HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work
LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME X (electronic resource) Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K. Creation of machine-readable version: Maruta Ray Conversion to TEI.2-conformant markup: University of Virginia Library Electronic Text Center. ca. xxx kilobytes University of Virginia Library Charlottesville, Virginia Latvian, Latvia

University of Virginia users only

URL: http://etext.lib.virginia.edu/modeng/LatvianL.browse.html

copyright 2001, by the Rector and Visitors of the University of Virginia

2001

Latvian Dainas X

.

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME X Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K.

431pp Imanta Kopenhāgenā 1952 Source copy consulted: Private Copy

.

Prepared for the University of Virginia Library Electronic Text Center.

Some keywords in the header are a local Electronic Text Center scheme to aid in establishing analytical groupings.

Library of Congress Subject Headings Latvian nonfiction poetry masculine LCSH 6/15/04 corrector John Ivor Carlson Added XML encoding.

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

CELTŅU IEKŠĒJAIS VEIDOJUMS

Prof. P. Kundziņš

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

SENO LATVIEŠU ZEMKOPĪBA

Prof. Dr. agr. J. Vārsbergs

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

KUMELIŅŠ

- 39 -

1. Dažāda satura dziesmas par zirgiem

29583.

Abi labi, abi labi
Tēva pirkti kumeliņi:
Jūdzu vienu, jūdzu otru,
Abi tek dancodami.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

29584.

Abi labi, abi labi
Tēva pirkti kumeliņi:
Viens bij labs kaŗā jāti,
Otris sievas lūkoties.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Abi labi, abi labi
Tēva pirkti kumeliņi:
Viens bij labs mežā braukt,
Otris laukus ritināt.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

2. Kaš bērīti, kaš raudīti!
Abi mani kumelīni:
Bēris man kaŗā jāt,
Raudis māršas vizināt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

3. Trīs dzeltaini kumeliņi
No jūriņas izpeldēja.
Viens bij labs kaŗā jāt,
Otris laukus līdzināt,
Tas trešais kumeliņš
Līgaviņu vizināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

29585.

Agri man tēvs nopirka
Dancotāju kumeliņu;
Trakumāi salocīju
Pa lielo tīrumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29586.

Ābolziedu mans zirdziņš,
Jūras putu iemaviņi;
Ka satieka jauni kungi,
Nosta ņēma cepurītes.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29587.

Ai auziņa baltskarīte,
Lec manā kulītē:
Es bij' kunga darbinieks,
Man vajaga kumeļam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29588.

Vai Dieviņ, vai Laimiņa,
Ko tu man padarīji?
Vakar pirku kumeliņu,
Šodien teku kājiņām.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29589.

Ai labaju kumeliņu,
Kad man tevis nevajaga -
Darba dienu druviņā,
Svētu dienu baznīcā!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Ak labajo kumeliņi,
Kur man tevis nevajaga -
Ik dieniņas pie darbiņa,
Svētu rītu baznīcāi!
224 [Kabilē (Kld)].

29590.

Vai manu lielu kaunu,
Mazu manu kumeliņu!
Pieši mani, zābaciņi
Pa dubļiem vazājās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 40 -

29591.

Ak tu šķelmi, jaunais brāli,
Tava daiļa kumeliņa!
Virs šķiliņģa riņķi grieza,
Virs dāldeŗa lecināja.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Ak tu šķelm, tautu dēls,
Tavu daiļu kumeliņ'!
Visas četras kājas mina
Uz dāldeŗa gabaliņ'.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

29592.

Ak tu skuķi, jaunais brāli,
Tavu daiļu kumeliņu!
Visas četras kājas cēla
Manā auzu vēteklī.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ak tu krupis puisēniņis,
Tavu daiļu kumeliņu!
Visas četras kājas cēla
Manā rožu dārziņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Bērīts mans kumeliņš
Kaustītām kājiņām,
Visas četras kājas cirta
Uz tās auzu vācelītes.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

3. Bērīt mans kumeliņš(?)
Neēd auzu nevētītu;
Visas četras kājas cirta,
Vēteklē raudzījās.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

29593.

Aiz ko mani māte kūla,
Pa nātrēm vazādama?
Es noplēsu klaipam sānus,
Kumeliņu mielodams.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

29594.

Aiz ko mans kumeliņš
Pavasari skujas ēda?
Pats gulēju kalniņā,
Kažociņš sienu pļāva.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

29595.

Aiz ko mans kumeliņš
Ceļu tek dancodams?
Ar meitām malti gāju,
Miltus bēru ķeselē.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

29596.

Aiz upītes zaļa zāle,
Sarkans auga āboliņis;
Tur ēd dienu, tur ēd nakti
Bandenieka kumeliņi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Aiz kalniņa zaļa birze
Sudrabiņa ķēdītēm;
Tur ēd dienu, tur ēd nakti
Bandinieka kumeliņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

29597.

Aiz vārtiem spēlējās
Divi sirmi kumeliņi.
Vienam bija zīžu deķis,
Otram zelta iemautiņi.
Ved, Dieviņ, to pie manis,
Kam tie zelta iemautiņi!
Tas neēda grīslu zāles,
Ne dzēr' akas ūdentiņa;
Medus zāli paēdās,
Pie avota nodzērās.
1311 [Apē (Vlk)].

29598.

Aizsvīžam zalta z'ern'i
Aiz sudobra redel'eišu,
Lai munami kumeļam
Jeuden's las'e nastuov'e.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

29599.

Apaļš manis kumelinis
Kā ūdens burbulītis,
Stāvu lēca, nozviedzās
Pie kundziņa nama doru.
224 [Kabilē (Kld)].

29600.

Apauniet man kājiņas,
Es apāvu kumeļam,
Es apāvu kumeļam
Tēraudiņa pakaviem.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29601.

Apēd vilki visas kazas!
Es ganīju kumeliņus;
Kumeliņus ganīdams,
Iekūlos naudiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 41 -

29602.

Apkaustīju kumeliņu
Sudrabiņa pakaviem,
Sudrabiņa pakaviem,
Tēraudiņa nagliņām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29603.

Apkaustīju kumeliņu
Tēraudiņa pakaviem,
Lai tas man guni šķīla,
Svešu zemi staigājot.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29604.

Apkaustīju kumeliņu
Tēraudiņa pakaviem,
Lai tas man guni šķīla,
Tumšu nakti staigājot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Apkaust'ēju kum'ēl'eņu
Ar tārauda pakavim,
Kuo varēju nakti juot',
Guni sk'ēl'e akminī.
409 [Līksnas pag. D], 423 [Daugavpils apr.].

29605.

Appelējse man naudiņa -
Pirkš' pelēku kumeliņu,
Tas raženi piederēja
Rakstītās kamanās.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

29606.

Apsa- gauži- raudājos
Kumeļami netekot.
Tā bij mana paša vaina,
Ka kumeļa nebaroju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

29607.

Apsegloju mellu zirgu
Un aizjāju uz Dobeli.
Dobel's meitas brīnījās,
Kam tas melnais kumeliņš.
Tā puisīša kumeliņš,
Kas mazam auzas deva,
Kas naudiņu rēķināja,
Dukātiem nomaksāja.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

29608.

Ar Dieviņu zirgiem miju,
Abiem labi kumeliņi.
Tev, Dieviņ, vairāk naudas,
Tev jādod piedeviņi!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29609.

Aši aši zīle brēca
Staļļa spāres galiņā:
Stallī bēri kumeliņi
Sudrabiņa krēpītēm.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

29610.

Augsti bēris kājas cēla,
Pret kalniņu tecēdams.
Asi kalti pakaviņi
Vairāk zelta ne sudraba.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

29611.

Augsti bēris kājas cēla,
Pret kalniņu tecēdams;
To tam dara tīras auzas,
Baltu miltu vācelīte.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

29612.

Auzas devu, neaizliedzu
Bāleliņa kumeļam,
Lai tas mani viegli nesa,
Nenosvieda vaiņadziņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

29613.

Ausu ausu, lūku lūku!
Man deviņi kumeliņi,
Trīs es aru, trīs ecēju,
Trīs līdzā attecēja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

29614.

Balta balta meita tek
Caur zaļo priedulāju.
Jūdzu, jūdzu, steidzu, steidzu
Baltskarīšu kumeliņu.
Dod, Dieviņ, jel panākt,
Jel gabalu vizināt!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

29615.

Baltas kājas kumeļam,
Nedrīkstēja dubļos brist.
Bried, kumeļ, dubļu dubļus,
Iznes manu augumiņu!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

29616.

Baltas kājas, sirmas krēpes
Bandenieka kumeļam;
Tas gan skaisti piedienētu
Saimenieka dēliņam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 42 -

1. Daiļis auga kumeliņis
Bandenieka dēliņam:
Sirma aste, baltas krēpes,
Tek, galviņu grozīdams.
Ir man tādis piederētu,
Saimenieka dēliņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

29617.

Balts balts mans brālītis,
Sēd mellā kumeļā;
Dažai tautu meitiņai
Sāp sirsniņa, deg actiņas.
216 [Ventspilī].

29618.

Baltu linu grožus viju,
Sudrabā mērcēdams.
Cik grožoju kumeliņu,
Tik rociņas nomazgāju.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

29619.

Baro, māte, auziņām
Sava dēla kumeliņu,
Ja negribi savu dēlu
Pakaļā paliekam!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

29620.

Baroj' sirmi, baroj' bēri,
Abi tēva kumeliņi.
Ar sirmīti Rīgā braucu,
Ar bērīti pavadīju.
Sirmjam devu tīras auzas,
Bēŗam auzu pelaviņas.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

29621.

Baroj' sirmi, baroj' bēri,
Abi tēva kumeliņi;
Pavasar vajadzēs
Abu divu līdumā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29622.

Baroj' sirmi, baroj' bēri,
Abi tēva kumeliņi.
Sirmīšam auzas devu,
Bērīšam pelaviņas;
Ar sirmīti Rīgā braucu,
Ar bērīti baznīcā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

29623.

Barotana laiva tek,
Barotans kumeliņš;
Baro laivu priedes sveķi,
Auzas labu kumeliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

29624.

Bēri zirgi, raudi zirgi
Par kalniņu ritināja;
Es ar savu pelēķīti
Par lejiņu čunčināju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Pieci bēri, pieci raudi
Smilkšu kalnu putināja;
Es ar savu pelēķīti
No pakaļas ritināju.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)], 216 [Ventspilī].

29625.

Bērīt manu kumeliņu,
Es tev pāri nedarīšu:
Taisīš' mazas kamaniņas,
Ņemšu mazu līgaviņu.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29626.

Bērīt manu kumeliņu,
Naudai tevi neizdošu;
Pats tu man naudu pelni
Ar savām kājiņām.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

29627.

Bērīts manis kumeliņis
Augstajām kājiņām,
Priekšā vien dancināju
Bajāriņa meitiņām.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

29628.

Bērīts manis kumeliņš
Augstajām(i) kājiņām
Visas upes cauri brida,
Daugavā peldināju;
Daugavā peldināju
Zaļa vaŗa pavadā;
Kad uzvedu kalniņā,
Zīda deķi noslaucīju,
Zīda deķi noslaucīju,
Saulītē nožāvēju.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bērīts mans kumeliņš
Augstajām kājiņām,
Visas upes cauri bridi,
Daugavā peldus gāji.
Izpeldēji no Daugavas
Sudrabiņa lāsītēm;
Zīda drānu noslaucīju,
Saulītē nožāvēju.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

- 43 -

2. Sievas naudu zirgu pirku
Gaŗajām kājiņām.
Visas upes cauri jāju,
Daugaviņu nevarēju,
Daugaviņu nevarēju,
Tā bij pilla dvēselīšu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Sievas naudu zirgu pirku
Gaŗajām kājiņām;
Visas upes cauri jāju,
Gaujā jāt nedrīkstēju,
Gaujā jāt nedrīkstēju,
Gaujā slīka kumeliņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

29629.

Bērīts mans kumeliņis
Baltajāmi kājiņām;
Viegli nesa, nekratīja,
Manu smuidru augumiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

29630.

Bērīts manis kumeliņis
Mazis mazis, bet apaļis.
Pret kalniņu rokāi vedu,
Kalniņāi dusināju.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Mazi mazi, bet apaļi
Mani tēva kumeliņi.
No kalniņa rokā vedu,
Pret kalniņu dusināju.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

29631.

Bērīts mans kumeliņš
Neēd auzu, ne ābola.
Eit', māsiņas, atnesiet
Vēja lauztu niedres kaulu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29632.

Bērīts manis kumeliņš
Neēd auzu nesijātu,
Neēd auzu nesijātu,
Nedzeŗ purva ūdentiņa;
Tam vajag tīru auzu,
Tīr' avota ūdentiņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

29633.

Bērīts manis kumeliņis
Neēd auzu nevētītu,
Neēd auzu nevētītu,
Netek ceļa nebarots.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

29634.

Bērīts mans kumeliņis
Zeltītām lāsītēm.
Caur Daugavu peldināju
Zaļa vaŗa pavadā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29635.

Bērīts manis kumeliņš
Zemajām kājiņām;
Raudāj' mana līgaviņa,
Dziļ' upīti piejādama.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

29636.

Bērīts mans kumeliņš
Zemajām kājiņām;
Ziemu sniega nepabrida,
Vasar zaļa dāboliņa.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

29637.

Bērīts manis kumeliņis
Zemajām(i) kājiņām;
Visi sīki akmentiņi
Dauza manus zābaciņus.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 190 [Kuldīā], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

29638.

Bērīts mans kumeliņš
Sudrabiņa nadziņiem;
Pats lielais muižinieks
Nosaņēma cepurīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29639.

Bērīts mans kumeliņš,
Zvaigžņu deķis mugurā;
Daila mana līgaviņa,
Zvaigžņu deķa audējiņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

296391.

Bērīts mans kumeliņš
Tek, galviņu grozīdams.
Kā galviņu negrozīs,
Lepna mana līgaviņa!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 44 -

29640.

Bērīts mans kumeliņis
Tek, galviņu grozīdams:
Zīda groži, zelta sleji
Sudrabiņa lapiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29641.

Bērīts manis kumeliņis
Tek pa ceļu rakstīdams;
Tautu meita rakstu ņēma
Mana bēŗa pēdiņā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

29642.

Bērīts manis kumeliņis,
Tu man labi patecēji,
Tu zināji savu stalli
I tumsā dajājot:
Stikla durvis, vaŗa vārti,
Sudrabiņa redelītes,
Tīras auzas silītē,
Āboltiņis redelēs.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

296421.

Bērīts mans kumeliņš
Tukšu siļu grauzējiņš;
Kalpiņš mans, kalponīte
Mīļi guļ lāviņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

29643.

Bērīts manis kumelīnis
Tukšu sili grabināja;
To man dara salds miedzīnis,
Mīļa jauna līgavīna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

29644.

Bij man tādis kumeliņis
Kā Ziemeļa Jurīšam:
Kaudzi ēda ēdamāi,
Jūdzi lēca lēcienāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Bāliņam gaŗa ķēve
Kā gaŗā vasariņa:
Soli spēra, jūdzi meta,
Siena kaudze kumosā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

29645.

Bij man tāds kumeliņis
Kā ūdeņa burbulītis;
Tam vajdzēja zelta siles,
Dimantiņa redelīšu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

29646.

Bij manami kumeļam
Zīda deķis, zelta josta,
Zīda deķis, zelta josta,
Sudrabiņa iemauktiņi.
Man pašami, jājējam,
Zili svārki mugurā,
Zili svārki mugurā,
Kupla cauņu cepurīte.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

29647.

B'ej munam kum'ēļam
Zvaigžņu d'ečis mugorā,
Es' vareju tymsā braukt
Da tai m'eitu muomiņai.
422 [Līvānu pag. D].

29648.

Bij manami kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā;
Kad es jāju par laukiem,
Šķita man lielu muižu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

29649.

Bij manami kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā;
Mana paša līgaviņa
Zvaigžņu deķu audējiņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

29650.

Bij manam kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā;
Nebij manim vilka bail,
Ne rudeņa tumsas nakts.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

29651.

Bij manam kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā;
Tas bij labs nakti jāt,
Līdz uzlēca mēnestiņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Bij manami kumeļami
Zvaigžņu deķis mugurā;
Kad noņēmu zvaigžņu deķi,
Uzlec gaiša mēnesnīca.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 45 -

29652.

Bij manam tētiņam
Pills stallītis bēru zirgu,
Pills stallītis bēru zirgu,
Pilli vadži iemauktiņu.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

29652v1.

Spoža spoža saule lēca,
Man spožāki iemautiņi;
Pilli staļļi bēru zirgu,
Pilli vadži iemautiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

29653.

Bāliņ, tavu kumeliņu
Sudrabiņa lāsītēm!
Vai tas tav pašam auga,
Vai no Dieva tapināji?
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bāliņ, tavs kumeliņš
Sudrabiņa lāsītēm.
Vai tas tevim pašam auga,
Vai no Dieva tapināji?
- Man pašam stallī auga,
Dieviņš man palīdzēja.
To es došu māsiņai
Pūru vest tautiņās.
226 [Kandavā (Tl)].

2. Brālīt, tavu kumeliņu
Zeltītām lāsītēm!
Vai, brālīti, pats audzēji,
Vai no Dieva tapināji?
- Es, māsiņa, pats audzēju
Ar Dieviņa padomiņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

296531.

Bāliņš savu bēru zirgu
Zīdiņā dancināja;
Kad partrūka zīda diegs,
Klētī zelta iemauktiņi.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

29654.

Brauktin brauca augšas ļaudis,
Zviegtin zviedza kumeliņi.
Vai tie zviedza tīru auzu,
Vai zaļaja āboliņa?
Zviedz pēc sava barotāja,
Tālu ceļu aizvedot.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

29655.

Brauc lēnām, bāleliņ,
Nauda dota kumeļā!
Ij kundziņš lēnām brauc,
Daudz naudiņas turēdams.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

1. Rāmi braucu kumeliņu,
Dažu dienu taupīdams;
Ir kundziņis rāmi brauca,
Kam naudiņa kabatāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

29656.

Bried, kumeļ, nebēdā,
Es bridumu aizmaksāšu:
Auzu došu oderē,
Smalku linu pātadziņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

29657.

Brūnīts mans kumeliņš
Lokanām kājiņām,
Uz šķiliņu riņķi griezu,
Uz dālderi dancināju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dzeltens mans kumeliņš
Kā dzeltena bērza lapa;
Ap bērziņu riņķi griezu,
Uz lapiņas dancināju.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

29658.

Bulli bulli, vērsi vērsi,
Kam tu ārt nemācēji?
Bij manam kumeļam
Ārklu vilkt, vezumiņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

29659.

Danci, danci, kumeliņ,
Ozoliņa stallītī!
Glāžu logi, zelta duris,
Sudrabiņa redelītes.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

29660.

Danco mans kumeliņš
Uz visām kājiņām;
Margo mans augumiņš
Uz visām meitiņām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

29661.

Dancot grib kumeliņš,
Kur es viņu dancināšu?
Ruden braukšu māršu vest,
Tur es viņu dancināšu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 46 -

29662.

Dariet labi, kam dariet,
Dariet labi kumeļam:
Dariet manam kumeļam
Dižan' slaidu vezumiņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29663.

Daugavā mārku metu,
Lai dzeŗ mans kumeliņš,
Lai dzeŗ mans kumeliņš
Naudas pirktu ūdentiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

29664.

Daugaviets laivu dara,
Es baroju kumeliņu;
Daugaviets laiviņā,
Es labā kumeļā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

29665.

Dedzit' guni, kam vajaga,
Man gunt'eņis navajag:
Man gunt'eņa pl'eivin'ēje
Zam kum'eļa kuojeņuom.
422 [Līvānu pag. D].

29666.

Dieviņš mane iešķiņķoja
Mazu bēru kumeliņu;
Mīļi lūdzu bitītei,
Lai lej vaska kamaniņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

29667.

Dieviņš manim pats iedeva
Ābolaiņu kumeliņu;
Kur es aru, kur ecēju,
Bitīt' nāca ziedu ņemt.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

29668.

Dievs man deva, ļauns atņēma
Dancotāju kumeliņu;
Trīs gadiņus noraudāju,
Iemauktiņus celādam.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

29669.

Delverītis delverēja
Pa lielo tīrumiņu.
Saņemieti delverīti,
Delverīša kumeliņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29670.

Diženam puisīšam
Dailis auga kumeliņš;
Kuŗu krogu dajādams,
Stāvu vieni lecināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29671.

Div' irbītes ceļu tek,
Sasukāti cekuliņi;
Kā nav kauna tev, brālīti,
Nesukāts kumeliņš!
121 [Gulbenē (Md)], 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Divas irbes ceļu tek
Nosukātu cekuliņu.
Kur tu jāji, bāleliņi,
Neseglotu kumeliņu?
Griez apkārt kumeliņu,
Jāj sētā apseglot!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

29672.

Divi sirmi kumeliņi
Aiz aploka spēlējās;
Vienam bija zvaigžņu deķis,
Otram zelta iemauktiņi.
Ņem, bāliņ, tu sirmīti,
Kam tie zelta iemauktiņi,
Lai palika zvaigžņu deķis
Lielakunga kučieŗam!
24 [Lēdurgas draudzē].

29673.

Dod, Dieviņ, ka es būtu
Bandenieka līgaviņa!
Es mācētu stalti braukt
Bandenieka kumeliņu:
Pate sēdu kamanās,
Grožus vien kustināju.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

29674.

Dod, Dieviņi, man zirdziņu,
Es negribu lepni jāt:
Birzē man pieši auga,
Liepienāi iemauktiņi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

29675.

Dod, Dieviņi, miglas rītu,
Meitu ciemu pārjājot:
Ne man piešu pie zābaku,
Ne iemauktu kumeļam.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 47 -

1. Es vēlētu rītā miglu,
Līdz pārjāt meitu sētu:
Nei man piešu, nei zābaku,
Nei ražena kumeliņa.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

29676.

Došu, došu meitiņām,
Ko vakar solījos:
Došu savu kumeliņu
Rožu dārzu noecēt.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

29677.

Draugs man prasa kumeliņa
Pabraukt mazu gabaliņu.
Pats izbraucu visu dienu,
Ne kā draugis gabaliņu:
Pats, izbraucis, auzas devu,
Draugs pie mieta kabinās.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

29678.

Dzeltens manis kumeliņis
Kā dzeltena vālodzīte;
Ne tas ēda pura zāles,
Ne dzeŗ pura ūdentiņa,
Tam vajaga tīru auzu,
Tīr' avota ūdentiņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dzeltens mans kumeliņš
Kā dzeltena vālodzīte;
Ne tas ēda pura siena,
Ne dzeŗ rāva ūdentiņa;
Tam vajdzēja tīru auzu
Sidrabiņa silītē,
Tam vajdzēja āboliņa
Zeltītās redelēs.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

29679.

Dzeltens mans kumeliņš
Kā dzeltena cielaviņa;
Daiļa daiļa tautu meita
Glauda manu kumeliņu.
Vai tu glaudi, vai neglaudi,
Man jau cita saderēta,
Man jau cita saderēta
Līdz citam rudenim!
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

1. Dzeltans mans kumeliņš
Kā dzeltaina vālodzīte.
Nosvīdušu nosegloju
Pie tautiņu nama durvju.
Iztek tautu dzeltainīte,
Glāsa manu kumeliņu.
Proties kaunu, atkāpies,
Man jau cita saderēta!
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

29680.

Dzeltens mans kumeliņš
Kā dzeltena cielaviņa.
Jāju dienu, jāju nakti,
Neviens man's nepazina;
Meitu māte gan pazina,
Tā nenieka nesacīja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

296801.

Dzeltens manis kumeliņis
Kā dzeltena cielaviņa;
Pieder pieši pie zābaka,
Pie dzeltena kumeliņa.
224 [Kabilē (Kld)].

29681.

Dzeltens manis kumeliņis
Kā dzeltena cielaviņa,
Zviegdams kalnu pārtecēja,
Kā gailītis dziedādams.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

29682.

Dzeltāns mans kumeliņš
Kā dzeltāna cielaviņa;
To es jāju, to es braucu
Līdz pat tautu namdurvīm.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

29683.

Dzeŗat alu, mani puiši,
Lai ēd auzas kumeliņi,
Lai ēd auzas kumeliņi,
Muguriņas sagriezuši!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

29684.

Īzalaižu garu ceļu
Nakausteitu kumēl'eņu;
Kausta munu kumēl'eņu
Smolki ceļa akmisteņi.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

29685.

Iesalaižu gaŗu ceļu
Nesukātu kumeliņu;
Griežu ceļa maliņā,
Lai sukāja žagariņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 48 -

29686.

Ieraudzījse [Ieraudzījis] vien, pazinu
Jauna puiša kumeliņu:
Pilna mute sīku dzelžu,
Tek, galviņu grozīdams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)],
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ieraudzījis vien, pazinu
Jauna puiša kumeliņu:
Kad ierauga jaunas meitas,
Iet, galviņu grozīdams.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Gan pazina celiņu
Jauna puiša kumeliņš.
Pilna mute smalku dzelžu,
Tek, galviņu grozīdams;
Kad redzēja jaunas meitas,
Tek, kājiņas kārpedam.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

3. Vistālēm es pazinu
Bandenieka kumeliņu:
Bērs zirdziņš, lauku pieri,
Tek, galviņu grozīdams.
Dod, Dieviņ, ka es būtu
Bandenieka līgaviņa!
Es mācētu stalti braukt
Bandenieka kumeliņu,
Pat' sēdētu kamanās,
Grožus vien kustinātu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

29687.

Iesim, brāļi, vienu ceļu,
Vienas domas domāsim:
Pirksim bērus kumeliņus
Mazus mazus, bet apaļus.
Mazajiem kumeļiem,
Tiem mēs pāri nedarīsim,
Pret kalniņu rokā vedam,
Mugurā nesēdam.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

29688.

Iesam, māsiņas,
Kumeļu barot,
Stāv mūsu kumeļi
Nebaroti;
Bērsam auzas silītē,
Āboliņu redelēs.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

29689.

Ēd, košiņ, liepu lapas,
Nodzer purvas ūdentiņ';
Kas tev dos āboliņu,
Kas dos avot' ūdentiņ'!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

29690.

Eima, eima, nestāvam!
Stāvēsim, nogājuši,
Stāvēsim, nogājuši,
Barosim kumeliņus.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 190 [Kuldīā], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29691.

Eima, meitas, pieceļam
Tam puišam vezumiņu!
Tam puišam ātri ziergi,
Ošu malka vezumē.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

29692.

Eit', meitiņas, eit', māsiņas,
Kur vietiņa gadījās;
Neba es jūsu dēļ
Loku savu kumeliņu!
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

29693.

Es apgriezu kumeliņu
Uz apaļu dālderīti;
Citi puikas nevarēja
Auzu pūra sējumāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Es apgriezu kumelīnu
Kāpostīna lapīnā;
Tautu dēlis neapgrieza
Auzu pūra sējumā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

29694.

Es apkalu kumeliņu
Ar veciem dāldeŗiem,
Lai varēju nakti braukt,
Man mēneša nevajag.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Es apkalu melnu zirgu
Ar veciem dāldeŗiem,
To varēju tumsā jāt,
Kad nespīd mēnestiņš.
216 [Ventspilī].

- 49 -

29695.

Es apkalu kumeliņu
Ar veciem dāldeŗiem;
Visi Rīgas precenieki
Par kumeļu naudu sola.
216 [Ventspilī].

29696.

Es apkalu kumeliņu
Sudrabiņa pakaviem;
Cauri jāju tumšu nakti,
Sudrabs vien nozibēja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

29697.

Es apkalu kumeliņu
Tēraudiņa pakaviem;
Pie akmiņa guni šķīla,
Ledu lauza Daugavā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29698.

Es apkalu kumeliņu
Tēraudiņa pakaviem;
Tas bij labs tumsā jāt,
Gaišu šķīla uguntiņu.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Kalēj, manu bāleliņ,
Apkal manu kumeliņu,
Apkal manu kumeliņu
Ar sudraba nagliņām,
Ar sudraba nagliņām,
Ar tērauda pakavām:
Es varēšu tumsā jāt,
Kājām šķils uguntiņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2. Tumsa tumsa, liela tumsa,
Es par tumsu nebēdāju:
Apkaustīju kumeliņu
Tēraudiņa pakaviem,
To varēju nakti jāt,
Gaisā šķīla uguntiņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

29699.

Es apkalu melnu zirgu
Sudrabiņa pakaviem,
Tas bij labs tumsā jāt,
Līdz uzlēca mēnestiņš.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā].

29700.

Es apkalu melnu zirgu
Tēraudīna pakaviem;
To varēju nakti jāt,
Visi meži spiguļoja;
Kad es jāju pār laukiem,
Visi lauki atspīdēja.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

29701.

Es apkalu sav' kumeļu
Divjādiemi pakaviem:
Priekšā liku stangu dzelzi,
Pakaļē tēraudiņu.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

29702.

Es bērīti apkaustīju,
Sarkanīša nekaustīju,
Lai tecēja sarkanītis
Pa bērīša pēdiņām.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

29703.

Es bij' puika, man bij nauda,
Es varēju lielīties,
Pirku bēru kumeliņu,
Gāju artu tīrumā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

29704.

Es bij' puiša puišķēniņš,
Man bij labis kumeliņš,
Es var' meitas vizināt,
Pats sēdēt kamanās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

29705.

Es brālīša kumeliņu
Cimdiņāi ēdināju;
Mans brālītis daiļi brauca
Par visiem puisīšiem.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

29706.

Es būt' savu kumeliņu
Dāldeŗiem apkaustījs,
Aiz kundziņa nedrīkstēju,
Aiz vecā bāleliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29707.

Es gan zinu, kā vajaga
Labajam kumeļam:
Vajag auzu vācelītes,
Smalkas linu pātadziņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 50 -

29708.

Es gan zinu savu darbu,
Man jāiet zirgu kopt;
Man netika svētu rītu
Kājām iet baznīcā.
224 [Kabilē (Kld)].

29709.

Es meitām vasarā
Dažu smieklu padarīju:
Aizpuškoju kumeliņu
Ar ozola lapiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

29710.

Es nebiju bez naudiņas,
Bez ražana kumeliņa;
Dieviņš manim naudu deva,
Nauda labu kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

29711.

Es nebiju tāds dēliņš
Kā tie citi tēva dēli;
Es no kalna lejiņā
Rokā vedu kumeliņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

29712.

Es neietu pie tā puiša,
Kam nav sava kumeliņa:
Vai bij ziema, vai vasara,
Kājām teku baznīcā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

29713.

Es nejātu mazu zirgu
Diža ciema meitiņās:
Dižs ciemiņis, daudz meitiņu,
Piesmej manu kumeliņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

29714.

Es nekaišu nevienam,
Nekaiš mans kumeliņš:
Es pastāvu pie ļaudiem,
Pastāv mans kumeliņš.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

29715.

Es nekaišu nevienam,
Nekait manis kumeliņš:
Pie māsiņas nakti guļu,
Tur pūtinu kumeliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29716.

Es neraugu brūnu svārku,
Ka man labs kumeliņis;
Apsavilku mātes austus,
Iesasēdu labajā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29717.

Es nezinu, kas par vīzi,
Jauni puiši stalši jāj.
Vai tie paši stalši jāj,
Vai tek stalši kumeliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29718.

Es neteicu to puisīti,
Kas ar naudu lielījās;
To es teicu, tas man tika,
Kas brauc labu kumeliņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Visi teica to puisīti,
Kas ar naudu lielījās;
Es vien teicu to puisīti,
Kas baroja kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

29719.

Es nopirku kumeliņu
No ūdeņa burbulīša,
Tas tek dienu, tas tek nakti
Kā ūdeņa burbulītis.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

29720.

Es nopirku melnu zirgu
No ūdens burbuliņa;
Kad uzkāpu mugurā,
Kā ūdens līgojās.
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Es nopirku kumeliņu
No ūdeņa borbulīša;
Danco manis kumeliņis
Kā ūdeņa borbulītis.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Bērīts manis kumeliņis
Sudrabiņa lāsītēm;
Kad uzkāpu mugurā,
Kā ūdens līgojās.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

3. Melnīts mans kumeliņš
Kā ūdeņa vaguliņš;
Kad es kāpu mugurā,
Kā ūdens līgojās.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

- 51 -

29721.

Es patiesi puisīts biju,
Labi vien es gribēju:
Gribu labu kumeliņu,
Labu mātes auklējumu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29722.

Es patiesi puisīts biju,
Man patiesi kumeliņš:
Stundu pieši noskanēja,
No kumeļa nolecot.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29723.

Es pateicu Dieviņam
Savu labu kumeliņu:
Lai es jāju, lai es braucu,
Šķērsām ceļu tecināja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

29724.

Es pateicu Dieviņam
Sava laba kumeliņa,
Ka tas man rikšiem tek
Vakarēju ēdumiņu.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Kumeļam galvu glaudu
Ar abām rociņām,
Ka tas man viegli tek
Vakarēju ēdumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

29725.

Es piesēju kumeliņu
Apakš zaļa ozoliņa,
Apdeķēju zīda deķi
Līdz pat kāju galiņam,
Lei neēda odi, mušas
Mana bēra kumeliņa.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

29726.

Es piesēju kumeliņu
Pie ozola stimbeniņa;
Tur tecēja jaunas meitas
Ozoliņa darināt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

29727.

Es piesēju kumeliņu
Pie ziedošas ābelītes;
Apbirst manis kumeliņis
Ar ābeles ziediņiem.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

29728.

Es, prūšos aizjādams,
Kraukļam kājas kaldināju,
Vienu kāju zelta kalu,
Otru skaidra sidrabiņa;
Kad tas skrēja pa gaisiem,
Visi gaisi vizuļoja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29729.

Es satiku celiņā
Saules jātu kumeliņu.
Seglos manim saule lēce,
Mēnesniņis iemauktos.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Dzeltens manis kumeliņis
Kā dzeltena cielaviņa.
Caur sariem saule lēca,
Caur iemauktiem mēnestiņš.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

29730.

Es savam kumeļam
Mūžam grūti nedarīju,
Pret kalniņu rokā vedu,
No kalniņa mugurā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

29731.

Es savam kumeļam
Mūžam pāri nedarīju,
Krāv' mērenu vezumiņu,
Pret kalniņu rokā vedu.
216 [Ventspilī].

29732.

Es savam kumeļam
Nagu nagus šmukstināju;
Tas man deva gaŗu galdu,
Pilnu baltu biķerīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29733.

Es savam kumeļam
Niedru kaulu stalli cirtu;
Pūš vējiņš, čaukst niedrītes,
Danco mans kumeliņš.
121 [Gulbenē (Md)].

29734.

Es savam kumeļam
Ozoliņa stalli daru,
Lai tas ziemu nenosala,
Lai vasaru nepelēja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)], 255 [Cirolē (Bēnes pag. Jg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 52 -

29735.

Es savam(i) kumeļam(i)
Ozoliņa stalli taisu,
Dzelzu duris, vaŗa grīdu,
Sudrabiņa redelītes.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

1. Es bij' puika, man bij nauda,
Es par naudu nebēdāju,
Es nopirku mellu zirgu
Ar basām kājiņām.
Es savam kumeļami
Uzbūvēju ošu stalli,
Glāžu durvis, vaŗa eņģes,
Sudrabotas redelītes.
243 [Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)].

2. Es savam kumeļam
Niedru kaulu stalli cirtu,
Dzelža durvis, vaŗa eņģi,
Sudrabiņa redelītes.
124 [Lāzberģi (Mārkalnes pag. Vlk)].

3. Es savam kumeļam
Zelta sili liedināju,
Zelta sili liedināju
Ar sudraba redeliņu.
226 [Kandavā (Tl)].

4. Es savam kumeļam
Treju koku stalli cirtu:
Zelta durvis, vaŗa grīda,
Sidrabiņa redelītes.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

5. Ozolīna stalli cirtu
Mellajam kumeļam,
Varas(?) grīdu, dzelža duris,
Sidrabīna redelītes,
Lai tas ziemā nenosala,
Lai vasarā nenosvīd'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

29736.

Es savam kumeļam
Zelta taisu kamaniņas,
Zelta taisu kamaniņas,
Sudrabiņa loku liecu,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulīte mirdzēdama,
Kā saulīte mirdzēdama,
Kā rozīte ziedēdama.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

29737.

Es savam kumeļam
Zīlēm kājas kaldināju;
Kad nav zīļu valkātājas,
Lai valkā kumeliņis.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

29738.

Es savam kumeļam
Sijādams auzas devu,
Sijādams auzas devu,
Lasīdams āboliņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

29739.

Es savam kumeļam
Tīras auzas ēsti devu,
Tīras auzas ēsti devu,
Tīr'avota ūdentiņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Es savami kumeļam
Tīru vien ēsti devu:
Izsijātas auzas devu,
Izlasītu āboliņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

29740.

Es to daudzi nebēdāju,
Kad pelēka diena ausa;
Kad pelēka diena ausa,
Jūdz' pelēku kumeliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

1. četri bēri kumeliņi
Uz akmiņa auzas ēda.
Bāliņam pavaicāju,
Kādu jūgti kamanās.
- Ja pelēka gaisma ausa,
Jūdz pelēku kumeliņu;
Ja sarkana saule lēce,
Jūdz sarkanu kumeliņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29741.

Es vakar nozapirku
Madarotu kumeliņu;
Še nevaida meitiņām
Madarota vainadziņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29742.

Es vēlētu māsiņām
Jaunām iet tautiņās:
Es gribēju, jauns būdams,
Izjāt savu kumeliņu.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

29743.

Gani lopus, tautu meita,
Gani manus kumeliņus!
Kad es braukšu baznīcā,
Ņemšu vāģu stūrītī.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 53 -

29744.

Gaujā slīka kumeliņš,
Kārklos kāru iemauktiņus;
Trīs gadiņi noraudāju,
Iemauktos lūkodams.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Gaujā slīka kumeliņš,
Kārklos kāra iemauktiņus;
Trīs gadiņi saule raud,
Iemauktiņus žāvēdama.
18 (Kliģenē).

29745.

Gauži raud jauni puiši
Zirgu staļļa pakaļā,
Kam Dieviņis tiem nedeva
Izjājamu kumeliņu.
224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

1. Es, apsēdis, noraudāju
Zirgu staļļa pakaļāi,
Kālabad man neauga
Dulumbēri kumeliņi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2. Ik rītiņa es pavēru
Staļļa durvis raudādams,
Ikām man Dieviņš deva
Izbraucamu kumeliņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29746.

Glaud', tautieti, kumeliņu,
Kalniņāi stāvēdams:
Tautu meita raudzījās,
Pie lodziņa stāvēdama.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

29747.

Gluda gluda glodenīte
Pārtek staļļa dibinā;
Lei Dievs dod kumeļam
Tiki gludu muguriņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29748.

Goda dēļ ķēdes kaļu
Bērajam kumeļam;
Meitu dēļ darināju
Rakstītās kamaniņas.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

29749.

Grūti pūta kumeliņš,
Puiša gadus dienēdams:
Ik svētdienas pie krodziņa
Iemauktiņus žvadzināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Grūt' manam kumeļam
Puiša gadus dienējot:
Ik svētdienas pie krodziņa
Iemauktiņus zvadzināja;
Ik naksniņas pie meitām
Ciema vārtus čīkstināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

29750.

Grūši pūta kumeliņš,
Puiša gadus kalpodams.
Dažu nakti iemauktiņus
Galviņāi zvadzināja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gan ir grūti kumeļami,
Puiša gadus dienējot:
Dažu nakti sētmalāi
Iemauktiņus žvadzināja.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

29751.

Guli, irbe, necelies,
Nebiedē kumeliņa!
Skanēs mani zelta pieši,
No kumeļa nolecot.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

29752.

Guli, mana līgaviņa,
Man miedziņš i nenāca:
Man' zirdziņu i aizjāja
Viņāpus Daugaviņas.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29753.

Irbīt' gula ceļmalā,
Baida manu kumelīnu.
Tu, irbīte, nezināji,
Ko maksāja kumelīnis:
Maksāj' manis kumelīnis
Divi simti piecdesmit;
Maksāj' pate braucējīna
Divi zelta gabalīni.
158 (Nīcā).

1. Ierbes gul ceļmalā,
Baida manu kumeliņu.
Jūs, ierbītes, nezināt,
Cik maksāja kumeliņš:
Pieci simti dālderīšu
Man maksāja kumeliņš.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 54 -

29754.

Irbe svilpa siliņā,
Traucēj' manu kumeliņu;
Cikko mans kumeliņš
Neielēca jūriņā.
121 [Gulbenē (Md)].

29755.

Jāj pa ceļu tautas dēls,
Nedragā kumeliņu!
Vai tu manas skuķes dēļ
Dragā savu kumeliņu?
316 [Jēkabpilī].

29756.

Jauni puiši, kumeliņu
Pie sētiņas nesieniet;
Sieniet sila maliņā,
Lai skan sili dancojot!
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

1. Jauna puiša kumeliņa
Pie mietiņa nesieniet;
Sieniet silā pie priedītes,
Lai skan sili dancojot!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

2. Jauni puiši, bandenieki,
Nesien zirga pie vītola;
Sien pie zaļa ozoliņa,
Lai rīb zeme dancojot,
Lai rīb zeme dancojot,
Lai dzird meitu māmuliņa,
Lai dzird meitu māmuliņa,
Ka barotis kumeliņš!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

3. Jauni zēni, nesienieti
Pie vītola kumeliņu!
Ved, bāliņi, dārziņāi,
Sien pie kupla rožu krūma,
Lai rīb zeme dancojot,
Lai trīc logi zvaigojot,
Lai izdzirž meitu māte,
Ka nāk tautas lūkoties!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Nesienati, jauni puiši,
Pie ozola kumeliņu,
Sien pie kupla vītoliņa,
Lai rīb zeme dancojot,
Lai rīb zeme dancojot,
Lai dzird meitu māmuļīte!
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

29757.

Jauni puiši zirgus jāja,
Aiz ausīm turēdami;
Lūgtin lūdzu meitiņām,
Lai dod lūka pavadiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29758.

Jaun, vīr', brameniš,
Par kumaļ' nebēdē:
Krāv' diž' vezamiņ',
Pret kalniņ' vilcenē.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

29759.

Jaunskungs mani pārzoboja,
Man nav laba kumeliņa.
Palaidām pa celiņu,
Kuŗš tad nu pirmais bij?
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

29760.

Jaunu puišu kumeliņi
Spīdēt spīd, vizēt viz:
Caur segliem saule lēce,
Iemaviem mēnestiņš,
Pavadiņas galiņā
Auseklītis norietēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29761.

Jēkabam divi staļļi
Pārdodamu kumeliņu.
Nopirks mans bāleliņš
Ar sīko sudrabiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

29762.

Jūdzat manu kumeliņu,
Lai es braucu, lai nebraucu,
Lai es braucu, lai nebraucu,
Lai danco kamanās!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

29763.

Kā tu zviedzi, kā spraušlāji,
Mans bērīti kumeliņš?
Vai tev trūka siena šķūņa,
Vai auziņu silītē?
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

29764.

Kad es jāju, kad es braucu,
Man tecēja kumelinis;
Kad es ņemšu līgaviņu,
Man dos meitu māmulīte.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

- 55 -

29765.

Kad es jāju pa laukiem,
Kalni, lejas trīcēt trīc;
Kad es jāju pa mežiem,
Priedes, bērzi locījās.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

29766.

Kad tu kāp segliņos,
Tad zirdziņu vien pietaupi,
Lai nisaka ciema meitas:
Tas nav lopu taupītājs!
Kas nav lopu taupītājs,
Tas nav sievas mīlētājs.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

29767.

Kādēļ mans kumeliņš
Sniegu svieda kamanās?
To darīja tīras auzas,
Mans agrais cēlumiņš.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29768.

Kaimiņami laba ķēve,
Man tā laba pātadziņa;
Sešas jūdzes lēkšus braucu,
Kā sukāt nosukāju.
232 [Talsos (Tl)].

1. Saiminieka gaŗa ķēve,
Mana gaŗa pātadziņ':
Sešas dienas divi jūdzes
Kā kamotu nokamoju.
3421 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29769.

Kālab manis kumeliņis
Tek pa ceļu spēlēdams?
Ik rītiņu līgaviņa
Tek ar auzu oderīti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

29770.

Kālabad es nevaru
Caur bajāra sētu jāt?
Vai man nava tāds kumeļis
Kā bajāra dēliņam?
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

29771.

Kalējiņu, bāleliņu,
Apkal manu kumeliņu,
Apkal manu kumeliņu
Tēraudiņa pakaviem,
Tēraudiņa pakaviemi,
Sudrabiņa nagliņām!
Meitu māte sagšas auda
Ledus kalna galiņā;
Kas gribēja klāti kļūti,
Lai kaldina kumeliņu.
Man bij kaltis un barotis,
Es varēju klātu kļūt,
Saskaldīju ledus kalnu
Deviņosi gabalos,
Uz devīta gabaliņa
Dancināju kumeliņu.
292 [Gliebavā (Lietuvā)].

29772.

Kalējiņi, bāleliņi,
Apkal manu kumeliņu!
Es tev došu sav' māsiņu
Par kumeļa kalumiņu.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

29773.

Kalējiņi, bāleliņi,
Apkal manu kumeliņu!
Es tev došu to naudiņu,
Ko vērts tavis kalumiņis.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

29774.

Kalējiņi, bāleliņi,
Apkal manu kumeliņu!
Es tev došu cimdu pāru
Par kumeļa kalumiņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

29775.

Kalpa puisi, bāleliņ,
Tavu labu kumeliņu!
Tev nāks pašas ciema meitas,
Kumeliņu lūkodamas.
1311 [Apē (Vlk)].

29776.

Kam bij man ogu dēļ
Locīt savu muguriņu?
Kam bij man meitu dēļ
Sviedrot savu kumeliņu?
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

29777.

Kam, brālīti, audzināji
Ābolainu kumeliņu?
- Tas, māsiņa, mans godiņis,
Kad es biju bandenieks.
190 [Kuldīā].

- 56 -

1. Kam, māsiņa, tu puškoji
Savas baltas villainītes?
- Tas, brālīti, mans godinis,
Kad es biju sērdienīte.
190 [Kuldīā].

29778.

Kam svārciņi Rīgā pirkti,
Tam klibo kumeliņš;
Man bij treju mātes austu,
Man tecēja dancodams.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

29779.

Kam tās meitas, kam tās rozes,
Kam tie bēri kumeliņi?
Mātēm meitas, meitām rozes,
Puišiem bēri kumeliņi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

29780.

Kam tie zirgi, kam tie rati,
Kam tas daiļš aizjūgums?
Puiša zirgi, puiša rati,
Puiša daiļš aizjūgums.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29781.

Kas kaitēja kumeļam,
Ka pa ceļu netecēja?
Viena vaina - auzu nav,
Otra - agris jūgumiņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29782.

Kas tur dimžē
Staļļa dibenā?
Saimnieka zirdziņš
Auziņas gaida.
Celies, saimniek,
Nes auzas zirgam!
216 [Ventspilī].

29783.

Kas tur spīd, kas tur žib
Mana brāļa sētiņā?
Zirga sedli, iemaviņi,
Mana brāļa cepurīte.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

29784.

Kauns kājām man ejot
Dubļainiem zābakiem;
Žēl naudiņas izdodot
Par labo kumeliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

29785.

Kaut man bijis šodieniņ
Vakarējs kumeliņš,
Es neliktu tautu meitu
Par celiņu pārtecēt.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

1. Kaut man būtu tas kumeļš,
Kas vakar, aizvakar,
Es nelaistu tautu meitu
Šķērs celiņu pārtecēt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

29786.

Kaut no Dieva nozalūgtu
Divu lietu, kā vajag:
Ceļam laba kumeliņa,
Mūžam vienas līgaviņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29787.

Ķēve ēda, ķēve dzēra,
Kumeļš zviedza pakaļā.
Ēd, ķēvīt, dzer,
Ķēvīt,
Iegādā kumeliņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29788.

Ķēvīt mana švilpastīte,
Tā zin' Rīgu, Tērbatiņu
[Jelgaviņu];
Jaunas meitas, zeltenītes,
Baznīciņas nezināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

29789.

Ķēvīt manu svilpastīt,
Trīs kumeļi vasarā!
Viens vilkam, otrs lāčam,
Trešs pašam arājam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29790.

Kleperis, delveris
Mans kumališu,
Saspēra brāļam
Dubultus vārtus.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

29791.

Ko, Dieviņ, tu domā?
Es domāju visu labu:
Es domāju zirgu jāt,
Netecēt kājiņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 57 -

29792.

Ko tā dara sīka nauda
Rūsēdama, pelēdama?
Sakaļam iemauktos,
Lai žvadzina kumeliņš!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Kur liksim sīku naudu,
Kad tā vairs netecēja?
Kaldīsim iemauktiņus,
Lai skandina kumeliņi,
Lai skandina kumeliņi
Sīkas naudas iemauktiņus.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

29793.

Ko tas man laba dara
Dūkanbēris kumeliņš?
Apēd manas tīras auzas,
Rausta stangu iemauktiņus,
Rausta stangu iemauktiņus,
Dauza kaltas kamaniņas,
Dauza kaltas kamaniņas,
Tramda manu līgaviņu.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

1. Ko tie man labu dara
Dulunbēri kumeliņi?
Rausta manus iemauktiņus,
Mētā manu līgaviņu.
224 [Kabilē (Kld)].

29794.

Ko, tautieti, tu darīsi
Ar to vienu kumeliņu?
Ko tu arsi, ko ecēsi,
Ko es braukšu brālīšos?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

29795.

Krāj, puisīti, sīku naudu
Pa vienam eidukam,
Lai varēji ziergu pierkt,
Labas kaltas kameniņas,
Lai varēji vizināt
Sav' raženu līgaviņu!
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

29796.

Kūlējiņi, malējiņi,
Tie gaidīja gaiļu laika;
Kumeliņu barotāji
Gaiļu laika negaidīja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)],
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29797.

Kumeļam baltas kājas,
Negribēja dubļu brist.
Brieni dubļus, kumeliņi,
Es tev kājas nomazgāšu:
Metu ortu Daugavā,
Mazgāj' kājas kumeļam.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

29798.

Kumeliņi baltkājīti,
Tev netīk dubļu brist.
Brien, kumeļ, nebēdā,
Es maksāšu bridumiņu:
Es tev došu tīras auzas,
Saulē pļautu ābuliņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

29799.

Kumeliņ baltsarīti,
Tu man kaunu padarīji:
Tev kājiņa paslīdēja,
Man nokrita cepurīte.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Bērīt manu kumeliņu,
Es tev auzu vairs nedošu,
Tu man kaunu padarīji
Zeltenīšu pulciņā:
Tev kājiņa paslīdēja,
Man nokrita cepurīte.
Kas godīga mātes meita,
Padod manu cepurīti;
Kas bij kāda vīzdegune,
Ne ar kāju nepaspēra.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

2. Kum'ēļ munu boltskareit [malnbēreit],
Tu man' kaunu padarēji:
Kur stuov'ēja jaunas m'eitas,
T'ev kuojeņa pasl'eidēje,
T'ev kuojeņa pasl'eidēje,
Man' nūkryta capureit'e.
Kur' gūd'eiga muotis m'eita,
Padūd' munu capureiti;
Padavus'e capureiti,
S'ēst ar mani komonuos,
S'ēst ar mani komonuos,
Byusi muna ļaudav'eņa,
Byusi muna ļaudav'eņa,
Myužam krakla d'ev'ējeņa,
Myužam krakla d'ev'ējeņa,
Myužam vītas taiseituoja.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

- 58 -

3. Trīs gadiņus audzināju
Stallī bēru kumeliņu,
Ceturtāi gadiņā
Priekš meitām dancināju.
Bērim kāja paslīdēja,
Man nokrita cepurīte.
Kas godīga mātes meita,
Tā padeva cepurīti;
Kas bij kāda vīzdegune,
Ne virsū neskatās.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

29800.

Kumeliņ baltkājīti,
Nedzer dūņu upītē,
Dzer manos bāliņos
Baltā koka silītē!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Nedzer, manis kumeliņis,
Neziedotu ūdentiņ',
Dzeri manos brālīšos
Baltāi kriju vācelēi!
224 [Kabilē (Kld)].

29801.

Kumeliņi baltsarīti,
Pārnes mani sētiņā!
Es tev došu tīras auzas,
Miglā pļautu āboliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

29802.

Kumeliņ baltspalvīt,
Tev tecēt, man sēdēt;
Tev tecēt gaŗu ceļu,
Man sēdēt kamanās.
190 [Kuldīā].

29803.

Kumelīt, delverīt,
Nelauž pušu iemauktiņus!
Nav brāļam sieva vesta,
Nav māsiņ' izgodīta.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

29804.

Kumeliņi kumeliņi,
Kur tu liki jājējiņu?
- Aiz kalniņa dūkstiņā,
Kam auzām nebaroja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 308 [Altenē (Seces pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

29805.

Kumeliņ kumeliņ,
Neēd manu labībiņu!
Nāks ziemiņa, tu gribēsi
Auzu sieku silītē.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

29806.

Kumeliņ kumeliņ,
Nu es tevi sabaroju;
Kad es jūgšu kamanās,
Teci, galvu grozīdams!
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

29807.

Kumeliņi kumeliņi,
Tu man goda devējiņš:
Kur stāvēja jaunas meitas,
Tu tecēji dancodams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29808.

Kumelīt lielnaudīt,
Tu man kaunu padarīji:
Tevē devu lielu naudu,
Pats tecēju kājiņām.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29809.

Kumeliņ lielvarīti,
Nelauz manu iemauktiņu!
Kad tev bija liela vara,
Man bij dārgi iemauktiņi.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Skrien pa ceļu, kumeliņi,
Nelauz manu iemaviņu:
Ne daudz manas sīkas naudas,
Ar ko citu kaldināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29810.

Kumeliņi zilsarīti,
Nāc manās rociņās!
Es tev došu tīras auzas,
Saulē pļautu āboliņu.
280 [Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)].

29811.

Kumeliņi zilsarīti,
Nāc manāsi rociņās!
Es tev došu auzas ēst,
Dzelzīs kājas kaldināšu.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

- 59 -

29812.

Kumeliņa barotāji,
Gaiļa laika negaidiet;
Gaiļa laika negaidiet:
Malējiņu žēlodams.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Kurs puisīts gaiļa klausa,
Nebrauc laba kumeliņa:
Gailīts dzied pusrītā,
Kūlējiņu žēlodams.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

29813.

Kumeliņš nozviedzās
Avotiņa lejiņā;
Jaunas meitas izdzirdušas:
Kuze kuze, kumeliņ!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29814.

Kumeliņu seglodams,
Piesegloju cīrulīti;
Tecēj' manis kumeliņis,
Kā cīrulis dziedādams.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ko, jauna būdama,
Es nedarīju:
Kājiņas audama,
Pieāvu cīruli,
Tas grezni dziedāja
Dancojot.
190 [Kuldīā].

29815.

Kungi brauc ar seši zirgi,
Es ar savu līku ķēvi,
Es ar savu līku ķēvi,
Paldariņi paldariņi!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

29816.

Kur tu ņēmi, tautu dēls,
Mana brāļa kumeliņu?
Es tecēju vārtu vērt,
Šķiet' bāliņu atjājam.
224 [Kabilē (Kld)].

29817.

Labāk mani māmuliņa
Ij auklēt niauklētu,
Kad nejāju laba zirga,
Netur' gudra padomiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

29818.

Labas dienas man pašami,
Kas manami kumeļam?
Pats es ēdu, pats es dzēru,
Kumeliņš kārti grauza.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29819.

Labi bija labiešam,
Lab' tecēja kumeliņš,
Grožus vien kustināja,
Kamanās sēdēdams.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29820.

Labi labi labiešam,
Lab' tecēja kumeliņš!
Kā tas labi netecēs,
Auziņām barojams?
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Kālabad labajam
Labi tek kumeliņš?
Met ābolu redelē,
Beŗ auziņas silītē.
206 [Kuldīgas apriņķī].

2. Labi labi labajam,
Labi tek kumeliņi:
Ik rītiņa līgaviņa
Tek ar auzu vācelīti.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

3. Labi labi labajam,
Labi tek kumeliņš.
Kā tam labi netecēs:
Div' māsiņas barotājas,
Sijādamas auzas deva,
Vētīdamas pelaviņas.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

29821.

Labi labi labiešam,
Lab' tecēja kumeliņš:
Man netek, nabagam,
I baltā saulītē.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

29822.

Labi labi labiešam,
Lab' tecēja kumeliņš;
Manas pašas bāliņam
Visu ceļu netecēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29823.

Labs kumeļis brālīšam,
Labs bij tautu dēliņam.
Iet man ceļu noraudzīt,
Kuŗš ņems mani vizināt.
Brālīts ņēma vizināt,
Žēl bij tautu dēliņam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 60 -

29824.

Ļaudis mani burvi sauca, -
Burvis mans kumeliņš,
Burvis mans kumeliņš,
Tas buŗ zemes gabaliņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

29825.

Laukā laidu kumeliņu
Kā pelēku vanadziņu;
Daudz bij darba māsiņām,
Līdz dabūja sētiņā.
216 [Ventspilī].

1. Mani bēri kumeliņi
Kā tauriņi bizenēja;
Darba bija māsiņām,
Līdz ievāķa sētiņā.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

29826.

Laukā laidu kumeliņu
Kā pelēku vanadziņu.
Pārskrej manis kumeliņis,
Sniega pītes mētādam.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

29827.

Laukā laidu kumeliņus,
Cits ražens, jo ražens,
Cits tecē dancādams,
Cits gāliņu grozedams.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

29828.

Lielīties lielījās
Lielmanīša kumeliņš:
Ne ēd auzu nevētītu,
Ne ābola nevietēta.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29829.

Līgaviņa, mātes meita,
Baro manu kumeliņu,
Cik iedama maltuvē,
Ieber auzas silītē.
190 [Kuldīā].

29830.

Mācies, manu kumeliņu,
Meitu nest pakaļā,
Ka var' citu rudentiņu
Nesāt manu līgaviņu!
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

29831.

Man bij sniedze audzējama
Aiz lielā dūņu purva;
Bij man bēri kumeliņi
Dūņu purva bridējiņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29832.

Man bij divi bēri zirgi,
Tas trešais itin melns.
Vienu devu kungam jāt,
Otru kunga sulaiņam,
Tas trešais man pašam
Līdzi jāt Vāczemē.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Man bij divi bēri zirgi,
Tas trešais itin melns.
Vienu devu kundziņam,
Otru kunga sulaiņam;
Ar trešo pats aizjāju
Zaļas birzes maliņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

29833.

Man guntiņas nevajaga,
Svešas zemes staigājot:
Man guntiņa līpenēja
Zem kumeļa kājiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29834.

Man zirdziņam zelta pieši,
Sudraboti iemautiņi,
Sedli spīd izrotāti
Ar zeltiņu, dimantu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

29835.

Man uzauga pucenīte
Zirgu staļļa galiņā;
Ik rītiņus skauģa māte
Gaŗām gāja šņaukādama.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Skudras pūli savilkušas
Zirgu staļļa pakaļā;
Gaŗām gāja joda māte,
Savus nagus knaipīdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

29836.

Mans brālītis bandenieks
Jāj ražanu kumeliņu:
Zīlēm segli, zied' iemaukti,
Ābolainis kumeliņis.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 61 -

29837.

Mans brāliņis klāvu taisa
Ozoliņa baļķītēm;
Vidā veda kumeliņu
Sudrabiņa iemaviem.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

29838.

Mans mazais kumeliņis
Daudz dažame žēl darīja:
Dižajame bajārame
Priekšā viene ritināja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

29839.

Manis mellis kumelinis
Pa poliskus izjājamis,
Pa poliskus izjājamis,
Pa poliskis seglojamis.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

29840.

Meitas mani klaini sauca,
Duķi manu kumelīnu;
Alus mani klaini dara,
Auzas duķi kumelīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

29841.

Meitas manu kumeliņu
Straujupē peldināja;
Brienu pats, brien kumeļš,
Mirka mani zābaciņi.
1311 [Apē (Vlk)].

29842.

Meitas, šķelmes, pievīlušas
Manu bēru kumeliņu:
Sakās auzas pabērušas,
Pabeŗ auzu pelaviņas.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

29843.

Meitiņām, māsiņām,
Devu savu kumeliņu,
Tās nedzēra brandavīna,
Baroj' manu kumeliņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

29844.

Mele mele tautu meita,
Saka bēri netekot;
Jūdzu bēri kamanās,
Bēris rikšus darināja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Mele mele tautu meita,
Sak' bērīti netekot.
Griez bērim bērza rīksti,
Bērīts rikšus darināja!
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Meli meli, tautu meita,
Sak' bēro netekot;
Bērīts rikšus darināja
Ir ar bērza žagariņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29845.

Melnajam kumeļam
Zvārguļaini iemauktiņi;
Zviedz kumeļi dancodami,
Skan zvārguļi rakstīdami.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29846.

Malnbēreitis kumēl'eņis
Boltejuom kuojeņuom,
Boltejuom kuojeņuom
Nagrib dubļu bridynuot.
Gon tu brisi pūru pūrus,
Ka es jimšu ļaudaveņu.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

29847.

Mellīts mans kumeliņš
Kā ūdens vagulīts;
Ne to devu kalpam jāt,
Ne kalpam apseglot.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mellīt, manu kumeliņu,
Kā ūdens vabulīt!
Tev' nedošu kalpam jāt,
Ne kalpam apsedlot;
Pats es jāšu, pats sedlošu,
Līgaviņu derēdams.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

29848.

Mellīts mans kumelīts
Kā ūdeņa vabolīte,
Pilla mute smalku dzelžu,
Tek, galviņu grozīdams.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

29849.

Meties, mans kumeliņ,
Pupu ziedu raibumā!
Nu es gribu šoruden
Meitu māti bildināt.
121 [Gulbenē (Md)].

- 62 -

29850.

Mīlēt mīl meitiņām
Mans mellais kumeliņš:
Sijādamas auzas deva,
Lasīdamas ābuliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

29851.

Zūrās jāju, Zūrās braucu
Ar pelēku kumeliņu;
Zūrās mani pašu grib,
Negrib manu kumeliņu.
216 [Ventspilī].

29852.

Nabadziņu bērniņam
Stalti tek kumeliņis.
Kad tu biji nabadziņš,
Kam tik staltu audzināji?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29853.

Naža naža tautu meita,
Man pakaļ tecēdama.
Es gan zinu, kāda naža,
Man bij labis kumeliņš.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

29854.

Na ar auzas sabaruoju
Sovu lobu kum'ēl'eņu:
Ar uorysku duobul'eņu,
Ar olūta iudisneņu.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

29855.

Ne vilciņis nepanāce
Mana stalta kumeliņa;
To tam dara tīras auzas,
Mans agrais cēlumiņš.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

29856.

Ne visiem labu braukt,
Ne visiem sabarot:
Tev, brāliņ, labu braukt,
Es, māsiņa, barotāja!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

29857.

Neba pieši, zābaciņi
Dīda manu kumeliņu:
Ik rītiņa līgaviņa
Ar auziņu oderīti.
224 [Kabilē (Kld)].

29858.

Nebēdāju, nebēdāju,
Ka palikšu pakaļā:
Jūdžu labu kumeliņu,
Ceļā draudzīt' i panāču.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

29859.

Nebēdāju, nebēdāju,
Ka paliku pakaļā:
Zinu ceļu, māku braukt,
Turu labu kumeliņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

29860.

Nedanco, kumeliņi,
Man zināma līgaviņa;
Lai dancoja tam puišam,
Kam vēl auga nezināma.
188 [(?)].

1. Danco mans kumeliņš
Uz pakaļas kājiņām.
Nedanco, kumeliņ,
Man zināma līgaviņa!
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

29861.

Nedzeŗ manis kumeliņis
Neziedotu ūdentiņu;
Metu mārku ūdenī,
Tad dzeŗ manis kumeliņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Metu mārku upītē,
Lai dzeŗ manis kumeliņš;
Simtu mārku krodziņā,
Lai dzeŗ mana līgaviņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29862.

Nikas mani nazynuoja,
Kam as v'eju puotadz'eņu.
As nūv'eju puotadz'eņu,
Kum'ēl'eņu dreizynuot',
Kum'ēl'eņu dreizynuot',
Ļaudav'eņu vyzynuot'.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

29863.

Nemiegoju, negulēju,
Kumeliņu barodams;
Ja miegoju, ja gulēju,
Kad aizjūdzu, netecēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 63 -

29864.

Nepiedošu, nepiedošu
Bērajam kumeļam,
Kam tas manu līgaviņu
Rāvienāi slapināja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

29865.

Netīk mane zems zirdzinis,
Netīk dubļu zābaciņi,
Netīk mane kaunu neste,
Labam ļaužu bērniņam.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

29866.

Nevienam tā nevaid,
Kā manam kumeļam:
Tīras auzas silītē,
Dzeltainīte sijātāja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29867.

Nevienam tāda zirga,
Kā manam bāliņam:
Iet galviņu grozīdams,
Iemauktiņus kodīdams.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

29868.

Nevienam tādi zirgi,
Kā manam bāliņam:
Brieža spalvu, lāča spēku,
Vanadziņa vieglumiņu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)], 251 [Smukās (Remtes pag. Tk)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nevienam tāda zirga,
Kā tam mūsu Jānīšam:
Lāča spalva, vilka spalva,
Vanadziņa mudrumiņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

29869.

Nevienam tautiešam
Nava tāda kumeliņa
Kā manam bāliņam:
Rakstītām krēpītēm.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

29870.

No Dieviņa izzalūdzu
Div' lietiņas raudādams:
Jāt man labu kumeliņu,
Augt maizītei tīrumā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29871.

Nosukāju, apdeķēju,
Laukā laidu kumeliņu,
Lai raugās jaunas meitas:
Bandenieka kumeliņš.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

29872.

Nule gribu puisīts būt,
Nule sevi darināt:
Nule pirku kumeliņu,
Zvārgulainus iemauktiņus.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Nu es gribu puisīts būt,
Nu iet piešus kaldināt,
Nu es pirkšu kumeliņu,
Zvārguļiem iemauktiņus.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Puisīts biju, puisēniņš,
Nu vēl vīrs taisījos,
Nu vēl pirku kumeliņu,
Zvārgulaiņus iemauktiņus.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

29873.

Ozols auga kalniņā
Dreijātām lapiņām:
Tā gribēja mans brālītis
Dreijāt savu kumeliņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Aiz kalniņa bērziņš auga
Dreijātām lapiņām,
Tur varēja jauni puiši
Dreijāt savus kumeliņus.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

29874.

Pārdod, tēvs, ko pārdod,
Vecās ķēves nepārdod:
Vecā ķēve atvedīs
Dancotāju kumeliņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29875.

Pārdod, tēvs, zirgu manu,
Segl', iemauktu nepārdod:
Segl', iemaukti sagaidīs
Cita laba kumeliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29876.

Pamazām es dzīvoju,
Pamazām Dievs palīdz,
Pamazām es aizjūdzu
Dancotāju kumeliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 64 -

29877.

Pasatais', kumeliņ,
Pret jaunām meitiņām,
Izplet platu cekuliņu,
Saglaud' gludu muguriņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

29878.

Pavāram pavārnīce,
Lai katliņš nepiedega;
Kučieŗam pātadziņa,
Lai tek līdzi kumeliņš.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

29879.

Pavaicāju tēviņam,
Kādu jūgšu kumeliņu,
- Jūdz, dēliņis, to kumeļu,
Kas iet stāvu dancodamis!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Pavaicāju tētiņam,
Kuŗu jūgti kumeliņu.
- Jūdz, dēliņi, kuŗu gribi,
Visi tavi kumeliņi!
Jūdz to pašu baltsarīti,
Tas tek, kājas rakstīdams.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Seši bēri kumeliņi
Uz akmini auzas ēda.
Pavaicāju tētiņam,
Kuŗu jūgšu kamanās.
- Jūdz, dēliņi, kuŗu gribi,
Visi tev piederēja!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

29880.

Pavasar zirgu pirku,
Sudrabiņu skaitīdams;
Ruden to tirgū vedu,
Vaŗa naudu saņemdams.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29881.

Pacel kāju, kumeliņ(i),
Papurini cekuliņu:
Pretim nāks meitu māte
Ar meitām dziedādama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29882.

Pieder pieši pie zābaka,
Pie labā kumeliņa;
Ļauna diena nepieder
Pie smuidrā augumiņa.
121 [Gulbenē (Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29883.

Piešim dūru kumeliņu,
Kam tas daiļi netecēja,
Kam tas daiļi netecēja
Pret to meitu māmuliņu.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

29884.

Pieci bēri kumeliņi
Uz akmini auzas ēda [sēja],
Lai pakavi nerūsēja
Aŗamāja zemītē.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

29885.

Pieci bēri kumeliņi
Aplokā spēlējās.
Prūšu kungi man vaicāja,
Kam tie tādi piederot.
Ne šādam, ne tādam,
Man pašam piederēja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Pieci bēri kumeliņi
Uz akmeņa auzas ēda.
Prūšu kungi brīnējās,
Kam tie tādi kumeliņi.
Tie nekādi kunga zirgi,
Tie bij manu bāleliņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

29886.

Pieci bēri kumeliņi
Uz akmeņa auzas ēda;
Visi pieci piederēja
Jaunajam bāliņam.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

1. Seši sirmi auzas ēda
Uz pelēka mētelīša;
Visi seši piederēja
Vecajam bāliņam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

29887.

Pelēks manis bāleniņis,
Melnu jāja kumeliņu.
Redz kur koši piederēja
Pelēks melna mugurāi!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

29888.

Pelni, pelni, kumeliņi,
Šo gaŗo vasariņu!
Uz rudeni kaldināšu
Tēraudiņa pakaviem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 65 -

29889.

Pirku zirgu pirkamo,
Bēru naudu beŗamo.
Ai Dieviņ, tu pats redzi
Manas naudas bērumiņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29890.

Pirc man, tēvis, sirmu zirgu,
Pirc pelēku mētelīti,
Lai es varu miglas rītu
Līdz vanagu lidināt!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29891.

Pirc man, tēvs, tādu zirgu,
Ka varēja seši braukt:
Tēvs ar dēlu, māt' ar meitu,
Es ar savu līgaviņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kai man beutu tej naudeņa,
Kas guļ jeuras dybynā,
As nūpērktu tuodu zyrgu,
Kur varēja sešūs braukt:
Tāvs ar dālu, muot' ar maitu,
As ar savu ļaudaveņu.
409 [Līksnas pag. D].

29892.

Prātiņš man šurp un turp,
Prātam vaļas nepaļāvu:
Prātiņš man uz meitām,
Uz labā kumeliņa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

29893.

Puiši, zirgus barojiet,
Negaidiet svētas dienas!
Zirgi siles grabināja,
Neskandina iemauktiņus.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

29894.

Puisīts saka uz manim:
Kam darini vainadziņu?
- Kam, puisīt, auzas sēji,
Kam baroji kumeliņu?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29895.

Puisīts savu kumeliņu
Kā puķīti darināja;
Sēd puisīts kumeļā
Kā meitiņa vaiņagā.
4 [Aijažos], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Puisīts savu kumeliņu
Kā vaiņagu darināja;
Kad uzkāpa mugurā,
Sēd kā meita vaiņagā.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

29896.

Puisīts savu kumeliņu
Kā puķīti darināja;
Tā darina jauna meita
Savu puķu vaiņaciņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

29897.

Pupu ziedu mans zirdziņš,
Baltu putu iemaviņi;
Tis bij labs Dieviņam
Apjāt manu rudzu lauku.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

29898.

Pupu zīdu man' zirdzeņš,
Jiuru putu īmaveņi;
Dīvam juot tū zirdzeņu,
Na munīm buol'eņīm.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

29899.

Pupu ziedu man zirdziņš,
Jūras putu iemauktiņi;
Visu mūžu lieli kungi
Ņem pret mani cepurīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29900.

Pupu ziedu man zirdziņš,
Linu ziedu cepurīte;
Kad es jāju par laukiem,
Sak' man' lielu bagatiru.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Pupu ziedu man zirdziņš,
Zirņu ziedu mētelīts;
Kad es jāju lielu lauku,
Šķiet man' lielu muižinieku.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29901.

Pupu zīdu man' zirdzeņš,
Zalta putu īmaveņi,
Boltu lynu grūžus vynu,
Sudobrā mārcādams.
Pyrma rūkas nūmozguoju,
Tod grūžuoju kumel'eņu;
Ka sādūs komonuos,
Grūžus vīn kustynuoju.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 66 -

29902.

Purvmalīša arājam
Dancotāja kumeliņš.
Kā tam bija nedancot,
Auziņām sabarots.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29903.

Puško, māte, to dēliņu,
Kas baro kumeliņu!
Pats tas būs puškots vīrs,
Barots viņa kumeliņš.
216 [Ventspilī].

29904.

Puškots vīris es uzaugu,
Baŗots manis kumelinis;
Es neņemšu līgaviņu,
Ja puškotas nedabūšu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

29905.

Puškots vīrs es uzaugu,
Barots manis kumeliņš;
Lūkos mani tautu meitas,
Lūkos manu kumeliņu.
190 [Kuldīā].

29906.

Puškots vīris es uzaugu,
Barots manis kumeliņis:
Māte mani appuškoja,
Tēvs baroja kumeliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29907.

Puškots vīris es uzaugu
Baŗots manis kumeliņis.
Tai ar bija mātei būt,
Kas man savu meitu liedza!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

29908.

Raksta māte, raksta meita,
Lielu ceļu nenoraksta;
Mani bēri kumeliņi,
Tie noraksta lielu ceļu,
Tie noraksta lielu ceļu
Ar savāmi kājiņām.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

29909.

Raudādama tautu meita
Glauda manu kumeliņu.
Vai es vien puisīts biju,
Vai man vien kumeliņš?
121 [Gulbenē (Md)].

29910.

Raudādama tautas skuķe
Glauda manu kumeliņ'.
Ej projām, tautas skuķe,
Man ir sava līgaviņ'!
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

29911.

Redz kur zēns, kam ir vara,
Kas varēja lielīties:
Pašam bēris kumeliņš,
Pašam tēva padomiņš.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

29912.

Redzu lāci gūļājam
Viņā ceļa maliņā:
Tautu dēla kumeļam
Pērnā spalva mugurā.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

29913.

Rīgā pirku melnu zirgu
Kaustītām kājiņām;
Tas man labs tumsā jāt,
Iejāt meitu mājiņā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

29914.

Rimts rimts tēva dēls
Sava tēva zemītē,
Rimti joza zobeniņu,
Rimti kāpa kumeļā.
216 [Ventspilī].

29915.

Sabaroju kumeliņu
Ar divām auziņām,
Nevarēju noturēt
Trim, četrām pavadām.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Nobaroju kumeliņu
Ar divām auziņām;
Nevarēju noturēt
Ar abām rociņām.
216 [Ventspilī].

29916.

Saderam, daugavieti,
Kuŗam māte meitu dos!
Tu sēdēji laiviņā,
Es labā kumeļā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 67 -

29917.

Zaglīts man i nozaga
Aķīlo kumeliņu;
Ir šodien kājām gāju
Tā zaglīša zagumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

29918.

Saka gudru tautu dēlu,
Nedod Dievs tās gudrības!
Visu dienu kumeliņu
Iemavos ēdināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29919.

Saka mani nemākam,
Sak' celiņu nezinām.
Zinu ceļu, māku braukt,
Turu labu kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

29920.

Zaļa zaļa rudzzālīte
Viņāpus Daugaviņas;
Kad varētu klāti tikt,
Ēdinātu kumeliņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

29921.

Saulīt' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimīte:
Man ielēca kumeliņš
Meitu rožu dārziņā.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

29922.

Saulīt' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimīte:
Man nojūdza tautu meita
Aiz kalniņa kumeliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

29923.

Saulīt' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimīte:
Man satrūka kumeļam
Zaļa zīda pavadiņa.
198 [Saldū].

29924.

Saulīt' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimīte:
Man satrūka zelta groža,
Kumeliņu dancinot.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

29925.

Saucat, vīri, kuŗš varēja,
Vilks rej manu kumeliņu!
Es būt' saucis, nevarēju,
Ar meitām dančus vedu.
224 [Kabilē (Kld)].

29926.

Šīm novada meitiņām
Nav maronu vainadziņu;
Mans brālītis appuškoja
Maronotu kumeliņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

29927.

Šķērsām ceļu, gaŗām
ceļu
Jauna puiša kumeliņš;
Kad ieņēma līgaviņu,
Ne pa ceļu netecēja.
1311 [Apē (Vlk)].

29928.

Šķelmīts mans kumeliņis
Ietek meitu ciemiņā.
Kumeliņa vainu saku, -
Mana paša gribēšana.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29929.

Šķelmīts manis kumeliņš
Manas lietas izkaisīja:
Cēsīs pīcka, Rīgā groži,
Valmierā iemauktiņi.
342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bērīt manu ripainīti,
Manu lietu kaisītājs:
Cēsīs groži, Rīgā pīpe,
Valmierāi iemauktiņi.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

29930.

Šķībi kaza ragus nesa,
Vai bij ziema, vai vasara;
Augstu melnis kājas cēla,
Vai bij kalts, vai nekalts
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

29931.

Sēju auzas, tās man auga,
Aug man bēri kumeliņi;
Sēju rozes, tās man auga,
Aug man skaista līgaviņa.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 1311 [Apē (Vlk)].

- 68 -

29932.

Sēju miežus, sēju rudzus,
Sēju auzas vairumāji,
Sēju auzas vairumāji,
Lai baŗoju kumeliņu.
224 [Kabilē (Kld)].

29933.

Seši jauni bandinieki
Jāj pa ceļu ziņģēdami;
Visiem sešiem sirmi zirgi,
Visiem stangu iemauktiņi.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

29934.

Seši sirmi kumeliņi
Par jūriņu pārpeldēja;
Trīs bij kalti, trīs nekalti,
Visi līdzi darināja.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

29935.

Seši sirmi kumeliņi
Uz akmiņa auzas ēda.
Ka tie būtu mūsu kunga,
Salaistum stallītē.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

29936.

Sīku kārklu žogu pinu
Gar baltaju āboliņu;
Tur ielaida svētu rītu
Svainīts savu kumeliņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

29937.

Sīvi suņi, lepni gani
Mana ceļa maliņā,
Es nevaru gaŗām tapt
Ar to biklu kumeliņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

29938.

Sijā auzas, tautu meita,
Dod maniem kumeļiem,
Gan jau viņi izskaitīs,
Cik auziņu silītē:
Piec' auziņas silītē,
Seš' dāboli redelēs.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

29939.

Sijādama auzas bēru
Bāleliņa kumeļam;
Brauc bāliņš kur braukdams,
Šur tecēja kumeliņš.
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

29940.

Siksniņām, sprādzītēm
Jauna puiša kumeliņš;
Kad noņēma līgaviņu,
Ne siksniņu, ne sprādzīšu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

1. Siksnītēm, sprādzītēm
Jauna puiša kumeliņš;
Kad paņēma līgaviņu,
Nav ne lūku pavadiņas.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29941.

Zili saŗi, basas kājas
Tautu dēla kumeļam.
Redz kur koši piederēja
Tēva bēŗu pulciņā!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

29942.

Simtiem tādu nedabuis,
Kā mēs duji jaunbrālīši
Pie jāšanas, pie braukšanas,
Pie kumeļu barošanas.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

29943.

Zirdziņ' manu i jūdzat,
Kumeliņu nejūdzat:
Zirdziņš mani i pavilka,
Kumeliņš nepavilka.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

29944.

Zirdziņ, tavu tuklumiņu,
Kur tu tāds barojies?
- Silē man tīras auzas,
Kārklēs baltais āboliņš.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

29945.

Zirgu stalli uztaisīju
Maltuvītes pakaļā;
Malt iedama, līgaviņa
Baro manu kumeliņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29946.

Sirma zirga māmulīte,
Nāc manā sētiņā,
Es tev došu tīras auzas,
Darīš' zelta redelītes!
216 [Ventspilī].

- 69 -

1. Sirmu zirgu māmulīte,
Nāc manēja sētiņā,
Es tev došu auzu sili,
Darīš' vieglas ragutiņas!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

29947.

Sirmi zirgi man aŗami,
Pelēkie ecējami;
Sirmiem devu tīras auzas,
Pelēkiem pelutiņas.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)], 226 [Kandavā (Tl)].

29948.

Sirmiņamu auzas devu,
Peliķamu pelutiņas.
Tāds sirmiņis auzas ēdis,
Tāds peliķis pelutiņas.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

29949.

Sirmīšam auzas devu,
Pelēčam pelaviņas,
Lai tecēja pelēcītis
Pa sirmīša pēdiņām.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

29950.

Sirmīšam auzas devu,
Pelēčam pelaviņas;
Tāpat tek pelēcīts,
Sirmītī lūkodams.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

29951.

Sirmīts mans kumeliņš
Dālderīšu mētātājs,
Līdz atvedu līgaviņu.
Dālderīšu lasītāju.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

29952.

Situ pīcku baložam,
Spalvas vien izputēja,
Kam tas manu kumeliņu
Celiņā satraucēja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

29953.

Skauģa bērni sasēduši
Manā vagas galiņā.
Atstājat, skauģa bērni,
Samīs manis kumeliņš,
Samīs manis kumeliņš
Tēraudiņa pakaviem!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29954.

Skauģa bērni sasēduši
Manā ceļa maliņā.
Eit' nostan, skauģa bērni,
Nebaid' manu kumeliņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

29955.

Skauģis man nevēlēja
Laba jāt kumeliņa.
Jāj, skaudēj, dadžu krūmu,
Es jāš' labu kumeliņu!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Skauģis man nevēlēja
Zirgu jāt pieguļā.
Jāj, skauģīt, dadžu krūmu,
Es ar zirgu pieguļā!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29956.

Skauģis mane nevēlēja
Labu jāte, labu braukte;
Es, skauģam špītēdams,
Ar pakaltu druvā gāju,
Ar pakaltu druvā gāju,
Ar zīļotu mežā brauču.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

29957.

Skauģis man nevēlēja
Labu jūgt kumeliņu.
Labu jūdzu, labu braucu,
Labu skaistu vizināju.
Skauģam acis izspārdīja
Pirmajā dūkstiņā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29958.

Skauģis manu kumeliņu
Apses šautru smidzināja.
Skauģim auga apšu birze,
Man aug bēri kumeliņi.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1. Skauģis man skaust gribēja,
Apšu koku smidzināja.
Ko var skauģis man darīt,
Ko manam kumeļam?
Pats es dzimis piektu rītu,
Kumeļš piektu vakariņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

29959.

Skauģis manus kumeliņus
Ik vakara rēķināja.
Piln' upīte sīk' akmiņu,
Rēķin' visus maliņā!
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

- 70 -

1. Skauģis manus kumeliņus
Ik vakara rēķināja.
Izrēķini upei olas,
Jūrmalāi smilšu graudus!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

29960.

Smiekla lieta, kauna lieta,
Man tekoti kājiņām!
Vai naudiņas man nevaid
Nopirkt laba kumeliņa?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

29961.

Smuks puisītis gauži raud
Zirgu staļļa galiņā:
Nav sedliņi, nav iemaukti,
Nav jājama kumeliņa.
Celies agri, gulies sebi,
Pelni sedlus, iemauktiņus,
Sev jājamu kumeliņu!
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

299611.

Sniedziņš sniga, putināja,
Laukē manis kumeliņš.
Griezies, manis kumeliņis,
Jel vītola ēniņē!
224 [Kabilē (Kld)].

29962.

Sniedziņš sniga, putināja,
Laukā manis kumeliņš;
Pārskrej manis kumeliņis,
Sniega pītes mētādams.
216 [Ventspilī].

29963.

Sniedziņš sniga, putenēja,
Laukā mans kumeliņš.
Ņem, māsiņ, baltu sagšu,
Apsedz manu kumeliņu!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sniegi sniga āriņos,
Laukā mans kumeliņš.
Ņem, tautiet, raibu deķi,
Apsedz manu kumeliņu!
Es tev došu sav' māsiņu,
Par kumeļa apsegumu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

29964.

Sniegi, vēji putināja
Ap to manu kumeliņu;
Vilku svārkus no muguras,
Sedžu savu kumeliņu.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

29965.

Sniga sniegis, putenēja,
Laukā bēri kumeliņi.
Eit', māsiņas, ielaižat
Jele govju laidarā!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

29966.

Znoti, draugi, sanāciet,
Padomiņu piedodiet,
Kuŗu ceļu man bij laisti
Ar bēraju kumeliņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

29967.

Zobenā, zābakā,
Tur tautieša lielībiņa;
Sūta kungs gaŗu ceļu,
Nava laba kumeliņa.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

29968.

Zodz, zaglīti, zirgu manu,
Laimi manu nenozagsi!
Man laimiņa palikuse
Pavedienas galiņāi.
367 [skat. 126. (Lejasciema pag. Vlk)].

29969.

Stāvi, manu kumelini,
Vidū staļļa apseglotis!
Mana jauna līgaviņa
Vidūi ciema saderēta.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

29970.

Stāvi stīvi, kumeliņ,
Lai es lēcu mugurā!
Te bij daudz jaunu meitu,
Kas uz mani raudzījās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29971.

Stāvu lēca, nozviedzās
Bāleliņa kumeliņš:
To darīja auzu sile,
Div' māsiņas mielotājas.
1311 [Apē (Vlk)].

- 71 -

29972.

Stāvu lēca, nozviedzās
Mans bērais kumeliņš:
To darīja tīras auzas,
Mans agrais cēlumiņš.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Stāvu slējas(?), nozviedzas
Mans labais kumeliņš.
To tam dara tīras auzas,
Mans labais kopumiņš.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

29973.

Stallī stalts kumeliņš,
Pašā staļļa dibinā;
Ciemā skaista līgaviņa,
Aiz ciemiņa ciemiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

29974.

Stalts bij mans kumeliņš,
Stalts es pats, jājējiņš;
Stundu pieši noskanēja,
No kumeļa nolecot.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

29975.

Sidrabiņa zīle dzied
Staļļa spāres galiņā.
Eita, puiši, veŗaties,
Stallī mazi kumeliņi!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Sidrabiņa zīle dziede
Staļļa spāres galiņā;
Stallī brūni kumeliņi
Sidrabiņa krēpītēm.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

29976.

Zviedzin zviedza bāliņam
Aŗamie kumeliņi;
Kungi vaļas vien neļāva
Darīt lielu tīrumiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29977.

Zviedzin zviedza bāliņam
Aŗamie kumeliņi,
Ar auzām sabaroti,
Ar smalko āboliņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

29978.

Svilpe irbe aiz Daugavas,
Traucē manu kumeliņu;
Tur palika zelta pieši,
Trīs dāldeŗu cepurīte.
24 [Lēdurgas draudzē], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

29979.

Tabaciņa pīpmaņam
Zili dūmi nokūpēja;
Purmalīša arājam
Dancotāja kumeliņš.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29980.

Tas bij labs kumeliņš,
Kas sviež sniegu kamanās;
Tas bij labs tēva dēls,
Kas var tādu nopelnīt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29981.

Tēvs man deva pulka naudas,
Lai es pirku līgaviņu,
Es nepirku līgaviņu,
Es nopirku kumeliņu.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

1. Tēvs man deva pulka naudas,
Lai es ņemu līgaviņu.
Es neņēmu līgaviņu,
Es nopirku kumeliņu;
Es nopirku kumeliņu
Kā ūdeņa burzgulīti;
Kad es kāpu mugurā,
Kā ūdenis līgojās.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

29982.

Teica māte savas meitas,
Līdz saulīti gulējušas;
Es teic' savu kumeliņu
Līdz saulīti nosvīdušu.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29983.

Teica māte savu meitu,
Es teic' savu kumeliņu:
Tas man tek no rītiņa
Līdz pašam vakaram.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

29984.

