SākumlapaIevadsSatursLapasMeklētSaites
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu
LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME IX (electronic resource) Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K. Creation of machine-readable version: Maruta Ray Conversion to TEI.2-conformant markup: University of Virginia Library Electronic Text Center. ca. xxx kilobytes University of Virginia Library Charlottesville, Virginia Latvian, Latvia

University of Virginia users only

URL: http://etext.lib.virginia.edu/modeng/LatvianL.browse.html

copyright 2001, by the Rector and Visitors of the University of Virginia

2001

Latvian Dainas IX

.

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME IX Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K.

431pp Imanta Kopenhāgenā 1952 Source copy consulted: Private Copy

.

Prepared for the University of Virginia Library Electronic Text Center.

Some keywords in the header are a local Electronic Text Center scheme to aid in establishing analytical groupings.

Library of Congress Subject Headings Latvian nonfiction poetry masculine LCSH 6/15/04 corrector John Ivor Carlson Added XML encoding.

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

SĒTAS CELTNES

Prof. P. Kundziņš

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

LAULĀTU ĻAUŽU, VĪRA UN SIEVAS, SADZĪVE

- 1 -

1. Laba, laipna savstarpēja satiksme

26741.

Aiz krūmiņa aizvējiņa,
Vai aiz liela, vai aiz maza;
Aiz vīriņa laba dzīve,
Vai aiz liela, vai aiz maza.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

26742.

Aizdeguse gaŗu skalu,
Sēžu ilgi vakarā,
Gaidu savu arājiņu
No kungiem pārnākam.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

26743.

Ar degunu tēva raužu,
Vienu aci māmulītes;
Ar abām actiņām
Raužu sava arājiņa.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

26744.

Augsti bēris kājas cēle,
Viegli tek kamaniņas;
Tā tek viegli mans mūžiņis
Ar labo mātes meitu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

26745.

Bar, tautieti, ko bārdams,
Tu ar mani nebaries!
Tevi vadu aizejot,
Tevis gaidu pārejot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

26746.

Bērziņ, tavu kuplumiņu
Līdz pašai zemītei!
Sieviņ, tavu daiļumiņu
Līdz pašami vecumam!
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26747.

Brauc' ar vienu braukumiņu
Vakarēju jūgumiņu,
Kaut es savu līgaviņu
Vēl atrastu neguļot.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

26748.

Dievam tika, ļaudīm žēl,
Ka mēs mīļi dzīvojam;
Dievam tika mīļi vārdi,
Ļaudīm gaužas asariņas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

26749.

Dievam tika, ļaudīm žēl,
Ka mēs mīļi dzīvojam;
Dzīvosim vēl mīļāki,
Būs ļaudīm vēl žēlāki.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

26750.

Dievam tika, ļaudīm žēl,
Ka mēs mīļi dzīvojam;
Pušu kodu kodoliņu,
Pusi devu līgavai.
224 [Kabilē (Kld)].

26751.

Dod, Dieviņ, nodzīvot
Ar pirmo arājiņu!
Gauža lija asariņa,
Cita, jauna taujājot.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

26752.

Dod, Dieviņ, siltu sauli,
Sildi manu arājiņu:
Mans arājs laukā ara
Ar basām kājiņām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 2 -

26753.

Ej mājās, ej mājās,
Tevis gaida līgaviņa,
Mīkstu vietu pataisījse
Ar baltiem palagiem,
Ar baltiem palagiem,
Ar dūjiņu spilveniem!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

26754.

Ej, tautieti, kur iedams,
Nāc sētā vakarā:
Es gan viena negulēšu
Tavā priežu klētiņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

26755.

Ej, tautieti, kur iedams,
Nāc sētā vakarā:
Gaŗa man tā dieniņa,
Kad es tevis neredzēju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

26756.

Es ar savu līgaviņu
Ilgi dusmas neturēju:
No rītiņa sarājos,
Vakarā saderēju,
Vakarā saderēju
Apakš baltas villainītes.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26757.

Es gultiņu pataisīju
Triju lapu āboliņu,
Zināj' savu arājiņu
Šovakar atnākam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

26758.

Es pateicu Dieviņam,
I savai Laimiņai:
Es dēļ sava arājiņa
Vienreiz gauži neraudāju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

26759.

Es savā mūžiņā
Nekad žēli neraudāju:
Mans maizītes arājiņis
Pēc manam prātiņam.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

26760.

Es, sieviņu mīļodams,
Bikses liku pagalvī;
Man' apsedza līgaviņa
Ar savim lindrakim.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

26761.

Es tautieša neraudātu,
Lai tas jauns kur paliktu;
Nu es raudu, nu man žēl,
Nu manā rociņā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

26762.

Es tautieti vienu raužu,
Ne deviņi bāleliņi;
Tas maizīti man neliedza,
Vai dzīvoju, nedzīvoju.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

26763.

Gaŗa diena bez saulītes,
Vēl gaŗāka bez maizītes;
Gaŗa diena bez māmiņas,
Vēl gaŗāka bez tautieša.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

26764.

Grib liniņis sukājam
Sudrabiņa ēķelēm;
Gribēj' mana līgaviņa
Mīļus vārdus runājam.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

26765.

Guli mana līgaviņa,
Ja tu biji apguluse!
Pats kājiņas es noaušu,
Nosedlošu kumeliņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Guli miegu, līgaviņa,
Ka tu esi apguluse!
Pats kājiņas es noaušu,
Pats nojūgšu kumeliņu;
Pats zināju tēva kūti,
Tēva kūtes atslēdziņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

26766.

Jautra dienu, jautra nakti
Muna jauna līgaviņa;
Jautra dienu pie darbiņa,
Jautra nakti klātgulēt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

26767.

Kas godīga mātes meita,
Godī savu arājiņu:
Paceļ krēslu, noaun kājas
Savam maizes arājam.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 3 -

26768.

Kas godīgs tēva dēls,
Godam tura līgaviņu:
Sagrožojis kumeliņu,
Iedod pīcku rociņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Kas godīgis tēva dēls,
Godāi tura līgaviņu;
Uzsēdina kumeļāi,
Dod pavadu rociņāi:
"Nu ar Dievu, līgaviņa,
Bet pā(r)jāj vakarāi"!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

26769.

Klajumā apsēdies,
Gaidu savu arājiņu.
Izsēdos, nesagaidu,
Eim' sētā raudādama.
224 [Kabilē (Kld)].

26770.

Klusu braucu sētiņā,
Netraucēju līgaviņu;
Gan zināju tēva stalli,
Kur ielaist kumeliņu.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

26771.

Ko, tautieti, tu domāji,
Ka ar mani nerunāji?
Ne man tēva, ne māmiņas,
Tevi vadu, tevi gaidu.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

26772.

Kumeliņš ceļu tek,
Tas manam prātiņam;
Līgaviņa mīļi guļ,
Tā manam mūžiņam.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

26773.

Laba mana līgaviņa,
Labas mātes audzināta:
Iet tā man, kur sūtāma,
Klausa manu māmuļīti.
224 [Kabilē (Kld)].

26774.

Laba mana līgaviņa,
Labas mātes lolojumis:
Rokā tura pavadiņu,
Kad es kāpu kumeļā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26775.

Labāk trūka šūpolīša,
Nekā gultas istabā;
Šūpolīša drīz pieciešu,
Mūžam gultas nepieciešu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26776.

Lai skanēja, kas skanēja,
Skanēj' priežu ataudziņa;
Lai mīlēja, kas mīlēja,
Mīl man sava līgaviņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

26777.

Lietiņš lija, rasināja,
Slapin' manu līgaviņu;
Vilku svārkus no muguras,
Sedzu savu līgaviņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Lietiņš nāca miglodams
Par lielo rudzu lauku;
Vilku brunčus no muguras,
Sedžu savu arājiņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

26778.

Mīļa mana līgaviņa,
Mīļas mātes auklējums,
Mīļi mani pavadīja,
Vēl mīļāki sagaidīja.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

26779.

Nāc mājā, grīns tautieti,
Sieva tevi aicināja,
Tā rokāi vēsināja
Savu baltu nēzdodziņu.
226 [Kandavā (Tl)].

26780.

Ne ar vienu nesader
Mana sīka valodiņa;
Ar tautieti saderēja
Ij rītā, vakarā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26781.

Nebēdā, līgaviņ,
Ceļā nakti negulēšu,
Augstu bēris kājas cēla,
Viegli tek kamaniņas.
342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 4 -

26782.

Negaid' manis, līgaviņa,
Šovakar sētiņā;
Gaidi citu vakariņu,
Klāji baltu paladziņu,
Klāji baltu paladziņu
Ber auziņas kumeļam!
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Šovakar, līgaviņa,
Negaid' manis sētiņā;
Gaidi citu vakariņu,
Ieber auzas kumeļam,
Ieber auzas kumeļam,
Uzklāj baltu paladziņu;
Ja tu guli, līgaviņa,
Manis dēļ necelies;
Man zināms tēva stallis,
Kur ielaidu kumeliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

26783.

Pal'dīs sokuot tei muot'ei,
Kur' aūklēja oruojeņ':
Ni tys muņ pliče c'ērta,
Ni oplomi reudinoi.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

26784.

Rakstīt vien norakstīju
Savu linu arājiņu:
Rakstīt' devu linu kreklu,
Rakstīt' linu paladziņu.
216 [Ventspilī].

26785.

Rikšiem laidu kumeliņu
Par to sila gabaliņu,
Gribēj' savu līgaviņu
Stāv' atrast, ne guļot.
551 [Naukšēnos (Naukšēnu pag. Vlm)].

1. Rikšiem bēri palaidos
Pa smilgainu atmatiņu,
Lai vēl savu līgaviņu
Kājup rastu, ne gulam.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2. Rikšu bērīt' i palaidu
Gar lielo sila malu,
Ka rastum līgaviņu
Vakarā negulušu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

3. Teci rikšu, kumeliņ,
Gar gaŗo sila malu,
Kad atrastu līgaviņu
Vēl gulēt negājušu!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

26786.

Rikšiem laižu kumeliņu
Pa to sila gabaliņu,
Gribēj' savu līgaviņu
Stāv' atrast, neguļot.
Ja tu guli, līgaviņa,
Manis dēļ necelies:
Zināms man tēva stallis,
Kur ielaist kumeliņu;
Zināms man tas kaktiņš,
Kur guļ mana līgaviņa.
110 [Cēsīs].

26787.

Sauca mani sveši ļaudis,
Es ne ausu nepagriezu;
Sauca mani līgaviņa,
Peldu laidu kumeliņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

26788.

Žēl bij man baltas sagšas,
Vēl žēlāk arājiņa;
Pūrā ņēmu baltu sagšu,
Kur bij ņemt arājiņa?
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26789.

Žēlo Dievs vīra galvu,
Es par savu nebēdāju:
Es tupēju ustabā,
Vīrs kungam atbildēja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

26790.

Sieviņ mana, mužiņ mana,
Baro manu kumeliņu!
Svētdien braukšu baznīcā,
Tad es tevi vizināšu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

26791.

Sieviņ' mana, mutīt' mana
Ciemiņā aizgājuse;
Par kukuli nebēdāju,
Kaut tik pate atnākuse.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

26792.

Silty sagšu sasildīju
Savam miežu arājam,
Lai tas čakli apguļās,
Rītā agri pieceļās.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)], 375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 5 -

26793.

Taisi vietu, līgaviņa,
Taisi man, taisi sev;
Ja tu mani nesagaidi,
Gul' manā maliņā!
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

26794.

Taisi vietu, līgaviņa,
Taisi sev, taisi man;
Sev i man taisīdama,
Tais' manai māmiņai!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

26795.

Taisu vietu domādama,
Klāj' palagu raudādama,
Nevarēju sagaidīt
Savu otru gulētāju.
24 [Lēdurgas draudzē].

26796.

Tautiešam galva sāp,
Man sirsniņa līdzi sāp.
Kā sirsniņa nesāpēs,
Tas mans maizes arājiņš.
190 [Kuldīā].

26797.

Teci, teci, kumeliņi,
Tevis gaida, manis gaida:
Tevis gaida auzu sile,
Manis jauna līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 71 [Drustos (Drustu pag. C)], 1311 [Apē (Vlk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Teci, teci, kumeliņi,
Tevi gaida, mani gaida:
Tevi gaida auzu sile,
Mani jauna līgaviņa;
Tev auziņas izsijātas,
Man gultiņa pataisīta.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

26798.

Teci, teci, kumeliņi,
Tevis gaida, manis gaida:
Tevis gaida auzu sile,
Manis jauna līgaviņa.
Tev auziņas muti bada,
Man' baŗ jauna līgaviņa,
Man' baŗ jauna līgaviņa,
Kam tik ilgi kavējos.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

26799.

Tici mani, līgaviņ,
Ceļā nakts negulēšu;
Taisi vietu, gaidi mani,
Ber auziņas kumeļam!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

26800.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nost no savas līgaviņas;
Būs manam kumeļam
Pītes mest pakaļāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Jau vakar, aizvakar
Līgaviņa neredzēta;
Būs manam kumeļam
Sarmu nest mugurā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

2. Nu tecēt kumeļam,
Lai dieniņa, lai naksniņa:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nost no savas līgaviņas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

26801.

čuči, guli, mana paša,
Viņu nakti negulēji,
Viņu nakti negulēji,
Mājā mani gaidīdama.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

26802.

Tumsiņāi es pazinu
Savu maizes arājiņu:
Mīkstas rokas, salda mute,
Jauki vārdi runājot.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

1. Tumsā pazinu
Sav' mīļu draugu;
Tik mīkstas rociņas
Kā liepu lapa,
Tik salda mutīte
Kā medutiņš.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

26803.

Tumsiņā, vakarā
Segloj' savu kumeliņu;
Zināms manim tas celinis,
Zināms vārtu vērējinis,
Zināms vārtu vērējinis,
Zināms gultas taisītājis.
224 [Kabilē (Kld)].

- 6 -

26804.

Ceļu gāju, grūtredzēju,
Nesacīju līgavai,
Lai tā žēli neraudāja,
Ceļā mani vadīdama.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Ceļu braucu, grūtredzēju,
Nesacīju līgavai,
Lai tā mani neraudāja,
Lai kumeļa nežēloja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

48694.

Voi Dīveņi, loba dzeive
Aiz gudruoji tāva dāla:
Jyudze man lobu zyrgu,
Lyka grūžus rūceņā.
551 [Ludza Ldz apr.].

48695.

Kuodēļ maņ nadzeivuot
Aiz gudruo oruojeņa?
Jyudzi maņ lobu zyrgu,
Devja moku kārmanā.
551 [Ludza Ldz apr.].

48695v1.

Dēļ kuo maņ nadzeivuot
Ai gudrū oruojiņi!
Judz zyrgu komonuos,
Lyka naudu kārmanā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Kas man beja nadzeivuot
Aiz gudruoji tāva dāla?
Jyudzja man i lobu zyrgu,
Devja grūžus rūciņā;
Devja grūžus rūciņā,
Lyka moku kārmanā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

48696.

Vai, tautieti, meilyn mani,
Meily munus buolilaņus;
Koč pūdā olu dory,
Aicyn' munus buolilaņus.
605 [Skolas].

48697.

Aizazvīdzje kumjeleņis,
Garu cjeļu tacādams.
Gaida manis leigavjeņa
Šuos dīņeņis vokorā.
606 [Vitebskas guberņa].

48698.

Aiz gudruo oruojiņa
Kai aiz sīnas aizaruovu;
Kai aiz kaida navēklīša,
Kai aiz cysu sātmalīša.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

48699.

Aiz gudruo oruojiņa
Kai aiz sīnis aizagulu;
Ni dzierdēju gauda vuorda,
Ni dorbeņa nycynojūt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

48700.

Aiz kū lela, aiz kū plota,
Aiz kū plota platējūs?
Aiz leluo teirumiņa,
Aiz gudruo oruojiņa.
414 [Stirnienes Rz].

48701.

Aiz kū lela līlējūs,
Aiz kū plota platījūs?
Aiz gudruo tāva dāla,
Aiz lobuo kumeliņa.
357 [Rudzētu D].

48702.

Ok tu munu traidu raidu,
Kai mes mīli dzeivuojam:
Pus guļteņis, pus spylvyna,
Puse bolta paladzeņa.
597 [Valmieras apr.].

48703.

Apsaskāvu tautu dēlu
Ar abām rociņām;
Tas bij mans tēvs māmiņa
Man maizītes devējiņš.
211 [Ļaudonas Md].

48704.

Ar āboli spēlējos
Sava tēva pagalmā;
Dzīvo mīļi, tautu dēls,
Ir ar tevi spēlēšos.
242 [Lubejas Md].

48705.

Bērzīnam zari līka
Līdz pašām saknītēm;
No sirsnīnas tautu dēls
Mīlē mani, zeltenīti.
192 [Kosas C].

- 7 -

48706.

Bērzu birzi cauri gāju,
Bērziem zarus locīdama;
Tā locīju tautu dēlu
Savajam prātiņam.
84 [Dikļu Vlm].

48707.

Doncoj muns kumeliņš
Pa povodas galiņam;
Runoj muna ļaudaviņa
Pa munam pruotiņam.
414 [Stirnienes Rz].

48708.

Dieviņ, tavu likumiņu,
Laimiņ, tavu laidumiņu!
Tēvs māmiņa tā nemīl,
Kā tas svešais cilvēciņš.
241 [Lubānas Md].

48709.

Dod, Dieviņi, ko dodams,
Dod jel gudru līgaviņu:
Visa mana dzīvošana
Līgaviņas rociņās.
42 [Bauskas B].

48710.

Dod, Dieviņ, nodzīvot
Ar pirmo arājiņu;
Lai vējiņis nenopūstu
Manu kuplu sedzenīti.
241 [Lubānas Md].

48711.

Dzīduodama Dīva lyudžu,
Lai man lobs oruojeņš,
Ka gaļviņas nadauzītu,
Ka maizītes nažāluotu.
605 [Skolas].

48712.

Dūc ap rozi sila bite,
Salda medus tīkojot;
Lec ap mani tautu dēls,
Mīļus vārdus runājot.
605 [Skolas].

48713.

Ej, tautīti, kur īdams
Ej uz sātu vokorā!
Narīdinoj cīma suņu,
Naraudinoj leigaviņas.
389 [Silajāņu Rz].

48714.

Esi gudrs, tautu dāls,
Turi gudru padūmiņu;
Es atstuoju tāv' ar muoti,
Uz tevim vārdamuos.
18 [Andrupenes Rz].

48715.

Es apjēmu tādu sievu:
Pati jūdza kumeliņu,
Pati brauca žagaros,
Pati krāsni kurināj(a).
413 [Stendes Tl].

48716.

Es ar savu līgaviņu
Priekam vien padzīvoju:
Pa visu gaŗu mūžu
Ne reizītes nerājos.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

48717.

Es asaru neraudāju
Ne savā mūžiņā;
Mans maizītes devējiņš
Pēc manam prātiņam.
245 [Lutriņu Kld].

48718.

Es augdama nedomāju
Tikt reiz labos ļautiņos;
Bij Dieviņis manu tiesu
Aiztaupījis labus ļaudis.
94 [Dunikas Lp].

48719.

Es cimdiņu noadīju,
Pie rociņas mērīdama;
Es dabūju arājiņu
Pēc savam prātiņam.
605 [Skolas].

48720.

Es jūs lūdzu, laivenieki,
Īriet laivu maliņā!
Mana jauna līgaviņ(a)
Nevar manis sagaidīt.
119 [Gaujienas Vlk].

48721.

As naraugu vysys jūstys,
Ka man kupli jūstys goly;
As naraugu vysu tautu,
Ka man gudrys tautu dāls.
Turi gudru padūmeņi,
Nuoc ar mani parunuot.
78 [Dagdas D].

- 8 -

48722.

Es nasātu driču drivas,
Ka jei balta nazīdātu;
Es najemtu ļaudaviņas,
Ka jei mani namīļuotu.
Jei, mani mīļuodama,
Atstuoj tāvu, muomuliņu.
494 [Viļānu Rz].

48723.

Es paņēmu tautu dēlu
Nemācītu izaugušu;
Pliķi cirtu mācīdama,
Mutes devu mīlēdama.
605 [Skolas].

48724.

Es pasoku tev, tautīti,
Kai byus jauna ļaudaveņa:
Pats aizej kultu, moltu,
Satin sīvu kažukā.
Ka vaicuos tāvs muomeņa,
Soki: slyma ļaudaveņa.
465 [Varakļānu Rz].

48725.

Es savai ļaudavai
Mūžan pliķa necirtīšu,
Lai tā gauži neraudāja,
Lai nenāca asariņa.
198 [Krustpils D].

48726.

Es savam mīļākam
( Kā saulīte debesīs;)
Kā saulīte debesīs,
Kā sirsniņa azotē.
449 [Ungurmuižas D].

48727.

Es savam tautiešam
Raibas bikses šūdināju,
Lai ap mani lidināja
Kā raibais taurenīts.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

48728.

Es savam vīriņam
Palēkdama mutes devu,
Lai redzēja visi ļaudis,
Ka mēs mīļi dzīvojam.
198 [Krustpils D].

48729.

Es vīzītes nenopinu
Pa savam prātiņam;
Arājiņu nolūkoju
Pa savami prātiņam.
184 [Ķēču Rg].

48730.

Esi labs, tautu dēls,
Es ar būšu gana laba;
Kad celies rijas kult,
Apsedz man' ar kažociņ'.
241 [Lubānas Md].

48731.

Gaidi manis, līgaviņa,
Šovakar sētiņā.
Sildi siltus kāpostiņus,
Ber auziņas kumeļam.
90 [Drustu C].

48732.

Geisma ausa, geiļi vuokšja,
As laižūs cjeļeņā,
Kab man sovu ļeigaviņu
Stuovu rast, naguļeit.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

48733.

Gaiša gaiša uguntiņa
Tai mazā ciemiņā.
Kas to gaišu dedzināja?
Līgaviņa dedzināja,
Manis mājā gaidīdama,
Raibus cimdus adīdama.
476 [Vecpiebalgas C].

48734.

Gaiši spīd mēnestiņš,
Saule spīd vēl gaišāk;
Gan man mīļi bāleliņi,
. [Mīļa man sveša māte]
Tautu dēls vēl mīļāks.
. [Vēl mīļāka sav'
māmiņ(a).]
119 [Gaujienas Vlk].

48735.

Gona maņ, gona maņ -
Kuo manim gona ir?
Gona munam myužeņam
Vīna gudra oruojeņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 9 -

48736.

Gona plotas, dziļas jyures,
Kas bez laivas puor' var tikt?
Gona loba tautu dzeive,
Kas bez vuorgu caur' var tikt?
414 [Stirnienes Rz].

48737.

Gaŗām krogu pa celiņu
Laižu savu kumeliņu,
Kaut man savu līgaviņu
Stāv' atrastu vakarā.
391 [Sinoles Vlk].

48738.

Gudri dzimu, gudri augu,
Gudri jēmu līgaviņu,
Kab munam myužeņam
Nikod škuode nanūtiktu.
89 [Dricēnu Rz].

48739.

Īsi manim gaŗi ceļi
Ar labo kumeliņu;
Līdzi mana dzīvošana
Ar godīgo mātes meitu.
241 [Lubānas Md].

487391.

Vysi muni gari ceļi
Uz lobuoji kumeliņa;
Vysa muna dzeivuošana
Aiz gudruo oruojeņu.
314 [Pildas Ldz].

48740.

Īmuocēju ļaudaviņu
Pa sovam pruotiņam:
Ciertu pliķi muocīdams,
Devu mutis carādams.
247 [Makašānu Rz].

48741.

Kai maņ beja nadzeivuot
Ar gudrū ļaudaviņu?
Maizeit' ādu kai šyuniņu,
Cepējeņa kai biteite.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

48742.

Kaļ, kaļveiti, kū koldams -
Izkaļ vara kamaneņis!
Jāj, bruoleņ, kur īdams,
Naaizmierst ļaudaveņis.
326 [Preiļu D].

48743.

Kam maņ beja cepli kūrt,
Ka kuopustu navuorēt?
Kam maņ beja ženeitīs,
Ka maņ mīli nadzeivuot?
Kuopusteņi skuobi beja,
A sīvenā vēļ mīļuoka.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

48744.

Kam tūs beja mīžus sjāti,
Ka aļteņa nadareit?
Kam tuos vajag leigaveņas,
Ka mīleigi nadzeivuot?
389 [Silajāņu Rz].

48745.

Kas kaitēja auziņai
Spilviņā negulēt?
Kas kaitēja māsiņai
Tautiņās nedzīvot?
141 [Ivandes Kld].

48746.

Kuodēļ maņ nadzeivuot
Malna meža maleņī?
Maņ zirdzeņi kai luoceiši,
Oruojeņi kai kuņdzeni;
Maņ maizeite kai šyuneite,
Cepējeņa kai biteite.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

48747.

Kas par siltu segšanos
Ar nobara villainīti!
Kas par mīļu dzīvošanu:
Tautu dēls sērdienīts!
129 [Gudenieku Azp].

1. Kas par siltu gulēšanu
Nobārosi [nobariņas?], villainīti;
Kas par mīļu dzīvošanu
Ar bāreiņa līgaviņu.
200 [Kuldīgas Kld].

48748.

Krietnajam tautiešam
Mūžam jauna līgaviņa;
Kur kādam netiklam [neliešam]
Knapi pirmam gadiņam.
263 [Mēmeles Jk].

48749.

Kult man savu līgaviņu,
Lai tā man mīļa bija;
Pupas, zirņi noziedēj'ši,
Rācentiņi neravēti.
183 [Kazdnagas Azp].

- 10 -

48750.

Kur, tautieti, vakar biji,
Kur tu biji aizvakar?
Gaŗa bija man tā diena,
Kad es tevis neredzēju.
44 [Bebrenes Il].

48751.

Ķēvīt, manu ļipastīt
[švuļpastīt],
Dūņu purva bridējiņ;
Sieviņ, mana sirdspuķīt,
Manas mājas kopējiņ!
322 [Praulienas Md].

48752.

Lobejam kumeļam
Ni žogara navajag;
Gudrejam tautīšam
Ni vuordiņa nasacēju.
35 [Baltinavas Abr].

48753.

Labi ir ceļā braukt
Ar lobū kumeliņu;
Labi myužu nudzeivuot
Ar gudrū oruojiņu.
35 [Baltinavas Abr].

48754.

Sylts munai galviņai
Ar tū caunu capureiti;
Sylts munam myužeņam
Ar gurdrū oruojiņu.
174 [Kārsavas Ldz].

48755.

Labis manis kumeliņš,
Bez iemauktu ceļu tek;
Laba mana līgaviņa,
Mīkstas gultas taisītāja.
184 [Ķēču Rg].

48756.

Labs mans kumeliņš,
Bez iemaukta ceļu tek;
Gudra mana līgaviņa,
Bez māmiņas izaugusi.
378 [Seces Jk].

48757.

Labu metu siena kaudzi,
Tai (at)spaidu nevajaga;
Labu ņēmu mātes meitu,
Tai kalpoņu nevajaga.
184 [Ķēču Rg].

48758.

Lācīts savu līgaviņu
Kamanās vizināja;
Pats tecēja kājiņām,
Stabulīti dreijādams.
296 [Ozolnieku Jg].

48759.

Līdz zemīt' lazda zied
Sarkaniem ziediņiem;
Līdz sirdiem tautiešam
Mīlē mans augumiņš.
322 [Praulienas Md].

48760.

Līdz zemei lazdīns zied
Zeltītiem ziedīniem;
Līdz sirmama vecumam
Mīlēj tautu zeltenīti.
192 [Kosas C].

48761.

Līgaviņa, ļaužu bārns,
Klausi muna vīna vuorda;
Kad vīns ūtra klauseisem,
Tad mes meiļi dzeivuosem.
358 [Rugāju Abr].

48762.

Līksmīt, tavu lielu līksmi,
Kad rudzīši vilni met;
Man pašam liela līksme,
Kad man laba līgaviņa.
148 [Jaunpiebalgas C].

48763.

Ļaudis mani nicina,
Laime mani cilina;
Laime mani iecēlusi
Laba vīra rociņā.
577 [Ventspils Vp apr.].

48764.

Mana jauna līgaviņa
Citam šāda, citam tāda;
Man pašama itin laba,
Kaut mūžami pietikuse.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

48765.

Mana jauna līgaviņa
Gaida mani pārnākame;
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu!
129 [Gudenieku Azp].

- 11 -

48766.

Muns mīlais, muns jaukais,
Kur guļēji šū naksneņu?
Voi pī prīdis, voi pī agļis,
Voi pī svešys muotis meitys?
Ņi pī prīdis, ņi pī agļis,
Ņi pī svešys muotis meitys.
18 [Andrupenes Rz].

48767.

Māmeņa, muna mīluo,
Naryudini ļaudaveņis!
Tu man beji dīneņai,
Ļaudaveņa myužeņam.
326 [Preiļu D].

48768.

Mežā rīkstus lasījom,
Tūs pa pusei dalījom;
Pats apēžu kūduleņ',
Tev atdevu čumuleņ'.
389 [Silajāņu Rz].

48769.

Mēs, tautieti, nevaram
Viens otram pārmesties:
Abi augam vienu viet(u),
Viens otru redzējām.
241 [Lubānas Md].

48770.

Mīlēt mīl alus kanna
Baltajām putiņām;
Tā mīl miežu arājiņš
Smilšainām kājiņām.
72 [Cesvaines Md].

48771.

Mīlē mani tu, tautieti,
Es jau tevi gan mīlēju:
Pušu griezu āboliņu,
Pušu rieksta kodoliņu.
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

48772.

Mīli mani, tautu dēls,
Man nevaida mīlētāju;
Jau māmīna par zemīti,
Kaŗā īsti bāleliņi.
94 [Dunikas Lp].

48773.

Mīli mani, tautu dēls,
Kā mīlēji, mīli vēl:
Saķer, saldi nobučo,
Ietin kājas kažokē!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48774.

Mīl, tautiet, visu mūžu
Kā pirmāja gadiņā;
Balta kārkla vīzes pini,
Pie kājiņas mērīdams.
604 [Dažādi iesūtītāji].

48775.

Mīļi tur sav māsiņ,
Vēl jo mīļ taut meit:
Sav māsiņ rok veda,
Tautu meit paduse.
329 [Popes Vp].

48776.

Mīļi vārdi tautiešam,
Ne īstam brālīšam;
Dzeŗat alu, maksājat,
Mani balti bāleliņ'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

48777.

Mīļš bij man tas celiņš -
Smalkajām smilktiņām;
Mīļš bij man tas puisītis -
Smalkajām lūpiņām.
127 [Grostonas Md].

48778.

Mīļš man bija tēvs māmiņa,
Vēl mīļāka līgaviņa;
Es pret zeltu sudrabiņu
Līgaviņu nemainītu.
141 [Ivandes Kld].

48779.

Māc, mīļais, kad nākdams,
Nāc sestdienas vakarā;
Gaŗa bij tā nedēļa,
Kad es tevis neredzēju.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

48780.

Nebēdāju linu kreklu,
Kad man linu apkaklīte;
Nebēdāju linu druvu,
Kad man linu arājīns.
282 [Nīcas Lp].

48781.

Ne domāju, ne gādāju
Tai vietā mauru mīt;
Laimiņ' bija domājusi,
Laimiņ' bija gādājusi.
281 [Neretas Jk].

- 12 -

48782.

Neviens mani tā nemīl,
Kā mīl mani tautu dēls:
Apsedz mani ar kažoku,
Vienu pupu neapsedz.
398 [Skrundas Kld].

48783.

Neviens mani tā nemīl,
Kā mīl mani tautu dēls:
Stiepa mani gaŗumai,
Vēla mani resnumai.
186 [Ķeipenes Rg].

48784.

Neviens putniņš tā nedūca,
Kā dūc meža balodīts;
Neviens mani tā nemīla,
Kā mīl mani tautu dēls,
Žēl tam bija projām ieti,
Žēl tam bija še palikti.
560 [Rīga ].

48785.

No tā silta pavasara
Būs rudeni lieli vēji;
No tās lielas mīlestības
Būsim lieli naidinieki.
3 [Adulienas Md].

48786.

Pats par savu labu prātu
Ar tautieti saderē,
Lai mūžiņis, kāds mūžiņis,
Ne uz vienu neraudē.
23 [Ārlavas Tl].

48787.

Pasavēru, pasasmēju
Pats uz sovas ļaudaviņas:
Es jū ceļu rejas kuļt,
Jei tyn kuojas kažukā;
Es nūguoju rejas kuļt,
Jei palyka gulādama.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

48788.

Pī tautīša golvu lyku
Kai pī zaļa ūzūleņa;
Eistojami buoleņam
Ar akmeņi mugurā.
18 [Andrupenes Rz].

48789.

Plūcu puķes, pinu kroni,
Puškoj' savu līgaviņ';
Puškoj' savu līgaviņu
Līdz mūžiņa galiņam.
7 [Aizkraukles Rg].

48790.

Plyucu rūzes, vinu krūni,
Puškuoj' sovu ļaudaveņu:
Lai zīd muna ļaudaveņa
Kai pučeite duorzeņā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

48791.

Puķīt manu, skaisti ziedi
Mālainā kalnīnā;
Māsiņ, tavu vieglu dzīvi
Tālajās tautīnās!
87 [Drabešu (Drabužu) C].

48792.

Putru vāru vīram,
Putru kumeļame;
Labs mans vīriņš,
Labs kumeliņis.
15 [Alūksnes Vlk].

48793.

Pyut vējiņš, skaņ balsiņš,
Doncoj muna ļaudaviņa;
Doncoj muna ļaudaviņa
Asareņas slauceidama,
Maņa mīļi gaideidama.
365 [Sakstagalas Rz].

48794.

Redz kā skaisti noziedēja
Salda koka ābelīte;
Redz kā mīļi sadzīvoja
Bargajās tautiņās.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

48795.

Rikšu bērīti es palaižu
Pa tū goru meža molu;
Dreiži dreiži es pījuoju
Pi mīļules vuotiņim;
Lēču es nu sova zyrga,
Skrēju es pi mīleiguos.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

48796.

Rikšu bērīti es palaižu
Gar lielo sila malu,
Lai es savu līgaviņu
Vēl atrastu neguļot;
Vēl atrastu neguļot,
Raibus cimdus adējot.
132 [Ikšķiles Rg].

- 13 -

1. Rikšņim bēreiti palaižu
Pa garūji syla molu,
Kab man sovu ļaudaveņu
Stuovu rast, naguļūt;
Stuovu atrodu, naguļūt,
Uz pologa kuojis ova.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

2. Rikšim bēriti palaidu
Pa garū syla molu,
Kab man sovu ļaudaviņu
Stuovu rast, naguļūt;
Stuovu radzu, naguļūt,
Mozgoj boltas villainītes.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

48797.

Riti, riti, rīta rasa,
Pa ozola lapiņām;
Tā ritēja mans mūžiņš
Ar labo tēva dēlu.
127 [Grostonas Md].

48798.

Saderam meis, tautiņes,
Saderami, saderam!
Vai tad meis vysu myužu
Īnaidiņu tureisim?
358 [Rugāju Abr].

48799.

Sēju, aru, es ecēju
Sievastēva līdumā;
Arkl' uz rinķi es negriezu,
Mīlestības meklēdams.
Tik atradu mīlestību,
Kad meitiņu nobučoj(u).
416 [Strazdes (Tl)].

48800.

Silti gardi kāpostiņi,
Mīļa jauna līgaviņa;
Jo tie silti, jo tie gardi,
Jo tā jauna, jo tā mīļa.
343 [Rāvas Lp].

48801.

Sirsniņ, mana līgaviņa,
Kur būs man tev' nu likt?
Līdzi vest nevarēju,
Šai puisei [pusei] žēl pamest.
40 [Basu (Bases) Azp].

48802.

Sīvi mani žagas rāva,
Kas tik sīvi pieminēja?
Piemin mani līgaviņ(a):
Kur tik ilgi kavējies?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48803.

Skudrīt, tovu čaklumeņu
Vysi ļaudis daudzynoj;
Mameņ, tovu auklējumu
Tautu dāli meilynoj.
605 [Skolas].

48804.

Stolts man beja kumeleņš,
Skaista pate ļaudaveņa.
Lai es eju, kur īdams,
Visi mani ceļu deve.
559 [Rēzekne Rz apr.].

48805.

Stypri jūstiņu pījūžu
Pi boltuos vylnuonītes;
Mīļi galvinu pīglaužu
Pi tuo mīžu oruojiņa.
605 [Skolas].

48806.

Tā mīļoju tēva dēlu
Kā sirsniņu azotī;
I ta vēl nesacīja
Visa sava padomiņa.
281 [Neretas Jk].

48807.

Tā, tautieti, darīsim,
Kā tu biji solījies:
Viens otara klausīsim,
Tad mēs labi dzīvosim.
391 [Sinoles Vlk].

48808.

Tā, vīriņ, dzīvosim,
Kā ļautiņi nesmejas!
Kad tu eji rijas kult,
Ietin mani kažokā.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

48809.

Tautiets man mīļš un labs,
Ļauj vaļiņu, kā gribēju:
Ēd maizīti sijādama,
Brauc kumeļu dancādama.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

- 14 -

48810.

Tautu dālu [meitu] acis daga
Uz tū munu skaistumiņ(u).
Dīvs sorguoja kumeliņu,
As pats sovu leigaveņu, leigū leigū!
591 [Ludzas apr.].

48811.

Teci, teci, kumeliņi,
Tevi gaida, mani gaida;
Tevi gaida auzu sile,
Mani jauna ļaudaviņa,
Tu izēdi auzu sili,
Es pajēmu ļaudaviņu.
174 [Kārsavas Ldz].

48812.

Tumšajā klētiņā
Rāju savu līgaviņu:
Pliķi situ mācīdams,
Muti devu mīlēdams.
378 [Seces Jk].

48813.

Vai Dieviņš man iedeva
Tek mīlīgu tēva dēlu?
Mīļi mani pavadīja,
Vēl mīļāki sagaidīja.
90 [Drustu C].

48814.

Vai tādēļ zemu saule,
Kad aiz kupla ozoliņa?
Vai tādēļ īss mūžiņš,
Kad pie laba tēva dēla?
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

48815.

Vakars metās, tumši meži,
Zināms celiņš jāstaigā;
Zināms vārtu cēlējiņš,
Zināms gultas taisītājs.
149 [Jaunpils Tk].

48816.

Vysas pučītes zīdēja
Pavasara saulītē;
Vysi man lobi beja,
Ka es poša loba beju.
89 [Dricēnu Rz].

488161.

Visi man labi bija,
Kad es pati laba biju;
Visi man slikti bija,
Kad es pati slikta biju.
378 [Seces Jk].

48817.

Visi manu vīrīnu
Gailīti saukā.
Mans vīrīns cukurīns,
Cukura gabalīns.
39 [Bārtas Lp].

48818.

Visus kokus vējš locīja,
Vienu lieca līdz zemīt';
Visas meitas puiši mīla,
Vienu mīla mūžīnam.
94 [Dunikas Lp].

48819.

Vīriņ, manu cabulīti,
Tavu gaŗu bārdelīti!
Es palīdu sildīties
Zem tās tavas bārdelītes.
192 [Kosas C].

48820.

Vīrīš mans, labs vīrīš,
Es labāku negribēt';
Ik rītiņus ēst izvāra,
Ik vakarus gultu tais'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

48821.

Viegli lagzdiņu pieliecu,
Viegli riekstus aplasīju;
Vieglu mūžu nodzīvoju
Ar godīgu tēva dēlu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

48822.

Zaļa bērza virsaunīte
Šūpo manu arājiņu.
Cik vējiņš palīgoja,
Tik es gauži noraudāju.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

48823.

Zaļu dīgu cimdus odu,
Gribu skaistu oruojiņu.
Izadījās skaisti cimdi -
Muns skaistais oruojiņš.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

48824.

Zinu ceļi, muoku braukt
Ar lobū kumeliņu;
Zinu labi, lobs dzeivot
Ar gudrū oruojiņu.
35 [Baltinavas Abr].

- 15 -

48825.

Zynu sova zyrga dobu,
Zynu sovas ļaudaviņas;
Zynu zyrga tecējumu,
Ļaudaviņas gaidējumu.
605 [Skolas].

48826.

Žēl man bija zaķi šaut,
Žēl kult savu līgaviņ':
Zaķīts koši palēkā,
Līgaviņa padziedā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48827.

Sautu ierbi, sautu ierbi, -
Ierbei skaists cakuliņš;
Systu sīvu, systu sīvu, -
Sīvai jauka volūdiņa.
35 [Baltinavas Abr].

48828.

Žēlo, Dievs, vīra galvu,
Es par savu nebēdāju;
Vīrs mežā malku cērt,
Es tupēju aizkrāsnē.
48 [Bērzaunes Md].

2. Nesaskaņas vīra un sievas starpā

26805.

Ābel's koka laivu taisu,
Slīcin' savu līgaviņu,
Kam tā mani agri cēla,
Vēlu nesa launadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Ābel's koka laivu cirtu
Ļaudaviņas slīcināt;
Ābel's koka grūta laiva,
Drīz tā grima dibinā.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

26805v2.

Abeļ' koka laivu daru
Līgaviņu slīcināt,
Kam tā mani agri cēla,
Sebu nesa brokastiņu.
188 [(?)].

3. Oša koka laivu taisu,
Slīcen' savu saimenīcu,
Kam tā mani agri cēla,
Vēlu sauca vakarā.
18 (Kliģenē).

26806.

Ai Dieviņ, grūts mūžiņis
Ar neveikli dzīvojot;
Vakarā sviedrus slauku,
Rītā gaužas asariņas.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

26807.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Nava lāga arājiņis:
Ne aukliņu nenovija
Pa manam prātiņam.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

26808.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Nav pēc prāta arājiņis!
Pastaliņa maģa lieta,
Nav pēc prāta padarīta.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Es izkavu tautu dēlu
Ar pastalas ielāpīnu:
Pastalīna maģa lieta,
Nav pēc prāta padarīta.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

26809.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Nemīl vairs tautu dēls!
Kā pie celma dasēdos,
Kā pie bluķa dagulos.
18 (Kliģenē).

26810.

Oi Dīv'eņ, pal'eidz man
Atrast' sovu ļaudav'eņu!
Treis dīn'eņis nūm'eklēju,
Ni acīs naredz'ēju.
435 [Latgalē].

26811.

Vai Dieviņ! rītā agri,
Vai Dieviņ! vakarā,
Vai Dieviņ! visu mūžu,
Ar nelieti dzīvojot.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26812.

Vai dēliņ, mans dēliņ,
Mīļ' es tevi audzināju;
Nu pārveda līgaviņu
Kā aso dadža krūmu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 16 -

26813.

Ai jaunā līgaviņa,
Netur' ilgi ienaidiņa!
Mēs bijām abi jauni,
Drīz ienaids gadījās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26814.

Vaile manu daiļu vīru,
Nemācēja kājas aut!
Citi vīri zirgus jūdza,
Es vīram kājas āvu.
224 [Kabilē (Kld)].

26815.

Ai tautieti, ai tautieti,
Kaut būt' māte zinājuse!
Manis dēļ Rīgā brauca
Atslēdziņu kaldināt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

26816.

Ai tautieti, ai tautieti,
Tava vaina, tava vaina!
Tu paņēmi mani jaunu,
Tu man' vecu pataisīji.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26817.

Ai tautieti, dūņu vēzi,
Nedzer manu asariņu;
Ej purāi, nodzeries
Ķikuraiņa ūdentiņa!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Tautas dēli, alus bulli,
Nedzer manas asariņas;
Ja tev tīk, nodzeries
Porā rāvu ūdentiņu!
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

26818.

Vai tautieti, tēva dēlis,
Nerāj mani tik varen:
Ne man tēva, ne māmiņas,
Es tavā remenā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Es tev saku, tautu dēls,
Nerāj mani bez vainiņas:
Ne man tēva, ne māmiņas,
Es tavāi ēniņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

26819.

Ak tu tautu nelietīti,
Bij man tavas kājas aut?
Es tēvam nenoāvu,
Kas mazai maizi deva!
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

26820.

Ak tu tautu netiklīte,
Tav bij mani apdienēt,
Tav bij manas kājas aut,
Manas kurpes noslaucīt!
190 [Kuldīā].

1. Ai tu tautu netiklīti,
Tu neesi manis vērts;
Tev būs manas kājas aut,
Manas korpes noslaucīt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

26821.

Ak tu tautu netiklīti,
Bij man tevi sen zināt,
Tev bij manu augumiņu
Dzirdēt vien, neredzēt!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

26822.

Ai [Ak] tu tautu neveiklīti,
Būt' es tevi zinājuse!
Tev bij manis neredzēt,
Ne vēl mani maldināt!
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

26823.

Aiz ko man maz maizītes,
Aiz ko gaŗš pavasars?
Tautu dēls ceplī guļ,
No pieguļas atjādams.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

26824.

Aiz ko mani vīriņš kūla
Ziemassvērku vakarā?
Vai es, šķelmi, nesavērpu
Div' mārciņas pakuliņu?
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

1. Vīriņš mani kult gribēja,
Nezināju, kālabad,
Vai spolīti nepievērpu
Uz trijieme gadiņiem?
Cetortāi gadiņāi,
Tad es metu audekliņu;
Tai piektāi gadiņāi
Vīram biksas kājiņāi.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

26825.

Ar visiemi laba biju,
Ar visiemi saderēju;
Ar to vienu nesaderu,
Kas nocēla vainadziņu.
113 [Alūksnē], 124 [Lāzberģi (Mārkalnes pag. Vlk)].

- 17 -

26826.

Bāli bāli saule teka,
Vakarāi noiedama;
Tā nobāl mans mūžiņis,
Ar nelieti dzīvojot.
226 [Kandavā (Tl)].

26827.

Balta balta man mutīte,
Ne ūdeni nomazgāta:
Asarām nomazgāju,
Ko nelietis raudināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

26828.

Balta zied ābelīte
Sarkaniem āboļiem;
Mīļi vārdi tev, tautiet,
Asariņu dzērājiņ!
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26829.

Brālīšos dzīvodama,
Kucēniņu audzināju;
Kad es gāju tautiņās,
Kucēniņu līdzi ņēmu;
Kad tautietis bārties sāka, -
Puc, puc, manis kucēniņis!
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

26830.

Būt' māmiņa mani mazu
Upītēi iemetuse,
Nekā lielu audzējuse
Nelietīša līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

26831.

Būt' man bijse tā vaļiņa
Iet tautās un pāriet,
Es atstātu tautu dēlu
Kā sivēnu midzenī.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

26832.

Būtu mana līgaviņa,
Kāda mana māmuļiņa,
Es nevilktu mellu kreklu,
Ne dubļainu kājas autu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

26833.

Būt' tā mana miežu druva
Bez akota līgojuse!
Būt' tā mana līgaviņa
Bez ienaida dzīvojuse!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

26834.

Dzērumā, trakumā
Moku savu kumeliņu;
Ļaužu mēļu klausīdamis,
Kuļu savu līgaviņu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

26835.

Dziedādams artu gāju
Ar labo kumeliņu;
Raudādams maltu gāju
Ar laisko līgaviņu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

26836.

Dzīvo mīļi, tu tautieti,
Nesmej mana augumiņa!
Mīļi mana māmuliņa
Man kārusi šūpulīti.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

26837.

Dūka dūka šī dieniņa
Ar melniem mākoņiem;
Tā apdūka mans prātinšš,
Ar nelieti dzīvojot.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26838.

Dūkstē mani apvārtīja
Lielas naudas kumeliņš;
Ciemā mani aprunāja
Liela rada līgaviņa.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

26839.

Ieraudzījse vien, pazinu
Barga vīra līgaviņu:
Gana balta vilnainīte,
Asarām nomirkuse.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Es pazinu no tālienes
Sīva vīra līgaviņu:
Noraudātu vaigu gāja,
Nobālušu villainīti.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2. No tālienes es pazinu
Sīva vīra līgaviņu:
Tai bij balta villainīte
Asarās izmazgāta,
Ne tā žuva saulītē,
Ne rāmā vējiņā.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

- 18 -

26840.

Es ar savu līgaviņu
Visu dienu ienaidā.
Es tev lūdzu, līgaviņa,
Met jel mieru vakarā;
Met jel mieru vakarā,
Laid man' gultas maliņā!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Mana paša, mana paša
Visu dienu ienaidā.
Es tev lūdzu, mana paša,
Laid jel mieru vakarā;
Laid jel mieru vakarā,
Laid jel gultas maliņā!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

26841.

Es augdama nevarēju
Smiltis nest kājiņām,
Kā bij man nu panest
No nelieša ļaunus vārdus?
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

26842.

Es gan redzu, es gan redzu,
Tautiets mani vairs nemīl:
Visus manus mīļus vārdus
Teic manai māsiņai.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

26843.

Es izkūlu kunga riju
Ar vītola sprigulīti;
Es mūžiņu nodzīvoju
Ar nelieti tēva dēlu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Es nokūlu rudzu riju
Ar ozola spriguliņu;
Es mūžiņu nodzīvoju
Ar bargo tēva dēlu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26844.

Es mīlēju tautiešam
Medutiņa saldumiņu;
Kad aizgāju, tad paliku
Apīnīša rūgtumiņu.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

26845.

Es nesaku ne vārdiņa,
Es neceļu ienaidiņa,
Zināj' savu līgaviņu
Ienaidiņa cēlējiņu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

26846.

Es nezinu, līgaviņa,
Kas tavā prātiņā,
Nav no tevis mīļu vārdu,
Nav vietiņas taisītājas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26847.

Es paliku pusvīrītis
Ar to slinku līgaviņu:
Jauna cauņu ceputīte,
Melns kreklītis mugurā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

26848.

Es pieslēju pie celmiņa
Nemergušu zobeniņu;
Es atstāju pie māmiņas
Netikušu līgaviņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

26849.

Es šķitos uzaugdama
Vēlīguma nenorāt;
Tautu dēls, dusmu pūķis,
Norāj manu vēlīgumu.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Es šķitos mūdiņā
Straujumiņa nenorāt;
Tiku ļauna rociņā,
Sprīdi rāja dieniņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26850.

Gauži raudu asarām,
Uz tautieša raudzīdama,
Kam tas mani jaunu ņēma,
Nemāk mīļi padzīvot.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

26851.

Gŗūt' manam kumeļam
Ar to smagu vezumiņu;
Gŗūt' manam brālītim
Ar to slinku līgaviņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

26852.

Gul' pie baļķa, līgaviņa,
Kad pie manis negulēji!
Es iebēru zirgam auzas,
Guļu siles galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26853.

Ik dieniņ' es raudaj',
Neviens man nezinaj',
Ko es raud', ko neraud'.
Kā bij man neraudāt,
Māmiņ' man atvedus'
Liel' un laisku līgaviņ',
Mellkājiņ' arajiņ'(?),
Mell' kreklu vilcejiņ'.
Kad velk mellu, lai velk mellu,
Būt' jel glīši iznesus',
Ne tik man sirds sāpētu,
Ne tik gauži noraudātu,
Ne tik grūši nopūstos.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

- 19 -

26854.

Ik dieniņas upe nesa
Sadugušu ūdentiņu;
Tā saduga mans prātiņis,
Ar nelieti dzīvojot.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

26855.

Izgaist i man dzīvīte
Aiz nerātas līgaviņas.
Lai izgaisa meitu māte,
Kas meitiņas nerājusi!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26856.

Jo tie suņi sīvi rej,
Jo man tīk rīdināt;
Jo tautietis sīvi rāj,
Jo man tīk kaitināt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

26857.

Kam bij cepli kurināt,
Kad kāpostu nevārīja?
Kam bij ņemt līgaviņu,
Kad mīlīgi nedzīvoja?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

26858.

Kam man bija rozes sēt,
Kad tās skaisti neziedēja?
Kam man bija sievu ņemt,
Kad tā mīļi nedzīvoja?
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Kam man sēti linu druvu,
Kad tā skaisti neziedēja?
Kam man ņemti līgaviņu,
Kad es mīļi nedzīvoju?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

268581.

Kam, nelieti, sievu ņēmi,
Ka nemāki sadzīvot?
Kam tu vīli ļaužu bērnu
No tēviņa, māmuliņas?
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

26859.

Kam ņem meitu no vaiņaga,
Ka nav mīļa dzīvošan'?
Zemīt' laidu atmatā,
Kad nav laba arājiņ'.
928.

268591.

Kam, saulīte, spoži lēci,
Kad tu spoži netecēji?
Kam, brālīti, sievu jēmi,
Kad raženi nedzīvāji?
224 [Kabilē (Kld)].

26860.

Kaut zemīte pavērtos,
Es palīstu apakšā!
Es negribu to redzēt:
Cits mīl manu arājiņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

26861.

Kaut tās manas asariņas
Saujiņā sabirušas,
Parādītu māmiņai:
Tie tautieša mīļi vārdi.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Salasīju saviņā
Savas gaudas asariņas,
Parādīju māmiņai
Svešas mātes mīļus vārdus.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2. Sopā krāju, mucā lēju
Savas gaužas asariņas;
Parādīšu māmiņai,
Kur tautieša mīļi vārdi.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

26862.

Ko, bāliņ, darīsam?
Abiem bargas līgaviņas:
Vienam bija sūrais rutkis,
Otram skābi kāpostiņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ko mēs, brāļi, darīsim,
Tādas sievas saņēmuši?
Tev neēda biezas putras,
Man to skābu kāpostiņu.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

26863.

Ko, bāliņi, darīsim?
Abiem laiskas līgaviņas:
Kad jāiet maltuvē,
Abas gul vaidēdamas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 20 -

26864.

Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
Ziemu brauci kamanās,
Vasarā ar laiviņu.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

1. Ko tu raudi, kas tev vainas,
Mana jauna līgaviņa?
Vai man trūka sirmu zirgu,
Vai rakstītu kamaniņu?
Ziemā braucu sirmus zirgus
Rakstītāmi kamanām;
Vasarāi oša laivu
Pa dziļaju ezeriņu.
1311 [Apē (Vlk)].

26865.

Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
Vai saimīte tevi rāja,
Vai rāj mana māmuļīte?
Ja saimīte tevi rāja,
Es saimīti pašu rāšu;
Ja rāj mana māmuļīte,
Es navaru ko darīt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

26866.

Ko tu raudi, kas tev kaiš,
Mana jauna līgaviņ'?
Vai tev tēva mātes žēl,
Vai tev' citi raudināja?
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

26867.

Ko to raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
Vai tev trūka sāls maizīte,
Vai es mīļi nedzīvoju?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

26868.

Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņ?
Vai tev trūka sāls maizītes,
Vai es mīļi nedzīvoju?
Vai es tev zirgu liedzu,
Vai rakstītas kamaniņas?
Cik tu brauci pie māmiņas,
Es iejūdzu kumeliņu,
Vaska grožu iegrožoju,
Lai tek viegli kumeliņš;
Mīļi tevi pavadīju,
Vēl mīļāki sagaidīju,
Gaid' es tevi pārbraucot,
Kā saulīti uzlecot.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
Vai tev trūka miežu rudzu,
Vai es mīļi nedzīvoju?
Vai es tev zirgu liedzu,
Vai kaltās kamaniņas?
Mīļ' es tevi izvadīju,
Vēl mīļāki sagaidīju;
Redz' es tevi pārbraucam,
Šķietu sauli uzlecam.
Mana jauna līgaviņa,
Netur' ilgi ienaidiņu!
Mēs bijām abi jauni,
Drīz ienaidu dabujam.
Ja tev tīk, dzīv' ar mani,
Ja netīk, šķiŗamies;
Šķiŗ pušām ziedu cimdus,
Lauž laulātus gredzentiņus,
Lauž laulātus gredzentiņus,
Met upītes dibinā,
Lai spīd upes dibinā,
Ne nelieša rociņā.
Atšķiries, dvēselīte,
No nelieša tēva dēla!
Krustu metu, velns atstāja,
No nelieša nevarēju.
Nīktin nīka tas kalniņš,
Kur mēs divi runājām,
Pušām lūza dzelzu slieksnis,
Kur mēs divi šķīrāmies.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

26869.

Ko tu raudi, kas tev vainas,
Mana jauna līgaviņa?
Vai tev bija mātes žēl,
Vai ierasta bāleliņa?
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

26870.

Ko tu raudi, kas tev vainas,
Mana jauna līgaviņ?
Vai tev tēv' un mātes žēl?
Vai es mīļi nedzīvoj'?
3401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 21 -

26871.

Krāpinieks tautas dēls
Krāpa mani uzkrāpdams,
Krāpa mani no māmiņas,
Krāpa mūžu dzīvodams.
216 [Ventspilī].

26872.

Krāpniekis tautu dēlis
Krāpa manis uzkrāpdamis;
Villainītes pirms izkrāpa,
Pēc sudraba gredzeniņu.
226 [Kandavā (Tl)].

26873.

Kulšu tevi, līgaviņa,
Lai tu man gana mīļa,
Kam tu manu kumeliņu
Auziņām nebaroji!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. As tev kuilšu, līgaeviņa,
Kau(t) tu gona mīlējuesa,
Kam tu munu kuimeliņu
Skujiņām ādanāji!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

26874.

Kulšu tevi, līgaviņa,
Lai tu man īsti mīli,
Kam tu mani agri cēli,
Vēlu nesi launadziņu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

26875.

Kumeliņis lielnaudītis
Pa celiņu netecēja;
Tautu dēls slavenais
Ar godiņu nedzīvoja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26876.

Kur sieviņa es paliku
Ar to slinku arājiņu?
Košas baltas villainītes,
Šķības greizas ragutiņas.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

26877.

Laba tēva meita biju,
Slikta vīra līgaviņa;
Raudādama kājas avu
Dubļotās vīzītēs.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

26878.

Ļaudaveņ ļaudaveņ,
Kas tavā pruoteņā:
Ni tu man' vītes tais',
Ni kluoj bolta paladzeņa.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

26879.

Ļaudim ļaužu līgav'eņa,
Kuru ļaužu muna b'eja?
Gar manim paīdama,
Kuo ciuc'eņa paryukst'ēje.
4223 [Višķu pag. D].

26880.

Līgaviņa, baltmutīte,
Nāc ar manim parunāt!
- Ko, vīriņi, runāsim?
Vakar gauži rājāmies.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

26881.

Līgaviņa, miega cūka,
Negaid' mani pārnākam;
Pats es sev kājas āvu,
Pats sev jūdzu kumeliņu.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

26882.

Līgaviņa, miega cūka,
Nejūt mani pārnākot;
Ciema suņi, ciema gaiļi,
Tie jūt mani pārnākot.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Mans sunītis, mans gailītis
Gaida mani pārejam;
Līgaviņa miega maķis,
Tā jau mani negaidīja.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2. Rej sunīts, dzied gailīts,
Gaida mani sētiņā;
Līgaviņa, miega cūka,
Tā jau manis negaidīja
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

26883.

Mājās eju, mājās teku,
Kas jel mani mājās gaida?
Tautu dēlis, dūņu vepris,
Tas jau mani negaidīja,
Tas jau bija iesaracis
Līdz acīmi midzenī.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 22 -

1. Mājās eimu, mājās teku,
Kas mājās mani gaida?
Saule gaida sētiņā,
Mēnestiņš pavārtē.
Mans sunītis, mans gailītis
Gaida manis pārejam;
Tautu meita, dūņu cūka,
Tā jau manis negaidīja.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

26884.

Man upīte sētmalī,
Man gosniņas nedzērušas:
Veca mana māmuļīte,
Slinka mana līgaviņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Kaut dzīvoju Ventmalē,
Man gosniņas nedzērušas:
Māte veca, sieva slinka,
Pats es labi nevīžoju.
190 [Kuldīā].

26885.

Miegs man nāca neguļot,
Tautas rāja bez vainītes.
Nāc, miedziņ, kad es guļu,
Rājat, tautas, kad vainīte!
1311 [Apē (Vlk)].

26886.

Mūžu, manu grūtu mūžu,
Kā es tevi nodzīvošu!
Es par savu līgaviņu
Nedot' glāzi ūdentiņa.
10 [Dolē (Doles pag. Rg)].

26887.

Nāc, Dievī, aplūkātu,
Kāda mana dzīvošan':
Visi gultas pabalstīni
Asarām nolijuš'.
1191 [Ēveles draudzē].

26888.

Nedeg labi uguntiņš.
Kad nav labs kūrējiņš;
Neiet labi man dzīvīte,
Kad nav laba līgaviņa.
190 [Kuldīā].

26889.

Nevarēju, nevarēju
Ar tautieti saderēt:
Ko ar muļķi saderēšu,
Kad nav gudra padomiņa?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

26890.

Nu reizēi, tautu dēls,
Tu no cepļa, es no druvas,
Tu no cepļa raudādams,
Es no druvas dziedādama.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

268901.

Pašam man malt jāiet,
Pašam cūkas jābaro;
Šnorēm šūta cepurīte
Iekrīt cūku silītē.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26891.

Piešiem dūru kumeliņu,
Kam tas stalti netecēja;
Vārdiem rāju līgaviņu,
Kam tā mīļi nedzīvoja!
113 [Alūksnē].

26892.

Piešiem dūru kumeliņu,
Kam celiņa netecēja;
Pliķiem sišu līgaviņu,
Kam vārdiņa neklausīja!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

26893.

Pūš par kalnu līgaviņa,
Kam raženi nedzīvoji!
Negrib mana māmulīte
Neraženi dzīvojam.
190 [Kuldīā].

1. Buč par kalnu, līgaviņa,
Kad raženi nedzīvoji!
Veca mana māmulīte,
Grib raženi dzīvojam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

26894.

Purā vēlu bērza siekstu,
Tā nedega ugunī;
Projām dzinu tautu meitu,
Tā dzīvot nemācēja.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

26895.

Rāj, tautieti, priedi, egli,
Nerāj mana augumiņa!
Lai stāv mans augumiņš
Ar māmiņas rājumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

26896.

Rāja mani dui rājēji.
Rāj' rītāi, vakarāi:
Dienu rāja bārgi kungi,
Vakarāi līgaviņa.
Lai būt' rājši bārgi kungi,
Kaut nerātu līgaviņa!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 23 -

1. Vai Dieviņ, ko darīšu,
Nu dui mani vienu rāja:
Rāja mani sīvi kungi,
Rāja dzedra līgavīna.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

26897.

Rāja mani div' rājēji,
Rāj' rītāi, vakarā:
Rāja mani tautu dēlis,
Tautu dēla māmulīte.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

26898.

Rājies pate, līgaviņa,
Es nevaru vaira rāt,
Es nevaru vaira dzert
Tavu gaudu asariņu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

26899.

Rājies pati, līgaviņa,
Es nevaru vaira rāt,
Es nevaru vaira rāt
Aiz ļautiņu valodām.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

26900.

Rājies pats, rāteklīt,
Vai es tava rājamā?
Purā veca bērza siekste, -
Skrej apkārt riedamies!
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

26901.

Rej sunīts, dzied gailīts,
Mājā nāca ceļa vīri;
Ļaudavīni biezas ausis, -
Tiks mugura oderēta.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Sunīts rej, vārti čīkst,
Vīriņš brauca sētiņā;
Ja sievai biezas ausis,
Tiks mugura oderēta.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

26902.

Rītu rītu uz pusdienu
Kulšu savu līgaviņu,
Kam nedod balta krekla,
Kam mella nevelēja.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

26903.

Sāpēt sāp man galviņa,
Laiskas sievas saukājot;
Labāk būtu man bez sievas,
Nekā laiska saukājama.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

26904.

Sasalusi puram kāja,
Uzsalusi Daugaviņa;
Tā sasala mans prātiņš,
Ar tautieti dzīvojot.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

26905.

Šķiŗamies mēs, tautieti,
Mums nav laimes dzīvojot:
Ne man auga govis vērši,
Ne tev sirmi kumeliņi
131 [Mēŗa muižā (Mēŗa pag. Vlk)].

26906.

Šķiŗamies mēs, tautieti,
Mums nav laimes dzīvojot:
Pirti kūru, tā nodega,
Pirmo bērnu vilks apēda.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Šķirsimies mēs, tautieti,
Neva laimes dzīvojot:
Pirmo bērnu vilks apēda,
Otru pate nogulēju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26907.

Šķiŗamies mēs, tautieti,
Mums nav laimes dzīvojot:
Visi ļaudis tevi teica,
Visi mani niecināja.
1311 [Apē (Vlk)].

26908.

Šķiŗamies mēs, tautieti,
Nava laimes dzīvojot:
Tev izkrita, man pazuda
Laulājamais gredzentiņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

26909.

Šķiŗamies mēs, tautieti,
Nava laimes dzīvojot;
Cērtam pušu, laužam pušu
Laulātos gredzeniņus!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Šķiŗamies mēs, tautieti,
Lai gan mīļi dzīvojam;
Šķirsim pušu dēļu gultu,
Smalkus linu paladziņus.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 24 -

26910.

Sieviņ mīļā, nebaries,
Met jel mieru vakarā!
Rīt man agri jāceļas
Spriguliņu vēcināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

26911.

Sitin sita, kautin kāva
Bāliņš savu līgaviņu.
Kā nesita, ka nekāva,
Ciemā cita cerējama!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

26912.

Slinka mana līgaviņa,
Nevērpj linu, ne pakulu.
Dod, Dieviņ, pavasaru,
Vešu tevi skudrītēm,
Tad es tavas kājas rokas
Skudrītēm ēdināšu!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Slinka mana līgavīna,
Nevērpj linu, pakulīnu.
Dievs dod mana sagaidīt
Paivasara siltu sauli,
Tad es tevi izvedīšu
Pie lielaja skudru pūļa,
Tad es tavas kājas rokas
Skudrīnāmi ēdināšu!
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

26913.

Stundu mans kumeliņš
Aiz [Pie] vārtiem zvadzināja;
Vai tā mana līgaviņa
Nāves miegu aizmigusi?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

26914.

Tāda mana sieva bija,
Tāda mana sievasmāte:
Cik prasīju sviestarmaizi,
Viņa dūri parādīja.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26915.

Tautiets, mani mīledams,
Laša kurpes šūdināja;
Man pašuva mīlēdams,
Pats apēda laizīdams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Tautiets, mani cerēdams,
Laša kurpes šūdināja;
Danāk bada pavasars,
Apēd, pirstus laizīdams.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

26916.

Tautiets, mani mīlēdams,
Zuša kurpes šūdināja;
Kad paņēme, tad nedeve
I dzeltānu pastaliņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

26917.

Tautiets mani rātin rāja,
Kam tik daudzi es raudāju.
Ko, tautieti, neraudāšu,
Kad tu mīļi nedzīvoji!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

26918.

Tautiets mani rūdināja,
Es tautieti vēl vairāk:
Viņš bargiem vārdiņiem,
Es gaudāmi asarām.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

26919.

Tu, saulīte, spoži lēci,
Kam tik spoži netecēji?
Kam, brālīti, sievu ņēmi,
Kad ražani nedzīvoji?
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26920.

Vai Dieviņš, vai Laimīte
Grūtu mūžu man nolika?
Jau es biju bārenīte,
Nu nelieša līgaviņa.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

26921.

Vīzīt' āvu kājiņā,
Tā noplīsa, to nomešu;
Kur man bija teva likt,
Nedižana līgaviņa?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

26922.

Vīzīt' pinu gan dižanu,
Tā noplīsa, to nometu;
Ieņēm' slinku mātes meitu,
To nomest nevarēju.
1191 [Ēveles draudzē].

26923.

Ceļam pirku kumeliņu,
Tas pa ceļu netecēja;
Dzīvei ņēmu līgaviņu,
Tā dzīvot nemācēja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 25 -

48829.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kam tu mani novēlēji?
Visu mūžu nodzīvot
Pa vienām asarām.
290 [Ogres C].

48830.

Voi Dīveņi, voi māmeņ,
Kam tu mani tī atdevi?
Pīdorkneite naizkolta,
Asareņas slauceidama.
389 [Silajāņu Rz].

48831.

Oi Leimeņi, muomuleņi,
Kam tu mani ša atdevi?
Ša ir mani gryuta dzeivja:
Ik reiteņus raseņā;
Ik reiteņus raseņāji,
Asareņu paļteņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

48832.

Oi Dīveņ, golva suop,
Nikam nav syudzētīs;
Svešai muotei syudzējūs -
Ceidynuoti ceidynuoja.
247 [Makašānu Rz].

48833.

Vai meitiņ, vai meitiņ,
Mīļi tevi audzināju!
Nu aizgāju [aizgāji] tautiņās
Asariņas birdināt.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

48834.

Ok tū munu boltu šali,
Pylnu rūgu pībyruš(u)!
Ok tū munu preilinīt,
Kuo tik gauži rauduojus(e)?
326 [Preiļu D].

48835.

Ak tu tautu netiklīti,
Bij man to sen zināt;
Bij jau tavi bāli vaigi
Asarāse nomirkuš'.
94 [Dunikas Lp].

48836.

Vai vai rauduleit,
Cik tu ilgi rauduosi?
Šūvokor šūvokor,
Cytā reitiņā pabeigšu.
89 [Dricēnu Rz].

48837.

Apkārt kalnu saule tek,
Gaŗu dienu meklēdama;
Mīļš tautietis precēdams,
Ne tik mīļš dzīvodams.
443 [Turlavas Kld].

48838.

Asariņu upe tak
Gar muosiņas namdurvim;
Soka buoliņš piīdams:
Nav muosiņai loba dzeive.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

48839.

Bolta bolta īva zīd,
Vēļ boltuoka meita aug;
Īvas zīdus vēji plyuca,
Tautas meitu ryudynuoja.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

48840.

Buoŗa, buoŗa maņ' māmeņa,
Vaira buoŗa ļaudaveņa,
Atrodusja kumeleņu
Vakareju ādumeņ(u) [jyugumeņ'].
326 [Preiļu D].

48841.

Brūni mieži līdumā,
Vai bij zaļi, vai gatavi;
Tāds bij manis arājiņis,
Vai bij dzēris, vai nedzēris.
301 [Palsmaņa Vlk].

48842.

Cik putneņam veseluma,
Kai nu poša pavasara;
Cik mjaitiņai lobys dzeivis,
Kai nu gonu da tauteņu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

48843.

Daboj bite soldon' zīda
Kod pūrina maleņī;
Dēļ tevi vīn, Pīter,
Lobu ļaužu nadovuoja [nadabuoju].
174 [Kārsavas Ldz].

- 26 -

48844.

Dyla man i vara sokta,
Dyla vara gredzineņš;
Dyla munys augumeņš,
Ar navēkli dzeivojūt.
326 [Preiļu D].

48845.

Div puķeitis olūtā,
Div olūta maliņā;
Div muosjaņis lobūs ļaudīs,
Div gauduos osoruos.
194 [Krāslavas D].

48846.

Dyžan dziļa plota jyura,
Kas bez laivas jū puorīs?
Dyžan gryuta tautu dzeive,
Kas bez os'ru puordzeivuos?
89 [Dricēnu Rz].

1. Cik plota jyura dziļa,
Kas bez laivas puori tiks?
Kaida tautu dzeivuošona,
Kas bez vuorga puordzeivuos?
247 [Makašānu Rz].

48847.

Dieviņ, tavu likumiņu,
Katram savs rājējiņš:
Runči, kaķes peles rāja,
Es rāj' savu līgaviņu.
443 [Turlavas Kld].

48848.

Dīviņ(š), sūdi tev' tautīti,
Kam tik agri meilināji?
Ko bej laiks meilināt,
To tu gauži raudināji.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

48849.

Dzer, bāliņi, biķerīti
Manas gaužas asar(iņ)as!
Tu man' devi tautiņās,
Labus ļaužus dāvādams.
241 [Lubānas Md].

48850.

Dzīvīt' mana, dzīvojama
Uz tā viena ienaidiņa;
Lūdzu tēvu, māmuliņas,
Lai rāj manu līgaviņu.
48 [Bērzaunes Md].

48851.

Dzied' gailīti, rej, sunīti,
Gaidāt mani pārnākam!
Līgaviņa miega cūka,
Tā jau mani negaidīj(a);
Tā jau mani negaidīja
No tīruma pārnākam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48852.

Jāj uorā, švāgereit,
Kam muoseņi ryudynoj!
Tu sacēji pajimdams,
Ka jū skaistu audzynoisi;
Ka jū skaistu audzynoisi,
Kei rūzeiti balynoisi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

48853.

Aj, Gelīte, grīzdamuos,
Aj, Gelīte, jaukdamuos!
Es nu tevja dzeivuodama,
Loba vuorda nadzierdēj(u).
143 [Jāsmuižas D].

48854.

Ej, tautieti, koka sirds,
Koka tava valodiņa!
Kā no koka skaidu šķelt,
Tā no tevis valodiņu.
Ka pie sienas nogulēju,
Ka pie mieta nostāvēju.
72 [Cesvaines Md].

48855.

Es dūmuoju tautiņuos
Paza- vīgli- vīglynuot;
Īvēļu sovu sirsniņu
Kai ūliņu yudinī.
174 [Kārsavas Ldz].

48856.

Es dome aiziedam
Lab vīr dabujis;
Krūm lož, lap gūņ,
Mans asars dzērējiņ.
17 [Ances Vp].

48857.

Es dūmuoju izaugdama
Ar taidu i narunuot;
Maņ pošai tai daguoja,
Ar naveikli juodzeivoj.
295 [Ozolmuižas Rz].

- 27 -

48858.

Es māmiņai neticēju,
Grūtu dienu redzējusi,
Nu ticēju māmiņaji,
Kad es pati ieraudzīju.
498 [Virānes (Bučauskas) Md].

48859.

Es māte vien mēt
Kā siersniņ azotē,
Kad ielaid totiņos,
Kā vālitu ūdnē.
605 [Skolas].

48860.

As, kalneņā uzkuopdama,
Slauku svīdrus skusteņī;
Svešu ļaužu klauseidama,
Slauku gaudas osoras.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

48861.

As nu taida bēdziņ bēdžu,
Nak maņ taids gadējās;
Nak tei pati mēru muote
Jū dēļ maņi audzynuojsja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

48862.

Es palīžu līdumiņu
Bez asā zobentiņa;
Es mūžiņu nodzīvoju
Ar nelieti tēva dēlu.
322 [Praulienas Md].

48863.

Es pazinu dēla soļus
Vedeklīnas gājumā:
Īsi soļi, gaŗas pēdas,
Asarām slacinātas.
192 [Kosas C].

48864.

Es pazinu sav' māsiņu
Viņā galda galiņā;
Sēd māsiņa raudādama,
Asariņas slaucīdama.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

48865.

Es šķitos tautu dēlu
Zeltābola dabūjusi;
Dabūj' mūža ēdējiņu,
Asariņu dzērājiņ(u).
119 [Gaujienas Vlk].

48866.

Šķitu: esu tautu dēls [dēlu]
Zelta zaru nolauzusi;
Kad aizgāju, tad atradu
Asariņu dzērājiņu.
378 [Seces Jk].

48867.

Es šķitos tautiņās
Ziedēt zelta ziediņos;
I tie paši nobiruši,
Ar tautieti dzīvojot.
241 [Lubānas Md].

48868.

Es to savu vīra buņģi
Trīsreiz kūlu dieniņā,
Kad tas man nedarīja
Pa manam prātiņam.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr], 235 [Litenes Md].

48869.

Es tos tavus sirmus matus
Pa vienam izplūk(ā)šu,
Ja vēl pāri paliksies,
Stāvu bedrē iegrūdīš(u).
234 [Limbažu Vlm].

48870.

Grūti pūta kumeliņš,
Smilšu ceļu tecēdams;
Gauži raud līgaviņa,
Grūtu mūžu dzīvodama.
192 [Kosas C].

48871.

Gryuts sēdēt egleitei
Zam bērziņa lapiņom;
Gryuts dzeivuot i muosiņom,
Nūguojušom tautiņuos.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

48872.

Gudrējam oruojam
Vysod skaista ļaudaviņa;
Juo kaut kaidam dzāruojam
Vīnam godam, na vairuok.
174 [Kārsavas Ldz].

48873.

Īšu, īšu, nadzeivuošu,
Te naloba dzeivuošona:
Rupa maize, skarbi ļauds,
Navar mīļi puordzeivuot.
605 [Skolas].

- 28 -

48874.

Īšu, īšu, te nabyušu,
Te naloba dzeive:
Sveši ļaudis, buorgi vuordi
Komoj munu sirdi.
Malna maize, tuos maņ nadūd,
Tuos dēl manis žāloj.
314 [Pildas Ldz].

48875.

Jāj tautas pēc manis
Kā medinieki,
Kad tautu rokāsi,
Tad nederēju:
Tad sīva, tad dzedra,
Tad netikusi.
183 [Kazdnagas Azp].

48876.

Ka maņ byutu grozni suņi,
Dzeitu svaiņa pogolmā;
Lai tys bāgtu sprausluodams,
Kam muosiņu ryudynuoja.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

48877.

Kai tu gribi, dzeivoj ar mani,
Ka nagribi - šķiersimjās.
Pļās skusteņi pa pusjai,
Lauz lauluotu gredzinteņi.
605 [Skolas].

48878.

Kam, tautieti, mani ņēmi,
Kad as tevi namīlēju?
Ņemt bij tev to meitiņu,
Kur mīlēji sirsniņa(i).
241 [Lubānas Md].

48879.

Kam tautieti, mani ņēmi,
Kad tu mīļi nedzīvoj(i)?
Ne es laba vīra sieva,
Ne meitiņa vaiņagā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

48880.

Kaut būtu māte mani mazu
Ūdenī iemetuse,
Nekā mani atdevuse
Neliešam tautiešam.
374 [Sātiņu Kld].

48881.

Kas no ātra augumiņa -
Drīz aizveda tautiņās;
Drīz bij mani sārti vaigi
Slēžu mices baltumā.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

48882.

Kas nu rudzu šmugumeņa,
Ka navā brīdumeņa?
Kas nu tautu boguoteibas,
Ka navā mīleibeņas.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

48883.

Kas to vairs tīru dos -
Netīro ūdentiņu?
Kas to vairs izmācīs -
Nemācītu tēva dēlu?
192 [Kosas C].

48884.

Kas tur dimd, kas tur reib
Aiz pūrīm, aiz mežīm?
Pleisa kolli, šķeirās zeme,
Zuze šķeirās nu Jūzapa.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

48885.

Kas tur kliedza, vaimanāja
Vecainītes galiņā?
Tautiets kūla līgaviņu,
Aiz matiemi turēdams.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

48886.

Kas varēja lynu drivu
Bez rasines izrevēt?
Kas varēja tautiņuos
Bez osaru nūdzeivuot?
35 [Baltinavas Abr].

48887.

Kas varēja staigu pūru
Sausom kuojom puortecēt?
Kas varēja tautu dzeivi
Bez osorom nūdzeivuot?
174 [Kārsavas Ldz].

48888.

Kauties māte pavēlēja,
Ar tautieti dzīvojot;
Kas kaitēja man nekauties,
Kad māmiņa pavēlēja.
373 [Sarkaņu Md].

48889.

Kaut, māmiņa, tu zinātu,
Kāda dzīve tautiņās!
Sešas dienas nedēļā,
Pieci maizes riecentiņi.
141 [Ivandes Kld].

- 29 -

48890.

Kālabadi lakstīgala
Nedzied egļu mežiņā?
Kālabadi mūs' māsiņa
Žēli raud tautiņās?
605 [Skolas].

48891.

Kālaba šorīt
Sadūguse saule leca?
Tā sadudzis mans prātiņš,
Ar tautieti dzīvojot.
127 [Grostonas Md].

48892.

Klausies, mana līgaviņa,
Ka es braukšu sētiņā!
Natur(i)es plānas ausis,
Turi biezu mugariņu.
605 [Skolas].

48893.

Klēgā zoss siliņē,
Ūdenī ieradus;
Raud māsiņ(a) tautiņās,
Bāliņos ieradus.
17 [Ances Vp].

48894.

Klētij grīdu izspārdīju,
Ar tautieti bārdamās;
Klētiņā sazabāru,
Istabā saderēju.
261 [Mēdzūlas Md].

48895.

Kuo, muosiņ, gauži raud',
Kas tev' gauži ryudynuoja?
Tautīšam malnas acis,
Tys man' gauži ryudynoj.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

48896.

Kuo, muosiņi, gauži raudi -
Sorķim slauki asariņas?
Kū, bruoliņ, narauduošu -
Na papruotu oruojiņš.
170 [Kapiņu D].

48897.

Kuo, muoseņ, nūsagivi,
Jaun' īdama tautiņuos?
Osoru palti palēju
Zam sovom kuojiņom.
593 [Rēzeknes apr.].

48898.

Ko tu raudi, kas tev kaiš,
Mana daiļa līgaviņa?
Ne solījos tevi ņemti,
Ne tu teici: manis gribi.
605 [Skolas].

48899.

Krita, krita kļavu lapa,
Tā iekrita ūdenī;
Gāja, gāja tautu meita,
Tā iegāja asarās.
410 [Stāmerienas Md].

48900.

Kur, muosiņ, rosu trauci?
Reitā agri caldamās,
Tautiņūs rosu traucu:
Vysas pļovas izstaiguoju;
Nikod loba naredzēju,
Vysod gauži nūrauduoju.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

48901.

Kuŗu labi lielu guni,
Kā var labi sildīties;
Turu labi drošu sirdi
Pret bargo arājiņ(u).
127 [Grostonas Md].

48902.

Kusti, kusti, Gaujas zāle,
Ūdens tevi kustināj(a);
Raudi, raudi, mūs' māsiņa,
Ļaudis tevi raudināj(a).
119 [Gaujienas Vlk].

48903.

Laba tēva meita biju,
Slikta vīra līgaviņa;
Vīzes avu kājiņā,
Saujā slauku asariņas.
508 [Zantes Tk].

48904.

Lobajami dīna gaisa,
Ūtra loba meklejūt;
Maņ izgaisa daža dīna,
Ar navēkli dzeivojūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

48905.

Labāk būtu to dieniņu
Zem eglītes gulējuse;
Nekā tautu neveikļam
Raibus cimdus adījuse.
48 [Bērzaunes Md].

- 30 -

48906.

Lobuok, sauleit, nalākuse,
Na tyucī īguojuse;
Lobuok, muoseņ, nadzymuse,
Na pi slykta izguojuse.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

48907.

Lobuok sovu vaiņudzeņi
Uz akmiņa sasytusja,
Nakai tautu navēkļam
Rūceņuos atdavusja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

48908.

Labi būtu, labi būtu,
Būt' ar kalpu saderēj'si;
Nebūt' mani sārti vaigi
Asarām nobālēj'ši.
119 [Gaujienas Vlk].

48909.

Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt' jaunai sievīnai:
Tai jāceļas rītā agri,
Tai jādzird ļauni vārdi.
192 [Kosas C].

48910.

Lai trūd mani lina krekli
Saglumuši purviņā [pūriņā?],
Ja nevaida valkātāja
Tā [Pa?] manam prātiņam.
378 [Seces Jk].

48911.

Laime puisi kuļtiņ kyuļa,
Azarā mārcādama,
Kam jis sovu ļaudaveņi
Ik vokoru ryudynuoja.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

48912.

Lakstīgala sēri dzied
Pa smalkiem kārkliņiem;
Tautu meita gauži raud,
To atstāja tautu dēls.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

48913.

Ļaudim ļaužu līgaviņa -
Kuŗu ļaužu mana bija?
Šņaukādama vien staigāja
Pa visiem kaktiņiem.
584 [Daugavpils apr.].

48914.

Man ziedēja vaiga gali
Līdzi rožu vaiņagam;
Tautu dēla sīvā sēkla
Paņema mianu augumiņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

48915.

Manis dēļ tautu dēli
Naidiņā sanākuši.
Ne vārdiņu nerunāja,
Visu mūžu dzīvojot.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

48916.

Mauroj muna teleiciņa
Tautu klāva dybynā;
Raužu es paša, sādādama
Tautu golda galiņā.
168 [Kalupes D].

48917.

Muok veitūls lūceitīs,
Muok zareņi plateitīs;
Muok tauteņis ryudynuot,
Muok tauteņis kairynuot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

48918.

Muote guļ smilktiņuos,
Meita raud tautiņuos;
Raud tuos sauļes, raud tuos vītas,
Kur māmiņa izaudzēja.
170 [Kapiņu D].

48919.

Māte māte, rāj tu dēlu,
Rāj tu dēla valodiņu;
Tava dēla valodiņa
Mani gauži raudināja.
72 [Cesvaines Md].

48920.

Meitiņ mana, puķīt mana,
Kam atmiji gredzentiņu?
Kad tu biji saderēta,
Vajdzēj' mūžu nodzīvot.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

48921.

Mirdzēj' tumši tā zvaigznīte,
Kas nodzisa vakarā;
Raudāj' gauži tā meitiņa,
Kas aizgāja tautiņās.
184 [Ķēču Rg].

- 31 -

48922.

Mīli, mīli tautu dēlu
Kā sirsniņu azotē;
Gan paliksi dzīvodama
Kā sūrā sinepīte.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

48923.

Mīļi mani tautiets lūdza
Pirmajā vakarā,
Jau otrajā, trešajā
Ne vārdiņa nerunāja;
Tā no viņa vārdu ņēmu,
Kā no koka skaidu cirtu.
398 [Skrundas Kld].

1. Mīļi mani tautas tura
Tai pirmā vakarā;
Nāk otrā, nāk trešā, -
Ne vārdiņa nerunā.
104 [Ēdoles Vp].

48924.

Mums tri(jā)m māsiņām,
Katrai savs rājējiņš:
Kazai vilks, vistai vanags,
Man pašai tautu dēls.
378 [Seces Jk].

48925.

Nava man, nava man
Pa prātam arājiņa;
Ir vīzītes nenopina
Pa manam prātiņam.
545 [Krustpils D apr.].

48926.

Nāc pie manis, līgaviņa,
Došu lielu āmuriņu;
Došu lielu āmuriņu,
Tad tu vaira neraudāsi.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

48927.

Nadūmuoju tai palikt,
Kai palyku dzeivuodama;
Es dūmuoju zaltu mēreit,
Sudobriņu kuojom meit.
503 [Višķu D].

48928.

Nedzel mani, tu nātrīte,
Es bij' tava ravētāja;
Nerāj mani, tautu dēls,
Būšu tava līgaviņa.
224 [Lielvārdes Rg].

48929.

Nela sieva, nela bērni
Mani mājās sagaidīja:
Sunīts vien sagaidīja
Spalvainām kājiņām.
211 [Ļaudonas Md].

48930.

Nerājies, rātulīti,
Ne es tava rātulīte!
Purā auga greiza priede,
Tec apkārt(i) rādamiesi.
200 [Kuldīgas Kld].

48931.

Nesakies, līgaviņa:
Mana luste [grūsta?] aizkrāsnē;
Sakies pate pakrituse,
Skangalīšus lasīdama.
72 [Cesvaines Md].

48932.

Netrako, līgaviņa,
Ar mani dzīvojot!
Diezgan tev tā trakuma,
Ko trakoji uzaugot.
344 [Rembates Rg].

48933.

Nevijās vītoliņi,
Kad nav vēja vējonē;
Nedzīvoja bāleliņi,
Kad nav laba līgaviņa.
141 [Ivandes Kld].

48934.

Neviens putniņš tā nepūta,
Kā pūš meža balodīts;
Neviens mani tā nerāja,
Kā man' rāja tautu dēls.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

48935.

Nazyna muna māmiņa,
Kū man dora sveši ļauds:
Sogyvuši, raudynoj
Kai tu meža putiņaņu.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

48936.

