HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work
LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME X (electronic resource) Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K. Creation of machine-readable version: Maruta Ray Conversion to TEI.2-conformant markup: University of Virginia Library Electronic Text Center. ca. xxx kilobytes University of Virginia Library Charlottesville, Virginia Latvian, Latvia

University of Virginia users only

URL: http://etext.lib.virginia.edu/modeng/LatvianL.browse.html

copyright 2001, by the Rector and Visitors of the University of Virginia

2001

Latvian Dainas X

.

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME X Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K.

431pp Imanta Kopenhāgenā 1952 Source copy consulted: Private Copy

.

Prepared for the University of Virginia Library Electronic Text Center.

Some keywords in the header are a local Electronic Text Center scheme to aid in establishing analytical groupings.

Library of Congress Subject Headings Latvian nonfiction poetry masculine LCSH 6/15/04 corrector John Ivor Carlson Added XML encoding.

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

CELTŅU IEKŠĒJAIS VEIDOJUMS

Prof. P. Kundziņš

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

SENO LATVIEŠU ZEMKOPĪBA

Prof. Dr. agr. J. Vārsbergs

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

KUMELIŅŠ

- 39 -

1. Dažāda satura dziesmas par zirgiem

29583.

Abi labi, abi labi
Tēva pirkti kumeliņi:
Jūdzu vienu, jūdzu otru,
Abi tek dancodami.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

29584.

Abi labi, abi labi
Tēva pirkti kumeliņi:
Viens bij labs kaŗā jāti,
Otris sievas lūkoties.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Abi labi, abi labi
Tēva pirkti kumeliņi:
Viens bij labs mežā braukt,
Otris laukus ritināt.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

2. Kaš bērīti, kaš raudīti!
Abi mani kumelīni:
Bēris man kaŗā jāt,
Raudis māršas vizināt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

3. Trīs dzeltaini kumeliņi
No jūriņas izpeldēja.
Viens bij labs kaŗā jāt,
Otris laukus līdzināt,
Tas trešais kumeliņš
Līgaviņu vizināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

29585.

Agri man tēvs nopirka
Dancotāju kumeliņu;
Trakumāi salocīju
Pa lielo tīrumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29586.

Ābolziedu mans zirdziņš,
Jūras putu iemaviņi;
Ka satieka jauni kungi,
Nosta ņēma cepurītes.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29587.

Ai auziņa baltskarīte,
Lec manā kulītē:
Es bij' kunga darbinieks,
Man vajaga kumeļam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29588.

Vai Dieviņ, vai Laimiņa,
Ko tu man padarīji?
Vakar pirku kumeliņu,
Šodien teku kājiņām.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29589.

Ai labaju kumeliņu,
Kad man tevis nevajaga -
Darba dienu druviņā,
Svētu dienu baznīcā!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Ak labajo kumeliņi,
Kur man tevis nevajaga -
Ik dieniņas pie darbiņa,
Svētu rītu baznīcāi!
224 [Kabilē (Kld)].

29590.

Vai manu lielu kaunu,
Mazu manu kumeliņu!
Pieši mani, zābaciņi
Pa dubļiem vazājās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 40 -

29591.

Ak tu šķelmi, jaunais brāli,
Tava daiļa kumeliņa!
Virs šķiliņģa riņķi grieza,
Virs dāldeŗa lecināja.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Ak tu šķelm, tautu dēls,
Tavu daiļu kumeliņ'!
Visas četras kājas mina
Uz dāldeŗa gabaliņ'.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

29592.

Ak tu skuķi, jaunais brāli,
Tavu daiļu kumeliņu!
Visas četras kājas cēla
Manā auzu vēteklī.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ak tu krupis puisēniņis,
Tavu daiļu kumeliņu!
Visas četras kājas cēla
Manā rožu dārziņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Bērīts mans kumeliņš
Kaustītām kājiņām,
Visas četras kājas cirta
Uz tās auzu vācelītes.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

3. Bērīt mans kumeliņš(?)
Neēd auzu nevētītu;
Visas četras kājas cirta,
Vēteklē raudzījās.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

29593.

Aiz ko mani māte kūla,
Pa nātrēm vazādama?
Es noplēsu klaipam sānus,
Kumeliņu mielodams.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

29594.

Aiz ko mans kumeliņš
Pavasari skujas ēda?
Pats gulēju kalniņā,
Kažociņš sienu pļāva.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

29595.

Aiz ko mans kumeliņš
Ceļu tek dancodams?
Ar meitām malti gāju,
Miltus bēru ķeselē.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

29596.

Aiz upītes zaļa zāle,
Sarkans auga āboliņis;
Tur ēd dienu, tur ēd nakti
Bandenieka kumeliņi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Aiz kalniņa zaļa birze
Sudrabiņa ķēdītēm;
Tur ēd dienu, tur ēd nakti
Bandinieka kumeliņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

29597.

Aiz vārtiem spēlējās
Divi sirmi kumeliņi.
Vienam bija zīžu deķis,
Otram zelta iemautiņi.
Ved, Dieviņ, to pie manis,
Kam tie zelta iemautiņi!
Tas neēda grīslu zāles,
Ne dzēr' akas ūdentiņa;
Medus zāli paēdās,
Pie avota nodzērās.
1311 [Apē (Vlk)].

29598.

Aizsvīžam zalta z'ern'i
Aiz sudobra redel'eišu,
Lai munami kumeļam
Jeuden's las'e nastuov'e.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

29599.

Apaļš manis kumelinis
Kā ūdens burbulītis,
Stāvu lēca, nozviedzās
Pie kundziņa nama doru.
224 [Kabilē (Kld)].

29600.

Apauniet man kājiņas,
Es apāvu kumeļam,
Es apāvu kumeļam
Tēraudiņa pakaviem.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29601.

Apēd vilki visas kazas!
Es ganīju kumeliņus;
Kumeliņus ganīdams,
Iekūlos naudiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 41 -

29602.

Apkaustīju kumeliņu
Sudrabiņa pakaviem,
Sudrabiņa pakaviem,
Tēraudiņa nagliņām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29603.

Apkaustīju kumeliņu
Tēraudiņa pakaviem,
Lai tas man guni šķīla,
Svešu zemi staigājot.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29604.

Apkaustīju kumeliņu
Tēraudiņa pakaviem,
Lai tas man guni šķīla,
Tumšu nakti staigājot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Apkaust'ēju kum'ēl'eņu
Ar tārauda pakavim,
Kuo varēju nakti juot',
Guni sk'ēl'e akminī.
409 [Līksnas pag. D], 423 [Daugavpils apr.].

29605.

Appelējse man naudiņa -
Pirkš' pelēku kumeliņu,
Tas raženi piederēja
Rakstītās kamanās.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

29606.

Apsa- gauži- raudājos
Kumeļami netekot.
Tā bij mana paša vaina,
Ka kumeļa nebaroju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

29607.

Apsegloju mellu zirgu
Un aizjāju uz Dobeli.
Dobel's meitas brīnījās,
Kam tas melnais kumeliņš.
Tā puisīša kumeliņš,
Kas mazam auzas deva,
Kas naudiņu rēķināja,
Dukātiem nomaksāja.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

29608.

Ar Dieviņu zirgiem miju,
Abiem labi kumeliņi.
Tev, Dieviņ, vairāk naudas,
Tev jādod piedeviņi!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29609.

Aši aši zīle brēca
Staļļa spāres galiņā:
Stallī bēri kumeliņi
Sudrabiņa krēpītēm.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

29610.

Augsti bēris kājas cēla,
Pret kalniņu tecēdams.
Asi kalti pakaviņi
Vairāk zelta ne sudraba.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

29611.

Augsti bēris kājas cēla,
Pret kalniņu tecēdams;
To tam dara tīras auzas,
Baltu miltu vācelīte.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

29612.

Auzas devu, neaizliedzu
Bāleliņa kumeļam,
Lai tas mani viegli nesa,
Nenosvieda vaiņadziņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

29613.

Ausu ausu, lūku lūku!
Man deviņi kumeliņi,
Trīs es aru, trīs ecēju,
Trīs līdzā attecēja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

29614.

Balta balta meita tek
Caur zaļo priedulāju.
Jūdzu, jūdzu, steidzu, steidzu
Baltskarīšu kumeliņu.
Dod, Dieviņ, jel panākt,
Jel gabalu vizināt!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

29615.

Baltas kājas kumeļam,
Nedrīkstēja dubļos brist.
Bried, kumeļ, dubļu dubļus,
Iznes manu augumiņu!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

29616.

Baltas kājas, sirmas krēpes
Bandenieka kumeļam;
Tas gan skaisti piedienētu
Saimenieka dēliņam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 42 -

1. Daiļis auga kumeliņis
Bandenieka dēliņam:
Sirma aste, baltas krēpes,
Tek, galviņu grozīdams.
Ir man tādis piederētu,
Saimenieka dēliņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

29617.

Balts balts mans brālītis,
Sēd mellā kumeļā;
Dažai tautu meitiņai
Sāp sirsniņa, deg actiņas.
216 [Ventspilī].

29618.

Baltu linu grožus viju,
Sudrabā mērcēdams.
Cik grožoju kumeliņu,
Tik rociņas nomazgāju.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

29619.

Baro, māte, auziņām
Sava dēla kumeliņu,
Ja negribi savu dēlu
Pakaļā paliekam!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

29620.

Baroj' sirmi, baroj' bēri,
Abi tēva kumeliņi.
Ar sirmīti Rīgā braucu,
Ar bērīti pavadīju.
Sirmjam devu tīras auzas,
Bēŗam auzu pelaviņas.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

29621.

Baroj' sirmi, baroj' bēri,
Abi tēva kumeliņi;
Pavasar vajadzēs
Abu divu līdumā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29622.

Baroj' sirmi, baroj' bēri,
Abi tēva kumeliņi.
Sirmīšam auzas devu,
Bērīšam pelaviņas;
Ar sirmīti Rīgā braucu,
Ar bērīti baznīcā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

29623.

Barotana laiva tek,
Barotans kumeliņš;
Baro laivu priedes sveķi,
Auzas labu kumeliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

29624.

Bēri zirgi, raudi zirgi
Par kalniņu ritināja;
Es ar savu pelēķīti
Par lejiņu čunčināju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Pieci bēri, pieci raudi
Smilkšu kalnu putināja;
Es ar savu pelēķīti
No pakaļas ritināju.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)], 216 [Ventspilī].

29625.

Bērīt manu kumeliņu,
Es tev pāri nedarīšu:
Taisīš' mazas kamaniņas,
Ņemšu mazu līgaviņu.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29626.

Bērīt manu kumeliņu,
Naudai tevi neizdošu;
Pats tu man naudu pelni
Ar savām kājiņām.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

29627.

Bērīts manis kumeliņis
Augstajām kājiņām,
Priekšā vien dancināju
Bajāriņa meitiņām.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

29628.

Bērīts manis kumeliņš
Augstajām(i) kājiņām
Visas upes cauri brida,
Daugavā peldināju;
Daugavā peldināju
Zaļa vaŗa pavadā;
Kad uzvedu kalniņā,
Zīda deķi noslaucīju,
Zīda deķi noslaucīju,
Saulītē nožāvēju.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bērīts mans kumeliņš
Augstajām kājiņām,
Visas upes cauri bridi,
Daugavā peldus gāji.
Izpeldēji no Daugavas
Sudrabiņa lāsītēm;
Zīda drānu noslaucīju,
Saulītē nožāvēju.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

- 43 -

2. Sievas naudu zirgu pirku
Gaŗajām kājiņām.
Visas upes cauri jāju,
Daugaviņu nevarēju,
Daugaviņu nevarēju,
Tā bij pilla dvēselīšu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Sievas naudu zirgu pirku
Gaŗajām kājiņām;
Visas upes cauri jāju,
Gaujā jāt nedrīkstēju,
Gaujā jāt nedrīkstēju,
Gaujā slīka kumeliņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

29629.

Bērīts mans kumeliņis
Baltajāmi kājiņām;
Viegli nesa, nekratīja,
Manu smuidru augumiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

29630.

Bērīts manis kumeliņis
Mazis mazis, bet apaļis.
Pret kalniņu rokāi vedu,
Kalniņāi dusināju.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Mazi mazi, bet apaļi
Mani tēva kumeliņi.
No kalniņa rokā vedu,
Pret kalniņu dusināju.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

29631.

Bērīts mans kumeliņš
Neēd auzu, ne ābola.
Eit', māsiņas, atnesiet
Vēja lauztu niedres kaulu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29632.

Bērīts manis kumeliņš
Neēd auzu nesijātu,
Neēd auzu nesijātu,
Nedzeŗ purva ūdentiņa;
Tam vajag tīru auzu,
Tīr' avota ūdentiņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

29633.

Bērīts manis kumeliņis
Neēd auzu nevētītu,
Neēd auzu nevētītu,
Netek ceļa nebarots.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

29634.

Bērīts mans kumeliņis
Zeltītām lāsītēm.
Caur Daugavu peldināju
Zaļa vaŗa pavadā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29635.

Bērīts manis kumeliņš
Zemajām kājiņām;
Raudāj' mana līgaviņa,
Dziļ' upīti piejādama.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

29636.

Bērīts mans kumeliņš
Zemajām kājiņām;
Ziemu sniega nepabrida,
Vasar zaļa dāboliņa.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

29637.

Bērīts manis kumeliņis
Zemajām(i) kājiņām;
Visi sīki akmentiņi
Dauza manus zābaciņus.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 190 [Kuldīā], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

29638.

Bērīts mans kumeliņš
Sudrabiņa nadziņiem;
Pats lielais muižinieks
Nosaņēma cepurīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29639.

Bērīts mans kumeliņš,
Zvaigžņu deķis mugurā;
Daila mana līgaviņa,
Zvaigžņu deķa audējiņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

296391.

Bērīts mans kumeliņš
Tek, galviņu grozīdams.
Kā galviņu negrozīs,
Lepna mana līgaviņa!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 44 -

29640.

Bērīts mans kumeliņis
Tek, galviņu grozīdams:
Zīda groži, zelta sleji
Sudrabiņa lapiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29641.

Bērīts manis kumeliņis
Tek pa ceļu rakstīdams;
Tautu meita rakstu ņēma
Mana bēŗa pēdiņā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

29642.

Bērīts manis kumeliņis,
Tu man labi patecēji,
Tu zināji savu stalli
I tumsā dajājot:
Stikla durvis, vaŗa vārti,
Sudrabiņa redelītes,
Tīras auzas silītē,
Āboltiņis redelēs.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

296421.

Bērīts mans kumeliņš
Tukšu siļu grauzējiņš;
Kalpiņš mans, kalponīte
Mīļi guļ lāviņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

29643.

Bērīts manis kumelīnis
Tukšu sili grabināja;
To man dara salds miedzīnis,
Mīļa jauna līgavīna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

29644.

Bij man tādis kumeliņis
Kā Ziemeļa Jurīšam:
Kaudzi ēda ēdamāi,
Jūdzi lēca lēcienāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Bāliņam gaŗa ķēve
Kā gaŗā vasariņa:
Soli spēra, jūdzi meta,
Siena kaudze kumosā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

29645.

Bij man tāds kumeliņis
Kā ūdeņa burbulītis;
Tam vajdzēja zelta siles,
Dimantiņa redelīšu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

29646.

Bij manami kumeļam
Zīda deķis, zelta josta,
Zīda deķis, zelta josta,
Sudrabiņa iemauktiņi.
Man pašami, jājējam,
Zili svārki mugurā,
Zili svārki mugurā,
Kupla cauņu cepurīte.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

29647.

B'ej munam kum'ēļam
Zvaigžņu d'ečis mugorā,
Es' vareju tymsā braukt
Da tai m'eitu muomiņai.
422 [Līvānu pag. D].

29648.

Bij manami kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā;
Kad es jāju par laukiem,
Šķita man lielu muižu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

29649.

Bij manami kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā;
Mana paša līgaviņa
Zvaigžņu deķu audējiņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

29650.

Bij manam kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā;
Nebij manim vilka bail,
Ne rudeņa tumsas nakts.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

29651.

Bij manam kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā;
Tas bij labs nakti jāt,
Līdz uzlēca mēnestiņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Bij manami kumeļami
Zvaigžņu deķis mugurā;
Kad noņēmu zvaigžņu deķi,
Uzlec gaiša mēnesnīca.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 45 -

29652.

Bij manam tētiņam
Pills stallītis bēru zirgu,
Pills stallītis bēru zirgu,
Pilli vadži iemauktiņu.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

29652v1.

Spoža spoža saule lēca,
Man spožāki iemautiņi;
Pilli staļļi bēru zirgu,
Pilli vadži iemautiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

29653.

Bāliņ, tavu kumeliņu
Sudrabiņa lāsītēm!
Vai tas tav pašam auga,
Vai no Dieva tapināji?
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bāliņ, tavs kumeliņš
Sudrabiņa lāsītēm.
Vai tas tevim pašam auga,
Vai no Dieva tapināji?
- Man pašam stallī auga,
Dieviņš man palīdzēja.
To es došu māsiņai
Pūru vest tautiņās.
226 [Kandavā (Tl)].

2. Brālīt, tavu kumeliņu
Zeltītām lāsītēm!
Vai, brālīti, pats audzēji,
Vai no Dieva tapināji?
- Es, māsiņa, pats audzēju
Ar Dieviņa padomiņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

296531.

Bāliņš savu bēru zirgu
Zīdiņā dancināja;
Kad partrūka zīda diegs,
Klētī zelta iemauktiņi.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

29654.

Brauktin brauca augšas ļaudis,
Zviegtin zviedza kumeliņi.
Vai tie zviedza tīru auzu,
Vai zaļaja āboliņa?
Zviedz pēc sava barotāja,
Tālu ceļu aizvedot.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

29655.

Brauc lēnām, bāleliņ,
Nauda dota kumeļā!
Ij kundziņš lēnām brauc,
Daudz naudiņas turēdams.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

1. Rāmi braucu kumeliņu,
Dažu dienu taupīdams;
Ir kundziņis rāmi brauca,
Kam naudiņa kabatāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

29656.

Bried, kumeļ, nebēdā,
Es bridumu aizmaksāšu:
Auzu došu oderē,
Smalku linu pātadziņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

29657.

Brūnīts mans kumeliņš
Lokanām kājiņām,
Uz šķiliņu riņķi griezu,
Uz dālderi dancināju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dzeltens mans kumeliņš
Kā dzeltena bērza lapa;
Ap bērziņu riņķi griezu,
Uz lapiņas dancināju.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

29658.

Bulli bulli, vērsi vērsi,
Kam tu ārt nemācēji?
Bij manam kumeļam
Ārklu vilkt, vezumiņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

29659.

Danci, danci, kumeliņ,
Ozoliņa stallītī!
Glāžu logi, zelta duris,
Sudrabiņa redelītes.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

29660.

Danco mans kumeliņš
Uz visām kājiņām;
Margo mans augumiņš
Uz visām meitiņām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

29661.

Dancot grib kumeliņš,
Kur es viņu dancināšu?
Ruden braukšu māršu vest,
Tur es viņu dancināšu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 46 -

29662.

Dariet labi, kam dariet,
Dariet labi kumeļam:
Dariet manam kumeļam
Dižan' slaidu vezumiņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29663.

Daugavā mārku metu,
Lai dzeŗ mans kumeliņš,
Lai dzeŗ mans kumeliņš
Naudas pirktu ūdentiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

29664.

Daugaviets laivu dara,
Es baroju kumeliņu;
Daugaviets laiviņā,
Es labā kumeļā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

29665.

Dedzit' guni, kam vajaga,
Man gunt'eņis navajag:
Man gunt'eņa pl'eivin'ēje
Zam kum'eļa kuojeņuom.
422 [Līvānu pag. D].

29666.

Dieviņš mane iešķiņķoja
Mazu bēru kumeliņu;
Mīļi lūdzu bitītei,
Lai lej vaska kamaniņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

29667.

Dieviņš manim pats iedeva
Ābolaiņu kumeliņu;
Kur es aru, kur ecēju,
Bitīt' nāca ziedu ņemt.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

29668.

Dievs man deva, ļauns atņēma
Dancotāju kumeliņu;
Trīs gadiņus noraudāju,
Iemauktiņus celādam.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

29669.

Delverītis delverēja
Pa lielo tīrumiņu.
Saņemieti delverīti,
Delverīša kumeliņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29670.

Diženam puisīšam
Dailis auga kumeliņš;
Kuŗu krogu dajādams,
Stāvu vieni lecināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29671.

Div' irbītes ceļu tek,
Sasukāti cekuliņi;
Kā nav kauna tev, brālīti,
Nesukāts kumeliņš!
121 [Gulbenē (Md)], 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Divas irbes ceļu tek
Nosukātu cekuliņu.
Kur tu jāji, bāleliņi,
Neseglotu kumeliņu?
Griez apkārt kumeliņu,
Jāj sētā apseglot!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

29672.

Divi sirmi kumeliņi
Aiz aploka spēlējās;
Vienam bija zvaigžņu deķis,
Otram zelta iemauktiņi.
Ņem, bāliņ, tu sirmīti,
Kam tie zelta iemauktiņi,
Lai palika zvaigžņu deķis
Lielakunga kučieŗam!
24 [Lēdurgas draudzē].

29673.

Dod, Dieviņ, ka es būtu
Bandenieka līgaviņa!
Es mācētu stalti braukt
Bandenieka kumeliņu:
Pate sēdu kamanās,
Grožus vien kustināju.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

29674.

Dod, Dieviņi, man zirdziņu,
Es negribu lepni jāt:
Birzē man pieši auga,
Liepienāi iemauktiņi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

29675.

Dod, Dieviņi, miglas rītu,
Meitu ciemu pārjājot:
Ne man piešu pie zābaku,
Ne iemauktu kumeļam.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 47 -

1. Es vēlētu rītā miglu,
Līdz pārjāt meitu sētu:
Nei man piešu, nei zābaku,
Nei ražena kumeliņa.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

29676.

Došu, došu meitiņām,
Ko vakar solījos:
Došu savu kumeliņu
Rožu dārzu noecēt.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

29677.

Draugs man prasa kumeliņa
Pabraukt mazu gabaliņu.
Pats izbraucu visu dienu,
Ne kā draugis gabaliņu:
Pats, izbraucis, auzas devu,
Draugs pie mieta kabinās.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

29678.

Dzeltens manis kumeliņis
Kā dzeltena vālodzīte;
Ne tas ēda pura zāles,
Ne dzeŗ pura ūdentiņa,
Tam vajaga tīru auzu,
Tīr' avota ūdentiņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dzeltens mans kumeliņš
Kā dzeltena vālodzīte;
Ne tas ēda pura siena,
Ne dzeŗ rāva ūdentiņa;
Tam vajdzēja tīru auzu
Sidrabiņa silītē,
Tam vajdzēja āboliņa
Zeltītās redelēs.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

29679.

Dzeltens mans kumeliņš
Kā dzeltena cielaviņa;
Daiļa daiļa tautu meita
Glauda manu kumeliņu.
Vai tu glaudi, vai neglaudi,
Man jau cita saderēta,
Man jau cita saderēta
Līdz citam rudenim!
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

1. Dzeltans mans kumeliņš
Kā dzeltaina vālodzīte.
Nosvīdušu nosegloju
Pie tautiņu nama durvju.
Iztek tautu dzeltainīte,
Glāsa manu kumeliņu.
Proties kaunu, atkāpies,
Man jau cita saderēta!
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

29680.

Dzeltens mans kumeliņš
Kā dzeltena cielaviņa.
Jāju dienu, jāju nakti,
Neviens man's nepazina;
Meitu māte gan pazina,
Tā nenieka nesacīja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

296801.

Dzeltens manis kumeliņis
Kā dzeltena cielaviņa;
Pieder pieši pie zābaka,
Pie dzeltena kumeliņa.
224 [Kabilē (Kld)].

29681.

Dzeltens manis kumeliņis
Kā dzeltena cielaviņa,
Zviegdams kalnu pārtecēja,
Kā gailītis dziedādams.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

29682.

Dzeltāns mans kumeliņš
Kā dzeltāna cielaviņa;
To es jāju, to es braucu
Līdz pat tautu namdurvīm.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

29683.

Dzeŗat alu, mani puiši,
Lai ēd auzas kumeliņi,
Lai ēd auzas kumeliņi,
Muguriņas sagriezuši!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

29684.

Īzalaižu garu ceļu
Nakausteitu kumēl'eņu;
Kausta munu kumēl'eņu
Smolki ceļa akmisteņi.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

29685.

Iesalaižu gaŗu ceļu
Nesukātu kumeliņu;
Griežu ceļa maliņā,
Lai sukāja žagariņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 48 -

29686.

Ieraudzījse [Ieraudzījis] vien, pazinu
Jauna puiša kumeliņu:
Pilna mute sīku dzelžu,
Tek, galviņu grozīdams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)],
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ieraudzījis vien, pazinu
Jauna puiša kumeliņu:
Kad ierauga jaunas meitas,
Iet, galviņu grozīdams.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Gan pazina celiņu
Jauna puiša kumeliņš.
Pilna mute smalku dzelžu,
Tek, galviņu grozīdams;
Kad redzēja jaunas meitas,
Tek, kājiņas kārpedam.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

3. Vistālēm es pazinu
Bandenieka kumeliņu:
Bērs zirdziņš, lauku pieri,
Tek, galviņu grozīdams.
Dod, Dieviņ, ka es būtu
Bandenieka līgaviņa!
Es mācētu stalti braukt
Bandenieka kumeliņu,
Pat' sēdētu kamanās,
Grožus vien kustinātu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

29687.

Iesim, brāļi, vienu ceļu,
Vienas domas domāsim:
Pirksim bērus kumeliņus
Mazus mazus, bet apaļus.
Mazajiem kumeļiem,
Tiem mēs pāri nedarīsim,
Pret kalniņu rokā vedam,
Mugurā nesēdam.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

29688.

Iesam, māsiņas,
Kumeļu barot,
Stāv mūsu kumeļi
Nebaroti;
Bērsam auzas silītē,
Āboliņu redelēs.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

29689.

Ēd, košiņ, liepu lapas,
Nodzer purvas ūdentiņ';
Kas tev dos āboliņu,
Kas dos avot' ūdentiņ'!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

29690.

Eima, eima, nestāvam!
Stāvēsim, nogājuši,
Stāvēsim, nogājuši,
Barosim kumeliņus.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 190 [Kuldīā], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29691.

Eima, meitas, pieceļam
Tam puišam vezumiņu!
Tam puišam ātri ziergi,
Ošu malka vezumē.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

29692.

Eit', meitiņas, eit', māsiņas,
Kur vietiņa gadījās;
Neba es jūsu dēļ
Loku savu kumeliņu!
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

29693.

Es apgriezu kumeliņu
Uz apaļu dālderīti;
Citi puikas nevarēja
Auzu pūra sējumāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Es apgriezu kumelīnu
Kāpostīna lapīnā;
Tautu dēlis neapgrieza
Auzu pūra sējumā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

29694.

Es apkalu kumeliņu
Ar veciem dāldeŗiem,
Lai varēju nakti braukt,
Man mēneša nevajag.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Es apkalu melnu zirgu
Ar veciem dāldeŗiem,
To varēju tumsā jāt,
Kad nespīd mēnestiņš.
216 [Ventspilī].

- 49 -

29695.

Es apkalu kumeliņu
Ar veciem dāldeŗiem;
Visi Rīgas precenieki
Par kumeļu naudu sola.
216 [Ventspilī].

29696.

Es apkalu kumeliņu
Sudrabiņa pakaviem;
Cauri jāju tumšu nakti,
Sudrabs vien nozibēja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

29697.

Es apkalu kumeliņu
Tēraudiņa pakaviem;
Pie akmiņa guni šķīla,
Ledu lauza Daugavā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29698.

Es apkalu kumeliņu
Tēraudiņa pakaviem;
Tas bij labs tumsā jāt,
Gaišu šķīla uguntiņu.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Kalēj, manu bāleliņ,
Apkal manu kumeliņu,
Apkal manu kumeliņu
Ar sudraba nagliņām,
Ar sudraba nagliņām,
Ar tērauda pakavām:
Es varēšu tumsā jāt,
Kājām šķils uguntiņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2. Tumsa tumsa, liela tumsa,
Es par tumsu nebēdāju:
Apkaustīju kumeliņu
Tēraudiņa pakaviem,
To varēju nakti jāt,
Gaisā šķīla uguntiņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

29699.

Es apkalu melnu zirgu
Sudrabiņa pakaviem,
Tas bij labs tumsā jāt,
Līdz uzlēca mēnestiņš.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā].

29700.

Es apkalu melnu zirgu
Tēraudīna pakaviem;
To varēju nakti jāt,
Visi meži spiguļoja;
Kad es jāju pār laukiem,
Visi lauki atspīdēja.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

29701.

Es apkalu sav' kumeļu
Divjādiemi pakaviem:
Priekšā liku stangu dzelzi,
Pakaļē tēraudiņu.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

29702.

Es bērīti apkaustīju,
Sarkanīša nekaustīju,
Lai tecēja sarkanītis
Pa bērīša pēdiņām.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

29703.

Es bij' puika, man bij nauda,
Es varēju lielīties,
Pirku bēru kumeliņu,
Gāju artu tīrumā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

29704.

Es bij' puiša puišķēniņš,
Man bij labis kumeliņš,
Es var' meitas vizināt,
Pats sēdēt kamanās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

29705.

Es brālīša kumeliņu
Cimdiņāi ēdināju;
Mans brālītis daiļi brauca
Par visiem puisīšiem.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

29706.

Es būt' savu kumeliņu
Dāldeŗiem apkaustījs,
Aiz kundziņa nedrīkstēju,
Aiz vecā bāleliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29707.

Es gan zinu, kā vajaga
Labajam kumeļam:
Vajag auzu vācelītes,
Smalkas linu pātadziņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 50 -

29708.

Es gan zinu savu darbu,
Man jāiet zirgu kopt;
Man netika svētu rītu
Kājām iet baznīcā.
224 [Kabilē (Kld)].

29709.

Es meitām vasarā
Dažu smieklu padarīju:
Aizpuškoju kumeliņu
Ar ozola lapiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

29710.

Es nebiju bez naudiņas,
Bez ražana kumeliņa;
Dieviņš manim naudu deva,
Nauda labu kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

29711.

Es nebiju tāds dēliņš
Kā tie citi tēva dēli;
Es no kalna lejiņā
Rokā vedu kumeliņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

29712.

Es neietu pie tā puiša,
Kam nav sava kumeliņa:
Vai bij ziema, vai vasara,
Kājām teku baznīcā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

29713.

Es nejātu mazu zirgu
Diža ciema meitiņās:
Dižs ciemiņis, daudz meitiņu,
Piesmej manu kumeliņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

29714.

Es nekaišu nevienam,
Nekaiš mans kumeliņš:
Es pastāvu pie ļaudiem,
Pastāv mans kumeliņš.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

29715.

Es nekaišu nevienam,
Nekait manis kumeliņš:
Pie māsiņas nakti guļu,
Tur pūtinu kumeliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29716.

Es neraugu brūnu svārku,
Ka man labs kumeliņis;
Apsavilku mātes austus,
Iesasēdu labajā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29717.

Es nezinu, kas par vīzi,
Jauni puiši stalši jāj.
Vai tie paši stalši jāj,
Vai tek stalši kumeliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29718.

Es neteicu to puisīti,
Kas ar naudu lielījās;
To es teicu, tas man tika,
Kas brauc labu kumeliņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Visi teica to puisīti,
Kas ar naudu lielījās;
Es vien teicu to puisīti,
Kas baroja kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

29719.

Es nopirku kumeliņu
No ūdeņa burbulīša,
Tas tek dienu, tas tek nakti
Kā ūdeņa burbulītis.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

29720.

Es nopirku melnu zirgu
No ūdens burbuliņa;
Kad uzkāpu mugurā,
Kā ūdens līgojās.
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Es nopirku kumeliņu
No ūdeņa borbulīša;
Danco manis kumeliņis
Kā ūdeņa borbulītis.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Bērīts manis kumeliņis
Sudrabiņa lāsītēm;
Kad uzkāpu mugurā,
Kā ūdens līgojās.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

3. Melnīts mans kumeliņš
Kā ūdeņa vaguliņš;
Kad es kāpu mugurā,
Kā ūdens līgojās.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

- 51 -

29721.

Es patiesi puisīts biju,
Labi vien es gribēju:
Gribu labu kumeliņu,
Labu mātes auklējumu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29722.

Es patiesi puisīts biju,
Man patiesi kumeliņš:
Stundu pieši noskanēja,
No kumeļa nolecot.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29723.

Es pateicu Dieviņam
Savu labu kumeliņu:
Lai es jāju, lai es braucu,
Šķērsām ceļu tecināja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

29724.

Es pateicu Dieviņam
Sava laba kumeliņa,
Ka tas man rikšiem tek
Vakarēju ēdumiņu.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Kumeļam galvu glaudu
Ar abām rociņām,
Ka tas man viegli tek
Vakarēju ēdumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

29725.

Es piesēju kumeliņu
Apakš zaļa ozoliņa,
Apdeķēju zīda deķi
Līdz pat kāju galiņam,
Lei neēda odi, mušas
Mana bēra kumeliņa.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

29726.

Es piesēju kumeliņu
Pie ozola stimbeniņa;
Tur tecēja jaunas meitas
Ozoliņa darināt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

29727.

Es piesēju kumeliņu
Pie ziedošas ābelītes;
Apbirst manis kumeliņis
Ar ābeles ziediņiem.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

29728.

Es, prūšos aizjādams,
Kraukļam kājas kaldināju,
Vienu kāju zelta kalu,
Otru skaidra sidrabiņa;
Kad tas skrēja pa gaisiem,
Visi gaisi vizuļoja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29729.

Es satiku celiņā
Saules jātu kumeliņu.
Seglos manim saule lēce,
Mēnesniņis iemauktos.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Dzeltens manis kumeliņis
Kā dzeltena cielaviņa.
Caur sariem saule lēca,
Caur iemauktiem mēnestiņš.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

29730.

Es savam kumeļam
Mūžam grūti nedarīju,
Pret kalniņu rokā vedu,
No kalniņa mugurā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

29731.

Es savam kumeļam
Mūžam pāri nedarīju,
Krāv' mērenu vezumiņu,
Pret kalniņu rokā vedu.
216 [Ventspilī].

29732.

Es savam kumeļam
Nagu nagus šmukstināju;
Tas man deva gaŗu galdu,
Pilnu baltu biķerīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29733.

Es savam kumeļam
Niedru kaulu stalli cirtu;
Pūš vējiņš, čaukst niedrītes,
Danco mans kumeliņš.
121 [Gulbenē (Md)].

29734.

Es savam kumeļam
Ozoliņa stalli daru,
Lai tas ziemu nenosala,
Lai vasaru nepelēja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)], 255 [Cirolē (Bēnes pag. Jg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 52 -

29735.

Es savam(i) kumeļam(i)
Ozoliņa stalli taisu,
Dzelzu duris, vaŗa grīdu,
Sudrabiņa redelītes.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

1. Es bij' puika, man bij nauda,
Es par naudu nebēdāju,
Es nopirku mellu zirgu
Ar basām kājiņām.
Es savam kumeļami
Uzbūvēju ošu stalli,
Glāžu durvis, vaŗa eņģes,
Sudrabotas redelītes.
243 [Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)].

2. Es savam kumeļam
Niedru kaulu stalli cirtu,
Dzelža durvis, vaŗa eņģi,
Sudrabiņa redelītes.
124 [Lāzberģi (Mārkalnes pag. Vlk)].

3. Es savam kumeļam
Zelta sili liedināju,
Zelta sili liedināju
Ar sudraba redeliņu.
226 [Kandavā (Tl)].

4. Es savam kumeļam
Treju koku stalli cirtu:
Zelta durvis, vaŗa grīda,
Sidrabiņa redelītes.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

5. Ozolīna stalli cirtu
Mellajam kumeļam,
Varas(?) grīdu, dzelža duris,
Sidrabīna redelītes,
Lai tas ziemā nenosala,
Lai vasarā nenosvīd'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

29736.

Es savam kumeļam
Zelta taisu kamaniņas,
Zelta taisu kamaniņas,
Sudrabiņa loku liecu,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulīte mirdzēdama,
Kā saulīte mirdzēdama,
Kā rozīte ziedēdama.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

29737.

Es savam kumeļam
Zīlēm kājas kaldināju;
Kad nav zīļu valkātājas,
Lai valkā kumeliņis.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

29738.

Es savam kumeļam
Sijādams auzas devu,
Sijādams auzas devu,
Lasīdams āboliņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

29739.

Es savam kumeļam
Tīras auzas ēsti devu,
Tīras auzas ēsti devu,
Tīr'avota ūdentiņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Es savami kumeļam
Tīru vien ēsti devu:
Izsijātas auzas devu,
Izlasītu āboliņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

29740.

Es to daudzi nebēdāju,
Kad pelēka diena ausa;
Kad pelēka diena ausa,
Jūdz' pelēku kumeliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

1. četri bēri kumeliņi
Uz akmiņa auzas ēda.
Bāliņam pavaicāju,
Kādu jūgti kamanās.
- Ja pelēka gaisma ausa,
Jūdz pelēku kumeliņu;
Ja sarkana saule lēce,
Jūdz sarkanu kumeliņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29741.

Es vakar nozapirku
Madarotu kumeliņu;
Še nevaida meitiņām
Madarota vainadziņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29742.

Es vēlētu māsiņām
Jaunām iet tautiņās:
Es gribēju, jauns būdams,
Izjāt savu kumeliņu.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

29743.

Gani lopus, tautu meita,
Gani manus kumeliņus!
Kad es braukšu baznīcā,
Ņemšu vāģu stūrītī.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 53 -

29744.

Gaujā slīka kumeliņš,
Kārklos kāru iemauktiņus;
Trīs gadiņi noraudāju,
Iemauktos lūkodams.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Gaujā slīka kumeliņš,
Kārklos kāra iemauktiņus;
Trīs gadiņi saule raud,
Iemauktiņus žāvēdama.
18 (Kliģenē).

29745.

Gauži raud jauni puiši
Zirgu staļļa pakaļā,
Kam Dieviņis tiem nedeva
Izjājamu kumeliņu.
224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

1. Es, apsēdis, noraudāju
Zirgu staļļa pakaļāi,
Kālabad man neauga
Dulumbēri kumeliņi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2. Ik rītiņa es pavēru
Staļļa durvis raudādams,
Ikām man Dieviņš deva
Izbraucamu kumeliņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29746.

Glaud', tautieti, kumeliņu,
Kalniņāi stāvēdams:
Tautu meita raudzījās,
Pie lodziņa stāvēdama.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

29747.

Gluda gluda glodenīte
Pārtek staļļa dibinā;
Lei Dievs dod kumeļam
Tiki gludu muguriņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29748.

Goda dēļ ķēdes kaļu
Bērajam kumeļam;
Meitu dēļ darināju
Rakstītās kamaniņas.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

29749.

Grūti pūta kumeliņš,
Puiša gadus dienēdams:
Ik svētdienas pie krodziņa
Iemauktiņus žvadzināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Grūt' manam kumeļam
Puiša gadus dienējot:
Ik svētdienas pie krodziņa
Iemauktiņus zvadzināja;
Ik naksniņas pie meitām
Ciema vārtus čīkstināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

29750.

Grūši pūta kumeliņš,
Puiša gadus kalpodams.
Dažu nakti iemauktiņus
Galviņāi zvadzināja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gan ir grūti kumeļami,
Puiša gadus dienējot:
Dažu nakti sētmalāi
Iemauktiņus žvadzināja.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

29751.

Guli, irbe, necelies,
Nebiedē kumeliņa!
Skanēs mani zelta pieši,
No kumeļa nolecot.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

29752.

Guli, mana līgaviņa,
Man miedziņš i nenāca:
Man' zirdziņu i aizjāja
Viņāpus Daugaviņas.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29753.

Irbīt' gula ceļmalā,
Baida manu kumelīnu.
Tu, irbīte, nezināji,
Ko maksāja kumelīnis:
Maksāj' manis kumelīnis
Divi simti piecdesmit;
Maksāj' pate braucējīna
Divi zelta gabalīni.
158 (Nīcā).

1. Ierbes gul ceļmalā,
Baida manu kumeliņu.
Jūs, ierbītes, nezināt,
Cik maksāja kumeliņš:
Pieci simti dālderīšu
Man maksāja kumeliņš.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 54 -

29754.

Irbe svilpa siliņā,
Traucēj' manu kumeliņu;
Cikko mans kumeliņš
Neielēca jūriņā.
121 [Gulbenē (Md)].

29755.

Jāj pa ceļu tautas dēls,
Nedragā kumeliņu!
Vai tu manas skuķes dēļ
Dragā savu kumeliņu?
316 [Jēkabpilī].

29756.

Jauni puiši, kumeliņu
Pie sētiņas nesieniet;
Sieniet sila maliņā,
Lai skan sili dancojot!
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

1. Jauna puiša kumeliņa
Pie mietiņa nesieniet;
Sieniet silā pie priedītes,
Lai skan sili dancojot!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

2. Jauni puiši, bandenieki,
Nesien zirga pie vītola;
Sien pie zaļa ozoliņa,
Lai rīb zeme dancojot,
Lai rīb zeme dancojot,
Lai dzird meitu māmuliņa,
Lai dzird meitu māmuliņa,
Ka barotis kumeliņš!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

3. Jauni zēni, nesienieti
Pie vītola kumeliņu!
Ved, bāliņi, dārziņāi,
Sien pie kupla rožu krūma,
Lai rīb zeme dancojot,
Lai trīc logi zvaigojot,
Lai izdzirž meitu māte,
Ka nāk tautas lūkoties!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Nesienati, jauni puiši,
Pie ozola kumeliņu,
Sien pie kupla vītoliņa,
Lai rīb zeme dancojot,
Lai rīb zeme dancojot,
Lai dzird meitu māmuļīte!
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

29757.

Jauni puiši zirgus jāja,
Aiz ausīm turēdami;
Lūgtin lūdzu meitiņām,
Lai dod lūka pavadiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29758.

Jaun, vīr', brameniš,
Par kumaļ' nebēdē:
Krāv' diž' vezamiņ',
Pret kalniņ' vilcenē.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

29759.

Jaunskungs mani pārzoboja,
Man nav laba kumeliņa.
Palaidām pa celiņu,
Kuŗš tad nu pirmais bij?
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

29760.

Jaunu puišu kumeliņi
Spīdēt spīd, vizēt viz:
Caur segliem saule lēce,
Iemaviem mēnestiņš,
Pavadiņas galiņā
Auseklītis norietēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29761.

Jēkabam divi staļļi
Pārdodamu kumeliņu.
Nopirks mans bāleliņš
Ar sīko sudrabiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

29762.

Jūdzat manu kumeliņu,
Lai es braucu, lai nebraucu,
Lai es braucu, lai nebraucu,
Lai danco kamanās!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

29763.

Kā tu zviedzi, kā spraušlāji,
Mans bērīti kumeliņš?
Vai tev trūka siena šķūņa,
Vai auziņu silītē?
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

29764.

Kad es jāju, kad es braucu,
Man tecēja kumelinis;
Kad es ņemšu līgaviņu,
Man dos meitu māmulīte.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

- 55 -

29765.

Kad es jāju pa laukiem,
Kalni, lejas trīcēt trīc;
Kad es jāju pa mežiem,
Priedes, bērzi locījās.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

29766.

Kad tu kāp segliņos,
Tad zirdziņu vien pietaupi,
Lai nisaka ciema meitas:
Tas nav lopu taupītājs!
Kas nav lopu taupītājs,
Tas nav sievas mīlētājs.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

29767.

Kādēļ mans kumeliņš
Sniegu svieda kamanās?
To darīja tīras auzas,
Mans agrais cēlumiņš.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29768.

Kaimiņami laba ķēve,
Man tā laba pātadziņa;
Sešas jūdzes lēkšus braucu,
Kā sukāt nosukāju.
232 [Talsos (Tl)].

1. Saiminieka gaŗa ķēve,
Mana gaŗa pātadziņ':
Sešas dienas divi jūdzes
Kā kamotu nokamoju.
3421 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29769.

Kālab manis kumeliņis
Tek pa ceļu spēlēdams?
Ik rītiņu līgaviņa
Tek ar auzu oderīti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

29770.

Kālabad es nevaru
Caur bajāra sētu jāt?
Vai man nava tāds kumeļis
Kā bajāra dēliņam?
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

29771.

Kalējiņu, bāleliņu,
Apkal manu kumeliņu,
Apkal manu kumeliņu
Tēraudiņa pakaviem,
Tēraudiņa pakaviemi,
Sudrabiņa nagliņām!
Meitu māte sagšas auda
Ledus kalna galiņā;
Kas gribēja klāti kļūti,
Lai kaldina kumeliņu.
Man bij kaltis un barotis,
Es varēju klātu kļūt,
Saskaldīju ledus kalnu
Deviņosi gabalos,
Uz devīta gabaliņa
Dancināju kumeliņu.
292 [Gliebavā (Lietuvā)].

29772.

Kalējiņi, bāleliņi,
Apkal manu kumeliņu!
Es tev došu sav' māsiņu
Par kumeļa kalumiņu.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

29773.

Kalējiņi, bāleliņi,
Apkal manu kumeliņu!
Es tev došu to naudiņu,
Ko vērts tavis kalumiņis.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

29774.

Kalējiņi, bāleliņi,
Apkal manu kumeliņu!
Es tev došu cimdu pāru
Par kumeļa kalumiņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

29775.

Kalpa puisi, bāleliņ,
Tavu labu kumeliņu!
Tev nāks pašas ciema meitas,
Kumeliņu lūkodamas.
1311 [Apē (Vlk)].

29776.

Kam bij man ogu dēļ
Locīt savu muguriņu?
Kam bij man meitu dēļ
Sviedrot savu kumeliņu?
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

29777.

Kam, brālīti, audzināji
Ābolainu kumeliņu?
- Tas, māsiņa, mans godiņis,
Kad es biju bandenieks.
190 [Kuldīā].

- 56 -

1. Kam, māsiņa, tu puškoji
Savas baltas villainītes?
- Tas, brālīti, mans godinis,
Kad es biju sērdienīte.
190 [Kuldīā].

29778.

Kam svārciņi Rīgā pirkti,
Tam klibo kumeliņš;
Man bij treju mātes austu,
Man tecēja dancodams.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

29779.

Kam tās meitas, kam tās rozes,
Kam tie bēri kumeliņi?
Mātēm meitas, meitām rozes,
Puišiem bēri kumeliņi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

29780.

Kam tie zirgi, kam tie rati,
Kam tas daiļš aizjūgums?
Puiša zirgi, puiša rati,
Puiša daiļš aizjūgums.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29781.

Kas kaitēja kumeļam,
Ka pa ceļu netecēja?
Viena vaina - auzu nav,
Otra - agris jūgumiņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29782.

Kas tur dimžē
Staļļa dibenā?
Saimnieka zirdziņš
Auziņas gaida.
Celies, saimniek,
Nes auzas zirgam!
216 [Ventspilī].

29783.

Kas tur spīd, kas tur žib
Mana brāļa sētiņā?
Zirga sedli, iemaviņi,
Mana brāļa cepurīte.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

29784.

Kauns kājām man ejot
Dubļainiem zābakiem;
Žēl naudiņas izdodot
Par labo kumeliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

29785.

Kaut man bijis šodieniņ
Vakarējs kumeliņš,
Es neliktu tautu meitu
Par celiņu pārtecēt.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

1. Kaut man būtu tas kumeļš,
Kas vakar, aizvakar,
Es nelaistu tautu meitu
Šķērs celiņu pārtecēt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

29786.

Kaut no Dieva nozalūgtu
Divu lietu, kā vajag:
Ceļam laba kumeliņa,
Mūžam vienas līgaviņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29787.

Ķēve ēda, ķēve dzēra,
Kumeļš zviedza pakaļā.
Ēd, ķēvīt, dzer,
Ķēvīt,
Iegādā kumeliņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29788.

Ķēvīt mana švilpastīte,
Tā zin' Rīgu, Tērbatiņu
[Jelgaviņu];
Jaunas meitas, zeltenītes,
Baznīciņas nezināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

29789.

Ķēvīt manu svilpastīt,
Trīs kumeļi vasarā!
Viens vilkam, otrs lāčam,
Trešs pašam arājam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29790.

Kleperis, delveris
Mans kumališu,
Saspēra brāļam
Dubultus vārtus.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

29791.

Ko, Dieviņ, tu domā?
Es domāju visu labu:
Es domāju zirgu jāt,
Netecēt kājiņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 57 -

29792.

Ko tā dara sīka nauda
Rūsēdama, pelēdama?
Sakaļam iemauktos,
Lai žvadzina kumeliņš!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Kur liksim sīku naudu,
Kad tā vairs netecēja?
Kaldīsim iemauktiņus,
Lai skandina kumeliņi,
Lai skandina kumeliņi
Sīkas naudas iemauktiņus.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

29793.

Ko tas man laba dara
Dūkanbēris kumeliņš?
Apēd manas tīras auzas,
Rausta stangu iemauktiņus,
Rausta stangu iemauktiņus,
Dauza kaltas kamaniņas,
Dauza kaltas kamaniņas,
Tramda manu līgaviņu.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

1. Ko tie man labu dara
Dulunbēri kumeliņi?
Rausta manus iemauktiņus,
Mētā manu līgaviņu.
224 [Kabilē (Kld)].

29794.

Ko, tautieti, tu darīsi
Ar to vienu kumeliņu?
Ko tu arsi, ko ecēsi,
Ko es braukšu brālīšos?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

29795.

Krāj, puisīti, sīku naudu
Pa vienam eidukam,
Lai varēji ziergu pierkt,
Labas kaltas kameniņas,
Lai varēji vizināt
Sav' raženu līgaviņu!
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

29796.

Kūlējiņi, malējiņi,
Tie gaidīja gaiļu laika;
Kumeliņu barotāji
Gaiļu laika negaidīja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)],
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29797.

Kumeļam baltas kājas,
Negribēja dubļu brist.
Brieni dubļus, kumeliņi,
Es tev kājas nomazgāšu:
Metu ortu Daugavā,
Mazgāj' kājas kumeļam.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

29798.

Kumeliņi baltkājīti,
Tev netīk dubļu brist.
Brien, kumeļ, nebēdā,
Es maksāšu bridumiņu:
Es tev došu tīras auzas,
Saulē pļautu ābuliņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

29799.

Kumeliņ baltsarīti,
Tu man kaunu padarīji:
Tev kājiņa paslīdēja,
Man nokrita cepurīte.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Bērīt manu kumeliņu,
Es tev auzu vairs nedošu,
Tu man kaunu padarīji
Zeltenīšu pulciņā:
Tev kājiņa paslīdēja,
Man nokrita cepurīte.
Kas godīga mātes meita,
Padod manu cepurīti;
Kas bij kāda vīzdegune,
Ne ar kāju nepaspēra.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

2. Kum'ēļ munu boltskareit [malnbēreit],
Tu man' kaunu padarēji:
Kur stuov'ēja jaunas m'eitas,
T'ev kuojeņa pasl'eidēje,
T'ev kuojeņa pasl'eidēje,
Man' nūkryta capureit'e.
Kur' gūd'eiga muotis m'eita,
Padūd' munu capureiti;
Padavus'e capureiti,
S'ēst ar mani komonuos,
S'ēst ar mani komonuos,
Byusi muna ļaudav'eņa,
Byusi muna ļaudav'eņa,
Myužam krakla d'ev'ējeņa,
Myužam krakla d'ev'ējeņa,
Myužam vītas taiseituoja.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

- 58 -

3. Trīs gadiņus audzināju
Stallī bēru kumeliņu,
Ceturtāi gadiņā
Priekš meitām dancināju.
Bērim kāja paslīdēja,
Man nokrita cepurīte.
Kas godīga mātes meita,
Tā padeva cepurīti;
Kas bij kāda vīzdegune,
Ne virsū neskatās.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

29800.

Kumeliņ baltkājīti,
Nedzer dūņu upītē,
Dzer manos bāliņos
Baltā koka silītē!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Nedzer, manis kumeliņis,
Neziedotu ūdentiņ',
Dzeri manos brālīšos
Baltāi kriju vācelēi!
224 [Kabilē (Kld)].

29801.

Kumeliņi baltsarīti,
Pārnes mani sētiņā!
Es tev došu tīras auzas,
Miglā pļautu āboliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

29802.

Kumeliņ baltspalvīt,
Tev tecēt, man sēdēt;
Tev tecēt gaŗu ceļu,
Man sēdēt kamanās.
190 [Kuldīā].

29803.

Kumelīt, delverīt,
Nelauž pušu iemauktiņus!
Nav brāļam sieva vesta,
Nav māsiņ' izgodīta.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

29804.

Kumeliņi kumeliņi,
Kur tu liki jājējiņu?
- Aiz kalniņa dūkstiņā,
Kam auzām nebaroja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 308 [Altenē (Seces pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

29805.

Kumeliņ kumeliņ,
Neēd manu labībiņu!
Nāks ziemiņa, tu gribēsi
Auzu sieku silītē.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

29806.

Kumeliņ kumeliņ,
Nu es tevi sabaroju;
Kad es jūgšu kamanās,
Teci, galvu grozīdams!
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

29807.

Kumeliņi kumeliņi,
Tu man goda devējiņš:
Kur stāvēja jaunas meitas,
Tu tecēji dancodams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29808.

Kumelīt lielnaudīt,
Tu man kaunu padarīji:
Tevē devu lielu naudu,
Pats tecēju kājiņām.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29809.

Kumeliņ lielvarīti,
Nelauz manu iemauktiņu!
Kad tev bija liela vara,
Man bij dārgi iemauktiņi.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Skrien pa ceļu, kumeliņi,
Nelauz manu iemaviņu:
Ne daudz manas sīkas naudas,
Ar ko citu kaldināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29810.

Kumeliņi zilsarīti,
Nāc manās rociņās!
Es tev došu tīras auzas,
Saulē pļautu āboliņu.
280 [Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)].

29811.

Kumeliņi zilsarīti,
Nāc manāsi rociņās!
Es tev došu auzas ēst,
Dzelzīs kājas kaldināšu.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

- 59 -

29812.

Kumeliņa barotāji,
Gaiļa laika negaidiet;
Gaiļa laika negaidiet:
Malējiņu žēlodams.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Kurs puisīts gaiļa klausa,
Nebrauc laba kumeliņa:
Gailīts dzied pusrītā,
Kūlējiņu žēlodams.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

29813.

Kumeliņš nozviedzās
Avotiņa lejiņā;
Jaunas meitas izdzirdušas:
Kuze kuze, kumeliņ!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29814.

Kumeliņu seglodams,
Piesegloju cīrulīti;
Tecēj' manis kumeliņis,
Kā cīrulis dziedādams.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ko, jauna būdama,
Es nedarīju:
Kājiņas audama,
Pieāvu cīruli,
Tas grezni dziedāja
Dancojot.
190 [Kuldīā].

29815.

Kungi brauc ar seši zirgi,
Es ar savu līku ķēvi,
Es ar savu līku ķēvi,
Paldariņi paldariņi!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

29816.

Kur tu ņēmi, tautu dēls,
Mana brāļa kumeliņu?
Es tecēju vārtu vērt,
Šķiet' bāliņu atjājam.
224 [Kabilē (Kld)].

29817.

Labāk mani māmuliņa
Ij auklēt niauklētu,
Kad nejāju laba zirga,
Netur' gudra padomiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

29818.

Labas dienas man pašami,
Kas manami kumeļam?
Pats es ēdu, pats es dzēru,
Kumeliņš kārti grauza.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29819.

Labi bija labiešam,
Lab' tecēja kumeliņš,
Grožus vien kustināja,
Kamanās sēdēdams.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29820.

Labi labi labiešam,
Lab' tecēja kumeliņš!
Kā tas labi netecēs,
Auziņām barojams?
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Kālabad labajam
Labi tek kumeliņš?
Met ābolu redelē,
Beŗ auziņas silītē.
206 [Kuldīgas apriņķī].

2. Labi labi labajam,
Labi tek kumeliņi:
Ik rītiņa līgaviņa
Tek ar auzu vācelīti.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

3. Labi labi labajam,
Labi tek kumeliņš.
Kā tam labi netecēs:
Div' māsiņas barotājas,
Sijādamas auzas deva,
Vētīdamas pelaviņas.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

29821.

Labi labi labiešam,
Lab' tecēja kumeliņš:
Man netek, nabagam,
I baltā saulītē.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

29822.

Labi labi labiešam,
Lab' tecēja kumeliņš;
Manas pašas bāliņam
Visu ceļu netecēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29823.

Labs kumeļis brālīšam,
Labs bij tautu dēliņam.
Iet man ceļu noraudzīt,
Kuŗš ņems mani vizināt.
Brālīts ņēma vizināt,
Žēl bij tautu dēliņam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 60 -

29824.

Ļaudis mani burvi sauca, -
Burvis mans kumeliņš,
Burvis mans kumeliņš,
Tas buŗ zemes gabaliņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

29825.

Laukā laidu kumeliņu
Kā pelēku vanadziņu;
Daudz bij darba māsiņām,
Līdz dabūja sētiņā.
216 [Ventspilī].

1. Mani bēri kumeliņi
Kā tauriņi bizenēja;
Darba bija māsiņām,
Līdz ievāķa sētiņā.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

29826.

Laukā laidu kumeliņu
Kā pelēku vanadziņu.
Pārskrej manis kumeliņis,
Sniega pītes mētādam.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

29827.

Laukā laidu kumeliņus,
Cits ražens, jo ražens,
Cits tecē dancādams,
Cits gāliņu grozedams.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

29828.

Lielīties lielījās
Lielmanīša kumeliņš:
Ne ēd auzu nevētītu,
Ne ābola nevietēta.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29829.

Līgaviņa, mātes meita,
Baro manu kumeliņu,
Cik iedama maltuvē,
Ieber auzas silītē.
190 [Kuldīā].

29830.

Mācies, manu kumeliņu,
Meitu nest pakaļā,
Ka var' citu rudentiņu
Nesāt manu līgaviņu!
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

29831.

Man bij sniedze audzējama
Aiz lielā dūņu purva;
Bij man bēri kumeliņi
Dūņu purva bridējiņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29832.

Man bij divi bēri zirgi,
Tas trešais itin melns.
Vienu devu kungam jāt,
Otru kunga sulaiņam,
Tas trešais man pašam
Līdzi jāt Vāczemē.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Man bij divi bēri zirgi,
Tas trešais itin melns.
Vienu devu kundziņam,
Otru kunga sulaiņam;
Ar trešo pats aizjāju
Zaļas birzes maliņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

29833.

Man guntiņas nevajaga,
Svešas zemes staigājot:
Man guntiņa līpenēja
Zem kumeļa kājiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29834.

Man zirdziņam zelta pieši,
Sudraboti iemautiņi,
Sedli spīd izrotāti
Ar zeltiņu, dimantu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

29835.

Man uzauga pucenīte
Zirgu staļļa galiņā;
Ik rītiņus skauģa māte
Gaŗām gāja šņaukādama.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Skudras pūli savilkušas
Zirgu staļļa pakaļā;
Gaŗām gāja joda māte,
Savus nagus knaipīdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

29836.

Mans brālītis bandenieks
Jāj ražanu kumeliņu:
Zīlēm segli, zied' iemaukti,
Ābolainis kumeliņis.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 61 -

29837.

Mans brāliņis klāvu taisa
Ozoliņa baļķītēm;
Vidā veda kumeliņu
Sudrabiņa iemaviem.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

29838.

Mans mazais kumeliņis
Daudz dažame žēl darīja:
Dižajame bajārame
Priekšā viene ritināja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

29839.

Manis mellis kumelinis
Pa poliskus izjājamis,
Pa poliskus izjājamis,
Pa poliskis seglojamis.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

29840.

Meitas mani klaini sauca,
Duķi manu kumelīnu;
Alus mani klaini dara,
Auzas duķi kumelīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

29841.

Meitas manu kumeliņu
Straujupē peldināja;
Brienu pats, brien kumeļš,
Mirka mani zābaciņi.
1311 [Apē (Vlk)].

29842.

Meitas, šķelmes, pievīlušas
Manu bēru kumeliņu:
Sakās auzas pabērušas,
Pabeŗ auzu pelaviņas.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

29843.

Meitiņām, māsiņām,
Devu savu kumeliņu,
Tās nedzēra brandavīna,
Baroj' manu kumeliņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

29844.

Mele mele tautu meita,
Saka bēri netekot;
Jūdzu bēri kamanās,
Bēris rikšus darināja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Mele mele tautu meita,
Sak' bērīti netekot.
Griez bērim bērza rīksti,
Bērīts rikšus darināja!
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Meli meli, tautu meita,
Sak' bēro netekot;
Bērīts rikšus darināja
Ir ar bērza žagariņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29845.

Melnajam kumeļam
Zvārguļaini iemauktiņi;
Zviedz kumeļi dancodami,
Skan zvārguļi rakstīdami.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29846.

Malnbēreitis kumēl'eņis
Boltejuom kuojeņuom,
Boltejuom kuojeņuom
Nagrib dubļu bridynuot.
Gon tu brisi pūru pūrus,
Ka es jimšu ļaudaveņu.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

29847.

Mellīts mans kumeliņš
Kā ūdens vagulīts;
Ne to devu kalpam jāt,
Ne kalpam apseglot.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mellīt, manu kumeliņu,
Kā ūdens vabulīt!
Tev' nedošu kalpam jāt,
Ne kalpam apsedlot;
Pats es jāšu, pats sedlošu,
Līgaviņu derēdams.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

29848.

Mellīts mans kumelīts
Kā ūdeņa vabolīte,
Pilla mute smalku dzelžu,
Tek, galviņu grozīdams.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

29849.

Meties, mans kumeliņ,
Pupu ziedu raibumā!
Nu es gribu šoruden
Meitu māti bildināt.
121 [Gulbenē (Md)].

- 62 -

29850.

Mīlēt mīl meitiņām
Mans mellais kumeliņš:
Sijādamas auzas deva,
Lasīdamas ābuliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

29851.

Zūrās jāju, Zūrās braucu
Ar pelēku kumeliņu;
Zūrās mani pašu grib,
Negrib manu kumeliņu.
216 [Ventspilī].

29852.

Nabadziņu bērniņam
Stalti tek kumeliņis.
Kad tu biji nabadziņš,
Kam tik staltu audzināji?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29853.

Naža naža tautu meita,
Man pakaļ tecēdama.
Es gan zinu, kāda naža,
Man bij labis kumeliņš.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

29854.

Na ar auzas sabaruoju
Sovu lobu kum'ēl'eņu:
Ar uorysku duobul'eņu,
Ar olūta iudisneņu.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

29855.

Ne vilciņis nepanāce
Mana stalta kumeliņa;
To tam dara tīras auzas,
Mans agrais cēlumiņš.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

29856.

Ne visiem labu braukt,
Ne visiem sabarot:
Tev, brāliņ, labu braukt,
Es, māsiņa, barotāja!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

29857.

Neba pieši, zābaciņi
Dīda manu kumeliņu:
Ik rītiņa līgaviņa
Ar auziņu oderīti.
224 [Kabilē (Kld)].

29858.

Nebēdāju, nebēdāju,
Ka palikšu pakaļā:
Jūdžu labu kumeliņu,
Ceļā draudzīt' i panāču.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

29859.

Nebēdāju, nebēdāju,
Ka paliku pakaļā:
Zinu ceļu, māku braukt,
Turu labu kumeliņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

29860.

Nedanco, kumeliņi,
Man zināma līgaviņa;
Lai dancoja tam puišam,
Kam vēl auga nezināma.
188 [(?)].

1. Danco mans kumeliņš
Uz pakaļas kājiņām.
Nedanco, kumeliņ,
Man zināma līgaviņa!
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

29861.

Nedzeŗ manis kumeliņis
Neziedotu ūdentiņu;
Metu mārku ūdenī,
Tad dzeŗ manis kumeliņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Metu mārku upītē,
Lai dzeŗ manis kumeliņš;
Simtu mārku krodziņā,
Lai dzeŗ mana līgaviņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29862.

Nikas mani nazynuoja,
Kam as v'eju puotadz'eņu.
As nūv'eju puotadz'eņu,
Kum'ēl'eņu dreizynuot',
Kum'ēl'eņu dreizynuot',
Ļaudav'eņu vyzynuot'.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

29863.

Nemiegoju, negulēju,
Kumeliņu barodams;
Ja miegoju, ja gulēju,
Kad aizjūdzu, netecēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 63 -

29864.

Nepiedošu, nepiedošu
Bērajam kumeļam,
Kam tas manu līgaviņu
Rāvienāi slapināja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

29865.

Netīk mane zems zirdzinis,
Netīk dubļu zābaciņi,
Netīk mane kaunu neste,
Labam ļaužu bērniņam.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

29866.

Nevienam tā nevaid,
Kā manam kumeļam:
Tīras auzas silītē,
Dzeltainīte sijātāja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29867.

Nevienam tāda zirga,
Kā manam bāliņam:
Iet galviņu grozīdams,
Iemauktiņus kodīdams.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

29868.

Nevienam tādi zirgi,
Kā manam bāliņam:
Brieža spalvu, lāča spēku,
Vanadziņa vieglumiņu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)], 251 [Smukās (Remtes pag. Tk)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nevienam tāda zirga,
Kā tam mūsu Jānīšam:
Lāča spalva, vilka spalva,
Vanadziņa mudrumiņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

29869.

Nevienam tautiešam
Nava tāda kumeliņa
Kā manam bāliņam:
Rakstītām krēpītēm.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

29870.

No Dieviņa izzalūdzu
Div' lietiņas raudādams:
Jāt man labu kumeliņu,
Augt maizītei tīrumā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29871.

Nosukāju, apdeķēju,
Laukā laidu kumeliņu,
Lai raugās jaunas meitas:
Bandenieka kumeliņš.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

29872.

Nule gribu puisīts būt,
Nule sevi darināt:
Nule pirku kumeliņu,
Zvārgulainus iemauktiņus.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Nu es gribu puisīts būt,
Nu iet piešus kaldināt,
Nu es pirkšu kumeliņu,
Zvārguļiem iemauktiņus.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Puisīts biju, puisēniņš,
Nu vēl vīrs taisījos,
Nu vēl pirku kumeliņu,
Zvārgulaiņus iemauktiņus.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

29873.

Ozols auga kalniņā
Dreijātām lapiņām:
Tā gribēja mans brālītis
Dreijāt savu kumeliņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Aiz kalniņa bērziņš auga
Dreijātām lapiņām,
Tur varēja jauni puiši
Dreijāt savus kumeliņus.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

29874.

Pārdod, tēvs, ko pārdod,
Vecās ķēves nepārdod:
Vecā ķēve atvedīs
Dancotāju kumeliņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29875.

Pārdod, tēvs, zirgu manu,
Segl', iemauktu nepārdod:
Segl', iemaukti sagaidīs
Cita laba kumeliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29876.

Pamazām es dzīvoju,
Pamazām Dievs palīdz,
Pamazām es aizjūdzu
Dancotāju kumeliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 64 -

29877.

Pasatais', kumeliņ,
Pret jaunām meitiņām,
Izplet platu cekuliņu,
Saglaud' gludu muguriņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

29878.

Pavāram pavārnīce,
Lai katliņš nepiedega;
Kučieŗam pātadziņa,
Lai tek līdzi kumeliņš.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

29879.

Pavaicāju tēviņam,
Kādu jūgšu kumeliņu,
- Jūdz, dēliņis, to kumeļu,
Kas iet stāvu dancodamis!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Pavaicāju tētiņam,
Kuŗu jūgti kumeliņu.
- Jūdz, dēliņi, kuŗu gribi,
Visi tavi kumeliņi!
Jūdz to pašu baltsarīti,
Tas tek, kājas rakstīdams.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Seši bēri kumeliņi
Uz akmini auzas ēda.
Pavaicāju tētiņam,
Kuŗu jūgšu kamanās.
- Jūdz, dēliņi, kuŗu gribi,
Visi tev piederēja!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

29880.

Pavasar zirgu pirku,
Sudrabiņu skaitīdams;
Ruden to tirgū vedu,
Vaŗa naudu saņemdams.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29881.

Pacel kāju, kumeliņ(i),
Papurini cekuliņu:
Pretim nāks meitu māte
Ar meitām dziedādama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29882.

Pieder pieši pie zābaka,
Pie labā kumeliņa;
Ļauna diena nepieder
Pie smuidrā augumiņa.
121 [Gulbenē (Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29883.

Piešim dūru kumeliņu,
Kam tas daiļi netecēja,
Kam tas daiļi netecēja
Pret to meitu māmuliņu.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

29884.

Pieci bēri kumeliņi
Uz akmini auzas ēda [sēja],
Lai pakavi nerūsēja
Aŗamāja zemītē.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

29885.

Pieci bēri kumeliņi
Aplokā spēlējās.
Prūšu kungi man vaicāja,
Kam tie tādi piederot.
Ne šādam, ne tādam,
Man pašam piederēja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Pieci bēri kumeliņi
Uz akmeņa auzas ēda.
Prūšu kungi brīnējās,
Kam tie tādi kumeliņi.
Tie nekādi kunga zirgi,
Tie bij manu bāleliņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

29886.

Pieci bēri kumeliņi
Uz akmeņa auzas ēda;
Visi pieci piederēja
Jaunajam bāliņam.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

1. Seši sirmi auzas ēda
Uz pelēka mētelīša;
Visi seši piederēja
Vecajam bāliņam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

29887.

Pelēks manis bāleniņis,
Melnu jāja kumeliņu.
Redz kur koši piederēja
Pelēks melna mugurāi!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

29888.

Pelni, pelni, kumeliņi,
Šo gaŗo vasariņu!
Uz rudeni kaldināšu
Tēraudiņa pakaviem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 65 -

29889.

Pirku zirgu pirkamo,
Bēru naudu beŗamo.
Ai Dieviņ, tu pats redzi
Manas naudas bērumiņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29890.

Pirc man, tēvis, sirmu zirgu,
Pirc pelēku mētelīti,
Lai es varu miglas rītu
Līdz vanagu lidināt!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29891.

Pirc man, tēvs, tādu zirgu,
Ka varēja seši braukt:
Tēvs ar dēlu, māt' ar meitu,
Es ar savu līgaviņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kai man beutu tej naudeņa,
Kas guļ jeuras dybynā,
As nūpērktu tuodu zyrgu,
Kur varēja sešūs braukt:
Tāvs ar dālu, muot' ar maitu,
As ar savu ļaudaveņu.
409 [Līksnas pag. D].

29892.

Prātiņš man šurp un turp,
Prātam vaļas nepaļāvu:
Prātiņš man uz meitām,
Uz labā kumeliņa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

29893.

Puiši, zirgus barojiet,
Negaidiet svētas dienas!
Zirgi siles grabināja,
Neskandina iemauktiņus.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

29894.

Puisīts saka uz manim:
Kam darini vainadziņu?
- Kam, puisīt, auzas sēji,
Kam baroji kumeliņu?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29895.

Puisīts savu kumeliņu
Kā puķīti darināja;
Sēd puisīts kumeļā
Kā meitiņa vaiņagā.
4 [Aijažos], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Puisīts savu kumeliņu
Kā vaiņagu darināja;
Kad uzkāpa mugurā,
Sēd kā meita vaiņagā.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

29896.

Puisīts savu kumeliņu
Kā puķīti darināja;
Tā darina jauna meita
Savu puķu vaiņaciņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

29897.

Pupu ziedu mans zirdziņš,
Baltu putu iemaviņi;
Tis bij labs Dieviņam
Apjāt manu rudzu lauku.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

29898.

Pupu zīdu man' zirdzeņš,
Jiuru putu īmaveņi;
Dīvam juot tū zirdzeņu,
Na munīm buol'eņīm.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

29899.

Pupu ziedu man zirdziņš,
Jūras putu iemauktiņi;
Visu mūžu lieli kungi
Ņem pret mani cepurīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29900.

Pupu ziedu man zirdziņš,
Linu ziedu cepurīte;
Kad es jāju par laukiem,
Sak' man' lielu bagatiru.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Pupu ziedu man zirdziņš,
Zirņu ziedu mētelīts;
Kad es jāju lielu lauku,
Šķiet man' lielu muižinieku.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29901.

Pupu zīdu man' zirdzeņš,
Zalta putu īmaveņi,
Boltu lynu grūžus vynu,
Sudobrā mārcādams.
Pyrma rūkas nūmozguoju,
Tod grūžuoju kumel'eņu;
Ka sādūs komonuos,
Grūžus vīn kustynuoju.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 66 -

29902.

Purvmalīša arājam
Dancotāja kumeliņš.
Kā tam bija nedancot,
Auziņām sabarots.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29903.

Puško, māte, to dēliņu,
Kas baro kumeliņu!
Pats tas būs puškots vīrs,
Barots viņa kumeliņš.
216 [Ventspilī].

29904.

Puškots vīris es uzaugu,
Baŗots manis kumelinis;
Es neņemšu līgaviņu,
Ja puškotas nedabūšu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

29905.

Puškots vīrs es uzaugu,
Barots manis kumeliņš;
Lūkos mani tautu meitas,
Lūkos manu kumeliņu.
190 [Kuldīā].

29906.

Puškots vīris es uzaugu,
Barots manis kumeliņis:
Māte mani appuškoja,
Tēvs baroja kumeliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29907.

Puškots vīris es uzaugu
Baŗots manis kumeliņis.
Tai ar bija mātei būt,
Kas man savu meitu liedza!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

29908.

Raksta māte, raksta meita,
Lielu ceļu nenoraksta;
Mani bēri kumeliņi,
Tie noraksta lielu ceļu,
Tie noraksta lielu ceļu
Ar savāmi kājiņām.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

29909.

Raudādama tautu meita
Glauda manu kumeliņu.
Vai es vien puisīts biju,
Vai man vien kumeliņš?
121 [Gulbenē (Md)].

29910.

Raudādama tautas skuķe
Glauda manu kumeliņ'.
Ej projām, tautas skuķe,
Man ir sava līgaviņ'!
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

29911.

Redz kur zēns, kam ir vara,
Kas varēja lielīties:
Pašam bēris kumeliņš,
Pašam tēva padomiņš.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

29912.

Redzu lāci gūļājam
Viņā ceļa maliņā:
Tautu dēla kumeļam
Pērnā spalva mugurā.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

29913.

Rīgā pirku melnu zirgu
Kaustītām kājiņām;
Tas man labs tumsā jāt,
Iejāt meitu mājiņā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

29914.

Rimts rimts tēva dēls
Sava tēva zemītē,
Rimti joza zobeniņu,
Rimti kāpa kumeļā.
216 [Ventspilī].

29915.

Sabaroju kumeliņu
Ar divām auziņām,
Nevarēju noturēt
Trim, četrām pavadām.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Nobaroju kumeliņu
Ar divām auziņām;
Nevarēju noturēt
Ar abām rociņām.
216 [Ventspilī].

29916.

Saderam, daugavieti,
Kuŗam māte meitu dos!
Tu sēdēji laiviņā,
Es labā kumeļā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 67 -

29917.

Zaglīts man i nozaga
Aķīlo kumeliņu;
Ir šodien kājām gāju
Tā zaglīša zagumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

29918.

Saka gudru tautu dēlu,
Nedod Dievs tās gudrības!
Visu dienu kumeliņu
Iemavos ēdināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

29919.

Saka mani nemākam,
Sak' celiņu nezinām.
Zinu ceļu, māku braukt,
Turu labu kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

29920.

Zaļa zaļa rudzzālīte
Viņāpus Daugaviņas;
Kad varētu klāti tikt,
Ēdinātu kumeliņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

29921.

Saulīt' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimīte:
Man ielēca kumeliņš
Meitu rožu dārziņā.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

29922.

Saulīt' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimīte:
Man nojūdza tautu meita
Aiz kalniņa kumeliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

29923.

Saulīt' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimīte:
Man satrūka kumeļam
Zaļa zīda pavadiņa.
198 [Saldū].

29924.

Saulīt' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimīte:
Man satrūka zelta groža,
Kumeliņu dancinot.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

29925.

Saucat, vīri, kuŗš varēja,
Vilks rej manu kumeliņu!
Es būt' saucis, nevarēju,
Ar meitām dančus vedu.
224 [Kabilē (Kld)].

29926.

Šīm novada meitiņām
Nav maronu vainadziņu;
Mans brālītis appuškoja
Maronotu kumeliņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

29927.

Šķērsām ceļu, gaŗām
ceļu
Jauna puiša kumeliņš;
Kad ieņēma līgaviņu,
Ne pa ceļu netecēja.
1311 [Apē (Vlk)].

29928.

Šķelmīts mans kumeliņis
Ietek meitu ciemiņā.
Kumeliņa vainu saku, -
Mana paša gribēšana.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29929.

Šķelmīts manis kumeliņš
Manas lietas izkaisīja:
Cēsīs pīcka, Rīgā groži,
Valmierā iemauktiņi.
342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bērīt manu ripainīti,
Manu lietu kaisītājs:
Cēsīs groži, Rīgā pīpe,
Valmierāi iemauktiņi.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

29930.

Šķībi kaza ragus nesa,
Vai bij ziema, vai vasara;
Augstu melnis kājas cēla,
Vai bij kalts, vai nekalts
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

29931.

Sēju auzas, tās man auga,
Aug man bēri kumeliņi;
Sēju rozes, tās man auga,
Aug man skaista līgaviņa.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 1311 [Apē (Vlk)].

- 68 -

29932.

Sēju miežus, sēju rudzus,
Sēju auzas vairumāji,
Sēju auzas vairumāji,
Lai baŗoju kumeliņu.
224 [Kabilē (Kld)].

29933.

Seši jauni bandinieki
Jāj pa ceļu ziņģēdami;
Visiem sešiem sirmi zirgi,
Visiem stangu iemauktiņi.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

29934.

Seši sirmi kumeliņi
Par jūriņu pārpeldēja;
Trīs bij kalti, trīs nekalti,
Visi līdzi darināja.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

29935.

Seši sirmi kumeliņi
Uz akmiņa auzas ēda.
Ka tie būtu mūsu kunga,
Salaistum stallītē.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

29936.

Sīku kārklu žogu pinu
Gar baltaju āboliņu;
Tur ielaida svētu rītu
Svainīts savu kumeliņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

29937.

Sīvi suņi, lepni gani
Mana ceļa maliņā,
Es nevaru gaŗām tapt
Ar to biklu kumeliņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

29938.

Sijā auzas, tautu meita,
Dod maniem kumeļiem,
Gan jau viņi izskaitīs,
Cik auziņu silītē:
Piec' auziņas silītē,
Seš' dāboli redelēs.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

29939.

Sijādama auzas bēru
Bāleliņa kumeļam;
Brauc bāliņš kur braukdams,
Šur tecēja kumeliņš.
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

29940.

Siksniņām, sprādzītēm
Jauna puiša kumeliņš;
Kad noņēma līgaviņu,
Ne siksniņu, ne sprādzīšu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

1. Siksnītēm, sprādzītēm
Jauna puiša kumeliņš;
Kad paņēma līgaviņu,
Nav ne lūku pavadiņas.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29941.

Zili saŗi, basas kājas
Tautu dēla kumeļam.
Redz kur koši piederēja
Tēva bēŗu pulciņā!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

29942.

Simtiem tādu nedabuis,
Kā mēs duji jaunbrālīši
Pie jāšanas, pie braukšanas,
Pie kumeļu barošanas.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

29943.

Zirdziņ' manu i jūdzat,
Kumeliņu nejūdzat:
Zirdziņš mani i pavilka,
Kumeliņš nepavilka.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

29944.

Zirdziņ, tavu tuklumiņu,
Kur tu tāds barojies?
- Silē man tīras auzas,
Kārklēs baltais āboliņš.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

29945.

Zirgu stalli uztaisīju
Maltuvītes pakaļā;
Malt iedama, līgaviņa
Baro manu kumeliņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29946.

Sirma zirga māmulīte,
Nāc manā sētiņā,
Es tev došu tīras auzas,
Darīš' zelta redelītes!
216 [Ventspilī].

- 69 -

1. Sirmu zirgu māmulīte,
Nāc manēja sētiņā,
Es tev došu auzu sili,
Darīš' vieglas ragutiņas!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

29947.

Sirmi zirgi man aŗami,
Pelēkie ecējami;
Sirmiem devu tīras auzas,
Pelēkiem pelutiņas.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)], 226 [Kandavā (Tl)].

29948.

Sirmiņamu auzas devu,
Peliķamu pelutiņas.
Tāds sirmiņis auzas ēdis,
Tāds peliķis pelutiņas.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

29949.

Sirmīšam auzas devu,
Pelēčam pelaviņas,
Lai tecēja pelēcītis
Pa sirmīša pēdiņām.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

29950.

Sirmīšam auzas devu,
Pelēčam pelaviņas;
Tāpat tek pelēcīts,
Sirmītī lūkodams.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

29951.

Sirmīts mans kumeliņš
Dālderīšu mētātājs,
Līdz atvedu līgaviņu.
Dālderīšu lasītāju.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

29952.

Situ pīcku baložam,
Spalvas vien izputēja,
Kam tas manu kumeliņu
Celiņā satraucēja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

29953.

Skauģa bērni sasēduši
Manā vagas galiņā.
Atstājat, skauģa bērni,
Samīs manis kumeliņš,
Samīs manis kumeliņš
Tēraudiņa pakaviem!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29954.

Skauģa bērni sasēduši
Manā ceļa maliņā.
Eit' nostan, skauģa bērni,
Nebaid' manu kumeliņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

29955.

Skauģis man nevēlēja
Laba jāt kumeliņa.
Jāj, skaudēj, dadžu krūmu,
Es jāš' labu kumeliņu!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Skauģis man nevēlēja
Zirgu jāt pieguļā.
Jāj, skauģīt, dadžu krūmu,
Es ar zirgu pieguļā!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29956.

Skauģis mane nevēlēja
Labu jāte, labu braukte;
Es, skauģam špītēdams,
Ar pakaltu druvā gāju,
Ar pakaltu druvā gāju,
Ar zīļotu mežā brauču.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

29957.

Skauģis man nevēlēja
Labu jūgt kumeliņu.
Labu jūdzu, labu braucu,
Labu skaistu vizināju.
Skauģam acis izspārdīja
Pirmajā dūkstiņā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29958.

Skauģis manu kumeliņu
Apses šautru smidzināja.
Skauģim auga apšu birze,
Man aug bēri kumeliņi.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1. Skauģis man skaust gribēja,
Apšu koku smidzināja.
Ko var skauģis man darīt,
Ko manam kumeļam?
Pats es dzimis piektu rītu,
Kumeļš piektu vakariņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

29959.

Skauģis manus kumeliņus
Ik vakara rēķināja.
Piln' upīte sīk' akmiņu,
Rēķin' visus maliņā!
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

- 70 -

1. Skauģis manus kumeliņus
Ik vakara rēķināja.
Izrēķini upei olas,
Jūrmalāi smilšu graudus!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

29960.

Smiekla lieta, kauna lieta,
Man tekoti kājiņām!
Vai naudiņas man nevaid
Nopirkt laba kumeliņa?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

29961.

Smuks puisītis gauži raud
Zirgu staļļa galiņā:
Nav sedliņi, nav iemaukti,
Nav jājama kumeliņa.
Celies agri, gulies sebi,
Pelni sedlus, iemauktiņus,
Sev jājamu kumeliņu!
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

299611.

Sniedziņš sniga, putināja,
Laukē manis kumeliņš.
Griezies, manis kumeliņis,
Jel vītola ēniņē!
224 [Kabilē (Kld)].

29962.

Sniedziņš sniga, putināja,
Laukā manis kumeliņš;
Pārskrej manis kumeliņis,
Sniega pītes mētādams.
216 [Ventspilī].

29963.

Sniedziņš sniga, putenēja,
Laukā mans kumeliņš.
Ņem, māsiņ, baltu sagšu,
Apsedz manu kumeliņu!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sniegi sniga āriņos,
Laukā mans kumeliņš.
Ņem, tautiet, raibu deķi,
Apsedz manu kumeliņu!
Es tev došu sav' māsiņu,
Par kumeļa apsegumu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

29964.

Sniegi, vēji putināja
Ap to manu kumeliņu;
Vilku svārkus no muguras,
Sedžu savu kumeliņu.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

29965.

Sniga sniegis, putenēja,
Laukā bēri kumeliņi.
Eit', māsiņas, ielaižat
Jele govju laidarā!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

29966.

Znoti, draugi, sanāciet,
Padomiņu piedodiet,
Kuŗu ceļu man bij laisti
Ar bēraju kumeliņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

29967.

Zobenā, zābakā,
Tur tautieša lielībiņa;
Sūta kungs gaŗu ceļu,
Nava laba kumeliņa.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

29968.

Zodz, zaglīti, zirgu manu,
Laimi manu nenozagsi!
Man laimiņa palikuse
Pavedienas galiņāi.
367 [skat. 126. (Lejasciema pag. Vlk)].

29969.

Stāvi, manu kumelini,
Vidū staļļa apseglotis!
Mana jauna līgaviņa
Vidūi ciema saderēta.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

29970.

Stāvi stīvi, kumeliņ,
Lai es lēcu mugurā!
Te bij daudz jaunu meitu,
Kas uz mani raudzījās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29971.

Stāvu lēca, nozviedzās
Bāleliņa kumeliņš:
To darīja auzu sile,
Div' māsiņas mielotājas.
1311 [Apē (Vlk)].

- 71 -

29972.

Stāvu lēca, nozviedzās
Mans bērais kumeliņš:
To darīja tīras auzas,
Mans agrais cēlumiņš.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Stāvu slējas(?), nozviedzas
Mans labais kumeliņš.
To tam dara tīras auzas,
Mans labais kopumiņš.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

29973.

Stallī stalts kumeliņš,
Pašā staļļa dibinā;
Ciemā skaista līgaviņa,
Aiz ciemiņa ciemiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

29974.

Stalts bij mans kumeliņš,
Stalts es pats, jājējiņš;
Stundu pieši noskanēja,
No kumeļa nolecot.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

29975.

Sidrabiņa zīle dzied
Staļļa spāres galiņā.
Eita, puiši, veŗaties,
Stallī mazi kumeliņi!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Sidrabiņa zīle dziede
Staļļa spāres galiņā;
Stallī brūni kumeliņi
Sidrabiņa krēpītēm.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

29976.

Zviedzin zviedza bāliņam
Aŗamie kumeliņi;
Kungi vaļas vien neļāva
Darīt lielu tīrumiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29977.

Zviedzin zviedza bāliņam
Aŗamie kumeliņi,
Ar auzām sabaroti,
Ar smalko āboliņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

29978.

Svilpe irbe aiz Daugavas,
Traucē manu kumeliņu;
Tur palika zelta pieši,
Trīs dāldeŗu cepurīte.
24 [Lēdurgas draudzē], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

29979.

Tabaciņa pīpmaņam
Zili dūmi nokūpēja;
Purmalīša arājam
Dancotāja kumeliņš.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29980.

Tas bij labs kumeliņš,
Kas sviež sniegu kamanās;
Tas bij labs tēva dēls,
Kas var tādu nopelnīt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29981.

Tēvs man deva pulka naudas,
Lai es pirku līgaviņu,
Es nepirku līgaviņu,
Es nopirku kumeliņu.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

1. Tēvs man deva pulka naudas,
Lai es ņemu līgaviņu.
Es neņēmu līgaviņu,
Es nopirku kumeliņu;
Es nopirku kumeliņu
Kā ūdeņa burzgulīti;
Kad es kāpu mugurā,
Kā ūdenis līgojās.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

29982.

Teica māte savas meitas,
Līdz saulīti gulējušas;
Es teic' savu kumeliņu
Līdz saulīti nosvīdušu.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29983.

Teica māte savu meitu,
Es teic' savu kumeliņu:
Tas man tek no rītiņa
Līdz pašam vakaram.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

29984.

Tek vilciņis smilkstēdamis
Gaŗām manu kumeliņu;
Vilciņam kaula zobi,
Man tērauda kumeliņis.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

- 72 -

29985.

Tev tecēt, kumeliņ,
Man sēdēt kamanās:
Es pie tevis datecēju
I basām kājiņām.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29986.

Tec, bērīti, nebēdāji,
Es maksāšu tecējumu:
Par jūdzīti sieku auzu,
Par dui jūdzi puspūrīti.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

29987.

Tecēj' manis kumeliņis
Visu ceļu gana labi;
Ieraudzīja meitu ciemu,
Tek, galviņu grozīdams.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

29988.

Teci daili, kumeliņ,
Izpurini cekuliņu!
Priekšā nāk meitu māte
Ar meitām dziedādama.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

29989.

Teci, manu kumeliņu,
Ar lūciņa pavadiņu:
Slikti gadi, bargi kungi,
Nedrīkst ķēdes kaldināt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29990.

Teci, manu kumeliņu,
I ar lūka pavadiņu!
Kad paņemšu līgaviņu,
Tad es ķēdes kaldenāšu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

29991.

Teci, manu kumeliņ,
Liepu lapas braucīdams;
Kad ieraugi jaunas meitas,
Tec, galviņu grozīdams!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Teci, manu kumeliņ,
Liepu lapas braucīdams;
Kad ieraugi meitu māti,
Tec, galviņu grozīdams!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

29992.

Teci, manu kumeliņu,
Neskaties pavadā:
Man nebija sīkas naudas,
Ko pavadas kaldināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

29993.

Teci, manis kumeliņis,
Simtu jūdžu dieniņā!
Es tev došu tīras auzas,
Saulē pļautu āboliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

29994.

Tec ražani, kumeliņ!
Ražan' tevi audzināju,
Auziņām ēdināju,
Sidrabā kaldināju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

29995.

Teci rikšus, kumeliņ,
Neej, soļus skaitīdams:
Vai es tev auzas devu,
Pa vienai skaitīdams?
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē],
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

29996.

Teci, teci, kumeliņi,
Nepiemini pavadiņu:
Visa mana tēva nauda
Pavadiņas galiņā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

29997.

Teci, teci, kumeliņu,
Tec pa ceļu dancodams,
Lai redzēja meitu māte,
Cik man daiļis kumeliņš!
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

29998.

Tīk kungam zelta nauda,
Tīk akmeņu istabiņa;
Tīk manam bāliņam
Tēva bēri kumeliņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

29999.

Trīs dieniņas mežā braucu,
Nekā laba nedabūju;
Ceturtā dieniņā
Dabūj' bēru kumeliņu.
71 [Drustos (Drustu pag. C)], 328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

- 73 -

30000.

Trīs dzelteni kumeliņi
No jūriņas izpeldēja;
Vienam bija zelta segli,
Otram zelta iemauktiņi.
Kam tie zelta segli bij,
Tas pieder māsiņai;
Kam tie zelta iemauktiņi,
Tas pieder brālītim.
224 [Kabilē (Kld)].

30001.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu.
Nevienami nesacīšu,
Kad es viņu kaldināšu.
Priekšā likšu tīru zeltu,
Pakaļā sudrabiņu.
Kad es jāju pa mežiem,
Visi meži spiguļoja,
Kad es jāju pa laukiem,
Visi lauki locījās.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu;
Ceturtāja gadiņāi
Aizvedīšu kaldināt;
Piektajāi gadiņāi
Pirkšu seglus, iemauktiņus;
Sestajāi gadiņā,
Tad es kāpšu mugurā.
Kad es kāpu mugurāi,
Visi meži norūcēja,
Visi meži norūcēja,
Visi lauki notrīcēja.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

30002.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu,
Cetortā gadiņā
Pirku sedlus, iemauktiņus.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

30003.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu,
Cetortāi gadiņāi
Ved' laukā dancināt.
Visi kungi man vaicāja,
Kur es tādu zirgu pirku.
Rīgā pirku, naudu devu,
Jelgavāi kaldināju,
Jelgavāi kaldināju
Ar sudraba pakaviem,
Ar sudraba pakaviemi,
Zeltītāmi nagliņām.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

30004.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu,
Ceturtā gadiņā
Vedu kājas kaldināt.
Daugavā peldināju
Zaļa vaŗa pavadā,
Saulītē nožāvēju,
Lai pakavi nerūsēja.
Es savam kumeļam
Ozoliņa stalli taisu,
Priežu duris, vaŗa grīdu,
Sudrabiņa redelītes.
Lepnis mans kumeliņš,
Neēd auzu nesijātu,
Neēd auzu nesijātu,
Ābuliņa nelasīta;
Es savam kumeļam
Dom' auziņas sijādamis,
Dom' auziņas sijādamis,
Ābuliņu lasīdamis.
Lepnis mans kumeliņš,
Nedzeŗ rāvas ūdentiņa;
Es savam kumeļam
Dom' avota ūdentiņu.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

30005.

Trīs gadīni ganos gāju,
Neko laba nedabūj';
Ceturtā vasarā
Dabūj' vasku ritenīt'.
Izdev' vasku ritenīt',
Dabūj' baltu dālderīt';
Izdev' baltu dālderīt',
Dabūj' brūnu kumelīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30006.

Tumsa nāca, tumsa nāca,
Es par tumsu nebēdāju:
Bij manam kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 74 -

1. Bij manami kumeļami
Zvaigžņu deķis mugurā;
Es varēju tumsā jāti
Kā pusdienas saulītē.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Lai tā tumsa, ko tā tumsa,
Man tā tumsa nekaitēja:
Vēl manam kumeļam
Spoži zelta iemauktiņi,
Spoži zelta iemauktiņi,
Sedziņš zelta maliņām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3. Tumsa nāce, tumsa nāce,
Es par tumsu nebēdāju:
Vēl manam kumeļam
Zvaigzņu deķis mugurā.
Es varēju tumsā jāt,
Kamēr zaļa gaisma ause,
Kamēr zaļa gaisma ause
Un sarkana saule lēce.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

4. Tumsa tumsa, kas par tumsu,
Es par tumsu nebēdāju;
Tumsajā vakarā
Es pārvedu līgaviņu:
Bij manami kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā,
Zvaigžņu deķis mugurā
Līdz pat kāju galiņam.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

30007.

Tumsa tumsa. liela tumsa,
Es par tumsu nebēdāju:
Kaltis manis kumeliņš,
Kājām šķīla uguntiņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

30008.

Tumsa tumsa tā naksniņa,
Es par tumsu nebēdāju,
Es apkalu kumeliņu
Zeltītiem pakaviem.
18 (Meņģelē).

30009.

Turi, turi, valdi, valdi,
Bāliņ, savu kumeliņu;
Ja nevari noturēt,
Sauc māsiņu palīgā!
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

300091.

Ūjā velns, ūjā velns,
Trīs uz viena zierga jāj:
Juris jāja, Jānis jāja,
Vēl trešais Miķelīts!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

30010.

Uz māsiņas pajautāju,
Kādu pirkt kumeliņu.
- Pirc, brālīt, baltskarīti,
Tas tev skaisti piederēja!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30011.

Uz tā mana kumeliņa
Ūdens lāse nestāvēja:
Pats es savas staļļa durvis
Ik rītiņus virināju.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ūz tā mana balta vepŗa
Ūdens lāse nestāvēja:
Es pats savas cūku durvis
Ik rītiņus virināj'.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

30012.

Uz tā mana kumeliņa
Ūdens lāse nestāvēja:
To darīja auzu sile,
Āboliņa redelītes.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30013.

Uz tā mana kumeliņa
Ūdens lāse nestāvēja:
To darīja tīras auzas,
Mans agrais cēlumiņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

30014.

Uz tā mana kumeliņa
Ūdens lāse nestāvēja.
Vai tā bija mana laime,
Vai tā manas līgaviņas?
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

1. Vai bij mana paša laime,
Vai bij manim Dieviņš devis:
Uz bēraja kumeliņa
Ūdens pile nestāvēja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30015.

Vai es vieni puisīts biju,
Vai man vieni kumeliņis?
Uz maniem meitas krita
Kā uz ogu vācelīti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 75 -

1. Vai es vien meita biju,
Vai man vien vaiņaciņis,
Vai man vien piederēja
Tie ražani tēva dēli?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

30016.

Vai tādēļ ne puisīts,
Kad tēva man nebij?
Vai tādēļ es nejāju
Dancotāju kumeliņu?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30017.

Vai tas manis kumeliņš
Spēles naudu vien maksā?
Maksā manis kumeliņš
Pāri simtu gabaliņ';
Maksā mana braucējiņa
Pāri zelta gabaliņ'.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

30018.

Vai tas vien kunga dēlis,
Kas jāj kunga kumeliņu?
Manas pašas bāleliņis
Pats jāj kunga kumeliņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 121 [Gulbenē (Md)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

1. Vai tie visi kunga dēli,
Kas tos kunga zirgus jāj?
Tādus zirgus kungi jāja,
Tādus mani jau(n)brālīši.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

30019.

Vai tie vien tēva dēli,
Kas jāj daiļus kumeliņus?
Kalpa puiši, bandinieki
Vēl daiļākus dancināja.
110 [Cēsīs].

30020.

Vai tu traka, tautu meita,
Kumeļame šautru svieda!
Nebūt' manis kumeliņis,
Kas pūriņu vizinātu?
226 [Kandavā (Tl)].

30021.

Var pazeit lelmaneiti,
Lelmaneiša kumeleņu:
Naād auzu navēteitu,
Nadzer pūra iudisn'eņa.
418 [Dagdas pag. D].

30022.

Vienu vietu kundziņš jāja
Ar maniem bāliņiem:
Labs zirdziņš kundziņam,
Labs manam bāliņam.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30023.

Ventinieku meitu dēļ
Slīka manis kumeliņš;
Pilni krauļi piesēduši
Ventinieku zeltenīšu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

30024.

Vecajam tēviņam
Divi sirmi kumeliņi;
Būt' viņš manim vienu devis,
Es būt' viņa meitu ņēmis.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

30025.

Vecajam tēviņam
Divi sirmi kumeliņi;
Es gribēju vienu pirkt,
Nevar' naudas saskaitīt.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

30026.

Veci puiši bandinieki
Sirmus zirgus vien baroja,
Sirmus zirgus vien baroja,
Vecas meitas vien precēja.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

30027.

Vilkam kliedzu, vilkam saucu,
Šķitu vilku lūrējot:
Tautu dēla kumeļam
Pērnā spalva mugurā.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

30028.

Vilciņu, brālīti,
Kod kunga zirgu,
Nekod kalpiņa
Kumeliņu!
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

30029.

Vilciņš kauca siliņā,
Kalpa ķēves gaidīdams.
Kauc, vilciņi, vai nekauc,
Kalpam ķēve maciņā!
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

- 76 -

1. Suņi rēja, vilki kauca,
Kalpa ķēvi gaidīdami;
Kalpa ķēve gudra bija,
Ielec kalpa kabatā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

30030.

Vilciņš manis brāleliņis,
Tas man ļauna nedarīja:
Man rociņas nosalušas,
Viņš nojūdza kumeliņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

30031.

Vilciņš manu kumeliņu
Aiz kalniņa barot veda;
Pats baroja, pats apēda,
Es paliku kājiņām.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

1. Man, nabaga puisēnam,
Liela skāde šovasar:
Vilciņš manu kumeliņu
Pa gŗaviņu izganīja;
Pats ganīja, pats apēda,
Man jāteka kājiņām.
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

30032.

Vilciņš manu kumeliņu
Kārklenāje šmukšināja;
Vilkam devu svina lodi,
Jāju savu kumeliņu.
224 [Kabilē (Kld)].

30033.

Vilciņš saka tecēdams:
Gaļas gribas, gaļas gribas,
Vai tu aklis neredzēji,
Kur stārosta kumeliņš?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

1. čigāns saka raudādams:
Gaļas gribas, gaļas gribas!
Vai tu aklis neredzēji,
Balta kaza rudzzālē?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Vilciņš kauca purviņā,
Kalpa ķēves gaidīdams.
Vai tu aklis neredzēji,
Kur baroti kunga zirgi?
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

30034.

Visas ciema zeltenītes
Glauda manu kumeliņu.
Vai es vien puisīts biju,
Vai man vien kumeliņš?
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

30035.

Visi mani kumeliņi
Sīkajām podziņām;
Kad palaižu celiņā,
Visi meži atskanēja.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

1. Visi mani kumeliņi
Sīkajāmi podziņām;
Kad es jāšu sievas ņemti,
Visi meži nodrebēs.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30036.

Vizi, vizi, atmatiņi,
Sudrabiņa lapiņām!
Tā viz manis kumeliņis
Sudrabiņa lāsītēm.
190 [Kuldīā].

30037.

Visu naudu i atdevu
Labajā kumeļā;
Kad uzkāpu kumeļā,
Visas bēdas i aizmirsu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30038.

Cauri jāju caur upīti,
Naudu metu ūdenī,
Lai dzeŗ manis kumeliņis
Naudas pirktu ūdentiņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30039.

Cielaviņa ceļu tek
Sasukātu cekulīti;
Tā gribēja mūs' brālīši
Sukāt savus kumeliņus.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

30040.

Ciema tēvam labi zirgi,
Mūs' tēvam vēl labāki;
Mūsu tēva kumeliņi
Guni šķīla tecēdami.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30041.

Cieti jūdzu, daiļi braucu
Dārgas naudas kumeliņu,
Lai palika tautu meita
Pakaļāi raugoties.
188 [(?)].

- 77 -

30042.

Celies agri, kunga puisi,
Baro kunga kumeliņu:
Kundziņš brauca simtu jūdzu
Vienas reizes jūgumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

30043.

Celies, māte, cel dēliņu,
Lai baroja kumeliņu,
Lai kauniņu nedabūja
Pie tām ciema meitiņām!
226 [Kandavā (Tl)].

1. Pati māte nobaroja
Sava dēla kumeliņu,
Negribēja savu dēlu
Pakaļā paliekam.
224 [Kabilē (Kld)].

30044.

Cik pavēru staļļa durvis,
Tik pacēļu cepurīti:
Mani bēri kumeliņi
Kājas vieni darināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Datecējs staļļa durv's,
Nosaņēmu cepurīti,
Redzu savu kumeliņu
Vidū staļļa dancojot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30045.

Citi puiši lielījās
Staltas ņemt līgaviņas.
Dod, Dieviņ, man nopirkt
Jele staltu kumeliņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30046.

Citi puiši pītes pina,
Es baroju kumeliņu;
Bērzā man pītes auga,
Liepā segli, iemauktiņi.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Citi puiši pītes pina,
Es baroju kumeliņu.
Ko līdz pītes, ko iemaukti,
Kad nav daila kumeliņa.
Man pītītes bērzā auga,
Liepā auga iemauktiņi.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

30047.

Citi puiši pīckas vija,
Es baroju kumeliņu.
Ko jūs, puiši, pīckāsiet
Nebarotu kumeliņu?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

30048.

Citi puiši pīckas vija,
Es baroju kumeliņu;
Man tecēja kumeliņš
I ar bērza žagariņu.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 121 [Gulbenē (Md)], 202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)],
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)], 318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)],
412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

30049.

Citi puiši pīckas vija,
Es baroju kumeliņu;
Citi pīckas šmīkstināja,
Es grožiņu kustināju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 424 [Barkavas pag. Rz].

1. Citi puiši pīckas vija,
Es baroju kumeliņu;
Iesasēdu kamanās,
Grožus vien kustināju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Citi puiši pīckas vija,
Es baroju kumeliņu;
Citiem puišiem pīckas plīšk,
Man tek stalti kumeliņš.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

30050.

Citi puiši sienu pļāva,
Es gulēju aizkrāsnē;
Man bij tāds kumeliņš -
Ziemu grauza žagariņus.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

30051.

Cits vīrs savu sievu teica,
Cits teic savu kumeliņu.
Ko, māmiņa, es pateikšu,
Ne man sievas, ne kumeļa?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

51102.

Oi oi oi voi voi voi,
Kaidu kryudu kumeļš dora!
Sīku meida, auzas ād,
Dauza koltas kamaniņas.
168 [Kalupes D].

51103.

Ai bērāje kumeliņ,
Basajam kājiņam!
Ielēca pelce
Brālīša sēte.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

- 78 -

51104.

Vai Dīviņ, vai Laimiņ,
Kū es beju sarībus';
( Kū es beju sarībus',)
Tik jauna dzeivuodama?
Ni man gūvu slaucamūs,
Ni kumeļu braucamūs.
503 [Višķu D].

51105.

Ai ai vīra tēvs,
Tav' sūdainu kumeliņ'!
Kam dēliņus guldināj(i)
Līdz saulītei gubenī?
119 [Gaujienas Vlk].

51106.

Ai puisīti, tēva dēliņ,
Kam nekopi kumeliņu?
Kumeliņa staļļa duris
Aizvakari virinātas.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

51107.

Ai puisīti, ai puisīti,
Kāds bij tavis kumeliņš?
Dulnu bēris kumeliņš,
Baltajām kājiņām.
339 [Raņķu Kld].

1. Ai puisīti, ai brālīti,
Kāds bij tavis kumeliņš?
Dulin bērs, baltu pieri,
Basajām kājiņām.
112 [Ezeres Kld].

51108.

Ak tu knauķi, jauno brāli,
Tavu daiļu augumiņ' [kumeliņ'?]!
Tek, kājiņas kapādams,
Tek, galviņu grozīdams [kratīdams].
452 [Užavas (Zīras) Vp].

51109.

Ak tu šeļma, tautu dēlsi,
Tavu staltu kumeliņ(u)!
Es pie tevis gan neietu,
Nebūt' laba kumeliņ(a).
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

51110.

Ak tu syla vuovereiti,
Kam traucēji kumelenu?
Man izgais(a) cadra jūsta,
Skaista caunu capureite.
326 [Preiļu D].

51111.

Aiz upītes bērzi auga
Dzeltenāmi lapiņām;
Tur ēd dienu, tur ēd nakti
Bandenieka kumeliņ(š).
40 [Basu (Bases) Azp].

51112.

Aizvakar as satiku
Vīzdaguni tautu meitu;
As gribēju bildināt,
Slējās stuovu kumeliņš.
242 [Lubejas Md].

51113.

Aiz važiņām noturēju
Bāleliņa kumeliņu,
Lai tas cauri nepatek,
Lai nedara žēlab(iņ)as.
241 [Lubānas Md].

51114.

Danco manis kumeliņis,
Pavadēje stāvēdams.
Es aiz prieka nevarēju
Mugurāje nosēdēt.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

51115.

Anniņai, Grietiņai
Laidarā raibaļiņ(a);
Miķīšam, Pēcīšam
Pļavā danco kumeliņš.
597 [Valmieras apr.].

1. Aniņai, māsiņai,
Rokā puķu vaiņadziņš;
Jānīšam, brālīšam,
Stallī bēris kumeliņis.
605 [Skolas].

51116.

Apaunieti man kājiņas,
Es apaušu kumeļami;
Es varēju nakt' mežā braukt,
Man guntiņas nevajag:
Man guntiņa plīvināja
Zem kumeļa kājiņām.
545 [Krustpils D apr.].

- 79 -

51117.

Apauniet man kājiņas,
Es apaušu kumeļam;
Tad sakāt manu laimi,
Ka laimītes nedabūju.
198 [Krustpils D].

51118.

Apkaustēju kumeliņu
Sudobra i pokovim,
Lai varātu tautuos juot,
Tautu meitas kairinuot.
389 [Silajāņu Rz].

51119.

Ar īlūkim tautu meita
Apsedz munu kumeleņu;
Ka es patis nameilēju,
Lai meil munys kumeleņš.
326 [Preiļu D].

51120.

Ar meitām malti gāju,
Miltus bēru skotelē;
Meitiņām lieli prieki,
Man dancoja kumeliņš.
378 [Seces Jk].

51121.

Ar sirmīti Rīgā braucu,
Ar pelēci pavadīju.
Sirmīšam auzas devu,
Pelēčam pelaviņas;
Pelēcīts putināja
Par pelavu devumiņu.
90 [Drustu C].

51122.

Atsaraunat, skauģa bērni,
Samīs manis kumeliņis;
Samīs manis kumeliņis
Tēraudiņa pakavāmi.
355 [Rucavas Lp].

51123.

Es iejūdzu brālīšam
Kā gailīti kumeliņ(u).
Lai tek manis kumeliņš
Kā gailītis dziedādams.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51124.

Apkal, bāliņ, kumeliņu
Sudrabiņa pakaviem!
Kad tu brauksi uz meitām,
Pakaviņi vien skanēs.
358 [Rugāju Abr].

51125.

Apkalu kājiņas,
Iedzinu nagliņas,
Sudraba nagliņas,
Zeltpakaviņas.
112 [Ezeres Kld].

51126.

Apkaustēju kumeliņi
Tāraudiņa pokovim,
Lai jis maņ zemi školda
Da boltim akmeņim.
Tam akmiņam guņs nav,
Myusu puišim pravdis nav.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

51127.

Ai Dīveņi, tāvs ar muoti,
Nyu es braukšu garu ceļu;
Nyu es braukšu garu ceļu
Nasukuotu kumeliņu!
Grīžu ceļa maleņā,
Lai sukuoja žagareņi.
35 [Baltinavas Abr].

51128.

Augsti kolni, klajas pļovas,
Tī ganeiba loba beja.
Maņ vuškeņis vuspalākys,
Sovys māmeņis navā;
Maņ zirdzeņi kai iudreiši,
Uotri skrāja kai putneņi.
182 [Kaunatas Rz].

51129.

Auzas devu sijādama,
Āboliņu kratīdama;
Nu tev jāēd purva zāle,
Jādzeŗ rāvas ūdentiņis.
520 [Zvārdes Kld].

51130.

Auču auču, viču viču
Man deviņi kumeliņi:
Trīs bij bēri, trīs ripaiņi,
Trīs basām kājiņām;
Trīs es aru, trīs ecēju,
Trīs es devu brālītim.
398 [Skrundas Kld].

51131.

Bojuoram, kundziņam,
Nava taida kumeliņa
Kai munim bruoleņim, -
Rakstītom krēpītem.
389 [Silajāņu Rz].

- 80 -

51132.

Balta gāja gatuvīte,
Ievas ziedu piebirusi.
Vai tādēļ es nevaru
Cauri laist kumeliņu?
198 [Krustpils D].

51133.

Baltus linu grožus viju
Melnajami kumeļam;
Cik grožiņus kustināju,
Tik dancoja kumeliņis.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

51134.

Boltu linu grūdis veju
Savam bāram kumeļami,
Lai tis muns kumeliņš
Kuo sudrabis leigajās.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

51135.

Bāleliņ bāleliņ,
Māsa tek kājiņām!
Lai tek māsa kājiņām,
Kam kumeļu nebaro.
211 [Ļaudonas Md].

51136.

Buoliņam zalta zyrgi,
Dimantiņa pokovim.
Ek, ar tīm labi braukt,
Tautiņom ruodētīs!
35 [Baltinavas Abr].

51137.

Bar man tāvys, bar māmeņa,
Kam puorskrēju kumeleņ(u);
Nalel' syla gabaleņ(u)
Pavež' cīma dzaltoneit(i).
Nu Klindžiņu da Pīneņim
Puorvež' Klindžim Vyrskys mjait(u).
326 [Preiļu D].

51138.

Baro sirmi, baro bēri,
Abi tēva kumeliņi.
Kad tu gadu vecāks būsi,
Tad tev māte svārkus šūs.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

51139.

Barojam mēs, māsiņa,
Tautu dēla kumeliņu;
Skujas, priedes auziņās,
Sila viršņi ābolā.
241 [Lubānas Md].

51140.

Bēri zirgi, pelēķīši,
Tie tētīna kumelīni;
Bēri zirgi auzas ēda,
Pelēķīši pelus ēda.
39 [Bārtas Lp].

51141.

Bērīšami, kumeļami,
Kokļu stīgu iemauktiņi;
Kokļu stīgu iemauktiņi,
Zaļa zīļu pavadiņ(a).
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

51142.

Bērīts mans kumeliņš,
Baltas maizes arājiņš;
Es tam devu auzu sieku,
Āboliņa nesumiņ(u).
473 [Veclaicenes Vlk].

51143.

Bērīts manis kumeliņš
Veiklajāmi kājiņām;
Mani veda tautiņās
Pie bagātas tautu meitas.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

51144.

Bērīt, manu kumeliņu,
Iesim abi Vāczemē!
Vācu meitas lepnas meitas,
Tās ar mani nerunāja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

51145.

Bērīts manis kumeliņis, trarallala-a,
Es tev auzas vairs nedošu, traridirallallā,
Tu man kaunu padarīji, trarallala-a,
Lielā ļaužu pulciņā, traridirallallā:
Es gribēju mājās jāti, trarallala-a,
Tu nometi cepurīt', traridirallallā!
355 [Rucavas Lp].

51146.

Bērziņam loki zari,
Nenes manu vaiņadziņu;
Tautiešam mazs bērītis,
Nenes manu augumiņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

51147.

Bej man bārs kumeliņš
Pazeltētim krēpju golim,
Ni es devu kolpam jyugt,
Ni kolpam apsadluot.
358 [Rugāju Abr].

- 81 -

51148.

Bija man, bija man
Treju tēvu bagātīb(a):
Astru sagli, bobra kājas,
Teteriskis jājējiņš.
241 [Lubānas Md].

51149.

Bij man labi tumsā braukt,
Priekšā šķīla uguntiņu:
Bij manam kumeļam
Sudrabiņa pakaviņi.
374 [Sātiņu Kld].

51150.

Brālīt, tavu kumelīnu,
Sudrabīna lāsītēm!
Tas bij labi tumsā jāt,
Līdz uzlēca mēnestīnis.
39 [Bārtas Lp].

51151.

Brālīt, tavu kumeliņu,
Sudrabiņa lāsītēm!
Tur sēdēja tautu meita
Kā sarkana brūklenīte.
546 [Kuldīga Kld apr.].

51152.

Brālīts savu kumeliņu
Sēja sētas maliņā;
Sēja sētas maliņā
Pie kuplā ozoliņ'.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

51153.

Bij man lepnis kumeliņis,
Nedzeŗ rāvas ūdentiņa.
Es savam kumeļam
Devu avota ūdentiņu.
224 [Lielvārdes Rg].

51154.

Braucu dienu, braucu nakti,
Priedes rīkste rociņā.
Nī drīkstēju vīram sist,
Nī kumeļa drīzenāt.
99 [Dzelzavas Md].

51155.

Brauciņ braucja augstys ļaudis,
Zvīdziņ zvīdza kumeleņš.
Dzeļžim kuojas kaldynuotys,
Auzeņom sabaruotis.
389 [Silajāņu Rz].

51156.

Žebers brauca žagaros,
Ar tiem vaska vāģīšiem,
četri sirmi kumeliņi,
Pieci vaska ritenīši.
241 [Lubānas Md].

51157.

Bur, borīti, nenoborsi
Manu daiļu kumeliņu!
Kad cirtīšu ar zobeni,
Zili dūmi nokūpēs.
477 [Vecpils Lp].

51158.

Būtu mana līgaviņa
Kumeliņu baŗotāja,
Kad tā ietu naktsvidū
Uz avotu ūdens smelt!
378 [Seces Jk].

51159.

Caur Rinds ciem es nejāj
Bez tēraud zobentiņ;
Rinds ciema vec puiš
Baida manu kumeliņ.
329 [Popes Vp].

51160.

Cauri jāju ābeļbierzi
Nesukātu kumeliņ'.
Tav, ābele, sīki zari,
Sukā manu kumeliņ'!
40 [Basu (Bases) Azp].

51161.

Caļas irbe svelpeidama,
Traucej tautu kumeliņu;
Kaustīts tautu kumeliņš
Reibej tāva pagalmiņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

51162.

Cepurīti vien pacēlu,
Kūtes durves pavērdams,
Redzu savu kumeliņu,
Pa kūts iekšu dancojot.
378 [Seces Jk].

51163.

Citi puiši pīckas vija,
Es baroju kumeliņu;
Citiem puišiem netecēja
I ar pīcku pīckājot,
Man tecēja kumeliņš
I ar bērza žagariņu.
322 [Praulienas Md].

- 82 -

51164.

Cyti puiši peickas veja,
Es baruoju kumeliņu;
Cyti puši ar peickom,
Es ar lobu kumeliņu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

51165.

Cyti puiši peickes veja,
Es baruoju kumēliņu.
Ka man lobs kumēliņš -
Peicka ceļa maliņā.
89 [Dricēnu Rz].

51166.

Citi puiši pīckas vija,
Es baŗoju kumeliņu:
Uz tā mana kumeliņa
Ūdens lāse nestāvēja.
545 [Krustpils D apr.].

51167.

Citi puiši grožus vija,
Es baŗoju kumeliņu;
Citi puiši mežā brauca,
Es no meža atpakaļ.
378 [Seces Jk].

51168.

Cieti, brāļi, sedlojati
Manu ceļa kumeliņu:
Daža siekste man lecama,
Daža manam kumeļam;
Daža laba mātes meita
Man' celiņā bildināja.
355 [Rucavas Lp].

51169.

Cīrulīti, mazputniņ,
Negul' ceļa maliņā;
Negul' ceļa maliņā,
Nebaid' manu kumeliņ'!
328 [Pociema Vlm].

51170.

Ciuceņ, muna ļaudaveņ,
Kam tu maņa naklausēj?
Kam najyudzi tuo zirdzeņa,
Kurs nagula dyuneitī.
143 [Jāsmuižas D].

51171.

čīkstēt čīkst liepas segli,
Kumeliņu seglojot;
Tā lai čīkst seglotājs,
Kas bez laika apsegloja.
560 [Rīga ].

51172.

Daldar siermu munu kumeļ,
Kū tu maņ loba dori?
Apēd muņas teiras auzas,
Spūļei munu ļaudaveņu;
Spūļei munu ļaudaveņu,
Sadauz' dzeļža kamaņeņas.
576 [Varakļāni Rz apr.].

51173.

Dancā bēris kumeliņis
Uz novada robežām,
Gribēj' mani ielustēt,
Lai es kāpu mugurā.
Es bij meita, es bij gudra,
Es nekāpu mugurā.
40 [Basu (Bases) Azp].

51174.

Doncuot laidja kumeliņš
Ar tārauda pokovim;
Uz akmiņa guni šķēļa,
Ar jū varēj tymsā braukt.
604 [Dažādi iesūtītāji].

51175.

Dedz uguni, kam vajag,
Man ugunis nevajag:
Mana paša līgaviņa
Zvaigžņu deķu audējiņa.
374 [Sātiņu Kld].

51176.

Deviņi godi (es) ganēju
Bruoleliņa kumeliņu.
Aizjyudzi man, bruolīti,
Da deveitu kumeliņu.
170 [Kapiņu D].

51177.

Div bolūži paltī dzēŗa,
Izdzāruši plidzynuoja;
Div siermeiši auzas ādja,
Sagrīztom mugorom.
605 [Skolas].

51178.

Div irbītes blakām tek,
Nesukātas cekuliņas;
Div puisīši ceļu jāja,
Nesukāti kumeliņi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 83 -

1. Div ierbites ceļe tek,
Nesukāti cekuliņ';
Div saimnieka dēli brauca,
Nesukātis kumeliņis.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51179.

Divi sirmi kumeliņi,
Izkapātas pakaļiņas.
Ne tos deva Iršim braukt,
Ne Jūdelim apsedlot.
96 [Durbes Lp].

51180.

Divi stundas kājas āvu,
Trešo jūdzu kumeliņu,
Ceturtā stundiņā
Tad vēl grožus kustināju.
212 [Launkalnes (Brantu) C].

51181.

Diž meit, resn cisk,
Ne Piltan nezine;
Ķēvīt man svilpastit,
Tā zin Rīg i Jelgav.
518 [Zlēku Vp].

51182.

Dīviņš juoja lobu zyrgu,
Man sacēja lobu juot.
Boltu lynu grūžus vynu,
Sudobriņī mārcādama,
Tod grūžuoju kumeliņu.
605 [Skolas].

51183.

Dūmojam, guodojam,
Kas aiz kalna velejās?
Jaunič brauc, jaunič brauc,
Syt ar vāzu kumeļeņ.
389 [Silajāņu Rz].

51184.

Draņķējat mani pašu,
Sprādzējat kumelīnu!
Draņķēts guļ kamanās,
Sprādzēts jūdžu mērītājs.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

51185.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja.
Tā dreb puiša kumeliņš,
Tumšu nakti tecēdams.
605 [Skolas].

51186.

Dzeltens mans kumeliņš
Kā dzeltena cielaviņa.
Vai es gāju, vai es braucu,
Irbīte guļ ceļmalā,
Traucē manu kumeliņu,
Baidē manu līgaviņu.
378 [Seces Jk].

51187.

Lai es braucu, lai es jāju,
Irbīte ceļa maliņāji;
Irbīte guļ ceļmalā,
Baida manu kumeliņu:
Rau' stangas, iemauktiņu,
Mētā manu līgaviņu.
39 [Bārtas Lp].

51188.

Dzeltens mans kumeliņš
Kā dzeltena vālodzīte;
To varēja dienu jāt
Caur bajāra sētiņām.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

51189.

Dzeltens manis kumeliņš
Kā viens šūnu medutiņš,
Aijaijā rudiridi rā,
Kā viens šūnu medutiņš.
605 [Skolas].

51190.

Dzeltens manis kumelīš
Kā viens vaska ritulīš;
Visas upes cauri brida
Dzeltename kājiņam.
Upitei peldināju,
Saulitei nožāvēj'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

1. Dzoltons muns kumeliņš
Kai vīns voska ritinīts, aija traridi!
Vysas upes puori brida
Augstajomi kuojiņom.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

51191.

Dzaltoneite, man' muoseņa,
Mož redzēji kumeleņi?
Kur redzēju, tī pamešu -
Zam ūzula pastotēju.
314 [Pildas Ldz].

51192.

Dzer, brālīt, uzdzer mani,
Es baŗoju kumeliņu:
Devu auzas sijādama,
Dāboliņu lasīdam(a).
203 [Kurmenes B].

- 84 -

51193.

Dzīdi muna ļaudaveņa,
Doncoj munsi kumeleņši.
Kas jam beja nadancuot -
Teirus auzus sileitī?
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

51194.

Ej, muoseņ, pasavārtu,
Kaida šudiņ dīna (ausa);
Muokuļoja dīna (ausa),
Jyudz palāku kumēliņu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Kuoda dīņa izausa,
Tuodu jūdžu kumeleņi;
Ka palāka dīna ausa,
Jūdžu bāru kumeleņi.
466 [Vārkavas D].

51195.

Ej, Laimiņ, tu parādi
Manu miežu arājiņ(u)!
Tam barošu kumeliņ(u)
Tīrajām auziņām.
211 [Ļaudonas Md].

51196.

Eckur juoj sauleitā
Muni bolti bruolileņi:
Siermi zyrgi, boltys kuojis,
Sudobreņa īmaveņi.
143 [Jāsmuižas D].

51197.

Ekur daiļa ecēšana
Ar deviņi kumeliņi:
Trīs aizjūdzu, trīs nojūdzu,
Trīs palaidu ganībās.
236 [Līvānu D].

51198.

Es apkalu kumeliņu
Sudrabiņa pakaviem;
Nu varēju kalnā jāt,
Pāri kalnu galiņiem.
129 [Gudenieku Azp].

51199.

Es apkalu kumeļami
Tēraudiņa pakaviņus,
Man guntiņa plīvinēja
Zem kumeļa kājiņām.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

51200.

Es varēju tumsā jāt,
Man guntiņas nevajag;
Man guntiņa līperēja
Zem kumeļa kājiņām.
545 [Krustpils D apr.].

51201.

Es apkolu siermu zyrgu
Sudabriņa pakavinim,
Lai varātu tautuos juot,
Tautu meitas kairinuot.
182 [Kaunatas Rz].

51202.

Es atjāju baltu zirgu
Sarkaniem iemaviem,
Lai te [ne?] auga rudzi mieži,
Lai kumeļi nedancoja.
72 [Cesvaines Md].

51203.

Es atradu mellu ogli
Uz celiņa zvērojamu,
Tā zvēroja mūs' māsiņai
Stallei bēri kumeliņi.
74 [Cīravas Azp].

51204.

Es bjej nužys cilvjeciņš,
Man mjeileiga dzjeivuošona:
Rudin dzyma sivjaniņi,
Pavasar kumeliņi.
236 [Līvānu D].

51205.

Es izdzirdu: tautiešam
Liela skāde notikusi:
Tumsā jāja, vakarāji
Caur ābeļu līdumiņu.
476 [Vecpiebalgas C].

51206.

Es iededzu vaska sveci,
Gāju zirgu aplūkot;
Ko tie ēde, ko tie dzēre,
Ko tie stāv siliņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51207.

Es iemiju sirmu zirgu,
Dienu labu tecētāju:
Dienu tā kā pīnīt' pina,
Nakti tā kā raisīt raisa.
96 [Durbes Lp].

- 85 -

51208.

Es ievedu kumeliņu
Sava brāļa stallītie,
Es apsedžu dārgu deķi
Līdz pat nagu galiņiem,
Lai neēda odi, knuši
Jauna puiša kumeliņu.
72 [Cesvaines Md].

51209.

Es nebiju tik lepns
Kā tie citi tēva dēli:
No lūciņa iemaviņi,
No bērziņa pātadziņa.
281 [Neretas Jk].

51210.

Es nocirtu uz robeža
Deviņgrēdu ozoliņu,
Man nojūdzās meža zaros
Deviņ' dancī [danču] kumeliņš.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

51211.

Es nopirku kumeliņu
Zaļā zīda pavadā;
Es apājāju Rīgas pili,
Visa zeme nodimdēja.
84 [Dikļu Vlm].

51212.

Es noviju lina grožu,
Sudrabā mērcēdama;
Es varēju nakti braukt
Kā pie dienas saulītē.
605 [Skolas].

51213.

Es pa savu kumeliņu
Divas dienas nebēdāju:
Vienu dienu auzu devu,
Otru smalku āboliņu,
Trešajā dieniņā
Laidu upes līcītī.
605 [Skolas].

51214.

Es pazinu jaunu puisi,
Jauna puiša kumeliņu.
Jauna puiša kumeliņš
Staigā, galvu cilādams.
46 [Beļavas Md].

51215.

As pazynu borgu puisi,
Borga puiša kumjeļeņu:
Napagiva rotūs īkuopt,
Jau kumeļš gobolā.
576 [Varakļāni Rz apr.].

51216.

Es pazinu delverīti,
Delverīša kumeliņu.
Delverīša kumeliņš
Tek, galviņu grozīdams;
Delverīša kumeļam
Pilna mute smalku dzelžu.
286 [Nītaures Rg].

51217.

Es pazinu to meitiņu,
Kas viņāji pagastā;
Nepazinu kumeliņu,
Kas man pašam laidarā.
467 [Vārmes Kld].

51218.

Es puiškyns, na meiteņa,
Man pyureņa navajaga;
Man vajaga rudzu mīžu,
Stallī sierma kumeleņa.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

51219.

Es redzēju jaunus puišus
Kumeliņu seglojot;
Man prātiņu sagrozīja,
Cerēj' savu arājiņu.
198 [Krustpils D].

51220.

Es redzēju tautu dālu,
Bierzē zyrgu sadlojūt.
Sadloj zaltūs, vai sudobrūs,
Munas muosas nadabuosi.
389 [Silajāņu Rz].

51221.

Es redzēju prūšmale
Stāvam bēru kumeliņ'.
Zīda deķis, zelta segli,
Sudrabiņa iemauktiņ';
Tam pašam jājējam
Zīda svārki mugurā.
283 [Nīgrandas Azp].

51222.

Es puišiem parādīju
Pēc auguma tikumiņu;
Es apgriezu kumeliņu
Kāpostiņa lapiņām;
Tautu dēls nevarāja
Auzu pūra sējumā.
535 [Grobiņa Lp apr.].

- 86 -

51223.

Es sovam kumeļam
Uobeļzīdu grūžus veju;
Ka grūžuoju kumeleņu,
Ta rūceņas nūmozguoju.
605 [Skolas].

51224.

Es savam kumeļam
Mūžam pāri nedarīšu:
No kalniņa lejiņā
Kad laidīšu, saturēšu.
599 [Kurzeme].

51225.

Es savam kumeļam
Tīšām pāri nedarīju;
Pret kalniņu rokā vedu,
Aiz kalniņa dusināju.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

51226.

Es savam kumeļam
Uz šķīvīti auzas devu;
Uz šķīvīti auzas devu,
Uz dālderi lecināju.
605 [Skolas].

51227.

Es sovam kumeļam
Nu odotu stalli taisu,
Lai tis muns skaudējiņš
Uz odotu nūzadūre.
358 [Rugāju Abr].

1. Es sovam kumeļam
No odotas stalli cirtu;
Lai tie moni skaudējiņi
Uz odota(s) nūzadūra.
358 [Rugāju Abr].

51228.

Es savame kumeļam
Oša loku liecināj(u);
Oša loku liecināj(u),
Mazas daru kamaniņ's;
Mazas daru kamaniņ's,
Mazu jēmu līgaviņ'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

1. Es savame kumeļam
Oša loku liecināj(u);
Oša loku liecināju,
Vasku daru kamaniņ's.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

51229.

Es savame kumeļam
Zelta loku liecināj(u);
Zelta loku liecināj(u),
Vasku daru kamaniņ's,
Es varēju nakti braukt,
Līdz uzlēca mēnestiņis.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

51230.

Es sovami kumeļami
Prīkšas kuojas apkaustēju,
Lai tys man guni šķēle
Tymsajā naksniņā.
494 [Viļānu Rz].

51231.

Es savam kumeļam
Stīgas jūdzu iemauktiņ(us),
Es izjāju prūšu zemi
Ar sav' bero kumeliņ'.
70 [Cēres Tl].

51232.

Es savam kumeļam
Tīras auzas vien iebēru;
Kad es jūdzu, kad es braucu,
Visa zeme norībēja.
443 [Turlavas Kld].

51233.

Es taisīju dzirnaviņas
Zirga staļļa pakaļā,
Līgaviņa malti gāja,
Baro manu kumeliņu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

51234.

Es tev lūdzu, bāleliņ,
Tur' jel labu kumeliņ'.
Pie teviem meitas nāca
Kumeļai raudzīties.
224 [Lielvārdes Rg].

51235.

Es tik savu kumeliņu
Pavadā dancināju;
Pavadā dancināju,
Ar auzām ēdināju,
No Dieviņa izlūdzos,
Lai būt' labis braucējiņis.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51236.

Es tīšām liels neaugu,
Nedar' grūti kumeļam:
Maziņš biju, viegliņš biju,
Viegli bija kumeļam.
373 [Sarkaņu Md].

- 87 -

51237.

Es to savu kumeliņu
Uz dāldeŗa dancināju,
Lieli kungi redzēdami
Naudu skaita saujiņām.
Domājat, jūs kundziņi,
Daudz naudiņas pieliksat!
484 [Vestienas Md].

51238.

Ezerputni, gaigaliņas,
Traucēj' manu kumeliņ(u):
Jauns bij manis kumeliņis,
Sējas putnu nezināj(a).
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

51239.

Gon es byutu dreiži braucis,
Nav tik uotra kumeliņa;
Gon es byutu līlejīs,
Nav tik daudzi rūciņā.
326 [Preiļu D].

51240.

Gāju, gāju, braucu, braucu,
Neviens mani neredzēj';
Tie krūmiņ(i), tie redzēj(a),
Kas aug ceļa maliņē.
548 [Liepāja Lp apr.].

51241.

Gryuts guļāt skujeņai
Zam bērzeņa lapeņom;
Gryuts munam kumeļam:
Zaļa molka vazumā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

51242.

Gryuts munam kumeļam:
Bārza molka vazumā;
Pilna mute smolkūs dzelžu,
Tak galviņu grūzīdams.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

51243.

Grūši pūta kumeliņi,
Gaujas malu tecēdam(i),
Ni tie ēda Gaujas zāles,
Ni dzeŗ Gaujas ūdentiņ'.
211 [Ļaudonas Md].

51244.

Gŗuti pūta kumeliņš,
Pagalmā stāvēdams;
Vēl gŗūtāki jājējiņš,
Ar manim runājot.
545 [Krustpils D apr.].

51245.

Gudri muni buoleniņi,
Gudri leli, gudri mozi.
Pats mozuokais buoleniņš
Nīdru stalli pataisēja.
Vējiņš pyuš, nīdras čaukst,
Doncoj muni kumeliņi.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

51246.

Guli, guli kaņupēs,
Lai cepures neredzēja;
Ņem sirmo, ņem bēro,
Lai malnais še paliek.
46 [Beļavas Md].

51247.

Guli, guli, natiklīt,
Zyrgi sili klaudzynoj;
Zyrgi sili klaudzynoj,
Na īmovus klaudzynoj.
35 [Baltinavas Abr].

51248.

Guli, mana līgaviņa,
Kādu miegu es gulēšu?
Kungi manu kumeliņu
Par Daugavu pārdzinuši.
525 [Alūksne Vlk apr.].

51249.

Ik rītiņu es atvēru
Staļļa durvis raudādams,
Ikām man Dieviņš deva
Pa prātam kumeliņu.
115 [Galgauskas Md].

51250.

Irā maņ, irā maņ
Kā munam kumeļam;
Ir munam kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā,
Ir maņ patim ļaudaveņa,
Zvaigžņu deču audējeņa.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Ir munam kumeļam
Zvaigžņu deči mugorā;
Ir man taida leigaviņa,
Tūs dečīšu rakstītuoja.
358 [Rugāju Abr].

- 88 -

51251.

Irbe tek pa celiņu,
Cekuliņu grozīdama,
Puišam kaunu darīdama,
Ka netek kumeliņš.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

51252.

Ir manami brālītimi
Stallei labi kumeliņi;
Ik rītiņa, līgaviņa,
Tec' ar auzu oderīt'!
548 [Liepāja Lp apr.].

51253.

Izalaižu garu ceļi
Nakausteitu kumeliņi,
Grīžu ceļa maleņī
Seikijūs akmeņūs.
Vysi seiki akmisteņi,
Kaustīt munu kumeliņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

51254.

Eisa eisa vasariņa,
Man deveņi kumeliņi;
Kad es laižu sylu braukt,
Vysu rikšu darinoj.
357 [Rudzētu D].

51255.

Ja pelēka gaisma ausa,
Jūdz pelēku kumēliņu;
Ja sarkana saule lēca,
Jūdz sarkanu kumēliņu.
378 [Seces Jk].

51256.

Jūdz, brāliņi, sirmu zirgu,
Velc pelēku mētelīti!
Meitas tevi nepazina,
Šķit' pelēku vanadziņu.
263 [Mēmeles Jk].

51257.

Jau saulīte zemu zemu,
Man notika nalaimīte:
Man nokrita līgaviņa
No rožota kumeliņa.
193 [Krapas Rg].

51258.

Jauni puiši, kumeleņa
Pi mīteņa nasīnit!
Sīnit staļa galeņā,
Lai važeņas skandynoj;
Lai važeņas skandynoj,
Cīma mjaitys kairynoj.
605 [Skolas].

51259.

Jauni puiši, bandenieki,
Nesien zirgus pie ozol(a);
Sien pie kupla rožu krūma,
Lai kumeļis priecājās!
112 [Ezeres Kld].

51260.

Jauni puiši, brūtgānīni,
Stāv un dīda kumelīnus;
Kad paņēma līgavīnas,
Ved rokā raudādami.
192 [Kosas C].

51261.

Jaunu puišu kumeliņš
Uz daldeŗa danci ved;
Kad noņēma līgaviņu,
Ved rokā raudādams.
373 [Sarkaņu Md].

51262.

Jauna puiša kumeļeņi
Uz daldera daņci vede;
Uz daldera daņci vede,
Uz šķiļeņas apsagrīze.
576 [Varakļāni Rz apr.].

51263.

Jājiet jāšus, bāleliņ(i),
Kam kājām staigājiet?
Voi naudiņas jums nebija,
Nopirkt labu kumeliņ(u)?
241 [Lubānas Md].

51264.

Jānītim, brālītim,
Deviņ's kaudzes tīrumā;
Deviņ's kaudzes tīrumā,
Deviņ' bēri kumeliņi.
339 [Raņķu Kld].

51265.

Ka es juoju pa celiņu,
Rindom sēd jaunas meitas.
Kumēlīt, boltkuojīt,
Tu man kaunu padarīji:
Tev kuojiņa pasleidēja,
Maņ nūkrita capurīte.
465 [Varakļānu Rz].

- 89 -

51266.

Kad es gāju pār tīrumu -
Kā lielais muižas kungs:
Pupu ziedu kumeliņš,
Sirmu ziedu iemauktiņi.
236 [Līvānu D].

51267.

Kad tu kāp segliņos,
Tad kumeļu vien pietaupi,
Lai nesaka ciema meitas:
Tas nav lopu taupītājs.
Kas nav lopu taupītājs,
Tas nav sievas mīlētājs.
316 [Piltenes Vp].

51268.

Kaimiņ' mājas slinki puiši,
Visi zirgi nesukāti;
Visi zirgi izpūruši
Tā kā eža kamzolīši.
17 [Ances Vp].

51269.

Kam der kalni, kam der lejas,
Kam der bēri kumeliņi?
Dievam kalni, Laimei lejas,
Puišiem bēri kumeliņi.
391 [Sinoles Vlk].

51270.

Kam tie tādi melni zirgi
Viņa lauka galiņā?
Tie ir mana tēva zirgi,
Mani brāļi arājiņ(i).
605 [Skolas].

51271.

Kas bērīti, kas raudīti,
Abi labi kumelīni!
Bēriem man kaŗā jāti,
Raudiem māsu vizināt;
Raudi pelna raibus cimdus,
Bēŗi spožu zobentīnu.
355 [Rucavas Lp].

51272.

Kas celeņu izrakstēja
Smolkojim raksteņim?
Tautu dālu kumeleņi
Kausteitom kuojēņom.
236 [Līvānu D].

