HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work
LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME VIII (electronic resource) Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K. Creation of machine-readable version: Maruta Ray Conversion to TEI.2-conformant markup: University of Virginia Library Electronic Text Center. ca. xxx kilobytes University of Virginia Library Charlottesville, Virginia Latvian, Latvia

University of Virginia users only

URL: http://etext.lib.virginia.edu/modeng/LatvianL.browse.html

copyright 2001, by the Rector and Visitors of the University of Virginia

2001

Latvian Dainas VIII

.

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME VIII Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K.

431pp Imanta Kopenhāgenā 1952 Source copy consulted: Private Copy

.

Prepared for the University of Virginia Library Electronic Text Center.

Some keywords in the header are a local Electronic Text Center scheme to aid in establishing analytical groupings.

Library of Congress Subject Headings Latvian nonfiction poetry masculine LCSH 6/15/04 corrector John Ivor Carlson Added XML encoding.

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

SĒTA

Prof. P. Kundziņš

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

VEDĪBAS UN IEVEŠANA PRECĒTO KĀRTĀ

Prof. K. Straubergs

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

KĀZU DZIESMAS

13. Apdziedāšanās un dziesmu kaŗš

- 35 -

b) Dēlu māte un meitu māte

2) Meitu māte, sievasmāte

23570.

Balta zied griķu druva
Aiz visām(i) druviņām;
Balta gāja meitu māte
Aiz visām(i) sieviņām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23571.

Dievs dod mani sievasmāti
Tupu rāpu vazāties,
Ka meitiņas neaudzēja
Pa manam prātīnam.
128 [Lugažos (Lugažu pag. Vlk)], 140 [Valkā].

23572.

Gan gribēja meitu māte
Skotelē glabājama.
Ne man tādu svārku bija,
Ne svārkiem skotelītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23573.

Kad es būtu to zinājis,
Kuŗa mana sievasmāte,
Es tai būtu šūdinājis
Peļ' ādiņu kažociņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kad es būtu zinājuse,
Kuŗa mana vīramāte,
Tai es būtu sūdinājse
Peļu ādu kažociņu.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

23574.

Kas kait caunei negulēti
Vāverītes ligzdiņā?
Kas kait meitu māmiņai,
Znoti jāja skanēdami!
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

23575.

Kas tai purva ķikotā, -
Traucē manu kumeliņu;
Kas tai meitu māmiņā,
Liela goda gribētāj'.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

23576.

Lai skanēja kur skanēja,
Skanēj' bērza ataugā;
Lai mīlēja kas mīlēja,
Mīlēj' meitu māmuliņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23577.

Līka līka meitu māte
Kā līkā kamenīte,
Staigā galvu nokāruse
Kā ruden miežu vārpa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23578.

Mana veca sievasmāte
Simtu gadu ellē bij;
Kad iz elles ārā nāca,
Sila zaķi nobadīj'.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

23579.

Mazu mani māte kūla,
Nu kuļ lielu sievasmāte.
Velns parautu sievasmāti,
Dotu mārku nabagam!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 36 -

23580.

Mēs bijām div' brālīši,
Sērmulīšus medījām:
Šūdīsim sievasmātei
Sērmulīšu kažociņu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

235801.

Meitu māte lielījāsi
Ar savāmi meitiņām.
Ko lieliesi, tu māmiņa,
Nav jau daiļas izaugušas!
70 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

23581.

Meitu māte, nabadzīte,
Daždažādi pūlējās:
Avis dzina pieguļā,
Gaŗas villas gribēdama.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

23582.

Meitu māte meitu sola,
Cūku sola piedavām.
Paldies, māte, labs lopiņš,
Man meitiņa nepatīk!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23583.

No tālienes es pazinu,
Kur tek meitu māmulīte:
Tieva tieva kā bitīte,
Vienu plandu villainīte.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

23584.

Pelnījuse sievasmāte
Pāŗa dūŗu mugurā:
Nav meitiņas auklējuse
Pa manam prātiņam.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

23585.

Žēlīg' arī, žēlīg' arī
Jaunu meitu māmuliņa:
Es prasīju rudzu sieku,
Viņ' iedeva malējiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23586.

Sievasmāte goda gaida,
Es tai godu parādīju:
Cirtu pliķi pa gurniem,
Aiziet, gurnus grozīdama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

23587.

Sievasmāte kazu kāva,
Pie kājām turēdama.
Ai godīga sievasmāte,
Sav' lopiņu nenicini!
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

23588.

Sievasmāte kazu kava,
Šķiet man' badu pamirušu.
Māmiņ, lopa netērē,
Man maizīte azotē!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23589.

Sievasmāte cūku slauca,
Šķiet man' badu pamirušu.
Paldies, māmiņ, lopiņš labs,
Pieniņš vien nesmeķēja!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

23590.

Smalkas skrotes zaķīšam
Par auziņu ēdumiņu;
Sūris rutkis māmiņai
Par meitiņas auklējumu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

23591.

Tikām laba griķu maize,
Kamēr silta izcepuse;
Tik ilgs laba sievasmāte,
Kad nav meitas iedevuse.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23592.

Tūlītiņ, tagadiņ
Pievils meitu māmuliņu:
Atskrien divi melli kraukļi,
Trešā raiba žagatīte.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Atskrien četri balodīši,
Piektā raiba žagatiņa,
Tie izvīla mūs' māsiņu
No deviņu bāleniņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23593.

Vakar mani sievas māte
Zaķa gaļu ēdināja.
Dievs dod tev, sievasmāte,
Kā zaķim nolēkāt!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

23594.

Vakar šāvu divas caunes,
Šodien trešu vāverīti:
Redzēj' savu sievasmāti
Bez kažoka staigājam.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

- 37 -

23595.

Cauņu, vāveŗu piekavu,
Pavasari ganīdams:
Negul mana sievasmāte
Bez vāveŗu kažociņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23596.

Cērtat, puiši, ko cērtat,
Nocērtat velētavi:
Es redzēju meitu māti
Uz sētiņas velējot.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

46832.

Aiz kū tev leikas kuojas,
Aiz kū kupris mugurā?
Tev puorsyta meitu muote
Ar tabāka gryužamū.
605 [Skolas].

46833.

Ak tu dryku vasareņa,
Pilna boltu kezleniņu!
Ak tu meitu muomuleņa,
Pylna znūtu pasauliņa [pasūliņa?]!
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

46834.

Ak tu traidu sievasmāt,
Tavu daiļu dzīvošan(u)!
Glāžu logi, eņģu duris
Kā vienai muižniecei.
605 [Skolas].

46835.

Ak tu traka sievasmāte,
Vilkam lēca mugurā.
No tā laika visi vilki
No Vidzemes aizbēguši.
605 [Skolas].

46836.

Ak tu veca sievasmāte,
Ar tām līkām kājām!
Septiņ' gadus ellē bija,
Nu tik pārnāk mājā.
267 [Mērsraga Tl].

46837.

Balta gāja meitu māte
I darb' dienu i svētdienu;
Kā tā balta nestaigās -
Trīs meitiņas velētājas?
449 [Ungurmuižas D].

46838.

Bij meitu mātei
Bagātai būt:
Ikgadus vezumu
Projām veda.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

46839.

Dod, Dieviņi, meitu māti
Pirtī gara nedabūt;
Pirtī gara nedabūt,
Palāvē velēties.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

46840.

El el kung rij,
Vēl jo el mēts māt;
Kung rij sviedrs dzēr,
Mēts māt asriņs.
372 [Sarkanmuižas Vp].

46841.

Gaiša gaiša uguntiņa
Meitu mātes istabā:
Visapkārt sveces dedza,
Vidū kronis balstījās.
114 [Gaiķu Kld].

46842.

Gaiša gaiša uguntiņa
Meitu mātes istabā:
Meitu māte zīles vēra,
Ugunī raugoties.
398 [Skrundas Kld].

46843.

Gudra gudra meitu māte,
Gudri meitas audzināj(a):
Meitas guļ klētiņā,
Pate klētes piedurēs.
192 [Kosas C].

46844.

Gudra mana sievasmāte,
Vilkam kāpa mugurā.
Kārkla kārklus izjādīja,
Aiz ausiem turēdama.
605 [Skolas].

- 38 -

46845.

Itik skaisti neviens nebrauc,
Kā brauc mana sievasmāt(e):
Sajūdz zaķus kamanās,
Pustīj suņus pakaļā.
99 [Dzelzavas Md].

46846.

Jūs, tautiņas, nezināt,
Kur guļ meitu māmuļiņa:
Ceplī kājas, bedrē dupa,
Par mutiņu matu bize.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

46847.

Kaļ, kaļvīt, kū koldams,
Izkaļ maņ sīvasmuoti;
Nu tuos maņ mīļi vuordi,
Nu tuos gudri padūmiņi.
597 [Valmieras apr.].

46848.

Kas tā tāda balta nāca
Pie vakara saulītē?
Tā bij mana sievasmāte,
Ievas ziedi rociņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46849.

Ko tie mani suņi rej,
Pa nātrienu skraidīdam'?
Meitas māte vazājās,
Raušu kule mugurā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46850.

Ķilku Ķilku zaķīts lēca
No krūmiņa krūmiņā;
Tā ķilkāja meitu māte,
Savas meitas lielīdama.
72 [Cesvaines Md].

46851.

Laba mana sievasmāte,
Labi mani pamieloja:
Cepa manim blusas šķiņķi,
Circenīša pirskaulīt(i).
165 [Kalncempju (Kalnciema) Vlk].

46852.

Labi meitu māmiņai,
Znoti, draugi vizināja:
Cits tur zirgu, cits pātagu,
Cits nes baltu biķerīti.
43 [Bebru Rg].

46853.

Labs, tautieti, tu man biji,
Laba mana māmuliņa.
Jūdz, tautieti, labu zirgu
Vadi manu māmuliņu.
46 [Beļavas Md].

46854.

Lai bagāta, kas bagāta,
Meitu māte, tā bagāta:
Piecas meitas malējiņas,
Sestā dziesmu dziedātāja.
134 [Ilzenes Vlk].

46855.

Lai bij laime, kam bij laime,
Laime meitu māmiņai:
Brauc kalnā, brauc lejā,
Znoti tura kamaniņas.
241 [Lubānas Md].

46856.

Laime laime tev, māmiņi,
Vairuok meitu, na dēļiņu;
Znūti vīn vyzinova
Rakstītuos komonuos.
170 [Kapiņu D].

46857.

Lepna mana sievasmāte,
Nedzeŗ rudzu brandeviņa.
Vēl tu dzertu, ja es dotu,
Aizpērno sēņu sulu!
605 [Skolas].

1. Lapnuo myusu sīvysmuotje,
Nedzjer auzu olutjena.
Vjēļ tu reitu, ka es dūtu,
Aizpārņeju apšu sulu.
236 [Līvānu D].

46858.

Lyga lyga, suorga suorga,
Nūraun munu sīvasmuoti!
Man paliks vysys durs,
Vysu duru etslēdzeņis.
326 [Preiļu D].

46859.

Māte mani mazu kūla,
Nu kuļ lielu sievasmāte.
Kūl' māmiņa kā kuldama,
Par māmiņu Dievu lūdzu;
Vells lai rauj sievasmāti,
Dotu mārku nabagam.
192 [Kosas C].

- 39 -

46860.

Meitu māte atbraukuse
Ar karošu vezumiņ':
Cerējāse savu meitu
Par saimnieci iedevus'.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

46861.

Meitu māte man' vienoja(?)
Ar daiļām meitiņām.
Ņemšu riķi no žodziņa,
Tad mielošu sievasmāt(i).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

46862.

Meitu māte meitas rāj(a),
Ka tās labi nedarot:
Naktī puišus muldinot,
Dienā pūru vēdinot.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

46863.

Meitu mātes istabiņa
Liepu malkas kurināta;
Ja netaptu liepu malku,
Kurināšu ozoliņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

46864.

Meitu mātes istabiņa -
Visapkārt rozes zied;
Visapkārt rozes zied,
Pa starpām magonītes.
77 [Codes B].

46865.

Meitu māte vazājās
Brikstalās, brukstalās;
Dievs piedod manus grēkus,
Es palaidu uguntiņ'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46866.

Nelielies, meitu māte,
Tu jau znotu nedabūsi;
Ne tu pate darbu proti,
Ne meitiņas pamācīji.
146 [Jaungulbenes Md].

46867.

No tālienes es pazinu,
Kuŗa meitu māmulīte:
Lauka piere, zvīras acis
Kā manami kumeļam.
605 [Skolas].

46868.

Nu tuolines as pazynu
Meitu muotis lylu sātu:
Stykla lūgi, vara vuorti,
Poši tak naverami.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

46869.

Redzu, redzu, protu, protu:
Nemīl mani meitu māte.
Būtu mani mīlējusi,
Būt' gājusi klāt sēdēt;
Būt' gājusi klāt sēdēt,
Būt' devusi brandaviņa.
355 [Rucavas Lp].

46870.

Rikšiem bēri es palaidu
Pa smilgaiņu atmatiņ(u),
Dzirdēj' savu sievasmāti
Saldu alu brūvējam.
443 [Turlavas Kld].

46871.

Sasatrūka kumeliņš
No pelēka akmentiņ'.
Tas nebija akmentiņš,
Tā bij meitu māmuliņ';
Tā bij meitu māmuliņa
Ar pelēku vilnainīt'.
211 [Ļaudonas Md].

46872.

Sīksta vīksna lūku plēst,
Gudra meitu māmuliņa.
Kā no vīksnas lūku plēš,
Tā no viņas valodiņu.
146 [Jaungulbenes Md].

46873.

Sievasmāte brīnējās,
Kādi zirgi tautiņām;
Tautiņām sirmi, bēri,
Pakaviņus šķindināja.
184 [Ķēču Rg].

46874.

Sievasmāte man solīja
Pilnu maku zelta naudas,
Kad nogāju, tad atradu
Vienu pašu vecu grasi.
520 [Zvārdes Kld].

46875.

Sievasmāte naudu deva,
Stellē mani rudzu pļaut;
Trim par mārku, trim par vērdiņ',
Trim par visu blašķenīt'.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

- 40 -

46876.

Sievasmāte sievasmāte,
Sild' man siltus kāpostiņus!
Mana sieva piedzēruse,
Ielīduse gubenī.
605 [Skolas].

46877.

Siesmāt, vilk māt,
Vai no ells ta izskrē,
Pēc kalp kažciņ.
372 [Sarkanmuižas Vp].

46878.

Sprakšķēdami skali dega
Siltajā istabā;
Tā sprakšķēja meitu māte
Pret diženu tēva dēlu.
418 [Sunākstes Jk].

46879.

Tā nebrauca velns pa elli,
Kā brauc meitu māmuļiņ':
Kliba ķēve, mēsla rati,
Veca krieva kučierītis.
389 [Silajāņu Rz].

46880.

Tāda man sieva bij,
Tāda sievas māmuļīte:
Es prasīju sviestamaizi,
Viņas grieza mugurīnu.
Ēd, znotīni, sausu maizi,
Būs tev kunga vēderīnis.
39 [Bārtas Lp].

46881.

Trīs gadiņus sutināj(u)
Bērzu rīksti aizkrāsnē,
Ar to kūlu meitu māti,
Kam meitiņu lutināj(a).
40 [Basu (Bases) Azp].

46882.

Ūja vels, ūja vels,
Kāda mana sievasmāte!
Liela piere, zvēra acis
Kā manam kumeļam.
241 [Lubānas Md].

46883.

Veca mana sievasmāte,
Smiltīs pēdu nepazina;
No rītiņa vien redzēja,
Kur rasiņa nobirusi.
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

46884.

Visi saka, visi saka:
Sievasmāte gabalā!
Sievasmāte aizkrāsnē
Ausis vien plaukšķināja.
211 [Ļaudonas Md].

46885.

Zaļā sila priedenīte
Šurpu turpu locījās;
Tā locījās meitu māte
Pa manam prātiņam.
378 [Seces Jk].

3) Dēlu mātes un meitu mātes pretējāds stāvoklis

23597.

Balta sēd meitu māte
Baltā meitu istabā;
Dēlu māte gaŗām gāja,
Asariņas slaucīdama.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

23598.

Dēla māte aiz vārtiem,
Raušu kule mugurā;
Meitas māte pasmējās,
Pie lodziņa stāvēdama.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

23599.