Niecin' bite purva zāli,
Niecin' kalna āboliņu;
Tā niecina sveši ļaudis,
Māmiņ, tavu auklējumu.
184 [Ķēču Rg].

- 32 -

48937.

Niedrē kāru vainadziņu,
Stiebrā maucu gredzentiņu;
Labāk viļņi plūdināja,
Nekā tautas raudināja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

48938.

Nūsalaidi tu, muoseņ,
Kai nu kolna lejiņā;
Īlaidi sovu sirsneņi
Kai ūleņi yudinī.
174 [Kārsavas Ldz].

48939.

Ņem, māsiņ, platu jostu,
Sajoz savu vēderiņu!
Jau tā tautu auzu maize
Aiz deviņām atslēdziņām.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

48940.

Pa prātam šķietu ņēmu,
Pa prātam arājiņu;
Šķietu pa prātam gan dabūju,
Ne pa prātam arājiņu.
263 [Mēmeles Jk].

48941.

Pa pūrim, pa mežim
Lūku sovu kumēliņu;
Ļaužu mēļu klausēdams,
Ruoju sovu leigaveņu.
182 [Kaunatas Rz].

48942.

Palākdama knipi sytu
Uz tautīša daguniņa;
Ka panessi munu knipi,
Nessi munu augumiņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

48943.

Pati ņēmu savu galvu,
Pati gāju tautiņās;
Kur nu iešu žēloties,
Sāk tautiņas niecināt?
90 [Drustu C].

48944.

Savu galvu ņēmusies,
Gāju jauna tautiņās;
Voi Dieviņ, tautas rāj, -
Kur nu iešu žēloties?

48945.

Pazaskaties, dēlu māte,
Kā es tavu dēlu rāju:
Sit(u) pliķi guldamās,
Rauj' aiz matiem celdamās.
373 [Sarkaņu Md].

48946.

Pyrma zyla gaisma aust,
Pēc sorkona saule lāc;
Pyrma tautīts madu dzyrda,
Pēčuok gaudas asariņas.
174 [Kārsavas Ldz].

48947.

Pirmo gadu tautiņās
Ar variņu jādzīvo:
Šķūnī kreklu novilku(si)
Asarās izvelēju.
373 [Sarkaņu Md].

48948.

Pirmo gadu tautu dēls
Driķus malt palīdzēja;
Otrā gadā, trešā gadā
Rudzus mērca ūdenī.
15 [Alūksnes Vlk].

48949.

Pirmo gadu tautiņās
Dziedādama vien staigāju;
Otru gadu, trešu gadu
Asarās remdējos.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

1. Pyrmū godu tautiņuosi
Dzīduodama vīn staiguoju;
Ūtru godu, trešu godu
Bierst pa goudai asariņai;
Bierst pa goudai asariņai,
Ka jau asu muomulīte.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

48950.

Plata plata man galviņa
Kā cintiņa izplūkāta.
To darīja labs vīriņš,
Kādreiz labs mīlējams.
449 [Ungurmuižas D].

48951.

Plati mani goda svārki,
Šauras tautu kamaniņas;
Vēl šaurāka dzīve būs,
Kad aiziešu tautiņās.
161 [Kabiles Kld].

- 33 -

489511.

Plati mani goda svārki,
Šauras tautu kamaniņas:
Puse stāv kamanās,
Pusi turu rociņās.
161 [Kabiles Kld].

48952.

Prač pa kalnu, līgaviņa,
Kam raženi nedzīvo!
Netīk manai māmulītei
Neražena dzīvošana.
214 [Lažas Azp].

1. Buč pa kalnu, līgaviņa,
Kam raženi nedzīvoji!
Man pašai māmulīt(e),
Kas dzīvoja jo raženi.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

48953.

Purvu bridu, na uobulu,
Skujas byra vainugā;
Tautas ruoja, na buoleņi,
Saujā trauču asariņos.
35 [Baltinavas Abr].

48954.

Pušām cirtu pliena galdu
Ar tērauda zobentiņu,
Pušām lauzu sav sirsniņu,
Ar nelieti dzīvodama.
548 [Liepāja Lp apr.].

48955.

Raudāt raudu ik dieniņas,
Nile es tautu lobu raudu;
Raužu sovas vieglas dzīves
Kuŗ' palika brāliņos.
263 [Mēmeles Jk].

48956.

Rāji, rāji, tautu dēls,
Tikpat manis nenorāsi;
Kad es tikšu klajumā -
Palēkdama uz puišiem.
306 [Patkules Md].

48957.

Rāji, rāji man', tautieti,
Gan es sākšu tevi rāt;
Gan es sākšu tevi rāt,
Saujā trauksi asariņas.
90 [Drustu C].

48958.

Rāj, tautieti, ko rādams,
Nerāj savas līgaviņas!
Tava mīļa līgaviņa
Gauži vien noraudāja.
476 [Vecpiebalgas C].

48959.

Rāšu tevi, tautu dēls,
Kad māmiņa nerājusi;
Ne es ļaušu krogā dzert,
Ne kumeļu locināt [vārdzināt].
263 [Mēmeles Jk].

48960.

Rūc bitīte, ieskrējuse
Degošā siliņā;
Raud māsiņa, aizgājuse
Bargajāsi tautiņās.
333 [Purmales (Bokovas) Abr].

48961.

Sak' tiešām, tautu dēls,
Kādu vainu mūsmāsiņ(a)!
Vai tā ēda nesamalt(u),
Vai valkāj(a) nevelēt(u)?
Smalka balta tai maizīt(e),
Balts krekliņš mugurā.
17 [Ances Vp].

48962.

Saulīt mīļuo, māmiņ jaukuo,
Kam tu maņi tī atdevi?
Kam tu maņi tī atdevi,
Kur nav loba oruojiņa.
466 [Vārkavas D].

48963.

Sausā egle locījās,
Zaļajās skatoties;
Netiklītis mani rāja,
Labajā vērdamies.
378 [Seces Jk].

48964.

Sieviņ' mani mīļi tur,
Es sieviņu vēl mīļāki;
Miltu vietā pelnus vedu,
Ar pātagu dancināju.
236 [Līvānu D].

48965.

Seiki čīpja tys putneņš
Bīzajā egluojā;
Gauži raud tei meitiņa
Tuoleimuos tautiņuos.
170 [Kapiņu D].

- 34 -

48966.

Skaistu ūdziņu apēžu,
Veļ soldona ruodījuos;
Skaistu meitiņu pajēmu,
Bet naidīgi padzeivuoju.
357 [Rudzētu D].

48967.

Steidžu, beidžu oku rakt
Steiga pūra maliņā;
Bius, kamā sleicynuot
Asariņu dzāruojiņu.
Kam jis mani jaunu jēmja,
Pajēms gauži reudinova.
326 [Preiļu D].

48968.

Sveši ļaudis lielījās
Mani viegli audzināt;
Vaļa duris, vaļa logi,
Vaļa mana istabiņa maldināja.
373 [Sarkaņu Md].

48969.

Škārs upītes laivu dzynu,
Sleicin' sovu oruojiņu,
Kam jis mani jaunu jēmja,
Vysu myužu ryudynova.
326 [Preiļu D].

48970.

Škitu, bruoleņūs byudama,
Purineņu nūsaveit;
Nūsaveju veigrīsteņ(u),
Nikam loba nadarēj(a).
466 [Vārkavas D].

48971.

Šurpu turpu vējiņš loka
Tievu gaŗu kaņepīti;
Šurpu turpu tautu dēls
Ap man vainu meklējās.
Pats citur nederēja
Kā par laipu ūdenī.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

48972.

Tautas, mani pracādamas,
Dzirda ar olu, dzirda ar madu;
Ka nūvedja, to dzirdīja
Ar gaudomi osoromi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

48973.

Tautiets mani precēdams
Klēpī vien noauklēja;
Kad aizgāju, neieraugu,
Pār pagalmu staigājot.
480 [Vējavas Md].

48974.

Tautas, mani runādamas:
Puķīt, mana līgaviņ!
Nu paņēma, nu pasaka:
Eku lučka vazājās!
166 [Kalsnavas Md].

48975.

Tautys, mani pracādamas,
Sūlej man vylnas pudu;
Kai nūguoju, naīdeva
Ni pokolu kūdeļeites.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

1. Tautas, mani pracādami,
Vylnas pudu apsūlēja;
Kai atvedja tautiņuos,
I pokolu naīdevja.
314 [Pildas Ldz].

48976.

Tautās iedams, iekliedzos:
Kas par smuku dzīvošanu!
Laukā iedams, nospļaujos:
Bija slikta dzīvošana.
335 [Puzes Vp].

48977.

Tautiešam, poriešam,
Pora bērza slotu griežu;
Es savam brāliņam
Ārisko darināju.
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. Tautīšam, uozeišam,
Pyura slūtiņu sasēju;
Es sovam bruoliņam
Līpu slūtiņu sasēju,
Pīna gariņu palēju.
170 [Kapiņu D].

48978.

Tautiešam, poriešam,
Porā viju vainadziņu;
Es savam brāliņam
Baltu puķu darināju.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

48979.

Tautiets mani kūtē kūla
Sprādzētiem iemauktiem.
Paga paga, rabuslīti,
Es stāstīšu bāliņam.
90 [Drustu C].

- 35 -

48980.

Tautiets, mani nīdēdams,
Laida dūmus istabā;
Es, tautieti mīlēdama,
Paslēpos pabeņķē.
108 [Engures Tk].

48981.

Tautiets mani raudināja,
As vārdiņu atsacīju;
Vārdu saku, meži skan,
Speŗu soli, zeme rīb.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

48982.

Tautiets nāca bildināt,
Mīļus vārdus runādams;
Kad aizgāju tautiņās,
Speŗ ar kāju pabeņķī.
109 [Ērķemes Vlk].

48983.

Tautiešam nepiedošu,
Kam māsiņu rūdināj(a).
Kamdēļ mīļi nedzīvoj(a),
Sārtos vaigus balināj(a)?
605 [Skolas].

48984.

Tautietim pliķi cirtu,
Pati jūdzu kumeliņu:
Nu ar Dievu, tu tautieti,
Es jau tava vairs nebūšu;
Gan tu mani pieminēsi,
Cietu gultu gulēdams.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

48985.

Tautu dēlis alu dzēra
Ar diviem biķeŗiem;
Vienai bija miežu alus,
Otrai manas asariņas.
271 [Milzkalnes (Šlokenbekas, Cērkstes) Tk].

48986.

Tautu kalnā stāvēdama,
Baltu sedzu vilnainīti,
Lai redz mana māmuliņa,
Kur es stāvu raudādama.
48 [Bērzaunes Md].

48987.

Tautu meita uz manimi
Acis vieni mirkšķināja;
Es uz tava augumiņa
Dūr' uz dūres darināj(u).
605 [Skolas].

48988.

Tai sacēja kļovas lopa,
Jyudiņāji īkryzdama:
Taidas dīnas tautiņuos,
Kaidas mon jyudiņā;
Kai es mierku jyudiņai,
Tai tautiņuos asariņuos.
194 [Krāslavas D].

48989.

Tā šķitās mūs' māsiņa
Baltābolu dabūjusi;
Dabūj' savu grūtu mūžu,
Asariņu dzērājiņu.
319 [Plāteres Rg].

48990.

Tacādama knypi sytu
Uz toutyša daguniņa:
Voi tu mozai maizes devi,
Ka tu muoki nicynuot?
605 [Skolas].

48991.

Tikām situ liepu beņķi,
Kamēr viņu savelēj(u);
Tikām rāju tautu dēlu,
Kamēr viņu uzvarēju;
Kamēr viņu uzvarēj(u)
Pa savam prātiņam.
263 [Mēmeles Jk].

48992.

To sacīja bāleliņis,
To bāliņa līgaviņa:
Papriekš tautas mediem dzirda,
Pēc gaudāmi asarāmi.
215 [Lēdmanes Rg].

48993.

Traucu, lauzu elkšņu vici,
Domāj' bērzu nedabūt;
Traucu, eju pie nelieša,
Domāj' bāliņ' nedabūt.
190 [Kokneses Rg].

48994.

Treis puķītes olutā,
Treis oluta maliņā;
Treis muosiņas lobūs ļaudīs,
Treis gauduos osoruos.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

- 36 -

48995.

Treisi, treisi, apses lopa,
Lela ceļa maliņā!
Raudi, raudi tu, muosiņ,
Slykta veira sētiņā!
522 [Zvirgzdienes Ldz].

48996.

Tymsā tautas, vokorā,
Ruoja munu augumiņ(u).
Voi zemeite vuokim vuozta -
Nadzierd muna muomuliņa?
605 [Skolas].

48997.

Tumša tumša saule brien
Caur melniem debešiem;
Tā satumsa mans prātiņš,
Ar nelieti dzīvojot.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

48998.

Turi mani, līgaviņa,
Nu es gribu kauties iet;
Ja tu mani neturēsi,
Lāpīs manu muguriņu.
241 [Lubānas Md].

48999.

Tu, tautieti, nezināji,
Kas man pūra dibenā.
Man ir pūra dibenāji
Sešas grieztas pātadziņas;
Ja tu labi nedzievāsi,
Locīs tavu muguriņu.
605 [Skolas].

49000.

Tuvi tuvi pie māmiņas, -
Sētmalīšu galiņā;
Siltu nesu kukulīti,
Gaužas riežu asariņas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

49001.

Upe tek, upe tek,
Es tecēju raudādam;
Vējiņš upi plivināja,
Tautas mani raudināj.
373 [Sarkaņu Md].

49002.

Upes malu līki kārkli,
Te man labi viju vīt;
Tautiešam gaŗi mati,
Tos man labi plucināt.
373 [Sarkaņu Md].

49003.

Ūdens mani viegli nesa,
Vilnīts sita maliņā;
Tautiets mani raudīnāja,
Nedev' darba, nedev' miega.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

49004.

Vai manu rītai,
Vai vakarai!
Māte mani iedeva
Vaimanu dēlam.
15 [Alūksnes Vlk].

49005.

Vai manu rītā,
Vai manu vakarā!
Mans dēls pārveda
Vaimanas meitu.
39 [Bārtas Lp].

49006.

Vaļa vaļa tev, tautieti,
Ne visai tava vaļa:
Vaļa mani agri celt,
Ne vaļ' mani nicināt.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

49007.

Var pazeit tū puisīti,
Ka jis Geles nažāluos:
Lai jei raud nūmierdama,
Jis jai rūkas nadalyks.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

49008.

Vārgas man's kungi sauca,
Vārgas sauca bāleliņi;
Vai tādēļ vārga biju,
Kad vārgam iedevāt?
358 [Rugāju Abr].

49009.

Vāverīte plaukstas sita,
Silā balsis atskanēja;
Tautās raud mūs' māsiņa,
Brāļos bira asariņas.
219 [Lestenes Tk].

1. Purvā dzied lakstīgala,
Eglājā atskanēja;
Tautās raud mūs' māsiņa,
Bāliņos atskanēja.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

- 37 -

2. Pūrā klīdze vanadziņš,
Sylā bolss i atskanēja;
Myus' muosiņa tautās raud,
Bruoļūs byra asariņas.
170 [Kapiņu D].

49010.

Iz olūta guni kyuru,
Caur olūtu dyumi guoja;
Raud muoseņa tauteņuos,
Bierst osoras bruoleņūs.
143 [Jāsmuižas D].

49011.

Vysu dorbu padarēju,
Vyss izgā maņ pa pruotam:
Zyrgu labi (es) aizjiudžu,
Zyrgu labi aizgrūžuoju;
Tik vīn i na pa pruotam
Sev pajēmu leigaviņu.
414 [Stirnienes Rz].

49012.

Visu gadu sadzīvoja,
Ne vārdiņa nerunājis;
Kā no koka skaida lēca,
Tā no tevis valodiņa.
190 [Kokneses Rg].

49013.

Vysu myužeņi rauduoju
Vīnas dīnas guojumiņu,
Lobuok es tū dīneņi
Zam egleites pasādātu,
Na zam zeiļu vainadziņa.
182 [Kaunatas Rz].

49014.

Vysu pyrma pavasari
Zīd dzaltonais purineņš;
Vysu pyrma tautu dāls
Mani gauži raudynoj'.
466 [Vārkavas D].

49015.

Vistiņ, tavu skaistu spalvu,
Tā nokrīta kaņepēs;
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Ar svešiem ļautiņiem!
3 [Adulienas Md].

49016.

Veizi ovu kuojiņā,
Tū apovu, tei nupleisa,
Kur bej manim tevi likt,
Namīlējušu līgaviņu?
358 [Rugāju Abr].

49017.

Zaļa prīde, zaļa egle,
Caune grauza viersyunīti;
Dzeivs tāvs, muomuliņa -
Draugs bērniņu ryudynuoja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

49018.

Zila, zaļa gaisma ausa,
Iesarkana saule lēca;
Visu mūžu noraudāju,
Asariņas slaucīdama.
184 [Ķēču Rg].

49019.

Zied rozītes, staigā mārša
Pa bāliņa pagalmiņu;
Es staigāju raudādama
Par tautieša purmalīti.
72 [Cesvaines Md].

49020.

Žagarīnu laivu pinu
Līgavīnu slīcināt,
Kam tā mani agri cēla,
Sebu deva āzaidīn(u):
Āzaidīnu launagā,
Launadzīnu vakarā.
39 [Bārtas Lp].

3. Vīrs dzērājs; dzērāja posta dzīve

26924.

Ai Dieviņ, ai Laimiņ,
Dzērājs miežu arājiņš;
Tas apdzēra savus miežus,
Tīrumāi turēdams.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

269241.

Ai Dieviņ, grūts mūžiņš
Dzērājiņa līgavai!
Piekūst rokas, piekūst kājas,
Tādu sleņģi vazājot.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

26925.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Dzērājs mans arājiņš!
Apdzeŗ savu sīku naudu,
Manas baltas villainītes.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

- 38 -

26926.

Ai Dēklīte mīļa balta,
Ko tu mane nolēmusi:
Lielu alus dzērējīnu,
Kumelīna skrējējīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

26927.

Vai māsiņa, vai māsiņa,
Ko tu biji nolūkojse!
Krogus ģiru, lapu guļu,
Ne maizītes devējiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Te nu bija tev, Lībīte,
Šīs vasaras lūkojums:
Krogus ģira, lapu guļa,
Kumeliņa skrējējiņš.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

26928.

Ai māsiņa, ai māsiņa,
Neba lietas tu dabūji:
Kāda kroga dzērājiņa,
Zem galdiņa gulētāja.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

26929.

Ai māsiņa, ai māsiņa,
Tavs vīriņš dzērājiņš,
Ik vakaru sētā jāja
Nosvīdušu kumeliņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

26930.

Ak tu salta palikuse,
Mana jauna līgaviņa!
Cik es gāju krodziņā,
Tik ar kruķi mugurā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

26931.

Apkārt galvu vālīt' griezu,
Villainītes velēdama;
Apkārt roku matus metu,
Dzērāj' vīru valdīdama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26932.

Arājam cisas taisu,
Ne tam kroga dzērājam;
Var tas kroga dzērājiņš
Uz akmeni pārgulēt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26933.

Arājs ara lauciņā,
Dzērājs dzēra krodziņā;
Dzērājam vairāk mantas
Nekā lauka arājam.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

26934.

Arājs tika tev, māsiņ,
Ne īstais arājiņš:
Visu krogu dzērājiņš,
Ceļa malu gulētājs.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

26935.

Atkal nauda, atkal nauda,
Atkal dzēru krodziņā!
Atkal mana līgaviņa
Raud, galviņu saņēmuse.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

26936.

Bērza skalu ielipīju
Tumšajāi vakarāi,
Lai redz ceļu arājiņis,
No krodziņa pārejot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

26937.

Brālīt, tava līgaviņa
Pudelei radiniece:
Izcepuse mīkstu maizi,
Iet pa ceļu kūpēdama.
224 [Kabilē (Kld)].

26938.

Bridu, bridu dūņu puru,
Vēl iebridu rāvājā;
Bēgu, bēgu bargas tautas,
Vēl dabūju dzērājiņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Es izbridu dūņu puru,
Nu iebridu rāvējā;
Es izbēgu bargu tautu,
Nu iebēgu dzērējā.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

26939.

Būtin būs man godiņš,
Vai būs liels, vai būs mazs:
Būs manam vīriņam
No krodziņa atšķirības.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26940.

Būtu mana līgaviņa
Liela alus dzērājiņa,
Es tai kaltu biķerīti
No veciem(i) daldeŗiem.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

- 39 -

1. Maza mana līgaviņa,
Medus alus dzērājiņa;
Es tai kalšu biķerīti
No veciem daldeŗiem.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

26941.

Drīzi mirku rasiņā,
Drīzi - drēbes velēdama:
Es jau pate sen zināju,
Dzērājs mans arājiņš.
316 [Jēkabpilī].

26942.

Dzērāj' tēva meita biju,
Dzērāj' puiša līgaviņa;
Es jau biju ieraduse
Dzērājam kājas aut.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

26943.

Dzērājam vīriņam
Acūdeņa nevajag:
Ik rītiņa mazgajās
Līgaviņas asarās.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

26944.

Dzērājiņa dzērājiņa,
Neliedzos, neliedzos!
Es apdzēru tautiešam
Dancotāju kumeliņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

26945.

Dzērājiņa līgaviņa
Ik vakarus gauži raud,
Gaida savu dzērājiņu
No krodziņa pārnākam.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

26946.

Dzērājiņa līgaviņa
Ik vakara gauži raud:
Ik vakara nosegloja
Nosvīdušu kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26947.

Dzērājiņa līgaviņa
Ik vakaru gauži raud:
Ik vakaru nosedloja
Cita bēru kumeliņu.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

1. Dzērājiņa līgaviņa
Ik vakari gauži raud:
Ik vakari nosegloja
Citu jaunu kumeliņu,
Citu jaunu kumeliņu,
Izmainītu krodziņā.
"Mani segli, man' iemauti,
Nava mana kumeliņa,
Mans labais kumeliņš
Cita vīra rociņā,
Cita vīra rociņā,
Cita vīra stallītā".
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

26948.

Dzērājiņa līgaviņa
Ik vakara gauži raud:
Mīksta vieta, balts palags,
Nava otra gulētāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

269481.

Dzērājiņa līgaviņa
Ik vakarus gauži raud,
Raud, kājiņas apaudama,
Kumeliņu barodama,
Raud par savu dzērājiņu,
Par bēro kumeliņu.
70 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

26949.

Dzērējiņis tautu dēlis
Izdzeŗ savu kumeliņu;
Visu mūžu dzīvodamis,
Izdzeŗ savu līgaviņu.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Liels dzērājis tautas dēlis
Izdzeŗ savu kumeliņu;
Gan tu, nelga, vēl izdzersi
Savu jaunu līgaviņu!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

26950.

Dzērājs mans arājiņš,
Es dzērāja līgaviņa.
Kur ņemsim to naudiņu,
Ko mēs abi tērēsim?
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

26951.

Dzērājs mans vīriņš bija,
Es dzērāja līgaviņa;
Dzers viņš pats, dos i man,
Tad mēs mīļi dzīvosim.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 40 -

1. Kas par to, kas par to,
Kad man dzērājs gadījās?
Dzers viņš pats, dos i man,
Dzersim abi dziedādami.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

26952.

Dzāruojs munys v'eirys b'eja,
As dzāruoja ļaudav'eņa,
Kas svātdīn'is sadz'eram
Pa boltai vylluon'ei.
427 [Varakļānu pag. Rz], 435 [Latgalē].

26953.

Dzērājs vīrs tev, māsiņa,
Dzērājs tev, dzērājs man;
Tavs atnāca sētiņā,
Mans guļ kroga pagaldē.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Dzērājs vīrs tev, māsiņa,
Dzērājs tev, dzērājs man;
Tavs gulēja krodziņā,
Mans celiņa maliņā.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)].

26954.

Dzērājs vīrs tev, māsiņ(a),
Jautra miega tev vajag;
Kas kājiņas tam noāva,
Kas nojūdza kumeliņu?
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26955.

Dzērājs vīrs tev, māsiņ,
Jautru miegu tev gulēt,
Ik vakarus noseglot
Nosvīdušu kumeliņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26956.

Dzēru kunga krodziņāi,
Villainītes atmetusi;
Lai maksāja tautu dēls
Baltajām šķiliņām.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

26957.

Dzērušam vīriņam
Div' prātiņi galviņā:
Vienā prātā sievu kaut,
Otrā bērnus ārā grūst.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

26958.

Dzer tu alu, līgaviņa,
Nedzer sūru brandaviņu:
Tu jau pati gan zināji,
Maz man sīka sudrabiņa!
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26959.

Dzer, vīriņ, nebēdā,
Vai mēs kādi tukšenieki?
Pūriņš bija sīkas naudas,
Sieciņš baltu dālderīšu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

26960.

Dzerta nauda krodziņā,
Ne tā visa mana dzerta:
Cita bija mana dzerta,
Cita manas līgaviņas.
Kuŗa bija mana dzerta,
To es pats aizmaksāšu;
Kuŗa manas līgaviņas,
Lai maksā raudādama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Dzerta nauda krodziņā,
Vai tā visa mana dzerta?
Tā vien bija mana dzerta,
Kas galdiņa galiņā;
Kas uz durvju stenderītes,
Tā bij manas līgaviņas.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

26961.

Iededzinu gaŗu skalu,
Sēdu ilgi vakarā,
Gaidu savu mieļu tapu
No krodziņa pārnākam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Dzērājiņa līgaviņa
Ik vakaru bēdājās,
Gaida sava dzērājiņa,
No krodziņa atejot.
Izdeg skali, izdeg sveces,
Nevar vīra sagaidīt;
Taisa cisas, iet gulēt
Asariņas slaucīdama.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2. Dzērājiņa līgaviņa
Ik vakarus gauži raud;
Iededzina gaŗu skalu,
Ilgi sēž vakarā,
Gaida savu dzērājiņu,
No krodziņa pārejot;
Cik sunītis ierejās,
Tik pie loga skatījās.
Izdeg skals, nesagaida,
Iet gulēt raudādama.
Jau pusnakts pagājuse,
Nāk mājā dzērājiņš,
Krogu krogus izstaigājis,
Ceļa malas izvārtījis.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 41 -

26962.

Iesim, sieva, rijas kult!
- Ai Dieviņ, galva sāp!
Iesim, sieva, krodziņā!
- Kur tā mana vilnainīte!
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

1. Iesim, sieva, rijā kult!
- Vai vīrī, galva sāp!
Iesim, sieva, krogū dzert!
- Vilkšos līdzi, kā varēšu.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

26963.

Ekur gudri, ekur skaiški
Ļaudaveņa padareja!
Krūdzeņā pīdzārus'e,
Syuta suni lyuku plāstu.
Tak sun'eits rauduodams,
Asareņis slauc'eidams.
426 [Sakstagala pag. Rz].

26964.

Ekur labi, ekur labi
Līgaviņa padarīja:
Padzēruse krodziņā,
Palaiž manu kumeliņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

26965.

Ekur skaisti, ekur labi
Līgaviņa padarīja:
Piedzeŗ pati krodziņā,
Palaiž manu kumeliņu.
Par kumeļu nebēdātu,
Būt' jau pati atnākusi.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

26966.

Es augdama nedomāju
Tādam tapti līgaviņa:
Alus draņķis tas dēliņis,
Dižvalodas māmuliņa.
226 [Kandavā (Tl)].

26967.

Es dzērāja negribēju,
Man dzērājs gadījās.
Ai tu manu lielu kaunu
No citām māsiņām!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

26968.

Es dzērāja negribēju,
Man dzērājs gadījās.
Vai bij pate Veļa māte
Man dzērāju taupījuse?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

26969.

Es dzērājis arājiņš,
Man dzērāja līgaviņa;
Kas to manu cepurīti
Dzērumā paglabās?
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

26970.

Es dzērājs tautu dēls,
Man dzērāja līgaviņa;
Nevarēja piesamest
Viens otram dzīvojot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

26971.

Es dzēru, pivaju,
Mans vīrs mājē,
Mans vīrs mājē
Pakulas snāja.
Snāj, snāj, vīriņ,
Tov būs, man būs:
Tov būs biksites,
Man rinduciš.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

26972.

Es gan zinu, ko darīšu
Ar lielo dzērājiņu:
Veš' silā, sieš' pie priedes,
Pie lielā skudru pūļa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

26973.

Es izdzēru tautietim
Triju gadu kumeliņu;
Dievs to zina, kā vēl būs
Ar manām raibulēm!
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

26974.

Es, māsiņ, tev piesaku,
Man pieteica māmuliņa:
Ja tautiets krogā gāja,
Per, pie gultas piesējusi!
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

26975.

Es nevaru rikšus braukt,
Man naudiņa vezumā;
Es nevaru krogā dzert,
Mājās jauna līgaviņa.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 216 [Ventspilī], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 42 -

26976.

Es piedzēris vīriņš bij',
Kas gulēti mani veda?
Jauna mana līgaviņa,
Tā no manis kaunējās.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

26977.

Es rītā paģirām
Nosakavu zvirbulīti;
Divas reizas pats paēdu,
Trešo mana līgaviņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Es rītā paģirām
Nokavos cīrulīti;
Vienu pusi pats apēdu,
Otru devu līgavai.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

26978.

Es savam vīriņam
Priekšas kājas apkaustīju,
Lai tas zobu neizlauž,
Uz krodziņu staigādams.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26979.

Es tā nieka nebēdāju,
Ka man kroga dzērējiņš:
Mana pūra dubenā
Stīgām šūta karbačiņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

26980.

Es tev lūdzu, brāļa sieva,
Sild' man siltus kāpostiņus;
Mana sieva piedzērusi,
Ausis vien skurināja.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Pasild' man, brāļa sieva,
Vakarējus kāpustiņus:
Mana sieva piedzēruse,
Abas ausis nolaiduse,
Abas ausis nolaiduse,
Kūlā galvu iebāzuse.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26981.

Es to daudzi nebēdāju,
Kad dzērājs gadījās:
Kad tam nauda, lai tas dzēra,
Kad piedzēris, lai gulēja!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

26982.

Es to savu vīra bungu
Līdzi vežu krodziņā;
Pate dzēru krodziņā,
Vīr' atstāju stadalā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

26983.

Gadīties gadījās,
Nele lieta gadījās:
Visu krogu dzērājiņš,
Visu meitu brūtgāniņš.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

269831.

Gana bēdzu, neizbēdzu
To dzērāja tēva dēlu;
Bēdzu maza ganīdama.
Bēdzu, liela uzauguse.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

26984.

Gana lēni es staigāju,
Gana gudri lūkojos,
Vēl i tad gadījās
Dzērājs miežu arājiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26985.

Gauži raud miežu vārpa,
Pie celmiņa gulēdama;
Gauži rauda brāļu māsa
Pie dzērāja tēva dēla.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

26986.

Grūti pūta sila priede,
Smalka lietus pielijusi;
Gauži raud tā meitiņa,
Pie dzērāja piegājusi.
2411 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

26987.

Guli, mana līgaviņa,
Kur vietiņu taisījusi!
Ja man bija līksma daba,
Es atradu, kur gulēt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

26988.

Jo es tāda vairījos,
Jo man tāds gadījās:
Slinka, laiska vairījos,
Dzērājiņš gadījās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 43 -

26989.

Jūs, sieviņas, nezināt,
Kādas bija vīru dienas:
Vīrs ar alu satikās,
Nevar lēti izšķirties.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

26990.

Kā, māsiņa, tu gaidīji,
Pie vārtiem stāvēdama?
Gaidu savas mieļu tapas
No krodziņa pārnākam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

26991.

Kā, māsiņa, tu raudāji?
Tev bij labis arājiņš.
Es dusēju, es raudāju,
Man bij kroga dzērājiņš.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

26992.

Kādu labu es dabūju,
Tautiņās aiziedama?
Dabūj' kroga dzērājiņu,
Sev galviņas dauzītāju.
32 [Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)].

26993.

Kam, māmiņa, man' auklēji,
Kam tik daiļu darināji,
Kad tu mani atvēlēji
Tādam kroga dzērājam?
121 [Gulbenē (Md)].

26994.

Kam, māsiņa, gultu taisi,
Kam klāj baltu paladziņu?
Tavs vīriņis dzērējiņis,
Kur tas kritis, tur gulēja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

26995.

Kam, māsiņa, vietu taisi,
Kam klāj baltu paladziņu?
Atnāks kroga dzērājiņš
Dubļaināmi kājiņām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

26996.

Kam, māsiņa, tu raudāji,
Klētē vietu taisīdama?
- Kā, bāliņi, neraudāšu,
Krogā otris gulētājs;
Ja krogā, lai krogā,
Ka neguļ ceļmalā!
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

26997.

Kas pazina man' dzērušu,
Kas gulēt mani veda?
Līgaviņa, tā pazina,
Tā gulēt mani veda.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26998.

Kas tecēja gaŗu ceļu,
Kā vācieša kumeliņš?
Kas dzīvoja grūtu mūžu,
Kā dzērāja līgaviņa!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26999.

Ko Dievam es darē,
Ka Dieviš man spītē?
Dieviš, man spītedams,
Dod dzērej' arajiņ'.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

27000.

Ko, māsiņa, darīsim,
Abām tādi arājiņi:
Tavu teica sliktu vīru,
Manu lielu dzērājiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

27001.

Ko, vīriņ, gražojies:
Vai es tavu naudu dzēru?
Es pārdevu sav' aitiņu,
Sav' aitiņas naudu dzēru,
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27002.

Krogā dzertu, krogā dzertu,
Tautiets naudas man nedev';
Es būš' dzert parādā,
Maksā, šķelmi, raudādams!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27003.

Krogā gāju alus dzert,
Ķīlām liku villainīti;
Ja, tautieti, tev ir žēl,
Izpirc manu villainīti!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27004.

Krogā gāju alus dzert,
Vīru slēdzu tīnītē.
Ne pie kroga nepiegāju,
Vīrs ar tīni pakaļā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 44 -

1. Māte mani, meitenīti,
Dod vecam bārzdaiņam;
Kauns man bij par tēvu saukt,
Grēks - par vecu bārzdainīti.
Pati gāju uz krodziņu,
Vīru slēdzu stīnītē;
Atsaskatu atpakaļ,
Vīrs ar stīni pakaļā,
Vīrs ar stīni pakaļā,
Galdi vien nograbēja!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2. Pats es gāju uz krodziņu,
Sievu slēdzu tīnītē;
Ne pie kroga nedagāju,
Siev' ar tīni pakaļā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

27005.

Labāk kunga darbeniece,
Ne dzērāja līgaviņa:
Dabus dienu nedēļām,
Pie dzērāja visu mūžu.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

27006.

Labāk mani māmuliņa
Ūdenī iemetuse,
Nekā būtu iedevuse
Tādam kroga dzērājam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Labāk būtu māmuliņa
Ūdenī iemetuse,
Nekā mani iedevuse
Neveiklīša rociņā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

27007.

Labāk sēdu straumītē,
Ne dzērāja kamanās;
Straumīt' viegli vizināja,
Dzērājs gauži raudināja.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

27008.

Labāk vienu pusgadiņu
Barga kunga darbiniece,
Nekā vienu nedēļiņu
Dzērājiņa līgaviņa.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Labāk būtu visu mūžu
Bāleliņa kalponīte,
Nekā vienu vasariņu
Dzērājiņa līgaviņa.
Dzērājiņa līgaviņa
Ik vakara gauži raud;
Pie vārtiņa stāvēdama,
Gaida sava arājiņa,
Gaida sava arājiņa
No krodziņa pārejot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

27009.

Lai stāvēja, kas stāvēja,
Stāv dzērāja kumeliņš;
Lai raudāja, kas raudāja,
Raud dzērāja līgaviņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27010.

Lielu, gaŗu purvu bridu,
No dzērāja bīdamies;
Līdz bij' purva maliņā,
Top' dzērāja līgaviņa.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

27011.

Līgaviņa bēdājās,
Ka es liels dzērājiņš;
Nebēdā, līgaviņa,
Savu dzēru, ne otra!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

27012.

Līgaviņa, mātes meita,
Drāvē mani dzērumā,
Sit pliķīti mācīdama,
Dod mutītes mīļodama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

27013.

Līgaviņa, mātes meita,
Valdi mani dzērumā,
Nelaid mani delverēt,
Grozīt savu kumeliņu!
216 [Ventspilī].

27014.

Līgaviņa, mātes meita,
Valdi mani dzērumā,
Neļauj mani delverēt,
Dauzīt savu augumiņu!
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

27015.

Līgaviņa, mātes meit',
Valdi mani dzērumā,
Sit pliķi, dzen gulēt,
Ja vārdiņa neklausīju!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 45 -

27016.

Līgaviņa, mātes meita,
Valdi mani dzērumā,
Sit pliķīti, ved gulēt,
Neļauj vaļas delverēt!
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Līgaviņa, mātes meita,
Piekop mani dzērumā,
Noaun kājas, liec gulētu,
Neliec vaļas delverēt!
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

27017.

Līgaviņa mani rāja,
Ka es alu piedzeŗos;
Dzer tu pati, līgaviņa,
Ne vārdiņu nesacīšu!
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

27018.

Līgaviņa mani rāja,
Kad es dzēru alutiņu.
Nerāj mani, līgaviņa,
Pats miezīšu sējējiņš!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

27019.

Līgaviņa mani rāja,
Kam es dzēru alutiņu.
Cieš tu miegu, līgaviņa,
Es cietīšu alutiņu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

27020.

Līgaviņa, sirdspuķīte,
Rāj tu mani dzērumā;
Tu jau pate gan zināji:
Traka galva dzērājam!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

27021.

Lūdz mani, tautieti,
Vedīšu krogā;
Ja labi nelūgsi,
Tad nevedīšu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

27022.

Māte, mani audzēdama,
Sola kunga dēliņam;
Kad izaugu, tad iedeva
Lielam kroga dzērājam.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

27023.

Māte mani daudzināja
Tautietim iedevuse;
Krogu žūpa, lapu guļa,
Ne maizītes arājiņis.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27024.

Māte mani mīļ' auklēja,
Mīļi kāra šūpulīti;
Izšūpojsi, izauklējsi,
Atdod kroga dzērājam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27025.

Mana paša līgaviņa
Sauca mani dzērājiņu.
Kad es biju dzērājiņš,
Tu dzērāja līgaviņa!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 1311 [Apē (Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Mana paša līgaviņa
Man kauniņu padarīja:
Pilna māja svešu ļaužu,
Sauca mani dzērājiņu.
Kad es biju dzērājiņis,
Tu dzērāja līgaviņa!
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27026.

Mana sieva, gaigalīte,
Tā bij laba saimeniece:
Ik rītiņa krodziņā,
Rudzu kule mugurā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

27027.

Mana sieva piedzērusi
Muskuliņa krodziņā,
Nolauzusi deguniņu,
Par degsnīti tecēdama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

27028.

Mana sieva piedzērusi,
Pelnu sieku pārdevusi.
Kur, sieviņa, mana daļa
Par malciņas skaldījumu?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

27029.

Mīļi lūdzu bāleliņus,
Lai rok stabu istabā,
Kur piesiet tautu dēlu,
Lai uz kroga netecēja.
296 [Kursenē (Jaunsaules pag. B)].

27030.

Mini, mini, tautu dēls,
Kas manā pūriņā!
Bij manā pūriņā
Rīgā pirkta karbačiņa;
Tā neļāva krogū dzert,
Ne tramdīt kumeliņa.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 46 -

1. Man pūriņa dibenē
Rīgā pirkta kārpačiņa;
Tā niļāva krogā dzert,
Ni maiņāt kumeliņu.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

27031.

Mini, mini, tautu dēls,
Kas manāi pūriņāi:
Bij manāi pūriņāi
Stīgām šūta karbačiņa,
To es tevi karbačošu
No krodziņa sētiņāi.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1. Drošu sirdi turēdama,
Jauna gāju tautiņās,
Gan es labi zinājos,
Kas gul pūra dubenā:
Manāi pūra dubenā
Stīgām šūta pātadziņa.
Gan es tavus gaŗus matus
Gar rociņu sitināšu;
Gan es tavus gaŗus kaulus
Ar pātagu spridzināšu,
Ar pātagu spridzināšu
No krodziņa sētiņā.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

27032.

Ne es smēju bāliņam,
Pie māmiņas dzīvodama,
Ne savam arājam,
Kad krogā piedzēries.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

27033.

Ne uz viena es neraudu,
Kā uz savu māmuliņu:
Māmiņ' mani izdevuse
Lielam krogus dzērājam.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

27034.

Nebariesi, līgaviņ,
Ka es biju iesareibs!
Alus alus, brandaviņš,
Tie man galvu reibināja.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

27035.

Nedod Dievs man dzērāju,
Man krodziņš tuvumā;
Man nebija tuvumā
Sidrabiņa kalējiņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

27036.

Nedod Dievis man jaunai
Tik dzērēju arājiņu;
Kauns man bija tik jaunai
Piedzērušu sētā vest!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

27037.

Nedomā, tautu dēls,
Tava vaļa vairs nebūs:
Krogā dzert nedabūsi,
Apakš beņķa negulēsi:
Mana pūra dubanē
Stīgām pīta pātadziņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

27038.

Neraud' žēli, līgaviņa,
Vēl es tavu netērāju;
Vēl tērāju to naudiņu,
Ko iekrāju, jauns būdamis.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

27039.

Noraudzīju tautu dēlu
Augumā, tikumā.
Bij augums, bij tikums, -
Brīnum ģeķis dzērumā!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27040.

Nu es dzēru, nu man tika,
Nu neredz līgaviņa;
Kad redzētu līgaviņa,
Nebūt' mane tā vaļiņa.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

27041.

Pasadzēris es pārdevju
Savu labu kumeliņu.
Kur tā mana līgaviņa,
Ka tā mane neredzēja?
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

27042.

Piedod, Dievi, manim grēkus,
Tas notika dzērumā:
Netīšām es apskavu
Otra vīra līgaviņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 47 -

27043.

Pimbers tek uz krodziņu,
Līkumiņus locīdams;
Mans vīriņš pakaļ tek,
Ādas bikses braucīdams.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Līku loču dalders tek
No krodziņa uz krodziņu;
Jauni puiši pakaļ skrēja,
Savas bikses raustīdami.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27044.

Reti gāju, ilgi dzēru
N-iešu krodziņā.
Dzied gailīts, rej sunīts,
Gaida sieva sētiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27045.

Sieviņ' man naudu deva,
Raida mani rudzu pirkt.
Es nogāju krodziņā,
Sēžu galda galiņā;
Sēžu galda galiņā,
Alus kanna rociņā.
Tikām dzēru, tikām dzēru,
Līdz kājiņas vairs nenesa;
Kad kājiņas vairs nenesa,
Lai nes manis kumeliņš,
Lai nes manis kumeliņis
No krodziņa sētiņā.
Raud sieviņa, raud bērniņi,
Tukšu maisu vazādami.
Neraud', sieva, neraud', bērni,
Vai mēs kādi tukšenieki?
Ciemā ceplis, mežā malka,
Rīgā rudzi spīķerī;
Rīgā rudzi spīķerī,
Kungiem nauda kabatā.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1. Sieva man naudu deva:
Brauc, vīriņ rudzu pirkt!
Es iebraucu krodziņā,
Metu maisu pagaldē.
Trīs dieniņas, trīs naktiņas
Pa krodziņu saļeloju.
Sieva raud, bērni kauc,
Bez putrāmu kāpostiņi.
Ko, sieviņa, tu raudāji,
Vai mēs kādi tukšenieki?
Pūriem mēru sīku naudu,
Siekiem vecus dalderīšus.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

27046.

Sieviņ' ar man' ķīvējās,
Ka es dzeŗu krodziņā.
Ko, sieviņa, ķīvējies,
Še man visi gabaliņi:
Še cimdi, še cepur',
Še labais kumeliņš.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

1. Sieviņ' ar man' ķīvējās,
Kad es dzēru krodziņā.
Še cimdiņi, še jostiņa,
Še naudiņa maciņā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

27047.

Sieviņ' [Sieva] mana miega cūka,
Es pats alus dzērājiņš;
Es nevaru als piedzert,
Sieva miega izgulēt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

27048.

Sieviņ' [Sieva] mana miega cūka,
Es pats kroga dzērājiņš;
Sieva guļ gubenī,
Es pa krogu trallināju.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Līgaviņa miega cūka,
Es pats alus bāleliņš;
Viņa guļ gultiņā,
Es pats tapas galiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Sieva mana miega cūka,
Es pats alus bālelīc;
Abi divi gulējām
Alus mucas galīnā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

27049.

Sieviņ', mana pīpučiņa,
Tev pieder aizkrāsnīte;
Vīriņam piederēja
Galda gals, alus kanna.
216 [Ventspilī].

27050.

Sieviņ' raud, bērni raud,
Bez putraimu kāpostiņi;
Vīriņš skaisti gavilē
Kroga galda galiņā.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

- 48 -

27051.

Sieviņ', mana sirdspuķīte,
Valdi mani dzērumā!
Ja tu mani nevaldīsi,
Laba ceļa nestaigāšu.
70 [Briežos (Skujenes pag. C)].

27052.

Sētāi iešu, sētāi iešu,
Kas jel mani sētāi gaida?
Līgaviņa, dusmu pūce,
Tā tik mani sētāi gaida,
Tā tik mani sētāi gaida
No krodziņa pārejam.
Līgaviņa, dusmu pūce,
Ar dusmāmi gultu taisa
Ar dusmāmi gultu taisa,
Aicin' mani klātgulēt.
Guli pate, dusmu pūce,
Savāi pēļu gultiņāi!
Es gulēšu pie krāsnīša
Savāi koka beņķītēi.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

27053.

Sen gribēju jau atteikt
Lielam krogu dzērējam,
Vai laimīte man' davede, -
Kā paņēme, tā atstāja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

27054.

Seskis dara alutiņu,
Caur zemīti dūmi kūp;
Tur piedzēra mana sieva,
Pā(r)iet, zemi grābstīdama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

27055.

Zina kungi, zina ļaudis,
Es godīgs tēva dēls;
Ļaudaviņa vien sacīja:
Visu krogu dzērājiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27056.

Smuka mana līgaviņa,
Alutiņa piedzēruse;
Kad vedīšu rijiņā,
Tad redzēšu, kāda būs:
Nāks kā gove nīdēdama,
Kā lācītis ņaudēdams.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

27057.

Sukā sieva ar dzeršanu,
Vīrs ar maka raisīšanu.
- Tu vīriņi, vairāk pelni,
Ar priekš manis aizmaksā!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

27058.

Suņi rej, gaiļi dzied,
Man no kroga pārnākot.
Sieviņ mīļā, nebaries,
Ka es ilgi krodziņā!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

27059.

Taisies, mana līgaviņa,
Es aizjūgšu kumeliņu,
Es atradu krodziņā
Vakar gardu brendaviņu.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

27060.

Tautiešam, dzērājam,
Lieli gaŗi melni mati;
Tie bij labi māsiņai
Apkārt roku sitināt,
Apkārt roku sitināt,
No krodziņa mājā vest.
24 [Lēdurgas draudzē].

27061.

Teci, manis kumeliņ,
Da tam sila krodziņam:
Tur dzeŗ mana līgaviņa,
Pa mārkai maksādama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27062.

Tidridritam, kas kaiš citam,
Ka mēs mīļi dzīvojam?
Ab' ar sievu krogā gājām,
Abi mežā malku cirst.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

27063.

Tīšām gāju, nebēdāju,
Pie dzērāja tēva dēla;
Kad vārdiem neklausīs,
Gan pātaga izmācīs.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

27064.

Turu, turu, valdu, valdu,
Nevar' sievas novaldīt:
Kad uz krogu, tad pa priekšu,
Kad no kroga, no pakaļas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 49 -

27065.

Upe tek žvārkstēdama
Grīslainā purviņā;
Iet māsiņa raudādama
Pie dzērāja tēva dēla.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Svilpodama irbe tek
Pār dūnaiņu ezariņu;
Raudādama meita iet
Pie dzērāja tēva dēla.
121 [Gulbenē (Md)].

27066.

Uz akmeņa nesēdēju,
No akmeņa dairījos,
Lai tas manis arājiņis
No krodziņa dairījās!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Atsēdos ganīdama
Uz pelēka akmentiņa,
Lai tas manis arājiņis
Krogā nakti negulēja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2. Nesēdēju uz akmiņa,
Lai nedzēra arājiņš;
Sēž' akmiņa maliņā,
Lai no kroga vairījās.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27067.

Uz krodziņu dzertu gāju,
Līgaviņu līdza vežu,
Kas man cimdus, cepurīti
Dzērumāi paglabāja.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Ciemā gāju alus dzert,
Līgaviņu līdza vedu,
Kas jel man dzērušam
Cepurīti paglabās.
216 [Ventspilī].

27068.

Vai bij Dievs, vai nelaime
Man dzērāju vēlējuse!
Krustu metu, velns atstāja,
Ko darīšu dzērājam?
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

27069.

Vai, māmiņa, es izrāšu
Nenorātu tēva dēlu?
Piedzēr's miega negulēja,
Nedzēr's darba nedarīja.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

27070.

Visi kungi mani zina,
Ka es labs tēva dēls;
Līgaviņa nezināja,
Ka es kroga dzērājiņš.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

49021.

Aizadedžu garu skolu,
Ilgi sēžu vokorā;
Gaidu sova dzāruojeņa
Nu krūdzeņa atejūt.
Vysu pūru bridējeņš,
Vysu krūgu dzāruojeņš.
182 [Kaunatas Rz].

49022.

Apnīk manim lietus diena,
Apnīk dzērājs tēva dēliņš;
Saules diena neapnika,
Nedz nedzērāj' tēva dēliņš.
192 [Kosas C].

49023.

Cik es gāju uz kruodziņu,
Sievu slēdzu tīnītē;
Kad pārnācu no krodziņa,
Mana sieva pazudusi.
134 [Ilzenes Vlk].

49024.

Citas sievas, citas sievas,
Manu bērnu glabājat!
Es dzērāja sieva biju,
Es par bērnu nebēdāju.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

49025.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināj';
Tā drebēja mātes meitas
Pie dzērāja tēva dēla.
279 [Naukšēnu Vlm].

49026.

Dzāruojiņa leigaviņa
Cymdā naudu skandynuo;
Cymdā naudu skandynuo,
Sauļā slaucē asariņas.
358 [Rugāju Abr].

49027.

Dzērējiņa līgaviņa
Gudra, čakla tautu meita;
Tev bij manas kājas aut,
Nojūgt manu kumeliņu.
343 [Rāvas Lp].

- 50 -

49028.

Dzāruojeņa ļaudaveņa
Ilgi sēd vokorā;
Aizdadz skolu, aizdadz ūtru,
Navar veira sagaidīt.
89 [Dricēnu Rz].

49029.

Dzāruojeņa ļaudoveņa
Ilgi sēd vokorā;
Ilgi sēd vokorā,
Dzāruojeņa gaideidama.
174 [Kārsavas Ldz].

49030.

Dzāruojeņa ļaudoveņa
Nikod loba naredzieja:
Vysa juos seika nauda
Krūga golda galeņā.
Raud par veiru dzāruojeņu,
Raud par bāru kumeleņu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

49031.

Dzērājiņa līgaviņa
Zaķīt' brauca baznīcā.
Kamēr pati baznīcā,
Zaķīts kroga kāpostos.
90 [Drustu C].

49032.

Dzērāj' puika pats es biju,
Dzērāj' ņēmu līgaviņu;
Abi sēžam krodziņā,
Viena galda galiņā.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

49033.

Dzāruojs munys veirys beja,
Es dzāruoja ļaudaviņa;
Ik dīniņas puordzērem
Symtu rubļu kumeliņ(u).
326 [Preiļu D].

49034.

Dzāruojs munis veirs beja,
Es dzāruoja leigaviņa;
Ik reitiņa uz krūdziņu,
Rudzu kule mugurā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

49035.

Dzāruojs muns veireņš beja,
Es dzāruoja ļaudaveņa;
Ama obi krūdzeņī
Dzersim boltas villainītes.
551 [Ludza Ldz apr.].

49036.

Es augdama necerēju
Tādam tapt līgaviņ':
Alus draņķis tavs dēliņš,
Dižbaložu māmulīt'.
372 [Sarkanmuižas Vp].

49037.

Es izdzēru vīriņam
Triju gadu kumeliņ'.
Tu, vīriņ, nezināji,
Kā klāsies gosniņai.
40 [Basu (Bases) Azp].

49038.

Es negribu dzērājiņa,
Negrib' kāršu spēlmanīša.
Dzērājiņa, spēlmanīša
Līgaviņas gauži raud.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

49039.

Es izaugu pie māmiņas
Kā rozīte dārziņā;
Nu iedeva dzērājami,
Kā bij manim nu dzīvoti?
476 [Vecpiebalgas C].

49040.

Es piedzēris krodziņā,
Zirgs aiz loga klaudz pie loga.
Sieviņ', mana kukažiņa,
Pupu kule mugurā.
322 [Praulienas Md].

49041.

Es redzēju tautu dēlu
No rītiņa izjājam;
Pārnāk, kājām staigādams,
Kumeļ' krogā atstādams.
467 [Vārmes Kld].

49042.

Es sovami veiriņam
Dzeļža vožas sasakolu;Poša guoju krūdziņā,
Veiru vežu stodolā.
389 [Silajāņu Rz].

49043.

Gŗūti pūta sila priedes,
Smalka lietus pielijušas;
Gauži raud līgaviņa,
Dzērājiņu gaidīdama.
424 [Svitenes (Švitenes) B].

- 51 -

49044.

Gryuts munami zirdziņam
Bārza molkas vazumiņš;
Gryuts jam beja kolnā kuopt,
Gryuts nu kolna lejiņā;
Gryuts munai muoseņai
Ar dzāruoji oruojiņu.
494 [Viļānu Rz].

49045.

Kad es būtu to zināj'se,
Ka es tava līgaviņ',
Stāvus lēktu Daugave,
Ne dzērāja līgaviņ'.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

49046.

Kam as pyrma zynuojusja,
Ka tiks veirs dzāruojeņš,
Byut' osoruos nūsleikusja,
Na pi veira izguojusja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49047.

Kam, muoseņ, gultu taisi,
Kas ar tevi gulēt īs?
Tovs veiriņš ir dzāruojiņš,
Kur nūkriss, tī guļās.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

49048.

Kas, māsiņ, to pa prāt -
Iet pe tād dzērajiņ?
Es no krēsal neceltes,
Ne vēl so rok dot.
605 [Skolas].

49049.

Kas raudāja ik vokura? -
Dzārājiņa leigaviņa.
Dzārājiņa leigaviņa
Ik vokura gauži raud.
375 [Saukas Jk].

49050.

Kā es viena piedziedāšu
To lielo vēŗa malu?
Kā es viena novaldīšu
Liel' dzērāja tēva dēlu?
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

49051.

Dzērājiņa līgaviņa
Ik vakarus gauži raud:
Raud par vīra dzērumiņu,
Raud par bēro kumeliņu;
Raud, kājiņas noaudama,
Raud, kumeļu barodama.
124 [Grašu Md].

1. Dzāruojiņa leigaviņa
Ik vokora gauži raud:
Raud par veiru dzāruojiņu,
Raud par bāru kumeliņu,
Raud, kuojiņas apaudama,
Raud, kuojiņas nūaudama.
357 [Rudzētu D].

49052.

Dzāruojiņa ļaudaviņa
Nakti mīga nagulē(ja);
Sēd pi lūga rauduodama,
Asariņas slaucīdama.
89 [Dricēnu Rz].

49053.

Dzāruojiņa ļaudaviņa
Nakts mīdzeņa nagulēja;
Garu skolu aizdegusi,
Sēd pie lūga rauduodama.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

49054.

Dzērājiņa līgaviņa
Nekad skaista nestaigāja:
Visi viņas skaistumiņi
Kroga galda galiņā.
358 [Rugāju Abr].

49055.

Ko es viena piedziedāšu
Tādu lielu sila malu?
Ko es viena novaldīšu
Lieldzērāja tēva dēlu?
Māsa bija, kas palīdz,
To aizveda tautiņās.
12 [Allažu Rg].

49056.

Kā tas nāca, kur tas tika,
Kā ne domāt nedomāju:
Domāj' krietnu tēva dēlu,
Dabūj' žūpu, dzērājiņu.
Tam gulēt pie slieksniņa,
Ne pie mana augumiņa.
514 [Zentenes Tl].

49057.

Klausies, svainīti, ko es tev teikšu:
Die(v)s dos man tevi kroģī rast,
Tur es tevi stīpāšu kā vecu mucu.
40 [Basu (Bases) Azp].

- 52 -

49058.

Kur, māsiņa, tavas acis,
Kad labāku neredzēji?
Simtiem tādu vārtījāsi
Pie krodziņa paslieksnē.
177 [Kastrānes Rg].

49059.

Lai gŗūt', kam bij gŗūti,
Gŗūt' dzērāja līgaviņai;
Raud bērni(ņi) bez maizītes,
Vīriņš jautri krogā gavilē.
192 [Kosas C].

1. Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt dzērāja sieviņai:
Raud bērniņi bez maizītes,
Sals bez lupatu mugurā.
184 [Ķēču Rg].

49060.

Lai raudāja, kas raudāja,
Raud dzērāja līgaviņa:
Raud, kājiņas uzaudama,
Raud, gulēt aizejoti.
192 [Kosas C].

49061.

Lēni lēni lietus līst
Pa vienam pilienam,
Tā birst manai māmiņai
Pa vaigiemi asariņas,
Kad bij mani apsolījse
Dzērājiņa puisīšam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49062.

Līgaviņa, miega cūka,
Mani sauca dzērājiņu.
Kam tu ņēmi tādu vīru,
Kuŗš tev laba nedarīja?
476 [Vecpiebalgas C].

490621.

Leigaveņa, sirds pučīte,
Žāloj mani dzārumā;
Nasvīd ceļa maleņā
Nuotru kryuma maleņā.
605 [Skolas].

49063.

Māmiņ' mani mazumāji
Dzērājam pasolīja:
Cik likdama šūpulī:
Gul', dzērāja līgaviņa.
560 [Rīga ].

49064.

Mana mīļa māmuliņa
Mani mīļi audzināj'.
Nu viņ' mani iedevuse
Lielam krogu dzērājam.
40 [Basu (Bases) Azp].

49065.

Mana sieva gaigalīt',
Tā bij laba saimeniec:
Ik rītīnus krodzīnā,
Sieks rudzīšu padusē;
Div pudels rīkls galā,
Vēl trešā kabatā.
200 [Kuldīgas Kld].

49066.

Manā pūra dibenā
Stīgām šūta pātadziņa,
To mielošu tautu dēlu,
Kad tas ies krodziņā.
398 [Skrundas Kld].

49067.

Mirku drīzi rasiņā,
Mirku, veļu mazgādama,
Jo es pati gan zināju:
Dzērājs mans arājiņš.
203 [Kurmenes B].

49068.

Nāc mājā, nāc mājā,
Tevis gaida līgaviņa,
Tevis gaida līgaviņa
No krodziņa pārejot.
347 [Rendas Kld].

49069.

Nedomā tu, puišeli,
Kad vēl tava vaļa būs
Krogā dzērt, cik tik bija,
Mēslos gulēt pabeņķē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49070.

Nerod man mamlīt,
Kas es kung darbnic;
Tad rod man mamlīt,
Kad dzeres arjiņš.
372 [Sarkanmuižas Vp].

49071.

Neskaties, tu tautieti,
Manu mazu augumiņu!
Lai es būtu kā īkšķītis,
Es būt' tavs valdinieks;
Krogā dzērti tu netapsi,
Apakš beņķa negulēsi.
23 [Ārlavas Tl].

- 53 -

49072.

No tālienes es pazinu
Dzērājiņa līgaviņ':
Pilnas acis asariņu,
Nēzdodziņis rociņā.
498 [Virānes (Bučauskas) Md].

49073.

No tālienes es pazinu
No tālienes tēva dēlu;
Tepat klātu neredzēju
Dzērājiņu, netiklīti.
184 [Ķēču Rg].

49074.

Nu es dzēru, nu man tika,
Nu neredz līgaviņa;
Kad redzētu līgaviņa,
Nabūt' man tā vaļiņa.
224 [Lielvārdes Rg].

49075.

Nu man vaļa, nu man vaļa,
Nu man vaļa krogā dzert:
Nu ieslēdzu savu vīru
Saimenieka cūkkūtē.
90 [Drustu C].

49076.

Piedzēruse līgaviņa
Palaiduse kumeliņu.
Par kumeļu nebēdātu,
Kau' jel pate pārnākuse.
290 [Ogres C].

49077.

Pīdzērs veirys gaviluo
Krūga golda gaļeņā;
Raud i sīva, raud i bārni:
Be putruoma kuopusteņi.
170 [Kapiņu D].

49078.

Pīdzērs veirs nabāduoja,
Sīvu jyudzja komonuosi:
Vjaļc, sīveņi, rauduodama,
Asareņas slaiceidama.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49079.

Ec kur labi, ec kur skaiški
Ļaudaveņa padarī:
Rudzs sanese krūdzeņā,
Poša auzas gleizdīnē.
247 [Makašānu Rz].

49080.

Sokuos man muomuleņa
Lobajam īdavuse:
Vysu krūgu dzāruojam,
Vysu dubļu bridējam.
247 [Makašānu Rz].

49081.

Samalusi atastājos
No grūtos dzirnaviņu;
Nevarēju atastāt
No dzērāja tēva dēla.
241 [Lubānas Md].

49082.

Skrej, bitīte, sasit spārnus,
Gar zaraiņu ozoliņu;
Ej, meitiņa, apdomā,
Pie dzērāja tēva dēla.
508 [Zantes Tk].

49083.

Sper, pērkonis, tautu māti
Caur ūdeni pie akmeņa!
Kā tā manu arājiņu
Neraženi lolojuse:
Izloloj'se krogus žūpu,
Ne maizītes arājiņu.
112 [Ezeres Kld].

49084.

Šaidu taidu pupureņu
Pīdarēju olūteņu.
Muna sīva pīdzāruse,
Asti grīzja gryndzynā.
576 [Varakļāni Rz apr.].

49085.

Tauteņuos izīdama,
Daboj krūga dzāruojiņu;
Daboj krūga dzāruojiņu,
Sev galviņas dauzītuoji.
174 [Kārsavas Ldz].

49086.

Tautiets, mani precēdams,
Dzīrās klēti būvēšot.
Kas tādam klēti deva,
Visu krogu dzērājam?
605 [Skolas].

49087.

Teci, muns kumeliņš,
Da tam sila krūdzeņam,
Tī dūs munai līgaviņai
Pamaduota ola dzert.
358 [Rugāju Abr].

- 54 -

49088.

Tec, upīte, līki loki,
Nu bēg mana līgaviņa;
Nu bēg mana līgaviņa
Krogā dzerta alutiņu.
39 [Bārtas Lp].

49089.

Tic tu labi, tautu dēls,
Nebūs vaire tava vaļa;
Ne laidīšu krogā dzert,
Ne locīt kumeliņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

49090.

Tev būs, sieviņ, čaklai būt,
Tu dzērāja līgaviņa;
Tev kājiņas jānoauj,
Jānojūdz mans kumeliņš.
84 [Dikļu Vlm].

49091.

Trīs putniņi jauki dzied
Skaistā lazdu krūmiņā;
Trīs meitiņas gauži raud,
Dzērājiņa līgaviņš
[līgaviņas].
254 [Mārsnēnu C].

49092.

Turu, turu, voldu, voldu,
Navar sīvas savaldjāt:
Kad uz krūgu, tai pa prīšku,
Kai nu krūga, nū pakaļ.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

49093.

Vai bij manas jaunas dienas,
Manu košu augumiņu
Noņemt tādam slemberim,
Kroga zirga skrējējam?
224 [Lielvārdes Rg].

49094.

Vai, ļautiņi, redzējāt
Manu sievu piedzērušu,
Liela, gaŗa, lauku pieri,
Kaņepāja lindrakiem?
476 [Vecpiebalgas C].

49095.

Voi pruotiņa maņ nabeja
Īt pi taida dzāruojiņa:
Pīdzērs mīga nagulēja,
Nadzērs dorba nadarīja.
389 [Silajāņu Rz].

49096.

Man pruoteņa nabeja
Īt pi taida delvereiša.
Voi augdama naredzēju,
Kū darēja dzārumā?
Dzārumā, trokumā
Lūka sovu kumeleņi.
389 [Silajāņu Rz].

49097.

Vai redzēji manu vīru
Pie krodziņa piedzērušu:
Balts zirdziņš, sirma bārda,
Salāpītu kažociņu?
525 [Alūksne Vlk apr.].

49098.

Vai, ļautiņi, redzējāt
Manu vīru krodziņā?
Mazs vīriņš, raibs zirdziņš,
Raibs teļādu kažociņš.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

49099.

Vainog, munu vainadziņ,
Na nu zalta tu nūveits!
Tautīt, munu dzāruojiņ,
Kam nadzēri krūdziņā?
Dzāruojs dzer krūdziņā,
Zemnīks dzēra sētiņā.
465 [Varakļānu Rz].

49100.

Veiram bāda nūtykuse:
Sīva gruovī īkrytuse.
Lai jei byutu īkrytuse,
Ka nabyutu pīdzāruse.
605 [Skolas].

49101.

Viss par velti, viss par velti,
Mani daiļi gabaliņi:
Par dzērāja tēva dēlu
Kā par praula gabaliņu.
344 [Rembates Rg].

49102.

Vjeireņu, munu vjeireņu,
Kai es tjevi šanavuoju: [=guorbjeju]
Poša guoju krūdzeņā,
Tjevi sjēju stodolā.
Poša dzjēru vjeinu, madu,
Tjev paliku sīn' ar ladu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

- 55 -

1. Veiriņi, munu veiriņi,
Kai es tevi šanavuoju:
Pate dzēru krūdziņā,
Tevi slēdzu stodulā.
35 [Baltinavas Abr].

49103.

Zinādama, māmuliņa,
Kam tu man tā darīji?
Kam tu mani pavēlēji
Tādam kroga dzērājam?
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

4. Dažādi atgadījumi un apcerējumi laulātu ļaužu kopdzīvē

27071.

Vai Dieviņ, es nevaru
Bagātības novaldīt!
Raud sieviņa, raud bērniņi, -
Bez putraimu kāpustiņi!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

27072.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Kungam diena, kungam nakts!
Ķēvīt' pirku, tā nomira,
Sieviņ' ņēmu, tā nosprāga;
Ķēvīt' raku kalniņā,
Sieviņ' pura maliņā;
Ķēvītei krustu spraudu,
Sieviņai pavārnīcu:
Ķēvīt' maizes pelnītāja,
Sieviņ' maizes tērētāja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Kāda mana dzīvāšana,
Kāda kunga klausīšana!
Sievu ņēmu, tā nomira,
Ķēvi pirku, tā nosprāga;
Sieviņai krustu spraudu,
Ķēvītei pavārnīcu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27073.

Ai Dieviņ, salta guļa,
Kas izzaga līgaviņu?
Paladziņu vien atradu
Klētspriekšā salocītu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Ak tu Dievs, laba laime,
Krievs nozaga līgaviņu!
Paladziņu vien atradu
Klētspriekšā salocītu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

27074.

Ai guntiņa dzirkstelīte,
Palīdz alus padarīt;
Līgaviņa, mātes meita,
Palīdz mūžu nodzīvot!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

27075.

Ai lācīti platkājīti,
Nebaid' manu līgaviņu:
Bikla mana līgaviņa,
No aitiņas izbijās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

27076.

Az sieviņ, ai mužiņ,
Kur mēs mantu glabāsim?
Divi šķilas oša malkas,
Puspūrs auzu nevētīts.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Es aiz savas bāgātības
Savu radu nepazinu:
Divas šķilas apšu malkas,
Puspūrs auzu nevētīts.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

27077.

Ei sieviņ, ei sieviņ,
Vai mēs kādi tukšenieki?
Sieciņš man sīkas naudas,
Pūriņš rupju dālderīšu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27078.

Ak tu mana mīļa sieviņ,
Ļauj man viegli padzīvot!
Lai dieniņu kur gavlēju,
Mājā būšu vakarā.
1180 [Druvienā (Druvienas pag. C)].

27079.

Ai vīriņ, ai draudziņ,
Kuļamies lopiņos;
Bij sunīts, bij kaķīts,
Vēl vajaga circenīša.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

27080.

Az vīriņ, ai vīriņ,
Kur liksim bagātību?
Viens krekliņis mugurā,
Otris sārmu silītē.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 56 -

1. Iegādāju gulēdama,
Kur būs likt bagātību?
Vieni krekli mugurā,
Otri loga aizbāžā.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

27081.

Vai vīriņ, vai vīriņ,
Kur liksim mantu savu?
Apvilkos kažociņu,
Līdz krekliņu izmagāju.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

27082.

Aizamirsa, aizamirsa
Man sieviņa sētiņā;
Kad es citas ieraudzīju,
Tad es savu iegādāju.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

1. Aizamirsu mirstamo
Līgaviņu sētiņā;
Kad citiem ieraudzīju,
Tad vēl savu atdomāju.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

27083.

Aplam vīris es uzaugu,
Aplam ņēmu līgaviņu;
Dievs dod manim dzīvojot
Aplam maizi nopelnīt!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

27084.

Auša auša mans vīriņš,
Mana vārda neklausīja:
Es taisīju klētī vietu,
Viņš aizjāja pieguļā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

27085.

Bēda manim, liela bēda,
Uz tām bēdām atkal bēda:
Pirmo vīru vilks apēda,
Otru zaķis nobadīja,
Tas trešais, tecēdams,
Uz smildziņas nodūrās!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

27086.

Bēdas bēdas, raizes raizes
Man, nabaga sieviņai:
Tās bij manas pirmas bēdas,
Gulta prasa paladziņu;
Tās bij manas otras bēdas,
Tautiets ņēma klātgulēt;
Tās bij manas trešas bēdas,
Tautiets kāra šūpolīti,
Tautiets kāra šūpolīti
Manas gultas maliņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

27087.

Bērīts mans kumeliņš,
Līzīt' mana līgaviņa;
Bērīts auzu ēdējiņš,
Līzīt' piena strēbējiņa.
190 [Kuldīā].

27088.

Bērīts, manis kumeliņis,
Tukšu sili grabināja;
Man pašam miedziņš nāca
Ar jauno līgaviņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

27089.

Bij māmiņa auklējuse,
Bij varīti iedevuse:
Kreiso roku vīru situ,
Ar labo saturēju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

27090.

Bites vaļu, bites vaļu
Mani dēti ozoliņi;
Manu vaļu, manu vaļu
Tautu meita dzeltenīte!
121 [Gulbenē (Md)].

27091.

Brālīt, tava līgaviņa
Vienas dienas saimeniece:
Ik dieniņas silta maize
Iet par kalnu kūpēdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

27092.

Brien, tautieti, kājām purvu,
Dod man savu kumeliņu,
Lai mirkst tavi zābaciņi,
Nekā manas villainītes!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

27093.

Būt' man tāda līgaviņa,
Kāda mana māmulīte:
Salda piena putru vāra,
Ar rūgušu aptaisīja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 57 -

27094.

Dievs nedod tādu vīru,
Kāds manē māsiņē:
Cūkas arklu iznesē
Par tiem lauku tīrumiem.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

27095.

Druviņā druviņā,
Mana jauna līgaviņa!
Negulēt negulēt
Šos gaŗos dienavidus!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

27096.

Dzelten' bija miežu vārpa,
Vai brieduse, nebrieduse;
Sārta mana līgaviņa,
Vai dzēruse, nedzēruse.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Balta bija miežu druva,
Vai gatava, negatava;
Skaista mana līgaviņa,
Vai ēduse, neēduse.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27097.

Dzīrās mana līgaviņa
Pliķi sist vakarā.
Sit jel vienu provēdama,
Kā skan tavi gredzentiņi!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27098.

Dzīvo gudri, līgaviņa,
Tev' atstāju sētiņā;
Tavu vaļiņ' ij atstāju
Visu savu gājumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27099.

Dzīvo gudri, līgaviņa,
Tu paliki sētiņā;
Kundziņš sūta, man jāiet
Visgaŗāi celiņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

27100.

Dzīvo gudri, līgaviņa,
Tu paliki sētiņā;
Man jāiet, jāatbild
Bargajam kundziņam.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

27101.

Dzīvo gudri, līgaviņa,
Tu paliki sētiņā;
Saraus savu uguntiņu,
Glabā savas atslēdziņas!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27102.

Dzīvo gudri, ļaudaviņ,
Tu paliki sētiņā,
Tev atstāju savu klēti,
Savas klētes atslēdziņu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

27103.

Dzīvo labi, līgaviņa,
Ar manām māsiņām:
Vai tu viena nodarīsi
Manus lielus tīrumiņus?
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)], 1311 [Apē (Vlk)].

27104.

Dzīvo, mana līgaviņa,
Dzīvītē lūkodama:
Tev dzīvīte piederēs,
Ne manām māsiņām.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Dzīvo, mana līgaviņa,
Neradini māsu manu:
Tev palika tā vietiņa,
Ne manai māsiņai.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

27105.

Dzīvo čakli, līgaviņa,
Paskaties skudrītē,
Kā skudrīte pūlī vilka
Visas ogu mētariņas!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

27106.

Dzīvosim mēs, tautieti,
Kā ļautiņi nesmejās:
Kad tu iesi riju kult,
Piecel mani māļu malt!
40 [Slokā (Rg)].

27107.

Dzīvot man, nedzīvot,
Ar tevim, līgaviņa:
Visi ļaudis tevi teica,
Visi mani nicināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dzīvoš' ilgi, nedzīvošu,
Ar tevim, tautu dēls:
Visi ļaudis tevi teica,
Visi mani nicināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 58 -

27108.

Ieviņei balti ziedi,
Kālab melnas ogas aug?
Sieviņai vieglas dienas,
Kālab vaigi nobālē?
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

27109.

Ēd, sieviņa, pelu maizi,
Līdz paaugs mieži rudzi;
Kad paaugs mieži rudzi,
Ēd maizīti sijādama!
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

27110.

Ej ganos, ej druvā,
Mana jauna līgaviņa,
Kad tu mīļi nedzīvoji
Ar manām māsiņām!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

27111.

Ej projām, līgaviņa,
Pavasar maģ maizītes!
Nāc mājās, līgaviņa,
Jau maizīte zaļbriedē!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

27112.

Es glabāju sav' vīriņu
Kā sirsniņu azotē:
Pate ēdu putraimiņus,
Vīram devu sēnaliņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27113.

Es izkūlu kunga riju
Ar vītola sprigulīti;
Izmācīju tautu dēlu
Pa savam prātiņam.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

27114.

Es izvilku zelta stīgu
Caur sudraba ozoliņu;
Tā izvilku dzīvodama
Tautu dēla padomiņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

27115.

Es kā roze grozījos
Pa to piena kamberīti;
Mans vīriņš sienu pļāva
Salīkušu muguriņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27116.

Es mūžiņu nodzīvoju,
Es bēdiņas neredzēju;
Pašā mūža galiņā
Man bēdiņa gadījās:
Vilki, zvēri, apēduši
Manu daiļu arājiņu;
Gan godīgi apēduši,
Kalnā kaulus sanesuši.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Vilki, lāči apēduši
Manu miežu arājiņu,
Kalnā kaulus sanesuši,
Man žēlabas darīdami.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Vilki, zvēri, apēduši
Manu miežu arājiņu,
Kaulus vien atstājuši
Tīrumiņa vidiņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27117.

Es nedošu draugam rāt
Savas jaunas līgaviņas,
Rāšu pats pamazām,
Padomiņa piedodams.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Es nedošu nevienam
Braukāt savu kumeliņu;
Es neļaušu nevienam
Nievāt savu līgaviņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

27118.

Es nekultu saimes dēļ
Savu jaunu līgaviņu:
Saimīt' mana šim brīžam,
Līgaviņa visu mūžu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

27119.

Es pārdevu rudzu sieku,
Vīriņam nezinot.
Še, vīriņ, pimberīts
Par to rudzu kūlumiņu!
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

27120.

Es savai līgavai
Dieva dēļ maizi devu:
Man bitīte svārkus auda,
Sētmalā gulēdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 59 -

27121.

Es savam arājam
Baltu kreklu izvelēju,
Lai tas man tā staigāja
Kā baltais teterīts.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

27122.

Es savam arājam
Pliķi situ, mutes devu;
Pliķi situ mācīdama,
Mutes devu mīlēdama.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

27123.

Es savam arājam
Sīk' akmeņu vietu taisu,
Lai tas miega negulēja,
Lai baroja kumeliņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27124.

As škytuos ruožu dārzu
Beš raesiņas izravāt;
As škytuos toutu dālu
Beš ienaida izmāecīt.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

27125.

Es tev lūdzu, līgaviņ,
Glabā manu cepurīti,
Kā es tavu vainadziņu
Visu mūžu paglabāju!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27126.

Es vācieti sievu ņēmu,
Bagātības gribēdams.
Pirmo bērnu vilks apēda,
Otru pate nogulēja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27127.

Gāju, gāju viena pati,
Līdz es otra dabūjos;
Kad es otru dabūjos,
Tad trešais gadījās.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

27128.

Gan sarkana saule lēca,
Balta tapa tecēdama;
Jaunu ņēmu līgavņu,
Veca tapa dzīvojot.
206 [Kuldīgas apriņķī].

27129.

Gaŗām laidu laižamo
Gar krodziņu kumeliņu,
Redzēj' savu līgaviņu
Bez sidraba staigājot.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

27130.

Ģērbies, mana līgaviņa,
Jele tāda puspelēka;
Citas sievas kā puķītes,
Tu kā melna bambalīte!
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27131.

Grēku vien padarīju,
Jaun' iedama tautiņās:
Savu varīti izsēju
Kā sēkliņu tīrumā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27132.

Grib tautietis tā dzīvoti,
Kā dzīvoja jauni puiši:
Grib sudraba grīsti griezte
Apkārt cauņa cepurīti.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

27133.

Grūt' bij man, meitīnai,
Vēl grūtāki sievīnai:
Grūt' bij man kalnu kāpt,
Bēr(n)u nest klēpītī.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

27134.

Irbītei spostus liku
Dziļajā grāvītī;
Mana paša līgaviņa
Tecēdama nosasēja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Irbītēm valgu taisu
Sīkā kārklu krūmiņā.
Va ta tevi vells iedzina,
Mana paša līgaviņa!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

27135.

Īzagrīžu stabul'eiti
Nu ūzula zareņīm.
Skan'ē muna stabul'eit'e,
Doncuo muna ļaudav'eņa;
Nūstuo muna stabul'eit'e,
Nūskumst muna ļaudav'eņa.
4270 [Viļēnu pag. Rz].

- 60 -

27136.

Izlocīju bērzu birzi
Pa vienam(i) žagaram;
Izmācīju tautu dēlu
Pa savam prātiņam.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 424 [Barkavas pag. Rz].

27137.

Izlocīju bērzu birzi
Pa vienam(i) žagaram;
Izmācīju tautu dēlu
Pa vienam(i) vārdiņam.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 190 [Kuldīā].

27138.

Izmācīju vilku diet,
I lācīti stabulēt;
Izmācīju tautu dēlu
Pa savam prātiņam.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

27139.

Izmācīju vilku diet,
I lācīti stabulēt;
Tautu dēla nevarēju
Pa prātam izmācīt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Izmācīju vilku diet,
Lāču bērnu stabulēt;
Līgaviņu nevarēju
Darbiņā iemācīt.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

27140.

Jūs, meitiņas, nezināt,
Kādas sievu vieglas dienas:
Bērniņš raud, blusas kož,
Vēl vīriņš ēsti prasa.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

27141.

Kā tu raudi, kas tev kaiš,
Tēva dēla līgaviņa?
Es raudāju, man kaitēja,
Es bij' kalpa līgaviņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Kāda velna gauži raud
Tēva dēla līgaviņa?
Es bij' viena slikta kalpa,
Es tik gauži neraudāju.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

27142.

Kad es biju jauna meita,
Uz pimbeŗa apsagriežu;
Kļuvu vīra līgaviņa,
Uz daldeŗa nevarēju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27143.

Kad piekusa viena kāja,
Tad ar otru padancoju;
Kad ar vīru sasabāru,
Tad negāju klātgulēt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27144.

Kaimiņam cūka zuda,
Man pazuda līgaviņa;
Kaimiņš, cūku meklēdams,
Atrod manu līgaviņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Kaimiņam cūka zuda,
Man pazuda līgaviņa.
Še, kaimiņ, tava cūka,
Atdod manu līgaviņu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Ciemiņam(i) cūka zuda,
Man pazuda līgaviņa.
Ciemiņš, cūku meklēdams,
Atrod manu līgaviņu,
Atrod manu līgaviņu
Savāi pupu druviņāi.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

27145.

Kam es glīši jostu jozu,
Kam tik glīši iznesos?
Sievīn' biju, ne meitīna,
Man godīna nevajag.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

27146.

Kāpēc, vīriņ, mani kūli,
Mani kūli?
Vai es darba nemācēju,
Nemācēju?
Es mācēju jaunu šūti,
Jaunu šūti,
Un to vecu salāpīti,
Salāpīti.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27147.

Kas, brālīti, tev kaitēja,
Tava sieva silkšus pina;
Dievs žēloja manu mūžu,
Mana sieva raibus auda.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 61 -

27148.

Kas kaitēja, kas kaitēja
Bandenieka līgavai?
Lai ēduse, cik ēduse,
Kad tik silta gulēšana!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

27149.

Kas kuŗam kaites bij,
Ka es kūļu līgaviņu?
Pats es kūļu, pats žēloju,
Pats galviņu noglāstīju.
18 (Kliģenē).

27150.

Kas tev kaiš, līgaviņ,
Ar maniemi nedzīvot:
Vai es tev zirgu liedzu
Jābrauc sērsti bāliņos?
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27151.

Ķēvīt', mana lingažiņa,
Zina Rīgu, Jelgaviņu;
Mana jauna līgaviņa
Ne laidaru nezināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

27152.

Ķēvīt, mana svilpastīte,
Tu zin' Rīgu, tu Tērbatu;
Līgaviņa nezināja
Svētdien iet baznīcā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

1. ķēvīt', mana kuplastīte,
Tā zin Rīgu, Tērbatiņu;
Sieva mana resnu gūžu,
Tā nezin baznīciņas.
1311 [Apē (Vlk)].

27153.

Kliedzat, gani, brēcat, gani,
Vilks nes manu līgaviņu!
Jau es pats gana kliegtu,
Aiz smiekliem nevarēju.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Kliedzat, gani, brēcat, gani,
Vilks aiznesa arājiņu!
Gana kliedzu, gana brēcu,
Vilks aiznesa kratīdams.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

27154.

Ko, brālīti, darīsim?
Abiem mazas līgaviņas.
Pirksim vaska dzirnaviņas,
Lai maļ, sēdu sēdēdamas.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Ko, brālīši, darīsim
Div' pie vienas līgaviņas?
Pirksim vienu slēžu kreklu,
Lai šuj stāvu stāvēdama;
Pirksim vaska dzirnaviņas,
Lai maļ sēdu sēdēdama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27155.

Ko darīt man, jaunam,
Nava gudra padomiņa;
Daža dieniņ' i aizgāja
Domājot(i), gādājot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27156.

Ko tas mans kumeliņš
Atpakaļ skatījās?
Mana paša līgaviņa
Kājām tek raudādama.
Apstājies, kumeliņ,
Sēd' iekšā, līgaviņ!
Vienu roku grožu turu,
Otru roku līgaviņu.
24 [Lēdurgas draudzē].

27157.

Kūla mani tēvs māmiņa,
Kūla mani līgaviņa.
Kā nekūla līgaviņa:
Kumeliņš nebarots.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27158.

Kumeļam vīra daba,
Izmijams neraudāja;
Es izmītu līgaviņu,
Būt' tā gauži neraudījsi(?).
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

27159.

Kumeļam, vīriņam
Tāda diena, tāda nakte;
Līgaviņa, mātes meita,
Sēd siltē istabē.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

1. Kumeļam, vīriņam,
Tam dieniņa, tam naksniņa;
Sieviņām, kaķītēm,
Tām pieder istabiņa.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

- 62 -

27160.

Kumeliņis zilsarītis
Neēd auzas nesijātas;
Sieviņ' mana zilacīte
Neēd miežu baltu maizi.
Cep, sieviņa, pelu maizi,
Kamēr aug kvieši, rudzi,
Kad izauga kvieši, rudzi,
Cep maizīti sijādama!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

27161.

Labāk kuļu rudzu riju,
Nekā savu līgaviņu:
Rudzu rija tā neraud,
Kā raud mana līgaviņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27162.

Labrītiņ rītiņā,
Labvakar vakarā:
Labrītiņ, sievasmāt,
Labvakar, līgaviņ!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Labvakar, tēvs māmiņa,
Simts vakaru, līgaviņa,
Simts vakaru, līgaviņa,
Par cisiņu taisījumu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

27163.

Labvakar, līgaviņa,
Kā klājās sētiņā?
Vai klaus' tevi drauga saime,
Vai rūgst labi maizes mulda?
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

27164.

Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūts mūžiņis sieviņām:
Bērni brēca, vīrs rājās,
Putra gāja ugunī.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

27165.

Lai es braucu, kur braukdams,
Irbes gula ceļmalā,
Baidē manu kumeliņu,
Svaida manas kamaniņas;
Svaida manas kamaniņas,
Baidē manu līgaviņu.
Jūs, irbītes, neziniet,
Cik maksā kumeliņš.
Maksā mans kumeliņš
Pieci simti dālderīšu.
Kumeliņu citu pirku,
Kur ņemš' tādu līgaviņu?
257 [Apšupē (Džūkstes pag. Jg)].

27166.

Lai jel mirst, lai jel mirst
Mana veca līgaviņa!
Es dabūšu līgaviņu
Kā ieviņu ziedēdamu.
Mana veca, līka sieva
Sažuvuse, sakaltuse,
Ne tai tika padziedāt,
Nei ar mīļi parunāt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

271661.

Lai tie vīri, ko tie vīri,
Sievām gudri jādzīvo:
Daudzi viesu pamieloja,
Saujiņā turēdamas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27167.

Ļaudīm sievas kā vācietes,
Man kā maza vabulīte;
Es ar savu vabulīti
Turpat līdzi druviņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27168.

Liek man dzert, es nedzeŗu,
Liek sēdēt, es nesēdu:
Ko es dzeršu, ko sēdēšu, -
Kumeliņš uz celiņa,
Kumeliņš uz celiņa,
Līgaviņa kamanās.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

27169.

Lieku vaļu, lieku vaļu
Līgaviņai tērēties.
Tā tērej', līgaviņ,
Kā pietika mūžiņam!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

27170.

Līdz', Dieviņi, man pašam,
Līdz' manaja līgavai,
Man pašama ceļu iet,
Līgaviņi malta iet!
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

27171.

Līgaviņa baltmutīte,
Ko mēs rītu vārīsim?
Irbe gula siliņā,
Līdaciņa ezerā.
188 [(?)].

- 63 -

27172.

Līgaviņa mani rāja
Kad ceļāi nakti gulu.
Kā ceļā negulēšu,
Māsa ceļa maliņā!
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

27173.

Līgaviņa, sirdspuķīte,
Ļoti guļ nevesela;
Es būt' braucis sirdszālēs,
Ceļ' uz Rīgu nezināju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

27174.

Man aizbēga līgaviņa
Pašā rudzu ziediņā.
Nāc mājā, līgaviņa,
Nu rudzīši pļaušanā!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

27175.