51273.

Kas kaitēja man dzīvot
Mana tēva zemītē?
Tēvam mieži tīrumā,
Stallē bēri kumelīni.
192 [Kosas C].

51274.

Kas kaitēja nadzeivuot
Boguotā tāva sātā:
Pylni klāvi siermu zyrgu,
Pylni staļi teleišu.
174 [Kārsavas Ldz].

51275.

Kas kait tys puikišam
Upes molu nadzeivuot?
Tur izauga rudzi mīži,
Stolts, lobs kumeliņš.
466 [Vārkavas D].

51276.

Kas kūpēja, kas migloja
Gar bāliņa sila malu?
Tie bāliņa kumeliņi,
Kas kūpēja, kas migloja.
184 [Ķēču Rg].

51277.

Kas par modi, kas par vīzi,
Šogad puiši stalti jāj.
Voi tie paši stalti jāj,
Voi tek stalti kumeliņ(i)?
241 [Lubānas Md].

51278.

Kas tas tādis braucējiņš -
Daiļi teka kumeliņš?
Tas ir mūsu Olendars
Lāpītāmi biksītēmi.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

51279.

Kas tik smolki izkopuoja
Tū lilū linceļin [lilceliņu?]?
Muna tāva kumeliņš
Ar tārouda pakavim.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

51280.

Kas tie tādi dieveriņi,
Ja valodas neveicās?
Kas tie tādi tautu dēli,
Ja nav bēri kumeliņi?
351 [Rozēnu Vlm].

51281.

Katru dienu jādelēju
Savu bēru kumeliņu,
Ne reizītes nepasnēdzu
Skaidra akas ūdintiņa.
174 [Kārsavas Ldz].

- 90 -

51282.

Kaunies, kaunies, tautu dēls,
Tev kumeļš nesukāts;
Tev kumeļš nesukāts,
Mēslu pikām nokāries.
4 [Ainažu Vlm].

51283.

Kazimeram, bruolīšam,
Treis bēdeņas šūvokor:
Suņi, kači auzas ēdja,
Vylks nūkūde kumeliņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

51284.

Kaida celiņa naguoju,
Kaidas maizītes naēžu?
Kaida pūra yudisniņa
Nadzer munsi kumeliņš?
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

51285.

Kā, puisīti, tu raudāji,
Svārkiem slauki asariņas?
Ko man bija neraudāt,
Nav man laba kumeliņa?
545 [Krustpils D apr.].

51286.

Kāpu, kāpu kalniņā,
Puškoj' savu kumeliņu;
Kāpu, kāpu lejiņā,
Sedloj' savu kumeliņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

51287.

Kol, kolveit, kū koldams,
Izkal vara kamaneņis!
Byus kū meitys vyzynuot
Dziļis alnis dybynā.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

51288.

Kleperis, delveris
Mans kumeliņis:
Izspēra tautām
Klētiņas durvis.
15 [Alūksnes Vlk].

51289.

Kliedziet, ļaudis, kam ir vaļa:
Vilks ēd manu kumeliņ(u);
I es būtu līdzi kliedzis -
Līgaviņa mutes dod.
Labāk lielu skādi ciešu
Nekā lielu mīlestību.
480 [Vējavas Md].

51290.

Ko lielies, tu brālīti,
Ar to bēru kumeliņu?
Kaķi jūdza, kaķi brauca,
Kaķi jāja precībās.
339 [Raņķu Kld].

51291.

Ko tie man labu dara,
Dūkanbēri kumeliņ(i)?
Sasit manus dzelžu vāģus,
Apēd manas tīras auzas.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

51292.

Ko var skauģis man darīt,
Ko manam kumeļam?
Pats es dzimu piektu rītu,
Kumeļš piektu vakar(iņ)u;
To varēja tāļu jāt,
No skauģiem nebaidos.
443 [Turlavas Kld].

1. Ko var vells man darīt,
Ko manam kumeļam?
Pats es dzimu piektu rītu,
Kumeļš piektu vakariņu,
Kad es jāju uz krodziņu,
Vells krūmos īškojās.
283 [Nīgrandas Azp].

51293.

Krystatāvs, krystamuote,
Piercit krysta kumēleņi!
Taidu piercit kumēleņi,
Kab varātu sešūs braukt:
Tāvs ar dālu, muot' ar meitu,
Es ar sovu ļaudaveņi.
593 [Rēzeknes apr.].

51294.

Dīveņ, dūdi taidu zyrgu,
Kai varēs seši braukt:
Tāvs ar dālu sīnu pļautu,
Muote ar meitu sīna kostu,
Es ar mozu buolileņu
Uobuleņa izuordītu.
605 [Skolas].

- 91 -

51295.

Krustim jūŗu sienu pļāvu
Vedamame kumeļame:
Kad es braucu vedībāse,
Krustim ceļu vien tecēja.
129 [Gudenieku Azp].

51296.

Krytu, krytu nu kumeļa,
Da zemei nanūkrytu;
Nūturēja man' svainītis,
Divi cīma dzaltanītes,
326 [Preiļu D].

51297.

Kumeļam auzas sēju
Vieglajā zemītēj,
Lai tas viegli vizināja
Manu baltu līgaviņu.
129 [Gudenieku Azp].

51298.

Kumeliņš gauži raud,
Daudz dzelžiem apkaļot:
Ikkuŗā kājiņā
Pa septiņi gabaliņi.
241 [Lubānas Md].

51299.

Kumeliņ, baltkājiņ,
Nesviež man mālnē!
Man bi vien baltsvārk,
Grezin caun cepurīt.
Balts svārks izmazge,
Kur liks sav ceprit?
372 [Sarkanmuižas Vp].

1. Kumeliņ, baltkājit,
Nesviež man mālane!
Izmazge balts svārks,
Kur liks čon ceprit?
605 [Skolas].

51300.

Kumeliņu, baltsarīti,
Tu jau zini visus ceļus:
Tu zin' Rīgu, tu Jelgavu,
Tu kuplo tēva druvu.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

51301.

Kumeliņ kumeliņ,
Kai maņ tevis nažāluot?
Reigā pierku, naudu devu,
Vuoczemē apkaustīju.
389 [Silajāņu Rz].

51302.

Kumeliņ kumeliņ,
Tavu skaistu augumiņu!
Visas mājas cauri jāju
Jaunas meitas kairināt.
166 [Kalsnavas Md].

51303.

Kumeļ munu, boltkuojit,
Tovu skaistu augumeņu!
Pīci zagļi kuojas ova,
Tevi vīn carādami.
605 [Skolas].

51304.

Kuplis auga ozoliņš
Pie bāliņa namdurvīm;
Tur piesēja tautu dēls
Savu bēru kumeliņu.
235 [Litenes Md].

51305.

Kur, buoliņi, mozguojīs?
Ni upē, ni azarā.
Kur, buoliņi, slaucējīs?
Ni austā, ni mastā. (=Par zirgu)
247 [Makašānu Rz].

51306.

Kur, bāliņi, mēs liksim
Savu sīku sudrabiņu?
Sakalsim iemavos,
Lai kumeļi žvadzināja.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

1. Kur mēs liksim, jaunas meitas,
Vaŗa naudu sakrājuš's
Kaldināsim iemauktīnus,
Lai skandina kumelīn';
Lai skandina kumelīni,
Tāļus ceļus tecēdam(i).
94 [Dunikas Lp].

51307.

Kur, buoleņ, siermi zyrgi,
Kur rakstītas kamaneņas?
Siermi zyrgi stalleitī,
Nyuļa rokstu kamaneņas.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

51308.

Kur biji, Jānīti,
Šo lielo laiku?
Stallī stallī,
Pie mūsu ķēvēm;
Būs mūsu ķēvēm
Svešādi kumeļi.
358 [Rugāju Abr].

- 92 -

51309.

Kur bej' Pīter, šaidu garu laiciņu?
Stallī stallī steivātūs.
O divi [Dīvi?], o divi, byus kumeliņi
Leikom kuojom, laukom pīrem.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

51310.

Kur kalniņš, ielejiņš,
Pietur' savu kumeliņ(u).
Ja tur kāda skāde nāks,
Būs tev arī aizmaksāt;
Ja maksātu, lai maksātu -
Tiks mugura oderēta.
115 [Galgauskas Md].

51311.

Kuŗu labu lielu guni,
Lai var labi sildīties;
Turi labi droši zirgu
Pret savu māmuliņu.
373 [Sarkaņu Md].

51312.

Kur tu ņēmi, tēva dēls,
Tik seglotu kumeliņu?
Rīgā pirku, naudu devu
Par šiem zelta iemauktiem.
241 [Lubānas Md].

51313.

Kur tu skriesi, kumelīni,
Ar tām zelta kājīnām;
Ar tām zelta kājīnām,
Ar sidraba nadzīniem.
605 [Skolas].

51314.

Kūla mani tēvs māmiņa,
Kūla mani līgaviņa,
Kad man bija kumeliņš
Vakarēju ēdumiņu.
605 [Skolas].

51315.

Ķēve ēda, ķēve dzēra,
Kumeļš zviedza pakaļai.
224 [Lielvārdes Rg].

51316.

Ķēvīt mana, svilpastīte,
Trīs kumeļi vasarā:
Viens Dievam, viens vilkam,
Tas trešais man pašam;
Tas trešais man pašam
Par auziņu devumiņu.
521 [Zvārtavas Vlk].

51317.

Ķēvīt manu, švipastīt,
Tā zināja savu māju;
Sieviņ' mana, resnām ciskām,
Tā mājiņu nezināja.
161 [Kabiles Kld].

51318.

Laba mana vecā ķēve,
Auzu salmus paēdusi:
Atvedīs pavasar
Dancotāju kumeliņ(u).
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

51319.

Lobejam kumeļam
Ni žogara navajag;
Gudrejam tautīšam
Ni vuordiņa nasacēju.
35 [Baltinavas Abr].

51320.

Labāk labs kumeliņš,
Nekā liels naudas maks:
Kumeliņš ceļu tek,
Nauda ved krodziņā.
198 [Krustpils D].

51321.

Lobuok pierku duorgu zyrgu,
Nakai duorgu capurīti;
Godas man īsadzert,
Īkreit cyuku silītē.
143 [Jāsmuižas D].

51322.

Labi beja labeišam,
Lab' tecēja kumeleņš:
Salūceitus grūžus nese,
Sasukuots kumeleņš.
326 [Preiļu D].

51323.

Vysim labi, vysim labi
Labeišam veļ lobuok:
Komonuos vin sēdēja,
Ai grūžeišem vycynuoja.
314 [Pildas Ldz].

51324.

Labi labi labīšam,
Lab' tecēja kumēliņš;
Vysus cīmus izbraukuoja
Nasukuotu kumēliņu.
605 [Skolas].

- 93 -

51325.

Labi labi labajam,
Labi tek kumeliņš.
Beŗ auziņas silītē,
Met ābolu redelē,
Piecas auzas silītē,
Seš' āboli redelē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Kālabad labjam
Lab tek kumeliņš?
Beŗ oziņs siliņe,
Bāž ābliņ redle.
372 [Sarkanmuižas Vp].

51326.

Labi labi labajame,
Labi teke kumeliņš.
Ka es jūdzu, (tad) es braucu
Paš' audzētu kumeliņ(u).
15 [Alūksnes Vlk].

51327.

Labi labi labajami,
Labi teka kumeliņš;
Labu jūdza, labu brauca
Netiklīti vizināt.
39 [Bārtas Lp].

51328.

Lai bij laime, kam bij laime,
Mums ar Jēci laba laime:
Gaiļi dzied laktiņā,
Zirgi zviedz stiliņģī.
241 [Lubānas Md].

51329.

Lai vajaga, kam vajaga,
Man uguni nevajaga:
Man bij tāds kumeliņis,
Zvaigžņu deķis mugurā.
141 [Ivandes Kld].

51330.

Lai tuos tymsas, kam tuos tymsas,
Maņ tuos tymsas napīdar:
Es palaižu kumeliņu,
Brauc kai dīnas gaismeņā.
365 [Sakstagalas Rz].

51331.

Laima Laima, tev dēliņu,
Pa visiem dēliņiem:
Tev aug mieži, tev aug rudzi,
Tev aug bēri kumeliņi.
398 [Skrundas Kld].

51332.

Lauki zirgi brālīšam,
Sudrabiņa iemauktiņi;
Aptecēja tautu meita,
Baltu linu plūcējiņa.
211 [Ļaudonas Md].

51333.

Leišu meitas pretīm nāca,
Trīs saktiņas krūtiņās.
Vienu saktu pārdevām,
Par to govi nopirkām;
Trešo [Otru?] saktu pārdevām,
Nopirkām kumeliņu.
545 [Krustpils D apr.].

51334.

Lip lip ķēvīte,
Žandara muižā!
Tu zini celiņu,
Es nezinu.
112 [Ezeres Kld].

51335.

Leli kungi tai nabrauc,
Kai brauc muni buoleleņi:
Pīci, seši siermi zyrgi,
četri voska skrituleiš'.
465 [Varakļānu Rz].

51336.

Lītiņš leja, mygla meta,
Rosa byra vainagā.
Pyut, vējiņ, trouc rasiņu,
Doncoj, muns kumeliņš!
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

51337.

Lietiņš lija, sniedziņš sniga,
Apbirst manis kumeliņš;
Aud, meitiņa, villainīti,
Apsedz manu kumeliņu!
282 [Nīcas Lp].

51338.

Līgaviņ, mellacīt,
Sijā auzas kumeļam!
Tas neēda pora zāli,
Nedzeŗ rāvu ūdentiņ'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

- 94 -

51339.

Līgaviņa, rudacīte,
Sijā auzas kumeļame;
Sijā auzas kumeļame,
Lej avota ūdentiņu.
129 [Gudenieku Azp].

51340.

Lūka zyrgus bruoleliņi,
Vairuok lūka īmautiņus;
Aplūcēja tautu meitu,
Auziņuos revejūt.
170 [Kapiņu D].

51341.

Luste, prieki māmiņai
Dēliņā, kumeļā:
Zviedz kumeļš, jāj dēliņš,
Māte prieka nevarēja.
281 [Neretas Jk].

51342.

Lūgšus lūdzu brālītim,
Nejāj jaunu kumeliņu:
Jaunas meitas, sīvi suņi
Baidīs tavu kumeliņu.
245 [Lutriņu Kld].

51343.

Maļ, muoseņ, kū moldama,
Slauki teiras dziernaveņis!
Brauc, buoleņ, kur braukdams,
Baroj sovu kumjeleņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51344.

Molt īdama, malējiņa,
Ber auziņas kumeļam,
Lai nasveida kumeļiņis,
Garu ceļu tacādams.
326 [Preiļu D].

51345.

Man bij sirmis kumeliņis,
Zvaigžņu sega mugurā;
To es došu māsiņai,
Kad vedīs tautiņās.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

51346.

Man kundziņu navajag,
Kungi muni buoleliņi:
Stolti zirgi, stolti roti,
Stalši brauce celiņā.
358 [Rugāju Abr].

51347.

Man' pašam kumeļam
Labam tēva dēliņam;
Ne man tika zems zirdziņš,
Ne dubļaini zābaciņi.
169 [Kandavas Tl].

51348.

Man pašam kumeļam
Zīda sega mugurā;
Man pašam, jājējam,
Zīda segu audējiņa.
242 [Lubejas Md].

51349.

Maņ patyka zemenī
Braukt raksteitois komonoisi:
Vīgli taki kumēleņis,
Vīgli sleidi kameneņis.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51350.

Man pazuda kumeliņš
Liela celma līdumā.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Sameklēju kumeliņu;
Ceturtā dieniņā
Atronu savu kumeliņu
Meitu mātes sētiņā.
443 [Turlavas Kld].

1. Man pazuda kumeliņš
Celmainā līdumā.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Meklēj' savu kumeliņu,
Atrad' savu kumeliņu
Baltu rožu dārziņā.
127 [Grostonas Md].

51351.

Man putriņas nadodiet,
Man ģeķains kumeliņš;
Lai ēd putru vecais brāls,
Tis ar ķēvi mežā brauca.
211 [Ļaudonas Md].

51352.

Mani balti bāleniņi,
Kungu svārku nenesiet!
Turiet labu naudas maku,
Jājiet labu kumeliņu!
241 [Lubānas Md].

1. Mani balti bāleniņi,
Novelciet kunga svārkus!
Krājiet pilnu naudas maku,
Jājiet staltu kumeliņu!
241 [Lubānas Md].

- 95 -

51353.

Manis bēris kumeliņis
Ūdens lāsi neturēja:
Kad tas zviedza, sili dreba,
Kad tas spēra, kalni trīca.
286 [Nītaures Rg].

51354.

Mans dzeltens kumeliņš
Neēd auzas nesijātas;
Neēd auzas nesijātas,
Ne ābulu nelasītu.
560 [Rīga ].

51355.

Manis dēļ, mērēnieši,
Kumeliņa nesedlojat:
Man stāvēja sasedlots
Laicēniešu tiesiņā.
266 [Mēŗa Vlk].

51356.

Mun' muosiņa, malnaceite,
Sejoj auzas kumeļam:
Treis auziņas sileitī,
Seš' duobuli redelēs;
Zalta dūrs, vara greida,
Sudobraņa redeleites.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

51357.

Mans brālīts to gribēja,
Dreijāt savu kumelīn'.
Ja tu gribi, tu gan vari
Dreijāt savu augumīn';
Dreijāt savu augumīnu,
Bet ne savu kumelīn'.
94 [Dunikas Lp].

51358.

Mans brālītis kalējiņš,
Apkaļ manu kumeliņu;
Apkaļ manu kumeliņu
Ar veciem daldeŗiem;
Ar veciem daldeŗiem,
Ar sudraba nagliņām.
108 [Engures Tk].

51359.

Muns bērīts pupu zīda,
Pupu zīda īmaveņi;
Nav nivīnam muižnīkam
Taida smuka kumēliņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Muns kumeļši, pupu zīds,
Zalta putu īmauteni;
Gon ir kuņgi, muižinīki,
Navā taidu kumeleņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

2. Muns kumeļš pupu zīda,
Zalta putu īmaveni;
Muižinīki muižas tur,
Natur taidu kumeleņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

51360.

Maza maza man zemīte,
Bet ražīga labībīna;
Maģis mans kumelīnis,
Liela darba darītājs.
192 [Kosas C].

51361.

Mazs bērziņis - kupli zari -
Neredz sauli uzlēcame;
Mazīš tautu kumeliņis,
Nenes manu augumiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51362.

Māte teica savu meitu
Līdz saulei gulējušu;
Es teic' savu kumeliņu
Līdz saulei nosvīdušu.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

51363.

Meitu māte brīnījās,
Kuŗas zemes tas puisītis;
Kuŗas zemes tas puisītis
Ar tik daiļu kumeliņu.
378 [Seces Jk].

51364.

Melna čūska locījās
Zem kumeļa kājiņām;
Tā nebija melna čūska,
Tā bij meitas dvēselīte.
236 [Līvānu D].

51365.

Malnejam kumeļam
Zvārgulaini īmaviņi;
Srīn kumeļs doncuodams,
Skan zvārguļi lakstēdami.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

1. Malnajam kumeļam
Zvuorguļaini īmaviņi;
Zvīdz kumeļš doncuodams,
Skaņ zvuorguļi laistīdami.
579 [Viļāni Rz apr.].

- 96 -

51366.

Malni muni kumeliņi,
Kai yudiņa vagaleņi;
Komonuos sādādams,
Grūžus vīn kustinavu.
170 [Kapiņu D].

51367.

Melnīts mans kumeliņš
Kā ūdeņa vaguliņš;
Ne tas der kalpiņam,
Ne kalpam apseglot,
Tik vien der saimniekam,
Saiminieka dēliņam.
159 [Jumurdas C].

1. Melni mazi kumeliņi,
Kā ūdens vaguliņi.
Ni tos bij kalpam jāt,
Ni kalpam apsargāt.
Tos bij jāt saimniekam,
Saimenieka dēliņam.
476 [Vecpiebalgas C].

51368.

Malni muni kumeleņi
Kai jyudeņa voguleņi,
Ni ād auzu navēteitu,
Ni dzar pyura jyudisniņi,
Ceistys auzas sileitī,
Bolts duobuls karkleišuos.
551 [Ludza Ldz apr.].

51369.

Mellīts mans kumeliņš
Tukšu sili grabināja;
Pats gulēju pie meitām
Smalkos linu palagos,
Dūjas mīkstos [Mīkstos dūjas?] spilvenos.
109 [Ērķemes Vlk].

51370.

Meties, manis kumeliņi,
Akotiņa spalviņā;
Lai tā tauta vembelīte
Vembelēja mugurā.
197 [Krotes Lp].

51371.

Mēs bijām div' bāliņi,
Vienas domas domājām;
Vienas domas domājām,
Vienus vārdus runājām:
Pirksim bērus kumeliņus,
Mazus mazus, bet diženus.
599 [Kurzeme].

51372.

Mes muosiņas, dzaltanītes,
Barojam kumeliņus;
Brauks uz Reigu buoliliņi,
Atvess mums mogon' sāklu.
326 [Preiļu D].

51373.

Nakti brauču, skripstynuoju,
Ar pokovim guni škēļu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51374.

Nauda nauda, tev dēlīn,
Ne naudīnas vien vajag:
Vajag rudzu, vajag miežu,
Vajag bēru kumelīn'.
Rudzi mieži druvā sēti,
Kumelīni art, ecēti.
355 [Rucavas Lp].

51375.

Na dēļ vīnas apšu lopas
Nadreikst garu ceļu braukt;
Nadreikst garu ceļu braukt,
Svīdrāt sovu kumeliņu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

51376.

Nebēdāja mans brālītis,
Kad pelēka diena ausa;
Man ir tāda līgaviņa
Zvaigžņu deķu audējīna.
94 [Dunikas Lp].

51377.

Nebādoj, tu Jonīt,
Ka palāka dīna aust!
Jyudz palāku kumeliņu,
Brauc uz Reigu žabravot!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

51378.

Nebrauc, Jēkob,
Kumeļnicas ķēvi:
Kumeļš paliks
Mūs' brāļa vārtos.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51379.

Nebūs tev, kumeliņ,
Kā citām vasarām:
Aus tev piešus kājiņā.
Liks tev seglus mugurā.
241 [Lubānas Md].

- 97 -

1. Nebūs vaira, kumeliņ,
Kā citām vasarām;
Ņemšu seglus, iemauktiņus,
Jāšu meitu lūkoties.
358 [Rugāju Abr].

51380.

Ni kalpiņam labu braukt,
Ni ar labu sabarot;
Bāliņam labu braukt,
Māsiņām sabarot.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

1. Ne kalpam labu jāt,
Ne i labu sabarot;
Bāliņam labu jāt,
Māsiņām sabarot.
241 [Lubānas Md].

51381.

Ne priekš tevis, sila lapsa,
Mans raženis kumeliņš;
Priekš godīgas mātes meitas,
Mans raženis augumiņš.
355 [Rucavas Lp].

51382.

Nelietnīti, bāleliņi,
Baro labi kumeliņ(u);
Pie tevim meitas nāks,
Kumeliņu raudzīdamas.
605 [Skolas].

51383.

Neraugāt šāda plenča,
Rasiņā izmirkuša;
Plenčam bija labs zirdziņis,
Skaista caunes cepurīte.
241 [Lubānas Md].

51384.

Ne šķelmam, ne blēžam
Nosazviedza kumeliņš;
Tam puišam nosazviedza,
Kam ar auzām sabarots.
241 [Lubānas Md].

51385.

Nevienam tā nevaida,
Kā manam kumeļam:
Zelta sile, vaŗa grīda,
Sudrabiņa redelītes.
545 [Krustpils D apr.].

51386.

Nevienam tā nebi,
Kā manam kumeļam:
Puķ sedl, zied iemaukti
Ābalains kumelīš.
445 [Ugāles Vp].

51387.

Nesēdi, brālīti,
Mellim ziergim:
Mellim ziergim
Daudz sierdēstiņu.
40 [Basu (Bases) Azp].

51388.

Nieks un braks sveši ļaudis
Pret maniem bāliņiem:
Edz kur vīri, edz kur zirgi,
Edz kur kupli kažociņi!
241 [Lubānas Md].

51389.

No kalniņa lejiņā
Rokā vedu kumeliņu,
Lai vējiņš nenopūta
Sidrabiņa mētelīti.
198 [Krustpils D].

51390.

No tālienes es pazinu,
Kuŗš brālīša kumelīš:
Pilla mute vecu dzelžu,
Skrej gāliņu grozīdams;
Skrej gāliņu grozīdams,
Baltas putas mētādams.
129 [Gudenieku Azp].

1. No tālienes es pazinu
Sava brāļa kumeliņu:
Skrien gāliņu grozīdamis,
Šķind iemaukti mutītēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

2. No tālienes es pazinu,
Kuŗš brālīša kumeliņš:
Nāk kājiņas kapādams,
Baltas putas mētādams.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51391.

No tālienes es pazinu,
Kur jāj meitu brāķētāji:
Šķībi segli nosegloti,
Šķībi sēd jājējiņš.
241 [Lubānas Md].

51392.

No tālienes es pazinu
Tautu dēlu kumelīnu:
Pilnas krēpes baltu grīvu,
Ar pinkām nokāries.
192 [Kosas C].

- 98 -

51393.

Nosapūta kumeliņš,
Pie vārtiem stāvēdams:
Redzēj' savu jājējiņ(u),
Iemauktiņus žvadzinot.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

51394.

Nosedloju, nogrožoju
Tā tētiņa kumeliņu;
Sedlosim, grožosim
Vecajam bāliņam.
198 [Krustpils D].

51395.

Nūvedja i nūvedja Puovulami
Siermūji ķāvi, siermūji
Ķāvi;
Nabyus ar kū i Puovulami
Dyrvonus i plēst, dyrvonus i plēst.
194 [Krāslavas D].

51396.

Opsasa trallala,
Vilciņš tecēj kājiņām,
Ieraudzīj's mūs' kungam
Ābolainu kumeliņ(u);
Ābolainu kumeliņu,
Kankarainu kuceniņ(u).
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

51397.

Ortu metu avotā
Dzirdīt savu kumeliņu.
Dzer tu, mans kumeliņš,
Naudu pirkts ūdentiņš!
560 [Rīga ].

51398.

Oši oši, kļavi kļavi,
Kumeliņi zābakos.
Ni te tēva, ni māmiņas -
Man vietiņa pataisīta.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

51399.

Oši vien, kļavi vien,
Tai bāliņa pagalmā;
Nav neviena liepas celma,
Kur piesiet kumeliņu.
241 [Lubānas Md].

51400.

Ozoliņa stalli cirtu
Melnajam kumeļam.
Dievs dod skriet, ne laiskot -
Atpakaļ vien rēgojies.
109 [Ērķemes Vlk].

51401.

Ozols auga kalnīnāja
Drijātāma lapīnām;
Tā gribēja mans brālītis
Dreijāt savu kumelīnu.
Ja tu gribi, tu gan vari
Dreijāt savu augumīnu.
39 [Bārtas Lp].

51402.

Padomiņu pavaicāju
Vecajami tētiņam,
Vai varēja ceļu braukti,
Treš' vasaras kumeliņ(u).
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

51403.

Pagaid' mani, tautu dēls,
Kā es tevi pagaidīju;
Tev nebija zirgam sedlu,
Man sakšai ielociņa.
378 [Seces Jk].

51404.

Paldies devu Dieviņam,
Otru kārklu krūmiņam:
Dievs man deva staltu zirgu,
Kārkliņš cauņu cepurīt(i).
605 [Skolas].

51405.

Palīdziet, jūs ļautiņi,
Brīnumiem brīnēties:
Vakar dzimis kumeliņš,
Šodien segli mugurā.
398 [Skrundas Kld].

51406.

Paleidzit paleidzēji [paleidzēju?],
I lobam kumeļam:
Kolnā kuopt, dubļus brist,
Viļkt i smogū vazumiņu.
143 [Jāsmuižas D].

51407.

Palīdz, puisi, man jaunam
Jaunu meitu vizināt;
Strauji kalni, straujas lejas,
Strauji mani kumeliņi.
72 [Cesvaines Md].

51408.

Pamozam, kumeliņ,
Nasalauž īmoveņu!
Nava seika sudrabeņa,
Nu ko cytus koldinuot.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 99 -

51409.

Pamazeņam, kumēleņ,
Nasarausti īmavīņu!
Saraustīja treju važu,
Treju kaļvu kolumeņu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

51410.

Pašam ēst, pašam dzert -
Kas manam kumeļam?
Vēja lauzta smalka niedra,
Tā manam kumeļam.
23 [Ārlavas Tl].

51411.

Paši ēda, paši dzēra,
Kumeliņi bubināj(a);
Kumeliņi bubināja,
Sausas auzas silītē.
Ejat meitas, atnesat
Jele rāva ūdentiņ(u)!
112 [Ezeres Kld].

51412.

Pati ēdu, pati dzēru,
Ko dar' mans kumeliņš?
Kumeliņš stangu grauza,
Pie žodziņa stāvēdams.
443 [Turlavas Kld].

51413.

Pate māte rīksti deve,
Ar ko dēlu žagarēt,
Lai cēlās rītā agri,
Lai baroja kumeliņu.
241 [Lubānas Md].

51414.

Pats es jyudžu, pats sodluoju
Sovu bāru kumeliņu;
Pats muosiņas vyzynuoju
Nu cīmeņa da cīmeņam.
295 [Ozolmuižas Rz].

51415.

Patīk tev, ganu meita,
Mani bēri kumeliņi?
Man patika, ganu meita,
Tavs vizuļu vainadziņš.
241 [Lubānas Md].

51416.

Pilna sēta piebraukusi
Sirmiem, bēriem kumeļiem;
Sirmiem, bēriem kumeļiem,
Asi kaltiem pakaviem.
378 [Seces Jk].

51417.

Pillis tēva sēta vidus
Zaļa vaŗa kamaniņ(u);
Pilli staļļi sirmu zirgu,
Pilli vadži iemauktiņ(u).
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

51418.

Pīteram lobi zyrgi,
Vel lobuoki Jezupam;
Pīters skrēja pušu kūku,
Jezups kūku viersyunēs.
143 [Jāsmuižas D].

51419.

Pīcys mjaitys māmeņai,
Pīcys gonuos raibaleņis;
Man bej pīci tāva dāli,
Stallī pīci kumeleņi.
326 [Preiļu D].

51420.

Pieci vilki stāvu lēca
Gar to manu kumeliņu;
Piecas meitas kīvējās
Gar to manu augumiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51421.

Prom par kalnu,
Mans kumeliņš!
Te tev nedeva
Sijātas auzas.
605 [Skolas].

51422.

Pīsīts zvaigoj kumēleņš,
Iz pogolma stuovādams,
Īraudzēja Anis tāvu,
Par kalneņi atejūt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

51423.

Pieši vien zābakos,
Tā tautiņu lielībiņa;
I met kungi gaŗu ceļu,
Nava laba kumeliņa.
241 [Lubānas Md].

51424.

Prūšu bēris kumeliņš
Nāk, galviņu grozīdams;
Nāk, kājiņas kapādams,
Baltas putas mētādams.
283 [Nīgrandas Azp].

- 100 -

51425.

Puisīts biju, ne meitiņa,
Man pūriņa nevajag;
Es mācēju zirgus jāt,
Iemauktiņus šķindināt.
358 [Rugāju Abr].

1. Puika beju, na meiteņa,
Man pyureņa navajadzēja;
Man vajadzēja zyrgu, sadlu,
Iemaveņus skandynuot.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

51426.

Puisīts savu kumeliņu
Rokā veda lielīdams;
Kad uzkāpa mugurā -
Neiet šurpu, neiet turpu.
413 [Stendes Tl].

51427.

Puiši, blēži, noganījuši
Manu mazu aplociņu;
Ko nu došu buļļam ēst,
Ko savam kumeļam?
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

51428.

Pupu zīdu maņ zirdzeņš.
Zalta putu īmautiņi;
Vosor brauču tū zirdzeņi
Ap tū rudzu teirumeņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Pupu zīdu man zirdziņš,
Zalta pupu īmautiņi;
Zīmu brauču ar tū zyrgu
Ap tū rudzu teirumiņu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

51429.

Puisīts kala kumeliņu
Ar veciem dāldeŗiem,
Lai varētu tumsā jāt
Pie ciemiņa meitiņām.
316 [Piltenes Vp].

51430.

Puisīts jāja kumeliņu
Divējādām pakavām;
Priekšā lika sudrabiņ(u),
Pakaļkājā tēraudiņ(u).
413 [Stendes Tl].

51431.

Putu zīdu maņ zirdzeņi,
Zalta putu īmoveņi;
Še ir kungi, muižinīki,
Natur taidu kumeliņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

51432.

Pusvācieša bērniņš biju,
Džendžeriskis kumeliņš;
Izagāja lauka vidū,
Sauc man' lielu muižinieku.
241 [Lubānas Md].

51433.

Pyuš vējiņš, dzan laiviņu,
Doncoj muni kumeliņi;
Ar siermeiti Reigā brauču,
Ar bērīti oplotā.
605 [Skolas].

51434.

Redz kur puiši, kas dzer olu,
Kas par naudu nabāduoja:
Rudzi mīži valdī krita,
Auzas deida kumeliņu.
466 [Vārkavas D].

51435.

Redzu vienu atjājot
Pa lielo tīrumiņ';
Šurpu grieza kumeliņu,
Tas būs mans bāleliņš.
241 [Lubānas Md].

51436.

Retais manis kumeliņš
Sudrab(iņ)a lāsumiem.
To es došu tai māsai,
Ko vedīs šoruden.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

51437.

Rikšā bēreiti palaižu
Caur garūji syla molu.
Lai jis tak takamū
Dziļā krīva zemītē.
326 [Preiļu D].

51438.

Rikšu bēreiti palaižu
Par garū syla molu:
Pylna mutja smolku dzeļžu,
Īt galveņu grūzeidams.
143 [Jāsmuižas D].

- 101 -

51439.

Rišnī bērīti palaižu
Pa garū syla molu:
Saraustēja zalta grūžus,
Sudrob(iņ)a īmoviņus.
314 [Pildas Ldz].

51440.

Rikši bērīti palaižu
Pa zaļim bryukluojim;
Pats īguoju cīmiņā
Pi nabadzes muotes meitas.
389 [Silajāņu Rz].

51441.

Rikšim bērīti palaižu
Pa garo sila molu;
Tī jis dzina, tī dadzina
Pi tuo kunga muoju gola.
89 [Dricēnu Rz].

51442.

Rīgā jāju, zirgu pirku,
Koknesē ēdināju;
Bērzaunē tirgu turu,
Loku savu kumeliņu.
373 [Sarkaņu Md].

51443.

Reigā pierku kumeleņu,
Šai zemē kaldynuoju;
Brauču meitu vyzynuotu
Nu kalneņa lejiņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

51444.

Rigā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju:
Zīda aste, zelta krēpes,
Sudrabiņa pakaviņi.
378 [Seces Jk].

51445.

Rīgas kungi man vaicāja:
Kur tu tādu zirgu ņēmi?
Rīgā pirku, naudu devu,
Sudrabiņa pakaviem;
Sudrabiņa pakaviem,
Jaunsudraba nagliņām.
398 [Skrundas Kld].

51446.

Reitā agri kulā kyula
Tāva dāli, mjaiten(eit)is;
Svātdiņ agri pa celeņi
Daiļi skŗāja kumēleņis.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51447.

Sabaruoju kumēli(ņu)
Ar pīcom auzeņom,
Navarēju saturēt
Deviņomi važeņom.
Saraustēja zalta grūžus,
Sudobreņa īmaukteņus.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Pabaruoju kumeliņu
Ar divām auziņām,
Sēdūs braukt tautiņūs,
Nevarēju saturēt.
605 [Skolas].

2. Sabaroju kumeliņu
Ar trejom auziņom;
Treju važu saraustīja,
Treju kaļvu kolumiņ'.
494 [Viļānu Rz].

51448.

Vasariņa laba sieva,
Nobaroj'se kumeliņ(u).
Nevarēju noturēt
Ar abām rociņām.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

51449.

Zviedzin zviedza bāliņam
Aŗamie kumeliņ(i),
Nevarēju noturēt
Trim, četrām pavadām.
211 [Ļaudonas Md].

51450.

Sabaroju kumeliņu,
Na ar auzām sabaroju,
Ar svīdrim, ar vareiti,
Ar gudrū padūmiņu.
358 [Rugāju Abr].

51451.

Na ar auzom saboruoju
Sovu siermu kumeliņu;
Uoru muote sabarova
Ar uorusku uobuliņu.
35 [Baltinavas Abr].

1. Sabaruoju kumeliņu,
Na ar auzom sabaruoju;
Zeme muote sabaruoja
Ar uorusku uobuleņi.
551 [Ludza Ldz apr.].

51452.

Na ar auzom sabaroju
Puori lobi kumeliņu;
Pa agrumam caldamīs,
Devu sorkon' uobuliņ'.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 102 -

51453.

Sabraukuši, sajājuši,
Savus zirgus nojūguši;
Savus zirgus nojūguši,
Ielaiž zaļā aplokā.
464 [Vānes Tk].

51454.

Saimenieka balta ķēve,
Mana gaŗa pātadziņa:
Trīs dieniņas vienu jūdzi
Kā kūņot nokūņoja.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

51455.

Sala man rokas kājas,
Kumeliņu baŗojot;
Nasals man rokas kājas -
Svētdien braukšu baznīcā.
236 [Līvānu D].

51456.

Sarkans zirgs, lauku pieri,
Grāvja malu vazājās;
Lai tas ietu kaut ellē,
Ka tik grāvī neiekristu.
198 [Krustpils D].

51457.

Sasaglaudi, kumeleņ,
Pret jaunomi meitiņom;
Saglaud gludu mugureņu,
Izplēt platu cakuleņ(u).
389 [Silajāņu Rz].

1. Sasatais, kumeleņ,
Pret jaunom meitiņom;
Izplēt plotu mugureņu,
Saglaud gludu cakuleņu.
326 [Preiļu D].

51458.

Sasprēdzēju, sasegloju
Savu bēru kumeliņu,
Sudrabiņa sprēdzītēm,
Zeltītiem skāpslīšiem.
241 [Lubānas Md].

51459.

Sazatryuka muns bēreits
Nu palāka akmisteņa:
Palāks putnis spuornus syta
Uz palāka akmisteņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

51460.

Sazatryuka muns bēreits
Nu palāka akmisteņa;
Saraustēja treju važu,
Treju kaļvu kolumeņu.
559 [Rēzekne Rz apr.].

51461.

Sova vaļe kumeļam,
Sova vaļe juojējam;
Sova vaļe buoliņam
Bez mamiņes dzeivojūt.
35 [Baltinavas Abr].

51462.

Seglo, māsiņ, kumeliņu,
Kāmēr brālis mazins ir;
Liec sidraba iemauktiņus
Ar tām zelta sprādzītēm.
605 [Skolas].

51463.

Seš bēr kumeliņ
Notare knierejas,
Vis seš piedere
Mūs jaunam bāliņam.
445 [Ugāles Vp].

51464.

Seš bēr kumeliņ
Mīdakle piedere;
Nosvīdaš, piekusaš,
Ar pelam apputeš.
445 [Ugāles Vp].

51465.

Seši sirmi kumeliņi
Avotiņa lejiņā;
Nedz tie ēda purvu zāles,
Nedz dzeŗ purva ūdentiņu;
Tiem vajaga āra zāles,
Skaidravot(a) ūdentiņa.
605 [Skolas].

51466.

Sēt' saimniec' gauži raud
Zierga staļļa galiņē:
Nav neviena kumeliņa
Izjājama, izbraucama.
Kad atvēra staļļa dores,
Tad izskrēja melli žorki.
200 [Kuldīgas Kld].

- 103 -

51467.

Sijā auzas, tautu meita,
Dod manami kumeļam;
Kumeļami auzas mīļas,
Man mīl pati sijātāja.
535 [Grobiņa Lp apr.].

51468.

Simtā tādu nerasat,
Kādi mani bālēliņi:
Uz aršanu, ecēšanu,
Uz kumeļu baŗošanu.
398 [Skrundas Kld].

51469.

Simtiņš bēru kumeliņu,
Divi simti jājējiņu;
Visi simti ielīgoja
Mana brāļa pagalmā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

51470.

Sirmais zirdziņš zviegdams skrien,
Es asaras slaucīdams;
Kad asaras noslaucīju,
Tad saulīti ieraudzīju.
198 [Krustpils D].

51471.

Siermeiši muni zyrgi beja,
Bulūdeiši kumeleņi;
Siermeišam auzys devu,
Bolūdeišam sānaleņis.
Ai bēreiti [siermeiti?] Reigā brauču,
Ai bolūdi bazneicā.
174 [Kārsavas Ldz].

51472.

Siermīši muni zirdziņi,
Bolūdīši kumeliņi;
Siermīšus sukojūt,
Nu bolūžu spolva byra.
35 [Baltinavas Abr].

51473.

Sirmie zirgi man aŗot,
Pelēkie ecējot,
Lai stāv bēri kumeliņi
Māsai jāt panākstos.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

51474.

Sirmīt, manis kumeliņš,
Zemajāmi kājiņāmi;
Aiz Daugavas augsti kalni,
Nolauž manu zobentiņ(u).
605 [Skolas].

51475.

Siermeišami auzu devu,
Biereišami sānaliņu;
Siermeiši muni, biereiši
Ik rudeņu vešonā.
18 [Andrupenes Rz].

51476.

Sievas naudu zirgu pirku,
Tievajāmi kājiņām;
Visas upes pāri jāju,
Daugaviņas vien nejāj(u).
Še, sieviņa, tava nauda,
Tavs daiļais kumeliņš.
99 [Dzelzavas Md].

51477.

Skauģim auga apšu birze,
Man aug bēris kumeliņš;
Skauģis cirta apšu birzi,
Man dancoja kumeliņš.
605 [Skolas].

51478.

Skramānos ķēve zviedza,
Kāčos balss atskanēja.
Ak tu lielā ērzelnīca,
Tavu lielu rēkumiņu!
198 [Krustpils D].

51479.

Slauku nomu, ustabeņu,
Slauku vysu pagaļmeņu.
Īraudzēju, tuoļ' pazynu
Jauna puiša kumeleņu:
Pylna mute smolku dzeļžu,
Skrīn, galveņu grūzeidams.
365 [Sakstagalas Rz].

51480.

Smalku linu grožu viju,
Sudrabā mērcēdam(s);
Kumeliņu grožojot,
Sudrabiņis vien vizēj(a).
211 [Ļaudonas Md].

51481.

Zaļa vara lūku līču,
Zalta leju kamaneņas;
Boltu lynu grūžus veju,
Sudabreņā mārcadams.
170 [Kapiņu D].

51482.

Smuki veiri olu dzēŗa
Smuki golda galiņā;
Smuki stuov kumeliņi
Aiz vuortim sasadluoti.
357 [Rudzētu D].

- 104 -

51483.

Smuks bērītis, lauku pieri,
Zeltītām lāsītēm;
Daugavā peldināju
Zaļā zīda pavadā.
94 [Dunikas Lp].

51484.

Sniedziņš sniga, putināj(a),
Laukā manis kumeliņš;
Laukā manis kumeliņš
Kā pelēkais vanadziņš.
17 [Ances Vp].

1. Snieg sniedziņis, putināj(a),
Laukā manis kumeliņš;
Laukā manis kumeliņis
Ledaināmi kājiņām.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

51485.

Stalts man auga kumeliņš,
Rīta rasas dzirdināts,
Miežu asniem ēdināts,
Egļu skujām noslaucīts.
94 [Dunikas Lp].

1. Stalts man auga kumeliņš -
Rīta rasas dzirdināt;
Rīta rasas dzirdināt,
Apšu lapas ēdināt.
184 [Ķēču Rg].

51486.

Stalts puisīts, stalts puisīts,
Stalts puisīša kumeliņš!
Ne uz tevi rasa bira,
Ne uz tava kumeliņ(a).
200 [Kuldīgas Kld].

51487.

Stalši laižu kumeliņu
Pār šo sila gabaliņu;
Pats zināju to vietiņu,
Kur šo naksniņ' pārgulēt.
449 [Ungurmuižas D].

51488.

Stāv mani kumeļi
Ozola lejā,
Auziņas ēzdami,
Mauriņu mīdami.
373 [Sarkaņu Md].

51489.

Stāvi stili, kumeliņ,
Lai es lecu mugurā;
Lai nesaka meitu māte,
Ka es glups jājējiņš.
205 [Kusas Md].

51490.

Stāvi šnelli, kumeliņ,
Uz tā ledus gabaliņ(a)!
Ja tu šnelli nestāvēsi,
Tu nogrimsi dibenā.
513 [Zemītes Tk].

51491.

Stādiet meni stādīdami,
Vediet meni vedīdami!
Stādīdami, vedīdami,
Beriet auzas kumeļam!
242 [Lubejas Md].

51492.

Stīvu, stīvu, stāvu, stāvu,
Pie tautieša namdorem:
Nevar savu kumeliņu
Ar grožiņu noturēti.
589 [Kuldīgas apr.].

51493.

Sukoj siermi, sukoj bēri,
Obi tāva kumeliņi;
Ar siermīti Reigā brauču,
Ar bērīti povožūs;
Sarkanīti paturēju
Sāklas vest teirumā.
182 [Kaunatas Rz].

51494.

Sukoj siermi, sukoj bēri,
Obi tāva kumēliņi;
Ka atguoja pavasars,
Sukoj tāva teirumeņu.
579 [Viļāni Rz apr.].

51495.

Suņi rēja, vilki kauca,
Kalpam ķēve pazudusi;
Lai rej suņi, lai kauc vilki,
Kalpiņš ķēvi nedabūs:
Kalpam ķēvi vilks nokoda
Mazajā gaismiņā.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

51496.

Sveši ļaudis navuicēti,
Namuok zirgu sabaruot;
Kai ta es sabaruoju
Ar divom auziņom?
605 [Skolas].

- 105 -

51497.

Svilpa irbe siliņā,
Traucē manu kumeliņu;
Vai bij irbe, vai ne irbe,
Vai bij ciema zeltenīte?
3 [Adulienas Md].

51498.

Rikšim bēreiti palaižu
Pa garū i syla molu;
Svjaļpja irbja svilpuodama,
Traucej munu kumeliņu.
89 [Dricēnu Rz].

51499.

Šķelmis manis kumeliņš,
Tas neēda purva zāles,
Nedzer purva ūdentiņ(a).
Eita, meitas, atnesiet
Kalnā pļautu āboliņ(u),
Tīravota ūdentiņ(u)!
552 [Madona Md apr.].

51500.

Šorīt bēri peldināju
Sudrabiņa rasiņai;
Nu es jāšu visu dienu
Gar bajāra meitiņām.
15 [Alūksnes Vlk].

51501.

Šorīt jāja mans bāliņš,
Kā migliņa miglodams;
Nu atjāja sētiņā,
Kā zālīte mirdzēdams.
114 [Gaiķu Kld].

51502.

Tam puišam brūni svārki,
Tam kliboja kumeliņš;
Man rūtaini, mātes austi,
Man dancoja kumeliņš.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

51503.

Tarra tarra, kur tu brauksi,
Ar tiem tarra ratiņiemi?
Braukš' uz Rīgu tiesāties, -
Vilks nozaga kumeliņu.
584 [Daugavpils apr.].

51504.

Tautas savu kumeļiņu
Uz daldera dancynai;
Munys eistais bruoleliņš
Uz kapeikas danci vad.
389 [Silajāņu Rz].

51505.

Tautu meita brīnējasi:
Kam tas tādis kumeliņš?
Tā dēliņa kumeliņis,
Kas atjāja no Vidzemes.
378 [Seces Jk].

51506.

Tai (tu) dari, kumeleņ,
Kai vakar, aizvakar:
Kai (tu) redzi jaunas meitas,
Tec galviņu grūzīdams;
Kai naredzi jaunas meitas,
Līc kājiņis pi kājiņas.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

51507.

Tāli tāli es redzēju
Baltu zirgu pļaviņā.
Atjāj man tēva dēls
Apseglotu kumeliņu.
72 [Cesvaines Md].

51508.

Te bij gani ganījuši,
Te ielokus locījuši;
Tava vaina, kumeliņ,
Kam naskāk netecēji.
290 [Ogres C].

51509.

Teci, munu kumēleņu,
Līpu lopas brauceidams;
Līpu lopas brauceidams,
Svešas zemes tacādams.
247 [Makašānu Rz].

51510.

Teci, munu kumeliņi,
Pret jaunomi meitiņom:
Sapurkš sovas garas krēpes,
Saglaud sovu mugoriņu!
295 [Ozolmuižas Rz].

51511.

Teci, manu kumeliņu,
Auzas došu ciemiņā!
Ņemšu daiļu līgaviņu,
Dos auziņas izsijātas.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

51512.

Teci, teci, kumeliņ,
Naej golvu nūkuoris!
Voi es tev žāluodams
Auzas bēru sileitī?
466 [Vārkavas D].

- 106 -

51513.

Teic tikuši to dēlīnu,
Dievs žēlavi tā tikumi:
Visu nakti ēdināja
Ar iemauktis kumelīnu.
39 [Bārtas Lp].

51514.

Tak ierbēte pa celeņu,
Cakuleņu grūzīdama,
Jaunim puišim kaunu dora,
Natak starši kumeliņi.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

51515.

Tētiņ mans un māmuliņa,
Pērc man staltu kumeliņu!
Lai es aru, lai ecēju,
Lai parvedu līgaviņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

51516.

Tēva bēri kumeliņi
Ka tauriņi mežā skrēja;
Tur bij darba māsiņām,
Līdz pārvāķa sētiņā.
126 [Grobiņas Lp].

51517.

Tēvi tēvi, dēli dēli,
Vai jums kauna, vai nevād?
Pilli staļļi bēru zirgu,
Tek ciemāi ragutīnu.
39 [Bārtas Lp].

51518.

Tikušam dēliņam
Bite jūdza kumeliņu;
Šim, tādam netikļam,
Nejūdz laba mātes meita.
477 [Vecpils Lp].

51519.

Tikušam dēliņam
Staļļa durvis virināt:
Ūdens lase nestāvēja
Uz bērā kumeliņa.
378 [Seces Jk].

51520.

Tīk man alus, tīk man medus,
Tīk man jauna līgavīna;
Tīk manam kumeļam
Tīras auzas, zaļš sienīns.
39 [Bārtas Lp].

51521.

Tprum tprum ķēvīte,
Zandara muižā,
Tu zini celiņu,
Es nekā.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

51522.

Trīna sēž kuražā,
Es kuražas pakaļā;
Trīna grožus kustināja,
Es pātagu žvadzināju.
605 [Skolas].

51523.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu,
Ceturtā gadiņā
Priekš māsiņas dancināj(u),
Piektajā gadiņā
Jāš' māsiņas apraudzīt.
373 [Sarkaņu Md].

51524.

Trīs gadiņus audzināju
Stallī bēru kumeliņu,
Tai ceturtā gadiņā
Liek iemauktus galviņā;
Liek iemauktus galviņā,
Jāj meklēt līgaviņu.
23 [Ārlavas Tl].

1. Treis vosoras atturēju
Stalli siermu kumeleņu;
Catūrtāji vosorā
Lyku sodlus mugorā;
Lyku sodlus mugorā,
Brauču mjaitu pogolmā.
247 [Makašānu Rz].

51525.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņ',
Ceturtā gadiņā,
Tad iebraucu kumeliņ(u).
Uz akmiņa uguns šķīla,
Ledus šķīla Daugavā.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

51526.

Trīs zirdziņi, trīs puisīši,
Trīs tērauda zobentiņi;
Ceļa virsu darinā(ja),
Kungam ceļa nepagrieza.
241 [Lubānas Md].

- 107 -

51527.

Treis dīneņis atstaiguoju,
Kumeliņa vaicuodama;
Caturtā dīneņī
Sastop' cīma dzaltoneite.
314 [Pildas Ldz].

51528.

Tu, irbeit, skaists putneņš,
Satrauk munu kumeleņu:
Sasatryuka kumeleņš,
Saraustēja īmautiņus.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

51529.

Tu, puisīti, putras bārda,
Audzē sevim kumeliņ'!
Tad ar gaŗu āža bārdu
Nebūs jāved līgaviņ'.

51530.

Tumsiņš nāca, tumsiņš nāca,
Es par tumsu nebēdāju:
Segloj' savu kumeliņu,
Jāju sievas lūkoties.
281 [Neretas Jk].

51531.

Tupi augsti, tupi zemu,
Lai cepuri neredzēj(a).
Jem bērīti, jem dulīti,
Lai palika baltskarītis;
Lai palika baltskarītis
Tautu meitu vizināt.
546 [Kuldīga Kld apr.].

1. Tupi tupus, nestāv stāvus,
Lai cepuri neierauga.
Ņem to melli, jāj uz māju,
Lai tas bēris man paliek.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

51532.

Turat mani, turat mani,
Turat manu kumelīnu!
Ja jūs mani neturēsit,
Es jums skādi padarīš(u):
Sasitīšu māla podu,
Puišiem kaunu padarīšu.
94 [Dunikas Lp].

51533.

Upe tek, ne Daugava,
Par siliņu žvargzdēdama;
Tautiets jāj, ne brālēns,
Nezviedz skaidri kumeliņš.
Kā tas var skaidri zviegt,
Pilna mute tēraudiņu?
355 [Rucavas Lp].

51534.

Uz cinīša es uzkāpu,
Tēva dēlu lūkoties,
Ieraudzīju dancojam
Kumeliņu vidiņā.
405 [Smiltenes Vlk].

51535.

Uz rūbeža acādams,
Glaudu sovu kumeliņ';
Rūbežnīka meitiņom
Sirdi vīni ādynovu.
389 [Silajāņu Rz].

51536.

Uz novada robežām
Dancā bēris kumelīš;
Gribēj mani ielustēt,
Lai es sēdu mugure.
Nedrīkstēju, nevarēju
Pārnovada kumeļam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51537.

Uz tuo muna kumeliņa
Jyudins lase nastuovēja.
Voi tei beja muna laime,
Voi tuos munas ļaudaviņas?
Ni tei beja muna laime,
Ni tuos munas ļaudaviņas.
414 [Stirnienes Rz].

51538.

Uz tā mana kumeliņa,
Ūdens lase nestāvēj';
Ne es devu otram braukti,
Ne otrami pabaroti.
215 [Lēdmanes Rg].

51539.

Iz tā mana kumeliņa
Ūdens lase nestāvēja;
Kad izsēdu mugurā,
Kā ūdins līgojās.
263 [Mēmeles Jk].

- 108 -

51540.

Ūja jods, ūja jods,
Trīs uz viena kumeliņa:
Jurīts jāja, Janīts jāja,
Vēl mazais Pētērītis.
536 [Gulbene Md apr.].

51541.

Vairāk auzu, vairāk auzu
Tekošami kumeļami;
Vairāk naudas, vairāk naudas
Gudrajami dēliņam.
241 [Lubānas Md].

51542.

Vāri putru vīram,
Vāri kumeļam!
Vecs tavs vīriņš,
Jauns tavs kumeliņš.
453 [Vadakstes Jg].

51543.

Var pazeit slinka [slinku] puisi,
Slinka puiša kumeleņu,
Ni pūgāta [pūgātu], ni šprāžuotis. [sprādžuotu],
A ni labi aizgrūžātu.
89 [Dricēnu Rz].

51544.

Vecajam tētīnam,
Pilns stallītis bēru zirgu.
Jūdz, brālīti, kuŗš tev tika,
Visi tev piederēja.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

51545.

Veci veci kumeliņi
Celmainā līdumā,
Gan es tevim drīz nopirkšu
Zvārgulīšu iemauktiņus.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51546.

Velns lai tavas kājas āva,
Velns lai jūdza kumeliņu!
Gan tu velna kājas ausi,
Gan velna kumeliņu.
242 [Lubejas Md].

51547.

Vjard, māmeņ, bīzu putru,
Bjar auzeņis kumeļam;
Bārnus deida bīza putra,
Auzys deida kumeleņ'.
466 [Vārkavas D].

51548.

Vēji, sniegi putināja
Ciema ceļa galiņā.
Tautu dāla kumeliņš
Navarēja pāri tikt.
241 [Lubānas Md].

51549.

Vieji pyuš, nīdres skaņ,
Doncoj muni kumeleņi;
Doncoj muni kumeleņi
Pa dimonta pagalmeņu.
605 [Skolas].

51550.

Vējiņš pyuš, nīdras skaņ,
Doncoj muni kumēliņi.
Kai jam beja nadoncuot -
Teiras auzas sileitī,
Bolts uobuls redelēs?
174 [Kārsavas Ldz].

51551.

Vērtējies tu, vērtes puisi,
Manas vērtes tu nebiji;
Sirmi, bēri, ābolaini
Manas vērtes kumeliņi.
325 [Priekuļu C].

51552.

Vilki pūta siliņā: uhu uhu!
Baltu ķēvi gaidīdam' : uhu-uhu!
Atnāks vilciņš, paņems
Ķēvīt': uhu-uhu!
Paliks puisīts raudādams: uhu-uhu!
223 [Lielstraupes C].

51553.

Visa gaiša tā pusīte,
Kur aizgāja man bāliņ(i);
Visi bēri kumeliņi
Sudrabiņu vizināja.
605 [Skolas].

51554.

Visi krūmi, žagariņi
Sukā manu kumeliņu;
Visas ciema zeltenītes
Puško manu zobentiņu.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

51555.

Visi mani ģeķi saka,
Strauju manu kumeliņu;
Es ģeķoju als padzēris,
Auzas ēdis kumeliņis.
241 [Lubānas Md].

- 109 -

51556.

Vīta vīta, maize maize,
Kur paguoja man dīneņa;
Ik reiteņa teirumai
Ar deveņi kumeleņi.
Treis nūjyudžu, treis aizjyudžu,
Treis palaižu ganeibā.
236 [Līvānu D].

51557.

Zogta nauda, kruoptais monts
Naguļ pūra dybynā;
Zogšus zogts kumēliņš
Garu ceļinu natecēja.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

51558.

Zaglīts manim i nozaga
Diženo kumeliņu;
Sapelēja pieši mani,
Sarūsēja iemautiņi.
241 [Lubānas Md].

51559.

Zaļa zīda man jostiņa,
Ar to sēju raibuliņu;
( Ar to sēju raibuliņu,)
Ar to savu kumeliņu.
378 [Seces Jk].

51560.

Zelta pieši ceļu slauka
Bērajami kumeļam;
Tikpat meitu māmuliņa
Ne galviņas neatgrieza.
603 [Lietuva].

51561.

Zalta zierneiti aizsvīžu
Aiz sudobra redelīš(u),
Lai munam kumeļam
Judens viersā nastāvēja.
326 [Preiļu D].

51562.

Zini ceļu, kumelīni,
Es celīnu nezināju,
Tautu ceļa malīnā
Sīvi suņi, lepni puiši:
Sīvi suņi sīvi rēja,
Puiši ceļa nerādīja.
282 [Nīcas Lp].

51563.

Zirdziņ, manu kumeliņ,
Stalti sadli, iemauktiņ(i)!
Tu ved mani tuvi, tāļi
Uz baznīcu Dievu lūgt.
322 [Praulienas Md].

51564.

Zirdziņam, vīriņam,
Tiem abiem gŗūts mūžiņš;
( Tiem abiem gŗūts mūžiņš,)
Ne tiem diena, ne vakara.
335 [Puzes Vp].

51565.

Ziemu braucu baltu ķēvi,
Rakstītām kamanām;
Pa vasaru ar laiviņu
Pa duļķaiņu ezeriņu(u).
316 [Piltenes Vp].

51566.

Zvīgtiņ zvīdzja kumēleņš,
Pagalmeņī stuovādams;
Pagaļmeņī stuovādams,
Tautas dāla gaidēdams.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

2. Pieguļa

a) Jurģi pirmā pieguļas nakts; Ūsiņš zirgu patrons

30052.

Ai Jurģīti, Miķelīti,
Baro labus kumeliņus!
Vai es miju, vai pārdevu,
Tevis saucu līkaupos.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30053.

Ai Jurģīti, Ūsenīti,
Baro sirmus kumeliņus;
Sukādams, barodams
Sēsties siles galiņā!
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1. Ai auziņ baltskarīt,
Baŗo manu kumeliņu;
Sukādama, baŗodama
Sēdi siles galiņā!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Ūsinīti dzelžonīti,
Baro, sukā kumeliņus,
Sēdi siles galiņāi,
Suseklīti rociņā!
113 [Alūksnē].

30054.

Ei Ūsiņ, labais vīrs,
Jāj ar mani pieguļā:
Es guntiņas kūrējiņš,
Tu kumeļu ganītājs.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 110 -

30055.

Dievs iemauktus šķindināja
Mana staļļa dibenā,
Sukādams, glaudīdams
Manus bērus kumeliņus.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

30056.

Grieta auda, Grieta meta
Margrietai villainīti;
Jurīšam, brālīšam,
Ūsiņš loka kumeliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30057.

Jurīšam gaili kavu
Deviņiemi nadziņiem,
Lai tas manus zirgus gana
Šādu gaŗu vasariņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Ūsiņam gaili kāvu
Pašā svētku rītiņā,
Lai tas man zirgus gana
Šo gaŗo vasariņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Jurģīšam jostu aužu
Deviņiem dzīpariem,
Lai tas manas aitas gana
Šādu gaŗu vasariņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

3. Jurģīšam jostu jožu
Pašā Jurģu vakarā,
Lais tas manas govis gana
Šo gaŗo vasariņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

30058.

Jurģīts jāja pieguļā
Ar deviņi kumeliņi;
Es tecēju vārtu vērt,
Man iedeva devīto.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Sloka jāja pieguļā
Ar deviņi kumeliņi;
Es tecēju vārtu vērt,
Man iedeva devīto.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 18 (Kliģenē), 75, 77,
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30059.

Jurģīts stāvu slaistījās
Mana staļļa pakaļā.
Nāc, Jurģīti, istabā,
Sēsties galda galiņā!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Mīkals stāv aiz vārtiem,
Santa svārki mugurā.
Nāc, Mīkal, kambarī,
Sēdies galda galiņā!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

2. Ūsiņš stāv sētmalā,
Gaid', lai lūdz istabā.
Nāc, Ūsiņ, istabā,
Sēdies galda galiņā!
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

30060.

Ūsiņam gaili kavu
Deviņiem cekuliem,
Lai aug man govis vērši
Deviņām kārtiņām.
121 [Gulbenē (Md)].

30061.

No Ūsiņa zirgu pirku,
Ne no sava bāleliņa;
Ūsiņam pilns stallīts
Pārdodamu kumeliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30062.

Paldievs, zirgu Ūsinīti,
Par kumeļu barošanu!
Vai izvedu, vai aizjūdzu,
Noturēti nevarēju.
113 [Alūksnē].

30063.

Par kalniņu Ūsiņš jāja
Ar akmiņa kumeliņu;
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu āboliņu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Atjāj viens bruņots vīrs
Akmeņotu kumeliņu;
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu āboliņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2. Es satiku vecu vīru
Vecumāi staigājot;
Tas atnese kokiem lapas,
Zemei zaļu dāboliņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Kas tas bija, kas atnāca
Ar pelēku mētelīti?
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu āboliņu.
190 [Kuldīā].

- 111 -

30064.

Pats Dieviņis man iedeva
Sav' jājamu kumeliņu.
Caur segliem saule lēca,
Caur iemauktu mēnesniņis;
Pavadiņas galiņā,
Tur lec rīta auseklītis.
224 [Kabilē (Kld)].

30065.

Sloka jāja pieguļā,
Sešas olas kulītē;
Divas šam, divas tam,
Divas guns kūrējam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30066.

Sloka jāja pieguļā,
Trīs oliņas vācelē.
Ko, slociņa, pate ēdi,
Ko guntiņas kūrējam?
- Viena guns kūrējam,
Otra zirgu ganiņam,
Trešo pate paturēju,
Ar ko puikas kairināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30067.

Sloka jāja pieguļā,
četras olas vācelē.
Cik būs man, cik būs tev,
Cik kumeļa ganiņam?
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30068.

Sloka jāja pieguļā,
četras olas vācelā.
Dievs dod tā zirdziņiem
Apaļiem baroties!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

30069.

Strazdiņš jāja pieguļā
Ar pelēku mētelīti;
Lakstīgala suņus sauca,
Kalniņā stāvēdama.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Strazdīns jāja pieguļā
Ar pelēku mētelīn';
Lakstīgala suņus sauca
Augsta kalna galiņā(?).
Tā nebija lakstīgala,
Tā bij Rīgas [saules?] jumpravīn'.
Treju ziedu lasītāja,
Treju kroņu pinējīna.
Vienu deva Dievīnam,
Otru Dieva dēlīnam,
Trešo pate paturēja
Saules puišus kaitināt.
1191 [Ēveles draudzē].

30070.

Strazdiņš jāja pieguļā
Sešus bērus kumeliņus;
Lakstīgala suņus sauca,
Ieviņā sēdēdama.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lakstīgala suņus svilpa
Straujupītes maliņē;
Ūpīts jāja pieguļē
Pieci bēri kumeliņi.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

2. Sīki putni kāzas dzēra,
Strazdiņš jāja pieguļā;
Lakstīgala suņus sauca,
Kalniņā stāvēdama.
216 [Ventspilī].

30071.

Strazdiņš jāja pieguļā
Pieci bēri kumeliņi;
Lūdzu vienu strazdiņam,
Jāju līdza pieguļā.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

30072.

Strazdīns jāja pieguļā
Seši bēri kumelīni;
Es tecēju pakaļāi
Līdz zaļiem krūmīniem.
158 (Nīcā).

30073.

Strazdiņš jāja pieguļāi
Simtu bēru kumeliņu;
Irbes meita klausījās
Pelēkām(i) austiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

30074.

Te gulējši pieguļnieki,
Te kūruši uguntiņu,
Te Dieviņš sildījies,
Te palicis mētelītis.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Te gulējši piegulnieki,
Te kūruši uguntiņu,
Te Dieviņš sildījies,
Te palicis zobentiņš.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 112 -

30075.

To es došu Jurģīšam,
Ko es biju solījies:
Mucu alus, cepli maizes,
Melnu gaili ķikaraini.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

30076.

Tuļi tuļi, uz pīgul'i,
Uz tū pošu pūra molu!
Tī ir zyrgi tukli tukli,
Pīguļnīki kupli kupli.
428 [Beržūs(?)].

30077.

Ūsiņam gaili kavu
Dzeltenām kājiņām,
Lai manam kumeļam
Palīdzēja dubļu brist.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

30078.

Ūsiņam pasateicu
I dzirdoti, nedzirdot:
Visas ciema zeltenītes
Manos zirgos raudzījās.
113 [Alūksnē].

30079.

Ūsiņam zirgi zviedza,
Man jājot pieguļā;
Māršavai govis māva,
Man ganos izdzenot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30080.

Jeuseņš juoja lobu zirgu,
Mani lika lobu juot;
Dūd', Dīveņ, lobu juot
Par Jeuseņa likumiņu.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

30081.

Ūsiņš jāja labu zirgu,
Ir man lika labu jāt;
Skauģīšam netecēja
Pa pavadas galiņam.
190 [Kuldīā].

30082.

Ūsiņš jāja pieguļā
Ar deviņi kumeliņi.
Es tev lūdzu, Ūsiņ, brāl,
Dod man pāri ceļa zirgu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30083.

Ūsiņš jāja pieguļā,
Zaglis ceļa maliņā;
Ūsiņam augsti zirgi,
Zagļam augstas karātavas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30084.

Ūsiņš zirgu nojādīja,
Pieguļnieku meklēdams;
Gudri bija pieguļnieki,
Neguļ ceļa maliņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30085.

Jeusenš zirga nūjuodeja,
Pīguļnīku maklādams.
Vai Jeuseņ, nazinov',
Kur vacais gun'kureits?
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

30086.

Ūsens stāvu slaistījās
Muna staļļa galiņā.
Ai Ūsiņ, vecais tēvs,
Jāsam abi pieguļā:
Es guntiņas kūrējiņš,
Tu zirdziņu ganītājs.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30087.

Ūsiņš stāvu slaistījās
Mana staļļa pakaļā.
Nāc, Ūsiņ, stallītie,
Baro manus kumeliņus!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30088.

Cīrulīts alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Es tecēju misas dzert,
Viņš ar kausu mugurā.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Ūsiņš dara alutiņu
Mana zirga pēdiņā;
Es paskrēju misas dzertu,
Man ar kausu mugurā.
(Bīlenšteina ms. krāj.).

- 113 -

30089.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Tur dzeŗ kungi, tur stārasti,
Zeme rīb dancojot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

51567.

Brauc palāda pīguļī
Ai palāku kumēleņi;
Laksteigola pīsasmēja,
Iz kaļneņa stuovādama.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

51568.

Devu, dodu Ūsiņam,
Ko es biju solījusi:
Melnu gaili, sarkan' seksti,
Ar visiem nadziņiem.
72 [Cesvaines Md].

51569.

Guli, guli uz pīguļi,
Pīcys ūlys ozūtī;
Divi tjav, divi maņ,
Pīkta gunis kyurējam.
18 [Andrupenes Rz].

51570.

Juoneišam, bruoleišam,
Jiusēts jiudzja kumeliņ';
Muoseņai, Muoreņai,
Skudrja pyna vainaceņ'.
605 [Skolas].

51571.

Jurīts jāja Ģurģu nakti
Sirmu, bēru kumeliņu,
Lai aug lava(?) vasariņa,
Kumeliņiem barībiņa.
476 [Vecpiebalgas C].

51572.

Kur tu iesi, ziergu Jurģi,
Pilla sauja iemauktiņ(u)?
Tam puišam ziergu došu,
Kam nav tēva devējiņ'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

51573.

Mārtiņš stāvu slaistījās
Mana staļļa pakaļā,
Lied, Mārtiņ, stallītī,
Baro manus kumeliņus:
Tīras auzas silītē,
Āboliņis redelēs.
72 [Cesvaines Md].

51574.

Miķēls stāvus slaistījās
Manā staļļa pakaļā.
Nāc, Miķēli, istabā,
Sēdies galda galīnā:
To es došu Miķēļam,
Ko es biju dzīrusies.
184 [Ķēču Rg].

51575.

Sloka brauca pieguļā,
Trīs olas azotē;
Vienu deva Dievam,
Otru Dieva dēlam,
Trešo pati paturēja,
Ar ko puišus kairināt.
358 [Rugāju Abr].

1. Sloka jāj pieguļā,
Trīs oliņas ķešiņā;
Vienu deva Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Trešo pati paturēja,
Ar ko meitas kairināt.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

51576.

Slūka braucja pīguļī,
četris ūlys ozūtī.
Kū slūceņ, pate ēssi,
Kū īdusi guns kiurējam?
Gona byus pošai ēst,
Gona guns kiurējam.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

51577.

Slūka juoja pīguļā,
Pīcas ūlas ozūtē.
Kū, slūceņ, poša ēdi,
Kū devi gunis kyurējam?
Strazdeņš beja jaunais puisis,
Tys bej gunis kyurējiņš.
466 [Vārkavas D].

51578.

Slūka juoja pīguļī,
Pīcas ūlas ozūtī;
Uz ceļmiņa sādādama,
Suņus saucja pīguļī.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

- 114 -

51579.

Sloka jāja pieguļā,
Divas olas vācelē;
Kad jās mani bāleliņi,
Nesīs pilnu vācelīt'.
373 [Sarkaņu Md].

51580.

Smalki malu vien' auziņu,
Plānu cepu plācenīt',
Lai varēju pamielot
Ūzainīti, biksainīti.
286 [Nītaures Rg].

51581.

Strazdiņš jāj pieguļā
Seši bēri kumeliņ(i).
Sasit spārnus uzlēkdams,
Sasit spārnus nolēkdams.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

51582.

Tuoli tuoli iz pīguļi,
Iz tū jauku pura molu!
Lai svāts Jurs zyrgus gona,
Tuklus tuklus, kuplus kuplus.
605 [Skolas].

51583.

Tuli tuli iz pīguļi,
Da tam Svātam Juram!
Svātais Jurs, zyrgu gons,
Lai tī zyrgi tukli pukli,
Dreiži skaisti kai uobuli.
326 [Preiļu D].

51584.

Tuli tuli uz pīguļi,
Uz pīguļi pylnu kuli;
Uz pīguļi pylnu kuli,
Nu pīguļis tukšu kuli!
522 [Zvirgzdienes Ldz].

51585.

Ūsīšam, tētiņam,
Zyrgu kūpt gribējuos:
Dīnu nesja auzu sīku,
Nakti soldonu yudini.
389 [Silajāņu Rz].

51586.

Ūzainīti, biksainīti,
Ar ko tevi mielosim?
Samalsim trīs auziņas,
Cepsim plānu plācenīti.
3 [Adulienas Md].

b) Dažādas pieguļnieku dziesmas

30090.

Vai bāliņ, vai bāliņ,
Laidīsim peldu kumeliņ',
Lai pelž [peld] mūsu kumeliņš
Zeltajā zālītē.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

30091.

Ai pieguļa pieguliņa,
Tā man laba nedarīja:
Rasāi manas kājas sala,
Migla bira vaiņagāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

30092.

Ai pieguļa pieguliņa,
Tā man laba nedarīja:
Sadeg zīļu vainadziņis,
Vizuļota villainīte.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

30093.

Ai pieguļa pieguļiņa,
Tā man laba nedarīja:
Tur palika balta mute,
Sarkans rožu vaiņadziņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Pieguļiņa pieguļiņa,
Tu man laba nedarīji!
Pieguļiņa pavadīja
Manu zīļu vaiņadziņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

30094.

Ai pieguļa pieguliņa,
Tu man labu nedarīji:
Tu balini manus vaigus,
Nievā manu agumiņu.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

30095.

Ak tu Dievs, labi gadi,
Žīdi jāja pieguļā!
Jau saulīte gabalā,
Atjāj žīdi murdēdami.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1. Nav saulīte rietējusi,
Žīdi jāja pieguļā;
Jau saulīte gabalā -
Atpakaļ murdēdami.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

- 115 -

30096.

Ak tu taidu vasariņu,
Žīdiņš jāja pieguļā!
Žīdam bārda nosviluse,
Vilks apēda kumeliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Dod, Dieviņ, labus gadus,
Žīdi jāja pieguļā!
Vilks apēda kumeliņu,
Sanāk žīdi murdēdami.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

30097.

Apkārt kalnu saule tek,
Pieguļniekus meklēdama.
Pieguļnieki gudri bija,
Negul kalna maliņā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30098.

Aun, māsiņa, baltas kājas,
Jāj man līdzi pieguļā!
Puiš' atveda kumeliņu,
Es pacelšu mugurā.
24 [Lēdurgas draudzē].

30099.

Aun, māsiņa, baltas kājas,
Nāc man līdzi pieguļā!
Es tev došu tumšu bēru,
Pats uzkāpšu sirmīšam,
Pats uzkāpšu sirmīšam
Sidrabiņa iemauktiem,
Sidrabiņa iemauktiem,
Zeltītiem pakaviem.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

30100.

Aun, māsiņa, baltas kājas,
Nāc man līdzi pieguļā!
Kad tu iesi tautiņās,
Došu bēru kumeliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Dzen, māsiņa, pieguļā
Manus bērus kumeliņus!
Kad tu iesi tautiņās,
Ņem bērīti tīkamaju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30101.

Aun, meitiņa, baltas kājas,
Jāj man līdzi pieguļā!
Es tev tošu dulu bēru
Par pieguļas jājumiņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Aun, brālīti, baltas kājas,
Jāj man līdzi pieguļā!
- Kā es jāšu pieguļā,
Man nav bēra kumeliņa?
- Es tev došu dūkanbēri
Par pieguļas jājumiņu.
- Ko tas man laba dara
Dūkanbērs kumeliņš?
Apēd manas tīras auzas,
Lauza stangu iemauktiņus;
Lauza stangu iemauktiņus,
Dauza kaltas kamaniņas;
Dauza kaltas kamaniņas,
Svaida manu līgaviņu;
Svaida manu līgaviņu
No kalniņa lejiņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30102.

Ausim, meitas, baltas kājas,
Jāsim zirgus pieguļā!
Veci puiši sagrabējši
Kā vecās siļķu mucas.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

30103.

Brālīšam sirmi zirgi,
Div' māsiņas ganītājas;
Dažam tautu dēliņam
Sāp sirsniņa, deg actiņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

301031.

Brālīts savu kumeliņu
Rokā veda pieguļā,
Lai vējiņš nenopūta
Zelta zara borbulīti.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

30104.

Buciņš ragus klabināja,
Pieguļniekus baidīdams.
Nemūkat, pieguļnieki,
Bukam ragi izkaltuši,
Bukam ragi izkaltuši
Pavasara saulītēi!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Buciņš ragus klabināja,
Gaida manus pieguļniekus.
Bukam ragi izkaltuši
Pavasaŗa vējiņāi:
Gulat, mani pieguļnieki,
Līdz pašam azaidam!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 116 -

30105.

Buciņš ragus klabināja,
Baida manus pieguļniekus;
Bukam ragi noklabēja
Pieguļnieka kabatā.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

30106.

Dod, Dieviņ, lietum līt,
Nejās puiši pieguļā;
Izjāsim, mēs māsiņas,
Kumeliņus paganīt!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

30107.

Dod, Dieviņi, lietum līt,
Nejās puiši pieguļā;
Jāsim pašas, mēs māsiņas,
Tēva bērus kumeliņus!
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1. Lai Dievs dod lietum līt,
Nejās puiši pieguļāi;
Jāsim pašas, mēs māsiņas,
Segsim baltas villainītes!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

30108.

Dzīrās puiši šovakar
Tāļu jāti pieguļā.
Tepat gula aiz vārtiem,
Suņi pogas izkoduši.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1. Mūsu puiši lielījās
Tālu jāti pieguļā.
Tepat guļ sētmalā,
Kuces mīza cepurē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30109.

Iesim, bāliņi,
Zirdziņu ganīt,
Pie straujas upītes
Dzirdīsim;
Citu siesim grožā,
Citu pavadā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

30110.

Ej projām, ledutiņu,
Lai zālīte zāļojās,
Lai zālīte zāļojās,
Lai kumeļi barojās.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

30111.

Es ar savu līgaviņu
Kopā dzinu pieguļā;
Blakām zirgus sapinām,
Kopā paši gulējām.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

30112.

Es brālīša kumeliņu
Rokāi vedu pieguļā;
Kur atradu āboliņu,
Pavadāi ēdināju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30113.

Es brālīša kumeliņu
Rokā vedu pieguļā,
Lai krūmiņi nenorauj
Sudrabiņa burbulīšus.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

30114.

Es izaugu liela meita,
Tēvam zirgus ganīdama;
Pillu pūru pielocīju
Ar veciem pinekliem.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

30115.

Es uzgāju ganīdama,
Kur guļ puiši pieguļā;
Es ielīžu vidiņā
Kā dzeltāna cielaviņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

30116.

Gaŗa man šī naksniņa
Par visām naksniņām:
Gaida mani līgaviņa
Šo naksniņu noejam.
Guli viena, līgaviņa,
Šo naksniņu nenoiešu,
Šo naksniņu es gulēšu
Baltābola kalniņā,
Baltābola kalniņā
Pie bērā kumeliņa;
Sedlus liku pagalvī,
Iemauktiem apsedzos.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

30117.

Guli, guli, lauku meita!
Meža meita negulēja,
Meža meita negulēja,
Kumeliņus ganīdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 117 -

30118.

Ik naksniņas es aizgāju
Par brālīti pieguļā,
No brālīša pelnīdama
Baltsarīša kumeliņu.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

30119.

Jātin jāšu pieguļāi,
Minēs manu jājumiņu:
Es nojāju brālīšam
Trīs gadiņu kumeliņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

30120.

Jauni puiši zirgus gana
Baltābola pļaviņā;
Es nozagu kumeliņu,
Vini mani neredzēja.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

30121.

Kas sakūra uguntiņu
Viņā meža maliņā?
To sakūra tautu dēls,
Gaida mani aizejam.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Lai ir maza, bet ir spodra
Pieguļnieka uguntiņa;
Tur es iešu šo vakaru,
Tur mans miežu arājiņš.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

301221.

Kas tumšāja vakarā
Dižu mežu skandināja?
Pieguļnieki taures pūta,
Kumeliņus ganīdami.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

30122.

Kas to lielu guni kūra
Viņā lauka galiņā?
Jauni puiši guni kūra,
Jaunu meitu gaidīdami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30123.

Kas tur brēca, kas tur sauca
Viņā meža maliņā?
Vārna plūca pieguļnieku,
Miežu vārpu domādama.
263 [Dobelē].

30124.

Kas tur kliedze, kas tur sauce
Viņu pusi Daugaviņas?
Odam kājas nodegušas
Pieguļnieku gunkurī.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

301241.

Kas tik sebu vakarē
Zaļu mežu skandinēja?
Tautiets pūta āža ragu
Viņē meža maliņē.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

30125.

Klausies, mana līgaviņa,
Kad es jāju pieguļā,
Kur es pūtu vaŗa tauri
Baltābola kalniņā!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30126.

Klausies, mana līgaviņa,
Kur es jāju pieguļā,
Kur es pūtu vaŗa tauri,
Kur skanēja zelta birze.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

30127.

Klausies, mana līgaviņa,
Kur es jāju pieguļā,
Kur man spieši noskanēja,
Kur nozviedza kumeliņš!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Klausies, manu līgaviņ,
Kur es jāju pieguļā:
Kur nolēču no kumeļa,
Tur piesīši noskanēja,
Tur piesīši noskanēja,
Tur nozviedze kumeliņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

30128.

Klausies, mana līgaviņa,
Kur es jāju pieguļā.
Kur man pieši noskanēja,
No kumeļa nolecot!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Verīs', muna malnac'eit',
Kur as' juošu pīguļā,
Kur skan'ēja zalta važys
Un sudobra īmav'eņi!
426 [Sakstagala pag. Rz].

- 118 -

30129.

Klausies, mana līgaviņa,
Kur es jāju pieguļā:
Kur sapinu kumeliņu,
Tur es skaisti gavilēju.
24 [Lēdurgas draudzē], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

30130.

Klausies, mana līgaviņa,
Kur es jāju pieguļā,
Kur skanēja vaŗa taure,
Kur zviedz bēri kumeliņi!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Klausies, mana līgaviņa
Kur es jāju pieguļā,
Kur skan kokles, stabulītes,
Kur zviedz mani kumeliņi!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30131.

Klausies, mana līgaviņa,
Kur es jāju pieguļā:
Zviedz kumeļi, skan iemaukti,
Ziņģē puiši jājējiņi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Skaties, mana līgaviņa,
Kur es jāju pieguļā:
Pats es jāju ziņģēdams,
Kumeliņis dancodams.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

30132.

Kliedziet, puiši, kam ir vaļas,
Vilks ēd manu kumeliņu;
Es būt' kliedzis, man nav vaļas,
Ciema meitas mutes prasa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Saucat, vīri, kuŗš patapa,
Vilks rej manu kumeliņu;
Es būt' saucis, nepatapu,
Meitiņām muti devu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30133.

Ko darīja pieguļnieki,
Līdz saulei gulēdami?
Nokavuši, apēduši
Triju gadu kumeliņu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

30134.

Kokles skan, kas koklēja?
Koklē mani brāleliņi,
Koklē mani brāleliņi,
Kumeliņus ganīdami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30135.

Kūpēt kūp, bet nedeg
Pieguļnieku uguntiņa;
Es nogāju, es sakūru,
Sasildīju pieguļniekus.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

30136.

Kumeliņis bubināja,
Lai es jāju pieguļāi.
Es nojāju pieguļāi
Baltābola kalniņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

30137.

Kumeliņis bubināja
Nejājame pieguļā.
Aun, māsiņa, baltas kājas,
Jāj kumeļu pieguļā!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30138.

Kur tu jāsi, smuks puisīti,
Tumšajā naksniņā,
Vai Rīgā, Jelgavā,
Vai pie daiļas mātes meitas?
- Ne Rīgā, Jelgavā,
Ne pie daiļas mātes meitas:
Baltābola pļaviņā
Jāj' kumeļu pieguļā.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30139.

Kur vasaru saule tek,
Tur tek ziemu mēnestiņis;
Kur meitiņas lopus dzina,
Puiši jāja pieguļā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

30140.

Kuries gaiša, uguntiņa,
Pie zaļās prieduliņas!
Tur jāj puiši pieguļā,
Vēlīgie tēvu dēli.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

30141.

Kuriet guni, brāleliņi,
Sav' āriņas maliņā;
Sveši ļaudis sakūruši,
Nelaiž mani sildīties.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

30142.

Kužu kužu kumeliņ,
Vai es tevi ēdināju?
Meitas tevi ēdināja,
Meitas jāja pieguļā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 119 -

30143.

Labi mani māte māca,
Pieguļā vadīdama:
Būs puišam pliķi cirst,
Nedot savas villainītes.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30144.

Labi mani māte māca,
Pieguļā vadīdama:
Necērt cirvi akminī,
Negāz meitu ūdenī!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Es, dēliņ, tev piesaku
Kā labam cilvēkam:
Negāz meitu ūdenī,
Necērt cirvi akmenī;
Cērt cirvīti ozolā,
Ved meitiņu kalniņā!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2. Māte manim piesacīja,
Kaŗa vidū stādīdama:
Necirst cirvja akmenī,
Negrūst meitu ūdenī.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Māte puiku izmācīja,
Pieguļā stādīdama:
Necērt cirvja akmenī,
Nesvied meitas ūdenī;
Cērt cirvīti liepiņā,
Mīkstajā kociņā,
Svied meitiņu kalniņā,
Sausajā vietiņā!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30145.

Lai bij labis, kas bij labis,
Pavasaris, tas bij labis:
Kumeļam zaļa zāle,
Man pašam ciema meitas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā], 255 [Cirolē (Bēnes pag. Jg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Koši koši, jauki jauki,
Kad Dievs deva vasariņu:
Kumeļami zaļa zāle,
Man tās ciema zeltenītes.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

2. Tumša nakts, zaļa zāle,
Laukā laidu kumeliņu.
Kumeļam zaļa zāle,
Man pašam ciema meitas.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

30146.

Līsti, līsti, lietutiņ,
Nejās puiši pieguļā,
Gulēs puiši pie meitām
Pērnajos zirnājos.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30147.

Līsti, līsti vakarāi,
Nejās puiši pieguļāi,
Laidīs vienus kumeliņus
Zaļajā zālītē.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30148.

Meitas manim gultu taisa
No raibiemi ķiseņiem;
Labāk jāju pieguļā,
Nekā guļu ķiseņos.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30149.

Migla migla, liela rasa,
Man pazude kumeliņš.
Nokrīt migla, nokrīt rasa,
Es dabūju kumeliņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

30150.

Migla migla, liela rasa,
Mans bāliņš pieguļā;
Es uzkāpu kalniņā,
Es migliņu nodzenāju.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

30151.

Migla migla, liela rasa,
Mans bālinis pieguļā.
Ņem, māršiņa, villainīti,
Apsedz manu bāleliņu!
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

30152.

Migla migla, liela rasa,
Mans bāliņš pieguļā.
Celies, mārša, aun kājiņas,
Ej bāliņa apraudzīt!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

30153.

Mygla, rosa pūreņā,
Muns buol'eņš pīguļā;
Pus dīn'eņis nūstaiguoju,
Buol'el'eņa saukuodama.
427 [Varakļānu pag. Rz], 435 [Latgalē].

- 120 -

30154.

Mūsu ciema slinki puiši
Nejāj zirgus pieguļā;
Teicās auzas iebēruši,
Smiltis vien silītē.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

30155.

Muļķis bija mans vīriņis,
Kas no laba nezināja:
Es taisīju klētī gultu,
Viņš kaģīja pieguļā.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Ai māmiņa, ai māmiņa,
Glupis bija tavs dēliņš!
Es taisīju klētī vietu,
Viņš aizgāja pieguļā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30156.

Sābros bija slinki puiši,
Nejāj tāļi pieguļā,
Gana savus kumeliņus
Pašā staļļa paslieksnī.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30157.

Rendinieku slinki puiši
Nejāj zirgus pieguļā;
Paši iet pie meitām,
Lai stāv zirgi neēduši.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

30158.

Pušenieku slinki puiši
Vēlu jāja pieguļā;
Izlaizījši kreima ķērnes,
Tad tik jāja pieguļā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

30159.

Nevienam kundziņam
Nava tāda zirgu gana
Kā manam bāliņam:
Zaķīts zirgu ganītājs.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30160.

Nosukātu, apdeķotu
Bēri laidu pieguļāi,
Lai lūkoja ciema meitas
Bandenieka kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

30161.

Pieguļā pieguļā
Ar labo kumeliņu!
Lai palika mīkstas cisas
I jauna līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Pieguļā pieguļā
Ar labo kumeliņu!
Nepalikšu sētiņā
Pie laiskās līgaviņas.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

30162.

Pieguļīna, vasarīna
Man pā(r)veda līgavīnu;
Nezināja tēvs māmīna,
Nej tie citi bālelīni.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Piegulnieki pārveduši
Brālīšam līgaviņu;
Nezināja tēvs māmiņa,
Ne tie citi bāleliņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30163.

Pieguļnieki, bāleliņi,
Glabājat kumeliņus:
Es redzēju zirgu zagli
Krūmiņā ielienam,
Krūmiņā ielienam,
Iemauktiņus cilājam.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1. Ceraukstieši, bāleliņi,
Glabājieta kumeliņus:
Pomušnieki zirgu zagļi,
Striķus vija ozolā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

30164.

Pieguļnieki, bāleliņi,
Jums guntiņa izdzisuse,
Zilā vārna ainesuse
Zaļa spārna galiņāi.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Pieguļnieku uguntiņa
Kā vabule paspīdēja;
Atskrējuse zaļa vārna,
Ar spārniem aiznesuse.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

30165.

Pieguļnieki, brāleliņi,
Kur šo nakti gulējāt?
Sirms ar bēri attecēja
Dubļainām kājiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 121 -

30166.

Pieguļnieki, bāleliņi,
Vai ir visi kumeliņi?
Es redzēju Dieva suni [=vilku]
Kumeļ' kāju valkājot.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

30167.

Pieguļnieki, brāleliņi,
Vai ir visi kumeliņi?
Sirms ar bēri attecēja
Ziedainām kājiņām.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

30168.

Pīguļnīki, dīd'el'nīki,
Voi ir visi kum'ēl'eņi?
As redz'ēju divi b'ēri
Sova bruoļa pogolmā,
Vīnam b'eja zalta dek's',
Ūtram zalta īmav'eņi,
Dz'el'žim kuojis sakaust'eitys,
Ar auzuom sabaruoti.
424 [Barkavas pag. Rz].

30169.

Pīguļnīki gudri v'eiri,
Naguļ ceļa mal'eņā,
Pi kriumeņa, pi mežeņa
Zaļejā uobulā.
4271 [Rēzeknes apr.].

30170.

Pieguļnieki pieguļnieki,
Vilks apēda kumeliņu,
Vilks apēda kumeliņu,
Aste vien nokustēja!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

301701.

Pieguļnieku meitas dzied,
Kumeliņus ganīdamas,
Lai dzierdēja tautu dēls,
Lai tas jāj pieguļā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

30171.

Pieguļnieku meitiņām,
Tām pūriņa nevajdzēja,
Tās pūriņu pielocīja
Ar veciemi pinekliem.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

30172.

Pieguļnīca pieguļnīca,
Bāliņ, tava līgaviņa!
Ik vakara klausījās,
Kur aizjāja pieguļnieki.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Pieguļniece pieguļniece
Mana jauna līgaviņa!
Ik vakarus klausījāsi,
Kur es jāju pieguļā,
Kur skan mana zelta taure,
Kur zviedz sirmi kumeliņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

30173.

Pieguļniece pieguļniece
Mana brāļa līgaviņa!
Ik naksniņas pieguļā
Līdz jauniem puisēniem.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30174.

Pieguļniece pieguļniece
Mana jauna līgaviņa!
Ik vakara gauži raud,
Kad es jāju pieguļā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30175.

Pieguļniece pieguļniece
Mana jauna līgaviņa!
Kad es dzinu pieguļā,
Viņa līdzi taisījās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30176.

Pieguļniece pieguļniece
Mana jauna līgaviņa;
Kur sapina kumeliņu,
Pate skaisti gavilēja.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

30177.

Puiši jāja pieguļā,
Es ar līdzi taisījos.
Satiek mani māmuliņa,
Aiztais' durvis, aiztais' logus.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

30178.

Puiši jāja pieguļā,
Es ar līdzi taisījos;
Puiši nesa salmu maisu,
Es nes' baltu paladziņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 122 -

1. Pieguļniece pieguļniece
Mana jauna līgavīn';
Citi jāja pieguļā,
Viņa līdzi taisījās,
Citi taisa lapu viet',
Es klāj' dreļļu paladzīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2. Puiši gāja gar upmali,
Es pakaļ raudādama;
Puiši nesa salmu kūli,
Es balto paladziņu.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

3. Puiši jāja pieguļā,
Es ar līdzi taisījos;
Puišiem silti kažociņi,
Man baltie paladziņi.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

4. Puiši jāja pieguļos,
Es ar līdzi taisījos;
Puiši dzina bērus zirgus,
Es dzen' raibas raibelītes;
Puiši taisa lapu guļu,
Es klāj' baltu paladziņu;
Puiši gula lažiņā,
Es iešmuku vidiņā.
216 [Ventspilī].

5. Puiši jāja pieguļāi,
Es tiem līdza taisījos;
Puiši nesa salmu kūli,
Es nes' baltu paladziņu;
Puiši sēja kumeliņus,
Es gultiņu pataisīju;
Puiši kūra uguntiņu,
Es malciņu salasīju.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

30179.

Puiši jāja pieguļā,
Raiba kuņa pakaļ tek.
Kā kuniņa netecēs?
Kucēniņi cepurē.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

30180.

Puiši puiši, kas no puiša,
Nava puiša tikumiņa!
Meitas jāja pieguļā,
Kumeliņus locīdamas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

30181.

Raug kur gaiši kurējās
Piegulnieku uguntiņa!
Tautu dēla acis dega
Uz tā mana augumiņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

30182.

Redz kur spoži kurējās
Pieguļnieku uguntiņa!
Kad zinātu sav' brāliņu,
Es tur ietu sildīties.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Aiz kalniņa kurējās
Pieguļnieku uguntiņa.
Kad zinātu, ka būt' puiši,
Es tur ietu sildīties.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

30183.

Zaļa zaļa rudzu zāle
Aiz upītes līcītī;
Tur es savu kumeliņu
Svētu rītu paganīju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30184.

Šaujat, brāļi, ko šaudami,
Ķīvīt' vien nešaujat:
Ķīvīt' bija labs putniņš,
Tā paceļ piegulniekus.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

30185.

Žīdi jāja uz pieguļu,
Kumeliņus locīdami;
Atjāj žīdi trallādami,
Kumeliņus apēduši.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30186.

Sīki puiši kā stradiņi,
Neprot zirgu pabarot;
Aiziedami ganiņos,
Ar meitām meņģējās.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30187.

Zili melni dūmi kūp
Pieguļnieku kalniņā.
Kā tie melni nekūpēs,
Pieguļnieku ribas dega.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

30188.

Sniegi snige, putināja,
čāpe(?) jāje pieguļā;
Priedē kūre uguntiņu,
Uz celmiņa gultu taisa.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

- 123 -

1. Sniga sniegi, putināja,
čārpa jāja pieguļā;
Uz akmeņa malku skalda,
Priedēs kūra uguntiņu.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

30189.

Stabulīti stabulēju,
Tēva zirgus ganīdams;
Saplīst mana stabulīte,
Pazūd tēva kumeliņš.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Es nocirtu ozoliņu
Tēva staļļa pakaļā.
No celmiņa bungas taisu,
No zariem stabulītes,
Ka varēju stabulēt,
Tēva zirgus ganīdams.
Saplīst mana stabulīte,
Pazūd tēva kumeliņi.
Stabulīti pataisīju,
Kumeliņu nedabūju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Pīguļnīki, savvaļnīki,
Nūcārt zaļu ūzul'eņu;
Nu c'el'm'eņa kūkles škēl'e,
Nu zareņa stabul'eitis.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

3. Stabulēt stabulēju,
Kumeliņus ganīdams.
Danāk viena jauna meita,
Pazūd mana stabulīte,
Pazūd mana stabulīte,
Pazūd mans kumeliņš.
Stabulīti gan dabūju,
Kumeliņa nedabūju;
Kumeliņš aiztecēja
Par deviņas kungu valstis.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Stebulīti stebulēju,
Kumeliņus ganīdama.
Attecēja miega pele,
Parauj manu stebulīti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

30190.

Sudrabiņa upe tek
Caur brālīša zirgu stalli;
Tur māsiņas mazgājās,
No pieguļas pārjādamas.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

30191.

Tam tēvam labi zirgi,
Kam jāj meitas pieguļā:
Nojādamas, atjādamas
Laiž ābeļu dārziņā.
113 [Alūksnē].

30192.

Tam tēvam labi zirgi.
Kam jāj meitas pieguļā;
Skauģam acis pušu plīst,
Caur krūmiem raugoties.
358 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30193.

Tam tēvam labi zirgi,
Kur jāj meitas pieguļā:
Meitas miega negulēja,
Kumeliņu vien baroja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30194.

Tam tēvam labi zirgi,
Tam jāj meitas pieguļā;
Zirgi upes līcītie,
Pašas blakām gulējušas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30195.

Tam tēvam laiski dēli,
Meitas jāja pieguļā,
Meitas jāja pieguļā,
Villainītes locīdamas.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

301951.

Tautu dēls tauri pūta,
Gaidīj' mani pieguļā.
Velti tavs pūtumiņš,
Es neiešu pieguļā!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30196.

Tēvam kalpu nevajdzēja,
Kad es augu bāliņos:
Ik vakaru pieguļā
Ar bēro kumeliņu.
121 [Gulbenē (Md)].

301961.

Tēvu, māti apguldīju,
Pate jāju pieguļā.
Tēvs man deva sirmu zirgu,
Māte govi raibaļiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 124 -

30197.

Trīs gadus pazinu
Pieguļas vietu:
Baltais āboliņš
Līgot līgo.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30198.

Tumšā naktī, zaļā zālē
Laukā laidu kumeliņu.
Dievs sargāja kumeliņu,
Es pats savu līgaviņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

30199.

Tumša nakts, zaļa zāle,
Laukā laižu kumeliņu.
Dievs dod manam kumeļam
Apaļam baroties!
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

30200.

Tumša nakts, zaļa zāle,
Laukā laidu kumeliņu,
Laukā laidu kumeliņu
Kā pelēku vanadziņu.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

30201.

Tumša nakts, zaļa zāle,
Laukā laižu kumeliņu.
Nu, Dieviņ(i), tava vaļa,
Nu tavā rociņā!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 121 [Gulbenē (Md)].

1. Sila saule, zaļa zāle,
Laukā laidu kumeliņu.
Nu, Dieviņi, tavā vaļā,
Nu tavā rociņā.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 1311 [Apē (Vlk)].

30202.

Tumša nakts, zaļa zāle,
Laukā laidu kumeliņu;
Tur palika zaļa zāle,
Vilks apēda kumeliņu.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

30203.

Iz pīguļu, iz pīguļu,
Es sātā nagul'ēju!
Man' pīdar pīguļā
Pots lobais kum'ēl'eņš.
422 [Līvānu pag. D].

30204.

Uz pīgul'i, uz pīgul'i,
Uz jaukū pūramolu,
Kur skanēja vara strumpis,
Kur zvīdz sērmi kumēļ'eņi.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

30205.

Vilkam tika miglas rīts,
Vanagam saules gaiss:
Tīk jauniemi puišeļiemi
Meitu vesti pieguļā.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

30206.

Visapkārt poru dzinu,
Pieguļniekus meklēdama;
Pieguļnieku guntiņā,
Tur rociņas sasildīju.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30207.

Visi saka, visi saka:
"Puisīšam laba dzīve!"
Lai aršana, ecēšana,
Kur pieguļas gulēšana!
Jāj rītā sētiņā
Bez pērnā kumeliņa;
Vaicā sētas saimenieks,
Vai ir visi kumeliņi.
Vilks apēda kumeliņu
Ar visiem nadziņiem.
Tur, puisīti, tavas bandas,
Tur tavs lūša kažociņš,
Tur tavs lūša kažociņš,
Tava cauņu cepurīte!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

30208.

Cīrulītis agri dzied,
Pieguļniekus modināja:
Nu jau laiks piecelties,
Ganāmos apraudzīt!
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

51587.

Aiz kaļneņa dyumi kyup -
Kas tūs dyumus kyupynuoja?
Jauni puiši kyupynuoja,
Kumēliņus ganīdami.
174 [Kārsavas Ldz].

51588.

Aiz kū šūvosor
Tik i gars pavasars?
Ceplī guļ tautu dāls,
Nu pīgules atjuodams.
168 [Kalupes D].

- 125 -

51589.

Aiz upītes zaļi bērzi
Zeltītām lapiņām;
Tur bāliņi zirgus gana,
Pieguļā gulēdami.
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

51590.

Aizmoksovu kundzeņam
Por vysom oporom:
Cytās man goni gona,
Cytā juoje pīguļnīki,
Trešajā styurītī
Kraukļi bārnus pyrynoj.
326 [Preiļu D].

51591.

Aun, meitiņa, baltas kājas,
Nāc man līdzi pieguļā!
Es tev došu dumjus, bērus
Par pieguļas gulēšanu.
Es negribu dumjus, bērus,
Es grib' pašu jājējiņ(u).
464 [Vānes Tk].

51592.

Aun, meitīņa, baltas kājas,
Jā ar mani pieguļā!
Pieguļīna, pieguļīna,
Tā man labu nedarīja:
Tā man kaunu padarīja
Pretim tēvu, māmuļīnu.
126 [Grobiņas Lp].

51593.

Aun, meitiņa, baltas kājas,
Jāj man līdzi pieguļē!
Tu kumeļu paganīsi,
Es sakoršu uguntiņ'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp], 452 [Užavas (Zīras) Vp].

1. Aun, meitiņa, baltas kājas,
Jāj man līdzi pieguļei!
Es kumeļus paganīšu,
Tu sakursi uguntiņ'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51594.

Ābelīte, zemzarīte,
Kam tu augi lejiņā?
Pieguļnieki tavus zarus
Pa vienam nolauzīja.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

51595.

Bucīš ragus klabināj',
Baidīj' manus pieguļniekus.
Neklabini, buciņ, ragus,
Pieguļnieki nebaidās!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51596.

Buciš rags klabane,
Biede man piegaļnik.
Nebīstes, piegaļnik,
Bukam rag izkaltaš.
445 [Ugāles Vp].

51597.

Cīrulītis mazs putniņš
Pieguļniekam ziņu dod:
Nu ir laiks modrēties,
Savus lopus skatīties.
398 [Skrundas Kld].

51598.

Dūd, Dīveņ, leitam leita,
Puiši najuos pīguļā;
Meitas juos pīguļā,
Lūcīs tāva kumēleņu.
414 [Stirnienes Rz].

51599.

Dod, Dieviņi, lietam līt,
Nejās puiši pieguļā;
Būs manām telītēm
Sarkanais āboliņš.
281 [Neretas Jk].

51600.

Es ar savu arājiņ(u)
Kope jāju pieguļē;
Kope ziergus sapinam,
Kope paši gulējam.
Ne mums trūka mīļi vārdi,
Ne siltās gulēšanas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51601.

Pieguļniece pieguļniece,
Mana jauna līgaviņ'!
Silta, jauka gulēšan'
Pie tavim sāniņim.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

51602.

Es jums lūdzu, jauni puiši,
Nejājiet pieguļā;
Nejājiet pieguļā,
Nerīdiet tāva suņus!
605 [Skolas].

- 126 -

51603.

Es nenieka nebēdāju,
Kad nav sava tautu dēla;
Pat' varēju artu ieti,
Pat' kumeļu paganīt.
279 [Naukšēnu Vlm].

51604.

Es palaižu kumēliņu
Calmuojā zuoli ēst;
Naād zuoles kumēliņš,
Grib pļaviņā, uobulā.
579 [Viļāni Rz apr.].

51605.

Gaiša dega uguntiņa
Pie lielā priedulāja,
Tur jāj puiši pieguļā
Ar bēriem kumeļiem;
Ar bēriem kumeļiem
Daiļākie tēva dēli.
193 [Krapas Rg].

51606.

Ganīdama es redzēju,
Kā gulēja pieguļnieki:
Eglēs bikses pakāruši,
Elkšņos kājas saslējuši.
605 [Skolas].

51607.

Gūdre man māt māce,
Piegļe vātdem:
Neej viens zierg griezt,
Netais guļ ūdne.
605 [Skolas].

51608.

Ikvakaru, pārvakaru
Par brālīti pieguļā;
No brālīša pelnīdama
Dulnu-bēru kumeliņu,
Dulnu-bēru, lauku pieri,
Ar basām kājiņām.
141 [Ivandes Kld].

51609.

Ik naksniņas, ik naksniņas
Pa brālīti pieguļā;
Brālīts man iedeva
Ābolain' kumeliņ'.
200 [Kuldīgas Kld].

51610.

Iesim visas, mēs māsīnas,
Māte sauca brokastā,
Laižam bērus kumelīnus
Avotīna lejīnā!
94 [Dunikas Lp].

51611.

Jauni puiši negulēja,
Kumeliņus ganīdami;
Iekūruši uguntiņu,
Odam kājas svilināja.
198 [Krustpils D].

51612.

Jājam, brālīši,
Zirdziņus ganīt,
Pie straujas upītes
Padzirdīt.
112 [Ezeres Kld].

51613.

Jājiet, puiši, pieguļā,
Es rītā ganos iešu;
Es rītā izganīšu
Visas tautu krūmmalītes.
373 [Sarkaņu Md].

51614.

Jājat, tautas, pieguļāi,
Liekat guni žagaros!
Man kājiņas nosalušas,
Tālus ceļus staigājot.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

51615.

Kad es jāju pieguļē,
Līgaviņu līdzi ņēmu;
Lai bij silta gulēšen'
Zem līgavas villainītes.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

51616.

Kas dzīduoja reitā agri,
Kas bez saules vokorā?
Goni dzīd reitā agri,
Pīguļnīki vokorā.
174 [Kārsavas Ldz].

51617.

Kas man kait nedzīvot,
Kas kumeļu neganīt?
Pats kumeļš naudu kala
Prīkzdijām [Priekšējām]
kājinām.
83 [Dignājas Jk].

51618.

Kas tie tādi aiz ezera
Siena šķūnī lūrējās?
Tie ir ciema pieguļnieki,
Uz tām mūsu meitiņām.
84 [Dikļu Vlm].

- 127 -

51619.

Kas to manu ganu ceļu
Pakariemi [Pakaviemi?] norakstīja?
Pav'sar jāja pieguļnieki,
Ruden jāja precinieki.
169 [Kandavas Tl].

51620.

Kas tumsā, vakarā
Dižu mežu skandināja?
Tās ciemiņu meitas dzied,
Kumeliņus ganīdamas.
374 [Sātiņu Kld].

51621.

Ko maksāšu māsiņai
Par gosniņu slaukumiņu?
Ko maksāšu brālīšami
Par pieguļa(s) dzinumiņu?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51622.

Kur jāsi, puisīt, utubunga,
Ar vecām mīstīklām?
Vai tu jāsi pie meitām,
Jeb tu jāsi pieguļā?
202 [Kurmāles Kld].

51623.

Kumeliņus ganīdam(a),
Pēc tautieti lūkojosi:
Vai ēd labi kumeliņi,
Vai aug stalti tautu dēli?
548 [Liepāja Lp apr.].

51624.

Laksteigola gudra sīva,
Suņus saucja kaļneņā;
Piguļnīki gudri veiri,
Naguļ kolna galeņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51625.

Laksteigala suņus saucja,
Līpu rindu zareņā;
Pīguļnīki gudri veiri,
Naguļ līpu maleņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51626.

Maza maza, bet dižena
Pieguļnieku uguntiņa;
Acs redzēj', sirds gribēj',
Klāti tikt nevarēja.
192 [Kosas C].

51627.

Meitas mala maltuvē,
Saule spīd vaiņagā;
Puiši guļ pieguļā,
Suņi grauž cepurītes.
236 [Līvānu D].

51628.

Mygla mygla, lela rosa,
Muns buoleņis pīguļā;
Celīs, muoseņ, aun kuojeņas,
Īsim bruoļa apsavārtu!
Pats uzkuopu kalneņā,
Mygla, rosa lejeņā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

51629.

Migla migla, rasa rasa,
Mans brālīts pieguļā;
Bridu rasu, trauču miglu,
Bālēliņa meklēdama.
205 [Kusas Md].

51630.

Mygla mygla, rosa rosa,
Muns bruoliņš pīguļā;
Rosu brīnūt kuojas mierka,
Dorbu dorūt svīdri byra.
389 [Silajāņu Rz].

51631.

Migla migla, liela rasa,
Man bāliņi pieguļā;
Ai migliņa, ai rasiņa,
Noej jūras maliņā!
525 [Alūksne Vlk apr.].

51632.

Mūsu puiši lielījās
Šonakt jāt pieguļā;
Es aizgāju, es redzēju,
Kā tie jāja pieguļā:
Paši guļ aiz sētiņas,
Kuce bārdu plucināj(a).
3 [Adulienas Md].

51633.

Ūdi ūdi, masaleņas,
Munu gūvu naēdīt!
Ēdit zyrgus, pīguļnīkus,
Tī muocēja dyuļus dūt!
174 [Kārsavas Ldz].

- 128 -

1. Ūduleņi, mosuleņi,
Gūvu munu najēdit!
Ēdit zyrgus, pīguļnīkus,
Tī ir leli sovvaļnīki!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51634.

Pieguļ' mana, pieguļīna,
Tā man laba nedarīja:
Noguļ manas villānītes,
Nomauc manus gredzenīnus.
39 [Bārtas Lp].

51635.

Pieguļ' mana, pieguļiņa,
Tā man labu nedarīja:
Salden manas kājas rokas,
Noņem manu vainadziņ(u).
15 [Alūksnes Vlk].

1. Pieguļ' mana, pieguļiņa,
Tu man laba nedarīji:
Man pazuda pieguļā
Manis zīļu vaiņadziņš.
427 [Tadaiķu Lp].

2. Prieguliņa prieguliņa,
Tā man laba nedarīja:
Prieguliņa pavadīja
Manu rožu vainadziņu.
Kad nosalu, tad palīdu
Zem tautieša kažociņa.
355 [Rucavas Lp].

51636.

Pieguliņ pieguliņ,
Tu man laba nedarij(i):
Rasē man kājas sala,
Miglē bala villainīte.
40 [Basu (Bases) Azp].

51637.

Pieguļnieki, bāleliņi,
Sakurieti uguntiņu!
Ies māsiņa sildītiesi,
Rasiņai samirkuse.
344 [Rembates Rg].

1. Pieguļnieki, bāleliņi,
Sakuraiti uguntiņu!
Man māsiņa nosalusi,
Raibas govis ganīdama.
605 [Skolas].

51638.

Pīguļnīki, gudri veiri,
Guni kyura kaļneņā.
Krakst guņteņa, sprakst maļceņa,
Dyumus dzanūt zudumā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51639.

Pieguļnieki pieguļnieki,
Ņemat siltas vilnānītes!
Jau atnāca Māras diena,
Saltu miglu miglodama.
174 [Kārsavas Ldz].

51640.

Pīguļnīki, vyzbuļnīki,
Kam nūgrīzjāt ūzuļeņu?
Pi ceļmeņa guni kiuŗa,
Ar viersyuni kurinuoja.
89 [Dricēnu Rz].

51641.

Pīguļnīki, sovvāļnīki,
Nūcārt zaļu ūzuliņu:
Atskrīn bit's skaneidama(s),
Nātrun zaļa ūzuliņa.
295 [Ozolmuižas Rz].

51642.

Tuli tuli tuli,
Tecit, skrīnit uz pīguļi!
Pīguļnīki, sovvaļnīki,
Nūciertuši ūzuleņu;
Nu sakneitjem kūkļas taisa,
Nu zareņim stabuleitjas.
389 [Silajāņu Rz].

51643.

Pieguļniece pieguļniece,
Mana jauna līgaviņa:
Kad es dzinu pieguļā,
Viņa žēli noraudāja;
Viņa žēli noraudāja
Pieguļnieka labumiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51644.

Pieguļnieki pieguļnieki,
Kāda jūsu slava bija!
Ganiem kazu nozaguši,
Pieguļā apēduši.
48 [Bērzaunes Md].

51645.

Pieguļnieki sajājuši
Sausajā dzedziekstā;
Paši guļ aizmiguši,
Zirgi bikses plucināja.
241 [Lubānas Md].

- 129 -

51646.

Pīguļnīki, sovvaļnīki,
Kuci kuora ūzulā;
Kod īdami, naīdami,
Kucis kuoju sumynuo.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

51647.

Puci puci, ganu suns,
Ne bāliņi valkojās;
Tautu dēli valkojās,
Kumeliņus ganīdami.
241 [Lubānas Md].

51648.

Puiši jāja pieguļā,
Aiz ausīm zirgus veda;
Kad iebrida dubuļos,
Tramda savu kumeliņu.
416 [Strazdes (Tl)].

51649.

Puiši jāja pieguļā,
Es ar līdzi taisījos;
Puišiem svārki, kažociņi,
Man baltie paladziņi;
Puiši gāja zirgu siet,
Es pie upes padzerties.
373 [Sarkaņu Md].

1. Puiši dzina pieguļā,
Es ar līdzi taisījos;
Puiši ņēma mantelīti,
Es paņēmu paladziņu;
Puiši pina kumeliņus,
Es pie upes mazgājos.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51650.

Puiši jāja pieguļai,
Es ar līdzi taisījos;
Puiši nesa meitām gaļu,
Es meitām cepurīt'.
141 [Ivandes Kld].

51651.

Paklausies, pādīte,
Ko es tevim piesacīš':
Puiši jāja pieguļā,
Tu līdzās netaisies!
Būs puišiem pliķi cirst,
Nedot savu villainīt'.
21 [Apriķu Azp].

51652.

Puiši jāja pieguļā
Nesukātu kumeliņ'.
Cielaviņa tiltu tek
Nosukātu cekuliņ'.
283 [Nīgrandas Azp].

51653.

Puiši puiši - kas nu puišu -
Mjaitys juoja pīguļī.
Mjaitys guļa pynis golā,
Puiši jyuzas kuoŗa prīdis zorā.
314 [Pildas Ldz].

51654.

Puiši puiši - kas nu puišu -
Meitas juoja pīguļē.
Meitas meitas - kas nu meitu -
Puiši sprēde kūdeļeiti.
89 [Dricēnu Rz].

51655.

Puiši puiši - kas no puiša -
Kad nav puiša tikumiņa;
Meitas jāja pieguļā,
Kumeliņus locīdamas.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

51656.

Puiši puiši - kas nu puišu -
Meitas juoja pīguļā.
Zyrgi zyrgi pa auzom,
Puiši puiši pa meitom.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

51657.

Mīži mīži - kas nu mīzu -
Ka nabeja mīžim vuorpu?
Puiši puiši - kas nu puišu -
Meitas juoja pīguļī.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

51658.

Puiši puiši, lakataiņi,
Nelaid zirgu rudzzālē!
Noņemš' tavu kumeliņu
Ar visiem apaušiem.
127 [Grostonas Md].

51659.

Seņuok beja taidi laiki:
Židi juoja pīguļā,
Jau sauleite pušreitā,
Arjuoj židi tralluodami,
Nūkovuši, apāduši
Aizpārnējū kumēliņu.
605 [Skolas].

51660.

Seņuok beja taidi laiki:
Žeidi juoja pīguļē;
Žeidi juoja pīguļē
Augstajom capurem.
326 [Preiļu D].

- 130 -

51661.

Seņuok beja lobi godi,
Židi juoja pīguļā.
Bīzū pīnu bļūdom mērē,
Na muorciņom svēre.
389 [Silajāņu Rz].

51662.

Ogruok beja lobi godi,
Židi juoja pīguļā
Sorkonom capureitem,
Slūksnainom bikseitem.
89 [Dricēnu Rz].

51663.

Sēdies mana - kas tu esi -
Es tev vārda nezināj(u).
Puišu kurta tā guntiņa,
Tu samirki rasiņā.
72 [Cesvaines Md].

51664.

Skaudjājs man nevjēlēja
Zyrgu juot pīguļā.
Juoj, skaudjēj, dodzu kreumu,
Es ar zyrgu pīguļā.
236 [Līvānu D].

51665.

Tam tēvam slikti zirgi,
Kam jāj puiši pieguļā:
Nojādami, atjādami,
Sien pie mieta kumeliņu.
525 [Alūksne Vlk apr.].

51666.

Tymsa nakts, zaļa zuole,
Laukā laižu kumeleņu.
Sīn, Dīveņ, sovu suni
Zaļa vara povodā.
326 [Preiļu D].

51667.

Vārna kliedz, vārna sauc:
Jēpim zirgi pazuduši!
Sārgu Jānis, tas atrada
Savu miežu lauciņā.
163 [Kalētu Lp].

51668.

Vilks apēda tautu meitu,
Ciema kuci domādams;
Kam tā tek ikvakarus
Pieguļniekus lūkoties.
219 [Lestenes Tk].

51669.

Žagatiņa žļadzināja,
Dzirdēs jaunas valodiņas:
Puisīts meitu piegulējis,
Pieguļā gulēdams.
200 [Kuldīgas Kld].

51670.

Židam bārda, kazai bārda,
Abi jāja pieguļā;
Sakūruši uguntiņu,
Abi bārdas svilināja.
605 [Skolas].

c) Mārtiņi - pēdējā pieguļas un ganu diena

30209.

Ei Mārtiņ, labais vīrs,
Baro manus kumeliņus;
Sukādams, barodams
Sēsties siles galiņā!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Mārtiņš stāvu slaistījās
Mana staļļa pakaļā.
Izbaro, izsukā,
Sēsties siles galiņā!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

30210.

Ai Muortiņ, lobais v'eirs,
Baroj munu kumel'iņu,
Lai c'eļā napalīk
Kunga dūts vazumiņš!
422 [Līvānu pag. D].

30211.

Devu, devu Mārtiņam,
Ko es biju solījusi:
Melnu vistu, kankarainu,
Ar visiem nadziņiem.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30212.

Eit' ārā, eit' ārā,
Kas ārā rībināja?
Mārtiņš savus kumeliņus
Uz istabas dancināja.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

- 131 -

30213.

Kas dimd, kas rīb
Ap istabiņu?
Mārtiņa gailīši
Dancīti veda,
Mārtiņa vakaru
Gaidīdami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Kas tur dīc, kas tur rīb
Ap to mūsu istabiņu?
Mārtiņš gaili dancī veda,
Ap istabu tekādams.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30214.

Kas skanēja, kas žvadzēja
Avotiņa lejiņā?
Mārtiņš savus kumeliņus
Iemavos žvadzināja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30215.

Mārtiņam gaili kavu
Deviņiemi cekuliem;
Jurīšam, brālīšam,
Ūsiņš pirka kumeliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30216.

Mārtiņam [Ūsiņam] gaili kavu
Deviņiem cekuliem,
Lai tek manis kumeliņš [kumeliņis]
Deviņiem celiņiem.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30217.

Mārtiņam gaili kāvu
Deviņiem cekuliem:
Tas baroja, tas sukāja
Manus bērus kumeliņus.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

30218.

Mārtiņam gaili kavu
Sarkanām kājiņām,
Lai guntiņas nevajaga,
Kumeliņus barojot.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Es savam Mārtiņam
Sarkanaju gaili kāvu,
Lai guntiņas nevajdzēja,
Kumeliņus barojot.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], (Austr., 1889, nr, 6).

2. Muortiņam gaili kava
Ar sorkonu capureiti;
Man guntiņis navajag,
Kum'eliņus barojūt.
422 [Līvānu pag. D].

30219.

Mārtiņam pilns stallīts
Sirmu, bēru kumeliņu.
Es tev lūdzu, Mārtiņ, brāl,
Dod man vienu ceļa zirgu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30220.

Mārtiņami vīzes pinu
I aukliņas darināju:
Mārtiņš manas govis gana
Šo gaŗo vasariņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30221.

Mārtiņam vīzes pinu,
Mārtiņam auklas viju;
Katriņai sagšas audu
Līdz kājiņu galiņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30222.

Mārtiņš atrībināja,
Aizrībināja,
Pakāra mēteli
Zobina galā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30223.

Mārtiņš bija labs vīriņš
Aiz visiem vīriņiem:
Ni ruden, pavasar,
Pašā maizes laiciņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30224.

Mārtiņš, labs vīrs,
Tiltiņu grīda;
Katriņa, mīzele,
Izārdīja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

30225.

Mārtiņš labs vīrs,
Vērsi kava vakarā;
Katriņa badastakle,
Vistu cepa pelnos.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30226.

Mārtiņš stāvu slaistījās
Mana staļļa pakaļā.
Ej, Mārtiņ, stallītie,
Baro labus kumeliņus!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 132 -

30227.

Miklavā gaili kavu
Deviņiem nadziņiem;
Miklavā zirgu pirku
Deviņiem iemauktiem.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

30228.

Nedod Dievs tādu dienu,
Kādas dienas Mārtiņam:
No ciemiņa ciemiņā,
Gaiļu nasta mugurā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30229.

Piesēju Mārtiņu
Tumšajā kaktā,
Kam bites pārlaida
Par Daugaviņu,
Kam māte necepa
Med's plācenīša,
Kam tēvs nedarīja
Salda alutiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

30230.

Vakar Mārtiņš
No Rīgas laidās,
Šodien sētā
Ierībināja.
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņu,
Trīs simts sulaiņu,
Bruņoti vīri.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30231.

Visi saka, visi saka:
Mārtiņdiena, Mārtiņdiena!
Kad varētu Mārtiņdienu
Aiz ausīm noturēt!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

30232.

Cekulaiņu vistu kavu
Mārtenīšu vakarā,
Lai aug man raibas govis
Kā vistiņas cekulaiņas.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

3. Zirgu mīšana, zirgu mītnieki

30233.

Ik vakara nosegloju
Nosvīdušu kumeliņu;
Segli mani, iemauktiņi,
Kumeliņš nava mans.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

30234.

Ik vakara žēli raud
Mitenieka līgavīna:
Izjāj bērus dancājošus,
Pārjāj stulbus, klibojošus.
158 (Nīcā).

30235.

Lai ir labi, kam ir labi,
Mītniekiem visiem labi:
Kumeliņi, lai ir klibi,
Visi tek džandžaliski.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30236.

Mainnieciņa līgaviņa
Ik naksniņas gauži raud,
Stulbus aklus seglodama,
Nosvīdušus slaucīdama.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

30237.

Mietnieks savu kumeliņu
Rokā veda lielīdams;
Kad uzkāpa mugurā,
Ne iet šurpu, ne iet turpu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30238.

Mietnieciņa līgaviņa
Ik rītiņa gauži raud:
Ik vakaru nosegloja
Nosvīdušu kumeliņu;
Ik rītiņa apsegloja
Svešu ļaužu kumeliņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30239.

Mietnieciņa ļaudaviņa
Ik vakara gauži raud:
Ik vakara nosegloja
Citu jaunu kumeliņu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

30240.

Melni kraukļi satupuši
Mitenieku pavārtē,
Tie gaidīja izvedam
Dārgas naudas kumeliņu.
Nu izveda mitenieks
Dārgas naudas kumeliņu,
četri kauli, četri kājas,
Gaŗa aste pakaļā.
Suņam kauli, kraukļam gaļa,
Pašam goda zābaciņi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 133 -

30241.

Mīt es miju, nepārdevu
Sava laba kumeliņa:
Kad izmiju, zirgu braucu,
Kad pārdevu, kājām teku.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

30242.

Mīt es mīšu kumeliņu,
Šovakar vien nemīšu,
Mīš' rītā saulītē,
Lai redz mana līgaviņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Mīt es gribu kumeliņu,
Bet nemīšu šovakar,
Mīšu rītu saulītēje,
Lai varēju izredzēt.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

30243.

Mītenieki, bāleliņi,
Sajājuši kalniņā,
Mīto bērus kumeliņus,
Liek māsiņas piedevām.
190 [Kuldīā].

30244.

No tālienes jau pazinu
Mitenieka līgaviņu:
Nēzdaudziņis rociņā,
Nāk, asaras slaucīdama.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30245.

Tirgū jāju sirmus zirgus,
Pārjāj' stulbus, klibodamus.
Gauži raude mūs' māsiņa:
Nu izmija manu zirgu,
Nu izmija manu zirgu,
Manas maizes pelnītāju.
224 [Kabilē (Kld)].

51671.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Nu kuls tēvs, māmuliņa!
Es izmiju tēva zirgu,
Mātes vestu vedekliņu.
211 [Ļaudonas Md].

51672.

čigānpuikas sajājuši
Pie krodziņa zirgus mīt;
Tie mij zirgus, tie dzeŗ alu -
Dod tak pašai krodzeniecei!
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

51673.

čigāns mija stulbus zirgus
Un pieņēma sudrabiņ(u),
Es, čigāna līgaviņ(a),
Pa lodziņu raudzījos.
413 [Stendes Tl].

51674.

Dzēru, dzēru krodziņā
Līdz pašami vakaram;
Es iemiju lielu bēri,
Daudz paņēmu piedevās:
Sieku zirņu, sieku pupu,
Kaņupīšu pasijiņas.
405 [Smiltenes Vlk].

51675.

Ko tie kraukļi, vārnas bļāva
Mitenieku pavārtēi?
Daža laba zirga kāja
Mitenieka pavārtēi.
271 [Milzkalnes (Šlokenbekas, Cērkstes) Tk].

51676.

Izjāj bēri dancodamu,
Atjāj stulbu, klibodamu:
Suņiem gaļa, vilkiem kauli,
Pašam goda zābaciņi.
46 [Beļavas Md].

51677.

Labāk stāvu trīs gadiņi
Saimenieka kalponīte,
Nekā vienu pusgadiņu
Mītenieka līgaviņa;
Izjāj bēru dancojošu,
Pārjāj stulbu klibojošu.
230 [Liezeres Md].

51678.

Pa treis dīnas buobas dzēŗa,
Skruči ar slūtu samejušas.
Kai dzersim, buoliliņi,
Kumēļinim samejuši?
465 [Varakļānu Rz].

51679.

Pašam zirga mietniekam
Strupa ļipa kumeļam;
Cik gribēja lielīties -
Strupa ļipa kumeļam.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

- 134 -

51680.

Slakter, brālīt
Mīsim ķēves:
Tavs brūns ērzelis,
Mana melna ķēve.
112 [Ezeres Kld].

51681.

Suņi rēja vilki kauca
Mainenieku sētiņā.
Sunim āda, vilkam kauli,
Mainiekam zābaciņ'.
513 [Zemītes Tk].

51682.

Tirgū jāju lauku zirgu,
Appuškotu cepurīti;
Mani pašu meitas preca,
Mītinieki kumelīnu.
39 [Bārtas Lp].

51683.

Vecais čigāns zirgus mija,
Es pa logu skatījos.
Viņš iemija stīvu zirgu,
Ņem sudrabu piedevām.
513 [Zemītes Tk].

- 135 -

DRAVNIECĪBA UN BITES

30246.

Agri agri, māmulīte,
Tam dēlam brokastiņu!
Tam dzenītis mugurā,
Vaska ripa padusē.
216 [Ventspilī].

30247.

Ai bitīte vīvuliņa,
Ko mēs divi darījām?
Dzērām miežu alutiņu,
Dārziņāi gulēdami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30248.

Ai bitīte vīvaļiņa,
Kur mēs abas vīvinām?
Vīvinām ozolā,
Jaunu puišu dējumā.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

30249.

Ei bitīte vīveliņa,
Pušu vasku dalīsim,
Tev pusīte, man otara
Aiz ozola dējumiņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30250.

Ai ļautiņi, nesmejiet,
Ka man kājas apbrukušas:
Eit' lūkāt siliņā
Man' rakstīt' dējaliņ'!
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

1. Neraugies, tautu meita,
Uz manām kājiņām,
Paskaties siliņā
Manis dētu ozoliņu!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30251.

Vai manu nezināmu
Tautas durvu [=doŗu] dējējiņu!
Visas tautu purmalītes
Sīkajām skaidiņām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30252.

Vai priedīte, vai eglīte,
Ko es tev ļauna riebu?
Vienu mizu vien norāvu,
Drava koku dāvādams.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30253.

Ai ozoli ozoliņi.
Maksā manu dējumiņu!
Jau skaidiņa sapuvusi,
Vēl bitīte nelīdusi.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

30254.

Ai zaļais ozoliņ,
Tavu smuidru augumiņu!
Simtu asu dzeini vilku,
Vēl nesniedzu virsūnīti.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30255.

Aiz kājiņas bitīt' sēju
Pie resnā ozoliņa:
Kam tā manu dējumiņu
Skabardoju nicināja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30256.

Aiz ko man līkas kājas,
Aiz ko kupris mugurā?
Līkas kājas - siekstas kāpu,
Kupris - dzaini ritināju.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

30257.

Aiz ko zila, aiz ko melna
Dravenieka līgaviņa?
Aiz to zila, aiz to melna,
Ka neguļ dienavidu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 136 -

30258.

Ar bitīti arti gāju
Zaļajā dzedziedā;
Astra stīgu spandu griežu,
Vasku lēju lemesnīcu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30259.

Ar bitīti artu gāju,
Smilgas taisu lemestiņu;
Rīgas kungi gaŗām gāja:
"Kāds lopiņš tev aŗams"?
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30260.

Ar bitīti arti gāju,
Smilgu šķēlu lemešam;
Dieva dēli spandas vija,
Ābelziedus lasīdami.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

30261.

Ar bitīti arti gāju,
Smilgu šķēlu lemesnīcu,
No sarkana āboliņa
Dzenauškiņas darināju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ar bitīti ārt es gāju
Celmaiņē līdumē;
Ābeļziedi dzeņaukstīte,
Smilga šķelta lemestnīca.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

30262.

Ar bitīti es aparu
Visus tēva tīrumiņus,
Ar skudriņu mellacīti
Visus līdzi noecēju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

30263.

Ar mušiņu arti gāju,
Smilgā cirtu lemestiņu.
Kāds lopiņis man aŗamis,
Kāda koka lemestiņa?
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30264.

Atsasēdi, bites meita,
Ozoliņa zariņā,
Ikām sila sirsenīts
Sev svārciņus šūdināja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30265.

Atšūdama bite šuva,
Atlociņus locīdama;
Mēs bijām mātes meitas,
Tāda darba nepratām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30266.

Atskrien bitīt' raudādama,
Sak', ozolis nodegot.
Skrien, bitīt, nemelo,
Gruži dega siliņā!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

30267.

Audz, dēliņi, dzen, dēliņi,
Nepanāksi tēva pēdas!
Tēvs dzenīti ritināja,
Pa siliņu tecēdams.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

30268.

Bariem gāja līdējiņi,
Bariem siena pļāvējiņi;
Ir bitītes bariem gāja,
Āra ziedus lasīdamas.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

30269.

Bērtis gāja bišu kāpt,
Pērle(?) nesa vācelīti,
Sīki mazi eņģelīši
Līdzi tek medus ēst.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30270.

Bij man vaska dzirnaviņas
Ozoliņa galdiņiem.
Atved man, māmuliņa,
Bites meitu malējiņu!
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Man, bitīt, man, bitīt,
Sav' meitiņu malējiņu!
Man bij' vaska dzirnaviņas
Ozoliņa galdiņā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30271.

Bij man viena sila bite,
Kā telīte pirmu pienu;
Mucām medu Rīgā vedu,
Kuģiem vaskus Vāczemē.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

30272.

Bij manami tētiņam
Bišu spārnu kažociņš,
Ne tas mirka rasiņā,
Ne izkalta saulītē.
121 [Gulbenē (Md)].

- 137 -

30273.

Bišu dēļ nevarēju
Artu iet tīrumā:
Mana paša vaina bija,
Zemu dēju ozoliņus.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30274.

Bišu māte, bišu māte,
Nāc manā dārziņā!
Manā rožu dārziņā
Mīksti rožu spilventiņi.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30275.

Bite bite māsa mana,
Par Daugavu nogājuse.
Nava vaļas bāliņiem
Par Daugavu dūrus diet [=doŗus dēt].
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

30276.

Bite gāja senādama [sanēdama?]
Par Mazzalvas tīrumiņ';
Mazzalvā slinki puiši,
Negribēja doŗu dēt.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

30277.

Bite jūdza kumeliņu
Dravenieka līgavai;
Sudrabiņa loku lieca,
Vaska sita pavadiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

1. Tikušam dēliņam
Bite jūdza kumeliņu;
Sudrabotu loku lieca,
Vaska grožu ritināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

30278.

Bite mana māsa bija,
Ābolājā kājas āva;
Nepazina sēdējuma,
Ne sliedītes pakaļā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Bitīte man' māsiņa,
Kājas āva ābulā;
Ne pazina sēdumiņu,
Ne kājiņu āvumiņu.
121 [Gulbenē (Md)].

30279.

Bite meitu aizdevusi
Par deviņi ezeriņi;
Ik rudeni medu dzina
Deviņām laiviņām.
1252 [Mazlaicenē].

1. Bite meitu aizdevuse
Par deviņi ezeriņi;
Trīs vasaras medu dzina
Deviņām(i) laiviņām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30280.

Bitīt' nesa medutiņu
Ar ozola kanniņām.
Nes, bitīt, dod man arī
Jel uz spārnu galiņiem!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30281.

Bite nesa medutiņu
Ar ozola kanniņām.
Nes, bitīte, nodzerties
Zeltītā krūziņā!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30282.

Bite riju nomīdīj'
Dravenieka dēliņam;
Bite dzied, traņi tek,
Pati māte salmus nes.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

30283.

Bites māte man jautā,
Ko dar' veci draveniek'?
Dzēnu pina, valnu raksta,
Saulītē sēdēdam'.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30284.

Bites, maitas, norējušas
Manu vīru dravenieku,
Biksas vien karājās
Ozoliņa galiņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30285.

Bitīt, tava grezna meita
Rudajām kājiņām,
Ozolāje sēdēdama,
Draveniekus kaitina.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Bitīt' tavu lepnumiņu,
Spalvainām actiņām!
Dravenieku kaitināji
Ozoliņa galiņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 138 -

30286.

Bitīt, tavu dailu meitu,
Rudajām actiņām!
Spīd actiņas tīru zeltu
Caur ozola lapiņām.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Bitītei greznas meitas
Sarkanām actiņām.
Tai actiņas degtiņ dega
Caur ozola lapiņām.
190 [Kuldīā].

30287.

Bitīt, tavu dravenieku
Kungi lika cietumā.
Šūn, bitīte, biezu kāri,
Vado savu dravenieku!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30288.

Bitīte bajāra
Kalponīte,
Tā nesa zeltiņu,
Tā sudrabiņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

30289.

Bitīt' Dieva kalponīte,
Dievam dara gaišumiņu;
Pate sēd ozolā,
Sveces deg baznīcā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30290.

Bitīte kliedza,
Bitīte sauca:
Siliņi deg,
Siliņi deg!
Nekliedz, bitīte,
Nesauc, bitīte:
Snaudaļa kodeļu
Dedzināja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bitīte raudāja,
Ka sili degot.
Neraudi, bitīte,
Ne sili dega:
Vecmātei snaužot,
Kodeļa dega.
113 [Alūksnē].

30291.

Bitīt' mana aizgājuse,
Melnu svārku audējiņa,
Aiz Daugavas ielīduse
Greizajāi ozolā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30292.

Biteite, mozs putneņš,
S'ād egl'eitis vērsyun'ē;
Sasatryuka sērmi zyrgi,
Saraustēja zalta grūžus,
Saraustēja zalta grūžus,
I sudobra īmaveņus.
4301 [Michailovā (Mērdzenes pag. Ldz)].

30293.

Bitīt' sērst aicināja
Dravenieka līgaviņu,
Solīdama vasku, medu,
Pilnas krūtis sudrabiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Bite sērstu aicināja
Dravinieka līgaviņu,
Solīdama vasku kurpes,
Šūniem šūtu sedzeniņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30294.

Bitīt' skrēja vakarāi
Caur deviņi novadiņi:
Zīda groža, vaska loks,
Ābolaiņi kumeliņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30295.

Bitītēm nevarēju
Klētij durvju virināt:
Man māmiņa ielikuse
Pūrā vaska gabaliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30296.

Bitīt' saka malējiņu,
I es biju malējiņa,
Es apmalu dzirnaviņas
Kā to vasku ritenīti.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30297.

Bāliņ, tavu drošu sirdi,
Tavu gudru padomiņu:
Dziedādams nosalaida
No šmuidrā ozoliņa.
316 [Jēkabpilī].

- 139 -

30298.

Daudz bitīte daudzināja
Vērie dētu ozoliņu;
Vēl nebija tiki daudzi,
Kā bitīte daudzināja.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

30299.

Dievs aizliedza bitītei
Sarkano ābuliņu,
Kam bitīte nesvinēja
Svētas dienas launadziņu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Dievs aizliedza bitītēm
Sarkano āboliņu,
Kam svētdienas nesvētīja,
Darba dienas launadziņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30300.

Dimdi, dimdi, ozoliņi,
Visi tavi zari dimd,
Visi tavi zari dimd,
Visas zaru pazarītes.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30301.

Dravinieka bāliņam
Vaska cimdi rociņā;
Arājiņa bāleliņš
Smilšojāmi kājiņām.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

30302.

Dravenieka dēliņam
Bišu spārnu cepurīte,
Bišu spārnu cepurīte,
Vasku cimdi rociņā.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

30303.

