cintiņas guni kūra,
Micē silda ūdentiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33478.

Dīv'aņč brauc'a por azaru,
Boltus ladus lauz'eidams;
Pec Dīv'eņa svuota Muora,
Līpa lopas kluosteidama.
414 [Krāslavas apkārtnē], 415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

33479.

Duido duido šo naksniņu,
Citu vairs neduidošu,
Citu vairs neduidošu
Jaunu puišu kažokāi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

33480.

Es acis nerādu
Šo vakariņu,
Lai skauģis neredz
Manu augumiņu.
216 [Ventspilī].

33481.

Es no Rīgas budēlītis
Ar tām glāžu tupelēm;
Līdz iegāju, līdz saplīsa
Tupeles gabalu gabalos.
Ņem, māmiņa, saru slotu,
Slauki savu istabiņu!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Budēlītis es no Rīgas
Ar tiem glāžu zābakiem;
Dancot gāju, man saplīsa
Mani glāžu zābaciņi.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33482.

Es čigāna meita biju,
Jauna kunga līgaviņ';
Jauni kungi nepazine,
Ka čigāna meita bij'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

- 248 -

33483.

Es čigāna meita biju,
Kā jumprava vien staigāju:
Kurpes kājā, niedre rokā,
Galvā zīļu vainadziņš.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

1. čigāns bija mans tēvīnis,
čigānīte māmulīna,
Es čigāna meita biju,
Kā preilene vien staigāju,
Klumpas kājās, pīpe zobos,
Galvā salmu cepurīte.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

33484.

Es čigāna meita biju,
Kā jumprava vien staigāju.
čigāns sētā zirgus mija,
Es pa logu skatījos,
Es pa logu skatījos,
Lai čigānu nenokrāpj.
čigāns priežu prasītājs,
Es tā priežu vāķējiņa.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

33485.

Es čigāna meita biju,
čigāns bija mans vīriņš.
čigāns laukā zirgus mija,
Es pa logu skatījos.
Mij, vīriņi, labus zirgus,
Man braucamu kumeliņu,
Man braucamu kumelīnu,
Sev jājamu ērzelīti!
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

33486.

Es čigāna sieva biju,
Kā jumprava vien staigāju,
Kurpes kājā, niedre rokā,
Sēd' galdiņa galiņā.
Pa lodziņu raudzījos,
Kur vīriņi zirgiem mija.
Mans vīriņis labs vīriņis,
Tas mācēja zirgiem mīt,
Tas iemija lielus zirgus,
Jēme lielus piedaviņus:
Zirņu sieku, pupu sieku,
Kaņepīšu pasijāni.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

33487.

Es pa logu skatījos,
Redz', kur mana čube nāk:
Kurpes kājās, niedre rokā,
Sarkans zīdes nēzdodziņš.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

33488.

Igaunītis mans vīriņš,
Es igauņa līgaviņa;
Igauns mani izmācīja
Kuratāt, peratāt.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

33489.

Jūs, ļautiņi, nezināt,
No kurienes budēlīši:
No Rīgas nākuši
Namnieka dēli.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Saiminiece man vaicāja,
No kurienes budēlīši:
No Rīgas, no Rīgas
Kazāku dēli
Dzīparu pītām
Pātadziņām.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

33490.

Kad es biju jauna meita,
Es dažādi lepojos:
Es pašuvu tādu jaku,
Piecas ļipas pakaļā.
Cik es gāju baznīcā,
To es vilku mugurā;
Visi Rīgas jaunikungi
Uz manim lūkojās.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

33491.

Ķekatā ļekatā!
Melni krekli mugurā.
Kā būs mumis, nabagiem,
Lielasdienas sagaidīt!
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33492.

Ķekatnieki, mani bērni,
Kur jūs visi saiesiet?
Pie madītes, malējiņas,
Pie jurģīša, arājiņa.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

33493.

Ķekatu tēvam
Tērauda bikses,
Ķekatu māmīnai
Vaŗa lindracīns.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 249 -

33494.

Kur to teci, doru pele?
Kolidū kolidū!
- Tek' uz zārdu zirņus ēst.
Kolidū kolidū!
Ka tev' tur nenosita? K. k.!
-Es iebēgu aliņā. K. k.!
Kā tu tur nenosali? K. k.!
-Sasakūru kaula guni. K. k.!
Kā tu tur nesadegi? K. k.!
-Sasapraužu adatās. K. k.!
Kā tev tas nesāpēja? K. k.!
-Sasmērēju vecu sviestu. K. k.!
Kur tu jēmi vecu sviestu? K. k.!
-Vecasmātes tīnītē. K. k.!
Kur tā jēme, vecamāte? K. k.!
-Raibas govs cicītī. K. k.!
Kur tā jēme, raiba govs? K. k.!
-Zaļas zāles galiņā. K. k.!
Kur palika zaļa zāle? K. k.!
-To noēda Dieva zirgi. K. k.!
Kur palika Dieva zirgi? K. k.!
-Tos aizjāja Dieva dēli. K. k.!
Kur palika Dieva dēli? K. k.!
-Tie uzkāpa debesīs. K. k.!
Tie uzkāpa debesīs
Pa sudraba trepītēm.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kur tu teci, moza pel'a? Koladu koladu!
- Da orūda zērņu zogtu.
Kai ti tevi nasagiva?
- Es ībāgu al'eņā.
Kai tu tī nanūsoli?
- Sasakiuru kaula guni.
Kai tu tī nasadagi?
- Sasaspraužu odotuos.
Kai tev asnis natecēja?
- Sasasīžu vacu svīkstu.
Kur tu jēmi vacu svīkstu?
- Vacuosmuotis pyureņā.
Kur tei jēme, vacuomuote?
- Raibas gūvis ciceitī.
Kur tei jēme, raiba gūvs?
- Zaļis zuol'es gal'eņā.
Kur palyka zaļa zuol'a?
- Dīva vērši nūāduši.
Kur palyka Dīva vērši?
- Dīva dāli [kolpi] nūdzynuši.
Kur palyka Dīva dāli [kolpi]?
- Uz kal'neņa pili taisa.
Kur palyka tei pileite?
- Zyluom gunim sadaguse.
Kur palyka tuos pl'ēnteņis?
- Dīva vystas izkosušas.
Kur palyka Dīva vystas?
- Līpeņā salākušas.
Kur palyka tei līpeņa?
- Dīva dāli nūcārtuši,
Dīva dāli nūcārtuši
Ar osīm zūbinīm.
Kur palyka tuos skaideņas?
- Jiureņuos salakstēja.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

2. Kur tecēsi, tu pelīte? līgo!
- Es tecēšu meža ceļu. līgo!
Kā tev' koki nenosita?
- Es palīdu pasaknē.
Ko tu ēdi pasaknē?
- Zaļas egles pumpurīšus.
Vai tev vēdars nesāpēja?
- Sasmērēju saldu kreimu.
Kur tu ņēmi saldu kreimu?
- Tur atdzina sveši gani,
Tur atdzina sveši gani,
Es izslaucu raibulīti.
(=Ik rindas galā piedzied: Līgo!)
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

3. Kur tu teci, sila pele? rutadi rutadi!
- Uz siliņu galdu šķelt. rutadi rutadi!
Nosis tevi lieli koki.
- Es pabēgšu zem eglītes.
Ko tu ēsi zem eglītes?
- Zaļas egles čiekuriņus.
Sāpēs tavs vēdariņš.
- Es smērēšu vasku sviestu.
Kur tu ņemsi vasku sviestu?
- Mīļas Māras kambarī.
Kur to ņēma mīļa Māra?
- Raibas govs cicīšos.
Kur to ņēma raiba govs?
- Rīta zāles rasiņāi.
Kur ta ņēma rīta rasa?
- No debeša lietiņš lija.
Kur ta ņēma debess lietu?
- No ezera riksna [=varavīksne] dzēra.
Kur ta ņēma ezeriņš?
- No avota iztecēja.
(=Ik rindiņas galā piedzied: Rutadi rutadi!)
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 250 -

4. Kur tecēsi, tu pelīte? Līgo līgo!
- Teku pirti kurinātu. Līgo līgo!
- Teku pirti kurinātu. Līgo līgo!
Kā tu dūmos nenoslāpi?
- Es palīdu pa zemīti.
Ko tu ēdi pa zemīti?
- Sīkus olu akmentiņus.
Kā tev sirdi nenospieda?
- Es uzdzēru saldu pienu.
Kur dabūji saldu pienu?
- Svētas Māras laidarā,
Svētas Māras laidarā,
Raibas goves pupiņā.
(=Ik rindiņas galā: Līgo līgo!)
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

5. Kur tu teci, rudzu pele? Līgo līgo!
Pirtē teku pirti kurt. Līgo līgo!
Kā tu dūmos nenoslāpi?
- Patecēju palāvē.
Ko tu ēdi, ko tu dzēri?
- Skujas ēdu, dūņas dzēru.
Kā tev muti nebakstīja?
- Apsvaidīju ar sviestiņu.
Kur tu ņēmi to sviestiņu?
- Vecasmātes podiņā.
Kur tā vecamāte ņēma?
Raibas goves pupiņos.
Kur tā raiba gove ņēma?
- Zaļas zāles rasiņā,
Zaļas zāles rasiņā,
Baltābola kalniņā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33495.

Mazi mazi čigāniņi,
Bet jo daiļi kumeliņi.
Ja tev tīk, saimeniek,
Mij ar mani kumeļiem!
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

33496.

Nedod Dievs tādu dienu,
Kādas dienas čigānam:
Tumsa nakts, suņi rej,
Desu kule mugurā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

33497.

Nedod Dievs tādu dienu,
Kādas dienas čigāniem:
Citā vietā suņi rēja,
Cits ar skruķi pavadīja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33498.

Žīdīns savu žīdenīti
Uz muldīnu vizināja.
Ak tu muļķis žīdelītis,
Nemāk ratus pataisīt!
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33499.

Šķil uguni, pūt uguni,
Nava goda istabā:
Blusa dīda circenīti,
Pie cekula turēdama.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

33500.

Šovakar šovakar
Mūs' kalpam kāzas.
Suns vāra mencīti,
Kaķis klāja galdu;
Tie blusi, tie prūši,
Tie panāksnieki,
Dancedami izlēca
Pa logu laukē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33501.

Sieviņ mana grabažiņa,
Kam tu muti neturēji?
Es tev' būtu uzturējis
Ar zagšanu, melošanu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

33502.

Seskis dara alutiņu,
Caur zemīti dūmi kūp.
Kas kait seskam nebrūvēt,
Pašam mieži, pašam rudzi!
Kamēr seskis raugu gāja,
Tamēr Līze izmaisīja.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

33503.

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Ķēkatnieki grabināja,
Pīrādziņu meklēdami.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 251 -

33504.

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
čigāns skalus grabināja,
čigānietes meklēdams.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

33505.

Tā vien mēs dzīvojam,
Kā tai kūķu vakarā:
Labus zirgus barojam,
Muižas meitas precējam.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Tā vien mēs dzīvojam
Ataudziņas maliņā:
Sirmus zirgus audzējam,
Jaunas meitas precējam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33506.

Tas bij traks cilvēciņš,
Kas čigāna meitu ņēma:
čigān' meita iejukusi
Gardi ēst, gardi dzērt.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

33507.

Tēviņam spica bārda,
Tieva gaŗa cepurīte;
Māmiņai smiekli nāca,
Uz tēviņu raugoties.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Žīdiņam melna bārzda,
Skaista cauņu cepurīte;
Žīdienei smiekli nāca,
Uz tā žīda skatoties.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33508.

Tēviņu tēviņu,
Īlanu īlanu!
Pastala pārplīsa,
Par sētu lēkdam.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

33509.

Tēvs man bija igaunīts,
Māte mana čigāniete;
Es meitiņa kā liepiņa,
Man deviņi brūtgāniņi.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

33510.

Tēvu, manu vecu tēvu
Sila zaķis nobadīja;
Es būt' gauži noraudājis,
Aiz smiekliem(i) nevarēju.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 71 [Drustos (Drustu pag. C)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Aija manu vecu tēvu,
Sila zaķis nobadīja;
Es gribēju glābti ieti,
Aiz smiekliem(i) nevarēju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Manu mīļu brūtgāniņu
Sila zaķis nobadīja;
Es būt' gauži raudājuse,
Aiz smiekliem nevarēju.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3. Zaķīts manu tēvu spēra
Ar pakaļas kājiņām;
Es gribēju glābti iet, -
Smiekli nāca, nevarēju.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

4. Sila zaķis nobadīja
Manu lielu vīramāti;
Es būt' skrējis, es būt glābis, -
Aiz smiekliem nevarēju.
280 [Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)].

33511.

čigānam daudz bērniņu,
Pilni kārkli šūpolīšu;
Citu bērnu suņi rēja,
Citu zaķi spīdzināja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33512.

čigānam laba dzīve,
Kas čigāna kumeļam?
Kumeļš kārti klaudzināja
Vakarēju sējumiņu.
121 [Gulbenē (Md)].

33513.

čigānam, nabagam,
Nelaimīte notikuse:
Vilks apēdis aunelīti
Ar visiem radziņiem.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

33514.

čigānam pieci dēli,
Visi pieci postā gāja:
Div' noslīka, div' aizbēga,
Viens Rīgā cietumā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 252 -

33515.

čigānam skaista sieva
Kā skaistaja mamzelīte:
Baltas zeķes, melnas kurpes,
Sarkans zīžu šņudaudziņš.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

33516.

čigānam skaista sieva
Tā kā viena mamzelīte:
Kurpes kājā, gredzens pirkstā,
Sēd žagaru būrītī.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33517.

čigāni čigāni,
Pa vienas vietas,
Lai krūma žagarus [žagari?]
Neplucināja.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

33518.

čigāniņi, mani bērni,
Kur šo nakti gulēsim?
Cits priedē, cits eglē,
Cits celiņa maliņā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. čigāniņi, pagāniņi,
Kur šonakt gulējāt?
Cits priedē, cits eglē,
Cits bunduļu krodziņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Ūjā manu jaunkundziņu,
Kur gulēji viņunakt'?
Vai zem priedes, vai zem egles,
Vai pie kādas mātes meitas?
1253 [Kroņa laicenē].

33519.

čigāniņu māmiņai
Dzērves kliedz vēderā;
Kur pagrieza deguniņu,
Tur paknāba caurumiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33520.

čiguon'eica Dīva lyudz'e,
Lai dūd meitys kuortys m'est;
Kur' atnas šņaba kvartu,
Tai izmat lobu kuortu.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

33521.

čyguonūs laizdamīs,
Uodys lamžys apsavylku;
Suņi lamžys apāduši,
Pūgys vīn pamatuši.
422 [Līvānu pag. D].

33522.

čigāns bija mans tēviņis,
čigāniete māmuļīte;
čigāns mane maizi deve,
čigānīte kāpostiņus.
165 [Embūtē (Embūtes pag. Lp)].

33523.

čigāns brauca labu zirgu,
Pa pasauli staigādams;
I es būtu labu braucis,
Kad varētu nopelnīt.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

33524.

čigāns kāpe uz čigāna,
Gribēj' Rīgu ieraudzīt.
Lai vēl kāptu otrutik,
Tādēļ Rīgas neredzēs!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

33525.

čigāns mani iemācīja
Savu lētu amatiņu:
Zirgus zagt, ļaudis krāpt,
Pa krūmiem jērus ķert.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

1. čigāns mani iemācija
Divi darbi, amatiņi:
Pa mārkiem linus zagt,
Pa krūmiem jērus ķert.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

2. čigāns mani iemācīja
Mazu mazu amatiņu:
Zirgus zagt, ļaudis krāpt,
Jaunas meitas krūmos vest.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

33526.

čigains mans tēvs bija,
Es čigaina meita biju;
čigains vāra jēra gaļu,
Man tā zupe nesmeķēj'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33527.

čigāns manis tēvis bija,
Igauniete māmuliņa;
Es meitiņa kā jumprava
Vaskajiemi matiņiem.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 253 -

1. Tēvs man bija igaunīts,
Māte bija čigāniete;
Es, dēliņš, kākundziņš
Sarkaniem matiņiem.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

33528.

čigāns mans tēvis bija,
čigānīca māmuliņa;
Es meitiņa jumpraviņa,
Dēļu virsu staigātāja.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

33529.

čigāns manis tēvis bija,
čigāniete māmuliņa;
Es meitiņa jumpraviņa,
Kunga dēla līgaviņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Tēvs man bija igaunītis,
Māte čista čigāniete,
Es meitiņa mamzelīte,
Man vajaga jaunkundziņa;
Man vajaga jaunkundziņa,
Jaunkundziņa kambarīša;
Jaunkundziņa kambarīša,
Jaunkundziņa spilvenīša;
Jaunkundziņa spilvenīša,
Jaunkundziņa klātgulēt.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

33530.

čigāns mans tēvis bija,
čigāniete māmaļiņa;
Es meitiņa kā rozīte,
Kā Vāczemes magonīte.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

33531.

čigāns mans tēvis bija,
čigāniete māmuliņa;
čigāns mani padomāja,
Pa pasauli klejodams.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

33532.

čigāns savu čigānieti
Ar džendžalu džendžalāja;
Žīdiņš savu žīdietīti
Ar muldiņu vizināja.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Žīdiņš savu žīdenīti
Uz muldiņas vizināja;
Zigāns(?) savu māmulīti
Ar kārbaču džindžalāja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Žīdiņš savu žīdenīti
Uz muldiņu vizināja;
čigāns savu čigānieti
Ar dandalu dandaloja;
Vāciets savu gaspažiņu
Ar ābolu kaitināja;
Nabags savu nabadzīti
Ar maizītes garoziņu.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

33533.

čigāns savu čigānieti
Ar džendžalu karbačoja,
Kam tā agri nesacēle,
Kam kulīšu nelāpīja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33534.

čigāns savu čigānieti
Pa kārkliem plūderēja;
Tā sacīja dīdīdams:
Pelni naudu, pelni maizi!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

33535.

čigān' tēvs, čigān' tēvs,
Saskait' savus čigāniņus!
- Še ir visi čigāniņi,
Buļļaraga vien nevaid.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33536.

čigi čigi čigāniņi,
Vienu vietu, vienu vietu!
Lai tie citi čigāniņi
Kā zirnāji staipījās,
Kā zirnāji staipījās,
Kā pupāji kaisījās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

33537.

Vienami tēvami
Deviņi dēli,
Tie visi deviņi
Amatinieki:
Trīs sita bungas,
Trīs stebulēja,
Trīs vilka tīkliņu
Gar jūras malu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33538.

Vecais čigāns zirgu mija,
Es pa logu skatījos:
Viņš iemija stīvu zirgu,
Ņēm' sudraba piedaviņu.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

- 254 -

33539.

Vecajam budēlim
Dzelzu stīpa gar vēderu;
Kad tā stīpa pušu trūks,
Izbirs mazi budēlīši.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Vecajam budēlim
Liela skāde notikuse:
Pārsprāguse dzelzu stīpa,
Izbiruši budēlīši.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

2. Vecajam budēlim
Lietu kule izkrituse;
Skārdu Grieta pacēluse,
Tā bez maksas neatdeva.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

33540.