Mana jauna līgaviņa
Dzen meitiņas ieradumu:
Ik vakarus klausījās,
Kur jāj puiši pieguļā.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mana jauna līgaviņa
Vēl turēja meitu dienas:
No druviņas pārnākuse,
Taisās jāt pieguļā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

27176.

Mana jauna līgaviņa
Ik vakaru gauži raud;
Ik vakaru gauži raud,
Mātes svārkus cilādama.
224 [Kabilē (Kld)].

27177.

Mana jauna līgaviņa,
Ko raudāji ganīdama?
Kā man bija neraudāt,
Viena bridu rīta rasu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27178.

Mana jauna līgaviņa,
Liec micīti galviņā!
Saņems tevi ciema puiši,
Dzeltenīti domādami.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

27179.

Mana paša līgaviņa
Sauca mani teļa purnu.
Teļam bija balts purniņš,
Melnums ļipas galiņā!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

27180.

Mana sieva muižā dzīgo,
Viņa saka: vai!
Es zemnieka pirtīnā:
Paldies Dievīnam!
Viņa brauc ar sešim zirgim,
Viņa saka: vai!
Es ar savu līku ķēvi:
Paldies Dievīnam!
Viņa ēda pienu, sviekstu,
Viņa saka: vai!
Es krimt' sausu garauzīnu:
Paldies Dievīnam!
Viņa guļ spilvinos,
Viņa saka: vai!
Es uz savu ciks' maisīnu:
Paldies Dievīnam!
1191 [Ēveles draudzē].

27181.

Mans maizītes pelnītājs
Tāļu ceļu aizceļojis;
To zin Dievis, debess tēvs,
Kad es viņu sagaidīšu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

27182.

Mans vīriņis Jēkabiņis
Gāj' vakar og' lasīt.
Dievs dod viņam tādu prātu
Vairs mājās nepārnākt.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

27183.

Maza biju, bet tikusi,
Pate jūdzu kumeliņu;
Es nelūdzu sav' brālīšu,
Ne vēl slinku tautu dēlu.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Maza biju, bet tikuse,
Pate jūdzu kumeliņu;
Nelūdz' tautu iejūdzam,
Ne brālīša nojūdzam.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

27184.

Maza biju, bet tikusi,
Pate jūdzu kumeliņu,
Sapliķēju tautu dēlu,
Tad iesviedu kamanās!
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 64 -

1. Saule jūdzi ritināja,
Līdz iejūdza kumeliņu.
Tautiešam pliķi ciertu,
Pate jūdzu kumeliņu,
Lai raugās tēvs māmiņa,
Kam netiklu audzināja!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

27185.

Mēs paš' divi bāleliņi,
Abiem tādas līgaviņas:
Vienam salti nosaluse,
Pirtī garu salējuse;
Otram badu nomiruse,
Maizes muldu mīcīdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

27186.

Mitoj' zirgu ar sedliemi,
Ar visiemi iemauktiem;
Līgaviņu nevarēju,
To nebija Dievs vēlējis.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

27187.

Mums pašiem, bāliņiem,
Viena vārda līgaviņas;
Vienas saucu vārtu vērt,
Abas divas datecēja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

27188.

Anne māte, Anne māsa,
Anni ņēmu līgaviņu.
Vai Dieviņš man nolicis
Ar Annēm nodzīvot?
18 (Kliģenē).

27189.

Ne ar naudu krāsni kūru,
Kam galviņu pabarot;
Ne ar sievu Rīgā braucu,
Kam krekliņu audējiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27190.

Ne ar sienu, ne bez siena,
Ar sīko āboliņu;
Ne ar vīru, ne bez vīra,
Ar nerātu tēva dēlu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

27191.

Ne mūžam tas notika,
Ko prātā domājuse:
Es domāju zeltu nest,
Mīt sudrabu kājiņām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

27192.

Neba dižas lietas dēļ
Sauca mani bajāriņu:
Tādēļ sauca bajāriņu,
Ka tikuse līgaviņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

27193.

Ne tautietis visu laiku
Kā pirmā gadiņā,
Baltu lūku vīzes pina,
Pie kājiņas mērīdams.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

27194.

Nebēdā, tu sieviņa,
Vai mēs kādi tukšenieki?
Ciemā ceplis, mežā malka,
Rīgā milti spīķerī!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

27195.

Nedod Dievs tāda vīra,
Kāds manai māsiņai:
Piedzēr's miega negulēja,
Nedzēr's darba nedarīja.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

27196.

Nedod Dievs tādu vīru
Kā otrai māsiņai:
Cūkas arklu izvazājšas
Pa to lauka tīrelīti.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nedod, Dievi, tāda vīra,
Kāds manai māsiņai:
Kazas arklu apgāzušas
Lielajā tīrumā.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

27197.

Nikuo ēst', nikuo dz'ert',
Ni ar kū parunuot;
Suns izēd's putrys kotlu,
Aizbāgus'e ļaudav'eņa.
435 [Latgalē].

27198.

Nevar Dievs, nevar vells
Līgavīnai izdabāt:
Jūdzu sirmu, jūdz' pelēku,
Abus saka netekam;
Nu aizjūdzu ābolainu
Rakstītās kamanās.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

- 65 -

271981.

Nevar vaira, nevar vaira
Bagātības savaldīt:
Piecas govis ālavīcas,
Kuiļam pieci sivēniņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27199.

Nesaveica man dzīvot
Ar pirmo līgaviņu:
Pirti kūru, tā nodega,
Pirmo bērnu vilks apēda
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

27200.

Nu man vaļa, nu man vaļa,
Nu nav vīra sētiņā;
Nu man vaļa klēti slēgt,
Mielot savus bāleliņus.
18 (Kliģenē).

27201.

Nu man vaļa, nu man vaļa
Nu nav vīra sētiņā;
Neēduse gulēt gāju,
Ne vietiņas taisījuse.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

27202.

Nu man vaļa, nu man vaļa,
Nu neredz līgaviņa;
Kad redzētu līgaviņa,
Tās vaļiņas man neļautu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

272021.

Palīdzat, māsiņas,
Man raudāt:
Man vīrs noslīka
Sulu skutulā.
224 [Kabilē (Kld)].

27203.

Par sieviņu Dievu lūdzu,
Pats par sevi nebēdāju:
Pats es gāju šurpu turpu,
Sieva nama turētāja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

27204.

Par sieviņu Dievu lūdzu,
Pats par sevi nebēdāju:
Sieva man mežā brauca,
Pats gulēju lāviņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

27205.

Paši dega, paši pūte
Mani sīki žagariņi;
Pats es kūlu, pats žēloju
Savu jaunu līgaviņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

27206.

Pēc sieviņas galvu sēju,
Pēc meitiņas kājas āvu:
Vēl es biju ieraduse,
Meitu dienas turēdama.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

27207.

Pirmudien, otrudien
Kūlu savu līgaviņu.
Jau trešdien, ceturtdien
Vaidēt vaid gultiņā.
Jau piektdien, jau sestdien
Vedu smilšu kalniņā.
Jau svētdien krodziņā
Gāju jaunas lūkoties.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Jau pirmudīn, jau pirmudīn
Guoj' uz m'ežu kūkļu škaltu;
Jau ūtardīn, jau ūtardīn
Nešu kūkl'is s'ēt'eņā;
Jau trešdīn, jau trešdīn
Kūkl'ej muna ļaudav'eņa;
Jau caturtdīn, jau caturtdīn
Aizslymst muna ļaudaveņa;
Jau pīkdīn, jau pīktdīn
Nūmērst muna ļaudav'eņa;
Jau sastdīn, jau sastdīn
Dzaltonuos smilkt'eņuos;
Jau svātdīn, jau svātdīn
Kū dareit', nadareit'?
Voi dzīduot', voi rauduot',
Voi ņimt' jaunu ļaudav'eņu?
Lobuok dzīžu, nakai raužu,
Ņemu jaunu ļaudav'eņu.
429 [Kārsavas pag. (Ldz)].

27208.

Pupas pupas, zirņi zirņi
Tīk manai līgavai:
Ne grūžami, ne maļami,
Katlā vien iebeŗami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 66 -

27209.

Pus' kalniņa zirņu sēju,
Pus' baltā āboliņa;
Pus' mūžiņa meita biju,
Pus' neveikļa līgaviņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

27210.

Putras dēļ es nopļāvu
Zaļus miežus līdumā;
Lustes dēļ salauzīju
Savu jaunu līgaviņu.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

27211.

Putras dēļ es nopļāvu
Zaļus miežus tīrumā;
Saimes dēļ nomocīju
Savu jaunu līgaviņu.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

27212.

Rāj, tautieti, pats tu mani,
Neļauj vaļas māmiņai;
Pats tu rāji, pats žēloji,
Māmulīte nežēloja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27213.

Reizē reizē ar vīriņu,
Viņš no meža, es no cepļa;
Es katliņu izmazgāju,
Viņš atnesa rubeniņus;
Es noplūcu rubeniņus,
Viņš ielika katliņā,
Viņš ielika katliņā,
Es pakūru uguntiņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

27214.

Sauc māmiņa piecas reizas,
Ne galviņu nepagriezu;
Sauc tautietis vienu reizu,
Stāvu lēcu drebēdama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

27215.

Sac'ejuos muns v'eireņš
Mani tuklu nūbaruot';
Es' kuo skaudz'e grūz'ejūs,
Jis kuo krups volkavuos.
422 [Līvānu pag. D].

27216.

Šādi tādi ledus kalni
Lauza manu kumeliņu;
Šāda tāda drauga saime
Rāja manu līgaviņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

27217.

Žēl man bij strazdu šaut,
Žēl kult savu līgaviņu:
Strazdiņš jauki padziedāja,
Līgavai mīļi vārdi.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

1. Es gribēju irbi šaut,
Irbei košs cekuliņš;
Es gribēju sievu kult,
Sievai mīļa valodiņa.
209 [Piltenē].

27218.

Žēl man bija strazdu šaut,
Žēl kult savu līgaviņu:
Strazdiņš koši padziedāja,
Līgaviņa malti gāja.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

27219.

Žēl man bija strazdu šaut,
Žēl kult savu līgaviņu:
Strazdiņš koši padziedāja,
Līgaviņa žēli raud.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)], 189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

27220.

Šķitu savu līgaviņu
Druviņā aizgājušu;
Līgaviņa aizkrāsnē
Ausis vien skurināja!
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

27221.

Šļuka bruka mana sieva
Nošļukušu pamāvīti;
Lai tā šļuka, lai tā bruka,
Man pašam gana laba!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27222.

Sieva brauca mežā,
Vīrs palika mājās.
Ne putrīna izvārīta,
Ne ugune pakurstīta.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

27223.

Sieva mana bez micītes,
Kanna mana bez vāciņa;
Sievai pirku Rīgā mici,
Kannai vāku Vāczemē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 67 -

27224.

Sieva mana lielu radu,
Bikšu šūt nemācēja;
Gan mācēja palūkot,
Kas bij bikšu kabatā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

27225.

Sieva mana žīda rada,
Tā neēda cūkas gaļas;
Sievas dēļ vērsi kavu,
Pats es ēdu cūkas gaļu.
18 (Kliģenē).

1. Mana sieva žīda sugas,
Tā neēda cūkas gaļas;
Es nokāvu lielu vērsi,
To apēda laizīdama.
1311 [Apē (Vlk)].

27226.

Sievai jūdzu labu zirgu,
Pats Ķīpoju ķēvītē;
Sieva mana lielu radu,
Visi sievu daudzināja.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sievai jūdzu labu zirgu,
Pats ar ķēvi čulčināju:
Sieva bija lielu radu,
Visi sievu bildināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

27227.

Sieviņ mana grabažiņa,
Ko mēs rītu vārīsim?
Pupas, zirņi sakaltuši,
Kāpostiņi sasaluši.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Ak tu mana gaigaliņa,
Ko mēs rīt vārīsim?
Pupas, zirņi nemērcēti,
Jūras mences nesālītas.
(?).

27228.

Sieviņ, mana muteriņ,
Ko rītā vārīsim?
Kausim sirmu sivēniņu
Raudajām actiņām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27229.

Sieviņ, mana mututiņ,
Ko mēs rītā vārīsim?
Vakar pirku sivēniņu,
Šodien vilki aizbriņģēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27230.

Sieviņ mana Maružiņa,
Ko rītā vārīsim?
Vārīsim oda šķiņķi,
Teterīša pakausīti!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

27231.

Sieviņ' mana pugužiņa
Iekrīt putras baļļiņā.
Es būt' tevi ārā vilcis,
Aiz smiekliem nevarēju.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

27232.

Smieties vien pasmējos,
Līgavā raudzīdams:
Nezied vairs tie ziediņi,
Kas ziedēja bāliņos.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

27233.

Spēru kāju istabā,
Metu acis dibinā,
Ko darīja māte, meita,
Mana jauna līgaviņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

27234.

Strādājam, strādājam
Mēs, jauna līgaviņ!
Neguļam, neguļam
Šo gaŗo dienavidu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

27235.

Sunīts rēja, gailīts dzied,
Sieva brauca sētiņā;
Vīriņš stāv pie vārtiem,
Noņēmies cepurīti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

27236.

Svārki mani, kādi šūti,
Tie jāvelk mugurā;
Līgaviņa laba, slikta, -
Tev ar mani jādzīvo.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

27237.

Svārki mani kādi svārki,
Tie jāvelk mugurā;
Sieva mana kāda sieva,
Tai jāiet klātgulēt.
551 [Naukšēnos (Naukšēnu pag. Vlm)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 68 -

27238.

Tēvs turēja, māte kūla
Manu jaunu līgaviņu,
Pats rādīju uguntiņu,
Asariņas slaucīdams.
121 [Gulbenē (Md)].

27239.

Tec kājām, līgaviņa,
Kam raudāji sudrabiņa:
Es pārdevu kumeliņu,
Tev pirkdams sudrabiņu.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

27240.

Tīrumā, klajumā
Loku savu kumeliņu;
Tumšajā kaktiņā
Rāju savu līgaviņu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)],
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

27241.

Tili tili, buku buku,
Sieviņ' [Sievu] vedu vezumā,
Pats tecēju kājiņām,
Stabulītes taisīdams.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

1. Tili tili, buku buku,
Sieviņ' vežu vezumā,
Pats tecēju kājiņāmi,
Stabulītes taisīdams.
Iekām pats stabulēju,
Vilki sievu apēduši;
Vilki sievu apēduši,
Kaulus vien atstājuši.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27242.

Ticiet, brāļi, neticiet,
Es izmiju līgaviņu;
Simtu ņēmu zelta naudas,
Vēl skaistāku līgaviņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27243.

Trīs dieniņas es raudāju,
Savas vaļas gribēdama;
Nu man bija sava vaļa,
Nu nezinu, ko darīt.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

27244.

čubin', mana līgaviņa,
Tu čubini, es čubinu:
Tu čubini miežus rudzus,
Es bēros kumeliņus.
216 [Ventspilī], 224 [Kabilē (Kld)].

27245.

Tu māsiņa, es māsiņa,
Dzersim spranču brandeviņu,
Tavs vīriņis, mans vīriņis,
Abi labi amatnieki:
Tavs vīriņis zirgu zaglis,
Manis krampju vilcējiņš.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27246.

Tu, māsiņa, tirgū biji,
Vai redzēji vīru manu?
Mazs vīriņš, sirms zirdziņš,
Kupla cauņu cepurīte.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Vai, ļautiņi, redzējāt
Manu vīru Valmierā?
Zirņu ziedu cepurīte,
Auzu skaru mēteliņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

27247.

Tu, māsiņa, tirgū gāji,
Vai redzēji vīru manu?
- Tur pa tirgu vazājās
Noplīsušu kažociņu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

27248.

Urā tēvs, urā māte,
Man atveda vilka bērnu:
Cik sūtīju druviņā,
Tik ar jēru attecēja!
121 [Gulbenē (Md)].

27249.

Uz sieviņas pavaicāju,
Cik lopiņu turēsim.
Vienu kazu turēsim,
Taukos maizi mērcēsim.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

27250.

Vai tā mana līgaviņa
Traku prātu palikuse?
Cik gribēju mutes dot,
Tik tā zobus klabināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

27251.

Vaļas raud, vaļas raud
Mana jauna līgaviņa.
Liku vaļu, lai vaļoja,
Lai tā gauži neraudāja
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 69 -

27252.

Vaca muna ļaudaveņa,
Naspēj īt derveņā,
Sēd, gal'veņu nūkuoruse,
Kai rudiņa mīžu vuorpa.
426 [Sakstagala pag. Rz].

27253.

Vecais brālis sievu kūla,
Es rādīju uguntiņu,
Lai es arī ieņemos
Vecā brāļa amatiņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

27254.

Vīriņš man labs vīriņš,
Visur man vaļu ļāva;
To vaļiņu vien neļāva
Gultā griezt muguriņu.
190 [Kuldīā].

27255.

Vīru [Vīriņ] manu nedižanu,
Kur bij man tevi likt?
Kauns man līdzi vadājot,
Žēl mājā atstājot!
358 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sieviņ mana nedižena,
Kur bij man tevi likt?
Kauns bij līdzi vadājot,
Žēl mājā atstājot.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

27256.

Vis' arāji laukā ara,
Man' arāja vien nebija.
Vai tas arti nemācēja,
Vai nebija kumeliņa?
224 [Kabilē (Kld)].

27257.

Ceļam turu labu zirgu,
Mājās labu saiminieci;
Nepiekusa ceļā zirgs,
Ne mājās saiminiece.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

27258.

Citas sievas nakti gul,
Mana sieva negulēja,
Mana sieva attecēja
Ar krējuma vācelīti.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

27259.

Citas sievas skaistas, baltas,
Mana tāda pušpelēka;
Kamēr citas pušpelēkas,
Mana melna kā vabole.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

27260.

Citiem bija labas sievas,
Man tik tāda rukainīte;
Es ar savu rukainīti
Visus kaktus izdancoju.
40-1 [Bigauņciemā].

27261.

Citiem vīriem labas sievas,
Mana tāda cucaliņa;
Es ar savu cucaliņu
Pirmais līdu cisiņās.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

27262.

Citiem vīriem lielas sievas,
Man bij maza pugažīna;
Es ar savu pugažīnu
Citiem līdzi krabināju.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

27263.

Citiem vīriem lielas sievas,
Man bij tāda ķikuzīte;
Citi vīri laipas meta,
Es pārnesu padusē.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

27264.

Citiem vīriem skaistas sievas,
Man bij tāda kukažiņa;
Es ar savu kukažiņu
Visupirms druviņā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tev, brālīti, daila sieva,
Man tik tāda līkužiņa.
Jau saulīte pusdienāi,
Daila sieva gultiņāi;
Sen saulīte nogājuse,
Līkužiņa druviņāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

- 70 -

27265.

Citi vīri sievas teica,
Es teic' savu kucēniņu:
Sieva mana gultā guļ,
Kucēns māju apsargāja.
18 (Kliģenē).

27266.

Citkārt mana līgaviņa,
Kad bij jauna, tad bij skaista;
Nu ir veca, nu nav skaista,
Nu nemīl man pašam.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

49104.

Aiju aiju vīratēvs,
Tav' netīru kumeliņu!
Kam dēliņu guldināji
Līdz saulītes lēkumam?
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

49105.

Ai dēliņ, ai dēliņ,
Kāda tava līgaviņa!
Vienu dienu druvā gāja,
Trīs dieniņas nerunāja.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

49106.

Ai Dieviņ, grūts mūžiņš:
Vīru vedu valdziņā.
Kā rociņas nepiekusa,
Tādu sleņģi vazājot?
605 [Skolas].

49107.

Voi Dīveņi, voi Laimeņi,
Kotram savs ruojējeņš:
Vystai gails, kozai vylks,
Man tautīts, man tautīts!
326 [Preiļu D].

49108.

Vai Dīviņ, vai Laimiņ,
Kū tu man padarīji!
Vakar pierku kumeliņu,
Sūdin taku kuojiņom;
Vakar jēmu ļaudaviņu,
Šūnakt kakis nūgūlēja.
170 [Kapiņu D].

49109.

Aizmoksoj man, Dīviņ,
Munas gaudas asariņas:
Vakar vežu līgaviņu,
Šūnakt kaķis nūgulēja.
143 [Jāsmuižas D].

49110.

Muora muote, Muora muosa,
Muoru jēmu ļaudaviņu.
Vakar vežu ļaudaveņi,
Šūnokt cyukas nūgulēja.
Moksoj, Dīvs, munu pracu,
Muna zyrga vilkumeņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49111.

Voi Dīveņi, loba dzeive
Aiz gudruoji tāva dāla:
Jyudze maņ lobu zyrgu,
Lyka grūžus rūceņā.
551 [Ludza Ldz apr.].

49112.

Ai tautieti, dūņu vēzi,
Bīsties mana bāleliņa,
Kad satieci celiņā,
Griezies ceļa maliņā.
378 [Seces Jk].

49113.

Ai vīriņ, vīrulīt,
Ko rītei ēdīsim?
Suns ar kaķi spēlēdami
Apgāzuši piena pod'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49114.

Aiz oruoja muosu dūmu,
Na aiz rudzu teirumiņa;
Ka byus lobs oruojiņš,
Dabuos rudzu teirumiņa;
Ka byus kaids dzāruojiņš,
Prodzērs rudzu teirumiņu.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

49115.

Aizgāja man saulīte,
Tautu drēbes velējot.
Sviežu vāli ezerā,
Pate teku bāliņosi;
Pate teku bāliņosi
Māmuliņu apraudzīt.
194 [Krāslavas D].

- 71 -

49116.

Aizamirsa, aizamirsa
Man sieviņa sētiņā;
Ka citam ieraudzīju,
Tad tik savu iegādāju.
263 [Mēmeles Jk].

49117.

Aizslēdze Aļpons
Anneiti teinē,
Atsavēle Anneite
Ar vysu teini.
358 [Rugāju Abr].

49118.

Ok tairidi, ok tairidi,
Kur nūvedja mun' muosiņu!
Sukoj buoba ar dzeršonu,
Dāds ar yuzu luopīšonu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49119.

Ak tu manu sūru dienu,
Ko nu esmu piedzīvojis!
Es par savu līgaviņu
Nedod' glāzi ūdentiņa.
46 [Beļavas Md].

49120.

Ar Dieviņu, es lustīga,
Vīriņš mani sētai veda!
Nu būs gausa maizītei,
Atšķirība darbiņai [darbiņam?].
15 [Alūksnes Vlk].

49121.

Atdevja mani māmiņa
Aiz dziļūsi ezeriņu;
Pyuš vējiņi, skaņ nīdrītes,
Bierst maņ gaudas asariņas.
295 [Ozolmuižas Rz].

49122.

Atsasauc, kad es sauču,
Mana jauna līgaviņa!
Vakar slēdzi - kur tu liki
Zirgu staļļa atslēdziņu?
263 [Mēmeles Jk].

49123.

Bite bitītei pateica:
Labs ziediņš siliņā.
Māsa māsiņai pateica,
Kāda dzīve tautiņās.
333 [Purmales (Bokovas) Abr].

49124.

Bēda mana, liela bēda,
Bēda bēdas galiņāji:
Pirmo sievu vilks apēda,
Otro zaķis nobadīja.
Trešā, visu mīļākā,
Uz smildziņas nodūrās.
248 [Mālpils Rg].

49125.

Kyuram pierti, tei nūdaga,
Dzeiņam gonūs, te izgaisa,
Pyrmū bārnu vylks apēdja.
170 [Kapiņu D].

49126.

Bryugons, bryuti carādams,
Reigā pierka vaiņuceņu.
Bryuti mani bryugons saucja:
Bryuklineite sileņā;
Veireņš mani sīvu saucja:
Sīna skaudze uoreņuos.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Bryugons mane bryutes sauce:
Bryuklojs syla maliņā;
Tautas mane mārgas sauce:
Mārnadzīte pupiņuos.
35 [Baltinavas Abr].

49127.

Cibu cabu, cābulīti,
Ko tu vedi vezmiņā?
Sievu vedu, bērnus vedu,
Pats tecēju kājiņām.
257 [Mazsalacas (Valtenbergas) Vlm].

49128.

Citas meitas lielījās
Ar deviņi brūtgāniņi;
Man bij viens, bet dižens
Kā zaļais ozoliņš.
378 [Seces Jk].

49129.

Citas sievas zilas, melnas
Kā ūdens i vabulītes.
Grieta Grieta, mana sieva,
Meties jele puspelēka!
46 [Beļavas Md].

49130.

Citām sievām smuki vīri,
Man tik tāda līkraģītis;
Kamēr smukie kājas ava,
Līkraģītis druviņā.
339 [Raņķu Kld].

- 72 -

49131.

Citiem vīriem lielas sievas,
Man tād' maza pugažiņ';
Citi vīri dancot gāj',
Es ar savu pugažiņ';
Es ar savu pugažiņ'
Lieliem kaunu padarīj'.
352 [Rozenas (Rozbeķu) C].

49132.

Citi vīri rudzus sēja,
Es taurēju eglienā;
Citas sievas maizi ēda,
Es čiekurus kripšķināju.
96 [Durbes Lp].

49133.

Cūka cūka, ne vedekla,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Nij tā deve brandavīna,
Nij saldā miestus(?) alus.
575 [Valmiera Vlm apr.].

49134.

četri pakšķi istabai,
četri Dieva apģelīši.
Dod, Dieviņ, man džīvot
Šai jaunā istabā.
605 [Skolas].

49135.

Dūd, Dīviņ, kū dūdams,
Dūd man lobu oruojiņu;
Kab galviņas nadauzītu,
Kab maizītes nažālotu.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

1. Vysu dzeivi Dīvu lyudžu,
Kab maņ gudrs oruojeņš:
Kab gaļveņis nadauzeitu,
Dēļ maņ' maizis nažāluotu.
18 [Andrupenes Rz].

49136.

Dod, Dieviņ, mun vīriņ(u),
Vīram gudru padomiņ(u)!
Kas no tāda vīra bija,
Kam nav gudra padomiņ(a)?
127 [Grostonas Md].

49137.

Dod, Dieviņi, tādu laimi,
Kāda muna nalaimite:
Sieviņ' bodu nomiruse,
Mīklā rokas ielāduse.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

49138.

Drinķindiet drinķindiet(?),
Bāliņos dzīvodama;
Ka neietu drinķindiet,
Nedabūtu arājiņa.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

49139.

Dundur' Jānis dundurēja
Dundur' kalna galiņā;
Nemācēja zirgu jūgt,
Ne ar sievu parunāt.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

1. Dundur Jānis dunduroja
Augsta kalna galiņā;
Ne mācēja sienu pļaut,
Ne līgavu vizināt.
270 [Mežotnes B].

49140.

Dzeŗu alu, nepadzeŗu,
Kā padzeŗu brandaviņ';
Ņemu gudru mātes meitu,
Kas padeva padomiņu.
235 [Litenes Md].

49141.

Dzeivuodama Dīva lyudžu,
Kab byut' lobs oruojiņš;
Kab bez veira napalikt,
Kab pi slykta nedaīt,
Kab jis krūgā napīdzartu,
Kab gaļviņas nadauzītu.
89 [Dricēnu Rz].

49142.

Eit, tautiņas, redzējāt?
Man aizbēga arājiņš;
Jau vakar auzas kāra
Kaķa raga krodziņā.
373 [Sarkaņu Md].

49143.

Ekur laima, ekur slava,
Tjav, muoseņi, tauteņuosi:
Poša' sādi klēteņī,
Volūdeņis dryveņī.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49144.

Ekur muļķe tautu meita,
Namāk pati galvu ģērbt!
Man mācēja māmiņai
Maizi slēgt kambarī!
146 [Jaungulbenes Md].

- 73 -

49145.

Akur man žēl palika
Pērrudeņa gājumiņu:
Pakaļā palikuši
Vis' skaistie tēva dēli.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

49146.

Es atrodu ļaudaviņu
Ņi guļūt ņi stuovūt;
Ņi guļūt, ņi stuovūt;
Meikstu vylnu cylojūt.
143 [Jāsmuižas D].

49147.

Es atradu meitenīti,
Tā kā alus vērpelīti.
Kad piesitu, tad skanēja
Par visāme maliņāme.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

49148.

Es izvilku zelta grožu
Caur sidraba ozoliņu;
Es izvilku tautiešam
Vispēdējo gudru vārdu.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

49149.

Es ītinu puiša pruotu
Boltā dīgu komulā,
Lai jam mani naizdevās
Piec juo pruota dancinuot.
36 [Balvu Abr].

49150.

Es nekārtu šūpulīti,
Kad māmiņa nekāruse.
Kam tu kāri šūpulīti,
Man celiņu parādīji?
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

49151.

As nogāju pie brāliņa,
Ni kājiņu nanoāvu.
Nāc, brāliņ, pie manis,
Kar biksītes vadzītē.
263 [Mēmeles Jk].

49152.

Es nokūlu kunga riju
Ar vītola spriguliņu;
Dod, Dieviņ, nodzīvot
Ar pirmo arājiņu.
241 [Lubānas Md].

49153.

Es paņēmu tautu dēlu,
Kāds viņš mani bildināj';
Nei es viņu audzināju,
Nei es viņu bildināj'.
94 [Dunikas Lp].

49154.

Es par tevi, tautu dēls,
Visai daudz nebēdāju;
Savas malu dzirnaviņas,
Savu jūdzu kumeliņu.
605 [Skolas].

49155.

Es redzēju baltu vilku,
Pār kalniem pārtekot.
Tas nebija baltais vilks,
Tas bij mans vīratēvs;
Tas bij mans vīratēvs,
Linu šūbu apvilcies.
90 [Drustu C].

1. Ūja kliedzu, ūja brēcu,
Nu redz vilku lamzažos,
Tas nebij vis pelēks vilks,
Tas bij manis vīratēvs;
Tas bij manis vīratēvs,
Ar pelēkiem kamzoļiem.
605 [Skolas].

49156.

Es sovam veireņam
Nuotru krekleņi sašivu,
Ša, veireņ, šanavoj,
Pīmineisi nosuodams.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

49157.

Es to savu vīra buņģi
Ciemā braucu, līdzi ņēmu;
Pati sēdos uz soliņa,
Vīru bāzu pasolē.
162 [Kacēnu (Kačanovas) Abr].

49158.

Ēd, sieviņa, auzu maizi,
Kamēr paaugs mieži rudzi;
Kad izauga mieži rudzi,
Ēd maizīti sijādama;
Ēd maizīti sijādama,
Dod auziņas kumeļam.
74 [Cīravas Azp].

49159.

Gludu galvu, boltu seju,
Jauku jauku volūdeņu.
Skaiški skaņ stabuleite,
Dancoj muna ļaudaveņa,
Nūstoj muna stabuleite,
Nūskumst muna ļaudaveņa.
18 [Andrupenes Rz].

- 74 -

49160.

Gudrajam dēleņam
Ilgi jauna ļaudaveņa;
Pats, īdams kultu, moltu,
Satyn sīvu kažukā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49161.

Ilžeņa, pļukšeņa,
Vystu cepja palnūs;
Poša ēdja meikstumu,
Veiram devja kaulus.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

49162.

Īsavēļa dadzu kryums
Pi Jurīša pogolmāji;
Na tī beja dadzu kryums,
Tī Jurīša ļaudaviņa.
194 [Krāslavas D].

49163.

Jāj pie durvju, bāleliņ,
Sien pie krampja kumeliņ'.
Kam tu mani, maz' esot,
Aiz matiem plucināji?
322 [Praulienas Md].

49164.

Jumpraveņa, gaspažeņa,
Vai es tevja naklausēju?
Kū padevi, tū apēžu,
Kur syutēji, tur nūguoju.
170 [Kapiņu D].

49165.

Kaite bija tev, tautieti,
Kaite liela, kaite maza;
Tavi vaigi nobālēja,
Pilnas acis asariņu.
Vai tev bija manis žēl,
Vai ar citu meitenīšu?
193 [Krapas Rg].

49166.

Kalējs kala, smēde dedza,
Melna vārna ogles dzēš;
Tā nebija melna vārna,
Tā kalēja līgaviņ'.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

49167.

Kalvīts kala, kalvīts sita,
Kaļvja sieva trikšķināj';
Kaļvja sieva trikšķināja,
Atslēdziņas skandināj'.
241 [Lubānas Md].

49168.

Kolnā muna sāta bjeja,
Vuorga muna dzjeivuošona:
Daudzi tak lajiņā
Muna seika sudabriņa.
236 [Līvānu D].

49169.

Kam, tautiet, mežā brauc,
Kad tu koku nepazini?
Kam tu mani mazu ņēmi,
Kad tu man's nepazini?
373 [Sarkaņu Md].

49170.

Kam tā tāda ģīgu kule
Priekšā viena grozījās?
Tā nebija ģīgu kule,
Tā tautieša līgaviņa.
355 [Rucavas Lp].

49171.

Kam jo ņēma, kam neņēma,
Tādu stūgu(?) nesējiņu?
Gana bija labu sievu,
Kas palika žēlabās.
72 [Cesvaines Md].

49172.

Kamdēļ maņ cytu zivu,
Ka asars rūceņā?
Kamdēļ maņ cytu puišu,
Ka Juoneitis rūceņā?
357 [Rudzētu D].

49173.

Kas tev kaiš, ļaudaveņa,
Ar manim nadzeivuot?
Vai tev tryuka suoļ' ar maizi,
Vai seikuo sudabreņa?
579 [Viļāni Rz apr.].

49174.

Ka, muoseņi, tu zynuotu,
Kaida dzeive tauteņuos,
Lobuok sovu vainadzeņu
Svīstu ceļa maleņā.
605 [Skolas].

- 75 -

49175.

Kuo tei taida ļaudaveņa
Tik zeiļuota, sudobruota?
Tuo dēleņa ļaudaveņa,
Kur nadzēŗa krūdzeņā.
326 [Preiļu D].

49176.

Kālabada es, māmīna,
Pupu ķaupa līgavīna?
Kam, māmīna, mani maģu
Ar pupām ēdināji?
39 [Bārtas Lp].

49177.

Kaut man tāds i arājiņis
Kā citāmi māsiņām,
Es tam dotu ik dieniņas
Smalku baltu linu kreklu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

49178.

Ko tu raudi, tautu skuķe,
Mana galda galiņā?
Vai es art nemācēju,
Vai maizītes tev pietrūka?
198 [Krustpils D].

49179.

Ko tu raudi, tautu meita,
Maltuvē sēdēdama?
Vai tu raudi mīkstu maizi,
Vai raud' savu māmulīti?
Es neraudu mīkstu maizi,
Es raud' savu māmulīti.
192 [Kosas C].

49180.

Kracīts, puncīts vīriņš mans
Nogāj' mežā lūkus plēst;
Dievs dod viņam tādu laimi,
Lai viņš mežā nokārtos.
114 [Gaiķu Kld].

49181.

Kumeliņš, zilsarītis,
Neēd auzas nesijātas;
Sieviņ' mana, zilacīte,
Neēd miežu baltu maizi.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

49182.

Ku atstuoji, tu Ontony,
Sovu sīvu struodojūt?
Atstuoj' bikses luopejūt,
Kur saplēsi rindžojūt.
326 [Preiļu D].

49183.

Kur autiņu nevelēju,
Tur velēju villānītes;
Kur māmiņa nebijusi,
Tur bērniņu iedevus(i).
241 [Lubānas Md].

49184.

Kur es likšu savus svārkus,
Kā uz savu gultas galu?
Kur es likšu savas rokas,
Kā uz savu līgavīnu?
39 [Bārtas Lp].

49185.

Kur ērkulis, kur ērkulis?
Vīrs mājās, vīrs mājās!
Lai es savu ērkulīti
Pret vīriņu cilināju.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

1. Ko darīšu, ko darīšu?
Vīrs mājās, vīrs mājās!
Es ar savu ērkulīti
Pret vīriņu dancināju!
443 [Turlavas Kld].

49186.

Kur godīgs tēva dēlis -
Ilgi māsa vaiņagā;
Kur bi kāds netiklītis -
Pirmajā gadīnā
Jau pakāra šūpulīti.
39 [Bārtas Lp].

49187.

Kuŗa meita bāliņos
Staigā lūpas kodīdam,
Tā ēdās tautiņās,
Visu muti atplētusi.
605 [Skolas].

49188.

Lai tie vīri, ko tie vīri,
Sievām gudri jādzīvo;
Saujiņā turēdama,
Daudzi viesu pamieloju.
241 [Lubānas Md].

49189.

Lakstīgala mudri skrēja
Nolaistiem spārnīniem;
Tā nebija lakstīgala,
Tā bij puiša līgavīna.
192 [Kosas C].

- 76 -

49190.

Līgaviņa, mazmutīt,
Nāc ar mani parunāt;
Nāc ar mani parunāt,
Kādu darbu saimei dos;
Kādu darbu saimei dos,
Ko mēs rītu vārīsim?
443 [Turlavas Kld].

49191.

Ļaudov muna, laudaviņa,
Pats es tevi audzynuoju:
Pats es pierku bryunus svuorkus,
Pats kūrpītes šyustynuoju.
247 [Makašānu Rz].

49192.

Man, nabaga vīriņam,
Trejas bēdas vakarā:
Sieva slima, bērns nomira,
Cūkai mazi sivēniņi.
74 [Cīravas Azp].

1. Man ir bēdas, lielas bēdas,
Uz tām bēdām atkal bēdas:
Sieva slima, bērns nomira,
Duksim mazi kucentiņi.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

2. Bēdas man, lielas bēdas,
Uz tām bēdām vēl vienas bēdas:
Vīrs nomira, bērns noslīka,
Kaķei pieci kaķulēni.
355 [Rucavas Lp].

49193.

Man pazuda līgaviņa,
Migliņā neredzēj(u);
Nos'jēmos cepurīt(i),
Migliņā vēcināj(u).
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49194.

Manas baltas villainītes
Krustem stāv pūriņē;
Ka krustem nestāvēs -
Kristiņš mans arājiņš?
605 [Skolas].

49195.

Mans maizītes devējiņis
Teicās čaklis arājiņis;
Nav saulīte norietējse,
Jau ielīda aizkrāsnē.
506 [Zaļenieku Jg].

49196.

Man's māmiņa nepacieta
Vienu dienu ciemiņā.
Kā māmiņa nu pacieta
Visu mūžu tautiņās?
115 [Galgauskas Md].

49197.

Moza moza man galveņa,
Pylna gudra padūmeņa:
Sātā jēmu leigaviņu,
Uorā dzinu tāv' ar muoti.
247 [Makašānu Rz].

1. Mozs i muns augumaņš,
Gon ir gudrs padūmeņš:
Sātā vežu ļaudaveņu,
Tāv' ar muoti uorā dzynu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

49198.

Nedod, Dieviņ, tādas bēdas,
Kādas manai sieviņai!
Bērniņš brēca, blusas koda,
Vīriņš sānus kribināj(a).
496 [Vilzēnu Vlm].

49199.

Nedod Dievs to redzēt,
Ko redzēju sapinā:
Es redzēju vīramāti
Vītolā kūkojam.
38 [Barkavas Rz].

49200.

Nepieder, nepieder
Puisīšam klibojot,
Nepieder vīriņam
Bez sieviņas godiņā.
99 [Dzelzavas Md].

49201.

Ni no piena pavaldziņas,
Ni no dēla mīļa vārda;
No sviestiņa pavaldziņa,
No znotiņa mīļi vārdi.
373 [Sarkaņu Md].

49202.

Nasēd', vadakla,
Aiz galdiņa,
Atīs svuočiņa,
Izdzeis tevi.
24 [Asares Il].

- 77 -

49203.

Nazalīdz tu, bryutīt,
Ka myusu bruoļa nacerēji:
Pī bazneicas rūku snēdzi,
Tiergā bulkas gabaliņu.
358 [Rugāju Abr].

49204.

Ontons namuok ārt un sēt,
Tekļa namuok aust un sprēst;
Sēsim cyuku rokumūs,
Augs maizīte grīzdamuos.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

49205.

Pa muotei meitu jēmu,
Vainagā vārdamīs,
Ka meitiņa tai dareis,
Kai darēja muomuļiņa.
503 [Višķu D].

49206.

Pa reiteņa agrumam
Es nūsuovu zvierbuleiti;
Vīnu pusi pats apēžu,
Ūtru devu ļaudaveņai.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49207.

Pa vīram sieva biju,
Pa katlam aizlītiņš;
Kāds vīriņš, tāda sieva,
Kāds katliņš, tāds aizlijs.
358 [Rugāju Abr].

49208.

Paldies saku Dieviņam,
Es samiju līgaviņu;
Pieci simti zelta naudas,
Vēl pazuda līgaviņa.
358 [Rugāju Abr].

49209.

Paleidzit, sveši ļaudis,
Breinumam breinuotīs!
Pierti kyuru, pierts nūdaga,
Sīvu jēmu - nadzeivuoja.
358 [Rugāju Abr].

49210.

Patīk man, tautu dēls,
Tavs bērais kumeliņš,
Patīk man visu mūžu
Tavs raženais augumiņš.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

49211.

Pats tautiets līsti cirta,
Pats pakāra šūpulīti;
Par Laimiņas likumiņu
Pašam tika līgaviņa.
241 [Lubānas Md].

49212.

Pavālam es atrodu
Sovus eistus buoleliņus;
Stykla duris, vara vuorti,
Poši tak naverami.
465 [Varakļānu Rz].

49213.

Pīter muns, Pīter muns,
Es Pītera līgaviņa.
čorts aizkyura kunga pierti,
Pakar munu Pīterīti.
168 [Kalupes D].

49214.

Pirmo gadu tautiņāsi
Es tautāmi kalponīte;
Ne es viņu klētis slēdzu,
Ne glabāju atslēdziņu.
378 [Seces Jk].

49215.

Pyržka muote, pyržka meita,
Pyržka muna ļaudaveņa.
Maņ pārguoja šei vosora,
Pyržkas vīn voduojūt.
18 [Andrupenes Rz].

49216.

Pīpotāja, ragotāja
Mana brāļa vīlējiņa.
Vai ar pīpu, vai ar ragu
Sav' bērniņu audzināji?
373 [Sarkaņu Md].

49217.

Pīcas meitas māmiņai,
Pīcas gluozes brandiņ';
Pīci dāli māmiņai,
Pīci skruki mugurā.
503 [Višķu D].

49218.

Pieder mana kalna vārti,
Pieder lejas vārstulīši;
Pieder mana sievas priekša,
Pieder sievas pakaļīna.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

- 78 -

49219.

Prīca prīca ceirulīšam,
Sēd pļaviņu pukeitēs;
Prīca prīca Franceišam,
Sēd Agatys suoniņā.
26 [Asūnes D].

1. Prīca prīca zeilētei,
Sēd ružaņu kryumiņā;
Prīca prīca Monītei,
Sēd Pītereiša suoniņā.
26 [Asūnes D].

49220.

Proties, mana līgavīna,
Kad actīnas mirkšķināju;
Proties, manu kumelīnu,
Kad grožīnas kustināju;
Kad grožīnas kustināju,
Kamanāsa sēdēdams.
94 [Dunikas Lp], 355 [Rucavas Lp].

49221.

Puksti, puksti, tu ķērstēna,
Tava pašas vaina bija:
Kur Jānītis bikses kāra,
Tur tu kāri lindrucīnu.
355 [Rucavas Lp].

49222.

Pyva, pyva, ryuga, ryuga
Tuo cīmeņa ļaudaveņis;
Kab na munu buoleleņu,
Byut' da golam sapyvušas.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Pyva, pyva, ryuga, ryuga
Vacuo sīksta tautiņuos;
Veļ jei pyutu, veļ jei ryugtu,
Kad na myusu buoleliņa.
89 [Dricēnu Rz].

49223.

Raud sieviņa, raud bērniņi,
Tukš' maišeli vazādam';
Neraud, sieviņ, neraud, bērniņ',
Tukš' maišeli vazādam'.
Nauda Rīgas kantorī,
Maize muižas apcirknī.
464 [Vānes Tk].

1. Sieva raud, bērni kauc,
Bez putraimu kāpasti(ņi);
Neraud', sieva, nekauc', bērni,
Rīgā pilni spīķerīši.
605 [Skolas].

49224.

Sīviņ munu, dūšiņ munu,
Vēļ mes bodā namiersim:
Sātā ceplis puskurā,
Reigā rudzi bēlindžu [bēlindžā].
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

49225.

Ē, raud sieviņa, ē, raud
bērniņi,
Tukšu maišel' vazādami.
Ē, es nošāvu, ē, zvirbulīti,
Pārnesu to siev' un bērniem.
520 [Zvārdes Kld].

49226.

Rājies pats, tautu dēls,
Ja māmiņa nerājusi;
Ja es tava līgaviņa,
Nel as tava rājējiņa.
480 [Vējavas Md].

49227.

Redzi, redzi, tu Dieviņi,
Kas vienādi nedzīvoja:
Kas turas liekus draugus
Starp laulātu līgaviņu.
183 [Kazdnagas Azp].

49228.

Sadzīrās tautas dēls
Mani mazu audzināt.
Ne tu, šķelmi, maizes devi,
Ja tu mani daudzināj(i).
322 [Praulienas Md].

49229.

Sak' patiesi, tautu dēl,
Kur pievīli mūs' māsiņ'?
Pie lielās siena gubas -
Še lieli rieksti, saldeni āboļi.
263 [Mēmeles Jk].

49230.

Soldons ols kai ar madu,
Kot nu auzu padarīts;
Gudra muna ļaudaviņa,
Kot nu buoriņu pajemta.
357 [Rudzētu D].

49231.

Sorgīs, sorgīs, muomuleņa,
Nūsiss tevi vedekleņa:
Ūša vuoleiti atvjadja,
Zam paleņi podlykusja.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

- 79 -

49232.

Sasabar(u) ar vedeklu,
Atsasēdu skaidainē,
Atradusi dēliņam
Melnus kreklus mugurā.
281 [Neretas Jk].

49233.

Saulīt' mazā gabaliņā,
Man notika nelaimīte:
Pirti kūru, tā nodega,
Sievu kūlu, tā aizbēga.
36 [Balvu Abr].

49234.

Sēdi taisni, mans bāliņ,
Nemet kupri mugurā;
Lai sēdēja tautu meita
Trim četriem līkumiem.
358 [Rugāju Abr].

49235.

Sēdu smagi, sēdu viegli,
Tautu beņķis nelokās.
Kā tam bija locīties,
Trīs gadiņi mēslu guba;
Trīs gadiņi mēslu guba,
I brūtgāna cepurīte!
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

49236.

Sirsnīn, mana dvēselīt(e),
Tautu dēla rocīnā;
Miesas, kauli vazājās
Par bālīna pagalmīnu.
192 [Kosas C].

49237.

Seika seika meitineite
Ļelu puisi apmuonīja;
Kur jis ora, kur acjāja,
Tī jei skrāja pakaļī.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

49238.

Sievasmāte brīnējās,
Ka es art nemācēj(u)
Nebēdā, sievasmāt,
Sēsam cūka rakumos.
166 [Kalsnavas Md].

49239.

Sieviņ', mana čaučarīte,
Slastiņā nosasita;
Vai es, ļaunu domādams,
Slastiņ' taisu aizkrāsnē?
166 [Kalsnavas Md].

49240.

Sieviņ, mana grobažiņa,
Ko mēs rītu vārīsim?
Zirņi, pupas sakaltuši,
Rācenīni [Kartupeļi] sasaluši,
Pāries mājās, bērniņ'
brēks,
Bērniņ' brēks kā kucentiņ(i).
467 [Vārmes Kld].

49241.

Sīveņ munu, dušeņ munu,
Kū mes reitu vuorēsim?
Bīzu putru ar pīneņu,
Keiseleiti ar svīstenu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49242.

Sīveņ, munu mīleigū,
Kū šudiņ vuoreisim?
Vakar suovu zvierbulīti,
Šūdiņ krita, byukšējuos.
414 [Stirnienes Rz].

49243.

Manu mīļu zeltenīti,
Ko mēs rītu vārīsim?
Vakar šāvu zvirbulīti,
To mēs rītu vārīsim;
Vārīsim oda desas,
Teterīša pakausīti.
476 [Vecpiebalgas C].

49244.

Vīriņ, manu kukainīt,
Ko šorīt vārīs(im)?
Sieviņ, mana sirdspuķīt,
Vārīsim biezputru.
355 [Rucavas Lp].

49245.

Sīviņ muna, dūšiņ muna,
Kū kausim padzirom?
Kausim siermu sivēniņu,
Palākom actiņom.
326 [Preiļu D].

49246.

Sieviņ mana, Luciņ mana,
Es, vīriņš, kankarīts;
Kur tā Luce pasagrieza,
Tur tie mani kankarīši.
545 [Krustpils D apr.].

1. Sieva mana ludze bija,
Es, vīriņš, kankarains;
Kur tā ludze pasagrieza,
Tur tie visi kankaraiņi.
48 [Bērzaunes Md].

- 80 -

49247.

Sieviņ, mana sirdspuķīte,
Tu bij mana krūšu zāl(e);
Tu izvilki manu varu
Pa matiņu galiņiem.
141 [Ivandes Kld], 605 [Skolas].

49248.

Sieviņ, mana sirdspuķīte,
Mana krūzu magonīte;
Tu izvilki manu varu,
Par to viena zara galu.
224 [Lielvārdes Rg].

49249.

Sieviņ', mana vālodzīte,
Nemācēja bikšu šūt.
Gan mācēja vīriņam
Biksītēs lūkoties.
605 [Skolas].

49250.

Smīkls man, smīkls man,
Uz tautīša verūtīs;
Tautīts golvu tricynuoj(a)
Līgaviņu prīcynuoj(a).
466 [Vārkavas D].

49251.

Smuks bērītis lauku pieri,
Mans jājamis kumelīns;
Smuka meitīn' baltu muti,
Mana jauna līgavīn'.
94 [Dunikas Lp].

49252.

Stāvi, stāvi, vedekliņa,
Mātes goda gaidīdama!
Pagaid' laika, vedekliņ(a),
Lai mūdiņu nodzīvo.
241 [Lubānas Md].

49253.

Svuotiņš sovu leigovjaņu
Ai zierneiti kairinuoja;
Skrīn zierneits i pa galdjaņu,
Smejas juo i leigovjaņa.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

49254.

Svuoteņš braucja svuoteņūs,
Sīvu sļādzja teineitjā;
Ak tu vīna nagūdneica, -
Ar teineiti atsavjāļa.
365 [Sakstagalas Rz].

49255.

Es uz kāzām taisījos, taisījos,
Vīriņ' slēdzu stīnītē
stīnītē;
Atskatosi atpakaļ:
Vīrs ar stīni nopakaļ.
Tin to salmu gabalā,
Met par sētu kaņepēs.
234 [Limbažu Vlm].

49256.

Šurp nākdama, tā mammiņa
Tēvu slēdza tīnītē;
Atvēlās tavs tēviņš,
Tīne vien nograbējas.
46 [Beļavas Md].

49257.

Jānīts gāja talciņā,
Brūti slēdza lādītē;
Brūte kaunu padarīja,
Ar lādīti atvēlās.
69 [Ceraukstes B].

49258.

Tas puisīts, šurp nākdams,
Sievu slēdza tīnītē;
Klaudzējās, rībējās,
Siev' ar tīni pakaļā.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

49259.

Šys Augusts, šur braukdams,
Sīvu slēdze buceņā;
Tryukas steipa, pleisa buca,
Atīt sīva grīzdamuos.
357 [Rudzētu D].

1. Tys Pīters, šur juodams,
Sīvu spīde pierteņā;
Sīva, duris izlauzuse,
Atsadzyna pakaļī.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Giļers brauca krysttāvūs,
Sīvu spīda pyunītī;
Atsaver i atpakaļ,
Sīva dzanās tev pakaļ.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

3. Juļa braucja kuozuos,
Veiru spīde kambarī;
Veiriņš durovas izlauzja,
Atsadzyna pakaļī.
174 [Kārsavas Ldz].

- 81 -

4. Tys Juonīts savu sīvu
Sātā slēdze teinītē;
Ak tu vīna nagūdnīca,
Ar teinīti atsavēļe.
604 [Dažādi iesūtītāji].

5. Šur juodama, tei Klimeite
Veiru slēdzja teineitī [skreineitī]
. [kastitē];
Atsaver i atpakaļ:
Veirs dzanās i pakaļā.
314 [Pildas Ldz].

49260.

Tas Jānīts, šurp nākdams,
Sievu slēdza tīnītē.
Atvēlās tīnīte
Ar visu Trīnīti,
Padarīj' Jānīšam
Lielajam kaunu.
158 [Jumpravas Rg].

49261.

Šādi tādi ledus kalni
Lauza manu kumeliņu;
Šāda tāda draugu saime
Rāja manu līgaviņu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

49262.

Šmuki gleiši mes dzeivojam,
Mes, div bolti buolileņi;
Lai dzeivuoja, kai gribēja,
Tuos nu molu salasītas.
414 [Stirnienes Rz].

49263.

Šūn, māsiņa, (tu) kulīti,
Savu linu paladziņ(u),
Es atradu tautiešam
Cibu ceļa maliņā.
72 [Cesvaines Md].

49264.

Tā, meitiņa, tava vaina,
Kad es tevi nepaņēmu:
Kur es zirgus siksināju,
Tur tu govis guldināji.
Es paņēmu to meitiņu,
Kas gosniņas neguldina.
161 [Kabiles Kld].

49265.

Tei Adele tai sacija:
Pūguots muns oruojiņš.
Pūguots tovs oruojiņš,
Pūgous tovu muguriņu.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

49266.

Tai sajuka jūru putni
Ar azara raudivem;
Tai sajuks myusu buoliņš
Ar svešim lauteņim.
143 [Jāsmuižas D].

49267.

Tautas mani žāl darīja,
Es tautom vēļ žāluok;
Tautas lauzja līpai zoru,
Es ūzulam viersyunīt(i).
605 [Skolas].

49268.

Tēvs, dēliņu audzēdams,
Izaudzēja pušelnieku;
Māte veda vedekliņu,
Atsaveda pušelnieci.
48 [Bērzaunes Md].

49269.

Tēvs turēja, māte kūla
Manu jaunu līgaviņu,
Es asaras noslaucīju,
Uguns skalu rādīdams.
405 [Smiltenes Vlk].

49270.

Tīsa tīsa, prauda prauda
Vacu ļaužu parunai:
Kas aiz laika cerējās,
Tys ar gūdu nadzeivav'.
326 [Preiļu D].

1. Tīsa tīsa, navā mali
Vacu ļaužu pīruneņa:
Kas pyrmuok cerējās,
Tys mīleigi nadzeivoj.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

2. Prauda prauda, tīsa tīsa,
Kai sacīja vacī ļaudis:
Kas pa prīkšu mīļuojas,
Tys ar gūdu nadzeivoj.
143 [Jāsmuižas D].

49271.

Tymsumā gaismas gaidu,
Saules gaismas uzlacūt.
Māmiņ' gaida izaugūt,
Tautas gaida izaugušu.
Tautiņuos nūguojuse,
Raudi sovas muomuliņas.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 82 -

49272.

Vai reizot sareizoju
Savas baltas villainītes?
Vai tāpēc gadījās
Reinīt's mans arājiņš?
378 [Seces Jk].

49273.

Vai tā mana līgavīna
Nāves miegu aizmiguse?
Stundu mans kumelīns
Nāves miegu žvadzināja.
192 [Kosas C].

49274.

Vai tu, māsiņ, neredzēji
Manu mazu brūtgāniņu?
Redzēj', tirgū vazājās
Saplīsušu kažociņu.
398 [Skrundas Kld].

49275.

Vaira īmu, vaira taku
Na sovai mamiņai;
Vaira man līku sūļu
Na līkūsi gabaļiņu.
389 [Silajāņu Rz].

49276.

Vakar ņēmu līgaviņu,
Šonakt cūkas nogulēja.
Paldies Dievu Dieviņam,
Man rociņa labi gāja.
130 [Iecavas (Lieliecavas) B].

49277.

Vakar vedu līgaviņu,
Šonakt puiši nogulēj';
Tā bij viņas pašas vaina,
Ka gāj' puišu gultiņā.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

49278.

Vakar vesta tautu meita
Lielu skādi padarīj(a):
Izēduse kreima ķērni,
Aizķērnājse nama durvis.
214 [Lažas Azp].

49279.

Vakarātu nūguojuse
Muna jauna ļaudaviņa;
Na darbiņu skubynuot, -
Cīma puišus kairinuot.
466 [Vārkavas D].

49280.

Vecaistēvs ar klibu kāju
Dabūj' skaistu līgaviņu;
Dod, Dieviņ, otru nolauzt,
Tad dabūs vēl skaistāku.
162 [Kacēnu (Kačanovas) Abr].

49281.

Vilciņš labu kumeliņu
Pats baroja, pats apēda;
Tautiets savu līgaviņu
Pats izpēla, pats paņēma.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

49282.

Vilki, lāči apēduši
Manu miežu arājiņu,
Bikses vien pakāruši
Ozoliņa zariņā.
241 [Lubānas Md].

49283.

Vilki, lāči aizvakar
Man žēlabas padarīja:
Saņēmuši, saplēsuši
Manu miežu arājiņu.
Kalnā kaulus sanesuši,
Man žēlabas darīdami.
605 [Skolas].

49284.

Zaķi, kaķi apēduši
Manu miežu arājiņu,
Bikses vien karājās
Sausas egles galiņā.
306 [Patkules Md].

49285.

Viļņo vilņi balta puķe [baltu
puķi]
No ezera maliņā.
Tā līgoja tautu meita
Pret to manu bālēniņu.
306 [Patkules Md].

49286.

Vyrtum putru - navā myltu,
Tuoļ yudeņis olūtā,
Muote vaca, muosa moza,
Sīva lela natikleite.
18 [Andrupenes Rz].

49287.

Visi ļaudis man sacīja,
Ka es sievas nedabūš(u);
Es dabūju to meitīnu,
Kuŗu visi niecināj(a).
94 [Dunikas Lp].

- 83 -

49288.

Vysi ļaudis suoka saciet:
Tova buoba saslimusi;
Cytys buobys zuolis losa,
Muna buoba mītu nesa.
170 [Kapiņu D].

49289.

Visiem vīriem čaklas sievas,
Man tik tāda kulažiņ':
Laukā liku, vējš locīja,
Plauktā liku, žurkas ēd.
Dienu bāzu pagultē,
Nakti ņēmu klātgulēt.
112 [Ezeres Kld].

49290.

Vysim Lopsu puiškinim,
Vysim skaistys laudaveņis.
Pīteram, bruoleišam,
Kai tei kūka kačineit'.
365 [Sakstagalas Rz].

49291.

Visus putnus šaut es varu,
Irbes šaut vien nevaru.
Visas meitas mīlēt varu,
Savu sievu vien nevaru.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

49292.

Vīramāte kreklu auda,
Kā tās visas stelles rīb;
Lai norīb mans vīratēvs,
To krekliņu valkādams.
109 [Ērķemes Vlk].

49293.

Veireņ, monu veireņu,
Kai es tevi šanavuoju:
Poša guoju krūdzeņā,
Tevi sēju stodolā.
605 [Skolas].

1. Veiriņi, munu veiriņi,
Kai es tevi šanavuoju:
Pate dzēru krūdziņā,
Tevi slēdzu stodulā.
35 [Baltinavas Abr].

49294.

Veireņ munu, dušeņ munu,
Vai es teve nacerēju?
Poša ēžu putruomiņu,
Tev devu sānaliņu.
326 [Preiļu D].

1. Sovu veiru tai cīnēju
Kai sirsniņu ozūtī:
Poša ēžu putruomiņus,
Viņam devu sānoliņas.
389 [Silajāņu Rz].

49295.

Vīzīt' pinu gan diženu,
To noplēsu, to aizsviedu;
Kad paņēmu tautu dēlu,
To aizsviest nevarēju.
319 [Plāteres Rg].

49296.

Zaļu bierzi izlūcēju
Pa vīnami zareņam;
Puiša pruotu izvīrēju
Pa vīnami vuordeņam.
174 [Kārsavas Ldz].

49297.

Žāly, māmeņa, palyka
Žāl i tev, žāl i man:
Tev bij žāl vīglys dīnys,
Man jaukuos volūdeņis.
326 [Preiļu D].

49298.

Žēli raud tas puisītis,
Kam nav tēva, māmuliņ(as);
Vēl jo žēli tā meitiņa,
Kas ar viņu saderēj(a).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

49299.

Žāloj, Dīviņ, veira golvas,
Es par sovu nabādoju,
Veirs mežā molku cierta,
Es pi guns sildējūs.
35 [Baltinavas Abr].

- 84 -

VECUMS

27267.

Ai varīte, man' varīte,
Citam vien dzīvojot;
Nu gribēju sev dzīvot,
Nu varītes maz radās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

27268.

Ai vecā vecainīte,
Kur nu tavis āboliņš?
Ai vecā māmuliņa,
Kur nu tavas meitenītes?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27269.

Aiztek manis jaunumiņis
Par kalniņu dziedādams;
Atnāk manis vecumiņis
Par lejiņu vaidēdams.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

27270.

Diži meži, platas lapas,
Veci vīri, gudri vārdi; -
Mežs ar savu dižumiņu,
Vecs ar savu gudrumiņu.
216 [Ventspilī].

27271.

Divējāda saule tek,
Tek kalnā, tek lejā;
Divējāds mans mūžiņš
Ar to vienu dvēselīti.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

27272.

Dod, Dieviņ, siltu sauli
Jel vakara pusītē;
Dod, Dieviņ, labu dzīvi
Jel mūžiņa galiņā!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Saule gāja vakarā,
Zelta zarus zarodama.
Dod, Dieviņ, tā zarot
Jali mūža vakaram!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

27273.

Es būt' pate tecējsi
Aiz vecuma nevarēju,
Aiz vecuma nevarēju
Vecu gūžu kustināt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

27274.

Es domāju, es gādāju,
Kā man trūka dzīvojot:
Spēka, varas man pietrūka,
Padomiņa atlicin.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27275.

Es šķitos, jauns būdams,
Vecumiņa neredzēt;
Atnāk manis vecumiņš
Kā vasaras launadziņš.
40 [Slokā (Rg)].

27276.

Es vecam nesmejos,
Priekšā man tās dieniņas;
Ņemu vecu pie rociņas,
Atsēdinu krēsliņā.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Es vecami nesmejosi,
Tā dieniņa man priekšā;
Es vecami roku devu,
Apkārt dziļu pelci vedu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

2. Lai smejas kas vecam,
Es vecam nesasmeju;
Metu laipu par upīti,
Vedu vecu rociņā!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 85 -

27277.

Kam tie veci vīri ģelde,
Kam tie veci ozoliņi?
Veci vīri padomam,
Ozoliņi pamatam.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

27278.

Ļaud's ar mani naidojās,
Šķiet man' ilgi dzīvojot;
Tik ilgs vien mans mūžiņš
Kā vasaras launadziņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

27279.

Nāve nāve, pieņem vecus,
Ko tie veci laba dara?
Apēd putru, apēd maizi,
Apēd tīrus kāpostiņus!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

27280.

Ņem, Dieviņ, ko ņemdams,
Pieņem vecus cilvēciņus,
Lai tie vaira nevārgo
Šai baltā saulītē.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

27281.

Nevar' vairs, nevar' vairs,
Kaut nāvīte nokavusi!
Nevar' vairs biržu līst,
Jākaŗ cirvis vadzītē.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27282.

Ogu ogu, sēņu sēņu!
Veca bāba bubināja.
Diezgan ogu, diezgan sēņu,
Kas vecam danesīs?
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

272821.

Ūgu ūgu, sēņu sēņu!
Vacuomuote nūmērdama.
Gon bej ūgu, gon bej sēņu,
Kam naēdi dzeivuodama?
422 [Līvānu pag. D].

27283.

Pasmejos bērniņam,
Ne vecam cilvēkam:
Par bērniņu nepaliku
Kā par vecu cilvēciņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

27284.

Pietrūcin man spēciņa,
Atlicin padomiņa;
Kam spēciņš, kam varīte,
Lai ņem manu padomiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Pietrūcin man spēciņa,
Atlicin padomiņa;
Kam spēciņš, ko mērot
Ar to manu padomiņu?
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27285.

Putras putras vecajam,
Kas ar ķēvi mežā brauca;
Man tās putras nevajdzēja,
Man dancoja kumeliņš.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27286.

Salds bij, gards bij
Zemes bites medutiņš;
Gudra bija, rāma bija
Vecu ļaužu valodiņa.
216 [Ventspilī].

27287.

Tek saulīte launagā,
No launaga vakarā;
Tā tecēja mans mūžiņš
No jaunuma vecumā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

27288.

Uz vietīnu atsēdos,
Uz rocīnu uzmetos,
Jau kājīna ieslīdējsi
Vecu ļaužu pēdīnās.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

27289.

Vai tik vien vecu ļaužu
Kā mēs četri cilvēciņi -
Ūdentiņš, akmentiņš
Un saulīte, mēnestiņš?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27290.

Veca tēva sirma bārzda
Par ābeli pārbiruse;
Jauni puiši salasīja,
Padomiņa gribēdami.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

27290v1.

Ap ozolu pabiruse
Veca puiša sirma bārda;
Jaunas meitas salasījšas,
Sudrabiņu dēvēdamas.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 86 -

27291.

Vecais tēvs mežā brauca,
Iesaboz's kažokā,
Ķīkst kamanas, zviedz kumeļš,
Laida pats gaviļot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27292.

Veci bērzi izpraulējši,
Tāši vien atlikuši;
Veci vīri nomiruši,
Vārdi vien atlikuši.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Veci koki sapuvuši,
Tāses vieni palikušas;
Veci ļaudis nomiruši,
Vārdus vieni pametuši.
10 [Dolē (Doles pag. Rg)].

27293.

Veci bērzi sapuvuši,
Tāši vien atlikuši;
Veci vīri nomiruši,
Padomiņu pametuši,
Jauni vīri salasījši,
Padomiņu gribēdami.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

27294.

Veci vīri nosaluši,
Pirtī garu salējuši;
Vecas mātes badu mira,
Mīklā rokas sabāzušas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27295.

Veci celmi, dziļas saknes,
Kuplas auga atvasītes;
Veci vīri, sirmas bārzdas,
Runā gudras valodiņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

27296.

Vecs ozols, kuplas lapas,
Šmaugas auga atvasītes;
Veci vīri, gudri vārdi,
Tie jauc kunga padomiņu.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

27297.

Vecumā sienu pļāvu,
Trīs kažoki mugurā, -
Ne tur bija gaiļam nastas,
Ne kazai vezumiņa!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Veca bāba sienu pļāva,
Trīs kažoki mugurā, -
Ne aitai kumosiņa,
Ne gaiļam vezumiņa!
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

27298.

Vecum', manu vecumiņu,
Dienā lauka nepārgāju!
Man' gribēja jaunas meitas
Sakārņiem(i) nomētāt.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

27299.

Vecum', manu vecumiņu,
Dien' es lauka nepazinu;
Nu jāiet smiltainē
Baltajām kājiņām.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

27300.

Vecum', manu vecumiņu,
Neredzot danākušu!
Kaut redzētu danākot,
Ar rociņu atbīdītu!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

27301.

Visi mani vecu sauca, -
Kur tad mans vecumiņš?
Es redzēju savu tēvu,
Sava tēva tēvatēvu;
Es redzēju Sāra lānu
Trim reizām nocērtam,
Vienreiz priedes, otrreiz egles,
Trešreiz zaļus ozoliņus.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

49300.

Aijā aijā mans mūžiņš,
Mans mūžiņa gājumiņš!
Kas dzīvos, kas staigās,
Baltas smiltis purinās?
141 [Ivandes Kld].

- 87 -

49301.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kas to mūžu nodzīvos!
Kas to mūžu nodzīvos,
Kas to ortu nopelnīs?
119 [Gaujienas Vlk].

49302.

Ai vecais tēva dēls,
Tev jau laiks zemē mirt;
Tevis gaida smilšu kalni,
Visi zemes vagulīši.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

1. Vecīt, muns meileigū,
Tev jau laiks zemē miert;
Tevi gaida smilkšu kolni,
Vysi smilkšu pakalniņi.
414 [Stirnienes Rz].

49303.

Vacais tāv, vacais tāv,
Laiks jau tev ir zemē miert;
Dālu dāli ortu guoja,
Meitu meitas driveņā.
605 [Skolas].

49304.

Ak tu vecais cērpu gali(?),
Tu jau ziemu nemitīsi;
Drīz mēs tevi vedīsim,
Pa kalniņu uz kapsētu.
443 [Turlavas Kld].

49305.

Atsaspīdi man, saulīte,
Kaut zem paša vakariņ(a);
Atsaradi, mana Laime,
Kaut zem paša mūža gala.
3 [Adulienas Md].

49306.

Dod, Dieviņi, siena laiku
Vēl vēlā saulītē;
Dod, Dieviņi, labu mūžu,
Vēl vecam precoties.
109 [Ērķemes Vlk].

49307.

Izleci tu, soulīt,
Kur vokarā nūrītēji;
Atsaver tu, Laimiņ,
Kod myužiņa galiņā!
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

49308.

Augsti kalni, vīksnas celmi,
Tur aug smuidras atvasītes;
Veca vīra gudri vārdi,
Jauna kunga padomiņš.
192 [Kosas C].

49309.

Balta bārda nobirusi
Diža ceļa maliņā;
Jaunas meitas salasīja,
Sudrabiņu dēvēdamas.
398 [Skrundas Kld].

49310.

Dīvam dīneņu nūguoja,
Ar Laimeņu runojūt:
Kam byus miert, kam dzeivuot,
Kam turēt šū zemeiti?
Vacīm miert, jaunīm dzeivuot,
Tīm turēt šū zemeiti.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

49311.

Es redzēju savu tēvu,
Sava tēva tēva tēvu:
Sirmu galvu, kuplu bārdu,
Riņķa grieztām ūsiņām.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

49312.

Jau saulīte zamu zamu,
Jau māmiņa vaca vaca;
Jau es taku takamā
Uz māmiņu padūmiņa.
358 [Rugāju Abr].

49313.

Jau sauleite zemi zemi,
Jau māmiņa vaca vaca;
Jau sauleite nūrītēja,
Jau māmiņa savecēja.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

49314.

Kad es beju jauna meita,
Uz skrīmiņa apsagrīžu;
Kad palyku vaca buoba,
Uz daļdera navarēju.
326 [Preiļu D].

49315.

Kad es biju jauna meita,
Man bij sakults, sarullēts;
Nu es veca vecenīte -
Duj, duj, duj.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

- 88 -

49316.

Ka es beju jauna mjaita,
Vysi mani mutis djavja;
Ka palyku vaca buoba,
Vysi maņi čūkstu ruoda.
247 [Makašānu Rz].

49317.

Kas bij gudris, tas nesmēja
Par to vecu valodiņu,
Tas veco uzklausīja,
Pats dienās mācīdams.
506 [Zaļenieku Jg].

49318.

Kur piedzimu, tur uzaugu,
Tur mūžiņu nodzīvoju;
Tur mūžiņu nodzīvoju
Kā kociņš upmalā.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

49319.

Labāk būtu, labāk būtu,
Kau' nāvīte nokāvusi:
Pillas acis man asaru,
Pilla galva brendavīna.
90 [Drustu C].

49320.

Lai ir grūt(i), kam ir grūt(i),
Grūt' veciem ļautiņiem:
Zemes māte kaulus prasa,
Veļu māte dvēselīti.
198 [Krustpils D].

49321.

Līka liepa, līks ozolis,
Tie bij labi šūpoties;
Vēcs tētiņš, māmulīte,
Tie bij labi padomnieki.
560 [Rīga ].

49322.

Luste luste man jaunai,
Kad jāiet tautiņās;
Luste luste vecajam,
Kad jāiet smiltiņās.
546 [Kuldīga Kld apr.].

49323.

Man māmiņa nokususi,
Šai saulē staigādam(a).
Ej, māmiņ, tai saulē,
Tur tev būs viegla dzīve.
405 [Smiltenes Vlk].

49324.

Nāve nāve, kaun tos vecos,
Ko tie vecie labu dara?
Ko tie vecie labu dara -
Jele gruži istabā.
46 [Beļavas Md].

49325.

Nāve nāve, steidzies drīz,
Ņem tos vecos sevim līdz! -
Apēd manu tīru maizi,
Manus baltus kāpostiņus.
373 [Sarkaņu Md].

49326.

Nuove nuove, ko tu gaidi?
Jem vacūs pa nogim!
Lai palyka lela vīta
Jaunajim dzeivojūt.
576 [Varakļāni Rz apr.].

49327.

Navar vaira, navar vaira,
Jau varīte pīvarāta;
Ni varēju laivas dzeit,
Ni ierkliņa kustynuot.
576 [Varakļāni Rz apr.].

49328.

Ņemiet, jauni, padomiņu
No vecajiem ļautiņiemi,
Vecajiem ļautiņiemi
Dieviņš devis padomiņu.
520 [Zvārdes Kld].

49329.

Ogu ogu, sēņu sēņu,
Vecajai māmiņai!
Kas tev dos ogas, sēnes,
Ka tu pati nevīžoji?
281 [Neretas Jk].

49330.

Salds bij(a), gards bij(a)
Zemes bišu medutiņš;
Gudra bija, lēna bija
Vecu ļaužu valodiņa.
Jauns ar savu stiprumiņu,
Vecs ar savu gudrumiņu.
263 [Mēmeles Jk].

49331.

Siermi siermi tāvam moti,
Kai tī myusu lyņūteņi.
Lyni siermi balynojūt,
Tāvam moti dzeivojūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 89 -

49332.

Šķit' saulīti rītiņā,
Jau saulīte vakarā;
Šķit' mūdiņu jaunumā,
Jau mūdiņis vecumā.
241 [Lubānas Md].

49333.

Šuo pītryuka, tuo pītryuka
Myužeņam dzeivojūt:
Spāka, varētis pītryuka,
Podūmeņa atlycyn.
466 [Vārkavas D].

49334.

Vārna krāca, kratījās,
Mana vīra gribēdama.
Nekrāc, vārna, nekraties,
Mans vecais vēl danci vilka.
159 [Jumurdas C].

49335.

Vaca vaca meitu muote,
Naspēj kuopt kalneņā.
Jam, bruoleņ, pavessim,
Īdūs jaunu malējeņu.
326 [Preiļu D].

49336.

Vecam putra, vecam kāposti,
Vecam runga mugurā;
Jaunam piens, jaunam medus,
Jaunam mīļa dzīvošana.
263 [Mēmeles Jk].

49337.

Vecajam ozolam
Visi zari stingri stāv;
Vecajam tētiņam
Visur gudrs padomiņš.
504 [Vitrupes (ķirbižu) Vlm].

49338.

Vacajam dēdiņam
Kai mozam bērniņam:
Vajag syltas ustobiņas,
Gorda meiksta kymūsiņa.
168 [Kalupes D].

49339.

Vecajam veca nauda,
Veca pūra dibenā;
Kas jaunam naudu deva,
Vēl nav pūrs šūdināts!
109 [Ērķemes Vlk].

49340.

Vacs ar vacu sād uz krāsnes,
Kā lapiņas trīcādamas;
Jauns ar jaunu sād aiz golda,
Ūdens cauri netecēj'.
236 [Līvānu D].

49341.

Vacys muns veirs beja,
Vacs tys veira kumeliņš;
Ni veiram putru virt,
Ni tam veira kumeļam.
389 [Silajāņu Rz].

49342.

Vacu, munu vacumeņu,
Naredzēju daguojušu.
Byut' redzējse atejūt,
Byut' ar kuoju atspāruse;
Byut' ar kuoju atspāruse,
Ar rūceņu atgryuduse.
465 [Varakļānu Rz].

49343.

Vēlu nāca viegla diena
Manā mūža vakarā.
Kur, Laimiņa, kavējies,
Man mūžiņu dzīvojot?
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

PIE MŪŽĪBAS VĀRTIEM

Prof. K. Straubergs

- 91 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 92 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 93 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 94 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 95 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 96 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 97 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 98 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 99 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 100 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 101 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 102 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 103 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 104 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

SLIMĪBA, NĀVE, BĒRES

- 105 -

1. Slimības un miršanas gultā

27302.

A Dieviņu, a Dieviņu,
Kaut es arī jauns nomirtu!
Es gulētu kalniņāi
Kā rozīte [puķīte]
dārziņā!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

27303.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Kaut savā zemītē!
Lai man' ēstu, ja man' ēstu,
Savas zemes kukainīši.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

27304.

Ai Dieviņ, ai Laimiņ,
Kaut es jauna nomiruse!
Es aizietu pie Dieviņa,
Kā ieviņa ziedēdama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Dod, Dieviņi, man nomirt,
Vainadziņu valkājot!
Es noiešu pie Dieviņa,
Kā rozīte ziedēdama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

27305.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Man peidē vasariņ'!
Es ar Dievu saderēju
Gulēt smilkšu kalniņā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

27306.

Vai Dieviņi, vai Dieviņi,
Vaidēt vaid istabā!
Ej, Dieviņi, istabā,
Dod tiem savu veselību!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Vaidēt vaid ustubā,
Vai vaid jauni, vai vaid veci?
Ej, Dieviņ, ustubā,
Dod tiem savu veselību!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

273061.

Ai Dieviņ, galva sāp,
Ar muguru nevarēju,
Gāj' uz Rīgu zāļu pirkt,
Ceļu labi nezināju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27307.

Vai Dieviņ, galva sāp,
Es vairs ilgi nedzīvošu!
Aiznesat māmiņai
Simtus labus vakariņus!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

27308.

Vai Dieviņ, galva sāp,
Es vairs ilgi nedzīvošu.
Dodat ziņu sniķeŗam,
Lai tais' manu mūža māju!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

27309.

Vai Dieviņi, galva sāp,
Es vairs ilgi nedzīvošu.
Dodiet ziņu tautiešam,
Lai mērc miežus ūdenēi!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

27310.

Vai Dieviņ, galva sāp,
Es vairs ilgi nedzīvošu.
Kur paliks tēvu zeme,
Mana jauna līgaviņa?
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

27311.

Vai Dieviņi, galva sāp,
Es vairs ilgi nedzīvošu.
Paliks mana līgaviņa
Saderēta, nepaņemta.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 106 -

1. Vai Dieviņi, galva sāp,
Es vairs ilgi nedzīvošu!
Paliks mana cepurīte
Appuškota, nevalkāta;
Paliks manis kumeliņis
Apseglots, neizjāts;
Paliks mana līgaviņa
Saderēta, nepārvesta.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

27312.

Vai Dieviņ, galva sāp,
Es vairs ilgi nedzīvošu!
Te paliks mans pūrīc,
Mans daiļais arājīc.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

27313.

Ai Dieviņ, galva sāp,
Nu es ilgi nedzīvošu!
Skaista zied magoniņa
Mana kapa galiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27314.

Vai Dieviņ(i), galva sāp,
Nu es ilgi nedzīvošu!
Balta puķe noziedējse
Mana kapa maliņā.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Protu, protu, redzu, redzu,
Še es ilgi nedzīvošu:
Zelta puķe nokaltuse
Mana kapa maliņā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

27315.

Vai Dieviņ, galva sāp,
Nu es ilgi nedzīvošu;
Lai dzīvo tie ļautiņi,
Kam galviņa nesāpēja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27316.

Vai Dieviņi, galva sāp,
Nu es ilgi nedzīvošu;
Nu paliks drauga vaļu
Mana jauna līgaviņa.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Kas ir tiesa, māmuliņ,
Ilgi vairs nedzīvošu;
Paliks manis arājiņš
Citu meitu rociņā.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

27317.

Vai Dieviņi, galva sāpe,
Nu vairs ilgi nedzīvošu;
Nu neņemšu līgaviņu,
Lai tā žēli neraudāja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

27318.

Ai mana māmiņa,
Neraudi nieka!
Daudz jaunu meitiņu
Kapu kalnā dus.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

27319.

Vai manīta sūra diena,
Vaidēt vaid māmuliņa!
Dienu nakti vaidēdama,
Ilga mūža nedzīvos!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Vaidi muna muomūl'eņa,
Vaidi dienu(?), vaidi nakti;
Vaidādama nūvaidēja
Boltu smilkšu kalneņā.
409 [Līksnas pag. D].

27320.

Ai nāvīt, ai nāvīt,
Kam man's mazas nenokavi!
Nu tu būtu gan kavusi,
Nu nevari pievarēt.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

27321.

Ei nāvīt, ei nāvīt,
Ko ar mani ķīvējies?
Jau paņēmi meitu manu,
I pie dēla lavījies.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Ei nāvīte, ei nāvīte,
Ko ar mani pūlējies?
Jau tu manus bērnus ņēmi,
Vēl pie sievas lavījies.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

2. Ej, nāvīt, tu projām,
Ko ar mani ķīvējies?
Jau nokavi tēv' ar māti,
Vēl pie bērna lavījies.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27322.

Ai saulīt(e), tu bij' balta,
Dod man savu baltumiņu;
Ai Laimiņ(a), tu vesela,
Dod man savu veselību!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 107 -

1. Ai saulīte, tu es' spoža,
Dod man savu spožumiņu;
Ai Laimīte, tu es' skaista,
Dod man savu skaistumiņu!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

27323.

Vai tēviņ, māmulīte,
Māciet mani pātaros!
Es nomiršu, nemācēšu, -
Ko Dievam atbildēšu?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

27324.

Aiz ko mani paladziņi
Rūsu meta pūriņā?
Vai redzēt paredzēja,
Ka es ilgi nedzīvošu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Pelēj' manis vainadziņis,
Rūsēj' manis gredzentiņš.
Vai tie abi paredzēja,
Ka es ilgi nedzīvošu?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

27325.

Auž, māmiņa, ko auzdama,
Auž man linu paladziņu:
Es neaugšu diža meita,
Man jāiet smilktenē.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

27326.

Bēda mātei, kad es miru,
Otra bēda, kad dzīvoju:
Kad es miru, gauži raud,
Kad dzīvoju, daudz vajag.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mana balta māmuliņa
Manis dēļ bēdājās;
Kad es augu, daudz vajaga,
Kad nomiru, žēli raud.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

27327.

Burbulaiņa upe tek
No kalniņa lejiņā;
Tā aiztek mans mūžiņis
Dziļā kapa aliņā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

273271.

Kad no Dieva veselība,
Nepiekūstu strādādams,
Kā piekūstu gulēdams,
Ļaunas dienas vārdzināts.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

27328.

Dzen', nāviņ, man' papriekšu,
Nekā manu māmuliņu:
Man's māmiņa tā neraud,
Kā es raudu māmuliņu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

27329.

Dzīvo, mana māmuļīte,
Draugu bērnus mīlēdama:
Tu jau pati gan redzēji,
Neļauj Dievs man dzīvot.
224 [Kabilē (Kld)].

27330.

Dzīvo, mana māmuļiņa,
Kamēr mani lietā lieci;
Gana laika tev gulēti
Zem zaļām velēnām!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27331.

Es ievēlu bērza kluci
Savā kapa vietiņā;
Kad tas klucis satrūdēja,
Man jāiet tai vietā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

27332.

Es ievēlu bērza kluci
Savē kapa vietiņē,
Lai trūdēja bērza klucis,
Līdz mūžiņu nodzīvošu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Es iedūru zobentiņu
Baltā smilkšu kalniņā;
Lai tas trūd, lai rūsēja
Līdz manam mūžiņam.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

27333.

Es ievēlu bērza kluci
Savā kapa vietiņā,
Lai trūdēja bērza klucis,
Nekā manis augumiņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Sviežu cirvi, veļ' akmeni
Savā kapa vietiņā;
Lai rūst cirvis, pel akmenis,
Nekā manis augumiņš.
226 [Kandavā (Tl)].

- 108 -

2. Vel māmiņa, bērza bluķi
Mana kapa dibinā,
Lai satrūda bērza bluķis,
Ne mans daiļš augumiņš.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

27334.

Es, māmiņa, jauna miršu,
Mani koši pavadiet:
Jostām zirgus grožojiet,
Villānēm deķojiet!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

27335.

Es, māmiņa, jauna miru,
Jaunam dobes man nerakt;
Raks man jauns, raudās gauži,
Birs dobē asariņas,
Birs dobēi asariņas,
Būs man grūta gulēšana.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Nedod Dievs jaunai mirt,
Nav dobītes racējiņu;
Jauni puiši dobi raka,
Dobē bira asariņas.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

27336.

Es, māmiņa, jauna miru,
Kur liks manu vainadziņu?
Kariet liepas zariņā,
Lai saulīte balināja!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es, māmiņa, jauna miršu,
Kur liks' manu vainadziņu?
Kar liepiņas zariņāi,
Lai vējiņis purināja;
Lai vējiņis purināja,
Lai saulīte balināja.
Trīs gadiņus tā liepiņa
Ne tā auga, ne zaļoja,
Ceturtāji gadiņāi
Zied sudraba ziediņiem;
Zied sudraba ziediņiem,
Zaļo zelta lapiņām.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2. Es, māmiņa, jauna miršu,
Kur liks' manu vainadziņu?
Kar, māmiņa, liepiņā,
Lai saulīte balina!
Liepiņai ziedi birs,
Vainagam vizulīši.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Es, māmiņ, jauna miršu,
Kur liks' manu vainadziņu?
Pakar manu vainadziņu
Kuplas liepas zariņā,
Lai saulīte balināja
Mēnesnīcas meitiņai!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

27337.

Es nomiru jauns puisītis,
Kur liks manus brūnus svārkus?
Kur liks manus brūnus svārkus,
Kur liks cauņu cepurīti?
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

27338.

Es to savu vainadziņu
Pagalam darināju.
Vai sirniņa paredzēja,
Ka es ilgi nedzīvošu?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27339.

Gāliņ, mana gluža gāla,
Tu pagulsi pa zemīti;
Nu tu alus vairs nedzersi,
Nu naudiņas netērāsi.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

1. Galviņ mana gludenā,
Kam tu līdi pazemē?
Nu tu alu vairs nedzersi,
Ar ļaudīmi nerunāsi.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

27340.

Gana lūdzu zemes māti,
Rokā maku turēdams:
Došu simtu dalderīšu,
Atlaid manu augumiņu!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27341.

Grūti pūta līgaviņa,
Uz rociņas gulēdama.
Vai tā bija paredzējsi,
Ka es ilgi nedzīvošu?
216 [Ventspilī].

1. Grūši pūta sila priede,
Smalka lietus pielijusi;
Gauži raud līgaviņa,
Uz rociņas gulēdama.
Vai sirsniņa paredzēja,
Ka es ilgi nedzīvošu?
Dzīvoš' ilgi, nedzīvošu,
Saules mūža nedzīvošu;
Ūdentiņš, akmentiņš,
Tie dzīvoja saules mūžu.
110; 9-108

- 109 -

27342.

Guļu, guļu cisiņās,
Vedējiņu gaidīdama:
Dieva dēli vedējiņi,
Eņģelīši panākstnieki.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27343.

Kad Dievs dotu, ka es mirtu
Jauna meita vaiņagā!
Izslaucītu kapa sētu,
Sagaidītu māmulīti.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

27344.

Kad Dievs dotu, māmulīt,
Ka rītā es nomirtu!
Es dabūtu jaunu namu,
Smalku linu paladziņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

27345.

Kad es būtu zinājusi,
Kad tā mana mira nāks,
Es būt' baltus balinājsi
Mirstamos paladziņus.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Kaut es būtu zinājusi,
Kuŗa diena mirstamā,
Es būt' savus paladziņus
Saulītē balojusi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

27346.