Dravenieka dēlīnam
Bite veda līgavīnu;
Vaska cimdi, vaŗa groža,
Sudrabīna pātedzīna.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

30304.

Dravinīka d'ēl'eņam
Voska cymdi rūc'eņā;
Ka pac'ēle sovu rūku,
Bitis skrēje sanādamys.
424 [Barkavas pag. Rz].

30305.

Dravenieka līgaviņa
Sēd, galvu nokāruse,
Bišu tēva skatījās
Caur saviem pirkstiņiem.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

30306.

Dravenieka meita biju,
Vaska kurpes šūdināju;
Kripu krapu man kājiņas
Ar tām vaska kurpītēm.
216 [Ventspilī].

30307.

Dūmi kūp, meži deg,
Kas tos mežus dedzināja?
Bitīt' mežus dedzināja,
Klajumiņu gribēdama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30308.

Dūmi kūp, sili deg,
Bite tek raudādama.
Niraud' gauži, tu bitīte,
Neba tavi nami deg!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

30309.

Dūmi kūp siliņā,
Atskrien bite raudādama;
Tur sadega brāliņam
Simts rakstītu ozoliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30310.

Dūci, dūci, bitenīte,
Šūniņāsi gulēdama!
Salti pūta ziemas vēji,
Tālu bēga vasariņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30311.

Iedēstīju ozoliņu
Leišu meža viducī;
Leišam mežs piederēja,
Man pieder ozoliņš.
320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].

30312.

Ieraudzījsi vien, pazinu
Dravinieka līgaviņu:
Samta kurpes kājiņā,
Vasku cimdi rociņā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30313.

Ej, bitīt, tu pie Dieva,
Atdod tavu saldumiņu;
Atdod savu medutiņu,
Es kārītes tev atdošu!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 140 -

30314.

Ej, sliņķīt, pie bitītes,
Mācies bites tikumiņu:
Ne tai kunga, ne stārasta,
Saldu medu salasot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30315.

Es aizgāju uz kalēju,
Nokalos ķirvelīt',
Nocirt' zaļu ozoliņu
Ar visām bitītēm.
Man bij medus, man bij vaska,
Man bij vaska ritentiņš.
Pārdev' vaska ritentiņ',
Nopirk' cauņu cepurīt'.
327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

30316.

Es apsitu ozoliņu
Sīkajām nagliņām:
Bitītei zemas kājas,
Lai neslīd staigājot.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es apkalu ozoliņu
Sīkajām lapiņām,
Lai bitītes neslīdēja
Medainām kājiņām.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

30317.

Es gribēju ar brāliņu
Līdzi kāpt ozolā;
Aizsameta vilnānīte
Ozoliņa zariņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30318.

Es izdūru sila priedi,
Rakstīt vien nemācēju;
Gan bitīte norakstīs
Medaiņām kājiņām.
224 [Kabilē (Kld)].

30319.

Es nevaru miglāi iet,
Ne dižāi rasiņāi:
Bites spārnu man svārcīni,
Dzelonītes vainadzīnis.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

30320.

Es piekusu, nevarēju
Ne rociņu pacilāt:
Es izdēju divi oši,
Trešo zaļu ozoliņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

30321.

Es redzēju div' bitītes
Silāi alu brūvējam:
Pie celmiņa seiju lika,
Caur saknīti tecināja.
Piecas mucas salda alus,
Seija krāca krācamā.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

30322.

Es savai līgavai
Dieva dēļi maizes devu:
Man bitīte svārkus auda,
Sētmalī sēdēdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30323.

Es savām bitītēm
Ķēdēm kalu ozoliņu;
Pašas bites ielīgoja
Pār ķēdēm ozolā.
216 [Ventspilī].

30324.

Es uzgāju trīs bitītes
Silē alu brūvējam.
Dodat manim nodzerties
Sudrabiņa kanniņā!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30325.

Gani kliedza, gani brēca:
Bite griķu duviņā!
Paši gani noganīja,
Bitītei vainu meta.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Gani kliedza, gani brēca:
Bite druvu nosliedēja!
Gani paši nosliedēja,
Uz bitītes kaunu lika.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30326.

Gani kliedza, gani brēca:
Bite griķu druviņā!
Nekliedziet, nebrēciet:
Nava sliedes pakaļā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 141 -

1. Kungi kliedza, kungi sauca:
Bite ēda dābuliņu!
Eita, kungi, raugaities,
Kur sliedīti pazināt!
320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].

30327.

Gaŗa diena bāliņam,
Sila priedi dzenājot:
Tautu meita, ne māsiņa,
Vēlu nesa launadziņu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

30328.

Gauži bites noraudāja
Vecākā dravenieka:
Vecākais dravenieks
Izrakstītu doru dēj'.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

30329.

Gauži bite noraudāja
Sava veca dravenieka,
Atraduse šauras dures [=dores],
Skabargainu dējumiņu.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

30330.

Gludi galvu saglaudīju,
Mežiņā tecēdama,
Lai bitītes nemetās
Manu matu galiņā.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

30331.

Guli, guli, bālelini,
Vējš nolauza ozoliņu,
Kam neviji gaŗu dzeni,
Kam zariņus nezaroji.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

1. Tam slinkam dēliņam
Vējš nolauza ozolu,
Kam nepinu gaŗu dzēnu,
Kam galiņu netrumpē.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

30332.

Guli, guli, sila bite,
Lauka bite negulēja;
Visi tavi sila ziedi
Lauka bites rociņā!
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

30333.

Kā, bitīte, tu ieskrēji
Degošā siliņā?
Vai nebija āriņos
Rakstīto ozoliņu?
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30334.

Kā, māsiņa, tu raudāji,
Uz cintiņas tupēdama?
- Kā, brālīt, neraudāšu:
Krauklīts bites izknābāja.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

30335.

Kālabad man bitītes
Nakti gul siliņāi?
Atradušas saldus ziedus,
Smagu kŗāva vezumiņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Kam gribēja šo naksniņu
Gulēt bites siliņā?
Silā bija pulka ziedu,
Smagas medus nešļaviņas.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30336.

Kam der kalni, kam der lejas,
Kam der zaļi ozoliņi?
Dievam kalni, Laimei lejas,
Bitei zaļi ozoliņi.
121 [Gulbenē (Md)].

30337.

Kas gribēja sīkas naudas,
Lai dēj greizu ozoliņu:
Sīka nauda sabirusi
Greizajā ozolā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

30338.

Kas man kait nenesāt
Melnus svārkus, zābaciņus?
Man bitīte svārkus šuva,
Sētmalā gulēdama.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

30339.

Kas rakstīja ozoliņu
Straujas upes maliņā?
Man' bāliņi norakstīja,
Kumeliņus ganīdami.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30340.

Kas tur spīd, kas tur viz
Ozoliņa zariņā?
Tie bāliņa vaska cimdi,
Mans vizuļu vainadziņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 142 -

30341.

Kas varēja gudrāks būt
Par bitītes gudrumiņu?
Saulītē ziedus nesa,
Migliņā darināja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Kas varēja gudrāks būt
Par bitītes gudrumiņu?
Miglotā rītiņā
Atved ziedu vezumiņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

30342.

Ko, bitīte, tu dziedāji,
Tev bij maza dvēselīte!
Lai dziedāja dundurītis,
Tas mācēja trīcināt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

30343.

Ko, bāliņi, tu darīji
Visu dienu siliņā?
- Bitītēm namu daru,
Līdz zemīti rakstīdams.
216 [Ventspilī].

30344.

Krāj, bitīte, saldu medu,
Vēl siliem balti ziedi.
Nāks ziemiņa, nāks viesiņi,
Baudīs, nagus laizīdami.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

30345.

Kuplis auga ozoliņis
Aiz upītes rāvienī;
Pate bite laipas meta
Pie tā kupla ozoliņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30346.

Kur, bitīte, tu dzirdēji
Dravenieku gavļojam?
- Es dzirdēju vecainē,
Smuidrajā ozolā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30347.

Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš', māsiņ, pār Daugavu
Zelt' ozolu darināt.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

30348.

Kur tu iesi, vecais brāl,
Ar to bišu sētavīti?
- Ieš' silā bišu sēt
Jaunajiem bāliņiem.
121 [Gulbenē (Md)].

30349.

Kur tu iesi, vecais tēv,
Ar to bišu sētavīti?
- Pār Daugavu bišu sēt
Jaunu puišu dējumos.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

30350.

Laiku laiku ceļu griezu:
Dravinieka sieva brauc,
Vasku kurpes kājiņā,
Bites spārnu villainīte.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

30351.

Ļaudīm liels brīnumiņš:
Bite iet ubagos,
Zelta niedre rociņā,
Vaska kurpes kājiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

30352.

Lec, saulīte, rītā agri,
Sildi meža virsūnītes:
Bāliņam rokas sala,
Ozoliņu [Ozoliņus] darinot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lec, saulīte, rītā agri,
Sildi meža galotnītes:
Bāliņam rokas sala,
Meža galus līdzinot.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2. Lec, saulīte, rītā agri,
Sildi meža virsonītes:
Brāliņam rokas sala,
Skaistas caunas dzenājot.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

3. Lec, saulīte, rītā agri,
Sildi priežu galotnītes,
Lai rociņas nenosala
Dravinieka dēliņam.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

30353.

Man bij tāda torku bite
Kā mērena gotenīte;
Ar vindīnu vien vindāju
No ozola medutīnu.
158 (Nīcā).

- 143 -

1. Manam tēvam tādas bites
Kā pērnaji telēniņi;
Ar ratiem medu dzina
No resniem ozoliem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30354.

Man bij viena tāda bite
Kā pērnā gotēniņa;
Ar vindiņu ievindāja
Medu, vasku ozolā.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30355.

Man bij viena tāda bite
Kā pērnē gotēniņa;
Ķēve ēda pļaviņē,
To uznesa ozolē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

30356.

Mans tēviņis dravu dara,
Es aiznesu launadziņu.
- Tev, meitiņa, tā draviņa
Par launaga nesumiņu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30357.

Margodama saule lēce
Caur ozola lapiņām:
Dravenieka līgaviņa
Zelta naudu rēķināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

30358.

Maziņš bija, saldis bija,
Bitīt, tavs vezumiņš;
Kārkla ziedi, ievas ziedi
Bij tavā vezumā.
216 [Ventspilī].

30359.

Meži degi, dūmi kūp,
Bite raud asarām.
Neraud' gauži, tu bitīte,
Jūrmalā niedres deg!
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30360.

Meži rūca, meži šņāca,
Bites gāja kumuriem;
Man bij tādis lielis prieks,
Man ielīda ozolā.
121 [Gulbenē (Md)].

30361.

Atēnieši, vella bērni,
Bitīt' meta ūdenī.
Skrej, bitīt, žāvētos
Manā rožu dārzīnā!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30362.

Ne kauns bija bāliņam
Zelta jostiņ' iejožot [i jožot?]:
Treji biši ozolā,
Seši vaska gabaliņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

30363.

Nebēdā, bāleliņi,
Ka paliksi parādā:
Silā viena šmuidra priede,
Tā parādus aizmaksās.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

30364.

Nekas iet par bites godu:
Miglā zeltu salasa,
Saulītē sēdēdama,
Zelta kroni darina.
521 [Dikļos (Dikļu pag. Vlm)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30365.

Netīšām es nocirtu
Sava tēva ozoliņu;
No celmiņa bungas daru,
No zariņa stabulīti,
No tā paša viduklīša
Bitītēm namu daru.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. It netīšu es nocirtu
Sava tēva ozolīnu;
No celmīna bungas daru,
No zariema stebulītes,
No tā paša viduklīša
Māsīnāmi pūra tīni,
No tās pašas galotnītes
Bitītēma namu daru.
158 (Nīcā).

30366.

Nevienam es neteikšu,
Ko atradu ganīdama,
Bāliņam vien pateikšu:
Bites dzied ozolā.
216 [Ventspilī].

30367.

No leišiem bites skrēja
Kā pērnie telēniņi;
Tās izēda medutiņu
Mazijām bitītēm.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 144 -

30368.

Ozols gāja par Daugavu
Ar visām bitītēm;
Divi jauni dravenieki
Pakaļ tek raudādami.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Gauja nesa ozoliņu
Ar visām bitītēm;
Mans bāliņš, dravnieciņš,
Tek gar malu raudādams,
Tek gar malu raudādams,
Cepurīte rociņā:
Lielas bites, mazas bites,
Laižaties cepurē!
46 [Carnikavā (Rg)].

2. Nāciet, ļaudis, skatīties,
Kādu koku upe nesa:
Upe nesa ozoliņu
Ar visāmi bitītēm;
Dravenieka līgaviņa
Tek gar malu dziedādama,
Vaska kurpes kājiņā,
Ziedu cimdi rociņā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

3. Smagi smagi Venta krāca
Miglaiņā rītiņā.
Eit', brālīši, skatīties,
Kādu koku Venta nesa:
Venta nesa ozoliņu
Ar visām bitītēm;
Dravenieka dui dēliņi
Tek gar Ventu raudādami.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

30369.

Palīdzat, jūs māsiņas,
Lūku plēst, dzeņu vīt:
Man bitītes ielīdušas
Greizajā ozolā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

30370.

Pavārguse ceļu gāju,
Sēdos ceļa maliņā,
Ne redz mani mīļš Dieviņš,
Ne bagāti bāleliņi.
Atskrej bite dziedādama,
Uznes mani ozolā.
Ozolā sēdēdama,
Ēdu medu, dzēru vīnu.
Nu redz mani mīļš Dieviņš,
Nu bagāti bāleliņi.
216 [Ventspilī].

30371.

Plata upe, šauras laipas,
Pāri teku drebēdama,
Stīgu dzenis mugurā,
Vaska ripa padusē.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

30372.

Platas vīzes apāvos,
Silā gāju doŗu dēt.
Sak' lācītis lūkodams:
Edz kur bišu dējējiņš!
Būs man medus, būs man medus
Uz nākošu rudentiņ'!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30373.

Punktējies, ozoliņ,
Sudrabiņa punktītēm!
Rītā jās dravenieki,
Visiem kapļi mugurā.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

30374.

Rītā, govis ganīdama,
Aplīgoju ozoliņu;
Vakarā, sadzīdama,
Redzu bites ielienot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30375.

Sasadzīra div' bagāti
Ziemu ciest, nesasalt:
Bitīt' koka namiņā,
Rudzīts zemes gabalā.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

30376.

Saņemiet dzeinīt' manu,
Nodējiet ozoliņu:
Man jāiet ar kundziņu
Tālajā zemītē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30377.

Šim piedevu, tam piedevu,
Dzilnai vien nepiedevu,
Kam tā manu dējumiņu
Ik rītiņa klaudzināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30378.

Šķērsu bite i aizskrēja
Ar to vasku ritenīti,
Atradusi skabargaiņu
Jauna puiša dējumiņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 145 -

30379.

Šķībi greizi, grundulaiņi
Mana tēva ozoliņi;
Citāi dziede sīļa bērni,
Citāi pūces kladzināja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30380.

Šķitu saulīt' i lecot
Caur ozola zariņiem.
Dravenieka dēliņam
Vaska cimdi rociņā.

1. Kas tur spīd, kas tur mirdz
Aiz ozola lapiņām?
Dravinieka dēliņam
Vasku cimdi rociņā.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

30381.

Šmaugi, gaŗi ozoliņi
Pededzītes maliņā;
Tur vajaga gaŗa dzeiņa,
Gudra vīra dējējiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30382.

Šorīt biju agri cēlis,
Trešu dēju ozoliņu.
Atskrējušas trīs bitītes,
Vaino manu dējumiņu.
Še, bitītes, cirvis, kaplis,
Dējat pašas, kā tīkamas,
Dējat pašas, kā tīkamas,
Pa savam prātiņam!
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

30383.

Šūn, bitīte, ko šūdama,
Šūn man vaska kamaniņas,
Ka es varu ciemā braukt,
Atvest daiļu līgaviņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30384.

Šūn, bitīte, ko šūdama,
Šūn man vaska kamaniņas,
Lai es braucu siliņā
Priedēm galus līdzināt!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Šūn, bitīte, ko šūdama,
Izšūn vaska kamaniņas:
Man jābrauc siliņā
Trīs priedītes darināt.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

30385.

Šūn, bitīt(e), vaska krēslu
Zem zaļā ozoliņa!
Tur tu pate pasēdēsi,
Dravenieku [Draveniekus] mielodama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Bitīt' šuva meldu krēslu
Auzu salma galiņā,
Kur pašai atsēsties,
Dravinieku mielojot.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30386.

Šūn, māmiņa, man krekliņu,
Liec tēraudu padusē:
Ik dieniņas dzainīts tek
Caur manām padusēm.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

30387.

Šūnu bite namu dara,
Vasku dara istabiņu;
Priežu skuju durutiņas,
Tās bij vieglas virināt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30388.

Sīli sīli, būs tev strāpe,
Kam tu silu svilināji:
Dravenieka līgavai
Vaska cimdi sadeguši.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

30389.

Sīli sīli, būs tev tiesa,
Kam siliņu dedzināji:
Bāliņam sadeguši
Trīs rakstīti ozoliņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30390.

Silā iemu, silā teku,
Silā man lieli prieki:
Silā manim zelta josta,
Silā vasku ritenīts.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30391.

Siliņā priedi deju,
Uz otrās lūkojos:
Vairāk man tā otra mīļ [=mīl?],
Ne tā pati dejamā.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

30392.

Zinu āra ozolīti,
Bet nesaku nevienam;
Bāliņam, tam pasaku:
Ozolā bites līde.
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

- 146 -

30393.

Zinu āra ozoliņu,
Nevienam nesacīšu;
Pūrā man smalks dzenīts,
Tautās doŗu dējējiņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Zinu, zinu, bet nesaku,
Kur aug zaļi ozoliņi:
Aiz kalniņa ozoliņi,
Ciemā jauns dējējiņš.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30394.

Zinu, zinu, bet nesaku,
Kur nogāja div' bāliņi:
Lūku plēstu, dzeiņu vītu,
Ozoliņa dēdinātu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30395.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kas ozola dobumā:
Bitīt' pina zelta kroni
Mazākai māsiņai.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā], 203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

30396.

Skan mežiņis rītā agri,
Skanēj' sebu vakarā,
Dienas vidū neskanēja,
Tad bitīte ābulā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30397.

Skanēdama bite skrēja
Par atraitnes tīrumiņu.
Kā neskrēja skanēdama,
Pate zelta nesējiņa!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30398.

Skrien, bitīte, istabā
Mārtenīša vakarā;
Ja tu pate neieskrien,
Ienes sava saldumiņa!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30399.

Skrien, bitīte, sit spārniņus
Pie resnā ozoliņa,
Traucē doŗu dējējiņu,
Lai neguļ dienavidu!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30400.

Skrej, bitīte, kur skriedama,
Skrej manē sētiņē!
Es tev došu sētmalē
Sausu prauļu istabiņu.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

30401.

Skrej, bitīte, kur skriedama,
Skrej manā sētiņā:
Mana sēta dzelžiem kalta,
Sudraboti vītoliņi.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Skrien, bitīte, kur skriedama,
Skrien manā dravītē:
Man dravīte dzelzēm kalta,
Sidrabiņa jost' apjozta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Skrej, bitīte, kur skriedama,
Skrej manā sētiņā:
Man sētā laipa mesta,
Ķēdēm kārti ozoliņi.
206 [Kuldīgas apriņķī].

3. Skrej, bitīte, kur skriedama,
Skrej manāi sētiņā;
Mana sēta vasku lieta,
Sidrabiņu tecināta.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

30402.

Skrien, bitīte, kur skriedama,
Skrien manā sētiņā:
Mana sēta dzelžu kalta,
Tur ragana neieskrēja.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

30403.

Skrej, bitīte, lauz galviņu
Degošā siliņā,
Kam tu manu dējolīti
Skabargainu nosmādēji!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

30404.

Skrej, bitīte, loki spārnus,
Aiznes vasku Vāczemē:
Tur piedzima Dieva dēls,
Tam vajaga gaišumiņa.
216 [Ventspilī].

30405.

Smalku skuju priedīt' dēju
Tīrumiņa galiņā,
Tur bitīte ielīgoja
Ar to vasku ritenīti.
No tā vasku ritenīša
Naudiņā iekūlos;
Naudiņā iekūlos,
Nopirk' bēru kumeliņu;
Nopirk' bēru kumeliņu,
Atved' skaistu līgaviņu,
Mīkstu cisu taisītāju,
Paladziņa klājējiņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 147 -

30406.

Sūtīt sūta meža bite
Lauka bitei grāmatiņu,
Lai ziediņu tā neņēma
Degošā siliņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30407.

Tautu meita skaidas lasa,
Man dejot ozoliņu.
Šķelmīts biju, ne puisīts,
Ja es tev to piedevu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30408.

Tautu meita skaidas lasa,
Man ozolu dēdinot.
Paga paga, drosuliņ,
Pasacīšu brāliņam!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30409.

Tēviņš mani mazu raida
Pie greizeja ozoliņa.
Lai Dievs līdz man mazam
Cilpām dzēni ritināt!
216 [Ventspilī].

30410.

Tec, māsiņa, teciņiem,
Tec, pasaki bāliņam:
Vējš nolauza ozoliņu
Ar visām bitītēm.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

30411.

Tikušam dēliņam
Bite jūdza kumeliņu;
Kaut kādam netiklam
Nejūdz laba mātes meita.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

30412.

Tic' Dievam, līgaviņa,
Ej ozolu baznīcā!
Visas tavas villānītes
Bitītēm nolipušas.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

30413.

Tici Dievu, līgaviņa,
Ej ozola baznīcāi;
Visi ļaudis tevi teica
Bez Dieviņa dzīvojot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30414.

Trakulītis dorīt' dēja
Liela ceļa maliņā;
Gudra bitīt' i ielīda
Trakulīša dējumā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30415.

Trīskārt bite riņķi grieze
Apkārt manu cepurīt',
Redzēj' mani daiļu vīru,
Daiļu doŗu dējējiņ'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

30416.

Trūka, trūka tev, bitīte,
Kad tev trūka, trūkst man ar:
Kad tev trūka silāi ziedu,
Man trūkst vaska rituliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30417.

Tur atradu, tur atstāju
Bitīt' ceļa maliņā:
Vasku ratus darināja,
Ziedus krāva vezumā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30418.

Uz kalniņa ozoliņš,
Uz ozola dzirnaviņas.
Tev, bitīt, viegli spārni,
Palīdz māli ritināt!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30419.

Uz priedīti caini vilku,
Uz meitām kājas avu:
Siliņā šmaugas priedes,
Nāburgos dailas meitas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30420.

Velc, bāliņ, trejus svārkus,
Tev trejādas audējiņas:
Auž māmiņa, auž līgava,
Auž bitīte ozolā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 148 -

30421.

Vecais tēvs sirmu bārzdu
Dores vilka ozolā.
Lūst ozols, krīt vecais,
Plīst galviņa šķederniem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30422.

Vij, tētiņ, man dzeinīti
Tievu tievu, gaŗu gaŗu,
Ka varēju siliņā
Priežu virsu lidināt!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30423.

Vij koki iesmam der,
Apīns vien nederēja;
Visi putni cepti der,
Bitīt' vien nederēja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

30424.

Visi tēva ozoliņi
Pret ziemeli atziluši;
Vienam kāpu galiņā,
Visus griezu launagā.
190 [Kuldīā].

30425.

Visu dienu sasēdēju
Sila priedes galiņā;
Nedrīkstēju galu cirst
Bez vecaja bāleliņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

30426.

Cel, bitīt, vasku krēslu
Zem resnā ozoliņa:
Tur sēd brāļi dravenieki,
Tur māsiņas rakstītājas.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

30427.

Ceļaties kājiņās,
Vecu bišu bitenieki:
Nu ziedēja eņģevēŗi,
Eņģevēŗu pazarītes.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Ceļatiesi kājiņāsi,
Veci bišu bitenieki!
Nu dziedāja jūras gaiļi,
Nu ezera gaigaliņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

30428.

Cep, māmiņ, tādu maizi -
Viegli nest, gausi ēst:
Nu es iešu doŗu dēt
Tālajā siliņā.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

30429.

Citi puiši izdējuši
Pa simtiem ozoliņu;
Es izdēju vīksnes celmu, -
Ar vāģiem medu vežu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

51684.

Aiz Daugavas augsti kalni,
Smuidri, gaŗi ozoliņi;
Tur vajaga smalku dzeiņu,
Gudru vīru dējējiņ'.
322 [Praulienas Md].

51685.

Aiz kājiņas bitīt' vilku
Ap resno ozoliņu;
Dievs dod mūsu bitītēm
Trejus bērnus vasarā!
476 [Vecpiebalgas C].

51686.

Alu bite, alu bite
Resnajā ozolā;
Ala mans kumeliņš,
Tam es kāpšu mugurā.
373 [Sarkaņu Md].

51687.

Ap tētiņu bites skrēja
Kā ap zaļu ozoliņu;
Ap māmiņu cūkas raka
Kā ap zaļu velēniņu.
378 [Seces Jk].

51688.

Ar bitīti Reigā brauču,
četri voska skritulīši;
Reigas kungi prīškā skrēja,
Sīkim naudu mēreidami.
494 [Viļānu Rz].

1. Ar bitjeiti Reigā brauču,
Treis zierņeiši vazumā:
Reigys kungi prīškā braucja,
Sīkim naudu skaitjeidami.
236 [Līvānu D].

- 149 -

51689.

Atīs jaukais(?) pavasars,
Byus man daudzi darbinīku:
Luoceits mola, ūdeņš gryudja,
Bita maizi capynava.
326 [Preiļu D].

51690.

Bišu tēvs gauži raud,
Raud Gaujiņas maliņā;
Gauja aiznes to ozolu,
Kuŗā spiedza bišu bērni.
301 [Palsmaņa Vlk].

51691.

Bite bite, meita meita
Otram skādi nedarīj(a):
Bite ziedu nemaitā,
Meita druvu nenomin.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

51692.

Bite gāja ziediņos
Pa lielo teirumiņu:
Vaska kurpes kājiņā,
Zelta ņiedre rociņā.
263 [Mēmeles Jk].

51693.

Bite gudra, meita gudra,
Abas divas gudras bij(a);
Tādēļ bija meitiņai
Salda meds jāizlūdz.
127 [Grostonas Md].

51694.

Bite pēre bitinēn
Arsdora(?) žagareņ,
Kam guoja mada jemt
Miglūtai i reiteņā.
326 [Preiļu D].

51695.

Bites munas muosiņas,
Es bitīšu buoleleņš,
Man bitīte svuorkus šiva,
Sātmalī sādādama.
35 [Baltinavas Abr].

51696.

Ai bitīti, kamanīti,
Kur man tevi pamanīt?
Aiz kalniņa lejiņā,
Patmalnīka pļaviņā.
170 [Kapiņu D].

1. Bīteit, munu kamaneit,
Kab man tevi pamaneit!
Treis dīneņas pūru brydu,
Cykom tevi pamanēju.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

2. Bitīt, muna kamanīte,
Kab man tevi pamanēt!
Treis dīniņas atrauduoju,
Koļeņ tevi pamanēju.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

51697.

Bitīt maza, bitīt liela,
Nes man saldu medutīnu!
Tad es tevi godināšu,
Kalnīnāi sēdēdama.
342 [Rauzas Vlk].

51698.

Bitīt' nesa saldu medu
Sīkā zīļu krūziņā.
347 [Rendas Kld].

51699.

Bitīt, tavu vieglumiņu,
Tev nelīka āboliņš!
Man nolīka āra lapa,
Dravenieku meklējot.
166 [Kalsnavas Md].

51700.

čuri čuri, lāča pāča,
Tā bij mana tēva dziesma;
Manam tēvam tādas bites
Kā pērnie telēnīni.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

51701.

Daudz priedītes siliņā,
Maģ man spēka, maģ varīt(es).
Ciris man dzenējam,
Cits zariņus līdzinām.
372 [Sarkanmuižas Vp].

51702.

Dēju priedes siliņā,
Atsavēru otarā;
Vairāk man tā mīlēja,
Kur stāv visu nedējama.
241 [Lubānas Md].

51703.

Dīviņš guoja bišu kūptu
Ar sudobra vuocelīti;
Kam sauviņa, kam ūtruo,
Maņ ar vysu vuocelīti.
605 [Skolas].

- 150 -

51704.

Dravenieka dēliņami
Vasku cimdi rociņā;
Lai tam būtu vaska cimdi,
Kad viņš būtu arājiņš.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

51705.

Dravenieka es meitiņa,
Druvā gāju dziedādama:
Vaska kurpes kājiņā,
Dzelonīšu vainadziņš.
211 [Ļaudonas Md].

51706.

Dravinieka meitenīte
Tek gar Gauju raudādama;
Tek gar Gauju raudādama,
Ievas ziedus lasīdama.
Plūcat, meitas, nelaužat,
Ļaujat ievai noziedēt!
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

51707.

Dzimst', dēliņ, audz, dēliņ,
Tēva pēdas nepanāksi!
Tēvs dzenīti salenkšoja,
Pa siliņu tecēdams.
93 [Dundagas Vp].

51708.

Dziedi, dziedi, zemes bite,
Mana tēva dābolā!
Nu ziedēja kupla liepa,
Lauku malu magonītes.
301 [Palsmaņa Vlk].

51709.

Dzīdit i, munys muoseņis,
Ko muoseņis nadzīdit?
Kurys biteitis nūnesja
Jyusu jauku volūdeņi?
Tuom padevu, tuos nūnesja,
Maduojomi kuojeņom.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

1. Dzīdit i, munas muoseņas -
Kuo muoseņas nadzīdit?
Kuras bitītes nūnesa
Jyusu jauku volūdiņu?
Voi nūnese pa ļaudim,
Voi pa ļaužu volūdam?
605 [Skolas].

51710.

Kaimiņ(š) savas bites laid(a),
Es putriņu salināju;
Salda salda man putriņa
Kā kaimiņa medutiņš.
360 [Rundāles B].

51711.

Kas kaitēja man dzīvot
Savā tēvu zemītē?
Ar vindiņu medu smēlu
No kupliemi ozoliemi.
184 [Ķēču Rg].

51712.

Dievs dod mūsu vectēvam
Labas bites dārziņā,
Ar vindiņu medu vilka
No caurā ozoliņa.
223 [Lielstraupes C].

51713.

Kas tur mirdz, kas tur spīd
Caur ozolu zariņiem?
Dravinieku dēliņam
Vasku cimdi rociņā.
605 [Skolas].

51714.

Kū tei muna bitje dora
Vysu dīnu sileņā?
Voska ratjeņis taisa,
Zīdus kraun vazumā.
236 [Līvānu D].

51715.

Kur tu brauc, dunderīt,
Ar to vask ritentiņ?
Brauc Rīge apraudzīt,
Ko dar vec dravnik.
Dzein pin, valn rakst,
Saulita seiddam.
445 [Ugāles Vp].

51716.

Kur tu brauci, dundurīt,
Ar to vaska riteniņ?
Braucu Rīgā apraudzēt
Ko dar veci draveniek,
Tie jaune draveniek
Snaburtain drav dūr.
413 [Stendes Tl].

51717.

Lācis tup ozolā,
Bite dzeļ vēderā;
Ak tu tavu traku biti,
Negrib sava dravinieka!
530 [Cēsis C apr.].

- 151 -

51718.

Lācis kāpa ozolā,
Salds medus meklēdams.
Lāci, kur tu liksi medu?
Ne tev podu, ne tev katlu,
Ne tev ašu sieta
112 [Ezeres Kld].

51719.

Luocīts kuope ūzulā,
Bite kūde vādarā.
Oi luocīt, oi luocīt,
Mes divi īnaidnīki.
605 [Skolas].

51720.

Lācīts vilka meds vāceli
Visgarām purva malu.
Velc, lācīt, mūs' mājās,
Meitas mala iesaliņu.
146 [Jaungulbenes Md].

51721.

Leigoj bite, leigoj saule
Pa lelim teirumim;
Bite zīdus lasīdama,
Saule sīnu kaļtēdama.
Bite zīdus naizlasīja,
Saule sīnu izkaltēja.
389 [Silajāņu Rz].

51722.

Līgojies, bāleniņi,
Priedītē, eglītē;
Jau māmiņa gan līgoja,
Krija šūtā šūpolī
241 [Lubānas Md].

51723.

Līgojies, ozoliņ,
Es ar tevi nelīgoju;
Tevi līgo skaisti dzeiņi,
Mani balti bāleliņi.
605 [Skolas].

51724.

Lija lietus vienu dienu,
Lija visu vasariņ(u);
Nenolija bitei spārnu,
Ne māsai sedzenīt's.
241 [Lubānas Md].

51725.

Vysas bites zīdūs guoja,
Aiz upītes zīdus syukt;
Kad bej sauļa nūrītējusja,
Vysas bites pulciņī.
579 [Viļāni Rz apr.].

51726.

Man bij tāda liela bite
Kā pērnāja gotenīte,
Tā paņēma kalpa ķēvi,
Iebriņģēja ozolā.
94 [Dunikas Lp].

51727.

Saule saule, bite bite,
Abas vienu čaklumiņ(u):
Saule sienu kaltētāja,
Bite medus nesējiņ(a).
211 [Ļaudonas Md].

51728.

Melna čūska ietecēja
Manā bišu dārziņā;
Tā nebija melna čūska,
Tā bij bišu māmuliņa.
166 [Kalsnavas Md].

51729.

Nāburgs mani kungam sūdz:
Bite druvu nominusi.
Pasak man, nāburdziņu,
Kur bitīte sliedi taisa?
429 [Taurkalna (Valles) B].

51730.

Ne es pate nezināju
Tautiets doru dējejiņis,
Visas puru purmalītes
Drāztajāmi skaidiņām.
224 [Lielvārdes Rg].

51731.

Ozoliņš gauži raud,
Gaŗām jāja dravenieks.
Neraud' gauži, ozoliņ,
Tā ir tava paša vaina.
605 [Skolas].

51732.

Ozoliņis staigāt gāja
Ar visāmi bitītēm;
Kur uzgāja liepu krūmu,
Tur naksniņu pārgulēja.
605 [Skolas].

- 152 -

51733.

Ūzuls guoja par upeiti
Ar visām biteitēm;
Drovinīka div dēliņi
Tak pa krostu rauduodami,
Vīnam beja vaska kurpes,
Ūtram voska capureite.
358 [Rugāju Abr].

51734.

Par tū muni buoleliņi
Soldu dora olūtiņu;
Ka bitītes puori skrēja
Par namiņa cakuliņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

51735.

Platas vīzes apāvos,
Silā gāju doru dēt.
Sak' lācītis lūkodams:
Edz kur bišu dējējiņš!
Būs man medus, būs man medus
Uz nākošu rudentiņu.
192 [Kosas C].

51736.

Ryuci, ryuci, dundureit,
Kas nu tava rasna bolsa?
Biteitei smolks balsteņš, -
Kubulūsi madu nas.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

1. Ryuci, ryuci, dundurīt,
Kas nu tova ryukumeņa?
Man bitīte seika moza, -
Ar rotim madu veda.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

51737.

Skrej, bitīte, kur skriedama,
Skrej manā sētiņā;
Mana sēta dzelzīm kalta,
Sidraboti vītoliņi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51738.

Skrīn, bitēt, ju tuoļuok,
Ju labuok:
Ju tuoļuok soldi zīdi,
Ju rasnuoki ūzaleņi.
44 [Bebrenes Il].

51739.

Skrien bitīte ziedus ņemt
Enģevēru siliņā;
Nūlēt zied enģevēri,
Nūlēt visas pazarītes.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

51740.

Skumja bite, skumja bite,
Skabargainais ozoliņš.
Kā ne skumja, kā ne barga -
Jauns bij dores dējējiņš?
46 [Beļavas Md].

51741.

Steidziet, puiši, puņģus vilkt,
Nesteidziet rudzus sēt!
No leišiem bites nāca
Kā pērnie vēršukiņi.
378 [Seces Jk].

51742.

Susīts gāja doru dēt,
Suša meita dzeini nesa;
Satikuši sniedzinieki, -
Atņem dzeiņa nesējiņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

51743.

Tu, bitīt, saules bērns,
Izved mani saulītē!
Saulīt' mana aizgājusi
Ar māmiņu kalniņā.
211 [Ļaudonas Md].

51744.

Tymsa tymsa tei eglīte,
Kur caunīte nakti guļ;
Vēļ tymsuoka tei aliņa,
Kur bitīte madu nas.
247 [Makašānu Rz].

51745.

Ūsiņš jāja pār kalniņu,
Bišu tropi padusē.
Ei, Ūsiņ, labais vīr,
Nāc manāi dārziņā;
Nāc manāi dārziņā,
Bišu tropus aplūkot.
109 [Ērķemes Vlk].

51746.

Venta nesa ozolīnu
Ar visām bitītēm.
Manas pašas vaina bija,
Ka zarīnus nedzenēj(u).
39 [Bārtas Lp].

- 153 -

51747.

Vacam bišu tēviņam
Bišu spuornu kažuciņš,
Ni sakolta saulītē,
Ni samierka lītiņā.
358 [Rugāju Abr].

51748.

Vysu dīnu biti gyvu
Pa ūzula zariņim,
Žimba žimba žimbarā,
Žimbarā, tralalā!
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

51749.

Vuškiņ, tovu boltu (vylnu),
Māmiņ, tovu auklējumu!
Bitīt, tovu syudumiņu
Bazneicā i dadzynuoja.
605 [Skolas].

51750.

Šūn, bitīte, ko šūdama,
Šūn man vaska kamaniņas:
Ka es varu ciemā braukt,
Atvest daiļu līgaviņu.
148 [Jaunpiebalgas C].

MEŽS KĀ CILVĒKA DARBĪBAS VIETA UN DAŽĀDU DZĪVNIEKU, KOKU UN AUGU MITEKLIS

- 154 -

1. Medniecība

30430.

Agri agri irbe tek,
Es basāmi kājiņām.
Tec, irbīte, pagaid' mani,
Līdz kājiņas es apaušu!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1. Sudrabota ierbe dzied,
Es basām kājiņām.
Dziedi, ierbe, gaidi, mani,
Līdz kājiņas es apaušu,
Līdz kājiņas es apaušu,
Apsedlošu kumeliņu!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

30431.

Ai bagāta Meža māte,
Sprūdi manu amatiņu!
Tu jau pate gana redzi,
Caur cepuri mati līda.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Ei bagāta Meža māte,
Sprūdi manu lamatiņu!
Jau tu paša gan zināsi,
Vāja mana cepurīte.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

30432.

Ai jaunaju bāleliņu,
Ņem sunīti, tec mežā:
Nu uzsniga jauns sniedzinis,
Nu pazina lūša pēdas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30433.

Ai lācīti ķepainīti,
Vai tev vienam mežs pieder?
Iesim, lāci, pie kundziņa,
Pušu mežu dalīsim!
121 [Gulbenē (Md)].

30434.

Vai lācīti platkājīti,
Vai tev vienam mežs pieder?
Laidīš' savus kuņas bērnus,
Mežu pušu dalīsim.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Ai lācīti ķepainīti.
Vai tev vien mežs pieder?
Ņemšu dzelžu štucerīti,
Tad mēs mežu dalīsim.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

30435.

Ai sunīši, nerejat,
Tukšu mežu nedzenat!
Vēl caunītes, vāverītes
Sēd eglītes galiņā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30436.

Ai sunīti venterīti,
Atdod maizes gabaliņu,
Kam palaidi vāverīti
Sausas egles galiņā.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

30437.

Ai caunīte, vāverīte,
Dod man savu kažociņu:
Es bij' kunga meža sargs,
Man jāguļ siliņā.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Ai caunīt, vāverīt,
Dod man savu kažociņu:
Man jāstāv tīrumā,
Vai līst lietus, vai snieg sniegs.
226 [Kandavā (Tl)].

- 155 -

2. Ai caunīt, vāverīt,
Dod man savu kažociņ':
Es bij' dores dējējins,
Nakti gulu siliņā.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

3. Cauna cauna, vāverīte,
Dod man savu, kažociņu:
Rītu braukšu siliņā
Priedēm galus līdzināt.
1311 [Apē (Vlk)].

30438.

Aiz Daugavas [upītes] melni meži,
Pilni cauņu, vāverīšu,
Tur vajaga gudru suņu,
Jaunu puišu medinieku.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Aiz upītes bērzu birze,
Pilna raibu teterīšu;
Tur vajdzēja lokus suņus,
Gudrus, prāvus strēleniekus.
216 [Ventspilī].

2. Tumša tumša tā eglīte,
Kur guļ caunes, vāverītes;
Tur vajaga gudru suņu,
Prāvu vīru bisenieku.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30439.

Aiz kalniņa balti bērzi
Sudrabiņa lapiņām;
Tur gulēja divi brieži,
Divi zelta cielaviņas;
Tur staigāja raudādami
Divi jauni ģēģerīši.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30440.

Aiz upītes balti alkšņi,
Tur bij laba medīšana,
Tur aug caunes, tur vāveres,
Tur raženas lakstīgalas.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Āz upītes melli meži,
Ķēdītēm saķēdēti;
Tur uzauga caunas, lapsas,
Sudrabīna lakstīgalas.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

30441.

Aiz upītes bērzu birze,
Pilna raibu teterīšu;
Pilna brāļu istabiņa
Jaunu vīru strēlenieku.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30442.

Aizstellēju raibus suņus
Par Daugavu medībā;
Tur palika raibi suņi,
Tur mans lūša kažociņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30443.

Aizvakar syla začis
Munu tāvu nūbīd'ēje.
Pagaid', syla rakal'eits,
Mesšu cylpu kakl'eņā.
422 [Līvānu pag. D].

30444.

Apsedloju raibu kuņu,
Gar Daugavu medīt jāju.
Es nošāvu zelta briedi,
Div' sudraba vāverītes.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30445.

Auru auru, klapu klapu,
Jaunu kungu medinieki:
Smuka ierbe ieskrējuse
Citē kunga novadē.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

30446.

Auru auru medinieki,
Zaķa kāja kabatā;
Ik gabalu pajājuši,
Zaķa kāju kripšķināja.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

30447.

Bēdz, caunīte, lec, caunīte,
Nu nāk tavi dzinējiņi;
Lec cintiņu no cintiņas,
Lai pēdiņu nepazina!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30448.

Bij lūsīts man zināms
Aiz jūriņas saliņā;
Apkāros divi plintes,
Tek sunīši smilkstēdami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30449.

Bisenieki, strēlenieki
Mani balti bāleniņi,
Bises stobra slaucītāji,
Ne maizītes pelnītāji.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 156 -

30450.

Briedi briedi, lāci lāci,
Aunies kurpes kājiņā:
Bija man div' sunīši,
Div' bāliņi medinieki.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30451.

Briedi briedi, lāci lāci,
Aunies kurpes kājiņā:
Vakar kungi izsūtīja
Trejdeviņu medenieku.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30452.

Briedis kāpa kalniņē
Mediniekus klausīties.
Tāļu tāļu suņi rēja,
Vēl jo tāli medinieki.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

30453.

Dzeniet, gani, jājiet, kungi
Uz mello meža malu!
Tur ir caunes, tur vāveres,
Tur ir laba medīšana.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30454.

Dūcin' dūce brīža muote,
Syla molu tacādama;
Div' buol'eņi, treis suneiši,
Vysi pīci pīkusuši.
428 [Beržūs(?)].

30455.

Duni, duni, briežu māte,
Smalkā priežu mežiņā!
Mūsu kungi, ģēģerīši,
Plintes vien balināja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

30456.

Ekur laba medīšana
Viņā lauka galiņā:
Tur caunīte, vāverīte,
Tur aug mana ļaudeviņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30457.

Es gulēju siliņā
Ar diviem sunīšiem.
Sunīts saka: čavu čavu!
Man biksītes: triku triku!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30458.

Es neguļu bez meitām,
Bez vāveŗu kažociņa;
Ciemā man meitas auga,
Silā kuplas vāverītes.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

30459.

Es nošāvu zvirbulīti
Ceturtdienas vakarā;
Pats paēdu, sievai devu,
Kungam devu pierendeli.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Lūgšus lūdzu tētiņam,
Lai sunīšus tapināja,
Lai es arī medīt eimu,
Kā tie citi muiženieki.
Citi kungi briežus šāva,
Es nošāvu zvirbulīti;
Pats paēdu divi reizas,
Trešo mana līgaviņa.
Vēl atlika pierendelis,
To nonesu kundziņam,
Kundziņš ēda laizīdams
Manu gardu virumiņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2. Rītā agri piecēlos,
Nošāvos zvirbulīti;
Divi reizes pats paēdu,
Tad vēl devu sieviņai.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3. Rītā agri paģirēm
Nosakāvu zvirbulīti.
Divi reizes pats paēdu,
Tad vēl devu sieviņai.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

304591.

Es sēdēju kalniņāi,
Vakariņu gaidīdams;
Visu dienu sasēdēju,
Vakariņu nesagaidu.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

30460.

Es tupēju krūmiņā,
Dārgu putnu gaidīdams.
Attek ezis pukstēdamis,
Sērmuliņis šņaukādamis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Es tupēju mežmalāi,
Dārga putna gaidīdams.
Rīb zemīte, čab lapiņa,
Nula nāca dārgs putniņis:
Izskrej ezis pukstēdamis,
Sērmoliņis sņaukādamis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 157 -

30461.

Es cerēju drīz pāriet,
Tečus vien pārtecēt;
Sāk sunīši caunes dzīt,
Tur brītiņu kavējos.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

30462.

Greizrocīši bisinieki,
Irbju šauti nemācēja;
Es nošāvu piecas irbes
Ar to vienu šāvieniņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

30463.

Gudram bija caunes dzīt,
Āķīgam vāverītes:
Caune skrēja steigus purus,
Vāverīte gaŗus mežus.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

30464.

Gudram bija caunīt' dzīt,
Aķīlam(i) vāverīti:
Caunīt' lēca puskociņa,
Vāverīte līdz galam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30465.

Gudri eudri, gudri babri,
Gudri muni bruol'el'eņi,
Gudri muni bruol'el'eņi
Eudru, babru dzin'ējeņi.
422 [Līvānu pag. D].

30466.

Irbes svilpa siliņā,
Roņi kauca Daugavā.
Kur palika ģēģerīši,
Ka tie viņus nedzirdēja?
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

30467.

Irbes svilpa siliņā,
Roņi pūta Daugavā;
Mūs' brālīši ģēģerīši,
Cietu miegu aizmiguši.
131 [Mēŗa muižā (Mēŗa pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Svilpēj' irbes, pūta medņi,
Šņaukāj' roņi Daugavā;
Mūs' bālītis bisniecītis
Cietu miegu aizgulies.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

30468.

Irbe svelpe siliņā,
Ronis pūta Daugavā;
Nedrīkstēju droši jāt,
Ne iemauktu skandināt.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30469.

Irbīt' svilpa siliņā,
Ronīts pūta Daugavā.
Pūt, ronīti, vai nepūt,
Tās irbītes nedabūsi,
Tā irbīte tīra zelta,
Dimantiņa cekuliņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30470.

Irbīt' svilpa siliņā,
Ronīts rūca Daugavā.
Celies agri, bāleliņi,
Būs tavāi rociņā!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30471.

Kad es biju jauns puisīts,
Es bij' liels ģēģerīts.
Ar laiviņu(?) ielaidos
Siliņā irbes šaut;
Šāvu irbi, šāvu medni,
Nošāv' raibu žagatiņu.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

30472.

Kad es biju jauns puisīts,
Es mācēju ģēģerēt:
Suņus laižu pa mežiņu,
Pats pa meža malu gāju.
Divi pulki irbju skrēja,
Div' pelēki vanadziņi.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

1. Kad es biju jauns puisītis,
Es mācēju ģēģerēt:
Pats stāvēju kalniņā,
Suni laidu lejiņā,
Suns izdzina zelta zaķi,
Sudrabotu vāverīti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Pats sēdēju kalniņā,
Suni laidu lejiņā.
Suns izdzina zelta irbi,
Sudrabiņa lakstīgalu.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

- 158 -

30473.

Kad es biju jauns puisītis,
Tad es gāju ģēģerēt.
Ģēģerēju cauru dienu,
It nenieka nedabūju;
Pašā lauka galiņā
Es nošāvu vecu irbi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

30474.

Kam, gulbīti, zemu skrēji,
Kam kakliņu gaŗu stiepi?
Bisenieki tevis glūn,
Paeglēs sasēduši.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30475.

Kas bijāt medinieki,
Medījiet jūrmalā:
Jūrmalā gaŗas priedes,
Tur bij laba medīšana.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

30476.

Kas tur sauca, kas tur klieca
Diža meža maliņā?
Lieli kungi, medinieki
Tie tur sauca, tie tur klieca:
Pieci brieži iegājuši
Lielakunga novadā,
Visi pieci nodzērās
Daugaviņas maliņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30477.

Kas tur čab, kas tur grab
Viņā meža maliņā?
Caunīt' auda man krekliņu
Sausas egles galiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

30478.

Klusiņām klausījos,
Ko solīja Meža māte:
Meža māte man solīja
Žagariņu grauzējiņu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30479.

Ko tie brēca, ko tie sauca
Lielakunga medinieki?
Grezna irbe ietecēja
Cita kunga novadā.
190 [Kuldīā].

30480.

Lācīšam, brālīšam,
Pieci nagi delvītē,
Visi pieci apkaustīti
Ar tērauda pakaviem;
Visi pieci saskrabēja
Medenieka ragavās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30481.

Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt' nabaga ģēģeŗam:
Tas izjāja visus mežus,
Visus meža līkumiņus,
Tas nošāva tūkstošiem,
Nevar kungus piepildīt.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt' nabaga ģēģeŗam:
Šauj tas briežus, šauj tas lāčus,
Nevar kungus piepildīt.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

30482.

Lied, caunīte, liedamo
Dziļajā aliņā:
Nu nāk tavi dzinējiņi,
Tavu pēdu secējiņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30483.

Luste man lustējās
Smalkā priežu siliņā:
Cauna lēca dancodama,
Jauna meita ziņģēdama.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

30484.

Māra, māsa, mazgā katlu,
Man rubeņi kulītē;
Kur purvītis, tur rubeņi
Pa pāŗam saguluši.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30485.

Man bij viena raiba kuņa,
To sūtīju medībās.
Samedīju aklu zaķi,
Ved' uz Rīgu dancināt.
Rīgas kungi brīnījās,
Kā var aklis tā dancot.
Izdur, velns, kungam acis,
I kundziņš tā dancos!
18 [Kliģenē].

- 159 -

30486.

Man bij viena stulba kuņa,
Pār Daugavu medīt sūtu.
Nomedīja stulbu zaķu(?),
Nu nezinu, kur to likt.
Rīgā vedu, nezināju,
Cik naudiņas noprasīt.
Sola manim sieku naudas,
Divi zelta gabaliņus.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

1. Es apkalu stulbu zaķi,
Rīgā braucu dziedādams.
Rīgas kungi nezināja,
Cik naudiņas tas maksāja:
Divi sieki sīkas naudas,
Trešo baltu dālderiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Man bij viena stulba kuce,
Par Daugavu medīt gāja.
Nomedījse stulbu zaķi,
Ved' uz Rīgu dancināt.
Rīgas kungi brīnījās:
Kur tu tādu zvēru jēmi?
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

3. Pataisīju ērkšķu zaķi,
Ved' uz Rīgu dancināt.
Rīgas kungi brīnījās,
Kādi zaķi Vidzemē.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

30487.

Medinieka līgaviņa
Ik vakara gauži raud,
Ik vakara gauži raud,
Tušku kuli cilādama.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30488.

Mūs' kundziņi medīt gāja
Ar tiem zelta sunīšiem.
Viens nošāva zelta zaķi,
Otris zelta lakstīgalu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

30489.

Nāc nākdams, kakta [meža] tēvs,
Ko tik ilgi kavējies?
Man sunīši piekusuši,
Pašam ēsti gribējās.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

30490.

Nāc pie manis, tautu meita,
Es bij' putnu medinieks,
Es tev' gribu ēdināt
Ar putniņu austiņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30491.

Ne tā man lēti tika
Jauna cauņu cepurīte:
Dažu nakti izgulēju
Sīku priežu siliņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30492.

Neviens mani nezināja,
Kas manā azotē:
Bij manā azotē
Sudrabiņa vāverīte.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30493.

Nosaucies, tu sūbrīti,
Nu jāj tavi medenieki,
Nu būs tavi balti ragi
Bajāram alus dzert.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Ausu ausu, tu briedīti
Nu jāj tavi medinieki;
Kritīs tava liela vara,
Lūzīs tavi, balti ragi;
Nu būs tavi balti ragi
Bajāram alu dzert.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Briedi briedi, lāci lāci(?),
Rīt mēs tevi tērēsam:
Vajag mums balta raga
Jādzeŗ alus bajāram.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Suņi rēja, taures pūta,
Nu jau jāja medinieki.
Sak' briedītis tecēdams:
Nu klups manis auguminis,
Nu būs mani balti ragi
Bajāram alu dzert.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

30494.

Niu ir laiks, niu ir laiks
Man caun'eiti nūm'ed'eit':
Pyuš v'ējeņis, šolc m'ežeņis,
Nadz'ērd'ēs ļesnīc'eņš.
435 [Latgalē].

30495.

Pie tiltiņa upmalē
Vēja lauzta dores priede;
Tur man bij trīs nastiņas
Ūdŗu, bebru, cauņ' ādiņu.
Tā dziedāja medinieki
Bikanavas krodziņā,
Bikanavas krodziņā,
Pašā kroga krāsnspriekšā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 160 -

1. Pie tiltiņa draves priede,
Vēja lauzta virsaunīte;
Tur gulēja trīs kulītes
Cauņādiņu, lūšādiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30496.

Pie Ventiņas sīki kārkli,
Tur bij laba medīšana;
Izmedīju zelta irbi,
Dui sudraba lakstīgalas.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

30497.

Piekusuši man sunīši,
Noguruši bāleliņi,
Vienu mazu vāverīti
Pa siliņu ganīdami.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30498.

Piecas dienas sīli kāvu
Ar pieciem algādžiem,
Asi malkas dedzināju,
Mucu tauku tecināju.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

1. Pieci, seši dalījās
Gar to manu vezumiņu,
Neviens labi nezināja,
Kas manā vezumā.
Pieci podi knaušu tauku,
Tie manā vezumā,
Tos mēs dārgi izdosim:
Pieci mārki mārciņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Puiši, vīri, kam ir nauda?
Man ir prece vezumā:
Pieci podi knaušu tauku,
Pieci mārki mārciņā.
190 [Kuldīā].

30499.

Piecas dienas sīli kavu
Ar pieciem algādžiem,
Oša malkas guni kūru,
Pusmuc' tauku tecināju;
Pieci gadi elpējos,
Taukos maizi mērcēdams.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

30500.

Pieci brieži jūru peld,
Otri pieci Daugaviņu;
Pieci jauni bisenieki
Tek gar malu raudādami.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30501.

Pieci brieži purvu brida,
Otri pieci Daugaviņu;
Būtu kungi zinājuši,
Sūtīt' simtu bisenieku.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30502.

Pieci brieži upi brida
Dzeltāniem radziņiem;
Pārbriduši, apguluši
Aiz upītes līcītī.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

30503.

Pūšu tauri, saucu suņus,
Kalniņā stāvēdams.
Piekusuši man sunīši.
Aizsmakuši medinieki.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

30504.

Rubu rubu, teterīti.
Papardītes krūmiņā;
Es gar dzelzi Ķīķējos,
Nāc manā kulītē!
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

30505.

Saka irbe tecēdama:
Neviens mani nepanāks!
Panāks tevi svina lode,
Tēraudiņa pederīte.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Lapse saka palēkdama:
Tu jau mani nepanāksi!
Ja es tevi nepanākšu,
Panāks tevi svina lode,
Panāks tevi svina lode,
Tēraudiņa uguntiņš.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Vakar gāja brieža māte
Par Daugavu siliņā;
Divi jauni medenieki
Tek pakaļ raudādami.
Tā sacīja brieža māte:
Nepanāce medenieki!
Panāks tevi svina lode,
Tēraudiņa pederīte.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 161 -

30506.

Sakarmenči divi reizes!
Es bij' kunga medinieks:
Vakar šāvu vāverīti,
Šodien krita, rībējās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ak tu Dievs, es bij' labs
Lielakunga mežasargs:
Vakar šāvu vāverīti,
Šodien krita, blīškejās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

30507.

Zaķis spēra manu tēvu
Ar pakaļas kājiņām;
Es nospēru zaķa tēvu,
Zili dūmi nokūpēja.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

30508.

Sazasita vāverīte
Ar abām plaustiņām,
Satikusi medinieku
Savu pēdu galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30509.

Šāvu irbi, nenošāvu
Sausas egles galiņā;
Tā bij mana paša vaina,
Bisi zemu noturēju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Stāvu zaķis slaistījās
Manā rudzu tīrumā;
Mana paša vaine bij,
Šķeibi bisi noturēju.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30510.

Šāvu zīli, cepu zīli,
Kas no zīles iztecēja?
Pusmuc' tauku iztecēja.
Kur mēs taukus tērēsim?
Šūsim kurpes, zābaciņus,
Taukiem viņus smērēsim.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Cepam zīli, cepam zīli,
Kas no zīles iztecēja?
Iztek tauku vērpelīte.
Ko mēs taukiem smērēsim?
Šūsim kurpes, zābaciņus,
Tur mēs viņus smērēsim.
Kur mēs divi staigāsim
Ar kurpēm, zābakiem?
Cierāsim augstus kalnus,
Briežus, lāčus medīdami,
Briežus, lāčus medīdami,
Sīkas mazas žagatiņas.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

2. Cep, cep, cīruli,
Cep, cep, cep!
Ko no cīruļa
Dabūsim?
Pušmuci tauku,
Puspodu gaļas;
Būs ko ratus
Pasmērēt.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

30511.

Šauj, jēģeri, ko šaudams,
Nešauj meža balodīti!
Trīs dieniņas otris biedris
Raud bērziņa galiņā.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

30512.

Še bij viena āpšu ala,
Še guļ lūša medinieki;
Vienam bija brieža bikses,
Otram lāča kažociņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30513.

Silā iemu, silā teku,
Silā mani lieli prieki:
Caune guļ siliņā,
Caunes bērni maliņā.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

30514.

Sniedziņš snieg, sniedziņš snieg,
Nu būs laba medīšana,
Nu būs viegli pēdas dzīt,
Kur caunīte laipojuse.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30515.

Sudrabota irbe skrēja
Par kundziņa tīrumiņu;
Pate irbe sudrabota,
Spārnu gali apzeltīti.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

- 162 -

30516.

Sunīt manu sabulīti,
Tu noslīki Daugavā,
Ūdŗu, bebru meklēdams,
Kungam skaista kažociņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kuniņ, mana kuplastīte
Daugavāi noslīkusi,
Ūdŗus, bebrus dzenādama,
Kungam tiesu lasīdama.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

30517.

Sunīts rēja puriņā,
Es gar malu lenderēju;
Suņam pura rējumiņš,
Man caunīte kulītē.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

305171.

Tāļu tāļu suņi rēja,
Tāļu pūta medinieki;
Tur izdzina zelta irbi,
Alvā kaltu vanadziņu.
198 [Saldū].

30518.

Tālu tālu suņi rēja,
Vēl tālāki medenieki.
Suņi rēja neēduši,
Medenieki piekusuši.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

30519.

Tāļu tāļu suņi rēja,
Vēl tāļāku medinieki.
Celies, briedi, auni kājas,
Gaidi savu medinieku!
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

1. Celies, briedi, aunies kājas,
Gaidi savus medeniekus!
Tālu tālu suņi rēja,
Vēl jo tālu medenieki,
Vēl jo tālu medenieki,
Citus suņus klausoties.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30520.

Trīs dieniņas lāci dzinu
Caur smalkiemi kārkliņiem.
Šāvu bisi - kārkli biezi,
Dūru šķēpu - āda bieza.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

30521.

Tumsiņāi, vakarāi
Izjāj Dieva medinieki;
Sudrabotu irbi dzina,
Apzeltītu vanadziņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

30522.

Vakar briedis ragā pūta
Aiz Daugavas siliņā;
Šodien brieža balta gaļa
Mūsu kunga telēķī.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

30523.

Vakar briedis ragā pūta
Aiz Daugavas siliņā:
Šodien brieža ragi klaudz
Bisenieka kulītē.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 358 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vakar briedis ragā pūta
Aiz Daugavas siliņā;
Šodien ragi noklaudzēja
Mana tēva kulītē.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

30524.

Vakar pūte bried's ar ragu
Viņāpus Daugaviņas;
Šodien dzēra bisenieki
Brieža raga biķerēm.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30525.

Vakar lācis maizi cepa
Aiz Renburgas siliņāi;
Jau šodien tilināja
Lielakunga kulītēi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

30526.

Vakar mani lūšu suņi
Par Daugavu pārpeldēja;
Nosvilpoju šai pusē,
Visi peld atpakaļ.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Jau tie mani briežu suņi
Par Daugavu aizgājuši.
Aizsvilpos vakarā,
Še bij visi smilkstēdami.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 163 -

30527.

Vakar šāvu vāverīti,
Šodien krita, plaukšējās;
Rītā šaušu otru draugu,
Būs sievai kažociņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30528.

Vakar zelta vāverīte
Par kalniņu aiztecēja;
Šodien gāja medinieki
Ar sidraba sunīšiem.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30529.

Visu dienu lenderēju,
Tukša kule mugurā.
Gaida sieva, gaida bērni,
Zaļas acis grozīdami.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30530.

Caunītei, māsiņai,
Pieci nagi kājiņā;
Visos piecos nadziņos
Zelta griezti gredzentiņi;
Visi pieci saskrabēja
Medinieka tarbiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30531.

Caunītēm, lapsiņām
Es apdaru aplociņu;
Tad es viņas medīt gāju,
Kad ādiņa naudā stāv.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30532.

Celies agri, jaunais brāli,
Ņem sunīti, tec mežā:
Šorīt sniga jauns sniedziņš,
Nu pazina lūša pēdas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30533.

Citi puiši mežā brauca,
Es no meža pārtecēju.
Man caunīte azotē
Dzeltenām(i) kājiņām.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Citi puiši mežā brauca,
Es no meža pārtecēju;
Man caunīte kabatā,
Sudrabota vāverīte.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30534.

Citi vīri man vaicāja,
Ko es ēdu, meža vīrs:
Šauju caunes, kāpju bites,
To es ēdu, meža vīrs.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

51751.

Ai caunīte, vāverīte,
Dod man savu kažociņu!
Es vakar saderēju
Pret ziemeli līgaviņu.
605 [Skolas].

51752.

Ai sunīši, nerejat,
Tukšu mežu nedzenat!
Nava mani bāleliņi
Tukšu mežu dzinējiņi.
391 [Sinoles Vlk].

51753.

Aiz upītes melli meži,
Alata alata;
Tur gul caunes, vāverīši,
Alata alata.
Tur bāliņi medīt gāja,
Alata alata.
74 [Cīravas Azp].

51754.

Bārtuleit, ļesnīks,
Sorgoj sovas ļaudaveņas!
Es redzēju medinīku
Lutekeņos vilavuos.
Nūsaus tovu ļaudaveņu
Rubineicas vīteņā.
326 [Preiļu D].

1. Teterīti, rubenīti,
Sargā savu līgaviņu!
Es redzēju medinieku
Būdiņā ielienot.
605 [Skolas].

2. Rubuleiti, tetereiti,
Globoj savu ļaudaveņi!
As redzēju medinīku
Pa meža molu staigojūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51755.

Bisinieki, dravinieki
Mani balti bāleniņi:
Plinšu stobru laizītāji,
Ne maizītes pelnītāji.
605 [Skolas].

- 164 -

51756.

Bitinīka meita beju,
Medinīka ļaudaviņa.
Bitinīks man mada deve,
Midinīkys zača gaļes.
326 [Preiļu D].

51757.

Bitenieki, dravenieki
Mana lūša nenošāva.
Mans lūsīts aiz upītes
Ūsas vien šķurināja.
115 [Galgauskas Md].

51758.

Brālīts tavs, brālīts mans
Iet par mežu putnus šaut:
Irbes, raibus teter(īš)us,
Iedzeltenas vālod(zīt)es.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

51759.

Briežu māte lielījās:
Neviens mani nepanāks;
Visi suņi piekusuši,
Ģēģerīši nosvīduši.
Panāks tevi svina lode,
Tēraudiņa pederīte.
263 [Mēmeles Jk].

51760.

Es nūgāju ierbju saut
Smalkā prīžu siliņā.
Saka ierbja palākdama:
Nikas mane nadanāks.
Gan danāks svyna lūds,
Tāraudeņa pederīte.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

51761.

Guliet, irbes, guliet, slokas,
Guliet, vēja vanadzīn(i)!
Es aizgāju irbes šauti
Smalkā priežu silīnā.
To irbīti es nošāvu,
Kas gar malu lidināj'.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

51762.

Cauņeitjei pīci piersti,
Pīci zalta gredziņeņi;
Visi pīci saskaņēja
Mjedinīka kuleitjē.
263 [Mēmeles Jk].

51763.

Celies, briedi, nozadīc,
Nu nāk tavi dzinējiņi!
Nu vajaga tavu ragu
Bujāniem stabulēm.
115 [Galgauskas Md].

51764.

Drebi, drebi, kļava lapa,
Tev nav svārku mugurā!
Mans vīriņš mednieciņš,
Darin' lūša kažociņu.
358 [Rugāju Abr].

51765.

Eku troka tova golva,
Svātdīņ īti mideibuos!
As redzēju Mežamuoti
Ai vara piecku rūceņī.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51766.

Gulu, gulu, miegs nenāca
Pie tā zaļa lagzdu krūma.
Sāni guļi, acis guļi,
Ausis manas klausījās.
471 [Vecauces Jg].

51767.

Ik vakarus irbes svilpa
Aiz upītes līcītī;
Ik rītiņus ģēģers gāja,
Ik rītiņus raudādams,
Nezināja, kuŗu šaut:
Visām smuki cekuliņi.
337 [Rāmuļu C].

51768.

Īva, liukša, mozgoj kotlu,
Treis rubyņi kulītē:
Vīns man, ūtrs tev,
Trešs kungam podarūks.
194 [Krāslavas D].

1. Māra, māsa, mazgā katlu,
Man rubeņi kulītē!
Kur purvītis, tur rubeņi
Pa pārāmi saguluši.
605 [Skolas].

51769.

Iesim, brālīši,
Irbītes šaut,
Grib mūsu māsiņa
Irbītes gaļu.
514 [Zentenes Tl].

- 165 -

51770.

Iesim, brāļi, lāču šaut,
Lācis kāpa ozolā!
Labāk durt nekā šaut,
Lai ādiņas nemaitā.
236 [Līvānu D].

51771.

Iesim, brāļi, mežiņā,
Kausim sila vāverīti,
Nokavuši vāverīti,
Palaissim naudiņā;
Palaissim naudiņā,
Brauksim, brāļi, precniekos.
3 [Adulienas Md].

51772.

Īsim syla moliņā,
Sausim syla vuoverīti!
Nūsovuši vuoverīti,
Puordūsim žeidiņam naudiņā,
Par tū naudu (nū)pierksim
(Vīnu) siermu kumeliņu.
18 [Andrupenes Rz].

1. Īsim, bruoļi, iz sileņi,
Sausim syla vuovereiti!
Nūsuovuši i applāsuši,
Puordūsimi tauteņom.
174 [Kārsavas Ldz].

51773.

Jūdzat man lēnajam
Atķīlam kumeliņu;
Caune lēca puskociņa,
Vāverīte pagalam.
90 [Drustu C].

51774.

Labāk eimu cauni šaut,
Ne vāveri šmīdināt:
Caune brida staignus purv's,
Vāverīte gaŗus mež's.
211 [Ļaudonas Md].

51775.

Medinīka dēliņam
Pīci zalta gredzineņi;
Caunītei i pīci piersti,
Pīci zalta gredzineņi.
Caune skrēja staigu pūru,
Vuoverīte garu mežu.
389 [Silajāņu Rz].

51776.

Kad es biju bandinieks,
Man bij piecas cepurītes:
Div' caunīšu, div' seskiņu,
Balta jēra plikcepure.
262 [Meirānu Md].

51777.

Simtām stirnas dienā šāvu,
Nevar kungus piepildīt.
Klausies, mana līgaviņa,
Kur es pūtu eglienā;
Ja nedzirdi taures balsu,
Klausies flintes šāvieniņu.
183 [Kazdnagas Azp].

1. Klausies, mana līgaviņa,
Ko es tevīm pasacīšu:
Klausies manu taures skaņu,
Manu plintes šāvieniņu.
96 [Durbes Lp].

51778.

Ko tie mani bāleliņi
Visu dienu medīt gāja?
No ērciena izmedīja
Sapelēj'šu vāverīti.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51779.

Mani mīļi bāleniņ'
Visu dienu medīt gāja,
Aplenkuši birstalei
Sudrabotu vāverīt'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51780.

Kur ellē nu palika
Mūsu kunga bisenieki?
Melni kraukļi saskrējuši
Pie bāliņa vaŗa vārtiem.
472 [Vecgulbenes Md].

51781.

Kur mēs abi cierāsim
Ar korpēm, zābakiem?
Cierāsim augstus kalnus,
Briežus, lāčus medīdami.
546 [Kuldīga Kld apr.].

51782.

Kur tu iesi, turku māte,
Ar pieciem turcēniem?
Siekstu siekstas, mežu mežus,
Dzīvas caunes meklēdama.
241 [Lubānas Md].

51783.

Kur tu teci, kurtu kuce,
Ar deviņiem kurtulāniem?
Daugasnē augstas birz's,
Tur ir laba medīšana.
358 [Rugāju Abr].

- 166 -

51784.

Lai bij gŗūt, kam bij gŗūt,
Gŗūt nabaga ģēģerim:
Gŗūt tam bija ūdens brist,
Vēl jo gŗūti stirnas šaut.
183 [Kazdnagas Azp].

51785.

Man pazuda raiba kuņa,
Uz Daugavu medījot.
Rīgai vilka pulkstieniņu
Uz kuņiņas dzīvībiņu.
74 [Cīravas Azp].

51786.

Mes bejom div' buoleņi,
Mes tūs mežus puorguojom;
Mes caunīti atrodam
Ar tu vysu midzenīti.
170 [Kapiņu D].

51787.

Nosaucies tu, ūdrīti,
Nu nāk tavi medenieki!
Nu tiks tavs kažociņš,
Kungiem, vīna dzērājiem.
245 [Lutriņu Kld].

51788.

Nu mums Dieviņš
Gaismiņu deva,
Nu iese mūs' brāļi
Teteŗus šauti.
546 [Kuldīga Kld apr.].

51789.

Roņi rūca Daugavā,
Irbes svilpa siliņā,
Mani balti bāleliņi
Bruņas ņēma mugurā.
241 [Lubānas Md].

51790.

Pata muote napazyna
Sova dāla medinīka;
Eiksys biksis, gari svuorki,
Sieņu torba mugorā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

51791.

Saka caunīt' i lēkdama:
Kāpēc manim dzenaties?
Kāpēc tevi nesadzīt:
Naudu nesi mugurā?
241 [Lubānas Md].

51792.

Sašustīts, salāpīts
Iet mežā putnu kārt.
Ai bagāta Meža māte,
Sprūdi manu amatiņu!
Tu jau gan pate redzi,
Kāda mana cepurīte.
476 [Vecpiebalgas C].

51793.

Sirmi zirgi, dzelzu rati
Brauc uz mežu medībās.
Pats es kāpu kalniņā,
Sunīt' raidu lejiņā.
93 [Dundagas Vp].

51794.

Sievasmāte, muiženīce,
Seglo ķēvi, jāj ar mani!
Tu pazini lūšu pēdas,
Tu caunītes lēkumiņ(u).
241 [Lubānas Md].

51795.

Skic, kačeiti, peļu giut,
As uz mežu vuovere [vuoverēs?].
Tev, kačeiti, peļu gaļe,
Man vuoveru kažuceņš.
326 [Preiļu D].

51796.

Sui sui sui, pij pij pij!
Tie bij' lūšu mediniek(i):
Vienam bija brieža bikses,
Otram lūšu kažociņš.
301 [Palsmaņa Vlk].

51797.

Šodien sniga balti sniegi,
Rīt būs laba medīšana:
Lēc, caunīte, kur lēkdama,
Es pēdiņu pakaļ dzīšu.
193 [Krapas Rg].

51798.

Sunīt munu, Sabulīt,
Naskandyni tukša meža!
Nava muni buoleliņi
Tukša meža medinīki.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

51799.

Sluksņa(?) meža nūskaņāja,
Začam biksis nūtreisjāja.
Skrīņ, začeiti, sļāp gaļveņu,
Lai naŗadz i medinīks.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 167 -

51800.

Šķērsām koki, gaŗām koki,
Cauraugušas atvasītes;
Vakar šāvu, šodien krita
Silā raiba žagatiņa.
Asi malkas dedzināju,
Pusmuc' tauku tecināju.
146 [Jaungulbenes Md].

51801.

Tad ta dobra, tad ta luča
Augsta kalna cielaviņ':
Astīt' vieni parādīja
Medenieku sunīšam.
241 [Lubānas Md].

51802.

Tāļu tāļu suņi rēja,
Tāļu pūta medinieki;
Tāļu tāļu irbe skrēja,
Zeltītām kājiņām.
369 [Saldus Kld].

51803.

Tec, teteri, tec, teteri,
Glabā savu līgaviņ'!
Es redzēju zaļu bierzi
Strēlenieku cierējam.
40 [Basu (Bases) Azp].

51804.

Trinu, trinu tutenīti,
Lāčam kājas jānogriež:
Tēvam gaļa, mātei zupa,
Lāča ādas kundziņam.
316 [Piltenes Vp].

51805.

Tupi, tupi, čurni, čurni,
Stērstīt, ceļa maliņā!
Tupēdama, čurnēdama,
Dzinējiņa sagaidīsi.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

51806.

Vakar bija vakardiena,
Vakar mani kaitināja;
Vakar mani kaitināja,
Trīs siliņa vāverītes.
3 [Adulienas Md].

51807.

Vanadziņ, (vanadziņ),
Sargi savu augumiņu!
Es redzēj' ģēģerīti
No mežiņa iznākot;
No mežiņa iznākot
Ar plintīti rociņā.
213 [Lazdonas Md].

51808.

Vecais gaida izplēties,
Kas no bierzes iztecēs.
Iztek ezis pukodams,
Vāverīte šņaukādama.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

1. Vecītis gaida izzaplētis
Kas no meža iztecēs.
Iztek ezis kuk kuk kuk,
Vāverīte čak čak čak.
427 [Tadaiķu Lp].

51809.

Vilciņ meža dzeivnīcaņ,
Naguļ meža kriumiņūs!
Atīs mednīks, nūšaus tevi,
Byus jam brangs kažuciņš.
170 [Kapiņu D].

51810.

Visi muni lyuši, suņi
Par Daugavu aizskrējuši;
Svelpu reizi, svelpu ūtru -
Še ir visi atpakaļ.
358 [Rugāju Abr].

51811.

Ai jaunajo bāleliņ,
Ņem sunīti, tec mežā -
Šorīt bija jauns sniedziņš,
Nu pazina putnu pēdas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

2. Mežasargs

30535.

Es būt' laba, es būt' laba
Mežasarga līgaviņa:
Es zināju visus tekus
Par zaļaju birztaliņu.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

1. Kad Dievs dotu, kad es būtu
Mežasarga līgaviņa,
Visus takus es zinātu,
Visus meža līkumiņus.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

- 168 -

30536.

Es nocirtu uz robeža
Deviņzaru ozoliņu;
Man nojūdza mežasargs
Deviņdanci kumeliņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

30537.

Es par tevi nebēdāju,
Lielakunga mežasargs:
Es iedevu cāļu pāri
Lielakunga junkuram.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30538.

Kālabad mežasargs
Trīs līkumu saliecies?
To tam dara ļaužu lāsti,
Daža laba jēra ciska.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30539.

Kas tur kliedza, kas tur brēca
Viņā meža maliņā?
Mežasarga līgaviņa,
Vilka zarnas tīrīdama.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30540.

Mežsarga bērniem
Strīpaini kakli:
To dara lauķnieku
Gaļas gabaliņi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

30541.

Mežasarga dvēselīte
Kauca egles galiņā,
Laucenieku gaidīdama
Sviesta cibu atnesot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mežasarga dvēselīte
Pusē gaisu plīvenēja,
Gaidīdama laucenieku
Cūkas gaļu atvedot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Mežasarga dvēselīte
Sausas egles galiņā.
To tev dara gaļas šķiņķi,
Lauka ļaužu pūŗa maize.
216 [Ventspilī].

3. Mežasarga dvēselīte
Sausas egles galiņā;
Tur tā kliedza, tur tā brēca,
Tur tā gaida lauceniekus,
Tur tā gaida lauceniekus
Mežiņāi aiztekam.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30542.

Mežasarga dvēselīte
Pušu gaisu lidināja.
Kam pārdevi ošus, kļavus
Bez saulītes vakarā!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

30543.

Mežasarga līgavai
Gaŗas, platas vilnānītes:
Šur šauviņa, tur šauviņa,
Par ķīlām salasīta.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30544.

Mežasarga līgaviņa
Garda vien ēdājiņa:
Kad nebija putna gaļas,
Tek pie sviesta kambarī.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30545.

Mežasarga līgaviņa
Tik tā badu nenomira.
Iet plintīte briku braku,
Putniņš koka galiņā
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

30546.

Mežasargi man jautā:
Ko tā tava kuņa dara?
Mana kuņa ragus dara
Mežasargus vizināt.
216 [Ventspilī].

30547.

Mežasargi mežasargi,
Savus mežus sargājiet!
Rītā iešu līdz ar dienu,
Cirtīs' zaļu ozoliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30548.

Mežasargs mani šāva
Ar piecām pistolēm,
Dūmi vien nokūpēja
Ap maniem lindrakiem.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

30549.

Mežasargs nomirdams
Izstiepās, sarāvās.
To tam dara viltus mēle,
Daža laba jēra ciska.
206 [Kuldīgas apriņķī], 216 [Ventspilī].

- 169 -

1. Mežasārga līgaviņa
Izstiepās, sarāvās:
Dažu labu jēra cisku
Nepelnītu apēduse.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

30550.

Sunīts kaula ragus dara
Mežasargu vizināt.
Kuŗš, ļautiņi, redzējāt:
Suns sunīti vizināja!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Kas čabēja, kas grabēja
Liela meža maliņā?
Vilku māte ragus taisa
Mežakungu vizināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. čīku čīku, grabu grabu,
Kas mežā grabinās?
Meža cūka ragus taisa
Mežakungu vizināt.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

30551.

Vellam devu riekstu sieku,
Lai pakāra mežasargu.
Vells apēda riekstu sieku,
Mežasargu nepakāra.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

30552.

Citi ļaudis ļaudīm rada,
Mežasargs kokiem rada:
Oši, kļavi, ozoliņi
Mežasarga bāleliņi.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1. Oši, kļavi, ozoliņi
Mežasarga bāleliņi;
Kad nomira mežasargs,
Visi gauži noraudāja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

51812.

Vai vai mežasārg,
Kur tu ņēmi mellus svārkus?
Svētu rītu kārklienā
Mello ķēvi nodīrāji.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

51813.

Es atnešu mežasargam
Egļu skuju vainadzīnu
Par eglīšu sargājumu;
Nebūt mani noķīlājis,
Būt' ābola atnesusi.
373 [Sarkaņu Md].

51814.

Es boguota tāva meita,
Maņ ir daudzi buoleliņu:
Ūši, kļovi, veituliņi,
Tī ir muni buoleliņi.
389 [Silajāņu Rz].

51815.

Viena pate es māsiņa,
Nav neviena bāleliņa:
Oši, kļavi, ozoliņi,
Tie ir mani bāleliņi.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

51816.

Nav maņ tāva, nav maņ muotes,
Nav eistūs buoleliņu.
Mežā tāvs, mežā muote,
Mežā eistī buoliliņi:
Tāvs ūzuls, muote līpa,
Veituliņi buoleliņi.
605 [Skolas].

51817.

Oši, kļavi, ozoliņi
Meža sarga brāleniņi.
Kad nomira mežasargs,
Oši, kļavi apraudāja.
375 [Saukas Jk].

51818.

Es labi ģeldētu, es pasētu
Mežsārdziņa līgaviņ';
Caur novadu visas tekas,
Zināj' visas caur iziet.
546 [Kuldīga Kld apr.].

51819.

Auru auru, meža meita,
Ar pakulu lindruciņ'!
Strups pakulu lindrucīš,
Sēņu kule mugurē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Užu užu, meža meitas,
Ar pakulu lindrukim!
Strups pakulu lindrucīš,
Siena kule mugurē.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

- 170 -

51820.

Īsavārus' vin pazynu
Lela meža cilvēciņu:
Eisi svuorki, gari moti,
Vysgarum sēņu kule.
326 [Preiļu D].

51821.

Es nevaru ar mežsargu
Pusnaksniņu pārgulēt:
Viņš smirdī buka smaku,
Man sirsniņa nepanes.
548 [Liepāja Lp apr.].

51822.

Laukasarga dēlīns biju,
Mežasarga meitu jēmu;
Tā zināja visus mežus,
Visus šņīcu(?) ozolīnus.
39 [Bārtas Lp].

51823.

Mežasarga dvēselīte
Kauce egles galiņā,
Gaida Lauski atbraucam,
Mieža pūru atvedam.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

51824.

Mežasarga līgaviņa
Strupu, īsu rinduciņu;
Tur tā sauca, tur tā brēca,
Mežiniekus gaidīdama.
245 [Lutriņu Kld].

51825.

Mežasarga līgaviņa
Lepni brauca baznīcā:
Viena sliece kamanām,
Trīs kājiņas kumeļam.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

1. Redz kur brauca, redz kur brauca
Mežasarga līgaviņa:
Viena sliece kamanām,
Trīs kājiņas kumeļami.
520 [Zvārdes Kld].

51826.

Mežasargs valtas sauca,
Ellē kājas karājās.
Kā tu valtas tad nesauci,
Ka ķīlāji ganu meitu?
204 [Kursīšu Kld].

51827.

Meženieku meitiņām
Paliek pūrs nedarīts,
Pa ogām, pa bekām,
Pa skābiem āboliem.
605 [Skolas].

51828.

Pavasri gonūs gouju,
Myzas taisu stabulīti;
Mežasorga cīnīgtāvu
Ar taurītem kairynuoju.
389 [Silajāņu Rz].

51829.

Sametat, sametat,
Mežasarga dēliņam!
Tam vajag kroņa svārku,
Vajag kroņa cepurītes.
282 [Nīcas Lp].

51830.

Suņu kaulu raģes daru
Mežasargu vizināt.
Kā tas koši piederēja:
Suns sunīti vizināja.
Mežasarga līgaviņa
Brauc ar suni baznīcā.
355 [Rucavas Lp].

51831.

Šķirat ceļu, rūmējat,
Mežasārga meitu veda.
Mežasārgu meitiņai
Plata sagša mugurē.
Daža laba villas gorste
Pa cierim salasīta.
40 [Basu (Bases) Azp].

51832.

Treis gadeņi mežasorgs
Zareņāi karcinēja,
Laucinīkus gaideidams
Ols muceņu [Sviesta cibu] atvadūt.
236 [Līvānu D].

51833.

Tīšam gāju mellu muti,
Tīšam gālu nesukāju:
Lai te mani nelūkotu
Mešasargu sētiņēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51834.

Utubunga utubunga
Mūsu kunga mežasargs.
Kamēr utis izbungāja,
Tikmēr mežu izlaupīja.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

- 171 -

3. Mežā braucēji, malkas cirtēji

30553.

Ai Dieviņ, nevar vairi
Ne rociņas pacilāt!
Jau nocirtu divas priedes,
Trešu zaļu ozoliņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30554.

Ai ozoli ozoliņi,
Vis tik daudz nelielies!
Es paņemšu lielo cirvi,
Skaldīš' tevi gabalos.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30555.

Brauc, mežā, brauc' mežā,
Nava ciera, nava ciera;
Paldievs teiču kaimiņam,
Kas cierīti palienēja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30556.

Brauc' uz mežu apses malku
Kazas gaļa jāvārī;
Cieta bija kazas gaļa,
Slapja bija apses malka.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30557.

Es mežiņa vīriņš biju,
Man pupuru cepurīte;
Pie pupuru cepurītes
Vajag skuju mētelīša.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

30558.

Es neņemu rupjas malkas
Pret sīkiem žagariem:
Mani sīki žagariņi
Paši pūta, paši dega.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Es neņemtu oša malkas
Preti bērza pagalītes:
Pate pūte, pate dega,
Pate gauši kurējās.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

30559.

Ko darām, nedarām
Resnajam ozolam?
Sacērtam zaru zarus,
Saliekam gubiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Ko darīt, nedarīt
Lielajam ozolam?
Ar cirīti, ar kaplīti
Skaidiņāmi drupināt.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30560.

Kuriet, ļaudis, istabiņas,
Lai laiciņis atsalaida:
Man vīriņš mežā brauca,
Divas šūbas mugurā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30561.

Mežinieka ragaviņas
čīkstēj' dienu, čīkstēj'
nakti.
Kā tām bija nečīkstēt -
Sala dienu, sala nakti.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

30562.

Meža vīrs mežā brauce,
Meža drēbes mugurā:
Lūku kreklis, kriju ūzas,
Bērza kraupes cepurīte.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Es redzēju meža veci
Bez padoma staigājam,
Dūņu kreklis, ēršķu bikses,
Gaŗa tāšu cepurīte.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2. Kad es biju meža vīris,
Meža vīra dziesmu dziežu,
No skujiņas man svārciņi,
No pumpura cepurīte.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Ceļa vīrs ceļu gāja,
Ceļa drēbes mugurā:
Lūku kreklis, stāšu kurpes,
Kriķu salmu cepurīte.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

30563.

Netīšām es nocirtu
Sava tēva ozoliņu.
No celmiņa bungas daru,
No zariņa stabulīti,
No tā paša viducīša
Bitītei namu daru.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es nocirtu līkstes dēļ
Tēvam zaļu ozoliņu,
No celmiņa bungas taisu,
No zariņa stabulītes.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

- 172 -

30564.

Noliecās ozoliņš,
Man mežāi ieejot,
Zināj' mani, gudru vīru,
Lietas koku meklējot.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

30565.

Priecājies, Meža māte:
Stipri vīri mežā brauca,
Asi cirvji, kalti rati,
Pakavoti kumeliņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30566.

Rītu braukšu siliņā,
Kur lielās apses aug.
Gribu vienu apsi cirst,
Bail, ka mežkungs neķīlā,
Vai vai vai man' dieniņ',
Bail, ka mežkungs neķīlā!
Sieva mani saskubina:
Brauc, vīriņ, labi ies!
Trinu savu lielo cirvi,
Jūdzu ķēvi ragavās,
Jūdzu ķēvi ragavās,
Brauc' uz mežu svilpodams.
Cērtu apsi šņiku šņaku,
Krīt apsīte skanēdama.
Atskatos atpakaļi -
Mežkungs ķēvīt'
noķiņķējis,
Vai vai vai man' dieniņ',
Mežkungs ķēvīt'
noķiņķējis!
Viņš uz muižu svilpodams,
Es uz māju raudādams.
Sieva mana pretim nāk:
Vīriņ mīļais, kas tev kait?
Vai vai vai man' dieniņ',
Vīriņ mīļais, kas tev kait?
Klusi, bāba, turi muti,
Pate mani skubināji.
Kamēr es apsi cirtu,
Mežkungs Ķēvīt' noķīlājis,
Vai vai vai man' dieniņ',
Mežkungs Ķēvīt' noķīlājis!
Kuš, vīriņ, nebēdā,
Vēl mums zostiņ' kūtiņā.
Bāz zostiņu kulītē,
Aiznes rītu mežkungam,
Vai vai vai man' dieniņ',
Aiznes rītu mežkungam!
Bāžu zosi kulītē,
Eim' uz muižu svilpodams.
Labu rītu, namiķīti!
Vai mežkungs piecēlies?
Vai vai vai man' dieniņ',
Vai mežkungs piecēlies?
"Paldies paldies, apšu zagli,
Sen mežkungs piecēlies".
Lieku zosi uz trepēm,
Eim' pie kunga kambarī,
Vai vai vai man' dieniņ',
Eim' pie kunga kambarī.
Labrītiņ, mežakungs!
Es jums treknu zosi nesu,
Es jums treknu zosi nesu, -
Manu ķēvi atdodiet,
Vai vai vai man' dieniņ',
Manu ķēvi atdodiet!
Atskatos uz trepēm,
Ko tā mana zose dara.
Kurti zosi apēduši,
Kule vien palikuse,
Vai vai vai man' dieniņ',
Kule vien palikuse!
Nu gan zinu, kas nu būs,
Manas biksas trīcēt trīc.
"Atnes, Indriķ, gaŗo pleti,
Dod tam vīram piecpadsmit!"
Vai vai vai man' dieniņ', -
Nocērt man piecpadsmit.
Izved manu balto ķēvi,
Rāpjos ķēvei mugurā,
Rāpjos ķēvei mugurā,
Jāj' uz māju ziņģēdams,
Trallala, trallala,
Jāj' uz māju ziņģēdams!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30567.

Pāriet balku vedējiņi,
Pusmežiņa līgodami.
Ej, māmiņa, atcel vārtus,
Lai līgoja sētiņāi!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30568.

Šorīt agri cēlušies
Zaļ' ozola cirtējiņi:
Līdz gaismiņu nošķindēja
Zaļ' ozola galoknīte.
190 [Kuldīā].

- 173 -

1. Šorīt agri cēlušies
Zaļ' ozola zāģerīši:
Galotnīte nošķindēja
Avotiņa lejiņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Šorīt agri cēlušies
Baltābola pļāvējiņi,
Līdz gaismiņu nocirtuši
Baltābola galotnīti.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

30569.

Šorīt brokasti
Nopelnīju:
Saskaldīju greiznu apsi,
Vienu greiznu ozoliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30570.

Suņi rēja, vilki kauca,
Puiš' ar ķēvi gaidīdami.
Nerejiet, nekauciet,
Puis's ar ķēvi mežā brauc!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30571.

Trīs priedītes silā auga,
Visas vienu lielumiņu;
Vienu cirtu, otra lūza,
Trešā līdzi locījās.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)].

30572.

Veci vīri mežā brauca,
Bluķus vēla vezumā;
čīkst ragavas, zviedz kumeļi,
Gav'lē paši mežinieki.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

305721.

Vīriņ, kad tu mežā brauc,
Radziņ' mājās nepamet;
Kad tas ritens šķībi iet,
Nošņūcies tabaciņu!
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

30573.

Cirvi cirtu ozolā,
Skaida lēca Daugavā.
Vai bij skaida, vai nebija,
Vai bij vasku ritenīts?
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

51835.

Ejam, meitas, pieceļam
Tam puisītim vezumiņ';
Tam puisītim tramji zirgi,
Oša malka vezumā.
39 [Bārtas Lp].

51836.

Mājās nāca mežanieki
Līku kumpu muguriņu;
Saiminiece desu deva,
Divu nožu(?) baltu raušu.
141 [Ivandes Kld].

51837.

Mežavīrs, mežā braucis,
Meža drēbes mugurā;
Bij man plinte, bij zobenis,
Bij ābeles liela nūja.
74 [Cīravas Azp].

51838.

Pič Pēters mežā brauca,
Raiba kuce pakaļ skrēja.
Es tev lūdzu Pič Pēter,
Ņem to kuci kamanās!
127 [Grostonas Md].

51839.

Solta zīma, solta zīma,
Kai vosorgys dagaidjeišu?
Caurys kūrpis, nav kažuka,
Dzan sīvjeņa molkys vastu.
606 [Vitebskas guberņa].

51840.

Sargies, Meža māmuļīt,
Stipri vīri mežā brauca:
Dzelza cirvis, vaŗa rati,
Div' tērauda kumeliņi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51841.

Svekojs calms mežā brauca
Miglājā rītiņā;
Dzelža rītiņā;
Sudrabiņa uzkaliņas.
241 [Lubānas Md].

51842.

Šorīt agri saule lēca
Sārkanāje kociņāje,
Šorīt agri cēlušies
Zaļozola zāģerīši:
Jau šņoriņus nolaiduši
Devītā rantītē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 174 -

1. Šorīt agri cēlušies
Zaļozola zāģerīš':
Jau zādziņu ielikuši
Devītē snoriņē.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

51843.

Braucējs brauca mežiņā,
Zaķeits lēca komonuos,
Braucējs klīdz: tpru tpru tpru,
Zaķeits lēca komonuos.
18 [Andrupenes Rz].

51844.

Deviņ oši, deviņ kļavi,
Deviņ brāļi cirtējiņi;
Es desmitā brāļu māsa,
Žagariņu lasītāja.
211 [Ļaudonas Md].

51845.

Kas bijāt meža ļaudis,
Tie uz mežu taisāties:
Trīna [Trināt?] dūčus,
ērkulītes,
Jūdzat labus kumeliņus!
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

51846.

Skujpriedīte, skujeglīte,
Kas jūs visus nodzenāja?
Krievi, leiši nodzenāja,
Noiedami, atiedami.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

51847.

Tievgali izveda,
Rezgalis palika;
Rezgalītis sīksta koka,
To nevar kustināt.
Tur vajaga sešu vīru,
Sešu bēru kumeliņu.
163 [Kalētu Lp].

51848.

Tādi vīri kungam tika,
Kas dzeŗ alu krodziņā:
Tie varēja zāģi vilkt
Caur greizāju ozoliņu.
427 [Tadaiķu Lp].

51849.

Vacīs braucja mežeņā
Soltajā reitiņā:
Pyuš vējeņš, čeikst rogovas,
Vacīs laidja gavyluot.
89 [Dricēnu Rz].

51850.

Virpī, bāba,
Nebrauc meže!
Tev bubulis
Nokodīs.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51851.

Vīr vīr, iet meže,
Aunat cibls kājiņe!
Lāč māt midz tais
Viņe lauk galiņe.
445 [Ugāles Vp].

4. Meža zvēri

30574.

Kas tur brida par ezeru,
Kas tās ņiedres kustināja?
Briedis brida, ledu lauza,
Bāliņam naudu nesa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Briedis brida, ledu lauza,
Brālīšam naudu nesa.
Nenāc, briedi, nelauz ledu,
Nav brālīša sētiņā!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Ko tie mani tēva suņi
Ik vakara lādināja?
Briedis brida, ledu lauza,
Mana tēva naudu veda.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

30575.

Šorīt bija liela salna,
Liela skāde notikuse:
Briežam ragi nosaluši,
Meža cūkas sivēniņi.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

30576.

Snāja, snāja briežu māte
Biezajā eglainē.
Noies mani bāleliņi,
Apgāzīs snājamo.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

30577.

Dūcenieki nosadūca,
Lāču mātei bērns piedzime.
Būs tas vīrs, kad tas augs,
Otram ceļa negriezīs.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 175 -

30578.

Guli, guli, lāču māte,
Saulīt' lielu gabaliņu;
Biezi meži, platas lapas,
Saule cauri nespīdēja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

30579.

Vakar lācis maizi cepa
Trikātiešu siliņā;
Šodien guļ dienasvidu
Aumeisteŗu birztiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vakar lācis maizi cepa
Aiz Valmieras siliņā;
Šodien ēda launadziņu
Kaķaraga krodziņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30580.

Ai kaimiņi, nāburdziņi,
Kad upīti izsmelsim?
Ūdrīts upes dibinā,
Zelta kurpes kājiņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30581.

Kas tur spīd, kas tur viz
Dziļas upes dibenā?
Ūdrīts upes dibenā,
Tas tur spīd, tas tur viz.
Kā ūdrītis nespīdēs -
Zelts tam spalvas galiņā.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

30582.

Ko tie Rīgas suņi rēja,
Daugavā skatījās?
Ūdris guļ dibinā,
Zelta pieši kājiņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30583.

Māte mani ūden' raida
Tekošā upītē;
Ūdris gul dubenā
Zeltītām kājiņām.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30584.

Nevar vairs, nevar vairs
Bez sunīša elpēties!
Caur sētiņu upe tek,
Ūdŗi kāpa istabā.
216 [Ventspilī].

1. Vai Dieviņi, es nevaru
Bez sunīša elpēties:
Caur sētiņu upe tek,
Ūdris baida līgaviņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

2. Puiši puiši, kas še būs,
Vēl sunīši nebaroti!
Upe teki caur pirtiņu,
Ūdris kāpe lāviņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3. Redz cik labi, redz cik labi
Pie upītes dzīvojot:
Upe tek caur sētiņu,
Ūdŗi guļ pasolē.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

4. Caur istabu upe tek,
Ūdrīts kāpa krāsnsmalā.
Kur ellē nu palika
Mūsu kungu bisenieki?
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30585.

Puiši puiši, aunaties,
Maucaties cabuļos:
Ūdŗi, bebri upītē,
Smiltī nagus balināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30586.

Ūdriņš brauca niedru tiltu,
Ūdram bēri kumeliņi;
Ni salūza niedru tilts,
Ni ieslīka kumeliņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30587.

Ūdris bebri nolamāja
Kleinajām kājiņām.
Abiem bija kleinas kājas,
Abiem kupŗi mugurā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30588.

Ūdris bebri izlamāja
Leinajām kājiņām.
Abiem bija leinas kājas,
Abiem nauda mugurā.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1. Ūdrīts bebru izlamāja
Leinajām kājiņām.
Abi divi dārgi putni,
Naudu nesa mugurā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

- 176 -

30589.

Ūdris bebri izlamāja
Lēnajām kājiņām.
Lai jam bija lēnas kājas,
Bet jam gudris padomiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30590.

Ūdris bebri izlamāja
Leinajām kājiņām.
Tāds bij viens, tāds bij otris -
Abi siekstu laipotāji.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30591.

Ūdris, bebris cīkstējās
Liela kalna maliņā;
Atnāk viena lūša māte,
Novelk ūdŗam kažociņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 224 [Kabilē (Kld)].

30592.

Ūdris, bebris cīkstojās
Straujupītes maliņā.
Abi bija naudas vīri,
Naudas svārki mugurā.
224 [Kabilē (Kld)].

30593.

Ūdris gul kārklienē
Zeltītiem zābakiem;
Jauni puiši bandinieki, -
Navaid tādi zābaciņi.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

30594.

Ūdrīts guļ ūdenī,
Zelta cimdi rociņā.
Nāc, ūdrīti, maliņā,
Samīsim cimdiņiem!
121 [Gulbenē (Md)].

30595.

Ūdrīts savu līgaviņu
Straumītē vizināja;
Ij es savu vizinātu,
Kaut man tādas kamaniņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Gaigals savu līgaviņu
Pret straumīti vizināja;
Būt' man tādas kamaniņas,
Ir es savu vizinātu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

30596.

Ale puiši, kas še būs,
Suņi rēje tupēdami;
Izdzinuši vāverīti
Sausas egles galiņā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

30597.

Paga, sila vāverīte,
To es tev nepiedošu,
Kam traucēji kumeliņu
Vakariņa laiciņā!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Pagaid', sila vāverīte,
Gan es tev atmaksāšu,
Kam traucēji kumeliņu
Vakariņa laiciņā!
Izgaist mana zīda josta,
Nokrīt caunu cepurīte;
Cepurīti gan dabūju,
Zīda jostas nedabūju.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

30598.

Vakars nāca, vāverīt,
Kad tiks' egles galiņā?
- Laba manim šī naksniņa
Uz cintiņas pārgulēt.
121 [Gulbenē (Md)].

30599.

Kur tu teci, vilku māte,
Vieni sāni nosviluši?
Tec uz Rīgu, vilku māte,
Pasmīdini Rīgas kungus!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30600.

Vilkam labi, vilkam labi,
Ne tam vāģu, ne ragavu;
Paņēmies āža ragu,
Iet pa silu taurēdams.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Vilkam labi, vilkam labi,
Ne tam ratu, ne ragavu;
Saslien savas stāvas ausis,
Lec pa silu taurēdams.
121 [Gulbenē (Md)].

30601.

Vilciņš kauce, vilciņš rauda
Dūnaiņāja ezerā.
Nāc, vilciņ, maliņā,
Es tev došu melnu jēru!
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

30602.

Vilciņš kauca, vilciņš brēca,
Vilkam sieva nomiruse.
Nomirst dažam lielam kungam,
Ne vēl tādam jērzaglim.
216 [Ventspilī].

- 177 -

1. Vilciņš kliedza, vilciņš brēca,
Vilkam bērni nosaluši.
Nosalst daži rātes kungi,
Nu vēl tādi jēru zagļi.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

30603.

Vilciņš mans tēvabrālis,
Lapsiņ' mana mātesmāsa.
Uz vilciņu: urjaja!
Uz lapsiņu: cacaca!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30604.

Vilciņš, misas pasmeķējis,
Visus purvus izdancoja;
Kaut dabūtu alutiņu,
Kokiem saknes izspārdītu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30605.

Bijām vīri uzauguši,
Bet mēs gudri nebijām:
Caunes, lapsas sētā nāca,
Mēs ar šautriem mētājām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30606.

Es izgāju rītā agri
Pa laukiem pastaigāt;
Nosakliedžu, nosašveļpu,
Iztek caune švīkstēdama.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

51852.

Ai caunīti, ai caunīti,
Tavu dārgu radījumu!
Tevis dēļ sveši kungi
Laižas jūras ūdenī.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

51853.

Ai lācīti, lielmutīti,
Sukā tavu kažociņu!
Būs tam mūsu vectēvam
Vecus kaulus pūtināt.
269 [Mežmuižas Jg].

51854.

Vai lācīti, pinkainīti,
Kur nu tavs kažociņš?
Kam biedēji ganu meitu,
Kam tev kāpt medu zagt?
269 [Mežmuižas Jg].

51855.

Vai lācīti, platkājīti,
Kam tu gāji tīrumā?
Kam tu gāji tīrumā
Lielus kungus kaitināt?
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

51856.

Ak tu tavu brīnumiņu,
Ko redzēju siliņā!
Es redzēju lācim ragus,
Zaķim zaļu cepurīti.

51857.

Aiz Daugavas dori dēju,
Cirv's iekrita Daugavā;
Vecainē sienu pļāvu,
Vilks apēda kažociņu.
205 [Kusas Md].

51858.

Aizvakar syla zaķis
Vacū tāvu nūbīdē.
Pagai, syla lākalīt,
Byus tev cilpiņš kakliņā!
389 [Silajāņu Rz].

51859.

Zaķīts savu īstu tēvu
Sila malā nobadīja.
Zaķīts kliedza, zaķīts brēca,
Zaķītim bērni nosaluši.
443 [Turlavas Kld].

51860.

Tēvu manu, vecu tēvu,
Sila zaķi nobiedēja!
Es tam zaķa rakaram
Smalk' aukliņu cilpu metu.
198 [Krustpils D].

51861.

Vuozeits buorzdu trycinova,
Kūka myzu lupynova.
Kai tys jāraņš aizabļuovja,
Vylks aiz lustes navarāja.
194 [Krāslavas D].

- 178 -

51862.

Briedis brida, ledu lauza,
Brālīšame naudu nesa.
Nebrien, briedi, nelauz ledu,
Nav brālīša sētiņā:
Brālīts jāja lūkoties
Sev raženu līgaviņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51863.

Briedis brida, ledus lūza,
Mana tēva nauda nāca.
Brien, briedīt, jo dziļāki,
Lai nāk nauda maliņā!
369 [Saldus Kld].

51864.

Bukam ragi izkaltuši
Pavasaŗa saulītē;
Bucis ragus klabināja,
Baidēj' manu kumeliņu.
112 [Ezeres Kld].

51865.

Caun' ar bebri cīkstējās
Daugaviņas maliņā.
Atskrien viena lūšu māt',
Novelk bebrim kažociņu.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

51866.

Cikkārt vilki kāzas dzēra
Ap lielo siena kaudzi.
Citam ausis kā lemeši,
Citam ļipa kā kodeļa.
Tas pats visu vecākais
Velk kaziņu krūmiņā.
99 [Dzelzavas Md].

51867.

Dziedi, dziedi, sienāzīti,
Ne tev tēva, ne māmiņas:
Vilks aiznesa tavu tēvu,
Zosu māte māmuliņu.
301 [Palsmaņa Vlk].

51868.

Es maze muižiņe,
Man bi trīs dārbnik:
Vilciš man's cūk's gan,
Laps nes grāmatiņ,
Zaķits kūl kankalīšs
Ar pakaļs kājiņam.
445 [Ugāles Vp].

51869.

Es piesēju vilkam asti
Deviņiem pinekliem,
Lai jēriņus nenokostu
Zāļaināsi ganībāsi.
548 [Liepāja Lp apr.].

51870.

Gaudoj, vilciņ, nagaudoj,
Kolpa kēve maciņā;
Kolpa kēve maciņā,
Krūga golda galiņā.
503 [Višķu D].

51871.

Ieva sieva, jauna meita,
Brauc ar kuci baznīcā;
Kamēr Ieva baznīcā,
Vilks ar kuci ataugā.
605 [Skolas].

51872.

Jauni puiši bēdājās,
Kur ņemt bērus kumeliņus.
Es, brālīti, nebēdāju,
Es dzīvoju meža lopus,
Pieci brieži man aŗami,
Sešas stirnas ecējamas.
398 [Skrundas Kld].

51873.

Kaļ, kaļveit, kū koldams,
Izkaļ man etslēdzeņi,
Lai saslādzu vylkam kuojis,
Kam nas jārus, kozulānus.
365 [Sakstagalas Rz].

51874.

Kam tī lobi miglas reiti,
Kam tī lobi bīzi kuorkli?
Vilkam lobi bīzi kuorkli,
Vonagam miglas reiti.
326 [Preiļu D].

51875.

Krūmi brikšķ, krūmi brikšķ,
Kas tos krūmus brikšķināja?
Tie ir vilki, tie ir zvēri,
Tie tos krūmus brikšķināja.
132 [Ikšķiles Rg].

51876.

Kur, vilciņi, cencarāji -
Kaula pieši kājiņā?
Gar jūriņu cencarāju,
Mencu galus skripšināju.
245 [Lutriņu Kld].

- 179 -

51877.

Kur, vilciņ, tu tecēsi
Medainām kājiņām?
Teku ciema jēru ķert,
Kazai jāt panākšņos.
605 [Skolas].

51878.

Labajam kumeļam
Piestāj zelta iemauktiņi;
Lielu radu brāļu māsai
Piestāj caunu cepurīte.
605 [Skolas].

51879.

Labāk vilku ieraudzīju,
Nekā sauli atspīdam:
Saule manim dravu prasa,
Vilks akmeni pacilāt.
44 [Bebrenes Il].

51880.

Mjedisņeica Dīvu lyudzja
Kab lapsjeņu suņs nūrītu.
Tjei apjādja mjedniņai
Vysu pulku mjedisnānu.
606 [Vitebskas guberņa].

51881.

Meža cūka ceļu tek,
Vaŗa pieši kājiņai,
Dzelzu sedli mugurai.
Cīkstei pieši, grabēj' sedli,
Izbaid' manu kumeliņu.
74 [Cīravas Azp].

51882.

Mežamāte gan zināja,
Kas katram piederēja:
Lāčam sieksta, briežam apse,
Zaķim smalki žagariņi.
391 [Sinoles Vlk].

51883.

Pieci vilki lūsi dzina
Gar tām Ķēķa namdurvīm.
Visi pieci vienis prātis,
Visi astes sacēluši.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

51884.

Piesienam vilkam kāju
Pie sausā ozoliņa,
Lai nokalta vilkam kāja
Kā sausais ozoliņš.
263 [Mēmeles Jk].

51885.

Resna bija tā sieviņa
Par visām sieviņām,
Augstu cēla deguntiņu,
Zemu vilka vēderiņu.
To tev dara stirnas kājas
Un tie zaķa cepetīši.
163 [Kalētu Lp].

51886.

Saiminīki cīmā braucja, kaladū kaladū.
Suņus slēdzja kambarī, kaladū
kaladū;
Nyu ir laiks vilciņam, kaladū kaladū,
Kozu giut duorziņā, kaladū kaladū.
143 [Jāsmuižas D].

51887.

Skic, kaziņ, mežiņā
Liepu lapu lupināt!
Tik tu pati piesargies
No tā meža junkuriņa!
605 [Skolas].

51888.

Sprogainīši man matiņi,
Pilli riekstu čaumaliņ(u).
Sārkanbalta man mutīte,
Briežu, lāču nolaizīta.
398 [Skrundas Kld].

51889.

Sudrabota stirna skrēja
Pa kundziņa tīrumiņu,
Pati bija sudrabota,
Ragu gali apzeltīti.
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

51890.

Tec, vilciņi, gaŗkājīti,
Palaid rikšus tīrumā:
Tur aizdzina jūŗas gani
Trīs pulciņu baltaitiņu.
7 [Aizkraukles Rg].

51891.

Tirelēju, stabulēju,
Kunga kazas ganīdama;
Apēd vilks kunga kazas,
Man izgaisa tirelīts.
241 [Lubānas Md].

51892.

Tu, kaziņa, pati zini,
Kāds vilkam mundieriņš:
Īsi, strupi kamzolīši,
Pazolēti zābaciņi.
605 [Skolas].

- 180 -

51893.

Tumša tumša tā eglīte,
Kur caunīte nakti guļ.
Šūpā, māte, to eglīti,
Lai kust caunes cepurīte.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

51894.

Ucucu uļuļu,
Viņ cīma vylki,
Nūruovja, nūruovja
Myusējū vušku.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

51895.

Yudrys, babru izlomava,
Klaivajomi kuojiņom,
Ka tev beja taisnas kuojas,
Kam pa laipas nalaipoj?
326 [Preiļu D].

51896.

Vuorna klīdze, vuorna brēce,
Vuornu vylki apstuojuši.
Ka es byutu vuornai roda,
Es tūs vylkus dancynuotu!
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

51897.

Vāverīte, kuplastīte,
Augstu lēca priedītē.
Es gribēju to noķert,
Ādas cepurīti šūt.
378 [Seces Jk].

51898.

Vylceņi ar suni sperojās
Ap tū vīnu vuceneņu;
Vilciņš soka: man pīdar,
Sunīts soka: saiminīkam!
Vai vai vai vai,
Vilciņš suni nūruova.
168 [Kalupes D].

51899.

Vilciņš kauca, vilciņš brēca,
Vilkam bērni apdeguši.
Gar uguni sasēduši,
Visiem ausis apsvilušas.
219 [Lestenes Tk].

51900.

Vilki kaucja līpuojā,
Munu kaulu gaidīdami.
Kaucit, vilki, nakaucit,
Muni kauli baznīcā.
494 [Viļānu Rz].

51901.

Vilciņš savus zābaciņus
Niedrainē balināja;
Niedrainē balināja,
Rāvainē [Rāviņā] noskaloja.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

51902.

Vilciņš saka tecēdams:
Gaļas gribas, gaļas gribas,
Kod, vilciņ, mēlītē,
Tur tev būs mīksta gaļa,
Tur tev silta asintiņ'.
127 [Grostonas Md].

51903.

Vilciņš tak, vilciņš skrīn,
Ap tū munu ganībiņu.
Nūsagrīzi, tu vilciņi,
Kai tys rotu skritulīts!
170 [Kapiņu D].

51904.

Vilciņš tecēj tekamo
Pa plato liepu(?)
Uz lielo pupu lauku.
604 [Dažādi iesūtītāji].

51905.

Vilciņ vilciņ, kur tecēsi
Ar tīm dzelža cabuļim?
Īšu uz Reigu tīsas vārtu,
Jauni puiši tīsuojas:
Tev guļ meitas, man naguļ.
358 [Rugāju Abr].

51906.

Vilkam cepu kukulīti,
Sēnalās mērcēdama,
Lai tas ēda rīdamies,
Kam nes jērus, kazlēniņus.
241 [Lubānas Md].

51907.

Vilkam labi, vilkam labi,
Ne tam vāģu, ne ragavu.
Man bij vāģi, man ragavas,
Sieva ar bērniem jāvadā.
192 [Kosas C].

1. Vilkam labi, vilkam labi,
Na tam rotu, na rogovu.
Kei munam buoliņam
Ir rogovas, ira roti.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

- 181 -

51908.

Vilkam strupi kamzoliņi,
Apzolēti zābaciņi;
Tas varēja kazu ķert,
Iet pa silu taurēdams.
241 [Lubānas Md].

51909.

Vilki vilki apēduši
Tautu dēlu kumeliņu,
Kam bez laika mauru mina
Pie brālīša namdurvīm.
104 [Ēdoles Vp].

51910.

Vylks aizguoja kozu zogtu,
Lopsa zyvu pazvjejuotu;
Lopsai asti nūruovušy,
Vylkam uodu sapārušy.
606 [Vitebskas guberņa].

51911.

Vilks ar kazu saderēja
Pār ezeru pārpeldēt;
Kaza pāri pārpeldēja,
Vilks iekrita dibenā.
90 [Drustu C].

51912.

Vilks dara alteņi
Nīdru puriņā,
Aicinuoja kazeņi
Alteņa dzartu.
Na vilk(a) kozas,
Saiminīk' kazeņa.
605 [Skolas].

51913.

Vilks nesa kaziņu
Pakratīdams.
Nes, nes, vilciņi,
Nav muna kaziņa.
Vadaklas kaziņa
Leikīm rogīm.
263 [Mēmeles Jk].

51914.

Vilks nokoda Denģenītei
Trijkājīti sivēniņu.
Tī nebija vilka vaina,
Tī bij pašas Denģenītes.
99 [Dzelzavas Md].

51915.

Vilks sēd kulbā,
Pātega rokā.
Kuŗš iet gaŗām,
Tam cērt virsū.
161 [Kabiles Kld].

51916.

Vylki vylki, luoči luoči
Ar manim pīguļā.
Vilceņš gunis kyurējeņš,
Luoceits molkys nesējeņš.
466 [Vārkavas D].

51917.

Visu nakti vēji pūta,
Kur, caunīte, tu gulēji?
Vai silā, vai malā,
Vai eglītes galiņā?
219 [Lestenes Tk].

51918.

Vusim bādas šuodas tuodas,
Vilciņami vīn nav bādas:
Neij tam vuoģu, neij rogovu,
Neij jam skaistu kumeliņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

51919.

Zaķīts lec, zaķīts skrien,
Zaķīšam gaŗas kājas.
Kas var zaķi nomedīt,
Tam ir garda pusdieniņa.
605 [Skolas].

51920.

Žogota, rogona,
Nasoki vylkam, kur goni gona!
Aiz meža, aiz pūra
Igauņa rudzūs, latīša pļovās,
Tur goni gona.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

1. Žogota, rogona, skola mēle,
Nasok vylkam, kur goni gona!
Kur kartupeļus cap!
18 [Andrupenes Rz].

5. Putni

30607.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Tavu aukstu pavasaru!
Dzeguzei divas olas,
Abas gāja vanskarēs.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Vai vai ķikotiņ,
Tavu vāju vasariņ'!
Vienu pašu olu dēja,
Tā palika vanckarā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 182 -

30608.

Dzenīts gāja knipu knapu,
Raibi svārki mugurā;
I es ietu knipu knapu,
Ka man tādus šūdinātu.
121 [Gulbenē (Md)].

30609.

Iesim, irbe, tecēties
Pa to klaju atmatiņu!
Tu tecēsi eglienā,
Es savosi brālīšos.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

30610.

Irbe tek pa celiņu,
Cekuliņu grozīdama.
No tā viena cekuliņa
Trīs pušķīšus iztaisīju.
Vienu devu Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Trešo pate paturēju,
Ko puisīšus kaitināt.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1. Ai ezera gaigaliņa,
Tavu daiļu cekuliņu!
Kur tu ņēmi, kas tev deva,
Pa ezeru līgojot?
Es norāvu trīs spalviņas
No tā tava cekuliņa.
Vienu došu Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Trešu sev paglabāšu
Nebaltāi dieniņāi.
113 [Alūksnē].

2. Lakstīgala suņus sauce,
Kalniņāi stāvēdama.
Tā nebija lakstīgala,
Tā bij Māŗas jumpraviņa,
Treju ziedu lasītāja,
Trīs kroniņu pinējiņa.
Vienu deva Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam;
Trešo pate paturēja
Par kroniņu pinumiņu,
Par kroniņu pinumiņu
Par ziediņu lasījumu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3. Pūt, vējiņ, sit jūriņ',
Izsit baltu gaigaliņ'!
No tā balta gaigaliņ'
Trīs pušķīšus darināj'.
Vienu devu Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Trešu pati paturēj'
Tautu dēlu kaitināt.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

4. Pūt, vējiņi, sit vilnīti,
Dzen putiņas maliņā!
No tā putu gabaliņa
Trīs pušķīšus iztaisīju.
Vienu devu Dieviņami,
Otru Dieva dēliņam,
Trešo pate paturēju,
Ar ko tautas kaitināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30611.

Dziedi skaisti, lakstīgala,
Manā rožu dārziņā!
Ja tu skaisti nedziedāsi,
Uzlaidīšu vanadziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Kūko koši dzeguzīte,
Mana tēva aplokā!
Ja tu koši nekūkosi,
Uzlaidīšu vanadziņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

30612.

Lakstīgala kroni pina
Manā rožu dārziņā;
Ne man miega, ne darbiņa,
Lakstīgalu klausoties.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30613.

Lakstīgala, mazs putniņis,
Dižus mežus trīcināja;
Uguntiņa, dzirkstelīte
Dižus mežus dedzināja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

30614.

Skaisti dzied lakstīgala
Rīgas torņa galiņā.
Nāc man līdz(i) Vidzemē,
Dzied' ābeļu dārziņā!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Koši dzied lagzdīgala
Vāczemē kārklienā.
Ak tu mīļa lagzdīgala,
Nāc ar mani Kurzemē,
Nāc ar mani Kurzemē,
Dziedi rožu dārziņā!
Ja tu koši padziedāsi,
Es pabēršu magoniņu;
Ja tu koši nedziedāsi,
Uzlaidīšu vanadziņu,
Uzlaidīšu vanadziņu
Dzeltenāmis kājiņāms.
Vanags tevi saplēsīs
Pa vienam gabalam.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 183 -

2. Skaņi dzied lakstīgala
Rīgas torņa galiņā.
Laidies zemē, lakstīgala,
Nāc man līdzi Kurzemē!
Kurzemē ievas auga
Straujos upes līcīšos.
Laidies ievu krūmiņā,
Dziedi ievas zariņā!
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

3. Zīlīt' dzied jūrmalāi
Baltā smilšu kalniņā.
Nāc, zīlīte, Kurzemēi
Manā rožu dārziņā!
Manā rožu dārziņāi
Simtiem sārtas rozes zied,
Simtiem sārtas rozes zied,
Simtiem zelta ābelītes.
Saules meitas spēlējāsi
Sārtiem rožu ziediņiem;
Dieva dēli rotājāsi
Zeltītiemi āboļiem.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

4. Sidrabota zīle dzied
Rīgas torņa galiņā.
Nāc ar mani Vidzemē,
Dziedās' lazdu krūmiņā!
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

5. Sudrabota zīle dzied
Rīgas torņa galiņā.
Zīle zīle, lakstīgala,
Nolaidies zemītē,
Nolaidies zemītē,
Nāc ar mani Kurzemē!
Kurzemē laba dzīve,
Viegla maizes pelnīšan',
Viegla maizes pelnīšan',
Gŗūta kungu klausīšan'.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30615.

Skaisti dzied Rīgas gaiļi
Augsta torņa galiņā;
Mums skaistāki lakstīgala
Smalkā ievu krūmiņā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

30616.

Skaņi dzied lakstīgala
Rīgas torņa galiņā.
Laidies zemē, lakstīgala,
Nāc man līdzi Kurzemē!
Tu dziedāsi liepiņā,
Es māmiņas klētiņā.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

30617.

Sudrabota lakstīgala,
Nedzer tautu rāvienā,
Dzer manos brālīšos
Tekošā upītē!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30618.

Pūcīte pūcīte,
Tev smuki bērniņi!
- Kā pate māte,
Kā pate māte!
- Resnām galvām,
Platām acīm!
- Tēvā, vellā,
Tēvā, vellā!
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

30619.

Kad es iešu tautiņās,
Būs man skaisti panāksnieki:
Viena zīle, otra žube,
Trešā biržu lakstīgala.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Kad es iešu tautiņās,
Būs man skaisti panāksnieki:
Zīle, žube pavados,
Lakstīgala panākšņos.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

30620.

Sīlis Ķērstu ķērcināja
Avotiņa lejiņā.
Kaut man ķērsta rada būtu,
Es sīlim nepiedotu.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Sīlis Ķērstu ķērstināja
Avotiņa lejiņē.
Kad man būtu ķērsta rada,
Es sīlim nepiedotu:
No rīta, sīlīti,
Muižē, muižē!
Tur tavas spalviņas
Izputinās.
224 [Kabilē (Kld)].

- 184 -

30621.

Tupi, tupi, čurni, čurni,
Stērstiņ, ceļa maliņā;
Tupēdama, čurnēdama
Sagaidīsi vanadziņu!
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30622.

Pāvuliņš gavilēja,
Baltas vistas ganīdams.
Vai gavili, negavili,
Viena būs vanagam!
18 (Odzienā).

1. Dievīns koši gavilēja
Baltus gaiļus ganīdams.
Vai gavil, negavil, -
Viens jādod vanagam.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

30623.

Meža māte putnus sauc,
Vai ir visi vakarā:
Krauklis Juris, sīlis Ancis,
Rubeniņš Bērtuliņš;
Sloka Grieta, irbe Maija,
Paipalīte Madaliņa.
(?).

51921.

Ak tu Dievs, es redzēju
Žagatiņa arti gāja!
Pašam krievu ķeizaram
Nava tāda kumeliņa.
198 [Krustpils D].

1. Ak tu Dieva rociņā,
Žagatiņa ātri gāja;
Pašam krievu ķēniņam
Nava tāda kumeliņa.
198 [Krustpils D].

51922.

Cīrulīti, mazs putniņ,
Negul ceļa maliņā;
Laidies jūŗas līkumā,
Tur noguli dienasvidu!
369 [Saldus Kld].

51923.

Ceiruleit, mozputniņ,
Nagul ceļa maliņā!
Tev kuojiņas pīkusušas,
Tev spuorniņi nūmierkuši.
Skrīn leidz jyuru leicīšam,
Tī guļ dūnu dīnavydu!
168 [Kalupes D].

51924.

Dievs nedeva tādu mūžu,
Kāds mūžiņis putniņam;
Putniņam tāds mūžiņis:
Stāvēt zara galiņā.
197 [Krotes Lp].

51925.

Dzeguzīte gadus skaita,
Kad būs jāiet tautiņās.
Dzeguzīte, paragana,
Savu mūžu neparedz.
261 [Mēdzūlas Md].

51926.

Dziedi skaļi, lakstīgala,
Baltābeļu dārziņā!
Modin' slinku mātes meitu,
Lai nepuva slinkumā!
96 [Durbes Lp].

51927.

Gražņi dzied lakstīgala
Rīgas torņa galiņā;
Vai tu dziedi, lakstīgala,
Visus kaŗus nodzinusi?
443 [Turlavas Kld].

51928.

Grazni dzied lakstīgala
Rīgas torņa galiņā.
Metiet naudu, gudenieki,
Pērciet zelta lakstīgalu!
129 [Gudenieku Azp].

51929.

Kad es iešu tautiņās,
Būs man skaisti pavadnieki:
Būs žubīte, lakstīgala,
Dzeltānā cielaviņa.
261 [Mēdzūlas Md].

1. Kad es iešu tautiņās,
Būs man skaisti panāksnieki:
Būs žūbīte, būs zīlīte,
Būs ar pate lakstīgala.
261 [Mēdzūlas Md].

- 185 -

51930.

Kaija sauca, kaija brēca,
Kaijas māte nomirusi;
Nesauc, kaija, nebrēc, kaija,
Tava māte raušus cepa!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51931.

Kas, dzērvīte, tev iedeva
Tik dzeltenus zābaciņus?
Mans brālītis nedabuja,
Visu mūžu vergojot.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

51932.

Keidi tāvi, taidi bārni,
Keids putneņš, taida ūla.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

51933.

Kūko nu, dzeguzīt,
Nu ir laiks tev kūkot;
Kad atnāk Pēterdiena,
Aizsmok tava valodiņa.
48 [Bērzaunes Md].

51934.

Kuku, mana dzeguzīte,
Šī pēdējā vasariņa:
Brāļi birzi nocirtīs,
Mani tautas aizvedīs.
398 [Skrundas Kld].

51935.

Ķizu ķizu, novadniek,
Man sudraba lakstīgala;
Ik rītiņu grezni dziedu
Uz novada robežām.
207 [Laidzes (Valdegales) Tl].

51936.

Labrītiņ, Mežamāte,
Ko tie tavi putni dara?
Zaķīts līda līdumiņu,
Lapsa kūlu svilināja,
Rubenīts rubināja.
261 [Mēdzūlas Md].

51937.

Lakstīgala ievā dzied,
Tā ir meitu lakstīgala;
Zaļa varde purvā kurc,
Tā ir puišu lakstīgala.
6 [Aiviekstes D].

51938.

Laksteigola krūni kola
Munā rūžu duorzeņā.
Nakti mīga naaizmigu,
Tū krūneiti carādama.
326 [Preiļu D].

51939.

Laksteigola, sējas putns,
Pīceļ munu oruojiņu:
Reitā agri cālusēs
Tricynoj vogas galiņā!
18 [Andrupenes Rz].

51940.

Pērc, brālīti, zelta gaili,
Sudrabiņa lakstīgal(u),
Lai tas dzied rītā agri,
Pieceļ manu arājiņu.
378 [Seces Jk].

51941.

Lakstīgola, sējas putns,
Pīceļ munu bruolileņ(u)!
Muns bruoliņš aizadzērs
Kača krūga galiņā.
389 [Silajāņu Rz].

51942.

Lakstīgala, sējas putnis,
Traucej manu kumeliņu;
Jauns bij manis kumeliņis,
Sējas putna nepazina.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

51943.

Lakstīgala, vālodzīte,
Abas vienu dziesmu dziede,
Abas divis ritināja
Vienu dziesmu kamoliņu.
129 [Gudenieku Azp].

51944.

Lēlis nīda lakstīgalu,
Lielu kaŗu saceldams:
Lēlis teica savu balsi,
Lakstīgalu nievādams.
536 [Gulbene Md apr.], 540 [Jelgava Jg apr.].

51945.

Sev kurs sovus, sev kurs sovus
Vokorā solasēja;
Irbe sovus irbulānus,
Slūka sovus slūkalānus.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

51946.

Sirma cūka cabuls pina,
Jākāpj zīļu ozolā;
Kamēr cūka cabuls pina,
Sīļi zīles apēduši.
241 [Lubānas Md].

- 186 -

51947.

Sloka cepa plācenīti,
Taisījās ciemā iet.
Kas tā tāda viešņa bij(a)
Ar tik gaŗu deguntiņu?
449 [Ungurmuižas D].

51948.

Sniedze svelpa, sniedze svelpa,
Linsēkliņu gribēdama.
Kas Rīgā, tās aizslēgtas,
Vidzemē nevētītas.
Nāc man līdzi Vidzemē
Dziedāt lazdu krūmiņā!
239 [Lizuma C].

51949.

Sudrabota zīle dzied
Vārtu staba galiņā;
Laiž, Dieviņi, zelta trepi,
Es nesīšu launadziņu.
443 [Turlavas Kld].

51950.

Šādas tādas gaigaliņas
No krūmiņa saklīdušas;
No krūmiņa saklīdušas,
Pilla mana vācelīte.
514 [Zentenes Tl].

51951.

Šķībi, greizi, grundulaini
Mana tēva ozoliņi:
Citai dzied sīļa bērni,
Citai pūce kladzināja.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

51952.

Vālodzīte gudra sieva
Kokā kāra šūpolīti,
Lai šūpoja, lai auklēja
Vēja māte pieiedama.
378 [Seces Jk].

6. Koki

30624.

Balti zied ābelīte
Papuvītes maliņā.
Kā tā balti neziedēja
Aŗamāja zemītē?
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

30625.

Kalnā zied ābelīte
Ar sudraba ziediņiem;
Sudrabiņa ziedi zied,
Būs sārkani āboltiņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30626.

Kupli auga ābelīte
Novadiņa maliņā;
Pa novadu meitas nāca
Piektu rītu puškus lauzt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30627.

Manis dēļ, tu elksnīti,
Vai lapoji, nelapoji, -
Ne no tevis slotas griežu,
Ne ar viju vainadziņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30628.

Visi koki leiti der,
Dui kociņi nederēja:
Neder alksnis lūku plēst,
Ne ērcetis slotu griezt.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

30629.

Nevienam kociņam
Tā lapiņas nedrebēja,
Kā drebēja apsītei,
Lēna vēja vēdināmas.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

30630.

Trīci, trīci, apses lapa,
Kas jel tevi trīcināja?
Mīļa Māŗa trīcināja,
Apakšāi stāvēdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30631.

Visi koki Dieva doti,
Apse viena velna dota:
Visi koki čaukstēt čaukst,
Apse viena grabēt grab.
40 [Slokā (Rg)].

30632.

Vai Dieviņi, purva bērzu,
Tavu grūtu dzīvošanu!
Vispēdīgi tu izplauki,
Vispirmais nodzeltēji.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 187 -

1. Apsītei(?) slikta slava
Par visiem kociņiem:
Visupēc tā izplauka,
Visupirms tā nobira.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2. Pura bērzs, pura bērzs,
Kāda tava tiesa bija:
Vispirmais tu nobiri,
Vispēdīgi nolapoji.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

30633.

Aiz upītes balti bērzi
Sudrabiņa lapiņām;
Es paklāju villainīti,
Man piebira sudrabiņa.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

30634.

Bērziņam smalkas lapas,
Sīki mazi žagariņi;
Kļavam bija platas lapas,
Gaŗ' un resni žagariņi.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

30635.

Bērziņš auga ceļmalē
Trijādām lapiņām:
Virsū raibas, apakšā,
Vidū bija sudrabotas.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

30636.

Gaŗām gāju bērzu birzi,
Asariņas slaucīdama:
Tā bāl mani sārti vaigi,
Kā dzeltena bērza birzs.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30637.

Caur sudraba birzi gāju,
Ne zariņa nenolauzu;
Būt' zariņu nolauzuse,
Tad staigātu sudrabota.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

1. Bērziņš auga ceļmalā
Sudrabiņa lapiņām;
Būt' lapiņu norāvuse,
Sudrabā vien staigātu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

2. Sudrabiņa birzi bridu,
Ne zariņa nenolauzu;
Būt' zariņu nolauzusi,
Būt es visa apbirusi,
Būt' es visa apbirusi
Sudrabiņa lapiņām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

3. Cauri gāju zelta birzi,
Ne zariņa nenolauzu;
Būtu zaru nolauzuse,
Būt' ar zeltu apbiruse.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30638.

Grūt' kuplai liepiņai
Liela ceļa maliņā:
Sirmi zirgi saknes mina,
Jauni zēni zarus lauza.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30639.

Lieta bija liepiņā,
Lieta liepas zariņā:
No liepiņas kokles šķēlu,
No zariņa stabulītes.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30640.

Vai kuplais ozoliņ,
Neb' es tavu vecumiņu:
Es piedzimu, tev' atradu,
Es nomiršu, tu paliksi.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

30641.

Brīdin', puisi, ko brīdini,
Ozoliņa nebrīdini:
Ozolam bieza miza,
Trim kārtām zelta josta.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30642.

Gauži raud jauna meita,
Vējš nolauza ozoliņu.
Neraud' gauži, jauna meita,
Mož ataugs atvasīte!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30643.

Kalnā auga ozoliņš
Kā mērenis muiženieks:
Vaŗa sakne, zelta zari,
Sudrabiņa lapiņām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Man uzauga ozoliņš
Mana ceļa maliņā:
Zīda saknes, zelta zari,
Sudrabiņa lapiņām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 188 -

30644.

Kas kaitēja ozolami
Kuplam augti, nezaļoti;
No liepiņas lūkus plēsa,
No bērziņa slotu grieza.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

30645.

Labrītiņ, ozoliņ!
Tev' atradu asnojam,
Tev' atradu asnojam,
Jaunu krūmiņ' i riešam.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

30646.

Ošam sieva, kļavam sieva,
Ozolam vien nevaid;
Ozoliņis lūkājās
Gar visām pļavmalām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Ošam sieva, kļavam sieva,
Ozolam vien nevaid;
Nule tik ozoliņis
Par gŗavām lūkojās.
Nolūkoja ievas meitu
Ar visiem ziediņiem.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30647.

Ozoliņi ozoliņi
Resnajiem zariņiem!
Tev nolauza liela vētra
Visus zarus, pazariņus.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

30648.

Zem ozola nestāvēju,
Zem ozola liela rasa;
Zem liepiņas pastāvēju
Kā zem mātes villainītes.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

30649.

Vaiji vaiji syla prīd'e,
Tavu greutu dz'eivuošonu:
Smilktis tavys kuojis grauz'e,
V'ējeņš lūka v'ērseun'eiti.
422 [Līvānu pag. D].

30650.

Audzi, audzi, eglīte,
Celiņa malā!
Kad mani vedīs,
Es tevi puškošu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30651.

Priedes vien, egles vien
Mana ceļa maliņā;
Viena pati bērzu birze
Zeltītām lapiņām.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

51953.

Aug priedīte kalniņā,
Vēja lauzta virsotnīte;
Tur pakārtas trīs kulītes
Cauņādiņu, lūšādiņu.
263 [Mēmeles Jk].

51954.

Bērziņš mani aicināja:
Nāc, meitiņa, slotas griezt!
Ne zariņu nenolauzu,
Sāk bērziņis līgoties.
374 [Sātiņu Kld].

51955.

Kam tie kalni, kam tās lejas,
Kam tie resni ozoliņi?
Mana paša tīri lauki,
Mana paša ozoliņi.
74 [Cīravas Azp].

51956.

Ko tu raudi, kadiķīti,
Zem eglītes stāvēdams?
Kā man gauži neraudāt -
Egle sauli noņēmusi?
506 [Zaļenieku Jg].

51957.

Laucenieku meitiņām,
Kas tām jāja panākstos?
Liepu rinda, kļavu rinda,
No pakaļas ozoliņi.
200 [Kuldīgas Kld].

51958.

Ņem, ozol, ko ņemdams,
Neņem ievas, liepas meitu:
Nav neviena bāleliņa,
Kas tām jās panākstos;
Jās priedītes, jās eglītes,
Jās mazie kadiķīši.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 189 -

51959.

Runoj prīdja, runoj egļa,
Uzuleņš atrunuoja;
Uzuleņš atrunuoja
Pret vysim kūcjeņim.
593 [Rēzeknes apr.].

51960.

Sudrabotis bērziņš auga
Gana ceļa maliņā.
Es norāvu vienu lapu,
Visas birst skanēdamas.
605 [Skolas].

51961.

Še neauga tādi koki,
Kādi auga Vāczemē;
Bērziņš auga uz bērziņa,
Zelta pušķis galiņā.
99 [Dzelzavas Md].

1. Bērziņs auga uz bērziņa,
Lazda bērza virsotnē,
Lazda bērza virsotnē,
Zelta poga galiņā.
141 [Ivandes Kld].

51962.

Tālu tālu es redzēju,
Kur zariņi līgojās.
Ozols auga kalniņā
Dreijātām lapiņām.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

51963.

Viens man teica ozoliņu
Daugaviņas maliņā,
Rūšu mestu, salnas kostu,
Nokaltušu virsunīti.
383 [Sērenes Jk].

7. Ogas, sēnes, rieksti

30652.

Daudz odziņu nelasīju,
Bāliņos dzīvodama;
Kam bij man ogu dēļ
Locīt savu augumiņu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

30653.

Es aizgāju odziņās,
Es odziņas neatradu;
Es atradu Ogu māti
Badā pašu nomirušu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30654.

Ogas ogas, rieksti rieksti
Mana brāļa līdumē.
Tās odziņas, tie riekstiņi
Piekrāpj dažu mātes meitu.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

30655.

Ogu ogu, riekstu riekstu
Mana brāļa birzītē!
Gan es pate nolasīšu,
Brāļa lopus ganīdama.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

30656.

Ogu ogu, riekstu riekstu
Mana brāļa mežiņā!
Ogodama, riekstodama
Iegāj' tautu sētiņā.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30657.

Trīs māsiņas ogās gāja,
Visas gāja melnīcās [mellenēs].
Div' atnāca atpakaļ,
Trešā ceļu nobludīja.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30658.

Aija, kalna Pāvulam
Trīs gubeni kremeldīšu;
Mana Kača bēdājās, -
Viena pati vērpelīte.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

1. Dievs svētīja Kač' ar Maču
Ar to vienu vācelīti;
Otras sētas Pēteŗam
Trīs krimuldu vācelītes.
190 [Kuldīā].

30659.

Es aizgāju sēņu lauzt
Smalkā bērzu birztiņā;
Man kājiņa ieslīdēja
Vecu ļaužu sliedītē.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30660.

Paldies Dievu Dieviņam,
Šogad bekas devušās:
Es iegāju siliņā,
Pielauz' pilnu vācelīti.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 190 -

51964.

Ejat, meitas, odziņās,
Pelnījat launadziņu!
Ne jums vīra, ne bērniņa,
Kas jūs vecas pabaros?
93 [Dundagas Vp].

51965.

Aj, Pipēt, ūdzeņuos,
Pelnej savu launadzeņu;
Ni tev rūku, ni tev kuoju,
Kas tev vacu nūbaruos.
44 [Bebrenes Il].

