HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work

- 379 -

1. Kaŗš un kaŗavīrs: šķiršanās no savējiem, no dzimtenes, kaŗā aizejot

31903.

Ai bāliņi, ai bāliņi,
Ņem zobenu rociņā,
Ej uz Prūšu robežām,
Sargā savu tēvuzemi!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31904.

Vai Dieviņi, vai Dieviņi,
Krievi nāca šai zemē;
Daža laba mātes meita
Paliks krieva līgaviņa.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

31905.

Vai Dieviņi, vai Dieviņi,
Nu ņem [ved] krievus šai zemē,
Nu būs kaŗi, nu būs kaŗi,
Nu jāiet bāliņiem.
Es grib' pate pirmā būt
Kaŗavīra līgaviņa,
Es grib' ēst kaŗa maizi,
Barot kaŗa kumeliņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31906.

Ai Dieviņi, ko darīšu,
Kā mūžiņu pavadīšu!
Visas manas gultas drānas
Asarām piemirkušas.
Kad tu biji kaŗavīrs,
Kam tu mani bildināji,
Kam tu mani bildināji,
Kam nojēmi vaiņadziņu?
Es būt' savu vaiņadziņu
Pie māmiņas novalkājse,
Pie māmiņas novalkājse,
Iemetuse rozītēs,
Lai ziedēja vainadziņš
Līdz citām rozītēm.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

31907.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Man jāiet kariņāi.
Paliek bēris kumeliņis,
Kā uzaudzis, neiejāts;
Paliek caunu cepurīte,
Kā nopirkta, nenesāta;
Paliek jauna līgaviņa
Saderēta, nelaulāta.
Kas jem manu līgaviņu,
Lai jāj manu kumeliņu,
Lai jāj manu kumeliņu,
Lai nes manu cepurīti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Man jāiet, man jāiet,
Es nevaru še palikt!
Paliek mani rudzi mieži
Kā iesēti, nenopļauti.
Man jāiet, man jāiet,
Es nevaru še palikt!
Paliek manis kumeliņis
Uzaudzēts, neiebraukts.
Man jāiet, man jāiet,
Es nevaru še palikt!
Paliek mana līgaviņa
Uzrunāta, nepaņemta.
Man jāiet, man jāiet,
Es nevaru še palikt!
Kas pļaus manus rudzus miežus,
Lai brauc manu kumeliņu,
Lai brauc manu kumeliņu,
Lai ņem manu līgaviņu.
258 [Bērzmuižā (Bērzes pag. Jg)].

- 380 -

2. Man vienam, puisīšam,
No šā pulka jāšķiŗās.
Paliek man tēvs māmiņa,
Paliek jauna līgaviņa,
Paliek jauna līgaviņa
Saprecēta, nelaulāta.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

3. Paliek manim bērzu birzs,
Paliek jauna ļaudaviņa.
Kas to manu birzi līda,
Lai ņem manu ļaudaviņu.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

4. Paliek manis kumeliņis
Apsedlotis, neiejāts;
Paliek mana līgaviņa
Saderēta, neprecēta.
Nevarēju izdomāti,
Kam es savu mantu došu.
Jaunajami bāliņami,
Tam es savu mantu došu,
Tam es savu mantu došu,
Lai prec manu līgaviņu,
Lai prec manu līgaviņu,
Lai jāj manu kumeliņu.
40-1 (Bigauņciemā).

5. Prūjom juoīt, prūjom juoīt,
As navaru še palikt'!
Palīk man' tāva sāta
Kai tais'eita, nadz'eivuota.
Prūjom juoīt, prūjom juoīt,
As navaru še palikt'!
Palīk man' rudzu lauki
Kai apsāti, nanūpļauti.
Prūjom juoīt, prūjom juoīt,
As navaru še palikt'!
Palīk man' mīžu lauki
Kai apsāti, nanūplāsti.
Prūjom juoīt, prūjom juoīt,
As navaru še palikt'!
Palīk man' lynu lauki
Kai apsāti, nanūplasti.
Prūjom juoīt, prūjom juoīt,
As navaru še palikt'!
Palīk man' dz'el'ža vuoģi
Kai sakolti, nabraukuoti.
Prūjom juoīt, prūjom juoīt,
As navaru še palikt'!
Palīk man' jaunys muosys
Kai audzātys, naizdūtys.
Prūjom juoīt, prūjom juoīt,
As navaru še palikt'!
Palīk man' jauni bruoļi
Kai audzāti, napracāti.
Prūjom juoīt, prūjom juoīt,
As navaru še palikt'!
Palīk man' eista bryut'e
Sapracāta, napajimta.
424 [Barkavas pag. Rz].

31908.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Mums abiem jāšķiŗās:
Man jāiet kariņā,
Tev vienai še palikt.
Gaidi kādu pusgadiņu,
Atlaidīšu grāmatiņu.
- Ne pusgada negaidīju,
Jau atlaida grāmatiņu.
Sēd' pie loga raudādama,
Lasu kaŗa grāmatiņu.
Vaicā mani tēvs māmiņa,
Vai pārnāks arājiņš.
Kas redzēja rīta zvaigzni
Vakarā uzlēcam,
Kas redzēja kaŗavīru
No kariņa pārnākam!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

31909.

Vai Dieviņ, kur es iešu,
Viena pate palikuse!
Karē manus brāļus deva,
Karē manu arājiņu.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

31910.

Vai Dieviņ, kur palikšu
Naidenieku zemītē!
Netek vairs kumeliņš,
Nemēdz vairs zobeniņš.
Sveši ļaudis, sveša zeme,
Kur bij man mieru mest?
Tur bij man mieru mest,
Zem kumeļa kājiņām.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

31911.

Ai Dieviņ, nomet mieru,
Nojoz zaļu zobeniņu!
Jauni puiši veci kļuva,
Zem karoga stāvēdama(?).
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 381 -

31912.

Vai Dieviņi, nu es būšu
Visu mūžu darbeniece:
Kaŗā manus brāļus deva,
Kaŗā manu arājiņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

31913.

Ai kundziņi, ai kundziņi,
Kur palika bāleliņis?
Simtas sagšas es noaudu,
Bāleliņa gaidīdama.
396 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31914.

Ai kundziņ, bajāriņ,
Vai man vien bāleniņi?
Jau tie gāja stārastām,
Vēl vajaga kaŗavīru.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Kungiem vien nepietika
Manu baltu bāleliņu:
Ko kaŗā nenodeva,
To iecēla stārastos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31915.

Vai māmiņ, vai māmiņ,
Nebūš' vairs tavs dēliņš,
Neprasīšu baltu kreklu,
Nedoš' melnu izvelēt!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

31916.

Ai māsiņa, ai māsiņa,
Puško manu augumiņu,
Lai es varu ķeizeram
Pa godam rādīties!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31917.

Aija manu vieglu prātu,
Jauns apņēmu līgaviņu!
Ne gadiņa nedzīvoju,
Solās kungi kaŗā dot.
263 [Dobelē].

1. Ak tu puika dumju prātu,
Jauns apņēmi līgaviņu!
Ne gadiņu nedzīvoji,
Solās kungi kaŗā dot.
- Es kungiemi atsacīju:
Vai es viens kaŗā iešu?
Vēl citai māmiņai
Aug deviņi bāleliņi,
Aug deviņi bāleliņi
Kā deviņi ozoliņi.
40-1 (Bigauņciemā).

2. Jauns puis'ēts, glups pruoteņš,
Jauns pajēmu ļaudaveņu.
Ni gadeņa nadzeivavu,
Sūdēj kungi karā īt.
As kungīm atsaceju:
Vaj as vīns karaveirs?
Jir cytai mameņai
Pīci seši karaveiri.
Dūdit man zūbineņu,
As gotavs karā juot.
Nūjuodams, atjuodams
Paklonūs mameņai.
Gauži raud muomūleņa,
Vēl gauduok ļaudaveņa,
Vēl gauduok ļaudaveņa
Par vainaka nūjāmumu,
Par vainaka nūjāmumu
Pošā zīdu laiceņā.
409 [Līksnas pag. D].

31918.

Ai priedīte, ai eglīte,
Kas tev' mazu nodzenāja?
Kaŗa kungi nodzenāja
Atnākdami, aiziedami.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31919.

Ai caunīte, vāverīte,
Dod man savu kažociņu!
Es ķeizara kaŗavīrs,
Man jāguļ lēģerī.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ūdre ūdre, bebre bebre,
Dod man tavu kažociņ'!
Es bij' kunga kaŗavīrs,
Man jāgul lēģerī.
224 [Kabilē (Kld)].

31920.

Ai caunīte, vāverīte,
Dod man savu kažociņu!
Es ķeizara kaŗavīrs,
Man jāguļ lēģerī.
Tās dieniņas vien gaidīju,
Kad atnāca grāmatiņa.
Kad atnāca grāmatiņa,
Tad segloju kumeliņu.
Es aizjāju uz prūšiem,
Prūšu bābu izkapāt,
Prūšu bābu izkapāt,
Zilu guni dedzināt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 382 -

31921.

Aiz jūriņas augsti kalni,
Tur sarkanas ogas aug;
Vidū jūras zelta ņiedra
Zelta gultas galiņā.
Tur stāv divi sirmi zirgi,
Abi divi apsegloti;
Tur guļ divi kaŗavīri,
Abi divi apbruņoti.
Viegli cēlās no gultiņas,
Viegli kāpa kumeļā.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

31922.

Aiz kalniņa liepa auga,
Pie liepiņas avotiņš.
Ē ē aijaja!
Pie liepiņas avotiņš.
Tautas meitas, zeltenītes,
Tur velē villainītes.
Ē ē aijaja!
Tur velē vilnainītes.
Kaŗavīri, bāleliņi,
Tur dzird' bērus kumeliņus.
Ē ē aijaja!
Tur dzird' bērus kumeliņus.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

1. Aiz kalniņa kupla liepa,
Apakš liepas avotiņis.
Tur sanāca jaunas meitas
Velēt zīda nēzdaudziņus
. [baltas villainītes].
Tur sajāja kaŗavīri
Dzirdēt savus kumeliņus.
- Velējati, jūs meitiņas,
No zaldāta nebēgat!
Zaldātami īss mūžiņis
Kā ūdeņa burbulim;
Zaldātami īss laiciņis,
Šodien te, rītu tur.
To vietiņu gan zināja,
Kur māmiņa kājas āva;
To vietiņu nezināja
Kur mūžiņu nodzīvoja,
Vai poļosi, vai leišosi,
Vai Kurzemes robežās.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

2. Apkārt kalnu liepas auga,
Apakš liepas avotinis,
Apakš liepas avotinis,
Tur meitiņas mazgājās.
Par kalniņu puiši nāca,
Viņas nieka nebēdāja.
224 [Kabilē (Kld)].

31923.

Aiz tiem augstiem kalniem
Kaŗi kaŗojās.
Aiz tās zaļās bērzu birzes
Kazāku sašāva.
Ne kazākam tēva,
Ne kazākam mātes,
Ne kazākam līgaviņas,
Kas galviņu glauda.
Attek viena māsa,
Attek otra māsa,
Attek treša zeltainīte,
Tā raudāja žēli.
- Celies, manu vīriņ,
Celies, arājiņi!
Redz kur tavis kumeliņis
Pa lauciņu skraida!
- Ej, ķer viņu rokā,
Ieved viņu stallēi;
Stallītēi ieveduse,
Uzklāj zīda deķi;
Uzklāj zīda deķi,
Paber tīras auzas;
Tīras auzas pabēruse,
Noglaud' viņam galvu!
- Kumeļš ēda auzas,
Kājas kapādamis,
Rībēj' zeme kapājoti,
Šķindēj' iemauktiņi.
- Kad tu viņu brauksi,
Žēli noraudāsi;
Kad tu viņam ēsti dosi,
Manis pieminēsi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31924.

Aiz upītes balta migla,
Kas to miglu samigloja?
Kaŗā jāja bāleniņis,
Raudāj' divi dzeltainītes:
Raudāj' māsa bāleliņa,
Tautu skuķe arājiņa.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

- 383 -

31925.

Aizbrauc kungi, aizzvārdzina,
Aizved manus bāleliņus;
Atbrauc kungi, atzvārdzina,
Nav vairs manu bāleliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nūbrauc kungi, nūreib zeme,
Nūvad munu buol'el'eņu;
Atbrauc kungi, atreib zeme,
Neatvad buol'el'eņa.
Jius kundzeņi, tīsas veiri,
Kur lykuot buol'el'eņu?
Tī palyka buol'el'eņis,
Kur zūbyni zemi dola.
4281 [Balvos (Balvu pag. Abr.)].

31926.

Aizrūsēja debestiņš
Pa vakara pusītei.
Dieviņš zina, vai aties
Mūsu kunga kaŗavīri!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Aiz Daugavas melni meži,
Sarūsījši debestiņi.
Dieviņš zina, vai aties
Mūsu kunga kaŗavīri!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2. Zili melni padebeši
Pa vakara pusi tek.
Dievs to zina, kur pagula
Mūsu kunga kaŗavīri!
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

3. Tāli tāli pērkonītis
Aiz Daugavas ducināja.
Dievis zina, kad aties
Mūsu kunga kaŗavīri.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

31927.

Aitiņ, tavu mīkstu villu,
Māmiņ smalka vērpājiņ'!
Dēliņš bija valkātājs,
Ķeizaram dienētājs.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

31928.

Apkārt kalnu gāju,
Kalniņā uzkāpu,
Redzu tautu zeltenīti
Gauži raudājam.
Ko tu, puķīt, raudi,
Ko tu bēdājies?
- Kā es gauži neraudāšu,
Bāliņš kaŗā jāj.
- Kaŗā ieti iešu,
Kaŗā nepalikšu,
Kaŗā bija grūts mužiņš
Tēva dēliņam,
Karodziņu nesti,
Zobentiņu celti,
Ienaidnieku pulciņā
Asintiņas liet.
Ne tur tēva mātes,
Ne tur brāļu, māsu,
Ne tur savas līgaviņas
Svešā zemītē.
Suma tēvs māmiņa,
Plinte līgaviņa,
Zobeniņš īstais brālis
Svešā zemītē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31929.

Apkārt kalnu saule tek,
Pāri tek mēnestiņis;
Apkārt jāju prūšu zemi,
Cauri laidu zobeniņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 190 [Kuldīā].

31930.

Apsegloju sirmu zirgu,
Jāju kaŗa dienestā.
Kumeliņis klupdams gāja,
Es - asaras slaucīdams.
Asariņas noslaucīju,
Ieraudzīju spodru sauli.
Saulīt' gāja pie Dieviņa,
Es dev' roku augstmaņam.
Viņš sacīja: labvakar!
Būsi labs kaŗavīrs.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

31931.

Arājam vietu taisa,
Kas taisīja zaldātam?
Zaldāts gul uz akmiņa,
Sīkas bruņas pagalvā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Kas tais' vietu zaldātam,
Kas klāj baltu paladziņu?
Skrotes, lodes vietu taisa,
Zobens klāj paladziņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 384 -

31932.

Aši aši zīle dzied
Asa mieta galiņā:
Atnes vēsti māsiņai -
Bāliņš prūšu robežās.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

31933.

Aši aši zīle dzied
Brāļa staļļa pakaļā.
Tec, māsiņa, klausīties,
Kādu vēsti zīl' atnesa!
- Zīl' atnesa tādu vēsti:
Būs brāļam kaŗā iet.
- Tec, māsiņa, dārziņā,
Puško brāļa cepurīti!
Dziedādama appuškoja,
Raudādama pavadīja.
- Neraud' gauži, man' māsiņa,
Gaidi manis pārnākam;
Ja tu manis nesagaidi,
Sagaid' mana kumeliņa! -
Par deviņas vasariņas
Attecēja kumeliņš,
Attecēja kumeliņš
Smilkšainām kājiņām.
Smilkšainām kājiņām,
Zvaigžņu deķi mugurā.
Vaicā māsa kumeļam:
Kur palika jājējiņš?
- Tur palika jājējiņš,
Kur krīt vīri kā ozoli,
Zobentiņus sārtiem krāva,
Kaudzēm meta cepurītes.
Tur tek liela asins upe,
No kauliem tiltu taisa.
Mīļā Māre pāri gāja
Drebēdama, trīsēdama.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1. Aši aši zīle dziedi
Staļļa broda galiņā.
Ej, māsiņa, klausītiesi,
Kādu vēsti zīle dzied!
Zīle dziedi tādu vēsti:
Būs brāļami kaŗā iet.
Brāliņš kaŗā i negāja
Nepuškotu cepurīti.
Lec, māsiņa, dārziņāi,
Puško brāļa cepurīti!
- Dziedādama aizpuškoju,
Raudādama pavadīju.
- Kā tu raudi, man' māsiņa,
Vai tev bija rožu žēl?
- Man nebija rožu žēl,
Man bij tevis paša žēl,
Man bij tevis paša žēli
Vairs mūžami neredzēt.
- Neraud' gauži, man' māsiņa,
Gan tu manis sagaidīsi!
Ja tu manis nesagaidi,
Sagaid' mana kumeliņa,
Sagaid' mana kumeliņa
Ar naudiņas vezumiņu! -
Par deviņas vasariņas
Kumeliņa sagaidīju,
Kumeliņa sagaidīju
Par kalniņu attekam.
No kumeļa pavaicāju
Kur palika jājējiņš.
Tur palika jājējiņis
Uz tiem prūšu robežiem.
Tur guļ vīri kā ozoli,
Sārtiem krauti zobeniņi,
Sārtiem krauti zobeniņi,
Skaudzēm mestas cepurītes;
Asintiņu upe tek,
No kauliemi tilti griesti.
Smiltis grauze baltos vaigus,
Vējiņš matus plīvenēja,
Vējiņš matus plīvenēja,
Saule kaulus balināja.
Pulkiem skrēja dvēselītes
Pie Dieviņa žēloties.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Div' baloži strautā dzēra,
Abi dzēra dūdodami;
Div' bāliņi kaŗā jāja,
Abi jāja raudādami,
Abi jāja raudādami,
Nepuškotas cepurītes.
Tec, māsiņa, dārziņā,
Puško brāļu cepurītes!
Dziedādama appuškoja,
Raudādama pavadīja.
- Neraud' gauži, mūs' māsiņa,
Gan tu mūs sagaidīsi!
Ja tu mūs nesagaidi,
Pārnāks mūsu kumeliņi.
Pavaicā kumeļiem,
Kur palika jājējiņi.
Tur palika jājējiņi,
Kur asiņu upe tek.
Tur gul vīri kā ozoli,
Kā mēreni muiženieki,
No kauliem tiltu taisa,
No zobeniem sētu sprauž.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 385 -

3. Grezna zīle padziedāja
Vārtu staba galiņā.
Ej, māsiņa, paklausies,
Kādu ziņu zīl' atnesa!
Zīl' atnesa tādu ziņu:
Brālītimi kaŗā iet.
Tec, māsiņa, dārziņāi,
Puško brāļa cepurīti!
Dziedādama appuškoja,
Raudādama izvadīja.
Brālīts, kaŗā izjādams,
No bērziņa rīksti lauza,
No bērziņa rīksti lauza,
Pie vārtiem iestādīja.
- Liec, māsiņa, tu vērā,
Vai tā auga, vai zaļoja;
Ja tā auga, ja zaļoja,
Gaidi mani pārjājot;
Ja tā žuva, ja nokalta,
Gaidi manu kumeliņu! -
Par pieciemi gadiņiem
Pārtek brāļa kumeliņš,
Baltas putas mētādams,
Pilnas krēpes asiniņu.
Ved māsiņa pie upītes,
Mazgā brāļa kumeliņu.
Mazgādama pavaicāja,
Kur palika jājējiņš.
Tur palika jājējiņis,
Kur asiņu upe tek,
Kur guļ vīri kā ozoli,
Sašaudīti, sakapāti;
No plintēmi asis krāva,
Zobeniem pusasītes;
No kauliemi tiltu taisa, -
Tur iet visi kaŗavīri.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

4. Zīle brēca, zīle brēca
Vārtu staba galiņā.
Iesim, meitas, klausīties,
Kādu ziņu zīl' atnesa!
Zīle nesa tādu ziņu:
Būs puišiem kaŗā iet.
Būs puišiem kaŗā iet, -
Nepuškotas cepurītes.
Tec, māsiņa, dārziņā,
Puško brāļa cepurīti!
Dziedādama appuškoju,
Raudādama izvadīju.
Vienu roku vārtus cēlu,
Otru slauku asariņas.
Še, brālīti, raibi cimdi,
Še tev zīda nēzdaudziņis,
Še tev zīda nēzdaudziņis
Asariņu noslaucīt.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

5. Zīle dzied, zīle dzied
Staļļa spāres galiņā.
Tec, māmiņ, klausīties,
Kādu ziņu zīle nes!
Tādu ziņu zīle nes:
Brāļam būs kaŗā iet.
Tec, māsiņ, rožu dārzā,
Puško brāļa cepurīti!
Dziedādama appuškoju,
Galvā liku raudādama.
- Vai nu dziedi, vai nu raudi,
Tu vairs manis neredzēsi! -
Par deviņas vasariņas
Attek brāļa kumeliņš.
Pavaicāju kumeļam,
Kur palika jājējiņš.
Tur palika jājējiņš
Uz tiem turku robežiem,
Tur gul vīri kā ozoli,
Kaudzēs mestas cepurītes,
Kaudzēs mestas cepurītes,
Sārtiem krauti zobeniņi.
Tur viļņo asins upe
No kalniņa lejiņā,
Tur jaunie kaŗavīri
Ik rītiņa mazgājās.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

6. Skabri skabri zīle brēca
Vārtu staba galiņāi.
Ej, māsiņa, tu, apraugi,
Kādu ziņu zīl' atnesa!
Zīl' atnesa tādu ziņu:
Brālīšam kaŗāi iet.
Brālīšam kaŗāi iet
Nepuškotu cepurīti.
Ej, māsiņa, dārziņāi,
Puško brāļa cepurīti!
Dziedādama appuškoji,
Raudādama pavadīsi. -
Izjāj brālis aiz vārtiem,
Nolauž bērza galoknīti.
"Ja šis augsi, ja zaļos,
Tad gaid' mani pārejam;
Ja vītīs, ja kaltīs,
Negaid' mani pārejam!"
Jau otrajāi gadiņāi
Šis novīta, šis nokalta.
Jau piektajāi gadiņāi
Kumeļš zviedza aiz vārtiem.
Es vaicāju kumeļam,
Kur palika jājējiņis,
- Tur palika jājējiņis,
Kur aseņu upe tek,
Kur aseņu upe tek,
Kur gul vīri kā ozoli,
Kur gul vīri kā ozoli,
Kauliem tilti darināti.
Saules meita tur pārgāja,
Kā ieviņa ziedādama,
Kā ieviņa ziedādama,
Kā lapiņa drebēdama.
224 [Kabilē (Kld)].