Kad kundziņš aicināja,
Sūtu kalpu, kalponīti;
Kad Dieviņš aicināja,
Tad pašam jāaiziet.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27347.

Kam, Dievīni, to darīji,
Kam tu mani jaunu ņēmi?
Paliek mana līgaviņa
Vidū ciema saderēta;
Appuškota cepurīte
Palikusi nevalkāta.
224 [Kabilē (Kld)].

273471.

Kam, Dieviņi, mani devi,
Nevienam nevajdzēja;
Dod zaļām velēnām,
Tās gribēja, tām vajdzēja.
232 [Talsos (Tl)].

27348.

Kam, Laimiņ, nesacīji,
Ka es ilgi nedzīvošu?
Neietum tautiņās,
Neviltum labu ļaužu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

27349.

Kaucat, vilki, nekaucat,
Es nemiršu šai zemē;
Es nomiršu Vāczemē
Zaļā ziedu laiviņā.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

27350.

Ko, māmiņa, manis raudi,
Ko es tev labu daru?
Dienu ceļus nosēdēju,
Nakti rokas nogulēju.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

27351.

Ko raudāji, māmulīte,
Ko es tev labu daru?
Kā es audzis, tā pagulu
Apakš zaļas velēniņas.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

27352.

Ko, tautieti, gauži raudi
Manā gultas galiņā?
Kad Dieviņš mani ņems,
Ņem tu citu mātes meitu!
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

27353.

Kur tu biji, līgaviņa,
Kad nāvīte mani kava?
Mana paša līgaviņa
Nāvei durvju vērējiņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

27354.

Labāk maza nomiruse,
Nekā liela izauguse,
Būt' manai māmiņai
Jel mazākas žēlabiņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Būt' savai māmiņai
Vēl mazāka nomirusi,
Būt' māmiņu pametusi
Mazākā bēdiņā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 110 -

27355.

Lai es miršu, kad mirdams,
Es nomiršu svētu rītu,
Es nomiršu svētu rītu,
Ļaudīm darbu nekavēšu.
224 [Kabilē (Kld)].

27356.

Lai es miru, kad es miru,
Bet es ilgi nedzīvošu:
Gana viegli es staigāju,
Man' zemīte grūši nesa.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

27357.

Lai es miru, kad es miru,
Sestdien mani nebediet:
Es visiem miroņiem
Ūdentiņa nesējiņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27358.

Lai mirst ļaudis, kam ir vaļa,
Es nemiršu, man nav vaļas;
Es ievēlu bērza kluci
Sava kapa vietiņā.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

27359.

Lai tas mira, kam bij vaļa,
Man nebija patapiņas:
Man jāiet par Daugavu
Pērkoņam ložu liet.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27360.

Lai tie mira, kam bij vaļa,
Man nebija patapiņas:
Zīda pļavas man nepļautas,
Zelta kalni neecēti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

27361.

Laiks bij man gulēt iet
Baltu smilšu kalniņā:
Dēlu dēli arājiņi,
Meitu meitas malējiņas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

27362.

Lūgšus lūdzu tautietim
Manas drānas neizdot:
Valkā manus linu kreklus,
Liec villaines oderē!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

27363.

Lūgšus lūdzu, līgaviņ,
Vairs pēc manis neraudāt;
Vadi mani kalniņā,
Lūko citu arājiņu!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

27364.

Māmuliņa māmuliņa,
Tavs bērniņis vairs nebūšu:
Tikko acis kopā gāja,
Tūlīt veļi aicināja.
226 [Kandavā (Tl)].

27365.

Man māmiņa sagšas auda,
Šķiet man' ilgi dzīvojot;
Aud, māmiņ, paladziņus
Jāguļ smilšu kalniņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Man māmiņa sagšas auda,
Ko gulēt tautiņās.
Aud, māmiņa, paladziņu,
Gulēš' smilšu kalniņā!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27366.

Manis dēļ, jauni puiši,
Nei dzemat, nei augat,
Man Dēklīte nolēmuse
Meitai mirt vaiņagā.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

27367.

Manis dēļ, māmuļiņa,
Neaud baltu villainīšu!
Apsegšos kalniņā
Ar zaļo velēniņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

1. Manis dēļ, māmuliņa,
Neaud baltas villainītes!
Apsegs mani bāleliņi
Ar zaļāmi velēnām.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

27368.

Manis dēļ, māmulīte,
Neauž baltas villainītes!
Man Dēklīte nokāruse
Meitā mirt, vaiņakā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

27369.

Mēris kala ambīlīti,
Tēraudāi mērcēdams.
Sargies, mana balta galva,
No tā mēŗa ambīlīša!
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

- 111 -

27370.

Mīlē mani šī saulīte,
Viņa saule nemīlēja:
Šī saulīte man zināma,
Viņa saule nezināma.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27371.

Miert bij man kaut jaunam,
Kad Dieviņis mani jēma.
Kas kaitēja negulēt
Baltāi smilkšu kalniņāi.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

27372.

Mirt es miru, nenomiru,
Draugam sievas neatstāju;
Es ievēlu bērza bluķi
Sava kapa dibenā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

27373.

Mirt es miru, nenomiru,
Ilgi manu dobi raka;
Bērza siekstiņ' i ievēlu
Dziļās dobes dibinā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27374.

Mirt man bij šu jaunam,
Kad Dievinis mani ņēma;
Man nav tēva, māmuļītes,
Kas raudāja pakaļāi.
224 [Kabilē (Kld)].

27375.

Mirt man bij šu jaunam,
Kad Dievinis mani ņem;
Gulēt man smilktenē
Bez(?) cisiņu, paladziņu.
224 [Kabilē (Kld)].

27376.

Mirti man i jaunam,
Kad dieniņa dagājuse,
Atstāt man šo saulīti,
I mīlošu, pakaļā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27377.

Mirt man tika i jaunam,
Būt' Dieviņis mani ņēmis;
Gulēt savu jaunu mūžu
Apakš zaļas velēniņas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

27378.

Miertin mieršu, māmuļiņa,
Kur liks' manu vaiņadziņu?
Kar, māmiņa, vaiņadziņu
Pie Dieviņa namdorīm!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

27379.

Miru, miru, nenomiru,
Draugam sievas nepametu.
Būs man cita, drauga, dēļ
To māmiņu bildināt.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

27380.

Miru, miru, nenomiru,
Ilgi manu kapu raka.
Balta puķe noziedēja
Mana kapa galiņā.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1. Jau man bij sen nomirt,
Sen dobīte man izrakta;
Zelta puķīt' i ziedēja
Manā dobes dibenā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27381.

Miru, miru, nenomiru,
Vēl zemīte sasaluse;
Dievs dod man tad nomirt,
Kad zied ievas, ābelītes.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

1. Miru, miru, nenomiru,
Vēl zemīte sasaluse;
Es nomiršu Jāņa nakti,
Kad zied baltis āboliņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

27382.

Nāve nāve, kur tu biji,
Ka man's, jaunas, nenokāvi?
Vai tu biji ielīdusi
Zilajā pudelē?
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

27383.

Nāve nāve, kur tu biji,
Ka tu manis neredzēji?
Kam tu mani nenokavi,
Kad gulēju šūpolē?
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

- 112 -

27384.

Nāc, līgava, apraudzīt,
Kur gulēju kalniņā;
Atnākdama atnesīsi
Pilnu sauju magonīšu.
224 [Kabilē (Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27385.

Nedod Dievs man nomirt
Zam vizuļa vainedziņa!
Trīs tautieši gauži raud
Mana kapa maliņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

27386.

Ņem, Dieviņ, kad ņemdams,
Tūliņ gribu līdzi iet.
Vai man kādi glāza logi
Šai saulē žēlojami?
226 [Kandavā (Tl)].

27387.

Ņem, Dieviņ, ko ņemdams,
Neņem manu arājiņu!
Kad paņemsi arājiņu,
Tad staigāšu raudādama.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

27388.

Ņem, Dieviņ, ko ņemdams,
Neņem manu mūža draugu!
Tukša mana gultas mala,
Aukstas manas villainītes.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

27389.

Ņem, Dieviņ, ko ņemdams,
Neņem mana mūža drauga!
Visi kakti tukši bija,
Salti gultas paladziņi.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27390.

Ņem, Dieviņi, ko ņemdams,
Neņem tēvu gādātāju,
Neņem tēvu gādātāju,
Mīļu vārdu devējiņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27391.

Ņem, Dieviņi, pirms bērniņus,
Pēc ņem tēvu, māmuliņu;
Neatstāj sērdienīšus
Svešas mātes rociņā!
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

27392.

Ņem, Dieviņ, šūpulīti,
Neņem manu mūža draugu:
Šūpolīti gan piecietu,
Mūža draugu nepieciešu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Ņem, Dieviņ, šūpulīti,
Neņem manu vietas malu;
Šūpulīti gan pieciestu,
Vietas malu nevarēju;
Vietas malu nevarēju,
Visu mūžu dzīvojot.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

27393.

Nemirst', mana māmuļīte,
Vadi mani tautiņās,
Lai es nācu no tautām
Vadīt tevi kalniņā!
190 [Kuldīā].

27394.

Neraudāji, māmuļīte,
Mani mazu nomierstamu;
Tur es tevi sagaidīšu,
Noslaucīšu kapu sētu.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

27395.

Plaukst lapiņas, zied puķītes,
Lustē visa pasaulīte:
Man sirsniņa bēdu pilna, -
No šīs zemes jāšķiŗas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

27396.

Puško, māte, savas sagšas,
Lai stāv manas nepuškotas,
Es ar Dievu saderēju
Gulēt smilšu kalniņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

27397.

Rociet mani, kur rociet,
Zem bērziņa nerociet:
Bērziņam lapas bāl,
Bālēs mans augumiņš.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Rociet mani, kur rakdami,
Zem eglītes nerociet:
No eglītes rasa bira,
Rūsēj' mans augumiņš.
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)].

- 113 -

27398.

Rokat mani priekš pusdienas,
Pēc pusdienas nerokat:
Priekš pusdienas gaiļi dzied,
Pēc pusdienas gaigalīši.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

27399.

Rotkat mani ceļmalā,
Es riteņu dreimanītis;
Sak' ritenis tecēdamis:
Te guļ mans dreimanīts!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

27400.

Sāpēt sāp man sirsniņa,
Bālēt bāl augumiņš;
Jau es pati pazazinu,
Ka es ilgi nedzīvošu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

27401.

Zaļu birztiņ' i atstāju,
Jaunu manu līgaviņu;
Kas to manu birzi ņēma,
Lai ņem manu līgaviņu!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

27402.

Saule saule, zeme zeme,
Ko ar mani naidojies?
Jau paņēmi tēv' ar māti,
Vēl grib' manu bāleliņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Saule saule, zeme zeme,
Ko no manis vairījāt?
Paņem tēvu, māmuļīti,
Vēl grib īstu bāleliņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

27403.

Šķir, Dieviņ, ko šķirdams,
Nešķir mana mūža drauga;
Šķir mežā sīkus putnus,
Šķir jūrā gaigalīšus!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

27404.

Šķir, Dieviņu, koku lapas,
Nešķir manu mūža draugu!
Sāp sirsniņa, birst asaras,
Citu, jaunu lūkodams.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

27405.

Šķitu liepu nolūstam,
Nu nomira māmuļīte;
Šķitu zaļu birztaliņu,
Stāv bērniņi raudādami.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

27406.

Šūpo mani, māmuliņa,
Neba mani daudz šūposi;
Šūpos mani zemes māte
Apakš zaļa velēniņa.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27407.

Zinu dienu pie dieniņas,
Vienu dienu nezināju:
To dieniņu nezināju,
Kad zūd manis augumiņš.
188 [(?)].

27408.

Zuda man, zuda man
Zīda diegi pūriņā.
Zudīs mans augumiņš,
Raudās mana māmuļiņa.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Trūka man, zuda man
Zīda diegu pūriņā;
Zudīs manis augumiņis,
Meklēs mani brāleliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27409.

Tec, pelīte, caur zemīti,
Meklē manu mūža namu;
Ja rūsēja, ja pelēja,
Paliec pate tai vietā!
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Tec, pelīte, caur zemīti,
Apraug' manu mūža māju,
Vai rūsēja, vai pelēja,
Vai sidrabu vizuļoja.
Ja rūsēja, ja pelēja,
Paliec pate tai vietā;
Ja sidrabu vizuļoja,
Attec man pakaļā!
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

27410.

Tec [Lien], pelīte, caur zemīti,
Raugi manu mūža māju,
Vai grib koku, vai akmini,
Vai grib manu augumiņu,
Negrib koku, nei akmini,
Gribēj' manu augumiņu.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 114 -

27411.

Trīs vasaras Veļu māte
Med's plāceni plikškināja.
Ēd tu pate, Veļu māte,
Vēl es gribu padzīvot!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27412.

Vakar biju, vakar biju
Savu kapu apraudzīt,
Vai ziedēja skaistas puķes
Muna kapa maliņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

27413.

Valkā pate, māmuliņa,
Savas austas villainītes!
Tu jau pate gan redzēji:
Dievs nevēla man dzīvot.
216 [Ventspilī].

27414.

Veļu māt, Mēŗa māt,
Parādies sapenā,
Vai ir viegla dusēšana
Baltā smilšu kalniņā?
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27415.

Visi zemes kukainīši
Gaida mani nomirstam.
Pagaidiet, kukainīši,
Lai mūžiņu nodzīvoju!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

27416.

Visi zemes kukainīši
Gaida mani nomirstam.
Negaidāti, kukainīši,
Es nemiršu šai zemē;
Es nomiršu Vāczemē
Baltā rožu dārziņā,
Vedīs mani sirmi zirgi,
Skanēs zelta iemauktiņi,
Racīs mani lieli kungi
Sidrabiņa šķipelēm.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27417.

Citas meitas kroņus pina
No sārtām rozītēm;
Es nopinu savu kroni
No zaļām skujiņām.
190 [Kuldīā].

27418.

Citi ļaudis naudas raud,
Es raudāju veselības;
Man naudiņas dievsungan,
Man nevaida veselības.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

49344.

Ai Dieviņ, galva sāp,
Mirtin miršu, nedzīvošu;
Es, māmiņa, jauna meita,
Manu pūru izdaliet.
358 [Rugāju Abr].

49345.

Vai Dieviņ, galva sāp,
Vai(rs) es ilgi nedzīvošu;
Paliks mani vilnainītes
Kā locītas, nanasātas.
605 [Skolas].

49346.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Nu man drīzi jāmirst būs:
Jau nāvīte dunci trina
Paradīzes dārziņā.
605 [Skolas].

49347.

Vai Dieviņi, kur es iešu,
Nevienam nevajaga.
Ej, meitiņa, ezerā
Raudaliņu pulciņā.
23 [Ārlavas Tl].

49348.

Vai Dieviņ, pieņem mani,
Ai Laimiņa, nevar vairi;
Aiz tā sava gŗūta mūža,
Aiz ļautiņu valodām.
358 [Rugāju Abr].

49349.

Vai māmiņ, vai māmiņ,
Nebūs vairs tavs dēliņš!
Neprasīšu baltu kreklu,
Nedoš' melnu izvelēt.
4 [Ainažu Vlm].

49350.

Ai nāvīt, ai nāvīt,
Kam man' maza nenokāvi?
Es gulētu zem zemīšu,
Kā zem mātes villainītes.
3 [Adulienas Md].

- 115 -

49351.

Acīm gauži nūzavjārt,
Sirdjai gryuši nūzapyust;
Īš' iz sātu, lyugšu Dīva,
Lai danas dreizuok smērti.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

49352.

Ar nāvīti ķīvējos
Par bāliņa dvēselīti;
Grib nāvīte dvēselīti,
Es bāliņa augumiņu.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

49353.

Balta gāju druviņā,
Balta gāju sētiņā;
Balta gāju tautiņās,
Balta kapu kalniņā.
109 [Ērķemes Vlk].

49354.

Div putneņi skaišķi dzīd
Smolku lozdu kriumeņā.
Jauns puisīts gauži raud,
Kam māmeņa naženej.
Zemes muote grib jūs šķiert,
Ji(s) bez sīvas nagrib miert.
174 [Kārsavas Ldz].

49355.

Skaiški putniņi dzīduoja,
Gauži puišini rauduoja;
Zemes muote grib jūs škiert,
Jī bez sīvas nagrib miert.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49356.

Saule, zeme grib man šķirt,
Es bez vīra negrib mirt;
Lai to dien, kad aizgāju,
Nakti mīļa gulēšana.
286 [Nītaures Rg].

49357.

Dūd, Dīviņ, maņ nūmiert
Zam vyzuļu vaiņadziņa;
Es gulātu kaļniņā,
Kai pukīte duorziņā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

49358.

Dod, māmiņa, manu tiesu,
Man jāiet zemītē,
Tad tev vairs nevajdzēs
Mani lielu audzināt.
337 [Rāmuļu C].

49359.

Dzen, nāvīt, man' papriekšu,
Nedzen manu māmulīti:
Māmiņai grūti mirt,
Redzot jaunu līgaviņ'.
337 [Rāmuļu C].

49360.

Gulēt irbe, gulēt sloka,
Gulēt vēja vanadziņš;
Ej gulēt, tēvs māmiņa,
Dod man klētes atslēdziņu.
141 [Ivandes Kld].

49361.

Guļu, gulu cisiņās,
Gaidu nāvi atnākam.
Ne tik viegli tā atnāca,
Kā tā mana slimībiņa.
337 [Rāmuļu C].

49362.

Jauna mira [miru], māmuliņa,
Kur liks [likt] manu vaiņadziņ(u)?
Pakar bērza virsotnei,
Lai saulīte balināj(a).
281 [Neretas Jk].

49363.

Jauna miršu, māmulīt,
Kur liks manu vainadziņu?
Pakar bērza virsotnē,
Lai saulīte balinā.
Paliek mani rudzi mieži
Kā apsēti, nenopļauti.
281 [Neretas Jk].

49364.

Kad, māmiņa, jauna miršu,
Kur liks manu vaiņadziņu?
Rokat rožu dārziņā
Apakš rožu saknītēm.
197 [Krotes Lp].

49365.

Kad es būtu to zinājse,
Kad es jauna meita miršu,
Es būt' savu vaiņadzīnu
Iesvieduse ņātrienā;
Iesvieduse ņātrienā,
Saminuse kājīnām.
94 [Dunikas Lp].

49366.

Kad jau buoba beja pi smierts,
Dādam dzeivi atsacjā:
Hī hā racacā!
Dādam dzeivi atsacjā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 116 -

49367.

Kad es būtu zinājusi,
Kuŗu ceļu nāve nāk,
Es celiņu nokaisītu
Ar tām egļu skujiņām.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

49368.

Kam, nāvīte, ķīvējies
Tu ap manu augumiņu?
Ne tev vaj'g augumiņa,
Tik vien manas dvēselītes.
337 [Rāmuļu C].

49369.

Kas manā iešanā,
Kas pūriņu vešanā?
Tautiešam mans pūriņš,
Zemei staltais augumiņš.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

49370.

Kas kait man nu nemirt,
Jauns tētiņis, māmulīte;
Dziedādami mani vada
Baltā smilšu kalniņā.
183 [Kazdnagas Azp].

49371.

Ko, māmiņ, manis raudi,
Manis, jaunu nomirušu?
Viegli mirt jauniņam
Kā jaunam ozolam.
337 [Rāmuļu C].

49372.

Kūkoj, sila dzeguzīte,
Tu kūkoji, es raudāju.
Vai tu biji paredzē'si,
Ka es ilgi nedzīvošu?
Dzīvoš' ilgi, nedzīvošu,
Saules mūžu nedzīvošu.
61 [Brenguļu (Vecbrenguļu) Vlm].

49373.

Lobuok moza nūmyrusi,
Nakai lela izaugusi;
Es nūītu uz Dīviņu,
Kai īviņa zīdēdama.
(Es) gulātu zam zemītes
Kai zam māmiņas vylnainītes.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

49374.

Lobuok moza numyruse,
Nakai lela izauguse;
Tai nūītu uz Dīveņu
Kai īveņa zīdeidama.
Pī Dīveņa gari goldi,
Skaistas boltas bičereites.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

49375.

Lai bij mirt, kā bij mirt,
Māmiņai viegli mirt:
Dieviņš deva saldu miegu
Māmiņai vakarā.
405 [Smiltenes Vlk].

49376.

Lei pļaun sienu, kam vajaga,
Man sieniņa nevajaga:
Es jau pate nomirīšu,
Bērēs jērus apēdīs.
90 [Drustu C].

49377.

Lykuse mani Laimiņa,
Na pa golam nūlykuse:
Lykuse mani izaugt,
Nalykuse nūdzeivuot.
414 [Stirnienes Rz].

49378.

Loki pūru, jaunā māsa,
Man pūriņa nevajaga:
Dievs man bija novēlējis
Meitai mirt vaiņagā.
589 [Kuldīgas apr.].

49379.

Manis dēļ jauni puiši,
Lai auguši, neauguši:
Man Dieviņis pavēlēja
Meitai mirti vaiņagā.
355 [Rucavas Lp].

49380.

Metu cirvi, met' akmeni
Savā dobes dibenā;
Neņem cirvi, ne akmeni,
Prasa mana augumiņa.
99 [Dzelzavas Md].

49381.

Mieršu, mieršu, nedzeivuošu,
Ņemit mani rūceņuos;
Ņemit mani rūceņuos,
Nesit puču kambarī,
Lai es sovu dzeivi beidzu,
Uz pučeišu vārdamīs.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 117 -

49382.

Mirt man jo jaunam,
Kad Dieviņš man pieņemt',
Gulēt' savu jaunu mūžu
Apakš zaļu velēniņ'.
605 [Skolas].

49383.

Miru, miru, nenomiru,
Vēl zemīte sasaluse.
Dievs dod manim tad nomirt,
Kad zied ievas, ābelītes;
Kad zied ievas, ābelītes,
Tad es varu puškotiesi.
271 [Milzkalnes (Šlokenbekas, Cērkstes) Tk].

49384.

Myru, myru, nanūmyru,
Paša guoju kopu rakt;
Uz muna paša rokumiņa
Skaisti zīdi izzīdēja.
503 [Višķu D].

49385.

Mīlē mani šī saulīte,
Negrib mani atsadot;
Kā gan mani negribēs,
čakla darba darītāju?
337 [Rāmuļu C].

49386.

Mūžam tika zemē gulēt
No jaunām dieniņām;
No jaunām dieniņām,
Zem zaļām velēnām.
93 [Dundagas Vp].

49387.

Naraud' mane, muomuleņ,
Smilktinē vadēdama!
Ni pēc mane gūvu dzini,
Ni puoreņa rytynavi.
44 [Bebrenes Il].

49388.

Nāc, nāvīte, palīgāji,
Ņem brālīti tu pie sevis,
Gauži raud mans brālīts,
Šai zemē dzīvodams.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

49389.

Nāca mana ļauna diena
Ne zināma, ne redzama.
Kad es būtu redzējusi,
Kaut ar roku atbīdītu.
487 [Vietalvas Md].

49390.

Nāvīt' nāk, nāvīt' nāk,
Dūmu sagša mugurā.
Ej, bāliņ, tu pretim,
Ved nāvīti namiņā.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

49391.

Nedod Dievs man nomirt
Jauna puiša cepurē!
Gauži raud jaunas meitas,
Cepurītes puškodamas.
498 [Virānes (Bučauskas) Md].

49392.

Nedod, Dieviņ, nevajaga,
Meitai mirt vaiņagā:
Visu mūžu Laima raud,
Vaiņadziņu balinot.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

49393.

Nadūd Dīvs margai mirt,
Paliks puču vainadziņš:
Treis godiņus Laima roud,
Vainadziņu cilādam(a).
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

49394.

Nadūd Dīvs, nalīc Laime,
Man nūmiert jaunkundzem!
Raud māmiņa, raud Laimiņa,
Vainadziņu cyluodamas.
314 [Pildas Ldz].

49395.

Mirt jaunam, mirt vecam,
Vaiņagā vien nemirt!
Gauži raud tēvs māmiņa,
Vaiņadziņu cilādama;
Vēl gaužāki jauni puiši,
Kapa malu staigādami.
192 [Kosas C].

49396.

Nadūd Dīvs jaunam miert
Bez laulības pījimšonas!
Pīci godi muote raud,
Pa kopim staiguodama;
Pīci godi žurkas grauzja
Lakavuotus zuobaciņus.
465 [Varakļānu Rz].

- 118 -

49397.

Nedod Dievs, neliec Laima,
Meitai mirt vaiņagā!
Es atstāšu māmiņai
Savu zīļu vainadziņu
Cik māmiņa to pacels,
Tik asaras noslaucīs.
350 [Ropažu Rg].

49398.

Nedo' Dievs, nedo' Dievs,
Bez laulības puišam mirt!
Pieci gadi velli gāja
Apkārt kapu raudādami.
100 [Dzērbenes (Pils-Dzērbenes) C].

49399.

Nedod Dievs jauniem puišiem
Bez laulības gan nomirt!
Pieci gadi vilks gaudoja,
Pie kapiņa tupēdams.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

49400.

Dod, Dieviņi, liec, Laimiņa,
Meitai mirti vainagā!
Trīs gadiņi jauni puiši
Raud, ap kapu staigādam(i).
605 [Skolas].

49401.

Ņem, Dieviņ, ko ņemdams,
Neņem jaunu līgaviņu!
Gauži raud bāleliņš
Tumšajā naksniņā.
337 [Rāmuļu C].

49402.

Jem, Dieviņi, mani pirmis,
Nekā tēvu, māmuliņu!
Noslaucīšu kapu sētu
Tēva, mātes gaidīdama;
Tēva, mātes gaidīdama,
Istabiņu izpuškošu.
355 [Rucavas Lp].

49403.

Pamyra muna muoseņa,
Boltu krekleņi vylkdama;
Varbyut juos sirds paradz,
Ka jei ilgi nanosuos.
551 [Ludza Ldz apr.].

49404.

Sēju rudzus, sēju mīžus,
Ni aug rudzi, ni aug mīži;
Mošeit sākla paŗadzjāja,
Ka as ilgi nadzeivuošu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

49405.

Sēju rūzes, sēju mātras
Pa vysimi teirumim.
Nazīd munas suortas rūzes
Ni vīnāji vīteņā;
Mušeit puče paredzēja,
Kad es ilgi nadzeivuošu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

49406.

Slinka muotes meiteneite
Sūlejuosi zemē miert;
Myra, myra - nanūmyra,
Tikai laiku nūkavēja.
30 [Augšpils (Višgorodas) Abr].

49407.

Tec, pelīte, caur zemīti,
Darin' manu mūža namu!
Ja spīdēja, ja mirdzēja,
Tec ārā smiedamās;
Ja pelēja, ja trūdēja,
Paliec pati tai vietā.
132 [Ikšķiles Rg].

49408.

Tec, pelīte, rūs, pelīte,
Atrod mani smiltiņās!
Vai pelēja, vai rūsēja
Manas baltas villainītes?
560 [Rīga ].

49409.

Tec, pelīte, caur zemīti,
Satais' manu mūža namu!
Iztekuse, atraduse
Mane smuku kapa vietu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49410.

Tēvs raud, māte raud,
Sienā galvu sadūruši:
Zina manu augumiņu
Zem zaļās velēniņas.
378 [Seces Jk].

- 119 -

49411.

Visi mazi kukainīši
Gaida mani nomirstam.
Pagaidiet, kukainīši,
Kad es mūžu nodzīvošu;
Kad es mūžu nodzīvošu,
Tad es vienu čarku dzeršu.
141 [Ivandes Kld].

49412.

Visi zemes kukainīši
Gaida mani nomirstam;
Gaida mani nomirstam,
Viņā saulē aizejam.
273 [Mores Rg].

49413.

Zinu dienu pie dieniņas,
Kad es iešu pie Dieviņa;
Kad es iešu pie Dieviņa
Baltajāji palagā.
337 [Rāmuļu C].

49414.

Zinu dienu, zinu nakti,
To dieniņu nezināju;
To dieniņu nezināju,
Kad zūd manis augumiņš.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

49415.

Žēli raud tautu dēls,
Gultas kāju turēdams.
Vai tu raudi, vai neraudi,
Skrej pie manas māmuļītes;
Vai es mirstu, vai dzīvoju,
Lai redz mana māmuļīte.
74 [Cīravas Azp].

2. Nomirušo mazgā, apģērbj, liek šķirstā

27419.

Dod, māmiņa, manu tiesu,
Neba man daudz vajaga:
Divu nīšu paladziņu,
Sešu dēļu gabaliņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

27420.

Iegulās māmuliņa
Viena koka namiņā,
Ne dzirdēja vēja pūšam,
Ne bērniņu gaudojam.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Tēvu manu, ielīdušu
Stāva koka namiņā,
Ne dzirdēja gaiļa balss,
Ne bērniņu piesaucam.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27421.

Kalēji kalēji
Jānīša brāļi,
Nokala Jānim
Dzintara zārku;
Dzintara zārku,
Tērauda krustu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

27422.

Kas kait man negulēt
Šo naksniņu kamburē:
Mans dēliņis dreimanīts,
Dreijā manu mūža namu.
Kas kait man negulēt
Šo naksniņu kamburē:
Man meitiņa rakstītāja,
Raksta līķu paladziņu.
Kas kait man negulēt
Šo naksniņu kamburē:
Mans dēliņis kalējiņis,
Tēraudiņa krustu kala.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

27423.

Māmiņai divi znoti,
Abi divi amatnieki,
Uzstaisīja mūža namu
Dreijātām kājiņām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

27424.

Ļaudis prieka nevarēja,
Es nevaru žēlabiņu:
Redz manam arājam
Mūža kreklu mugurā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27425.

Žēli raud māmulīte,
Man krekliņu mērīdama.
Neraud', mīļa māmulīte,
Vairs krekliņu nemērīsi!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 120 -

27426.

Šuj, māmiņa, man krekliņu
Līdz pat kāju galiņam,
Lai nesaka veļu puiši
Pliku mani novedot.
260 [Mazberķenē (Mežmuižas pag. Jg)].

27427.

Vērpu smalki baltus linus,
Aužu sevim paladziņus;
Aužu sevim paladziņus,
Ko gulēti smilktainē.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

27428.

Citas meitas sagšas auda
Jāsedz dēlu māmiņai;
Es izaužu paladziņu
Jāguļ smilkšu kalniņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Citas meitas villu vērpa,
Es pakulas grubināju;
Citas meitas sagšas auda,
Es pakulu paladziņus,
Es pakulu paladziņus,
Ko gulēt smiltājā.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

49416.

Aud, māmiņa, ko auzdama,
Noaud baltu paladziņu!
Man jāiet pie Dieviņa
Baltajā palagā.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

49417.

Kas kait man negulēt
Dreijātā šķirstiņā:
Visapkārt koka sienas,
Vidū balti paladziņi.
273 [Mores Rg].

49418.

Kas kait man negulēt
Baltā smilšu kalniņā:
Balts krekliņš mugurā,
Baltas kurpes kājiņā.
273 [Mores Rg].

49419.

Kur, māmiņ, nu tu iesi,
Baltas kājas audamās?
Nu es iešu tais mājās,
Kur es vairs neieiešu.
335 [Puzes Vp].

49420.

Kur, tētiņ, nu tu iesi,
Baltas kājas apavies?
Nu es iešu to celiņu,
Kur mūžam neatnākš(u).
418 [Sunākstes Jk].

49421.

No liniņa kreklus audu,
No pakula paladziņus;
Es izaudu paladziņu,
Ko gulēt smiltiņā.
152 [Jaunsaules B].

49422.

Šuj man kreklu, līgaviņa,
Darba dienas dienvidē!
Tas būs man nomirstot,
Ko uzvilkt mugurā.
301 [Palsmaņa Vlk].

49423.

Taisat manim mīkstu gultu,
Klājat baltu paladziņu!
Nu gulšos tai gultai,
Kur mūžam necelšos.
74 [Cīravas Azp].

49424.

Vedīs mani melniem zirgiem,
Sedzīs baltiem palagiem.
102 [Dzirciema Tk].

3. Sadedzina nelaiķa cisas un drānas

27429.

Dūmi kūp purmalā,
Kas tos dūmus kūpināja?
Veļu māte kūpināja,
Bēdu drēbes dedzināja.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

4. Ielūdz bēŗu goda svinēšanai

27430.

Pūt, eņģeli, vaŗa tauri,
Lai skan visa pasaulīte,
Lai dzird mani īstenieki,
Lai nāk mani pavadīt!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

- 121 -

27431.

Visi gailīši, dziediet,
Dienavidu saņemdami;
Visi radiņi, nāciet
Nomirušu pavadīt!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Visi ciema gaiļi dzied,
Dienasvidu saņemdami;
Visi radi sanākuši
Nomiruša pavadīt.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

5. Gatavojas bēŗu goda svinēšanai

27432.

Es tā goda negaidīju,
Nevelēju galdautiņu;
Veļu māte, tā gaidīja,
Tā velēja galdautiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27433.

Manis dēļ vērsi kava,
Brūvēj' saldu alutiņu.
Paši ēda, paši dzēra,
Mani veda smilktenāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

27434.

Cep, māmiņa, kukulīti,
Veļos mani vadīdama,
Ko mielošu veļu bērnus
Par vārtiņu vērumiņu!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Cep, māmiņ, baltu maizi,
Vadi mani smilktainē,
Ko mielošu veļa bērnus,
Veļa vārtu vērējiņus.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2. Cep, meitiņa, baltu maizi,
Veļos mani vadīdama:
Gaidīs mani veļu bērni,
Veļu vārtus atvēruši.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

27435.

Cep, māmiņa, kviešu maizi,
Veļās mani vadīdama;
Ne tu malsi, ne tu cepsi
Vairs manā mūžiņā!
260 [Mazberķenē (Mežmuižas pag. Jg)].

49425.

Atstātana šī vietiņa,
I mīlīši pakaļā;
Atstāt alu brūvējam,
Brandavīnu žūrējam.
373 [Sarkaņu Md].

49426.

Projām jāiet, kam jāiet,
Atstāt visas labas dienas:
Atstāj alu žūrējot,
Brandavīnu klērējot;
Atstāj sav' tēv' ar māti,
Atstāj savu līgaviņu.
373 [Sarkaņu Md].

49427.

Iet bij man gājējam,
Atstāt visas labas dienas:
Atstāt alu brūvējot,
Medutiņu tecinot.
119 [Gaujienas Vlk].

49428.

Cep, māmiņa, bēŗu maizi,
Izcep mazu kukulīti;
Veļu māte nosalusi,
Kapu malā dancodama.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

49429.

Vedat mani kalniņe,
Bāž maizīti kulīte.
141 [Ivandes Kld].

6. Nakti priekš bērēm vāķē līķi

27436.

Vai Māriņa mīļa balta,
Ko es tev sariebos?
Kokam auga atvasītes,
Man neauga lolojumis.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ko Dievam es sariebu,
Ko mīļai Māriņai?
Akmenim sūnas auga,
Man neauga lolojums.
188 [(?)].

27437.

Ai vējiņ, kam nolauzi
Taisnāko ozoliņu!
Ai nāvīt, kam nokāvi
Vecāko darbenieku!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 122 -

27438.

Ej gulēt(i), Vēja māte,
Neklabini nama durvis:
Mana veca māmulīte
Namā gula launadziņu.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1. Ai, lūdzama Vēja māte,
Neklabini nama durvis:
Mana balta māmulīte
Saldu miegu aizmiguse.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

27439.

Ej gulēt, Vēja māte,
Neklauej nama dores;
Citu nakti, tad klauej
Baltāj smilkšu kalniņā!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

27440.

Ej gulēt, Veļu māte,
Neklauvēji nama dores,
Lai gul mana māmulīte,
Cietu miegu aizmiguse!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Stāvi klusu, Vēja māte,
Neklauvē nama dorvis!
Mana balta māmulīte
Cietu miegu aizmiguse.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

27441.

Es nenācu šo naksnīnu
Ar miedzīnu apgulēt,
Nācu ēst, nācu dzert,
Nācu koši padziedāt,
Sav' māsīnu pavadīt
Baltā smilšu kalnīnā!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

27442.

Es šķitu saulīti
Aizgājušu:
Māmiņa mīļā
Nomiruse;
Es šķitu lietiņu
Nolijušu:
Bērniņi mīļie
Raudājuši.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

27443.

Galdiņam četras kājas,
Man bij četri bāleliņi;
Zūd galdam viena kāja,
Zūd man viens bāleliņš.
216 [Ventspilī].

27444.

Kam tu lūzi, ozoliņi,
Vai nav koku lūzējiņu?
Kam tu miri, mūs' brālīti,
Vai nav ļaužu mirējiņu?
226 [Kandavā (Tl)].

1. Kam tu lūzi, ābelīte,
Vai nav koku lūzējiņu?
Kam tu miri, mūs' māsiņa,
Vai nav ļaužu mirējiņu?
224 [Kabilē (Kld)].

27445.

Kam, vējiņ, tu nolauzi
Krūzoto ozoliņu?
Kam, saulīte, tu paslēpi
Mīļāko bāleliņu?
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

27446.

Ko, māmiņa, tu gulēji,
Kam ar mani nerunāji?
Gan dziedāju, gan raudāju,
Apkārt tevi staigādama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27447.

Ko, nāvīte, tu dabūji,
Mani jaunu nokaudama?
Ne tu manu zemi arsi,
Ne turēsi novadiņu;
Brāļi manu zemi ars,
Turēs manu novadiņu.
188 [(?)].

27448.

Mana balta māmuliņa
Cietu miegu aizmiguse;
Gana teku, gana saucu,
Nedzirdēja, neredzēja.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27449.

Netriecat man galviņu,
Sienmalāi gulošam;
Triecat citu vakariņu,
Kad gulēšu kalniņā!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 123 -

27450.

Raudinis raudinis
Šis vakariņis:
Raud tēvs namā,
Māte istubā,
Tie mazi brālīši
Zierdziņu stallē,
Tās mazas māsiņas
Piena kambarē.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

27451.

Šo naksniņu pārgulēju
Apakš tēva lubu jumta;
Citu nakti, tad gulēšu
Apakš zaļas velēniņas.
224 [Kabilē (Kld)].

27452.

Šonakt mani māte sedza
Ar baltām villainēm;
Rītu mani brāļi segs
Ar zaļām velēnām.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

27453.

Vākājat, vāķenieki,
Vedat mani smilktienā!
Gaŗa man šī naksnīna
Pie bērniem pārgulēt.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

49430.

Ai vējiņi, kam nolauzi
Diženo ozoliņu?
Ai zemīte, kam paņēmi
Mūs' diženo bāleliņu.
44 [Bebrenes Il].

49431.

Ei vējiņ, pūt, vējiņ,
Kam nolauzi ozoliņu?
Kam nolauzi ozoliņu
Mana brāļa pagalmā?
373 [Sarkaņu Md].

49432.

Kliedzet gani, brēcet gani,
Man nomira līgaviņa;
Pats es vaira nevarēju
Aiz lielām žēlabām.
525 [Alūksne Vlk apr.].

49433.

Mana balta māmulīte
Cietu miegu aizmiguse;
Ne redz ganu sadzenot,
Ne arāju sajājot.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

1. Mana veca māmuliņa
Maigu miegu aizmigusi:
Nedzird govis sadzenot,
Ne arājus pārnākam.
378 [Seces Jk].

49434.

Mana mīļa māmuliņa
Cietu miegu aizmigusi;
Nedzird vairs staigājot,
Mīļus vārdus runājot.
224 [Lielvārdes Rg].

1. Mana veca māmuliņa
Cietu miegu aizmiguse:
Ni dzirdēja runājam,
Ni redzēja staigājam.
127 [Grostonas Md].

49435.

Māmiņ' munu pagulušu
Smolku prīžu siliņā:
Ni dzierd vēja pyutumiņa,
Ni bērniņu raudojūt.
Pyuš vējeņš, šalc prīdītes,
Bierst maņ gaudas asariņas.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

49436.

Tjāteit munu nūmyrušu,
Smolku smilkšu kalneņī:
Ni tu dzierdi vēja pyušūt,
Ni bērneņu raudojūt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

49437.

Guli, muna muomuleņa,
Kulta kūka serdētē;
Nadzierdē vēja poušūt,
Ni bērneņu raudojūt.
44 [Bebrenes Il].

49438.

Neraudāje māmulīte
Mazu bērnu nomirušu,
Raridi rallalla.
Tur viš tevi sagaidīse,
Kapu sētu noslaucīs.
126 [Grobiņas Lp].

- 124 -

49439.

Šonakt mani māte sedza
Deviņiem palagiem,
Nākošnakt Zemes māte
Deviņām velēnām.
337 [Rāmuļu C].

49440.

Šonaksniņu pārgulēju
Savā tēva klētiņā;
Nākošnakti sagulēšu
Vēsā zemes velēnā.
337 [Rāmuļu C].

7. Nelaiķi izvada no mājām uz kapsētu

27454.

Ei bagāta Veļu māte,
Taisi slaidas ragaviņas,
Kur tu mani pašu liksi,
Kur tās manas lupatiņas [grabažiņas]!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27455.

Vai brālīti ormanīti,
Vijies gaŗu pātadziņu!
Grib māsiņa daiļi braukt
Baltā smilšu kalniņā!
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

27456.

Vai dieniņa, man' dieniņa,
Tu atnāci nezināma!
Vakar koši gavilēju,
Šodien veda smiltienē.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27457.

Vai Laimiņa, man' Laimiņa,
Kā tu biji nolēmusi!
Citiem tautas māsu veda,
Man aizveda bāleliņu.
224 [Kabilē (Kld)].

27458.

Ai ormani ormanīti,
Vijies gaŗu pātadziņu,
Lai tie tavi bēri zirgi
Smilktienāi neapstriga!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ai puisīši, ormanīši,
Vijat gaŗas pātadziņas,
Lai kumeļi nenostāja,
Smilšu kalnu tecēdami!
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)].

27459.

Aizved manu māmuliņu,
Baltas puķes mētādami;
Baltas puķes salasīju,
Savas mātes nepanācu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27460.

Auniet man baltas kājas,
Jūdziet bērus kumeliņus!
Nu es iešu tai ciemā,
Kur mūžam neatnākšu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27460v1.

Apvelc man, māmuliņa,
Smalku, baltu lina kreklu!
Nu es iešu tai ciemā
Mūžam mani neredzēt!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Saģērb mani, māmuliņa,
Diženā rotiņā!
Nu es iešu tai ciemā,
Kur mūžam neatstāšu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

27461.

Auniet man baltas kājas,
Vediet mani smiltenē!
Šito kāju avumiņu
Man's mūžam neredzēs.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

27462.

Baltu zirgu nejūdziet,
Man' vezdami smiltainē:
Tāli spīd balti zirgi,
Gauži raud māmuliņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

27463.

Bēri zirgi nozviedzās
Pie tēviņa namdurvīm;
Ai, zirdziņi gan zināja
Māsu vedam smiltenēi!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

27464.

Dēliņš, tēvu vadīdams,
Salmiem ceļu sakaisīja,
Lai tētiņš novēlēja
Dēlam labu labībiņu.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 125 -

1. Skujām taku pakaisīja
Māsa, brāli vadīdama,
Lai brālītis novēlēja
Māsai labu dzīvošanu.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27465.

Divkārt manu augumiņu
Vērzelēs vizināja:
Vienu kārtu tautiņās,
Otru smilšu kalniņā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

27466.

Dzīvojiet, labenieki,
Raušat naudu kaudzītē!
Nu jūs mani, naidenieku,
Pa vārtiem izvadāt.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Dzīvojiet nu, bērniņi,
Rausiet mantu gubiņā:
Nu mēs jūsu tērētāju
Smiltiņām apbērām.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

2. Dzīvojat nu priecīgi,
Kad bijat noskumuši:
Jūsu mantas tērētājs
Guļ zem zaļām velēnām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27467.

Es šķitu lietiņu
Laukā līstam:
Tā mana māmiņa -
Pēc mani raud.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

27468.

Es palūdzu Jānīšam
Nedzīt ātri kumeliņa,
Lai es savu augumiņu
Vējiņāji vēsenāju.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

27469.

Es redzēju sav' māmiņu,
Par kalniņu aizvedam;
Gana saucu, nedzirdēja,
Gan tecēju, nepanācu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Es redzēju sav' māmiņu,
Pa kalniņu novedam;
Gana saucu, nedzierdēja,
Gan tecēju, nepanācu.
Nu atradu ganīdama
Zaļu mauru apaugušu.
Es apsēdu raudādama
Mātes kapa galiņāi:
Celies, mana māmuļīte,
Es pacelšu velēniņu!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Naksniņāi neredzēju,
Kad nomira māmuliņa;
Tagad redzu māmuliņu,
Pa kalniņu aizvedam.
Teku, teku, nepanāku,
Saucu, saucu, nesasaucu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

27470.

Es savaje māmiņaje
Ilgi miegu nekavēju:
Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien veda smiltienē.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

27471.

Es tev saku, ormanīti,
Vijies gaŗu pātadziņu,
Lai varēji pēc pusdienas
Orēt smilšu kalniņā!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

27472.

Gauži raud ļaudaviņa,
Pie vārtiem stāvēdama,
Noskatās arājiņu
Par kalniņu aizvedot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27473.

Gauži raud mūs' māsiņa,
Pie vārtiem stāvēdama,
Smiltienē vadīdama
Sav' brālīti pastarīti.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27474.

Gauži raud tēvs māmiņa,
Smiltienā vadīdami.
Neraud' gauži, tēvs māmiņa,
Tur es jūs sagaidīšu!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27475.

Jūdz, brālīti, sirmus zirgus,
Vadi mani smiltienē!
Kas man jūdza, kas nejūdza,
Tēvs gulēja smiltienē.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 126 -

27476.

Jūdz, brālīti, sirmus zirgus,
Vadi mani smiltienā.
Pāries tavi sirmi zirgi,
Es mūžam nepāriešu.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Dūli zirgi, bēri zirgi
Veda mani kalniņā;
Pā(r)tek dūli, pā(r)tek bēri,
Es mūžam nepā(r)nāku.
190 [Kuldīā].

2. Jūdzat bērus, jūdzat raudus,
Vedat mani kalniņā!
Pāries jūsu bēri, raudi,
Es jums vairs nepāriešu,
Es jums vairs nepāriešu
Jūsu duru virināt,
Jūsu duru virināt,
Jūsu kannu klabināt!
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

3. Sirmi, bēri aiztecēja,
Man' atstāja smiltienē,
Man' atstāja smiltienē
Smilšu kalnu rušināt.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

27477.

Jūdz, bāliņ, steidz, bāliņ,
Baltskarīti kumeliņu!
Eņģelīši nosaluši,
Pie vārtiem stāvēdami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27478.

Jūdzat, brāļi, kumeliņus,
Pumpājat iemauktiņus,
Lai vedam sav' māsiņu
Sīkakmeņu [=smilšu] zemītē.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

27479.

Jūdzat drīzi sirmus zirgus,
Vedat mani smiltienā,
Lai te vairs jūsu vēji
Manus matus neplivina.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27480.

Kāda bij šī vasara,
Meita mira vaiņagā!
Jauni puiši gauži raud,
Kumeliņus seglodami.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27481.

Kas to ceļu norakstīja
Līdz NN kapsētai?
Lavīzīte norakstīja
Ar saviem sulaiņiem.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

27482.

Kas celiņu norakstīja
Līdz pat kapu kalniņam? -
Sirmi, bēri kumeliņi
Kaustītām kājiņām.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

1. Kas celiņu izrakstīja
Smalkajiem(i) rakstiņiem? -
Bērenieku kumeliņi
Kaustītām(i) kājiņām.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

27483.

Kas celiņu norakstīja
Sīkajiem rakstiņiem?
Tā tētiņa kumeliņi,
Ko šodienu glabājām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27484.

Kas celiņu nostaigāja
Līdz pat kapu maliņai?
Tas puisītis nostaigāja,
Kapa vietu meklēdams.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

27485.

Ko, māsiņa, tu raudāji,
Pie vārtiņu stāvēdama?
- Redzēj' savu arājiņu
Kalniņā aizvedam.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā].

27486.

Ko vadīja tautiņās,
To gaid' sērsti bāliņos;
Ko ved smilšu kalniņāi,
Ne mūžam neredzēja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

27487.

Laba mana līgaviņa,
Labi mani pavadīja:
Sirmi zirgi, balti deķi
Sarkanām bantītēm.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 224 [Kabilē (Kld)].

- 127 -

27488.

Laba mana māmuliņa,
Labi mani pavadīja:
Balti zirgi vērzelēti,
Jauns puisītis ormaniņš.
224 [Kabilē (Kld)].

27489.

Laba mana māmuļīte,
Labi mani pavadīja:
Izcepusi baltu maizi
Vada mani smiltienī.
224 [Kabilē (Kld)].

27490.

Neaugat, sīki kārkli,
Kapu ceļa maliņā!
Grib māsiņa daiļi braukt
Baltā smilšu kalniņā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

27491.

Nebij manis augumiņis
Trim bēriemi vizināts;
Nu šodieni vizināja,
Smiltainēi aizvezdami.
3901 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kad bij mans augumiņš
Virzelē vizenāts!
Nu vizena virzelē,
Nu ved smilšu kalniņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

27492.

Nenoraudi, bāleniņ,
Ka mēs slikti pavadām:
Līdz zemei zīda deķi
Bērajiem kumeļiem.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

27493.

No šā gada, no šā laika
Tēva [Mātes] radi pagalam:
Sabraukuši tēva [mātes] radi,
Izved tēvu [māti] kalniņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27494.

Nokaisāt man celiņu
Smalkajām smilktiņām,
Lai to manu augumiņu
Viegli viegli vizināja.
Priekšā bija tas celiņš
Skujiņām nokaisīts;
Sēd Laimiņa gaidīdama
Pašā skujas galiņā,
Uguntiņu dedzināja
Divās vasku svecītēs.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

27495.

Nosvīduši, piekusuši
Līķa vesti kumeliņi:
Visi sīki eņģelīši
Kraujas līķa vezumā.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

27496.

Ormanīt ormanīt,
Lai tek viegli kamaniņas;
Ja tek viegli kamaniņas,
Tad būs viegla dusēšana.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27497.

Ormanīti ormanīti,
Vijies gaŗu pātadziņu,
Skaisti mani aizorē
Baltā smilšu kalniņā!
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

27498.

Pieci brāļi, viena māsa,
Kur dosim, nedosim?
Dosim mūža celiņā,
Tur mēs visi aiziesim!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27499.

Pilla sēta sirmu zirgu,
Pilla kaltu kamaniņu:
Dēli, meitas sabraukuši,
Vedīs mani kalniņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

27500.

Raudat, māsas, bāleliņi,
Manu daiļu augumiņu,
Sirmi, bēri, balti zirgi
Aizved mani smiltiņās.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

27501.

Sauc māmiņa saukumiņu,
Par sētiņu staigādama:
Redzēj' savas vieglas dienas,
Par kalniņu aizvedam.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27502.

Sedz, māmiņa, baltu sagšu,
Smiltienā vadīdama;
Pārnāks tava balta sagša,
Es mūžam nepārnākšu.
224 [Kabilē (Kld)].

- 128 -

27503.

Sen brālīši lielījās
Māsai jāt panākstos;
Ved māsiņu smiltienā,
Jāj brālīši raudādami.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27504.

Skaisti mani pavadiet,
Cieti vārtus aizveriet!
Ne mūžam neatnākšu
Jūsu vārtu virināt.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27505.

Steidzaties, bāleliņi,
Ko tik ilgi kavējat,
Lai es savu guļu vietu
Ar saulīti apraudzīju!
224 [Kabilē (Kld)].

27506.

Strauja strauja upe tek
Gar brālīša nama durvīm;
Tā tek mūsu jaunas māsas
Baltā smilkšu kalniņā.
224 [Kabilē (Kld)].

27507.

Tā sacīja māmuliņa,
Smiltienē novedama:
Tā, bērniņi, dzīvojiet,
Ka ļautiņi nesasmēja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27508.

To celiņu ganos iemu,
To aiziešu kapsētā.
Lai apauga šis celiņis
Zaļ' zālīti, zelt' ziediem.
226 [Kandavā (Tl)].

27509.

Vadi mani, māmiņa,
Pēdēju reizu!
Es tevis gaidīšu
Smilkšu kalniņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

27510.

Vaļā manas nama duris,
Vaļā manas istabiņas:
Šodien vedu smiltienī
Savu duru vārstītāju.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

27511.

Veda mani, veda mani,
Es nevesta nepaliku:
Ja neveda tautiņās,
Veda smilkšu kalniņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27512.

Viegli vārtus atveriet,
Mīļi mani pavadiet;
Ne es jūsu naidenīca,
Ne ar naidu pavadiet!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27513.

Visa sēta līgojās,
Visas sētas pamatnīcas,
Redzēj' sētas saimenieku
Pa vārtiemi izvedam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27514.

Es to savu mīļu tēvu
Ar važām aizvažoju,
Ar atslēgu vārtus slēdžu,
Lai nenāca ciemoties.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27515.

Nenāci, NN,
Uz mani sērst,
Vilks tevi ceļā
Apēdīs!
Neslauc, NN,
Māmiņas gotiņu,
Sīkās stērstiņas -
Tās tavas gotiņas!
Nebrauc, NN,
Tētiņa zirdziņu,
Sīkie zvirbuļi -
Tie tavi zirdziņi!
Neparād', tu NN,
Ni miegā, sapinā!
Tavu tiesu atdevēm,
Ko tu biji pelnījusi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Nenāci, dēliņi,
Iz tēvu sērstu,
Vilks tevi ceļā
Saplucinās!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 129 -

2. Nebrauc, tētiņ,
Dēliņa zirgu,
Sīkie zvirbuļi -
Tie tavi zirgi!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

3. Nenāc, tētiņ,
Zirdziņu ganīt,
Kapsētas zvirbuļi -
Tie tavi zirdziņi!
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Neslauc, māmiņ,
Meitiņas gotiņu,
Kapsētā stērstiņas -
Tās tavas gotiņas!
84 [Kusā (Kusas pag. Md)].

27516.

Nenāc vairs, tu NN [Jānīti, Anniņa],
Uz manim ciemoties:
Vilciņš tup celiņā,
Lācīts ceļa maliņā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Ai vecā māmuliņa,
Nenāc vaira atpakaļ:
Lācīts tup celiņā,
Vilciņš ceļa maliņā;
Lācīts ķēra, vilciņš guva,
Kas tur vaira atpalika!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2. Nenāc, bērniņ,
Uz māti ciemā:
Vilks tev ceļā,
Lāc's ceļa malā,
Sīkie dadzīši
Kājiņas badīs.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27517.

Nenāc vaire, tu Līziņa,
Labi tevi pavadīju:
Pilnu cepli maizes cepu,
Liela pulka pavadīja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Nerādies, tu māmiņ,
Ne murgos, sapenā!
Piln' es tev galdu grīžu,
Pilnu viesu aicināju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27518.

Nenāc vairs, tu māmiņ,
Uz bērniem ciemoties!
Lai aizauga tavi ceļi
Ar priedēm, ar eglēm!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Nanāc vair, tu māesiņ,
Uz maeniem ciemuoeties;
Lei aizouga taevi ceļi
Ar sorkonu ābuoeliņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

49441.

Ai Kārlīti, ormanīti,
Vijies gaŗu pātadziņu!
Lai varēja daiļi braukt,
Aizvest mani smiltainē.
183 [Kazdnagas Azp].

49442.

Ar Dieviņi, zaļais mauris,
Es vairs pāri nestaigāšu;
Ar Dieviņi, mani radi,
Es vairs mīļi nerunāšu.
74 [Cīravas Azp].

49443.

Ar Dīveņu palīcīt,
Muni bolti buoleleņi,
Naba reitu es atīšu
Jyusu durvis vyrynuot.
26 [Asūnes D].

49444.

Ar Dieviņu paliekati,
Ar godiņu dzīvojat!
548 [Liepāja Lp apr.].

49445.

Dziediet visi, dziediet visi,
Neviens mani neraudiet!
Jau es biju visu mūžu
Jums lielais naidenieks.
449 [Ungurmuižas D].

49446.

Es redzēju sav' māmiņu
Pār kalniņu aizvedam;
Grūši pūta visi koki,
Māmuliņu vadīdami.
337 [Rāmuļu C].

49447.

Jūdz, brālīti, pāru bēru,
Pāru baltu ērzelīšu:
Grib māsiņa daiļi braukt
Baltē smilšu kalniņā.
40 [Basu (Bases) Azp].

- 130 -

49448.

Jūdziet bērus kumeliņus,
Vediet mani kalniņāji,
Lai es varu izgulēti
Savu gaŗu mūža miegu.
183 [Kazdnagas Azp].

49449.

Jūdziet melnus, jūdziet bērus,
Sirmu, baltu nejūdziet:
Sirmus, baltus tāļu redz,
Tad māmiņa gauži raud.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

49450.

Jūdzat mane mellus ziergus,
Vedat mani smilktienē;
Melli ziergi viegli vilka,
Netrīcena mūža māju.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

49451.

Kizu kizu, tev brālīt,
Kam nekali kumeliņ(u)?
Sklīdēj' tavis kumeliņis,
Kapu kalnā uzkāpjot.
200 [Kuldīgas Kld].

49452.

Ko tie Dieva suņi rēja,
Pa lodzīnu rūlēdami [lūrēdami]?
Vienu pāri vecu puišu
Ved uz mūža dzīvošanu.
192 [Kosas C].

49453.

Ko tie tautu bērie vilka
Pār kalniņu kūpēdami?
Tie aizveda mūs' māsiņu
Baltā smilšu kalniņā.
282 [Nīcas Lp].

49454.

Lūgšus lūdzu krauklītim,
Lai vij gaŗu pātadziņu,
Kad varēšu daiļi braukt
Baltai smilšu kalniņā.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

49455.

Manis dēļ lai apaug
Šis celiņš zaļu mauru;
Šī pēdēja man nākšan(a),
Man kājiņu lauzīšana.
141 [Ivandes Kld].

49456.

Neraudi, neraudi,
Netāļu vedīs:
Pa sila kalniņu,
Pa atmatiņu,
Pa kapa vārtiem -
Dobītē.
605 [Skolas].

49457.

Neredzu sav' māmiņu
Pār kalniņu aizvedam,
Saucu balsi - nedzirdēja,
Met' ar roku - neredzēja.
141 [Ivandes Kld].

49458.

No kalniņa es redzēju
Kā aizveda māmuliņu;
Kā aizveda māmuliņu
Uz to smilšu pakalniņ'.
405 [Smiltenes Vlk].

49459.

Nozazviedza kumeliņš,
Smilšu kalnu tecēdams:
Tur guļ puiši arājiņi,
Jaunas meitas malējiņas.
487 [Vietalvas Md].

1. Nosazviedza kumeliņi
Kapu kalna maliņā:
Te guļ dēli arājiņi,
Te meitiņas malējiņas.
449 [Ungurmuižas D].

49460.

Nūsazvīdze kumeliņis,
Smiļšu kolnu tacādams:
Tī guļ munis oruojeņis,
Teirauzeņu devējiņis;
Teirauzeņu devējeņis,
Na ar māru mēreidams.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

49461.

Kumeliņis nozviedzās,
Redz vārtiņus aizveŗam;
Mūs' māsiņas noraudāja,
Redz brālīti aizvedam.
183 [Kazdnagas Azp].

49462.

Nu ar Dievu, tēvs māmiņa,
Nu es iešu kalniņā;
Nu es iešu kalniņā,
Nu mūžam nepārnākšu.
129 [Gudenieku Azp].

- 131 -

49463.

Nu ar Dievu, tēvs un māte,
Vairs mūžam neredzēsi;
Man' apraks kalniņā
Apakš zaļa velēniņa.
129 [Gudenieku Azp].

49464.

Pirmo reiz, pēdīgo
Man nākot šai vietā;
Lai aizauga tas celiņš
Priedītēm, eglītēm.
72 [Cesvaines Md].

49465.

Piekusuši, nosvīduši
Līķa vesti kumeliņi:
Visi Dieva eņģelīši
Sād pie līķa kamanās.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

49466.

Piesacīju ormaņiem
Nedzīt drīz kumeliņu,
Lai to manu augumiņu
Vējiņā vēsināja.
99 [Dzelzavas Md].

49467.

Redzēj' savas lētas dienas
Pa vārtiemi izveda(m);
Gan es saucu, gan tecēju,
Pie kapiem, tur panācu.
200 [Kuldīgas Kld].

49468.

Taisiet man mīkstu vietu,
Auniet man baltas kājas!
Es (aiz)iešu tai ciemā,
Kur mūžam neatnākšu,
Ni man duru virināt,
Ni lodziņa raudzīties.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

49469.

Tētiņš saka uz dēliņa:
Dzen garāki kumeliņu;
Eņģelīši nosaluši,
Kapa virsu stāvēdami.
498 [Virānes (Bučauskas) Md].

1. Tētiņš lūdza dēliņam:
Dzen gaŗāku(?) kumeliņu;
Jau eņģeļi nogaidījši,
Kapa malu dancodami.
166 [Kalsnavas Md].

49470.

Tū Tekleiti pjaļa vylka
Par zierneišu leidumeņu.
Juoneits skrāja pakaļī:
Kur, dūšeņ, tjavi vilks?
Mani vilks iz myura domu,
Iz myužeigu dzeivuošonu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

49471.

Vaļā manas nama durvis,
Vaļā visas istabiņas:
Šodien veda kalniņā
Savu durvju vērējiņu.
552 [Madona Md apr.].

49472.

Vadat mani kalniņā,
Bet jau žēli neraudat,
Lai nav slapja villainīte,
Lai ir viegla gulēšana.
443 [Turlavas Kld].

49473.

Vedat manu māmulīti
Smilšu kapu kalniņā,
Dieviņš ņēma, Dieviņš sauca,
Veļu laiki virsū nāca;
Nava grūti, nava grūti
Dusēt smilšu kalniņā.
141 [Ivandes Kld].

49474.

Vērpu, vērpu kodeliņu,
Grauzu, grauzu garoziņu;
Vilku savu tēvainīti,
Cik spēdama, kapenē.
281 [Neretas Jk].

49475.

Vilkam lēkt to celiņu,
Ne manam bāliņam;
Priedes, egles, saaudziet
Šā celiņa maliņā.
115 [Galgauskas Md].

49476.

Zemīt mana, mīļa zeme,
Šodien tevi irdinās;
Šodien veda kalniņā
Manu maizes devējiņu.
141 [Ivandes Kld].

- 132 -

49477.

Žēli raud māmulīte,
Savu dēlu vadīdama,
Kā gan gauži neraudās -
Viens pats maizes devējiņš?
337 [Rāmuļu C].

8. Veļu māte un velēnieši (arī eņģelīši) sagaida nelaiķi pie kapsētas vārtiem

27519.

Vai, lūdzama Zemes māte,
Dod man kapa atslēdziņu,
Lai es varu kapu slēgt
Priekš tās vecas māmuļītes!
224 [Kabilē (Kld)].

1. Saules meita, saules meita,
Dod man kapa atslēdziņu:
Man jāiet kapa slēgt
Īstajam bāliņam.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

27520.

Ar Dieviņu, māmuļīte,
Labvakar, Zemes māte!
Labvakar, Zemes māte,
Vai būs laba dusēšana?
226 [Kandavā (Tl)].

275201.

Ar Dieviņu nu paliec,
Mana veca dzīvošana!
Ne mūžē neatnākšu
Tai kalnē gavilēt.
224 [Kabilē (Kld)].

27521.

Ar Dieviņu, tēvs māmiņa,
Labvakar, Zemes māte,
Labvakar, Zemes māte,
Glabā manu augumiņu!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27522.

Kapu māte, Kapu māte,
Atdod kapa atslēdziņu,
Lai ievedu bāleliņu
Raženo pulciņā!
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27523.

Kur, Anniņa, tu tecēji
Ar uguns vācelīti?
- Aizmigusi Veļu māte,
Izdzisusi uguntiņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

27524.

Mīļa Laime gauži raud,
Kapa virsū stāvēdama,
Redzēj' manu augumiņu
Bez laiciņa pievedam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

27525.

Ormanīti ormanīti,
Dzen gaŗāki kumeliņu,
Veļu māte sasaluse,
Dobes malu staigājot.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27526.

Rokat mani priekš pusdienas,
Pēc pusdienas nerokat:
Pēc pusdienas leļu [veļu?] bērni
Sarausuši uguntiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

27527.

Rokat mani priekš pusdienas,
Pēc pusdienas nerokat:
Pēc pusdienas veļu bērni
Veļu vārtus aizvēruši.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

27528.

Rūšu māte, Veļu māte,
Ved bariņu galiņā!
Drīz gulēt man jāiet
Baltā smilšu kalniņā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

27529.

Salna, ragana, nokoda
Manus saldus āboliņus;
Veļu māte pievīluse
Manus daiļus bāleliņus.
412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

27530.

Šodien veda vedekliņu
Trinītā palagā.
Vai, māsiņa, tev nebija
Duju nīšu paladziņa?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 133 -

1. Gaidi, gaidi, Veļu māte,
Nu nāk tava gaidāmā
Melliem rāvas rindakiem,
Trinītiem palagiem.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

27531.

Šonakt bija tev, māmiņa,
Gulēt veļu pavārtē:
Veļa bērni apguluši,
Veļa vārtus aizslēguši.
Tā bērniņu pašu vaina,
Kam tik sebu izraidīja.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

27532.

Trīs dienas Grietiņa
Kumeļu kala,
Lai var uzkāpt
Velīšu kalnā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

27533.

Trīs dieniņas Veļu māte
Kaļķu cepli kurināja,
Kaļķu cepli kurināja,
Med's plāceni cepināja,
Med's plāceni cepināja,
Jaunu viesi gaidīdama.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

27534.

Trīs dieniņas Veļu māte
Med's plāceni plikšināja,
Zināj' manu augumiņu
Ar orēm aizvedam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27535.

Trīs vasaras Veļu māte
Kaļķu cepli kurināja;
Nu pievīla mūs' tētiņu
Ar maizītes gabaliņu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

27536.

Veļu māte pievīlusi
Manu smuidru augumiņu:
Ielikusi med's podiņu
Dziļas dobes dibenā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gan zināja Veļu māte,
Kā pievīla mūs' māsiņu:
Izcepuse med's plāceni,
Ieliek dobes dibinā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

2. Veļu māte pievīluse
Manu vecu māmuliņu:
Ielikuse medus bļodu
Pašā dobes dibinā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3. Veļa māte, vīlējiņa,
Mani, jaunu, pievīlusi:
Ielikusi med's podiņu
Manas dobes dibinā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

27537.

Veļa māte priecājās,
Kapu virsu dancodama:
Gan dēliņu arājiņu,
Gan meitiņu malējiņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27538.

Veļu māte priecājās,
Kapa virsu dancodama,
Redzēj' manu augumiņu
Trim bēŗiem važojam.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

27539.

Veļu māte priecājās,
Kapu virsu dancodama,
Redzēj' manu māmuļiņu
Skaistu baltu novedam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27540.

Veļu māte priecājās,
Kapu virsu staigādama:
Man nomira jauns bāliņš,
Tam paņēme līgaviņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

49478.

Balta sēd Veļa māte
Baltābola kalniņāji.
Pilna roka baltu puķu,
Klēpei balta villainīte.
224 [Lielvārdes Rg].

49479.

Es redzēju Veļu māti
Pa vārtiem ienākot:
Baltu segu apsegusi,
Smilšu kurpes kājiņā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

- 134 -

49480.

Es tev loudzu, Veļu muote,
Pajem mani atpoutā!
Muni kauli pīkusuši,
Garu moužu dzeivojūt.
24 [Asares Il].

49481.

Jau vakar Veļu māte
Kviešu maizi izcepusi;
Jau šodien sagaidīja
Jauna viesa - ēdājiņa.
90 [Drustu C].

49482.

Kapu māte, Veļu māte,
Vai tu vaire nevarēji;
Vai tu vaire nevarēji
Bez tā mana brāleliņa?
604 [Dažādi iesūtītāji].

49483.

Kopu muote, Mēra muote,
Atdūd kopu etslēdzeņi!
As atslēgšu kopu vuortus,
Lai atīt muns tēteits,
Muna gūda pasavārtu,
Sovam bārnam baslavētu.
314 [Pildas Ldz].

1. Kopu muote, Mēru muote,
Atdūd kopu etslēdziņ'!
Lai atslēgšu muojas dūbi
Ar māmeņi parunuot.
174 [Kārsavas Ldz].

2. Kopu muote, Kopu muote,
Atdūd mēru etslēdziņu!
Es atslēgšu kopu vuortus,
Ar māmiņu parunuošu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

3. Mēru muote, Kopu muote,
Atdūd kopu atslēdzeņi!
Es atslēgšu tāva dūbi,
Ar tēteiti parunuošu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

49484.

Kopu māt, Kopu māt,
Atdod kopu atslēdziņ!
Lai es vadu sav' māsiņ'
Baltā smilšu kalniņā.
6 [Aiviekstes D].

49485.

Veļu māte, Veļu māte,
Dod man kapa atslēdziņ(u)!
Lai es savu māmuļiņu
Ik rītiņa apciemoju.
322 [Praulienas Md].

49486.

Kopu vuorti, kopu vuorti,
Atsadorit pa vaļai!
Palaidit tāvu ar muoti
Ar manimi parunuot.
314 [Pildas Ldz].

49487.

Kur, māsiņa, tu tecēsi
Ar to krūkļu vācelīt'?
Es tecēšu odziņās,
Veļu māte ogas prasa.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

49488.

Pūt, eņģeli, vaŗa tauri,
Pie vārtiem stāvēdams!
Lai dzirdēja Zemes māte,
Lai nāk mani sagaidīt.
273 [Mores Rg].

49489.

Smilšu māte priecājās,
Kapu malu dancodama;
Priecājāsi manu augumiņu
Divi zirgi atvedot.
184 [Ķēču Rg].

49490.

Veļa māte, ne māmiņa,
Atdod manu māmuliņ'!
Kam tu viņu apguldīji
Balta smilšu kalniņā?
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

49491.

Veļu mātes sakāpušas
Kapu vārtu kalniņā;
Tās paņēma mūs' brālīti,
Par vārtiemi ienesot.
183 [Kazdnagas Azp].

9. Pie vārtiem noceļ zārku no ratiem un nes kapsētā pie jaunraktā kapa

27541.

Apkārt kalnu vien tecēju,
Paladziņu padusē;
Paladziņu padusē,
Guļas vietu meklēdamis.
Kur bij man nu gulēt?
Visi kalni noguluši.
224 [Kabilē (Kld)].

- 135 -

27541v1.

Apkārt kalnu vien tecēju,
Guļas vietu meklēdams,
Cisu kušķis rociņā,
Paladzinis padusē.
224 [Kabilē (Kld)].

27542.

Dod, Dieviņ, man zemīti,
Neba man daudz vajaga:
Vienas ases gaŗumiņu,
Olektītes platumiņu.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

27543.

Gulēt mane, kur gulēte,
Visi kalni piegulēti:
Ziemu sniega piegulēti,
Pavasari ledutiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

27544.

Kalni, lejas pieguluši,
Kur bij manim nu gulēt?
Vai bij manim nu gulēt
Pašā kalna galiņā?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 224 [Kabilē (Kld)], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

10. Kaps un apbedīšana

27545.

Vai Dieviņ, drīz pazuda
Mans skaistais augumiņš,
Kā saulīte ielīgoja
Melnajāi tūcītī.
113 [Alūksnē].

27546.

Ale, manu mūža namu
Bez bāliņa padarēj'.
Nākat, mani bāleliņi,
Pakšu galus līdzināt!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

27547.

Ai tu manu mūža namu,
Ne tam duru, ne tam logu!
Ne tam duru virināt,
Ne lodziņa raudzīties.
224 [Kabilē (Kld)].

27548.

Ailu manu mūža namu,
Vienu dienu padarāmu;
Nevajaga salmu jumta,
Ne ozola pamatiņa.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1. Es savai māsiņai
Zaļa maura jumtu jumu;
Nevajaga glāza loga,
Ne ozola pamatiņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

27549.

Ai zemīt, ai zemīt,
Ko ar mani ķīvējies?
Jau es aru, jau ecēju,
Vēl grib' mana augumiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Dzeltainie smilšu kalni,
Ko ar mani spēlējiet?
Jau es aŗu, jau ecēju,
Vēl paslēpa augumiņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27550.

Ai zemīt, rūdaliņ,
Tu ar mani ienaidā;
Naudu devu, tās neņēmi,
Gribēj' manu augumiņu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27551.

Vai zemīte, trūdaliņa,
Tu trūdini dažu labu,
Tu trūdini kokam saknes,
Dažu mātes lolojumu.
224 [Kabilē (Kld)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ai zemīte, trūdulīte,
Tu trūdēji dažu labu,
Tu trūdēji tēvu māti,
Trūdēs' manu augumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27552.

Ai vējiņ, kam nolauzi
Rakstīto ozoliņu!
Ai zemīt, kam paslēpi
Mīlamo bāleliņu!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

27553.

Aizaslēdza zemes vārti
Neslēdzami, neveŗami.
Kas bij labi slēdzējiņi,
Tie atslēdza bez atslēgas(?).
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

- 136 -

27554.

Aizavēra zemes vārti,
Aizkrīt zemes atslēdziņa;
Gulēt man zem zemītes,
Kamēr saule debesīs.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Ieslēdz mani apakš zemes,
Pazūd zemes atslēdziņa;
Gulēt man apakš zemes
Līdz jaunai dieniņai.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27555.

Balta koka namu daru,
Zaļa maura jumtu jumju;
Mūžam durvju neatvēru,
Saulei acu nerādīju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

27556.

Būt' zinājsi to kalniņu,
Kur gulēšu nomirusi,
Es apsistu to kalniņu
Ar ozola dēlītēm!
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

275561.

Dod, Dieviņ, man zemīti,
Neba man daudz vajaga:
Vienu asi gaŗumā,
Olektīti platumā.
1611 [Basos (Basu pag. Azp)].

27557.

Dziedot dzimu, dziedot augu,
Dziedot mūžu nodzīvoju,
Dziedot mani ievadīja
Paradīzes dārziņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

27558.

Dzīvodama nevarēju
Smilkšu nest kājiņām;
Kā bij man nu panest,
Apbeŗ visu augumiņu!
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

27559.

Gāju, gāju raudādama
Par zaļo velēniņu,
Tur pagula mīļi vārdi,
Mīļu vārdu devējiņa.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

27560.

Kas kait manim negulēt
Baltā smilkšu kalniņā:
Vēji pūta, sili kauca,
Priežu gali stebulēja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Es apgulu saldu miegu
Augsta kalna galiņā;
Tek upīte, pūš vējiņis,
Mežu gali gavilē.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Es gulēju saldu miegu
Jūres kāpes maliņā;
Ūdens dzied, akmins raud,
Kal(n)maliņš vizuļoja.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27561.

Kas tur krāc, kas tur šņāc
Mana kapa maliņā?
Ne tur krāc, ne tur šņāc,
Stāv radiņi raudādami.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

27562.

Ko Dievam es sariebu,
Ko savai Laimiņai?
Mans raženis augumiņis
Trūd zaļāi velēnāi.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

27563.

Ko es biju Dievam riebis,
Ko labiemi ļautiņiem!
Mani vienu aizslēguši
Saltā smilšu kambarī.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27564.

Ko es laba nopelnīju,
Šai saulē dzīvodams?
Asi zemes nopelnīju,
Sešus dēļu gabaliņus.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

27565.

Ko es labu nopelnīju,
Šai saulē dzīvodams?
Sešus dēļu gabaliņus,
Vienu linu paladziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Ko es laba nopelnīšu,
Šai saulē dzīvodams?
Divi linu paladziņus,
četru galdu istabiņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 137 -

27566.

Ko tie mani brāļi dara
Visu dienu kalniņā?
Baltu smilkšu namu dara,
Zaļu mauru jumtu juma.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

27567.

Koša puķe noziedēja
Jāņa [Annas] kapa maliņā;
Vēl jo koša noziedētu,
Kaut mūžiņu nodzīvotu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

27568.

Krita priede, krita egle,
Zemei gala nedabūja;
Krita mans augumiņš,
Tas dabūja zemei galu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27569.

Kur palika balti sniegi,
Kur skaistais augumiņš?
Saule ēda baltus sniegus,
Zeme skaistu augumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27570.

Man' māsiņa aizmiguse
Baltā smilšu kalniņā,
Klēpie balta vilnānīte,
Rokā puķu vaiņaciņš.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27571.

Mana veca māmuliņa
Saldu miegu aizmigusi;
Saldu miegu aizmigusi,
Gul dzestrāi kapiņā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

27572.

Mazs mazs zemes gabaliņš
Ar manim ienaidā;
Devu naudu, to neņēma,
Gribēj' manu augumiņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Es ar Dievu ienaidāi
Maza zemes gabaliņa;
Es gribēju naudu dot,
Viņš grib manu augumiņu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

27573.

Melni kraukļi satupuši
Manā kapa maliņā;
Tie nebija melni kraukļi,
Stāv radiņi raudādami.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

27574.

Melni kraukļi satupuši
Mana kapa maliņā;
Tie nebija melni kraukļi,
Tie Dieviņa eņģelīši.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

27575.

Neba man daudz vajag
Mana mūža galiņā:
Pāŗa koku priežu, egļu,
Jumtā zaļu velēniņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

27576.

No Dieviņa izlūdzos
Mazu zemes gabaliņu,
Asi vien gaŗumā,
Olektiņu platumā.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. No Dieviņa izlūdzos
Mazu zemes gabaliņu -
Augumiņa gaŗumiņu,
Olektītes platumiņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

27577.

Saka ļaudis, nauda dārga, -
Vēl zemīte jo dārgāka:
Zemīt' ēda, zemīt' dzēra,
Zemīt' slēpa augumiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

27578.

Sak', zemīte ļaunu dara, -
Zeme dara visu labu:
Zeme deve ēsti, dzerti,
Glabā manu augumiņu.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ļaudis saka zemītei
Šādu vainu, tādu vainu.
Zeme deva ēsti, dzerti,
Zem' apslēpa augumiņu.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

27579.

Saule saule, zeme zeme
Ar manim ienaidā.
Ar saulīti saderēju,
Ar zemīti nevarēju;
Ar zemīti nevarēju,
Iekām devu augumiņu.
121 [Gulbenē (Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 138 -

27580.

Saule saule, zeme zeme
Ar manim ienaidā.
Zemīt' minu kājiņām,
Ko, saulīte, tev darīju?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1311 [Apē (Vlk)].

27581.

Šai saulē dzīvodama,
Ik vakaru vietu taisu;
Kā bij man nu gulēt
Ar to vienu taisījumu?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27582.

Žēlumā es nevaru
Uz zemīti raudzīties,
Kam zemīte man atņēma
Mīļa vārda devējiņu.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vai Dieviņi, man netīk
Uz zemīti skatīties!
Kam, zemīte, tu paņēmi
Manu maizes arājiņu?
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

27583.

Žēlumam es uzaugu
Savi balti māmulīti:
Kā uzaugu, tā pagulu
Apakš zaļas velēniņas.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

27584.

Skaista puķe uzauguse
Mana kapa vietiņā;
Nu tā puķe noziedējse,
Man jāiet tai vietā.
226 [Kandavā (Tl)].

27585.

Skaista puķīt' i izauga
Mana kapa maliņā;
Es šķitos puķīt' raut,
Pat' ielēcu dobītē.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

27586.

Skaisti zied kapa puķes
Sidrabiņa ziediņiem;
Tur guļ mana māmuliņa,
Villānītes audējiņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

27587.

Speŗu kāju raudādama
Par zaļo velēniņu:
Tur guļ mana māmuliņa,
Vilnānīšu audējiņa.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

27588.

Sviežu cirvi, sviež' akmeni
Sava kapa dibenā;
Negrib cirvja, ne akmeņa,
Gribēj' manu augumiņu.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Metu zeltu, met' sudrabu
Savā kapa vietiņā;
Negrib zelta, ne sudraba,
Gribēj' manu augumiņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

27589.

To mūžā neredzēja,
Ko zemē paglabāja;
Mūžam dores neatvēra,
Saulēi aces nerādīja.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

27590.

Vakar mani māte sedza
Ar baltām villainēm;
Šodien sedza bāleniņi
Ar zaļaju velēniņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

49492.

Vaiju manu mūža māju,
Ne tai durvju, ne tai logu;
Ne tai durvju izejot,
Ne lodziņa raudzīties.
Vienas pašas smilšu durvis,
Tās ar sienām aizaugušas.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

49493.

Ai naidīga kapu vieta,
Gan es tevim atmaksāšu:
Vītīs tavas velēniņas
No bāliņu asarām.
371 [Salgales (Emburgas) Jg].

49494.

Ai zaļā velēniņa,
Tu ar mani ienaidā!
Tu apslēpi tēv' un māti,
Vēliņos bāleliņus.
90 [Drustu C].

- 139 -

49495.

Ai zemīt, trūdaliņ,
Nu pie tevis ciemošos;
Nu pie tevis ciemošos,
Līdz bāliņis pakaļ nāks.
337 [Rāmuļu C].

49496.

Ai zemīte, trūdaliņa,
Tu trūdini dažu labu:
Tur trūdēja tēvs māmiņa,
Mana jauna līgaviņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49497.

Ai zemīte, zaļa zāle,
Es ar tevi ienaidā:
Tu ņem manu tēv' ar māti,
Vēl grib manu augumiņu.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

49498.

Citas meitas villu vērpa,
Es pakulas rubināju;
Citas meitas sagšas auda,
Es izaudu paladziņus;
Citas meitas tautas veda,
Man' aizveda smiltainē.
132 [Ikšķiles Rg].

49499.

Ceiruls taisa pereklīti
Kumeleņa pēdeņā;
Muns buoleņš ustabeņu
Smilktainī kaļneņā.
605 [Skolas].

49500.

Dzīvodama nevarēju
Uz zemīti raudzīties,
Kam zemīte apsabēra
Manu daiļu augumiņu.
224 [Lielvārdes Rg].

49501.

Es ieliku bērzu sieksti
Pašā dobes dibenā.
Tā nebija bērzu siekste,
Tā bij mūsu pašu mās(a).
44 [Bebrenes Il].

49502.

Galviņ, mana gludenā,
Kam tu līdi pazemē?
Nu tu alu vairs nedzersi,
Ar ļaudim nerunāsi.
230 [Liezeres Md].

49503.

Jūs, meitiņas, jūs, māsiņas,
Ar dvieļiem kapā ielaižat;
Jūs, puisīši, jūs, brālīši,
Ar saujām kapu pieberiet!
151 [Jaunrozes Vlk].

49504.

Ko es labu nopelnīju,
Šai saulē dzīvodams?
Tikai baltu egļa šķirstu,
Guļas vietu smiltājā.
273 [Mores Rg].

49505.

Ko tie mani brāļi dara
Visu dienu kalniņā?
Tētiņam kapu rok
Pašā kalna galiņā.
273 [Mores Rg].

49506.

Mozs mozs [zemes] gabaliņš
Stuov ar mani īnaidā.
Paga paga, kopu vīta,
Gon es tevi atmoksuoš(u).
414 [Stirnienes Rz].

49507.

Mazais zemes gabaliņš
Stāv ar mani ienaidā.
Baidās [Gaida?] mana augumiņa
Smiltiņām apbeŗam.
146 [Jaungulbenes Md].

49508.

Māsiņ, tavu mūža namu,
Vienu dienu uzdaram!
Ne tur dores staigājami,
Ne tur logi raugamies.
200 [Kuldīgas Kld].

49509.

Ne nu man daudz vojog,
Monu mūžu dzīvojot:
Pieci dēļa gabaliņi,
Virsā zoļa velēniņa.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

49510.

Neraud' gauži, raudulīte,
Gar kapiem staigādam(a);
Viņā saulē tiksimies,
Mīļā Dieva paspārnē.
215 [Lēdmanes Rg].

- 140 -

49511.

Nu skauģam saule lēca
Istabiņas dibenā:
Redz manam brālīšam
Mūža māju virinot.
141 [Ivandes Kld], 188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

49512.

Pūš vējiņis svilpodams,
Es gulēju smiedamies;
Es gulēju smiedamies
Apakš zaļas velēniņas.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

49513.

Rokat mani jūrmalā
Pie jūriņas vilnīšiem,
Vilnīts manim pasacīs,
Kā jums klājas šai saulē.
337 [Rāmuļu C].

49514.

Rociet mani kalniņā,
Lejiņā nerociet:
Kalniņā vēji pūta,
Pogo zelta lakstīgala.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49515.

Rociet mani, kur rakdami,
Ceļmalā nerociet:
Pa celiņu kungi brauc,
Piesmej manu dvēselīti.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

49516.

Rokait mani, kur rakdami,
Nerokait lejiņā:
Lejiņā ūdens nāk
Manā koka šķirstiņā.
273 [Mores Rg].

49517.

Rociet mani, kur rakdami,
Kapsētā nerociet;
Rociet mani rožu dārzā
Zem magoņu lapiņām.
15 [Alūksnes Vlk].

49518.

Rokat mani pēcpusdienas,
Kad saulīte zemu iet,
Tad būs laba gulēšana
Mitrajā zemītē.
337 [Rāmuļu C].

49519.

Sagaid' mani māmuliņa
Baltā linu palagā;
Nu saulīte sagaid' mani
Baltā smilkšu kalniņā.
166 [Kalsnavas Md].

49520.

Saka, zeme sliktu dara,
Zemīt' dara visu labu:
Tā trūdina kokiem saknes,
Trūdēs manu augumiņu.
132 [Ikšķiles Rg].

49521.

Speŗu kāju raudādama
Par zaļo velēniņu;
Še guļ man tēvs māmiņa,
Še baltie bāleliņi.
306 [Patkules Md].

49522.

Spēru kāju raudādama
Par zaļo velēniņu;
Tur guļ mana māmuliņa,
Padomiņa devējiņa.
241 [Lubānas Md].

49523.

Taisāt manu mūža māju
Priežu koka dēlīšiem,
Lai raud mani bāleniņi
Kā priedīte pielijus'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49524.

Taisiet man mūža māju
Zaļajāmi durtiņām!
Ne mūžam neatvēru,
Saulei acu nerādīju.
215 [Lēdmanes Rg].

49525.

Taisiet nu man mūža māju,
Mani mīļie draugi, radi:
Cits ar cirvi, cits (ar) kapli,
Cits ar skrubju ēvelēm.
215 [Lēdmanes Rg].

49526.

Tēvs māmiņa gauži rauda,
Galvu rokās saspieduši;
Ieslēdz mani apakš zemi,
Pazūd zemes atslēdziņa.
371 [Salgales (Emburgas) Jg].

- 141 -

49527.

Veļu māte nosalusi,
Dobes malu tekādam',
Mīkstu vietu taisījusi,
Zīda klāja paladziņ'.
211 [Ļaudonas Md].

49528.

Vysu dīnu atrauduoju,
Kopu vuortūs stuovādama;
Naredzēju tāva sova,
I nadzierdēju volūdiņas.
314 [Pildas Ldz].

11. Nelaiķa dvēsele pie Dieva debesīs

27591.

Vai dieniņa, man' dieniņa,
Tu atnāci nezināma!
Nu iet mana dvēselīte
Jēzus Kristus rociņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27592.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Kam jaunai man nomirt,
Kam manai dvēselei
Daudzi grēku nepelnīt!
Es aizietu pie Dieviņa,
Kā ieviņa ziedēdama.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

27593.