Vīze gāja ar pastalu
Pa celiņu rādamies:
Ko tā vīze norakstīja,
To pastala līdzināja.
216 [Ventspilī].

1. Vīzīte rājās
Ar pastaliņu:
Kam gāji celiņu
Nerakstīdama!
224 [Kabilē (Kld)].

33541.

Viņās mājās to vien teica:
Tais mājās suņu nav.
Tais mājas ļauni suņi,
Iekož man papēdī.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

33542.

Visu gadu gulēju
Paseknī;
Nu mans vakars,
Nu līdu laukā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

54558.

Budēlim, tēvainim,
Liela skāde notikusi:
Pa krūmiem staigājot,
Naudas kule izkritusi.
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

54559.

Budelīts, nabadziņš,
Tek pa ceļu spudēdams,
Satiek Ķiļķēnu :
Kur tu iesi?
Uz pirmo muižu.
125 [Grenču Tk].

54560.

čigānam, tatāram,
Pelnītam garoziņa;
Citu vietu suņi rēja,
Citu skruķi pavadīja.
72 [Cesvaines Md].

54561.

čigānam sieva zuda,
Visu nakti staigājot.
Rītā agri atraduši:
Tiltiņā iekritusi.
560 [Rīga ].

54562.

čigāniete donco,
Kuleites krotās;
Atpakaļ skotās,
Kā tās labi krotās.
236 [Līvānu D].

54563.

čigāniņi čigāniņi,
Vienu vietu, vienu vietu!
Kur skādīte lēkusies,
Pasasauca čigāniņus.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54564.

čigāniņi čigāniņi,
Vienu vietu, vienu vietu!
Še ir daudz jaunu kungu,
Ka jums kādas nenozog.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

54565.

čigāniņi, poganiņi,
Kur jūs nakti gulāsiet?
Cits kūtī, cits klātī,
Cits siltā ustabā.
377 [Sāvienas Md].

54566.

Cyts prīdē, cyts eglē, taldarū
taldarū!
Cyts celeņa maleņai; taldarū taldarū!
Kurs celeņa maleņai, taldarū taldarū!
Beus vylkami kumeuseņš, taldarū taldarū!
236 [Līvānu D].

- 255 -

54567.

čigāns manis tēvis bija,
čigāniete māmuliņ',
Ē illili, ī dadā,
Daka dallā dallalā!
čigāns mani pataisīja,
Pa pasauli staigādams.
Es čigāna meita biju,
Pa istabu vien staigāju;
Pa istabu vien staigāju,
Pa lodziņu skatījos,
Pa lodziņu skatījos;
Kā čigāni zirgus mij:
Iemij klibus, iemij aklus,
Pieņem zeltu piedevām.
čigāns man i maizi deva,
čigāniete kāpostiņ',
Lai tā maize, kur tā maize,
Kur tie gardi kāpostiņ',
Kur tie gardi kāpostiņ',
Jēra ciskā sutināt'.
560 [Rīga ].

1. čygans munsi tāvys beja,
čyganīte muomuleņa.
čygans mani iztaisēja,
Pa pasauli braukuodams;
Pa pasauli braukuodams,
Nu vacomi lupotom.
437 [Tomes Rg].

2. čigāns mans tēvs bija,
čigāniete māmuliņa.
čigāns mani iztaisīja
No kažoka lacaniem;
Pa pasauli braukādams,
Maizes rikas lasīdams.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

54568.

čigāns bija mans tēviņis,
čigāniete māmuļīte.
Kad čigāni zirgus mija,
Es pa logu skatījos;
Es pa logu skatījos,
Lai čigānus nenokrāpj.
197 [Krotes Lp].

54569.

čigāns mans tēvs bija,
čigānīca māmuļiņa,
Mes čigāna bērni bijām
Kā kundziņi zābakos.
198 [Krustpils D].

54570.

čigāns mani iemācīja
Lētajāji amatā:
Krogū dzerti, zirgus mīti,
Meitas vesti krūmiņosi.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

54571.

čygons cylvāk' iztaisīja
Nu kažuka lupotom,
(= Piedz: Trom trādrī, trom trādrī,)
(= Piedz: nu kažuka lupatom!)
Zyrgim meit, kēves plēst,
Vacus vačus kryumūs vest,
(= Piedz: Trom trādrī, trom trādrī,)
(= Piedz: vacus vačus krymūs vest!)
578 [Viesīte Jk apr.].

54572.

Es čigāna meita biju,
Kā jumprova vien staigāju.
čigāns mans tēvs bija,
čigānīca māmulīna;
Es meitī(na), jumprovīna,
Ogles ēdu, naud(u) spļāvu.
605 [Skolas].

54573.

Es, čigāna līgaviņa,
Kā jumprava vien staigāju;
Kurpes kājā, gredzens rokā,
Adīt' jaka mugurā.
213 [Lazdonas Md].

54574.

čigons bārnu iztaisēja
Nu vysaidim kuciņim.
Trad jemšu, trad jemšu,
Trad jemšu līgaviņu!
Ūša rūkas, bārza kuojas,
Buka kūka puponiņa,
Trad jemšu, trad jemšu,
Trad jemšu līgaviņu.
168 [Kalupes D].

54575.

čigāns gāja par pasauli,
Krēslu nesa mugurā;
Kuŗā ciemā ieiedams,
Atsasēdas krēsliņā.
213 [Lazdonas Md].

54576.

čigāns mani aicināja
Sava bērna godībās.
Mana paša jēra kāja
Pie čigāna gunskuriņa.
72 [Cesvaines Md].

- 256 -

54577.

čigān' māte bažījās,
Ka mēs mazi čigāniņi.
Lai bij mazi, bet diženi,
Visiem stalti kumeliņi.
545 [Krustpils D apr.].

54578.

Es atguoju, kaļadneica, kaļaduo kaļaduo!
Mani pīstā sādynova, kaļaduo
kaļaduo!
Oi Dīven, raksni gurni, kaļaduo kaļaduo!
Navarēju apsagrīzt, kaļaduo kaļaduo!
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

54579.

Es neietu čigāņos,
Ka māmiņa negājusi;
Es neviltu saimeniču,
Ka māmiņa nevīlusi.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

54580.

Govs nospēra vellu
Pašā budēļu vakarā,
Kur mēs ņemsim dunčus,
Ko to vellu dīrāt?
Iesim mēs uz Rīgu
Uz tām Krievu rinkām,
Tur mēs pirksim dunčus,
Ko tos vellus dīrāt.
595 [Tukuma apr.].

54581.

Jūs, meitiņas, nezināt,
Kāda muiža budulim:
Budulim zelta muiža
Ar sudraba skursteņiem.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54582.

Jūs neviens nezināt,
Kādas dienas budulim:
Slapjas kājas, mikla piere,
Sīksprogainis kažociņš.
604 [Dažādi iesūtītāji].

54583.

Klibī, klibī, kumeliņi,
Tibī, tibī, man gailīti;
Patipdamis, paklībdamis
No kalniņa lejiņā.
141 [Ivandes Kld].

545831.

Kur duršu, tur duršu,
Ķekatu vakaru;
Ja nav kur durt,
Dur krāsnes podā!
282 [Nīcas Lp].

54584.

Kur tu teci, tu pelīte?
Es tecēšu pirti kurt.
Vai tev dūmi nekūpēs?
Es līdīšu caur zemīti.
Ko tu ēdi caur zemīti?
Sīkus mazus kukainīšus.
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. Kur, pelit, tu tece? līgo līgo!
Pierte tek malk nest, līgo līgo!
Kā dūmos nenoslāp?
Palāve patece.
Ko tu eid, ko to dzeir?
Skujs eid, duņs dzeir.
Kā mute nadūras?
Ar sviestiņ apsvaide.
Kur tu, pel, sviest jēm?
Vecs māts spanite.
Kur tā veca māt jēm?
Raibes govs titiņas.
Kur tā raibe gov jēm?
Zaļas zāls galiņe.
Kur tā zaļe zāl jēm?
No rītiņ rasiņe.
Kur tā rītras jēm?
No Dieviņ tapine.
445 [Ugāles Vp].

2. Kur tu teci, tu pelīte? rietū rietū!
Tek' uz mežu dēļus plēst, rietū!
Vai tev dēlis nenosita? rietū rietū!
Es palīduzem eglītes, rietū!
Ko tu ēdi apakš egles?
Priedes, egles pumpuriņus.
Vai tev vēders nesāpēja?
Es padūru ar adatu.
Vai tev pūžņi netecēja?
Zaļu sviestu apsmērēju.
Kur tu ņēmi zaļu sviestu?
Vecas mātes budulī.
Kur tad ņēma veca māte?
Jaunas toles radziņā.
Kur tad ņēma jauna tole?
Viss bij Dieva devumiņš.
14 [Alsviķa Vlk].

- 257 -

3. Kur tu skrēji, maz' pelīte?
Rigdai rīdi rallallā,
Mm:. mm:. dididik,
Rigdai rīdi rallallā!
Vai tad runci nesatiki?
Kā ta šo nu nesatiku.
Kur tad tu nu paslēpies?
Veca koka pasaknē.
Ko ta tu tur grauzi?
Saknes grauzu, skanes grauzu.
Vai t' tev vēders nesāpēja?
Kā ta šis nu nesāpēja.
Ar ko ta tu sasmērēji?
Saldu sviestu, saldu sviestu.
Kur tu ņēmi saldu sviestu?
Vecas mātes budžulē.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

4. Kur tu skrīni, durna pele?
Kaļadū kaļadu!
Da žegiņam zierņuzogtu,
Kaļadū kaļadu!
Kai tev tī nanūsyta?
Es ībāgu aliņā.
Kai tu tī nasasoli?
Sasakyuru skala guni.
Kai tu tī nasadagi?
Apsaspraužu ar odotas.
Kai tevi tī nasabadē?
Apsvīžu ar svīstiņi.
Kur tu jēmi tū svīstiņi?
Vecas muotes teinītē?
Es pagraužu dybynu
Vecas muotes teineitei.
Svīstiņi pajēmusi,
Aižbāgu es aļiņā.
Kur tū jieme, vacuo muote?
Nu sorkonuos roguleitis.
Kur tei jieme sorkonuo rogūleite?
Zaļis zuolis pīādūse,
Olūtiņā pīdzāruse,
Iz mauriņa pagulējus.
Vaca muote pīslaukuse,
Svīstiņi sanejusi,
Teinītē īlykuse.
194 [Krāslavas D].

5. Kaļadu kaļadu,
Tec, pelīte, zierņu zogtu, kaļadu
kaļadu!
Atnes maņ pīzaguse, kaļadu kaļadu!
Vīnu pupu, ūtru zierņu, kaļadu
kaļadu!
Trešu seika sudrabiņa, kaļadu kaļadu!
Kai tevi tī nasagiva? kaļadu kaļadu!
Es ībāgu aliņā, kaļadu
kaļadu!
Kai tu tī nasasoli? kaļadu kaļadu!
Es izamazuoju ar vacū svīstu, kaļadu,
kaļadu!
Kur tu jēmi vacu svīstu, kaļadu
kaļadu!
Vacuos muotes teinītē, kaļadu kaļadu!
Kur tei jēmja vacuo muote? kaļadu kaļadu!
Raibas gūves zaļuos zuoles pīaduse,
kaļadu, ka
Kur tei jēmes zaļa zuole? kaļadu
kaļadu!
Smolki leiti pīlejuši, kaļadu kaļadu!
Kur palyka smolki leiti? kaļadu kaļadu!
Satecēja upītēs, kaļadu kaļadu!
Kur palyka tuos upītes? kaļadu kaļadu!
Dīva vērši izdzāruši, kaļadu
kaļadu!
Uz Dīviņi nūguojuši, kaļadu
kaļadu!
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

6. Ej, pelīte, zierņu zogtu, kaļāduo
kaļāduo!
Atnes maņi pīzogusja, kaļāduo
kaļāduo!
Vīnu pupu, ūtru zierņu, kaļāduo
kaļāduo!
Trešu seikas labeibeņas, kaļāduo kaļāduo!
522 [Zvirgzdienes Ldz].

7. Tec, peleite, zierņa zogtu kaļaduo
kaļaduo!
Atnas man i pīzoguša, kaļaduo kaļaduo!
I pupjaņu, i zierneišu, kaļaduo kaļaduo!
I cyucjaņis smjacjareiti, kaļaduo kaļaduo!
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

- 258 -

8. Ej, peleite, zierņu zogtu,
Atnes man, pīzoguse!
Tu pīzogi, es apēžu,
Tevis sauce zierņu zagle.
559 [Rēzekne Rz apr.].

54585.

Kur tecēsi, dūra pele,
Smilkstātomi [Smilkatinomi?] acteņom,
Voi tu munas myuža dzeives
Smilkstīnī apraudzei?
605 [Skolas].

54586.

Ķekatā ļekatā,
Stallī bērs kumeliņš!
Nākat, bērni, skatāties,
Kā šie divi mīlējās!
282 [Nīcas Lp].

54587.

Ķekatām nevajag
Ugunis šķilt,
Ķekatas pašas sev
Ugunis šķiļ.
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. ķekatām nevaig
Šķiltavas rādīt,
Viņām pašām
Ugunis līdz.
282 [Nīcas Lp].

54588.

Ķekatu tēviņam
Trīs labas lietas:
Pīpīte, kulīte,
Tabāka maciņš.
282 [Nīcas Lp].

54589.

Lai brauc viesi, kur braukdami,
Sila krogū nakti guļ:
Sila krogū tīra maize,
Sudraboti galda stūŗ(i). Bū!
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

54590.

Muns buoleņs tai sacēja:
Kaļeduo kaļeduo!
Miužam lopsis naredzēt, kaļeduo!
487 [Vietalvas Md].

54591.

Mammiņ mīļā, nebaidies,
Kad es drusku iedzēries!
Jā tev nava sīkas naudas,
Ieber pelnus kulītē.
72 [Cesvaines Md].

54592.

Maza pulka čigāniņi,
Bet (ir) daiļi čigāniņi:
Ar zobenu vārtus vēra,
Stāvu dīda kumeliņu.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

54593.

Mēs bijām čigāni,
Mēs krūmos dzīvojām;
Mēs krūmos dzīvojām,
Mēs zirgus mainījām:
Klibus uz veseliem,
Stulbus uz redzīgiem.
427 [Tadaiķu Lp].

54594.

Skali čab, skali čab,
Kas tos skalus čabināja?
Saimeniece čabināja,
Atslēdziņas meklēdama.
Atslēgas vadzī,
Kriņģeles klētī.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

54595.

Skali brikš, skali brikš,
Kas tos skalus brikšķināja?
čigāns meklē čigānieti,
Tas tos skalus brikšķināja.
72 [Cesvaines Md].

54596.

čigāns skalus grabināja,
čigānietes meklēdams.
Skali vien nograbēja,
čigāniete atradās.
560 [Rīga ].

54597.

Pele gāja zirņu zagt, kaļaduo!
Ziemassvētku vakarā; kaļaduo kaļaduo!
Piezagusi zirņu cibu, kaļaduo kaļaduo!
Ēd par visu svētku dienu, kaļaduo!
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

- 259 -

54598.

Tŗancja mani čiguons
Ap ustobeņu,
Trankdams ītŗancja
Ruociņu dūbī.
Taidi dāli, daidys mjaitineitis
Kai ruocineiši!
466 [Vārkavas D].

54599.

Velns kur rāva uradņiku,
Man' ierāva zirnājos,
Kāda dzīve zirnājos?
Sāl' ar maizi es ieēdu;
Sāl' ar maizi es ieēdu,
Ūdentiņu padzēros.
198 [Krustpils D].

11) Budēļus raida projām; budēļi pateicas par pacienājumu un aiziet

33543.

Eit' projām, budēlīši,
Negaidāt kruķējam!
- Tais mājās tādi puiši,
Nemāk kruķi uztaisīt.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

33544.

Eit' mazie čigāniņi,
Barojiet kumeliņus,
Ka varam rītā braukt
Uz citiem čigāniem!
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

33545.

Es ārā neiziešu,
Ka es skādes nedarīšu:
Apgriezīšu gailim kaklu,
Saplēsīšu dzirnutiņas.
2521 [Strutelē (Struteles pag. Tk)].

33546.

Nu ar Dievu, nu ar Dievu,
Šī vakara saiminiece!
Rītu būs jauna diena,
Būs mums jauna saiminiece.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

33547.

Paldiesu, māmiņa,
Par jūsu godiņu!
Gan deva ēsti,
Gan deva dzerti,
Nēzdogu nedeva
Mutīti slaucīt.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

33548.

Paldiesu, māmiņ,
Par jūsu god'!
Citgad vēl atnākšu
Tai sētiņē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

33549.

Paldies saku māmiņai,
Tā man' labi pamieloja,
Tā man deva cūkas gaļas,
Salda alus nodzerties.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33550.

Tā bij laba namamāte,
Tā man' labi pamieloja,
Deva ēst, deva dzert,
Deva saldu brandaviņu.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33551.

Tā bij laba saiminiece,
Tā man' labi pacienāja:
Saēdos cūkas gaļas
Ar tērauda gapelēm,
Sastrēbos sēņu putras
Ar sudraba kaŗotēm.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

33552.

Dievsungan dievsungan
Laba vīra sētiņā,
I gailītis iztecēja
Medainām kājiņām.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Kas kaitēja nedzīvot
Bajāriņa sētiņā?
Ir gailītis iztecēja
Medaiņāmi kājiņām.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

2. No sētiņas es pazinu,
Kur bagāti saimenieki:
Melns gailītis iztecēja
Medaiņām kājiņām.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

33553.

čigu čigu zaķīts lēca
No krūmiņa krūmīnā;
Tā čigava čigāniņi
No ciemiņa ciemiņā.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

- 260 -

335531.

Lustīgs tēvs, māmuliņa:
Es noķēru cielaviņu,
Es noķēru cielaviņu
Siena vāla galiņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

54600.

Iesim ārā, budēlīši,
Negaidīsim kruķējam;
Šais mājās navlaba kruķa,
Kas mūs var izkruķēt.
133 [Īles Jg].

54601.

Iesim projām, budēlīši,
Ko mēs te darīsimi?
Te nebija lāga puišu,
Nemāk kruķu uztaisīt.
520 [Zvārdes Kld].

54602.

Kad es būtu to zinājsi,
Kad te tāda laba vieta,
Es būt' vīru līdzņēmusi
Ar visiem bērniņiem.
282 [Nīcas Lp].

1. Ka mēs būtu zinājušas,
Ka te tāda laba vieta;
Ka te tāda laba vieta,
Ka te dos brandavīnu;
Mēs būt' vīrus līdzjēmušas
A visiem bērnīniem.
282 [Nīcas Lp].

54603.

Kājiņas kājiņas,
Zēte zēte!
Zēte kāposti
A kazas pienu.
200 [Kuldīgas Kld].