Dēlu māte aicināja
Meitu māti saulītē.
Neej, mana māmulīte,
Pievils tevi dēlu māte!
226 [Kandavā (Tl)].

23600.

Dēlu māte bēdājās,
Kur būs ņemti vedekliņu;
Meitu māte pasmējās,
Klētī sagšas locīdama.
216 [Ventspilī].

23601.

Dēlu māte dēliņiem
Dēstīt dēsta ozoliņus;
Meitu māte nolauzuse,
Gaŗām ganus vadīdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 41 -

1. Meitu māte meitiņām
Liepas stāda rindiņā;
Dēlu māte aplauzuse,
Gaŗām ganus vadīdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23602.

Dēlu māte dēliņos
Kā ērkšķīšu zariņos;
Meitu māte meitiņās
Kā liepiņu lapiņās.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Meitu māte meitiņās
Kā liepiņa lapiņās;
Dēlu māte vedeklās
Kā ēršķīšu krūmiņos.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23603.

Dēlu māte dēliņos
Kā liepiņa ozolos;
Meitu māte meitiņās
Kā mētriņa odziņās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23604.

Dēlu māte vedeklēs
Kā vistiņa kladzināja;
Meitu māte meitiņās
Kā bitīte vivināja.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

23605.

Dēlu māte iet pa ceļu,
Dzirnu puse mugurā;
Meitu māte iet pa ceļu,
Sidrabiņu žvadzināja.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23606.

Dēlu māte gaŗkājīte,
Īsi, strupi lindraciņi,
Lai varēja sētu lēkt,
Ciema suņus lādināt;
Meitu māte, cielaviņa,
Pa lodziņu skatījās.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

23607.

Dēlu māte grozījās,
Treji svārki mugurā;
Meitu māte, nabadzīte,
Meitiņām nodevuse.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 216 [Ventspilī], 217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)], 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

1. Dēlu māte grozījās,
Trijē svārki mugurā;
Meit's māte aizkrāsnē
Puspakulu lindrakā,
Puspakulu lindrakā,
Meitai tiesu nodevuse.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

23608.

Dēlu māte grozījāsi,
Treji svārki mugurā;
Meitu māte nabadzīte,
Vieni paši lindraciņi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Plikšu plakšu dēlu māte,
Vieni paši lindraciņi;
Redz kur kupla meitu māte,
Triji svārki mugurā!
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

2. Resna resna dēlu māte,
Piecas sagšas mugurā;
Tieva meitu māmuliņa,
Viena pate villainīte.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

23609.

Dēlu māte, kurtu kuņa,
Kājām skrēja baznīcā;
Meitu māti, cielaviņu,
Znoti, draugi vizināja.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dēlu māte, nabadzīte,
Cūku brauca baznīcē;
Kas kaiš meitu māmiņē,
Sudrabiņa kamanām,
Žnoti grezni vizināja
Zeltītiem pulksteņiem.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

2. Piecu dēlu māmuliņa
Kājām gāja baznīcā;
Piecu meitu māmuliņu
Znoti vien vizināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23610.

Dēlu māte, meitu māte,
Abas daiļi darījās:
Meitu māte sagšas auda,
Dēlu māte vadmaliņu.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

23611.

Dēlu māte, meitu māte,
Abas lielas lielījās;
Tikpat dēlu māmiņai
Meitu mātes jālūdzās.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 190 [Kuldīā],
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)], 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 42 -

23612.

Dēlu māte, nabadzīte,
Dažu sētu vazājās;
Meitu māte, cielaviņa,
Pa lodziņu raudzījās.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

23613.

Dēlu māte rikšiem skrēja
Pa celmainu līdumiņu;
Meitu māte pasmējās,
Pie lodziņa sēdēdama.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

23614.

Dēlu māte šūpli kāra,
Jo priecīgi dziedādama;
Meitu māte raudādama,
Zin tautām malējiņu.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

23615.

Dēlu māte, strupkājīte,
Straps! ielēca istabā;
Meitu māte pasmējās,
Villainītes puškodama.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23616.

Dēlu mātes istabā
Matu kušķi mētājās;
Meitu mātes istabiņa
Dzīpariņu galiņiem.
275 [Zemgales novados].

23617.

Dēlu mātes istabiņa
Smalkajām skaidiņām;
Meitu mātes istabiņa
Dzīpariņu galiņiem.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

23618.

Dēlu mātes pakaļiņa
Kuplumā, augstumā;
Meitu mātes pakaļiņa
Kā sukāt izsukāta.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Dēlu mātes pakaļiņa
Vilni meta slaigājot;
Meitu mātes pakaļiņa
Kā ar slotu noslaucīta.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23619.

Dēlu [Dēla] māti suņi rēja,
Pa nātrēm vazādami;
Meitu māte pasmējās,
Pa lodziņu vērdamās.
275 [Zemgales novados].

1. Dēlu māti suņi plēsa,
Pa mēslāju vazādami;
Meitu māte pasmējās,
Pie lodziņa stāvēdama.
190 [Kuldīā].

2. Dēlu māti suņi trenca
Pa lieliem(i) tīrumiem;
Meitu māte pasmējās,
Pa lodziņu vērdamās.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

23620.

Ekur sēd meitu māte
Kā lielā Rīgas pils;
Apkārt stāv znoti, draugi
Kā ap Rīgu kaŗavīri.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Redz kur sēd meitu māte
Kā lielā siena kaudze;
Visapkārt znoti, draugi
Kā zaļie ozoliņi.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

23621.

Es izvīlu meitas māti
Uz slidena ezariņa,
Šurpu turpu slidināju,
Līdz meitiņu apsolīja.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Es izvedu meitu māti
Uz sklidenu ledutīnu,
Tik ilgām(i) sklidināju,
Līdz meitīnu pavēlēja.
Kad meitīnu pavēlēja,
Tad ieņēmu kamanās;
Tad ieņēmu kamanās,
Pārvizinu mājīnās;
Pārvizinu mājīnās
Pie tēvīna, māmuļītes;
Pie tēvīna, māmuļītes,
Pie tā salda alutīna;
Pie tā salda alutīna,
Pie medota brandavīna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 43 -

2. Es izvedu dēlu māti
Uz slidena ledutiņa,
Tikām viņu slidināju,
Līdz dēliņu apsolīja.
Kad dēliņu apsolīja,
Tad iegrūdu āliņģī.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

23622.

Gaiši dega uguntīna
Meitu mātes istabā(i):
Sešu zaru svece dega
Sudrabīna lukturēi.
Tumši dega uguntīna
Dēlu mātes istabā(i):
Viena pate svece dega
Rudāi vaŗa lukturē(i).
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Gaiša gaiša uguntiņa
Meitu mātes istabā:
Liepu koka skali dega
Sudrabiņa lāktuŗos.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23623.

Gubu gubu meitu māte,
Treji svārki mugurā;
Plisku plesku dēlu māte,
Noplīsuši lindraciņi.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. čupu čupu dēlu māte,
Treju brunču mugurā;
Meitu māte nabadzīte,
Vieni nātna lindraciņi.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

23624.

Kalnā sēd dēla māte,
Ar ērkšķiem apauguse;
Lejā mana māmulīte,
Sīkajām magonēm.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

23625.

Kas kaitēja meitu māti,
Krēslā tautas bildināja;
Dēlu māte, nabadzīte,
Dažus suņus lādināja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

23626.

Kas tur nāk, zeme rīb?
Tur nāk meitu māmuļiņa;
Kas tur nāk, ķuzes klaudz?
Tur nāk dēlu māmuļiņa.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

23627.

Klibu kāju dēlu māte
Ielec meitu istabā.
- Dod, māmiņa, man meitiņu,
Ar kājiņu nevarēju!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

23628.

Ko tie kraukļi kraukšķināja,
Ko žagatas žadžināja?
Dēlu māte iesprūduse
Sausu koku starpiņā.
Meitu māte skatījās,
Glāžu logu atvēruse.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nebūs labi, nebūs labi,
Krauklis krāca ozolā!
Dēlu māte iesprūduse
Sausa koka šekumā.
Meitu māte skatījās,
Glāžu logu atvērdama.
- Jel lūdzama, meitu māte,
Izglāb manu dvēselīti!
- Kāds velns tevi te iespēra,
Sausa koka šekumā!
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

23629.

Meitas māte, dēla māte,
Abas diži dižījās:
Vienai bija daiļa meita,
Otrai daiļa jaunavīte.
206 [Kuldīgas apriņķī].

23630.

Meitu māte kūtiņā
Pie lieliem sakumiem;
Dēlu māte istabā
Pie baltām skaidiņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23631.

Meitu māte, meitu māte,
Vāri putru, vāri putru!
Nu atbrauca dēlu māte
Ar karošu vezumiņu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

23632.

Meitu māte sagšas auda
Baltābola kalniņā;
Dēlu māte raudzījās
Caur zaļo priedulāju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 44 -

23633.

Meitu mātes istabā
Zelta kronis grozījās;
Dēlu mātes istabā
Vidū šķelmis grozījās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

23634.

Ne lielskungs tā nebrauca,
Kā brauc meitu māmuliņa:
Seši zirgi vērzeļoti,
Trīs kamanu turētāji.
Ne čigāns tā nebrauca,
Kā brauc dēlu māmuliņa:
Līka ķēve trim kājām,
Vienu slieci kamaniņas.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Eita, bērni, skatīties,
Ko tie tēva suņi rej.
Tur atbrauca dēlu māte
Baltu ķēvi trim kājām,
Baltu ķēvi trim kājām,
Vienu slieci kamanām.
Eita, bērni, skatīties,
Ko tie tēva suņi rēja.
Tur atbrauca meitu māte,
Seši bēri kumeliņi,
Seši bēri kumeliņi,
Trīs kamanu turētāji.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

23635.

Nebēdā, dēlu māte,
Dēlus vien audzēdama!
Daža māte maliņā
Meitas vien audzināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

23636.

No tālenes gan pazinu
Meitu mātes lielu sētu:
Visapkārt liepas auge,
Vidū kupla ābelīte.
No tālenes gan pazinu
Dēlu mātes lielu sētu:
Visapkārt oši aug,
Vidū kuplis ozolīts.
No tālenes gan pazinu
Meitu mātes istabiņu:
Visapkārt glāžu logi,
Starp logiem rožu koki,
Starp logiem rožu koki,
Starp rozēm magonītes.
No tālenes gan pazinu
Dēlu mātes istabiņu:
Visapkārt glāžu logi,
Starp logiem ērkšķu koki,
Starp logiem ērkšķu koki,
Starp ērkšķiem dadži aug.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

1. Vistāļām es pazinu
Meitu mātes istabiņu:
Visapkārt meitas sēž,
Vidū meitu māmuliņa.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Vistāļām es pazinu
Meitu mātes kuplu sētu:
Visapkārt liepas auga,
Vidū kupla ābeltiņa,
Vidū kupla ābeltiņa,
Pieci zelta āboltiņi.
Vistāļām es pazinu
Dēlu mātes kuplu sētu:
Visapkārt elkšņi auga,
Vidū zaļi ozoliņi,
Caur zaļiem ozoliem
Saule cauri ritināja.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23637.

Nu man labi, nu man labi,
Nu man divi māmuliņas;
Viena mani agri cēla,
Otra mani guldināja.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

23638.

Paldies saku Dieviņam,
Nu man divas māmulītes;
Viena mani agri cēla,
Otra daiļu darināja.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

1. Iraid labi, navaid labi,
Kad man divas māmuliņas:
Viena sērsti aicināja,
Otra grūti maldināja.
40-1 (Bigauņciemā).

23639.

Puišu māte iet pa ceļu,
Sidrabiņu žvadzina;
Pretī nāca meitu māte,
Asariņas slaucīdama.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

- 45 -

23640.

Rībēt rīb, skanēt skan
Meitu mātes istabiņa;
Dēlu māte gaŗām gāja,
Asariņas slaucīdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23641.

Šmuidris zaļis ozoliņš
Pret saulīti locījās;
Tā lokās dēlu māte
Pretī meitu māmulīti.
260 [Mazberķenē (Mežmuižas pag. Jg)].

23642.

Sievasmāte lielījās
Durvīm sviesti vīramāti;
Vīramāte saskaitās,
Iesvied' pašu pasilē.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

23643.

Sēdi, mana māmuliņa,
Liepu lapu krēsliņā,
Lai sēdēja dēlu māte
Uz vecām(i) ecēšām!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23644.

Sunīts dzina dēlu māti
Par ābeļu līdumiņu
Ar tiem auzu plāceņiem,
Egļu runga rociņā.
Meitu māte pasmējās
Pie ābeļu dārza sētas,
Raibus cimdus adīdama,
Villainītes rakstīdama.
24 [Lēdurgas draudzē].

23645.

Svešai mātei slotu griezu
Pura bērza zemzarēs;
Sav' baltai māmiņai
Arā bērza pazarēs.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Sveša māte, raganiņa,
Purva bērza slotu grieza;
Mana īsta māmuliņa
Āra bērza pazarītes.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

23646.

Svešas mātes govis ganu
Vaivariņu purviņā;
Savas baltas māmuliņas
Āboliņa kalniņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Svešas mātes gov's ganīju
Baltajāi dzedziedā;
Sav' māmiņas paganīju
Baltābola pļaviņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23647.

čibu čabu lakstīgala
Pa tām liepu lapiņām;
Tā čābēja dēlu māte
Ap to meitu māmuliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Ciba ciba lakstīgala
Ap to miežu līdumiņu;
Tā ciboja ciema puiši
Ap kaimiņu meitiņām.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

23648.

Tupu rāpu zaķīts lēca
Ap to miežu tīrumiņu;
Tupu rāpu dēlu māte
Ap to meitu māmuliņu.
121 [Gulbenē (Md)].

23649.

Viena saule, viena zeme,
Meitām divi māmuliņas;
Viena viegli audzināja,
Otra grūti maldināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

46886.

Ciemā gāja meitu māte,
Tai pacēlu niedru krēslu.
Iet ciemā dēlu māte,
I bluķīša nepavēlu.
545 [Krustpils D apr.].

46887.

Dālu muote, cīma slūta,
Pa cīmim valkavuos;
Maitu muote, cīlaveņa,
Sātā vīsu mīluotuoja.
44 [Bebrenes Il].

- 46 -

46888.

Dēla māte iet pa ceļu,
Zila melna, nevelēta.
Meitu māte iet pa ceļu,
Cimdā naudu žvadzināja.
575 [Valmiera Vlm apr.].

46889.

Dēlu māte kalnā sēd,
Dadzīšiem apaugus';
Meitas māte lejiņā,
Sēd rozēs apaugus'.
372 [Sarkanmuižas Vp].

46890.

Dēlu māte, kumpainīte,
Pa šķirbiņu raudzījās;
Kas kaiš meitu māmiņai
Pa lodziņu skatīties!
108 [Engures Tk].

46891.

Dēlu māte meitu māti
Aicināja saulītē.
Neej, mana māmulīte,
Piekrāps tevi dēlu māte;
Piekrāps tevi dēlu māte,
Atjems tev malējīnu.
282 [Nīcas Lp].

46892.

Dēlu māte pasacēla
Augstumāi kuplumāi;
Kas tai meitu māmiņai -
Brandavīna pudelīte.
211 [Ļaudonas Md].

46893.

Dēlu māte sētiņā,
Raušu kule mugurā.
Še, sunīti, tev rausītis,
Ielaid mani sētiņā;
Ielaid mani sētiņā,
Pie tās meitu māmuliņas.
355 [Rucavas Lp].

46894.

Dēlu māte strupiem lieliem
Krapts ielēca istubā.
Meitu māte, cielaviņa,
Aiz galdīna pasaslēpa;
Aiz galdīna pasaslēpa,
Villānītes rakstīdama.
282 [Nīcas Lp].

46895.

Dēlu māte vazājās
Kā lielais pelavnieks;
Redz kur meitu māmuliņa
Kā dzeltēna cielaviņ'.
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

46896.

Dēlu mātei platas nāses
Kā tam zošu teviņame,
Tā saoda meitu māti
Iekš tā dzelza kamburīša.
129 [Gudenieku Azp].

46897.

Dēla māti suņi plēsa,
Pa nātrēm vazādami;
Meitu māte parīdīja,
Tādus ērmus neredzēj'si.
112 [Ezeres Kld].

46898.

Dzeiparuota, moderata [modaruota]
Meitu muotes ustobeņa;
Dālu muotes ustobeņa
Skaidiņom pīkaisīta.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

46899.