Aiz ko mana dvēselīte
Drīz pie Dieva nenogāja?
Ni svētīja svētdieniņas,
Ni saulītes noejot.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27594.

Aiz ko mana dvēselīte
Drīz pie Dieva nenogāja?
Vakarā spoles tinu,
Otru galu skalam dedzu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Nebūs labi, nebūs labi
Tur, viņā saulītē,
Kas tin vārpstu vakarā,
Abi gali skalam deg.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27595.

Dieviņš veda dvēselīti
Pliku kailu debesīs;
Te palika miežu lauki,
Te mantiņa, bagātība.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27596.

Divi balti balodīši
Pa debesi lidināja;
Tie nebija balodīši,
Tie bij Dieva eņģelīši;
Tie bij Dieva eņģelīši,
Gaida manu dvēselīti.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

27597.

Dziedat skaiški, eņģelīši,
Pa debesu maliņām,
Lai dvēsele nemaldās,
Pie Dieviņa daiedama!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

27598.

Ej pie Dieva mieloties,
Mana dārga dvēselīte:
Dieviņam balti zirņi
Sudrabiņa bļodiņā.
412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

1. Ej pie Dieva mieloties,
Mana dārga dvēselīte:
Malti zirņi groziņā,
Baltas maizes kukulīts.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

27599.

Es mirdams piesaķēru
Pie Dieviņa kamanām:
Dieviņš brauca debesies,
Izved manu dvēselīti.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Kā zīlīte piesaķēru
Pie Dieviņa kamanām;
Ar Dieviņu ielīgoju
Dvēselīšu namiņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27600.

Es pupiņu iestādīju
Sava kapa maliņā,
Lai kāpj mana dvēselīte
Pa pupiņu zariņiem.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 142 -

27601.

Gauži raud dvēselīte,
Dieva durvju piegājusi:
Dieviņš durvju neatvēra,
Eņģelīši nesaņēma.
1311 [Apē (Vlk)].

27602.

Gauži raud dvēselīte,
Dieva durvju dagājusi:
Nesaņēma eņģelīši, -
Nava grēki izsūdzēti.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27603.

Kas var zvaigznes izskaitīt,
Kas mēnesi aiztecēt?
Kas var manu dvēselīti
Pie Dieviņa aizrunāt?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

27604.

Klauvē mana dvēselīte
Pie Dieviņa namdurīm.
Celies, Dieviņ, aun kājiņas,
Laiž iekšā dvēselīti!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27605.

Mana tēva dvēselīte
Trīs eņģeļu rociņās:
Kad aizveda kapsētā,
Trim lāpstām zemi bēra.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27606.

Miesas miesas, kauli kauli,
Kam jūs grēku darījāt!
Gauži raud dvēselīte,
Debess durvju piegājuse.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Dvēselīte gauži raud,
Dieva duris atvērdama.
Dieviņš prasa dvēselei:
Kā tu raudi, kas tev kait?
Dvēselīte atbildēja:
Kā es gauži neraudāšu?
Kauli grēku piepelnījši,
Dvēselei jāatbild.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

27607.

Neba mana dvēselīte
Viena brauca debesīs;
Eņģelīši līdza brauca
Deviņiem ormaņiem.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27608.

Nevajaga dvēselei
Trepju kāpt(i) debesīs:
Bij Dievam eņģelīši,
Kas uznesa debesīs.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1. Neba mana dvēselīte
Trepēm kāpa debesīs:
Atnāk Dieva eņģelīši,
Tie uznesa dziedādami.
224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

27609.

Nevajaga dvēselei
Trepju kāpt debesīs:
Mīļš Dieviņis trepes cēla,
Dvēselīšu gaidīdams.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

27610.

Pūt, eņģel, vaŗa strumpi,
Lai skan visa pasaulīte,
Lai tie grēki še palika,
Lai pie Dieva dvēselīte!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

27611.

Pūt, eņģeli, vaŗa strumpi,
Lai skan visa pasaulīte:
Nu iet mana dvēselīte
Jēzus Kristus rociņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27612.

Pūt, eņģeli, vaŗa tauri,
Lai skan visa pasaulīte,
Nu iet mana dvēselīte
Pie Dieviņa dziedādama.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Pūš eņģeļi vaŗa taures,
Lai skan visa pasaulīte,
Lai nāk visas dvēselītes
Pie Dieviņa debesīs!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

27613.

Pūt, eņģeli, vaŗa trumpi,
Pie vārtiem stāvēdams:
Nu iet mana dvēselīte
Pie Dieviņa zvērēties.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

- 143 -

27614.

Vedat mani dziedādami,
Nevedat raudādami,
Lai iet mana dvēselīte
Pie Dieviņa dziedādama!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

49529.

Dvēselīte pumpināja
Pie Dieviņa namdurvīm.
Vai Dieviņš nedzirdēja,
Vai eņģeļi neielaida?
605 [Skolas].

49530.

Es mirdam(i)s piesaķēru
Pie Dieviņa kamanām,
Lai varētu Dieviņam
Līdzi braukt debesīs.
273 [Mores Rg].

49531.

Es redzēju div dūjiņas
Pa gaisim lidinām.
Tās nebija div dūjiņas,
Tās bij bērnu dvēselītes;
Tās bij bērnu dvēselītes,
Nelaikā numirušas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49532.

Maģa maģa dvēselīte
Pus gaisiņa lidināj'!
Šī zemīte neizdeva,
Viņa labi nesaņēm'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49533.

Mūs' brālīša dvēselīte
Stāv pie Dieva nama duru.
Vai Dieviņis nepieņēma,
Vai eņģeļi neielaida?
Ņem Dieviņis vai eņģeļi,
Grēki vien kaitināja.
282 [Nīcas Lp].

49534.

Sildies mana, kas tu esi,
Es tev vārda nezin(āj)u.
Puišu kurta tī guntiņa,
Tu izmirki rasiņā.
72 [Cesvaines Md].

49535.

Šie bij mani pirmie grēki,
Viņā saulē ieejoti:
Nedegt skalam abus galus,
Netīt spoles vakarā.
378 [Seces Jk].

12. Nelaiķa dvēsele pirmo nakti kapsētā pavada krusta galā

27615.

Grūt' manai māmiņai
Pirmo nakti smiltiņā.
Aust gaismiņa, lec saulīte,
Dievs mielos dvēselīti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Grūt' manai māmiņai
Pirmo nakti smiltiņā;
Otru nakti, trešu nakti
Dievs mieloja dvēselīti.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

27616.

Gulēt man šo naksniņu
Kapsētītes maliņā:
Šī saulīte neizdeva,
Viņa labi nesaņēma.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

27617.

Guli, mana dvēselīte,
Laukā, krusta galiņā,
Gan tu biji kūpējuse
Dūmaiņā istabā!
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27618.

Guli, mana dvēselīte,
Šonakt krusta galiņā,
Eņģelīši apguluši,
Debess vārtus aizvēruši.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

27619.

Pirmo nakti dvēselīte
Gulēs krusta galiņā:
Otru nakti, trešu nakti
Eņģelīšu rociņās
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27620.

Šodien mana dvēselīte
Pusdebeša līgojās:
Dieviņš durvju neatdara,
Eņģelīši nesaņem.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 144 -

1. Viena dārga dvēselīte
Pusdebešu lidināja.
Vai Dieviņis nepieņēma,
Vai eņģeļi neielaida?
Pieņem Dievs, laiž eņģeļi,
Viņa pate lepojās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

49536.

Grūt' bij mūsu māmiņai
Pirmo nakti smiltainē,
Otro nakti, trešo nakti
Jau vieglāka gulēšana.
Lec saulīte, aust gaismiņa,
Mielo, Dieviņ, dvēselīti.
192 [Kosas C].

49537.

Gŗūt gulēt māmiņai
Pirmo nakti smiltiņās;
Otru nakti, trešu nakti
Kā māmiņas klēpītī.
560 [Rīga ].

49538.

Grūti manai māsiņai
Pirmo nakti smiltenē,
Kas tai taisa mīkstas cisas,
Kas klāj baltu paladziņu?
Dieviņš taisa mīkstas cisas,
Laima klāj paladziņ'.
99 [Dzelzavas Md].

49539.

Gulēt man šo naksniņu
Kapsētiņas maliņā,
Citu nakti, tad gulēšu
Eņģelīšu rociņās.
306 [Patkules Md].

49540.

Gulēt man šo naksniņu
Kapsētiņas maliņā;
Otru nakti, trešu nakti
Laidīšos dibenā.
192 [Kosas C].

49541.

Pirmo nakti dvēselīte,
Guļ krustiņa galiņā;
Otru nakti, trešu nakti
Jau guļ kapa dibenā.
192 [Kosas C].

1. Pirmo nakti, dvēselīte,
Guli kapa maliņā;
Otru nakti, trešu nakti,
Guli kapa dibenā.
192 [Kosas C].

49542.

Pūš vējiņis, laidies, migla,
Par to baltu kapu kalnu;
Grūt manami brālītimi
Pirmo nakti smilktienāji.
183 [Kazdnagas Azp].

13. Pēc līķa paglabāšanas kapiniekus pacienā ar alu un uzkožamiem, sevišķi ar novārītiem sausiem zirņiem un pupām

27621.

Dara man saldu alu,
Cep man mīkstu plācenīti;
Paši ēd, paši dzeŗ,
Man' atstāj smiltienē.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Manis dēļ tēvs māmiņa
Cep maizīti, dara alu.
Ļaudis dzēra, ļaudis ēda,
Es gulēju smiltienē.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

27622.

Dodiet man, dodiet man
Kapenieku brandaviņa!
Kapenieku brandaviņš
Caur smilktiem tecināts.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27623.

Visi ēda, visi dzēra,
Mūs' brālītis vien neēda;
Kapa māte bāleliņu
Baltu smilkšu ēdināja.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

14. Bērinieki atvadās no nelaiķa

27624.

Dusi, dusi, mūs' brālīti!
Kas kait tevim nedusēt,
Nekait tevim rīta salna,
Ne ziemeļa auksti vēji.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 145 -

1. Gul', tēviņ, smiltenē!
Kas tev kait negulēt,
Ne tev kait rīta rasa,
Ne ziemeļa salti vēji.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27625.

Guli, mana māmuliņa,
Cietu miegu aizmiguse!
Nedzirdēji vēju pūšam,
Ne bērniņus gaudājam.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

276251.

Guli nu, mans tētiņ,
Tumšā smilkšu bedrītē!
Pieši tavas kājas lauza,
Džandželīte padusē.
224 [Kabilē (Kld)].

27626.

Šķiŗamies, mēs māsiņas,
Tā celiņa galiņā;
Tavs celinis zaļu mauru,
Man baltajis ābolinis.
190 [Kuldīā].

15. Bērinieki piemin arī citus kapu kalnā dusošos

27627.

Daiļi zied kapu sēta
Dzelteniem ziediņiem.
Kā tā daiļi neziedēja -
Tur gul jauni, tur gul veci!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

27628.

Gaŗām gāju kapsētai,
Asariņas slaucīdama:
Tur gul brāļi, dravenieki,
Tur māsiņas, rakstītājas!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27629.

Grazni zied kapu kalns
Dzelteniem ziediņiem;
Tur gul mana māmuliņa,
Villainīšu audējiņa.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

27630.

Kapu sētai treji vārti,
Visi treji pumpiņām;
Vienus pašus virināja,
Visi līdza nošķindēja!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Kapu sētai treju vārtu,
Visi treji sudraboti,
Visi treji sudraboti,
Zeltītāmi pumpīnām.
Vienus pašus pakustinu,
Visi treji noskanēja!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

27631.

Koši zied kapu kalni
Dzelteniem ziediņiem.
Tur gul meitas vaiņakotas,
Tur puisīši zābakoti.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27632.

Koši zied kapu sēta
Dzelteniem ziediņiem.
Tur gul brāļi, dravenieki,
Tur māsiņas, rakstītājas.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

1. Dzeltān' ziediņ' i ziedēja
Velēniešu kalniņā.
Tur guļ meitas malējiņas,
Tur dēliņi arājiņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27633.

Laižat manim rozes sēt
Kapsētiņas maliņā:
Tur guļ mani tēvs māmiņa,
Tur īstaji bāleliņi.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

27634.

Skaista zied kapsētiņa
Dzelteniem ziediņiem.
Kā tā skaisti neziedēja,
Pilna dārgu dvēselīšu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

27635.

Visa zied kapu zeme
Dzelteniem ziediņiem;
Tur guļ mani brāleliņi
Dzelteniem matiņiem.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

27636.

Visi zied smilšu kalni
Sudrabiņa ziediņiem;
Tur guļ mani bāleliņi,
Sudrabiņa kalējiņi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 146 -

49543.

Ai cūciņ, nerušini
Tai zaļāji kalniņā:
Tur guļas manas piecas māršas,
Tur deviņi bāleliņ'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

49544.

Skaisti zīdi kopu kolni
Sorkonīmi zīdiņimi.
Tī gul munys tētīte,
Kur' maņ kuore šyupelīti.
Tī gul muna i māmiņa,
Kur' maņ mozu auklējuse.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49545.

Voskons zīd kopu kolns
Voskonim zīdiņim.
Tī guļ muosas gūvu ganes,
Tī bruolīši oruojiņi.
35 [Baltinavas Abr].

49546.

Zīdiņ zīd kopa kolns
Dzaltonim zīdeņim.
Tī guļ bruoļi oruojeņi,
Tī muoseņas gūvu ganes.
Vīna pati palykusi
Kai yudeņa raudiveite.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

49547.

Visa zied kapsētiņa
Raibajiem ziediņiem;
Tur guļ cimdu adītājas,
Tur ozolu cirtējiņi.
72 [Cesvaines Md].

16. Līķa vedamie zirgi nozviedzas pēc sava kopēja arājiņa

27637.

Gauži zviedza kumeliņš,
Smilšu kalnu tecēdams,
Redzēj' auzu sējējiņu
Smiltiņām apbeŗot.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Kumeliņis nozviedzās
Kapu kalna galiņā,
Redzēj' auzu devējiņu
Smiltiņām apbeŗot.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Stāvu lēca, nozviedzās
Mans brūnais kumeliņš,
Redzēj' auzu devējiņu
Zemītē ierokot.
4 [Aijažos].

27638.

Kumeliņis nozviedzās
Kapu kalna maliņā:
Te guļ manis arājiņis,
Te auziņu devējiņis.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gaŗ kapim gaŗām braucu,
Nozviedzāse kumeliņš.
Va tu zviedzi, vai nezviedzi
Še gul mana līgaviņa;
Še gul mana līgaviņa,
Tev auziņu braucītāja;
Tev auziņu braucītāja,
Man krekliņa šuvējiņa;
Man krekliņa šuvējiņa,
Raibu cimdu adītāja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

27639.

Nozviedzās kumeliņš
Kapu kalna maliņā.
Te gul brāļi dravenieki,
Te māsiņas rakstītājas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

27640.

Sasazvīdze sērmi zyrgi,
Smil'kšu kolnu tacādami,
Saraustēja zalta grūžus,
Sudabreņa īmaveņus.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

27641.

Tecēj' manis kumeliņis
Gar kapsētu zvaigādams:
Te gul siena pļāvējiņi,
Te ābola grābējiņas.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

17. Bērinieki atgriežas no kapiem bēŗu namā

27642.

Atnāk, māte, tavi bērni,
Bet tie visi neatnāk:
Vienu tur pametām
Baltā smilšu kalniņā.
224 [Kabilē (Kld)].

- 147 -

27643.

Attek brāļa kumeliņi,
Kā lācīši sprauslādami,
Man' atstāja smiltiņās
Smilšu kalnu purenāt.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

27644.

Dziedat skaisti, vedējiņi,
No kapsētas pārbraukdami;
Ne vairs mani vedīsat,
Ne par mani dziedāsat.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27645.

Kā gaidīja māmuliņa,
Aiz vārtiem stāvēdama?
Gaida savas malējiņas
No kapsētas atnākot.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

27646.

Ko, ļautiņi, atvedāt,
To meitiņu aizveduši?
- Priežu zariņ' atvedām
Kamaniņu galiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27647.

Ko mēs laba pārnesām,
No kapiemi pāriedami?
Simtu labu vakariņu,
Pilnu sauju asariņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

27648.

Ko mēs laba pārnesām,
No kapiem pāriedami?
Pillas kurpes baltu smilšu,
Pillu sauju asariņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Kapu ļaudis, kapu ļaudis,
Ko jūs laba pārnesāt?
- Pillas korpes baltu smilktu,
Pillas acis asariņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

27649.

Kur bijāt, bāleliņi,
Smiltaiņām kājiņām?
- Mēs māsiņu vadījām
Baltā smilšu kalniņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

27650.

Kur bijāt(i), jūs brālīši,
Smiltainām kājiņām?
- Bijām smilšu kalniņā,
Sav' māmiņu glabājām.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

27651.

Kur, bāliņi, jūs bijāt
Smiltaiņām kājiņām?
- Mēs bijām māsiņai
Mūža māju darināt.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

27652.

Kur, ļautiņi, jūs bijāt
Smiltainām kājiņām?
- Mēs bijām smiltienā
Smilšu kalnu purināt.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

27653.

Kur, ļautiņi, jūs bijāti
Smiltaināmi kājiņām?
- Mēs to jūsu ienaidnieku
Ar smiltīm apbērām.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā].

27654.

Kur, ļautiņi, jūs bijāt
Smilšaināmi kājiņām?
Vai jūs otra augumiņu
Smiltiņāmi apbērāt?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

27655.

Lai aizauga tas celiņš
Ar zaļo dāboliņu,
Nu es savu mīļu tēvu
Kapsētāi pavadīju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lai apauga tas celiņis
Sīkajām eglītēm,
Kur māsiņu vadījām
Baltā smilšu kalniņā.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

27656.

Māte sūta bērniņiem
Dižu labu vakariņu,
Atraduse kalniņā
Dižu labu dzīvošanu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 148 -

27657.

Mirstiet, jauni, mirstiet, veci,
Gana vietas kapsētā!
Es ieliku sav' māmiņu
Kapsētiņas vidiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27658.

Nij tūškā(?) aizbraucām,
Nij tūškā atbraucām:
Mēs māsiņu aizvedām,
Paeglīti atvedām!
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

27659.

Negaid' vis, tu māmiņa,
Sav' meitiņu atvedam!
Eglīt' vien i atvežu
Sīkajām skujiņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27660.

Nemirstiet, nemirstiet,
Nava vietas kapsētā!
Es ieliku sav' māsiņu [bāliņu]
Pašā slitas maliņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Nemirstat(i), jūs ļautiņi,
Nav vairs rūmes kalniņā!
Mēs māsiņu aprakām
Pašā kalna galiņā.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

2. Nemirstiet, nemirstiet,
Nava rūmes kapsētā!
Es apraku sav' māmiņu
Pašā vārtu paslieksnē.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Nemirstiet, nemirstiet,
Neva vietas kapsētā!
Jau mēs savu tēvamāsu
Ārpus vārtu apbērām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4. (=Uz jauniem:) Nemirstiet, nemirstiet,
Nava rūmes kapsētā!
(=Uz veciem:) Mirstiet, mirstiet,
Diezgan rūmes kapsētā!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

27661.

Nu es jāju, vairs nejāšu
Tai māsai panākstos;
Lai apauga tas celiņš
Sīkajiem krūmiņiem!
224 [Kabilē (Kld)].

27662.

Pārnāk lieli, pārnāk mazi,
Mūs' māsiņa nepārnāca;
Mūs' māsiņa, tā palika
Baltā smilšu kalniņā,
Baltā smilšu kalniņā
Apakš zaļa velēniņa.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

27663.

Sagaidej' bruol'el'eņa,
Goni tuol' nūguojuš';
Tuo navar sagaidēt,
Kur zam zaļ' vel'eneņ'.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

27664.

Zirgs zirgam vaicājās:
Kur palika vedamais?
Vedamo pametām
Baltu smilkšu kalniņā!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27665.

Sirmi, bēri kumeliņi
Aizved' mani smiltiņās;
Sirmi, bēri attecēja,
Man' atstāja smiltiņās.
121 [Gulbenē (Md)].

27666.

Tek māmiņa vārtu vērt,
Šķit' dēliņu atvedot;
Ozoliņu vien atveda
Kamaniņu galiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Tā māmiņa priecājās,
Šķit' dēliņu pārvedam.
Kupl' eglīti vien atveda
Zirga loka galiņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

27667.

Tek māmiņa vārtu vērt,
Šķiet meitiņu pārbraucam;
Mēs meitiņu pametām
Baltā smilšu kalniņā.
226 [Kandavā (Tl)].

27668.

Cērt, bāliņ, bērza malku,
Kuren' siltu ustabiņu:
Sanāks bēŗu vedējiņi
Izmirkuši, nosaluši.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 149 -

49548.

Ar Dieviņu sanācām,
Ar Dieviņu aiziesim,
Ar Dieviņu lai palika
Šī kristītā kapu vieta.
607 [Iguanija].

49549.

Bāleliņi gauži raud
Sētiņā pārnākuši,
To celiņu vien atradu,
Kur māsiņa stagājus'.
605 [Skolas].

49550.

Div brālīši, div māsiņas,
Kā tie četri strada bērni.
Nemierstate jūs, brālīši,
Nav vai rūmes kalniņā:
Es aperaku sav' māsiņu
Pašā kapa maliņā.
200 [Kuldīgas Kld].

49551.

Namierstit, namierstit,
Kopūs vītas vairs navaid!
Mums īdeve egles zorus,
Ar kū pērt, lai namierstūt.
236 [Līvānu D].

49552.

Nemirstiet, nemirstiet,
Nav vairs rūmes kapsētā!
Visi kapi pieguluši
Manu baltu bāleliņ'.
132 [Ikšķiles Rg].

49553.

Dzīdit skaisti, vedējeņi,
Nu kopsātas puorbraukuši!
Ni vairs mani vest [vedīsit?],
Ni par mani dzīduosit.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

49554.

Es aizslēdzu dzelzu vārtus
Deviņām atslēgām,
Lai nenāk māmuliņa
Uz bērniem ciemoties.
211 [Ļaudonas Md].

49555.

Jānis sūta māmiņei
Dižus, labus vakariņ's,
Lai tā gauži neraudāj',
Viņam viegla gulēšen'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp], 452 [Užavas (Zīras) Vp].

49556.

Ko, ļautiņi, atvedāt,
Smilšu kalnu atbraukuši?
Zaļu eglīt' atvedām
Bāleniņa vietiņā.
306 [Patkules Md].

49557.

Ko, māmiņ, tu gaidīji,
Pie vārtiem stāvēdama?
Vai gaidīji sav' tētiņa
Atpakaļ atvedam?
322 [Praulienas Md].

49558.

Kur bijāt jūs, ļautiņi,
Smilkšainām kājiņām?
Apbērām to māmiņu,
Ar ko mīļi dzīvojām.
224 [Lielvārdes Rg].

49559.

Kur, ļautiņi, jūs bijāt,
Smiltainām kājiņām?
Mēs bijām tai zemītē,
Kur mūžam neatnāk.
146 [Jaungulbenes Md].

49560.

Kur, ļautiņi, jūs bijāt,
Smiltaiņām kājiņām?
Novedām mūs' māsiņu
Mīļas Māŗas kalniņā.
374 [Sātiņu Kld].

49561.

Nu, radiņi, pāriedami
Eglēm zarus aplaužiet,
Lai tā mana dvēselīte
Neiet jūsu sētiņā.
273 [Mores Rg].

49562.

Pārnāks draugi, pārnāks bērni,
Es mājās nepārnākšu;
Es palikšu kapsētā,
Baltā smilšu kalniņā.
398 [Skrundas Kld].

49563.

Sirmi, bēri attecēja,
Aizved mani smiltainē;
Atstāj mani smiltainē
Smilšu kalnus rušināt.
115 [Galgauskas Md].

- 150 -

49564.

Tek māmiņa vārtu vērti,
Gaid' bērniņa pārvedam;
Mēs būt' gan pārveduši,
Veļa bērni paturēj';
Veļa bērni paturēj'
Par vārtiņu vērējiņ'.
112 [Ezeres Kld].

49565.

Zirgs no zirga jautājās:
Kur palika braucējiņš?
Braucējiņš apgulās
Smilkšainā kalniņā.
6 [Aiviekstes D].

18. Bēŗu viesi pavada nakti un nākošo dienu ēzdami, dzerdami, nelaiķi pieminēdami, kā arī bēŗu godam piedienīgas dziesmas dziedādami

27669.

Vai manu mīļu tēvu,
Vakar bija, šodien nav!
Vai, radiņi, apbērāt
Dzeltānāmi smiltiņām?
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27670.

Vai meitiņa mīļa balta,
Kad pāriesi no Vāczemes?
- Kad ies ola par ūdeni,
Grimdīs spalva dibinā!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

27671.

Ai Jānīti, mans brālīti,
Vēl nebija tev nomirt:
Paliek tavis kumeliņis
Kā uzaudzis, neiejūgts;
Paliek tavi brūni svārki
Kā pašūti, nevalkāti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Vai Anniņ, vai māsiņ,
Tev nebij vis nomirt:
Paliek tavas villainītes
Kā noaustas, nepuškotas.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

27672.

Ai tēviņ, ai tēviņ,
Tev nebija vēl nomirt,
Tev bij mani appuškot,
Tautiņās izraidīt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

27673.

Aizķīlēju Rīgas vārtus
Ar ozola ķīlīšiem,
Lai nenāka Rīgas nāve
Kurzemēi ļaužu kaut.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

27674.

Auga man bolti zērņi,
Auga bolti buol'el'eņi;
Soln' apēde boltus zērņus,
Mēru muote buol'el'eņus.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

27675.

Bērza sieksta sapuvusi,
Tāsis vien palikušas;
Nomirt bija, sapūt bija,
Vārdiņam še palikt.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1. Bērza siekste sapuvusi,
Tāsis vien palikušas;
Miesas, kauli sapuvuši,
Še vārdiņu daudzināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27676.

Bij man viens bāleliņš
Zirņu ziedu skaistumiņu.
Sakās kungi kaŗā ņemt,
Dievs noņēma eņģeļos.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

27677.

Brīdi, laiku man dzīvot,
Nedzīvot saules mūžu;
Ūdeņam, akmiņam,
Tam dzīvot saules mūžu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

27678.

Buč aitiņa, baraniņa,
Valkā pati villainīti,
Kam Dieviņis man atņēma
Villainīšu valkātāju!
224 [Kabilē (Kld)].

27679.

Buč aitiņa, ķiš kaziņa,
Tev ganiņa vairs nava:
Šodien tavu ganu veda
Pa siliņu smiltiņās.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 151 -

1. Buč aitiņa, ko tu raudi?
Vai tu savu ganu raudi?
Vakar tavu ganu veda
Caur zaļaju birztaliņu.
188 [(?)].

27680.

Buč aitiņa, ko tu raudi?
Vai tu sava gana raudi?
Tavs ganiņis kapkalnā
Apakš zaļas velēniņas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

27681.

Buč ajiņ, sīksprodziņ,
Tavs ganiņš vairs nevaid!
Dievs man deva, Dievs atņēma
Tav' ražanu ganītāju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

27682.

Da šās dienas, vakardienas
Bij man radi šai ciemā;
No šās dienas, vakardienas
Trūkst man radu šai ciemā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27683.

Dar', Dieviņu, zelta sētu
Visgaŗāmi jūras malas,
Lai nevar Veļa māte
Visu zemi zēģelēt!
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

27684.

Dievam dieniņ' i aizgāja,
Ar Laimiņu runājot,
Kam būs mirt, kam dzīvot
Šai baltā saulītē.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dievīc raksta debesīs
Vienu mazu grāmatīnu,
Kam būs mirt, kam dzīvot
Šai baltāi saulītē.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

27685.

Dieviņ, vieglu dusēšanu,
Kur šodien glabājām!
Radiem mīļu dzīvošanu,
Pakaļā paliekot!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27686.

Dievs nedod meitām mirt,
Meitas grūti paglabāt:
Cita mana māsa bija,
Cita mana līgaviņa.
71 [Drustos (Drustu pag. C)], 190 [Kuldīā].

27687.

Dod, Dieviņ, tā nomirt,
Kā nomira tēvs māmiņa:
Tēvs nomira rij' kuldams,
Māte maizi mīcīdama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27688.

Es iedūru zobentiņu
Kapsētiņas maliņā:
Še gulēja tas brālītis,
Še rūsēja zobentiņš.
209 [Piltenē].

1. Es iemetu kapsētā
Sava tēva zobeniņu,
Lei sarūse, lai sapel,
Kam bāliņis dižs neaug!
232 [Talsos (Tl)].

27689.

Es iesviedu vaŗa tauri
Tekošā upītē:
Kam māsiņas man neauga,
Kam neņēma panākstos!
224 [Kabilē (Kld)].

1. Es iesviedu vaŗa tauri
Tekošāje upītēi
Tai lielāje žēlumāi,
Ka māsiņa jauna mira;
Ka māsiņa jauna mira,
Ka panākstus nedabūja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

27690.

Es nometu villainīti
Pie Dievīna namdorēm,
Kam Dievīnis man atjēma
Villainīšu nesātāju!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Lieku zīda nāzdaudziņu
Uz lielā bērzu celma:
Dieviņam spīti daru,
Kam atņēma arājiņu!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2. Tīšām kāru cepurīti
Pie Dieviņa nama durvīm,
Kam Dieviņis man atņēma
Cepurītes valkātāju!
224 [Kabilē (Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 152 -

27691.

Es savai māmiņai
Paežā guni kūru,
Lai tai viegla dusēšana
Baltā smilšu kalniņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

276911.

Es savai māmiņai
Visu mūžu žēl darīju:
Kā uzaugu, tā pagulu
Apakš zaļas velēniņas.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

27692.

Gan ēdēju, gan dzērēju,
Neviens mani neraudāja;
Mana paša tēvs māmiņa,
Tie pēc manis gauži raud.
224 [Kabilē (Kld)].

27693.

Gana laba viņa saule,
Nemīlīga dzīvošana:
Ne dziedāja sīki putni,
Ne kūkoja dzeguzīte.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27694.

Gauži kokles noskanēja,
Vēl gaužāki vijolītes;
Gauži raud tēvs māmiņa,
Vēl gaužāki līgaviņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27695.

Gauži raudi istabiņa,
Sērdienīte palikuse.
Neraudāji, istabiņa,
Vēl tav tēvis, vēl bērniņi!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

27696.

Gauži raud māmuliņa,
Vilnānītes cilādama:
Kodes ēda vilnānītes,
Zeme trūda nesējiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27697.

Gauži raud zīļu rota,
Pūriņā gulēdama:
Kur tā mana nesējiņa,
Ka nenesa saulītē?
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27698.

Gauži raud vainadziņis,
Pūriņai gulēdams:
Vaiņadziņa valkātāja
Guļ zem zaļas velēniņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

27699.

Griež dancāt bāleliņi
Tā lielā žēlumā,
Iedevuši sav' brālīti
Zemes mātes meitiņai.
224 [Kabilē (Kld)].

276991.

Grūt' bij mūsu māmiņai
Pirmo nakti smiltiņā:
Visi kakti tumši bija,
Salti lina paladziņi.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

27700.

Grūt' gulēt māmiņai
Pirmo nakti smilktainē,
Neredz saules uzlecot,
Ne mēneša norietot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27701.

Grūt' man bija šo naksniņu
Zem zemītes nogulēt:
Vāji kauli sakratīti,
Auksta zeme sasalusi.
1311 [Apē (Vlk)].

27702.

Grūt' manai māmiņai
Pirmo nakti smiltienā;
Kas tai taisa mīkstas cisas,
Kas klāj baltu paladziņu?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

27703.

Grūt' manai māmiņai
Pirmo nakti smiltienā:
Ne vietiņa iesildīta,
Ne kauliņi iegulēti.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

27704.

Grūt' manai māmiņai
Pirmo nakti smilktainē.
Tikām vietu iesildīja,
Ar citiem saderēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 153 -

27705.

Grūt' manai māmiņai
Pirmo nakti smiltiņās:
Ni zemīte saguluse,
Ni bērniņi aizmirsuši.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

27706.

Grūt, manai māmiņai
Pirmo nakti smiltiņās:
Cieta koka istabiņa,
Zaļa smilšu velēniņa.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

27707.

Grūt' manam bāliņam
Šo naksniņu pārgulēt:
Nav ierasta Veļu māte,
Ne vietiņa iesildīta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27708.

Guli, guli, tu tētīti,
Tur tai smilšu kalniņā!
Dažam zirgu tu nozagi,
Dažam kuli izkrāmēji.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

27709.

Jau biju līksma,
Vēl būšu līksma,
Nu savu māmiņu
Lietā liku:
Izvedu augstā
Kalniņā,
Apbēru baltām
Smiltiņām.
412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

27710.

Kam māmiņa smalku sprēda,
Kam tik baltu balināja?
Smuka, balta nesējiņa
Guļ zem zaļām velēnām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27711.

Kam šie lieli gani gana
Šā celiņa maliņā?
Tās māmiņas gani gana,
Ko šodienu glabājām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27712.

Kam tie bēri kumeliņi
Pa aploku spēlējās?
Tā tētiņa kumeliņi,
Ko vakar glabājām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

27713.

Kas manai māmiņai
Šovakar cisas taisa?
Veļu māte cisas taisa,
Zīda klāja paladziņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Tev, māmiņ, neierasta
Pirmā nakts smilktainē.
Kas tev taisa mīkstas cisas,
Kas klāj baltu paladziņu?
- Dieviņš taisa mīkstas cisas,
Laime klāja paladziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

27714.

Kas tur daiļi gavilēja
Kapu kalna galiņā?
Tā māsiņa gavilēja,
Veļu govis ganīdama.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

27715.

Ko es biju sariebusi
Savas sētas pagalmam?
Aug maizīte, aug lopiņi,
Lolojums vien neaug.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

27716.

Ko līdz man rožu dārzs,
Kad nav rožu ravētājas?
Dievs man deva, Dievs paņēma
Manu rožu ravētāju.
232 [Talsos (Tl)].

27717.

Krita priede, krita egle,
To redzēju ganīdama;
Krita mana māmuliņa,
Tās mūžam neredzēju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27718.

Krita priede, krita egle,
Cita auga vietiņā;
Mira mana māmuliņa,
Tās mūžam neredzēju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

27719.

Kūko, sila dzeguzīte,
Tu kūkoji, es raudāju:
Tev pietrūka zaļa koka,
Man pietrūka baleliņa.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 154 -

27720.

Kuko, sila dzeguzīte,
Tu kukoji, es raudāju;
Tu kukoji zaļu birzi,
Es raudāju māmuliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

27721.

Kur, māmiņ, tava vara,
Kur tā tava viegla diena?
- Zem kājiņu vara mana,
Zem velēnu viegla diena.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

27722.

Kur palika māmulīte?
Neredz vairs rotājam.
Māmulīte aizgājuse
Baltā smilkšu kalniņā.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

27723.

Kur palika, nepalika
Šās sētiņas saimenīca?
Atslēdziņu vien atradu
Klētspriekšā vadzītie.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Kur palika, nepalika
Šās vietiņas saimenieks?
Kažociņu vien atrada
Kaktiņā salocītu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27724.

Kur ziedēja ābelīte,
Pabirīšu nebirusi?
Kuŗa māmiņ' i auklēja,
Zemei zieda nedevuse?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27725.

Lai apauga tas celinis
Zaļu mauru, baltāboļu;
Nu nomira mans tēvinis,
Nu es sērst vairs neiešu.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Lai apauga tas celiņis
Sīkajām priedītēm:
Te nomira man' māsiņa,
Nu te sērst vai(r)s nenākšu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

27726.

Laime meitas aizmirsusi,
Veļu māte iedomājsi:
Vīriem sievas apkāvusi,
Meitām vietu taisīdama.
121 [Gulbenē (Md)].

27727.

Līdz šo dienu mātei dēls,
Ij māsām bāleliņš;
Nij nu vaira mātei dēla,
Nij māsām bāleliņa!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

27728.

Māmulīte gauži raud:
Trūkst man vienas malējiņas!
Tur palika malējiņa -
Sarkan' smilšu kalniņā.
285 [Baldonē (Baldones pag. Rg)].

27729.

Māte māte, mana māte,
Ne tā mana mūža māte;
Tā saulīte, tā zemīte,
Tā ir mana mūža māte.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

27730.

Māte māte, mīļa māte,
Ne tā mana mūža māte,
Zemīt' mana mūža māte,
Glabā manu augumiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

27731.

Man māmiņa piesacīja,
Atpakaļ stellēdama:
Lai dzeŗ mani vedējiņi,
Biķerīšus dauzīdami!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27732.

Man māmiņa piesacīja
Šonakt miega negulēt;
Lika ēst, lika dzert,
Lika viņu daudzināt.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27733.

Mana mīļa māsīciņa,
Man bij gauži tevis žēl;
Ne es redzu tavu vaigu,
Ne es dzirdu tavu bals'.
224 [Kabilē (Kld)].

- 155 -

27734.

Mīļa mana māmulīte,
Silta mana istabiņa;
Nomirst mana māmulīte,
Izdziest mana istabiņa.
216 [Ventspilī].

27735.

Minam, minam
Brālīša pēdas,
Lai māsas neredz,
Lai gauži neraud.
224 [Kabilē (Kld)].

27735v1.

Apdeju, aplēcu
Māmiņas pēdas,
Lai bērni neraud
Staigādami.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

27736.

Minami, minami
Māsiņas pēdas,
Lai augtu cita
Tai vietiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

27737.

Minam, slēpjam
Māsiņas pēdas!
Te viņa staigājse,
Te tekājuse,
Te viņa ganiem
Launagu nesuse.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1. Minami, slēpjami
Tēviņa pēdas!
Te viņš staigājis,
Te ružinājis.
157 [Vecpilī (Vecpils pag. Lp)].

27738.

Mirt jaunam, mirt vecam,
Pusmūžiņa vien nemirt:
Pusmūžiņa cilvēkam
Daudz raud žēli pakaļā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Mirt jaunam(i), mirt vecam(i),
Pusmūžami vien nemirt,
Pusmūžiņā mirušam
Daudz raud žēli pakaļā:
Raud sieviņa, raud bērniņi,
Raud ir tēvs, māmuliņa.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

27739.

Nuove munus buol'el'eņus
Pa vīnam aplasē.
Ka tu taida laseituoja,
Kam nalosi akmisteņu!
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

27740.

Nedod Dievs jaunam mirt,
Jaunu grūti paglabāt:
Daža laba māsa raud,
Daža laba māmuliņa,
Daža laba mātes meita
Noraud sava arājiņa.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

27741.

Nedod Dievs, mīļa Māra,
Meitai mirt vainagā:
Meitas Laime gauži rauda,
Uz kapiņa sēdēdama.
216 [Ventspilī].

27742.

Nedod Dievs, nedod Laime
Meitai mirt vainagā:
Gauži raudi tēvs māmiņa,
Vēl gaužāki jauni puiši.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

27743.

Nedod, Dievs, neliec, Laime,
Meitai mirt vainagā:
Jauni puiši kapu raka,
Asariņas slaucīdami.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

27744.

Nedod, Dievs, neliec, Laime,
Meitai mirt vaiņagā:
Māmuliņa gauži raud,
Vaiņadziņu cilādama.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Vai Dīveņ, vai Laimeņ,
Ka marguom nanūmērt!
Treis gadeņi Laima raud,
Vainudzeņu cyluodama.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

2. Nadūd, Dīveņ, jaunai m'ērt',
Atstuot z'ieļu vainoc'eņu!
Treis dīn'eņis muot'e raud',
Vainoc'eņu cyluodama;
Vainoc'eņu cyluodama,
Munu pyuru dal'ēdama:
Cimdi, z'ečis v'ed'ejam,
Krakli dūbis rac'ējam;
Tam tī zalta gredz'en'eņi,
Kas īlaid'e dūbeit'ē.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

- 156 -

27745.

Nedod, Dievs, neliec, Laime,
Meitai mirt vaiņagā:
Pieci, seši tēva dēli
Raudāj' kapa galiņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Nedod Dievs jaunai mirt
Ar to zīļu vainadziņ':
Gauži raud jauni puiši
Manas dobes maliņā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

27746.

Nedod, Dievs, neliec, Laime,
Meitai mirt vaiņagā:
Trīs gadiņus puiši raud,
Visu mūžu māmuliņa.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

27747.

Nedod, Dievs, neliec, Laima,
Meitai mirt vaiņagā;
Trīs gadiņi puiši raud,
Ap kapiņu staigādami.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27748.

Nedod, Dievs, neliec, Laime,
Meitai mirt vainagā:
Trīs gadiņi māte raud,
Vainadziņu cilādama;
Pieci gadi puiši raud,
Apkārt kapu staigādami.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

1. Mirt bērnam, mirt vecam,
Jaunai meitai vien nemirt!
Trīs gadiņi māte raud,
Meitas pūru cilādama;
Pieci gadi brāļi raud,
Vaiņadziņu redzēdami;
Seši gadi tautas raud,
Gar kapiņu staigādami.
"Ak tu tautu zeltainīte,
Kad augšām cēlusēs,
Es tev pirktu zīda kleitus
Sudrabiņa tresītēm;
Ak tu tautu zeltainīte,
Kad augšām cēlusēs,
Es tev pirktu vaiņadziņu
Zeltītām lapiņām".
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Nedod Dievs, nedod Laima
Meitai mirt vainagā!
Ik dieniņas māte raud,
Vainadziņu cilādama;
Trīs gadiņi puiši jāja
Apkārt kapu raudādami.
"Ai daiļā mātes meita,
Kaut tu būtu cēlusies,
Es nosviestu tavu kapu
Pa vienai velēnai,
Pa vienai velēnai,
Pa vienai smilktiņai".
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

27749.

Neviens koks jā nezied,
Kā zied lazda gavēnī;
Neviens manis tā neraud,
Kā raud mana māmuliņa.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27750.

Neviens mani neraudāja,
Nevienam žēl nebija;
Mana veca māmuļīte,
Tā raudāja, tai bij žēl.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

27751.

Neviens pats neraudāja
Manas vecas māmuļiņas;
Soli, beņķi vien raudāja,
Kur gulēja dienavidu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27752.

Neviens putnis tā nedzied,
Kā kūkoja dzeguzīte;
Neviens manis tā neraud,
Kā raud sava māmuliņa!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Kuŗš putniņis tā dziedāja,
Kā dzied lauku cīrulītis?
Kuŗš pēc manis tā raudāja,
Kā raud mana māmuļiņa?
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

27753.

Nomirt bija, sapūt bija,
Vārdiņam še palikt,
Vārdiņam še palikt
Šās istabas kaktiņā.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

- 157 -

27754.

Nomiruša neraudāju,
Acu savu netērēju;
Kas nomira, tas gulēja, -
Man actiņu vajadzēja.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

27755.

Nu būs vaļa vaļoties
Lēnejai vedeklai,
Nu bargo māmuliņu
Zem zemēmi palikām.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27756.

Nu skauģim diena ausa,
Nu skauģim saule lēca,
Redzēj' manu mūža namu
Bez logiem padarām.
188 [(?)].

27757.

Pēdjo reizu man dzeŗams
Šai sētā alutiņš:
Nu nomira mans brālīts,
Nu es vairs neatiešu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

27758.

Sarūsēja adatiņa,
Sapelēja dzīpariņš;
Villainīšu rakstītāja
Guļ zem zaļas velēniņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27759.

Šai saulē dzīvodami,
Bīstamies viņas saules;
Šī saulīte viesim laba,
Viņa laba mūžiņam.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Šai saulē dzīvodams,
Viņu sauli daudzināju;
Šī saulīte ciemoties,
Viņa - mūžu nodzīvot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27760.

Šai saulē, šai zemē
Viesiem vien padzīvoju;
Viņa saule, viņa zeme,
Tā visam mūžiņam!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

27761.

Še ratiņš, še sprēslīte,
Kur palika vērpējiņa?
Vērpējiņa nosagula
Vismūžiņa diendusā.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Še šķietiņš, še nītiņas,
Kur ir paša audējiņa?
Audējiņa aizmiguse
Maigajā miedziņā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27762.

Žēli raud māmulīte,
Gar kapiemi ganīdama:
Te gul mani dēli, meitas,
Kur būs man vieglas dienas!
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

27763.

Šķitu savas māmuliņas
Nepieciest, neaizmirst.
I paciešu, i aizmirsu,
Kad neredzu staigājam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27764.

Šķitu savu bāleliņu
Doŗu dēt aizgājušu;
Ganīdama nu atradu
Zem zaļo velēniņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27765.

Es cerēju sav' meitiņai
Rīgā kroni šūdināt;
Nu atradu ganīdama
Zaļu mauru apaugam.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

27766.

Zibsnīj, Dievs, uguntiņu,
Lai silst visa pasaulīte:
Man' māmiņa ģērbusies
Nātanās drēbītēs!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27767.

Silta, jauka ustabiņa,
Bērza malku kurināta;
Vēl būt' silta, vēl būt' jauka,
Kaut māmiņa ustabā!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27768.

Zirdziņš vien, arkliņš vien
Lielajā tīrumā;
Arājiņš atsagula
Visu mūžu dienasvidu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 158 -

27769.

Zirgs ar arklu vaicājās:
Kur palika arājiņš?
Arājiņš apsagula
Visu mūžu dienvidiņu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

27770.

Stāv cirvīts, stāv kaplīts
Pie resnā ozoliņa;
Dējējiņis atsagula
Visu mūžu dienavidu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27771.

Tēviņam nomierstot,
Paliek' celu mēriņā.
Velku tēva kažociņu,
Nav manāje augumā;
Sēdu tēva krēsliņā,
Nav man tēva padomiņa.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

27772.

Tēvis raud, māte raud,
Sienā galvas sadūruši,
Zina manu augumiņu
Zem zaļo velēniņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27773.

Tec, pelīte, caur zemīti
Ar to mazu grāmatiņu,
Nes manai māmiņai
Simtu labu vakariņu!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

27774.

Trīs dieniņas saraudāj'
Tēva kapa maliņā:
Tei gul mani dārgi svārk',
Tei dižie sudrabiņ'.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

27775.

Trīs kalniņi noziedēja
Sarkanā ābolā;
Trīs māsiņas noraudāja
Viena īsta bāleliņa.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

27776.

Trīs tautieši gauži raud
Manā kapa galiņā;
Visi teic vienus vārdus:
Tā būt' mana līgaviņa!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

27777.

Trūvējiet, vedekliņas,
Māte smilkšu kalniņā;
Saveriet mellas bantes
Baltajās micītēs.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

27778.

četri kokti ustobā,
Navā munys muomul'eņis;
Kuru koktu daīdama,
Slauku gaudys asareņis.
427 [Varakļānu pag. Rz].

27779.

četri kakti istabā,
Visi četri tukši bija;
Neva manas māmuliņas
Nevienā kaktiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27780.

Vakar dzēru bērītēi,
Šodien bēŗu paģirās;
Vakar bija baltas kannas,
Šorīt raibas norakstītas.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

27781.

Veļa māte Veļa māte
Kaŗa darbus pastrādāja:
Citam ņēma mīļu draugu,
Citam mīļu māmuliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

27782.

Veļu mātes kārtiņa
Līcin līka,
Līziņas rotiņas
Kaltējot.
Tur bija sagšiņas,
Tur paladziņi,
Tur bija zeķītes,
Tur cimdiņi.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Kapu kalna kārkliņi
Līcin līka,
Mūsu tēva rotiņu
Kaltējot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 159 -

27783.

Visi kļavi, ozoliņi
Mežasarga bāleliņi;
Kad nomira mežasargs,
Meža koki noraudāja.
331 [Augškurzemē (Il)].

27784.

Visi koki līdumā,
Ozoliņa vien nebija;
Visi radi istabā,
Mūs' brālīša vien nebija.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Visi koki līdumā,
Ābelītes vien nebija;
Visi radi istabā,
Māmuliņas vien nebija.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

27785.

Visi ļaudis istabā,
Man' māmiņa vien nebija;
Man' māmiņa atsagula
Visu mūžu dienavidu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27786.

Visi mani bāleliņi
Dievam sērst aizgājuši,
Mani vienu atstājuši
Šā saulē vārgojam.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

27787.

Visi mani brāleliņi
Guļ zem zaļas velēniņas,
Ne tie ara, ne ecēja,
Ne baroja kumeliņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

27788.

Visi mani bāleliņi
Pie Dieviņa aizgājuši,
Mani vienu pametuši,
Alutiņa dzērējiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

27789.

Visi žogu posmi raud,
Tēviņam nomirstot.
Neraudat, žogu posmi,
Vēl atlika māmuļīte!
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Visi sētas posmi raud
Pēc tā veca cilvēciņa.
Neraudat, sētas posmi,
Dzīvos dēli, jaunavītes!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

27790.

Visi sētas posmi raud
Pēc tās vecas saimenieces.
Vedīs jaunu, nebūs tāda,
Nebūs tāda kopējiņa.
190 [Kuldīā].

27791.

Visu nakti tā māmiņa
Ap logiem klausījās,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai māmiņu daudzināja.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

27792.

Es nevaru māsas dēļ
Gardu miegu nogulēt:
Līdz actiņas vien saliku,
Māsa nāce modināt.
224 [Kabilē (Kld)].

27793.

Gana labi visu ceļu
Tecēj' manis kumelīnis;
Kad ierauga bēŗu namu,
Tek galvīnu grozīdams.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

27794.

Kad tie plauktu sētas mieti,
Kad zaļotu akmentiņi,
Tad es ietu no kapsētas
Sav' bērniņu apraudzīt.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

27795.

Kam, Jānīt, zirgu sēji
Mana krusta galiņā?
No šās dienas par trīs dienas
Gulēs' smilšu kalniņā!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27796.

Ko tu nāci, neraženis,
Raženaju pulciņā?
Tavas acis nevārtītas,
Tavi kauli nestaipīti.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1. Kā gāji nelūgts
Lūgtā vietā?
Ni acs vārtīta,
Ni dzīslas staipītas.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

- 160 -

2. Kā tu nāci, nemocīts,
Moku ļaužu zemītē?
Ne tev kauli izlauzīti,
Ne dzīsliņas izstaipītas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3. Ko tu guli, nestaipīts,
Staipīto vietiņā?
Gan mēs tevi staipīsim
Par deviņas vasariņas!
370 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27797.

Ko tie kraukļi kraucināja,
Ko žagatas žadzināja?
Man' māsiņa nomiruse
Tāļajās tautiņās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27798.

Lietiņš lija saulītē:
Velēnieši kāzas dzēra.
Mans bāliņš jauns nomira,
Veļās ņēma līgaviņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Ar saulīti lietus lija:
Saules meitas kāzas dzēra.
Mans bāliņš jauns nomira,
Tam paņēma līgaviņu.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

2. Lietiņš lija saulītē:
Veļa māte kāzas dzeŗ.
Man nomira jauns bāliņš,
Tam ved jaunu līgaviņu.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

27799.

Lietiņš lij, saule spīd:
Veļa māte kāzas dzēra.
Veļu bērni dancodami
Dzelzes kurpes noplēsuši.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

27800.

Lietus lija saulītē:
Velēnieši kāzas dzēra.
Ja es būtu tās kāzās,
Man sadegtu lindraciņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27801.

Mijami bērēs,
Bērēs jāmij!
Ko mēs bērēs samijam,
To mūžam nesājam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27802.

Neaugat, sīki dadži,
Kapu kalna maliņāi,
Ķerās manas villainītes,
Asarām piemierkušas.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

27803.

Nu, radiņi, pāriedami
Eglei zarus aplauziet!
Ja eglei zari augs,
Tad radiņi kopā ies.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27804.

Tis brāliņš ogas lasa
Augsta kalna galiņā;
Daskrējuse Veļamāte,
Nojem cauņa cepurīti.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27805.

Tīši paša nogulosi
Baltā koka skapītī;
Man' par tiesu paturēja,
Noved' smilšu kalniņā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

27806.

Trūdat, visi jauni puiši,
Meita mira vaiņagā;
Paklājat mellu deķi
Pa kumeļa kājiņām!
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

27807.

Trūvējiet nu, bērniņi,
Tētiņš Dieva zemītē;
Paklājiet melnus deķus
Zem kumeļa kājiņām!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

49566.

Ai daiļā mātes meit(a),
Kaut nebūtu nomirus(i)!
Būtu augšām cēlusies,
Būtu mana līgaviņ(a).
119 [Gaujienas Vlk].

- 161 -

49567.

Ai nāvīt, ai nāvīt,
Nenāc vairs mūsmājā!
Viens pats mums bāleliņš,
Tas pats maizes arājiņš.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

49568.

Ai nāvīt, ai nāvīt,
Tavu dižu varenumu:
Tu paņēmi ciema puišus,
Paliek meitas raudādamas.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

49569.

Ai vējiņ, kam nolauzi
Ziedu pilnu ābelīti?
Ai Dieviņ, kam paņēmi
Tik diženu zeltenīti?
230 [Liezeres Md].

49570.

Ak tu manu muļķa prātu,
Jauns apņēmu līgaviņu;
Ne gadiņu nedzīvoju,
Nomirst mana līgaviņa!
417 [Struteles Tk].

49571.

Ap pus daņča nadaguoju,
Apmierst muna ļaudaveņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49572.

Oruojeņa muotja raud,
Oruojeņa mjaita raud;
Nadzierd vaira oruojeņa
Šai zemēji gaulojūt.
326 [Preiļu D].

49573.

Atsagula muns tēteits
Vysa myuža dīndusī,
Patim lyka zyrgu jyugt.
466 [Vārkavas D].

49574.

Bērni vēkša vakarā,
Māmuļiņu gaidīdam';
Māmuļiņu aizveduši
Baltā smilšu kalniņā.
560 [Rīga ].

49575.

Bērzam serde sapuvusi,
Tāsis vien palikušas.
Nomirt man, sapūt man,
Vārdiņam še palikt.
605 [Skolas].

49576.

Brauc, bruolīt, lauluotūs,
Aizbrauc smilšu kalniņā.
182 [Kaunatas Rz].

49577.

Dedzin', māte, gaišu sveci,
Vēl es nākšu atpakaļ;
Vēl es nākšu apraudzīt,
Vai būs mani gaidījuši,
Gaišu sveci dedzināj'ši.
200 [Kuldīgas Kld].

49578.

Druvā iemu, druvā teku,
Druvā mūžu ritināju,
No druviņas ielīgoju
Paradīzes dārziņā.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

1. Druvā dzimu, druvā augu,
Druvā mūžu nostaigāju;
No druviņas iesagāju
Paradīzes dārziņā.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

49579.

Dūd, Dīviņ, maņ nūmiert,
Kod nūmyra tāvs ar muoti:
Tāvs nūmyra gavēnī,
Muomuliņa vosorā.
579 [Viļāni Rz apr.].

49580.

Dziedādama lakstīgala
Pina rožu vaiņadziņu;
Dziedādama man' māsiņa
Azaijā(?) baltu kalnu.
141 [Ivandes Kld].

49581.

Ei māršiņ(?), kavējiņ,
Kam nokāvi man' bāliņ(u)?
Kam nokāvi bāleliņu,
Mīļu mārdu devējiņu?
373 [Sarkaņu Md].

49582.

Es aizsviedu Dieviņam
Ar cepuri nama durvis,
Kam Dieviņis man paņēma
Cepurītes valkātāju.
141 [Ivandes Kld].

- 162 -

49583.

Gana grūti, tev māsiņ,
Pirmo nakti pārgulēt:
Gana biji ieradusi
Ik vakaru vietu klāt.
Kā bij tevim nogulēt
Vienas reizes taisījumu?
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

49584.

Grūši pūta līgaviņa
Priežu sila maliņā.
Kā gan grūši nepūtīs -
Bāliņš dus smiltainē?
87 [Drabešu (Drabužu) C].

49585.

Izkaptiņa, grābeklītis,
Kur likāt pļāvējiņu?
Pļāvējiņš atgulās
Visu mūžu dienavidu.
449 [Ungurmuižas D].

49586.

Kam, Dieviņ, to darīji,
Mani jaunu paņemdams?
Gauži raud bālenīši,
Gauži gauži māmuliņ'.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

49587.

Kam, Dieviņi, man atņēmi
Mīlenemu bāleniņu?
Kas ar manu pūru ies,
Kas ar mani parunās?
74 [Cīravas Azp].

49588.

Kam šie oši, kam šie kļavi,
Kam šie resni ozoliņi?
Tā brālīša oši, kļavi,
Ko šodien glabājam.
378 [Seces Jk].

49589.

Kamdēļ agri nobālēja
Liepu lapas kalniņā?
Kamdēļ jauna man' māsiņa
Trūdēj' smilkšu kalniņā?
374 [Sātiņu Kld].

49590.

Kapsētai treji vārti,
Visi treji aiznagloti.
306 [Patkules Md].

49591.

Kas kait man negulēt
Baltā smilkšu kalniņā?
Gaŗām gāja raibas teles,
Gaŗām gani dziedādami.
74 [Cīravas Azp].

49592.

Kas tik jauki gavilēja
Kapu kalna galiņā?
Mūsu tētiņš gavilēja,
Kumeliņus ganīdams.
6 [Aiviekstes D].

49593.

Kaut būt' es ar tur gulējis,
Kur guļ mana līgaviņa:
Vienā zārkā, vienā kreklā,
Vienā zīžu paladziņā.
15 [Alūksnes Vlk].

49594.

Kāda prieka tev, māmī,
Nav tev daiļas gājējīnas;
Gājējīna smiltīnās
Jau devītu vasarīnu.
192 [Kosas C].

49595.

Kliedzet, gani, brēcet, gani,
Man nomira līgaviņa.
Pats es vaira nevarēju
Aiz lielām žēlabām.
15 [Alūksnes Vlk].

49596.

Kur jūs skriesiet, melni kraukļi,
Pašā Jāņu vakarā?
Nest Dievam bēdu vēsti:
Māmuliņa nomirusi.
405 [Smiltenes Vlk].

49597.

Lai aizauga tas celiņis,
Kur aizveda mūs' brālīti,
Lai māsiņas neraudāja,
Par brālīti domādamas.
183 [Kazdnagas Azp].

49598.

Lai balsīte tālu skan
Svēta rīta klusumā;
Lai dzird bāliņš, arājiņš,
Smilšu kalnā gulēdams.
241 [Lubānas Md].

- 163 -

49599.

Leika prīde, leika egle,
Tās es redzēju ganeidama;
Myra tāvs, muomuliņa,
Tūs myužami naredzēju.
389 [Silajāņu Rz].

49600.

Lietus lij, saule spīd,
Veļu māte kāzas dzeŗ;
Veļu māte kāzas dzeŗ
Pastarīša dēliņam.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

49601.

Lyudz, muosiņ, šūvokor,
Kab Dīvs dūtu lelu vēji,
Kopu smilti roznosuotu,
Groba vuoku atdarītu,
Ar māmiņu parunuotu.
182 [Kaunatas Rz].

49602.

Man brāliņis piesacīja
Šonakt miega negulēt,
Alu man trinķināt,
Vālka [Vaska?] sveces dedzināt.
604 [Dažādi iesūtītāji].

49603.

Man māmiņa piesacīja:
Šonakt guni neapdzēs,
Lai celiņis gaiši spīd,
Pie Dieviņa pieejot.
198 [Krustpils D].

49604.

Mana paša mīļākā
Guļ uz mūŗa raudādama;
Krīt no mūŗa, sasišas,
Ieiet zemes dibenā.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

49605.

Māmiņ, māmiņ, māmulīt,
Žēlo savu asariņu;
Žēlo savu asariņu
Mazajam brālīšam.
351 [Rozēnu Vlm].

49606.

Māte māte, mīļa māte,
Ne tu man īsta māte;
Zemīt' man īsta māte,
Tur kauliņus guldināj'.
605 [Skolas].

49607.

Māte raud, brālīts raud
Visa mūža auklējum';
Pērn aizveda tautiņās,
Šogad gulda kalniņā.
301 [Palsmaņa Vlk].

49608.

Meitas ēda klētiņā,
Puiši dzēra pirtiņā;
Meitas ēda speķa desas,
Suņi rēja mēnesnīcu;
Puiši dzēra pirtiņā
Veca tēva bēŗu nakti.
115 [Galgauskas Md].

49609.

Meitiņ, sūti māmiņaji
Dižen' labu vakariņ'!
Pa kājiņu aunumiņ',
Par gultiņas taisījumu.
200 [Kuldīgas Kld].

49610.

Minamas, slēpjamas
Māsiņas [Māmiņas] pēdas,
Lai apauga tas celiņis
Ar baltaju āboliņu.
Es vairs sērsti te nanākšu,
Te vairs ceļa neturēšu.
126 [Grobiņas Lp].

49611.

Nāv līd caur zemit,
Mans rads raudam,
Es palik vien pat
Kā eglit nodzenet.
445 [Ugāles Vp].

49612.

Naatrodu pyuriņā
Vīna skaista gabaliņa.
Pyureņš boltu vylnuoneišu -
Kur tei poša nesējiņa?
Nesējiņa paguļus(e)
Zam zaļūs veļēniņu.
466 [Vārkavas D].

49613.

Neaugāt, sīki dadži,
Mana kapa maliņā.
Ķeŗas manas villainītes
Pie pogaļu asumiem.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

- 164 -

49614.

Neraudi, māmuliņa,
Žēlo savu asariņu!
Tavs dēliņš apsagula
Viņā kalna galiņā.
351 [Rozēnu Vlm].

49615.

Nerādies, man' māsiņa,
Ne murgos, sapiņos;
Es tev ceļu pilnu galdu,
Pilnu viesu aicināj'.
99 [Dzelzavas Md].

49616.

Nominu, nodeju
Tētiņa pēdiņas,
Lai manas kājiņas
Nesāpēja.
166 [Kalsnavas Md].

49617.

Nu vaļa milanam,
Nu vaļa dzelžam,
Nu mēs rūcīti
Pie vietas likām.
241 [Lubānas Md].

49618.

Nyule vīn es dūmuoju,
Kū augšuok augstinuotīs;
Nūslēdza munu sirsniņu
Ar zaļom valānom.
389 [Silajāņu Rz].

49619.

Nūsazvīdza kumeliņi,
Smilkšu kolnu acādami;
Sasakova buoleleņi,
Vīnu skrūzi lukšeidami.
247 [Makašānu Rz].

49620.

Paldīs Mēra muomiņai,
Ka atguoja šai zemē.
Kas staigava veizeitēs,
Tī palika zuobakūti.
24 [Asares Il].

49621.

Pašam labam kociņam
Dievs lapiņu neiedeva;
Pašam labam bērniņam
Dievs dzīvot neatļāva.
3 [Adulienas Md].

49622.

Pazaruodi, tu saulīt,
Kod pa mokūņim tacādama;
Pazaruodi, tu māmiņ,
Kod naksniņu sapinā.
35 [Baltinavas Abr].

49623.

Pēc māsiņas meitas raud,
Kā pēc savas māmuliņas:
Tā bij dziesmu sācējiņa,
Tā piemēra(?) devējiņa.
351 [Rozēnu Vlm].

49624.

Pinu veizis, veju auklis,
Ļaudaviņu carādams;
Dīvam (muna) ļaudaviņa,
Man veizīšu pinumiņš.
466 [Vārkavas D].

49625.

Pros', muosiņ, tuo putniņa,
Kur aizskrīn kopu zemē,
Lai atnas bāslaviņas
Koč spārniņu galiņā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

49626.

Projām projām,
Visi bērinieki,
Lai tik dzīvo
Paši saiminieki.
115 [Galgauskas Md].

49627.

Puišam laba dzīvošana,
Puišam laba nomiršana;
Kā oliņa ievēlās
Sava kapa dibenā.
236 [Līvānu D].

49628.

Ratenīt ratenīt,
Kur tu liki sprēdājiņ'?
Sprēdājiņa atsagula
Visu mūžu dienasvidu.
72 [Cesvaines Md].

49629.

Te ir šķiets, te ir nīte,
Kur palika audējiņ'?
Audējiņa apsagula
Visu mūžu dienavid'.
211 [Ļaudonas Md].

- 165 -

49630.

Vaicā arklis, ecēžiņa,
Kur palika arājiņš?
Arājiņš ielīgoja
Baltā smilkšu kalniņā.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

49631.

Ratenīti ratenīti,
Kur nu tava sprēdājiņa?
Sprēdājiņa smilšu kallos,
Smilšu kollus puranā.
99 [Dzelzavas Md].

49632.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Vaidu zemes ozolīnu:
Dzelža saknes, vaŗa zari,
Sudrabīna lapīnām.
94 [Dunikas Lp].

49633.

Šo naksniņu negulēšu,
Nedzēsīšu uguntiņu;
Nāks Trīnītes dvēselīte
Kaulu vietu apmeklēt.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

1. Šo naksniņu negulēšu,
Nedzēsīšu uguntiņu;
Nāks (man) māsas dvēselīte
Pie lodziņa raudzīties.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

49634.

Tautu dēls saderēja
Visu mūžu nodzīvot;
Vēl nebija pusmūžiņš,
Jau ielika kalniņā.
211 [Ļaudonas Md].

49635.

To celiņu darbos gāju,
To aizgāju smilktienai.
15 [Alūksnes Vlk].

49636.

Trūdat, visas jaunas meitas,
Nu nomira jaunais puisis;
Sienat visas mellas drānas,
Mellus zīda priekšautīnus.
126 [Grobiņas Lp].

49637.

Vakar māte maizi cepa
Trijkārtnīšu krāsniņā;
Šodien guļ dienavidu
Velanderu siliņā.
211 [Ļaudonas Md].

49638.

Vakar šāvu, šodien krita
Raiba sila žagatiņa;
Pērn paņēmu, šogad mira
Mana daiļa līgaviņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

49639.

Viltenīce Veļu māte
Dažu labu pievīluse.
Sakās sērstu aicināt,
Nelaiž vaira atpakaļ.
99 [Dzelzavas Md].

49640.

Vysus kungus cīš mīlovu,
Bazneickungus vēl vairuok:
Kas maņ lelu salauluoja,
Nūmyrušu paglobuoja.
236 [Līvānu D].

49641.

Vieta vieta, maize maize,
Kur māmiņa man' iedeva;
Vēl būt' vieta, vēl būt' maize,
Kaut ilgāki dzīvojusi.
48 [Bērzaunes Md].

49642.

Žēli raud māmuliņa,
Apakš zemes gulēdama:
Kā tā žēli neraudās,
Ka vairs mūs neredzēja?
443 [Turlavas Kld].

19. Nelaiķa manta un mantas izdalīšana pēc aizgājēja nolēmuma

27808.

Adīdama vien staigāju,
Kā lapīna drebēdama;
Zin Dievīnis, kam par labu
Mans rocīnu saldējums.
Ja aiziešu tautīnās,
Tad es pate izdalīšu;
Ja nomiršu, tad paliks,
Dalīs mana māmulīna. -
Māte dala raudādama,
Kur tā pate adītāja?
Jau tā pate adītāja
Baltā smilkšu kalnīnāi.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

- 166 -

27809.

Dūd, Dīv'eņ, lobam m'ērt,
Lobs paliks pakaļā;
Nūm'ērs' vuojs nabadz'eņš,
Ni nīc'eņa napaliks'!
422 [Līvānu pag. D].

27810.

Es apgulu nederēta
Apakš zaļas velēniņas;
Paliek mani bāleliņi
Šai saulē neziedoti.
226 [Kandavā (Tl)].

27811.

Es apgulu nederēta
Apakš zaļas velēniņas.
Vedat pūru kalniņā,
Ziedojat bāleliņus!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27812.

Es, māmiņa, jauna miru,
Pūru manu izdaliet:
Cimdi, zeķes dobračam,
Autiņš krusta nesējam;
Kas nes manu augumiņu,
Tiem dodiet linu kreklus.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Es, māmiņa, jauna miršu,
Man' pūriņu izdalāt:
Cimdus kapa racējam,
Dvieli krusta nesējam,
Augumiņa vedējam
Manu zelta gredzentiņu.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

2. Es, māmiņa, jauna miršu,
Manu pūru izdaliet:
Cimdus, zeķes pie krustiņa,
Tie būs krusta nesējam;
Tiem smalkie linu krekli,
Kas nes manu augumiņu;
Tiem baltie paladziņi,
Kas ielaida mūžiņā.
Trīs puisīši gauži raud
Mana kapa maliņā.
Lai tie divi, ko tie divi,
Tas trešajis vēl gaužāk.
Tā puisīša kumeliņi
Mani stalti vizināja,
Tam puišam es iedevu
Savu zelta gredzentiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3. Es, māmiņa, jauna miru,
Manu pūru izdaliet:
Cimdi, zeķes ormaņam,
Kreklis krusta nesējam,
Manas dobes racējam
Smalka balta vilnainīte.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27813.

Es savai māmiņai
Trīs dieniņas bēres dzēru;
Vēl dzersim otras trīs,
Viņas mantu dalīdami.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27814.

Gan ir naudas, gan ir mantas,
Neko līdzi nevedīsi.
Pieci mēri linu drēbes,
Seši galdi zaļa koka,
Viena ass melnas zemes -
Tad ir mantas dievsungan.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27815.

Kam, tētiņ, tu atstāji
Savu zelta pagalmiņu?
- Tev, dēliņ, es atstāju
Visu laiku nodzīvot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27816.

Kas var manu zirgu jāt,
Manus seglus, iemauktiņus?
Kas var manu cepurīti
Appuškotu novalkāt?
Kas var manu līgaviņu
Saderētu, bildināt?
Jaunākais bāleliņš,
Tas var manu zirgu jāt;
Tas var manu zirgu jāt,
Manus seglus, iemauktiņus;
Tas var manu cepurīti
Appuškotu novalkāt;
Tas var manu līgaviņu,
Saderētu, bildināt.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

- 167 -

27817.

Mans tēviņis nomierdams
Nepalika parādāi:
Vēl atlika zelta nauda,
Vaska pīta vācelīte.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

27818.

Žēl bija mirti bajāram,
Paliek mantas pakaļā;
Paliek balti kāpostiņi
Nenoņemti dārziņā.
216 [Ventspilī].

27819.

Tu, māmiņa, nomirdama,
Ko atstāji dēliņiem?
- Es, bērniņi, jums atstāju
Visu savu bagātību.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

27820.

Tu, tētiņ, jauns nomiri,
Ko tu man atvēlēji?
- Tev, dēliņ, mani staļļi,
Mani bēri kumeliņi;
Tev, dēliņ, manas klētes,
Manu klētu atslēdziņas!
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

27821.

Tu, tētiņ, nomirdams
Ko atstāji bērniņiem?
Es atstāju bērniņiem
Rudziem sētu tīrumiņu,
Rudziem sētu tīrumiņu,
Stallie labu kumeliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27822.

Tu, tētiņ, nomirdams,
Ko tu man lab' atstāji?
- Es, dēliņ, tev atstāju
Dēļiem grīstu istabiņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Tēviņ manu nomirušu,
Kādu labu man atstāji,
- Es, dēliņ, tev atstāju
Dēļiem jumtu istabiņu;
Dēļiem jumtu istabiņu,
Stallī bērus kumeliņus.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

27823.

Vakar tēvu glabājām,
Šodien mantu dalījām.
Man vecā cepurīte
Par vārtiņu vērumiņu.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27824.

Vakar tēvu glabājām,
Šodien mantu dalīsam:
Citam cimdi, citam zeķes,
Citam vecs kažociņš.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Vakar tēvu glabājām,
Šodien mantu dalījām:
Citam govis, citam vērši,
Citam bēri kumeliņi!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Vakar tēvu glabājām,
Šodien mantu dalīsim:
Seši pāŗi vecu vīžu,
Pieci lūku ritentiņi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Vakar tēvu glabājām,
Šodien mantu dalīsam:
Citam pīpe, citam rep's,
Citam vecas šķiltaviņas!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

49643.

Ai ai ai nu nu nu,
Kai tys vacais nūmyra!
Man pametja siermus zyrgus
Rakstītom komonom.
18 [Andrupenes Rz].

49644.

Es, māmiņ, jauna miršu,
Manu pūru izdaliet;
Manu pūru izdaliet
Mana paša bāliņiem.
273 [Mores Rg].

49645.

Kam, brālīti, tu pamet'
Savu govi laidarā?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49646.

Kam, brālīti, tu atstāji
Savus bērus kumeliņus?
Dēliņam, Jānītim,
Lai tas mani pieminēja.
443 [Turlavas Kld].

49647.

Kam, Grietiņa, tu atstāji
Savu govju laidariņu?
Anniņai, māsiņai,
Visu mūžu pieminēt.
546 [Kuldīga Kld apr.].

- 168 -

49648.

Kam, māsiņa [māmiņa?], tu
atstāji
Savas baltas villainītes?
Meitiņai mīļājai,
Lai tā manis pieminēja.
443 [Turlavas Kld].

49649.

Kam, māsiņa, tu pameti
Savu lopu laidarīnu?
Pāvalame, dēliņame,
Tam solīji, tam pameti.
129 [Gudenieku Azp].

49650.

Kam, māmiņa, tu pameti
Savas baltas villainītes?
Meitiņām, māsiņām,
Lai dzīvo mūžiņos.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49651.

Kam, tēviņi, tu atstāji
Savu lopu laidariņu?
Vecākam dēliņam,
Lai piemina dzīvojot.
40 [Basu (Bases) Azp].

49652.

Kam, tētiņ, tu atstāsi
Savu zaļu pagalmiņ'?
Andrievam, dēliņam,
Gaŗu mūžu jāstaigā.
211 [Ļaudonas Md].

49653.

Kam, muoseņ, tu pamessi
Sovys kūklis, stabuleitis?
Jaunuokai muoseņai
Da cytam rudiņam;
Koļš paaugs tai teleicys,
Koļš pyureņu pīlūceis.
143 [Jāsmuižas D].

49654.

Kam, muoseņ, tu pamessi
Sovu zaļū pagalmiņu?
Jaunuokai muoseņai
Da cytam rudiņam.
414 [Stirnienes Rz].

49655.

Ni mas montu dalīsam,
Ni par montu runāsim;
Kas galviņu noturēja,
Tam mantiņa piederēja.
211 [Ļaudonas Md].

49656.

Kur pamessi tu, Tekleit,
Sovu montu, nūmierdama?
Ciči dūbes racējam,
Noba krista nesējam.
89 [Dricēnu Rz].

1. Tei Buorbola tai sacēja:
Mieršu jauna, nadzeivuošu.
Ciči kristi nesējam,
Noba dūbes bedējam.
174 [Kārsavas Ldz].

2. Tei Madaļa nūmierdama
Vysu montu rozsacēja:
Ciči krista nesējam,
Puška dūbes bedējam.
174 [Kārsavas Ldz].

49657.

Tev, tētīt, sierma golva,
Ku tu maņ atsacīsi?
Tev, meitiņ, raibas teles,
Dālim siermi kumēliņi.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

49658.

Tēviņš man nomirdams
Pamet klēšu atslēdziņu,
Nu varēšu šķindināt
Visu mūžu dzīvodama.
378 [Seces Jk].

49659.

Vakar māti glabājām,
Šodien mantu dalīsim:
Dēliem katli, dzirnaviņas,
Meitām mātes vilnāniņas;
Vedeklām, netiklēm,
Salāpīti kažociņi.
358 [Rugāju Abr].

49660.

Vakar tēvu glabājām,
Šodien mantu dalīsam:
Labajam dēliņam
Dēļiem sista istabiņa;
Citam katli, dzirnaviņas,
Citam svārku piedurknīte.
124 [Grašu Md].

- 169 -

49661.

Vakar tēvu glabājām,
Šodien mantu dalījām:
Meitām govis, meitām vērši,
Meitām bēri kumeliņi;
Iegātņam, netikļam,
Tam vecais kažociņš.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

49662.

Vakar tēvu glabājām,
Šodien mantu dalīsim:
Dēliem zirgi, meitām govis,
Mātei vecais kažociņš.
99 [Dzelzavas Md].

49663.

Vakar māti glabājām,
Šodien mantu dalīsam:
Dēliem došu dzirnaviņas,
Meitām baltas vilnānītes;
Vecākai vedeklai
Kažociņa piedurknīti.
124 [Grašu Md].

49664.

Vakar tēvu glabājām,
Šodien mantu dalīsim;
Citam cimdi, citam zeķes,
Man vecais kažociņš;
Man vecais kažociņš
Par galviņas turējumu.
166 [Kalsnavas Md].

49665.

Vakar tēvu glabājām,
Šodien mantu dalīsim:
Šam šaujiņa, tam šaujiņa,
Māmiņai riekšaviņa;
Māmiņai riekšaviņa
Par galviņas turējumu.
211 [Ļaudonas Md].

1. Vakar tāvu globājām,
Šodien montu dalīsam:
Šam sauļiņa, tam sauļiņa,
Dēliņam rieškaviņa;
Dēliņam rieškaviņa
Par galviņas turējumu.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

49666.

Vakar tēvu glabājām,
Šodien mantu dalījām:
Tam sieciņš, tam sieciņš,
Jānīšam viss pūriņš.
211 [Ļaudonas Md].

49667.

Vakar māti glabājām,
Šodien mantu dalījām:
Cimdus, zeķes racējam,
Dvieļus krusta nesējiem;
Vecākam dēliņam
Vecāsmātes kažociņu.
192 [Kosas C].

49668.

Vakar tēvu glabājām,
Šodien mantu dalīsam:
Svārki, zeķes dobračam,
Meitām baltas villainītes;
Mīļajai sieviņai,
Tai vecā pavārnīca.
72 [Cesvaines Md].

49669.

Vecas meitas nomirdamas
Savu mantu izvēlēja:
Cimdus kapa racējam,
Jostu krusta nesējam.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

49670.

Veci puiši nomirdami
Savu mantu izvēlēj(a):
Pīpe, dobes racējiņa,
Repis, krusta nesējiņš;
No tā repa tebēciņu
Nesējiņam izvēlēj(a).
241 [Lubānas Md].

49671.

Žēl bij mirte bajārami,
Kam naudiņa pulkiem bira;
Vakar brāli glabājāmi,
Šodien naudu dalījāmi.
183 [Kazdnagas Azp].

20. Atraitne un bāreņi

27825.

Agri agri dūmi kūp
Atraitītes namiņā.
Kam tā vāra azaidiņu?
Tai nebija arājiņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 170 -

1. Agri agri dūmi kūp
Atraitnītes namiņā;
Tai jāvāra tautiņām
Svētu rītu azaidītis.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

27826.

Ai Dieviņi, ai Laimiņa,
Piecel mani, nomirušu!
Jauna sieva, sīki bērni,
Tie raud gauži pakaļā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

27827.

Vai Dieviņi, grūt' dzīvot
Bez tā sava arājiņa;
Sviedrus brauču guldamās,
Asariņas celdamās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27828.

Vai Dieviņ, kur es iešu,
Atraitnīte palikuse!
Salta muna ustubiņa,
Salti gultas paladziņi.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

27829.

Apsegloju mellu zirgu
Un ielaidu liegumā.
Kur es likšu mellu zirgu?
Dievs paņēma arājiņu.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

27830.

Ar Dieviņu, veci radi,
Mans vecais arājiņis!
Dievs dos man jaunus radus,
Dievs dos jaunu arājiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

27831.

Arājiņa līgaviņa,
Dod maizītes atraiknei!
Dievs atdos arājam
Pa vadziņas galiņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27832.

Arājs, manis arājiņis
Aŗ sudraba kalniņē.
Kaut man būtu vaska spārni,
Vāverītes vieglumiņis!
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

27833.

Arājs, manis arājiņš
Aŗ sudraba kalniņā.
Laid, Dieviņ, zelta trepes,
Lai es nesu launadziņu!
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1. Ara manis arājiņis
Sudrabiņa kalniņā.
Cel, Dieviņ, zelta trepes,
Lai es nesu launadziņu!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)], 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

27834.

Arkli vien, egļi vien,
Kur tas pats arājiņš?
Arājiņš apsagula
Visu mūžu dienavidu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

27835.

Asariņu upe tek
Gar bāreņu nama doru:
Raud atraitne, raud bāreņi,
Raud nabadze darbenīce.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27836.

Asariņu upe tek
Gar atraites nama durvju;
Dažs rociņas nomazgāja
Atraitītes asarās.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

27837.

Atņem manim mīļš Dieviņis
Pirmajo laulājumu;
Grūt' manai rociņai,
Dui gradzeni pirkstiņāi.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

27838.

Atraiten's līgaviņ'
Tek kalnā, tek lejā;
Ne kalnā, ne lejā
Nerod savu arajiņu.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

27839.

Atraiknīte maizes prasa
Uz arāja līgaviņas:
Dod, arāja līgaviņa,
Jele kādu launadziņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27840.

Atraitīte, nabadzīte,
Dadžim kūra uguntiņu;
Tai nevaid arājiņa,
Bērza malkas cirtējiņa.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

- 171 -

1. Atraitnīte, bārenīte,
Celmiem krāsni kurināja.
Gādā, Dievs, gādā, Laima,
Tai malciņas cirtējiņu!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

27841.

Atsasēdu piekususe,
Nav man kāju avējiņu:
Mani kāju avējiņi
Zem zaļām velēnām.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 331 [Augškurzemē (Il)].

27842.

Ai Laimiņa, raganiņa,
Kādu mūžu man vēlēji:
Vēl nebiju pusmūžiņa,
Jau noņēmi arājiņu.
1311 [Apē (Vlk)].

27843.

Baltābola pļavu bridu,
Pie Dieviņa raudādama:
Kam, Dieviņi, man atņēmi
Baltābola pļāvējiņu!
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

1. Dābuliņa pļavu bridu,
Uz Dieviņa raudādama,
Kam Dieviņis mun nedeva
Dābuliņa pļāvējiņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

27844.

Balti lini ūzauguši
Mana paša līdumā;
Mana linu vērpējiņa
Gul smiltienu kalniņā.
224 [Kabilē (Kld)].

27845.

Dievs man deva, Dievs atjēma
Manu maizes devējiņu;
Kur iedama, tecēdama,
Noslaucīju asariņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

27846.

Div' atraiknes iesēdušas
Vienā dēļu laivīnā,
Abas divas gauži raud,
Ne katrai īrājīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

27847.

Ej ar Dievu, līgaviņa,
Lūko citu arājiņu,
Lūko citu arājiņu,
Es gulēju kalniņā!
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27848.

Es to nieku nebēdāju,
Ka paliku atraite:
Ik svētdienas baznīcā
Par atraiti Dievu lūdza.
190 [Kuldīā].

27849.

Gauži raud atritnīte,
Pie arkliņa stāvēdama:
Bij arkliņis, bij zirdziņis,
Arājiņa vien nevaid.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27850.

Gauži rauda atraitnīte
Pie Dieviņa nama duru:
Kam atjēmi man arāju,
Manu maizes devējiņu!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

27851.

Gauži raud atraitnīte
Pie Laimiņas nama durvju,
No Laimiņas lūgdamās,
Jaunas laimes gribēdama.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

27852.

Grūši pūte āra liepa,
Smalka lieta pielijusi;
Gauži raud atraitnīte,
Bez arāja palikusi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27853.

Jauna biju, Dievu lūdzu;
Nu Dieviņu vairs nelūdzu,
Kam Dieviņis man atņēma
Tik jaunai arājiņu!
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

27854.

Kam bij man purvu brist
Ar jaunām kurpītēm?
Kam bij man tik jaunai
Atraitnītes vārdu nest?
226 [Kandavā (Tl)].

27855.

Kam, Dieviņi, man atņēmi
Tik jaunai arājiņu?
Ne es laba vīra sieva,
Ne meitiņa vaiņagā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 172 -

27856.

Kam, Dieviņ, tik nedevi,
Kā manam mūžiņam:
Ceļam laba kumeliņa,
Mūžam vienas līgaviņas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27857.

Kam, Dieviņ, tu atņēmi
Manu otru gulētāju?
Tukša mana vietas mala,
Aukstas manas villainītes.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

27858.

Kam, tautieti, mani ņēmi,
Kad tu ilgi nedzīvoji?
Kam bij man tik jaunai
Atraiknītes vārdu nest?
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

27859.

Kaut tā mana māmuliņa
Jo ilgāki dzīvājuse,
Es būt' liepas kuplumiņu,
Ievas ziedu baltumiņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

27860.

Ko Dievam es sariebu,
Ko mīļai Māriņai?
Mazai man tēvs nomira,
Jaunai mira arājiņš.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Kur nu iešu, kur palikšu,
Viena pate palikuse?
Mazai man tēvs nomira,
Pusaugušai māmulīte;
Pusmūžiņa dzīvojot,
Nomirst maizes arājiņš.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

27861.

Ko Dievam es sariebu,
Ko savai Laimītei:
Pus' mūžiņa man dzīvot
Bez maizītes arājiņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

27862.

Kur es [Kur nu] iešu, kur palikšu,
Viena pate palikuse?
Laidīšos upītē
Raudavīšu pulciņā.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

27863.

Kur mēs, divas atraitnītes,
Muguriņas sildīsim?
Pavasaru sildīsim
Siltajā saulītē.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27864.

Kur mēs, divi atraiknītes,
Muguriņas sildīsim?
Tīrumiņa vidiņā
Pie pelēka akmentiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Kur sildīšu muguriņu,
Atraitnīte palikuse?
Baltāi smilšu kalniņāi
Pie pelēka akmentiņa.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

27865.

Labāk man aukla trūka,
Nekā man vīze plīsa;
Labāk man bērns nomira,
Nekā mans mūža draugs.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Labāk man vierves trūka,
Ne šūpuļa kārte lūza;
Labāk man bērns nomira,
Ne maizītes arājinis.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

27866.

Lēni lēni Dieviņš gāja
Par atraitnes tīrumiņu,
Redz atraitnes tīrumiņu
Atmatā paliekot.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

27867.

Maksājiet, dieveriņi,
Manu skaistu vainadziņ',
Kam tas jūsu brāleliņš
Ilgu mūžu nedzīvoj'!
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

27868.

Man nebija liepas žēl,
Kā man liepas zaru žēl;
Man nebija māsas žēl,
Kā man māsas bērnu žēl.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 173 -

27869.

Margodama saule lēca
Pār atraitnes tīrumiņu,
Redz atraitnes tīrumiņu
Bez arāja līgojam.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

27870.

Mira dēli, mira meitas,
Tā bij man kāju bēda;
Kad nomira arājiņš,
Tā bij mana galvas bēda.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27871.

Ņem, Dievini, mani mazu,
Tālu tēva, māmuļītes,
Nepamet svešai mātei
Mani mazu rūdināt!
224 [Kabilē (Kld)].

27872.

Noiet saule vakarā,
Nu ļaudim svēts vakars;
Nomierst māte maziņiem,
Nu bērniņi sērdienīši.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

27873.

Nomirdama, māmuliņa,
Liec man' kāju galiņā,
Neatstāj svešai mātei
Kājām spert, matus plūkt!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27874.

Noslīkuse mana laime
Pašā jūras dibenā.
Kaut būt' viena noslīkuse,
Man žēlabu nedarījse:
Noslīkuse mana laime
Līdz ar manu arājiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

27875.

Pasaraugu pa lodziņu,
Kas raud gauži istabā:
Atraitīte gauži raud,
Kaktiņā tupēdama.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

27876.

Pasavēru pa lūdzeņu,
Kas raud gauži ustobā:
Tī b'ērneņi gauži raud,
Vakar myra muomūleņa.
409 [Līksnas pag. D].

1. Saule saka tecēdama:
Kas tur raud ustabā?
Tur bērniņi gauži raud,
Vakar māti glabājām.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

27877.