Tek vilciņis smilkstēdamis
Gaŗām manu kumeliņu;
Vilciņam kaula zobi,
Man tērauda kumeliņis.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

- 72 -

29985.

Tev tecēt, kumeliņ,
Man sēdēt kamanās:
Es pie tevis datecēju
I basām kājiņām.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29986.

Tec, bērīti, nebēdāji,
Es maksāšu tecējumu:
Par jūdzīti sieku auzu,
Par dui jūdzi puspūrīti.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

29987.

Tecēj' manis kumeliņis
Visu ceļu gana labi;
Ieraudzīja meitu ciemu,
Tek, galviņu grozīdams.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

29988.

Teci daili, kumeliņ,
Izpurini cekuliņu!
Priekšā nāk meitu māte
Ar meitām dziedādama.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

29989.

Teci, manu kumeliņu,
Ar lūciņa pavadiņu:
Slikti gadi, bargi kungi,
Nedrīkst ķēdes kaldināt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29990.

Teci, manu kumeliņu,
I ar lūka pavadiņu!
Kad paņemšu līgaviņu,
Tad es ķēdes kaldenāšu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

29991.

Teci, manu kumeliņ,
Liepu lapas braucīdams;
Kad ieraugi jaunas meitas,
Tec, galviņu grozīdams!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Teci, manu kumeliņ,
Liepu lapas braucīdams;
Kad ieraugi meitu māti,
Tec, galviņu grozīdams!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

29992.

Teci, manu kumeliņu,
Neskaties pavadā:
Man nebija sīkas naudas,
Ko pavadas kaldināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29993.

Teci, manis kumeliņis,
Simtu jūdžu dieniņā!
Es tev došu tīras auzas,
Saulē pļautu āboliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29994.

Tec ražani, kumeliņ!
Ražan' tevi audzināju,
Auziņām ēdināju,
Sidrabā kaldināju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

29995.

Teci rikšus, kumeliņ,
Neej, soļus skaitīdams:
Vai es tev auzas devu,
Pa vienai skaitīdams?
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē],
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29996.

Teci, teci, kumeliņi,
Nepiemini pavadiņu:
Visa mana tēva nauda
Pavadiņas galiņā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

29997.

Teci, teci, kumeliņu,
Tec pa ceļu dancodams,
Lai redzēja meitu māte,
Cik man daiļis kumeliņš!
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

29998.

Tīk kungam zelta nauda,
Tīk akmeņu istabiņa;
Tīk manam bāliņam
Tēva bēri kumeliņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

29999.

Trīs dieniņas mežā braucu,
Nekā laba nedabūju;
Ceturtā dieniņā
Dabūj' bēru kumeliņu.
71 [Drustos (Drustu pag. C)], 328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

- 73 -

30000.

Trīs dzelteni kumeliņi
No jūriņas izpeldēja;
Vienam bija zelta segli,
Otram zelta iemauktiņi.
Kam tie zelta segli bij,
Tas pieder māsiņai;
Kam tie zelta iemauktiņi,
Tas pieder brālītim.
224 [Kabilē (Kld)].

30001.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu.
Nevienami nesacīšu,
Kad es viņu kaldināšu.
Priekšā likšu tīru zeltu,
Pakaļā sudrabiņu.
Kad es jāju pa mežiem,
Visi meži spiguļoja,
Kad es jāju pa laukiem,
Visi lauki locījās.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu;
Ceturtāja gadiņāi
Aizvedīšu kaldināt;
Piektajāi gadiņāi
Pirkšu seglus, iemauktiņus;
Sestajāi gadiņā,
Tad es kāpšu mugurā.
Kad es kāpu mugurāi,
Visi meži norūcēja,
Visi meži norūcēja,
Visi lauki notrīcēja.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

30002.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu,
Cetortā gadiņā
Pirku sedlus, iemauktiņus.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

30003.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu,
Cetortāi gadiņāi
Ved' laukā dancināt.
Visi kungi man vaicāja,
Kur es tādu zirgu pirku.
Rīgā pirku, naudu devu,
Jelgavāi kaldināju,
Jelgavāi kaldināju
Ar sudraba pakaviem,
Ar sudraba pakaviemi,
Zeltītāmi nagliņām.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

30004.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu,
Ceturtā gadiņā
Vedu kājas kaldināt.
Daugavā peldināju
Zaļa vaŗa pavadā,
Saulītē nožāvēju,
Lai pakavi nerūsēja.
Es savam kumeļam
Ozoliņa stalli taisu,
Priežu duris, vaŗa grīdu,
Sudrabiņa redelītes.
Lepnis mans kumeliņš,
Neēd auzu nesijātu,
Neēd auzu nesijātu,
Ābuliņa nelasīta;
Es savam kumeļam
Dom' auziņas sijādamis,
Dom' auziņas sijādamis,
Ābuliņu lasīdamis.
Lepnis mans kumeliņš,
Nedzeŗ rāvas ūdentiņa;
Es savam kumeļam
Dom' avota ūdentiņu.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

30005.

Trīs gadīni ganos gāju,
Neko laba nedabūj';
Ceturtā vasarā
Dabūj' vasku ritenīt'.
Izdev' vasku ritenīt',
Dabūj' baltu dālderīt';
Izdev' baltu dālderīt',
Dabūj' brūnu kumelīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30006.

Tumsa nāca, tumsa nāca,
Es par tumsu nebēdāju:
Bij manam kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 74 -

1. Bij manami kumeļami
Zvaigžņu deķis mugurā;
Es varēju tumsā jāti
Kā pusdienas saulītē.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Lai tā tumsa, ko tā tumsa,
Man tā tumsa nekaitēja:
Vēl manam kumeļam
Spoži zelta iemauktiņi,
Spoži zelta iemauktiņi,
Sedziņš zelta maliņām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3. Tumsa nāce, tumsa nāce,
Es par tumsu nebēdāju:
Vēl manam kumeļam
Zvaigzņu deķis mugurā.
Es varēju tumsā jāt,
Kamēr zaļa gaisma ause,
Kamēr zaļa gaisma ause
Un sarkana saule lēce.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

4. Tumsa tumsa, kas par tumsu,
Es par tumsu nebēdāju;
Tumsajā vakarā
Es pārvedu līgaviņu:
Bij manami kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā,
Zvaigžņu deķis mugurā
Līdz pat kāju galiņam.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

30007.

Tumsa tumsa. liela tumsa,
Es par tumsu nebēdāju:
Kaltis manis kumeliņš,
Kājām šķīla uguntiņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

30008.

Tumsa tumsa tā naksniņa,
Es par tumsu nebēdāju,
Es apkalu kumeliņu
Zeltītiem pakaviem.
18 (Meņģelē).

30009.

Turi, turi, valdi, valdi,
Bāliņ, savu kumeliņu;
Ja nevari noturēt,
Sauc māsiņu palīgā!
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

300091.

Ūjā velns, ūjā velns,
Trīs uz viena zierga jāj:
Juris jāja, Jānis jāja,
Vēl trešais Miķelīts!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

30010.

Uz māsiņas pajautāju,
Kādu pirkt kumeliņu.
- Pirc, brālīt, baltskarīti,
Tas tev skaisti piederēja!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30011.

Uz tā mana kumeliņa
Ūdens lāse nestāvēja:
Pats es savas staļļa durvis
Ik rītiņus virināju.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ūz tā mana balta vepŗa
Ūdens lāse nestāvēja:
Es pats savas cūku durvis
Ik rītiņus virināj'.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

30012.

Uz tā mana kumeliņa
Ūdens lāse nestāvēja:
To darīja auzu sile,
Āboliņa redelītes.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30013.

Uz tā mana kumeliņa
Ūdens lāse nestāvēja:
To darīja tīras auzas,
Mans agrais cēlumiņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

30014.

Uz tā mana kumeliņa
Ūdens lāse nestāvēja.
Vai tā bija mana laime,
Vai tā manas līgaviņas?
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

1. Vai bij mana paša laime,
Vai bij manim Dieviņš devis:
Uz bēraja kumeliņa
Ūdens pile nestāvēja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30015.

Vai es vieni puisīts biju,
Vai man vieni kumeliņis?
Uz maniem meitas krita
Kā uz ogu vācelīti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 75 -

1. Vai es vien meita biju,
Vai man vien vaiņaciņis,
Vai man vien piederēja
Tie ražani tēva dēli?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

30016.

Vai tādēļ ne puisīts,
Kad tēva man nebij?
Vai tādēļ es nejāju
Dancotāju kumeliņu?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30017.

Vai tas manis kumeliņš
Spēles naudu vien maksā?
Maksā manis kumeliņš
Pāri simtu gabaliņ';
Maksā mana braucējiņa
Pāri zelta gabaliņ'.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

30018.

Vai tas vien kunga dēlis,
Kas jāj kunga kumeliņu?
Manas pašas bāleliņis
Pats jāj kunga kumeliņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 121 [Gulbenē (Md)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

1. Vai tie visi kunga dēli,
Kas tos kunga zirgus jāj?
Tādus zirgus kungi jāja,
Tādus mani jau(n)brālīši.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

30019.

Vai tie vien tēva dēli,
Kas jāj daiļus kumeliņus?
Kalpa puiši, bandinieki
Vēl daiļākus dancināja.
110 [Cēsīs].

30020.

Vai tu traka, tautu meita,
Kumeļame šautru svieda!
Nebūt' manis kumeliņis,
Kas pūriņu vizinātu?
226 [Kandavā (Tl)].

30021.

Var pazeit lelmaneiti,
Lelmaneiša kumeleņu:
Naād auzu navēteitu,
Nadzer pūra iudisn'eņa.
418 [Dagdas pag. D].

30022.

Vienu vietu kundziņš jāja
Ar maniem bāliņiem:
Labs zirdziņš kundziņam,
Labs manam bāliņam.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30023.

Ventinieku meitu dēļ
Slīka manis kumeliņš;
Pilni krauļi piesēduši
Ventinieku zeltenīšu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

30024.

Vecajam tēviņam
Divi sirmi kumeliņi;
Būt' viņš manim vienu devis,
Es būt' viņa meitu ņēmis.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

30025.

Vecajam tēviņam
Divi sirmi kumeliņi;
Es gribēju vienu pirkt,
Nevar' naudas saskaitīt.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

30026.

Veci puiši bandinieki
Sirmus zirgus vien baroja,
Sirmus zirgus vien baroja,
Vecas meitas vien precēja.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

30027.

Vilkam kliedzu, vilkam saucu,
Šķitu vilku lūrējot:
Tautu dēla kumeļam
Pērnā spalva mugurā.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

30028.

Vilciņu, brālīti,
Kod kunga zirgu,
Nekod kalpiņa
Kumeliņu!
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

30029.

Vilciņš kauca siliņā,
Kalpa ķēves gaidīdams.
Kauc, vilciņi, vai nekauc,
Kalpam ķēve maciņā!
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

- 76 -

1. Suņi rēja, vilki kauca,
Kalpa ķēvi gaidīdami;
Kalpa ķēve gudra bija,
Ielec kalpa kabatā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

30030.

Vilciņš manis brāleliņis,
Tas man ļauna nedarīja:
Man rociņas nosalušas,
Viņš nojūdza kumeliņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

30031.

Vilciņš manu kumeliņu
Aiz kalniņa barot veda;
Pats baroja, pats apēda,
Es paliku kājiņām.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

1. Man, nabaga puisēnam,
Liela skāde šovasar:
Vilciņš manu kumeliņu
Pa gŗaviņu izganīja;
Pats ganīja, pats apēda,
Man jāteka kājiņām.
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

30032.

Vilciņš manu kumeliņu
Kārklenāje šmukšināja;
Vilkam devu svina lodi,
Jāju savu kumeliņu.
224 [Kabilē (Kld)].

30033.

Vilciņš saka tecēdams:
Gaļas gribas, gaļas gribas,
Vai tu aklis neredzēji,
Kur stārosta kumeliņš?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

1. čigāns saka raudādams:
Gaļas gribas, gaļas gribas!
Vai tu aklis neredzēji,
Balta kaza rudzzālē?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Vilciņš kauca purviņā,
Kalpa ķēves gaidīdams.
Vai tu aklis neredzēji,
Kur baroti kunga zirgi?
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

30034.

Visas ciema zeltenītes
Glauda manu kumeliņu.
Vai es vien puisīts biju,
Vai man vien kumeliņš?
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

30035.

Visi mani kumeliņi
Sīkajām podziņām;
Kad palaižu celiņā,
Visi meži atskanēja.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

1. Visi mani kumeliņi
Sīkajāmi podziņām;
Kad es jāšu sievas ņemti,
Visi meži nodrebēs.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30036.

Vizi, vizi, atmatiņi,
Sudrabiņa lapiņām!
Tā viz manis kumeliņis
Sudrabiņa lāsītēm.
190 [Kuldīā].

30037.

Visu naudu i atdevu
Labajā kumeļā;
Kad uzkāpu kumeļā,
Visas bēdas i aizmirsu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30038.

Cauri jāju caur upīti,
Naudu metu ūdenī,
Lai dzeŗ manis kumeliņis
Naudas pirktu ūdentiņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30039.

Cielaviņa ceļu tek
Sasukātu cekulīti;
Tā gribēja mūs' brālīši
Sukāt savus kumeliņus.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

30040.

Ciema tēvam labi zirgi,
Mūs' tēvam vēl labāki;
Mūsu tēva kumeliņi
Guni šķīla tecēdami.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30041.

Cieti jūdzu, daiļi braucu
Dārgas naudas kumeliņu,
Lai palika tautu meita
Pakaļāi raugoties.
188 [(?)].

- 77 -

30042.

Celies agri, kunga puisi,
Baro kunga kumeliņu:
Kundziņš brauca simtu jūdzu
Vienas reizes jūgumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

30043.

Celies, māte, cel dēliņu,
Lai baroja kumeliņu,
Lai kauniņu nedabūja
Pie tām ciema meitiņām!
226 [Kandavā (Tl)].

1. Pati māte nobaroja
Sava dēla kumeliņu,
Negribēja savu dēlu
Pakaļā paliekam.
224 [Kabilē (Kld)].

30044.

Cik pavēru staļļa durvis,
Tik pacēļu cepurīti:
Mani bēri kumeliņi
Kājas vieni darināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Datecējs staļļa durv's,
Nosaņēmu cepurīti,
Redzu savu kumeliņu
Vidū staļļa dancojot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30045.

Citi puiši lielījās
Staltas ņemt līgaviņas.
Dod, Dieviņ, man nopirkt
Jele staltu kumeliņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30046.

Citi puiši pītes pina,
Es baroju kumeliņu;
Bērzā man pītes auga,
Liepā segli, iemauktiņi.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Citi puiši pītes pina,
Es baroju kumeliņu.
Ko līdz pītes, ko iemaukti,
Kad nav daila kumeliņa.
Man pītītes bērzā auga,
Liepā auga iemauktiņi.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

30047.

Citi puiši pīckas vija,
Es baroju kumeliņu.
Ko jūs, puiši, pīckāsiet
Nebarotu kumeliņu?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

30048.

Citi puiši pīckas vija,
Es baroju kumeliņu;
Man tecēja kumeliņš
I ar bērza žagariņu.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 121 [Gulbenē (Md)], 202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)],
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)], 318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)],
412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

30049.

Citi puiši pīckas vija,
Es baroju kumeliņu;
Citi pīckas šmīkstināja,
Es grožiņu kustināju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 424 [Barkavas pag. Rz].

1. Citi puiši pīckas vija,
Es baroju kumeliņu;
Iesasēdu kamanās,
Grožus vien kustināju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Citi puiši pīckas vija,
Es baroju kumeliņu;
Citiem puišiem pīckas plīšk,
Man tek stalti kumeliņš.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

30050.

Citi puiši sienu pļāva,
Es gulēju aizkrāsnē;
Man bij tāds kumeliņš -
Ziemu grauza žagariņus.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

30051.

Cits vīrs savu sievu teica,
Cits teic savu kumeliņu.
Ko, māmiņa, es pateikšu,
Ne man sievas, ne kumeļa?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

51102.

Oi oi oi voi voi voi,
Kaidu kryudu kumeļš dora!
Sīku meida, auzas ād,
Dauza koltas kamaniņas.
168 [Kalupes D].

51103.

Ai bērāje kumeliņ,
Basajam kājiņam!
Ielēca pelce
Brālīša sēte.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

- 78 -

51104.

Vai Dīviņ, vai Laimiņ,
Kū es beju sarībus';
( Kū es beju sarībus',)
Tik jauna dzeivuodama?
Ni man gūvu slaucamūs,
Ni kumeļu braucamūs.
503 [Višķu D].

51105.

Ai ai vīra tēvs,
Tav' sūdainu kumeliņ'!
Kam dēliņus guldināj(i)
Līdz saulītei gubenī?
119 [Gaujienas Vlk].

51106.

Ai puisīti, tēva dēliņ,
Kam nekopi kumeliņu?
Kumeliņa staļļa duris
Aizvakari virinātas.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

51107.

Ai puisīti, ai puisīti,
Kāds bij tavis kumeliņš?
Dulnu bēris kumeliņš,
Baltajām kājiņām.
339 [Raņķu Kld].

1. Ai puisīti, ai brālīti,
Kāds bij tavis kumeliņš?
Dulin bērs, baltu pieri,
Basajām kājiņām.
112 [Ezeres Kld].

51108.

Ak tu knauķi, jauno brāli,
Tavu daiļu augumiņ' [kumeliņ'?]!
Tek, kājiņas kapādams,
Tek, galviņu grozīdams [kratīdams].
452 [Užavas (Zīras) Vp].

51109.

Ak tu šeļma, tautu dēlsi,
Tavu staltu kumeliņ(u)!
Es pie tevis gan neietu,
Nebūt' laba kumeliņ(a).
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

51110.

Ak tu syla vuovereiti,
Kam traucēji kumelenu?
Man izgais(a) cadra jūsta,
Skaista caunu capureite.
326 [Preiļu D].

51111.

Aiz upītes bērzi auga
Dzeltenāmi lapiņām;
Tur ēd dienu, tur ēd nakti
Bandenieka kumeliņ(š).
40 [Basu (Bases) Azp].

51112.

Aizvakar as satiku
Vīzdaguni tautu meitu;
As gribēju bildināt,
Slējās stuovu kumeliņš.
242 [Lubejas Md].

51113.

Aiz važiņām noturēju
Bāleliņa kumeliņu,
Lai tas cauri nepatek,
Lai nedara žēlab(iņ)as.
241 [Lubānas Md].

51114.

Danco manis kumeliņis,
Pavadēje stāvēdams.
Es aiz prieka nevarēju
Mugurāje nosēdēt.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

51115.

Anniņai, Grietiņai
Laidarā raibaļiņ(a);
Miķīšam, Pēcīšam
Pļavā danco kumeliņš.
597 [Valmieras apr.].

1. Aniņai, māsiņai,
Rokā puķu vaiņadziņš;
Jānīšam, brālīšam,
Stallī bēris kumeliņis.
605 [Skolas].

51116.

Apaunieti man kājiņas,
Es apaušu kumeļami;
Es varēju nakt' mežā braukt,
Man guntiņas nevajag:
Man guntiņa plīvināja
Zem kumeļa kājiņām.
545 [Krustpils D apr.].

- 79 -

51117.

Apauniet man kājiņas,
Es apaušu kumeļam;
Tad sakāt manu laimi,
Ka laimītes nedabūju.
198 [Krustpils D].

51118.

Apkaustēju kumeliņu
Sudobra i pokovim,
Lai varātu tautuos juot,
Tautu meitas kairinuot.
389 [Silajāņu Rz].

51119.

Ar īlūkim tautu meita
Apsedz munu kumeleņu;
Ka es patis nameilēju,
Lai meil munys kumeleņš.
326 [Preiļu D].

51120.

Ar meitām malti gāju,
Miltus bēru skotelē;
Meitiņām lieli prieki,
Man dancoja kumeliņš.
378 [Seces Jk].

51121.

Ar sirmīti Rīgā braucu,
Ar pelēci pavadīju.
Sirmīšam auzas devu,
Pelēčam pelaviņas;
Pelēcīts putināja
Par pelavu devumiņu.
90 [Drustu C].

51122.

Atsaraunat, skauģa bērni,
Samīs manis kumeliņis;
Samīs manis kumeliņis
Tēraudiņa pakavāmi.
355 [Rucavas Lp].

51123.

Es iejūdzu brālīšam
Kā gailīti kumeliņ(u).
Lai tek manis kumeliņš
Kā gailītis dziedādams.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51124.

Apkal, bāliņ, kumeliņu
Sudrabiņa pakaviem!
Kad tu brauksi uz meitām,
Pakaviņi vien skanēs.
358 [Rugāju Abr].

51125.

Apkalu kājiņas,
Iedzinu nagliņas,
Sudraba nagliņas,
Zeltpakaviņas.
112 [Ezeres Kld].

51126.

Apkaustēju kumeliņi
Tāraudiņa pokovim,
Lai jis maņ zemi školda
Da boltim akmeņim.
Tam akmiņam guņs nav,
Myusu puišim pravdis nav.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

51127.

Ai Dīveņi, tāvs ar muoti,
Nyu es braukšu garu ceļu;
Nyu es braukšu garu ceļu
Nasukuotu kumeliņu!
Grīžu ceļa maleņā,
Lai sukuoja žagareņi.
35 [Baltinavas Abr].

51128.

Augsti kolni, klajas pļovas,
Tī ganeiba loba beja.
Maņ vuškeņis vuspalākys,
Sovys māmeņis navā;
Maņ zirdzeņi kai iudreiši,
Uotri skrāja kai putneņi.
182 [Kaunatas Rz].

51129.

Auzas devu sijādama,
Āboliņu kratīdama;
Nu tev jāēd purva zāle,
Jādzeŗ rāvas ūdentiņis.
520 [Zvārdes Kld].

51130.

Auču auču, viču viču
Man deviņi kumeliņi:
Trīs bij bēri, trīs ripaiņi,
Trīs basām kājiņām;
Trīs es aru, trīs ecēju,
Trīs es devu brālītim.
398 [Skrundas Kld].

51131.

Bojuoram, kundziņam,
Nava taida kumeliņa
Kai munim bruoleņim, -
Rakstītom krēpītem.
389 [Silajāņu Rz].

- 80 -

51132.

Balta gāja gatuvīte,
Ievas ziedu piebirusi.
Vai tādēļ es nevaru
Cauri laist kumeliņu?
198 [Krustpils D].

51133.

Baltus linu grožus viju
Melnajami kumeļam;
Cik grožiņus kustināju,
Tik dancoja kumeliņis.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

51134.

Boltu linu grūdis veju
Savam bāram kumeļami,
Lai tis muns kumeliņš
Kuo sudrabis leigajās.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

51135.

Bāleliņ bāleliņ,
Māsa tek kājiņām!
Lai tek māsa kājiņām,
Kam kumeļu nebaro.
211 [Ļaudonas Md].

51136.

Buoliņam zalta zyrgi,
Dimantiņa pokovim.
Ek, ar tīm labi braukt,
Tautiņom ruodētīs!
35 [Baltinavas Abr].

51137.

Bar man tāvys, bar māmeņa,
Kam puorskrēju kumeleņ(u);
Nalel' syla gabaleņ(u)
Pavež' cīma dzaltoneit(i).
Nu Klindžiņu da Pīneņim
Puorvež' Klindžim Vyrskys mjait(u).
326 [Preiļu D].

51138.

Baro sirmi, baro bēri,
Abi tēva kumeliņi.
Kad tu gadu vecāks būsi,
Tad tev māte svārkus šūs.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

51139.

Barojam mēs, māsiņa,
Tautu dēla kumeliņu;
Skujas, priedes auziņās,
Sila viršņi ābolā.
241 [Lubānas Md].

51140.

Bēri zirgi, pelēķīši,
Tie tētīna kumelīni;
Bēri zirgi auzas ēda,
Pelēķīši pelus ēda.
39 [Bārtas Lp].

51141.

Bērīšami, kumeļami,
Kokļu stīgu iemauktiņi;
Kokļu stīgu iemauktiņi,
Zaļa zīļu pavadiņ(a).
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

51142.

Bērīts mans kumeliņš,
Baltas maizes arājiņš;
Es tam devu auzu sieku,
Āboliņa nesumiņ(u).
473 [Veclaicenes Vlk].

51143.

Bērīts manis kumeliņš
Veiklajāmi kājiņām;
Mani veda tautiņās
Pie bagātas tautu meitas.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

51144.

Bērīt, manu kumeliņu,
Iesim abi Vāczemē!
Vācu meitas lepnas meitas,
Tās ar mani nerunāja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

51145.

Bērīts manis kumeliņis, trarallala-a,
Es tev auzas vairs nedošu, traridirallallā,
Tu man kaunu padarīji, trarallala-a,
Lielā ļaužu pulciņā, traridirallallā:
Es gribēju mājās jāti, trarallala-a,
Tu nometi cepurīt', traridirallallā!
355 [Rucavas Lp].

51146.

Bērziņam loki zari,
Nenes manu vaiņadziņu;
Tautiešam mazs bērītis,
Nenes manu augumiņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

51147.

Bej man bārs kumeliņš
Pazeltētim krēpju golim,
Ni es devu kolpam jyugt,
Ni kolpam apsadluot.
358 [Rugāju Abr].

- 81 -

51148.

Bija man, bija man
Treju tēvu bagātīb(a):
Astru sagli, bobra kājas,
Teteriskis jājējiņš.
241 [Lubānas Md].

51149.

Bij man labi tumsā braukt,
Priekšā šķīla uguntiņu:
Bij manam kumeļam
Sudrabiņa pakaviņi.
374 [Sātiņu Kld].

51150.

Brālīt, tavu kumelīnu,
Sudrabīna lāsītēm!
Tas bij labi tumsā jāt,
Līdz uzlēca mēnestīnis.
39 [Bārtas Lp].

51151.

Brālīt, tavu kumeliņu,
Sudrabiņa lāsītēm!
Tur sēdēja tautu meita
Kā sarkana brūklenīte.
546 [Kuldīga Kld apr.].

51152.

Brālīts savu kumeliņu
Sēja sētas maliņā;
Sēja sētas maliņā
Pie kuplā ozoliņ'.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

51153.

Bij man lepnis kumeliņis,
Nedzeŗ rāvas ūdentiņa.
Es savam kumeļam
Devu avota ūdentiņu.
224 [Lielvārdes Rg].

51154.

Braucu dienu, braucu nakti,
Priedes rīkste rociņā.
Nī drīkstēju vīram sist,
Nī kumeļa drīzenāt.
99 [Dzelzavas Md].

51155.

Brauciņ braucja augstys ļaudis,
Zvīdziņ zvīdza kumeleņš.
Dzeļžim kuojas kaldynuotys,
Auzeņom sabaruotis.
389 [Silajāņu Rz].

51156.

Žebers brauca žagaros,
Ar tiem vaska vāģīšiem,
četri sirmi kumeliņi,
Pieci vaska ritenīši.
241 [Lubānas Md].

51157.

Bur, borīti, nenoborsi
Manu daiļu kumeliņu!
Kad cirtīšu ar zobeni,
Zili dūmi nokūpēs.
477 [Vecpils Lp].

51158.

Būtu mana līgaviņa
Kumeliņu baŗotāja,
Kad tā ietu naktsvidū
Uz avotu ūdens smelt!
378 [Seces Jk].

51159.

Caur Rinds ciem es nejāj
Bez tēraud zobentiņ;
Rinds ciema vec puiš
Baida manu kumeliņ.
329 [Popes Vp].

51160.

Cauri jāju ābeļbierzi
Nesukātu kumeliņ'.
Tav, ābele, sīki zari,
Sukā manu kumeliņ'!
40 [Basu (Bases) Azp].

51161.

Caļas irbe svelpeidama,
Traucej tautu kumeliņu;
Kaustīts tautu kumeliņš
Reibej tāva pagalmiņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

51162.

Cepurīti vien pacēlu,
Kūtes durves pavērdams,
Redzu savu kumeliņu,
Pa kūts iekšu dancojot.
378 [Seces Jk].

51163.

Citi puiši pīckas vija,
Es baroju kumeliņu;
Citiem puišiem netecēja
I ar pīcku pīckājot,
Man tecēja kumeliņš
I ar bērza žagariņu.
322 [Praulienas Md].

- 82 -

51164.

Cyti puiši peickas veja,
Es baruoju kumeliņu;
Cyti puši ar peickom,
Es ar lobu kumeliņu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

51165.

Cyti puiši peickes veja,
Es baruoju kumēliņu.
Ka man lobs kumēliņš -
Peicka ceļa maliņā.
89 [Dricēnu Rz].

51166.

Citi puiši pīckas vija,
Es baŗoju kumeliņu:
Uz tā mana kumeliņa
Ūdens lāse nestāvēja.
545 [Krustpils D apr.].

51167.

Citi puiši grožus vija,
Es baŗoju kumeliņu;
Citi puiši mežā brauca,
Es no meža atpakaļ.
378 [Seces Jk].

51168.

Cieti, brāļi, sedlojati
Manu ceļa kumeliņu:
Daža siekste man lecama,
Daža manam kumeļam;
Daža laba mātes meita
Man' celiņā bildināja.
355 [Rucavas Lp].

51169.

Cīrulīti, mazputniņ,
Negul' ceļa maliņā;
Negul' ceļa maliņā,
Nebaid' manu kumeliņ'!
328 [Pociema Vlm].

51170.

Ciuceņ, muna ļaudaveņ,
Kam tu maņa naklausēj?
Kam najyudzi tuo zirdzeņa,
Kurs nagula dyuneitī.
143 [Jāsmuižas D].

51171.

čīkstēt čīkst liepas segli,
Kumeliņu seglojot;
Tā lai čīkst seglotājs,
Kas bez laika apsegloja.
560 [Rīga ].

51172.

Daldar siermu munu kumeļ,
Kū tu maņ loba dori?
Apēd muņas teiras auzas,
Spūļei munu ļaudaveņu;
Spūļei munu ļaudaveņu,
Sadauz' dzeļža kamaņeņas.
576 [Varakļāni Rz apr.].

51173.

Dancā bēris kumeliņis
Uz novada robežām,
Gribēj' mani ielustēt,
Lai es kāpu mugurā.
Es bij meita, es bij gudra,
Es nekāpu mugurā.
40 [Basu (Bases) Azp].

51174.

Doncuot laidja kumeliņš
Ar tārauda pokovim;
Uz akmiņa guni šķēļa,
Ar jū varēj tymsā braukt.
604 [Dažādi iesūtītāji].

51175.

Dedz uguni, kam vajag,
Man ugunis nevajag:
Mana paša līgaviņa
Zvaigžņu deķu audējiņa.
374 [Sātiņu Kld].

51176.

Deviņi godi (es) ganēju
Bruoleliņa kumeliņu.
Aizjyudzi man, bruolīti,
Da deveitu kumeliņu.
170 [Kapiņu D].

51177.

Div bolūži paltī dzēŗa,
Izdzāruši plidzynuoja;
Div siermeiši auzas ādja,
Sagrīztom mugorom.
605 [Skolas].

51178.

Div irbītes blakām tek,
Nesukātas cekuliņas;
Div puisīši ceļu jāja,
Nesukāti kumeliņi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 83 -

1. Div ierbites ceļe tek,
Nesukāti cekuliņ';
Div saimnieka dēli brauca,
Nesukātis kumeliņis.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51179.

Divi sirmi kumeliņi,
Izkapātas pakaļiņas.
Ne tos deva Iršim braukt,
Ne Jūdelim apsedlot.
96 [Durbes Lp].

51180.

Divi stundas kājas āvu,
Trešo jūdzu kumeliņu,
Ceturtā stundiņā
Tad vēl grožus kustināju.
212 [Launkalnes (Brantu) C].

51181.

Diž meit, resn cisk,
Ne Piltan nezine;
Ķēvīt man svilpastit,
Tā zin Rīg i Jelgav.
518 [Zlēku Vp].

51182.

Dīviņš juoja lobu zyrgu,
Man sacēja lobu juot.
Boltu lynu grūžus vynu,
Sudobriņī mārcādama,
Tod grūžuoju kumeliņu.
605 [Skolas].

51183.

Dūmojam, guodojam,
Kas aiz kalna velejās?
Jaunič brauc, jaunič brauc,
Syt ar vāzu kumeļeņ.
389 [Silajāņu Rz].

51184.

Draņķējat mani pašu,
Sprādzējat kumelīnu!
Draņķēts guļ kamanās,
Sprādzēts jūdžu mērītājs.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

51185.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja.
Tā dreb puiša kumeliņš,
Tumšu nakti tecēdams.
605 [Skolas].

51186.

Dzeltens mans kumeliņš
Kā dzeltena cielaviņa.
Vai es gāju, vai es braucu,
Irbīte guļ ceļmalā,
Traucē manu kumeliņu,
Baidē manu līgaviņu.
378 [Seces Jk].

51187.

Lai es braucu, lai es jāju,
Irbīte ceļa maliņāji;
Irbīte guļ ceļmalā,
Baida manu kumeliņu:
Rau' stangas, iemauktiņu,
Mētā manu līgaviņu.
39 [Bārtas Lp].

51188.

Dzeltens mans kumeliņš
Kā dzeltena vālodzīte;
To varēja dienu jāt
Caur bajāra sētiņām.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

51189.

Dzeltens manis kumeliņš
Kā viens šūnu medutiņš,
Aijaijā rudiridi rā,
Kā viens šūnu medutiņš.
605 [Skolas].

51190.

Dzeltens manis kumelīš
Kā viens vaska ritulīš;
Visas upes cauri brida
Dzeltename kājiņam.
Upitei peldināju,
Saulitei nožāvēj'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

1. Dzoltons muns kumeliņš
Kai vīns voska ritinīts, aija traridi!
Vysas upes puori brida
Augstajomi kuojiņom.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

51191.

Dzaltoneite, man' muoseņa,
Mož redzēji kumeleņi?
Kur redzēju, tī pamešu -
Zam ūzula pastotēju.
314 [Pildas Ldz].

51192.

Dzer, brālīt, uzdzer mani,
Es baŗoju kumeliņu:
Devu auzas sijādama,
Dāboliņu lasīdam(a).
203 [Kurmenes B].

- 84 -

51193.

Dzīdi muna ļaudaveņa,
Doncoj munsi kumeleņši.
Kas jam beja nadancuot -
Teirus auzus sileitī?
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

51194.

Ej, muoseņ, pasavārtu,
Kaida šudiņ dīna (ausa);
Muokuļoja dīna (ausa),
Jyudz palāku kumēliņu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Kuoda dīņa izausa,
Tuodu jūdžu kumeleņi;
Ka palāka dīna ausa,
Jūdžu bāru kumeleņi.
466 [Vārkavas D].

51195.

Ej, Laimiņ, tu parādi
Manu miežu arājiņ(u)!
Tam barošu kumeliņ(u)
Tīrajām auziņām.
211 [Ļaudonas Md].

51196.

Eckur juoj sauleitā
Muni bolti bruolileņi:
Siermi zyrgi, boltys kuojis,
Sudobreņa īmaveņi.
143 [Jāsmuižas D].

51197.

Ekur daiļa ecēšana
Ar deviņi kumeliņi:
Trīs aizjūdzu, trīs nojūdzu,
Trīs palaidu ganībās.
236 [Līvānu D].

51198.

Es apkalu kumeliņu
Sudrabiņa pakaviem;
Nu varēju kalnā jāt,
Pāri kalnu galiņiem.
129 [Gudenieku Azp].

51199.

Es apkalu kumeļami
Tēraudiņa pakaviņus,
Man guntiņa plīvinēja
Zem kumeļa kājiņām.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

51200.

Es varēju tumsā jāt,
Man guntiņas nevajag;
Man guntiņa līperēja
Zem kumeļa kājiņām.
545 [Krustpils D apr.].

51201.

Es apkolu siermu zyrgu
Sudabriņa pakavinim,
Lai varātu tautuos juot,
Tautu meitas kairinuot.
182 [Kaunatas Rz].

51202.

Es atjāju baltu zirgu
Sarkaniem iemaviem,
Lai te [ne?] auga rudzi mieži,
Lai kumeļi nedancoja.
72 [Cesvaines Md].

51203.

Es atradu mellu ogli
Uz celiņa zvērojamu,
Tā zvēroja mūs' māsiņai
Stallei bēri kumeliņi.
74 [Cīravas Azp].

51204.

Es bjej nužys cilvjeciņš,
Man mjeileiga dzjeivuošona:
Rudin dzyma sivjaniņi,
Pavasar kumeliņi.
236 [Līvānu D].

51205.

Es izdzirdu: tautiešam
Liela skāde notikusi:
Tumsā jāja, vakarāji
Caur ābeļu līdumiņu.
476 [Vecpiebalgas C].

51206.

Es iededzu vaska sveci,
Gāju zirgu aplūkot;
Ko tie ēde, ko tie dzēre,
Ko tie stāv siliņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51207.

Es iemiju sirmu zirgu,
Dienu labu tecētāju:
Dienu tā kā pīnīt' pina,
Nakti tā kā raisīt raisa.
96 [Durbes Lp].

- 85 -

51208.

Es ievedu kumeliņu
Sava brāļa stallītie,
Es apsedžu dārgu deķi
Līdz pat nagu galiņiem,
Lai neēda odi, knuši
Jauna puiša kumeliņu.
72 [Cesvaines Md].

51209.

Es nebiju tik lepns
Kā tie citi tēva dēli:
No lūciņa iemaviņi,
No bērziņa pātadziņa.
281 [Neretas Jk].

51210.

Es nocirtu uz robeža
Deviņgrēdu ozoliņu,
Man nojūdzās meža zaros
Deviņ' dancī [danču] kumeliņš.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

51211.

Es nopirku kumeliņu
Zaļā zīda pavadā;
Es apājāju Rīgas pili,
Visa zeme nodimdēja.
84 [Dikļu Vlm].

51212.

Es noviju lina grožu,
Sudrabā mērcēdama;
Es varēju nakti braukt
Kā pie dienas saulītē.
605 [Skolas].

51213.

Es pa savu kumeliņu
Divas dienas nebēdāju:
Vienu dienu auzu devu,
Otru smalku āboliņu,
Trešajā dieniņā
Laidu upes līcītī.
605 [Skolas].

51214.

Es pazinu jaunu puisi,
Jauna puiša kumeliņu.
Jauna puiša kumeliņš
Staigā, galvu cilādams.
46 [Beļavas Md].

51215.

As pazynu borgu puisi,
Borga puiša kumjeļeņu:
Napagiva rotūs īkuopt,
Jau kumeļš gobolā.
576 [Varakļāni Rz apr.].

51216.

Es pazinu delverīti,
Delverīša kumeliņu.
Delverīša kumeliņš
Tek, galviņu grozīdams;
Delverīša kumeļam
Pilna mute smalku dzelžu.
286 [Nītaures Rg].

51217.

Es pazinu to meitiņu,
Kas viņāji pagastā;
Nepazinu kumeliņu,
Kas man pašam laidarā.
467 [Vārmes Kld].

51218.

Es puiškyns, na meiteņa,
Man pyureņa navajaga;
Man vajaga rudzu mīžu,
Stallī sierma kumeleņa.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

51219.

Es redzēju jaunus puišus
Kumeliņu seglojot;
Man prātiņu sagrozīja,
Cerēj' savu arājiņu.
198 [Krustpils D].

51220.

Es redzēju tautu dālu,
Bierzē zyrgu sadlojūt.
Sadloj zaltūs, vai sudobrūs,
Munas muosas nadabuosi.
389 [Silajāņu Rz].

51221.

Es redzēju prūšmale
Stāvam bēru kumeliņ'.
Zīda deķis, zelta segli,
Sudrabiņa iemauktiņ';
Tam pašam jājējam
Zīda svārki mugurā.
283 [Nīgrandas Azp].

51222.

Es puišiem parādīju
Pēc auguma tikumiņu;
Es apgriezu kumeliņu
Kāpostiņa lapiņām;
Tautu dēls nevarāja
Auzu pūra sējumā.
535 [Grobiņa Lp apr.].

- 86 -

51223.

Es sovam kumeļam
Uobeļzīdu grūžus veju;
Ka grūžuoju kumeleņu,
Ta rūceņas nūmozguoju.
605 [Skolas].

51224.

Es savam kumeļam
Mūžam pāri nedarīšu:
No kalniņa lejiņā
Kad laidīšu, saturēšu.
599 [Kurzeme].

51225.

Es savam kumeļam
Tīšām pāri nedarīju;
Pret kalniņu rokā vedu,
Aiz kalniņa dusināju.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

51226.

Es savam kumeļam
Uz šķīvīti auzas devu;
Uz šķīvīti auzas devu,
Uz dālderi lecināju.
605 [Skolas].

51227.

Es sovam kumeļam
Nu odotu stalli taisu,
Lai tis muns skaudējiņš
Uz odotu nūzadūre.
358 [Rugāju Abr].

1. Es sovam kumeļam
No odotas stalli cirtu;
Lai tie moni skaudējiņi
Uz odota(s) nūzadūra.
358 [Rugāju Abr].

51228.

Es savame kumeļam
Oša loku liecināj(u);
Oša loku liecināj(u),
Mazas daru kamaniņ's;
Mazas daru kamaniņ's,
Mazu jēmu līgaviņ'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

1. Es savame kumeļam
Oša loku liecināj(u);
Oša loku liecināju,
Vasku daru kamaniņ's.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

51229.

Es savame kumeļam
Zelta loku liecināj(u);
Zelta loku liecināj(u),
Vasku daru kamaniņ's,
Es varēju nakti braukt,
Līdz uzlēca mēnestiņis.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

51230.

Es sovami kumeļami
Prīkšas kuojas apkaustēju,
Lai tys man guni šķēle
Tymsajā naksniņā.
494 [Viļānu Rz].

51231.

Es savam kumeļam
Stīgas jūdzu iemauktiņ(us),
Es izjāju prūšu zemi
Ar sav' bero kumeliņ'.
70 [Cēres Tl].

51232.

Es savam kumeļam
Tīras auzas vien iebēru;
Kad es jūdzu, kad es braucu,
Visa zeme norībēja.
443 [Turlavas Kld].

51233.

Es taisīju dzirnaviņas
Zirga staļļa pakaļā,
Līgaviņa malti gāja,
Baro manu kumeliņu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

51234.

Es tev lūdzu, bāleliņ,
Tur' jel labu kumeliņ'.
Pie teviem meitas nāca
Kumeļai raudzīties.
224 [Lielvārdes Rg].

51235.

Es tik savu kumeliņu
Pavadā dancināju;
Pavadā dancināju,
Ar auzām ēdināju,
No Dieviņa izlūdzos,
Lai būt' labis braucējiņis.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51236.

Es tīšām liels neaugu,
Nedar' grūti kumeļam:
Maziņš biju, viegliņš biju,
Viegli bija kumeļam.
373 [Sarkaņu Md].

- 87 -

51237.

Es to savu kumeliņu
Uz dāldeŗa dancināju,
Lieli kungi redzēdami
Naudu skaita saujiņām.
Domājat, jūs kundziņi,
Daudz naudiņas pieliksat!
484 [Vestienas Md].

51238.

Ezerputni, gaigaliņas,
Traucēj' manu kumeliņ(u):
Jauns bij manis kumeliņis,
Sējas putnu nezināj(a).
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

51239.

Gon es byutu dreiži braucis,
Nav tik uotra kumeliņa;
Gon es byutu līlejīs,
Nav tik daudzi rūciņā.
326 [Preiļu D].

51240.

Gāju, gāju, braucu, braucu,
Neviens mani neredzēj';
Tie krūmiņ(i), tie redzēj(a),
Kas aug ceļa maliņē.
548 [Liepāja Lp apr.].

51241.

Gryuts guļāt skujeņai
Zam bērzeņa lapeņom;
Gryuts munam kumeļam:
Zaļa molka vazumā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

51242.

Gryuts munam kumeļam:
Bārza molka vazumā;
Pilna mute smolkūs dzelžu,
Tak galviņu grūzīdams.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

51243.

Grūši pūta kumeliņi,
Gaujas malu tecēdam(i),
Ni tie ēda Gaujas zāles,
Ni dzeŗ Gaujas ūdentiņ'.
211 [Ļaudonas Md].

51244.

Gŗuti pūta kumeliņš,
Pagalmā stāvēdams;
Vēl gŗūtāki jājējiņš,
Ar manim runājot.
545 [Krustpils D apr.].

51245.

Gudri muni buoleniņi,
Gudri leli, gudri mozi.
Pats mozuokais buoleniņš
Nīdru stalli pataisēja.
Vējiņš pyuš, nīdras čaukst,
Doncoj muni kumeliņi.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

51246.

Guli, guli kaņupēs,
Lai cepures neredzēja;
Ņem sirmo, ņem bēro,
Lai malnais še paliek.
46 [Beļavas Md].

51247.

Guli, guli, natiklīt,
Zyrgi sili klaudzynoj;
Zyrgi sili klaudzynoj,
Na īmovus klaudzynoj.
35 [Baltinavas Abr].

51248.

Guli, mana līgaviņa,
Kādu miegu es gulēšu?
Kungi manu kumeliņu
Par Daugavu pārdzinuši.
525 [Alūksne Vlk apr.].

51249.

Ik rītiņu es atvēru
Staļļa durvis raudādams,
Ikām man Dieviņš deva
Pa prātam kumeliņu.
115 [Galgauskas Md].

51250.

Irā maņ, irā maņ
Kā munam kumeļam;
Ir munam kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā,
Ir maņ patim ļaudaveņa,
Zvaigžņu deču audējeņa.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Ir munam kumeļam
Zvaigžņu deči mugorā;
Ir man taida leigaviņa,
Tūs dečīšu rakstītuoja.
358 [Rugāju Abr].

- 88 -

51251.

Irbe tek pa celiņu,
Cekuliņu grozīdama,
Puišam kaunu darīdama,
Ka netek kumeliņš.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

51252.

Ir manami brālītimi
Stallei labi kumeliņi;
Ik rītiņa, līgaviņa,
Tec' ar auzu oderīt'!
548 [Liepāja Lp apr.].

51253.

Izalaižu garu ceļi
Nakausteitu kumeliņi,
Grīžu ceļa maleņī
Seikijūs akmeņūs.
Vysi seiki akmisteņi,
Kaustīt munu kumeliņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

51254.

Eisa eisa vasariņa,
Man deveņi kumeliņi;
Kad es laižu sylu braukt,
Vysu rikšu darinoj.
357 [Rudzētu D].

51255.

Ja pelēka gaisma ausa,
Jūdz pelēku kumēliņu;
Ja sarkana saule lēca,
Jūdz sarkanu kumēliņu.
378 [Seces Jk].

51256.

Jūdz, brāliņi, sirmu zirgu,
Velc pelēku mētelīti!
Meitas tevi nepazina,
Šķit' pelēku vanadziņu.
263 [Mēmeles Jk].

51257.

Jau saulīte zemu zemu,
Man notika nalaimīte:
Man nokrita līgaviņa
No rožota kumeliņa.
193 [Krapas Rg].

51258.

Jauni puiši, kumeleņa
Pi mīteņa nasīnit!
Sīnit staļa galeņā,
Lai važeņas skandynoj;
Lai važeņas skandynoj,
Cīma mjaitys kairynoj.
605 [Skolas].

51259.

Jauni puiši, bandenieki,
Nesien zirgus pie ozol(a);
Sien pie kupla rožu krūma,
Lai kumeļis priecājās!
112 [Ezeres Kld].

51260.

Jauni puiši, brūtgānīni,
Stāv un dīda kumelīnus;
Kad paņēma līgavīnas,
Ved rokā raudādami.
192 [Kosas C].

51261.

Jaunu puišu kumeliņš
Uz daldeŗa danci ved;
Kad noņēma līgaviņu,
Ved rokā raudādams.
373 [Sarkaņu Md].

51262.

Jauna puiša kumeļeņi
Uz daldera daņci vede;
Uz daldera daņci vede,
Uz šķiļeņas apsagrīze.
576 [Varakļāni Rz apr.].

51263.

Jājiet jāšus, bāleliņ(i),
Kam kājām staigājiet?
Voi naudiņas jums nebija,
Nopirkt labu kumeliņ(u)?
241 [Lubānas Md].

51264.

Jānītim, brālītim,
Deviņ's kaudzes tīrumā;
Deviņ's kaudzes tīrumā,
Deviņ' bēri kumeliņi.
339 [Raņķu Kld].

51265.

Ka es juoju pa celiņu,
Rindom sēd jaunas meitas.
Kumēlīt, boltkuojīt,
Tu man kaunu padarīji:
Tev kuojiņa pasleidēja,
Maņ nūkrita capurīte.
465 [Varakļānu Rz].

- 89 -

51266.

Kad es gāju pār tīrumu -
Kā lielais muižas kungs:
Pupu ziedu kumeliņš,
Sirmu ziedu iemauktiņi.
236 [Līvānu D].

51267.

Kad tu kāp segliņos,
Tad kumeļu vien pietaupi,
Lai nesaka ciema meitas:
Tas nav lopu taupītājs.
Kas nav lopu taupītājs,
Tas nav sievas mīlētājs.
316 [Piltenes Vp].

51268.

Kaimiņ' mājas slinki puiši,
Visi zirgi nesukāti;
Visi zirgi izpūruši
Tā kā eža kamzolīši.
17 [Ances Vp].

51269.

Kam der kalni, kam der lejas,
Kam der bēri kumeliņi?
Dievam kalni, Laimei lejas,
Puišiem bēri kumeliņi.
391 [Sinoles Vlk].

51270.

Kam tie tādi melni zirgi
Viņa lauka galiņā?
Tie ir mana tēva zirgi,
Mani brāļi arājiņ(i).
605 [Skolas].

51271.

Kas bērīti, kas raudīti,
Abi labi kumelīni!
Bēriem man kaŗā jāti,
Raudiem māsu vizināt;
Raudi pelna raibus cimdus,
Bēŗi spožu zobentīnu.
355 [Rucavas Lp].

51272.

Kas celeņu izrakstēja
Smolkojim raksteņim?
Tautu dālu kumeleņi
Kausteitom kuojēņom.
236 [Līvānu D].

51273.

Kas kaitēja man dzīvot
Mana tēva zemītē?
Tēvam mieži tīrumā,
Stallē bēri kumelīni.
192 [Kosas C].

51274.

Kas kaitēja nadzeivuot
Boguotā tāva sātā:
Pylni klāvi siermu zyrgu,
Pylni staļi teleišu.
174 [Kārsavas Ldz].

51275.

Kas kait tys puikišam
Upes molu nadzeivuot?
Tur izauga rudzi mīži,
Stolts, lobs kumeliņš.
466 [Vārkavas D].

51276.

Kas kūpēja, kas migloja
Gar bāliņa sila malu?
Tie bāliņa kumeliņi,
Kas kūpēja, kas migloja.
184 [Ķēču Rg].

51277.

Kas par modi, kas par vīzi,
Šogad puiši stalti jāj.
Voi tie paši stalti jāj,
Voi tek stalti kumeliņ(i)?
241 [Lubānas Md].

51278.

Kas tas tādis braucējiņš -
Daiļi teka kumeliņš?
Tas ir mūsu Olendars
Lāpītāmi biksītēmi.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

51279.

Kas tik smolki izkopuoja
Tū lilū linceļin [lilceliņu?]?
Muna tāva kumeliņš
Ar tārouda pakavim.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

51280.

Kas tie tādi dieveriņi,
Ja valodas neveicās?
Kas tie tādi tautu dēli,
Ja nav bēri kumeliņi?
351 [Rozēnu Vlm].

51281.

Katru dienu jādelēju
Savu bēru kumeliņu,
Ne reizītes nepasnēdzu
Skaidra akas ūdintiņa.
174 [Kārsavas Ldz].

- 90 -

51282.

Kaunies, kaunies, tautu dēls,
Tev kumeļš nesukāts;
Tev kumeļš nesukāts,
Mēslu pikām nokāries.
4 [Ainažu Vlm].

51283.

Kazimeram, bruolīšam,
Treis bēdeņas šūvokor:
Suņi, kači auzas ēdja,
Vylks nūkūde kumeliņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

51284.

Kaida celiņa naguoju,
Kaidas maizītes naēžu?
Kaida pūra yudisniņa
Nadzer munsi kumeliņš?
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

51285.

Kā, puisīti, tu raudāji,
Svārkiem slauki asariņas?
Ko man bija neraudāt,
Nav man laba kumeliņa?
545 [Krustpils D apr.].

51286.

Kāpu, kāpu kalniņā,
Puškoj' savu kumeliņu;
Kāpu, kāpu lejiņā,
Sedloj' savu kumeliņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

51287.

Kol, kolveit, kū koldams,
Izkal vara kamaneņis!
Byus kū meitys vyzynuot
Dziļis alnis dybynā.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

51288.

Kleperis, delveris
Mans kumeliņis:
Izspēra tautām
Klētiņas durvis.
15 [Alūksnes Vlk].

51289.

Kliedziet, ļaudis, kam ir vaļa:
Vilks ēd manu kumeliņ(u);
I es būtu līdzi kliedzis -
Līgaviņa mutes dod.
Labāk lielu skādi ciešu
Nekā lielu mīlestību.
480 [Vējavas Md].

51290.

Ko lielies, tu brālīti,
Ar to bēru kumeliņu?
Kaķi jūdza, kaķi brauca,
Kaķi jāja precībās.
339 [Raņķu Kld].

51291.

Ko tie man labu dara,
Dūkanbēri kumeliņ(i)?
Sasit manus dzelžu vāģus,
Apēd manas tīras auzas.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

51292.

Ko var skauģis man darīt,
Ko manam kumeļam?
Pats es dzimu piektu rītu,
Kumeļš piektu vakar(iņ)u;
To varēja tāļu jāt,
No skauģiem nebaidos.
443 [Turlavas Kld].

1. Ko var vells man darīt,
Ko manam kumeļam?
Pats es dzimu piektu rītu,
Kumeļš piektu vakariņu,
Kad es jāju uz krodziņu,
Vells krūmos īškojās.
283 [Nīgrandas Azp].

51293.

Krystatāvs, krystamuote,
Piercit krysta kumēleņi!
Taidu piercit kumēleņi,
Kab varātu sešūs braukt:
Tāvs ar dālu, muot' ar meitu,
Es ar sovu ļaudaveņi.
593 [Rēzeknes apr.].

51294.

Dīveņ, dūdi taidu zyrgu,
Kai varēs seši braukt:
Tāvs ar dālu sīnu pļautu,
Muote ar meitu sīna kostu,
Es ar mozu buolileņu
Uobuleņa izuordītu.
605 [Skolas].

- 91 -

51295.

Krustim jūŗu sienu pļāvu
Vedamame kumeļame:
Kad es braucu vedībāse,
Krustim ceļu vien tecēja.
129 [Gudenieku Azp].

51296.

Krytu, krytu nu kumeļa,
Da zemei nanūkrytu;
Nūturēja man' svainītis,
Divi cīma dzaltanītes,
326 [Preiļu D].

51297.

Kumeļam auzas sēju
Vieglajā zemītēj,
Lai tas viegli vizināja
Manu baltu līgaviņu.
129 [Gudenieku Azp].

51298.

Kumeliņš gauži raud,
Daudz dzelžiem apkaļot:
Ikkuŗā kājiņā
Pa septiņi gabaliņi.
241 [Lubānas Md].

51299.

Kumeliņ, baltkājiņ,
Nesviež man mālnē!
Man bi vien baltsvārk,
Grezin caun cepurīt.
Balts svārks izmazge,
Kur liks sav ceprit?
372 [Sarkanmuižas Vp].

1. Kumeliņ, baltkājit,
Nesviež man mālane!
Izmazge balts svārks,
Kur liks čon ceprit?
605 [Skolas].

51300.

Kumeliņu, baltsarīti,
Tu jau zini visus ceļus:
Tu zin' Rīgu, tu Jelgavu,
Tu kuplo tēva druvu.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

51301.

Kumeliņ kumeliņ,
Kai maņ tevis nažāluot?
Reigā pierku, naudu devu,
Vuoczemē apkaustīju.
389 [Silajāņu Rz].

51302.

Kumeliņ kumeliņ,
Tavu skaistu augumiņu!
Visas mājas cauri jāju
Jaunas meitas kairināt.
166 [Kalsnavas Md].

51303.

Kumeļ munu, boltkuojit,
Tovu skaistu augumeņu!
Pīci zagļi kuojas ova,
Tevi vīn carādami.
605 [Skolas].

51304.

Kuplis auga ozoliņš
Pie bāliņa namdurvīm;
Tur piesēja tautu dēls
Savu bēru kumeliņu.
235 [Litenes Md].

51305.

Kur, buoliņi, mozguojīs?
Ni upē, ni azarā.
Kur, buoliņi, slaucējīs?
Ni austā, ni mastā. (=Par zirgu)
247 [Makašānu Rz].

51306.

Kur, bāliņi, mēs liksim
Savu sīku sudrabiņu?
Sakalsim iemavos,
Lai kumeļi žvadzināja.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

1. Kur mēs liksim, jaunas meitas,
Vaŗa naudu sakrājuš's
Kaldināsim iemauktīnus,
Lai skandina kumelīn';
Lai skandina kumelīni,
Tāļus ceļus tecēdam(i).
94 [Dunikas Lp].

51307.

Kur, buoleņ, siermi zyrgi,
Kur rakstītas kamaneņas?
Siermi zyrgi stalleitī,
Nyuļa rokstu kamaneņas.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

51308.

Kur biji, Jānīti,
Šo lielo laiku?
Stallī stallī,
Pie mūsu ķēvēm;
Būs mūsu ķēvēm
Svešādi kumeļi.
358 [Rugāju Abr].

- 92 -

51309.

Kur bej' Pīter, šaidu garu laiciņu?
Stallī stallī steivātūs.
O divi [Dīvi?], o divi, byus kumeliņi
Leikom kuojom, laukom pīrem.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

51310.

Kur kalniņš, ielejiņš,
Pietur' savu kumeliņ(u).
Ja tur kāda skāde nāks,
Būs tev arī aizmaksāt;
Ja maksātu, lai maksātu -
Tiks mugura oderēta.
115 [Galgauskas Md].

51311.

Kuŗu labu lielu guni,
Lai var labi sildīties;
Turi labi droši zirgu
Pret savu māmuliņu.
373 [Sarkaņu Md].

51312.

Kur tu ņēmi, tēva dēls,
Tik seglotu kumeliņu?
Rīgā pirku, naudu devu
Par šiem zelta iemauktiem.
241 [Lubānas Md].

51313.

Kur tu skriesi, kumelīni,
Ar tām zelta kājīnām;
Ar tām zelta kājīnām,
Ar sidraba nadzīniem.
605 [Skolas].

51314.

Kūla mani tēvs māmiņa,
Kūla mani līgaviņa,
Kad man bija kumeliņš
Vakarēju ēdumiņu.
605 [Skolas].

51315.

Ķēve ēda, ķēve dzēra,
Kumeļš zviedza pakaļai.
224 [Lielvārdes Rg].

51316.

Ķēvīt mana, svilpastīte,
Trīs kumeļi vasarā:
Viens Dievam, viens vilkam,
Tas trešais man pašam;
Tas trešais man pašam
Par auziņu devumiņu.
521 [Zvārtavas Vlk].

51317.

Ķēvīt manu, švipastīt,
Tā zināja savu māju;
Sieviņ' mana, resnām ciskām,
Tā mājiņu nezināja.
161 [Kabiles Kld].

51318.

Laba mana vecā ķēve,
Auzu salmus paēdusi:
Atvedīs pavasar
Dancotāju kumeliņ(u).
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

51319.

Lobejam kumeļam
Ni žogara navajag;
Gudrejam tautīšam
Ni vuordiņa nasacēju.
35 [Baltinavas Abr].

51320.

Labāk labs kumeliņš,
Nekā liels naudas maks:
Kumeliņš ceļu tek,
Nauda ved krodziņā.
198 [Krustpils D].

51321.

Lobuok pierku duorgu zyrgu,
Nakai duorgu capurīti;
Godas man īsadzert,
Īkreit cyuku silītē.
143 [Jāsmuižas D].

51322.

Labi beja labeišam,
Lab' tecēja kumeleņš:
Salūceitus grūžus nese,
Sasukuots kumeleņš.
326 [Preiļu D].

51323.

Vysim labi, vysim labi
Labeišam veļ lobuok:
Komonuos vin sēdēja,
Ai grūžeišem vycynuoja.
314 [Pildas Ldz].

51324.

Labi labi labīšam,
Lab' tecēja kumēliņš;
Vysus cīmus izbraukuoja
Nasukuotu kumēliņu.
605 [Skolas].

- 93 -

51325.

Labi labi labajam,
Labi tek kumeliņš.
Beŗ auziņas silītē,
Met ābolu redelē,
Piecas auzas silītē,
Seš' āboli redelē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Kālabad labjam
Lab tek kumeliņš?
Beŗ oziņs siliņe,
Bāž ābliņ redle.
372 [Sarkanmuižas Vp].

51326.

Labi labi labajame,
Labi teke kumeliņš.
Ka es jūdzu, (tad) es braucu
Paš' audzētu kumeliņ(u).
15 [Alūksnes Vlk].

51327.

Labi labi labajami,
Labi teka kumeliņš;
Labu jūdza, labu brauca
Netiklīti vizināt.
39 [Bārtas Lp].

51328.

Lai bij laime, kam bij laime,
Mums ar Jēci laba laime:
Gaiļi dzied laktiņā,
Zirgi zviedz stiliņģī.
241 [Lubānas Md].

51329.

Lai vajaga, kam vajaga,
Man uguni nevajaga:
Man bij tāds kumeliņis,
Zvaigžņu deķis mugurā.
141 [Ivandes Kld].

51330.

Lai tuos tymsas, kam tuos tymsas,
Maņ tuos tymsas napīdar:
Es palaižu kumeliņu,
Brauc kai dīnas gaismeņā.
365 [Sakstagalas Rz].

51331.

Laima Laima, tev dēliņu,
Pa visiem dēliņiem:
Tev aug mieži, tev aug rudzi,
Tev aug bēri kumeliņi.
398 [Skrundas Kld].

51332.

Lauki zirgi brālīšam,
Sudrabiņa iemauktiņi;
Aptecēja tautu meita,
Baltu linu plūcējiņa.
211 [Ļaudonas Md].

51333.

Leišu meitas pretīm nāca,
Trīs saktiņas krūtiņās.
Vienu saktu pārdevām,
Par to govi nopirkām;
Trešo [Otru?] saktu pārdevām,
Nopirkām kumeliņu.
545 [Krustpils D apr.].

51334.

Lip lip ķēvīte,
Žandara muižā!
Tu zini celiņu,
Es nezinu.
112 [Ezeres Kld].

51335.

Leli kungi tai nabrauc,
Kai brauc muni buoleleņi:
Pīci, seši siermi zyrgi,
četri voska skrituleiš'.
465 [Varakļānu Rz].

51336.

Lītiņš leja, mygla meta,
Rosa byra vainagā.
Pyut, vējiņ, trouc rasiņu,
Doncoj, muns kumeliņš!
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

51337.

Lietiņš lija, sniedziņš sniga,
Apbirst manis kumeliņš;
Aud, meitiņa, villainīti,
Apsedz manu kumeliņu!
282 [Nīcas Lp].

51338.

Līgaviņ, mellacīt,
Sijā auzas kumeļam!
Tas neēda pora zāli,
Nedzeŗ rāvu ūdentiņ'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

- 94 -

51339.

Līgaviņa, rudacīte,
Sijā auzas kumeļame;
Sijā auzas kumeļame,
Lej avota ūdentiņu.
129 [Gudenieku Azp].

51340.

Lūka zyrgus bruoleliņi,
Vairuok lūka īmautiņus;
Aplūcēja tautu meitu,
Auziņuos revejūt.
170 [Kapiņu D].

51341.

Luste, prieki māmiņai
Dēliņā, kumeļā:
Zviedz kumeļš, jāj dēliņš,
Māte prieka nevarēja.
281 [Neretas Jk].

51342.

Lūgšus lūdzu brālītim,
Nejāj jaunu kumeliņu:
Jaunas meitas, sīvi suņi
Baidīs tavu kumeliņu.
245 [Lutriņu Kld].

51343.

Maļ, muoseņ, kū moldama,
Slauki teiras dziernaveņis!
Brauc, buoleņ, kur braukdams,
Baroj sovu kumjeleņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51344.

Molt īdama, malējiņa,
Ber auziņas kumeļam,
Lai nasveida kumeļiņis,
Garu ceļu tacādams.
326 [Preiļu D].

51345.

Man bij sirmis kumeliņis,
Zvaigžņu sega mugurā;
To es došu māsiņai,
Kad vedīs tautiņās.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

51346.

Man kundziņu navajag,
Kungi muni buoleliņi:
Stolti zirgi, stolti roti,
Stalši brauce celiņā.
358 [Rugāju Abr].

51347.

Man' pašam kumeļam
Labam tēva dēliņam;
Ne man tika zems zirdziņš,
Ne dubļaini zābaciņi.
169 [Kandavas Tl].

51348.

Man pašam kumeļam
Zīda sega mugurā;
Man pašam, jājējam,
Zīda segu audējiņa.
242 [Lubejas Md].

51349.

Maņ patyka zemenī
Braukt raksteitois komonoisi:
Vīgli taki kumēleņis,
Vīgli sleidi kameneņis.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51350.

Man pazuda kumeliņš
Liela celma līdumā.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Sameklēju kumeliņu;
Ceturtā dieniņā
Atronu savu kumeliņu
Meitu mātes sētiņā.
443 [Turlavas Kld].

1. Man pazuda kumeliņš
Celmainā līdumā.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Meklēj' savu kumeliņu,
Atrad' savu kumeliņu
Baltu rožu dārziņā.
127 [Grostonas Md].

51351.

Man putriņas nadodiet,
Man ģeķains kumeliņš;
Lai ēd putru vecais brāls,
Tis ar ķēvi mežā brauca.
211 [Ļaudonas Md].

51352.

Mani balti bāleniņi,
Kungu svārku nenesiet!
Turiet labu naudas maku,
Jājiet labu kumeliņu!
241 [Lubānas Md].

1. Mani balti bāleniņi,
Novelciet kunga svārkus!
Krājiet pilnu naudas maku,
Jājiet staltu kumeliņu!
241 [Lubānas Md].

- 95 -

51353.

Manis bēris kumeliņis
Ūdens lāsi neturēja:
Kad tas zviedza, sili dreba,
Kad tas spēra, kalni trīca.
286 [Nītaures Rg].

51354.

Mans dzeltens kumeliņš
Neēd auzas nesijātas;
Neēd auzas nesijātas,
Ne ābulu nelasītu.
560 [Rīga ].

51355.

Manis dēļ, mērēnieši,
Kumeliņa nesedlojat:
Man stāvēja sasedlots
Laicēniešu tiesiņā.
266 [Mēŗa Vlk].

51356.

Mun' muosiņa, malnaceite,
Sejoj auzas kumeļam:
Treis auziņas sileitī,
Seš' duobuli redelēs;
Zalta dūrs, vara greida,
Sudobraņa redeleites.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

51357.

Mans brālīts to gribēja,
Dreijāt savu kumelīn'.
Ja tu gribi, tu gan vari
Dreijāt savu augumīn';
Dreijāt savu augumīnu,
Bet ne savu kumelīn'.
94 [Dunikas Lp].

51358.

Mans brālītis kalējiņš,
Apkaļ manu kumeliņu;
Apkaļ manu kumeliņu
Ar veciem daldeŗiem;
Ar veciem daldeŗiem,
Ar sudraba nagliņām.
108 [Engures Tk].

51359.

Muns bērīts pupu zīda,
Pupu zīda īmaveņi;
Nav nivīnam muižnīkam
Taida smuka kumēliņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Muns kumeļši, pupu zīds,
Zalta putu īmauteni;
Gon ir kuņgi, muižinīki,
Navā taidu kumeleņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

2. Muns kumeļš pupu zīda,
Zalta putu īmaveni;
Muižinīki muižas tur,
Natur taidu kumeleņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

51360.

Maza maza man zemīte,
Bet ražīga labībīna;
Maģis mans kumelīnis,
Liela darba darītājs.
192 [Kosas C].

51361.

Mazs bērziņis - kupli zari -
Neredz sauli uzlēcame;
Mazīš tautu kumeliņis,
Nenes manu augumiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51362.

Māte teica savu meitu
Līdz saulei gulējušu;
Es teic' savu kumeliņu
Līdz saulei nosvīdušu.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

51363.

Meitu māte brīnījās,
Kuŗas zemes tas puisītis;
Kuŗas zemes tas puisītis
Ar tik daiļu kumeliņu.
378 [Seces Jk].

51364.

Melna čūska locījās
Zem kumeļa kājiņām;
Tā nebija melna čūska,
Tā bij meitas dvēselīte.
236 [Līvānu D].

51365.

Malnejam kumeļam
Zvārgulaini īmaviņi;
Srīn kumeļs doncuodams,
Skan zvārguļi lakstēdami.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

1. Malnajam kumeļam
Zvuorguļaini īmaviņi;
Zvīdz kumeļš doncuodams,
Skaņ zvuorguļi laistīdami.
579 [Viļāni Rz apr.].

- 96 -

51366.

Malni muni kumeliņi,
Kai yudiņa vagaleņi;
Komonuos sādādams,
Grūžus vīn kustinavu.
170 [Kapiņu D].

51367.

Melnīts mans kumeliņš
Kā ūdeņa vaguliņš;
Ne tas der kalpiņam,
Ne kalpam apseglot,
Tik vien der saimniekam,
Saiminieka dēliņam.
159 [Jumurdas C].

1. Melni mazi kumeliņi,
Kā ūdens vaguliņi.
Ni tos bij kalpam jāt,
Ni kalpam apsargāt.
Tos bij jāt saimniekam,
Saimenieka dēliņam.
476 [Vecpiebalgas C].

51368.

Malni muni kumeleņi
Kai jyudeņa voguleņi,
Ni ād auzu navēteitu,
Ni dzar pyura jyudisniņi,
Ceistys auzas sileitī,
Bolts duobuls karkleišuos.
551 [Ludza Ldz apr.].

51369.

Mellīts mans kumeliņš
Tukšu sili grabināja;
Pats gulēju pie meitām
Smalkos linu palagos,
Dūjas mīkstos [Mīkstos dūjas?] spilvenos.
109 [Ērķemes Vlk].

51370.

Meties, manis kumeliņi,
Akotiņa spalviņā;
Lai tā tauta vembelīte
Vembelēja mugurā.
197 [Krotes Lp].

51371.

Mēs bijām div' bāliņi,
Vienas domas domājām;
Vienas domas domājām,
Vienus vārdus runājām:
Pirksim bērus kumeliņus,
Mazus mazus, bet diženus.
599 [Kurzeme].

51372.

Mes muosiņas, dzaltanītes,
Barojam kumeliņus;
Brauks uz Reigu buoliliņi,
Atvess mums mogon' sāklu.
326 [Preiļu D].

51373.

Nakti brauču, skripstynuoju,
Ar pokovim guni škēļu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51374.

Nauda nauda, tev dēlīn,
Ne naudīnas vien vajag:
Vajag rudzu, vajag miežu,
Vajag bēru kumelīn'.
Rudzi mieži druvā sēti,
Kumelīni art, ecēti.
355 [Rucavas Lp].

51375.

Na dēļ vīnas apšu lopas
Nadreikst garu ceļu braukt;
Nadreikst garu ceļu braukt,
Svīdrāt sovu kumeliņu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

51376.

Nebēdāja mans brālītis,
Kad pelēka diena ausa;
Man ir tāda līgaviņa
Zvaigžņu deķu audējīna.
94 [Dunikas Lp].

51377.

Nebādoj, tu Jonīt,
Ka palāka dīna aust!
Jyudz palāku kumeliņu,
Brauc uz Reigu žabravot!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

51378.

Nebrauc, Jēkob,
Kumeļnicas ķēvi:
Kumeļš paliks
Mūs' brāļa vārtos.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51379.

Nebūs tev, kumeliņ,
Kā citām vasarām:
Aus tev piešus kājiņā.
Liks tev seglus mugurā.
241 [Lubānas Md].

- 97 -

1. Nebūs vaira, kumeliņ,
Kā citām vasarām;
Ņemšu seglus, iemauktiņus,
Jāšu meitu lūkoties.
358 [Rugāju Abr].

51380.

Ni kalpiņam labu braukt,
Ni ar labu sabarot;
Bāliņam labu braukt,
Māsiņām sabarot.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

1. Ne kalpam labu jāt,
Ne i labu sabarot;
Bāliņam labu jāt,
Māsiņām sabarot.
241 [Lubānas Md].

51381.

Ne priekš tevis, sila lapsa,
Mans raženis kumeliņš;
Priekš godīgas mātes meitas,
Mans raženis augumiņš.
355 [Rucavas Lp].

51382.

Nelietnīti, bāleliņi,
Baro labi kumeliņ(u);
Pie tevim meitas nāks,
Kumeliņu raudzīdamas.
605 [Skolas].

51383.

Neraugāt šāda plenča,
Rasiņā izmirkuša;
Plenčam bija labs zirdziņis,
Skaista caunes cepurīte.
241 [Lubānas Md].

51384.

Ne šķelmam, ne blēžam
Nosazviedza kumeliņš;
Tam puišam nosazviedza,
Kam ar auzām sabarots.
241 [Lubānas Md].

51385.

Nevienam tā nevaida,
Kā manam kumeļam:
Zelta sile, vaŗa grīda,
Sudrabiņa redelītes.
545 [Krustpils D apr.].

51386.

Nevienam tā nebi,
Kā manam kumeļam:
Puķ sedl, zied iemaukti
Ābalains kumelīš.
445 [Ugāles Vp].

51387.

Nesēdi, brālīti,
Mellim ziergim:
Mellim ziergim
Daudz sierdēstiņu.
40 [Basu (Bases) Azp].

51388.

Nieks un braks sveši ļaudis
Pret maniem bāliņiem:
Edz kur vīri, edz kur zirgi,
Edz kur kupli kažociņi!
241 [Lubānas Md].

51389.

No kalniņa lejiņā
Rokā vedu kumeliņu,
Lai vējiņš nenopūta
Sidrabiņa mētelīti.
198 [Krustpils D].

51390.

No tālienes es pazinu,
Kuŗš brālīša kumelīš:
Pilla mute vecu dzelžu,
Skrej gāliņu grozīdams;
Skrej gāliņu grozīdams,
Baltas putas mētādams.
129 [Gudenieku Azp].

1. No tālienes es pazinu
Sava brāļa kumeliņu:
Skrien gāliņu grozīdamis,
Šķind iemaukti mutītēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

2. No tālienes es pazinu,
Kuŗš brālīša kumeliņš:
Nāk kājiņas kapādams,
Baltas putas mētādams.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51391.

No tālienes es pazinu,
Kur jāj meitu brāķētāji:
Šķībi segli nosegloti,
Šķībi sēd jājējiņš.
241 [Lubānas Md].

51392.

No tālienes es pazinu
Tautu dēlu kumelīnu:
Pilnas krēpes baltu grīvu,
Ar pinkām nokāries.
192 [Kosas C].

- 98 -

51393.

Nosapūta kumeliņš,
Pie vārtiem stāvēdams:
Redzēj' savu jājējiņ(u),
Iemauktiņus žvadzinot.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

51394.

Nosedloju, nogrožoju
Tā tētiņa kumeliņu;
Sedlosim, grožosim
Vecajam bāliņam.
198 [Krustpils D].

51395.

Nūvedja i nūvedja Puovulami
Siermūji ķāvi, siermūji
Ķāvi;
Nabyus ar kū i Puovulami
Dyrvonus i plēst, dyrvonus i plēst.
194 [Krāslavas D].

51396.

Opsasa trallala,
Vilciņš tecēj kājiņām,
Ieraudzīj's mūs' kungam
Ābolainu kumeliņ(u);
Ābolainu kumeliņu,
Kankarainu kuceniņ(u).
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

51397.

Ortu metu avotā
Dzirdīt savu kumeliņu.
Dzer tu, mans kumeliņš,
Naudu pirkts ūdentiņš!
560 [Rīga ].

51398.

Oši oši, kļavi kļavi,
Kumeliņi zābakos.
Ni te tēva, ni māmiņas -
Man vietiņa pataisīta.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

51399.

Oši vien, kļavi vien,
Tai bāliņa pagalmā;
Nav neviena liepas celma,
Kur piesiet kumeliņu.
241 [Lubānas Md].

51400.

Ozoliņa stalli cirtu
Melnajam kumeļam.
Dievs dod skriet, ne laiskot -
Atpakaļ vien rēgojies.
109 [Ērķemes Vlk].

51401.

Ozols auga kalnīnāja
Drijātāma lapīnām;
Tā gribēja mans brālītis
Dreijāt savu kumelīnu.
Ja tu gribi, tu gan vari
Dreijāt savu augumīnu.
39 [Bārtas Lp].

51402.

Padomiņu pavaicāju
Vecajami tētiņam,
Vai varēja ceļu braukti,
Treš' vasaras kumeliņ(u).
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

51403.

Pagaid' mani, tautu dēls,
Kā es tevi pagaidīju;
Tev nebija zirgam sedlu,
Man sakšai ielociņa.
378 [Seces Jk].

51404.

Paldies devu Dieviņam,
Otru kārklu krūmiņam:
Dievs man deva staltu zirgu,
Kārkliņš cauņu cepurīt(i).
605 [Skolas].

51405.

Palīdziet, jūs ļautiņi,
Brīnumiem brīnēties:
Vakar dzimis kumeliņš,
Šodien segli mugurā.
398 [Skrundas Kld].

51406.

Paleidzit paleidzēji [paleidzēju?],
I lobam kumeļam:
Kolnā kuopt, dubļus brist,
Viļkt i smogū vazumiņu.
143 [Jāsmuižas D].

51407.

Palīdz, puisi, man jaunam
Jaunu meitu vizināt;
Strauji kalni, straujas lejas,
Strauji mani kumeliņi.
72 [Cesvaines Md].

51408.

Pamozam, kumeliņ,
Nasalauž īmoveņu!
Nava seika sudrabeņa,
Nu ko cytus koldinuot.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 99 -

51409.

Pamazeņam, kumēleņ,
Nasarausti īmavīņu!
Saraustīja treju važu,
Treju kaļvu kolumeņu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

51410.

Pašam ēst, pašam dzert -
Kas manam kumeļam?
Vēja lauzta smalka niedra,
Tā manam kumeļam.
23 [Ārlavas Tl].

51411.

Paši ēda, paši dzēra,
Kumeliņi bubināj(a);
Kumeliņi bubināja,
Sausas auzas silītē.
Ejat meitas, atnesat
Jele rāva ūdentiņ(u)!
112 [Ezeres Kld].

51412.

Pati ēdu, pati dzēru,
Ko dar' mans kumeliņš?
Kumeliņš stangu grauza,
Pie žodziņa stāvēdams.
443 [Turlavas Kld].

51413.

Pate māte rīksti deve,
Ar ko dēlu žagarēt,
Lai cēlās rītā agri,
Lai baroja kumeliņu.
241 [Lubānas Md].

51414.

Pats es jyudžu, pats sodluoju
Sovu bāru kumeliņu;
Pats muosiņas vyzynuoju
Nu cīmeņa da cīmeņam.
295 [Ozolmuižas Rz].

51415.

Patīk tev, ganu meita,
Mani bēri kumeliņi?
Man patika, ganu meita,
Tavs vizuļu vainadziņš.
241 [Lubānas Md].

51416.

Pilna sēta piebraukusi
Sirmiem, bēriem kumeļiem;
Sirmiem, bēriem kumeļiem,
Asi kaltiem pakaviem.
378 [Seces Jk].

51417.

Pillis tēva sēta vidus
Zaļa vaŗa kamaniņ(u);
Pilli staļļi sirmu zirgu,
Pilli vadži iemauktiņ(u).
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

51418.

Pīteram lobi zyrgi,
Vel lobuoki Jezupam;
Pīters skrēja pušu kūku,
Jezups kūku viersyunēs.
143 [Jāsmuižas D].

51419.

Pīcys mjaitys māmeņai,
Pīcys gonuos raibaleņis;
Man bej pīci tāva dāli,
Stallī pīci kumeleņi.
326 [Preiļu D].

51420.

Pieci vilki stāvu lēca
Gar to manu kumeliņu;
Piecas meitas kīvējās
Gar to manu augumiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51421.

Prom par kalnu,
Mans kumeliņš!
Te tev nedeva
Sijātas auzas.
605 [Skolas].

51422.

Pīsīts zvaigoj kumēleņš,
Iz pogolma stuovādams,
Īraudzēja Anis tāvu,
Par kalneņi atejūt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

51423.

Pieši vien zābakos,
Tā tautiņu lielībiņa;
I met kungi gaŗu ceļu,
Nava laba kumeliņa.
241 [Lubānas Md].

51424.

Prūšu bēris kumeliņš
Nāk, galviņu grozīdams;
Nāk, kājiņas kapādams,
Baltas putas mētādams.
283 [Nīgrandas Azp].

- 100 -

51425.

Puisīts biju, ne meitiņa,
Man pūriņa nevajag;
Es mācēju zirgus jāt,
Iemauktiņus šķindināt.
358 [Rugāju Abr].

1. Puika beju, na meiteņa,
Man pyureņa navajadzēja;
Man vajadzēja zyrgu, sadlu,
Iemaveņus skandynuot.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

51426.

Puisīts savu kumeliņu
Rokā veda lielīdams;
Kad uzkāpa mugurā -
Neiet šurpu, neiet turpu.
413 [Stendes Tl].

51427.

Puiši, blēži, noganījuši
Manu mazu aplociņu;
Ko nu došu buļļam ēst,
Ko savam kumeļam?
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

51428.

Pupu zīdu maņ zirdzeņš.
Zalta putu īmautiņi;
Vosor brauču tū zirdzeņi
Ap tū rudzu teirumeņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Pupu zīdu man zirdziņš,
Zalta pupu īmautiņi;
Zīmu brauču ar tū zyrgu
Ap tū rudzu teirumiņu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

51429.

Puisīts kala kumeliņu
Ar veciem dāldeŗiem,
Lai varētu tumsā jāt
Pie ciemiņa meitiņām.
316 [Piltenes Vp].

51430.

Puisīts jāja kumeliņu
Divējādām pakavām;
Priekšā lika sudrabiņ(u),
Pakaļkājā tēraudiņ(u).
413 [Stendes Tl].

51431.

Putu zīdu maņ zirdzeņi,
Zalta putu īmoveņi;
Še ir kungi, muižinīki,
Natur taidu kumeliņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

51432.

Pusvācieša bērniņš biju,
Džendžeriskis kumeliņš;
Izagāja lauka vidū,
Sauc man' lielu muižinieku.
241 [Lubānas Md].

51433.

Pyuš vējiņš, dzan laiviņu,
Doncoj muni kumeliņi;
Ar siermeiti Reigā brauču,
Ar bērīti oplotā.
605 [Skolas].

51434.

Redz kur puiši, kas dzer olu,
Kas par naudu nabāduoja:
Rudzi mīži valdī krita,
Auzas deida kumeliņu.
466 [Vārkavas D].

51435.

Redzu vienu atjājot
Pa lielo tīrumiņ';
Šurpu grieza kumeliņu,
Tas būs mans bāleliņš.
241 [Lubānas Md].

51436.

Retais manis kumeliņš
Sudrab(iņ)a lāsumiem.
To es došu tai māsai,
Ko vedīs šoruden.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

51437.

Rikšā bēreiti palaižu
Caur garūji syla molu.
Lai jis tak takamū
Dziļā krīva zemītē.
326 [Preiļu D].

51438.

Rikšu bēreiti palaižu
Par garū syla molu:
Pylna mutja smolku dzeļžu,
Īt galveņu grūzeidams.
143 [Jāsmuižas D].

- 101 -

51439.

Rišnī bērīti palaižu
Pa garū syla molu:
Saraustēja zalta grūžus,
Sudrob(iņ)a īmoviņus.
314 [Pildas Ldz].

51440.

Rikši bērīti palaižu
Pa zaļim bryukluojim;
Pats īguoju cīmiņā
Pi nabadzes muotes meitas.
389 [Silajāņu Rz].

51441.

Rikšim bērīti palaižu
Pa garo sila molu;
Tī jis dzina, tī dadzina
Pi tuo kunga muoju gola.
89 [Dricēnu Rz].

51442.

Rīgā jāju, zirgu pirku,
Koknesē ēdināju;
Bērzaunē tirgu turu,
Loku savu kumeliņu.
373 [Sarkaņu Md].

51443.

Reigā pierku kumeleņu,
Šai zemē kaldynuoju;
Brauču meitu vyzynuotu
Nu kalneņa lejiņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

51444.

Rigā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju:
Zīda aste, zelta krēpes,
Sudrabiņa pakaviņi.
378 [Seces Jk].

51445.

Rīgas kungi man vaicāja:
Kur tu tādu zirgu ņēmi?
Rīgā pirku, naudu devu,
Sudrabiņa pakaviem;
Sudrabiņa pakaviem,
Jaunsudraba nagliņām.
398 [Skrundas Kld].

51446.

Reitā agri kulā kyula
Tāva dāli, mjaiten(eit)is;
Svātdiņ agri pa celeņi
Daiļi skŗāja kumēleņis.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51447.

Sabaruoju kumēli(ņu)
Ar pīcom auzeņom,
Navarēju saturēt
Deviņomi važeņom.
Saraustēja zalta grūžus,
Sudobreņa īmaukteņus.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Pabaruoju kumeliņu
Ar divām auziņām,
Sēdūs braukt tautiņūs,
Nevarēju saturēt.
605 [Skolas].

2. Sabaroju kumeliņu
Ar trejom auziņom;
Treju važu saraustīja,
Treju kaļvu kolumiņ'.
494 [Viļānu Rz].

51448.

Vasariņa laba sieva,
Nobaroj'se kumeliņ(u).
Nevarēju noturēt
Ar abām rociņām.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

51449.

Zviedzin zviedza bāliņam
Aŗamie kumeliņ(i),
Nevarēju noturēt
Trim, četrām pavadām.
211 [Ļaudonas Md].

51450.

Sabaroju kumeliņu,
Na ar auzām sabaroju,
Ar svīdrim, ar vareiti,
Ar gudrū padūmiņu.
358 [Rugāju Abr].

51451.

Na ar auzom saboruoju
Sovu siermu kumeliņu;
Uoru muote sabarova
Ar uorusku uobuliņu.
35 [Baltinavas Abr].

1. Sabaruoju kumeliņu,
Na ar auzom sabaruoju;
Zeme muote sabaruoja
Ar uorusku uobuleņi.
551 [Ludza Ldz apr.].

51452.

Na ar auzom sabaroju
Puori lobi kumeliņu;
Pa agrumam caldamīs,
Devu sorkon' uobuliņ'.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 102 -

51453.

Sabraukuši, sajājuši,
Savus zirgus nojūguši;
Savus zirgus nojūguši,
Ielaiž zaļā aplokā.
464 [Vānes Tk].

51454.

Saimenieka balta ķēve,
Mana gaŗa pātadziņa:
Trīs dieniņas vienu jūdzi
Kā kūņot nokūņoja.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

51455.

Sala man rokas kājas,
Kumeliņu baŗojot;
Nasals man rokas kājas -
Svētdien braukšu baznīcā.
236 [Līvānu D].

51456.

Sarkans zirgs, lauku pieri,
Grāvja malu vazājās;
Lai tas ietu kaut ellē,
Ka tik grāvī neiekristu.
198 [Krustpils D].

51457.

Sasaglaudi, kumeleņ,
Pret jaunomi meitiņom;
Saglaud gludu mugureņu,
Izplēt platu cakuleņ(u).
389 [Silajāņu Rz].

1. Sasatais, kumeleņ,
Pret jaunom meitiņom;
Izplēt plotu mugureņu,
Saglaud gludu cakuleņu.
326 [Preiļu D].

51458.

Sasprēdzēju, sasegloju
Savu bēru kumeliņu,
Sudrabiņa sprēdzītēm,
Zeltītiem skāpslīšiem.
241 [Lubānas Md].