54604.

Laba zeme, labi ļaudis,
Labi mani mitināja:
Sēņu zupu stribināja
Ar sidraba kaŗotēm.
Lai tā zupa, kur tā zupa,
Kur tās daiļās kaŗotītes!
94 [Dunikas Lp].

54605.

Lai aug vepŗi kā tie lāči,
Kas mums deva gaļu ēst;
Lai tam sprāga kaķi, suņi,
Kas ar siļķi pamieloj'.
560 [Rīga ], 572 [Tukums Tk apr.].

54606.

Projām iešu nepalikšu,
Še nav mani rudzi sēti;
Še nav mani rudzi sēti,
Še nav manis arājiņis.
282 [Nīcas Lp].

54607.

Skaiški jauki pagūļuoju
Mozajā cīmeņā:
Skaiški jauki pījam mani,
Pījam munu kumeliņu;
Pošam devja ēsti, dzjārt,
Kumeļami auzu sili.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

54608.

Skaišķi mani pamieloja
Mazajā ciemiņā;
Nogājuse sētiņā.
Pasacīšu māmiņai.
373 [Sarkaņu Md].

Dažādi citi svētki

54609.

Atnāca Jēkabi,
Atrībināja,
Atnesa mēteli,
Zobena galā;
Aizgāja Jēkabi,
Aizrībināja,
Pakāra mēteli
Vārtu stabā.
373 [Sarkaņu Md].

54610.

Madaleņa, skradaleņa,
Vystu cepe palnūs;
Poša ēde meikstū,
Veiram deve seikstū.
326 [Preiļu D].

1. Muoraņa, lupotaņa,
Vystu cepja palnūs;
Poša ēdja meikstumeņu,
Veiram devja kauleņus.
605 [Skolas].

- 261 -

2. Lupotas lupotava,
Vystas cepja palnūs;
Pats ēdja meikstumiņu,
Pašai devja kaulus grauzt.
503 [Višķu D].

54611.

čupateņa, Madaleņa,
Vystu cepe palnūs;
Ni poša ēde,
Ni cytam deve.
18 [Andrupenes Rz].

54612.

Duorteitja, plukšeņa,
Vystu cjapja palnūs;
Jas padevu Dīvpaleigu,
Jei ar vystu mugurā.
326 [Preiļu D].

54613.

Svētu dienu svinēdamis,
Uztaisīju lamatiņas;
Tur noķeru brūnu cauni,
Sudrabotu vāverīti.
520 [Zvārdes Kld].

546131.

Nu ardievu, vecais gads,
Man pēc maizes nebij bads:
Krustiem kules mugurā,
Boze katrā rociņā.
112 [Ezeres Kld].

54614.

Dievs lai līdz, Dievs lai līdz
Vasarsvētkus sagaidīt,
Tad stāvēšu ar tautieti
Pliku gālu baznīcei.
40 [Basu (Bases) Azp].

54615.

Vasarsvētku pirmo rītu
Es par grēku nebēdāju:
Maisā bāzu mūsu puišus
Un ar ādas siksnu gāzu.
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

54616.

Laidenīte atnākuse,
Izalaida rudzus miežus;
Izlaidusi rudzus miežus,
Izlaid meitas tautiņās!
211 [Ļaudonas Md].

54617.

Rit, rit, mārin,
Silt maiz krāsnī,
Bērnin raudāj,
Garauzin šauvā.
157 [Jēŗu Vlm].

54618.

Jaunas meitas, jaunas sievas,
Svinat labu Māras dienu!
Kas svinēja Māras dienu,
Tai Māriņa basa tek.
416 [Strazdes (Tl)].

54619.

Svēt Māru roteju
Pa namas jumta,
Lūdzami jaunvīru,
Lai laiža zemē.
79 [Daudzeses Jk].

54620.

Jezeņš tak pa celeņu.
Reikšu sauļe rūceņā;
O Jezu Jezu,
Reikšu sauļe rūceņā.
O jezeņ, o kristeņ,
Kū tu šaussi ar reikstem?
O Jezu Jezu,
Kū tu šaussi ar reikstem?
Gribu šausteit šū pasauli,
Kam gavēņu negavēja;
O Jezu Jezu,
Kam gavēņu nagavēja;
Kam svādiņu nasvētēja,
Kam naguoja bazneicā,
Dīva vuordu naklausēja;
O Jezu Jezu,
Dīva vuordu naklausēja.
357 [Rudzētu D].

d) Senāko, tagad aizmirsto rotaļu dziesmas

33554.

Ai lieli meži,
Zaļi atvasīši!
Izviļ mani māmuliņa
Uz šiemzaļiem laukiem;
Izvīluse, pasolīja
čigāna dēlam.
Ne es tur iešu
Ne man tur tika:
čigānam veca māja,
Karbača rokā.
Ai lieli meži,
Zaļi atvasīši,
Izviļ mani māmuliņa
Uz šiem zaļiem laukiem;
Izvīluse, pasolīja
Mūrnieka dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Mūrniekam veca māja,
Ķelvīte rokā.
Ai lieli meži, etc.
Zvejnieka dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Zvejniekam veca māja,
Irklīte rokā.
Ai lieli meži, etc.
Skrodeŗa dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Skrodeŗam veca māja,
Adata rokā.
Ai lieli meži, etc.
Kurpnieka dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Kurpniekam veca māja,
Īlenis rokā.
Ai lieli meži, etc.
Stārasta dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Stārastam veca māja,
Spieķītis rokā.
Ai lieli meži, etc.
Stražiņa dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Stražiņam veca māja,
Atslēgas rokā.
Ai lieli meži, etc.
Skrīveŗa dēlam.
Ne es tur iešu,
Ne man tur tika:
Skrīveŗam veca māja,
Spalviņa rokā.
Ai lieli meži ,
Zaļi atvasīši!
Izviļ mani māmuliņa
Uz šiem zaļiem laukiem;
Izvīluse, pasolīja
Arāja dēlam.
Ai, nu man tika:
Arājam ir jauna māja,
Maizes klaips rokā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 262 -

1. Ai zaļi meži,
Zaļas atlasiņas!
Izlaid mani, māmulīte,
No tā rožu dārza!
Izlaizdama iesolīja
Kurpenieka dēliņam.
Ne es iešu, ne man tika:
Kurpenieka dēliņam
Īlens rokā.
Ai zaļi meži, etc.
Skroderīša dēliņam.
Ne es iešu,
Ne man tika:
Skroderim visa maize
Atdatiņas galiņā.
Ai zaļi meži, etc.
Mūrenieka dēliņam.
Ne es iešu,
Ne man tika:
Mūrenieka dēliņam
Ķellīte rokā.
Ai zaļi meži, etc.
Skrīverīša dēliņam.
Ne es iešu,
Ne man tika:
Skrīverīša dēliņam
Spalviņa rokā.
Ai zaļi meži, etc.
Spēlmanīša delīnam.
Nu es iešu,
Nu man tika:
Laukāi bungas, namāi dūdas,
Istabāi pijolītes.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

- 263 -

2. Grib mana meitiņa
Muižkunga vīru.
To es, māmiņa,
Nevēlēju:
Visi ļaudis saukāja
Muižkunga sievu,
Muižkunga papīru
Nēsātāju.
Grib mana meitiņa
Sudmaļa vīru.
To es, māmiņa,
Nevēlēju:
Visi ļaudis saukāja
Meldeŗa sievu,
Meldeŗa maišeļu
Lāpītāju.
Grib mana meitiņa
Sulaiņa vīru.
To es, māmiņa,
Nevēlēju:
Visi ļaudis saukāja
Sulaiņa sievu,
Sulaiņa šķīvīšu
Mazgātāju.
Grib mana meitiņa
Kučieŗa vīru.
To es, māmiņa,
Pavēlēju:
Kučieŗa zēnam
četri kumeliņi,
Pilns maks sīkaju
Dukātiņu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

3. Pa zaļis pļavys
Bolti duobūl'eņi.
Uļavuova treis muos'eņis,
Sīn'eņu kosdamys.
- Ej, muoseņ, sātā,
Jau tu byusi jauna [=bryute]!
- Naīšu sātā
Nabyušu jauna,
Zyna gon kungs i tāvs
čygon'eņa dorbu:
Kančuks aiz jūstys,
Puotoga rūkā,
čyguonam branga džala
Syt par munu ryukstamū;
Zyna gon kungs i tāvs
čyguon'eņa dorbu.
Kas man b'eja nadz'ert',
Kas naūļavuot',
B'eja man šūvokor
Brangys vakareņis.
Pa zaļis pļavys etc.
- Naīšu sātā,
Nabyušu jauna,
Zyna gon kungs i tāvs
Sauc'ēša dorbu:
Eil'ins rūkuos,
Skurlupi zūbūs;
Zyna gon kungs i tāvs
Sauc'ēša dorbu.
Kas man b'eja nadz'ert, etc.
Pa zaļis pļavys etc.
- Naīšu sātā,
Nabyušu jauna.
Zyna gon kungs i tāvs
Skrauc'ēša dorbu:
Pirsčuks iz p'ērsta,
Odota rūkā;
Zyna gon kungs i tāvs
Skrauc'ēša dorbu.
Kas man b'eja nadz'ert', etc.
Pa zaļis pļavys etc.
- Naīšu sātā,
Nabyušu jauna,
Zyna gon kungs i tāvs
Šļekt'ētis dorbu:
Papirosi zūbūs,
Rūc'eņis kuldās;
Zyna gon kungs i tāvs
Šļekt'ētis dorbu.
Kas man b'eja nadz'ert', etc.
Pa zaļis pļavys etc.
- Nāīšu sātā,
Nabyušu jauna,
Zyna gon kungs i tāvs
Oruojeņa dorbu:
Arkl'eņš rūkā,
Gorūza zūbūs;
Zyna gon kungs i tāvs
Oruojeņa dorbu.
Kas man b'eja nadz'ert', etc:
4223 [Višķu pag. D].

33555.

Ai manu sūru
Grūtu dieniņu,
Tēvs māte mani
Gauži rūdināja ;
Tēvs māte mani
Gauži rūdināja,
Ka man nava
Savas līgaviņas.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz blieķu dārzu
Pie blieķētājām.
Tur ira ira
Gan daiļas meitas,
Bet nava nava
Manas līgaviņas.
Ai manu sūru etc.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz zaļu pļavu
Pie grābējām.
Tur ira ira
Gan daiļas meitas,
Bet nava nava
Manas līgaviņas.
Ai manu sūru etc.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz rudzu lauku
Pie sējējām.
Tur ira ira
Gan daiļas meitas,
Bet nava nava
Manas līgaviņas.
Ai manu sūru etc.
Nu jūdzu , jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz linu lauku
Pie plūcējām.
Tur ira ira
Gan daiļas meitas,
Bet nava nava
Manas līgaviņas.
Ai manu sūru etc.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz laidariņu
Pie slaucējām.
Tur ira ira
Gan daiļas meitas,
Bet nava nava
Manas līgaviņas.
Ai manu sūru etc.
Nu jūdzu, jūdzu,
Nu braucu, braucu
Uz maltuvīti
Pie malējām.
Tur ira ira
Mana līgaviņa.
Sudraba dzirniņas,
Tērauda milniņa.
Griez apkārt, griez apkārt,
Mana līgaviņa!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 264 -

33556.

Ai meitenīte,
Ai zeltenīte,
Kur sķini sarkanrozes,
Kur pini vaiņadziņu?
- Astravā šķinu,
Maskavā pinu,
Danskavā novalkāju
Sav' rožu vaiņadziņu.
- Ai meitenīte,
Ai zeltenīte,
Vai tu pazīsti
Savu īsto tēvu?
- Gan es pazinu
Savu īsto tēvu,
Savu īsto tētiņu
Par simtiem arājiem:
Dimanta arklis,
Bērs kumeliņis, -
Tas ir mans īstais tēvs,
Tas ir mans arājiņš.
Ai meitenīte,
Ai zeltenīte,
Kur šķini sarkanrozes,
Kur pini vaiņadziņu?
- Astravā šķinu,
Maskavā pinu,
Danskavā novalkāju
Sav' rožu vaiņadziņu.
- Ai meitenīte,
Ai zeltenīte,
Vai tu pazīsti
Savu īsto māti?
- Gan es pazinu
Savu īsto māti,
Savu īsto māmiņu
Par simtām vērpējām:
Sudraba ratiņš,
Dimanta spole, -
Tā mana īstā māte,
Tā mana vērpējiņa.
Ai meitenīte etc.
Vai tu pazīsti
Savu īsto brāli?
- Gan es pazinu
Savu īsto brāli,
Savu īsto brālīti
Simtiem jājējiem:
Sudraba sedli,
Dimanta kāpšļi, -
Tas ir mans īstais brālis,
Tas ir mans jājējiņš.
Ai meitenīte etc.
Vai tu pazīsti
Savu īsto māsu?
- Gan es pazinu
Savu īsto māsu,
Savu īsto māsiņu
Par simtām audējām:
Sudraba stelles,
Dimanta ķemme, -
Tā mana īstā māsa,
Tā mana audējiņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 265 -

1. Ai meitenīte,
Ai zeltenīte,
Kur šķini, kur pini,
Sarkanās rozes?
- Maskavā šķinu,
Raiskavā pinu,
Taut's lejā valkāju
Sav' vainadziņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

33557.

Eim' pašas, māsiņas,
Dancīti vest!
Ciempuiši slinki,
Brālīši mazi.
Es mācēju danci vest
Līkumiņu līkumiem;
Audekliņa nemācēju,
Tas tecēja čokarā.
Lai tecēja, ja tecēja,
Gan es pate noaudīšu.
Man māmiņa noauduse
Dancojamu rinduciņu:
Zīda, zelta apmetuse,
Sudrabiņa ieauduse.
Paldies saku māmiņai
Par to kuplu rinduciņu:
Es varēju tautu dēlu
Sterbelēs sitināt.
Jūdz zemē, jūdz zemē,
Jau piekusa, jau piekusa,
Simtu jūdzu ritināja
Tai vienā jūgumā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

33558.

Es mācēju danci vest,
Man spēlmaņa nevajaga:
Ar kājām bungas situ,
Ar mutīti stebulēju.
Krustīm dejam,
Krustīm lecam,
Krustīm darīta
Tā istabiņa.
Ko, jauna būdama,
Es nedarīju:
Ozolu stādīju
Istabas vidū,
čabēja lapiņas
Dancojot.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

33559.

Es pasviedu bērza rīksti
Pa meitiņu kājiņām.
Viena nāca, pāri kāpa,
Otra apkārt aptecēja;
Trešā nāca, tā pacēla,
Tā būs mana līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Es palaižu gredzineņu
Jaunu meitu pogolmā.
Vīna guoja, puoti spēra,
Ūtra apl'eik aptecēja;
Trešuo guoja, tai pacēl'e
Munu zalta gredzineņu.
Audzi l'ela, staigai bolta,
Byusi muna ļaudaveņa!
4271 [Rēzeknes apr.].

- 266 -

2. Es'pasvīžu zalta ņīdri
Zam m'eit'eņu kuojeņuom.
Vīna guoje, t'ej puorguoje,
Vīna apl'eik apt'ec'ēje;
Treša guoje, t'ei pac'pac'ēl'e,
T'ej b'ej muna l'eigav'eņa.
Pacālus'e, dat'ec'ēje
Pi mam'eņis rauduodama.
Napeut gryuši, naraud' gauži,
Šudin' l'eidz nav'ed'eišu!
Div' n'ed'eļis, trešejā
Atsyut'eišu jaunū bruol'i;
Atsyut'eišu jaunū bruol'i,
Tāv' ar muoti pacīmuot';
Tāv' ar muoti pacīmuot',
Muosu lyugt ponuoksnūs.
422 [Līvānu pag. D].

3. Es pasviedu bērza rīksti
Pa meitiņu kājiņām.
Viena nāca, pāri lēca,
Otra apkārt aptecēja;
Trešā nāca, tā pacēla,
Tā būs mana līgaviņa.
Kas apkārti aptecēja,
To vedīšu brālītim;
Kas tā pāri lēcējiņa,
Tā nelieša līgaviņa.
224 [Kabilē (Kld)].

4. Es pasviedu zelta niedri
Pa meitiņu kājiņām.
Pirmā nāca, pāri kāpa,
To vēlēju dzērājam;
Otra apkārt aptecēja,
To vēlēju bāliņam;
Trešā nāca, tā uzņēma,
Tā būs mana līgaviņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5. Jaunas meitas danci veda
Kā to vaska ritentiņu;
Es pametu zelta niedru
Zem meitiņu kājiņām.
Pirmā nāca, pāri lēca,
Otra apkārt aptecēja;
Trešā nāca, tā uzņēma,
Tā būs mana līgaviņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

33560.