Pēc bērniņa noraudāju,
Par plāniņu staigādama;
Mūža drauga nevarēju,
Ne krēslāja sēdēdama.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

27878.

Pusziedējšai ābelīti
Vējš nolauza galotnīti;
Pusmūžiņa sadzīvoju,
Man nomira līgaviņa.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

27879.

Raudāt vien es raudāju
Gaudajām asarām.
Kam man bija bēdāties,
Dzīvs man tēvs, māmuliņa.
Tik vien manim bēda bija,
Nomirusi līgaviņa,
Mīkstas vietas taisītāja,
Balt' palaga klājējiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

27880.

Soka muote nūmerdama:
Kur, bērneņ, tu paliksi?
Ka varātu, ta pajimtu
Koč kuojeņu gal'eņā!
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

27881.

Saulīt' sārta norietēja
Pār atraiknes tīrumiņu;
Atraiknīte gauži raud,
Saulītē lūkodama.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

27882.

Šķietu gulbi dūdojot
Ezeriņa maliņā:
Dūdo divas atraitnītes,
Viena otru vadīdama.
260 [Mazberķenē (Mežmuižas pag. Jg)].

27883.

Zemu zemu dūmi kūp
Atraiknītes namiņā.
Kā tie zemu nekūpēs,
Nav žagaru vedējiņa!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 174 -

1. Lēni lēni dūmi kūp
Atraitiņas namiņā.
Kā tie lēni nekūpēsi, -
Nav malciņas skaldītāja.
224 [Kabilē (Kld)].

27884.

Zili zili dūmi kūp
Tai mazā ciemiņā:
Velēniņas dedzenāja,
Nav malciņas skaldītāja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Zili zili dūmi kūpa
Atraiknīšu istabā.
Kā tie zili nekūpēs, -
Zaļu malku dedzināja!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

27885.

Spoža zvaigzne pārtecēja
Par atraitnes tīrumiņu.
Kā tā spoži netecēsi, -
Tai nav sava arājiņa!
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

27886.

Taisu guļu raudādama,
Eim' gulēt noskumuse,
Zināj' savu arājiņu
Vairs gulēt nenākam.
216 [Ventspilī].

27887.

Tukša mana gultas mala,
Aukstas manas villainītes.
Pildi, Dievs, gultas malu,
Sildi manu villainīti!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

27888.

Tumši kakti istabā,
Auksti gultas paladziņi:
Šodien vedu smilktainē
Savu gultas sildītāju.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

27889.

Vis' arāji laukē ara,
Man' arāja vien nebija.
Eim' druviņu no druviņas,
Sav' arāja meklēdama;
Kumeliņu vien atradu
Smiltaiņām kājiņām.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

27890.

Vis' arāji tīrumā,
Man' arāja vien nevaid:
Mans arājs apgulies
Visu mūžu dienavidu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

27891.

Vis' arāji tīrumā,
Man' arāja vien nevaid:
Mans arājs apsagula
Zem zaļās velēniņas.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Pilli lauki arājiņu,
Man' arāja vien nebij;
Tur guļ manis arājiņis
Baltā smilšu kalniņā.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

27892.

Vis' arāji tīrumā,
Man' arāja vien nevaid.
Vai tas mans arājiņš
Kumeliņu ēdināja?
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

27893.

Vis' arāji tīrumā,
Man arāja vien nevā.
Ai, tas mans arājiņš
Smilšu kalnu purināja!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

27894.

Vis' arāji tīrumā,
Visiem nesa launadziņu;
Man launaga nesējiņa
Guļ zem zaļa velēniņa.
316 [Jēkabpilī].

27895.

Ceļam pirku kumeliņu,
Tas celiņa netecēja;
Mūžam ņēmu līgaviņu,
Tā mūžiņa nedzīvoja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 121 [Gulbenē (Md)], 1311 [Apē (Vlk)],
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ceļam pirku kumeliņu,
Tas ceļam nederēja;
Mūžam tautas mani veda,
Es mūžam nedzīvoju.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

- 175 -

49672.

Oi Dīveņi, golva suop,
Nyu es ilgi nedzeivuošu;
Sīva jauna, bārni mozi,
Tī palyka rauduodami.
236 [Līvānu D].

49673.

Voi Dīveņ, navar vaira
Ni rūceņu kustynuot;
Paliks muna ļaudaveņa
Cyta drauga rūceņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

49674.

Vai vīriņ, vai vīriņ,
Kā es tevi aizmirsīšu?
Gan vīriņa aizmirsīsi,
Neredzēsi staigājam;
Neredzēsi staigājam,
Neredzēsi runājam.
200 [Kuldīgas Kld].

49675.

Agra salna rudenī
Nobirdina puķēm ziedus;
Agra nāve meitiņai
Noņem labu māmuliņu.
79 [Daudzeses Jk].

49676.

Aiz upītes augsti kalni,
Tur sarkanas ogas auga;
Tur saulīt noiedam
Ik vakarus gauži raud.
Tā nabag atraiten
Ar savam meitam raud.
17 [Ances Vp].

49677.

Aiziet mana māmuļiņa,
Baltas puķes mētādama;
Savītīs baltās puķes,
Man' māmiņa neatnāks.
322 [Praulienas Md].

49678.

Aizīt saule aiz kūkim,
Es palik pakrēslē,
Nūmirs tāvs, muomuliņa,
Es paliku buorinīte.
605 [Skolas].

49679.

Ok Dīviņ, ok Laimiņ,
Kū tu maņ padarīji?
Vysim ļaudim dīna ausa,
Maņ saulīte aizalaidja;
Vysim ļaudim muotes ir,
Maņ vīņ muotes navaideņ.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

49680.

Ar Dieviņu, labu nakti,
Mans maizītes arājiņš!
Es gan zinu, šovakar
Pie manīm neatnāks.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

49681.

Ar tū sīnu kai bez sīna,
Ka navaida duobuliņa;
Ar tū tāvu kai bez tāva,
Ka navaida muomuliņas.
389 [Silajāņu Rz].

49682.

Osoruota saule lēcja
Par atraiša teirumeņu;
Atraiteits gauži raud,
Kumeleņu saglojūt.
Kumeleņ, malnbēreit,
Ūtru reizi es jau tevi sagluoju.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

49683.

Atraiteitja, nabadzeitja,
Nīdru skolus dadzinuoja,
Gona prīžu sileņā,
Navā skolu plāsuojeņa.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

49684.

Atrait(nīt)e gauži raud,
Pi arkleņa stuovādama:
Lobs zyrdzeņš, lobs arkleņš,
Dīvs pajēma oruojeņu.
89 [Dricēnu Rz].

49685.

Atraitnīte, man' māsiņa,
Tek pa ceļu raudādam';
Tek pa ceļu raudādam(a):
Nerad' savu arājiņ'.
372 [Sarkanmuižas Vp].

49686.

Atraitīte, nabadzīte
Uz akmeņa malku cierte;
Uz akmeņa malku cierte,
Strautai kūra uguntīnu.
260 [Medzes (Medus) Lp].

- 176 -

49687.

Brauc, muoseņi, kur braukdama,
Nebrauc cauri kopu sātas;
Pasoki sovam tjateišam,
Ka tu brauksi lauluotūs.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

49688.

Juoj, juoj, kur juodama,
Najuoj cauri kopu vuortu;
Pasok' sovai eistai muotei:
Šudiņ juošu lauluotūs.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

49689.

Brauc, muosiņ, kur braukdama,
Nabrauc cauri kopsātai:
Kopu molā tētiņš sēd,
Gaida tovas volūdiņas.
174 [Kārsavas Ldz].

49690.

Brauc, muoseņa, kur braukdama,
Kopu vuortu nabrauc cauri:
Tī guļ tovs eistīs tāvs,
Kur' tev kuore šoupeleiti.
Tī guļ tova eistuo muote,
Kur' tev mozu audzynuoja.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

49691.

Brauc, muosiņ, uz baznīcu,
Kopu kolna naprobrauc:
Tī guļ tovs eistais tāvs,
Mīļu vuordu devējiņš.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

49692.

Ej, muoseņ, kur īdama,
Naej cauri kopu kolna:
Tī gulēja tovs tētiņš,
Mīļu vuordu devējeņš.
551 [Ludza Ldz apr.].

49693.

Ka tu brauksi uz bazneicu,
Nabrauc cauri kopu vuortu:
Tī gul tova muomuleņa,
Kas tev mīļi audzynuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

49694.

Ej, muosiņ, kur īdama,
Kopu vuortu naej cauri:
Kopūs guļ tovi bruoļi,
Gaida tevis aizejūt.
35 [Baltinavas Abr].

49695.

Brauc, muoseņ, kur braukdama,
Kopu vuortu naprobrauc:
Redzēsi sovu māmeņi
Uz dūbeites sēdējūt.
174 [Kārsavas Ldz].

49696.

Ai buoleņ, kur īdams,
Cauri kopu naproaj:
Tī guļ tova muomuleņa,
Padūmeņa devēja.
314 [Pildas Ldz].

49697.

Juoj, muoseņ, uz baznīcu,
Najuoj cauri kopu vuortim,
Prosi tāva, muomuliņas,
Lai jī tevi baslavej [svētī].
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

49698.

Tu, muosiņ, caur kopim brauci -
Vai tu zemi klanējīs?
Tī guļ tova mīluo muote,
Zam zaļom valānom.
466 [Vārkavas D].

49699.

Es sacīju tev, muosiņ,
Cauri kopu naprojuot.
Pazaklaņāt māmiņai
Da pošai zemītei,
Kab jei tev baslavītu
Koč celiņa maliņā.
605 [Skolas].

49700.

Cēl, Dīveņ, lelu vēji,
Lai atdora kopa vuortus,
Lai atīt tovs tētīts
Tova gūda pasavārtu.
314 [Pildas Ldz].

49701.

Dubļiem celiņ' i nominu,
Uz tētiņu staigādama.
Audz, celiņi, zaļu mauru,
Zied' baltiem ziediņiem:
Nū nomira mans tētiņš,
Nu neiešu tai ciemā.
198 [Krustpils D].

49702.

Es apsēju sev kājiņu,
Ar apiņu vengrīt,
Mans uzmat odjiš
Guļ zem zaļ vēlniņ.
373 [Sarkaņu Md].

- 177 -

49703.

Gouži roud buorenīši,
Bez māmiņas palikuši;
Kas jīm dūs boltu kraklu,
Kas tū malnū izvelēs.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

49704.

Gauži raudi buorinīši,
Saulītei uzlacūti.
Kai jī gauži narauduosi,
Vakar mira tāvs māmiņa?
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49705.

Dūd, Dīviņ, syltu sauli,
Buorinīši gauži raud;
Buorinīši gauži raud,
Vakar muote numyrusi.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

49706.

Gauži raud līgaviņa,
Uz rociņas gulēdama;
Neraud' gauži, līgaviņa,
Es jau tevis neatstāšu.
223 [Lielstraupes C].

49707.

Ka miers muna muomuleņa,
Jam man leidzja kopsātā,
Lai nabyušu bez mameņas
Myužam cyta rūceņā.
143 [Jāsmuižas D].

49708.

Kab es byutu zynuovuse,
Kad miers muna muomuliņa,
Es byut' jū atspīduse
Ar saulītes atspaidim.
18 [Andrupenes Rz].

49709.

Kad, Dieviņi, māti ņēmi,
Ņem bērniņus pakaļā;
Neatstāji svešai mātei
Spīdzināt, vārdzināt!
391 [Sinoles Vlk].

49710.

Kam, Dieviņ, tu atņēmi
Manu maizes devējiņu?
Visu mūžu noraudāju
Pēc tā maizes devējiņa.
398 [Skrundas Kld].

49711.

Kam, saulīt, spūdra lēc,
Kam tik spūdra naritēj(i)?
Kam, māmiņ, man' auklēji,
Poša ilgi nadzeivuoj(i)?
326 [Preiļu D].

49712.

Kam, tautieti, mani ņēmi,
Īsu mūžu zinādams?
Kā man vien īss mūžiņis,
Kā citāmi māsiņām.
129 [Gudenieku Azp].

49713.

Klusi, lēni Dieviņš gāja
Par atraitnes tīrumiņu,
Redz atraitnes tīrumiņu
Atlaidā palikušu.
360 [Rundāles B].

49714.

Labāk mane kārte lūza,
Nekā plīsa gultas mala;
Labāk mane bērns nomira,
Nekā mira arājiņis.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Labāk mana viena trūka,
Nekā guļas mala līka;
Labāk man vīrs nomira,
Nekā otris gulētājs.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

49715.

Lobuok moza nūmyruse,
Nakai lela izauguse;
Nūītu i uz Dīveņi
Kai īveņa zīdeidama.
Pi Dīveņa gari goldi,
Skaistas, boltas bikereites.
174 [Kārsavas Ldz].

49716.

Līgaviņa kapu slauka
Ar to zīda nēzdaudziņ(u);
Šeit guļ manas vieglas dienas,
Mans maizītes arājiņš.
183 [Kazdnagas Azp].

49717.

Mana balta māmuļīte,
Tev nebija vēl nomirt;
Tev bi mani appuškoti,
Izraidīta tautiņās.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

- 178 -

49718.

Man māmiņa apsolīja
Dot bagātu tēva dēlu,
Nebij šāda, nebij tāda,
Māmulīte nosamira.
337 [Rāmuļu C].

49719.

Mana mīļa māmuliņa
Mūža miegu aizmigus';
Ne vairs gudra padomiņa,
Ne galviņas glaudītāj(as).
546 [Kuldīga Kld apr.].

49720.

Māmiņ' muna nūmyruse,
I kauliņi sapyvuši;
Nadziņi i vīn atlyka
Muna pyura dybynā.
389 [Silajāņu Rz].

1. Jau māmiņa nomiruse,
Jau kauliņi sapuvuši;
Vēl nadziņi ziedēt zied
Mana pūra dibenā.
143 [Jāsmuižas D].

2. Jau māmiņa nūmyruse,
Juos kauliņi sakrituši;
Juos ruceņas zīdēt zīd
Muna pyura dybynā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

3. Man māmiņa seņ nūmyra,
Jau kauliņi sapyvuši;
Veļ juos darbiņš zīdēt zīd
Muna pyura dybynā.
466 [Vārkavas D].

4. Māmiņ' muna nūmyruša,
Tev kauliņi sadribuši;
Vizēt viz tovi piersti
Muna pyura dybynā.
174 [Kārsavas Ldz].

5. Aitiņ mana, vilniņ tava,
Māmiņ' daiļa darījums.
Jau kauliņi sapuvūši,
Še nadziņi vien vizēja
Manā pūra dibenā.
83 [Dignājas Jk].

6. Māmiņ' munu nūmyrušu,
Jau keuleņi sapyvuši;
Tavs darbeņš nasapyva
Muna pyura dybynā.
170 [Kapiņu D].

7. Māmiņ' munu nūmyrušu,
Pierstiņi sapyvuši;
Tovu pierstu ladējums
Nyu munā mugorā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

49721.

Māmiņ, maņ nūmierdama
Līc kuojiņu galiņā!
Es viņā saulītē
Byuš' tev kuoju avējiņa.
326 [Preiļu D].

49722.

Māmiņ, maņ nūmierdama
Līc kuojiņu galiņā!
Naatstuoj mani svešim ļaudim
Ryudynuoti maldynuot;
Ryudynuoti maldynuot,
Osorom i balynuot.
326 [Preiļu D].

49723.

Māmeņ muna, nūmierdama,
Līc kuojenu galeņā!
Napamet svešai muotei
Ni dīneņis maldynuot;
Kai pamessi dīneņai,
Tai vysam myužeņam.
18 [Andrupenes Rz].

49724.

Māmiņ meiļuo, nūmierdama
Jem maņ smiļkšu kalniņā!
Tāvs te maņi namīļuos,
Pamuote maņi nažāluos.
357 [Rudzētu D].

49725.

Māmeņa, nūmierdama,
Līc kuojeņu pagaļvī!
Napamjat mums, māmeņ,
Svešu dyuru sitīņam.
143 [Jāsmuižas D].

49726.

Meitiņas, māsiņas,
Līdzat man raudāt!
Mans vīrs nomira
Suvēna silē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49727.

Miru, miru, nenomiru,
Draugam bērnus neatstāj(u).
Ka nomira tēvs māmiņa,
Ta bērniņi drauga vaļu.
119 [Gaujienas Vlk].

- 179 -

49728.

Našķeri man', Laimiņ,
Ar gudrū oruojiņu;
Šķir mežā puoru kūku,
Jyurā puoru gaiguleņu.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

49729.

Ņem, Dieviņ, ko ņemdams,
Neņem mana mūža drauga;
Tu atņēmi mūža draugu,
Manu dzīvi putināji.
358 [Rugāju Abr].

49730.

Ņem, Dieviņi, ko ņemdams,
Neņem mana mūža drauga;
Visu mūžu es raudāju, -
Slapji gultas paladziņi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

49731.

Ņem, Dieviņ, ko ņemdams,
Neņem mana mūža drauga.
[Neņem mana arājiņa];
Visi kakti tukši bija,
Salti gultas paladziņi.
358 [Rugāju Abr].

49732.

Nūmierdama tai sacāja:
Kur, bierneņ, tu paliksi?
Kab vaŗiejs, to pajimtu
Koč kuojeņu galeņī.
Napamastu es bierneņi
Svešim ļaudim maldynuot.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

49733.

Nu es teikšu ardieviņas
Savai mūža biedrenei;
Nu es iešu to celiņu,
Kur es tevi neredzēšu.
183 [Kazdnagas Azp].

49734.

Paliek mana bērzu birze,
Paliek jauna līgaviņa,
Kas man to birzi cirtīs,
Lai ņem manu līgaviņu.
192 [Kosas C].

49735.

Par ydiņi, par akmiņi
Atraišam rūku devu;
Solts yudiņš, solts akmiņš,
Solt' atraiša volūdeņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

49736.

Palāks putns cikai dzīd,
Nadzierd muna muomuliņa.
182 [Kaunatas Rz].

49737.

Puškojit kopu kolnus
Vysaidim zīdeņim;
Tī guļ muna eista muote,
Tī gotovi gabaleņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

49738.

Raudādama saule lēca
Par atraitnes tīrumiņu:
Redz atraitnes tīrumiņu
Bez arāja līgojot.
72 [Cesvaines Md].

49739.

Raudi, raudi, dzaltoneitja,
Nava tova oruojeņa:
Tovs dyžanais oruojeņš i
Guļ smiļtaiņu kaļneņā;
Guļ smiļtaiņu kaļneņā,
Kai pērleitja jyureņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49740.

Saprūti, napraškeņa,
Kā pītriuka šūvasar?
Saprūtu, mīļu muosiņ,
Man pītriuka muomuliņas.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

49741.

Sērdienīte gauži raud,
Pie upītes sēdēdam(a).
Kā es gauži neraudāš(u),
Man nav tēvs un māmuliņ(a)?
200 [Kuldīgas Kld].

49742.

Smagi pūta sila priede,
Smalka lietus pielijusi;
Gauži raud tautu meita,
Bez arāja palikusi.
230 [Liezeres Md].

- 180 -

49743.

Škeira mani muomuleņa
Treis reizites myužiņā:
Vīnu reizi mozu škeira,
Ūtru, lelu izaugušu,
Trešu reizi maņ' atškeira, -
Pati leida smiļtenī.
174 [Kārsavas Ldz].

49744.

Tautiets man tā gribēj,
Kā satik, tā dabē;
Nu es ies tik tīšam
Par to liel gribēšan.
Ne gadiņ nedzīva,
Guļ pa zaļ velaniņ.
329 [Popes Vp].

49745.

Tēva mana nomiruša,
Slavīt' manu pazudušu!
Slavīt' ronu dzīvodama,
Tēva mūžam neatronu.
192 [Kosas C].

49746.

Tētīt munu, nūmyrušu,
Mani lītā nalikušu;
Ni nūpierki briunu svuorku,
Ni izdevi tautiņuos.
365 [Sakstagalas Rz].

49747.

Tēviņš mani nomirdams
Pamet' ceļa mēriņā,
Lai es jāju, lai es braucu,
Gan es viņu pieminēšu.
378 [Seces Jk].

49748.

Trīs dieniņas saraudāju
Tēva kapa maliņā:
Te guļ mani dārgi svārki,
Te dižie sudrabiņi.
192 [Kosas C].

49749.

Trīs reiziņas aptecēju
Mātes kapu raudādama:
Te guļ mani mīļi vārdi,
Manas baltas vilnainītes.
104 [Ēdoles Vp].

49750.

Simtu reižu es apteku
Šito kapu raudādama:
Tur guļ mana māmuliņa,
Šitā kapa dibenā.
198 [Krustpils D].

49751.

Gauži raud bārenīte,
Kape virsu staigādama:
Tī guļ mana māmuļiņa,
Vilnānīšu audējiņ(a).
605 [Skolas].

49752.

Tumši kakti istabā,
Tukša mana gultas mala;
Man aizveda smiltainē
Otras malas gulētāju.
192 [Kosas C].

49753.

Uz kalniņa es uzkāpu,
Māmuliņas lūkoties,
Ietecēja māmuliņa
Dieva dēla dārziņā.
405 [Smiltenes Vlk].

49754.

Veca mana māmuliņa,
Vaidēj' dienu, vaidēj' nakti.
Dienu, nakti vaidēdama,
Pamet mani bārenīti.
378 [Seces Jk].

49755.

Visi saka, visi saka:
Man laimīte noslīkusi.
Vai tamdēļ laime slīka,
Kad nomira māmuliņa?
373 [Sarkaņu Md].

49756.

Ziernits gaida sylta laika,
Buorins gaida meila vuorda;
Buorins gaida meila vuorda,
Pats nazyna, nu kuo gaida,
Buorinīša meili vuordi
Gul zam zalom velēniņem.
544 [Krāslava D apr.].

49757.

Žēli mani māte sauca,
Apakš zemē [zemes] gulēdama;
Es jo žēli atsaucos,
Virs zemītes staigādams.
378 [Seces Jk].

1. Žēli sauca māmuļiņa,
Apakš zemes gulēdama;
Vēl žēlāki atsaucos,
Virs zemītes gulēdams.
443 [Turlavas Kld].

CILVĒKA DARBĪBA SAIMNIECISKĀ ZIŅĀ, DAŽĀDI ARODI

- 183 -

ZEMKOPĪBA

1. Arājs, labības audzēšana, aršana, pļaušana

27896.

Ai auziņa baltskariņa,
Tev vajaga liela lauka,
Kur tu pate grozīsies,
Kur skariņa līgosies.
260 [Mazberķenē (Mežmuižas pag. Jg)].

27897.

Ai auziņas, jūs' bij daudz,
Kur bij man jūsus likt?
Lai māsiņa jūs samaļ
Bērajam kumeļam.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

27898.

Ai Dievi, laba dzīve
Sila zemes arājam:
Auge rudzi, sīce bite,
Pats jaukumu nevarēj'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

27899.

Ai Dieviņi, slikti rudzi
Bāleniņa tīrumā.
Maksā, Dievs, zirga varu,
Bāleniņa arumiņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Slikti rudzi izauguši
Lielajā tīrumā.
Maksā, Dievs, zirga varu,
Arājiņa gājumiņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27900.

Ai māsiņa ražanā,
Neniecini arājiņu!
Būt' tu bijse jo ražana,
Tu ne vērta arājiņa.
216 [Ventspilī].

27901.

Ai manu bāleliņ,
Tavu lielu rudzu lauku!
Maliņā stāvēdama,
Otras malas neredzēju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27902.

Vai meitiņas, vai māsiņas,
Godājat arājiņu!
Arājam kājas rokas
Kā ābeļu ziedi zied.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Māsiņ maza, masiņ diža,
Nevainoji arājiņu!
Arājiņa kājas rokas
Maksā zelta gabaliņu.
190 [Kuldīā].

27903.

Ai melnā vabulīte,
Griezi ceļu arājam:
Arājam(i) grūtas kājas,
Pilnas smilšu piebirušas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

27904.

Ai naudiņa, naudas māte,
Nekrīt' ceļa maliņā;
Krīt' vadziņas galiņā,
Lai saņem arājiņš!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

27905.

Ai rudzīti gaŗaudzīti,
Tavu lielu briedumiņu!
Mani brāļi Vāczemēi
Piecus kuģus kaldināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27906.

Ai rudzīt, riet krūmiņu
Lielajā tīrumā,
Maksā zirga vilkumiņu,
Arājiņa gājumiņu!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 184 -

27907.

Ai rudzīt(i) rogainīt(i),
Steidzies drīzi tīrumā:
Jau dažam, ne vienam,
Nerūc vairs [vaira] dzirnaviņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai rudzīt(i) roggalvīti,
Kam tu agri neziedēji?
Ne dižajam bajāram
Neŗūc vairs dzirnavtiņas.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

27908.

Ai rudzīti rogainīti,
Tavu dārgu akotiņu!
Tevis dēļ Vāczemē
Zelta naudu kaldināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)], 192 [Lipaiķps (Turlavas pag. Kld)], 255 [Cirolē (Bēnes pag. Jg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Ai rudzīti rogainīti,
Tavu dārgu augumiņu!
Tevis dēļ Vāczemē
Sudrabiņu kaldināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

27909.

Ai rudzīti rogainīti,
Tavu dārgu augumiņu!
Tevis dēļ Rīgas kungi
Zelta naudu kaldināja.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1. Ai rudzīti rogainīti,
Tavu dārgu augumiņu!
Visi Rīgas precenieki
Uz Daugavu naudu skaita.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

27910.

Ai rudzīti rogainīti,
Tavu daiļu augumiņu! -
Viens stiebriņš, devīņ' vārpas.
Mans brālīts klēti cirta
Devīņiem apcirkņiem.
285 [Baldonē (Baldones pag. Rg)].

27911.

Ai rudzīti rogainīti,
Tevi teica malējiņa;
Kas, auziņa, tevi teica,
Tev ir gaŗa sēnaliņa?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27912.

Ai tu manu vecu tēvu,
Baltas maizes arājiņu!
Kā balodis nopūtās
Gaŗas vagas galiņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27913.

Ai vecais bāleliņ,
Ej papriekšu druviņā:
Tev sieviņa, tev bērniņi,
Tev maizītes daudz vajag.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27914.

Aiz oruoja muote deve,
Na aiz krūga dzāruojeņa;
Ka beus lobs oruojeņš,
Dabūs lela teirumeņa.
409 [Līksnas pag. D].

27915.

Aiz Daugavas augsti kalni,
Nolaideni tīrumiņi;
Tur vajaga sirmu zirgu,
Gudru vīru arājiņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

27916.

Akmeņotu zemi aru
Ar tērauda kumeliņu;
Tur uzauga dui vārpiņas
Viena salma galiņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

27917.

Ar varīti nevarēja
Tīrus laukus ritināt;
Ar maizīti ritināja,
Ar bēriem kumeļiem.
216 [Ventspilī].

27918.

Ar vēzīti es aparu
Visus tēva tīrumiņus;
Ar skudrīti, melnacīti,
No pakaļas noecēju.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

27919.

Ara manis arājiņš
I šodien tīrumā,
Ja neara šai tiesā,
Ar' citā(i) maliņā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

- 185 -

1. Es uzkāpu kalniņā
Pašā kalna paugurā;
Raugos tautu tīrumā,
Vai ir daudzi arājiņu.
Artin ara arājiņi
Ir manā tīrumā,
Ja neaŗ šai vidū,
Aŗ citā maliņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

27920.

Ara manis arājiņis
Viņa lauka galiņā;
Līgot man kā bitītei,
Meklēt sava arājiņa.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

27921.

Arājiņ(i), bāleliņ(i),
Visas tavas kājas zied!
No kājām ziedi bira,
No rokām sudrabiņš.
412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

27922.

Arājiņi, ecētāji,
Dzenat gaŗus birzumiņus:
Īsa būs šī vasara,
Zemu dzied lakstīgala.
24 [Lēdurgas draudzē], 50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)], 119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

1. Arājiņi, bāleliņi,
Dzeniet drīzi kumeliņus:
Īsa bija šī vasara,
Zemu dzied lakstīgala.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27923.

Arājiņi, ecētāji
Maizi mina kājiņām;
Cepējiņa, goda sieva,
Satin kļavu lapiņās.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Oruojeņis, acātuojis
Maizi myna kuojeņuom;
Pļuovējeņa, cepējeņa
Uz ruceņu vācynuo.
4271 [Rēzeknes apr.].

27924.

Arājiņi, ecētāji,
Sakāpuši kalniņā,
Cits citam vaicājās,
Vai būs gaŗa vasariņa?
Nebūs gaŗa vasariņa,
Zemu dzied lakstīgala.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

27925.

Arājiņi, ecētāji,
Sasēduši kalniņā,
Cits no cita vaicājās,
Vai būs silta vasariņa?
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27926.

Arājiņi, ecētāji,
Sasēduši kalniņā,
Cits citam vaicājās,
Vai būs miežu vasariņa?
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Ko tie sprieda, veci vīri,
Atmatā sasēduši?
Cits citam vaicājās,
Vai būs miežu vasariņa,
Vai būs miežu vasariņa;
Vai rudziem rudenītis?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

27927.

Arājiņi, sējējiņi,
Sējas laiks pagalam:
Dzeguzīte aizsmakusi,
Sējas laiku kūkodama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

27928.

Arājiņš Dievu lūdza,
Lai dod auzas tīrumā,
Ko baroti kumeliņu,
Ka var jāti precībās.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

27929.

Arājs ara kalniņā,
Avots tek lejiņā;
Netrūkst maizes arājam,
Ne ūdeņa avotam.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27930.

Ariet, brāļi, ecējiet,
Meklējiet adatiņu:
Māsiņai pazudusi
Rakstāmā adatiņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

27931.

Ariet, brāļi, papuvītes,
Manu daļu atstājiet,
Lai ziedēja mana daļa
Sudrabiņa ziediņiem!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 186 -

27932.

Aŗiet lauku, nesējiet
Manis dēļ, bāleliņi:
Diezgan man rudzu miežu
Tautu dēla klētiņā.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

27933.

Aeriet, muini bāeleliņi,
Vysas purva purmaelītas:
Purmaelīšu orājam
Doncuotāji kuimeliņi.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

27934.

Ari, ari, arājiņi,
Dusināji kumeliņu,
Kā māmiņa dusināja
Savas jaunas malējiņas!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

27935.

Aŗot, dēli, ecējot,
Apaŗat vagu galus;
Tā dzīvoja mans tēviņš,
Tam bij maize dievsungan.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

27936.

Art iedams, ecēdams
Vīzīt' āvu kājiņā;
Ruden meitas padziedās
Manā vīžu gājumā.
2931 [Gravendālē un Mežotnē (Mežotnes pag B)].

27937.

Art es gāju druviņāi,
Krūkļa daru lemesnīcu;
Tik dzeltenas miežu vārpas
Kā tā krūkļa lemesnīca.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

27938.

Art, ecēt es mācēju,
Vīžu pīt nemācēju.
Atved man, māmuliņa,
Pašam vīžu pinējiņu!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

27939.

Aru, aru, neaparu,
Apars mana līgaviņa,
Apars mana līgaviņa,
Kad gulēšu dienvidū.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

27940.

Audz, miezīti, ņem krūmiņu,
Šoruden daudz vajag:
Brāļam kāzas, man izdeves
Tai vienāje rudenī.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

27941.

Audziet, mieži, griezdamies
Lielajā tīrumā:
Vec' ir mana māmuliņa,
Jāņem jauna līgaviņ'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27942.

Auga rudzi, auga mieži,
Kas neauga arājam?
Sudrabiņš, tas neauga,
Tas nedīga dīdzējams.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27943.

Auzas skara lielījās,
Divi baltas vilnānītes;
Driķīšam, kantaiņam,
Melni svārki, zābaciņi.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

27944.

Bandenieka rudzi auga
Liela ceļa maliņā;
Zinājās naudas rudzi
Pa celiņu aizvedot.
2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

27945.

Bandinieka rudzi zied
Liela ceļa maliņā;
Tie ziedēja zelta ziedis,
Tie vērtēja naudiņā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Bandenieka lini auga
Diža ceļa malīnā,
Tie ziedēja zelta ziedus,
Tie ziedēja naudīnai.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

2. Bandenieka rudzi zied
Diža ceļa maliņāi;
Tie ziedēja baltim ziedim,
Tie ģeldēja naudiņai.
Kur liksit, jauni puiši,
Zelta naudas, saņēmuši?
- Pierksim bērus kumeliņus,
Izjāsim pieguļāi.
Klausies, mana līgaviņa,
Kur es jāju pieguļāi:
Man pašam pieši šķind,
Kumeļam iemauktiņi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 187 -

27946.

Bandenieki rudzus sēja
Diža ceļa maliņā,
Uz celiņa ziedi bira,
Zinājās naudas rudzi.
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

27947.

Bandenieki rudzus sēja
Diža ceļa maliņā.
Lieli kungi gaŗām brauca:
Kam tas tādis rudzu lauks?
Kam tas tādis rudzu laukis,
Zelta miglas nomiglotis;
Zelta miglas nomiglotis,
Sudrabiņa ziedim zied;
Sudrabiņa ziedim ziede,
Dimantiņa graudiņiem?
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

27948.

Bija man, bija man,
Vēl vajaga, vēl vajaga:
Bija man rudzi mieži,
Vēl vajaga arājiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

27949.

Bite liela medeniece,
Ne visiem medu nesa;
Vasariņa laba sieva,
Tā visiem maizes deva.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27950.

Brāļam laba šī vasara,
Māsa gāja druviņā.
Gan, brālīti, tu redzēsi,
Kas ies citu vasariņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

27951.

Bāliņ, tavi rudzu lauki
Viļņoties vilņojās.
Kalniņā stāvēdama,
Otras malas neredzēju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27952.

Bāliņš ara kalniņā
Ar dzeltenu kumeliņu;
Es iznesu launadziņu
Sudrabiņa bļodiņā.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

27953.

Dieviņš gāja lauciņā
Ar zeltītu sētavīti,
Kungam gāja smilgas sēt,
Arājam miežus rudzus.
216 [Ventspilī].

27954.

Dieviņš gāja rudzu sēt
Ar sudraba sētavīti;
Šam šaujiņa, tam šaujiņa,
Man ar visu sētavīti.

27955.

Dīviņš guoja rudzu sātu,
Svāta Muora pabēržuotu:
Zeižu maisi, zalta sākla,
Sudabreņa sātiveite.
419 [Drēķēs(?)].

1. Dīveņš guoja rudzu sātu
Ar sudobra sātiveiti;
Svāta Muora bērzēt guoja
Ar tuom zalta ciseņuom;
Dīva dāls ruodējuos
Zaltu kuorklu kriumeņā.
4221 [Asūnes pag. D].

27956.

Dieviņš sauca vecus vīrus,
Vidū lauka stāvēdams.
Kuŗš papriekšu āztecēs,
Tam būs miežu vasariņa.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

27957.

Div' bajāri lielījās,
Citu ziemu izmituši:
Bitīt' koka serdītē,
Rudzis sniega apakšā.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Divi bija, divi bija
Saltas ziemas cietējiņi:
Bitīt' koka serdītē,
Rudzīts ledus gabalā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 188 -

27958.

Dodiet, brāļi, man maizītes
Deviņām nedēļām!
Es vārpiņu ieraudzīju
Lielajā tīrumā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dod, bāliņi, man maizīti
Deviņām nedēļām!
Jau rudzītis vārpu rieta
Lielajā tīrumā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Dod, bāliņ, man maizītes
Deviņām nedēļām!
Es vakar ieraudzīju
Rudzu ziedu tīrumā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3. Gādā maizes, bāleliņ,
Deviņām nedēļām:
Es redzēju rudzu vārpu
Tīrumā līgojot.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

27959.

Dod, Dieviņi, labu lītu
Jala vienu debestiņu!
Grūši pūta arājiņi,
Druvas malu staigādami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27960.

Dod, Dieviņi, veselību
Tīru rudzu arājam,
Tīru rudzu arājam;
Tīru rudzu sējējam!
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

27961.

Dodiet man četri zirgi,
četri labi ecēksnīši,
Lai es braucu tīrumā
Velēniņu līdzināt!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

27962.

Domājām, gādājām,
Ar ko laukus puškosim:
Sēsim rudzus, sēsim miežus
Dēstīsim ozoliņus!
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

27963.

Druvā eimu, druvā teku,
Druvā man visi prieki,
Druvā man saule lēca,
Druvā saule norietēja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

27964.

Druvā iemu, druvā teku,
Druvas ceļu darināju:
Visi mani druvas ceļi
Sudrabiņu vizināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27965.

Dzeltān' ir miežu druva,
Balta miežu pļāvājiņa;
Tā man tika, to vedīšu
Baltajami bāliņam.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

27966.

Dzenīts kale, klikšķināja,
Dzenīšam raibi svārki;
I es aru, i ecēju,
Man nebija raibu svārku.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Dzenīts kala knipu knapu,
Raibi svārki mugurā;
Es strādāju dienu nakti,
Man nav krekla mugurā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

27967.

Dzirnu vaina, vai malēja,
Rupji gāja rīta mālis?
Dieva vaina, vai arāja,
Smilgas auga tīrumā?
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27968.

Iesim, māršas, druviņā
Ar visiem bērniņiem;
Liksim bērnus uz kalniņu,
Lai lapsiņa karinā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

27969.

Ēd, līgava, lāču maizi,
Līdz paauga tīri rudzi;
Kad paaugs tīri rudzi,
Ēd maizīti sijādama!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

27970.

Ej, brālīti, miežu sēt,
Es nesīšu sētuvīti;
Tev dziedāja zelta zīle,
Man sudraba lakstīgala.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27971.

Ej, bāliņ, pats ar arklu
Lielajā tīrumā;
Kalpi tavi dienas zagļi,
Lēni dzina kumeliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 189 -

27972.

Ej druvā, druvaliņ,
Ko darīji sētiņā?
Gauži raud tā vārpiņa,
Kuŗ' līgo tīrumā.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

27973.

Ej druvā, druvaļiņa,
Ko pa sētu rotājies?
Visi tavi druvas ceļi
Tīru zeltu vizināja.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

27974.

Ej ganos, gana meita,
Pin vīzītes arājam:
Arājs ara tīrumā
Basajām kājiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

27975.

Ej papriekšu, šķirulīte!
Tev saimīte pakaļ gāja,
Tev saimīte pakaļ gāja,
Kā bitīte līgodama.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

27976.

Es aparu divi zemes,
Trešajā ielīgoju,
Iekām cēla māmuliņa
Govju slaukt dārziņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

27977.

Es aparu sūdu druvu
Ar pelēku avetīnu;
Tur uzauga dui vārpīnas
Viena salma galīnā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

27978.

Es auziņas daudz nesēju,
Vienu pašu sētuvīti,
Līgaviņa, mel(l)acīte,
Nedzeŗ auzu alutiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Es auziņas vairs nesētu
Ne tās vienas sētuvītes;
Lepna mana līgaviņa,
Nedzeŗ auzu alutiņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27979.

Es bij' vīrs tā kā otrs,
Kas var manis niecināt!
Tāpat krita velēniņš,
Kā otram vīriņam.
216 [Ventspilī].

27980.

Es dzird' vilku gaudājot
Vāczemnieku tīrumā:
Vāczemnieku jauni puiši
Artu gāja raudādami.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

27981.

Es izlauzu vērsim kāju,
Sila zemi ecēdams;
Augat, mani mieži rudzi,
Maksājieti vērsim kāju!
226 [Kandavā (Tl)].

1. Man nolūza vēršam kāja,
Kankarkalnus ecējot;
Audzē, Dievis, rudzus miežus,
Maksā manu vērša kāju!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

27982.

Es negāju krogā dzertu,
Ne puišiem rādīties;
Kas grib mani lūkoties,
Lai nāk brāļa druviņā.
1311 [Apē (Vlk)].

27983.

Es nesēju daudz auziņu,
Man bij skaista līgaviņa,
Lai tā man nenoput [neapput],
Auzu miltus sijājot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Es auziņu daudz nesēju,
Balta mana līgaviņa,
Lai tā melna nenoput
Sijādama, niekādama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27984.

Es redzēju brīnumiņus
Viņā lauka galiņā:
Vārna kūla arājiņu,
Pie ausīm turēdama.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

27985.

Es redzēju no tālienes
Ezeriņu līgojot;
Tas nebija ezeriņš,
Tas bij tautu tīrumiņš.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 190 -

27986.

Es redzēju, tautiņām
Vilnīts sita rudzu lauku.
Ja būs man Dievs vēlējis,
Es ēdīšu to maizīti.
206 [Kuldīgas apriņķī].

27987.

Es uzaru gobu zemi
Ar pelēku avitiņu;
Vēl es būtu noecējis,
Kaut vilciņis nenokodis.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

27988.

Es uzgāju ganīdama
Tautu dēlu arumīnus:
Divi vagi mell' aruma,
Trešā balta ābulīna.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27989.

Ecējam auzu zemi
Ar baltām aitiņām,
Lai stāv bēri kumeliņi
Sēklu vest tīrumā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

27990.

Guoju vuorp'eņu las'eitu
Ar visīm b'ērn'eņīm;
Gorda b'eja mīžu putra,
Soldons mīžu olut'eņš.
422 [Līvānu pag. D].

27991.

Gani rīksti nebraucīja,
Lai braucīja arājiņš,
Lai braucīja arājiņš,
Lai aug tīra labībiņa.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

27992.

Ganos mani neraidiet,
Es ganīt nemācēju;
Laidiet mani lauciņā
Velēniņus putināt!
216 [Ventspilī].

27993.

Gaŗām gāju sila malu,
Āboliņu dēstīdams;
Es domāju sila zemi
Par ārisku padarīt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

27994.

Gaujas skrasti man aŗami,
Pati Gauja ecējam';
Gaujas skrasti zeltu nes,
Pati Gauja sidrabiņ'.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Kas kait man nedzīvot
Gaujas krasta maliņā,
Pate Gauja zeltu nesa,
Gaujas malas sudrabiņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

27995.

Grieze grieza rudzīšos,
Paipaliņa kārkliņos;
Bāliņš grieza maizes klaipu,
Skauģis grieza akmentiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Griez, griezīte, rudzīšos,
Paipaliņa, kūliņā;
Griez, bāliņ(i), maizītē,
Lai griež skauģis akmenī!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

27996.

Grieze grieze rudzīšos,
Paipaliņa kārkliņos;
Grieze rudzus briedināja,
Paipaliņa kāsināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

27997.

Grieze grieza rudzīšos,
Paipaliņa kārkliņos.
Sagriez, Dievus, brāliņam
Rudzus miežus tīrumā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

27998.

Grieza mana labvēlīte,
Tā dziedāja rudzīšos;
Tai es ļautu padziedāt
I manā istabā.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27999.

Griķīt' sēju, griķīt' aru,
Griķīts viegli ritināt;
Maza mana līgaviņa,
Nespēj rudzu ritināt.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

- 191 -

28000.

Griķīt' sēju, griķīt'
pļāvu,
Griķīts laba labībiņa:
Lēts bij kult, lēts bij malt,
Lēts putriņu izvārīt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28001.

Gudrujam dēliņam
Treis' naudiņas vosorā:
Auga rudzi, auga mīži,
Līn bit'eitis ūzolā.
422 [Līvānu pag. D].

28002.

Jaunas meitas druvā gāja,
Druvas ceļa nezināja;
Es atradu druvas ceļu:
Zied sudraba ziediņiem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

28003.

Kā lācīši man zirdziņi,
Kā ozoli arājiņi;
Kā šūniņa man maizīte,
Kā bitīte cepējiņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kā kruķītis man arklītis,
Kā lācītis kumeliņis;
Kā saulīte man maizīte,
Kā bitīte līgaviņa.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

28004.

Kad es gāju miežu sēt,
Dievs sēd ežas maliņē;
Kad es miežu alus dzēru,
Sudrabs kannas dubenā.
192 [Lipaiķps (Turlavas pag. Kld)].

28005.

Kuodēļ man' nadzeivuot
Malna meža mal'enī?
Malni zyrgi man' arūt,
Palākī ecējūt,
Dzaltonūs paturēju
Teirumā sāklu vest.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

28006.

Kuodeļ man' nadzeivuot
Malnuo meža mal'eņā?
Man' zirdzeņi kai luoceiši,
Oruojeņi kai kundzeņi.
435 [Latgalē].

28007.

Kal, Dieviņ, dzelza sētu
Apkārt manu rudzu lauku,
Lai netop skauģa bērni
Caur sētiņu vārpas raut.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

28008.

Kaliet, brāļi, dzelza ratus,
Ar ko maizi vizināt
No tīruma rijiņā,
No rijiņas klētiņā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

28009.

Kalniņā miežus sēju,
Lai salniņa tos neķeŗ;
Kad salniņa miežus ķēra,
Labs nebija alutiņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

28010.

Kalniņā stāvēdama,
Nosaraugu lejiņā,
Kā tie ara, kā ecēja
Slavenie tēva dēli.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28011.

Kam tie kalni, kam tās lejas,
Kam tie kupli ozoliņi?
Rudziem kalni, miežiem lejas,
Bitēm kupli ozoliņi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

28012.

Kam tie lieli rudzu lauki,
Kā ūdeņi līgojās?
Tie manam bāliņam,
Kas launagu negulēja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

28013.

Kam tie lieli rudzu lauki
Kā ūdeņi līgojās?
Tā puisīša rudzu lauki,
Kas ņems sievu šoruden.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

28014.

Kas godīga mātes meita,
Paceļ krēslu arājam,
Arājam smagas kājas,
Pilnas smilšu piebirušas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 192 -

28015.

Kas tur nāca kūpēdams
No druviņas sētiņā?
Bāliņam maize nāca,
Krāsns kūpēja pakaļā.
4 [Aijažos].

28016.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņa kalna galiņā?
Mīļš Dieviņš miežus sēja
Sudrabiņa sētuviņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

28017.

Ko, brālīt, darīsim,
Daudz zemīti aparuši?
Jūgsim labus kumeliņus,
Dzīsim gaŗus birzumiņus.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

28018.

Ko, brālīši, darīsim?
Citi vīri aparuši.
Jūgsim bērus kumelīnus,
Aparsim jūgumāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

28019.

Ko domāji, tu brāliņi,
Kalniņā stāvēdams?
- Es domāju miežus sēt,
Ruden ņemt līgaviņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

28020.

Ko es viena padarīju,
Noiedama druviņā?
Sliedi vien padarīju
Noiedama, atiedama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28021.

Ko, sirpīti, nopelnīji
Par gaŗaju vasariņu?
- Es, meitiņa, nopelnīju
Vārpām pītu vaiņadziņu.
113 [Alūksnē].

1. Kū, s'ērp'eņ, nūp'el'n'ēji
Taidu garu vasareņu?
- Treis' vuorp'eņis nūp'el'n'ēju
Dagun'eņa gal'eņā.
427 [Varakļānu pag. Rz].

28022.

Kumeliņi, bāleliņi
Miežu rudzu arājiņi:
Kumeliņis arklu vilka,
Brālīts arkla galiņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

28023.

Kumeliņi, bāleliņi,
Tie bij miežu arājiņi;
Tautu meita, zeltainīte,
Tā vārpiņu lasītāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

28024.

Kundziņš jāja raudādams
Gaŗām manu rudzu lauku,
Ieraudzījis rudzu lauku
Kā ūdeni līgojam.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. Kundziņš jāja raudādams
Apkārt manu rudzu lauku,
Redzēj' manu rudzu lauku
Zelta viļņus viļņojot.
46 [Carnikavā (Rg)].

28025.

Kundziņš jāja raudādams
Gaŗām manu rudzu lauku,
Redzēj' manu rudzu lauku
Zelta miglu miglojam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 190 [Kuldīā], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Kungi jāja raudādami
Apkārt manu linu lauku,
Redzēj' manu linu lauku
Zelta miglu miglojoti.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

28026.

Kur jājiet, bandenieki,
Zīda puški ceļu slauka?
- Lielajā tīrumā
Rudzu miežu raudzīties,
Kā stāv rudzi, kā stāv mieži,
Kā stāv mēļa linu druva.
216 [Ventspilī].

28027.

Kur tu biji, mīļš Dieviņis,
Ka tu mani neredzēji?
Dažs skauģītis gausu ņēma
Manā rudzu tīrumā.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

28028.

Kur tu iesi, mīļš Dieviņi,
Ar sudraba sētuvīti?
- Ieš' atraitnes druviņā,
Tai neviena sējējiņa.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

- 193 -

28029.

Laba man sila zeme
Doris dēt, rudzus sēt:
Sīc bitīte, zied rudzīši,
Pats jaukuma nevarēju!
1311 [Apē (Vlk)].

28030.

Labi man zirdziņš mete,
Labi mete lemesnīce;
Man izauga ļaudeviņa
Birzumiņa galiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28031.

Lai bij grūt, kam bij grūt,
Rudzīšam, tam bij grūt
Ziemu ciest, krūmu riest,
Par vasaru neizaugt.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

28032.

Lai pietrūka, kā pietrūka,
Kad maizītes nepietrūka;
Lai pietrūka sudrabiņa,
I sudraba kalējiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28033.

Lakstīgala, sējas putnis,
Piecel manu arājiņu:
Jauns bij mans arājiņš,
Sējas laika nezināja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 81 [Katriņā (Katriņas pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)],
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Lakstīgala, sējas putnis,
Nāc man līdzi tautiņās:
Jaunis manis arājiņš,
Sējas laika nezināja.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

28034.

Lakstīgala, sējas putnis,
Piecel manu arājiņu:
Vis' arāji tīrumā,
Man' arāja neredzēj'.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

28035.

Lietus lija saulītē,
Trīs lāsītes vien nolija:
Viena miežu, otra rudzu,
Trešā zelta, sudrabiņa.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

28036.

Līgant līg' tā vietiņ',
Kur derigi ļaudantiņ';
Tā līgei miež' rudz'
Pret to zelt', sudrabit'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

28037.

Līgo rudzu tīrumiņš
Deviņiem ielejiem;
Muns brālīts klēti cirta
Deviņiem apcirkņiem.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

28038.

Līgo saule launagā,
No launaga vakarā;
Tā līgoja brāļu māsa
No druviņas druviņā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

28039.

Līgosim druviņā
Līdz pašam vakaram,
Mums māmiņa sētiņā
Vakariņu vārītāja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

28040.

Līka līka miežu vārpa,
Melna bārda pļāvējam;
Lai Dievs deva brūveŗam
Tādu melnu alutiņu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

28041.

Lij, lietiņi, pa malām,
Līdz pāriešu sētiņā;
Kad pāriešu sētiņā,
Lij pa visu tīrumiņu!
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

28042.

Lij, lietiņ, cik līdams,
Šodien tevis nevajag,
Šodien mans bāleliņš
Naudu skaita Vāczemē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

28043.

Lūdzu vienu, lūdzu otru:
Dod maizīti, es atdošu!
Lūdzu Dievu, tas man deva,
Tas negrib atdodam.
224 [Kabilē (Kld)].

- 194 -

28044.

Lūdzu, māte, nodzerties,
Man nav vaļas kavēties,
Man jāiet laukā art
Ar sudraba lemesnīcu.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28045.

Māsas sūtu druviņāi,
Tās man daudzi padarīja,
Tās nesēd maliņāi,
Vakariņa gaidīdamas.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

28046.

Man meitiņas apsasmēja,
Sila zemi ecējot;
Man izauga rudzi mieži,
Meitām kaunu padarīj'.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

28047.

Man nokrita zelta grožas,
Ledus kalnus ecējot.
Vai, bitīte, neatradi,
Saldus ziedus lasīdama?
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Man pazuda nēzdodziņš,
Par siliņu tecēdam.
Vai, bitīt, neatradi,
Sila ziedus lasīdam'?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

28048.

Man pazuda līgaviņa
Lielā auzu tīrumā:
Balta bija auzu skara,
Balta mana līgaviņa.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

28049.

Man patika miežu druva
Ar visiem akotiem;
Man patika arājiņš
Smiltainām kājiņām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

28050.

Manis dēļ, bāleliņi,
Ne ariet, ecējiet:
Mani mieži, mani rudzi
Līgo tautu tīrumā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Manis pēc, brāleliņi,
Laukā arklu nenesiet:
Man rudzīši veldē guļ
Tautas dēla tīrumā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

28051.

Mans vīriņš kā lācīts,
Es maizītes paēdusi;
Tāpat krita velēniņa
Kā ir tam labajam.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

28052.

Manu bēdu bāleniņi
Vai aruši, nearuši:
Cita kunga maliņā
Manas maizes arājiņš.
84 [Kusā (Kusas pag. Md)].

28053.

Maza maza man zemīte,
Bet radīga labībiņa:
Vienu graudiņu izsēju,
Desmit nāca pakaļā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

28054.

Maza maza man zemīte,
Bet ražīga labībiņa:
Man uzauga divas vārpas
Viena salma galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

28055.

Maza maza man zemīte,
Bet ražīga labībiņa;
Maģis manis augumiņš,
Liela darba darītājs.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

28056.

Mazs putniņis, zelta spārni,
Pret saulīti lidināja;
Tā līgoja mieži rudzi
Manam maizes arājam.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

28057.

Miezīts gan lielījās
Par rudzīti gaŗāks augt.
Rudzīts bija vārpiņā,
Miezīts trešā lapiņā.
226 [Kandavā (Tl)].

28058.

Miezīts saka pavasar:
Vedat mani tīrumā!
Jau rudeni, pārvezdami,
Vediet simtu vezumiņu!
342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 195 -

28059.

Mēs bijām pieci brāļi,
Pieci tēva kumeliņi;
Mēs dzīsim līka lokus
Par lielo tīrumiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

28060.

Meitas mani aicināja
Par upīti launagā.
Nāc, meitiņa, pati pāri,
Es maizītes arājiņš!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

28061.

Metu rūšu gabaliņu
Tā tautieša tīrumā,
Lai rūsēja, lai pelēja
Tie tautieša arājiņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

Metu zelta gabaliņu
Sav' bāliņa tīrumā,
Lai spīdēja, lai vizēja
Man' bāliņa arājiņi!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

28062.

Pēter, brāli, aunies kājas,
Iesim miežu aplūkot!
Sīļi miežus apēduši,
Salmi vien palikuši.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28063.

Nāc ārā, druvaļiņa,
Ko pa sētu rotājies?
Visi tavi druvas ceļi
Nokaltuši, novītuši.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

28064.

Nāc nākdama, vasariņa,
Daudz uz tevis gaidītāju:
Gaid' arāji, ecētāji,
Gaid' sieniņa pļāvējiņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

28065.

Neba maize pati nāca
Bagātajā vietiņā:
Nav saulīte uzlēkusi,
Jau sirmīši nosvīduši.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Ne maizīte pate nāca
Mūs' tēviņa sētiņā:
Līdz gaismiņu nosvīduši
Pieci bēri kumeliņi;
Pieci bēri kumeliņi,
Otri pieci bāleliņi.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

2. Nele lēti maize nāca
Bagātā vietiņā:
Ik vakara satecēja
Nosvīduši kumeliņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3. Vai guļoti maize nāca
Bagātajā vietiņā?
Ik rītiņus bez saulītes
Piec' arāji tīrumā.
1311 [Apē (Vlk)].

28066.

Ņiedras gaŗum' i izaugu,
Magoniņas dailumiņu,
I tad vēl nevarēju
Arājiņa nicināt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28067.

Nezaļo, papuvīte,
Tev zaļot nederēja!
Lai zaļo rudzi mieži,
Tiem zaļot piederēja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

28068.

Nevienam tā nevaid
Kā tam rudzu rogaiņam:
Ij ruden, pavasar
Zaļi svārki mugurā.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

28069.

No kumeļa pavaicāju,
Vai dzīt gaŗu birzumiņu.
- Ber auziņas silītē,
Dzen par visu tīrumiņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28070.

No kumeļa pavaicāju,
Vai dzīt gaŗu birzumiņu.
- Ja tev manis žēl nebija,
Dzen par visu tīrumiņu!
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

28071.

No tālienes es pazinu
Slinka vīra arumiņu:
Ne ušniņa neziedēja
Slinka vīra arumā.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

- 196 -

28072.

Novadniece, man' māsiņa,
Nojūdz manu kumeliņu:
Man rociņas nosalušas,
Gobu zemi mērojot.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

28073.

Nu apsēju, nu apleižu
Savus lielus tīrumiņus,
Nu pakāru sētavīti
Sudrabiņa vadzītē.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28074.

Nu ir laiks, nu ir laiks
Veciem puišiem precēties:
Es atradu divas vārpas
Viena salma galiņā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

28075.

Nu piekusu, vairs nevaru,
Vien' iedama druviņāi;
Rokāi nesu vaŗa jostu,
Rokāi zīļu vaiņadziņu.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

28076.

Pāri pāri, lietutiņ,
Par šo zemes gabaliņu!
Līst' citē zemītē,
Burbulīšus mētādams!
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

28077.

Pāri pāri, lietutiņ,
Par šo zemes gabaliņu!
Leišu meitas gauži raud,
Ūdentiņa meklēdamas.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

28078.

Pāri pāri, lietutiņ,
Par šo zemes gabaliņu!
Citā zemes gabalā
Gaida tevis noejam,
Gaida tevis noejam
Mellajām villainēm.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

28079.

Paldies Dievu Dieviņam,
To darbiņu nodarīju!
Ieš' pie tēva, māmuļītes,
Lai dod citu, jaunu darbu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

28080.

Paldies saku Dieviņam,
To darbiņu nodarīju!
Nesacīju piekususe,
Priecājos nodarījse.
192 [Lipaiķps (Turlavas pag. Kld)].

28081.

Paldies saku Dieviņam,
To darbiņu nodarīju!
Nu es iešu sētiņā
Sav' rociņu pūtināt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28082.

Palīdz Dievs, kam palīdz,
Palīdz miežu arājam
Visus viņa tīrumiņus
Vadziņās savagot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

28083.

Papuvīte noziedēja
Mēļajiemi ziediņiem,
Žēl manam brālītim
Apkārt sviest velēniņu.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

28084.

Parādies, tu saulīte,
Trīsreiz jel dieniņā:
Azaidā, launagā,
Trešo reizi vakarā!
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28085.

Pasasmēju smiekliņam, -
Kas smieklam nesmiesies,
Kumeļš arklu salauzīja,
Ganu meita arājiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

28086.

Pasteidz, mana māmelīt,
Šī dieniņa pasteidzama:
Putniņam bērn' apsniga,
Man vārpiņas druviņā.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

- 197 -

28087.

Pate Dieva dāvaniņa
Cita citu valkājās:
Zirdziņš vilka ecēšiņu,
Ecēšiņa labībiņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

28088.

Patīk man miežu druva
Dzeltānām vārpiņām;
Patīk man tautu dēls
Dublaiņām kājiņām.
2541 [Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)].

28089.

Piederēja, piederēja
Trīs māsiņas bāliņos:
Divas gāja druviņā,
Trešā nesa launadziņu.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

28090.

Piekusuši arājiņi,
I sieniņa pļāvējiņi;
Kā vējiņš nepiekusa,
Visus mežus locīdams?
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

28091.

Pilli lauki arājiņu,
Man arāja vien nevaida.
Līgot man kā bitīti,
Meklēt sava arājiņa.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Pilni lauki arājiem,
Mans arājs vien nebij;
Iem' druviņu no druviņas,
Meklēj' savu arājiņu.
216 [Ventspilī].

2. Pilni lauki arājiņu,
Man' arāja vien nevaid.
Skrej, bitīte, loki spārnus,
Meklē manu arājiņu!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

28092.

Pilli lauki arājiņu,
Man' arāja vien nevaid.
Mans arājis Vāczemē
Sīku naudu kaldināja.
226 [Kandavā (Tl)].

28093.

Pilni lauki arājiņu,
Man' arāja vien nevaid.
Vai tas arti nemācēja,
Vai nebija kumeliņa?
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Pilna pļava pļāvējiņu,
Mans pļāvējs vien nevaid.
Vai tas pļaut nemācēja,
Vai nebija izkaptiņa?
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

28094.

Pilli lauki arājiņu,
Pilli bēru kumeliņu;
Ne te mana arājiņa,
Ne arāja kumeliņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Cauri gāju novadiņu
Sev arāju lūkoties.
Pilli lauki arājiņu,
Pilli bēru kumeliņu;
Ne tur manis arājiņis,
Ne arāja kumeliņis.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

28095.

Pļaujat, mani pļāvējiņi,
Līdz pašam vakaram!
Tā vārpiņa gauži raud,
Kas palika pakaļā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

28096.

Pļaujat rudzus, pļaujat miežus,
Rītā ilgi negulat;
Rītā ilgi negulat,
Vainadziņu novijat!
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

28097.

Pļaujat, rudzu pļāvējiņi,
Dui kažoki mugurā.
Nesapļāva gailim nastu,
Ne aunam kumosiņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

28098.

Pļaujat, meitas, kuplus miežus,
Kam to abju vajadzēja;
Man to abju nevajaga,
Man maizīte tautiņās.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28099.

Prieka, mana liela prieka,
Grieze grieza rudzu lauku;
Tas bij mans otris priekis:
Stallī bēri kumeliņi.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 198 -

28100.

Prieka prieka vīriņam
Par lielo rudzu lauku;
Vēl lielāka prieka bija,
Kad tikuse līgaviņa.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

28101.

Prieki bija arājam,
Priek' arāja līgavai,
Redzēj' savu rudzu lauku
Kā ūdeni līgojam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

28102.

Prieki bija arājam,
Prieks arāja līgavai,
Redzēj' savu rudzu lauku
Zelta miglu miglojam.
316 [Jēkabpilī].

28103.

Pūtiet, visi silti vēji,
Manas vagas galiņā;
Man pūtiet tīrus rudzus,
Skaudējam pelaviņas!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28104.

Puiši puiši, pie darbiņa,
Neraugāt svētas dienas!
Tam bij laba svēta diena,
Kam naudiņa maciņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

28105.

Puškojat visu sētu!
Rudzīts gāja sētiņā;
Izpēriesi pirtiņā,
Atkal gāja tīrumā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

28106.

Puse rudzu, puse miežu
Aiz kalniņa līcīšos;
Aiz kalniņa līcīšos,
Sīkajos krūmiņos.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

28107.

Resnis auga ozoliņis
Lielajā tīrumā;
Tur arāji zirgus sēja,
Tur tie ēda brokastiņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28108.

Rudzi rudzi, mieži mieži
Nu pašā pļaušanā;
Tautu meita, dzeltainīte,
Nu pašā vešanā.
18 (Odzienā), 379.

28109.

Rudzīšam, rogaiņam,
Ledus galvu nogulēja;
Kas kaitēja auziņai
Spilvenā [Spilviņā?] negulēt?
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

28110.

Rudzītim, rogainim,
Ledus galvu nogulēja;
Kas kaitēja miezītim,
Saulītē nelīgot?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Kas kaitēja miezīšam,
Saulītē līgojot;
Ai rudzīti, rogainīti,
Tev galviņa ledu nesa!
298!.

28111.

Rudzīšam, rogaiņam,
Ledus galvu nogulēja;
Miežīšam, akotam,
Saule klāja paladziņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

28112.

Rudzīts meta zelta vilni
Lielajā tīrumā;
Arājs prieka nevarēja,
Maliņā stāvēdams.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

28113.

Rudzu druva priecājās,
Nolīks mana muguriņa.
Līksti pate, rudzu druva,
Nelīks mana muguriņa!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. Rudzu lauks lielījās
Locīt manu muguriņu.
Nelielies, rudzu lauks,
Es sajemšu dziedādams!
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

28114.

Rudzu vārpa gauži raud,
Pie celmiņa gulēdama;
Kas tai miežu akotā,
To lasīja pļāvējiņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 199 -

1. Kas tai miežu akotā,
To pacēla pļāvējiņi;
Rudzīts, zelta gabaliņš,
To samina kājiņām.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28115.

Saimenieka meita biju,
Māku darbu skubināt:
Aizgājuse druviņā,
Līdu rudzu gubiņā.
Strādā, puisi, bandeniek,
Tev māmiņa loni dod;
Kam man manas baltas rokas
Rugājiem sabadīt!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28116.

Saka mani burt mākam,
Vēl es burti nemācēju:
Buŗ manā tīrumā
Pieci sirmi kumeliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28117.

Sakās mana līgaviņa
Gluži vārpas lasījus';
Pat' lielā miežu vārpa
Pie celmiņa palikus'.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

28118.

Zaļa zaļa rudzu zāle
Tīrumiņa galiņā;
Tur būs manai līgaviņai
Pilna sauja sudrabiņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28119.

Salti vēji, nepūtiet
Pār tiem rudzu tīrumiem!
Jau dažam nāburgam
Nerūc vaira dzirnaviņas.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

28120.

Saule saule, zeme zeme
Bez arāja nevarēja;
Arājiņš nevarēja
Bez labā kumeliņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28121.

Šam vasara, tam vasara,
Rudzīšam vasariņa,
Tam salūza dzelza rati,
Vasariņu vizinot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28122.

Šķitu vārnas nolipušas
Savu lielu tīrumiņu:
Mana sieva, mani bērni,
Mani vārpu lasītāji.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

28123.

Šodien brāļi arti gāja
Lielajā tīrumā.
Vakarāi pārnākuši,
Auniet kājas sētiņā;
Auniet kājas sētiņā,
Kariet zeķes paspārnē,
Nenāciet istabā
Smilšainām kājiņām:
Nebūs smilšu istabāi,
Ne blusiņu gultiņāi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

28124.

Šurpu līka, turpu līka
Rudzu vārpa tīrumā,
Uz sētiņu vairāk līka,
Tur atnāca pļāvējiņi.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Šurpu turpu rudzīts līka,
Uz sētiņu vairāk līka,
Uz sētiņu vairāk līka,
Gaida savu pļāvējiņu.
331 [Augškurzemē (Il)].

28125.

Ziedi balta, ābelīte,
Papuvītes malīnāi;
Jauni puiši, art iedami,
Appuškoja cepurīti.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

28126.

Ziedi, ziedi, papuvīte,
Dzelteniem(i) ziediņiem,
Apars tevi arājiņis
Melnajām(i) velēnām!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28127.

Ziedi, ziedi, papuvīte,
Zilajiem ziediņiem,
Uzars tevi bāleliņi
Tēraudiņa lemešiem!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 200 -

28128.

Ziedi, ziedi, rudzu vārpa,
Deviņām(i) ailiņām!
Mans bāliņš klēti cirta
Deviņiem(i) arodiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Audz, rudzīti, rogainīti,
Deviņām ieliņām!
Es uzcirtu sav' klētiņu
Deviņiem apcirkņiem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Līgo rudzu tīrumiņš
Deviņiem ielejiem;
Mans bāliņš klēti cirta
Deviņiem apcirkņiem.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

28129.

Sēju auzas, aug man auzas,
Aug bērītis kumeliņš;
Sēju linus, aug man lini,
Aug man linu plūcējiņa.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

28130.

Sēju kriķu lielu lauku,
Dui kriķīši vien paauga;
Piekūst ziergi, saplīst rati,
Tādu ķēmu vadājot.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Sēju pautis lielu lauku,
Div' vien bija paauguši;
Taisu ratus, jūdzu zirgus,
Brauc' ar pautis pilsētāi.
Nosprāgst zirgi, saplīst rati,
Tādus ērmus vadājot.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

28131.

Sēju miežus lielu lauku
Līdz citam rudeņam.
Augat, mani labi mieži,
Brūvēš' saldu alutiņu!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

28132.

Sēju rudzu tīrumiņu
Ezeriņa maliņā;
Šķiet ezeru viļņojam,
Viļņo rudzu tīrumiņš.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

28133.

Sēju rudzus, sēju miežus,
Sēju auzas vairumā;
Rudzi, mieži klaipu glauda,
Auzas glauda kumeliņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

28134.

Sēju rudzus, sēju miežus,
Sēj' auziņas vairumā;
Sēj' auziņas vairumā,
Baroj' bērus kumeliņus;
Baroj' bērus kumeliņus
Ruden vest līgaviņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

28135.

Sēšu pūŗus, sēšu miežus,
Rudenī kāzas dzeršu.
- Gan es tavus pūrus, miežus
Ar govīm noganīšu!
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

28136.

Zeme raud uz arāja,
Vecainē gulēdama;
Arājs raud uz Dieviņa,
Nava laba kumeliņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28137.

Z'eme z'eme, saul'e saul'e
Dūd augl'eigu vasareņu.
Saul'e sylda, z'eme pylda
Maizis pylnu orūd'eņu.
435 [Latgalē].

28138.

Z'eiļuota muna muos'eņa,
Sudobruota ļaudav'eņa;
Tik z'eiļuotys, sudobruotys
Obi vadu driv'eņā.
4223 [Višķu pag. D].

28139.

Sirmi zirgi, balt' arāji
Viņā lauka galiņā;
Mana tēva sirmi zirgi,
Bāleliņi arājiņi.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

28140.

Sirmi zirgi, daiļ' arāji
Viņā lauka galiņā.
Tur es ietu, tur man tika,
Kaut māmiņa man' devusi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 201 -

28141.

Sirms zirdziņš, daiļš arājs
Viņā lauka galiņā;
Dod, Dieviņ, man aiziet
Pie tā daiļa arājiņa!
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

1. Sirms zirdziņš, daiļš arājs
Viņā lauka galiņā.
Dod, Dieviņ, kad es būtu
Tā arāja līgaviņa.
Es tam nestu brokastīti,
Skotelē ietinuse.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28142.

Skauģa bērni satupuši
Manā vagas galiņā.
Atstājat jūs, skauģa bērni,
Samīs manis kumeliņis!
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

1. Skauģa bērni sasēduši
Mana taka maliņā.
Atkāpjaties, skauģa bērni,
Asi kaltis kumeliņis!
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

28143.

Skauģis manim nevēlēja
Arkļu iet druviņā;
Es, skauģam tītīdamis,
Aŗ' apkaltis kumelinis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

28144.

Slēpies, rudzu tīrumiņ(i),
Nu nāk tavi skaudējiņi,
Apsameti migliņā,
Sedz pelēku mētelīti!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Sargies, manis rudzu lauks,
Nu nāk rudzu skaudējiņi;
Ka citādi nevarēji,
Ar migliņu aplaidies.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Slēpies, rudzu tīrumiņ,
Tevi jāja raudzīties;
Ja citādi nevarēji,
Apsamet migliņā!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

28145.

Slinki laiski ciema puiši,
Vēl papuve neuzarta;
Mūs' bāliņi čakli bija,
Tie uzara, noecēja.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

28146.

Sliņķis gāja druviņāi,
Kūtru veda kumeliņu.
Dievs dod sliņķa gājumāi
Kopu kopas galiņāi!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

28147.

Slinks vīriņš artu gāja
Ar to slinku kumeliņu.
Pasviluši mieži auga
Slinka vīra arumā.
216 [Ventspilī].

28148.

Smiekla lieta, kauna lieta,
Smilga auga tīrumā.
Tā, bāliņ, tava vaina,
Ka tu smalki neecēji!
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28149.

Smuks puisītis laukā ara
Ābolainu kumeliņu;
Gaŗām gāju, Dievu lūdzu,
Būt' tas mans arājiņš.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

281491.

Sudrabiņa gaili pirku,
Apzeltītu lakstīgalu:
Gailis cēla arājiņu,
Lakstīgala sējējiņu.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

28150.

Zviedzin zviedza bāliņam
Aŗamie kumeliņi;
Aiz kungiem nedrīkstēja
Darīt lielus tīrumiņus.
121 [Gulbenē (Md)].

28151.

Tautu meita, vēja slota,
Vaino manu arumiņu;
Gan redzēsi citu dienu,
Kāds būs tavis audekliņš.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

28152.

Tiesa bija, ne meliņi
Vecu ļaužu valodiņa:
Ko iesēja druviņā,
Pārvērtās vārpiņā.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

- 202 -

28153.

Tec, brālīti, trauc, māsiņa,
Palīdziet vezmu vilkt!
Ko viens nejaudāja,
To pulkā padarīja.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

28154.

Tīri rudzi man maļot,
Tīri rudzi klētiņā;
Dod, Dieviņ, veselību
Tīru rudzu arājam!
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

28155.

Tīru rudzu upe tek
Par bāliņa pagalmiņu;
Atveŗam klētei durvis,
Lai satek arodā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Tīra rudzu upe tek
Pa lielo tīrumiņu;
Tekam abi, bāleliņi,
Atveŗam(i) klētei durvis.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

28156.

Tikt man tika tīrumā,
Tik' man meža maliņā:
Tīrumā tīri rudzi,
Bitīt' meža maliņā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

28157.

To druviņu nodruvāju,
To ielaižu rudenī;
Lai līgoja vasariņa
Par citām druviņām.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

28158.

To celiņu rītā gāju,
To celiņu vakarā:
Tur druviņa, tur pļaviņa
Tā celiņa maliņā.
24 [Lēdurgas draudzē].

28159.

Trauc, brālīti, miežus sēt
Ar abām rociņām:
Lakstīgala, melkulīte,
Saka īsu vasariņu.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Steidz, bāliņi, miežus sēti,
Steidz ābolu rotināt:
Agri dzieda lakstīgala,
Nebūs gaŗa vasariņa.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

28160.

Trīs gadiņi miežus sēju
Stāvajā pakalnē;
Cik gribēju sievu ņemt,
Zaķi miežus noēduši.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

28161.

čūļi čūļi, auzu sētu,
Nu dzied jūsu lakstīgala;
Žagatiņa gaŗastīte,
Tā ir jūsu lakstīgala.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ej, igauni, auzas sēt,
Nu dzied tava lakstīgala:
Melna aste, balti spārni,
Iedzelteni spārnu gali.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2. Ej, vācieti, auzas sēt,
Nu dzied tava lakstīgala;
Zaļa naģe, baltvēdere,
Tā bij tava lakstīgala.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28162.

Tumsiņā es aptumsu
Tautu lauka galiņā.
Paņēmos bites spārnus,
Ielaidos sētiņā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28163.

Vai, māmiņ, es nebiju
čaklākā pļāvējiņa:
Trīs dieniņas miežu baru
Kā kraistīt nokraistīju!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

28164.

Veldē rudzi, veldē mieži
Bāleliņa tīrumā.
Ņem, bāliņ, līgaviņu,
Kas veldīti kustināja!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 203 -

28165.

Veldē rudzi, veldē mieži
Jauna puiša sējumā,
Kam gulēja pie meitām
Pašā sējas laiciņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

28166.

Veldē rudzi, veldē mieži,
Veldē visa labībiņa;
Būs maniem bāliņiem
Pilna klēts labībiņas.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

28167.

Veldē rudzi, veldē mieži,
Veldē visa labībiņa;
Veldē bija jauni puiši
Ar jaunāmi meitiņām.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

28168.

Veca māte, ūbelīte,
Tā ir miežu pļāvējiņa;
Jauni puiši kā kundziņi -
Alutiņa dzērājiņi.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

28169.

Vecas mātes, ūbelītes,
Manas miežu pļāvējiņas,
Cepurītes vien kustēja,
Ka pa druvu locījās.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

28170.

Viļņo tautu rudzu lauki
Kā ūdeņa ezeriņi.
Kaut Dievs dotu, citu gadu
Es tur būtu saimeniece!
263 [Dobelē].

28171.

Visiem ara arājiņi,
Man arāja vien nevaid;
Mans arājs tautiņās,
Lemesnīca bērzienā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

28172.

Vis' arāji tīrumā,
Man' arāja vien nava;
Man' arāja vietiņā
Kuplis auga ozoliņš.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

28173.

Vis' arāji tīrumā,
Man' arāja vien nevaid.
Vai nelaime atjūgusi
Man' arāja kumeliņu?
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

28174.

Viss par labu, viss par labu
Mūsu tēva tīrumā:
Tīri rudzi, skaistas meitas,
Stallī bēri kumeliņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

281741.

Ciema bērni iztecēja
Rudzu ziedu raudzīties;
Rudzu zieds gudris bija,
Ietecēja vārpiņā.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

28175.

Ciema puiši, netiklīši,
Papuvīšu nearuši;
Papuvītes noziedēja
Dzeltāniem ziediņiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Ko tie dara, ciema zēni
Papuvīšu nearuši?
Papuvītes sazēlušas
Baltajā dābulā.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

281751.

Celies agri, lakstīgala,
Piecel manu arājiņu!
Būtu pate piecēluse,
Tālu bija, nevarēju.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

28176.

Celies agri, tu Trīnīt,
Sildi pienu Pēteŗam!
Pēters gāja rožu art,
Rožu zeme sasaluse.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

28177.

Celies, Kača, rītā agri,
Sildi pienu Pēteŗam!
Pēteŗam rītā agri
Kankarkalni jāecē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

28178.

Citi brāļi miežus sēja,
Man cinīši neecēti.
Kā cinīšus noecēšu, -
Nav man bēra kumeliņa:
Ķīlām devu meitu mātei
Sav' bēro kumeliņu.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

- 204 -

1. Citi vīri rudzus sēja,
Man ciliņas neecētas.
Kur ciliņas es ecēšu, -
Nav man bēra kumeliņa:
Meitu mātei ķīlām devu
Savu bēru kumeliņu,
Lai citam neizdeve
Patīkamu līgaviņu.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

28179.

Citi ļaudis laimes raud,
Es laimītes neraudāju,
Mana laime kalniņāi
Pelēkā naudiņā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

49758.

Ai vai līkais Jāni,
Kāda būs šī vasara:
Vai būs mieži, vai būs rudzi,
Vai būs gaŗi kaņepāji?
Nebūs miežu, nebūs rudzu,
Nebūs gaŗu kaņepāju.
184 [Ķēču Rg].

49759.

Oi dzedy dzedy,
Mīzeišu sātu!
Naīšu, naīšu,
Gaļveņa suop.
182 [Kaunatas Rz].

49760.

Ai mazais puiškenīt,
Ko atradi ecēdams?
Es atradu zelta grožus,
Pie pelēku akmentiņu.
605 [Skolas].

49761.

Aijā manu sūru mūžu,
Arājs mani lūkojās!
270 [Mežotnes B].

49762.

Ai melnā vabolīte,
Griezi ceļu arājam:
Arājam smagas kājas,
Pilnas smilšu piebiruš(as).
No kājām ziedi bira,
No rokām sudrabiņš.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

49763.

Ai rudzīt, rogainīt,
Tavu daiļu augumiņ'!
Uz tevim meitas nāca,
Augumā raudzīties.
487 [Vietalvas Md].

49764.

Ai rudzīti, rogainīti,
Tev bij sen noziedēt:
Visi Rīgas precinieki
Par tevīm naudu skaita.
372 [Sarkanmuižas Vp].

49765.

Ei rudzīt, rutulīt,
Tevi teicja dziernaviņas;
Bet auziņu nycynuoja,
Tai leluo i sānoliņa.
466 [Vārkavas D].

49766.

Aiz kū maņ greizas kuojas,
Aiz kū kupris mugorā?
Vacais bruolis salauzija,
Leidumā ecejūt.
35 [Baltinavas Abr].

49767.

Ak tu Dieva rociņā,
Žagatiņa arti gāja!
Būs manam bāliņam
Brūni svārki mugurā.
198 [Krustpils D].

49768.

Ak tu vēja līgaviņa,
Ko tu mani niecinaj,
Vai es arti nemācēju,
Vai nekrita velēnīts?
Vai nekrita velēnīts
Kā citiem arājiem?
605 [Skolas].

49769.

Aiz upjeitis auzys sieju,
Šai pusjē dryču lauks.
Začy auzys nūādušy,
Viejs dryčeišus trycynoj.
606 [Vitebskas guberņa].

- 205 -

49770.

Alus alus, saimenieks,
Man nav vaļas kavēties:
Man jāiet lāmus plēst
Ar to vienu lemesīti.
52 [Bikstu Tk].

49771.

Ar bullīti pūru veda,
Lai zemīte nerībēja;
Pret kalniņu zirņus sēju,
Lai nerit lejiņā.
345 [Remtes Tk].

49772.

Ar Dieviņu, ar Dieviņu -
Kas arāja vīriņam?
Ar kaudzīti bērnu čāva [lāva?,
gulta],
Strīķī rudzu apcirknītis.
200 [Kuldīgas Kld].

49773.

Oruojeņam, nabadzeņam,
Gryuta dzeivja pasaulī:
Kungi borgi, laiki slykti,
Vyss iz placim oruojeņam.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49774.

Oruojeņi, oruojeņi,
Tovu gudru podumeņu;
Kolpu sīvas šanavoji,
Mani jaunu maldynoji.
35 [Baltinavas Abr].

49775.

Oruojiņi, acātuoji
Sosadzyna kalneņā;
Cyts nu cyta vaicuojuos:
Vai byus sylta vasariņa?
Cyts saceja: sylta byus,
Cyts saceja: solta byus.
466 [Vārkavas D].

1. Oruojiņi, acātuoji
Sajuojuši kalniņā;
Vīns nu ūtra vaicuojās:
Jēl ik sylta vasariņa?
Ai bruoliņ, kaida sylta -
Sola rūkas ecejūt.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

2. Orājeņ, acātoj,
Satakam kalneņā!
Tys uz tū vaicojam:
Voi byus sylta vasareņ?
Dīvs zyn, Laima zyn,
Voi byus sylta vasareņ.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

49776.

Oruojeņš ortu guoja
Ar sorkonu capureiti;
Meiteneite ēsti nesja,
Asareņas slauceidama.
170 [Kapiņu D].

49777.

Oruojeņš gauži raud,
Ka nav loba kumeliņa;
Kumeliņš vairuok raud,
Ka nav loba oruojeņa.
576 [Varakļāni Rz apr.].

49778.

Arājs ar kalniņā,
Alūts tak i lejiņā;
Ni arājam maizes tryuka,
Ni alūtā yudisniņa.
Arājam balta maize,
Salts yudins alūtā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

49779.

Arājs aŗ kalniņā,
Avots tek lejiņā;
Balts arājs kalniņā,
Salts ūdens avotā.
378 [Seces Jk].

49780.

Oruojs ora kaļniņāji,
Es ar mēli lejiņāji;
Es pīvylu oruojiņu,
Kai lelū ūzuliņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49781.

Oruojs ora kaļneņī i,
As ganēju ļajeņī i.
Oruojam bej raibys biksis,
Maņ bej skuorda lyndraceņ'.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49782.

Oruojs ora kaļneņā,
Es ganēju lejeņā;
Oruojs vogys nanūdzyna,
Es nūveju vaiņuceņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 206 -

49783.

Oruojs ora kalneņā,
Es sēj' rūzes lējiņā;
Oruojs kalneņu apora,
Es nūveju vainadzeņu.
247 [Makašānu Rz].

49784.

Arājs ara kalniņē -
Vai tas ara manis dēļ?
Tas aŗ savas sievas dēļ,
Savus bērnus barodams.
141 [Ivandes Kld].

49785.

Arājs zin to vietiņu,
Kur aug laba labībiņa;
Kur aug laba labībiņa,
Tur zied puķes maliņā.
41 [Bauņu Vlm].

49786.

Areit, areit, buoleliņi,
Šei dīniņa oramuo!
Cita dīna moltu braukt,
Cit' ūzulu darinuot.
358 [Rugāju Abr].

49787.

Aries pate, kungu druva,
Tev nevaid arājiņa;
Arājiņi aizgājuši
Paši savu zemi art.
355 [Rucavas Lp].

49788.

Ariet, brāļi, ecējiet,
Apgrieziet kumeliņu,
Lai griežas rudzi mieži
Lielajā tīrumā.
326 [Preiļu D].

49789.

Arkliņš kūla arājiņu,
Aiz cekula turēdams;
Zirdziņš kliedza, zirdziņš brēca,
Nenositi arājiņu!
358 [Rugāju Abr].

49790.

Aru dienu, aru nakti
Liela kunga tīrumā;
Pašā kalna galiņā,
Tur miedziņš man uznāca;
Tur iznāca meža vilki,
Apēd manu kumeliņu.
373 [Sarkaņu Md].

49791.

Atīt rudzīts sētiņā
Cīmuot vīni pacīmuot;
Cīmuot vīni pacīmuot,
Vēl driveņā nūleiguot.
389 [Silajāņu Rz].

49792.

Atsasēsti, atsapyusim,
Pašņaukoji tebeceņi!
Gon tu beji pīkusis,
Garu vogu nūdzeidams.
182 [Kaunatas Rz].

49793.

Audziet, rudzi, audziet, mieži,
Audziet, auzas, kumeļam;
Nāks rudenis, ņemšu sievu,
Lai ir pilni apcirknīši.
109 [Ērķemes Vlk].

49794.

Auzas sēju, auzas auga,
Aug man bēris kumeliņš;
Miežus sēju, mieži auga,
Aug man skaista līgaviņa.
211 [Ļaudonas Md].

49795.

Auzas skara lielijās:
Divi baltas villainītes;
Griķīšam, kantainam,
Melni svārki, zābaciņi.
163 [Kalētu Lp].

49796.

Bandenieka rudzi auga
Aba puse liela ceļa;
Zelta ziediem noziedēja,
Vaŗa laida akotiņus,
Kad Dievs dotu, kad es būtu
Tās maizītes cepējiņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49797.

Bandenieka rudzi auga
Diža meža maliņā;
Tie izauga, tie ziedēja
Zeltītāmi vārpiņām.
112 [Ezeres Kld].

49798.

Bāleliņa tīrumiņi
Guļ kā melni ezeriņi;
Tai bij nākt tautu meitai,
Kas darbiņu ieradusi.
48 [Bērzaunes Md].

- 207 -

49799.

Bāri zyrgi maņ arami,
Palākī ecejami;
Dzaltonī lai stuovjā
Sāklu vjast teirumā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

49800.

Bizo govis, bizo gani,
Arājiņi nebizo;
Arājiņi nebizo,
Smagajām kājiņām.
241 [Lubānas Md].

49801.

Bruoļu vydu kult es guoju,
Māršu vydu duorziņā [driviņā];
Drivā man saule lēcja,
Drivā saule nūrītēja.
326 [Preiļu D].

49802.

Brēkdams gailis laktā lēca,
Nu būs miežu vasariņa,
Nu dzers alu jauni puiši,
Snīpjus krūzē mērcēdami.
387 [Siguldas Rg].

49803.

Cel krēsliņu, kam celdama,
Arājam vien pacel:
Arājam smagas kājas,
Zelta graudu piebirušas.
109 [Ērķemes Vlk].

49804.

Cel, māmiņ, govju ganu,
Piecel govju slaucējiņas;
Lakstīgala mežā dzied,
Pieceļ miežu arājiņu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

49805.

Cjaļ, māmeņa, gūvu gonu,
Cjaļ dēliņi oruoj(iņ)u;
Dzagūzīte sen trycynoj
Treju peitiņu maliņā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

49806.

Celies, manu vīriņ,
Celies, arājiņi!
Redz kur tavis kumeliņis
Jau par lauku skraida!
15 [Alūksnes Vlk].

49807.

Cero rudzi, cero mieži,
Auzas vien necero;
Auzas vien necero,
Tām ir bieza kozelīte.
381 [Sēļu Vlm].

49808.

Cylpu cylpu začīts lēcja,
Nagrib cierst leidumiņu.
Kod tu munu līpu ciert,
Ni zariņa napacelšu.
605 [Skolas].

49809.

Citi ļaudis laimes raud,
Es laimītes neraudāju;
Mana laime kalniņā
Pelēkā naudiņā.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

49810.