51459.

Sazatryuka muns bēreits
Nu palāka akmisteņa:
Palāks putnis spuornus syta
Uz palāka akmisteņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

51460.

Sazatryuka muns bēreits
Nu palāka akmisteņa;
Saraustēja treju važu,
Treju kaļvu kolumeņu.
559 [Rēzekne Rz apr.].

51461.

Sova vaļe kumeļam,
Sova vaļe juojējam;
Sova vaļe buoliņam
Bez mamiņes dzeivojūt.
35 [Baltinavas Abr].

51462.

Seglo, māsiņ, kumeliņu,
Kāmēr brālis mazins ir;
Liec sidraba iemauktiņus
Ar tām zelta sprādzītēm.
605 [Skolas].

51463.

Seš bēr kumeliņ
Notare knierejas,
Vis seš piedere
Mūs jaunam bāliņam.
445 [Ugāles Vp].

51464.

Seš bēr kumeliņ
Mīdakle piedere;
Nosvīdaš, piekusaš,
Ar pelam apputeš.
445 [Ugāles Vp].

51465.

Seši sirmi kumeliņi
Avotiņa lejiņā;
Nedz tie ēda purvu zāles,
Nedz dzeŗ purva ūdentiņu;
Tiem vajaga āra zāles,
Skaidravot(a) ūdentiņa.
605 [Skolas].

51466.

Sēt' saimniec' gauži raud
Zierga staļļa galiņē:
Nav neviena kumeliņa
Izjājama, izbraucama.
Kad atvēra staļļa dores,
Tad izskrēja melli žorki.
200 [Kuldīgas Kld].

- 103 -

51467.

Sijā auzas, tautu meita,
Dod manami kumeļam;
Kumeļami auzas mīļas,
Man mīl pati sijātāja.
535 [Grobiņa Lp apr.].

51468.

Simtā tādu nerasat,
Kādi mani bālēliņi:
Uz aršanu, ecēšanu,
Uz kumeļu baŗošanu.
398 [Skrundas Kld].

51469.

Simtiņš bēru kumeliņu,
Divi simti jājējiņu;
Visi simti ielīgoja
Mana brāļa pagalmā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

51470.

Sirmais zirdziņš zviegdams skrien,
Es asaras slaucīdams;
Kad asaras noslaucīju,
Tad saulīti ieraudzīju.
198 [Krustpils D].

51471.

Siermeiši muni zyrgi beja,
Bulūdeiši kumeleņi;
Siermeišam auzys devu,
Bolūdeišam sānaleņis.
Ai bēreiti [siermeiti?] Reigā brauču,
Ai bolūdi bazneicā.
174 [Kārsavas Ldz].

51472.

Siermīši muni zirdziņi,
Bolūdīši kumeliņi;
Siermīšus sukojūt,
Nu bolūžu spolva byra.
35 [Baltinavas Abr].

51473.

Sirmie zirgi man aŗot,
Pelēkie ecējot,
Lai stāv bēri kumeliņi
Māsai jāt panākstos.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

51474.

Sirmīt, manis kumeliņš,
Zemajāmi kājiņāmi;
Aiz Daugavas augsti kalni,
Nolauž manu zobentiņ(u).
605 [Skolas].

51475.

Siermeišami auzu devu,
Biereišami sānaliņu;
Siermeiši muni, biereiši
Ik rudeņu vešonā.
18 [Andrupenes Rz].

51476.

Sievas naudu zirgu pirku,
Tievajāmi kājiņām;
Visas upes pāri jāju,
Daugaviņas vien nejāj(u).
Še, sieviņa, tava nauda,
Tavs daiļais kumeliņš.
99 [Dzelzavas Md].

51477.

Skauģim auga apšu birze,
Man aug bēris kumeliņš;
Skauģis cirta apšu birzi,
Man dancoja kumeliņš.
605 [Skolas].

51478.

Skramānos ķēve zviedza,
Kāčos balss atskanēja.
Ak tu lielā ērzelnīca,
Tavu lielu rēkumiņu!
198 [Krustpils D].

51479.

Slauku nomu, ustabeņu,
Slauku vysu pagaļmeņu.
Īraudzēju, tuoļ' pazynu
Jauna puiša kumeleņu:
Pylna mute smolku dzeļžu,
Skrīn, galveņu grūzeidams.
365 [Sakstagalas Rz].

51480.

Smalku linu grožu viju,
Sudrabā mērcēdam(s);
Kumeliņu grožojot,
Sudrabiņis vien vizēj(a).
211 [Ļaudonas Md].

51481.

Zaļa vara lūku līču,
Zalta leju kamaneņas;
Boltu lynu grūžus veju,
Sudabreņā mārcadams.
170 [Kapiņu D].

51482.

Smuki veiri olu dzēŗa
Smuki golda galiņā;
Smuki stuov kumeliņi
Aiz vuortim sasadluoti.
357 [Rudzētu D].

- 104 -

51483.

Smuks bērītis, lauku pieri,
Zeltītām lāsītēm;
Daugavā peldināju
Zaļā zīda pavadā.
94 [Dunikas Lp].

51484.

Sniedziņš sniga, putināj(a),
Laukā manis kumeliņš;
Laukā manis kumeliņš
Kā pelēkais vanadziņš.
17 [Ances Vp].

1. Snieg sniedziņis, putināj(a),
Laukā manis kumeliņš;
Laukā manis kumeliņis
Ledaināmi kājiņām.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

51485.

Stalts man auga kumeliņš,
Rīta rasas dzirdināts,
Miežu asniem ēdināts,
Egļu skujām noslaucīts.
94 [Dunikas Lp].

1. Stalts man auga kumeliņš -
Rīta rasas dzirdināt;
Rīta rasas dzirdināt,
Apšu lapas ēdināt.
184 [Ķēču Rg].

51486.

Stalts puisīts, stalts puisīts,
Stalts puisīša kumeliņš!
Ne uz tevi rasa bira,
Ne uz tava kumeliņ(a).
200 [Kuldīgas Kld].

51487.

Stalši laižu kumeliņu
Pār šo sila gabaliņu;
Pats zināju to vietiņu,
Kur šo naksniņ' pārgulēt.
449 [Ungurmuižas D].

51488.

Stāv mani kumeļi
Ozola lejā,
Auziņas ēzdami,
Mauriņu mīdami.
373 [Sarkaņu Md].

51489.

Stāvi stili, kumeliņ,
Lai es lecu mugurā;
Lai nesaka meitu māte,
Ka es glups jājējiņš.
205 [Kusas Md].

51490.

Stāvi šnelli, kumeliņ,
Uz tā ledus gabaliņ(a)!
Ja tu šnelli nestāvēsi,
Tu nogrimsi dibenā.
513 [Zemītes Tk].

51491.

Stādiet meni stādīdami,
Vediet meni vedīdami!
Stādīdami, vedīdami,
Beriet auzas kumeļam!
242 [Lubejas Md].

51492.

Stīvu, stīvu, stāvu, stāvu,
Pie tautieša namdorem:
Nevar savu kumeliņu
Ar grožiņu noturēti.
589 [Kuldīgas apr.].

51493.

Sukoj siermi, sukoj bēri,
Obi tāva kumeliņi;
Ar siermīti Reigā brauču,
Ar bērīti povožūs;
Sarkanīti paturēju
Sāklas vest teirumā.
182 [Kaunatas Rz].

51494.

Sukoj siermi, sukoj bēri,
Obi tāva kumēliņi;
Ka atguoja pavasars,
Sukoj tāva teirumeņu.
579 [Viļāni Rz apr.].

51495.

Suņi rēja, vilki kauca,
Kalpam ķēve pazudusi;
Lai rej suņi, lai kauc vilki,
Kalpiņš ķēvi nedabūs:
Kalpam ķēvi vilks nokoda
Mazajā gaismiņā.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

51496.

Sveši ļaudis navuicēti,
Namuok zirgu sabaruot;
Kai ta es sabaruoju
Ar divom auziņom?
605 [Skolas].

- 105 -

51497.

Svilpa irbe siliņā,
Traucē manu kumeliņu;
Vai bij irbe, vai ne irbe,
Vai bij ciema zeltenīte?
3 [Adulienas Md].

51498.

Rikšim bēreiti palaižu
Pa garū i syla molu;
Svjaļpja irbja svilpuodama,
Traucej munu kumeliņu.
89 [Dricēnu Rz].

51499.

Šķelmis manis kumeliņš,
Tas neēda purva zāles,
Nedzer purva ūdentiņ(a).
Eita, meitas, atnesiet
Kalnā pļautu āboliņ(u),
Tīravota ūdentiņ(u)!
552 [Madona Md apr.].

51500.

Šorīt bēri peldināju
Sudrabiņa rasiņai;
Nu es jāšu visu dienu
Gar bajāra meitiņām.
15 [Alūksnes Vlk].

51501.

Šorīt jāja mans bāliņš,
Kā migliņa miglodams;
Nu atjāja sētiņā,
Kā zālīte mirdzēdams.
114 [Gaiķu Kld].

51502.

Tam puišam brūni svārki,
Tam kliboja kumeliņš;
Man rūtaini, mātes austi,
Man dancoja kumeliņš.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

51503.

Tarra tarra, kur tu brauksi,
Ar tiem tarra ratiņiemi?
Braukš' uz Rīgu tiesāties, -
Vilks nozaga kumeliņu.
584 [Daugavpils apr.].

51504.

Tautas savu kumeļiņu
Uz daldera dancynai;
Munys eistais bruoleliņš
Uz kapeikas danci vad.
389 [Silajāņu Rz].

51505.

Tautu meita brīnējasi:
Kam tas tādis kumeliņš?
Tā dēliņa kumeliņis,
Kas atjāja no Vidzemes.
378 [Seces Jk].

51506.

Tai (tu) dari, kumeleņ,
Kai vakar, aizvakar:
Kai (tu) redzi jaunas meitas,
Tec galviņu grūzīdams;
Kai naredzi jaunas meitas,
Līc kājiņis pi kājiņas.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

51507.

Tāli tāli es redzēju
Baltu zirgu pļaviņā.
Atjāj man tēva dēls
Apseglotu kumeliņu.
72 [Cesvaines Md].

51508.

Te bij gani ganījuši,
Te ielokus locījuši;
Tava vaina, kumeliņ,
Kam naskāk netecēji.
290 [Ogres C].

51509.

Teci, munu kumēleņu,
Līpu lopas brauceidams;
Līpu lopas brauceidams,
Svešas zemes tacādams.
247 [Makašānu Rz].

51510.

Teci, munu kumeliņi,
Pret jaunomi meitiņom:
Sapurkš sovas garas krēpes,
Saglaud sovu mugoriņu!
295 [Ozolmuižas Rz].

51511.

Teci, manu kumeliņu,
Auzas došu ciemiņā!
Ņemšu daiļu līgaviņu,
Dos auziņas izsijātas.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

51512.

Teci, teci, kumeliņ,
Naej golvu nūkuoris!
Voi es tev žāluodams
Auzas bēru sileitī?
466 [Vārkavas D].

- 106 -

51513.

Teic tikuši to dēlīnu,
Dievs žēlavi tā tikumi:
Visu nakti ēdināja
Ar iemauktis kumelīnu.
39 [Bārtas Lp].

51514.

Tak ierbēte pa celeņu,
Cakuleņu grūzīdama,
Jaunim puišim kaunu dora,
Natak starši kumeliņi.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

51515.

Tētiņ mans un māmuliņa,
Pērc man staltu kumeliņu!
Lai es aru, lai ecēju,
Lai parvedu līgaviņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

51516.

Tēva bēri kumeliņi
Ka tauriņi mežā skrēja;
Tur bij darba māsiņām,
Līdz pārvāķa sētiņā.
126 [Grobiņas Lp].

51517.

Tēvi tēvi, dēli dēli,
Vai jums kauna, vai nevād?
Pilli staļļi bēru zirgu,
Tek ciemāi ragutīnu.
39 [Bārtas Lp].

51518.

Tikušam dēliņam
Bite jūdza kumeliņu;
Šim, tādam netikļam,
Nejūdz laba mātes meita.
477 [Vecpils Lp].

51519.

Tikušam dēliņam
Staļļa durvis virināt:
Ūdens lase nestāvēja
Uz bērā kumeliņa.
378 [Seces Jk].

51520.

Tīk man alus, tīk man medus,
Tīk man jauna līgavīna;
Tīk manam kumeļam
Tīras auzas, zaļš sienīns.
39 [Bārtas Lp].

51521.

Tprum tprum ķēvīte,
Zandara muižā,
Tu zini celiņu,
Es nekā.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

51522.

Trīna sēž kuražā,
Es kuražas pakaļā;
Trīna grožus kustināja,
Es pātagu žvadzināju.
605 [Skolas].

51523.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu,
Ceturtā gadiņā
Priekš māsiņas dancināj(u),
Piektajā gadiņā
Jāš' māsiņas apraudzīt.
373 [Sarkaņu Md].

51524.

Trīs gadiņus audzināju
Stallī bēru kumeliņu,
Tai ceturtā gadiņā
Liek iemauktus galviņā;
Liek iemauktus galviņā,
Jāj meklēt līgaviņu.
23 [Ārlavas Tl].

1. Treis vosoras atturēju
Stalli siermu kumeleņu;
Catūrtāji vosorā
Lyku sodlus mugorā;
Lyku sodlus mugorā,
Brauču mjaitu pogolmā.
247 [Makašānu Rz].

51525.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņ',
Ceturtā gadiņā,
Tad iebraucu kumeliņ(u).
Uz akmiņa uguns šķīla,
Ledus šķīla Daugavā.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

51526.

Trīs zirdziņi, trīs puisīši,
Trīs tērauda zobentiņi;
Ceļa virsu darinā(ja),
Kungam ceļa nepagrieza.
241 [Lubānas Md].

- 107 -

51527.

Treis dīneņis atstaiguoju,
Kumeliņa vaicuodama;
Caturtā dīneņī
Sastop' cīma dzaltoneite.
314 [Pildas Ldz].

51528.

Tu, irbeit, skaists putneņš,
Satrauk munu kumeleņu:
Sasatryuka kumeleņš,
Saraustēja īmautiņus.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

51529.

Tu, puisīti, putras bārda,
Audzē sevim kumeliņ'!
Tad ar gaŗu āža bārdu
Nebūs jāved līgaviņ'.

51530.

Tumsiņš nāca, tumsiņš nāca,
Es par tumsu nebēdāju:
Segloj' savu kumeliņu,
Jāju sievas lūkoties.
281 [Neretas Jk].

51531.

Tupi augsti, tupi zemu,
Lai cepuri neredzēj(a).
Jem bērīti, jem dulīti,
Lai palika baltskarītis;
Lai palika baltskarītis
Tautu meitu vizināt.
546 [Kuldīga Kld apr.].

1. Tupi tupus, nestāv stāvus,
Lai cepuri neierauga.
Ņem to melli, jāj uz māju,
Lai tas bēris man paliek.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

51532.

Turat mani, turat mani,
Turat manu kumelīnu!
Ja jūs mani neturēsit,
Es jums skādi padarīš(u):
Sasitīšu māla podu,
Puišiem kaunu padarīšu.
94 [Dunikas Lp].

51533.

Upe tek, ne Daugava,
Par siliņu žvargzdēdama;
Tautiets jāj, ne brālēns,
Nezviedz skaidri kumeliņš.
Kā tas var skaidri zviegt,
Pilna mute tēraudiņu?
355 [Rucavas Lp].

51534.

Uz cinīša es uzkāpu,
Tēva dēlu lūkoties,
Ieraudzīju dancojam
Kumeliņu vidiņā.
405 [Smiltenes Vlk].

51535.

Uz rūbeža acādams,
Glaudu sovu kumeliņ';
Rūbežnīka meitiņom
Sirdi vīni ādynovu.
389 [Silajāņu Rz].

51536.

Uz novada robežām
Dancā bēris kumelīš;
Gribēj mani ielustēt,
Lai es sēdu mugure.
Nedrīkstēju, nevarēju
Pārnovada kumeļam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51537.

Uz tuo muna kumeliņa
Jyudins lase nastuovēja.
Voi tei beja muna laime,
Voi tuos munas ļaudaviņas?
Ni tei beja muna laime,
Ni tuos munas ļaudaviņas.
414 [Stirnienes Rz].

51538.

Uz tā mana kumeliņa,
Ūdens lase nestāvēj';
Ne es devu otram braukti,
Ne otrami pabaroti.
215 [Lēdmanes Rg].

51539.

Iz tā mana kumeliņa
Ūdens lase nestāvēja;
Kad izsēdu mugurā,
Kā ūdins līgojās.
263 [Mēmeles Jk].

- 108 -

51540.

Ūja jods, ūja jods,
Trīs uz viena kumeliņa:
Jurīts jāja, Janīts jāja,
Vēl mazais Pētērītis.
536 [Gulbene Md apr.].

51541.

Vairāk auzu, vairāk auzu
Tekošami kumeļami;
Vairāk naudas, vairāk naudas
Gudrajami dēliņam.
241 [Lubānas Md].

51542.

Vāri putru vīram,
Vāri kumeļam!
Vecs tavs vīriņš,
Jauns tavs kumeliņš.
453 [Vadakstes Jg].

51543.

Var pazeit slinka [slinku] puisi,
Slinka puiša kumeleņu,
Ni pūgāta [pūgātu], ni šprāžuotis. [sprādžuotu],
A ni labi aizgrūžātu.
89 [Dricēnu Rz].

51544.

Vecajam tētīnam,
Pilns stallītis bēru zirgu.
Jūdz, brālīti, kuŗš tev tika,
Visi tev piederēja.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

51545.

Veci veci kumeliņi
Celmainā līdumā,
Gan es tevim drīz nopirkšu
Zvārgulīšu iemauktiņus.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51546.

Velns lai tavas kājas āva,
Velns lai jūdza kumeliņu!
Gan tu velna kājas ausi,
Gan velna kumeliņu.
242 [Lubejas Md].

51547.

Vjard, māmeņ, bīzu putru,
Bjar auzeņis kumeļam;
Bārnus deida bīza putra,
Auzys deida kumeleņ'.
466 [Vārkavas D].

51548.

Vēji, sniegi putināja
Ciema ceļa galiņā.
Tautu dāla kumeliņš
Navarēja pāri tikt.
241 [Lubānas Md].

51549.

Vieji pyuš, nīdres skaņ,
Doncoj muni kumeleņi;
Doncoj muni kumeleņi
Pa dimonta pagalmeņu.
605 [Skolas].

51550.

Vējiņš pyuš, nīdras skaņ,
Doncoj muni kumēliņi.
Kai jam beja nadoncuot -
Teiras auzas sileitī,
Bolts uobuls redelēs?
174 [Kārsavas Ldz].

51551.

Vērtējies tu, vērtes puisi,
Manas vērtes tu nebiji;
Sirmi, bēri, ābolaini
Manas vērtes kumeliņi.
325 [Priekuļu C].

51552.

Vilki pūta siliņā: uhu uhu!
Baltu ķēvi gaidīdam' : uhu-uhu!
Atnāks vilciņš, paņems
Ķēvīt': uhu-uhu!
Paliks puisīts raudādams: uhu-uhu!
223 [Lielstraupes C].

51553.

Visa gaiša tā pusīte,
Kur aizgāja man bāliņ(i);
Visi bēri kumeliņi
Sudrabiņu vizināja.
605 [Skolas].

51554.

Visi krūmi, žagariņi
Sukā manu kumeliņu;
Visas ciema zeltenītes
Puško manu zobentiņu.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

51555.

Visi mani ģeķi saka,
Strauju manu kumeliņu;
Es ģeķoju als padzēris,
Auzas ēdis kumeliņis.
241 [Lubānas Md].

- 109 -

51556.

Vīta vīta, maize maize,
Kur paguoja man dīneņa;
Ik reiteņa teirumai
Ar deveņi kumeleņi.
Treis nūjyudžu, treis aizjyudžu,
Treis palaižu ganeibā.
236 [Līvānu D].

51557.

Zogta nauda, kruoptais monts
Naguļ pūra dybynā;
Zogšus zogts kumēliņš
Garu ceļinu natecēja.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

51558.

Zaglīts manim i nozaga
Diženo kumeliņu;
Sapelēja pieši mani,
Sarūsēja iemautiņi.
241 [Lubānas Md].

51559.

Zaļa zīda man jostiņa,
Ar to sēju raibuliņu;
( Ar to sēju raibuliņu,)
Ar to savu kumeliņu.
378 [Seces Jk].

51560.

Zelta pieši ceļu slauka
Bērajami kumeļam;
Tikpat meitu māmuliņa
Ne galviņas neatgrieza.
603 [Lietuva].

51561.

Zalta zierneiti aizsvīžu
Aiz sudobra redelīš(u),
Lai munam kumeļam
Judens viersā nastāvēja.
326 [Preiļu D].

51562.

Zini ceļu, kumelīni,
Es celīnu nezināju,
Tautu ceļa malīnā
Sīvi suņi, lepni puiši:
Sīvi suņi sīvi rēja,
Puiši ceļa nerādīja.
282 [Nīcas Lp].

51563.

Zirdziņ, manu kumeliņ,
Stalti sadli, iemauktiņ(i)!
Tu ved mani tuvi, tāļi
Uz baznīcu Dievu lūgt.
322 [Praulienas Md].

51564.

Zirdziņam, vīriņam,
Tiem abiem gŗūts mūžiņš;
( Tiem abiem gŗūts mūžiņš,)
Ne tiem diena, ne vakara.
335 [Puzes Vp].

51565.

Ziemu braucu baltu ķēvi,
Rakstītām kamanām;
Pa vasaru ar laiviņu
Pa duļķaiņu ezeriņu(u).
316 [Piltenes Vp].

51566.

Zvīgtiņ zvīdzja kumēleņš,
Pagalmeņī stuovādams;
Pagaļmeņī stuovādams,
Tautas dāla gaidēdams.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

2. Pieguļa

a) Jurģi pirmā pieguļas nakts; Ūsiņš zirgu patrons

30052.

Ai Jurģīti, Miķelīti,
Baro labus kumeliņus!
Vai es miju, vai pārdevu,
Tevis saucu līkaupos.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30053.

Ai Jurģīti, Ūsenīti,
Baro sirmus kumeliņus;
Sukādams, barodams
Sēsties siles galiņā!
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1. Ai auziņ baltskarīt,
Baŗo manu kumeliņu;
Sukādama, baŗodama
Sēdi siles galiņā!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Ūsinīti dzelžonīti,
Baro, sukā kumeliņus,
Sēdi siles galiņāi,
Suseklīti rociņā!
113 [Alūksnē].

30054.

Ei Ūsiņ, labais vīrs,
Jāj ar mani pieguļā:
Es guntiņas kūrējiņš,
Tu kumeļu ganītājs.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 110 -

30055.

Dievs iemauktus šķindināja
Mana staļļa dibenā,
Sukādams, glaudīdams
Manus bērus kumeliņus.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

30056.

Grieta auda, Grieta meta
Margrietai villainīti;
Jurīšam, brālīšam,
Ūsiņš loka kumeliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30057.

Jurīšam gaili kavu
Deviņiemi nadziņiem,
Lai tas manus zirgus gana
Šādu gaŗu vasariņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Ūsiņam gaili kāvu
Pašā svētku rītiņā,
Lai tas man zirgus gana
Šo gaŗo vasariņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Jurģīšam jostu aužu
Deviņiem dzīpariem,
Lai tas manas aitas gana
Šādu gaŗu vasariņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

3. Jurģīšam jostu jožu
Pašā Jurģu vakarā,
Lais tas manas govis gana
Šo gaŗo vasariņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

30058.

Jurģīts jāja pieguļā
Ar deviņi kumeliņi;
Es tecēju vārtu vērt,
Man iedeva devīto.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Sloka jāja pieguļā
Ar deviņi kumeliņi;
Es tecēju vārtu vērt,
Man iedeva devīto.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 18 (Kliģenē), 75, 77,
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30059.

Jurģīts stāvu slaistījās
Mana staļļa pakaļā.
Nāc, Jurģīti, istabā,
Sēsties galda galiņā!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Mīkals stāv aiz vārtiem,
Santa svārki mugurā.
Nāc, Mīkal, kambarī,
Sēdies galda galiņā!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

2. Ūsiņš stāv sētmalā,
Gaid', lai lūdz istabā.
Nāc, Ūsiņ, istabā,
Sēdies galda galiņā!
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

30060.

Ūsiņam gaili kavu
Deviņiem cekuliem,
Lai aug man govis vērši
Deviņām kārtiņām.
121 [Gulbenē (Md)].

30061.

No Ūsiņa zirgu pirku,
Ne no sava bāleliņa;
Ūsiņam pilns stallīts
Pārdodamu kumeliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30062.

Paldievs, zirgu Ūsinīti,
Par kumeļu barošanu!
Vai izvedu, vai aizjūdzu,
Noturēti nevarēju.
113 [Alūksnē].

30063.

Par kalniņu Ūsiņš jāja
Ar akmiņa kumeliņu;
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu āboliņu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Atjāj viens bruņots vīrs
Akmeņotu kumeliņu;
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu āboliņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2. Es satiku vecu vīru
Vecumāi staigājot;
Tas atnese kokiem lapas,
Zemei zaļu dāboliņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Kas tas bija, kas atnāca
Ar pelēku mētelīti?
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu āboliņu.
190 [Kuldīā].

- 111 -

30064.

Pats Dieviņis man iedeva
Sav' jājamu kumeliņu.
Caur segliem saule lēca,
Caur iemauktu mēnesniņis;
Pavadiņas galiņā,
Tur lec rīta auseklītis.
224 [Kabilē (Kld)].

30065.

Sloka jāja pieguļā,
Sešas olas kulītē;
Divas šam, divas tam,
Divas guns kūrējam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30066.

Sloka jāja pieguļā,
Trīs oliņas vācelē.
Ko, slociņa, pate ēdi,
Ko guntiņas kūrējam?
- Viena guns kūrējam,
Otra zirgu ganiņam,
Trešo pate paturēju,
Ar ko puikas kairināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30067.

Sloka jāja pieguļā,
četras olas vācelē.
Cik būs man, cik būs tev,
Cik kumeļa ganiņam?
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30068.

Sloka jāja pieguļā,
četras olas vācelā.
Dievs dod tā zirdziņiem
Apaļiem baroties!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

30069.

Strazdiņš jāja pieguļā
Ar pelēku mētelīti;
Lakstīgala suņus sauca,
Kalniņā stāvēdama.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Strazdīns jāja pieguļā
Ar pelēku mētelīn';
Lakstīgala suņus sauca
Augsta kalna galiņā(?).
Tā nebija lakstīgala,
Tā bij Rīgas [saules?] jumpravīn'.
Treju ziedu lasītāja,
Treju kroņu pinējīna.
Vienu deva Dievīnam,
Otru Dieva dēlīnam,
Trešo pate paturēja
Saules puišus kaitināt.
1191 [Ēveles draudzē].

30070.

Strazdiņš jāja pieguļā
Sešus bērus kumeliņus;
Lakstīgala suņus sauca,
Ieviņā sēdēdama.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lakstīgala suņus svilpa
Straujupītes maliņē;
Ūpīts jāja pieguļē
Pieci bēri kumeliņi.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

2. Sīki putni kāzas dzēra,
Strazdiņš jāja pieguļā;
Lakstīgala suņus sauca,
Kalniņā stāvēdama.
216 [Ventspilī].

30071.

Strazdiņš jāja pieguļā
Pieci bēri kumeliņi;
Lūdzu vienu strazdiņam,
Jāju līdza pieguļā.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

30072.

Strazdīns jāja pieguļā
Seši bēri kumelīni;
Es tecēju pakaļāi
Līdz zaļiem krūmīniem.
158 (Nīcā).

30073.

Strazdiņš jāja pieguļāi
Simtu bēru kumeliņu;
Irbes meita klausījās
Pelēkām(i) austiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

30074.

Te gulējši pieguļnieki,
Te kūruši uguntiņu,
Te Dieviņš sildījies,
Te palicis mētelītis.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Te gulējši piegulnieki,
Te kūruši uguntiņu,
Te Dieviņš sildījies,
Te palicis zobentiņš.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 112 -

30075.

To es došu Jurģīšam,
Ko es biju solījies:
Mucu alus, cepli maizes,
Melnu gaili ķikaraini.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

30076.

Tuļi tuļi, uz pīgul'i,
Uz tū pošu pūra molu!
Tī ir zyrgi tukli tukli,
Pīguļnīki kupli kupli.
428 [Beržūs(?)].

30077.

Ūsiņam gaili kavu
Dzeltenām kājiņām,
Lai manam kumeļam
Palīdzēja dubļu brist.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

30078.

Ūsiņam pasateicu
I dzirdoti, nedzirdot:
Visas ciema zeltenītes
Manos zirgos raudzījās.
113 [Alūksnē].

30079.

Ūsiņam zirgi zviedza,
Man jājot pieguļā;
Māršavai govis māva,
Man ganos izdzenot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30080.

Jeuseņš juoja lobu zirgu,
Mani lika lobu juot;
Dūd', Dīveņ, lobu juot
Par Jeuseņa likumiņu.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

30081.

Ūsiņš jāja labu zirgu,
Ir man lika labu jāt;
Skauģīšam netecēja
Pa pavadas galiņam.
190 [Kuldīā].

30082.

Ūsiņš jāja pieguļā
Ar deviņi kumeliņi.
Es tev lūdzu, Ūsiņ, brāl,
Dod man pāri ceļa zirgu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30083.

Ūsiņš jāja pieguļā,
Zaglis ceļa maliņā;
Ūsiņam augsti zirgi,
Zagļam augstas karātavas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30084.

Ūsiņš zirgu nojādīja,
Pieguļnieku meklēdams;
Gudri bija pieguļnieki,
Neguļ ceļa maliņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30085.

Jeusenš zirga nūjuodeja,
Pīguļnīku maklādams.
Vai Jeuseņ, nazinov',
Kur vacais gun'kureits?
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

30086.

Ūsens stāvu slaistījās
Muna staļļa galiņā.
Ai Ūsiņ, vecais tēvs,
Jāsam abi pieguļā:
Es guntiņas kūrējiņš,
Tu zirdziņu ganītājs.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30087.

Ūsiņš stāvu slaistījās
Mana staļļa pakaļā.
Nāc, Ūsiņ, stallītie,
Baro manus kumeliņus!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30088.

Cīrulīts alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Es tecēju misas dzert,
Viņš ar kausu mugurā.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Ūsiņš dara alutiņu
Mana zirga pēdiņā;
Es paskrēju misas dzertu,
Man ar kausu mugurā.
(Bīlenšteina ms. krāj.).

- 113 -

30089.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Tur dzeŗ kungi, tur stārasti,
Zeme rīb dancojot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

51567.

Brauc palāda pīguļī
Ai palāku kumēleņi;
Laksteigola pīsasmēja,
Iz kaļneņa stuovādama.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

51568.

Devu, dodu Ūsiņam,
Ko es biju solījusi:
Melnu gaili, sarkan' seksti,
Ar visiem nadziņiem.
72 [Cesvaines Md].

51569.

Guli, guli uz pīguļi,
Pīcys ūlys ozūtī;
Divi tjav, divi maņ,
Pīkta gunis kyurējam.
18 [Andrupenes Rz].

51570.

Juoneišam, bruoleišam,
Jiusēts jiudzja kumeliņ';
Muoseņai, Muoreņai,
Skudrja pyna vainaceņ'.
605 [Skolas].

51571.

Jurīts jāja Ģurģu nakti
Sirmu, bēru kumeliņu,
Lai aug lava(?) vasariņa,
Kumeliņiem barībiņa.
476 [Vecpiebalgas C].

51572.

Kur tu iesi, ziergu Jurģi,
Pilla sauja iemauktiņ(u)?
Tam puišam ziergu došu,
Kam nav tēva devējiņ'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

51573.

Mārtiņš stāvu slaistījās
Mana staļļa pakaļā,
Lied, Mārtiņ, stallītī,
Baro manus kumeliņus:
Tīras auzas silītē,
Āboliņis redelēs.
72 [Cesvaines Md].

51574.

Miķēls stāvus slaistījās
Manā staļļa pakaļā.
Nāc, Miķēli, istabā,
Sēdies galda galīnā:
To es došu Miķēļam,
Ko es biju dzīrusies.
184 [Ķēču Rg].

51575.

Sloka brauca pieguļā,
Trīs olas azotē;
Vienu deva Dievam,
Otru Dieva dēlam,
Trešo pati paturēja,
Ar ko puišus kairināt.
358 [Rugāju Abr].

1. Sloka jāj pieguļā,
Trīs oliņas ķešiņā;
Vienu deva Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Trešo pati paturēja,
Ar ko meitas kairināt.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

51576.

Slūka braucja pīguļī,
četris ūlys ozūtī.
Kū slūceņ, pate ēssi,
Kū īdusi guns kiurējam?
Gona byus pošai ēst,
Gona guns kiurējam.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

51577.

Slūka juoja pīguļā,
Pīcas ūlas ozūtē.
Kū, slūceņ, poša ēdi,
Kū devi gunis kyurējam?
Strazdeņš beja jaunais puisis,
Tys bej gunis kyurējiņš.
466 [Vārkavas D].

51578.

Slūka juoja pīguļī,
Pīcas ūlas ozūtī;
Uz ceļmiņa sādādama,
Suņus saucja pīguļī.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

- 114 -

51579.

Sloka jāja pieguļā,
Divas olas vācelē;
Kad jās mani bāleliņi,
Nesīs pilnu vācelīt'.
373 [Sarkaņu Md].

51580.

Smalki malu vien' auziņu,
Plānu cepu plācenīt',
Lai varēju pamielot
Ūzainīti, biksainīti.
286 [Nītaures Rg].

51581.

Strazdiņš jāj pieguļā
Seši bēri kumeliņ(i).
Sasit spārnus uzlēkdams,
Sasit spārnus nolēkdams.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

51582.

Tuoli tuoli iz pīguļi,
Iz tū jauku pura molu!
Lai svāts Jurs zyrgus gona,
Tuklus tuklus, kuplus kuplus.
605 [Skolas].

51583.

Tuli tuli iz pīguļi,
Da tam Svātam Juram!
Svātais Jurs, zyrgu gons,
Lai tī zyrgi tukli pukli,
Dreiži skaisti kai uobuli.
326 [Preiļu D].

51584.

Tuli tuli uz pīguļi,
Uz pīguļi pylnu kuli;
Uz pīguļi pylnu kuli,
Nu pīguļis tukšu kuli!
522 [Zvirgzdienes Ldz].

51585.

Ūsīšam, tētiņam,
Zyrgu kūpt gribējuos:
Dīnu nesja auzu sīku,
Nakti soldonu yudini.
389 [Silajāņu Rz].

51586.

Ūzainīti, biksainīti,
Ar ko tevi mielosim?
Samalsim trīs auziņas,
Cepsim plānu plācenīti.
3 [Adulienas Md].

b) Dažādas pieguļnieku dziesmas

30090.

Vai bāliņ, vai bāliņ,
Laidīsim peldu kumeliņ',
Lai pelž [peld] mūsu kumeliņš
Zeltajā zālītē.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

30091.

Ai pieguļa pieguliņa,
Tā man laba nedarīja:
Rasāi manas kājas sala,
Migla bira vaiņagāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

30092.

Ai pieguļa pieguliņa,
Tā man laba nedarīja:
Sadeg zīļu vainadziņis,
Vizuļota villainīte.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

30093.

Ai pieguļa pieguļiņa,
Tā man laba nedarīja:
Tur palika balta mute,
Sarkans rožu vaiņadziņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Pieguļiņa pieguļiņa,
Tu man laba nedarīji!
Pieguļiņa pavadīja
Manu zīļu vaiņadziņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

30094.

Ai pieguļa pieguliņa,
Tu man labu nedarīji:
Tu balini manus vaigus,
Nievā manu agumiņu.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

30095.

Ak tu Dievs, labi gadi,
Žīdi jāja pieguļā!
Jau saulīte gabalā,
Atjāj žīdi murdēdami.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1. Nav saulīte rietējusi,
Žīdi jāja pieguļā;
Jau saulīte gabalā -
Atpakaļ murdēdami.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

- 115 -

30096.

Ak tu taidu vasariņu,
Žīdiņš jāja pieguļā!
Žīdam bārda nosviluse,
Vilks apēda kumeliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Dod, Dieviņ, labus gadus,
Žīdi jāja pieguļā!
Vilks apēda kumeliņu,
Sanāk žīdi murdēdami.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

30097.

Apkārt kalnu saule tek,
Pieguļniekus meklēdama.
Pieguļnieki gudri bija,
Negul kalna maliņā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30098.

Aun, māsiņa, baltas kājas,
Jāj man līdzi pieguļā!
Puiš' atveda kumeliņu,
Es pacelšu mugurā.
24 [Lēdurgas draudzē].

30099.

Aun, māsiņa, baltas kājas,
Nāc man līdzi pieguļā!
Es tev došu tumšu bēru,
Pats uzkāpšu sirmīšam,
Pats uzkāpšu sirmīšam
Sidrabiņa iemauktiem,
Sidrabiņa iemauktiem,
Zeltītiem pakaviem.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

30100.

Aun, māsiņa, baltas kājas,
Nāc man līdzi pieguļā!
Kad tu iesi tautiņās,
Došu bēru kumeliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Dzen, māsiņa, pieguļā
Manus bērus kumeliņus!
Kad tu iesi tautiņās,
Ņem bērīti tīkamaju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30101.

Aun, meitiņa, baltas kājas,
Jāj man līdzi pieguļā!
Es tev tošu dulu bēru
Par pieguļas jājumiņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Aun, brālīti, baltas kājas,
Jāj man līdzi pieguļā!
- Kā es jāšu pieguļā,
Man nav bēra kumeliņa?
- Es tev došu dūkanbēri
Par pieguļas jājumiņu.
- Ko tas man laba dara
Dūkanbērs kumeliņš?
Apēd manas tīras auzas,
Lauza stangu iemauktiņus;
Lauza stangu iemauktiņus,
Dauza kaltas kamaniņas;
Dauza kaltas kamaniņas,
Svaida manu līgaviņu;
Svaida manu līgaviņu
No kalniņa lejiņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30102.

Ausim, meitas, baltas kājas,
Jāsim zirgus pieguļā!
Veci puiši sagrabējši
Kā vecās siļķu mucas.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

30103.

Brālīšam sirmi zirgi,
Div' māsiņas ganītājas;
Dažam tautu dēliņam
Sāp sirsniņa, deg actiņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

301031.

Brālīts savu kumeliņu
Rokā veda pieguļā,
Lai vējiņš nenopūta
Zelta zara borbulīti.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

30104.

Buciņš ragus klabināja,
Pieguļniekus baidīdams.
Nemūkat, pieguļnieki,
Bukam ragi izkaltuši,
Bukam ragi izkaltuši
Pavasara saulītēi!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Buciņš ragus klabināja,
Gaida manus pieguļniekus.
Bukam ragi izkaltuši
Pavasaŗa vējiņāi:
Gulat, mani pieguļnieki,
Līdz pašam azaidam!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 116 -

30105.

Buciņš ragus klabināja,
Baida manus pieguļniekus;
Bukam ragi noklabēja
Pieguļnieka kabatā.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

30106.

Dod, Dieviņ, lietum līt,
Nejās puiši pieguļā;
Izjāsim, mēs māsiņas,
Kumeliņus paganīt!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

30107.

Dod, Dieviņi, lietum līt,
Nejās puiši pieguļā;
Jāsim pašas, mēs māsiņas,
Tēva bērus kumeliņus!
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1. Lai Dievs dod lietum līt,
Nejās puiši pieguļāi;
Jāsim pašas, mēs māsiņas,
Segsim baltas villainītes!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

30108.

Dzīrās puiši šovakar
Tāļu jāti pieguļā.
Tepat gula aiz vārtiem,
Suņi pogas izkoduši.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1. Mūsu puiši lielījās
Tālu jāti pieguļā.
Tepat guļ sētmalā,
Kuces mīza cepurē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30109.

Iesim, bāliņi,
Zirdziņu ganīt,
Pie straujas upītes
Dzirdīsim;
Citu siesim grožā,
Citu pavadā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

30110.

Ej projām, ledutiņu,
Lai zālīte zāļojās,
Lai zālīte zāļojās,
Lai kumeļi barojās.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

30111.

Es ar savu līgaviņu
Kopā dzinu pieguļā;
Blakām zirgus sapinām,
Kopā paši gulējām.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

30112.

Es brālīša kumeliņu
Rokāi vedu pieguļā;
Kur atradu āboliņu,
Pavadāi ēdināju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30113.

Es brālīša kumeliņu
Rokā vedu pieguļā,
Lai krūmiņi nenorauj
Sudrabiņa burbulīšus.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

30114.

Es izaugu liela meita,
Tēvam zirgus ganīdama;
Pillu pūru pielocīju
Ar veciem pinekliem.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

30115.

Es uzgāju ganīdama,
Kur guļ puiši pieguļā;
Es ielīžu vidiņā
Kā dzeltāna cielaviņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

30116.

Gaŗa man šī naksniņa
Par visām naksniņām:
Gaida mani līgaviņa
Šo naksniņu noejam.
Guli viena, līgaviņa,
Šo naksniņu nenoiešu,
Šo naksniņu es gulēšu
Baltābola kalniņā,
Baltābola kalniņā
Pie bērā kumeliņa;
Sedlus liku pagalvī,
Iemauktiem apsedzos.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

30117.

Guli, guli, lauku meita!
Meža meita negulēja,
Meža meita negulēja,
Kumeliņus ganīdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 117 -

30118.

Ik naksniņas es aizgāju
Par brālīti pieguļā,
No brālīša pelnīdama
Baltsarīša kumeliņu.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

30119.

Jātin jāšu pieguļāi,
Minēs manu jājumiņu:
Es nojāju brālīšam
Trīs gadiņu kumeliņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

30120.

Jauni puiši zirgus gana
Baltābola pļaviņā;
Es nozagu kumeliņu,
Vini mani neredzēja.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

30121.

Kas sakūra uguntiņu
Viņā meža maliņā?
To sakūra tautu dēls,
Gaida mani aizejam.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Lai ir maza, bet ir spodra
Pieguļnieka uguntiņa;
Tur es iešu šo vakaru,
Tur mans miežu arājiņš.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

301221.

Kas tumšāja vakarā
Dižu mežu skandināja?
Pieguļnieki taures pūta,
Kumeliņus ganīdami.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

30122.

Kas to lielu guni kūra
Viņā lauka galiņā?
Jauni puiši guni kūra,
Jaunu meitu gaidīdami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30123.

Kas tur brēca, kas tur sauca
Viņā meža maliņā?
Vārna plūca pieguļnieku,
Miežu vārpu domādama.
263 [Dobelē].

30124.

Kas tur kliedze, kas tur sauce
Viņu pusi Daugaviņas?
Odam kājas nodegušas
Pieguļnieku gunkurī.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

301241.

Kas tik sebu vakarē
Zaļu mežu skandinēja?
Tautiets pūta āža ragu
Viņē meža maliņē.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

30125.

Klausies, mana līgaviņa,
Kad es jāju pieguļā,
Kur es pūtu vaŗa tauri
Baltābola kalniņā!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30126.

Klausies, mana līgaviņa,
Kur es jāju pieguļā,
Kur es pūtu vaŗa tauri,
Kur skanēja zelta birze.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

30127.

Klausies, mana līgaviņa,
Kur es jāju pieguļā,
Kur man spieši noskanēja,
Kur nozviedza kumeliņš!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Klausies, manu līgaviņ,
Kur es jāju pieguļā:
Kur nolēču no kumeļa,
Tur piesīši noskanēja,
Tur piesīši noskanēja,
Tur nozviedze kumeliņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

30128.

Klausies, mana līgaviņa,
Kur es jāju pieguļā.
Kur man pieši noskanēja,
No kumeļa nolecot!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Verīs', muna malnac'eit',
Kur as' juošu pīguļā,
Kur skan'ēja zalta važys
Un sudobra īmav'eņi!
426 [Sakstagala pag. Rz].

- 118 -

30129.

Klausies, mana līgaviņa,
Kur es jāju pieguļā:
Kur sapinu kumeliņu,
Tur es skaisti gavilēju.
24 [Lēdurgas draudzē], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

30130.

Klausies, mana līgaviņa,
Kur es jāju pieguļā,
Kur skanēja vaŗa taure,
Kur zviedz bēri kumeliņi!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Klausies, mana līgaviņa
Kur es jāju pieguļā,
Kur skan kokles, stabulītes,
Kur zviedz mani kumeliņi!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30131.

Klausies, mana līgaviņa,
Kur es jāju pieguļā:
Zviedz kumeļi, skan iemaukti,
Ziņģē puiši jājējiņi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Skaties, mana līgaviņa,
Kur es jāju pieguļā:
Pats es jāju ziņģēdams,
Kumeliņis dancodams.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

30132.

Kliedziet, puiši, kam ir vaļas,
Vilks ēd manu kumeliņu;
Es būt' kliedzis, man nav vaļas,
Ciema meitas mutes prasa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Saucat, vīri, kuŗš patapa,
Vilks rej manu kumeliņu;
Es būt' saucis, nepatapu,
Meitiņām muti devu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30133.

Ko darīja pieguļnieki,
Līdz saulei gulēdami?
Nokavuši, apēduši
Triju gadu kumeliņu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

30134.

Kokles skan, kas koklēja?
Koklē mani brāleliņi,
Koklē mani brāleliņi,
Kumeliņus ganīdami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30135.

Kūpēt kūp, bet nedeg
Pieguļnieku uguntiņa;
Es nogāju, es sakūru,
Sasildīju pieguļniekus.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

30136.

Kumeliņis bubināja,
Lai es jāju pieguļāi.
Es nojāju pieguļāi
Baltābola kalniņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

30137.

Kumeliņis bubināja
Nejājame pieguļā.
Aun, māsiņa, baltas kājas,
Jāj kumeļu pieguļā!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30138.

Kur tu jāsi, smuks puisīti,
Tumšajā naksniņā,
Vai Rīgā, Jelgavā,
Vai pie daiļas mātes meitas?
- Ne Rīgā, Jelgavā,
Ne pie daiļas mātes meitas:
Baltābola pļaviņā
Jāj' kumeļu pieguļā.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30139.

Kur vasaru saule tek,
Tur tek ziemu mēnestiņis;
Kur meitiņas lopus dzina,
Puiši jāja pieguļā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

30140.

Kuries gaiša, uguntiņa,
Pie zaļās prieduliņas!
Tur jāj puiši pieguļā,
Vēlīgie tēvu dēli.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

30141.

Kuriet guni, brāleliņi,
Sav' āriņas maliņā;
Sveši ļaudis sakūruši,
Nelaiž mani sildīties.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

30142.

Kužu kužu kumeliņ,
Vai es tevi ēdināju?
Meitas tevi ēdināja,
Meitas jāja pieguļā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 119 -

30143.

Labi mani māte māca,
Pieguļā vadīdama:
Būs puišam pliķi cirst,
Nedot savas villainītes.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30144.

Labi mani māte māca,
Pieguļā vadīdama:
Necērt cirvi akminī,
Negāz meitu ūdenī!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Es, dēliņ, tev piesaku
Kā labam cilvēkam:
Negāz meitu ūdenī,
Necērt cirvi akmenī;
Cērt cirvīti ozolā,
Ved meitiņu kalniņā!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2. Māte manim piesacīja,
Kaŗa vidū stādīdama:
Necirst cirvja akmenī,
Negrūst meitu ūdenī.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Māte puiku izmācīja,
Pieguļā stādīdama:
Necērt cirvja akmenī,
Nesvied meitas ūdenī;
Cērt cirvīti liepiņā,
Mīkstajā kociņā,
Svied meitiņu kalniņā,
Sausajā vietiņā!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30145.

Lai bij labis, kas bij labis,
Pavasaris, tas bij labis:
Kumeļam zaļa zāle,
Man pašam ciema meitas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā], 255 [Cirolē (Bēnes pag. Jg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Koši koši, jauki jauki,
Kad Dievs deva vasariņu:
Kumeļami zaļa zāle,
Man tās ciema zeltenītes.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

2. Tumša nakts, zaļa zāle,
Laukā laidu kumeliņu.
Kumeļam zaļa zāle,
Man pašam ciema meitas.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

30146.

Līsti, līsti, lietutiņ,
Nejās puiši pieguļā,
Gulēs puiši pie meitām
Pērnajos zirnājos.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30147.

Līsti, līsti vakarāi,
Nejās puiši pieguļāi,
Laidīs vienus kumeliņus
Zaļajā zālītē.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30148.

Meitas manim gultu taisa
No raibiemi ķiseņiem;
Labāk jāju pieguļā,
Nekā guļu ķiseņos.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30149.

Migla migla, liela rasa,
Man pazude kumeliņš.
Nokrīt migla, nokrīt rasa,
Es dabūju kumeliņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

30150.

Migla migla, liela rasa,
Mans bāliņš pieguļā;
Es uzkāpu kalniņā,
Es migliņu nodzenāju.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

30151.

Migla migla, liela rasa,
Mans bālinis pieguļā.
Ņem, māršiņa, villainīti,
Apsedz manu bāleliņu!
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

30152.

Migla migla, liela rasa,
Mans bāliņš pieguļā.
Celies, mārša, aun kājiņas,
Ej bāliņa apraudzīt!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

30153.

Mygla, rosa pūreņā,
Muns buol'eņš pīguļā;
Pus dīn'eņis nūstaiguoju,
Buol'el'eņa saukuodama.
427 [Varakļānu pag. Rz], 435 [Latgalē].

- 120 -

30154.

Mūsu ciema slinki puiši
Nejāj zirgus pieguļā;
Teicās auzas iebēruši,
Smiltis vien silītē.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

30155.

Muļķis bija mans vīriņis,
Kas no laba nezināja:
Es taisīju klētī gultu,
Viņš kaģīja pieguļā.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Ai māmiņa, ai māmiņa,
Glupis bija tavs dēliņš!
Es taisīju klētī vietu,
Viņš aizgāja pieguļā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30156.

Sābros bija slinki puiši,
Nejāj tāļi pieguļā,
Gana savus kumeliņus
Pašā staļļa paslieksnī.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30157.

Rendinieku slinki puiši
Nejāj zirgus pieguļā;
Paši iet pie meitām,
Lai stāv zirgi neēduši.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

30158.

Pušenieku slinki puiši
Vēlu jāja pieguļā;
Izlaizījši kreima ķērnes,
Tad tik jāja pieguļā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

30159.

Nevienam kundziņam
Nava tāda zirgu gana
Kā manam bāliņam:
Zaķīts zirgu ganītājs.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30160.

Nosukātu, apdeķotu
Bēri laidu pieguļāi,
Lai lūkoja ciema meitas
Bandenieka kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

30161.

Pieguļā pieguļā
Ar labo kumeliņu!
Lai palika mīkstas cisas
I jauna līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Pieguļā pieguļā
Ar labo kumeliņu!
Nepalikšu sētiņā
Pie laiskās līgaviņas.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

30162.

Pieguļīna, vasarīna
Man pā(r)veda līgavīnu;
Nezināja tēvs māmīna,
Nej tie citi bālelīni.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Piegulnieki pārveduši
Brālīšam līgaviņu;
Nezināja tēvs māmiņa,
Ne tie citi bāleliņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30163.

Pieguļnieki, bāleliņi,
Glabājat kumeliņus:
Es redzēju zirgu zagli
Krūmiņā ielienam,
Krūmiņā ielienam,
Iemauktiņus cilājam.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1. Ceraukstieši, bāleliņi,
Glabājieta kumeliņus:
Pomušnieki zirgu zagļi,
Striķus vija ozolā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

30164.

Pieguļnieki, bāleliņi,
Jums guntiņa izdzisuse,
Zilā vārna ainesuse
Zaļa spārna galiņāi.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Pieguļnieku uguntiņa
Kā vabule paspīdēja;
Atskrējuse zaļa vārna,
Ar spārniem aiznesuse.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

30165.

Pieguļnieki, brāleliņi,
Kur šo nakti gulējāt?
Sirms ar bēri attecēja
Dubļainām kājiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 121 -

30166.

Pieguļnieki, bāleliņi,
Vai ir visi kumeliņi?
Es redzēju Dieva suni [=vilku]
Kumeļ' kāju valkājot.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

30167.

Pieguļnieki, brāleliņi,
Vai ir visi kumeliņi?
Sirms ar bēri attecēja
Ziedainām kājiņām.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

30168.

Pīguļnīki, dīd'el'nīki,
Voi ir visi kum'ēl'eņi?
As redz'ēju divi b'ēri
Sova bruoļa pogolmā,
Vīnam b'eja zalta dek's',
Ūtram zalta īmav'eņi,
Dz'el'žim kuojis sakaust'eitys,
Ar auzuom sabaruoti.
424 [Barkavas pag. Rz].

30169.

Pīguļnīki gudri v'eiri,
Naguļ ceļa mal'eņā,
Pi kriumeņa, pi mežeņa
Zaļejā uobulā.
4271 [Rēzeknes apr.].

30170.

Pieguļnieki pieguļnieki,
Vilks apēda kumeliņu,
Vilks apēda kumeliņu,
Aste vien nokustēja!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

301701.

Pieguļnieku meitas dzied,
Kumeliņus ganīdamas,
Lai dzierdēja tautu dēls,
Lai tas jāj pieguļā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

30171.

Pieguļnieku meitiņām,
Tām pūriņa nevajdzēja,
Tās pūriņu pielocīja
Ar veciemi pinekliem.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

30172.

Pieguļnīca pieguļnīca,
Bāliņ, tava līgaviņa!
Ik vakara klausījās,
Kur aizjāja pieguļnieki.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Pieguļniece pieguļniece
Mana jauna līgaviņa!
Ik vakarus klausījāsi,
Kur es jāju pieguļā,
Kur skan mana zelta taure,
Kur zviedz sirmi kumeliņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

30173.

Pieguļniece pieguļniece
Mana brāļa līgaviņa!
Ik naksniņas pieguļā
Līdz jauniem puisēniem.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30174.

Pieguļniece pieguļniece
Mana jauna līgaviņa!
Ik vakara gauži raud,
Kad es jāju pieguļā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30175.

Pieguļniece pieguļniece
Mana jauna līgaviņa!
Kad es dzinu pieguļā,
Viņa līdzi taisījās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30176.

Pieguļniece pieguļniece
Mana jauna līgaviņa;
Kur sapina kumeliņu,
Pate skaisti gavilēja.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

30177.

Puiši jāja pieguļā,
Es ar līdzi taisījos.
Satiek mani māmuliņa,
Aiztais' durvis, aiztais' logus.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

30178.

Puiši jāja pieguļā,
Es ar līdzi taisījos;
Puiši nesa salmu maisu,
Es nes' baltu paladziņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 122 -

1. Pieguļniece pieguļniece
Mana jauna līgavīn';
Citi jāja pieguļā,
Viņa līdzi taisījās,
Citi taisa lapu viet',
Es klāj' dreļļu paladzīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2. Puiši gāja gar upmali,
Es pakaļ raudādama;
Puiši nesa salmu kūli,
Es balto paladziņu.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

3. Puiši jāja pieguļā,
Es ar līdzi taisījos;
Puišiem silti kažociņi,
Man baltie paladziņi.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

4. Puiši jāja pieguļos,
Es ar līdzi taisījos;
Puiši dzina bērus zirgus,
Es dzen' raibas raibelītes;
Puiši taisa lapu guļu,
Es klāj' baltu paladziņu;
Puiši gula lažiņā,
Es iešmuku vidiņā.
216 [Ventspilī].

5. Puiši jāja pieguļāi,
Es tiem līdza taisījos;
Puiši nesa salmu kūli,
Es nes' baltu paladziņu;
Puiši sēja kumeliņus,
Es gultiņu pataisīju;
Puiši kūra uguntiņu,
Es malciņu salasīju.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

30179.

Puiši jāja pieguļā,
Raiba kuņa pakaļ tek.
Kā kuniņa netecēs?
Kucēniņi cepurē.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

30180.

Puiši puiši, kas no puiša,
Nava puiša tikumiņa!
Meitas jāja pieguļā,
Kumeliņus locīdamas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

30181.

Raug kur gaiši kurējās
Piegulnieku uguntiņa!
Tautu dēla acis dega
Uz tā mana augumiņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

30182.

Redz kur spoži kurējās
Pieguļnieku uguntiņa!
Kad zinātu sav' brāliņu,
Es tur ietu sildīties.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Aiz kalniņa kurējās
Pieguļnieku uguntiņa.
Kad zinātu, ka būt' puiši,
Es tur ietu sildīties.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

30183.

Zaļa zaļa rudzu zāle
Aiz upītes līcītī;
Tur es savu kumeliņu
Svētu rītu paganīju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30184.

Šaujat, brāļi, ko šaudami,
Ķīvīt' vien nešaujat:
Ķīvīt' bija labs putniņš,
Tā paceļ piegulniekus.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

30185.

Žīdi jāja uz pieguļu,
Kumeliņus locīdami;
Atjāj žīdi trallādami,
Kumeliņus apēduši.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30186.

Sīki puiši kā stradiņi,
Neprot zirgu pabarot;
Aiziedami ganiņos,
Ar meitām meņģējās.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30187.

Zili melni dūmi kūp
Pieguļnieku kalniņā.
Kā tie melni nekūpēs,
Pieguļnieku ribas dega.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

30188.

Sniegi snige, putināja,
čāpe(?) jāje pieguļā;
Priedē kūre uguntiņu,
Uz celmiņa gultu taisa.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

- 123 -

1. Sniga sniegi, putināja,
čārpa jāja pieguļā;
Uz akmeņa malku skalda,
Priedēs kūra uguntiņu.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

30189.

Stabulīti stabulēju,
Tēva zirgus ganīdams;
Saplīst mana stabulīte,
Pazūd tēva kumeliņš.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Es nocirtu ozoliņu
Tēva staļļa pakaļā.
No celmiņa bungas taisu,
No zariem stabulītes,
Ka varēju stabulēt,
Tēva zirgus ganīdams.
Saplīst mana stabulīte,
Pazūd tēva kumeliņi.
Stabulīti pataisīju,
Kumeliņu nedabūju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Pīguļnīki, savvaļnīki,
Nūcārt zaļu ūzul'eņu;
Nu c'el'm'eņa kūkles škēl'e,
Nu zareņa stabul'eitis.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

3. Stabulēt stabulēju,
Kumeliņus ganīdams.
Danāk viena jauna meita,
Pazūd mana stabulīte,
Pazūd mana stabulīte,
Pazūd mans kumeliņš.
Stabulīti gan dabūju,
Kumeliņa nedabūju;
Kumeliņš aiztecēja
Par deviņas kungu valstis.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Stebulīti stebulēju,
Kumeliņus ganīdama.
Attecēja miega pele,
Parauj manu stebulīti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

30190.

Sudrabiņa upe tek
Caur brālīša zirgu stalli;
Tur māsiņas mazgājās,
No pieguļas pārjādamas.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

30191.

Tam tēvam labi zirgi,
Kam jāj meitas pieguļā:
Nojādamas, atjādamas
Laiž ābeļu dārziņā.
113 [Alūksnē].

30192.

Tam tēvam labi zirgi.
Kam jāj meitas pieguļā;
Skauģam acis pušu plīst,
Caur krūmiem raugoties.
358 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30193.

Tam tēvam labi zirgi,
Kur jāj meitas pieguļā:
Meitas miega negulēja,
Kumeliņu vien baroja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30194.

Tam tēvam labi zirgi,
Tam jāj meitas pieguļā;
Zirgi upes līcītie,
Pašas blakām gulējušas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30195.

Tam tēvam laiski dēli,
Meitas jāja pieguļā,
Meitas jāja pieguļā,
Villainītes locīdamas.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

301951.

Tautu dēls tauri pūta,
Gaidīj' mani pieguļā.
Velti tavs pūtumiņš,
Es neiešu pieguļā!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30196.

Tēvam kalpu nevajdzēja,
Kad es augu bāliņos:
Ik vakaru pieguļā
Ar bēro kumeliņu.
121 [Gulbenē (Md)].

301961.

Tēvu, māti apguldīju,
Pate jāju pieguļā.
Tēvs man deva sirmu zirgu,
Māte govi raibaļiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 124 -

30197.

Trīs gadus pazinu
Pieguļas vietu:
Baltais āboliņš
Līgot līgo.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30198.

Tumšā naktī, zaļā zālē
Laukā laidu kumeliņu.
Dievs sargāja kumeliņu,
Es pats savu līgaviņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

30199.

Tumša nakts, zaļa zāle,
Laukā laižu kumeliņu.
Dievs dod manam kumeļam
Apaļam baroties!
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

30200.

Tumša nakts, zaļa zāle,
Laukā laidu kumeliņu,
Laukā laidu kumeliņu
Kā pelēku vanadziņu.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

30201.

Tumša nakts, zaļa zāle,
Laukā laižu kumeliņu.
Nu, Dieviņ(i), tava vaļa,
Nu tavā rociņā!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 121 [Gulbenē (Md)].

1. Sila saule, zaļa zāle,
Laukā laidu kumeliņu.
Nu, Dieviņi, tavā vaļā,
Nu tavā rociņā.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 1311 [Apē (Vlk)].

30202.

Tumša nakts, zaļa zāle,
Laukā laidu kumeliņu;
Tur palika zaļa zāle,
Vilks apēda kumeliņu.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

30203.

Iz pīguļu, iz pīguļu,
Es sātā nagul'ēju!
Man' pīdar pīguļā
Pots lobais kum'ēl'eņš.
422 [Līvānu pag. D].

30204.

Uz pīgul'i, uz pīgul'i,
Uz jaukū pūramolu,
Kur skanēja vara strumpis,
Kur zvīdz sērmi kumēļ'eņi.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

30205.

Vilkam tika miglas rīts,
Vanagam saules gaiss:
Tīk jauniemi puišeļiemi
Meitu vesti pieguļā.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

30206.

Visapkārt poru dzinu,
Pieguļniekus meklēdama;
Pieguļnieku guntiņā,
Tur rociņas sasildīju.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30207.

Visi saka, visi saka:
"Puisīšam laba dzīve!"
Lai aršana, ecēšana,
Kur pieguļas gulēšana!
Jāj rītā sētiņā
Bez pērnā kumeliņa;
Vaicā sētas saimenieks,
Vai ir visi kumeliņi.
Vilks apēda kumeliņu
Ar visiem nadziņiem.
Tur, puisīti, tavas bandas,
Tur tavs lūša kažociņš,
Tur tavs lūša kažociņš,
Tava cauņu cepurīte!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

30208.

Cīrulītis agri dzied,
Pieguļniekus modināja:
Nu jau laiks piecelties,
Ganāmos apraudzīt!
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

51587.

Aiz kaļneņa dyumi kyup -
Kas tūs dyumus kyupynuoja?
Jauni puiši kyupynuoja,
Kumēliņus ganīdami.
174 [Kārsavas Ldz].

51588.

Aiz kū šūvosor
Tik i gars pavasars?
Ceplī guļ tautu dāls,
Nu pīgules atjuodams.
168 [Kalupes D].

- 125 -

51589.

Aiz upītes zaļi bērzi
Zeltītām lapiņām;
Tur bāliņi zirgus gana,
Pieguļā gulēdami.
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

51590.

Aizmoksovu kundzeņam
Por vysom oporom:
Cytās man goni gona,
Cytā juoje pīguļnīki,
Trešajā styurītī
Kraukļi bārnus pyrynoj.
326 [Preiļu D].

51591.

Aun, meitiņa, baltas kājas,
Nāc man līdzi pieguļā!
Es tev došu dumjus, bērus
Par pieguļas gulēšanu.
Es negribu dumjus, bērus,
Es grib' pašu jājējiņ(u).
464 [Vānes Tk].

51592.

Aun, meitīņa, baltas kājas,
Jā ar mani pieguļā!
Pieguļīna, pieguļīna,
Tā man labu nedarīja:
Tā man kaunu padarīja
Pretim tēvu, māmuļīnu.
126 [Grobiņas Lp].

51593.

Aun, meitiņa, baltas kājas,
Jāj man līdzi pieguļē!
Tu kumeļu paganīsi,
Es sakoršu uguntiņ'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp], 452 [Užavas (Zīras) Vp].

1. Aun, meitiņa, baltas kājas,
Jāj man līdzi pieguļei!
Es kumeļus paganīšu,
Tu sakursi uguntiņ'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51594.

Ābelīte, zemzarīte,
Kam tu augi lejiņā?
Pieguļnieki tavus zarus
Pa vienam nolauzīja.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

51595.

Bucīš ragus klabināj',
Baidīj' manus pieguļniekus.
Neklabini, buciņ, ragus,
Pieguļnieki nebaidās!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51596.

Buciš rags klabane,
Biede man piegaļnik.
Nebīstes, piegaļnik,
Bukam rag izkaltaš.
445 [Ugāles Vp].

51597.

Cīrulītis mazs putniņš
Pieguļniekam ziņu dod:
Nu ir laiks modrēties,
Savus lopus skatīties.
398 [Skrundas Kld].

51598.

Dūd, Dīveņ, leitam leita,
Puiši najuos pīguļā;
Meitas juos pīguļā,
Lūcīs tāva kumēleņu.
414 [Stirnienes Rz].

51599.

Dod, Dieviņi, lietam līt,
Nejās puiši pieguļā;
Būs manām telītēm
Sarkanais āboliņš.
281 [Neretas Jk].

51600.

Es ar savu arājiņ(u)
Kope jāju pieguļē;
Kope ziergus sapinam,
Kope paši gulējam.
Ne mums trūka mīļi vārdi,
Ne siltās gulēšanas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51601.

Pieguļniece pieguļniece,
Mana jauna līgaviņ'!
Silta, jauka gulēšan'
Pie tavim sāniņim.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

51602.

Es jums lūdzu, jauni puiši,
Nejājiet pieguļā;
Nejājiet pieguļā,
Nerīdiet tāva suņus!
605 [Skolas].

- 126 -

51603.

Es nenieka nebēdāju,
Kad nav sava tautu dēla;
Pat' varēju artu ieti,
Pat' kumeļu paganīt.
279 [Naukšēnu Vlm].

51604.

Es palaižu kumēliņu
Calmuojā zuoli ēst;
Naād zuoles kumēliņš,
Grib pļaviņā, uobulā.
579 [Viļāni Rz apr.].

51605.

Gaiša dega uguntiņa
Pie lielā priedulāja,
Tur jāj puiši pieguļā
Ar bēriem kumeļiem;
Ar bēriem kumeļiem
Daiļākie tēva dēli.
193 [Krapas Rg].

51606.

Ganīdama es redzēju,
Kā gulēja pieguļnieki:
Eglēs bikses pakāruši,
Elkšņos kājas saslējuši.
605 [Skolas].

51607.

Gūdre man māt māce,
Piegļe vātdem:
Neej viens zierg griezt,
Netais guļ ūdne.
605 [Skolas].

51608.

Ikvakaru, pārvakaru
Par brālīti pieguļā;
No brālīša pelnīdama
Dulnu-bēru kumeliņu,
Dulnu-bēru, lauku pieri,
Ar basām kājiņām.
141 [Ivandes Kld].

51609.

Ik naksniņas, ik naksniņas
Pa brālīti pieguļā;
Brālīts man iedeva
Ābolain' kumeliņ'.
200 [Kuldīgas Kld].

51610.

Iesim visas, mēs māsīnas,
Māte sauca brokastā,
Laižam bērus kumelīnus
Avotīna lejīnā!
94 [Dunikas Lp].

51611.

Jauni puiši negulēja,
Kumeliņus ganīdami;
Iekūruši uguntiņu,
Odam kājas svilināja.
198 [Krustpils D].

51612.

Jājam, brālīši,
Zirdziņus ganīt,
Pie straujas upītes
Padzirdīt.
112 [Ezeres Kld].

51613.

Jājiet, puiši, pieguļā,
Es rītā ganos iešu;
Es rītā izganīšu
Visas tautu krūmmalītes.
373 [Sarkaņu Md].

51614.

Jājat, tautas, pieguļāi,
Liekat guni žagaros!
Man kājiņas nosalušas,
Tālus ceļus staigājot.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

51615.

Kad es jāju pieguļē,
Līgaviņu līdzi ņēmu;
Lai bij silta gulēšen'
Zem līgavas villainītes.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

51616.

Kas dzīduoja reitā agri,
Kas bez saules vokorā?
Goni dzīd reitā agri,
Pīguļnīki vokorā.
174 [Kārsavas Ldz].

51617.

Kas man kait nedzīvot,
Kas kumeļu neganīt?
Pats kumeļš naudu kala
Prīkzdijām [Priekšējām]
kājinām.
83 [Dignājas Jk].

51618.

Kas tie tādi aiz ezera
Siena šķūnī lūrējās?
Tie ir ciema pieguļnieki,
Uz tām mūsu meitiņām.
84 [Dikļu Vlm].

- 127 -

51619.

Kas to manu ganu ceļu
Pakariemi [Pakaviemi?] norakstīja?
Pav'sar jāja pieguļnieki,
Ruden jāja precinieki.
169 [Kandavas Tl].

51620.

Kas tumsā, vakarā
Dižu mežu skandināja?
Tās ciemiņu meitas dzied,
Kumeliņus ganīdamas.
374 [Sātiņu Kld].

51621.

Ko maksāšu māsiņai
Par gosniņu slaukumiņu?
Ko maksāšu brālīšami
Par pieguļa(s) dzinumiņu?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51622.

Kur jāsi, puisīt, utubunga,
Ar vecām mīstīklām?
Vai tu jāsi pie meitām,
Jeb tu jāsi pieguļā?
202 [Kurmāles Kld].

51623.

Kumeliņus ganīdam(a),
Pēc tautieti lūkojosi:
Vai ēd labi kumeliņi,
Vai aug stalti tautu dēli?
548 [Liepāja Lp apr.].

51624.

Laksteigola gudra sīva,
Suņus saucja kaļneņā;
Piguļnīki gudri veiri,
Naguļ kolna galeņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51625.

Laksteigala suņus saucja,
Līpu rindu zareņā;
Pīguļnīki gudri veiri,
Naguļ līpu maleņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51626.

Maza maza, bet dižena
Pieguļnieku uguntiņa;
Acs redzēj', sirds gribēj',
Klāti tikt nevarēja.
192 [Kosas C].

51627.

Meitas mala maltuvē,
Saule spīd vaiņagā;
Puiši guļ pieguļā,
Suņi grauž cepurītes.
236 [Līvānu D].

51628.

Mygla mygla, lela rosa,
Muns buoleņis pīguļā;
Celīs, muoseņ, aun kuojeņas,
Īsim bruoļa apsavārtu!
Pats uzkuopu kalneņā,
Mygla, rosa lejeņā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

51629.

Migla migla, rasa rasa,
Mans brālīts pieguļā;
Bridu rasu, trauču miglu,
Bālēliņa meklēdama.
205 [Kusas Md].

51630.

Mygla mygla, rosa rosa,
Muns bruoliņš pīguļā;
Rosu brīnūt kuojas mierka,
Dorbu dorūt svīdri byra.
389 [Silajāņu Rz].

51631.

Migla migla, liela rasa,
Man bāliņi pieguļā;
Ai migliņa, ai rasiņa,
Noej jūras maliņā!
525 [Alūksne Vlk apr.].

51632.

Mūsu puiši lielījās
Šonakt jāt pieguļā;
Es aizgāju, es redzēju,
Kā tie jāja pieguļā:
Paši guļ aiz sētiņas,
Kuce bārdu plucināj(a).
3 [Adulienas Md].

51633.

Ūdi ūdi, masaleņas,
Munu gūvu naēdīt!
Ēdit zyrgus, pīguļnīkus,
Tī muocēja dyuļus dūt!
174 [Kārsavas Ldz].

- 128 -

1. Ūduleņi, mosuleņi,
Gūvu munu najēdit!
Ēdit zyrgus, pīguļnīkus,
Tī ir leli sovvaļnīki!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51634.

Pieguļ' mana, pieguļīna,
Tā man laba nedarīja:
Noguļ manas villānītes,
Nomauc manus gredzenīnus.
39 [Bārtas Lp].

51635.

Pieguļ' mana, pieguļiņa,
Tā man labu nedarīja:
Salden manas kājas rokas,
Noņem manu vainadziņ(u).
15 [Alūksnes Vlk].

1. Pieguļ' mana, pieguļiņa,
Tu man laba nedarīji:
Man pazuda pieguļā
Manis zīļu vaiņadziņš.
427 [Tadaiķu Lp].

2. Prieguliņa prieguliņa,
Tā man laba nedarīja:
Prieguliņa pavadīja
Manu rožu vainadziņu.
Kad nosalu, tad palīdu
Zem tautieša kažociņa.
355 [Rucavas Lp].

51636.

Pieguliņ pieguliņ,
Tu man laba nedarij(i):
Rasē man kājas sala,
Miglē bala villainīte.
40 [Basu (Bases) Azp].

51637.

Pieguļnieki, bāleliņi,
Sakurieti uguntiņu!
Ies māsiņa sildītiesi,
Rasiņai samirkuse.
344 [Rembates Rg].

1. Pieguļnieki, bāleliņi,
Sakuraiti uguntiņu!
Man māsiņa nosalusi,
Raibas govis ganīdama.
605 [Skolas].

51638.

Pīguļnīki, gudri veiri,
Guni kyura kaļneņā.
Krakst guņteņa, sprakst maļceņa,
Dyumus dzanūt zudumā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51639.

Pieguļnieki pieguļnieki,
Ņemat siltas vilnānītes!
Jau atnāca Māras diena,
Saltu miglu miglodama.
174 [Kārsavas Ldz].

51640.

Pīguļnīki, vyzbuļnīki,
Kam nūgrīzjāt ūzuļeņu?
Pi ceļmeņa guni kiuŗa,
Ar viersyuni kurinuoja.
89 [Dricēnu Rz].

51641.

Pīguļnīki, sovvāļnīki,
Nūcārt zaļu ūzuliņu:
Atskrīn bit's skaneidama(s),
Nātrun zaļa ūzuliņa.
295 [Ozolmuižas Rz].

51642.

Tuli tuli tuli,
Tecit, skrīnit uz pīguļi!
Pīguļnīki, sovvaļnīki,
Nūciertuši ūzuleņu;
Nu sakneitjem kūkļas taisa,
Nu zareņim stabuleitjas.
389 [Silajāņu Rz].

51643.

Pieguļniece pieguļniece,
Mana jauna līgaviņa:
Kad es dzinu pieguļā,
Viņa žēli noraudāja;
Viņa žēli noraudāja
Pieguļnieka labumiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51644.

Pieguļnieki pieguļnieki,
Kāda jūsu slava bija!
Ganiem kazu nozaguši,
Pieguļā apēduši.
48 [Bērzaunes Md].

51645.

Pieguļnieki sajājuši
Sausajā dzedziekstā;
Paši guļ aizmiguši,
Zirgi bikses plucināja.
241 [Lubānas Md].

- 129 -

51646.

Pīguļnīki, sovvaļnīki,
Kuci kuora ūzulā;
Kod īdami, naīdami,
Kucis kuoju sumynuo.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

51647.

Puci puci, ganu suns,
Ne bāliņi valkojās;
Tautu dēli valkojās,
Kumeliņus ganīdami.
241 [Lubānas Md].

51648.

Puiši jāja pieguļā,
Aiz ausīm zirgus veda;
Kad iebrida dubuļos,
Tramda savu kumeliņu.
416 [Strazdes (Tl)].

51649.

Puiši jāja pieguļā,
Es ar līdzi taisījos;
Puišiem svārki, kažociņi,
Man baltie paladziņi;
Puiši gāja zirgu siet,
Es pie upes padzerties.
373 [Sarkaņu Md].

1. Puiši dzina pieguļā,
Es ar līdzi taisījos;
Puiši ņēma mantelīti,
Es paņēmu paladziņu;
Puiši pina kumeliņus,
Es pie upes mazgājos.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51650.

Puiši jāja pieguļai,
Es ar līdzi taisījos;
Puiši nesa meitām gaļu,
Es meitām cepurīt'.
141 [Ivandes Kld].

51651.

Paklausies, pādīte,
Ko es tevim piesacīš':
Puiši jāja pieguļā,
Tu līdzās netaisies!
Būs puišiem pliķi cirst,
Nedot savu villainīt'.
21 [Apriķu Azp].

51652.

Puiši jāja pieguļā
Nesukātu kumeliņ'.
Cielaviņa tiltu tek
Nosukātu cekuliņ'.
283 [Nīgrandas Azp].

51653.

Puiši puiši - kas nu puišu -
Mjaitys juoja pīguļī.
Mjaitys guļa pynis golā,
Puiši jyuzas kuoŗa prīdis zorā.
314 [Pildas Ldz].

51654.

Puiši puiši - kas nu puišu -
Meitas juoja pīguļē.
Meitas meitas - kas nu meitu -
Puiši sprēde kūdeļeiti.
89 [Dricēnu Rz].

51655.

Puiši puiši - kas no puiša -
Kad nav puiša tikumiņa;
Meitas jāja pieguļā,
Kumeliņus locīdamas.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

51656.

Puiši puiši - kas nu puišu -
Meitas juoja pīguļā.
Zyrgi zyrgi pa auzom,
Puiši puiši pa meitom.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

51657.

Mīži mīži - kas nu mīzu -
Ka nabeja mīžim vuorpu?
Puiši puiši - kas nu puišu -
Meitas juoja pīguļī.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

51658.

Puiši puiši, lakataiņi,
Nelaid zirgu rudzzālē!
Noņemš' tavu kumeliņu
Ar visiem apaušiem.
127 [Grostonas Md].

51659.

Seņuok beja taidi laiki:
Židi juoja pīguļā,
Jau sauleite pušreitā,
Arjuoj židi tralluodami,
Nūkovuši, apāduši
Aizpārnējū kumēliņu.
605 [Skolas].

51660.

Seņuok beja taidi laiki:
Žeidi juoja pīguļē;
Žeidi juoja pīguļē
Augstajom capurem.
326 [Preiļu D].

- 130 -

51661.

Seņuok beja lobi godi,
Židi juoja pīguļā.
Bīzū pīnu bļūdom mērē,
Na muorciņom svēre.
389 [Silajāņu Rz].

51662.

Ogruok beja lobi godi,
Židi juoja pīguļā
Sorkonom capureitem,
Slūksnainom bikseitem.
89 [Dricēnu Rz].

51663.

Sēdies mana - kas tu esi -
Es tev vārda nezināj(u).
Puišu kurta tā guntiņa,
Tu samirki rasiņā.
72 [Cesvaines Md].

51664.

Skaudjājs man nevjēlēja
Zyrgu juot pīguļā.
Juoj, skaudjēj, dodzu kreumu,
Es ar zyrgu pīguļā.
236 [Līvānu D].

51665.

Tam tēvam slikti zirgi,
Kam jāj puiši pieguļā:
Nojādami, atjādami,
Sien pie mieta kumeliņu.
525 [Alūksne Vlk apr.].

51666.

Tymsa nakts, zaļa zuole,
Laukā laižu kumeleņu.
Sīn, Dīveņ, sovu suni
Zaļa vara povodā.
326 [Preiļu D].

51667.

Vārna kliedz, vārna sauc:
Jēpim zirgi pazuduši!
Sārgu Jānis, tas atrada
Savu miežu lauciņā.
163 [Kalētu Lp].

51668.

Vilks apēda tautu meitu,
Ciema kuci domādams;
Kam tā tek ikvakarus
Pieguļniekus lūkoties.
219 [Lestenes Tk].

51669.

Žagatiņa žļadzināja,
Dzirdēs jaunas valodiņas:
Puisīts meitu piegulējis,
Pieguļā gulēdams.
200 [Kuldīgas Kld].

51670.

Židam bārda, kazai bārda,
Abi jāja pieguļā;
Sakūruši uguntiņu,
Abi bārdas svilināja.
605 [Skolas].

c) Mārtiņi - pēdējā pieguļas un ganu diena

30209.

Ei Mārtiņ, labais vīrs,
Baro manus kumeliņus;
Sukādams, barodams
Sēsties siles galiņā!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Mārtiņš stāvu slaistījās
Mana staļļa pakaļā.
Izbaro, izsukā,
Sēsties siles galiņā!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

30210.

Ai Muortiņ, lobais v'eirs,
Baroj munu kumel'iņu,
Lai c'eļā napalīk
Kunga dūts vazumiņš!
422 [Līvānu pag. D].

30211.

Devu, devu Mārtiņam,
Ko es biju solījusi:
Melnu vistu, kankarainu,
Ar visiem nadziņiem.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30212.

Eit' ārā, eit' ārā,
Kas ārā rībināja?
Mārtiņš savus kumeliņus
Uz istabas dancināja.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

- 131 -

30213.

Kas dimd, kas rīb
Ap istabiņu?
Mārtiņa gailīši
Dancīti veda,
Mārtiņa vakaru
Gaidīdami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Kas tur dīc, kas tur rīb
Ap to mūsu istabiņu?
Mārtiņš gaili dancī veda,
Ap istabu tekādams.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30214.

Kas skanēja, kas žvadzēja
Avotiņa lejiņā?
Mārtiņš savus kumeliņus
Iemavos žvadzināja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30215.

Mārtiņam gaili kavu
Deviņiemi cekuliem;
Jurīšam, brālīšam,
Ūsiņš pirka kumeliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30216.

Mārtiņam [Ūsiņam] gaili kavu
Deviņiem cekuliem,
Lai tek manis kumeliņš [kumeliņis]
Deviņiem celiņiem.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30217.

Mārtiņam gaili kāvu
Deviņiem cekuliem:
Tas baroja, tas sukāja
Manus bērus kumeliņus.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

30218.

Mārtiņam gaili kavu
Sarkanām kājiņām,
Lai guntiņas nevajaga,
Kumeliņus barojot.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Es savam Mārtiņam
Sarkanaju gaili kāvu,
Lai guntiņas nevajdzēja,
Kumeliņus barojot.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], (Austr., 1889, nr, 6).

2. Muortiņam gaili kava
Ar sorkonu capureiti;
Man guntiņis navajag,
Kum'eliņus barojūt.
422 [Līvānu pag. D].

30219.

Mārtiņam pilns stallīts
Sirmu, bēru kumeliņu.
Es tev lūdzu, Mārtiņ, brāl,
Dod man vienu ceļa zirgu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30220.

Mārtiņami vīzes pinu
I aukliņas darināju:
Mārtiņš manas govis gana
Šo gaŗo vasariņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30221.

Mārtiņam vīzes pinu,
Mārtiņam auklas viju;
Katriņai sagšas audu
Līdz kājiņu galiņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30222.

Mārtiņš atrībināja,
Aizrībināja,
Pakāra mēteli
Zobina galā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30223.

Mārtiņš bija labs vīriņš
Aiz visiem vīriņiem:
Ni ruden, pavasar,
Pašā maizes laiciņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30224.

Mārtiņš, labs vīrs,
Tiltiņu grīda;
Katriņa, mīzele,
Izārdīja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

30225.

Mārtiņš labs vīrs,
Vērsi kava vakarā;
Katriņa badastakle,
Vistu cepa pelnos.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30226.

Mārtiņš stāvu slaistījās
Mana staļļa pakaļā.
Ej, Mārtiņ, stallītie,
Baro labus kumeliņus!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 132 -

30227.

Miklavā gaili kavu
Deviņiem nadziņiem;
Miklavā zirgu pirku
Deviņiem iemauktiem.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

30228.

Nedod Dievs tādu dienu,
Kādas dienas Mārtiņam:
No ciemiņa ciemiņā,
Gaiļu nasta mugurā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30229.

Piesēju Mārtiņu
Tumšajā kaktā,
Kam bites pārlaida
Par Daugaviņu,
Kam māte necepa
Med's plācenīša,
Kam tēvs nedarīja
Salda alutiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

30230.

Vakar Mārtiņš
No Rīgas laidās,
Šodien sētā
Ierībināja.
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņu,
Trīs simts sulaiņu,
Bruņoti vīri.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30231.

Visi saka, visi saka:
Mārtiņdiena, Mārtiņdiena!
Kad varētu Mārtiņdienu
Aiz ausīm noturēt!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

30232.

Cekulaiņu vistu kavu
Mārtenīšu vakarā,
Lai aug man raibas govis
Kā vistiņas cekulaiņas.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

3. Zirgu mīšana, zirgu mītnieki

30233.

Ik vakara nosegloju
Nosvīdušu kumeliņu;
Segli mani, iemauktiņi,
Kumeliņš nava mans.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

30234.

Ik vakara žēli raud
Mitenieka līgavīna:
Izjāj bērus dancājošus,
Pārjāj stulbus, klibojošus.
158 (Nīcā).

30235.

Lai ir labi, kam ir labi,
Mītniekiem visiem labi:
Kumeliņi, lai ir klibi,
Visi tek džandžaliski.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30236.

Mainnieciņa līgaviņa
Ik naksniņas gauži raud,
Stulbus aklus seglodama,
Nosvīdušus slaucīdama.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

30237.

Mietnieks savu kumeliņu
Rokā veda lielīdams;
Kad uzkāpa mugurā,
Ne iet šurpu, ne iet turpu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30238.

Mietnieciņa līgaviņa
Ik rītiņa gauži raud:
Ik vakaru nosegloja
Nosvīdušu kumeliņu;
Ik rītiņa apsegloja
Svešu ļaužu kumeliņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30239.

Mietnieciņa ļaudaviņa
Ik vakara gauži raud:
Ik vakara nosegloja
Citu jaunu kumeliņu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

30240.

Melni kraukļi satupuši
Mitenieku pavārtē,
Tie gaidīja izvedam
Dārgas naudas kumeliņu.
Nu izveda mitenieks
Dārgas naudas kumeliņu,
četri kauli, četri kājas,
Gaŗa aste pakaļā.
Suņam kauli, kraukļam gaļa,
Pašam goda zābaciņi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 133 -

30241.

Mīt es miju, nepārdevu
Sava laba kumeliņa:
Kad izmiju, zirgu braucu,
Kad pārdevu, kājām teku.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

30242.

Mīt es mīšu kumeliņu,
Šovakar vien nemīšu,
Mīš' rītā saulītē,
Lai redz mana līgaviņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Mīt es gribu kumeliņu,
Bet nemīšu šovakar,
Mīšu rītu saulītēje,
Lai varēju izredzēt.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

30243.

Mītenieki, bāleliņi,
Sajājuši kalniņā,
Mīto bērus kumeliņus,
Liek māsiņas piedevām.
190 [Kuldīā].

30244.

No tālienes jau pazinu
Mitenieka līgaviņu:
Nēzdaudziņis rociņā,
Nāk, asaras slaucīdama.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30245.

Tirgū jāju sirmus zirgus,
Pārjāj' stulbus, klibodamus.
Gauži raude mūs' māsiņa:
Nu izmija manu zirgu,
Nu izmija manu zirgu,
Manas maizes pelnītāju.
224 [Kabilē (Kld)].

51671.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Nu kuls tēvs, māmuliņa!
Es izmiju tēva zirgu,
Mātes vestu vedekliņu.
211 [Ļaudonas Md].

51672.

čigānpuikas sajājuši
Pie krodziņa zirgus mīt;
Tie mij zirgus, tie dzeŗ alu -
Dod tak pašai krodzeniecei!
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

51673.

čigāns mija stulbus zirgus
Un pieņēma sudrabiņ(u),
Es, čigāna līgaviņ(a),
Pa lodziņu raudzījos.
413 [Stendes Tl].

51674.

Dzēru, dzēru krodziņā
Līdz pašami vakaram;
Es iemiju lielu bēri,
Daudz paņēmu piedevās:
Sieku zirņu, sieku pupu,
Kaņupīšu pasijiņas.
405 [Smiltenes Vlk].

51675.

Ko tie kraukļi, vārnas bļāva
Mitenieku pavārtēi?
Daža laba zirga kāja
Mitenieka pavārtēi.
271 [Milzkalnes (Šlokenbekas, Cērkstes) Tk].

51676.