Gāju, Gāju soļiem,
Palaižu teciņus
Pār augstu kalnu
Caur zaļu birzi.
Atradu tētiņu
Aliņu darot.
Labrīt, tētiņ!
Es palīdzēšu.
- Ej nost, meitiņ,
Nelaisti misas!
Es tev sitīšu
Ar alus kannu.
Gāju, Gāju soļiem, etc.
Atradu māmiņu
Maizītes cepot.
Labrīt, māmiņa!
Es palīdzēšu.
- Ej nost meitiņa,
Nekaisi miltus!
Es tev sitīšu
Ar maizes lizi.
Gāju, Gāju soļiem, etc.
Atradu bāliņu
Naudiņu skaitot.
Labrīt, bāliņi!
Es palīdzēšu.
- Ej nost, māsiņa,
Nekaisi naudas!
Es tev sitīšu
Ar naudas maku.
Gāju, Gāju soļiem, etc.
Atradu māsiņu
Prievītes aužot.
Labrīt, māsiņa!
Es palīdzēšu.
- Ej nost, māsiņa,
Nerausti dzīpuru!
Es tev sitīšu
Ar austavīti.
- Gāju, Gāju soļiem,
Palaižu teciņus
Pār augstu kalnu,
Caur zaļu birzi,
Atradu tautieti
Līdumu līžam.
Labdieni, tautieti!
Es palīdzēšu.
- Nāc, nāci, sirsniņa,
Sen tevi gaidīju!
Es tevi saņemšu
Ar abi rokas.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

- 267 -

1. Gāju, Gāju lēnām,
Palaidu teciņus
Par augstu kalnu
Uz zaļu birzi.
Ieraugu tētiņu
Līdumu līžot.
Labdien, tētīt!
Grib' palīdziņu?
- Ej nost, ej nost,
Negribu, negribu!
Es tevi sitīšu
Ar pātadziņu.
Gāju, gāju lēnām, etc.
Ieraugu memmiņu
Maizīti cepot.
Labdien, memmiņa!
Grib' palīdziņu?
Ej nost, ej nost,
Negribu, negribu!
Es tevi sitīšu
Ar lizes kātu.
Gāju, gāju lēnām, etc.
Ieraugu bāliņu
Kumeļus ganot.
Labdien, bāliņ!
Grib' palīdziņu?
- Ej nost, ej nost,
Negribu, negribu!
Es tevi sitīšu
Ar pineklīti.
Gāju, gāju lēnām, etc.
Ieraugu māsiņu
Telītes ganot.
Labdien, māsiņu
Telītes ganot.
Labdien, māsiņa!
Grib' palīdziņa?
- Ej nost, ej nost,
Negribu, negribu!
Es tevi sitīšu
Ar gana rīksti.
Gāju, gāju lēnām,
Palaidu teciņus
Par augstu kalnu
Uz zaļu birzi.
Ieraugu tautieti
Liniņus sējot.
Labdien, tautieti!
Grib' palīdziņu?
- Paldies paldies,
Grib' gan, grib' gan!
Būs' man liniņu
Plūcējiņa.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

2. Meklēti darbu
Ik dienas gāju
Pār jau kalniem,
Pār jau lejām.
Satiku tētiņu
Ragutiņas taisoti.
Labu dienu, tētīti!
Vai vajag palīga?
- Mūc, mūc, meitiņa!
Es tevi sitīšu,
Es tevi sitīšu
Ar ragu sliecīti.
Atkal teku, teku.
Pār jau kalniem,
Pār jau kalniem,
Pār jau lejām.
Satiku brālīti
Grāmatiņu lasoti.
Labu dienu, brālīti!
Vai vajag palīga?
- Mūc, mūc, māsiņa!
Es tevi sitīšu,
Es tevi sitīšu
Ar grāmatiņu.
Atkal teku, teku etc.
Satiku māmiņu
Zeķītes adoti.
Labu dienu, māmiņa!
Vai vajag palīga?
- Mūc, mūc, meitiņa!
Es tevi sitīšu,
Es tevi sitīšu
Ar adāmu adatu.
Atkal teku, teku etc.
Satiku ganiņu
Aitiņas ganoti.
Labu dienu, ganiņi!
Vai vajag palīga?
- Mūc, mūc, meitiņa!
Es tevi sitīšu,
Es tevi sitīšu
Ar savu pātagu.
(=Šī dziesma esot bijusi ļoti gaŗa.)
(=Meita gājusi pie dažādiem )
(=strādniekiem darbu lūgdamās, bet visi )
(=viņu atraidījuši. Beidzot:)
Atkal teku, teku
Pār jau kalniem,
Pār jau kalniem,
Pār jau lejām.
Satiku saulīti
Bārīšus sildoti.
Labu dienu, saulīte!
Vai vajag palīga?
- Nāc, nāc, meitiņa!
Es tevi sildīšu,
Es tevi sildīšu.
Birzītes malā.
40-1 (Lapmežc.).

- 268 -

33561.

Gan jāju jāšus,
Gan braucu braukšus
Par augstu kalnu
Uz miežu lauku.
Ak mieži mieži,
Še ir labi mieži,
Še nav manas
Mīļas līgaviņas.
Gan jāju jāšus,
Gan braucu braukšus
Par augstu kalnu
Uz griķu lauku.
Ak griķi griķi,
Še ir labi griķi,
Še nav manas
Mīļas līgaviņas.
Gan jāju jāšus,
Ganbraucu braukšus
Par augstu kalnu,
Uz auzu lauku.
Ak auzas auzas,
Še ir labas auzas,
Še nav manas
Mīļas līgaviņas.
Gan jāju jāšus,
Gan braucu braukšus
Par augstu kalnu
Uz rudzu lauku.
Ak rudzi rudzi,
Še ir labi rudzi,
Še nav manas
Mīļas līgaviņas.
Gan jāju jāšus,
Gan braucu braukšus
Par augstu kalnu
Uz rožu lauku.
Ak rozes rozes!
Še ir skaistas rozes,
Vidū mana
Mīļa līgaviņa.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai iešu, iešu
Uz zaļu pļavu,
Uz zaļu pļavu
Pie grābējām.
Ak tai ridi!
Trīs grābējiņas,
Bet nav nav nav
Manas līgaviņas.
Ai iešu, iešu
Uz blieķu dārzu,
Uz blieķu dārzu
Pie velētājām.
Ak tai ridi!
Trīs velētājas,
Bet nav nav nav
Manas līgaviņas.
Ai iešu, iešu
Uz ruļļa klēti,
Uz ruļļa klēti
Pie rullētājām.
Ak tai ridi!
Trīs rullētājas,
Bet nav nav nav
Manas līgaviņas.
Ai iešu, iešu
Uz rožu dārzu,
Uz rožu dārzu
Pie ravētājām.
Ak tai ridi!
Trīs ravētājas,
Bet nav nav nav
Manas līgaviņas.
Ai iešu, iešu
Uz istabiņu,
Uz istabiņu
Pie vērpējām.
Ak tai ridi!
Trīs vērpējiņas,
Bet nav nav nav
Manas līgaviņas.
Ai iešu, iešu
Uz kamburīti,
Uz kamburīti
Pie malējām.
Ak tai ridi!
Trīs malējiņas,
Nu ir ir ir
Mana līgaviņa.
Sudraba dziernas,
Zeltīta milna,
Griez apkārt, griez apkārt,
Mana līgaviņa!
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

- 269 -

2. Nu iešu, iešu
Uz zilu dīķi,
Uz zilu dīķi
Pie velētāju.
Tur velē, velē
Trīs velētājas,
Bet neva neva
Manas līgavīnas.
Nu iešu, iešu
Uz zaļu pļavu,
Uz zaļu pļavu
Pie grābējīnu.
Tur grāba, grāba
Trīs grābējīnas,
Bet neva neva
Manas mīļākās.
Nu iešu, iešu
Uz sakņu dārzu,
Uz sakņu dārzu
Pie ravētāju.
Tur ravē, ravē
Trīs ravētājas,
Bet neva neva
Manas mīļākās.
Nu iešu, iešu
Uz laidarīti,
Uz laidarīti
Pie kopējīnu.
Tur kopa, kopa
Trīs kopējīnas,
Bet neva neva
Manas līgavīnas.
Nu iešu, iešu
Uz maltuvīti,
Uzmaltuvīti
Pie malējīnu.
Tur mala, mala
Trīs malējīnas,
Bet neva neva
Manas līgavīnas.
Nu iešu, iešu
Uz istabīnu,
Uz istabīnu
Pie audējīnu.
Tur auda, auda
Trīs audējīnas,
Bet neva neva
Manas mīļākās.
Nu iešu, iešu
Uz baltu klēti,
Uz baltu klēti
Pie gulētāju.
Tur guļa, guļa
Trīs gulētājas,
Tur bija bija
Mana līgavīna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

3. Nu jūdzin jūdzu,
Nu braucin braucu
Pa lielu ceļu
Uz zaļu pļavu.
Tur ira ira
Daudz grābējiņu,
Tur nava nava
Manas līgaviņas.
Nu jūdzin jūdzu,
Nu braucin braucu
Pa lielu ceļu
Uz linu lauku.
Tur ira ira
Daudz plūcējiņu,
Tur nava nava
Manas līgaviņas.
Nu jūdzin jūdzu,
Nu braucin braucu
Pa lielu ceļu
Uz maltuvīti.
Tur ira ira
Daudz malējiņu,
Tur ira ira
Mana līgaviņa.
Balts slēšu krekliņš,
Vadmalas bruncīši,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā;
Sudraba milniņš,
Zeltītas dzirniņas,
Griez apkārt, griez apkārt,
Manalīgaviņa!
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

- 270 -

33562.

Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk mans mīļais tēvs:
Celies dēliņ, nāc man līdz!
Es tev došu piecas muižas,
Visas piecas dzimtas muižas.
- Ne celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk mana mīļā māte:
Celies, dēliņ, nāc man līdz!
Es tev došu piecas govis,
Visas piecas raibas govis.
- Ne celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk mans mīļais brālis:
Celies, brālīt, nāc man līdz!
Es tev došu piecus zirgus,
Visus piecus sirmus zirgus.
- Ne es celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš mana mīļā māsa:
Celies, brālīt, nāc man līdz!
Es tev došu piecus kreklus,
Visus piecus izrakstītus.
- Ne es celšos, ne es iešu,
Man galviņa gauži sāp.
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Apakš kupla lagzdu krūma.
Atnāk mana mīļā brūte:
Celies, brūtgān, nāc ar mani!
Es tev došu piecas mutes,
Visas piecas medus saldas.
- Nu es celšos, nu es iešu,
Man galviņa vairs nesāp.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Es apgulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk manis īstais tēvis:
Ko tu guli, nelietīt?
Nāc, nelieti, sētiņāi,
Doš' tev lielu gobu zemi.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavu lielu gobu zemi.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk mana īstā māte:
Ko tu guli, nelietīt?
Nāc, dēliņ, sēiņai,
Doš' tev govi raibuliņu.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavu govi raibuliņu.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk manis īstais brālis:
Ko, brālīti, tu gulēji?
Nāc, brālīti, sētiņāi,
Doš' tev bēru kumeliņu.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavu bēru kumeliņu.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk mana īstā māsa:
Ko, brālīti, tu gulēji?
Nāc, brālīti, sētiņāi,
Doš' tev baltas villainītes.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavas baltas villainītes.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk viena tautu meita,
Raibas govis ganīdama,
Raibas govis ganīdama,
Raibus cimdus adīdama.
Stāvu lēcu, mutes devu,
Tā būs mana līgaviņa!
Nu es iešu sētiņāi,
Nu man sava līgaviņa,
Nu man sava līgaviņa,
Raibu cimdu adītāja.
Dodiet nu, dodiet nu,
Ko bijāt solījuši:
Īstais tēvs gobu zemi,
Māte govi raibuliņu;
Māte govi raibuliņu,
Brālīts bēru kumeliņu;
Brālīts bēru kumeliņu,
Māsiņ' baltas villainītes.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 271 -

33563.

Izjāja ciempuiši
Līgavu lūkot.
Liks vaļu, ļaus vaļu,
Kur viņi jās?
Še viņi atjāja
Pie mūsu meitām.
Lūko, puisīt,
Kuŗa tev patīk!
- Šī šī, tā tā,
Tā man patīk,
Tai došu sav' roku
Sav' gredzentiņu;
Tai došu mutītes,
Sav' nēzdodziņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

33564.

Istabu slaucīju,
Dabūju vērdiņu.
Tēvs brauca Rīgā,
Es braucu līdza.
Par to vērdiņu
Nopirku magones.
Nu iešu dārzā
Magones sēt.
Nu iešu magones
Apraudzīti.
Apauga magones
Ar zaļu mauriņu.
Kam tās magones
Pieder ravēt?
Lībiņai, māsiņai,
Pieder ravēt.
Tā daiļa meitiņa,
Tā daiļi ravēja:
Ar sakni nerāva,
Par sētu nesvieda.
Uz jauniem puišiem
Neskatījās,
Uz jauniem puišiem
Neskatījās.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

33565.

Ķemmē, meitiņ, brūnus matus,
Mazgā savus rožu vaigus!
Divi jāj ar bēriem zirgiem,
Redzēs, kur tie griezīsies.
Paši stulbi, zirgi klibi,
Tie aizjāja citu ceļu.
Tie neredz, kur Laime mīt,
Meitiņa kā roze zied.
Ķemmē, meitiņ, brūnus matus,
Mazgā savus rožu vaigus!
Divi jāj ar sirmiem zirgiem,
Redzēs, kur tie griezīsies.
Paši stalti, zirgi kalti, -
Šurpu grieza kumeliņus,
Šurpu grieza kumeliņus,
Tie iejāja mūs' sētā.
Divi kupli ozoliņi
Pie bāliņa staļļa durvju,
Tur piesēja tautu dēli
Savus sirmus kumeliņus.
Paši gāja istabā
Tautu meitu lūkoties.
Redz, meitiņa kā rozīte,
Kā Vāczemes magonīte!
"Ak tu tautu zeltenīte,
Būsi mana līgaviņa?
Es tev došu savu roku,
Savu zelta gredzentiņu!"
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 243 [Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)].

33566.

Nauda nauda, atkal nauda,
Atkal dzēru krodzīnā,
Tradi ridi rallalla!
Atkal dzēru krodzīnā.
Kumelītis baltkājīts
Man kaunīnu padarīja,
Tradi ridi rallalla!
Man kaunīnu padarīja:
Tam kājīna paslīdēja,
Man nokrita cepurīte,
Tradi etc.
Man nokrita cepurīte
Jaunu meitu pulcīnā,
Tradi etc.
Kas godīga mātes meita,
Tā pacēla cepurīti,
Tradi etc.
Kas bij tāda vīzdegune
Ne ar kāju nepaspēra,
Tradi ridi rallalla!
Ne ar kāju nepaspēra.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

- 272 -

33567.

Visu dienu bites dzinu
Gar gaŗo sila malu;
Te sadzinu, te saņēmu
Nn muižas ozolā.
Še , kundziņ, bites tavas,
Dod man vienu zeltenīti!
- Ej, puisīti, kambarī,
Ņem no pulka lasīdams!
To es ņemšu, tā man tika,
Dzelteniemi matiņiem,
Dzelteniemi matiņiem,
Sarkaniemi vaidziņiem.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)], 65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 691 [Biržu pagastā (Madonā Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)],
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Visu dienu bites dzinu
Gar gaŗo sila malu;
Tur sadzinu, tur saņēmu
Gaujas krauja ozolā.
Še, kundziņ, tavas bites,
Dod man vienu dzeltainīti!
- Ej, puisīti, istabā,
Ņem no pulkas lasīdams!
Diezgan lielu, diezgan mazu,
Nav manam prātiņam;
Viena pati bārenīte,
Tā manam prātiņam.
Tai es došu savu roku,
Savu zelta gredzeniņu,
Tai es došu savu klēti,
Savas klēts atslēdziņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

2. Visu dienu biti dzinu
Gaŗa sila maliņā.
Tur panācu, tur satvēru
Kalna muižas galiņā.
Še, kundziņ, tev bitīte,
Do(d) man vienu dzeltānīti!
- Ej, puisīti, istabā,
Ņem no pulkas lasīdams!
To es ņēmu, tā man tika
Pa manam prātiņam:
Sarkaniem vaidziņiem,
Dzeltāniem matiņiem.
Pāri purvu tiltu grīdu
Ar apīņa stīdziņām,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā lapiņa drebēdama,
Kā lapiņa drebēdama,
Kā saulīte vizēdama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

33568.

Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Uzcēlies.
Lai viņš ceļās,
Lai viņš riedās, -
Vēl mana galvīna
Gulēt grib.
Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Kājīnas aun.
Lai viņš aunās,
Lai viņš riedās, -
Vēl mana galvīna
Gulēt grib.
Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Mutīti mazgā.
Lai viņš mazgā,
Lai viņš riedās, -
Vēl mana galvīna
Gulēt grib.
Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Galviņu sukā.
Lai viņš sukā,
Lai viņš riedās, -
Vēl mana galvīna
Gulēt grib.
Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Kumelīnu baŗo.
Lai viņš baŗo,
Lai viņš riedās, -
Vēl mana galvīna
Gulēt grib.
Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Kumelīnu sedlo.
Lai viņš sedlo,
Lai viņš riedās, -
Vēl mana galvīna
Gulēt grib.
Celies, māsīna,
Celies augšām!
Jau tavs brālītis
Kaŗā jās.
Nu es celšos,
Nu es iešu
Sav' mīļu brālīti
Izvadīt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 273 -

33569.

Aši aši z'eil'e dzīd
Osā mīta gal'eņā.
L'ec, z'eil'eit, tu z'em'ē,
Īsim obi Vuocz'em'ē!
Greisim tyltu par Daugovu
Nu vacīm dal'd'erīm.
Jaunys m'eitys puori guoja,
Vysuom rūžu vaiņuc'eņi;
Jauni puiši puori guoja,
Visīm s'ērmi kum'ēl'eņi,
Visīm s'ērmi kum'ēl'eņi,
Visīm cauņu capureitis.
Soka m'eitys uz puišīm:
Kuod'eļ sīvu najamat?
Pārn sacējuot, mīžu vain'a,
Kaida vain'a šūvosor?
Šūvosor taida vain'a,
Ka ap'eiņi nazīd'ēje.
Kū, muos'eņis, dareisim,
Sokuos puiši prūju īt?
Liksim vakti uz c'eļīm
Uz tīm krīvu rūb'ežīm.
Puiši b'eja tiki gudri,
Tī nūguoja yudin's c'eļu.
427 [Varakļānu pag. Rz].

33570.

Aun, meitiņa, baltas kājas,
Nāc ar mani tecēties!
Ja tu mani notecēsi,
Būsi mana līgaviņa;
Ja tu mani nenoskriesi,
Būs man cita mātes meita,
Būs man cita mātes meita,
Vēl daiļāka, vēl skaistāka.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jumpraviete sarkanvaidze,
Nāc ar mani tecēties!
Ja tu mani notecēsi,
Tad dabūsi bāleniņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Ruzenbiksi ruzenbiksi,
Nāc ar mani tecēties!
Ja tu mani notecēsi,
Es tev došu sav' māsiņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Sarkankrūti vācu zelli,
Nāc ar mani tecēties!
Ja tu mani notecēsi,
Būsi maizes arājinis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33571.

Brālīti brālīti,
Es tava māsiņa,
Pirc man vizuļu
Vainadziņu!
Kuŗi vēji pūta,
Tie skandināja;
Kuŗas tautas jāja,
Tās bildināja.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Es pati lielā
Lielmaņu meita,
Man pašai lielā
Sudraba sakta.
Kuŗš vējiņš pūta,
Tas skandināja;
Kuŗš tautiets jāja,
Tas bildināja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2. Māmiņa mīļā,
Es tava meitiņa,
Pirc man vizuļu
Vainaciņu!
Spīd mana pierīte,
Spīd vizulīši,
Zēniņam actiņas
Dedzīdami.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

- 274 -

3. Saglaužu galviņu
Kā cielaviņa,
Uzliku vizuļu
Vainadziņu.
Kuŗi vēji pūta,
Tie skandināja;
Kuŗas tautas jāja,
Tās bildināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4. Uzkāpu augstā
Kalniņāi,
Uzliku vizuļu
Vainadziņu.
Kuŗi vēji pūta,
Tie skandināja;
Kuŗas tautas jāja,
Tie bildināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

33572.

Deviņas liepiņas
Plāniņāi auga,
Deviņi cierīša
Kaldītāji,
Deviņi brālīši
Ciertējiņi,
Deviņas māsiņas
Krāvējiņas,
Deviņi kumeļi
Vilcējiņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

33573.