- 386 -

31934.

Atnāk ziņa, grāmatiņa,
Jāj' kaŗāi ziņģēdams.
Skataitiesi, lieli kungi,
Kur nojāja kaŗavīrs:
Sirms kumeļš, melna josta,
Sudrabiņa iemauktiņi.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

31935.

Atnāk ziņa no kungiemi,
No ķeizara grāmatiņa,
Sēd' bēŗam mugurāi,
Jāj' pa ceļu ziņģēdams.
Pajāj' zemes gabaliņu,
Atskatosi atpakaļ.
Raud māmiņa, raud māsiņa,
Līgaviņa vēl gaužāk.
Neraud', mana sirdspuķīte,
Nava vairs mana vaļa!
Būt' man tāda brīvestība
No tiem kaŗa virsniekiem,
Tad es tevi līdza ņemtu
Uz tām prūšu robežām,
Lai tu pati to redzētu,
Kāda dzīve zaldātam:
Gaŗām skraida skrotes, lodes,
Kā bitītes dziedādamas,
Vēl asais zobentiņis
Virs galviņas lidinās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31936.

Augstu zirgu kundziņš jāja,
Zemu joza zobentiņu;
Visi pieši nošķindēja,
Mugurāi uzlecot.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

31937.

Augstu skrēja vanadziņš
Par visiem putniņiem;
Augsti jāja kaŗa kungi
Par visiem kundziņiem.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31938.

Augsti skrēja vanadziņš,
Zemu spārnus lidināja;
Augsti jāja kaŗa kungi,
Zemu nesa zobentiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

1. Augstu skrēja vanadziņš,
Zemu spārnus lidināja;
Augstu jāja mūs' brālītis,
Zemu joza zobeniņu.
226 [Kandavā (Tl)].

31939.

Auseklītis zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā.
Iraid visas, iraid visas,
Mēnesnīcas vien nevaid.
Mēnesnīca aiz kalniem
Silda mūsu bāleliņus;
Mūs' bāliņi kaŗā gāja,
Tur aizgāja, tur palika;
Tur aizgāja, tur palika
Uz tām prūšu robežām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31940.

Bēdājās māmuliņa,
Ko kaŗāi raidīsim:
Raidīsim to puisīti,
Kam nav tēva, ne māmiņas.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

- 387 -

31941.

Bērīts manis kumeliņš
Zemajām kājiņām,
Augsti kalni, dobi leji
Lauza [Lauze] manu zobeniņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31942.

Bērīts manis kumeliņis
Zemajāmi kājiņām,
Tev būs manas bruņas nest,
Manu smuidru augumiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

31943.

Bērziņš auga uz akmiņa
Sudrabiņa lapiņām,
Strazdiņš sēd galotnē,
Lakstīgala pazarē.
Strazdiņš prasa dziedādams:
Kas tur jāj, zeme rīb?
Lakstīgala atbildēja:
Tur jāj mūsu brāleliņi;
Tur jāj mūsu brāleliņi
Uz tiem turku robežiem,
Uz tiem turku robežiem
Ar turkiem kaŗoties.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

31944.

Bisenieki, strēlenieki
Mani īsti bāleliņi,
Sašaudīja Rīgas pili
Deviņos gabalos.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31945.

Bāleliņa līgaviņa
Sēd aiz galda raudādama,
Sēd aiz galda raudādama,
Karodziņu rakstīdama.
Vidū šuva sav' sirsniņu,
Iekšā krustu zeltodama,
Apkārt šuva mīļas domas
Sudrabotu pavedienu:
Lai saulīte mirdzēdama
Bāliņam priekšā tek,
Lai sudraba mēnestiņš
Pakaļ tek sargādams.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

31946.

Bāleliņ bāleliņ,
Baro manu kumeliņu:
Šodien sēd lieli kungi,
Grāmatiņu rakstīdami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31947.

Bāleliņš kaŗā gāja,
Atstāj jaunu līgaviņu;
No kariņa pārnākdams,
Atrod cita rociņā.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

31948.

Brālīti brālīti,
Netec kājām!
Zirgs tev stallī
Kaltām kājām,
Zobins klētī
Sidraba siksnām.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

1. Kas kait, kas kait
Man, kaŗavīram!
Zābaki kājā
Sudraba piešiem;
Cepure galvā
Ar pieci puški;
Zobentiņš sānos
Ar zelta ragiem;
Kumeliņš kūtī
Baltāmi kājām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31949.

Bāliņš, māsu žēlodams,
Met zobenu upītē.
"Lec, māsiņa, viegli pāri,
Nelauz mana zobentiņa!
Ķeizer' dots zobentiņš,
Ķeizer' dota raņiciņa."
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

1. Pilla upe baltu ziedu,
Nedrīkstēju pāri iet.
Brālīts, māsu žēlodams,
Laipā meta zobentiņu.
"Tec, māsiņa, viegli pāri,
Nelauz manu zobentiņu!
Apakš mana zobentiņa
Simtiņš kaŗu līgojās."
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

31950.

Dieviņš mani deva,
Māte audzināja,
Laime mani novēlēja
Lielu kaŗavīru.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 1311 [Apē (Vlk)].

- 388 -

319501.

Dievs mieloja dvēselīti
Kaŗā kautu bāleliņu;
Saule kaulus balināja,
Vējiņš matus vīcināja.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

31951.

Dievs, nosodi lielus kungus,
Kas ņem krievus no Kurzemes!
Daža māte dēlu raud,
Daža māsa bāleliņu,
Daža jauna līgaviņa
Noraud savu arājiņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Rībēt rīb Krievu zeme,
Kaŗavīrus nodzenot.
Daža māte dēla raud,
Daža māsa brāleliņa,
Daža jauna līgaviņa
Noraud sava arājiņa.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

31952.

Dievs sodīja kaŗa kungus,
Kas ņem krievus šai zemē!
Aiziet mūsu bāleliņi,
Kā gailīši dziedādami,
Kā gailīši dziedādami,
Kā puķītes ziedēdami.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

31953.

Dēliņš raud Maskavā,
Kaŗa zirgus sukādams.
Pūt, vējiņ, pār kalniņu,
Nes māmiņai žēlabiņas!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Gauži raudu Maskavā,
Kaŗa zirgu seglodams.
Pūt, vējiņi, par kalniņu,
Nes mātei žēlabiņas!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31954.

Deviņ' ir ošam zari,
Devītā saule lēca;
Deviņ' ir man bāliņi,
Devīts kunga kaŗavīrs.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Man deviņi rožu dārzi,
Devītāi saule lēca;
Man deviņi bāleliņi,
Devīts kunga kaŗavīrs.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31955.

Div' baloži gaisā skrēja,
Abi spārnus platīdami;
Div' bāliņi kaŗā gāja,
Abi gāja raudādami.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1. Divi gulbji jūŗā peld,
Abi peld tūtodami;
Div' bāliņ' kaŗē gāje,
Abi gāje raudādami.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

31956.

Div' baloži strautā [peļķē]
dzēra,
Abi dzēra dūdodami;
Div' bāliņi kaŗā jāja,
Abi jāja domādami,
Vai būs jāti, vai nejāti,
Vai palikti Kurzemē.
Kurzemēi laba dzīve,
Sievas, meitas gultu taisa;
Kas taisīja zaldātam?
Zaldāts ceļa gājējiņš,
Zaldāts ceļa gājējiņš,
Kur pakrita, tur gulēja;
Sausas skujas, zaļa zāle,
Tā zaldāta guļas vieta,
Uz akmiņa galvu lika,
Kājas mirka Daugavā.
258 [Bērzmuižā (Bērzes pag. Jg)], 259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)], 263 [Dobelē], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Div' baloži gaisā skrēja,
Abi skrēja dūdodami;
Div' bāliņi kaŗā gāja,
Abi gāja domādami,
Vai būs iet, vai neiet,
Vai palikt šai zemē.
Še tais' meitas puišiem vietu,
Kas taisīja zaldātam?
Zaldāts guļ vidū lauka,
Vai bij diena, vai naksniņa.
Ko viņš klāja, ko viņš sedza,
Ko viņš lika pagalvē?
Mētel' klāja, mētel' sedza,
Cepur' lika pagalvē.
Plinte viņa līgaviņa,
Zobens viņa tēvs māmiņa;
Plinte tam sānos guļ,
Zobens galvas galiņā;
Skrotes, lodes viņa bērni,
Tie gulēja azotē.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 389 -

2. Divi zili balodīši
Strautā dzēra dūdodami;
Div' bāliņi kaŗā gāja,
Abi gāja domādami,
Vai būs jāt, vai nejāt,
Vai palikt šai zemē.
Šai zemē laba mode,
Sievas, meitas gultas taisa.
Kas tais' gultu zaldātam,
Svešu zemi staigājot?
Priežu zari, egļu skujas,
Tās zaldāta gultu drānas,
Priežu zari paklājam,
Egļu skujas apsegam,
Uz akmini galvu lika,
Kājas mirka Daugavā.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

31957.

Div' bāliņi kaŗā jāje,
Abi jāje domādami,
Vai būs jāt, vai nejāt,
Vai palikt šai zemē.
Labāk jāt, labāk iet,
Nepalikt šai pusē:
Šai pusē gŗūta dzīve,
Bargi kungi, tēvs māmiņa.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

31958.

Div' bāliņi kaŗā jāja,
Abi jāja raudādami;
Vienam bija mātes žēl,
Otram jaunas līgaviņas.
216 [Ventspilī].

31959.

Dod, māmiņa, es grib' būt
Kaŗavīra līgaviņa,
Es grib' ēst kaŗa maizi,
Barot kaŗa kumeliņu,
Barot kaŗa kumeliņu,
Rakstīt kaŗa karodziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31960.

Domājam, gādājam,
Ko kaŗā sūtīsim:
Jaunāko bāleliņu,
Tam nevaida līgaviņas.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31961.

Domājam, gādājam,
Ko kaŗā sūtīsim:
Jaunāko bāleliņu,
Vecāko kumeliņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Domājam, bāleliņi,
Ko kaŗā vadīsim!
Jaunāko bāleliņu,
Vecāko kumeliņu:
Jaunākam bāliņam,
Tam nav savas līgaviņas;
Vecākais kumeliņš,
Tas nezviedza seglojams.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

2. Domāsam, gādāsam,
Ko kaŗā sūtīsam:
Vecāko kumeliņu,
Jaunāko bāleliņu.
Vecākais kumeliņš,
Tas nezviedza bruņojot;
Jaunākam bāliņam,
Tam nav savas līgaviņas,
Tam nav savas līgaviņas,
Kas raud gauži pakaļā.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

31962.

Ej kaŗā, bāleliņi,
Ņem kaŗā līgaviņu:
Kaŗa meitas smalki mala,
Balti drēbes balināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Kaŗā ieti tev, bāliņi,
Kaŗā ņemti līgaviņu:
Kaŗa meitas smalki vērpa,
Balši drēbes balināja.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

31963.

Ej kaŗā, bāleliņ,
Nenes kaŗa karodziņ':
Visi kaŗi kājas āva
Uz karoga nesējiņ'.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)],
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

- 390 -

1. Ej, bāliņi, kaŗa vidu,
N'ej karoga nesējos:
Visa pulka kājas āva
Uz karoga nesējiņ'.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Ej kaŗā, bāleliņ,
Nenes kaŗa karodziņ':
Visi kungi galvu grieza
Uz karoga nesējiņ'.
1311 [Apē (Vlk)].

31964.

Ej kaŗā, bāleliņ,
Nepieguli leišu [krievu] meitas!
Gul' pie sava zobentiņa
Kā pie savas līgaviņas.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 1311 [Apē (Vlk)].

319641.

Ej kaŗā, bāleliņ,
Turi gudru padomiņu:
Nedod savas kājas aut
Svešas zemes meitiņām!
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

31965.

Ej kaŗā, bāleliņ,
Valdi savu zobeniņu,
Valdi savu zobeniņu
Tā kā savu līgaviņu!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31966.

Ej, kundziņ, pats ar arklu
Lielajā tīrumā,
Kam nodevi ķēniņam
Tik daudz jaunu arājiņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31967.

Ej, kundziņ, pats kaŗā,
Es nedošu bāleliņa;
Man nebija tevis žēl,
Kā man žēl bāleliņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31968.

Ej, kundziņ, pats kaŗā,
Es nelaižu bāleniņa,
Es nedevu bāliņam
Zobentiņu skandināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31969.

Ej, vācieti, tu kaŗā,
Tev's neraud māmuliņa;
Arājiņa māte raud,
Raud arāja līgaviņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31970.

Ekur stalti kaŗavīri
Mani balti bāleliņi!
Paši gāja spēlēdami,
Kumeliņi dancodami.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31971.

Es ar savu naidenieku
Uz ezera satikos;
Ledus gāja briku braku,
Zobeniņi šņiku šņaku.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

1. Div' bāliņi satikās
Uz tā jūras viducīša;
Ledus gāja brikš un brakš,
Zobeniņi snikš un snakš.
1311 [Apē (Vlk)].

2. Es ar savu ienaidnieku
Uz Daugavu satikos.
Iet Daugava briku braku,
Šmingu šmangu zobentiņš.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

31972.

Es domāju sav' mūžiņu
Bez sirdēstu nodzīvot;
Nule mani kaŗa kungi
Ceļ sirdeštu kumeļā.
Nāc, māmiņa, sniedz rociņu,
Lai birst manas asariņas,
Lai birst manas asariņas
Uz tavām rociņām!
Ik rociņu noslaucīsi,
Ik tu mani pieminēsi.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

31973.

Es iededzu gaŗu skalu,
Skaitu savus bāleliņus.
Visi mani bāleliņi,
Jaunākā vien neredzu.
Jaunākais bāleliņš,
Tas uz kaŗu taisījās.
Kur tu iesi, bāleliņ,
Tur es tev līdzi iešu;
Kur tu kārsi zobentiņu,
Tur es savu vainadziņu.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

- 391 -

31974.

Es jums lūdzu, jaunas meitas,
Smalka krekla nešūnat:
Es valkāšu kroņa kreklus,
Jāšu kroņa kumeliņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31975.

Es, kaŗā aiziedams,
Apkārt griezu kumeliņu,
Atskatos atpakaļ,
Kas raud gauži pakaļā.
Tēvs māmiņa gauži raud,
Tie bij mazu lolojuši;
Līgaviņa jo gaužāki
Par vaiņaka noņēmumu.
Neraud' gauži, līgaviņa,
Ne tu viena atraiknīte:
Daža laba mātes meita
Paliek jauna atraiknīte.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31976.

Es, kaŗāi aiziedams,
Ar visiem(i) atvados;
Ar meitām nevados,
Lai neraud pakaļā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31977.

Es, kaŗā aiziedams,
Atpakaļ lūkojos:
Kuŗa meita gauži raud,
Tā būs mana līgaviņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31978.

Es, kaŗā aiziedams,
Atskatos atpakaļ,
Atskatos atpakaļ,
Kas pēc manis gauži raud:
Tēvs māmiņa gauži raud,
Līgaviņa vēl gaužāk.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Es, kaŗā(i) aiziedams,
Bērziņ' lauzu ceļmalā.
Atskatosi atpakaļ,
Divi stāv aiz bērziņa:
Viena mana māte bija,
Otra mana līgaviņa.
Māte mana gauži raud,
Līgaviņa vēl gaužāk.
Māte mana gauži raud
Par šūpuļa kārumiņu;
Līgaviņa vēl gaužāk,
Tai noņēmu vainadziņu,
Tai noņēmu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2. Es tev saku, vecais brāli,
Sedlo manu kumeliņu,
Mauc tos stangu iemauktiņus
Sudrabiņa sprādzītēm!
Zelta puški nošķindēja,
Kumeļāje uzlecot.
Atskatose atpakaļe,
Kas raud žēli pakaļā.
Raud tēviņis, raud māmiņa,
Vēl jo žēli līgaviņa,
Vēl jo žēli līgaviņa
Par vaiņaga noņēmumu.
"Kad tu augi kaŗavīris,
Kam tu mani bildināji?
Kam tu mani bildināji,
Kam noņēmi vainadziņu?"
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

3. Jāju, jāju, atskatos,
Kas raud žēli pakaļā.
Divi divi žēli raud,
Tas trešais vēl jo žēli:
Tēvs māmiņa žēli raud,
Līgaviņa vēl jo žēli,
Tēvs māmiņa lolojuma,
Līgaviņa mūža raud;
Tai noņēmu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā,
Pašā ziedu laiciņā,
Pašā lustes dieniņā.
"Kad tu biji kaŗavīrs,
Kam tu mani bildināji?
Kam tu mani bildināji,
Kam noņēmi vainadziņu?
Es būt' savu vainadziņu
Pie māmiņas novalkājse,
Pie māmiņas novalkājse,
Iemetuse rozītēs,
Lai zied manis vainadziņis
Līdz citām rozītēm,
Līdz citām rozītēm,
Līdz citam rudenim.
Ne nu biju vīra sieva,
Ne meitiņa vaiņagā".
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

- 392 -

4. Uz kariņu aizjādamis,
Atskatosi atpakaļu,
Atskatosi atpakaļu,
Kas raud gauži pakaļāi.
Gauži raud tēvs māmiņa,
Vēl gaužāki līgaviņa,
Vēl gaužāki līgaviņa,
Tai noņēmu vainadziņu,
Tai noņēmu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
Neraud' gauži, līaviņa,
Gaidi mani pārnākot;
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu! -
Devītāi vasarāi
Pārtecēja kumeliņis,
Pārtecēja kumeliņis
Smilšaināmi kājiņām.
Pavaicāju kumeļami,
Kur palika jājējiņš.
Tur palika jājējiņis
Uz tām prūšu [turku] robežām.
Tur gul vīri kā ozoli,
Strēķiem krāva zobeniņus,
Strēķiem krāva zobeniņus,
Kaudzēm meta cepurītes.
Tur asiņu straume tek,
No kauliemi tiltu taisa.

5. Uz kariņu projām jāju,
Birzē gāju rīkstes griezt.
Atpakaļi atskatos,
Kas tur stāv aiz bērziem?
Viena bija man' māsiņa,
Otra mana līgaviņa.
Māsiņ' mana gauži raud,
Līgaviņa vēl gaužāki.
Neraud' gauži, līgaviņa!
Lūgšu kaŗa virsniekiem,
Lūgšu kaŗa virsniekiem,
Brīv man tevi līdzi ņemt,
Brīv man tevi līdzi ņemt
Līdz tām prūšu robežām.
Tad redzēsi, līgaviņa,
Kādas dienas zaldātam.
Zaldātam tādas dienas
Kā mazam putniņam,
Kā mazam putniņam,
Kas gul zara galiņā.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

31979.