Izjāj bēri dancodamu,
Atjāj stulbu, klibodamu:
Suņiem gaļa, vilkiem kauli,
Pašam goda zābaciņi.
46 [Beļavas Md].

51677.

Labāk stāvu trīs gadiņi
Saimenieka kalponīte,
Nekā vienu pusgadiņu
Mītenieka līgaviņa;
Izjāj bēru dancojošu,
Pārjāj stulbu klibojošu.
230 [Liezeres Md].

51678.

Pa treis dīnas buobas dzēŗa,
Skruči ar slūtu samejušas.
Kai dzersim, buoliliņi,
Kumēļinim samejuši?
465 [Varakļānu Rz].

51679.

Pašam zirga mietniekam
Strupa ļipa kumeļam;
Cik gribēja lielīties -
Strupa ļipa kumeļam.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

- 134 -

51680.

Slakter, brālīt
Mīsim ķēves:
Tavs brūns ērzelis,
Mana melna ķēve.
112 [Ezeres Kld].

51681.

Suņi rēja vilki kauca
Mainenieku sētiņā.
Sunim āda, vilkam kauli,
Mainiekam zābaciņ'.
513 [Zemītes Tk].

51682.

Tirgū jāju lauku zirgu,
Appuškotu cepurīti;
Mani pašu meitas preca,
Mītinieki kumelīnu.
39 [Bārtas Lp].

51683.

Vecais čigāns zirgus mija,
Es pa logu skatījos.
Viņš iemija stīvu zirgu,
Ņem sudrabu piedevām.
513 [Zemītes Tk].

- 135 -

DRAVNIECĪBA UN BITES

30246.

Agri agri, māmulīte,
Tam dēlam brokastiņu!
Tam dzenītis mugurā,
Vaska ripa padusē.
216 [Ventspilī].

30247.

Ai bitīte vīvuliņa,
Ko mēs divi darījām?
Dzērām miežu alutiņu,
Dārziņāi gulēdami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30248.

Ai bitīte vīvaļiņa,
Kur mēs abas vīvinām?
Vīvinām ozolā,
Jaunu puišu dējumā.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

30249.

Ei bitīte vīveliņa,
Pušu vasku dalīsim,
Tev pusīte, man otara
Aiz ozola dējumiņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30250.

Ai ļautiņi, nesmejiet,
Ka man kājas apbrukušas:
Eit' lūkāt siliņā
Man' rakstīt' dējaliņ'!
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

1. Neraugies, tautu meita,
Uz manām kājiņām,
Paskaties siliņā
Manis dētu ozoliņu!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30251.

Vai manu nezināmu
Tautas durvu [=doŗu] dējējiņu!
Visas tautu purmalītes
Sīkajām skaidiņām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30252.

Vai priedīte, vai eglīte,
Ko es tev ļauna riebu?
Vienu mizu vien norāvu,
Drava koku dāvādams.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30253.

Ai ozoli ozoliņi.
Maksā manu dējumiņu!
Jau skaidiņa sapuvusi,
Vēl bitīte nelīdusi.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

30254.

Ai zaļais ozoliņ,
Tavu smuidru augumiņu!
Simtu asu dzeini vilku,
Vēl nesniedzu virsūnīti.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30255.

Aiz kājiņas bitīt' sēju
Pie resnā ozoliņa:
Kam tā manu dējumiņu
Skabardoju nicināja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30256.

Aiz ko man līkas kājas,
Aiz ko kupris mugurā?
Līkas kājas - siekstas kāpu,
Kupris - dzaini ritināju.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

30257.

Aiz ko zila, aiz ko melna
Dravenieka līgaviņa?
Aiz to zila, aiz to melna,
Ka neguļ dienavidu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 136 -

30258.

Ar bitīti arti gāju
Zaļajā dzedziedā;
Astra stīgu spandu griežu,
Vasku lēju lemesnīcu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30259.

Ar bitīti artu gāju,
Smilgas taisu lemestiņu;
Rīgas kungi gaŗām gāja:
"Kāds lopiņš tev aŗams"?
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30260.

Ar bitīti arti gāju,
Smilgu šķēlu lemešam;
Dieva dēli spandas vija,
Ābelziedus lasīdami.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

30261.

Ar bitīti arti gāju,
Smilgu šķēlu lemesnīcu,
No sarkana āboliņa
Dzenauškiņas darināju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ar bitīti ārt es gāju
Celmaiņē līdumē;
Ābeļziedi dzeņaukstīte,
Smilga šķelta lemestnīca.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

30262.

Ar bitīti es aparu
Visus tēva tīrumiņus,
Ar skudriņu mellacīti
Visus līdzi noecēju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

30263.

Ar mušiņu arti gāju,
Smilgā cirtu lemestiņu.
Kāds lopiņis man aŗamis,
Kāda koka lemestiņa?
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30264.

Atsasēdi, bites meita,
Ozoliņa zariņā,
Ikām sila sirsenīts
Sev svārciņus šūdināja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30265.

Atšūdama bite šuva,
Atlociņus locīdama;
Mēs bijām mātes meitas,
Tāda darba nepratām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30266.

Atskrien bitīt' raudādama,
Sak', ozolis nodegot.
Skrien, bitīt, nemelo,
Gruži dega siliņā!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

30267.

Audz, dēliņi, dzen, dēliņi,
Nepanāksi tēva pēdas!
Tēvs dzenīti ritināja,
Pa siliņu tecēdams.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

30268.

Bariem gāja līdējiņi,
Bariem siena pļāvējiņi;
Ir bitītes bariem gāja,
Āra ziedus lasīdamas.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

30269.

Bērtis gāja bišu kāpt,
Pērle(?) nesa vācelīti,
Sīki mazi eņģelīši
Līdzi tek medus ēst.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30270.

Bij man vaska dzirnaviņas
Ozoliņa galdiņiem.
Atved man, māmuliņa,
Bites meitu malējiņu!
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Man, bitīt, man, bitīt,
Sav' meitiņu malējiņu!
Man bij' vaska dzirnaviņas
Ozoliņa galdiņā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30271.

Bij man viena sila bite,
Kā telīte pirmu pienu;
Mucām medu Rīgā vedu,
Kuģiem vaskus Vāczemē.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

30272.

Bij manami tētiņam
Bišu spārnu kažociņš,
Ne tas mirka rasiņā,
Ne izkalta saulītē.
121 [Gulbenē (Md)].

- 137 -

30273.

Bišu dēļ nevarēju
Artu iet tīrumā:
Mana paša vaina bija,
Zemu dēju ozoliņus.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30274.

Bišu māte, bišu māte,
Nāc manā dārziņā!
Manā rožu dārziņā
Mīksti rožu spilventiņi.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30275.

Bite bite māsa mana,
Par Daugavu nogājuse.
Nava vaļas bāliņiem
Par Daugavu dūrus diet [=doŗus dēt].
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

30276.

Bite gāja senādama [sanēdama?]
Par Mazzalvas tīrumiņ';
Mazzalvā slinki puiši,
Negribēja doŗu dēt.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

30277.

Bite jūdza kumeliņu
Dravenieka līgavai;
Sudrabiņa loku lieca,
Vaska sita pavadiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

1. Tikušam dēliņam
Bite jūdza kumeliņu;
Sudrabotu loku lieca,
Vaska grožu ritināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

30278.

Bite mana māsa bija,
Ābolājā kājas āva;
Nepazina sēdējuma,
Ne sliedītes pakaļā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Bitīte man' māsiņa,
Kājas āva ābulā;
Ne pazina sēdumiņu,
Ne kājiņu āvumiņu.
121 [Gulbenē (Md)].

30279.

Bite meitu aizdevusi
Par deviņi ezeriņi;
Ik rudeni medu dzina
Deviņām laiviņām.
1252 [Mazlaicenē].

1. Bite meitu aizdevuse
Par deviņi ezeriņi;
Trīs vasaras medu dzina
Deviņām(i) laiviņām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30280.

Bitīt' nesa medutiņu
Ar ozola kanniņām.
Nes, bitīt, dod man arī
Jel uz spārnu galiņiem!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30281.

Bite nesa medutiņu
Ar ozola kanniņām.
Nes, bitīte, nodzerties
Zeltītā krūziņā!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30282.

Bite riju nomīdīj'
Dravenieka dēliņam;
Bite dzied, traņi tek,
Pati māte salmus nes.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

30283.

Bites māte man jautā,
Ko dar' veci draveniek'?
Dzēnu pina, valnu raksta,
Saulītē sēdēdam'.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30284.

Bites, maitas, norējušas
Manu vīru dravenieku,
Biksas vien karājās
Ozoliņa galiņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30285.

Bitīt, tava grezna meita
Rudajām kājiņām,
Ozolāje sēdēdama,
Draveniekus kaitina.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Bitīt' tavu lepnumiņu,
Spalvainām actiņām!
Dravenieku kaitināji
Ozoliņa galiņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 138 -

30286.

Bitīt, tavu dailu meitu,
Rudajām actiņām!
Spīd actiņas tīru zeltu
Caur ozola lapiņām.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Bitītei greznas meitas
Sarkanām actiņām.
Tai actiņas degtiņ dega
Caur ozola lapiņām.
190 [Kuldīā].

30287.

Bitīt, tavu dravenieku
Kungi lika cietumā.
Šūn, bitīte, biezu kāri,
Vado savu dravenieku!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30288.

Bitīte bajāra
Kalponīte,
Tā nesa zeltiņu,
Tā sudrabiņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

30289.

Bitīt' Dieva kalponīte,
Dievam dara gaišumiņu;
Pate sēd ozolā,
Sveces deg baznīcā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30290.

Bitīte kliedza,
Bitīte sauca:
Siliņi deg,
Siliņi deg!
Nekliedz, bitīte,
Nesauc, bitīte:
Snaudaļa kodeļu
Dedzināja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bitīte raudāja,
Ka sili degot.
Neraudi, bitīte,
Ne sili dega:
Vecmātei snaužot,
Kodeļa dega.
113 [Alūksnē].

30291.

Bitīt' mana aizgājuse,
Melnu svārku audējiņa,
Aiz Daugavas ielīduse
Greizajāi ozolā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30292.

Biteite, mozs putneņš,
S'ād egl'eitis vērsyun'ē;
Sasatryuka sērmi zyrgi,
Saraustēja zalta grūžus,
Saraustēja zalta grūžus,
I sudobra īmaveņus.
4301 [Michailovā (Mērdzenes pag. Ldz)].

30293.

Bitīt' sērst aicināja
Dravenieka līgaviņu,
Solīdama vasku, medu,
Pilnas krūtis sudrabiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Bite sērstu aicināja
Dravinieka līgaviņu,
Solīdama vasku kurpes,
Šūniem šūtu sedzeniņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30294.

Bitīt' skrēja vakarāi
Caur deviņi novadiņi:
Zīda groža, vaska loks,
Ābolaiņi kumeliņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30295.

Bitītēm nevarēju
Klētij durvju virināt:
Man māmiņa ielikuse
Pūrā vaska gabaliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30296.

Bitīt' saka malējiņu,
I es biju malējiņa,
Es apmalu dzirnaviņas
Kā to vasku ritenīti.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30297.

Bāliņ, tavu drošu sirdi,
Tavu gudru padomiņu:
Dziedādams nosalaida
No šmuidrā ozoliņa.
316 [Jēkabpilī].

- 139 -

30298.

Daudz bitīte daudzināja
Vērie dētu ozoliņu;
Vēl nebija tiki daudzi,
Kā bitīte daudzināja.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

30299.

Dievs aizliedza bitītei
Sarkano ābuliņu,
Kam bitīte nesvinēja
Svētas dienas launadziņu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Dievs aizliedza bitītēm
Sarkano āboliņu,
Kam svētdienas nesvētīja,
Darba dienas launadziņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30300.

Dimdi, dimdi, ozoliņi,
Visi tavi zari dimd,
Visi tavi zari dimd,
Visas zaru pazarītes.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30301.

Dravinieka bāliņam
Vaska cimdi rociņā;
Arājiņa bāleliņš
Smilšojāmi kājiņām.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

30302.

Dravenieka dēliņam
Bišu spārnu cepurīte,
Bišu spārnu cepurīte,
Vasku cimdi rociņā.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

30303.

Dravenieka dēlīnam
Bite veda līgavīnu;
Vaska cimdi, vaŗa groža,
Sudrabīna pātedzīna.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

30304.

Dravinīka d'ēl'eņam
Voska cymdi rūc'eņā;
Ka pac'ēle sovu rūku,
Bitis skrēje sanādamys.
424 [Barkavas pag. Rz].

30305.

Dravenieka līgaviņa
Sēd, galvu nokāruse,
Bišu tēva skatījās
Caur saviem pirkstiņiem.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

30306.

Dravenieka meita biju,
Vaska kurpes šūdināju;
Kripu krapu man kājiņas
Ar tām vaska kurpītēm.
216 [Ventspilī].

30307.

Dūmi kūp, meži deg,
Kas tos mežus dedzināja?
Bitīt' mežus dedzināja,
Klajumiņu gribēdama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30308.

Dūmi kūp, sili deg,
Bite tek raudādama.
Niraud' gauži, tu bitīte,
Neba tavi nami deg!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

30309.

Dūmi kūp siliņā,
Atskrien bite raudādama;
Tur sadega brāliņam
Simts rakstītu ozoliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30310.

Dūci, dūci, bitenīte,
Šūniņāsi gulēdama!
Salti pūta ziemas vēji,
Tālu bēga vasariņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30311.

Iedēstīju ozoliņu
Leišu meža viducī;
Leišam mežs piederēja,
Man pieder ozoliņš.
320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].

30312.

Ieraudzījsi vien, pazinu
Dravinieka līgaviņu:
Samta kurpes kājiņā,
Vasku cimdi rociņā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30313.

Ej, bitīt, tu pie Dieva,
Atdod tavu saldumiņu;
Atdod savu medutiņu,
Es kārītes tev atdošu!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 140 -

30314.

Ej, sliņķīt, pie bitītes,
Mācies bites tikumiņu:
Ne tai kunga, ne stārasta,
Saldu medu salasot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30315.

Es aizgāju uz kalēju,
Nokalos ķirvelīt',
Nocirt' zaļu ozoliņu
Ar visām bitītēm.
Man bij medus, man bij vaska,
Man bij vaska ritentiņš.
Pārdev' vaska ritentiņ',
Nopirk' cauņu cepurīt'.
327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

30316.

Es apsitu ozoliņu
Sīkajām nagliņām:
Bitītei zemas kājas,
Lai neslīd staigājot.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es apkalu ozoliņu
Sīkajām lapiņām,
Lai bitītes neslīdēja
Medainām kājiņām.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

30317.

Es gribēju ar brāliņu
Līdzi kāpt ozolā;
Aizsameta vilnānīte
Ozoliņa zariņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30318.

Es izdūru sila priedi,
Rakstīt vien nemācēju;
Gan bitīte norakstīs
Medaiņām kājiņām.
224 [Kabilē (Kld)].

30319.

Es nevaru miglāi iet,
Ne dižāi rasiņāi:
Bites spārnu man svārcīni,
Dzelonītes vainadzīnis.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

30320.

Es piekusu, nevarēju
Ne rociņu pacilāt:
Es izdēju divi oši,
Trešo zaļu ozoliņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

30321.

Es redzēju div' bitītes
Silāi alu brūvējam:
Pie celmiņa seiju lika,
Caur saknīti tecināja.
Piecas mucas salda alus,
Seija krāca krācamā.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

30322.

Es savai līgavai
Dieva dēļi maizes devu:
Man bitīte svārkus auda,
Sētmalī sēdēdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30323.

Es savām bitītēm
Ķēdēm kalu ozoliņu;
Pašas bites ielīgoja
Pār ķēdēm ozolā.
216 [Ventspilī].

30324.

Es uzgāju trīs bitītes
Silē alu brūvējam.
Dodat manim nodzerties
Sudrabiņa kanniņā!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30325.

Gani kliedza, gani brēca:
Bite griķu duviņā!
Paši gani noganīja,
Bitītei vainu meta.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Gani kliedza, gani brēca:
Bite druvu nosliedēja!
Gani paši nosliedēja,
Uz bitītes kaunu lika.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30326.

Gani kliedza, gani brēca:
Bite griķu druviņā!
Nekliedziet, nebrēciet:
Nava sliedes pakaļā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 141 -

1. Kungi kliedza, kungi sauca:
Bite ēda dābuliņu!
Eita, kungi, raugaities,
Kur sliedīti pazināt!
320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].

30327.

Gaŗa diena bāliņam,
Sila priedi dzenājot:
Tautu meita, ne māsiņa,
Vēlu nesa launadziņu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

30328.

Gauži bites noraudāja
Vecākā dravenieka:
Vecākais dravenieks
Izrakstītu doru dēj'.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

30329.

Gauži bite noraudāja
Sava veca dravenieka,
Atraduse šauras dures [=dores],
Skabargainu dējumiņu.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

30330.

Gludi galvu saglaudīju,
Mežiņā tecēdama,
Lai bitītes nemetās
Manu matu galiņā.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

30331.

Guli, guli, bālelini,
Vējš nolauza ozoliņu,
Kam neviji gaŗu dzeni,
Kam zariņus nezaroji.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

1. Tam slinkam dēliņam
Vējš nolauza ozolu,
Kam nepinu gaŗu dzēnu,
Kam galiņu netrumpē.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

30332.

Guli, guli, sila bite,
Lauka bite negulēja;
Visi tavi sila ziedi
Lauka bites rociņā!
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

30333.

Kā, bitīte, tu ieskrēji
Degošā siliņā?
Vai nebija āriņos
Rakstīto ozoliņu?
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30334.

Kā, māsiņa, tu raudāji,
Uz cintiņas tupēdama?
- Kā, brālīt, neraudāšu:
Krauklīts bites izknābāja.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

30335.

Kālabad man bitītes
Nakti gul siliņāi?
Atradušas saldus ziedus,
Smagu kŗāva vezumiņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Kam gribēja šo naksniņu
Gulēt bites siliņā?
Silā bija pulka ziedu,
Smagas medus nešļaviņas.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30336.

Kam der kalni, kam der lejas,
Kam der zaļi ozoliņi?
Dievam kalni, Laimei lejas,
Bitei zaļi ozoliņi.
121 [Gulbenē (Md)].

30337.

Kas gribēja sīkas naudas,
Lai dēj greizu ozoliņu:
Sīka nauda sabirusi
Greizajā ozolā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

30338.

Kas man kait nenesāt
Melnus svārkus, zābaciņus?
Man bitīte svārkus šuva,
Sētmalā gulēdama.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

30339.

Kas rakstīja ozoliņu
Straujas upes maliņā?
Man' bāliņi norakstīja,
Kumeliņus ganīdami.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30340.

Kas tur spīd, kas tur viz
Ozoliņa zariņā?
Tie bāliņa vaska cimdi,
Mans vizuļu vainadziņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 142 -

30341.

Kas varēja gudrāks būt
Par bitītes gudrumiņu?
Saulītē ziedus nesa,
Migliņā darināja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Kas varēja gudrāks būt
Par bitītes gudrumiņu?
Miglotā rītiņā
Atved ziedu vezumiņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

30342.

Ko, bitīte, tu dziedāji,
Tev bij maza dvēselīte!
Lai dziedāja dundurītis,
Tas mācēja trīcināt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

30343.

Ko, bāliņi, tu darīji
Visu dienu siliņā?
- Bitītēm namu daru,
Līdz zemīti rakstīdams.
216 [Ventspilī].

30344.

Krāj, bitīte, saldu medu,
Vēl siliem balti ziedi.
Nāks ziemiņa, nāks viesiņi,
Baudīs, nagus laizīdami.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

30345.

Kuplis auga ozoliņis
Aiz upītes rāvienī;
Pate bite laipas meta
Pie tā kupla ozoliņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30346.

Kur, bitīte, tu dzirdēji
Dravenieku gavļojam?
- Es dzirdēju vecainē,
Smuidrajā ozolā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30347.

Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš', māsiņ, pār Daugavu
Zelt' ozolu darināt.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

30348.

Kur tu iesi, vecais brāl,
Ar to bišu sētavīti?
- Ieš' silā bišu sēt
Jaunajiem bāliņiem.
121 [Gulbenē (Md)].

30349.

Kur tu iesi, vecais tēv,
Ar to bišu sētavīti?
- Pār Daugavu bišu sēt
Jaunu puišu dējumos.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

30350.

Laiku laiku ceļu griezu:
Dravinieka sieva brauc,
Vasku kurpes kājiņā,
Bites spārnu villainīte.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

30351.

Ļaudīm liels brīnumiņš:
Bite iet ubagos,
Zelta niedre rociņā,
Vaska kurpes kājiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

30352.

Lec, saulīte, rītā agri,
Sildi meža virsūnītes:
Bāliņam rokas sala,
Ozoliņu [Ozoliņus] darinot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lec, saulīte, rītā agri,
Sildi meža galotnītes:
Bāliņam rokas sala,
Meža galus līdzinot.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2. Lec, saulīte, rītā agri,
Sildi meža virsonītes:
Brāliņam rokas sala,
Skaistas caunas dzenājot.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

3. Lec, saulīte, rītā agri,
Sildi priežu galotnītes,
Lai rociņas nenosala
Dravinieka dēliņam.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

30353.

Man bij tāda torku bite
Kā mērena gotenīte;
Ar vindīnu vien vindāju
No ozola medutīnu.
158 (Nīcā).

- 143 -

1. Manam tēvam tādas bites
Kā pērnaji telēniņi;
Ar ratiem medu dzina
No resniem ozoliem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30354.

Man bij viena tāda bite
Kā pērnā gotēniņa;
Ar vindiņu ievindāja
Medu, vasku ozolā.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30355.

Man bij viena tāda bite
Kā pērnē gotēniņa;
Ķēve ēda pļaviņē,
To uznesa ozolē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

30356.

Mans tēviņis dravu dara,
Es aiznesu launadziņu.
- Tev, meitiņa, tā draviņa
Par launaga nesumiņu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30357.

Margodama saule lēce
Caur ozola lapiņām:
Dravenieka līgaviņa
Zelta naudu rēķināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

30358.

Maziņš bija, saldis bija,
Bitīt, tavs vezumiņš;
Kārkla ziedi, ievas ziedi
Bij tavā vezumā.
216 [Ventspilī].

30359.

Meži degi, dūmi kūp,
Bite raud asarām.
Neraud' gauži, tu bitīte,
Jūrmalā niedres deg!
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30360.

Meži rūca, meži šņāca,
Bites gāja kumuriem;
Man bij tādis lielis prieks,
Man ielīda ozolā.
121 [Gulbenē (Md)].

30361.

Atēnieši, vella bērni,
Bitīt' meta ūdenī.
Skrej, bitīt, žāvētos
Manā rožu dārzīnā!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30362.

Ne kauns bija bāliņam
Zelta jostiņ' iejožot [i jožot?]:
Treji biši ozolā,
Seši vaska gabaliņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

30363.

Nebēdā, bāleliņi,
Ka paliksi parādā:
Silā viena šmuidra priede,
Tā parādus aizmaksās.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

30364.

Nekas iet par bites godu:
Miglā zeltu salasa,
Saulītē sēdēdama,
Zelta kroni darina.
521 [Dikļos (Dikļu pag. Vlm)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30365.

Netīšām es nocirtu
Sava tēva ozoliņu;
No celmiņa bungas daru,
No zariņa stabulīti,
No tā paša viduklīša
Bitītēm namu daru.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. It netīšu es nocirtu
Sava tēva ozolīnu;
No celmīna bungas daru,
No zariema stebulītes,
No tā paša viduklīša
Māsīnāmi pūra tīni,
No tās pašas galotnītes
Bitītēma namu daru.
158 (Nīcā).

30366.

Nevienam es neteikšu,
Ko atradu ganīdama,
Bāliņam vien pateikšu:
Bites dzied ozolā.
216 [Ventspilī].

30367.

No leišiem bites skrēja
Kā pērnie telēniņi;
Tās izēda medutiņu
Mazijām bitītēm.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 144 -

30368.

Ozols gāja par Daugavu
Ar visām bitītēm;
Divi jauni dravenieki
Pakaļ tek raudādami.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Gauja nesa ozoliņu
Ar visām bitītēm;
Mans bāliņš, dravnieciņš,
Tek gar malu raudādams,
Tek gar malu raudādams,
Cepurīte rociņā:
Lielas bites, mazas bites,
Laižaties cepurē!
46 [Carnikavā (Rg)].

2. Nāciet, ļaudis, skatīties,
Kādu koku upe nesa:
Upe nesa ozoliņu
Ar visāmi bitītēm;
Dravenieka līgaviņa
Tek gar malu dziedādama,
Vaska kurpes kājiņā,
Ziedu cimdi rociņā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

3. Smagi smagi Venta krāca
Miglaiņā rītiņā.
Eit', brālīši, skatīties,
Kādu koku Venta nesa:
Venta nesa ozoliņu
Ar visām bitītēm;
Dravenieka dui dēliņi
Tek gar Ventu raudādami.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

30369.

Palīdzat, jūs māsiņas,
Lūku plēst, dzeņu vīt:
Man bitītes ielīdušas
Greizajā ozolā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

30370.

Pavārguse ceļu gāju,
Sēdos ceļa maliņā,
Ne redz mani mīļš Dieviņš,
Ne bagāti bāleliņi.
Atskrej bite dziedādama,
Uznes mani ozolā.
Ozolā sēdēdama,
Ēdu medu, dzēru vīnu.
Nu redz mani mīļš Dieviņš,
Nu bagāti bāleliņi.
216 [Ventspilī].

30371.

Plata upe, šauras laipas,
Pāri teku drebēdama,
Stīgu dzenis mugurā,
Vaska ripa padusē.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

30372.

Platas vīzes apāvos,
Silā gāju doŗu dēt.
Sak' lācītis lūkodams:
Edz kur bišu dējējiņš!
Būs man medus, būs man medus
Uz nākošu rudentiņ'!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30373.

Punktējies, ozoliņ,
Sudrabiņa punktītēm!
Rītā jās dravenieki,
Visiem kapļi mugurā.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

30374.

Rītā, govis ganīdama,
Aplīgoju ozoliņu;
Vakarā, sadzīdama,
Redzu bites ielienot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30375.

Sasadzīra div' bagāti
Ziemu ciest, nesasalt:
Bitīt' koka namiņā,
Rudzīts zemes gabalā.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

30376.

Saņemiet dzeinīt' manu,
Nodējiet ozoliņu:
Man jāiet ar kundziņu
Tālajā zemītē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30377.

Šim piedevu, tam piedevu,
Dzilnai vien nepiedevu,
Kam tā manu dējumiņu
Ik rītiņa klaudzināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30378.

Šķērsu bite i aizskrēja
Ar to vasku ritenīti,
Atradusi skabargaiņu
Jauna puiša dējumiņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 145 -

30379.

Šķībi greizi, grundulaiņi
Mana tēva ozoliņi;
Citāi dziede sīļa bērni,
Citāi pūces kladzināja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30380.

Šķitu saulīt' i lecot
Caur ozola zariņiem.
Dravenieka dēliņam
Vaska cimdi rociņā.

1. Kas tur spīd, kas tur mirdz
Aiz ozola lapiņām?
Dravinieka dēliņam
Vasku cimdi rociņā.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

30381.

Šmaugi, gaŗi ozoliņi
Pededzītes maliņā;
Tur vajaga gaŗa dzeiņa,
Gudra vīra dējējiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30382.

Šorīt biju agri cēlis,
Trešu dēju ozoliņu.
Atskrējušas trīs bitītes,
Vaino manu dējumiņu.
Še, bitītes, cirvis, kaplis,
Dējat pašas, kā tīkamas,
Dējat pašas, kā tīkamas,
Pa savam prātiņam!
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

30383.

Šūn, bitīte, ko šūdama,
Šūn man vaska kamaniņas,
Ka es varu ciemā braukt,
Atvest daiļu līgaviņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30384.

Šūn, bitīte, ko šūdama,
Šūn man vaska kamaniņas,
Lai es braucu siliņā
Priedēm galus līdzināt!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Šūn, bitīte, ko šūdama,
Izšūn vaska kamaniņas:
Man jābrauc siliņā
Trīs priedītes darināt.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

30385.

Šūn, bitīt(e), vaska krēslu
Zem zaļā ozoliņa!
Tur tu pate pasēdēsi,
Dravenieku [Draveniekus] mielodama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Bitīt' šuva meldu krēslu
Auzu salma galiņā,
Kur pašai atsēsties,
Dravinieku mielojot.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30386.

Šūn, māmiņa, man krekliņu,
Liec tēraudu padusē:
Ik dieniņas dzainīts tek
Caur manām padusēm.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

30387.

Šūnu bite namu dara,
Vasku dara istabiņu;
Priežu skuju durutiņas,
Tās bij vieglas virināt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30388.

Sīli sīli, būs tev strāpe,
Kam tu silu svilināji:
Dravenieka līgavai
Vaska cimdi sadeguši.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

30389.

Sīli sīli, būs tev tiesa,
Kam siliņu dedzināji:
Bāliņam sadeguši
Trīs rakstīti ozoliņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30390.

Silā iemu, silā teku,
Silā man lieli prieki:
Silā manim zelta josta,
Silā vasku ritenīts.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30391.

Siliņā priedi deju,
Uz otrās lūkojos:
Vairāk man tā otra mīļ [=mīl?],
Ne tā pati dejamā.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

30392.

Zinu āra ozolīti,
Bet nesaku nevienam;
Bāliņam, tam pasaku:
Ozolā bites līde.
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

- 146 -

30393.

Zinu āra ozoliņu,
Nevienam nesacīšu;
Pūrā man smalks dzenīts,
Tautās doŗu dējējiņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Zinu, zinu, bet nesaku,
Kur aug zaļi ozoliņi:
Aiz kalniņa ozoliņi,
Ciemā jauns dējējiņš.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30394.

Zinu, zinu, bet nesaku,
Kur nogāja div' bāliņi:
Lūku plēstu, dzeiņu vītu,
Ozoliņa dēdinātu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30395.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kas ozola dobumā:
Bitīt' pina zelta kroni
Mazākai māsiņai.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā], 203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

30396.

Skan mežiņis rītā agri,
Skanēj' sebu vakarā,
Dienas vidū neskanēja,
Tad bitīte ābulā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30397.

Skanēdama bite skrēja
Par atraitnes tīrumiņu.
Kā neskrēja skanēdama,
Pate zelta nesējiņa!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30398.

Skrien, bitīte, istabā
Mārtenīša vakarā;
Ja tu pate neieskrien,
Ienes sava saldumiņa!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30399.

Skrien, bitīte, sit spārniņus
Pie resnā ozoliņa,
Traucē doŗu dējējiņu,
Lai neguļ dienavidu!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30400.

Skrej, bitīte, kur skriedama,
Skrej manē sētiņē!
Es tev došu sētmalē
Sausu prauļu istabiņu.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

30401.

Skrej, bitīte, kur skriedama,
Skrej manā sētiņā:
Mana sēta dzelžiem kalta,
Sudraboti vītoliņi.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Skrien, bitīte, kur skriedama,
Skrien manā dravītē:
Man dravīte dzelzēm kalta,
Sidrabiņa jost' apjozta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Skrej, bitīte, kur skriedama,
Skrej manā sētiņā:
Man sētā laipa mesta,
Ķēdēm kārti ozoliņi.
206 [Kuldīgas apriņķī].

3. Skrej, bitīte, kur skriedama,
Skrej manāi sētiņā;
Mana sēta vasku lieta,
Sidrabiņu tecināta.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

30402.

Skrien, bitīte, kur skriedama,
Skrien manā sētiņā:
Mana sēta dzelžu kalta,
Tur ragana neieskrēja.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

30403.

Skrej, bitīte, lauz galviņu
Degošā siliņā,
Kam tu manu dējolīti
Skabargainu nosmādēji!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

30404.

Skrej, bitīte, loki spārnus,
Aiznes vasku Vāczemē:
Tur piedzima Dieva dēls,
Tam vajaga gaišumiņa.
216 [Ventspilī].

30405.

Smalku skuju priedīt' dēju
Tīrumiņa galiņā,
Tur bitīte ielīgoja
Ar to vasku ritenīti.
No tā vasku ritenīša
Naudiņā iekūlos;
Naudiņā iekūlos,
Nopirk' bēru kumeliņu;
Nopirk' bēru kumeliņu,
Atved' skaistu līgaviņu,
Mīkstu cisu taisītāju,
Paladziņa klājējiņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 147 -

30406.

Sūtīt sūta meža bite
Lauka bitei grāmatiņu,
Lai ziediņu tā neņēma
Degošā siliņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30407.

Tautu meita skaidas lasa,
Man dejot ozoliņu.
Šķelmīts biju, ne puisīts,
Ja es tev to piedevu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30408.

Tautu meita skaidas lasa,
Man ozolu dēdinot.
Paga paga, drosuliņ,
Pasacīšu brāliņam!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30409.

Tēviņš mani mazu raida
Pie greizeja ozoliņa.
Lai Dievs līdz man mazam
Cilpām dzēni ritināt!
216 [Ventspilī].

30410.

Tec, māsiņa, teciņiem,
Tec, pasaki bāliņam:
Vējš nolauza ozoliņu
Ar visām bitītēm.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

30411.

Tikušam dēliņam
Bite jūdza kumeliņu;
Kaut kādam netiklam
Nejūdz laba mātes meita.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

30412.

Tic' Dievam, līgaviņa,
Ej ozolu baznīcā!
Visas tavas villānītes
Bitītēm nolipušas.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

30413.

Tici Dievu, līgaviņa,
Ej ozola baznīcāi;
Visi ļaudis tevi teica
Bez Dieviņa dzīvojot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30414.

Trakulītis dorīt' dēja
Liela ceļa maliņā;
Gudra bitīt' i ielīda
Trakulīša dējumā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30415.

Trīskārt bite riņķi grieze
Apkārt manu cepurīt',
Redzēj' mani daiļu vīru,
Daiļu doŗu dējējiņ'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

30416.

Trūka, trūka tev, bitīte,
Kad tev trūka, trūkst man ar:
Kad tev trūka silāi ziedu,
Man trūkst vaska rituliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30417.

Tur atradu, tur atstāju
Bitīt' ceļa maliņā:
Vasku ratus darināja,
Ziedus krāva vezumā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30418.

Uz kalniņa ozoliņš,
Uz ozola dzirnaviņas.
Tev, bitīt, viegli spārni,
Palīdz māli ritināt!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30419.

Uz priedīti caini vilku,
Uz meitām kājas avu:
Siliņā šmaugas priedes,
Nāburgos dailas meitas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30420.

Velc, bāliņ, trejus svārkus,
Tev trejādas audējiņas:
Auž māmiņa, auž līgava,
Auž bitīte ozolā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 148 -

30421.

Vecais tēvs sirmu bārzdu
Dores vilka ozolā.
Lūst ozols, krīt vecais,
Plīst galviņa šķederniem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30422.

Vij, tētiņ, man dzeinīti
Tievu tievu, gaŗu gaŗu,
Ka varēju siliņā
Priežu virsu lidināt!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30423.

Vij koki iesmam der,
Apīns vien nederēja;
Visi putni cepti der,
Bitīt' vien nederēja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

30424.

Visi tēva ozoliņi
Pret ziemeli atziluši;
Vienam kāpu galiņā,
Visus griezu launagā.
190 [Kuldīā].

30425.

Visu dienu sasēdēju
Sila priedes galiņā;
Nedrīkstēju galu cirst
Bez vecaja bāleliņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

30426.

Cel, bitīt, vasku krēslu
Zem resnā ozoliņa:
Tur sēd brāļi dravenieki,
Tur māsiņas rakstītājas.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

30427.

Ceļaties kājiņās,
Vecu bišu bitenieki:
Nu ziedēja eņģevēŗi,
Eņģevēŗu pazarītes.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Ceļatiesi kājiņāsi,
Veci bišu bitenieki!
Nu dziedāja jūras gaiļi,
Nu ezera gaigaliņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

30428.

Cep, māmiņ, tādu maizi -
Viegli nest, gausi ēst:
Nu es iešu doŗu dēt
Tālajā siliņā.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

30429.

Citi puiši izdējuši
Pa simtiem ozoliņu;
Es izdēju vīksnes celmu, -
Ar vāģiem medu vežu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

51684.

Aiz Daugavas augsti kalni,
Smuidri, gaŗi ozoliņi;
Tur vajaga smalku dzeiņu,
Gudru vīru dējējiņ'.
322 [Praulienas Md].

51685.

Aiz kājiņas bitīt' vilku
Ap resno ozoliņu;
Dievs dod mūsu bitītēm
Trejus bērnus vasarā!
476 [Vecpiebalgas C].

51686.

Alu bite, alu bite
Resnajā ozolā;
Ala mans kumeliņš,
Tam es kāpšu mugurā.
373 [Sarkaņu Md].

51687.

Ap tētiņu bites skrēja
Kā ap zaļu ozoliņu;
Ap māmiņu cūkas raka
Kā ap zaļu velēniņu.
378 [Seces Jk].

51688.

Ar bitīti Reigā brauču,
četri voska skritulīši;
Reigas kungi prīškā skrēja,
Sīkim naudu mēreidami.
494 [Viļānu Rz].

1. Ar bitjeiti Reigā brauču,
Treis zierņeiši vazumā:
Reigys kungi prīškā braucja,
Sīkim naudu skaitjeidami.
236 [Līvānu D].

- 149 -

51689.

Atīs jaukais(?) pavasars,
Byus man daudzi darbinīku:
Luoceits mola, ūdeņš gryudja,
Bita maizi capynava.
326 [Preiļu D].

51690.

Bišu tēvs gauži raud,
Raud Gaujiņas maliņā;
Gauja aiznes to ozolu,
Kuŗā spiedza bišu bērni.
301 [Palsmaņa Vlk].

51691.

Bite bite, meita meita
Otram skādi nedarīj(a):
Bite ziedu nemaitā,
Meita druvu nenomin.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

51692.

Bite gāja ziediņos
Pa lielo teirumiņu:
Vaska kurpes kājiņā,
Zelta ņiedre rociņā.
263 [Mēmeles Jk].

51693.

Bite gudra, meita gudra,
Abas divas gudras bij(a);
Tādēļ bija meitiņai
Salda meds jāizlūdz.
127 [Grostonas Md].

51694.

Bite pēre bitinēn
Arsdora(?) žagareņ,
Kam guoja mada jemt
Miglūtai i reiteņā.
326 [Preiļu D].

51695.

Bites munas muosiņas,
Es bitīšu buoleleņš,
Man bitīte svuorkus šiva,
Sātmalī sādādama.
35 [Baltinavas Abr].

51696.

Ai bitīti, kamanīti,
Kur man tevi pamanīt?
Aiz kalniņa lejiņā,
Patmalnīka pļaviņā.
170 [Kapiņu D].

1. Bīteit, munu kamaneit,
Kab man tevi pamaneit!
Treis dīneņas pūru brydu,
Cykom tevi pamanēju.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

2. Bitīt, muna kamanīte,
Kab man tevi pamanēt!
Treis dīniņas atrauduoju,
Koļeņ tevi pamanēju.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

51697.

Bitīt maza, bitīt liela,
Nes man saldu medutīnu!
Tad es tevi godināšu,
Kalnīnāi sēdēdama.
342 [Rauzas Vlk].

51698.

Bitīt' nesa saldu medu
Sīkā zīļu krūziņā.
347 [Rendas Kld].

51699.

Bitīt, tavu vieglumiņu,
Tev nelīka āboliņš!
Man nolīka āra lapa,
Dravenieku meklējot.
166 [Kalsnavas Md].

51700.

čuri čuri, lāča pāča,
Tā bij mana tēva dziesma;
Manam tēvam tādas bites
Kā pērnie telēnīni.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

51701.

Daudz priedītes siliņā,
Maģ man spēka, maģ varīt(es).
Ciris man dzenējam,
Cits zariņus līdzinām.
372 [Sarkanmuižas Vp].

51702.

Dēju priedes siliņā,
Atsavēru otarā;
Vairāk man tā mīlēja,
Kur stāv visu nedējama.
241 [Lubānas Md].

51703.

Dīviņš guoja bišu kūptu
Ar sudobra vuocelīti;
Kam sauviņa, kam ūtruo,
Maņ ar vysu vuocelīti.
605 [Skolas].

- 150 -

51704.

Dravenieka dēliņami
Vasku cimdi rociņā;
Lai tam būtu vaska cimdi,
Kad viņš būtu arājiņš.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

51705.

Dravenieka es meitiņa,
Druvā gāju dziedādama:
Vaska kurpes kājiņā,
Dzelonīšu vainadziņš.
211 [Ļaudonas Md].

51706.

Dravinieka meitenīte
Tek gar Gauju raudādama;
Tek gar Gauju raudādama,
Ievas ziedus lasīdama.
Plūcat, meitas, nelaužat,
Ļaujat ievai noziedēt!
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

51707.

Dzimst', dēliņ, audz, dēliņ,
Tēva pēdas nepanāksi!
Tēvs dzenīti salenkšoja,
Pa siliņu tecēdams.
93 [Dundagas Vp].

51708.

Dziedi, dziedi, zemes bite,
Mana tēva dābolā!
Nu ziedēja kupla liepa,
Lauku malu magonītes.
301 [Palsmaņa Vlk].

51709.

Dzīdit i, munys muoseņis,
Ko muoseņis nadzīdit?
Kurys biteitis nūnesja
Jyusu jauku volūdeņi?
Tuom padevu, tuos nūnesja,
Maduojomi kuojeņom.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

1. Dzīdit i, munas muoseņas -
Kuo muoseņas nadzīdit?
Kuras bitītes nūnesa
Jyusu jauku volūdiņu?
Voi nūnese pa ļaudim,
Voi pa ļaužu volūdam?
605 [Skolas].

51710.

Kaimiņ(š) savas bites laid(a),
Es putriņu salināju;
Salda salda man putriņa
Kā kaimiņa medutiņš.
360 [Rundāles B].

51711.

Kas kaitēja man dzīvot
Savā tēvu zemītē?
Ar vindiņu medu smēlu
No kupliemi ozoliemi.
184 [Ķēču Rg].

51712.

Dievs dod mūsu vectēvam
Labas bites dārziņā,
Ar vindiņu medu vilka
No caurā ozoliņa.
223 [Lielstraupes C].

51713.

Kas tur mirdz, kas tur spīd
Caur ozolu zariņiem?
Dravinieku dēliņam
Vasku cimdi rociņā.
605 [Skolas].

51714.

Kū tei muna bitje dora
Vysu dīnu sileņā?
Voska ratjeņis taisa,
Zīdus kraun vazumā.
236 [Līvānu D].

51715.

Kur tu brauc, dunderīt,
Ar to vask ritentiņ?
Brauc Rīge apraudzīt,
Ko dar vec dravnik.
Dzein pin, valn rakst,
Saulita seiddam.
445 [Ugāles Vp].

51716.

Kur tu brauci, dundurīt,
Ar to vaska riteniņ?
Braucu Rīgā apraudzēt
Ko dar veci draveniek,
Tie jaune draveniek
Snaburtain drav dūr.
413 [Stendes Tl].

51717.

Lācis tup ozolā,
Bite dzeļ vēderā;
Ak tu tavu traku biti,
Negrib sava dravinieka!
530 [Cēsis C apr.].

- 151 -

51718.

Lācis kāpa ozolā,
Salds medus meklēdams.
Lāci, kur tu liksi medu?
Ne tev podu, ne tev katlu,
Ne tev ašu sieta
112 [Ezeres Kld].

51719.

Luocīts kuope ūzulā,
Bite kūde vādarā.
Oi luocīt, oi luocīt,
Mes divi īnaidnīki.
605 [Skolas].

51720.

Lācīts vilka meds vāceli
Visgarām purva malu.
Velc, lācīt, mūs' mājās,
Meitas mala iesaliņu.
146 [Jaungulbenes Md].

51721.

Leigoj bite, leigoj saule
Pa lelim teirumim;
Bite zīdus lasīdama,
Saule sīnu kaļtēdama.
Bite zīdus naizlasīja,
Saule sīnu izkaltēja.
389 [Silajāņu Rz].

51722.

Līgojies, bāleniņi,
Priedītē, eglītē;
Jau māmiņa gan līgoja,
Krija šūtā šūpolī
241 [Lubānas Md].

51723.

Līgojies, ozoliņ,
Es ar tevi nelīgoju;
Tevi līgo skaisti dzeiņi,
Mani balti bāleliņi.
605 [Skolas].

51724.

Lija lietus vienu dienu,
Lija visu vasariņ(u);
Nenolija bitei spārnu,
Ne māsai sedzenīt's.
241 [Lubānas Md].

51725.

Vysas bites zīdūs guoja,
Aiz upītes zīdus syukt;
Kad bej sauļa nūrītējusja,
Vysas bites pulciņī.
579 [Viļāni Rz apr.].

51726.

Man bij tāda liela bite
Kā pērnāja gotenīte,
Tā paņēma kalpa ķēvi,
Iebriņģēja ozolā.
94 [Dunikas Lp].

51727.

Saule saule, bite bite,
Abas vienu čaklumiņ(u):
Saule sienu kaltētāja,
Bite medus nesējiņ(a).
211 [Ļaudonas Md].

51728.

Melna čūska ietecēja
Manā bišu dārziņā;
Tā nebija melna čūska,
Tā bij bišu māmuliņa.
166 [Kalsnavas Md].

51729.

Nāburgs mani kungam sūdz:
Bite druvu nominusi.
Pasak man, nāburdziņu,
Kur bitīte sliedi taisa?
429 [Taurkalna (Valles) B].

51730.

Ne es pate nezināju
Tautiets doru dējejiņis,
Visas puru purmalītes
Drāztajāmi skaidiņām.
224 [Lielvārdes Rg].

51731.

Ozoliņš gauži raud,
Gaŗām jāja dravenieks.
Neraud' gauži, ozoliņ,
Tā ir tava paša vaina.
605 [Skolas].

51732.

Ozoliņis staigāt gāja
Ar visāmi bitītēm;
Kur uzgāja liepu krūmu,
Tur naksniņu pārgulēja.
605 [Skolas].

- 152 -

51733.

Ūzuls guoja par upeiti
Ar visām biteitēm;
Drovinīka div dēliņi
Tak pa krostu rauduodami,
Vīnam beja vaska kurpes,
Ūtram voska capureite.
358 [Rugāju Abr].

51734.

Par tū muni buoleliņi
Soldu dora olūtiņu;
Ka bitītes puori skrēja
Par namiņa cakuliņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

51735.

Platas vīzes apāvos,
Silā gāju doru dēt.
Sak' lācītis lūkodams:
Edz kur bišu dējējiņš!
Būs man medus, būs man medus
Uz nākošu rudentiņu.
192 [Kosas C].

51736.

Ryuci, ryuci, dundureit,
Kas nu tava rasna bolsa?
Biteitei smolks balsteņš, -
Kubulūsi madu nas.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

1. Ryuci, ryuci, dundurīt,
Kas nu tova ryukumeņa?
Man bitīte seika moza, -
Ar rotim madu veda.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

51737.

Skrej, bitīte, kur skriedama,
Skrej manā sētiņā;
Mana sēta dzelzīm kalta,
Sidraboti vītoliņi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51738.

Skrīn, bitēt, ju tuoļuok,
Ju labuok:
Ju tuoļuok soldi zīdi,
Ju rasnuoki ūzaleņi.
44 [Bebrenes Il].

51739.

Skrien bitīte ziedus ņemt
Enģevēru siliņā;
Nūlēt zied enģevēri,
Nūlēt visas pazarītes.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

51740.

Skumja bite, skumja bite,
Skabargainais ozoliņš.
Kā ne skumja, kā ne barga -
Jauns bij dores dējējiņš?
46 [Beļavas Md].

51741.

Steidziet, puiši, puņģus vilkt,
Nesteidziet rudzus sēt!
No leišiem bites nāca
Kā pērnie vēršukiņi.
378 [Seces Jk].

51742.

Susīts gāja doru dēt,
Suša meita dzeini nesa;
Satikuši sniedzinieki, -
Atņem dzeiņa nesējiņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

51743.

Tu, bitīt, saules bērns,
Izved mani saulītē!
Saulīt' mana aizgājusi
Ar māmiņu kalniņā.
211 [Ļaudonas Md].

51744.

Tymsa tymsa tei eglīte,
Kur caunīte nakti guļ;
Vēļ tymsuoka tei aliņa,
Kur bitīte madu nas.
247 [Makašānu Rz].

51745.

Ūsiņš jāja pār kalniņu,
Bišu tropi padusē.
Ei, Ūsiņ, labais vīr,
Nāc manāi dārziņā;
Nāc manāi dārziņā,
Bišu tropus aplūkot.
109 [Ērķemes Vlk].

51746.

Venta nesa ozolīnu
Ar visām bitītēm.
Manas pašas vaina bija,
Ka zarīnus nedzenēj(u).
39 [Bārtas Lp].

- 153 -

51747.

Vacam bišu tēviņam
Bišu spuornu kažuciņš,
Ni sakolta saulītē,
Ni samierka lītiņā.
358 [Rugāju Abr].

51748.

Vysu dīnu biti gyvu
Pa ūzula zariņim,
Žimba žimba žimbarā,
Žimbarā, tralalā!
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

51749.

Vuškiņ, tovu boltu (vylnu),
Māmiņ, tovu auklējumu!
Bitīt, tovu syudumiņu
Bazneicā i dadzynuoja.
605 [Skolas].

51750.

Šūn, bitīte, ko šūdama,
Šūn man vaska kamaniņas:
Ka es varu ciemā braukt,
Atvest daiļu līgaviņu.
148 [Jaunpiebalgas C].

MEŽS KĀ CILVĒKA DARBĪBAS VIETA UN DAŽĀDU DZĪVNIEKU, KOKU UN AUGU MITEKLIS

- 154 -

1. Medniecība

30430.

Agri agri irbe tek,
Es basāmi kājiņām.
Tec, irbīte, pagaid' mani,
Līdz kājiņas es apaušu!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1. Sudrabota ierbe dzied,
Es basām kājiņām.
Dziedi, ierbe, gaidi, mani,
Līdz kājiņas es apaušu,
Līdz kājiņas es apaušu,
Apsedlošu kumeliņu!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

30431.

Ai bagāta Meža māte,
Sprūdi manu amatiņu!
Tu jau pate gana redzi,
Caur cepuri mati līda.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Ei bagāta Meža māte,
Sprūdi manu lamatiņu!
Jau tu paša gan zināsi,
Vāja mana cepurīte.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

30432.

Ai jaunaju bāleliņu,
Ņem sunīti, tec mežā:
Nu uzsniga jauns sniedzinis,
Nu pazina lūša pēdas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30433.

Ai lācīti ķepainīti,
Vai tev vienam mežs pieder?
Iesim, lāci, pie kundziņa,
Pušu mežu dalīsim!
121 [Gulbenē (Md)].

30434.

Vai lācīti platkājīti,
Vai tev vienam mežs pieder?
Laidīš' savus kuņas bērnus,
Mežu pušu dalīsim.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Ai lācīti ķepainīti.
Vai tev vien mežs pieder?
Ņemšu dzelžu štucerīti,
Tad mēs mežu dalīsim.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

30435.

Ai sunīši, nerejat,
Tukšu mežu nedzenat!
Vēl caunītes, vāverītes
Sēd eglītes galiņā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30436.

Ai sunīti venterīti,
Atdod maizes gabaliņu,
Kam palaidi vāverīti
Sausas egles galiņā.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

30437.

Ai caunīte, vāverīte,
Dod man savu kažociņu:
Es bij' kunga meža sargs,
Man jāguļ siliņā.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Ai caunīt, vāverīt,
Dod man savu kažociņu:
Man jāstāv tīrumā,
Vai līst lietus, vai snieg sniegs.
226 [Kandavā (Tl)].

- 155 -

2. Ai caunīt, vāverīt,
Dod man savu kažociņ':
Es bij' dores dējējins,
Nakti gulu siliņā.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

3. Cauna cauna, vāverīte,
Dod man savu, kažociņu:
Rītu braukšu siliņā
Priedēm galus līdzināt.
1311 [Apē (Vlk)].

30438.

Aiz Daugavas [upītes] melni meži,
Pilni cauņu, vāverīšu,
Tur vajaga gudru suņu,
Jaunu puišu medinieku.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Aiz upītes bērzu birze,
Pilna raibu teterīšu;
Tur vajdzēja lokus suņus,
Gudrus, prāvus strēleniekus.
216 [Ventspilī].

2. Tumša tumša tā eglīte,
Kur guļ caunes, vāverītes;
Tur vajaga gudru suņu,
Prāvu vīru bisenieku.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30439.

Aiz kalniņa balti bērzi
Sudrabiņa lapiņām;
Tur gulēja divi brieži,
Divi zelta cielaviņas;
Tur staigāja raudādami
Divi jauni ģēģerīši.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30440.

Aiz upītes balti alkšņi,
Tur bij laba medīšana,
Tur aug caunes, tur vāveres,
Tur raženas lakstīgalas.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Āz upītes melli meži,
Ķēdītēm saķēdēti;
Tur uzauga caunas, lapsas,
Sudrabīna lakstīgalas.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

30441.

Aiz upītes bērzu birze,
Pilna raibu teterīšu;
Pilna brāļu istabiņa
Jaunu vīru strēlenieku.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30442.

Aizstellēju raibus suņus
Par Daugavu medībā;
Tur palika raibi suņi,
Tur mans lūša kažociņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30443.

Aizvakar syla začis
Munu tāvu nūbīd'ēje.
Pagaid', syla rakal'eits,
Mesšu cylpu kakl'eņā.
422 [Līvānu pag. D].

30444.

Apsedloju raibu kuņu,
Gar Daugavu medīt jāju.
Es nošāvu zelta briedi,
Div' sudraba vāverītes.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30445.

Auru auru, klapu klapu,
Jaunu kungu medinieki:
Smuka ierbe ieskrējuse
Citē kunga novadē.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

30446.

Auru auru medinieki,
Zaķa kāja kabatā;
Ik gabalu pajājuši,
Zaķa kāju kripšķināja.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

30447.

Bēdz, caunīte, lec, caunīte,
Nu nāk tavi dzinējiņi;
Lec cintiņu no cintiņas,
Lai pēdiņu nepazina!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30448.

Bij lūsīts man zināms
Aiz jūriņas saliņā;
Apkāros divi plintes,
Tek sunīši smilkstēdami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30449.

Bisenieki, strēlenieki
Mani balti bāleniņi,
Bises stobra slaucītāji,
Ne maizītes pelnītāji.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 156 -

30450.

Briedi briedi, lāci lāci,
Aunies kurpes kājiņā:
Bija man div' sunīši,
Div' bāliņi medinieki.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30451.

Briedi briedi, lāci lāci,
Aunies kurpes kājiņā:
Vakar kungi izsūtīja
Trejdeviņu medenieku.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30452.

Briedis kāpa kalniņē
Mediniekus klausīties.
Tāļu tāļu suņi rēja,
Vēl jo tāli medinieki.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

30453.

Dzeniet, gani, jājiet, kungi
Uz mello meža malu!
Tur ir caunes, tur vāveres,
Tur ir laba medīšana.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30454.

Dūcin' dūce brīža muote,
Syla molu tacādama;
Div' buol'eņi, treis suneiši,
Vysi pīci pīkusuši.
428 [Beržūs(?)].

30455.

Duni, duni, briežu māte,
Smalkā priežu mežiņā!
Mūsu kungi, ģēģerīši,
Plintes vien balināja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

30456.

Ekur laba medīšana
Viņā lauka galiņā:
Tur caunīte, vāverīte,
Tur aug mana ļaudeviņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30457.

Es gulēju siliņā
Ar diviem sunīšiem.
Sunīts saka: čavu čavu!
Man biksītes: triku triku!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30458.

Es neguļu bez meitām,
Bez vāveŗu kažociņa;
Ciemā man meitas auga,
Silā kuplas vāverītes.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

30459.

Es nošāvu zvirbulīti
Ceturtdienas vakarā;
Pats paēdu, sievai devu,
Kungam devu pierendeli.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Lūgšus lūdzu tētiņam,
Lai sunīšus tapināja,
Lai es arī medīt eimu,
Kā tie citi muiženieki.
Citi kungi briežus šāva,
Es nošāvu zvirbulīti;
Pats paēdu divi reizas,
Trešo mana līgaviņa.
Vēl atlika pierendelis,
To nonesu kundziņam,
Kundziņš ēda laizīdams
Manu gardu virumiņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2. Rītā agri piecēlos,
Nošāvos zvirbulīti;
Divi reizes pats paēdu,
Tad vēl devu sieviņai.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3. Rītā agri paģirēm
Nosakāvu zvirbulīti.
Divi reizes pats paēdu,
Tad vēl devu sieviņai.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

304591.

Es sēdēju kalniņāi,
Vakariņu gaidīdams;
Visu dienu sasēdēju,
Vakariņu nesagaidu.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

30460.

Es tupēju krūmiņā,
Dārgu putnu gaidīdams.
Attek ezis pukstēdamis,
Sērmuliņis šņaukādamis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Es tupēju mežmalāi,
Dārga putna gaidīdams.
Rīb zemīte, čab lapiņa,
Nula nāca dārgs putniņis:
Izskrej ezis pukstēdamis,
Sērmoliņis sņaukādamis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 157 -

30461.

Es cerēju drīz pāriet,
Tečus vien pārtecēt;
Sāk sunīši caunes dzīt,
Tur brītiņu kavējos.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

30462.

Greizrocīši bisinieki,
Irbju šauti nemācēja;
Es nošāvu piecas irbes
Ar to vienu šāvieniņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

30463.

Gudram bija caunes dzīt,
Āķīgam vāverītes:
Caune skrēja steigus purus,
Vāverīte gaŗus mežus.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

30464.

Gudram bija caunīt' dzīt,
Aķīlam(i) vāverīti:
Caunīt' lēca puskociņa,
Vāverīte līdz galam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30465.

Gudri eudri, gudri babri,
Gudri muni bruol'el'eņi,
Gudri muni bruol'el'eņi
Eudru, babru dzin'ējeņi.
422 [Līvānu pag. D].

30466.

Irbes svilpa siliņā,
Roņi kauca Daugavā.
Kur palika ģēģerīši,
Ka tie viņus nedzirdēja?
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

30467.

Irbes svilpa siliņā,
Roņi pūta Daugavā;
Mūs' brālīši ģēģerīši,
Cietu miegu aizmiguši.
131 [Mēŗa muižā (Mēŗa pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Svilpēj' irbes, pūta medņi,
Šņaukāj' roņi Daugavā;
Mūs' bālītis bisniecītis
Cietu miegu aizgulies.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

30468.

Irbe svelpe siliņā,
Ronis pūta Daugavā;
Nedrīkstēju droši jāt,
Ne iemauktu skandināt.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30469.

Irbīt' svilpa siliņā,
Ronīts pūta Daugavā.
Pūt, ronīti, vai nepūt,
Tās irbītes nedabūsi,
Tā irbīte tīra zelta,
Dimantiņa cekuliņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30470.

Irbīt' svilpa siliņā,
Ronīts rūca Daugavā.
Celies agri, bāleliņi,
Būs tavāi rociņā!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30471.

Kad es biju jauns puisīts,
Es bij' liels ģēģerīts.
Ar laiviņu(?) ielaidos
Siliņā irbes šaut;
Šāvu irbi, šāvu medni,
Nošāv' raibu žagatiņu.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

30472.

Kad es biju jauns puisīts,
Es mācēju ģēģerēt:
Suņus laižu pa mežiņu,
Pats pa meža malu gāju.
Divi pulki irbju skrēja,
Div' pelēki vanadziņi.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

1. Kad es biju jauns puisītis,
Es mācēju ģēģerēt:
Pats stāvēju kalniņā,
Suni laidu lejiņā,
Suns izdzina zelta zaķi,
Sudrabotu vāverīti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Pats sēdēju kalniņā,
Suni laidu lejiņā.
Suns izdzina zelta irbi,
Sudrabiņa lakstīgalu.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

- 158 -

30473.

Kad es biju jauns puisītis,
Tad es gāju ģēģerēt.
Ģēģerēju cauru dienu,
It nenieka nedabūju;
Pašā lauka galiņā
Es nošāvu vecu irbi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

30474.

Kam, gulbīti, zemu skrēji,
Kam kakliņu gaŗu stiepi?
Bisenieki tevis glūn,
Paeglēs sasēduši.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30475.

Kas bijāt medinieki,
Medījiet jūrmalā:
Jūrmalā gaŗas priedes,
Tur bij laba medīšana.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

30476.

Kas tur sauca, kas tur klieca
Diža meža maliņā?
Lieli kungi, medinieki
Tie tur sauca, tie tur klieca:
Pieci brieži iegājuši
Lielakunga novadā,
Visi pieci nodzērās
Daugaviņas maliņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30477.

Kas tur čab, kas tur grab
Viņā meža maliņā?
Caunīt' auda man krekliņu
Sausas egles galiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

30478.

Klusiņām klausījos,
Ko solīja Meža māte:
Meža māte man solīja
Žagariņu grauzējiņu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30479.

Ko tie brēca, ko tie sauca
Lielakunga medinieki?
Grezna irbe ietecēja
Cita kunga novadā.
190 [Kuldīā].

30480.

Lācīšam, brālīšam,
Pieci nagi delvītē,
Visi pieci apkaustīti
Ar tērauda pakaviem;
Visi pieci saskrabēja
Medenieka ragavās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30481.

Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt' nabaga ģēģeŗam:
Tas izjāja visus mežus,
Visus meža līkumiņus,
Tas nošāva tūkstošiem,
Nevar kungus piepildīt.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt' nabaga ģēģeŗam:
Šauj tas briežus, šauj tas lāčus,
Nevar kungus piepildīt.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

30482.

Lied, caunīte, liedamo
Dziļajā aliņā:
Nu nāk tavi dzinējiņi,
Tavu pēdu secējiņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30483.

Luste man lustējās
Smalkā priežu siliņā:
Cauna lēca dancodama,
Jauna meita ziņģēdama.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

30484.

Māra, māsa, mazgā katlu,
Man rubeņi kulītē;
Kur purvītis, tur rubeņi
Pa pāŗam saguluši.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30485.

Man bij viena raiba kuņa,
To sūtīju medībās.
Samedīju aklu zaķi,
Ved' uz Rīgu dancināt.
Rīgas kungi brīnījās,
Kā var aklis tā dancot.
Izdur, velns, kungam acis,
I kundziņš tā dancos!
18 [Kliģenē].

- 159 -

30486.

Man bij viena stulba kuņa,
Pār Daugavu medīt sūtu.
Nomedīja stulbu zaķu(?),
Nu nezinu, kur to likt.
Rīgā vedu, nezināju,
Cik naudiņas noprasīt.
Sola manim sieku naudas,
Divi zelta gabaliņus.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

1. Es apkalu stulbu zaķi,
Rīgā braucu dziedādams.
Rīgas kungi nezināja,
Cik naudiņas tas maksāja:
Divi sieki sīkas naudas,
Trešo baltu dālderiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Man bij viena stulba kuce,
Par Daugavu medīt gāja.
Nomedījse stulbu zaķi,
Ved' uz Rīgu dancināt.
Rīgas kungi brīnījās:
Kur tu tādu zvēru jēmi?
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

3. Pataisīju ērkšķu zaķi,
Ved' uz Rīgu dancināt.
Rīgas kungi brīnījās,
Kādi zaķi Vidzemē.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

30487.

Medinieka līgaviņa
Ik vakara gauži raud,
Ik vakara gauži raud,
Tušku kuli cilādama.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30488.

Mūs' kundziņi medīt gāja
Ar tiem zelta sunīšiem.
Viens nošāva zelta zaķi,
Otris zelta lakstīgalu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

30489.

Nāc nākdams, kakta [meža] tēvs,
Ko tik ilgi kavējies?
Man sunīši piekusuši,
Pašam ēsti gribējās.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

30490.

Nāc pie manis, tautu meita,
Es bij' putnu medinieks,
Es tev' gribu ēdināt
Ar putniņu austiņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30491.

Ne tā man lēti tika
Jauna cauņu cepurīte:
Dažu nakti izgulēju
Sīku priežu siliņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30492.

Neviens mani nezināja,
Kas manā azotē:
Bij manā azotē
Sudrabiņa vāverīte.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30493.

Nosaucies, tu sūbrīti,
Nu jāj tavi medenieki,
Nu būs tavi balti ragi
Bajāram alus dzert.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Ausu ausu, tu briedīti
Nu jāj tavi medinieki;
Kritīs tava liela vara,
Lūzīs tavi, balti ragi;
Nu būs tavi balti ragi
Bajāram alu dzert.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Briedi briedi, lāci lāci(?),
Rīt mēs tevi tērēsam:
Vajag mums balta raga
Jādzeŗ alus bajāram.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Suņi rēja, taures pūta,
Nu jau jāja medinieki.
Sak' briedītis tecēdams:
Nu klups manis auguminis,
Nu būs mani balti ragi
Bajāram alu dzert.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

30494.

Niu ir laiks, niu ir laiks
Man caun'eiti nūm'ed'eit':
Pyuš v'ējeņis, šolc m'ežeņis,
Nadz'ērd'ēs ļesnīc'eņš.
435 [Latgalē].

30495.

Pie tiltiņa upmalē
Vēja lauzta dores priede;
Tur man bij trīs nastiņas
Ūdŗu, bebru, cauņ' ādiņu.
Tā dziedāja medinieki
Bikanavas krodziņā,
Bikanavas krodziņā,
Pašā kroga krāsnspriekšā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 160 -

1. Pie tiltiņa draves priede,
Vēja lauzta virsaunīte;
Tur gulēja trīs kulītes
Cauņādiņu, lūšādiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30496.

Pie Ventiņas sīki kārkli,
Tur bij laba medīšana;
Izmedīju zelta irbi,
Dui sudraba lakstīgalas.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

30497.

Piekusuši man sunīši,
Noguruši bāleliņi,
Vienu mazu vāverīti
Pa siliņu ganīdami.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30498.

Piecas dienas sīli kāvu
Ar pieciem algādžiem,
Asi malkas dedzināju,
Mucu tauku tecināju.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

1. Pieci, seši dalījās
Gar to manu vezumiņu,
Neviens labi nezināja,
Kas manā vezumā.
Pieci podi knaušu tauku,
Tie manā vezumā,
Tos mēs dārgi izdosim:
Pieci mārki mārciņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Puiši, vīri, kam ir nauda?
Man ir prece vezumā:
Pieci podi knaušu tauku,
Pieci mārki mārciņā.
190 [Kuldīā].

30499.

Piecas dienas sīli kavu
Ar pieciem algādžiem,
Oša malkas guni kūru,
Pusmuc' tauku tecināju;
Pieci gadi elpējos,
Taukos maizi mērcēdams.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

30500.

Pieci brieži jūru peld,
Otri pieci Daugaviņu;
Pieci jauni bisenieki
Tek gar malu raudādami.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30501.

Pieci brieži purvu brida,
Otri pieci Daugaviņu;
Būtu kungi zinājuši,
Sūtīt' simtu bisenieku.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30502.

Pieci brieži upi brida
Dzeltāniem radziņiem;
Pārbriduši, apguluši
Aiz upītes līcītī.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

30503.

Pūšu tauri, saucu suņus,
Kalniņā stāvēdams.
Piekusuši man sunīši.
Aizsmakuši medinieki.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

30504.

Rubu rubu, teterīti.
Papardītes krūmiņā;
Es gar dzelzi Ķīķējos,
Nāc manā kulītē!
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

30505.

Saka irbe tecēdama:
Neviens mani nepanāks!
Panāks tevi svina lode,
Tēraudiņa pederīte.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Lapse saka palēkdama:
Tu jau mani nepanāksi!
Ja es tevi nepanākšu,
Panāks tevi svina lode,
Panāks tevi svina lode,
Tēraudiņa uguntiņš.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Vakar gāja brieža māte
Par Daugavu siliņā;
Divi jauni medenieki
Tek pakaļ raudādami.
Tā sacīja brieža māte:
Nepanāce medenieki!
Panāks tevi svina lode,
Tēraudiņa pederīte.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 161 -

30506.

Sakarmenči divi reizes!
Es bij' kunga medinieks:
Vakar šāvu vāverīti,
Šodien krita, rībējās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ak tu Dievs, es bij' labs
Lielakunga mežasargs:
Vakar šāvu vāverīti,
Šodien krita, blīškejās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

30507.

Zaķis spēra manu tēvu
Ar pakaļas kājiņām;
Es nospēru zaķa tēvu,
Zili dūmi nokūpēja.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

30508.

Sazasita vāverīte
Ar abām plaustiņām,
Satikusi medinieku
Savu pēdu galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30509.

Šāvu irbi, nenošāvu
Sausas egles galiņā;
Tā bij mana paša vaina,
Bisi zemu noturēju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Stāvu zaķis slaistījās
Manā rudzu tīrumā;
Mana paša vaine bij,
Šķeibi bisi noturēju.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30510.

Šāvu zīli, cepu zīli,
Kas no zīles iztecēja?
Pusmuc' tauku iztecēja.
Kur mēs taukus tērēsim?
Šūsim kurpes, zābaciņus,
Taukiem viņus smērēsim.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Cepam zīli, cepam zīli,
Kas no zīles iztecēja?
Iztek tauku vērpelīte.
Ko mēs taukiem smērēsim?
Šūsim kurpes, zābaciņus,
Tur mēs viņus smērēsim.
Kur mēs divi staigāsim
Ar kurpēm, zābakiem?
Cierāsim augstus kalnus,
Briežus, lāčus medīdami,
Briežus, lāčus medīdami,
Sīkas mazas žagatiņas.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

2. Cep, cep, cīruli,
Cep, cep, cep!
Ko no cīruļa
Dabūsim?
Pušmuci tauku,
Puspodu gaļas;
Būs ko ratus
Pasmērēt.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

30511.

Šauj, jēģeri, ko šaudams,
Nešauj meža balodīti!
Trīs dieniņas otris biedris
Raud bērziņa galiņā.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

30512.

Še bij viena āpšu ala,
Še guļ lūša medinieki;
Vienam bija brieža bikses,
Otram lāča kažociņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30513.

Silā iemu, silā teku,
Silā mani lieli prieki:
Caune guļ siliņā,
Caunes bērni maliņā.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

30514.

Sniedziņš snieg, sniedziņš snieg,
Nu būs laba medīšana,
Nu būs viegli pēdas dzīt,
Kur caunīte laipojuse.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30515.

Sudrabota irbe skrēja
Par kundziņa tīrumiņu;
Pate irbe sudrabota,
Spārnu gali apzeltīti.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

- 162 -

30516.

Sunīt manu sabulīti,
Tu noslīki Daugavā,
Ūdŗu, bebru meklēdams,
Kungam skaista kažociņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kuniņ, mana kuplastīte
Daugavāi noslīkusi,
Ūdŗus, bebrus dzenādama,
Kungam tiesu lasīdama.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

30517.

Sunīts rēja puriņā,
Es gar malu lenderēju;
Suņam pura rējumiņš,
Man caunīte kulītē.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

305171.

Tāļu tāļu suņi rēja,
Tāļu pūta medinieki;
Tur izdzina zelta irbi,
Alvā kaltu vanadziņu.
198 [Saldū].

30518.

Tālu tālu suņi rēja,
Vēl tālāki medenieki.
Suņi rēja neēduši,
Medenieki piekusuši.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

30519.

Tāļu tāļu suņi rēja,
Vēl tāļāku medinieki.
Celies, briedi, auni kājas,
Gaidi savu medinieku!
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

1. Celies, briedi, aunies kājas,
Gaidi savus medeniekus!
Tālu tālu suņi rēja,
Vēl jo tālu medenieki,
Vēl jo tālu medenieki,
Citus suņus klausoties.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30520.

Trīs dieniņas lāci dzinu
Caur smalkiemi kārkliņiem.
Šāvu bisi - kārkli biezi,
Dūru šķēpu - āda bieza.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

30521.

Tumsiņāi, vakarāi
Izjāj Dieva medinieki;
Sudrabotu irbi dzina,
Apzeltītu vanadziņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

30522.

Vakar briedis ragā pūta
Aiz Daugavas siliņā;
Šodien brieža balta gaļa
Mūsu kunga telēķī.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

30523.

Vakar briedis ragā pūta
Aiz Daugavas siliņā:
Šodien brieža ragi klaudz
Bisenieka kulītē.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 358 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vakar briedis ragā pūta
Aiz Daugavas siliņā;
Šodien ragi noklaudzēja
Mana tēva kulītē.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

30524.

Vakar pūte bried's ar ragu
Viņāpus Daugaviņas;
Šodien dzēra bisenieki
Brieža raga biķerēm.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30525.

Vakar lācis maizi cepa
Aiz Renburgas siliņāi;
Jau šodien tilināja
Lielakunga kulītēi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

30526.

Vakar mani lūšu suņi
Par Daugavu pārpeldēja;
Nosvilpoju šai pusē,
Visi peld atpakaļ.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Jau tie mani briežu suņi
Par Daugavu aizgājuši.
Aizsvilpos vakarā,
Še bij visi smilkstēdami.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 163 -

30527.

Vakar šāvu vāverīti,
Šodien krita, plaukšējās;
Rītā šaušu otru draugu,
Būs sievai kažociņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30528.

Vakar zelta vāverīte
Par kalniņu aiztecēja;
Šodien gāja medinieki
Ar sidraba sunīšiem.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30529.

Visu dienu lenderēju,
Tukša kule mugurā.
Gaida sieva, gaida bērni,
Zaļas acis grozīdami.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30530.

Caunītei, māsiņai,
Pieci nagi kājiņā;
Visos piecos nadziņos
Zelta griezti gredzentiņi;
Visi pieci saskrabēja
Medinieka tarbiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30531.

Caunītēm, lapsiņām
Es apdaru aplociņu;
Tad es viņas medīt gāju,
Kad ādiņa naudā stāv.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30532.

Celies agri, jaunais brāli,
Ņem sunīti, tec mežā:
Šorīt sniga jauns sniedziņš,
Nu pazina lūša pēdas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30533.

Citi puiši mežā brauca,
Es no meža pārtecēju.
Man caunīte azotē
Dzeltenām(i) kājiņām.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Citi puiši mežā brauca,
Es no meža pārtecēju;
Man caunīte kabatā,
Sudrabota vāverīte.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30534.

Citi vīri man vaicāja,
Ko es ēdu, meža vīrs:
Šauju caunes, kāpju bites,
To es ēdu, meža vīrs.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

51751.

Ai caunīte, vāverīte,
Dod man savu kažociņu!
Es vakar saderēju
Pret ziemeli līgaviņu.
605 [Skolas].

51752.

Ai sunīši, nerejat,
Tukšu mežu nedzenat!
Nava mani bāleliņi
Tukšu mežu dzinējiņi.
391 [Sinoles Vlk].

51753.

Aiz upītes melli meži,
Alata alata;
Tur gul caunes, vāverīši,
Alata alata.
Tur bāliņi medīt gāja,
Alata alata.
74 [Cīravas Azp].

51754.

Bārtuleit, ļesnīks,
Sorgoj sovas ļaudaveņas!
Es redzēju medinīku
Lutekeņos vilavuos.
Nūsaus tovu ļaudaveņu
Rubineicas vīteņā.
326 [Preiļu D].

1. Teterīti, rubenīti,
Sargā savu līgaviņu!
Es redzēju medinieku
Būdiņā ielienot.
605 [Skolas].

2. Rubuleiti, tetereiti,
Globoj savu ļaudaveņi!
As redzēju medinīku
Pa meža molu staigojūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51755.

Bisinieki, dravinieki
Mani balti bāleniņi:
Plinšu stobru laizītāji,
Ne maizītes pelnītāji.
605 [Skolas].

- 164 -

51756.

Bitinīka meita beju,
Medinīka ļaudaviņa.
Bitinīks man mada deve,
Midinīkys zača gaļes.
326 [Preiļu D].

51757.

Bitenieki, dravenieki
Mana lūša nenošāva.
Mans lūsīts aiz upītes
Ūsas vien šķurināja.
115 [Galgauskas Md].

51758.

Brālīts tavs, brālīts mans
Iet par mežu putnus šaut:
Irbes, raibus teter(īš)us,
Iedzeltenas vālod(zīt)es.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

51759.

Briežu māte lielījās:
Neviens mani nepanāks;
Visi suņi piekusuši,
Ģēģerīši nosvīduši.
Panāks tevi svina lode,
Tēraudiņa pederīte.
263 [Mēmeles Jk].

51760.

Es nūgāju ierbju saut
Smalkā prīžu siliņā.
Saka ierbja palākdama:
Nikas mane nadanāks.
Gan danāks svyna lūds,
Tāraudeņa pederīte.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

51761.

Guliet, irbes, guliet, slokas,
Guliet, vēja vanadzīn(i)!
Es aizgāju irbes šauti
Smalkā priežu silīnā.
To irbīti es nošāvu,
Kas gar malu lidināj'.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

51762.

Cauņeitjei pīci piersti,
Pīci zalta gredziņeņi;
Visi pīci saskaņēja
Mjedinīka kuleitjē.
263 [Mēmeles Jk].

51763.

Celies, briedi, nozadīc,
Nu nāk tavi dzinējiņi!
Nu vajaga tavu ragu
Bujāniem stabulēm.
115 [Galgauskas Md].

51764.

Drebi, drebi, kļava lapa,
Tev nav svārku mugurā!
Mans vīriņš mednieciņš,
Darin' lūša kažociņu.
358 [Rugāju Abr].

51765.

Eku troka tova golva,
Svātdīņ īti mideibuos!
As redzēju Mežamuoti
Ai vara piecku rūceņī.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51766.

Gulu, gulu, miegs nenāca
Pie tā zaļa lagzdu krūma.
Sāni guļi, acis guļi,
Ausis manas klausījās.
471 [Vecauces Jg].

51767.

Ik vakarus irbes svilpa
Aiz upītes līcītī;
Ik rītiņus ģēģers gāja,
Ik rītiņus raudādams,
Nezināja, kuŗu šaut:
Visām smuki cekuliņi.
337 [Rāmuļu C].

51768.

Īva, liukša, mozgoj kotlu,
Treis rubyņi kulītē:
Vīns man, ūtrs tev,
Trešs kungam podarūks.
194 [Krāslavas D].

1. Māra, māsa, mazgā katlu,
Man rubeņi kulītē!
Kur purvītis, tur rubeņi
Pa pārāmi saguluši.
605 [Skolas].

51769.

Iesim, brālīši,
Irbītes šaut,
Grib mūsu māsiņa
Irbītes gaļu.
514 [Zentenes Tl].

- 165 -

51770.

Iesim, brāļi, lāču šaut,
Lācis kāpa ozolā!
Labāk durt nekā šaut,
Lai ādiņas nemaitā.
236 [Līvānu D].

51771.

Iesim, brāļi, mežiņā,
Kausim sila vāverīti,
Nokavuši vāverīti,
Palaissim naudiņā;
Palaissim naudiņā,
Brauksim, brāļi, precniekos.
3 [Adulienas Md].

51772.

Īsim syla moliņā,
Sausim syla vuoverīti!
Nūsovuši vuoverīti,
Puordūsim žeidiņam naudiņā,
Par tū naudu (nū)pierksim
(Vīnu) siermu kumeliņu.
18 [Andrupenes Rz].

1. Īsim, bruoļi, iz sileņi,
Sausim syla vuovereiti!
Nūsuovuši i applāsuši,
Puordūsimi tauteņom.
174 [Kārsavas Ldz].

51773.

Jūdzat man lēnajam
Atķīlam kumeliņu;
Caune lēca puskociņa,
Vāverīte pagalam.
90 [Drustu C].

51774.

Labāk eimu cauni šaut,
Ne vāveri šmīdināt:
Caune brida staignus purv's,
Vāverīte gaŗus mež's.
211 [Ļaudonas Md].

51775.

Medinīka dēliņam
Pīci zalta gredzineņi;
Caunītei i pīci piersti,
Pīci zalta gredzineņi.
Caune skrēja staigu pūru,
Vuoverīte garu mežu.
389 [Silajāņu Rz].

51776.

Kad es biju bandinieks,
Man bij piecas cepurītes:
Div' caunīšu, div' seskiņu,
Balta jēra plikcepure.
262 [Meirānu Md].

51777.

Simtām stirnas dienā šāvu,
Nevar kungus piepildīt.
Klausies, mana līgaviņa,
Kur es pūtu eglienā;
Ja nedzirdi taures balsu,
Klausies flintes šāvieniņu.
183 [Kazdnagas Azp].

1. Klausies, mana līgaviņa,
Ko es tevīm pasacīšu:
Klausies manu taures skaņu,
Manu plintes šāvieniņu.
96 [Durbes Lp].

51778.

Ko tie mani bāleliņi
Visu dienu medīt gāja?
No ērciena izmedīja
Sapelēj'šu vāverīti.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51779.

Mani mīļi bāleniņ'
Visu dienu medīt gāja,
Aplenkuši birstalei
Sudrabotu vāverīt'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51780.

Kur ellē nu palika
Mūsu kunga bisenieki?
Melni kraukļi saskrējuši
Pie bāliņa vaŗa vārtiem.
472 [Vecgulbenes Md].

51781.

Kur mēs abi cierāsim
Ar korpēm, zābakiem?
Cierāsim augstus kalnus,
Briežus, lāčus medīdami.
546 [Kuldīga Kld apr.].

51782.

Kur tu iesi, turku māte,
Ar pieciem turcēniem?
Siekstu siekstas, mežu mežus,
Dzīvas caunes meklēdama.
241 [Lubānas Md].

51783.

Kur tu teci, kurtu kuce,
Ar deviņiem kurtulāniem?
Daugasnē augstas birz's,
Tur ir laba medīšana.
358 [Rugāju Abr].

- 166 -

51784.

Lai bij gŗūt, kam bij gŗūt,
Gŗūt nabaga ģēģerim:
Gŗūt tam bija ūdens brist,
Vēl jo gŗūti stirnas šaut.
183 [Kazdnagas Azp].

51785.

Man pazuda raiba kuņa,
Uz Daugavu medījot.
Rīgai vilka pulkstieniņu
Uz kuņiņas dzīvībiņu.
74 [Cīravas Azp].

51786.

Mes bejom div' buoleņi,
Mes tūs mežus puorguojom;
Mes caunīti atrodam
Ar tu vysu midzenīti.
170 [Kapiņu D].

51787.

Nosaucies tu, ūdrīti,
Nu nāk tavi medenieki!
Nu tiks tavs kažociņš,
Kungiem, vīna dzērājiem.
245 [Lutriņu Kld].

51788.

Nu mums Dieviņš
Gaismiņu deva,
Nu iese mūs' brāļi
Teteŗus šauti.
546 [Kuldīga Kld apr.].

51789.

Roņi rūca Daugavā,
Irbes svilpa siliņā,
Mani balti bāleliņi
Bruņas ņēma mugurā.
241 [Lubānas Md].

51790.

Pata muote napazyna
Sova dāla medinīka;
Eiksys biksis, gari svuorki,
Sieņu torba mugorā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

51791.

Saka caunīt' i lēkdama:
Kāpēc manim dzenaties?
Kāpēc tevi nesadzīt:
Naudu nesi mugurā?
241 [Lubānas Md].

51792.

Sašustīts, salāpīts
Iet mežā putnu kārt.
Ai bagāta Meža māte,
Sprūdi manu amatiņu!
Tu jau gan pate redzi,
Kāda mana cepurīte.
476 [Vecpiebalgas C].

51793.

Sirmi zirgi, dzelzu rati
Brauc uz mežu medībās.
Pats es kāpu kalniņā,
Sunīt' raidu lejiņā.
93 [Dundagas Vp].

51794.

Sievasmāte, muiženīce,
Seglo ķēvi, jāj ar mani!
Tu pazini lūšu pēdas,
Tu caunītes lēkumiņ(u).
241 [Lubānas Md].

51795.

Skic, kačeiti, peļu giut,
As uz mežu vuovere [vuoverēs?].
Tev, kačeiti, peļu gaļe,
Man vuoveru kažuceņš.
326 [Preiļu D].

51796.

Sui sui sui, pij pij pij!
Tie bij' lūšu mediniek(i):
Vienam bija brieža bikses,
Otram lūšu kažociņš.
301 [Palsmaņa Vlk].

51797.

Šodien sniga balti sniegi,
Rīt būs laba medīšana:
Lēc, caunīte, kur lēkdama,
Es pēdiņu pakaļ dzīšu.
193 [Krapas Rg].

51798.

Sunīt munu, Sabulīt,
Naskandyni tukša meža!
Nava muni buoleliņi
Tukša meža medinīki.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

51799.

Sluksņa(?) meža nūskaņāja,
Začam biksis nūtreisjāja.
Skrīņ, začeiti, sļāp gaļveņu,
Lai naŗadz i medinīks.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 167 -

51800.

Šķērsām koki, gaŗām koki,
Cauraugušas atvasītes;
Vakar šāvu, šodien krita
Silā raiba žagatiņa.
Asi malkas dedzināju,
Pusmuc' tauku tecināju.
146 [Jaungulbenes Md].

51801.

Tad ta dobra, tad ta luča
Augsta kalna cielaviņ':
Astīt' vieni parādīja
Medenieku sunīšam.
241 [Lubānas Md].

51802.

Tāļu tāļu suņi rēja,
Tāļu pūta medinieki;
Tāļu tāļu irbe skrēja,
Zeltītām kājiņām.
369 [Saldus Kld].

51803.

Tec, teteri, tec, teteri,
Glabā savu līgaviņ'!
Es redzēju zaļu bierzi
Strēlenieku cierējam.
40 [Basu (Bases) Azp].

51804.

Trinu, trinu tutenīti,
Lāčam kājas jānogriež:
Tēvam gaļa, mātei zupa,
Lāča ādas kundziņam.
316 [Piltenes Vp].

51805.

Tupi, tupi, čurni, čurni,
Stērstīt, ceļa maliņā!
Tupēdama, čurnēdama,
Dzinējiņa sagaidīsi.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

51806.

Vakar bija vakardiena,
Vakar mani kaitināja;
Vakar mani kaitināja,
Trīs siliņa vāverītes.
3 [Adulienas Md].

51807.

Vanadziņ, (vanadziņ),
Sargi savu augumiņu!
Es redzēj' ģēģerīti
No mežiņa iznākot;
No mežiņa iznākot
Ar plintīti rociņā.
213 [Lazdonas Md].

51808.

Vecais gaida izplēties,
Kas no bierzes iztecēs.
Iztek ezis pukodams,
Vāverīte šņaukādama.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

1. Vecītis gaida izzaplētis
Kas no meža iztecēs.
Iztek ezis kuk kuk kuk,
Vāverīte čak čak čak.
427 [Tadaiķu Lp].

51809.

Vilciņ meža dzeivnīcaņ,
Naguļ meža kriumiņūs!
Atīs mednīks, nūšaus tevi,
Byus jam brangs kažuciņš.
170 [Kapiņu D].

51810.

Visi muni lyuši, suņi
Par Daugavu aizskrējuši;
Svelpu reizi, svelpu ūtru -
Še ir visi atpakaļ.
358 [Rugāju Abr].

51811.

Ai jaunajo bāleliņ,
Ņem sunīti, tec mežā -
Šorīt bija jauns sniedziņš,
Nu pazina putnu pēdas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

2. Mežasargs

30535.

Es būt' laba, es būt' laba
Mežasarga līgaviņa:
Es zināju visus tekus
Par zaļaju birztaliņu.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

1. Kad Dievs dotu, kad es būtu
Mežasarga līgaviņa,
Visus takus es zinātu,
Visus meža līkumiņus.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

- 168 -

30536.

Es nocirtu uz robeža
Deviņzaru ozoliņu;
Man nojūdza mežasargs
Deviņdanci kumeliņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

30537.

Es par tevi nebēdāju,
Lielakunga mežasargs:
Es iedevu cāļu pāri
Lielakunga junkuram.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30538.

Kālabad mežasargs
Trīs līkumu saliecies?
To tam dara ļaužu lāsti,
Daža laba jēra ciska.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30539.