Dzīdit, muoseņes,
As pal'eidzēju.
Stuov' mun'i kumel'eņi
Zam veitul'eņa,
Auzeņes āzdami,
Smolk' duobul'eņ'.
Pots taku nomā,
Pots ustobā,
Tū rodu nomā,
Tū ustobā:
Raud tāvis, raud muot'e,
Raud bruol'el'eņ'.
Es vadu merdzeņu
Dzīduodamis,
Pavadej' mameņ'
Puor ustobeņ',
Lai voda vadaklis
Puor pagalmeņ',
Eisti bruol'eņi
Da tauteņuom.
Labreit, muoseņ,
Labvakareņ!
Vel (tev) patika
Taut' ustobeņ'?
Jou tev patika,
Man napatika.
Ej, muose, uorā,
Sēst' kamarūsi(?),
Lai leudze tautis [tauteņis]
Rauduodamis.
Juo tevi pīleudze,
Man' napīleudz',
Es beju kā zoris
Bruol'el'eņis,
Man visa vaļeņa
L'īl'ētīs
Par peuru, par pošu,
Par teleit'ēm.
čeikst manis zuobokis
Staiguojūt,
Klab muni zūbeņi
Runuojūt,
Aug mun'i mateņi
Caur capureņi.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

33574.

Es biju irbīte,
Es māku rotāt
No viena kalniņa
Uz otra, treša.
Uzteku trešā,
Ieraugu tautas:
Deviņi vāģīši,
Simts kumeliņu.
Māmiņa mīļā,
Klēts atslēdziņas,
Lai teku klētē
Rotāties!
Uzvilku smalko
Rakstaino kreklu,
Apvilku kuplos
Zīdainos brunčus,
Apjozu samta
Rakstīto jostu,
Uzliku ziedaino
Vaiņadziņu. -
Nokrita vaiņags,
Izbira ziediņi,
Izbira ziediņi
Caur klēts grīdu.
Izauga liepiņa
Caur klēts jumtu,
Izplauka ziediņi
Saulītes pusē.
Atjāja tautietis
Cepures puškot.
Rauj, rauj, tautieti,
Ne velti rausi:
Cik ziedu rausi,
Tik simtu dāldeŗu.
Tautiņas skaitīja
Uz galda dāldeŗus.
Ripo dāldeŗi
Pa galda virsu,
No galda galiņa
Māmiņas klēpī.
Māmiņa mīļā,
Saņemi naudiņu,
Tā tavas meitiņas
Šūpuļa nauda!
Māmiņa saņēma
Raudādama.
- Ej nu, meitiņa,
Tautiņām līdza!
Es jau tev sen teicu,
Kam daiļa nesies:
Ik dienas balts kreklis,
Melni lindraciņi,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā.
Ej, mana meitiņa,
Ej raudādama!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 275 -

1. Es biju irbīte,
Es māku dancāt
No vienu cērpiņu
Uz oteru.
Trešajā lēkdama,
Ieraugu tautas.
Pagubu pagubu
Mēliņu dārzā,
No mēļu dārza
Māmiņas klētī.
Izkāru pušciņus
Caur klētes jumtu,
Atnāce tautietis,
Norāva vienu.
Rauj, rauj, tautieti,
Nebūs velti,
Būs tav maksāt
Mūs' māmiņai:
Tēvam čaunu cepurīti
Par šūpuļa kārumiņu,
Māmiņai zilas kurpes
Par meitiņas audzēšanu,
Ikvienai māsiņai
Par sudraba gredzeniņu,
Ikvienam bāliņam
Par apaļu dālderīti.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

33575.

Es biju irbīte,
Es māku rotāt
No viena kalniņa
Uz otra kalniņa.
Uzteku trešo,
Ieraugu tautas,
Pulkiem jājot,
Pulkiem braucot,
Deviņi vāģīši,
Simts kumeliņu.
Pārteku sētā,
Plaukstām kuldama,
Ieraugu bāliņu
Pie vārtiem stāvot.
Mīļais bāliņ,
Cel vārtus vaļā!
- Neceļu, neceļu,
Kam bargi dzīvoji.
- Cel, cel, bāliņ,
Nu šķirsimies!
Ieraugu māršiņu
Pie klēts stāvam.
Mīļā māršiņa,
Slēdz klēti vaļā!
- Neslēdzu, neslēdzu,
Kam bargi dzīvoji.
- Slēdz, slēdz, māršiņa,
Nu šķirsimies!
Ieraugu māmiņu
Pie pūra stāvot.
Mīļā māmiņa,
Slēdz pūru vaļā!
- Neslēdzu, neslēdzu,
Kam bargi dzīvoji.
- Slēdz, slēdz, māmiņa,
Nu šķirsimies.
Atslēdza māmiņa
Pūriņu vaļā.
Apvilku māmiņas
Lin' ziedu krekliņu,
Apsedzos mēļa
Villainīti,
Uzliku lielo
Vizuļu vainaku.
Izbira ziediņi
Caur klēts grīdu,
Izauga liepa
Caur klēts jumtu
Sidraba lapām,
Dimanta ziediem,
Nokārās ziediņi
Saulītē.
Kuŗi vēji pūta,
Tie skandināja;
Kuŗas tautas jāja,
Tās bildināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 276 -

1. Es biju irbīte,
Es māku lēkāt
No viena kalniņa
Uz otra, treša.
Uz trešu uzlēkus',
Ieraugu tautiet',
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņi.
Pagumu pagumu
Līdz brāļa vārtiem.
Brālīti mīļais,
Cel vārtus vaļā!
Pagumu pagumu
Līdz māsas klētei.
Māsiņa mīļā,
Slēdz klēti vaļā!
Pagumu pagumu
Līdz mātes pūram.
Slēdz, mīļā māmiņa,
Pūriņu vaļā,
Lai es ģērbjos
Trejādā rotā:
Div' rotas zelta,
Treš' sudrabiņa.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

33576.

Es biju irbīte,
Es māku lēkāt
No viena kalniņa
Uz otraju.
Trešajā lēkdama,
Ieraugu tautieti.
Pagūbu pagūbu
Bāliņa klētī,
Ģērbos smalkajos
Niedalu svārkos. -
Sēdēja blakām
Bāliņa māsai,
Runāja ausīs
Tai mīļus vārdus,
Solīja rudeni
Vedināt tautās.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33577.

Es beju meiteņa
Kai irubeite,
Muocēju tauteņas
Kairinuot.
Pačitu pačitu
Par pagal'meņu,
Ītaku klēteņā
Pi maršeņas.
Maršeņ, mīluo,
Glaud' munu gal'veņu!
- Naglauzšu, naglauzšu,
Kam borgi dzeivoi.
- Pačitu pačitu
Par pagal'meņu,
Ītaku kl'eteņā
Pi mameņas,
Mameņi mīlū,
Glaud' munu gal'veņu!
Saglaude gal'veņu,
Sapyna bizeiti.
Vaicuoja mameņa
Pi meitineitis:
Meiteņi mīlū,
Voi lobs kartnīks?
- Māmeņi mīluo,
Nalobs nalobs,
Dīnu nakti dzer krūgā,
Uz sātu neatīt;
Kad atīt uz sātu,
Syt munu gal'veņu.
- Ka jis i dzartu,
Ka aizsareitu,
Ka jis i kartuotu,
Ka prosamastu,
Ka jis ītu uz sātu,
Ka neatītu!
- Māmeņi mīluo,
Naluodi, naluodi!
Tu šudin te esi,
Reitā nabyusi;
Man' sovs kartnīks
Vysam myužam,
Vysam myužam,
Vysuomi dīnuom.
Ka jis i dzartu,
Ka neaizsareitu;
Ka jis i kartuotu,
Ka naprosamastu;
Ka ītu uz sātu,
Ka atītu.
Vaicuoja meiteņa
Pi irubeites:
Irubeit, muoseņ,
Voi labi pūrā?
- Meitineit mīluo,
Nalobi, nalobi,
Atīti rudin's,
Merkst munas kurpētes,
Merkst munas kurpētes,
Salst munas kuojeņas;
Atskreja putneņi,
Izlosa ūdzeņas.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 277 -

33578.

Es, jauna būdama,
Ko nedarīju!
No puķu ziediem
Tiltiņu grīžu.
Tur jāja kundziņi,
Tur kaŗavīri,
Tur mani brālīši
Māršiņas veda.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

33579.

Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizes dienā
Jāj precinīki.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

33580.

Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizes dienā
Jāj precinieki.
Jem mani, tautieti,
Neraugi mazu:
Lai es maza, bet tikuse,
Gan es tevi appuškošu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1. Es maza meitiņa,
Man laba laime,
Man jāja precnieki
Trīs reizes dienā.
Nebēdā, tu tautieti,
Ka es tāda maza esmu:
Aušu kurpes, likš' vaiņagu,
Ir es tev līdzi būšu.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

33581.

Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizi dienā
Precenieki nāca.
Es teku namā
Mutīti mazgāt,
Ieraugu Laimīti
Pie spaiņa stāvot.
"Vēl neej, meitiņa,
Vēl nava laika! "
Nu iemu iekšā
Darbiņu dzīvot.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33582.

Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizes dienā
Jāj precinieki.
Izteku namā
Mutīti mazgāt,
Ieteku iekšā,
Pie dvieļa slaukos,
Pie dvieļa slaukos,
Pa logu raugos;
Ieraugu tautieti [precniekus]
Pa lauku [ceļu] jājot,
Pa lauku [ceļu] jājot
Uz bēra zirga.
Velns tavā sirdī!
Aizjāja gaŗām.
Par mazu brītiņu
Jāj atpakaļ
Pie manis pašas.
- Labdien, māmiņa,
Vai dosi meitiņu?
- Griez apkārt kumeļu,
Jāj projām, tautieti!
Nav mana meitiņa
Priekš tevis augusi,
Mana daiļa meitiņa
Priekš labiem ļaudīm.
Tu kāršu spēlmans,
Liels naudas tērmans,
Liels krogus dzērājs,
Liels zirgu mītnieks.
- Es jāšu projām,
Ar Dievu neteikšu,
Ar Dievu neteikšu,
Roku nebučošu.
Tu, dailā meitiņa,
Nāc, atcel vārtus!
Šī, vārtus celdama,
Sāk gauži raudāt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava [mana] vaina:
Māmiņas vaina,
Kam nesolīja.
Gaid' vienu gadiņu,
Tad māte vēlēs,
Tad būsi mana
Daiļa līgaviņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 278 -

33583.

Es maza meitiņa,
Man lieli pupi,
Man' puiši dzenāja
Ap lagzdu krūmu.
263 [Dobelē].

1. Strupi mani lindraki,
Apaļi gurni,
Puiši mani trenkāja
Ap lazda krūmu.
358 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33584.

Es maza meitiņa,
Man' puiši lūko,
Man kuplas piedorknes,
Dzelteni mati.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33585.

Izauga liepiņa
Klēts pakaļāi,
Es pate zīlīte
Lēkātāja.
No viena zariņa
Uz otru lēcu;
Uz trešu lēkdama,
Ieraugu tautas,
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņu,
Pusotra simtiņa
Jājējiņu.
- Mūc, mūc, māsiņa,
Priedola [dzīparu] klētēi,
Lai sedza māmiņa
Ziedainu sagšu!
Māmiņa nesedza,
Tā žēli raud;
Lai sedza māsiņa,
Tā neraudāja.
Māsiņa nesedza,
Tā žēli raud;
Lai sedza māršiņa,
Tā neraudāja.
Māršiņa nesedza,
Kam bargi [ķītri] dzīvoji.
- Sedz, sedz, māršiņa,
Nu šķirsimies,
Nu mūsu zemīte
Jau izdalīta.
Vecaju tēviņu,
Atceli vārtus!
Tēviņis necēla,
Tas žēli raud.
Lai cēla brālītis,
Tas neraudāja;
Brālītis necēla,
Tas žēli raud.
Lai cēla svainītis,
Tas neraudāja;
Svainīts atcēla,
Jo raudādams.
- Ar Dievu, tēviņis,
Ar, māmulīte!
Dievs, devi tautās
Labvakariņu!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 279 -

1. Izauga liepiņas
Klētiņas priekšā,
Es pate irbīte
Lēkātāja;
Ielēcu vienā,
Ielēcu otrā,
Trešā lēkdama,
Ieraugu tautas,
Deviņu kamanu,
Simts kumeliņu,
Cits tek karšķos,
Citsiemavos,
Tā paša starša
Ķēdītēs.
Teciņus aizteku
Līdz namiņam,
Atrodu memmiņu
Namiņāji.
Memmiņa mīļā,
Ej vārtu vērt!
Memmiņa negāja,
Žēlodama.
Teciņus aizteku
Līdz rijiņaji,
Atronu tētiņu
Rijiņāji.
Tētiņu mīļais,
Ej vārtu vērt!
Tētiņis negāja,
Žēlodams.
Teciņus aizteku
Līdz ustubai ---
(=beigu trūkst.)
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

33586.

Uzauga ieviņa
Taciņa malā,
Ne īsti kalnā,
Ne lejiņā.
Ik gāju ūdeņa,
Ik aplaistīju;
Jo labi laistīju,
Jo kupla auga;
Jo kupla auga,
Jo zaļas lapas;
Jo zaļas lapas,
Jo balti ziedi;
Jo balti ziedi,
Jo mellas ogas;
Jo mellas ogas,
Jo tautas precē;
Jo tautas precē,
Jo brāļi liedza.
Paldies brāļiem
Par liegumiņu!
Klausīšu māmiņu
Patecēdama,
Locīšu pūriņu
Parakstīdama.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Zied balta ieviņa,
Aug melnas ogas;
Prec mani tautiņas,
Liedz bāleliņis.
Paldies brāļam
Par liegumiņu.
Klausīšu māmiņu
Patecēdama,
Locīšu pūriņu
Izrakstīdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Stādīju liepiņu
Teciņa malā,
Trīs reizes dienā
Laistīt gāju.
Jo stipri laistīju,
Jo kupla auga;
Jo kupla auga,
Jo balti ziedi;
Jo balti ziedi,
Jo melnas ogas;
Jo melnas ogas,
Jo tautas jāja;
Jo tautas jāja,
Jo brāļi liedza.
Ak, es jau sen zinu
Šo puišu godu:
Kad viņi puiši,
Tad viņi mīļo;
Kad viņi vīri,
Kā suņi rej,
Vai vaina, ne vaina,
Pātagu rād'.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

- 280 -

33587.

Izauga liepiņa
Taciņa malāi,
Ik gāju ūdeņa,
Ik aplaistīju.
Jo aplaistīju,
Jo zaļi auga;
Jo zaļi auga,
Jo balti ziedi;
Jo balti ziedi,
Jo mellas ogas.
Jo daila māmiņa,
Jo dailas meitas;
Jo dailas meitas,
Ja daili znoti.
Jo brāļi
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

1. Jo ieva balti zied,
Jo tai mellas ogas aug;
Jo meitiņa sīva auga,
Jo ražanas tautas jāja.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

2. Jo tā balta ieva zied,
Jo tai melnas ogas aug;
Jo es augu niecināma,
Jo man daiļas tautas jāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3. Siliņā auga
Kuplaja ieva,
Kuplaja ieva
Zemajiem zariem,
Zemajiem zariem,
Baltajiem ziediem,
Baltajiem ziediem,
Mellajām ogām.
Kur balti ziedi,
Tur mellas ogas;
Kur daiļa māmiņa,
Tur daiļas meitas;
Kur daiļas meitas,
Tur jāja tautas.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

33588.

Izauga liepiņa
Caur klētes jumtu,
Izkāra ziediņus
Saulītes pusē.
Atjāja tautietis
Ziediņu rauti.
Rauj, rauj, tautieti,
Nerausi velti:
Viens pats ziediņš
Dālderi maksā,
Tā pate liepiņa
Simts dālderīšu.
157 [Vecpilī (Vecpils pag. Lp)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. Izauga liepiņa
Caur klētes jumtu;
Atgājis netiklis,
Nolauza zaru.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

2. Izauga liepīna
Caur klētes jumtu,
Nokāra ziedīnus
Saulītes pusē.
Es pati zīlīte
Dziedādama
No viena zarīna
Uz otru lēcu;
Uz trešo lēkdama,
Ieraugu tautas,
Deviņi ratīni,
Simts kumelīnu.
Sajāja tautas
Ziedīnus lauzt.
Nelaužat, tautīnas,
Tie dārgi ziedīni:
Viens pats ziedīnis
Dālderi maksā,
Tā pati liepīna
Simts dālderīšus.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

3. Stādīju liepiņu
Klētiņas vidū,
Izauga liepiņa
Klētiņas vidū,
Izkāra ziediņus
Caur pažobeli.
Sajāja tautiņas
Ziediņu raut.
Rauj, rauj, tautieti,
Atdošas būs:
Būs tava māsiņa
Mana brāļa rokā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

4. Uzauga liepiņa
Bāliņa klētī,
Izkāra ziediņus
Caur klētes jumtu.
Atjāja tautietis
Tur puškotiesi,
Div' ziedu mēļu,
Treš' maranātu.
Rauj, rauj, tautieti,
Nedošu velti:
Viens pats ziedinis
Dālderi maksā,
Liepiņa pate
Trīs simti dāldeŗu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

- 281 -

33589.

Izauga liepiņa
Caur klētes jumtu,
Sakāra ziediņus
Saulītes pusē.
Atnākuši sveši ļaudis,
Norāvuši liepas ziedus.
Ko nāciet, sveši ļaudis,
Mūs' pusēi ziedu raut,
Vai jūs' pašu pusītēi
Tādi ziedi neziedēja?
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

33590.

Iznīka tautiņas
Kā rīta salna,
Palika māsiņa
Bez arājiņa.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

33591.

Kal, kal, kalvīt,
Vaŗa kamaniņas!
Aizveda māsiņu
Akmiņu zemē.
Ko ēda māsiņa
Akmiņu zemē?
Sīko zvirgzdiņu
Putriņu vārīja,
Bērziņu pupuru
Maizīti cepa.
Redz nu, māsiņ,
Ko es tev sacīju,
Kam augi tik daila
Pie bāleliņa:
Ik dienas balts kreklis,
Pelēki lindraki,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

33592.

Kam šī meitiņa
Dzeltāniem matiem?
Steidzies, puisīti,
Tā būs tava!
- Es tāda puisīša
Daudz nebēdāju,
Man pašai stallī
Bērs kumeliņis,
To brauču, to jāju,
To dancināju,
Tam bēru auziņas
Pasijādama,
Tam bēru auziņas
Pasijādama,
Tam devu ābolu
Palasīdama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Kam tā meitiņa
Dzeltānīm matīm?
Šķilteŗa, stārasta,
Vagara meitiņa.
Steidzies, puisīt,
Tā būs tava!
- Man pašai stallī
Bērs kumeliņš,
To jūdzu, to braucu,
To dancināju,
Tam bēru auziņas
Pasijādama. -
Taisīju tiltiņu
No rožu lapām.
Tur brauca kungi,
Tur kaŗavīri,
Tur mani bāliņi
Māršiņas veda,
Tur manu pūriņu
Pāri vedīs.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 3551 [skat. 407. (krustpils pag. D)].