E kur stalta meitu māte,
Triji bruņči mugurā!
Dēlu māte kā šķembele,
Trīs skariņas pakaļā.
418 [Sunākstes Jk].

46900.

Es pametu sav' māmiņu
Pūra [pūru] miltus sijājot;
Te atradu vīramāti
Auzu miltus sijājot,
Ar Ķīlīti ķīlejam.
141 [Ivandes Kld].

46901.

Es pamešu maitu muoti,
Kuo cepeti soulojūt;
Prīškā rodu dālu muoti,
Kuo aiteņu spriņģējūt.
44 [Bebrenes Il].

46902.

Es savai māmiņai
Liepu lapu krēslu cēlu,
Lai sēdēja dēlu māte
Uz ērkšķiem, uz dadžiem.
10 [Aizupes Tk].

- 47 -

46903.

Jau tū meitu muomuleņ(u)
Znūti vīn i vyzynava;
Jau tū dālu muomuleņ(u)
Suņi vīn i vadynava.
326 [Preiļu D].

46904.

Jāņu māte maksu prasa
Par meitiņas lolojumu.
Cik maksāsi dēla mātei
Par dēliņa audzējumu?
378 [Seces Jk].

46905.

Kā irbīte meitu māte
Par lauciņu pārtecēja;
Dēla māte, pluskutaina,
Ciema durvis virināja.
39 [Bārtas Lp].

46906.

Lela lela dālu muote,
Meitu muote vēļ leluoka:
Dālu muote meitu muotei
Da zemītes klanējuos;
Meitu muote dālu muotei
Ni galviņas napīlīca.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

46907.

Lūdziet Dievu, panāksnieki,
Lai aug gaŗi kaņepā(i),
Kā varēja dēlu māte
Trim starām pīcku vīt,
Divas staras kumeļam,
Trešā meitu māmuļai.
373 [Sarkaņu Md].

46908.

Meits māt, dēl māt,
Abs kupli grasījas;
Tik jau dēl māmiņe
Meits māt jālūdzas;
Meits māts jālūdz,
Dēlam vaig līgavin.
372 [Sarkanmuižas Vp].

46909.

Meitu māte bēdājāsi,
Kur būs likti vīramāt';
Plauktā lika, žurkas ēda,
Pagrabāji circenīš(i).
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

46910.

Meitu māte skatījās,
Glāžu logu atvēruse;
Dēlu māte iesprūduse
Sausa koka čakārnī.
149 [Jaunpils Tk].

46911.

Noplukuse dēla māte
Ielec meitas istabiņā.
Dedzan' skalus meitas māte,
Izsvilina dēla māti.
316 [Piltenes Vp].

46912.

Jam, māmiņ, dālu uorā,
Guld' meitiņi syupulē!
Dālu muote meitu muotei
Vyspaprīšku klanejuos.
170 [Kapiņu D].

46913.

Redz kur brauca dēlu māte
Baltu ķēvi, linu asti,
Vienas slieces kamaniņ'.
Redz brauc meitu māte,
Seši bēri kumeliņi
Rakstītāmi kamanām!
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

46914.

Saki manim meitu māte:
Grūt' meitiņu audzināt,
Cik naksniņu negulēju
Pie šūpuļa raudādama!
Vai tai dēla māmiņai
Aug dēliņi nešūpoti?
110 [Ērgļu C].

46915.

Slupšu slupšu dēlu māte
Ar tām koka tupelēm;
Klipu klapu meitu māte
Ar tām vaska kurpītēm.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

46916.

Tu, tautieti, savu māti
Ved mežā, sien pie koka;
Manu baltu māmulīti
Liec savās kamanās!
281 [Neretas Jk].

46917.

Vīramāte, vella māte,
Sēd elles maliņā;
Meitu māte gaŗām gāja,
Iegrūž elles dibenā.
192 [Kosas C].

- 48 -

c) Apcerējumi par dzīvi tautās, sevišķi par vedeklas satiksmi ar tuvākajiem vīra ģimenes locekļiem: dieveŗiem, māsīcām, ietaļām

23650.

Āriskam bērziņam
Daudzi sīku žagariņu;
Ir manos bāliņos
Daudzi jaunu ietaliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23651.

Vai vai rītiņā,
Vaimanītes vakarā,
Vai tētiņ, māmuliņa,
Kur jūs mani iedevāt!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

23652.

Ai ai sveši ļaudis,
Kaut māmiņa zinājuse!
Manis dēļ Rīgā brauca
Atslēdziņas kaldināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23653.

Ai bāliņ, ai bāliņ,
Kāda tava ļaudaviņa:
Liedz tij man sīkstu linu,
Liedz skaliņu dedzināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23654.

Vai brālīt, vai brālīt,
Kāda tava līgaviņa!
Viena pate mūs' māsiņa,
Tā staigai raudādama.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23655.

Vai Dievīnu, vai Dievīnu,
Grūts mūžīns tautīnās!
Būt' zinājse to dienīnu,
Pie kocīna pastāvēt'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23656.

Ai [Vai] Dieviņi, augstu saule,
Kā vakara sagaidīšu!
Ai [Vai] Dieviņi, bargas tautas,
Kā mūžiņu nodzīvošu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Vai Dieviņ(i), auksta diena,
Kā vakaru sagaidīšu!
Vai Dieviņ(i), bargas tautas,
Kā mūžiņu nodzīvošu!
121 [Gulbenē (Md)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23657.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Divi mani vienu rāja:
Rāja mani tautu dēlis,
Rāja tautu māmuļīte.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

23658.

Vai Dieviņ! rītā saku,
Vai Dieviņ! vakarā:
Grūta dzīve tautiņās,
Žēl bij savas māmuliņas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23659.

Vai ieter, ieterīt,
Atjāj mūsu brāleliņi.
Vai jāj tavi, vai jāj mani,
Abi tekam vārtu vērt.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

23660.

Ei ietaļa, ietaļiņa,
Aužam kopu villainīti,
Abas divas segsamies,
Sērst iedamas bāliņos.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

23661.

Ai Laimiņ, māmuliņ,
Kam tu mani te iedevi!
Es atdotu govi, aitu,
Kaut palaistu uz māmiņu,
Kaut palaistu uz māmiņu,
Uz citām māsiņām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23662.

Ai māmiņa mīļa balta,
Kam tu mani tautās devi?
Ik rītiņa, ik vakara
Slauku gaužas asariņas,
Slauku gaužas asariņas,
Pie tevim domādama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 49 -

23663.

Ai māršiņa, brāļa sieva,
Nedzer manas asariņas!
Vai tev trūka salda alus,
Vai avota ūdentiņa?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23664.

Ai māršiņas, ietaļiņas,
Kādus darbus jūs dariet?
Jūs cepiet divas maizes,
Šķiriet manus bāleniņus.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

23665.

Ai māsiņa mīļākā,
Tav' žēlīgu valodiņ'!
Dzirdu tevis niecinot,
Birst man gaužas asaras.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

23666.

Ai māsiņ, neteic tautu
Pirmajā vasarā;
Teic otrā, teic trešā,
Kad noraugi, kā dzīvo!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23667.

Ai, pīlīte platkājīte
Sajauc dūņu ezeriņu;
Netiklīte mātes meita
Sajauc visus bāleniņus.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23668.

Vai svainīti, vai svainīti,
Ko darīji māsiņai?
Māsai galva sajukuse,
Vaigu gali nobāluši.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

23669.

Ai svainīti, dar' man labu,
Dēst' ozolu ceļmalā:
Uz māsiņu sērsti gāju,
Ceļa labi nezināju.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

23670.

Ai svainīti, dar' man labu,
Panes manas vilnānītes;
Kad pārnesi staignu purvu,
Pārnes tautu tīrumiņus!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23671.

Ai svainīti miglacīti,
Kā tā mana māsa raud?
Vai tu pats rūdināji,
Vai tā tava māmuliņa?
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

23672.

Ok tu munu boltu seju,
Osoruom nūmozguotu!
Ryudyn' mani sveši ļauds,
Ryudyn' sovi bruol'el'eņi.
4221 [Asūnes pag. D].

23673.

Ai vecā ietaliņa,
Kad es tev līdza tikšu!
Tev cūciņas, tev aitiņas,
Tev ganiņš pakaļā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Jaunākāja ieterīte,
Tu jau līdzi man netiksi:
Man cūciņas, man telītes,
Man bērniņi ganītāji.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23674.

Ai vecā vedekliņa,
Ej papriekšu druviņā:
Tev ir vīri, tev ir bērni,
Tev maizītes daudz vajaga.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Ai vecā ietaļiņa,
Iekur guni namiņā:
Tev kalpiņi, tev bērniņi,
Tev putriņas vajadzēs.
(?).

23675.

Aizlaidās man saulīte,
Tautu drēbes velējot.
Situ roku pie rociņas,
Lai skan vaŗa gredzeniņi,
Lai skan vaŗa gredzeniņi,
Lai dzird mani brāleliņi,
Lai dzird mani brāleliņi,
Lai atsūta kumeliņu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Saule mani aprietēja,
Tautu drēbes velējot.
Situ roku pie rociņas,
Lai skan zelta gredzentiņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 50 -

23676.

Aizalaide man saulīte,
Tautu drēbes velējot.
Sviežu vāli Daugavā,
Teku paša brāliņos.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

23677.

Aizmirst mani māmuliņa,
Tautiņās iedevuse;
Kā man' tad neaizmirsi,
Kad gulēju šūpolie?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23678.

Aitiņām(i), kaziņām(i)
Vienu kūti darināju;
Bargajām(i) ietaļām(i)
Katrai sava istabiņa.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23679.

Apgāzās vācelīte,
Iztekāja kamoltiņi;
Sabārās ietaliņas,
Izšķīrās bāleniņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23680.

Apsaskaitu ar māršām,
Atsasēdu skaidienā.
Māršas, mani lūgdamās,
Vizuļotu krēslu cēla.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23681.

Ar māršiņu sabāros,
Atsēdos skaidienē;
Cik māršiņa gaŗām gāja,
Es ar skaidu mugurā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

23682.

Ar māršām sarājos,
Skaidienā stāvēdama:
Viņas grib, es nedevu
Mātes šūtu zīļu krēslu.
224 [Kabilē (Kld)].

23683.

Ar vedeklu sabāros,
Vidū lauka stāvēdama:
Ieraudzīju sav' bāliņu
Cauru kreklu mugurā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

23684.

Asariņu upe tek
Caur dieveŗa pagalmiņu:
Dievers māršu raudināja,
Sidrabiņa pētīdams.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23685.

Atsēdies, atspūties,
Vecākā ietalīna!
Es jaunāka, es vieglāka,
Es grib' tevi aptecēt.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23686.

Aug man liela māsīciņa
Kā uguns dzirkstilīte.
Labāk teiču, nekā pēļu,
Lai ved drīzi tautiņās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23687.

Bērzu birze kalniņā
Vairāk vīst, ne lapo;
Mūs' māsiņa tautiņās
Vairāk raud, ne līksmo.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23688.

Bij man viena māsīciņa
Zirņu ziedu skaistumiņu,
Zirņu ziedu skaistumiņu,
Zobentiņa asumiņu.
113 [Alūksnē].

23689.

Bitīt, tavu šuvumiņu
Baznīcā dedzināja;
Māmiņ, tavu auklējumu
Sveši ļaudis maldināja.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

23690.

Bitīt, tavu šuvumiņu
Baznīcā dedzināja;
Māmiņ, tavu auklējumu
Sveši ļaudis nicināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23691.

Bitīt, tavu šuvumiņu
Baznīcā dedzināja;
Māmiņ, tavu lolojumu
Tautiņās rūdināja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 51 -

23692.

Bāleniņam saderēja
Seši arkli tīrumā;
Vedeklām nesadera
Trīs ratiņi istabā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Nesader ietaļām
Div' ratiņi istabā.
Kā sader bāliņiem
Pieci arkli tīrumā?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23693.

Brāļi mani saņēmuši
Tādas cūkas līgaviņas:
Apgāž manu brāļa sētu
Kā ar sūdu vezumiņ'.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23694.

Būt', bāliņ, to zinājse,
Es neietu tautiņās:
Tautiņās grūts mūžiņis,
Bargi vārdi runājot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

23695.

Būt' es to zinājuse,
Ka tu mana brāļa sieva,
Es būt' tevi nolādē(j)se
Deviņās baznīcās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

23696.

Būt' māmiņa mani mazu
Ūdenēi iemetuse,
Nekā deva visu mūžu
Tautiņāmi rūdināt!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23697.

Būt' man kāds to sacījis,
Kāda dzīga tautiņās,
Es neietu no māmiņas,
Ar valdziņu novedama.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

23698.

Da šā laika mana slava
Gul pūriņa dibenā;
Atved māršu, sieta mēli,
Tā iznesa klajumā.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

23699.

Dieveŗ', mani dieverīši
Kā ezera pureniņi.
Ka varētu atsavest
Saules meitas ieterēm!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

23700.

Dieveŗ', mani dieverīši
Kā īstaji bāleliņi,
Aizjūguši kumeliņu:
Sēd', māršiņa, kamanās!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23701.

Dieveŗ', mani dieverīši
Kā īstie bāleliņi,
Kad iedami druviņā:
Māršiņ, līdzi bara vestu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23702.

Dieveŗ', mani dieverīši
Kā pelēki vanadziņi;
Māsīciņas kā skujiņas,
Kā zarainas ābelītes.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

23703.

Dieverīši kalpiem gāja,
Mani bargu dēvēdami.
Manis dēļ, dieverīši,
Kalpu vārda nenesat.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

23704.

Dieverīši kalpu gāja,
Mani sīvu dēvēdami.
Eit', dieveŗi, kur jums tika,
Še jūs mani atrasit,
Še jūs mani atrasit,
Vainājamu mātes meitu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23705.

Dieverīti, bāleliņi,
Aizjūdz man kumeliņu!
Es tev būšu sataujāt
Savu radu līgaviņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Dieveŗam nevedīšu
Savu radu līgaviņas,
Kam tas man neaizjūdza
Vienreiz sava kumeliņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 52 -

23706.

Dievertiņ, bāleliņ,
Aizjūdz manu kumeliņu,
Lai es braucu baznīcā
Dieveŗ' jūgtu kumeliņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23707.

Dieverīt, bāleliņ,
Dzīvo labi ar manim,
Tad es tev atvedīšu
Sava rada līgaviņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23708.

Dieverītis man aizjūdza
Bez grožiņu kumeliņu;
Es dieveŗam sataujāšu
Bez pūriņa līgaviņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

23709.

Dieverīts mīļi lūdze:
Ved māsiņu ietaļām!
Nevedīšu, dieverīt,
Kam jūs bargi dzīvojiet.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23710.

Dīv'erūs, dīv'erūs
Kuo sovūs bruol'eņūs;
Muos'eicuos, rogonuos,
Kuo ēršķēžu kryum'eņūs.
409 [Līksnas pag. D].

23711.

Dievers māršu bildināja,
Kamdēļ mārša nerunāja?
- Ko runāšu, dieverīti,
Vakar gauži bārāmies.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23712.

Dievers mani mīļi lūdza,
Pie pagalvja stāvēdams:
Celies, mārša, aunies kājas,
Iesim abi druviņā!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23713.

Dievers mani mīļi sauca,
Es dieveri vēl mīļāki,
Dievers mani māsu sauca,
Es dieveri bāleliņu.
286 [Kroņa Bauskas pagastā (Bauskas pag. B)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

23714.

Dyžan gara, plota jiūre,
Kas bez laivas ju puorīs!
Dyžan gara tautu dzeive,
Kas bez vuorgu nūdzeivuos!
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

23715.

Divējādi es pasaucu
Jaunāko dievertiņu:
Dievertiņ, bāleliņ,
Aizjūdz manu kumeliņu!
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

1. Es, dieveri mīļodama,
Divējādi pasaucos:
Dieverīti, bālenī,
Aizjūdz manu kumeliņu!
Ar to tavu jūgumiņu
Atjūgs mani bāleniņi.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

23716.

Div' ietaļas istabā,
Divus skalus dedzināja:
Viena sēd ilgu rītu,
Otra ilgu vakariņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23717.

Div' ietaļi velējās
Priekšā nama, pakaļā.
Viena pati vīra māsa,
Tā staigāja raudādam'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23718.