Kas tur kliedza, kas tur brēca
Viņā meža maliņā?
Mežasarga līgaviņa,
Vilka zarnas tīrīdama.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30540.

Mežsarga bērniem
Strīpaini kakli:
To dara lauķnieku
Gaļas gabaliņi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

30541.

Mežasarga dvēselīte
Kauca egles galiņā,
Laucenieku gaidīdama
Sviesta cibu atnesot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mežasarga dvēselīte
Pusē gaisu plīvenēja,
Gaidīdama laucenieku
Cūkas gaļu atvedot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Mežasarga dvēselīte
Sausas egles galiņā.
To tev dara gaļas šķiņķi,
Lauka ļaužu pūŗa maize.
216 [Ventspilī].

3. Mežasarga dvēselīte
Sausas egles galiņā;
Tur tā kliedza, tur tā brēca,
Tur tā gaida lauceniekus,
Tur tā gaida lauceniekus
Mežiņāi aiztekam.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30542.

Mežasarga dvēselīte
Pušu gaisu lidināja.
Kam pārdevi ošus, kļavus
Bez saulītes vakarā!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

30543.

Mežasarga līgavai
Gaŗas, platas vilnānītes:
Šur šauviņa, tur šauviņa,
Par ķīlām salasīta.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30544.

Mežasarga līgaviņa
Garda vien ēdājiņa:
Kad nebija putna gaļas,
Tek pie sviesta kambarī.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30545.

Mežasarga līgaviņa
Tik tā badu nenomira.
Iet plintīte briku braku,
Putniņš koka galiņā
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

30546.

Mežasargi man jautā:
Ko tā tava kuņa dara?
Mana kuņa ragus dara
Mežasargus vizināt.
216 [Ventspilī].

30547.

Mežasargi mežasargi,
Savus mežus sargājiet!
Rītā iešu līdz ar dienu,
Cirtīs' zaļu ozoliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30548.

Mežasargs mani šāva
Ar piecām pistolēm,
Dūmi vien nokūpēja
Ap maniem lindrakiem.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

30549.

Mežasargs nomirdams
Izstiepās, sarāvās.
To tam dara viltus mēle,
Daža laba jēra ciska.
206 [Kuldīgas apriņķī], 216 [Ventspilī].

- 169 -

1. Mežasārga līgaviņa
Izstiepās, sarāvās:
Dažu labu jēra cisku
Nepelnītu apēduse.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

30550.

Sunīts kaula ragus dara
Mežasargu vizināt.
Kuŗš, ļautiņi, redzējāt:
Suns sunīti vizināja!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Kas čabēja, kas grabēja
Liela meža maliņā?
Vilku māte ragus taisa
Mežakungu vizināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. čīku čīku, grabu grabu,
Kas mežā grabinās?
Meža cūka ragus taisa
Mežakungu vizināt.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

30551.

Vellam devu riekstu sieku,
Lai pakāra mežasargu.
Vells apēda riekstu sieku,
Mežasargu nepakāra.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

30552.

Citi ļaudis ļaudīm rada,
Mežasargs kokiem rada:
Oši, kļavi, ozoliņi
Mežasarga bāleliņi.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1. Oši, kļavi, ozoliņi
Mežasarga bāleliņi;
Kad nomira mežasargs,
Visi gauži noraudāja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

51812.

Vai vai mežasārg,
Kur tu ņēmi mellus svārkus?
Svētu rītu kārklienā
Mello ķēvi nodīrāji.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

51813.

Es atnešu mežasargam
Egļu skuju vainadzīnu
Par eglīšu sargājumu;
Nebūt mani noķīlājis,
Būt' ābola atnesusi.
373 [Sarkaņu Md].

51814.

Es boguota tāva meita,
Maņ ir daudzi buoleliņu:
Ūši, kļovi, veituliņi,
Tī ir muni buoleliņi.
389 [Silajāņu Rz].

51815.

Viena pate es māsiņa,
Nav neviena bāleliņa:
Oši, kļavi, ozoliņi,
Tie ir mani bāleliņi.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

51816.

Nav maņ tāva, nav maņ muotes,
Nav eistūs buoleliņu.
Mežā tāvs, mežā muote,
Mežā eistī buoliliņi:
Tāvs ūzuls, muote līpa,
Veituliņi buoleliņi.
605 [Skolas].

51817.

Oši, kļavi, ozoliņi
Meža sarga brāleniņi.
Kad nomira mežasargs,
Oši, kļavi apraudāja.
375 [Saukas Jk].

51818.

Es labi ģeldētu, es pasētu
Mežsārdziņa līgaviņ';
Caur novadu visas tekas,
Zināj' visas caur iziet.
546 [Kuldīga Kld apr.].

51819.

Auru auru, meža meita,
Ar pakulu lindruciņ'!
Strups pakulu lindrucīš,
Sēņu kule mugurē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Užu užu, meža meitas,
Ar pakulu lindrukim!
Strups pakulu lindrucīš,
Siena kule mugurē.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

- 170 -

51820.

Īsavārus' vin pazynu
Lela meža cilvēciņu:
Eisi svuorki, gari moti,
Vysgarum sēņu kule.
326 [Preiļu D].

51821.

Es nevaru ar mežsargu
Pusnaksniņu pārgulēt:
Viņš smirdī buka smaku,
Man sirsniņa nepanes.
548 [Liepāja Lp apr.].

51822.

Laukasarga dēlīns biju,
Mežasarga meitu jēmu;
Tā zināja visus mežus,
Visus šņīcu(?) ozolīnus.
39 [Bārtas Lp].

51823.

Mežasarga dvēselīte
Kauce egles galiņā,
Gaida Lauski atbraucam,
Mieža pūru atvedam.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

51824.

Mežasarga līgaviņa
Strupu, īsu rinduciņu;
Tur tā sauca, tur tā brēca,
Mežiniekus gaidīdama.
245 [Lutriņu Kld].

51825.

Mežasarga līgaviņa
Lepni brauca baznīcā:
Viena sliece kamanām,
Trīs kājiņas kumeļam.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

1. Redz kur brauca, redz kur brauca
Mežasarga līgaviņa:
Viena sliece kamanām,
Trīs kājiņas kumeļami.
520 [Zvārdes Kld].

51826.

Mežasargs valtas sauca,
Ellē kājas karājās.
Kā tu valtas tad nesauci,
Ka ķīlāji ganu meitu?
204 [Kursīšu Kld].

51827.

Meženieku meitiņām
Paliek pūrs nedarīts,
Pa ogām, pa bekām,
Pa skābiem āboliem.
605 [Skolas].

51828.

Pavasri gonūs gouju,
Myzas taisu stabulīti;
Mežasorga cīnīgtāvu
Ar taurītem kairynuoju.
389 [Silajāņu Rz].

51829.

Sametat, sametat,
Mežasarga dēliņam!
Tam vajag kroņa svārku,
Vajag kroņa cepurītes.
282 [Nīcas Lp].

51830.

Suņu kaulu raģes daru
Mežasargu vizināt.
Kā tas koši piederēja:
Suns sunīti vizināja.
Mežasarga līgaviņa
Brauc ar suni baznīcā.
355 [Rucavas Lp].

51831.

Šķirat ceļu, rūmējat,
Mežasārga meitu veda.
Mežasārgu meitiņai
Plata sagša mugurē.
Daža laba villas gorste
Pa cierim salasīta.
40 [Basu (Bases) Azp].

51832.

Treis gadeņi mežasorgs
Zareņāi karcinēja,
Laucinīkus gaideidams
Ols muceņu [Sviesta cibu] atvadūt.
236 [Līvānu D].

51833.

Tīšam gāju mellu muti,
Tīšam gālu nesukāju:
Lai te mani nelūkotu
Mešasargu sētiņēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51834.

Utubunga utubunga
Mūsu kunga mežasargs.
Kamēr utis izbungāja,
Tikmēr mežu izlaupīja.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

- 171 -

3. Mežā braucēji, malkas cirtēji

30553.

Ai Dieviņ, nevar vairi
Ne rociņas pacilāt!
Jau nocirtu divas priedes,
Trešu zaļu ozoliņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30554.

Ai ozoli ozoliņi,
Vis tik daudz nelielies!
Es paņemšu lielo cirvi,
Skaldīš' tevi gabalos.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30555.

Brauc, mežā, brauc' mežā,
Nava ciera, nava ciera;
Paldievs teiču kaimiņam,
Kas cierīti palienēja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30556.

Brauc' uz mežu apses malku
Kazas gaļa jāvārī;
Cieta bija kazas gaļa,
Slapja bija apses malka.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30557.

Es mežiņa vīriņš biju,
Man pupuru cepurīte;
Pie pupuru cepurītes
Vajag skuju mētelīša.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

30558.

Es neņemu rupjas malkas
Pret sīkiem žagariem:
Mani sīki žagariņi
Paši pūta, paši dega.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Es neņemtu oša malkas
Preti bērza pagalītes:
Pate pūte, pate dega,
Pate gauši kurējās.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

30559.

Ko darām, nedarām
Resnajam ozolam?
Sacērtam zaru zarus,
Saliekam gubiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Ko darīt, nedarīt
Lielajam ozolam?
Ar cirīti, ar kaplīti
Skaidiņāmi drupināt.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30560.

Kuriet, ļaudis, istabiņas,
Lai laiciņis atsalaida:
Man vīriņš mežā brauca,
Divas šūbas mugurā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30561.

Mežinieka ragaviņas
čīkstēj' dienu, čīkstēj'
nakti.
Kā tām bija nečīkstēt -
Sala dienu, sala nakti.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

30562.

Meža vīrs mežā brauce,
Meža drēbes mugurā:
Lūku kreklis, kriju ūzas,
Bērza kraupes cepurīte.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Es redzēju meža veci
Bez padoma staigājam,
Dūņu kreklis, ēršķu bikses,
Gaŗa tāšu cepurīte.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2. Kad es biju meža vīris,
Meža vīra dziesmu dziežu,
No skujiņas man svārciņi,
No pumpura cepurīte.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Ceļa vīrs ceļu gāja,
Ceļa drēbes mugurā:
Lūku kreklis, stāšu kurpes,
Kriķu salmu cepurīte.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

30563.

Netīšām es nocirtu
Sava tēva ozoliņu.
No celmiņa bungas daru,
No zariņa stabulīti,
No tā paša viducīša
Bitītei namu daru.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es nocirtu līkstes dēļ
Tēvam zaļu ozoliņu,
No celmiņa bungas taisu,
No zariņa stabulītes.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

- 172 -

30564.

Noliecās ozoliņš,
Man mežāi ieejot,
Zināj' mani, gudru vīru,
Lietas koku meklējot.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

30565.

Priecājies, Meža māte:
Stipri vīri mežā brauca,
Asi cirvji, kalti rati,
Pakavoti kumeliņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30566.

Rītu braukšu siliņā,
Kur lielās apses aug.
Gribu vienu apsi cirst,
Bail, ka mežkungs neķīlā,
Vai vai vai man' dieniņ',
Bail, ka mežkungs neķīlā!
Sieva mani saskubina:
Brauc, vīriņ, labi ies!
Trinu savu lielo cirvi,
Jūdzu ķēvi ragavās,
Jūdzu ķēvi ragavās,
Brauc' uz mežu svilpodams.
Cērtu apsi šņiku šņaku,
Krīt apsīte skanēdama.
Atskatos atpakaļi -
Mežkungs ķēvīt'
noķiņķējis,
Vai vai vai man' dieniņ',
Mežkungs ķēvīt'
noķiņķējis!
Viņš uz muižu svilpodams,
Es uz māju raudādams.
Sieva mana pretim nāk:
Vīriņ mīļais, kas tev kait?
Vai vai vai man' dieniņ',
Vīriņ mīļais, kas tev kait?
Klusi, bāba, turi muti,
Pate mani skubināji.
Kamēr es apsi cirtu,
Mežkungs Ķēvīt' noķīlājis,
Vai vai vai man' dieniņ',
Mežkungs Ķēvīt' noķīlājis!
Kuš, vīriņ, nebēdā,
Vēl mums zostiņ' kūtiņā.
Bāz zostiņu kulītē,
Aiznes rītu mežkungam,
Vai vai vai man' dieniņ',
Aiznes rītu mežkungam!
Bāžu zosi kulītē,
Eim' uz muižu svilpodams.
Labu rītu, namiķīti!
Vai mežkungs piecēlies?
Vai vai vai man' dieniņ',
Vai mežkungs piecēlies?
"Paldies paldies, apšu zagli,
Sen mežkungs piecēlies".
Lieku zosi uz trepēm,
Eim' pie kunga kambarī,
Vai vai vai man' dieniņ',
Eim' pie kunga kambarī.
Labrītiņ, mežakungs!
Es jums treknu zosi nesu,
Es jums treknu zosi nesu, -
Manu ķēvi atdodiet,
Vai vai vai man' dieniņ',
Manu ķēvi atdodiet!
Atskatos uz trepēm,
Ko tā mana zose dara.
Kurti zosi apēduši,
Kule vien palikuse,
Vai vai vai man' dieniņ',
Kule vien palikuse!
Nu gan zinu, kas nu būs,
Manas biksas trīcēt trīc.
"Atnes, Indriķ, gaŗo pleti,
Dod tam vīram piecpadsmit!"
Vai vai vai man' dieniņ', -
Nocērt man piecpadsmit.
Izved manu balto ķēvi,
Rāpjos ķēvei mugurā,
Rāpjos ķēvei mugurā,
Jāj' uz māju ziņģēdams,
Trallala, trallala,
Jāj' uz māju ziņģēdams!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30567.

Pāriet balku vedējiņi,
Pusmežiņa līgodami.
Ej, māmiņa, atcel vārtus,
Lai līgoja sētiņāi!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30568.

Šorīt agri cēlušies
Zaļ' ozola cirtējiņi:
Līdz gaismiņu nošķindēja
Zaļ' ozola galoknīte.
190 [Kuldīā].

- 173 -

1. Šorīt agri cēlušies
Zaļ' ozola zāģerīši:
Galotnīte nošķindēja
Avotiņa lejiņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Šorīt agri cēlušies
Baltābola pļāvējiņi,
Līdz gaismiņu nocirtuši
Baltābola galotnīti.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

30569.

Šorīt brokasti
Nopelnīju:
Saskaldīju greiznu apsi,
Vienu greiznu ozoliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30570.

Suņi rēja, vilki kauca,
Puiš' ar ķēvi gaidīdami.
Nerejiet, nekauciet,
Puis's ar ķēvi mežā brauc!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30571.

Trīs priedītes silā auga,
Visas vienu lielumiņu;
Vienu cirtu, otra lūza,
Trešā līdzi locījās.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)].

30572.

Veci vīri mežā brauca,
Bluķus vēla vezumā;
čīkst ragavas, zviedz kumeļi,
Gav'lē paši mežinieki.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

305721.

Vīriņ, kad tu mežā brauc,
Radziņ' mājās nepamet;
Kad tas ritens šķībi iet,
Nošņūcies tabaciņu!
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

30573.

Cirvi cirtu ozolā,
Skaida lēca Daugavā.
Vai bij skaida, vai nebija,
Vai bij vasku ritenīts?
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

51835.

Ejam, meitas, pieceļam
Tam puisītim vezumiņ';
Tam puisītim tramji zirgi,
Oša malka vezumā.
39 [Bārtas Lp].

51836.

Mājās nāca mežanieki
Līku kumpu muguriņu;
Saiminiece desu deva,
Divu nožu(?) baltu raušu.
141 [Ivandes Kld].

51837.

Mežavīrs, mežā braucis,
Meža drēbes mugurā;
Bij man plinte, bij zobenis,
Bij ābeles liela nūja.
74 [Cīravas Azp].

51838.

Pič Pēters mežā brauca,
Raiba kuce pakaļ skrēja.
Es tev lūdzu Pič Pēter,
Ņem to kuci kamanās!
127 [Grostonas Md].

51839.

Solta zīma, solta zīma,
Kai vosorgys dagaidjeišu?
Caurys kūrpis, nav kažuka,
Dzan sīvjeņa molkys vastu.
606 [Vitebskas guberņa].

51840.

Sargies, Meža māmuļīt,
Stipri vīri mežā brauca:
Dzelza cirvis, vaŗa rati,
Div' tērauda kumeliņi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51841.

Svekojs calms mežā brauca
Miglājā rītiņā;
Dzelža rītiņā;
Sudrabiņa uzkaliņas.
241 [Lubānas Md].

51842.

Šorīt agri saule lēca
Sārkanāje kociņāje,
Šorīt agri cēlušies
Zaļozola zāģerīši:
Jau šņoriņus nolaiduši
Devītā rantītē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 174 -

1. Šorīt agri cēlušies
Zaļozola zāģerīš':
Jau zādziņu ielikuši
Devītē snoriņē.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

51843.

Braucējs brauca mežiņā,
Zaķeits lēca komonuos,
Braucējs klīdz: tpru tpru tpru,
Zaķeits lēca komonuos.
18 [Andrupenes Rz].

51844.

Deviņ oši, deviņ kļavi,
Deviņ brāļi cirtējiņi;
Es desmitā brāļu māsa,
Žagariņu lasītāja.
211 [Ļaudonas Md].

51845.

Kas bijāt meža ļaudis,
Tie uz mežu taisāties:
Trīna [Trināt?] dūčus,
ērkulītes,
Jūdzat labus kumeliņus!
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

51846.

Skujpriedīte, skujeglīte,
Kas jūs visus nodzenāja?
Krievi, leiši nodzenāja,
Noiedami, atiedami.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

51847.

Tievgali izveda,
Rezgalis palika;
Rezgalītis sīksta koka,
To nevar kustināt.
Tur vajaga sešu vīru,
Sešu bēru kumeliņu.
163 [Kalētu Lp].

51848.

Tādi vīri kungam tika,
Kas dzeŗ alu krodziņā:
Tie varēja zāģi vilkt
Caur greizāju ozoliņu.
427 [Tadaiķu Lp].

51849.

Vacīs braucja mežeņā
Soltajā reitiņā:
Pyuš vējeņš, čeikst rogovas,
Vacīs laidja gavyluot.
89 [Dricēnu Rz].

51850.

Virpī, bāba,
Nebrauc meže!
Tev bubulis
Nokodīs.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51851.

Vīr vīr, iet meže,
Aunat cibls kājiņe!
Lāč māt midz tais
Viņe lauk galiņe.
445 [Ugāles Vp].

4. Meža zvēri

30574.

Kas tur brida par ezeru,
Kas tās ņiedres kustināja?
Briedis brida, ledu lauza,
Bāliņam naudu nesa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Briedis brida, ledu lauza,
Brālīšam naudu nesa.
Nenāc, briedi, nelauz ledu,
Nav brālīša sētiņā!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Ko tie mani tēva suņi
Ik vakara lādināja?
Briedis brida, ledu lauza,
Mana tēva naudu veda.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

30575.

Šorīt bija liela salna,
Liela skāde notikuse:
Briežam ragi nosaluši,
Meža cūkas sivēniņi.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

30576.

Snāja, snāja briežu māte
Biezajā eglainē.
Noies mani bāleliņi,
Apgāzīs snājamo.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

30577.

Dūcenieki nosadūca,
Lāču mātei bērns piedzime.
Būs tas vīrs, kad tas augs,
Otram ceļa negriezīs.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 175 -

30578.

Guli, guli, lāču māte,
Saulīt' lielu gabaliņu;
Biezi meži, platas lapas,
Saule cauri nespīdēja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

30579.

Vakar lācis maizi cepa
Trikātiešu siliņā;
Šodien guļ dienasvidu
Aumeisteŗu birztiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vakar lācis maizi cepa
Aiz Valmieras siliņā;
Šodien ēda launadziņu
Kaķaraga krodziņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30580.

Ai kaimiņi, nāburdziņi,
Kad upīti izsmelsim?
Ūdrīts upes dibinā,
Zelta kurpes kājiņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30581.

Kas tur spīd, kas tur viz
Dziļas upes dibenā?
Ūdrīts upes dibenā,
Tas tur spīd, tas tur viz.
Kā ūdrītis nespīdēs -
Zelts tam spalvas galiņā.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

30582.

Ko tie Rīgas suņi rēja,
Daugavā skatījās?
Ūdris guļ dibinā,
Zelta pieši kājiņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30583.

Māte mani ūden' raida
Tekošā upītē;
Ūdris gul dubenā
Zeltītām kājiņām.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30584.

Nevar vairs, nevar vairs
Bez sunīša elpēties!
Caur sētiņu upe tek,
Ūdŗi kāpa istabā.
216 [Ventspilī].

1. Vai Dieviņi, es nevaru
Bez sunīša elpēties:
Caur sētiņu upe tek,
Ūdris baida līgaviņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

2. Puiši puiši, kas še būs,
Vēl sunīši nebaroti!
Upe teki caur pirtiņu,
Ūdris kāpe lāviņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3. Redz cik labi, redz cik labi
Pie upītes dzīvojot:
Upe tek caur sētiņu,
Ūdŗi guļ pasolē.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

4. Caur istabu upe tek,
Ūdrīts kāpa krāsnsmalā.
Kur ellē nu palika
Mūsu kungu bisenieki?
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30585.

Puiši puiši, aunaties,
Maucaties cabuļos:
Ūdŗi, bebri upītē,
Smiltī nagus balināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30586.

Ūdriņš brauca niedru tiltu,
Ūdram bēri kumeliņi;
Ni salūza niedru tilts,
Ni ieslīka kumeliņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30587.

Ūdris bebri nolamāja
Kleinajām kājiņām.
Abiem bija kleinas kājas,
Abiem kupŗi mugurā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30588.

Ūdris bebri izlamāja
Leinajām kājiņām.
Abiem bija leinas kājas,
Abiem nauda mugurā.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1. Ūdrīts bebru izlamāja
Leinajām kājiņām.
Abi divi dārgi putni,
Naudu nesa mugurā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

- 176 -

30589.

Ūdris bebri izlamāja
Lēnajām kājiņām.
Lai jam bija lēnas kājas,
Bet jam gudris padomiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30590.

Ūdris bebri izlamāja
Leinajām kājiņām.
Tāds bij viens, tāds bij otris -
Abi siekstu laipotāji.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30591.

Ūdris, bebris cīkstējās
Liela kalna maliņā;
Atnāk viena lūša māte,
Novelk ūdŗam kažociņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 224 [Kabilē (Kld)].

30592.

Ūdris, bebris cīkstojās
Straujupītes maliņā.
Abi bija naudas vīri,
Naudas svārki mugurā.
224 [Kabilē (Kld)].

30593.

Ūdris gul kārklienē
Zeltītiem zābakiem;
Jauni puiši bandinieki, -
Navaid tādi zābaciņi.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

30594.

Ūdrīts guļ ūdenī,
Zelta cimdi rociņā.
Nāc, ūdrīti, maliņā,
Samīsim cimdiņiem!
121 [Gulbenē (Md)].

30595.

Ūdrīts savu līgaviņu
Straumītē vizināja;
Ij es savu vizinātu,
Kaut man tādas kamaniņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Gaigals savu līgaviņu
Pret straumīti vizināja;
Būt' man tādas kamaniņas,
Ir es savu vizinātu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

30596.

Ale puiši, kas še būs,
Suņi rēje tupēdami;
Izdzinuši vāverīti
Sausas egles galiņā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

30597.

Paga, sila vāverīte,
To es tev nepiedošu,
Kam traucēji kumeliņu
Vakariņa laiciņā!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Pagaid', sila vāverīte,
Gan es tev atmaksāšu,
Kam traucēji kumeliņu
Vakariņa laiciņā!
Izgaist mana zīda josta,
Nokrīt caunu cepurīte;
Cepurīti gan dabūju,
Zīda jostas nedabūju.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

30598.

Vakars nāca, vāverīt,
Kad tiks' egles galiņā?
- Laba manim šī naksniņa
Uz cintiņas pārgulēt.
121 [Gulbenē (Md)].

30599.

Kur tu teci, vilku māte,
Vieni sāni nosviluši?
Tec uz Rīgu, vilku māte,
Pasmīdini Rīgas kungus!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30600.

Vilkam labi, vilkam labi,
Ne tam vāģu, ne ragavu;
Paņēmies āža ragu,
Iet pa silu taurēdams.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Vilkam labi, vilkam labi,
Ne tam ratu, ne ragavu;
Saslien savas stāvas ausis,
Lec pa silu taurēdams.
121 [Gulbenē (Md)].

30601.

Vilciņš kauce, vilciņš rauda
Dūnaiņāja ezerā.
Nāc, vilciņ, maliņā,
Es tev došu melnu jēru!
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

30602.

Vilciņš kauca, vilciņš brēca,
Vilkam sieva nomiruse.
Nomirst dažam lielam kungam,
Ne vēl tādam jērzaglim.
216 [Ventspilī].

- 177 -

1. Vilciņš kliedza, vilciņš brēca,
Vilkam bērni nosaluši.
Nosalst daži rātes kungi,
Nu vēl tādi jēru zagļi.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

30603.

Vilciņš mans tēvabrālis,
Lapsiņ' mana mātesmāsa.
Uz vilciņu: urjaja!
Uz lapsiņu: cacaca!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30604.

Vilciņš, misas pasmeķējis,
Visus purvus izdancoja;
Kaut dabūtu alutiņu,
Kokiem saknes izspārdītu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30605.

Bijām vīri uzauguši,
Bet mēs gudri nebijām:
Caunes, lapsas sētā nāca,
Mēs ar šautriem mētājām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30606.

Es izgāju rītā agri
Pa laukiem pastaigāt;
Nosakliedžu, nosašveļpu,
Iztek caune švīkstēdama.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

51852.

Ai caunīti, ai caunīti,
Tavu dārgu radījumu!
Tevis dēļ sveši kungi
Laižas jūras ūdenī.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

51853.

Ai lācīti, lielmutīti,
Sukā tavu kažociņu!
Būs tam mūsu vectēvam
Vecus kaulus pūtināt.
269 [Mežmuižas Jg].

51854.

Vai lācīti, pinkainīti,
Kur nu tavs kažociņš?
Kam biedēji ganu meitu,
Kam tev kāpt medu zagt?
269 [Mežmuižas Jg].

51855.

Vai lācīti, platkājīti,
Kam tu gāji tīrumā?
Kam tu gāji tīrumā
Lielus kungus kaitināt?
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

51856.

Ak tu tavu brīnumiņu,
Ko redzēju siliņā!
Es redzēju lācim ragus,
Zaķim zaļu cepurīti.

51857.

Aiz Daugavas dori dēju,
Cirv's iekrita Daugavā;
Vecainē sienu pļāvu,
Vilks apēda kažociņu.
205 [Kusas Md].

51858.

Aizvakar syla zaķis
Vacū tāvu nūbīdē.
Pagai, syla lākalīt,
Byus tev cilpiņš kakliņā!
389 [Silajāņu Rz].

51859.

Zaķīts savu īstu tēvu
Sila malā nobadīja.
Zaķīts kliedza, zaķīts brēca,
Zaķītim bērni nosaluši.
443 [Turlavas Kld].

51860.

Tēvu manu, vecu tēvu,
Sila zaķi nobiedēja!
Es tam zaķa rakaram
Smalk' aukliņu cilpu metu.
198 [Krustpils D].

51861.

Vuozeits buorzdu trycinova,
Kūka myzu lupynova.
Kai tys jāraņš aizabļuovja,
Vylks aiz lustes navarāja.
194 [Krāslavas D].

- 178 -

51862.

Briedis brida, ledu lauza,
Brālīšame naudu nesa.
Nebrien, briedi, nelauz ledu,
Nav brālīša sētiņā:
Brālīts jāja lūkoties
Sev raženu līgaviņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51863.

Briedis brida, ledus lūza,
Mana tēva nauda nāca.
Brien, briedīt, jo dziļāki,
Lai nāk nauda maliņā!
369 [Saldus Kld].

51864.

Bukam ragi izkaltuši
Pavasaŗa saulītē;
Bucis ragus klabināja,
Baidēj' manu kumeliņu.
112 [Ezeres Kld].

51865.

Caun' ar bebri cīkstējās
Daugaviņas maliņā.
Atskrien viena lūšu māt',
Novelk bebrim kažociņu.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

51866.

Cikkārt vilki kāzas dzēra
Ap lielo siena kaudzi.
Citam ausis kā lemeši,
Citam ļipa kā kodeļa.
Tas pats visu vecākais
Velk kaziņu krūmiņā.
99 [Dzelzavas Md].

51867.

Dziedi, dziedi, sienāzīti,
Ne tev tēva, ne māmiņas:
Vilks aiznesa tavu tēvu,
Zosu māte māmuliņu.
301 [Palsmaņa Vlk].

51868.

Es maze muižiņe,
Man bi trīs dārbnik:
Vilciš man's cūk's gan,
Laps nes grāmatiņ,
Zaķits kūl kankalīšs
Ar pakaļs kājiņam.
445 [Ugāles Vp].

51869.

Es piesēju vilkam asti
Deviņiem pinekliem,
Lai jēriņus nenokostu
Zāļaināsi ganībāsi.
548 [Liepāja Lp apr.].

51870.

Gaudoj, vilciņ, nagaudoj,
Kolpa kēve maciņā;
Kolpa kēve maciņā,
Krūga golda galiņā.
503 [Višķu D].

51871.

Ieva sieva, jauna meita,
Brauc ar kuci baznīcā;
Kamēr Ieva baznīcā,
Vilks ar kuci ataugā.
605 [Skolas].

51872.

Jauni puiši bēdājās,
Kur ņemt bērus kumeliņus.
Es, brālīti, nebēdāju,
Es dzīvoju meža lopus,
Pieci brieži man aŗami,
Sešas stirnas ecējamas.
398 [Skrundas Kld].

51873.

Kaļ, kaļveit, kū koldams,
Izkaļ man etslēdzeņi,
Lai saslādzu vylkam kuojis,
Kam nas jārus, kozulānus.
365 [Sakstagalas Rz].

51874.

Kam tī lobi miglas reiti,
Kam tī lobi bīzi kuorkli?
Vilkam lobi bīzi kuorkli,
Vonagam miglas reiti.
326 [Preiļu D].

51875.

Krūmi brikšķ, krūmi brikšķ,
Kas tos krūmus brikšķināja?
Tie ir vilki, tie ir zvēri,
Tie tos krūmus brikšķināja.
132 [Ikšķiles Rg].

51876.

Kur, vilciņi, cencarāji -
Kaula pieši kājiņā?
Gar jūriņu cencarāju,
Mencu galus skripšināju.
245 [Lutriņu Kld].

- 179 -

51877.

Kur, vilciņ, tu tecēsi
Medainām kājiņām?
Teku ciema jēru ķert,
Kazai jāt panākšņos.
605 [Skolas].

51878.

Labajam kumeļam
Piestāj zelta iemauktiņi;
Lielu radu brāļu māsai
Piestāj caunu cepurīte.
605 [Skolas].

51879.

Labāk vilku ieraudzīju,
Nekā sauli atspīdam:
Saule manim dravu prasa,
Vilks akmeni pacilāt.
44 [Bebrenes Il].

51880.

Mjedisņeica Dīvu lyudzja
Kab lapsjeņu suņs nūrītu.
Tjei apjādja mjedniņai
Vysu pulku mjedisnānu.
606 [Vitebskas guberņa].

51881.

Meža cūka ceļu tek,
Vaŗa pieši kājiņai,
Dzelzu sedli mugurai.
Cīkstei pieši, grabēj' sedli,
Izbaid' manu kumeliņu.
74 [Cīravas Azp].

51882.

Mežamāte gan zināja,
Kas katram piederēja:
Lāčam sieksta, briežam apse,
Zaķim smalki žagariņi.
391 [Sinoles Vlk].

51883.

Pieci vilki lūsi dzina
Gar tām Ķēķa namdurvīm.
Visi pieci vienis prātis,
Visi astes sacēluši.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

51884.

Piesienam vilkam kāju
Pie sausā ozoliņa,
Lai nokalta vilkam kāja
Kā sausais ozoliņš.
263 [Mēmeles Jk].

51885.

Resna bija tā sieviņa
Par visām sieviņām,
Augstu cēla deguntiņu,
Zemu vilka vēderiņu.
To tev dara stirnas kājas
Un tie zaķa cepetīši.
163 [Kalētu Lp].

51886.

Saiminīki cīmā braucja, kaladū kaladū.
Suņus slēdzja kambarī, kaladū
kaladū;
Nyu ir laiks vilciņam, kaladū kaladū,
Kozu giut duorziņā, kaladū kaladū.
143 [Jāsmuižas D].

51887.

Skic, kaziņ, mežiņā
Liepu lapu lupināt!
Tik tu pati piesargies
No tā meža junkuriņa!
605 [Skolas].

51888.

Sprogainīši man matiņi,
Pilli riekstu čaumaliņ(u).
Sārkanbalta man mutīte,
Briežu, lāču nolaizīta.
398 [Skrundas Kld].

51889.

Sudrabota stirna skrēja
Pa kundziņa tīrumiņu,
Pati bija sudrabota,
Ragu gali apzeltīti.
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

51890.

Tec, vilciņi, gaŗkājīti,
Palaid rikšus tīrumā:
Tur aizdzina jūŗas gani
Trīs pulciņu baltaitiņu.
7 [Aizkraukles Rg].

51891.

Tirelēju, stabulēju,
Kunga kazas ganīdama;
Apēd vilks kunga kazas,
Man izgaisa tirelīts.
241 [Lubānas Md].

51892.

Tu, kaziņa, pati zini,
Kāds vilkam mundieriņš:
Īsi, strupi kamzolīši,
Pazolēti zābaciņi.
605 [Skolas].

- 180 -

51893.

Tumša tumša tā eglīte,
Kur caunīte nakti guļ.
Šūpā, māte, to eglīti,
Lai kust caunes cepurīte.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

51894.

Ucucu uļuļu,
Viņ cīma vylki,
Nūruovja, nūruovja
Myusējū vušku.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

51895.

Yudrys, babru izlomava,
Klaivajomi kuojiņom,
Ka tev beja taisnas kuojas,
Kam pa laipas nalaipoj?
326 [Preiļu D].

51896.

Vuorna klīdze, vuorna brēce,
Vuornu vylki apstuojuši.
Ka es byutu vuornai roda,
Es tūs vylkus dancynuotu!
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

51897.

Vāverīte, kuplastīte,
Augstu lēca priedītē.
Es gribēju to noķert,
Ādas cepurīti šūt.
378 [Seces Jk].

51898.

Vylceņi ar suni sperojās
Ap tū vīnu vuceneņu;
Vilciņš soka: man pīdar,
Sunīts soka: saiminīkam!
Vai vai vai vai,
Vilciņš suni nūruova.
168 [Kalupes D].

51899.

Vilciņš kauca, vilciņš brēca,
Vilkam bērni apdeguši.
Gar uguni sasēduši,
Visiem ausis apsvilušas.
219 [Lestenes Tk].

51900.

Vilki kaucja līpuojā,
Munu kaulu gaidīdami.
Kaucit, vilki, nakaucit,
Muni kauli baznīcā.
494 [Viļānu Rz].

51901.

Vilciņš savus zābaciņus
Niedrainē balināja;
Niedrainē balināja,
Rāvainē [Rāviņā] noskaloja.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

51902.

Vilciņš saka tecēdams:
Gaļas gribas, gaļas gribas,
Kod, vilciņ, mēlītē,
Tur tev būs mīksta gaļa,
Tur tev silta asintiņ'.
127 [Grostonas Md].

51903.

Vilciņš tak, vilciņš skrīn,
Ap tū munu ganībiņu.
Nūsagrīzi, tu vilciņi,
Kai tys rotu skritulīts!
170 [Kapiņu D].

51904.

Vilciņš tecēj tekamo
Pa plato liepu(?)
Uz lielo pupu lauku.
604 [Dažādi iesūtītāji].

51905.

Vilciņ vilciņ, kur tecēsi
Ar tīm dzelža cabuļim?
Īšu uz Reigu tīsas vārtu,
Jauni puiši tīsuojas:
Tev guļ meitas, man naguļ.
358 [Rugāju Abr].

51906.

Vilkam cepu kukulīti,
Sēnalās mērcēdama,
Lai tas ēda rīdamies,
Kam nes jērus, kazlēniņus.
241 [Lubānas Md].

51907.

Vilkam labi, vilkam labi,
Ne tam vāģu, ne ragavu.
Man bij vāģi, man ragavas,
Sieva ar bērniem jāvadā.
192 [Kosas C].

1. Vilkam labi, vilkam labi,
Na tam rotu, na rogovu.
Kei munam buoliņam
Ir rogovas, ira roti.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

- 181 -

51908.

Vilkam strupi kamzoliņi,
Apzolēti zābaciņi;
Tas varēja kazu ķert,
Iet pa silu taurēdams.
241 [Lubānas Md].

51909.

Vilki vilki apēduši
Tautu dēlu kumeliņu,
Kam bez laika mauru mina
Pie brālīša namdurvīm.
104 [Ēdoles Vp].

51910.

Vylks aizguoja kozu zogtu,
Lopsa zyvu pazvjejuotu;
Lopsai asti nūruovušy,
Vylkam uodu sapārušy.
606 [Vitebskas guberņa].

51911.

Vilks ar kazu saderēja
Pār ezeru pārpeldēt;
Kaza pāri pārpeldēja,
Vilks iekrita dibenā.
90 [Drustu C].

51912.

Vilks dara alteņi
Nīdru puriņā,
Aicinuoja kazeņi
Alteņa dzartu.
Na vilk(a) kozas,
Saiminīk' kazeņa.
605 [Skolas].

51913.

Vilks nesa kaziņu
Pakratīdams.
Nes, nes, vilciņi,
Nav muna kaziņa.
Vadaklas kaziņa
Leikīm rogīm.
263 [Mēmeles Jk].

51914.

Vilks nokoda Denģenītei
Trijkājīti sivēniņu.
Tī nebija vilka vaina,
Tī bij pašas Denģenītes.
99 [Dzelzavas Md].

51915.

Vilks sēd kulbā,
Pātega rokā.
Kuŗš iet gaŗām,
Tam cērt virsū.
161 [Kabiles Kld].

51916.

Vylki vylki, luoči luoči
Ar manim pīguļā.
Vilceņš gunis kyurējeņš,
Luoceits molkys nesējeņš.
466 [Vārkavas D].

51917.

Visu nakti vēji pūta,
Kur, caunīte, tu gulēji?
Vai silā, vai malā,
Vai eglītes galiņā?
219 [Lestenes Tk].

51918.

Vusim bādas šuodas tuodas,
Vilciņami vīn nav bādas:
Neij tam vuoģu, neij rogovu,
Neij jam skaistu kumeliņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

51919.

Zaķīts lec, zaķīts skrien,
Zaķīšam gaŗas kājas.
Kas var zaķi nomedīt,
Tam ir garda pusdieniņa.
605 [Skolas].

51920.

Žogota, rogona,
Nasoki vylkam, kur goni gona!
Aiz meža, aiz pūra
Igauņa rudzūs, latīša pļovās,
Tur goni gona.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

1. Žogota, rogona, skola mēle,
Nasok vylkam, kur goni gona!
Kur kartupeļus cap!
18 [Andrupenes Rz].

5. Putni

30607.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Tavu aukstu pavasaru!
Dzeguzei divas olas,
Abas gāja vanskarēs.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Vai vai ķikotiņ,
Tavu vāju vasariņ'!
Vienu pašu olu dēja,
Tā palika vanckarā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 182 -

30608.

Dzenīts gāja knipu knapu,
Raibi svārki mugurā;
I es ietu knipu knapu,
Ka man tādus šūdinātu.
121 [Gulbenē (Md)].

30609.

Iesim, irbe, tecēties
Pa to klaju atmatiņu!
Tu tecēsi eglienā,
Es savosi brālīšos.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

30610.

Irbe tek pa celiņu,
Cekuliņu grozīdama.
No tā viena cekuliņa
Trīs pušķīšus iztaisīju.
Vienu devu Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Trešo pate paturēju,
Ko puisīšus kaitināt.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1. Ai ezera gaigaliņa,
Tavu daiļu cekuliņu!
Kur tu ņēmi, kas tev deva,
Pa ezeru līgojot?
Es norāvu trīs spalviņas
No tā tava cekuliņa.
Vienu došu Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Trešu sev paglabāšu
Nebaltāi dieniņāi.
113 [Alūksnē].

2. Lakstīgala suņus sauce,
Kalniņāi stāvēdama.
Tā nebija lakstīgala,
Tā bij Māŗas jumpraviņa,
Treju ziedu lasītāja,
Trīs kroniņu pinējiņa.
Vienu deva Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam;
Trešo pate paturēja
Par kroniņu pinumiņu,
Par kroniņu pinumiņu
Par ziediņu lasījumu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3. Pūt, vējiņ, sit jūriņ',
Izsit baltu gaigaliņ'!
No tā balta gaigaliņ'
Trīs pušķīšus darināj'.
Vienu devu Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Trešu pati paturēj'
Tautu dēlu kaitināt.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

4. Pūt, vējiņi, sit vilnīti,
Dzen putiņas maliņā!
No tā putu gabaliņa
Trīs pušķīšus iztaisīju.
Vienu devu Dieviņami,
Otru Dieva dēliņam,
Trešo pate paturēju,
Ar ko tautas kaitināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30611.

Dziedi skaisti, lakstīgala,
Manā rožu dārziņā!
Ja tu skaisti nedziedāsi,
Uzlaidīšu vanadziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Kūko koši dzeguzīte,
Mana tēva aplokā!
Ja tu koši nekūkosi,
Uzlaidīšu vanadziņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

30612.

Lakstīgala kroni pina
Manā rožu dārziņā;
Ne man miega, ne darbiņa,
Lakstīgalu klausoties.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30613.

Lakstīgala, mazs putniņis,
Dižus mežus trīcināja;
Uguntiņa, dzirkstelīte
Dižus mežus dedzināja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

30614.

Skaisti dzied lakstīgala
Rīgas torņa galiņā.
Nāc man līdz(i) Vidzemē,
Dzied' ābeļu dārziņā!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Koši dzied lagzdīgala
Vāczemē kārklienā.
Ak tu mīļa lagzdīgala,
Nāc ar mani Kurzemē,
Nāc ar mani Kurzemē,
Dziedi rožu dārziņā!
Ja tu koši padziedāsi,
Es pabēršu magoniņu;
Ja tu koši nedziedāsi,
Uzlaidīšu vanadziņu,
Uzlaidīšu vanadziņu
Dzeltenāmis kājiņāms.
Vanags tevi saplēsīs
Pa vienam gabalam.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 183 -

2. Skaņi dzied lakstīgala
Rīgas torņa galiņā.
Laidies zemē, lakstīgala,
Nāc man līdzi Kurzemē!
Kurzemē ievas auga
Straujos upes līcīšos.
Laidies ievu krūmiņā,
Dziedi ievas zariņā!
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

3. Zīlīt' dzied jūrmalāi
Baltā smilšu kalniņā.
Nāc, zīlīte, Kurzemēi
Manā rožu dārziņā!
Manā rožu dārziņāi
Simtiem sārtas rozes zied,
Simtiem sārtas rozes zied,
Simtiem zelta ābelītes.
Saules meitas spēlējāsi
Sārtiem rožu ziediņiem;
Dieva dēli rotājāsi
Zeltītiemi āboļiem.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

4. Sidrabota zīle dzied
Rīgas torņa galiņā.
Nāc ar mani Vidzemē,
Dziedās' lazdu krūmiņā!
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

5. Sudrabota zīle dzied
Rīgas torņa galiņā.
Zīle zīle, lakstīgala,
Nolaidies zemītē,
Nolaidies zemītē,
Nāc ar mani Kurzemē!
Kurzemē laba dzīve,
Viegla maizes pelnīšan',
Viegla maizes pelnīšan',
Gŗūta kungu klausīšan'.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30615.

Skaisti dzied Rīgas gaiļi
Augsta torņa galiņā;
Mums skaistāki lakstīgala
Smalkā ievu krūmiņā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

30616.

Skaņi dzied lakstīgala
Rīgas torņa galiņā.
Laidies zemē, lakstīgala,
Nāc man līdzi Kurzemē!
Tu dziedāsi liepiņā,
Es māmiņas klētiņā.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

30617.

Sudrabota lakstīgala,
Nedzer tautu rāvienā,
Dzer manos brālīšos
Tekošā upītē!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30618.

Pūcīte pūcīte,
Tev smuki bērniņi!
- Kā pate māte,
Kā pate māte!
- Resnām galvām,
Platām acīm!
- Tēvā, vellā,
Tēvā, vellā!
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

30619.

Kad es iešu tautiņās,
Būs man skaisti panāksnieki:
Viena zīle, otra žube,
Trešā biržu lakstīgala.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Kad es iešu tautiņās,
Būs man skaisti panāksnieki:
Zīle, žube pavados,
Lakstīgala panākšņos.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

30620.

Sīlis Ķērstu ķērcināja
Avotiņa lejiņā.
Kaut man ķērsta rada būtu,
Es sīlim nepiedotu.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Sīlis Ķērstu ķērstināja
Avotiņa lejiņē.
Kad man būtu ķērsta rada,
Es sīlim nepiedotu:
No rīta, sīlīti,
Muižē, muižē!
Tur tavas spalviņas
Izputinās.
224 [Kabilē (Kld)].

- 184 -

30621.

Tupi, tupi, čurni, čurni,
Stērstiņ, ceļa maliņā;
Tupēdama, čurnēdama
Sagaidīsi vanadziņu!
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30622.

Pāvuliņš gavilēja,
Baltas vistas ganīdams.
Vai gavili, negavili,
Viena būs vanagam!
18 (Odzienā).

1. Dievīns koši gavilēja
Baltus gaiļus ganīdams.
Vai gavil, negavil, -
Viens jādod vanagam.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

30623.

Meža māte putnus sauc,
Vai ir visi vakarā:
Krauklis Juris, sīlis Ancis,
Rubeniņš Bērtuliņš;
Sloka Grieta, irbe Maija,
Paipalīte Madaliņa.
(?).

51921.

Ak tu Dievs, es redzēju
Žagatiņa arti gāja!
Pašam krievu ķeizaram
Nava tāda kumeliņa.
198 [Krustpils D].

1. Ak tu Dieva rociņā,
Žagatiņa ātri gāja;
Pašam krievu ķēniņam
Nava tāda kumeliņa.
198 [Krustpils D].

51922.

Cīrulīti, mazs putniņ,
Negul ceļa maliņā;
Laidies jūŗas līkumā,
Tur noguli dienasvidu!
369 [Saldus Kld].

51923.

Ceiruleit, mozputniņ,
Nagul ceļa maliņā!
Tev kuojiņas pīkusušas,
Tev spuorniņi nūmierkuši.
Skrīn leidz jyuru leicīšam,
Tī guļ dūnu dīnavydu!
168 [Kalupes D].

51924.

Dievs nedeva tādu mūžu,
Kāds mūžiņis putniņam;
Putniņam tāds mūžiņis:
Stāvēt zara galiņā.
197 [Krotes Lp].

51925.

Dzeguzīte gadus skaita,
Kad būs jāiet tautiņās.
Dzeguzīte, paragana,
Savu mūžu neparedz.
261 [Mēdzūlas Md].

51926.

Dziedi skaļi, lakstīgala,
Baltābeļu dārziņā!
Modin' slinku mātes meitu,
Lai nepuva slinkumā!
96 [Durbes Lp].

51927.

Gražņi dzied lakstīgala
Rīgas torņa galiņā;
Vai tu dziedi, lakstīgala,
Visus kaŗus nodzinusi?
443 [Turlavas Kld].

51928.

Grazni dzied lakstīgala
Rīgas torņa galiņā.
Metiet naudu, gudenieki,
Pērciet zelta lakstīgalu!
129 [Gudenieku Azp].

51929.

Kad es iešu tautiņās,
Būs man skaisti pavadnieki:
Būs žubīte, lakstīgala,
Dzeltānā cielaviņa.
261 [Mēdzūlas Md].

1. Kad es iešu tautiņās,
Būs man skaisti panāksnieki:
Būs žūbīte, būs zīlīte,
Būs ar pate lakstīgala.
261 [Mēdzūlas Md].

- 185 -

51930.

Kaija sauca, kaija brēca,
Kaijas māte nomirusi;
Nesauc, kaija, nebrēc, kaija,
Tava māte raušus cepa!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51931.

Kas, dzērvīte, tev iedeva
Tik dzeltenus zābaciņus?
Mans brālītis nedabuja,
Visu mūžu vergojot.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

51932.

Keidi tāvi, taidi bārni,
Keids putneņš, taida ūla.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

51933.

Kūko nu, dzeguzīt,
Nu ir laiks tev kūkot;
Kad atnāk Pēterdiena,
Aizsmok tava valodiņa.
48 [Bērzaunes Md].

51934.

Kuku, mana dzeguzīte,
Šī pēdējā vasariņa:
Brāļi birzi nocirtīs,
Mani tautas aizvedīs.
398 [Skrundas Kld].

51935.

Ķizu ķizu, novadniek,
Man sudraba lakstīgala;
Ik rītiņu grezni dziedu
Uz novada robežām.
207 [Laidzes (Valdegales) Tl].

51936.

Labrītiņ, Mežamāte,
Ko tie tavi putni dara?
Zaķīts līda līdumiņu,
Lapsa kūlu svilināja,
Rubenīts rubināja.
261 [Mēdzūlas Md].

51937.

Lakstīgala ievā dzied,
Tā ir meitu lakstīgala;
Zaļa varde purvā kurc,
Tā ir puišu lakstīgala.
6 [Aiviekstes D].

51938.

Laksteigola krūni kola
Munā rūžu duorzeņā.
Nakti mīga naaizmigu,
Tū krūneiti carādama.
326 [Preiļu D].

51939.

Laksteigola, sējas putns,
Pīceļ munu oruojiņu:
Reitā agri cālusēs
Tricynoj vogas galiņā!
18 [Andrupenes Rz].

51940.

Pērc, brālīti, zelta gaili,
Sudrabiņa lakstīgal(u),
Lai tas dzied rītā agri,
Pieceļ manu arājiņu.
378 [Seces Jk].

51941.

Lakstīgola, sējas putns,
Pīceļ munu bruolileņ(u)!
Muns bruoliņš aizadzērs
Kača krūga galiņā.
389 [Silajāņu Rz].

51942.

Lakstīgala, sējas putnis,
Traucej manu kumeliņu;
Jauns bij manis kumeliņis,
Sējas putna nepazina.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

51943.

Lakstīgala, vālodzīte,
Abas vienu dziesmu dziede,
Abas divis ritināja
Vienu dziesmu kamoliņu.
129 [Gudenieku Azp].

51944.

Lēlis nīda lakstīgalu,
Lielu kaŗu saceldams:
Lēlis teica savu balsi,
Lakstīgalu nievādams.
536 [Gulbene Md apr.], 540 [Jelgava Jg apr.].

51945.

Sev kurs sovus, sev kurs sovus
Vokorā solasēja;
Irbe sovus irbulānus,
Slūka sovus slūkalānus.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

51946.

Sirma cūka cabuls pina,
Jākāpj zīļu ozolā;
Kamēr cūka cabuls pina,
Sīļi zīles apēduši.
241 [Lubānas Md].

- 186 -

51947.

Sloka cepa plācenīti,
Taisījās ciemā iet.
Kas tā tāda viešņa bij(a)
Ar tik gaŗu deguntiņu?
449 [Ungurmuižas D].

51948.

Sniedze svelpa, sniedze svelpa,
Linsēkliņu gribēdama.
Kas Rīgā, tās aizslēgtas,
Vidzemē nevētītas.
Nāc man līdzi Vidzemē
Dziedāt lazdu krūmiņā!
239 [Lizuma C].

51949.

Sudrabota zīle dzied
Vārtu staba galiņā;
Laiž, Dieviņi, zelta trepi,
Es nesīšu launadziņu.
443 [Turlavas Kld].

51950.

Šādas tādas gaigaliņas
No krūmiņa saklīdušas;
No krūmiņa saklīdušas,
Pilla mana vācelīte.
514 [Zentenes Tl].

51951.

Šķībi, greizi, grundulaini
Mana tēva ozoliņi:
Citai dzied sīļa bērni,
Citai pūce kladzināja.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

51952.

Vālodzīte gudra sieva
Kokā kāra šūpolīti,
Lai šūpoja, lai auklēja
Vēja māte pieiedama.
378 [Seces Jk].

6. Koki

30624.

Balti zied ābelīte
Papuvītes maliņā.
Kā tā balti neziedēja
Aŗamāja zemītē?
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

30625.

Kalnā zied ābelīte
Ar sudraba ziediņiem;
Sudrabiņa ziedi zied,
Būs sārkani āboltiņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30626.

Kupli auga ābelīte
Novadiņa maliņā;
Pa novadu meitas nāca
Piektu rītu puškus lauzt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30627.

Manis dēļ, tu elksnīti,
Vai lapoji, nelapoji, -
Ne no tevis slotas griežu,
Ne ar viju vainadziņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30628.

Visi koki leiti der,
Dui kociņi nederēja:
Neder alksnis lūku plēst,
Ne ērcetis slotu griezt.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

30629.

Nevienam kociņam
Tā lapiņas nedrebēja,
Kā drebēja apsītei,
Lēna vēja vēdināmas.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

30630.

Trīci, trīci, apses lapa,
Kas jel tevi trīcināja?
Mīļa Māŗa trīcināja,
Apakšāi stāvēdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30631.

Visi koki Dieva doti,
Apse viena velna dota:
Visi koki čaukstēt čaukst,
Apse viena grabēt grab.
40 [Slokā (Rg)].

30632.

Vai Dieviņi, purva bērzu,
Tavu grūtu dzīvošanu!
Vispēdīgi tu izplauki,
Vispirmais nodzeltēji.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 187 -

1. Apsītei(?) slikta slava
Par visiem kociņiem:
Visupēc tā izplauka,
Visupirms tā nobira.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2. Pura bērzs, pura bērzs,
Kāda tava tiesa bija:
Vispirmais tu nobiri,
Vispēdīgi nolapoji.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

30633.

Aiz upītes balti bērzi
Sudrabiņa lapiņām;
Es paklāju villainīti,
Man piebira sudrabiņa.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

30634.

Bērziņam smalkas lapas,
Sīki mazi žagariņi;
Kļavam bija platas lapas,
Gaŗ' un resni žagariņi.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

30635.

Bērziņš auga ceļmalē
Trijādām lapiņām:
Virsū raibas, apakšā,
Vidū bija sudrabotas.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

30636.

Gaŗām gāju bērzu birzi,
Asariņas slaucīdama:
Tā bāl mani sārti vaigi,
Kā dzeltena bērza birzs.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30637.

Caur sudraba birzi gāju,
Ne zariņa nenolauzu;
Būt' zariņu nolauzuse,
Tad staigātu sudrabota.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

1. Bērziņš auga ceļmalā
Sudrabiņa lapiņām;
Būt' lapiņu norāvuse,
Sudrabā vien staigātu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

2. Sudrabiņa birzi bridu,
Ne zariņa nenolauzu;
Būt' zariņu nolauzusi,
Būt es visa apbirusi,
Būt' es visa apbirusi
Sudrabiņa lapiņām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

3. Cauri gāju zelta birzi,
Ne zariņa nenolauzu;
Būtu zaru nolauzuse,
Būt' ar zeltu apbiruse.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30638.

Grūt' kuplai liepiņai
Liela ceļa maliņā:
Sirmi zirgi saknes mina,
Jauni zēni zarus lauza.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30639.

Lieta bija liepiņā,
Lieta liepas zariņā:
No liepiņas kokles šķēlu,
No zariņa stabulītes.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30640.

Vai kuplais ozoliņ,
Neb' es tavu vecumiņu:
Es piedzimu, tev' atradu,
Es nomiršu, tu paliksi.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

30641.

Brīdin', puisi, ko brīdini,
Ozoliņa nebrīdini:
Ozolam bieza miza,
Trim kārtām zelta josta.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30642.

Gauži raud jauna meita,
Vējš nolauza ozoliņu.
Neraud' gauži, jauna meita,
Mož ataugs atvasīte!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30643.

Kalnā auga ozoliņš
Kā mērenis muiženieks:
Vaŗa sakne, zelta zari,
Sudrabiņa lapiņām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Man uzauga ozoliņš
Mana ceļa maliņā:
Zīda saknes, zelta zari,
Sudrabiņa lapiņām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 188 -

30644.

Kas kaitēja ozolami
Kuplam augti, nezaļoti;
No liepiņas lūkus plēsa,
No bērziņa slotu grieza.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

30645.

Labrītiņ, ozoliņ!
Tev' atradu asnojam,
Tev' atradu asnojam,
Jaunu krūmiņ' i riešam.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

30646.

Ošam sieva, kļavam sieva,
Ozolam vien nevaid;
Ozoliņis lūkājās
Gar visām pļavmalām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Ošam sieva, kļavam sieva,
Ozolam vien nevaid;
Nule tik ozoliņis
Par gŗavām lūkojās.
Nolūkoja ievas meitu
Ar visiem ziediņiem.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30647.

Ozoliņi ozoliņi
Resnajiem zariņiem!
Tev nolauza liela vētra
Visus zarus, pazariņus.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

30648.

Zem ozola nestāvēju,
Zem ozola liela rasa;
Zem liepiņas pastāvēju
Kā zem mātes villainītes.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

30649.

Vaiji vaiji syla prīd'e,
Tavu greutu dz'eivuošonu:
Smilktis tavys kuojis grauz'e,
V'ējeņš lūka v'ērseun'eiti.
422 [Līvānu pag. D].

30650.

Audzi, audzi, eglīte,
Celiņa malā!
Kad mani vedīs,
Es tevi puškošu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30651.

Priedes vien, egles vien
Mana ceļa maliņā;
Viena pati bērzu birze
Zeltītām lapiņām.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

51953.

Aug priedīte kalniņā,
Vēja lauzta virsotnīte;
Tur pakārtas trīs kulītes
Cauņādiņu, lūšādiņu.
263 [Mēmeles Jk].

51954.

Bērziņš mani aicināja:
Nāc, meitiņa, slotas griezt!
Ne zariņu nenolauzu,
Sāk bērziņis līgoties.
374 [Sātiņu Kld].

51955.

Kam tie kalni, kam tās lejas,
Kam tie resni ozoliņi?
Mana paša tīri lauki,
Mana paša ozoliņi.
74 [Cīravas Azp].

51956.

Ko tu raudi, kadiķīti,
Zem eglītes stāvēdams?
Kā man gauži neraudāt -
Egle sauli noņēmusi?
506 [Zaļenieku Jg].

51957.

Laucenieku meitiņām,
Kas tām jāja panākstos?
Liepu rinda, kļavu rinda,
No pakaļas ozoliņi.
200 [Kuldīgas Kld].

51958.

Ņem, ozol, ko ņemdams,
Neņem ievas, liepas meitu:
Nav neviena bāleliņa,
Kas tām jās panākstos;
Jās priedītes, jās eglītes,
Jās mazie kadiķīši.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 189 -

51959.

Runoj prīdja, runoj egļa,
Uzuleņš atrunuoja;
Uzuleņš atrunuoja
Pret vysim kūcjeņim.
593 [Rēzeknes apr.].

51960.

Sudrabotis bērziņš auga
Gana ceļa maliņā.
Es norāvu vienu lapu,
Visas birst skanēdamas.
605 [Skolas].

51961.

Še neauga tādi koki,
Kādi auga Vāczemē;
Bērziņš auga uz bērziņa,
Zelta pušķis galiņā.
99 [Dzelzavas Md].

1. Bērziņs auga uz bērziņa,
Lazda bērza virsotnē,
Lazda bērza virsotnē,
Zelta poga galiņā.
141 [Ivandes Kld].

51962.

Tālu tālu es redzēju,
Kur zariņi līgojās.
Ozols auga kalniņā
Dreijātām lapiņām.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

51963.

Viens man teica ozoliņu
Daugaviņas maliņā,
Rūšu mestu, salnas kostu,
Nokaltušu virsunīti.
383 [Sērenes Jk].

7. Ogas, sēnes, rieksti

30652.

Daudz odziņu nelasīju,
Bāliņos dzīvodama;
Kam bij man ogu dēļ
Locīt savu augumiņu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

30653.

Es aizgāju odziņās,
Es odziņas neatradu;
Es atradu Ogu māti
Badā pašu nomirušu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30654.

Ogas ogas, rieksti rieksti
Mana brāļa līdumē.
Tās odziņas, tie riekstiņi
Piekrāpj dažu mātes meitu.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

30655.

Ogu ogu, riekstu riekstu
Mana brāļa birzītē!
Gan es pate nolasīšu,
Brāļa lopus ganīdama.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

30656.

Ogu ogu, riekstu riekstu
Mana brāļa mežiņā!
Ogodama, riekstodama
Iegāj' tautu sētiņā.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30657.

Trīs māsiņas ogās gāja,
Visas gāja melnīcās [mellenēs].
Div' atnāca atpakaļ,
Trešā ceļu nobludīja.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30658.

Aija, kalna Pāvulam
Trīs gubeni kremeldīšu;
Mana Kača bēdājās, -
Viena pati vērpelīte.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

1. Dievs svētīja Kač' ar Maču
Ar to vienu vācelīti;
Otras sētas Pēteŗam
Trīs krimuldu vācelītes.
190 [Kuldīā].

30659.

Es aizgāju sēņu lauzt
Smalkā bērzu birztiņā;
Man kājiņa ieslīdēja
Vecu ļaužu sliedītē.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30660.

Paldies Dievu Dieviņam,
Šogad bekas devušās:
Es iegāju siliņā,
Pielauz' pilnu vācelīti.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 190 -

51964.

Ejat, meitas, odziņās,
Pelnījat launadziņu!
Ne jums vīra, ne bērniņa,
Kas jūs vecas pabaros?
93 [Dundagas Vp].

51965.

Aj, Pipēt, ūdzeņuos,
Pelnej savu launadzeņu;
Ni tev rūku, ni tev kuoju,
Kas tev vacu nūbaruos.
44 [Bebrenes Il].

51966.

Es aizgāju sēņu lauzt
Ar sakārņa kurpītēm;
Man' gribēja sēņu kungi
Par gaspažu paturēt.
604 [Dažādi iesūtītāji].

51967.

Es iegāju sēņu lauzti
Vacu ļaužu birztiņā;
Tur iegāju, tur paliku,
Mūžam vairs naiznācu.
241 [Lubānas Md].

51968.

Es ūdzeņu daudz naēžu,
Bruoleņūs dzeivuodama.
Kū man beja ūgys ēst -
Poša ūdzeņa byudama.
326 [Preiļu D].

51969.

Gāju, gāju tīrele
Ogas ogas palasit.
Atskatas, kas apakļam,
Kas pa krūmim locjas:
Vilks vilks garu ast,
Tas pa krūmim locjas.
445 [Ugāles Vp].

51970.

Mežā auga bryuklineitis,
Rudmīseitis, bārzlapeitis,
Dzaltonuosi gailineitis,
Skaistgaļveitis luocineitis.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51971.

Lazda lazda, riekstu riekstu,
Ai ābele, ābolīš'!
Nei man lazda riekstu deve,
Nei ābele ābolīš'.
94 [Dunikas Lp].

51972.

Nāc, nāc, Kārlīti,
Te labi rieksti;
Te labi rieksti,
Brieduši kodoli.
514 [Zentenes Tl].

51973.

Ūdzeņu guoju laseitu
Es sovai māmeņai.
Kur' slyktuoka, poša ēžu,
Kur' lobuoka, trauceņī.
182 [Kaunatas Rz].

51974.

Ogas lasu, riekstus traucu
Liela ceļa maliņā;
No tālienes tautas jāja,
Atrod ogu lasītājus.
72 [Cesvaines Md].

51975.

Ūgis ūgis, rīksti rīksti
Pa buoleņa ganeibeņu;
Tuos ūdzeņis, tī rīksteņi
Kavej munu rūku dorbu.
247 [Makašānu Rz].

51976.

Oža oža, mana koņa,
Sēņu zaglis eglienā.
Ja es pate nesamanu,
Taču mana kuņa mana.
398 [Skrundas Kld].

51977.

Vasar(iņ)as vidiņā
Ēdu saldu zemenīti,
Rudenī purvu bridu
Meklēt skābu džērvenīti.
378 [Seces Jk].

8. Dažādas dziesmas par mežu

30661.

Divi sili cauri gāju,
Trešo sila gabaliņu;
Pilni mani zābaciņi
Sila ziedu piebiruši.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 191 -

30662.

Es izaugu līdz mežiem,
Pār mežiem vainadziņš.
Dodat man vaŗa šķēres
Meža galus līdzināt!
201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)].

1. Es izaugu līdz mežam,
Pāri stāv vaiņadziņš.
Dod, Dieviņi, vaŗa šķēres
Meža galus līdzināt!
190 [Kuldīā].

30663.

Es neietu pa silienu,
Ne pa biezu priedieniņu:
Siliens manas kājas baksta,
Priediens rāva vaiņadziņu.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

1. Siliņē es negāju,
Siliņš manas kājas grauž,
Siliņš manas kājas grauž,
Priežu zari vainadziņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

30664.

Gŗūti pūta sila priedes,
Smalku lietu pielijušas;
Gŗūtas bija man kājiņas,
Sila ziedu piebirušas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 226 [Kandavā (Tl)].

30665.

Gulēt man siliņā,
I miegam nenākot:
Sila meita vietu taisa,
Sila ziedus lasīdama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30666.

Guli, guli, meža meita,
Līdz lielam launagam:
Augsti koki, gaŗi meži,
Neredz saules uzlecot.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Ai Dieviņi, laba dzīve
Liela meža maliņā:
Augsti koki, kupli koki,
Neredz saules uzlecot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30667.

Gulu, gulu, miegs nenāk,
Apakš kupla ozoliņa;
Kā bij man miegam nākt -
Putni dzied zariņos.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

30668.

Kaite man siliņā,
Kaite sila maliņā:
Silā mani odi ēda,
Spāres sila maliņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30669.

Kas kait man nedzīvot
Āriskā(?) siliņā:
Silā man dzeltas auga,
Pasilā mētrājiņi.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30670.

Kas kait man nedzīvot
Priedoliņa siliņā:
Vējiņš pūta, sili krāca,
Priežu gali stabulēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30671.

Kas kaitēja man dzīvoti
Liela meža maliņā:
Pieci brieži man aŗami,
Sešas stirnas ecējamas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30672.

Mežā daudz nerunāju,
Klajumāi nestāvēju:
Mežā daudz dzirdētāju,
Klajumā redzētāju.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

30673.

Miķelīt, tēva brāli,
Meties sila maliņā:
Ja neauga rudzi mieži,
Auga laba skalu malka.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Miķelīti, Rubulīti,
Meties ceļa maliņā;
Ja tev nav cita prece,
Pārdod skalu vezumiņu!
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

30674.

Miķelīti, tēva brāli,
Meties sila maliņā:
Tur aug mieži, tur aug rudzi,
Tur aug balti kāpostiņi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30675.

Miķelīti, tēvbrālīti,
Meties pora maliņā!
Kad es ziemu mežā braukšu,
Tad es tevi apraudzīšu.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

- 192 -

306751.

Nāc ārē, mežu meita,
Māci mani vīzes pīt,
Kā es tevi iemācīju
Cimdam rakstu izadīt!
224 [Kabilē (Kld)].

30676.

Nāc ārā, nāc ārā,
Kas mežā brīkšķināja!
Vai bij briedis, vai bij lācis,
Vai nelieša tēva dēls?
24 [Lēdurgas draudzē].

1. Mežā vaukšk, mežā vaukšk,
Kas mežā vaukškināja?
Vai bij vilki, vai bij lāči,
Vai nerātni tēva dēli?
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

30677.

Nāc laukā, nāc laukā,
Kas mežā brīkškināja!
Tautu dēlis brīkškināja,
Mani mazu gribēdams.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30678.

Palīdziet, labi ļaudis,
Brīnumam brīnīties:
Sausa malka man nedega,
Zaļa birzs nelapoja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Sausa malka man nedega,
Zaļa birze nelapoja.
Vai tā mana laime būs,
Vai tā mana nelaimīte?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30679.

Silā eimu, silā teku,
Silā man lieli prieki:
Silā man mieži rudzi,
Silā dēti ozoliņi.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Mežā eju, mežā teku,
Mežā visa mana prieka:
Mežā auga rudzi mieži,
Sirmi, bēri kumeliņi.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

2. Silā eju, silā teku,
Silā mani visi prieki:
Silā man rudzi sēti,
Silā dēti ozoliņi.
Zied rudzīši, dzied bitītes,
Pats prieciņa nevarēju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Silā eimu, silā teku,
Silā man vajadzēja:
Silā man bišu dārzs,
Silā govju laidarīts.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4. Silāi eimu, silāi teku,
Silāi man lieli prieki:
Silāi auga rudzi mieži,
Silāi daiļa līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

30680.

Tūlu tūlu, Miķelīti,
Pūt kaziņas radziņā!
Visi tavi tēva radi
Pa siliņu izklīduši.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

30681.

Visi meži līdzi auga,
Virsaunītes nelīdzeni.
Ņem, Dieviņi, zelta šķēres,
Līdzin' mežu virsaunītes!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Balti koki, zaļas lapas,
Nav līgani noauguši.
Dod, Dieviņ, zelta šķēres
Mežiem galus līdzināt!
226 [Kandavā (Tl)].

2. Kālabadi meža gali
Citi augsti, citi zemi?
Dodat man vaŗa šķēres
Meža galus līdzināt!
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

51978.

Aiz Daugavas melni meži
Dzelteniem ziediņiem;
Eita, mani bāleliņi,
Puškojiet cepurītes.
321 [Pļaviņu (Stukmaņu) Rg].

51979.

Aiz upītes melli meži,
Zeltītiem piezariem;
Ej, brālīti, pār upīti,
Pārnes vienu piezarīti!
398 [Skrundas Kld].

- 193 -

51980.

Aiz upītes gaŗi kārkli,
Dzeltainiem ziediņiem;
Aiz upītes balti bērzi
Sudrabiņa lapiņām.
24 [Asares Il].

51981.

Bandinieki mežā brauca
Riņķotiemi kažokiem,
Aiju aiju aijajā,
Riņķotiemi kažokiem.
104 [Ēdoles Vp].

51982.

Cauri gāju bērzu birzi,
Lāga bērzu neredzēju;
Tādi vien saauguši
Līki, greizi, krustu šķērsu.
148 [Jaunpiebalgas C].

51983.

Caur sudraba birzi gāju,
Ne zariņu nenolauzu;
Cauri gāja nelietīts,
Nolauž pašu galotnīti.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

51984.

Cep, māmiņa, man maizīti
Vieglu nest, gausu ēst:
Man jāiet siliņā
Priedēm galu līdzināt.
239 [Lizuma C].

51985.

Cepsim zīli, kausim zīli,
Kas no zīles iztecēs?
Pusmuca tauku iztecēja
No tās vienas ozolzīles.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

51986.

Cērtiet kļavas, ozoliņus,
Apses vien necērtiet:
Drebēs jūsu valodiņa,
Ar kungiem runājot.
384 [Sēemūkšu C].

51987.

Dod, Dieviņ, ieraudzīt
Savas zemes ozoliņ(u):
Sīkajiem zariņiem,
Platajām lapiņām.
241 [Lubānas Md].

51988.

Dod, māmiņa, mežā mani,
Mežā man laba dzīve:
Pūš vējiņš - aizvējiņš,
Spīd saulīte - pakrēslīts.
306 [Patkules Md].

51989.

Es bij meža cilvēciņš,
Atkal meža tauļojos:
Kad saulīte - pakrēslī,
Kad vējiņš - aizvējā.
198 [Krustpils D].

51990.

Es dužuoju, es rauduoju,
Syla molu staiguodama;
Syla molu staiguodama,
Boltas pučes lasīdama.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51991.

Es izgāju bērza birzi
Zaļozola meklēdama;
Zaļozola meklēdama,
Rūtaiņāmi lapiņām.
413 [Stendes Tl].

51992.

Es redzēju meža veci
Bez padoma staigājot:
Dūņu kreklis, ērkšu bikses,
Gaŗa tāšu cepurīte.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

51993.

Guli, guli, kroga meita,
Meža meita negulēja;
Meža meita negulēja,
Meža suņus ganīdama.
391 [Sinoles Vlk].

51994.

Guli, guli, meža meita,
Neviens tevi nemodina!
Augsti koki, platas lapas,
Nevar sauli saredzēt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Guli, guli, Mežamāte,
Saule lielā gabalā!
Lieli koki, platas lapas,
Neredz sauli uzlecam.
125 [Grenču Tk].

- 194 -

2. Guli, guli, lāču māte,
Saulīt' lielu gabaliņu!
Biezi meži, platas lapas,
Saule cauri nespīdēja.
536 [Gulbene Md apr.].

51995.

Izstaigāju loku birzi,
Lokas rīkstes nedabuju;
Vēl i tad nedabuju
Pa savam prātiņam.
241 [Lubānas Md].

51996.

Kas kait man nedzīvot
Diža meža meliņā?
Silā auga bišu dārzi,
Purvā lopu laidariņš;
Purvā lopu laidariņš,
Meža malu zemenītes.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51997.

Kas kaitjāja nadzeivuot
Dyža meža maleņī?
Bišu strūpi, sēnes, ūgas,
Sausi zori, molkys klēpi,
Ar kū guni kurynuot,
Vakariņas izvāŗāt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51998.

Kas kaitēja man dzīvoti
Diža meža maliņai?
Simtiem zaļu ozoliņu,
Simtiem zaļu vītoliņu.
7 [Aizkraukles Rg].

51999.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Viņā kalna galiņā?
Zaļa bērza lapa mirdz
Smelka vējā vēcinājas(?).
241 [Lubānas Md].

52000.

Kas tur spīd, kas tur viz
Diža meža maliņā?
Mežamāte sagšas auda
No sīkām lapiņām;
No sīkām lapiņām,
No zaļām skujiņām.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

52001.

Klusiņām klausījos,
Ko solīja Mežamāte:
Priedei sagšu, eglei sagšu,
Paeglītei vilnainīti.
198 [Krustpils D].

52002.

Kuries, mana uguntiņa,
Jaunu zēnu malka cirsta.
263 [Mēmeles Jk].

52003.

Lai bij meži, kur bij meži,
Mūs' zemītē, tur bij meži:
Ne tiem apiet, ne tiem pāriet
Par deviņas vasariņas.
261 [Mēdzūlas Md].

52004.

Es uzkāpu kalniņā
Meža balsis klausīties:
Oši, kļavas gavilēja,
Vītolīši čivināja.
148 [Jaunpiebalgas C].

52005.

Lai tur būtu, kas tur būtu,
Kam tik man klātu tikt!
Lai tur būtu elkšņa tēvs,
Pabērzīša māmuliņ(a).
241 [Lubānas Md].

52006.

Lec, saulīt, rītā agri,
Sildi meža virsotnīt's!
Bārenim rokas sala,
Saus' eglīti nocērtot.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

52007.

Ļukļukšami vacaistāvs
Uz sileņu grebēzēs;
Nūļukšava, atļukšava,
Nikuo loba nadabava.
326 [Preiļu D].

52008.

Lūr puiš meže brauc
Ar pelik kumeliņ:
Skuj biks, skuj svārk,
Līks tāš ceperits.
445 [Ugāles Vp].

52009.

Melli melli tie mežiņi,
Kas tos mellus darināja?
Priedes vien, egles vien,
Smalku lietu pielijušas.
443 [Turlavas Kld].

- 195 -

52010.

Māte mani, mazu bērnu,
Eglinēj palaiduse.
Sārta, balta man mutīte,
Briežu, lāču nolaizīta;
Zelta krūzu man matiņi,
Egļu skuju piebiruši.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52011.

Meža molā dzeivuodama,
Nyužam bādys naredzieju:
Vylks sprēdja, lopsa audja,
Vuovereitja čacis tyna.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

52012.

Migliņā nezināju,
Kur piegāja kazlēniņis.
Vai pie priedes, vai pie egles,
Vai pie zaļa ozoliņa.
197 [Krotes Lp].

52013.

Nāc laukā, kas mežā,
Man ir divi labi suņi;
Basi laidu mugurā,
Šēpers bikses purināja.
374 [Sātiņu Kld].

52014.

Brenci Brenci, baurīti,
Kam siliņu dedzināj'?
Man sadega bāliņam
Trīs rakstīti ozoliņ'.
605 [Skolas].

52015.

Noiet saule vakarā
Šķindēdama žvadzēdama;
Šķindēdama žvadzēdama,
Mežiem galus puškodama.
Dod, māmiņa, vaŗa šķēres
Meža galus līdzināt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52016.

Noiet saule vakarāji,
Mežiem gali nelīdzeni.
Dod, tautieti, vaŗa šķēres,
Es ieš' galus līdzināt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52017.

Es gudruoka, es mudruoka,
Par vysom muoseņom:
Dūdit man zalta zirgļis,
Īšu meža leidzynuot.
326 [Preiļu D].

52018.

Ņem, Dieviņ, zelta šķēres,
Līdzin' meža virsotnītes!
Augsti kalni, dziļ' ieleji,
Tie balstiņu vizināja.
480 [Vējavas Md].

52019.

Meža gali, meža gali,
Citi īsi, citi gaŗi.
Kas man dos vaŗa šķēres
Meža galus līdzināt?
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

52020.

Pār manīm bērz' birz',
Ne tu audz, ne zaļo!
Es izgāju bērzu birzi,
Ne lapiņ' nenorāv';
Būt' es vienu norāvus',
Tad būt' visas nobiruš'.
458 [Valgales Tl].

52021.

Patais' mani, bāleliņi,
Sausa koka grābeklīti!
Visu mežu izstaigāju,
Tāda koka nedabūju:
Zelta zari, vaŗa saknes,
Pazeltīta virsaunīte.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

1. Iztais' man, bāleliņ,
Balta koka grābeklīti!
Visu mežu izstaigāju,
Tāda koka nedabūju:
Zelta koki, vaŗa lapas,
Sidrabiņa pazarītes.
236 [Līvānu D].

2. Patais' manim, bāleliņi,
Balta koka grābeklīt'!
Visu mežu izstaigāju,
Tāda koka nedabūj':
Dzelža saknes, vaŗa lapas,
Sudrabāta virsonīt'.
600 [Latgale].

3. Vysu mežu izstaiguoju,
Taida kūka nadabuoju:
Vara saknes, zalta lopas,
Sudabriņa pyupaliņas.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

- 196 -

4. Tuoli guoju, daudz redzēju,
Tuodu kūku naredzēj(u):
Zalta zori, vara saknes,
Sudrabiņa lapiņom.
357 [Rudzētu D].

52022.

Poļaceņi, duraceņi,
Sjād pūreņa maleņī!
Ka naauga rudzi mīži,
Lai aug mozi poļaceņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52023.

Sila meita silā raud,
Āra puisis novadā;
Es tā sila neraudātu,
Kaut acīm neredzējse.
373 [Sarkaņu Md].

52024.

Sylā eimu, sylā taku,
Sylā mani vajadzēja:
Sylā maņi dzaltas auga,
Pa siliņu madariņas.
182 [Kaunatas Rz].

1. Sylā eimu, sylā taku,
Sylā mani vajadzēja:
Sylā munas mātras auga,
Sylā munas madarītes.
174 [Kārsavas Ldz].

2. Sylā eimu, sylā taku,
Sylā maņi vajadzēja:
Sylā maņ dzeltes auga,
Pasiļe madareņas.
Dēļ puiškiņu dzeltes auga,
Dēļ meitiņu madareņas.
247 [Makašānu Rz].

3. Sylā juoju, sylā guoju,
Sylā maņ i vajadzjā:
Sylā munas rūzes auga,
Sylā munas magatkeņis;
As pasēju lynu dervu,
Nūzasjāja magatkeņis.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

4. Sylā eimu, sylā taku,
Sylā man meilejās:
Sylā man rūzes sātas,
Sylā boltas maganiņas.
358 [Rugāju Abr].

5. Sylā īmu, sylā taku,
Sylā mani vajadzēja:
Sylā mani rūzes auga,
Pasilēji maganiņas.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

6. Silā eju, silā taku,
Silā man tāvs ar muoti,
Silā sātas maganiņas.
365 [Sakstagalas Rz].

52025.

Silā eimu, silā teku,
Silā man lieli prieki:
Silā manīm zelta nasta,
Silā vasku ritenīts.
269 [Mežmuižas Jg].

52026.

Silā eju, silā teku,
Pie priedītes gultu tais'.
Taisīdama apskatos,
Cik priedīšu zaļu skuju;
Cik priedīšu zaļu skuju,
Tik man dūņu spilvēniņ'.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

52027.

Silā iemu, silā teku,
Silā baltu gultu taisu:
Pie priedītes galvu liku,
Zarā kāru vaiņadziņu;
Cik priedītei zaļu skuju,
Tik vizuļu vaiņagā.
42 [Bauskas B].

1. Silā eimu, silā teku,
Silā guļu dienasvidu,
Pie priedītes galvu liku,
Zarā kāru vainadziņu;
Priedi, egli vēji loka,
Tautiets manu vainadziņu.
132 [Ikšķiles Rg].

52028.

Silo iešu es gulēt,
Silo gul jaunas meitas,
Ziedu cisas taisīdamas;
Ziedu cisas taisīdamas,
Rožu klāja paladziņus.
99 [Dzelzavas Md].

52029.

Sylā īdu, sylā taku,
Sylā man meilejuos:
Sylā man i rudzi sāti,
Sylā sovu ļaudoviņi
Pyrmū reizi īraudzēju.
35 [Baltinavas Abr].

52030.

Silā eju, silā taku,
Silā maņ vajagā:
Silā guļ jauni puiši,
Prīdē kuojas saspāruši.
365 [Sakstagalas Rz].

- 197 -

52031.

Siliņai as uzaugu,
Silo gribu nodzīvot:
Silo auga tīri rudzi,
Daiļi tak kumeliņš.
211 [Ļaudonas Md].

52032.

Siliņāji smuidra priede,
Par visāmi staltākā;
Vāczemnieki brīnījāsi,
Kur tik smuidra izaugusi.
378 [Seces Jk].

52033.

Syuta mani muomuleņa
Sileņā dzaltu plyuktu.
Kam, mameņ, tev bej dzaltu -
Ka es poša dzaltuoneitja?
18 [Andrupenes Rz].

52034.

Šķiramīs, buoleliņi,
Ciertom ciervus ūzulā!
Gona beja, kas rauduoja,
Lai raudoj ūzuleņš.
89 [Dricēnu Rz].

52035.

Tīrumā balta gāju,
Mežā stipri nerunāju;
Tīrumā tāļu redz,
Mežā tuvu klausījās.
195 [Kraukļu Md].

52036.

Tīrumgala tu, puisīti,
Nesmej meža meitiņām!
Lieli koki, gaŗa zāle,
Augstu nesa lindraciņus.
90 [Drustu C].

52037.

Trīs priedītes siliņā,
Visas vienu gaŗumiņu.
Ņem, bāliņ, zelta šķēres,
Līdzin' meža virsaunīt's!
211 [Ļaudonas Md].

52038.

Treis sileņi puortecēju,
Catūrtuo natecēju;
Caturtajā siliņā
Dzeivoj muns oruojiņš.
365 [Sakstagalas Rz].

52039.

Treis veiriņi kolnā stuov
Apakš kupla ūzuliņa,
Kotris tur rūciņā
Ūzuliņa žagariņi.
579 [Viļāni Rz apr.].

52040.

Tumši tumši tie mežiņi,
Tumši dienu, tumši nakti,
Kā nebija tumšiem būt -
Priedes vien, egles vien?
283 [Nīgrandas Azp].

52041.

Vediet mani, kur vezdami,
Silā mani nevediet;
Jau tās manas šūtas kurpes
Sila ziedu piebirušas.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

52042.

Visi mani lietas koki
Sētmalā saauguši;
Bērziņam balts krekliņš,
Ozolam zaļa vilnainīte.
72 [Cesvaines Md].

52043.

Visas poru pormalītes
Ar ozola skaidiņām;
Visi mani bāleliņi
Ozoliņu cirtējiņ'.
378 [Seces Jk].

52044.

Zalta bierzi es puorguoju,
Ni lapiņas nanūruovu;
Ka lapiņi nūruovuse,
Vysi dzeitūs pakaļī.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

52045.

Žāloj, Dīviņ, vīra golvas,
Es par sevi nebāduoj'!
Vīrs mežā molku cirta,
Es pi guns sildējū(s).
605 [Skolas].

52046.

Citam dega priežu meži,
Man nodega lapūksnīte.
Ai Dieviņ, kur nu ņemšu,
Māsiņai ko kurpes šūt!
179 [Katriņas C].

ŪDEŅI: UPES, EZERI, JŪRA KĀ CILVĒKA DARBĪBAS LAUKS

- 198 -

1. Zvejniecība, kuģniecība

30682.

Agri dzied Rīgas gaiļi,
Agri kāpu laiviņā,
Lai palika Rīgas meitas
Apgulušas, nepieceltas.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

30683.

Agri gaiļi padziedāja,
Agri kāpu laiviņā;
Es atradu Rīgas meitas,
Vēl kājiņas neapautas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

30684.

Ābel's koka laivu daru,
Abi gali pazeltīti;
Ne jūrā neielaidu,
Jau atspīda Vāczemē.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Ābeļ' koka laivu daru,
Abi gali apzeltīti;
Da Rīgai nedagāju,
Atspīdēja Vāczemē.
Vāczemnieki brīnējās,
Kam tij tāda laiva nāk.
Tā dēliņa laiva nāk,
Kas neguļ dienavidu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Oša koka laivu daru,
Zelta tuktes tuktēdams;
Kad iestūmu jūriņā,
Visa Rīga paspīdēja.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

3. Ozoliņa laivu taisu,
Abi gali apzeltoti;
Ne jūrē neiegāju,
Kad atspīde Vāczemē.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

30685.

Ai bagāta Gaujas māte,
Pildi manu ķeselīti!
Tu jau pati gan zināji,
Caur cepuri mati auga.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30686.

Ai brālīti mīļu baltu,
Laid laiviņu maliņā!
Jūras meitas sasegušas
Baltas sagšas mugurā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30687.

Ai Daugava Daugaviņa,
Valdi savu straujumiņu:
Daža māmiņ' i raudāja,
Daža jauna līgaviņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai Daugava Daugaviņa,
Daudz asaru dzērējiņa;
Daža māte dēlu raud,
Daža māsa bāleliņu,
Daža laba mātes meita
Noraud savu arājiņu,
Noraud savu arājiņu,
Savu maizes devējiņu.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

30687v2.

Upe upe, Gauja Gauja,
Valdi savu straujūdeni!
Daža laba mātes meita
Noraud savu arājiņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

30688.

Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Enkurnieku māmulīte!
Stāvu stāvu laiviņāi,
Vilnis sita galviņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 199 -

30689.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Slīks mun divi bāleliņi:
Apsgāzēsi oša laiva
Pašā jūras vidiņā.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

30690.

Ai Dieviņ, es redzēju
Skaistas kuģes jūrmalā;
Tās būs mūsu meitiņām
Ar puķēm jālādē.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30691.

Ai Dieviņ, gauži skan
Visi Rīgas pulkstenīši:
Jūrā slīka simts laiviņu,
Divi simti īrejiņu.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

1. Visi Rīgas pulkteniņi,
Visi gauži noskanēja:
Vakar slīka Daugavā
Divi simti airējiņu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

30692.

Ai jūriņa, Daugaviņa,
Daudz tu man žēl darīji,
Daudz tu man aiŗu lauzi,
Daudz tērēji bāleliņu.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1. Ai, jūriņa balgālīte
Daudz kungam skādes dara:
Daudz lauzīja oša ierkles,
Slīcināja bāleliņus.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

30693.

Ai lielā Vēja māte,
Met jel mieru vakarā:
Daža laba dvēselīte
Uz ūdens līgojās.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

30694.

Ai menciņi zeltspārnīti,
Kam spordzini jūriņāi?
Man deviņi zīda tīkli,
Tos vēzīši sagriezuši.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30695.