2. Kuo t'ej m'eit'eņa
Dzaltonīm motīm?
Vagara m'eit'eņa
Dzaltonīm motīm.
Steidzīs, puis'eit,
Byus jej tova!
- Man taida puis'eiša
Vot i navajaga,
Man' pošai stal'l'eitī
Sērms kum'el'eņš,
Tū jiudžu, tū brauču,
Tū dancynuoju,
Tam d'evu auz'eņu
Pas'ejuodama,
Tam d'evu obula
Palas'eidama,
Tam nešu iudiņa
Solt' olūt'eņa.
Tam taisu til't'eņu
Nu rūžu lopu,
Tī brauc'a kundz'eņi,
Tī stuorosteņi,
Tī muni buol'eņi
Maršeņas v'ed'a,
Tur meta cimd'eņus,
Tur n'ēzdauc'eņus.
4271 [Rēzeknes apr.].

- 282 -

33593.

Kam tā meitiņa
Gludenu galviņu,
Gludenu galviņu,
Sarkaniem vaigiem?
Tās mātes meitiņa,
Kas daiļi darina,
Kas daiļi darina
No mazu dienu.
Audz, meitiņ, tikuse,
Tu būsi mana;
Ja kāda netikle,
Paliec, kā auguse!
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

1. Kam tā meitiņa
Dzelteniem matiem,
Dzelteniem matiem,
Sarkaniem vaigiem;
Ik dienas balts kreklis,
Raibs lindraciņis,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā.
Audz, meitiņ, tikusi,
Tu būsi mana,
Tu būsi mana
Daiļa līgaviņa!
- Par tādu puisēnu
Daudz nebēdāju:
Man pašai stallī
Bērs kumeliņis,
To jūdzu, to braucu,
To dancināju,
Tam devu auziņas
Izsijādama,
Tam devu ābolu
Izlasīdama,
Tam nesu ūdeni
No avotiņa.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

33594.

Ko jauna būdama,
Es nedarīju!
Stādīju rozītes
Augstā kalnā.
Par gadu aizgāju
Rozīšu raudzīt-
Jau manas rozītes
Par silu zied.
Nopinu sīkrožu
Vaiņadziņu,
Tecēju svētrītu
Baznīciņā.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Iesēju rozītes
Kalniņa malā;
Nu iešu rozīšu
Apraudzīt.
Atradu rozītes
Izziedējušas,
Saviju rozīšu
Vainadziņu,
Nu iešu svētdien
Baznīcā.
Satiku kundziņu
Celiņā.
- Ai daiļa meitiņa,
Daiļš vainadziņš,
Vai pati pirki,
Vai bāleliņš?
- Ne pati pirku,
Ne bāleliņš,
Pašai izauga
Kalniņa malā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Ko jauna būdama,
Es nedarīju!
Sasēju [Stādīju] rozītes
Kalniņēju.
Pa gadu aizgāju
Rozītes raudzīt.
Pagulu, pagulu,
Rozītes auga.
Norāvu rozītes,
Nopinu kroni,
Aizgāju mīļ' Māŗas
Baznīcēju.
190 [Kuldīā].

- 283 -

33595.

Kur tu nu jāsi,
Smuks puisīti?
Kur šo naksniņu
Pārgulēsi?
- Pie jaunām, pie daiļām
Meitiņām
Tai jaunā, tai augstā
Klētiņā.
- Vai , tur jādamis,
Smuks puisīti,
Vai kādu ņemsi
Līgaviņu?
Vai ņemsi atraitni,
Vai mīlēsi,
Vai dosi maizes
Atraitnes bērniem?
- Neņemšu atraitnes,
Nemīlēšu,
Nedošu maizes
Atraitnes bērniem.
Atraitnes gultiņa
Izgulēta,
Vis' mīļi vārdiņi
Izrunāti,
Un mīļas domiņas
Izdomātas,
Un sārtas lūpiņas
Izbučotas.
- Vai ņemsi meitiņu,
Vai mīlēsi,
Vai meitas vaiņagu
Paglabāsi?
- Meitiņu ņemšu,
To mīlēšu,
Meitiņas vaiņagu
Paglabāšu.
Meitiņas gultiņa
Negulēta,
Mīļie vārdiņi
Nerunāti,
Mīļas domiņas
Nedomātas,
Sārtās lupiņas
Nebučotas. -
Māmiņa mīļā,
Dedz divas svecītes,
Lai redzu meitiņu
No vaidziņa,
Vai balti vaidziņi,
Vai sarkani,
Vai greznas drēbītes,
Vai bagāta.
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Ko padarīju,
Šī meitenīte
Prātam netīk!
Nav balti vaidziņi,
Nav sarkani,
Nav greznas drēbītes.
Nav bagāta.
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Ko padarīju!
Sav, sirmo zirdziņu
Nojādīju,
Sav' sirmo zirdziņu
Nojādīju,
Savas smalkas drēbītes
Novalkāju,
Savas smalkas drēbītes
Novalkāju,
Savu baltu naudiņu
Iztērēju!
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Ko padarīju!
Savas prieka dieniņas
Pavadīju,
Savas prieka dieniņas
Pavadīju:
Paņēmu meitiņu
Netīkamu!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kur iesi, puisīti,
Kur tecēsi,
Kur šādu naksniņu
Pārgulēsi ?
Vai jemsi atraitni,
Vai mīlēsi,
Vai dosi maizīti
Atraitnes bērniem?
- Nejemšu atraitni,
Nei mīlēšu,
Nei došu maizīti
Atraitnes bērniem.
Atraitnes vietīna
Sagulēta,
Un mīļi vārdīni
Izrunāti.
- Kur iesi, puisīti,
Kur tecēsi,
Kur šādu naksnīnu
Pārgulēsi?
Vai jemsi meičīnu
Vai mīlēsi,
Vai meičas vaiņaku
Godā celsi?
- Ir jemšu meičīnu,
Ir mīlēšu,
Ir meičas vaiņaku
Godā celšu.
Meičīnas vietīna
Uztaisīta,
Ir mīļi vārdīni
Nerunāti. -
Iesēju linīnus
Līdumāi,
Pārvežu meičīnu
Sētienāja.
Iededz, māmīna,
Dui svecītes,
Lai redzu meičīnu
No vaidzīna,
Vai baltu vaidzīnu,
Vai sarkana,
Vai košas drānīnas,
Vai bagāta.
Nei baltu vaidzīnu,
Nei sarkana,
Nei košas drānīnas,
Nei bagāta.
Vai manu dienīnu,
Ko darīšu!
Sava jaunas dienīnas
Paspēlēju,
Sava sirmu zirdzīnu
Noskraidīju,
Sava sirmu zirdzīnu
Noskraidīju,
Sava baltu naudīnu
Iztērāju.
Sava baltu naudīnu
Iztērāju
Dēļ vienas naksnīnas
Gulējuma,
Dēļ vienas naksnīnas
Gulējuma,
Dēļ pāru vārdīnu
Runājamu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 284 -

2. Uzaugu puišelis
Dižens un dails;
Nu gribu sievīnas
No visa prāta.
Ielipa māmīna
Div' vaska sveces,
Lai skata puišelis
Ab' actīnām,
Vai balti vaidzīni,
Vai sarkani,
Vai greznas drānīnas,
Vai bagāta.
Ne balti vaidzīni,
Ne sarkani,
Ne greznas drānīnas,
Ne bagāta, -
Tik tāda meitīna,
Kas prātam tika,
Ko mana sirsnīna
Sen tura mīļu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33596.

Meitas guļ ābolā,
Puiš' ābola maliņā;
Jau uz pašu rīta pusi
Puiš' pie meitām lavījās.
Meitas āva baltas kājas,
Iet uz muižu sūdzēties;
Puiši āva melnas vīzes,
Iet uz muižu klausīties.
Meitām sprieda rožu dārzu
Ar visām rozītēm;
Puišiem bērza žagariņus
Ar visiem pumpuriem.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Iesim, puiši, klausīties,
Kādu tiesu meitām sprieda:
Meitām sprieda linu lauku
Ar visiem liniņiem.
- Iesim, meitas, klausīties,
Kādu tiesu puišiem sprieda:
Puišiem sprieda bērus zirgus
Ar visiem iemauktiem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 285 -

2. Es, no rīta celdamies,
Atrodos pie meitām.
- Celies, puika, aunies kājas,
Nāc uz muižu sūdzēties!
- Augsti kungi, lepna tiesa
Puisim nieka nedarīja;
Meitai sola bērza rīkstes,
Kam pie puiša negulēja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

3. Liepa auga mežiņā,
Ozoliņis maliņā;
Meita guļ gultiņā,
Puisis gultas maliņā.
Meitas āva baltas kājas,
Iet uz muižu padziedāt;
Puiši āva zābaciņus,
Iet uz muižu klausīties.
Nāciet, ļaudis, klausīties.
Kādu tiesu Laima sprieda!
Meitām sprieda rožu dārzu
Ar visiem ziediņiem;
Puišiem sprieda bērza zarus
Nobraucītām lapiņām.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4. Meitas guli ābolāi,
Es ābola maliņā;
No rītiņa agri agri
Atradosi ābolā.
- Celies, puika, aunies kājas,
Liecies cauņu cepurīti,
Liecies cauņu cepurīti,
Nāc uz muižu sūdzēties!
Nākat, meitas, klausīties,
Kādu tiesu puišiem spriež:
Puišiem sprieda auzu lauku,
Ābolainus kumeliņus,
Lai tie sēja, lai tie pļāva,
Lai baroja kumeliņus,
Lai baroja kumeliņus
Līgaviņas vizināt.
Nākat, puiši, klausītiesi,
Kādu tiesu meitām spriež:
Meitām sprieda rožu dārzu
Ar visāmi rozītēm,
Lai tās lēja, lai ravēja,
Lai tās daili puškojās,
Lai tās daiļi puškojās
Pret jauniem puisīšiem.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

5. Puiši puiši, nebūs labi,
Vārna krāca ozolā:
Puišiem sprieda bērza rīkstes
Ar visiem pumpuriem;
Meitām sprieda rožu dārzu
Ar visām rozītēm.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

6. Puiši, puiši viņpus upes,
Meitas, meitas šimpus' upes.
Zirgi zvīdze aiz upeitis,
Jauni puiši gaviļoi:
Zyrgi zvīdze uz auzuom,
Jauni puiši uz meituom.
Cikuom puiši pi meituom,
Zyrgi auzas nūāduši.
Reitā meitas, cālušīs,
Īt uz kungu žālūtūs
[tīsuotūs].
Tīsoi, kungs, kū tīsoi,
Tīsoi tīsu pa pusei.
Meituom sūl'ei rūžu duorzu
Ar vysuom rūžeņuom;
Puišīm bārza žagareņus
Ar vysīm pupurīm.
428 [Beržūs(?)], 434 [Ludzas un Abrenes apr.].

33597.

Nāk rudentīnis,
Nāk auksti laiki,
Grib mūsu brālītis
Ligāvu ņemta.
Ne tev ir muiža,
Ne tev ir māja,
Kur liksi līgavu,
Jauns pārvedis?
- Taisīšu laivu
Straujupes malā,
Laidīšu meitīnu
Svešajā zemē. -
Kuko dzeguze,
Dzied lakstīgala,
Raud mana meitīna
Svešajā malā.
Neraudi gauži,
Nežēlojies:
Par gadu, otru
Ir es aiziešu.
Pāriešu mājā,
Prasīs māte,
Ko dara meitīna
Svešajā zemē:
Uguni kūra,
Rāciņus cepa,
Apīņu vītītes
Nodedzināja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 286 -

1. Kur likšu sieviņu,
Jauns puika būdams?
Taisīšu laiviņu
Straujupes malā,
Vedīšu sieviņu
Svešajā zemē.
Kukoja dzeguze,
Dzied lakstīgala,
Raud mana sieviņa
Svešajā zemē.
Taisīšu laiviņu
Straujupes malā,
Vedīšu sieviņu
Sava paša zemē.
46 [Carnikavā (Rg)].

2. Pascēšu tāvam,
Pascēšu muotei,
Kū dora muoseņa
Apeiņu duorzā:
Maiksteņis lauze,
Gunteņu kiura,
Apeiņu maiksteņis
Sadadzynuoja.
Taisēšu laiveņu
Straujupes molā,
Syutēšu muoseņu
Uz svešu pusi.
Kiukuoja dzaguze,
Dzīd laksteigola,
Raud muna muoseņa
Svešajā molā.
Naraudi gauži,
Napyuti griuši!
Par divi godi
Es tī byušu.
Taisēšu tilteņu
Nu ruožu lopu,
Nu ruožu lopu,
Apeiņu steigu.
Tī juoja kungi,
Tī stuorosteņis,
Tī muna muoseņa
Pyureņu vede.
Stuorostas meita
Dzaltonīm motīm-
Steidzīsi, puiškin,
Tei tova byus!
- Nagribu, navajag
Taida puiškina;
Ir man stallī
Bārs kumeleņš,
Tū jiudzu, tū brauču,
Tū dancynuoju,
Tam devu auzeņu
Pasejuodama,
Tam devu dobulu
Palaseidama.
434 [Ludzas un Abrenes apr.], 435 [Latgalē].

3. Solta zīm'eņa,
Solts rudisn'eņš,
Līk man' mām'eņa [buol'eņi]
Sīv'eņu jimt.
Kū es dareišu,
Tik jaunas pajēms?
Ni man' tāva,
Ni tāva sātys.
Taiseišu laiv'eņu
Straujupis molā,
Laideišu sīv'eņu
Sv'ešā molā [pus'ē].
Kiukoj dzagūz'e,
Syt lakst'eigola,
Raud muna sīv'eņa
Sv'ešā molā [pus'ē].
Naraudi gauži,
Napyuti griuši!
Par godu, par ūtru
Es pats nūīšu.
- Navajag man t'ev'a,
Taida puiškina!
Ir man' sātā
Jauns buol'el'eņš,
Ir munam buol'eņam
Sērms kum'eleņš,
Tū jiudzu, tū brauču,
Tū dancynuoju,
Tam b'ēru auzeņu
Pasejuodama,
Tam d'evu dobulu
Palas'eidama,
Tam n'ešu yudini
Nu olūta,
Tam grīžu til't'eņu
Ap'eiņu st'eigu.
4242 [Tiskados (Ružinas pag. Rz)].

- 287 -

4. Sūdzēšu tēvam,
Sūdzēšu mātei,
Ko dara meitiņas
Ābeļu dārzā:
Vilniņu sukāja,
Sagšiņas auda,
Ābeļu malciņu
Guntiņu kūra.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5. Taisīsim tiltu
Par platu jūŗu,
Laidīsim māsiņu
Svešajā zemē.
Kūkoja dzeguzes,
Dzied lakstīgalas,
Raud mūsu māsiņa
Svešajā zemē.
Neraudi, māsiņa,
Svešajā zemē!
Par gadu brauksim
Apraudzīt.
Pāriešu mājās,
Pateikšu mātei
Ko dara meitiņa
Svešajā zemē:
Rozītes šķina,
Vaiņagu pina,
Rozīšu kociņus
Sadedzināja.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

33598.

Par tautu dēliņu
Daudz nebēdāju:
Man pašai stallī
Bērs kumeliņis,
To jūdzu, to braucu,
To dancināju,
Tam bēru auziņas
Pasijādama.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

1. Es tautu dēliņu
Daudz nebēdāju:
Man pašai stallī
Bērs kumeliņš,
Klētē pie vadža
Sudraba segli [sega],
Zeltīti iemaukti
Pūr' dubenā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

33599.

Puķīte meitiņa
Par lauku tek.
Tec, tec, brālīti,
Ķer viņu rokā,
Ķer viņu rokā,
Būs līgaviņa!
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pumpiņa meitiņa
Pa lauku tecēja.
Tec, tec, bāliņi,
Ķer viņu rokā;
Noķēris rokā,
Slēdz maltuvē, -
Būs tev rītā
Malējiņa.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

33600.

Pumpiņa meitiņa,
Kas tevi ņems?
Mušiņa norēja
Vagares dēliņu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1. Bum bum, meitiņ,
Kas tevi ņēmīs?
Mušiņa nokoda
Vagara dēliņu.
- Gan būs puisīts,
Kas mani ņēmīs,
Lūšādas kažoku
Sidraba pogām,
Trijstūŗu cepuri,
Zābaki kājā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2. Pump pump, meitiņa
Kas tevi precēs?
Mušiņa nokoda
Vagares dēliņu.
Nokavu mušiņu,
Padaru desiņu,
Lai varu meitiņu
Iesmīdināt.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 288 -

33601.

Sajāja brammaņi
Augstā kalnā,
Sasēja kumeļus
Pie svēta koka.
Svētam kokam
Deviņi zari,
Ik zara galāi
Deviņas lapas;
Ik lapas galāi
Deviņi ziedi;
Ik zieda galāi
Deviņas ogas.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Sajāja bajāri
Augstā kalnā,
Sakāra zobenus
Sausā(?) kokā.
Sausajam kokam
Trīs vien zari,
Trīs vien zariņi,
Deviņas lapiņas.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

2. Sajāja vedēji
Augstā kalnā,
Sakāra zobiņus
Svētā kokā.
Svētam kokam
Deviņi zari,
Ik zaru galā
Deviņas lapas;
Ik lapu galā
Deviņi ziedi;
Ik ziedu galā
Deviņas ogas.
Atnāca bitīte,
Atņēma vienu,
Aiznesa mīļ' Māŗas
Baznīcā.
Vai mīļa Māriņa,
Tev jauka dzīve:
Glāžu tavs namiņš,
Glāž' istabiņa,
Sudraba slotiņu
Istabu slauka,
Zeltītu sieku
Mēsliņus nesa.
No tīra demanta
Šūpuli kāra,
Ielika kundziņu
Gulētāju,
Pielika sulaini
Šūpātāju.
Guli, guli, kundziņi,
Sulainis šūpe!
Kur ņemšu kungam
Ac' ūdentiņu?
Sudraba kalnā
Zelt' avotā.
Kur ņemšu kungam
Sluaukāmu dvieli?
Mīļas Māŗas klētī
Rakstīti dvieļi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

33602.

Sajāja tautiņas
Miglotu rītu,
Skrūzaini mati,
Bruņoti svārki,
Sudraba vītols
Aiz cepurītes.
Iebēdza māsiņa
Rozīšu dārzā,
No rožu dārziņa
Dzīpuru klētē.
Atslēdza bāliņš
Ar zobentiņu.
Ej, mana māsiņa,
Raudādama!
Es tev sacīju,
Kam augi skaista, -
Ik dienas balts kreklis,
Balt' snātenīte,
Kurpītes, zeķītes
Kājiņā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

33603.

Sasēda meitiņas
Liela gaŗa rinda,
Tur vedu brālīti
Līgavas lūkot:
Lūkoji, brālīti,
Kuŗa tev tika!
- Ko, māsa, lūkošu -
Izlasas vien.
- Ņem to pašu
Bajāra slaistu;
Bajāra slaistam
Dižs sudrabinis.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

- 289 -

1. Sasēda meitiņu
Dižena rinda;
Ievedu brālīti
Lūkoties.
Ņem, mans brālīti,
Kuŗa tev patīk!
- Ko ņemšu, māsiņa, -
Izlasas vien.
- Ņem jel to pašu
Bajāra slaistu:
Bajāra slaistam
Daudz sudrabiņa.
- Kur likšu sudrabu,
Kad nava tikuma?