Dod, Dieviņi, siltu sauli
Jel vakara pusītē;
Dod, Dieviņi, lēnas tautas
Jel mūžiņa galiņā!
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

23719.

Droši gāju, kur iedama,
Droši saku sacīdama,
Es negribu tā darīt,
Kā brāliņa līgaviņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23720.

Dzeguzīte aizsmakuse,
Viena pate kūkodama;
Man' māsiņa nonīkuse,
Tautiņās dzīvodama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 53 -

23721.

Dzeltenā cielaviņa
Augsti nesa cekuliņu;
Tā es ar, tā es ar,
Tautiņās dzīvodama.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

23722.

Dzīrās tautas mani rāt,
Rāti manus bāleliņus.
Mani vienu nenorāja,
Nela manus bāleliņus.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23723.

Dzīvo labi, vīra māsa,
Teikš' savam brālītim;
Ja tu labi nedzīvosi,
I svešam nevēlēšu.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23724.

Dzīvojiet paši skaiški,
Mani balti bāleliņi!
Lai dzīvoja kā gribēja
Savadātas tautu meitas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Dzīvosem pašas labi,
Salasītas ietaliņas;
Lai dzīvoja kā gribēja
Vienas mātes auklējums.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

23725.

Dziju vērpu ratiņā,
Spole tek atpakaļ;
Bāliņam sirdi rādu,
Māršai griežu muguriņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

23726.

Dzird taurieti taurējam,
Neredz taures pūtējīn';
Dzird māsīnu raudim gauži,
Neredz sērstu atnākam.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23727.

Dzirdēt bija, ne redzēt,
Kā ietaļas dalījās:
Div' guntiņas dedzināja
Viena skala galiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23728.

Dūca, dūca bitēniņš,
Šūniņās gulēdams;
Raudi, raudi mūs' māsiņa,
Tautiņās dzīvodama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23729.

Edz kur labi, edz kur labi
Deviņās ietaļās:
Devītā rītiņā
Ielīgoju maltuvē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23730.

Ierast bija tev, māsiņa,
Ka nebiji ieraduse:
Ierast bija agri celt,
Viegli duris virināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23731.

Ietaliņ ietaliņ,
Namiņš deg, namiņš deg!
- Sen redzēju, nesacīju,
Vakar bargi bārāmies.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ietaliņ ietaliņ,
Namiņš deg, namiņš deg.
- Vai tādēļ namiņš deg,
Ka mēs bargi bārāmies?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

23732.

Ietaļiņas vadījās
Pa lielo tīrumiņu.
Būs redzēts, ietaļiņas,
Kā jūs mīļi dzīvosiet!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23733.

Ietaļiņu lab' taujāju,
Ne bāliņa līgaviņu:
Ar ietaļu jādzīvo,
Viešņām brāļa līgaviņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

23734.

Ēdat, tautas, launadziņu,
Es tecēšu brālīšos:
Neba tāļu man brālīši,
Āz tās zaļas bierztaliņas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

23735.

Ej porā, bārgā mārša,
Ne manos brāliņos,
Lai skan pori baroties,
Ne brāliņa istabiņa!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 54 -

23736.

Ej purvā, tautu meita,
Ne manos bāliņos;
Šķir purvā baltus bērzus,
Nešķir manus bāleliņus!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23737.

Es ar savu brāļa sievu
Ne runāt(i) nerunāju:
Es redzēju bāliņam
Melnu kreklu mugurā.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ar māršiņu sabārosi,
Mežmalī stāvēdama:
Ieraudzīju bāliņami
Melnu kreklu mugurā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23738.

Es ar savu brāļa sievu
Vienu vietu izaugām,
Dienu katra valkājām
Vienu zīļu vainadziņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

23739.

Es būt' badu nomirusi
Pirmo gadu tautiņās,
Kau(t) māmiņa nelikusi
Kviešu maizes pūriņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23740.

Es dieveŗa neraudātu,
Kam neviena neradusi,
Kā raudātu māsīciņu,
Rīta māļu malējiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23741.

Es dūmuoju tauteņuos
Nikod vaca napalikt;
Nūjēme munu vareiti,
Kai sauleite reita rosu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

23742.

Es gaidīju jaunās māršas
Kā saulītes uzlecot;
Viņ' ar mani tā dzīvoja
Kā skujiņa eglājā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23743.

Es gan zinu, vedekliņa,
Tavu gudru padomiņu:
Mājā mani nicināja,
Ciemā teica bāliņam.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

23744.

Es gudrāka, brāleliņ,
Nekā tava līgaviņa:
Drīz otram krēslu cēļu,
Drīz jautāju valodiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23745.

Es izdzirdu gulēdama:
Buka buka rībējās.
Manas pašas vedekliņas,
Cita kūla, cita mala.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23746.

Es izgāju dižu mežu,
Nedzirdēju dzeguzītes;
Man deviņas jauņuvītes,
Nedzirdēju mātes vārdu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23747.

Es pazinu tās pēdiņas,
Ko staigāju tautiņās:
Īsi soļi, dziļas pēdas,
Pilnas baltu asariņu.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

23748.

Es stādīju vītoliņu
Bāleliņa pagalmā;
Tur bij labs laiskai māršai
Launadziņu pagulēt.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23749.

Es to tautu nebēdāju,
Staigāj', dores klauvēdama:
Ne tie man maizes deva,
Ne mazai galvu pina.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

23750.

Es tev saku, man' māsiņa,
Te tev grīna dzīvošana:
Lieli mazi, veci jauni,
Visi greizi raudzījās.
232 [Talsos (Tl)].

23751.

Es cerēju kalnu kāpt,
Pret saulīti raudzīties;
Es cerēju zeltu nest,
Sudrabiņu niecināt.
Nu bij man vaŗu nest,
Klausīt svešu māmulīti.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 55 -

23752.

Gan gribēja ietaliņa
No ietaļas vieglas dienas;
Vēl nebija vieglas dienas
Pašai dēla māmiņai.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23753.

Gan jau augstu saule lēca,
Tāpat rasa ielejā;
Gan jel mīļi es dzīvoju,
Tāpat riebu tautiņām.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

23754.

Gan ūdeņa tai porā,
Novītuši kārklu gali;
Gan bagātas tās tautiņas,
Pavārguse mūs' māsiņa.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23755.

Grib tautīnas, lai es raudu,
Tam tīšam neraudāju;
Kad būs kāda raudāšana,
Noraudāšu citu dienu,
Noraudāšu citu dienu,
Kad tautīnas neredzēs.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

23756.

Gribējās brāļa sieva
Kā māmiņa godājama.
Kur tev tādi mīļi vārdi
Kā manai māmiņai?
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

23757.

Grūt gulēt skujiņai
Zem bērziņa lapiņām;
Grūt manai māsiņai
Pirmo gadu tautiņās.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

1. Grūtin grūti lapiņai
Zem siekstiņas ūdenī;
Grūt manai māsiņai,
Tautiņās dzīvojot.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

23758.

Grūt', māsiņ, kalnā kāpt,
Lēt' lejā līgojot;
Viegli iet tautiņās,
Grūts mūdiņš dzīvojot.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

23759.

Grūt manam kumeļam,
Kunga nauda vezumā;
Grūt manai māsiņai,
Ar neveikli dzīvojot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23760.

Grūti šņāca sila priede,
Smalku lietu pielijusi;
Gauži rauda mūs' māsiņa
Sīvajās tautiņās.
216 [Ventspilī].

23761.

Izput' pate, tautu meita,
Ka tu mani putināji,
Ka tu mani putināji
No baltā bāleniņa!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23762.

Ja būs laba brāļa sieva,
Tad es arī laba būšu;
Ja būs sīva, ja būs barga,
Tecēs pati raudādama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23763.

Jūs, ļautiņi, nezināt,
Kāda mana dzīvošana:
Rītā rutki, vakarā,
Launagā rudzu putra.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23764.

Jūs, lielās ietaliņas,
Mani mazu līdz velciet;
Jūs, lielās, kultu, maltu,
Es cūciņas ēdināt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23765.

Kad es būtu ietaļās,
Es mācētu dalīties:
Pus rītiņa maltu ietu,
Pus rītiņa druviņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23766.

Kad es būtu zinājuse,
Kāda dzīve tautiņās,
Būt' akmeni ievēluse,
Ne kājiņu iespēruse.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 56 -

1. Kaut es pirmāk zinājuse,
Ka tautās grūta dzīve,
Es ieceltu grūt' akmeni
Tautu dēla kamanās.
1311 [Apē (Vlk)].

23767.

Kad es tiktu pie māmiņas,
Tad es teiktu māmiņai:
Tautiņām auzu maize
Aiz deviņi atslēdziņi.
3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23768.

Kāda kauna, vedekliņa,
Drīkst' tu mani nicināt!
Tu cēlies gulējuse,
Es - mālīti samaluse.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Ar kauniņu, vedekliņ,
Drīkst' tu mani nicināt!
Es atnācu samaluse,
Tu cēlies gulējuse.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23769.

Kādu tēvu, māmuliņu
Es baroju tautiņās,
Ik rītiņa malt iedama,
Ik dieniņas druviņā?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Kādu tēvu, māmuliņu
Es baroju tautiņās?
Nokūlusi, malti gāju,
Samalusi, druviņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23770.

Kāpu, kāpu uz kalniņa
Brāļa sētas raudzīties;
Neredzēju brāļa sētas,
Ne māmiņas rotājot.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

23771.

Kālabad šovasar
Dūmakaiņi mežu gali?
Māmiņ' mani aizdevuse
Bargajās tautiņās,
Visi meži aizkūpuši
No manām asarām.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

23772.

Kalnā nesu smagu nastu,
Sviedrus vien braucīdama;
Tā dzīvoju tautu dzīvi,
Asariņas slaucīdama.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23773.

Kam, bitīte, šūti šuji,
Kad vaskāt nevaskāji?
Kam, māsiņ, tautās gāji,
Kad ar godu nedzīvoji?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23774.

Kam man b'eja sīvu jemt,
Kam muos'eņis ryudynuot'?
Sīva guļ maigu mīgu,
Muosys muoli samolušys.
435 [Latgalē].

23775.

Kas iesācis, tam dzīvot
Šitādos ļautiņos;
Neiesācis, te nevar
Ne dieniņas nodzīvot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23776.

Kas kait irbei netecēt(i),
Raudavīte rasu vilka;
Kas kait brāļa līgavai,
Māsa dubļu bridējiņa.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

23777.

Kas, māmiņa, tev sacīja,
Ka es raudu tautiņās?
Vai zīlīte klausījās
Tautu nama pakaļā?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Kas, māmiņa, tev sacīja
Mani gauži raudājušu?
Vai zīlīte dziedājusi,
Vai ļautiņi runājuši?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23778.

Kas, māmiņa, tev pateica,
Ka es raudu tautiņās?
Vai vējiņis tev aizpūta
Manas žēlas asariņas?
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)], 167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

23779.

Kas no kunga augsta zirga,
Ka ratiņu nepavilka?
Kas no tautu lielas slavas,
Ka ar godu nedzīvoja?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 57 -

23780.

Klēgā zosis siliņā,
Ūdenī ieradušas;
Raudāj' māsa tautiņās,
Bāliņos ieraduse.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

23781.

Klusa bija istabiņa,
Kad māmiņa viena bij;
Kad saveda vedekliņas,
Kā vistiņas kladzināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

23782.

Klusām tautas klusināja,
Klusu bija ieradušas,
Klusu bija ieradušas,
Elka dievus turēdamas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23783.

Ko domāji, dieverstiņi,
Man sāniem sēdēdams?
- Es domāju, vedekliņ,
Ved māsiņu ietaļām!
- Nevedīšu, dieverstiņ,
Kam jūs bargi dzīvojāt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23784.

Ko iedama es uzgāju,
Māmuļītes nelaižama?
Sīvu dzedru dēla māti,
Netiklīti tēva dēlu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

23785.

Ko zīlit' sīv' brēc'?
Ko māsiņ' gauži raud?
Zil' brēc' sīv' sal',
Mās' tāl' tautiņās.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

23786.

Ko zīlīte sīvi brēca,
Ko māsiņa gauži raud?
Zīlīt' brēca sīvu salu,
Māsiņ' tautas rūdināj'.
190 [Kuldīā], 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

23787.

Krītat, vēŗa ozoliņi,
Laužat zaļu bierztaliņu,
Lai redzēju brāļu sētu,
Pa tautām staigādama.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23788.

Kūmeņuom, muoseņuom,
Tuom slavēte loba sliv;
Ītaļēm, nabadzēm,
Tuom zudin' pazuduse.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

23789.

Kulies pate, kunga rija,
Ja nebija kūlējiņa;
Rājies pate, brāļa sieva,
Ja nebija rājējiņa!
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

23790.

Kumeliņ lielvarīt,
Nelauz manu iemauktiņu;
Tautu meit, lielsirdīt,
Nešķir manu bāleliņu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23791.

Kumeliņis auzu zviedza,
Ābolā stāvēdamis;
Māsa raud bāleliņa,
Vidū tautu stāvēdama.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23792.

Kungam vaļa vīru rāt,
Vīram savu līgaviņu;
Tās vaļiņas vien nebij
Dieveŗam māršu rāt.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

23793.

Kur bij man nu noiet,
Kur dieniņu nokavēt:
Viens pats man bāleliņš,
Ij tam barga līgaviņa!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23794.

Kur bitīte medu jēma
Sīvā nātŗu krūmiņā?
Kur, māsiņas, mēs iesim,
Brālim dzedra līgaviņa!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23795.

Kur, māsiņa, remdēsies,
Svešumāi nogājuse?
Maizītēi, darbiņāi,
Tautu dēla ēniņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 58 -

23796.

Kur, māsiņ, tavs pūriņš,
Kur skaistais augumiņš?
Valkāj' tautas pūru tavu,
Maldin' tavu augumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23797.

Kusti, kusti, ūdens zāle!
Ūdens tevi kustināja;
Raudi, raudi, brāļu māsa!
Tautas tevi raudināja.
158 (Nīcā), 311.

23798.

Laba būtu māsīciņa,
Kaut zaglīte nebijuse:
Tā atslēdza manu pūru
Ar bērziņa žagariņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Lai tie citi ko tie citi,
Māsīciņa raganiņa:
Tā atslēdza manu pūru
Ar vītola žagariņu.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

23799.

Labāk man daudz dieveŗu
Nekā daudz māsaciņu:
Dievers dienu nelīdzina
Kā līdzina māsaciņa.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

237991.

Labāk man daudz dievaru
Nekā daudz māsīciņu;
Dievars rītu nelīdzina
Kā līdzina māsīciņa.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

23800.

Labāk man daudz dieveŗu
Nekā daudz māsīciņu:
Dieveŗos kā brāļos,
Māsīcās kā kuņās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)],
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Labāk daudz dieverīšu
Nekā viena māsīciņa:
Dieverīši kā bāliņi,
Māsīciņas kā dadzīši.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

23801.

Labi mani dieverīši,
Neviens mani nevaināja;
Visi sauca: mūs' māršiņa,
Vecā brāļa līgaviņa!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23802.

Lietiņš līt nemācēja,
Mirdzināt mirdzināja;
Tautas rāt nemācēja,
Raudināt raudināja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23803.

Līdzi mani līdzināja
Ar citām ietaļām.
Ko jūs līdzi līdziniet,
Es pastara līgaviņa!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23804.

Līgojošu laipu liku
Tekošāji upītē;
Kad tautiņas naidu cēla,
Pāri teku līgodama.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

23805.

Līgot lieču āras liepu,
Līgot āras ozoliņu;
Dzīvot vežu tautu meitu
Baltajam bāliņam.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

23806.

L'eika l'īpa, l'eiks ūzuls,
Tur b'ej labi l'eiguotīs;
Lobi bruoļi, lobys muosys,
Tur b'ej labi vadakluom.
422 [Līvānu pag. D].

23807.

Lija lietus, nenomirku,
Kā nomirku rasiņā;
Rāja tautas, nenorāja,
Kā norāja ļauna diena.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

23808.

Māmuliņa man jautāja,
Vai tautām mīļi vārdi.
Cērt akmeni, nelec skaida,
Tā tautām mīļi vārdi.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

23809.

Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Kas kaitēja tev ar man'?
Vai es tevim zirga liedzu,
Vai zirdziņa devējiņ'?
121 [Gulbenē (Md)].

- 59 -

23810.

Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Nemin mani kājiņām!
Ja tev daudzi sudrabiņa,
Valkā pate dzīvodama!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23811.

Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Nemin mani kājiņām!
Tā māmiņa man' auklēja,
Kas i tavu arājiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23812.

Māršiņ, Dieva nosodāma,
Kam tu mani nicināji?
Kam tu manu augumiņu
Visapkārt iznesāji?
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

23813.

Māsiņ, māršas nenicini,
Bāliņos dzīvodama:
I tu iesi tautiņās,
I tev' pašu nicinās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23814.

Muos'eņ munu mīlu boltu
Namīlā vīt'eņā!
Cauri laižu kum'el'eņu,
Aiz žālobu navarēju.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

23815.

Māsīciņa, melnacīte,
Nedzer manu asariņu!
Ko dzirdēji, ko redzēji,
Nestāst' visu māmiņai!
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Šitā pate sprigacīte
Mūs' māsiņu rūdinās:
Ko dzirdēs, ko redzēs,
To stāstīs māmiņai.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23816.

Malti gāju maltuvē,
Ne milniņa klaudzināt;
Dzīvot gāju tautiņās,
Ne dieveŗu līdzināt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Kult es gāju rijiņā,
Ne spriguļa vēcināt;
Dzīvot gāju tautiņās,
Ne dieveŗu redzināt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Līgot lieču āra liepu,
Līgot āra ozoliņu;
Dzīvot vedu tautu meitu,
Ne dieveŗu līdzināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23817.

Mēs bijām trīs ietaļas,
Bet mēs labi dzīvojām:
Viena kult, otra malt,
Treš' ar guni namiņā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

23818.

Mēs māsiņas ietaliņas,
Mēs div' mīļi dzīvojam:
Riekstiņam mazs kodolis,
To uz pusi dalījām.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

23819.

Mīlat mani, jūs māsiņas,
Es jaunais dieverīts;
Šujat kreklu, norakstāt,
Pārvedat līgaviņu!
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

23820.

Mūs' māsiņa sagšas auda
Vītoliņa ēniņā;
Lai auž māršas istabā,
Kam istaba piederēja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23821.

Mums pašiem, bāliņiem,
Līdzi tek kumeliņi;
Salasītas tautu meitas
Nevelk līdzi dzirnaviņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23822.

Nāc, Laimīte, aplūkot,
Kāda mana dzīvošana:
Visi gultas paladziņi
Asarām nobiruši.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

23823.

Neder kaudze sētmalī,
Pieder pļavas videnē;
Neder māsa saimniecei,
Pieder sava līgaviņa.
216 [Ventspilī].

- 60 -

23824.

Neder kvieši iesalam,
Ne māsiņas ietaļām;
Mieži der iesalam,
Tautu meita ietaļām.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1. Neder pūris iesalam,
Ne sērdiene vedeklai;
Pieder miezis iesalam,
Mātes meita vedeklai.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

23825.

Nedod Dievis manu namu
Brāļa nama galiņā:
Ik rītiņus brāļa sieva
Kā žagata žadzināja.
232 [Talsos (Tl)].

23826.

Nadūd, Dīvys, nalaid, Laime,
Muosuom beut ītaļuom!
Skanādami kotli guoja
Pa nam'eņa duravuom.
422 [Līvānu pag. D].

23827.

Ne domāju, ne cerēju
Tai ciemāi kājas aut;
Tai ciemāi novalkāju
Savas baltas villainītes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23828.

Nepūtiet, visi vēji,
Lai pūš viens dienavids;
Nerājiet visi, tautas,
Lai rāj viens tautu dēls!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

23829.

Neviens koks tā nezied,
Kā zied lazda gavēnī;
Neviens mani tā nepēla,
Kā peļ brāļa līgaviņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23830.

Niceklie, paļiņās
Pirmo gadu tautiņās,
Niceklie darbiņš mans,
Niceklie augumiņš.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Pirmo gadu tautiņās
Niceklī, paļiņā:
Niceklī darbiņš mans,
Paļiņā augumiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23831.

No kociņa rasa bira,
No lielā, no mazā;
No tautām ļauni vārdi,
No lieliem, no maziem.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

23832.

Nu ab' tika apjēdzos,
Ka māmiņas man nevaid:
Es atradu ērkulīti,
Kā vakar pietinuse.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23833.

Pa vārtiem(i), pa vārtiem(i),
Vecākā ietaliņa!
Es jaunāka, es gudrāka,
Man dzīvīte piederēja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

1. Pa durvīm, pa durvīm,
Vecākā ietalīna!
Es, jaunā, ielīgošu,
Man jāvalda tēva zeme.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

23834.

Pašas birst asariņas
Par balto vilnainīti,
Māmiņai jautājot,
Kā dzīvoju tautiņās.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Vaicā māte vadīdama:
Kāda dzīve tev, meitiņa?
Rītā rutki, launagā,
Vakarā rudzu putra.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

23835.

Piederēt piederēja
Trīs ietaļas tautiņās:
Divas gāja druviņā,
Trešā nesa launadziņu.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

23836.

Pirmo gadu tautiņās
Ar varīti nodzīvoju,
Sviedriem kreklu savalkāju,
Asarām izmazgāju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 61 -

23837.

Protu, protu, redzu, redzu,
Ka tautām nemīlēju:
Nerunāja māsīciņas,
Ne ar citas ietaļiņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23838.

Pūš ziemeļa auksti vēji,
Gribēj' mani nosaldēt;
Runāj' tautas dzedrus vārdus,
Gribēj' mani izbaidīt.
Nenosalu ziemelī,
Ne no tautām baidījos.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23839.

Pūt, vējiņ, par kalniņu
Māmiņai žēlabiņas:
Es raudāju aiz kalniņa,
Tautu govis ganīdama.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

23840.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālājā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Bargajās tautiņās!
121 [Gulbenē (Md)].

23841.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālojā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Ar svešo māmuliņu!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

23842.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālainā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Pie dzērāja tēva dēla!
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

23843.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālojā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Melnu ļaužu rociņā!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

23844.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālainā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Svešu ļaužu pulciņā!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

23845.

Rājaties, sīvas māršas,
Āztaisat nama dores,
Lai nedzierd bāleliņi,
Līdumāi ecēdami!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

23846.

Rāt man' rāja tautiņās,
Rāj man' lieli, rāj man' mazi;
Vairāk radu rājējiņu,
Ne padoma devējiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Rāja mani tautiņās,
Rāja lieli, rāja mazi;
Vairāk man rājējiņu
Nekā maizes devējiņu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

23847.

Raudāt raudu ik dieniņas,
Nei es tēva zemes raudu:
Raudu tēva aizkrāsnītes,
Kur gulēju diendusiņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

23848.

Raudāt raudu ik dieniņas,
Nele tautas mantas raudu:
Raudu savas māmuliņas,
Villānīšu audējiņas.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Raudāt raudu ik dieniņas,
Vai pēc tautu mantas raudu?
Raud' pēc tēva, māmuliņas,
Sava balta bāleliņa.
4 [Aijažos].

23849.

Raudāt raudu ik dieniņas,
Savu vaļu gribēdama;
Nu dabūju savu vaļu,
Nu pietrūka padomiņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

23850.

Raudavīte grūtspārnīte
Sajauc dūņas ezerā;
Tautu meita, lielsirdīte,
Izšķiŗ manus bāleliņus.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

1. Raudavīte šķederīte
Dūņas jauca ezerā;
Tautu meita, šķeternīce,
Jauca manus brāleliņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 62 -

23851.

Redz kur koši ieva zieda
Ar ābeli kalniņā;
Redz kur koši māsa klausa
Vecā brāļa līgaviņu.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

23852.

Retim tādi bāleliņi,
Kādi mani dieverīši, -
Iejūguši kumeliņu:
Sēd', māršiņa, kamanās,
Sēd', māršiņa, kamanās,
Še grožiņa rociņē!
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

23853.

Rudzu muol's, mīžu muol's,
Obi vīna griūtumeņa;
Muoteiceņa, muoseiceņa,
Obi vīna buorgumeņa.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

23854.

Sasabāra div' ietaļas,
Rīta ganus vadīdamas:
Vienai suns nebarots,
Otrai nams neslaucīts.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Div' vadaklas sasabuora,
Pa pogolmu staiguodamas:
Vīnai golds namozguots,
Ūtrai noms naslauc'ēts.
L'ei, l'eiteņ, mozgoj goldu,
Pyut, vējeņ, slauk' nam'eņu!
409 [Līksnas pag. D].

23855.

Sader ieva ar ābeli
Vienā tērces maliņā;
Div' māsiņas nesader
Vienā tautu istabā.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

23856.

Sadar man' daramū
Ar buol'eņa ļaudaveņu,
Sadar zīmu moltyvē,
I vosor dērveņī.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

23857.

Sader mieži, apenīši
Vienas baļļas dibinā;
Div' māsiņas nesader
Vienā tautu istabā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23858.

Soka tautys pracādamys:
Nikuo loba navajag;
Jau dīneņa, jau ūtora:
Kū atvedi, kū atdzyni?
4271 [Rēzeknes apr.].

23859.

Sakur guni, bāleliņ(i),
Sav āriņa maliņā:
Man nelaida sveši ļaudis
I rociņu apsildīt.
121 [Gulbenē (Md)].

23860.

Salnas kosta bērza lapa
Vairāk dzelta, ne zaļoja;
Tautu rāta mūs' māsiņa
Vairāk rauda, ne runāja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23861.

Saulīt' gaiši nespīdēja,
Lietus gaisu gaidīdama;
Māsiņ' droši nedzīvoja
Tālajās tautiņās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 224 [Kabilē (Kld)].

23862.

Šauru metu audekliņu,
Platu audu audekla((?);
Maz runāju, daudz izteicu
Tautām labu padomiņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23863.

Šķībi greizi māršas krēsli,
Ne tie mani nosēdēti:
Pašas māršas nosēdēti,
Bāleliņus mielojot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23864.

Šķībi greizi māršas krēsli,
Ne tie manis nosēdēti:
Pate mārša nosēdējse,
Druviņā neiedama.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

23865.

Šķitu kuņas i rejot
Avotiņa lejiņā:
Div' ietaļas dalījās
Ap ūdeņa vācelīti.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

- 63 -

23866.

Zīl' sēd ozolēi,
Runei sveš' valode.
Mūs' māsiņ' tāl' tautās, -
Dievs zine, kā klājās.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

23867.

Zoses kliedza ezerā,
Degšņos balsi atskanēja;
Tautās raud man' māsiņa,
Brāļos bira asariņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23868.

Sprādzin sprāga egles malka,
Kad iemeta ugunī;
Tā sprāgst mana valodiņa,
Ar tautām runādama.
216 [Ventspilī].

23869.

Stāvu stāv jaunuvīte,
Mātes krēslu gaidīdam'.
Pastāv' stāvu, pagaid' laiku,
Lai mūdiņu nodzīvoju!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23870.

Sūra mana māsīciņa
Kā sūrā sinepīte.
Labāk teicu nekā pēļu,
Lai iet drīzi tautiņās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Labāk teicu nekā pēlu
Savu bargu māsīciņu,
Lai tautiņas drīži nāca,
Lai vairs manis nenicina.
113 [Alūksnē].

23871.

Svainīšam roku devu,
Uz celiņa satikdama.
Kā, svainīti, tev klājās,
Kā manai māsiņai?
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

23872.

Svainīt svainīt, dar' man labu,
Aizjūdz manu kumeliņu!
Jo ar tavu jūgumiņu
Nojūgs mani bāleniņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23873.

Teci gaiši, mēnestiņa,
Gaŗām manu glāžu logu:
Barga bija brāļa sieva,
Neļauj skalu dedzināt,
Visas skalu droztaliņas
Sabeŗ gultas kājgalī.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

23874.

Tīk jums, tautas, teicat mani,
Ja netīk, vainējat!
Ja būs man malt jāiet,
Nevārīšu azaidiņ'.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23875.

Tīru slauku tēva namu,
Tīru tēva istabiņu;
Brāļa sieva, nīdēdama,
Gaŗus salmus piekaisīja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

23876.

Tik tautām mīļ's vārd's,
Kā bij man saderēt;
Kur tautām mīļ's vārd's
Vis' mūž' dzīvodam?
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

23877.

Tikai gauži noraudāju
Bargajās tautiņās;
Ne māmiņas, kas žēloja,
Ne bāliņa, kas palīdz.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23878.

četri kakti istabā,
Nava manas māmuliņas;
Kuŗu kaktu daiedama,
Tur es gauži noraudāju.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23879.

Tu, māsiņa, darbos gāji,
Kas vērps tavu ērkulīti?
Mārša tavu ērkulīti
Kājām spēra pabeņķēi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

23880.

Tumšā teku vakarā
Gaŗ māršiņas nama durvīm;
Gaŗ svainīti netecētu,
Kad saulīte launagā.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

- 64 -

23881.

Upe tek līgodama,
Es tecēju raudādama;
Upe vēja vēcināma,
Es - tautiņu rūdināma.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23882.

Uz avota malku cirtu,
Zem avota atskanēja;
Tautās raud mūs' māsiņa,
Brāļos bira asariņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23883.

Uz manim mārša raud,
Saka bargu bāleniņu;
Es izaugu vienu vietu,
Ļauna vārda nedzirdēju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23884.

Vai gan lielas lietas dēļ
Ietaliņas ķīvējās?
Viena grib, otra grib
Apdegušas pagalītes.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

23885.

Vai tādēļ zemu saule,
Kad aiz kupla ozoliņa?
Vai tādēļ bez brālīša,
Ka tik tālu tautiņās?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23886.

Vai tādēļ zema saule,
Kad aiz kupla ozoliņa?
Vai tādēļ ne māsiņa,
Kad aizveda tautiņās?
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

23887.

Vakarā, māmuliņa,
Dasanes ūdentiņa!
Jau tu paša gan zināji:
Slinkas tavas vedekliņas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23888.

Valod', mana valodiņa
Ar māmiņu nesagāja;
Kā bij man saderēt
Ar citām ietaļām?
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

23889.

V'ed'ekl'eņis v'ed'ekl'eņis,
Driv'eņā driv'eņā!
Jau muos'eņa, dzaltuon'eit'e,
S'en' l'eiguoja driv'eņā.
422 [Līvānu pag. D].

23890.

V'ed'ekl'eņis, v'ed'ekl'eņis,
Vysys munys v'ed'ekl'eņis;
Cyta b'eja muna vasta,
Cyta muna bruol'el'eņa.
422 [Līvānu pag. D].

23891.

Viena pate ielīgoju
Tautu dēla sētiņā;
Dzīvodama sazaroju
Kā ābele dārziņā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Sīka maza ielīgoju
Lielajos dieveŗos;
Iza- plata- platājos
Kā liepiņa ārītēs.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23892.

Viena pate māsnīciņa,
To namāi ēdināja;
Pieci, seši kāpostiņi,
Trīsdesmit putraimiņ'.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23893.

Viena pate raudavīte
Sajauc dūņas ezerā;
Viena pate barga mārša
Izšķiŗ manus bāleliņus.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23894.

Viena pate sīva nātre
Magonīšu pulciņā;
Viena pate tautu meita
Izdzen visus bāleliņus.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23895.

Velnam bija še dzīvot,
Ne labam cilvēkam:
Piestā grūstu pelav' maizi
Ar nodaļu nodalīja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23896.

Vecā brāļa līgaviņa,
Ej pa priekšu druviņā!
Es būt' sen aizgājuse,
Es celiņu nezināju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 65 -

23897.

Vecā brāļa līgaviņa
Kā lielā lācu māte:
Izgāž durvju stenderīti,
Ar maniem bārdamās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23898.

Vecā brāļa līgaviņa
Kā lielā lāču māte:
Kad iedama maltuvē,
Izlauž durvju stenderīti.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23899.

Vecā brāļa līgaviņa
Par pagalmu grāvi raka;
Jaunajam atvedīs
Tīrumiņa mērītāju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23900.

Vecā brāļa līgaviņa,
Tā man mārša, tā māmiņa,
Tā manāi pūriņāi
Auda baltas villainītes.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23901.

Vecākā ietaļiņa,
Kur uguni namiņā!
Tu redzēji dzīvodama,
Kā kuŗ dēla māmuļiņa.
18 (Kliģenē).

23902.

Vecākās ietaliņas,
Cita kult, cita malt;
Es jaunāka, es vieglāka,
Es ar guni namiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23903.