Es, kaŗā aiziedams,
Atstāj' māsu šūpulī;
No kariņa pārnākdams,
Atrod' lielu rakstītāju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bāliņš, kaŗā aiziedams,
Atstāj māsu šūpulī;
Atnāk, kaŗu izkaŗojis,
Atrod māsu rakstītāju.
Rakst', māsiņa, rakstīdama,
Rakst' man kaŗa karodziņu,
Rakst' man kaŗa karodziņu
Deviņām zvaigznītēm!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Bāliņš, kaŗā aiziedams,
Pamet māsu šūpulī;
No kaŗiņa pāriedams,
Atron māsu rakstītāju.
Pavaicāju māmiņai,
Kas tā tāda rakstītāja.
- Tā, dēliņ, tav' māsiņa,
Kuŗ' pameti šūpulī,
Kuŗ' pameti šūpulī,
Uz kaŗiņu aiziedams.
- Ko, bāliņ, man pārnesi,
No kaŗiņa pāriedams?
- Es, māsiņ, tev pārnesu
Divi zīdu nēzdaudziņu.
Vienu došu tev, māsiņa,
Otru raksti kaŗodziņu.
Māsiņ' mana, rakstītāja,
Rakst' man kaŗa kaŗodziņu
Deviņiem dzīpaŗiem,
Deviņiem zariņiem.
Māsa raksta visu nakti,
Ne zvaigznīte neūzleca;
Es rociņu vien pieliku,
Man ūzleca mēnestiņš,
Man ūzleca mēnestiņš
Ar visām zvaigznītēm.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

3. Es, kaŗā aiziedams,
Atstāj' māsu šūpulī;
Atpakaļ sērstu nāku,
Atrod' lielu uzaugušu.
Paprasīju māmiņai,
Kam tā tāda mātes meita.
Māmiņ' man atsacīja:
Tā, dēliņ, tav' māsiņa,
Tā, dēliņ, tav' māsiņa,
Ko atstāji šūpulī.
Kad es būtu to zinājis,
Ka tik liela uzaugusi,
Es tai pirktu vainadziņu
Sudrabiņa lapiņām,
Lai tā manis pieminētu
Tautu galda galiņā.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 393 -

4. Es, kaŗā aiziedams,
Atstāj' māsu šūpulī;
No kariņa atnākdams,
Atrod' māsu rakstītāju.
Pavaicāju māmiņai,
Kas tā tāda rakstītāja.
- Tā, dēliņ, tav' māsiņa,
Ko atstāji šūpulī.
- Es tev lūdzu, man' māsiņa,
Norakst' kaŗa karodziņu
Deviņiem dzīpariem,
Sidrabiņa lapiņām.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

5. Es, kaŗā aiziedams,
Atstāj' māsu šūpulī;
No kariņa pārnākdams,
Atrod' lielu rakstītāju.
Pavaicāju māmiņai,
Kas tā tāda rakstītāja.
- Tā, dēliņ, tav' māsiņa,
Ko atstāji šūpulī.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

6. Izjāj brālis uz kariņu,
Paliek māsa šūpulē;
Pārjāj brālis no kariņa,
Tek māsiņa vārtus celt.
Pavaicāju māmiņai,
Kas tā tāda tautu meita,
Kas tā tāda tautu meita,
Kas atcēla man vārtiņus.
- Vai, dēliņi, neatceri,
Ko pameti šūpulē,
Ko pameti šūpulē,
Uz kariņu izjādams?
- Būt' zinājis uzaugamu,
Būt' pārvedis zelta kroni,
Kas ar zelta ziediem zied,
Ar dimantu laistījās.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

7. Man jāieti kariņā,
Māsiņ' gul šūpulē;
Kad pārnācu no kariņa,
Māsiņ' auda audeklīti.
Es vaicāju māmiņai,
Kas tā tāda audējiņa.
- Tā, dēliņi, tav' māsiņa,
Kas palika šūpulē,
Kas palika šūpulē,
Baltos linu palagos.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

31980.

Es, kaŗā aiziedams,
Iestādīju ozoliņu,
Lai tas auga, lai zaļoja,
Kamēr nāču atpakaļ.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Es, kaŗā laizdamies,
Dēstu zaļu ozoliņu,
Lai tas auga, lai lapoja,
Kamēr nācu sētiņā.
Ne tis auga, ni lapoja,
Ni es nācu sētiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Uz kariņu aiziedams,
Vārtos stādu ozoliņu,
Lai tas auga, lai zaļoja,
Kamēr iešu uz mājām.
Ne tas auga, ne zaļoja,
Ne es gāju uz mājām.
Raud māmiņa, ļaudaviņa,
Pie celmiņa daiedamas.
Laime gāja klausīties,
Kuŗa vēl gaužāk raud.
Gauži raud māmuliņa
Par šūpoļa kārumiņu;
Vēl gaužāk ļaudaviņa
Par vaiņaga noņēmumu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

31981.

Es, kaŗā aiziedams,
Iecērt' krustu ozolā,
Lai raudāja jaunas meitas,
Gar ozolu staigādamas.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

31982.

Es, kaŗāi aizjādamis,
Izzakalu zobentiņu,
Izzakalu zobentiņu
Abi puses cērtamo.
Sakapāju Jodu māti
Deviņiemi gabaliem.
Man apskrēja brūni svārki
Jodu mātes asinīm.
Uz Dieviņu pavaicāju,
Kur būs man izmazgāt.
Dieviņš man pasacīja:
Meklē tāda ezeriņa,
Meklē tāda ezeriņa,
Kur deviņas upes tek;
Devītā čegamā(?)
Būs tev svārkus izmazgāt.
- Uz Dieviņu pavaicāju,
Kur būs man izkaltēt.
- Mīļas Laimes kambarī,
Sudrabiņa kārtiņā.
- Uz Dieviņu pavaicāju,
Kur būs man sarullēt.
- Mīļas Laimes kambarī,
Sudrabiņa rullītī.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 394 -

31983.

Es, kaŗā aiziedams,
Jaun' atstāju līgaviņu;
No kariņa pārnākdams,
Atrod' bērnu šūpulī.
Ai sieviņ, ai mužiņ,
Kur tu to dabūjuse?
- Ai vīriņ, ai mužiņ,
Nevar' tevis sagaidīt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31984.

Es, kaŗā(i) aiziedams,
Krustu cirtu ozolā:
Ja neraud tēvs māmiņa,
Lai raud krusta ozoliņš.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Es, kaŗā aiziedams,
Bērzīt' lauzu birzmalā:
Ja neraud tēvs māmiņa,
Lai raud bērzīts birzmalā.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

2. Es, tautās aiziedama,
Cērtu cirvi ozolā:
Kad nav brāļi raudājuši,
Lai raud zaļš ozoliņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3. Šķiŗamies, bāleliņi,
Cērtam cirus ozolā:
Ja nebija, kas raudāja,
Lai raudāja ozoliņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4. Cirvi cirtu ozolā,
Tēvu zemi atstādams:
Ja nevaid, kas piemin,
Lai piemin ozoliņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31985.

Es, kaŗā aiziedams,
Krustu cirtu ozolā,
Lai neraud tēvs māmiņa,
Lai raud krusta ozoliņš.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31986.

Es, kaŗā(i) aiziedams,
Līgavai roku devu;
Man piebira pilna sauja
Viņas gaužu asariņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Es, kaŗā aiziedams,
Līgavai roku devu;
Piebirst man pilna sauja
Līgaviņas asarām.
Sirsniņ, mana līgaviņa,
Kur bij man tevi likt?
Līdzi vest nevarēju,
Žēl atstāt šai zemē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31987.

Es, kaŗā aiziedams,
No bērziņa kūju griezu.
Atpakaļ atskatos,
Kas par mani gauži raud.
Tēvs māmiņa gauži raud,
Vēl gaužāki līgaviņa.
Tēv' ar māti klusināju,
Līgaviņas nevarēju.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

31988.

Es, kaŗā aiziedams,
Ozolā krustu cirtu
Māsiņām pieminēt,
Mātei gauži noraudāt.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

31989.

Es, kaŗā aizjādams,
Pie bērziņa rīksti griezu.
Raud māmiņa, līgaviņa,
Pie bērziņa stāvēdam.
Apkārt griezu kumeliņu
Līgaviņu mierināt.
Neraud' gauži, līgaviņa,
Sagaid' mani pārjājot;
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņ'! -
Attecēja kumeliņš
Smilkšainām kājiņām,
Smilkšainām kājiņām,
Asinaiņu deguntiņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

- 395 -

31990.

Es, kaŗā aiziedams,
Rīksti dūru pavārtē.
Ja tā auga, ja zaļoja,
Gaidāt manis pārejam;
Ja neauga, nezaļoja,
Negaidāt pārejam!
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Es, kaŗā noiedams,
Iedēstīju ozoliņu;
Ja tas auga, ja lapoja,
Tad atnākšu atpakaļ.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kaŗā jāju, atgriezos,
Pie vārtiem nūju griezu.
Skaties, mana līgaviņa,
Vai zaļos tas celmiņš!
Ja zaļos tas celmiņš,
Gaidi mani pārnākam;
Ja nokalta, ja novīta,
Mūžam acis neredzēs.
216 [Ventspilī].

3. Uz kariņa aiziedams,
No bērziņa rīksti griezu,
No bērziņa rīksti griezu,
Kalniņā iestādīju.
Skaties, mana līgaviņa,
Vai tā zēla, vai lapoja:
Ja tā zēla, ja lapoja,
Gaidi mani pārnākam;
Ja tā žuva, ja nokalta,
Ne mūžam nepārnākšu.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

4. Uz kariņu aizjādams,
Iestādīju ozoliņu.
Skaties, mana līgaviņa,
Vai tas auga, vai zaļoja:
Ja tas auga, ja zaļoja,
Gaidi mani pārnākam;
Ja tas vīta, ja nokalta,
Negaid' mani pārnākam,
Sagaid' manu kumeliņu
Par kalniņu pārtekot!
Ozols vīta, ozols kalta,
Vēl gaidīja līgaviņa.
Pārtecēja kumeliņis
Smiltainām kājiņām.
Pavaicāja kumeļam,
Kur palika jājējiņš.
Tur palika jājējiņš,
Kur gul vīri kā ozoli;
Kur gul vīri kā ozoli,
Kur asinis straumēm plūst;
Kur asinis straumēm plūst,
Kur cepures kaudzēm krauj,
No pīķiem mietus duŗ,
Zobeniem sētas loka,
No plintēm pāļus sit,
No kauliem tiltu taisa.
259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)].

31991.

Es, kaŗāi aiziedams,
Rīksti griežu smalcītē.
Atpakaļi atskatos,
Vai pēc manis gauži raud.
Tēvs māmiņa gauži raud,
Vēl gaužāki līgaviņ',
Vēl gaužāki līgaviņ',
Atraitnīte palikdam'.
399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31992.

Es, kaŗā aiziedams,
Rīksti laužu sētmalā.
Raudāj' divi zeltenītes,
To celmiņu lūkodamas:
Jau māsiņa gauži raud,
Līgaviņa vēl gaužāk;
Māsiņ' raud bāleliņa,
Līgaviņa arājiņa.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

31993.

Es, kaŗā(i) aiziedams,
Rīkstīt' laužu sētmalā;
Raud māmiņa, līgaviņa,
Pie celmiņa daiedamas.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 396 -

31994.

Es, kaŗā aiziedams,
Rīkstīt' laužu sētmalē.
Raud māmiņa, līgaviņa,
Celmiņā raudzīdamas.
Ej, Laimiņa, klausīties,
Kuŗa katra gauži raud.
Māmuliņa gauži raud
Par šūpuļa kārumiņu;
Vēl gaužāki līgaviņa
Par vaiņaga ņēmumiņu.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

31995.

Es, kaŗā aiziedams [noiedams],
Sirdi slēdzu akmenī.
Aust gaismiņa, lec saulīte,
Plīst akmens skanēdams.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

31996.

Es, kaŗā aiziedams,
Cirvi cirtu ozolā;
Ozolam skaida lēca,
Man lec gauža asariņa.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

31997.

Es, kaŗā aiziedams,
Cirvi cirtu ozolā;
Še palika tēva zeme,
Še cirīts ozolā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Es, kaŗā aiziedams,
Cirvi cirtu ozolā.
Kas ņem manu tēva zemi,
Lai ņem cirvi ozolā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Es, kaŗā aiziedams,
Cirvi cirtu ozolā.
Sapūst cirvis ozolā,
Sapūst mana tēva zeme.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31998.

Es kaŗā gan aizietu
Par jauno bāleliņ',
Kad tie mani vainadziņi
Kaŗa vidū nespīdētu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Es būt' pate kaŗā gājse
Aiz jaunā bāleliņa,
Kaut to manu vilnānīšu
Karogā nekāruši.
691 [Biržu pagastā (Madonā Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31999.

Es lustīga, es vēlīga
Kaŗavīra līgaviņa,
Kaŗavīris man uzsedza
Zvaigznītēm villainīti.
To es likšu pūriņē,
Pašē pūra dubenē.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

32000.

Es pārjāju akmens tiltu
Ar tērauda kumeliņu;
Priekšā guns, pakaļā,
Vidū mans augumiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32001.

Es pakalu zobentiņu,
Tārpa asnī mērcēdams;
Es pārjāju kaŗa vidu,
Kā kaņepes lauzīdams.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

1. Es nokalu zobeniņu,
Pien' ar asņiem laistīdams;
Es pārgāju kaŗa vidu,
Kā kaņepes dzenādams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32002.

Es pazinu sav' bāliņu
Kaŗa vidāi līgojot:
Man' adīti raibi cimdi,
Mans rakstīts nēzdodziņš.

32003.

Es pazinu sav' bāliņu
Kaŗa vidū līgojam
Smuidrumā, gaŗumā,
Sudrabiņa jostiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32004.

Es pazinu sav' bāliņu
Vidū kaŗa līgojot:
Pieci puški cepurē,
Sešas zvaigznes zobenā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Es pazinu sav' brālīti
Vidū kaŗa līgojam:
Pieci puški cepurē,
Sešas zvaigznes zobenā.
Redz actiņas, grib sirniņa,
Nedrīkstēju bildināt,
Skrotes, lodes dzied kā bites
Gaŗām brāļa augumiņ'.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 397 -

2. Es redzēju sav' bāliņu
Vidū kaŗa līgojam:
Dumjš zirdziņis, zelta segli,
Sudrabiņa iemauktiņi,
Pieci puški aiz cepures,
Sešas zvaigznes zobenam.
No cepures gaisma ausa,
No zobena saule lēca,
No kumeļa iemauktiem
Mēnestiņa ritināja.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

3. Es uzkāpu kalniņāi,
Pašā kalna galiņā,
Tur redzēju sav' bāliņu
Rīgas kaŗa pulciņā:
Pieci puški cepurē,
Sešas zvaigznes zobenā,
No puškiem gaisma aust,
No zvaigznēm saule lec.
24 [Lēdurgas draudzē].

4. No tālienes es pazinu
Sav' brālīti līgojam:
Piecas puķes pie cepures,
Sešas zvaigznes pie zobena.
No cepures gaisma ausa,
No zobena saule lēca,
No kumeļa iemauktiem
Rīta zvaigzne ar vakara,
No tā paša jājējiņa
Mēnestiņis izritēja.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

5. Redz kur koši kaŗavīri
No maniem brālīšiem:
Piecas zvaigznes pie cepures,
Pie zobena zelta josta,
Caur sedliem saule lēce,
Caur iemauktiem mēnestiņis,
Ikkatrāi pusītēi
Rīta zvaigzne ar vakara,
Pavadiņas galiņāi
Ausekliņis ritināja.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

6. Vai māsiņa nepazina
Sava balta bāleniņa?
Pieci puški pie cepures,
Trīs zvaigznītes pie zobina.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32005.

Es pazinu sav' bāliņu
Vidū kaŗa līgojot:
Zirņu ziedu cepurīte,
Auzu skaru mētelīts.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32006.

Es pazin' sav' bāliņ'
Vidū kaŗa pulciņā:
Īsi svārki, gaŗi mati,
Apzeltītu zobeniņ'.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

32007.

Es piedzimu māmiņai
Bez prātiņa, bez krekliņa;
Nu uzaugu kundziņam
Pats karoga nesējiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32008.

Es piesaku māsiņai
Pakaļāi neraudāt,
Lei tis muns zobeniņš
Krievmalē nerūsēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Ej kaŗā, brāleliņ,
Es pēc tevis neraudāšu,
Lai tis tavs zobeniņis
Ne mūžam nerūsēja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32009.

Es redzēju sav' bāliņu
Kaŗa vidū līgojam;
Piecas zvaigznes cepurē,
Pats karoga nesējiņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32010.

Es redzēju sav' bāliņu
Vidē kaŗa lēģerī;
Visapkārt kaŗa pulki,
Vidē mans bāleliņš.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32011.

Es savai māmiņai
Labu mūžu vien vēlēju:
Taisnas manas rokas kājas,
Taisna mana muguriņa;
Nu es iešu, ķeizaram
Nesīš' plinti, zobeniņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 398 -

32012.

Es savam brālīšam
Nobariņu cimdus adu,
Lai rociņas nenosala,
Zobeniņu vēcinot.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

32013.

Es savam kumeļam
I kājiņas pabučoju:
Tas iznesa augumiņu
No skaudrā zobeniņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32014.

Es tīšām liels neaugu,
Nedar' grūti kumeļam,
Sīkas bruņas kaldināju
Pa savam augumam.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

32015.

Gaida mani turku meitas
Uz tām turku robežām.
Dabūsiet svina lodes,
Ne Kurzemes jaunus puišus!
190 [Kuldīā].

32016.

Gatavs biju kaŗavīrs,
Gatavs kaŗa kumeliņš,
Jāj' pa ceļu ziņģēdams,
Asariņas slaucīdams.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

32017.

Gatavs biju kaŗavīrs,
Gatavs kaŗa kumeliņš.
Māte ada diega zeķes,
Tēvs kaldina zobentiņu;
Mana jauna līgaviņa
Raksta kaŗa karodziņu.
216 [Ventspilī].

32018.

Gatavs biju kaŗavīrs,
Gatavs kaŗa kumeliņš;
Projām jāju kariņā,
Pieši vien noskanēja.
1311 [Apē (Vlk)].

32019.

Gatavs biju kaŗavīrs,
Gatavs kaŗa kumeliņš;
Tās dieniņas vien gaidīju,
Kad kundziņis ziņu deva.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Gatavs biju kaŗavīrs,
Gatavs kaŗa kumeliņš;
Tās dieniņas vien gaidīju,
Kad atnāca grāmatiņa.
Kad atnāca grāmatiņa,
Tūliņ lēcu kumeļā.
Jāj' pa vārtiem dziedādams,
Atskatos atpakaļ,
Atskatos atpakaļ,
Kas raud gauži pakaļā.
Māmuliņa gauži raud,
Līgaviņa vēl gaužāk,
Līgaviņa vēl gaužāk,
Tā palika atraiknīte.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

2. Gatavs biju kaŗavīrs,
Gatavs kaŗa kumeliņš;
Tās dieniņas vien gaidīju,
Kad bij man kaŗā iet.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 25 [Līgatnē (Līgatnes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32020.

Gauži raud līgaviņa:
Kam noņēmi vainadziņu?
Ne sieviņa, ne meitiņa
Kaŗavīra līgaviņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

32021.

Gauži raud māmuliņa,
Man' kaŗā stādīdama;
Vēl gaužāki līgaviņa
Par vaiņaka ņēmumiņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

32022.

Gauži raud tā meitiņa,
Kas ar mani saderēja;
Kaut zinājis tā raudot,
Es rociņu tai nedotu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Grūši pūta sila priede,
Smalka līta pielijuse;
Gauži raud tā meitiņa,
Kuŗ' ar mani saderēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32023.

Gauži raud tā meitiņa,
Kas ar mani saderēja,
Redz manam kumeļam
Kaŗa seglus mugurā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 399 -

32024.

Griežat ceļu, lielikungi,
Es jums ceļa negriezīšu:
Jūs gan labi lielikungi,
Es ķeizara kaŗavīrs.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

32025.

Grūti pūta kaŗavīri
Aiz kalniņa lēģerī:
Citam bija mātes žēl,
Citam jaunas līgaviņas.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

32026.

Grūši pūta kumeliņis,
Puiša gadus dienēdams:
Jauni puiši veci kļuva,
Zem karoga dienēdami.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32027.

Guli, mana līgaviņa,
Smalku dreļļu palagos!
Es bij' kunga kaŗavīrs,
Es gulēju lēģerī.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32028.

Guli, mana līgaviņa,
Uz manām rociņām;
Kad rociņas nogulēsi,
Tad es tevi modināšu,
Tad es tevi modināšu,
Segloš' savu kumeliņu:
Rītā agri man jājāj
Tālu tālu svešumā,
Tālu tālu svešumā,
Daiļā kaŗa pulciņā.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

32029.

Ik dieniņas sirds sāpēja
Par jaunaju bāleniņu:
Nezināju, kā tam gāja,
Svešas zemes staigājot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

32030.

Jaunajam bāliņam
Jaunu kalu zobentiņu;
Jaunajam jaunu kalu,
Sev veco balināju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Jaunu kalu zobeniņu,
Ir veco balināju:
Māsiņai jaunu kalu,
Sev veco balināju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

32031.

Jauni puiši, bandenieki,
Pirksim kopā lakstīgalu,
Lai tā skaisti padziedātu
Zobentiņa galiņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32032.

Kā, māmiņ, tu raudāji,
Kaŗā mani vadīdama?
- Kā, dēliņ, neraudāju:
Tevi grūti audzināju,
Tevi grūti audzināju,
Bargu kungu klausīdama.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

32033.

Kad, dēliņ, tu atnāksi
No kariņa atpakaļ?
- Tad, māmiņ, es atnākšu,
Kad zaļos sētas mieti
Kad zaļos sētas mieti,
Kad sapuva akmentiņi.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Kad zaļos sētas mieti,
Kad sapūs akmentiņš,
Ola kāps ūdenī,
Spalva grims dibinā,
Tad es nākšu atpakaļ
Tēv' un māti apraudzīt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32034.

Kad es būtu to zinājis,
Ka man kaŗā jāaiziet,
Es būt' savas baltas rokas
Izmācījis munsturēt,
Es būt' savas baltas kājas
Izmācījis maršierēt.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

32035.