2. Sasēda meitiņas
Rindiņā.
Atveda bāliņu
Lūkoties.
Lūkojies, bāliņ,
Kuŗa tev patīk!
- Ko ņemšu, māsiņa, -
Izlasas vien.
- Jāj, manu bāliņu,
Zītara zemē
Zītara meitiņu
Lūkoties!
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

33604.

Silta silta saulīte
Kambaŗa galā.
Nāc, mana māsiņa,
Sildīties,
Nāc, mana māsiņa,
Sildīties,
Es došu krēsliņu
Apsēsties!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

33605.

Tētele, memmele,
Ved kazu Rīgā,
Pirc man lielo
Sudraba saktu!
Uzkāpšu kalnā,
Iesegšu krūtīs,
Lai mani ierauga
Vagares dēli.
Vagares dēliem
Lieli zirgi,
Neiešu kājām
Baznīcā.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

1. Es biju lielā
Lielmaņu meita,
Man bija liela
Sudraba sakta.
Uzkāpu kalnā,
Atgriežu priekšu,
Lai nu skatās
Stārasta dēli.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2. Es savai mātei
Vienīga meita,
Man māte iedeva
Melno vērsīti.
Pārdevu lielo
Melno vērsīti,
Nopirku lielo
Sudraba saktu.
Iespraudu krūtīs
Sudraba saktu,
Uzkāpu kalnā,
Lai puiši ierauga.
263 [Dobelē].

3. Es tēva meitiņa,
Man zili svārki;
Uzkāpu kalnā,
Lai spiguļoja,
Lai nāca lūkoti
Vagares dēli.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

4. Izdevu gosniņu
Baltmugurīti,
Nopirku vizuļa
Villainīti,
Uzkāpu kalnā
Grozīties,
Lai mani ierauga
Vagares dēli.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5. Sukā, māmiņa,
Gludenu gālu!
Tēvs brauks tiergū,
Jems mani līdze,
Pierks man mēleni,
Sudraba sakti.
Tad iešu kalnē
Grozīties,
Lai mani ierauga
Saimnieka dēli.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

- 290 -

6. Tēvs brauks Rīgāi,
Ņems mani līdza,
Pirks man zīļotu
Sudraba saktu.
Uzkāpu kalnāi,
Lai spiguļo,
Lai mani lūko
Vagares dēli.
Vagares dēliem
Pulks kumeliņu,
Neiešu kājām
Baznīcāi.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

7. Uzkāpu kalniņā
Atgriezu krūtes,
Lai mani redzēja
Leimaņa dēli.
Leimaņa dēliem
Labs kumelis,
Neiešu kājām
Baznīcā.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

33606.

Tīšām ieviņu
Ceļā dēstīju,
Lai auga kupla,
Lai ziedi balta.
Tautās iedama,
Nolauzu zaru,
Pasitu zem baltu
Vilnānīti,
Tad gāju tautiņu
Istabāi.
Pabira tautiņu
Istabiņa
Skaistiemi baltiemi
Ziediņiemi.
Vaicāja tautiņas,
Kas bēra ziediņus, -
Es pate ziediņu
Bērājiņa.
Gan grib tautiņas
Salasīt.
Ne tā, tautiņas,
Kā gribējāt!
No kuŗa ziediņa
Pa dāldeŗam,
No pašas nesējas
Simt' dālderīšu.
Met, met, tautieti,
Pa dāldeŗam;
Tec, teci, dālderi,
Pa galda galam,
Pa galda galam
Māmiņas klēpī!
Tas tev, māmiņa,
Par auklējumu,
Par mana šūpoļa
Kārumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Brāļos augdama,
Ābeli stādīju
Ne labi kalnā,
Ne lejiņā,
Tādā mazā
Pakalniņā.
Ik rītus, vakarus
Raudzīt tecēju,
Vai auga kupla,
Vai ziedēj' balta.
Gan auga kupla,
Gan ziedēj' balta.
Tautās iedama
Puškiņus rāvu,
Pieliku pie baltas
Villainītes.
Tā ziedēj' mana
Villainīte,
Tā es ziedēšu
Pietautu dēla.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

2. Pīsēju kumeli
Pi veitul'eņa,
Pabēru auzu
Kumeļam,
Īlyku sīneņa
Radeļuos,
Ītaku nomā,
Ustobā.
Tuods gūds nomā,
Tuods ustobā:
Raud tāvs, raud muote,
Raud buol'el'eņi.
Iztaku uorā
Rauduodama,
Īlācu komonuos
Dzīduodama,
Puorbrauču buol'eņu
Teirumeņu.
Pastuotu(?) īveņu
Sil'eņa golā,
Lai aug kupla,
Lai zīd bolta.
Īdama tautuos,
Nūlaužu zoru,
Pasytu zam boltu
Vylnuoneiti.
Īguoju tauteņu
Ustobā,
Pabēru zīdeņu
Zylu i zaļu.
Niu suoka tauteņis
Vaicuotīs:
Kas tūs, kas tūs
Zīdeņus bēra?
Navaicoi, tauteņis,
Es pate bēru.
Paga paga, tauteņis,
Na breivu byus!
Nu kura zīdeņa
Pa symtam muorku,
Pa symtam muorku,
Pa dalderam
Par muna vaiņuga
Nūjimšonu,
Par muna kauneņa
Redzēšonu.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

- 291 -

33607.

Trīs meitas dziedāja
Ābola kalnā [Ābeļu dārzā],
Visām trijām
Vaiņaki galvā.
Ņem, brālīt, vienu,
Es ņemšu otru,
Lai tā trešā
Māmiņu klausa;
Lai kalusa māmiņu
Patecēdama,
Lai loka pūriņu
Izrakstīdama
Līdz citam gadam,
Līdz rudeņam.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

33608.

Trīs jaunas meitiņas
Sēd rožu dārzā.
Jem, bāliņ, vienu,
Es jemšu otru,
Tā treša maza,
Lai aug vēl liela,
Lai aug vēl liela,
Lai gaida tautu.
Ai mazā meitiņa,
Tev laba laime,
Tev jāja dienā
Trīs reizes tautas.
- Labdien, tēvs māte!
Kur jūsu meita?
- Jāj, jāj tu projām,
Nedošu meitas!
- Jāš', jāšu projām,
Ar Dievu neteikšu,
Ar Dievu neteikšu,
Rokas nebučošu.
Ej, smukā meitiņa,
Atver man vārtus!
Tā, vārtus veŗot,
Sāk gauži raudāt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava vaina, -
Vecāko vaina,
Kam tevi nedeva.
365 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Trīs meitas sēdēja
Ābeļu dārzā.
Ņem, bāliņ, vienu,
Es ņemšu otru,
Tā trešā , mazā
Lai paliek mātei,
Lai paliek mātei,
Lai dara pūru, -
Ķemmēju galvu,
Mazgāju muti,
Skatos pa logu,
Vai kāds nejāj.
Ak laime laime,
Jāj precenieki!
- Tec, meitiņ, klētī,
Ģērbies kleitē;
Ģērbies kleitē,
Aun kurpes kājā;
Aun kurpes kājā,
Mauc gredzentiņu;
Mauc gredzentiņu,
Liec vaiņadziņu!
Tec, meitiņ, žigli,
Atdari vārtus.
Atdari vārtus,
Laid preceniekus!
- Labdien, māmiņa,
Tev smuka meitiņa.
- Man' smuka meitiņa
Priekš tev' nav auguse.
- Meitiņa dzirdēja,
Sāk gauži raudāt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava vaina!
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 292 -

e) Gaŗākas dziesmas jeb ziņģes

33609.

Aiz tiem kalniem, aiz tām lejām,
Tur sarkanas ogas aug;
Daiļa daiļa tā meitiņa,
Kas tās ogas lasa.
Tā ziedēja rožu ziedu,
Magonīšu skaistumiņu;
Pilli pirksti gredzeniņu,
Zirņu ziedu vaiņadziņš.
Tur atjāja kungu dēli [jauni kungi],
Grib tai maukt gredzeniņus.
- Nost, vāciešu lupatiņas,
Lai es savas ogas lasu!
Lai es savas ogas lasu,
Klausu tēva, māmuliņas,
Klausu tēva, māmuliņas,
Gaidu īsta tēva dēla.
Neņems mani kungu dēli,
Nesauks mani gaspažiņu;
Ņems man' miežu arājiņis,
Sauks arāja līgaviņu.
Tā man tika, miežu druva
Dzeltenām vārpiņām;
Tas man tika, arājiņis
Dubļaināmi kājiņām.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

33610.

Apsedloju biržu sesku,
Jāju kungu pagastāi.
Sanāk visi lieli kungi,
Grib ar mani zirgus mīt.
Izved bērus , izved raudus,
Neviens līdzi nerikšoja.
Jūs, kundzīni, nezināt,
Cik naudīnas man pielikt!
Sola kungi tirgus placi
Ar naudīnu noskaitīt.
Līdz kundzīni naudu skaita,
Es ar sesku gabalāi.
Sasauc kurtus, sasauc kvekšus,
Gribēj' mani uzmedīt -
Vienāi taures pūtienāi
Sešas jūdzes caur zemīti!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

33610v1.

Apsedloju biržu sesku,
Jāju sievas lūkoties.
Es nojāju uz Kandavu
Norasojšu kumeliņu.
Tur sanāca jauni kungi,
Grib ar mani zirgiem mīt.
Izved raudus, izved bērus,
Neviens līdza nestāvēja.
Sola kungi tirgus placi
Dāldeŗiem noskaitīt.
Līdz kundziņi naudu skaita,
Es ar sesku aliņā.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

33611.

Apsegloju melnu kuili
Un aizjāju uz Dobeli:
Dobel's meitas man' gribēja
Par kundziņu paturēt.
Pats es tur nepaliku,
Ka tur grūta dzīvošan':
Sīkas olas maisā bēra,
Pret kalniņu ritināja.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

33612.

Aivīkšys, upinis
Boltys zīd'ēje,
Boltys zīd'ēje,
Sorkonys kuorsa.
Mani tāvs mām'eņa
Jaunu tautuos atd'ev'e;
Pīsac'eja atdūdami
Cīmā nastaiguot',
Cīmā nastaiguot',
Kuoju nalauz'eit'.
Dz'eivuoju gad'eņu,
Dz'eivuoju ūtru;
Iz treša gad'eņa
Sajēmu pruotu,
Pasam'ešu par dzagūzi,
Skrīš' iz tāva sātu.
Aizkiukuoju tāva sātā
Ar žēl'eigu bolsu,
Laikam mani tāvs izdz'ērs',
Pa pogolmu staiguodams.
Pa pogolmu puorstaiguoja,
Man'a nadz'ērd'ēje.
Aizkiukuoju tāva sātā
Ar žēl'eigu bolsu,
Laikam mani muot' izdz'ērs',
Brūkastis' vuoreidama.
Muot'e brūkasts' izvuorēja,
Man'a nadz'ērdēje.
Aizkiukuoju tāva sātā
Ar žēl'eigu bolsu,
Laikam mani muos' izdz'ērs',
Sin'cis' slauc'eidama.
Muosa sin'cis izslauc'ēja,
Man'a naizdz'ērda.
Aizkiukuoju tāva sātu
Ar žēl'eigu bolsu,
Laikam mani vacys bruol's'
Izdz'ērs', izkapti kuldams.
Bruol's' izkapti izkiula,
Man'a naizdz'ērda.
Aizkiukuoju tāva sātā
Ar žēl'eigu bolsu,
Laikam mani jaunais bruol'eņš
Izdz'ērs', zyrgu sadluodams.
Bruol'eņš zyrgu apsadluoja,
Mani izdz'ērda.
Pavaicuoja vacū bruol'i,
Voi saut' itū dzagūzeiti.
"Nasaun', bruol'eit, pagaid', bruol'eit,
Voi nav myusu muosa!
Jo tu esi myusu muosa,
Ej uz myusim cīmā
( Ej pi myusu ustobā;)
Jo eistuo dzagūz'eit'e,
Skrīn pa zaļu m'ežu! "
Ka skrēju pa m'ežu,
Visi kūki l'eika;
Ka skrēju pa t'eirumu,
Vyss t'eirums zaļš palyka;
Ka skrēju pa lukstīm,
Luksti pilni osoru.
Patim lobam kūkam
Dīvs lopu nad'ev'e;
Taipat' man', buoryn'ei,
Dīvs dz'eivis nad'ev'e.
427 [Varakļānu pag. Rz].

- 293 -

1. Īšu, īšu, t'e nabyušu,
Te naloba dz'eiv'e,
Griuti vorgi, sv'eši ļauds
Komoj munu sirdi.
Malnuo maiz'e, tuos nab'eja,
Tuos d'eļ manis žāloj'.
Īšu, īšu uz t'āteiti,
Uz mīlū mam'eņu.
Puorsagrīzšu par dzagūzi,
Skrīš' uz tāva sātu,
Aizkiukuošu tāva sātu,
Ar žēl'eigu bolsu,
Moža mani tāvs izdz'ērs',
Moltyvē moldams.
Tāvs mul'eiti samola,
Manis naizdz'ērda.
Aizkiukuoju ūtru reizi
Ar žēl'eigu bolsu,
Moža mani muot' izdz'ērs',
Vylnuon'eit'es auzdama.
Muot'e vylnuon'es izauda,
Manis naizdz'ērda.
Aizkiukuošu trešu reizi
Ar žēl'eigu bolsu,
Moža mani muosa izdz'ērs',
Ruozas stateidama.
Muosa ruozas pastatēja,
Manis naizdz'ērda.
Aizkiukuošu tāva sātā
Ar žēl'eigu bolsu,
Moža mani bruol's izdz'ērs',
Pa duorzu staiguodams,
Pa duorzu staiguodams,
Obuļus āzdams.
Bruol'eits' mani izdz'ērda,
Pa duorzu staiguodams.
"Ka tu esi muna muosa,
Skrīn' uz munu sātu;
Ka tu m'eža dzagūz'eite,
Skrīn'uz m'ežu cauri! "
Rauduoju, rauduošu
Par vysu myužu,
Kol'eņ mani atšk'ērs
Dīvs žel'eigs nu jiusu.
Kad es' skrēju par jiureņas,
Jiuras rozal'ēja;
Kad es' skrēju par m'ežīm,
M'eži pazaļuoja.
431 [Pildas pag. Ldz].

- 294 -

33613.

Aunu, aunu balti kājas,
Lecu dārzīnā;
Iegājuse dārzīnāja,
Plūcu baltas rozes.
Saplūkuse baltas rozes,
Pinu vaiņacīnu;
Nopinuse vaiņacīnu,
Lieku galvīnāja.
Uzlikuse galvīnāja,
Teku gar jūrmali;
Teku teku gar jūrmali,
Vaiņaks galvīnā.
Iesipūte rītvējīnis,
Nopūš vaiņacīnu,
Nopūš manu vaiņacīnu
Jūŗas dziļumā.
Teku, teku gar jūrmali,
Vaiņaks jūrīnā;
Tecēdama sasitiku
Divi jājējīnus.
Viens ar mani parunāja
Jauku valodīnu;
Otrais saka: še, meičīna,
Patur' kumelīnu!
Patur' manu kumelīnu
Zelta iemautīnus,
Lai es peldu jūrīnāja
Pakaļ vaiņacīnu!
Peldžu, peldžu par jūrīnu,
Vaiņaks rocīnāja;
Izpeldējis no jūrīnas:
Še, meič, vaiņacīnis!
Še meičīna, vaiņacīnis,
Liec to galvīnā;
Nesak' savai māmulīti,
Kur bij vaiņacīnis!
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33614.

Brālīts mani dancot veda,
Pirka zelta gredzentīnu;
Ar brālīti dancojot,
Nokrīt manis gredzentīnis.
Tautas saka uzņemdamas:
Tā būs mana līgavīna!
Atnāc, meitiņ, rītā agri,
Dabūs' savu gredzentīnu!
Es nogāju rītā agri,
Sauc viņš mani klātsēdēt;
Es pie viņa piesasēdu,
Kā rozīte ziedēdama.
Tas nebija ilgu laiku ,
Sauc viņš mani klātgulēt;
Es pie viņa piesagulu,
Kā lapīna drebēdama.
Tas nebija ilgu laiku,
Sāk ar naudu lielīties.
Man pašaja zelta nauda,
Ir vēl tīra sidrabīna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

33615.

Brūte, mana mīļa brūte,
Vai tev ir pēc manim žēl?
Ja tev ir pēc manim žēl,
Nāc, apsēd uz manu gultu;
Nāc apsēd uz manugultu,
Noslauk' žēlas asariņas,
Un kad es jau miris būšu,
Appuško tu manu kapu;
Appuško tu manu kapu
Ar baltām rozītēm,
Ik uz stūri vītoliņu,
Vidūi baltu āboliņu!
Dziedās koši lakstīgala
Vītoliņa galiņāi,
Skries bitītes ziedu jemt
No baltaja āboliņa.
Tur sanāks svētu rītu
Jaunas meitas puškoties,
Jaunas meitas puškoties
Ar baltām rozītēm.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 295 -

33616.