51966.

Es aizgāju sēņu lauzt
Ar sakārņa kurpītēm;
Man' gribēja sēņu kungi
Par gaspažu paturēt.
604 [Dažādi iesūtītāji].

51967.

Es iegāju sēņu lauzti
Vacu ļaužu birztiņā;
Tur iegāju, tur paliku,
Mūžam vairs naiznācu.
241 [Lubānas Md].

51968.

Es ūdzeņu daudz naēžu,
Bruoleņūs dzeivuodama.
Kū man beja ūgys ēst -
Poša ūdzeņa byudama.
326 [Preiļu D].

51969.

Gāju, gāju tīrele
Ogas ogas palasit.
Atskatas, kas apakļam,
Kas pa krūmim locjas:
Vilks vilks garu ast,
Tas pa krūmim locjas.
445 [Ugāles Vp].

51970.

Mežā auga bryuklineitis,
Rudmīseitis, bārzlapeitis,
Dzaltonuosi gailineitis,
Skaistgaļveitis luocineitis.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51971.

Lazda lazda, riekstu riekstu,
Ai ābele, ābolīš'!
Nei man lazda riekstu deve,
Nei ābele ābolīš'.
94 [Dunikas Lp].

51972.

Nāc, nāc, Kārlīti,
Te labi rieksti;
Te labi rieksti,
Brieduši kodoli.
514 [Zentenes Tl].

51973.

Ūdzeņu guoju laseitu
Es sovai māmeņai.
Kur' slyktuoka, poša ēžu,
Kur' lobuoka, trauceņī.
182 [Kaunatas Rz].

51974.

Ogas lasu, riekstus traucu
Liela ceļa maliņā;
No tālienes tautas jāja,
Atrod ogu lasītājus.
72 [Cesvaines Md].

51975.

Ūgis ūgis, rīksti rīksti
Pa buoleņa ganeibeņu;
Tuos ūdzeņis, tī rīksteņi
Kavej munu rūku dorbu.
247 [Makašānu Rz].

51976.

Oža oža, mana koņa,
Sēņu zaglis eglienā.
Ja es pate nesamanu,
Taču mana kuņa mana.
398 [Skrundas Kld].

51977.

Vasar(iņ)as vidiņā
Ēdu saldu zemenīti,
Rudenī purvu bridu
Meklēt skābu džērvenīti.
378 [Seces Jk].

8. Dažādas dziesmas par mežu

30661.

Divi sili cauri gāju,
Trešo sila gabaliņu;
Pilni mani zābaciņi
Sila ziedu piebiruši.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 191 -

30662.

Es izaugu līdz mežiem,
Pār mežiem vainadziņš.
Dodat man vaŗa šķēres
Meža galus līdzināt!
201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)].

1. Es izaugu līdz mežam,
Pāri stāv vaiņadziņš.
Dod, Dieviņi, vaŗa šķēres
Meža galus līdzināt!
190 [Kuldīā].

30663.

Es neietu pa silienu,
Ne pa biezu priedieniņu:
Siliens manas kājas baksta,
Priediens rāva vaiņadziņu.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

1. Siliņē es negāju,
Siliņš manas kājas grauž,
Siliņš manas kājas grauž,
Priežu zari vainadziņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

30664.

Gŗūti pūta sila priedes,
Smalku lietu pielijušas;
Gŗūtas bija man kājiņas,
Sila ziedu piebirušas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 226 [Kandavā (Tl)].

30665.

Gulēt man siliņā,
I miegam nenākot:
Sila meita vietu taisa,
Sila ziedus lasīdama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30666.

Guli, guli, meža meita,
Līdz lielam launagam:
Augsti koki, gaŗi meži,
Neredz saules uzlecot.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Ai Dieviņi, laba dzīve
Liela meža maliņā:
Augsti koki, kupli koki,
Neredz saules uzlecot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30667.

Gulu, gulu, miegs nenāk,
Apakš kupla ozoliņa;
Kā bij man miegam nākt -
Putni dzied zariņos.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

30668.

Kaite man siliņā,
Kaite sila maliņā:
Silā mani odi ēda,
Spāres sila maliņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30669.

Kas kait man nedzīvot
Āriskā(?) siliņā:
Silā man dzeltas auga,
Pasilā mētrājiņi.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30670.

Kas kait man nedzīvot
Priedoliņa siliņā:
Vējiņš pūta, sili krāca,
Priežu gali stabulēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30671.

Kas kaitēja man dzīvoti
Liela meža maliņā:
Pieci brieži man aŗami,
Sešas stirnas ecējamas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30672.

Mežā daudz nerunāju,
Klajumāi nestāvēju:
Mežā daudz dzirdētāju,
Klajumā redzētāju.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

30673.

Miķelīt, tēva brāli,
Meties sila maliņā:
Ja neauga rudzi mieži,
Auga laba skalu malka.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Miķelīti, Rubulīti,
Meties ceļa maliņā;
Ja tev nav cita prece,
Pārdod skalu vezumiņu!
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

30674.

Miķelīti, tēva brāli,
Meties sila maliņā:
Tur aug mieži, tur aug rudzi,
Tur aug balti kāpostiņi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30675.

Miķelīti, tēvbrālīti,
Meties pora maliņā!
Kad es ziemu mežā braukšu,
Tad es tevi apraudzīšu.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

- 192 -

306751.

Nāc ārē, mežu meita,
Māci mani vīzes pīt,
Kā es tevi iemācīju
Cimdam rakstu izadīt!
224 [Kabilē (Kld)].

30676.

Nāc ārā, nāc ārā,
Kas mežā brīkšķināja!
Vai bij briedis, vai bij lācis,
Vai nelieša tēva dēls?
24 [Lēdurgas draudzē].

1. Mežā vaukšk, mežā vaukšk,
Kas mežā vaukškināja?
Vai bij vilki, vai bij lāči,
Vai nerātni tēva dēli?
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

30677.

Nāc laukā, nāc laukā,
Kas mežā brīkškināja!
Tautu dēlis brīkškināja,
Mani mazu gribēdams.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30678.

Palīdziet, labi ļaudis,
Brīnumam brīnīties:
Sausa malka man nedega,
Zaļa birzs nelapoja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Sausa malka man nedega,
Zaļa birze nelapoja.
Vai tā mana laime būs,
Vai tā mana nelaimīte?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30679.

Silā eimu, silā teku,
Silā man lieli prieki:
Silā man mieži rudzi,
Silā dēti ozoliņi.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Mežā eju, mežā teku,
Mežā visa mana prieka:
Mežā auga rudzi mieži,
Sirmi, bēri kumeliņi.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

2. Silā eju, silā teku,
Silā mani visi prieki:
Silā man rudzi sēti,
Silā dēti ozoliņi.
Zied rudzīši, dzied bitītes,
Pats prieciņa nevarēju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Silā eimu, silā teku,
Silā man vajadzēja:
Silā man bišu dārzs,
Silā govju laidarīts.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4. Silāi eimu, silāi teku,
Silāi man lieli prieki:
Silāi auga rudzi mieži,
Silāi daiļa līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

30680.

Tūlu tūlu, Miķelīti,
Pūt kaziņas radziņā!
Visi tavi tēva radi
Pa siliņu izklīduši.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

30681.

Visi meži līdzi auga,
Virsaunītes nelīdzeni.
Ņem, Dieviņi, zelta šķēres,
Līdzin' mežu virsaunītes!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Balti koki, zaļas lapas,
Nav līgani noauguši.
Dod, Dieviņ, zelta šķēres
Mežiem galus līdzināt!
226 [Kandavā (Tl)].

2. Kālabadi meža gali
Citi augsti, citi zemi?
Dodat man vaŗa šķēres
Meža galus līdzināt!
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

51978.

Aiz Daugavas melni meži
Dzelteniem ziediņiem;
Eita, mani bāleliņi,
Puškojiet cepurītes.
321 [Pļaviņu (Stukmaņu) Rg].

51979.

Aiz upītes melli meži,
Zeltītiem piezariem;
Ej, brālīti, pār upīti,
Pārnes vienu piezarīti!
398 [Skrundas Kld].

- 193 -

51980.

Aiz upītes gaŗi kārkli,
Dzeltainiem ziediņiem;
Aiz upītes balti bērzi
Sudrabiņa lapiņām.
24 [Asares Il].

51981.

Bandinieki mežā brauca
Riņķotiemi kažokiem,
Aiju aiju aijajā,
Riņķotiemi kažokiem.
104 [Ēdoles Vp].

51982.

Cauri gāju bērzu birzi,
Lāga bērzu neredzēju;
Tādi vien saauguši
Līki, greizi, krustu šķērsu.
148 [Jaunpiebalgas C].

51983.

Caur sudraba birzi gāju,
Ne zariņu nenolauzu;
Cauri gāja nelietīts,
Nolauž pašu galotnīti.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

51984.

Cep, māmiņa, man maizīti
Vieglu nest, gausu ēst:
Man jāiet siliņā
Priedēm galu līdzināt.
239 [Lizuma C].

51985.

Cepsim zīli, kausim zīli,
Kas no zīles iztecēs?
Pusmuca tauku iztecēja
No tās vienas ozolzīles.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

51986.

Cērtiet kļavas, ozoliņus,
Apses vien necērtiet:
Drebēs jūsu valodiņa,
Ar kungiem runājot.
384 [Sēemūkšu C].

51987.

Dod, Dieviņ, ieraudzīt
Savas zemes ozoliņ(u):
Sīkajiem zariņiem,
Platajām lapiņām.
241 [Lubānas Md].

51988.

Dod, māmiņa, mežā mani,
Mežā man laba dzīve:
Pūš vējiņš - aizvējiņš,
Spīd saulīte - pakrēslīts.
306 [Patkules Md].

51989.

Es bij meža cilvēciņš,
Atkal meža tauļojos:
Kad saulīte - pakrēslī,
Kad vējiņš - aizvējā.
198 [Krustpils D].

51990.

Es dužuoju, es rauduoju,
Syla molu staiguodama;
Syla molu staiguodama,
Boltas pučes lasīdama.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51991.

Es izgāju bērza birzi
Zaļozola meklēdama;
Zaļozola meklēdama,
Rūtaiņāmi lapiņām.
413 [Stendes Tl].

51992.

Es redzēju meža veci
Bez padoma staigājot:
Dūņu kreklis, ērkšu bikses,
Gaŗa tāšu cepurīte.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

51993.

Guli, guli, kroga meita,
Meža meita negulēja;
Meža meita negulēja,
Meža suņus ganīdama.
391 [Sinoles Vlk].

51994.

Guli, guli, meža meita,
Neviens tevi nemodina!
Augsti koki, platas lapas,
Nevar sauli saredzēt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Guli, guli, Mežamāte,
Saule lielā gabalā!
Lieli koki, platas lapas,
Neredz sauli uzlecam.
125 [Grenču Tk].

- 194 -

2. Guli, guli, lāču māte,
Saulīt' lielu gabaliņu!
Biezi meži, platas lapas,
Saule cauri nespīdēja.
536 [Gulbene Md apr.].

51995.

Izstaigāju loku birzi,
Lokas rīkstes nedabuju;
Vēl i tad nedabuju
Pa savam prātiņam.
241 [Lubānas Md].

51996.

Kas kait man nedzīvot
Diža meža meliņā?
Silā auga bišu dārzi,
Purvā lopu laidariņš;
Purvā lopu laidariņš,
Meža malu zemenītes.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

51997.

Kas kaitjāja nadzeivuot
Dyža meža maleņī?
Bišu strūpi, sēnes, ūgas,
Sausi zori, molkys klēpi,
Ar kū guni kurynuot,
Vakariņas izvāŗāt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

51998.

Kas kaitēja man dzīvoti
Diža meža maliņai?
Simtiem zaļu ozoliņu,
Simtiem zaļu vītoliņu.
7 [Aizkraukles Rg].

51999.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Viņā kalna galiņā?
Zaļa bērza lapa mirdz
Smelka vējā vēcinājas(?).
241 [Lubānas Md].

52000.

Kas tur spīd, kas tur viz
Diža meža maliņā?
Mežamāte sagšas auda
No sīkām lapiņām;
No sīkām lapiņām,
No zaļām skujiņām.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

52001.

Klusiņām klausījos,
Ko solīja Mežamāte:
Priedei sagšu, eglei sagšu,
Paeglītei vilnainīti.
198 [Krustpils D].

52002.

Kuries, mana uguntiņa,
Jaunu zēnu malka cirsta.
263 [Mēmeles Jk].

52003.

Lai bij meži, kur bij meži,
Mūs' zemītē, tur bij meži:
Ne tiem apiet, ne tiem pāriet
Par deviņas vasariņas.
261 [Mēdzūlas Md].

52004.

Es uzkāpu kalniņā
Meža balsis klausīties:
Oši, kļavas gavilēja,
Vītolīši čivināja.
148 [Jaunpiebalgas C].

52005.

Lai tur būtu, kas tur būtu,
Kam tik man klātu tikt!
Lai tur būtu elkšņa tēvs,
Pabērzīša māmuliņ(a).
241 [Lubānas Md].

52006.

Lec, saulīt, rītā agri,
Sildi meža virsotnīt's!
Bārenim rokas sala,
Saus' eglīti nocērtot.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

52007.

Ļukļukšami vacaistāvs
Uz sileņu grebēzēs;
Nūļukšava, atļukšava,
Nikuo loba nadabava.
326 [Preiļu D].

52008.

Lūr puiš meže brauc
Ar pelik kumeliņ:
Skuj biks, skuj svārk,
Līks tāš ceperits.
445 [Ugāles Vp].

52009.

Melli melli tie mežiņi,
Kas tos mellus darināja?
Priedes vien, egles vien,
Smalku lietu pielijušas.
443 [Turlavas Kld].

- 195 -

52010.

Māte mani, mazu bērnu,
Eglinēj palaiduse.
Sārta, balta man mutīte,
Briežu, lāču nolaizīta;
Zelta krūzu man matiņi,
Egļu skuju piebiruši.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52011.

Meža molā dzeivuodama,
Nyužam bādys naredzieju:
Vylks sprēdja, lopsa audja,
Vuovereitja čacis tyna.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

52012.

Migliņā nezināju,
Kur piegāja kazlēniņis.
Vai pie priedes, vai pie egles,
Vai pie zaļa ozoliņa.
197 [Krotes Lp].

52013.

Nāc laukā, kas mežā,
Man ir divi labi suņi;
Basi laidu mugurā,
Šēpers bikses purināja.
374 [Sātiņu Kld].

52014.

Brenci Brenci, baurīti,
Kam siliņu dedzināj'?
Man sadega bāliņam
Trīs rakstīti ozoliņ'.
605 [Skolas].

52015.

Noiet saule vakarā
Šķindēdama žvadzēdama;
Šķindēdama žvadzēdama,
Mežiem galus puškodama.
Dod, māmiņa, vaŗa šķēres
Meža galus līdzināt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52016.

Noiet saule vakarāji,
Mežiem gali nelīdzeni.
Dod, tautieti, vaŗa šķēres,
Es ieš' galus līdzināt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52017.

Es gudruoka, es mudruoka,
Par vysom muoseņom:
Dūdit man zalta zirgļis,
Īšu meža leidzynuot.
326 [Preiļu D].

52018.

Ņem, Dieviņ, zelta šķēres,
Līdzin' meža virsotnītes!
Augsti kalni, dziļ' ieleji,
Tie balstiņu vizināja.
480 [Vējavas Md].

52019.

Meža gali, meža gali,
Citi īsi, citi gaŗi.
Kas man dos vaŗa šķēres
Meža galus līdzināt?
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

52020.

Pār manīm bērz' birz',
Ne tu audz, ne zaļo!
Es izgāju bērzu birzi,
Ne lapiņ' nenorāv';
Būt' es vienu norāvus',
Tad būt' visas nobiruš'.
458 [Valgales Tl].

52021.

Patais' mani, bāleliņi,
Sausa koka grābeklīti!
Visu mežu izstaigāju,
Tāda koka nedabūju:
Zelta zari, vaŗa saknes,
Pazeltīta virsaunīte.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

1. Iztais' man, bāleliņ,
Balta koka grābeklīti!
Visu mežu izstaigāju,
Tāda koka nedabūju:
Zelta koki, vaŗa lapas,
Sidrabiņa pazarītes.
236 [Līvānu D].

2. Patais' manim, bāleliņi,
Balta koka grābeklīt'!
Visu mežu izstaigāju,
Tāda koka nedabūj':
Dzelža saknes, vaŗa lapas,
Sudrabāta virsonīt'.
600 [Latgale].

3. Vysu mežu izstaiguoju,
Taida kūka nadabuoju:
Vara saknes, zalta lopas,
Sudabriņa pyupaliņas.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

- 196 -

4. Tuoli guoju, daudz redzēju,
Tuodu kūku naredzēj(u):
Zalta zori, vara saknes,
Sudrabiņa lapiņom.
357 [Rudzētu D].

52022.

Poļaceņi, duraceņi,
Sjād pūreņa maleņī!
Ka naauga rudzi mīži,
Lai aug mozi poļaceņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52023.

Sila meita silā raud,
Āra puisis novadā;
Es tā sila neraudātu,
Kaut acīm neredzējse.
373 [Sarkaņu Md].

52024.

Sylā eimu, sylā taku,
Sylā mani vajadzēja:
Sylā maņi dzaltas auga,
Pa siliņu madariņas.
182 [Kaunatas Rz].

1. Sylā eimu, sylā taku,
Sylā mani vajadzēja:
Sylā munas mātras auga,
Sylā munas madarītes.
174 [Kārsavas Ldz].

2. Sylā eimu, sylā taku,
Sylā maņi vajadzēja:
Sylā maņ dzeltes auga,
Pasiļe madareņas.
Dēļ puiškiņu dzeltes auga,
Dēļ meitiņu madareņas.
247 [Makašānu Rz].

3. Sylā juoju, sylā guoju,
Sylā maņ i vajadzjā:
Sylā munas rūzes auga,
Sylā munas magatkeņis;
As pasēju lynu dervu,
Nūzasjāja magatkeņis.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

4. Sylā eimu, sylā taku,
Sylā man meilejās:
Sylā man rūzes sātas,
Sylā boltas maganiņas.
358 [Rugāju Abr].

5. Sylā īmu, sylā taku,
Sylā mani vajadzēja:
Sylā mani rūzes auga,
Pasilēji maganiņas.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

6. Silā eju, silā taku,
Silā man tāvs ar muoti,
Silā sātas maganiņas.
365 [Sakstagalas Rz].

52025.

Silā eimu, silā teku,
Silā man lieli prieki:
Silā manīm zelta nasta,
Silā vasku ritenīts.
269 [Mežmuižas Jg].

52026.

Silā eju, silā teku,
Pie priedītes gultu tais'.
Taisīdama apskatos,
Cik priedīšu zaļu skuju;
Cik priedīšu zaļu skuju,
Tik man dūņu spilvēniņ'.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

52027.

Silā iemu, silā teku,
Silā baltu gultu taisu:
Pie priedītes galvu liku,
Zarā kāru vaiņadziņu;
Cik priedītei zaļu skuju,
Tik vizuļu vaiņagā.
42 [Bauskas B].

1. Silā eimu, silā teku,
Silā guļu dienasvidu,
Pie priedītes galvu liku,
Zarā kāru vainadziņu;
Priedi, egli vēji loka,
Tautiets manu vainadziņu.
132 [Ikšķiles Rg].

52028.

Silo iešu es gulēt,
Silo gul jaunas meitas,
Ziedu cisas taisīdamas;
Ziedu cisas taisīdamas,
Rožu klāja paladziņus.
99 [Dzelzavas Md].

52029.

Sylā īdu, sylā taku,
Sylā man meilejuos:
Sylā man i rudzi sāti,
Sylā sovu ļaudoviņi
Pyrmū reizi īraudzēju.
35 [Baltinavas Abr].

52030.

Silā eju, silā taku,
Silā maņ vajagā:
Silā guļ jauni puiši,
Prīdē kuojas saspāruši.
365 [Sakstagalas Rz].

- 197 -

52031.

Siliņai as uzaugu,
Silo gribu nodzīvot:
Silo auga tīri rudzi,
Daiļi tak kumeliņš.
211 [Ļaudonas Md].

52032.

Siliņāji smuidra priede,
Par visāmi staltākā;
Vāczemnieki brīnījāsi,
Kur tik smuidra izaugusi.
378 [Seces Jk].

52033.

Syuta mani muomuleņa
Sileņā dzaltu plyuktu.
Kam, mameņ, tev bej dzaltu -
Ka es poša dzaltuoneitja?
18 [Andrupenes Rz].

52034.

Šķiramīs, buoleliņi,
Ciertom ciervus ūzulā!
Gona beja, kas rauduoja,
Lai raudoj ūzuleņš.
89 [Dricēnu Rz].

52035.

Tīrumā balta gāju,
Mežā stipri nerunāju;
Tīrumā tāļu redz,
Mežā tuvu klausījās.
195 [Kraukļu Md].

52036.

Tīrumgala tu, puisīti,
Nesmej meža meitiņām!
Lieli koki, gaŗa zāle,
Augstu nesa lindraciņus.
90 [Drustu C].

52037.

Trīs priedītes siliņā,
Visas vienu gaŗumiņu.
Ņem, bāliņ, zelta šķēres,
Līdzin' meža virsaunīt's!
211 [Ļaudonas Md].

52038.

Treis sileņi puortecēju,
Catūrtuo natecēju;
Caturtajā siliņā
Dzeivoj muns oruojiņš.
365 [Sakstagalas Rz].

52039.

Treis veiriņi kolnā stuov
Apakš kupla ūzuliņa,
Kotris tur rūciņā
Ūzuliņa žagariņi.
579 [Viļāni Rz apr.].

52040.

Tumši tumši tie mežiņi,
Tumši dienu, tumši nakti,
Kā nebija tumšiem būt -
Priedes vien, egles vien?
283 [Nīgrandas Azp].

52041.

Vediet mani, kur vezdami,
Silā mani nevediet;
Jau tās manas šūtas kurpes
Sila ziedu piebirušas.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

52042.

Visi mani lietas koki
Sētmalā saauguši;
Bērziņam balts krekliņš,
Ozolam zaļa vilnainīte.
72 [Cesvaines Md].

52043.

Visas poru pormalītes
Ar ozola skaidiņām;
Visi mani bāleliņi
Ozoliņu cirtējiņ'.
378 [Seces Jk].

52044.

Zalta bierzi es puorguoju,
Ni lapiņas nanūruovu;
Ka lapiņi nūruovuse,
Vysi dzeitūs pakaļī.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

52045.

Žāloj, Dīviņ, vīra golvas,
Es par sevi nebāduoj'!
Vīrs mežā molku cirta,
Es pi guns sildējū(s).
605 [Skolas].

52046.

Citam dega priežu meži,
Man nodega lapūksnīte.
Ai Dieviņ, kur nu ņemšu,
Māsiņai ko kurpes šūt!
179 [Katriņas C].

ŪDEŅI: UPES, EZERI, JŪRA KĀ CILVĒKA DARBĪBAS LAUKS

- 198 -

1. Zvejniecība, kuģniecība

30682.

Agri dzied Rīgas gaiļi,
Agri kāpu laiviņā,
Lai palika Rīgas meitas
Apgulušas, nepieceltas.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

30683.

Agri gaiļi padziedāja,
Agri kāpu laiviņā;
Es atradu Rīgas meitas,
Vēl kājiņas neapautas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

30684.

Ābel's koka laivu daru,
Abi gali pazeltīti;
Ne jūrā neielaidu,
Jau atspīda Vāczemē.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Ābeļ' koka laivu daru,
Abi gali apzeltīti;
Da Rīgai nedagāju,
Atspīdēja Vāczemē.
Vāczemnieki brīnējās,
Kam tij tāda laiva nāk.
Tā dēliņa laiva nāk,
Kas neguļ dienavidu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Oša koka laivu daru,
Zelta tuktes tuktēdams;
Kad iestūmu jūriņā,
Visa Rīga paspīdēja.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

3. Ozoliņa laivu taisu,
Abi gali apzeltoti;
Ne jūrē neiegāju,
Kad atspīde Vāczemē.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

30685.

Ai bagāta Gaujas māte,
Pildi manu ķeselīti!
Tu jau pati gan zināji,
Caur cepuri mati auga.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30686.

Ai brālīti mīļu baltu,
Laid laiviņu maliņā!
Jūras meitas sasegušas
Baltas sagšas mugurā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30687.

Ai Daugava Daugaviņa,
Valdi savu straujumiņu:
Daža māmiņ' i raudāja,
Daža jauna līgaviņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai Daugava Daugaviņa,
Daudz asaru dzērējiņa;
Daža māte dēlu raud,
Daža māsa bāleliņu,
Daža laba mātes meita
Noraud savu arājiņu,
Noraud savu arājiņu,
Savu maizes devējiņu.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

30687v2.

Upe upe, Gauja Gauja,
Valdi savu straujūdeni!
Daža laba mātes meita
Noraud savu arājiņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

30688.

Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Enkurnieku māmulīte!
Stāvu stāvu laiviņāi,
Vilnis sita galviņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 199 -

30689.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Slīks mun divi bāleliņi:
Apsgāzēsi oša laiva
Pašā jūras vidiņā.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

30690.

Ai Dieviņ, es redzēju
Skaistas kuģes jūrmalā;
Tās būs mūsu meitiņām
Ar puķēm jālādē.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30691.

Ai Dieviņ, gauži skan
Visi Rīgas pulkstenīši:
Jūrā slīka simts laiviņu,
Divi simti īrejiņu.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

1. Visi Rīgas pulkteniņi,
Visi gauži noskanēja:
Vakar slīka Daugavā
Divi simti airējiņu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

30692.

Ai jūriņa, Daugaviņa,
Daudz tu man žēl darīji,
Daudz tu man aiŗu lauzi,
Daudz tērēji bāleliņu.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1. Ai, jūriņa balgālīte
Daudz kungam skādes dara:
Daudz lauzīja oša ierkles,
Slīcināja bāleliņus.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

30693.

Ai lielā Vēja māte,
Met jel mieru vakarā:
Daža laba dvēselīte
Uz ūdens līgojās.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

30694.

Ai menciņi zeltspārnīti,
Kam spordzini jūriņāi?
Man deviņi zīda tīkli,
Tos vēzīši sagriezuši.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30695.

Ai menciņi zeltspārnīti,
Nāc ar mani viesoties!
Es tev došu kumosiņu
Zīda diega galiņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Nāc, menciņi, tai ravē,
Kur dzird' mani lellojam!
Es tev došu kumāsiņu
Zīda diega galiņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30696.

A tu Dorbes ezeriņu,
Dod man vienu līdeciņu!
Būs manai saimītei
Vienas dienas launadziņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Mīļo ķīšu ezariņu,
Dod man vienu līdaciņu!
Būs manam gājējam
Treju dienu launadziņš.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

30697.

Ai Ventiņ, Abaviņ,
Līdz' balciņus vizināt,
Šogadiņ namu taisīt,
Citu gad' istabiņ'.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

30698.

Aizjūdzos vēja zirgu
Pie tām kaula kamanām;
Nepiekusa vēja zirgs,
Nedilst kaula kamaniņas.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

30699.

Ar Dieviņu paliekat,
Kas stāvat maliņā!
Smaga laiva, dziļš ūdens,
Strauji tek Daugaviņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

30700.

Ar saulīti saderēju
Reizē tikt Vāczemē.
Jau saulīte Vāczemē,
Es vēl jūras līkumā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Ar saulīti saderēju
Reizē tikt Vāczemē.
Jau saulīte Vāczemē,
Es vēl jūras saliņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 81 [Katriņā (Katriņas pag. C)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 200 -

2. Es ar sauli saderēju
Līdzi tikt Vāczemē.
Jau saulīte Vāczemē,
Es vēl jūras līcišos.
Nedrīkstēju droši jāt,
Ne iemauktu skandināt;
Jūras putni, gaigaliņi,
Traucē manu kumeliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3. Es ar sauli saderēju
Reizā tikti Vāczemē.
Līdz saulīte uzlēkuse,
Es sedloju kumeliņu;
Bij saulīte brokastā,
Es izjāju jūrmalā;
Bij saulīte pusdienā,
Es vēl jūras līkumā;
Līdz saulīte nogājuse,
Es ar esmu Vāczemē.
40-1 (Bigauņciemā).

4. Es iejūdzu baltu zaķi
Viesulīša kamanās,
Ar saulīti saderēju
Reizā tikti Vāczemē.
Jau saulīte Vāczemē,
Es vēl jūras līcīšos.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30701.

Ausu ausu, nosaucos
Ozoliņa laiviņā.
Te palika sīvi kungi,
Te laulāta līgaviņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30702.

Balta aita jūru brida,
Zeltu nesa mugurā;
Ka zinātu mūsu kungi,
Laistu simtu medinieku.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

30703.

Balt' aitiņa jūru brida
Sudrabiņa radziņiem;
Rīgas kungi priekšā nāca,
Siekiem naudu mērīdami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Balt' aitiņa, zelta ragi,
Tek pa jūru dancodama;
Rīgas kungi pretī nāca,
Dālderīšus mētādami.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

2. Balta kaza jūru brida
Dzeltāniem radziņiem;
Rīgas kungi, ieraudzījši,
Šķiet saulīti uzlecot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Melnais vērsis baltiem ragiem
Brien pa jūru baurodams;
Rīgas kungi pretī nāca,
Siekiem naudu mērīdami.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4. Pieci brieži jūru brida,
Otri pieci Daugaviņu;
Rīgas kungi priekšā gāja,
Siekiem naudu mērīdami.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5. Sirma cūka jūru brida,
Naudas kule mugurā;
Rīgas kungi priekšā gāja,
Siekiem naudu mērīdami,
Siekiem naudu mērīdami,
Dāldeŗiem skaitīdami.
Kaut tā cūka noslīkuse,
Nebūt' naudas Vidzemē.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30704.

Balt' aitiņa jūru peld
Dzelteniem radziņiem;
Preti gāja zelta laiba(?)
Sudrabiņa zēģelēm.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

30705.

Balt' aitiņa jūru peld
Sudrabiņa radziņiem;
Visi Rīgas namnieciņi
Tek gar malu skatīties.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

30706.

Balta zied ābelīte
Jūras kāpas maliņā;
Pūš vējiņš, birst ziediņi
Zēģelnieka laiviņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30707.

Balts gailītis kuplu asti
Par jūriņu diegu vilka;
Jūra kliedza, jūra brēca,
Nevar diega salocīt.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

1. Melns gailīts, kupla aste,
Pār jūriņu diegu vilka;
Grūti pūta jūras viļņi,
Nevar diega salocīt.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 201 -

2. Melns gailītis kupl' astīti
Par jūriņu diegu stiepa;
Jūra šņāca dienu nakti,
To diedziņu locīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30708.

Balts gailīts kuplastīts
Par jūriņu diegu vilka;
Trūkst diedziņis, krīt gailītis,
Noslīkst jūras dibinā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30709.

Bērni tēvu nepazina,
No jūriņas pārnākam:
Siļķu zvīņu kažociņš,
Jūras putu cepurīte.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 216 [Ventspilī].

1. Nepazinu sav' brālīti,
Gar jūriņu staigājot:
Zuvu zvīņu kažociņš,
Putnu spalvu cepurīte.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30710.

Daugaviņa melnacīte
Melna tek vakarā.
Kā tā melna netecēs,
Pilna dārgu dvēselīšu.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Melna tek Daugaviņa,
Melna dienu, melna nakti.
Kā tā melna netecēja,
Pilna dārgu dvēselīšu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Ogre tek dunēdama,
Daugaviņa sanēdama;
Ogre pilna sīkakmeņu,
Daugaviņa dvēselīšu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Strauji strauji upe tek,
Vēl straujāki Daugaviņa.
Kā tā strauji netecēs,
Pilna dārgu dvēselīšu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30710v4.

Upe tek skanēdama,
Daugaviņa dindēdama.
Kā tai bija nedindēt,
Pilna dārgu dvēselīšu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30711.

Daugaviņa melnacīte,
Panes koka gabaliņu;
Uz tā koka gabaliņa
Panes manu augumiņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30712.

Dieviņam vēlējos,
Maz varītes turēdams,
Dieviņš manu laivu īra,
Vējš matiņus purināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30713.

Dievs dedzan' diž' ugiņ'
Vidē jūr' virs akmiņ',
Silde tīkl', silde laiv',
Silde pat' irejiņ'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

30714.

Dikti rēja Rīgas suņi
Daugaviņas maliņā;
Visi Rīgas precenieki
Virs Daugavas naudu skaita.
226 [Kandavā (Tl)].

30715.

Divi laivas zelta naudas,
Tās gul jūras dibinā,
Tās gul jūras dibinā
Ar visiem īrējiem.
Būtu man tā zelta nauda,
Kas gul jūras dibinā,
Es nopirktu jūras pili
Ar visiem zaldātiem.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

30716.

Dui laiviņas zelta nāca,
Trešā sīka sudrabiņa.
Vienu devu brālītim,
Otru pate paturēju;
Trešo devu māmiņai,
Kas man' mazu audzināja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

30717.

Divi slīka ošu laivas,
Divi daiļas zeltenītes;
čaukstēdama jūra nese
Divi rožu vaiņadziņus.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

- 202 -

1. Divi slīke ošu laivas,
Divi simts zeltenītes;
Vizēdama jūra nes
Divsimts vainadziņ'.
110 [Cēsīs].

30718.

Div' svecītes jūrā dega,
Div' sidraba lukturīši:
Tā dēliņa nauda dega,
Kas gul jūras dibenā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

30719.

Div' svecītes jūŗā dega
Sudrabiņa luktuŗos;
Tās dedzina Dieva dēli,
Zvejnieciņus gaidīdami.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dui lukter', dui sveciņ'
Deg Daugavas maliņē.
To dedzan' Diev' dēl',
Lai redz jūr's zvejnieciņ',
Zīd' tīkl', vaŗ' laiv',
Izrakstat' zēģalit'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

2. Div' svecītes jūrā dedza,
Div' sudraba lukturīši;
Dieva dēli dedzināja,
Lai redz jūras zvejnieciņi.
216 [Ventspilī].

30720.

Dziedat, meitas, ko gaidiet,
Prieki nāca šai zemēi:
Divi laivas zelta nāca,
Trešā sīka sudrabiņa.
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

30721.

Dzeltenā cielaviņa,
Laidies laivas radziņā,
Laidies laivas radziņā,
Nāc man līdzi Vāczemē!
216 [Ventspilī].

30722.

Dzeltānā cielaviņa,
Meties jaires galiņā,
Lai man Dievs palīdzēja
Svešu zemi staigājot!
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

30723.

Dzeltenā cielaviņa,
Meties aires galiņā,
Pārnes mani par jūrām,
Par dziļiem ezariem!
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

307231.

Dzeltenā cielaviņa,
Meties aires galiņā,
Palīdz' plostu peldināt
Uz tiem Rīgas namniekiem!
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

30724.

Dzeltānā cielaviņa,
Meties laivas galiņā;
Es tev došu zelta airi,
Iries pate maliņā!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

30725.

Dzeltānā cielaviņa,
Meties stūres galiņā!
Es tev' būšu nostūrēt
Rīgas piles maliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30726.

Dzeltānā cielaviņ,
Meties stūŗa galiņā!
Ja tu labi aizstūrēsi,
Dabūs' Rīgas sudrabiņ'.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30727.

Dziļas jūŗas zvejniekam
Caur cepuri mati auga;
Tam bij tiesa alus dzert
Ar sudraba biķerīti.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

1. Dziļas jūras zvejniekam
Caur cepuri dūmi kūp;
Tas nedzēra alutiņu
Bez sudraba biķerīša.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30728.

Dziļas jūras zvejniekam
Caur cepuri mati auga;
Ūdens viņa laivu nesa,
Vējīns matus plevināja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

30729.

Eima, brāļi, raudzīties,
Kādu koku upe nes;
Kādu koku upe nes,
Tāda koka laivu daru.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 203 -

30730.

Ej gulēt, Vēja māte,
Sausas egles galiņā:
Jūrā mani bāleniņi
Vakarēju gājumiņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Ej gulēt, vāverīt,
Sausa koka galiņā:
Jūrā mani bāleliņi
Vakarēju gājumiņ'.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Pūti, pūti, Vēja māte,
Met jel mieru vakarā:
Jūrā mani bāleliņi
Vakarēju gājumiņu.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30731.

Ej, puisīt, mazgā muti,
Tec upītes apraudzīt!
Es redzēju Ūdens māti
Smiltīs naudu skandinot.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30732.

Es apvilku ūdens svārkus,
Sīkakmiņu kažociņu;
Nu es iešu jūrmalē
Ar ziemeli spēlēties.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Apvilkos kaula svārkus,
Eņģevēŗa kažociņ';
Es aiziešu par Daugavu
Ar ziemeli spēlēties.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

2. Es uzvilku ūdens kreklu,
Smalku zvirgzdu kažociņu,
Lai varēju ar Dieviņu
Pret ziemeli spēlēties.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

3. Sen dzīros, nu es iešu
Ar ziemeli spēkoties:
Ūdens putu kreklu vilku,
Sīkakmeņu kažociņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30733.

Es bij' laivu taisītājs,
Rokat mani jūrmalēi!
Jūŗas meitas man' apsedza
Baltajām villainēm.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30734.

Es bij' laivas taisītājs,
Rokat mani jūrmalā!
Sak' laiviņa tecēdama:
Te guļ mans taisītājs.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30735.

Es būt' sen gulējuse
Daugaviņas dibenā,
Kaut Laimiņa nemetuse
Vītoliņa žagariņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30736.

Es iebraucu Daugavā
Ar dzeltenu kļava lapu;
Pašā upes vidiņā
Nogrimst lapa dibenā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30737.

Es gulēju saldu miegu
Jūŗas kāpes maliņā:
Ūdens dzied, akmens raud,
Kalnmaliņa vizuļoja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es apgulu saldu miegu
Jūras kāpas maliņā:
Dzied akmins, raud ūdens,
Vēja māte gavilē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Es gulēju saldu miegu
Jūras kāpas maliņā:
Ūdens sauca, akmens loka,
Kalnmalīši vizināja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30738.

Es neietu pie zvejnieku,
Ne pi dižu dravenieku:
Trūkst dzēnītis, grimst laiviņa,
Trūkst maizītes arājinis.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

1. Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani zvejniekam:
Trūkst dzenīši, slīkst laiviņa,
Pazūd mūžam arājiņš.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

30739.

Es nevaru ieraudzīt
Tos jūŗiņas vilniņus:
Tur bij manis mīļais tēvs,
Tur mīļie bāleliņi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 204 -

30740.

Es pārgāju par jūriņu
Ar ozola šķembelīti.
Paliek rokas nemazgātas,
Jūras ogas nelasītas(?).
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Es pārkāpu Daugaviņu
Ar dzeltānu kļava lapu.
Paliek mute nemazgāta,
Jūras ogas nelasītas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

307401.

Es uzkāru šūpulīti
Triju bangu starpiņā,
Triju bangu starpiņā,
Trejdeviņu stenderīšu,
Ik pie viena stenderīša
Trejdeviņu atslēdziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30741.

Es redzēju div' laiviņas
Baltajām zēģelēm;
Tur sēdēja div' māsiņas
Baltajām villainēm.
216 [Ventspilī].

30742.

Es redzēju jūriņā
Zelta grīsli grīļojam;
Ne tas slīka, ne tas grima,
Ne tas nāca maliņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

30743.

Es redzeju Saules māt'
Vidēi jūr' peldejam;
Tā nebij Saules māt',
Tā bij man' bāleliņ',
Tā bij man' bāleliņ',
Balt's cimd's rociņēi,
Balt's cimd's rociņēi,
Man' pirmei daramei.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

30744.

Es redzej' sauv' bāliņ'
Vidē jūr' līgejam.
Es gribej' rok's dot, -
Vilniņš laiv' lecanē.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

1. Es redzēju sav' māsiņu
Zēģelnieku laiviņā;
Es gribēju roku dot, -
Ūdens laivu kustināja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

30745.

Es redzēju vecomāti
Daugavā zvejojot
Sudrabiņa laiviņā,
Zelta irklis rociņā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

30746.

Es redzēju vidē jūr'
Balt' zos' kliegejam.
Tie nebij balt's zos's,
Tie bij jūr's putekļi.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

30747.

Es sēdēju jūriņā
Sveķu celma galiņā;
Šautin mani nenošāva,
Ar laiviņ' nedabūj'.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es stāvēju vidū jūras
Sveķu celma galiņā;
Ne ar plinti man's nošāve,
Ne ar laivu klātu tika.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

30748.

Es šķitos gudris būt,
Līdakām jumtu jūmu;
Saskrien vārnas, žagatiņas,
Noēd manu nama jumtu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30749.

As tev lūdsu, ankernieks,
Mat ankuiri Dougovā!
Muna ruoeciņ' ij sāepēja,
Šādu kuoku cylājuot.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

30750.

Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā;
Es redzēju jūriņā
Pazeltītu velētāju,
Zīda krekli, zelta vāle,
Pazeltīta velētava.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Apsegloju kumeliņu
Sidrabiņa sedliņiem.
Es uzjāju kalniņā,
Pašā kalna galiņā.
Ieraudzīju jūrmalē -
Trīs meitiņas velējās:
Zīža krekli, zelta vāle,
Sidrabiņa velētava.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 205 -

30751.

Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā.
Es redzēju visu jūru,
Visus jūras zvejnieciņus.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1. Es redzēju jūriņā
Trīs zvejniekus zvejojam;
Visiem bija zelta laivas,
Sudrabiņa zēģelītes.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

2. Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā,
Es redzēju jūriņā
Trīs zvejniekus zvejojot:
Zelta laiva, zīda tīklis,
Sudraboti irklu gali.
216 [Ventspilī].

3. Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā,
Es redzēju visu jūru,
Visus jūras zvejnieciņus.
Es redzēju jūriņā
Zīda tīklus ielaižam;
Tur vajag zelta laivas,
Dimantiņa zēģelītes.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30752.

Ezeriņš vizināja
Sīkajām raudiņām.
Vai vizin', nevizin', -
Zvejnieks mans brāleliņš.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Daugaviņa vizināja
Baltajām raudiņām.
Vai vizin', nevizin', -
Vakar slīka brāleliņš.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

30753.

Gaida māte ceļa vīra,
Jo vairāk laivinieka:
Laivinieka dvēselīte
Uz ūdeņa plīvināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Darbenieku tā negaidu,
Kā gaidīju plostenieku:
Plostenieku dvēselīte
Ūdens virsu plivināja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

30754.

Gailīts man padziedāja,
Daugavā zvejojot.
Iŗu laivu maliņā,
Teku celt līgaviņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30755.

Grūši pūta oša laiva,
Jūrmalā gulēdama:
No rītiem vēja gaida,
No Vidzemes īrējiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

30756.

Grūti pūta jūŗas vēji,
Žēli rauda māmuliņa:
Dažs māmiņas lolojumis
Uz ūdeņa līgojās.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1. Gauži raud māmuliņa,
Krasta malu staigādama,
Redzēj' savu auklējumu
Uz ūdeņa līgojam.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

30757.

Guli, guli, tu puisīti,
Kas pīs lūku venterīti?
Divi zaļas līdeciņas
Pa upīti plikšķināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Pēterīti, bāleliņi,
Pin lūciņu venterīti:
Līdeciņa plīvināja
Ezeriņa maliņā.
121 [Gulbenē (Md)].

30758.

Guli, mana līgaviņa,
Putnu spalvu spilvenā;
Pats gulēšu jūriņā
Zaļ' ozola laiviņā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Guli, mana līgaviņa,
Kur vietiņu taisījuse;
Es gulēju jūriņā
Baltā putu gabalā.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

- 206 -

2. Guli, mana līgaviņa,
Mīkstā dūnu spilvenā;
Es gulēšu laiviņāje
Cieta koka skaidiņā.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

30759.

Jūra elle, jūra elle,
Daugaviņa māmuļiņa:
Daugaviņa izšūpoja
Kā māmiņa šūpolē.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Rīga Rīga - elle elle,
Daugaviņa māmuliņa:
Daugaviņa izšūpoja
Kā māmiņa šūpulī.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

30760.

Jūrā gāju naudas gūt,
Saujā nesu dvēselīti;
Balta bija jūras nauda,
Dārga mana dvēselīte.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

1. Nu gāj' jūŗā naudas sēt,
Saujā nesu dvēselīti.
Dārga bija jūŗas nauda,
Dārga mana dvēselīte;
Visa jūŗas balta nauda
Ne vērts manas dvēselītes.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

30761.

Jūŗā gāju, šķavas nāca,
Pretim gāju, nebēdāju:
Piecu pāŗu ošu irkles,
Vēl bij tēva padomiņš.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30762.

Jūra jūra, Daugaviņa,
Daudz tu man žēl darīji:
Jūrā slīka div' bāliņi,
Daugavā arājiņš.
315 [Jaunjelgavā], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

1. Jūra jūra, Daugaviņa,
Tā man skādi padarīja:
Tur palika zirgs un segli,
Diženais bāleliņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Jūra jūra, Gauja Gauja
Ar manim ienaidā:
Jūrā slīka trīs bāliņi,
Gaujā miežu arājiņš.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

3. Jūra jūra, Gauja Gauja,
Tu man' gauži rūdināji:
Gaujā mani zirgi slīka,
Jūrā mani bāleliņi.
287 [Bauskas pilsmuižā (Bauskas pag. B)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

30763.

Jūra jūra, Daugaviņa,
Tās bij pašas ietaliņas;
Sīkas upes Vidzemē,
Tās meitiņas vedekliņas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30764.

Jūra jūra, ko tu krāci?
Māte māte, ko tu raudi?
Jūra krāca smalka tīkla,
Māte raud auklējuma.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Jūra jūra, kā tu kauci?
Māsa māsa, kā tu raudi?
Jūra kauc smalku tīklu,
Māsa raud bāleliņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2. Jūra kauca, kā tā kauca?
Jūra kauca zvejnieciņu;
Māsa raud, kā tā raud?
Māsa raud bāleliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30765.

Jūŗa kauca, jūŗa kauca,
Kādu vellu ierijusi?
Ierijusi zelta laivu,
Div' bāliņus īrējiņus.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jūra krāca, jūra bļāva,
Ko tā bija ierijusi?
Ierijusi jaunu vīru,
Jauna vīra kumeliņu.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

2. Jūra šņāca, jūra krāca
Ko tā bija aizrijuse?
Tā aizrija zelta kuģi
Deviņiem žuburiem.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

3. Jūŗa šņāca, jūŗa
krāca,
Ko tā jūŗa ierijuse?
Dažu labu tēva dēlu,
Dažu bērna dvēselīti.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

30766.

Jūra krāca, jūra krāca
Miglājā rītiņā.
Eita, māsas, apraugiet,
Vai ir visi bāleniņi!
- Ir gan visi bāleniņi,
Pastarīša vien nevaid;
Pastarītis jūriņā
Baltā putu gabalā,
Baltā putu gabalā
Saulei svārkus šūdināja;
Divas sloksnes zelta lika,
Trešo lika sudrabiņa,
Lai spīdēja, lai vizēja,
Gaisa vidū līgojot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

- 207 -

1. Klusiņām jūra tek
Miglainā rītiņā.
Ejam, māsas, skatāmies,
Vai ir visi bāleliņi!
Še ir visi bāleliņi,
Pastarīša vien nevaid;
Pastarīts jūriņā,
Baltā putu gabalā.
Pūt, vējiņi, sit vilnīti,
Izsit putu gabaliņu!
No tā putu gabaliņa
Trīs pušķīšus darināju;
Vienu devu Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Trešu pate paturēju
Vaiņadziņa cekuļam.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

30767.

Jūra krāca, jūra šņāca,
Kas guļ jūras dibinā?
Tur guļ zelts, sudrabiņš,
Dažs māmiņas auklējums.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Gauja šņāca, Gauja krāca,
Kas guļ Gaujas dibinā?
Tur guļ daža kunga nauda,
Dažs māmiņas auklējums.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

2. Tīra tek Daugaviņa,
Daži grūži dibinā;
Gan tur zelta, gan sudraba,
Gan māmiņas auklējuma.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

30768.

Jūra krāca, laiva šņāca
Miglājā rītiņā:
Jūra krāca smalka tīkla,
Laiva baltas zēģelītes.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30769.

Jūra pate man aŗama,
Jūras kalni ecējami;
Jūra manim zeltu nesa,
Jūras kalni sudrabiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30770.

Jūra prasa smalku tīklu,
Laiviņ' baltu zēģelīti;
Uzvelk baltu zēģelīti,
Iet laiviņa vizēdama.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Jūriņ' prasa smalku tīklu,
Laiviņ' baltu zēģelīti.
Kad uzvilku zēģelīti,
Iet laiviņa dziedādama,
Iet laiviņa dziedādama
Uz Kurzemes meitiņām.
Kurzemē daiļas meitas,
Tās māk jūras tīklus aust,
Tās māk jūras tīklus aust
Priekš tiem jūras zvejniekiem.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30771.

Jūra šņāca, jūra krāca,
Kas guļ jūras dibinā?
Tur gulēja zelta nauda
Sudrabiņa lādītē.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30772.

Jūŗas māte, Jūŗas māte,
Valdi savas kalponītes:
Sasegušas baltas sagšas,
Nelaiž mani maliņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ai lūdzama Jūŗas māte,
Valdi savas kalponītes!
Jūŗāi mani bāleliņi
Vakarēju gājumiņu, -
Sasegušas baltas sagšas,
Nelaiž viņus maliņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Jūras māte, Jūras māte,
Valdi savas kalponītes:
Sasēdušas maliņāi,
Nelaiž mani jūriņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 208 -

30773.

Jūras māte man vaicāja,
Ko dareja zvejnieciņi.
Zvejniekam sēra laiva,
Pills laiva sērdienīšu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

30774.

Jūras māte man vaicāja,
Ko dar' veci zvejenieki.
Tīklus auda, aiŗus drāza,
To dar' veci zvejenieki.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

1. Jūras māte man prasīja,
Ko dar' mani zvejnieciņi.
Tīklus auda kalniņā,
Aiz ozola sēdēdami.
46 [Carnikavā (Rg)].

2. Jūras māte man vaicāja,
Ko dar' veci zvejnieciņi.
Tīklus lāpa, aires drāž,
Kāpu malā sēdēdami.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

3. Man vaicāja kalnu meitas,
Ko tie lejas puiši dara.
Tīklus auda, tīklus lāpa,
Iekrēsliņā sēdēdami.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Ūdens māte man vaicāja,
Ko dar' jūras zvejnieciņi.
Tīklus auda, aiŗus drāza,
Uz ūdena dzīvojot.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

30775.

Jūŗas māte man vaicāja,
Ko zvejnieku meitas dara.
Smalki vērpa baltus linus,
Siļķītēm valgus taisa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Siļķes, menci man vaicāja,
Ko darīja zveju meitas.
Smalki vērpa, tīklus auda,
Siļķītēm valgus dara.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30776.

Jūriņā simtu durvju,
Divi simti stenderīšu;
Ik pie katras stenderītes
Pa buntei atslēdziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Simtiņš bija duraviņu,
Divi simti stenderīšu;
Ikkatrās duravās
Pa baltai atslēgai.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Simtu jūdžu jūriņā,
Simtu durvju stenderīšu;
Ikkatrā stenderē
Ira zelta atslēdziņa.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

30777.

Jūriņā trīs bandziņas,
Es visām vārdu zinu:
Viena Grieta, otra Anna,
Trešā bija Mārģietiņa.
Lūdzu Grietu, lūdzu Annu, -
Nelaiž mani maliņā;
Mārģietiņu to pielūdzu,
Tā izlaida maliņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30778.

Jeuru gaiļi agri dzīd
Agri sādu laiveņā.
Tec, laiveņ, tacādama
Symtu jeudzu dīneņā!
409 [Līksnas pag. D].

30779.

Kad es gāju jūriņā,
Jūriņ' mana māmulīte;
Kad es nācu maliņā,
Man pašam māmulīte.
216 [Ventspilī].

30780.

Kad es gāju jūriņāi,
Jūŗa mana māmulīte;
Kad es tapu maliņāi:
Tu, jūriņa, raganīte!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Kad es gāju jūrīnāi,
Jūrīn' mana māmulīte;
Kad izgāju malīnāi:
Pūt, jūrīna, pakaļāi!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

30781.

Kas kait, kas kait
Zvejnieka sievai!
Viens Ķīsis, dui ķīši,
Zupiņa rokā.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

- 209 -

30782.

Kas kait man nedzīvot
Lielas jūras maliņā:
Cik jūriņa viļņus meta,
Tik izmeta sudrabiņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Kas kait mane nedzīvot
Uz Ventiņas kraujumiņa:
Ik Ventiņa vilni meta,
Ik izmeta sudrabiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30783.

Kas kait Rīgas meitiņām
Raibu cimdu neadīt:
Jūra vērpa dzīpariņus,
Daugaviņa šķeterēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

30784.

Kas spīdēja, kas mirdzēja
Daugaviņas maliņā?
Zvejnieciņa līgaviņa
Zelta naudu rēķināja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Kas uguni žibināja
Zvejenieka laiviņā?
Zvejenieka līgaviņa
Zelta naudu rēķināja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

30785.

Kas tie tādi zēģelnieki
Gaŗām jūru zēģelēja?
- Vai, māmiņa, nepazīsti
Savu buŗu audumiņu?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30786.

Kas to teica, kas redzēja,
Ka jūŗā miežus sēja?
- Es to teicu, es redzēju, -
Zaķis ara taurēdams.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30787.

Kas tur nāca par ezaru,
Ņiedres vien locījās?
Div' laiviņas zelta nāca,
Treša sīka sudrabiņa.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

30788.

Kas tur nāca pa jūriņu,
Kas tās niedres čabināja?
- Tas, māmiņa, tavs dēlinis
Ar tām pāva actiņām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30789.

Kas tur nāca pa jūriņu,
Niedres vien škorstījās?
Tur nāk mani brāleliņi
No Vāczemes šai zemē.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

30790.

Ķegums mani pavadīja,
Rezna mani sagaidīja;
Ai Parumba, vella māte,
Tā gaid' manu dvēselīti!
327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

1. ķigums mani pavadīja,
Rezna mani sagaidīja;
Rumba liela grēceniece,
Tā bij muitas ņēmējiņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30791.

Ķīsīts kliedza, ķīsīts
brēca
Dziļā upes dibinā.
Audiet, meitas, smalkus tīklus,
Velciet ķīsi maliņā!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30792.

Ko, bāliņi, darīsim,
Rindā laivas sagriezuši?
Mūrēsim graznu pili
Daugaviņas maliņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30793.

Ko, bāliņ, darīsim,
Ūdens tek laiviņā?
Irsim laivu maliņā,
Sauksim citu bāleliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30794.

Ko nu, brāļi, darīsim,
Ūdens nāk laiviņā?
Ņemsim šķēres, cirpsim matus,
Bakstīsim laivas galu.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30795.

Kupla liepa jūrmalēi,
Tā pieder zvejniekam;
Kad laivai vierves trūka,
Tek pie liepas lūku plēst.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 210 -

30796.

Kur skriesiet, melni kraukļi,
Bez saulītes vakarā?
- Māmiņai ziņu dot,
Dēliņš jūras dibinā.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

1. Ko, krauklīti, kracināji,
Kādu vēsti man atnesi?
- Tādu vēsti tev atnesu,
Dēls guļ jūras dibinā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

2. Kur tecēji tu, irbīte,
Tumsā, sebu vakarā?
- Dēlu mātei ziņu dot,
Dēliņš jūras dibinā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

3. Kur tu skrēji, melns krauklīti,
Tik sebā vakarā?
- Māmiņai vēsti nesu,
Dēliņš jūras dibinā.
216 [Ventspilī].

4. Kur tu teci, mēnestiņi
Ar to zvaigžņu pudurīti?
- Dēlu mātei ziņas nesu,
Dēliņš jūras dibinā.
2401 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

5. Kur tu teci, melna odze,
Tumsiņā, vakarā?
- Dēlu mātei ziņu nesu,
Dēliņš jūras dibinā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

30797.

Kurzemē daiļas meitas,
Tās māk jūras tīklus aust,
Tās māk jūras tīklus aust
Priekš tiem jūras zvejniekiem.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30798.

Laba dzīve, laba dzīve
Ezeriņa maliņā:
Bites līda ozolā,
Līdeciņas murdiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30799.

Labāk braucu zēģelīti,
Nekā aru slapju zemi:
Zēģelīte zeltu nesa,
Smilšu auzas slapja zeme.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Labāk gāju zēģelēt,
Ne ūdeņa zemi art:
Zēģelīte naudu pelna,
Smilgas auga ūdenī.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

30800.

Labāk man rupjš kreklits,
Nekā rupj' zēģalit':
Rupjš kreklits mies' sild',
Zēģalit' dvēselit'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

30801.

Labāk pirku oša laivu,
Nekā bēru kumeliņu:
Kamēr bēris auzas ēda,
Tikmēr laiva simtu jūdzu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Tēvs dēlami naudu deva,
Lai pirk bēru kumeliņu.
Labāk pirka oša laivu,
Nekā bēru kumeliņu:
Kamēr bēris auzas ēda,
Jau laiviņa gabalā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30802.

Labs ar labu sasatika,
Līktin līka Daugaviņa:
Vienam bija rudzi mieži,
Otram zelts, sudrabiņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Liels ar lielu lielījās, -
Abi slīka Daugavā;
Vienam slīka rudzi mieži,
Otram zelts, sudrabiņš.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

30803.

Lai ir gŗūt', kam ir gŗūt',
Zvejniekam visai gŗūt':
Lai lij' liet', lai krīt' snieg',
Zvejnieks zvej' jūriņēi.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

30804.

Laivinieka meita biju,
Laivā gulu dienavidu;
Laivinieks gadījās,
Ne zemītes arājiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30805.

Laivenieki, bāleliņi,
Ņemiet mani laiviņā!
Es mācēju smalki irt,
Iet laiviņa līgodama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 211 -

30806.

Lietus nāca kapādams,
Vēja māte svilpodama.
Jaunākais mans bāliņ,
Glabā savu zēģeliņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

30807.

Līdaciņa zeltspārnīte,
Nāc ar mani spēlēties,
Tu dziļā jūriņā,
Es ozola laiviņā.
1311 [Apē (Vlk)], 377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai reņģīte zilspārnīte,
Nāc ar manim spēlēties,
Tu dziļā jūriņā,
Es ozola laiviņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Līdeciņ zaļspārnīt,
Iesim abi spēlēties:
Tev vajag smalka tīkla,
Man zeltītu zēģelīšu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Līdaciņa zeltspārnīte,
Nāc ar mani spēlēties,
Tu dziļāi jūriņā,
Es ozola laiviņā.
Jūra prasa smalku tīklu,
Laiva baltu zēģelīti.
Uzliek jūrai smalku tīklu,
Laivai baltu zēģelīti,
Iet laiviņa dziedādama,
Nāk līdaka dancodama.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

30808.

Līdaciņa velējās
Zaļas niedras galiņā;
Zīda kreklis, zelta vāle,
Sidrabiņa velētava.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

30809.

Līgo, laiviņa,
Ved mani malā!
Gan biju līgojse
Ūdeņa vidū.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30810.

Mans vīrīns jūrīnā,
Pieci menci laivīnā,
Pieci menci laivīnā,
Ik bērnīna mencis bij.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

30811.

Maza mana līgaviņa
Par visāmi sieviņām;
Balta mana zēģelīte
Par visāmi zēģelēm.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Man baltāka zēģelīte
Aiz visām laiviņām;
Man jaunāka līgaviņa
Aiz visām sieviņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30812.

Maza maza man laiviņa
Noplīsušu zēģelīti,
Nevarēju līdzi tikt
Ar citiem zvejniekiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30813.

Meties, jūra, kaudzītē,
Sedzies baltu villainīti!
Tik līdzenis mans celiņis
Kā notrīta galodiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30814.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kur tek Ventas kumeliņš:
Pret bangām stāvu leca,
Abējpus sviedri tek.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

30815.

Ne tā mana viena vaina,
Ka laiviņa netecēja:
Līgaviņas vaina bija,
Kam auž rupjas zēģelītes.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

30816.

Ne visiemi stūrmaņiemi
Ūdens ceļu izzināt:
Vīksnes celmi celiņā,
Ābeļ' ceļa maliņā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30817.

Neba dižas lietas dēļ
Lejnieks savas sievas kūla:
Kam nekūra uguntiņu
Jūras kāpas galiņā.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

- 212 -

30818.

Neba lielas lietas dēļ
Zvejnieks kūla līgaviņu:
Trīs raudiņas vien pietrūka,
Simtiņā(i) rēķinot.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

30819.

Neraudāja māmulīte,
Kad šūpuļa viere [=virve] trūka;
Tad raudāja māmulīte,
Kad laiviņas ierkle lūza.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

30820.

No rītiņa agri agri
Iztecēju kalniņā,
Redzu savu bāleliņu
Iŗot laivu maliņā.
315 [Jaunjelgavā], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

30821.

No Vāczemes uz Liepāju
Veda naudu par jūriņu,
Nebūt' ostu sasnieguši,
Nebūt' nauda Aizputē.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30822.

Nospārdās siļķu māte,
Laiviņā iekāpdama [nekāpdama];
Visi siļķu bērni raud
Pēc tās vecas māmuliņas.
216 [Ventspilī].

30823.

Palīdz, Dievs, palīdz, Laime,
Tam jaunam stūrmaņam
Še palaisti, tur piesieti
Rīgas salas galiņā!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30824.

Palīdzat man, māsiņas,
Tīklu mest Daugavā!
Vizēt viz Daugaviņa
Sīkajām raudiņām.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

30825.

Pasēdies, Vēja māte,
Sausas egles galiņā,
Kamēr mani bāleliņi
Pāri ies Daugavā!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Pūti, pūti, Vēja māte,
Saus' ozola galiņāi,
Kamēr mani bāleliņi
Pāriet strauju Daugaviņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

30826.

Pateic man, māmulīte,
Kuŗu dienu es piedzimu;
Es pateikšu zvejniekam,
Kur siļķītes nakti gul.
216 [Ventspilī].

30827.

Pavadīju bāleliņu
Par visām straumītēm;
Lai nu vada enkurnieki
Līdz pat salas galiņam.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30828.

Pļaujiet sienu, kam vajaga,
Man sieniņa nevajaga:
Mana ķēve jūriņā
Gul, galviņu atmetusi.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

30829.

Priecājties, ciema meitas,
Prieki nāca Kurzemē:
Dui laiviņas zelta nāca,
Trešā sīka sudrabiņa.
216 [Ventspilī].

30830.

Pūt augšā, dzen augšā,
Daugaviņ, sudrabiņu:
Lieli ciemi, daudz meitiņu,
Daudz sudraba valkātāju.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pūš, vējiņ, ziemalē,
Dzen sudrabu Kurzemē:
Kurzemē daudz bērniņ',
Sudrabit' lasentai.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

2. Šurpu, vējiņ', i pūtiet
Visu Rīgas sudrabiņu:
Še ir daudz(i) jaunu meitu,
Sudrabiņa nesējiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Tec, upīte, līču loču,
Met sudrabu maliņā:
Diņķos auga daiļas meitas,
Sudrabiņa valkātājas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 213 -

30831.

Pūt, vējiņ, sila malu,
Necel viļņu Daugavā:
Pilna laiva piesēduse
Manu baltu bāleliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Pasasēdi, Vēja māte,
Saus' ozola zariņā:
Pilna laiviņ' i piekāpa
Manu baltu bāleliņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

30832.

Pūt, vējiņi, kur pūzdamis,
Pūt vairāk ziemelēi:
Az jūriņas tēvs māmiņa,
Uz ūdeņa bāleniņis.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

30833.

Pūt, vējiņis, kur pūzdamis,
Pūt vairāk dienvidos,
Pārpūt manus bāleniņus
No Vāczemes Kurzemē!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

30834.

Reņģe reņģe, brēda
reņģe,
Man vēdera barotāj';
Lai sapuva lieli laši
Zilā jūras dibinā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30835.

Rīgas meitas gultu taisa,
Aicin' mani klātgulēt;
Es gulēšu jūriņā
Savā dēļu laiviņā.
Lai tek mana dēļu laiva
Simtu jūdzu naksniņā.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Krogus meita vietu taisa,
Aicin' mani klātgulēt.
Guli pati, krogus meita,
Es pie tevis negulēšu,
Es pie tevis negulēšu,
Tev ir melni paladziņi.
Es gulēšu jūriņā
Savā ošu laiviņā,
Savā ošu laiviņā
Apakš baltas zēģelītes.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30836.

Rīg's pil' gan bagat',
Nemielei bez naudiņ';
Paldies jūr's ūdentiņ',
Kas mielei bez naudiņ'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

30837.

Rītā agri, rītā agri
Uz ezeru ķīšu kaut;
Ja nāk vēzis, dod par ļipu,
Lai skrien elles dibenā!

1. Rītu rītu, mani bērni,
Menču kaut ezarā;
Ja nāk vēzis, sit par ļipu,
Lai skrien upes dubenā!
224 [Kabilē (Kld)].

30838.

Rītā tek trīs māsiņas
Gar jūrmali raudādamas,
Gar jūrmali raudādamas,
Meklē savu bāleliņu.
Atrod laivu, atrod irkles,
Bāleliņu neatrod.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30839.

Saka strauju kumeliņu, -
Ūdentiņš vēl straujāks;
Ūdentiņš izšūpoja
Dažas mātes auklējumu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30840.

Zaļa cūka jūŗā peld,
Zelta segli mugurā.
Es iesviedu zelta šautru,
Lai tā peld maliņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

30841.

Zaļa cūka jūrā peld,
Zelta sedli mugurā;
Tā nebija zaļa cūka,
Tas zvejnieka kumeliņš.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

30842.

Sausa koka laivu daru,
Tukšu laidu jūriņā;
Dievs dos miežu vasariņu,
Pāries pilna līgodama.
206 [Kuldīgas apriņķī].

- 214 -

1. Oša koka laivu daru,
Tukšu laidu jūriņā.
Dievs dos miežus, Dievs dos rudzus,
Raidīsim Vāczemē.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

30843.

Savu laiku laivinieki
Kumelīna nemieloj':
Ziemu tek kājīnām,
Vasar' dēļu laivīnā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30844.

Šam bij grūt', tam bij grūt',
Grūt' laiviņas stūrmaņam.
Tam bij grābt zelta naudu
Ar abām rociņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Straujas upes stūrmaņam
Par galviņu viļņi sita.
Tam bij jemti zelta naudu
Ar abām rociņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30845.

Šķērsu braucu par Daugavu,
Griežu leišu maliņā,
Ni bēdāju leišu kungu,
Ni to leišu stārastiņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

30846.

Šodien, puiši, nevilksim
Līdz galami zēģelītes:
Jūra nāca čaukstēdama,
Vēja māte svilpodama.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30847.

Šodien kunga laivu dar',
Rītu stūmu ūdenī,
Rīt jāiet Vāczemē
Visjaunam bāliņam.
- Ai lūdzami, šķīperīt,
Laiž laiviņu maliņā,
Lai man bija to redzēt,
Kuŗa meite gauži raud.
Kuŗa meite gauži raud,
Tā būs mana līgaviņa,
Tai es došu sav' rociņu,
Savas klētes atslēdziņu,
Savas klētes atslēdziņu,
Savu govju laidariņu.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

30848.

Šodien kungi laivu taisa,
Rītu iešu Vāczemēi.
Iesēdies laiviņāi,
Cepurīti vien pacēlu.
Te palika sīvi kungi,
Spoži bēri kumeliņi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

30849.

Šodien saule bāla tek
Aiz lielām žēlabām:
Vakar slīka oša laiva
Sudrabiņa zēģelēm.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Šodien saule tumša tek
Aiz lielām žēlabām:
Vakar slīka oša laiva
Ar deviņi bāleliņi.
121 [Gulbenē (Md)].

30850.

Šurpu turpu vērstījosi
Ar laiviņu jūriņā,
To naudiņu meklēdamis,
Ko kungam samaksāt.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

30851.

Sen dzierdēju, nu redzēju,
Kā zvejnieki mencus kaun:
Dui baltām nūjiņām
Sit pa gālu, met laivāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30852.

Siļķīte dziedāja
Jūrītē,
Lejnieka dēliņu
Gaidīdama.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30853.

Siļķītei div' meitiņas,
Staigā gurnus grozīdamas;
Pretim nāca meņču dēli,
Cepurītes cilādami.
216 [Ventspilī].

1. Siļķītei dui meitiņas,
Tek, gorniņus grozīdamas;
Menciņām dui dēliņi,
Iet, cekulus cilādami.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 215 -

30854.

Siļķītei tīklu audu
No smalkā linu šķiedra;
Mencīšam, brammaņam,
Dzelzēm ūdus kaldināju.
216 [Ventspilī].

30855.

Sirmi zirgi jūrā peld,
Zelta segli mugurā;
Staigā paši staļļa puiši,
Zelta pieši kājiņās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30856.

Zirņa zieda laiviņ' taisu,
Auzu skaru zēģelīti;
Tā bij viegla jūriņā
Pret vilnīti vizenāt.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

30857.

Steidzies, māte, jūrmalā,
Tava dēla laiva nāk;
Vai tu pate nepazini
Savu austu zēģelīšu?
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30858.

Strauja tek Daugaviņa,
Strauja dienu, strauja nakti.
Kā tā strauja netecēs -
Ūdens plūdi virsū nāk.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

30859.

Strūdzenieki strūdzenieki
Mani balti bāleliņi;
Visiem siksnas par pleciem,
Visi strūgu vilcējiņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Irklenieki, laivinieki
Visi mani bāleliņi,
Visiem irkles par pleciem,
Visi laivu īrējiņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

30860.

Stūrmanītis gudris vīrs,
Tas sēž laivas galiņā;
Kur vējiņš laivu pūta,
Tur pagrieza zēģelīti.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30861.

Sudobruotā laivā s'ēžu,
Zalta ērkla rūc'eņā,
Ceļu ērklu, azars vīz,
Īt laiv'eņa l'eiguodama.
435 [Latgalē].

30862.

Zvejnieciņa līgaviņa
Pusmiedziņa vien gulēja:
Jūŗa prasa smalku tīklu,
Laiva baltu zēģelīšu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30863.

Zvejojs ir zvejnieciņš,
Div' raudiņas laiviņā:
Ko tur ēda, ko tur dzēra,
Ko pārdeva naudiņā?
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

30864.

Tālu tālu es redzēju
Zēģelīti līgojam;
Mana austa zēģelīte,
Mans brālītis līgotājs.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30865.

Tais', tētiņ, oša laivu,
Aud, māmiņ, zēģelīti:
Es lidošu jūriņā
Bangu mātes klēpītī.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30866.

Taisi, tēvis, oša laivu,
Aud, māmiņ, zēģelīti;
Brauc, bāliņ, laimes vest
No svešām zemītēm!
376 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30867.

Taisu, taisu ābels laivu,
Abi gali apzeltīti;
Lieku baltu zēģelīti,
Braucu pāri jūriņai.
Zēģelīti izpuškoju
Jūras puķu ziediņiem.
Necik tālu neaizbrauču,
Vāczemē atspīdēja.
Priekšā tek no Vāczemes
Dižan' skaistas dzeltānītes.
Ai Vāczemes dzeltānītes,
Tīk ar mani līdzi nākt?
Bij maniem bāliņiem
Dūkanbēri kumeliņi,
Dūkanbēri kumeliņi,
Smalki malta rudzu maize.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 216 -

30868.

Tēvs dēlam laivu taisa
No osīša dēlīšiem.
Oša laiva viegla laiva,
Tā negrima dibinā,
Tā aizgāja pa jūriņu
Spīdēdama, vizēdama,
Spīdēdama, vizēdama,
Burbulīšus mētādama.
1311 [Apē (Vlk)].

30869.

Tēvs dēlam laivu taisa
No ozola dēlīšiem;
Māte auda zēģelīšus
No sudraba šņorītēm.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

30870.

Tēvs dēlam naudu deva,
Lai nopirka kumeliņu.
Dēls nepirka kumeliņu,
Dēls nopirka oša laivu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

30871.

Tēvs man taisa oša laivu,
Līkus kokus ēvelē;
Māte auda zēģelīti,
Linu šķiesnas lasīdama.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Tēvīns mana laivu taisa
Šķība koka, greiza koka;
Māte auda zēģelīti,
Pa šķiedrīni lasīdama.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

30872.

Tēvs man taisa oša laivu,
Līkus kokus ēvelēja;
Māte auda zēģelīti,
Linu šķiedrus lasīdama.
Teci, mana oša laiva,
Simtu jūdžu dieniņā,
Simtu jūdžu dieniņā,
Divi simti naksniņā!
46 [Carnikavā (Rg)].

30873.

Tēvis tēvis, dar' man laivu,
Aud, māmiņa, zēģelīti,
Lai es eimu jūriņā
Ar ziemeli spēlēties!
Ziemeļam baltas putas,
Man baltāka zēģelīte.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es aizgāju jūriņā
Ar ziemeli bauroties;
Ziemelim baltas putas,
Man bij baltas zēģelītes.
216 [Ventspilī].

2. Tēviņš man laivu dara
Šķība greiza oša koka;
Māte auda zēģelītes,
Baltus linus lasīdama.
Nu es iešu jūriņā
Ar ziemeli dauzīties;
Ziemeļam baltas putas,
Man jo baltas zēģelītes.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

30874.

Tēvis tēvis, dar' man laivu,
Aud, māmiņa, zēģelītes,
Lai es varu tur aiziet,
Kur tie mani bāleliņi!
18 (Kliģenē).

30875.

Tēvis tēvis, tais' man laivu,
Aud, māmiņa, zēģelītes,
Lai es braucu jūriņā
Ziemeļ' meitas lūkoties!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

30876.

Tek laiviņa līgodama
Pret arāja meitiņām;
Arājam skaistas meitas,
Zēģelīšu audējiņas.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

30877.

Tec, laiviņ(a), dej, laiviņ(a),
Ne jūrā celmi aug(a);
Līdumā celmi aug,
Tur arāji arklus lauž.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30878.

Tec, laiviņa, skaldi jūru,
Rīgāi mastu lūkoties!
Tu lūkoji masta koku,
Es zēģeļu audējiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 217 -

30879.

Teci, mana dēļu laiva,
Simtu jūdzu dieniņā!
Pie Rīdziņas apgulos,
Jelgavā pamodos.
Rīgu ņēmu saujiņā,
Jelgaviņu padusē,
Liepājiņu, smuku pilīt',
Aiz cepuri aizbāzos.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

30880.

Teci, mana oša laiva,
Simtu jūdžu dieniņā!
Es tev došu roņu taukus,
Smalku linu zēģelīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

30881.

Teci, mana oša laiva,
Simtu jūdžu dieniņā,
Simtu jūdžu dieniņā,
Divi simti naksniņā!
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Teci, mana oša laiva,
Trīs simts jūdžu tāļumā:
Divi simti dieniņā,
Trešo simtu naksniņā.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30882.

Teci, teci, Daugaviņa,
Sarkanām burdiņām;
Es brāliņa noraudāju
Sarkanām asarām.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

30883.

Trīs gad's laivu kaldināju
Daugaviņas maliņā;
Kad iekāpu laiviņā,
Vāczemē nolīgoju.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

30884.

Tu irbīte(?) zeltspārnīte,
Tu gul' jūras dibinā,
Tu gul' jūras dibinā,
Es ozolu laiviņā.
Es laidīšu zelta āķi
Līdz taviemi spārniņiem,
Līdz taviemi spārniņiem,
Līdz spārniņu galiņiem.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

30885.

Tu siļķīt sīkzivtiņ,
Tu man maiz' arejiņ';
Tu plekstiņ platspārniņ,
Tu man naud's kalejiņ'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

1. Tu menciņu zeltspārnīti,
Mans krekliņu audējiņis;
Siļķīt', sīka zivitiņa,
Mans maizītes gabaliņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30886.

Tumsa nakts zvejniekam, -
Balta nauda maciņā;
Karsta saule arājam, -
Rudzu guba tīrumā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

30887.

Tumša nakte zvejniekam, -
Zelts vizēja laiviņāi;
Melnas kājas arājam, -
Balts biķeris rociņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30888.

Ūdens ceļu iesākdams,
Dievam devu dvēselīti:
Nei zariņa nosaķēru,
Nei pasaucu māmuliņas.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

1. Uz ūdeņa laizdamies,
Atdod' roku māmiņai.
Dieviņš zina, vai atiešu:
Strauja tek Daugaviņa,
Ne zariņš noķeŗams,
Ne māmiņa pasaucama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Uz ūdeņa laizdamies,
Saujā nešu dvēselīti:
Ne kociņa nesaķēru,
Ne māmiņas nepasauču.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

3. Uz ūdens uziedams,
Dievam devu dvēselīti:
Ni kociņa, ko pieķert,
Ni māmiņas, ko pasaukt.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

30889.

Ūdentiņis straujtecītis
Lielu darbu darītājs:
Māsai ziedu nesējiņis,
Bāliņam sudrabiņa.
121 [Gulbenē (Md)].

- 218 -

30890.

Upes māte, Jūŗas māte,
Sargi manus bāleliņus!
Vēju māte, cilā viegļi
Baltajos zēģelīšus!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30891.

Uz jūriņu zvejot braucu
Ar ozola kumeliņu;
Priekšāi banga, pakaļāi,
Vidū manis augumiņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30892.

Uz ūdeņa laizdamies,
Apīņotu alu dzēru,
Lai iet mana dvēselīte
Kā apīņa galvenīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

308921.

Uz ūdeņa uziedamis,
Dievam devu dvēselīti;
Uz ūdeņa dvēselīte
Kā putniņš zariņā.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

30893.

Uz ūdens uziedams,
Mirstamo kreklu vilku:
Te miršana, dzīvošana
Man apakš kājiņām.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

30894.

Vakar gāja div' bāliņi
Jūriņā tīklu mest.
Šodien tek brāļu māsa
Gar jūrmalu raudādama,
Gar jūrmalu raudādama,
Bāleliņu meklēdama.
Tecēdama uztecēja
Trīs zvejniekus zvejojam.
- Vai jūs, jūŗas zvejnieciņi,
Redzējāt brāļus manus?
- Ai tu ciema zeltenīte,
Kādi tavi bāleliņi?
- Lieli gaŗi, skaisti vīri
Dzelteniem matiņiem,
Dzelteniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
- Ai tu ciema zeltenīte,
Tie gul jūŗas dibinā,
Smiltis viņu vaigus grauza,
Ūdens matus plivināja.
- Ai jūs jūŗas zvejnieciņi,
Izvelciet maliņā!
- Ai tu ciema zeltenīte,
Kādu algu mums solīsi?
- Vienam došu slēšu kreklu,
Otram zīžu nēzdodziņu;
Trešajam, jaunākam,
Tam es došu sav' rociņu,
Tam es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzeniņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es redzēju jūriņā
Trīs zvejniekus zvejojam,
Zīda tīklis, zelta laiva,
Sudrabiņa zēģelītes.
Zvejnieciņi, bāleliņi,
Redzējāti man' bāliņu?
- Ai godīga mātes meita,
Kāds bij tavis bāleliņš?
- Skaists puisītis, baltu vaigu,
Dzeltāniemi matiņiem.
- Ai godīga mātes meita,
Tas guļ jūras dibenā;
Smiltis viņa vaigus grauza,
Ūdens matus plivināja.
Zvejnieciņi, bāleliņi,
Velciet viņu maliņā!
- Ai godīga mātes meita,
Ko maksāsi par vilkumu?
- Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīda nēzdodziņu,
Trešam, visujaunākam,
Pate sevi padodos,
Pate sevi padodos
Par zēģeļu mazgātāju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Migla migla, liela rasa,
Mūs' bāliņi pieguļā.
Sūta mani māmulīte:
Ej, meitiņa, lūkoties,
Ej, meitiņa, lūkoties,
Vai ir visi bāleliņi,
Vai ir visi bāleliņi,
Vai ir visi kumeliņi.
Iraid visi, iraid visi,
Pastarīša vien nevaid.
Pastarītis aiztecēja
Gar upmali dziedādams,
Gar upmali dziedādams,
Ievas ziedus braucīdams.
Ievas ziedu sniedzoties,
Iekrīt pats upītē.
Upe viņu nepanesa,
Iesit viļņi Daugavā.
Daugaviņa nepanesa,
Iesit viļņi jūriņā.
Teku, teku raudādama,
Bāleliņa meklēdama.
Tecēdama uztecēju
Vienu lielu, augstu kalnu.
Es uzkāpu kalniņā
Pašā kalna galiņā,
Es redzēju visu jūru,
Visus jūras zvejnieciņus.
Ieraudzīju jūriņā
Trīs zvejniekus laiviņā,
Zelta laiva, zīžu tīkli,
Sudraboti aiŗu gali.
Dievs palīdzi, zvejnieciņi,
Redzējiet man' bāliņu?
- Ai godīga mātes meita,
Kāds bij tavis bāleliņš?
- Smuks puisītis, sarkanbaltis,
Dzelteniemi matiņiem.
- Vai godīga mātes meita,
Tāds guļ jūras dibenā.
- Vai godīgi zvejnieciņi,
Velciet viņu maliņā!
- Ai godīga mātes meita,
Ko maksāsi par vilkumu?
- Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīžu nēzdodziņu;
Tam trešam nav ko dot,
Tam es pate piederēšu, -
Ne vienam, ne otram,
Tik pašam stūrmanim.
Stūrmanītis gudris vīrs,
Tas mācēja laivu griezt,
Tas mācēja laivu griezt,
Pret ziemeli saturēt,
Pret ziemeli saturēt,
Pretim manu bāleliņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 219 -

3. Timsiņā, vakarā
Skaitu savus bāleliņus:
Še ir pieci, otri pieci,
Pastarīša vien nevaid.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30895.

Vakar kungi laivu dara,
Šodien laida ūdenī;
Tur aizgāja man' bāliņi,
Kā baloži dūdodami.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Šodien kungi laivas taisa,
Rīt laidīs jūriņā;
Aizies mūsu bāleliņi,
Kā gulbīši dūdodami.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

30896.

Vakar slīke Daugavā
Divi skaisti tēva dēli;
Šodien gauži nozvanīja
Divi dārgas dvēselītes.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

30897.

Vakar slīka jūrā laiva
Ar jauniem(i) puisēniem;
Zvan' Rīgā, Jelgavā
Par jaunām dvēselēm.
Daža māte dēla raud,
Daža māsa bāleliņa,
Daža laba mātes meita
Noraud sava arājiņa.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

30898.

Vakarā iesēdos
Ozoliņa laiviņā;
Rīgā man gaisma ausa,
Vāczemē saule lēca.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vakarā iesēdos
Ozoliņa laiviņā;
Rīgā man gaiļi dzied,
Vāczemē saule lēca.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30899.

Viegli tek man laiviņa,
Caunu ādu pielādēta;
Pretim nāca Rīgas kungi,
Siekiem naudu mērīdami.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

- 220 -

30900.

Vējiņš pūta, niedres kauca
Ezeriņa maliņā;
Māmuliņa gauži raud,
Šķiet dēliņu gavilam.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

30901.

Ventenieka māmuliņ,
Tavu drošu lolojumu:
Vilnīts laivu lecināja,
Vēl tas droši gavilē.
206 [Kuldīgas apriņķī].

30902.

Vīrs būdamis, bālelinis,
Neņem leišus laiviņā;
Ņem arāju, skaidru vīru,
Kas mācēja zēģelēt!
190 [Kuldīā].

30903.

Visu nakti gaiļi dzied,
Nevar gaismas sagaidīt;
Dzied ezera gaigaliņa,
Nāk gaismiņa līgodama.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dziedi, dziedi, tu gailīti,
Nebūs gaisma dažu dien';
Dziedās jūras gaigaliņas,
Nāks gaismiņa zvērodama.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

2. Visapkārt gaiļi dzied,
Nevar gaismas sagaidīt;
Dziedās kaŗa(?) gaigalīte,
Nāks gaismiņa mirdzēdama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30904.

Caura caura man laiviņa,
Noplīsuse zēģelīte.
Kaldi, tēvs, man laiviņu,
Aud, māmiņa, zēģelīti!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

30905.

Cūka brida pār upīti,
Naudas kule mugurā;
Būt' tā cūka nebridusi,
Nebūt' naudas šai zemē.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Balt' aitiņa jūru brida
Sidrabiņa radziņiem;
Būt' tā jūru nebridusi,
Nebūt' naudas Vidzemē.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

30906.

Cūka peld pa Daugavu
Naudas somu mugurā;
Būt' cūciņa noslīkusi,
Nebūt' naudas Kurzemē.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)], 215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

30907.

Cūka peld par Daugavu,
Naudas kule mugurā;
Kad tā cūka pārpeldēs,
Tad būs nauda šai zemē.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Balts buciņš jūrā peld
Zeltītiem radziņiem.
Dievs dod viņam izpeldēt,
Tad būs nauda šai zemē. -
Līdz buciņš maliņā,
Nogrimst jūras dibinā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Sirma cūka jūru brida,
Naudas kule mugurā;
Kur cūciņa pasagrieza,
Naudas bija diezincik.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30908.

Cūka peld par Daugavu,
Naudas kule mugurā.
Nāc, cūciņa, maliņā,
Būs naudiņa Kurzemē!
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Zaļa cūka jūrā peld,
Zelta sedli mugurā;
Jauni puiši Dievu lūdza,
Lai tā peld maliņā.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

52047.

Voi Dīveņ, voi Laimeņ,
Keida maņ dzeivuošona:
Uz pūreņa lyni auga,
Uz azara kuopusteņi.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 221 -

52048.

Ai Durbites asarīti,
Dod man vienu grunduliņu!
To vārīja mana saime
Trīs dieniņas launagā.
48 [Bērzaunes Md].

52049.

Vai Dīveņ, kū dareišu
Niu bez sova aruojeņa?
Ni varēju laivu dzeit,
Ni rūceņis kustynuot;
Reit varēšu laivu dzeit,
Reit rūceņis kustynuot.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52050.

Vai Dieviņ, redzi mani
Uz ūdeņa līgojot!
Ne zālīte ko paķert,
Ne māmiņa ko pasaukt.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

52051.

Ai kājiņas, ai kājiņas,
Nu pa ceļu, nu pa ceļu!
Jūs jau pašas gan zināti,
Ka pa ceļu jums jāteki.
Nu dziedāja ciema gaiļi,
Nu ezera gaigaliņi.
605 [Skolas].

52052.

Ai mīļā Jūŗas māte,
Kam tu mani bēdināji?
Kam tu ņēmi man' dēliņu,
Manu maizes devējiņu?
79 [Daudzeses Jk].

52053.

Ai Pīteri, laivinīks,
Kod tu byusi saiminīks?
Ai Edvarti, saiminīks,
Kod tu byusi laivinīks?
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52054.

Aiz ko mūsu laivenieki
Augstu vilka zēģelītes?
Kā varēja tālu braukt,
Svešas zemes raudzīties.
119 [Gaujienas Vlk].

52055.

Dūd, māmeņa, kam dūdama,
Nadūd maņi zveinīkam!
Zveinīks laivu kustynuoja,
Maņi gauži ryudynuoja.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52056.

Ej, plostiņ, līgādams,
Nava celmu Daugavā!
Ej, māsiņa, pa celiņu,
Nava tautu celiņā!
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

52057.

Es izbridu jūŗu cauri
Ar ozola kumeliņu;
Priekšā bauda(?), pakaļā,
Vidū vīra augumiņš.
74 [Cīravas Azp].

1. Es pārbrauču par Daugavu
Ar tērauda kumeliņ';
Priekšā uguns, pakaļā,
Vidū manis augumiņš.
605 [Skolas].

52058.

Es ozolu laivu taisu,
Ar ko braukti ciemoties:
Gaŗas airas, plata stūre,
Vajag stipru airētāju.
605 [Skolas].

52059.

Es pazinu laivenieku,
Kuŗam laiska līgaviņa;
Kuŗam laiska līgaviņa,
Tam bij melna zēģelīte.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

52060.

Es pārkāpu Daugaviņu
(Ar) ozola šķembelīt(i).
Ej, ozola šķembelīte,
Tāda vīra nedabūsi!
449 [Ungurmuižas D].

52061.

Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā;
Es redzēju jūriņā;
Zelta stelles līgojot.
Sit, vilnīti, maliņā,
Še būs daiļa audējiņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

52062.

Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā.
Ieraudzīju jūriņā
Trīs zvejniekus zvejojam:
Oša laiva, zīda tīkls,
Pazeltītas zēģelītes.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

- 222 -

52063.

Es redzēju jūriņā
Trīs zvejniekus zvejojam:
Vienam bija zīda tīklis,
Otram zelta zēģelīt';
Tam pašam stūrmaņam
Zelta zvaigzne atspīdēja.
127 [Grostonas Md].

52064.

Ezeriņ, Kapinīt,
Dūd maņ zyvu pazvejuot!
Reitu kaušu sivēniņu,
Laizšu zornas azarā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

52065.

Gauži raud tēvs māmiņa,
Man kāpot laiviņā:
Dziļš ūdens, plata laiva,
Maģis mans augumiņš.
373 [Sarkaņu Md].

52066.

Gudri eudri, gudri babri,
Gudri muni bruoleliņi;
Gudri muni bruoleliņi,
Eudru, babru dzinējiņi.
466 [Vārkavas D].

52067.

Igaunīši zemi, resni,
Tā kā zemes stampātāji;
Latvieši tievi, gaŗi,
Tie varēja jūŗā brist.
279 [Naukšēnu Vlm].

52068.

Izmākušas tās meitiņas,
Kas Ventiņas maliņā:
Izmākušas laivu griezt,
Smalku linu audeklīt'.
Pret vējiņu, pret viļņiem,
Pretim savu ienaidnieku.
200 [Kuldīgas Kld].

52069.

Jau sauleite aizalaide
Aiz dziļuo ezereņa,
Saskaņāja zalta ierkļi,
Laiveņī samatami.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

52070.

Jūra kauc, jūra kauc,
Māte raud, māte raud.
Jūra kauc, viļņu sauc,
Māte sava auklējuma.
24 [Asares Il].

52071.

Jūriņ' prasa smalku tīklu,
Laiviņ' baltu zēģelīt'.
Uzvelk baltu zēģelīt',
Iet laiviņa līgodam';
Iet laiviņa līgodam'
Līdz tām prūšu robežām.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

52072.

Kas tur nāca pa jūriņu,
Kas tās niedras kustināja?
Oša laiva lēni nāca,
Zelta niedras kustināja.
383 [Sērenes Jk].

52073.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņas kuģes galiņā?
Stūrmanīša līgaviņa,
Tā tur spīd, tā tur viz.
Zelta naudu rēķenāja,
Vaska sveces dedzenāja.
90 [Drustu C].

52074.

Kā, bāliņi, darīsim,
Laiviņā sēdēdami?
Pīpēsim tabaciņu,
Dzersim jūŗas ūdentiņu!
378 [Seces Jk].

52075.

Kuo, putneņ, tu atskrēji
Icik vēli vokorā?
Muoseņai ziņi atnešu:
Buoleņš jyuras maleņā.
174 [Kārsavas Ldz].

52076.

Kupla liepa uzaugusi
Manā laivas valgumā.
Kad notrūka masta virve,
Iet pie liepas lūku plēst.
355 [Rucavas Lp].

- 223 -

52077.

Kur tie lieli augsti kalni,
Tur tā strauja Daugaviņa.
Ej, plostiņ, līgodams,
Nebij celmu Daugavā.
560 [Rīga ].

52078.

Ķegumam, nabagam,
Sviedu malkas pagalīti:
Še, ķegum, tava tiesa,
Neņem mana augumiņa.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

52079.

Lai gulēšu, kur gulēšu,
Es pie meitām negulēšu;
Es gulēšu jūŗiņā,
Baltā ziedu laiviņā.
378 [Seces Jk].

52080.

Laivinieka meita biju,
Laivā gulēj' dienvidiņ';
Niedrā kāru vaiņadziņu,
No niedrītes ziedi bira.
141 [Ivandes Kld].

1. Laivinīka mjaita beju,
Laivā gulu dīnavydu;
Pi smildzeņis laivu sjāju,
Nīdŗā kuoru vainaceņu.
236 [Līvānu D].

52081.

Laivenieka meita biju,
Laivā turu launadziņu;
Laivā turu launadziņu,
Niedrās kāru vaiņadziņu.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

52082.

Laivinieki, bāleliņi,
Ņemiet mani laiviņā,
Es mācēju smalki vērpt,
Balti austi zēģelītes.
383 [Sērenes Jk].

52083.

Laivinieku dēliņiem
Noplīsuši zābaciņ';
Mums, nabaga puisēniem,
Spīdēt spīd zābaciņ'.
398 [Skrundas Kld].

52084.

Līgo laiviņa
Ūdeņa malā,
Trīs naktis negulēj'
Ūdeņa vidū.
94 [Dunikas Lp].

52085.

Līgo, laivīna,
Ved mani malā!
Trīs nakšu negulēšu
Ūdeņa malā.
355 [Rucavas Lp].

52086.

Man tētiņis laiviņ' taisa,
Līkus kokus ēvelēja.
Šaura šaura man laiviņa,
Noplīsusi zēģelīte.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

52087.

Moza moza man laiviņa,
Nūpleisuse zēgeleite;
Tāvs man taisa jaunu laivu,
Muote aude zēgelīti.
494 [Viļānu Rz].

52088.

Muoseņaji laivu taisu
Nu smolkim dēleišim;
Muote audja zeigeleiti
Nu lineņu šķīzneņom.
143 [Jāsmuižas D].

52089.

Mūkat, vēži, maliņā,
Nu nāk vēžu ķērējiņi;
Nu nāk vēžu ķērējiņi
Rakstītām kulītēm.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52090.

Nāc, menciņ, tai laivā,
Kur dzird mani lelojam;
Es tev došu kumosiņu
Zīda diega galiņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52091.

Neba lielas vainas dēļ
Lejnieks savu sievu kūla:
Tīklam acis pārrāvusi,
Siļķei galvu norāvusi.
355 [Rucavas Lp].

1. Neba dižas vainas dēļ
Lejnieks savu sievu kūla:
Siļķei galvu nosūkusi,
Tīklam aci izrāvusi.
94 [Dunikas Lp], 355 [Rucavas Lp].

- 224 -

2. Neba dižas vainas dēļ
Lejnieks savu sievu kūla:
Siļķei galvu nolauzusi
Kāliņām skatīdama.#282.

52092.

Nebūt' manis vainadziņis
Zvejnieciņa rociņāsi;
Kam ganīte nedzinuse
Ezeriņa maliņā.
241 [Lubānas Md].

52093.

Neviens mani nedzirdēja,
Kad jūriņā gavilēja;
Jūras putas gan dzirdēja,
Silā sīki priedulēni.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

52094.

Palīdziet man māsiņas,Tīklu mest Daugavai!
Vizet viz Daugaviņa
Sīkajām raudītēm.
224 [Lielvārdes Rg].

52095.

Pasasauču: Jēzus Kristus,
Laiviņā sāzdamīs.
Vai Dīveņ, dziļš iudins,
Duorga muna dveseleite!
326 [Preiļu D].

52096.

Pirciet laivu, bāleliņi,
Aud, māmiņa, zēģelīt'!
Kam jūs mani iedevuši
Aiz ūdeņa tautiņās?
211 [Ļaudonas Md].

52097.

Pyut, vējeņ, ryuc, vējeņ,
Stuojīs laiku vokorā!
Muns buoleņš aiz jyureņis
Vakarēju guojumeņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

52098.

Raudiņas man prasīja:
Ko darīja muižu meitas?
Smalki vērpa baltus linus,
No kā raudām valgus taisīt.
15 [Alūksnes Vlk].

52099.

Smagi smagi jūŗa krāc
Miglainā rītiņā;
Žēli, žēli noraudāja
Mana jauna līgaviņa.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52100.

Sveic, māsiņa, dod rociņu,
Ir veseli bāleliņi;
Ir veseli, neveseli,
Vakar kāpa Daugavā.
241 [Lubānas Md].

52101.

Šam znotiņi, tam znotiņi,
Man znotiņu te nevaid;
Mani znoti jūrmalē
Gaŗajos kažokos.
241 [Lubānas Md].

52102.

Tec, laiviņa, skaldi jūŗu,
Rīgai mastu lūkoties;
Rīgai auga masta koki,
Zēģelīšu audējiņi;
Tei nav tāda masta koka,
Ne zēģeļu audējiņu.
74 [Cīravas Azp].

52103.

Tie bagāti bāleliņi,
Kas ūdeņa maliņā:
No līdakas namu dara,
No asaŗa istabiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52104.

Trīs svecītes jūŗā dega,
Visas vienu gaišumiņu;
Tā puisīša nauda dega,
Kas noslīka jūriņā.
369 [Saldus Kld].

52105.

Uz ūdeņa laizdamies,
Dievam devu dvēselīti;
Vai atiešu, neatiešu,
Strauja tek Daugaviņa.
241 [Lubānas Md].

52106.

Uz ūdeņa uziedama,
Dievam devu dvēselīti;
Vald', Dieviņ, bargus vējus,
Glāb laiviņu, dvēselīti!
350 [Ropažu Rg].

52107.

Uz ūdeņa laizdamies
Diegā kāru dvēselīt(i).
Ni pie zara nostvēru [nesatvēru?],
Ni pasaucu māmuliņu.
449 [Ungurmuižas D].

- 225 -

1. Kur tie lielie augstie kalni,
Tur tā strauja Daugaviņa.
Ne zariņa pieķerties,
Ne māmiņas pasaukties.
192 [Kosas C].

52108.

Vakar gāja div bāliņi
Gar jūriņu dziedādami;
Šodien viena zeltenīte
Pakaļ gāja raudādama.
605 [Skolas].

52109.

Vakar kungi laivu cirta,
Šodien cēla ūdenī,
Es iekāpu laiviņā,
Pašā laivas galiņā.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

52110.

Vakar kungi laivu taisij',
Šodien grūda Daugavā;
Aiziet mani bāleliņi
Kā gulbīši dūdodam'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52111.

Visi menca bērni brēca,
Kad makšķeres kaldināja.
Nebrēcati, menca bērni,
Neies viens zvejnieciņis.
355 [Rucavas Lp].

2. Vastlāvji - zvejas svētki

30909.

Dzeŗam, brāļi, šodieniņ
Ar ozola kanniņām!
Ieš' vasaru Jelgavā,
Pirkš' sudraba biķerīti.
40-1 [Bigauņc.].

30910.

Dod dodama, Jūras māte,
Nekavē zvejnieciņu:
Zvejniekam gaŗa diena,
Uz ūdeņa līgojot.
40-1 [Bigauņc.].

1. Vēja māte, Jūras māte,
Kur jūs laiku pavadiet?
Zvejniekam gaŗa diena,
Uz ūdeņa līgojot.
40-1 [Bigauņc.].

30911.

Es redzēju Jūras māti
Siekiem dingas mērojot.
Es tev lūdzu, Jūras māte,
Dod man sieka padibeni!
40-1 [Bigauņc.].

1. Es redzēju Jūras māti
Siekiem naudas mērojam,
Siekiem naudas mērojam,
Pūriem vecu dālderīšu.
Es tev lūdzu, Jūras māte,
Dod man kādu riekužiņu!
40-1 [Bigauņc.].

30912.

Es redzēju jūriņā
Zelta krustu līgojot.
Kad to vilka maliņā,
Tad tas grima dibinā.
40-1 [Bigauņc.].

30913.

Es redzēju jūriņā
Zelta krustu līgojot;
Ne tas grima dibenā,
Ne ar nāca maliņā.
40-1 [Lapmežc.].

30914.

Es redzēju jūriņā
Uz akmeņa uguntiņu;
Tur žāvēja Jūras māte
Savu zeltu, sudrabiņu.
40-1 [Bigauņc.].

1. Kas uzkūra uguntiņu
Uz pelēku akmentiņu?
Jūras māte, žāvēdama
Savu zeltu, sudrabiņu.
40-1 [Bigauņc.].

30915.

Jūrā eimu, jūrā teku,
Jūrā mani daudz vajaga:
Jūrā mani mieži rudzi,
Jūrā bēri kumeliņi.
40-1 [Bigauņc.].

- 226 -

30916.

Jūrā gāju, jūrā bridu,
Jūrā manim daudz vajag:
Vajag miežu, vajag rudzu,
Vajag sīka sudrabiņa.
40-1 [Lapmežc.].

30917.

Jūras māte man vaicāja,
Ko dar' mani zvejnieciņi.
Tīklus auda, aiŗus drāza,
Kalniņā sēdēdami.
40-1 [Bigauņc.].

30918.

Jūrmalā skaista liepa
Deviņiem žuburiem;
Kam pietrūka zveju virves,
Tas tur kailes darināja.
Simtu gadu tās kailītes
No liepiņas darinātas.
40-1 [Kaugurc.].

1. Viena liepa jūrmalā,
Tā pieder zvejniekam;
Cik pietrūka vadus virves,
Tik tecēja lūku plēst.
40-1 [Bigauņc.].

30919.

Kā bij man jūrā iet
Ar to sviķa sakārnīti?
Kā bij man svārkus šūt
No tā ledus gabaliņa?
40-1 [Lapmežc.].

30920.

Kam, mamiņa, gauži raudi,
Jūrā dēlu sūtīdama?
To māmiņa gan zināja, -
Nava zara pieķērties.
40-1 [Bigauņc.].

30921.

Klusiet, jauni, klusiet, veci,
Dievs ienāca istabā,
Dievs ienāca istabāi,
Vaicā maizes saimenieku.
Tas ir maizes saimenieks,
Kas sēž galda galiņā,
Kas sēž galda galiņā,
Balts krekliņis mugurā.
40-1 [Bigauņc.].

30922.

Ko darām, zvejnieciņi,
Kopiņā sanākuši?
Darām vienu zvīņu pili
Jūras kāpas maliņā.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)].

30923.

Kur, vilciņi, čunčināji,
Kaula pieši kājiņā?
- Gar jūrmalu čunčināju
Zvejniekam lomu spriest.
40-1 [Kaugurc.].

30924.

Kur, vilciņi, čunčināji,
Kaula pieši kājiņās?
- Uz jūrmali čunčināju
Zvejnieciņus apraudzīt,
Kādi bija lences vīri,
Kādi kārbas vilcējiņi;
Vai tie jēdza zeltu smelt,
Kad tas nāca maliņā.
40-1 [Bigauņc.].

1. Kur, vilciņi, čunčināji,
Kaulu pieši kājiņās?
- Teku, teku gar jūrmalu
Zvejnieciņus apraudzīt,
Kādi bija lences vīri,
Kādi karbas īrējiņi.
Pašam jūras šķeperim
Caur cepuri mati aug.
40-1 [Bigauņc.].

30925.

Labāk vecu laivu vilku,
Nekā kūtru kumeliņu:
Laiviņ' tek simtam jūdzu,
Kamēr kumeļš auzas ēd.
40-1 [Bigauņc.].

30926.

Lai pūš vējš, kur pūzdams,
Kad nepūš vežģerīts:
Vežģers pūta caur lodziņu
Dzedraināi būdiņā.
40-1 [Bigauņc.].

- 227 -

30927.

Laiva laiva, aiŗi aiŗi,
Tie bij mani bāleliņi;
Laiviņ' lēca augstus viļņus,
Aiŗi vilka maliņā.
40-1 [Bigauņc.].

30928.

Man bij tādis kumeliņis
Kā ūdeņa burbulītis:
Kad es kāpu mugurāi,
Visa zeme līgojās.
40-1 [Bigauņc.].

30929.

Melna cūka jūru brida,
Dengas kule mugurā.
Es noņēmu dengas kuli,
Melna cūka pakaļ skrej,
Melna cūka pakaļ skrej,
Baltus zobus sprausļodama.
40-1 [Kaugurc.].

30930.

Melna cūku jūru brida,
Dingas kule mugurā;
Būt' tā cūka noslīkuse,
Nebūt' dingas šai zemē.
40 [Bigauņc.].

30931.

Melni vērši, balti ragi,
Gar jūrmali niedres ēd.
Tie nebija melni vērši,
Tie Dieviņa kumeliņi;
Tie nebija balti ragi,
Tie sudraba iemauktiņi.
40-1 [Lapmežc.].

30932.

Mūs' pašam stūrmanim
Sešas laivas sedumā.
Dod, Dieviņ, to dieniņu,
Pilnas vest maliņā!
40-1 [Bigauņc.].

30933.

Mūsu paša stūrmanim
Vasku cimdi nodiluši,
Vasku cimdi nodiluši,
Zveja naudu skaitījot.
40-1 [Kaugurc.].

30934.

Neviens mani nedzirdēja,
Kad jūrā gavilēju;
Jūras kāpas, tās dzirdēja,
Silā sīki priedulēni.
40-1 [Bigauņc.].

30935.

Pūt, vējiņ, lēni lēni,
Nemet vilni laiviņā:
Man laiviņa nolādēta
Līdz malām sudrabiņ' [= zivīm].
40-1 [Bigauņc.].

30936.

Pūt, vējiņi, ziemelī,
Dzen sudrabu šai zemē:
Šai zemē sievas, meitas
Sudrabiņa valkātājas.
40-1 [Bigauņc.].

30937.

Šodien, brāļi, nevilksim
Līdz galam zēģelītes:
Jūriņ' spļauda baltus viļņus,
Jūras māte vēl baltākus.
40-1 [Bigauņc.].

30938.

Sīka reņģe, brēteliņa,
Nāc ar mani spēlēties,
Tu dziļāi jūriņāi,
Es ozola laiviņā!
40-1 [Lapmežc.].

30939.

Stūrmanītis gudris vīrs,
Tas prot laivu nostūrēt,
Ar vējiņu, pret vējiņu
Tiešām laida sedumā.
40-1 [Bigauņc.].

30940.

Stūrmanīti, ķeperīti,
Nāc ar laivu maliņā,
Padod man lences galu,
Ej ar Dievu sētiņā!
40-1 [Lapmežc.].

30941.

Zvejnieku vīri,
Amata brāļi,
Zvejosim līdakas,
Ālandas, plaušus;
Kas iraid izsalcis,
Lai ēd ķīšus.
40-1 [Bigauņc.].

- 228 -

30942.

Zvejnieks kūla līgaviņu,
Neba kādas vainas dēļ:
Žāvēdama norāvuse
Trīs reņģītes no simtiņa.
40-1 [Bigauņc., Lapmežc.].

30943.

Zvejnieciņa līgaviņa
Nakti miegu negulēja:
Jūriņ' prasa smalku tīklu,
Laiviņ' baltu zēģelīti.
Uzvelk baltu zēģelīti,
Iet laiviņa putodama,
Iet laiviņa putodama,
Baltus viļņus šķaidīdama.
40-1 [Bigauņc.].

30944.

Zvejnieciņis, nabadziņis,
Kāpā kūra uguntiņu,
No Dieviņa lūgdamies
Kādu maizes gabaliņu.
40-1 [Bigauņc.].

30945.

Tēvs man taisa oša laivu,
Māmiņ' auda zēģelīti;
Māmiņ' auda zēģelīti,
Linu šķiedres lasīdama.
Nu es gāju uz jūriņu
Pret ziemeli lielīties:
Ziemelimi baltas putas,
Man baltākas zēģelītes.
Teci, mana oša laiva,
Simtu jūdžu naksniņā,
Simtu jūdžu naksniņā,
Divi simti dieniņā!
40-1 [Lapmežc.].

30946.

Teci viegli, tu laiviņa
Nava celmu jūriņā,
Kādi kunga tīrumā
Zemniekiem arklus lauž.
40-1 [Bigauņc.].

30947.

Tec, māmiņa, lūkoties,
Tava dēla laiva nāk!
Vai tu pate nepazini
Savas austas zēģelītes?
40-1 [Bigauņc.].

52112.

Buoleliņ, gaigaliņ,
Tev gaigolu capurīte!
Kur tu jēmi, kas tev devja,
Uz yudiņa leigojūt?
Reigā pierku, naudu devu,
Vuoczemē šyudynuoju.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Buoleleņi, gaigaleņi,
Tev gaigolys capureite!
Kur tu jēmi, kas tev deve,
Uz yudeņa leigojūt?
Dīvs man deve, pats pajēmu,
Uz yudeņa leigojūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

2. Buoleleņ, gaigaleņ,
Tev gaigolu capureite!
Kur tu jēmi, kas tev deva,
Uz yudeņa leigojūt?
Dīvs lyka, Laima djavja,
Uz yudeņa leigojūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

3. Bruolileņi, gaigaleņi,
Tev gaigola capureitja!
Kur tu jēmi, kas tev djavja,
Iz azara leigojūt?
Aiz azara muotja djavja,
Aiz azara bruolileņi.
143 [Jāsmuižas D].

52113.

Ai ezera raudaviņa,
Tavu skaistu vainadziņu!
Kur tu ņēmi, kas tev deva
Iz ūdeņa dzīvojot?
Man bāliņš Rīgā pirka,
I tad tāda nenopirka.
146 [Jaungulbenes Md].

52114.

Bej man maize kulītē,
Bet nazynu, kas apēda.
Jiuras putni, geigaliņas,
Tī apēde munu maizi.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 229 -

52115.

Briedis brida, ledus lūza,
Mana tēva nauda nāk.
Brien, briedīti, vēl dziļāk,
Nāks naudiņa maliņā!
200 [Kuldīgas Kld].

52116.

Citi brāļi, citas māsas
Sudrabiņa laiviņā.
I es biju tās māmiņas,
Es ozola laiviņā.
198 [Krustpils D].

52117.

Dzeŗam, kunga sulainīši,
Vai naudiņas mums nevaida?
Ai rai rīridi rallalla,
Vai naudiņas mums nevaid?
Mums naudiņa pakaļ nāca
Sudrabiņa vāģīšosa,
Ai rai rīridi rallalla,
Sudrabiņa vāģīšos.
282 [Nīcas Lp].

52118.

Dziļam jūras zvejniekam
Caur cepur(i) mati aug;
Tas varēj(a) vīnu dzērt
Krustam zelta biķeritē [biķerīti].
200 [Kuldīgas Kld].

52119.

Dziļam jūŗs zvīnikam
Caur ceper mat og,
Caur ceper mat og,
Caur migliņ zegelīt.
372 [Sarkanmuižas Vp].

52120.

Es redzēju jūriņā
Uz akmeņa uguntiņu;
Tur žāvēja Jūŗas māte
Savu zeltu, sudrabiņu.
127 [Grostonas Md].

52121.

Gulbi gulbi, glabā bērnus,
Dižūdeņa plūdi nāk:
Jūŗa nāca bangodama,
Vēja māte svilpodama.
575 [Valmiera Vlm apr.].

52122.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Izsmeliet Daugaviņu!
Daugaviņas dibinā
Divi zelta gabaliņi.
241 [Lubānas Md].

52123.

Jūŗa rūce, Donska skani,
Es dancinu kumeliņ(u);
Ūdri lēce, ledi skani,
Bāleliņi naudu skait(a).
241 [Lubānas Md].

52124.

Ko runā veci vīri,
Jūrmale sasēduš'?
Mesim vienu zvīnu kodz'
Paše kalna galiņe!
452 [Užavas (Zīras) Vp].

1. Ko rune vec vīr
Jūrmale sagājuš?
Mesim vien zvīņ kodz
Jūŗas kāpa galiņā.
605 [Skolas].

52125.

Sieviņ, manu čakainīti,
Ko no rīta vārīsim?
čīčas, pupas nemērcētas,
Jūras mencas nesālītas.
605 [Skolas].

52126.

Dūmuojam, guodojam,
Kū (mes) reitu vuorēsjam?
čeiča galvu, raudys asti,
Asareiša pyrskauleiti.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52127.

Pīterīt, Puovuleņ,
Kū vuorīsem laulībom?
Keiša golvu, raudas asti,
Asarīša pakausīti.
605 [Skolas].

52128.

Skatāties jūriņā,
Kādi balti audekliņi:
Niedru šķiedri, putu audi,
Vēja māte audējiņa.
384 [Sēemūkšu C].

52129.

Sudrabotis kuģis nāca
Zeltitieme vēlogiem.
Vai tas nāca miežus rudzus,
Vai māsiņas vaiņadziņ'?
Dosim, brāļi, miežus rudzus,
Lai stāv māsas vaiņadzīš'!
452 [Užavas (Zīras) Vp].

- 230 -

52130.

Nākat, meitas, skatīties,
Kas gul upes dibenā!
Ūdris upes dibenā
Zeltītām kājiņām.
605 [Skolas].

52131.

Suneit, munu Saboleit,
Kam tu sleiki Daugovā,
Kungam moku pildīdams,
Sovu golvu gubēdams?
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52132.

Suņi, ūdru nedzenate,
Ūdram dziļa istabiņa:
Ūdris upes dubenēje
Zeltītāme kājiņāme.
129 [Gudenieku Azp].

52133.

Tīri tek Daugaviņa,
Daži gruži dibinā.
Gan tur zelta, gan sidraba,
Gan māmiņas auklējum'.
119 [Gaujienas Vlk].

52134.

Vakarā iesasēdu
Ozoliņa laiviņā,
Rīgā man gaisma ausa,
Vāczemē saule lec.
Rīgā man tēvs māmiņa,
Vāczemē līgaviņa.
211 [Ļaudonas Md].

52135.

Vakarai es iesēdu
Ozoliņa laiviņā,
Zelta aiŗi noskanēja,
Laiviņai iemetoti.
344 [Rembates Rg].

52136.

Rauda rauda, sukoj golvu,
Līc vaiņugu galveņā!
Līdaceņas dēliņam
Sasukuoti kumeliņi.
358 [Rugāju Abr].

52137.

Vizēt viz ezeriņš
Smolkajom raudiņom.
Kab es tī vyzātum,
Tuo azara moliņā.
194 [Krāslavas D].

3. Dažāda satura dziesmas, kas attiecas uz upi, ezeru, jūru

30948.

Ai ezara gaiguliņa,
Tavu skaistu cekuliņu!
Man brālītis Rīgā pirka,
Ij tik skaista nenopirka.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

30949.

Ai upīte olainīte,
Kam tu strauji netecēji?
Vai olām nevarēji,
Vai ar savu dziļumiņu?
- Oliņām gan varētu,
Dziļumiņu nevarēju.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

30950.

Ai upīte olainīte,
Tavu daiļu līkumiņu!
Citā sēju miežus rudzus,
Citā stādu apentiņus.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Ai Ventiņa olainīte,
Tavu daiļu līkumiņu!
Vienā aug mieži rudzi,
Otrā bēri kumeliņi,
Tai trešāi līkumā
Uzaug manis arājiņš.
206 [Kuldīgas apriņķī].

30951.

Ai upīte olainīte,
Tavu greznu līkumiņu!
Visapkārt ievas zied,
Vidū saule ritināja.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai upīte olainīte,
Tavu greznu līkumiņu:
Visapkārt ievas zied,
Vidū zied ābelīte.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 231 -

30952.

Ai upīte olainīte,
Tavu skaidru augumiņu!
Man māmiņa lolotāja,
Es tik skaidra neuzaugu.
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

30953.

Ak tu Usmes ezeriņi,
Tavu daiļu vaiņadziņu:
Visapkārti zaļas niedras,
Vidū vilnis līgojās.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Ak tu Usmas ezeriņi,
Tavu daiļu augumiņu:
Visapkārt zaļas niedres,
Vidū balti gaigalīši.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

30954.

Aiz upītes es izaugu,
Aiz jūriņas nolīgoju.
Kas man kait nelīgot
Uz tā tīra ūdentiņa!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30955.

Aiz Ventiņas slotas griezu,
Laivā liku vaiņadziņu;
Laivenieki zagļu ļaudis,
Nozog manu vaiņadziņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30956.

Balti gulbji saguluši
Atmatiņas maliņā:
Redzēj' jūru uzaŗam,
Jūras kāpas ecējam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30957.

Balts gulbīts ezerā,
Balts krekliņš mugurā;
Man māsiņa velētāja,
Man tik balta nevelēja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30958.

Daugaviņa lielījās:
Es bagāta mātes meita!
Kad tu biji tik bagāta,
Kam tecēji jūriņā?
- Kā jūrā netecēšu,
Jūra mana māmuliņa.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30959.

Daugaviņa lielījās
Līkumiņa nemetot;
Es tavā līkumā
Dažu rītu noganīju!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

30959v1.

Upīt' saka tecēdama:
Man nav viena līkumiņa.
Daža laba siena kaudze
Guļ tavā līkumā!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

30960.

Droši bridu šauru upi,
Baili bridu Daugaviņu:
Tur noslīka mans brālītis,
Kumeļāi sēdēdams.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

30961.

Iešu, iešu, kā neiešu,
Daugavieša precējama:
Ziemu braukšu kamanās,
Vasar' ziedu laiviņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30962.

Es neietu gar jūrmali
Bez tērauda zobeniņa:
Jūras putni, gaigalīši,
Tramda manu kumeliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Nedrīkstēju droši jāt,
Ne iemauktu skandināt:
Jūras putni, gaigalīši,
Traucēj' manu kumeliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

30963.

Es neietu savu laiku
Uz jūrmalu sievas ņemt:
Jūras putni, gaigaliņas,
Traucē manu kumeliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Es aizgāju sievas ņemt
Uz tiem jūras līcīšiem;
Jūras putni, gaigalīši,
Traucēj' manu kumeliņu.
Nokrīt mani zelta pieši,
Trīs daldeŗu cepurīte.
Kas godīga mātes meita,
Pados manu cepurīti;
Kas jau tāda vīzdegune,
Tā galviņu nepagrieza.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 232 -

2. Visas jūras gaigaliņas
Traucē manu kumeliņu,
Sarauj manus zīda grožus,
Sasit kaula kamaniņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

30964.

Es uzaugu sarkanbalta
Ezeriņa maliņā:
Ik rītiņus mazgājos
Ezeriņa putiņās.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

30965.

Ezarputni, gaigaliņi,
Traucē manu kumeliņu;
Cikko mans augumiņš
Jūriņāi nepalika.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

30966.

Gana gŗūti, gana viegli
Ezermala meitiņai!
Pusrītiņ' gailis dzied,
Visu nakti gaigaliņ'.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

30967.

Gauži raud Staburadze
Miglaināi rītiņā;
Kad saulīti ieraudzīja,
Tad priecīgi pasmaidīja.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30968.

Izsīkusi Daugaviņa,
Zaļa maura pieaugusi.
Eita, mani bāleliņi,
Taisāt govju laidariņu!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

30969.

Jauni vīri, bāleliņi,
Ceļat mani pār upīti:
Man sarkanas magoniņas
Aiz upītes jāravē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

30970.

Kā, brālīti, pāri tiki
Par to dziļu ūdentiņu?
Vai ar plostu, vai ar laivu,
Vai ar savu kumeliņu?
- Ne ar plostu, ne ar laivu,
Pats ar savu kumeliņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

30971.

Kalnā kāpu skatīties
Kā ražani upe tek:
Pa malām zelts tecēja,
Vidū rit sudrabiņš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

30972.

Kalniņāje rozes auga,
Lejā vīna upe tek:
Citas upes gružus nesa,
Mūs' upīte sudrabiņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

30973.

Kas tur nāca par jūriņu,
Niedres vien locījās?
Divas laivas puišu nāca,
Trešā ciema dzeltainīšu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Iesim, meitas, uz jūriņu,
No jūriņas prieki nāca:
Div' laiviņas puišu nāca,
Trešā sīka sudrabiņa.
Iesim, puiši, uz jūriņu,
No jūriņas prieki nāca:
Div' laiviņas meitu nāca,
Trešā baltu villainīšu.
Puišu laivas izrakstītas
Ar vanagu nadziņiem;
Meitu laivas izpuškotas
Ar baltām rozītēm.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2. Ezerā ņiedres kust,
Kas tās ņiedres kustināja?
Divas gāja māršu laivas,
Treša baltu bāleliņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

3. Kas tur brauc pār jūriņu,
Niedres vien čaukstējās?
Divas laivas puišu brauc,
Trešā laiva meitu brauc,
Puišu laivas izrakstītas
Vanadziņu nadziņiem;
Meitu laiva izpuškota
Ar ābeļu ziediņiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4. Kas tur krāca, kas tur šņāca,
Kas tās niedres kustināja?
Divi laivas jēru nāca,
Trešā sīku kazlēniņu.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 233 -

5. Kas tur nāca par jūriņu,
Kas niedrītes brīkšķināja?
Viena laiva meitu nāca,
Otra jaunu puisēniņu.
Meitu laiva izpuškota,
Puišu laiva izrakstīta:
Meitu laiva izpuškota
Baltiem ievu ziediņiem;
Puišu laiva izrakstīta
Veciem prūšu daldeŗiem.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

30974.

Kaujaties, plūcaties,
Jūras baltas gaigaliņas!
Vai zemītes jums pietrūka,
Vai jūrā ūdentiņ'?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30975.

Kaut man būtu tā naudiņa,
Kas guļ jūras dibenā,
Es nopirktu Rīgas pili
Ar visiem namniekiem.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Kad man būtu tā naudiņa,
Kas guļ jūras dibenā,
Es nopirktu Rīgas pili
Ar visām mamzelēm.
La tā Rīga, kur tā Rīga,
Bet tās Rīgas mamzelītes
Baltām diegu zeķītēm,
Sarkanām kurpītēm!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

30976.

Kļava lapa lielījāsi
Pār Daugavu tiltu celt.
Tek Daugava strauji strauji,
Aiznes lapu jūriņā.
4 [Aijažos].

30977.

Kļava lapa lielījās
Vīru nest par Daugavu.
Vai tu traka, kļava lapa,
Vai tu vīru pārnesīsi?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)], 871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Es pārkāpu Daugaviņu
Ar ozola šķembelīti.
Ai ozola šķembelīte,
Vai tu vīra nesējiņa?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

30978.

Ko tie leišu suņi rēja,
Daugavāi raudzīdami?
Tur noslīka Rīgas meita,
Zīdautiņu mazgādama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

30979.

Ko tie Rīgas suņi rēja,
Daugavā vērdamies?
Daugavā saules sejs,
Šķiet saulīti noslīkšu.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30980.

Kuŗu vietu, bāleliņ,
Pāri kāpi Daugavai?
Nepazinu laivas dzītas,
Ne kumeļa bridumiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30981.

Laba dzīve, laba dzīve
Ezernieka meitiņām:
Ik rītiņa liela migla,
Neredz saules uzlecam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Kas kait man nedzīvoti
Ezeriņa maliņāi?
Ezeriņis miglu laida,
Gul', līdz saule launagā.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

30982.

Lieli ļaudis lielījās
Lielas upes maliņā;
Ir es arī lielījos,
Pie ezera stāvēdama.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

30983.

Līdz pusei ezeriņš
Sudrabiņu vizināja.
Iemetam zelta slotu,
Lai par visu vizināja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Līdz pusei Daugaviņa
Sudrabā vizuļo.
Iemetam zelta slotu,
Lai tā visa vizuļo.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

30984.

Līdz pusīti es iebridu
Baltu puķu ezerā,
Atspīd mani balti vaigi,
Sarkans rožu vainadziņš.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 234 -

30985.

Līki kārkli Daugavā,
Kas tos līkus salocīja?
Lieli viļņi salocīja,
Lieli ledus gabaliņi.
121 [Gulbenē (Md)].

30986.

Līku loku upe tek,
Zelta zirņa meklēdama.
Zelta zirnis patecēja
Zem sidraba sakarnīša.
121 [Gulbenē (Md)].

1. Trīs līkumi upe tek,
Zelta zirni gūstīdama;
Trīs celiņi tautas gāja,
Man' auguma meklēdami.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

30987.

Māmiņ mīlā, māmiņ
jaukā,
Man galviņa gauži sāp.
Laid man' drusciņ pastaigāt
Pa tiem jūras līcīšiem!
- Meitiņ mīļā, meitiņ
jaukā,
Vienas tevis nelaidīšu;
Cel augšā savas māsas,
Tās var tev līdza iet.
- Māsas manas visai greznas,
Visai lepnas palikušas,
Visas puķes nolauzušas,
Kas zied jūras līcīšos:
Raibas rozes, magonītes,
Dzeltenās kleņģerītes. -
Māmiņ mīļā, māmiņ
jaukā,
Man galviņa gauži sāp.
Laid man' drusciņ pastaigāt
Pa tiem jūras līcīšiem!
- Meitiņ mīļā, meitiņ
jaukā,
Vienas tevis nelaidīšu;
Cel augšā savus brāļus,
Tie var tev līdza iet.
- Brāļi mani visai stalti,
Visai lepni palikuši,
Visus putnus nošāvuši,
Kas dzied jūras līcīšos:
Raibas irbes, teterīšus,
Dzeltānās cielaviņas. -
Māmiņ mīļā, māmiņ
jaukā,
Man galviņa gauži sāp.
Laid man' drusku pastaigāt
Pa tiem jūras līcīšiem!
- Meitiņ mīļā, meitiņ
jaukā,
Vienas tevis nelaidīšu;
Piecel jauno zvejenieku,
Tas lai tev līdza iet.
- Labrīt, zvejniek mīļais jaukais,
Dod man savu oša laivu! -
Oša laiva smaga laiva,
Nogrimst jūras dibinā.
Māmiņ' mīļā, māmiņ'
jaukā
Iet gar malu raudādama.
128 [Lugažos (Lugažu pag. Vlk)].

30988.

Māsas lielas, māsas mazas,
Iesim jūras puķes plūkt!
Jūras puķes skaistas puķes
Sudrabiņa lapiņām,
Sudrabiņa lapiņām,
Zeltītiem ziediņiem.
- Brāļi lieli, brāļi mazi,
Iesim jūras putnus šaut!
Jūras putni skaisti putni,
Dzeltenām kājiņām,
Dzeltenām kājiņām,
Sudrabiņa spārniņiem,
Sudrabiņa spārniņiem,
Zeltītiem cekuliem.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lieli brāļi, mazi brāļi,
Eita jūras putnu šaut!
Jūras putni skaisti putni
Sarkaniem cekuliem.
- Lielas māsas, mazas māsas,
Eita jūras puķu plūkt!
Jūras puķes skaistas puķes
Dzelteniem ziediņiem.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

2. Celies agri, bāleliņ,
Iesim jūras putnu ķert!
Jūras putni skaisti putni
Vaskajām kājiņām.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 235 -

30989.

Nakti gulu jūriņā
Gaigaliņu pulciņā,
Gaigalines precēdams
Jaunajam bāliņam.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

30990.

Nevarēju jāšus jāti,
Nevarēju brišus brist,
Jūras viļņi grūši pūta,
Traucēj' manu kumeliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30991.

Novijos pātadziņu
No sarkana dzīpariņa;
Cirtu reizi Daugavā,
Pāršķīrās Daugaviņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30992.

Pa jūriņu laivu īru,
Ieraudzīju smuk' meitiņu.
Es tev lūdzu, smuk' meitiņa,
Nāc pie manis laiviņā.
Ja nenāci laiviņāi,
Tec pa malu raudādama!
Smilktis tavas kājas grauza,
Skujas bira vaiņagā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Nāc, meitiņ, nāc, meitiņ,
Ar manim laiviņā;
Ja nenāc laiviņā,
Tec pa malu kājiņām!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

30993.

Pie niedrītes laiviņ' sēju,
Pie auziņas kumeliņu.
Niedra laivu kustināja,
Auza dīda kumeliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

30994.

Pie niedrītes laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņu.
Pūš vējiņš, nolauž niedri,
Nokož auzu kumeliņš.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā].

30995.

Pie niedrītes laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņu;
Trūkst laiviņa no niedrītes,
No auziņas kumeliņš.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

30996.

Pie niedrītes laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņu;
Pats tecēju kalniņā
Zeltenīšu lūkoties.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. Pie niedrītes laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņu;
Pats uzkāpu kalniņā
Zeltenītes lūkoties.
Trūkst laiviņa no niedrītes,
No auziņas kumeliņš;
Ne man laivas, ne kumeļa,
Ne ar ciema zeltenītes.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 364 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Pie niedrītes laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņu;
Pats es gāju lūkoties
Pie tās meitu māmuliņas. -
Notecēju lejiņā,
Nebij laivas, ne kumeļa:
Ne nierīte laivu tura,
Ne auziņa kumeliņu.
216 [Ventspilī].

30997.

Pie niedrītes laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņu;
Pats tecēju kalniņā
Zeltenīšu lūkoties.
Gan bij lielas, gan bij mazas,
Nav manam prātiņam;
Viena pati bārenīte,
Tā manam prātiņam,
Tai es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

30998.

Pieci, seši sajājuši
Daugaviņas maliņā,
Cits uz citu skatījās,
Kuŗš pa priekšu bridinās.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

30999.

Pūt, vējini, dzen laiviņu,
Aizpūt mani Kurzemē!
Kurzemē laba dzīve,
Sievas, meitas gultu taisa.
224 [Kabilē (Kld)].

- 236 -

31000.

Rīgā iešu es, māmiņa,
Velē baltas vilnānītes!
Dieviņš zin, vai atiešu,
Strauja tek Daugaviņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31001.

Saka upe tecēdama:
Mīsimies, Daugaviņa!
Nesamija Daugaviņa,
Upei lieli līkumiņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

31002.

Sakiet, ļaud's, māmiņai,
Lai man's vaira negaidīja:
Daugavmalu staigājot,
Ieslīdēju Daugavā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31003.

Skatāties jūriņāi,
Kādi balti audekliņi:
Niedru šķieti, putu audi,
Vēja māte audējiņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31004.

Slīka viena oša laiva,
Slīka simtu zeltenīšu.
Sit, vilnīti, maliņā
Simtu zīļu vainadziņu!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

31005.

Strauja strauja upe tek
Gar bāliņa namdurvīm,
Ne tur var laivu laist,
Ne kumeļus dzirdināt.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

31006.

Strauja strauja upe tek
Gar bāliņa namdurēm;
Nedrīkstēju pāri jāt,
Baidās manis kumeliņš.
- Jāj, bāliņ, droši pāri,
Neslīks tavis kumeliņš:
Apakšā baltas smiltis,
Virsū skaidris ūdentiņš.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

1. Strauja strauja up'e tak
Par buol'eņu t'eirum'eņu;
Nadreist'ēju puori brist,
B'eiduos muns kum'ēl'eņš.
Juoj, buol'eņ, drūši puori,
Nasl'eiks tovys kum'ēl'eņš:
Apakšā bolta smil'kt's',
Vērsum t'eirs yudis'n'eņš.
Zūbyns grīz'e t'eiru smilkti,
Yudin's' mozgoj' kum'ēl'eņu.
424 [Barkavas pag. Rz], 435 [Latgalē].

31007.

Straujupīte tecēdama
Līdza mani aicināja.
Teci vien, straujupīte,
Nelaiž manis tēvs māmiņa!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31008.

Straujupīte tecēdama
Mani līdzi aicināja.
Teci pate, straujupīte,
Tev ir daudz līkumiņu!
1311 [Apē (Vlk)].

31008v1.

Upīt', strauji tecēdama,
Mani līdzi aicināja.
Upīt' tek līku loku,
Vai es līdzi aiztecēšu?
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

31009.

Straujupīte tecēdama
Mani līdzi aicināja.
Diezgan tev zaļu ziedu
I bez mana augumiņa!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Tek upīte tecēdama,
Gribēj' mani līdza jemt.
Vai tev nav sīku olu
Bez tā mana augumiņa?
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2. Ūdens māte, ūdens māte,
Kas tev darba ar manim?
Diezgan tev zaļu ziedu
I bez mana augumiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31010.

Straujupīte tecēdama
Mani līdzi aicināja.
Tec, upīte, viena pate,
Mani raud māmuliņa!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

31011.

Sudrabiņa upe tek
Zeltītiem borbuļiem.
Sudrabs teki tekamaji,
Zelts pa virsu līgojās.
224 [Kabilē (Kld)].

- 237 -

31012.

Sudrabiņa upi bridu,
Zelta kurpes kājiņā.
Sudrabs grima dibenā,
Zelts pa virsu lidināja.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

1. Sudrabiņa jūŗu bridu,
Zelta korpes kājiņāi.
Visi ļaudis tā sacīja,
Ka nogrimšu dubenāi.
Ar Dieviņu es pārbridu,
Zelts pa viersu lidojās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Sudrabiņa upi bridu,
Zelta kurpes kājiņā.
Sudrabs tek tekamo,
Zelts pa virsu lidināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

3. Sudrabota upe tek
Caur zaļaju priedulāju;
Sudrabs tek tekumā,
Zelts pa virsu vizenāja [lidenāja].
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

31013.

Sidrabota upe tek
Gaŗām manu glāžu logu;
Tur es savus sārtus vaigus
Ik rītiņa nomazgāju.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

31014.

Sudrabiņa upe tek
Caur zaļo priedulāju;
Vēl būt' zelta tecējuse,
Kaut skujiņas nebirušas.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Sudrabiņa upe tek
Caur zaļām priedalām;
Būt' skujiņas nebirušas,
Tīru zeltu vizinātu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

31015.

Zvejnieciņi, bāleliņi,
Jīriet mani pār upīti!
Vienam došu zīžu kreklu,
Otram zīžu nāzdodziņu;
Trešajam, jaunākam,
Izrakstītu karodziņu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

31016.

Tālu tālu es redzēju
Ezeriņu līgojot.
Kabu man nolīgot
Ezeriņa maliņā!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

31017.

Teci, teci, Daugaviņa,
Sijādama, niekādama;
Teci zeltu sijādama,
Sudrabiņu niekādama!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 316 [Jēkabpilī], 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē],
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Tec, saulīte, vakarā,
Sijādama, niekādama,
Tīru zeltu sijādama,
Sudrabiņu niekādama!
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

2. Teci, teci, līčupīte,
Sijādama, rotādama;
Sijādama zeltu nes,
Rotādama sidrabiņu!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31018.

Teci, teci, dūņupīte,
Tevī roku nemazgāšu;
Priekšā nāca zvirgzdupīte,
Tai rociņas nomazgāšu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Tec, upīte, gana strauja,
Tevī roku nemazgāšu;
Man pašai ziedupīte,
Kur rociņas nomazgāt.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

31019.

Tec, upīte, tecēdama,
Kur tu tāļu aiztecēsi?
Tu uz jūru aiztecēsi,
Manis vairs neredzēsi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

31020.

Tec, upīte, upītē,
Steidzies ātri jūriņā;
Jūriņā dziļš ūdens,
Tur tev viegli nolīgot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31021.

Tik upē nenoslīka
Mans ražanis augumiņš,
Kaut Dēklīte nemetusi
Žuburaiņu žagariņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 238 -

31022.

Trīs upītes strauji tek
Caur bāliņa pagalmiņu.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā sirmi kumeliņi;
Tai trešā upītē
Jaunā mārša mazgājās.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Avotiņa lejiņāje
Trīs avoti rindiņā.
Vienā dzēra raibas goves,
Otrā bēri kumeliņi;
Tai trešāje avotāje
Velē baltas velētājas.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

31023.

Upe tek dimdēdama,
Daugaviņa skanēdama;
Upe kārklu pieaugusi [pieauguse],
Daugaviņa ozoliņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Līku loku upe tek,
Zaru zaru Daugaviņa;
Upe kārklu pieaugusi,
Daugaviņa ozoliņu.
18 (Kliģenē).

31024.

Upe tek cīkstēdama,
Daugaviņa skanēdama;
Upītē kārkli cīkst,
Daugavā sudrabiņš.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Venta tek čakstēdama,
Daugaviņa vizēdama:
Venta pilla smalku kārklu,
Daugaviņa sudrabiņa.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

31025.

Upe tek skanēdama
Sīkajām podziņām.
Eit', bāliņi, atnesiet
Jaunajām māsiņām!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Sudrabiņa upe tek
Zaļajām zīlītēm.
Teciet, brāļi, salasiet
Mazajām māsiņām!
190 [Kuldīā].

31026.

Upe upe, Daugaviņa
Māsiņai celiņā;
Rauda pati, zviedz kumeļš,
Maliņā stāvēdams.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31027.

Upe upe, meita meita,
Abas vienu daiļumiņu:
Upe nesa sīkas olas,
Meita zīļu vainadziņu.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

31028.

Uz Ventiņu laba dzīve,
Tur migliņa ilgi stāv:
Var miedziņu izgulēt,
Var darbiņu padarīt.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31029.

Vai tie mūsu Gaujas līči
Visi lieti nederēja?
Pati Gauja zeltu nesa,
Gaujas līči sidrabiņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

31030.

Vai upīte vien tek strauji?
Strauji tek Daugaviņa,
Strauji tek Daugaviņa
Gaŗ ozolu līcīšiem.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31031.

Ventenieku meitiņām
Nevajaga kumeliņa:
Sasēdušas laiviņā,
Ar straumīti vizināja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Dažu dien' Daugaviets
Kumeliņu nebaroja;
Iesēdies laiviņā,
Pa līčiem darināja.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

31032.

Vij, Dieviņ, zelta viju
Visgaŗām jūras malu,
Lai nenāca salta salna
Šai zemē ziedu traukt!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Sidrabiņa viju viju
Visgaŗām jūras malu,
Lai nenāca mīļa Māra
Vidzemē ziedu traukt.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

- 239 -

31033.

Visas upes klusu tek,
Gauja klusu netecēja:
Gauja tek skanēdama,
Sidrabiņu sijādama.
46 [Carnikavā (Rg)].

1. Visas upes klusām tek,
Ivaisīte [Aivieksta] skanēdama.
Ko tai bija neskanēt,
Pilna sīka sudrabiņa!
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

31034.

Visas upes klusu tek,
Strautiņš tek čurkstēdams;
Visas upes zeltu nesa,
Strautiņš nesa sudrabiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Visas upes klusu tek,
Mūs' upīte šķindēdama;
Citas upes grūžus nesa,
Mūs' upiņa sudrabiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31035.