Ai menciņi zeltspārnīti,
Nāc ar mani viesoties!
Es tev došu kumosiņu
Zīda diega galiņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Nāc, menciņi, tai ravē,
Kur dzird' mani lellojam!
Es tev došu kumāsiņu
Zīda diega galiņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30696.

A tu Dorbes ezeriņu,
Dod man vienu līdeciņu!
Būs manai saimītei
Vienas dienas launadziņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Mīļo ķīšu ezariņu,
Dod man vienu līdaciņu!
Būs manam gājējam
Treju dienu launadziņš.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

30697.

Ai Ventiņ, Abaviņ,
Līdz' balciņus vizināt,
Šogadiņ namu taisīt,
Citu gad' istabiņ'.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

30698.

Aizjūdzos vēja zirgu
Pie tām kaula kamanām;
Nepiekusa vēja zirgs,
Nedilst kaula kamaniņas.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

30699.

Ar Dieviņu paliekat,
Kas stāvat maliņā!
Smaga laiva, dziļš ūdens,
Strauji tek Daugaviņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

30700.

Ar saulīti saderēju
Reizē tikt Vāczemē.
Jau saulīte Vāczemē,
Es vēl jūras līkumā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Ar saulīti saderēju
Reizē tikt Vāczemē.
Jau saulīte Vāczemē,
Es vēl jūras saliņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 81 [Katriņā (Katriņas pag. C)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 200 -

2. Es ar sauli saderēju
Līdzi tikt Vāczemē.
Jau saulīte Vāczemē,
Es vēl jūras līcišos.
Nedrīkstēju droši jāt,
Ne iemauktu skandināt;
Jūras putni, gaigaliņi,
Traucē manu kumeliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3. Es ar sauli saderēju
Reizā tikti Vāczemē.
Līdz saulīte uzlēkuse,
Es sedloju kumeliņu;
Bij saulīte brokastā,
Es izjāju jūrmalā;
Bij saulīte pusdienā,
Es vēl jūras līkumā;
Līdz saulīte nogājuse,
Es ar esmu Vāczemē.
40-1 (Bigauņciemā).

4. Es iejūdzu baltu zaķi
Viesulīša kamanās,
Ar saulīti saderēju
Reizā tikti Vāczemē.
Jau saulīte Vāczemē,
Es vēl jūras līcīšos.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30701.

Ausu ausu, nosaucos
Ozoliņa laiviņā.
Te palika sīvi kungi,
Te laulāta līgaviņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30702.

Balta aita jūru brida,
Zeltu nesa mugurā;
Ka zinātu mūsu kungi,
Laistu simtu medinieku.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

30703.

Balt' aitiņa jūru brida
Sudrabiņa radziņiem;
Rīgas kungi priekšā nāca,
Siekiem naudu mērīdami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Balt' aitiņa, zelta ragi,
Tek pa jūru dancodama;
Rīgas kungi pretī nāca,
Dālderīšus mētādami.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

2. Balta kaza jūru brida
Dzeltāniem radziņiem;
Rīgas kungi, ieraudzījši,
Šķiet saulīti uzlecot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Melnais vērsis baltiem ragiem
Brien pa jūru baurodams;
Rīgas kungi pretī nāca,
Siekiem naudu mērīdami.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4. Pieci brieži jūru brida,
Otri pieci Daugaviņu;
Rīgas kungi priekšā gāja,
Siekiem naudu mērīdami.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5. Sirma cūka jūru brida,
Naudas kule mugurā;
Rīgas kungi priekšā gāja,
Siekiem naudu mērīdami,
Siekiem naudu mērīdami,
Dāldeŗiem skaitīdami.
Kaut tā cūka noslīkuse,
Nebūt' naudas Vidzemē.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30704.

Balt' aitiņa jūru peld
Dzelteniem radziņiem;
Preti gāja zelta laiba(?)
Sudrabiņa zēģelēm.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

30705.

Balt' aitiņa jūru peld
Sudrabiņa radziņiem;
Visi Rīgas namnieciņi
Tek gar malu skatīties.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

30706.

Balta zied ābelīte
Jūras kāpas maliņā;
Pūš vējiņš, birst ziediņi
Zēģelnieka laiviņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30707.

Balts gailītis kuplu asti
Par jūriņu diegu vilka;
Jūra kliedza, jūra brēca,
Nevar diega salocīt.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

1. Melns gailīts, kupla aste,
Pār jūriņu diegu vilka;
Grūti pūta jūras viļņi,
Nevar diega salocīt.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 201 -

2. Melns gailītis kupl' astīti
Par jūriņu diegu stiepa;
Jūra šņāca dienu nakti,
To diedziņu locīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30708.

Balts gailīts kuplastīts
Par jūriņu diegu vilka;
Trūkst diedziņis, krīt gailītis,
Noslīkst jūras dibinā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30709.

Bērni tēvu nepazina,
No jūriņas pārnākam:
Siļķu zvīņu kažociņš,
Jūras putu cepurīte.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 216 [Ventspilī].

1. Nepazinu sav' brālīti,
Gar jūriņu staigājot:
Zuvu zvīņu kažociņš,
Putnu spalvu cepurīte.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30710.

Daugaviņa melnacīte
Melna tek vakarā.
Kā tā melna netecēs,
Pilna dārgu dvēselīšu.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Melna tek Daugaviņa,
Melna dienu, melna nakti.
Kā tā melna netecēja,
Pilna dārgu dvēselīšu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Ogre tek dunēdama,
Daugaviņa sanēdama;
Ogre pilna sīkakmeņu,
Daugaviņa dvēselīšu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Strauji strauji upe tek,
Vēl straujāki Daugaviņa.
Kā tā strauji netecēs,
Pilna dārgu dvēselīšu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30710v4.

Upe tek skanēdama,
Daugaviņa dindēdama.
Kā tai bija nedindēt,
Pilna dārgu dvēselīšu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30711.

Daugaviņa melnacīte,
Panes koka gabaliņu;
Uz tā koka gabaliņa
Panes manu augumiņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30712.

Dieviņam vēlējos,
Maz varītes turēdams,
Dieviņš manu laivu īra,
Vējš matiņus purināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30713.

Dievs dedzan' diž' ugiņ'
Vidē jūr' virs akmiņ',
Silde tīkl', silde laiv',
Silde pat' irejiņ'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

30714.

Dikti rēja Rīgas suņi
Daugaviņas maliņā;
Visi Rīgas precenieki
Virs Daugavas naudu skaita.
226 [Kandavā (Tl)].

30715.

Divi laivas zelta naudas,
Tās gul jūras dibinā,
Tās gul jūras dibinā
Ar visiem īrējiem.
Būtu man tā zelta nauda,
Kas gul jūras dibinā,
Es nopirktu jūras pili
Ar visiem zaldātiem.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

30716.

Dui laiviņas zelta nāca,
Trešā sīka sudrabiņa.
Vienu devu brālītim,
Otru pate paturēju;
Trešo devu māmiņai,
Kas man' mazu audzināja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

30717.

Divi slīka ošu laivas,
Divi daiļas zeltenītes;
čaukstēdama jūra nese
Divi rožu vaiņadziņus.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

- 202 -

1. Divi slīke ošu laivas,
Divi simts zeltenītes;
Vizēdama jūra nes
Divsimts vainadziņ'.
110 [Cēsīs].

30718.

Div' svecītes jūrā dega,
Div' sidraba lukturīši:
Tā dēliņa nauda dega,
Kas gul jūras dibenā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

30719.

Div' svecītes jūŗā dega
Sudrabiņa luktuŗos;
Tās dedzina Dieva dēli,
Zvejnieciņus gaidīdami.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dui lukter', dui sveciņ'
Deg Daugavas maliņē.
To dedzan' Diev' dēl',
Lai redz jūr's zvejnieciņ',
Zīd' tīkl', vaŗ' laiv',
Izrakstat' zēģalit'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

2. Div' svecītes jūrā dedza,
Div' sudraba lukturīši;
Dieva dēli dedzināja,
Lai redz jūras zvejnieciņi.
216 [Ventspilī].

30720.

Dziedat, meitas, ko gaidiet,
Prieki nāca šai zemēi:
Divi laivas zelta nāca,
Trešā sīka sudrabiņa.
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

30721.

Dzeltenā cielaviņa,
Laidies laivas radziņā,
Laidies laivas radziņā,
Nāc man līdzi Vāczemē!
216 [Ventspilī].

30722.

Dzeltānā cielaviņa,
Meties jaires galiņā,
Lai man Dievs palīdzēja
Svešu zemi staigājot!
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

30723.

Dzeltenā cielaviņa,
Meties aires galiņā,
Pārnes mani par jūrām,
Par dziļiem ezariem!
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

307231.

Dzeltenā cielaviņa,
Meties aires galiņā,
Palīdz' plostu peldināt
Uz tiem Rīgas namniekiem!
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

30724.

Dzeltānā cielaviņa,
Meties laivas galiņā;
Es tev došu zelta airi,
Iries pate maliņā!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

30725.

Dzeltānā cielaviņa,
Meties stūres galiņā!
Es tev' būšu nostūrēt
Rīgas piles maliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30726.

Dzeltānā cielaviņ,
Meties stūŗa galiņā!
Ja tu labi aizstūrēsi,
Dabūs' Rīgas sudrabiņ'.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30727.

Dziļas jūŗas zvejniekam
Caur cepuri mati auga;
Tam bij tiesa alus dzert
Ar sudraba biķerīti.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

1. Dziļas jūras zvejniekam
Caur cepuri dūmi kūp;
Tas nedzēra alutiņu
Bez sudraba biķerīša.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30728.

Dziļas jūras zvejniekam
Caur cepuri mati auga;
Ūdens viņa laivu nesa,
Vējīns matus plevināja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

30729.

Eima, brāļi, raudzīties,
Kādu koku upe nes;
Kādu koku upe nes,
Tāda koka laivu daru.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 203 -

30730.

Ej gulēt, Vēja māte,
Sausas egles galiņā:
Jūrā mani bāleniņi
Vakarēju gājumiņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Ej gulēt, vāverīt,
Sausa koka galiņā:
Jūrā mani bāleliņi
Vakarēju gājumiņ'.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Pūti, pūti, Vēja māte,
Met jel mieru vakarā:
Jūrā mani bāleliņi
Vakarēju gājumiņu.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30731.

Ej, puisīt, mazgā muti,
Tec upītes apraudzīt!
Es redzēju Ūdens māti
Smiltīs naudu skandinot.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30732.

Es apvilku ūdens svārkus,
Sīkakmiņu kažociņu;
Nu es iešu jūrmalē
Ar ziemeli spēlēties.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Apvilkos kaula svārkus,
Eņģevēŗa kažociņ';
Es aiziešu par Daugavu
Ar ziemeli spēlēties.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

2. Es uzvilku ūdens kreklu,
Smalku zvirgzdu kažociņu,
Lai varēju ar Dieviņu
Pret ziemeli spēlēties.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

3. Sen dzīros, nu es iešu
Ar ziemeli spēkoties:
Ūdens putu kreklu vilku,
Sīkakmeņu kažociņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30733.

Es bij' laivu taisītājs,
Rokat mani jūrmalēi!
Jūŗas meitas man' apsedza
Baltajām villainēm.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30734.

Es bij' laivas taisītājs,
Rokat mani jūrmalā!
Sak' laiviņa tecēdama:
Te guļ mans taisītājs.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30735.

Es būt' sen gulējuse
Daugaviņas dibenā,
Kaut Laimiņa nemetuse
Vītoliņa žagariņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30736.

Es iebraucu Daugavā
Ar dzeltenu kļava lapu;
Pašā upes vidiņā
Nogrimst lapa dibenā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30737.

Es gulēju saldu miegu
Jūŗas kāpes maliņā:
Ūdens dzied, akmens raud,
Kalnmaliņa vizuļoja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es apgulu saldu miegu
Jūras kāpas maliņā:
Dzied akmins, raud ūdens,
Vēja māte gavilē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Es gulēju saldu miegu
Jūras kāpas maliņā:
Ūdens sauca, akmens loka,
Kalnmalīši vizināja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30738.

Es neietu pie zvejnieku,
Ne pi dižu dravenieku:
Trūkst dzēnītis, grimst laiviņa,
Trūkst maizītes arājinis.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

1. Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani zvejniekam:
Trūkst dzenīši, slīkst laiviņa,
Pazūd mūžam arājiņš.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

30739.

Es nevaru ieraudzīt
Tos jūŗiņas vilniņus:
Tur bij manis mīļais tēvs,
Tur mīļie bāleliņi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 204 -

30740.

Es pārgāju par jūriņu
Ar ozola šķembelīti.
Paliek rokas nemazgātas,
Jūras ogas nelasītas(?).
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Es pārkāpu Daugaviņu
Ar dzeltānu kļava lapu.
Paliek mute nemazgāta,
Jūras ogas nelasītas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

307401.

Es uzkāru šūpulīti
Triju bangu starpiņā,
Triju bangu starpiņā,
Trejdeviņu stenderīšu,
Ik pie viena stenderīša
Trejdeviņu atslēdziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30741.

Es redzēju div' laiviņas
Baltajām zēģelēm;
Tur sēdēja div' māsiņas
Baltajām villainēm.
216 [Ventspilī].

30742.

Es redzēju jūriņā
Zelta grīsli grīļojam;
Ne tas slīka, ne tas grima,
Ne tas nāca maliņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

30743.

Es redzeju Saules māt'
Vidēi jūr' peldejam;
Tā nebij Saules māt',
Tā bij man' bāleliņ',
Tā bij man' bāleliņ',
Balt's cimd's rociņēi,
Balt's cimd's rociņēi,
Man' pirmei daramei.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

30744.

Es redzej' sauv' bāliņ'
Vidē jūr' līgejam.
Es gribej' rok's dot, -
Vilniņš laiv' lecanē.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

1. Es redzēju sav' māsiņu
Zēģelnieku laiviņā;
Es gribēju roku dot, -
Ūdens laivu kustināja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

30745.

Es redzēju vecomāti
Daugavā zvejojot
Sudrabiņa laiviņā,
Zelta irklis rociņā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

30746.

Es redzēju vidē jūr'
Balt' zos' kliegejam.
Tie nebij balt's zos's,
Tie bij jūr's putekļi.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

30747.

Es sēdēju jūriņā
Sveķu celma galiņā;
Šautin mani nenošāva,
Ar laiviņ' nedabūj'.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es stāvēju vidū jūras
Sveķu celma galiņā;
Ne ar plinti man's nošāve,
Ne ar laivu klātu tika.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30748.

Es šķitos gudris būt,
Līdakām jumtu jūmu;
Saskrien vārnas, žagatiņas,
Noēd manu nama jumtu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30749.

As tev lūdsu, ankernieks,
Mat ankuiri Dougovā!
Muna ruoeciņ' ij sāepēja,
Šādu kuoku cylājuot.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

30750.

Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā;
Es redzēju jūriņā
Pazeltītu velētāju,
Zīda krekli, zelta vāle,
Pazeltīta velētava.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Apsegloju kumeliņu
Sidrabiņa sedliņiem.
Es uzjāju kalniņā,
Pašā kalna galiņā.
Ieraudzīju jūrmalē -
Trīs meitiņas velējās:
Zīža krekli, zelta vāle,
Sidrabiņa velētava.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 205 -

30751.

Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā.
Es redzēju visu jūru,
Visus jūras zvejnieciņus.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1. Es redzēju jūriņā
Trīs zvejniekus zvejojam;
Visiem bija zelta laivas,
Sudrabiņa zēģelītes.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

2. Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā,
Es redzēju jūriņā
Trīs zvejniekus zvejojot:
Zelta laiva, zīda tīklis,
Sudraboti irklu gali.
216 [Ventspilī].

3. Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā,
Es redzēju visu jūru,
Visus jūras zvejnieciņus.
Es redzēju jūriņā
Zīda tīklus ielaižam;
Tur vajag zelta laivas,
Dimantiņa zēģelītes.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30752.

Ezeriņš vizināja
Sīkajām raudiņām.
Vai vizin', nevizin', -
Zvejnieks mans brāleliņš.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Daugaviņa vizināja
Baltajām raudiņām.
Vai vizin', nevizin', -
Vakar slīka brāleliņš.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

30753.

Gaida māte ceļa vīra,
Jo vairāk laivinieka:
Laivinieka dvēselīte
Uz ūdeņa plīvināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Darbenieku tā negaidu,
Kā gaidīju plostenieku:
Plostenieku dvēselīte
Ūdens virsu plivināja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30754.

Gailīts man padziedāja,
Daugavā zvejojot.
Iŗu laivu maliņā,
Teku celt līgaviņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30755.

Grūši pūta oša laiva,
Jūrmalā gulēdama:
No rītiem vēja gaida,
No Vidzemes īrējiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

30756.

Grūti pūta jūŗas vēji,
Žēli rauda māmuliņa:
Dažs māmiņas lolojumis
Uz ūdeņa līgojās.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1. Gauži raud māmuliņa,
Krasta malu staigādama,
Redzēj' savu auklējumu
Uz ūdeņa līgojam.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

30757.

Guli, guli, tu puisīti,
Kas pīs lūku venterīti?
Divi zaļas līdeciņas
Pa upīti plikšķināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Pēterīti, bāleliņi,
Pin lūciņu venterīti:
Līdeciņa plīvināja
Ezeriņa maliņā.
121 [Gulbenē (Md)].

30758.

Guli, mana līgaviņa,
Putnu spalvu spilvenā;
Pats gulēšu jūriņā
Zaļ' ozola laiviņā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Guli, mana līgaviņa,
Kur vietiņu taisījuse;
Es gulēju jūriņā
Baltā putu gabalā.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

- 206 -

2. Guli, mana līgaviņa,
Mīkstā dūnu spilvenā;
Es gulēšu laiviņāje
Cieta koka skaidiņā.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

30759.

Jūra elle, jūra elle,
Daugaviņa māmuļiņa:
Daugaviņa izšūpoja
Kā māmiņa šūpolē.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Rīga Rīga - elle elle,
Daugaviņa māmuliņa:
Daugaviņa izšūpoja
Kā māmiņa šūpulī.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

30760.

Jūrā gāju naudas gūt,
Saujā nesu dvēselīti;
Balta bija jūras nauda,
Dārga mana dvēselīte.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

1. Nu gāj' jūŗā naudas sēt,
Saujā nesu dvēselīti.
Dārga bija jūŗas nauda,
Dārga mana dvēselīte;
Visa jūŗas balta nauda
Ne vērts manas dvēselītes.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

30761.

Jūŗā gāju, šķavas nāca,
Pretim gāju, nebēdāju:
Piecu pāŗu ošu irkles,
Vēl bij tēva padomiņš.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30762.

Jūra jūra, Daugaviņa,
Daudz tu man žēl darīji:
Jūrā slīka div' bāliņi,
Daugavā arājiņš.
315 [Jaunjelgavā], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

1. Jūra jūra, Daugaviņa,
Tā man skādi padarīja:
Tur palika zirgs un segli,
Diženais bāleliņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Jūra jūra, Gauja Gauja
Ar manim ienaidā:
Jūrā slīka trīs bāliņi,
Gaujā miežu arājiņš.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

3. Jūra jūra, Gauja Gauja,
Tu man' gauži rūdināji:
Gaujā mani zirgi slīka,
Jūrā mani bāleliņi.
287 [Bauskas pilsmuižā (Bauskas pag. B)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

30763.

Jūra jūra, Daugaviņa,
Tās bij pašas ietaliņas;
Sīkas upes Vidzemē,
Tās meitiņas vedekliņas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30764.

Jūra jūra, ko tu krāci?
Māte māte, ko tu raudi?
Jūra krāca smalka tīkla,
Māte raud auklējuma.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Jūra jūra, kā tu kauci?
Māsa māsa, kā tu raudi?
Jūra kauc smalku tīklu,
Māsa raud bāleliņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2. Jūra kauca, kā tā kauca?
Jūra kauca zvejnieciņu;
Māsa raud, kā tā raud?
Māsa raud bāleliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30765.

Jūŗa kauca, jūŗa kauca,
Kādu vellu ierijusi?
Ierijusi zelta laivu,
Div' bāliņus īrējiņus.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jūra krāca, jūra bļāva,
Ko tā bija ierijusi?
Ierijusi jaunu vīru,
Jauna vīra kumeliņu.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

2. Jūra šņāca, jūra krāca
Ko tā bija aizrijuse?
Tā aizrija zelta kuģi
Deviņiem žuburiem.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

3. Jūŗa šņāca, jūŗa
krāca,
Ko tā jūŗa ierijuse?
Dažu labu tēva dēlu,
Dažu bērna dvēselīti.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

30766.

Jūra krāca, jūra krāca
Miglājā rītiņā.
Eita, māsas, apraugiet,
Vai ir visi bāleniņi!
- Ir gan visi bāleniņi,
Pastarīša vien nevaid;
Pastarītis jūriņā
Baltā putu gabalā,
Baltā putu gabalā
Saulei svārkus šūdināja;
Divas sloksnes zelta lika,
Trešo lika sudrabiņa,
Lai spīdēja, lai vizēja,
Gaisa vidū līgojot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

- 207 -

1. Klusiņām jūra tek
Miglainā rītiņā.
Ejam, māsas, skatāmies,
Vai ir visi bāleliņi!
Še ir visi bāleliņi,
Pastarīša vien nevaid;
Pastarīts jūriņā,
Baltā putu gabalā.
Pūt, vējiņi, sit vilnīti,
Izsit putu gabaliņu!
No tā putu gabaliņa
Trīs pušķīšus darināju;
Vienu devu Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Trešu pate paturēju
Vaiņadziņa cekuļam.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

30767.

Jūra krāca, jūra šņāca,
Kas guļ jūras dibinā?
Tur guļ zelts, sudrabiņš,
Dažs māmiņas auklējums.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Gauja šņāca, Gauja krāca,
Kas guļ Gaujas dibinā?
Tur guļ daža kunga nauda,
Dažs māmiņas auklējums.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

2. Tīra tek Daugaviņa,
Daži grūži dibinā;
Gan tur zelta, gan sudraba,
Gan māmiņas auklējuma.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30768.

Jūra krāca, laiva šņāca
Miglājā rītiņā:
Jūra krāca smalka tīkla,
Laiva baltas zēģelītes.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30769.

Jūra pate man aŗama,
Jūras kalni ecējami;
Jūra manim zeltu nesa,
Jūras kalni sudrabiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30770.

Jūra prasa smalku tīklu,
Laiviņ' baltu zēģelīti;
Uzvelk baltu zēģelīti,
Iet laiviņa vizēdama.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Jūriņ' prasa smalku tīklu,
Laiviņ' baltu zēģelīti.
Kad uzvilku zēģelīti,
Iet laiviņa dziedādama,
Iet laiviņa dziedādama
Uz Kurzemes meitiņām.
Kurzemē daiļas meitas,
Tās māk jūras tīklus aust,
Tās māk jūras tīklus aust
Priekš tiem jūras zvejniekiem.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30771.

Jūra šņāca, jūra krāca,
Kas guļ jūras dibinā?
Tur gulēja zelta nauda
Sudrabiņa lādītē.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30772.

Jūŗas māte, Jūŗas māte,
Valdi savas kalponītes:
Sasegušas baltas sagšas,
Nelaiž mani maliņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ai lūdzama Jūŗas māte,
Valdi savas kalponītes!
Jūŗāi mani bāleliņi
Vakarēju gājumiņu, -
Sasegušas baltas sagšas,
Nelaiž viņus maliņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Jūras māte, Jūras māte,
Valdi savas kalponītes:
Sasēdušas maliņāi,
Nelaiž mani jūriņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 208 -

30773.

Jūras māte man vaicāja,
Ko dareja zvejnieciņi.
Zvejniekam sēra laiva,
Pills laiva sērdienīšu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

30774.

Jūras māte man vaicāja,
Ko dar' veci zvejenieki.
Tīklus auda, aiŗus drāza,
To dar' veci zvejenieki.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

1. Jūras māte man prasīja,
Ko dar' mani zvejnieciņi.
Tīklus auda kalniņā,
Aiz ozola sēdēdami.
46 [Carnikavā (Rg)].

2. Jūras māte man vaicāja,
Ko dar' veci zvejnieciņi.
Tīklus lāpa, aires drāž,
Kāpu malā sēdēdami.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

3. Man vaicāja kalnu meitas,
Ko tie lejas puiši dara.
Tīklus auda, tīklus lāpa,
Iekrēsliņā sēdēdami.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Ūdens māte man vaicāja,
Ko dar' jūras zvejnieciņi.
Tīklus auda, aiŗus drāza,
Uz ūdena dzīvojot.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

30775.

Jūŗas māte man vaicāja,
Ko zvejnieku meitas dara.
Smalki vērpa baltus linus,
Siļķītēm valgus taisa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Siļķes, menci man vaicāja,
Ko darīja zveju meitas.
Smalki vērpa, tīklus auda,
Siļķītēm valgus dara.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30776.

Jūriņā simtu durvju,
Divi simti stenderīšu;
Ik pie katras stenderītes
Pa buntei atslēdziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Simtiņš bija duraviņu,
Divi simti stenderīšu;
Ikkatrās duravās
Pa baltai atslēgai.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Simtu jūdžu jūriņā,
Simtu durvju stenderīšu;
Ikkatrā stenderē
Ira zelta atslēdziņa.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

30777.

Jūriņā trīs bandziņas,
Es visām vārdu zinu:
Viena Grieta, otra Anna,
Trešā bija Mārģietiņa.
Lūdzu Grietu, lūdzu Annu, -
Nelaiž mani maliņā;
Mārģietiņu to pielūdzu,
Tā izlaida maliņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30778.

Jeuru gaiļi agri dzīd
Agri sādu laiveņā.
Tec, laiveņ, tacādama
Symtu jeudzu dīneņā!
409 [Līksnas pag. D].

30779.

Kad es gāju jūriņā,
Jūriņ' mana māmulīte;
Kad es nācu maliņā,
Man pašam māmulīte.
216 [Ventspilī].

30780.

Kad es gāju jūriņāi,
Jūŗa mana māmulīte;
Kad es tapu maliņāi:
Tu, jūriņa, raganīte!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Kad es gāju jūrīnāi,
Jūrīn' mana māmulīte;
Kad izgāju malīnāi:
Pūt, jūrīna, pakaļāi!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

30781.

Kas kait, kas kait
Zvejnieka sievai!
Viens Ķīsis, dui ķīši,
Zupiņa rokā.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

- 209 -

30782.

Kas kait man nedzīvot
Lielas jūras maliņā:
Cik jūriņa viļņus meta,
Tik izmeta sudrabiņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Kas kait mane nedzīvot
Uz Ventiņas kraujumiņa:
Ik Ventiņa vilni meta,
Ik izmeta sudrabiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30783.

Kas kait Rīgas meitiņām
Raibu cimdu neadīt:
Jūra vērpa dzīpariņus,
Daugaviņa šķeterēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

30784.

Kas spīdēja, kas mirdzēja
Daugaviņas maliņā?
Zvejnieciņa līgaviņa
Zelta naudu rēķināja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Kas uguni žibināja
Zvejenieka laiviņā?
Zvejenieka līgaviņa
Zelta naudu rēķināja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

30785.

Kas tie tādi zēģelnieki
Gaŗām jūru zēģelēja?
- Vai, māmiņa, nepazīsti
Savu buŗu audumiņu?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30786.

Kas to teica, kas redzēja,
Ka jūŗā miežus sēja?
- Es to teicu, es redzēju, -
Zaķis ara taurēdams.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30787.

Kas tur nāca par ezaru,
Ņiedres vien locījās?
Div' laiviņas zelta nāca,
Treša sīka sudrabiņa.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

30788.

Kas tur nāca pa jūriņu,
Kas tās niedres čabināja?
- Tas, māmiņa, tavs dēlinis
Ar tām pāva actiņām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30789.

Kas tur nāca pa jūriņu,
Niedres vien škorstījās?
Tur nāk mani brāleliņi
No Vāczemes šai zemē.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

30790.

Ķegums mani pavadīja,
Rezna mani sagaidīja;
Ai Parumba, vella māte,
Tā gaid' manu dvēselīti!
327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

1. ķigums mani pavadīja,
Rezna mani sagaidīja;
Rumba liela grēceniece,
Tā bij muitas ņēmējiņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30791.

Ķīsīts kliedza, ķīsīts
brēca
Dziļā upes dibinā.
Audiet, meitas, smalkus tīklus,
Velciet ķīsi maliņā!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30792.

Ko, bāliņi, darīsim,
Rindā laivas sagriezuši?
Mūrēsim graznu pili
Daugaviņas maliņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30793.

Ko, bāliņ, darīsim,
Ūdens tek laiviņā?
Irsim laivu maliņā,
Sauksim citu bāleliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30794.

Ko nu, brāļi, darīsim,
Ūdens nāk laiviņā?
Ņemsim šķēres, cirpsim matus,
Bakstīsim laivas galu.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30795.

Kupla liepa jūrmalēi,
Tā pieder zvejniekam;
Kad laivai vierves trūka,
Tek pie liepas lūku plēst.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 210 -

30796.

Kur skriesiet, melni kraukļi,
Bez saulītes vakarā?
- Māmiņai ziņu dot,
Dēliņš jūras dibinā.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

1. Ko, krauklīti, kracināji,
Kādu vēsti man atnesi?
- Tādu vēsti tev atnesu,
Dēls guļ jūras dibinā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

2. Kur tecēji tu, irbīte,
Tumsā, sebu vakarā?
- Dēlu mātei ziņu dot,
Dēliņš jūras dibinā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

3. Kur tu skrēji, melns krauklīti,
Tik sebā vakarā?
- Māmiņai vēsti nesu,
Dēliņš jūras dibinā.
216 [Ventspilī].

4. Kur tu teci, mēnestiņi
Ar to zvaigžņu pudurīti?
- Dēlu mātei ziņas nesu,
Dēliņš jūras dibinā.
2401 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

5. Kur tu teci, melna odze,
Tumsiņā, vakarā?
- Dēlu mātei ziņu nesu,
Dēliņš jūras dibinā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

30797.

Kurzemē daiļas meitas,
Tās māk jūras tīklus aust,
Tās māk jūras tīklus aust
Priekš tiem jūras zvejniekiem.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30798.

Laba dzīve, laba dzīve
Ezeriņa maliņā:
Bites līda ozolā,
Līdeciņas murdiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30799.

Labāk braucu zēģelīti,
Nekā aru slapju zemi:
Zēģelīte zeltu nesa,
Smilšu auzas slapja zeme.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Labāk gāju zēģelēt,
Ne ūdeņa zemi art:
Zēģelīte naudu pelna,
Smilgas auga ūdenī.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

30800.

Labāk man rupjš kreklits,
Nekā rupj' zēģalit':
Rupjš kreklits mies' sild',
Zēģalit' dvēselit'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

30801.

Labāk pirku oša laivu,
Nekā bēru kumeliņu:
Kamēr bēris auzas ēda,
Tikmēr laiva simtu jūdzu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Tēvs dēlami naudu deva,
Lai pirk bēru kumeliņu.
Labāk pirka oša laivu,
Nekā bēru kumeliņu:
Kamēr bēris auzas ēda,
Jau laiviņa gabalā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30802.

Labs ar labu sasatika,
Līktin līka Daugaviņa:
Vienam bija rudzi mieži,
Otram zelts, sudrabiņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Liels ar lielu lielījās, -
Abi slīka Daugavā;
Vienam slīka rudzi mieži,
Otram zelts, sudrabiņš.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

30803.

Lai ir gŗūt', kam ir gŗūt',
Zvejniekam visai gŗūt':
Lai lij' liet', lai krīt' snieg',
Zvejnieks zvej' jūriņēi.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

30804.

Laivinieka meita biju,
Laivā gulu dienavidu;
Laivinieks gadījās,
Ne zemītes arājiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30805.

Laivenieki, bāleliņi,
Ņemiet mani laiviņā!
Es mācēju smalki irt,
Iet laiviņa līgodama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 211 -

30806.

Lietus nāca kapādams,
Vēja māte svilpodama.
Jaunākais mans bāliņ,
Glabā savu zēģeliņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

30807.

Līdaciņa zeltspārnīte,
Nāc ar mani spēlēties,
Tu dziļā jūriņā,
Es ozola laiviņā.
1311 [Apē (Vlk)], 377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai reņģīte zilspārnīte,
Nāc ar manim spēlēties,
Tu dziļā jūriņā,
Es ozola laiviņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Līdeciņ zaļspārnīt,
Iesim abi spēlēties:
Tev vajag smalka tīkla,
Man zeltītu zēģelīšu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Līdaciņa zeltspārnīte,
Nāc ar mani spēlēties,
Tu dziļāi jūriņā,
Es ozola laiviņā.
Jūra prasa smalku tīklu,
Laiva baltu zēģelīti.
Uzliek jūrai smalku tīklu,
Laivai baltu zēģelīti,
Iet laiviņa dziedādama,
Nāk līdaka dancodama.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

30808.

Līdaciņa velējās
Zaļas niedras galiņā;
Zīda kreklis, zelta vāle,
Sidrabiņa velētava.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

30809.

Līgo, laiviņa,
Ved mani malā!
Gan biju līgojse
Ūdeņa vidū.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30810.

Mans vīrīns jūrīnā,
Pieci menci laivīnā,
Pieci menci laivīnā,
Ik bērnīna mencis bij.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

30811.

Maza mana līgaviņa
Par visāmi sieviņām;
Balta mana zēģelīte
Par visāmi zēģelēm.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Man baltāka zēģelīte
Aiz visām laiviņām;
Man jaunāka līgaviņa
Aiz visām sieviņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30812.

Maza maza man laiviņa
Noplīsušu zēģelīti,
Nevarēju līdzi tikt
Ar citiem zvejniekiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30813.

Meties, jūra, kaudzītē,
Sedzies baltu villainīti!
Tik līdzenis mans celiņis
Kā notrīta galodiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30814.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kur tek Ventas kumeliņš:
Pret bangām stāvu leca,
Abējpus sviedri tek.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

30815.

Ne tā mana viena vaina,
Ka laiviņa netecēja:
Līgaviņas vaina bija,
Kam auž rupjas zēģelītes.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

30816.

Ne visiemi stūrmaņiemi
Ūdens ceļu izzināt:
Vīksnes celmi celiņā,
Ābeļ' ceļa maliņā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30817.

Neba dižas lietas dēļ
Lejnieks savas sievas kūla:
Kam nekūra uguntiņu
Jūras kāpas galiņā.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

- 212 -

30818.

Neba lielas lietas dēļ
Zvejnieks kūla līgaviņu:
Trīs raudiņas vien pietrūka,
Simtiņā(i) rēķinot.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

30819.

Neraudāja māmulīte,
Kad šūpuļa viere [=virve] trūka;
Tad raudāja māmulīte,
Kad laiviņas ierkle lūza.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

30820.

No rītiņa agri agri
Iztecēju kalniņā,
Redzu savu bāleliņu
Iŗot laivu maliņā.
315 [Jaunjelgavā], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

30821.

No Vāczemes uz Liepāju
Veda naudu par jūriņu,
Nebūt' ostu sasnieguši,
Nebūt' nauda Aizputē.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30822.

Nospārdās siļķu māte,
Laiviņā iekāpdama [nekāpdama];
Visi siļķu bērni raud
Pēc tās vecas māmuliņas.
216 [Ventspilī].

30823.

Palīdz, Dievs, palīdz, Laime,
Tam jaunam stūrmaņam
Še palaisti, tur piesieti
Rīgas salas galiņā!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30824.

Palīdzat man, māsiņas,
Tīklu mest Daugavā!
Vizēt viz Daugaviņa
Sīkajām raudiņām.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

30825.

Pasēdies, Vēja māte,
Sausas egles galiņā,
Kamēr mani bāleliņi
Pāri ies Daugavā!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Pūti, pūti, Vēja māte,
Saus' ozola galiņāi,
Kamēr mani bāleliņi
Pāriet strauju Daugaviņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

30826.

Pateic man, māmulīte,
Kuŗu dienu es piedzimu;
Es pateikšu zvejniekam,
Kur siļķītes nakti gul.
216 [Ventspilī].

30827.

Pavadīju bāleliņu
Par visām straumītēm;
Lai nu vada enkurnieki
Līdz pat salas galiņam.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30828.

Pļaujiet sienu, kam vajaga,
Man sieniņa nevajaga:
Mana ķēve jūriņā
Gul, galviņu atmetusi.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

30829.

Priecājties, ciema meitas,
Prieki nāca Kurzemē:
Dui laiviņas zelta nāca,
Trešā sīka sudrabiņa.
216 [Ventspilī].

30830.

Pūt augšā, dzen augšā,
Daugaviņ, sudrabiņu:
Lieli ciemi, daudz meitiņu,
Daudz sudraba valkātāju.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pūš, vējiņ, ziemalē,
Dzen sudrabu Kurzemē:
Kurzemē daudz bērniņ',
Sudrabit' lasentai.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

2. Šurpu, vējiņ', i pūtiet
Visu Rīgas sudrabiņu:
Še ir daudz(i) jaunu meitu,
Sudrabiņa nesējiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Tec, upīte, līču loču,
Met sudrabu maliņā:
Diņķos auga daiļas meitas,
Sudrabiņa valkātājas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 213 -

30831.

Pūt, vējiņ, sila malu,
Necel viļņu Daugavā:
Pilna laiva piesēduse
Manu baltu bāleliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Pasasēdi, Vēja māte,
Saus' ozola zariņā:
Pilna laiviņ' i piekāpa
Manu baltu bāleliņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

30832.

Pūt, vējiņi, kur pūzdamis,
Pūt vairāk ziemelēi:
Az jūriņas tēvs māmiņa,
Uz ūdeņa bāleniņis.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

30833.

Pūt, vējiņis, kur pūzdamis,
Pūt vairāk dienvidos,
Pārpūt manus bāleniņus
No Vāczemes Kurzemē!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

30834.

Reņģe reņģe, brēda
reņģe,
Man vēdera barotāj';
Lai sapuva lieli laši
Zilā jūras dibinā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30835.

Rīgas meitas gultu taisa,
Aicin' mani klātgulēt;
Es gulēšu jūriņā
Savā dēļu laiviņā.
Lai tek mana dēļu laiva
Simtu jūdzu naksniņā.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Krogus meita vietu taisa,
Aicin' mani klātgulēt.
Guli pati, krogus meita,
Es pie tevis negulēšu,
Es pie tevis negulēšu,
Tev ir melni paladziņi.
Es gulēšu jūriņā
Savā ošu laiviņā,
Savā ošu laiviņā
Apakš baltas zēģelītes.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30836.

Rīg's pil' gan bagat',
Nemielei bez naudiņ';
Paldies jūr's ūdentiņ',
Kas mielei bez naudiņ'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

30837.

Rītā agri, rītā agri
Uz ezeru ķīšu kaut;
Ja nāk vēzis, dod par ļipu,
Lai skrien elles dibenā!

1. Rītu rītu, mani bērni,
Menču kaut ezarā;
Ja nāk vēzis, sit par ļipu,
Lai skrien upes dubenā!
224 [Kabilē (Kld)].

30838.

Rītā tek trīs māsiņas
Gar jūrmali raudādamas,
Gar jūrmali raudādamas,
Meklē savu bāleliņu.
Atrod laivu, atrod irkles,
Bāleliņu neatrod.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30839.

Saka strauju kumeliņu, -
Ūdentiņš vēl straujāks;
Ūdentiņš izšūpoja
Dažas mātes auklējumu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30840.

Zaļa cūka jūŗā peld,
Zelta segli mugurā.
Es iesviedu zelta šautru,
Lai tā peld maliņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

30841.

Zaļa cūka jūrā peld,
Zelta sedli mugurā;
Tā nebija zaļa cūka,
Tas zvejnieka kumeliņš.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

30842.

Sausa koka laivu daru,
Tukšu laidu jūriņā;
Dievs dos miežu vasariņu,
Pāries pilna līgodama.
206 [Kuldīgas apriņķī].

- 214 -

1. Oša koka laivu daru,
Tukšu laidu jūriņā.
Dievs dos miežus, Dievs dos rudzus,
Raidīsim Vāczemē.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

30843.

Savu laiku laivinieki
Kumelīna nemieloj':
Ziemu tek kājīnām,
Vasar' dēļu laivīnā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30844.

Šam bij grūt', tam bij grūt',
Grūt' laiviņas stūrmaņam.
Tam bij grābt zelta naudu
Ar abām rociņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Straujas upes stūrmaņam
Par galviņu viļņi sita.
Tam bij jemti zelta naudu
Ar abām rociņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30845.

Šķērsu braucu par Daugavu,
Griežu leišu maliņā,
Ni bēdāju leišu kungu,
Ni to leišu stārastiņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

30846.

Šodien, puiši, nevilksim
Līdz galami zēģelītes:
Jūra nāca čaukstēdama,
Vēja māte svilpodama.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30847.

Šodien kunga laivu dar',
Rītu stūmu ūdenī,
Rīt jāiet Vāczemē
Visjaunam bāliņam.
- Ai lūdzami, šķīperīt,
Laiž laiviņu maliņā,
Lai man bija to redzēt,
Kuŗa meite gauži raud.
Kuŗa meite gauži raud,
Tā būs mana līgaviņa,
Tai es došu sav' rociņu,
Savas klētes atslēdziņu,
Savas klētes atslēdziņu,
Savu govju laidariņu.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

30848.

Šodien kungi laivu taisa,
Rītu iešu Vāczemēi.
Iesēdies laiviņāi,
Cepurīti vien pacēlu.
Te palika sīvi kungi,
Spoži bēri kumeliņi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

30849.

Šodien saule bāla tek
Aiz lielām žēlabām:
Vakar slīka oša laiva
Sudrabiņa zēģelēm.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Šodien saule tumša tek
Aiz lielām žēlabām:
Vakar slīka oša laiva
Ar deviņi bāleliņi.
121 [Gulbenē (Md)].

30850.

Šurpu turpu vērstījosi
Ar laiviņu jūriņā,
To naudiņu meklēdamis,
Ko kungam samaksāt.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

30851.

Sen dzierdēju, nu redzēju,
Kā zvejnieki mencus kaun:
Dui baltām nūjiņām
Sit pa gālu, met laivāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30852.

Siļķīte dziedāja
Jūrītē,
Lejnieka dēliņu
Gaidīdama.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30853.

Siļķītei div' meitiņas,
Staigā gurnus grozīdamas;
Pretim nāca meņču dēli,
Cepurītes cilādami.
216 [Ventspilī].

1. Siļķītei dui meitiņas,
Tek, gorniņus grozīdamas;
Menciņām dui dēliņi,
Iet, cekulus cilādami.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 215 -

30854.

Siļķītei tīklu audu
No smalkā linu šķiedra;
Mencīšam, brammaņam,
Dzelzēm ūdus kaldināju.
216 [Ventspilī].

30855.

Sirmi zirgi jūrā peld,
Zelta segli mugurā;
Staigā paši staļļa puiši,
Zelta pieši kājiņās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30856.

Zirņa zieda laiviņ' taisu,
Auzu skaru zēģelīti;
Tā bij viegla jūriņā
Pret vilnīti vizenāt.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

30857.

Steidzies, māte, jūrmalā,
Tava dēla laiva nāk;
Vai tu pate nepazini
Savu austu zēģelīšu?
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30858.

Strauja tek Daugaviņa,
Strauja dienu, strauja nakti.
Kā tā strauja netecēs -
Ūdens plūdi virsū nāk.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

30859.

Strūdzenieki strūdzenieki
Mani balti bāleliņi;
Visiem siksnas par pleciem,
Visi strūgu vilcējiņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Irklenieki, laivinieki
Visi mani bāleliņi,
Visiem irkles par pleciem,
Visi laivu īrējiņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

30860.

Stūrmanītis gudris vīrs,
Tas sēž laivas galiņā;
Kur vējiņš laivu pūta,
Tur pagrieza zēģelīti.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30861.

Sudobruotā laivā s'ēžu,
Zalta ērkla rūc'eņā,
Ceļu ērklu, azars vīz,
Īt laiv'eņa l'eiguodama.
435 [Latgalē].

30862.

Zvejnieciņa līgaviņa
Pusmiedziņa vien gulēja:
Jūŗa prasa smalku tīklu,
Laiva baltu zēģelīšu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30863.

Zvejojs ir zvejnieciņš,
Div' raudiņas laiviņā:
Ko tur ēda, ko tur dzēra,
Ko pārdeva naudiņā?
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

30864.

Tālu tālu es redzēju
Zēģelīti līgojam;
Mana austa zēģelīte,
Mans brālītis līgotājs.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30865.

Tais', tētiņ, oša laivu,
Aud, māmiņ, zēģelīti:
Es lidošu jūriņā
Bangu mātes klēpītī.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30866.

Taisi, tēvis, oša laivu,
Aud, māmiņ, zēģelīti;
Brauc, bāliņ, laimes vest
No svešām zemītēm!
376 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30867.

Taisu, taisu ābels laivu,
Abi gali apzeltīti;
Lieku baltu zēģelīti,
Braucu pāri jūriņai.
Zēģelīti izpuškoju
Jūras puķu ziediņiem.
Necik tālu neaizbrauču,
Vāczemē atspīdēja.
Priekšā tek no Vāczemes
Dižan' skaistas dzeltānītes.
Ai Vāczemes dzeltānītes,
Tīk ar mani līdzi nākt?
Bij maniem bāliņiem
Dūkanbēri kumeliņi,
Dūkanbēri kumeliņi,
Smalki malta rudzu maize.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 216 -

30868.

Tēvs dēlam laivu taisa
No osīša dēlīšiem.
Oša laiva viegla laiva,
Tā negrima dibinā,
Tā aizgāja pa jūriņu
Spīdēdama, vizēdama,
Spīdēdama, vizēdama,
Burbulīšus mētādama.
1311 [Apē (Vlk)].

30869.

Tēvs dēlam laivu taisa
No ozola dēlīšiem;
Māte auda zēģelīšus
No sudraba šņorītēm.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

30870.

Tēvs dēlam naudu deva,
Lai nopirka kumeliņu.
Dēls nepirka kumeliņu,
Dēls nopirka oša laivu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

30871.

Tēvs man taisa oša laivu,
Līkus kokus ēvelē;
Māte auda zēģelīti,
Linu šķiesnas lasīdama.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Tēvīns mana laivu taisa
Šķība koka, greiza koka;
Māte auda zēģelīti,
Pa šķiedrīni lasīdama.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

30872.

Tēvs man taisa oša laivu,
Līkus kokus ēvelēja;
Māte auda zēģelīti,
Linu šķiedrus lasīdama.
Teci, mana oša laiva,
Simtu jūdžu dieniņā,
Simtu jūdžu dieniņā,
Divi simti naksniņā!
46 [Carnikavā (Rg)].

30873.

Tēvis tēvis, dar' man laivu,
Aud, māmiņa, zēģelīti,
Lai es eimu jūriņā
Ar ziemeli spēlēties!
Ziemeļam baltas putas,
Man baltāka zēģelīte.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es aizgāju jūriņā
Ar ziemeli bauroties;
Ziemelim baltas putas,
Man bij baltas zēģelītes.
216 [Ventspilī].

2. Tēviņš man laivu dara
Šķība greiza oša koka;
Māte auda zēģelītes,
Baltus linus lasīdama.
Nu es iešu jūriņā
Ar ziemeli dauzīties;
Ziemeļam baltas putas,
Man jo baltas zēģelītes.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30874.

Tēvis tēvis, dar' man laivu,
Aud, māmiņa, zēģelītes,
Lai es varu tur aiziet,
Kur tie mani bāleliņi!
18 (Kliģenē).

30875.

Tēvis tēvis, tais' man laivu,
Aud, māmiņa, zēģelītes,
Lai es braucu jūriņā
Ziemeļ' meitas lūkoties!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30876.

Tek laiviņa līgodama
Pret arāja meitiņām;
Arājam skaistas meitas,
Zēģelīšu audējiņas.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

30877.

Tec, laiviņ(a), dej, laiviņ(a),
Ne jūrā celmi aug(a);
Līdumā celmi aug,
Tur arāji arklus lauž.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30878.

Tec, laiviņa, skaldi jūru,
Rīgāi mastu lūkoties!
Tu lūkoji masta koku,
Es zēģeļu audējiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 217 -

30879.

Teci, mana dēļu laiva,
Simtu jūdzu dieniņā!
Pie Rīdziņas apgulos,
Jelgavā pamodos.
Rīgu ņēmu saujiņā,
Jelgaviņu padusē,
Liepājiņu, smuku pilīt',
Aiz cepuri aizbāzos.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

30880.

Teci, mana oša laiva,
Simtu jūdžu dieniņā!
Es tev došu roņu taukus,
Smalku linu zēģelīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30881.

Teci, mana oša laiva,
Simtu jūdžu dieniņā,
Simtu jūdžu dieniņā,
Divi simti naksniņā!
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Teci, mana oša laiva,
Trīs simts jūdžu tāļumā:
Divi simti dieniņā,
Trešo simtu naksniņā.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30882.

Teci, teci, Daugaviņa,
Sarkanām burdiņām;
Es brāliņa noraudāju
Sarkanām asarām.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

30883.

Trīs gad's laivu kaldināju
Daugaviņas maliņā;
Kad iekāpu laiviņā,
Vāczemē nolīgoju.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

30884.

Tu irbīte(?) zeltspārnīte,
Tu gul' jūras dibinā,
Tu gul' jūras dibinā,
Es ozolu laiviņā.
Es laidīšu zelta āķi
Līdz taviemi spārniņiem,
Līdz taviemi spārniņiem,
Līdz spārniņu galiņiem.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

30885.

Tu siļķīt sīkzivtiņ,
Tu man maiz' arejiņ';
Tu plekstiņ platspārniņ,
Tu man naud's kalejiņ'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

1. Tu menciņu zeltspārnīti,
Mans krekliņu audējiņis;
Siļķīt', sīka zivitiņa,
Mans maizītes gabaliņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30886.

Tumsa nakts zvejniekam, -
Balta nauda maciņā;
Karsta saule arājam, -
Rudzu guba tīrumā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30887.

Tumša nakte zvejniekam, -
Zelts vizēja laiviņāi;
Melnas kājas arājam, -
Balts biķeris rociņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30888.

Ūdens ceļu iesākdams,
Dievam devu dvēselīti:
Nei zariņa nosaķēru,
Nei pasaucu māmuliņas.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

1. Uz ūdeņa laizdamies,
Atdod' roku māmiņai.
Dieviņš zina, vai atiešu:
Strauja tek Daugaviņa,
Ne zariņš noķeŗams,
Ne māmiņa pasaucama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Uz ūdeņa laizdamies,
Saujā nešu dvēselīti:
Ne kociņa nesaķēru,
Ne māmiņas nepasauču.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

3. Uz ūdens uziedams,
Dievam devu dvēselīti:
Ni kociņa, ko pieķert,
Ni māmiņas, ko pasaukt.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

30889.

Ūdentiņis straujtecītis
Lielu darbu darītājs:
Māsai ziedu nesējiņis,
Bāliņam sudrabiņa.
121 [Gulbenē (Md)].

- 218 -

30890.

Upes māte, Jūŗas māte,
Sargi manus bāleliņus!
Vēju māte, cilā viegļi
Baltajos zēģelīšus!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30891.

Uz jūriņu zvejot braucu
Ar ozola kumeliņu;
Priekšāi banga, pakaļāi,
Vidū manis augumiņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30892.

Uz ūdeņa laizdamies,
Apīņotu alu dzēru,
Lai iet mana dvēselīte
Kā apīņa galvenīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

308921.

Uz ūdeņa uziedamis,
Dievam devu dvēselīti;
Uz ūdeņa dvēselīte
Kā putniņš zariņā.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

30893.

Uz ūdens uziedams,
Mirstamo kreklu vilku:
Te miršana, dzīvošana
Man apakš kājiņām.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

30894.

Vakar gāja div' bāliņi
Jūriņā tīklu mest.
Šodien tek brāļu māsa
Gar jūrmalu raudādama,
Gar jūrmalu raudādama,
Bāleliņu meklēdama.
Tecēdama uztecēja
Trīs zvejniekus zvejojam.
- Vai jūs, jūŗas zvejnieciņi,
Redzējāt brāļus manus?
- Ai tu ciema zeltenīte,
Kādi tavi bāleliņi?
- Lieli gaŗi, skaisti vīri
Dzelteniem matiņiem,
Dzelteniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
- Ai tu ciema zeltenīte,
Tie gul jūŗas dibinā,
Smiltis viņu vaigus grauza,
Ūdens matus plivināja.
- Ai jūs jūŗas zvejnieciņi,
Izvelciet maliņā!
- Ai tu ciema zeltenīte,
Kādu algu mums solīsi?
- Vienam došu slēšu kreklu,
Otram zīžu nēzdodziņu;
Trešajam, jaunākam,
Tam es došu sav' rociņu,
Tam es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzeniņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es redzēju jūriņā
Trīs zvejniekus zvejojam,
Zīda tīklis, zelta laiva,
Sudrabiņa zēģelītes.
Zvejnieciņi, bāleliņi,
Redzējāti man' bāliņu?
- Ai godīga mātes meita,
Kāds bij tavis bāleliņš?
- Skaists puisītis, baltu vaigu,
Dzeltāniemi matiņiem.
- Ai godīga mātes meita,
Tas guļ jūras dibenā;
Smiltis viņa vaigus grauza,
Ūdens matus plivināja.
Zvejnieciņi, bāleliņi,
Velciet viņu maliņā!
- Ai godīga mātes meita,
Ko maksāsi par vilkumu?
- Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīda nēzdodziņu,
Trešam, visujaunākam,
Pate sevi padodos,
Pate sevi padodos
Par zēģeļu mazgātāju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Migla migla, liela rasa,
Mūs' bāliņi pieguļā.
Sūta mani māmulīte:
Ej, meitiņa, lūkoties,
Ej, meitiņa, lūkoties,
Vai ir visi bāleliņi,
Vai ir visi bāleliņi,
Vai ir visi kumeliņi.
Iraid visi, iraid visi,
Pastarīša vien nevaid.
Pastarītis aiztecēja
Gar upmali dziedādams,
Gar upmali dziedādams,
Ievas ziedus braucīdams.
Ievas ziedu sniedzoties,
Iekrīt pats upītē.
Upe viņu nepanesa,
Iesit viļņi Daugavā.
Daugaviņa nepanesa,
Iesit viļņi jūriņā.
Teku, teku raudādama,
Bāleliņa meklēdama.
Tecēdama uztecēju
Vienu lielu, augstu kalnu.
Es uzkāpu kalniņā
Pašā kalna galiņā,
Es redzēju visu jūru,
Visus jūras zvejnieciņus.
Ieraudzīju jūriņā
Trīs zvejniekus laiviņā,
Zelta laiva, zīžu tīkli,
Sudraboti aiŗu gali.
Dievs palīdzi, zvejnieciņi,
Redzējiet man' bāliņu?
- Ai godīga mātes meita,
Kāds bij tavis bāleliņš?
- Smuks puisītis, sarkanbaltis,
Dzelteniemi matiņiem.
- Vai godīga mātes meita,
Tāds guļ jūras dibenā.
- Vai godīgi zvejnieciņi,
Velciet viņu maliņā!
- Ai godīga mātes meita,
Ko maksāsi par vilkumu?
- Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīžu nēzdodziņu;
Tam trešam nav ko dot,
Tam es pate piederēšu, -
Ne vienam, ne otram,
Tik pašam stūrmanim.
Stūrmanītis gudris vīrs,
Tas mācēja laivu griezt,
Tas mācēja laivu griezt,
Pret ziemeli saturēt,
Pret ziemeli saturēt,
Pretim manu bāleliņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 219 -

3. Timsiņā, vakarā
Skaitu savus bāleliņus:
Še ir pieci, otri pieci,
Pastarīša vien nevaid.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30895.

Vakar kungi laivu dara,
Šodien laida ūdenī;
Tur aizgāja man' bāliņi,
Kā baloži dūdodami.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Šodien kungi laivas taisa,
Rīt laidīs jūriņā;
Aizies mūsu bāleliņi,
Kā gulbīši dūdodami.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

30896.

Vakar slīke Daugavā
Divi skaisti tēva dēli;
Šodien gauži nozvanīja
Divi dārgas dvēselītes.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

30897.

Vakar slīka jūrā laiva
Ar jauniem(i) puisēniem;
Zvan' Rīgā, Jelgavā
Par jaunām dvēselēm.
Daža māte dēla raud,
Daža māsa bāleliņa,
Daža laba mātes meita
Noraud sava arājiņa.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

30898.

Vakarā iesēdos
Ozoliņa laiviņā;
Rīgā man gaisma ausa,
Vāczemē saule lēca.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vakarā iesēdos
Ozoliņa laiviņā;
Rīgā man gaiļi dzied,
Vāczemē saule lēca.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30899.

Viegli tek man laiviņa,
Caunu ādu pielādēta;
Pretim nāca Rīgas kungi,
Siekiem naudu mērīdami.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

- 220 -

30900.

Vējiņš pūta, niedres kauca
Ezeriņa maliņā;
Māmuliņa gauži raud,
Šķiet dēliņu gavilam.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

30901.

Ventenieka māmuliņ,
Tavu drošu lolojumu:
Vilnīts laivu lecināja,
Vēl tas droši gavilē.
206 [Kuldīgas apriņķī].

30902.

Vīrs būdamis, bālelinis,
Neņem leišus laiviņā;
Ņem arāju, skaidru vīru,
Kas mācēja zēģelēt!
190 [Kuldīā].

30903.

Visu nakti gaiļi dzied,
Nevar gaismas sagaidīt;
Dzied ezera gaigaliņa,
Nāk gaismiņa līgodama.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dziedi, dziedi, tu gailīti,
Nebūs gaisma dažu dien';
Dziedās jūras gaigaliņas,
Nāks gaismiņa zvērodama.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

2. Visapkārt gaiļi dzied,
Nevar gaismas sagaidīt;
Dziedās kaŗa(?) gaigalīte,
Nāks gaismiņa mirdzēdama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30904.

Caura caura man laiviņa,
Noplīsuse zēģelīte.
Kaldi, tēvs, man laiviņu,
Aud, māmiņa, zēģelīti!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30905.

Cūka brida pār upīti,
Naudas kule mugurā;
Būt' tā cūka nebridusi,
Nebūt' naudas šai zemē.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Balt' aitiņa jūru brida
Sidrabiņa radziņiem;
Būt' tā jūru nebridusi,
Nebūt' naudas Vidzemē.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

30906.

Cūka peld pa Daugavu
Naudas somu mugurā;
Būt' cūciņa noslīkusi,
Nebūt' naudas Kurzemē.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)], 215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

30907.

Cūka peld par Daugavu,
Naudas kule mugurā;
Kad tā cūka pārpeldēs,
Tad būs nauda šai zemē.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Balts buciņš jūrā peld
Zeltītiem radziņiem.
Dievs dod viņam izpeldēt,
Tad būs nauda šai zemē. -
Līdz buciņš maliņā,
Nogrimst jūras dibinā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Sirma cūka jūru brida,
Naudas kule mugurā;
Kur cūciņa pasagrieza,
Naudas bija diezincik.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30908.

Cūka peld par Daugavu,
Naudas kule mugurā.
Nāc, cūciņa, maliņā,
Būs naudiņa Kurzemē!
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Zaļa cūka jūrā peld,
Zelta sedli mugurā;
Jauni puiši Dievu lūdza,
Lai tā peld maliņā.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

52047.

Voi Dīveņ, voi Laimeņ,
Keida maņ dzeivuošona:
Uz pūreņa lyni auga,
Uz azara kuopusteņi.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 221 -

52048.

Ai Durbites asarīti,
Dod man vienu grunduliņu!
To vārīja mana saime
Trīs dieniņas launagā.
48 [Bērzaunes Md].

52049.

Vai Dīveņ, kū dareišu
Niu bez sova aruojeņa?
Ni varēju laivu dzeit,
Ni rūceņis kustynuot;
Reit varēšu laivu dzeit,
Reit rūceņis kustynuot.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52050.

Vai Dieviņ, redzi mani
Uz ūdeņa līgojot!
Ne zālīte ko paķert,
Ne māmiņa ko pasaukt.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

52051.

Ai kājiņas, ai kājiņas,
Nu pa ceļu, nu pa ceļu!
Jūs jau pašas gan zināti,
Ka pa ceļu jums jāteki.
Nu dziedāja ciema gaiļi,
Nu ezera gaigaliņi.
605 [Skolas].

52052.

Ai mīļā Jūŗas māte,
Kam tu mani bēdināji?
Kam tu ņēmi man' dēliņu,
Manu maizes devējiņu?
79 [Daudzeses Jk].

52053.

Ai Pīteri, laivinīks,
Kod tu byusi saiminīks?
Ai Edvarti, saiminīks,
Kod tu byusi laivinīks?
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52054.

Aiz ko mūsu laivenieki
Augstu vilka zēģelītes?
Kā varēja tālu braukt,
Svešas zemes raudzīties.
119 [Gaujienas Vlk].

52055.

Dūd, māmeņa, kam dūdama,
Nadūd maņi zveinīkam!
Zveinīks laivu kustynuoja,
Maņi gauži ryudynuoja.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52056.

Ej, plostiņ, līgādams,
Nava celmu Daugavā!
Ej, māsiņa, pa celiņu,
Nava tautu celiņā!
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

52057.

Es izbridu jūŗu cauri
Ar ozola kumeliņu;
Priekšā bauda(?), pakaļā,
Vidū vīra augumiņš.
74 [Cīravas Azp].

1. Es pārbrauču par Daugavu
Ar tērauda kumeliņ';
Priekšā uguns, pakaļā,
Vidū manis augumiņš.
605 [Skolas].

52058.

Es ozolu laivu taisu,
Ar ko braukti ciemoties:
Gaŗas airas, plata stūre,
Vajag stipru airētāju.
605 [Skolas].

52059.

Es pazinu laivenieku,
Kuŗam laiska līgaviņa;
Kuŗam laiska līgaviņa,
Tam bij melna zēģelīte.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

52060.

Es pārkāpu Daugaviņu
(Ar) ozola šķembelīt(i).
Ej, ozola šķembelīte,
Tāda vīra nedabūsi!
449 [Ungurmuižas D].

52061.

Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā;
Es redzēju jūriņā;
Zelta stelles līgojot.
Sit, vilnīti, maliņā,
Še būs daiļa audējiņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

52062.

Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā.
Ieraudzīju jūriņā
Trīs zvejniekus zvejojam:
Oša laiva, zīda tīkls,
Pazeltītas zēģelītes.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

- 222 -

52063.

Es redzēju jūriņā
Trīs zvejniekus zvejojam:
Vienam bija zīda tīklis,
Otram zelta zēģelīt';
Tam pašam stūrmaņam
Zelta zvaigzne atspīdēja.
127 [Grostonas Md].

52064.

Ezeriņ, Kapinīt,
Dūd maņ zyvu pazvejuot!
Reitu kaušu sivēniņu,
Laizšu zornas azarā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

52065.

Gauži raud tēvs māmiņa,
Man kāpot laiviņā:
Dziļš ūdens, plata laiva,
Maģis mans augumiņš.
373 [Sarkaņu Md].

52066.

Gudri eudri, gudri babri,
Gudri muni bruoleliņi;
Gudri muni bruoleliņi,
Eudru, babru dzinējiņi.
466 [Vārkavas D].

52067.

Igaunīši zemi, resni,
Tā kā zemes stampātāji;
Latvieši tievi, gaŗi,
Tie varēja jūŗā brist.
279 [Naukšēnu Vlm].

52068.

Izmākušas tās meitiņas,
Kas Ventiņas maliņā:
Izmākušas laivu griezt,
Smalku linu audeklīt'.
Pret vējiņu, pret viļņiem,
Pretim savu ienaidnieku.
200 [Kuldīgas Kld].

52069.

Jau sauleite aizalaide
Aiz dziļuo ezereņa,
Saskaņāja zalta ierkļi,
Laiveņī samatami.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

52070.

Jūra kauc, jūra kauc,
Māte raud, māte raud.
Jūra kauc, viļņu sauc,
Māte sava auklējuma.
24 [Asares Il].

52071.

Jūriņ' prasa smalku tīklu,
Laiviņ' baltu zēģelīt'.
Uzvelk baltu zēģelīt',
Iet laiviņa līgodam';
Iet laiviņa līgodam'
Līdz tām prūšu robežām.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

52072.

Kas tur nāca pa jūriņu,
Kas tās niedras kustināja?
Oša laiva lēni nāca,
Zelta niedras kustināja.
383 [Sērenes Jk].

52073.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņas kuģes galiņā?
Stūrmanīša līgaviņa,
Tā tur spīd, tā tur viz.
Zelta naudu rēķenāja,
Vaska sveces dedzenāja.
90 [Drustu C].

52074.

Kā, bāliņi, darīsim,
Laiviņā sēdēdami?
Pīpēsim tabaciņu,
Dzersim jūŗas ūdentiņu!
378 [Seces Jk].

52075.

Kuo, putneņ, tu atskrēji
Icik vēli vokorā?
Muoseņai ziņi atnešu:
Buoleņš jyuras maleņā.
174 [Kārsavas Ldz].

52076.

Kupla liepa uzaugusi
Manā laivas valgumā.
Kad notrūka masta virve,
Iet pie liepas lūku plēst.
355 [Rucavas Lp].

- 223 -

52077.

Kur tie lieli augsti kalni,
Tur tā strauja Daugaviņa.
Ej, plostiņ, līgodams,
Nebij celmu Daugavā.
560 [Rīga ].

52078.

Ķegumam, nabagam,
Sviedu malkas pagalīti:
Še, ķegum, tava tiesa,
Neņem mana augumiņa.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

52079.

Lai gulēšu, kur gulēšu,
Es pie meitām negulēšu;
Es gulēšu jūŗiņā,
Baltā ziedu laiviņā.
378 [Seces Jk].

52080.

Laivinieka meita biju,
Laivā gulēj' dienvidiņ';
Niedrā kāru vaiņadziņu,
No niedrītes ziedi bira.
141 [Ivandes Kld].

1. Laivinīka mjaita beju,
Laivā gulu dīnavydu;
Pi smildzeņis laivu sjāju,
Nīdŗā kuoru vainaceņu.
236 [Līvānu D].

52081.

Laivenieka meita biju,
Laivā turu launadziņu;
Laivā turu launadziņu,
Niedrās kāru vaiņadziņu.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

52082.

Laivinieki, bāleliņi,
Ņemiet mani laiviņā,
Es mācēju smalki vērpt,
Balti austi zēģelītes.
383 [Sērenes Jk].

52083.

Laivinieku dēliņiem
Noplīsuši zābaciņ';
Mums, nabaga puisēniem,
Spīdēt spīd zābaciņ'.
398 [Skrundas Kld].

52084.

Līgo laiviņa
Ūdeņa malā,
Trīs naktis negulēj'
Ūdeņa vidū.
94 [Dunikas Lp].

52085.

Līgo, laivīna,
Ved mani malā!
Trīs nakšu negulēšu
Ūdeņa malā.
355 [Rucavas Lp].

52086.

Man tētiņis laiviņ' taisa,
Līkus kokus ēvelēja.
Šaura šaura man laiviņa,
Noplīsusi zēģelīte.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

52087.

Moza moza man laiviņa,
Nūpleisuse zēgeleite;
Tāvs man taisa jaunu laivu,
Muote aude zēgelīti.
494 [Viļānu Rz].

52088.

Muoseņaji laivu taisu
Nu smolkim dēleišim;
Muote audja zeigeleiti
Nu lineņu šķīzneņom.
143 [Jāsmuižas D].

52089.

Mūkat, vēži, maliņā,
Nu nāk vēžu ķērējiņi;
Nu nāk vēžu ķērējiņi
Rakstītām kulītēm.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52090.

Nāc, menciņ, tai laivā,
Kur dzird mani lelojam;
Es tev došu kumosiņu
Zīda diega galiņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52091.

Neba lielas vainas dēļ
Lejnieks savu sievu kūla:
Tīklam acis pārrāvusi,
Siļķei galvu norāvusi.
355 [Rucavas Lp].

1. Neba dižas vainas dēļ
Lejnieks savu sievu kūla:
Siļķei galvu nosūkusi,
Tīklam aci izrāvusi.
94 [Dunikas Lp], 355 [Rucavas Lp].

- 224 -

2. Neba dižas vainas dēļ
Lejnieks savu sievu kūla:
Siļķei galvu nolauzusi
Kāliņām skatīdama.#282.

52092.

Nebūt' manis vainadziņis
Zvejnieciņa rociņāsi;
Kam ganīte nedzinuse
Ezeriņa maliņā.
241 [Lubānas Md].

52093.

Neviens mani nedzirdēja,
Kad jūriņā gavilēja;
Jūras putas gan dzirdēja,
Silā sīki priedulēni.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

52094.

Palīdziet man māsiņas,Tīklu mest Daugavai!
Vizet viz Daugaviņa
Sīkajām raudītēm.
224 [Lielvārdes Rg].

52095.

Pasasauču: Jēzus Kristus,
Laiviņā sāzdamīs.
Vai Dīveņ, dziļš iudins,
Duorga muna dveseleite!
326 [Preiļu D].

52096.

Pirciet laivu, bāleliņi,
Aud, māmiņa, zēģelīt'!
Kam jūs mani iedevuši
Aiz ūdeņa tautiņās?
211 [Ļaudonas Md].

52097.

Pyut, vējeņ, ryuc, vējeņ,
Stuojīs laiku vokorā!
Muns buoleņš aiz jyureņis
Vakarēju guojumeņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

52098.

Raudiņas man prasīja:
Ko darīja muižu meitas?
Smalki vērpa baltus linus,
No kā raudām valgus taisīt.
15 [Alūksnes Vlk].

52099.

Smagi smagi jūŗa krāc
Miglainā rītiņā;
Žēli, žēli noraudāja
Mana jauna līgaviņa.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52100.

Sveic, māsiņa, dod rociņu,
Ir veseli bāleliņi;
Ir veseli, neveseli,
Vakar kāpa Daugavā.
241 [Lubānas Md].

52101.

Šam znotiņi, tam znotiņi,
Man znotiņu te nevaid;
Mani znoti jūrmalē
Gaŗajos kažokos.
241 [Lubānas Md].

52102.

Tec, laiviņa, skaldi jūŗu,
Rīgai mastu lūkoties;
Rīgai auga masta koki,
Zēģelīšu audējiņi;
Tei nav tāda masta koka,
Ne zēģeļu audējiņu.
74 [Cīravas Azp].

52103.

Tie bagāti bāleliņi,
Kas ūdeņa maliņā:
No līdakas namu dara,
No asaŗa istabiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52104.

Trīs svecītes jūŗā dega,
Visas vienu gaišumiņu;
Tā puisīša nauda dega,
Kas noslīka jūriņā.
369 [Saldus Kld].

52105.

Uz ūdeņa laizdamies,
Dievam devu dvēselīti;
Vai atiešu, neatiešu,
Strauja tek Daugaviņa.
241 [Lubānas Md].

52106.

Uz ūdeņa uziedama,
Dievam devu dvēselīti;
Vald', Dieviņ, bargus vējus,
Glāb laiviņu, dvēselīti!
350 [Ropažu Rg].

52107.

Uz ūdeņa laizdamies
Diegā kāru dvēselīt(i).
Ni pie zara nostvēru [nesatvēru?],
Ni pasaucu māmuliņu.
449 [Ungurmuižas D].

- 225 -

1. Kur tie lielie augstie kalni,
Tur tā strauja Daugaviņa.
Ne zariņa pieķerties,
Ne māmiņas pasaukties.
192 [Kosas C].

52108.

Vakar gāja div bāliņi
Gar jūriņu dziedādami;
Šodien viena zeltenīte
Pakaļ gāja raudādama.
605 [Skolas].

52109.

Vakar kungi laivu cirta,
Šodien cēla ūdenī,
Es iekāpu laiviņā,
Pašā laivas galiņā.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

52110.

Vakar kungi laivu taisij',
Šodien grūda Daugavā;
Aiziet mani bāleliņi
Kā gulbīši dūdodam'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52111.

Visi menca bērni brēca,
Kad makšķeres kaldināja.
Nebrēcati, menca bērni,
Neies viens zvejnieciņis.
355 [Rucavas Lp].

2. Vastlāvji - zvejas svētki

30909.

Dzeŗam, brāļi, šodieniņ
Ar ozola kanniņām!
Ieš' vasaru Jelgavā,
Pirkš' sudraba biķerīti.
40-1 [Bigauņc.].

30910.

Dod dodama, Jūras māte,
Nekavē zvejnieciņu:
Zvejniekam gaŗa diena,
Uz ūdeņa līgojot.
40-1 [Bigauņc.].

1. Vēja māte, Jūras māte,
Kur jūs laiku pavadiet?
Zvejniekam gaŗa diena,
Uz ūdeņa līgojot.
40-1 [Bigauņc.].

30911.

Es redzēju Jūras māti
Siekiem dingas mērojot.
Es tev lūdzu, Jūras māte,
Dod man sieka padibeni!
40-1 [Bigauņc.].

1. Es redzēju Jūras māti
Siekiem naudas mērojam,
Siekiem naudas mērojam,
Pūriem vecu dālderīšu.
Es tev lūdzu, Jūras māte,
Dod man kādu riekužiņu!
40-1 [Bigauņc.].

30912.

Es redzēju jūriņā
Zelta krustu līgojot.
Kad to vilka maliņā,
Tad tas grima dibinā.
40-1 [Bigauņc.].

30913.

Es redzēju jūriņā
Zelta krustu līgojot;
Ne tas grima dibenā,
Ne ar nāca maliņā.
40-1 [Lapmežc.].

30914.

Es redzēju jūriņā
Uz akmeņa uguntiņu;
Tur žāvēja Jūras māte
Savu zeltu, sudrabiņu.
40-1 [Bigauņc.].

1. Kas uzkūra uguntiņu
Uz pelēku akmentiņu?
Jūras māte, žāvēdama
Savu zeltu, sudrabiņu.
40-1 [Bigauņc.].

30915.

Jūrā eimu, jūrā teku,
Jūrā mani daudz vajaga:
Jūrā mani mieži rudzi,
Jūrā bēri kumeliņi.
40-1 [Bigauņc.].

- 226 -

30916.

Jūrā gāju, jūrā bridu,
Jūrā manim daudz vajag:
Vajag miežu, vajag rudzu,
Vajag sīka sudrabiņa.
40-1 [Lapmežc.].

30917.

Jūras māte man vaicāja,
Ko dar' mani zvejnieciņi.
Tīklus auda, aiŗus drāza,
Kalniņā sēdēdami.
40-1 [Bigauņc.].

30918.

Jūrmalā skaista liepa
Deviņiem žuburiem;
Kam pietrūka zveju virves,
Tas tur kailes darināja.
Simtu gadu tās kailītes
No liepiņas darinātas.
40-1 [Kaugurc.].

1. Viena liepa jūrmalā,
Tā pieder zvejniekam;
Cik pietrūka vadus virves,
Tik tecēja lūku plēst.
40-1 [Bigauņc.].

30919.

Kā bij man jūrā iet
Ar to sviķa sakārnīti?
Kā bij man svārkus šūt
No tā ledus gabaliņa?
40-1 [Lapmežc.].

30920.

Kam, mamiņa, gauži raudi,
Jūrā dēlu sūtīdama?
To māmiņa gan zināja, -
Nava zara pieķērties.
40-1 [Bigauņc.].

30921.

Klusiet, jauni, klusiet, veci,
Dievs ienāca istabā,
Dievs ienāca istabāi,
Vaicā maizes saimenieku.
Tas ir maizes saimenieks,
Kas sēž galda galiņā,
Kas sēž galda galiņā,
Balts krekliņis mugurā.
40-1 [Bigauņc.].

30922.

Ko darām, zvejnieciņi,
Kopiņā sanākuši?
Darām vienu zvīņu pili
Jūras kāpas maliņā.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)].

30923.

Kur, vilciņi, čunčināji,
Kaula pieši kājiņā?
- Gar jūrmalu čunčināju
Zvejniekam lomu spriest.
40-1 [Kaugurc.].

30924.

Kur, vilciņi, čunčināji,
Kaula pieši kājiņās?
- Uz jūrmali čunčināju
Zvejnieciņus apraudzīt,
Kādi bija lences vīri,
Kādi kārbas vilcējiņi;
Vai tie jēdza zeltu smelt,
Kad tas nāca maliņā.
40-1 [Bigauņc.].

1. Kur, vilciņi, čunčināji,
Kaulu pieši kājiņās?
- Teku, teku gar jūrmalu
Zvejnieciņus apraudzīt,
Kādi bija lences vīri,
Kādi karbas īrējiņi.
Pašam jūras šķeperim
Caur cepuri mati aug.
40-1 [Bigauņc.].

30925.

Labāk vecu laivu vilku,
Nekā kūtru kumeliņu:
Laiviņ' tek simtam jūdzu,
Kamēr kumeļš auzas ēd.
40-1 [Bigauņc.].

30926.

Lai pūš vējš, kur pūzdams,
Kad nepūš vežģerīts:
Vežģers pūta caur lodziņu
Dzedraināi būdiņā.
40-1 [Bigauņc.].

- 227 -

30927.

Laiva laiva, aiŗi aiŗi,
Tie bij mani bāleliņi;
Laiviņ' lēca augstus viļņus,
Aiŗi vilka maliņā.
40-1 [Bigauņc.].

30928.

Man bij tādis kumeliņis
Kā ūdeņa burbulītis:
Kad es kāpu mugurāi,
Visa zeme līgojās.
40-1 [Bigauņc.].

30929.

Melna cūka jūru brida,
Dengas kule mugurā.
Es noņēmu dengas kuli,
Melna cūka pakaļ skrej,
Melna cūka pakaļ skrej,
Baltus zobus sprausļodama.
40-1 [Kaugurc.].

30930.

Melna cūku jūru brida,
Dingas kule mugurā;
Būt' tā cūka noslīkuse,
Nebūt' dingas šai zemē.
40 [Bigauņc.].

30931.

Melni vērši, balti ragi,
Gar jūrmali niedres ēd.
Tie nebija melni vērši,
Tie Dieviņa kumeliņi;
Tie nebija balti ragi,
Tie sudraba iemauktiņi.
40-1 [Lapmežc.].

30932.

Mūs' pašam stūrmanim
Sešas laivas sedumā.
Dod, Dieviņ, to dieniņu,
Pilnas vest maliņā!
40-1 [Bigauņc.].

30933.

Mūsu paša stūrmanim
Vasku cimdi nodiluši,
Vasku cimdi nodiluši,
Zveja naudu skaitījot.
40-1 [Kaugurc.].

30934.

Neviens mani nedzirdēja,
Kad jūrā gavilēju;
Jūras kāpas, tās dzirdēja,
Silā sīki priedulēni.
40-1 [Bigauņc.].

30935.

Pūt, vējiņ, lēni lēni,
Nemet vilni laiviņā:
Man laiviņa nolādēta
Līdz malām sudrabiņ' [= zivīm].
40-1 [Bigauņc.].

30936.

Pūt, vējiņi, ziemelī,
Dzen sudrabu šai zemē:
Šai zemē sievas, meitas
Sudrabiņa valkātājas.
40-1 [Bigauņc.].

30937.

Šodien, brāļi, nevilksim
Līdz galam zēģelītes:
Jūriņ' spļauda baltus viļņus,
Jūras māte vēl baltākus.
40-1 [Bigauņc.].

30938.

Sīka reņģe, brēteliņa,
Nāc ar mani spēlēties,
Tu dziļāi jūriņāi,
Es ozola laiviņā!
40-1 [Lapmežc.].

30939.

Stūrmanītis gudris vīrs,
Tas prot laivu nostūrēt,
Ar vējiņu, pret vējiņu
Tiešām laida sedumā.
40-1 [Bigauņc.].

30940.

Stūrmanīti, ķeperīti,
Nāc ar laivu maliņā,
Padod man lences galu,
Ej ar Dievu sētiņā!
40-1 [Lapmežc.].

30941.

Zvejnieku vīri,
Amata brāļi,
Zvejosim līdakas,
Ālandas, plaušus;
Kas iraid izsalcis,
Lai ēd ķīšus.
40-1 [Bigauņc.].

- 228 -

30942.

Zvejnieks kūla līgaviņu,
Neba kādas vainas dēļ:
Žāvēdama norāvuse
Trīs reņģītes no simtiņa.
40-1 [Bigauņc., Lapmežc.].

30943.

Zvejnieciņa līgaviņa
Nakti miegu negulēja:
Jūriņ' prasa smalku tīklu,
Laiviņ' baltu zēģelīti.
Uzvelk baltu zēģelīti,
Iet laiviņa putodama,
Iet laiviņa putodama,
Baltus viļņus šķaidīdama.
40-1 [Bigauņc.].

30944.

Zvejnieciņis, nabadziņis,
Kāpā kūra uguntiņu,
No Dieviņa lūgdamies
Kādu maizes gabaliņu.
40-1 [Bigauņc.].

30945.

Tēvs man taisa oša laivu,
Māmiņ' auda zēģelīti;
Māmiņ' auda zēģelīti,
Linu šķiedres lasīdama.
Nu es gāju uz jūriņu
Pret ziemeli lielīties:
Ziemelimi baltas putas,
Man baltākas zēģelītes.
Teci, mana oša laiva,
Simtu jūdžu naksniņā,
Simtu jūdžu naksniņā,
Divi simti dieniņā!
40-1 [Lapmežc.].

30946.

Teci viegli, tu laiviņa
Nava celmu jūriņā,
Kādi kunga tīrumā
Zemniekiem arklus lauž.
40-1 [Bigauņc.].

30947.

Tec, māmiņa, lūkoties,
Tava dēla laiva nāk!
Vai tu pate nepazini
Savas austas zēģelītes?
40-1 [Bigauņc.].

52112.

Buoleliņ, gaigaliņ,
Tev gaigolu capurīte!
Kur tu jēmi, kas tev devja,
Uz yudiņa leigojūt?
Reigā pierku, naudu devu,
Vuoczemē šyudynuoju.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Buoleleņi, gaigaleņi,
Tev gaigolys capureite!
Kur tu jēmi, kas tev deve,
Uz yudeņa leigojūt?
Dīvs man deve, pats pajēmu,
Uz yudeņa leigojūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

2. Buoleleņ, gaigaleņ,
Tev gaigolu capureite!
Kur tu jēmi, kas tev deva,
Uz yudeņa leigojūt?
Dīvs lyka, Laima djavja,
Uz yudeņa leigojūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

3. Bruolileņi, gaigaleņi,
Tev gaigola capureitja!
Kur tu jēmi, kas tev djavja,
Iz azara leigojūt?
Aiz azara muotja djavja,
Aiz azara bruolileņi.
143 [Jāsmuižas D].

52113.

Ai ezera raudaviņa,
Tavu skaistu vainadziņu!
Kur tu ņēmi, kas tev deva
Iz ūdeņa dzīvojot?
Man bāliņš Rīgā pirka,
I tad tāda nenopirka.
146 [Jaungulbenes Md].

52114.

Bej man maize kulītē,
Bet nazynu, kas apēda.
Jiuras putni, geigaliņas,
Tī apēde munu maizi.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 229 -

52115.

Briedis brida, ledus lūza,
Mana tēva nauda nāk.
Brien, briedīti, vēl dziļāk,
Nāks naudiņa maliņā!
200 [Kuldīgas Kld].

52116.

Citi brāļi, citas māsas
Sudrabiņa laiviņā.
I es biju tās māmiņas,
Es ozola laiviņā.
198 [Krustpils D].

52117.

Dzeŗam, kunga sulainīši,
Vai naudiņas mums nevaida?
Ai rai rīridi rallalla,
Vai naudiņas mums nevaid?
Mums naudiņa pakaļ nāca
Sudrabiņa vāģīšosa,
Ai rai rīridi rallalla,
Sudrabiņa vāģīšos.
282 [Nīcas Lp].

52118.

Dziļam jūras zvejniekam
Caur cepur(i) mati aug;
Tas varēj(a) vīnu dzērt
Krustam zelta biķeritē [biķerīti].
200 [Kuldīgas Kld].

52119.

Dziļam jūŗs zvīnikam
Caur ceper mat og,
Caur ceper mat og,
Caur migliņ zegelīt.
372 [Sarkanmuižas Vp].

52120.

Es redzēju jūriņā
Uz akmeņa uguntiņu;
Tur žāvēja Jūŗas māte
Savu zeltu, sudrabiņu.
127 [Grostonas Md].

52121.

Gulbi gulbi, glabā bērnus,
Dižūdeņa plūdi nāk:
Jūŗa nāca bangodama,
Vēja māte svilpodama.
575 [Valmiera Vlm apr.].

52122.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Izsmeliet Daugaviņu!
Daugaviņas dibinā
Divi zelta gabaliņi.
241 [Lubānas Md].

52123.

Jūŗa rūce, Donska skani,
Es dancinu kumeliņ(u);
Ūdri lēce, ledi skani,
Bāleliņi naudu skait(a).
241 [Lubānas Md].

52124.

Ko runā veci vīri,
Jūrmale sasēduš'?
Mesim vienu zvīnu kodz'
Paše kalna galiņe!
452 [Užavas (Zīras) Vp].

1. Ko rune vec vīr
Jūrmale sagājuš?
Mesim vien zvīņ kodz
Jūŗas kāpa galiņā.
605 [Skolas].

52125.

Sieviņ, manu čakainīti,
Ko no rīta vārīsim?
čīčas, pupas nemērcētas,
Jūras mencas nesālītas.
605 [Skolas].

52126.

Dūmuojam, guodojam,
Kū (mes) reitu vuorēsjam?
čeiča galvu, raudys asti,
Asareiša pyrskauleiti.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52127.

Pīterīt, Puovuleņ,
Kū vuorīsem laulībom?
Keiša golvu, raudas asti,
Asarīša pakausīti.
605 [Skolas].

52128.

Skatāties jūriņā,
Kādi balti audekliņi:
Niedru šķiedri, putu audi,
Vēja māte audējiņa.
384 [Sēemūkšu C].

52129.

Sudrabotis kuģis nāca
Zeltitieme vēlogiem.
Vai tas nāca miežus rudzus,
Vai māsiņas vaiņadziņ'?
Dosim, brāļi, miežus rudzus,
Lai stāv māsas vaiņadzīš'!
452 [Užavas (Zīras) Vp].

- 230 -

52130.

Nākat, meitas, skatīties,
Kas gul upes dibenā!
Ūdris upes dibenā
Zeltītām kājiņām.
605 [Skolas].

52131.

Suneit, munu Saboleit,
Kam tu sleiki Daugovā,
Kungam moku pildīdams,
Sovu golvu gubēdams?
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52132.

Suņi, ūdru nedzenate,
Ūdram dziļa istabiņa:
Ūdris upes dubenēje
Zeltītāme kājiņāme.
129 [Gudenieku Azp].

52133.

Tīri tek Daugaviņa,
Daži gruži dibinā.
Gan tur zelta, gan sidraba,
Gan māmiņas auklējum'.
119 [Gaujienas Vlk].

52134.

Vakarā iesasēdu
Ozoliņa laiviņā,
Rīgā man gaisma ausa,
Vāczemē saule lec.
Rīgā man tēvs māmiņa,
Vāczemē līgaviņa.
211 [Ļaudonas Md].

52135.

Vakarai es iesēdu
Ozoliņa laiviņā,
Zelta aiŗi noskanēja,
Laiviņai iemetoti.
344 [Rembates Rg].

52136.

Rauda rauda, sukoj golvu,
Līc vaiņugu galveņā!
Līdaceņas dēliņam
Sasukuoti kumeliņi.
358 [Rugāju Abr].

52137.

Vizēt viz ezeriņš
Smolkajom raudiņom.
Kab es tī vyzātum,
Tuo azara moliņā.
194 [Krāslavas D].

3. Dažāda satura dziesmas, kas attiecas uz upi, ezeru, jūru

30948.

Ai ezara gaiguliņa,
Tavu skaistu cekuliņu!
Man brālītis Rīgā pirka,
Ij tik skaista nenopirka.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

30949.