Ciema puiša rudzu lauki
Kā ar zeltu noziedēja,
Lai Dievs dotu, kad es būtu
Tās maizītes ēdējiņa.
411 [Stienes Vlm].

49811.

Cīmā guoju, cīms mīlēja,
Cīmā man rudzi auga;
Cīmā man rudzi sāti,
Cīmā auga oruojeņš.
143 [Jāsmuižas D].

49812.

Cyti soka naudu sēt,
Nauda, soka, izdeigstūt.
Oruojs soka mīžus sēt,
Mīži, soka, izdeigstūt.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

49813.

čuči, guli, lokanīte,
Deviņiem līkumiem;
Tev pieder puri, meži,
Man klajie tīrumiņi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

49814.

Dadži vien, dadži vien
Aug bāliņa tīrumā;
Kas kaitēja dadžiem augt -
Bāliņš seklu vagu dzina.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 208 -

49815.

Daiļi gāja man zirdziņš,
Skaisti nesa lemesnīcu;
Auga mana līgaviņa
Birzumiņa galiņā.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

49816.

Divi bija, divi bija,
Kas naktsmiegu negulēja:
Rudzīts gulēj' zem eglītes,
Bitīt's koka sērdītē.
513 [Zemītes Tk].

49817.

Divi žurki, gaŗastīši,
Pie ciemiņa klētsdurvīm;
Tie skaitīja pūŗus, miežus
Pa vienam graudiņam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49818.

Šorcīņš asti kustināja
Pie Vicīša klētsdorēme;
Tas cerēja Vicīšame
Pērnos pūŗus apcierknēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49819.

Žurciņš asti kustināja
Pie tautieša klētsdurvīm;
Viņš jau labi to zināja,
Ka tur vecis krājumiņš.
605 [Skolas].

49820.

Žurciņš asti kustina
Pie brālīša klētsdurvim;
Pilna klēts rudzu miežu,
Ne graudiņa nedabūj'.
335 [Puzes Vp].

49821.

Dievs dos rudzus maizītei,
Kviešus ciema kukuļiem,
Auzas tautu kumeļam,
Linus pyura pologam.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

49822.

Dīs ir gona, Dīs ir gona
Šuo veiriņa sētiņā:
Pylna klēts rudzu maizes,
Stallē bāri kumeliņi.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

49823.

Dī ir gona, Dīs ir gona
Šuo veiriņa sētiņā;
Vaci mīži, vaci rudzi
Guļ orūda dybynā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

49824.

Dod, Dievīn, man maizīti,
Dod maniem brālīšiem!
Tad man nāca gods, slavīt',
Kad maizīte brālīšos.
39 [Bārtas Lp].

49825.

Dūd, Dīveņ, tai dzeivuot,
Kai dzeivuoja vaci ļauds:
Vaci rudzi, vaci mīži
Guļ orūda dybynā.
170 [Kapiņu D].

49826.

Dodat man, dodat man,
Kas jums lieti nederēja:
Dodat man sila zemi,
Kalpa puisi arājiņu.
192 [Kosas C].

49827.

Drivā eimu, drivā taku,
Drivā maņ vajadzēja;
Drivā maņ mīži sāti,
Drivā leists leidumiņš.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

49828.

Driva muna nosta beja,
Es driviņas nasuojiņa.
Atsakrīt, tu driviņa,
Nu tuos munas mugariņas!
35 [Baltinavas Abr].

49829.

Dūrēnam Dūrēnam
Tam bij laba linu zeme;
Duņēnam kriķu mistris,
Mīkoliņam kviešu druva,
Vec-Stārastam balta karaš',
Jaundzemam velns mājā.
381 [Sēļu Vlm].

49830.

Zagyuzītes vīn kyukuoja
Šūs uoriņu maliņā;
Naredz munu buoleliņu
Ni arūt i ecejūt.
35 [Baltinavas Abr].

- 209 -

49831.

Dzērāj' puisis bēdājās,
Sējas laika nezināj':
Kad dziedāja lakstīgala,
Kad atnāca sējas laiks.
Zaļa varde purviņā.
Tā dzērāja lakstīgala.
211 [Ļaudonas Md].

49832.

Dzāruojs veirs bāduojās,
Sējas laika nazynuoja;
Niu ir tavs sējas laiks,
Niu dzīd tova laksteigola;
Niu dzīd tova laksteigola,
Zaļuo varde pūreņā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

49833.

Dzāruojs puisis bādojuos,
Sējas laika nazynava;
Zaļa varde pūriņā,
Tod dzāruoja sējas laiks.
326 [Preiļu D].

49834.

Dzieržu dzylnu dzylnojūt,
I dzeneiti dzenejūt;
Sovu mīluo i nadzieržu
Ni arūt, ecejūt.
18 [Andrupenes Rz].

49835.

Ej, brālīti, miežu sēt,
Es nesīšu sētuvīti;
Tev dziedāja zelta zīle,
Man sudraba lakstīgala.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

49836.

Ei rudzīt, rutulīti,
Tevi teicja malējiņa;
I auzeņu pateiktum,
Ka na garas sānaleņis.
326 [Preiļu D].

49837.

Eita, meitas, lūkoties,
Kas tie tādi skūpstījās?
Miežu vārpa skūpstījās
Ar apīņu cekuliņu.
48 [Bērzaunes Md].

49838.

Ekur Griška, ekur Miška,
Obi vīnu vogu dzyna.
Byus radzjāt, byus dzierdjāt,
Voi dzjars obi olūteņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49839.

Eku skaiški yudiņš tak
Nu kalneņa ļajeņā;
Ekur sjād tāvs ar muoti
Teirumeņa galeņī.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

49840.

Es aparu rudzu druvu
Ar pelēku avetīn',
Man uzauga dui vārpīnas
Vienā salma galīnā.
94 [Dunikas Lp].

49841.

Es apsēju mieža druvu
Ar apkaltu kumeliņu,
Rudenī atvedīšu
Ar kurpēm pļāvējiņu.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

49842.

Es apvilku zelta ķēdi
Akārt savu rudzu druvu;
Nevar skauģis pāri lēkt,
Ne apkārt aptecēt.
39 [Bārtas Lp].

49843.

Es [Ei?] bagāta laidainīte,
Izlaid rudzus, izlaid miežus;
Izlaid rudzus, izlaid miežus,
Izlaid visu labībiņu.
306 [Patkules Md].

49844.

Es iesēju rudzu lauku
Ezerīna malīnā;
Viļņo mans rudzu lauks,
Viļņus meta ezerā.
192 [Kosas C].

49845.

Es nenieka nebēdāju,
Kad nav sava arājiņa;
Pate gāju druvu art,
Pate druvu apecēt.
109 [Ērķemes Vlk].

49846.

Es auziņas daudz nesēšu,
Vienu mazu sētaviņu;
Mana jauna līgaviņa
Nedzeŗ auzu alutiņu.
Tai es sēju miežus rudzus,
Apenīti maliņā.
104 [Ēdoles Vp].

- 210 -

49847.

Es nasēju daudz auzeņu,
Teirumeņa namaitovu;
Muna sīva naštužeņa,
Nagryb auzu dzyru dzeit.
605 [Skolas].

49848.

Es bāliņu pasalaidu
Druviņā rudzu pļaut,
Lai rudzīši līgojās
Līdz ar manu bāleliņu.
337 [Rāmuļu C].

49849.

Es beju gudra, es beju mudra,
Es oruoju pīmuonēju;
Oruojs ora kaļniņā,
Rūzes sēju lejiņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

49850.

Es iedevu baltu kreklu
Savam rudzu pļāvējam,
Lai tas līdzi līgojās
Ar tām rudzu vārpiņām.
398 [Skrundas Kld].

49851.

Es izšūvu baltu kreklu
Savam miežu arājam;
Lai tas balts līgojas
Cauri miežu druviņai.
190 [Kokneses Rg].

49852.

Es muotei vīna meita,
Vīna guoju driveņā;
Vysas uoreņas duordzē,
Man vīnai struodojūt.
414 [Stirnienes Rz].

49853.

Es nūguoju rudzu molu,
Rudzim zīda vārdamuos;
Cyts dzaltons, cyts palāks,
Vysi zīdi ailiņā.
168 [Kalupes D].

49854.

Es pazinu sovu oruoju
Teirumeņa galeņā:
Malns zirdzeņš, bolts orkleņš,
Kai kundzeņš oruojeņš.
605 [Skolas].

1. Es pazyn' sovu oruojeņ'
Teirumeņa galeņā:
Bolts arkleņš, sierms zyrdzeņš,
Kai guļbeits pots oruojeņš.
466 [Vārkavas D].

49855.

Es redzēju ganīdama
Varen slinku arājiņu:
Zirgs ar arklu tīrumā,
Pats ar plinti ataugā.
605 [Skolas].

49856.

Es redzēju tautietim
Kā ūdeni rudzu lauku;
Ja būs man Dievs vēlējis,
Es ēdīšu to maizīti.
141 [Ivandes Kld], 546 [Kuldīga Kld apr.].

49857.

Es redzēju tautiešam
Kā ūdeni rudzu lauku;
Tam es došu sav' māsiņu
Smalku miltu pasijāt.
605 [Skolas].

49858.

Es sovam orājam
Boltu kreklu izmozgāju,
Lai tas guoja bolts kā gulbis
Monā rudzu druviņā.
3 [Adulienas Md].

49859.

Es to savu arājiņu
Baltu vien balināju,
Kā gulbītis apgriezāsi
Tīrumiņa galiņā.
241 [Lubānas Md].

49860.

Es savam bāliņam
Agri gāju druviņā:
Vēl saulīte Vāczemē,
Jau es brāļa druviņā.
119 [Gaujienas Vlk].

49861.

Es sovim buoleņim
Agri guoju driviņā:
Drivā maņ saule lēcja,
Drivā saule nūrītēja.
35 [Baltinavas Abr].

- 211 -

49862.

Jas sovam sierpeišam
Da zjamjai kraklus šyušu,
Ka jis man naīgrīža
A ņi vīņa pierstiņā.
194 [Krāslavas D].

49863.

Es tev byušu paleigā
Rudzim leist leidumā [leidumiņu?].
Muok rudzīts viļņim mest
Pa lelūji teirumiņ(u).
389 [Silajāņu Rz].

49864.

Gailīšami laktu taisu,
Tautu dēla klētiņā,
Lai negula tas bāliņis,
Kam miezīši tīrumā.
169 [Kandavas Tl].

49865.

Gailīts dzied vakarā,
Lakstīgala pusnaktē;
Gailīts cēla malējiņu,
Lakstīgala arājiņu.
6 [Aiviekstes D].

49866.

Gan jāju jāšus,
Gan braucu braukšus
Uz augstiem kalniem,
Uz rudzu laukiem.
192 [Kosas C].

49867.

Gona man, gona man,
Vēl vajaga, vēl vajaga:
Gona man miežu rudzu,
Vēl vajaga arājiņa.
99 [Dzelzavas Md].

49868.

Goneitja beju pasaukta,
Na gonūs vīņ as guoju:
Jau sauleitja nalākusja,
Jau es beju driveņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

49869.

Grābējiņi priecājāsi,
Sienu viežu sagrābuši.
Klausaities nu, puisīši,
Nu jāieti rudzi pļaut.
605 [Skolas].

49870.

Griķīt' sēju, griķīt'
pļāvu,
Griķīts laba labībiņa:
Viegls pļaut, viegls kult,
Viegls putru pavārīt.
6 [Aiviekstes D].

49871.

Grieze brēc vasarā:
Mieži briest, rudzi briest,
Lai tās auzas vien nebriest,
Lai tie suņi badu mirst.
81 [Dauguļu Vlm].

49872.

Grīze grieza rudzēšos,
Paipaliņa auzinās;
Grīze saka: brīst, rudzēt!
Paipaliņa: put, auziņ!
83 [Dignājas Jk].

498721.

Grieza grieza rudzīšos,
Paipaliņa kārkliņos;
Griezai rudzi piederēja,
Paipalai sīki kārkli
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

49873.

Grieze grieza rudzīšos,
Paipaliņa pļaviņā;
Grieze grieza maizes klaipu,
Paipaliņa siena vāliņ'.
582 [Bauskas apr.].

49874.

Griezna grieza rudzīšos,
Paipaliņa kūliņā.
Griež, Jānīti, maizes klaipu,
Lai griež skauģis akmentiņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

49875.

Guli, guli, tāva dāls,
Tjav aug kvīši teirumā;
Tjav aug kvīši teirumā
Svātku dīnas gaļdeņam.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49876.

Iztālēm es pazinu,
Kur nāk mans arājiņš:
Zirņu ziedu cepurīte,
Auzu skaru mētelīts.
42 [Bauskas B].

- 212 -

49877.

Ierost bija tev, māsiņ,
Ja nabiji ierodusa,
Ierost bij vienai molt,
Vienai iet druviņā.
127 [Grostonas Md].

49878.

Jauka jauka vasariņa,
Visa daudzi audzināja;
Re kur nāk balta ziema,
Platu muti atvērusi!
174 [Kārsavas Ldz].

49879.

Jauns puisītis laukā ora
Uobulaiņu kumeliņu;
Cauri guoju, Dīva lyudžu,
Byut' tys muns oruojiņš.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49880.

Jyudz, buoleņi, bāru zyrgu,
Apjuoj sovu teirumeņi;
Kū meitiņis padareja
Taidu garu vasareņi.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

49881.

Kolpa veirs, ortu, ortu,
Stalī siermi kumēliņi;
Kolpa veirs, kultu, kultu,
Pylni vadži sprugliņu [spryguliņu?];
Kolpyunītes, moltu, moltu
Uz deviņu dziernaviņu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

49882.

Kam, sunīti, bekas ēdi,
Vai maizītes tev nebija?
Rudzi bija klētiņā,
Vēl gubiņas tīrumā.
109 [Ērķemes Vlk].

1. Sunīts ēda sēnes, bekas -
Vai maizītes mums nebija?
Pilna klēts vecu rudzu,
Vēl gubiņas tīrumā.
266 [Mēŗa Vlk].

49883.

Kam tas tāds miežu lauks
Kā ūdens līgojās?
Tas Melčam miežu lauks,
Triju dienu sējumiņš.
514 [Zentenes Tl].

49884.

Kam tas tāds rudzu lauks,
Kas ar zeltu noziedēja;
Kas ar zeltu noziedēja,
Vaŗa laida akotiņus?
Tas bij mana arājiņa,
Kur aiziešu šorudeni.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49885.

Kam ti lielie rudzu lauki
Kā ūdins līgojās?
Tis būs mans arājiņš,
Kam tas lielais rudzu lauks.
263 [Mēmeles Jk].

49886.

Kam tie tādi melli zirgi
Viņa lauka galiņā?
Tie ir mani melli zirgi,
Mani brāļi arājiņi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49887.

Kam, tautīt, rudzus sēji,
Ka jī zaļi nazaļuoja?
Kam, tautīt, mīžus sēji,
Ka vuorpeņu nalasēji?
466 [Vārkavas D].

49888.

Kas godīga mātes meita,
Godina savu arājiņu:
Paceļ krēslu, noaun kājas
Savam maizes arājam.
184 [Ķēču Rg].

49889.

Kas to Jāni gudru teica,
Tas ar pats lai tāds palika;
Vakar Jānis zirņus sēja,
Šodien jau iet pākšu raudzīt.
338 [Rankas C].

49890.

Ko maņ beja nadzeivuot
Zaļa meža maliņā?
Maņ zirdzeņi kai luoceiši,
Kai kundzeņi oruojeņi.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

49891.

Kuopu, kuopu kalniņā,
Pošā kolna cakulā,
Radzu tautu teirumā:
Mozi vīn oruojiņi.
174 [Kārsavas Ldz].

- 213 -

49892.

Klaus', māsiņa, mana vārda,
Ej manā druviņā;
Es tev būšu līdzināt
Tautu galda galiņā.
241 [Lubānas Md].

49893.

Ko domāji, mans brālīti,
Vezdams mani druviņā?
Vai domāji miežus rudzus
Bērt manāi pūriņā?
195 [Kraukļu Md].

49894.

Ko pupiņa bubināja
Apakš liela velēniņa?
Labāk lūdzi arājiņu,
Lai paceļ velēniņu.
560 [Rīga ], 572 [Tukums Tk apr.].

49895.

Ko tie ēda, ko tie dzēra
Baltas maizes arājiņi?
Maizi ēda, alu dzēra,
Staigā caurām kurpītēm.
355 [Rucavas Lp].

49896.

Ku, veceiti, dareisim -
Snīgs apsnyga labeibeņu?
Sakuopsim uz cepleiša,
Peipēsim tebēciņu.
576 [Varakļāni Rz apr.].

49897.

Kopiņā, vārpiņā
Ļaudaviņas nosavēr(u):
Kas kopiņu drīzi vēla,
Gluži vārpas salasīj(a).
213 [Lazdonas Md].

49898.

Kundziņš jāja raudādams
Gaŗām manu auzu lauku,
Redzēj' manu auzu lauku
Zelta miglu miglojam.
Tā miglosi tavas acis
Pašā elles dibenā!
316 [Piltenes Vp].

49899.

Kupli meži, kupli meži,
Teirumiņi vēl kupluoki:
Kupli meži lapeņom,
Teirumiņi vuorpeņom.
182 [Kaunatas Rz].

49900.

Kur, sīlīti, tu redzēji
Trīsdesmit arājiņus?
Viņpus jūŗas, šaipus Ventas,
Sudrabiņa kalniņā.
141 [Ivandes Kld].

49901.

Kur, tautiet, tu redzēji
Mani, melnu staigājot?
Balta gāju ganiņos,
Balta brāļa druviņā.
263 [Mēmeles Jk].

49902.

Kur tu skriesi, kur tu skriesi,
Manu zelta tibulīti?
Skriešu brāļu lūkoties,
Aiz durīmi miežus sēja.
141 [Ivandes Kld].

49903.

Kuŗu dienu nodzīvoju,
To ielaidu mūdiņā;
Kuŗu dienu nodruvoju,
To ielaidu rudenī,
Miķeļos nozasaucu
Auzu gubas galiņā.
3 [Adulienas Md].

49904.

Kūko, kūko, dzeguzīte,
Diža meža maliņāi,
Lai dzird čaklais(?) arājiņš,
Grožo savu kumeliņu.
476 [Vecpiebalgas C].

49905.

Kyukoj, meža zagyuzeitja,
Syut oruoju dryveņā;
Syut oruoju dryveņā,
Lai ar zjami maizeitjai;
Lai ar zjami maizeitjai,
Šūgod eisa vasareņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49906.

Kvīšu driveņu pasēju,
Nava pošas pļouvējiņas.
Tais, bruoleņi, zalta sātu,
Atīs poša pļuovējiņa.
170 [Kapiņu D].

49907.

Labajam sējējam
Pillas došu brokastītes;
Sliktajam sējējam
Pus' tik došu brokastēs,
Kas nesēja, tam nedošu
Ne putrīnu pasmeķēt.
192 [Kosas C].

- 214 -

49908.

Labis bija mans bāliņis,
Baltu sēja līdumiņu;
Es iedevu raibus cimdus,
Baltu sedzu villainīti.
141 [Ivandes Kld].

49909.

Lai aug kriķi, kam aug kriķi,
Salakiem, tiem aug kriķi;
Salakiem ir vecas meitas -
Mīkstas putras ēdējiņas.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

49910.

Lai bij grūt, kam bij grūt,
Grūt arāja dēliņam:
Dienu saule svilināja,
Naktī rasa mircināja.
129 [Gudenieku Azp].

49911.

Lai piedošu, kam piedošu,
Ziemeļami nepiedošu;
Kam tas manu rudzu lauku
Pavasarā izgaudoja.
241 [Lubānas Md].

49912.

Lakstīgala, skaistputniņis,
Uzcel manu arājiņu;
Man bij jauns arājiņš,
Sējas laika nezināja.
Aizdzen vagu, atdzen vagu,
Iesēst vagas galiņā.
193 [Krapas Rg].

49913.

Lakstīgola tricynuoja
Treju vogu galiņā.
Ceļ, māmiņ, gūvu gonu,
Ceļ dēliņi oruojaņi;
Gūvu gaņai pīna cyba,
Oruojaņam kukulīts.
604 [Dažādi iesūtītāji].

49914.

Laksteigola trycinoja
Teirumeņa galeņā;
Es tev lyudzu, laksteigola,
Pīcel munu oruojeņu.
465 [Varakļānu Rz].

49915.

Lēni lēni vējiņš pūta,
Lēni lapas purināja;
Lēni gāja arājiņš
No tīruma sētiņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49916.

Lido manis rudzu lauks
Pelēkām vārpiņām;
Dievs dod man ielidot
Pelēkā naudiņā!
560 [Rīga ].

49917.

Lij, lietiņ, pa malāmi
Te jau tevis nevajaga:
Te vajaga rudzu miežu,
Ne ūdeni līgojami.
605 [Skolas].

49918.

Lietiņš līt negribēja,
Smirdzināt smirdzināja;
Puisīts sēt nemācēja,
Birdināt birdināja.
192 [Kosas C].

499181.

Lietiņš līti nemācēja,
Rasināti rasināja:
Tautiets arti nemācēja,
Drupināti drupinā(ja).
605 [Skolas].

49919.

Līgojies, ozolīni,
Es ar tevi nelīgošu;
Es līgošu kalnīnā,
Zelta vārpu druvīnā.
192 [Kosas C].

49920.

Līgoties līgojās
Mana brāļa tīrumiņi;
Vizuļot vizuļoja
Mans vizuļu vaiņadziņš.
224 [Lielvārdes Rg].

49921.

Leika ķēve, leiks orājs,
Leiku vodzeņi nūdzena;
Leika vuorpeņa izauga
Tū vodzeņas goleņā.
182 [Kaunatas Rz].

- 215 -

49922.

Lustigs mans balliņš,
Ka apļe līgviņ;
Tad bij vēl jo lustig,
Kad ziede rudz lauk.
518 [Zlēku Vp].

49923.

Malns zirdziņš, bolts oruojs
Ar teiruma galiņā;
Kabi maņ kluotu kļyut
Pi tuo bolta oruojiņa!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49924.

Maza biju, bet jau gudra,
Es pievīlu arājiņ':
Arājs ara tīrumā,
Es noņēmu cepurīt'.
283 [Nīgrandas Azp].

49925.

Moza muna galveņa,
Pylna gudra padūmeņa;
Mozeņš muns teirumiņš,
Pylns rudzu stajenciņu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Moziņka muna gaļveņa,
Pylna gudra padūmeņa;
Mozi tautu teirumeņi,
Pylna rudzu kapaneņu.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

49926.

Miezis kliedze, miezis brēce:
Vediet mani tīrumā!
Ar maisiņu izvediet,
Simtu vāģu ievediet!
241 [Lubānas Md].

49927.

Mieži viene līdumēje
Dzeltenāme vārpiņāme;
Puiši viene pļavējiņi
Cauņotāme cepurēme;
Meitas viene jēmējiņas
Zīļotime vaiņagime.
129 [Gudenieku Azp].

49928.

Meitas, munas meituškiņas,
Vuorda muna naklauseja;
Es syutiju rudzu pļautu,
Tuos aizguoja madarūs.
35 [Baltinavas Abr].

49929.

Mirdzēt mirdz brāļa sēta
Sīkajām māsiņām;
Tā mirdz brāļa rudzu lauks
Kuplajāmi vārpiņām.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

49930.

Mums ar tēvu rudzi auga,
Mums rūkstēja dzirnaviņas;
Ne citiemi rudzi auga,
Ne rūkstēja dzirnaviņas.
605 [Skolas].

49931.

Nuocit, bārni, skatītīs,
Kaidi ārmi teirumā;
Juoneits ora ceļamolā,
Pīci vylki orklu vylka.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

49932.

Na ša vīni teiri rudzi,
Na ša skaisti oruojeņi;
Maleņāi skaisti rudzi,
Vēl skaistuoki oruojeņi.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

49933.

Neba velti maize nāca
Bagātajā vietiņā,
Ik vakara nosegloja
Pieci bēri kumeliņ'.
605 [Skolas].

49934.

Nadaudz zemis es aporu
Ar lobū kumeliņ';
Daudz pīveiļu dzaltoneišu
Ar smuidrū augumeņ'.
326 [Preiļu D].

49935.

Nedod, Dieviņ, rudzim augt,
Ar spriguli airēties;
Silā manim dēļi aug,
Rīgā rudzi spīķerī.
338 [Rankas C].

- 216 -

49936.

Nedod Dievs, nedod Laima
Arājam [Arājiņu] zābakos;
Pieder tam baltas zeķes,
Pieder jaunas pastaliņas.
146 [Jaungulbenes Md].

49937.

Ne pie viena es neiešu,
Kā pie zemes arājiņa:
Arājam tīra maize,
Auzām barots kumeliņš.
72 [Cesvaines Md].

49938.

Nepatīk man muižas puiši,
Ne tie staltie tēva dēli;
Man patika arājiņi
Smiltainām kājiņām.
195 [Kraukļu Md].

49939.

Ni as guoju bora meast [vest],
Ni pa bora maleņu,
Pa videņu vīn leigovu
Ar bruoleņa ļaudaveņu.
170 [Kapiņu D].

49940.

Nesit mani, māmulīte,
Vienas pašas druvas dēļ;
Man prātiņis šurpu turpu,
Līkumainu baru gāju.
344 [Rembates Rg].

49941.

Netīšāmi es satiku
Dižu [labu] zemes arājiņ(u):
Smuks puisītis, sārtiem vaigiem,
Dzeltainiemi matiņiem.
352 [Rozenas (Rozbeķu) C].

49942.

Nivīnam nav cik gryuts,
Kai jaunam oruojam:
Slauka pīri, lūka kuojas,
Peickoj bāru kumeleņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

49943.

No pakaļas maltu gāju,
No pakaļas druviņā;
Tādēļ gāju no pakaļas,
Ka pastara līgaviņa.
241 [Lubānas Md].

49944.

No tālienes es pazinu
Savu rudzu pļāvējiņu:
Zilas zeķes, balts krekliņš,
Locas spaiļu galiņā.
192 [Kosas C].

49945.

Nuzaklīdze mīža vuorpa,
Pi celmiņa gulādama;
Ni dzierdēja plāvējiņi.
Ni leiduma krāvējiņi.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

49946.

Nu piekusu, vairs nevaru
Vien' iedama druviņai;
Nav vairs mani bāleniņi,
Kas noslauka asariņas.
15 [Alūksnes Vlk].

49947.

Okcai rudzi, okcai mīži,
Okcai jauka vasariņ!
Rudzi mīži kolpus glaud',
Auzas glauda kumeliņ'.
358 [Rugāju Abr].

49948.

Paga paga, kumeliņš,
Na pārnējo vasareņa!
Byus peiškiņa i ūtara,
I leluoks i vazumiņš.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

49949.

Pate arkliņu iznesu
Lielajā tīrumā;
Ko zin Laime dastellēs
Sav' dēliņu arājiņu.
241 [Lubānas Md].

49950.

Pateik man tys teirums
Palākajom vuorpeņom;
Pateik maņ tys oruojiņš
Zamajom kuojeņom.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

49951.

Povasaris povasaris,
Māte soka: povasaris.
Pate guoju postoiguoti,
Gora kule mugurā.
584 [Daugavpils apr.].

- 217 -

49952.

Pilli lauki bēru ziergu,
Pilli lauki arājiņ'.
Ne tie mani bēri ziergi,
Ne tie mani arājiņ'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

49953.

Pļaujat, meitas, kuplus miežus,
Rītā ilgi neguļat;
Rītā ilgi neguļat,
Vaiņadziņus novijat.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

49954.

Pļaunit, munas pļuovējiņas,
Un vuorpiņas salosit;
Kura vuorpiņa palykusja,
Tei uz jums gauži raud.
182 [Kaunatas Rz].

49955.

Poļaceņ, duraceņ,
Sēstīs vogis galeņā!
Ka naauga rudzi mīži,
Lai aug mozi poļacāni.
559 [Rēzekne Rz apr.].

49956.

Sipaciņ, duraciņ,
Sēstīs ceļa maliņā!
Ka naauga rudzi mīži,
Lai aug gudri sipaciņi.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Poļuceņi, duraceņi,
Sēstīs ceļa maleņī!
Nūjaugs rudzi, nūjaugs mīži.
Izaugs mozi poļacāni.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49957.

Puisīšam man bij būt,
Ne meitai malējai;
Labāk artu tīrumā,
Ne mālīša ritinātu.
241 [Lubānas Md].

49958.

Puškojīs, vysa māja,
Brauc rudzīts muojiņā!
Na (tys) ilgi cīmuosīs,
Brauks otkon teirumā.
326 [Preiļu D].

49959.

Pyuti, pyuti, bolūdīti,
Pa garū syla molu!
Maņ pīpyut teiru rudzu,
Skaudējam palaviņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

49960.

Pūti, pūti, putiniņ,
Velci garu vasariņ'!
Rudzīšam, mīzīšam,
Auziņom, muosiņom.
326 [Preiļu D].

49961.

Dziedi, dziedi, putenīt,
Velci geiru vasariņ'!
Rudzīšiem, miezīšiem,
Mazajiem bērniņiem!
48 [Bērzaunes Md].

49962.

Redzēj' daiļu rudzu lauku,
Kalnīnā stāvēdama.
Dievs dod man tur aiziet,
Tos rudzīšus ritināt;
Tos rudzīšus ritināt,
To rudzīšu maizīti ēst.
192 [Kosas C].

49963.

Raj, suneiti, kuo naŗaj,
Naŗaj munu bruolileņu;
Atjuoj muni bruolileņi,
Kvīšu zemi aporuš(i).
143 [Jāsmuižas D].

49964.

Riti, riti, zelta zirni,
No kalniņa lejiņā;
Noritēja lejiņā,
Jem sudraba sējējiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

49965.

Rudzim zīdi pabyruši,
Mes, muoseņas, lasījam;
Mes, muoseņas, lasījam,
Auzsim boltas vylnuonītes.
143 [Jāsmuižas D].

49966.

Rudzīšam, rogaiņam,
Treji svārki mugurā;
Pirmie brūni, otrie zaļi,
Trešie baltas vadmaliņas.
266 [Mēŗa Vlk].

49967.

Rudzi rudzi nosliedēti -
Kas tos rudzus nosliedēja?
Jauni puiši, jaunas meitas,
Tie tos rudzus nosliedēja.
241 [Lubānas Md].

- 218 -

49968.

Rudzeits klīdze, rudzeits brēce:
Laidit mani ustobā!
Lai es drusku apsasyldu -
Īšu otkon teirumā.
18 [Andrupenes Rz].

49969.

Rudzu lauks lepojās
Pelēkām vārpiņām;
Tēva dēls greznojās
Pelēkiem svārciņiem.
38 [Barkavas Rz].

49970.

Rudzu maize, mīžu maize
Guļ buoleņa teirumā;
Tētīts jēme leigaveņu,
Lai tū maizi kustynuot.
605 [Skolas].

49971.

Sadzīrās div bajāri
Ziemu ciest, nesasalt:
Bitīt' koka namiņā,
Rudzīts zemes garozā.
192 [Kosas C].

49972.

Saimenieka meita biju,
Māku darbu skubināt:
Leidzu gāju druviņā,
Leidzu leidu gubiņā,
Kliedzu kājas staipīdama.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

49973.

Saka: grūti arājam -
Kumeliņis arklu velk;
Cepējiņai, tai bij gŗūti,
Karstu krāsni rakājot.
2 [Ādažu Rg].

49974.

Sasienami rudzi kūļi,
Sasienami miežu kūļi,
Sasienami arājiņu
Ar to miežu pļāvējiņu!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49975.

Sēj, bāliņ, griķus vien,
Smalka tava līgaviņa;
Smalka tava līgaviņa,
Nespēj rudzus ritināt.
378 [Seces Jk].

49976.

Sēju lielu rudzu lauku,
Lai maizīte vairojās;
Kad būs klētī rudzi mieži,
Ņemšu sevim malējiņu.
36 [Balvu Abr], 228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

49977.

Sēju rudzus, sēju miežus,
Audzēj' bēru kumeliņu.
Auzas sēju, tās man auga,
Aug man bēri kumeliņi;
Rozes sēju, tās man auga,
Aug man skaista līgaviņa.
72 [Cesvaines Md].

49978.

Sēju rudzu teirumeņu
Ezereņa maleņā;
Viļņoj skaisti ezereņš,
Viļņoj rudzu teirumeņš.
Ka tik manim nūleiguot
Tuo azara maleņā.
18 [Andrupenes Rz].

49979.

Sēju rudzus teirumā,
Dūdu muosu tautiņuos;
Aug rudzīši teirumā,
Dzeivoj muosa tautiņuos.
35 [Baltinavas Abr].

49980.

Sēju miežus tīrumā,
Lab' ruden' priecājos:
Taisīš' alu, būs man kāzas,
Trīs dieniņas nodzīvoš'.
211 [Ļaudonas Md].

49981.

Sēju rudzus, sēju miežus,
Tad būs alus, tad būs maize:
Alu pats izdarīšu,
Bet nav maizes cepējiņas!
148 [Jaunpiebalgas C].

49982.

Sēj, tautieti, auziņām
Visu savu tīrumiņu!
Ja gribēji znotu būt
Manu baltu bāleniņu.
241 [Lubānas Md].

- 219 -

49983.

Sēti mieži, neravēti,
Savvaļnieku līdumā;
Paš' lielie brāļi, mās's
Kalpa miežu pļāvējiņ'.
373 [Sarkaņu Md].

49984.

Sirms zirdziņis, jauns arājs
Viņā lauka galiņā.
Dod, Dieviņi, kad es būtu
Tā arāja līgaviņa;
Tā arāja līgaviņa,
Viņa zirga šērējiņa.
355 [Rucavas Lp].

49985.

Sytu kuoju pī kuojiņas,
Puor pogolmu staiguojūt;
Radzu sovu oruojiņu
Lobu zirdzeņu orūt.
18 [Andrupenes Rz].

49986.

Sīviņ munu, sirsniņ munu,
Īsim driču apsavārtu!
Cik mes pļausim, papļausim,
Kaut erguot paerguosim.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

49987.

Skeisti zīd puču kolns
Voskanīm zīdinīm;
Labi bruoļi izaruši,
Vēļ lokuok izecējuši.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

49988.

Smuks putniņis, zelta spārni,
Pret saulīti lidināja;
Tur aug mani mieži rudzi,
Mans maizītes arājiņš.
373 [Sarkaņu Md].

49989.

Steidzit, bruoļi, mīžus sjāt
Ar obejom rūceņom,
Dīvys zyna, kaids byus rudiņš,
Kū mjas birā [bīrā?]
vuoŗāsim.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

49990.

Šķitu vārnas, skošvārnīšus
Viņā lauku galiņā:
Mana sieva, mani bērni,
Manu vārpu lasītāji.
263 [Mēmeles Jk].

49991.

Žkeiti(?) zirņi leigojās
Ezeriņa maliņā.
Muok rudzīts vilni mest
Ezeriņa maliņā;
Pats caur prīkim navarēju
Capurītes nūtuŗēt.
605 [Skolas].

49992.

Šķībi greiži man nogāje
Šādu gaŗu vasariņu:
Miežus sēju, tie neauga,
Apīnīšu neziedēja.
241 [Lubānas Md].

49993.

Šurpu, rudzīši, jyus leikstit
Nu deviņu zemļu golu!
Šeit ir vīglas dziernaviņas,
Divi jaunas malējiņas.
466 [Vārkavas D].

49994.

Skataities, mātes meitas,
Kā aŗ tautu bāleniņi:
Zīda deķi zemi slauka,
Melni vieni kumeliņi.
241 [Lubānas Md].

49995.

Slinki slinki
Kaimiņ' puiši:
Papuve pilna
Dzeltenu ziedu.
560 [Rīga ].

49996.

Strādājami, neguļami
Mēs, jaunāji līgaviņ(a)!
Kad mēs divi piebērsim
Šos dziļosi arodiņus?
241 [Lubānas Md].

49997.

Struoduojam, struoduojam,
Muna jauna leigaviņa!
Kai mes dyvi apņimsem
Šūs lelūs teirumeņus?
605 [Skolas].

49998.

Starķīšam gaŗas kājas,
Tas varēja purvu brist;
Tautiešam, tam īsākas,
Nevarēja vagā kāpt.
605 [Skolas].

- 220 -

49999.

Stellē mani zālītēs,
Es zālīšu nepazinu;
Es nolauzu driķu druvu,
Baltābolu domādama.
373 [Sarkaņu Md].

50000.

Še aŗ visi arājiņi,
Nav man mana arājiņa;
Skrej, bitīte, loki spārnus,
Atved manu arājiņu.
398 [Skrundas Kld].

50001.

Šķir, Dieviņ, lietus gaisu,
Šodien lietus nevajdzē.
Ko tu līs' šodieniņu -
Man bālīši miežus sēj?
335 [Puzes Vp].

50002.

Šķitu savu arājiņu
Druviņā aizgājušu,
Arājiņš aizkrāsnī
Ausis vien skurināja.
132 [Ikšķiles Rg].

50003.

Šogad, mani bāleliņi,
Būs īsiņa vasariņa:
Šogad dzērves zemu skrēja,
Alksnim drīz lapas plauka.
605 [Skolas].

50004.

Tā dzīvo, bāleliņ,
Tā pieder dzīvojot:
Vecu rudzu maizīt' ēd,
Jauniem vietu taisīdams.
6 [Aiviekstes D].

50005.

Tādu labu zemes stūri
Atlaiduši atmatā.
Kad nav labis arājiņis,
Lai stāv zeme atmatā.
40 [Basu (Bases) Azp].

50006.

Tālu pāri es redzēju,
Lielu, zaļu rudzu lauku;
Dievs to zina, Debess tēvs,
Vai ēdīšu to maizīti.
443 [Turlavas Kld].

50007.

Tuoļi radz un gleiši speid
Zaļu rudzu gabaleņš;
Kab varējs man nūleiguot
Aiz tuo rudzu siejiejeņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

50008.

Tālu tālu vecaistēvs
Baltu zirgu, skaist' arāju;
Patik man tas zirdziņš.
Tā zirdziņa arājiņš.
358 [Rugāju Abr].

50009.

Sirms zirdziņš, daiļš arājs
Aŗ viņai kalniņā;
Ak māmiņa, kaut es taptu
Pie tā daiļa arājiņa!
Es neņemtu rudzu kaudzi,
Par to daiļu arājiņu!
535 [Grobiņa Lp apr.].

50010.

Sirm' zirdzīni, dails arājs
Aŗ viņā kalnā.
Nelaiž mani māmuļiņa
Pie daiļā arājiņa;
Ne man miega, ne darbiņa,
Viņš manā prātiņā.
39 [Bārtas Lp].

50011.

Mans arājs laukē ar
Ābolaiņ kumeliņ;
Nelaiž man māmeliņ
Mīļus vārdus parunāt.
573 [Valdemārpils Tl apr.].

50012.

Tālu tālu es redzēju,
Rudzu lauku līdzinot;
Dod, Dieviņi, man aiziet
Par rudzīšu pļāvējiņ'.
605 [Skolas].

50013.

Tuoli tuoli es redzēju,
Ezeriņu leigojūt;
Tys nabeja ezeriņš,
Tys bej rudzu teirumiņš.
Uz šuo rudzu teirumeņa
Nūjems munu vaiņadzeņu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

- 221 -

50014.

Tālu tālu vecaistēvs
Aiz Daugavas ducināj(a),
Vēl tālāk zirgi zviedza
Manam miežu arājam.
224 [Lielvārdes Rg].

50015.

Teicit mani, napelīt,
Es bej' loba pļuovējiņa:
Ko dīneņa, to kyuleits
Ko leiguot nūleigavu.
466 [Vārkavas D].

50016.

Tika man, kas man tika,
Tika man divi labi:
Tika man balta mice,
Tika miežu arājiņš.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

50017.

Teirumā maize auga,
Teirumā sudrabeņš;
Vacumā tik izauga
Vaca vara gabaleņš.
466 [Vārkavas D].

50018.

Trīs meitiņas māmiņai,
Visas vienu daiļumiņu;
Divas gāja druviņā,
Trešā nesa launadziņu.
241 [Lubānas Md].

50019.

Tu, Ignat, lobs cylvāks,
Aizdūd maizes poruodā!
Ka nadūsi poruodā,
Nabyus tovā orūdā.
605 [Skolas].

50020.

Tu, muosiņa, piuru lūki
Nu deviņi dzeipariņi;
Es oparu rudzu drivu
Ar deviņi kumeliņi.
358 [Rugāju Abr].

50021.

Tuvu tuvu, ne tik tuvu,
Kur aug manis arājiņš;
Aiz sētiņas arājiņš,
Aiz lielā tīrumiņa.
192 [Kosas C].

50022.

Uz galdīna miežus sēju,
Uz kalnīna rācentīnus,
Lai tie dara meitām kaunu,
Ka galdīnu neslaucīja;
Ka galdīnu neslaucīja,
Ka rāceņus neravēja.
192 [Kosas C].

50023.

Ūsiņam gaili kavu
Deviņiem cekuliem,
Lai aug mana miežu vārpa
Deviņiem žuburiem.
124 [Grašu Md].

50024.

Vai vonogi, vanadziņ(i),
Kuo jyus augši lidineita?
Vai paredzit lobus godus,
Vai najauku dzeivuošonu.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

50025.

Vasariņ vasariņ,
Ka tu manis nepieviltu!
Es izsēju, cik man bija,
Cik rokā turēdams.
72 [Cesvaines Md].

50026.

Vasariņa, atīdama,
Kaidu mani dorbu devi?
Driviņ' devu darbiņam,
Kumeliņu kaitekļam.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

50027.

Vecaistēvs ar vecomāti
Abi divi artu gāja:
Vecaistēvs arklu vilka,
Vecāmāte balstu tur.
211 [Ļaudonas Md].

50028.

Vecīts ora leidumā,
Kuļi kuora ūzulā;
Še, vecīt, auzu kuļa,
Nakar kuļis ūzulā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

50029.

Vecīts ara mežmalā,
Pakaŗ bikses zariņā.
Ganu meitas ganīdamas
Nozog bikses vecīšam.
236 [Līvānu D].

- 222 -

50030.

Bārtuls ora pūra molā,
Bikses kuora bārza zorā;
Atskrīn vuorna, nūnas bikses,
Palīk Bārtuļs rauduodams.
182 [Kaunatas Rz].

50031.

Vedat mani pie laiciņa,
Negaidāt vakariņ':
Es nobraukšu rudzu lauku,
Nojūgs manu kumeliņu.
605 [Skolas].

50032.

Viļņoj, viļņoj, rudzu driva,
Nyu tjav laiki viļņuot ir;
Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa,
Nyu tjav laiki zīdjāt ir.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

50033.

Vysys rudzu vardiveitis,
Bēdzit ežys maleņī!
Nuok sveiksteidama izkapteņa,
Apgrīzs jyusu spulgacteņis.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

50034.

Vysta, ūlu nūdājusja,
Vysu dīnu karacej(a);
Zyrgs apora teirumeņu,
Ni vuordeņa nasaceja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

50035.

Visi kungi mani sauca
Kaņepāju muižinieku.
Vai tādēļ muižinieks,
Ka man gaŗas kaņepītes?
476 [Vecpiebalgas C].

50036.

Visi saka, visi saka:
Ne man zemes, ne arāja.
Dievs manu zemi zina,
Laime zemes arājiņu.
211 [Ļaudonas Md].

50037.

Zaļa zaļa rudzzuolīte
Teirumiņa galiņē:
Byus munam bruolīšam
Pylna sauja sudabriņa.
326 [Preiļu D].

50038.

Zaļi aug rudzu lauki,
Kas tos zaļus darināja?
Pavasaŗa silti vēji
Miglainās naksniņās.
443 [Turlavas Kld].

50039.

Zynu, zynu, kuo vajag
Seikajam rudzīšam:
Gryutas dziernas nūlaiduse,
Ber smolkom sauļiņom.
326 [Preiļu D].

50040.

Zīd, rūdzeit [Rīt, rudzeit?], lelu kryumu
Lelajā teirumā!
Prīcynoj oruojeņu,
Oruojeņa ļaudaviņu.
170 [Kapiņu D].

50041.

Zied rudzi, zied mieži
Sudraba ziedis;
Zied zirņi, zied pupas
Dzeltēnis ziedis.
282 [Nīcas Lp].

50042.

Zied tautieša rudzu lauks
Zeltītiem ziediņiem;
Būs Dieviņš man vēlējis,
To maizīti es ēdīšu.
443 [Turlavas Kld].

50043.

Zīdi, muna pujon' [pupu] driva,
Boltojim zīdiņim;
Zīdēs muna capurīte
Tautu golda galiņā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

50044.

Zīdi, zīdi, popiveit,
Ar boltymi zīdeņim;
Cytu godu ap šū laiku
Sjadz palāku mēteleiti.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

50045.

Zīdi, zīdi, popiveita,
Vysaidimi zīdeņim!
Cytu godu ap tū laiku
Zīdēs rudzu teirumiņš.
182 [Kaunatas Rz].

- 223 -

50046.

Zīdi, zīdi, popuvīte,
Dzaltonim zīdiņim!
Zīdei cytu vasariņu
Palākim zīdiņim.
465 [Varakļānu Rz].

50047.

Popiveite nūzīdāja
Dzaltuonimi zīdiņim.
Cytu god nūzīdjās
Palākomi vuorpeņom.
247 [Makašānu Rz].

50048.

Ziedi, ziedi, papuvīt,
Tev raženi ziedi zied;
Tev raženi ziedi zied,
Žēl man brist kājiņām.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

50049.

Ziedi, ziedi, maza vārpa,
Deviņiemi ziediņiem!
Mans bāliņš klēti taisa
Deviņiem arodiem,
Devītā arodā
Piebeŗ zelta, sudrabiņa.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Muns buoliņš klēti cierta,
Deveņim orudim,
Kur bērt mīžus, kur bērt rudzus,
Kur bērt zaltu, sudabriņu.
89 [Dricēnu Rz].

2. Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa,
Devīņomi aileņom!
Muns buoleņs klēti taisa
Devīņimi orūdim.
Vīnā bēru rudzus, mīžus,
Ūtrā bēru auzas, kvīšus.
62 [Brigu (Janopoles) Ldz].

3. Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa,
Deviņom ailiņom, ruto ruto!
Muni bruoļi klēti taisa, ruto ruto,
Deviņimi orūdim, ruto ruto.
Vīnā pupas, ūtrā zierņi,
Trešajā zal(ts), sudobrs ruto ruto ruto.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

4. Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa,
Deviņam vuorpiņam!
Muns buoliņš klēti taisa
Deviņim orūdim.
Deviņūs maiza tura,
Dasmytā sudabriņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

5. Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa,
Deveiņim zīdeņim!
Muns buoleņš klēti taisa
Deveiņim orūdim,
Ostoiņūs zaltu bjāŗa,
Deveitā sudabreņi.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

6. Zīdi, zīdi, mīžu vuorpa,
Zeltītim zīdeņim!
Muns buoleņš klēti cierta
Zeltītim apcierkņim.
605 [Skolas].

7. Rudzu lauks līgojās
Deviņiem līkumiem;
Mans brālītis klēti cirta
Deviņiem apcirkņiem.
38 [Barkavas Rz].

8. Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa,
Deviņomi aileņomi!
Muni bruoļi klēti taisa
Deveņimi orūdimi:
Zalta sīna, vara greida,
Sudabreņa duraveņis.
326 [Preiļu D].

9. Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa,
Deviņom eiliņem!
Muni bruoļi klēti taisa
Deviņim orūdim:
Zalta sīnas, vara greida,
Sudabriņa grīstiņim.
295 [Ozolmuižas Rz].

50050.

Žēlo, Dievs, zirga mana,
Žēlo mana arājiņa;
Maz maizītes es paēdu
No bāliņa arumiņa.
358 [Rugāju Abr].

2. Lauku mēslošana

28180.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Nava sūdu ko ārdīt!
Manam sūdu mēzējam
Trīs kažoki mugurā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 224 -

28181.

Juku juku mežu zosis,
Kas priekšāi, pakaļā;
Tā sajuka ārdītājas
Ar tiem sūdu vedējiem.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

28182.

Koši dzied, gavilē
Viņā lauka galiņā:
Mani brāļi sūdus ved
Caunotām cepurēm.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

28183.

Mans brālītis sūdus veda
Šķermaiņiem(?) ratiņiem;
Aug brālim mieži rudzi
Šķermainām vārpiņām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

28184.

Mūs' brālīši sūdus veda
Dreijātiem ratiņiem;
Mēs, māsiņas, ārdītājas
Sudrabiņa dakšiņām.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

28185.

Mūs' brālīši sūdus veda
Cauņotām cepurēm;
Mēs, māsiņas, ārdītājas
Zīļotiem vaiņagiem.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

28186.

Mūs' brālīši sūdus veda
Cauņotām cepurēm,
Naudas makus piekāruši
Nam' ģēveļu galiņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Man' brālīši sūdus veda
Caunotām cepurēm,
Naudas kules sakāruši
Salmenīšu galiņos.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

28187.

Nevienam tāds godiņis,
Kāds godiņis sūdiņam:
Cep maizīti, brūvē alu,
Sūda goda gaidīdami.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

28188.

Sūdu druva priecājās,
Nolīks mana muguriņa.
Līksti pate, sūdu druva,
Es ārdīšu dziedādama!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

28189.

Sūdu druva priecājās,
Nolīks mana muguriņa.
Nolīkst pate sūdu druva,
Man mugura nenolīka.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

28190.

Sūdu druva priecājās,
Nolīks mana muguriņa.
Līksti pate, tu druvīna,
Labajāmi vārpīnām!
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

28191.

Sūdus veda, sūdus veda,
Kam tie sūdi piederēja?
Kunga sūdi, kunga lanka,
Brāļa bēri kumeliņi.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

50051.

Ai jel liela Lipšņu māja,
Tavu lielu sūdu lauku:
Trīs dieniņas sūdus veda,
Laukam galu neredzēja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Ai lielaja Seņķu māja,
Tavu lielu sūdu lauku:
Visu dienu sūdus veda,
Malas vien neapveda.
129 [Gudenieku Azp].

50052.

Ārdiet, meitas, bieži sūdus,
Lai rudzīši veldē aug;
Ņems rudeni brāļam sievu,
Tā tās veldes kustinās.
36 [Balvu Abr], 235 [Litenes Md].

1. Ārdat, meitas, smalki mēslus,
Lai rudzīšus velde lieca;
Atvedīšu brāļam sievu,
Tā tās veldes kustinās.
46 [Beļavas Md].

50053.

Kas to teica, tas meloja,
Ka Lipšņos nabadzība:
Sūdus veda, vīnu dzēra
Sudrabiņa biķerēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 225 -

50054.

Mēs, māsiņas, ārdītājas
Dreijātām dakšiņām.
Sūdus veda, alu dzēra
Dreijātiem biķeŗiem.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

50055.

Kur tu brauksi, susejiet,
Bunduls ratu pakaļā?
Braukš' uz muižu mēslu vest,
Tur es viņu izkratīšu.
263 [Mēmeles Jk].

50056.

Manam mēslu mēzējam
Trīs kažoki mugurā.
Mēslu mēslu man pietrūka
Tanī kunga novadā,
Puišu puišu man pietrūka
Tanī kunga pagastā.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

50057.

Mēs savu darbiņu
Padarījām:
Mēs savus sūdiņus
Izvedām.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

50058.

Mūs' brālīši sūdus veda
Šķēlaiņim ratiņim;
Tur uzauga kupli mieži
Šķēlaiņam vārpiņam.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

50059.

Par reizeiti dorbu dora
Muni bolti bruolileņi:
Paprīšk syudys izvaduši,
Tad apora popiveitis.
326 [Preiļu D].

50060.

Sūdu ratiem nebrauciet,
Meitas līdz nevediet.
Lai paliek mājās meitas,
Zirgiem auzas sijājot.
405 [Smiltenes Vlk].

50061.

Sūdus veda, sūdus veda,
Kam tie sūdi piederēja?
Kunga sūdi, tēva rati,
Brāļa bēri kumeliņi;
Brāļa bēri kumeliņi,
Meitu vīta pātadziņa.
129 [Gudenieku Azp].

3. Ravēšana

28192.

Aja manu bāleliņ,
Tavu lielu linu lauku!
Trīs dieniņas saravēju,
Otras malas neredzēju.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

28193.

Ai odiņi, masalīši,
Neēdiet ravētāju;
Ēdiet mājas saimenieci,
Tai bij vaļas kasīties!
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28194.

Es, pup'eņis ravādama,
Aprav'ēju magan'eņu;
Pupai zīd zalta zīdi,
Magan'eņai sudobreņa.
422 [Līvānu pag. D].

28195.

Es šķitos ravēdama
Smalka krekla nenesāt;
Liniņš sāka krūmu riest
Deviņiem žuburiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

28196.

Kad man būtu ravētāja
Jel snāteni pārvilkuse,
Es būt' audzis, krūmu rietis
Sudrabiņa ziediņiem.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28197.

Nepazinu līgaviņas,
Auziņās ravējot:
Balta bija auzu skara,
Balta mana līgaviņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Man pazuda līgaviņa
Lielā auzu tīrumā:
Balta bija auzu skara,
Balta mana līgaviņa.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 226 -

28198.

Raujiet, meitas, ko raudamas,
Neraujiet ābuliņu!
Lai palika ābuliņis
Bitītēmi ziedu ņemt.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

28199.

Ravē labi, ravētāja,
Ka asniņa neizrāvi!
Ja būs' laba ravētāja,
Būsi mana līgaviņa.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

28200.

Ravējat, ravētājas,
Asnu manu neminat;
Speŗat kāju uz cinīša,
Uz pelēka akmentiņa!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Ravējat, ravējat,
Asnu manu neminat,
No celmiņa uz celmiņu,
No celmiņa maliņā.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

28201.

Ravējat, ravētājas,
Neraujat ābuliņa;
Vakar bite priecājās,
Gar druvmalu tekādama.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

28202.

Revējiet, revētājas,
Nesiet zāles maliņā!
Rītā nāks svēta Māra,
Raudzīs jūsu revējumu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Ravējiet, ravētājas,
Metiet zāles maliņā;
Sak' Laimiņa gaŗiedama:
Šī druviņa izravēta.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

28203.

Tupu tupu, rāpu rāpu,
Brāļa pupas ravēdama;
Kad ieraugu svešus ļaudis,
Ne vair tupu, ne vair rāpu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

28204.

Tupu tupu, rāpu rāpu,
Brāļam pupas ravēdama;
Kad nogāju tautiņās,
Ne var' tupu, ne var' rāpu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

28205.

Tupu tupu, rāpu rāpu,
Brāļa pupas ravēdama;
Ni tad tupu, ni tad rāpu,
Kad pupiņas bļodiņā.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

28206.

Usnes auga tīrumā,
Man kauniņu darīdamas;
Es usnītes izravēju,
Izvītēju saulītē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28207.

Usnes auga tīrumā,
Meitām kaunu darīdamas;
Meitas usnes izravēja,
Usnēm kaunu padarīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

50062.

Ai ai karsta saule,
Man liniņi jāravē;
Izkūst mana zelta josta,
Man liniņus ravējot.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

50063.

Cīma meitas, natiklītes,
I pupiņas naravātas;
Muna vaca muomuļiņa
Kaņepītes izrevēja.
314 [Pildas Ldz].

50064.

Dzirenieku krūmi zied
Ar baltiem ziediņiem,
Te sanāca ravētāji
No pagastu pagastiem.
508 [Zantes Tk].

50065.

Es atradu vienu rutku,
Rācentiņus ravēdam';
Es nokodu no tā rutka
Vienu mazu kumosiņu.
581 [Aizputes apr.].

50066.

Gaŗa gaŗa vasariņa, līgo,
Daudzi sīku rācenīšu;
Nav sieviņas ravētājas,
Nav bērniņa ēdājiņa;
Ņemšu sievu ravētāju,
Būs bērniņi ēdāji(ņi).
99 [Dzelzavas Md].

- 227 -

50067.

Ir miezītis raudājāsi,
Kad nenāca ravētāja.
Kaut (tā) mana ravētāja
Jel snātnīti pārvilkusi,
Tad man būtu klaji ceļi,
Izārdava locīšana.
48 [Bērzaunes Md].

50068.

Kāpostiņ, kacēniņ,
Veca tava ravētāja,
Nosēdēja, nogrežņoja
Vienas dobes galiņā.
110 [Ērgļu C].

50069.

Kur bij čaklas mātes meitas,
Tur dārziņi izravēti;
Kur laiskie tēva dēli,
Papūvīte neuzarta.
224 [Lielvārdes Rg].

50070.

Lūki zyrgi bāleņim,
Vaira lūki īmaveņi;
Aplūceja tautu meitu,
Auzeņosi revējūt.
389 [Silajāņu Rz].

50071.

Maksājiet, bāleliņi,
Ko māsiņa pelnījusi,
Bez saulītes tīrumā
Brāļa linus ravējot.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

50072.

Paleidzēju muosiņei,
Kū varēju paleidzēt:
Paleidzēju rūzes sēt,
I mogiunes izrevēt.

50073.

Ravē, netikle,
Ravēdama;
Es pate, tikuse,
Ežiņas malā.
112 [Ezeres Kld].

50074.

Ravēja, ravēja netikle
Dobiņas vidū;
Es pate, tiklīte,
Dobiņas malā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

50075.

Ravē, ravē, rusaliņa,
Es sēdēšu maliņā;
Mani puiši izprecēs,
Tu paliksi ravējot.
148 [Jaunpiebalgas C].

50076.

Ruocinīšus ravādama,
Atrod rudka štempelīt';
Vysu myužu kavējūs
Ar to rudka štempelīt'.
326 [Preiļu D].

50077.

Slinkas slinkas
Kaimiņ' meitas:
Visi dārzi
Tām neravēti.
560 [Rīga ].

50078.

Vys pa reizi dorbu dora
Muni bolti buoleleņi:
Paprīkš pupas izravēja,
Tod ravēja kaņepītes.
18 [Andrupenes Rz].

4. Līdums

28208.

Abi bāliņ' i līdēm,
Abi divi dzenājām,
Abi divi nokliedzēm,
Ka nolūza virsaunīte.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28209.

Aiz ko man šovasar
Sīki mieži līdumā?
Sīkaliņa pārtecēja
Manu miežu līdumiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

28210.

Apkaustījis kumeliņu,
Miežus sēju līdumā;
Kur ar arklu neizaru,
Ar pakavu izkapāju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 228 -

28211.

Ar vēzīti(?) arti gāju
Sīku celmu līdumā;
Tur uzauga div' vārpiņas
Viena salma galiņā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

28212.

Ar vēzīti artu gāju
Celmaiņā līdumā.
Velc, vēzīti, izstiepies,
Es turēšu atspēries!
51 [Budenbrokā (Dikļu pag. Vlm)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Ar vēzīti arti gāju
Sīku celmu līdumā.
Velc, vēzīti, atspēries,
Lai ļautiņi nesmejās!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

28213.

Auzu skara tā sacīja:
Sējat mani līdumā,
Tur es došu arājam
Brūnus svārkus mugurā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

28214.

Dārbinieka kulītīte
Līdumā sadeguse;
Tikai ciba izavēla
Līdumiņa maliņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

28215.

Es atradu miežu vārpu
Celiņā vārpojam;
Iesalicis vīzītē,
Aizvizinu līdumā.
No tās vienas miežu vārpas
Simtiem kŗāvu vezumiņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

282151.

Es iesēju naudas sieku
Celmaiņā līdumā.
Trīs gadiņi audzināju,
Gāj' naudiņas aplūkot.
Pavaicāju putniņam,
Vai naudiņa uzdīguse.
Putniņš man atbildēja:
Jau otrās lapiņās.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

28216.

Es izcirtu līdumiņu
Ošu, kļavu, ozoliņu;
Es gribēju naudu sēt,
No kundziņa nedrīkstēju.
No kundziņa gan drīkstētu,
Pats vien labi nezināju;
Pats vien labi nezināju,
Dīgs naudiņa, vai nedīgs.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

28217.

Es palīžu līdumiņu
Niedru upes maliņā.
Kad es gāju miežu pļaut,
Niedru vārpas nolasīju.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

28218.

Es palīdu līdumiņu
No ošiem, no kļaviem;
Es gribēju auzas sēt,
Dievs iemeta ezeriņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ošu, kļavu, ozoliņu
Es palīžu līdumiņu;
Es gribēju miežus sēt,
Dievs iemeta ezeriņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

28219.

Es palīžu līdumiņu
No ošiem, no kļaviem;
Es gribēju naudu sēt,
Naudai sēklas nedabūju.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

28220.

Es palīžu līdumiņu
Visgāŗām upes malu;
Kad es gāju miežu pļaut,
Visi vēži vārpas lasa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Es palīdu līdumiņu
Visgaŗām Susējai (=upe);
Vēži, vārpas lasīdami,
Ļipas vien kustināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

28221.

Es palīžu sieka vietu
Ozoliņu līdumiņu;
Pieci vīri, pieci zirgi
Nevar grauda kustināt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 229 -

28222.

Es uzgāju ganīdama
Laiska līstu līdumīnu:
Lieli gaŗi celmu gali,
Krustkrustām žagarīni.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

28223.

Gauži raud miežu vārpa
Pie celmīna līdumā;
Nesaņēma arājīns,
Ne arāja ļaudavīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

28224.

Kam tā cauņu cepurīte
Pie tā miežu līdumiņa?
Tā puisīša cepurīte,
Kas neguļ dienvidiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Kam tie tādi lini zied
Mālaināi kalniņā?
Tā puisīša lini zied,
Kas launaga negulēja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28225.

Kam tie mieži līdumā
Dzeltainām vārpiņām?
Tie miezīši tā puisīša,
Kas ņems sievu šoruden.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

28226.

Kam tie mieži līdumā,
Kam tās rozes maliņā?
Brāļam mieži līdumā,
Māsai rozes maliņā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 105 [Skujenē (Skujenes pag. C)], 1311 [Apē (Vlk)],
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Kam tie mieži tīrumā,
Kam tās rozes vidū zied?
Brāļam mieži tīrumā,
Māsai rozes vidū zied.
Pļauj, brālīti, savus miežus,
Lai zied rozes vidiņā;
Lai zied rozes vidiņā,
Kamēr iešu tautiņās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

28227.

Kam tie mieži līdumā,
Sudrabiņa vija vīta?
Tā puisīša tie miezīši.
Kas negul dienasvidu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 190 [Kuldīā], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

28228.

Kaziņ manu līkradzīti,
Iesim abi biržu līst!
Man tie mieži, man tie rudzi,
Tev tās mīkstas atvasītes.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

28229.

Ko būs man nu darīt
Ar to miežu līdumiņu?
Vēlu man mājās iet,
Maģ maizītes še gulēt.
216 [Ventspilī].

28230.

Kūlīš' tevi, ļaudaviņa,
Lai tu gan mīļa biji,
Kam atstāji miežu vārpu
Pie celmiņa līdumā.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

28231.

Līda tautas līdumiņu,
Līda mani bāleliņi;
Dievis zina, pavasari
Katram būšu krāvējiņa?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

28232.

Līda tautas līdumiņu,
Līda mani bāleliņi;
Tautām būšu, ne brāļiem
Līdumiņa krāvējiņa.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

28233.

Līda tautas līdumiņu,
Līda mani bāleliņi.
Vai būs iet tautām kraut,
Vai saviem bāliņiem?
Labāk eimu tautām kraut,
Ne saviem bāliņiem:
Tautu krauts līdumiņš
Man pašai piederēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

28234.

Līdiet, tautas, bērzu birzi,
Vienu daļu atstājiet,
Vienu daļu atstājiet
Putniņiem uzmesties!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 230 -

28235.

Līdumā vien pazinu,
Kuŗš ķeirīša cirtumiņš:
Ar ķeirīti celmus cirta,
Greizi auga atvasītes.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

1. No tālienes es pazinu
Ķeira līstu līdumiņu:
Pret saulītes celmi ciersti,
Greizas auga atvasītes.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

28236.

Līžat, brāļi, līdumīnu,
Dzenājat dzenolīnas,
Lai nes māsa launadzīnu,
Dzenolās lūkodama!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

28237.

Līžat, brāļi, līdumiņu,
Manu daļu atstājiet,
Lai lapoja mana daļa
Sidrabiņa lapiņām!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

28238.

Līžat, brāļi, līdumiņu,
Manu tiesu atstājat,
Lai lapoja mana tiesa
Līdz citam rudeņam!
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

1. Līdiet, brāļi, līdumiņu,
Manu tiesu atstājiet,
Manu tiesu atstājiet
Līdz citam rudeņam;
Līdz citam rudeņam
Dravenieka dēliņam!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

28239.

Palīdziet man, māsiņas,
Rudziem līst līdumiņu!
Es jums būšu palīdzēt
Vizulīšus kaldināt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

28240.

Pavasari jaunas meitas
Mani melnu daudzināja;
Gan es jūs sveicināšu
Ruden miežu tīrumā!
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

28241.

Pavasar miežus sēju
Lielajā līdumā,
Es ruden atvedīšu
Lielu radu līgaviņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

28242.

Pavasari melna mute
Līdumiņa krāvējam;
Dzeŗ rudeni dziedādams
Saldu miežu alutiņu.
121 [Gulbenē (Md)].

1. Nesmejat, jūs ļautiņi,
Līdumiņa krāvējam:
Pavasar melna mute,
Ruden salds alutiņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

28243.

Pavasar melna mute
Līdumiņa krāvājiem;
Ruden baltas biķerītes
Pa galdiņu ritināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

28244.

Pēterīti, bāleliņi,
Kam siliņu dedzināji?
Kur odziņas lasīsim,
Kur telītes ganīsim?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28245.

Rudzīšam, miezīšam,
Tam palīdu līdumiņu;
Auziņai, skariņai,
Tai lielie tīrumiņi.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Auziņai, skariņai,
Tai es līdu līdumiņu;
Rudzīšam, miezīšam,
Tam lielie tīrumiņi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

28246.

Runāj' cirvji, runāj' kapļi,
Paši brāļi nerunāja;
Tad runās paši brāļi,
Kad dzers miežu alutiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

28247.

Sieviņ', mana melnacīte
Līdumiņu krāvējiņa,
Ik svētdienas kurpītēs,
Rakstītās zeķītēs.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 231 -

28248.

Septiņ' dienas, septiņ' naktis
Rudziem līdu līdumiņu;
Septiņ' meitas piekusušas,
Maizes muldu mīcīdamas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28249.

Sliņķi sliņķi, netiklīti
Kam nelīdi līdumiņa?
Citi puiši alu dzēra,
Tu dzer purva ūdentiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

28250.

Sudrabiņa viju viju
Ap to miežu līdumiņu:
Pate nāca tautu meita,
Vijiņā raudzīdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

1. Sudrabiņa grīstu griezu
Gar dzeltānu miežu lauku;
Pakaļ nāca tautu meita
Pa sudraba griezumiem.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

28251.

Tautu meita, tautu meita,
Vai tu mana pušeniece?
Kur man mieži līdumā,
Tur tev rozes maliņā.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

28252.

Vakar pieci bāleliņi
Aiz kalniņa gavilēja:
Divi miežu līdumā,
Trīs apīņu dārziņā
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

28253.

Vasariņa, ziedu māte,
Dod tu man visu labu,
Visupirms noziedēt
Manam miežu līdumam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

28254.

Velci, velci, kumeliņi,
Celmaiņāi līdumā!
Ruden tev nopircīšu
Zvārgulīšu iemauktiņus.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

50079.

Aiz kalniņa dūmi kūpa
Lielajāji līdumāji:
Bāliņš līda līdumiņu
Skaraiņām auziņām.
109 [Ērķemes Vlk].

50080.

Auziņai, baltskarei,
Tai es līdu līdumiņu;
Rudzīšam, rogaiņam,
Ledus galvu nogulēja.
241 [Lubānas Md].

50081.

Kādēļ, brāļi, nebraucat
Līdumiņu dedzināt?
Kur māsiņa miežus sēs
Citu gadu krustabām?
184 [Ķēču Rg].

50082.

Mēs savam tētiņam
Līdumiņu nokrāvām,
Tur tas sēs rudzus miežus,
Tur dēstīs kāpostiņus.
166 [Kalsnavas Md].

50083.

Nāciet šurp, ciema puiši,
Še ir laba strādāšana:
Cērtiet krūmus, rociet grāvjus.
Metiet saknes maliņā.
132 [Ikšķiles Rg].

50084.

Pats es guoju sīnu pļautu,
Pats leist mīžim leidumeņu;
Leigaveņas mīļi lyudzu,
Lai vuor' agri brūkasteņas.
605 [Skolas].

50085.

Pāriedami, bāleliņi,
Līdīsim līdumiņu!
Jau māsiņa jostu laida
Devītā mazdziņā.
72 [Cesvaines Md].

50086.

Piekusuši man bāliņi,
Līdumiņu nolīduši;
Kur zaķītis, kur lācītis
Sliktu dienu pavadīs?
141 [Ivandes Kld].

- 232 -

50087.

Projām, brāļi neejat,
Kamēr zemi uzaŗat!
Kur māsiņa dzīvodama
Stādīs kāļus, kāpostiņ's?
70 [Cēres Tl].

50088.

Rudzīsam miezīšam,
Tiem es līdu līdumiņu;
Auziņai, skariņai,
Tai paklāju paladziņu.
Rudzis miezis klaipu glauda,
Auza glauda kumeliņu.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

50089.

Šūgad mīžus es īsēju
Jaunajā leidumā,
Lai aug mīži viļņūdami,
Lai ir lobs olutiņš.
27 [Atašienes Rz].

50090.

Šorīte mūs' brālis
Plezum pleza,
Bez zirga, bez arkli,
Ar vienu lemes.
200 [Kuldīgas Kld].

50091.

Velci, velci, kumeliņi,
Celmaināi līdumā,
Gan es tevim nopircīšu
Zvārgulīšu iemauktiņ'.
605 [Skolas].

5. Arājs, salīdzinot ar citām laužu šķirām citiem amatiem

28255.

Arājam karsta saule,
Rudzu guba tīrumā;
Zvejniekam tumša nakts,
Balta nauda maciņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Tumša nakts zvejniekam,
Viena rauda laiviņā;
Arājam karsta saule,
Rudzu guba tīrumā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

28256.

Arājiņa līgavai
Sidrabiņa sakta mirdz;
Dravenieka meitiņai
Zelts spīdēja vaiņagā.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

28257.

Artu artu, bāleliņi,
Ne zvejotu Daugavā!
Zveju nams tā neskan
Kā arāja istabiņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā].

1. Art laukā, bāleliņ,
Ne zvejot jūriņā!
Neskanēja zveju laiva,
Skan arāja izkaptiņa.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

28258.

Dievs dod miežu arājam
Simtu ķirpu tīrumā;
Dievs dod putnu šāvējam
Ne spalviņas neredzēt!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Dod, Dieviņ, arājam
Pilnu klēti rudzu miežu;
Dod, Dieviņ, zvejniekam
Ni sīdziņas nenokaut!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

28259.

Es gribēju kundziņš būt,
Ledus kalu zobentiņu;
Izkūst ledus zobentiņš,
Paliek' kunga arājiņš.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)], 228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)],
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)], 231 [Stendē (Stendes pag. Tl)], 276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē],
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

28260.

Kārkla vīzes, kankariņi,
Tie maizītes pelnītāji;
Kunga svārki, zābaciņi,
Tie naudiņas tērētāji.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28261.

Kundziņam kungam būt,
Bāliņam arājam;
Kundziņš naudu žvadzināja,
Bāliņš maizes gabaliņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 233 -

28262.

Kundziņš savu gaspažiņu
Ar āboli kaitināja;
Arājs savu līgaviņu
Ar maizītes gabaliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Kundziņš savu gaspažiņu
Ar āboli kaitināja;
Arājs savu līgaviņu
Ar maizītes garoziņu;
Žīdiņš savu māmuliņu
Uz muldiņas vizināja;
čigāns savu čigānieti
Ar karbaču džindžalāja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

28263.

Labāk gāju pie arāja,
Ne pie muižas vagariņa:
Arājam tīra maize,
Vagaram balts spieķītis.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

28264.

Lai bagāts kas bagāts,
Arājiņis visbagāts:
Tam ir laba rudzu maize,
Tam ir krietna līgaviņa.
4 [Aijažos].

28265.

Mellas kājas arājam,
Zelta kanna rociņā;
Tumša nakte zvejniekam,
Sudrabs spīd laiviņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

28266.

Nepieder nepieder
Kliba kāja arājam;
Vāciešam piederēja
Pie melnā zābaciņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Napīdar napīdar
Oruojam klybuojūt';
Vuocīšam, tam pīdar,
Tam b'ej smuidrys augum'eņš.
422 [Līvānu pag. D].

28267.

Tabaciņa pīpmaņam
Zili dūmi nokūpēja;
Purmalīšu arājam
Dancotāja kumeliņš.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Zili dūmi nokūpēja
Tabaciņas pīpmanim;
Kumeliņš nozviedzās
Lina zemes arājam.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

28268.

Uz siliņu, uz siliņu
Tīru rudzu ritināt!
Es neiešu uz Daugavu
Laivas galu klaudzināt.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

50092.

Bisenieka līgaviņa
Šūn kulīti raudādama,
Arajiņa līgaviņa
Malti gāja dziedādama.
215 [Lēdmanes Rg].

50093.

Gudram zemes oruojam
Mozumāji maize auga;
Laiskajam bojāram
Smylga auga teirumā.
389 [Silajāņu Rz].

50094.

Kungam beja gaspažeņa,
Oruojam leigaveņa;
Kundzeņš sovu gaspažeņu
Ar uobeli kairinuoja;
Oruojs sovu leigaveņu
Ar maizītes gabaleņu.
605 [Skolas].

50095.

Muns bruolenis kai kundzeņš
Dzaltonīmi matenīm.
Kungam byut kundzeņam,
Bruoleņami oruojiņam.
27 [Atašienes Rz].

50096.

Precē mani arājiņi,
Precē jūŗas zveinieciņi.
Labāk iešu pie arāja,
Ne pie jūŗas zvejnieciņa:
Arājam maizes klēts,
Zvejniekam asariņas.
378 [Seces Jk].

- 234 -

50097.

Skaisti zviedz kumeliņš
Līdumiņa arājam,
Zili dūmi vien nokūp
Tabaciņas pīpmaņam.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

50098.

Zvejniekam, arājam,
Katram sav gaiļ dzied;
Arājam gaiļ dzied,
Zvejniekam gaigliņs.
605 [Skolas].

6. Lini

28269.

Vai dzeltena linu druva,
Sen tu mani kaitināji!
Kad atnācu, tad noplūcu
Ar savāmi māsiņām.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)], 288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

28270.

Ai lini, mani lini,
Manas pašas gaŗumiņu!
Tur būs man smalki krekli,
Tur baltie paladziņi.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

28271.

Ai linīti, pogainīti,
Tavu skaistu ziedēšanu!
Tevis dēļ Rīgas kungi
Zelta naudu liedināja.
1311 [Apē (Vlk)].

28272.

Aiz ezara linus sēju,
Mun nav linu ravētājas:
Ūdens putni, raudavītes,
Munu linu ravētāji.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

28273.

Arājs ara sila zemi,
Labus linus domādams.
Ar, arāj, mālu zemi,
Tad tev būs labi lini!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

28274.

Arklā jūdzu kumeliņu,
Ar rociņu glaudīdams,
Lai aug man smuidri lini,
Lai šķiedriņa mirdzēt mirdz.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

28275.

Audziet gaŗi, tīri lini,
Bāleliņa tīrumā;
Vēl tīrāki, vēl gaŗāki
Tautu dēla sējumā!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Tīri lini, gaŗi lini
Zied bāliņa tīrumā;
Vēl jo tīri, vēl jo gaŗi
Tautu dēla tīrumā.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

28276.

Augat labi, mani lini,
Par sudrabu nebēdāju;
Es apvilku linu kreklu,
Spīd sudraba spožumiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

28277.

Audziet, lini, lieli gaŗi,
čuprainām podziņām!
Aizvedīšu Rīdziņā,
Dos sidraba rubulīšus.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

28278.

Audziet, lini, smalki, gaŗi,
Kamēr pūru piedarīju,
Kad pūriņu piedarīju,
Audziet kārklu resnumiņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

28279.

Augat, liniņi,
Lins lina galāi!
Audīšu dvielīti
Dvielīša galāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Augat man, labi lini,
Lins liniņa galiņā!
Es audīšu skāterīšus
Skāt' skāteŗu galiņā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

28280.

Augat, liniņi
Zilgālīši!
Es, pate plūcēja,
Baltgālīte.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 235 -

28281.

Augat, mani balti lini,
Baltas linu pakuliņas,
Lai varēju plāni vērpt,
Dieverīti darināt!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

28282.

Audziet, mani balti lini,
Grīstītēs griezdamies!
Jau rudeni pārvedīšu
Baltu linu vērpējiņu.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

28283.

Audziet, mani balti lini,
Zītariņa galviņām,
Lai nāk Rīgas namnieciņi,
Siekiem naudu mērodami.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

1. Mazajam liniņam
Zelta poga galiņā;
Rīgas kungi priekšā gāja,
Zelta naudu skaitīdami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28284.

Augat, mani balti lini,
Mālaiņā kalniņā!
Ciemā auga vērpējiņa
Dzelteniem matiņiem.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

28285.

Augat, mani gaŗi lini,
Dzeltainām poguļām!
Ciemā auga vērpējiņa
Dzeltainiem matiņiem.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

28286.

Augat, mani gaŗi lini,
Likšu pūra dibinā;
Kad aiziešu tautiņās,
Algādžiem vērpināšu.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

28287.

Augat, mani gaŗi lini,
Mirkstat balti ezerā!
Es grib' Rīgas namniekiem
Novilkt lūša kažociņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Audziet, mani gaŗi lini,
Mirkstiet balti ezerā!
Es būš' Rīgas namniekiem
Noņemt caunu cepurīti.
18 (Meņģelē).

28288.

Audziet, mani gaŗi lini,
Mirkstiet balti ezarā!
Es meitiņas vizināju
Metenīša vakarā.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

28289.

Audziet, mani gaŗi lini,
Mirkstiet balti ezerā!
Es ruden atvedīšu
Ar kurpēm vērpējiņu.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

28290.

Audziet, mani gaŗi lini,
Mirkstiet balti ūdenī!
Šorudeni atvedīšu
Baltu linu vērpējiņu.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)], 360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28291.

Audziet manim gaŗi, lini,
Mirkstiet balti ezerā!
Daila auga kaimiņos,
Kas liniņus darināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

28292.

Augat, mani gaŗi lini,
Mirkstiet balti ezerā!
Ciemā auga vērpājiņa
Dzeltainiemi matiņiem.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

28293.

Augat, mani labi lini,
Augat, baltas kaņupītes!
Ciemāi auga vērpējiņa
Dzelteniema matiņiem.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1. Augat, mani gaŗi lini,
Vēl gaŗākas kaņepītes!
Ciemā auga vērpējiņa
Dzelteniem matiņiem.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28294.

Augat, mani labi lini,
Liniem labas pakuliņas:
Grib dieveris smalku kreklu,
Brālis gaŗu skārtelīti.
216 [Ventspilī].

- 236 -

28295.

Augat, mani labi lini,
Liniem labas pakuliņas,
Lai varēju striķi vīt,
Dēlu māti slīcināt!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

28296.

Augat, mani labi lini,
Manas baltas kaņupītes,
Lai es līdza puškavos
Līdz bajāra meitīnām!
158 (Nīcā).

28297.

Augat, mani labi lini,
Stallī baltas avutiņas!
Es kauniņu padarīšu
Bajāriņa meitiņām.
190 [Kuldīā].

28298.

Audziet, mani tīri lini,
Kā tīrais sudrabiņš!
Nāks rudenis, pārvedīšu
Tīru linu vērpējiņu.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

28299.

Audzin', Dievs, man liniņus!
Es mācēju smalki vērpt,
Es mācēju smalki vērpt,
Sevi daiļu darināt.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28300.

Audzin', Dievs, man liniņus,
Liniem labus paliniņus!
No liniņa kreklus šuvu,
No paliņa paladziņus.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28301.

Audzin', Dievs, man liniņus
Sērmuliņa baltumā;
Audzin', Dievs, man līgavu
Pašas rozes daiļumā!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28302.

Balti lini balojās
Ezeriņa maliņā.
Es būt' smalku vērpājiņa,
Gaŗ' audeklu audējiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28303.

Balti lini balojās
Ezeriņa maliņā;
Skanēt skan snāteniņa,
Daugavā velējama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

28304.

Balti lini balējās
Ezeriņa maliņā;
Ciemā auga vērpējiņa
Dzelteniem matiņiem.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28305.

Bandenieka lini zieda
Liela ceļa malīnā;
Tie ziedēja zelta ziedis,
Tie vērtēja naudīnā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

28306.

Bandenieka linu druva
Zied melnām galviņām,
Kam gulēja pie meitām
Linu sējas laiciņā.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28307.

Bij manam liniņam
Zelta poga galiņā;
Bij manai sieviņai
Slēšu mice galviņā.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

28308.

Brāļi, manu linu podu
Ar svariem nesveriet!
Gribu labu pavalkāt,
Labu likt pūriņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

28309.

Bāliņ, tava linu druva
No gabalu gabaliem;
Māsiņ, tavi pūra krekli
No pūriņu pūriņiem!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28310.

Bāliņ, tava linu druva
No gabalu gabaliem!
Nu iet tavas plūcējiņas
No gabala uz gabalu.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 237 -

28311.

Bāliņ, tava linu druva
Zelta vilni viļņojās;
Tu varēsi, bāleliņi,
Zīda jostu vien valkāt.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

28312.

Bāliņš gāja linu sēt,
Es aiznesu sētuvti.
Sēj, bāliņ, kam sēdams,
Man lielāku gabaliņu:
Visi tautu plikvēdeŗi
Gaida mani aizejot;
Manis pašas tā negaida,
Kā gaid' manus gabaliņus.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

28313.

Bāliņš gāja linu sēt,
Es aiznesu sētuvīti.
Tie, bāliņ(i), mani lini
Par sētuves nesumiņu!
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 301 [Paskavā(?)].

1. Bāliņš gāja linu sēt,
Es aiznesu sētuvīti.
Sēj, bāliņi, manu tiesu
Par sētuves nesumiņu!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28314.

Bāliņš gāja linu sēt,
Sermuls ceļu pārtecēja.
Audzin', Dievs, man liniņus
Sermuliņa baltumiņu!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1. Brālim gāju linus plūkt,
Sermuls ceļu pārtecēja.
Dod, Dieviņi, baltus linus
Kā balto sermulīti!
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

28315.

Bāliņš manim linus sēja
Dadžu kalna galiņā;
Kad es iešu tautiņās,
Es apsegšu dadžu lapu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Brālīts man linus sēja
Dadžu lapu kalniņā;
Kad es iešu tautiņās,
Dadžu lapu dvieli kāršu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

28316.

Brālīts man linus sēja,
Kur auziņas vairs neaug;
Aug liniņi zaru zaru,
Brālītim spītēdami.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Brālīts mani linus sēja,
Kur auziņas vairs neauga;
Aug liniņis zaru zaris,
Auziņām tītīdams.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2. Brālīts man linus sēja,
Kur auziņas vairs neauga,
Aug liniņi, zied raženi,
Žēl brāļam raugoties.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

28317.

Bāliņš man linus sēja
Mālaināji kalniņā;
Jau iesēja mālājā,
Vēl iemērca rāvājā.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

28318.

Brālīts man linus sēja
Mālotāi kalniņāi;
Kad es gāju tautiņās,
Grib brālītis godināts.
Godin' tevi māla kalnis,
Kur māsai linus sēji!
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

28319.

Brālīts manim linus sēja,
Mārša sēž ežmalē;
Brālīts saka, lai aug lini,
Mārša saka, lai neaug.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Brālis mana linus sēja,
Mārša sēd ežmalā.
Brālis saka: augat lini!
Mārša saka: neaugat!
Mārša saka: neaugat,
Lai aug idras, vārpatiņas!
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

28320.

Brālis man linus sēja,
Mārša sēd ežmalā.
Mārša saka sēdēdama:
Sēj kalnā, mālājā,
Sēj kalnā, mālājā,
Mērc purvā, rāvājā!
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

- 238 -

28321.

Brālīts manim linus sēja
Mārša sēd ežmalā.
Sak' māršiņa sēdēdama:
Judrītēm te uzaugt,
Judrītēm te uzaugt,
Ne labiem liniņiem!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Brālīts man linus sēja,
Mārša sēd ežmalē.
Sak' māršiņa celdamās:
Idriņām noziedēt!
- Tev, māršiņa, idriņām,
Man ziliem ziediņiem!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

28322.

Brālīts man linus sēja
Tautu dēla pavārtēi;
Dzen tautietis pieguļāi
Pa manim liniņim.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

28323.

Brālīts man roku jēma,
Linu lauku bridināja;
Saķērās linu ziedi
Manāi zīļu vaiņagāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Miglaiņā rītiņā
Es izbridu linu lauku;
Saķērās linu ziedi
Manā zīļu vaiņagā.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

28324.

Brālis manu linu sēklu
Āzamiersa klētītē;
Es brālīti āzmiersīšu,
Tautiņāsi daīdama.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

28325.

Būtu man tie liniņi,
Kas viņā kalniņā,
Es mācētu plāni vērpt,
Gaŗu mest audekliņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

28326.

Daudz manai māsiņai
Liniņu zemes;
Vai sēšu pūriņu,
Vai pušpūrīti?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

28327.

Dievs palīdz, tautu dēls,
Linu zemi ecējot!
- Paldies, ciema zeltenīte,
Nāc rudeni linu plūkt,
Nāc rudeni linu plūkt,
Pavasari dvieļu aust!
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

28328.

Dievs palīdz, tautu dēls,
Linu zemi ecējot!
- Paldies, tautu zeltenīte,
Pate būsi plūcējiņa.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 424 [Barkavas pag. Rz].

28329.

Devu Dieva palīdziņu,
Linu druvu daiedama:
Tā bij mana tēvu zeme,
To ieliku pūriņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28330.

Dod, Dieviņ, linus labus,
Liniem labas pakuliņas;
Dod, Dieviņ, tautas labas,
Tautām labu māmuliņu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

28331.

Dod, Dieviņ(i), linus labus,
Liniem labas pakuliņas;
Dod, Dieviņ(i), vīru labu,
Vīram labu padomiņu!
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

28332.

Dod, Dieviņ, linus labus,
Mercē baltus ūdenī!
Nu audīšu to gabalu,
Ko dot dēlu māmiņai.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

28333.

Iesim, māsas, skatīties,
Kādi ziedi liniem zied.
Liniem zied zili ziedi
Zeltītiem pakariem.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

28334.

Ej, tautieti, linus sēt
Savu tiesu, manu tiesu,
Lai manā pūriņā
Tava tiesa, mana tiesa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 239 -

28335.

Es izgāju miežus sēt,
Laimes māti vaicādamis;
Laimes māte tā sacīja:
Sēj liniņus līgavai.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

28336.

Es nidošu bāliņam
Viena diža gabaliņa,
Kam tas man linus sēja
Ozoliņa pakrēslī.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

28337.

Es nemīzu linājā,
Ne otrā kviesainē:
No liniem galdautiņš,
No kviešiem dievmaizīte.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

28338.

Es redzēju liniņam
Zelta pogu galiņā;
Būs manā(i) pūriņā
Apzeltīti gabaliņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)],
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28339.