Kam, Dieviņ, devi,
Kam audzināji!
Kungi mani solījās
Jaunu kaŗā dot.
Gŗūtdienim nav tēva,
Gŗūtdienim nav mātes;
Gŗūtdienīti, sērdienīti,
To var kaŗā dot.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 400 -

32036.

Kāpēc kungi krogus taisa
Liela ceļa maliņā?
Virsniekiem alu dzert,
Zaldātiem sildīties.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

32037.

Kaŗā iešu es, māmiņa,
Atnāc's, ņemšu līgaviņu;
Tā būs laba mātes meita,
Kas būs manis gaidījuse.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Kad pārjāšu no kariņa,
Tad es ņemšu līgaviņu;
Būs laimīga tā meitiņa,
Kas būs mani gaidījuse,
Kas būs mani gaidījuse,
Ar godiņu dzīvojuse,
Ar godiņu valkājuse
Savu zīļu vainadziņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

2. Kaŗā iešu es, māmiņa,
Atnāc's, ņemšu līgaviņu.
Tā būs laba mātes meita,
Kas būs manis gaidījuse [gaidījusi],
Raibus cimdus adījuse [adījusi]
Pa manai rociņai,
Smalku kreklu šūdinājse [šūdinājsi]
Pa manam augumam.
72 [skat. 1180. (Druvienas pag. C)], 86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3. Kaŗāi iešu, vēl pāriešu,
Tad tik ņemšu līgaviņu.
Tā būs laba mātes meita,
Kas būs mani gaidījusi,
Kas būs mani gaidījusi,
Man cimdiņus adījusi,
Man cimdiņus adījusi,
Nēzdaudziņu rakstījusi.
Tai es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu;
Tai es došu savu klēti,
Savas klētes atslēdziņu;
Tai es došu savus lopus,
Savu lopu laidariņu;
Tai es došu savu stalli,
Savus bērus kumeliņus.
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

32038.

Kaŗā iešu es, māmiņa,
Raudās divi zeltenītes:
Raudās māsa bāleliņa,
Tautu meita arājiņa.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

32039.

Kaŗā iešu es, māmiņa,
Tev maizītes es nedošu;
Lai tev dod tie bērniņi,
Kas palika pakaļā.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)], 216 [Ventspilī].

1. Kaŗavīrs es, māmiņa,
Ne maizītes devējiņš;
Lei baroja tie bērniņi,
Kas palika pakaļā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

320391.

Kaŗā iešu, māmuliņ,
Velē baltu mētelīti!
Dievs to zina, vai atiešu,
Kaŗā daudz ienaidnieku.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

32040.

Kaŗā iet tev, bāliņ(i),
Ne ar mani tautiņās,
Kam tu savu zobeniņu
Rokā vien vēcināji.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 76 [Gatartā (Gatartes pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 11 [Jaundubultos (Rīgas Jūrmulā)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

32041.

Kaŗā es nu iešu,
Vaira nepārnākšu.
Tētiņš manis nezināsi,
Kur nu es palikšu [palicis].
Tētiņ manu mīļo,
Mīsim zābakiemi,
Lai es varu kaŗā tevi,
Tētiņ, pieminēt.
Žagi mani rāva,
Asariņas bira,
Tad es saku: tētiņš mani
Mīļi pieminēja.
Kaŗā es nu iešu,
Vaira nepārnākšu.
Māte mana nezināsi,
Kur nu es palikšu [palicis].
Memmiņ mana mīļā,
Mīsim lakatiemi [cimdiņiemi],
Lai es varu kaŗā tevi,
Māmiņ, pieminēt.
Žagi mani rāva,
Asariņas bira,
Tad es saku: māmuliņa
Mani pieminēja.
Kaŗā es nu iešu,
Vaira nepārnākšu.
Brālīts manis nezināsi,
Kur nu es palikšu [palicis].
Brālīt manu mīļo,
Mīsim cepurēmi,
Lai es varu kaŗā tevi,
Brālīt, pieminēt.
Žagi mani rāva,
Asariņas bira,
Tad es saku: bāleliņš
Mani pieminēja.
Kaŗā es nu iešu,
Vaira nepārnākšu.
Māsiņ' mana nezināsi,
Kur nu es palikšu [palicis].
Māsiņ mana mīļā,
Mīsim nēzdaugiem,
Lai es varu kaŗā tevi,
Māsiņ, pieminēt.
Žagi mani rāva,
Asariņas bira,
Tad es saku: man' māsiņa
Mani pieminēja.
Kaŗā es nu iešu,
Vaira nepārnākšu.
Draudziņš manis nezināsi,
Kur nu es palikšu [palicis].
Draudziņ manu mīļo,
Mīsim zobeniemi,
Lai es varu kaŗā tevi,
Draudziņ, pieminēt.
Žagi mani rāva,
Asariņas bira,
Tad es saku: draudziņš mani
Mīļi pieminēja.
Kaŗā es nu iešu,
Vaira nepārnākšu.
Līgaviņa nezināsi,
Kur nu es palikšu [palicis].
Līgaviņa mīļā,
Mīsim gredzeniemi,
Lai es varu kaŗā tevi
Mīļi pieminēt.
Žagi mani rāva,
Asariņas bira,
Tad es saku: līgaviņa
Mani pieminēja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 401 -

1. Nu ar Dievu, brālīti,
Mitosime cepurītes,
Lai es varu kariņāi
Tevi pieminēt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu: brālītis
Mani pieminēja.
Nu ar Dievu, tētiņis,
Mitosime kumeliņus,
Lai es varu kariņāi
Tevi pieminēt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu: tētiņis
Mani pieminēja.
Tev, māmiņa mīļā,
Roku nobučošu,
Tad varēšu kariņāi
Tevi pieminēt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu: māmiņa
Mani pieminēja.
Māsiņ mana mīļā,
Mitosime nēzdaudziņus,
Lai es varu kariņāi
Tevi pieminēt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu: māsiņa
Mani pieminēja.
Līgaviņa mīļā,
Mitosime gradzentiņus,
Lai es varu kariņāi
Tevi pieminēt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu: līgaviņa
Mani pieminēja.
Dievs, palīdzi kaŗāi
Kaŗu uzvarēt,
Mājās nākšu atpakaļu
Tēva zemītē.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

- 402 -

32042.

Kaŗā gāja mans bāliņš,
Kaŗa naudas gribēdams.
Tur palika kaŗa nauda,
Tur smuidrais augumiņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32043.

Kaŗavīra augumiņis
Sila malu mētājās;
Vilki, vārnas miesas ēda,
Saule kaulus balināja.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32044.

Kaŗavīra līgaviņa
Ik vakarus gauži raud,
Gaida savu arājiņu
No kariņa pārnākot.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kaŗavīra līgaviņa
Nakti miegu negulēja,
Sēd pie loga raudādama,
Kaŗavīru gaidīdama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32045.

Kaŗavīra līgaviņa
Ik vakara gauži raud:
Mīksta vieta, balts palags,
Nava otra gulētāja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

32046.

Kaŗavīra līgaviņa
Nakti miega negulēja,
Kumeliņu barodama,
Karodziņu rakstīdama.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Kaŗavīra līgaviņa
Nakti miega negulēja,
Kaŗa maizīt' i cepdama,
Karodziņu rakstīdama.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kaŗavīra līgaviņa
Nakti miega negulēja,
Sēd pie loga raudādama,
Raksta kaŗa karodziņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 1251 [Veclaicenē (Veclaicenes pag. Vlk)], 127 [Lizumā (Lizuma pag. C)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3. Kaŗavīra māmuliņa
Nakti miegu negulēja,
Pie lodziņa stāvēdama,
Zēģelītes rakstīdama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4. Kaŗavīra līgaviņa
Nakti miega negulēja,
Sēd pie loga raudādama,
Raksta kaŗa karodziņu.
Gatavs kaŗa karodziņš,
Gatavs kaŗa kumeliņš.
Skaties, mana līgaviņa,
Kur iejāšu lēģerī,
Sirms zirdziņš, balta siksna,
Jauni stangu iemauktiņi.
Kad iejāju lēģerī,
Sirmīts žēli iezviedzās.
Nu tu zini, līgaviņa,
Ne mūžam nepārnākšu!
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

5. Kaŗavīra līgaviņa
Nakti miega negulēja,
Sēd pie loga raudādama,
Raksta kaŗa karodziņu,
Raksta kaŗa karodziņu,
Baro kaŗa kumeliņu.
Nav gailītis padziedājis,
Gatavs kaŗa karodziņš;
Nav gaismiņa izaususi,
Barots kaŗa kumeliņš.
No kungiem ziņu gaidu,
No ķeizara grāmatiņu.
Atnāk ziņa no kungiem,
No ķeizara grāmatiņa.
Pats aizgāju ziņģēdams,
Kumeliņš dancodams.
Skaties, mana līgaviņa,
Kuŗā pulkā es iejāju, -
Es iejāju tai pulkā,
Visiem sirmi kumeliņi,
Visiem sirmi kumeliņi,
Visiem puški pie cepures,
Visiem puški pie cepures,
Visiem pieši pie zābaka.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 403 -

32047.

Kaŗavīra līgaviņa
Cimdā naudu žvadzināja,
Cimdā naudu žvadzināja,
Saujā brauka asariņas.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

32048.

Kaŗavīra māju vieta
Līdz saulītes spožumam,
Paša Dieva gaiļi dzied
Zobentiņa rādzītē.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

32049.

Kaŗavīram īss mūžiņis
Kā vasaras launadziņš,
Kā vasaras launadziņis,
Kā ūdeņa burbulīts.
Tur aizgāja dvēselītes,
Kur zobeņi nešķindēs;
Dieva dēli dvēselītes
Šūpos zelta šūpulī.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32050.

Kaŗavīri bēdājās(i),
Asiņaina gaisma aust.
Nebēdājat, kaŗavīri,
Sudrabota saule lec!
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

32051.

Kaŗavīri lustīgi,
Zābaki kājā,
Labs zirgs stallī,
Uz kaŗu jājams.
Kurzemnieki bēdīgi,
Pastalas kājā,
Līka ķēve stallī,
Arklā jūdzama,
Arklā jūdzama,
Mežā braucama.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1. Kāda luste Kurzemē -
Pastalas kājā,
Līka ķēve stallī,
Pātaga vadzī.
Lustīgi kaŗavīri -
Zābaki kājā,
Piesēja zobenu
Pie sāniem,
Visa zeme rībēja,
Skanēt skanēja.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

2. Ko raud, kas kait
Kurzemes zēniem?
Kurzemes zēniem
Kurzemes domas,
Līka ķēve stallī,
Pastalas kājā,
Pastalas kājā,
Pātaga vadzī.
Kas kait, kas kait
Ķeizera zēniem!
Ķeizera zēniem
Ķeizera domas,
Zeltītas puķītes
Pie cepures,
Sudraba pieši
Pie zābakiem.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

32052.

Kaŗavīrs es, māmiņa,
Ne maizītes devējiņš,
Īsus svārkus šūdināju,
Gaŗus matus audzināju.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1. Kaŗavīrs kaŗavīrs
No jaunā bāleliņa:
Uzsavilka brūnus svārkus,
Piejož zaļu zobeniņu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

32053.

Kaŗavīrs kaŗā gāja,
Rauduvīte azotē;
Rauduvīte balināja
Kaŗavīra zobentiņ'.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

32054.

Kas gribēja brūnu svārku,
Lai dienēja ķeizeram:
Ķeizers deve brūnus svārkus,
Šņorēm šūtu cepurīti.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

32055.

Kas kaitēja kroņa vīram
Lustīgam nedzīvot:
Kronis viņam maizi deve,
Pats par lusti kaŗā gāje,
Pats par lusti kaŗā gāje
Zobeniņu vēcināt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 404 -

1. Kas kait, kas kait
Ķeizara vīram
Lustīgam nedzievāt,
Ķeizaram nekalpot!
Pats par lusti kaŗāi gāja
Zobeniņu vēcināt,
Zobeniņu vēcināt,
Atslēdziņu spridzināt.
Ķeizars deva drān' un maizi,
Liek stāvēt gatavam,
Liek stāvēt gatavam
Un uz fronti apgriezties.
Stāvat, brāļi, rindiņāi,
Lai varam maršierēt,
Lai varam maršierēt
Pa to sakšu tēvuzemi.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

32056.

Kas pielēca bāliņam,
Kunga zirgus barojot?
Kas pielēca māmiņai,
Kaŗavīrus auklējot?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32057.

Kas redzēja rīta zvaigzni
Vakarā(i) uzlecam?
Kas redzēja pārejam
Kaŗā dotu bāleliņu?
188 [(?)].

32058.

Kas tur dimda, kas skanēja,
Kas zemīti tricināja?
Tur jāj jauni kaŗavīri
Sirmus bērus kumeliņus,
Zelta pieši, zvaigžņu deķi,
Sudraboti zobentiņi,
Zobentiņu galiņā
Lakstīgala tricināja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32059.

Kas var baltu nomazgāt
Ābeļkoka biķerīti?
Kas var gauži raudināt
Kaŗavīra līgaviņu?
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Kas varēja baltu berzt
Ābelskoka liekšķerīti?
Kas varēja brīdināt
Kaŗavīra līgaviņu?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32060.

Kas vilkam, kas lāčam
Mežā kāra šūpulīti?
Kas manam dēliņam
Kaŗā ņēma līgaviņu?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32061.

Kaut man būtu brīvestība
No tiem kaŗa virsniekiem,
Es aizvestu sav' māsiņu
Uz tām prūšu robežām,
Lai redzētu man' māsiņa,
Kāda dzīve bāliņam:
Lodes, skrotes gaŗām skrēja,
Uguns acis svilināja,
Spožajais zobentiņš
Ap galviņu laistījās.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32062.

Kaut man tāda brīve būtu,
Kā tam prūšu ķēniņam,
Es māsiņu līdza vestu
Par gultiņas taisītāju.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

32063.

Ķeizars raksta grāmatiņu
Mūs' zemītes puisīšiem:
Labas dienas tiem puišiem,
Kas veseli uzauguši!
Kas veseli uzauguši,
Var dienēt ķeizaram,
Var dienēt ķeizaram,
Var ķeizara bruņas nest.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

32064.

Ko, kundziņ, tu domāji,
Zobenā atspiedies?
- Kā bij man nedomāt -
Jauni vien kaŗavīri.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Ko domāji tu, kundziņi,
Uz zobena atsaspiedis?
- Kā tad es nedomāšu -
Jauni vien kaŗavīri,
Cits nevar bruņu [bungu] nest,
Cits zobena vēcināt.
- Nebēdāji tu, kundziņi:
Tie varēja bruņas [bungas] nest,
Tie varēja bruņas [bungas] nest,
Ir zobenus vēcināt.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

- 405 -

2. Ko, kundziņ, tu domāji,
Zobinā atspiedies?
- Kā bij man nedomāt -
Jauni vien kaŗavīri,
Jauni vien kaŗavīri,
Nav karoga nesējiņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3. Ko, kundziņi, tu domāji,
Uz niedrītes atspiedies?
- Kā lai man nedomāt -
Jauni vien kaŗavīri,
Cits nemāk bungu sist,
Cits kumeļa apsedlot.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

4. Ko, kundziņi, tu domāji,
Uz zobena atspiedies?
- Kā man bija nedomāt -
Jauni vien kaŗavīri,
Ni tie spēja bruņas nest,
Ni zobenu vēdināt;
Cits pakrita celiņā,
Cits celiņa maliņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5. Ko sēroji tu, kundziņi,
Uz zobena atspiedies?
Kā es gauži nesērošu -
Jauni vien kaŗavīri,
Nevarēja bungas nest,
Ne zobeņa vēcināt.
- Jūs, kundziņi, varen lieli,
Visai pāri nedarāt,
Tad varēs bungas nest,
Ir zobeni mirdzināt.
147 [Lieģos (Aizteres pag. Lp)].

32065.

Ko, kundziņi, tu domāji,
Uz zobena atspiedies?
- Kā nebija man domāt -
Nav man zemes arājiņu:
Visi mani puisēniņi
Ķeizaram kaŗavīri.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

32066.

Ko tu raudi, kas tev kait?
Lai es raudu, kam kaitēja:
Man kaŗā div' bāliņi,
Div' baložu kumeliņi.
216 [Ventspilī].

32067.

Krievi krievi, ko gaidāt,
Leiši [Poļi] nāca šai zemē;
Trinat piešus, aunat kājas,
Seglojat kumeliņus!
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

32068.

Krievi krievi, kur bijāt,
Leiši nāce šai zemē!
Atsavēla par jūriņu
Kā sarkana vadmaliņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32069.

Krievi krievi, maskalīt,
Kam nokavi bāleliņus!
Kam pameti rudzu lauku
Kā ūdeni līgojam!
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Krīvi krīvi, leiši leiši,
Kam nūkavi bruol'el'eņu;
Kam atstuoji rudzys mīžys
Kuo azaru l'eiguojūt'!
422 [Līvānu pag. D].

32070.

Kiukoi, uora dzagiuz'eit'e,
Tu kiukuoji, as rauduoju,
Tev pītryuka treju kūku,
Man' dev'eņu buol'eleņu.
Tovi kūki c'epl'ī daga,
Mun' buol'eņi karā guoja.
432 [Nautrēnu pag. Ldz].

32071.

Kumeliņi baltsariņ,
Tev tecēt, man sēdēt;
Tev bij manas bruņas nest,
Manu skaidru augumiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

32072.

Kumeliņa galvu glaudu
Ar abām(i) rociņām:
Tas iznesa augumiņu
Caur deviņi zobentiņi.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32073.

Kungi kaŗā i aizveda
Manu miežu arājiņu.
Vai bij man tā gaidīt,
Vai ar citu saderēt?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 406 -

32074.

Kungi kaŗā i nogāja
Bez karoga nesējiņa;
Nula māte kājas āva
Karodziņa nesējam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32075.

Kungi, kaŗa neceļat!
Man vēl mazi bāleliņi;
Kad paaugs bāleliņi,
Būs deviņi kaŗotāji.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

32076.

Kungi, kaŗa neceļat!
Mazi mani bāleliņi,
Nejaudāja bruņas nest,
Ne tērauda zobentiņu.
1311 [Apē (Vlk)].

32077.

Kungi mani kaŗā sūta
Ar pērnaju kumeliņu.
Kur bij man bruņas nest,
Kur zobenu vēcināt?
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

32078.

Kungi mani kaŗā sūta
Ar pērnaju kumeliņu.
Tam bij nest manas bruņas,
Manu daiļu augumiņu!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

32079.

Kungi mani kaŗā sūta
Ar to ledus zobentiņu.
Kaŗā bija karsta saule,
Izkūst ledus zobentiņš,
Izkūst ledus zobentiņš,
Pazūd manis augumiņš.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

32080.

Kungi mani kaŗā sūta,
Kā tas var būt?
Kungi mani kaŗā sūta,
Tas gan var notikt.
Raksta mani apakš plintes,
Kā tas var būt?
Raksta mani apakš plintes,
Tas gan var notikt.
Raud pēc manis tēvs māmiņa,
Raud pēc manis brāļi, māsas,
Raud pēc manis sīki bērni,
Raud pēc manis līgaviņa.
Neraudat, tēvs māmiņa,
Neraudat, brāļi māsas,
Neraudat, sīki bērni,
Neraud', mana līgaviņa!
Nu man zobins tēvs māmiņa,
Bruņas mani brāļi, māsas,
Skrotes, lodes mani bērni,
Plinte mana līgaviņa. -
Aiz Poļiem strauja upe,
Aiz tās upes lieli meži,
Aiz tiem mežiem augsti kalni,
Aiz tiem kalniem plaši lauki,
Uz tiem laukiem zelta rasa,
Visapkārt sārtas rozes,
Rožu vidū balta gulta,
Uz tās gultas zīdes deķis.
Pie tās gultas dūkans bēris,
Saseglots, sadeķots;
Gultā jauns kaŗavīrs,
Sašaudīts, sadurstīts.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Raiba gulta rasiņā
Rakstītiem palagiem;
Tur guļ divi kaŗavīri,
Ar lodēm sašaudīti,
Ar lodēm sašaudīti,
Ar zobinu sabakstīti.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

2. Rožu kaulu gultu taisu,
Magoņ' klāju paladziņu;
Uz tās gultas sarkans deķis,
Tur gul divi kaŗavīri,
Tur gul divi kaŗavīri,
Sašaudīti, sakapāti.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

32081.

Kungi mani kaŗā sūta,
Ne man plintes, ne zobena.
No niedrītes plinti taisu,
No skangala zobentiņu.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

32082.

Kungi mani kaŗā sūta
Sesta gada puisēniņu.
Apraugāt, lieli kungi,
Cik ir mana augumiņa;
Kur būs man bruņas nest,
Kur tērauda zobeniņu?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 407 -

32083.

Kungs man raksta grāmatiņu,
Lai taisos kaŗā jāt.
Kaŗā jāšu, nepalikšu,
Kāda prieka še dzīvot,
Kāda prieka še dzīvot:
Cits ņem manu līgaviņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32084.

Kur es iešu, kur tecēšu,
Kur dieniņu nokavēšu:
Viens īstais bāleniņš,
Tas pats dien ķeizaram.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32085.