Cikai mans augumiņš
Jūriņāi nepalika:
Cēlās jūras gaigaliņi,
Satrūkāsi kumeliņš.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31036.

Citu vietu Daugaviņa
Ir salusi, nesalusi.
Kuŗu vietu nesalusi,
Tur zied zelta pureniņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

52138.

Ai upīte, olainīte,
Tavu greznu līkumiņu!
Es tavā līkumā
Dažu nakti pārgulēj'.
192 [Kosas C].

52139.

Ai upīte, olainīte,
Tavu daiļu līkumiņ'!
Citai sēju miežus rudzus,
Citai stādu apentiņ';
Citu devu māsiņai
Paladziņus balināt.
40 [Basu (Bases) Azp].

1. Ai upīte, olainīte,
Tavu daiļu līkumiņ'.
Viene sēju miežus rudzus,
Otre stādu apentiņus.
Trešo devu māsiņai
Audekliņus balināt.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

52140.

Vai tie mani Gaujas līči
Visai lieti nederēja?
Citā sēju rudzus miežus,
Citā stādīj' apēnīšus.
119 [Gaujienas Vlk].

52141.

Vai-i vai-i Gaujas līci,
Tavu dārgu ievas ziedu!
Ziedu rāvu, ortu devu,
Zaru laužu, - pusdalderi.
211 [Ļaudonas Md].

52142.

Vai Ventiņa, rudacīt(e),
Vakarā klusu tek!
Kā tā klusu netecēs
Pilna dārgu dvēselī(šu)?
200 [Kuldīgas Kld].

52143.

Agri mani gaiļi dzied,
Agri kāpu laiviņā;
Es atradu Rīgas meitu
Pašā torņa galiņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52144.

Agri dzied Rīgas gaiļi,
Agri sēdos laivīnā.
Lai paliek Rīgas kungi,
Savas ķēdes žvadzanot.
148 [Jaunpiebalgas C].

52145.

Aiz azara leikumiņa
Naredzēju Meikuliņa.
Kab azara leikumiņā
Īraudzētu Meikuliņi.
314 [Pildas Ldz].

- 240 -

52146.

Ar saujiņu padzērosi
Aiviekstiņas ūdentiņa;
Ieraudzīju Daugaviņu, -
Tad ar visu riekšaviņu.
241 [Lubānas Md].

52147.

Ar saulīti sadarīju
Par jyuriņu puorpeldīt.
Jau saulīte aiz jyuriņas,
Es jyuriņas maliņā.
89 [Dricēnu Rz].

52148.

Balta aitiņa jūŗu brida
Dzelteniem radziņiem;
Pretim brida Dieva dēli,
Simtiem naudu rēķināja.
281 [Neretas Jk].

52149.

Balta kaziņ' jūŗu peldi
Zeltītiem radziņiem;
Rīgas kungi pakaļ brauca,
Pūriem naudu mērīdami.
Dažam bikses tie novilka,
Dažam maku iztukšoja.
605 [Skolas].

52150.

Balts buciņš peld pa jūŗu
Zeltītiem radziņiem;
Rīgas kungi pretim brauca,
Siekiem naudu mērodami;
Mērojat, jūs kundziņi,
Jūs buciņa nedabūsat!
417 [Struteles Tk].

52151.

Bolta vuška jyuŗas bryda
Dzaltonimi radzeņim;
Reigas kungi prīškā skrēja
Ar sudobra sīceņim.
Tam sīceņš, tam sīceņš,
Man sīceņa palīceņš.
389 [Silajāņu Rz].

52152.

Bolta koza jiuris bryda
Dzaltonim radzeņim;
Borgi kungi prīškā brauce,
Sīkim naudu miereidam',
Vairuok man teiris naudis,
Kei tev auzu sānaleņu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

1. Bolta vuška jyuru brida
Pazeltītim radzeņim;
Reigas kungi prīkšā brauca,
Sīkim naudu mērīdami.
Man vairuok seiku naudu,
Kā tev mīžu sānaliņu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

52153.

Skaista meita jyuŗas muove
Dzaltonim matiņim;
Reigas puiši prīškā guoja,
Sīkim naudu mērīdami.
605 [Skolas].

52154.

Balts bucītis jūŗā peld
Zeltītiem radziņiem;
Preitim nāca jūŗas meita,
Siekiem naudu mērīdama.
Kaut man būtu tā naudiņa,
Kas ir jūŗas meitenei.
605 [Skolas].

52155.

Bolta vuška jyuras muove
Dzaltonimi radziņim;
Muna mamiņa nūcierpa,
Man izaudja vylnuonīt'.
326 [Preiļu D].

52156.

Balta cūka peld pa jūru,
Naudas kule mugurā;
Peld cūciņa maliņā,
Grimst naudiņa dibenā.
112 [Ezeres Kld].

52157.

Tā ir visa kungu nauda,
Kas guļ jūŗas dibenā.
Baltaitiņa jūru brida,
Sidrabiņa radziņiem;
Dod, Dieviņi, izpeldēti,
Tad būs nauda Vidzemē.
211 [Ļaudonas Md].

52158.

Balti zied ābelites
Jūŗas kāpes kalniņe;
Jūrmale meitas auga
Dzeltenim matiņim;
Kuŗš puisitis naudenieks,
Tas drīkstēja bildenāt.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

- 241 -

1. Balti zied ābelit'
Jūŗas kāpes maliņe;
Jūŗmale ir balta smilte,
Balgālites meitas auga;
Kuŗš puisitis naudu tur,
Tas drīkst ari bildināt.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

2. Balti zied ābelite
Jūŗas kāpes kalniņe;
Jūrmale ir balta smilkte,
Baltgālites meitas auga.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

52159.

Borbuļaina upe tek
Gar brālīša namdorem.
Jem, brāliti, zobentiņu,
Nokapā borbulīšus.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

52160.

Bridīsim pār upīti,
Tur mēs puisi dabūsim:
Vai būs polis, vai būs leitis,
Vai dižens tēva dēls.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52161.

Ceirulīt, mun putniņ,
Puornes mani par jyurom!
Ka pīkusa spuornu goli,
Metīs jyuru saliņā.
89 [Dricēnu Rz].

52162.

Ciema meita, mellacīte,
Tā upītes līkumā.
Es neiešu tevis dēļ
Peldu laisti kumeliņ(u).
21 [Apriķu Azp].

52163.

Datecēju zaltupīti,
Navar puorīt par upīti;
Es pajemu zalta sauvi
Par upīti tai puorguoju.
605 [Skolas].

52164.

Daugaviņa lielijāsi
Rīgas pili neredzēti;
Tek pa labi, tek pa kreisi,
Rīgas krasta maliņāji.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

52165.

Div' sudraba gaigalīši
Jūŗiņā sakavās;
Vai tiem trūka gobju zemes,
Vai no jūŗas ūdentiņa?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52166.

Dziļa dziļa Daugaviņa,
Cytā vītā sakla beja;
Pa tuom saklom vīteņom
Auga zalta puriņeiši,
Es nu tīm puriņeišim
Nūvej' skaistu vainadzeņu.
247 [Makašānu Rz].

52167.

Dzilna kliedza, dzērve kliedza
Mūs' ezera maliņā:
Dzērve kliedza dūņu upes,
Dzilna dzedras vasariņas.
536 [Gulbene Md apr.].

52168.

Dzirksteļaina tautu meita
Sēž upītes maliņā,
Plata upe, šaura laipa,
Nevarēju pāri tikt.
605 [Skolas].

52169.

Ej, ezari, ezariņi,
Raušu tavu pureniņ(u)!
Pureniņu rāvumiņu
Ezariešu līgaviņ(a).
449 [Ungurmuižas D].

52170.

Eima, cīma muoseņas,
Pa upeites maleņai!
Ūtrā pusī upeites,
Tur auguši apeineiši.
326 [Preiļu D].

52171.

Ekur pupi, ekur gurni,
Kas varēja lielīties!
Kas varēja lielītes,
Vīru nest pār Daugavu.
127 [Grostonas Md].

52172.

Es citkārt, jauns būdams,
Daudzus stukus iztaisīju:
Es pārgāju pār Daugavu
Ar ozola šķembelīti.
Ej, ozola šķembelīte,
Vai tu vīra nesējiņa?
198 [Krustpils D].

- 242 -

52173.

Es dzīvoju jūrmalā,
Man gosniņas nedzērušas;
Slinka mana līgaviņa,
Veca mana māmuļīte.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52174.

Es pīsoku tev, buoleņ,
Aiz upeites naņem sīvas!
Aiz upeitis raudiveites
Traucej munu kumeleņu:
Saraustēja zalta grūžus,
Sudabreņa īmaveņus.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52175.

Es redzēju svešus putnus
Jūriņā peldējot:
Zelta spārni, zelta knābji,
Sudrabiņa cekuliņi.
127 [Grostonas Md].

52176.

Es šķitos dzīvodama
Daugaviņas neredzēt.
Visi mani tīrumiņi
Daugaviņas maliņā.
378 [Seces Jk].

1. Es škitūs izaugdama
Daugaveņas naredzēt.
Visi muni teirumeņi
Daugaveņas maleņā.
236 [Līvānu D].

2. Es šķitos uzaugdama
Daugaviņas neredzēt.
Manas pašas arājiņš
Daugaviņas maliņā.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

52177.

Es uzaru zemu lauku
Pie mājiņas namdurvīm;
Es gribēju miežus sēt,
Dievs iemeta ezeriņu.
405 [Smiltenes Vlk].

52178.

Ezariešu meitas guļ
Līdz labami launagam;
Uz ezera liela migla,
Neredz saules uzlecam.
449 [Ungurmuižas D].

52179.

Ezerieša meita biju,
Putiņāsi mazgājosi.
Laucinieki, dūņu vēži,
Nedrīkst mani bildināt.
520 [Zvārdes Kld].

52180.

Ezeriņ, boltvilnīt,
Sovu meitu napadūd!
Kas tovā lejcītī
Audekliņus balynuos?
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52181.

Ezereņ, Lubuoņeņ,
Kas tovā videņā?
Bolta puče videņā,
Zaļa nīdre maleņā.
605 [Skolas].

52182.

Gona gryuši, gona vīgli
Azarmolas meitiņom:
Pus reitiņa gailis dzīd,
Vysu nakti gaigaliņas.
365 [Sakstagalas Rz].

52183.

Gaujas meitas gauši raud,
No Gaujmala novedam(as):
Govis ēda Gaujas zāli,
Pašas pina vaņadziņ(us).
14 [Alsviķa Vlk].

52184.

Jes mēs rodztes,
Kād strām Vent griež:
Abs mals zalt griež,
Vidu sīk sudrabiņ.
372 [Sarkanmuižas Vp].

52185.

Ītum cīmā da bruoļim,
Ceļa labi nazynuoju.
Datecēju da upītes,
Navar puori puorleiguot;
Kai pajēmu zīda sauvi,
Teciņ vīn i puortecēju.
389 [Silajāņu Rz].

52186.

Jūra šņāca, jūra krāca
Miglainajā rītiņā.
Eima, māsas, mēs uz jūru,
Uz jūrmalu rotāties;
Uz jūrmalu rotātiesi,
Gaigaliņas lūkotiesi!
192 [Kosas C].

- 243 -

52187.

Jūrā slīka mans zirdziņš,
Kārklos kāru iemauktiņus,
Pūš vējiņš, skan ņiedriņa,
Danco mans kumeliņš.
239 [Lizuma C].

52188.

Jyurās sleika jauna meita,
Uz akmiņa valādama.
Reigā syta symtu zvonu
Par juos duorgu dvēseleiti.
170 [Kapiņu D].

52189.

Jyurās puiss nūsleika,
Kumeliņu myldynodams.
Reigā rēja symtu suņu
Par juo suņa dvēseleiti.
170 [Kapiņu D].

52190.

Jūriņā, saliņā,
Braucu meitu lūkoties.
Saka meitu māmuliņa:
Neba slikts ar baltu brauc.
Jūras meitas, gaigaliņas,
Traucē manu kumeliņ'.
605 [Skolas].

52191.

Kad man būtu tā naudiņa,
Kas guļ jūŗas dubene,
Es apkaltu sav' pūriņu
Sudrabiņa dāldeŗim.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

52192.

Kas kaitēja nedzīvot
Gaujas līču malīnā:
Baltu vilku mugurā,
Mellu mērcu ūdenē.
148 [Jaunpiebalgas C].

52193.

Kas kaitēja nedzīvot
Ierastā vietiņā?
Uz kalniņa tīra maize,
Lejā skaidris ūdentiņš.
546 [Kuldīga Kld apr.].

52194.

Kas maņ beja nedzeivuot
Ezeriņa maliņā?
Zīm(u) brauču komonuos,
Vosor' zīdu laiviņā.
18 [Andrupenes Rz].

52195.

Kas tam beja sormuļam
Upes molā nadzeivuot;
Upes molā nadzeivuot,
Samta bikšu nanosuot?
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52196.

Kuo raudena raudavās,
Kuo asars asarova?
Rauda raud zaļas upes,
Asars dziļa ezereņa.
357 [Rudzētu D].

52197.

Krīvalānu, eisulānu [leišulānu?]
Īsvīssim yudinī!
Munu boltu buoleliņu
Liksim zīda laiviņā;
Liksim zīda laiviņā,
Braukis [Brauksim?] tuoļi jyuriņā.
89 [Dricēnu Rz].

52198.

Kuilis peld par Daugavu,
Meitu nasta mugurai.
Nebūt' kuilis izpeldējis,
Nebūt' meitas šai zemei.
74 [Cīravas Azp].

1. Kuilis peld par Daugavu,
Puisis sēd mugurā;
Nebūt' kuilis izpeldējis,
Nebūt' puišu pasaulē.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

2. Kuilīts peld pār Daugavu,
Puišu nasta mugurai;
Nebūt' kuilis pārpeldējis,
Nebūt' puišu Kurzemei.
427 [Tadaiķu Lp].

52199.

Kuilīts peldēj' par Daugavu,
Beku kule mugurā;
Puisīts stāv aiz Daugavas
Kārajām actiņām.
574 [Valka Vlk apr.].

- 244 -

52200.

Mazs mazs buciņš peld par jūŗ',
Naudas kule mugurā.
Līdz par jūru pārpeldējs,
Nogrimst buciņš dibinā.
17 [Ances Vp].

52201.

Melns buciņš peld pa jūŗu
Zeltītiem radziņiem;
Peld, buciņ, maliņā,
Nolauzīšu zelta ragus!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52202.

Kur tuos auga, skaistas meitas,
Ka na upes maliņā?
Ik reitiņa, vakariņa
Uz upīti mozguotūs.
35 [Baltinavas Abr].

1. Kur tuos auga, skeistos meitas,
Ka na upes maliņā?
Ik reitiņus mozgojās
Pī upītes maliņā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

52203.

Kur tu teci, Daugaviņa,
Līkumiņus mētādama?
Es tecēšu uz jūriņu,
Sidrabiņu sijādama.
605 [Skolas].

52204.

Kusti, kusti, iudeņs zuole,
Kas tū zuoli kustynuoja?
Divas brauca meitu laivas,
Trešā skaistu buoleleņu.
559 [Rēzekne Rz apr.].

52205.

Kusti, kusti, ūdens zāle,
Kas jel tevi kustināja?
Pretim nāca liela straume,
Tā jau mani kustināja.
40 [Basu (Bases) Azp].

52206.

Kvaku kvaku raudivīte,
Ai tū kaula daguniņi!
Tu kvākuoji azarā,
Es azara maleņā;
Tu kvākuoji sev draudzeņi,
Es sev bāru kumeliņi.
591 [Ludzas apr.].

52207.

Ķīsīts brauca pār ezeru
Rakstītām kamanām,
Asarītis kučierītis,
Vaŗa pīcka rociņā.
241 [Lubānas Md].

52208.

Lakstīgala rozes sēja
Gar visāmi jūrmalām;
Visas jūras krastmalītes
Zied greznāmi rozītēm.
241 [Lubānas Md].

52209.

Līču līču upe tek,
Zaru zaru Daugaviņa;
Kaut zarotu tie zariņi
Līdz manam mūžiņam!
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

52210.

Līku loku upe tek,
Taišņi tek ezeriņš;
Līku loku tautas jāja,
Taišņi jāja bāleliņš.
192 [Kosas C].

52211.

Līču loču Gauja tek,
Zelta graudu meklēdam(a);
Zelta grauds paslēpies
Aiz akmeņa straumītē.
119 [Gaujienas Vlk].

52212.

Lieli suņi, mazi suņi,
Par Daugavu pārpeldēja;
Nosvilpoju šai pusē,
Visi tek atpakaļ.
263 [Mēmeles Jk].

52213.

Bij manam bāleniņam
Trīs upītes pagalmiņā;
Vienā dzēra Rīgas kungi,
Otrā bēri kumeliņi,
Trešā pati jumpraviņa
Priekšautiņu bālināj(a).
241 [Lubānas Md].

52214.

Strauja strauja upe tecēj'
Gar bāliņa namdurvīm,
Pieliecos, padzēros
Straujas upes maliņā;
Atskrej zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
224 [Lielvārdes Rg].

- 245 -

52215.

Ogre tek dunēdama,
Daugaviņa skanēdama;
Ogre pilna sīkakmeņu,
Daugaviņa dvēselīšu.
261 [Mēdzūlas Md].

52216.

Pelēkais vanadziņ,
Kam tik augstu lidināji?
Kam tu skrēji par jūriņu
Pie tās manas līgaviņas?
241 [Lubānas Md].

52217.

Pi azara lab' dzeivuot
Jaunajom meitiņom:
Ceļas mygla, kreit rasiņa,
Var mīdziņu izgulēt.
365 [Sakstagalas Rz].

52218.

Pi upītes es dzīvuoju,
Pi azara nūleiguoju;
Laikam mani Dīvs ir laidis
Uz tuo teira jiudisneņ(a),
Maņ sovai myužeņēji
Malnu kraklu nanosuoti.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Pi upeitis es uzaugu,
Pi azara maņ nūvede;
Varbyut man Dīvs licis
Pi to teira yudisneņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

52219.

Pie vārtiem kupla liepa,
Tur piesēju kumeliņu;
Gaŗam liepu upe tek,
Tur meitiņas velējās.
369 [Saldus Kld].

52220.

Puiši pelda pa Daugavu,
Nev naudiņas kabatai;
Tiem naudiņa pakaļ nāca
Sudrabiņa vāģīšos.
427 [Tadaiķu Lp].

52221.

Puķes dēļ, bāleliņ,
Nedzen laivas ezerā!
Gana tevim piederēja
Nepuškota cepurīte.
46 [Beļavas Md].

52222.

Puķīt, māsiņ,
Laiva seide,
Gaigal, bālīš,
Irejīš.
445 [Ugāles Vp].

52223.

Putniņ, tauriņ,
Mācies peldēt;
Tavs tēvs namdaris
Ūdeņa vidū.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52224.

Raiba pīle peld pa jūŗu,
Mantu kule mugurā;
Būt' pīlīte noslīkuse,
Mantas nebūt' mūsu zemē.
448 (Kuģis, ).

52225.

Reiga elle, Reiga elle,
Daugaviņa muomuliņa:
Daugaviņa izšyupuoja,
Kai māmiņa šyupulī.
465 [Varakļānu Rz].

52226.

Rūca, kauca ezeriņš,
Sev vietiņas meklēdams.
Meties še, ezeriņ,
Še būs Saukas ezeriņš.
378 [Seces Jk].

52227.

Sēju rožu tīrumiņu
Ezeriņa maliņā.
Ļaudis saka: ezers mirdz -
Man mirdz rožu tīrumiņš.
119 [Gaujienas Vlk].

52228.

Slinka slinka māmuliņa,
Vēl slinkāka vedekliņa:
Pa pagalmu upe tek,
Govis stāv nedzērušas.
261 [Mēdzūlas Md].

52229.

Strādājiet paši mīļi,
Ka jums Dievis palīdzēj'!
Izsmeliet straujupīti,
Ielejiet ezeriņus.
605 [Skolas].

- 246 -

52230.

Šmuka meitiņ' sēd aiz upes,
Sēd aiz upes kalniņā.
Šmukais puisīts bēdājās,
Kā var brist, pārpeldēt;
Brīv tev bristi, brīv peldēt
Caur ūdeni manis dēļ.
261 [Mēdzūlas Md].

52231.

Tais, bāliņi, tiltiņu
Par palšo [plašo?] jūru,
Lai brauc māsiņa
Ciemoties.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

52232.

Tā zemīte ielejota -
Vai tā mana izgulēta?
Ziemu sniega izgulēta,
Pavasaŗa ledutiņa.
378 [Seces Jk].

52233.

Teku, teku gar upīti,
Baltas rokas mazgādama;
Baltas rokas mazgādama,
Iekrīt zelta gredzentiņš.
394 [Skaistkalnes (Šēnberģes) B].

52234.

Tēvs ar māti aiz ūdeņa,
Bērni kalna galiņā.
Ziņģē tēvs, zinģē
māte,
Ziņģē bērni pakaļā.
109 [Ērķemes Vlk].

52235.

Tēvs ar māti mīļi guļ
Daugaviņas maliņā;
Lai gulējši, kaut gulējši,
Kaut jel skādi nedarījši.
Nolauzuši liepai zarus,
Palikuši pagalvī.
369 [Saldus Kld].

52236.

Tirza, Gauja lielijās
Glabāt manu augumiņu.
Ko lielies, tu upīte,
Es pāriešu laipodama;
Es pāriešu laipodama
Tautu dēla sētiņā.
91 [Druvienas C].

52237.

Tīšām sēdu upmalēje,
Upes dziesmu klausījos:
Ūdens sauca, akmens vilka,
Kraujmalītis vizināja.
129 [Gudenieku Azp].

52238.

Tprusi tprusi krīva gūvs,
Par Daugovu maurodam';
Krivītīte pakaļī,
Saravanu luopēdam.
314 [Pildas Ldz].

52239.

Trīs māsiņas lielījās
Pār Daugavu pārpeldēt.
Divas paldu pārpaldēja,
Trešā paldu navarēja;
Eita, brāļi, sasauciet:
Nāc, māsiņa, atpakaļ!
127 [Grostonas Md].

52240.

Trīs māsiņas lielijāsi
Pār Daugavu [Pār upīti]
pārpeldēt,
Divas pāri pārpeldēja,
Trešā peldus nevarēja;
Ne tā slīka, ne tā grima,
Ūduns viņas plivināj'.
109 [Ērķemes Vlk].

52241.

Trīs meitiņas lielījās
Pār Daugavu pārpeldēt.
Div gan labi pārpeldēja,
Trešā grima dibenai.
Vai tai bija zelt' kroniņis,
Vai no sīka sudrabiņa?
15 [Alūksnes Vlk].

52242.

Trīs meitiņas lielījāsi
Pār Daugavu pārpeldēt;
Tur palika lielībiņa,
Tur ir pašas peldētāj's.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

52243.

Upe nesa ozoliņu
Ar visāmi saknītēm;
Pretim nāca līdaciņa,
Pret straumīti lēkādama.
605 [Skolas].

- 247 -

52244.

Upe nesa ozoliņu
Ar visām bitītēm.
Metiet, brāļi, lielu laipu,
Saņemiet ozoliņ(u)!
127 [Grostonas Md].

52245.

Upe upe, Daugaviņa,
Abas lielas lielījās.
Daugaviņa lielījās:
Nemetot līkumiņu.
Es tavā līkumā
Dažu rītu noganīju.
83 [Dignājas Jk].

52246.

Uz tā kalna viena liepa,
Gar to liepu upe tek,
Gar to upi krievi gāja,
Tur meitiņas mazgājās.
599 [Kurzeme].

52247.

Vīna muosiņ' aiz yudiņa,
Ūtra yudiņs maleņī;
Pi vīnas laivu dzynu,
Pi ūtras kumēliņu.
389 [Silajāņu Rz].

52248.

Vilnīts kūla ezerā
Pāra baltu villānīšu,
Ne tās slīka dibenā,
Ne nes vilnis maliņā.
90 [Drustu C].

52249.

Viņ' ezera galiņā
Div' sudraba gaiļi dzied.
Rītu brauks pa ezeru
Div' sudraba malējiņi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52250.

Viņu pusi Daugaveņis
Pazelteiti gaiļi dzīd;
Šīmā pusē atdzīduoja
Sudobruota laksteigola.
576 [Varakļāni Rz apr.].

52251.

Vysas muoseņas saguoja,
Skaita sovus buoleleņus.
Vysi muņi buoleleņi,
Pastareiša vīn navā;
Pastareits nūtecēja
Jyuru molu carādams.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

52252.

Visi upes līkumiņi
Man vien piederēja;
Citur sēja rudzus miežus,
Citur stādu ozoliņus.
605 [Skolas].

52253.

Visu dienu es staigāju
Gar upmalu raudādama:
Pilla upe baltu puķu,
Nevarēju pāri tikte.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52254.

Zaķīts peld par Daugavu,
Ausis vien tik kustina.
Minniņ' sauca: šigu šigu,
Domāj' Dāvid' kumeliņ'.
17 [Ances Vp].

52255.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kas aug upes līcītī:
Sīku krūmu kociņš auga
Zeltītāmi lapiņām.
112 [Ezeres Kld].

52256.

Zied ezeris zilu ziedu,
Šķiet māsiņa linu druvu,
Nava lini, nava lini,
Ūdens bija, ūdens bija.
378 [Seces Jk].

52257.

Ziedi, ziedi, pureniņi,
Paša purva vidiņā;
Tavi ziedi i nobira
Ezeriņa maliņā.
241 [Lubānas Md].

LATVIEŠU SOCIĀLAIS STĀVOKLIS

Prof. A. Švābe

- 249 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 250 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 251 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 252 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 253 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 254 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 255 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

PLAŠĀKS SABIEDRISKAIS STĀVOKLIS UN ĻAUŽU ŠĶIRAS

- 256 -

1. Saimnieks, saime, kalpi

31037.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Kalpam grūta dzīvošana:
Lai ēšana, kur ēšana,
Kur tā sola gulēšana!
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Saimeniece saimeniece,
Puišiem vārga dzīvošana:
Lai ēšana, ko ēšana,
Cieta beņķa gulēšana!
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

31038.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Nu es tapu saimeniece,
Nu es savu līku pirkstu
Apkārt ķērnu sitināšu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ai Laimiņa, kad es būšu
Saimenieka līgaviņa,
Kad es savu līku pirkstu
Ap ķērnīti tecināšu?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

31039.

Vai Dieviņ, gauži raud
Tēva dēla līgaviņa;
Es bij' kalpa līgaviņa,
Es tik gauži neraudāju.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31040.

Ai lūdzama saminiece,
Paļauj man kasīties!
Pavasar atstādama,
Es nedēļu uzdzīvošu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

31041.

Ai māmiņ, ai māmiņ,
Man saimīte nedzīvoja.
- Dod, meitiņ, mīļus vārdus,
Vāri agri azaidiņu [brokastiņu]!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31042.

Ai sunīt ķiparīt,
Nerej mani, kalpa vīru!
Kad es būšu saimenieks,
Došu maizes gabaliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31043.

Ai tēviņ, ai tēviņ,
Kalpi vīla kumeliņu:
Sakās vērt staļļa durvis, -
Ielīž salmu gubenī.
121 [Gulbenē (Md)].

31044.

Ak tu traka saimeniece,
Suni raida lūkus plēst!
Suns iegāja liepenē,
Asti vien kustināja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

31045.

Apsaskaita saimeniece,
Piesajoza pavārnīcu.
Kas no tava skaistumiņa, -
Cūka ceļa nepagrieza!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31046.

Auša auša saiminieks,
Vasar dzina ledus lauztu,
Vasar dzina ledus lauztu,
Ziemu dzina siena pļaut.
1311 [Apē (Vlk)].

- 257 -

31047.

Daža laba saimeniece
Kā vistiņa nosutuse,
Darba kules lāpīdama,
Darbeniekus vadīdama.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

31048.

Daža laba saimeniece
Saujā slauka asariņas;
Daža laba kalpa sieva
Saujā naudu žvadzināja.
2811 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Tēva dēla līgaviņa
Cimdā slauka asariņas;
Es bij' viena kalpa sieva,
Cimdā naudu žvadzināju.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

31049.

Diezgan darba, diezgan maizes
Šitam lauku saimniekam:
Cūka ara, gail's ecēja,
Zaķīts sēja tīrumā.
121 [Gulbenē (Md)].

31050.

Dieviņ, tavu likumiņu,
Katram savs valdinieks:
Runcis valda žurkas, peles,
Saiminieks saiminieci.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Labi labi Dieviņš dara,
Katram savs rājējiņš:
Ince, kaķe, peles rāja,
Saiminiece jaunas meitas.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

31051.

Dīda, dīda, kas man' dīda,
Saiminieces putra dīda,
Saiminieces putra dīda,
Saiminieka kāpostiņi.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31052.

Diža gaŗa saimeniece
Nemācēja galdu klāt;
Gan mācēja meitas rāt,
Maizi slēgt kambarā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

31053.

Dod, Dieviņ, man saimīti,
Es mācēju maldināt:
Atnākdama palīdzēju,
Aiziedama pamācīju.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31054.

Dukam (=saimn. v.) puiši, Dukam meitas,
Es Dukam saimeniece,
Griežu maizi, griežu sieru
Pa lielam kampalam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31055.

Es bij' liela saimeniece,
Es mācēju ēst taisīt,
Es mācēju ēst taisīt
No tiem lagzdu pumpuriem.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31056.

Es būt Dievu vēlējuse,
Kad es būtu saimeniece,
Es mācētu kalpa sievas
Uz lapiņas riņķē griezt.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

31057.

Es būt' laba saiminiece,
Būt' man kalpi pastāvējši;
Piecas dienas nedēļā
Treji kalpi mijami.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

31058.

Es būt' laba saiminiece,
Kad man tāda saime būtu,
Kas neēstu, kas nedzertu,
Kas miedziņu negulētu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

31059.

Es būt' laba saimenīca,
Kaut man tāda saime bijse,
Kas ar savu maizi nāca,
Ar savām drēbītēm.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Es būt' laba saimeniece,
Kaut saimīte man dzīvojsi
Savu sāli, putraimiem,
Ar savām drēbītēm.
224 [Kabilē (Kld)].

31060.

Es būt' laba saimenīca,
Kaut skaidās nemīzuse;
Kamēr skaidas izkaltēju,
Paliek putra nevārīta.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 258 -

1. Es būt' laba saimeniece,
Kaut skaidās nemīzuse;
Kamēr skaidas izkaltēju,
Tamēr saule vakarā.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

31061.

Es izcepu baltu maizi,
Pillu krāsni kalečiņas;
Piestilpāju kalpam kuli, -
Iet pa ceļu svilpodams.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

31062.

Es nabaga bērniņš biju,
Nu bagāta kalponīte;
Dievs līdzēja izpelnīt
No bajāra sudrabiņu.
190 [Kuldīā].

31063.

Gan pazinu to sētiņu,
Kur sirdīga saiminiece:
Sētmalīši noauguši
Asajiem dadzīšiem.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Var pazīt to sētiņu,
Kur ir barga saimeniece:
Sētmalīsi apauguši
Smalkajām nātriņām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

31064.

Grib kalpiņš labu svārku,
Grib i jaunas cepurītes;
Saimenieka zirgu stallis
Vakarēju slēgumiņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

31065.

Griķu maize, kviešu maize,
Tā meitiņu vīlējiņa;
Rudzu maize, miežu maize,
Tā saimītes barotāja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31066.

Guli, guli, saimeniece,
Tavi darbi padarīti:
Cūka raka rācentiņus,
Kaza ņēma kāpostiņus.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

31067.

I guntiņa nesadega,
Kad nav laba kūrējiņa;
I saimīte nedzīvoja,
Kad nav laba saimeniece.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. I guntiņa nesadega,
Kad nav laba kūrējiņa;
I dzīvīte nesaveica,
Kad nav labas saiminieces.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Ne guntiņa nesadega,
Nava laba kūrējiņa;
Ne saimīte nesabīda,
Nava laba rājējiņa.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

31068.

I kalpiņš svārku prasa
No smalkās vadmaliņas.
Vai, kalpiņ, pataisīji
Braucamās ragaviņas?
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1. I kalpiņš ūzu prasa
No dārgās vadmaliņas.
Vai, kalpiņi, iegādāji,
Kad taisīji ragaviņas?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

2. Kalpiņš man svārkus prasa
No dārgās vadmaliņas;
Es kalpiņu pavaicāju:
Cik ragavu pataisīji?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31069.

Kā tu raudi, kas tev kaiš,
Saimenieka līgaviņa?
Es raudāju, man kaitēja,
Es bij' kalpa līgaviņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

310691.

Kāda mana dzīvošana,
Kāda kunga kalpošana!
Kungi mani pašu rāja,
Saime manu līgaviņu.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

31070.

Kuopust'eņi, kac'en'eņi,
Kod'eļl'eli naauguot?
Kalp'eņš n'ēd'a bīzys putrys,
Kuopust'eņu grybādams.
422 [Līvānu pag. D].

- 259 -

31071.

Kāpostiņi, kaceniņi
Kalpa vīra barībiņa;
Balta maize, pīrādziņi
Saiminieka dēliņam.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Knipu knapu kāpostiņi,
Kalpa vīra barībiņa;
Balti zirņi, cūkas gaļa,
Tie saimnieka barībiņa.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

31072.

Kāpostiņi, kaceniņi
Ka pa vīra barībiņa.
- Ēd tu pate, saimeniece,
Kubulā gulēdama!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

31073.

Kalpa puiša kumeliņš
Dzeltainām krēpītēm.
Tas gan stalti piederētu
Saiminieka dēliņam.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

1. Pakalnīšu arājam
Dancā bēri kumeliņi;
Man būt' tādi piederējši,
Gobu zemes arājam.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31074.

Kalpa vīra cepurei
Pieci puški pakaļā;
Saimenieka staļļa durvis
Vakarēju vērumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31075.

Kalpiem gāju, vergiem gāju,
Uzzametu dzedziedā.
Kad man Dievs palīdzēja,
Es otram maizi devu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Gāju kalpu, gāju vārgu,
Nozamešu dzedziedā.
Palīdz man, tu Dieviņ,
Dzedziedā dzīvojot!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31076.

Kalpiem gāju, vārgiem gāju,
Uzzamešu vecainē.
Nu pašam labajam
Ne galviņas neatgriežu
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

31077.

Kalpi mani, kalponītes
Mīļi guļ lāviņā;
Mani bēri kumeliņi
Tukšu sili grabināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31078.

Kalpiņš pelna pieci pūri,
Ēd kalpone dziedādama;
Saimnieks pelna simtu pūru,
Ēd saimniece raudādama.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

31079.

Kalp' iedami i saauga
Mani balti bāleliņi.
Kas šķit', vīriņ' i būšot,
Labu zirdziņ' i jāšot?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31080.

Kalpu sieva ogas ēda,
Bucenēi sēdēdama;
Žēli raud saimeniece,
Apakšāi tupēdama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31081.

Kam, kalpiņi, sievu ņemi,
Tev nev nama, istabiņas;
Tavu namu, istabiņu
Vējš mežā vēcināja.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

31082.

Kas kait kalpa līgavai,
Staigā gurnus grozīdama;
Saimenieka līgaviņa
Raud, kulītes lāpīdama.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Bandenieka līgaviņa
Saujā naudu zvadzināja;
Saimeniece, nabadzīte,
Kulīt' lāpa raudādama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31083.

Kas kaiš man nedzīvot
Pie bagāta saimenieka?
Bieza putra vēderā,
Balta šūba mugurā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 260 -

1. Kas man trūka nedzīvot
Pie bagāta tēva dēla:
Pilns vēderis biezas putras,
Kāšiem griezta linu šūba.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31084.

Kas kaiš man nedzīvot
Pie bagāta saimenieka:
Klētī kokles, namā bungas,
Istabā pijolītes.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

31085.

Kas kaiš man nedzīvot
Pie bagāta saiminieka:
Pats saimnieks gaļu ēda,
Man dev' kaulus skrubināt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Kas kaitēja man dzīvot
Pie bagāta saimenieka:
Saimnieks ēda auna gaļu,
Es tos nagus lupināju.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

31086.

Kas kait man nedzīvot
Pie bagāta saiminieka:
Rītā rutki, vakarā,
Pusdienā rudzu putra.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31087.

Kas kaiš man nedzīvot
Pie bagāta saimenieka:
Taukiem vāra rudzu putru,
Kāšiem grieza linu kreklus.
24 [Lēdurgas draudzē].

1. Kas kait man nedzīvāt
Pie bagāta saimenieka:
Ik rītiņa sviestamaize,
Līdz zemīti linu kreklis.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Kas man kaiti nedzīvot
Pie bagāta saimenieka:
Zirņu putra, kuiļa gaļa,
Kāšiem griezti linu krekli.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

31088.

Kas kaiš man nedzīvot
Pie bagāta saiminieka:
Tāšu bikses, kriju krekli,
Driķu salmu cepurīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31089.

Kas man kait nedzīvot
Pie bagāta saimenieka:
Bieza putra, tauka gaļa,
Tā man' vieglu vieglināja.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

31090.

Kas man kait nedzīvot
Pie bagāta saiminiek':
Stikla logi, vaŗa vārti,
Paši tek neveŗam'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31091.

Kas man tika dzīvojot
Pie nabaga saiminieka?
Melna maize, melna putra,
Nobariņas kamzolīši.
1253 [Kroņa laicenē].

31092.

Kas man vainas nedzīvot
Pie bagāta saiminieka?
Balta putra, tīra maize,
Rīgā pirkti kamzolīši.
1253 [Kroņa laicenē].

31093.

Kas man vainas nedzīvot
Pie bagāta saimenieka?
Kancīts sakā, vērdiņš makā,
Skāba dzira druvnesī.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

31094.

Kas tur brauc? zeme rīb.
Atbrauc kalpa līgaviņa,
Atbrauc kalpa līgaviņa
Ar deviņi kumeliņi.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

31095.

Ko līdz man brūna gulta,
Ko dzīparu gultas deķis:
Ik vakara kalpiņš nāca,
Āvies kārkla vīzītēs.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Ko līdz man brūna gulta,
Ko tie linu paladziņi:
Ik vakarus kalpiņš nāca
Pakuliņu biksītēm.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31096.

Kur tie nikni suņi rēja,
Tur bagāts saimenieks;
Kur tie melli dūmi kūp,
Tur verd gaļa kāpostos.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 261 -

31097.

Kur tie suņi rupji rēja,
Tur bagāti saimenieki;
Kur tie kvekši kvekšināja,
Tur maizītes pamazām.
18 (Kliģenē).

31098.

Ļaudis mani nezināja,
Ka es biju saiminiece;
Situ plaukstu pie vēdera,
Lai skan manas atslēdzīnas.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

31099.

Maza maza saimeniece,
Jauka jauka valodiņa;
Pie tās jaukas valodiņas
Trīs kalpones gadiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31100.

Mūs' lielā saimeniece
Kā lielā lāca māte,
Rītā agri celdamās,
Dūri sita stenderē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31101.

Ne kaķam tur laipot,
Kur laipoja sarmulīts;
Ne kalpam tur sēdēt,
Kur sēdēja saimenieks.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Vai pelīte tur tecēja,
Kur tecēja sermulīts?
Vai kalpiņš tur sēdēja,
Kur sēdēja saiminieks?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31102.

No tālienes es pazinu
Kalpa vīra līgaviņu:
Balta drāna rociņāi,
Nāk, asaras slaucīdama.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

31103.

Palīdz, Dievs, kalpiņam,
Kalpiņš kala makšķerīti,
Ka varēja makšķerēt
Visus purvus, ezeriņus.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31104.

Pie cinīša es piedzimu,
Kalp' iedamis es uzaugu;
Dieviņš man mantu deva,
Dodat, kungi, novadiņu!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

31105.

Puikas, mani puisēniņi,
Es pats puiku saimenieks.
Ikkatram puisēnam
Pa siekam linu sēju,
Lai tie mīsta, lai pārdod,
Lai pirk caunu cepurītes.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31106.

Puikas, mani puisēniņi,
Es puikām saimenieks.
Es saviem puisēniem
Pa pūram auzu sēju,
Lai tie pļāva, lai tie kūla,
Lai baroja kumeliņus.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

1. Puiši, mani jaunpuišeļi,
Es puišeļu saiminiece.
Es saviem puišeļiem
Pa pūram auzas sēju,
Lai tie pļāva, lai tie kūla,
Lai baŗoja kumelīnus,
Lai baŗoja kumelīnus,
Lai jāj sievas lūkoties.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

31107.

Puišiem pirku caunenītes,
Pats nesāju jērenīti;
Vēl tie puiši zobus grieza
Uz to manu jērenīti.
(?).

1. Kalpi sēd caunenēs,
Saimenieks jērenē;
Vēl kalpiņi zobus grieza
Uz to pašu jērenīti.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

31108.

Puiši, mani puisēniņi,
Es puišiem saimeniece,
Es puišiem bandu devu
Ar siekiem mērīdama.
224 [Kabilē (Kld)].

- 262 -

31109.

Puiši, mani puisēniņi,
Es puišiem saimeniece,
Es puišiem bandu devu,
Pirku cauņa cepurītes.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31110.

Runājat, saimenieki,
No kalpim, kalponēm,
Daudz solāt, maģ dodat,
Sakāt slinki dzievājot!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31111.

Saiminiek saiminiek,
Kalpi vīle kumeliņus:
Es atradu staļļa durvis
Vakarēju slēgumiņ'.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31112.

Saimenieki saimenieki,
Kalpi vīla kumeliņus:
Pavēruši staļļa durvis,
Saka, auzas iebēruši.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Saiminiek saiminiek,
Puiši zirgu vilējiņi:
Pavēruši staļļa durvis,
Paši lien istabā.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

31113.

Saimenieki saimenieki,
Kalpi vīla kumeliņus:
Sakās auzu iebēruši,
Iebeŗ auzu pelaviņas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31114.

Saimeniek saimeniek,
Puiši vīla kumeliņus:
Aizmetuši rudzu salmus,
Paši rikšus istabā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

31115.

Saimenieki saimenieki,
Cita kalpa meklējiet!
Piekusušas abas rokas,
Rudzu putru plītējot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31116.

Saimniekam maizes žēl
Man bij savas varas žēl;
Maizīt' auga tīrumā,
Kur varīte man uzauga?
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

31117.

Saimniekam piecas meitas,
Visas piecas medinieces:
Izmedījšas kreima ķērnu,
Tad tik iet govju slaukt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

31118.

Saimnieks mani mežā dzina
Ar āžiem žagaros.
Ja tos āžus vilks apēd,
Manas vainas nesakat!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

311181.

Saimnieks savu saimniecīti
Uz muldiņas vizināja.
Vai tam trūka kaltu ratu,
Vai ar bēru kumeliņu?
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

31119.

Saimnieks staigā raudādams.
Biksas vien raustīdams;
Es dziedāju kā putniņš,
Knipes vien mētādams.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31120.

Saiminiece bēdājās,
Nav rītā malējiņas.
Sniedz rociņu pār istabu,
Būs rītā malējiņa!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

31121.

Saimineica Dīvu lyudze,
Elnī kuojis pakuoruse:
Atlaid, Dīvs, munus grākus,
Vaira saimes nakriudēšu!
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

31122.

Saimeniece Dievu lūdza,
Es pielūdzu saimenieci;
Saimeniece man ienesa
Putojošu alutiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Saiminieks Dieva lūdza,
Es pielūdzu saiminieku;
Saiminieks man pacēla
Miglaino biķerīti.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

- 263 -

31123.

Saiminiece, jērenīte,
Staigā, galvu nodūrus';
Kalpa vīra ļaudavīna
Saujā naudu žvadzināja.
1191 [Ēveles draudzē].

31124.

Saimeniece, jērenīca,
Staigā, galvu nodūruse.
Redz kur skaista kalpa sieva,
Staigā rokas mētādama!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31125.

Saimenīca kaķi kūla,
Aiz astītes turēdama:
Tas apgāza krējum' ķērni,
Ciema kaķus mielodams.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31126.

Saimeniece kaķi kūla,
Aiz astītes turēdama.
Kam, kaķīti, tu apēdi
Saimenieces kāpostiņus?
190 [Kuldīā], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

31127.

Saimeniece runci [kaķi] kūla,
Aiz astītes turēdama.
Pate pienu izēduse,
Runča [kaķa] vainu nosacīja.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)], 360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31128.

Saimeniece man tītīja,
Ka es vīra nedabūšu;
Man' aizveda pa novadu
Saimenieka dēliņam.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31129.

Saimeniece saimeniece,
Jauna kalpa nedabūsi!
Es neesmu vakar ēdis,
Ne šodieni launagā.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

31130.

Savas laivas es nedzinu
Pret vilnīti ezerā;
Savā dzīvītē nelaižu
Kalpu vaļu, kalponīšu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31131.

Sirmi seri, baltas kājas
Kalpa vīra kumeļam.
Redz kur daiļi pievedās
Tēvu dēlu pulcīnā!
1191 [Ēveles draudzē].

31132.

Slaucu priedi, slaucu egli,
Kalpam putru vārīdama;
Cirpu rudu akmentiņu,
Kalpam svārkus šūdināju.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

31133.

Spoži spīd uguntiņš
Barga tēva istabā;
Tas skaitīja kalpa soļus,
Kalpa gaužas asariņas.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

31134.

Suņi mani, suņi mani,
Es suņiem saiminīce;
Sunīšam maizes devu
Pa lielam gabalam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31135.

Sunīšam maizi devu,
Ne tām kalpu sievīnām:
Sunīts man sētu sarga,
Kalpa sieva dangu bezd.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

31136.

Tam pašam kalpu iet,
Kas man' kalpu aicināja!
Ni mans tēvs kalpu gāja,
Ni māmiņa kalponē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31137.

Tēvu dēli kalpos gāja,
Bagātības gribēdami.
Nu redziet, tēvu dēli,
Kāda kalpa bagātība!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

31138.

Teci viegli, saiminiece,
Ar basām kājiņām:
Sviestu, kreimu paēduse,
Tu var' viegli patecēt.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

- 264 -

31139.

Trīs gadiņi kalpiem gāju,
Trīs petaki nopelnīju.
Par to vienu zirgu pirku,
Par otraju līgaviņ',
Par to trešu petaciņu
Oša laivu kaldināju.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

31140.

Uguntiņis, atslēdziņa,
Abi labi glabājami:
Uguntiņu vējš raustīja,
Saime zaga atslēdziņu.
190 [Kuldīā].

31141.

Vāja vāja tā sētiņa,
Jo vājāks saiminieks.
Dieviņš ēda launadziņu
Vājajā sētiņā.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

31142.

Vai tā ari Laime bija,
Kas kalpam mūžu lēma?
Slikta maize, slikta drēbe,
Pie durīm guļas vieta.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

31143.

Vai tādēļ pura zāle,
Ka aug pura maliņā?
Vai tādēļ kalpa puisis,
Ka kalpoja tēv' mājā?
1311 [Apē (Vlk)].

31144.

Vai tie vien tēva dēli,
Kas jāj bērus kumeliņus?
Kalpa puiši, bandinieki
Ar jāj bērus kumeliņus.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

31145.

Vai tu zini, saimeniece,
Ko tā tava saime dara?
Cūk' ar vepri kaudzi met
Viņā lauka galiņā.
216 [Ventspilī].

31146.

Vilcīnam dzīgot,
Ne labam kalpīnam!
Ne saimniec' vietu taisa,
Ne klāj jaunu paladzīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Vilciņam še gulēte,
Ne labam puisēnam:
Ne še baltis paladziņis,
Ne še meita klātgulēt.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

31147.

Visi trauki nomazgāti,
Dižā krūza nemazgāta;
Visa saime paēduse,
Saiminiece neēduse.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

31148.

Ceļam turu labu zirgu,
Sētā labu saimenieci;
Nej piekusa ceļā zirgs,
Nej sētā saimeniece.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

52258.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kad tecēs suvēniņi
Kad tecēs suvēniņi
Manim līdzi čurkstēdami.
3 [Adulienas Md].

52259.

Ai Dīveņi, žāl man tyka,
Ka pi kolpa naizguoju!
Kalpiņš sovu ļaudaviņu
Kai pučīti darinuo;
Ar lizīku ēsti deve,
Ar kuotiņu acīs dyure.
247 [Makašānu Rz].

52260.

Ai lūdzama saiminiece,
Iznes gaŗu butelīti!
Viss vasaras gājumiņš
Tai gaŗāji butelē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52261.

Ai lūdzama liela māte,
Ienes alu, brandevīnu!
Šīs ir tādas jumpraviņas,
Brandavīna dzērājiņas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52262.

Ai zaļā līdaciņa,
Negul krasta maliņā;
Ai bagāta brāļa māsa,
Neej kalpa līgaviņa!
239 [Lizuma C].

- 265 -

52263.

Aug puķīte, neriet krūmu,
Neliec manim šeit dzīvoti!
Šitās mājas saimniekam
Melna putra, slikta maize.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

52264.

Bija man, bija man
Laba lieta cerējot:
Siena kaudze, rudzu guba,
Saimenieka liela meita.
241 [Lubānas Md].

52265.

Celīs vīgla, saiminīca,
Zūses spolvas vīglumā,
Lai guļ tova ļauna dīna
Lynu muorka gryutumā!
182 [Kaunatas Rz].

52266.

čiku čaku ratenīts,
Mana māte saimeniece;
Kas kaitēja nečīkstēt -
Saime darbu padarīj(a)!
378 [Seces Jk].

52267.

Daža laba saimniekmeita
Kalpa meitas nepanāca,
Ne ar darbiem, ne valodu,
Ne ar skaistu dziedāšanu.
72 [Cesvaines Md].

1. Daža laba saimniekmeita,
Spundniekmeitu nepanāca,
Ne ar darbu, ne valodu,
Ne ar savu augumīnu.
192 [Kosas C].

52268.

Dēli mani, dēli mani,
Es dēliņu māmuļiņa;
Suņi mani, suņi mani,
Es sunīšu saimenieks.
373 [Sarkaņu Md].

52269.

Es būt' laba saimeniece,
Ka man laba saime būtu,
Ka tā ietu neēdusi,
Basajām kājiņām.
427 [Tadaiķu Lp].

52270.

Es redzēju baltu vistu
Pa sētsvidu tekājam;
Tā nebija balta vista,
Tā bij mūsu saimenica.
378 [Seces Jk].

1. Balta pele pārtecēja
Pa kaimiņu sētas vidu;
Tā nebija balta pele,
Tā bij mūsu saiminiece.
540 [Jelgava Jg apr.].

52271.

Ai saimniek, ai saimniek,
Ko tā tava saime dara:
Paņem lonu, apēd maizi,
Aiziet, kājas spēlēdami.
90 [Drustu C].

52272.

Ak tu Dievs, ak tu Dievs,
Nu es būšu saimeniece:
Ik rītiņu uz krodziņu,
Pudelīte ķešiņā.
211 [Ļaudonas Md].

52273.

Dod, Dieviņ, kad vēl rastu,
Cita tāda saimnieciņa:
Dod man ēst, dod man dzert,
Pie darbiņa nesūtīja.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

52274.

Dzīvo gŗūti, dzīvo lēti,
Darba dēļe neraudāju;
Tik tādēļe vien raudāju,
Ka man sīva saimeniece.
Jo man sīva saimeniece,
Jo man tika kaitināte.
129 [Gudenieku Azp].

52275.

Es pazinu saimenieci,
No tālienes ieraugot;
Īsas kājas, plata priekš',
No pakaļas nošļukusi.
413 [Stendes Tl].

52276.

Jas redzēju saiminīku,
Lobu pruotu staigojūt:
Jas redzēju skrūzeitjā
Boltūseiti nosojūt.
326 [Preiļu D].

- 266 -

52277.

Es savam saimniekami
Labu vien novēlēju:
Dievs dod viņam cūkas cirpti,
Aventiņus svilināt;
Dievs dod viņam zelta kaudzi
Ar kājiņu rušināt.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

52278.

Guli, guli, saimeniece,
Tavi darbi padarīti:
Raiba kuce sviestu taisa,
Jaunajā muldiņā.
263 [Mēmeles Jk].

52279.

Guli, guli saimineica,
Tovi dorbi padareiti:
Malnys vepris maizi meicai,
Raiba kucja svīstu nej,
Vystys mīžus izlasjā,
Cyukys buļbys izrevjā.
605 [Skolas].

52280.

Guli, guli, saimineica,
Tovi dorbi padareiti:
Gaileits molkys pīškaļdēja,
Vysta cepli kurinuo,
Lopsa bļīnu pīcapuse,
Saimi sauc bļīnu āstu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52281.

Īpyut guni, kolpyunīte,
Dūšu boltu vylnanīti,
Na par guņs pyutumiņu,
Par vosoras guojumiņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

52282.

Ieraudzīju, vien pazinu,
Kur aug barga saimeniece:
Visa sēta aizauguse
Asajiemi dadzīšiem.
344 [Rembates Rg].

52283.

Kad es biju saiminiece,
Man pakaļa žvakstēt žvakstēja;
Bet Dievs to zin, ka kalpiņam
Vai tam žvakstēj' vai nežvakstēj'.
448 [Umurgas (Umurgas-Sārumu) Vlm].

52284.

Kad es būtu saimeniece,
Es visiem darbu dotu:
Klibam liktu ganos iet,
Stulbiem dzirnavas maldināt.
378 [Seces Jk].

52285.

Kalpa māsiņa taujāja,
Vieglas dzīves gribēdama:
Ni kalpam grūtu dzirnu,
Ni lielo tīrumiņu.
605 [Skolas].

52286.

Kalpa sieva pūrus mala
Burā, burā!
Saiminiece auzas mala
čušā, čušā!
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52287.

Kalpiem aug, atraišiem
Šitās valsts dzeltenītes.
Tur jāj mūsu tēvu dēli,
Citas valsts izlasās.
166 [Kalsnavas Md].

52288.

Kolpim guoja tys puiseits,
Kolpa svuorki mugurā:
Cyts eisuoks, cyts goruoks,
Na mameņis šyudynuots.
326 [Preiļu D].

1. Kalpiņš beju, kalpiņš beju,
Kolpa svuorki mugurā.
Cyts goruoks, cyts strupuoks,
Na mamiņas šyudynuots.
605 [Skolas].

52289.

Kaķam [Kalpam?] lopi, kaķam mājas,
Kaķam naudas zutenīte;
Saimniekami rudzi mieži,
Stallē bēri kumeliņi.
605 [Skolas].

52290.

Kas gaitēja man dzīvoti
Pie bagāta saimenieka:
Pienu ēdu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgāju.
7 [Aizkraukles Rg].

52291.

Kas kait man nedzīvot
Pie bagāta saiminieka:
Salocītu grožu deva,
Izsukātu kumeliņu.
484 [Vestienas Md].

- 267 -

52292.

Kas man kaiš nedzīvot
Pie bagāta saimenieka:
Ik rītiņu cūkas gaļa
Šķērētiem kāpostiem.
396 [Skrīveŗu Rg].

52293.

Kas kaiteņas nadzeivuot
Pi boguota saiminīka:
Kas dīneņas teira meize,
Kas naksneņas jauns puiseits.
170 [Kapiņu D].

1. Kas man bādas nadzeivuot
Pi boguota saiminīka:
Kas dīniņas bīza putra,
Kas naksniņas slauna meita.
170 [Kapiņu D].

2. Kas man kait nadzeivuot
Pi boguota saiminīka?
Dīn, dīnā bīza putra,
Nakts naktī jauns puiškins.
170 [Kapiņu D].

3. Kas man kait nadzeivuot
Pī boguota saimenīka.
Svīsts ar maizi vokorā,
Jauna meita kluotgulēt.
365 [Sakstagalas Rz].

4. Kas man beja nadzeivuot
Pi boguota tāva dāla:
Svīsts ar maizi brūkastīs,
Jauna meita parunuot.
605 [Skolas].

5. Kas maņ kait nadzeivuot
Pi boguota saiminīka:
Svīsts ar maizi brūkastīs,
Bīza putra azaidā.
605 [Skolas].

6. Kas bej ļauna nadzeivuot
Pi lobuo saiminīka:
Svīsts ar maizi brūkaškuos,
Brandīneits vokorā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

7. Lab dzeivuot kalpiņam
Pi lobuo saiminīka;
Svīsts ar maizi brūkastīs,
Jauna meita vokorā.
182 [Kaunatas Rz].

52294.

Nikur nav tai labi,
Kai ir labi Rudzeišūs:
Ikdīneņis mads un veins,
Svātdīneišuos baltmaizīte.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52295.

Kas man beja nadzeivuot
Pī boguota saiminīka:
Kyukuļ putra, kaster maize,
Kuošim grīzti lyndraceņi.
465 [Varakļānu Rz].

52296.

Kas kaiš man nadzeivuot
Boguotam saimnīkam:
Pylnys klēts rudzu mīžu,
Stalī lobi kumēliņi.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

52297.

Kas kaitēja saimniekam
Skaistas kurpes nenēsāt:
Vai neauga rudzi mieži
Lielajos tīrumos?
378 [Seces Jk].

52298.

Kas tie tādi braucējiņi -
Daiļi tek kumeliņi?
Saimenieka dēli brauca,
Kalpa puiša kumeliņi,
Kalpa puiša kumeliņi,
Meitu vīta pātadziņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp], 21 [Apriķu Azp].

52299.

Kas tā tāda zila cūka,
Sēd galdiņa galiņā?
Tā nebija zila cūka,
Tā bij nama saimeniece.
372 [Sarkanmuižas Vp].

1. Kas tā tād meln cūk,
Kas rok Nagl lauciņe?
Tā nebij meln cūk,
Tā bij Kaln saimnic.
518 [Zlēku Vp].

52300.

Kas tī šveikst, kas tī šveikst,
Pi saiminīka kakteņī?
Saiminīkam bruoleišam
Ols buceņa kakteņī.
18 [Andrupenes Rz].

- 268 -

52301.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Kaimiņtēva pagalmā?
Kupla liepa locījāsi
Deviņiemi zariņiem;
Tā nebija kupla liepa,
Tā bij pati saminiece.
338 [Rankas C].

1. Kupla liepa locījās,
Mūs' saimnieka pagalmā;
Tā nebija kupla liepa,
Tā bij mūsu saimenīce.
54 [Bilskas Vlk].

52302.

Kā dzīvojis, tā dzīvošu
Pie tā paša saiminieka:
Ne jas mani sētā rāja,
Ne sētā niecināja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52303.

Ko domāji, kalpa vīrs,
Kumeliņu sedlodams?
Tu domāji mani vilti
Otra vīra pirtiņā.
378 [Seces Jk].

52304.

Ko es biju ieriebusi
Savi balti māmulīni?
Šūpulī ielikdama:
Guli, kalpa līgavīna!
No šūpuļa izņemdama:
Celies, kalpa līgavīna!
39 [Bārtas Lp].

52305.

Ko līdz man tās skaistās segas,
Ko tie slēžu paladziņi?
Ik vakarus kalpiņš nāca,
Kārklu vīzes kājiņā.
15 [Alūksnes Vlk].

52306.

Krūmiem auga melnie elkšņi,
Reti vien ozoliņi;
Pulkiem jāja kalpa puiši,
Reti vien tēva dēli.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

52307.

Kupāt kupāja
Aunīna villa,
Tā lai kupā
Nama saimeniece.
282 [Nīcas Lp].

52308.

Kur boguoti saiminīki,
Treju vuortu pogolmā;
Par vīnim Dīvaņš brauca,
A pa ūtrim svāta Muora,
A pa trešim saiminīks
Ar tū rudzu vazumiņu.
170 [Kapiņu D].

52309.

Kur ošim tādas lapas,
Kā jaunam ozolam?
Kur bajāram tādas meitas,
Kā nabaga kalponīte?
427 [Tadaiķu Lp].

52310.

Kura loba saimineica,
Tei prīškā aiztecē;
Kura kaida ciucineica,
Guļ kai cyuka midzinī.
365 [Sakstagalas Rz].

52311.

Kurpītēs vien staigāju,
Lai kalpiņš nelūkoja;
Kalpiņam maz naudiņas,
Nevar kurpes šūdināt.
339 [Raņķu Kld].

52312.

Kriķu maize, kviešu maize,
Tā ciemā staigātāja;
Rudzu maize, miežu maize,
Tā saimnīcas [saimītes?]
turētāja.
90 [Drustu C].

52313.

Labāk laba kalpa sieva,
Nekā slikta saimenīca;
Kalpa sieva tā neraud,
Kā raud slikta saimenīca.
322 [Praulienas Md].

52314.

Labi bija, labi bija,
Labāk man nevajaga:
Puiši man kājas ava,
Kalpiņš jūdza kumeliņu.
398 [Skrundas Kld].

1. Labi labi, man gan labi,
Vairāk labi nevajaga:
Puisīts manas kājas āva,
Kalpiņš jūdza kumeliņu.
548 [Liepāja Lp apr.].

- 269 -

52315.

Liela zāle, reta zāle
Liela ceļa maliņā;
Lielu ļaužu es māsiņa,
Kalpam kāju āvējiņa.
263 [Mēmeles Jk].

52316.

Dieviņ, tavu likumiņu,
Katram savs valdenieks:
Runcis valda peles, žurkas,
Saim(i)nieks saim(i)nieci.
266 [Mēŗa Vlk].

52317.

Mal maldams, kalpa puisi,
Kam tik ilgi dūžājies?
Klus, klus, mīļa saimniece,
Kucīt' lāpij', millu taisij'.
162 [Kacēnu (Kačanovas) Abr].

52318.

Man iedeva saimeniece
Tauku tauku pīrēdziņu;
Lai Dievs dod saimeniecei
Tauku tauku sivēniņ'.
418 [Sunākstes Jk].

52319.

Maņ naryuga keselīts,
Uz putriņas vārdamīs;
Kolps naēde vakariņu,
Uz kolpyunes vārdamīs.
Slēju rūku, mešu kristu,
Māmeņ, kolpa naredzēju!
579 [Viļāni Rz apr.].

52320.

Moz munāji klēteņā
Nu tūs cyuku badumeņa;
Moz munāji maceņā
Nu tūs kolpu guojumeņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52321.

Mātes meita krogā gāja,
Ar pūriņu lielijās;
Sieki, pūri, pasijāņi,
Otra nagu dilumiņš.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

52322.

Mātes meita, mātes meita,
Kalpa vīra būdiņā!
Vai tev dzīve nemīlēja
Saiminieka sētiņā?
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

52323.

Meitas, manas meitenītes,
Es pats meitu saimenieks;
Jūdzu meitas ragavās,
Braucu mežā žagaros.
515 [Ziemeŗu Vlk].

52324.

Mēs māsiņas nebijām,
Bet māsiņas saucāmies;
Viena bija bārenīte,
Otra liela saiminiece.
525 [Alūksne Vlk apr.].

52325.

Mūžam sila pīpenīte
Balta zieda neziedēja;
Mūžam kalpa līgaviņa
Laba vārda nedzirdēja.
179 [Katriņas C].

52326.

Nava laba, nava laba
Mūsu jauna saimeniece:
Saulīt' sen nogājusi,
Vēl ļautiņi darbā bija.
335 [Puzes Vp].

52327.

Ne kaķim tur laipoti,
Kur laipoja sermulītis;
Ne kalpam to paņemt,
Ko paņēma tēva dēli.
358 [Rugāju Abr].

52328.

Nedeg mana uguntiņa,
Nav man laba piekuriņa;
Saime mani neklausīja,
Nav man laba saimenieka.
94 [Dunikas Lp].

52329.

Nepieder auzu milti
Kviešu miltu babaķšķiem(?);
Nepieder kalponīte
Tēva dēla līgaviņa.
72 [Cesvaines Md].

- 270 -

52330.

Nes, vējiņi, labu gaisu
Kalpa zēna tīrumā!
Lai aug kupli rudzi mieži,
Lepni lini palagiem.
604 [Dažādi iesūtītāji].

52331.

No tālienes es pazinu
Kalpa vīra līgaviņu:
Balta drāna rociņā,
Nāk asaras slaucīdama.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

52332.

No tālienes es pazinu,
Kur bagāti saimenieki:
Mells gailītis pārtecēja
Medaināmi kājiņam.
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

52333.

Nu būs labi, nu būs labi,
Nu ir čakla saimeniece!
Saimeniece gaļu nesa,
Saimenieks brandavīnu.
125 [Grenču Tk].

52334.

Nu dzied gaiļi, nu dzied gaiļi,
Nu dzeŗ kāzas saimenieki;
Kad tā elles pūce rūca,
Tad tie kalpi spundenieki.
306 [Patkules Md].

52335.

Nasabeisti, saiminīk,
Ka tev daudzi gostu brauc;
Dīveņš jūs pabaruos,
Svāta Muora padzirdeis.
170 [Kapiņu D].

52336.

Paldīs Dīvam, niu byus vaļa
Kaidys dīnys vuoļuotīs:
Začs nuspieŗa muižys kungu,
Gails nūcierta saimiņeicu.
606 [Vitebskas guberņa].

52337.

Pašai nama saiminiecei
Liela skāde notikuse:
Dui ķedeļi sadeguši,
Trešā veca cepurīte.
427 [Tadaiķu Lp].

52338.

Prasta kalpa meita augu,
Prasta kalpa dēliņam,
Ne mans ņēma saimenieks,
Ne dižens amatnieks.
306 [Patkules Md].

52339.

Priekšā liku tīru zeltu,
Pakaļā sudrabiņu;
Piekšā man kungu dēli,
Pakaļā - saimenieku.
345 [Remtes Tk].

52340.

Priekšā man saimniekdēli
Cepurītes noņēma;
Pakaļā kalpa puiši
Kā tārpiņi locījās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52341.

Priekšā man saule spīd,
Aiz muguras mēnesnīca;
Piekšā man kungu dēli,
Aiz muguras saimenieki;
Aiz muguras saimenieki
Līdz zemītei locījās.
282 [Nīcas Lp].

1. Priekšā liku tīru zeltu,
Pakaļā sudrabiņu;
Priekšā (man) kungu dēls
Noņēmis cepurīti,
Pakaļā bandenieks
Līdz zemei klanījās.
263 [Mēmeles Jk].

52342.

Puiši, mani puišelīši,
Es puišiem saiminiece,
Es puišiem bandas devu,
Pirku cauņu cepurītes:
Še, puisīti, tava banda,
Še tev cauņu cepurīte.
126 [Grobiņas Lp].

52343.

Puiši, mani puisēniņi,
Es puišime saimeniece.
Es puišime maizi cepu,
Cimdus, zeķes noadīju.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

1. Puiši, mani puisēniņi,
Es puišiem saimeniec'.
Es puišiem maizi devu,
Cimdu, zeķu adītāj'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

- 271 -

52344.

Puikas, mani puisēnīni,
Es to puiku saimeniece;
Puikas gāja zirņu zagt,
Es kulīti paturēt.
192 [Kosas C].

52345.

Puišiem cauņu cepurītes,
Saiminiekam jērenītes;
Kalpa sievām ripsa kleitas,
Saiminiecēm plundurītes.
345 [Remtes Tk].

52346.

Pyut, vējeņ, ryuc, vējeņ,
Tev galveņa nasuopēja!
Munai mameņai suopēja,
Lelu saimi redējūt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

52347.

Pūtiet guni, lauziet skalu,
Nava labi istabā!
Saimeniece iesavēla
Iejaviņa muldiņā.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

52348.

Saimeneicas meita beju,
Gāju gonu pavadeitu;
Kurpes sada [āda?] čiku čagu,
Estlēdziņa žvigu žvagu.
Kurpes kuojā, nīdre rūkā,
Sorkons zeida šņudauciņš.
358 [Rugāju Abr].

52349.

Saiminiece cisku kasa,
Negrib man gaļu dot.
Vai nu kasi, vai nekasi,
Būs jau gaļa jāiedod.
76 [Cirstu (Cirstu-Vāckalna) C].

52350.

Saimeniece siļķi cepa
Pukstēdama, stenēdama.
Vai tu puksti, vai nepuksti,
Bišķiņ' gaļas ar vajaga.
464 [Vānes Tk].

52351.

Saiminiece Dievu lūdza,
Ellē kājas karājās.
Kā tu Dievu tad nelūdzi,
Kad tu kūli cūkganiņu?
546 [Kuldīga Kld apr.].

52352.

Saiminīca Dīva lyudzja
Pa vysom bazneicom:
Atlaid, Dīveņ, munus grākus,
As nabyušu saiminīca.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

52353.

Saimeniece saimeniece,
Nu es tevi slīcināšu!
Kam tu mani agri cēli,
Sebu nesi brokastiņu?
605 [Skolas].

52354.

Saimeniece, bajāriene,
Kuņu brauca baznīcā.
Kamēr pati Dievu lūdza,
Kuņa žiras apēdusi,
Lai tās žiras [širas?], kur tās žiras,
Kur tie zelta iemauktiņi?
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

52355.

Saimenīca, koka sprāksle,
Ēd sivēnu silītē;
Kalponīte, nabadzīte,
Ēd sudraba telēķos.
146 [Jaungulbenes Md].

52356.

Saiminiece man solīja:
Svaigu(?) maizi iedošot;
Kad iedeva, tad redzēju
Pērno rausi sapelējšu.
467 [Vārmes Kld].

52357.

Skopa skopa saiminiece,
Plācentiņa (man) nedeva;
Viss labais plācenītis
Lādītē sapelēja.
148 [Jaunpiebalgas C].

52358.

Saiminīca nūmierdama
Izastīp, sazaraun,
Tū jai dora līki sūļi,
Tū saimītis muoneišona.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 272 -

52359.

Saiminiece saiminiece,
Ko šorīt solījies?
Tu solīji brandavīnu
Rakstītāja glāzīnai;
Nu tik tāda pižu lāse
Aunelīša radzīnai.
427 [Tadaiķu Lp].

52360.

Saimeniece laba sieva,
Tā man deva alu dzert;
Saimnieks, stirbiksītis,
Tas nedeva brandavīnu.
369 [Saldus Kld].

52361.

Saimeniece runci kūla
Aiz astītes turēdam';
Ko, runcīti, tu apēdi,
Saimenieces kāpostiņus!
513 [Zemītes Tk].

52362.

Saiminiece runci kūla,
Asti krējmā mērcēdama.
Meitas krējmu izēdušas,
Runča vainu uzlikušas.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

52363.

Saimeniece kaķi kūla,
Aiz astītes turēdama.
Tā nebija kaķa vaina,
Tā bij pašas saiminieces.
115 [Galgauskas Md].

52364.

Kas tur kliedz, kas tur rīb,
Viņā sētas maliņā?
Saim(i)niece runci kūla,
Aiz astītes turēdama;
Pati kreimu izlaizījse,
Kaķa vainu nosacīj(a).
572 [Tukums Tk apr.].

52365.

Saimenīca runci kūla,
Aiz ļipīnas turēdama,
Kad pelītes neķeŗot,
Ķērni vien vaktējot.
192 [Kosas C].

52366.

Saimineica runci kiule
Pa pagolmu volkuodama.
Dūd runčam cymdu puori,
Sadzeis cyukas klēvēņā.
247 [Makašānu Rz].

52367.

Saimeniece saimeniece,
Gādā citu kalponīti!
Es nebūšu visu mūžu
Tavu dubļu bridējiņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52368.

Saim(i)niek, saim(i)niek,
Cita kalpa meklējat!
Piekusušas abas rokas,
Nogurušas abas kājas,
Rudzu putru plītējot.
184 [Ķēču Rg].

52369.

Saimeniece sūdzējās:
Atslēdziņa pazuduse.
Vells tev rāva atslēdziņu,
Žēl tik sava brandavīna.
137 [Irlavas Tk].

52370.

Saimnīca svīstu neja,
Veitulāji sādādama.
Zors kai lyudza, tai nūkrita,
Svīsta pūds i sasasyta.
35 [Baltinavas Abr].

52371.

Saimenīca, zebenīca,
Pa pagalmu valcījās,
Sviesta maizi paēdusi,
Krējumiņa padzērusi.
235 [Litenes Md].

52372.

Saiminiece, zebenieca,
Sviest' ar maizi pieēdusi;
Sviest' ar maizi pieēdusi,
Pakušķenu(?) padzērusi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

52373.

Saimniecei, māsiņai,
Švīkst pakaļa staigājot,
Kā tai bija nešvīkstēt,
Ka tā bija saimeniece?
263 [Mēmeles Jk].

52374.

Saimenieka dēliņam
Jēra mice galviņā;
Kalpiņš gāja seskus šaut,
Kalpam sesku cepurīte.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

- 273 -

1. Kalpiš gāj cauns šaut,
Kalpam caun ceperīt;
Saimnik deiliņam
Jēr mic gāliņe.
445 [Ugāles Vp].

52375.

Nebūs labi, saiminieki,
Ja jūs Dievu nelūgsat!
Kalpi nesa cauņu astes,
Saiminieki jērenītes.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

52376.

Saimenieka divas meitas:
Viena raģe, otra mūle.
Kad tā raģe norāvās,
Tad to mūli sabadīj'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

52377.

Saimenieku meitiņām
Visām līkas muguriņ's;
Kalpu meitas sasitušas,
Lielu loni prasīdam's.
513 [Zemītes Tk].

52378.

Saimniekam bajāram
Zīda veste mugurā;
Zīda veste mugurā,
Siļķes aste kabatā.
Lai tā veste, kur tā veste,
Man tas rumpis nepatīk.
149 [Jaunpils Tk].

52379.

Saiminīkam leika ķēve,
Kolpam gara puotadziņa;
Treis dīniņas treis vadziņas
Kai leiguot nūleiguoja.
168 [Kalupes D].

52380.

Saiminīks Dīvu lyudzja,
Mes lyudzam saiminīku.
Kū Dīvs dūs saiminīkam,
Saiminīks myusim dūs.
174 [Kārsavas Ldz].

52381.

Saimnieks, saiminiece,
Pildiet savu solījumu:
Mucu als, krāsni maizs,
Gaļai raibu sivēniņu.
560 [Rīga ].

52382.

Saiminieka saiminieka,
Puiši tavus zirgus krāp!
Sagrabina staļļa durvis.
Ielumzāja istabā.
94 [Dunikas Lp].

52383.

Saimnieks staigāj' svilpodams,
Knipus vien tik mētādams;
Saimniekam zied linu lauki
Zilajiemi ziediņiemi.
Nāks rudenis, ņemšu sievu
Ar kurpēmi plūcējiņu.
405 [Smiltenes Vlk].

52384.

Saimnieks staigā šņaukādams,
Knipus vien tik mētādams;
Saimniekam bij brūni svārki,
Man tie veci ķelderīši.
381 [Sēļu Vlm].

52385.

Saimnieks staigā šņaukādams,
Knipus vien tik mētādams;
Teica mani lielēdāju,
Mazdarbiņa strādātāj(u).
124 [Grašu Md].

52386.

Saimnieks ēda zirga gaļu,
Es tos kaulus skrubināju;
Saimniekam bij brūni svārki,
Man tie vecie ķelderīši,
Šūdin' manim goda svārkus
No vecāmi ķeselēm!
405 [Smiltenes Vlk].

1. Saimnieks ēda cūku gaļ,
Man dev kaulus kribināt;
Saimnieks vilk jaunus svārks,
Man dod vecus kankarus.
229 [Liepupes (Perniģeles) Vlm].

52387.

Saimnieks kūla saimenīcu,
Man tās kājas jāpietur.
Saimnieks ēda jēra gaļu,
Man dev' kaulus skrubināt;
Saimniekam brūni svārki,
Man pelēki ķelderiņ'.
605 [Skolas].

- 274 -

52388.

Saimnieks rāja ik dieniņas,
Es staigāju dziedādams.
Ko bij manim tam darīt
Jautrajami prātiņam?
124 [Grašu Md].

52389.

Saimnieks sava auna raud,
Uz mūrīša sēdēdams,
Saimniekam auna žēl,
Man bij savas varas žēl.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

52390.

Saimnieks savu saimnieci
Us ecēžas vizināja;
Kalpiņš savu līgaviņu
Rakstītās kamanās.
24 [Asares Il].

52391.

Sapelējši saimniekam
Zili svārki tīnītē;
Vakar vilka mugurā,
Talcenieku lūgdamies.
46 [Beļavas Md].

52392.

Sarkanais aboliņš
Baltābola nepanāce;
Diženais tēva dēls
Kolpa puiša nepanāce.
242 [Lubejas Md].

52393.

Savas laivas es nedzinu
Pret vilnīti ezerā;
Savas dzīvītes nelaižu
Kalpu vaļas, kalponīšu.
241 [Lubānas Md].

52394.

Sildies, manu mazulīti,
Neba tevi kungi dzina!
Kalpa sievas kungi dzina,
Tām nav vaļas sildīties.
96 [Durbes Lp].

1. Sildies, mana pakaļīte,
Ne ap tevi kungi dzen!
Kalpa sievu kungi dzen,
Tai nav vaļas sildīties.
121 [Gaviezes Lp].

52395.

Slaucu priedi, slaucu egli,
Kalpa vīram putru vāru,
No akmeņa vilnu cirpu,
Kalpam svārkus šūdināj'.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

52396.

Slinka laiska brāļa māsa
Iet par kalpa līgaviņu;
Ne kalpiņam tīru rudzu,
Ne grūto dzirnaviņu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

52397.

Smuka bija mātes meita,
Vēl jo smuka kalponīt'.
Mātes baltas villānītes
Zied kalpones mugurā.
94 [Dunikas Lp].

52398.

Suneit, munu Sobaleit,
Narej mani kolpyuneitis!
Ka es byušu saimineica,
Dūšu sīra gabaleņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52399.

Šķitu gostu nūejūt,
Saimnīks i prīcuojās.
Izakosa, izabuore,
Īlīn pat i ustobā.
414 [Stirnienes Rz].

52400.

Tieva, gaŗa saimeniece,
Tā istabu slaucītāja;
Tā istabu slaucītāja,
Tā galdiņa mazgātāja.
125 [Grenču Tk].

52401.

Tu Zoseit, saimineica,
Vakar sīru saškaldēji!
Ka naīdūsi man sīreņa,
Kočy man vīna gabaleņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

52402.

Turi, turi, saimeniece,
Manu gadu gājumiņu!
Tu gan dosi, es neņemšu
Dieva galda galiņā.
182 [Kaunatas Rz].

52403.

Vagarīša līgaviņa
Plati savu galvu ģērba;
Kalpa vīra līgaviņa
Tievu tievu tūtināja.
183 [Kazdnagas Azp].

- 275 -

52404.

Vai pēc bargas kungu gaitas
Būs bēdīgi man dzīvot?
Tā pēc barga saiminieka
Jauna iešu tautiņās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52405.

Vai tad tā Laim bij,
Kas kalpam mūž lēm:
Sāl ar maiz, slikt vārd,
Pie dorem guļs viet.
372 [Sarkanmuižas Vp].

52406.

Vai tie vien tēva dēli,
Kam labie kumeliņi?
Kalpa puika, bandinieks,
Novaldīt nevarēja.
239 [Lizuma C].

52407.

Vecas vīzes, kankariņi,
Tie maizītes pelnītāji.
Kungu svārki, zābaciņi,
Tie maizītes pelnītāji
[ēdējiņi?].
384 [Sēemūkšu C].

52408.

Vec mans kalpiņš
Nespēj lasīt,
Patupus patupus,
Līdz pat vakaram.
605 [Skolas].

52409.

Vilki kauca, suņi rēja
Saiminieka puriņā.
81 [Dauguļu Vlm].

52410.

Visas mazas meitenītes
Bandinieku līgaviņas,
Baltiem krekliem, baltiem vaigiem,
Dzelteniemi matiņiem.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

52411.

Visi trauki nomazgāti,
Pavārnīce nemazgāta;
Visa saime paēdusi,
Saiminiece neēdusi;
Saiminiece neēdusi,
Guļ gultā berzēdamās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52412.

Zināma ir ceļa dūkst',
Te pielija, te izžuva;
Zināma ir - neteiciet -
Kalpa vīra bagātīb'.
146 [Jaungulbenes Md].

52413.

Zyna, zyna kolpa veirs,
Kei dīneņu izmutēt:
Syt kūceņu pi kūceņa,
Lai tak saule vokorā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

2. Kaimiņš

31149.

Ai kaimiņi, nāburdziņi,
Kā mēs mīļi dzīvojām!
Tava cūka, mana kaza,
Tās sacēla ienaidiņu.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mēs būt paši, nāburdziņi,
Mutītēmi devušies, -
Tava cūka, mana kaza,
Tie ienaida cēlājiņi:
Cūka sētu cauri līda,
Kaza sētu pāri lēca.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

31150.

Ai kaimiņi, nāburdziņi,
Kā mēs mīļi dzīvojām!
Uguntiņas vien aizgāju,
Trīs naksniņas pārgulēju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31151.

Ai kaimiņi, nāburdziņi,
Nu mēs kaŗu turēsam:
Cūkas sienu apēdušas,
Teļi pļavu izrakuši.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

31152.

Ar kaimiņu dzīvodama,
Ienaidiņa neturēju:
Pie kaimiņa rauga gāju,
Pie kaimiņa uguntiņas.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)], 2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

- 276 -

1. Es savam kaimīnam
Mūžam slikta nevēlēju:
Pie kaimīna sāles sauja,
Pie kaimīna uguntīna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Es savame ciemiņame
Mūžam ļauna nevēlēju:
No ciemiņa maizes raugis,
No ciemiņa uguntiņš.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

3. Es ciemiņu mīļi turu
Ne īstaju bāleliņu:
Ciemiņš mani rītā agri,
Ciemiņš sebu vakarāi;
Pie ciemiņa sāli teku,
Pie ciemiņa uguntiņu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

31153.

Dzīvā labi, man' māsiņa,
Ar visiem kaimiņiem:
Tautiets gāja pie kaimiņa
Vaicāt tavu padomiņu.
2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

31154.

Es savam kaimiņam
Mūžam laba nevēlēšu:
Tas man rudzus noganīja,
Manus kalpus izmānīja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

31155.

Es savam nāburgam
Nekad ļaunu nevēlēju:
Nāburgs man palīdzēja,
Kad nav klāt draugu, radu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31156.

Kā nāburgs man darīja,
Tā es daru nāburgam:
Nāburgs manu cūku būra,
Es nobūru ļaudavīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

31157.

Labajam ciemiņam
Labu devu vakariņu;
Kaut kādam skauģīšam
Šautu sviedu sētiņāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

31158.

Žēl manam ciemiņam,
Ka Laimiņa man līdzēja:
Iet saimīte dziedādama,
Kumeliņi dancodami.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

31159.

Sunīšam maizi devu,
Ne kaimiņa bērniņam:
Sunīts man māju sarga,
Kaimiņš zagt(i) lavījās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Labāk sunim maizes devu,
Nekā tautu dēliņam:
Sunīts manas mājas sargā,
Tautiets lika valodā.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

311591.

Sunīšam maizi devu,
Ni kaimiņa bērniņiem:
Sunīts mani palīdzēja
Lielus laukus aptecēt.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

52414.

Ai kaimiņ, ai kaimiņ,
Mēs div' dumpi turēsim!
Tav bij dēli, man bij meit's,
Ik vakars kūvējās;
Kaitin' manus sīvus suņus,
Lauza manas vārtu eņģes.
563 [Sabile Tl apr.].

1. Vai kaimiņu, vai kaimiņu,
Mēs naidiņu turēsim!
Tavi dēli manas meitas
Ikvakara kaitināj';
Kaitin' manus sīvus suņus,
Lauza manas vārtu eņģes.
513 [Zemītes Tk].

2. Ai kaimiņi, nāburdziņi,
Kad mēs mieru derēsim?
Jūsu puiši mūsu meitas
Ik vakarus kaitināj'.
224 [Lielvārdes Rg].

52415.

Vaz ciemiņi, vai kaimiņi,
Mēs div' dumpi turēsim!
Es apsēju zierņu lauku,
Tavas vistas nolasīj(a).
200 [Kuldīgas Kld].

- 277 -

52416.

Ai kaimiņ, nāburdziņ,
Nu mēs mīļi bārsimies!
Kad es gāju miežus sēt,
Tava cūka ecēt nāca.
605 [Skolas].

52417.

Ai kaimiņi, nelietīti,
Tev bij manis bijāties!
Tev bij manas kājas aut,
Manas rokas nomazgāt.
270 [Mežotnes B].

52418.

Ar kaimiņu dzīvodama,
Ienaidiņu neturēju;
Pie kaimiņa slotas gāju,
Pie kaimiņa padomiņa.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

52419.

Ciemiš, man nīddams,
Dūms laid istabe,
Es, ciemiņ mēldams,
Pašavas pabeņķe.
445 [Ugāles Vp].

52420.

Es aizgāju pie ciemiņa,
Ciemiņš mana neietapa.
Es pārgāju rūgadamis
Par visāmi atmatām,
Visus cērpus maurodams.
39 [Bārtas Lp].

52421.

Es savami nāburgam
Mūžam ļauna nevēlēju:
Cūkas cirpt, kazas cirpt,
Strauji [Strautā?] kurt uguntiņ(u).
Tur tādiem jāsildās,
Kas otram ļaunu dara.
605 [Skolas].

52422.

Kaimineiši, vuorguleiši,
Kai mjas meiļi dzeivuojom!
Jyus bērneņi, mjas bērneņi
Vīns ūtram muti devjam.
170 [Kapiņu D].

1. Kaimineiši, vuorguleiši,
Cik mes mīļi dzeivojam!
Tovs bērneņš, muns bērneņš
Vīns ūtram mutes devja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52423.

Kaimineiši, vuorguleiši,
Kai mēs mīļi dzeivojam!
Ols kaneņis naizdzeram,
Ka vīns ūtra nasaucam.
143 [Jāsmuižas D].

52424.

Kas kaitēja nedzīvoti
Div' kaimiņu starpiņā:
Kaimiņiemi dūmi kūp,
Es vidū sildījosi.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

52425.

Žīdiņ, manu nāburdziņ,
Kur mēs mīļi dzīvojām!
Tava kaza, mana cūka,
Tā to ķildu iztaisīja.
Dursim cūku, kausim kazu,
Atkal mīļi dzīvosim!
560 [Rīga ].

3. Bajārs un nabags

31160.

Vai baltais āboltiņ,
Neaudz ceļa maliņā:
Jās gaŗām bajāriņi,
Ar pātagu izkapās.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

31161.

Ai Dieviņ, ai tētiņ,
Kur nabaga rūme būs!
Pilni meži briežu, lācu,
Pilni lauki lielmanīšu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

31162.

Ai Dieviņ, ai tētiņ,
Labais mina kājiņām!
Min, Dieviņ, paš' labo
Zem savām kājiņām!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31163.

Ai Dieviņ, tu bij' tāļu,
Es bij' vājš nabadziņš;
Nāc, Dieviņ, tu tuvāk,
Žēlo mani, nabadziņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 278 -

31164.

Ai dižaji bajāriņ,
Es par tevi nebēdāju,
Neba tev, bajāriņ,
Mūža kurpes kājiņā!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

31165.

Arājīnis arklu taisa,
Nabadzīnis kuli lāpa;
Būs arāja druvīnāi,
Būs nabaga kulītēi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

31166.

Bagātie bažījās,
Ko tie ēda nabadziņi.
Parakāja sīku sakņu,
Pierungāja vēderiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Bagātie bažījās,
Ko tie ēda nabadziņi.
Es dziedāju, gaviļoju,
Krūmos gārsas lasīdams.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Tā sacīja bagātais:
Ko tu ēdi, nabadziņ?
- Es paēdu trūdu sakņu,
Paknausēju vēderiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31167.

Bagātie pie Dieviņa,
Mani stāda kaņepēs.
Dziržu savu debess tēvu
Mani ar meklējam.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

31168.

Bagātie priecājās,
Šķiet nabagus nomirušus;
Nabadziņi gavilēja,
Grāvī gārses lasīdami.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Bagātais priecājās,
Ka nomira nabadziņš;
Nabadziņis gavilēja,
Birzē gārsas lasīdams.
275 [Zemgales novados].

2. Bagātie priecājās,
Šķiet nabagu nomirušu;
Nabadziņš gavilēja
Zaļa sauta(?) grāvītī.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

3. Man vaicāja bajāriņš:
Jau nomira nabadziņš?
- Nabadziņš gavilēja,
Šautru lapas vārīdams.
224 [Kabilē (Kld)].

31169.

Bagāts ēda, bagāts dzēra,
Gaŗas lūpas staipīdams,
Lai drabačka nenokrita,
Lai nabags nepaņēma.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Bagātie maizi ēda,
Gaŗas lūpas staipīdami,
Lai drusciņa nenokrita
Nabadziņu bērniņiem.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

31170.

Bagāts kliedza, bagāts sauca:
Kur liksim bagātību?
Nabadziņis gavilēja,
Grāvī gārsas lasīdams.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31171.

Bagāts lūdza naudas, mantas,
Es no Dieva veselību.
Bagātam nauda, manta,
Man bij laba veselība.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

31172.

Bagāts mani, nabadziņu,
Ar kājiņu paspārdīja.
Vēl nebija bagātam
Mūža krekla mugurā.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Bagāts mani, nabadzīnu,
Ar kājīnu bildināj'.
Es apvilku bagātam
Mūža kreklu mugurā.
1191 [Ēveles draudzē].

31173.

Bagāts mani, nabadziņu,
Ar kājiņu sveicināja.
Gan atrada bagātais,
Kādas dienas nabagam.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

31174.

Bagāts mani, nabadziņu,
Ar kājiņu sveicināja.
Sveicin', Dievs, bagāto
Ar guntiņas pagalīti!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 279 -

31175.

Bagāts mani, nabadziņu,
Ar kājiņu sveicināja.
Vai tev rokas nopuvušas,
Ka ar kāju sveicināji?
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

31176.

Bagāts saka uz nabaga:
Stāv' manā pakaļā!
- Vells tavā pakaļā,
Es saulītes pakrēslī.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

31177.

Bagāts tēvs meitu deva
Bagātāi vietiņāi.
Kad Dieviņis nelīdzēja,
Drīz palika nabagā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

31178.

Bagaturi Dīva lyudz'e,
El'n'ā kuojis sakuoruši;
Nabadz'eņi gavuluo
Zaļa guorsu pļav'eņā.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

31179.

Bajārami treji vārti,
Visi treji sudraboti.
Par vieniem saule lēca,
Par otriem mēnestīns,
Par trešiem Dievs iebrauca
Dulus bērus kumelīnus.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

31180.

Bajāriņa zirgi tek
Pa visām atmatām;
Mana brāļa kumeliņš
Ne pa ceļu nedrīkstēja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

31181.

Bajāriņi žēlojās,
Kur liks vecus sudrabiņus.
Dodat man, nabagam,
Lemešos kaldināt!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

31182.

Bajāriņis man vaicāja,
Ko es ēdu, nabadziņš.
Ēdu skābus āboltiņus,
Dzeŗ' avota ūdentiņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

31183.

Bajāriņis tā sacīja:
Būs tādam ļaužu kļūt?
- Dievs dod manim ļaužu kļūt,
Bajāram maizi dot!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

31184.

Bajārs ēda pūŗu maizi,
Žēl manām actiņām;
Pavaicāju bajāram,
Kā var tādu nopelnīt.
- Celies agri, guli sebu,
Tad tu tādu nopelnīsi!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31185.

Bajārs mani kājām spēra,
Šķiet Dieviņu neredzam.
Gan Dieviņš mani redz,
Gan redz manus spērējiņus.
216 [Ventspilī].

1. Bajārs mani kājām spēra,
Šķiet, Dieviņis neredzēja;
Tāpat mani Dieviņš redz,
Kā redz tevi, bajāriņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

311851.

Bajārs ņēma līgaviņu,
Caur sietiņu sijādams;
Tā bajāra līgaviņa,
Kas caur sietu iztecēja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

31186.

Baltu kārklu vīzīt' daru,
Svētdien gāju baznīcāi;
Tāpat mani Dievīc redz
Kā tos citus zābakos.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

31187.

Baltu liku, baltu vilku,
Balts ir mans augumiņš;
Sazilējs, samelnējs
Sudrabiņa valkātājs.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31188.

Brālīt, tavu muļķa prātu
No jaunām dieniņām,
Kam tu ņēmi līgaviņu
No bajāra meitiņām?
Viņa diža, viņa lepna,
Viņa tevi ienīdēs.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 280 -

31189.

Diža slava, mazs tikums
Bajāriņa meitiņām:
Dižas lādes kaldināja,
Tukšas veda tautiņās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31190.

Dižs dižami krēslu cēla,
Kas pacēla nabagam?
Dievs pacēla nabagam
Ar maizītes garodziņu.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

31191.

Dižs dižam krēslu cēla,
Kas cels man, mazajam?
Dieviņš cēla mazajam
Sudrabiņa sēdelīti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31192.

Div' bajāri Rīgā brauca,
Daugaviņa līgojās;
Siksnītēm, rēdītēm
Kumeliņu neredzēja.
216 [Ventspilī].

31193.

Dod, Dieviņi, man maizīti,
Tu negribi atdodam;
Bajāram maizi prasu,
Bajārs prasa: kad atdosi?
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Dod, Dieviņi, man maizīti,
Negribēji atdodam;
Man' brālīši gan bagāti,
Tie gribēja atdodam.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31194.

Dzer, bajār, nenicini
Nabadziņa alutiņu!
Nabadziņa alutiņš
Caur čakarni tecināts.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31195.

Eima visi nabadziņi
Pie Dieviņa sūdzēties,
Kam Dieviņis mums nedeva
Kā citiem ļautiņiem!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

31196.

Ekur labi Dieviņš dara
Bajāriņa meitiņām:
Krējumā uzaugušas
Aizved piena sūkalās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31197.

Es bagāts tēva dēls,
Man bij gana visa laba:
Paēdies piena, gaļas,
Ej' gultā pagulēt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

31198.

Es gan pazinu
Bajāra sūdu:
Diža liela kāpele,
Sēnela galā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31199.

Es kauniņu padarīju
Dižajiem bajāriem:
Es tiltiņu sakravāju
No veciem dāldeŗiem.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31200.

Es nekāptu kumeļāi
Pēc bajāra meitiņām:
Diža slava, mazs tikumis
Bajāriņa meitiņām.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Es nekāptu kumeļā
Pēc bajāra meitiņām:
Diža slava bajāram,
Mazs tikums meitiņām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31201.

Es nesmēju nabagam,
Ne nabaga bērniņam:
Es nebiju apvilkusi
Laimes kreklu mugurā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

31202.

Es nesmēju nabagam,
Ne nabaga bērniņam:
Es nebiju sav' mūžiņu
Ar rociņu apraudzījs.
224 [Kabilē (Kld)].

- 281 -

31203.

Es cerēju bagāts tapti,
Tāšiem jumu istabiņu;
Salec tāši taurītē,
Es paliku jo nabags.
216 [Ventspilī].

31204.

Gaŗām krogu, gaŗām krogu,
Iekšā ieti nedrīkstēju:
Iekšā bija grezni ļaudis,
Samīs mani kājiņām.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

1. Gaŗām krogu pa celiņu,
Iekšā iet nedrīstēju,
Iekšā mani bāleliņi
Ar naudiņu spēlējās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31205.

Ik dienīnas svēta diena,
Kad naudīna macīnā;
Kriķu putras piestrēbos,
Ielaidos kūlīnā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

31206.

Kad tu miri, bajāriņi,
Kur tu liki sudrabiņu?
Dod jel man, nabagam,
Pakavos kaldināt!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31207.

Kādu reizu Dievs līdzēja,
Kādu reizu nelīdzēja,
Kādu reizu nabadziņis
Bajārami maizi deva.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31208.

Kālabad es nevaru
Caur bajāra sētu jāt?
Man tāds pats kumeliņis
Kā bajāra dēliņam.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31209.

Kālabad es nevaru
Caur bajāra sētu jāt?
Nav man tāda kumeliņa
Kā bajāra dēliņam.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Es nevaru ļaužu dēļ
Caur bajāra sētu jāt:
Nav man tāda kumeliņa
Kā bajāra dēliņam.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31210.

Kalnā kāpu skatīties,
Kā bajāra meitu ved:
Tādas pat villainītes,
Kā bij man, nabagam.
2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

31211.

Kam, Dieviņu, audzināji
Citu dižu, citu mazu?
Dižs mazam nevēlēja
Strautā smelt ūdentiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

31212.

Kam, Dieviņi, tā darīji -
Citam labi, citam slikti?
Citam devi zelta naudu,
Citam spieķi rociņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31213.

Kas bajāra meitu ņem,
Ņem sevim sirdēstiņus.
Ņem nabaga kalpa meitu,
Tad dzīvosi bez sirdēstu!
216 [Ventspilī].

31214.

Kas kait man nedzīvot
Div' bajāru starpiņā:
Bajāram dūmi kūp,
Man atnāca siltumiņš.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31215.

Kas cērt zaļu ozoliņu,
Cērt kumeļa gŗūtumiņu;
Kas bajāra meitu ņēma,
Ņem savam sirdēstam.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

31216.

Ko tu liels lielījies,
Ko nabags dievojies?
Vairāk Dieva rociņā,
Ne lielmaņa klētiņā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31217.

Kulīte kalīte,
Kas tevi nēsā?
Nēsā nabags,
Nēsā bagāts.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

- 282 -

31218.

Kulīte raudāja,
Dzird badu nākam.
Neraudi, kulīte,
Gan Dievs gādās!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

31219.

Kur palika bajāriņi,
Nedzird vairs aurējam?
Klibas kājas, tizlas rokas,
Netiek vairs kumeļā.
216 [Ventspilī].

31220.

Kur tecēji, bajārīti,
Pilnas krūtis sudrabiņa?
- Uz Jelgavu, uz Jelgavu
Pie dimanta kalējiņa.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

31221.

Labāk mīļu Dievu lūdzu,
Ne bajāru daudzturošu:
Daudz Dieviņa rokā bija,
Ne bajāra klētiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31222.

Labi labi Dievs darīja
Bajāriņa dēliņam:
Precē sievu, nedabo,
Nolauž kāju kumeliņš.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

31223.

Labi labi Dieviņš dara
Bajāriņa meitiņām:
To sauc brūti, to māmiņu
Tā vienā vakarā.
190 [Kuldīā].

31224.

Labs labam krēslu cēla,
Kas pacēla nabagam?
Dievs pacēla nabagam,
I nabaga bērniņam.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Kungs kungam roku dod,
Kas man dos, nabagam?
Dievs man dos, nabagam,
I manam bērniņam.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31225.

Lieli ļaudis lielījās
Mīt nabagu kājiņām.
Met, Dieviņ, ērkšķu koku
Lielu ļaužu celiņā!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31226.

Līdzi, Dieviņ, i līdzini,
Pa zemīti staigādams,
Neliec vaļas bagātam
Mīt nabagu kājiņām!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31227.

Lustēt gribu, klīvēt(?) gribu,
Aiz bagāta nevarēju;
Kad kundziņš tiesas prasa,
Abiem līdza jāmaksā.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

31228.

Maizīt balta, bagātā,
Nāc pie manis, nabadziņa!
Gan tu biji apnikuse
Bagātam vārdzināma.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vai maizīte bagātā,
Nāc pie manis, nabadziņa!
Vai nebiji apnikuse
Bajāram kalpojot?
224 [Kabilē (Kld)].

2. Maizeit bolta, boguotuo,
Nuoc munā rūceņā!
Jou tu beji panykuse,
Boguotam volkuojūt.
409 [Līksnas pag. D].

31229.

Mūs' kaiminis bajārinis,
Sirmi zirgi, zaļi deķi,
Tas varēja mūs' kungam
Līdzi braukt Vāczemē.
224 [Kabilē (Kld)].

31230.

Nabadziņa taisnībiņa
Vēja mātes šūpolī.
Neba sauca taisnībiņa, -
Vēja māte pretim sauc.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31231.

Nabadziņi nabadziņi,
Kā mēs Rīgu redzēsim?
Vienis otru pacelsim,
Tā mēs Rīgu redzēsim.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 283 -

31232.

Nabagaja dēliņam
Šķērsu lēca kumeliņš;
Bagātie brīnījās,
Kas tam tādu sabaŗoja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31233.

Nauda nauda, manta manta,
Nāc pie manis, nabadziņa!
Gan tu biji apnikuse
Bajāriņa kabatā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

31234.

Nedomāji, bajāriņi,
Ka uz tevi mans prātiņis:
Uz Dieviņu mans prātiņis,
Ne uz tavu bagātību.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31235.

No tālienes es pazinu,
Kur bajāra mājas bij:
Trīs eņģeļi bungas sita
Nama jumta galiņā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

31236.

No tāļenes es pazinu,
Ku(r) bajāra tēva dēls:
Auzu skaru mantelītis,
Zirņu ziedu cepurīte.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

31237.

No tālienes es pazinu,
Kur bajāri brūti veda:
Ābolaiņi kumeliņ',
Zīda puškas zemi slauka.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31238.

Nu es biju redzējuse,
Kā dzīvoja bagātie:
Ar piestiņu badu kūla,
Ar ielāpu caurumiņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31239.

Paga paga, bajāriņ,
Zemē dorsi deguntiņu:
Kam tu mani, nabadziņu,
Nevainīgu niecināji.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

31240.

Par bajāru nebēdāju,
Būt' saticis celiņā,
Situ knipu bajāram,
Sēd' nabaga solītī.
216 [Ventspilī].

31241.

Puru bridu, niedras lauzu,
Bēgdams lepnu tēva dēlu.
Izbrid' puru, salauz' niedras,
Satiek pašu tēva dēlu.
Gāju klāti, devu roku,
Nomauc' zelta gredzeniņu.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Brienu dubļus, laužu krūmus,
Nesastaptu bajāriņa.
Nebij' dubļu pusbriduse,
Jau sastiku bajāriņu,
Jau sastiku bajāriņu,
Sāk' viņš mani bildināt.
Ej pa kalnu sausu ceļu,
Tur nogāja sudrabota,
Sudrabiņa nastu nesa,
Slinkumiņa vezumiņu!
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

31242.

Redz kur jāja dui bajāri,
Zīda puški zemi slauka.
Tie izjāja dažas sētas,
Dažus suņus lādināja,
Dažas dienas pabaroja
Iemauktos kumeliņus,
Dažas naktes pārgulēja
Tautu meitas laidarāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31243.

Sak', saulīte, vējiņam
Netraukt ziedu ūdenī;
Sak', Dieviņi, labajiem
Nemīt vāja kājiņām!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31244.

Saulīt, balta tecēdama,
Salīdzini šo zemīti:
Bagātie nabadziņu
Dzīvu raka zemītē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 284 -

31245.

Žurciņš asti kustināja
Pie bajāra klētsdurvīm,
Gan zināja bajāram
Pērnos pūŗus apcirknī.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Žorciņš asti kustināja
Pie bajāra klēšu doru:
Gan žorciņš to zināja,
Daudz tam miežu, daudz tam rudzu.
224 [Kabilē (Kld)].

31246.

Žurciņš asti kustināja
Pie bajāra klētsdurīm;
Pilna klēts miežu rudzu,
Ne graudiņu nedabūja.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

31247.

Sen dzirdēju' nu redzēju,
Kā dzīvoja bajāriņi:
Melnu kreklu līdz biksām,
Mantu vilka gubecī.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

31248.

Sīva dzedra es uzaugu,
Dodat mani bajāram:
Bajārami piederēja
Sīva dzedra līgaviņa.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

31249.

Sivēns sili neizēde,
Ka tas kāju neiecēla;
Bajārs kannu neizdzēra,
Ka nabagu neapsmēja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Cūka sili neizēda,
Ka kājiņu neiecēla;
Bajārs alu neizdzēra,
Ka saimīti nevainoja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

31250.

Suņi rēja, vilki kauca
Dižbajāru sētiņā.
Kā bij man gaŗām tapt
Ar biklo kumeliņu?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

31251.

Suņi rēja, vilki kauca
Dižbajāru sētiņā;
Nedrīkstēju droši jāt,
Ne iemauktus skandināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

31252.

Tā dzīvoju, kā varēju,
Kā man Dievis palīdzēja;
Es nevaru galvas lauzt,
Pēc bagāta dzīdamies.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31253.

Taisies, kulīte,
Iesim ciemā,
Būs tev šodien
Pilnai būt!
224 [Kabilē (Kld)].

31254.

Tik upēi neiekritu,
Pēc riekstiņa tiekdamās;
Tik es veca nepaliku,
Uz bajāra gaidīdama.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

31255.

Tikušam, mākušam
Pie bajāra lēt' dzīvot:
Viegli durvis virināt,
Reti vārdus atbildēt.
190 [Kuldīā].

1. Tikušame, mākušame
Pie bajāra lēt' dzīvāt:
Celties agri, gulties sebu,
Liegi durvis virināt.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

31256.

Trīs vien bija, trīs vien bija,
Kas bajāra nebēdāja:
Rudzu vārpa nebēdāja,
Tā bajāru ēdināja;
Miežu vārpa nebēdāja,
Tā bajāru dzirdināja;
Kumeliņš nebēdāja,
Tas aizveda sētiņā.
216 [Ventspilī].

31257.

Trīcēt trīc, skanēt skan,
Lielmaņiem staigājot;
Ni man trīc, ni man skan,
Sliktu ļaužu bērniņam.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

- 285 -

31258.

Tu bajārs, es bajārs,
Iesim abi lielīties:
Tev sieciņš sīkas naudas,
Man puspūrs dālderīšu.
216 [Ventspilī].

1. Tu bajārs, es nabags,
Iesim naudu mēroties:
Tev bij sieks sīkas naudas,
Man pušpūrs dālderīšu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31259.

Visi labi pie Dieviņa,
Es, nabags, pakaļā.
Dzirdu Dievu vaicājam:
Kur palika nabadziņš?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31260.

Visi labu ieraudzīja,
Visi labu bildināja;
Pavārgušu nabadziņu
Visi mina kājiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

52426.

Agri agri tārpiņš līda
Gar kuplaju ozoliņ(u);
Vēl jo agri tautas jāja
Pie bajāra meitiņām.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52427.

Ar bajāru saderēju,
Katris meitu dabūsim.
Bajāram daudz naudiņas,
Man tik bēris kumeliņis.
536 [Gulbene Md apr.].

52428.

Boguotais līlejuos:
Tev ir moz, man ir daudz!
Vairuok Dīva rūceņā,
Na boguota klēteņā.
326 [Preiļu D].

52429.

Bagāts vīrs lielījās:
Trīs arodu vecu rudzu;
Nabadziņš lielījās:
Trīs pagales vecas malkas.
43 [Bebru Rg].

1. Bagātais lielījās:
Trīs orōdi vecu rudzu;
Es nabags lielījos:
Trīs pagales vecas malkas.
449 [Ungurmuižas D].

52430.

Bajāram dēļu grīda,
Sudrabotas lievenītes.
Bajāriņš man vaicāja:
Ko es ēdu, nabadziņš?
Sabraucīju kārklu lapas,
Pievīstīju vēderiņu.
245 [Lutriņu Kld].

52431.

Bajāriņa dēliņami
Triju stūŗu cepurīt';
Triju stūŗu cepurīte,
Divi bēri kumeliņ'.
112 [Ezeres Kld].

52432.

Bajārīna dēlīnam
Vieni svārki mugurā;
Ir tie paši tapināti
No nabaga sērdienīša.
39 [Bārtas Lp].

52433.

Bajāriņa divmeitiņas,
Svieda mani ūdenī,
Kam es līdzi puškojosi,
Līdz bajāra meitiņām.
183 [Kazdnagas Azp].

52434.

Bajāriņa slinkas meitas,
Tālu vien taisījās.
Lai iet tālu, lai iet tuvu,
Slava nāca atpakaļ.
536 [Gulbene Md apr.].

52435.

Bajārs jāj precbēs,
Es gan ceļ maliņē.
Dies dot jāt, nedabūt,
Paņemt man nābdziņ.
518 [Zlēku Vp].

52436.

Bajārs man linus sēja
Diža ceļa malīnai;
Tie ziedēja zelta ziedi(s),
Zelta poga galīnā.
427 [Tadaiķu Lp].

- 286 -

52437.

Bajārs savas slinkas meitas
Sudrabai balsināja;
Vai balsini, nebalsini,
Nejems tavas slinkas meitas.
Ved, bajār, savas meitas,
Iegāz elles dubenāi.
427 [Tadaiķu Lp].

52438.

Bajārs teica savas meitas,
čaklas darba darītājas.
Kad aizgāju, tad atradu
Neslaucītu istabiņu.
279 [Naukšēnu Vlm].

52439.

Bij man krustdēls
Lielmaņu rokās,
Atdevu tik pliku
Kā pagelīti.
46 [Beļavas Md].

52440.

Bej mameņa auklējusja,
Bej davusja podūmeņ':
Boguotam ceļa grīzt,
Nameit vuoja kuojeņom.
326 [Preiļu D].

52441.

Ciemiņu dižpuisis
Ganos dzina,
Mani, maģu ubadziņu,
Ar pupiema nobadīja.
39 [Bārtas Lp].

52442.

Dive viene, dive viene,
Kas bajāru nebēdāja:
Miežu vārpa, rudzu vārpa,
Tā bajāru nebēdāja.
129 [Gudenieku Azp].

52443.

Diži radi, bajāriņi,
Negrib mani nabadziņu.
Neba tev, bajāriņi,
Mūža krekls mugurā.
345 [Remtes Tk].

52444.

Dižu manu dižumiņu,
Lepnu manu lepnumiņu:
Man sirsniņa nenesās
Ar mazāku parunāt.
389 [Silajāņu Rz].

52445.

Dievs mani, nabagu,
Raženu deva;
Trīs tādi bramaņi
Dalījās.
443 [Turlavas Kld].

52446.

Dūdj, Dīvjeņ, lobam miert:
Lobs paliks pakalā!
Nūmiers vuojs, nabadzjeņš,
Ni nīcjeņa napaliks.
236 [Līvānu D].

52447.

Dodat, ļaudis, sudrabīnu
Bajārīna meitīnām!
Es bij skaista bez sudraba
Baltaitīnas villainē.
148 [Jaunpiebalgas C].

52448.

Duduriem, bagātiem,
Veca malka sētmalē.
Sveteniem, nabagiem,
Naudu bēra sētmalē.
476 [Vecpiebalgas C].

52449.

Dzerit olu, boguotī,
Dūdat myusim, nabogim!
Pagaidoti, nabadzeņi,
Lai mes poši padzeram!
389 [Silajāņu Rz].

52450.

Dzer, boguotis, nanicini
Nabadzeņa olūteņa;
Nabadzeņa olūteņš
Dzar sokuorni tacināts.
Salts ko lads, gords ko mads,
Atsadzerti navarēju.
236 [Līvānu D].

52451.

Dzied, bajāri, tu pa priekšu,
Es nabagis nedrīkstēju;
Es nabagis nedrīkstēju,
Kā pa pļuksti neda(bū)ju.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

1. Bajāriņš nedziedāja,
Es nabags nedrīkstēju;
Es nabags nedrīkstēju,
Ka pa čūkstu nedabū.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

- 287 -

52452.

Ej, mās, name,
Dod nabagam,
Dod lāb gabliņ,
Gaļs kumsiņ.
329 [Popes Vp].

52453.

Es apvilku baltu kreklu,
Bajārs sedza sudrabiņu.
Tā spīd manis balts krekliņis
Kā bajāra sudrabiņis.
40 [Basu (Bases) Azp].

52454.

Es ar laipnu [lapnu?] narunuoj(u),
Ar boguotu nastaiguoju;
Gon man beja taidu ļaužu,
Kai es poša, buorinīte.
326 [Preiļu D].

52455.

Es boguota muotes meita
Ūtram ceļa naruodēju;
Divi turu veižu puorus,
Trešam sloksnes darinuoju.
605 [Skolas].

52456.

Es biju diža
Brammaņu meita:
Āz manas jostiņas
Atslēgu bunts.
129 [Gudenieku Azp].

52457.

Es nabaga bērniš biju,
Tāpat gāju kā bajārs;
Tāpat svārki zemi slauka,
Kā bajāra meitiņam.
200 [Kuldīgas Kld].

52458.

Es tev lūdzu bajāriņi,
Nāc manās godībās!
Došu ēsti, došu dzerti,
Došu dūri mugurā.
378 [Seces Jk].

52459.

Ēdit maizi, boguotī,
Dūdit maņ i nabogam!
Es apēžu sovu maizi,
Pī vuorteņu stuovādama;
Pī vuorteņu stuovādama,
Ar mameņu runuodama.
18 [Andrupenes Rz].

52460.

Gulbis savas baltas spalvas
Ezerāji balsināja;
Bajārs savas slinkas meitas
Sudrabāji liedināj(a).
197 [Krotes Lp].

52461.

Īsasprīde boguotais,
Nabadzeņa durovuos.
Eite, vysi boguotī,
Nabadzeņa ratavout,
Boguotnīku izdabuot!
389 [Silajāņu Rz].

52462.

Īsasprīde boguotais
Nabadziņa duravuos.
Kū darīt, boguotais,
Šauras munas duraviņas?
604 [Dažādi iesūtītāji].

52463.

I es tur, i es tur,
Kur tie citi bagātie:
I tie mani pusnāteni
Turpat līdzi vīstījās.
198 [Krustpils D].

52464.

Iet gribēju, nedrīkstēju,
Staltu ļaužu namiņā:
Baltu dēļu nama grīdas,
Glāžu logi istabām.
14 [Alsviķa Vlk].

1. Iet gribēju, nedrīkstēju
Staltu ļaužu namīnā;
Dēļiem grīstas nama grīdas,
Glāžu logi istabām.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

52465.

Jo es jājis, vairs nejāšu,
Pie bajāra meitiņām:
Bajārami slinkas meitas,
Vienā miegā iegulušas.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52466.

Jūdziet manim sirmu cūku,
Bēru kazu sedlojiet!
Lai es braucu par Daugavu
Uz citiemi bajāriem.
241 [Lubānas Md].

- 288 -

52467.

Kā nā kōn bajāram,
Nesukātis kumeliņš;
Irbe ceļu pārtecēja,
Sasukātu cekuliņ.
372 [Sarkanmuižas Vp].

52468.

Kālabad visi koki
Pret ziemeli nolīkuši?
Kālabad visi puiši
Uz bajāra meitiņām?
282 [Nīcas Lp].

52469.

Kas kaitēja nedzīvot
Bajāriņa meitiņām:
Spoži katli, balti rīki,
Daudz saimīte neēduse.
356 [Rudbāržu Azp].

52470.

Kas kait mums nedzīvot
Diženiem bajāriem:
Tīrumāi rudzi auga,
Stallī bēri kumeliņi.
583 [Cēsu apr.].

52471.

Kas to lielu lielināja,
Kas bagātu sludināj'?
Tēva pupas, tēva zirņi,
Tēva maizes gabaliņš.
356 [Rudbāržu Azp].

52472.

Klinģelīte, pijolīte
Bajāra meita,
Kā klinģeris saliecās,
Kā pijole nocīkstās.
605 [Skolas].

52473.

Ko domāji, tautu dēls,
Bajāros iejādams?
Ne tev tādu brūnu svārku,
Ne baŗotu kumeliņ'.
245 [Lutriņu Kld].

52474.

Ko tie suņi, kraukļi gaida
Pie bajāra namdurvīm?
Tie gaidīja izvedot
To bajāra slinko meitu.
378 [Seces Jk].

1. Kraukļi, suņi sasēduši
Bajāriņa pavārtē.
Tie gaidīja izvedam
Bajāriņa daiļas meitas.
Kraukļiem gaļa, suņiem kauli
No bajāra meitiņām.
114 [Gaiķu Kld].

2. Visi putni sasēduši
Gar bajāra nama durvju,
Tie gaidīja izvedamas
Bajāriņu slinkas meitas.
Putni ķērca tupēdami:
Nu ved slinkas mātes meitas.
548 [Liepāja Lp apr.].

52475.

Ko tu liels lielījies,
Ko nabags bēdājies?
Vairāk Dieva rociņā,
Kā bagāta klētiņā.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

52476.

Kupkaini, ragaini,
Tev grezni svārki,
Ne tādi kungam,
Ne bajāram.
383 [Sērenes Jk].

52477.

Kupla liepa līgojās
Pie bajāra namdurvīm;
Tur sajāja vedējīni,
Tur sak(r)āva zobentīnus.
427 [Tadaiķu Lp].

52478.

Labajam labas dienas,
Vai krīt sniegs, vai bij liet's.
Man nebij labu dienu
Ne siltā saulītē.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

52479.

Labi labi Dieviņš dara
Bajāriņa meitiņām;
Izaugušas tīrumā,
Aizved meža čūkslienā.
443 [Turlavas Kld].

52480.

Labi ļaudis pie Dieviņa,
Mani bīda maliņā;
Dzirdu savu mīļu Dievu
Manis ar vaicājot.
90 [Drustu C].

- 289 -

524801.

Vysi lobi pi Dīveņa,
Es, nabogis, pakaļā;
Dzieržu Dīvu vaicojam:
Kur palyka nabadziņš?
Tur palyka nabadziņš,
Bierzī guorsys lasīdams.
414 [Stirnienes Rz].

52481.

Lai bij grūti, kam bij grūti,
Nabagiem tiem bij grūti:
Tiem vaidzēja maizi ēsti
No bajāra sēnelāmi.
456 [Vaiņodes (Bātas-Vaiņodes) Lp].

52482.

Liela zāle, maza rasa
Apakš kupla ozoliņa;
Liela slava, mazs tikumis
Bajāriņa meitiņāmi.
214 [Lažas Azp].

52483.

Mazs sunītis, kuplu asti,
Dižu mežu skandināja;
Dažs bajāra tēva dēlis,
Tukšu maku šķindināja.
524 [Aizpute Azp apr.].

52484.

Mans brālītis, bajāriņis,
Mālus veda Liepājāje.
Dabo mārku vezumēje,
Brauc mājāse smiedamiese.
40 [Basu (Bases) Azp].

52485.

Mūs' ciemiņa bajāram
Sirmi zirgi, kalti rati;
Tas gribēja mūs' māsiņu,
Raibu deķu audējiņu.
Mēs brālīši nedevām
Bajāram nicināt.
141 [Ivandes Kld].

52486.

Nabadziņis Dievu lūdza,
Savas kules lāpīdams:
Dod, Dieviņ, arājam,
Būs manā kulītē!
427 [Tadaiķu Lp].

524861.

Ubadziņam kule plecos,
Arājam groži rokā;
Būs ubagam kulītē,
Arājam klētiņā.
378 [Seces Jk].

52487.

Nebēdāju bajāriņu,
Celiņā saticies:
Pieci pirksti bajāram,
Tas man ar nabagam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52488.

Nedomā, bajāriņ,
Ka uz tevi mans prātiņš!
Es būš' maizi paēduse
Bez bajāra tīra lauka,
Man svārciņi zemi slauka
Bez bajāra aitu staļļa.
72 [Cesvaines Md].

52489.

Neraugāt mani nomirkušu
Migliņā, rasiņā;
No migliņas ceļas rasa,
No nabaga bajāriņš.
443 [Turlavas Kld].

52490.

Netīk mana sirms zirdzīnis,
Ne dubļoti zābacīni;
Netīk mana kaunīns nesta,
Dižam ļauža bērnīnam.
355 [Rucavas Lp].

52491.

Oši, kļavi, ozoliņi
Mani īsti bāleliņi.
Maizīt balta, bagātā,
Nāc pie manis nabadziņa!
212 [Launkalnes (Brantu) C].

52492.

Padarēju aleņu, koč nu auzeņu,
Saprasēju radneitis, koč naboguotas.
Lobs muns aleņš, koč nu auzeņu,
Loba muna radneite, koč naboguota.
143 [Jāsmuižas D].

1. Padarēju aliņu,
Koč nu auziņu,
Saprasēju gastiņu,
Skeistu da boguotu.
466 [Vārkavas D].

52493.

Palepni palepni
Sēnalu bajāri:
Neņēma cepures
Pie tīras maizes.
Sētā noņēma
Pie sēnalām.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 290 -

52494.

Papriekš gāja labi ļaudis,
Mun' atstāja pakaļā;
Redz', Dieviņ, tu ī muni,
No pakaļas staigājot.
290 [Ogres C].

52495.

Pavasars pavasars,
Na man vīnam pavasars!
Patim lelam bagatyram
Guorsu kule mugurā.
194 [Krāslavas D].

52496.

Pietrūkst tevīm ļaunas dienas,
Ka es būšu nabadziņš;
Ņemšu kalpu, kalponīti,
Glaušu(?) pats druviņā.
241 [Lubānas Md].

52497.

Redz kur jāj div' bajāri
Ābolaiņu kumeliņ'!
Dažu nakti tie aizjāja
Nesukātus kumeliņus.
114 [Gaiķu Kld].

52498.

Sazilēši, samellēši
Sudrabīna valkātāji;
Es bij balta, bez sudraba,
Rasīnā mazgājos.
148 [Jaunpiebalgas C].

52499.

Seglojiet melnu kuili,
Jūdziet kazu kamanās,
Lai varēja līdzi braukt
Ar visiem lielmaņiem.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

52500.

Sisenis ieskrēja
Zaļā glāzā;
Nabags ieskrēja
Bajāra rokās.
605 [Skolas].

52501.

Skatāt, ļaudis, skatāt, ļaudis,
Kur bajāra kāzenieki:
Zīda pušķi zemi slauka,
Drebēt drebe kumeliņi.
355 [Rucavas Lp].

52502.

Strauja strauja tā upīte,
Jo tā strauja, jo olaina;
Stāvēt stāv tā meitiņa,
Jo tā stāv, jo bagāta.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

52503.

Suns sita bungas
Uz vārtu staba;
Bajārs paņēma
Pirtnieka meitu.
192 [Kosas C].

52504.

Tilti rīb, bajars jāj,
Nejāj mans bāleliņš;
Kad jās mans bāleliņš,
Žvadzēs vaŗa zobentiņš.
207 [Laidzes (Valdegales) Tl].

52505.

Tīšām jāju, nebēdāju
Pie bajāra meitiņām;
Krustīm cirtu vaŗa vārtus,
Pāri bērīt' lecināju.
200 [Kuldīgas Kld].

52506.

Trīs Uzani, trīs Kampani,
Sāniem teki kumeliņi;
Gārsnieciņš, nabadziņš,
No pakaļas trikšķināja.
378 [Seces Jk].

52507.

Trūcin trūka, kā netrūka
Bagātā vietiņā;
Ja netrūka sāls ar maizi,
Trūks tīrā ūdentiņa.
322 [Praulienas Md].

52508.

Ubadziņš, nabadziņš
Pa pasauli vazājās,
Nu ienāca mūs' mājā
Pašā ziedu laiciņā,
Pašā lustes dieniņā.
211 [Ļaudonas Md].

- 291 -

52509.

Ubags mans tētis bija,
Ubadzīte māmuliņa.
Dievs dod man, bērniņam,
Zeltu jostu apjozties.
215 [Lēdmanes Rg].

52510.

Velc, bajāri, treji svārki,
Tev trejādas audējīn's:
Auž māmīna, auž līgava,
Auž bitīte ozolā.
94 [Dunikas Lp].

52511.

Visi soka, visi soka:
Kas man atmīgs, nabadzeņu?
Atīs Drūjas ubodzeņi,
Atmīgs mani nabadzeņu.
170 [Kapiņu D].

52512.

Viena zem', viena saul',
Nav vienāda pasaulīt':
Citam zelts, sudrabiņš,
Citam gaužas asariņ's.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52513.

Zema, resna es uzaugu,
Bajāriņa līgaviņa;
Bajārs mani nobaŗoja
Ar tiem pūra Ķiļķēniem.
245 [Lutriņu Kld].

4. Kungs, muižas dzīve, dienestnieki un zemnieki

a) Kungs un ļaudis

31261.

Ātri kungi, ātras tiesas,
Rāma mana valodiņa.
Paklausiet, jūs kundziņi,
Manu rāmu valodiņu!
216 [Ventspilī].

31262.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Viens kundziņš pagalam!
Būs vieglāki bāliņiem,
Būs vieglāki māsiņām.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31263.

Ai Dieviņi, kur līdīšu,
Pilni meži vilku, lāču,
Pilni meži vilku, lāču,
Pilni lauki muižinieku!
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31264.

Ai Dieviņ, mums, bāliņi,
Ellē darba gana būs:
Kungs vārīs trumelīti,
Mums jākuŗ uguntiņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Ai bāliņi, mums, bāliņi,
Ellē darba gana būs:
Kundziņš vir trumulī,
Mums uguns jākurina.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31265.

Ai kundziņi, ai kundziņi,
Kad turēsi pagastiņu?
- Rītu rītu, mani bērni,
Nesat naudu saujiņāi!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

31266.

Ai kundziņi, ai kundziņi,
Kam mocīji man' bāliņu?
Velns to tavu dvēselīti
Sveķu katlā dancinās.
18 (Plāterē).

31267.

Ai kundziņ(i), ai kundziņ(i),
Pamazām, pamazām!
Vai šodien vien vajaga
Manu baltu bāleliņu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Ai kundziņ, ai kundziņ,
Pamazām, pamazām!
Ne šodien vien vajaga
Mana smuidra augumiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Jūs, kundziņi, valdenieki,
Visai pāri nedarāt!
Ik dieniņas jums vajaga
Manu baltu bāleliņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31268.

Ei kundziņ, bajāriņ,
Nešaut vīru vakarā;
Ja tā vīra vaine bija,
Šaut rītā saulītē!
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

- 292 -

31269.

Ai kundziņ, bajāriņ,
Nešaut vīra vakarā,
Šaut rītā saulītē,
Lai saulīte gauži raud!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31270.

Ei kundziņi, Rīgas kungi,
Jūsu resnus vēdariņus!
To jums dara cepti cāļi,
Aiz Daugavas kāpostiņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31271.

Ai kundziņ siermgalvīti,
Būs man tevi vizināt?
Tu sēdēji karītē
Kā siltā kamburē,
Man rociņas nosalušas
Ledaiņāi grožiņāi.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

31272.

Aizmaksāju kundziņam
Par visām aparām;
Citā sēju rudzus miežus,
Citā dzied lakstīgala.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31273.

Apsegloju melnu kuili,
Jāju kunga pagastā.
Nāc, kundziņ, paskaties,
Vai tev tādis kumeliņis!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

31274.

Apsnieg sniegi gaŗus mežus,
Apsnieg lielus tīrumiņus,
Apsnieg manus bāleliņus,
Ar kundziņu runājot.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

31275.

Ar balodi vēsti sūtu
Tālajai māsiņai:
Sīvi kungi, vērgu dzīve,
Nespēj bēri kumeliņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

31276.

Ar varīti jūs, kundziņi,
Ar padomu bāleliņi;
Ar varīti nevarēja
Padomiņu pievarēt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31277.

Augsti kalni, vīksnes celmi,
Tur aug smuidras atvasītes;
Veci vīri, gudri vārdi,
Tie jauc kunga padomiņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

31278.

Augsti skrēja vanadziņis,
Zemi spārnus lidināja;
Tāļi jāja diži kungi,
Zemi joza zīda jostu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

31279.

Balti bija kunga dēli,
Man varītes vilcējiņi;
Vēl jo balti Dieva dēli,
Man varītes devējiņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31280.

Bij manā galviņā
Trīs sudraba drupaniņas:
Vienu ēdu, otru dzēru,
Treš' ar kungu jārunā.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

31281.

Dievs dod mūsu kundziņam
Ilgu mūžu nodzīvot,
Svina kājas, alvas acis,
Ausīm lāgi nedzirdēt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31282.

Dievs dod vilkam aklam būt,
Lāčam strupu deguniņu;
Dievs dod mūsu kundziņam
Tupu rāpu vazāties!
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

312821.

Dod, Dieviņi, kungos iet,
Kunga roku nebaudīt!
Kad baudīja kunga rokas,
Nezeļ vairs augumiņš.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

31283.

Dzīrās kungs vīru šaust,
No akmeņa rīkstes griezt.
Tad, kundziņ, vīru šaut,
Kad akmens salapoja!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 293 -

31284.

Es bij' liels muižinieks,
Līdakām namu jūmu.
Visas vārnas, žagatiņas
Manu jumtu lupina.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31285.

Es domāju lielas domas,
Kur tie kungi naudu ņem;
Ne tie ara, ne ecēja,
Ne stādīja apīnīšu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Dievs to zina, debess tēvs,
Kur tie kungi naudu ņem:
Ne tie ara, ne ecēja,
Naudu vien žvadzināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kur, pie Dieva, kur, pie vella,
Muižinieki naudu ņēma:
Ne tie gāja laukā art,
Ne zvejot ezerā.
206 [Kuldīgas apriņķī].

31286.

Es gribēju naudu sēt,
Kungu dēļ nedrīkstēju;
To ar labi nezināju,
Vai dīgst nauda, vai nedīgst.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es gribēju naudu sēt
Celmaiņā līdumā;
To vien labi nezināju,
Vai dīgs nauda, vai nedīgs.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

31287.

Es gribēju naudu sēt
Jel ar vienu sieka vietu;
Kungi vaļas man neļāva,
Sak', naudiņa neaugot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31288.

Es kundziņa nebēdāju
Ne vienā vietiņā:
Jūdzu labu kumeliņu,
Sūtu prāvu darbenieku.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31289.

Es nabaga muižinieks,
Man deviņi darbinieki:
Trīs arāji bez zirgiem,
Kājām seši ecētāji.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. As boguots muižinīks,
Man deveiņi darbinīki:
Treis bez zyrga oruojeņi,
Kuojuom seši acātuoji.
409 [Līksnas pag. D].

31290.

Es nabaga muiženieks,
Man deviņi darbenieki:
Trīs nomira, trīs aizbēga,
Trīs aizbrauca žagaros.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31291.

Es par kungu nebēdāju,
Turu labu kumeliņu;
Kungs kalnāi grozījās,
Kur sudraba sēdeklīte?
224 [Kabilē (Kld)].

31292.

Grib kundzinis tā sēdēt
Kā saulīte debesīs.
Kur kungam zelta krēslis,
Kur sudraba sēdeklīte?
224 [Kabilē (Kld)].

31293.

Gauži raud lubānieši,
Vecais lielskungs pagalam.
Edz kur skaisti kalpojuši,
Kārkla vīzes valkājuši,
Pelav' maizi kulītē,
Stubur' staks cibiņā!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31294.

Gudri bija tam laipoti,
Kas laipoja kunga laipu:
Sklida bija kunga laipa,
Dzedra kunga valodiņa.
226 [Kandavā (Tl)].

31295.

Ilgi sēdu vakarā,
Gaŗu skalu dedzināju,
Gaidu savus bāleliņus
No kundziņa pārnākam.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31296.

Jauni vīri nezināja,
Kā kundziņu bildināt.
Sol' papriekšu zelta naudu,
Tad vēl vaska rituliņ'!
224 [Kabilē (Kld)].

- 294 -

31297.

Jo tie kungi sīvi bija,
Jo baroju kumeliņu;
Stāvu lēca, nozviedzās
Pie kundziņa lievenēm.
188 [(?)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

312971.

Jo tie kungi sīvi bija,
Jo es nieka nebēdāju;
Ar kundziņu runādams,
Sēž' kumeļa mugurā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

31298.

Kādēļ mani bāleliņi
Tik nabagi palikuši?
Kungi prasa lielu tiesu,
Smilgas auga tīrumā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Ai kundziņi, ai kundziņi,
Pamazām, pamazām!
Jūs prasāt lielu tiesu,
Smilgas auga tīrumā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

31299.

Kalnā, kundziņ', i jājat,
Nejājat lejiņā;
Zeltu, sudrab' i nesat
Smuidrajā augumā!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31300.

Kāpēc kungi, kāpēc tiesa,
Kāpēc tiesas neiznes?
Kāpēc manus bālelīnus
Šauš sestdienas vakarā?
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

31301.

Kālab kungi, vagarītes,
Kālab tiesu neizsprieda?
Muižā mani bāleliņi
Vakarēju gājumiņu.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

31302.

Kas kaitēja kundziņam
Kalniņā nesēdēt:
Lai tie pūta kādi vēji,
Visi pūta sudrabiņu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

31303.

Kas kaitēja kundziņami
Saules mūžu nedzīvot:
Ne tas cieta ziemas salu,
Ne vasaras karstumiņu.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

31304.

Kas kaitēja mūs' kungam
Spilvenos negulēt?
Pats gulēja spilvenos,
Dzird arājus lellojam.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Kas kaitēja lielkungam
Ar lielmāti negulēt?
Ļaudis sienu nopļāvuši,
Sametuši kaudzītē.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31305.

Kas man kait nedzīvot
Rungu kunga muižiņā,
Man uzšuva Rungas kungs
Teļa ādas kažociņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

31306.

Kas tur kliedza, kas tur brēca
Elles katla dibinā?
Tā kundziņa dvēselīte,
Kas zemniekus vārdzināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31307.

Ko, kundziņi, tu darītu,
Kad mēs visi nomirtum?
Kas pelnītu tev maizīti,
Kas vairs tevi godinātu?
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

31308.

Ko, kundziņi, tu skaties
Uz manām kājīnām?
Vai tur tava zelta nauda
Manāi auklas galīnāi?
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

31309.

Krievu kungi pili dara
Mūs' kundziņa pavārtā;
Mūs' kundziņa sulainīši
Cepurēm nomētāja.
190 [Kuldīā].

1. Šādi kungi, tādi kungi
Mūs' kundziņu nepanāk.
Krievu kungi pili cirte
Mūs' kundziņa tīrumā;
Mūs' kundziņš sierēdams
Cepurītē(?) nospēlēj'.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 295 -

31310.

Kundziņam maz prātiņa,
No kalpiņa naudas prasa.
Apdomā, tu kundziņ,
Kur kalpiņš naudu ņēma?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31311.

Kundziņam tik prātiņa
Kā mazam bērniņam:
Vakarā zirņus sēja,
Rītā pākšu raudzījās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31312.

Kundziņam treji svārki,
Man trejādi tīrumiņi.
Kur, kundziņ, treji svārki,
Ka no mana tīrumiņā?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31313.

Kundziņš brauca pa celiņu,
Viesuls smiltis putināja.
Brauc, kundziņi, kurp braukdams,
Atpakaļi vien nebrauc!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31314.

Kundziņš guļ spilvenos,
Ir tad saka: vai vai vai!
Es uz sava cieta beņķa:
Tralala, tralala!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31315.

Kundziņš jāja augstu ziergu,
Pusdebeš' raudzījās;
Tā ir tava dvēselīte
Pusdebeš' lidinās.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

31316.

Kundziņš man maizes deva,
Gribēj' mani atdodam;
Es pielūdzu mīļu Dievu,
Dievs man deva bez atdošu,
Dievs man deva bez atdošu,
Bez mēriņa mērīdams.
216 [Ventspilī].

31317.

Kundziņš man vasku prasa,
Kur bij man vasku ņemt?
Skrien, kundziņi, tu pa gaisu,
Tur skrien vaska nesējiņas!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kundziņš mani ķircināja,
Vasku, medus gribēdams.
Ņem, kundziņ, līku ķēvi,
Kāp pēc medus ozolā!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31318.

Kundziņš mani drīzināja,
Es drīzinu kumeliņu.
Kumeļami sviedri bira,
Man birst gaužas asariņas.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Vakar pirku kumeliņu,
Šodien kunga tīrumā.
Kundziņš mani drīzināja,
Es drīzinu kumeliņu;
Kumeļami sviedri lija,
Man birst gaužas asariņas.
Uz kundziņa dvēselīti
Manas gaužas asariņas!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

31319.

Kundziņš manu arājiņu
Spieķa galā dancināja.
Nu, kundziņ, tava vara,
Nu tu vari vārdzināt;
Gan pērkons tev' iespers
Pašā elles dibenā.
18 (Plāterē).

31320.

Kundziņš manu bāleniņu
Tiesas spriest aicināja.
Spried patiesi, bāleniņi,
Dod Dievam dvēselīti!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

1. Kungi manus bāleliņus
Tiesas nesti aicināja.
Nes, bāliņ, tiešām tiesu,
Dod Dievam dvēselīti!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31321.

Kundziņš manu kumeliņu
Uz akmeņa dancināja;
Kundziņam smiekli nāca,
Man birst gaužas asariņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 296 -

31322.

Kundziņš manu kumeliņu
Uz dālderi dancināja.
Dievs dod kunga dēliņam
Tādas dienas vien redzēt,
Tādas dienas vien redzēt,
Kā manam kumeļam!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31323.

Kundziņš manu kumeliņu
Uz dāldeŗa dancināja;
Es kundziņu dancināšu
Uz karstiemi ķieģeļiem.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31324.

Kundziņš manu kumeliņu
Uz daldeŗa dancināja;
Kumeļam sviedri bira,
Man birst gaužas asariņas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)],
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. (ar turpin.) Ņemu savu zirgu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu savu nēzdauciņu,
Slauku savas asariņas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2. Lai piedošu, kam piedošu,
Vāciešam nepiedošu:
Vāciets manu kumeliņu
Uz akmena dancinaja;
Kumeļam sviedri bira,
Man birst gaužas asariņas.
Ņemu zīda pasegliņu,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu zīda nezdauciņu,
Slauku gaudas asariņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Vakar pirku kumeliņu,
Šodien kunga tīrumā;
Kumeļami sviedri bira,
Man birst gaužas asariņas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31325.

Kundziņš manus bāleliņus
Bajāriņus nolamāja.
Pats kundziņš bajāriņš,
Bajāriņa cepurīte.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Kungi sauca bajāriņu
Manu baltu bāleniņu.
Paši kungi bajāriņi,
Augsti nesa cepurīti.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31326.

Kungi manus bāleniņus
Sauca lielus bajāriņus.
Vai zemīti piedevāt,
Vai tiesiņu atlaidāt?
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

31327.