Visa zied tautu zeme
Dzeltāniem(i) ziediņiem;
Iesa- man- mīlējās
Viena rīta ganījumu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23904.

Visi labi sveši ļaudis,
Kad māsiņa bāliņos;
Kad māsiņu dabūjuši,
Palīdz līdzi niecināt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23905.

Visi man labi ļaudis,
Kad es pate laba biju;
Visi manim krēslu cēla,
Gribēj' mani atceļam.
216 [Ventspilī].

23906.

Visi man labi ļaudis,
Kad es pate laba biju;
Visi mani naidenieki,
Kad es naida cēlējiņa.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

23907.

Visi ziedi izziedēja,
Kad bij silta vasariņa;
Visi man labi bija,
Kad es pate laba biju.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Visi silti ziemas vēji,
Kad man sagša, villainīte;
Visi labi ar manim,
Kad es pate laba biju.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

23908.

Visupirms pora bērzi!
Dzeltenām lapiņām;
Visupirms vedekliņa
Māsīciņu nicināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23909.

Cielaviņas, vedekliņas,
Vai jūs mani gaidījāt?
Vai cepāti gaidīdamas
Magoniņu pīrādziņus?
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

23910.

Celies agri, jaunā mārša,
Vāri agri brokastīnu!
Sen gavel dieverītis
Pa lielaju tīrumīnu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Celies agri, jaunā mārša,
Vāri agri azaidiņu!
Jau jaunais dieveriņš
Pa siliņu gavilēja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 66 -

23911.

Celies, brāļa līgaviņa,
Piecel mani celdamās!
Man's necēla māmuliņa,
Zina tevi cēlājiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

23912.

Cūka cūka, ne māršiņa,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Pate vilka baltu kreklu,
Bāliņam(i) melnu deva.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

23913.

Cūka cūka, ne māršiņa
Mana brāļa līgaviņa:
Kā cūciņa parukstēja,
Man gaŗām(i) paiedama.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Cūka cūka, ne māršiņa,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Kuŗu duru daiedama,
Kā cūciņa rukšķināja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Cūka cūka, ne māršiņa,
Ne bāliņa līgaviņa:
Kad es devu dievpalīgu,
Kā cūciņa aturkstēja.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

3. Cūka cūka, ne vedekle,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Ne tā prata krēslu celt,
Ne noņemti villānīti;
Iet gaŗām šņaukādama,
Kā cūciņa rukšēdama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

23914.

Cūka cūka, ne māršiņa
Mana brāļa līgaviņa:
Pate mala maltuvē,
Cūkas ēda padzirnē.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23915.

Cūka cūka, ne māršiņa
Mana brāļa līgaviņa:
Saulē, cūka, nogulētu,
Kad māmiņa necēluse.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

23916.

Cūka cūka, ne vedekla,
Brāliņ, tava līgaviņa:
Kad iedama druviņā,
Kā cūciņa rukšķināja.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

46918.

Ai jaunuokuo ītaļeite,
Jau tu mani nadadzeisi:
Maņ dēļeni oruojiņi,
Maņ sīniņa pluovējiņi.
174 [Kārsavas Ldz].

46919.

Oi svainīt, labdarīt,
Kū tu man i loba dori?
Es atdevu sov' muosiņu,
Ko līpiņu izoudzējs.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

46920.

Ai svainīti, lielmutīti,
Kam tu mani kaitināji?
Es jau sāņis noskatīju,
Kā pārīti noskaitīji.
396 [Skrīveŗu Rg].

46921.

Ailu ailu es lustīga,
Smuka mana brāļa sieva.
Šī man būse tautiņāse
Piermā pūra cilātāja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46922.

Aiz tā mana brāļa nama
Žagatiņa žadzināja;
Tā nebija žagatiņa,
Brāļa sieva lielvēdere.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

46923.

Aizasmaka mans kakliņš,
Ne ēdot, ne dzeŗot;
Ar māršām strīdoties,
Bāleliņu mierinot.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

1. Aizsmoka muns kakliņš,
Ni ādūt, ni dzerūt,
Ar māršiņu borūtīs,
Buoleliņus nūžynūt.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

46924.

Aizjūdz man, dievērtiņ,
Resno bēri kamanās,
Es tev būšu atvažot
Resna klaipa cepējiņu;
Resna klaipa cepējiņu,
Biezas putras vārītāju.
605 [Skolas].

- 67 -

46925.

Apkārt galvu vāli griezu,
Brāļu kreklu velējot,
Lai griezās brāļa sieva,
Ar manīm runājot.
273 [Mores Rg].

46926.

Ar maniem, tu māršiņ,
Esi laba, vai neesi;
Tik vien manu bāleliņu
Nesūt' melnu druviņai.
224 [Lielvārdes Rg].

46927.

Ar māršiņu sabārosi,
Mežmalēji stāvēdama;
Ieraudzīju bāliņami
Melnu kreklu mugurā.
599 [Kurzeme].

46928.

Atsasādūs buoliņūs
Kē uoryskūs ūzolūs;
Atsasādūs muoseicuos
Kē osyjuos odotuos.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

46929.

Auga maņ bolti zierņi,
Auga bolti buoleliņi.
Māršeņas vīņ lasēju
Kai rožeņas duorzeņī.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

46930.

Baru pļāvu, bar' atstāju
Par bāliņa tīrumiņu,
Brāļa sievu nīdēdama,
Kam māmiņu raudināja.
46 [Beļavas Md].

46931.

Buoliņi, muni buoliņi,
Vusi vīnu lilumiņu!
Māršas vīnu lilumiņu,
Citas lilas, citas mozas;
Kura lila, līlejās,
Kura moza, gauži raud.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46932.

Atvedit maņ māršeņu
Koč moziņku, da čosņinku:
Pupu zīdu čosnumeņi,
Izkapteitis osumeņi.
551 [Ludza Ldz apr.].

46933.

Braucit, svuoti, kur braucit,
Aizbraucit munu sātu!
Maņ ir taida muoseiciņa,
Zierņu zīda skaistumiņa;
Zierņu zīda skaistumiņa.
Izkaptiņas osumiņa.
465 [Varakļānu Rz].

1. Braucit, tautas, kur braukdamas,
Aizbraucit munā sātā!
Maņ ir daudzi muosīciņu,
Vysas skaistas izaugušas;
Pupu zīdā, zierņu zīdā,
Izkaptītes osumā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Lyugsitīs, bruoliliņi,
Ir maņ skaista muosiciņa:
Pupu zīdu raibumiņu,
Izkaptiņas osumiņu.
326 [Preiļu D].

3. Juojīt, tautas, da manim,
Man ir skaista muoseiceņa:
Zūsis spolvas skaistumeņa,
Izkaptētis osumeņa.
466 [Vārkavas D].

4. Juojit, tautas, uz manim,
Man ir skaista muoseiceņa:
Zierņu zīdu skaistumiņu,
Izkapteņas osumeņu.
365 [Sakstagalas Rz].

469331.

Skaista skaista maņ' māršiņa,
Zierņa zīda skaistumiņu;
Zierņa zīda skaistumiņu,
Izkaptiņas osumiņu.
89 [Dricēnu Rz].

46934.

Lūdzies mīļi, tautu dēls,
Man ir skaista māsīciņa:
Kā zīlīte, kā žubīte,
Lakstīgalas valodiņ(a).
241 [Lubānas Md].

1. Tautas tautas lyugsīs manis,
Aug man skaista eistuo muosa;
Kai zeilīte, kai žubīte,
Lakstīgolas volūdiņa.
466 [Vārkavas D].

- 68 -

46935.

Bruoleišim beju guojuse,
Māršeņomi naguojusja.
Īt muņ māršeņom
Daļu šās vasareņis.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

46936.

Brāļiem biju gan gājusi,
Māršām biju negājusi;
Māršas grib visu mūžu
Bāliņos paliekot.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

46937.

Brālīts jēma līgavīnu,
Kuŗi muti [mute] nemazgāt(a).
Sak', brālīti, kur tu liksi,
Cūku stallī rūmes nav?
94 [Dunikas Lp].

46938.

Da šuo laika muna slave
Pyriņā gulējuse;
Nyu atvede jaunu māršu,
Munas slaves nasatāju.
35 [Baltinavas Abr].

46939.

Div reizjeitis māršys lyudžu,
Lai man kraklu izmozgoj;
- Nav man vaļis, daudzi dorba,
Vari pats izmozguot.
606 [Vitebskas guberņa].

46940.

Dieveram, bāliņam,
Abiem ņēmu līgaviņas:
Dieveram irbīt' ņēmu,
Bāliņam lakstīgalu.
46 [Beļavas Md].

46941.

Dīveri, muni dīveri,
Es dīveru mārša beju;
Dīveri ortu naguoja,
Ka uz māršu navaicuoja.
579 [Viļāni Rz apr.].

46942.

Diever', mani dieverīši
Kā ezera pureniņi;
Sakās mani māmuliņa
Viendēļam iedevus(i).
263 [Mēmeles Jk].

46943.

Dīveri, muni dīveri
Kai eistī buoleliņi;
Vysi muni buoleliņi
Par svešim palykuši;
Ni es eju pi buoleņim,
Ni pi mani buoleliņi.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

1. Dīveri, muni dīveri
Kai eistī bruoļiļiņi;
Muni poši eistī bruoļi
Kai svešinīki palykuši.
389 [Silajāņu Rz].

46944.

Dīveri, muni dīveri
Kai eistī buoleliņi,
Kur īdami, naīdami:
Māršiņ, bruoļa ļaudaviņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

46945.

Dīveri, muni dīveri
Kai eistī buolilaņi;
Kod es guoju da māmiņas,
Tod aizjyudzja kumeliņu.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

46946.

Dīveri, muni dīveri
Kuo vonogi lidinēja;
Savu bruoleņu naradzu
Ni ratam ataimūt.
44 [Bebrenes Il].

46947.

Dīverīši, muosēciņas,
Vysi uz manis greiž' verās,
Jem maizīti, rūku sver,
Jem ližeiku, nasasmeļ.
466 [Vārkavas D].

46948.

Dieverīt, bāleliņ,
Kā ar mani nerunā?
Ko runāšu, vedekliņ,
Vakar gauži bārāmies?
203 [Kurmenes B].

46949.

Dīvers man zirgu jūdza,
Grožot vis negrožoja;
Es atvedu dīveram
Bez pūriņa līgaviņu.
235 [Litenes Md].

- 69 -

46950.

Dīvers māršu ryudynuoja,
Sudabriņa vaicuodams.
Oi tu troks, dīverīt,
Kur es jemšu sudabriņu?
Tāvs ar muoti zam zemītes,
Bruoliņš jyuru saliņā.
389 [Silajāņu Rz].

1. Dīvers mani ryudynuoja,
Sudrabiņa vaicuodams.
Kur es jēmu, kas man deve,
Buoriņai dzeivuojūt?
465 [Varakļānu Rz].

2. Dīvars māršu ryudinuoja,
Sudrabiņa gribādams.
Kur es ņemšu sudabreņu,
Man ir sovs ārājiņš.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

3. Asariņu upe tak
Par dīvera pagalmiņu.
Dīvers māršu ryudynuoja,
Sudabriņa vaicuodams.
Vai tu glups, dīverīt,
Kur es jēmu, kas man deva?
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

4. Dīvers māršu ryudynuoja,
Sudrabiņa prasīdams.
Nav pi manis sudrabiņa;
Ni aiz zeiles lelumiņa;
Tik pi manis sudrabiņa,
Kai vaiņuka viersyuņēji.
365 [Sakstagalas Rz].

469501.

Dīvers māršu ryudinuoja,
Sudabreņa praseidams.
Kur, dīver, tovs sudobrs?
Muns sudobrs pyureņā;
Tovs sudobrs krūdzeņā,
Krūga golda galeņā.
576 [Varakļāni Rz apr.].

46951.

Dīvers māršu auški cēla,
Pi galvgaļa stuovādams:
Celīs, māršiņ, auni kuojas,
Īsim obi dryviņā!
Dryvā saulīte izlēca,
Dryvā saule nūrītēja.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46952.

Dīveņ, dūdi man īīt
Deveņuos ītaļēs!
Cyta kultu, cyta moltu,
Es jaunuoka, es gudruoka,
Es ar guni nameņā.
605 [Skolas].

46953.

Dzīvo labi, līgaviņa,
Ar manām māsiņām!
Vai tu viena nodarīsi
Visus manus tīrumiņus?
184 [Ķēču Rg].

46954.

Ei svaineit, dor maņ lobu,
Nūjyudz munu kumeliņu;
Aizjyugs muni buoleliņi,
Ni vuordeņa nateikdami.
579 [Viļāni Rz apr.].

46955.

Ei vacuokuo ītaleite,
Sakur guni nameņī;
Tu redzēji, tu zynuoji,
Kai kur dālu muomuliņa.
Es tev dūšu lynu kraklu
Par tuos guņs kyurumiņu.
174 [Kārsavas Ldz].

46956.

Ej, īstais brāli, tu pa priekšu,
Rūmī tautu istabiņu!
Kur sēdēs piecas māršas,
Kur deviņi jaubrālīši?
282 [Nīcas Lp].

46957.

Ej, māršiņa, ciemiņā,
Nepel manu augumiņu!
Tā māmiņa man' auklēja,
Kuŗa tavu arājiņu.
241 [Lubānas Md].

46958.

Es dīvera mīli lyudžu,
Ap mutīti gluostīdama:
Dīverīti, buoleliņ(i),
Aizjyudz maņi kumeliņu.
247 [Makašānu Rz].

46959.

Es gaidīju jaunu svaini
Kā gulbīti ienākam;
Tas ienāca kā teters
Dubļainām kājiņām.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

- 70 -

46960.

Es gaidīju jaunas māršas,
Kā saulītes uzlecot;
Viņa ar manim tā dzīvoja
Kā skujiņa eglājā.
358 [Rugāju Abr].

46961.

Tai es māršeņas gaidēju,
Kai sauleitis uzlācūt;
Kad atvedja tū māršeņi
Kai ryugtuo ruduciņi.
174 [Kārsavas Ldz].

46962.

Es māršiņai piesacīju,
Tautiņās aiziedama:
Kulti, malti nedzeniet
Manu vecu māmuliņu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

46963.

Ienācu darbiņu
Nodarīsi;
Uzkrāvu svainim
Akmeņiem pili.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

46964.

Es redzēju svainīšam
Ērma skaistu bāleliņu;
Doš' svaiņam linu kreklu,
Būs manā rociņā.
605 [Skolas].

46965.

Es sacēju: golva suop,
Maņ gaļveņa nasuopēja:
Nu dīvera dīri(?) vylku,
Voi vess slymu driveņā?
494 [Viļānu Rz].

46966.

Es sametu rudzu kaudzi
Siena kaudzes vietiņēje;
Es pametu braļa sievu
Pat' savēje vietiņēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46967.

Guoju moltu moltuvē,
Na dziernovu ducynuot;
Guoju tautiņuos dzeivotu,
Na muosīcu ryudynuotu.
35 [Baltinavas Abr].

46968.

Gudrajai, mudrajai
Īt lelūs dīverūs;
Smolkim šyunim maizi cjapt,
Boltu gaļdiņu turēt.
247 [Makašānu Rz].

46969.

Gulēdama māte sauca
Tikušo vedekliņu;
Mani sauca netikušu,
Es pa priekšu datecēju.
241 [Lubānas Md].

46970.

Izdūru īlenu
Caur klētes sienu,
Lai varu māršai
Actiņas redzēt.
129 [Gudenieku Azp].

46971.

Izskrīn tu, vedekliņ,
Pyrma vuortu stuļpiņā!
Naīs', soku, muoseicuos
Pyrmajuos nedeļuos.
604 [Dažādi iesūtītāji].

46972.

Ja būs laba brāļa sieva,
Tad es arī laba būšu;
Ja būs sīva, ja būs barga,
Tecēs pati raudādam(a).
605 [Skolas].

46973.

Jo, Verīti, osi zūbi,
Kūdīs lūga stenderē;
Nasakūd muosīcā
Pyrmajā nedeļā.
465 [Varakļānu Rz].

46974.

Bērzeņam, kūceņam,
Daudzi smolku žagareņu;
Jer munai māmiņai
Daudzi jaunu vedekleņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

46975.

Jaunākā diverstiņa
Divejād pasasauču:
Diverstiņ, bāleliņ,
Aizjoudz munu kumeliņ'.
375 [Saukas Jk].