Ai upīte olainīte,
Kam tu strauji netecēji?
Vai olām nevarēji,
Vai ar savu dziļumiņu?
- Oliņām gan varētu,
Dziļumiņu nevarēju.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

30950.

Ai upīte olainīte,
Tavu daiļu līkumiņu!
Citā sēju miežus rudzus,
Citā stādu apentiņus.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Ai Ventiņa olainīte,
Tavu daiļu līkumiņu!
Vienā aug mieži rudzi,
Otrā bēri kumeliņi,
Tai trešāi līkumā
Uzaug manis arājiņš.
206 [Kuldīgas apriņķī].

30951.

Ai upīte olainīte,
Tavu greznu līkumiņu!
Visapkārt ievas zied,
Vidū saule ritināja.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai upīte olainīte,
Tavu greznu līkumiņu:
Visapkārt ievas zied,
Vidū zied ābelīte.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 231 -

30952.

Ai upīte olainīte,
Tavu skaidru augumiņu!
Man māmiņa lolotāja,
Es tik skaidra neuzaugu.
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

30953.

Ak tu Usmes ezeriņi,
Tavu daiļu vaiņadziņu:
Visapkārti zaļas niedras,
Vidū vilnis līgojās.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Ak tu Usmas ezeriņi,
Tavu daiļu augumiņu:
Visapkārt zaļas niedres,
Vidū balti gaigalīši.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

30954.

Aiz upītes es izaugu,
Aiz jūriņas nolīgoju.
Kas man kait nelīgot
Uz tā tīra ūdentiņa!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30955.

Aiz Ventiņas slotas griezu,
Laivā liku vaiņadziņu;
Laivenieki zagļu ļaudis,
Nozog manu vaiņadziņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30956.

Balti gulbji saguluši
Atmatiņas maliņā:
Redzēj' jūru uzaŗam,
Jūras kāpas ecējam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30957.

Balts gulbīts ezerā,
Balts krekliņš mugurā;
Man māsiņa velētāja,
Man tik balta nevelēja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30958.

Daugaviņa lielījās:
Es bagāta mātes meita!
Kad tu biji tik bagāta,
Kam tecēji jūriņā?
- Kā jūrā netecēšu,
Jūra mana māmuliņa.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30959.

Daugaviņa lielījās
Līkumiņa nemetot;
Es tavā līkumā
Dažu rītu noganīju!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30959v1.

Upīt' saka tecēdama:
Man nav viena līkumiņa.
Daža laba siena kaudze
Guļ tavā līkumā!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30960.

Droši bridu šauru upi,
Baili bridu Daugaviņu:
Tur noslīka mans brālītis,
Kumeļāi sēdēdams.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

30961.

Iešu, iešu, kā neiešu,
Daugavieša precējama:
Ziemu braukšu kamanās,
Vasar' ziedu laiviņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30962.

Es neietu gar jūrmali
Bez tērauda zobeniņa:
Jūras putni, gaigalīši,
Tramda manu kumeliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Nedrīkstēju droši jāt,
Ne iemauktu skandināt:
Jūras putni, gaigalīši,
Traucēj' manu kumeliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

30963.

Es neietu savu laiku
Uz jūrmalu sievas ņemt:
Jūras putni, gaigaliņas,
Traucē manu kumeliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Es aizgāju sievas ņemt
Uz tiem jūras līcīšiem;
Jūras putni, gaigalīši,
Traucēj' manu kumeliņu.
Nokrīt mani zelta pieši,
Trīs daldeŗu cepurīte.
Kas godīga mātes meita,
Pados manu cepurīti;
Kas jau tāda vīzdegune,
Tā galviņu nepagrieza.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 232 -

2. Visas jūras gaigaliņas
Traucē manu kumeliņu,
Sarauj manus zīda grožus,
Sasit kaula kamaniņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

30964.

Es uzaugu sarkanbalta
Ezeriņa maliņā:
Ik rītiņus mazgājos
Ezeriņa putiņās.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

30965.

Ezarputni, gaigaliņi,
Traucē manu kumeliņu;
Cikko mans augumiņš
Jūriņāi nepalika.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30966.

Gana gŗūti, gana viegli
Ezermala meitiņai!
Pusrītiņ' gailis dzied,
Visu nakti gaigaliņ'.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

30967.

Gauži raud Staburadze
Miglaināi rītiņā;
Kad saulīti ieraudzīja,
Tad priecīgi pasmaidīja.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30968.

Izsīkusi Daugaviņa,
Zaļa maura pieaugusi.
Eita, mani bāleliņi,
Taisāt govju laidariņu!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30969.

Jauni vīri, bāleliņi,
Ceļat mani pār upīti:
Man sarkanas magoniņas
Aiz upītes jāravē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

30970.

Kā, brālīti, pāri tiki
Par to dziļu ūdentiņu?
Vai ar plostu, vai ar laivu,
Vai ar savu kumeliņu?
- Ne ar plostu, ne ar laivu,
Pats ar savu kumeliņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

30971.

Kalnā kāpu skatīties
Kā ražani upe tek:
Pa malām zelts tecēja,
Vidū rit sudrabiņš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

30972.

Kalniņāje rozes auga,
Lejā vīna upe tek:
Citas upes gružus nesa,
Mūs' upīte sudrabiņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30973.

Kas tur nāca par jūriņu,
Niedres vien locījās?
Divas laivas puišu nāca,
Trešā ciema dzeltainīšu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Iesim, meitas, uz jūriņu,
No jūriņas prieki nāca:
Div' laiviņas puišu nāca,
Trešā sīka sudrabiņa.
Iesim, puiši, uz jūriņu,
No jūriņas prieki nāca:
Div' laiviņas meitu nāca,
Trešā baltu villainīšu.
Puišu laivas izrakstītas
Ar vanagu nadziņiem;
Meitu laivas izpuškotas
Ar baltām rozītēm.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2. Ezerā ņiedres kust,
Kas tās ņiedres kustināja?
Divas gāja māršu laivas,
Treša baltu bāleliņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

3. Kas tur brauc pār jūriņu,
Niedres vien čaukstējās?
Divas laivas puišu brauc,
Trešā laiva meitu brauc,
Puišu laivas izrakstītas
Vanadziņu nadziņiem;
Meitu laiva izpuškota
Ar ābeļu ziediņiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4. Kas tur krāca, kas tur šņāca,
Kas tās niedres kustināja?
Divi laivas jēru nāca,
Trešā sīku kazlēniņu.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 233 -

5. Kas tur nāca par jūriņu,
Kas niedrītes brīkšķināja?
Viena laiva meitu nāca,
Otra jaunu puisēniņu.
Meitu laiva izpuškota,
Puišu laiva izrakstīta:
Meitu laiva izpuškota
Baltiem ievu ziediņiem;
Puišu laiva izrakstīta
Veciem prūšu daldeŗiem.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

30974.

Kaujaties, plūcaties,
Jūras baltas gaigaliņas!
Vai zemītes jums pietrūka,
Vai jūrā ūdentiņ'?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30975.

Kaut man būtu tā naudiņa,
Kas guļ jūras dibenā,
Es nopirktu Rīgas pili
Ar visiem namniekiem.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Kad man būtu tā naudiņa,
Kas guļ jūras dibenā,
Es nopirktu Rīgas pili
Ar visām mamzelēm.
La tā Rīga, kur tā Rīga,
Bet tās Rīgas mamzelītes
Baltām diegu zeķītēm,
Sarkanām kurpītēm!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

30976.

Kļava lapa lielījāsi
Pār Daugavu tiltu celt.
Tek Daugava strauji strauji,
Aiznes lapu jūriņā.
4 [Aijažos].

30977.

Kļava lapa lielījās
Vīru nest par Daugavu.
Vai tu traka, kļava lapa,
Vai tu vīru pārnesīsi?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)], 871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Es pārkāpu Daugaviņu
Ar ozola šķembelīti.
Ai ozola šķembelīte,
Vai tu vīra nesējiņa?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

30978.

Ko tie leišu suņi rēja,
Daugavāi raudzīdami?
Tur noslīka Rīgas meita,
Zīdautiņu mazgādama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30979.

Ko tie Rīgas suņi rēja,
Daugavā vērdamies?
Daugavā saules sejs,
Šķiet saulīti noslīkšu.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30980.

Kuŗu vietu, bāleliņ,
Pāri kāpi Daugavai?
Nepazinu laivas dzītas,
Ne kumeļa bridumiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30981.

Laba dzīve, laba dzīve
Ezernieka meitiņām:
Ik rītiņa liela migla,
Neredz saules uzlecam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Kas kait man nedzīvoti
Ezeriņa maliņāi?
Ezeriņis miglu laida,
Gul', līdz saule launagā.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

30982.

Lieli ļaudis lielījās
Lielas upes maliņā;
Ir es arī lielījos,
Pie ezera stāvēdama.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

30983.

Līdz pusei ezeriņš
Sudrabiņu vizināja.
Iemetam zelta slotu,
Lai par visu vizināja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Līdz pusei Daugaviņa
Sudrabā vizuļo.
Iemetam zelta slotu,
Lai tā visa vizuļo.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30984.

Līdz pusīti es iebridu
Baltu puķu ezerā,
Atspīd mani balti vaigi,
Sarkans rožu vainadziņš.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 234 -

30985.

Līki kārkli Daugavā,
Kas tos līkus salocīja?
Lieli viļņi salocīja,
Lieli ledus gabaliņi.
121 [Gulbenē (Md)].

30986.

Līku loku upe tek,
Zelta zirņa meklēdama.
Zelta zirnis patecēja
Zem sidraba sakarnīša.
121 [Gulbenē (Md)].

1. Trīs līkumi upe tek,
Zelta zirni gūstīdama;
Trīs celiņi tautas gāja,
Man' auguma meklēdami.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

30987.

Māmiņ mīlā, māmiņ
jaukā,
Man galviņa gauži sāp.
Laid man' drusciņ pastaigāt
Pa tiem jūras līcīšiem!
- Meitiņ mīļā, meitiņ
jaukā,
Vienas tevis nelaidīšu;
Cel augšā savas māsas,
Tās var tev līdza iet.
- Māsas manas visai greznas,
Visai lepnas palikušas,
Visas puķes nolauzušas,
Kas zied jūras līcīšos:
Raibas rozes, magonītes,
Dzeltenās kleņģerītes. -
Māmiņ mīļā, māmiņ
jaukā,
Man galviņa gauži sāp.
Laid man' drusciņ pastaigāt
Pa tiem jūras līcīšiem!
- Meitiņ mīļā, meitiņ
jaukā,
Vienas tevis nelaidīšu;
Cel augšā savus brāļus,
Tie var tev līdza iet.
- Brāļi mani visai stalti,
Visai lepni palikuši,
Visus putnus nošāvuši,
Kas dzied jūras līcīšos:
Raibas irbes, teterīšus,
Dzeltānās cielaviņas. -
Māmiņ mīļā, māmiņ
jaukā,
Man galviņa gauži sāp.
Laid man' drusku pastaigāt
Pa tiem jūras līcīšiem!
- Meitiņ mīļā, meitiņ
jaukā,
Vienas tevis nelaidīšu;
Piecel jauno zvejenieku,
Tas lai tev līdza iet.
- Labrīt, zvejniek mīļais jaukais,
Dod man savu oša laivu! -
Oša laiva smaga laiva,
Nogrimst jūras dibinā.
Māmiņ' mīļā, māmiņ'
jaukā
Iet gar malu raudādama.
128 [Lugažos (Lugažu pag. Vlk)].

30988.

Māsas lielas, māsas mazas,
Iesim jūras puķes plūkt!
Jūras puķes skaistas puķes
Sudrabiņa lapiņām,
Sudrabiņa lapiņām,
Zeltītiem ziediņiem.
- Brāļi lieli, brāļi mazi,
Iesim jūras putnus šaut!
Jūras putni skaisti putni,
Dzeltenām kājiņām,
Dzeltenām kājiņām,
Sudrabiņa spārniņiem,
Sudrabiņa spārniņiem,
Zeltītiem cekuliem.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lieli brāļi, mazi brāļi,
Eita jūras putnu šaut!
Jūras putni skaisti putni
Sarkaniem cekuliem.
- Lielas māsas, mazas māsas,
Eita jūras puķu plūkt!
Jūras puķes skaistas puķes
Dzelteniem ziediņiem.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

2. Celies agri, bāleliņ,
Iesim jūras putnu ķert!
Jūras putni skaisti putni
Vaskajām kājiņām.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 235 -

30989.

Nakti gulu jūriņā
Gaigaliņu pulciņā,
Gaigalines precēdams
Jaunajam bāliņam.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

30990.

Nevarēju jāšus jāti,
Nevarēju brišus brist,
Jūras viļņi grūši pūta,
Traucēj' manu kumeliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30991.

Novijos pātadziņu
No sarkana dzīpariņa;
Cirtu reizi Daugavā,
Pāršķīrās Daugaviņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30992.

Pa jūriņu laivu īru,
Ieraudzīju smuk' meitiņu.
Es tev lūdzu, smuk' meitiņa,
Nāc pie manis laiviņā.
Ja nenāci laiviņāi,
Tec pa malu raudādama!
Smilktis tavas kājas grauza,
Skujas bira vaiņagā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Nāc, meitiņ, nāc, meitiņ,
Ar manim laiviņā;
Ja nenāc laiviņā,
Tec pa malu kājiņām!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30993.

Pie niedrītes laiviņ' sēju,
Pie auziņas kumeliņu.
Niedra laivu kustināja,
Auza dīda kumeliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30994.

Pie niedrītes laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņu.
Pūš vējiņš, nolauž niedri,
Nokož auzu kumeliņš.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā].

30995.

Pie niedrītes laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņu;
Trūkst laiviņa no niedrītes,
No auziņas kumeliņš.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30996.

Pie niedrītes laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņu;
Pats tecēju kalniņā
Zeltenīšu lūkoties.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. Pie niedrītes laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņu;
Pats uzkāpu kalniņā
Zeltenītes lūkoties.
Trūkst laiviņa no niedrītes,
No auziņas kumeliņš;
Ne man laivas, ne kumeļa,
Ne ar ciema zeltenītes.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 364 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Pie niedrītes laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņu;
Pats es gāju lūkoties
Pie tās meitu māmuliņas. -
Notecēju lejiņā,
Nebij laivas, ne kumeļa:
Ne nierīte laivu tura,
Ne auziņa kumeliņu.
216 [Ventspilī].

30997.

Pie niedrītes laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņu;
Pats tecēju kalniņā
Zeltenīšu lūkoties.
Gan bij lielas, gan bij mazas,
Nav manam prātiņam;
Viena pati bārenīte,
Tā manam prātiņam,
Tai es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

30998.

Pieci, seši sajājuši
Daugaviņas maliņā,
Cits uz citu skatījās,
Kuŗš pa priekšu bridinās.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30999.

Pūt, vējini, dzen laiviņu,
Aizpūt mani Kurzemē!
Kurzemē laba dzīve,
Sievas, meitas gultu taisa.
224 [Kabilē (Kld)].

- 236 -

31000.

Rīgā iešu es, māmiņa,
Velē baltas vilnānītes!
Dieviņš zin, vai atiešu,
Strauja tek Daugaviņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31001.

Saka upe tecēdama:
Mīsimies, Daugaviņa!
Nesamija Daugaviņa,
Upei lieli līkumiņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

31002.

Sakiet, ļaud's, māmiņai,
Lai man's vaira negaidīja:
Daugavmalu staigājot,
Ieslīdēju Daugavā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31003.

Skatāties jūriņāi,
Kādi balti audekliņi:
Niedru šķieti, putu audi,
Vēja māte audējiņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31004.

Slīka viena oša laiva,
Slīka simtu zeltenīšu.
Sit, vilnīti, maliņā
Simtu zīļu vainadziņu!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

31005.

Strauja strauja upe tek
Gar bāliņa namdurvīm,
Ne tur var laivu laist,
Ne kumeļus dzirdināt.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

31006.

Strauja strauja upe tek
Gar bāliņa namdurēm;
Nedrīkstēju pāri jāt,
Baidās manis kumeliņš.
- Jāj, bāliņ, droši pāri,
Neslīks tavis kumeliņš:
Apakšā baltas smiltis,
Virsū skaidris ūdentiņš.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

1. Strauja strauja up'e tak
Par buol'eņu t'eirum'eņu;
Nadreist'ēju puori brist,
B'eiduos muns kum'ēl'eņš.
Juoj, buol'eņ, drūši puori,
Nasl'eiks tovys kum'ēl'eņš:
Apakšā bolta smil'kt's',
Vērsum t'eirs yudis'n'eņš.
Zūbyns grīz'e t'eiru smilkti,
Yudin's' mozgoj' kum'ēl'eņu.
424 [Barkavas pag. Rz], 435 [Latgalē].

31007.

Straujupīte tecēdama
Līdza mani aicināja.
Teci vien, straujupīte,
Nelaiž manis tēvs māmiņa!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31008.

Straujupīte tecēdama
Mani līdzi aicināja.
Teci pate, straujupīte,
Tev ir daudz līkumiņu!
1311 [Apē (Vlk)].

31008v1.

Upīt', strauji tecēdama,
Mani līdzi aicināja.
Upīt' tek līku loku,
Vai es līdzi aiztecēšu?
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

31009.

Straujupīte tecēdama
Mani līdzi aicināja.
Diezgan tev zaļu ziedu
I bez mana augumiņa!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Tek upīte tecēdama,
Gribēj' mani līdza jemt.
Vai tev nav sīku olu
Bez tā mana augumiņa?
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2. Ūdens māte, ūdens māte,
Kas tev darba ar manim?
Diezgan tev zaļu ziedu
I bez mana augumiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31010.

Straujupīte tecēdama
Mani līdzi aicināja.
Tec, upīte, viena pate,
Mani raud māmuliņa!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

31011.

Sudrabiņa upe tek
Zeltītiem borbuļiem.
Sudrabs teki tekamaji,
Zelts pa virsu līgojās.
224 [Kabilē (Kld)].

- 237 -

31012.

Sudrabiņa upi bridu,
Zelta kurpes kājiņā.
Sudrabs grima dibenā,
Zelts pa virsu lidināja.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

1. Sudrabiņa jūŗu bridu,
Zelta korpes kājiņāi.
Visi ļaudis tā sacīja,
Ka nogrimšu dubenāi.
Ar Dieviņu es pārbridu,
Zelts pa viersu lidojās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Sudrabiņa upi bridu,
Zelta kurpes kājiņā.
Sudrabs tek tekamo,
Zelts pa virsu lidināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

3. Sudrabota upe tek
Caur zaļaju priedulāju;
Sudrabs tek tekumā,
Zelts pa virsu vizenāja [lidenāja].
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

31013.

Sidrabota upe tek
Gaŗām manu glāžu logu;
Tur es savus sārtus vaigus
Ik rītiņa nomazgāju.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

31014.

Sudrabiņa upe tek
Caur zaļo priedulāju;
Vēl būt' zelta tecējuse,
Kaut skujiņas nebirušas.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Sudrabiņa upe tek
Caur zaļām priedalām;
Būt' skujiņas nebirušas,
Tīru zeltu vizinātu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

31015.

Zvejnieciņi, bāleliņi,
Jīriet mani pār upīti!
Vienam došu zīžu kreklu,
Otram zīžu nāzdodziņu;
Trešajam, jaunākam,
Izrakstītu karodziņu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

31016.

Tālu tālu es redzēju
Ezeriņu līgojot.
Kabu man nolīgot
Ezeriņa maliņā!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

31017.

Teci, teci, Daugaviņa,
Sijādama, niekādama;
Teci zeltu sijādama,
Sudrabiņu niekādama!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 316 [Jēkabpilī], 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē],
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Tec, saulīte, vakarā,
Sijādama, niekādama,
Tīru zeltu sijādama,
Sudrabiņu niekādama!
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

2. Teci, teci, līčupīte,
Sijādama, rotādama;
Sijādama zeltu nes,
Rotādama sidrabiņu!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31018.

Teci, teci, dūņupīte,
Tevī roku nemazgāšu;
Priekšā nāca zvirgzdupīte,
Tai rociņas nomazgāšu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Tec, upīte, gana strauja,
Tevī roku nemazgāšu;
Man pašai ziedupīte,
Kur rociņas nomazgāt.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

31019.

Tec, upīte, tecēdama,
Kur tu tāļu aiztecēsi?
Tu uz jūru aiztecēsi,
Manis vairs neredzēsi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

31020.

Tec, upīte, upītē,
Steidzies ātri jūriņā;
Jūriņā dziļš ūdens,
Tur tev viegli nolīgot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31021.

Tik upē nenoslīka
Mans ražanis augumiņš,
Kaut Dēklīte nemetusi
Žuburaiņu žagariņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 238 -

31022.

Trīs upītes strauji tek
Caur bāliņa pagalmiņu.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā sirmi kumeliņi;
Tai trešā upītē
Jaunā mārša mazgājās.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Avotiņa lejiņāje
Trīs avoti rindiņā.
Vienā dzēra raibas goves,
Otrā bēri kumeliņi;
Tai trešāje avotāje
Velē baltas velētājas.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

31023.

Upe tek dimdēdama,
Daugaviņa skanēdama;
Upe kārklu pieaugusi [pieauguse],
Daugaviņa ozoliņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Līku loku upe tek,
Zaru zaru Daugaviņa;
Upe kārklu pieaugusi,
Daugaviņa ozoliņu.
18 (Kliģenē).

31024.

Upe tek cīkstēdama,
Daugaviņa skanēdama;
Upītē kārkli cīkst,
Daugavā sudrabiņš.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Venta tek čakstēdama,
Daugaviņa vizēdama:
Venta pilla smalku kārklu,
Daugaviņa sudrabiņa.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

31025.

Upe tek skanēdama
Sīkajām podziņām.
Eit', bāliņi, atnesiet
Jaunajām māsiņām!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Sudrabiņa upe tek
Zaļajām zīlītēm.
Teciet, brāļi, salasiet
Mazajām māsiņām!
190 [Kuldīā].

31026.

Upe upe, Daugaviņa
Māsiņai celiņā;
Rauda pati, zviedz kumeļš,
Maliņā stāvēdams.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31027.

Upe upe, meita meita,
Abas vienu daiļumiņu:
Upe nesa sīkas olas,
Meita zīļu vainadziņu.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

31028.

Uz Ventiņu laba dzīve,
Tur migliņa ilgi stāv:
Var miedziņu izgulēt,
Var darbiņu padarīt.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31029.

Vai tie mūsu Gaujas līči
Visi lieti nederēja?
Pati Gauja zeltu nesa,
Gaujas līči sidrabiņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

31030.

Vai upīte vien tek strauji?
Strauji tek Daugaviņa,
Strauji tek Daugaviņa
Gaŗ ozolu līcīšiem.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31031.

Ventenieku meitiņām
Nevajaga kumeliņa:
Sasēdušas laiviņā,
Ar straumīti vizināja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Dažu dien' Daugaviets
Kumeliņu nebaroja;
Iesēdies laiviņā,
Pa līčiem darināja.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

31032.

Vij, Dieviņ, zelta viju
Visgaŗām jūras malu,
Lai nenāca salta salna
Šai zemē ziedu traukt!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Sidrabiņa viju viju
Visgaŗām jūras malu,
Lai nenāca mīļa Māra
Vidzemē ziedu traukt.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

- 239 -

31033.

Visas upes klusu tek,
Gauja klusu netecēja:
Gauja tek skanēdama,
Sidrabiņu sijādama.
46 [Carnikavā (Rg)].

1. Visas upes klusām tek,
Ivaisīte [Aivieksta] skanēdama.
Ko tai bija neskanēt,
Pilna sīka sudrabiņa!
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

31034.

Visas upes klusu tek,
Strautiņš tek čurkstēdams;
Visas upes zeltu nesa,
Strautiņš nesa sudrabiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Visas upes klusu tek,
Mūs' upīte šķindēdama;
Citas upes grūžus nesa,
Mūs' upiņa sudrabiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31035.

Cikai mans augumiņš
Jūriņāi nepalika:
Cēlās jūras gaigaliņi,
Satrūkāsi kumeliņš.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31036.

Citu vietu Daugaviņa
Ir salusi, nesalusi.
Kuŗu vietu nesalusi,
Tur zied zelta pureniņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

52138.

Ai upīte, olainīte,
Tavu greznu līkumiņu!
Es tavā līkumā
Dažu nakti pārgulēj'.
192 [Kosas C].

52139.

Ai upīte, olainīte,
Tavu daiļu līkumiņ'!
Citai sēju miežus rudzus,
Citai stādu apentiņ';
Citu devu māsiņai
Paladziņus balināt.
40 [Basu (Bases) Azp].

1. Ai upīte, olainīte,
Tavu daiļu līkumiņ'.
Viene sēju miežus rudzus,
Otre stādu apentiņus.
Trešo devu māsiņai
Audekliņus balināt.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

52140.

Vai tie mani Gaujas līči
Visai lieti nederēja?
Citā sēju rudzus miežus,
Citā stādīj' apēnīšus.
119 [Gaujienas Vlk].

52141.

Vai-i vai-i Gaujas līci,
Tavu dārgu ievas ziedu!
Ziedu rāvu, ortu devu,
Zaru laužu, - pusdalderi.
211 [Ļaudonas Md].

52142.

Vai Ventiņa, rudacīt(e),
Vakarā klusu tek!
Kā tā klusu netecēs
Pilna dārgu dvēselī(šu)?
200 [Kuldīgas Kld].

52143.

Agri mani gaiļi dzied,
Agri kāpu laiviņā;
Es atradu Rīgas meitu
Pašā torņa galiņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52144.

Agri dzied Rīgas gaiļi,
Agri sēdos laivīnā.
Lai paliek Rīgas kungi,
Savas ķēdes žvadzanot.
148 [Jaunpiebalgas C].

52145.

Aiz azara leikumiņa
Naredzēju Meikuliņa.
Kab azara leikumiņā
Īraudzētu Meikuliņi.
314 [Pildas Ldz].

- 240 -

52146.

Ar saujiņu padzērosi
Aiviekstiņas ūdentiņa;
Ieraudzīju Daugaviņu, -
Tad ar visu riekšaviņu.
241 [Lubānas Md].

52147.

Ar saulīti sadarīju
Par jyuriņu puorpeldīt.
Jau saulīte aiz jyuriņas,
Es jyuriņas maliņā.
89 [Dricēnu Rz].

52148.

Balta aitiņa jūŗu brida
Dzelteniem radziņiem;
Pretim brida Dieva dēli,
Simtiem naudu rēķināja.
281 [Neretas Jk].

52149.

Balta kaziņ' jūŗu peldi
Zeltītiem radziņiem;
Rīgas kungi pakaļ brauca,
Pūriem naudu mērīdami.
Dažam bikses tie novilka,
Dažam maku iztukšoja.
605 [Skolas].

52150.

Balts buciņš peld pa jūŗu
Zeltītiem radziņiem;
Rīgas kungi pretim brauca,
Siekiem naudu mērodami;
Mērojat, jūs kundziņi,
Jūs buciņa nedabūsat!
417 [Struteles Tk].

52151.

Bolta vuška jyuŗas bryda
Dzaltonimi radzeņim;
Reigas kungi prīškā skrēja
Ar sudobra sīceņim.
Tam sīceņš, tam sīceņš,
Man sīceņa palīceņš.
389 [Silajāņu Rz].

52152.

Bolta koza jiuris bryda
Dzaltonim radzeņim;
Borgi kungi prīškā brauce,
Sīkim naudu miereidam',
Vairuok man teiris naudis,
Kei tev auzu sānaleņu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

1. Bolta vuška jyuru brida
Pazeltītim radzeņim;
Reigas kungi prīkšā brauca,
Sīkim naudu mērīdami.
Man vairuok seiku naudu,
Kā tev mīžu sānaliņu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

52153.

Skaista meita jyuŗas muove
Dzaltonim matiņim;
Reigas puiši prīškā guoja,
Sīkim naudu mērīdami.
605 [Skolas].

52154.

Balts bucītis jūŗā peld
Zeltītiem radziņiem;
Preitim nāca jūŗas meita,
Siekiem naudu mērīdama.
Kaut man būtu tā naudiņa,
Kas ir jūŗas meitenei.
605 [Skolas].

52155.

Bolta vuška jyuras muove
Dzaltonimi radziņim;
Muna mamiņa nūcierpa,
Man izaudja vylnuonīt'.
326 [Preiļu D].

52156.

Balta cūka peld pa jūru,
Naudas kule mugurā;
Peld cūciņa maliņā,
Grimst naudiņa dibenā.
112 [Ezeres Kld].

52157.

Tā ir visa kungu nauda,
Kas guļ jūŗas dibenā.
Baltaitiņa jūru brida,
Sidrabiņa radziņiem;
Dod, Dieviņi, izpeldēti,
Tad būs nauda Vidzemē.
211 [Ļaudonas Md].

52158.

Balti zied ābelites
Jūŗas kāpes kalniņe;
Jūrmale meitas auga
Dzeltenim matiņim;
Kuŗš puisitis naudenieks,
Tas drīkstēja bildenāt.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

- 241 -

1. Balti zied ābelit'
Jūŗas kāpes maliņe;
Jūŗmale ir balta smilte,
Balgālites meitas auga;
Kuŗš puisitis naudu tur,
Tas drīkst ari bildināt.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

2. Balti zied ābelite
Jūŗas kāpes kalniņe;
Jūrmale ir balta smilkte,
Baltgālites meitas auga.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

52159.

Borbuļaina upe tek
Gar brālīša namdorem.
Jem, brāliti, zobentiņu,
Nokapā borbulīšus.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

52160.

Bridīsim pār upīti,
Tur mēs puisi dabūsim:
Vai būs polis, vai būs leitis,
Vai dižens tēva dēls.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52161.

Ceirulīt, mun putniņ,
Puornes mani par jyurom!
Ka pīkusa spuornu goli,
Metīs jyuru saliņā.
89 [Dricēnu Rz].

52162.

Ciema meita, mellacīte,
Tā upītes līkumā.
Es neiešu tevis dēļ
Peldu laisti kumeliņ(u).
21 [Apriķu Azp].

52163.

Datecēju zaltupīti,
Navar puorīt par upīti;
Es pajemu zalta sauvi
Par upīti tai puorguoju.
605 [Skolas].

52164.

Daugaviņa lielijāsi
Rīgas pili neredzēti;
Tek pa labi, tek pa kreisi,
Rīgas krasta maliņāji.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

52165.

Div' sudraba gaigalīši
Jūŗiņā sakavās;
Vai tiem trūka gobju zemes,
Vai no jūŗas ūdentiņa?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52166.

Dziļa dziļa Daugaviņa,
Cytā vītā sakla beja;
Pa tuom saklom vīteņom
Auga zalta puriņeiši,
Es nu tīm puriņeišim
Nūvej' skaistu vainadzeņu.
247 [Makašānu Rz].

52167.

Dzilna kliedza, dzērve kliedza
Mūs' ezera maliņā:
Dzērve kliedza dūņu upes,
Dzilna dzedras vasariņas.
536 [Gulbene Md apr.].

52168.

Dzirksteļaina tautu meita
Sēž upītes maliņā,
Plata upe, šaura laipa,
Nevarēju pāri tikt.
605 [Skolas].

52169.

Ej, ezari, ezariņi,
Raušu tavu pureniņ(u)!
Pureniņu rāvumiņu
Ezariešu līgaviņ(a).
449 [Ungurmuižas D].

52170.

Eima, cīma muoseņas,
Pa upeites maleņai!
Ūtrā pusī upeites,
Tur auguši apeineiši.
326 [Preiļu D].

52171.

Ekur pupi, ekur gurni,
Kas varēja lielīties!
Kas varēja lielītes,
Vīru nest pār Daugavu.
127 [Grostonas Md].

52172.

Es citkārt, jauns būdams,
Daudzus stukus iztaisīju:
Es pārgāju pār Daugavu
Ar ozola šķembelīti.
Ej, ozola šķembelīte,
Vai tu vīra nesējiņa?
198 [Krustpils D].

- 242 -

52173.

Es dzīvoju jūrmalā,
Man gosniņas nedzērušas;
Slinka mana līgaviņa,
Veca mana māmuļīte.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52174.

Es pīsoku tev, buoleņ,
Aiz upeites naņem sīvas!
Aiz upeitis raudiveites
Traucej munu kumeleņu:
Saraustēja zalta grūžus,
Sudabreņa īmaveņus.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52175.

Es redzēju svešus putnus
Jūriņā peldējot:
Zelta spārni, zelta knābji,
Sudrabiņa cekuliņi.
127 [Grostonas Md].

52176.

Es šķitos dzīvodama
Daugaviņas neredzēt.
Visi mani tīrumiņi
Daugaviņas maliņā.
378 [Seces Jk].

1. Es škitūs izaugdama
Daugaveņas naredzēt.
Visi muni teirumeņi
Daugaveņas maleņā.
236 [Līvānu D].

2. Es šķitos uzaugdama
Daugaviņas neredzēt.
Manas pašas arājiņš
Daugaviņas maliņā.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

52177.

Es uzaru zemu lauku
Pie mājiņas namdurvīm;
Es gribēju miežus sēt,
Dievs iemeta ezeriņu.
405 [Smiltenes Vlk].

52178.

Ezariešu meitas guļ
Līdz labami launagam;
Uz ezera liela migla,
Neredz saules uzlecam.
449 [Ungurmuižas D].

52179.

Ezerieša meita biju,
Putiņāsi mazgājosi.
Laucinieki, dūņu vēži,
Nedrīkst mani bildināt.
520 [Zvārdes Kld].

52180.

Ezeriņ, boltvilnīt,
Sovu meitu napadūd!
Kas tovā lejcītī
Audekliņus balynuos?
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52181.

Ezereņ, Lubuoņeņ,
Kas tovā videņā?
Bolta puče videņā,
Zaļa nīdre maleņā.
605 [Skolas].

52182.

Gona gryuši, gona vīgli
Azarmolas meitiņom:
Pus reitiņa gailis dzīd,
Vysu nakti gaigaliņas.
365 [Sakstagalas Rz].

52183.

Gaujas meitas gauši raud,
No Gaujmala novedam(as):
Govis ēda Gaujas zāli,
Pašas pina vaņadziņ(us).
14 [Alsviķa Vlk].

52184.

Jes mēs rodztes,
Kād strām Vent griež:
Abs mals zalt griež,
Vidu sīk sudrabiņ.
372 [Sarkanmuižas Vp].

52185.

Ītum cīmā da bruoļim,
Ceļa labi nazynuoju.
Datecēju da upītes,
Navar puori puorleiguot;
Kai pajēmu zīda sauvi,
Teciņ vīn i puortecēju.
389 [Silajāņu Rz].

52186.

Jūra šņāca, jūra krāca
Miglainajā rītiņā.
Eima, māsas, mēs uz jūru,
Uz jūrmalu rotāties;
Uz jūrmalu rotātiesi,
Gaigaliņas lūkotiesi!
192 [Kosas C].

- 243 -

52187.

Jūrā slīka mans zirdziņš,
Kārklos kāru iemauktiņus,
Pūš vējiņš, skan ņiedriņa,
Danco mans kumeliņš.
239 [Lizuma C].

52188.

Jyurās sleika jauna meita,
Uz akmiņa valādama.
Reigā syta symtu zvonu
Par juos duorgu dvēseleiti.
170 [Kapiņu D].

52189.

Jyurās puiss nūsleika,
Kumeliņu myldynodams.
Reigā rēja symtu suņu
Par juo suņa dvēseleiti.
170 [Kapiņu D].

52190.

Jūriņā, saliņā,
Braucu meitu lūkoties.
Saka meitu māmuliņa:
Neba slikts ar baltu brauc.
Jūras meitas, gaigaliņas,
Traucē manu kumeliņ'.
605 [Skolas].

52191.

Kad man būtu tā naudiņa,
Kas guļ jūŗas dubene,
Es apkaltu sav' pūriņu
Sudrabiņa dāldeŗim.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

52192.

Kas kaitēja nedzīvot
Gaujas līču malīnā:
Baltu vilku mugurā,
Mellu mērcu ūdenē.
148 [Jaunpiebalgas C].

52193.

Kas kaitēja nedzīvot
Ierastā vietiņā?
Uz kalniņa tīra maize,
Lejā skaidris ūdentiņš.
546 [Kuldīga Kld apr.].

52194.

Kas maņ beja nedzeivuot
Ezeriņa maliņā?
Zīm(u) brauču komonuos,
Vosor' zīdu laiviņā.
18 [Andrupenes Rz].

52195.

Kas tam beja sormuļam
Upes molā nadzeivuot;
Upes molā nadzeivuot,
Samta bikšu nanosuot?
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52196.

Kuo raudena raudavās,
Kuo asars asarova?
Rauda raud zaļas upes,
Asars dziļa ezereņa.
357 [Rudzētu D].

52197.

Krīvalānu, eisulānu [leišulānu?]
Īsvīssim yudinī!
Munu boltu buoleliņu
Liksim zīda laiviņā;
Liksim zīda laiviņā,
Braukis [Brauksim?] tuoļi jyuriņā.
89 [Dricēnu Rz].

52198.

Kuilis peld par Daugavu,
Meitu nasta mugurai.
Nebūt' kuilis izpeldējis,
Nebūt' meitas šai zemei.
74 [Cīravas Azp].

1. Kuilis peld par Daugavu,
Puisis sēd mugurā;
Nebūt' kuilis izpeldējis,
Nebūt' puišu pasaulē.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

2. Kuilīts peld pār Daugavu,
Puišu nasta mugurai;
Nebūt' kuilis pārpeldējis,
Nebūt' puišu Kurzemei.
427 [Tadaiķu Lp].

52199.

Kuilīts peldēj' par Daugavu,
Beku kule mugurā;
Puisīts stāv aiz Daugavas
Kārajām actiņām.
574 [Valka Vlk apr.].

- 244 -

52200.

Mazs mazs buciņš peld par jūŗ',
Naudas kule mugurā.
Līdz par jūru pārpeldējs,
Nogrimst buciņš dibinā.
17 [Ances Vp].

52201.

Melns buciņš peld pa jūŗu
Zeltītiem radziņiem;
Peld, buciņ, maliņā,
Nolauzīšu zelta ragus!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52202.

Kur tuos auga, skaistas meitas,
Ka na upes maliņā?
Ik reitiņa, vakariņa
Uz upīti mozguotūs.
35 [Baltinavas Abr].

1. Kur tuos auga, skeistos meitas,
Ka na upes maliņā?
Ik reitiņus mozgojās
Pī upītes maliņā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

52203.

Kur tu teci, Daugaviņa,
Līkumiņus mētādama?
Es tecēšu uz jūriņu,
Sidrabiņu sijādama.
605 [Skolas].

52204.

Kusti, kusti, iudeņs zuole,
Kas tū zuoli kustynuoja?
Divas brauca meitu laivas,
Trešā skaistu buoleleņu.
559 [Rēzekne Rz apr.].

52205.

Kusti, kusti, ūdens zāle,
Kas jel tevi kustināja?
Pretim nāca liela straume,
Tā jau mani kustināja.
40 [Basu (Bases) Azp].

52206.

Kvaku kvaku raudivīte,
Ai tū kaula daguniņi!
Tu kvākuoji azarā,
Es azara maleņā;
Tu kvākuoji sev draudzeņi,
Es sev bāru kumeliņi.
591 [Ludzas apr.].

52207.

Ķīsīts brauca pār ezeru
Rakstītām kamanām,
Asarītis kučierītis,
Vaŗa pīcka rociņā.
241 [Lubānas Md].

52208.

Lakstīgala rozes sēja
Gar visāmi jūrmalām;
Visas jūras krastmalītes
Zied greznāmi rozītēm.
241 [Lubānas Md].

52209.

Līču līču upe tek,
Zaru zaru Daugaviņa;
Kaut zarotu tie zariņi
Līdz manam mūžiņam!
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

52210.

Līku loku upe tek,
Taišņi tek ezeriņš;
Līku loku tautas jāja,
Taišņi jāja bāleliņš.
192 [Kosas C].

52211.

Līču loču Gauja tek,
Zelta graudu meklēdam(a);
Zelta grauds paslēpies
Aiz akmeņa straumītē.
119 [Gaujienas Vlk].

52212.

Lieli suņi, mazi suņi,
Par Daugavu pārpeldēja;
Nosvilpoju šai pusē,
Visi tek atpakaļ.
263 [Mēmeles Jk].

52213.

Bij manam bāleniņam
Trīs upītes pagalmiņā;
Vienā dzēra Rīgas kungi,
Otrā bēri kumeliņi,
Trešā pati jumpraviņa
Priekšautiņu bālināj(a).
241 [Lubānas Md].

52214.

Strauja strauja upe tecēj'
Gar bāliņa namdurvīm,
Pieliecos, padzēros
Straujas upes maliņā;
Atskrej zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
224 [Lielvārdes Rg].

- 245 -

52215.

Ogre tek dunēdama,
Daugaviņa skanēdama;
Ogre pilna sīkakmeņu,
Daugaviņa dvēselīšu.
261 [Mēdzūlas Md].

52216.

Pelēkais vanadziņ,
Kam tik augstu lidināji?
Kam tu skrēji par jūriņu
Pie tās manas līgaviņas?
241 [Lubānas Md].

52217.

Pi azara lab' dzeivuot
Jaunajom meitiņom:
Ceļas mygla, kreit rasiņa,
Var mīdziņu izgulēt.
365 [Sakstagalas Rz].

52218.

Pi upītes es dzīvuoju,
Pi azara nūleiguoju;
Laikam mani Dīvs ir laidis
Uz tuo teira jiudisneņ(a),
Maņ sovai myužeņēji
Malnu kraklu nanosuoti.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Pi upeitis es uzaugu,
Pi azara maņ nūvede;
Varbyut man Dīvs licis
Pi to teira yudisneņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

52219.

Pie vārtiem kupla liepa,
Tur piesēju kumeliņu;
Gaŗam liepu upe tek,
Tur meitiņas velējās.
369 [Saldus Kld].

52220.

Puiši pelda pa Daugavu,
Nev naudiņas kabatai;
Tiem naudiņa pakaļ nāca
Sudrabiņa vāģīšos.
427 [Tadaiķu Lp].

52221.

Puķes dēļ, bāleliņ,
Nedzen laivas ezerā!
Gana tevim piederēja
Nepuškota cepurīte.
46 [Beļavas Md].

52222.

Puķīt, māsiņ,
Laiva seide,
Gaigal, bālīš,
Irejīš.
445 [Ugāles Vp].

52223.

Putniņ, tauriņ,
Mācies peldēt;
Tavs tēvs namdaris
Ūdeņa vidū.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52224.

Raiba pīle peld pa jūŗu,
Mantu kule mugurā;
Būt' pīlīte noslīkuse,
Mantas nebūt' mūsu zemē.
448 (Kuģis, ).

52225.

Reiga elle, Reiga elle,
Daugaviņa muomuliņa:
Daugaviņa izšyupuoja,
Kai māmiņa šyupulī.
465 [Varakļānu Rz].

52226.

Rūca, kauca ezeriņš,
Sev vietiņas meklēdams.
Meties še, ezeriņ,
Še būs Saukas ezeriņš.
378 [Seces Jk].

52227.

Sēju rožu tīrumiņu
Ezeriņa maliņā.
Ļaudis saka: ezers mirdz -
Man mirdz rožu tīrumiņš.
119 [Gaujienas Vlk].

52228.

Slinka slinka māmuliņa,
Vēl slinkāka vedekliņa:
Pa pagalmu upe tek,
Govis stāv nedzērušas.
261 [Mēdzūlas Md].

52229.

Strādājiet paši mīļi,
Ka jums Dievis palīdzēj'!
Izsmeliet straujupīti,
Ielejiet ezeriņus.
605 [Skolas].

- 246 -

52230.

Šmuka meitiņ' sēd aiz upes,
Sēd aiz upes kalniņā.
Šmukais puisīts bēdājās,
Kā var brist, pārpeldēt;
Brīv tev bristi, brīv peldēt
Caur ūdeni manis dēļ.
261 [Mēdzūlas Md].

52231.

Tais, bāliņi, tiltiņu
Par palšo [plašo?] jūru,
Lai brauc māsiņa
Ciemoties.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

52232.

Tā zemīte ielejota -
Vai tā mana izgulēta?
Ziemu sniega izgulēta,
Pavasaŗa ledutiņa.
378 [Seces Jk].

52233.

Teku, teku gar upīti,
Baltas rokas mazgādama;
Baltas rokas mazgādama,
Iekrīt zelta gredzentiņš.
394 [Skaistkalnes (Šēnberģes) B].

52234.

Tēvs ar māti aiz ūdeņa,
Bērni kalna galiņā.
Ziņģē tēvs, zinģē
māte,
Ziņģē bērni pakaļā.
109 [Ērķemes Vlk].

52235.

Tēvs ar māti mīļi guļ
Daugaviņas maliņā;
Lai gulējši, kaut gulējši,
Kaut jel skādi nedarījši.
Nolauzuši liepai zarus,
Palikuši pagalvī.
369 [Saldus Kld].

52236.

Tirza, Gauja lielijās
Glabāt manu augumiņu.
Ko lielies, tu upīte,
Es pāriešu laipodama;
Es pāriešu laipodama
Tautu dēla sētiņā.
91 [Druvienas C].

52237.

Tīšām sēdu upmalēje,
Upes dziesmu klausījos:
Ūdens sauca, akmens vilka,
Kraujmalītis vizināja.
129 [Gudenieku Azp].

52238.

Tprusi tprusi krīva gūvs,
Par Daugovu maurodam';
Krivītīte pakaļī,
Saravanu luopēdam.
314 [Pildas Ldz].

52239.

Trīs māsiņas lielījās
Pār Daugavu pārpeldēt.
Divas paldu pārpaldēja,
Trešā paldu navarēja;
Eita, brāļi, sasauciet:
Nāc, māsiņa, atpakaļ!
127 [Grostonas Md].

52240.

Trīs māsiņas lielijāsi
Pār Daugavu [Pār upīti]
pārpeldēt,
Divas pāri pārpeldēja,
Trešā peldus nevarēja;
Ne tā slīka, ne tā grima,
Ūduns viņas plivināj'.
109 [Ērķemes Vlk].

52241.

Trīs meitiņas lielījās
Pār Daugavu pārpeldēt.
Div gan labi pārpeldēja,
Trešā grima dibenai.
Vai tai bija zelt' kroniņis,
Vai no sīka sudrabiņa?
15 [Alūksnes Vlk].

52242.

Trīs meitiņas lielījāsi
Pār Daugavu pārpeldēt;
Tur palika lielībiņa,
Tur ir pašas peldētāj's.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

52243.

Upe nesa ozoliņu
Ar visāmi saknītēm;
Pretim nāca līdaciņa,
Pret straumīti lēkādama.
605 [Skolas].

- 247 -

52244.

Upe nesa ozoliņu
Ar visām bitītēm.
Metiet, brāļi, lielu laipu,
Saņemiet ozoliņ(u)!
127 [Grostonas Md].

52245.

Upe upe, Daugaviņa,
Abas lielas lielījās.
Daugaviņa lielījās:
Nemetot līkumiņu.
Es tavā līkumā
Dažu rītu noganīju.
83 [Dignājas Jk].

52246.

Uz tā kalna viena liepa,
Gar to liepu upe tek,
Gar to upi krievi gāja,
Tur meitiņas mazgājās.
599 [Kurzeme].

52247.

Vīna muosiņ' aiz yudiņa,
Ūtra yudiņs maleņī;
Pi vīnas laivu dzynu,
Pi ūtras kumēliņu.
389 [Silajāņu Rz].

52248.

Vilnīts kūla ezerā
Pāra baltu villānīšu,
Ne tās slīka dibenā,
Ne nes vilnis maliņā.
90 [Drustu C].

52249.

Viņ' ezera galiņā
Div' sudraba gaiļi dzied.
Rītu brauks pa ezeru
Div' sudraba malējiņi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52250.

Viņu pusi Daugaveņis
Pazelteiti gaiļi dzīd;
Šīmā pusē atdzīduoja
Sudobruota laksteigola.
576 [Varakļāni Rz apr.].

52251.

Vysas muoseņas saguoja,
Skaita sovus buoleleņus.
Vysi muņi buoleleņi,
Pastareiša vīn navā;
Pastareits nūtecēja
Jyuru molu carādams.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

52252.

Visi upes līkumiņi
Man vien piederēja;
Citur sēja rudzus miežus,
Citur stādu ozoliņus.
605 [Skolas].

52253.

Visu dienu es staigāju
Gar upmalu raudādama:
Pilla upe baltu puķu,
Nevarēju pāri tikte.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52254.

Zaķīts peld par Daugavu,
Ausis vien tik kustina.
Minniņ' sauca: šigu šigu,
Domāj' Dāvid' kumeliņ'.
17 [Ances Vp].

52255.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kas aug upes līcītī:
Sīku krūmu kociņš auga
Zeltītāmi lapiņām.
112 [Ezeres Kld].

52256.

Zied ezeris zilu ziedu,
Šķiet māsiņa linu druvu,
Nava lini, nava lini,
Ūdens bija, ūdens bija.
378 [Seces Jk].

52257.

Ziedi, ziedi, pureniņi,
Paša purva vidiņā;
Tavi ziedi i nobira
Ezeriņa maliņā.
241 [Lubānas Md].

LATVIEŠU SOCIĀLAIS STĀVOKLIS

Prof. A. Švābe

- 249 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 250 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 251 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 252 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 253 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 254 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 255 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

PLAŠĀKS SABIEDRISKAIS STĀVOKLIS UN ĻAUŽU ŠĶIRAS

- 256 -

1. Saimnieks, saime, kalpi

31037.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Kalpam grūta dzīvošana:
Lai ēšana, kur ēšana,
Kur tā sola gulēšana!
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Saimeniece saimeniece,
Puišiem vārga dzīvošana:
Lai ēšana, ko ēšana,
Cieta beņķa gulēšana!
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

31038.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Nu es tapu saimeniece,
Nu es savu līku pirkstu
Apkārt ķērnu sitināšu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ai Laimiņa, kad es būšu
Saimenieka līgaviņa,
Kad es savu līku pirkstu
Ap ķērnīti tecināšu?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

31039.

Vai Dieviņ, gauži raud
Tēva dēla līgaviņa;
Es bij' kalpa līgaviņa,
Es tik gauži neraudāju.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31040.

Ai lūdzama saminiece,
Paļauj man kasīties!
Pavasar atstādama,
Es nedēļu uzdzīvošu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

31041.

Ai māmiņ, ai māmiņ,
Man saimīte nedzīvoja.
- Dod, meitiņ, mīļus vārdus,
Vāri agri azaidiņu [brokastiņu]!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31042.

Ai sunīt ķiparīt,
Nerej mani, kalpa vīru!
Kad es būšu saimenieks,
Došu maizes gabaliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31043.

Ai tēviņ, ai tēviņ,
Kalpi vīla kumeliņu:
Sakās vērt staļļa durvis, -
Ielīž salmu gubenī.
121 [Gulbenē (Md)].

31044.

Ak tu traka saimeniece,
Suni raida lūkus plēst!
Suns iegāja liepenē,
Asti vien kustināja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

31045.

Apsaskaita saimeniece,
Piesajoza pavārnīcu.
Kas no tava skaistumiņa, -
Cūka ceļa nepagrieza!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31046.

Auša auša saiminieks,
Vasar dzina ledus lauztu,
Vasar dzina ledus lauztu,
Ziemu dzina siena pļaut.
1311 [Apē (Vlk)].

- 257 -

31047.

Daža laba saimeniece
Kā vistiņa nosutuse,
Darba kules lāpīdama,
Darbeniekus vadīdama.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

31048.

Daža laba saimeniece
Saujā slauka asariņas;
Daža laba kalpa sieva
Saujā naudu žvadzināja.
2811 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Tēva dēla līgaviņa
Cimdā slauka asariņas;
Es bij' viena kalpa sieva,
Cimdā naudu žvadzināju.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

31049.

Diezgan darba, diezgan maizes
Šitam lauku saimniekam:
Cūka ara, gail's ecēja,
Zaķīts sēja tīrumā.
121 [Gulbenē (Md)].

31050.

Dieviņ, tavu likumiņu,
Katram savs valdinieks:
Runcis valda žurkas, peles,
Saiminieks saiminieci.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Labi labi Dieviņš dara,
Katram savs rājējiņš:
Ince, kaķe, peles rāja,
Saiminiece jaunas meitas.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

31051.

Dīda, dīda, kas man' dīda,
Saiminieces putra dīda,
Saiminieces putra dīda,
Saiminieka kāpostiņi.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31052.

Diža gaŗa saimeniece
Nemācēja galdu klāt;
Gan mācēja meitas rāt,
Maizi slēgt kambarā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

31053.

Dod, Dieviņ, man saimīti,
Es mācēju maldināt:
Atnākdama palīdzēju,
Aiziedama pamācīju.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31054.

Dukam (=saimn. v.) puiši, Dukam meitas,
Es Dukam saimeniece,
Griežu maizi, griežu sieru
Pa lielam kampalam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31055.

Es bij' liela saimeniece,
Es mācēju ēst taisīt,
Es mācēju ēst taisīt
No tiem lagzdu pumpuriem.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31056.

Es būt Dievu vēlējuse,
Kad es būtu saimeniece,
Es mācētu kalpa sievas
Uz lapiņas riņķē griezt.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

31057.

Es būt' laba saiminiece,
Būt' man kalpi pastāvējši;
Piecas dienas nedēļā
Treji kalpi mijami.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

31058.

Es būt' laba saiminiece,
Kad man tāda saime būtu,
Kas neēstu, kas nedzertu,
Kas miedziņu negulētu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

31059.

Es būt' laba saimenīca,
Kaut man tāda saime bijse,
Kas ar savu maizi nāca,
Ar savām drēbītēm.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Es būt' laba saimeniece,
Kaut saimīte man dzīvojsi
Savu sāli, putraimiem,
Ar savām drēbītēm.
224 [Kabilē (Kld)].

31060.

Es būt' laba saimenīca,
Kaut skaidās nemīzuse;
Kamēr skaidas izkaltēju,
Paliek putra nevārīta.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 258 -

1. Es būt' laba saimeniece,
Kaut skaidās nemīzuse;
Kamēr skaidas izkaltēju,
Tamēr saule vakarā.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

31061.

Es izcepu baltu maizi,
Pillu krāsni kalečiņas;
Piestilpāju kalpam kuli, -
Iet pa ceļu svilpodams.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

31062.

Es nabaga bērniņš biju,
Nu bagāta kalponīte;
Dievs līdzēja izpelnīt
No bajāra sudrabiņu.
190 [Kuldīā].

31063.

Gan pazinu to sētiņu,
Kur sirdīga saiminiece:
Sētmalīši noauguši
Asajiem dadzīšiem.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Var pazīt to sētiņu,
Kur ir barga saimeniece:
Sētmalīsi apauguši
Smalkajām nātriņām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

31064.

Grib kalpiņš labu svārku,
Grib i jaunas cepurītes;
Saimenieka zirgu stallis
Vakarēju slēgumiņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

31065.

Griķu maize, kviešu maize,
Tā meitiņu vīlējiņa;
Rudzu maize, miežu maize,
Tā saimītes barotāja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31066.

Guli, guli, saimeniece,
Tavi darbi padarīti:
Cūka raka rācentiņus,
Kaza ņēma kāpostiņus.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

31067.

I guntiņa nesadega,
Kad nav laba kūrējiņa;
I saimīte nedzīvoja,
Kad nav laba saimeniece.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. I guntiņa nesadega,
Kad nav laba kūrējiņa;
I dzīvīte nesaveica,
Kad nav labas saiminieces.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Ne guntiņa nesadega,
Nava laba kūrējiņa;
Ne saimīte nesabīda,
Nava laba rājējiņa.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

31068.

I kalpiņš svārku prasa
No smalkās vadmaliņas.
Vai, kalpiņ, pataisīji
Braucamās ragaviņas?
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1. I kalpiņš ūzu prasa
No dārgās vadmaliņas.
Vai, kalpiņi, iegādāji,
Kad taisīji ragaviņas?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

2. Kalpiņš man svārkus prasa
No dārgās vadmaliņas;
Es kalpiņu pavaicāju:
Cik ragavu pataisīji?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31069.

Kā tu raudi, kas tev kaiš,
Saimenieka līgaviņa?
Es raudāju, man kaitēja,
Es bij' kalpa līgaviņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

310691.

Kāda mana dzīvošana,
Kāda kunga kalpošana!
Kungi mani pašu rāja,
Saime manu līgaviņu.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

31070.

Kuopust'eņi, kac'en'eņi,
Kod'eļl'eli naauguot?
Kalp'eņš n'ēd'a bīzys putrys,
Kuopust'eņu grybādams.
422 [Līvānu pag. D].

- 259 -

31071.

Kāpostiņi, kaceniņi
Kalpa vīra barībiņa;
Balta maize, pīrādziņi
Saiminieka dēliņam.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Knipu knapu kāpostiņi,
Kalpa vīra barībiņa;
Balti zirņi, cūkas gaļa,
Tie saimnieka barībiņa.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

31072.

Kāpostiņi, kaceniņi
Ka pa vīra barībiņa.
- Ēd tu pate, saimeniece,
Kubulā gulēdama!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

31073.

Kalpa puiša kumeliņš
Dzeltainām krēpītēm.
Tas gan stalti piederētu
Saiminieka dēliņam.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

1. Pakalnīšu arājam
Dancā bēri kumeliņi;
Man būt' tādi piederējši,
Gobu zemes arājam.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31074.

Kalpa vīra cepurei
Pieci puški pakaļā;
Saimenieka staļļa durvis
Vakarēju vērumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31075.

Kalpiem gāju, vergiem gāju,
Uzzametu dzedziedā.
Kad man Dievs palīdzēja,
Es otram maizi devu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Gāju kalpu, gāju vārgu,
Nozamešu dzedziedā.
Palīdz man, tu Dieviņ,
Dzedziedā dzīvojot!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31076.

Kalpiem gāju, vārgiem gāju,
Uzzamešu vecainē.
Nu pašam labajam
Ne galviņas neatgriežu
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

31077.

Kalpi mani, kalponītes
Mīļi guļ lāviņā;
Mani bēri kumeliņi
Tukšu sili grabināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31078.

Kalpiņš pelna pieci pūri,
Ēd kalpone dziedādama;
Saimnieks pelna simtu pūru,
Ēd saimniece raudādama.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

31079.

Kalp' iedami i saauga
Mani balti bāleliņi.
Kas šķit', vīriņ' i būšot,
Labu zirdziņ' i jāšot?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31080.

Kalpu sieva ogas ēda,
Bucenēi sēdēdama;
Žēli raud saimeniece,
Apakšāi tupēdama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31081.

Kam, kalpiņi, sievu ņemi,
Tev nev nama, istabiņas;
Tavu namu, istabiņu
Vējš mežā vēcināja.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

31082.

Kas kait kalpa līgavai,
Staigā gurnus grozīdama;
Saimenieka līgaviņa
Raud, kulītes lāpīdama.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Bandenieka līgaviņa
Saujā naudu zvadzināja;
Saimeniece, nabadzīte,
Kulīt' lāpa raudādama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31083.

Kas kaiš man nedzīvot
Pie bagāta saimenieka?
Bieza putra vēderā,
Balta šūba mugurā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 260 -

1. Kas man trūka nedzīvot
Pie bagāta tēva dēla:
Pilns vēderis biezas putras,
Kāšiem griezta linu šūba.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31084.

Kas kaiš man nedzīvot
Pie bagāta saimenieka:
Klētī kokles, namā bungas,
Istabā pijolītes.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

31085.

Kas kaiš man nedzīvot
Pie bagāta saiminieka:
Pats saimnieks gaļu ēda,
Man dev' kaulus skrubināt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Kas kaitēja man dzīvot
Pie bagāta saimenieka:
Saimnieks ēda auna gaļu,
Es tos nagus lupināju.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

31086.

Kas kait man nedzīvot
Pie bagāta saiminieka:
Rītā rutki, vakarā,
Pusdienā rudzu putra.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31087.

Kas kaiš man nedzīvot
Pie bagāta saimenieka:
Taukiem vāra rudzu putru,
Kāšiem grieza linu kreklus.
24 [Lēdurgas draudzē].

1. Kas kait man nedzīvāt
Pie bagāta saimenieka:
Ik rītiņa sviestamaize,
Līdz zemīti linu kreklis.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Kas man kaiti nedzīvot
Pie bagāta saimenieka:
Zirņu putra, kuiļa gaļa,
Kāšiem griezti linu krekli.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

31088.

Kas kaiš man nedzīvot
Pie bagāta saiminieka:
Tāšu bikses, kriju krekli,
Driķu salmu cepurīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31089.

Kas man kait nedzīvot
Pie bagāta saimenieka:
Bieza putra, tauka gaļa,
Tā man' vieglu vieglināja.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

31090.

Kas man kait nedzīvot
Pie bagāta saiminiek':
Stikla logi, vaŗa vārti,
Paši tek neveŗam'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31091.

Kas man tika dzīvojot
Pie nabaga saiminieka?
Melna maize, melna putra,
Nobariņas kamzolīši.
1253 [Kroņa laicenē].

31092.

Kas man vainas nedzīvot
Pie bagāta saiminieka?
Balta putra, tīra maize,
Rīgā pirkti kamzolīši.
1253 [Kroņa laicenē].

31093.

Kas man vainas nedzīvot
Pie bagāta saimenieka?
Kancīts sakā, vērdiņš makā,
Skāba dzira druvnesī.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

31094.

Kas tur brauc? zeme rīb.
Atbrauc kalpa līgaviņa,
Atbrauc kalpa līgaviņa
Ar deviņi kumeliņi.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

31095.

Ko līdz man brūna gulta,
Ko dzīparu gultas deķis:
Ik vakara kalpiņš nāca,
Āvies kārkla vīzītēs.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Ko līdz man brūna gulta,
Ko tie linu paladziņi:
Ik vakarus kalpiņš nāca
Pakuliņu biksītēm.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31096.

Kur tie nikni suņi rēja,
Tur bagāts saimenieks;
Kur tie melli dūmi kūp,
Tur verd gaļa kāpostos.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 261 -

31097.

Kur tie suņi rupji rēja,
Tur bagāti saimenieki;
Kur tie kvekši kvekšināja,
Tur maizītes pamazām.
18 (Kliģenē).

31098.

Ļaudis mani nezināja,
Ka es biju saiminiece;
Situ plaukstu pie vēdera,
Lai skan manas atslēdzīnas.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

31099.

Maza maza saimeniece,
Jauka jauka valodiņa;
Pie tās jaukas valodiņas
Trīs kalpones gadiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31100.

Mūs' lielā saimeniece
Kā lielā lāca māte,
Rītā agri celdamās,
Dūri sita stenderē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31101.

Ne kaķam tur laipot,
Kur laipoja sarmulīts;
Ne kalpam tur sēdēt,
Kur sēdēja saimenieks.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Vai pelīte tur tecēja,
Kur tecēja sermulīts?
Vai kalpiņš tur sēdēja,
Kur sēdēja saiminieks?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31102.

No tālienes es pazinu
Kalpa vīra līgaviņu:
Balta drāna rociņāi,
Nāk, asaras slaucīdama.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

31103.

Palīdz, Dievs, kalpiņam,
Kalpiņš kala makšķerīti,
Ka varēja makšķerēt
Visus purvus, ezeriņus.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31104.

Pie cinīša es piedzimu,
Kalp' iedamis es uzaugu;
Dieviņš man mantu deva,
Dodat, kungi, novadiņu!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

31105.

Puikas, mani puisēniņi,
Es pats puiku saimenieks.
Ikkatram puisēnam
Pa siekam linu sēju,
Lai tie mīsta, lai pārdod,
Lai pirk caunu cepurītes.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31106.

Puikas, mani puisēniņi,
Es puikām saimenieks.
Es saviem puisēniem
Pa pūram auzu sēju,
Lai tie pļāva, lai tie kūla,
Lai baroja kumeliņus.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

1. Puiši, mani jaunpuišeļi,
Es puišeļu saiminiece.
Es saviem puišeļiem
Pa pūram auzas sēju,
Lai tie pļāva, lai tie kūla,
Lai baŗoja kumelīnus,
Lai baŗoja kumelīnus,
Lai jāj sievas lūkoties.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

31107.

Puišiem pirku caunenītes,
Pats nesāju jērenīti;
Vēl tie puiši zobus grieza
Uz to manu jērenīti.
(?).

1. Kalpi sēd caunenēs,
Saimenieks jērenē;
Vēl kalpiņi zobus grieza
Uz to pašu jērenīti.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

31108.

Puiši, mani puisēniņi,
Es puišiem saimeniece,
Es puišiem bandu devu
Ar siekiem mērīdama.
224 [Kabilē (Kld)].

- 262 -

31109.

Puiši, mani puisēniņi,
Es puišiem saimeniece,
Es puišiem bandu devu,
Pirku cauņa cepurītes.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31110.

Runājat, saimenieki,
No kalpim, kalponēm,
Daudz solāt, maģ dodat,
Sakāt slinki dzievājot!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31111.

Saiminiek saiminiek,
Kalpi vīle kumeliņus:
Es atradu staļļa durvis
Vakarēju slēgumiņ'.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31112.

Saimenieki saimenieki,
Kalpi vīla kumeliņus:
Pavēruši staļļa durvis,
Saka, auzas iebēruši.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Saiminiek saiminiek,
Puiši zirgu vilējiņi:
Pavēruši staļļa durvis,
Paši lien istabā.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

31113.

Saimenieki saimenieki,
Kalpi vīla kumeliņus:
Sakās auzu iebēruši,
Iebeŗ auzu pelaviņas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31114.

Saimeniek saimeniek,
Puiši vīla kumeliņus:
Aizmetuši rudzu salmus,
Paši rikšus istabā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

31115.

Saimenieki saimenieki,
Cita kalpa meklējiet!
Piekusušas abas rokas,
Rudzu putru plītējot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31116.

Saimniekam maizes žēl
Man bij savas varas žēl;
Maizīt' auga tīrumā,
Kur varīte man uzauga?
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

31117.

Saimniekam piecas meitas,
Visas piecas medinieces:
Izmedījšas kreima ķērnu,
Tad tik iet govju slaukt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

31118.

Saimnieks mani mežā dzina
Ar āžiem žagaros.
Ja tos āžus vilks apēd,
Manas vainas nesakat!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

311181.

Saimnieks savu saimniecīti
Uz muldiņas vizināja.
Vai tam trūka kaltu ratu,
Vai ar bēru kumeliņu?
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

31119.

Saimnieks staigā raudādams.
Biksas vien raustīdams;
Es dziedāju kā putniņš,
Knipes vien mētādams.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31120.

Saiminiece bēdājās,
Nav rītā malējiņas.
Sniedz rociņu pār istabu,
Būs rītā malējiņa!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

31121.

Saimineica Dīvu lyudze,
Elnī kuojis pakuoruse:
Atlaid, Dīvs, munus grākus,
Vaira saimes nakriudēšu!
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

31122.

Saimeniece Dievu lūdza,
Es pielūdzu saimenieci;
Saimeniece man ienesa
Putojošu alutiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Saiminieks Dieva lūdza,
Es pielūdzu saiminieku;
Saiminieks man pacēla
Miglaino biķerīti.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

- 263 -

31123.

Saiminiece, jērenīte,
Staigā, galvu nodūrus';
Kalpa vīra ļaudavīna
Saujā naudu žvadzināja.
1191 [Ēveles draudzē].

31124.

Saimeniece, jērenīca,
Staigā, galvu nodūruse.
Redz kur skaista kalpa sieva,
Staigā rokas mētādama!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31125.

Saimenīca kaķi kūla,
Aiz astītes turēdama:
Tas apgāza krējum' ķērni,
Ciema kaķus mielodams.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31126.

Saimeniece kaķi kūla,
Aiz astītes turēdama.
Kam, kaķīti, tu apēdi
Saimenieces kāpostiņus?
190 [Kuldīā], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

31127.

Saimeniece runci [kaķi] kūla,
Aiz astītes turēdama.
Pate pienu izēduse,
Runča [kaķa] vainu nosacīja.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)], 360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31128.

Saimeniece man tītīja,
Ka es vīra nedabūšu;
Man' aizveda pa novadu
Saimenieka dēliņam.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31129.

Saimeniece saimeniece,
Jauna kalpa nedabūsi!
Es neesmu vakar ēdis,
Ne šodieni launagā.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

31130.

Savas laivas es nedzinu
Pret vilnīti ezerā;
Savā dzīvītē nelaižu
Kalpu vaļu, kalponīšu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31131.

Sirmi seri, baltas kājas
Kalpa vīra kumeļam.
Redz kur daiļi pievedās
Tēvu dēlu pulcīnā!
1191 [Ēveles draudzē].

31132.

Slaucu priedi, slaucu egli,
Kalpam putru vārīdama;
Cirpu rudu akmentiņu,
Kalpam svārkus šūdināju.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

31133.

Spoži spīd uguntiņš
Barga tēva istabā;
Tas skaitīja kalpa soļus,
Kalpa gaužas asariņas.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

31134.

Suņi mani, suņi mani,
Es suņiem saiminīce;
Sunīšam maizes devu
Pa lielam gabalam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31135.

Sunīšam maizi devu,
Ne tām kalpu sievīnām:
Sunīts man sētu sarga,
Kalpa sieva dangu bezd.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

31136.

Tam pašam kalpu iet,
Kas man' kalpu aicināja!
Ni mans tēvs kalpu gāja,
Ni māmiņa kalponē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31137.

Tēvu dēli kalpos gāja,
Bagātības gribēdami.
Nu redziet, tēvu dēli,
Kāda kalpa bagātība!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

31138.

Teci viegli, saiminiece,
Ar basām kājiņām:
Sviestu, kreimu paēduse,
Tu var' viegli patecēt.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

- 264 -

31139.

Trīs gadiņi kalpiem gāju,
Trīs petaki nopelnīju.
Par to vienu zirgu pirku,
Par otraju līgaviņ',
Par to trešu petaciņu
Oša laivu kaldināju.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

31140.

Uguntiņis, atslēdziņa,
Abi labi glabājami:
Uguntiņu vējš raustīja,
Saime zaga atslēdziņu.
190 [Kuldīā].

31141.

Vāja vāja tā sētiņa,
Jo vājāks saiminieks.
Dieviņš ēda launadziņu
Vājajā sētiņā.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

31142.

Vai tā ari Laime bija,
Kas kalpam mūžu lēma?
Slikta maize, slikta drēbe,
Pie durīm guļas vieta.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

31143.

Vai tādēļ pura zāle,
Ka aug pura maliņā?
Vai tādēļ kalpa puisis,
Ka kalpoja tēv' mājā?
1311 [Apē (Vlk)].

31144.

Vai tie vien tēva dēli,
Kas jāj bērus kumeliņus?
Kalpa puiši, bandinieki
Ar jāj bērus kumeliņus.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

31145.

Vai tu zini, saimeniece,
Ko tā tava saime dara?
Cūk' ar vepri kaudzi met
Viņā lauka galiņā.
216 [Ventspilī].

31146.

Vilcīnam dzīgot,
Ne labam kalpīnam!
Ne saimniec' vietu taisa,
Ne klāj jaunu paladzīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Vilciņam še gulēte,
Ne labam puisēnam:
Ne še baltis paladziņis,
Ne še meita klātgulēt.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

31147.

Visi trauki nomazgāti,
Dižā krūza nemazgāta;
Visa saime paēduse,
Saiminiece neēduse.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

31148.

Ceļam turu labu zirgu,
Sētā labu saimenieci;
Nej piekusa ceļā zirgs,
Nej sētā saimeniece.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

52258.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kad tecēs suvēniņi
Kad tecēs suvēniņi
Manim līdzi čurkstēdami.
3 [Adulienas Md].

52259.

Ai Dīveņi, žāl man tyka,
Ka pi kolpa naizguoju!
Kalpiņš sovu ļaudaviņu
Kai pučīti darinuo;
Ar lizīku ēsti deve,
Ar kuotiņu acīs dyure.
247 [Makašānu Rz].

52260.

Ai lūdzama saiminiece,
Iznes gaŗu butelīti!
Viss vasaras gājumiņš
Tai gaŗāji butelē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52261.

Ai lūdzama liela māte,
Ienes alu, brandevīnu!
Šīs ir tādas jumpraviņas,
Brandavīna dzērājiņas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52262.

Ai zaļā līdaciņa,
Negul krasta maliņā;
Ai bagāta brāļa māsa,
Neej kalpa līgaviņa!
239 [Lizuma C].

- 265 -

52263.

Aug puķīte, neriet krūmu,
Neliec manim šeit dzīvoti!
Šitās mājas saimniekam
Melna putra, slikta maize.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

52264.

Bija man, bija man
Laba lieta cerējot:
Siena kaudze, rudzu guba,
Saimenieka liela meita.
241 [Lubānas Md].

52265.

Celīs vīgla, saiminīca,
Zūses spolvas vīglumā,
Lai guļ tova ļauna dīna
Lynu muorka gryutumā!
182 [Kaunatas Rz].

52266.

čiku čaku ratenīts,
Mana māte saimeniece;
Kas kaitēja nečīkstēt -
Saime darbu padarīj(a)!
378 [Seces Jk].

52267.

Daža laba saimniekmeita
Kalpa meitas nepanāca,
Ne ar darbiem, ne valodu,
Ne ar skaistu dziedāšanu.
72 [Cesvaines Md].

1. Daža laba saimniekmeita,
Spundniekmeitu nepanāca,
Ne ar darbu, ne valodu,
Ne ar savu augumīnu.
192 [Kosas C].

52268.

Dēli mani, dēli mani,
Es dēliņu māmuļiņa;
Suņi mani, suņi mani,
Es sunīšu saimenieks.
373 [Sarkaņu Md].

52269.

Es būt' laba saimeniece,
Ka man laba saime būtu,
Ka tā ietu neēdusi,
Basajām kājiņām.
427 [Tadaiķu Lp].

52270.

Es redzēju baltu vistu
Pa sētsvidu tekājam;
Tā nebija balta vista,
Tā bij mūsu saimenica.
378 [Seces Jk].

1. Balta pele pārtecēja
Pa kaimiņu sētas vidu;
Tā nebija balta pele,
Tā bij mūsu saiminiece.
540 [Jelgava Jg apr.].

52271.

Ai saimniek, ai saimniek,
Ko tā tava saime dara:
Paņem lonu, apēd maizi,
Aiziet, kājas spēlēdami.
90 [Drustu C].

52272.

Ak tu Dievs, ak tu Dievs,
Nu es būšu saimeniece:
Ik rītiņu uz krodziņu,
Pudelīte ķešiņā.
211 [Ļaudonas Md].

52273.

Dod, Dieviņ, kad vēl rastu,
Cita tāda saimnieciņa:
Dod man ēst, dod man dzert,
Pie darbiņa nesūtīja.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

52274.

Dzīvo gŗūti, dzīvo lēti,
Darba dēļe neraudāju;
Tik tādēļe vien raudāju,
Ka man sīva saimeniece.
Jo man sīva saimeniece,
Jo man tika kaitināte.
129 [Gudenieku Azp].

52275.

Es pazinu saimenieci,
No tālienes ieraugot;
Īsas kājas, plata priekš',
No pakaļas nošļukusi.
413 [Stendes Tl].

52276.

Jas redzēju saiminīku,
Lobu pruotu staigojūt:
Jas redzēju skrūzeitjā
Boltūseiti nosojūt.
326 [Preiļu D].

- 266 -

52277.

Es savam saimniekami
Labu vien novēlēju:
Dievs dod viņam cūkas cirpti,
Aventiņus svilināt;
Dievs dod viņam zelta kaudzi
Ar kājiņu rušināt.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

52278.

Guli, guli, saimeniece,
Tavi darbi padarīti:
Raiba kuce sviestu taisa,
Jaunajā muldiņā.
263 [Mēmeles Jk].

52279.

Guli, guli saimineica,
Tovi dorbi padareiti:
Malnys vepris maizi meicai,
Raiba kucja svīstu nej,
Vystys mīžus izlasjā,
Cyukys buļbys izrevjā.
605 [Skolas].

52280.

Guli, guli, saimineica,
Tovi dorbi padareiti:
Gaileits molkys pīškaļdēja,
Vysta cepli kurinuo,
Lopsa bļīnu pīcapuse,
Saimi sauc bļīnu āstu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52281.

Īpyut guni, kolpyunīte,
Dūšu boltu vylnanīti,
Na par guņs pyutumiņu,
Par vosoras guojumiņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

52282.

Ieraudzīju, vien pazinu,
Kur aug barga saimeniece:
Visa sēta aizauguse
Asajiemi dadzīšiem.
344 [Rembates Rg].

52283.

Kad es biju saiminiece,
Man pakaļa žvakstēt žvakstēja;
Bet Dievs to zin, ka kalpiņam
Vai tam žvakstēj' vai nežvakstēj'.
448 [Umurgas (Umurgas-Sārumu) Vlm].

52284.

Kad es būtu saimeniece,
Es visiem darbu dotu:
Klibam liktu ganos iet,
Stulbiem dzirnavas maldināt.
378 [Seces Jk].

52285.

Kalpa māsiņa taujāja,
Vieglas dzīves gribēdama:
Ni kalpam grūtu dzirnu,
Ni lielo tīrumiņu.
605 [Skolas].

52286.

Kalpa sieva pūrus mala
Burā, burā!
Saiminiece auzas mala
čušā, čušā!
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52287.

Kalpiem aug, atraišiem
Šitās valsts dzeltenītes.
Tur jāj mūsu tēvu dēli,
Citas valsts izlasās.
166 [Kalsnavas Md].

52288.

Kolpim guoja tys puiseits,
Kolpa svuorki mugurā:
Cyts eisuoks, cyts goruoks,
Na mameņis šyudynuots.
326 [Preiļu D].

1. Kalpiņš beju, kalpiņš beju,
Kolpa svuorki mugurā.
Cyts goruoks, cyts strupuoks,
Na mamiņas šyudynuots.
605 [Skolas].

52289.

Kaķam [Kalpam?] lopi, kaķam mājas,
Kaķam naudas zutenīte;
Saimniekami rudzi mieži,
Stallē bēri kumeliņi.
605 [Skolas].

52290.

Kas gaitēja man dzīvoti
Pie bagāta saimenieka:
Pienu ēdu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgāju.
7 [Aizkraukles Rg].

52291.

Kas kait man nedzīvot
Pie bagāta saiminieka:
Salocītu grožu deva,
Izsukātu kumeliņu.
484 [Vestienas Md].

- 267 -

52292.

Kas man kaiš nedzīvot
Pie bagāta saimenieka:
Ik rītiņu cūkas gaļa
Šķērētiem kāpostiem.
396 [Skrīveŗu Rg].

52293.

Kas kaiteņas nadzeivuot
Pi boguota saiminīka:
Kas dīneņas teira meize,
Kas naksneņas jauns puiseits.
170 [Kapiņu D].

1. Kas man bādas nadzeivuot
Pi boguota saiminīka:
Kas dīniņas bīza putra,
Kas naksniņas slauna meita.
170 [Kapiņu D].

2. Kas man kait nadzeivuot
Pi boguota saiminīka?
Dīn, dīnā bīza putra,
Nakts naktī jauns puiškins.
170 [Kapiņu D].

3. Kas man kait nadzeivuot
Pī boguota saimenīka.
Svīsts ar maizi vokorā,
Jauna meita kluotgulēt.
365 [Sakstagalas Rz].

4. Kas man beja nadzeivuot
Pi boguota tāva dāla:
Svīsts ar maizi brūkastīs,
Jauna meita parunuot.
605 [Skolas].

5. Kas maņ kait nadzeivuot
Pi boguota saiminīka:
Svīsts ar maizi brūkastīs,
Bīza putra azaidā.
605 [Skolas].

6. Kas bej ļauna nadzeivuot
Pi lobuo saiminīka:
Svīsts ar maizi brūkaškuos,
Brandīneits vokorā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

7. Lab dzeivuot kalpiņam
Pi lobuo saiminīka;
Svīsts ar maizi brūkastīs,
Jauna meita vokorā.
182 [Kaunatas Rz].

52294.

Nikur nav tai labi,
Kai ir labi Rudzeišūs:
Ikdīneņis mads un veins,
Svātdīneišuos baltmaizīte.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52295.

Kas man beja nadzeivuot
Pī boguota saiminīka:
Kyukuļ putra, kaster maize,
Kuošim grīzti lyndraceņi.
465 [Varakļānu Rz].

52296.

Kas kaiš man nadzeivuot
Boguotam saimnīkam:
Pylnys klēts rudzu mīžu,
Stalī lobi kumēliņi.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

52297.

Kas kaitēja saimniekam
Skaistas kurpes nenēsāt:
Vai neauga rudzi mieži
Lielajos tīrumos?
378 [Seces Jk].

52298.

Kas tie tādi braucējiņi -
Daiļi tek kumeliņi?
Saimenieka dēli brauca,
Kalpa puiša kumeliņi,
Kalpa puiša kumeliņi,
Meitu vīta pātadziņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp], 21 [Apriķu Azp].

52299.

Kas tā tāda zila cūka,
Sēd galdiņa galiņā?
Tā nebija zila cūka,
Tā bij nama saimeniece.
372 [Sarkanmuižas Vp].

1. Kas tā tād meln cūk,
Kas rok Nagl lauciņe?
Tā nebij meln cūk,
Tā bij Kaln saimnic.
518 [Zlēku Vp].

52300.

Kas tī šveikst, kas tī šveikst,
Pi saiminīka kakteņī?
Saiminīkam bruoleišam
Ols buceņa kakteņī.
18 [Andrupenes Rz].

- 268 -

52301.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Kaimiņtēva pagalmā?
Kupla liepa locījāsi
Deviņiemi zariņiem;
Tā nebija kupla liepa,
Tā bij pati saminiece.
338 [Rankas C].

1. Kupla liepa locījās,
Mūs' saimnieka pagalmā;
Tā nebija kupla liepa,
Tā bij mūsu saimenīce.
54 [Bilskas Vlk].

52302.

Kā dzīvojis, tā dzīvošu
Pie tā paša saiminieka:
Ne jas mani sētā rāja,
Ne sētā niecināja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52303.

Ko domāji, kalpa vīrs,
Kumeliņu sedlodams?
Tu domāji mani vilti
Otra vīra pirtiņā.
378 [Seces Jk].

52304.

Ko es biju ieriebusi
Savi balti māmulīni?
Šūpulī ielikdama:
Guli, kalpa līgavīna!
No šūpuļa izņemdama:
Celies, kalpa līgavīna!
39 [Bārtas Lp].

52305.

Ko līdz man tās skaistās segas,
Ko tie slēžu paladziņi?
Ik vakarus kalpiņš nāca,
Kārklu vīzes kājiņā.
15 [Alūksnes Vlk].

52306.

Krūmiem auga melnie elkšņi,
Reti vien ozoliņi;
Pulkiem jāja kalpa puiši,
Reti vien tēva dēli.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

52307.

Kupāt kupāja
Aunīna villa,
Tā lai kupā
Nama saimeniece.
282 [Nīcas Lp].

52308.

Kur boguoti saiminīki,
Treju vuortu pogolmā;
Par vīnim Dīvaņš brauca,
A pa ūtrim svāta Muora,
A pa trešim saiminīks
Ar tū rudzu vazumiņu.
170 [Kapiņu D].

52309.

Kur ošim tādas lapas,
Kā jaunam ozolam?
Kur bajāram tādas meitas,
Kā nabaga kalponīte?
427 [Tadaiķu Lp].

52310.

Kura loba saimineica,
Tei prīškā aiztecē;
Kura kaida ciucineica,
Guļ kai cyuka midzinī.
365 [Sakstagalas Rz].

52311.

Kurpītēs vien staigāju,
Lai kalpiņš nelūkoja;
Kalpiņam maz naudiņas,
Nevar kurpes šūdināt.
339 [Raņķu Kld].

52312.

Kriķu maize, kviešu maize,
Tā ciemā staigātāja;
Rudzu maize, miežu maize,
Tā saimnīcas [saimītes?]
turētāja.
90 [Drustu C].

52313.

Labāk laba kalpa sieva,
Nekā slikta saimenīca;
Kalpa sieva tā neraud,
Kā raud slikta saimenīca.
322 [Praulienas Md].

52314.

Labi bija, labi bija,
Labāk man nevajaga:
Puiši man kājas ava,
Kalpiņš jūdza kumeliņu.
398 [Skrundas Kld].

1. Labi labi, man gan labi,
Vairāk labi nevajaga:
Puisīts manas kājas āva,
Kalpiņš jūdza kumeliņu.
548 [Liepāja Lp apr.].

- 269 -

52315.

Liela zāle, reta zāle
Liela ceļa maliņā;
Lielu ļaužu es māsiņa,
Kalpam kāju āvējiņa.
263 [Mēmeles Jk].

52316.

Dieviņ, tavu likumiņu,
Katram savs valdenieks:
Runcis valda peles, žurkas,
Saim(i)nieks saim(i)nieci.
266 [Mēŗa Vlk].

52317.

Mal maldams, kalpa puisi,
Kam tik ilgi dūžājies?
Klus, klus, mīļa saimniece,
Kucīt' lāpij', millu taisij'.
162 [Kacēnu (Kačanovas) Abr].

52318.

Man iedeva saimeniece
Tauku tauku pīrēdziņu;
Lai Dievs dod saimeniecei
Tauku tauku sivēniņ'.
418 [Sunākstes Jk].

52319.

Maņ naryuga keselīts,
Uz putriņas vārdamīs;
Kolps naēde vakariņu,
Uz kolpyunes vārdamīs.
Slēju rūku, mešu kristu,
Māmeņ, kolpa naredzēju!
579 [Viļāni Rz apr.].

52320.

Moz munāji klēteņā
Nu tūs cyuku badumeņa;
Moz munāji maceņā
Nu tūs kolpu guojumeņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52321.

Mātes meita krogā gāja,
Ar pūriņu lielijās;
Sieki, pūri, pasijāņi,
Otra nagu dilumiņš.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

52322.

Mātes meita, mātes meita,
Kalpa vīra būdiņā!
Vai tev dzīve nemīlēja
Saiminieka sētiņā?
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

52323.

Meitas, manas meitenītes,
Es pats meitu saimenieks;
Jūdzu meitas ragavās,
Braucu mežā žagaros.
515 [Ziemeŗu Vlk].

52324.

Mēs māsiņas nebijām,
Bet māsiņas saucāmies;
Viena bija bārenīte,
Otra liela saiminiece.
525 [Alūksne Vlk apr.].

52325.

Mūžam sila pīpenīte
Balta zieda neziedēja;
Mūžam kalpa līgaviņa
Laba vārda nedzirdēja.
179 [Katriņas C].

52326.

Nava laba, nava laba
Mūsu jauna saimeniece:
Saulīt' sen nogājusi,
Vēl ļautiņi darbā bija.
335 [Puzes Vp].

52327.

Ne kaķim tur laipoti,
Kur laipoja sermulītis;
Ne kalpam to paņemt,
Ko paņēma tēva dēli.
358 [Rugāju Abr].

52328.

Nedeg mana uguntiņa,
Nav man laba piekuriņa;
Saime mani neklausīja,
Nav man laba saimenieka.
94 [Dunikas Lp].

52329.

Nepieder auzu milti
Kviešu miltu babaķšķiem(?);
Nepieder kalponīte
Tēva dēla līgaviņa.
72 [Cesvaines Md].

- 270 -

52330.

Nes, vējiņi, labu gaisu
Kalpa zēna tīrumā!
Lai aug kupli rudzi mieži,
Lepni lini palagiem.
604 [Dažādi iesūtītāji].

52331.

No tālienes es pazinu
Kalpa vīra līgaviņu:
Balta drāna rociņā,
Nāk asaras slaucīdama.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

52332.

No tālienes es pazinu,
Kur bagāti saimenieki:
Mells gailītis pārtecēja
Medaināmi kājiņam.
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

52333.

Nu būs labi, nu būs labi,
Nu ir čakla saimeniece!
Saimeniece gaļu nesa,
Saimenieks brandavīnu.
125 [Grenču Tk].