Kur, māmiņ, tu sēdēji,
Kaŗavru lolodama?
Daugaviņas maliņā
Dziļ' asaru pelcītē.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32086.

Kur tu teci, kaļva sieva,
Pilla sauja āmuriņu?
Smēdē teku piešu kalt,
Stādīt jaunu kaŗavīru.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32087.

Kur tu teci, mēnestiņ(i),
Ar to zvaigžņu pudurīti?
- Kaŗā iemu, kaŗā teku
Jaunu puišu palīgā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Kur tecēji, mēnestiņi,
Ar to zvaigžņu pulurīti?
- Tek' kaŗā palīdzēt
Jaunajam brālītim.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

32088.

Laba diena man kaŗā
Ar labo kumeliņu,
Kam māmiņa, līgaviņa
Neraudātu pakaļā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Laba diena man kaŗā
Ar labo kumeliņu;
Kaut māmiņa zinājuse,
Lai tik gauži neraudātu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32089.

Labāk būtu māmuliņa
Grūt' akmeni cilājuse,
Ne dēliņu auklējuse
Kundziņam kaŗavīru.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32090.

Labāk dienu ķeizaram
Nekā nieka muižniekam:
Ķeizaram tīra maize,
Muižniekam pelavaiņa.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

1. Labāk dienu ķeizaram
Nekā nieka muižniekam:
Ķeizars deva kviešu maizi,
Muižnieks rudzu pelaviņas;
Ķeizars deva kaŗa rotu,
Ātru kaŗa kumeliņu,
Tēraudiņa zobentiņu,
Zīd' adītu karodziņu.
1180 [Druvienā (Druvienas pag. C)].

32091.

Labāk māte mani mazu
Būt' upē iemetuse,
Nekā lielu audzējuse
Asajam zobenam.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32092.

Labāk man kaŗā mirt,
Ne celiņa maliņā;
Kaŗā kauta dvēselīte
Iet pie Dieva dziedādama,
Iet pie Dieva dziedādama
Eņģelīšu pulciņā.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

32093.

Labāk mani kaŗā kāva,
Ne pirtī, palāvē:
Māsiņai [Māsiņām] liela slava,
Kaŗā kauts [kauti] bāleliņš [bāleliņi].
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Labāk mani kaŗā kava,
Ne celiņa maliņā:
Māsiņai liela slava,
Kaŗā kauts bāleliņš.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

32094.

Labāk mani kaŗā kāva,
Ne celiņa maliņā:
Lielu kungu kaŗā kāva,
Suni ceļa maliņā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 408 -

32095.

Lei bij grūt', kam bij grūt',
Grūt' bij kaŗa kumeļam:
Vai bij ziema, vai vasara,
Nes bruņotu kaŗavīru.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32096.

Lai nu būtu, kas nu būtu,
Man jāiet par Daugavu,
Tur gaid' turku robežnieki
Manis, daiļa vidzemnieka.
1412 [Vecrozē (Vana-Roosa, Igaunijā)].

32097.

Laiku laiku maliņā,
Kas ar mani ienaidā!
Slaika bija man rociņa,
Ass tērauda zobentiņš.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32098.

Lēni vērpu, cieti audu
Brālīšam kaŗa kreklu,
Lai tas mani pieminēja,
Gaŗu ceļu staigādams.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

32099.

Lempu tēvam pieci dēli,
Neviens negrib kaŗā iet;
Apšu meita sedlo zirgu,
Grib par varu kaŗā iet.
Apseglojsi kumeliņu,
Piejož zelta zobeniņu.
- Ar Dieviņu, tēvs māmiņa,
Jaunākie bāleliņi!
Pirmo birzi es izjāju,
Kā bitīte dziedādama;
Otru birzi izjājusi,
Satiek' kaŗu kaŗojam.
Es padevu devpalīgu
Kaŗavīru virsniekam.
Saka veci kaŗavīri:
Tas nav mūsu bāleliņš.
Jāj, māsiņa, sētiņā,
Godā tēvu, māmuliņu:
Tev pieder tēva zeme,
Tēva bēri kumeliņi.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Prūšu meita kaŗā gāja,
Žēlo jaunu bāleliņu.
- Nu ar Dievu, tēvs māmiņa,
Man jāiet tālu ceļu.
Jāju, jāju gaŗu ceļu,
Uzjāj' vienu zaļu birzi;
Uzjāj' vienu zaļu birzi,
Ieraug' kaŗa karodziņu;
Ieraug' kaŗa karodziņu,
Ieraug' kaŗus kaŗojot.
Dievs palīdz, kaŗa kungi!
Ļausiet man kaŗā iet?
- Jāj mājās, prūšu meita,
Baŗo mātes raibaliņas,
Baŗo mātes raibaliņas,
Tēva bērus kumeliņus!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32100.

Līdz šodien mātei dēls,
Māsiņām bāleliņš;
Nij nu vairs mātei dēls,
Nij māsām bāleliņš.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

32101.

Līgavīna mīļākā,
Laid man' vietas malīnā!
Tu jau pati gan zināji,
Šī naksnīna pēdējā:
Man atnāca grāmatīna,
Prom uz kaŗu man jāiet.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32102.

Luste man, liela luste
Ar kundziņu kaŗā iet:
Kunga pieši, kunga segli,
Kunga labis kumeliņis.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32103.

Luste man i lustējās,
Ar kundziņu kaŗā iet:
Tēvs man deva labu zirgu,
Māte raksta mētelīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32104.

Luste man, prieka man
Ar kundziņu kaŗā iet:
Kundziņš manas bēdas nes,
Es kundziņa zobeniņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

- 409 -

32105.

Lustīgs puika es uzaugu,
Lustīgs kaŗa gājējiņš;
Māte ada kaŗa jostu,
Tēvs kaļ kaŗa zobentiņu,
Māsa mana jaunākā
Rakst' man kaŗa karodziņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

32106.

Māte ada diegu zeķes,
Tēvs šuj kaŗa zābaciņus.
Mīkstas mātes diegu zeķes,
Cieti tēva zābaciņi.
Nāc, māmiņa, sniedz rociņu,
Nu es kāpšu kumeļā,
Lai rit manas asariņas
Uz tavāmi rociņām!
Ja tu rokas nomazgāsi,
Ik tu mani pieminēsi:
Mans dēliņis kaŗavīrs,
Kaŗa bruņu nēsātājs.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

32107.

Māte dēlu audzināja
Sev maizītes devējiņu;
Izšūpoja, izauklēja
Ķeizaram kaŗavīru.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. Māte dēlu audzināja,
Vieglas dienas cerēdama;
Kas tai dos vieglas dienas,
Izaudzina kaŗavīru.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

2. Māte savu mīļu dēlu
Sev par prieku audzināja;
Sev par prieku audzēdama,
Izaudzina kaŗavīru.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

32108.

Māte mani agri cēla
Par visām māsiņām;
Līdz gaismiņu norakstīju
Brāļam kaŗa karodziņu.
25 [Līgatnē (Līgatnes pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32109.

Māte savu vienu dēlu
Kaŗavīru audzināja.
Māte ada diegu zeķes,
Tēvs šūdina zābaciņus;
Māte auda zīda jostu,
Tēvs kaldina zobeniņu;
Māt' uzvilka brūnus svārkus,
Tēvs uzlika cepurīti;
Māt' apjoza zīda jostu,
Tēvs piesprauda zobeniņu;
Māte zirgu apsegloja,
Tēvs uzcēla mugurā.
Vaicā māte vadīdama:
Kad, dēliņi, tu pāriesi?
- Tad, memmiņa, es pāriešu,
Kad zaļos sētas mieti;
Kad zaļos sētas mieti,
Celsies ola uz ūdeņa;
Celsies ola uz ūdeņa,
Spalva grims dibinā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Māte savu viendēliņu
Sev par prieku audzināja.
Nava puika pusaugā,
Jau ķēniņa kaŗavīrs.
Māte ada zīda zeķes,
Tēvs šūdina zābaciņus;
Māte muti nomazgāja,
Tēvs padeva linu dvieli;
Māte galvu sasukāja,
Tēvs uzlika cepurīti;
Māte vilka brūnus svārkus,
Tēvi piejoza zobeniņu;
Māt' kumeļu paturēja,
Tēvs uzcēla mugurā.
Vēl māmiņa pavaicāja:
Kad, dēliņ, tu atnāksi?
- Tad, māmiņ, es atnākšu,
Kad ziedēs sētas mieti;
Kad ziedēs sētas mieti,
Akmens kāps uz ūdeņa;
Akmens kāps uz ūdeņa,
Spalva grims dibenā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

32110.

Man' māmiņa auklēdama
Vēl vārnām, žagatām;
Es uzaugu kundziņam [ķeizaram]
Pats karoga nesējiņš.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

32111.

Man' māmiņa maltu cēla,
Es balinu zobentiņu:
Man krieviete maizi cepa,
Astru sietu sijādama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 410 -

32112.

Manis dēļ, jūs meitiņas,
Smalku kreklu neaudat:
Es valkāšu kroņa kreklus,
Kroņa jāšu kumeliņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

32113.

Manis dēļ, māmuļīte,
Nebildini meitu māti:
Es uzaugšu kaŗavīrs,
Man līgavas nevajaga.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

32114.

Mans bāliņš kaŗā gāja,
Cepurīti vicinot,
Cepurīti vicinot,
Puškotāju pieminot.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32115.

Manis jaunis arējiņš
Kaŗavīru pulciņē;
Mans sudraba gredzentiņš
Kaŗavīra rociņē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32116.

Mans maizītes arājiņš
Kaŗavīru pulciņā.
To zin Dievis, kad pāries,
Noņems manu vaiņadziņ'.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

32117.

Mans vīriņš aizgāj'
Ar kungiem kaŗā.
Es pate bēdīga
Lakatu rakstīju.
Kad beidzu rakstīt,
Tad gāju meklēt.
Zīlīte, žubīte,
Redzēj' manu vīriņu?
Tavs vīriņš ira
Daugavas malā,
Lēģeri met,
Kumeļus baro,
Zābakus tīra,
Ēdienu taisa,
Galviņu sukā,
Mutīti mazgā.
Steidzies, sieviņ,
Ar lakatiņu,
Noslauki mutīti
Un asariņas!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

32118.

Miera miera šī zemīte,
Nava vaira ienaidnieka!
Mūsu kungi savas bruņas
Lemešos kaldināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Mieru mieru, vaļu vaļu
Lai palika šī zemīte!
Kaŗa kungi savas bruņas
Lemešos sakaluši.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32119.

Meitas, manas meitenītes
Ne manam prātiņam;
Kumeliņis, zobentiņis,
Tie manam prātiņam.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

32120.

Mīļi lūdzu māmiņai,
Lai nedeva zaldātam:
Zaldātam īss mūžiņis,
Gaŗu ceļu staigājot;
Zaldātiņa dvēselīte
Stāv zobina galiņā;
Svina lodes skrien kā bites
Apkārt viņa augumam.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

1. Mīļi lūdzu māmiņai:
Nedod mani zaldātam!
Zaldātam īss mūžiņš,
Gaŗu ceļu staigājot;
Gaŗu ceļu staigājot,
Smagas bruņas nesājot;
Smagas bruņas nesājot,
Sukuriņus skrabinot.
Skrotis, lodes pāri gāja,
Kā bitītes dziedādamas;
Svelmes gāja par ausīm,
Uguns acis dedzināja.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 227 [Nurmuižā (Nurmuižas pag. Tl)].

32121.

Nava kauna tev, māmiņa,
Tādu dēlu auklējot:
Dazasēda pie kundziņa,
Apsajoza zobeniņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 411 -

32122.

Ne tie visi atgājuši,
Kas kaŗāi aizgājuši;
Cita māte vārtus vēra,
Cita gauži noraudāja.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

32123.

Nebūs labi, nebūs labi,
Vārna brēca ozolā:
Būs kungiem kaŗā iet,
Negulēt spilvenos.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Aši aši zīle dzied
Asa mieta galiņā.
Eit', bāliņi, klausīties,
Kādu vēsti zīle nesa!
- Zīle nesa tādu vēsti:
Būs kungiem kaŗā iet,
Būs kungiem kaŗā iet,
Negulēt spilvenos.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2. Ko tie kraukļi krakšināja,
Ko žagatas žvadzināja?
Būs kungiem kaŗā iet,
Negulēt spilvenos.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3. Krauklīts sēd ozolā,
Runā svešu valodiņu;
Būs kungiem kaŗā iet,
Negulēt spilvenos.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32124.

Neraud' gauži, līgaviņ!
Man sudraba zobeniņš,
Es varēju cauri jāt
Naidenieku pulciņam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

32125.

Nevarēju [Nav man vaļas] visu mūžu
Kurzemēi nodzīvot:
Ķeizars raksta grāmatiņu
Pie Kurzemes muižniekim.
Raksta, raksta, rēkināja
Jaunus puišus kaŗāi dot,
Kas veseli uzauguši
Kā sarkani āboliņi.
Nu ar Dievu, tēvs un māte,
Es jums maizes vairs nedošu;
Lai jums deva tie dēliņi,
Kas palika Kurzemēi.
Nu ar Dievu, Kurzem's puiši,
Jūs vairs manis neredzēsit;
Man jāiet tas celiņis,
Kur augdamis nestaigāju.
Nu ar Dievu, Kurzem's meitas,
Jūs vairs manis neredzēsit;
Nu man' gaida turku meitas
Uz tām turku robežām.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

32126.

No kundziņa ziņu gaidu,
No ķeizara grāmatiņu.
Atnāk ziņa, grāmatiņa,
Noskumst mans padomiņš.
224 [Kabilē (Kld)].

32127.

No kundziņa ziņu gaidu,
No ķeizara grāmatiņu.
Ieš' uz kaŗu ziņģēdams,
Kumeliņš dancodams.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

32128.

No Lubānes es aiziešu,
Ko atstāšu piemiņām?
Iestādīšu ozoliņu
Priekš jaunām meitiņām,
Ja tas augtu un zaļotu,
Tad es nākšu atpakaļ,
Tad es nākšu atpakaļ
Uz Lubānu sievu ņemt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32129.

Nu ar Dievu, Vidzemīte!
Nebūš' vairi Vidzemē,
Neieš' vairi tumšās naktīs
Meitām durvis virināt.
Lai aug puri, lai aug meži,
Kur jāj' cauri brasēdams;
Drīz būs man nu jābrasē
Daiļā kaŗa pulciņā.
Kad, māmiņa, to redzētu,
Kā puškoja tav' dēliņ',
Tad tu vairi neraudātu
Sava dēla auklējum'.
Uzvilks kaŗa apģērbiņu,
Uzliks kaŗa cepurīti,
Apjozīs zobentiņu,
Cels uz stalta kumeliņ'.
Dziedādami, spēlēdami
Uz kariņu aizjāsim;
Dziedādami, spēlēdami
No kariņa pārnāksim.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 412 -

1. Ar Dieviņu atsacīju
Meitiņām, māsiņām;
Neieš' vairs tumšu nakti,
Nesvīdēšu kumeliņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2. Ar Dieviņu, šī pusīte,
Šīs pusītes zeltainītes!
Es jau vaira neatnākšu
Jūsu durvis virināt.
4 [Aijažos].

32130.

Nu ar Dievu, zaļa zāle, zaļa zāle,
Vairs es tevi nemīņāšu,
Man ir jāiet kariņā, kariņā,
Jāiet krievu dienestā.
Nu ar Dievu, bērzu birze, bērzu birze,
Vairs es tevi necirtīšu,
Man ir jāiet kariņā, kariņā,
Jādien krievu ķeizaram.
Nu ar Dievu, tēvs māmiņa, tēvs
māmiņa,
Vairs maizīti jums nedošu,
Man ir jāiet kariņā, kariņā,
Jāiet krievu dienestā.
Lai dod maizi tie bērniņi, tie
bērniņi,
Kas palika Kurzemē,
Man ir jāiet kariņā, kariņā,
Jādien krievu ķeizaram.
Nu ar Dievu, bāleliņi, bāleliņi,
Jūs vairs mani neredzēsit,
Man ir jāiet kariņā, kariņā,
Jāiet krievu dienestā.
Nu ar Dievu, draugi radi, draugi radi,
Jūs vairs mani neredzēsit,
Man ir jāiet kariņā, kariņā,
Jādien krievu ķeizaram.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

32131.

Nu ar Dievu, tēvs māmiņa,
Labu nakti, līgaviņa!
Kungi sūta, man jāiet
Svešu zemi livierēt.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32132.

Nu ar Dievu, tēvs māmiņa,
Vairs jūs mani neredzēs;
Jūras viļņi, baltas smilktis,
Tie segs manu augumiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

32133.

Par kalniņu vējiņš pūta,
Putas grieza ezarā;
Bālenīts kaŗā gāja,
No akmeņa sirdi ņēma.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Līku loku upe tek,
Ratu grieza Daugavā;
Jauni puiši kaŗā gāja,
Sirdi slēdza akmenī.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

32134.

Par purviem, par mežiem
Ozols krita skanēdams;
Par kungiem, bajāriem
Mans bāliņš kaŗā gāja
[jāja].
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

32135.

Pašu laik', pašu laik'
Kaŗš iesēda Vāczemē,
Viss atspīd padebesis
Ar tērauda zobeniem.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

32136.

Pate māte nožēloja
Sava dēla auklējumu:
Mazu viņu lutināja,
Lielu deva kariņā.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32137.

Pate māte sav' dēliņu
Kaŗavīru audzināja:
Īsus matus audzināja,
Gaŗus svārkus šūdināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

1. Pate māte sav' dēliņu
Kaŗavīru audzenāja:
Strupus svārkus šūdenāja,
Gaŗus matus audzenāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2. Pate māte savu dēlu
Kaŗavīru audzināja:
Īsus svārkus šūt tam lika,
Ērtus šūt zābaciņus.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

- 413 -

32138.

Pate māte savu dēlu
Kaŗavīru sataisīja:
Apvilkuse brūnus svārkus,
Piejož zaļu zobeniņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kāda sirds tai mātei,
Pati dēlu kaŗā raida,
Pati vilka brūnus svārkus,
Jož tērauda zobeniņ',
Jož tērauda zobeniņu,
Sedlo bēru kumeliņ',
Sak': dēliņ, tev jājāj
Ienaidnieku pulciņā!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kāda sirds tai mātei,
Pate dēlu kaŗā sūta,
Pate cepa auzu maizi,
Pate kala zobentiņ'.
Auzu maize gauši ēst,
Viegli nest mugurā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

32139.

Pie kociņa es pieslēju
Nodienētu zobentiņu;
Pats es nest nevīžoju,
Nava dēla nesējiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32140.

Pieci pirksti vāverei,
Pieci zelta gredzentiņi;
Pieci brāļi māsiņai,
Visi pieci kaŗavīri.
216 [Ventspilī].

32141.

Poļi, leiši naudu skaita
Juglas tilta galiņā,
Dzīrās pirkt Vidzemīti
Ar visām zeltenēm.
1311 [Apē (Vlk)].

32142.

Protu, protu, redzu, redzu,
Man kaŗā jāaiziet:
Māte ada raibus cimdus,
Tēvs zābakus šūdināja,
Mana paša līgaviņa
Slēšu kreklu balināja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

32143.

Pūt, vējiņ(i), visu dienu,
Met jel mieru vakarā:
Mans bāliņš kaŗā gāja,
Tam jāguļ lēģerī.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

32144.

Puško saule meža galus,
Vakarā noiedama;
Puško māsa bāleliņu,
Kariņā vadīdama.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

32145.

Rakstu rakstus izrakstīju
Pa zobina galiņam;
To noriežu Krievmalē
Jaunajam bāliņam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

32146.

Raud māsiņ', raud māmiņ',
Kaŗā mani vadīdami;
Mana paša līgaviņa,
Bez arāja palikdama.
3402 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32147.

Rīgā sniga jauns sniedziņš,
Jelgavā lietus lija.
Tas nebija jauns sniedziņš,
Tās dēliņa asariņas;
Tās nebija lietus lāses,
Tās māmiņas asariņas,
Tās māmiņas asariņas,
Kas dēliņu audzināja.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

32148.

Rīgā sniga jauns sniedziņis, -
Tas nebija jauns sniedziņš,
Tās bij puišu asariņas,
Ko nodeva no Kurzemes.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

32149.

Rūci, rūci, pērkonīti,
Skaldi tiltu Daugavā,
Lai nenāca poļi, leiši
Manā tēvu zemītē!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Rūc, ŗūc, pērkonīt,
Skaldi tiltu Daugavā,
Lai nenāk poļi, leiši
Šinī Māŗas zemītē!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 414 -

32150.

Sakās kungi droši vīri,
Nedrīkst vieni ceļa iet;
Sakāpuši kumeļos,
Gaida manu bāleliņu.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

1. Lai ir kungi gana lieli,
Nedrīkstēja vieni jāt;
Jāja, jāja, atsavēra,
Jāj i mani bāleliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32151.

Saule, gaisu sajaukuse,
Aizasprieda ozolā;
Kungi, kaŗu sacēluši,
Sauca manus bāleliņus.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

32152.

Saule, gaisu sajaukuse,
Ielien pate debešos;
Kungi, kaŗu sacēluši,
Aiziet paši Vāczemē.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

32153.

Saulīt' spoža spēlējās
Ar to jūras ūdentiņu;
Tā spēlēja mans bāliņš
Ar to kaŗa karodziņu.
24 [Lēdurgas draudzē].