Kundziņš sauca: tekat, vīri!
Nav neviena tecētāja.
Tec, kundziņ, pats pa priekšu,
Tad būs vīri tecētāji!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

31328.

Kungam plata cepurīte,
No dēliņa naudas prasa.
Ber, dēliņi, pilnu sauju,
Dievs atdeva dzīvojot!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31329.

Kungiem laba šī vasara,
Ne maniem bāliņiem:
Kunga galdiņu noklāje
Caunītēm, vāverēm.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31330.

Kungi brauca Vāczemēi,
Mans brālītis līdzi brauca.
Pārbrauc kungi no Vāczemes,
Mans brālītis nepārbrauca.
Kungi viņu izdevuši,
Zelta naudas gribēdami:
Divi sieki zelta naudas,
Trešu skaidra sudrabiņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31331.

Kungi sauce bajāriņu
Manu baltu bāleliņu;
Paši kungi bajāriņi,
Valkā brāļa sudrabiņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31332.

Kungi sūt', man jāiet
Uz tās tāļas Sakšu zemes;
Tur es ieš', neatieš'
No tās tāļas Sakšu zemes.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 297 -

31333.

Kungi, tiesu nespriežat
Dzērušam vīriņam:
Dzērušam vīriņam
Skabardaina valodiņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31334.

Kungs man deva sieku olu,
Liek man cāļus izperēt;
Vienu pašu izperēja,
Ij tas skaisti nedziedāja.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

31335.

Labis labis mūsu kundziņš,
Vēl jo laba gaspažiņ',
Ļaudīm droša pieiešan'
Kā pie tēva, māmuļiņas.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31336.

Lai bagāti, kas bagāti,
Mūsu kungi, tie bagāti:
Lai tā ziema, lai vasara,
Sudrabkalts kumeliņš.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

31337.

Lai variņa, kam variņa,
Mūs' kungam liela vara:
Mūs' kundziņa cepurīte,
Tā Rīgā, Jelgavā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31338.

Lieli kungi braukādami
Palaidās kārumā:
Braukādami meitu grib,
Sētā garda kumāsiņa.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

31339.

Lieli ceļi, mazi ceļi,
Vis' uz Rīgu aiztecēja;
Lieli kungi, mazi kungi,
Visi guļ spilvenos.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31340.

Lielskungs mani, nabadziņu,
Ar rīkstīti darināja.
Gan tu mani pieminēsi,
Kad es būšu debesīs!
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

31341.

Loku birzi vējiņš loka,
Ne resno ozolevu koka stibu,
Kungam vaska gabaliņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31346.

Melna čūska miltus mala
Uz pelēka akmentiņa;
Bargi kungi apēduši
Melnas čūskas malumiņu.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

31347.

Melna čūska miltus mala
Vidū jūras uz akmeņa.
Kungiem ēst(i) to maizīti,
Ne maniem bāliņiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Malna jiudz'e kvīšus mola
Uz palāka akmentiņa.
Kungīm ēsti tū maiz'eiti,
Na munīm bruol'iņīm.
422 [Līvānu pag. D].

31348.

Melna čūska miltus mala
Vidū jūras uz akmeņa.
Tos būs ēst tiem kungiem,
Kas bez saules strādināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 298 -

1. Melna čūska, zaļa dzilna
Uz akmiņa miltus mala.
Tos bij ēst tiem kungiem,
Kas bez saules strādināja.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

31349.

Mūsu kunga gaspažiņai
Zīda svārki zemi slauka;
Citu kungu gaspažām
Vīžu kurze mugurā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31350.

Nāciet, kungi, skatīties,
Kāda mūsu dzīvošana:
Ūdens tek caur istabu,
Vardes lēca gultiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31351.

Neba lielas lietas dēļ
Man' aizdzina Vāczemē:
Cālīšam ac's izdūru,
Lai neredz putraimiņa.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31352.

Paga paga, tu kundziņ,
Tu ar mani parādā;
Es tev' likšu tai vietā,
Kur deg zila uguntiņa.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

31353.

Paldies saku Dieviņam,
Paldies saku kundziņam:
Dieviņš manim maizes deva,
Kundziņš zemes gabaliņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31354.

Paldies saku Dieviņam,
Paldies zemes tēviņam,
Kas neļāva kundziņam
Aprīt manu dvēselīti.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

31355.

Paldies saku kundziņam,
I kundziņa vārdiņam,
Kas neļāva bagātam
Mīt nabaga kājiņām.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31356.

Postā iet tev, kundziņ,
Ar visiem ļautiņiem:
Vakar tu zierņus sēji,
Šodien pākšku lavījies.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31357.

Pūtiet, vēji, nelauziet
Kalnā zaļu ozoliņu;
Bariet, kungi, nešautiet
Manu baltu bāleliņu!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

31358.

Raksta kungi, raksta saule
Manus baltus bāleliņus:
Kungi raksta grāmatā,
Saule kļava lapiņā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

31359.

Retum auga gudri vīri,
Retum resni ozoliņi;
Retum gāju pie kundziņa,
Retum gudri jārunā.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

31360.

Sirmi zirgi auzas ēda,
Muguriņas sagriezuši;
Saiminieki alu dzēra,
Kungam tiesu nodevuši.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

31361.

Sp'er, parkiun', vysus kungus,
Bazn'eickunga vīn nasp'er,
Kas mozūs nūkrist'ēja,
Kas vacūs paglobuoja.
422 [Līvānu pag. D].

1. Struopej, Dīvs, kū struopej,
Nastruopej bazn'eickunga!
Kas lylūs salauluos',
Kas mozūs nukrist'eis'?
4191 [Kalupes pag. D].

2. Vysus kungus cīš mīļavu,
Baz'neickungu v'eļ vairuok,
Kas man' mozu nūkrist'ēja,
Kas man' lelu salauluoja,
Kas man' lelu salauluoja,
Nūmyrušu paglobuoja.
422 [Līvānu pag. D].

- 299 -

31362.

Sūd'ei, Dīvs, kū sūd'ei,
Bazn'eickungu nasūd'ei;
Z'emis kungus, tūs sūd'ei,
Kur' ļaut'eņus nūstruop'ēj!
422 [Līvānu pag. D].

31363.

Strādāj' dienu, strādāj' nakti,
Nevar kungus piebarot.
Ai bagāta Veļu māte,
Palīdz' kungus piebarot!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31364.

Tik kungam gudru vīru,
Kā manos bāliņos:
Man' bāliņi kaŗā gāja,
Mani gāja stārastos.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31365.

Uz kundziņa dvēselītes
Manas gaužas asariņas:
Vakar pirku kumeliņu,
Šodien kunga rociņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31366.

Uzraugiemi piederēja
Mani balti bāleliņi:
Tiem šķīrāsi valodiņa,
Ar kundziņu runājot.
190 [Kuldīā].

31367.

Vai tie visi kungi bija,
Kas nes dārgas cepurītes?
Var ir mani bāleliņi
Nesāt dārgas cepurītes.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31368.

Vai tu zini, bāleliņi,
Kāda mana dzīvošana?
Vilks nokoda kumeliņu,
Kungs paņēma līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31369.

Velna kungs, elles kungs,
Nekul mana bāleniņa!
Sapūs tava muguriņa
Virs zemītes dzīvojot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31370.

Veci celmi, dziļas saknes,
Kuplas auga atvasītes;
Veci vīri, gudri vārdi,
Drīz kungiem atbildēja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Oša celmi, dziļas saknes,
Kuplas auga atvasītes;
Veci vīri, sirmas bārdas,
Par kungiem nebēdāja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Veci celmi, dziļas saknes,
Tur aug jaunas atvasītes;
Veci vīri, gudri vārdi,
Tie māk kungus pierunāt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31371.

Vilku svārkus, kažociņu,
Pie kundziņa daiedams:
Kad kundziņš svārkus vilka,
Man palika kažociņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

313711.

Visi kungi ellē brauca,
Mūsu kungi debesīs,
Mūsu kungi debesīs
Ar krējuma vāģīšiem.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

31372.

Citi kungi sakavās,
Sēņu bļodu dalīdami;
Mūs' kundziņi nekavās,
Naudas pūru dalīdami.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. Sasabāra Rīgas kungi,
Sēņu bļodu maisīdami;
Mūsu kungi nesabāra,
Siekiem naudu mērīdami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

52514.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Viens kundziņš pagalam!
Būs vieglāki bāliņiem,
Būs vieglāki māsiņām.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

- 300 -

52515.

Vai Dīviņ, vai Dīviņ,
Kaida muna dzeivuošona:
Kungs paņēme leigoviņu,
Vylks apēde kumeliņu.
35 [Baltinavas Abr].

52516.

Ai kundziņ, ai kundziņ,
Iesim abi kapāties!
Kundziņami tāšu kreklis,
Man kumeļu kažociņš.
316 [Piltenes Vp].

52517.

Ai kundziņi, vagarīši,
Kas jums gaŗi karājās?
Zīda pušķi, zelta ķēdes,
Tās jums gaŗi karājās.
477 [Vecpils Lp].

1. Ai kundziņi, lielkundziņi,
Kas jums gaŗi karājās?
Zīda pušķi, zelta krelles,
Tās jums gaŗi karājās.
129 [Gudenieku Azp].

2. Kundziņi, vagariņi,
Kas tev gaŗi karājās?
Zīda pušķi, zelta šalle,
Tie tev gaŗi karājās.
477 [Vecpils Lp].

3. Ai kundziņi, gaŗkājīti,
Kas tev gaŗi karājāsi?
Zīda pušķi, zelta treses,
Tās tev gaŗi karājās.
477 [Vecpils Lp].

525171.

Ai, kundziņ, ai, kundziņ,
Liec man vaļu kasīties!
Gan es tev uzdzīvošu
Kasāmo nedēliņu.
48 [Bērzaunes Md].

52518.

Arit, bruoļi, vysus pūrus,
Tikpat kungi naudas prosa
Koč vadziņas nadzenit,
Tik par laimi dūmuojit.
466 [Vārkavas D].

52519.

Ak jūs, bezgoži,
Sūdzēšu kungam ē-ē;
Būs jums dabūt
Trīs kārtas kančukas ē-ē.
96 [Durbes Lp].

52520.

Akli, lepni mūs' kundziņi,
Ar tiem vācu deguniem;
Salikuši divi brilles,
Neredz brāļa arājiņa.
449 [Ungurmuižas D].

1. Augsti, lepni šitie kungi,
Augstiem vācu deguniem;
Divi brilles salikuši,
Nezin brāļa arājiņa.
124 [Grašu Md].

52521.

Baltu puķu ceriņš auga
Lielu kungu pagalmā;
Tur jāj kungi, tur stārastas,
Šās puķītes raudzīties.
605 [Skolas].

52522.

Brauc, kundziņi, kur braukdamis,
Brauc muiže dusināte!
Muiže bija tīras auzas,
Tievas, gaŗas jumpraviņas.
129 [Gudenieku Azp].

52523.

Citād' bij, citād' bij,
Citu kungu maliņā;
Citād' manu rotu grieza,
Mēda manu valodiņu.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

52524.

Cyuka kungu nūrējuse
Lela ceļa maleņā.
Kam vajaga kunga svuorku,
Ejat cyuku deirojat.
247 [Makašānu Rz].

52525.

Dievs dos man kungos iet,
Kunga nagu nebaudīt;
Kunga nagu baudījums,
Bālēs mans augumiņš.
115 [Galgauskas Md].

52526.

Dievs to zina, Dievs to zina,
Kur tie kungi naudu ņēma?
Ne tie ara, ne ecēja,
Ne stādīja apīnīšu.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

52527.

Es pieliku sav' galviņu
Pie pelēka akmentiņa;
Pāri pūta auksti vēji,
Gaŗām jāja bargi kungi.
520 [Zvārdes Kld].

- 301 -

52528.

Gana darba, gana darba
Mums, bāliņ, ellē būs:
Kungs vārīj' trumulī,
Mums jākuŗ uguntiņa.
373 [Sarkaņu Md].

52529.

Izputēt tev, kundzeņ,
Ar visime bērneņim!
Pierti keuru, tei nūdaga,
Bārns auklei ac' izruove.
236 [Līvānu D].

52530.

Jauni puiši nezināja,
Kā kundziņu bildināt.
Labrītiņ, Dievs palīdz,
Tā bij pirmā valodiņa.
46 [Beļavas Md].

52531.

Ka es guoju pi kuņdzeņa,
Bīzu lynu kraklu vylku,
Lai kundzeņa puotadzeņa
Nasnīdz munas mugareņas.
605 [Skolas].

52532.

Kam kundziņi kaldenāj'
Vaŗa grīdu krodziņā?
Man nebija vaska kurpju,
Ko grīdiņas tricināt.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

52533.

Kas kaiš kungam nedzīvot
Ozolkoka muižiņā:
Nauda bira skanēdama
Caur ozola lapiņām.
290 [Ogres C].

52534.

Kas kaitēja mūs' kungam
Ozoliņa muižiņā;
Visapkārt liepas auga,
Vidū muižai ozoliņi.
146 [Jaungulbenes Md].

52535.

Kas kaitēja kundziņam,
Pilī grezni pagulēt;
Pūš vējiņis vakarā,
Sapūš kaudzi sudrabiņa.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

52536.

Kas manai māmiņai
Šovakar vietu taisa?
Man saulīte norietēja,
Kungu durvis virinot.
330 [Puiķules Vlm].

52537.

Kas varēja prīdi sprēst,
Kas ūzulu šķeterēt?
Kas var manus buolileņus
Pi kundziņa aizrunuot?
494 [Viļānu Rz].

52538.

Kaidu kungu vēl vajag,
Kungi muni bruoleliņi!
Kaidas drēbes kungi nese,
Taidas muni bruoleliņi.
579 [Viļāni Rz apr.].

52539.

Knīpele kauliņi
Tiltiņu taisa,
Tur brauca kundziņš,
Tur madamiņa.
269 [Mežmuižas Jg].

52540.

Krīvu kungi nūzakāvās,
Sjēņu zupu dalīdami;
Mousu kungi nazakāvās,
Pourim naudu dalīdami.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

52541.

Kundziņš brauca skanēdams,
Zemnieks gāja svilpēdams:
Kundziņam gŗūta dzīve,
Zemniekam sudrabota.
294 [Omuļu Vlk].

52542.

Kundzeņam lels vādars,
Na par Dīva lykumeņu:
Struoduoju dīn', struoduoju nakt',
Navar kunga pībaruot.
143 [Jāsmuižas D].

52543.

Kundziņš jāj treknu zirg,
Pie ausim turedams.
Dod, bāliņ, kundziņam
Jele lūk iemauktiņ'!
17 [Ances Vp].

- 302 -

52544.

Kundzīns kliedza, kundzīns brēca,
Eglājā sēdēdams:
Viņš gaidīja darbenieku
Cūkas šķiņķi atnesam.
94 [Dunikas Lp].

52545.

Kundziņš manim maizes deva,
Gaspažiņa kāpostiņus;
Mamzelīte žēlīgāka,
Tā iedeva īahā! [=ķēvīti].
141 [Ivandes Kld], 605 [Skolas].

52546.

Kundziņš manus brālēliņus
Vaska dēļ kirināja.
Skrien, kundziņ, pušu gaisa,
Kā skrien vaska nesējiņš
[nesējiņas?].
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

52547.

Kundziņš savu gaspažiņu
Ar ābolu kaitināja;
Es, nabaga arājiņš,
Ar maizītes garoziņu.
378 [Seces Jk].

1. Kundziņš sovu gospožeņu
Ar uobūli kairinoja;
Es tū sovu ļaudeveņu
Ar maizeites ķimūsiņu.
170 [Kapiņu D].

2. Kundziņš savu gaspažiņ'
Ar naudiņu kairināja.
241 [Lubānas Md].

3. Kundziņš sovu gaspažiņu
Ar uobeli kaitynuoja;
Oruojs sovu ļaudaviņu
Ar dzīsmo [dzīsmiņu?] kairinuoja.
494 [Viļānu Rz].

52548.

Kundziņš sovu ļaudaviņu
Ar pukīti kairinuoja;
Oruojs sovu ļaudaviņu
Ar maizītes gabaliņu;
čigons sovu ļaudaviņu
Pa pasauli vyzynuoja.
503 [Višķu D].

52549.

Kundziņš savu gaspažiņu
Uz muldiņas vizināj(a).
Kur kundziņis bikses lika,
Tur gaspaža lindruciņ(u).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52550.

Kundzeņš sovu gaspažeņu
Ar pupeņis pībarova.
Īt uz sātu rauduodama,
Vēdereņu glaudeidoma.
18 [Andrupenes Rz].

52551.

Kungam byut kundzeņam,
Na munam bruoļeņam;
Dūd, Dīveņ, bruoleņam,
Lai ir lobs oruojeņš!
389 [Silajāņu Rz].

52552.

Kungi brauc, palni put,
Lela ceļa maliņā.
Kab tī kungi nabraukuši,
Tod tī palni naputeitu;
Kab kučeri navaduši,
To tī palni naputeitu.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

52553.

Kundzīniem, stārastiem
Šai saulē viegla dzīve;
Tur viņā saulītē
Tiem par dadžiem jābradā.
192 [Kosas C].

52554.

Kundziņam treji svārki,
Man trejādi tīrumiņi.
Kur, kundziņi, treji svārki,
Ka ne no mana tīrumiņa?
605 [Skolas].

52555.

Kungi brauca uz Vāczemi,
Līdzi ņēma bāleliņu;
Atbrauc kungi atpakaļ,
Bāleliņš neatbrauc.
605 [Skolas].

52556.

Kungam dienu, kungam nakti,
Kas tai manai māmuliņai,
Par šūpoļa kārumiņ(u)?
235 [Litenes Md].

- 303 -

52557.

Kungi juoja smīdamīs
Pret munimi bruoleņim;
Redz munimi bruoleņim
Voska ripes pazusēs.
357 [Rudzētu D].

52558.

Kungi mani timsā dzina,
Kur bij man timsā iet?
Jūŗas putni, gaigaliņ's
Traucē manu kumeliņ'.
322 [Praulienas Md].

52559.

Kungi saucja gudru vjeiru,
Līvinī stuovādami.
Gudri vjeiri olu dzjēŗa,
Atjūzuši vēdjeriņus.
236 [Līvānu D].

52560.

Labāk dienu ķeizarami
Nekā nieka muižniekam:
Ķeizarami tīra maize,
Muižniekam pelavmaize;
Ķeizaram zili svārki,
Muižniekami gaŗa runga.
520 [Zvārdes Kld].

52561.

Kur, kundziņ, tu dabūji
Melnactiņu līgaviņu?
Es izbraucu trīs vasaras,
Es ar tādu neatradu.
398 [Skrundas Kld].

52562.

Kur kungam tādi vīri,
Kādi mani bāleliņi?
Ar krūtīm kalnu stuma,
Rokā nesa ozoliņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52563.

Kur tie kungi, kur tie kungi,
Kur tās kunga vagarītes?
Putni ēde, vējš izpūte
Liela kunga labībīn'.
94 [Dunikas Lp].

52564.

Labis bija mums kundziņš,
Vēl labāka lielamāte:
Kundziņš rāja darbeniekus,
Lielamāte nožēloja.
605 [Skolas].

52565.

Luste luste, liela luste
Kundziņam muti dot.
Kundziņam liela bārda,
Aiz smiekliem nevarēju.
184 [Ķēču Rg].

52566.

Mēs ar kungu labi draugi,
Mēs godīgi dzīvojām:
Kungs atņēma manu sievu,
Es kundziņa gaspažiņu.
195 [Kraukļu Md].

52567.

Man sajāja rāmas tautas,
Brāļi liedza, nevēlēja.
Ej, brālīti, tu pie kunga,
Ras kundziņš tev vēlēs.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

52568.

Mēnestiņ mēnestiņ,
Tev tik gaiši nespīdēt!
Tava gaisma, bargi kungi,
Mūs jo grūti strādinā(ja).
127 [Grostonas Md].

52569.

Muižkundziņam viena meita,
Bet tā pati nevesela,
Ar vāģiem pirtī stūma,
Ar dūceļu istabā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52570.

No kundziņa mieru lūdzu,
No Dieviņa veselību,
Lai liek jaunai padzīvot
Jele šādu vasariņ'.
480 [Vējavas Md].

52571.

No kundziņa nebaidies,
No puisīša nekaunies!
Kungam roku pabučo,
Puisim knipšķi paknikšķini!
374 [Sātiņu Kld].

52572.

No tālienes es pazinu,
Kur bagāti lieli kungi:
Trīs enģeļi kokles sita
Pašā jumta galiņā.
345 [Remtes Tk].

- 304 -

52573.

Nabādoj, buobiņ,
Pavasarīts uorā!
Dūs kungs boltas maizes
Ar sapyvušim buļvim.
544 [Krāslava D apr.].

52574.

Nebūs labi, nebūs labi,
Ja kungiem nesūdzēšu;
Aiz puišiem nedrīkstēju
Valkāt zīļu vaiņadziņu.
358 [Rugāju Abr].

52575.

Ņuru ņuru,
Sakodu peli,
Būs tiem kungiem
Garda gaļa,
Būs tiem mīksti cepetīši,
No tām peļu ādiņām
Preilenītēm kažociņi.
115 [Galgauskas Md], 358 [Rugāju Abr].

52576.

Dīviņš guoja teirumā
Ar sudobra sātivīt'.
Kungi sēja, smilga auga,
Bruoliņam rudzi mīži.
389 [Silajāņu Rz].

52577.

Pašas teki kamanīnas
No kalniņa lejīnā;
Pašas teki jumpravīnas
Kundzīniem mutes dot.
192 [Kosas C].

52578.

Pāri pāri par upīti,
Pa šo zemes gabaliņ(u);
Šī pusē sīvi kungi,
Šņoriem zemi izmērīj'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52579.

Pyrma zaļa dīna ausa,
To sorkona sauļa lēcja;
Pyrma kungi bruņas vylka,
To jūž zaļus zūbentiņus.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52580.

Pūti, pūti, Vēja māte,
Stājies jel vakarā!
Dienu mani kungi dzina,
Nakti pašas bāleliņi.
605 [Skolas].

52581.

Reitu reitu, na šudiņ,
Byus kungiem lela tīsa:
Kukņas meita, stalles puiss
Guļ zam vīna paladzeņa.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

1. Reitu reitu, agri agri
Muižā byus lela tīsa:
Muižas meitas ar puišim
Gul zem vīna paladziņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52582.

Sadzērās trīs kundziņi,
Treju kungu sulainīši;
Trīs kundziņi sadzērušies
Rokā nesa cepurītes.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

52583.

Sokuos kungi karā juot,
Ījuoj ceuku klāviņā.
Sokuos jimt zūbiņeņu,
Pasajēmja skalisņeņu.
236 [Līvānu D].

52584.

Suoka mani kungi šaust,
Ar vēršim mežā braukt;
Palīk kungi rauduodami,
Aizīt vērši mauruodami.
326 [Preiļu D].

1. Sokous mani kungi ruot,
Ar vēršim reikstis vjast;
Nūīt vērši mauruodami,
Palīk kungi rauduodami.
326 [Preiļu D].

52585.

Saka mani smuidru, gaŗu,
Lēš' augušu bāliņos:
Kungos iedama, uzaugu
Pa rīkstītes galiņam.
545 [Krustpils D apr.].

52586.

Sajāj man lēnas tautas,
Runā mani kundziņam;
Ja kundziņis atvēlēja,
Tēv' un māti neklausīšu.
183 [Kazdnagas Azp].

- 305 -

52587.

Saucat, vīri, kam bij vara,
Man varīna vairs nebija;
Man varīna palikusi,
Sīvus kungus klausīdama.
94 [Dunikas Lp].

52588.

Sācin nule es iesāku
Kunga durvis virināt.
Dieviņš zina to dieniņu,
Kad pabeigšu virināt.
132 [Ikšķiles Rg].

1. Maza maza es iesāku
Kungu durvis virināt.
Viegli vēru kungu durvis,
Gauži bira asariņas.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

52589.

Sāpēt sāp man galviņa,
Kā tam koka dzenīšam;
Dienu nakti strādājot,
Kungam pili būvējot.
560 [Rīga ].

52590.

Siļķes aste, skāba putra,
Tā ir mūsu barīb(iņ)a;
Pīles, zoses, tītariņi,
Tie ir kunga vēderā.
282 [Nīcas Lp].

52591.

Sīvi kungi ļaudis pēra
Deviņāmi rīkstītēmi;
Deviņāmi rīkstītēmi,
Pie matiemi piesiedami.
456 [Vaiņodes (Bātas-Vaiņodes) Lp].

52592.

Smalku birzi vējiņš loka,
Ne resnos ozoliņus;
Gudru vīru kungi prasa,
Ne skaisto zeltenīšu.
241 [Lubānas Md].

52593.

Smīkls guoja, smīkls guoja -
Kas smīklam nasasmēja:
Kundziņš juoja iz uozeiša,
Aiz asteitis turādams.
182 [Kaunatas Rz].

52594.

Struodoj dīnu, struodoj nakti,
Navar kungu pībaruot.
Valni jūs pībaruos,
Dzilys alnis dybynā.
326 [Preiļu D].

52595.

Šādi kungi, tādi kungi,
Mana kunga nepanāca.
Vai bij šādi, vaj bij tādi,
Visiem kurpes kājiņās;
Mūsu muižas kundziņam
Vēžu [Vīžu?] kurva mugurā.
605 [Skolas].

52596.

Šaida družba, taida družba,
Myusu svuota nastuovēja;
Myusu svuota capurīte
Lītavāji madu dzēŗa.
143 [Jāsmuižas D].

52597.

Šādi kungi, tādi kungi,
Mūs' bāliņa napanāca;
Mūs' bāliņš kā kundziņš
Dzelteniem matiņiem.
391 [Sinoles Vlk].

52598.

Šādi kungi, tādi kungi
Ar nagiem grābstījās.
Es, tāds nieka zemnieciņš,
Ar ozola dakšiņām.
244 [Lugažu Vlk].

52599.

Šādi rati, tādi rati,
Manam tēvam sūda rati;
Es ar saviem sūda ratiem
Visiem kungiem līdzi braucu.
261 [Mēdzūlas Md].

52600.

Šķelmis bija, ne puisītis,
Kas ar naudu lielījās.
Kundziņš dzina gaŗu ceļu,
Ka nav laba kumeliņa.
192 [Kosas C].

52601.

Švirkstēt svirkst kača nogi,
Sausu egli drevejūt;
Treisēt treis kungam bikses,
Ar manimi runojūt.
605 [Skolas].

- 306 -

52602.

Taisīšu tiltiņu
Nu rūžu lapeņu,
Pībraucja kundzeņi
Pi stuorasteņus;
Pīmetja skusteņus
Pi nezdauceņus.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

52603.

Tata ļūļi, tata ļūļi,
Kungiem tā kā zemniekiem:
Kungiem bija zelta pogas,
Man tās pašas vadmalnīcas.
148 [Jaunpiebalgas C].

52604.

Tā, dzīvo, bāleliņ,
Tā dzīvojot piederēja:
Pieci seši tīrumā,
Viens pats kungam atbildēja.
48 [Bērzaunes Md].

52605.

Tādi vīri kungam tika,
Kas dzeŗ alu, brandavīnu;
Mums naudīna pakaļ nāca
Sudrabīna vāģīšos.
94 [Dunikas Lp].

52606.

Tāva reize, mātes reize,
Muna poša treša reize.
Citus kungus valls aizrāve,
Munu kungu te atstāja.
476 [Vecpiebalgas C].

52607.

Trīs trīs jēra kājas,
Viens pats gaļas gabaliņš;
Tupeņiem, sīpoliem
Kungiem zupu vārīsam.
110 [Ērgļu C].

52608.

Trīs trīs kuņa kājas,
četri kuņģa gabaliņi;
Pieliek drusciņ pētersīles,
Patais' kungam launadziņu.
23 [Ārlavas Tl].

52609.

Trīs zirdziņi, trīs puisīši
Ceļa virsu darināj(a);
Trīs tērauda zobeniņ(i)
Kungam ceļa nepagriež.
241 [Lubānas Md].

52610.

Vai būs labi, nebūs labi,
Ja kungam nesacīšu:
Puiša dēļ nedrīkstēju
Valkāt rožu vainadziņa.
373 [Sarkaņu Md].

52611.

Var pazeiti kunga kulu,
Pylni pakši spriguleņu;
Var pazeit kunga dālu,
Pilni piersti gredzinteņu.
326 [Preiļu D].

52612.

Vedekliņ, cīlaviņ,
Paleidz kunga pīrunuot!
Tova runa zalta beja,
Kunga sirdi meilynuoja.
365 [Sakstagalas Rz].

52613.

Visā kungu pulciņāji
Lielamāte lepnākā:
Lielaimātei resni pupi,
Zīža kleitas mugurā.
575 [Valmiera Vlm apr.].

52614.

Visi kungi ellē brauca,
Mūsu kungi debesīs;
Mūsu kungi debesīs
Ar krējuma vāģīšiem.
605 [Skolas].

b) "Kungu vārdi", t. i., buršanas jeb aizsardzības vārdi, kad kādās darīšanās jāiet pie bargā kunga

31373.

Ai kundziņ, ai kundziņ,
Iesim abi kapāties!
Kundziņam tāšu kreklis,
Man akmeņu kažociņš.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

31374.

Ar kundziņu runādamis,
Diegu bāzu kabatā:
Es pakāru kunga dusmas
Sava diega galiņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 307 -

1. Ar kundziņu runādams,
Diegus bāžu skotelē:
Lai iztek kungam dusmas
Pa diedziņu galiņiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31375.

Ar kundziņu runādamis,
Diegus tinu kamolī:
Es satinu kunga dusmas
Balta diega kamolī.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Satin, Dievs, kunga dusmas
Balta diega kamolī:
Šodien ies mans brālīts
Ar kundziņu parunāt.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

31376.

Ar kundziņu runādams,
Ledu bāzu kabatā,
Lai izkusa kunga dusmas
Kā tas ledus gabaliņš.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31377.

Ar kundziņu runāt gāju,
Miglu tinu kamolāi,
Lai iznīka kunga dusmas
Kā tas miglas kamoliņš.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31378.

Ar kundziņu tiesā gāju,
Maza bērna kreklu vilku,
Lai kungam tāds prātiņš
Kā mazam bērniņam.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Kad es gāju pie kundziņa,
Maza bērna kreklu vilku:
Dod, Dieviņ, kundziņam
Maza bērna padomiņu!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31379.

Baltas kazas pienu slaucu
Melnajā ķipītē,
Uz akmeņa sviestu taisu
Kungam rati jāsmērē.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

31380.

Ek kur vīrs, ek kam krūtis,
Kas par kungu nebēdāj':
Siksnes pleci, lūku krūtis,
Kaņepāju stilbenieki.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

31381.

Es nošāvu šāvienā
Piecas raibas žagatītes;
Es nošāvu kunga dusmas,
I kundziņa dēliņam.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

31382.

Es nošāvu šāvienā
Piecas raibas žagatītes;
Noremdēju kungam dusmas
Aiz deviņu duraviņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Es nošāvu šāvenī
Divi raibas dzeguzītes;
Es uzvīlu kungam dusmas
Caur divējām durevīm.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31383.

Es par kungu nebēdāju,
Bil es muižu ieraudzīju;
Es piesēju kunga dusmas
Pie vārtiņa stuburiņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31384.

Es par kungu nebēdāju,
Kad tik muižu ieraudzīju,
Salocīju kunga dusmas,
Iebāz' tās skotelē.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

31385.

Es piedzimu dzelza vīrs
No tērauda māmaļiņas.
Kundziņam naudu dzinu
Caur ūdeni, caur akmeni,
Caur ūdeni laistīdams,
Caur akmeni skaldīdams.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31386.

Kad es gāju pie kundziņa,
Aven' mēle padusē:
Ko es pate nevarēju,
Aven' mēle pasacīja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31387.

Kas varēja priedi vērpt,
Kas ozolu šķeterēt?
Kas var manu bāleliņu
Pie kundziņa aizrunāt?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 308 -

31388.

Ko var kungi man darīt,
Ko manai galvīnai?
Dzelžu kalta man galvīna,
Tērodīna dvēselīt'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Ko tie ļaudis man darīs,
Ko manam augumam?
Dzelzēs kalta man miesiņa,
Tēraudiņas dvēselīte.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

31389.

Lai bēdā vells par kungu,
Es par kungu nebēdāju,
Es saminu kunga galvu
Zem kumeļa kājiņām.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

31390.

Niršķēt niršķ kaņupītes
Zem manām ķājiņām;
Tā niršķēja kunga kauli
Zem manām rociņām.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

31391.

No vēzīša vilnu cirpu,
Kundziņam svārkus aužu,
Lai kungam tik prātiņa,
Cik vilniņas vēzīšam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31392.

Nūsapeušu, apsavylku
Malna jāra kažuceņu:
As atjēmu kunga dusmys
Caur deveiņu duraveņu.
409 [Līksnas pag. D].

31393.

Pie kundziņa daiedams,
Atspiežos stenderē,
Lai nostāja kunga dusmas
Kā duravu stenderīte.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Pie kundziņa daiedams,
Uz kubula atspiedos,
Lai nostāja kunga dusmas
Kā kubula dibeniņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31394.

Pie kundziņa pieiedamis,
Cirtu pliķi stenderē,
Lai noskrēja kunga dusmas
Kā tas pliķis stenderē.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

31395.

Piektdien gāju pie kundziņa,
Piektdien laba runāšana:
Es piesēju kunga dusmas
Pie piektaja žoga posma.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

31396.

Sasadzīra trīs kundziņi
Tiesāt manu augumiņu.
Tiesājat bērza sieksti
Lielaceļa maliņā!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Vakar kungi, aizvakar
Tiesāj' manus bāleliņus.
Tiesājiet vecas siekstas,
Kas guļ meža [ceļa] maliņā!
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

31397.

Zaļa dzilna, melna čūska
Caur akmeni diegu vilka;
Es izvilku kunga prātu
Pa matiņu galiņiem.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Zaļa dzylna dīgu vylka
Caur palāku akmisteņu;
Es izvylku puišam pruotu
Pa mateņu gal'eņim.
4271 [Rēzeknes apr.].

31398.

Sasasēju slotiņā
Pieci pāri žagariņu,
Pārslaucīju kungam dusmas
Par deviņu duraviņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31399.

Šķiŗaties, melni meži,
Ārdāties, riķu posmi!
Nu es iešu Vāczemēi
Triju kungu tiesnešos.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

31400.

Sestdien iešu pie kundziņa,
Sestdien laba tiesas diena:
Silta pirts, mīksta slota,
Jauka kunga valodiņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 309 -

31401.

Zila odze, melna odze
Uz akmini miltus mala.
Tur paēda sīvi kungi,
Bargi tiesu turētāji.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

31402.

Skrien pār muižu, balodīt,
Sajauc kungu valodiņu:
Šodien kungi tiesu spriež
Jaunajam bāliņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Šodien kungi tiesu sprieda
Jaunijam brāliņam.
Skrien, zīlīta, par ustabu,
Sajauc kungu valodiņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Skrej, balod, atver logu,
Traucē kungu valodiņu:
Bargi kungi tiesu sprieda
Jaunākami bāliņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31403.

Tiesā mani tiesas kungi,
Tiesā zemes arājiņi;
Ni var kungi ko darīt,
Ni tie zemes arājiņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31404.

Tin, Dieviņi, kunga prātu
Baltā diegu kamolī,
Lai tas mani drīz izlaida
Cita kunga novadā.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

31405.

Vaļā logi, vaļā durvis,
Kad es dzimu māmiņai;
Vaļā mana valodiņa
Ar kundziņu jārunaj.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31406.

Cērtiet kļavas, ozoliņus,
Apses vieni necērtiet:
Drebēs jūsu valodiņa,
Ar kungiemi runājot.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

52615.

Es apvilku zaļu banti
Apkārt kungu novadam,
Lai negāja valodiņa
Sveša kunga novadā.
513 [Zemītes Tk].

52616.

Es puordzynu zaļu vogu
Par kundziņa pagalmiņu;
Tī sagula kunga dusmes
Zam zaļūs velēniņu.
465 [Varakļānu Rz].

52617.

Škārs vadziņu i pārdzinu
I pār kunga tīrumiņ',
Lai sagula kunga dusmas
Zem zaļās velēniņs.
211 [Ļaudonas Md].

52618.

Es kundziņa vārtos gāju,
Maza bērna kreklu vilku.
Es kundziņa vārtos gāju,
Dingu bāzu kabatā.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

c) Muiža un muižas vieta

31407.

Ai NN (=muižas v.), moku muiža,
Pašāi kalna galiņā,
Kad Dievs dotu, ka nogrimtu
Pašāi elles dubenā!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Ai Litene, moku muiža,
Augsta kalna galiņā!
Jau tai bija sen noslīkt
Melnas jūras dibinā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

31408.

Ai Rundāle, smuka muiža,
Žēl man bija tev' atstāt:
Visapkārti oši, kļavas,
Vidū zelta liepa auga.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

1. Ai smukā Gaiļu muiža,
Žēl man bija tev' atstāt:
Visapkārti bērzu birze,
Vidū liepu puduriņš.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

- 310 -

31409.

Balta muiža kalniņā,
Kas to baltu balināja?
Darbinieku sūra vara,
Stārastiņa kliegumiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Balta bija kunga muiža,
Kas to baltu daranāja?
Jauni puiši, bēri zirgi,
Tie to baltu daranāja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31410.

Domājam, gādājam,
Kur mēs muižu taisīsim.
Tepat muiža upmalē,
Laidars sila maliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31411.

Elle elle NN muiža,
Elles katla vien navā.
Eita, straži, junkuriņi,
Nopirciet elles katlu!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Elle elle kunga rija,
Elles katla vien nevaid.
Junkuriņi, stārastiņi,
Izpirciet elles katlu!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31412.

Gaŗām gāju moku muižu,
Nedzird vaira mocījot.
Vai pietrūka moku ļaužu,
Vai ar [to] pašu mocītāju?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Gaŗām gāju ķīļu muižu,
Nedzird vairs ķīlējam.
Vai pietrūka ķīļa koka,
Vai ar pašu ķīlētāju?
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

2. Gaŗām gāju moku muižu,
Nedzird vairs mocāmies:
Dievs pieņēma moku ļaudis,
Vells to pašu mocītāju.
271 [Mangaļos (Mangaļu pag. Rg)].

3. Gaŗām gāju moku muižu,
Nedzirdēju mocījam.
Vai bij ļaužu pietrūkušu,
Vai bij kungi izmiruši?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

31413.

Kas kaitēja mūs' kungam
Ozoliņa muižiņē!
Pate muiža kalniņē,
Muižas vārti lejiņē.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

31414.

Lai brauc kungi, kur braukdami,
Mūs' muižā nakti guļ:
Mūs' muižā tīras auzas,
Skaistas jaunas preilenītes.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Jājiet, puiši, kur jādami,
Iejājiet mūs' muižā:
Mūs' muižā saldans alus,
Daiļas auga dzeltainītes.
224 [Kabilē (Kld)].

2. Kālabades mūs' muižāi
Ik dieniņas sveši brauc?
Mūs' kungam tīras auzas,
Sudrabotas preilenītes.
190 [Kuldīā].

3. Tai muižai tīras auzas,
Sudrabotas mamzelītes;
Lai jāj kungi, kur jādami,
Tai muižā nakti gul.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

31415.

NN muiža lustes muiža
Augstajā kalniņā;
N'N' muiža moku muiža
Dziļajā lejiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Biržu muiža raudu muiža
Asariņu paltiņā;
Zasas muiža lustes muiža
Dāboliņa kalniņā.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

31416.

Zalaviņa zvirgzdējā,
Kalnamuiža rāvējā;
Mūsu muiža skaista bij,
Tā zaļā dābulā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31417.

Lubānē treji vārti,
Visi treji virināmi.
Pa vieniem kungi brauca,
Pa otriem stārastiņi,
Pa trešiem darbenieki
Kunga mantu ritināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 311 -

1. Mūs' muižai divu vārtu,
Abi velna sargājami.
Pa vieniem kungi brauc,
Pa otriem vagariņš.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2. Rundālē treji vārti,
Visi treji atdarāmi.
Pa vieniem kungi jāja,
Pa otriem vagarīte,
Pa trešiem moderīte
Ar savām meitiņām.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

31418.

Ozolmuiža, vergu muiža,
Kaut tu būtu nogrimusi,
Kaut tu būtu nogrimusi
Dziļā elles dibenā!
Jauni raud atnākot,
Veci raud aizejot,
Iecavīte gaŗām tek
Pilna kalpu asarām.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

31419.

Pate muiža kalniņā,
Muižas vārti lejiņā.
Man māmiņa pamācīja
Ar smildziņu virināt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas kaiš man nedzīvot
Tā ozolu muižiņā:
Pati muiža kalnā stāv,
Muižas vārti lejiņā;
Ik rītiņus mans bralītis
Ar smildziņu virināja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31420.

Pieci vilki stāvu dirsa,
Sestais dirsa tupēdams.
Būtu kungi redzējuši,
Tur būt' laba muižas vieta.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Pieci vilki dikti kauca,
Sestais asti luncināja.
Būt' kundziņis to redzējis,
Te būt' laba muižas vieta.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

2. Sirma cūka lauku pieri
Apsamīza griķājā.
Ka būt' kungi zinājuši,
Tur būt' laba muižas vieta.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31421.

Visas muižas kalnā stāv,
Mūsu muiža lejiņā,
Mūsu muiža lejiņā
Asariņu peļķītē.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

31422.

Citu muižu nastā nesu,
Citu vežu vezumā;
Mūsu muižas nevarēj'
Ne stūrīša kustināt.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

52619.

Ai mazais zemnieciņ,
Tavu skaistu dzīvošanu:
Stikla durvis, vaŗa vārti,
Kā lielam muižniekam.
148 [Jaunpiebalgas C].

52620.

Aiz kalniņa, aiz ūtruo,
Aizadaga kungam muiža.
Puiši puiši, muižas dzāstu,
Smelit pūrva yudesniņi!
Meitas meitas, muižas dzāstu,
Smelit upes yudesniņi.
35 [Baltinavas Abr].

52621.

Aiz kalneņa lela muiža,
Tī ir divi jauni puiši;
Tī ir divi siermi zirgi,
Tī man vīgli vyzinuoja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

52622.

Aiz kalniņa skaista muiža,
Jauni puiši, sirmi zirgi;
Sirmi zirgi, jauni puiši,
Viegli mani vizināja.
35 [Baltinavas Abr].

- 312 -

52623.

Ak tu peku Pēterīti,
Dzīvo Briņģu muižīnā!
Briņģu kungs tev izšūs
Peļādīnas kažocīnu.
192 [Kosas C].

52624.

Balta muiža kalniņā,
Kas to baltu balināja?
Stārastiņa līkais spieķis,
Darbinieku asariņas.
330 [Puiķules Vlm].

52625.

Baltu muti balināju,
Gludu galvu saķemmēju;
Vai redzēt paredzēju
Muižā miežu arājiņu?
241 [Lubānas Md].

52626.

Celies, puika, aunies kājas,
Nāc uz muižu sūdzēties!
Bargi kungi, barga tiesa,
Puikam nieka nedarīs.
417 [Struteles Tk].

52627.

Citi kungi savas muižas
Uz ratiemi vizināja;
Manas muižas nevarēja
Ne stūrīša kustināti.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

52628.

Divi vien, divi vien,
Nākat manā muižā!
Mana muiža tukša muiža,
Itin viena pate.
373 [Sarkaņu Md].

52629.

Ej, muosiņ, kalniņā,
Kolnā loba dzīvuošana:
Kolnā kungi muižas taisa,
Lejā lobi tīrumiņ(i).
605 [Skolas].

1. Kuop kolnā, ļaudoviņa,
Kolnā loba dzeivuošona:
Kolnā kungi muižas ceļ'
Lejā zaļi teirumiņi.
35 [Baltinavas Abr].

2. Kuopu, kuopu kalniņā,
Kolnā loba dzeivuošona:
Kolnā kungi muižas cēla,
Lejā muni buoleliņi.
174 [Kārsavas Ldz].

3. Kolnā kuopi, buoleleņ,
Kolnā loba dzeivuošona:
Kolnā kungi muojus taisa,
Lejā lobi teirumeņi.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

52630.

Elle elle, liela muiža,
Elles katla vien nebij,
Kad nu būtu elles katls,
Sen būt' muiža nodegusi.
605 [Skolas].

52631.

Gaŗām gāju moku muižu,
Dzirdēj' klusu dzīvojam.
Vai tā bija moku muiža,
Vai tie paši mocītāji?
163 [Kalētu Lp].

52632.

Kalniņā muižu daru
Daudz sidrabiņu gribēdama,
Pūta vēji šādi tādi,
Visi pūta sidrabiņu.
184 [Ķēču Rg].

52633.

Kam tie zirgi, kam tie rati,
Kam tas staltais aizjūgums?
Muižas zirgi, muižas rati,
Muižas staltais aizjūgums.
439 [Trikātas Vlk].

52634.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņā lauku galiņā?
Mūsu muižas preilenītes,
Sudrabiņu žāvēja.
93 [Dundagas Vp].

52635.

Kungu kungu tā muižiņa,
Ne tā mana bāleliņ(a).
Ik vakaru satecēja
Deviņiem celiņiem.
119 [Gaujienas Vlk].

52636.

Kupla liepa locījās
Rauzas muižas pagalmā,
Tā nebija kupla liepa,
Tā bij muižas valdenīca.
342 [Rauzas Vlk].

- 313 -

52637.

Muižiņ mana, muižiņ mana,
Āriskā vietiņā!
Citi kungi dubļus brida,
Es brien' baltu aboliņu.
148 [Jaunpiebalgas C].

52638.

Ozolmuiža vērgu muiža,
Kosas muiža nāves muiža,
Kaut tās būtu nogrimušas
Dziļā elles dibenā!
192 [Kosas C].

52639.

Sviežu panckas par pleciem,
Gāju silu lieverēt;
Iedams silu lieverēt,
Izgāj' vienu zaļu muižu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

52640.

Tai kalnā sīki bērzi,
Te būt' laba muižas vieta.
Kaut kundziņi zinājuši,
Te būt' muižu taisījuši.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

d) Muižas dienestnieki: sulaiņi, jumpravas, muižas meitas

31423.

Ai Dieviņ, mazs iesāku
Bargus kungus aptecēt;
Vienā rokā kannu nesu,
Otrā zelta biķerīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31424.

Ai modere moderīte,
Buļļi tevi nobadīs,
Kam nedevi svētu rītu
Meitiņām pienu strēbt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

31425.

Ar čigānu zirgu miju,
Muižā ņēmu līgaviņu;
čigānam strauji zirgi,
Muižā mudras mātes meitas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31426.

Danco, danco, kunga meita,
Kaņepēju krekliņā!
Kas tev vainas nedancot,
Balta maize vēderā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31427.

Dzērves kliedz, kājas deg,
Niedres kauce ezerā;
Kungi brauc, zeme rīb,
Mārgu veda nelaulātu.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31428.

Jauni kungi mutes prasa
No zemnieku meitiņām.
Lai stāv mana balta mute
Arājiņa dēliņam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31429.

Ka man būtu tāda vaļa
Kā tiem muižas sulaiņiem:
Dienā ēst, dienā dzert,
Naktī vaļa lieverēt,
Naktī vaļa lieverēt
Ap jaunām meitiņām,
Ap jaunām meitiņām,
Pa mārkām solīdam'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31430.

Kas grib ēst miežu maizi,
Lai līž elkšņu līdumiņu;
Kas grib ņemt muižas meitu,
Lai vij asu pātadziņu,
Lai vij asu pātadziņu,
Lai liek naglu galiņā.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

31431.

Kas kaiš kunga sulaiņam
Negreznot, nelepot:
Kunga pieši, kunga segli,
Kunga labs kumeliņš.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31432.

Klabu klabu zābaciņi
Apaļiem dibeniem:
Kundziņš ņēma mūs' māsiņu,
Būs kundziņa jumpraviņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31433.

Ko tu saki, vecais brāli,
Es grib' ņemti muižas meitu?
- Ņem, brālīti, muižas meitu,
Ej mežā nūjas cirst!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 314 -

31434.

Kundziņš mani jungu sauca,
Kas kait man nejungot;
Kunga zirgi, kunga rati,
Kunga pieši kājiņā.
216 [Ventspilī].

31435.

Kur tu teci, jumpraviņa,
Priekšautiņu pacēluse?
- Tek' uz kalnu raudzīties,
Pazeltīti kungi jāj.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

31436.

Mamzelīte kalnā kāpa,
Priekšautiņu glāstīdama;
Lieli kungi pakaļ gāja,
Dālderīšus skaitīdami.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

31437.

Maza maza mamzelīte
Zaļ' ozola muižiņā,
Zīda svārki mugurā,
Zelta kurpes kājiņā;
Tur vajaga liela kunga,
Kas to tādu bildināja.
224 [Kabilē (Kld)].

31438.

Maza maza moderīte,
Jauka jauka valodiņa;
Aiz to jauku valodiņu
Trīs darbnieki nedēļā.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

31439.

Muižā gāju sievas ņemt,
Birzī gāju rīkstes griezt,
Lai varēju muižas meitu
Ik rītiņa modināt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31440.

Raksti, zaķi, grāmatiņu,
Stellē leišu majoram,
Lai tas deva savu meitu
Mūsu muižas junkuram.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31441.

Smukas bija mamzelītes,
Nemācēja goves slaukt,
Kā mācēja pienu ēst,
Pienā muti mazgāties.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

31442.

Viena pati roze zied
Mūs' kundziņa dārziņā;
Gan rozīte pati zina,
Ka mums viena mamzelīte.
224 [Kabilē (Kld)].

31443.

Viņpus Rīgas, šaipus Gaujas
Baltu kleitu jumpraviņa;
Tai vajaga jaunu kungu
Šņorētām cepurēm.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

52641.

Adu cymdus, kulaineišus,
Gaidu kungus, sulaineišus;
Silti cymdi, kulaineiši,
Meiļi kungi, sulaineiši.
182 [Kaunatas Rz].

52642.

Odu cymdus, kulaineišus,
Gaidu muižas sulainīša;
čorts atruove Borkavīti
Plykajomi rūciņom.
27 [Atašienes Rz].

52643.

Odu cymdu, kulainīti,
Gaidu muižas sulainīti;
Kad atbrauce sulainīts,
Tam atdevu kulainīti.
605 [Skolas].

52644.

Odu cymdus, kulaineišus,
Gaidu svuotus, sulaineišus;
Atbrauc svuoti, sulaineiši,
Nava cymdu kulaineišu.
174 [Kārsavas Ldz].

52645.

Jānīšam liela muiža,
Daudz bij kungu, sulainīšu:
Zvirbulītis zirgu puisis,
Zirnēklītis sulainītis,
Skudrītei čakla meita,
Tā bij kunga kalponīte.
184 [Ķēču Rg].

- 315 -

52646.

Kundziņš sauca sulainīti,
Sulainītis nedzirdēja;
Sulainītis blusas kava
Mellā jēra kažokā.
427 [Tadaiķu Lp].

52647.

Moderīte moderīte,
Buļļi tevi nobadīs;
Kam nedevi meitiņām
Svētu rītu ķērnas pienu?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52648.

Paleidzit jyus, ļautiņi,
Breinumam breinuotīs:
Muižas meita, vaca bāba
Brauc ar cyuku medībuos.
605 [Skolas].

52649.

Rouca, douca vabalīte,
Rungu kungu ustobā.
Tai nabeja vabalīte,
Tai bej Rungu prailanīte.
14 [Alsviķa Vlk].

52650.

Sāpēt sāp man galviņa
Kā tam koka dzenīšam,
Dien' un nakti aurējot,
Kunga mantu sargājot.
72 [Cesvaines Md].

52651.

Smukas bija mamzelītes,
Nemācēja goves slaukt.
Kā mācēja pienu ēst,
Pienā muti mazgāties?
163 [Kalētu Lp].

52652.

Tradi-ridi vokorā,
Žeidiņš brauca muižiņā;
Muižas meitas nūsaskota,
Žeids uz maisa nūsakrota.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

52653.

Opapa trallala,
Muižkungam seš arāj',
Divi noslīk', div' nomir',
Div' par mežu blandījās.
605 [Skolas].

52654.

Muižas puiši skaisti dzied
Tīrumā ecēdami;
Kā tie skaisti nedziedās,
Piena sulas padzēruši?
109 [Ērķemes Vlk].

e) Vagare un darbinieki

31444.

Vai vai stārastiņ,
Tavu šauru kamaniņ'!
Kur sēdēs darbnieciņš,
Kur darbnieka asariņas?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31445.

Ai vagare vagarīte,
Rītu tevi svilinās!
Vakar veda apšu malku
Triju kungu darbinieki.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1. Ai ragana raganiņa,
Rītu tevi dedzinās!
Vakar cirta apses malku
Triju kungu darbinieki.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

2. Ai vācieti, ai vācieti,
Rītā tevi svilinās!
Šodien cirta apses malku
Treju kungu darbinieki.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3. Guli, guli, miega cūka,
Rītu tevi svilinās!
Vakar cirta apšu malku
Treju kungu darbinieki.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

31446.

Ai vagare vagarīte,
Tavu mazu kamaniņu!
Ku tu liksi ļaužu balvas,
Kur līgavu vizināsi?
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

31447.

Ai vagare vagarīte,
Tavu mazu kamaniņu!
Kur tu savus grēkus liksi,
Kur liekās valodiņas?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 316 -

31448.

Vai vagare vagarīte,
Tavu mazu kamaniņu!
Kur tu savus melus liksi,
Kur līgavu vizināsi?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

31449.

Vai vagare vagarīte,
Tavu mazu kamaniņu!
Kur tu vari pats sēdēt,
Kur vēl melus vizināt?
224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

1. Vai vagari vagarīt,
Tavu mazu kamaniņu!
Kad tu pats iesēdies,
Kur tad niekus vizināsi?
226 [Kandavā (Tl)].

31450.

Ai vagare vagarīte,
Tavu šauru kamaniņu!
Kur tu liksi savus grēkus,
Savu resnu līgaviņu?
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

31451.

Vai vagare, vagarīte,
Tavu šauru kamaniņu!
Kur tu savas ķīlas liksi,
Kur tu melus vizināsi?
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

31452.

Ai vagare vagarīte
Tavu resnu vēderiņu!
To tev dara kunga cāļi,
Kunga trekni kāpostiņi.
224 [Kabilē (Kld)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 349 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai kundziņi, muižņieciņi,
Tavu resnu vēderiņu!
To tev dara mūsu cāļi,
Zeminieku kāpostiņi.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

31453.

Ai vagare vagarīte,
Turi labu kumeliņu;
Lai dieniņa, lai naksniņa,
Kungi tevi drīzināja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

31454.

Ar tiem skalu vāģīšiem
Mežā vilku stārastiņu;
čīkst vāģīši, brakšķ
kažoks,
Sākam abi gavilēt.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

31455.

Darbinieki darbinieki,
Vilks apēda vagarīti;
Sametami pa grašam,
Pirksim jaunu vagarīti!
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Klīdzit, goni, tiukojit,
Vylks nūnese lelū gonu.
Metit, goni, pa grošam,
Pērcit jaunu lelū gonu!
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

2. Kūlējiņi kūlējiņi,
Vilks aiznesa rijnieciņu!
Sametam pa grašam,
Pirksim jaunu rijnieciņu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

31456.

Darbenieku bāleliņi,
Sargait savus kumeliņus!
Es redzēju stārastam
Zirgu pautu kulītē.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Darbenieki darbenieki,
Zirgu savu lūkojiet:
Mūsu riju rijnieciņš
Ķēves kāju svilināja.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

31457.

Darbnieciņi darbnieciņi,
Vilks apēda stārastiņu!
Lai to ēd ar velniem,
Kam tas kuļ darbnieciņus!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 317 -

31458.

Dievs dod mūsu stārastam
Aklam mūžu nostaigāt,
Lai tas labi neredzēja,
Ko darīja darbinieki.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

31459.

Dievs dod mūsu stārastam
Svina kājas, alvas acis!
Ar kājām nepaiet,
Ar acīm neredzēt.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31460.

Dievs dod mūsu vagaram
Svina kājas, alvas acis,
Dzīties meitu, nepanākt,
Ar acīm(i) neredzēt!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1. Dievs dod mūsu kundziņam
Svina kājas, alvas acis,
Lai tas mūsu neredzēja,
Lai tas mūsu nepanāca.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Dod, Dieviņi, puisēniem
Svina kājas, alvas acis,
Dzīties meitu, nepanākti,
Kad noķertu, nepazīt!
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

31461.

Dievs pats deva mūs' kungam
Klibu kāju vagarīti,
Nevarēja grāvjus lēkt,
Ne panākt darbiniekus.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dievs dod mūsu kundziņam
Klibu kāju vagarīti,
Lai nevar drīzi iet,
Lai nepēra darbinieku!
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

31462.

Ērmi ērmi, brīnumiņi
Kunga lauka galiņā:
Vārnas plūca vagarīti,
Aiz matiemi turēdamas.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

31463.

Es nociertu ozoliņu
Pie kundziņa lievenēm;
Nebēdāju Skrundas kungu,
Ne to pašu vagarīti.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

31464.

Es pielēju lielu palti
Biksērmuižas pagalmā,
Tur noslīka negantais
Biksēriešu junkuriņš.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31465.

Junkuram melni svārki
Kā kurmīša muguriņa;
Vagaram, tam pelēki
Kā pelītes vēderiņš.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

31466.

Es tev lūdzu, vagarīte,
Neper manu arājiņu!
Es tev došu šoruden
Trīs slaucamas vāverītes.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

31467.

Kad Dievs dotu mūs' muižā
Šķību greizu vagarīti,
Kā man tiktu raudzīties,
Kad pa muižu klenderē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

31468.

Kas tur spiedza, kas tur brēca
Viņa kalna galiņā?
Vagariņa dvēselīte,
Kas bez saules strādināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31469.

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Viņā lauka maliņā?
Vagarītes dvēselīte
Balta spieķa galiņā.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

1. Zili melli dūmi kūp
Viņā lauka galiņā:
Deg vagares dvēselīte
Balta spieķa galiņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

31470.

Kungi rāja stārastiņus,
Stārastiņi darbeniekus,
Darbenieki kumeliņus
Ar gaŗo pātadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31471.

Kur liksim, neliksim
Šo bargo stārastiņu?
Noveduši, piesiesim
Pie lielā skudru pūļa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 318 -

31472.

Kur liksim, neliksim
To bargo junkuriņu?
Sasiesim kājas rokas,
Pakārsim skurstenī.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31473.

Kur, māsiņa, vakar biji?
- Vakar biju sēņu lauzt.
Kur, māsiņa, tarbu liki?
- Es pakāru bērziņā,
Darbenieki noņēmuši,
Pamielojši vagarīti.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

31474.

Kur tu brauksi, stārastiņa?
Šauras tavas kamaniņas,
Priekšā tevim mīļi vārdi,
Pakaļā lāstu maiss.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31475.

Labi bija mūs' kundziņi,
Slimu saimi salīkuši:
Klibu kāju vagarīti,
Vienu aci skrīverīti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

31476.

Lai Dievs dotu, kad es būtu
Vagarītes līgaviņa,
Es mācētu daiļi braukt
Vagarītes kumeliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31477.

Mūs' kungam piederēja
Klibu kāju vagarīte,
Tas varēja telderēt
Pa tiem kunga tīrumiem.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Dievs dod mūsu kundziņam
Klibu kāju stārastiņu,
Tas varēja labi lēkt
Ap tiem kunga tīrumiem.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

31478.

Mūsu muižas stārastam
Liela skāde notikusi:
Santa svārki sadeguši,
Pogas vieni atlikušas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31479.

Nebēdāju sīvu kungu,
Kad tik labis vagarītis:
Runā kungi ar vagari,
Es vagara ēniņā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

31480.

Nedod Dievs stārastā
Manu baltu bāleniņu:
Dzen kundziņš dzenamo,
Dod ļautiņi ļaunus vārdus.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31481.

Nosakliedze vanadziņš
Staiga purva maliņā;
Sasatrūka irbju draudze,
Aiz kalniņa gulēdama.
Nosakliedze vagariņš
Barga kunga tīrumā;
Nosabija darbenieki,
Grāvmalie sēdēdami.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

31482.

Pal'dīs Dīvam, niu byus vaļa
Kaidys dīnys vuoļuotīs:
Začs nūsp'ēre muižys kungu,
Gail's nūc'ērta saimin'eicu.
435 [Latgalē].

31483.

Raudādams pārtecēju
Zalvas kunga tīrumiņ'.
Par to reizes tecējumu
Ieņem mani vagaram;
Ieņem mani vagaram,
Iedod man sirmu zirgu;
Iedod man sirmu zirgu,
Dod pelēku mētelīt';
Dod pelēku mētelīti,
Iedod zaļu zobeniņ';
Es to savu zobeniņu
Ik dieniņas balināj';
Ik dieniņas balināju,
Ik vakarus mēģināj';
Ik vakarus mēģināju
Tanī vārtu stuburā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

- 319 -

31484.

Šķilteŗam, stārastam,
Tiem es laba nevēlēju,
Tiem vēlēju koka zirgu,
Akmins seglus mugurā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

31485.

Šķilteŗam, vagaram,
Tiem es laba nevēlēju,
Tiem es vēlu svina acis,
Mūžam skrieti meža ceļu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

31486.

Sita muini stārestinč
Pēc kuindziņa pavēliņa;
Lei sit valns tuo kuindziņu
Pēc Dieviņa likuimiņa.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

31487.

Situ koku pie kociņa,
Lai tek saule vakarā;
Sīvi kungi, vagarītes
Nedod svēta vakariņa.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

31488.

Stārastam balta bārda
Kā tam mūsu kazlēnam,
Ni augusi, ni plaukusi,
Tik ar līmu pielīmēta.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

31489.

Stārastam, junkuram
Zilajāmi zēvelēm,
Kam tas ēda cūkas gaļu,
Krējumāi mērcēdams.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31490.

Stārastam, junkuram
Rudzu maizes nedodat,
Lai ēd sīkus akmentiņus,
Pa tīrumu staigādams!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

31491.

Stārastam, junkuram
Šai saulē laba dzīve;
Jau viņā saulītē
Spieķu nasta mugurā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31492.

Stārastam, vagaram
Šai saulē laba dzīve;
Būs viņā saulītē
Ar kūziņu jāstaigā.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

31493.

Stārastam, vagaram
Šai saulē laba dzīve;
Jau viņā saulītē
Elles dores virināja.
3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)].

31494.

Stārastam, vagaram
Šai saulē laba dzīve;
Tur, viņā saulītē,
Ellē kājas karāsies.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31495.

Stārastiem, junkuriem
Šai saulē laba dzīve;
Tur, viņā saulītē,
Velns uz ādas guni kūra.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31496.

Stārostiem svaiņi gāja,
Stārostiem bāleniņi;
Mēs māsiņas nezinām,
Kādi kunga tīrumiņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Svaiņi gāja rijniekiem,
Bāleniņi stārostām;
Mēs māsiņas, zeltenītes,
Kunga riju nezinām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31497.

Stārastiņ, brāleliņ,
Laid man' laiku sētiņā,
Lai rasiņas nedabū
Margotie vainadziņi!
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

31498.

Stārastiņ, bāleniņ,
Tavu gudru padomiņu:
Kas kundziņa grāmatā,
Tas tavā galviņā.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

31499.

Stārastiņ, velna bērns,
Nesit man ar ievas kūju:
Dievs tev liks nosmirdēt
Kā tam ievas kociņam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 320 -

1. Rijnieciņ, bāleliņ,
Nesit mani ievas kūju:
Smirdēs tava dvēselīte
Kā ieviņa grāvītie.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

31500.

Stārastiņ, velna bērns,
Nesit man ar ievas kūju:
Smirdēs tava dvēselīte,
Pie Dieviņa aiziedama.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31501.

Stārastiņ, velna bērns,
Nesit mani ievas kūju [kūļu]:
Dieviņš tavu dvēselīti
Kā ieviņu sutinās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31502.

Stārastiņš, velna bērns,
Pieķēzīja piedarbiņu,
Sasaēdis cāļa gaļas
Ar baltiemi kāpostiem.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Rijnieciņš, velna bērns,
Piedirš kunga piedarbiņu.
To darīja cāļa gaļa,
Mani balti kāpostiņi.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

31503.

Stārastiņas dvēselīte
Par nedēļu badu mira,
Tik sestdienas vakarā,
Tad dabūja launadziņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31504.

Stārastiņa meita biju,
Bandinieka līgaviņa;
Ne mūžam nezināju,
Kā sūtīja darbiniekus.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31505.

Stārasts slaista baltu spieķi
Kunga rijas piedarbā;
Tā velns viņa dvēselīti
Slaistīs elles dibinā.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

31506.

Suņi kaula ragus dara
Vagarīti mežā vest;
Pieci vīri malku cirta
Tur vagari svilināt.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31507.

Suņi rēja, gaiļi dzied
Ap to mūsu lielukungu.
Lai tā velna pūce brēca
Ap to mūsu stārastiņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31508.

Tev, alksnīti, trapja miza,
Tu nederi lūku plēst,
Tev, brālīti, lēna daba,
Tu nederi vagarim.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

31509.

čiga čiga ragaviņas,
Purvā vedu stārastiņu,
Kam tas kūla darbenieku,
Pie sētiņas piesiedams.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31510.

čigu čigu ragaviņas,
Purvā vežu stārastiņu;
Velnam devu griķu sieku,
Lai pakāra stārastiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Ķiku ķiku kamaniņas,
Žīdu vežu poriņā;
Velnam devu riekstu šauju,
Lai žīdiņu mužināja.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

2. čika čika kamaniņas,
Veco vežu purviņā;
Runčam devu pelnu sieku,
Lai nokoda vecenīti.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

3. čīku čīku kamaniņas,
Mežā vedu saimenieci,
Kam tā mani agri cēla,
Vēlu vāra azaidiņu.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31511.

Vagaram, stārastam
Ellē kājas karājās,
Kam tas kūla darbiniekus
Bez saulītes vakarā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 321 -

31512.

Vagarīt, bāleliņ,
Laid man laiku sētiņā,
Es tev' gribu pieminēt
I svešā maliņā.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

31513.

Vagarīte Dievu lūdza,
Ellē kājas karājās.
Kādu Dievu tad tu lūdzi,
Kad tu kūli darbiniekus?
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Moderīte Dievu lūdze,
Ellē kājas karājās.
Kāda Dieva tad tu lūdzi,
Kad tu kūli ganu meitas?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2. Vagarīte Jēzu sauca,
Kapā kājas ieceldamis.
Kā tu Jēzu tad nesauci,
Kad tu kūli darbeniekus?
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

31514.

Vagarītis gudris vīrs,
Īsus svārkus šūdināja,
Lai varēja grāvjus lēkt,
Drīz panākt darbiniekus.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

31515.

Vagarīte vagarēja,
Ievas nūja rociņā.
Dievs dod tev tā nobirt,
Kā ievai ziedi birst!
216 [Ventspilī], 353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vagarīte vagarē,
Ievas nūja rociņā.
Dod, Dieviņ, vagarim
Ievas ziedus noziedēt!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

31516.

Vagariņa dvēselīte
Diedziņā karājās;
Trūks diedziņis, dvēselīte
Kritīs elles dibinā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31517.

Vagarītes dvēselīte
Ne pie Dieva, ne pie vella,
Padebešos karājās
Balta spieķa galiņā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

31518.

Vagarītes dvēselīte,
Tā gribēja mīkstu gaļu:
Suņa gālu, lapsas gālu,
Vāverītes pazodīti.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

31519.

Vagarītes līgaviņa
Suni brauca baznīcā;
Kamēr pate Dievu lūdza,
Suns noēda iemauktiņus.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

31520.

Vagarītes līgaviņa
Ceplī nakti pārgulēja,
Pūŗu maizi vaktēdama,
Lai saimīte nedabūja,
Lai saimīte nedabūja
Pūŗu maizes pasmeķēt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

31521.

Vagars nāk, vagars nāk,
Liela nūja padusē.
Strādājat, darbenieki,
Ar to nūju dabūsiet?
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

31522.

Vellam devu sieku riekstu,
Lai pakāra vagariņu;
Vells apēda sieku riekstu,
Vēl vagars vazājās.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Sīļam devu riekstu sauju,
Lai nospēra rijkulīti;
Sīls saēda riekstu sauju,
Nenospēra rijkulīti.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

31523.

Velns vagari dancināja
Pašā elles maliņā;
Trūkst saitiņa, skrien vagaris
Pašā elles dibinā.
190 [Kuldīā].

31524.

Citur iešu, citur iešu,
Cita kunga valstiņā;
Nētķeniešu stārastiņas
Grūši mani maldināja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 322 -

52655.

Ai vagār, resnvēder,
Rītu tevi svilinās;
Rītu tevi svilinās,
Pakārs ellē pie kājām.
605 [Skolas].

52656.

Ak tu resno laukvagari,
Svilinās tev rītu ādu;
Svilinās tev rītu ādu,
Pakārīs pie kājas peklē.
169 [Kandavas Tl].

52657.

Ai vagari, vagarīši,
Nerājat darbiniekus!
Darbinieki nokusuši,
Gŗūtus darbus strādājot.
273 [Mores Rg].

52658.

Ar vagaru saderēju,
Kuŗš meitiņu dabūsim;
Līdz vagars pie māmiņas,
Es ar meitu baznīcā;
Līdz vagars baznīcā,
Es ar meitu sētiņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52659.

Cesveinai treju vārtu,
Visi treji virināmi:
Pa vieniemi kungi brauca,
Pa otriem darbiniek(i),
Pa trešiem iesavilkas
Stārastiņa nabadziņš.
605 [Skolas].

52660.

Citam muižs vagaram
Mell svārk, spožs pumps;
Tik tam Vēģ vagaram,
Tik ta muts pļāpšen.
17 [Ances Vp].

52661.

čigu čigu, ragu ragu,
Purvā vežu stārastiņu,
Ikām čigu, ikām ragu,
Kamēr miegu nogulēja.
373 [Sarkaņu Md].

52662.

Daža laba kalpa sieva
Vagarīti iesapēra;
Vagarīti iesapēra
Ar ozola sprigulīti.
94 [Dunikas Lp].

52663.

Dod, Dieviņ, bargus kungus,
Nedod bargus pieraudziņus!
Bargi kungi klāt nestāv,
Kā tie bargi pieraudziņi.
203 [Kurmenes B].

52664.

Elle elle Cesvaine,
Tur velniem jādzīvo;
Ne puišiem strožiem iet,
Ne meitām moderēm.
72 [Cesvaines Md].

52665.

Elle elle Piltenē,
Elles katlu vien vajaga;
Eita straži, vagarīši,
Nopirciet elles katlu!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52666.

Gan pazinu kunga rijas,
Vagarītes pātadziņu;
Gan pazinu kunga druvas,
Kungu govju laidariņu.
129 [Gudenieku Azp].

52667.

Ej, stārast, paskaties,
Kas tur laukā gavilē!
Stārastiņa dvēselīte
Pa pus gaisu lidinājās;
Tā tur kliedza dien un nakti,
Kunga mantu sargādama.
373 [Sarkaņu Md].

52668.

Jāt grib lepni muižniecīns,
Lepni baukt kamanās;
Mans bālīns zirgu jūdza
Zem vagara pātadzīnas.
94 [Dunikas Lp].

52669.

Kučierim sudrabiņa;
Kučierim sudrabiņa;
Vagaram suņa aste
Par to kalpu mocīšanu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

- 323 -

52670.

Labi labi mūsu kungi,
Mūsu kungu pieraudziņi,
Nāk meitiņas dziedādamas
Kā pie tēva, māmuliņas.
203 [Kurmenes B].

52671.

Lepni gāja lielkundzīns,
Lepni gāja vagarīns;
Lepni gāja vagarīns,
Darbiniekus raudzīdams.
94 [Dunikas Lp].

52672.

Meitiņām, māsiņām,
Trīs uzlūki vasarā:
Moderīte, stārastiņš,
Skrīverīts - lupatiņš.
350 [Ropažu Rg].

52673.

Mūsu muižas stārastam
Liela skāde notikusi:
Zīda svārki sadeguši,
Pogas vien atlikušas.
599 [Kurzeme].

52674.

Novadniece satikās
Ar vagara līgaviņu,
Vien' otrai roku deva,
Šķind sudraba gredzentiņi.
398 [Skrundas Kld].

52675.

Raud sērdieņi, raud atraiši,
Raud nabaga darbinieki:
Sērdiens savu māti rauda,
Atraits savu līgaviņu,
Raud nabaga darbinieki
Sīvu kungu, vagāriņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52676.

Stārastiņ, utubunga,
Kundziņš tevi aicināja!
Kundziņ, gaidi, nava vaļas,
Jākauj utis kažokā.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

52677.

Starastiņ, vagāriņ,
Darbinieku kūlējiņ!
Ellē tava dvēselīte,
Āža raga galiņā.
350 [Ropažu Rg].

52678.

Stārastīna dvēselīte
Vidū gaisu lidināj',
Ne pie Dieva, ne pie vella,
Ne pie paša stārastiņa.
192 [Kosas C].

1. Vāgarīša dvēselīte
Pušu gaisā lidinēja,
Ni pi Dīva, ni pi valna,
Ni pi poša darbinīka.
389 [Silajāņu Rz].

52679.

Stārastiņa līgaviņa
Ik vakaru gauži raud.
Viena pate iegulusi
Lielajā gultiņā.
109 [Ērķemes Vlk].

52680.

Šķilteram, stārastam
Šai saulē laba dzīve;
Viņā Dieva zemītē
Dzelzs susekli sēdinās.
109 [Ērķemes Vlk].

52681.

Tolka tolka, kas nu tolkis, rūtuo rūtuo,
Vylks apjādja stārastaņu, rūtua
rūtuo,
Liksim, meitis, pa grašiņam, rūtuo rūtuo,
Pierksim jaunu stārastaņu, rūtuo
rūtuo,
Lelu lobu stārastaņu, rūtuo rūtuo!
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

52682.

Vagarīte valtes sauca,
Ellē kājas karājās.
To tev dara tavi grēki,
Kam nokūli darbiniekus.
282 [Nīcas Lp].

52683.

Vagarīša dvēselīte
Ni pie Dieva, ni pie velna,
Lielajā poriņā
Baltā bērza galiņā.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

52684.

Vagarītes dvēselīte
Kungu laukas maliņā;
Kungu laukas maliņā,
Spica mieta galiņā.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

- 324 -

52685.

Velnam deva kviešu pūru,
Lai pakāra vagarīt';
Velns apēda kviešu pūru,
Vagarīti nepakāra.
403 [Slokas Rg].

52686.

Visi gaiļi skaisti dzied,
Laktiņā salēkuši;
Tā dziedās vella zeļļi,
Vagarīti ieraugot.
273 [Mores Rg].

52687.

Tai juoj kungi, tai vagars,
Tai juoj poši darbinīki,
Auzu maizes pīāduši,
Teļa putras pīstrābuši.
389 [Silajāņu Rz].

52688.

Vagarīns sasasauc: tekat vīri,
Nav neviena tecētāja.
Tec, kundzīn, pats pa priekšu,
Tad būs vīri tecētāji.
94 [Dunikas Lp].

52689.

Vagarīti vagarīti,
Sargā savu kamzolīti!
Vakar kūli darbiniekus,
Uz ežīnas sēdēdams.
94 [Dunikas Lp].

52690.

Vagars savu Dievu lūdza,
Pakrēslī tupēdams.
Kādu Dievu tad tu lūdzi,
Kuldams manu arājiņ(u)?
94 [Dunikas Lp].

f) Rijnieks un kūlēji

31525.

A Dieviņ, man bij laime,
Mans brālīts rijinieks;
Es sēdēju pečbeņķī,
Pušķē balt' villainiņ'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

31526.

Ai lielā rudzu rija,
Kur tie tavi kūlējiņi?
Cits ielīda salmiņos,
Cits jēkulas kūlītī.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

31527.

Aiz brīnuma nevarēju
Ne galviņas palocīt:
Vai tik vien dižu meitu
Mūsu kunga rijniekam?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

31528.

Augstu cēlu sprigulīti,
Lēni laižu klājienā,
Lai rociņas nepiekusa,
Visu nakti vēcinot.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31529.

Auški cēļu spriguliņu,
Viegli laižu salmiņos,
Lai redzēja rijnieciņš,
Ka es laba kūlējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31530.

Augsti cēlu spriguliņu,
Viegli laidu salmiņos;
Sausa koka spriguliņš,
Slapja kunga labībiņa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

31531.

Dievs dod mūsu kundziņam
Klibu kāju rijnieciņu,
Lai tas viegļi netecēja
Pa lielo piedarbiņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31532.

Dievs dod prieku, veselību
Kunga riju kūlējiem;
Lai tiem pakas, lai masalas,
Kas gulēja spilveņos!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

31533.

Dod, Dieviņ, veselību
Kunga rijas kūlējiem;
Lai guļ miegu, kas guļ miegu,
Lai guļ miegu raudādams!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31534.

Ej, saulīte, pusdienā,
Atlaid rijas kūlējiņus!
Sīvi kungi, vagarīte
Neatlaida kūlējiņus.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 325 -

31535.

Ej, saulīte, tai laikā,
Kā vakar atnācām,
Lai pārgāju sētiņā
Bez rijkuļa pātedziņas!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

31536.

Elle elle kunga rija,
Elle kunga piedarbiņa,
Tur es savu augumiņu
Kā pirtī pērdināju.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

31537.

Elle elle kunga rija,
Elle kunga piedarbiņš,
Tur es savu augumiņu
Tautiešam izrādīju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

1. Dievs lei radz kunga riju,
Kunga lielus tīruimiņus:
Tur as sovu ouguimiņu
Toutiņām parāedīju.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

2. Sodi, Dievs, kunga rijas,
Kunga lielu piedarbiņu:
Tur es savu augumiņu
Tautiņām izrādīju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31538.

Elle elle kunga rija,
Elle kunga piedarbiņš:
Tur es savus sārtus vaigus
Ik rudens balināju.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

31539.

Elle elle kunga rija,
Jaunu vīru mocītāja,
Nomocīja jaunus vīrus,
Jaunu vīru kumeliņus.
216 [Ventspilī].

31540.

Elle elle kunga rija,
Rīgā mani bāleliņi;
Ko ellē izkūlām,
To uz Rīgu aizvedām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Elle elle kungu rija,
Vergi mani bāleliņi;
Ko tie vergi savergoja,
To Liepāja pavadīja.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

31541.

Elle elle kunga rija,
Rudzus mina kājiņām.
Vai tu, elle, gunie degsi,
Vai noslīksi ūdenie?
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

31542.

Elle elle kunga rija,
Vārdzin' manus bāleliņus;
Vienu nakti pate vārgu,
Otru mani bāleliņi.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Elle elle kunga rija,
Vergi mani bāleliņi;
Dui naksniņas es vergoju,
Trīs naksniņas bāleliņi.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

31543.

Es bij' maza meitenīte,
Es izkūlu kunga riju,
Es izkūlu kunga riju
Ar vītola sprigulīti.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

31544.

Es nelaižu rijniekam
Sava balta bāleniņa:
Kungi sauca buntavnieku,
Deve dažu ļaunu vārdu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31545.

Es pietiku savu laiku,
Kungu rijas nekūluse:
Rijenieka meita biju,
Mētātāja līgaviņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Stārastiņa meita biju,
Atkal straža līgaviņa;
Sav' mūdiņu nodzīvoju,
Kunga rijas nekūlusi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31546.

Es to daudzi nebēdāju,
Ka kungiem rijas deg:
Iz maniem pārslas bira,
Es ar slotu krustījos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 326 -

31547.

Gāju kunga kūliņā
Spriguliņu vēdināt;
Augši cēlu, viegli laidu,
Bet diženi rībējās.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

31548.

Gan pazinu kunga rijas,
Pie durvīm pieiedams:
Lielas durvis piedarbami,
Pilni vadži sprigulīšu.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1. Es pazinu kunga rijas,
I tumsā dagājus':
Platas bija kula durvis,
Pilni vadži spriguliņu.
18 (Meņģelē).

31549.

Gana situ, gana situ
Ar abām rociņām:
Sprigulīša vaina bija,
Ka tas dikti nerībēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31550.

Gan viegli, salmiņi,
Es jūs auklēju,
Tādēļ rijnieks
Pagreizi vērās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31551.

Gauži raud rijkurītis,
Dandziņā tupēdams.
Kūlējiņi saplēsuši
Peļu ādu kažociņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31552.

Gauži raud rijnieciņš,
Pie ceplīša stāvēdams:
Kūlējiņi nozaguši
Puteklīšu mētelīti.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Rijnieciņa līgaviņa
Kaktā sēd raudādama:
Kūlējiņi nozaguši
Puteklīšu mētelīti:
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

31553.

Gulēt iešu, kur gulēšu?
Rijiņā rijiņā!
Lai piecēla rītā agri
Circenīši dziedādami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31554.

Jaunas meitas kulti gāja
Ar sudraba spriguļiem;
Augsti cēla, viegli laida,
Cisas bira pelavās.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31555.

Jauni vien, jauni vien,
Ko mēs jauni darīsim?
Paņēmuši rudzu riju,
Sakulsim pelavās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31556.

Kāsējiet gaŗus kāsus,
Vecākie bāleliņi,
Lai šķiet kungi vecus vīrus,
Lai nesūta rijas kult!
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

31557.

Kas kait man kult neiet,
Mans brālītis rijkulītis.
"Ej, māsiņa, pagulēt,
Es nojemšu meteniņu!"
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

31558.

Kas kait man kult neiet,
Mans brālītis rijkulītis;
Citas meitas salmus krata,
"Nāc, māsiņa, apsildies!"
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Kas kait man kult neiet,
Rijenieki bāleliņi;
Iet kūlēji salmu bāzt:
"Nāc, māsiņa, sildīties!"
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

31559.

Kas tur kliedza, kas tur brēca
Rigas pakša galiņā?
Rijnieciņa dvēselīte,
Tā tur kliedza, tā tur brēca.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

31560.

Ko tie kraukļi kracināja,
Ko žagatas žadzināja?
Velns pakāra rijnieciņu
Kunga rijas pakaļā.
121 [Gulbenē (Md)].

- 327 -

1. Ko tie kraukļi kraucenāja,
Ko žagatas žadzenāja?
Velns pakāra stārastiņu
Sausas egles galiņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31561.

Kratiet salmus, kūlējiņi,
Salmos graudu nelaidiet:
Kundziņš kūla rijnieciņu,
Salmos graudu meklēdams
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1. Gauži raud rijnieciņš,
Pie ceplīša stāvēdams:
Kundziņš kūle rijnieciņu,
Salmos graudu meklēdams.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

31562.

Kūlām pieci kūlējiņi
Liela kunga rijiņā;
Otri pieci kūlējiņi
Rijkurīša kabatā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31563.

Kūlējiņi Dievu lūdze,
Lai salūze sprigulīts:
I rociņa atsapūta,
Sprigulīti salāpot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31564.

Kūlējiņi kūlējiņi,
Godājieti rijenieku:
Uzlikuši uz krijiņa,
Velciet pura maliņā!
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

31565.

Kūlējiņi kūlējiņi,
Godājiet rijnieciņu:
Izveduši, piesieniet
Pie lielā skudru pūļa!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

31566.

Kratām salmiņus,
Lai bira graudi,
Lai mūsu kundziņš
Bagāts tapa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31567.

Kult es gāju rijiņā,
Ne spriguļa vēcināt;
Tur es savu tikumiņu
Tautietim izrādīju.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

31568.

Kult es kūlu kunga riju,
Ne ilgam vairs es kūlu:
Kūlu šādu rudentiņu,
Bāleliņa žēlodams.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

1. Kultin kūlu kunga riju,
Vai es visu mūžu kulšu?
Šim gadam vien pakūlu,
Mazās māsas žēlodama.
1311 [Apē (Vlk)].

31569.

Kundziņš sauca rijnieciņu,
Rijnieciņš nedzirdēja:
Rijnieciņš krāssbedrē
Vecas bekas sutināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31570.

Kuplis auga ozoliņis
Kunga rijas galiņāi;
Jauni kunga rijnieciņi,
Nemācēja darināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Skrūzains auga ozoliņš
Kunga rijas pakaļā;
Rijenieki, brāleliņi,
Nav ozolu dējējiņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31571.

Kuplis auga ozoliņš
Kunga riju pakaļā;
Nokūluši, kūlējiņi
Tur sakāra sprigulīšus.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

1. Kuplis auga ozoliņš
Pie brāliņa kula doru.
Nokūluši, kūlējiņi,
Pakaŗam spriguliņus!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31572.

Kur gulēji, kur gulēji?
- Rijiņā, rijiņā!
Kas pacēla, kas pacēla?
- Rijnieciņa pātadziņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 328 -

31573.

Kur tecēji, rijenieki,
Ar to tāšu kažociņ'?
- Mežā teku tāšu plēst,
Citu jaunu šūdināt.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Noplīsuši tāšu svārki,
Kungu riju kuldinot;
Tek' mežā tāšus plēst,
Jaunus svārkus šūdināt.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

31574.

Kuŗa māsiņa pietika,
Kunga rijas nekūlusi?
Tā māsiņa vien pietika,
Kai iet brāļi stārastiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31575.

Lai bij zaglis, kas bij zaglis,
Rijnieciņš labis zaglis:
Tas nozaga kungam auzas
Pa vienam graudiņam.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

31576.

Līdz', Dievs, rijas kūlējam
Pilnu sērt, tukšu kult,
Pilnu sērt, tukšu kult,
Kungam labi atbildēt!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

31577.

Līdzi, Dievis, rijkuŗam,
Šīs naksniņas kūlējam:
Kūlējam izdzievāt,
Rijkuŗam atbildēt,
Rijkuŗam atbildēt
Sīvu kungu vagarim.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31578.

Meitas riju piesērušas,
Meitas riju nokūlušas,
Meitas kungu grāmatā, -
Puiši cūku rakumos.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Meitas riju izkūlušas,
Meitas riju piesērušas;
Puiši kungu grāmatā,
Pie ceplīša sēdētāji.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31579.

Mūsu riju rijniekam
Liela skāde notikusi:
Santa svārki sadeguši,
Knopes vien palikušas;
Ar tās knopes nepaliktu,
Kad uz mutes negulējs.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

31580.

Jēkaupiņš, mans vīriņš,
Liela kunga rijkuriņš;
Sadeg liela kunga rija,
Pakaŗ manu Jēkaupiņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Pēterītis, mans vīriņš,
Kunga rijas rijnieciņš.
Svilinās velns kunga rijas,
Pakārs manu Pēterīti.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2. Miķelītis, mans vīriņš,
Lielakunga rijkurīts.
Lielakunga rija dega,
Miķels egles galiņā.
216 [Ventspilī].

31581.

Nāc ārā, rijnieciņ,
Ko es tev parādīšu:
Redz, kur tava dvēselīte
Vidū gaisa lidināja!
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

31582.

Nāc ārā, rejas meiri,
Ko es tev parādīš':
Redz, kur tava dvēselīte
Pusdebesu karājās!
Sitat, velli, vaŗa bungas,
Lai krīt elles dibinā!
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

31583.

Nāc ārā, rijas meiri,
Ko es tev parādīš':
Redz, kur tava dvēselīte
Vidū gaisa lidināja,
Ne pie Dieva, ne pie vella,
Ellē kājas karājās.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

31584.

Nāc ārāje, rijas meiri,
Ko es tev parādīšu:
Redz, kur tava dvēselīte
Vidū gaisa sijājās,
Vidū gaisa sijājās
Ievas spieķa galiņā!
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

- 329 -

1. Rijenieka dvēselīte
Ne pie Dieva, ne pie velna;
Vidū gaisa karājāsi
Balta spieķa galiņā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

31585.

Nāc ārā, rijas meiri,
Ko es tev parādīšu:
Vidū gaisa karājās
Tava mīļa dvēselīte;
Neņem Dievs, neņem velns,
Neņem rijas kūlājiņi.
1191 [Ēveles draudzē].

1. Nāc ārā, rijnieciņ,
Ko es tev parādīšu:
Redz, kur tava dvēselīte
Vidū gaisa sijājās,
Ne augšā, ne zemē,
Ne Dievam, ne vellam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31586.

Nāc ārā, rijnieciņ,
Ko es tev parādīšu:
Ekur tava dvēselīte
Diedziņā karājās.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

31587.

Nāc ārā, rijnieciņ,
Ko es tev parādīšu:
Redz, kur tava dvēselīte
Vidū gaisa lidināja!
Tur tā kliedza dien' un nakti,
Kunga mantu sargādama.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Kas tur kliedza, kas tur sauca
Rijas broda galiņā?
Rijenieka dvēselīte,
Kunga mantu sargādama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Rijnieciņa dvēselīte
Mākoņos plīvinēja,
Kunga mantu sargājot,
Lai nezaga kūlējiņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3. Rijnieciņa dvēselīte
Rijas čores galiņā;
Tur tā kliedza, tur tā brēca,
Kunga mantu sargādama.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4. Rijnieciņa dvēselīte
Kula virsu lidināja,
Kunga mantu sargādama,
Sav' augumu vadīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31588.

Nāc ārāji, rijnieciņ,
Ko es tev pasacīšu:
Kunga rudzi, kunga mieži,
Visi iet vezumā.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

31589.

Nakti kūlu kunga rijas,
Tumsā gāju sētiņā,
Tumsā vērpu, tumsā audu,
Tumsā gauži noraudāju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31590.

Netīk man kunga rijas,
Nei sprigulis vēcināt;
Alutiņš, tas man tika,
Rudajāmi actiņām.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

31591.

Pāri muižas rijas jumtu
Zila liesma lidināja.
Vai tas bija kunga pūķis,
Vai vagares dvēselīte?
24 [Lēdurgas draudzē].

31592.

Patais' man, bāleliņ,
Sausa koka sprigulīti:
Man jāiet rijas kult
Barga kunga piedarbā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31593.

Pieci velni riju kūla,
Sestais putru dzisināja,
Septītais cūkas gana
Lielakunga tīrumā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pieci velni riju kūla,
Sestais putru dzisināja;
Tas bij visu vecākais
Kas to putru dzisināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 330 -

31594.

Redelītes, velna ribas,
Manu nagu deldētājas;
Rijnieciņš, velna bērns,
Manu sviedru sūcējiņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31595.

Rītu būs, rītu būs
Liela tiesa mūs' muižā:
Sijātāji, vētītāji
Guļ uz viena paladziņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31596.

Rītu būs, rītu būs
Mūs' muižā liela tiesa:
Sijātāji vētītāju
Beku spaini apēduši.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31597.

Rijkulīti, bāleliņi,
Ik vakarus krogā gāji;
Ik vakarus tev sanesa
Raibus cimdus, apsējiņus.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

31598.

Rijeniek, bāleliņ,
Mesimies vienis prātis:
Tev rijiņa nežuvuse,
Man nebija sprigulīša.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Ai rijkuri, bāleniņ,
Runāsim vienus vārdus:
Tev rijiņa pusžujuse,
Man notrūka sprigulīts.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Rijenieka bāleliņ,
Dzīvosim vienis prātis:
Tev bij slapja rudzu rija
Man piekusa kumeliņš.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31599.

Rijnieciņ, bāleliņ,
Nekul manis šo naksniņ'!
Citu nakti atiedama,
Atnesīšu raibus cimdus.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Rijnieciņis meitas kūla,
Ievas rīkstes sautēdams.
Es tev lūdzu, rijnieciņ,
Nekul manis šo naksniņ'!
Es atnākšu citu nakti,
Atnesīšu cimdu pāru.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

31600.

Rijnieciņ, bāleniņ,
Nekul meitas ievas kūju:
Dancos tava dvēselīte
Ievas kūjas galiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Es tev lūdzu, rijnieciņ,
Nekul meitu ievas kūju:
Ellē tava dvēselīte
Ievas kūjas galiņā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2. Es tev lūdzu, rijnieciņ,
Nekul meitu ievas spieķi:
Ziedēs tava dvēselīte
Ievas spieķa galiņā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

31601.

Rijnieciņ, bāleliņ,
Nes lazdiņu rociņā:
Citi koki viltus dara,
Lazda viltus nedarīja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31602.

Rijkurīti, bāleliņi
Sit akmeņa rijas plānu:
Man tēviņis kaldināja
Kult jājamu kumeliņu.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

31603.

Rijkulīti, bāleliņi,
Tev bij kupla cepurīte;
Tā bij laba dusmu celti
Un pagreizi skatīties.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

31604.

Rijkulīti, bāleliņi,
Tev sieviņas nevajag:
Ik vakarus jaunas meitas
Tev sanāca kūlējiņas.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

31605.

Rijkulīti, bāleliņ,
Tec ūdeņa avotāi:
Balti tavi viesi nāca,
Melni tavi biķerīši.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

- 331 -

31606.

Rijeniek, bāleliņ,
Turi gudru padomiņ':
Saslaucījis puteklīšus,
Saberi kunga saujiņā!
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

31607.

Rijinieka aveniņš
Ne tas ēda, ne gremoja;
Vai tas nāvi paredzēja?
Kūlējs trina tuteniņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31608.

Rijkurīša dvēselīte
Kuko rijas galiņā,
Gaida rijas kūlējiņus
Cāļu gaļu atnesam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Vagarītes dvēselīte
Spiedz čukura galiņā.
Ko tā spiedza, ko tā kauca?
Tā gaidīja darbeniekus,
Lai atnāca darbenieki,
Lai atnesa cūkas gaļu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

31609.

Rijenieka dvēselīte
Puši gaisa lidināja,
Kam tas pēra kūlējiņus
Bez saulītes vakarā.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

31610.

Rijnieciņa dvēselīte
Vidū gaisa lidināja.
To tev dara meitu grēki,
Kam mauc meitu gredzeniņus!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31611.

Rijkulīša līgaviņa
Ar kaziņu Rīgā brauca;
Jo tie rati gana greizi,
Jo tā kaza ģeņģeŗoja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

31612.

Rijenieka līgaviņa
Nakti miega negulēja,
Zina savu arājiņu
Kunga riju sargājot.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

31613.

Rijenieka līgaviņa
Ceplī gul dienavidu,
Plācenīti vaktēdama,
Lai neēda kūlējiņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31614.

Rijnieciņa meitu ņēmu,
Žēlastības gribēdams;
No Dieviņa žēlastība,
Ne no tāda bendes kalpa.
1311 [Apē (Vlk)].

31615.

Rijenieki rijenieki
Mani balti bāleniņi.
Sargi, Dievs, kunga riju,
Vado manus bāleniņus!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31616.

Rijnieks ēda, rijnieks dzēra
Kroga galda galiņā;
Vējiņš kūla, putni ēda
Lielakunga labībiņu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē],
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31617.

Rijnieciņš mani bāre,
Ka es stipri nekuļot.
Velns lai tevi tā sakūla,
Kā es kūlu rudzu riju!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31618.

Rijnieciņš meitas kūla
Ar spriguļa vālītēm,
Cimdu, zeķu gribēdams,
Meitai pūru darīdams.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31619.

Salmi čaukst, salmi čaukst,
Kas tos salmus čaukstināja?
Rijenieks čaukstināja,
Kūlējiņu meklēdams.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31620.

Salmi čaukst, salmi čaukst,
Kas tos salmus čaukstenāja?
Rijnieks kūla kūlējiņu,
Aiz matiem turēdams.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 332 -

31621.

Salmenieki salmenieki,
Savu ķēvi apraugāt!
Es redzēju rijniekam
Ķēves kāju kalītē.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31622.

Sapinam rijnieciņu
Sudrabiņa pinekliņu,
Grožojam zelta grožu,
Lai neskrēja klājienā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

31623.

Saplēšami rijnieciņu
Pa lupatu lupatām,
Lai raud sieva lāpīdama,
Bērni, guni rādīdami.
78 [Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)].

31624.

Žīdi gāja murdēdami,
Kad saulīte gabalā;
Zemnieciņi, nabadziņi,
Rudzu riju nokūluši.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

31625.

Sīki vien, mazi vien
Kunga rijas kūlējiņi,
Cits ielīda salmiņos,
Cits jēkulas kūlītī.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sīki vien, mazi vien
Kunga rijas kūlējiņi;
Cits pazuda klājienā,
Cits jēkulas kūlītie.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

31626.

Sīlim devu riekstu sieku,
Lai nokoda rijenieku,
Kam tas mani kuldināja
Puteksnīšu rijiņā.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Žurkām devu rudzu sieku,
Lai nokostu rijenieku,
Kam viņš manus kumeliņus
Naksniņām vārdzināja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Vellam devu riekstu sieku,
Lai nospēra rijas meiri,
Kam tas manu augumiņu
Kā pirtī pērdināja.
4 [Aijažos].

31627.

Skaiti, skaiti, rijkulīti,
Vai tev visi kūlējiņi:
Es dzirdēju rijas durvis
Atveŗam, pieveŗam.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

31628.

Sodi, Dievs, kunga rijas,
Kunga rijas sprigulīšus:
Kungi manu bāluliņu
Par rijnieku uzcēluši.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31629.

Stārastam zelta josta,
Rijniekam sudrabiņa:
Kūlējiņu sūra vara,
Darbinieku kliedzieniņi.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

31630.

Tava vaina, rijnieciņ,
Kam agrāki nepiecēli,
Man pienāca gaisumiņa
Pie pirmā klājumiņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31631.

Vidū jūras uz akmeņa
Melna odze rudzus mala;
Kungiem ēsti to maizīti,
Kas pa nakti riju kūla.
224 [Kabilē (Kld)].

31632.

Viņas muižas rijniekam
Vīžu kurza mugurā.
Sargies, mūsu rijnieciņ,
Kā ir tev tā nebūtu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31633.

Visi rijas kūlējiņi
Zeķītēs, kurpītēs;
Pašam riju rīkulim
Peļu ādas kažociņ'.
224 [Kabilē (Kld)].

52691.

Ai rociņas, man' rociņas,
Tās darbiņa pieradušas:
Nebaidās kunga rijas,
Ne brāļiem maltavītes.
192 [Kosas C].

- 333 -

52692.

Vai tu manu sūru mūžu,
Piekvēpušas kungu rijas!
Nakti riju izkūlusi,
Dienu gāju tīrumāji.
36 [Balvu Abr].

52693.

Aiz to mūsu rijnieciņam
Noplīsuši kamzoliņi:
Rijas pakši noplēsuši,
Kūlējiņus dzenājoti.
115 [Galgauskas Md].

52694.

Augsti cēlu sprigulīti,
Lai rociņas nepiekūst;
Lai rociņas nepiekūst,
Kunga rijas kuldinot.
192 [Kosas C].

52695.

Augsti cēlu, viegli laižu
Kunga rijas sprigulīti,
Lai rocīnas nepiekustu,
Lai vālīte nenodiltu.
192 [Kosas C].

52696.

Es izkūlu kunga riju
Ar vītola sprigulīti.
Augstu cēlu, viegli laidu,
Lai rociņas nesāpēja;
Lai rociņas nesāpēja,
Visu nakti cilājot.
241 [Lubānas Md].

52697.

Augsti cēlu, viegli laidu
Muižas rijā sprugulīti,
Lai salmiņi nesabirst,
Lai nav pulka pelaviņu.
439 [Trikātas Vlk].

52698.

Laidiet mani rijas kult,
Es mācēju riju kult;
Augsti cēlu, viegli laidu,
Lai salmiņi nečaukstēj(a).
224 [Lielvārdes Rg].

52699.

Augsti cēlu, viegli laižu
Kunga rijā sprigulīti,
Lai varēja sav' varīti
Līdzi nest tautiņās.
564 [Salacgrīva Vlm apr.].

52700.

Bāli bāli mani vaigi,
Kas tos baltus balināja?
Kunga rijas, sūrie dūmi,
Piedarbiņa puteklīši.
603 [Lietuva].

52701.

Elle elle kunga rija,
Elle kunga piedarbiņš;
Tie tur mani verdzināja,
Ar nūjām kapādami.
443 [Turlavas Kld].

52702.

Elle elle kunga rija,
Manu brāļu mocītav(a);
Tur nobālēj' brāļu vaigi,
Tur salīka augumiņš.
460 [Valkas Vlk].

52703.

Elle elle kunga rija,
Otra elle sveša māte.
Velns saspēra kunga riju,
Pasakāra sveša māt(e).
263 [Mēmeles Jk].

52704.

Es izkūlu kunga riju,
Nava salmu nesējiņas.
Nes, māsiņa, salmu nastu,
Došu baltu villainīti.
39 [Bārtas Lp].

52705.

Es izkūlu kunga riju,
Nava salmu nesējiņa.
Tec, bāliņ, ciemiņā,
Atved salmu nesējiņu!
115 [Galgauskas Md].

52706.

Es pateicu kundziņam
Par to lielu piedarbiņu:
Man pagāja vakariņš,
Sprigulīti meklējot.
109 [Ērķemes Vlk].

52707.

Es tuo daudz nabādavu,
Ka kungam reja daga;
Ka uz maņa plēnis byra,
Es ar slūtu slaucījūs.
326 [Preiļu D].

- 334 -

52708.

Griuti griuti, kur bej griuti,
Kunga rejā beja griuti:
Griuta vuole spriguļam,
Borgi vuordi vagaram.
605 [Skolas].

52709.

Jūs, ļautiņi, nezināt,
Kas manā pūriņā:
Rijnieciņa skaistā pīpe,
Ko nozagu kult iedama.
545 [Krustpils D apr.].

52710.

Kas tur kliedz, kas tur brēc
Rijas čores galiņā?
Rijnieciņa dvēselīte
Kunga mantu sargājot.
115 [Galgauskas Md].

52711.

Kālab mane stīvas kājas,
Kālab pumpa mugurā?
To man dara kunga rijas,
Kunga lieli rudzu lauki.
129 [Gudenieku Azp].

52712.

Kulies pate, kungu rija,
Kad nevaid kulējīnu;
Strādā pate, tautu meita,
Kad nevaid strādātāja!
192 [Kosas C].

52713.

Kuliet riju, kūlējiņi,
Lai spriguļi dziesmu sit!
Nokūluši klājējiņu
[klājumiņu?],
Dos māmiņa brokastiņu.
223 [Lielstraupes C].

52714.

Kunga rija bēdājās,
Kādi mazi kūlējiņi;
Nebēdā, kunga rija,
Izkuls mazie kūlējiņi!
14 [Alsviķa Vlk].

52715.

Kungam dīna, kungam nakts,
Maņ mīdziņš nagulāts;
Tod mīdziņ(u) es gulēšu,
Kod kungam reju kulšu.
605 [Skolas].

52716.

Kungam vien, kungam vien,
Kungam dienu, kungam nakt'.
Dienu kunga tīrumā,
Nakti kunga piedarbā.
358 [Rugāju Abr].

52717.

Kuplis kuplis bērziņš auga
Kunga rijas pakaļā;
Jauns bij kunga rijnieciņš,
Nemācēja darināt.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

52718.

Kur tas mūsu rijenieks,
Kad neredz staigājot?
Rijenieks aizkrāsnē,
No biksēm utis lasa.
192 [Kosas C].

52719.

Kuŗa māsiņ' uzaugusi,
Kunga rijas nekūlusi?
Es uzaugu nekūlusi,
Man deviņi bāleliņi.
241 [Lubānas Md].

52720.

Maza maza es meitiņa,
Jau pazinu kunga rij(u):
Augsti sliekšņi, platas durvis,
Pilli vadži spriguļiem.
112 [Ezeres Kld].

52721.

Mēs bijām pieci brāļi,
Kungam rijas nekūlēm;
Lie tie kūle, ducināja,
Kas naudiņas neturēja.
143 [Jāsmuižas D].

1. Mes bejom pīci bruoļi,
Kungam rejas nakyulem;
Lai tī kyule, lai byukšina,
Kam naudiņas vajadzēja.
389 [Silajāņu Rz].

52722.

Nabadziņi lielījās
Ar savām kulītēm;
Mēs, kundziņa darbinieki,
Ar saviem spriguļiem.
197 [Krotes Lp].

52723.

Ne es biju, ne es būšu
Kungu riju kūlējiņ(a).
Rijnieciņa meita biju,
Vagarītes līgaviņ(a).
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

- 335 -

52724.

Nepieder kunga rija
Bez meitiņu dziedātāju;
Nepieder kunga lauki
Bez kuplo ozoliņu.
146 [Jaungulbenes Md].

52725.

Nivīnam tai nabeja,
Kai munam vactāvam:
Kunga rejā saule lēce,
Kunga dryvā nūrītēja.
605 [Skolas].

52726.

No logiem, no durvīm
Es pazinu kunga rijas:
Melni logi, platas durvis,
Pilni vadži sprigulīšu.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

52727.

Pieci, seši kūlējīni
Liela kunga rijīnā,
Otri pieci, otri seši
Rijkurīša kabatā.
39 [Bārtas Lp].

52728.

Pļaujiet, pļaujiet, pļāvējiņi,
Negaidiet gaismu austam,
Kad gaismiņa uzausīs,
Tad būs jākuļ kunga rija!
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

52729.

Rijniecīna dvēselīte
Rijā ārdos karājās:
Neņem Dievs, neņem velns,
Rijniecīna dvēselīti.
405 [Smiltenes Vlk].

52730.

Rijnieciņš valna bārnis,
Piedirs kunga piedarbā;
To tam dara cuoļa gaļa
Ar boltiem kuopustiem.
358 [Rugāju Abr].

52731.

Rijniekam, puskungam,
Rudzu maizi nedosam;
Dosam sīkus kamentiņus,
Pa klājienu lasīdam'.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

52732.

Rijnieks kliedza, rijnieks brēca
Pa kaktim staigādams:
Kūlējiņi nozaguši
Puteklīša mētelīti.
281 [Neretas Jk], 507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

52733.

Sapinam rijnieciņu
Sudrabiņa pinakļiem!
Kam tas mani putināja
Puteksnīšu rijiņā.
146 [Jaungulbenes Md].

52734.

Sodij, Dievs, kungu riju,
Brāļa dotu sprigulīti;
Tur es savu augumiņu
Tautiņām izrādīju.
241 [Lubānas Md].

g) Dažādas vispārīgas darbinieku dziesmas

31634.

Abi divi mēs, tautieti,
Viena kunga darbinieki,
Abi divi gulējām
Apautām kājiņām.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31635.

Abi divi mēs, tautieti,
Viena kunga darbinieki,
Abi divi nomirkām
Vienā rīta rasiņā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

31636.

Vai Dieviņ, grūtredzēju,
Bargus kungus klausīdama:
Tecēdama jostu jožu,
Stāvēdama kājas āvu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31637.

Vai Dieviņ, kājas sāp,
Kalnā kāpti nevarēju;
Vai Dieviņ, sirds aizkusa,
Kunga darbu strādājot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 336 -

31638.

Vai jūs, mani sārti vaigi,
Kas jūs baltus balināja?
Kunga darbi, liels sirdēsts,
Tie jūs baltus balināja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

31639.

Ai ļautiņi, nesmejiet,
Ka es kunga vergā iemu:
Kungi dzen, man jāiet
Gaužajām asarām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31640.

Ai saulīt māmuliņ,
Teci drīzi vakarā!
Nu saulīte norietēja,
Nu, ļautiņi, svētsvakars.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31641.

Aiz ko man līkas kājas,
Aiz ko kupris mugurā?
To man dara kunga rijas,
Kunga lieli tīrumiņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

316411.

Aiz ko zemas, aiz ko resnas
Biksēriešu dzeltānītes?
Tivu muiža, tivu māja,
Putras spaiņus pakaļ nes.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31642.

Aiz ko sīkas, aiz ko mazas
Suntalnieku dzeltainītes?
Dienu kunga tīrumā,
Nakti kunga piedarbā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Aiz ko zema, aiz ko resna,
Aiz ko gaŗa neizaugu?
Dienu brāļa druviņā,
Nakti kunga piedarbā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Aiz ko sīka, aiz ko maza,
Aiz ko liela neizaugu?
To man dara grūtas dzirnas,
Brāļa lieli tīrumiņi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Aiz ko sīka, aiz ko maza,
Aiz ko liela neizaugu?
To man dara kunga rijas,
Brāļa grūtas dzirnaviņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4. Kālabad šos kungos
Mazas auga zeltenītes?
Dienu laukus ritināja,
Nakti kungu rijiņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5. Kāpēc sīkas, kāpēc mazas
Unguriešu dzeltainītes?
To darīja kungu rija,
Kārtā lieli toverīši.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

6. Cauri braucu raudādams
Ezernieku novadam:
Kālab sīkas, kālab mazas
Ezernieku zeltenītes?
Nakti kūla kunga rijas,
Dienu smalki vērpināja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

31643.

Ar saulīti, māmuliņa,
Negaid' manis sētiņā:
Jau saulīte sen nogājse,
Es vēl kunga darbenīce.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31644.

Atstājat, darba ļaudis,
Lai saulīte nenoiet!
Jau rociņas piekusušas,
Visu dienu dzīvājot.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

31645.

Aust', gaismiņa, ja ausdama,
Lec, saulīte, ja lēkdama, -
Tikpat mani bargi kungi
Ij tumsā maldināja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Aust', dieniņa, jo ausdama,
Lec, saulīte, jo lēkdama:
Kungi manu augumiņu
Cauru nakti maldināja.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

31646.

Darbinieka bērniņš biju,
Darbinieka darbu daru:
Situ koku pie kociņa,
Lai iet saule vakarā.
24 [Lēdurgas draudzē], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1. Oi Dīv'eņ, augši saul'e,
Kod vokora sagaid'eišu!
Sit' kūc'eņu pi kūc'eņa,
Lai tak saul'e vokorā.
422 [Līvānu pag. D].

- 337 -

31647.

Darbenieki, darba ļaudis,
Par purviem tiltu grīda,
Lai kājiņas neapmirka
Lielmaņiem staigājot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31648.

Darbenieki darbenieki,
Kumeliņus barojiet!
Jau tie jūsu kumeliņi
Redelītes sagrauzuši.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31649.

Darbenieks Dievu lūdza,
Nedēļiņu iesākdams:
Palīdz, Dievs, pirmu dienu,
Palīdz visu nedēļiņu!
3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)].

31650.

Darbinieks, nabadziņš,
Savu dienu noklausījis;
Rijas krāsnis, rijas mūris
Darbinieka mīksta guļa.
224 [Kabilē (Kld)].

31651.

Darbinieku, nabadziņu,
Trīsreiz kūla nedēļā,
Kam tas gāja pie meitām
Bez kundziņa vēlēšanas.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

31652.

Darbos gāju, gŗūtredzēju,
Bet neteicu māmiņai,
Lai tā visu nezināja,
Lai tā žēli neraudāja.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

1. Darbiņos man gŗūti gāja,
Bet neteicu māmiņai,
Lai tā mani nežēloja,
Lai es gauži neraudāju.
226 [Kandavā (Tl)].

31653.

Darbs ira, darbs ira,
Kad tikšu galā?
Nesvētu svētvakara,
Ne svētdieniņas.
- Kad gaitu beigsi,
Ej, meitiņ, mājā!
Ne kungam darbs trūka,
Ne ellē mokas.
- Tumšs ira, tumšs ira,
Kā tikšu mājā?
Nespīd zvaigznītes,
Ne mēnestiņis.
Bēdas vien, bēdas vien,
Kur ņemšu prieku!
Vēl Dieviņš baŗās
Aiz muižas rijas.
Šķil, pērkonīti,
Dod uguntiņu,
Lai tieku mājās
Caur prieduliņu!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31654.

Dievs, nosodi tautu dēlu,
Ka tas kuļu nenojēma:
Ik atnāca piermadiena,
Ik man kules mugurā.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

31655.

Dievs pats sodi tēvu,
Dievs pats sodi māti,
Kas man' lielu audzināja
Šinī vergu zemē.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31656.

Dievs žēloja, māmulīte,
Darbenieka labumiņu!
Tumsā savas kājas aunu,
Tumsā jūdzu kumeliņu,
Slikta drēbe, grūts darbiņis,
Pie durviemi guļas vieta.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

31657.

Ietin man, gājējai,
Es nevaru negājuse,
Es nevaru negājuse
Ne dieniņas nodzīvot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

31658.

Ej, māsiņ, tu darbos,
Tu jau biji ieradusi;
Ij es ietu, ij ierastu, -
Kauns kulīti nesājot.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 338 -

31659.

Ej, saulīte, drīz pie Dieva,
Dod man svētu vakariņu;
Bargi kungi darbu deva,
Nedod svēta vakariņa.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

1. Lieli kungi, mazi kungi
Nedod svēta vakariņa;
Saulīt' balta noiedama,
Tā dod svētu vakariņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31660.

Ej, saulīte, drīz zemē,
Dod man svētu vakariņu:
Sīvi kungi, vagarītes
Nedod svētu vakariņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Ej, saulīte, launagā,
No launaga vakarā:
Sveša māte, bargi kungi
Nedod svēta vakariņa.
24 [Lēdurgas draudzē].

31661.

Ej, saulīte, drīz zemē,
Žēlo ganus, darbeniekus!
Pārdzen gani nosaluši,
Darbenieki piekusuši.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ej, saulīte, drīz pie Dieva,
Ko tik ilgi kavējies?
Govju gani piekusuši,
Arājiņu kumeliņi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

31662.

Elle elle mūs' muižā,
Ne tur diena, ne tur nakts:
Dienu dižus mežus gāju,
Nakti gojes rietināju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

31663.

Es tev lūdzu, nāburdziņ,
Aptec manu saiminieci:
Man pašam nava vaļas,
Kungi dzen dzenamo.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31664.

Gan zināja darbinieki,
Kā dieniņu pavadīt:
Sit kociņu uz kociņa,
Iet dieniņa vakarā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Gon zynuo kolpa veirs,
Kai dīneņu nūkavēt:
Syt kūceņu pi kūceņa,
Lai tak saul'e vokorā.
4271 [Rēzeknes apr.].

31665.

Gaŗām gāju raudādama
Liela kunga novadiņu,
Redzēj' savu arājiņu
Grūti, gauži vērgojam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31666.

Gauži raud māmuliņa,
Darbos mani vadīdama.
Neraud' gauži, māmuliņa,
Es atnācu dziedādama!
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1. Darbos māte sūtīdama
Apsa- gauži- raudājās.
Ja man Dievs palīdzēja,
Es atiešu dziedādama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31667.

Gauži raud māmuļīte,
Darbos mani vadīdama.
Neraud' gauži, māmuļīte:
No darbiem es pāriešu,
No darbiem es pāriešu,
No tautām nepāriešu.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31668.

Grūši mani maldināja
Šie kundziņi, stārastiņas,
Šķita mani noejot
Otra kunga tiesiņā.
121 [Gulbenē (Md)].

31669.

Izputēji tu, kundziņ,
Ar visiem zemniekiem:
Tēvs ar māti darbos gāja,
Vilki bērnus iznesāja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31670.

Izputēt tev, kundziņ,
Ar visiem ļautiņiem:
Pieci zirgi bez arāja,
Kājām seši ecētāji.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 339 -

31671.

Jauna jauna es iesāku
Kunga durvis virināt;
Dievs to zina, mīļa Laime,
Kad pabeigšu virināt.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Gana jauna es iesāku
Kunga govis lalināt;
Dievs zināja, mīļa Laime,
Kad es beigšu lalināt.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

31672.

Kas bijāt darba ļaudis,
Es jums darbu pasacīšu:
Piln' upīte sīkakmeņu,
Velciet visus maliņā!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Nākat, bērni, tekat, bērni,
Es jums darbu parādīšu:
Sīkas olas upītē,
Metiet visas maliņā!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

31673.

Kas manai māmiņai
Šovakar vietu taisa?
Man saulīte norietēja,
Kunga doris virinot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31674.

Kas uzauga nemalusi,
Kunga riju nekūlusi?
Kunga meitiņa uzauga
Kunga galda galiņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31675.

Ko gaidīja saimeniece,
Pie vārtiņu stāvēdama?
Gaida savas liegas dienas
No darbiem pārejot.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

31676.

Kunga vārgu es, māmiņa,
Maiga miega negulēju;
Rociņā atsaspiedu,
Tur miedziņu nogulēju.
121 [Gulbenē (Md)].

31677.

Kungam diena, kungam nakts,
Man miedziņš negulēts;
Es sēdēju kumeļā
Kā zīlīte zariņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kungam diena, kungam nakts,
Brāļam miegs negulēts;
Līgot viņam kumeļā
Kā bitei ābolā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31678.

Kungi mani tumsā dzina,
Kam bij man tumsā iet?
Jauna sieva, mazi bērni,
Vai es vilkus ēdināju?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sūtiet mani rītā agri,
Nesūtiet vakarā!
Jauna sieva, mazi bērni,
Vai es vilkus ēdināšu?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31679.

Kungi mani tumsā sūta,
Kur bij man tumsā iet?
Jūras putni, gaigaliņi
Traucē manu kumeliņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

31680.

Kungi mani vergu sauca,
Vergu mani turēdami;
Nebij dienu, ne naksniņu,
Kur galviņu man nolikt.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

31681.

Kungi mani vīru sauc,
Cepurē lūkodam';
Kad noņēmu cepurīt',
Tad nav laba cūkganiņ'.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

1. Kundziņš mani vīru sauca
Apakš caunas cepurītes;
Kad noņēmu cepurīti,
Nav ne labis cūkganiņš.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

31682.

Kungu dēļ, vārgu dēļ
Gāju jauna tautiņās;
Neietum māršu dēļ,
Ne dēļ savu brāleliņu.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

31683.

Kur skriesiet, melni kraukļi,
Bez saulītes vakarā?
Tie nebija melni kraukļi,
Tie bij kunga darbenieki,
Tie bij kunga darbenieki
Mellajiem krekliņiem.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

- 340 -

316831.

Liela gaŗa reize brauca
Cesvainiešu darbenieku;
Suņus, kaķus sajūguši,
Brauc pa ceļu ziņģēdami.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31684.

Liela gaŗa rinda brauca
NN-iešu darbinieku:
Vīrs ar sievu, bērns ar aukli,
Ķēv' ar mazu kumeliņu.
18 (Meņģelē), 27, 28-1,
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Nētķeniešu tēvu dēli
Sešatā darbos brauc:
Vīrs ar sievu, siev' ar bērnu,
Ķēv' ar mazu kumeliņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

31685.

Līdzi, Dievis, tām meitām,
Kas iet kungu laidarāi:
Sīvu kungu moderīte
Rokāi nesa pātedziņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31686.

Man jāklausa kunga vārda,
Kunga niedra rociņā;
Kunga niedra viegla saukt,
Smaga nesti rociņā.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

31687.

Manis dēļ, bāleliņi,
Arklu, vāģu netaisāt:
Gan es jūsu bargus kungus
Ei kājām apkalpošu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Manis dēļi, brāleliņi,
Netais' ratu, ne ragavu:
Kājām iešu, atdienēšu
Savu darbu nedēliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31688.

Mūsu kunga darbenieki
Savus laukus apsējuši,
Sakāruši sētavītes
Sudrabiņa vadzīšos.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31689.

Nāc, māmiņa, atcel vārtus,
Lai nāk tava darbiniece:
Pliki lieli, basas kājas,
Nāk, asaras slaucīdama.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

31690.

Ne kungam tas darbiņš,
Kas bez saules vakarā;
Tam kungam tas darbiņš,
Kas guļ elles dibinā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31691.

Ne to dien', ne to dien',
Kad kundziņš aicināja:
No dieniņas dieniņā
Baroj' savu kumeliņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31692.

Nedod Dievs kunga vārgu,
Kunga vārgam grūts mūžiņš,
Dažu naksniņ' i gulēja
Apautām kājiņām.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Suņam iet kunga vārgu,
Ne labam cilvēkam:
Dažu nakti pārgulēju
Apautām kājiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31693.

Negaid' mani, māmulīte,
Šovakar pārnākot:
Man saulīte norietēja
Barga kunga tīrumā.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

31694.

Nepieder raibi raksti
Bez sarkana dzīpariņa;
Nepieder kunga lauki
Bez jaunām meitiņām.
121 [Gulbenē (Md)].

316941.

Nevar Dievis, nevar velnis
Kunga darbu padarīt:
Brāļi gāja mēnešiem,
Mēs māsiņas nedēļām.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

- 341 -

31695.

Necīkstate, kunga durvis,
Es jūs ilgi nevirāšu:
Atnāks cita pirmadiena,
Vārstīs cita mātes meita.
190 [Kuldīā].

31696.

Paldies Dievam Dieviņam,
Nu nedēļa izdzīvota;
Jaunākā māsiņa
Priekšā nāca [nāce] nedēļā.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

31697.

Palīdz, Dievs, nu es gribu
Bargu kungu vergos iet;
Dod, Dieviņ, jautru miegu,
Iznesīgu valodiņu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31698.

Piekūst irbe tecēdama,
Raudeviņa peldēdama;
Mans bāliņš nepiekusa,
Kunga vārdu klausīdams.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31699.

Piekūst irbe tecēdama,
Rauduvīte peldēdama;
Piekūst mani bāleliņi,
Kunga darbus dienēdami.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31700.

Pirmadiena, otradiena
Darbenieka sūra vara;
Jau piektdiena, jau sestdiena
Darbenieka māmuļiņa.
3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)].

31701.

Pūti, pūti, Vēja māte,
Met jel mieru vakarā:
Dienu mani kungi dzine,
Nakti pašas bāleliņi.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31702.

Sāpēt sāp man galviņa,
Kā tam koka dzenīšam,
Dienu nakti taurējot,
Kungam pili vaktējot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Man galviņa izkortējse
Kā tam koka dzenīšam,
Dienu nakti aurējot,
Kunga riju sargājot.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2. Man rīklīte izdiluse
Kā vecam krauklīšam,
Klaudzot dienu, klaudzot nakti,
Kunga mantu sargājot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31703.

Sak' bāliņis stāvēdamis:
Nu nāk kungu darbiniece!
Labāk kungu darbiniece,
Ne nelieša līgaviņa.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

31704.

Sak' saulīte noiedama:
Stājaties, darba ļaudis!
Vai rociņas nepiekusa,
Visu dienu vergojot?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

31705.

Saucat, vīri, kam varīte,
Man varītes vairs nevaid,
Man varīte palikuse
Sīvu kungu rocīnāi.
158 (Nīcā).

31706.

Šī dieniņa, tā dieniņa
Kundziņam jāstrādā;
Atkal iešu sev strādāt,
Kad man spēka vairs nebūs.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

31707.

Šķil uguni, pērkonīti,
Sausas egles virsaunē:
Izmirkuši, sasaluši
Lielakunga darbinieki.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31708.

Sen saulīte aizgājuse
Aiz viņiem kalniņiem,
Vēl strādāja bārabērni
Lielakunga tīrumā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31709.

Sodi, Dievs, bargus kungus,
Aiz kājām kratīdams,
Kam tie manu augumiņu
Dienu nakti maldināja!
3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)].

- 342 -

1. Bargajam kundziņam
Ellē kājas karājās,
Kam tie manu augumiņu
Dienu nakti maldināja.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

31710.

Strādājiet, strādājiet,
Lai jums Dievis palīdzēja!
Izariet sīkupīti,
Smalkakmeņus ecējiet!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31711.

Straujupītes maliņā
Līki kārkli nolīkuši,
Visi zari nolauzīti
Ar tiem ledus gabaliem;
Tā nolīka jauni puiši,
Sīvus kungus klausīdami.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

31712.

Teica mani neejam,
Teica dubļu nebrienam, -
Ik vakarus es pārgāju
Kā ezera raudavīte.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

31713.

Traki traki leišu kungi,
Traki leišu stārastiņi:
Sajūguši suņus, kaķus,
Ecē savus tīrumiņus.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31714.

Trīs kundziņi maldināja
Manu smuidru augumiņu:
Ik kundziņš, stārastiņš,
Rijenieka lupatiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31715.

Trīs meitiņas, seši pupi,
Kur jūs, draudze, līgojiet?
- Rijas kult, māļu malt,
Sprigulīša vēcināt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Trīs meitiņas, seši pupi,
Kur jūs tādas staigāsat?
- Govju slauktu, piena kāstu,
Jaunu puišu karinātu.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

31716.

Tu, māsiņ, nezināji
Darbinieku labumiņu:
Tumsā savas kājas āva,
Tumsā sedza vilnainīti.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31717.

Vairāk bija māmuliņa
Kunga dēļ auklējusi:
Divi dienas kungam gāju,
Trešo dienu māmiņai.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31718.

Vai man kunga darba dēļ
Bēdīgam vien dzīvot?
Kad darbiņu padarīju,
Ir lustīgi padzīvoju.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31719.

Vai tādēļ pors nezēla,
Ka bitīte pāri skrēja?
Vai tādēļ es ne meita,
Ka es kungu darbiniece?
224 [Kabilē (Kld)].

31720.

Vēl saulīte gabalā,
Es lielā nelaimē:
Man nokusa kumeliņis,
Kunga druvu ecējot.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

31721.

Vidzemīt Vidzemīt,
Tevi kungi pārvarēs!
Nakti bija kult jāiet,
Dieniņā miežu pļaut.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31722.

Vilkam labi, vilkam labi,
Ne tam vāģu, ne ragavu;
Darbinieka puisēnam,
Tim bij vāģi, tam ragavas.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

52735.

Ai ļautīni, nesmejat,
Kad es kunga vērgotāja!
Kungi dzen, man jāiet
Slapajām kājīnām;
Slapajām kājīnām
Agrā rīta rasīnā.
192 [Kosas C].

- 343 -

52736.

Aiju aiju Jozupiņ,
Vakarā pārnāks vanderzaks,
Kungam pili uztaisīj's,
Novadiņu nopelnīj's.
458 [Valgales Tl].

52737.

Ai ragana, raganiņa,
Šonakt tevi dedzinās!
Vakar cirta apšu malku,
Sešu muižu darbinieki.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

52738.

Atsaraugu, atsaraugu
Vakarēju ēdumiņu;
Iegādāju kungu laiku,
Cikkārtēju dzīvošanu.
241 [Lubānas Md].

52739.

Darbinieka bērniņš biju,
Darbinieka darbu daru:
Divi stundas kājas āvu,
Trešo jūdzu kumeliņu.
235 [Litenes Md].

52740.

Darbinieki man' bāleliņi,
Ar gaŗāmi kabatāmi.
17 [Ances Vp].

52741.

Dziedādama nostrādāju
Sūra darba nedēļiņu;
Izdziedāju maizes klaipu,
Biezapiena bunduliņu.
532 [Dobele Jg apr.].

52742.

Es maziņis muižnieciņis,
Man deviņi strādnieciņi:
Trīs cūciņas arājiņas,
Sešas vistas ecētājas.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

52743.

Gaŗām gāju raudādama,
Muižinieku novadnieku;
Redzēj' maizes arājiņu,
Gauži gŗūti strādājot.
443 [Turlavas Kld].

52744.

Gauži raud Staburadze
Miglainā rītiņā.
Vēl gaužāki bārenīte
Bargu kungu dienestā.
476 [Vecpiebalgas C].

52745.

Kas pirmais ielīgoja
Liela kunga tīrumā?
Turmalnieks ar darvas Brenci,
Urķenieku sivēniņš.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

52746.

Ko kūlēji riju kūla,
Ko darīja darbenieki?
Darbenieki valgu vija,
Kā var iet kazu zagt.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

52747.

Maza maza moderīte
Kā tā bikšu oderīte;
Kad tu iesi laidarai,
Buļļi tevi nobadīs.
15 [Alūksnes Vlk].

52748.

Nākat šurpu, darba ļaudis,
Es jums gribu darbu dot:
Viņpus upes smalkas olas,
Tās jums došu salasīt.
109 [Ērķemes Vlk].

52749.

Paldies Dieva Dieviņam,
Tas darbīš padarīts;
Prasīsimi kundziņam,
Lai dod manim citu darb'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

52750.

Pate muiža kalniņā,
Muižas vārti lejiņā;
Kundziņš gāja lejiņā
Darbiniekus skatīties.
183 [Kazdnagas Azp].

52751.

Raud brālīts, raud tautiets,
Kunga druvā strādājot:
Kā tiem bija neraudāti,
Asa kunga pātadziņa!
235 [Litenes Md].

- 344 -

52752.

Runāj' cirvi, runāj' kapļi,
Bāleliņi nerunāja.
Kā varēja tie runāt,
Kungu gaitu strādājot?
605 [Skolas].

52753.

Sit kūciņu uz kūciņa,
Lai tak saule vokorā.
Darbīnīki nazynuoja,
Kai dīniņu nūkavēt;
Odu cymdus, odu zekes,
Jau dīniņa nūkavēta.
168 [Kalupes D].

52754.

Steidzu, steidzu, beidzu, beidzu
Kunga darbus padarīt.
Citas meitas tautīnās,
Es vēl kunga tīrumā.
192 [Kosas C].

52755.

Tec, saulīte, drīz zemē,
Atlaiž ganus, darbiniekus;
Ganiņš tevi mīļi lūdza,
Vēl mīļāki darbinieks.
Ganam kājas nosalušas,
Dabiniekam piekusušas.
141 [Ivandes Kld].

52756.

Trīs moders sēns las
Teje kaln stārpine;
Uznāk vien vēj vētr,
Sāk moder bizināt.
445 [Ugāles Vp].

h) Citas muižas gaitas; ceļā braukšana, ceļavīrs ceļā, Rīgā, svešumā

31723.

Ai akmin melnacīti,
Negul ceļa maliņā!
Dažu slieci tu satrieksi,
Dažu ratu ritenīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31724.

Ai Ziemeļa māmuliņa,
Kam tik gauži putināji?
Neredz ceļa kumeliņis,
Salūst manas kamaniņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

31725.

Aiz Daugavas augsti kalni,
Iedobaini tīrumiņi;
Ķēv' ar kāju krustu meta,
Pret kalniņu tecēdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31726.

Aiz ko mani kungi sūta
Gaŗajā celiņā?
Zināj' mani gudru vīru,
Redz barotu kumeliņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Aiz ko mani kungi dzina
Tumšu nakti, gaŗu ceļu?
Redzēj' mani prāvu vīru,
Strauju manu kumeliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Kādēļ mani kungi sauca,
Kādēļ raksta grāmatiņu?
Zina mani gudru vīru,
Stallī bēru kumeliņu.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

3. Kālab manis kungi sūta
Tāļējāi celiņāi?
Zināj' mani gudru vīru,
Attapīgu valodāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31727.

Āz upītes zaļa zāle,
Sarkanais āboliņš;
Kaut varētu pāri tapt,
Dusinātu kumeliņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Zaļa zaļa rudzzālīte
Viņāpus Daugaviņas;
Kaut varējis pāri tikt,
Tur barotu kumeliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31728.

Aizazvīdz'e kum'ēl'eņis,
Garu ceļu tacādoms:
Gaida manis l'ejgav'eņa
Šuos dīn'eņis vokorā.
435 [Latgalē].

31729.

Apkārt griezu kumeliņu
Apardams, ecēdams;
Apkārt jāju Rīgas pili,
Rīgai vārtu meklēdams.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

- 345 -

31730.

Ar sirmīti Rīgā braucu,
Ar bērīti pavados;
Sirmim devu tīras auzas,
Bērim auzu pelaviņas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31731.

Aši aši zīle dzied
Asa mieta galiņā;
Aši cirtu kumeļam
Smalku linu pātadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31732.

Atkan iešu, atkan iešu
Apaļpoļu zemītē:
I man bija zābaciņi
Apaļpoļu šūdināti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31733.

Augši bēris kājas cēla,
Pret kalniņu tecēdams.
Cel, bērīti, jo augšāki,
Kunga nauda vezumā!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

31734.

Augsti kalni, karsta saule,
Smagi kunga vezumiņi;
Kumeļam sviedri tek,
Man birst gaužas asariņas.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 333 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

317341.

Bij man divas pilnas ķešas
Sarkanā āboliņa,
Tās es abas izkratīju,
Svešu zemi staigādams.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31735.

Biju, biju, atkal iešu
Inderpoļu zemītē:
Inderpoļu zeltainītes
Sauca mani jaunukungu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

31736.

Brauc pa ceļu, ceļavīrs,
Liec vērā ratu pēdas,
Lai nebrauci citu ceļu,
Nesviedroji kumeliņu!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Brauc ceļāi, ceļavīris,
Liec ziņāi ratu pēdas,
Lai ratiņi nesalūza,
Lai neklupa kumeliņis!
226 [Kandavā (Tl)].

31737.

Brauc projām, ceļavīrs,
Tev iejūgts kumeliņš:
Mells krauklīts kumeliņis,
Zalkša vīta pātadziņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Es uzaugu māmiņai
Gaŗa ceļa gājējiņis;
Lauvas vīta man grožiņa,
Zalkša pīta pātedziņa,
Lauva manim ziergus jūdza,
Zalktis ceļu ritināja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Nakti brauca mēnesniņis,
Es mēneša ormanītis;
Lauvas vītas man grožiņas,
Zalkša vīta pātedziņa.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

31738.

Braucat ceļu, ceļavīri,
Nu bij laiks ceļu braukt,
Nu dziedāja ciema gaiļi,
Dzied ezera gaigalīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

31739.

Braucu, braucu, jāju, jāju,
Neviens mani neredzēja;
Tie krūmiņi, tie redzēja,
Kas celiņa maliņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

31740.

Braucu dienu, braucu nakti
Augstus kalnus, dziļas lejas,
Gāžu kalnus ielejā,
Lai ielejas līdzinās.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31741.

Braucu dienu, braucu nakti
Pa to vecu ceļavietu,
Jaunu ceļu netaisīju, -
Kumeliņu nosviedrēju.
1311 [Apē (Vlk)].

- 346 -

31742.

Dievs, gausini man maizīti,
Tāļu mana cepējiņa;
Pēdīgaju klaipu griezu
Daugaviņas maliņā.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

1. Svētej, Dievs, man maizīti,
Tāļi man cepējiņa;
Beidzamo klaipu sāku
Rīgas torņa maliņā.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 331 [Augškurzemē (Il)].

31743.

Drīzi drīzi, ne tik drīzi,
Kā kundziņis traucināja;
Vēl es iešu sētiņā
Kumeļam auzas dot,
Kumeļam auzas dot,
Līgaviņai mīļus vārdus.
226 [Kandavā (Tl)].

31744.

Drīzi mani kundziņš sūta,
Drīzi raksta grāmatiņu;
Ko bij man drīzi iet,
Plācens birza kalītē.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Brauciet droši, kas variet,
Es nevaru droši braukt,
Es nevaru droši braukt,
Plācens birza kulītē.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2. Drīži drīži drīžināja
Svešu ļaužu māmuliņa.
Ko bij man drīzi iet,
Truslīts birza kalītē.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31745.

Dodiet man, rāmajam,
Tos rāmos kumeliņus!
Es mācēju viegli laist
No kalniņa lejiņā.
216 [Ventspilī].

31746.

Ejam, brāļi, mēs uz Rīgu,
Rīgā laba dzīvošana:
Stikla durvis, vaŗa vārti,
Veŗas paši, neveŗami.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Vis' uz Rīgu, vis' uz Rīgu,
Rīgā laba dzīvošana:
Dzelza stabi, vaŗa vārti,
Paši tek neveŗami.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31747.

Iesim, brāļi, mēs uz Rīgu,
Rīgā laba dzīvošana:
Rīgā rej zelta suņi,
Sudraboti gaiļi dzied.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31748.

Iesam, brāļi, mēs uz Rīgu,
Rīgā laba dzīvošana:
Sarkans alus, brandavīns,
Daiļas pašas nesējiņas.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Iesim, brāļi, mēs uz Rīgu,
Tur mēs jauki dzīvosim:
Rīgā alus, Rīgā medus,
Rīgā smukas mamzelītes.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31749.

Es apjāju Rīgas pili,
Neviens manis neredzēja;
Rīgas māte, tā redzēja,
Tā ieveda istabā,
Tā ieveda istabā,
Tā pacēla zelta krēslu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

31750.

Es bij' tāļu staigājuse,
Es bij' daudz(i) redzējuse:
Akmins stāv uz ūdeņa,
Smilga grima dibenā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Ērmus ērmus es redzēju
Svešu zemi staigājot:
Akmens stāv uz ūdeņa,
Smilga grima dibenā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Es nebiju uzaugdama
Tādu ērmu redzējuse:
Akmens stāv uz ūdeņa,
Spalva grima dibinā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31751.

Es bij' tālu staigājuse,
Es bij' daudz redzējuse:
Bērziņš auga uz akmeņa
Sudrabiņa lapiņām.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

31752.

Es būt' arī ceļu gājis,
Kad Dievinis līdzu nāktu;
Ne kājiņa slapja taptu,
Ne nosvīstu kumelinis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 347 -

31753.

Es iejūdzu vēja zirgu
Viesuliņa kamanās;
Rīgā mani saule leca,
Vāczemēi noritēja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

31754.

Es iesāku gaŗu ceļu,
Nāc, Dieviņ, līdz ar man';
Ja nenāc pats Dieviņš,
Dod jel savu zobentiņ'!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

31755.

Es vakar Rīgā braucu
Zeltītiem riteņiem;
Man atkal pakaļ brauca
Ar vecām ecēšām.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

31756.

Gaida mani sētiņā,
Gaida lieli, gaida mazi;
Lielākaji gaidīt gaida,
Mazākaji raudāt raud.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

31757.

Gaidi, gaidi, māmuliņ,
Mājā būs ceļavīrs:
Rīgā zviedze kumeliņš,
Cēsīs balss atskanēja.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

31758.

Gaidi, gaidi, māmuliņa,
Šovakar, ceļavīra:
Skanējās Rīgas vārti,
Šurpu grieza kumeliņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

31759.

Gaidi, gaidi, māmuliņa,
Še būs tavs ceļavīrs:
Nosazviedza kumeliņš
Tīrumiņa galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31760.