- 71 -

46976.

Jūdzi pate, tautu meita,
Savu brauktu kumeliņ'.
Iejūgs tavi bālēliņi,
Tad gaidīs cimdu pāri.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46977.

Kad ar māršu sabāros,
Iesēdos skaidienā;
Cikreiz mārša gaŗām gāja,
Tik ar skārdu mugurā.
132 [Ikšķiles Rg].

46978.

Kas nu dos līdzi tikt
Vecajai ietaļai?
Jau aitiņas, jau telītes,
Jau bērniņi ganītāji.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

46979.

Kas tā tāda brūtes māsa
Tik ražena izskatās?
Svārki netīri, galva pinkaina,
Sēd aiz galda, smejās vēl.
108 [Engures Tk].

46980.

Kas tā tur par melnu vistu
Viņpus sētas kladzināj(a)?
Tā vis nebij melna vista,
Tā bij brāļa līgaviņa.
439 [Trikātas Vlk].

46981.

Kaut man būtu laba siena
Jele viena kaudža vieta;
Kaut man būtu laba mārša
Jele vienam bāliņam.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

46982.

Klaudzēt klaudz, man dzeŗot,
Ābeļkoka biķerītis;
čīkstēt čīkst, man ejot,
Svaiņa kurpes kājiņā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

46983.

Ko solīju, to iedevu
Savām vīra māsiņāmi;
Noiedama kreklus devu,
Dzīvodama mīļus vārdus.
46 [Beļavas Md].

46984.

Kritu, kritu nu kumeļa,
Da zjamjai nadakritu:
Man sagyva pīci svaiņi,
Pīci bolti bruolileņi.
326 [Preiļu D].

46985.

Loba muna vedekleņa,
Ka maņ cyta taida byutu.
Apmoluse dziernaveņis:
Celīs maltu, muoseiceņa!
326 [Preiļu D].

46986.

Lābāk man daudz dieveŗu,
Nekā daudz māsīc(iņ)u.
Dieveŗos kā brāļos,
Māsīcās kā kuņās;
Viena pati māsīciņa
Kā tā sūra kaņapīte.
119 [Gaujienas Vlk].

46987.

Lobuok man daudz dīveru,
Nakai eistu bruolileņu;
Kur īdami, naīdami:
Muoseņ, leidza ar manim!
414 [Stirnienes Rz].

46988.

Lobuok daudzi dīverīšu,
Nakai daudzi muoseiceņu:
Muoseicom gūda vojag,
Dīverim navajag.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46989.

Labdien labdien, švāgeršelme,
Kāda vaina mūs māsai?
Vai tā ēda neizceptu,
Vai valkāja nemazgātu?
Cepta zose kamburē,
Balts krekliņis mugurē.
589 [Kuldīgas apr.].

46990.

Labi labi šim brīžam,
Ne visam mūžīnam.
Dievers manim kājas āva,
Māsīcīna matus pina.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

- 72 -

46991.

Lozda lozda īsavīsja
Lelajā lozdajā;
Muosa muosu īsateicja
Lelajūsi dīverūs.
357 [Rudzētu D].

46992.

Līc, Borbul, jaunas kuojas
Pi vacūs lepestīšu,
Vacuos kuojas nūdylušas,
Māršiņom kolpuojūt.
35 [Baltinavas Abr].

46993.

Līdzi vedu, kur iedama,
Savu jaunu māsīciņu;
Bāliņiem rādīdama,
Lai iet radi biezumā.
358 [Rugāju Abr].

46994.

Leigoj vīna tautu meita
Kai usneitja teirumā:
Ni dīveru, ni muosiņu,
Tovu kuoju minējeņu.
143 [Jāsmuižas D].

1. Leigoj vīna tautu meita
Kai usneite teirumā;
Ni dīveru, ni muoseicu,
Ni eistū buoleleņu.
357 [Rudzētu D].

2. Leigoj vīna poša mārga
Kai ušņeite teirumā;
Aiz tā liela bargumiņa,
Ni dīveru, ni muoseņis.
18 [Andrupenes Rz].

3. Leigoj vīna tautu meita
Kai usneita teirumā.
Kur muosiņa, kur buoliņi,
Kur buoleņa līgaviņa?
326 [Preiļu D].

46995.

Man bij viena rakstu josta
Pašā pūra dibenā;
Bij man viena māsīciņa
Kā sūreņu sinepiņa.
14 [Alsviķa Vlk].

46996.

Moza seika as īguoju
Lelyjūsi dīverūs;
Izaplatynovu dzeivuodama
Kai tys plotys ūzuļaņš.
26 [Asūnes D].

46997.

Maģš mūsu svainītis
Kā pupu pēda:
Aiz galda sēdoti,
Cepure viena;
Kad izgā' plānā,
Zābaki vien.
355 [Rucavas Lp].

46998.

Mārša gāja ciemiņā,
Mani nese kukuļiem;
Vai, māršiņa, tev nebija
Tīras maizes klētiņā?
241 [Lubānas Md].

46999.

Mārša īt cīmeņā,
Sītu nas rūceņā;
Kur īdama, naīdama,
Sejoj munu augumeņu.
605 [Skolas].

47000.

Mārša manu villainīti
Namē kāra vadzītēje;
Mārša mani sēdināja
Pie uguņa krāģītēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47001.

Māršas munas vilnuonītes
Upeitī samērcē,
Valādama naizvelēju
Palākuosi vilnuonītes;
Rauduodama naizraudovu
Nū Laimeņis lobumeņa.
18 [Andrupenes Rz].

47002.

Māršiņ, brāļa ļaudaviņ(a),
Kāda naida tu ar mani?
Vai es tavu pūru pētu,
Vai ar tavu villainīt(i)?
473 [Veclaicenes Vlk].

47003.

Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Ko es teve ļaunu daru,
Ka tu mane nevēlēji
Savu radu arājiņu?
Kā es teve novēlēju
Savu īstu bāleliņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 73 -

47004.

Muoseņ, bruoļa ļaudaviņa,
Namin mani kuojiņom!
Muote gulēja dīnavydu,
Es auklēju buoleliņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47005.

Māršeņ, bruoļa ļaudaviņa,
Namiņ maņa kuojeņom!
Meisi maņi kuojeņom,
Poša atrassi dzeivuodama.
295 [Ozolmuižas Rz].

47006.

Muosīcas mani žāluoja,
Maņ muosīcu vaira žāļ:
Vīnu puoru orklā jyudžu,
Ūtru puoru ecīšā;
Trešu puoru sev turēju,
Ar kū braukt bruolīšūs.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

47007.

Mygla, rosa nūgulāja
Munu lynu teirumeņu.
Kū as devu dīverim,
Kū dīvera māmeņai?
170 [Kapiņu D].

47008.

Minami, laužami
Tie skala beņķi;
Jauns mans svainītis,
Lai taisa citus.
605 [Skolas].

47009.

Mirstat, māršas, sprāgstat, māršas,
Lai dzīvoja bāleliņi!
Ņems bāliņš jaunu sievu,
Dos man jaunu gabaliņu.
46 [Beļavas Md].

47010.

Nāc, māsiņ, nāc, svainīt,
Es jūs abus mīļi lūdzu;
Sēd', svainīt, soliņā,
Māsiņ, bišu krēsliņā.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

1. Nāc, māsiņ, nāc, svainīt,
Abi jūs man gan mīlat;
Sēd', svainīt, ozolā,
Māsiņ, maldu krēsliņā!
378 [Seces Jk].

2. Svainīts mans, māsiņ' mana,
Tie lielie viesi bija.
Sēd svainītis soliņā,
Māsiņ, meldru krēsliņā.
263 [Mēmeles Jk].

47011.

Ni myužami es naīšu
Ar dīveri sīna pļaut;
Dīvers pļuove duobulā,
Mani lyka dadasā.
358 [Rugāju Abr].

1. Pret tū Dīvu es naīšu
Ai dīveri sīna pļautu,
Dīver' pļāva uobuliņi,
Mani lik(a) dadosa [dadasuos].
605 [Skolas].

47012.

Ne runāt nerunāju
Ar brālīša līgaviņu:
Kālabād brālīšam
Mells kreklīš mugure?
Kā viš mellu neturēja,
Kad gulēja šūpule?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47013.

Nesader ietaļām
Div ratiņi istabā,
Kā sader bāliņiem
Pieci arkli tīrumā.
605 [Skolas].

47014.

Nesēdēju, negreznēju,
Nogājusi bāliņos;
Izstaigāju, izkoļčāju,
Uz māršām drīzenēju.
241 [Lubānas Md].

47015.

Ņemīt mani ītaļuos,
Es lobuoka ītaļiņa:
Pus' istabas izslaucīšu,
Pus' atstuošu ītaļai.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47016.

Oju oju jaunā mārša,
Kas būs rītu, kas parītu;
Pirmajā vakarā
Staigā, šņuci nometusi.
358 [Rugāju Abr].

- 74 -

47017.

Pogoid, kucje, kūmineic,
Es tjev pynkys izplyukuošu:
Tu atpjēli dīvjeram
Sjeņ carātu ļaudavjeņu.
606 [Vitebskas guberņa].

47018.

Par bāliņu nebēdāj(u),
Kādu ņems līgaviņ(u);
Ka verētu dieveram
Labu ļaužu sataujāt.
322 [Praulienas Md].

47019.

Pašas māsas ietaliņas,
Paši brāļi ķelvāesiņi.
179 [Katriņas C].

47020.

Pieminēju bargu māršu,
Tautiņās nogājušu;
Ar ūdeni gun' aplēja,
Ar skaliem galvā sita.
358 [Rugāju Abr].

47021.

Apļukstjāt pļuksti māršeņai,
Ap kukneiti staiguojūt,
Dīvys zyna, dīverami
Voi tai pļukstjās, voi napļukstjās.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47022.

Rauduvīte, šketerīte,
Sajauc dyuņu azarā;
Vīna pate buorga mārša
Sajauc vysu dzeivuošonu.
58 [Blīdenes (Blīdenes un Stūŗu-Dūres) Tk].

47023.

Rūka rūceņu mozguoja,
Kas, muteite, tev' mozguos?
Muosa muoseņu mīļuoja,
Kas, svaineite, tev' mīļuos?
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47024.

Rudzu muoļas, kvīšu muoļas,
Obas vīnu gryutumeņu;
Muoseiceņa, vedekleņa,
Obas vīnu lelumeņu.
326 [Preiļu D].

47025.

Sadar mīzis ar apeini
Vīnas bucas dybynā;
Nasadar div ītaļiņas
Vīnu bruoļu ustobā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47026.

Saderēt saderēja
Ar bāliņa līgaviņu:
Ziemā labi kambarī,
Vasariņā druviņā.
358 [Rugāju Abr].

47027.

Sakās mani māmuliņa
Draudzītē iedevusi;
Kur, māmiņ, tā draudzīte,
Viena teku druviņā?
241 [Lubānas Md].

47028.

Savu sieku samalusi,
Ietecēju istabā;
Lai iet otra ieterīte
Savu sieku ritināt.
281 [Neretas Jk].

47029.

Sazamalu trīs auziņas,
Izacepu plācenīti;
Apdalīju dieveŗiem
Pa lielami gabalam.
241 [Lubānas Md].

47030.

Sasapyna bolta vysta
Boltu lynu pokoluos;
Īsapyna myus' muosiņa
Muosīcuos rogonuos.
389 [Silajāņu Rz].

47031.

Sasaprūti, napraškeņ,
Izguojuse tauteņuos!
Pacel krāslu, apaun kuojas
Vacuokai ītaļai.
576 [Varakļāni Rz apr.].

47032.

Satacēja div upītes,
Izašķīra ezeriņš;
Sasaveda div vietaļas [ietaļas],
Izašķīra bāleliņi.
166 [Kalsnavas Md].

- 75 -

47033.

Snaude priede, snaude egle,
Snaude brāļa līgavīna;
Priedi, egli vējš locīja,
Kas snauduļu radzinās?
Mana brāļa pātedziņa,
Tā snaudaļu radzinās.
39 [Bārtas Lp].

47034.

Sīka maza ietecēju
Lielajos dieveŗos,
Ni darbiņa izmākusi,
Ni prātiņa saņēmusi.
363 [Saikavas Md].

47035.

Seika moza ītecēju
Lelojūsi dīverūs;
Jau dīveri sen gaulēja
Pa lelūji teirumeņ(u).
605 [Skolas].

47036.

Sīvi brāļi, sīvas māršas,
Kur es viena būšu lēna?
Ir nātrīte sīva auga,
Kas brālīša žogmalī.
39 [Bārtas Lp].

47037.

Skatāt, tautas, skatāt, tautas,
Kā svainītim kājas iet;
Klišu klašu, lumzu lamzu,
Kā tie veci ritenīši.
355 [Rucavas Lp].

47038.

Smalki ryuce syla prīde,
Smolka līta pīlejuse;
Gouži roud tei muosiņa,
Kurai doudzi dīverīšu.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47039.

Smalki šuvu teikšķēdama
Dieveram linu kreklu,
Lai tas mani mīļi sauca:
Māsiņ, brāļa līgaviņa.
112 [Ezeres Kld].

47040.

Spryguleņi sadaŗāja
Pa kluojīni kuleņī;
Māršys vīņi nasadar
Pi bļūdeņis reiteņī.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47041.

Stāvu vien nostāvēju
Kā niedrīte ūdenī;
Ne man viena īsta svaiņa,
Ne īstā bāleliņa.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

47042.

Sudrabiņa viju viju,
Brāliņos dzīvodama;
Tur piesēju svaiņa zirgu,
Tur brāliņa kumeliņu.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

47043.

Svainīt' lūdzu dziedādama,
Bāleliņa raudādama;
Māsa svaini sūtīt sūta,
Nelaiž mārša bāleliņa.
241 [Lubānas Md].

47044.

Svainīti manu,
Kā jēra pūslīti,
Kuls māsa rītā, vakarā,
Pakārs, piesies, pagrabinās.
195 [Kraukļu Md].

47045.

Svaineit, munu kukaineiti,
Tu nūsleiki ūloknī;
Es gribēju ratavuot,
Aiz smīkleņa navarēju.
605 [Skolas].

47046.

Svainīts man' par svaini sauca,
Es svainīša nepazinu;
Tad svainīti ievēroju,
Kad māsiņu maldināja.
378 [Seces Jk].

47047.

Svainīts mani māsu sauc,
Es svainīša nepasaucu;
Es svainīša nepasaucu,
Kam tas māsu raudināja.
3 [Adulienas Md].

47048.

Svainīšam vītu taisu,
Uobuliņu lasīdama;
Svainīts man skustu pierka,
Svaiņa bruoļi gredzeniņu.
358 [Rugāju Abr].

- 76 -

47049.

Ša tev, ītaļ, muna vuole,
Ša tev muna valātive,
Es atdūšu dīvereiti
Kai guļbeiti izvalātu.
358 [Rugāju Abr].

47050.

Šķita tautu naminam [namiņā]
Egles malku sprēgājot;
Ietaļiņas pirējās,
Ūdens traukus dalīdamas.
235 [Litenes Md].

47051.

Tautuos guoju tauteņuos,
Na dīveru leidzynuot;
Dīveram zalta jūsta,
Maņ sudobra īlūceņi.
389 [Silajāņu Rz].

47052.

Tā nedari, jaunis svainis,
Kā darīji uzaugdams:
Visus krogu pabeņķīšus
Ar svārkiem izslaucīji.
605 [Skolas].

47053.

Tāda pati man' māsiņa,
Kā tie citi sveši ļaudis:
Sērstu mani aicināja,
Dieverami paturēj(a).
241 [Lubānas Md].

47054.

Tāda svaiņa es gribēju,
Tādu manim Dieviņš deva:
Tievu, gaŗu deguntiņu,
Pelēkāmi actiņām.
46 [Beļavas Md].

47055.

Taidas maršiņas gribējam,
Taida myus gadejuos:
Seiku, mozu daguneņu,
Opolom actiņom.
576 [Varakļāni Rz apr.].

47056.

Tādu vedu brāļam sievu,
Kāda man gadījās;
Dieveram, tam lūkoju,
Tā būs otra ieterīte.
132 [Ikšķiles Rg].

47057.

Tjaic maņ muosa, tjaic vadakla,
Tjaicja vīna, tjaicja ūtra;
Muosa tjaicja dīveram,
Vedekleņa bruoleņam.
326 [Preiļu D].