52334.

Nu dzied gaiļi, nu dzied gaiļi,
Nu dzeŗ kāzas saimenieki;
Kad tā elles pūce rūca,
Tad tie kalpi spundenieki.
306 [Patkules Md].

52335.

Nasabeisti, saiminīk,
Ka tev daudzi gostu brauc;
Dīveņš jūs pabaruos,
Svāta Muora padzirdeis.
170 [Kapiņu D].

52336.

Paldīs Dīvam, niu byus vaļa
Kaidys dīnys vuoļuotīs:
Začs nuspieŗa muižys kungu,
Gails nūcierta saimiņeicu.
606 [Vitebskas guberņa].

52337.

Pašai nama saiminiecei
Liela skāde notikuse:
Dui ķedeļi sadeguši,
Trešā veca cepurīte.
427 [Tadaiķu Lp].

52338.

Prasta kalpa meita augu,
Prasta kalpa dēliņam,
Ne mans ņēma saimenieks,
Ne dižens amatnieks.
306 [Patkules Md].

52339.

Priekšā liku tīru zeltu,
Pakaļā sudrabiņu;
Piekšā man kungu dēli,
Pakaļā - saimenieku.
345 [Remtes Tk].

52340.

Priekšā man saimniekdēli
Cepurītes noņēma;
Pakaļā kalpa puiši
Kā tārpiņi locījās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52341.

Priekšā man saule spīd,
Aiz muguras mēnesnīca;
Piekšā man kungu dēli,
Aiz muguras saimenieki;
Aiz muguras saimenieki
Līdz zemītei locījās.
282 [Nīcas Lp].

1. Priekšā liku tīru zeltu,
Pakaļā sudrabiņu;
Priekšā (man) kungu dēls
Noņēmis cepurīti,
Pakaļā bandenieks
Līdz zemei klanījās.
263 [Mēmeles Jk].

52342.

Puiši, mani puišelīši,
Es puišiem saiminiece,
Es puišiem bandas devu,
Pirku cauņu cepurītes:
Še, puisīti, tava banda,
Še tev cauņu cepurīte.
126 [Grobiņas Lp].

52343.

Puiši, mani puisēniņi,
Es puišime saimeniece.
Es puišime maizi cepu,
Cimdus, zeķes noadīju.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

1. Puiši, mani puisēniņi,
Es puišiem saimeniec'.
Es puišiem maizi devu,
Cimdu, zeķu adītāj'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

- 271 -

52344.

Puikas, mani puisēnīni,
Es to puiku saimeniece;
Puikas gāja zirņu zagt,
Es kulīti paturēt.
192 [Kosas C].

52345.

Puišiem cauņu cepurītes,
Saiminiekam jērenītes;
Kalpa sievām ripsa kleitas,
Saiminiecēm plundurītes.
345 [Remtes Tk].

52346.

Pyut, vējeņ, ryuc, vējeņ,
Tev galveņa nasuopēja!
Munai mameņai suopēja,
Lelu saimi redējūt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

52347.

Pūtiet guni, lauziet skalu,
Nava labi istabā!
Saimeniece iesavēla
Iejaviņa muldiņā.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

52348.

Saimeneicas meita beju,
Gāju gonu pavadeitu;
Kurpes sada [āda?] čiku čagu,
Estlēdziņa žvigu žvagu.
Kurpes kuojā, nīdre rūkā,
Sorkons zeida šņudauciņš.
358 [Rugāju Abr].

52349.

Saiminiece cisku kasa,
Negrib man gaļu dot.
Vai nu kasi, vai nekasi,
Būs jau gaļa jāiedod.
76 [Cirstu (Cirstu-Vāckalna) C].

52350.

Saimeniece siļķi cepa
Pukstēdama, stenēdama.
Vai tu puksti, vai nepuksti,
Bišķiņ' gaļas ar vajaga.
464 [Vānes Tk].

52351.

Saiminiece Dievu lūdza,
Ellē kājas karājās.
Kā tu Dievu tad nelūdzi,
Kad tu kūli cūkganiņu?
546 [Kuldīga Kld apr.].

52352.

Saiminīca Dīva lyudzja
Pa vysom bazneicom:
Atlaid, Dīveņ, munus grākus,
As nabyušu saiminīca.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

52353.

Saimeniece saimeniece,
Nu es tevi slīcināšu!
Kam tu mani agri cēli,
Sebu nesi brokastiņu?
605 [Skolas].

52354.

Saimeniece, bajāriene,
Kuņu brauca baznīcā.
Kamēr pati Dievu lūdza,
Kuņa žiras apēdusi,
Lai tās žiras [širas?], kur tās žiras,
Kur tie zelta iemauktiņi?
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

52355.

Saimenīca, koka sprāksle,
Ēd sivēnu silītē;
Kalponīte, nabadzīte,
Ēd sudraba telēķos.
146 [Jaungulbenes Md].

52356.

Saiminiece man solīja:
Svaigu(?) maizi iedošot;
Kad iedeva, tad redzēju
Pērno rausi sapelējšu.
467 [Vārmes Kld].

52357.

Skopa skopa saiminiece,
Plācentiņa (man) nedeva;
Viss labais plācenītis
Lādītē sapelēja.
148 [Jaunpiebalgas C].

52358.

Saiminīca nūmierdama
Izastīp, sazaraun,
Tū jai dora līki sūļi,
Tū saimītis muoneišona.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 272 -

52359.

Saiminiece saiminiece,
Ko šorīt solījies?
Tu solīji brandavīnu
Rakstītāja glāzīnai;
Nu tik tāda pižu lāse
Aunelīša radzīnai.
427 [Tadaiķu Lp].

52360.

Saimeniece laba sieva,
Tā man deva alu dzert;
Saimnieks, stirbiksītis,
Tas nedeva brandavīnu.
369 [Saldus Kld].

52361.

Saimeniece runci kūla
Aiz astītes turēdam';
Ko, runcīti, tu apēdi,
Saimenieces kāpostiņus!
513 [Zemītes Tk].

52362.

Saiminiece runci kūla,
Asti krējmā mērcēdama.
Meitas krējmu izēdušas,
Runča vainu uzlikušas.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

52363.

Saimeniece kaķi kūla,
Aiz astītes turēdama.
Tā nebija kaķa vaina,
Tā bij pašas saiminieces.
115 [Galgauskas Md].

52364.

Kas tur kliedz, kas tur rīb,
Viņā sētas maliņā?
Saim(i)niece runci kūla,
Aiz astītes turēdama;
Pati kreimu izlaizījse,
Kaķa vainu nosacīj(a).
572 [Tukums Tk apr.].

52365.

Saimenīca runci kūla,
Aiz ļipīnas turēdama,
Kad pelītes neķeŗot,
Ķērni vien vaktējot.
192 [Kosas C].

52366.

Saimineica runci kiule
Pa pagolmu volkuodama.
Dūd runčam cymdu puori,
Sadzeis cyukas klēvēņā.
247 [Makašānu Rz].

52367.

Saimeniece saimeniece,
Gādā citu kalponīti!
Es nebūšu visu mūžu
Tavu dubļu bridējiņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52368.

Saim(i)niek, saim(i)niek,
Cita kalpa meklējat!
Piekusušas abas rokas,
Nogurušas abas kājas,
Rudzu putru plītējot.
184 [Ķēču Rg].

52369.

Saimeniece sūdzējās:
Atslēdziņa pazuduse.
Vells tev rāva atslēdziņu,
Žēl tik sava brandavīna.
137 [Irlavas Tk].

52370.

Saimnīca svīstu neja,
Veitulāji sādādama.
Zors kai lyudza, tai nūkrita,
Svīsta pūds i sasasyta.
35 [Baltinavas Abr].

52371.

Saimenīca, zebenīca,
Pa pagalmu valcījās,
Sviesta maizi paēdusi,
Krējumiņa padzērusi.
235 [Litenes Md].

52372.

Saiminiece, zebenieca,
Sviest' ar maizi pieēdusi;
Sviest' ar maizi pieēdusi,
Pakušķenu(?) padzērusi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

52373.

Saimniecei, māsiņai,
Švīkst pakaļa staigājot,
Kā tai bija nešvīkstēt,
Ka tā bija saimeniece?
263 [Mēmeles Jk].

52374.

Saimenieka dēliņam
Jēra mice galviņā;
Kalpiņš gāja seskus šaut,
Kalpam sesku cepurīte.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

- 273 -

1. Kalpiš gāj cauns šaut,
Kalpam caun ceperīt;
Saimnik deiliņam
Jēr mic gāliņe.
445 [Ugāles Vp].

52375.

Nebūs labi, saiminieki,
Ja jūs Dievu nelūgsat!
Kalpi nesa cauņu astes,
Saiminieki jērenītes.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

52376.

Saimenieka divas meitas:
Viena raģe, otra mūle.
Kad tā raģe norāvās,
Tad to mūli sabadīj'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

52377.

Saimenieku meitiņām
Visām līkas muguriņ's;
Kalpu meitas sasitušas,
Lielu loni prasīdam's.
513 [Zemītes Tk].

52378.

Saimniekam bajāram
Zīda veste mugurā;
Zīda veste mugurā,
Siļķes aste kabatā.
Lai tā veste, kur tā veste,
Man tas rumpis nepatīk.
149 [Jaunpils Tk].

52379.

Saiminīkam leika ķēve,
Kolpam gara puotadziņa;
Treis dīniņas treis vadziņas
Kai leiguot nūleiguoja.
168 [Kalupes D].

52380.

Saiminīks Dīvu lyudzja,
Mes lyudzam saiminīku.
Kū Dīvs dūs saiminīkam,
Saiminīks myusim dūs.
174 [Kārsavas Ldz].

52381.

Saimnieks, saiminiece,
Pildiet savu solījumu:
Mucu als, krāsni maizs,
Gaļai raibu sivēniņu.
560 [Rīga ].

52382.

Saiminieka saiminieka,
Puiši tavus zirgus krāp!
Sagrabina staļļa durvis.
Ielumzāja istabā.
94 [Dunikas Lp].

52383.

Saimnieks staigāj' svilpodams,
Knipus vien tik mētādams;
Saimniekam zied linu lauki
Zilajiemi ziediņiemi.
Nāks rudenis, ņemšu sievu
Ar kurpēmi plūcējiņu.
405 [Smiltenes Vlk].

52384.

Saimnieks staigā šņaukādams,
Knipus vien tik mētādams;
Saimniekam bij brūni svārki,
Man tie veci ķelderīši.
381 [Sēļu Vlm].

52385.

Saimnieks staigā šņaukādams,
Knipus vien tik mētādams;
Teica mani lielēdāju,
Mazdarbiņa strādātāj(u).
124 [Grašu Md].

52386.

Saimnieks ēda zirga gaļu,
Es tos kaulus skrubināju;
Saimniekam bij brūni svārki,
Man tie vecie ķelderīši,
Šūdin' manim goda svārkus
No vecāmi ķeselēm!
405 [Smiltenes Vlk].

1. Saimnieks ēda cūku gaļ,
Man dev kaulus kribināt;
Saimnieks vilk jaunus svārks,
Man dod vecus kankarus.
229 [Liepupes (Perniģeles) Vlm].

52387.

Saimnieks kūla saimenīcu,
Man tās kājas jāpietur.
Saimnieks ēda jēra gaļu,
Man dev' kaulus skrubināt;
Saimniekam brūni svārki,
Man pelēki ķelderiņ'.
605 [Skolas].

- 274 -

52388.

Saimnieks rāja ik dieniņas,
Es staigāju dziedādams.
Ko bij manim tam darīt
Jautrajami prātiņam?
124 [Grašu Md].

52389.

Saimnieks sava auna raud,
Uz mūrīša sēdēdams,
Saimniekam auna žēl,
Man bij savas varas žēl.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

52390.

Saimnieks savu saimnieci
Us ecēžas vizināja;
Kalpiņš savu līgaviņu
Rakstītās kamanās.
24 [Asares Il].

52391.

Sapelējši saimniekam
Zili svārki tīnītē;
Vakar vilka mugurā,
Talcenieku lūgdamies.
46 [Beļavas Md].

52392.

Sarkanais aboliņš
Baltābola nepanāce;
Diženais tēva dēls
Kolpa puiša nepanāce.
242 [Lubejas Md].

52393.

Savas laivas es nedzinu
Pret vilnīti ezerā;
Savas dzīvītes nelaižu
Kalpu vaļas, kalponīšu.
241 [Lubānas Md].

52394.

Sildies, manu mazulīti,
Neba tevi kungi dzina!
Kalpa sievas kungi dzina,
Tām nav vaļas sildīties.
96 [Durbes Lp].

1. Sildies, mana pakaļīte,
Ne ap tevi kungi dzen!
Kalpa sievu kungi dzen,
Tai nav vaļas sildīties.
121 [Gaviezes Lp].

52395.

Slaucu priedi, slaucu egli,
Kalpa vīram putru vāru,
No akmeņa vilnu cirpu,
Kalpam svārkus šūdināj'.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

52396.

Slinka laiska brāļa māsa
Iet par kalpa līgaviņu;
Ne kalpiņam tīru rudzu,
Ne grūto dzirnaviņu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

52397.

Smuka bija mātes meita,
Vēl jo smuka kalponīt'.
Mātes baltas villānītes
Zied kalpones mugurā.
94 [Dunikas Lp].

52398.

Suneit, munu Sobaleit,
Narej mani kolpyuneitis!
Ka es byušu saimineica,
Dūšu sīra gabaleņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52399.

Šķitu gostu nūejūt,
Saimnīks i prīcuojās.
Izakosa, izabuore,
Īlīn pat i ustobā.
414 [Stirnienes Rz].

52400.

Tieva, gaŗa saimeniece,
Tā istabu slaucītāja;
Tā istabu slaucītāja,
Tā galdiņa mazgātāja.
125 [Grenču Tk].

52401.

Tu Zoseit, saimineica,
Vakar sīru saškaldēji!
Ka naīdūsi man sīreņa,
Kočy man vīna gabaleņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

52402.

Turi, turi, saimeniece,
Manu gadu gājumiņu!
Tu gan dosi, es neņemšu
Dieva galda galiņā.
182 [Kaunatas Rz].

52403.

Vagarīša līgaviņa
Plati savu galvu ģērba;
Kalpa vīra līgaviņa
Tievu tievu tūtināja.
183 [Kazdnagas Azp].

- 275 -

52404.

Vai pēc bargas kungu gaitas
Būs bēdīgi man dzīvot?
Tā pēc barga saiminieka
Jauna iešu tautiņās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52405.

Vai tad tā Laim bij,
Kas kalpam mūž lēm:
Sāl ar maiz, slikt vārd,
Pie dorem guļs viet.
372 [Sarkanmuižas Vp].

52406.

Vai tie vien tēva dēli,
Kam labie kumeliņi?
Kalpa puika, bandinieks,
Novaldīt nevarēja.
239 [Lizuma C].

52407.

Vecas vīzes, kankariņi,
Tie maizītes pelnītāji.
Kungu svārki, zābaciņi,
Tie maizītes pelnītāji
[ēdējiņi?].
384 [Sēemūkšu C].

52408.

Vec mans kalpiņš
Nespēj lasīt,
Patupus patupus,
Līdz pat vakaram.
605 [Skolas].

52409.

Vilki kauca, suņi rēja
Saiminieka puriņā.
81 [Dauguļu Vlm].

52410.

Visas mazas meitenītes
Bandinieku līgaviņas,
Baltiem krekliem, baltiem vaigiem,
Dzelteniemi matiņiem.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

52411.

Visi trauki nomazgāti,
Pavārnīce nemazgāta;
Visa saime paēdusi,
Saiminiece neēdusi;
Saiminiece neēdusi,
Guļ gultā berzēdamās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52412.

Zināma ir ceļa dūkst',
Te pielija, te izžuva;
Zināma ir - neteiciet -
Kalpa vīra bagātīb'.
146 [Jaungulbenes Md].

52413.

Zyna, zyna kolpa veirs,
Kei dīneņu izmutēt:
Syt kūceņu pi kūceņa,
Lai tak saule vokorā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

2. Kaimiņš

31149.

Ai kaimiņi, nāburdziņi,
Kā mēs mīļi dzīvojām!
Tava cūka, mana kaza,
Tās sacēla ienaidiņu.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mēs būt paši, nāburdziņi,
Mutītēmi devušies, -
Tava cūka, mana kaza,
Tie ienaida cēlājiņi:
Cūka sētu cauri līda,
Kaza sētu pāri lēca.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

31150.

Ai kaimiņi, nāburdziņi,
Kā mēs mīļi dzīvojām!
Uguntiņas vien aizgāju,
Trīs naksniņas pārgulēju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31151.

Ai kaimiņi, nāburdziņi,
Nu mēs kaŗu turēsam:
Cūkas sienu apēdušas,
Teļi pļavu izrakuši.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

31152.

Ar kaimiņu dzīvodama,
Ienaidiņa neturēju:
Pie kaimiņa rauga gāju,
Pie kaimiņa uguntiņas.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)], 2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

- 276 -

1. Es savam kaimīnam
Mūžam slikta nevēlēju:
Pie kaimīna sāles sauja,
Pie kaimīna uguntīna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Es savame ciemiņame
Mūžam ļauna nevēlēju:
No ciemiņa maizes raugis,
No ciemiņa uguntiņš.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

3. Es ciemiņu mīļi turu
Ne īstaju bāleliņu:
Ciemiņš mani rītā agri,
Ciemiņš sebu vakarāi;
Pie ciemiņa sāli teku,
Pie ciemiņa uguntiņu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

31153.

Dzīvā labi, man' māsiņa,
Ar visiem kaimiņiem:
Tautiets gāja pie kaimiņa
Vaicāt tavu padomiņu.
2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

31154.

Es savam kaimiņam
Mūžam laba nevēlēšu:
Tas man rudzus noganīja,
Manus kalpus izmānīja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

31155.

Es savam nāburgam
Nekad ļaunu nevēlēju:
Nāburgs man palīdzēja,
Kad nav klāt draugu, radu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31156.

Kā nāburgs man darīja,
Tā es daru nāburgam:
Nāburgs manu cūku būra,
Es nobūru ļaudavīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

31157.

Labajam ciemiņam
Labu devu vakariņu;
Kaut kādam skauģīšam
Šautu sviedu sētiņāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

31158.

Žēl manam ciemiņam,
Ka Laimiņa man līdzēja:
Iet saimīte dziedādama,
Kumeliņi dancodami.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

31159.

Sunīšam maizi devu,
Ne kaimiņa bērniņam:
Sunīts man māju sarga,
Kaimiņš zagt(i) lavījās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Labāk sunim maizes devu,
Nekā tautu dēliņam:
Sunīts manas mājas sargā,
Tautiets lika valodā.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

311591.

Sunīšam maizi devu,
Ni kaimiņa bērniņiem:
Sunīts mani palīdzēja
Lielus laukus aptecēt.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

52414.

Ai kaimiņ, ai kaimiņ,
Mēs div' dumpi turēsim!
Tav bij dēli, man bij meit's,
Ik vakars kūvējās;
Kaitin' manus sīvus suņus,
Lauza manas vārtu eņģes.
563 [Sabile Tl apr.].

1. Vai kaimiņu, vai kaimiņu,
Mēs naidiņu turēsim!
Tavi dēli manas meitas
Ikvakara kaitināj';
Kaitin' manus sīvus suņus,
Lauza manas vārtu eņģes.
513 [Zemītes Tk].

2. Ai kaimiņi, nāburdziņi,
Kad mēs mieru derēsim?
Jūsu puiši mūsu meitas
Ik vakarus kaitināj'.
224 [Lielvārdes Rg].

52415.

Vaz ciemiņi, vai kaimiņi,
Mēs div' dumpi turēsim!
Es apsēju zierņu lauku,
Tavas vistas nolasīj(a).
200 [Kuldīgas Kld].

- 277 -

52416.

Ai kaimiņ, nāburdziņ,
Nu mēs mīļi bārsimies!
Kad es gāju miežus sēt,
Tava cūka ecēt nāca.
605 [Skolas].

52417.

Ai kaimiņi, nelietīti,
Tev bij manis bijāties!
Tev bij manas kājas aut,
Manas rokas nomazgāt.
270 [Mežotnes B].

52418.

Ar kaimiņu dzīvodama,
Ienaidiņu neturēju;
Pie kaimiņa slotas gāju,
Pie kaimiņa padomiņa.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

52419.

Ciemiš, man nīddams,
Dūms laid istabe,
Es, ciemiņ mēldams,
Pašavas pabeņķe.
445 [Ugāles Vp].

52420.

Es aizgāju pie ciemiņa,
Ciemiņš mana neietapa.
Es pārgāju rūgadamis
Par visāmi atmatām,
Visus cērpus maurodams.
39 [Bārtas Lp].

52421.

Es savami nāburgam
Mūžam ļauna nevēlēju:
Cūkas cirpt, kazas cirpt,
Strauji [Strautā?] kurt uguntiņ(u).
Tur tādiem jāsildās,
Kas otram ļaunu dara.
605 [Skolas].

52422.

Kaimineiši, vuorguleiši,
Kai mjas meiļi dzeivuojom!
Jyus bērneņi, mjas bērneņi
Vīns ūtram muti devjam.
170 [Kapiņu D].

1. Kaimineiši, vuorguleiši,
Cik mes mīļi dzeivojam!
Tovs bērneņš, muns bērneņš
Vīns ūtram mutes devja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52423.

Kaimineiši, vuorguleiši,
Kai mēs mīļi dzeivojam!
Ols kaneņis naizdzeram,
Ka vīns ūtra nasaucam.
143 [Jāsmuižas D].

52424.

Kas kaitēja nedzīvoti
Div' kaimiņu starpiņā:
Kaimiņiemi dūmi kūp,
Es vidū sildījosi.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

52425.

Žīdiņ, manu nāburdziņ,
Kur mēs mīļi dzīvojām!
Tava kaza, mana cūka,
Tā to ķildu iztaisīja.
Dursim cūku, kausim kazu,
Atkal mīļi dzīvosim!
560 [Rīga ].

3. Bajārs un nabags

31160.

Vai baltais āboltiņ,
Neaudz ceļa maliņā:
Jās gaŗām bajāriņi,
Ar pātagu izkapās.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

31161.

Ai Dieviņ, ai tētiņ,
Kur nabaga rūme būs!
Pilni meži briežu, lācu,
Pilni lauki lielmanīšu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

31162.

Ai Dieviņ, ai tētiņ,
Labais mina kājiņām!
Min, Dieviņ, paš' labo
Zem savām kājiņām!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31163.

Ai Dieviņ, tu bij' tāļu,
Es bij' vājš nabadziņš;
Nāc, Dieviņ, tu tuvāk,
Žēlo mani, nabadziņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 278 -

31164.

Ai dižaji bajāriņ,
Es par tevi nebēdāju,
Neba tev, bajāriņ,
Mūža kurpes kājiņā!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

31165.

Arājīnis arklu taisa,
Nabadzīnis kuli lāpa;
Būs arāja druvīnāi,
Būs nabaga kulītēi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

31166.

Bagātie bažījās,
Ko tie ēda nabadziņi.
Parakāja sīku sakņu,
Pierungāja vēderiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Bagātie bažījās,
Ko tie ēda nabadziņi.
Es dziedāju, gaviļoju,
Krūmos gārsas lasīdams.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Tā sacīja bagātais:
Ko tu ēdi, nabadziņ?
- Es paēdu trūdu sakņu,
Paknausēju vēderiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31167.

Bagātie pie Dieviņa,
Mani stāda kaņepēs.
Dziržu savu debess tēvu
Mani ar meklējam.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

31168.

Bagātie priecājās,
Šķiet nabagus nomirušus;
Nabadziņi gavilēja,
Grāvī gārses lasīdami.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Bagātais priecājās,
Ka nomira nabadziņš;
Nabadziņis gavilēja,
Birzē gārsas lasīdams.
275 [Zemgales novados].

2. Bagātie priecājās,
Šķiet nabagu nomirušu;
Nabadziņš gavilēja
Zaļa sauta(?) grāvītī.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

3. Man vaicāja bajāriņš:
Jau nomira nabadziņš?
- Nabadziņš gavilēja,
Šautru lapas vārīdams.
224 [Kabilē (Kld)].

31169.

Bagāts ēda, bagāts dzēra,
Gaŗas lūpas staipīdams,
Lai drabačka nenokrita,
Lai nabags nepaņēma.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Bagātie maizi ēda,
Gaŗas lūpas staipīdami,
Lai drusciņa nenokrita
Nabadziņu bērniņiem.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

31170.

Bagāts kliedza, bagāts sauca:
Kur liksim bagātību?
Nabadziņis gavilēja,
Grāvī gārsas lasīdams.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31171.

Bagāts lūdza naudas, mantas,
Es no Dieva veselību.
Bagātam nauda, manta,
Man bij laba veselība.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

31172.

Bagāts mani, nabadziņu,
Ar kājiņu paspārdīja.
Vēl nebija bagātam
Mūža krekla mugurā.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Bagāts mani, nabadzīnu,
Ar kājīnu bildināj'.
Es apvilku bagātam
Mūža kreklu mugurā.
1191 [Ēveles draudzē].

31173.

Bagāts mani, nabadziņu,
Ar kājiņu sveicināja.
Gan atrada bagātais,
Kādas dienas nabagam.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

31174.

Bagāts mani, nabadziņu,
Ar kājiņu sveicināja.
Sveicin', Dievs, bagāto
Ar guntiņas pagalīti!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 279 -

31175.

Bagāts mani, nabadziņu,
Ar kājiņu sveicināja.
Vai tev rokas nopuvušas,
Ka ar kāju sveicināji?
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

31176.

Bagāts saka uz nabaga:
Stāv' manā pakaļā!
- Vells tavā pakaļā,
Es saulītes pakrēslī.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

31177.

Bagāts tēvs meitu deva
Bagātāi vietiņāi.
Kad Dieviņis nelīdzēja,
Drīz palika nabagā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

31178.

Bagaturi Dīva lyudz'e,
El'n'ā kuojis sakuoruši;
Nabadz'eņi gavuluo
Zaļa guorsu pļav'eņā.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

31179.

Bajārami treji vārti,
Visi treji sudraboti.
Par vieniem saule lēca,
Par otriem mēnestīns,
Par trešiem Dievs iebrauca
Dulus bērus kumelīnus.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

31180.

Bajāriņa zirgi tek
Pa visām atmatām;
Mana brāļa kumeliņš
Ne pa ceļu nedrīkstēja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

31181.

Bajāriņi žēlojās,
Kur liks vecus sudrabiņus.
Dodat man, nabagam,
Lemešos kaldināt!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

31182.

Bajāriņis man vaicāja,
Ko es ēdu, nabadziņš.
Ēdu skābus āboltiņus,
Dzeŗ' avota ūdentiņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

31183.

Bajāriņis tā sacīja:
Būs tādam ļaužu kļūt?
- Dievs dod manim ļaužu kļūt,
Bajāram maizi dot!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

31184.

Bajārs ēda pūŗu maizi,
Žēl manām actiņām;
Pavaicāju bajāram,
Kā var tādu nopelnīt.
- Celies agri, guli sebu,
Tad tu tādu nopelnīsi!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31185.

Bajārs mani kājām spēra,
Šķiet Dieviņu neredzam.
Gan Dieviņš mani redz,
Gan redz manus spērējiņus.
216 [Ventspilī].

1. Bajārs mani kājām spēra,
Šķiet, Dieviņis neredzēja;
Tāpat mani Dieviņš redz,
Kā redz tevi, bajāriņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

311851.

Bajārs ņēma līgaviņu,
Caur sietiņu sijādams;
Tā bajāra līgaviņa,
Kas caur sietu iztecēja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

31186.

Baltu kārklu vīzīt' daru,
Svētdien gāju baznīcāi;
Tāpat mani Dievīc redz
Kā tos citus zābakos.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

31187.

Baltu liku, baltu vilku,
Balts ir mans augumiņš;
Sazilējs, samelnējs
Sudrabiņa valkātājs.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31188.

Brālīt, tavu muļķa prātu
No jaunām dieniņām,
Kam tu ņēmi līgaviņu
No bajāra meitiņām?
Viņa diža, viņa lepna,
Viņa tevi ienīdēs.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 280 -

31189.

Diža slava, mazs tikums
Bajāriņa meitiņām:
Dižas lādes kaldināja,
Tukšas veda tautiņās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31190.

Dižs dižami krēslu cēla,
Kas pacēla nabagam?
Dievs pacēla nabagam
Ar maizītes garodziņu.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

31191.

Dižs dižam krēslu cēla,
Kas cels man, mazajam?
Dieviņš cēla mazajam
Sudrabiņa sēdelīti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31192.

Div' bajāri Rīgā brauca,
Daugaviņa līgojās;
Siksnītēm, rēdītēm
Kumeliņu neredzēja.
216 [Ventspilī].

31193.

Dod, Dieviņi, man maizīti,
Tu negribi atdodam;
Bajāram maizi prasu,
Bajārs prasa: kad atdosi?
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Dod, Dieviņi, man maizīti,
Negribēji atdodam;
Man' brālīši gan bagāti,
Tie gribēja atdodam.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31194.

Dzer, bajār, nenicini
Nabadziņa alutiņu!
Nabadziņa alutiņš
Caur čakarni tecināts.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31195.

Eima visi nabadziņi
Pie Dieviņa sūdzēties,
Kam Dieviņis mums nedeva
Kā citiem ļautiņiem!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

31196.

Ekur labi Dieviņš dara
Bajāriņa meitiņām:
Krējumā uzaugušas
Aizved piena sūkalās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31197.

Es bagāts tēva dēls,
Man bij gana visa laba:
Paēdies piena, gaļas,
Ej' gultā pagulēt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

31198.

Es gan pazinu
Bajāra sūdu:
Diža liela kāpele,
Sēnela galā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31199.

Es kauniņu padarīju
Dižajiem bajāriem:
Es tiltiņu sakravāju
No veciem dāldeŗiem.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31200.

Es nekāptu kumeļāi
Pēc bajāra meitiņām:
Diža slava, mazs tikumis
Bajāriņa meitiņām.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Es nekāptu kumeļā
Pēc bajāra meitiņām:
Diža slava bajāram,
Mazs tikums meitiņām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31201.

Es nesmēju nabagam,
Ne nabaga bērniņam:
Es nebiju apvilkusi
Laimes kreklu mugurā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

31202.

Es nesmēju nabagam,
Ne nabaga bērniņam:
Es nebiju sav' mūžiņu
Ar rociņu apraudzījs.
224 [Kabilē (Kld)].

- 281 -

31203.

Es cerēju bagāts tapti,
Tāšiem jumu istabiņu;
Salec tāši taurītē,
Es paliku jo nabags.
216 [Ventspilī].

31204.

Gaŗām krogu, gaŗām krogu,
Iekšā ieti nedrīkstēju:
Iekšā bija grezni ļaudis,
Samīs mani kājiņām.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

1. Gaŗām krogu pa celiņu,
Iekšā iet nedrīstēju,
Iekšā mani bāleliņi
Ar naudiņu spēlējās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31205.

Ik dienīnas svēta diena,
Kad naudīna macīnā;
Kriķu putras piestrēbos,
Ielaidos kūlīnā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

31206.

Kad tu miri, bajāriņi,
Kur tu liki sudrabiņu?
Dod jel man, nabagam,
Pakavos kaldināt!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31207.

Kādu reizu Dievs līdzēja,
Kādu reizu nelīdzēja,
Kādu reizu nabadziņis
Bajārami maizi deva.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31208.

Kālabad es nevaru
Caur bajāra sētu jāt?
Man tāds pats kumeliņis
Kā bajāra dēliņam.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31209.

Kālabad es nevaru
Caur bajāra sētu jāt?
Nav man tāda kumeliņa
Kā bajāra dēliņam.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Es nevaru ļaužu dēļ
Caur bajāra sētu jāt:
Nav man tāda kumeliņa
Kā bajāra dēliņam.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31210.

Kalnā kāpu skatīties,
Kā bajāra meitu ved:
Tādas pat villainītes,
Kā bij man, nabagam.
2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

31211.

Kam, Dieviņu, audzināji
Citu dižu, citu mazu?
Dižs mazam nevēlēja
Strautā smelt ūdentiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

31212.

Kam, Dieviņi, tā darīji -
Citam labi, citam slikti?
Citam devi zelta naudu,
Citam spieķi rociņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31213.

Kas bajāra meitu ņem,
Ņem sevim sirdēstiņus.
Ņem nabaga kalpa meitu,
Tad dzīvosi bez sirdēstu!
216 [Ventspilī].

31214.

Kas kait man nedzīvot
Div' bajāru starpiņā:
Bajāram dūmi kūp,
Man atnāca siltumiņš.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31215.

Kas cērt zaļu ozoliņu,
Cērt kumeļa gŗūtumiņu;
Kas bajāra meitu ņēma,
Ņem savam sirdēstam.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

31216.

Ko tu liels lielījies,
Ko nabags dievojies?
Vairāk Dieva rociņā,
Ne lielmaņa klētiņā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31217.

Kulīte kalīte,
Kas tevi nēsā?
Nēsā nabags,
Nēsā bagāts.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

- 282 -

31218.

Kulīte raudāja,
Dzird badu nākam.
Neraudi, kulīte,
Gan Dievs gādās!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

31219.

Kur palika bajāriņi,
Nedzird vairs aurējam?
Klibas kājas, tizlas rokas,
Netiek vairs kumeļā.
216 [Ventspilī].

31220.

Kur tecēji, bajārīti,
Pilnas krūtis sudrabiņa?
- Uz Jelgavu, uz Jelgavu
Pie dimanta kalējiņa.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

31221.

Labāk mīļu Dievu lūdzu,
Ne bajāru daudzturošu:
Daudz Dieviņa rokā bija,
Ne bajāra klētiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31222.

Labi labi Dievs darīja
Bajāriņa dēliņam:
Precē sievu, nedabo,
Nolauž kāju kumeliņš.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

31223.

Labi labi Dieviņš dara
Bajāriņa meitiņām:
To sauc brūti, to māmiņu
Tā vienā vakarā.
190 [Kuldīā].

31224.

Labs labam krēslu cēla,
Kas pacēla nabagam?
Dievs pacēla nabagam,
I nabaga bērniņam.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Kungs kungam roku dod,
Kas man dos, nabagam?
Dievs man dos, nabagam,
I manam bērniņam.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31225.

Lieli ļaudis lielījās
Mīt nabagu kājiņām.
Met, Dieviņ, ērkšķu koku
Lielu ļaužu celiņā!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31226.

Līdzi, Dieviņ, i līdzini,
Pa zemīti staigādams,
Neliec vaļas bagātam
Mīt nabagu kājiņām!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31227.

Lustēt gribu, klīvēt(?) gribu,
Aiz bagāta nevarēju;
Kad kundziņš tiesas prasa,
Abiem līdza jāmaksā.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

31228.

Maizīt balta, bagātā,
Nāc pie manis, nabadziņa!
Gan tu biji apnikuse
Bagātam vārdzināma.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vai maizīte bagātā,
Nāc pie manis, nabadziņa!
Vai nebiji apnikuse
Bajāram kalpojot?
224 [Kabilē (Kld)].

2. Maizeit bolta, boguotuo,
Nuoc munā rūceņā!
Jou tu beji panykuse,
Boguotam volkuojūt.
409 [Līksnas pag. D].

31229.

Mūs' kaiminis bajārinis,
Sirmi zirgi, zaļi deķi,
Tas varēja mūs' kungam
Līdzi braukt Vāczemē.
224 [Kabilē (Kld)].

31230.

Nabadziņa taisnībiņa
Vēja mātes šūpolī.
Neba sauca taisnībiņa, -
Vēja māte pretim sauc.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31231.

Nabadziņi nabadziņi,
Kā mēs Rīgu redzēsim?
Vienis otru pacelsim,
Tā mēs Rīgu redzēsim.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 283 -

31232.

Nabagaja dēliņam
Šķērsu lēca kumeliņš;
Bagātie brīnījās,
Kas tam tādu sabaŗoja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31233.

Nauda nauda, manta manta,
Nāc pie manis, nabadziņa!
Gan tu biji apnikuse
Bajāriņa kabatā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

31234.

Nedomāji, bajāriņi,
Ka uz tevi mans prātiņis:
Uz Dieviņu mans prātiņis,
Ne uz tavu bagātību.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31235.

No tālienes es pazinu,
Kur bajāra mājas bij:
Trīs eņģeļi bungas sita
Nama jumta galiņā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

31236.

No tāļenes es pazinu,
Ku(r) bajāra tēva dēls:
Auzu skaru mantelītis,
Zirņu ziedu cepurīte.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

31237.

No tālienes es pazinu,
Kur bajāri brūti veda:
Ābolaiņi kumeliņ',
Zīda puškas zemi slauka.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31238.

Nu es biju redzējuse,
Kā dzīvoja bagātie:
Ar piestiņu badu kūla,
Ar ielāpu caurumiņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31239.

Paga paga, bajāriņ,
Zemē dorsi deguntiņu:
Kam tu mani, nabadziņu,
Nevainīgu niecināji.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

31240.

Par bajāru nebēdāju,
Būt' saticis celiņā,
Situ knipu bajāram,
Sēd' nabaga solītī.
216 [Ventspilī].

31241.

Puru bridu, niedras lauzu,
Bēgdams lepnu tēva dēlu.
Izbrid' puru, salauz' niedras,
Satiek pašu tēva dēlu.
Gāju klāti, devu roku,
Nomauc' zelta gredzeniņu.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Brienu dubļus, laužu krūmus,
Nesastaptu bajāriņa.
Nebij' dubļu pusbriduse,
Jau sastiku bajāriņu,
Jau sastiku bajāriņu,
Sāk' viņš mani bildināt.
Ej pa kalnu sausu ceļu,
Tur nogāja sudrabota,
Sudrabiņa nastu nesa,
Slinkumiņa vezumiņu!
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

31242.

Redz kur jāja dui bajāri,
Zīda puški zemi slauka.
Tie izjāja dažas sētas,
Dažus suņus lādināja,
Dažas dienas pabaroja
Iemauktos kumeliņus,
Dažas naktes pārgulēja
Tautu meitas laidarāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31243.

Sak', saulīte, vējiņam
Netraukt ziedu ūdenī;
Sak', Dieviņi, labajiem
Nemīt vāja kājiņām!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31244.

Saulīt, balta tecēdama,
Salīdzini šo zemīti:
Bagātie nabadziņu
Dzīvu raka zemītē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 284 -

31245.

Žurciņš asti kustināja
Pie bajāra klētsdurvīm,
Gan zināja bajāram
Pērnos pūŗus apcirknī.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Žorciņš asti kustināja
Pie bajāra klēšu doru:
Gan žorciņš to zināja,
Daudz tam miežu, daudz tam rudzu.
224 [Kabilē (Kld)].

31246.

Žurciņš asti kustināja
Pie bajāra klētsdurīm;
Pilna klēts miežu rudzu,
Ne graudiņu nedabūja.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

31247.

Sen dzirdēju' nu redzēju,
Kā dzīvoja bajāriņi:
Melnu kreklu līdz biksām,
Mantu vilka gubecī.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

31248.

Sīva dzedra es uzaugu,
Dodat mani bajāram:
Bajārami piederēja
Sīva dzedra līgaviņa.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

31249.

Sivēns sili neizēde,
Ka tas kāju neiecēla;
Bajārs kannu neizdzēra,
Ka nabagu neapsmēja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Cūka sili neizēda,
Ka kājiņu neiecēla;
Bajārs alu neizdzēra,
Ka saimīti nevainoja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

31250.

Suņi rēja, vilki kauca
Dižbajāru sētiņā.
Kā bij man gaŗām tapt
Ar biklo kumeliņu?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

31251.

Suņi rēja, vilki kauca
Dižbajāru sētiņā;
Nedrīkstēju droši jāt,
Ne iemauktus skandināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

31252.

Tā dzīvoju, kā varēju,
Kā man Dievis palīdzēja;
Es nevaru galvas lauzt,
Pēc bagāta dzīdamies.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31253.

Taisies, kulīte,
Iesim ciemā,
Būs tev šodien
Pilnai būt!
224 [Kabilē (Kld)].

31254.

Tik upēi neiekritu,
Pēc riekstiņa tiekdamās;
Tik es veca nepaliku,
Uz bajāra gaidīdama.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

31255.

Tikušam, mākušam
Pie bajāra lēt' dzīvot:
Viegli durvis virināt,
Reti vārdus atbildēt.
190 [Kuldīā].

1. Tikušame, mākušame
Pie bajāra lēt' dzīvāt:
Celties agri, gulties sebu,
Liegi durvis virināt.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

31256.

Trīs vien bija, trīs vien bija,
Kas bajāra nebēdāja:
Rudzu vārpa nebēdāja,
Tā bajāru ēdināja;
Miežu vārpa nebēdāja,
Tā bajāru dzirdināja;
Kumeliņš nebēdāja,
Tas aizveda sētiņā.
216 [Ventspilī].

31257.

Trīcēt trīc, skanēt skan,
Lielmaņiem staigājot;
Ni man trīc, ni man skan,
Sliktu ļaužu bērniņam.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

- 285 -

31258.

Tu bajārs, es bajārs,
Iesim abi lielīties:
Tev sieciņš sīkas naudas,
Man puspūrs dālderīšu.
216 [Ventspilī].

1. Tu bajārs, es nabags,
Iesim naudu mēroties:
Tev bij sieks sīkas naudas,
Man pušpūrs dālderīšu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31259.

Visi labi pie Dieviņa,
Es, nabags, pakaļā.
Dzirdu Dievu vaicājam:
Kur palika nabadziņš?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31260.

Visi labu ieraudzīja,
Visi labu bildināja;
Pavārgušu nabadziņu
Visi mina kājiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

52426.

Agri agri tārpiņš līda
Gar kuplaju ozoliņ(u);
Vēl jo agri tautas jāja
Pie bajāra meitiņām.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52427.

Ar bajāru saderēju,
Katris meitu dabūsim.
Bajāram daudz naudiņas,
Man tik bēris kumeliņis.
536 [Gulbene Md apr.].

52428.

Boguotais līlejuos:
Tev ir moz, man ir daudz!
Vairuok Dīva rūceņā,
Na boguota klēteņā.
326 [Preiļu D].

52429.

Bagāts vīrs lielījās:
Trīs arodu vecu rudzu;
Nabadziņš lielījās:
Trīs pagales vecas malkas.
43 [Bebru Rg].

1. Bagātais lielījās:
Trīs orōdi vecu rudzu;
Es nabags lielījos:
Trīs pagales vecas malkas.
449 [Ungurmuižas D].

52430.

Bajāram dēļu grīda,
Sudrabotas lievenītes.
Bajāriņš man vaicāja:
Ko es ēdu, nabadziņš?
Sabraucīju kārklu lapas,
Pievīstīju vēderiņu.
245 [Lutriņu Kld].

52431.

Bajāriņa dēliņami
Triju stūŗu cepurīt';
Triju stūŗu cepurīte,
Divi bēri kumeliņ'.
112 [Ezeres Kld].

52432.

Bajārīna dēlīnam
Vieni svārki mugurā;
Ir tie paši tapināti
No nabaga sērdienīša.
39 [Bārtas Lp].

52433.

Bajāriņa divmeitiņas,
Svieda mani ūdenī,
Kam es līdzi puškojosi,
Līdz bajāra meitiņām.
183 [Kazdnagas Azp].

52434.

Bajāriņa slinkas meitas,
Tālu vien taisījās.
Lai iet tālu, lai iet tuvu,
Slava nāca atpakaļ.
536 [Gulbene Md apr.].

52435.

Bajārs jāj precbēs,
Es gan ceļ maliņē.
Dies dot jāt, nedabūt,
Paņemt man nābdziņ.
518 [Zlēku Vp].

52436.

Bajārs man linus sēja
Diža ceļa malīnai;
Tie ziedēja zelta ziedi(s),
Zelta poga galīnā.
427 [Tadaiķu Lp].

- 286 -

52437.

Bajārs savas slinkas meitas
Sudrabai balsināja;
Vai balsini, nebalsini,
Nejems tavas slinkas meitas.
Ved, bajār, savas meitas,
Iegāz elles dubenāi.
427 [Tadaiķu Lp].

52438.

Bajārs teica savas meitas,
čaklas darba darītājas.
Kad aizgāju, tad atradu
Neslaucītu istabiņu.
279 [Naukšēnu Vlm].

52439.

Bij man krustdēls
Lielmaņu rokās,
Atdevu tik pliku
Kā pagelīti.
46 [Beļavas Md].

52440.

Bej mameņa auklējusja,
Bej davusja podūmeņ':
Boguotam ceļa grīzt,
Nameit vuoja kuojeņom.
326 [Preiļu D].

52441.

Ciemiņu dižpuisis
Ganos dzina,
Mani, maģu ubadziņu,
Ar pupiema nobadīja.
39 [Bārtas Lp].

52442.

Dive viene, dive viene,
Kas bajāru nebēdāja:
Miežu vārpa, rudzu vārpa,
Tā bajāru nebēdāja.
129 [Gudenieku Azp].

52443.

Diži radi, bajāriņi,
Negrib mani nabadziņu.
Neba tev, bajāriņi,
Mūža krekls mugurā.
345 [Remtes Tk].

52444.

Dižu manu dižumiņu,
Lepnu manu lepnumiņu:
Man sirsniņa nenesās
Ar mazāku parunāt.
389 [Silajāņu Rz].

52445.

Dievs mani, nabagu,
Raženu deva;
Trīs tādi bramaņi
Dalījās.
443 [Turlavas Kld].

52446.

Dūdj, Dīvjeņ, lobam miert:
Lobs paliks pakalā!
Nūmiers vuojs, nabadzjeņš,
Ni nīcjeņa napaliks.
236 [Līvānu D].

52447.

Dodat, ļaudis, sudrabīnu
Bajārīna meitīnām!
Es bij skaista bez sudraba
Baltaitīnas villainē.
148 [Jaunpiebalgas C].

52448.

Duduriem, bagātiem,
Veca malka sētmalē.
Sveteniem, nabagiem,
Naudu bēra sētmalē.
476 [Vecpiebalgas C].

52449.

Dzerit olu, boguotī,
Dūdat myusim, nabogim!
Pagaidoti, nabadzeņi,
Lai mes poši padzeram!
389 [Silajāņu Rz].

52450.

Dzer, boguotis, nanicini
Nabadzeņa olūteņa;
Nabadzeņa olūteņš
Dzar sokuorni tacināts.
Salts ko lads, gords ko mads,
Atsadzerti navarēju.
236 [Līvānu D].

52451.

Dzied, bajāri, tu pa priekšu,
Es nabagis nedrīkstēju;
Es nabagis nedrīkstēju,
Kā pa pļuksti neda(bū)ju.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

1. Bajāriņš nedziedāja,
Es nabags nedrīkstēju;
Es nabags nedrīkstēju,
Ka pa čūkstu nedabū.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

- 287 -

52452.

Ej, mās, name,
Dod nabagam,
Dod lāb gabliņ,
Gaļs kumsiņ.
329 [Popes Vp].

52453.

Es apvilku baltu kreklu,
Bajārs sedza sudrabiņu.
Tā spīd manis balts krekliņis
Kā bajāra sudrabiņis.
40 [Basu (Bases) Azp].

52454.

Es ar laipnu [lapnu?] narunuoj(u),
Ar boguotu nastaiguoju;
Gon man beja taidu ļaužu,
Kai es poša, buorinīte.
326 [Preiļu D].

52455.

Es boguota muotes meita
Ūtram ceļa naruodēju;
Divi turu veižu puorus,
Trešam sloksnes darinuoju.
605 [Skolas].

52456.

Es biju diža
Brammaņu meita:
Āz manas jostiņas
Atslēgu bunts.
129 [Gudenieku Azp].

52457.

Es nabaga bērniš biju,
Tāpat gāju kā bajārs;
Tāpat svārki zemi slauka,
Kā bajāra meitiņam.
200 [Kuldīgas Kld].

52458.

Es tev lūdzu bajāriņi,
Nāc manās godībās!
Došu ēsti, došu dzerti,
Došu dūri mugurā.
378 [Seces Jk].

52459.

Ēdit maizi, boguotī,
Dūdit maņ i nabogam!
Es apēžu sovu maizi,
Pī vuorteņu stuovādama;
Pī vuorteņu stuovādama,
Ar mameņu runuodama.
18 [Andrupenes Rz].

52460.

Gulbis savas baltas spalvas
Ezerāji balsināja;
Bajārs savas slinkas meitas
Sudrabāji liedināj(a).
197 [Krotes Lp].

52461.

Īsasprīde boguotais,
Nabadzeņa durovuos.
Eite, vysi boguotī,
Nabadzeņa ratavout,
Boguotnīku izdabuot!
389 [Silajāņu Rz].

52462.

Īsasprīde boguotais
Nabadziņa duravuos.
Kū darīt, boguotais,
Šauras munas duraviņas?
604 [Dažādi iesūtītāji].

52463.

I es tur, i es tur,
Kur tie citi bagātie:
I tie mani pusnāteni
Turpat līdzi vīstījās.
198 [Krustpils D].

52464.

Iet gribēju, nedrīkstēju,
Staltu ļaužu namiņā:
Baltu dēļu nama grīdas,
Glāžu logi istabām.
14 [Alsviķa Vlk].

1. Iet gribēju, nedrīkstēju
Staltu ļaužu namīnā;
Dēļiem grīstas nama grīdas,
Glāžu logi istabām.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

52465.

Jo es jājis, vairs nejāšu,
Pie bajāra meitiņām:
Bajārami slinkas meitas,
Vienā miegā iegulušas.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52466.

Jūdziet manim sirmu cūku,
Bēru kazu sedlojiet!
Lai es braucu par Daugavu
Uz citiemi bajāriem.
241 [Lubānas Md].

- 288 -

52467.

Kā nā kōn bajāram,
Nesukātis kumeliņš;
Irbe ceļu pārtecēja,
Sasukātu cekuliņ.
372 [Sarkanmuižas Vp].

52468.

Kālabad visi koki
Pret ziemeli nolīkuši?
Kālabad visi puiši
Uz bajāra meitiņām?
282 [Nīcas Lp].

52469.

Kas kaitēja nedzīvot
Bajāriņa meitiņām:
Spoži katli, balti rīki,
Daudz saimīte neēduse.
356 [Rudbāržu Azp].

52470.

Kas kait mums nedzīvot
Diženiem bajāriem:
Tīrumāi rudzi auga,
Stallī bēri kumeliņi.
583 [Cēsu apr.].

52471.

Kas to lielu lielināja,
Kas bagātu sludināj'?
Tēva pupas, tēva zirņi,
Tēva maizes gabaliņš.
356 [Rudbāržu Azp].

52472.

Klinģelīte, pijolīte
Bajāra meita,
Kā klinģeris saliecās,
Kā pijole nocīkstās.
605 [Skolas].

52473.

Ko domāji, tautu dēls,
Bajāros iejādams?
Ne tev tādu brūnu svārku,
Ne baŗotu kumeliņ'.
245 [Lutriņu Kld].

52474.

Ko tie suņi, kraukļi gaida
Pie bajāra namdurvīm?
Tie gaidīja izvedot
To bajāra slinko meitu.
378 [Seces Jk].

1. Kraukļi, suņi sasēduši
Bajāriņa pavārtē.
Tie gaidīja izvedam
Bajāriņa daiļas meitas.
Kraukļiem gaļa, suņiem kauli
No bajāra meitiņām.
114 [Gaiķu Kld].

2. Visi putni sasēduši
Gar bajāra nama durvju,
Tie gaidīja izvedamas
Bajāriņu slinkas meitas.
Putni ķērca tupēdami:
Nu ved slinkas mātes meitas.
548 [Liepāja Lp apr.].

52475.

Ko tu liels lielījies,
Ko nabags bēdājies?
Vairāk Dieva rociņā,
Kā bagāta klētiņā.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

52476.

Kupkaini, ragaini,
Tev grezni svārki,
Ne tādi kungam,
Ne bajāram.
383 [Sērenes Jk].

52477.

Kupla liepa līgojās
Pie bajāra namdurvīm;
Tur sajāja vedējīni,
Tur sak(r)āva zobentīnus.
427 [Tadaiķu Lp].

52478.

Labajam labas dienas,
Vai krīt sniegs, vai bij liet's.
Man nebij labu dienu
Ne siltā saulītē.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

52479.

Labi labi Dieviņš dara
Bajāriņa meitiņām;
Izaugušas tīrumā,
Aizved meža čūkslienā.
443 [Turlavas Kld].

52480.

Labi ļaudis pie Dieviņa,
Mani bīda maliņā;
Dzirdu savu mīļu Dievu
Manis ar vaicājot.
90 [Drustu C].

- 289 -

524801.

Vysi lobi pi Dīveņa,
Es, nabogis, pakaļā;
Dzieržu Dīvu vaicojam:
Kur palyka nabadziņš?
Tur palyka nabadziņš,
Bierzī guorsys lasīdams.
414 [Stirnienes Rz].

52481.

Lai bij grūti, kam bij grūti,
Nabagiem tiem bij grūti:
Tiem vaidzēja maizi ēsti
No bajāra sēnelāmi.
456 [Vaiņodes (Bātas-Vaiņodes) Lp].

52482.

Liela zāle, maza rasa
Apakš kupla ozoliņa;
Liela slava, mazs tikumis
Bajāriņa meitiņāmi.
214 [Lažas Azp].

52483.

Mazs sunītis, kuplu asti,
Dižu mežu skandināja;
Dažs bajāra tēva dēlis,
Tukšu maku šķindināja.
524 [Aizpute Azp apr.].

52484.

Mans brālītis, bajāriņis,
Mālus veda Liepājāje.
Dabo mārku vezumēje,
Brauc mājāse smiedamiese.
40 [Basu (Bases) Azp].

52485.

Mūs' ciemiņa bajāram
Sirmi zirgi, kalti rati;
Tas gribēja mūs' māsiņu,
Raibu deķu audējiņu.
Mēs brālīši nedevām
Bajāram nicināt.
141 [Ivandes Kld].

52486.

Nabadziņis Dievu lūdza,
Savas kules lāpīdams:
Dod, Dieviņ, arājam,
Būs manā kulītē!
427 [Tadaiķu Lp].

524861.

Ubadziņam kule plecos,
Arājam groži rokā;
Būs ubagam kulītē,
Arājam klētiņā.
378 [Seces Jk].

52487.

Nebēdāju bajāriņu,
Celiņā saticies:
Pieci pirksti bajāram,
Tas man ar nabagam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52488.

Nedomā, bajāriņ,
Ka uz tevi mans prātiņš!
Es būš' maizi paēduse
Bez bajāra tīra lauka,
Man svārciņi zemi slauka
Bez bajāra aitu staļļa.
72 [Cesvaines Md].

52489.

Neraugāt mani nomirkušu
Migliņā, rasiņā;
No migliņas ceļas rasa,
No nabaga bajāriņš.
443 [Turlavas Kld].

52490.

Netīk mana sirms zirdzīnis,
Ne dubļoti zābacīni;
Netīk mana kaunīns nesta,
Dižam ļauža bērnīnam.
355 [Rucavas Lp].

52491.

Oši, kļavi, ozoliņi
Mani īsti bāleliņi.
Maizīt balta, bagātā,
Nāc pie manis nabadziņa!
212 [Launkalnes (Brantu) C].

52492.

Padarēju aleņu, koč nu auzeņu,
Saprasēju radneitis, koč naboguotas.
Lobs muns aleņš, koč nu auzeņu,
Loba muna radneite, koč naboguota.
143 [Jāsmuižas D].

1. Padarēju aliņu,
Koč nu auziņu,
Saprasēju gastiņu,
Skeistu da boguotu.
466 [Vārkavas D].

52493.

Palepni palepni
Sēnalu bajāri:
Neņēma cepures
Pie tīras maizes.
Sētā noņēma
Pie sēnalām.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 290 -

52494.

Papriekš gāja labi ļaudis,
Mun' atstāja pakaļā;
Redz', Dieviņ, tu ī muni,
No pakaļas staigājot.
290 [Ogres C].

52495.

Pavasars pavasars,
Na man vīnam pavasars!
Patim lelam bagatyram
Guorsu kule mugurā.
194 [Krāslavas D].

52496.

Pietrūkst tevīm ļaunas dienas,
Ka es būšu nabadziņš;
Ņemšu kalpu, kalponīti,
Glaušu(?) pats druviņā.
241 [Lubānas Md].

52497.

Redz kur jāj div' bajāri
Ābolaiņu kumeliņ'!
Dažu nakti tie aizjāja
Nesukātus kumeliņus.
114 [Gaiķu Kld].

52498.

Sazilēši, samellēši
Sudrabīna valkātāji;
Es bij balta, bez sudraba,
Rasīnā mazgājos.
148 [Jaunpiebalgas C].

52499.

Seglojiet melnu kuili,
Jūdziet kazu kamanās,
Lai varēja līdzi braukt
Ar visiem lielmaņiem.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

52500.

Sisenis ieskrēja
Zaļā glāzā;
Nabags ieskrēja
Bajāra rokās.
605 [Skolas].

52501.

Skatāt, ļaudis, skatāt, ļaudis,
Kur bajāra kāzenieki:
Zīda pušķi zemi slauka,
Drebēt drebe kumeliņi.
355 [Rucavas Lp].

52502.

Strauja strauja tā upīte,
Jo tā strauja, jo olaina;
Stāvēt stāv tā meitiņa,
Jo tā stāv, jo bagāta.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

52503.

Suns sita bungas
Uz vārtu staba;
Bajārs paņēma
Pirtnieka meitu.
192 [Kosas C].

52504.

Tilti rīb, bajars jāj,
Nejāj mans bāleliņš;
Kad jās mans bāleliņš,
Žvadzēs vaŗa zobentiņš.
207 [Laidzes (Valdegales) Tl].

52505.

Tīšām jāju, nebēdāju
Pie bajāra meitiņām;
Krustīm cirtu vaŗa vārtus,
Pāri bērīt' lecināju.
200 [Kuldīgas Kld].

52506.

Trīs Uzani, trīs Kampani,
Sāniem teki kumeliņi;
Gārsnieciņš, nabadziņš,
No pakaļas trikšķināja.
378 [Seces Jk].

52507.

Trūcin trūka, kā netrūka
Bagātā vietiņā;
Ja netrūka sāls ar maizi,
Trūks tīrā ūdentiņa.
322 [Praulienas Md].

52508.

Ubadziņš, nabadziņš
Pa pasauli vazājās,
Nu ienāca mūs' mājā
Pašā ziedu laiciņā,
Pašā lustes dieniņā.
211 [Ļaudonas Md].

- 291 -

52509.

Ubags mans tētis bija,
Ubadzīte māmuliņa.
Dievs dod man, bērniņam,
Zeltu jostu apjozties.
215 [Lēdmanes Rg].

52510.

Velc, bajāri, treji svārki,
Tev trejādas audējīn's:
Auž māmīna, auž līgava,
Auž bitīte ozolā.
94 [Dunikas Lp].

52511.

Visi soka, visi soka:
Kas man atmīgs, nabadzeņu?
Atīs Drūjas ubodzeņi,
Atmīgs mani nabadzeņu.
170 [Kapiņu D].

52512.

Viena zem', viena saul',
Nav vienāda pasaulīt':
Citam zelts, sudrabiņš,
Citam gaužas asariņ's.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52513.

Zema, resna es uzaugu,
Bajāriņa līgaviņa;
Bajārs mani nobaŗoja
Ar tiem pūra Ķiļķēniem.
245 [Lutriņu Kld].

4. Kungs, muižas dzīve, dienestnieki un zemnieki

a) Kungs un ļaudis

31261.

Ātri kungi, ātras tiesas,
Rāma mana valodiņa.
Paklausiet, jūs kundziņi,
Manu rāmu valodiņu!
216 [Ventspilī].

31262.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Viens kundziņš pagalam!
Būs vieglāki bāliņiem,
Būs vieglāki māsiņām.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31263.

Ai Dieviņi, kur līdīšu,
Pilni meži vilku, lāču,
Pilni meži vilku, lāču,
Pilni lauki muižinieku!
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31264.

Ai Dieviņ, mums, bāliņi,
Ellē darba gana būs:
Kungs vārīs trumelīti,
Mums jākuŗ uguntiņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Ai bāliņi, mums, bāliņi,
Ellē darba gana būs:
Kundziņš vir trumulī,
Mums uguns jākurina.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31265.

Ai kundziņi, ai kundziņi,
Kad turēsi pagastiņu?
- Rītu rītu, mani bērni,
Nesat naudu saujiņāi!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

31266.

Ai kundziņi, ai kundziņi,
Kam mocīji man' bāliņu?
Velns to tavu dvēselīti
Sveķu katlā dancinās.
18 (Plāterē).

31267.

Ai kundziņ(i), ai kundziņ(i),
Pamazām, pamazām!
Vai šodien vien vajaga
Manu baltu bāleliņu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Ai kundziņ, ai kundziņ,
Pamazām, pamazām!
Ne šodien vien vajaga
Mana smuidra augumiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Jūs, kundziņi, valdenieki,
Visai pāri nedarāt!
Ik dieniņas jums vajaga
Manu baltu bāleliņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31268.

Ei kundziņ, bajāriņ,
Nešaut vīru vakarā;
Ja tā vīra vaine bija,
Šaut rītā saulītē!
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

- 292 -

31269.

Ai kundziņ, bajāriņ,
Nešaut vīra vakarā,
Šaut rītā saulītē,
Lai saulīte gauži raud!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31270.

Ei kundziņi, Rīgas kungi,
Jūsu resnus vēdariņus!
To jums dara cepti cāļi,
Aiz Daugavas kāpostiņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31271.

Ai kundziņ siermgalvīti,
Būs man tevi vizināt?
Tu sēdēji karītē
Kā siltā kamburē,
Man rociņas nosalušas
Ledaiņāi grožiņāi.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

31272.

Aizmaksāju kundziņam
Par visām aparām;
Citā sēju rudzus miežus,
Citā dzied lakstīgala.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31273.

Apsegloju melnu kuili,
Jāju kunga pagastā.
Nāc, kundziņ, paskaties,
Vai tev tādis kumeliņis!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

31274.

Apsnieg sniegi gaŗus mežus,
Apsnieg lielus tīrumiņus,
Apsnieg manus bāleliņus,
Ar kundziņu runājot.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

31275.

Ar balodi vēsti sūtu
Tālajai māsiņai:
Sīvi kungi, vērgu dzīve,
Nespēj bēri kumeliņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

31276.

Ar varīti jūs, kundziņi,
Ar padomu bāleliņi;
Ar varīti nevarēja
Padomiņu pievarēt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31277.

Augsti kalni, vīksnes celmi,
Tur aug smuidras atvasītes;
Veci vīri, gudri vārdi,
Tie jauc kunga padomiņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

31278.

Augsti skrēja vanadziņis,
Zemi spārnus lidināja;
Tāļi jāja diži kungi,
Zemi joza zīda jostu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

31279.

Balti bija kunga dēli,
Man varītes vilcējiņi;
Vēl jo balti Dieva dēli,
Man varītes devējiņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31280.

Bij manā galviņā
Trīs sudraba drupaniņas:
Vienu ēdu, otru dzēru,
Treš' ar kungu jārunā.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

31281.

Dievs dod mūsu kundziņam
Ilgu mūžu nodzīvot,
Svina kājas, alvas acis,
Ausīm lāgi nedzirdēt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31282.

Dievs dod vilkam aklam būt,
Lāčam strupu deguniņu;
Dievs dod mūsu kundziņam
Tupu rāpu vazāties!
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

312821.

Dod, Dieviņi, kungos iet,
Kunga roku nebaudīt!
Kad baudīja kunga rokas,
Nezeļ vairs augumiņš.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

31283.

Dzīrās kungs vīru šaust,
No akmeņa rīkstes griezt.
Tad, kundziņ, vīru šaut,
Kad akmens salapoja!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 293 -

31284.

Es bij' liels muižinieks,
Līdakām namu jūmu.
Visas vārnas, žagatiņas
Manu jumtu lupina.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31285.

Es domāju lielas domas,
Kur tie kungi naudu ņem;
Ne tie ara, ne ecēja,
Ne stādīja apīnīšu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Dievs to zina, debess tēvs,
Kur tie kungi naudu ņem:
Ne tie ara, ne ecēja,
Naudu vien žvadzināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kur, pie Dieva, kur, pie vella,
Muižinieki naudu ņēma:
Ne tie gāja laukā art,
Ne zvejot ezerā.
206 [Kuldīgas apriņķī].

31286.

Es gribēju naudu sēt,
Kungu dēļ nedrīkstēju;
To ar labi nezināju,
Vai dīgst nauda, vai nedīgst.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es gribēju naudu sēt
Celmaiņā līdumā;
To vien labi nezināju,
Vai dīgs nauda, vai nedīgs.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

31287.

Es gribēju naudu sēt
Jel ar vienu sieka vietu;
Kungi vaļas man neļāva,
Sak', naudiņa neaugot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31288.

Es kundziņa nebēdāju
Ne vienā vietiņā:
Jūdzu labu kumeliņu,
Sūtu prāvu darbenieku.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31289.

Es nabaga muižinieks,
Man deviņi darbinieki:
Trīs arāji bez zirgiem,
Kājām seši ecētāji.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. As boguots muižinīks,
Man deveiņi darbinīki:
Treis bez zyrga oruojeņi,
Kuojuom seši acātuoji.
409 [Līksnas pag. D].

31290.

Es nabaga muiženieks,
Man deviņi darbenieki:
Trīs nomira, trīs aizbēga,
Trīs aizbrauca žagaros.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31291.

Es par kungu nebēdāju,
Turu labu kumeliņu;
Kungs kalnāi grozījās,
Kur sudraba sēdeklīte?
224 [Kabilē (Kld)].

31292.

Grib kundzinis tā sēdēt
Kā saulīte debesīs.
Kur kungam zelta krēslis,
Kur sudraba sēdeklīte?
224 [Kabilē (Kld)].

31293.

Gauži raud lubānieši,
Vecais lielskungs pagalam.
Edz kur skaisti kalpojuši,
Kārkla vīzes valkājuši,
Pelav' maizi kulītē,
Stubur' staks cibiņā!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31294.

Gudri bija tam laipoti,
Kas laipoja kunga laipu:
Sklida bija kunga laipa,
Dzedra kunga valodiņa.
226 [Kandavā (Tl)].

31295.

Ilgi sēdu vakarā,
Gaŗu skalu dedzināju,
Gaidu savus bāleliņus
No kundziņa pārnākam.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31296.

Jauni vīri nezināja,
Kā kundziņu bildināt.
Sol' papriekšu zelta naudu,
Tad vēl vaska rituliņ'!
224 [Kabilē (Kld)].

- 294 -

31297.

Jo tie kungi sīvi bija,
Jo baroju kumeliņu;
Stāvu lēca, nozviedzās
Pie kundziņa lievenēm.
188 [(?)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

312971.

Jo tie kungi sīvi bija,
Jo es nieka nebēdāju;
Ar kundziņu runādams,
Sēž' kumeļa mugurā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

31298.

Kādēļ mani bāleliņi
Tik nabagi palikuši?
Kungi prasa lielu tiesu,
Smilgas auga tīrumā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Ai kundziņi, ai kundziņi,
Pamazām, pamazām!
Jūs prasāt lielu tiesu,
Smilgas auga tīrumā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

31299.

Kalnā, kundziņ', i jājat,
Nejājat lejiņā;
Zeltu, sudrab' i nesat
Smuidrajā augumā!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31300.

Kāpēc kungi, kāpēc tiesa,
Kāpēc tiesas neiznes?
Kāpēc manus bālelīnus
Šauš sestdienas vakarā?
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

31301.

Kālab kungi, vagarītes,
Kālab tiesu neizsprieda?
Muižā mani bāleliņi
Vakarēju gājumiņu.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

31302.

Kas kaitēja kundziņam
Kalniņā nesēdēt:
Lai tie pūta kādi vēji,
Visi pūta sudrabiņu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

31303.

Kas kaitēja kundziņami
Saules mūžu nedzīvot:
Ne tas cieta ziemas salu,
Ne vasaras karstumiņu.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

31304.

Kas kaitēja mūs' kungam
Spilvenos negulēt?
Pats gulēja spilvenos,
Dzird arājus lellojam.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Kas kaitēja lielkungam
Ar lielmāti negulēt?
Ļaudis sienu nopļāvuši,
Sametuši kaudzītē.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31305.

Kas man kait nedzīvot
Rungu kunga muižiņā,
Man uzšuva Rungas kungs
Teļa ādas kažociņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

31306.

Kas tur kliedza, kas tur brēca
Elles katla dibinā?
Tā kundziņa dvēselīte,
Kas zemniekus vārdzināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31307.

Ko, kundziņi, tu darītu,
Kad mēs visi nomirtum?
Kas pelnītu tev maizīti,
Kas vairs tevi godinātu?
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

31308.

Ko, kundziņi, tu skaties
Uz manām kājīnām?
Vai tur tava zelta nauda
Manāi auklas galīnāi?
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

31309.

Krievu kungi pili dara
Mūs' kundziņa pavārtā;
Mūs' kundziņa sulainīši
Cepurēm nomētāja.
190 [Kuldīā].

1. Šādi kungi, tādi kungi
Mūs' kundziņu nepanāk.
Krievu kungi pili cirte
Mūs' kundziņa tīrumā;
Mūs' kundziņš sierēdams
Cepurītē(?) nospēlēj'.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 295 -

31310.

Kundziņam maz prātiņa,
No kalpiņa naudas prasa.
Apdomā, tu kundziņ,
Kur kalpiņš naudu ņēma?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31311.

Kundziņam tik prātiņa
Kā mazam bērniņam:
Vakarā zirņus sēja,
Rītā pākšu raudzījās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31312.

Kundziņam treji svārki,
Man trejādi tīrumiņi.
Kur, kundziņ, treji svārki,
Ka no mana tīrumiņā?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31313.

Kundziņš brauca pa celiņu,
Viesuls smiltis putināja.
Brauc, kundziņi, kurp braukdams,
Atpakaļi vien nebrauc!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31314.

Kundziņš guļ spilvenos,
Ir tad saka: vai vai vai!
Es uz sava cieta beņķa:
Tralala, tralala!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31315.

Kundziņš jāja augstu ziergu,
Pusdebeš' raudzījās;
Tā ir tava dvēselīte
Pusdebeš' lidinās.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

31316.

Kundziņš man maizes deva,
Gribēj' mani atdodam;
Es pielūdzu mīļu Dievu,
Dievs man deva bez atdošu,
Dievs man deva bez atdošu,
Bez mēriņa mērīdams.
216 [Ventspilī].

31317.

Kundziņš man vasku prasa,
Kur bij man vasku ņemt?
Skrien, kundziņi, tu pa gaisu,
Tur skrien vaska nesējiņas!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kundziņš mani ķircināja,
Vasku, medus gribēdams.
Ņem, kundziņ, līku ķēvi,
Kāp pēc medus ozolā!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31318.

Kundziņš mani drīzināja,
Es drīzinu kumeliņu.
Kumeļami sviedri bira,
Man birst gaužas asariņas.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Vakar pirku kumeliņu,
Šodien kunga tīrumā.
Kundziņš mani drīzināja,
Es drīzinu kumeliņu;
Kumeļami sviedri lija,
Man birst gaužas asariņas.
Uz kundziņa dvēselīti
Manas gaužas asariņas!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

31319.

Kundziņš manu arājiņu
Spieķa galā dancināja.
Nu, kundziņ, tava vara,
Nu tu vari vārdzināt;
Gan pērkons tev' iespers
Pašā elles dibenā.
18 (Plāterē).

31320.

Kundziņš manu bāleniņu
Tiesas spriest aicināja.
Spried patiesi, bāleniņi,
Dod Dievam dvēselīti!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

1. Kungi manus bāleliņus
Tiesas nesti aicināja.
Nes, bāliņ, tiešām tiesu,
Dod Dievam dvēselīti!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31321.

Kundziņš manu kumeliņu
Uz akmeņa dancināja;
Kundziņam smiekli nāca,
Man birst gaužas asariņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 296 -

31322.

Kundziņš manu kumeliņu
Uz dālderi dancināja.
Dievs dod kunga dēliņam
Tādas dienas vien redzēt,
Tādas dienas vien redzēt,
Kā manam kumeļam!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31323.

Kundziņš manu kumeliņu
Uz dāldeŗa dancināja;
Es kundziņu dancināšu
Uz karstiemi ķieģeļiem.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31324.

Kundziņš manu kumeliņu
Uz daldeŗa dancināja;
Kumeļam sviedri bira,
Man birst gaužas asariņas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)],
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. (ar turpin.) Ņemu savu zirgu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu savu nēzdauciņu,
Slauku savas asariņas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2. Lai piedošu, kam piedošu,
Vāciešam nepiedošu:
Vāciets manu kumeliņu
Uz akmena dancinaja;
Kumeļam sviedri bira,
Man birst gaužas asariņas.
Ņemu zīda pasegliņu,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu zīda nezdauciņu,
Slauku gaudas asariņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Vakar pirku kumeliņu,
Šodien kunga tīrumā;
Kumeļami sviedri bira,
Man birst gaužas asariņas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31325.

Kundziņš manus bāleliņus
Bajāriņus nolamāja.
Pats kundziņš bajāriņš,
Bajāriņa cepurīte.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Kungi sauca bajāriņu
Manu baltu bāleniņu.
Paši kungi bajāriņi,
Augsti nesa cepurīti.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31326.

Kungi manus bāleniņus
Sauca lielus bajāriņus.
Vai zemīti piedevāt,
Vai tiesiņu atlaidāt?
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

31327.

Kundziņš sauca: tekat, vīri!
Nav neviena tecētāja.
Tec, kundziņ, pats pa priekšu,
Tad būs vīri tecētāji!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

31328.

Kungam plata cepurīte,
No dēliņa naudas prasa.
Ber, dēliņi, pilnu sauju,
Dievs atdeva dzīvojot!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31329.

Kungiem laba šī vasara,
Ne maniem bāliņiem:
Kunga galdiņu noklāje
Caunītēm, vāverēm.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31330.

Kungi brauca Vāczemēi,
Mans brālītis līdzi brauca.
Pārbrauc kungi no Vāczemes,
Mans brālītis nepārbrauca.
Kungi viņu izdevuši,
Zelta naudas gribēdami:
Divi sieki zelta naudas,
Trešu skaidra sudrabiņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31331.

Kungi sauce bajāriņu
Manu baltu bāleliņu;
Paši kungi bajāriņi,
Valkā brāļa sudrabiņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31332.

Kungi sūt', man jāiet
Uz tās tāļas Sakšu zemes;
Tur es ieš', neatieš'
No tās tāļas Sakšu zemes.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 297 -

31333.

Kungi, tiesu nespriežat
Dzērušam vīriņam:
Dzērušam vīriņam
Skabardaina valodiņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31334.

Kungs man deva sieku olu,
Liek man cāļus izperēt;
Vienu pašu izperēja,
Ij tas skaisti nedziedāja.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

31335.

Labis labis mūsu kundziņš,
Vēl jo laba gaspažiņ',
Ļaudīm droša pieiešan'
Kā pie tēva, māmuļiņas.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31336.

Lai bagāti, kas bagāti,
Mūsu kungi, tie bagāti:
Lai tā ziema, lai vasara,
Sudrabkalts kumeliņš.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

31337.

Lai variņa, kam variņa,
Mūs' kungam liela vara:
Mūs' kundziņa cepurīte,
Tā Rīgā, Jelgavā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31338.

Lieli kungi braukādami
Palaidās kārumā:
Braukādami meitu grib,
Sētā garda kumāsiņa.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

31339.

Lieli ceļi, mazi ceļi,
Vis' uz Rīgu aiztecēja;
Lieli kungi, mazi kungi,
Visi guļ spilvenos.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31340.

Lielskungs mani, nabadziņu,
Ar rīkstīti darināja.
Gan tu mani pieminēsi,
Kad es būšu debesīs!
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

31341.

Loku birzi vējiņš loka,
Ne resno ozolevu koka stibu,
Kungam vaska gabaliņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31346.

Melna čūska miltus mala
Uz pelēka akmentiņa;
Bargi kungi apēduši
Melnas čūskas malumiņu.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

31347.

Melna čūska miltus mala
Vidū jūras uz akmeņa.
Kungiem ēst(i) to maizīti,
Ne maniem bāliņiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Malna jiudz'e kvīšus mola
Uz palāka akmentiņa.
Kungīm ēsti tū maiz'eiti,
Na munīm bruol'iņīm.
422 [Līvānu pag. D].

31348.

Melna čūska miltus mala
Vidū jūras uz akmeņa.
Tos būs ēst tiem kungiem,
Kas bez saules strādināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 298 -

1. Melna čūska, zaļa dzilna
Uz akmiņa miltus mala.
Tos bij ēst tiem kungiem,
Kas bez saules strādināja.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

31349.

Mūsu kunga gaspažiņai
Zīda svārki zemi slauka;
Citu kungu gaspažām
Vīžu kurze mugurā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31350.

Nāciet, kungi, skatīties,
Kāda mūsu dzīvošana:
Ūdens tek caur istabu,
Vardes lēca gultiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31351.

Neba lielas lietas dēļ
Man' aizdzina Vāczemē:
Cālīšam ac's izdūru,
Lai neredz putraimiņa.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31352.

Paga paga, tu kundziņ,
Tu ar mani parādā;
Es tev' likšu tai vietā,
Kur deg zila uguntiņa.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

31353.

Paldies saku Dieviņam,
Paldies saku kundziņam:
Dieviņš manim maizes deva,
Kundziņš zemes gabaliņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31354.

Paldies saku Dieviņam,
Paldies zemes tēviņam,
Kas neļāva kundziņam
Aprīt manu dvēselīti.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

31355.

Paldies saku kundziņam,
I kundziņa vārdiņam,
Kas neļāva bagātam
Mīt nabaga kājiņām.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31356.

Postā iet tev, kundziņ,
Ar visiem ļautiņiem:
Vakar tu zierņus sēji,
Šodien pākšku lavījies.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31357.

Pūtiet, vēji, nelauziet
Kalnā zaļu ozoliņu;
Bariet, kungi, nešautiet
Manu baltu bāleliņu!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

31358.

Raksta kungi, raksta saule
Manus baltus bāleliņus:
Kungi raksta grāmatā,
Saule kļava lapiņā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

31359.

Retum auga gudri vīri,
Retum resni ozoliņi;
Retum gāju pie kundziņa,
Retum gudri jārunā.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

31360.

Sirmi zirgi auzas ēda,
Muguriņas sagriezuši;
Saiminieki alu dzēra,
Kungam tiesu nodevuši.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

31361.

Sp'er, parkiun', vysus kungus,
Bazn'eickunga vīn nasp'er,
Kas mozūs nūkrist'ēja,
Kas vacūs paglobuoja.
422 [Līvānu pag. D].

1. Struopej, Dīvs, kū struopej,
Nastruopej bazn'eickunga!
Kas lylūs salauluos',
Kas mozūs nukrist'eis'?
4191 [Kalupes pag. D].

2. Vysus kungus cīš mīļavu,
Baz'neickungu v'eļ vairuok,
Kas man' mozu nūkrist'ēja,
Kas man' lelu salauluoja,
Kas man' lelu salauluoja,
Nūmyrušu paglobuoja.
422 [Līvānu pag. D].

- 299 -

31362.

Sūd'ei, Dīvs, kū sūd'ei,
Bazn'eickungu nasūd'ei;
Z'emis kungus, tūs sūd'ei,
Kur' ļaut'eņus nūstruop'ēj!
422 [Līvānu pag. D].

31363.

Strādāj' dienu, strādāj' nakti,
Nevar kungus piebarot.
Ai bagāta Veļu māte,
Palīdz' kungus piebarot!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31364.

Tik kungam gudru vīru,
Kā manos bāliņos:
Man' bāliņi kaŗā gāja,
Mani gāja stārastos.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31365.

Uz kundziņa dvēselītes
Manas gaužas asariņas:
Vakar pirku kumeliņu,
Šodien kunga rociņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31366.

Uzraugiemi piederēja
Mani balti bāleliņi:
Tiem šķīrāsi valodiņa,
Ar kundziņu runājot.
190 [Kuldīā].

31367.

Vai tie visi kungi bija,
Kas nes dārgas cepurītes?
Var ir mani bāleliņi
Nesāt dārgas cepurītes.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31368.

Vai tu zini, bāleliņi,
Kāda mana dzīvošana?
Vilks nokoda kumeliņu,
Kungs paņēma līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31369.

Velna kungs, elles kungs,
Nekul mana bāleniņa!
Sapūs tava muguriņa
Virs zemītes dzīvojot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31370.

Veci celmi, dziļas saknes,
Kuplas auga atvasītes;
Veci vīri, gudri vārdi,
Drīz kungiem atbildēja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Oša celmi, dziļas saknes,
Kuplas auga atvasītes;
Veci vīri, sirmas bārdas,
Par kungiem nebēdāja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Veci celmi, dziļas saknes,
Tur aug jaunas atvasītes;
Veci vīri, gudri vārdi,
Tie māk kungus pierunāt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31371.

Vilku svārkus, kažociņu,
Pie kundziņa daiedams:
Kad kundziņš svārkus vilka,
Man palika kažociņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

313711.

Visi kungi ellē brauca,
Mūsu kungi debesīs,
Mūsu kungi debesīs
Ar krējuma vāģīšiem.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

31372.

Citi kungi sakavās,
Sēņu bļodu dalīdami;
Mūs' kundziņi nekavās,
Naudas pūru dalīdami.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. Sasabāra Rīgas kungi,
Sēņu bļodu maisīdami;
Mūsu kungi nesabāra,
Siekiem naudu mērīdami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

52514.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Viens kundziņš pagalam!
Būs vieglāki bāliņiem,
Būs vieglāki māsiņām.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

- 300 -

52515.

Vai Dīviņ, vai Dīviņ,
Kaida muna dzeivuošona:
Kungs paņēme leigoviņu,
Vylks apēde kumeliņu.
35 [Baltinavas Abr].

52516.

Ai kundziņ, ai kundziņ,
Iesim abi kapāties!
Kundziņami tāšu kreklis,
Man kumeļu kažociņš.
316 [Piltenes Vp].

52517.

Ai kundziņi, vagarīši,
Kas jums gaŗi karājās?
Zīda pušķi, zelta ķēdes,
Tās jums gaŗi karājās.
477 [Vecpils Lp].

1. Ai kundziņi, lielkundziņi,
Kas jums gaŗi karājās?
Zīda pušķi, zelta krelles,
Tās jums gaŗi karājās.
129 [Gudenieku Azp].

2. Kundziņi, vagariņi,
Kas tev gaŗi karājās?
Zīda pušķi, zelta šalle,
Tie tev gaŗi karājās.
477 [Vecpils Lp].

3. Ai kundziņi, gaŗkājīti,
Kas tev gaŗi karājāsi?
Zīda pušķi, zelta treses,
Tās tev gaŗi karājās.
477 [Vecpils Lp].

525171.

Ai, kundziņ, ai, kundziņ,
Liec man vaļu kasīties!
Gan es tev uzdzīvošu
Kasāmo nedēliņu.
48 [Bērzaunes Md].

52518.

Arit, bruoļi, vysus pūrus,
Tikpat kungi naudas prosa
Koč vadziņas nadzenit,
Tik par laimi dūmuojit.
466 [Vārkavas D].

52519.

Ak jūs, bezgoži,
Sūdzēšu kungam ē-ē;
Būs jums dabūt
Trīs kārtas kančukas ē-ē.
96 [Durbes Lp].

52520.

Akli, lepni mūs' kundziņi,
Ar tiem vācu deguniem;
Salikuši divi brilles,
Neredz brāļa arājiņa.
449 [Ungurmuižas D].

1. Augsti, lepni šitie kungi,
Augstiem vācu deguniem;
Divi brilles salikuši,
Nezin brāļa arājiņa.
124 [Grašu Md].

52521.

Baltu puķu ceriņš auga
Lielu kungu pagalmā;
Tur jāj kungi, tur stārastas,
Šās puķītes raudzīties.
605 [Skolas].

52522.

Brauc, kundziņi, kur braukdamis,
Brauc muiže dusināte!
Muiže bija tīras auzas,
Tievas, gaŗas jumpraviņas.
129 [Gudenieku Azp].

52523.

Citād' bij, citād' bij,
Citu kungu maliņā;
Citād' manu rotu grieza,
Mēda manu valodiņu.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

52524.

Cyuka kungu nūrējuse
Lela ceļa maleņā.
Kam vajaga kunga svuorku,
Ejat cyuku deirojat.
247 [Makašānu Rz].

52525.

Dievs dos man kungos iet,
Kunga nagu nebaudīt;
Kunga nagu baudījums,
Bālēs mans augumiņš.
115 [Galgauskas Md].

52526.

Dievs to zina, Dievs to zina,
Kur tie kungi naudu ņēma?
Ne tie ara, ne ecēja,
Ne stādīja apīnīšu.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

52527.

Es pieliku sav' galviņu
Pie pelēka akmentiņa;
Pāri pūta auksti vēji,
Gaŗām jāja bargi kungi.
520 [Zvārdes Kld].

- 301 -

52528.

Gana darba, gana darba
Mums, bāliņ, ellē būs:
Kungs vārīj' trumulī,
Mums jākuŗ uguntiņa.
373 [Sarkaņu Md].

52529.

Izputēt tev, kundzeņ,
Ar visime bērneņim!
Pierti keuru, tei nūdaga,
Bārns auklei ac' izruove.
236 [Līvānu D].

52530.

Jauni puiši nezināja,
Kā kundziņu bildināt.
Labrītiņ, Dievs palīdz,
Tā bij pirmā valodiņa.
46 [Beļavas Md].

52531.

Ka es guoju pi kuņdzeņa,
Bīzu lynu kraklu vylku,
Lai kundzeņa puotadzeņa
Nasnīdz munas mugareņas.
605 [Skolas].

52532.

Kam kundziņi kaldenāj'
Vaŗa grīdu krodziņā?
Man nebija vaska kurpju,
Ko grīdiņas tricināt.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

52533.

Kas kaiš kungam nedzīvot
Ozolkoka muižiņā:
Nauda bira skanēdama
Caur ozola lapiņām.
290 [Ogres C].

52534.

Kas kaitēja mūs' kungam
Ozoliņa muižiņā;
Visapkārt liepas auga,
Vidū muižai ozoliņi.
146 [Jaungulbenes Md].

52535.

Kas kaitēja kundziņam,
Pilī grezni pagulēt;
Pūš vējiņis vakarā,
Sapūš kaudzi sudrabiņa.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

52536.

Kas manai māmiņai
Šovakar vietu taisa?
Man saulīte norietēja,
Kungu durvis virinot.
330 [Puiķules Vlm].

52537.

Kas varēja prīdi sprēst,
Kas ūzulu šķeterēt?
Kas var manus buolileņus
Pi kundziņa aizrunuot?
494 [Viļānu Rz].

52538.

Kaidu kungu vēl vajag,
Kungi muni bruoleliņi!
Kaidas drēbes kungi nese,
Taidas muni bruoleliņi.
579 [Viļāni Rz apr.].

52539.

Knīpele kauliņi
Tiltiņu taisa,
Tur brauca kundziņš,
Tur madamiņa.
269 [Mežmuižas Jg].

52540.

Krīvu kungi nūzakāvās,
Sjēņu zupu dalīdami;
Mousu kungi nazakāvās,
Pourim naudu dalīdami.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

52541.

Kundziņš brauca skanēdams,
Zemnieks gāja svilpēdams:
Kundziņam gŗūta dzīve,
Zemniekam sudrabota.
294 [Omuļu Vlk].

52542.

Kundzeņam lels vādars,
Na par Dīva lykumeņu:
Struoduoju dīn', struoduoju nakt',
Navar kunga pībaruot.
143 [Jāsmuižas D].

52543.

Kundziņš jāj treknu zirg,
Pie ausim turedams.
Dod, bāliņ, kundziņam
Jele lūk iemauktiņ'!
17 [Ances Vp].