Gaidi mani, māmuliņa,
Bet negaidi šovakar,
Gaidi citu vakariņu,
Kumeļami iejaukuse!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Gaidi, mameņ, i nagaidi,
Šūvokor neatīšu,
Gaidi cytu vakareņu,
Kurin' syltu ustabeņu!
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

31761.

Gana liela Rīgas pils,
Salmu jumtu neredzēju:
Ķieģeļiemi, daktiņiemi,
Ozoliņa galdiņiem.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Visapkārt Rīg' apjāju,
Salmu jumtu neredzēju:
Škindeļiem, daktiņiem,
Sīkajiem daldeŗiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31762.

Gauži raud māmuliņa,
Ceļa maizīt' i cepdama:
Dievis zina, vai aties
Tās maizītes ēdājiņš!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31763.

Grūši pūta kumeliņš,
Rīgas ceļu tecēdams:
Augsti bija Rīgas kalni,
Smags tas kunga vezumiņš.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Grūši pūta kumeliņis,
Uz Rēveli tecēdams:
Augsti kalni, dziļas upes,
Smags Rēveles vezumiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Ko tik grūti nopūtās
Mans bērais kumeliņš?
Priekšā redz augstu kalnu,
Pakaļā vezumiņu.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

31764.

Gudram labi ceļu iet,
Kas naudiņas netērēja;
Vienu sieku auzu pirku,
Trīsreiz devu kumeļam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

31765.

Īkss bij man gars celiņš,
Kad man labs kumeliņš;
Īksa mana gara diena,
Kad maizīte kulītē.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 348 -

31766.

Jau es biju tai zemē,
Kur ūdeni veltin vēla,
Kur ūdeni veltin vēla,
No akmeņa skalus plēsa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31767.

Kā no Dieva nopelnīt
Pāri labu kumeliņu,
Neatstāt celiņā
Kunga dotu vezumiņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31768.

Kādus ērmus es redzēju,
Pa pasauli staigādams:
Ozols auga, zari dega,
Gailis dzied galiņā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Iesim, meitas, lūkoties,
Kādi ērmi jūrmalē:
Ozols auga, dūmi kūpa,
Gaiļi dzieda galotnē.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Nākat, meitas, skatīties,
Kādi ērmi laukā bija:
Venta nesa ozoliņu,
Gailīts dzied galiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

3. Nāc ārā, bāleniņi,
Laukā lieli brīnumiņi:
Ozols dega no saknītes,
Gailis dzieda galiņā.
226 [Kandavā (Tl)].

31769.

Kādus ērmus es redzēju
Svešajā zemītē:
Auna galva podā vira,
Ledus dega ugunī,
Vecs vīriņš klāt sēdēja,
Dzelža nūja rociņā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Ērmus vien es redzēju
Tās māsiņas panākstos:
Auna galva katlā vira,
Ledus dega ugunī.
226 [Kandavā (Tl)].

31770.

Kādus ērmus es redzēju,
Svešu zemi staigādams:
Es redzēju cūku cirpam,
Avetiņu svilinām.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

31771.

Kādus ērmus es redzēju,
Svešu zemi staigādams:
Zem akmeņa zaļa zāle,
Uz akmeņa sakņu gali.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31772.

Kal, kalvīti, ko kaldams,
Apkal manu kumeliņu:
Man jāiet ar kundziņu
Tāļajāi zemītē.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

31773.

Kas mirdzēja, kas spīdēja
Rīgas torņa galiņā?
Krieviņš torņa galiņā
Zeltītiem svārciņiem.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31774.

Kas redzēja ceļavīru
Bez padoma staigājam?
Sunīts rēja vezumā,
Gailīts dzied kabatā.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Kas redzēja bandinieku
Bez padoma braukājam?
Suņi rēja kamanēs,
Gaiļi dzied kabatās.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

31775.

Krustiem kalta Krievu zeme,
Margiem Rīga izmargota;
Caur krustiem saule lēca,
Caur margiem norietēja.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Krustiem kalta Krievu zeme,
Šī kungiem izvergota;
Caur krustiem saule lēca,
Caur vergiem norietēja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2. Krustiem kalu Rīgas pili,
Ar mergām nomergāju;
Caur krustiem saule lēca,
Caur mergām mēnestiņš.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

- 349 -

31776.

Krustu krustu, margu margu
Rīgas pils samūrēta;
Caur krustiem, caur margiem
Neredz saules uzlecot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31777.

Kumeliņis kalnu raud,
Vai es kalnus audzināju?
Dieviņš kalnus audzināja,
Es audzinu kumeliņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

31778.

Kumeliņis kalnus raud,
Vai es kalnus audziņāju?
Dieviņš kalnus audzināja,
Saule mežus līdzināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31779.

Kumeliņis kalnus raud,
Vai es kalnus audzināju?
Dieviņš kalnus audzināja
Vējiņam pāri pūst.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

31780.

Kumeliņis [Kumeliņš] kalnu raud,
Vai es kalnus padarīju?
Dieviņš kalnus padarīja,
Kundziņš smagu vezumiņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31781.

Kundziņš, man spītēdams,
Dara lielu vezumiņu;
Es, kungam spītēdams,
Jūdzu labu kumeliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31782.

Kundziņš, man spītēdams,
Krauj man lielu vezumiņu;
Es, kungam spītēdams,
Brauc' virsū sēdēdams.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31783.

Kundziņš, mani spītēdamis,
Lika lielu vezumiņu;
Es, kundziņam spītēdamis,
Vēl lielāku vezmu vedu.
224 [Kabilē (Kld)].

31784.

Kundziņš mani ceļu raida,
Vai šķiet manim gŗūt' esam?
Zinu ceļu, māku braukt,
Turu labu kumeliņu.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

31785.

Kur tu iesi, bāleliņi,
Baltas kājas apāvies?
- Ieš', māsiņa, es uz Rīgu
Zelta naudas pelnīties.
1311 [Apē (Vlk)].

31786.

Kuŗam guni namiņā,
Lai silst visa pasaulīte:
Bāleliņš Rīgā brauca,
Viena šūba mugurā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Kuriet guni namiņā,
Sildāt visu pasaulīti:
Mans vīriņš Rīgā brauc
Ar nātnām biksītēm.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31787.

Kurzemnieki Rīgā brauca,
Skanēt skan Rīgas pils;
Trīs birkavi, seši podi,
Tas bij vīra vezumiņš.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

31788.

Kuŗu ceļu es negāju,
Kur naudiņas netērēju,
Kuŗas upes ūdentiņa
Nav dzēr's manis kumeliņš!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31789.

Lai bagāts, kas bagāts,
Ceļa māte vien bagāta:
Tur tecēja dien' un nakti
Dzelzēm kalti kumeliņ'.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Lai bagāta, kas bagāta,
Liela Rīga, tā bagāta:
Tur tecēja dienu nakti
Dzelžiem kalti kumeliņi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Lai bagāta, kas bagāta,
Ceļa māte, tā bagāta:
Nav dieniņa ataususi,
Notek bēri kumeliņi.
216 [Ventspilī].

- 350 -

3. Lai bagāta, kas bagāta,
Ceļa māte visbagāta:
Tai tecēja dienu nakti
Dzelžiem kalti ritenīši.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

4. Lai bagāta, kas bagāta,
Ceļa mala, tā bagāta:
Lai tā ziema, vai vasara,
Tek kaustīti kumeliņi.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

5. Lai bagāta, kas bagāta,
Ceļa mala, tā bagāta:
Tur tecēja dienu nakti
Dzelžiem kalti ritenīši,
Dzelžiem kalti ritenīši,
Sasprādzēti kumeliņi.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

31790.

Lai guļ miegu, kas guļ miegu,
Ceļa māte negulēja:
Tur tecēja dienu nakti
Dzelžiem kalti skritulīši.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31791.

Līdzi, Dievis, debess tēvis,
Es iesāku gaŗu ceļu:
Augsti kalni, dziļas lejas,
Ātris manis kumeliņis.
224 [Kabilē (Kld)].

31792.

Māmuliņa gauži raud,
Ceļavīra gaidīdama.
Neraud' gauži, māmuliņa,
Ceļavīrs mājās brauc!
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

31793.

Māte mani labi māca,
Ceļā mani vadīdama:
Dēliņ, naudu netērē,
Nemij tēva kumeliņu!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

31794.

Man' māmiņa Rīgā sūta,
Šķit' man' Rīgas nezinot;
Jau es biju Rīgas ceļu
Pēdiņiem noskaitījis.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31795.

Mačs ar Kaču Rīgā brauca,
Vai tie vīri tukšā brauca?
Mačam bija oda šķiņķis,
Kačai dundur' pakausīts.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Jānīšam, Dāvīšam,
Tiem bij smagi vezumiņi:
Vienam bija svina piesta,
Otram brāga kubuliņš.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2. Kač' ar Maču Rīgā brauca,
Vai tie vīri tukšā brauca?
Kačai bija sviesta spains,
Mačam vasku ritenīts.
18 (Kliģenē).

3. Mačs ar Kaču Rīgā brauce,
Ne tie divi tukšā brauce:
Divi šķiņķi stirnas gaļas,
Div' kukukļi baltas maizes.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4. Cinčs ar Beidu Rīgā brauc,
Katram kule pakaļā:
Cinčam bija odes šķiņķis,
B(r]eidam cūkas pusģeņģers
[=puskāja).
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

31796.

Ropaižnieki skaisti dzied
Kaķaraga krodziņā;
Melnas ogles vezumā,
Balta nauda maciņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31797.

Ne tik drīzi, ne tik drīzi,
Kā kundziņis radzināja!
Nu tik mana līgaviņa
Taisās cept ceļa maizi.
216 [Ventspilī].

31798.

Pāri jāju par Daugavu,
Tilts rībēja, pieši skan;
Atskatos atpakaļ -
Rīgas meitas pakaļ skrej.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31799.

Pelēkajis akmentiņis,
Negul ceļa maliņā,
Netraucēji zirga mana,
Negāz mana vezumiņa!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

- 351 -

31800.

Resni bija Rīgas kungi,
Kas tos resnus pataisīja?
Kurzemnieku rudzi mieži,
Tie tos resnus sabaroja.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31801.

Rīgā autas man kājiņas,
Rīgā jūgts kumeliņš.
Nojūdziet, jūs māsiņas,
Rīgas meitu jūgumiņu!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Eit', bāliņi, nojūdzieti
Prūšu dēla jūgumiņu:
Prūšos manas kājas autas,
Prūšos jūgtis kumeliņš.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

31802.

Rīga balta, Rīga balta,
Kas to baltu balināja?
Kurzemnieku [Vidzemnieku] rudzi mieži
Sirmi, bēri kumeliņi.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Balti balti Rīgas mūŗi,
Kas tos baltus balināja?
Vidzemnieku balti lini,
Tie tos baltus balināja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

2. Raibis bija Rīgas ceļš,
Kas to raibu norakstīja?
Kurzemnieku kumeliņi,
Tie to raibu norakstīja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

3. Rīgas nami, tie bij balti,
Kas tos baltus balināja?
Kurzemnieku tīra maize,
Puiši, kalti kumeliņi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31803.

Rīga balta, Rīga balta,
Kas to baltu balināja?
Vidzemnieku sūra vara,
Dzelžiem kalti kumeliņi.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

31804.

Rīga dimd, Rīga dimd,
Kas to Rīgu dimdināja?
Vidzemnieku sūra vara,
Pakavoti kumeliņi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

318041.

Rīga Rīga elle elle,
Jelgaviņa māmulīte;
Cik naudiņas turēdama,
Ietecēju Jelgavā.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

31805.

Rīga Rīga, ir tev nauda?
Man ie prece vezumā:
Divi auzas vezumā,
Treša griķa sēnaliņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

31806.

Rīgā zviedza kumelīns,
Vidzemē atskanēja.
Saka mana ļaudavīna:
Mājā brauca rīdzenieki!
Negaid' mani šovakar,
Gaid' nākošu vakarīnu,
Saber auzas silītē,
Uzklāj baltu paladzīnu!
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

31807.

Rīgāi zviedz kumeliņš,
Sētā balss atskanēj'.
Vai tu, mana līgaviņa,
Gaidi mani sētiņā?
Negaid' mani, līgaviņ,
Šovakar sētiņā;
Gaid' nākuš' vasariņ',
Kad zemei zaļa zāl',
Kad zemei zaļa zāl',
Apīņiem lapas birst!
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

31808.

Rīgas kungi, namnieciņi,
Man naudiņas aizdodiet:
Uz rudeni atvedīšu
Baltu linu vezumiņu.
101 [Rankā (Rankas pag. C)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31809.

Rīgas kungi naudu skaita
Egles tilta galiņā;
Vidzemnieki gaŗām brauce
Ar savām dzeltainēm.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

31810.

Rīgas meita, jumpraviņa,
Atver man Rīgas vārtus:
Man rociņas nosalušas,
Pātedziņu vēcinot.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

- 352 -

1. Atveŗat, Rīgas meitas,
Man vārtiņus vakarā:
Piekususe man rociņa,
Zobentiņu vīcinot.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2. Rīgas meitas, jumpraviņas,
Man vārtiņus atveriet:
Man rociņas piekususšas,
Zaļu irkli vēdinot.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

31811.

Rīgas meitas, jumpraviņas,
Darāt siltu istabiņu:
Man rociņas nosalušas,
Pātadziņu vēcinot.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)], 190 [Kuldīā].

31812.

Rīgas meitas kājas āva,
Grib ar mani līdzi iet.
Kur tu iesi, Rīgas meita,
Tu nemāki siena pļaut!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31813.

Rīgas pils gan bagāta,
Nemieloja bez naudiņas.
Paldies jūŗas ūdentiņam,
Kas mieloja bez naudiņas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31814.

Rīgas pils, kroga nams
Bez naudiņas nemieloja,
Bez naudiņas nemieloja,
Bez smagā vezumiņa.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31815.

Rīgu lielu daudzenāja,
Daudzi kungu kundzenāja;
Es izjāju Rīgas pili,
Neviens mani neredzēja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31816.

Rīgu lielu lielījāt
Tam, kas Rīgas neredzējs.
Es izjāju Rīgas pili
Ar trijiem lēcieniem;
Kad vēl jātu otrus trīs,
Tad pārlēktu Daugavai.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31817.

Rīt uz Rīgu, rīt uz Rīgu,
Vakarā atpakaļ,
Vakarā atpakaļ
Uz siltiem kāpostiem!
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

1. Rīt uz Rīgu, rīt uz Rīgu,
Vokorā atpakaļ
Uz jounuo līgaeviņu,
Uz skāebiem kāpouestiem!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

31818.

Saiminieka gaŗa ķēve,
Mana asa pātadziņa, -
Simtu jūdzu dieniņā
Kā lidot nolidoja.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Saiminieka gaŗa ķēve,
Mana gaŗa pātedziņa,
Trīs dieniņas dui jūdzītes
Kā līgot nolīgoj'.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

31819.

Salti vēji pūta,
Bargi kungi sūta,
Man jāiet celiņā,
Bargu kungu sūtītam.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

31820.

Salti vēji pūta,
Bargi kungi sūta
Tāļajā zemītē,
Pašā jūras līcītē.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1. Solti v'ēji pyut'e,
Borgi kungi syūta
Tuol'ejā z'em'eit'ē,
Pošā jiuris mal'eņā.
O mām'eņ, ka zynuotu,
Kaidu z'emi as staiguoju:
Ūļu z'em'e, zv'ērgzdu z'em'e,
Raudys guo staiguojūt'.
O Dīv'eņ, o Laim'eņ,
Ka man' tikt atpokaļ;
Lai man' ēd'e, ja man' ēd'e
Sovys z'emis kukain'eiši!
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

31821.

Savelkam velkamo
Labajam kumeļam,
Lai paliek gaŗi meži
Pakaļā lokoties.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 353 -

1. Rikšu bērīt' i palaidu
Gar gaŗaju sila malu,
Lai palika, ja palika
Gaŗi meži pakaļā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

31822.

Savelkam velkamo
Labajam kumeļam,
Lai tas tek tekamo
Dziļā krievu zemītē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31823.

Saņemiet dzeini manu,
Aizslēdziet ozoliņu!
Kungi dzen, man jāiet
Svešu zemi lieverēt.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

31824.

Še nevaid tādu koku,
Kādi koki Vāczemē:
Virs akmeņa bērziņš auga,
Zelta poga galiņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Atminati, sveši ļaudis,
Kādi koki mūs' zemē:
Bērziņš auga uz akmeņa
Sudrabiņa lapiņām;
Es norāvu vienu lapu,
Visas bira pakaļā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Palīdziet, sveši ļaudis,
Brīnumiem brīnīties:
Bērziņš auga uz bērziņa,
Lazda bērza virsotnē,
Lazda bērza virsotnē
Sarkaniem ziediņiem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Še neauga tādi koki
Kā citās zemītēs:
Bērziņš auga uz akmiņa
Sudrabiņa lapiņām;
Tur dziedāja visi putni,
Vai ir lieli, vai ir mazi;
Strazdiņš dzied galotnē,
Lakstīgala pazarē.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Še neaug tādi koki
Kā citās zemītēs;
Še nedzied tādi putni
Kā citās zemītēs.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

5. Še nevaid tādi koki,
Kādi koki Vāczemē:
Bērziņš auga uz akmeņa,
Zelta lapa galiņā.
198 [Saldū].

31825.

Ziemelima, Sāmelima,
Tam aug dēli junkarīni;
Austrenima raiba muiža,
Tam aug dailas jumpravīnas.
158 (Nīcā).

31826.

Sieva sieva, māsa māsa,
Baro manu kumeliņu!
Kungi sēd pie galdiņa,
Gaŗus ceļus rakstīdami.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31827.

Sēju rudzus, sēju miežus,
Sēj' auziņas vairumāi.
Aug man rudzi, aug man mieži,
Aug auziņas vairumāi.
Aug auziņas vairumāi,
Baroj' bēru kumeliņu.
Kundziņš manim ziņu sūta,
Lai es braucu muižiņāi.
Es aizbraucu muižiņāi
Pie kundziņa lievenēm.
Stāvu lēca, nozviedzāsi
Mans bērajis kumeliņš.
Kundziņš, manim spītēdamis,
Liek man lielu vezmu kŗaut;
Es, kundziņam spītēdamis,
Kŗauju lielu vezumiņu.
Zinu ceļu, māku braukti,
Turu labu kumeliņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31828.

Sen to Rīgu daudzināja,
Nu es biju, nu redzēju:
Stūrs pie stūŗa, mūrs pie
mūŗa,
Caunes aste galiņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 354 -

31829.

Sen to Rīgu daudzināja,
Nu to Rīgu ieraudzīju:
Visapkārt smilšu kalni,
Pate Rīga ūdenī.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

1. Sen dzirdēju daudzinām,
Rīgu lielu rīdzinām;
Nu to Rīgu ieraudzīju
Pašā ūdens maliņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31830.

Sirmus zirgus, smukus ratus,
Daiļas meitas, māmulīte,
Es satiku celiņā,
Svešu zemi staigādams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31831.

Sniga sniegi, putināja,
Pūt' kupeni celiņā;
Tam sēdēt kamanās,
Kam tērauda kažociņš.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

31832.

Sūtiet mani rītā agri,
Nesūtiet vakarā!
Visi vēji, viesuliņi
Traucē manu kumeliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31833.

Zviedzin zviedza kumeliņi,
Uz Rēveli tecēdami;
Ne tie ēda jūras zāles,
Ne dzēr' jūras ūdentiņa.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

1. Nosazviedza kumeliņš,
Jūras malu tecēdams.
Ne tas ēda jūras zāles,
Ne dzeŗ jūras ūdentiņ':
Sūra bija jūras zāle,
Sālijs jūras ūdentiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Zviedzin zviedza Gaujas zirgi,
Gaujas malu tecēdami;
Ne tie ēda Gaujas zāles,
Ne dzeŗ Gaujas udentiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31834.

Tāli tāli pērkonītis
Aiz Daugavas ducināja.
Saņemiet, Rīgas meitas,
Savas baltas vilnānītes!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31835.

Teci čakli, kumeliņi,
Šādu zemes gabaliņu!
Kad mēs čakli tecēsim,
Rītu Rīgu redzēsim.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

31836.

Tīri rudzi, grūtas dzirnus
Kausē labus malējiņus;
Rīgas ceļi smilšu ceļi,
Kausē labus kumeliņus.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

31837.

Trīs birkavi, pieci podi,
Tas bij vīra vezumiņš:
Trīs birkavi namniekam,
Pieci podi svarniekam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31838.

čīku čīku, grabu grabu
Ceļavīra kamaniņas;
Izčīkstējšas, izgrabējšas,
Paliek ceļa maliņā.
224 [Kabilē (Kld)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

31839.

čīku čīku, grabu grabu
Ceļavīra ragutiņas;
Kā ne čīku, kā ne grabu -
Zaļa koka pataisītas.
216 [Ventspilī].

31840.

Uz Rēvel, uz Rēvel!
Rēvelē laba dzīve:
Rēvelē tīras auzas,
Šķērsām tek kumeliņ';
Puiši gāje spēlēdami,
Kumeliņi dancodami;
Zobeniņu vien nenes',
Kungam kaunu nedarīj'.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31841.

Uz celiņa satecēja
Trej' novadu kumeliņi;
Satecējši, sabubina,
Sašķindina iemauktiņus.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 355 -

31842.

Vakar pirku kumeliņu,
Šodien kunga vezumā;
Kumeļam sviedri bira,
Man birst gaužas asariņas.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Vakar pirku kumeliņu,
Šodien kunga vezumā,
No kalniņa pret kalniņu
Ar smago vezumiņu.
Kumeļam sviedri bira,
Man birst gaužas asariņas.
Ņemu savu zirgu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu savu nēzdodziņu,
Slauku savas asariņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31843.

Velc tu pats, kumeliņis,
Manis kŗautu vezumiņu;
Neļaujies celiņāi
Mitot savu vezumiņu!
224 [Kabilē (Kld)].

31844.

Visapkārt Rīgai braucu,
Neviens mani nepazina;
Naudas māte, tā pazina,
Tā apbēra sudrabiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31845.

Ceļavīra kumeļam
Sviedri guļ mugurā:
To darīja augsti kalni,
Smagi kunga vezumiņi.
1311 [Apē (Vlk)].

31846.

Ceļavīra kumeliņš
Kā sarmuls locījās
No kalniņa pret kalniņu
Ar smago vezumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Mani bēri kumeliņi
Kā sapaļi valstījās
No kalniņa pret kalniņu
Ar smagaju vezumiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31847.

Ceļavīri, nabadziņi,
Paši tek kājiņām,
Kumeliņus taupīdami
Otrajam celiņam.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31848.

Ceļavīrs ceļavīrs,
Atdod manu gredzentiņu!
- Pagaid', Rīgas mamzelīte,
Lai aizjūdzu kumeliņu!
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

31849.

Ceļavīrs ceļu brauca,
Ceļa rota mugurā:
Lūka bikses, krija svārki,
Griķu salmu cepurīte.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31850.

Ceļaties, ceļavīri,
Nu ir laiks ceļu braukt:
Nu dziedāja ciema gaiļi,
Nu ezera gaigaliņi.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

1. Nu, kājiņas, ko darait,
Nu pa ceļu, nu pa ceļu!
Nu dziedāja ciema gaiļi,
Nu ezera gaigaliņi.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

52757.

Agri dzied Rīgas gaiļi,
Agri kāpu laiviņā,
Lai palika Rīgas kungi,
Savas ķēdes žvadzinot.
110 [Ērgļu C].

52758.

Agri dzied Rīgas gaiļi,
Agri jūdzu kumelīnus;
Ej't māsīnas, nojūdzat
Rīgā jūgtus kumelīnus.
39 [Bārtas Lp].

52759.

Ai Dīviņ, ai Dīviņ,
Kur man citi buoleliņi?
Cits krīvūs, cits leišūs,
Cits tālā Vuoczemē.
358 [Rugāju Abr].

- 356 -

52760.

Ai Dīveņ, augši saule,
Griuts munam kumeļam;
Griuts munam kumeļam,
Kunga nauda vazumā.
605 [Skolas].

52761.

Vai manu dieniņu,
Kur nu es palikšu?
Pojām man jāiet,
Še nevar' palikt.
23 [Ārlavas Tl].

52762.

Ai māmiņ, ai māmiņ,
Tavu stipru dvieļa audu!
Tek dieniņu, tek naksniņu
Brāļu kalti kumeliņi;
Ne tā plīsa, ne nesās,
Kāda bija, tād' palika. (=Ceļš)
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

52763.

Aiz upītes balta migla,
Kas to miglu samigloja?
Rauda mazas māsiņas,
Brālīts iet svešumā.
146 [Jaungulbenes Md].

52764.

Andža, Džindža Rīgā brauca,
Oda šķiņķis vezumā;
Cik verstītes pabraucās,
Tik no šķiņķa nokodās.
223 [Lielstraupes C].

52765.

Mačs ar Kaču Rīgā bauca,
Kazas ciska kulē kauca;
Kuŗu krogu dabraukuši,
Kazas cisku palaizīši.
242 [Lubejas Md].

52766.

Apauniti maņ kuojeņas,
Laidit mani celeņā,
Jau es patsi navar(ēj)u
Ni rūceņu kustynuot.
182 [Kaunatas Rz].

52767.

Apsedloju biržas sesku,
Jāju prūšu zemītē;
Ieskrien vienā pagrabā, -
Trīs meitiņas vīnu dzeŗ;
Trīs meitiņas vīnu dzeŗ
Zeltītiem biķeŗiem.
205 [Kusas Md].

52768.

Ar bitīti Rīgā braucu,
Vasku ripe vezumā.
Rīgas kungi priekšā gāja,
Siekiem naudu mērīdami.
236 [Līvānu D].

52769.

Ar gailīti Rīgā (braucu),
Ar gailīti Jelgavā;
Visus ceļus izbraukājis,
Tad pakāru skutulī.
477 [Vecpils Lp].

52770.

Ar vilciņu Rīgā braucu,
Es celiņa nezināju.
Vilks aizskrēja meža ceļu,
Es paliku Kurzemē.
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

52771.

Augsti kalni, karsta saule,
Smagi kunga vezumiņi;
Kumeļam sviedri tek,
Man birst gaužas asariņas;
Vai kungam darba trūkst,
Vai velnam dvēselīšu?
163 [Kalētu Lp].

52772.

Balti balti Rīgas ceļi,
Kas tos baltus balināja?
Ziem' balina zirdzenieki,
Pavasari kājenieki.
Lindes kunga tīri rudzi,
Dzelžiem kalti ritenīši.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

52773.

Biju, biju, atkal iešu
Atpakaļ uz Poļu zemi;
Tur bij manim labi ļaudis,
Labi mani pamieloja;
Sēņu zupu stribināja
Ar sidraba karotēm.
241 [Lubānas Md].

527731.

Jau es beju, otkol īšu
Apal Kulu(?) zemeitej;
Ni man sīvys, ni bjārniņa,
Apals puiss baravūs.
236 [Līvānu D].

- 357 -

52774.

Braucu dienu, braucu nakti,
Priežu rīkste rociņā;
Vai bij man sievu kult,
Vai kumeļu brīdināt?
72 [Cesvaines Md].

52775.

Brauksim, bruoļ, uz Reigu,
Reigā loba dzeivuošona:
Reigā dzīd malni gaiļi,
Sudobrūti astes goli.
168 [Kalupes D].

52776.

Cāmu [Sāmu?] zemi izstaigāju,
Smilgām šūti zābaciņi;
Cāmu meitas brīnējas,
Kā man kājas nenosala.
110 [Ērgļu C].

52777.

Ceļavīri ceļu brauca,
Neņem līdzi līgaviņu;
Kupla liepa, siena kaudze
Ceļavīra līgaviņa.
271 [Milzkalnes (Šlokenbekas, Cērkstes) Tk].

52778.

Cik, māmeņ, man maizeitis,
Kai biteits šyuneņuos;
Vīgla nest, gausa ēst,
Svešu zemi staigojūt.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52779.

Citi puiši pīckas vija,
Es baroju kumeliņu.
Citi puiši Rīgā brauce,
Es no Rīgas atpakaļ.
6 [Aiviekstes D].

52780.

čigu čigu, grabu grabu,
Ceļavīra kamaniņas:
Kad bij pilnas, tad čīkstēja,
Kad bij tukšas, tad grabēja.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

52781.

čonks ar čapu
Rīgā brauca.
Vienam bija oda šķiņķis,
Otram mūsas mugurkauls.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

52782.

Divi gāja pa celiņu,
Abi gāja runādami.
Viens bij skrandu skrodelīts,
Otris plauku vēverīts.
119 [Gaujienas Vlk].

52783.

Dzīdi, dzīdi, tu gailīt,
Brauksim obi Reigā!
Tevis gaida bolta vysta,
Manis jauna ļaudaviņ'.
389 [Silajāņu Rz].

52784.

Dzīvo gudri, līgaviņa,
Tev atstāšu sētiņā,
Man jāiet gaŗi ceļi
Ar labo kumeliņu.
373 [Sarkaņu Md].

52785.

As aizbrauču pēc naudeņas
Uz tīm Reigas namnīkim;
Uz tīm Reigas naudnīkim,
Uz borgimi vuocīšimi.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

52786.

Es aizdedzu gaŗu skalu,
Sēdu ilgi vakarā;
Tad gaidīju tā dēliņa,
Kur ar kungu Vāczemē.
281 [Neretas Jk].

52787.

Es brāļiem viena māsa,
Rīgā braucu baznīcā;
Rīgā zviedza kumeliņš,
Kurzemē atskanēja.
374 [Sātiņu Kld].

52788.

Es izjāju visu Rīgu,
Neviens mani neredzēja;
Naudas māte tā redzēja,
To saminu kājiņām.
532 [Dobele Jg apr.].

52789.

Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā;
Tur redzēju tālas zemes,
Tālu zemju braucējiņus.
286 [Nītaures Rg].

- 358 -

52790.

Izstaigāju sāmu zemi,
Tādu ermu neredzēju:
Cūkai ragi, vistai pupi,
Āžam segli mugurā.
Cūka rūca, kaza brēca,
Pats arī līdzi gavilēju.
192 [Kosas C].

52791.

Iesam, puiši, mēs uz Rīgu,
Rīgā laba dzīvošana:
Rīgā auga daiļas meitas,
Zēģelīšu audējiņas.
286 [Nītaures Rg].

52792.

Ietin man gājējam,
Vienu reizi man jāiet;
Vienu reizi man atstāt
Savu jaunu līgavīnu.
427 [Tadaiķu Lp].

52793.

Laizdamīs garu ceļi,
Jam lazdeņi rūceņuos!
Kur atrassi kuplu līpu,
Ti naksneņi puorgulēsi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52794.

Juoju dīnu, juoju nakti,
Sovu sātu maklādams;
Es atrodu sovu sātu,
Naktiņai kluot asūt.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

52795.

Jūs, ļautiņi, neziniet,
Kādu zemi es staigāju:
Ogļu zemi, zvirgzdu zemi
Raudas nāca staigājot.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

52796.

Kad es skrēju pa pļavām,
Visas pļavas slapjas;
Kad es skrēju pa mežiem,
Visi meži līka.
3 [Adulienas Md].

52797.

Kad tie zēni Rīgā gāja,
Tad tās meitas žēli raud;
Meitas vaktis nolikušas
Uz visiem celiņiem.
94 [Dunikas Lp].

52798.

Ko mēs, meitas, darīsam,
Puiši solās projām iet?
Liksim sargus uz ceļiem,
Līdz vāciešu robežām.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

52799.

Krustiem auga zelta rozes,
Kur mēs abi šķīrāmies;
Caur krustiem saule lēca,
Caur magonēm norietēja.
241 [Lubānas Md].

52800.

Kuņdzeņš maņ uz Reigu syuta
Pi naudnīka pēc naudeņas;
Pi naudnīka pēc naudeņas,
Pi vuocīša pēc padūma.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

52801.

Kungi jāja, kungi brauca,
Manu labu kumeliņu.
Dod, Dieviņi, lāča spēku,
Vanadziņa vieglumiņu!
198 [Krustpils D].

52802.

Kur jūs brauksat, vanderzelles,
Ar tiem skala vāģīšiem?
Brauksim Rīgā sūdzēties:
Meitas bikses noplēsušas.
110 [Ērgļu C].

52803.

Labas manas līkas kājas,
Labs kuprīts mugurā:
Līkas kājas kalnu kāpa,
Kuprīts nastu nesējiņš.
119 [Gaujienas Vlk].

52804.

Lēta Rīga pasacīt,
Nav tik lēta datecēt:
Daža priede, daža egle,
Jāredz ceļa maliņā.
241 [Lubānas Md].

- 359 -

52805.

Ļoku ļoku vacais tāvs
Brauc iz Reigu sīna pļaut.
Treis kukuļi boltys maizis,
četri voska skritulīši,
Pīci bāri kumeliņi,
Seši zalta gredziniņi.
605 [Skolas].

52806.

Lūks lūkā, zyrgs zyrgā,
Vysi uz Reigu aiztecēja.
Atvessim Reigas meitu
Ar tū vysu sudabreņu!
143 [Jāsmuižas D].

52807.

Man tēvs Rīgā,
Rēveļu pilī,
Atness pussiļķes,
Puskalāciņa.
358 [Rugāju Abr].

52808.

Man uzauga trīs zirnīši,
Vedīšu viņus Liepājā;
Saplīst rati, piekūst zirgs,
Tādus ķengus vadājot.
443 [Turlavas Kld].

52809.

Māte mani mazu bērnu
Nodevusi Vāczemei.
Kur es ņemšu, mazs bērniņš,Vāczemē valodiņ'?
271 [Milzkalnes (Šlokenbekas, Cērkstes) Tk].

52810.

Māte mani izlaidusi
Svešā zemē plundurēt.
Liek man ēsti, liek man dzerti,
Liek kumeļu nobaŗot;
Ne es ēžu, ne es dzēŗu,
Nobaŗoju kumeļ(iņ)u.
355 [Rucavas Lp].

1. Māte mani izraidīja
Svešas zemes plinderēt;
Ēst un dzert vis' par velti,
Baŗot savu kumeliņu.
605 [Skolas].

52811.

Natuoļi beju guojuse,
Daudzi loba redzējuse:
Cyukai rogi, gaiļam ciči,
Vepram pīci sivēniņi.
605 [Skolas].

52812.

Nevarēju iegādāt,
Kur kundziņu es redzēju:
Rīgas torņa galiņā,
Zelta muca mugurā.
378 [Seces Jk].

52813.

Nu ir vaļa Reigā braukt,
Un pa Reigu pastaiguot.
Kur tī capti kringeleiši
Uz tuom kļova lapeņom!
174 [Kārsavas Ldz].

52814.

Pasoki, tu māmiņ,
Kaids pa ceļu puisīts īt?
Vai tys beja tovs dēliņš,
Kas pa ceļu skūbējuos?
579 [Viļāni Rz apr.].

52815.

Pīsim vīzītes,
Ausim kājās,
Brauksim Rīgu
Apskatīt.
371 [Salgales (Emburgas) Jg].

52816.

Pie celiņa guni kūru
Lāča saules gaidīdams;
Kad nelēca lāča saule,
Tad segloju kumeliņu.
193 [Krapas Rg].

52817.

Pībaldzāns uz Reigu brauce,
Ūšus kruove vazumā;
Brauc vīn dreiži, nabeistīs,
Gon tev daudzi aizmoksuos.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

52818.

Pīcas buobas Reigā brauce,
Franci jēme furmaņūs.
Ka tu labi izvoduosi,
Juos tev labi samoksuos;
Ka apguozsi ceļa molā,
Vysas pīcas juobučoj.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

52819.

Pļukša pļukša Reigā braucja
Ar pāreju kumeliņu.
Vysi kungi sadarēja,
Pļukša pļukša nasadar.
168 [Kalupes D].

- 360 -

52820.

Primaciņ, duraciņ,
Kai mes Reigu redzēsim?
Krausimēs vīns uz ūtra,
Tai mēs Reigu redzēsim.
89 [Dricēnu Rz].

52821.

Puiši puiši, auniet kājas,
Meitas, taisās projām braukt!
Dievs tām deva tādu prātu,
Tās aizgāja ūdens ceļu.
Tur tām lika pupas malt,
Akmens seglus mugurā.
109 [Ērķemes Vlk].

52822.

Puiši puiši, aunat kājas,
Meitas taisās projām iet!
Meitas gāja ūdens ceļu
Ar kuģiem Vāczemē,
Tur dabūja lētu dzīvi,
Spilvenos vien gulēt.
605 [Skolas].

52823.

Pusmūžiņu nodzīvoju,
Labu vārdu nedzirdēju;
Puspasauli izstaigāju,
Labus ļaudis neredzēj(u).
359 [Rūjienas Vlm].

52824.

Rīdziņ, tavas staltas ielas -
Kas tās staltas darināja?
Vidzemnieka sūri darbi,
Pakavoti kumeliņi.
84 [Dikļu Vlm].

52825.

Rīdziņ, tavi skaisti dēli -
Kas tos skaistus audzināja?
Daugaviņa, māmuliņa,
Šūpojusi, auklējusi.
84 [Dikļu Vlm].

52826.

Rīga Rīga, elle elle,
Jelgaviņa māmulīte;
Rīga stāv uz ūdeņa,
Jelgaviņa smiltienē.
224 [Lielvārdes Rg].

52827.

Rīga Rīga, kur ir nauda?
Man ir prece vezume:
Pieci podi ruņča tauki,
Simtu mārku mārciņe.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

52828.

Rīga Rīga, tāla Rīga,
Labāk še Jelgavā;
Labāk še Jelgavā
Pie skaistiem žīdiņiem.
605 [Skolas].

52829.

Rīga Rīga, liela Rīga,
Bet tu grūti izcietusi;
Gan tur šāva, gan tur kāva,
Gan tur meta cietumos.
443 [Turlavas Kld].

52830.

Rīgas kungi, namnieciņi,
Man naudiņas aizdodiet!
Man naudiņas aizdodiet,
Jāpirk caunu cepurīte.
241 [Lubānas Md].

52831.

Rīgā iešu es, māmiņa,
Velē baltu villānīti!
Strauja tek Daugaviņa,
Voi atiešu, neatiešu.
241 [Lubānas Md].

52832.

Rīga mana, baltā Rīga,
Tu man labu nedarīj(i):
Tu atstāj' man' bez tēv un mātes
Un bez jaunas līgaviņas.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52833.

Rīgas meitas skaišķi dzied,
Uz ripēmi stāvēdams;
Tās novilka dažam svārkus,
Dažam maku izkratīj(a).
241 [Lubānas Md].

52834.

Saņ(?) dzied balts gailīts
Rīgs torņ galiņe.
Tevs dēļ Rīgs kung
Zelt naud kaldne.
445 [Ugāles Vp].

52835.

Sen to Rīgu daudzināja,
Nu es viņu ieraudzīju:
Visapkārt kaŗavīri,
Pati Rīga asinīs.
443 [Turlavas Kld].

- 361 -

52836.

Seiki, mozi Reigas kungi,
Kai tī seiki seipuliņi;
Taidi seiki saauguši,
Kai tī seiki seipuliņi.
414 [Stirnienes Rz].

52837.

Sīvi sīvi zīle brēca,
Vārtu staba galiņā;
Uz celiņa mans brālītis,
Dievs to zin, kā pāries.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52838.

Sieva mani ceļu raid',
Div grašiņas naudu dev'.
Te, vīriņ, tava tiesa,
Te tavam kumeļam.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52839.

Spūdra saulīte izlēcja
Reigas myuru maliņā.
Sasatryuka Reigas kungi,
Sasadluoja kumeliņus.
314 [Pildas Ldz].

52840.

Šonakt miega negulēju
Limbuž' kunga novadāji,
Ai aija tidiridiri!
Limbuž' kunga novadā.
23 [Ārlavas Tl].

52841.

Tuoļi tuoļi es staiguoju,
Daudzi loba es redzēju:
Es redzēju cyukai rogus,
Akmiņam rūkas, kuojas.
605 [Skolas].

52842.

Tec, māmiņ, vārtus vērt,
Nu pārjāja tavs dēliņis;
Siksnas grauž dēla roku,
Auzas dīda kumeliņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52843.

Teci rikšus, kumeliņi,
Aizved mani Reidziņā!
Par tov' lobū skrējumiņi
Es tev dūšu auzu ēst.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

52844.

Tora tora, kur tu brauks
Ar tim tora rateņim?
Braukš uz Reigu sūdeitūs,
Škindels munu muos' pajēmja.
143 [Jāsmuižas D].

52845.

Trīsreiz Rīgu aptecēju
Paša šūtiem zābakiem;
Gribēj' vēl Rīgas kungi
Man jo gŗūti vērdzināt.
487 [Vietalvas Md].

52846.

Tumsiņe, vakarai
Plati vēru vaŗa vārtus:
Div' brālīši blakām jāja,
Lai nelauza zobentiņus.
40 [Basu (Bases) Azp].

52847.

Ubadziņ, nabadziņ,
Kad mes Reigu redzēsim?
Kuopsim bārza viersyunē,
Tī mes Reigu redzēsim.
35 [Baltinavas Abr].

52848.

Ubadziņi, nabadziņi,
Kad jūs Rīgu redzēsiet?
Cits uz cita sakāpsiet,
Tad jūs Rīgu redzēsiet.
262 [Meirānu Md].

52849.

Uz upītes balta migla,
Kas to miglu samigloja?
Brālīts iet svešumā,
Māsas raud pakaļā.
449 [Ungurmuižas D].

52850.

Vokorā, timseņā
Īsasiežu laiveņā,
Reigā man i sauļa ļācja,
Vuoczjamjāji nūrītēja.
326 [Preiļu D].

52851.

Visi ciema suņi rēja,
Kad es jūdzu kumeliņu;
Lai rej suņi, lai rej suņi,
Gan kumeļu noturēšu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 362 -

52852.

Visi putni skaisti dzied
Rīgas torņa galiņā.
Vai tie lieli, vai tie mazi,
Visiem skaisti cekuliņi.
Vai tie mūsu bāleliņi
Cietu miegu aizmiguši?
119 [Gaujienas Vlk].

52853.

Viņu meitas lielījāsi
Smolku dziju savērpušas:
Uz pubuļa stāvēdams,
Rīgas pili ieroudzīju.
3 [Adulienas Md].

52854.

Zyrgs zyrgā, lūks lūkā,
Vyss iz Reigu nūtecēja.
Atsavadam Reigys mjaitu
Ar tū Reigys sudobreņ(u).
326 [Preiļu D].

1. Zyrgs zyrgā, lūks lūkā
Uz Reigu aizbraucūt.
Atvadam Reigas pili
Ar vysom mamzaļom.
326 [Preiļu D].

5. Latviešu un vāciešu savstarpīga satiksme

31851.

Vai Dieviņ, nu es būšu
Pusvācieša līgaviņa:
Man vīzīte sazasita
Ar vācieša kurpītēm.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31852.

Ai kundziņ, vācietiņ,
Tavu gaŗu deguniņ'!
Tu varēsi elles krāsni
Ar šnukuri izbadīt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31853.

Ai kundziņi, vācietiņi,
Tavu šauru kamaniņu!
Kur tu liksi sievu, bērnus,
Kur tu grēkus vizināsi?
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

31854.

Ai vācieti, ai vācieti,
Tu jau iesi diedelēt:
Cūkas tavu pļav' izraka,
Teļ' apēda siena kaudzi;
Vieni paši ķelderīši,
Tie sadedza sildoties.
376 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31855.

Ai vācieti, plikadīda,
Vai es tava līgaviņa?
Rīgā tava līgaviņa
Ielas malu vazājās.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31856.

Ai vācieti, velna bērns,
Dzimt tev bija, neuzaugt!
Dadžam augt(i) tai vietā,
Vējam pelnus putināt!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Ei vācieti, velna bērns,
Tev bij dzimt, neuzaugt!
Jau dažam tai vietā
Vējiņš pelnus putināja.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31857.

Ai vāciet, vella bērnis,
Dzimt tev bij, neuzaugt,
Kam tu manus bāleliņus
Kā pelītes spīdzināji!
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

31858.

Ai vācieti, vella bērns,
Kam tu nāci šai zemē?
Tava māte putru vāra,
Ķēves kāju maisīdama,
Ķēves kāju maisīdama,
Kuņas pienu pieliedama.
4 [Aijažos].

31859.

Vai vācieti, velna bērns,
Ko tu nāci šai zemē?
Rīgā tevim tēvs māmiņa,
Vāczemēi bāleliņi.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 363 -

31860.

Ai vācieti, velna bērns,
Rītā tevi svilinās,
Kam tu ēdi cūkas gaļu,
Krējumā mērcēdams.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31861.

Ai vācietī, velna bērns,
Rītā tevi svilinās,
Sasies rokas, sasies kājas,
Uzvērs bomja galiņā.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

31862.

Ai vācieti, vella bērns,
Vēl tu iesi nabagos,
Vēl tev mani bāleliņi
Dos maizītes gabaliņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31863.

Eita, bērni, skatāties,
Kādi ērmi tīrumā:
Vāciets ara raudādams,
Suņi bikses plucināja.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

31864.

Eita, bērni, skatīties,
Kādi ērmi tīrumā:
Pieci kaķi arklu vilka,
Vāciets ara raudādams.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

1. Es skatos, es raugos,
Kas kustēja tīrumā:
Piecas kaķes arklu vilka,
Puisīts ara raudādams.
226 [Kandavā (Tl)].

2. Nevienam tādu moku,
Kādas mokas vāciešam:
Pieci kaķi arklu vilka,
Vāciets ara raudādams.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Visu Rīgu izbraukāju,
Tādu ērmu neredzēju,
Tādu ērmu neredzēju,
Kā šo mazu gabaliņu:
Pieci kaķi arklu vilka,
Vāciets ara raudādams.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

31865.

Ej, vācieti, miežu sēt,
Nu dzied tava lakstīgala:
Žagatiņa gaŗastīte,
Tā vācieša lakstīgala.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ķenci ķenci, sēj tu miežus,
Nu dzied tava lakstīgala:
Melns putniņš baltu sprākli,
Tā bij ķenča lakstīgala.
1191 [Ēveles draudzē].

31866.

Es dzierd' vilku gaudājot
Vāczemnieku tīrumos:
Vāczemnieku jauni puiši
Artu gāja raudādami.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

31867.

Es vācieti dancināju
Uz sarkanu ķieģelīti;
Jo vācietis augstu lēca,
Jo pakūru uguntiņu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

1. Es vācišam to darei,
Ko vāciši man darei:
Es vāciti lecanei
Pa tiem kārstiem akmiņiem;
Jo bij kārst' akmintiņ',
Jo vācits augst' lec.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

31868.

Es vācietis kā tie citi,
Kādēļ manis neierauga?
Vai tādēļ neierauga,
Ka man salmi vēderā,
Ka man salmi vēderā,
Ka man koka tupelītes?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31869.

Es vāciets kā tie citi,
Kāpēc manis neierauga?
Tāda pate utu bize
Kā citiem vāciešiem.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31870.

Es vāciets kā tie citi,
Citi mani neieraug'.
Zobins manus gurnus grauž,
Lāčādiņa pakaliņu.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

1. Es vācietis kā tie citi,
Manis citi neierauga;
Ābels kūza sānus grauza,
Auzu maize vēderiņu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

- 364 -

31871.

Es vācietis kā tie citi,
Citi mani neierauga;
Citi ēda cāļa gaļu,
Es skābos kāpostiņus.
216 [Ventspilī].

31872.

Kam man būtu tā naudiņa,
Kas gul jūras dibinā,
Es nopirktu Rīgas pili
Ar visiemi vāciešiem.
1311 [Apē (Vlk)].

31873.

Kad man būtu tā naudiņa,
Kas guļ jūras dibenā,
Es nopirktu Rīgas pili
Ar visiemi vāciešiem.
Es vācietim tā darītu,
Kā vācietis man darīja;
Es vācieti dancinātu
Uz karstiemi ķieģeļiem;
Jo vācietis augstu lēktu,
Es pakurtu uguntiņu.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31874.

Kad [Kaut] man būtu tā naudiņa,
Kas guļ jūras dibenā,
Es nopirktu Rīgas pili
Ar visiem(i) vāciešiem.
To darītu vācietim,
Ko vācietis man darīja:
Dienu liktu mežā braukt,
Nakti riju kuldināt;
Svētdienā pēc pusdienas
Liktu cūkas paganīt.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1. Būt' man bijse tā naudiņa,
Kas guļ jūras dibenā,
Es nopirktu Rīgas pili
Ar visiem vāciešiem.
Es vāciešam to darītu,
Ko vācietis man darīja:
Dienā liktu mežā braukt,
Nakti riju kuldināt;
Kas tievāki - mālus mīt,
Kas resnāki - celmus lauzt.
Redz, vācieti, vella bērns,
Kā maizīte jāpelnī!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2. Ko vācietis man darīja,
To darīšu vācietim:
Dienu likšu mežā braukt,
Nakti riju kuldināt.
Es vācieti dancināšu
Vez sarkanu stieģelīti;
Jo vācietis augstu lēca,
Es pakoršu uguntiņu;
Jo tā dega uguntiņa,
Jo es viņu sabikstīju.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

31875.

Kārklu vīze sarājās
Ar vācieša tupelīti:
Ko tā vīze sagādāja,
To tupele patērēja.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sasakava mana vīza
Ar vācieša tupelīti:
Ej tu nost, gatavdirša [gatavnīca],
Es maizītes pelnītāja!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

31876.

Kur, vācieti, tava zeme,
Kur tie tavi kumeliņi?
Kam tu nāci šai zemē
Manus grūtus sviedrus ēst?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31877.

Labāk ēdu koka saknes
Tautu dēla kaktiņā,
Nekā ietu pie vācieša
Baltu maizi kribināt.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

31878.

Latviets bija mans tēvinis,
Latvietene māmulīte;
Mēs bērniņi, trakgalvīši,
Ieviertām vāciešos.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

31879.

Lībiešam, vāciešam
Sūdu vezmis apgāzās.
Sauc strādniekus, sauc sulaiņus,
Lai uzceļ sūdu vezmu!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 365 -

31880.

Lībiešam, vāciešam
Sūdu vāģi apgāzās.
Lībiets saka: cel augšā!
Vāciets saka: lai paliek!
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31881.

Man' māmiņa, maz' esot,
Vāciešam pavēlēja;
Es pakritu raudādama
Zem arāja kājiņām.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

31882.

Nāc ārā, tu vācieti,
Ko es tev parādīšu:
Ekur tava dvēselīte
Jau ellē karājās.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

31883.

Pieci kaķi arklu vilka,
Vāciets ara raudādams.
Redz, vācieti, redz, vācieti,
Kā maizīte jāpelnī!
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

31884.

Pusvācieša bērniņš biju,
Pusģeņģeŗa kumeliņš;
Satrūkās lieli kungi,
Šķiet majoru važojam.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31885.

Pusvācieša sievu ņēmu,
Nebij laimes dzīvojot:
Pirti kūru, tā nodega,
Pirmo bērnu vilks apēda.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

1. Pusvācieša bērniņš biju,
Zemnieks kļuvu dzīvodams.
Ganos gāju, govs nosprāga,
Pirti kūru, tā nodega.
Uzasēdu kalniņā,
Kažociņu lāpīdams;
Pietecēja melna lapsa,
Nozog manu adatiņu.
Teku, teku pa celiņu,
Adatiņas meklēdams.
Uztek' vienu pavāriņu,
Pavārinis gaļu vāra.
Es prasīju smeķēšan',
Viņš iesita par pakausi,
Viņš iesita par pakausi
Ar guntiņas pagalīti.
Par piec' mārkas ziepes pirku,
Piecas dienas velējos;
Melns tur bija, melns palika,
Mūžam balta nedabūju.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

31886.

Saka ļaudis, vāciešam
Ellē zirgu nevajaga:
Ellē tārpi, šķirzatiņas,
Tie vācieša kumeliņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

31887.

Trīs vācieši sasabāra
Pie maizītes gabaliņa.
Kā tiem bija nebārties,
Neviens arti nemācēja!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31888.

Trimtralā, trimtralā,
Vilki tek rindiņā,
Ieraudzījši vāciešam
Kankarainu kumeliņu!
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

1. Trimtralām, trimtralām,
Vilki tek reizītē,
Sajutuši Kalsnavā
Apsalušus kucēniņus!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31889.

Vācietim gaŗi lieli,
Vella šūti zābaciņi,
Tas varēja ellē brist
Līdz pašam dibenam.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Ei vācieti, vella bērns,
Vella šūti zābaciņ'!
Tu varēji stāvu lēkt
Dziļas elles dibenā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31890.

Vāciešam tievas kājas,
Tievi gaŗi zābaciņi;
Tas varēja mālus mīt
Pašā elles dibinā.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

- 366 -

1. Staltajam dēliņam
Stāvu šūti zābaciņi;
Tie bij labi ellē lēkt,
Velnam mālus samīdīt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31891.

Vāciešam gaŗi mati,
Pakaŗam ozolā,
Kam tas manu brāleliņu
Kā putniņu spīdzināja!
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

31892.

Vāciešam gaŗi mati,
Pakaŗam ozolā,
Lei tas tur karājās
Kā tas vella spieģelīts!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31893.

Vāciešam gaŗi mati
Pakaŗam ozolā!
Paliks mums sirmi zirgi,
Rakstītās kamaniņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31894.

Vācietim lielas bēdas,
Kur būs ņemt līgaviņu.
Purva dzērve gaŗu kaklu,
Tā vācieša līgaviņa.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

31895.

Vāciešam, kundziņam,
Šai saulē laba dzīve;
Jau viņā saulītē
Dvēselīte mālus mīs.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1. Kundziņam, vāciešam,
Šai saulē viegla dzīve;
Būs viņāi saulītēi
Ar degunu mālus malt.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

31896.

Vāciets mans pirmais vīrs,
Tas noslīka Daugavā.
Lai tas slīka ar velniem,
Kam tas art(i) nemācēja!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31897.

Vāciets mans pirmais vīrs,
Tas noslīka Daugavā.
Lai tas slīka ar velniem,
Vai es cita nedabūšu!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31898.

Vāciets mans pirmais vīrs,
Tas noslīka dumbierā;
Nu es ņemšu arājiņu,
Nu mēs mīļi dzīvosim.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

31899.

Vācietis raudāja,
Rāceni krimzdams.
Neraudi, vācieti,
Velns tevi neraus,
Velns tevi neraus,
Dievs tevi neņems!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

31900.

Vāciets saka uz vācieša:
Man dižana līgaviņa.
Velns tev deve tik dižanu
Kā tam miežu arājam!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31901.

Vāciets sauca, vāciets brēca,
Gar jūriņu staigādams.
Izsitieta, jūras viļņi,
Vācietimi līgaviņu!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

31902.

Vāciets savu līgaviņu
Uz akmeņa dancināja;
Pieci velli apkārt skrēja,
Dzelžu stibas rociņā.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

52855.

Ai vācieti, velna bērns,
Vēl tu iesi nabagos;
Vēl tev mani bāleliņi
Dos maizītes gabaliņu.
378 [Seces Jk].

52856.

Ak nabaga vācietīti,
Ko tu nāci Kurzemē?
Sausa maize kulītē,
Ūdens koka mēriņā.
378 [Seces Jk].

- 367 -

52857.

Bijām poļi, bijām krievi,
Bijām lieli naidenieki.
Nu palikām draugi, radi,
Nu māsiņu iedevām.
263 [Mēmeles Jk].

52858.

Cyuka židu nūgulēja
Lela ceļa maleņā.
Kab (tū) kungi zynuojuši,
Tī byus loba krūga vīta.
89 [Dricēnu Rz].

52859.

čigānam laba dzīve:
Zaļas muižas birstaliņas;
Zirgi ēda zaļu zāli,
Paši ēda jēra gaļu.
358 [Rugāju Abr].

52860.

čigānam tāda daba,
Kā (tam) Miku tēviņam:
Uz ūdeņa mati(?) plēsa,
Tirgū jāja zirgu mīt.
115 [Galgauskas Md].

52861.

čyguons sovu čyguoneicu
Pa kuorklym vyzynoj,
Trom trādrī trom trādrī,
Pa kuorklym vyzynoj.
Vizin, cyguon, naviziņ,
Nabyus mozu cyguonēnu,
Trom trādrī trom trādrī,
Nabyus mozu cyguonēnu.
579 [Viļāni Rz apr.].

52862.

Divi žeidi sasakova
Ap maizītes gabaliņu.
Kai jīm beja nazakaut -
Nivīns art namuocēja?
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

52863.

Dievs dod dzimt, neizaugt
Pusvācieša bērniņam!
Kam tas manu augumiņu,
Dienu, nakti maldināj'.
241 [Lubānas Md].

52864.

Ej, māsiņa, tu pie leiša,
Ja brālīti neklausīji!
Leiši tevi pašu veda,
Venta nesa vainadziņu.
39 [Bārtas Lp].

52865.

Es naīšu pi poļaka,
Lai īt muna muosa,
Poļakam taida runa:
Vys dušiņka muna!
389 [Silajāņu Rz].

52866.

Es nedošu savas mutes
Vāciešam šmurguļot,
Lai stāv mana balta mute
Arājiņa dēliņam.
3 [Adulienas Md].

52867.

Es var iet, kur man tīk,
Man visādas villainītes;
Es var iet pie vācieša,
Pie bagāta tēva dēla.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52868.

Es vācieti dancināju
Uz karstiemi akmeņiem;
Jo vācietis augsti lēca,
Jo pakūru uguntiņu.
Redz, vācieti, lūk, vācieti,
Kā maizīte pelnījama!
127 [Grostonas Md].

52869.

Ēdat, dzeŗat, ciema puiši,
Es vācieša līgaviņa;
Pie vācieša plika gāja,
Neprecēta, nelaulāta.
115 [Galgauskas Md].

52870.

Gudrs, gudrs tis žideņš,
Gudrus bārnus audzināja;
Pats jis guļ gulteņā,
Bārni visi muldeņā;
Kad muldeņa pakustēja,
Tad bērniņi paļustēja.
465 [Varakļānu Rz].

52871.

Igaunīts mans vīriņš,
Es igauņa līgaviņa;
Igaunītis perģelēja,
Es ar līdzi verģelēju.
560 [Rīga ].

- 368 -

52872.

Igaunīt, tatarīt,
Ko tu vedi vezmiņā?
Sien(u) vedu vezmiņā,
Pats rikšoju kājiņām.
605 [Skolas].

52873.

Igaunīts, vella bērns,
Kaķi kāra ozolā;
Nezināj', kur salda gaļ' -
Pašā astes galiņā.
279 [Naukšēnu Vlm].

52874.

It nevienam tā negāja,
Kā tam žīdu Maušķeļam:
Divi bēri kumeliņi
Ar klibām kājiņām;
Vienu deva Iršam jāt,
Otru vecam Maušķeļam.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52875.

Kad es būtu zinājus(i)
Poļu vīru arajiņ(u),
Es būt' savus pūra kreklus
Bez apkakles apšuvus(i).
604 [Dažādi iesūtītāji].

52876.

Ka latvīši ortu guoja,
Poļeceņi breinuojās;
Ka latvīši olu dzēre,
Poļaks bikses tricynuoja.
605 [Skolas].

52877.

Vai, poļak, poļaciņ,
Kas tevis nazynuoja?
Latvīsīši olu dzer,
Poļaks bikses tricynuoja.
605 [Skolas].

52878.

Ka man byutu tei naudeņa,
Kas guļ jyuru dybynā,
Es nūpierktum tū šķiuneiti
Ar visimi čygonim.
170 [Kapiņu D].

52879.

Ka pīdzymtu židam bārni,
Lai jī leli naizaugtu!
Kam jis greiži pasavēres
Uz tuo muna naudas moka.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

52880.

Kas gulēt, tas gulēt -
Kas pa ceļu, tas pa ceļu;
Krievi, leiši, tie pa ceļu -
Guliet, mani bālēliņi!
378 [Seces Jk].

52881.

Ko domā, tu vācieti?
Es domāju gana labi:
Es tev sakas šūdināš(u),
Braukš' ar tevi sūdus vest.
141 [Ivandes Kld].

52882.

Krīvi krīvi, leiti leiti,
Kam nūkavi bruolileņ(u)?
Kam atstuoji rudzus mīžus
Kai upeitjas leigojūt?
326 [Preiļu D].

52883.

Krīvi krīvi, maskalīši,
Vuorej putru kolonā;
Vardes tauku īmatuši,
Vylka kuoju pajaukuši.
35 [Baltinavas Abr].

52884.

Kur, ļautiņi, mēs jemsime
Vāciešame līgaviņu?
Pore dzērve gaŗu kaklu,
Tā vācieša līgaviņa.
129 [Gudenieku Azp].

52885.

Leibis pūta buka ragu,
Lai tie visi žīdi nāk;
Visi žīdi sanākuši
Vecu Leibi nobadīja.
282 [Nīcas Lp].

52886.

Leišu meita pretim nāca,
Trīs saktiņas krūtiņās.
Vienu saktu pārdevām,
Par to govi nopirkām;
Trešo sakti pārdevām,
Nopirkām kumeliņu.
597 [Valmieras apr.].

52887.

Leiti, poli gaŗvēderi,
Vāri putru radziņā,
Kēves pienu pieliedams,
Kuces kāju pajaukdams!
46 [Beļavas Md].

- 369 -

52888.

Māte mani krievos deva,
Es krieviski nemācēju;
Es uz krieva maizes prasu,
Viņš parāda zobentiņu.
306 [Patkules Md].

52889.

Nāc vien, prūšu utubunga,
Paņem slotu, maišelīti!
Slotu - kaulus saslaucīsi,
Maišelī iekšā bērsi.
378 [Seces Jk].

52890.

Eita, laudis, raudzīties,
Kādi ērmi tīrumā:
Vāciets ara teirumā
Ar kaķīti raudādams;
Ar kaķīti Rīgā brauca,
Pieci zirņi vezumā.
263 [Mēmeles Jk].

52891.

Nākait, bērni, skatīties,
Kādi ērmi tīrumā:
Lībiets ara līdumiņu
Ar eglītes čakārnīti.
41 [Bauņu Vlm].

52892.

Nevienama tas nebija,
Kas tam poļu muižniekam:
Seši bēri kumeliņi,
Izkapātas pakaļiņas.
94 [Dunikas Lp].

52893.

Nevienam tas nebija,
Kas bij Siļķu Janķelim:
Tam bij divi duli zirgi,
Izkapātām pakaļām.
Tie bij labi Leibim braukt,
Lupatiņas vizināt.
94 [Dunikas Lp].

52894.

Pāri gāju pār Daugavu,
Leišus šķīru maliņā;
No tā leišu šķīrumiņa
Tiku leiša līgaviņa.
46 [Beļavas Md].

52895.

Pieci kaķi arklu vilka,
Vāciets ara raudādams.
Dod, vācieti, piecas mārkas,
Es paaršu dziedādams.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

52896.

Poļaks gāja pa celeņu,
Es poļaku napazynu;
Cyukas saru surgateņš,
Baravikas capurīte.
465 [Varakļānu Rz].

1. Poļaks tak pa celeņu,
Es poļaka napazynu;
Zyla sveita mugurā,
Baravika capureite,
Cyuku soru sunduceņš.
357 [Rudzētu D].

52897.

Sasaragžģe ragžģējās,
Sasamagžģe magžģējās;
Sasaragžģe man vīzītes
Ar vācieša kurpītēm.
241 [Lubānas Md].

52898.

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabiņāja?
čigāns skalus grabināja,
čigānīti meklēdams.
15 [Alūksnes Vlk].

52899.

Skrūderīši, vēverīši,
Eite, žydu deirojit!
Cyukas žydu nūrējušas,
Lela ceļa maliņā.
389 [Silajāņu Rz].

1. Vepri žīdu nokoduši
Liela ceļa maliņā.
Kurpnieciņi, seglinieki,
Nāciet žīdu dīrajiet!
186 [Ķeipenes Rg].

52900.

Suņi žīdu nokoduši
Liela ceļa maliņā;
Eita, puiši, dīrājiet,
Tur būs āda kamašām!
3 [Adulienas Md].

52901.

Tilli tilli, jāra vylna,
Žyds sēdēja seipulūs.
Mozi, mozi seipuleņi,
Veļ mozuoki žydalāni.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 370 -

52902.

Tu māsiņa, es māsiņa,
Dzersim krieva brandevīnu!
Izdzērušas kriev' brandienu,
Kārsim krievu ozolā!
241 [Lubānas Md].

1. Tu muosiņa, es muosiņa,
Dzērsim krīva brandīnīni!
Izdzārušas brandīnīni,
Kuorsim krīvus ūzulā.
389 [Silajāņu Rz].

2. Tu muoseņa, es muoseņa,
Dzjarsim krīva brandiveiti!
Izdzārušas brandiveiti,
Gryussim krīvu upītē.
143 [Jāsmuižas D].

3. Tu muoseņa, as muoseņa,
Dzjarsim krīva brandisneņu!
Izdzārušis brandisneņu,
Kuorsim krīvu ūzulā,
Krīva bārnus zareņūs.
365 [Sakstagalas Rz].

52903.

Tu muosiņa, es muosiņa,
Kuorsim krīvu ūzulā;
Kuorsim krīvu ūzulā,
Krīva bārnus zariņūs!
605 [Skolas].

52904.

Tu muoseņa, es muoseņa,
Dzersim krīva brandisņeņu!
Tev gluozeite, man gluozeite,
Butelīte pa pusei.
559 [Rēzekne Rz apr.].

52905.

Tu, vāciet, teļa putra,
Teļa putras dzērājiņš!
263 [Mēmeles Jk].

52906.

Ūja kundziņ, vācietiņ,
Tavu gaŗu deguniņu!
Tu varēsi elles krāsni
Ar degunu izvandīt.
605 [Skolas].

52907.

Vokor nuocja, timsiņš beja,
Žeids ībraucja muižiņā.
Izguojuse muižas meita,
Žeids uz kuļu rozaguoz's.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

52908.

Vāciešam, nabagam,
Liela skāde notikusi:
Kamēr pats uz meitām gāja,
Cūkas bikses apēdušas.
605 [Skolas].

52909.

Vuocīšam tik pruoteņa,
Kuo mozami bērneņam:
Vakar zierņus dryvā sēja,
Šudiņ guoja skateitīs,
Vai ir leli izauguši,
Vai zīdūs sazīduši.
236 [Līvānu D].

52910.

Vācietim bikses dega
Ar zilām zēvelēm;
Jo vācietis augstu lēca,
Jo pakūru uguntiņu.
224 [Lielvārdes Rg].

52911.

Vāciets ara līdumā,
Zarains spieķis padusē.
109 [Ērķemes Vlk].

52912.

Vāciets ara raudādams,
Celmājā līdumā.
Velc, vācieti, izstiepies,
Es turēšu izplēties.
241 [Lubānas Md].

52913.

Vāciets gāja rutku zagt,
Mana brāļa tīrumā.
Gaŗie pirksti paspīdēja
Rutku vagas galiņā.
109 [Ērķemes Vlk].

52914.

Vuocīt, tovu dailumiņu,
Leidz pašam vacumam:
Samta svuorki, zeida bikses,
Kuģenīka capurīte.
605 [Skolas].

52915.

Vediet mani, kur vezdami,
Leišos mani nevediet!
Augsti rati, zemi vārti,
Lauzīs manu vainaciņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 371 -

52916.

Vērsi vērsi, bulli bulli,
Kur tu liki savus ragus?
Kam tu gāji badīties
Ar Vāczemes gosniņām?
281 [Neretas Jk].

52917.

Žīdu kāra ozolā,
Žīdalēnu pazarē;
Jau to pašu žīda māti
Kārsim vārtu stuburī!
241 [Lubānas Md].

52918.

Žīdiņš ara, rutkus sēja,
Nabadziņa tīrumā;
Atnāk krievels, izravēja,
Žīdam skādu padarīja.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52919.

Žydeņš guni kurinuoja,
Mužiks dyumus kyupynuoja;
Kam man dyumus kyupynuot,
Kad kuopustu navuorej'?
579 [Viļāni Rz apr.].

52920.

Žīdiņš kūla vāverīti
Aiz ļipiņas turēdams.
Ak tu tavu traku žīdu,
Kam tik skaistu putnu kūli?
239 [Lizuma C], 391 [Sinoles Vlk].

52921.

Žīdiņam rausi cepu,
Vidū duru caurumiņ(u);
Žīdiņš rausi neapēda,
Caurumiņa taupīdams.
104 [Ēdoles Vp].

52922.

Žīdīš savu žīdenīti
Muldiņāji vizināj(a);
Arājs savu līgaviņu
Kamanās vizināj(a).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

52923.

Žīds sāk spēlēt, žīds sāk dancot,
Žīdam Dieviņš aizkrāsnē;
Žīdam Dieviņš aizkrāsnē,
Pelēkāmi austiņāmi;
Pelēkāmi austiņāmi,
Zilājiemi kamzoļiem.
355 [Rucavas Lp].

KAŖA DZIESMAS

Prof. A. Švābe

- 373 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 374 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 375 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 376 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 377 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 378 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

STARPTAUTISKAIS STĀVOKLIS, TĒVUZEMES UN VALSTS SARGĀŠANA PRET ĀRĒJIEM IENAIDNIEKIEM

- 379 -

1. Kaŗš un kaŗavīrs: šķiršanās no savējiem, no dzimtenes, kaŗā aizejot

31903.

Ai bāliņi, ai bāliņi,
Ņem zobenu rociņā,
Ej uz Prūšu robežām,
Sargā savu tēvuzemi!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31904.

Vai Dieviņi, vai Dieviņi,
Krievi nāca šai zemē;
Daža laba mātes meita
Paliks krieva līgaviņa.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

31905.

Vai Dieviņi, vai Dieviņi,
Nu ņem [ved] krievus šai zemē,
Nu būs kaŗi, nu būs kaŗi,
Nu jāiet bāliņiem.
Es grib' pate pirmā būt
Kaŗavīra līgaviņa,
Es grib' ēst kaŗa maizi,
Barot kaŗa kumeliņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31906.

Ai Dieviņi, ko darīšu,
Kā mūžiņu pavadīšu!
Visas manas gultas drānas
Asarām piemirkušas.
Kad tu biji kaŗavīrs,
Kam tu mani bildināji,
Kam tu mani bildināji,
Kam nojēmi vaiņadziņu?
Es būt' savu vaiņadziņu
Pie māmiņas novalkājse,
Pie māmiņas novalkājse,
Iemetuse rozītēs,
Lai ziedēja vainadziņš
Līdz citām rozītēm.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

31907.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Man jāiet kariņāi.
Paliek bēris kumeliņis,
Kā uzaudzis, neiejāts;
Paliek caunu cepurīte,
Kā nopirkta, nenesāta;
Paliek jauna līgaviņa
Saderēta, nelaulāta.
Kas jem manu līgaviņu,
Lai jāj manu kumeliņu,
Lai jāj manu kumeliņu,
Lai nes manu cepurīti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Man jāiet, man jāiet,
Es nevaru še palikt!
Paliek mani rudzi mieži
Kā iesēti, nenopļauti.
Man jāiet, man jāiet,
Es nevaru še palikt!
Paliek manis kumeliņis
Uzaudzēts, neiebraukts.
Man jāiet, man jāiet,
Es nevaru še palikt!
Paliek mana līgaviņa
Uzrunāta, nepaņemta.
Man jāiet, man jāiet,
Es nevaru še palikt!
Kas pļaus manus rudzus miežus,
Lai brauc manu kumeliņu,
Lai brauc manu kumeliņu,
Lai ņem manu līgaviņu.
258 [Bērzmuižā (Bērzes pag. Jg)].

- 380 -

2. Man vienam, puisīšam,
No šā pulka jāšķiŗās.
Paliek man tēvs māmiņa,
Paliek jauna līgaviņa,
Paliek jauna līgaviņa
Saprecēta, nelaulāta.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

3. Paliek manim bērzu birzs,
Paliek jauna ļaudaviņa.
Kas to manu birzi līda,
Lai ņem manu ļaudaviņu.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

4. Paliek manis kumeliņis
Apsedlotis, neiejāts;
Paliek mana līgaviņa
Saderēta, neprecēta.
Nevarēju izdomāti,
Kam es savu mantu došu.
Jaunajami bāliņami,
Tam es savu mantu došu,
Tam es savu mantu došu,
Lai prec manu līgaviņu,
Lai prec manu līgaviņu,
Lai jāj manu kumeliņu.
40-1 (Bigauņciemā).

5. Prūjom juoīt, prūjom juoīt,
As navaru še palikt'!
Palīk man' tāva sāta
Kai tais'eita, nadz'eivuota.
Prūjom juoīt, prūjom juoīt,
As navaru še palikt'!
Palīk man' rudzu lauki
Kai apsāti, nanūpļauti.
Prūjom juoīt, prūjom juoīt,
As navaru še palikt'!
Palīk man' mīžu lauki
Kai apsāti, nanūplāsti.
Prūjom juoīt, prūjom juoīt,
As navaru še palikt'!
Palīk man' lynu lauki
Kai apsāti, nanūplasti.
Prūjom juoīt, prūjom juoīt,
As navaru še palikt'!
Palīk man' dz'el'ža vuoģi
Kai sakolti, nabraukuoti.
Prūjom juoīt, prūjom juoīt,
As navaru še palikt'!
Palīk man' jaunys muosys
Kai audzātys, naizdūtys.
Prūjom juoīt, prūjom juoīt,
As navaru še palikt'!
Palīk man' jauni bruoļi
Kai audzāti, napracāti.
Prūjom juoīt, prūjom juoīt,
As navaru še palikt'!
Palīk man' eista bryut'e
Sapracāta, napajimta.
424 [Barkavas pag. Rz].

31908.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Mums abiem jāšķiŗās:
Man jāiet kariņā,
Tev vienai še palikt.
Gaidi kādu pusgadiņu,
Atlaidīšu grāmatiņu.
- Ne pusgada negaidīju,
Jau atlaida grāmatiņu.
Sēd' pie loga raudādama,
Lasu kaŗa grāmatiņu.
Vaicā mani tēvs māmiņa,
Vai pārnāks arājiņš.
Kas redzēja rīta zvaigzni
Vakarā uzlēcam,
Kas redzēja kaŗavīru
No kariņa pārnākam!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

31909.

Vai Dieviņ, kur es iešu,
Viena pate palikuse!
Karē manus brāļus deva,
Karē manu arājiņu.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

31910.

Vai Dieviņ, kur palikšu
Naidenieku zemītē!
Netek vairs kumeliņš,
Nemēdz vairs zobeniņš.
Sveši ļaudis, sveša zeme,
Kur bij man mieru mest?
Tur bij man mieru mest,
Zem kumeļa kājiņām.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

31911.

Ai Dieviņ, nomet mieru,
Nojoz zaļu zobeniņu!
Jauni puiši veci kļuva,
Zem karoga stāvēdama(?).
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 381 -

31912.

Vai Dieviņi, nu es būšu
Visu mūžu darbeniece:
Kaŗā manus brāļus deva,
Kaŗā manu arājiņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

31913.

Ai kundziņi, ai kundziņi,
Kur palika bāleliņis?
Simtas sagšas es noaudu,
Bāleliņa gaidīdama.
396 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31914.

Ai kundziņ, bajāriņ,
Vai man vien bāleniņi?
Jau tie gāja stārastām,
Vēl vajaga kaŗavīru.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Kungiem vien nepietika
Manu baltu bāleliņu:
Ko kaŗā nenodeva,
To iecēla stārastos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31915.

Vai māmiņ, vai māmiņ,
Nebūš' vairs tavs dēliņš,
Neprasīšu baltu kreklu,
Nedoš' melnu izvelēt!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

31916.

Ai māsiņa, ai māsiņa,
Puško manu augumiņu,
Lai es varu ķeizeram
Pa godam rādīties!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31917.

Aija manu vieglu prātu,
Jauns apņēmu līgaviņu!
Ne gadiņa nedzīvoju,
Solās kungi kaŗā dot.
263 [Dobelē].

1. Ak tu puika dumju prātu,
Jauns apņēmi līgaviņu!
Ne gadiņu nedzīvoji,
Solās kungi kaŗā dot.
- Es kungiemi atsacīju:
Vai es viens kaŗā iešu?
Vēl citai māmiņai
Aug deviņi bāleliņi,
Aug deviņi bāleliņi
Kā deviņi ozoliņi.
40-1 (Bigauņciemā).

2. Jauns puis'ēts, glups pruoteņš,
Jauns pajēmu ļaudaveņu.
Ni gadeņa nadzeivavu,
Sūdēj kungi karā īt.
As kungīm atsaceju:
Vaj as vīns karaveirs?
Jir cytai mameņai
Pīci seši karaveiri.
Dūdit man zūbineņu,
As gotavs karā juot.
Nūjuodams, atjuodams
Paklonūs mameņai.
Gauži raud muomūleņa,
Vēl gauduok ļaudaveņa,
Vēl gauduok ļaudaveņa
Par vainaka nūjāmumu,
Par vainaka nūjāmumu
Pošā zīdu laiceņā.
409 [Līksnas pag. D].

31918.

Ai priedīte, ai eglīte,
Kas tev' mazu nodzenāja?
Kaŗa kungi nodzenāja
Atnākdami, aiziedami.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31919.

Ai caunīte, vāverīte,
Dod man savu kažociņu!
Es ķeizara kaŗavīrs,
Man jāguļ lēģerī.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ūdre ūdre, bebre bebre,
Dod man tavu kažociņ'!
Es bij' kunga kaŗavīrs,
Man jāgul lēģerī.
224 [Kabilē (Kld)].

31920.

Ai caunīte, vāverīte,
Dod man savu kažociņu!
Es ķeizara kaŗavīrs,
Man jāguļ lēģerī.
Tās dieniņas vien gaidīju,
Kad atnāca grāmatiņa.
Kad atnāca grāmatiņa,
Tad segloju kumeliņu.
Es aizjāju uz prūšiem,
Prūšu bābu izkapāt,
Prūšu bābu izkapāt,
Zilu guni dedzināt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 382 -

31921.

Aiz jūriņas augsti kalni,
Tur sarkanas ogas aug;
Vidū jūras zelta ņiedra
Zelta gultas galiņā.
Tur stāv divi sirmi zirgi,
Abi divi apsegloti;
Tur guļ divi kaŗavīri,
Abi divi apbruņoti.
Viegli cēlās no gultiņas,
Viegli kāpa kumeļā.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

31922.

Aiz kalniņa liepa auga,
Pie liepiņas avotiņš.
Ē ē aijaja!
Pie liepiņas avotiņš.
Tautas meitas, zeltenītes,
Tur velē villainītes.
Ē ē aijaja!
Tur velē vilnainītes.
Kaŗavīri, bāleliņi,
Tur dzird' bērus kumeliņus.
Ē ē aijaja!
Tur dzird' bērus kumeliņus.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

1. Aiz kalniņa kupla liepa,
Apakš liepas avotiņis.
Tur sanāca jaunas meitas
Velēt zīda nēzdaudziņus
. [baltas villainītes].
Tur sajāja kaŗavīri
Dzirdēt savus kumeliņus.
- Velējati, jūs meitiņas,
No zaldāta nebēgat!
Zaldātami īss mūžiņis
Kā ūdeņa burbulim;
Zaldātami īss laiciņis,
Šodien te, rītu tur.
To vietiņu gan zināja,
Kur māmiņa kājas āva;
To vietiņu nezināja
Kur mūžiņu nodzīvoja,
Vai poļosi, vai leišosi,
Vai Kurzemes robežās.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

2. Apkārt kalnu liepas auga,
Apakš liepas avotinis,
Apakš liepas avotinis,
Tur meitiņas mazgājās.
Par kalniņu puiši nāca,
Viņas nieka nebēdāja.
224 [Kabilē (Kld)].

31923.

Aiz tiem augstiem kalniem
Kaŗi kaŗojās.
Aiz tās zaļās bērzu birzes
Kazāku sašāva.
Ne kazākam tēva,
Ne kazākam mātes,
Ne kazākam līgaviņas,
Kas galviņu glauda.
Attek viena māsa,
Attek otra māsa,
Attek treša zeltainīte,
Tā raudāja žēli.
- Celies, manu vīriņ,
Celies, arājiņi!
Redz kur tavis kumeliņis
Pa lauciņu skraida!
- Ej, ķer viņu rokā,
Ieved viņu stallēi;
Stallītēi ieveduse,
Uzklāj zīda deķi;
Uzklāj zīda deķi,
Paber tīras auzas;
Tīras auzas pabēruse,
Noglaud' viņam galvu!
- Kumeļš ēda auzas,
Kājas kapādamis,
Rībēj' zeme kapājoti,
Šķindēj' iemauktiņi.
- Kad tu viņu brauksi,
Žēli noraudāsi;
Kad tu viņam ēsti dosi,
Manis pieminēsi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

31924.

Aiz upītes balta migla,
Kas to miglu samigloja?
Kaŗā jāja bāleniņis,
Raudāj' divi dzeltainītes:
Raudāj' māsa bāleliņa,
Tautu skuķe arājiņa.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

- 383 -

31925.

Aizbrauc kungi, aizzvārdzina,
Aizved manus bāleliņus;
Atbrauc kungi, atzvārdzina,
Nav vairs manu bāleliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nūbrauc kungi, nūreib zeme,
Nūvad munu buol'el'eņu;
Atbrauc kungi, atreib zeme,
Neatvad buol'el'eņa.
Jius kundzeņi, tīsas veiri,
Kur lykuot buol'el'eņu?
Tī palyka buol'el'eņis,
Kur zūbyni zemi dola.
4281 [Balvos (Balvu pag. Abr.)].

31926.

Aizrūsēja debestiņš
Pa vakara pusītei.
Dieviņš zina, vai aties
Mūsu kunga kaŗavīri!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Aiz Daugavas melni meži,
Sarūsījši debestiņi.
Dieviņš zina, vai aties
Mūsu kunga kaŗavīri!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2. Zili melni padebeši
Pa vakara pusi tek.
Dievs to zina, kur pagula
Mūsu kunga kaŗavīri!
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

3. Tāli tāli pērkonītis
Aiz Daugavas ducināja.
Dievis zina, kad aties
Mūsu kunga kaŗavīri.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

31927.

Aitiņ, tavu mīkstu villu,
Māmiņ smalka vērpājiņ'!
Dēliņš bija valkātājs,
Ķeizaram dienētājs.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

31928.

Apkārt kalnu gāju,
Kalniņā uzkāpu,
Redzu tautu zeltenīti
Gauži raudājam.
Ko tu, puķīt, raudi,
Ko tu bēdājies?
- Kā es gauži neraudāšu,
Bāliņš kaŗā jāj.
- Kaŗā ieti iešu,
Kaŗā nepalikšu,
Kaŗā bija grūts mužiņš
Tēva dēliņam,
Karodziņu nesti,
Zobentiņu celti,
Ienaidnieku pulciņā
Asintiņas liet.
Ne tur tēva mātes,
Ne tur brāļu, māsu,
Ne tur savas līgaviņas
Svešā zemītē.
Suma tēvs māmiņa,
Plinte līgaviņa,
Zobeniņš īstais brālis
Svešā zemītē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31929.

Apkārt kalnu saule tek,
Pāri tek mēnestiņis;
Apkārt jāju prūšu zemi,
Cauri laidu zobeniņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 190 [Kuldīā].

31930.

Apsegloju sirmu zirgu,
Jāju kaŗa dienestā.
Kumeliņis klupdams gāja,
Es - asaras slaucīdams.
Asariņas noslaucīju,
Ieraudzīju spodru sauli.
Saulīt' gāja pie Dieviņa,
Es dev' roku augstmaņam.
Viņš sacīja: labvakar!
Būsi labs kaŗavīrs.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

31931.

Arājam vietu taisa,
Kas taisīja zaldātam?
Zaldāts gul uz akmiņa,
Sīkas bruņas pagalvā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Kas tais' vietu zaldātam,
Kas klāj baltu paladziņu?
Skrotes, lodes vietu taisa,
Zobens klāj paladziņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 384 -

31932.

Aši aši zīle dzied
Asa mieta galiņā:
Atnes vēsti māsiņai -
Bāliņš prūšu robežās.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

31933.

Aši aši zīle dzied
Brāļa staļļa pakaļā.
Tec, māsiņa, klausīties,
Kādu vēsti zīl' atnesa!
- Zīl' atnesa tādu vēsti:
Būs brāļam kaŗā iet.
- Tec, māsiņa, dārziņā,
Puško brāļa cepurīti!
Dziedādama appuškoja,
Raudādama pavadīja.
- Neraud' gauži, man' māsiņa,
Gaidi manis pārnākam;
Ja tu manis nesagaidi,
Sagaid' mana kumeliņa! -
Par deviņas vasariņas
Attecēja kumeliņš,
Attecēja kumeliņš
Smilkšainām kājiņām.
Smilkšainām kājiņām,
Zvaigžņu deķi mugurā.
Vaicā māsa kumeļam:
Kur palika jājējiņš?
- Tur palika jājējiņš,
Kur krīt vīri kā ozoli,
Zobentiņus sārtiem krāva,
Kaudzēm meta cepurītes.
Tur tek liela asins upe,
No kauliem tiltu taisa.
Mīļā Māre pāri gāja
Drebēdama, trīsēdama.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1. Aši aši zīle dziedi
Staļļa broda galiņā.
Ej, māsiņa, klausītiesi,
Kādu vēsti zīle dzied!
Zīle dziedi tādu vēsti:
Būs brāļami kaŗā iet.
Brāliņš kaŗā i negāja
Nepuškotu cepurīti.
Lec, māsiņa, dārziņāi,
Puško brāļa cepurīti!
- Dziedādama aizpuškoju,
Raudādama pavadīju.
- Kā tu raudi, man' māsiņa,
Vai tev bija rožu žēl?
- Man nebija rožu žēl,
Man bij tevis paša žēl,
Man bij tevis paša žēli
Vairs mūžami neredzēt.
- Neraud' gauži, man' māsiņa,
Gan tu manis sagaidīsi!
Ja tu manis nesagaidi,
Sagaid' mana kumeliņa,
Sagaid' mana kumeliņa
Ar naudiņas vezumiņu! -
Par deviņas vasariņas
Kumeliņa sagaidīju,
Kumeliņa sagaidīju
Par kalniņu attekam.
No kumeļa pavaicāju
Kur palika jājējiņš.
Tur palika jājējiņis
Uz tiem prūšu robežiem.
Tur guļ vīri kā ozoli,
Sārtiem krauti zobeniņi,
Sārtiem krauti zobeniņi,
Skaudzēm mestas cepurītes;
Asintiņu upe tek,
No kauliemi tilti griesti.
Smiltis grauze baltos vaigus,
Vējiņš matus plīvenēja,
Vējiņš matus plīvenēja,
Saule kaulus balināja.
Pulkiem skrēja dvēselītes
Pie Dieviņa žēloties.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Div' baloži strautā dzēra,
Abi dzēra dūdodami;
Div' bāliņi kaŗā jāja,
Abi jāja raudādami,
Abi jāja raudādami,
Nepuškotas cepurītes.
Tec, māsiņa, dārziņā,
Puško brāļu cepurītes!
Dziedādama appuškoja,
Raudādama pavadīja.
- Neraud' gauži, mūs' māsiņa,
Gan tu mūs sagaidīsi!
Ja tu mūs nesagaidi,
Pārnāks mūsu kumeliņi.
Pavaicā kumeļiem,
Kur palika jājējiņi.
Tur palika jājējiņi,
Kur asiņu upe tek.
Tur gul vīri kā ozoli,
Kā mēreni muiženieki,
No kauliem tiltu taisa,
No zobeniem sētu sprauž.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 385 -

3. Grezna zīle padziedāja
Vārtu staba galiņā.
Ej, māsiņa, paklausies,
Kādu ziņu zīl' atnesa!
Zīl' atnesa tādu ziņu:
Brālītimi kaŗā iet.
Tec, māsiņa, dārziņāi,
Puško brāļa cepurīti!
Dziedādama appuškoja,
Raudādama izvadīja.
Brālīts, kaŗā izjādams,
No bērziņa rīksti lauza,
No bērziņa rīksti lauza,
Pie vārtiem iestādīja.
- Liec, māsiņa, tu vērā,
Vai tā auga, vai zaļoja;
Ja tā auga, ja zaļoja,
Gaidi mani pārjājot;
Ja tā žuva, ja nokalta,
Gaidi manu kumeliņu! -
Par pieciemi gadiņiem
Pārtek brāļa kumeliņš,
Baltas putas mētādams,
Pilnas krēpes asiniņu.
Ved māsiņa pie upītes,
Mazgā brāļa kumeliņu.
Mazgādama pavaicāja,
Kur palika jājējiņš.
Tur palika jājējiņis,
Kur asiņu upe tek,
Kur guļ vīri kā ozoli,
Sašaudīti, sakapāti;
No plintēmi asis krāva,
Zobeniem pusasītes;
No kauliemi tiltu taisa, -
Tur iet visi kaŗavīri.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

4. Zīle brēca, zīle brēca
Vārtu staba galiņā.
Iesim, meitas, klausīties,
Kādu ziņu zīl' atnesa!
Zīle nesa tādu ziņu:
Būs puišiem kaŗā iet.
Būs puišiem kaŗā iet, -
Nepuškotas cepurītes.
Tec, māsiņa, dārziņā,
Puško brāļa cepurīti!
Dziedādama appuškoju,
Raudādama izvadīju.
Vienu roku vārtus cēlu,
Otru slauku asariņas.
Še, brālīti, raibi cimdi,
Še tev zīda nēzdaudziņis,
Še tev zīda nēzdaudziņis
Asariņu noslaucīt.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

5. Zīle dzied, zīle dzied
Staļļa spāres galiņā.
Tec, māmiņ, klausīties,
Kādu ziņu zīle nes!
Tādu ziņu zīle nes:
Brāļam būs kaŗā iet.
Tec, māsiņ, rožu dārzā,
Puško brāļa cepurīti!
Dziedādama appuškoju,
Galvā liku raudādama.
- Vai nu dziedi, vai nu raudi,
Tu vairs manis neredzēsi! -
Par deviņas vasariņas
Attek brāļa kumeliņš.
Pavaicāju kumeļam,
Kur palika jājējiņš.
Tur palika jājējiņš
Uz tiem turku robežiem,
Tur gul vīri kā ozoli,
Kaudzēs mestas cepurītes,
Kaudzēs mestas cepurītes,
Sārtiem krauti zobeniņi.
Tur viļņo asins upe
No kalniņa lejiņā,
Tur jaunie kaŗavīri
Ik rītiņa mazgājās.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

6. Skabri skabri zīle brēca
Vārtu staba galiņāi.
Ej, māsiņa, tu, apraugi,
Kādu ziņu zīl' atnesa!
Zīl' atnesa tādu ziņu:
Brālīšam kaŗāi iet.
Brālīšam kaŗāi iet
Nepuškotu cepurīti.
Ej, māsiņa, dārziņāi,
Puško brāļa cepurīti!
Dziedādama appuškoji,
Raudādama pavadīsi. -
Izjāj brālis aiz vārtiem,
Nolauž bērza galoknīti.
"Ja šis augsi, ja zaļos,
Tad gaid' mani pārejam;
Ja vītīs, ja kaltīs,
Negaid' mani pārejam!"
Jau otrajāi gadiņāi
Šis novīta, šis nokalta.
Jau piektajāi gadiņāi
Kumeļš zviedza aiz vārtiem.
Es vaicāju kumeļam,
Kur palika jājējiņis,
- Tur palika jājējiņis,
Kur aseņu upe tek,
Kur aseņu upe tek,
Kur gul vīri kā ozoli,
Kur gul vīri kā ozoli,
Kauliem tilti darināti.
Saules meita tur pārgāja,
Kā ieviņa ziedādama,
Kā ieviņa ziedādama,
Kā lapiņa drebēdama.
224 [Kabilē (Kld)].

- 386 -

31934.

Atnāk ziņa, grāmatiņa,
Jāj' kaŗāi ziņģēdams.
Skataitiesi, lieli kungi,
Kur nojāja kaŗavīrs:
Sirms kumeļš, melna josta,
Sudrabiņa iemauktiņi.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

31935.

Atnāk ziņa no kungiemi,
No ķeizara grāmatiņa,
Sēd' bēŗam mugurāi,
Jāj' pa ceļu ziņģēdams.
Pajāj' zemes gabaliņu,
Atskatosi atpakaļ.
Raud māmiņa, raud māsiņa,
Līgaviņa vēl gaužāk.
Neraud', mana sirdspuķīte,
Nava vairs mana vaļa!
Būt' man tāda brīvestība
No tiem kaŗa virsniekiem,
Tad es tevi līdza ņemtu
Uz tām prūšu robežām,
Lai tu pati to redzētu,
Kāda dzīve zaldātam:
Gaŗām skraida skrotes, lodes,
Kā bitītes dziedādamas,
Vēl asais zobentiņis
Virs galviņas lidinās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31936.

Augstu zirgu kundziņš jāja,
Zemu joza zobentiņu;
Visi pieši nošķindēja,
Mugurāi uzlecot.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

31937.

Augstu skrēja vanadziņš
Par visiem putniņiem;
Augsti jāja kaŗa kungi
Par visiem kundziņiem.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

31938.

Augsti skrēja vanadziņš,
Zemu spārnus lidināja;
Augsti jāja kaŗa kungi,
Zemu nesa zobentiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

1. Augstu skrēja vanadziņš,
Zemu spārnus lidināja;
Augstu jāja mūs' brālītis,
Zemu joza zobeniņu.
226 [Kandavā (Tl)].

31939.

Auseklītis zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā.
Iraid visas, iraid visas,
Mēnesnīcas vien nevaid.
Mēnesnīca aiz kalniem
Silda mūsu bāleliņus;
Mūs' bāliņi kaŗā gāja,
Tur aizgāja, tur palika;
Tur aizgāja, tur palika
Uz tām prūšu robežām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31940.

Bēdājās māmuliņa,
Ko kaŗāi raidīsim:
Raidīsim to puisīti,
Kam nav tēva, ne māmiņas.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

- 387 -

31941.

Bērīts manis kumeliņš
Zemajām kājiņām,
Augsti kalni, dobi leji
Lauza [Lauze] manu zobeniņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31942.

Bērīts manis kumeliņis
Zemajāmi kājiņām,
Tev būs manas bruņas nest,
Manu smuidru augumiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

31943.

Bērziņš auga uz akmiņa
Sudrabiņa lapiņām,
Strazdiņš sēd galotnē,
Lakstīgala pazarē.
Strazdiņš prasa dziedādams:
Kas tur jāj, zeme rīb?
Lakstīgala atbildēja:
Tur jāj mūsu brāleliņi;
Tur jāj mūsu brāleliņi
Uz tiem turku robežiem,
Uz tiem turku robežiem
Ar turkiem kaŗoties.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

31944.

Bisenieki, strēlenieki
Mani īsti bāleliņi,
Sašaudīja Rīgas pili
Deviņos gabalos.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31945.

Bāleliņa līgaviņa
Sēd aiz galda raudādama,
Sēd aiz galda raudādama,
Karodziņu rakstīdama.
Vidū šuva sav' sirsniņu,
Iekšā krustu zeltodama,
Apkārt šuva mīļas domas
Sudrabotu pavedienu:
Lai saulīte mirdzēdama
Bāliņam priekšā tek,
Lai sudraba mēnestiņš
Pakaļ tek sargādams.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

31946.

Bāleliņ bāleliņ,
Baro manu kumeliņu:
Šodien sēd lieli kungi,
Grāmatiņu rakstīdami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31947.

Bāleliņš kaŗā gāja,
Atstāj jaunu līgaviņu;
No kariņa pārnākdams,
Atrod cita rociņā.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

31948.

Brālīti brālīti,
Netec kājām!
Zirgs tev stallī
Kaltām kājām,
Zobins klētī
Sidraba siksnām.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

1. Kas kait, kas kait
Man, kaŗavīram!
Zābaki kājā
Sudraba piešiem;
Cepure galvā
Ar pieci puški;
Zobentiņš sānos
Ar zelta ragiem;
Kumeliņš kūtī
Baltāmi kājām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31949.

Bāliņš, māsu žēlodams,
Met zobenu upītē.
"Lec, māsiņa, viegli pāri,
Nelauz mana zobentiņa!
Ķeizer' dots zobentiņš,
Ķeizer' dota raņiciņa."
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

1. Pilla upe baltu ziedu,
Nedrīkstēju pāri iet.
Brālīts, māsu žēlodams,
Laipā meta zobentiņu.
"Tec, māsiņa, viegli pāri,
Nelauz manu zobentiņu!
Apakš mana zobentiņa
Simtiņš kaŗu līgojās."
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

31950.

Dieviņš mani deva,
Māte audzināja,
Laime mani novēlēja
Lielu kaŗavīru.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 1311 [Apē (Vlk)].

- 388 -

319501.

Dievs mieloja dvēselīti
Kaŗā kautu bāleliņu;
Saule kaulus balināja,
Vējiņš matus vīcināja.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

31951.

Dievs, nosodi lielus kungus,
Kas ņem krievus no Kurzemes!
Daža māte dēlu raud,
Daža māsa bāleliņu,
Daža jauna līgaviņa
Noraud savu arājiņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Rībēt rīb Krievu zeme,
Kaŗavīrus nodzenot.
Daža māte dēla raud,
Daža māsa brāleliņa,
Daža jauna līgaviņa
Noraud sava arājiņa.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

31952.

Dievs sodīja kaŗa kungus,
Kas ņem krievus šai zemē!
Aiziet mūsu bāleliņi,
Kā gailīši dziedādami,
Kā gailīši dziedādami,
Kā puķītes ziedēdami.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

31953.

Dēliņš raud Maskavā,
Kaŗa zirgus sukādams.
Pūt, vējiņ, pār kalniņu,
Nes māmiņai žēlabiņas!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Gauži raudu Maskavā,
Kaŗa zirgu seglodams.
Pūt, vējiņi, par kalniņu,
Nes mātei žēlabiņas!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

31954.

Deviņ' ir ošam zari,
Devītā saule lēca;
Deviņ' ir man bāliņi,
Devīts kunga kaŗavīrs.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Man deviņi rožu dārzi,
Devītāi saule lēca;
Man deviņi bāleliņi,
Devīts kunga kaŗavīrs.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31955.

Div' baloži gaisā skrēja,
Abi spārnus platīdami;
Div' bāliņi kaŗā gāja,
Abi gāja raudādami.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1. Divi gulbji jūŗā peld,
Abi peld tūtodami;
Div' bāliņ' kaŗē gāje,
Abi gāje raudādami.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

31956.

Div' baloži strautā [peļķē]
dzēra,
Abi dzēra dūdodami;
Div' bāliņi kaŗā jāja,
Abi jāja domādami,
Vai būs jāti, vai nejāti,
Vai palikti Kurzemē.
Kurzemēi laba dzīve,
Sievas, meitas gultu taisa;
Kas taisīja zaldātam?
Zaldāts ceļa gājējiņš,
Zaldāts ceļa gājējiņš,
Kur pakrita, tur gulēja;
Sausas skujas, zaļa zāle,
Tā zaldāta guļas vieta,
Uz akmiņa galvu lika,
Kājas mirka Daugavā.
258 [Bērzmuižā (Bērzes pag. Jg)], 259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)], 263 [Dobelē], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Div' baloži gaisā skrēja,
Abi skrēja dūdodami;
Div' bāliņi kaŗā gāja,
Abi gāja domādami,
Vai būs iet, vai neiet,
Vai palikt šai zemē.
Še tais' meitas puišiem vietu,
Kas taisīja zaldātam?
Zaldāts guļ vidū lauka,
Vai bij diena, vai naksniņa.
Ko viņš klāja, ko viņš sedza,
Ko viņš lika pagalvē?
Mētel' klāja, mētel' sedza,
Cepur' lika pagalvē.
Plinte viņa līgaviņa,
Zobens viņa tēvs māmiņa;
Plinte tam sānos guļ,
Zobens galvas galiņā;
Skrotes, lodes viņa bērni,
Tie gulēja azotē.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 389 -

2. Divi zili balodīši
Strautā dzēra dūdodami;
Div' bāliņi kaŗā gāja,
Abi gāja domādami,
Vai būs jāt, vai nejāt,
Vai palikt šai zemē.
Šai zemē laba mode,
Sievas, meitas gultas taisa.
Kas tais' gultu zaldātam,
Svešu zemi staigājot?
Priežu zari, egļu skujas,
Tās zaldāta gultu drānas,
Priežu zari paklājam,
Egļu skujas apsegam,
Uz akmini galvu lika,
Kājas mirka Daugavā.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

31957.

Div' bāliņi kaŗā jāje,
Abi jāje domādami,
Vai būs jāt, vai nejāt,
Vai palikt šai zemē.
Labāk jāt, labāk iet,
Nepalikt šai pusē:
Šai pusē gŗūta dzīve,
Bargi kungi, tēvs māmiņa.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

31958.

Div' bāliņi kaŗā jāja,
Abi jāja raudādami;
Vienam bija mātes žēl,
Otram jaunas līgaviņas.
216 [Ventspilī].

31959.

Dod, māmiņa, es grib' būt
Kaŗavīra līgaviņa,
Es grib' ēst kaŗa maizi,
Barot kaŗa kumeliņu,
Barot kaŗa kumeliņu,
Rakstīt kaŗa karodziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

31960.

Domājam, gādājam,
Ko kaŗā sūtīsim:
Jaunāko bāleliņu,
Tam nevaida līgaviņas.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31961.

Domājam, gādājam,
Ko kaŗā sūtīsim:
Jaunāko bāleliņu,
Vecāko kumeliņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Domājam, bāleliņi,
Ko kaŗā vadīsim!
Jaunāko bāleliņu,
Vecāko kumeliņu:
Jaunākam bāliņam,
Tam nav savas līgaviņas;
Vecākais kumeliņš,
Tas nezviedza seglojams.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

2. Domāsam, gādāsam,
Ko kaŗā sūtīsam:
Vecāko kumeliņu,
Jaunāko bāleliņu.
Vecākais kumeliņš,
Tas nezviedza bruņojot;
Jaunākam bāliņam,
Tam nav savas līgaviņas,
Tam nav savas līgaviņas,
Kas raud gauži pakaļā.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

31962.

Ej kaŗā, bāleliņi,
Ņem kaŗā līgaviņu:
Kaŗa meitas smalki mala,
Balti drēbes balināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Kaŗā ieti tev, bāliņi,
Kaŗā ņemti līgaviņu:
Kaŗa meitas smalki vērpa,
Balši drēbes balināja.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

31963.

Ej kaŗā, bāleliņ,
Nenes kaŗa karodziņ':
Visi kaŗi kājas āva
Uz karoga nesējiņ'.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)],
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

- 390 -

1. Ej, bāliņi, kaŗa vidu,
N'ej karoga nesējos:
Visa pulka kājas āva
Uz karoga nesējiņ'.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Ej kaŗā, bāleliņ,
Nenes kaŗa karodziņ':
Visi kungi galvu grieza
Uz karoga nesējiņ'.
1311 [Apē (Vlk)].

31964.

Ej kaŗā, bāleliņ,
Nepieguli leišu [krievu] meitas!
Gul' pie sava zobentiņa
Kā pie savas līgaviņas.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 1311 [Apē (Vlk)].

319641.

Ej kaŗā, bāleliņ,
Turi gudru padomiņu:
Nedod savas kājas aut
Svešas zemes meitiņām!
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

31965.

Ej kaŗā, bāleliņ,
Valdi savu zobeniņu,
Valdi savu zobeniņu
Tā kā savu līgaviņu!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

31966.

Ej, kundziņ, pats ar arklu
Lielajā tīrumā,
Kam nodevi ķēniņam
Tik daudz jaunu arājiņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31967.

Ej, kundziņ, pats kaŗā,
Es nedošu bāleliņa;
Man nebija tevis žēl,
Kā man žēl bāleliņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

31968.

Ej, kundziņ, pats kaŗā,
Es nelaižu bāleniņa,
Es nedevu bāliņam
Zobentiņu skandināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

31969.

Ej, vācieti, tu kaŗā,
Tev's neraud māmuliņa;
Arājiņa māte raud,
Raud arāja līgaviņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31970.

Ekur stalti kaŗavīri
Mani balti bāleliņi!
Paši gāja spēlēdami,
Kumeliņi dancodami.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

31971.

Es ar savu naidenieku
Uz ezera satikos;
Ledus gāja briku braku,
Zobeniņi šņiku šņaku.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

1. Div' bāliņi satikās
Uz tā jūras viducīša;
Ledus gāja brikš un brakš,
Zobeniņi snikš un snakš.
1311 [Apē (Vlk)].

2. Es ar savu ienaidnieku
Uz Daugavu satikos.
Iet Daugava briku braku,
Šmingu šmangu zobentiņš.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

31972.

Es domāju sav' mūžiņu
Bez sirdēstu nodzīvot;
Nule mani kaŗa kungi
Ceļ sirdeštu kumeļā.
Nāc, māmiņa, sniedz rociņu,
Lai birst manas asariņas,
Lai birst manas asariņas
Uz tavām rociņām!
Ik rociņu noslaucīsi,
Ik tu mani pieminēsi.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

31973.

Es iededzu gaŗu skalu,
Skaitu savus bāleliņus.
Visi mani bāleliņi,
Jaunākā vien neredzu.
Jaunākais bāleliņš,
Tas uz kaŗu taisījās.
Kur tu iesi, bāleliņ,
Tur es tev līdzi iešu;
Kur tu kārsi zobentiņu,
Tur es savu vainadziņu.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

- 391 -

31974.

Es jums lūdzu, jaunas meitas,
Smalka krekla nešūnat:
Es valkāšu kroņa kreklus,
Jāšu kroņa kumeliņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

31975.

Es, kaŗā aiziedams,
Apkārt griezu kumeliņu,
Atskatos atpakaļ,
Kas raud gauži pakaļā.
Tēvs māmiņa gauži raud,
Tie bij mazu lolojuši;
Līgaviņa jo gaužāki
Par vaiņaka noņēmumu.
Neraud' gauži, līgaviņa,
Ne tu viena atraiknīte:
Daža laba mātes meita
Paliek jauna atraiknīte.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31976.

Es, kaŗāi aiziedams,
Ar visiem(i) atvados;
Ar meitām nevados,
Lai neraud pakaļā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31977.

Es, kaŗā aiziedams,
Atpakaļ lūkojos:
Kuŗa meita gauži raud,
Tā būs mana līgaviņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

31978.

Es, kaŗā aiziedams,
Atskatos atpakaļ,
Atskatos atpakaļ,
Kas pēc manis gauži raud:
Tēvs māmiņa gauži raud,
Līgaviņa vēl gaužāk.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Es, kaŗā(i) aiziedams,
Bērziņ' lauzu ceļmalā.
Atskatosi atpakaļ,
Divi stāv aiz bērziņa:
Viena mana māte bija,
Otra mana līgaviņa.
Māte mana gauži raud,
Līgaviņa vēl gaužāk.
Māte mana gauži raud
Par šūpuļa kārumiņu;
Līgaviņa vēl gaužāk,
Tai noņēmu vainadziņu,
Tai noņēmu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2. Es tev saku, vecais brāli,
Sedlo manu kumeliņu,
Mauc tos stangu iemauktiņus
Sudrabiņa sprādzītēm!
Zelta puški nošķindēja,
Kumeļāje uzlecot.
Atskatose atpakaļe,
Kas raud žēli pakaļā.
Raud tēviņis, raud māmiņa,
Vēl jo žēli līgaviņa,
Vēl jo žēli līgaviņa
Par vaiņaga noņēmumu.
"Kad tu augi kaŗavīris,
Kam tu mani bildināji?
Kam tu mani bildināji,
Kam noņēmi vainadziņu?"
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

3. Jāju, jāju, atskatos,
Kas raud žēli pakaļā.
Divi divi žēli raud,
Tas trešais vēl jo žēli:
Tēvs māmiņa žēli raud,
Līgaviņa vēl jo žēli,
Tēvs māmiņa lolojuma,
Līgaviņa mūža raud;
Tai noņēmu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā,
Pašā ziedu laiciņā,
Pašā lustes dieniņā.
"Kad tu biji kaŗavīrs,
Kam tu mani bildināji?
Kam tu mani bildināji,
Kam noņēmi vainadziņu?
Es būt' savu vainadziņu
Pie māmiņas novalkājse,
Pie māmiņas novalkājse,
Iemetuse rozītēs,
Lai zied manis vainadziņis
Līdz citām rozītēm,
Līdz citām rozītēm,
Līdz citam rudenim.
Ne nu biju vīra sieva,
Ne meitiņa vaiņagā".
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

- 392 -

4. Uz kariņu aizjādamis,
Atskatosi atpakaļu,
Atskatosi atpakaļu,
Kas raud gauži pakaļāi.
Gauži raud tēvs māmiņa,
Vēl gaužāki līgaviņa,
Vēl gaužāki līgaviņa,
Tai noņēmu vainadziņu,
Tai noņēmu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
Neraud' gauži, līaviņa,
Gaidi mani pārnākot;
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu! -
Devītāi vasarāi
Pārtecēja kumeliņis,
Pārtecēja kumeliņis
Smilšaināmi kājiņām.
Pavaicāju kumeļami,
Kur palika jājējiņš.
Tur palika jājējiņis
Uz tām prūšu [turku] robežām.
Tur gul vīri kā ozoli,
Strēķiem krāva zobeniņus,
Strēķiem krāva zobeniņus,
Kaudzēm meta cepurītes.
Tur asiņu straume tek,
No kauliemi tiltu taisa.

5. Uz kariņu projām jāju,
Birzē gāju rīkstes griezt.
Atpakaļi atskatos,
Kas tur stāv aiz bērziem?
Viena bija man' māsiņa,
Otra mana līgaviņa.
Māsiņ' mana gauži raud,
Līgaviņa vēl gaužāki.
Neraud' gauži, līgaviņa!
Lūgšu kaŗa virsniekiem,
Lūgšu kaŗa virsniekiem,
Brīv man tevi līdzi ņemt,
Brīv man tevi līdzi ņemt
Līdz tām prūšu robežām.
Tad redzēsi, līgaviņa,
Kādas dienas zaldātam.
Zaldātam tādas dienas
Kā mazam putniņam,
Kā mazam putniņam,
Kas gul zara galiņā.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

31979.

Es, kaŗā aiziedams,
Atstāj' māsu šūpulī;
No kariņa pārnākdams,
Atrod' lielu rakstītāju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bāliņš, kaŗā aiziedams,
Atstāj māsu šūpulī;
Atnāk, kaŗu izkaŗojis,
Atrod māsu rakstītāju.
Rakst', māsiņa, rakstīdama,
Rakst' man kaŗa karodziņu,
Rakst' man kaŗa karodziņu
Deviņām zvaigznītēm!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Bāliņš, kaŗā aiziedams,
Pamet māsu šūpulī;
No kaŗiņa pāriedams,
Atron māsu rakstītāju.
Pavaicāju māmiņai,
Kas tā tāda rakstītāja.
- Tā, dēliņ, tav' māsiņa,
Kuŗ' pameti šūpulī,
Kuŗ' pameti šūpulī,
Uz kaŗiņu aiziedams.
- Ko, bāliņ, man pārnesi,
No kaŗiņa pāriedams?
- Es, māsiņ, tev pārnesu
Divi zīdu nēzdaudziņu.
Vienu došu tev, māsiņa,
Otru raksti kaŗodziņu.
Māsiņ' mana, rakstītāja,
Rakst' man kaŗa kaŗodziņu
Deviņiem dzīpaŗiem,
Deviņiem zariņiem.
Māsa raksta visu nakti,
Ne zvaigznīte neūzleca;
Es rociņu vien pieliku,
Man ūzleca mēnestiņš,
Man ūzleca mēnestiņš
Ar visām zvaigznītēm.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

3. Es, kaŗā aiziedams,
Atstāj' māsu šūpulī;
Atpakaļ sērstu nāku,
Atrod' lielu uzaugušu.
Paprasīju māmiņai,
Kam tā tāda mātes meita.
Māmiņ' man atsacīja:
Tā, dēliņ, tav' māsiņa,
Tā, dēliņ, tav' māsiņa,
Ko atstāji šūpulī.
Kad es būtu to zinājis,
Ka tik liela uzaugusi,
Es tai pirktu vainadziņu
Sudrabiņa lapiņām,
Lai tā manis pieminētu
Tautu galda galiņā.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 393 -

4. Es, kaŗā aiziedams,
Atstāj' māsu šūpulī;
No kariņa atnākdams,
Atrod' māsu rakstītāju.
Pavaicāju māmiņai,
Kas tā tāda rakstītāja.
- Tā, dēliņ, tav' māsiņa,
Ko atstāji šūpulī.
- Es tev lūdzu, man' māsiņa,
Norakst' kaŗa karodziņu
Deviņiem dzīpariem,
Sidrabiņa lapiņām.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

5. Es, kaŗā aiziedams,
Atstāj' māsu šūpulī;
No kariņa pārnākdams,
Atrod' lielu rakstītāju.
Pavaicāju māmiņai,
Kas tā tāda rakstītāja.
- Tā, dēliņ, tav' māsiņa,
Ko atstāji šūpulī.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

6. Izjāj brālis uz kariņu,
Paliek māsa šūpulē;
Pārjāj brālis no kariņa,
Tek māsiņa vārtus celt.
Pavaicāju māmiņai,
Kas tā tāda tautu meita,
Kas tā tāda tautu meita,
Kas atcēla man vārtiņus.
- Vai, dēliņi, neatceri,
Ko pameti šūpulē,
Ko pameti šūpulē,
Uz kariņu izjādams?
- Būt' zinājis uzaugamu,
Būt' pārvedis zelta kroni,
Kas ar zelta ziediem zied,
Ar dimantu laistījās.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

7. Man jāieti kariņā,
Māsiņ' gul šūpulē;
Kad pārnācu no kariņa,
Māsiņ' auda audeklīti.
Es vaicāju māmiņai,
Kas tā tāda audējiņa.
- Tā, dēliņi, tav' māsiņa,
Kas palika šūpulē,
Kas palika šūpulē,
Baltos linu palagos.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

31980.

Es, kaŗā aiziedams,
Iestādīju ozoliņu,
Lai tas auga, lai zaļoja,
Kamēr nāču atpakaļ.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Es, kaŗā laizdamies,
Dēstu zaļu ozoliņu,
Lai tas auga, lai lapoja,
Kamēr nācu sētiņā.
Ne tis auga, ni lapoja,
Ni es nācu sētiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Uz kariņu aiziedams,
Vārtos stādu ozoliņu,
Lai tas auga, lai zaļoja,
Kamēr iešu uz mājām.
Ne tas auga, ne zaļoja,
Ne es gāju uz mājām.
Raud māmiņa, ļaudaviņa,
Pie celmiņa daiedamas.
Laime gāja klausīties,
Kuŗa vēl gaužāk raud.
Gauži raud māmuliņa
Par šūpoļa kārumiņu;
Vēl gaužāk ļaudaviņa
Par vaiņaga noņēmumu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

31981.

Es, kaŗā aiziedams,
Iecērt' krustu ozolā,
Lai raudāja jaunas meitas,
Gar ozolu staigādamas.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

31982.

Es, kaŗāi aizjādamis,
Izzakalu zobentiņu,
Izzakalu zobentiņu
Abi puses cērtamo.
Sakapāju Jodu māti
Deviņiemi gabaliem.
Man apskrēja brūni svārki
Jodu mātes asinīm.
Uz Dieviņu pavaicāju,
Kur būs man izmazgāt.
Dieviņš man pasacīja:
Meklē tāda ezeriņa,
Meklē tāda ezeriņa,
Kur deviņas upes tek;
Devītā čegamā(?)
Būs tev svārkus izmazgāt.
- Uz Dieviņu pavaicāju,
Kur būs man izkaltēt.
- Mīļas Laimes kambarī,
Sudrabiņa kārtiņā.
- Uz Dieviņu pavaicāju,
Kur būs man sarullēt.
- Mīļas Laimes kambarī,
Sudrabiņa rullītī.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 394 -

31983.

Es, kaŗā aiziedams,
Jaun' atstāju līgaviņu;
No kariņa pārnākdams,
Atrod' bērnu šūpulī.
Ai sieviņ, ai mužiņ,
Kur tu to dabūjuse?
- Ai vīriņ, ai mužiņ,
Nevar' tevis sagaidīt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

31984.

Es, kaŗā(i) aiziedams,
Krustu cirtu ozolā:
Ja neraud tēvs māmiņa,
Lai raud krusta ozoliņš.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Es, kaŗā aiziedams,
Bērzīt' lauzu birzmalā:
Ja neraud tēvs māmiņa,
Lai raud bērzīts birzmalā.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

2. Es, tautās aiziedama,
Cērtu cirvi ozolā:
Kad nav brāļi raudājuši,
Lai raud zaļš ozoliņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3. Šķiŗamies, bāleliņi,
Cērtam cirus ozolā:
Ja nebija, kas raudāja,
Lai raudāja ozoliņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4. Cirvi cirtu ozolā,
Tēvu zemi atstādams:
Ja nevaid, kas piemin,
Lai piemin ozoliņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

31985.

Es, kaŗā aiziedams,
Krustu cirtu ozolā,
Lai neraud tēvs māmiņa,
Lai raud krusta ozoliņš.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31986.

Es, kaŗā(i) aiziedams,
Līgavai roku devu;
Man piebira pilna sauja
Viņas gaužu asariņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Es, kaŗā aiziedams,
Līgavai roku devu;
Piebirst man pilna sauja
Līgaviņas asarām.
Sirsniņ, mana līgaviņa,
Kur bij man tevi likt?
Līdzi vest nevarēju,
Žēl atstāt šai zemē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

31987.

Es, kaŗā aiziedams,
No bērziņa kūju griezu.
Atpakaļ atskatos,
Kas par mani gauži raud.
Tēvs māmiņa gauži raud,
Vēl gaužāki līgaviņa.
Tēv' ar māti klusināju,
Līgaviņas nevarēju.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

31988.

Es, kaŗā aiziedams,
Ozolā krustu cirtu
Māsiņām pieminēt,
Mātei gauži noraudāt.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

31989.

Es, kaŗā aizjādams,
Pie bērziņa rīksti griezu.
Raud māmiņa, līgaviņa,
Pie bērziņa stāvēdam.
Apkārt griezu kumeliņu
Līgaviņu mierināt.
Neraud' gauži, līgaviņa,
Sagaid' mani pārjājot;
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņ'! -
Attecēja kumeliņš
Smilkšainām kājiņām,
Smilkšainām kājiņām,
Asinaiņu deguntiņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

- 395 -

31990.

Es, kaŗā aiziedams,
Rīksti dūru pavārtē.
Ja tā auga, ja zaļoja,
Gaidāt manis pārejam;
Ja neauga, nezaļoja,
Negaidāt pārejam!
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Es, kaŗā noiedams,
Iedēstīju ozoliņu;
Ja tas auga, ja lapoja,
Tad atnākšu atpakaļ.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kaŗā jāju, atgriezos,
Pie vārtiem nūju griezu.
Skaties, mana līgaviņa,
Vai zaļos tas celmiņš!
Ja zaļos tas celmiņš,
Gaidi mani pārnākam;
Ja nokalta, ja novīta,
Mūžam acis neredzēs.
216 [Ventspilī].

3. Uz kariņa aiziedams,
No bērziņa rīksti griezu,
No bērziņa rīksti griezu,
Kalniņā iestādīju.
Skaties, mana līgaviņa,
Vai tā zēla, vai lapoja:
Ja tā zēla, ja lapoja,
Gaidi mani pārnākam;
Ja tā žuva, ja nokalta,
Ne mūžam nepārnākšu.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

4. Uz kariņu aizjādams,
Iestādīju ozoliņu.
Skaties, mana līgaviņa,
Vai tas auga, vai zaļoja:
Ja tas auga, ja zaļoja,
Gaidi mani pārnākam;
Ja tas vīta, ja nokalta,
Negaid' mani pārnākam,
Sagaid' manu kumeliņu
Par kalniņu pārtekot!
Ozols vīta, ozols kalta,
Vēl gaidīja līgaviņa.
Pārtecēja kumeliņis
Smiltainām kājiņām.
Pavaicāja kumeļam,
Kur palika jājējiņš.
Tur palika jājējiņš,
Kur gul vīri kā ozoli;
Kur gul vīri kā ozoli,
Kur asinis straumēm plūst;
Kur asinis straumēm plūst,
Kur cepures kaudzēm krauj,
No pīķiem mietus duŗ,
Zobeniem sētas loka,
No plintēm pāļus sit,
No kauliem tiltu taisa.
259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)].

31991.

Es, kaŗāi aiziedams,
Rīksti griežu smalcītē.
Atpakaļi atskatos,
Vai pēc manis gauži raud.
Tēvs māmiņa gauži raud,
Vēl gaužāki līgaviņ',
Vēl gaužāki līgaviņ',
Atraitnīte palikdam'.
399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

31992.

Es, kaŗā aiziedams,
Rīksti laužu sētmalā.
Raudāj' divi zeltenītes,
To celmiņu lūkodamas:
Jau māsiņa gauži raud,
Līgaviņa vēl gaužāk;
Māsiņ' raud bāleliņa,
Līgaviņa arājiņa.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

31993.

Es, kaŗā(i) aiziedams,
Rīkstīt' laužu sētmalā;
Raud māmiņa, līgaviņa,
Pie celmiņa daiedamas.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 396 -

31994.

Es, kaŗā aiziedams,
Rīkstīt' laužu sētmalē.
Raud māmiņa, līgaviņa,
Celmiņā raudzīdamas.
Ej, Laimiņa, klausīties,
Kuŗa katra gauži raud.
Māmuliņa gauži raud
Par šūpuļa kārumiņu;
Vēl gaužāki līgaviņa
Par vaiņaga ņēmumiņu.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

31995.

Es, kaŗā aiziedams [noiedams],
Sirdi slēdzu akmenī.
Aust gaismiņa, lec saulīte,
Plīst akmens skanēdams.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

31996.

Es, kaŗā aiziedams,
Cirvi cirtu ozolā;
Ozolam skaida lēca,
Man lec gauža asariņa.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

31997.

Es, kaŗā aiziedams,
Cirvi cirtu ozolā;
Še palika tēva zeme,
Še cirīts ozolā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Es, kaŗā aiziedams,
Cirvi cirtu ozolā.
Kas ņem manu tēva zemi,
Lai ņem cirvi ozolā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Es, kaŗā aiziedams,
Cirvi cirtu ozolā.
Sapūst cirvis ozolā,
Sapūst mana tēva zeme.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31998.

Es kaŗā gan aizietu
Par jauno bāleliņ',
Kad tie mani vainadziņi
Kaŗa vidū nespīdētu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Es būt' pate kaŗā gājse
Aiz jaunā bāleliņa,
Kaut to manu vilnānīšu
Karogā nekāruši.
691 [Biržu pagastā (Madonā Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

31999.

Es lustīga, es vēlīga
Kaŗavīra līgaviņa,
Kaŗavīris man uzsedza
Zvaigznītēm villainīti.
To es likšu pūriņē,
Pašē pūra dubenē.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

32000.

Es pārjāju akmens tiltu
Ar tērauda kumeliņu;
Priekšā guns, pakaļā,
Vidū mans augumiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32001.

Es pakalu zobentiņu,
Tārpa asnī mērcēdams;
Es pārjāju kaŗa vidu,
Kā kaņepes lauzīdams.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

1. Es nokalu zobeniņu,
Pien' ar asņiem laistīdams;
Es pārgāju kaŗa vidu,
Kā kaņepes dzenādams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32002.

Es pazinu sav' bāliņu
Kaŗa vidāi līgojot:
Man' adīti raibi cimdi,
Mans rakstīts nēzdodziņš.

32003.

Es pazinu sav' bāliņu
Kaŗa vidū līgojam
Smuidrumā, gaŗumā,
Sudrabiņa jostiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32004.

Es pazinu sav' bāliņu
Vidū kaŗa līgojot:
Pieci puški cepurē,
Sešas zvaigznes zobenā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Es pazinu sav' brālīti
Vidū kaŗa līgojam:
Pieci puški cepurē,
Sešas zvaigznes zobenā.
Redz actiņas, grib sirniņa,
Nedrīkstēju bildināt,
Skrotes, lodes dzied kā bites
Gaŗām brāļa augumiņ'.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 397 -

2. Es redzēju sav' bāliņu
Vidū kaŗa līgojam:
Dumjš zirdziņis, zelta segli,
Sudrabiņa iemauktiņi,
Pieci puški aiz cepures,
Sešas zvaigznes zobenam.
No cepures gaisma ausa,
No zobena saule lēca,
No kumeļa iemauktiem
Mēnestiņa ritināja.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

3. Es uzkāpu kalniņāi,
Pašā kalna galiņā,
Tur redzēju sav' bāliņu
Rīgas kaŗa pulciņā:
Pieci puški cepurē,
Sešas zvaigznes zobenā,
No puškiem gaisma aust,
No zvaigznēm saule lec.
24 [Lēdurgas draudzē].

4. No tālienes es pazinu
Sav' brālīti līgojam:
Piecas puķes pie cepures,
Sešas zvaigznes pie zobena.
No cepures gaisma ausa,
No zobena saule lēca,
No kumeļa iemauktiem
Rīta zvaigzne ar vakara,
No tā paša jājējiņa
Mēnestiņis izritēja.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

5. Redz kur koši kaŗavīri
No maniem brālīšiem:
Piecas zvaigznes pie cepures,
Pie zobena zelta josta,
Caur sedliem saule lēce,
Caur iemauktiem mēnestiņis,
Ikkatrāi pusītēi
Rīta zvaigzne ar vakara,
Pavadiņas galiņāi
Ausekliņis ritināja.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

6. Vai māsiņa nepazina
Sava balta bāleniņa?
Pieci puški pie cepures,
Trīs zvaigznītes pie zobina.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32005.

Es pazinu sav' bāliņu
Vidū kaŗa līgojot:
Zirņu ziedu cepurīte,
Auzu skaru mētelīts.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32006.

Es pazin' sav' bāliņ'
Vidū kaŗa pulciņā:
Īsi svārki, gaŗi mati,
Apzeltītu zobeniņ'.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

32007.

Es piedzimu māmiņai
Bez prātiņa, bez krekliņa;
Nu uzaugu kundziņam
Pats karoga nesējiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32008.

Es piesaku māsiņai
Pakaļāi neraudāt,
Lei tis muns zobeniņš
Krievmalē nerūsēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Ej kaŗā, brāleliņ,
Es pēc tevis neraudāšu,
Lai tis tavs zobeniņis
Ne mūžam nerūsēja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32009.

Es redzēju sav' bāliņu
Kaŗa vidū līgojam;
Piecas zvaigznes cepurē,
Pats karoga nesējiņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32010.

Es redzēju sav' bāliņu
Vidē kaŗa lēģerī;
Visapkārt kaŗa pulki,
Vidē mans bāleliņš.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32011.

Es savai māmiņai
Labu mūžu vien vēlēju:
Taisnas manas rokas kājas,
Taisna mana muguriņa;
Nu es iešu, ķeizaram
Nesīš' plinti, zobeniņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 398 -

32012.

Es savam brālīšam
Nobariņu cimdus adu,
Lai rociņas nenosala,
Zobeniņu vēcinot.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

32013.

Es savam kumeļam
I kājiņas pabučoju:
Tas iznesa augumiņu
No skaudrā zobeniņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32014.

Es tīšām liels neaugu,
Nedar' grūti kumeļam,
Sīkas bruņas kaldināju
Pa savam augumam.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

32015.

Gaida mani turku meitas
Uz tām turku robežām.
Dabūsiet svina lodes,
Ne Kurzemes jaunus puišus!
190 [Kuldīā].

32016.

Gatavs biju kaŗavīrs,
Gatavs kaŗa kumeliņš,
Jāj' pa ceļu ziņģēdams,
Asariņas slaucīdams.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

32017.

Gatavs biju kaŗavīrs,
Gatavs kaŗa kumeliņš.
Māte ada diega zeķes,
Tēvs kaldina zobentiņu;
Mana jauna līgaviņa
Raksta kaŗa karodziņu.
216 [Ventspilī].

32018.

Gatavs biju kaŗavīrs,
Gatavs kaŗa kumeliņš;
Projām jāju kariņā,
Pieši vien noskanēja.
1311 [Apē (Vlk)].

32019.

Gatavs biju kaŗavīrs,
Gatavs kaŗa kumeliņš;
Tās dieniņas vien gaidīju,
Kad kundziņis ziņu deva.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Gatavs biju kaŗavīrs,
Gatavs kaŗa kumeliņš;
Tās dieniņas vien gaidīju,
Kad atnāca grāmatiņa.
Kad atnāca grāmatiņa,
Tūliņ lēcu kumeļā.
Jāj' pa vārtiem dziedādams,
Atskatos atpakaļ,
Atskatos atpakaļ,
Kas raud gauži pakaļā.
Māmuliņa gauži raud,
Līgaviņa vēl gaužāk,
Līgaviņa vēl gaužāk,
Tā palika atraiknīte.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

2. Gatavs biju kaŗavīrs,
Gatavs kaŗa kumeliņš;
Tās dieniņas vien gaidīju,
Kad bij man kaŗā iet.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 25 [Līgatnē (Līgatnes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32020.

Gauži raud līgaviņa:
Kam noņēmi vainadziņu?
Ne sieviņa, ne meitiņa
Kaŗavīra līgaviņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

32021.

Gauži raud māmuliņa,
Man' kaŗā stādīdama;
Vēl gaužāki līgaviņa
Par vaiņaka ņēmumiņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

32022.

Gauži raud tā meitiņa,
Kas ar mani saderēja;
Kaut zinājis tā raudot,
Es rociņu tai nedotu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Grūši pūta sila priede,
Smalka līta pielijuse;
Gauži raud tā meitiņa,
Kuŗ' ar mani saderēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32023.

Gauži raud tā meitiņa,
Kas ar mani saderēja,
Redz manam kumeļam
Kaŗa seglus mugurā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 399 -

32024.

Griežat ceļu, lielikungi,
Es jums ceļa negriezīšu:
Jūs gan labi lielikungi,
Es ķeizara kaŗavīrs.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

32025.

Grūti pūta kaŗavīri
Aiz kalniņa lēģerī:
Citam bija mātes žēl,
Citam jaunas līgaviņas.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

32026.

Grūši pūta kumeliņis,
Puiša gadus dienēdams:
Jauni puiši veci kļuva,
Zem karoga dienēdami.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32027.

Guli, mana līgaviņa,
Smalku dreļļu palagos!
Es bij' kunga kaŗavīrs,
Es gulēju lēģerī.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32028.

Guli, mana līgaviņa,
Uz manām rociņām;
Kad rociņas nogulēsi,
Tad es tevi modināšu,
Tad es tevi modināšu,
Segloš' savu kumeliņu:
Rītā agri man jājāj
Tālu tālu svešumā,
Tālu tālu svešumā,
Daiļā kaŗa pulciņā.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

32029.

Ik dieniņas sirds sāpēja
Par jaunaju bāleniņu:
Nezināju, kā tam gāja,
Svešas zemes staigājot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

32030.

Jaunajam bāliņam
Jaunu kalu zobentiņu;
Jaunajam jaunu kalu,
Sev veco balināju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Jaunu kalu zobeniņu,
Ir veco balināju:
Māsiņai jaunu kalu,
Sev veco balināju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

32031.

Jauni puiši, bandenieki,
Pirksim kopā lakstīgalu,
Lai tā skaisti padziedātu
Zobentiņa galiņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32032.

Kā, māmiņ, tu raudāji,
Kaŗā mani vadīdama?
- Kā, dēliņ, neraudāju:
Tevi grūti audzināju,
Tevi grūti audzināju,
Bargu kungu klausīdama.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

32033.

Kad, dēliņ, tu atnāksi
No kariņa atpakaļ?
- Tad, māmiņ, es atnākšu,
Kad zaļos sētas mieti
Kad zaļos sētas mieti,
Kad sapuva akmentiņi.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Kad zaļos sētas mieti,
Kad sapūs akmentiņš,
Ola kāps ūdenī,
Spalva grims dibinā,
Tad es nākšu atpakaļ
Tēv' un māti apraudzīt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32034.

Kad es būtu to zinājis,
Ka man kaŗā jāaiziet,
Es būt' savas baltas rokas
Izmācījis munsturēt,
Es būt' savas baltas kājas
Izmācījis maršierēt.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

32035.

Kam, Dieviņ, devi,
Kam audzināji!
Kungi mani solījās
Jaunu kaŗā dot.
Gŗūtdienim nav tēva,
Gŗūtdienim nav mātes;
Gŗūtdienīti, sērdienīti,
To var kaŗā dot.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 400 -

32036.

Kāpēc kungi krogus taisa
Liela ceļa maliņā?
Virsniekiem alu dzert,
Zaldātiem sildīties.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

32037.

Kaŗā iešu es, māmiņa,
Atnāc's, ņemšu līgaviņu;
Tā būs laba mātes meita,
Kas būs manis gaidījuse.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Kad pārjāšu no kariņa,
Tad es ņemšu līgaviņu;
Būs laimīga tā meitiņa,
Kas būs mani gaidījuse,
Kas būs mani gaidījuse,
Ar godiņu dzīvojuse,
Ar godiņu valkājuse
Savu zīļu vainadziņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

2. Kaŗā iešu es, māmiņa,
Atnāc's, ņemšu līgaviņu.
Tā būs laba mātes meita,
Kas būs manis gaidījuse [gaidījusi],
Raibus cimdus adījuse [adījusi]
Pa manai rociņai,
Smalku kreklu šūdinājse [šūdinājsi]
Pa manam augumam.
72 [skat. 1180. (Druvienas pag. C)], 86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3. Kaŗāi iešu, vēl pāriešu,
Tad tik ņemšu līgaviņu.
Tā būs laba mātes meita,
Kas būs mani gaidījusi,
Kas būs mani gaidījusi,
Man cimdiņus adījusi,
Man cimdiņus adījusi,
Nēzdaudziņu rakstījusi.
Tai es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu;
Tai es došu savu klēti,
Savas klētes atslēdziņu;
Tai es došu savus lopus,
Savu lopu laidariņu;
Tai es došu savu stalli,
Savus bērus kumeliņus.
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

32038.

Kaŗā iešu es, māmiņa,
Raudās divi zeltenītes:
Raudās māsa bāleliņa,
Tautu meita arājiņa.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

32039.

Kaŗā iešu es, māmiņa,
Tev maizītes es nedošu;
Lai tev dod tie bērniņi,
Kas palika pakaļā.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)], 216 [Ventspilī].

1. Kaŗavīrs es, māmiņa,
Ne maizītes devējiņš;
Lei baroja tie bērniņi,
Kas palika pakaļā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

320391.

Kaŗā iešu, māmuliņ,
Velē baltu mētelīti!
Dievs to zina, vai atiešu,
Kaŗā daudz ienaidnieku.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

32040.

Kaŗā iet tev, bāliņ(i),
Ne ar mani tautiņās,
Kam tu savu zobeniņu
Rokā vien vēcināji.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 76 [Gatartā (Gatartes pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 11 [Jaundubultos (Rīgas Jūrmulā)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

32041.

Kaŗā es nu iešu,
Vaira nepārnākšu.
Tētiņš manis nezināsi,
Kur nu es palikšu [palicis].
Tētiņ manu mīļo,
Mīsim zābakiemi,
Lai es varu kaŗā tevi,
Tētiņ, pieminēt.
Žagi mani rāva,
Asariņas bira,
Tad es saku: tētiņš mani
Mīļi pieminēja.
Kaŗā es nu iešu,
Vaira nepārnākšu.
Māte mana nezināsi,
Kur nu es palikšu [palicis].
Memmiņ mana mīļā,
Mīsim lakatiemi [cimdiņiemi],
Lai es varu kaŗā tevi,
Māmiņ, pieminēt.
Žagi mani rāva,
Asariņas bira,
Tad es saku: māmuliņa
Mani pieminēja.
Kaŗā es nu iešu,
Vaira nepārnākšu.
Brālīts manis nezināsi,
Kur nu es palikšu [palicis].
Brālīt manu mīļo,
Mīsim cepurēmi,
Lai es varu kaŗā tevi,
Brālīt, pieminēt.
Žagi mani rāva,
Asariņas bira,
Tad es saku: bāleliņš
Mani pieminēja.
Kaŗā es nu iešu,
Vaira nepārnākšu.
Māsiņ' mana nezināsi,
Kur nu es palikšu [palicis].
Māsiņ mana mīļā,
Mīsim nēzdaugiem,
Lai es varu kaŗā tevi,
Māsiņ, pieminēt.
Žagi mani rāva,
Asariņas bira,
Tad es saku: man' māsiņa
Mani pieminēja.
Kaŗā es nu iešu,
Vaira nepārnākšu.
Draudziņš manis nezināsi,
Kur nu es palikšu [palicis].
Draudziņ manu mīļo,
Mīsim zobeniemi,
Lai es varu kaŗā tevi,
Draudziņ, pieminēt.
Žagi mani rāva,
Asariņas bira,
Tad es saku: draudziņš mani
Mīļi pieminēja.
Kaŗā es nu iešu,
Vaira nepārnākšu.
Līgaviņa nezināsi,
Kur nu es palikšu [palicis].
Līgaviņa mīļā,
Mīsim gredzeniemi,
Lai es varu kaŗā tevi
Mīļi pieminēt.
Žagi mani rāva,
Asariņas bira,
Tad es saku: līgaviņa
Mani pieminēja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 401 -

1. Nu ar Dievu, brālīti,
Mitosime cepurītes,
Lai es varu kariņāi
Tevi pieminēt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu: brālītis
Mani pieminēja.
Nu ar Dievu, tētiņis,
Mitosime kumeliņus,
Lai es varu kariņāi
Tevi pieminēt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu: tētiņis
Mani pieminēja.
Tev, māmiņa mīļā,
Roku nobučošu,
Tad varēšu kariņāi
Tevi pieminēt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu: māmiņa
Mani pieminēja.
Māsiņ mana mīļā,
Mitosime nēzdaudziņus,
Lai es varu kariņāi
Tevi pieminēt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu: māsiņa
Mani pieminēja.
Līgaviņa mīļā,
Mitosime gradzentiņus,
Lai es varu kariņāi
Tevi pieminēt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu: līgaviņa
Mani pieminēja.
Dievs, palīdzi kaŗāi
Kaŗu uzvarēt,
Mājās nākšu atpakaļu
Tēva zemītē.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

- 402 -

32042.