Daiļa roze dārzā auga,
Kas to rozi iestādīja?
Māmiņai viena meita,
Tā rozīti iestādīja.
Jūdziet, brāļi, sešus meļņus,
Brauksim viņai precībās.
Labdien labdien, smukmeitiņa !
Mēs braucām precībās.
- Paldies paldies, smukpuisīti,
Es nevaru solīties,
Es nevaru solīties,
Nav mājā tēvs māmiņa.
Brauciet rītu, vai parītu,
Tad būs mājā tēvs māmiņa.
- Jūdziet, brāļi, sešus meļņus,
Brauksim otrreiz precībās!
Labdien labdien, smukmeitiņa,
Otrreiz braucam precībās.
- Paldies paldies, smukpuisīti,
Nu es varu solīties,
Nu es varu solīties,
Nu mājā tēvs māmiņa.
Jūdziet, brāļi, sešus meļņus,
Vedam brūti sētiņā!
Sētiņāi ievedot,
Saņem mūs mūzikanti,
Piecpadsmit ar vijolēm
Sešpadsmit ar bazūnēm.
Pirmo danci dancojot,
Noģībs mana līgaviņa,
Nesu viņu kambarī,
Lieku viņu gultiņā,
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Uz rokām saauklēju.
Saki, mana līgaviņa,
Vai negribi ēst, vai dzert?
Vai negribi ēst, vai dzert,
Vai saldena āboltiņa?
- Ne es gribu ēst, ne dzert,
Ne saldena āboltiņa.
- Saki, mana līgaviņa,
Kādās drēbēs tevi ģērbt?
- Šķidri austos svārciņos
Sarkanrožu lintītēm.
- Saki , mana līgaviņa,
Kādā zārkā tevi likt?
- Tumši zilā, brūnām puķēm,
Sudrabiņa lapiņām.
- Saki, mana līgaviņa,
Kādiem zirgiem tevi vest?
- Tiem pašiem sešiem meļņiem,
Kuŗiem mani brūti veda.
- Saki, mana līgaviņa,
Kādām smiltīm tev' apbērt?
- Tām pašām smiltiņām,
Kuŗām citus paglabā.
- Saki, mana līgaviņa,
Kā es tevi piecietīšu?
- Liec trīs gadus baznīcā
Ik svētdienas nozvanīt.
- Brīnās kungi, brīnās ļaudis,
Kas tā tāda nomiruse,
Kas tā tāda nomiruse,
Pirmo danci dancojot,
Pirmo danci dancojot,
Brūtes kroni noņemot.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Redz kur jāja dui bajāri,
Zīda puški zemi slauka,
Jāja dienu, jāja nakti
Skaistu meitu lūkoties.
Uzjāj vienu augstu kalnu,
Tai kalnā kupla liepa,
Apakš liepas avotīns,
Dui meitīnas velējās.
Labdien labdien, smukā meitīn!
Pirmoreiz uz precībām.
- Paldies paldies, smuks puisīti!
Es nevaru vēlēties,
Es nevaru vēlēties,
Nav mājāsi tēvs māmīna;
Atjāj rītu pēc pusdienas,
Tad būs mājās tēvs māmīna.
- Labdien labdien, smukā meitīn!
Otru reiz uz precībām.
- Paldies paldies, smuks puisīti!
Es nevaru vēlēties,
Es nevaru vēlēties,
Nav mājāsi jau(n) brālīša;
Atjāj rītu priekš pusdienas,
Būs mājāsi jau(n) brālītis. -
- Labdien labdien, smukā meitīn!
Ko sacīja jau(n) brālītis?
- Jaunbrālītis to sacīja:
Ej ar Dievu, mūs' māsīna! -
- Lielas kāzas turēsim,
Vāksim desmit mūzikantus,
Vāksim desmit mūzikantus,
Divpadesmit stabulniekus, -
Pirmo danci dancojot,
Nokrīt zelta vainadzīns;
Pēc vainaga sniedzoties,
Noģībst mana līgavīna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].
(=Tālāk teksts līdzīgs pirmās)
(=dziesmas tekstam.)

- 296 -

2. Tēvs baŗoja kumeliņu,
Māte puško cepuriņ'.
Pavaicāju māmulītei,
Kādu ņemtu līgaviņ'.
Māmiņ' manim atbildēja:
Ņem, kas kalna galiņā!
Pirmā dienā es nojāju
Gar kalniņu lūkoties.
Labrīt labrīt, smukā meitiņ,
Es atjāju pēc tevim!
- Jāj ar Dievu, atjāj rītu,
Būs es brāļa sētiņā. -
- Svētdien svētdien pats atvežu
Savu jaunu līgaviņ'
Ar tiem sešiem sirmiem zirgiem,
Ar tām vaŗa kamanām.
Divpadsmit bungu sita,
Sešas pūta stebulītes.
Pirmā danca galiņā
Noģībst mana līgaviņ'.
Paliek visi kāzenieki
Noskumuši, nedancoš'.
Dancejiet, kāzenieki,
Gan Dieviņš palīdzēs!
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Auklē savu līgaviņu,
Cetortā naksniņā
Nomirst mana līgaviņ'.
Pavaicāju māmiņai,
Kādus svārkus viņai vilkš'.
Māmiņ' manim atbildēja:
Velc viņai zīda svārkus!
Pavaicāju māmiņai,
Kādu drānu viņai siešu.
Māmiņ' manim atbildēja:
Sien viņai zīda drānu!
Pavaicāju māmiņai,
Kādas zeķes viņai vilkšu.
Māmiņ' manim atbildēja :
Velc viņai zīda zeķes!
Pavaicāju māmiņai,
Kādas kurpes viņai vilkšu.
Māmiņ' manim atbildēja:
Velc viņai zīda kurpes,
Velc viņai zīda kurpes
Sudrabiņa sprādzītēm!
Trīs gadiņus ik dieniņas
Apzvan' savu līgaviņu.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

33617.

Dieviņš jāje zvirgzdu tiltā
Ābultaiņu kumeliņu.
Tam Dieviņa kumeļam
Naudas segli mugurā.
Tas aizskrēja gar jūrmali,
Nauda vien noskanēj'.
Gar jūrmali aiztecējis,
Uztek' vienu straujupīti.
Straujupītes maliņā
Trīs jumpravas velējās.
Vienai bija zelta vāle,
Otrai zelta velētava,
Tai trešai itin koša
Aiz visām vālītēm.
Tās upītes maliņā
Iedēstīju ozoliņu.
Tur uzauga ozoliņš,
Tur uzvilku pulcēniņu,
Tur uzvilku pulcēniņu,
Tur ielīde man bitītes.
Man bitītes ievilkušas
Lielu vaska riteniņ'.
Ar to vaska riteniņu
Iekūlos naudiņā,
Iekūlos naudiņā,
Nopirkos sev kumeliņu.
Nopircies sev kumeliņu,
Sēju rudzus, sēju miežus.
Uzaug rudzi, uzaug mieži,
Pataisīju iesaliņu;
Pataisījis iesaliņu,
Pabrūvēju alutiņu;
Pabrūvējis alutiņu
Aicin' brāļus alu dzērt.
Brāļi nāce alu dzērt,
Atved manu līgaviņu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

- 297 -

33618.

Es ar savu līgaviņu
Vakarā apgulos.
Uz pusnakti pamodos,
Navaid vaira līgaviņas.
Stāvu lēcu no gultiņas,
Segloj' savu kumeliņu,
Jāj' uz meitu māmaliņu
Meklēt savas līgaviņas.
Jāj' pa ceļu raudādams,
Līgaviņas meklēdams;
Satiek' savu mīļu Laimi
Sava ceļa maliņā.
Ai Laimiņ, ai māmiņ,
Redzēj' manu līgaviņu?
- Ai puisīt, ai dēliņ,
Kāda tava līgaviņa?
Dzeltāniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
- Ai puisīt, ai dēliņ,
Sarkanrožu dārziņā.
Jāj' pa ceļu dziedādams
Uz sarkanu rožu dārzu.
Dižandaili rozes zied,
Navaid manas līgaviņas.
Jāj' pa ceļu raudādams,
Līgaviņas meklēdams,
Satiek'savu mīļu Laimi
Sava ceļa maliņā.
Ai Laimiņ, ai māmiņ,
Redzēj' manu līgaviņu?
- Ai puisīt, ai dēliņ,
Kāda tava līgaviņa?
Dzeltāniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
- Ai puisīt, ai dēliņ,
Sirmu rožu dārziņā.
Jāj' pa ceļu dziedādams
Uz sirmo rožu dārzu.
Dižandaili rozes zied,
Navaid manas līgaviņas.
Jāj' pa ceļu raudādams,
Līgaviņas meklēdams,
Satiek' savu mīļu Laimi
Sava ceļa maliņā.
Ai Laimiņ, ai māmiņ,
Redzēj' manu līgaviņu?
- Ai puisīt, ai dēliņ,
Kāda tava līgaviņa?
Dzeltāniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
- Ai puisīt, ai dēliņ,
Baltu rožu dārziņā.
Jāj' pa ceļu dziedādams
Uz balto rožu dārzu.
Dižandaili rozes zied,
Vidū mana līgaviņa.
Viegli lēču no kumeļa,
Apkamp' savu līgaviņu;
Pliķi cirtu mācīdams,
Mutes devu mīlēdams.
Ai tu mana līgaviņa,
Kam man' gauži raudināji?
- Tādēļ tevi raudināju,
Ka tu dzēri krodziņā,
Ka tu dzēri krodziņā,
Ka mocīji kumeliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Dzēru, dzēru krodziņā,
Jāju, jāju sētiņā,
Pavaicāju māmiņai,
Kur būs mana līgaviņa.
Māmiņ' manim pasacīja:
Baltā rožu dārziņā.
Jāju, jāju raudādams
Uz balto rožu dārzu.
Skaisti ziež baltas rozes,
Te nav manas līgaviņas.
Dzēru, dzēru krodziņā,
Jāju, jāju sētiņā,
Pavaicāju bāliņam,
Kur būs mana līgaviņa.
Bāliņš manim pasacīja:
Raibā rožu dārziņā.
Jāju, jāju raudādams
Uz raibo rožu dārzu.
Skaisti ziež raibas rozes,
Te nav manas līgaviņas.
Dzēru, dzēru krodziņā,
Jāju, jāju sētiņā,
Pavaicāju māsiņai,
Kur būs mana līgaviņa.
Māsiņ' manim pasacīja:
Sārtā rožu dārziņā.
Jāju, jāju raudādams
Uz sārto rožu dārzu.
Skaisti ziež sārtas rozes,
Vidū mana līgaviņa.
Dārzā lēcu, mutes devu,
Bet šī manim pliķi cirte.
"Kam tu, šķelmi, krogā dzēri,
Kam mietoji kumeliņ'!"
Nāc man līdz, līgaviņ,
Nedzerš' vairs krodziņā,
Nedzerš' vairs krodziņā,
Nemietošu kumeliņ'!
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

- 298 -

2. Dzēru, dzēru krodziņā
Līdz vakaru vakariem,
Līdz vakaru vakariem,
Līdz kājiņas vairs nenesa.
Kad kājiņas vairs nenesa,
Sēd' savā kumeļā;
Sēd'sava kumeļā,
Jāj' mājās dziedādams;
Jāj' mājās dziedādamis
Pie tās vecas māmuļītes,
Pie tās vecas māmuļītes,
Pie jaunās līgaviņas.
Es māmiņu gan atradu,
Līgaviņas neatradu.
Es vaicāju māmiņai,
Kur ir mana līgaviņa.
Māmiņ' man atbildēja:
"Sarkan' rožu dārziņā,
Sarkan' rožu dārziņā
Ravē rozes magonītes."
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' apkārt rožu dārzu.
Koši zied sarkanrozes,
Nevaid manas līgaviņas.
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' mājās raudādams,
Jāj' mājās raudādamis
Pie tās vecas māmuļītes.
Pavaicāju māmiņai,
Kur ir mana līgaviņa.
Māmiņ' man atbildēja:
"Raibāi rožu dārziņā,
Raibāi rožudārziņā
Ravē rozes, magonītes."
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' apkārt rožu dārzu.
Koši zied raibas rozes,
Nevaid manas līgaviņas.
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' mājās raudādams,
Jāj' mājās raudādamis
Pie tās vecas māmuļītes.
Pavaicāju māmiņai,
Kur ir mana līgaviņa.
Māmiņ' man atbildēja:
"Baltāi rožu dārziņā,
Baltāi rožu dārziņā
Ravē rozes, magonītes."
Sēd' savā kumeļā,
Jāj' apkārt rožu dārzu.
Koši zied baltas rozes,
Vidū mana līgaviņa.
Stāvu lēcu no kumeļa,
Apkampdams nobučoju.
Ak tu mana līgaviņa,
Kam tik ilgi raudināji?
"Tālab ilgi raudināju,
Kam dzer ilgi krodziņā,
Kam dzer ilgi krodziņā,
Kam tramdīji kumeliņu."
Vai es vienis krogā dzēru,
Viens tramdīju kumeliņu?
Dažs vīriņis krogā dzēra,
Dažs tramdīja kumeliņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

3. Vakarā apgulos
Pie jaunajas līgaviņas;
Ap pusnakti uzmostos,
Nav vairs manas līgaviņas.
Stāvu lēcu no gultiņas,
Segloj' savu kumeliņu,
Jāju ceļu raudādams,
Līgaviņas meklēdams.
Satiek' savu īsto tēvu
Liela ceļa maliņā.
Labdien labdien, īstais tēvs,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Dēliņ, tava līgaviņa
Zaļo rožu dārziņā."
Jāju ceļu dziedādams
Uz zaļo rožu dārzu.
Zaļas rozes skaisti zied,
Nava manas līgaviņas.
Jāju ceļu raudādams,
Līgaviņas meklēdams.
Satiek' savu īsto māti
Liela ceļa maliņā.
Labdien labdien, īstā māte,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Dēliņ, tava līgaviņa
Brūno rožu dārziņā."
Jāju ceļu dziedādams
Uz brūno rožu dārzu.
Brūnas rozes skaisti zied,
Nava manas līgaviņas.
Jāju ceļu raudādams,
Līgaviņas meklēdams.
Satiek' savu īsto brāli
Liela ceļa maliņā.
Labdien labdien, īstais brāli,
Redzēj' manu līgaviņu?
"Brālīt, tava līgaviņa
Sarkan' rožu dārziņā."
Jāju ceļu dziedādams
Uz sarkano rožu dārzu.
Sarkanrozes skaisti zied,
Nava manas līgaviņas.
Jāju ceļu raudādams,
Līgaviņas meklēdams.
Satiek' savu īsto māsu
Liela ceļa maliņā.
Labdien labdien, īstā māsa,
Rēdzēj' manu līgaviņu?
"Bāliņ, tava līgaviņa
Balto rožu dārziņā."
Jāju ceļu dziedādams
Uz balto rožu dārzu.
Baltās rozes skaisti zied,
Vidū mana līgaviņa.
Stāvu lēcu no kumeļa,
Ķēru savu līgaviņu.
Ai jaunā līgaviņa,
Kam no manis projām bēdzi?
Vai tev trūka sāls, maizītes,
Vai es mīļi nedzīvoju?
"Man netrūka sāls, maizītes,
Tu pats mīļi nedzīvoji."
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 299 -

33619.

Es nūguoju uz olūtu,
Nūsaveju vaiņuceņu;
Radzu divi muižas puišus
Sērmīm zyrgīm atjuojūt.
Dojuoj kluot, pīsīn zyrgus,
Nūraun munu vaiņuceņu.
Es rauduot, es žāluot
Sova skaista viaņuceņa.
- Naraud gauži, nažāluoji,
Es tev dūšu pusi muižas!
- Es nagribu pusi muižas,
Atdūd munu vaiņuceņu!
Es rauduot, es žāluot
Sova skaista vaiņuceņa.
- Naraud gauži, nažāluoji,
Es tev dūšu vysu muižu!
- Es nagribu vysas muižas,
Atdūd munu vaiņuceņu!
Es rauduot, es žāluot
Sova skaista vaiņuceņa.
- Naraud gauži, nažāluoji,
Byusi muna ļaudaveņa!
- Narauduošu, nažāluošu,
Byušu tova ļaudaveņa.
4191 [Kalupes pag. D].

33620.

Es vācieša bērniņš bij',
Nabags kļu(v)u dzīvodams:
Pirti kūru - tā nodeg',
Ganos gāju - govs nosprāg'.
Uziem' vienu augstu kaln',
Lāpīj' savu kažociņ'.
Datek viena melna laps',
Nozog manu adatiņ'.
Adatiņu meklēdams,
Uziem' vienu pavāriņ'.
Es tev lūdzu, pavāriņ',
Dod man gaļas pasmeķēt!
Pavārs ņēme uguns pagal',
Sit man pašā nevietā.
Piecu mārku ziepju pirku,
Piecas dienas samazgāj', -
Melns tur bija, melns palike,
Melns tur paliks mūžīgi.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

33620v1.

Apsēdos kalniņā,
Lāpu savu kažociņu.
Daskrien viena melna kuce,
Norauj manu ielāpiņ'.
Es nogāju lejiņāi,
Ielāpiņa meklēdams.
Tur atradu jaunas meitas
Kovārnīšus vārījot.
Es jūs lūdzu, jaunas meitas,
Dodiet zupas pasmeķēt!
Meitas ņēma pavārnīcu,
Dod par lūpām švimbu švambu!
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 300 -

2. Es uzkāpu kalniņēju
Kažociņu salāpīt;
Atskrej viena raiba kaķe,
Paķeŗ manu ielāpiņ'.
Raibu kaķi meklēdam,
Ieraug' vienu raibu muiž',
Tai raibāi muižiņāi
Pavāriņš zupi vār'.
Es tev lūdzu, pavāriņ,
Dod man zupi pasmeķēt!
Tas bezgoža pavāriņš
Nedod zupi pasmeķēt.
Pavārs ņēm' ugiņ' šķetu,
Sit pa manu vēdariņ'.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

3. Kāpu, kāpu kalnīnāi,
Lāpu savu kažocīnu.
Atskrej viena raiba kaķe,
Parauj manu ielāpīnu.
Eimu muižu no muizīnas,
Ielāpīna meklēdams.
Uzeim' vienu raibu muižu,
Nav nevienas raibas kaķes.
Iznāk raibis pavārīnis,
Prasu zupas pasmeķēt;
Nedod zupas pasmeķēt,
Dod ar kausu pa mugaru.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

4. Ņemu pauni pār plecēm,
Sāku silu lenderēt;
Uziem' vienu augstu kalnu
Pašā sila viducī.
Metu pauni uz to kalnu,
Lāpu savu kažociņu.
Vells uznese lāču māti,
Nolauž manu adatiņ'.
Atkal pauni pār plecēm,
Sāku silā lenderēt;
Uziem' vienu zaļu muiž',
Zaļas muižas pavāriņ'.
Pavāriņ, labs draudziņš,
Dod man sulu pasmeķēt!
Pavārs ņēme uguns pagal',
Iesit manpar vēderu.
Piec' mārciņu ziepju pirku,
Trīs dieniņu pirti kūru,
Asi malku kurināju;
To es pēru , to mazgāju,
Nevarēju izmazgāt.
Kas dos izmazgāt
Paša Dieva devumiņ'!
Melns tur bija, melns palika,
Melns būs visā mūžiņā.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

33621.

Guoja m'eita iz olūta
Pēc solta jiudisn'eņi;
Puiškins klīdza pakaļā:
Ak tu m'eitiņ, pagaid' mani!
Ak tu puika puiškin'eņ,
Glupu tovu podūm'eņ!
Naklīdz vysā gal'v'eņā:
Tāvs stuov aiz vuort'eņu,
Sauc'a man' iz duorz'eņa
Magan'eņu paravātu.
4270 [Viļēnu pag. Rz].

33622.

Ko vēlēju, tas notika
Lielam kroga dzērājam:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepurīti.
Nezināja zirgu ķert,
Ne no zara cepurīti.
Labāk ķēra cepurīti,
Lai tek bēris kumeliņš:
Daudz ļautiņu kājām gāja,
Neviens gāja bez cepures.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Sastaigāja raudādams,
Sastaigāja raudādams,
Kumeliņu meklēdams.
Ceturtā dieniņā
Pretī nāca tautu meita,
Pretī nāca tautu meita,
Raibus cimdus adīdama.
- Tautu meita, zeltenīte,
Vai redzēji kumeliņu?
- Ak tu tautu delverīti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Spoži bērs, asi kalts
Tēraudiņa pakaviem.
- To noķēru, to piesēju
Tēva lauka galiņā,
Tēva lauka galiņā
Pie zaļā ozoliņa,
Pie zaļā ozoliņa
Zaļa vaŗa pava