32154.

Šķir, Dieviņ, manu ceļu,
Raisi manu valodiņu!
Man jāiet tai zemē,
Kur zobeni zemi dala.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32155.

Šķitu rīta ausekliņu
Vakarā uzlecam:
Bāliņš savu zobeniņu
Krievmalē balināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32156.

Sēju platu linu lauku
Sausajā vasarā,
Gribēj' smalkus kreklus aust
Jaunajam bāliņam.
Sakalst mana linu druva,
Aizdod brāli zaldātos.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

32157.

Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas
Melnajos debešos:
Saka Dieva eņģelīši,
Nebūs miera šij zemē.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32158.

Z'eil'e dzīd, z'eil'e dzīd,
Z'eil'e savu dzīsmi dzīd:
Bruol'eņam juoaizīt
Zūbin'eņu vādzynuot',
Zūbin'eņu vādzynuot',
Tāvu z'emi apsorguot'.
422 [Līvānu pag. D].

32159.

Sīvi sīvi zīle dzied
Vārtu staba galiņāi.
Tautās mani bāleliņi,
Diezin, Dievis, kā klājās!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Dzedri dzedri zīle brēca
Vārtu staba galiņā.
Mūs' brālītis tautiņās,
Zin Dievinis, kad pārnāks!
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

32160.

Zila zaļa gaisma ausa,
Iesarkana saule lēca.
Vai tie mani bāleliņi
Krievu [Poļu; Vācu; Rīgas) pili
dedzināja?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 1311 [Apē (Vlk)].

1. Kas tur kūpa, kas tur dega
Viņā jūras galiņā?
Vai tie mani bāleliņi
Krievu zemi dedzināja?
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2. Margodama saule lēca,
Margodama norietēja.
Vai tie mani bāleliņi
Krievu zemi dedzināja?
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

3. Sarkan' bija vakarpuse,
Rīta puse sarkanāka;
Tur tie mani bāleliņi
Krievu pili dedzināja.
24 [Lēdurgas draudzē].

4. Tumšis bija, gaišis tapa,
Vai uzlēca mēnestiņis?
Vai tie mani bāleliņi
Poļu pili dedzināja?
Sadedzina poļu pili,
Izjem naudas kalējiņu,
Izjem naudas kalējiņu
Ar visim āmarim,
Ar visim āmarim,
Ar tiem rakstu spiežamim.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 415 -

5. Tumšis bija, gaišis tapa,
Vai uzlēca mēnestiņš?
Vai tie mani jaunbrālīši
Krievu zemi dedzināja;
Krievu zemi dedzināja,
Krievu naudas gribēdami;
Krievu naudas gribēdami,
Krievu bēru kumeliņu;
Krievu bēru kumeliņu,
Krievu gaŗu kažociņu;
Krievu gaŗu kažociņu,
Krievu cauņu cepurīšu?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6. Tumšis bija, gaišis tapa,
Vai uzlēca mēnestīnis?
Vai tie mani jaunbrālīši
Krievu zemi dedzināja,
Krievu zemi dedzināja,
Krievu naudas gribēdami?
Tie negriba krievu naudas,
Tie grib savu tēvu zemi,
Tie grib savu tēvu zemi,
Tēva bērus kumeliņus.
158 (Nīcā).

32161.

Zinādama sazināju,
Kuŗš būs mans arājiņš;
Tam baŗoju kumeliņu,
Tam puškoju cepurīti,
Tam apjozu zobentiņu,
Tēva zemi aizstāvot.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32162.

Sirsniņ, mana līgaviņa,
Kur bij man tevi likt?
Es tev' būtu līdzi vedis
Uz tām prūšu robežām,
Kad sudraba zobentiņi
Ap galviņu nemirdzētu.
Līdzi vesti es nevaru,
Žēl atstāt sētiņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32163.

Sirsniņ' mana nepacieta,
Redz' bāliņu nokaunam!
Vai rociņu man nebija,
Vai asā zobeniņa?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32164.

Skaistas rozes, magonītes
Vaiņadziņa puškotājas;
Skaisti, lepni tēva dēli,
Tie kaŗā gājējiņi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

32165.

Skaisti zied tā puķīte,
Kas aiz manas cepurītes;
Gauži raud tā meitiņa,
Kas ar mani saderēja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)],
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Aiz kalniņa puķīt' plūču,
Puškoj' savu cepurīti.
Aizpuškotu cepurīti
Jāju tālu svešumā.
Skaisti zied tā puķīte,
Kas manā galviņā;
Gauži raud tā meitiņa,
Kas ar mani saderēja.
Neraud', mana līgaviņa,
Gan tu mani sagaidīsi;
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu! -
Kumeliņis pārtecēja
Par deviņas vasariņas.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Novītusi tā puķīte,
Kas aiz manas cepurītes;
Žēli raud tā meitiņa,
Kas ar mani saderēja.
Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
Vai tu raudi manis dēļ,
Vai pēc sava vaiņadziņa?
Ja tu raudi manis dēļ,
Es kaŗā nepalikšu;
Ja pēc sava vaiņadziņa,
Es tev citu darināšu
No trīs zelta puķītēm,
No sudraba vizbuļiem.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

- 416 -

3. Skaisti zied tā puķīte,
Kas aiz manas cepurītes;
Gauži raud tā meitiņa,
Kas ar mani saderēja.
Neraud' gauži, tu meitiņ,
Man tērauda zobeniņš,
Es varēju cauri jāt
Ienaidnieku zemītei,
Es varēju brīdināt
Zelta seglu jājējiņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

32166.

Skatāties, jūs zemnieki,
Kādas dienas zaldātam:
Dzelzu lietus, uguns liesmas
Uz zaldāta dvēselītes.
224 [Kabilē (Kld)].

32167.

Skatāties, kurzemnieki,
Kur zaldāti pulkiem jāj,
Baltas siksnas, melnas jostas,
Spoži stangu iemauktiņi.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

32168.

Smalki malu, bīdelēju
Bālīnam kaŗa maizi;
Bālīc man atstellēs
Leišu meitu vainadzīnu.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

32169.

Smalku vērpu, mīksti adu
Brālītim kaŗa zeķes,
Lai tas mani pieminēja,
Prūšos kājas noaudams.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32170.

Sniegi sniga āriņos,
Balti jāja kaŗavīri.
Tālu bija, nepazinu,
Vai nav mani bāleliņi.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Balti gāja kaŗavīri,
Vai ar sniegu apsniguši;
Tālu gāja, nezināju,
Vai bij mani jaunbrālīši.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

2. Sniedziņš sniga, putināja,
Balti jāja kaŗavīri;
Tie nebija kaŗavīri,
Tie bij mani bāleliņi.
216 [Ventspilī].

3. Sniegi sniga āriņos,
Balti jāja kaŗavīri.
- Vai, māsiņa, nepazini
Savu baltu bāleliņu?
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

32171.

Sniegi sniga, putinēja,
Balti jāja kaŗavīri:
Tie nebija kaŗavīri,
Tās bij zēnu dvēselītes.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

32172.

Sod', Dieviņ, Rīgas kungus,
Kas tos kaŗus sacēluši!
Dod kaŗā bāleniņus,
Mūs' maizītes arējiņus.
226 [Kandavā (Tl)].

32173.

Spīdi gaiši, mēnesnīce,
Pa to manu stikla logu:
Kungi kaŗā aizveduši
Manu skalu plēsējiņu.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

32174.

Spodra saulīt' i uzlēca,
Aizzadega krievu zeme.
Kas bijāt kaŗavīri,
Seglojat kumeliņus!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32175.

Spūdra zvaigzn'eņa izl'ēc'e
Pa vokora pus'eit'ei:
Muns bruol'eņš jeurmalī
Spūdroj savu zūbin'eņu.
422 [Līvānu pag. D].

32176.

Strauja upe aiznesuse
Dziedātāju gaigaliņu;
Kaŗā kungi aizdevuši
Vēlīgo tēva dēlu.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

32177.

Sidrabiņa upe tek
Visgarēmi zelta kalnu;
Tur jāj visi kaŗa kungi
Zobeniņu balināt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32178.

Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz iekš staļļa,
Ē ē, ē ē ē!
Zviedz iekš staļļa.
Raud, raud jaunais puisīts,
Raud iekš kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Raud iekš kaŗa.
Pasakait jel manam tēvam,
Pasakait jel no manim,
Ē ē, ē ē ē!
No manim,
Lai tas pārdod savu zemi,
Lai izpirka man' no kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Man' no kaŗa.
Nepārdeva savu zemi,
Neizpirka man' no kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Man' no kaŗa.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz iekš staļļa,
Ē ē, ē ē ē!
Zviedz iekš staļļa.
Raud, raud jaunais puisīts,
Raud iekš kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Raud iekš kaŗa.
Pasakait jel manai mātei,
Pasakait jel no manim,
Ē ē, ē ē ē!
No manim,
Lai tā pārdod savus lopus,
Lai izpirka man' no kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Man' no kaŗa.
Nepārdeva savus lopus,
Neizpirka man' no kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Man' no kaŗa.
Zvied, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz iekš staļļa,
Ē ē, ē ē ē!
Zviedz iekš staļļa.
Raud, raud jaunais puisīts,
Raud iekš kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Raud iekš kaŗa.
Pasakait jel manam brālim,
Pasakait jel no manim,
Ē ē, ē ē ē!
No manim,
Lai tas pārdod savus zirgus,
Lai izpirka man' no kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Man' no kaŗa.
Nepārdeva savus zirgus,
Neizpirka man' no kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Man' no kaŗa.
Zvied, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz iekš staļļa,
Ē ē, ē ē ē!
Zviedz iekš staļļa.
Raud, raud jaunais puisīts,
Raud iekš kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Raud iekš kaŗa.
Pasakait jel manai māsai,
Pasakait jel no manim.
Ē ē, ē ē ē!
No manim,
Lai tā pārdod savu pūru,
Lai izpirka man' no kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Man' no kaŗa.
Nepārdeva savu pūru,
Neizpirka man' no kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Man' no kaŗa.
Zvied, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz iekš staļļa,
Ē ē, ē ē ē!
Zviedz iekš staļļa.
Raud, raud jaunais puisīts,
Raud iekš kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Raud iekš kaŗa.
Pasakait jel manai brūtei,
Pasakait jel no manim,
Ē ē, ē ē ē!
No manim,
Lai tā pārdod savu kroni,
Lai izpirka man' no kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Man' no kaŗa.
Tā pārdeva savu kroni,
Tā izpirka man' no kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Man' no kaŗa.
Sieviņ mīļā, mužiņ
mīļā,
Nu mēs mīļi dzīvosim,
Ē ē, ē ē ē!
Dzīvosim;
Viens pats riekstu kodoliņš,
To uz pusi dalīsim,
Ē ē, ē ē ē!
Dalīsim.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

- 417 -

1. Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš
Iekš staļļa;
Raud, raud jaunais puisīts
Iekš kaŗa.
Pasakait tam manam tēvam
No manim,
Vai tas zirgu nepārdeve,
No nelaimes nevadoja.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš
Iekš staļļa;
Raud, raud jaunais puisīts
Iekš kaŗa.
Pasakait tai manai mātei
No manim,
Vai tā govis nepārdeve,
No nelaimes nevadoja.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš
Iekš staļļa;
Raud, raud jaunais puisīts
Iekš kaŗa.
Pasakait tam manam brālim
No manim,
Vai tas vēršus nepārdeve,
No nelaimes nevadoja.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš
Iekš staļļa;
Raud, raud jaunais puisīts
Iekš kaŗa.
Pasakait tai manai māsai
No manim,
Vai tā aitas nepārdeve,
No nelaimes nevadoja.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš
Iekš staļļa;
Raud, raud jaunais puisīts
Iekš kaŗa.
Pasakait tai manai brūtei
No manim,
Vai tā pūru nepārdeve,
No nelaimes nevadoja.
Nezviedz vairs sirmais zirdziņš
Iekš staļļa,
Neraud vairs jaunais puisīts
Iekš kaŗa:
Brūte pūru pārdevuse,
No nelaimes izvadoja.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

- 418 -

2. Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz stallī, eo!
Raud, raud jaunais zēniņš,
Raud kaŗā, eo!
Dodat ziņu manam tēvam
No manim, eo!
Lai pārdeva pāru zirgu,
Lai no kaŗa man' vado.
- Ne es došu pāru zirgu,
Ne es tevi izvadošu.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz stallī, eo!
Raud, raud jaunais zēniņš,
Raud kaŗā, eo!
Dodat ziņu manai mātei
No manim, eo!
Lai pārdeva pāru govju,
Lai no kaŗa man' vado.
- Ne es došu pāru govju,
Ne es tevi izvadošu.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz stallī, eo!
Raud, raud jaunais zēniņš,
Raud kaŗā, eo!
Dodat ziņu manam brālim
No manim, eo!
Lai pārdeva pāru vēršu,
Lai no kaŗa man' vado.
- Ne es došu pāru vēršu,
Ne es tevi izvadošu.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz stallī, eo!
Raud, raud jaunais zēniņš,
Raud kaŗā, eo!
Dodat ziņu manai māsai
No manim, eo!
Lai pārdeva pāru aitu,
Lai no kaŗa man' vado.
- Ne es došu pāru aitu,
Ne es tevi izvadošu.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz stallī, eo!
Raud, raud jaunais zēniņš,
Raud kaŗā, eo!
Dodat ziņu manai brūtei
No manim, eo!
Lai pārdeva savu pūru,
Lai no kaŗa man' vado.
- Ir es došu savu pūru,
Ir es tevi izvadošu.
Brūte pūru izdevuse,
Man' no kaŗa izpirkuse. Eo!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

32179.

Tā sacīja māmuļīte,
Man galviņu glaudīdama:
A dēliņu, a dēliņu
Kur kris tavis auguminis?
Vai poļos, vai leišos,
Vai ūdeņu tīrumos?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. I māmiņa nezināja,
Kur dēliņa galva krite,
Vai krievos, vai leišos,
Vai upītes dibinā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

32180.

Tādi vīri kungam tika,
Kas dzeŗ alu, brandaviņu,
Kas var kaŗa bruņas nest
Un zobenu vēcināt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

32181.

Tāļu mani māte deva,
Vēl tāļāku bāleliņu:
Mani deva tautiņām,
Bāleliņu kariņā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 419 -

32182.

Tai bij arī mātei būt,
Kas loloja kaŗavīru,
Tai bij dzert vīnu, medu
Zelta krusta biķerī.
188 [(?)].

32183.

Tautu dēls, mans brālītis,
Abi vienu dailumiņu,
Abiem cauņu cepurītes,
Abiem bēri kumeliņi;
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem zelta zobeniņi;
Abiem zelta zobeniņi,
Abi dien ķeizaram.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

32184.

Tēvs dēlam vīzes dara
No vītola lūciņiem;
Dēls vīzēm kaŗā gāja
Tēvu zemi aizstāvēt.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

32185.

Tēvs man deva pulka naudas,
Lai es ņemu līgaviņu.
Es neņēmu līgaviņu,
Pirku kaŗa kumeliņu.
Ai dailā tautu meita,
Velti manis tu negaidi:
Mans celiņis tālu tālu,
Kaŗa lauka galiņā.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

32186.

To vietiņu gan zināju,
Kur māmiņa kājas ava;
To vietiņu nezināju,
Kur mūžiņu nodzīvāšu,
Vai prūšos, vai leišos,
Vai celiņa maliņā.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

32187.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu;
Nu varēju kaŗā jāt,
Nesti kaŗa karodziņu.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

32188.

Tu, bruol'eņi, karā īsi,
Kuo m'es divi šk'ērsimīs,
Kuo m'es divi šk'ērsimīs,
Kuo sirsn'eņu rimd'ēsim?
- Tu rimd'ēji sav' sirsn'eņu,
Mām'eņā vārdamuos;
Es rimd'ēju sav' sirsn'eņu,
Zūbynā vārdamīs;
Byus osais zūbin'eņš
Muns eistais bruol'el'eņš.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

321881.

Tu, māsiņa, nezināji,
Kādas dienas zaldātam:
Skrotes, lodes vaigus glāsta,
Uguns acis dedzināja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

32189.

Tu, saulīte, augsti teci,
Redzēj' manu bāleliņu?
- Cepurīti vien redzēju
Kaŗa vidū līgojot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Tu, saulīte, gaisu teci,
Vai redzēji man' bāliņu?
Mans bāliņš kā kundziņš
Kaŗa vidū līgojās,
Pieci puški cepurē,
Sešas zvaigznes zobenā;
No cepures gaisma ausa,
No zobena saule lēca,
Kumeliņa iemauktos
Mēnesnīca ritināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32190.

Tumšas naktes man jājamas,
Dziļas upes bridināmas;
Pieši mani dūņas vilka,
Zobins grieza baltu smilti.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1. Srautupīte strauji tek,
Nedrīkstēju pāri jāt.
Sabrammēju kumeliņu,
Jāju pāri drebēdams.
Pieši līdzai dūņas vilka,
Zobens grieza baltu smilkti.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

- 420 -

32191.

Turks ar spranci lielījās
Krievu zemi pupām sēt;
Vēl bij krievu ķeizaram
Simtu lastu [mucu] baltu zirņu.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)], 1191 [Ēveles draudzē], 360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Prūšu ķēniņš lielījās
Krievu zemi pupām šaut;
Vēl ir krievu ķeizaram
Simtiem lastes svina lodes,
Simtiem lastes svina lodes,
Simtiem kaŗa jājējiņu.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

32191v2.

Spranču šelmis lielījās
Krievu zemi pupām sēt.
Vēl mūs' krievu ķeizaram
Svina ložu diesungan,
Svina ložu diesungan,
Pulverīša patrūnā,
Jaunu vīru kā ozolu
Visā krievu valstībā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

3. Turku blēdis lielījās
Krievu zemi kazām jāt.
Vēl bij krievu ķeizaram
Simtu mastu labu zirgu,
Tie nomīs turku zemi
Ar vienāmi pēdiņām.
1180 [Druvienā (Druvienas pag. C)].

32192.

Vada mani tēvs kaŗāi,
Vada mani māmuliņa.
Māte matus izsukāja,
Tēvs apjoza zobentiņu.
Tek māsiņa dārziņā,
Puško manu cepurīti;
Dziedādama appuškoja,
Raudādama pavadīja.
Pa vārtiem izjādams,
Atskatosi atpakaļ,
Atskatosi atpakaļ,
Kas raud gauži pakaļā.
Tēvs raud gauži, māte gauži,
Līgaviņa vēl gaužāki.
Līgaviņa man vaicāja:
Kad pārjāsi sētiņā?
Tad pārjāšu sētiņā,
Kad zaļosi sētas mieti;
Kad zaļosi sētas mieti,
Celsies olas uz ūdeņa;
Celsies olas uz ūdeņa,
Grims lapiņas dibenā;
Grims lapiņas dibenā,
Degs jūriņa sprēgādama.
40-1 (Bigauņciemā).

32193.

Vai, māmiņa, nepazini
Kaŗavīru auklēdama:
Saltu liki, saltu ņēmi
Kā tērauda gabaliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

32194.

Vakar kungi ziņu deva
Jaunajam bāliņam:
Kaldin' piešus, šūn zābakus,
Baro labu kumeliņu!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Vakar kungi piesacīja
Baltajam bāliņam
Kalti bruņas, barot zirgu,
Apraudzīt krievu zemi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32195.

Viens pats man gredzentiņš,
Tas pats kalpa rociņā;
Viens pats man bāleliņš,
Tas pats kaŗa dienestā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

32196.

Vienu vietu kungi jāja
Ar maniem bāliņiem.
Labs zirdziņš kungam bija,
Vēl labāks bāliņam.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

32197.

Vienu vietu kundzinš jāja
Ar maniem bāliņiem;
Ne vienā vietiņā
Sakaŗ zaļus zobeniņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32198.

Velku kroņa mētelīti,
Lieku kroņa cepurīti.
Kaut māmiņa, tu zinātu,
Kā dēliņš puškojās,
Tad tik gauži neraudātu
Sav' dēliņa auklējumu.
Neraud' vis, tu māmiņa,
Nedar' man žēlabiņas!
Gan es pats izraudāšu,
Svešu zemi staigādams;
Svešu zemi staigādams,
Jūras sauli skatīdams;
Jūras sauli skatīdams,
Tēvu zemi sargādams.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 421 -

32199.

Velc, bāliņi, treju svārku,
Visu treju piederēja:
Uz divēju jostu jozi,
Uz trešiem zobentiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

32200.

Vidū kaŗa es pazinu
Sav' bāliņa kumeliņu:
Pilna mute smalku dzelžu,
Stāv, galviņu grozīdams.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

32201.

Visapkārt bērzu birze,
Vidū saule riņķi griež;
Visapkārt kaŗa pulki,
Vidū stāv mans bāliņš.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

32202.

Visi kauli noguruši,
Siksnām cieti nosprādzēti,
To dieniņu vien gaidīju,
Kad dabotu atpūsties,
Kad dabotu atpūsties,
Mazu miegu nogulēt,
Rītāi agri piecelties,
Mundri savas kājas aut;
Mundri savas kājas aut,
Knaši jozte zobentiņu;
Knaši jozte zobentiņu,
Viegli lēkte kumeļāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

32203.