Kaŗā gāja mans bāliņš,
Kaŗa naudas gribēdams.
Tur palika kaŗa nauda,
Tur smuidrais augumiņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32043.

Kaŗavīra augumiņis
Sila malu mētājās;
Vilki, vārnas miesas ēda,
Saule kaulus balināja.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32044.

Kaŗavīra līgaviņa
Ik vakarus gauži raud,
Gaida savu arājiņu
No kariņa pārnākot.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kaŗavīra līgaviņa
Nakti miegu negulēja,
Sēd pie loga raudādama,
Kaŗavīru gaidīdama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32045.

Kaŗavīra līgaviņa
Ik vakara gauži raud:
Mīksta vieta, balts palags,
Nava otra gulētāja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

32046.

Kaŗavīra līgaviņa
Nakti miega negulēja,
Kumeliņu barodama,
Karodziņu rakstīdama.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Kaŗavīra līgaviņa
Nakti miega negulēja,
Kaŗa maizīt' i cepdama,
Karodziņu rakstīdama.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kaŗavīra līgaviņa
Nakti miega negulēja,
Sēd pie loga raudādama,
Raksta kaŗa karodziņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 1251 [Veclaicenē (Veclaicenes pag. Vlk)], 127 [Lizumā (Lizuma pag. C)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3. Kaŗavīra māmuliņa
Nakti miegu negulēja,
Pie lodziņa stāvēdama,
Zēģelītes rakstīdama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4. Kaŗavīra līgaviņa
Nakti miega negulēja,
Sēd pie loga raudādama,
Raksta kaŗa karodziņu.
Gatavs kaŗa karodziņš,
Gatavs kaŗa kumeliņš.
Skaties, mana līgaviņa,
Kur iejāšu lēģerī,
Sirms zirdziņš, balta siksna,
Jauni stangu iemauktiņi.
Kad iejāju lēģerī,
Sirmīts žēli iezviedzās.
Nu tu zini, līgaviņa,
Ne mūžam nepārnākšu!
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

5. Kaŗavīra līgaviņa
Nakti miega negulēja,
Sēd pie loga raudādama,
Raksta kaŗa karodziņu,
Raksta kaŗa karodziņu,
Baro kaŗa kumeliņu.
Nav gailītis padziedājis,
Gatavs kaŗa karodziņš;
Nav gaismiņa izaususi,
Barots kaŗa kumeliņš.
No kungiem ziņu gaidu,
No ķeizara grāmatiņu.
Atnāk ziņa no kungiem,
No ķeizara grāmatiņa.
Pats aizgāju ziņģēdams,
Kumeliņš dancodams.
Skaties, mana līgaviņa,
Kuŗā pulkā es iejāju, -
Es iejāju tai pulkā,
Visiem sirmi kumeliņi,
Visiem sirmi kumeliņi,
Visiem puški pie cepures,
Visiem puški pie cepures,
Visiem pieši pie zābaka.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 403 -

32047.

Kaŗavīra līgaviņa
Cimdā naudu žvadzināja,
Cimdā naudu žvadzināja,
Saujā brauka asariņas.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

32048.

Kaŗavīra māju vieta
Līdz saulītes spožumam,
Paša Dieva gaiļi dzied
Zobentiņa rādzītē.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

32049.

Kaŗavīram īss mūžiņis
Kā vasaras launadziņš,
Kā vasaras launadziņis,
Kā ūdeņa burbulīts.
Tur aizgāja dvēselītes,
Kur zobeņi nešķindēs;
Dieva dēli dvēselītes
Šūpos zelta šūpulī.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32050.

Kaŗavīri bēdājās(i),
Asiņaina gaisma aust.
Nebēdājat, kaŗavīri,
Sudrabota saule lec!
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

32051.

Kaŗavīri lustīgi,
Zābaki kājā,
Labs zirgs stallī,
Uz kaŗu jājams.
Kurzemnieki bēdīgi,
Pastalas kājā,
Līka ķēve stallī,
Arklā jūdzama,
Arklā jūdzama,
Mežā braucama.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1. Kāda luste Kurzemē -
Pastalas kājā,
Līka ķēve stallī,
Pātaga vadzī.
Lustīgi kaŗavīri -
Zābaki kājā,
Piesēja zobenu
Pie sāniem,
Visa zeme rībēja,
Skanēt skanēja.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

2. Ko raud, kas kait
Kurzemes zēniem?
Kurzemes zēniem
Kurzemes domas,
Līka ķēve stallī,
Pastalas kājā,
Pastalas kājā,
Pātaga vadzī.
Kas kait, kas kait
Ķeizera zēniem!
Ķeizera zēniem
Ķeizera domas,
Zeltītas puķītes
Pie cepures,
Sudraba pieši
Pie zābakiem.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

32052.

Kaŗavīrs es, māmiņa,
Ne maizītes devējiņš,
Īsus svārkus šūdināju,
Gaŗus matus audzināju.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1. Kaŗavīrs kaŗavīrs
No jaunā bāleliņa:
Uzsavilka brūnus svārkus,
Piejož zaļu zobeniņu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

32053.

Kaŗavīrs kaŗā gāja,
Rauduvīte azotē;
Rauduvīte balināja
Kaŗavīra zobentiņ'.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

32054.

Kas gribēja brūnu svārku,
Lai dienēja ķeizeram:
Ķeizers deve brūnus svārkus,
Šņorēm šūtu cepurīti.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

32055.

Kas kaitēja kroņa vīram
Lustīgam nedzīvot:
Kronis viņam maizi deve,
Pats par lusti kaŗā gāje,
Pats par lusti kaŗā gāje
Zobeniņu vēcināt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 404 -

1. Kas kait, kas kait
Ķeizara vīram
Lustīgam nedzievāt,
Ķeizaram nekalpot!
Pats par lusti kaŗāi gāja
Zobeniņu vēcināt,
Zobeniņu vēcināt,
Atslēdziņu spridzināt.
Ķeizars deva drān' un maizi,
Liek stāvēt gatavam,
Liek stāvēt gatavam
Un uz fronti apgriezties.
Stāvat, brāļi, rindiņāi,
Lai varam maršierēt,
Lai varam maršierēt
Pa to sakšu tēvuzemi.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

32056.

Kas pielēca bāliņam,
Kunga zirgus barojot?
Kas pielēca māmiņai,
Kaŗavīrus auklējot?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32057.

Kas redzēja rīta zvaigzni
Vakarā(i) uzlecam?
Kas redzēja pārejam
Kaŗā dotu bāleliņu?
188 [(?)].

32058.

Kas tur dimda, kas skanēja,
Kas zemīti tricināja?
Tur jāj jauni kaŗavīri
Sirmus bērus kumeliņus,
Zelta pieši, zvaigžņu deķi,
Sudraboti zobentiņi,
Zobentiņu galiņā
Lakstīgala tricināja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32059.

Kas var baltu nomazgāt
Ābeļkoka biķerīti?
Kas var gauži raudināt
Kaŗavīra līgaviņu?
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Kas varēja baltu berzt
Ābelskoka liekšķerīti?
Kas varēja brīdināt
Kaŗavīra līgaviņu?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32060.

Kas vilkam, kas lāčam
Mežā kāra šūpulīti?
Kas manam dēliņam
Kaŗā ņēma līgaviņu?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32061.

Kaut man būtu brīvestība
No tiem kaŗa virsniekiem,
Es aizvestu sav' māsiņu
Uz tām prūšu robežām,
Lai redzētu man' māsiņa,
Kāda dzīve bāliņam:
Lodes, skrotes gaŗām skrēja,
Uguns acis svilināja,
Spožajais zobentiņš
Ap galviņu laistījās.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32062.

Kaut man tāda brīve būtu,
Kā tam prūšu ķēniņam,
Es māsiņu līdza vestu
Par gultiņas taisītāju.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

32063.

Ķeizars raksta grāmatiņu
Mūs' zemītes puisīšiem:
Labas dienas tiem puišiem,
Kas veseli uzauguši!
Kas veseli uzauguši,
Var dienēt ķeizaram,
Var dienēt ķeizaram,
Var ķeizara bruņas nest.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

32064.

Ko, kundziņ, tu domāji,
Zobenā atspiedies?
- Kā bij man nedomāt -
Jauni vien kaŗavīri.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Ko domāji tu, kundziņi,
Uz zobena atsaspiedis?
- Kā tad es nedomāšu -
Jauni vien kaŗavīri,
Cits nevar bruņu [bungu] nest,
Cits zobena vēcināt.
- Nebēdāji tu, kundziņi:
Tie varēja bruņas [bungas] nest,
Tie varēja bruņas [bungas] nest,
Ir zobenus vēcināt.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

- 405 -

2. Ko, kundziņ, tu domāji,
Zobinā atspiedies?
- Kā bij man nedomāt -
Jauni vien kaŗavīri,
Jauni vien kaŗavīri,
Nav karoga nesējiņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3. Ko, kundziņi, tu domāji,
Uz niedrītes atspiedies?
- Kā lai man nedomāt -
Jauni vien kaŗavīri,
Cits nemāk bungu sist,
Cits kumeļa apsedlot.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

4. Ko, kundziņi, tu domāji,
Uz zobena atspiedies?
- Kā man bija nedomāt -
Jauni vien kaŗavīri,
Ni tie spēja bruņas nest,
Ni zobenu vēdināt;
Cits pakrita celiņā,
Cits celiņa maliņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5. Ko sēroji tu, kundziņi,
Uz zobena atspiedies?
Kā es gauži nesērošu -
Jauni vien kaŗavīri,
Nevarēja bungas nest,
Ne zobeņa vēcināt.
- Jūs, kundziņi, varen lieli,
Visai pāri nedarāt,
Tad varēs bungas nest,
Ir zobeni mirdzināt.
147 [Lieģos (Aizteres pag. Lp)].

32065.

Ko, kundziņi, tu domāji,
Uz zobena atspiedies?
- Kā nebija man domāt -
Nav man zemes arājiņu:
Visi mani puisēniņi
Ķeizaram kaŗavīri.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

32066.

Ko tu raudi, kas tev kait?
Lai es raudu, kam kaitēja:
Man kaŗā div' bāliņi,
Div' baložu kumeliņi.
216 [Ventspilī].

32067.

Krievi krievi, ko gaidāt,
Leiši [Poļi] nāca šai zemē;
Trinat piešus, aunat kājas,
Seglojat kumeliņus!
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

32068.

Krievi krievi, kur bijāt,
Leiši nāce šai zemē!
Atsavēla par jūriņu
Kā sarkana vadmaliņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32069.

Krievi krievi, maskalīt,
Kam nokavi bāleliņus!
Kam pameti rudzu lauku
Kā ūdeni līgojam!
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Krīvi krīvi, leiši leiši,
Kam nūkavi bruol'el'eņu;
Kam atstuoji rudzys mīžys
Kuo azaru l'eiguojūt'!
422 [Līvānu pag. D].

32070.

Kiukoi, uora dzagiuz'eit'e,
Tu kiukuoji, as rauduoju,
Tev pītryuka treju kūku,
Man' dev'eņu buol'eleņu.
Tovi kūki c'epl'ī daga,
Mun' buol'eņi karā guoja.
432 [Nautrēnu pag. Ldz].

32071.

Kumeliņi baltsariņ,
Tev tecēt, man sēdēt;
Tev bij manas bruņas nest,
Manu skaidru augumiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

32072.

Kumeliņa galvu glaudu
Ar abām(i) rociņām:
Tas iznesa augumiņu
Caur deviņi zobentiņi.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32073.

Kungi kaŗā i aizveda
Manu miežu arājiņu.
Vai bij man tā gaidīt,
Vai ar citu saderēt?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 406 -

32074.

Kungi kaŗā i nogāja
Bez karoga nesējiņa;
Nula māte kājas āva
Karodziņa nesējam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32075.

Kungi, kaŗa neceļat!
Man vēl mazi bāleliņi;
Kad paaugs bāleliņi,
Būs deviņi kaŗotāji.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

32076.

Kungi, kaŗa neceļat!
Mazi mani bāleliņi,
Nejaudāja bruņas nest,
Ne tērauda zobentiņu.
1311 [Apē (Vlk)].

32077.

Kungi mani kaŗā sūta
Ar pērnaju kumeliņu.
Kur bij man bruņas nest,
Kur zobenu vēcināt?
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

32078.

Kungi mani kaŗā sūta
Ar pērnaju kumeliņu.
Tam bij nest manas bruņas,
Manu daiļu augumiņu!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

32079.

Kungi mani kaŗā sūta
Ar to ledus zobentiņu.
Kaŗā bija karsta saule,
Izkūst ledus zobentiņš,
Izkūst ledus zobentiņš,
Pazūd manis augumiņš.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

32080.

Kungi mani kaŗā sūta,
Kā tas var būt?
Kungi mani kaŗā sūta,
Tas gan var notikt.
Raksta mani apakš plintes,
Kā tas var būt?
Raksta mani apakš plintes,
Tas gan var notikt.
Raud pēc manis tēvs māmiņa,
Raud pēc manis brāļi, māsas,
Raud pēc manis sīki bērni,
Raud pēc manis līgaviņa.
Neraudat, tēvs māmiņa,
Neraudat, brāļi māsas,
Neraudat, sīki bērni,
Neraud', mana līgaviņa!
Nu man zobins tēvs māmiņa,
Bruņas mani brāļi, māsas,
Skrotes, lodes mani bērni,
Plinte mana līgaviņa. -
Aiz Poļiem strauja upe,
Aiz tās upes lieli meži,
Aiz tiem mežiem augsti kalni,
Aiz tiem kalniem plaši lauki,
Uz tiem laukiem zelta rasa,
Visapkārt sārtas rozes,
Rožu vidū balta gulta,
Uz tās gultas zīdes deķis.
Pie tās gultas dūkans bēris,
Saseglots, sadeķots;
Gultā jauns kaŗavīrs,
Sašaudīts, sadurstīts.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Raiba gulta rasiņā
Rakstītiem palagiem;
Tur guļ divi kaŗavīri,
Ar lodēm sašaudīti,
Ar lodēm sašaudīti,
Ar zobinu sabakstīti.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

2. Rožu kaulu gultu taisu,
Magoņ' klāju paladziņu;
Uz tās gultas sarkans deķis,
Tur gul divi kaŗavīri,
Tur gul divi kaŗavīri,
Sašaudīti, sakapāti.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

32081.

Kungi mani kaŗā sūta,
Ne man plintes, ne zobena.
No niedrītes plinti taisu,
No skangala zobentiņu.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

32082.

Kungi mani kaŗā sūta
Sesta gada puisēniņu.
Apraugāt, lieli kungi,
Cik ir mana augumiņa;
Kur būs man bruņas nest,
Kur tērauda zobeniņu?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 407 -

32083.

Kungs man raksta grāmatiņu,
Lai taisos kaŗā jāt.
Kaŗā jāšu, nepalikšu,
Kāda prieka še dzīvot,
Kāda prieka še dzīvot:
Cits ņem manu līgaviņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32084.

Kur es iešu, kur tecēšu,
Kur dieniņu nokavēšu:
Viens īstais bāleniņš,
Tas pats dien ķeizaram.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

32085.

Kur, māmiņ, tu sēdēji,
Kaŗavru lolodama?
Daugaviņas maliņā
Dziļ' asaru pelcītē.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32086.

Kur tu teci, kaļva sieva,
Pilla sauja āmuriņu?
Smēdē teku piešu kalt,
Stādīt jaunu kaŗavīru.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32087.

Kur tu teci, mēnestiņ(i),
Ar to zvaigžņu pudurīti?
- Kaŗā iemu, kaŗā teku
Jaunu puišu palīgā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Kur tecēji, mēnestiņi,
Ar to zvaigžņu pulurīti?
- Tek' kaŗā palīdzēt
Jaunajam brālītim.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

32088.

Laba diena man kaŗā
Ar labo kumeliņu,
Kam māmiņa, līgaviņa
Neraudātu pakaļā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Laba diena man kaŗā
Ar labo kumeliņu;
Kaut māmiņa zinājuse,
Lai tik gauži neraudātu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32089.

Labāk būtu māmuliņa
Grūt' akmeni cilājuse,
Ne dēliņu auklējuse
Kundziņam kaŗavīru.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32090.

Labāk dienu ķeizaram
Nekā nieka muižniekam:
Ķeizaram tīra maize,
Muižniekam pelavaiņa.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

1. Labāk dienu ķeizaram
Nekā nieka muižniekam:
Ķeizars deva kviešu maizi,
Muižnieks rudzu pelaviņas;
Ķeizars deva kaŗa rotu,
Ātru kaŗa kumeliņu,
Tēraudiņa zobentiņu,
Zīd' adītu karodziņu.
1180 [Druvienā (Druvienas pag. C)].

32091.

Labāk māte mani mazu
Būt' upē iemetuse,
Nekā lielu audzējuse
Asajam zobenam.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32092.

Labāk man kaŗā mirt,
Ne celiņa maliņā;
Kaŗā kauta dvēselīte
Iet pie Dieva dziedādama,
Iet pie Dieva dziedādama
Eņģelīšu pulciņā.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

32093.

Labāk mani kaŗā kāva,
Ne pirtī, palāvē:
Māsiņai [Māsiņām] liela slava,
Kaŗā kauts [kauti] bāleliņš [bāleliņi].
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Labāk mani kaŗā kava,
Ne celiņa maliņā:
Māsiņai liela slava,
Kaŗā kauts bāleliņš.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

32094.

Labāk mani kaŗā kāva,
Ne celiņa maliņā:
Lielu kungu kaŗā kāva,
Suni ceļa maliņā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 408 -

32095.

Lei bij grūt', kam bij grūt',
Grūt' bij kaŗa kumeļam:
Vai bij ziema, vai vasara,
Nes bruņotu kaŗavīru.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32096.

Lai nu būtu, kas nu būtu,
Man jāiet par Daugavu,
Tur gaid' turku robežnieki
Manis, daiļa vidzemnieka.
1412 [Vecrozē (Vana-Roosa, Igaunijā)].

32097.

Laiku laiku maliņā,
Kas ar mani ienaidā!
Slaika bija man rociņa,
Ass tērauda zobentiņš.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32098.

Lēni vērpu, cieti audu
Brālīšam kaŗa kreklu,
Lai tas mani pieminēja,
Gaŗu ceļu staigādams.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

32099.

Lempu tēvam pieci dēli,
Neviens negrib kaŗā iet;
Apšu meita sedlo zirgu,
Grib par varu kaŗā iet.
Apseglojsi kumeliņu,
Piejož zelta zobeniņu.
- Ar Dieviņu, tēvs māmiņa,
Jaunākie bāleliņi!
Pirmo birzi es izjāju,
Kā bitīte dziedādama;
Otru birzi izjājusi,
Satiek' kaŗu kaŗojam.
Es padevu devpalīgu
Kaŗavīru virsniekam.
Saka veci kaŗavīri:
Tas nav mūsu bāleliņš.
Jāj, māsiņa, sētiņā,
Godā tēvu, māmuliņu:
Tev pieder tēva zeme,
Tēva bēri kumeliņi.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Prūšu meita kaŗā gāja,
Žēlo jaunu bāleliņu.
- Nu ar Dievu, tēvs māmiņa,
Man jāiet tālu ceļu.
Jāju, jāju gaŗu ceļu,
Uzjāj' vienu zaļu birzi;
Uzjāj' vienu zaļu birzi,
Ieraug' kaŗa karodziņu;
Ieraug' kaŗa karodziņu,
Ieraug' kaŗus kaŗojot.
Dievs palīdz, kaŗa kungi!
Ļausiet man kaŗā iet?
- Jāj mājās, prūšu meita,
Baŗo mātes raibaliņas,
Baŗo mātes raibaliņas,
Tēva bērus kumeliņus!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

32100.

Līdz šodien mātei dēls,
Māsiņām bāleliņš;
Nij nu vairs mātei dēls,
Nij māsām bāleliņš.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

32101.

Līgavīna mīļākā,
Laid man' vietas malīnā!
Tu jau pati gan zināji,
Šī naksnīna pēdējā:
Man atnāca grāmatīna,
Prom uz kaŗu man jāiet.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32102.

Luste man, liela luste
Ar kundziņu kaŗā iet:
Kunga pieši, kunga segli,
Kunga labis kumeliņis.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

32103.

Luste man i lustējās,
Ar kundziņu kaŗā iet:
Tēvs man deva labu zirgu,
Māte raksta mētelīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32104.

Luste man, prieka man
Ar kundziņu kaŗā iet:
Kundziņš manas bēdas nes,
Es kundziņa zobeniņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

- 409 -

32105.

Lustīgs puika es uzaugu,
Lustīgs kaŗa gājējiņš;
Māte ada kaŗa jostu,
Tēvs kaļ kaŗa zobentiņu,
Māsa mana jaunākā
Rakst' man kaŗa karodziņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

32106.

Māte ada diegu zeķes,
Tēvs šuj kaŗa zābaciņus.
Mīkstas mātes diegu zeķes,
Cieti tēva zābaciņi.
Nāc, māmiņa, sniedz rociņu,
Nu es kāpšu kumeļā,
Lai rit manas asariņas
Uz tavāmi rociņām!
Ja tu rokas nomazgāsi,
Ik tu mani pieminēsi:
Mans dēliņis kaŗavīrs,
Kaŗa bruņu nēsātājs.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

32107.

Māte dēlu audzināja
Sev maizītes devējiņu;
Izšūpoja, izauklēja
Ķeizaram kaŗavīru.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. Māte dēlu audzināja,
Vieglas dienas cerēdama;
Kas tai dos vieglas dienas,
Izaudzina kaŗavīru.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

2. Māte savu mīļu dēlu
Sev par prieku audzināja;
Sev par prieku audzēdama,
Izaudzina kaŗavīru.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

32108.

Māte mani agri cēla
Par visām māsiņām;
Līdz gaismiņu norakstīju
Brāļam kaŗa karodziņu.
25 [Līgatnē (Līgatnes pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32109.

Māte savu vienu dēlu
Kaŗavīru audzināja.
Māte ada diegu zeķes,
Tēvs šūdina zābaciņus;
Māte auda zīda jostu,
Tēvs kaldina zobeniņu;
Māt' uzvilka brūnus svārkus,
Tēvs uzlika cepurīti;
Māt' apjoza zīda jostu,
Tēvs piesprauda zobeniņu;
Māte zirgu apsegloja,
Tēvs uzcēla mugurā.
Vaicā māte vadīdama:
Kad, dēliņi, tu pāriesi?
- Tad, memmiņa, es pāriešu,
Kad zaļos sētas mieti;
Kad zaļos sētas mieti,
Celsies ola uz ūdeņa;
Celsies ola uz ūdeņa,
Spalva grims dibinā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Māte savu viendēliņu
Sev par prieku audzināja.
Nava puika pusaugā,
Jau ķēniņa kaŗavīrs.
Māte ada zīda zeķes,
Tēvs šūdina zābaciņus;
Māte muti nomazgāja,
Tēvs padeva linu dvieli;
Māte galvu sasukāja,
Tēvs uzlika cepurīti;
Māte vilka brūnus svārkus,
Tēvi piejoza zobeniņu;
Māt' kumeļu paturēja,
Tēvs uzcēla mugurā.
Vēl māmiņa pavaicāja:
Kad, dēliņ, tu atnāksi?
- Tad, māmiņ, es atnākšu,
Kad ziedēs sētas mieti;
Kad ziedēs sētas mieti,
Akmens kāps uz ūdeņa;
Akmens kāps uz ūdeņa,
Spalva grims dibenā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

32110.

Man' māmiņa auklēdama
Vēl vārnām, žagatām;
Es uzaugu kundziņam [ķeizaram]
Pats karoga nesējiņš.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

32111.

Man' māmiņa maltu cēla,
Es balinu zobentiņu:
Man krieviete maizi cepa,
Astru sietu sijādama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 410 -

32112.

Manis dēļ, jūs meitiņas,
Smalku kreklu neaudat:
Es valkāšu kroņa kreklus,
Kroņa jāšu kumeliņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

32113.

Manis dēļ, māmuļīte,
Nebildini meitu māti:
Es uzaugšu kaŗavīrs,
Man līgavas nevajaga.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

32114.

Mans bāliņš kaŗā gāja,
Cepurīti vicinot,
Cepurīti vicinot,
Puškotāju pieminot.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32115.

Manis jaunis arējiņš
Kaŗavīru pulciņē;
Mans sudraba gredzentiņš
Kaŗavīra rociņē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32116.

Mans maizītes arājiņš
Kaŗavīru pulciņā.
To zin Dievis, kad pāries,
Noņems manu vaiņadziņ'.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

32117.

Mans vīriņš aizgāj'
Ar kungiem kaŗā.
Es pate bēdīga
Lakatu rakstīju.
Kad beidzu rakstīt,
Tad gāju meklēt.
Zīlīte, žubīte,
Redzēj' manu vīriņu?
Tavs vīriņš ira
Daugavas malā,
Lēģeri met,
Kumeļus baro,
Zābakus tīra,
Ēdienu taisa,
Galviņu sukā,
Mutīti mazgā.
Steidzies, sieviņ,
Ar lakatiņu,
Noslauki mutīti
Un asariņas!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

32118.

Miera miera šī zemīte,
Nava vaira ienaidnieka!
Mūsu kungi savas bruņas
Lemešos kaldināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Mieru mieru, vaļu vaļu
Lai palika šī zemīte!
Kaŗa kungi savas bruņas
Lemešos sakaluši.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32119.

Meitas, manas meitenītes
Ne manam prātiņam;
Kumeliņis, zobentiņis,
Tie manam prātiņam.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

32120.

Mīļi lūdzu māmiņai,
Lai nedeva zaldātam:
Zaldātam īss mūžiņis,
Gaŗu ceļu staigājot;
Zaldātiņa dvēselīte
Stāv zobina galiņā;
Svina lodes skrien kā bites
Apkārt viņa augumam.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

1. Mīļi lūdzu māmiņai:
Nedod mani zaldātam!
Zaldātam īss mūžiņš,
Gaŗu ceļu staigājot;
Gaŗu ceļu staigājot,
Smagas bruņas nesājot;
Smagas bruņas nesājot,
Sukuriņus skrabinot.
Skrotis, lodes pāri gāja,
Kā bitītes dziedādamas;
Svelmes gāja par ausīm,
Uguns acis dedzināja.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 227 [Nurmuižā (Nurmuižas pag. Tl)].

32121.

Nava kauna tev, māmiņa,
Tādu dēlu auklējot:
Dazasēda pie kundziņa,
Apsajoza zobeniņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 411 -

32122.

Ne tie visi atgājuši,
Kas kaŗāi aizgājuši;
Cita māte vārtus vēra,
Cita gauži noraudāja.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

32123.

Nebūs labi, nebūs labi,
Vārna brēca ozolā:
Būs kungiem kaŗā iet,
Negulēt spilvenos.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Aši aši zīle dzied
Asa mieta galiņā.
Eit', bāliņi, klausīties,
Kādu vēsti zīle nesa!
- Zīle nesa tādu vēsti:
Būs kungiem kaŗā iet,
Būs kungiem kaŗā iet,
Negulēt spilvenos.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2. Ko tie kraukļi krakšināja,
Ko žagatas žvadzināja?
Būs kungiem kaŗā iet,
Negulēt spilvenos.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3. Krauklīts sēd ozolā,
Runā svešu valodiņu;
Būs kungiem kaŗā iet,
Negulēt spilvenos.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32124.

Neraud' gauži, līgaviņ!
Man sudraba zobeniņš,
Es varēju cauri jāt
Naidenieku pulciņam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

32125.

Nevarēju [Nav man vaļas] visu mūžu
Kurzemēi nodzīvot:
Ķeizars raksta grāmatiņu
Pie Kurzemes muižniekim.
Raksta, raksta, rēkināja
Jaunus puišus kaŗāi dot,
Kas veseli uzauguši
Kā sarkani āboliņi.
Nu ar Dievu, tēvs un māte,
Es jums maizes vairs nedošu;
Lai jums deva tie dēliņi,
Kas palika Kurzemēi.
Nu ar Dievu, Kurzem's puiši,
Jūs vairs manis neredzēsit;
Man jāiet tas celiņis,
Kur augdamis nestaigāju.
Nu ar Dievu, Kurzem's meitas,
Jūs vairs manis neredzēsit;
Nu man' gaida turku meitas
Uz tām turku robežām.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

32126.

No kundziņa ziņu gaidu,
No ķeizara grāmatiņu.
Atnāk ziņa, grāmatiņa,
Noskumst mans padomiņš.
224 [Kabilē (Kld)].

32127.

No kundziņa ziņu gaidu,
No ķeizara grāmatiņu.
Ieš' uz kaŗu ziņģēdams,
Kumeliņš dancodams.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

32128.

No Lubānes es aiziešu,
Ko atstāšu piemiņām?
Iestādīšu ozoliņu
Priekš jaunām meitiņām,
Ja tas augtu un zaļotu,
Tad es nākšu atpakaļ,
Tad es nākšu atpakaļ
Uz Lubānu sievu ņemt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32129.

Nu ar Dievu, Vidzemīte!
Nebūš' vairi Vidzemē,
Neieš' vairi tumšās naktīs
Meitām durvis virināt.
Lai aug puri, lai aug meži,
Kur jāj' cauri brasēdams;
Drīz būs man nu jābrasē
Daiļā kaŗa pulciņā.
Kad, māmiņa, to redzētu,
Kā puškoja tav' dēliņ',
Tad tu vairi neraudātu
Sava dēla auklējum'.
Uzvilks kaŗa apģērbiņu,
Uzliks kaŗa cepurīti,
Apjozīs zobentiņu,
Cels uz stalta kumeliņ'.
Dziedādami, spēlēdami
Uz kariņu aizjāsim;
Dziedādami, spēlēdami
No kariņa pārnāksim.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 412 -

1. Ar Dieviņu atsacīju
Meitiņām, māsiņām;
Neieš' vairs tumšu nakti,
Nesvīdēšu kumeliņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2. Ar Dieviņu, šī pusīte,
Šīs pusītes zeltainītes!
Es jau vaira neatnākšu
Jūsu durvis virināt.
4 [Aijažos].

32130.

Nu ar Dievu, zaļa zāle, zaļa zāle,
Vairs es tevi nemīņāšu,
Man ir jāiet kariņā, kariņā,
Jāiet krievu dienestā.
Nu ar Dievu, bērzu birze, bērzu birze,
Vairs es tevi necirtīšu,
Man ir jāiet kariņā, kariņā,
Jādien krievu ķeizaram.
Nu ar Dievu, tēvs māmiņa, tēvs
māmiņa,
Vairs maizīti jums nedošu,
Man ir jāiet kariņā, kariņā,
Jāiet krievu dienestā.
Lai dod maizi tie bērniņi, tie
bērniņi,
Kas palika Kurzemē,
Man ir jāiet kariņā, kariņā,
Jādien krievu ķeizaram.
Nu ar Dievu, bāleliņi, bāleliņi,
Jūs vairs mani neredzēsit,
Man ir jāiet kariņā, kariņā,
Jāiet krievu dienestā.
Nu ar Dievu, draugi radi, draugi radi,
Jūs vairs mani neredzēsit,
Man ir jāiet kariņā, kariņā,
Jādien krievu ķeizaram.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

32131.

Nu ar Dievu, tēvs māmiņa,
Labu nakti, līgaviņa!
Kungi sūta, man jāiet
Svešu zemi livierēt.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32132.

Nu ar Dievu, tēvs māmiņa,
Vairs jūs mani neredzēs;
Jūras viļņi, baltas smilktis,
Tie segs manu augumiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

32133.

Par kalniņu vējiņš pūta,
Putas grieza ezarā;
Bālenīts kaŗā gāja,
No akmeņa sirdi ņēma.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Līku loku upe tek,
Ratu grieza Daugavā;
Jauni puiši kaŗā gāja,
Sirdi slēdza akmenī.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

32134.

Par purviem, par mežiem
Ozols krita skanēdams;
Par kungiem, bajāriem
Mans bāliņš kaŗā gāja
[jāja].
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

32135.

Pašu laik', pašu laik'
Kaŗš iesēda Vāczemē,
Viss atspīd padebesis
Ar tērauda zobeniem.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

32136.

Pate māte nožēloja
Sava dēla auklējumu:
Mazu viņu lutināja,
Lielu deva kariņā.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32137.

Pate māte sav' dēliņu
Kaŗavīru audzināja:
Īsus matus audzināja,
Gaŗus svārkus šūdināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

1. Pate māte sav' dēliņu
Kaŗavīru audzenāja:
Strupus svārkus šūdenāja,
Gaŗus matus audzenāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2. Pate māte savu dēlu
Kaŗavīru audzināja:
Īsus svārkus šūt tam lika,
Ērtus šūt zābaciņus.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

- 413 -

32138.

Pate māte savu dēlu
Kaŗavīru sataisīja:
Apvilkuse brūnus svārkus,
Piejož zaļu zobeniņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kāda sirds tai mātei,
Pati dēlu kaŗā raida,
Pati vilka brūnus svārkus,
Jož tērauda zobeniņ',
Jož tērauda zobeniņu,
Sedlo bēru kumeliņ',
Sak': dēliņ, tev jājāj
Ienaidnieku pulciņā!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kāda sirds tai mātei,
Pate dēlu kaŗā sūta,
Pate cepa auzu maizi,
Pate kala zobentiņ'.
Auzu maize gauši ēst,
Viegli nest mugurā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

32139.

Pie kociņa es pieslēju
Nodienētu zobentiņu;
Pats es nest nevīžoju,
Nava dēla nesējiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32140.

Pieci pirksti vāverei,
Pieci zelta gredzentiņi;
Pieci brāļi māsiņai,
Visi pieci kaŗavīri.
216 [Ventspilī].

32141.

Poļi, leiši naudu skaita
Juglas tilta galiņā,
Dzīrās pirkt Vidzemīti
Ar visām zeltenēm.
1311 [Apē (Vlk)].

32142.

Protu, protu, redzu, redzu,
Man kaŗā jāaiziet:
Māte ada raibus cimdus,
Tēvs zābakus šūdināja,
Mana paša līgaviņa
Slēšu kreklu balināja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

32143.

Pūt, vējiņ(i), visu dienu,
Met jel mieru vakarā:
Mans bāliņš kaŗā gāja,
Tam jāguļ lēģerī.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

32144.

Puško saule meža galus,
Vakarā noiedama;
Puško māsa bāleliņu,
Kariņā vadīdama.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

32145.

Rakstu rakstus izrakstīju
Pa zobina galiņam;
To noriežu Krievmalē
Jaunajam bāliņam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

32146.

Raud māsiņ', raud māmiņ',
Kaŗā mani vadīdami;
Mana paša līgaviņa,
Bez arāja palikdama.
3402 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32147.

Rīgā sniga jauns sniedziņš,
Jelgavā lietus lija.
Tas nebija jauns sniedziņš,
Tās dēliņa asariņas;
Tās nebija lietus lāses,
Tās māmiņas asariņas,
Tās māmiņas asariņas,
Kas dēliņu audzināja.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

32148.

Rīgā sniga jauns sniedziņis, -
Tas nebija jauns sniedziņš,
Tās bij puišu asariņas,
Ko nodeva no Kurzemes.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

32149.

Rūci, rūci, pērkonīti,
Skaldi tiltu Daugavā,
Lai nenāca poļi, leiši
Manā tēvu zemītē!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Rūc, ŗūc, pērkonīt,
Skaldi tiltu Daugavā,
Lai nenāk poļi, leiši
Šinī Māŗas zemītē!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 414 -

32150.

Sakās kungi droši vīri,
Nedrīkst vieni ceļa iet;
Sakāpuši kumeļos,
Gaida manu bāleliņu.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

1. Lai ir kungi gana lieli,
Nedrīkstēja vieni jāt;
Jāja, jāja, atsavēra,
Jāj i mani bāleliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32151.

Saule, gaisu sajaukuse,
Aizasprieda ozolā;
Kungi, kaŗu sacēluši,
Sauca manus bāleliņus.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

32152.

Saule, gaisu sajaukuse,
Ielien pate debešos;
Kungi, kaŗu sacēluši,
Aiziet paši Vāczemē.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

32153.

Saulīt' spoža spēlējās
Ar to jūras ūdentiņu;
Tā spēlēja mans bāliņš
Ar to kaŗa karodziņu.
24 [Lēdurgas draudzē].

32154.

Šķir, Dieviņ, manu ceļu,
Raisi manu valodiņu!
Man jāiet tai zemē,
Kur zobeni zemi dala.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

32155.

Šķitu rīta ausekliņu
Vakarā uzlecam:
Bāliņš savu zobeniņu
Krievmalē balināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32156.

Sēju platu linu lauku
Sausajā vasarā,
Gribēj' smalkus kreklus aust
Jaunajam bāliņam.
Sakalst mana linu druva,
Aizdod brāli zaldātos.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

32157.

Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas
Melnajos debešos:
Saka Dieva eņģelīši,
Nebūs miera šij zemē.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

32158.

Z'eil'e dzīd, z'eil'e dzīd,
Z'eil'e savu dzīsmi dzīd:
Bruol'eņam juoaizīt
Zūbin'eņu vādzynuot',
Zūbin'eņu vādzynuot',
Tāvu z'emi apsorguot'.
422 [Līvānu pag. D].

32159.

Sīvi sīvi zīle dzied
Vārtu staba galiņāi.
Tautās mani bāleliņi,
Diezin, Dievis, kā klājās!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Dzedri dzedri zīle brēca
Vārtu staba galiņā.
Mūs' brālītis tautiņās,
Zin Dievinis, kad pārnāks!
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

32160.

Zila zaļa gaisma ausa,
Iesarkana saule lēca.
Vai tie mani bāleliņi
Krievu [Poļu; Vācu; Rīgas) pili
dedzināja?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 1311 [Apē (Vlk)].

1. Kas tur kūpa, kas tur dega
Viņā jūras galiņā?
Vai tie mani bāleliņi
Krievu zemi dedzināja?
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2. Margodama saule lēca,
Margodama norietēja.
Vai tie mani bāleliņi
Krievu zemi dedzināja?
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

3. Sarkan' bija vakarpuse,
Rīta puse sarkanāka;
Tur tie mani bāleliņi
Krievu pili dedzināja.
24 [Lēdurgas draudzē].

4. Tumšis bija, gaišis tapa,
Vai uzlēca mēnestiņis?
Vai tie mani bāleliņi
Poļu pili dedzināja?
Sadedzina poļu pili,
Izjem naudas kalējiņu,
Izjem naudas kalējiņu
Ar visim āmarim,
Ar visim āmarim,
Ar tiem rakstu spiežamim.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 415 -

5. Tumšis bija, gaišis tapa,
Vai uzlēca mēnestiņš?
Vai tie mani jaunbrālīši
Krievu zemi dedzināja;
Krievu zemi dedzināja,
Krievu naudas gribēdami;
Krievu naudas gribēdami,
Krievu bēru kumeliņu;
Krievu bēru kumeliņu,
Krievu gaŗu kažociņu;
Krievu gaŗu kažociņu,
Krievu cauņu cepurīšu?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6. Tumšis bija, gaišis tapa,
Vai uzlēca mēnestīnis?
Vai tie mani jaunbrālīši
Krievu zemi dedzināja,
Krievu zemi dedzināja,
Krievu naudas gribēdami?
Tie negriba krievu naudas,
Tie grib savu tēvu zemi,
Tie grib savu tēvu zemi,
Tēva bērus kumeliņus.
158 (Nīcā).

32161.

Zinādama sazināju,
Kuŗš būs mans arājiņš;
Tam baŗoju kumeliņu,
Tam puškoju cepurīti,
Tam apjozu zobentiņu,
Tēva zemi aizstāvot.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32162.

Sirsniņ, mana līgaviņa,
Kur bij man tevi likt?
Es tev' būtu līdzi vedis
Uz tām prūšu robežām,
Kad sudraba zobentiņi
Ap galviņu nemirdzētu.
Līdzi vesti es nevaru,
Žēl atstāt sētiņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

32163.

Sirsniņ' mana nepacieta,
Redz' bāliņu nokaunam!
Vai rociņu man nebija,
Vai asā zobeniņa?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32164.

Skaistas rozes, magonītes
Vaiņadziņa puškotājas;
Skaisti, lepni tēva dēli,
Tie kaŗā gājējiņi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

32165.

Skaisti zied tā puķīte,
Kas aiz manas cepurītes;
Gauži raud tā meitiņa,
Kas ar mani saderēja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)],
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Aiz kalniņa puķīt' plūču,
Puškoj' savu cepurīti.
Aizpuškotu cepurīti
Jāju tālu svešumā.
Skaisti zied tā puķīte,
Kas manā galviņā;
Gauži raud tā meitiņa,
Kas ar mani saderēja.
Neraud', mana līgaviņa,
Gan tu mani sagaidīsi;
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu! -
Kumeliņis pārtecēja
Par deviņas vasariņas.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Novītusi tā puķīte,
Kas aiz manas cepurītes;
Žēli raud tā meitiņa,
Kas ar mani saderēja.
Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
Vai tu raudi manis dēļ,
Vai pēc sava vaiņadziņa?
Ja tu raudi manis dēļ,
Es kaŗā nepalikšu;
Ja pēc sava vaiņadziņa,
Es tev citu darināšu
No trīs zelta puķītēm,
No sudraba vizbuļiem.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

- 416 -

3. Skaisti zied tā puķīte,
Kas aiz manas cepurītes;
Gauži raud tā meitiņa,
Kas ar mani saderēja.
Neraud' gauži, tu meitiņ,
Man tērauda zobeniņš,
Es varēju cauri jāt
Ienaidnieku zemītei,
Es varēju brīdināt
Zelta seglu jājējiņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

32166.

Skatāties, jūs zemnieki,
Kādas dienas zaldātam:
Dzelzu lietus, uguns liesmas
Uz zaldāta dvēselītes.
224 [Kabilē (Kld)].

32167.

Skatāties, kurzemnieki,
Kur zaldāti pulkiem jāj,
Baltas siksnas, melnas jostas,
Spoži stangu iemauktiņi.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

32168.

Smalki malu, bīdelēju
Bālīnam kaŗa maizi;
Bālīc man atstellēs
Leišu meitu vainadzīnu.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

32169.

Smalku vērpu, mīksti adu
Brālītim kaŗa zeķes,
Lai tas mani pieminēja,
Prūšos kājas noaudams.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

32170.

Sniegi sniga āriņos,
Balti jāja kaŗavīri.
Tālu bija, nepazinu,
Vai nav mani bāleliņi.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Balti gāja kaŗavīri,
Vai ar sniegu apsniguši;
Tālu gāja, nezināju,
Vai bij mani jaunbrālīši.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

2. Sniedziņš sniga, putināja,
Balti jāja kaŗavīri;
Tie nebija kaŗavīri,
Tie bij mani bāleliņi.
216 [Ventspilī].

3. Sniegi sniga āriņos,
Balti jāja kaŗavīri.
- Vai, māsiņa, nepazini
Savu baltu bāleliņu?
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

32171.

Sniegi sniga, putinēja,
Balti jāja kaŗavīri:
Tie nebija kaŗavīri,
Tās bij zēnu dvēselītes.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

32172.

Sod', Dieviņ, Rīgas kungus,
Kas tos kaŗus sacēluši!
Dod kaŗā bāleniņus,
Mūs' maizītes arējiņus.
226 [Kandavā (Tl)].

32173.

Spīdi gaiši, mēnesnīce,
Pa to manu stikla logu:
Kungi kaŗā aizveduši
Manu skalu plēsējiņu.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

32174.

Spodra saulīt' i uzlēca,
Aizzadega krievu zeme.
Kas bijāt kaŗavīri,
Seglojat kumeliņus!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32175.

Spūdra zvaigzn'eņa izl'ēc'e
Pa vokora pus'eit'ei:
Muns bruol'eņš jeurmalī
Spūdroj savu zūbin'eņu.
422 [Līvānu pag. D].

32176.

Strauja upe aiznesuse
Dziedātāju gaigaliņu;
Kaŗā kungi aizdevuši
Vēlīgo tēva dēlu.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

32177.

Sidrabiņa upe tek
Visgarēmi zelta kalnu;
Tur jāj visi kaŗa kungi
Zobeniņu balināt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

32178.

Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz iekš staļļa,
Ē ē, ē ē ē!
Zviedz iekš staļļa.
Raud, raud jaunais puisīts,
Raud iekš kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Raud iekš kaŗa.
Pasakait jel manam tēvam,
Pasakait jel no manim,
Ē ē, ē ē ē!
No manim,
Lai tas pārdod savu zemi,
Lai izpirka man' no kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Man' no kaŗa.
Nepārdeva savu zemi,
Neizpirka man' no kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Man' no kaŗa.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz iekš staļļa,
Ē ē, ē ē ē!
Zviedz iekš staļļa.
Raud, raud jaunais puisīts,
Raud iekš kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Raud iekš kaŗa.
Pasakait jel manai mātei,
Pasakait jel no manim,
Ē ē, ē ē ē!
No manim,
Lai tā pārdod savus lopus,
Lai izpirka man' no kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Man' no kaŗa.
Nepārdeva savus lopus,
Neizpirka man' no kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Man' no kaŗa.
Zvied, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz iekš staļļa,
Ē ē, ē ē ē!
Zviedz iekš staļļa.
Raud, raud jaunais puisīts,
Raud iekš kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Raud iekš kaŗa.
Pasakait jel manam brālim,
Pasakait jel no manim,
Ē ē, ē ē ē!
No manim,
Lai tas pārdod savus zirgus,
Lai izpirka man' no kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Man' no kaŗa.
Nepārdeva savus zirgus,
Neizpirka man' no kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Man' no kaŗa.
Zvied, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz iekš staļļa,
Ē ē, ē ē ē!
Zviedz iekš staļļa.
Raud, raud jaunais puisīts,
Raud iekš kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Raud iekš kaŗa.
Pasakait jel manai māsai,
Pasakait jel no manim.
Ē ē, ē ē ē!
No manim,
Lai tā pārdod savu pūru,
Lai izpirka man' no kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Man' no kaŗa.
Nepārdeva savu pūru,
Neizpirka man' no kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Man' no kaŗa.
Zvied, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz iekš staļļa,
Ē ē, ē ē ē!
Zviedz iekš staļļa.
Raud, raud jaunais puisīts,
Raud iekš kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Raud iekš kaŗa.
Pasakait jel manai brūtei,
Pasakait jel no manim,
Ē ē, ē ē ē!
No manim,
Lai tā pārdod savu kroni,
Lai izpirka man' no kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Man' no kaŗa.
Tā pārdeva savu kroni,
Tā izpirka man' no kaŗa,
Ē ē, ē ē ē!
Man' no kaŗa.
Sieviņ mīļā, mužiņ
mīļā,
Nu mēs mīļi dzīvosim,
Ē ē, ē ē ē!
Dzīvosim;
Viens pats riekstu kodoliņš,
To uz pusi dalīsim,
Ē ē, ē ē ē!
Dalīsim.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

- 417 -

1. Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš
Iekš staļļa;
Raud, raud jaunais puisīts
Iekš kaŗa.
Pasakait tam manam tēvam
No manim,
Vai tas zirgu nepārdeve,
No nelaimes nevadoja.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš
Iekš staļļa;
Raud, raud jaunais puisīts
Iekš kaŗa.
Pasakait tai manai mātei
No manim,
Vai tā govis nepārdeve,
No nelaimes nevadoja.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš
Iekš staļļa;
Raud, raud jaunais puisīts
Iekš kaŗa.
Pasakait tam manam brālim
No manim,
Vai tas vēršus nepārdeve,
No nelaimes nevadoja.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš
Iekš staļļa;
Raud, raud jaunais puisīts
Iekš kaŗa.
Pasakait tai manai māsai
No manim,
Vai tā aitas nepārdeve,
No nelaimes nevadoja.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš
Iekš staļļa;
Raud, raud jaunais puisīts
Iekš kaŗa.
Pasakait tai manai brūtei
No manim,
Vai tā pūru nepārdeve,
No nelaimes nevadoja.
Nezviedz vairs sirmais zirdziņš
Iekš staļļa,
Neraud vairs jaunais puisīts
Iekš kaŗa:
Brūte pūru pārdevuse,
No nelaimes izvadoja.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

- 418 -

2. Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz stallī, eo!
Raud, raud jaunais zēniņš,
Raud kaŗā, eo!
Dodat ziņu manam tēvam
No manim, eo!
Lai pārdeva pāru zirgu,
Lai no kaŗa man' vado.
- Ne es došu pāru zirgu,
Ne es tevi izvadošu.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz stallī, eo!
Raud, raud jaunais zēniņš,
Raud kaŗā, eo!
Dodat ziņu manai mātei
No manim, eo!
Lai pārdeva pāru govju,
Lai no kaŗa man' vado.
- Ne es došu pāru govju,
Ne es tevi izvadošu.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz stallī, eo!
Raud, raud jaunais zēniņš,
Raud kaŗā, eo!
Dodat ziņu manam brālim
No manim, eo!
Lai pārdeva pāru vēršu,
Lai no kaŗa man' vado.
- Ne es došu pāru vēršu,
Ne es tevi izvadošu.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz stallī, eo!
Raud, raud jaunais zēniņš,
Raud kaŗā, eo!
Dodat ziņu manai māsai
No manim, eo!
Lai pārdeva pāru aitu,
Lai no kaŗa man' vado.
- Ne es došu pāru aitu,
Ne es tevi izvadošu.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz stallī, eo!
Raud, raud jaunais zēniņš,
Raud kaŗā, eo!
Dodat ziņu manai brūtei
No manim, eo!
Lai pārdeva savu pūru,
Lai no kaŗa man' vado.
- Ir es došu savu pūru,
Ir es tevi izvadošu.
Brūte pūru izdevuse,
Man' no kaŗa izpirkuse. Eo!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

32179.

Tā sacīja māmuļīte,
Man galviņu glaudīdama:
A dēliņu, a dēliņu
Kur kris tavis auguminis?
Vai poļos, vai leišos,
Vai ūdeņu tīrumos?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. I māmiņa nezināja,
Kur dēliņa galva krite,
Vai krievos, vai leišos,
Vai upītes dibinā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

32180.

Tādi vīri kungam tika,
Kas dzeŗ alu, brandaviņu,
Kas var kaŗa bruņas nest
Un zobenu vēcināt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

32181.

Tāļu mani māte deva,
Vēl tāļāku bāleliņu:
Mani deva tautiņām,
Bāleliņu kariņā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 419 -

32182.

Tai bij arī mātei būt,
Kas loloja kaŗavīru,
Tai bij dzert vīnu, medu
Zelta krusta biķerī.
188 [(?)].

32183.

Tautu dēls, mans brālītis,
Abi vienu dailumiņu,
Abiem cauņu cepurītes,
Abiem bēri kumeliņi;
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem zelta zobeniņi;
Abiem zelta zobeniņi,
Abi dien ķeizaram.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

32184.

Tēvs dēlam vīzes dara
No vītola lūciņiem;
Dēls vīzēm kaŗā gāja
Tēvu zemi aizstāvēt.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

32185.

Tēvs man deva pulka naudas,
Lai es ņemu līgaviņu.
Es neņēmu līgaviņu,
Pirku kaŗa kumeliņu.
Ai dailā tautu meita,
Velti manis tu negaidi:
Mans celiņis tālu tālu,
Kaŗa lauka galiņā.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

32186.

To vietiņu gan zināju,
Kur māmiņa kājas ava;
To vietiņu nezināju,
Kur mūžiņu nodzīvāšu,
Vai prūšos, vai leišos,
Vai celiņa maliņā.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

32187.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu;
Nu varēju kaŗā jāt,
Nesti kaŗa karodziņu.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

32188.

Tu, bruol'eņi, karā īsi,
Kuo m'es divi šk'ērsimīs,
Kuo m'es divi šk'ērsimīs,
Kuo sirsn'eņu rimd'ēsim?
- Tu rimd'ēji sav' sirsn'eņu,
Mām'eņā vārdamuos;
Es rimd'ēju sav' sirsn'eņu,
Zūbynā vārdamīs;
Byus osais zūbin'eņš
Muns eistais bruol'el'eņš.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

321881.

Tu, māsiņa, nezināji,
Kādas dienas zaldātam:
Skrotes, lodes vaigus glāsta,
Uguns acis dedzināja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

32189.

Tu, saulīte, augsti teci,
Redzēj' manu bāleliņu?
- Cepurīti vien redzēju
Kaŗa vidū līgojot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Tu, saulīte, gaisu teci,
Vai redzēji man' bāliņu?
Mans bāliņš kā kundziņš
Kaŗa vidū līgojās,
Pieci puški cepurē,
Sešas zvaigznes zobenā;
No cepures gaisma ausa,
No zobena saule lēca,
Kumeliņa iemauktos
Mēnesnīca ritināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

32190.

Tumšas naktes man jājamas,
Dziļas upes bridināmas;
Pieši mani dūņas vilka,
Zobins grieza baltu smilti.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1. Srautupīte strauji tek,
Nedrīkstēju pāri jāt.
Sabrammēju kumeliņu,
Jāju pāri drebēdams.
Pieši līdzai dūņas vilka,
Zobens grieza baltu smilkti.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

- 420 -

32191.

Turks ar spranci lielījās
Krievu zemi pupām sēt;
Vēl bij krievu ķeizaram
Simtu lastu [mucu] baltu zirņu.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)], 1191 [Ēveles draudzē], 360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Prūšu ķēniņš lielījās
Krievu zemi pupām šaut;
Vēl ir krievu ķeizaram
Simtiem lastes svina lodes,
Simtiem lastes svina lodes,
Simtiem kaŗa jājējiņu.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

32191v2.

Spranču šelmis lielījās
Krievu zemi pupām sēt.
Vēl mūs' krievu ķeizaram
Svina ložu diesungan,
Svina ložu diesungan,
Pulverīša patrūnā,
Jaunu vīru kā ozolu
Visā krievu valstībā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

3. Turku blēdis lielījās
Krievu zemi kazām jāt.
Vēl bij krievu ķeizaram
Simtu mastu labu zirgu,
Tie nomīs turku zemi
Ar vienāmi pēdiņām.
1180 [Druvienā (Druvienas pag. C)].

32192.

Vada mani tēvs kaŗāi,
Vada mani māmuliņa.
Māte matus izsukāja,
Tēvs apjoza zobentiņu.
Tek māsiņa dārziņā,
Puško manu cepurīti;
Dziedādama appuškoja,
Raudādama pavadīja.
Pa vārtiem izjādams,
Atskatosi atpakaļ,
Atskatosi atpakaļ,
Kas raud gauži pakaļā.
Tēvs raud gauži, māte gauži,
Līgaviņa vēl gaužāki.
Līgaviņa man vaicāja:
Kad pārjāsi sētiņā?
Tad pārjāšu sētiņā,
Kad zaļosi sētas mieti;
Kad zaļosi sētas mieti,
Celsies olas uz ūdeņa;
Celsies olas uz ūdeņa,
Grims lapiņas dibenā;
Grims lapiņas dibenā,
Degs jūriņa sprēgādama.
40-1 (Bigauņciemā).

32193.

Vai, māmiņa, nepazini
Kaŗavīru auklēdama:
Saltu liki, saltu ņēmi
Kā tērauda gabaliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

32194.

Vakar kungi ziņu deva
Jaunajam bāliņam:
Kaldin' piešus, šūn zābakus,
Baro labu kumeliņu!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Vakar kungi piesacīja
Baltajam bāliņam
Kalti bruņas, barot zirgu,
Apraudzīt krievu zemi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32195.

Viens pats man gredzentiņš,
Tas pats kalpa rociņā;
Viens pats man bāleliņš,
Tas pats kaŗa dienestā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

32196.

Vienu vietu kungi jāja
Ar maniem bāliņiem.
Labs zirdziņš kungam bija,
Vēl labāks bāliņam.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

32197.

Vienu vietu kundzinš jāja
Ar maniem bāliņiem;
Ne vienā vietiņā
Sakaŗ zaļus zobeniņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

32198.

Velku kroņa mētelīti,
Lieku kroņa cepurīti.
Kaut māmiņa, tu zinātu,
Kā dēliņš puškojās,
Tad tik gauži neraudātu
Sav' dēliņa auklējumu.
Neraud' vis, tu māmiņa,
Nedar' man žēlabiņas!
Gan es pats izraudāšu,
Svešu zemi staigādams;
Svešu zemi staigādams,
Jūras sauli skatīdams;
Jūras sauli skatīdams,
Tēvu zemi sargādams.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 421 -

32199.

Velc, bāliņi, treju svārku,
Visu treju piederēja:
Uz divēju jostu jozi,
Uz trešiem zobentiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

32200.

Vidū kaŗa es pazinu
Sav' bāliņa kumeliņu:
Pilna mute smalku dzelžu,
Stāv, galviņu grozīdams.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

32201.

Visapkārt bērzu birze,
Vidū saule riņķi griež;
Visapkārt kaŗa pulki,
Vidū stāv mans bāliņš.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

32202.

Visi kauli noguruši,
Siksnām cieti nosprādzēti,
To dieniņu vien gaidīju,
Kad dabotu atpūsties,
Kad dabotu atpūsties,
Mazu miegu nogulēt,
Rītāi agri piecelties,
Mundri savas kājas aut;
Mundri savas kājas aut,
Knaši jozte zobentiņu;
Knaši jozte zobentiņu,
Viegli lēkte kumeļāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

32203.

Visi kungi brīnējās,
Man kaŗāi aizjājot:
Sirmu spalvu kumeliņš,
Pupu ziedu mētelīts.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

32204.

Visi saka, visi saka,
Ka es kunga karavīrs.
Kas dzirdēja manu Laimi
Ar Dieviņu runājot?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

32205.

Visi vīri tīrumā,
Mana vīra vien nava;
Mans vīriņš Rēvelē
Vaŗa bungas rībināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

32206.

Cērtaties, kaŗavīri,
Necērtiet kumeliņa:
Kaŗavīra māte raud,
Kas raudāja kumeliņa?
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

32207.

Celies agri, mūs' kundziņ(i),
Sper kājiņu zābakā!
Grib atņemt leišu kungi
Mūs' raženu novadiņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

1. Celies agri, mūs' kundziņi,
Sper kājiņu zābakāi!
Lieli kungi tiesu sprieda
Atjemt tavu novadiņu.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

32208.

Cep, māmiņa, kviešu maizi,
Kaŗā mani vadīdama:
Tā bij man gausa ēst,
Viegla nest mugurā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Cep, māmiņ, man maizīti
Vieglu nest, gausu ēst:
Man jāiet ar kundziņu
Tālajā zemītē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

52924.

Audzin', tētiņ, div dēliņus,
Aijā, div dēliņus,
Audzinādams priecājās,
Aijā, priecājās.
Vai tu būsi arājiņš,
Vai ar kaŗā jājējiņš?
358 [Rugāju Abr].

- 422 -

52925.

Ai daili [daiļuo] tautu meita,
Velti mani tu nagaid'!
Muns celiņš tālu tālu,
Kara lauka galiņā.
170 [Kapiņu D].

52926.

Voi Dīveņi, gryuta dzeivja
Karaveira ļaudavai:
Ni tei sīva, ni tei mārga,
Ni oruoja teirumā.
326 [Preiļu D].

52927.

Vai, manu vieglu dienu,
Nu nāk mana grūta diena:
Nu man's kungi vīra sauce,
Nu rakstīja grāmatā.
241 [Lubānas Md].

52928.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Tie bij mani bāleniņi
Kaŗa pili dedzināja.
40 [Basu (Bases) Azp].

52929.

Aiz kalnīna liepa auga,
Aiz kalnīna avotīns.
Tautu meitas, zeltenītes,
Tur velēja villainītes;
Kaŗavīri, bālēlīni,
Tur dzirdīja kumelīnus.
192 [Kosas C].

52930.

Ak tu cīma dzaltoneite,
Kū tu myusim karā dūsi?
Vīnam dūšu siltus kraklus,
Ūtram zeida poladziņu,
A trešajam, jaunuokam,
Poša sevi upereišu.
170 [Kapiņu D].

52931.

Ak tu cīma dzeltoneite,
Kū tu myusim karā dūsi?
Vīnam jūstu, ūtram kraklus,
Trešam zaltu zūbentiņu.
170 [Kapiņu D].

52932.

Audzi, audzi, daiļa meita,
Pie māmiņas sētiņā;
Kad pārnākšu no kariņa,
Būs manim līgaviņa.
129 [Gudenieku Azp].

52933.

Augsti lido vanadziņis
Pār kalniem, pār mežiem;
Tālu aiziet bāleliņis
Tēvu zemi aizstāvēt.
211 [Ļaudonas Md].

52934.

Augstu, saule, tu līgoji,
Redzēj' manu bāleliņu?
Mans bāliņš jauns puisīts,
Kaŗa pulku nodrasoj'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

52935.

Aunies kājas, bāleliņ,
Seglo savu kumeliņ'!
Es dzirdēju aiz vārtiem
Vaŗa bungas rībinot.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

52936.

Bolta koza jyuru brida
Dzaltonim radzeņim;
Bolti juoja karaveiri
Palākom capurem.
389 [Silajāņu Rz].

52937.

Cep, māmiņ, man maizīti,
Vai rūgušu, nerūgušu!
Saka kungi, man jāiet
Svešu zemi lieverēt.
281 [Neretas Jk].

52938.

Cik tu rokas nomazgāsi,
Tik tu mani pieminēsi.
Mans bāliņš kaŗavīrs,
Kaŗa bruņu nēsātājs.
487 [Vietalvas Md].

52939.

Cyti puiši karā guoja,
Es nu kara atpakaļ;
Cyti jūzja zūbinteņus,
Es pakuoru vadzeitī.
326 [Preiļu D].

52940.

čuči, guli, maģbērnīt,
Ne tev tēva, ne māmiņas;
Tēvs māmīna pa zemīti,
Dižie brāļi kariņā;
Dižie brāļi kariņā,
Nesā spožu zobentīnu.
355 [Rucavas Lp].

- 423 -

52941.

Dedzit man gaišu guni,
Dūdīt osu zūbentiņu!
Lai es īmu kara vydu
Bruoliļeņa raudzeitūs.
326 [Preiļu D].

52942.

Dievs noņēma arājiņu,
Laima citu sataujāja;
Kaŗavīra līgaviņai
Mūžam rit asariņas.
241 [Lubānas Md].

52943.

Dievs sodīja ķeizariņu,
Kam ņem krievus Vidzemē [šai zemē]!
Vidzemīte, mazzemīte,
Asarāsi izmirkusi.
366 [Salacas (Vecsalaces) Vlm].

52944.

Divi divi kas tie divi,
Kas miedziņu negulēja:
Bitīt' miegu negulēja,
Kaŗavīra līgaviņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Div' vien bij, div' vien bij
Kas miedziņ' negulēj':
Bite miegu negulēj',
Kaŗavīra līgaviņ'.
Kaŗavīra līgaviņa
Sēž pie galda rakstīdama,
Sēž pie galda rakstīdama,
Šuj kaŗa karodziņ':
Visapkārt mīļus vārdus,
Vidū lika sav' sirsniņ'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

52945.

Dūd Dīvs tāvam,
Dūt nu mameņai,
Ka man' lelu izaudzēja
Kara zūbynam.
143 [Jāsmuižas D].

52946.

Dziedi, dziedi, lakstīgala,
Rīgas torņa galiņā!
Lakstīgala padziedāja,
Šo rudeni krievos ņemt:
Dažai mātei dēlu ņēma,
Dažai māsai bāleliņu.
506 [Zaļenieku Jg].

52947.

E kur stalti kaŗavīri
Jāj pa ceļu dziedādami:
Seši pušķi pie cepures,
Zelta zvaigzne zobinā.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

52948.

Re, kur stalti kaŗavīri
Mani baltu bālēlīni:
Pilnas krūtes piekāruši
Ar tērauda gabaliem.
192 [Kosas C].

52949.

E kur veirs, slaida rūka,
Par Daugavu šautru svīdja:
Nu tuo šautru svīdumiņa
Tryuks deviņu karaveiru.
35 [Baltinavas Abr].

52950.

Ej, bāliņi, kaŗa vidu,
Nepieguli krievu meitu!
Gul' pie sava zobentiņa
Kā pie savas laudaviņas!
Plinte, lode tavi bērni,
Zobins tava līgavīa.
99 [Dzelzavas Md].

52951.

Ej kaŗā, brāleliņi,
Turi gudru padomiņu,
Nedod savu kāju aut
Svešas malas meitiņām!
281 [Neretas Jk].

52952.

Ej, kundziņi, pats kaŗā,
Es nelaižu bāleliņa,
Mazis manis bāleliņis,
Gaŗis tavis zobentiņis.
475 [Vecmuižas B].

52953.

Es atradu sav' bāliņu
Svešu zemi staigājam:
Pieci pušķi cepurē,
Sānos jozts zobentiņš.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

- 424 -

1. Es pazinu sav brālīti
Kaŗa pulka vidiņā:
Divi pušķi, trijas zvaigznes,
Balta [Stalta?] caunes cepurīte.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

52954.

Es bej puika treju godu,
Man bej bryute cerejama.
Ka es guoju soldotūs,
Jei pēc manis gauži raud.
35 [Baltinavas Abr].

52955.

As, īdams karadīnuos,
Tacynuoju zūbineņu.
Muns zūbyns, tovs kakleņš,
Tys nūkryta maļeņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

52956.

Es izkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā,
Ieraudzīju sav' puķīti
Gauži raudot maliņā.
46 [Beļavas Md].

52957.

Es jūs lūdzu, bargi kungi,
Lielus kaŗus neceļati,
Mazi mani bāleliņi,
Tos kaŗā nesaucati.
520 [Zvārdes Kld].

52958.

Es, kaŗā aiziedams,
Cirvi cirtu ozolā;
Še palika tēva zeme,
Še cirvīts ozolā.
192 [Kosas C].

1. Es, kaŗāja aiziedamis,
Cirvi cirtu ozolā.
Ja nebija, kas atmina,
Lai atmina ozolīns.
Ja nebija, kas raudāja,
Lai raud zaļais ozolīns,
Lai brīnāsi jaunas meitas,
Gar ozolu staigādamas.
39 [Bārtas Lp].

52959.

Es, kaŗai aiziedams,
Bērziņ' lauzu ceļmalā,
Ja tur auga atvasītes,
Tad pārnākšu sētiņā.
417 [Struteles Tk].

1. Es, kaŗā aiziedams,
Iestādīju ozoliņu,
Lai tas auga, lai lapoja,
Lai gaid' mani pārnākam.
Ja tas augs, ja lapos,
Tad es mājā gan pārnākšu;
Ja ozols nelapos,
Negaidiet mājā pārnākam.
373 [Sarkaņu Md].

52960.

Es, kaŗā aiziedamsi,
Laimei tevi atvēlēju.
Ja Laimiņa nolēmuse,
Tad pārnākšu sētiņā.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

52961.

Gaidi, gaidi, māmuļiņa,
Še būs tavs kaŗavīrs!
Kumeliņš nozviedzās
Tīrumiņa galiņā.
241 [Lubānas Md].

52962.

Gaidīt mums to brālīti
Vārtu staba galiņā.
Uz celiņa mūs' brālīts,
To zin Dievs, kā pārnāks.
195 [Kraukļu Md].

52963.

Gatovs beju karaveirs,
Maņ' kareņā naizdjavja,
Dēļ tuo maņa naizdjavja,
Ka kuojeņa maņ suopjā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

52964.

Gauži raud man' māmiņa
Par man's maza auklējumu,
Vēl gaužāki līgaviņa
Par vaiņaga ņēmumiņu.
Ni nu sieva, ni meit(iņ)a,
Kaŗavīra līgaviņa.
373 [Sarkaņu Md].

52965.

Gauži raud māmuliņa,
Savu dēlu vadīdama.
Neraud' gauži, māmuliņa,
Neba viena tu vadīji:
Vada mātes, vada māsas,
Vada eiksti [īsti] brālēliņi.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

- 425 -

52966.

Gŗūt man bija darbos iet,
Gŗūt man kunga rijiņā,
Vēl jo gŗūt man, nabagam,
Dienēt kaŗa ķeizaram;
Dienēt kaŗa ķeizaram,
Bungāt krievu lēģerē.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

52967.

Gŗūti pūta līgaviņa
Eglainītes vidiņā.
Kā gan gŗūti nepūtīs -
Bāleliņš kariņā?
87 [Drabešu (Drabužu) C].

52968.

Ik rītinu pļavā gāju,
Plūcu skaistas puķes;
Plūcu skaistas puķes,
Puškoj' brāļa cepurīt'.
94 [Dunikas Lp].

52969.

Īšu, māmeņ, soldotūs,
Kad atīšu, ženīšus;
Nemšu, māmiņ, tū meitiņu,
Kuŗa mani seņ gaidēja.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Māmiņ, īšu zoldotūs,
Atguojs jimšu ļaudaviņu;
Pats es zinu, kura gaida,
Smuku garu augumiņu,
Smukim garim matiņim.
365 [Sakstagalas Rz].

52970.

Iet kaŗā, vai neiet,
Vai palikt Vidzemē?
Māsiņai liela slava:
Kaŗā kauti bāleliņi.
90 [Drustu C].

52971.

Jau meži zaļuoja,
Jau putneņi dzīduoja,
Jau munu bruoleiti
Uz karu atdevja.
170 [Kapiņu D].

52972.

Kad brālītis kaŗā gāja,
Tad māsiņa žēli raud.
Neraud žēli, man' māsiņa,
Gaidi mani pārnākam!(?)
129 [Gudenieku Azp].

52973.

Kaŗā iešu, māmuliņ,
Tevi vecu nebarošu,
Lai baroja tie dēliņi,
Kas palika šai zemē;
Kas turēja tēvu zemi,
Kas brauc tēva kumeliņus.(?)
203 [Kurmenes B].

52974.

Kaŗā iešu, mājā nākšu,
Tad vēl ņemšu līgaviņu,
Mīkstas gultas taisītāju,
Cimdu zeķu adītāju(?)
109 [Ērķemes Vlk].

52975.

Kaŗā mani div bāliņi,
Kaŗā mans arājiņš.
Vai es viena ķeizaram
Kaŗa pulku piepildīšu?
72 [Cesvaines Md].

52976.

Kaŗavīra līgaviņa
Nakti miegu negulēja:
Dien' rakstīja sviedrautiņu,
Nakti slauka asariņas.
605 [Skolas].

52977.

Karaveira leigaveņa
Nakti mīgu naguļāja,
Guoduodama, dūmuodama
Kei myužeņu puordzeivuot.
Gona prīžu sileņā,
Nava skolu pļēsējeņa.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

1. Karaveira ļaudaviņa
Nīdru skolus dadzynuoja;
Gona prīžu siliņā,
Nav skaliņu plāsuojiņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

52978.

Karaveirim gryuta dzeive
Korūdziņu nest,
Karaveira pulciņā
Asiriņes mest.
326 [Preiļu D].

52979.

Kaŗavīris kaŗavīris
Man jaunais bēleniņis:
Spoža zvaigzne norietēja
Zobeniņa galiņe.
40 [Basu (Bases) Azp].

- 426 -

52980.

Kālab manis gredzentiņis
Vairs tik spoži nespīdēja?
Lieli kungi nojēmuši
Kaŗe manu arājiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52981.

Ka as guoju kara dīnuos,
Atstuoj muosu šyupelī;
Ka atguoju kara bruņām,
Jau muoseņa tauteņuos.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

52982.

Kas kait man zaldātos
Lustīgi nedzīvot?
Pats guļu gultā,
Zābaki kājā;
Zābaki kājā,
Sudraba piešiem.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

52983.

Kas saldatam vītu taisa,
Kas saldata berniņim?
Saldats guļ uz teiruma,
Uz palāka akmintiņa.
503 [Višķu D].

52984.

Kas mun nadzīvot
Jaunajam kaŗavīram?
Nij mun bāda pār bērniem,
Nij par savu līgaviņ'.
Lodis, skrotis mani bērni,
Plinte muna līgaviņ'.
373 [Sarkaņu Md].

52985.

Kas redzēja vakarā
Rīta sauli uzlecam?
Kas redzēja pārjājam
Kaŗā kautu bāleliņu?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

52986.

Ko domāji, tu bāliņ,
Uz zobeņa atspiedies?
Apakš mana zobentiņa
Simtiem gara [garu?] karājās [kaŗu kaŗojās?].
70 [Cēres Tl].

52987.

Kungi mani kaŗā sūta
Ar to ledus zobentiņ';
Izkūst manis zobentiņš,
Pazūd manis augumiņš.
141 [Ivandes Kld].

52988.

Kur es ņemšu vaiņadziņu -
Visas rozes noziedējšas?
Kur es ņemšu arājiņu -
Visi puiši kariņā?
129 [Gudenieku Azp].

52989.

Kur, mameņ, izaudzjēji
Smuidru, garu karaveiri,
Smuidru, garu, boltu vaigu,
Dzaltoņimi mateņim?
576 [Varakļāni Rz apr.].

52990.

Kur tecēsi, vanadziņi,
Vasku cimdi rociņā?
Es tecēšu kariņā,
Jaunu vīru pulciņā.
443 [Turlavas Kld].

52991.

Kūkoj, āres dzeguzīte,
Tu kūkoji, es raudāju;
Tu kūkoji silta laika,
Es jaunā arājiņa.
82 [Demenes Il].

52992.

Kyukoj, uoru dzagūzīte,
Tu kyukuoji, es rauduoju;
Tev pītryuka treju kūku,
Maņ deviņu buoleleņu;
Tev daauga treis kūceņi,
Maņ deveiņi buoleleņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

52993.

Labāk mani kaŗā kāva,
Ne pirtē, palāvē.
Kaŗa kauta dvēselīte
Iet pie Dieva dziedādama;
Pirtī kauta, palāvē,
Iet pie velna svilpodama.
39 [Bārtas Lp].

52994.

Lai bij gŗūt, kam bij gŗūt,
Gŗūt nabaga zaldātam:
Galvu lika uz akmeņa,
Kājas mirka ūdenī.
283 [Nīgrandas Azp].

- 427 -

52995.

Zaldāts gula žogalā,
Suņi, kaķi pāri lēca,
Flinti lika pagalvī,
Ar zobenu apsedzās.
126 [Grobiņas Lp].

52996.

Lēca saulīte jo suorta,
Kara ziņas vēstīdama.
Jūza bruoļi zūbentiņus,
Lēca zyrgim mugorā,
Lēca zyrgim mugorā,
Dzīduodami karā brauca.
35 [Baltinavas Abr].

52997.

Lielam kaŗa vadonim(?)
Kazas bārdu noēdušas,
Norūsējis zobentiņš
Pie sāniem karājas.
398 [Skrundas Kld].

52998.

Lustīgs puika es uzaugu,
Lustīgs kaŗa gājējiņš,
Kumeliņš, zobentiņš,
Tie manam prātiņam.
487 [Vietalvas Md].

52999.

Man kaŗā noejot,
Raudās trīs zeltenītes:
Raudās māte, raudās māsa,
Līgaviņa jo gauži,
Līgaviņa jo gauži,
Par vaiņaga noņēmum'.
373 [Sarkaņu Md].

53000.

Man sudraba gredzentiņš
Šai zemē nespīdēj',
Man laulāts arājiņš
Tāļā kaŗa dienestā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Šai zemē nespīdēja
Mans sidraba gredzentiņš,
Kaŗavīru pulciņā
Mans maizītes arājiņš.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53001.

Man' muomiņa izauklēja
Uz celiņa mātuodama.
Es izaugu tuods veiriņš,
Kad [Kas?] ar kungu suonim sjēd.
236 [Līvānu D].

53002.

Mans baltais bāleliņš
Kaŗā jāja dziedādams,
Ar zobenu vārtus vēra,
Strauji skrēja kumeliņš.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

53003.

Mans bāliņš kaŗā gāja,
Joza kaŗa zobentiņu;
Joza kaŗa zobentiņu,
Lika kaŗa cepurīti.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

53004.

Māte ad kara jost,
Tēvs kaļ kar zobeniņ,
Māte gāl izsukāj,
Tēvs aplik cepuret.
329 [Popes Vp].

53005.

Māte auda kaŗa jostu,
Tēvs kaļ kaŗa zobentiņu,
Māsa mana jaunākā
Raksta kaŗa karodziņu.
487 [Vietalvas Md].

53006.

Māte manim piesacīja
Kaŗavīru stādīdama:
Necirst cirvja akmenī,
Negrūst meitu ūdenī.
211 [Ļaudonas Md].

53007.

Māte, mani lolodama,
Nazi dūra šūpulī;
Kauj kaŗā, mirst mērī,
Es palieku liekamā;
Es palieku liekamā,
Kaŗa, mēŗa minējam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53008.

Māte māte man dēliņu.
[Pati māte sav' dēliņu?]
Kaŗavīru audzināj:
Māte gālu izsukāj,
Tēvs uzlika cepurīt'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

- 428 -

53009.

Pate māte sav' dēliņ'
Kaŗavīru audzināja:
Cik likdama šūpulī,
Sauc karog' nesējiņu.
480 [Vējavas Md].

53010.

Soka muotja: mjaitys vaiņa,
Pošys muotis vaiņa bjeja:
Kod lykdama šypulī:
Guļ saldata laudavjeņa.
593 [Rēzeknes apr.].

53011.

Mīra mīra šeit zemītja,
Navā vīna īnaidnīka:
Mīra biteitja atskrēja
Nu Vuoczemis šai zemē.
326 [Preiļu D].

53012.

Ne pie viena es neiešu,
Kamēr savu sagaidīšu;
Kamēr savu sagaidīšu,
No kariņa pārnākot.
504 [Vitrupes (ķirbižu) Vlm].

53013.

Nadūd Dīvs taidys dzeivis,
Kaida dzeivja saldatam!
Saldats guļ uz teiruma,
Uz palāka akmisteņa,
Vējeņš motus škurynoj,
Sauļa kaulus balynoj.
170 [Kapiņu D].

53014.

Nadūd Dīvs taidu dzeivi,
Kaida dzeive soldotam!
Soldots guļ uz akmeņa,
Capureite zam gaļveņu,
Blise kuoju galeņā,
Zūbyns suonu maleņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

53015.

Nadūd Dīvsi taidas dzeives,
Kaida dzeive soldotam!
Skroti, lūdas san kai bites
Ap soldota augumiņu.
35 [Baltinavas Abr].

53016.

Nevienam kundziņam
Nava tāda kaŗavīra:
Trim kārtām zelta josta,
Trim asmeņiem zobentiņš.
378 [Seces Jk].

53017.

Neviens mani nezināja,
Kādu prātu es staigāju;
Bij man tādi kankariņi,
Zem kankaru zobentiņš.
241 [Lubānas Md].

53018.

Nosazviedza kumeliņi
Baltābola kalniņā,
Apsajoze bāleliņš
Ar tērauda zobentiņ'.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

53019.

Nu ar Dievu, tēvs māmiņa,
Nu ar Dievu, līgaviņa!
Dievs līdzēs izdienēti,
Pārnākt mājā atpakaļ,
Redzēt tēvu, māmuliņu,
Redzēt savu līgaviņu.
179 [Katriņas C].

53020.

Paliec man, šī zemīte,
Paliec, meita, saderēta;
Paliec, cauņu cepurīte,
Izpuškota, nevalkāta.
322 [Praulienas Md].

53021.

Paliek mani brūni svārki
Kā pašūti, nevalkāti;
Paliek mana līgaviņa,
Saderēta, nelaulāta.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

53022.

Pie kociņa es pieslēju
Nodienētu zobentiņu.
Kas kaŗā kāvušies,
Lai nāk rokas nomazgāt.
146 [Jaungulbenes Md].

53023.

Plāni vērpu, smalki audu,
Bāliņama kaŗa cimdus,
Lai tas mani pieminēja,
Tāļus ceļus staigājot.
94 [Dunikas Lp].

- 429 -

1. Smalki vērpu, biezi audu
Dēliņam kaŗa kreklu,
Lai viņš mani pieminēja,
Svešu zemi staigādams.
192 [Kosas C].

53024.

Projām iešu, nepalikšu,
Mājās nākšu atpakaļ
Savu biedru pulciņāji,
Sava tēva sētiņā.
282 [Nīcas Lp].

53025.

Projām jāiet, projām jāiet,
Es nevaru še palikt;
Tur es iešu, tur dzīvošu,
Kur naidiņu neturēja.
15 [Alūksnes Vlk].

53026.

Projām jāiet, projām jāiet,
Vairs nevaru šeit palikt;
Šeit palika daiļas meitas
Un tie daiļi kumelīni.
109 [Ērķemes Vlk].

1. Projām jāiet, projām jāiet,
Vairs nevaru šeit palikt;
Šeit paliek man tēvs māmiņa,
Mani draugi, mīļākā.
292 [Olaines Rg].

53027.

Puisīšam, veprīšam,
Viens mūžiņš vasarā:
Atnāks rudens, nokaus vepri,
Nodos puisīt' zaldātos.
192 [Kosas C].

53028.

Pulkim īt dvēselītes,
Uz Dīviņu žāluotīs.
Žāloj, Dīviņ, kū žāloj,
Žāloj, Dīviņ, dvēselīšu,
Kaŗā kautu buoleliņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

53029.

Purā vēlu bērza siekstu,
Ka nedega līdumā;
Kaŗā sūtu tautu dēlu,
Ka tas mīļi nedzīvoja.
15 [Alūksnes Vlk].

53030.

Puško, māsiņ, cepurīti,
Mauc cimdiņus rociņā!
Sedloj brāļa kumeliņu,
Kas zviedz tēva stallītī!
112 [Ezeres Kld].

53031.

Raksti, raksti, līgaviņ,
Izrakst' kaŗa karodziņ'!
Vai rakst' zilu, vai sarkanu,
Tu jau mani neredzēsi!
127 [Grostonas Md].

53032.

Rīga krīt jaun sniedziš,
Pope jaun karavīr.
Tas nebij jaun sniedziš,
Tie bij puiš asaras;
Tie bij puiš asaras,
Ko nodev no Kurzem.
329 [Popes Vp].

53033.

Sniga, sniga, Rīgā sniga,
Jelgavai krusa bira;
Tā nebija balta krusa,
Tās bij zēnu asaras;
Tās bij zēnu asariņas,
Ko nodeva šoruden.
412 [Stelpes B].

53034.

Saderam, saderam,
Šī zemīte, saderam!
Krievi, leiši savas bruņas
Lemešos izkaluši.
141 [Ivandes Kld].

1. Nu ir labi, nu ir labi,
Nu ir miers mūs' zemē:
Krievi, leiši savus šķēpus
Sakaluši lemešos.
355 [Rucavas Lp].

53035.

Sagaidēju bruolileņa,
Sen karā nūguojuša;
Tuo navaru sagaideit,
Kurs zam zaļu velēneņ'.
326 [Preiļu D].

53036.

Sēž meitīna istabā,
Sēž pie loga raudādam';
Sēž pie loga raudādam',
Gaida savu mīļāko.
604 [Dažādi iesūtītāji].

53037.

Sīki mete, smalki mala
Bāliņam kaŗa maizi,
Lai tas mani pieminēja,
Leišu meitas mielodams.
72 [Cesvaines Md].

- 430 -

53038.

Sirsneņ, munu pyupaleit,
Kuo tu gryuši nūsapyuti?
Kai man gryuši nasapyust -
Muns buoleņš karā īt?
551 [Ludza Ldz apr.].

53039.

Sodi, Dieviņ, ķeizariņu,
Kam ņem mūsus zaldātos!
Vai nav krievu, vai nav leišu,
Vai nav dziļu vāczemnieku?
15 [Alūksnes Vlk], 192 [Kosas C].

53040.

Strautiņš [Strazdiņš?] prasa lakstīgalai:
Kas tur jāj, zeme rīb?
Tur jāj mans bālēliņš,
Tam jāiet zaldātos.
378 [Seces Jk].

53041.

Strauja strauja upe tek
Gar mūrmuižas namdurvīm.
Kā tā strauja netecēs,
Neba viena pieraudāta?
Jauni raud iestādami,
Veci raud aiziedami.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

53042.

Sudrabota zīle dzied
Vārtu stabu galiņā.
Gaidu savu bāleliņu
No kaŗiņa pārejot.
398 [Skrundas Kld].

53043.

Šūj, māmiņ, brūnus svārkus,
Joz tērauda zobentiņu!
Jau sauc mani kungi kaŗā,
Tēvu zemi aizsargāt.(?)
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

53044.

Tjec, sauleit, pagaid maņa,
Kū es tjev pasacjeišu:
Voi redzjēji bruoleleņu -
Kara lauku staigojūt?
Capureiti vīn redzjēju
Kara lauku leigojūt.
236 [Līvānu D].

53045.

Tu saulīte, augši tec,
Vai redzēji brālēliņu?
Zobeniņu rociņā,
Daiļā kaŗa pulciņā?
281 [Neretas Jk].

53046.

Tev', bāliņ, aizejot,
Es Laimiņai atvēlēju;
Ja Laimiņa pasargās,
Tad pārnāksi dziedādams.
378 [Seces Jk].

53047.

Trīs gadiņus audzināju
Ciemā savu līgaviņu;
Nu nogāju zaldātos,
Nedabūju līgaviņu.
546 [Kuldīga Kld apr.].

53048.

Trīs vasaras audzināju
Stallī bāru kumēliņu;
Ceturtāji vasariņā
Pirku sedlus, iemautiņus,
Piektajāji vasariņā
Man jāiet zaldātos.
15 [Alūksnes Vlk].

53049.

Treis putniņi skaiški dzīd
Smolkā lozdu kryumiņā;
Treis muosiņas sēd pi lūga,
Korūdziņus rakstīdamas.
389 [Silajāņu Rz].

53050.

Uz ezera satikos
Es ar savu naidenieku,
Ledus saka briku brakš,
Zobentiņš ņiku ņakš.
Mani nagi, tavi mati,
Mans tērauda zobentiņš.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

53051.

Uz ezera satikos
Es ar savu ienaidnieku;
Es gribēju roku dot,
Ūdens laipu kustināj'.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

53052.

Es ar savu ienaidnieku
Vidū jūras satikos.
No akmeņa malku šķēlu,
Straumē kūru uguntiņ'.
119 [Gaujienas Vlk].

- 431 -

53053.

Uz kariņu es aizgāju
Ar aso zobentiņu,
No kariņa es pārnācu
Bez asā zobentiņa.
338 [Rankas C].

53054.

Ūdri ūdri, bēbri bēbri,
Dod man savu kažociņ'!
Man laukā stāvēšan',
Man kungiem dienēšan'.
398 [Skrundas Kld].

53055.

Vai tik vien saule spīd,
Kā pa logu istabā?
Vai tik vien kaŗavīru,
Kā manos bāliņos?
241 [Lubānas Md].

53056.

Veŗaties, vaŗa vārti,
Līdz pašam galiņam!
Nu brauks mani bāleliņi
Krustim jozti zobentiņi.(?)
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

53057.

Vidzemīte, nabadzīte,
Asarāmi nolīgoja:
Daža māte dēla raud,
Daža māsa bāleniņa
Daža laba līgaviņa
Noraud sava arājiņa.
192 [Kosas C].

53058.

Viņu malā Daugavai
Izrūsējsi debestiņa;
Dieviņš zina, ka aties
Mūsu kunga kaŗavīri.
166 [Kalsnavas Md].

53059.

Visi draugi jūrā slīka,
Vecpuisis vien neslīka;
Vecpuisis bij gudris vīrs,
Tas skrej mastas galiņā,
Tam vajdzēj kaŗā iet
Un ķeizar' bruņas nest.
17 [Ances Vp].

53060.

Visim rozes dārze zied,
Mana roze vien nezied.
Vai tādēļ neziedēja,
Kad es augu kaŗavīrs?
452 [Užavas (Zīras) Vp].

53061.

Vīri vīri, nebūs labi,
Vārna kŗāca ozolā:
Būs kungiem kaŗā iet,
Negulēt spilvēnos.
Droši kungi naidu celt,
Bet nav droši kaŗā iet.
355 [Rucavas Lp].

53062.

Vīri vīri, nebūs labi,
Vārna krāc ozolā:
Brālīšiem būs kaŗā iet,
Māsām žēla raudāšan'.
398 [Skrundas Kld].

53063.

Viena māmiņa palika
Kā auziņa vēteklī;
Dēli kaŗā i aizgāja,
Meitas tautas izvadāj'.
241 [Lubānas Md].

53064.

Zaldats guļ žogmalī
Uz kailas zemītes,
Plinti lika pagalvī,
Ar zobenu apsedzās.
15 [Alūksnes Vlk].

53065.

Zila zaļa gaisma aust,
Sorkonoja saula lac.
Zili malli dūmi kūp
Pašā vidu pasaulē.
Tur mūsu buoleliņi
Krīvu pilis dadzina.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

53066.

Zila zaļa debess mala,
Iesarkana saule lēca,
Tur tie mani bāleniņi
Dieva laukā aizgājuši.
306 [Patkules Md].

53067.

Zili ziedej mans linu lauks
Ar ziliemi ziediņiemi,
Tā zied manis bālēliņis
Tālu tālu svešumai,
Tēvu zemi vaktēdamis,
Karodziņus turēdamis.
560 [Rīga ].

- 432 -

53068.

Ziedi, ziedi, balta roze,
Pie māmiņs dārziņā!
Kad es iešu kariņā,
Appuškošu cepurīti.
129 [Gudenieku Azp].

53069.

Zviedzin zviedza sirmais zirdziņš,
Vidu staļļa stāvēdams;
Raudāt raud jaunais puika,
Vidu kaŗa domādams.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

53070.

Zviegtin zviedza kumeliņis,
Pie vārtiem stāvēdams,
Gaida savu bālē(li)ņu
No kariņa pārnākam.
605 [Skolas].

53071.

Žēl man bija tā puisīša,
Ko šogad karei ņēma;
Paliek viņa līgaviņ'
Saderēta, nelaulāta.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

53072.

Žēlo mani, mīļ' Dieviņi,
Man vairs nava žēlotāja:
Tēvs māmiņa apakš zemes,
Brālīts dien ķeizaram.
398 [Skrundas Kld].

53073.

Žēlojiet, jaunas meitas,
Nāciet mani precējamas!
Kungi mani kaŗā sūta,
Jaunu puisi domādami.
129 [Gudenieku Azp].

53074.

Kad es biju mazs puisītis,
Neviens mani neredzēja;
Kad paaugu dižpuisītis,
Šim vajaga, tam vajag:
Vajag kungam arājiņa,
Ķeizarami kaŗavīra.
74 [Cīravas Azp].

53075.

Kam tī dāli, kam tuos meitis,
Kam tī borgi(?) buorineiši?
Karam dāli, tautom meitis,
Dīvam borgi buorineiši.
605 [Skolas].

53076.

Ko, kundziņi, tu domāji,
Uz zobena atspiedies?
Vai domāji kaŗā jāt.
Vai zobenu asināt?
344 [Rembates Rg].

53077.

Kungi solās kaŗu celti,
No jauniemi puisēniemi;
No jauniemi puisēniemi,
Kas no kaŗa nezināja.
406 [Snēpeles Kld].

53078.

Liela slava kaŗavīram,
Bet nav naudas kabatā;
Maza slava arājam,
Bet ir nauda kabatā.
358 [Rugāju Abr].

53079.

Māte dēlu audzināja
Sev par lusti un par prieku.
Nava lustes, nava prieka,
Izaudzina kaŗavīru.
130 [Iecavas (Lieliecavas) B].

53080.

Tautu dēli jostu joza
Mirdzošiem ziediņiem.
Aiz jostiņas cimdus bāza,
Zobentiņu vīcinot;
Zobentiņu vīcinot,
Tēvu zemi aizstāvot.
498 [Virānes (Bučauskas) Md].

53081.

Bērziņš auga uz akmeņa
Sudrabiņa lapiņām;
Stradiņš dzied virsaunē,
Lakstīgala pazarē.
Stradiņš prasa lakstīgalai:
Kas tur brauc? Zeme rīb.
Tie brauc mani bāleniņi,
Kam jāiet zaldātos;
Kam jāiet zaldātos,
Ar trim sirmiem zirgiem jāt.
Sirmais zirdziņš klupdams gāja,
Man birst gaužas asaras.
Saulīt' mazā gabaliņā,
Es ķeizaru ieraudzīju,
Es pacēlu cepurīti,
Viņš pret mani klanījās.
373 [Sarkaņu Md].

- 433 -

1. Saulīt' mazā gabaliņā,
Es ķeizeram roku sniedzu;
Es ķeizeram roku sniedzu,
Ķeizers pret man' klanījās.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

53082.

Snīgi snyga putinēja,
Bolti juoja karaveiri.
Tec, muoseņ, pasaver,
Pazeis sovu bruolileņi:
Bolti svuorki, capureite,
Sudabreņa zūbiņteņš.
326 [Preiļu D].

53083.

Es, iedams zaldātos,
Paskatījos atpakaļ;
Paskatījos atpakaļ,
Kas pēc manis gauži raud.
Raud māmiņa, žēl dēliņa,
Nebūs mājas kopējiņa;
Raud māsiņa, žēl brālīša,
Nebūs kurpju šuvējiņa.
Vairāk raud līgaviņa,
Pie ozola stāvēdama,
Nebūs sava īsta drauga,
Mīļu vārdu runātāja.
3 [Adulienas Md].

53084.

Es, kaŗā noiedams,
Liepai laužu virsaunīti,
Tur tā mana līgaviņa
Vaŗa mantu izkaltēja.
Daskrien āra lakstīgala,
Vaŗa mantu kaltējot:
"Labrītiņ, dievspalīdz,
Kaŗavīra līgaviņ!
Paldies, āra lakstīgal,
Tavu jauku valodiņ'!
Es redzēju tav' arāju
Vidū jūras līgojot:
Īsi mati, gaŗi svārki,
Kā tam sila purenam.
241 [Lubānas Md].

53085.

Gatavs bija kaŗavīrs,
Gatavs kaŗa kumeliņš;
Kad aizjāju lēģerī,
Nozviedz manis kumeliņš.
Jemu savu zīda drānu,
Slauku savu kumeliņu,
Slauku sviedrus kumeļam,
Birst man gaužas asariņs.
94 [Dunikas Lp].

53086.

Kaŗavīra līgaviņa
Sēd aiz galda raudādama;
Sēd aiz galda raudādama,
Karodziņu rakstīdama,
Vidū šuva savu sirsniņu,
Iekšā krustu zeltodama,
Apkārt šuva mīļas domas
Sudrabotu pavedienu.
Lai saulīte mirdzēdama
Bāliņami priekšā teka,
Lai sudraba mēnestiņis
Pakaļ teka sargādamis.
360 [Rundāles B].

53087.

Kas kait, kas kait ķeizara vīram
Lustīgam nedzīvot?
Ķeizars viņam maizi deva,
Pats par lusti kaŗā gāja.
Pats par lusti kaŗā gāju
Sav' spēciņu vēdināt.
Pretim nāca jauni puiši,
Siekiem naudu mērīdami;
Siekiem bēra zelta naudu,
Pūriem baltus dālderīšus.
197 [Krotes Lp].

53088.

Kas tur dimda, kas skanēja,
Kas zemīti tricināj'?
Tautu dēli kaŗavīri
Lēkšoj' staltos kumeliņos.
Zelta pieši nošķindēja,
Laistījās zobentiņi.
Zobentiņa galiņā
Lakstīgala tricināj [trillināj'].
Kaŗavīra līgaviņa
Sav' bāliņu sagaidīja,
Kur viņš kāra zobentiņu,
Tur šī savu gredzentiņu.
574 [Valka Vlk apr.].

- 434 -

53089.

Kurzemes meitām
Pastalas kājā;
Kaŗavīram zābaki,
Smuka mundierīte.
Kaŗavīri vaicāja,
Kamdēļ tik lustīgas
Kurzemes meitas?
355 [Rucavas Lp].

53090.

Ķeizars raksta grāmatiņu
Pie Kurzemes puisēniem,
Cik veselu izauguši,
Kam kaŗā jāaiziet?
Kaut es būtu to zinājis,
Ka man kaŗā jāaiziet,
Es nebūtu līgaviņu
Priekš kariņa bildinājis,
Es būt' nāvē roku devis,
Stāvu lēcis ūdenī.
369 [Saldus Kld].

53091.

Man bij daiļis arājiņš
Par visiem arājiem:
Sarkanbaltiem vaidziņiem,
Dzelteniem matiņiem.
Tam bij divi bēri zirgi,
Tas trešais itin melns;
Vienu devu kungam jāt,
Otru kunga sulaiņam,
To trešo pats es jāju,
Kariņā aiziedams.
245 [Lutriņu Kld].

53092.

Putniņi dziedāja
Augstos kalnos,
Kuplos kokos,
Balss atskanēja.
Meitiņas dziedāja,
Puķītes sēdamas;
Puķītes sēdamas
Rožu darziņā.
Kaŗavīri vaicāja,
Gaŗām jādami,
Kamdēļ tik lustīgas
Kurzemes meitas.
Kurzemes meitām
Pastalas kājās,
Kaŗavīriem zābaki,
Strupa mundierīte.
Sitat bundziņas,
Pūšat stabulītes,
Lai tik lustīgas
Kaŗavīra kāzas!
39 [Bārtas Lp].

53093.

Sarkandaiļa roze auga
Liela ceļa maliņā.
Tec, māsiņa, izroc rozi,
Pārnes savā sētiņā;
Pārnes savā sētiņā,
Stādi rožu dārziņā.
Brālīts jāja uz kariņu
Nepuškotu cepurīt';
Tec, māsiņa, dārziņā,
Pušķo brāļa cepurīt';
Dziedādama appušķoja,
Raudādama pavadīj'.
296 [Ozolnieku Jg].

1. Sarkanbaltas rozes auga
Diža ceļa maliņā.
Kam tu augi, kam ziedēji,
Kam puišeli kaitināji;
Kam puišeli kaitināji,
Visu cauru vasariņu?
Tec, māsiņa, noplūc rozi,
Pārnes savā sētiņā;
Pārnes savā sētiņā,
Stādi savā dārziņā.
Brālīts jāja uz kariņu
Nepuškotu cepurīti;
Tec māsiņa, dārziņāja,
Puško brāļa cepurīti.
39 [Bārtas Lp].

53094.

Sadloj puisīts malnu zyrgu:
Es uz karu juošu.
Divi muosiņas gauži raud,
Mani vadīdamas,
A trešuo vēļ gaužuok,
Kura audzynuoja.
Naskumstit, naraudit,
Dreiž es muojuos byušu;
Jo es pats naatnuokšu,
Atnuoks kumeliņš,
Atness munus svuorciņus
Ar asni aplītus.
389 [Silajāņu Rz].

- 435 -

53095.

Skaisti ziede tā puķīte,
Kas aiz manas cepurītes;
Gauži rauda tā meitiņa,
Kuŗa mana līgaviņ'.
Neraud žēli, sirdspuķīte,
Es jau kaŗā nepalikšu.
Kad no kaŗa mājās nākšu,
Tad tev došu vaiņadziņ';
Tad tev došu vaiņadziņu
No trīs zelta ziediņiemi.
Kad es došu vaiņadziņu,
Būsi mana līgaviņ'.
200 [Kuldīgas Kld].

53096.

Urrā, sveiki, kaŗavīri,
Urrā, ložu vilcējiņi!
Es iesēju rožu pumpu
Celmaiņā līdumā.
Brāļam mieži līdumā,
Māsai rozes maliņā;
Brālim mieži noslīkuši,
Māsai rozes novītušas.
290 [Ogres C].

Appendix pages not keyed

Appendix pages not keyed

Appendix pages not keyed

TOPOGRAFISKAIS RĀDĪTĀJS

TAUTAS DZIESMĀM NO NR. 1-35789

1. Ādažos (Ādažu pag. Rg)

2. Aderkašos (Taurupes pag. Rg)

3. Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)

4. Aijažos

5. Allažos (Allažu pag. Rg)

6. Annas muižā (ķēču pag. Rg)

7. Jaunbebros (Bebru pag. Rg)

8. Bērzu muižā (Zaubes pag. Rg)

9. Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)

10. Dolē (Doles pag. Rg)

11. Jaundubultos (Rīgas Jūrmulā)

12. Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)

13. Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)

14. Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)

15. Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)

151. Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)

152. Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)

153. skat. 2671. (Kalnciema pag. Jg)

16. Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)

17. Ķēčos (ķēču pag. Rg)

18. Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)

19. Koknesē (Kokneses pag. Rg)

20. Krapē (Krapas pag. Rg)

21. Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)

22. Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)

23. Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)

24. Lēdurgas draudzē

25. Līgatnē (Līgatnes pag. Rg)

26. Madlienā (Madlienas pag. Rg)

27. Mālpilī (Mālpils pag. Rg)

271. Mangaļos (Mangaļu pag. Rg)

28. Nītaurē (Nītaures pag. Rg)

281. Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)

29. Nurmižos (Vildogas pag. Rg)

30. Ozolu muižā, Suntažu draudzē

31. Pabažos (Pabažu pag. Rg)

32. Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)

33. Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)

34. Plāterē (Plāteres pag. Rg)

35. Rembatē (Rembates pag. Rg)

36. Rikterē (Sidgundas pag. Rg)

37. Saliešos (Salas pag. Rg)

38. Siguldā (Siguldas pag. Rg)

39. Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)

391. Skultē (Skultes pag. Rg)

40. Slokā (Rg)

401. Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)

41. Stukmaņos (Pļaviņās Rg)

42. Suntažos (Suntažu pag. Rg)

421. Taurupes pagastā (Rg)

43. Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)

44. Turaidā (Turaidas pag. Rg)

45. Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)

451. Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)

46. Carnikavā (Rg)

47. Ārciemā (Pāles pag. Vlm)

48. Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)

49. Jaunatē (Vecates pag. Vlm)

50. Vecatē (Vecates pag. Vlm)

51. Budenbrokā (Dikļu pag. Vlm)

52. Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)

520. Dīķerē (ķoņu pag. Vlm)

521. Dikļos (Dikļu pag. Vlm)

522. Ēriņiešos (pie Rūjienas Vlm)

53. Košķelē (pie Burtnieku ezera Vlm)

54. Limbažos (Limbažu pag. Vlm)

55. Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)

551. Naukšēnos (Naukšēnu pag. Vlm)

552. Ozolu muižā (Ozolu pag. Vlm)

56. Pociemā (Pociema pag. Vlm)

57. Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)

58. Rozbeķos (Rozulas pag. C)

581. Rubenē (ķieģeļu pag. Vlm)

59. Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)

60. Salacā (Salacas pag. Vlm)

61. Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)

62. Skulberģos (Skaņkalnes pag. Vlm)

63. Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)

64. Valmierā (Valmieras pag. Vlm)

65. Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)

66. Aizkujā (pie Cesvaines Md)

67. Auļukalnā (pie Drustiem C)

68. Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)

69. Bikserē (Patkules pag. Md)

691. Biržu pagastā (Madonā Md)

70. Briežos (Skujenes pag. C)

71. Drustos (Drustu pag. C)

72. skat. 1180. (Druvienas pag. C)

73. Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)

74. Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)

75. Ērgļos (Ērgļu pag. C)

76. Gatartā (Gatartes pag. C)

77. Gulberē (Liezeres pag. Md)

78. Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)

79. Jumurdā (Jumurdas pag. C)

80. Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)

81. Katriņā (Katriņas pag. C)

82. Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)

83. Kosā (Kosas pag. C)

84. Kusā (Kusas pag. Md)

85. Lazdonā (Lazdonas pag. Md)

86. Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)

87. Liepas muižā (Liepas pag. C)

871. Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)

88. Liezerē (Liezeres pag. Md)

89. Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)

90. Lodē (Kusas pag. Md)

91. Lubānā (Lubānas pag. Md)

92. Mārcienā (Mārcienas pag. Md)

93. Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)

931. Meirānos (Meirānu pag. Md)

94. Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)

95. Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)

96. Ogrē (Ogres pag. C)

960. Oļos (Oļu pag. Md)

961. Jaunpiebalgā (Jaunpiebalgas pag. C)

97. Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)

98. Praulienā (Praulienas pag. Md)

99. skat. 68. (Bērzaunes pag. Md)

100. Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)

101. Rankā (Rankas pag. C)

102. Saikavā (Saikavas pag. Md)

103. Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)

104. Zelgavā (Grostonas pag. Md)

105. Skujenē (Skujenes pag. C)

106. Viesienā (Viesienas pag. Md)

107. Vietalvā (Vietalvas pag. Md)

108. Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)

1081. Veļķos (Veļķu pag. C)

109. Vestienā (Vestienas pag. Md)

110. Cēsīs

111. Cesvainē (Cesvaines pag. Md)

112. Cirstos (Cirstu pag. C)

113. Alūksnē

1131. Beļavā (Beļavas pag. Md)

114. Biksejā (Blomes pag. Vlk)

115. Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)

116. Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)

117. Jaunbrenguļos (Brenguļu pag. Vlm)

118. Burgā (Lugažu pag. Vlk)

1180. Druvienā (Druvienas pag. C)

1181. Dūres pagastā (Vlk)

119. Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)

1191. Ēveles draudzē

120. Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)

1201. Galgauskā (Galgauskas pag. Md)

121. Gulbenē (Md)

122. Jaungulbenē (Jaungulbenes pag. Md)

123. skat. 1410. (Jaunrozes pag. Vlk)

1231. Karvā (Karvas pag. Vlk)

124. Lāzberģi (Mārkalnes pag. Vlk)

125. Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)

1251. Veclaicenē (Veclaicenes pag. Vlk)

1252. Mazlaicenē

1253. Kroņa laicenē

126. Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)

127. Lizumā (Lizuma pag. C)

1271. Litenē (Litenes pag. Md)

128. Lugažos (Lugažu pag. Vlk)

129. Luteros (Zvārtavas pag. Vlk)

130. Mālu muižā (Lejasciema pag. Vlk)

131. Mēŗa muižā (Mēŗa pag. Vlk)

1311. Apē (Vlk)

132. Apkalnā (Jaunlaicenes pag. Vlk)

133. Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)

1331. Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)

134. Sinolē (Sinoles pag. Vlk)

135. Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)

136. Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)

137. Tirzā (Tirzas pag. Md)

138. Trikātā (Trikātas pag. Vlk)

139. Juanvālē (Jaunvāles pag. Vlm)

140. Valkā

141. Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)

1410. Kāģeriešos (Kaagjärve, Igaunijā)

1411. Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)

1412. Vecrozē (Vana-Roosa, Igaunijā)

142. Aizterē (Aizteres pag. Lp)

143. Bārtā (Bārtas pag. Lp)

144. Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)

145. Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)

146. Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)

147. Lieģos (Aizteres pag. Lp)

148. Liepājā

149. Nīcā (Nīcas pag. Lp)

150. Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)

151. Priekulē (Priekules pag. Lp)

152. Raibeniekos (Durbes pag. Lp)

153. Rucavā (Rucavas pag. Lp)

154. Stroķos (Vecpils pag. Lp)

155. Tāšos (Tāšu pag. Lp)

156. Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)

157. Vecpilī (Vecpils pag. Lp)

1571. Virgā (Virgas pag. Lp)

158. Nīcā Tosmarē uc. (Lp)

159. Aizputē (Aizputes pag. Azp)

160. Almālē (Alšvangas pag. Azp)

161. Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)

1611. Basos (Basu pag. Azp)

162. Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)

163. Dzērvē (Dzērves pag. Azp)

164. Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)

165. Embūtē (Embūtes pag. Lp)

166. Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)

167. Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)

168. Meženiekos (Asītes pag. Lp)

169. Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)

170. Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)

171. Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)

172. Rāvā (Rāvas pag. Lp)

173. Rokaišos (pie Aizputes Azp)

174. Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)

175. Sakā (Sakas pag. Azp)

176. Sakaslejā (Sakas pag. Azp)

177. Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)

178. Salienā (Saliena, Apriķu pag. Azp)

179. Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)

180. Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)

181. Cīravā (Cīravas pag. Azp)

182. Aizputes un Kuldīgas apriņķos)

1821. Allažās (Raņķu pag. Kld)

183. Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)

184. Dūrē (Vārmes pag. Kld)

185. Lielezerē (Ezeres pag. Kld)

186. Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)

187. Graudupē (Rendas pag. Kld)

188. (?)

1880. Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)

1881. Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)

189. Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)

190. Kuldīā

191. Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)

192. Lipaiķps (Turlavas pag. Kld)

193. Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)

194. Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)

1941. Pliķu ciemā (Turlavas pag. Kld)

195. Raņķos (Raņķu pag. Kld)

196. Rendā (Rendas pag. Kld)

197. Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)

198. Saldū

199. Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)

200. Skrundā (Skrundas pag. Kld)

201. Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)

202. Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)

203. Usmā (Usmas pag. Vp)

204. Vārmē (Vārmes pag. Kld)

205. Ciecerē (Cieceres pag. Kld)

206. Kuldīgas apriņķī

2071. Ancē (Ances pag. Pg)

207. Dundagā (Dundagas pag. Vp)

208. Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)

209. Piltenē

210. Popē (Popes pag. Vp)

2101. Puzeniekos (Puzes pag. Vp)

211. Rindā (Ances pag. Vp)

212. Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)

213. Zlēkās (Zlēku pag. Vp)

214. Zūrās (Zūru pag. Vp)

215. Ugālē (Ugāles pag. Vp)

216. Ventspilī

217. Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)

218. Aizupē (Aizupes pag. Tk)

219. Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)

220. Dursupē (Zentenes pag. Tl)

221. Engurē (Engures pag. Tk)

2211. Engures un Dzirciema apkaimē (Engures un Dzirciema pag. Tk)

222. Garlenē (Vandzenes pag. Tl)

223. Iķenē (Vandzenes pag. Tl)

224. Kabilē (Kld)

225. No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)

226. Kandavā (Tl)

227. Nurmuižā (Nurmuižas pag. Tl)

228. Oktē (Vandzenes pag. Tl)

229. Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)

2291. Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)

230. Zentenē (Zentenes pag. Tl)

231. Stendē (Stendes pag. Tl)

232. Talsos (Tl)

233. Vandzenē (Vandzemes pag. Tl)

234. Talsu apriņķī

235. Abavas muižā (Grenču pag. Tk)

236. Annas muižā (Annenieku pag. Tk)

237. Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)

238. Lielaucē (Lielauces pag. Jg)

239. Vecaucē (Vecauces pag. Jg)

240. Bikstos (Bikstu pag. Tk)

241. Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)

242. Grenčos (Grenču pag. Tk)

243. Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)

244. Īlē (Īles pag. Jg)

245. Jaunpilī (Jaunpils pag. Tk)

246. Lestenē (Lestenes pag. Tk)

247. Pētertālē (Struteles pag. Tk)

248. Praviņos (Praviņu pag. Tk)

249. Reņķu muižā (Zebrenes pag. Tk)

250. Slampē (Slampes pag. Tk)

251. Smukās (Remtes pag. Tk)

252. Spirgū (Slampes pag. Tk)

2521. Strutelē (Struteles pag. Tk)

253. Stūŗu muižā (Blīdienes pag. Tk)

254. Tukumā

2541. Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)

255. Cirolē (Bēnes pag. Jg)

256. Apguldē (Auru pag. Jg)

257. Apšupē (Džūkstes pag. Jg)

258. Bērzmuižā (Bērzes pag. Jg)

259. Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)

260. Mazberķenē (Mežmuižas pag. Jg)

261. Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)

262. Brambergā (Glūdas pag. Jg)

263. Dobelē

264. Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)

265. Emburgā (Salgales pag. Jg)

2651. Kroņa Garozā (Garozas pag. Jg)

266. Jelgavā

267. Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)

2671. Kalnciemā (Kalnciema pag. Jg)

268. Lustēs (Sīpeles pag. Jg)

269. Naudītē (Naudītes pag. Jg)

270. Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)

271. Pienavā (Džūkstes pag. Jg)

272. Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)

273. skat. 152. (Durbes pag. Lp)

274. Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)

2741. Salgalē (Salgales pag. Jg)

275. Zemgales novados

276. Sesavā (Sesavas pag. Jg)

277. Jaunsesavā (Naudītes pag. Jg)

278. Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)

279. Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)

2791. Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)

280. Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)

2801. Udzes, Šķibes un Kreijas pagastos (Bērzes, Šķibes un Dobeles pag. Jg)

281. Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)

282. Vilcē (Vilces pag. Jg)

283. Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)

284. Bārbelē (Bārbeles pag. B)

285. Baldonē (Baldones pag. Rg)

286. Kroņa Bauskas pagastā (Bauskas pag. B)

287. Bauskas pilsmuižā (Bauskas pag. B)

288. Bornsmindē (Īslīces pag. B)

289. Bruknā (Bruknas pag. B)

290. Lieliecavā (Iecavas pag. B)

291. Garozā (Mežotnes pag. B)

292. Gliebavā (Lietuvā)

293. Gravendālē (Mežotnes pag. B)

2931. Gravendālē un Mežotnē (Mežotnes pag B)

294. Grantelē (Iecavas pag. B)

295. Grienvaldē (Zālītes pag. B)

296. Kursenē (Jaunsaules pag. B)

297. Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)

298. Mežotnē (Mežotnes pag. B)

299. Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)

300. Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)

301. Paskavā(?)

3011. Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)

302. Rundālē (Rundāles pag. B)

3021. skat. 2741. (Salgales pag. Jg)

3022. Vecsaulē (Vecsaules pag. B)

303. Svitnē (Svitenes pag. B)

3031. Tomē (Tomes pag. Rg)

304. Vecmuižā (Vecmuižas pag. B)

305. Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)

306. Bauskas apriņķī

307. Ābeļu muižā (pie Jēkabpils Jk)

308. Altenē (Seces pag. Jk)

309. Biržos (Biržu pag. Jk)

310. Dignājā (Dignājas pag. Jk)

311. Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)

312. Ērberķē (Mazzalves pag. Jk)

313. Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)

314. Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)

315. Jaunjelgavā

316. Jēkabpilī

3161. Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)

317. Lindē (Birzgales pag. Rg)

318. Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)

319. Neretā (Neretas pag. Jk)

320. Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)

321. Zasā (Zasas pag. Jk)

322. Saukā (Saukas pag. Jk)

323. Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)

324. Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)

325. Secē (Seces pag. Jk)

3251. Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)

326. Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)

327. Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)

328. Valles muižā (Taurkalnes pag. B)

329. Dvietes Ezerlejā (Dvietes pag. Il)

330. Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)

3301. Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)

3302. Susējā (Susējas pag. Il)

331. Augškurzemē (Il)

332. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

333. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

334. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

335. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

336. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

337. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

338. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

339. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

340. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

3401. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

341. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

342. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

3421. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

343. skat. 69. (Patkules pag. Md)

344. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

345. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

346. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

347. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

348. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

349. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

3491. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

350. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

351. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

352. skat. 310. (Dignājas pag. Jk)

353. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

3531. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

354. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

355. skat. 407. (krustpils pag. D)

356. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

357. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

358. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

359. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

360. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

361. skat. 43. (Ikšķiles pag. Rg)

362. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

363. Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē

3640. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

364. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

3641. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

365. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

366. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

367. skat. 126. (Lejasciema pag. Vlk)

368. skat. 324. (Sēļpils pag. Jk)

369. skat. 69. (Patkules pag. Md)

370. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

371. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

372. skat. 305. (Stelpes pag. B)

373. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

374. skat. 274. (Zaļenieku pag. Jg)

375. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

376. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

377. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

378. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

379. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

380. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

381. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

382. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

383. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

384. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

385. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

386. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

387. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

388. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

389. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

390. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

3901. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

391. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

392. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

393. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

394. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

395. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

396. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

397. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

3971. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

398. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

399. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

400. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

401. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

402. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

403. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

404. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

405. skat. 363. (Dzirciema pag. Tk. Tiņķerē u.c. Kurzemē)

406. skat. 4190. (Jāsmuižas pag. D)

407. Krustpilī (Krustpils pag. D)

408. Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)

409. Līksnas pag. D

410. skat. 3301. (Pilskalnes pag. Il)

411. skat. 3302. (Susējas pag. Il)

412. Unguros (Ungurmuižas pag. D)

413. skat. 4223. (Višķu pag. D)

414. Krāslavas apkārtnē

415. Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.

416. skat. 4270. (Viļēnu pag. Rz)

417. Aulejas pag. D

418. Dagdas pag. D

419. Drēķēs(?)

4190. Jāsmuižas pag. D

4191. Kalupes pag. D

420. Krāslavas draudzē (D)

421. Krūgerūs(?)

422. Līvānu pag. D

4220. Moliškovas pogostā(?)

4221. Asūnes pag. D

4222. Vārkavas pag. D

4223. Višķu pag. D

423. Daugavpils apr.

424. Barkavas pag. Rz

4241. Gaigalavas pag. Rz

4242. Tiskados (Ružinas pag. Rz)

425. Dricēnos (Dricēnu pag. Rz)

4251. Pušys draudzē, Rukmanūs (Puša Rz)

426. Sakstagala pag. Rz

4261. Ozolmuižas pag. Rz

427. Varakļānu pag. Rz

4270. Viļēnu pag. Rz

4271. Rēzeknes apr.

428. Beržūs(?)

4281. Balvos (Balvu pag. Abr.)

4282. Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)

429. Kārsavas pag. (Ldz)

4291. Makašānos (Makašānu pag. Rz)

430. Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)

4301. Michailovā (Mērdzenes pag. Ldz)

431. Pildas pag. Ldz

432. Nautrēnu pag. Ldz

433. Stiglavā (Mērdzenes pag. Ldz)

434. Ludzas un Abrenes apr.

435. Latgalē

TAUTAS DZIESMĀM NO NR. 35790-60080

PAGASTI

1. Ābeļu (Salas) Jk

2. Ādažu Rg

3. Adulienas Md

4. Ainažu Vlm

5. Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp

6. Aiviekstes D

7. Aizkraukles Rg

8. Aizviķu Lp

9. Aizputes (Aizputes-Pils) Azp

10. Aizupes Tk

11. Aknīstes (Aknīšas) Il

12. Allažu Rg

13. Alojas (Ungurpils) Vlm

14. Alsviķa Vlk

15. Alūksnes Vlk

16. Alsungas (Alšvangas) Azp

17. Ances Vp

18. Andrupenes Rz

19. Annas Vlk

20. Annenieku (Annasmuižas) Tk

21. Apriķu Azp

22. Arakstu Vlm

23. Ārlavas Tl

24. Asares Il

25. Asītes Lp

26. Asūnes D

27. Atašienes Rz

28. Augstrozes Vlm

29. Aulejas (Grāveru) D

30. Augšpils (Višgorodas) Abr

31. Auru Jg

32. Babītes (Piņķu) Rg

33. Baižkalna C

34. Baldones Rg

35. Baltinavas Abr

36. Balvu Abr

37. Bārbeles B

38. Barkavas Rz

39. Bārtas Lp

40. Basu (Bases) Azp

41. Bauņu Vlm

42. Bauskas B

43. Bebru Rg

44. Bebrenes Il

45. Bejas (Kolberga) Vlk

46. Beļavas Md

47. Bēnes Jg

48. Bērzaunes Md

49. Bērzmuižas (Bērzes) Jg

50. Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz

51. Bērzpils (Domopoles) Abr

52. Bikstu Tk

53. Biķernieku D

54. Bilskas Vlk

55. Bīriņu Rg

56. Birzgales (Lindes) Rg

57. Biržu Jk

58. Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk

59. Blomes (Nigras, Blomu) Vlk

60. Braslavas Vlm

61. Brenguļu (Vecbrenguļu) Vlm

62. Brigu (Janopoles) Ldz

63. Bruknas (Brūksnes) B

64. Bukumuižas (Vaivodu un Bukmuižas) Rz

65. Bukaišu Jg

66. Bunkas (Bunkas-Ordangas) Lp

67. Burtnieku (Burtnieku-Pils) Vlm

68. Cieceres Kld

69. Ceraukstes B

70. Cēres Tl

71. Cēsu (Cēsu-Pils) C

72. Cesvaines Md

73. Ciblas (Eversmuižas) Ldz

74. Cīravas Azp

75. Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk

76. Cirstu (Cirstu-Vāckalna) C

77. Codes B

78. Dagdas D

79. Daudzeses Jk

80. Daugmales (Līves-Bramberķes) Rg

81. Dauguļu Vlm

82. Demenes Il

83. Dignājas Jk

84. Dikļu Vlm

85. Dobeles Jg

86. Doles Rg

87. Drabešu (Drabužu) C

88. Dreiliņu Rg

89. Dricēnu Rz

90. Drustu C

91. Druvienas C

92. Dunalkas Azp

93. Dundagas Vp

94. Dunikas Lp

95. Duntes Vlm

96. Durbes Lp

97. Dūres Vlk

98. Dvietas Il

99. Dzelzavas Md

100. Dzērbenes (Pils-Dzērbenes) C

101. Dzērves Azp

102. Dzirciema Tk

103. Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg

104. Ēdoles Vp

105. Elējas Jg

106. Elkšņu Jk

107. Embūtes Lp

108. Engures Tk

109. Ērķemes Vlk

110. Ērgļu C

111. Ēveles Vlk

112. Ezeres Kld

113. Gaigalavas (Bikovas) Rz

114. Gaiķu Kld

115. Galgauskas Md

116. Garozas Jg

117. Gārsenes Il

118. Gatartas C

119. Gaujienas Vlk

120. Gauru Abr

121. Gaviezes Lp

122. Glūdas (Brambergas) Jg

123. Gramzdas Lp

124. Grašu Md

125. Grenču Tk

126. Grobiņas Lp

127. Grostonas Md

128. Grundzāles Vlk

129. Gudenieku Azp

130. Iecavas (Lieliecavas) B

131. Idus Vlm

132. Ikšķiles Rg

133. Īles Jg

134. Ilzenes Vlk

135. Inčukalna Rg

136. Ipiķu Vlm

137. Irlavas Tk

138. Iršu (Iršsu-Kolonijas) Md

139. Īslīces (Bornsmindes) B

140. Istras Ldz

141. Ivandes Kld

142. Izvalta (Užvaldas) D

143. Jāsmuižas D

144. Jaunauces Jg

145. Jaunburtnieku Vlm

146. Jaungulbenes Md

147. Jaunlaicenes Vlk

148. Jaunpiebalgas C

149. Jaunpils Tk

150. Jaunraunas C

151. Jaunrozes Vlk

152. Jaunsaules B

153. Jaunsvirlaukas Jg

154. Jaunvāles Vlm

155. Jēkabnieku Jg

156. Jērcēnu Vlk

157. Jēŗu Vlm

158. Jumpravas Rg

159. Jumurdas C

160. Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp

161. Kabiles Kld

162. Kacēnu (Kačanovas) Abr

163. Kalētu Lp

164. Kalnciema Jg

165. Kalncempju (Kalnciema) Vlk

166. Kalsnavas Md

167. Kalvenes (Tāšu-Padures) Azp

168. Kalupes D

169. Kandavas Tl

170. Kapiņu D

171. Kaplavas (Bornes) Il

172. Kārķu Vlk

173. Kārļu C

174. Kārsavas Ldz

175. Karvas Vlk

176. Kārzdabas Md

177. Kastrānes Rg

178. Katlakalna Rg

179. Katriņas C

180. Katvaru Vlm

181. Kauguru Vlm

182. Kaunatas Rz

183. Kazdnagas Azp

184. Ķēču Rg

185. Ķieģeļu Vlm

186. Ķeipenes Rg

187. Ķempju Rg

188. Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp

189. Kokmuižas (Koku) Vlm

190. Kokneses Rg

191. Ķoņu Vlm

192. Kosas C

193. Krapas Rg

194. Krāslavas D

195. Kraukļu Md

196. Krimuldas Rg

197. Krotes Lp

198. Krustpils D

199. Kūduma (Unguru) C

200. Kuldīgas Kld

201. Kurcuma Il

202. Kurmāles Kld

203. Kurmenes B

204. Kursīšu Kld

205. Kusas Md

206. Lādes Vlm

207. Laidzes (Valdegales) Tl

208. Lašu Il

209. Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg

210. Laucesas (Kalkūnes) Il

211. Ļaudonas Md

212. Launkalnes (Brantu) C

213. Lazdonas Md

214. Lažas Azp

215. Lēdmanes Rg

216. Lēdurgas Rg

217. Lejasciema (Lejas) Vlk

218. Lenču C

219. Lestenes Tk

220. Lībagu Tl

221. Lielauces Jg

222. Lielplatones Jg

223. Lielstraupes C

224. Lielvārdes Rg

225. Lielvircavas Jg

226. Liepas (Liepasmuižas) C

227. Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md

228. Liepnas (Lipnas) Abr

229. Liepupes (Perniģeles) Vlm

230. Liezeres Md

231. Līgatnes (Paltmales) Rg

232. Līksnas D

233. Linavas (Tolkovas) Abr

234. Limbažu Vlm

235. Litenes Md

236. Līvānu D

237. Līvbērzes Jg

238. Līvu C

239. Lizuma C

240. Lodes Vlm

241. Lubānas Md

242. Lubejas Md

243. Lubezeres Tl

244. Lugažu Vlk

245. Lutriņu Kld

246. Madlienas (Lielais) Rg

247. Makašānu Rz

248. Mālpils Rg

249. Mālupes Vlk

250. Maltas (Rozentovas) Rz

251. Mangaļu Rg

252. Mārcienas Md

253. Mārkalnes (Lāzberģa) Vlk

254. Mārsnēnu C

255. Mārupes (Bieriņu) Rg

256. Matkules Tk

257. Mazsalacas (Valtenbergas) Vlm

258. Mazstraupes C

259. Mazzalves (Ērberģes) Jk

260. Medzes (Medus) Lp

261. Mēdzūlas Md

262. Meirānu Md

263. Mēmeles Jk

264. Meņģeles Rg

265. Mērdzenes (Michailovas) Ldz

266. Mēŗa Vlk

267. Mērsraga Tl

268. Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md

269. Mežmuižas Jg

270. Mežotnes B

271. Milzkalnes (Šlokenbekas, Cērkstes) Tk

272. Misas B

273. Mores Rg

274. Mujānu (Imantas) Vlm

275. Mērmuizas (Mžru) Vlm

276. Nabes Vlm

277. Naudītes Jg

278. Naujenes (Maļonovas) D

279. Naukšēnu Vlm

280. Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz

281. Neretas Jk

282. Nīcas Lp

283. Nīgrandas Azp

284. Nīkrāces (Briņķu) Azp

285. Nirzas (Nerzas) Ldz

286. Nītaures Rg

287. Nogales Tl

288. Nurmuižas Tl

289. Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md

290. Ogres C

291. Orgresgala Rg

292. Olaines Rg

293. Oļu (Oļu-Apeltienas) Md

294. Omuļu Vlk

295. Ozolmuižas Rz

296. Ozolnieku Jg

297. Ozolu Vlm

298. Pabažu Rg

299. Padures Kld

300. Pāles Vlm

301. Palsmaņa Vlk

302. Pampāļu (Ezeres) Kld

303. Paņemunes (Budbergas) B

304. Pasienes (Posines) Ldz

305. Pastendes Tl

306. Patkules Md

307. Pāvītes (Briņģu) C

308. Pededzes Vlk

309. Piedrujas (Pridruiskas) D

310. Penkules Jg

311. Pērkones Lp

312. Pērses (Iršu) Md

313. Pēternieku Jg

314. Pildas Ldz

315. Pilskalnes Il

316. Piltenes Vp

317. Planeces Kld

318. Plāņu Vlk

319. Plāteres Rg

320. Platones Jg

321. Pļaviņu (Stukmaņu) Rg

322. Praulienas Md

323. Praviņu Tk

324. Priekules Lp

325. Priekuļu C

326. Preiļu D

327. Prodes Il

328. Pociema Vlm

329. Popes Vp

330. Puiķules Vlm

331. Pūres Tk

332. Purmsātu Lp

333. Purmales (Bokovas) Abr

334. Pustiņas D

335. Puzes Vp

336. Raiskuma C

337. Rāmuļu C

338. Rankas C

339. Raņķu Kld

340. Randas (Štelles) Il

341. Raunas (Pils-Raunas) C

342. Rauzas Vlk

343. Rāvas Lp

344. Rembates Rg

345. Remtes Tk

346. Rencēny Vlm

347. Rendas Kld

348. Rēznas (Rozenmuižas) Rz

349. Rites (Susējas-Kroņa) Jk

350. Ropažu Rg

351. Rozēnu Vlm

352. Rozenas (Rozbeķu) C

353. Rubas (Reņģu) Jg

354. Rubenes Il

355. Rucavas Lp

356. Rudbāržu Azp

357. Rudzētu D

358. Rugāju Abr

359. Rūjienas Vlm

360. Rundāles B

361. Rundēnu Ldz

362. Ružinas (Tiskades) Rz

363. Saikavas Md

364. Sakas (Upesmuižas) Azp

365. Sakstagalas Rz

366. Salacas (Vecsalaces) Vlm

367. Salas Rg

368. Salaspils Rg

369. Saldus Kld

370. Salienas (Salonajas) Il

371. Salgales (Emburgas) Jg

372. Sarkanmuižas Vp

373. Sarkaņu Md

374. Sātiņu Kld

375. Saukas Jk

376. Sausnējas Md

377. Sāvienas Md

378. Seces Jk

379. Sējas Rg

380. Sēlpils Jk

381. Sēļu Vlm

382. Sēmes Tk

383. Sērenes Jk

384. Sēemūkšu C

385. Sesavas Jg

386. Sidgundas (Rikteres) Rg

387. Siguldas Rg

388. Sieksātes Azp

389. Silajāņu Rz

390. Silenes (Borovkas) Il

391. Sinoles Vlk

392. Sīpeles Jg

393. Skaistas (Izabelinas) D

394. Skaistkalnes (Šēnberģes) B

395. Skaņkalnes (Skulberģu) Vlm

396. Skrīveŗu Rg

397. Skrudalienas Il

398. Skrundas Kld

399. Skujenes (Pils-Skujenes) C

400. Skultes Rg

401. Slampes Tk

402. Slates Jk

403. Slokas Rg

404. Smārdes (Ozolnieku) Tk

405. Smiltenes Vlk

406. Snēpeles Kld

407. Sniķeres Jg

408. Spāres Tl

409. Stables C

410. Stāmerienas Md

411. Stienes Vlm

412. Stelpes B

413. Stendes Tl

414. Stirnienes Rz

415. Stopiņu (Ulbrokas-Stopiņu) Rg

416. Strazdes (Tl)

417. Struteles Tk

418. Sunākstes Jk

419. Suntažu Rg

420. Sesējas Il

421. Sventas Il

422. Svētciema (Sveiciema-Jaunsalacas) Vlm

423. Svētes Jg

424. Svitenes (Švitenes) B

425. Šķaunes (Landskoronas) Ldz

426. Šķibes Jg

427. Tadaiķu Lp

428. Taurenes (Nēķenes) C

429. Taurkalna (Valles) B

430. Taurupes (Aderkašu) Rg

431. Tāšu (Talsu) Lp

432. Ternejas Vlm

433. Tērvetes (Kalnamuižas) Jg

434. Teteles (Tetelmindes) Jg

435. Tilžas (Kokorevas) Abr

436. Tirzas (Tirzas-Pils) Md

437. Tomes Rg

438. Trapenes Vlk

439. Trikātas Vlk

440. Tūjas (Vecmuižas) Vlm

441. Tumes Tk

442. Turaidas Rg

443. Turlavas Kld

444. Šķilbēnu Abr

445. Ugāles Vp

446. Ukru Jg

447. Ulmāles (Ulmales-Labragas) Azp

448. Umurgas (Umurgas-Sārumu) Vlm

449. Ungurmuižas D

450. Upesgrīvas (Engures) Tl

451. Usmas Vp

452. Užavas (Zīras) Vp

453. Vadakstes Jg

454. Vaidavas Vlm

455. Vainižu Vlm

456. Vaiņodes (Bātas-Vaiņodes) Lp

457. Vaives (Veismaņu) C

458. Valgales Tl

459. Valgundes Jg

460. Valkas Vlk

461. Valmieras Vlm

462. Valtaiķu Azp

463. Vandzenes Tl

464. Vānes Tk

465. Varakļānu Rz

466. Vārkavas D

467. Vārmes Kld

468. Vārnavas (Vārenbrokas) Jk

469. Vārves Vp

470. Vecates Vlm

471. Vecauces Jg

472. Vecgulbenes Md

473. Veclaicenes Vlk

474. Vecmoku Tk

475. Vecmuižas B

476. Vecpiebalgas C

477. Vecpils Lp

478. Vecsaules B

479. Vecvirlaukas Jg

480. Vējavas Md

481. Veļķu (Veļķu-Grotušu) C

482. Vērgaļu Lp

483. Veselavas (Veselauskas) C

484. Vestienas Md

485. Viesienas (Lautera-Viesienes) Md

486. Viesītes (Eķengrāves) Jk

487. Vietalvas Md

488. Vidrižu Rg

489. Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz

490. Vijciema Vlk

491. Vilces Jg

492. Vildogas (Nurmižu) Rg

493. Viļakas (Marienhauzes) Abr

494. Viļānu Rz

495. Viļķenes Vlm

496. Vilzēnu Vlm

497. Vīpes (Mežmuižas) D

498. Virānes (Bučauskas) Md

499. Virbu (Jaunpagasta) Tl

500. Vircavas (Kroņa-Vircavas) Jg

501. Virgas Lp

502. Viskaļu Rg

503. Višķu D

504. Vitrupes (ķirbižu) Vlm

505. Zālītes (Grienvaldes) B

506. Zaļenieku Jg

507. Zalves (Lielzalvas) Jk

508. Zantes Tk

509. Zasas Jk

510. Zaubes (Jaunpils) Rg

511. Zebrenes (Reņķes) Tk

512. Zeltiņu Vlk

513. Zemītes Tk

514. Zentenes Tl

515. Ziemeŗu Vlk

516. Ziemupes Lp

517. Ziŗas Vp

518. Zlēku Vp

519. Zūru Vp

520. Zvārdes Kld

521. Zvārtavas Vlk

522. Zvirgzdienes Ldz

PILSĒTAS

523. Ainaži Vlm apr.

524. Aizpute Azp apr.

525. Alūksne Vlk apr.

526. Ape Vlk apr.

527. Auce Jg apr.

528. Balvi Abr apr.

529. Bauska B apr.

530. Cēsis C apr.

531. Daugavpils D apr.

532. Dobele Jg apr.

533. Durbe Lp apr.

534. Grīva Il apr.

535. Grobiņa Lp apr.

536. Gulbene Md apr.

537. Ilūkste Il apr.

538. Jaunjelgava Jk apr.

539. Jēkabpils Jk apr.

540. Jelgava Jg apr.

541. Kandava Tl apr.

542. Kārsava Ldz apr.

543. Ķemeŗi Rg apr.

544. Krāslava D apr.

545. Krustpils D apr.

546. Kuldīga Kld apr.

547. Lejasciems Vlk apr.

548. Liepāja Lp apr.

549. Limbaži Vlm apr.

550. Līvāni D apr.

551. Ludza Ldz apr.

552. Madona Md apr.

553. Mazsalaca Vlm apr.

554. Ogre Rg apr.

555. Piltene Vp apr.

556. Pļaviņas Rg apr.

557. Preiļi D apr.

558. Priekule Lp apr.

559. Rēzekne Rz apr.

560. Rīga

561. Rīgas Jūrmala Rg apr.

562. Rūjiena Vlm apr.

563. Sabile Tl apr.

564. Salacgrīva Vlm apr.

565. Saldus Kld apr.

566. Sigulda Rg apr.

567. Sloka Rg apr.

568. Smiltene Vlk apr.

569. Strenči Vlk apr.

570. Subate Il apr.

571. Talsi Tl apr.

572. Tukums Tk apr.

573. Valdemārpils Tl apr.

574. Valka Vlk apr.

575. Valmiera Vlm apr.

576. Varakļāni Rz apr.

577. Ventspils Vp apr.

578. Viesīte Jk apr.

579. Viļāni Rz apr.

580. Zilupe Ldz apr.

580a.. Gostiņi D apr.

APRIņķI

581. Aizputes apr.

582. Bauskas apr.

583. Cēsu apr.

584. Daugavpils apr.

585. Ilūkstes apr.

586. Abrenes apr.

587. Jelgavas apr.

588. Jēkabpils apr.

589. Kuldīgas apr.

590. Liepājas apr.

591. Ludzas apr.

592. Madonas apr.

593. Rēzeknes apr.

594. Talsu apr.

595. Tukuma apr.

596. Valkas apr.

597. Valmieras apr.

598. Ventspils apr.

NENOTEIKTA DZIRDēšANAS VIETA

599. Kurzeme

600. Latgale

601. Vidzeme

602. Zemgale

603. Lietuva

604. Dažādi iesūtītāji

605. Skolas

606. Vitebskas guberņa

607. Iguanija

PASKAIDROJUMS
Apriņķu nosaukumi saīsināti šādi:

  • Abrenes - Azp,
  • Aizputes - Abr,
  • Bauskas - B,
  • Cēsu - C,
  • Daugavpils - D,
  • Ilūkstes - Il,
  • Jelgavas - Jg,
  • Jēkabpils - Jk,
  • Kuldīgas - Kld,
  • Liepājas - Lp,
  • Ludzas - Ldz,
  • Madonas - Md,
  • Rēzeknes - Rz,
  • Rīgas - Rg,
  • Talsu - Tl,
  • Tukuma - Tk,
  • Valkas - Vlk,
  • Valmieras - Vlm,
  • Ventspils - Vp.
Table of Contents |View Entire Work