Es redzēju liniņam
Zelta pogu galiņā:
Būs manam bāliņam
Pilla sauja sudrabiņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

28340.

Es redzēju liniņam
Zelta pogu galiņā;
Es novilkšu namniekam
Raibo lūša kažociņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

28341.

Es redzēju liniņam
Zelta pofu galiņā;
Es rudeni atvedīšu
Ar kurpēm plūcējiņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)].

28342.

Gaŗām gāju linu druvai,
Linu ziedus braucīdama,
Kam bāliņis man nedeva
Smalku linu tecināt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

28343.

Gaŗām gāju linu druvu,
I vaiņaga nepacēlu,
Liniņš mani nolamāja:
Miegulīte, snaudulīte!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

28344.

Gaŗām gāju linu druvu,
Cepur' nesu rociņā;
Tur būs mani brūni svārki,
Sievai samta cepurīte.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

28345.

Gaŗām gāju linu druvai,
Cepurīti cilādams;
Tur būs manai līgaviņai
Pilna sauja sidrabiņa.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

28346.

Izmīstīju linu riju,
Nev man spaļu nesējiņa.
Nāc, brālīti, iznes spaļus,
Došu smalku linu kreklu.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

28347.

Kalnāi kāpu, jo kalnā,
Pašā kalna galiņā:
Kalnā kāpu linu ziedu,
Jo kalnāi arājiņa.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

28348.

Kam, bāliņi, linus sēji
Mālaiņā kalniņā?
Man mugura nolīkuse,
Īsus linus gūgājot(?).
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

28349.

Kam tie lini zili zied,
Kam tās drēbes balojās?
Brāļam lini zili zied,
Māsai drēbes balojās.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

1. Kam tie lini zili zied
Mālaiņā kalniņā?
Kam tās drēbes balojās
Līčupītes maliņā?
Bāleliņa lini zied,
Māršas drēbes balojās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 240 -

28350.

Kam tie lini zili zied
Mālaiņā kalniņā?
Tā puisīša tie liniņi,
Kas ņems sievu šoruden.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

28351.

Kulstāt linus, kam vajaga,
Man liniņu nevajaga;
Man liniņus izkulstīja
Tautu dēlu māmulīte,
Tautu dēlu māmulīte
Ar saviemi dēliņiem.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

28352.

Kur braukdami, kulstavnieki,
Kur vezdami kulstītavas?
Mums liniņi izkulstīti,
Pūriņā salocīti.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28353.

Labu platu baru dzinu
Pār bāliņa tīrumiņu;
Ja tas gauši pašķīrās, -
Liels gabals pakaļā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Lielu baru, platu baru
Maliņā nolīgoju;
Lai tas man gauši gāja,
Bet jel lielis gabaliņš.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

28354.

Lai bij grūt(i), kam bij grūt(i),
Liniņam, tam bij grūt':
Plēš matiņus, cērt galviņu,
Met kauliņus ūdenī!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dievs nedod tādu mūžu,
Kāds mūžiņis liniņam:
Plūc matiņus, cērt galviņu,
Vēl iemērca ūdenī,
Vēl kauliņus salauzīja
Triju koku starpiņā.
190 [Kuldīā].

28355.

Lai būs alga, kam būs alga,
Alga linu nesējam;
Ja pietrūka smalku linu,
Liksim pašu mīstīklās.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

28356.

Līsti, līsti, lietutiņ,
Veldzē manu sējumiņ',
Lai uzauga man liniņi
Kā ezara niedrājiņi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

283561.

Linam bija zili ziedi,
Kukuriņa galiņā;
Meitai bija vaiņadziņis
Dzeltaiņos matiņos.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

28357.

Liniem sēju to druviņu,
Magonēm noziedēja;
Nakti miega negulēju,
To druviņu cerēdams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28358.

Liniem sēju to druviņu,
Magonām noziedēja;
Pats aiz prieka nevarēju,
Ka man Dievs palīdzēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

28359.

Liniem zemi noecēju
Ar baltām aitiņām;
Lai stāv bēris kumeliņis
Sēklu vest tīrumā.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

28360.

Liniem zemi noecēju
Ar jaunāmi meitiņām;
Kāpostiņus apstatīju
Ar vecām sieviņām.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

28361.

Liniņiem klēti taisu
Deviņiem apcirkņiem,
Lai varēja salīgot
Ar visām galviņām.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

28362.

Liniņim vainu devu,
Ne brāļam, sējējam:
Brālīts sēja druviņāi,
Lai tie auga, lai neauga.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 241 -

28363.

Liniņim vainu devu,
Tik nebija mana vaina;
Tik nebija mana vaina,
Ka liniņus neravēju.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

28364.

Linu druva priecājās,
Nolīks mana muguriņa.
Līksti pate, linu druva,
Taisna mana muguriņa!
301 [Paskavā(?)].

28365.

Linu lauku pāriedamis,
Nosaņēmu cepurīti:
Te gul mani balti krekli,
Te dzeŗama sīka nauda.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

28366.

Linu linu, bāleliņ,
Par plūkumu, ravējumu!
Ja liniņu man nedosi,
Ne es plūkšu, ne ravēšu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28367.

Linu linu, bāleliņ,
Par plūkumu, ravējumu!
Māte deva villainīti
Par aitiņas ganījumu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

28368.

Linu linu druviņā,
Meitu meitu māmiņai;
Meitu meitu māmiņai,
Kas liniņus darināja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

28369.

Linus sēju, linus sēju,
Lai naudiņas makā tiek,
Lai varēju nopirkties
Līgavai gredzentiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

28370.

Man uzauga gaŗi lini
Dzeltānām poliņām;
Es meitiņa kā liepiņa
Dzeltāniem matiņiem.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

28371.

Meitas, manas meitenītes,
Es meitām saimenieks,
Es savāmi meitiņām
Pa pūram linus sēju,
Lai tās vērpa, lai tās auda,
Lai tās šuva paladziņus.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Puikas, mani puisēniņi,
Es to puiku saimenieks,
Ikkuŗam puisēnam
Pa siekam linu sēju,
Lai tie mīsta, lai pārdeva,
Lai pirk cauņu cepurītes.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

28372.

Migla migla, rasa rasa,
Tā man žēl padarīja:
Nogulēja bāliņam
Smalku linu tīrumiņu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

28373.

Mīstama linīnus,
Lai bira spaļi;
Lūdzama māmīnu,
Lai deva meitu,
Lai deva meitīnu,
Linu vērpējīnu.
158 (Nīcā).

28374.

Nāc pie manis, tautu meita,
Ar savāma mīstīklām!
Man jāmīsta pērnie lini,
Aizpērnajas kaņupītes.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

28375.

Pavasar(i) linus sēju
Ar apkaltu kumeliņu;
Gan ruden(i) atvedīšu
Ar kurpēm plūcējiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Pavasari linus sēju
Apkaustītu kumeliņu;
Uz rudeni atvedīšu
Ar kurpēm sprēdājiņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

28376.

Pupi pupi, gurni gurni
Līdz ar mani līgojās;
Kam nav pupu, kam nav gurnu,
Tām neauga gaŗi lini.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 242 -

28377.

Ziedat, mani linu lauki,
Zilajiem ziediņiem!
Nāks rudens, atvedīšu
Smalku linu vērpājiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

28378.

Ziedi, mana linu druva,
Zilajiem ziediņiem!
Tevi gaida Rīgas kungi
Gaŗajām cepurēm.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Ziedēj' lini tīrumāi
Zilajiemi ziediņiem;
Dancoj' Rīgas namnieciņi
Zilajāmi biksītēm.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Ziedi, mana linu druva,
Zilajiemi ziediņiem!
Rīgā sēd namnieciņi
Zilās zīda biksītēs.
Es jums lūdzu, namnieciņi,
Aizdodiet man naudiņas!
Nāks rudens, atvedīšu
Baltu linu birkaviņu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

28379.

Ziedi, mana linu druva,
Zilajiem ziediņiem!
Tur būs man brūni svārki,
Tur naudiņa nodzerties.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

28380.

Ziedi, ziedi, linu druva,
Zilajiem ziediņiem!
Atvedīšu plūcējiņu
Dzeltainiem matiņiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Augat, mani labi lini,
Zilajām galviņām!
Es rudeni pārvedīšu
Baltgalvīti vērpējiņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Ziediet, mani gaŗi lini,
Zilajiem ziediņiem!
Uz rudeni atvedīšu
Zilacainu plūcējiņu
[vērpējiņu].
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

28381.

Ziedi, ziedi, linu druva,
Zilajiem ziediņiem!
I kungiem vajadzēja
Linu bikšu kājiņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

28382.

Ziedi, ziedi, linu druva,
Zilajiem ziediņiem!
Nāks rudens, atvedīšu
Ar kurpēm plūcējiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Audziet, lini, griezdamies,
Ziediet zelta ziediņiem!
Nāks rudens, atvedīšu
Ar kurpēm plūcējiņu;
Ar kurpēm plūcējiņu,
Zābakainu malējiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

28383.

Ziedi, ziedi, linu druva,
Zilajiem ziediņiem!
Ziedēs brāļa cepurīte
Rīgas galda galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28384.

Ziedi zili, ziedi zaļi,
Brāleliņa linu druva!
Būs manā pūriņā
Zili zaļi gabaliņi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28385.

Ziedi zila, ziedi zaļa,
Mana brāļa linu druva!
Es neiešu tautiņās
Bez deviņu paladziņu.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

28386.

Sēj, bāliņ, liniņiem
Visus savus tīrumiņus!
Es neiešu tautiņās
Bez deviņu paladziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

28387.

Sēj, bāliņi, liniņiem
Visus savus tīrumiņus,
Lai es gāju dziedādama
No druviņas druviņāi!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 243 -

28388.

Sēj, brālīti, linu lauku
Savu tiesu, manu tiesu,
Kā manā pūriņā
Tava tiesa, mana tiesa:
Tava tiesa linu kreklu,
Mana baltu villainīšu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

28389.

Sēj, brālīti, man liniņus
Jele cūku rakumāi;
Pats savai līgaviņai
Dzintariņa kalniņāi!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

28390.

Sēju lielu linu lauku
Celmaiņā līcītī;
Tur uzauga zelta lini
Sudrabiņa sēkliņām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

28391.

Sēju rozes, aug man rozes,
Ar ko daiļi puškoties;
Sēju linus, aug man lini,
Aug man daiļa plūcējiņa.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

28392.

Sīki sēju sudrabiņu
Pa lielo tīrumiņu;
Sīki sīki, ne tik sīki,
Ka varēju salasīt.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

28393.

Zinu, zinu, ko darīšu,
Kā piekrāpšu tautu meitu:
Sēšu linu lielu lauku,
Lūgšu tevi noravēt;
Manus linus ravēdama,
Būsi mana līgaviņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 190 [Kuldīā].

28394.

Zagu linus kulstīdama,
Zagu linus paisīdama.
Ko nozagu kulstīdama,
To ieliku pūriņā;
Ko nozagu paisīdama,
Peles vilka midzenē.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

28395.

Zagu linus paisīdama,
Zagu linus kulstīdama;
Es paklāju tautiešam
Zagtu linu paladziņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

28396.

Tāļu tāļu es redzēju
Linu lauku līgojot.
Dod, Dieviņi, man aiziet
To liniņu tecenāt!
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28397.

Tīšām brālis linus sēja
Mālājāi kalniņā,
Lai māsiņa nenoveda
Lielu pūru tautiņās!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28398.

Upīte linīnus
Aizvizināja.
Ja vizin', lai vizin',
Es nebēdāju:
Man dos māmīna
No savas tiesas,
No savas tiesīnas
Gatavu raili [=pūru],
Gatavu pūrīnu,
Pilnu vezumīnu.
158 (Nīcā).

28399.

Uz ezera linus sēju,
Lai nevaida jāravē;
Piesacīju gaigalām,
Lai raudaves nesliedē.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Uz ezera linus sēju,
Man nebija ravētājas;
Ar gulbīti ziņu devu,
Lai raudavas nesliedē.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

28400.

Vysa zīd lynu dryva
Zylgonīm zīd'eņīm;
Vys muni bruol'el'eņi
Dzaltonīm mat'eņīm.
409 [Līksnas pag. D], 4222 [Vārkavas pag. D], 423 [Daugavpils apr.].

- 244 -

50099.

Ai lācīti, platkājīti,
Kam nomini linu druvu?
Tevis dēļ Rīgas kungi
Mani sauca netiklīti.
198 [Krustpils D].

50100.

Vai māsiņa, vai māsiņa,
Kur (tie) tavi lini auga?
Puri vien, meži vien,
Dzilnas vien kladzināj(a).
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

50101.

Ak tu skaista zelta nauda,
Iekš liniņa pogaļām!
454 [Vaidavas Vlm].

50102.

Aiz azara lynus sēju
Dzaltonā smiltiņā;
Vysas munas plyucējiņas
Dzaltonim moteņim.
182 [Kaunatas Rz].

50103.

Apkārt galvai vāli griezu,
Puiša kreklus velēdama;
Apkārt gāju linu druvai,
Linu ziedus raustīdama.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

50104.

Apkārt kalnu linus sēju
Nekaustītu kumeliņ';
Es pa pašu kalna vidu,
Man kaustīts kumeliņš.
198 [Krustpils D].

50105.

Apleik kolna lynus sēju
Izkausteitu kumeliņ(u);
Es atvesšu iz rudeņa
Ar kurpeitem plyucējiņas,
Ar cimdim gūvis slaucja,
Ar kurpeitem lynus plyucja.
143 [Jāsmuižas D].

50106.

Audziet, lini, smalki, balti
Mana tēva tīrumā!
Gana ira manam tēvam
Smalku, baltu nesātāju.
241 [Lubānas Md].

50107.

Audzat, mani balti lini,
Sudrabiņa kukurēm!
Pārvedīš' plūcējiņ'
Dzelteniem matiņiem.
573 [Valdemārpils Tl apr.].

50108.

Audzit, muni lini gari,
Mierkstit bolti azarā!
Muok muoseņa tīvu sprēst,
Muok jei boltu balinuot.
605 [Skolas].

50109.

Audziet, mani gaŗi lini,
Mirkstiet balti ūdenī!
Jaunu ņēmu līgaviņu,
Nav pūriņš pielocīts.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

50110.

Audziet, mani gaŗi lini,
Mirkstiet balti ezerā!
Es gribu savu lielo pūru
Līdz malīnām piedarīt.
359 [Rūjienas Vlm].

50111.

Audzit maņ, gari lyni,
Mierkstīt bolti azarā!
Es atvesšu līgaviņu
Voskojim matiņim.
35 [Baltinavas Abr].

50112.

Augat mani gaŗi lini,
Ar sudraba poguļām!
Nāks rudenis, atvedīš'
Ar kurpēmi plūcējiņ';
Ar kurpēmi plūcējiņ',
Dzelteniemi matiņiem.
605 [Skolas].

50113.

Augat, mani gaŗi lini,
Mālainā kalniņā!
Nāks rudens, atvedīšu
Ar kurpēm vērpējiņu;
Ar kurpēm vērpējiņu,
Rakstītām zeķītēm.
560 [Rīga ].

50114.

Augat, mani labi lini,
Zilajām galvīnām!
Šoruden pārvedīšu
Baltgalvīti vērpējīnu.
Baltgalvīte plānu vērpa
Un tos plāni šķetināja.
94 [Dunikas Lp].

- 245 -

50115.

Bolti lineņi izauga
Muolajā kaļneņā;
Es atvežu plyucējeņu
Dzaltonim mateņim.
89 [Dricēnu Rz].

50116.

Audzit, mani lini, gaŗi,
Mirkstat balti ūdenī!
Lai es varu smalku vērpt,
Rīgā dot vēveram;
Lai es aužu brūtes kreklu,
Brūtgānam nēzdauciņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

50117.

Auguš' lini, naauguš(i)
Boltajim buoliņim;
Audzej, Dīvs, tautīšam
Koč pura maliņā.
503 [Višķu D].

50118.

Augat, liniņi,
Ziedat, liniņi,
Lai mana vecmāte
Krekliņu darina.
112 [Ezeres Kld].

50119.

Augata, liniņi,
Zilgalvīši,
Stiepjaties, vērpējas,
Baltgalvītes!
94 [Dunikas Lp].

50120.

Augiet, mani balti lini,
Grīstītēs griezdamies!
Vai es būšu šo rudeni
Bandanieka līgaviņ'?
371 [Salgales (Emburgas) Jg].

50121.

Balti lini līgojās
Aiz upītes līcītī;
Nu vajag baltas sievas,
Baltu sagšu audējiņs.
405 [Smiltenes Vlk].

50122.

Bāliņš man linus sēja
Mālaiņā kalniņā.
Man izauga zelta lini,
Sidrabiņa kukuriem.
513 [Zemītes Tk].

50123.

Brālīts mane linus sēja,
Mārša sēde ežmalai.
Saka mārša sēdēdama:
Dadžam augt tai vietai;
Dadžam augt tai vietai,
Vējam pelnus putinājot.
74 [Cīravas Azp].

50124.

Brālīts man lin's sēj',
Māršiņ sēd uz ežiņ.
Sak māršiņ sēdēdam:
Lai aug gaur, lai vārpat's.
Aug liniņi līgodami,
Māšiņai spītēdami.
104 [Ēdoles Vp].

50125.

Dīverīts lynus sēja,
Muorša sēd kalneņā:
Linim deigt, idrim augt,
Modoram nūzīdēt.
357 [Rudzētu D].

50126.

Brālis man linus sēja,
Tur tie sēti, tur palika,
Sēja man tautu dēls,
Aug linīni zarodami;
Aug linīni zarodami
Trejas četras žuburīnas.
282 [Nīcas Lp].

50127.

Brālīts man linus sēj,
Sēj tautieša pārvārtē;
Dzen tautietis pieguļā,
Dzen manos liniņos.
Es ķīlāju kumeliņu,
Viņš noņēma vaiņadziņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

50128.

Es apsēju lynu drivu,
Mogonomi nūzīdē;
Mogonomi nūzīdē,
Nu kuo veiti vainadzeņ'.
389 [Silajāņu Rz].

- 246 -

50129.

Es atradu tautu meitu
Silā linus ravējam;
Saplūkuse idru sauju,
Dod manami kumeļami;
Neēd idru kumeliņš,
Gribēj' pašu ravētāju.
39 [Bārtas Lp].

50130.

Es savam arājam
Linu bikses šūdināj',
Lai tie mani lini auga
Arājiņa gaŗumiņ'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

50131.

Es savim lineņim
Lelu gūdeņu gūdēju:
Treis dīneņas, treis naksniņas
Uz kuojiņom atstuovēju.
170 [Kapiņu D].

50132.

Es visādi izdomāju,
Kā piekrāpt tautu dēlu:
Sēju lielu linu lauku,
Aicināju noravēt.
548 [Liepāja Lp apr.].

50133.

Gaŗām gāju linu druvu,
Linu ziedus braucīdama;
Kam bāliņi podu deva,
Ūdenī mērcēdami.
286 [Nītaures Rg].

50134.

Gari lineņi auga,
Garu man vajadzāja:
Jū garuoki, jū lobuoki,
Dreižuok pyuru pīdareiš(u).
143 [Jāsmuižas D].

50135.

Izmazgāju baltu kreklu
Savam linu sējējam,
Lai ļautiņi nesmējās:
Melnu kreklu staigājot.
127 [Grostonas Md].

50136.

Izmīstīju linu riju -
Nevād spaļu nesējiņ(a).
Nāc, ciemiņ, spaļu nest,
Es tev došu skāterīti,
Līdz zemītei norakstītu.
282 [Nīcas Lp].

50137.

Iesēj linus, bāleliņ,
Lielo rudzu tīrumiņu;
Man jāiet tautiņās,
Vajg deviņu paladziņu.
198 [Krustpils D].

50138.

Iešu, iešu - kā neiešu -
Bandenieka linu plūkt.
Būšu, būšu - kā nebūšu -
Bandenieka līgaviņa.
281 [Neretas Jk].

50139.

Jaunas meitas, jaunas sievas,
Nemīzat linājā!
Mīļā Māŗa dvieļus auda
No liniņu apbirām.
398 [Skrundas Kld].

50140.

Jaunas meitas linus plūca,
Cielaviņa baru veda;
Skrej pelēks vanadziņš,
Paliek bara vedējiņš.
372 [Sarkanmuižas Vp].

50141.

Jauni vien, jauni vien,
Ko mēs jauni darīsim?
Ņemsam vienu linu riju,
Samalsam pakal(iņ)as.
127 [Grostonas Md].

50142.

Kad es gāju linus malt,
Baltu maizes kukulīti,
Baltu maizes kukulīt'
Bāzu rijas paspārnē.
560 [Rīga ].

50143.

Kad es gāju linus sēt,
Līgaviņu līdzi ņēm';
Līgaviņu līdzi ņēmu,
Uz ežiņas guldināj'.
Lai tie mani lini auga
Līgaviņas gaŗumiņ'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

50144.

Kaut man būtu tie linīni,
Kas ziedēja kalnīnā,
Es būt' smalka vērpējīna,
Smalku kreklu audējīna.
Būs manam bālīnam
Šķeterēti linu krekli.
39 [Bārtas Lp].

- 247 -

50145.

Kaut man būtu tie linīni,
Kas viņāi kalnīnā,
Es mācētu smalki vērpt,
Gaŗi mest audeklīnu.
39 [Bārtas Lp].

50146.

Kālabad tev, māsiņa,
Pārdeglaiņi lini auga?
Kam piemīzi linu druvu,
Linu galus turēdama.
282 [Nīcas Lp].

50147.

Krāptin krāpšu tautu meitu,
Bet nezinu, kā piekrāpšu:
Sēšu linu lielu lauku,
Aicināšu noravēt;
Aicināšu noravēt,
Paturēšu mūžiņā.
39 [Bārtas Lp].

50148.

Lineņi, muni lineņi,
Zalta pūga galeņī;
Ka īlyku pyureņī,
Kai tū zalta gabaleņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

50149.

Lineņi, muni lineņi,
Zalta pūgys galeņūs;
Buoleņi, muni buoleņi,
Šolka krakly mugurā.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

50150.

Lini lini bāliņam,
Kas tos linus [liniņus] darināja?
Atvedīšu no tautām,
Kas liniņus darināja.
290 [Ogres C].

50151.

Liniņam vainu devu,
Mana paša vaina bija;
Mana paša vaina bija,
Ka liniņus neravēju.
214 [Lažas Azp].

50152.

Linu druviņ' i cerēju
Aiz visām druviņām:
Tā man bija tēva zeme,
To ieliku pūriņā.
281 [Neretas Jk].

1. Lynu dryveņu īcerēju,
Bruoleņūsi dzeivuodama:
Tja bej muna tāva zjamja,
Tū īlyku pureņā.
143 [Jāsmuižas D].

50153.

Linu druva skaisti zied
Zilajiem ziediņiem.
Linu druva tā sacīja:
Līks mugura rāvējam.
Līksti pati, linu druva,
Ar visām pogaļām!
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

50154.

Linu lauks noziedēja
Zilajiem ziediņiem;
Pati prieku nevarēju,
Maliņā stāvēdama.
476 [Vecpiebalgas C].

50155.

Linus sieju, gari auga,
Bolti mirka azarā;
Cīmā auga plāsājiņa
Voskajīm matiņīm.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

50156.

Liņam muņ, tu liņam(?),
Kū garuoku, tū lobuoku;
Byus munami bruoleļeņam
Pylna saiva sudrobeņa.
170 [Kapiņu D].

50157.

Ļaudavine lynu prosa
Pyrmajā gadiņā.
Prūt tu kaunu, ļaudavine,
Lynu munu namaitoj.
89 [Dricēnu Rz].

50158.

Manam tēvam gaŗi lini,
Zelta pogas galiņā;
Sābru tēvam īsi lini,
Cūkas stapars galiņā.
134 [Ilzenes Vlk].

- 248 -

1. Manam tēvam gaŗi lini
Zelta poga galiņā.
Manam tēvam vēl gaŗāki,
Zelta poga galiņā.
44 [Bebrenes Il].

2. Mūsu tēvam gaŗi lini,
Viņu tēvam strumpulīši.
381 [Sēļu Vlm].

50159.

Mozajimi liniņimi
Zili zīdiņi zīdēja;
Byus munā piuriņā
Zili, zaļi gabaliņi.
446 [Ukru Jg].

50160.

Ziedēj' mana linu druva
Zeltītiem ziediņiem;
Būs manā pūriņā
Linu krekli pazeltīti.
192 [Kosas C].

1. Ziedi, ziedi, linu lauks,
Zilajiem ziediņiem!
Būs manā pūriņā
Baltu linu paladziņš.
112 [Ezeres Kld].

50161.

Mozajami lineņam
Zalta pūga galeņā;
Byus munami bruoleņami
Zalta nauda maceņā.
236 [Līvānu D].

50162.

Mēs savu dārbiņu
Padarījām:
Mēs savus liniņus
Noplūcām.
129 [Gudenieku Azp].

50163.

Mygla, rosa izgulēja
Munu lynu gabaliņu;
Kū es dūšu dīveram,
Kū dīvera māmiņai?
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

50164.

Miedziņš nāk, gulēt gribas,
Viņu nakti negulēju:
Man pagāja viņa nakte,
Pirtī linus sukājot.
605 [Skolas].

50165.

Mīstāt labi, mīstītāji,
Atnāks māte apraudzīti;
Ja būs labi mīstījuši,
Dos pa glāzi brandavīna.
Ja būs slikti mīstījuši,
Liks pa buku lecināti.
355 [Rucavas Lp].

50166.

Nava nieka, nava nieka
No tā mana bāleliņa;
Pērnie lini nemīstīti,
Aizpērnie nekulstīti.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

50167.

Nāburga Jancis linus kulsta,
Kreiso kāju kustināja.
Kustin, Jānīt, labo kāju,
Tad tev labāk izdosies.
605 [Skolas].

50168.

Pa pūram linus sēju
Celmajā līdumā,
Lai varēju klausīties,
Ko dzied meitas ravēdamas.
373 [Sarkaņu Md].

50169.

Pāri pāri, lietutiņi,
Par šo zames gabaliņ'!
Pa pupāmi, pa zirņiemi,
Pa brālīša linu lauk'.
112 [Ezeres Kld].

50170.

Pēteris gulēja,
Galviņa sāpēja,
Līziņa laukā
Liniņus plūca.
Sasēja galviņu
Ar linu sauju.
283 [Nīgrandas Azp].

50171.

Riebulīti, bāleliņ,
Tu man riebi riebuma [riebamo?].
Tāvs man deva liniem zemi,
Tu apsēji auziņām.
605 [Skolas].

50172.

Ruden gāju, ruden gāju
Pa brāļim linodama;
Pavasar pa māršām -
Dos gatavus gabaliņus.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

- 249 -

50173.

Sēj, bāliņi, linu druvu
Zeltītāmi podziņām!
Tad būs manā pūriņā
Apzeltīti gabaliņ'.
322 [Praulienas Md].

50174.

Sē', brālīt, man linīnus
Otrā ceļa malīnā!
Lai zied man ar zelta ziedis,
Lai vērtēja naudīnā.
39 [Bārtas Lp].

50175.

Smalki zemi saecēju,
Lai liniņi veldē guļ;
Ruden ņemšu līgaviņ(u),
Ar kurpēm plūcējiņ'.
487 [Vietalvas Md].

50176.

Spaļaini liniņi
Grib smalki vērpjam;
Tie lini, tās meitas
Pakalnu pasdina(?).
200 [Kuldīgas Kld].

50177.

Sudrabiņa gailis dzied
Dzintariņa maliņā;
Balta linu cielaviņa
Tek gailīti lūkoties.
183 [Kazdnagas Azp].

50178.

Šeļma šeļma jauns puiškins,
Lynim zīdus apraustēja;
Lynim zīdus apraustēja,
Upeitī sasvaidēja.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

50179.

Tautu meita lielījās:
Pieci podi linu auga.
Lai vēl augtu pieci podi,
Līdz krūtīm linu gali.
443 [Turlavas Kld].

50180.

Tālu tālu es redzēju
Smalku linu tīrumiņ';
Dod, Dieviņi, man noiet
Pie tā linu arājiņ'!
112 [Ezeres Kld].

50181.

Tev, bāliņ, skaisti lini,
Dod man vienu puspodiņu!
Man vaj'g pašai šķotelīšu,
Tautiešam nezdaudzīnu.
454 [Vaidavas Vlm].

50182.

Tīšām brāļi linus sēja
Mālainā zemītē,
Lai māsiņa nenoveda
Liela pūra tautiņās.
449 [Ungurmuižas D].

50183.

Trīcēt trīc munas bikses,
Linu zemi pūlējot;
Trīcēs Rīgas namnīkam
Ap tū munu vazumiņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr], 358 [Rugāju Abr].

50184.

Trīs kalniņi noziedēja
Ar sarkanu āboliņu;
Trīs diženi tēva dēli
Asarās nobālēja.
508 [Zantes Tk].

50185.

Uz ezera linus sēju,
Laivā guļu dienavidu.
Bandevem piesacīju:
Daudzi sliežu netaisiet!
72 [Cesvaines Md].

1. Lynus sēju pi azara,
Pīsaciju gaigolam,
Lai jis drusku pasorgoj,
Lai raudives naslīdej.
35 [Baltinavas Abr].

50186.

Vys par lobu, vys par lobu,
Lyni vīn na par lobu;
Lyni vīn na par lobu,
Ka jī lobi naizauga.
35 [Baltinavas Abr].

50187.

Ziedēj' mani linu lauki
Zilajiem ziediņiem;
Tur būs manim smalki krekli,
Tur baltie paladziņi.
184 [Ķēču Rg].

- 250 -

50188.

Zilas zied linu druvas
Pa visāmi druviņām;
Tā zied Rīgas namnieciņi
Zilos samta svārciņos.
119 [Gaujienas Vlk].

50189.

Zili zied linu lauks
Agrajā rītīnā;
Zila nāks man naudīna,
Tev' kungiem pārdodot.
192 [Kosas C].

50190.

Zila zila cielaviņa
Jumta galā vidžināj(a).
Skaties, mana līgaviņa,
Lai aug lini pūriņā.
378 [Seces Jk].

50191.

Ziedēj' mani linu lauki
Zilajiem ziediņiem;
Auga manis arājiņis
Dzelteniem matiņiem.
129 [Gudenieku Azp].

50192.

Ziedēj' manis linu lauks
Zelta ziedu galiņai.
Ieraudzīja labus linus,
Cerēj' labas plūcējiņas.
40 [Basu (Bases) Azp].

50193.

Ziedi, mans linu lauks,
Zilajiemi ziediņiem!
Es apvilkšu baltu kreklu
Spīd sidraba spožumiņu.
93 [Dundagas Vp].

50194.

Ziedi, mana linu druva,
Zilajiem ziediņiem!
Tur man tika zelta nauda,
Padimanta zabaciņ'.
211 [Ļaudonas Md].

7. Talka

28401.

A Dieviņu, a Dieviņu,
Galdu klāja, galdu klāja!
Mielos mani māmulīte
Pūŗu maizi, kāpšeļiem(?).
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

28402.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Talka mana noskumuse!
Ņemu grozu, ņemu vāku
Teku bišu dārziņā!
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

284021.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Man pazuda baravede,
Man pazuda baravede
Mazajos krūmiņos.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28403.

Ai meitiņas, ai māsiņas,
Godājiet baravedi,
Godādamas piesieniet
Pie lielā skruzdu pūžņa!
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

28404.

Vai Dartiņa, vai māsiņa,
Glabā savu steberīti:
Te bij tādi zagļa ļaudis,
Nozags tavu steberīti.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28405.

Ai papiņi, saimenieks,
Vai tik vieni linus sēji?
Vai tik vieni linus sēji
Kā kumeļa pēdiņā?
301 [Paskavā(?)].

28406.

Ak tu manu bāleliņu,
Tavu lielu rudzu lauku!
Trīs dieniņas talka pļāva,
Vēl maliņas neredzēja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Ai bāliņ, ai bāliņ,
Tavu lielu linu lauku!
Trīs dieniņas talkiem plūcu,
Otras malas neredzēju.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

2. Ai lielais rudzu lauks,
Kā ezars līgojās!
Trīs dieniņas talka pļāva,
Vēl maliņas neredzēja.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

- 251 -

28407.

Ar Dieviņu šī dieniņa,
Šīs dieniņas saiminiece!
Būs rītā jauna diena,
Būs mums jauna saiminiece.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28408.

Atveriet vaŗa vārtus,
Lai iet talka sētiņā!
Es neiešu sētiņā,
Kalēt mani lūgšus lūdza.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1. Es neiešu sētiņā,
Kamēr mani lūgšus lūgs;
Lai nāk pats talkas tēvs,
Cepurīti noņēmies.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 349 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28409.

Audzin', Dievs, labus linus,
Es turēšu lielu talku:
Par mārku alus pirkšu,
Par vērdiņu brandavīna.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

28410.

Baru dzinu, bar' atstāju
Lielajā tīrumā,
Bāliņam tītīdama,
Ka neņēma līgaviņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Baru bariem es nogāju
Pa lielo tīrumiņu,
Bāliņam spītēdama,
Kam neņēma līgaviņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

28411.

Barvede barvede,
Steidzies malā,
Vilks tavus bērniņus
Bara malu valkā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

28412.

Bij manam bāliņam
Treja talka vasarā:
Rudzu talka, miežu talka,
Apenīšu šķinamā.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

1. Bij manam bāliņam
Treja talka vasarā:
Talkā pļāva rudzus miežus,
Talkā linus plucināja.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

2. Bij manam bāliņam
Trīs talciņi vasarā:
Talkiem pļāva rudzus miežus,
Talkiem mēslus izvadāja.
121 [Gulbenē (Md)].

3. Bej munam buol'eņam
Treis talceņas vosorā:
Tolka rudzu, tolka mīžu,
Tolka leida leidumeņu.
426 [Sakstagala pag. Rz].

4. Mani balti bāleliņi
Ar talciņu vien dzīvoja:
Talkā pļāva miežus rudzus,
Talkā sūdus vizināja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5. Talkot vien i talkoja
Mani balti bāleliņi:
Talkā pļāva rudzus miežus,
Talkā zaļu dāboliņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

28413.

Bāliņš cēla lielu talku,
Kam to cēla, kam necēla?
Mūs' bāliņa zelta nauda
Tīrumā izkaisīta.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

1. Vakar cēla lielu talku,
Kam to cēla, kam necēla?
Bāleliņa zelta nauda
Linājāi izkaisīta.
263 [Dobelē].

28414.

Brandavīna brandavīna,
Dodiet salda brandavīna!
Mana rīkle izkaltuse,
Visu dienu klaigājot.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

28415.

Dievs dod manim vēl dzīvot,
Citu gadu vairs neiešu,
Citu gadu vairs neiešu
Ķiplokami linu plūkt:
Zirņu putru stribināja
Ar sudraba karotēm.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28416.

Dievus zina, kas man būs
No šās dienas darījuma,
Raudādama saime nāca
No druviņas sētiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 252 -

28417.

Div' rociņas, div' kājiņas
Lielu darbu nejaudāja;
Daudz rociņas, daudz kājiņas,
Tās darbiņus veicināja.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28418.

Dod, Dieviņ, šodien saules,
Šodien saules vajadzēj',
Šodien mūsu brāleliņi
Talku tur' tīrumā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

28419.

Dod, māmiņa, pulkā mani,
Pulkā biju ieraduse;
Es nebiju ieraduse
Viena iet(i) druviņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

28420.

Dod, māmiņa, pulkā mani,
Pulkā biju ieraduse;
Ar pulciņu kur iedama,
Drīz darbiņu padarīju.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Pulkā dodi, māmuliņa,
Pulkā biju ieraduse;
Ar pulciņu kur iedama,
Drīz darbiņu padarīju.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

28421.

Dod, māmiņa, pulkā mani,
Pulka laba dzīvošana;
Ar pulciņu druvā gāju,
Drīz darbiņu padarīju.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)], 197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)], 216 [Ventspilī], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Laid, māmiņa, talkā mani,
Talkā laba dzīvošana;
Pulks druvā, pulks pļavā
Drīz darbiņu nodarīja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

28422.

Iesam iekšā apskatīt,
Kāda talkas istabiņa.
Šūtin šūta, pītin pīta,
Kā rakstīt izrakstīta.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

28423.

Es mācēju baru vest
Un steberi parādīt,
Es bij' laba barvedīte,
Man bij laba steberīte.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

28424.

Gāju talku no talciņas,
Kviešu maizes meklēdama;
Manas pašas baltus linus
Vēji loka tīrumā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

1. Talkā gāju, neliedzos,
Talkā mani mīļi lūdza;
Manas pašas linu druvu
Visi vēji vēdināja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28425.

Gāju talku no talciņas
Šādu gaŗu vasariņu;
Manas pašas linu druva
Zied melnām galviņām.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28426.

Gaidi, gaidi, māmulīte,
Nu nāk linu plūcējiņas;
Atcel vārtus, pacel krēslu,
Visas nāca piekusušas!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

28427.

Gana smalki linu dvieļi,
Nava balti izmazgāti;
Veca māte, nevarēja,
Slinkas meitas, nevīžoja.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

28428.

Ira man, ira man
Trejāda rota:
Puķīte rozīte,
Ābeļu lapiņa;
Ābeļu lapiņa,
Āzīša stebere.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28429.

Izgudrām dēlu māte
Aicin' mani linu plūkt,
Vai līdzenas saujas plūcu,
Vai šķiedriņas pielasīju.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

1. Pārbraukdama dēla māte
Aicin' mani linus plūkt,
Vai mācēšu baru dzīt,
Vai judriņas izlasīt.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

- 253 -

28430.

Izgudrēm sveša māte
Veda mani linu plūkt;
Es baram līdzi plūcu,
Pa šķiedram lasīdama.
224 [Kabilē (Kld)].

28431.

Jau tai talkas māmiņai
Pus' lindraku nodeguse,
Talkai maizīt' i cepoti,
Azaidiņu vārījot.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

28432.

Kaimiņš mani aicināja
Liniņam kaulu lauzt.
Ka es iešu, salauzīšu
Deviņiem gabaliem!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

28433.

Kam tā tāda linu druva
Ceļmalā līgojās?
Tā puisīša linu druva,
Kas meitiņas niecināja.
301 [Paskavā(?)].

28434.

Kas kaitēja Anniņai
Launadziņu negulēt:
Jānīts savu linu druvu
Ar talkāmi notalkāja.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

28435.

Kas kaitēja bāliņam
Zelta jostu nenesāt:
Redzēj' savu tīrumiņu
Zelta vilni viļņojot.
316 [Jēkabpilī].

28436.

Kas kaitēja mūs' kungam
Zelta jostas nevalkāt:
Abas puses lielaceļa
Linu druva līgojās,
Linu druva līgojās
Sudrabiņa galviņām.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

28437.

Kas kaitēja N-am [saimniekam]
Zelta jostas nevalkāt:
Veldrē rudzi, veldrē mieži
Abēj' pušu lielaceļa.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas kaitēja Annītei [saimniecei]
Kurpītēs nestaigāt:
Abēj' pušu lielaceļa
Lini krita veldrītē.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

28438.

Kas kaitēja tētiņam
Ar māmiņu negulēt:
Talka pļāva rudzus miežus,
Talka zaļu dāboliņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28439.

Kas tur viz, kas tur spīd
Tīrumiņa galiņā?
Tur vizēja, tur spīdēja
Man' bāliņa sidrabiņš.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

28440.

Ko tā talkas māmuļīte
Šņaukādama vien staigāja?
Visu dienu talka plūca,
Līgo lini tīrumā.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28441.

Kur, saimniece, tie vārdiņi,
Ko runāji linājā?
- "Plūcat tīri, lasāt šķiedras,
Došu salda brandavīna"!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

28442.

Kur tā talkas māmulīte,
Ka niredz staigājot?
Pirtī cepa kviešu maizi,
Ar klūgām klūgādama.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

28443.

Kur tā talkus māmulīn',
Ka neredz staigājot?
Vai tā būs apgulusi
Smalkā zīdu palagā?
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

28444.

Kur tā talkas māmulīte,
Visu dienu neredzēta?
Vai tā bija iemūrēta
Pašā cepļa dibinā?
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

1. Es čūdos, es brīnos,
Kur tā talkas māmulīte;
Kur tā talkas māmulīte,
Ka neredzu staigājot,
Vai tā bija iemūrēta
Pašā cepļa dibenā?
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 254 -

28445.

Kur tā talkas saimeniece,
Ka neredz staigājot?
Būs pelītes norējušas,
Midziņā ievilkušas.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

28446.

Laba laba talkas māte,
Labi mani pamieloja,
Sēņu zupu stribināja
Ar sudraba karutēm.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28447.

Lai man tika, kur man tika,
Tais mājās, tur man tika,
Tais mājās, tur man tika,
Tur lustīga saimeniece.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

28448.

Lai sēdos, kur sēdos,
Sēdos galda galiņā;
Ies kanniņa, kur iedama,
Ies galdiņa galiņā.
2931 [Gravendālē un Mežotnē (Mežotnes pag B)].

28449.

Laid mani, māmiņa,
Liniņu talkā!
Liniņu talciņš
Brakšķēt brakš.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

28450.

Liniņu talciņis
Brakšēti brakš,
Miežu, rudzu talciņis
Līgoti līgo.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

28451.

Linu gāju linoties
Tai svešāje zemītē.
Tur palika mani lini,
Tur es pati, linotāja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

28452.

Mājas māt, mājas māt,
Sargi savu siena kaudzi:
Talcenieku ķēvītēm
Visām pieci kumeliņi!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

28453.

Māmiņa māmiņa,
Saldu brandaviņu!
Mēs tavus liniņus
Izbrakšinājām.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

28454.

Man bij viena sēņu bļoda
Aizkrāsnē raudzējama;
To es došu barvedei
Pirmajā maltītē.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28455.

Mēs savim liniņim
Kāziņas dzērām;
Tie citi ciemiņi
Kā suni nosita.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

28456.

Meitīnas talkāi
Lūgtin lūdzu:
Kur meitu nevaid,
Nekāda talka.
158 (Nīcā).

28457.

Jānītim, brālītim,
Mīksta mēle talkā lūgt;
Mīksta mēle talkā lūgt,
Ne tik mīksta mielojot.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

28458.

Nāc ārā, tu māmiņa,
Ko es tev parādīšu:
Talka nāca sētiņā,
Zelt' ābolu spēlēdama.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

28459.

"Nāciet, meitas, linu plūkt,
Doš' saldanu brandavienu!"
Kad atnācu, neatradu
Ne mālaiņa ūdentiņa.
301 [Paskavā(?)].

28460.

Nāciet, meitas, nākamās,
Es jūs vedu vedamās,
Es jūs vedu vedamās
No gabala gabalā.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

- 255 -

28461.

Nedod Dievs jaunai meitai
Baru vesti tīrumā:
Tai actiņas uz puišiem, -
Līkumotu baru vede.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Nelaidiet manis, jaunas,
Tīrumā baru vest:
Šurpu turpu man prātiņis,
Līkumainu baru vedu.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

28462.

Nelīst', lietus, nemigloji,
Šodien tevis nevajaga,
Šodien mani bāleliņi
Talku cēla druviņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

28463.

Ņem, bāliņi, bēru zirgu,
Apjāj talkas plūkumiņu,
Vai līdzenas saujas plūca,
Vai šķiedriņas pielasīja.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

28464.

Ņem, bāliņi, sirmu zirgu,
Apjāj savu linu druvu:
Talka plūca, ne māsiņas,
Līgoj' lini pakaļā.
301 [Paskavā(?)].

28465.

Jam, buoleņ, s'ermu zirgu,
Apjuoj sovu teirumeņ',
Kū t'ei tova tolka dora
Teirumeņa gal'eņā!
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

28466.

Ņem, bāliņi, sirmu zirgu,
Apjāj talkas plūkumiņu:
Lielā talkas plūkumā
Līgo lini pakaļā.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

28467.

Ņem zemē, māmuliņa,
Savu Dieva dāvaniņu,
Kam tādiemi čigāniemi
Ļauj tik daudz vārdzināt?
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28468.

Neņem, manu brāleliņ,
Barvedītes līgaviņas:
Līkumotu baru vede,
Kunkuļotu putru vira.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

28469.

Neslēpies, māmuļīte,
Vērmelīšu krūmiņā,
Tec pretimi, atver vārtus,
Saņem savas plūcējiņas!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28470.

No šī gada, tu puisīti,
Raugi linu plūcējiņu:
Vai es būšu ik gadiņus
Tava linu plūcējiņa?
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28471.

Paldies saku māmiņai
Par to kuplu steberīti;
Audzin' Dievs, tādus linus
Kā tā kupla steberīte!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28472.

Paliec, teju, linu druva,
Nekaries mugurā:
Ne tu mana nasta biji,
Ne es tava nesējiņa.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)], 300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)], 303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

1. Teju, jumīt, i paliec,
Nesakari mugurā:
Ne tu mana nasta biji,
Ne es tavs nesējiņš.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

28473.

Pasakieta, sveši ļaudis,
Kuŗa bara vedējiņa?
- Tā bij bara vedējiņa,
Kas sēdēja vidiņā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28474.

Pate linu māmiņa,
Nāc arī dancot;
Jo augsti palēksi,
Jo gaŗi būs!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

28475.

"Plūc, māsiņa, lasi šķiedrus,
Došu salda brandavīna"!
Jau saulīte vakarā,
Ni man salda, ni man sūra.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

- 256 -

28476.

Plūciet, manas plūcējiņas,
Kaušu āzi vakarā.
Nebēdā, tu āzīti,
Es meitiņas paviļāju!
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

1. Lustējat, mana talka,
Kaušu, āzi vakarā.
Nebēdā, tu āzīti,
Es talkai pameloju!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Nāciet, meitas, linus plūkt,
Kaušu vērsi vakarā.
Nebēdāji, tu vērsīti,
Es meitām pameloju!
301 [Paskavā(?)].

3. Skutiet, bērni, kartupeļus,
Kausim vērsi vakaram.
Nebēdāj, tu vērsīti,
Es bērniem pameloju!
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

28477.

Plūciet, manas plūcējiņas,
Kaušu āzi vakarā;
Pašai bara vedējai
Došu āža steberīti.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

28478.

Plūcat, meitas, lina laukus,
Atstājat pabirām:
Mīļa Māra dvieļus auda
No liniņa pabirām.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

28479.

Proties, talkas māmuliņa,
Ko vajaga plūcējām:
Ūdens spaņņa mazgāties,
Linu dvieļa slaucīties.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

28480.

Pilna jūra ledu kauce,
Pilni lauki arājiņu.
Saņem, jūra, ledus savus,
Māmiņ, savus arājiņus!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

28481.

Saimnieks sava auna raud,
Uz mūrīša sēdēdams.
Tev bij sava auna žēl,
Man bij savas varas žēl!
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

28482.

Še ēdam, še dzeŗam,
Še turam labas dienas;
Še gailītis iztecēja
Medaiņām kājiņām.
2931 [Gravendālē un Mežotnē (Mežotnes pag B)].

1. Talka ēda, talka dzēra,
Talka tura labas dienas;
Ir gailītis iztecēja
Medaiņāmi kājiņām.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28483.

Šim bij laime, tam bij laime,
Saimniekam liela laime:
Tam uzauga piecas vārpas
Viena salma galiņā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28484.

Šuj, bitīte, vij, bitīte,
Vagaram medutiņ':
Visu dienu talku dzēre
Apīnaiņu alutiņ'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

28485.

Sēju lielu linu lauku,
Neplūks mana līgaviņa.
Apsegloju kumeliņu,
Jāju ciemu no ciemiņa;
Jāju ciemu no ciemiņa,
Talcenieces meklēdams.
Nāc, meitiņa, nāc, māsiņa,
Laid, mīļā māmuliņa!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

1. Sēju lielu linu lauku,
Neplūks mana līgaviņa;
Plūks māsiņas, plūks meitiņas,
Plūks mīļās māmulītes.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

28486.

Zili melli dūmi kūpa
Pa to nama šķores galu:
Pašai talkas māmiņai
Skotelīte sadeguse.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

- 257 -

1. Es skatos, es skatos,
Kur tie zili dūmi kūp:
Pašai talkas saimniecei
Zili brunči sadeguši.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2. Visu dienu dūmi kūp
Linu talka namiņā:
Pašai nama saimniecei
Liela skāde notikuse,
Dui ķedeļi sadeguši,
Trešā veca cepurīte.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

28487.

Zili melni dūmi kūpa,
Svelme nāca linājā:
Pašai talkas māmiņai
Pus' skoteles nodeguse.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

1. Kas te smird, kas te smird?
Svelmes smird, svelmes smird:
Jau tai talkas saimniecei
Pus' lindraki nodeguši.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

2. Svelmes smird sētiņā,
Kas tās svelmes smirdināja?
Pašai talkas māmiņai
Pus' pamāves nodeguse.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

28488.

Slēpies, talkas māmulīte,
Vērmelīšu krūmiņā!
Pāries talka sētiņā,
Prasīs salda brandavīna.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

28489.

Taisni iešu, nestāvēšu
Tautu dēla druviņā;
Tas apsēja linu lauku
Lielajiemi lēkumiem.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28490.

Talka ēda, talka dzēra,
Talkas māte noskumuse:
Daudz apēda, daudz apdzēra,
Maz darbiņa padarīja.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

28491.

Talkā iemu, talkā teku,
Talkā mani aicināja;
Talkā dzēru medu, alu
Sudrabiņa biķerēm.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Talkā eimu, talkā teku,
Talkā mani mīļi lūdz;
Talkā cepa kviešu maizi,
Saldu dara alutiņu.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

28492.

Talkā gāju no talciņas
Līgaviņas raudzīties:
Gudra meitu māmuliņa,
Nelaiž meitu talciņā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

28493.

Talka kliedza, talka brēca,
Bez aizbara kāpostiņi;
Bez aizbara kapostiņi,
Bez apīņu alutiņš.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

28494.

Talka lieli, talka maza,
Talka mani patērēja:
Talkas dēļ es nokavu
Triju gadu melnu vērsi;
Triju gadu melnu vērsi,
Piecu gadu kumeliņu.
Plūcējām vērsi došu,
Cirtējiem kumeliņu.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

28495.

Talka nāca sētiņā,
Auniņš brēca kūtiņā;
Auniņš brēca smalka siena,
Talka salda brandavīna.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

28496.

Talka nāca sētiņā,
Auniņš brēca kūtiņā;
Brēc, auniņ, vai nebrēci,
Ēdīs tevi šovakar!
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

28497.

Talka nāca sētiņā,
Ko mēs talku mielosim?
Auniņš brēca kūtiņā
Ar visiem(i) radziņiem.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 349 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28498.

Talka nāca sētiņā,
Ko mēs talku mielosim?
Vista cāļus izperējse,
Saveduse kaņepēs.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

- 258 -

28499.

Talka nāca sētiņā,
Kupla liepa vārtus vēra;
Tā nebija kupla liepa,
Tā bij talkas māmuliņa.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

28500.

Talka nāca sētiņā,
Zelt' ābolu mētādama.
Atverieti vaŗa vārtus,
Lai ietek sētiņā!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28501.

Talka talka, bāleliņ,
Ne tā tava talka bij:
Māsa talku sacēluse,
Sev pūriņu darīdama.
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

28502.

Tek māsiņa pie māsiņas:
"Nāc, māsiņa, linu plūkt!
Nāc, māsiņa, linu plūkt,
Došu salda brandavīna!"
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

28503.

Tec tecini vārtu vērt,
Pati talkus māmuliņ.
Atvērusi vaŗa vārtus,
Ietek pati kārkliņos.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

28504.

Teciņiem ietecēja
Talkas māte pagrabā;
Nu jau man iznesīs
Vecu miežu alutiņu.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Teciņiem ietecēja
Talkas māte kambarī;
Iznes man samedotu
Pērno miežu alutiņu.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

28505.

Traka traka sveša māte,
Apīņotu putru vira.
Es aizgāju druviņā,
Celmu celmus lauzīdama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

28506.

Trīs māsiņas linus rāva,
Cielaviņa baru veda;
Atskrej vēja vanadziņis,
Parauj bara vedējiņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

28507.

Tur man luste talkā iet,
Kur lustīga saimeniece;
Kā bitīte vīveļoja
Ap savām plūcējām.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

1. Kur lustīga saimeniece,
Tur lustīgi grābējiņi;
Kā strazdiņš vīterē
Ar saviem grābējiem.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

28508.

Vai, ļautiņi, redzējāt,
Vilks apēda talkas tēvu?
Īsas kājas, gaŗi svārki,
Nevarēja patecēt.
263 [Dobelē], 300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

1. Vai Dieviņi, ko darīšu,
Vilks apēda baravedi!
Īsas kājas, gaŗi svārki,
Nevarēja patecēt.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

28509.

Vajadzētu vajadzētu
Brāļam bargas līgaviņas:
Visu dienu talka pļāve,
Darbs nekurpu nešķīrās.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

28510.

Vakar kavu sivēniņu.
Meitām devu steberīti.
Vai bij ēsti, vai neēsti,
Vai rītam pataupīt?
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

28511.

Visu dienu talku pļāvu,
Talkus māti neredzēj'.
Parādies, talkus māte,
Jel aiz duru stenderi!
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

28512.

Citu gadu es neiešu
Daukānami linus plūkt:
Mīksta mēle salūdzot,
Īsa roka mielojot.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

- 259 -

50195.

Ārdiet, manas ārdītājas,
Kaušu āzi vakarā!
Jau āzītis gaudi raud,
Pa ganiemi tekādams.
487 [Vietalvas Md].

1. Uordit, manys uordeituojis,
Kaušu uozi vokorā!
I uozeitis nūsabeida,
Naīt vaira klēveņā;
Nasabeist tu, uozeiti,
Es meitom pamaluoju.
357 [Rudzētu D].

2. Vuordit, mynys vuordeituojis
Kaušu uozi vokorā!
Izdzierdusja tū kazeņa,
Raud osorys slauceidama;
Naraudi, munu kazeņi,
Vuordeituojis pamuonēju.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

3. Pļaunit, munas pļuovejiņas,
Kaušu kozu vokorā!
Meitem gaļa, puišim sula,
Buobom uoža pupaniņa.
503 [Višķu D].

50196.

Barvedi barvedi,
Steidzies galā!
Tur tevi gaida
Deviņi vilki
Sprogainām galvām.
261 [Mēdzūlas Md].

50197.

Buoleņ' tolka, tej bej tolka!
Palnu kļockis, zviergzdu mīži,
Malnis zjamis pluocineiši.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

50198.

Ciemiņš mani aicināja
Liniem kaulus salauzīt:
Iešu, ciemiņ, neliegšos,
Ja brūvēsi alutiņu.
39 [Bārtas Lp].

50199.

Daudz rociņu, daudz kājiņu,
Daudz darbiņa padarīj';
Maz rociņu, maz kājiņu,
Maz darbiņa padarīj'.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

50200.

Dasaguodoj, saiminīk,
Kuo vāg' tovam pļuovējiņam:
Maizes kanča, svīsta spodkas,
I brandvinīša buteļceņas.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

50201.

Diviem labi ceļu ieti,
Pulkam labi druviņā;
Div' iet ceļu runādami,
Pulkā darbu nodzīvā.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

50202.

Gaidi, gaidi, saimeniece,
Nu nāk tavi darbenieki,
Rudzu vārpas mētādami!
Ceļ, māmiņa, plati vārtus,
Lai krīte vārpas sētiņā!
200 [Kuldīgas Kld].

50203.

Gāju talku no talciņas,
Kviešu maizes meklēdama.
Manus pašas staltus kviešus
Peles ēda klētiņā.
506 [Zaļenieku Jg].

50204.

Jau tai talka māmiņai
Izput zelta gredzeniņš.
Cel, māmiņa, otru talku,
Meklē zelta gredzeniņ'!
99 [Dzelzavas Md].

50205.

Jiudz, svaineit, siermu zyrgu,
Apbrauc sovu teirumiņu!
Pasaveŗ, kū tei tava lela tolka
Šūdiņ loba padarēja:
Vysys māslys izvodava,
Pa teirumu izkratēja.
143 [Jāsmuižas D].

1. Jyudz, bruoliņ, siermu zyrgu,
Apjuoj sovu teirumiņ!
Kū tei tova lela tolka,
Šudiņ loba padarīja:
Voi ir syudus izvaduse,
Voi popives aporuse?
326 [Preiļu D].

- 260 -

2. Jyudz, buoleni, malnu zyrgu,
Apjuoj sovu teirumiņ!
Kū tei tova tolka dora
Taidu dīnu teirumā?
314 [Pildas Ldz].

50206.

Jem, brālīti mellu zirgu,
Apjā talkas pļāvumīnu!
Slikts bij talkas pļāvumīnis:
Rudzi auga pakaļā.
39 [Bārtas Lp].

50207.

Kū tei tava lela tolka
Šūdiņ loba padarēja?
Tolka māslus izvaduse,
Pa teirumu izkaisēja.
143 [Jāsmuižas D].

50208.

Kas gudreitis Jāneišam
Ar sīveņu nagulēt?
Talkā syudus izvaduš(i),
Papiveites aparuš(i).
389 [Silajāņu Rz].

50209.

Kur tei tolkas saiminīca,
Kad naredz i staigojūt?
Voi ir žurkis apādušas,
Voi ir okā nūsleikuse?
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Kur tis tolkas saimenīks,
Kad naradz staigojūt?
Voi ir žurkas apādušas,
Voi ir olū nūsleicis?
358 [Rugāju Abr].

2. Nava lāga, nava lāga
Šitās talkas saimeniekā:
Vai ir suņi apēduši,
Vai ir alū noslīcis?
147 [Jaunlaicenes Vlk].

50210.

Naba laba, ne tik laba
Šitās mājas talkas māte:
Deva ēst, deva dzert,
Pavadīt vien nenāca.
46 [Beļavas Md].

50211.

Lai tā talka, ko tā talka,
Bet tās talkas māmuliņa;
Bet tās talkas māmuliņa
Šņaukādama vien staigāja;
Daudz apēda, daudz apdzēra,
Maz darbiņa padarīja.
152 [Jaunsaules B].

1. Saimineica gauži raud
Ceplī golvu ībuozuse;
Daudz apēde, daudz izdzēre,
Moz darbeņa padarēja.
357 [Rudzētu D].

2. Talka tēvs, talka māte,
Abi divi gauži raud:
Daudz maizītes apēduši,
Maz darbiņa padarīts.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

50212.

Laid, māmiņa, pulkai mani,
Pulkai biju ieraduse;
Pēc pulciņa noraudāju,
Vien' iedama druviņā.
524 [Aizpute Azp apr.].

50213.

Luocīts muove par upīti,
Ols muciņa mugorā;
Jem, luocīt, munu škeivi,
Aiznes munom pļuovējom.
314 [Pildas Ldz].

50214.

Meli meli, tautu dēls:
Pieci pūri linu sēji.
Tie bij tavi otri meli:
Talku cēli ravēdams.
14 [Alsviķa Vlk].

50215.

Mēzējeņi, vedējeņi,
Tī ir olgys cilvēceņi:
Keiseļs, sīrs un olūteņč
Par dīneņis guojumeņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

50216.

Myusu tolka,
To bej tolka;
Viņu tolka,
Pasidzolka.
465 [Varakļānu Rz].

- 261 -

50217.

Nāc, nāc, brālīti,
Kad aicināju,
Liniņu talkā
Salds alutiņis.
96 [Durbes Lp].

50218.

Ni es guoju bora vastu,
Ni pa bora maleņai;
Bara videņu leigavu
Ar bruoleņa ļaudaveņu.
44 [Bebrenes Il].

50219.

Nelīst' jele, lietutiņi,
Šodien tevi nevajaga:
Šodien mani bāleliņi
Talku cēla druviņēje;
Šodien mana māmuļīte
Velē baltas villainītes.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

50220.

Plūcat linus, plūcējiņas,
Kaušu āzi vakarā!
Meitām došu āža pautus,
Lai ir vieglas dejotājas;
Puišiem došu steberīti,
Lai maz miega pieguļā.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

50221.

Sauksimies, brālīši,
Viens otru talkā;
Tad mums Dieviņš
Palīdzēs.
578 [Viesīte Jk apr.].

50222.

Sīra sīra, toukys muotja,
Jau ir klāvys dybynā;
Olu olu, toukys tāvys,
Jau ir darbeņč maleņā!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

50223.

Šodien mani bāleliņi
Ar talkiem vien dzīvoja;
Naudas maku pakāruši
Nama galu ģēvelē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

50224.

Tolka dzied, tolka dzied,
Tolkas māte gauži raud.
Katlam stīpa pārtrūkusi,
Kāpostiņi pavardā.
211 [Ļaudonas Md].

50225.

Talka diža, talka maza,
Talka diža tērētāja;
Talkā kavu baltu kazu,
Baltas kazas kazlēniņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

50226.

Talka liela, talka maza,
Talka mani izpostīja:
Talcenieces vien apēda
Pieci pāŗi kaķēniņu.
487 [Vietalvas Md].

1. Talka liela, talka maza,
Talka pulka patērēja:
Man apēda lielu āzi
Ar visiem pautiņiem.
296 [Ozolnieku Jg].

50227.

Tolka lela, tolka moza,
Tolka sātu papruovēja;
Kuozys lelys, kuozys mozys,
Kuozys sātu izpūstēja.
194 [Krāslavas D].

50228.

Tolka lela, tolka moza,
Tolka sāklu izgubēja;
Tolka sāklu izgubēja
Pa vīnai sākliņaji.
170 [Kapiņu D].

50229.

Tolka muna nadzīdava,
Grib ar madu mīļuojama;
Jamu sīka vuocelīti,
Lācu bišu duorziņā;
Lācu bišu duorziņā,
Mīloj sovus tolcuonīšus.
326 [Preiļu D].

1. Nadzīd munas ārdeituojas,
Grib ar madu baruojamas;
Ņimšu kreja vuoceleiti,
Īšu bišu duorziņā.
358 [Rugāju Abr].

50230.

Buca muna natecēja,
Tolka muna nadzīdova;
Dzīdat, tolka, lustejat,
Es īsuokšu cytu bucu.

- 262 -

50231.

Talka nāca sētiņā,
Auniņš brēca kūtiņā;
Brēc, auniņ, vai nebrēc,
Ēdīs tevi šovakar!
Plūcējiem auna gaļa,
Cirtējiem auna ļipa.
152 [Jaunsaules B].

50232.

Tolka tolka tei bez [bej?] tolka:
Nava sīra, nava svīsta,
Nava pošas nesējeņas!
314 [Pildas Ldz].

50233.

Talkas māte, talkas māte,
Sargā savu siena kaudzi!
Talcenieku ķēvītēm
Katrai pieci kumeliņi.
396 [Skrīveŗu Rg].

50234.

Talkas tēvs, māmulīte,
Dienu manu maksājiet:
Tēvs ar alu, brandavīnu,
Māt' ar siera gabaliņu!
15 [Alūksnes Vlk].

50235.

Trīs gadiņi audzināju
Cimdā blusu ālaviņu;
To es kaušu šovakar,
Došu saviem plūcējiem.
152 [Jaunsaules B].

50236.

Tī lustēga tolka beja,
Kur lustēga saiminīca;
Tolka dzīd syuds vazdama,
Saiminīca stuovādama.
466 [Vārkavas D].

50237.

Voska voska cīloviņa
Vydu gaisa lidinēja;
Tei nabeja cīloviņa,Tei bej tolkas saimenīca.
35 [Baltinavas Abr].

50238.

Velnam devu riekstu sauju,
Lai pakāra talkas puišus;
Trīs pakāra, trīs nošāva,
Trīs es pati paturēju;
Trīs es pati paturēju,
Ar ko vesti žagar(iņ)us.
36 [Balvu Abr].

50239.

Visu dienu dūmi kūp,
Linu talka namiņā.
Pašai namu māmiņai
Liela skāde notikuse:
Trīs lindraki sadeguši,
Viena veca cepurīte.
605 [Skolas].

8. Jumis

28513.

Ai jumīti, akotīti,
Gan līgoji druviņā.
Līgo manā klētiņā
Līdz citai vasarai!
113 [Alūksnē].

28514.

Ai meitiņas, ai māsiņas,
Piniet jumi pīnītē;
Sapinušas, pārsviediet
Par vizuļu vainadziņu!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 2931 [Gravendālē un Mežotnē (Mežotnes pag B)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)], 360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28515.

Vai meitiņas, vai māsiņas,
Tīri jumi ravējiet,
Lai man auga tīri lini
Kā tīrais sudrabiņš!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

28516.

Ai meitiņas, ai māsiņas,
Tīri jumi ravējiet,
Lai man auga citu gadu
Tīri lini tīrumā!
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

1. Ai meitiņas, ai māsiņas,
Tīru jumi ravējiet,
Tīru jumi ravējieta
Pa vienaji zālītei!
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

28517.

Ak tu linu jumiķīti,
Kam tu linu neaudzē!
Es tev šūšu slēšu kreklu,
Līdz zemei rakstīdama.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

- 263 -

28518.

Aizcel vārtus, māmulīte,
Pašai bara vedējai,
Kam jumīti pametuse
Pašā lauka galiņā!
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

28519.

Atcel vārtus, māmulīte,
Pašai bara vedējai,
Kas jumīti noravēja
Tīrumiņa galiņā!
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

28520.

Atcel vārtus, māmuliņa,
Pašai bara vedējai!
Nav jumīti atstājuse
Viņā lauka galiņā.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

28521.

Bēdz, jumīti, bēdz, jumīti,
Meitas dzina pakaļā;
Ja nevari citur bēgt,
Bēdz gubiņas galiņā!
Bēdz, jumīti, bēdz, jumīti,
Puiši dzina pakaļā;
Ja nevari citur bēgt,
Bēdz klētiņas cekulā!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Bēdz, jumīti, bēdz, jumīti,
Meitas [Puiši] dzina pakaļā!
Bēdz klētī, bēdz klētī
Visdziļā apcirknī;
Ja nevari klētī bēgt,
Bēdz ubiņas galiņā!
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2. Bēdz, jumīti, bēdz, jumīti,
Meitas dzina pakaļā;
Nebēdz purā, nebēdz mežā,
Ielec rudzu apcirknī!
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

28522.

Bāleliņš pļāvējiņš,
Līgaviņa grābējiņa,
Stāv balta druviņā,
Kā Jēkaba rudzu jumis.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

28523.

Eita visi nu uz lauka
Jumja ķert tīrumā!
Kas saķers rudzu jumi,
Tam būs laime citu gadu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

28524.

Ej, jumīti, nu uz lauku,
Gaŗu ziemu izgulējs,
Sāci jaunu vasariņu,
Svētī mūsu labībiņu!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

28525.

Es redzēju vecu vecu
Pa vecaini staigājam.
Vai tas bija miežu jumis
Dzelteniem zābakiem?
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

28526.

Es sovam dīveņam
Da sētai ceļu tais',
Skaistus zīdeņis paber',
Boltus kluoj' paladzeņš.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

28527.

Jumim salmi, jumim vārpas,
Jumim graudi vārpiņās;
Vajag pulka smalkas maizes
Bāleliņa līgavai.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

28528.

Jumītim klaipu cepu
Triju rītu malumiņu;
Ne deviņi nevarēja
Jumja klaipu kustināt.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 2931 [Gravendālē un Mežotnē (Mežotnes pag B)].

1. Jumīšam klaipu cepu
Triju rītu malumiņ';
Pieci vīri, seši zirgi
Nevar klaipu kustināt.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

285281.

Jumīšam klaipu cepu
Treju rītu malumiņu;
Pieci seši nevarēja
Jumja klaipu kustināt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

28529.

Jumītim klēti taisu
Deviņiem apcirkņiem,
Ka varēja ielīgot
Ar visām galviņām.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

- 264 -

28530.

Jumīšami kreklu devu,
Jumja mātei paladziņu,
Lai tas man šito gadu
Gaŗus linus audzināja.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

28531.

Jumīts bēdza runiņā,
No runiņas gubiņā,
No gubiņas klētiņā,
No klētiņas apcirknī.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

28532.

Jumīts kliedze, jumīts brēce
Tīrumiņa galiņā;
Atsaucēsi jumaleņi
Arodiņa dibenā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28533.

Jumīts kūla jumalīti,
Aiz matiem turēdams,
Kam necepa biezu klaipu,
Kam karašas plikšināja.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Jum'eits p'ēre jumal'eņu,
Bora molu volkuodams,
Kam nac'ep'e lelos maizes,
Kam pluocini plikšynuoja.
425 [Dricēnos (Dricēnu pag. Rz)].

28534.

Jumīts piešus kaldināja
Tīrumā uz akmeņa,
Ka varēja stalši braukt
No rijiņas klētiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

28535.

Jumīts sauca jumaliņas,
Kalniņā stāvēdams;
Rozāja tai galviņa,
Akotāja vilnainīte.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

28536.

Jumīts veda jumaliņu
Rudzu ziedā vizinātu
No kalniņa lejiņā, -
Kūpēt kūp kumeliņi.
113 [Alūksnē].

28537.

Jumu jumu vārpas auga,
Jumī jauni cilvēciņi;
Dancos mani kumeliņi,
Kad es braukšu precībās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

28538.

Kas piesēja bēru zirgu
Pie bāliņa klētsdurīm?
Jumja māte piesējuse,
Sēklas dzina klētiņā.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

28539.

Kas piesēja melnu zirgu
Pie kulava durvtiņām?
Rudzu jumis i piesēja,
Miežu jumis atraisīja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28540.

Kas piesēja mellu zirgu
Pie kuliņa duriņām?
Rudzu jumīts i piesēja,
Rudzus, miežus mērodams.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

28541.

Kas tie tādi skūpstījās
Mūsu nama pakaļā?
Mieža jumis skūpstījās
Ar apīņa cekuliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

28542.

Kur, jumīti, glabājies
Šādu gaŗu vasariņu?
Klētiņā, aizdurvē,
Jaunu meitu pūriņā.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)], 2931 [Gravendālē un Mežotnē (Mežotnes pag B)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)],
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)], 317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)], 360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ak tu linu jumaliņa,
Kur pa ziemu glabājies?
Klētiņā, aizdurvē,
Jaunu meitu pūriņā.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

28543.

Kur, jumīti, tu gulēji
Šo gaŗo vasariņu?
- Tīrumiņa vidiņā
Zem pelēka akmentiņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

28544.

Kur tu brauci, rudzu jumi,
Seši bēri kumeliņi?
- Laukā braucu ziemu mist
Apakš zaļa velēniņa.
216 [Ventspilī].

- 265 -

1. Kur tu brauksi, rudzu jumi,
Seši bēri kumeliņi?
- Braukšu lauka tīrumāi,
Ziemu mist velēnāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

28545.

Lai nāk pati saimeniece
Jumja ņemtu tīrumā;
Ja nenāca saimeniece,
Lai līgoja tīrumā!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Meitas, jumja neņemiet,
Lai ņem pati saimenīca;
Ja neņem saimenīca,
Lai līgoja tīrumā!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

28546.

Laiku jumeiti sajēmu,
Ni reitā, vokorā,
Pošā dīnas videņā
Siltejā saul'eitē.
425 [Dricēnos (Dricēnu pag. Rz)].

28547.

Lielu platu baru dzinu
Pār bāliņa tīrumiņu,
Gribēdama jumi ņemt,
Lai projām neaizbēg.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

28548.

Linu jumis Rīgā brauca
Ar deviņi melni zirgi;
Pretim nāca Rīgas kungi,
Siekiem naudu mērodami.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

28549.

Man atskrēja rauduvīte,
Linu jumi ravējot;
Pate bija maranota,
Spārnu gali sudraboti.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

28550.

Miežu jumis nokliedzās,
Uz kalniņa stāvēdams,
Ieraudzīja auzu jumi,
Zem pajumta līgojot.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

28551.

Nāc ārā, talkas māte,
Ko es tev parādīšu:
Es tev došu jumtu kroni
Par launaga nesumiņu.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

28552.

Nāc ārā, talkas māte,
Kur es likšu jumju kroni?
Vai pie sienas klētiņā,
Vai tavā galviņā?
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

28553.

Nāc ārā, talkas māte,
Lai es tevi appušķoju,
Lai es tevi appuškoju
Ar tiem linu jumīšiem.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)], 303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

28554.

Ņem, bāliņ, sirmu zirgu,
Apjāj savu tīrumiņu,
Lai jumīti tu saņemtu
Tīrumiņa galiņā!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

28555.

Pļaunat, mani pļāvējiņi, -
Kas [Kur] ņemsim mēs jumīti?
- Ej tu pati, saiminiece,
Jumja nemtu tīrumā!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

28556.

Rudzu jums aizaklīdze
Pošā kula dybynā;
Mīžu jums atsaklīdze
Teirumeņa gal'eņā.
4271 [Rēzeknes apr.].

28557.

Spulģīts(?) kliedze, spulģīts
brēce,
Nava lielu tīrumiņu.
Še, spulģīt, i meties,
Se ir lieli tīrumiņi!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

28558.

Visu dienu jumi dzinu
Pa lielo tīrumiņu;
Nu sadzinu, nu panācu
Tīrumiņa galiņā.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)], 360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 266 -

1. Visu dienu jumi dzinu
Par lielo tīrumiņu;
Te sadzinu, te atradu
Pie pelēka akmentiņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2. Visu dienu linus rāvu,
Jumiķīša meklēdama;
Nu sadzinu, nu panācu
Pašā bara galiņā.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

28559.

Cep, māmiņa, kviešu maizi,
Dari saldu alutiņu:
Nu sanāca tavi bērni,
Rudzu jumi saņēmuši.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

1. Cep, māmiņa, mīkstu maizi,
Vāri siltu azaidiņu:
Tavi bērni sanākuši,
Beigās jumi saņāmuši.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

50240.

Devu, devu Jumīšam,
Ko es biju solījusi:
Jumīšam kreklu devu,
Juma mātei paladziņu.
184 [Ķēču Rg].

50241.

Deve, deve Jumeitis,
Na sovu deve:
Mūsu poša pruoleiša
Pelnējumu.
236 [Līvānu D].

50242.

Jumeits meklej Jumaleņas,
Pa teirumu staiguodams;
Bruoleits (meklei) līgaveņas,
Nu muoseņom vaicuodams.
466 [Vārkavas D].

50243.

Jumīts nāk, Jumīts nāk,
Vārpu kušķis rociņā;
Vārpu kušķis rociņā,
Vainadziņš galviņā.
337 [Rāmuļu C].

50244.

Jumīts vāģus kaldināja
Deviņiem ratiņiem,
Kā varētu rudzus miežus
Klētiņai ritināt.
72 [Cesvaines Md].

1. Jumeits rotas kaldynouja
Myglojā reitiņā,
Ai kū rudzus ritynuot
Nu teiruma sētiņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

2. Jumīts važas kaldināja
Miglajāi reitiņā;
Mīžus rudzus ritināja
Nū pīdarba klietiņā.
607 [Iguanija].

3. Jumeits kola Jumaleiti,
Rudzus mīžus rytynot
Nu tjeiruma sjētjeņī.
393 [Skaistas (Izabelinas) D].

50245.

Jumīts saucja Jumaliņu,
Pa teirumu staiguodams;
Jumaliņa atsasaucja
Orūdiņa dybynā.
143 [Jāsmuižas D].

1. Klīdzet klīdze mīžu Jums
Teirumiņa galiņā;
Atsasauc rudzu Jums,
Zam pajumti gulādams.
174 [Kārsavas Ldz].

50246.

Jumeits sovu Jumaleņu
Ap teirumu dancynuoja;
Jumaleņa rikšņim skrēja,
Jumeits lēkšņim pakaļā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

50247.

Kas grib labas tīras auzas,
Lai sēj Jumam svētu rītu;
Kas grib labu mātes meitu,
Lai ņem, ļaudim nezinot.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

50248.

Kas tam beja saiminīkam
Ar saiminīcu naguļēt:
Saguojušas cīma meitas,
Rudzu Jumi sajāmušas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

1. Kas kaiš Vereņai
Ai Donotu nadzeivuot:
Saguojušis cīma mjaitys,
Rudzu Jumi sajāmušis.
Svīkstu sit, cjap pluociņus,
Telerdzeišus lypynoj.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

- 267 -

50249.

Kū, sierpiņ, nūpelnēji,
Teirumeņi nūpļaudams?
Es Jumīti nūpeļnēju
Daguniņa galiņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

50250.

Kur, Jumīt, tu gulēji,
Taidu garu vasariņu?
Teirumiņa galiņā,
Zam palāku akmistiņu,
Jam, Jumīt, zalta slūtu,
Slauki vuorpas pakaļā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

50251.

Kur gulēji tu, Jumeiti,
Vysu garu vasariņu?
Vai bruoliša mīžu dryvā,
Voi muosiņas lynu laukā?
174 [Kārsavas Ldz].

50252.

Lejā rudzus nūpļaunam,
Kolnā kyuļus sastatam.
Jem, Jumīt, zalta slūtu,
Slauk' vuorpeņas pakaļā.
89 [Dricēnu Rz].

50253.

Jam, Jumīt, zalta slūtu,
Slauk' da gubai gryudiņus,
Vokorā uozi kausim
Dzaltonim radziņim.
604 [Dažādi iesūtītāji].

50254.

Pļautin pļāvu vysu dīnu,
I vuorpeņu nalosīju.
Jem, Jumīt, goru slūtu,
Slauk' vuorpeņes gubenē.
182 [Kaunatas Rz].

50255.

Linu Jumis Rīgā brauca
Ar deviņi melni zirgi;
Pretim nāca Rīgas kungi,
Siekiem naudu mērodami.
192 [Kosas C].

50256.

Mīžu Jums ar auzu Jumu
Obi leli līlējās;
Mīžu Jums līlējās -
Jam ir veiri dzārājeņi;
Auzu Jums līlējās -
Jam ir bēri kumeleņi.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

50257.

Nāc nu pate, saiminiece,
Juma ņemt tīrumā;
Gan tu pate to zin(āj)i,
Kā tu devi launadziņu.
358 [Rugāju Abr].

50258.

Ne piekdien Jumi ņēmu,
Ne bez saules vakarā;
Otradien, ceturdien,
Kā saulīte launagā.
72 [Cesvaines Md].

1. Piektdien Juma neņemiet,
Nī bez saules vakarā;
Pirmdien, otrdien,
Kad saulīte launagā.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

50259.

Nadūd, Dīviņ, taidas dzeives,
Kaida dzeive lynu Jumei:
Raun aiz motu, car par koklu,
Gryuž uz golvas yudenī.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

50260.

Nivīnam nav tai labi,
Kei tam rudzu Jumeišam:
Voi ir zīma, voi vosora,
Zaļi svuorki mugurā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

50261.

Nivīnam tai nabeja,
Kei tam rudzu Jumeišam:
Piertī vīņ izapēre,
Otkon leida teirumā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

50262.

Pasaverīs, mīžu Jumeits,
Keids gūdeņš rudzu Jumam:
Rogi viņ īkustēja
Nu teiruma sētiņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

50263.

Pļaunit rudzus, pļaunit rudzus,
Vjāļ ir tuoļi vakareņis;
Vjāļ ir tuoļi vakareņis,
Jumeits guļi zam akmini.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 268 -

50264.

Rudzeits savu Jumaleiti
Savā rudzzīdā vuzynava;
Nu kalneņa lejeņā -
Keupēt keup kumeleņ(i).
326 [Preiļu D].

50265.

Rudzu pļuovja, rudzu pļuovja,
Sauļa svīdrus tacynuo;
Sauļa svīdrus tacynuo,
Jumaleņis gaideidama.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

50266.

Sasaprūt, saimineica,
Kuo vajaga Jumeišam:
Svīsta cibas, maizes kaņča,
Brandiveiša buteleites.
365 [Sakstagalas Rz].

50267.

Steidzies, māte, ar meitām
Jumi ņemt tīrumā,
Lai Jumīts nepabēdza
Zem pelēka akmentīna.
338 [Rankas C].

50268.

Voi, māmiņa, maizi cepi,
Voi darīji olūteņu?
Jau saīt tovi bārni,
Rudzim Jumi sajāmuš.
143 [Jāsmuižas D].

50269.

Vysapleik Jumi dzynu,
Ap tū ūša ezeriņu;
Še sadzynu, še sajēmu,
Lela kunga teirumā.
143 [Jāsmuižas D].

50270.

Vysu dīnu Jumi dzynu
Pa garū i teirumeņi;
Pa garū i teirumeņi,
Pa daiļū i leidumeņi.
Īraudzēju vakareņī
Zam palākū akmesteņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

9. Dārza augi un saknes: kāposti, pupas un zirņi, kartupeļi

28560.

Ai kāposti kāpostiņi,
Kādēļ lieli neaugat?
Vai tādēļ neaugat,
Ka jums veca dēstītāja?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28561.

Ai kāposti kāpostiņi,
Kam jūs lieli neaugat?
- Kur bij mums lieliem augt,
Veca mūsu ravētāja,
Veca mūsu ravētāja.
Dobēm galus nosēdēja.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Kāpustiņi, kacēniņi,
Kam jūs lieli neaugat?
- Vecas mūsu ravētājas,
Ežas galus notupējšas.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

28562.

Ai kāposti kāpostiņi,
Kāpēc lieli neaugāt?
- Veca mūsu dēstītāja,
Maz' ūdeņa nesējiņa.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Kāpostiņi kāpostiņi,
Kādēļ lieli neaugit?
- Maza bija dēstītāja,
Veca bija laistītāja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

2. Tava vaina, brāleliņ,
Ka neauga kāpustiņi:
Maza tava līgaviņa,
Maz ūdeņa nesējiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28563.

Ai kāpost kāpostiņ,
Veca tava ravētāja;
Dēstīdama, ravēdama
Grēdas galu notupēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Ai kāposti kacēniņi,
Veca jūsu ravētāja;
Nosēdēja, nogreznēja
Gaŗas dobes galiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 269 -

28564.

Kāpostiņi kāpostiņi
Tārpiņš tavas lapas grauž,
Tārpiņš tavas lapas grauž,
Uz tevim gulēdams!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

28565.

Kapu kapu kāpostiņi,
Ne es viena jūs ēdīšu!
Ēdīs cūkas, sivēniņi,
Ēdīs pate saiminiece.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

28566.

Šķitu viešiņ' i sēdam
Kāpostiņu dārziņā:
Kāostiņa galvenīte
Baltajām lapiņām.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

28567.

Tautu meita varšķījās,
Kāpostiņus stādīdama;
Nevaršķies, tautu meita,
Būs rudeni barībiņa!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

28568.

Ar veco māmuliņu
Pupām dārzu noecēju;
Lai stāvēja jaunas meitas
Sēklu vest tīrumā.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

28569.

Vispareizi darbu dara
Mani balti bāleliņi:
Vispierms pupas izravēja,
Tad salaida kaņupēs.
331 [Augškurzemē (Il)].

28570.

Aija manu ģeķa prātu,
Kalnā kāpu zirņus sēt:
Metu sauju pakaļ saujas,
Skrej lejā žvinkstēdami.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

28571.

Zirņi zirņi, pupas pupas,
Tā bij laba labībiņa:
Ni grūžama, ni maļama,
Tik katlā iebeŗama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28572.

Aidu aidu vasariņa,
Daudz apsēju rācentiņu,
Nav sieviņas ravētājas,
Nav bērniņu ēdējiņu.
Ņemšu sievu ravētāju,
Būs bērniņi ēdējiņi.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Iestādīju rācentiņus,
Lai Dieviņš nu gādā,
Lai Dieviņš nu gādā
To rāceņu ņēmējiņu.
Nāks rudens, ņemšu sievu,
Būs rāceņu ņēmējiņš,
Būs sieviņa ņēmējiņa,
Būs bērniņi ēdējiņi.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

28573.

Ak tu zelta vasariņa,
Daudz pasēju rācentīnu!
Norausami rācentīnus,
Nosapirksim brandavīna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

28574.

Brandavīna brandavīna
Kartupeļu skutējiem!
Ja nedos brandavīnu,
Būs acaini kartupeļi.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

28575.

Kartupeli kartupeli,
Tavu vaislu dabu!
Pa pieci, pa seši
Zam viena laksta.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

28576.

Tupul tupul, tavas ac's,
Tāds bij pērn, tāds šogad:
Pērn bij balts, šogad balts,
Citu gadu vēl baltāks.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28577.

Tupul tupul, tavas ac's,
Tāds bij pērn, tāds šogad,
Tāds bij pērn saulītē,
Tāds šogad lītiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

28578.

Tupulīts brūzī brauca,
Kartupels pavadīja.
Nu ar Dievu, kartupeli,
Sagaid' mani krodziņā!
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 270 -

28579.

Vēju vēju, vasarīna,
Kādi tavi rācienīš'!
Citi lieli, citi mazi,
Citi tādi pumpurīš'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

50271.

Ai kāpostu kāpostiņi,
Vecas tavas ravētājas!
Ravēdamas, aprausdamas,
Ežai galu notupējšas.
166 [Kalsnavas Md].

1. Kuopusteņi, lepereiši,
Vaca jyusu stuodeituoja!
Grādys golu nūsēdēja,
Tebeceņu šņaukuodama.
35 [Baltinavas Abr].

50272.

Audziet, mani kāpostiņi,
Lielas galvas, platas lapas;
Lielas galvas bērniņiem,
Platas lapas cūciņām.
560 [Rīga ].

50273.

Audziet kupli, sīpoliņi,
Mātēm tuklas pakaļiņas!
545 [Krustpils D apr.].

50274.

Gaidi, gaidi, māmulīna,
Pāries tavi darba ļaudis;
Visu darbu padarīši,
Rācentīnus norāvuši.
282 [Nīcas Lp].

50275.

Iegāju pupās,
Papupināju;
Iegāju lācās,
Tur man lēcās.
373 [Sarkaņu Md].

50276.

Nadūd Dīvs taida goda,
Kaids beja šūvosor:
Ni izauga labībiņa,
Ni kuopusti duorziņā.
605 [Skolas].

50277.

Nu (es) sēju siņupītes
Savai rožu dārziņai;
Nu tik ēdu sīvu rutku,
Siņupēs mērcēdama.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

50278.

Piņņu Plānis, nabadziņš,
Uz akmeņa rukus sēja;
Dranda Aņdža, gaŗvēderis,
Tas tos rukus nobradāja.
59 [Blomes (Nigras, Blomu) Vlk].

50279.

Pupas, zirņi, rācentiņi
Kalpa vīra barībiņa;
Ne grūžama, ne maļama,
Grāpī vien iebeŗama.
183 [Kazdnagas Azp].

50280.

Pupucīte pupu prasa,
Pa laipiņu tecēdama.
Kur es ņemšu, pupucīt,
Man nav pupu arājiņa?
605 [Skolas].

50281.

Raudi, raudi, manu āzīt,
Tev netiks kapostini:
Kapustniki nosaluši
Aiz tiem lieliem aukstumiem.
78 [Dagdas D].

50282.

Sešas dienas pupas kūlu,
Septiņ simtus nopelnīju;
Pati sev dzīvovos [brīnējos],
Kur tik daudz nopelnīju.
78 [Dagdas D].

50283.

Upinīki, pupinīki,
Pupas zoga kalniņā;
Īsavēra cimuškīšus,
Sasavēļa lejiņā.
168 [Kalupes D].

50284.

Vasariņ vasariņ,
Daudzi sēju ruocineišu;
Cyti leli, cyti mozi,
Cyti teiri makaceiši.
358 [Rugāju Abr].