Visi kungi brīnējās,
Man kaŗāi aizjājot:
Sirmu spalvu kumeliņš,
Pupu ziedu mētelīts.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

32204.

Visi saka, visi saka,
Ka es kunga karavīrs.
Kas dzirdēja manu Laimi
Ar Dieviņu runājot?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32205.

Visi vīri tīrumā,
Mana vīra vien nava;
Mans vīriņš Rēvelē
Vaŗa bungas rībināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32206.

Cērtaties, kaŗavīri,
Necērtiet kumeliņa:
Kaŗavīra māte raud,
Kas raudāja kumeliņa?
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

32207.

Celies agri, mūs' kundziņ(i),
Sper kājiņu zābakā!
Grib atņemt leišu kungi
Mūs' raženu novadiņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

1. Celies agri, mūs' kundziņi,
Sper kājiņu zābakāi!
Lieli kungi tiesu sprieda
Atjemt tavu novadiņu.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

32208.

Cep, māmiņa, kviešu maizi,
Kaŗā mani vadīdama:
Tā bij man gausa ēst,
Viegla nest mugurā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Cep, māmiņ, man maizīti
Vieglu nest, gausu ēst:
Man jāiet ar kundziņu
Tālajā zemītē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

52924.

Audzin', tētiņ, div dēliņus,
Aijā, div dēliņus,
Audzinādams priecājās,
Aijā, priecājās.
Vai tu būsi arājiņš,
Vai ar kaŗā jājējiņš?
358 [Rugāju Abr].

- 422 -

52925.

Ai daili [daiļuo] tautu meita,
Velti mani tu nagaid'!
Muns celiņš tālu tālu,
Kara lauka galiņā.
170 [Kapiņu D].

52926.

Voi Dīveņi, gryuta dzeivja
Karaveira ļaudavai:
Ni tei sīva, ni tei mārga,
Ni oruoja teirumā.
326 [Preiļu D].

52927.

Vai, manu vieglu dienu,
Nu nāk mana grūta diena:
Nu man's kungi vīra sauce,
Nu rakstīja grāmatā.
241 [Lubānas Md].

52928.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Tie bij mani bāleniņi
Kaŗa pili dedzināja.
40 [Basu (Bases) Azp].

52929.

Aiz kalnīna liepa auga,
Aiz kalnīna avotīns.
Tautu meitas, zeltenītes,
Tur velēja villainītes;
Kaŗavīri, bālēlīni,
Tur dzirdīja kumelīnus.
192 [Kosas C].

52930.

Ak tu cīma dzaltoneite,
Kū tu myusim karā dūsi?
Vīnam dūšu siltus kraklus,
Ūtram zeida poladziņu,
A trešajam, jaunuokam,
Poša sevi upereišu.
170 [Kapiņu D].

52931.

Ak tu cīma dzeltoneite,
Kū tu myusim karā dūsi?
Vīnam jūstu, ūtram kraklus,
Trešam zaltu zūbentiņu.
170 [Kapiņu D].

52932.

Audzi, audzi, daiļa meita,
Pie māmiņas sētiņā;
Kad pārnākšu no kariņa,
Būs manim līgaviņa.
129 [Gudenieku Azp].

52933.

Augsti lido vanadziņis
Pār kalniem, pār mežiem;
Tālu aiziet bāleliņis
Tēvu zemi aizstāvēt.
211 [Ļaudonas Md].

52934.

Augstu, saule, tu līgoji,
Redzēj' manu bāleliņu?
Mans bāliņš jauns puisīts,
Kaŗa pulku nodrasoj'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

52935.

Aunies kājas, bāleliņ,
Seglo savu kumeliņ'!
Es dzirdēju aiz vārtiem
Vaŗa bungas rībinot.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

52936.

Bolta koza jyuru brida
Dzaltonim radzeņim;
Bolti juoja karaveiri
Palākom capurem.
389 [Silajāņu Rz].

52937.

Cep, māmiņ, man maizīti,
Vai rūgušu, nerūgušu!
Saka kungi, man jāiet
Svešu zemi lieverēt.
281 [Neretas Jk].

52938.

Cik tu rokas nomazgāsi,
Tik tu mani pieminēsi.
Mans bāliņš kaŗavīrs,
Kaŗa bruņu nēsātājs.
487 [Vietalvas Md].

52939.

Cyti puiši karā guoja,
Es nu kara atpakaļ;
Cyti jūzja zūbinteņus,
Es pakuoru vadzeitī.
326 [Preiļu D].

52940.

čuči, guli, maģbērnīt,
Ne tev tēva, ne māmiņas;
Tēvs māmīna pa zemīti,
Dižie brāļi kariņā;
Dižie brāļi kariņā,
Nesā spožu zobentīnu.
355 [Rucavas Lp].

- 423 -

52941.

Dedzit man gaišu guni,
Dūdīt osu zūbentiņu!
Lai es īmu kara vydu
Bruoliļeņa raudzeitūs.
326 [Preiļu D].

52942.

Dievs noņēma arājiņu,
Laima citu sataujāja;
Kaŗavīra līgaviņai
Mūžam rit asariņas.
241 [Lubānas Md].

52943.

Dievs sodīja ķeizariņu,
Kam ņem krievus Vidzemē [šai zemē]!
Vidzemīte, mazzemīte,
Asarāsi izmirkusi.
366 [Salacas (Vecsalaces) Vlm].

52944.

Divi divi kas tie divi,
Kas miedziņu negulēja:
Bitīt' miegu negulēja,
Kaŗavīra līgaviņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Div' vien bij, div' vien bij
Kas miedziņ' negulēj':
Bite miegu negulēj',
Kaŗavīra līgaviņ'.
Kaŗavīra līgaviņa
Sēž pie galda rakstīdama,
Sēž pie galda rakstīdama,
Šuj kaŗa karodziņ':
Visapkārt mīļus vārdus,
Vidū lika sav' sirsniņ'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

52945.

Dūd Dīvs tāvam,
Dūt nu mameņai,
Ka man' lelu izaudzēja
Kara zūbynam.
143 [Jāsmuižas D].

52946.

Dziedi, dziedi, lakstīgala,
Rīgas torņa galiņā!
Lakstīgala padziedāja,
Šo rudeni krievos ņemt:
Dažai mātei dēlu ņēma,
Dažai māsai bāleliņu.
506 [Zaļenieku Jg].

52947.

E kur stalti kaŗavīri
Jāj pa ceļu dziedādami:
Seši pušķi pie cepures,
Zelta zvaigzne zobinā.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

52948.

Re, kur stalti kaŗavīri
Mani baltu bālēlīni:
Pilnas krūtes piekāruši
Ar tērauda gabaliem.
192 [Kosas C].

52949.

E kur veirs, slaida rūka,
Par Daugavu šautru svīdja:
Nu tuo šautru svīdumiņa
Tryuks deviņu karaveiru.
35 [Baltinavas Abr].

52950.

Ej, bāliņi, kaŗa vidu,
Nepieguli krievu meitu!
Gul' pie sava zobentiņa
Kā pie savas laudaviņas!
Plinte, lode tavi bērni,
Zobins tava līgavīa.
99 [Dzelzavas Md].

52951.

Ej kaŗā, brāleliņi,
Turi gudru padomiņu,
Nedod savu kāju aut
Svešas malas meitiņām!
281 [Neretas Jk].

52952.

Ej, kundziņi, pats kaŗā,
Es nelaižu bāleliņa,
Mazis manis bāleliņis,
Gaŗis tavis zobentiņis.
475 [Vecmuižas B].

52953.

Es atradu sav' bāliņu
Svešu zemi staigājam:
Pieci pušķi cepurē,
Sānos jozts zobentiņš.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

- 424 -

1. Es pazinu sav brālīti
Kaŗa pulka vidiņā:
Divi pušķi, trijas zvaigznes,
Balta [Stalta?] caunes cepurīte.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

52954.

Es bej puika treju godu,
Man bej bryute cerejama.
Ka es guoju soldotūs,
Jei pēc manis gauži raud.
35 [Baltinavas Abr].

52955.

As, īdams karadīnuos,
Tacynuoju zūbineņu.
Muns zūbyns, tovs kakleņš,
Tys nūkryta maļeņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

52956.

Es izkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā,
Ieraudzīju sav' puķīti
Gauži raudot maliņā.
46 [Beļavas Md].

52957.

Es jūs lūdzu, bargi kungi,
Lielus kaŗus neceļati,
Mazi mani bāleliņi,
Tos kaŗā nesaucati.
520 [Zvārdes Kld].

52958.

Es, kaŗā aiziedams,
Cirvi cirtu ozolā;
Še palika tēva zeme,
Še cirvīts ozolā.
192 [Kosas C].

1. Es, kaŗāja aiziedamis,
Cirvi cirtu ozolā.
Ja nebija, kas atmina,
Lai atmina ozolīns.
Ja nebija, kas raudāja,
Lai raud zaļais ozolīns,
Lai brīnāsi jaunas meitas,
Gar ozolu staigādamas.
39 [Bārtas Lp].

52959.

Es, kaŗai aiziedams,
Bērziņ' lauzu ceļmalā,
Ja tur auga atvasītes,
Tad pārnākšu sētiņā.
417 [Struteles Tk].

1. Es, kaŗā aiziedams,
Iestādīju ozoliņu,
Lai tas auga, lai lapoja,
Lai gaid' mani pārnākam.
Ja tas augs, ja lapos,
Tad es mājā gan pārnākšu;
Ja ozols nelapos,
Negaidiet mājā pārnākam.
373 [Sarkaņu Md].

52960.

Es, kaŗā aiziedamsi,
Laimei tevi atvēlēju.
Ja Laimiņa nolēmuse,
Tad pārnākšu sētiņā.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

52961.

Gaidi, gaidi, māmuļiņa,
Še būs tavs kaŗavīrs!
Kumeliņš nozviedzās
Tīrumiņa galiņā.
241 [Lubānas Md].

52962.

Gaidīt mums to brālīti
Vārtu staba galiņā.
Uz celiņa mūs' brālīts,
To zin Dievs, kā pārnāks.
195 [Kraukļu Md].

52963.

Gatovs beju karaveirs,
Maņ' kareņā naizdjavja,
Dēļ tuo maņa naizdjavja,
Ka kuojeņa maņ suopjā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

52964.

Gauži raud man' māmiņa
Par man's maza auklējumu,
Vēl gaužāki līgaviņa
Par vaiņaga ņēmumiņu.
Ni nu sieva, ni meit(iņ)a,
Kaŗavīra līgaviņa.
373 [Sarkaņu Md].

52965.

Gauži raud māmuliņa,
Savu dēlu vadīdama.
Neraud' gauži, māmuliņa,
Neba viena tu vadīji:
Vada mātes, vada māsas,
Vada eiksti [īsti] brālēliņi.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

- 425 -

52966.

Gŗūt man bija darbos iet,
Gŗūt man kunga rijiņā,
Vēl jo gŗūt man, nabagam,
Dienēt kaŗa ķeizaram;
Dienēt kaŗa ķeizaram,
Bungāt krievu lēģerē.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

52967.

Gŗūti pūta līgaviņa
Eglainītes vidiņā.
Kā gan gŗūti nepūtīs -
Bāleliņš kariņā?
87 [Drabešu (Drabužu) C].

52968.

Ik rītinu pļavā gāju,
Plūcu skaistas puķes;
Plūcu skaistas puķes,
Puškoj' brāļa cepurīt'.
94 [Dunikas Lp].

52969.

Īšu, māmeņ, soldotūs,
Kad atīšu, ženīšus;
Nemšu, māmiņ, tū meitiņu,
Kuŗa mani seņ gaidēja.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Māmiņ, īšu zoldotūs,
Atguojs jimšu ļaudaviņu;
Pats es zinu, kura gaida,
Smuku garu augumiņu,
Smukim garim matiņim.
365 [Sakstagalas Rz].

52970.

Iet kaŗā, vai neiet,
Vai palikt Vidzemē?
Māsiņai liela slava:
Kaŗā kauti bāleliņi.
90 [Drustu C].

52971.

Jau meži zaļuoja,
Jau putneņi dzīduoja,
Jau munu bruoleiti
Uz karu atdevja.
170 [Kapiņu D].

52972.

Kad brālītis kaŗā gāja,
Tad māsiņa žēli raud.
Neraud žēli, man' māsiņa,
Gaidi mani pārnākam!(?)
129 [Gudenieku Azp].

52973.

Kaŗā iešu, māmuliņ,
Tevi vecu nebarošu,
Lai baroja tie dēliņi,
Kas palika šai zemē;
Kas turēja tēvu zemi,
Kas brauc tēva kumeliņus.(?)
203 [Kurmenes B].

52974.

Kaŗā iešu, mājā nākšu,
Tad vēl ņemšu līgaviņu,
Mīkstas gultas taisītāju,
Cimdu zeķu adītāju(?)
109 [Ērķemes Vlk].

52975.

Kaŗā mani div bāliņi,
Kaŗā mans arājiņš.
Vai es viena ķeizaram
Kaŗa pulku piepildīšu?
72 [Cesvaines Md].

52976.

Kaŗavīra līgaviņa
Nakti miegu negulēja:
Dien' rakstīja sviedrautiņu,
Nakti slauka asariņas.
605 [Skolas].

52977.

Karaveira leigaveņa
Nakti mīgu naguļāja,
Guoduodama, dūmuodama
Kei myužeņu puordzeivuot.
Gona prīžu sileņā,
Nava skolu pļēsējeņa.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

1. Karaveira ļaudaviņa
Nīdru skolus dadzynuoja;
Gona prīžu siliņā,
Nav skaliņu plāsuojiņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52978.

Karaveirim gryuta dzeive
Korūdziņu nest,
Karaveira pulciņā
Asiriņes mest.
326 [Preiļu D].

52979.

Kaŗavīris kaŗavīris
Man jaunais bēleniņis:
Spoža zvaigzne norietēja
Zobeniņa galiņe.
40 [Basu (Bases) Azp].

- 426 -

52980.

Kālab manis gredzentiņis
Vairs tik spoži nespīdēja?
Lieli kungi nojēmuši
Kaŗe manu arājiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52981.

Ka as guoju kara dīnuos,
Atstuoj muosu šyupelī;
Ka atguoju kara bruņām,
Jau muoseņa tauteņuos.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

52982.

Kas kait man zaldātos
Lustīgi nedzīvot?
Pats guļu gultā,
Zābaki kājā;
Zābaki kājā,
Sudraba piešiem.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

52983.

Kas saldatam vītu taisa,
Kas saldata berniņim?
Saldats guļ uz teiruma,
Uz palāka akmintiņa.
503 [Višķu D].

52984.

Kas mun nadzīvot
Jaunajam kaŗavīram?
Nij mun bāda pār bērniem,
Nij par savu līgaviņ'.
Lodis, skrotis mani bērni,
Plinte muna līgaviņ'.
373 [Sarkaņu Md].

52985.

Kas redzēja vakarā
Rīta sauli uzlecam?
Kas redzēja pārjājam
Kaŗā kautu bāleliņu?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52986.

Ko domāji, tu bāliņ,
Uz zobeņa atspiedies?
Apakš mana zobentiņa
Simtiem gara [garu?] karājās [kaŗu kaŗojās?].
70 [Cēres Tl].

52987.

Kungi mani kaŗā sūta
Ar to ledus zobentiņ';
Izkūst manis zobentiņš,
Pazūd manis augumiņš.
141 [Ivandes Kld].

52988.

Kur es ņemšu vaiņadziņu -
Visas rozes noziedējšas?
Kur es ņemšu arājiņu -
Visi puiši kariņā?
129 [Gudenieku Azp].

52989.

Kur, mameņ, izaudzjēji
Smuidru, garu karaveiri,
Smuidru, garu, boltu vaigu,
Dzaltoņimi mateņim?
576 [Varakļāni Rz apr.].

52990.

Kur tecēsi, vanadziņi,
Vasku cimdi rociņā?
Es tecēšu kariņā,
Jaunu vīru pulciņā.
443 [Turlavas Kld].

52991.

Kūkoj, āres dzeguzīte,
Tu kūkoji, es raudāju;
Tu kūkoji silta laika,
Es jaunā arājiņa.
82 [Demenes Il].

52992.

Kyukoj, uoru dzagūzīte,
Tu kyukuoji, es rauduoju;
Tev pītryuka treju kūku,
Maņ deviņu buoleleņu;
Tev daauga treis kūceņi,
Maņ deveiņi buoleleņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52993.

Labāk mani kaŗā kāva,
Ne pirtē, palāvē.
Kaŗa kauta dvēselīte
Iet pie Dieva dziedādama;
Pirtī kauta, palāvē,
Iet pie velna svilpodama.
39 [Bārtas Lp].

52994.

Lai bij gŗūt, kam bij gŗūt,
Gŗūt nabaga zaldātam:
Galvu lika uz akmeņa,
Kājas mirka ūdenī.
283 [Nīgrandas Azp].

- 427 -

52995.

Zaldāts gula žogalā,
Suņi, kaķi pāri lēca,
Flinti lika pagalvī,
Ar zobenu apsedzās.
126 [Grobiņas Lp].

52996.

Lēca saulīte jo suorta,
Kara ziņas vēstīdama.
Jūza bruoļi zūbentiņus,
Lēca zyrgim mugorā,
Lēca zyrgim mugorā,
Dzīduodami karā brauca.
35 [Baltinavas Abr].

52997.

Lielam kaŗa vadonim(?)
Kazas bārdu noēdušas,
Norūsējis zobentiņš
Pie sāniem karājas.
398 [Skrundas Kld].

52998.

Lustīgs puika es uzaugu,
Lustīgs kaŗa gājējiņš,
Kumeliņš, zobentiņš,
Tie manam prātiņam.
487 [Vietalvas Md].

52999.

Man kaŗā noejot,
Raudās trīs zeltenītes:
Raudās māte, raudās māsa,
Līgaviņa jo gauži,
Līgaviņa jo gauži,
Par vaiņaga noņēmum'.
373 [Sarkaņu Md].

53000.

Man sudraba gredzentiņš
Šai zemē nespīdēj',
Man laulāts arājiņš
Tāļā kaŗa dienestā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Šai zemē nespīdēja
Mans sidraba gredzentiņš,
Kaŗavīru pulciņā
Mans maizītes arājiņš.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53001.

Man' muomiņa izauklēja
Uz celiņa mātuodama.
Es izaugu tuods veiriņš,
Kad [Kas?] ar kungu suonim sjēd.
236 [Līvānu D].

53002.

Mans baltais bāleliņš
Kaŗā jāja dziedādams,
Ar zobenu vārtus vēra,
Strauji skrēja kumeliņš.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

53003.

Mans bāliņš kaŗā gāja,
Joza kaŗa zobentiņu;
Joza kaŗa zobentiņu,
Lika kaŗa cepurīti.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

53004.

Māte ad kara jost,
Tēvs kaļ kar zobeniņ,
Māte gāl izsukāj,
Tēvs aplik cepuret.
329 [Popes Vp].

53005.

Māte auda kaŗa jostu,
Tēvs kaļ kaŗa zobentiņu,
Māsa mana jaunākā
Raksta kaŗa karodziņu.
487 [Vietalvas Md].

53006.

Māte manim piesacīja
Kaŗavīru stādīdama:
Necirst cirvja akmenī,
Negrūst meitu ūdenī.
211 [Ļaudonas Md].

53007.

Māte, mani lolodama,
Nazi dūra šūpulī;
Kauj kaŗā, mirst mērī,
Es palieku liekamā;
Es palieku liekamā,
Kaŗa, mēŗa minējam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53008.

Māte māte man dēliņu.
[Pati māte sav' dēliņu?]
Kaŗavīru audzināj:
Māte gālu izsukāj,
Tēvs uzlika cepurīt'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

- 428 -

53009.

Pate māte sav' dēliņ'
Kaŗavīru audzināja:
Cik likdama šūpulī,
Sauc karog' nesējiņu.
480 [Vējavas Md].

53010.

Soka muotja: mjaitys vaiņa,
Pošys muotis vaiņa bjeja:
Kod lykdama šypulī:
Guļ saldata laudavjeņa.
593 [Rēzeknes apr.].

53011.

Mīra mīra šeit zemītja,
Navā vīna īnaidnīka:
Mīra biteitja atskrēja
Nu Vuoczemis šai zemē.
326 [Preiļu D].

53012.

Ne pie viena es neiešu,
Kamēr savu sagaidīšu;
Kamēr savu sagaidīšu,
No kariņa pārnākot.
504 [Vitrupes (ķirbižu) Vlm].

53013.

Nadūd Dīvs taidys dzeivis,
Kaida dzeivja saldatam!
Saldats guļ uz teiruma,
Uz palāka akmisteņa,
Vējeņš motus škurynoj,
Sauļa kaulus balynoj.
170 [Kapiņu D].

53014.

Nadūd Dīvs taidu dzeivi,
Kaida dzeive soldotam!
Soldots guļ uz akmeņa,
Capureite zam gaļveņu,
Blise kuoju galeņā,
Zūbyns suonu maleņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

53015.

Nadūd Dīvsi taidas dzeives,
Kaida dzeive soldotam!
Skroti, lūdas san kai bites
Ap soldota augumiņu.
35 [Baltinavas Abr].

53016.

Nevienam kundziņam
Nava tāda kaŗavīra:
Trim kārtām zelta josta,
Trim asmeņiem zobentiņš.
378 [Seces Jk].

53017.

Neviens mani nezināja,
Kādu prātu es staigāju;
Bij man tādi kankariņi,
Zem kankaru zobentiņš.
241 [Lubānas Md].

53018.

Nosazviedza kumeliņi
Baltābola kalniņā,
Apsajoze bāleliņš
Ar tērauda zobentiņ'.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

53019.

Nu ar Dievu, tēvs māmiņa,
Nu ar Dievu, līgaviņa!
Dievs līdzēs izdienēti,
Pārnākt mājā atpakaļ,
Redzēt tēvu, māmuliņu,
Redzēt savu līgaviņu.
179 [Katriņas C].

53020.

Paliec man, šī zemīte,
Paliec, meita, saderēta;
Paliec, cauņu cepurīte,
Izpuškota, nevalkāta.
322 [Praulienas Md].

53021.

Paliek mani brūni svārki
Kā pašūti, nevalkāti;
Paliek mana līgaviņa,
Saderēta, nelaulāta.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

53022.

Pie kociņa es pieslēju
Nodienētu zobentiņu.
Kas kaŗā kāvušies,
Lai nāk rokas nomazgāt.
146 [Jaungulbenes Md].

53023.

Plāni vērpu, smalki audu,
Bāliņama kaŗa cimdus,
Lai tas mani pieminēja,
Tāļus ceļus staigājot.
94 [Dunikas Lp].

- 429 -

1. Smalki vērpu, biezi audu
Dēliņam kaŗa kreklu,
Lai viņš mani pieminēja,
Svešu zemi staigādams.
192 [Kosas C].

53024.

Projām iešu, nepalikšu,
Mājās nākšu atpakaļ
Savu biedru pulciņāji,
Sava tēva sētiņā.
282 [Nīcas Lp].

53025.

Projām jāiet, projām jāiet,
Es nevaru še palikt;
Tur es iešu, tur dzīvošu,
Kur naidiņu neturēja.
15 [Alūksnes Vlk].

53026.

Projām jāiet, projām jāiet,
Vairs nevaru šeit palikt;
Šeit palika daiļas meitas
Un tie daiļi kumelīni.
109 [Ērķemes Vlk].

1. Projām jāiet, projām jāiet,
Vairs nevaru šeit palikt;
Šeit paliek man tēvs māmiņa,
Mani draugi, mīļākā.
292 [Olaines Rg].

53027.

Puisīšam, veprīšam,
Viens mūžiņš vasarā:
Atnāks rudens, nokaus vepri,
Nodos puisīt' zaldātos.
192 [Kosas C].

53028.

Pulkim īt dvēselītes,
Uz Dīviņu žāluotīs.
Žāloj, Dīviņ, kū žāloj,
Žāloj, Dīviņ, dvēselīšu,
Kaŗā kautu buoleliņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

53029.

Purā vēlu bērza siekstu,
Ka nedega līdumā;
Kaŗā sūtu tautu dēlu,
Ka tas mīļi nedzīvoja.
15 [Alūksnes Vlk].

53030.

Puško, māsiņ, cepurīti,
Mauc cimdiņus rociņā!
Sedloj brāļa kumeliņu,
Kas zviedz tēva stallītī!
112 [Ezeres Kld].

53031.

Raksti, raksti, līgaviņ,
Izrakst' kaŗa karodziņ'!
Vai rakst' zilu, vai sarkanu,
Tu jau mani neredzēsi!
127 [Grostonas Md].

53032.

Rīga krīt jaun sniedziš,
Pope jaun karavīr.
Tas nebij jaun sniedziš,
Tie bij puiš asaras;
Tie bij puiš asaras,
Ko nodev no Kurzem.
329 [Popes Vp].

53033.

Sniga, sniga, Rīgā sniga,
Jelgavai krusa bira;
Tā nebija balta krusa,
Tās bij zēnu asaras;
Tās bij zēnu asariņas,
Ko nodeva šoruden.
412 [Stelpes B].

53034.

Saderam, saderam,
Šī zemīte, saderam!
Krievi, leiši savas bruņas
Lemešos izkaluši.
141 [Ivandes Kld].

1. Nu ir labi, nu ir labi,
Nu ir miers mūs' zemē:
Krievi, leiši savus šķēpus
Sakaluši lemešos.
355 [Rucavas Lp].

53035.

Sagaidēju bruolileņa,
Sen karā nūguojuša;
Tuo navaru sagaideit,
Kurs zam zaļu velēneņ'.
326 [Preiļu D].

53036.

Sēž meitīna istabā,
Sēž pie loga raudādam';
Sēž pie loga raudādam',
Gaida savu mīļāko.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53037.

Sīki mete, smalki mala
Bāliņam kaŗa maizi,
Lai tas mani pieminēja,
Leišu meitas mielodams.
72 [Cesvaines Md].

- 430 -

53038.

Sirsneņ, munu pyupaleit,
Kuo tu gryuši nūsapyuti?
Kai man gryuši nasapyust -
Muns buoleņš karā īt?
551 [Ludza Ldz apr.].

53039.

Sodi, Dieviņ, ķeizariņu,
Kam ņem mūsus zaldātos!
Vai nav krievu, vai nav leišu,
Vai nav dziļu vāczemnieku?
15 [Alūksnes Vlk], 192 [Kosas C].

53040.

Strautiņš [Strazdiņš?] prasa lakstīgalai:
Kas tur jāj, zeme rīb?
Tur jāj mans bālēliņš,
Tam jāiet zaldātos.
378 [Seces Jk].

53041.

Strauja strauja upe tek
Gar mūrmuižas namdurvīm.
Kā tā strauja netecēs,
Neba viena pieraudāta?
Jauni raud iestādami,
Veci raud aiziedami.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

53042.

Sudrabota zīle dzied
Vārtu stabu galiņā.
Gaidu savu bāleliņu
No kaŗiņa pārejot.
398 [Skrundas Kld].

53043.

Šūj, māmiņ, brūnus svārkus,
Joz tērauda zobentiņu!
Jau sauc mani kungi kaŗā,
Tēvu zemi aizsargāt.(?)
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

53044.

Tjec, sauleit, pagaid maņa,
Kū es tjev pasacjeišu:
Voi redzjēji bruoleleņu -
Kara lauku staigojūt?
Capureiti vīn redzjēju
Kara lauku leigojūt.
236 [Līvānu D].

53045.

Tu saulīte, augši tec,
Vai redzēji brālēliņu?
Zobeniņu rociņā,
Daiļā kaŗa pulciņā?
281 [Neretas Jk].

53046.

Tev', bāliņ, aizejot,
Es Laimiņai atvēlēju;
Ja Laimiņa pasargās,
Tad pārnāksi dziedādams.
378 [Seces Jk].

53047.

Trīs gadiņus audzināju
Ciemā savu līgaviņu;
Nu nogāju zaldātos,
Nedabūju līgaviņu.
546 [Kuldīga Kld apr.].

53048.

Trīs vasaras audzināju
Stallī bāru kumēliņu;
Ceturtāji vasariņā
Pirku sedlus, iemautiņus,
Piektajāji vasariņā
Man jāiet zaldātos.
15 [Alūksnes Vlk].

53049.

Treis putniņi skaiški dzīd
Smolkā lozdu kryumiņā;
Treis muosiņas sēd pi lūga,
Korūdziņus rakstīdamas.
389 [Silajāņu Rz].

53050.

Uz ezera satikos
Es ar savu naidenieku,
Ledus saka briku brakš,
Zobentiņš ņiku ņakš.
Mani nagi, tavi mati,
Mans tērauda zobentiņš.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

53051.

Uz ezera satikos
Es ar savu ienaidnieku;
Es gribēju roku dot,
Ūdens laipu kustināj'.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

53052.

Es ar savu ienaidnieku
Vidū jūras satikos.
No akmeņa malku šķēlu,
Straumē kūru uguntiņ'.
119 [Gaujienas Vlk].

- 431 -

53053.

Uz kariņu es aizgāju
Ar aso zobentiņu,
No kariņa es pārnācu
Bez asā zobentiņa.
338 [Rankas C].

53054.

Ūdri ūdri, bēbri bēbri,
Dod man savu kažociņ'!
Man laukā stāvēšan',
Man kungiem dienēšan'.
398 [Skrundas Kld].

53055.

Vai tik vien saule spīd,
Kā pa logu istabā?
Vai tik vien kaŗavīru,
Kā manos bāliņos?
241 [Lubānas Md].

53056.

Veŗaties, vaŗa vārti,
Līdz pašam galiņam!
Nu brauks mani bāleliņi
Krustim jozti zobentiņi.(?)
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53057.

Vidzemīte, nabadzīte,
Asarāmi nolīgoja:
Daža māte dēla raud,
Daža māsa bāleniņa
Daža laba līgaviņa
Noraud sava arājiņa.
192 [Kosas C].

53058.

Viņu malā Daugavai
Izrūsējsi debestiņa;
Dieviņš zina, ka aties
Mūsu kunga kaŗavīri.
166 [Kalsnavas Md].

53059.

Visi draugi jūrā slīka,
Vecpuisis vien neslīka;
Vecpuisis bij gudris vīrs,
Tas skrej mastas galiņā,
Tam vajdzēj kaŗā iet
Un ķeizar' bruņas nest.
17 [Ances Vp].

53060.

Visim rozes dārze zied,
Mana roze vien nezied.
Vai tādēļ neziedēja,
Kad es augu kaŗavīrs?
452 [Užavas (Zīras) Vp].

53061.

Vīri vīri, nebūs labi,
Vārna kŗāca ozolā:
Būs kungiem kaŗā iet,
Negulēt spilvēnos.
Droši kungi naidu celt,
Bet nav droši kaŗā iet.
355 [Rucavas Lp].

53062.

Vīri vīri, nebūs labi,
Vārna krāc ozolā:
Brālīšiem būs kaŗā iet,
Māsām žēla raudāšan'.
398 [Skrundas Kld].

53063.

Viena māmiņa palika
Kā auziņa vēteklī;
Dēli kaŗā i aizgāja,
Meitas tautas izvadāj'.
241 [Lubānas Md].

53064.

Zaldats guļ žogmalī
Uz kailas zemītes,
Plinti lika pagalvī,
Ar zobenu apsedzās.
15 [Alūksnes Vlk].

53065.

Zila zaļa gaisma aust,
Sorkonoja saula lac.
Zili malli dūmi kūp
Pašā vidu pasaulē.
Tur mūsu buoleliņi
Krīvu pilis dadzina.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

53066.

Zila zaļa debess mala,
Iesarkana saule lēca,
Tur tie mani bāleniņi
Dieva laukā aizgājuši.
306 [Patkules Md].

53067.

Zili ziedej mans linu lauks
Ar ziliemi ziediņiemi,
Tā zied manis bālēliņis
Tālu tālu svešumai,
Tēvu zemi vaktēdamis,
Karodziņus turēdamis.
560 [Rīga ].

- 432 -

53068.

Ziedi, ziedi, balta roze,
Pie māmiņs dārziņā!
Kad es iešu kariņā,
Appuškošu cepurīti.
129 [Gudenieku Azp].

53069.

Zviedzin zviedza sirmais zirdziņš,
Vidu staļļa stāvēdams;
Raudāt raud jaunais puika,
Vidu kaŗa domādams.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

53070.

Zviegtin zviedza kumeliņis,
Pie vārtiem stāvēdams,
Gaida savu bālē(li)ņu
No kariņa pārnākam.
605 [Skolas].

53071.

Žēl man bija tā puisīša,
Ko šogad karei ņēma;
Paliek viņa līgaviņ'
Saderēta, nelaulāta.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

53072.

Žēlo mani, mīļ' Dieviņi,
Man vairs nava žēlotāja:
Tēvs māmiņa apakš zemes,
Brālīts dien ķeizaram.
398 [Skrundas Kld].

53073.

Žēlojiet, jaunas meitas,
Nāciet mani precējamas!
Kungi mani kaŗā sūta,
Jaunu puisi domādami.
129 [Gudenieku Azp].

53074.

Kad es biju mazs puisītis,
Neviens mani neredzēja;
Kad paaugu dižpuisītis,
Šim vajaga, tam vajag:
Vajag kungam arājiņa,
Ķeizarami kaŗavīra.
74 [Cīravas Azp].

53075.

Kam tī dāli, kam tuos meitis,
Kam tī borgi(?) buorineiši?
Karam dāli, tautom meitis,
Dīvam borgi buorineiši.
605 [Skolas].

53076.

Ko, kundziņi, tu domāji,
Uz zobena atspiedies?
Vai domāji kaŗā jāt.
Vai zobenu asināt?
344 [Rembates Rg].

53077.

Kungi solās kaŗu celti,
No jauniemi puisēniemi;
No jauniemi puisēniemi,
Kas no kaŗa nezināja.
406 [Snēpeles Kld].

53078.

Liela slava kaŗavīram,
Bet nav naudas kabatā;
Maza slava arājam,
Bet ir nauda kabatā.
358 [Rugāju Abr].

53079.

Māte dēlu audzināja
Sev par lusti un par prieku.
Nava lustes, nava prieka,
Izaudzina kaŗavīru.
130 [Iecavas (Lieliecavas) B].

53080.

Tautu dēli jostu joza
Mirdzošiem ziediņiem.
Aiz jostiņas cimdus bāza,
Zobentiņu vīcinot;
Zobentiņu vīcinot,
Tēvu zemi aizstāvot.
498 [Virānes (Bučauskas) Md].

53081.

Bērziņš auga uz akmeņa
Sudrabiņa lapiņām;
Stradiņš dzied virsaunē,
Lakstīgala pazarē.
Stradiņš prasa lakstīgalai:
Kas tur brauc? Zeme rīb.
Tie brauc mani bāleniņi,
Kam jāiet zaldātos;
Kam jāiet zaldātos,
Ar trim sirmiem zirgiem jāt.
Sirmais zirdziņš klupdams gāja,
Man birst gaužas asaras.
Saulīt' mazā gabaliņā,
Es ķeizaru ieraudzīju,
Es pacēlu cepurīti,
Viņš pret mani klanījās.
373 [Sarkaņu Md].

- 433 -

1. Saulīt' mazā gabaliņā,
Es ķeizeram roku sniedzu;
Es ķeizeram roku sniedzu,
Ķeizers pret man' klanījās.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

53082.

Snīgi snyga putinēja,
Bolti juoja karaveiri.
Tec, muoseņ, pasaver,
Pazeis sovu bruolileņi:
Bolti svuorki, capureite,
Sudabreņa zūbiņteņš.
326 [Preiļu D].

53083.

Es, iedams zaldātos,
Paskatījos atpakaļ;
Paskatījos atpakaļ,
Kas pēc manis gauži raud.
Raud māmiņa, žēl dēliņa,
Nebūs mājas kopējiņa;
Raud māsiņa, žēl brālīša,
Nebūs kurpju šuvējiņa.
Vairāk raud līgaviņa,
Pie ozola stāvēdama,
Nebūs sava īsta drauga,
Mīļu vārdu runātāja.
3 [Adulienas Md].

53084.

Es, kaŗā noiedams,
Liepai laužu virsaunīti,
Tur tā mana līgaviņa
Vaŗa mantu izkaltēja.
Daskrien āra lakstīgala,
Vaŗa mantu kaltējot:
"Labrītiņ, dievspalīdz,
Kaŗavīra līgaviņ!
Paldies, āra lakstīgal,
Tavu jauku valodiņ'!
Es redzēju tav' arāju
Vidū jūras līgojot:
Īsi mati, gaŗi svārki,
Kā tam sila purenam.
241 [Lubānas Md].

53085.

Gatavs bija kaŗavīrs,
Gatavs kaŗa kumeliņš;
Kad aizjāju lēģerī,
Nozviedz manis kumeliņš.
Jemu savu zīda drānu,
Slauku savu kumeliņu,
Slauku sviedrus kumeļam,
Birst man gaužas asariņs.
94 [Dunikas Lp].

53086.

Kaŗavīra līgaviņa
Sēd aiz galda raudādama;
Sēd aiz galda raudādama,
Karodziņu rakstīdama,
Vidū šuva savu sirsniņu,
Iekšā krustu zeltodama,
Apkārt šuva mīļas domas
Sudrabotu pavedienu.
Lai saulīte mirdzēdama
Bāliņami priekšā teka,
Lai sudraba mēnestiņis
Pakaļ teka sargādamis.
360 [Rundāles B].

53087.

Kas kait, kas kait ķeizara vīram
Lustīgam nedzīvot?
Ķeizars viņam maizi deva,
Pats par lusti kaŗā gāja.
Pats par lusti kaŗā gāju
Sav' spēciņu vēdināt.
Pretim nāca jauni puiši,
Siekiem naudu mērīdami;
Siekiem bēra zelta naudu,
Pūriem baltus dālderīšus.
197 [Krotes Lp].

53088.

Kas tur dimda, kas skanēja,
Kas zemīti tricināj'?
Tautu dēli kaŗavīri
Lēkšoj' staltos kumeliņos.
Zelta pieši nošķindēja,
Laistījās zobentiņi.
Zobentiņa galiņā
Lakstīgala tricināj [trillināj'].
Kaŗavīra līgaviņa
Sav' bāliņu sagaidīja,
Kur viņš kāra zobentiņu,
Tur šī savu gredzentiņu.
574 [Valka Vlk apr.].

- 434 -

53089.

Kurzemes meitām
Pastalas kājā;
Kaŗavīram zābaki,
Smuka mundierīte.
Kaŗavīri vaicāja,
Kamdēļ tik lustīgas
Kurzemes meitas?
355 [Rucavas Lp].

53090.

Ķeizars raksta grāmatiņu
Pie Kurzemes puisēniem,
Cik veselu izauguši,
Kam kaŗā jāaiziet?
Kaut es būtu to zinājis,
Ka man kaŗā jāaiziet,
Es nebūtu līgaviņu
Priekš kariņa bildinājis,
Es būt' nāvē roku devis,
Stāvu lēcis ūdenī.
369 [Saldus Kld].

53091.

Man bij daiļis arājiņš
Par visiem arājiem:
Sarkanbaltiem vaidziņiem,
Dzelteniem matiņiem.
Tam bij divi bēri zirgi,
Tas trešais itin melns;
Vienu devu kungam jāt,
Otru kunga sulaiņam,
To trešo pats es jāju,
Kariņā aiziedams.
245 [Lutriņu Kld].

53092.

Putniņi dziedāja
Augstos kalnos,
Kuplos kokos,
Balss atskanēja.
Meitiņas dziedāja,
Puķītes sēdamas;
Puķītes sēdamas
Rožu darziņā.
Kaŗavīri vaicāja,
Gaŗām jādami,
Kamdēļ tik lustīgas
Kurzemes meitas.
Kurzemes meitām
Pastalas kājās,
Kaŗavīriem zābaki,
Strupa mundierīte.
Sitat bundziņas,
Pūšat stabulītes,
Lai tik lustīgas
Kaŗavīra kāzas!
39 [Bārtas Lp].

53093.

Sarkandaiļa roze auga
Liela ceļa maliņā.
Tec, māsiņa, izroc rozi,
Pārnes savā sētiņā;
Pārnes savā sētiņā,
Stādi rožu dārziņā.
Brālīts jāja uz kariņu
Nepuškotu cepurīt';
Tec, māsiņa, dārziņā,
Pušķo brāļa cepurīt';
Dziedādama appušķoja,
Raudādama pavadīj'.
296 [Ozolnieku Jg].

1. Sarkanbaltas rozes auga
Diža ceļa maliņā.
Kam tu augi, kam ziedēji,
Kam puišeli kaitināji;
Kam puišeli kaitināji,
Visu cauru vasariņu?
Tec, māsiņa, noplūc rozi,
Pārnes savā sētiņā;
Pārnes savā sētiņā,
Stādi savā dārziņā.
Brālīts jāja uz kariņu
Nepuškotu cepurīti;
Tec māsiņa, dārziņāja,
Puško brāļa cepurīti.
39 [Bārtas Lp].

53094.

Sadloj puisīts malnu zyrgu:
Es uz karu juošu.
Divi muosiņas gauži raud,
Mani vadīdamas,
A trešuo vēļ gaužuok,
Kura audzynuoja.
Naskumstit, naraudit,
Dreiž es muojuos byušu;
Jo es pats naatnuokšu,
Atnuoks kumeliņš,
Atness munus svuorciņus
Ar asni aplītus.
389 [Silajāņu Rz].

- 435 -

53095.

Skaisti ziede tā puķīte,
Kas aiz manas cepurītes;
Gauži rauda tā meitiņa,
Kuŗa mana līgaviņ'.
Neraud žēli, sirdspuķīte,
Es jau kaŗā nepalikšu.
Kad no kaŗa mājās nākšu,
Tad tev došu vaiņadziņ';
Tad tev došu vaiņadziņu
No trīs zelta ziediņiemi.
Kad es došu vaiņadziņu,
Būsi mana līgaviņ'.
200 [Kuldīgas Kld].

53096.

Urrā, sveiki, kaŗavīri,
Urrā, ložu vilcējiņi!
Es iesēju rožu pumpu
Celmaiņā līdumā.
Brāļam mieži līdumā,
Māsai rozes maliņā;
Brālim mieži noslīkuši,
Māsai rozes novītušas.
290 [Ogres C].

Table of Contents |View Entire Work