47058.

Tīšām gāju, nebēdāju,
Deviņos dieveŗos;
Zinaj' savu drošu prātu,
Savu labu tikumiņ(u).
104 [Ēdoles Vp].

47059.

Tencin Dievu, tu tautieti,
Ka es tevis nepazinu;
Būt' es tevis pazinuse,
Tu māsiņas nedabūtu.
112 [Ezeres Kld].

47060.

Vacuokā ītaleņa,
Ej paprīkšu dierveņā!
Tev dzeiveite, tev bērniņi,
Tev vairuok vajadzēja.
605 [Skolas].

47061.

Vacuokuo ītalīte,
Tu pa prīšku dierviņā!
Tev bērniņš, tev ūtors,
Tev maizeite vairuok aug.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47062.

Viju skaistu lukterīti,
Jaunas māršas gaidīdama,
Snaudulīte jaunā mārša,
Neredz skaista lukterīša.
179 [Katriņas C].

47063.

Visa pirma pavasar
Padzaltonis puriniņš;
Visa pirma muosiciņa
Vedekleņu reudinoj.
326 [Preiļu D].

1. Vysa pyrma pavasar
Dzaltonais puriņiņš;
Vysa pyrma muoseiceņa
Ar vadaklu īnaidu [īnaidā].
170 [Kapiņu D].

- 77 -

47064.

Visi vēji ruden auksti,
Visi silti pavasar;
Visi mīļi māsas vārdi,
Visi bargi brāļa sievas.
358 [Rugāju Abr].

47065.

Viena pati rauduvīte
Sajauc dūņas ezerā;
Viena pati barga mārša
Izšķiŗ manus bāleliņus.
Ej uz mežu, šķir niedrītes,
Nešķir manus bāleliņus.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

47066.

Viena pate sārta josta
Mana pūra dibenā;
Viena pate māsīcīna
Kā sūrā kaņepīte.
192 [Kosas C].

d) Dzīve tautās, salīdzinot ar dzīvi bāliņos

23917.

Ailu ailu, kur palika
Citreizējs augumiņš!
Magonītes galvu ģērbu,
Rožu ziedu villainīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23918.

Vai Dieviņ, kad redzētu
Savas malas ozoliņu
Skrūzainām lapiņām,
Ledotiem zariņiem!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23919.

Vai kājīnas, vai rocīnas,
Nav darbīnu ieradušas,
Ieradušas bālīnos
Atslēdzīnas skandināt,
Atslēdzīnas skandināt,
Dēļu grīdu dimdināt.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23920.

Vaile manu to dieniņu,
Kur es augu brālīšos!
Nedzierdēju ļaunu vārdu,
Ne darbiņu vainājam.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23921.

Aiji manu veiklumiņu
Bāliņosi palikušu!
Gan gribēju, nevarēju
Līdza vesti tautiņās.
113 [Alūksnē].

23922.

Ei tautīt, gŗeut'(?) meudīt,
Gŗeut'(?) munami augumam;
Kai man'i greut' nabeja
Pi tāva, muomul'eņes.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

23923.

Aizsmakuse dzeguzīte,
Vērienē kūkodama;
Aizsmakuse mūs' māsiņa,
Tautiņās raudādama.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

23924.

Bargs bāliņš, bargs tautietis,
Abi vienu bargumiņu;
Jau to manu augumiņu
Bargi vien maldināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23925.

Baltu sedzu villainīti,
Māmuliņas mazgājumu;
Tautiņās sazilēja
Līdz ar manu augumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23926.

Bāliņos spēlējos
Ar sarkanu āboliņu,
Sviež' augšā, krīt zemē,
Apgriežās sidrabā.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

23927.

Darbos gāju, nepiekusu,
Nesēdēju ceļmalā,
Kā piekusu tautiņās,
Sēžu teka maliņā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23928.

Es bij' pate vēlīga,
Kad es augu bāliņos;
Tecēdama puķīt' plūcu
Brāļ' āriņa maliņā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 78 -

23929.

Es dziedātu no rītiņa,
Kaut galviņa nesāpētu;
Es mīlētu, kaut varētu,
Tautās savus bāleliņus.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

23930.

Es izaugu bāliņos,
Ar āboli spēlēdama;
Nu aizgāju tautiņās,
Spēlēj' gaužas asariņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Pie bāliņa dzīvodama,
Zeltābolu vien spēlēju;
Kad aizgāju tautiņās,
Spēlēj' gaužas asariņas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

23931.

Es uzaugu brālīšos
Kā jaunos ozolos;
Aizved mani dieveŗos
Kā melnā eglienā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23932.

Es izaugu [uzaugu] bāliņos
Kā sarkana brūklenīte;
Tautiņās nobālēju
Kā dzeltena bērza [bērzu] lapa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

1. Es uzaugu pie māmiņas,
Kā puķīte ziedēdama,
Kā puķīte ziedēdama,
Kā sarkana magonīte.
Kad aizgāju tautiņās,
Nobālēju, nodzeltēju,
Nobālēju, nodzeltēju
Kā dzeltena bērzu lapa.
332 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Es nogāju tautiņās
Kā sārtā magonīte;
Tur paliku pie tautieša
Kā dzeltena bērza lapa.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23933.

Es izaugu bāliņos
Liela ceļa maliņā;
Kungi vien izgulēja
Smalkus lina paladziņus.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23934.

Es izaugu pie bāliņa
Kā pie laba muižinieka:
Glāžu logi, dēļu grīda,
Sveces vien dedzināju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23935.

Es izaugu pie bāliņa
Kā pie maza muižnieciņa,
Ni kūlusi kunga riju,
Ni malusi rīta māli.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23936.

Es uzaugu pie bāliņa
Kā pie maza muižnieciņa:
Sārtiem teka biķerītes
Pa galdiņa galiņiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23937.

Es uzaugu pie bāliņa
Kā pie maza muižnieciņa:
Skaistas durvis, skaisti logi,
Skaisti paši dzīvotāji.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

23938.

Es uzaugu pie bāliņa
Kā pie maza muižnieciņa:
Sveces vien dedzināju,
Acīm skalu neredzēju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es izaugu pie bāliņa
Kā pie maza muižnieciņa:
Nebij manas vilnainītes
Skalu dūmu redzējušas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23939.

Es uzaugu pie bāliņa
Kā pie maza muižnieciņa:
Vaska sveces dedzināju,
Pie galdiņa sēdēdama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23940.

Es uzaugu pie bāliņa,
Ļaunu vārdu nedzirdēj';
Kad aizgāju tautiņās,
Visi darbi vainojam'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

- 79 -

23941.

Es izaugu pie māmiņas
Kā puķīte, kā rozīte:
Pienu ēdu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgāju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23942.

Es uzaugu pie māmiņas,
No bēdām nezināju;
Kad izgāju tautiņās,
Bēdas bēdu galiņā.
Tā bij manim pirmā bēda:
Puiši prasa paladziņa;
Tā bij manim otra bēda:
Ganiņš prasa villainītes;
Tā bij manim treša bēda:
Kaŗ tautiets šūpulīti.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

1. Tās bij manas pirmas bēdas:
Gultiņ' prasa paladziņu;
Tās bij manas otras bēdas:
Tautas nāk klātgulēt;
Tās bij manas trešas bēdas:
Tautas kāra šūpulīti,
Tautas kāra šūpulīti
Manas gultas galiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Tik lustīga padzīvoju
Kā savos bāliņos.
Kad pārkāpu tautu slieksni,
Bēda bēdas galiņā.
Pirma bēda tāda bija:
Vajag ganam zebenieka;
Otra bēda tāda bija:
Puiši prasa zirgu deķa;
Treša bēda tāda bija:
Tautiets nāca klātgulēt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

23943.

Es uzaugu pie māmiņas,
No grūtuma nezināju;
Kad nogāju pie tautieša,
Tad grūtums uz grūtuma.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Kad es augu pie māmiņas,
Grūtumiņa neredzēju;
Kad izgāju tautiņās,
Grūtumos nodzīvoju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23944.

Es izbridu tēva purvu,
Ne kājiņas slapjas tika;
Kad nogāju tautiņās,
Tad kājiņas mirktin mirka.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

23945.

Es neraugu rīta saules,
Kad man laba vakarā;
Es neraugu brāļa dzīves,
Kad man laba tautiņās.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

23946.

Es odziņu nelasīju,
Bāliņos(i) dzīvodama:
Kam bij man ogu dēļ
Locīt savu augumiņu?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23947.

Es savos bāliņos
Pate viesu mielotāja;
Kad aizgāju tautiņās,
Tad stāvēju aizdurvē.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

23948.

Es savai māmiņai
Atslēdziņu glabātāja;
Kad aizgāju tautiņās,
Aiz durvīm stāvētāja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23949.

Es savai māmiņai
Ne telīšu neganīju;
Tautiņām liela slave,
Esu maļu malējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23950.

Es cerēju tautiņās
Kā savos brālīšos:
Ik rītiņus pūŗu malt,
Ik vakarus alus dzērt.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

23951.

Gribēj' tautas man' auguma,
Gribēj' mana vēlīguma,
Gribēj' man's tā tekot,
Kā tecēju bāliņos.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 80 -

23952.

Grūt' man bija kalnā kāpt,
Lēt' leja notecēt;
Grūt' man bija pie māmiņas,
Vēl grūtāki tautiņās.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

23953.

Iza- liela- lielījos,
Iza- plata- platījos
Sava tēva ustabā
Kā lielā ērbēģī.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

23954.

Kā, māsiņ, purvā bridi?
Purvā tev kājas mirka;
Kam, māsiņ, tautās gāji?
Tautās slikta dzīvošana.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23955.

Ka dzeivoju pi māmeņis,
Kai pupeņa gal'dējūs;
Ka izguoju tauteņuos,
Kai lapeņa taurējūs.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

23956.

Kad es augu bāliņos,
Es bij' pati vēlīga;
Ka nogāju tautiņās,
Pati naidu cēlājiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23957.

Kas kaiš man nedzīvot
Pie bagāta bāleniņa?
Klētē maize, kambarī,
Namā salds alutiņš.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

23958.

Kas kaiš man nedzīvot
Pie saviem bāliņiem:
Vai tie man zirgu liedze,
Vai bāliņu pavadnieku?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23959.

Kas kaitēja auziņai
Spilvītēi negulēt?
Kas kaitēja māsiņai
Bāliņos nedzīvot?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23960.

Kas man kait nedzīvot
Pie baltā bāleliņa?
Stikla durvis, vaŗa vārti,
Paši veŗas neveŗami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23961.

Kas par modi tautiņās,
Ik vakara vietu taisa?
Es savos bāliņos
Kur pakritu, tur gulēju.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23962.

Kur bij man nu noiet,
Kiur dieniņu nokavēt?
Ne man māršu bāliņos,
Ne māsīcu tautiņās.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

23963.

Kur elkšņam tādas lapas
Kā resnam ozolam?
Kur tautām tāda slava
Kā manam bāliņam?
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

23964.

Kur ošam tādas lapas
Kā jaunam ozolam?
Kur tautās tāda dzīve
Kā manos brālīšos?
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

23965.

Kur ošam tādas lapas
Kā jaunam(i) ozolam?
Kur tautās tā vaļiņa
Kā pie tēva, māmuliņas?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23966.

Kur osīšam tādi galdi,
Kādi galdi ozolam?
Kur tautiņām tādi vārdi,
Kādi vārdi bāliņam?
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

1. Ne alkšņam tādi galdi
Kādi galdi ozolam;
Ne tautās tādi vīri,
Kādi mani bāleliņi.
24 [Lēdurgas draudzē].

23967.

Kur tas man nu palika
Citkārtējs straujumiņš?
Kājas āvu, tur palika
Brāļ' istabas dibenā.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 81 -

23968.

Kur tas man nu palika
Citkārtējs straujumiņš?
Panāk mani jaunas meitas,
Aplec mani celiņā.
121 [Gulbenē (Md)].

23969.

Kur tas man nu palika
Citkārtējs straujumiņš?
Tautu dēla rociņās
Zem riņķota kažociņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23970.

Kur tas man nu palika
Citkārtējs straujumiņš?
Tecēdama puķīt' rāvu
Straujas upes maliņā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

23971.

Kur tas mans jaunums,
Kur vieglumiņš!
Es lēkšu pārlēcu
Pār Daugaviņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

23972.

Kur tautās tādas lustes
Kā manos brālīšos?
Klētī bungas, namā kokles,
Istabā pijolītes.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Es uzaugu bāliņos
Līksmītēs, spēlītēs:
Ārā bungas, namā kokles,
Istabā stabulītes.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Prieka dienā es piedzimu
Savai vecai māmuļiņai:
Istabā bungas sita,
Namā pūta stabulītes.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23973.

Kur vēl tāda dzīvošana
Kā manos brālīšos?
Lejiņā upe tek,
Kalnā zieda ābelītes.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

23974.

Labāk briedu tautu dubļus,
Ne bāliņa zaļumiņus:
Tautu dubļi neapnika
Kā bāliņa zaļumiņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23975.

Labāk bridu tautu dubļus,
Ne bāliņa āboliņu:
Tautu dubļu bridumiņš
Man pašai piederēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23976.

Labāk dziedu kāj' audama,
Nekā galvas sukādama;
Labāk mani tautas rāja,
Nekā savi bāleliņi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

23977.

Labāk dzeŗu tēv' ūdeni
Nekā sveša alutiņu:
Tēv' ūdenī saldi vārdi,
Svešā alū lamāšana.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

23978.

Labi bija Kurzemē,
Vēl labāki Vidzemē:
Kurzemē tēvs māmiņa,
Vidzemē tautu dēls.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23979.

Liepiņā sēdēdama,
Daudz bēdiņas neredzēju;
Atsasēdu ozolā,
Bēdas bēdu galiņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

23980.

Liepu lapu tas celiņš
Uz maniem bāliņiem;
Ērkšķi dadži saauguši
Uz to tautas neveiklīti.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23981.

Lietus lija, nenoliju,
Kā nomirku rasiņā;
Māte rāja, nenorāja,
Kā norāja tautu dēls.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 82 -

1. Lija lietus, nenomirku,
Kā nomirku rasiņā;
Rāj tautietis, nenorāja,
Kā norāja mana māte.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

23982.

Lustīg' tēva meita biju,
Bēdīg' puiša līgaviņa;
Lustīgs tēvs audzināja,
Bēdīgs puisis raudināja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23983.

Māte mani audzināja
Kā baltaju linu sauju;
Iedod tautu nelietim
Visu mūžu vārdzināt.
198 [Saldū].

1. Man' māmiņa tā auklēja
Kā saulīte zirņu ziedu;
Izlolojse, uzaudzējse,
Iedod tautu neveikļam,
Iedod tautu neveikļam
Visu mūžu maldenāt,
Visu mūžu maldenāt,
Asarās peldenāt.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

23984.

Māte mani audzināja
Kā balto linu sauju.
Izaudzējse, izmācījse,
Atdod tautu netiklim,
Atdod tautu netiklim
Par kājiņu avējiņu.
Ak tu tautu netiklīti,
Vai es tavas kājas aušu?
Es neavu tēvam kājas,
Kas mazai maizi deva.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

23985.

Māte mani audzināja
Kā balto linu sauju;
Nu iedeva tautietim
Kāju autu velētāju.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Mīļi mani māt' audzēja,
Vieglu kāra šūpulīti;
Tautiešam, netikļam,
Kāju autu velētāja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23986.

Māte mani audzināja
Kā balto linu sauju;
Tautas mani mellināja
Kā melno kājas autu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Māte mani audzināja
Kā balto linu sauju;
Tautas mani niecināja
Kā melno kājas autu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23987.

Māte mani mīļi tur
Par visām meitiņām;
Tautiešam nederēju
Ne vietiņas pataisīt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23988.

Māte mani tā auklēja
Kā saulīte zirņu ziedu;
Sveša māte tā skaloja
Kā dubļainu kājas autu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Es izaugu pie māmiņas,
Kā puķīte ziedēdama;
Man' samina tautiņās
Kā dūņotu kājas autu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Es ziedēju bāliņos
Kā sarkana brūklenīte;
Tautiets mani nodraņķēja
Kā melno kājas autu.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

23989.

Mežā saucu, atskanēja,
Bāliņos dzīvojot;
Tautiņās dzīvojot,
Mežā raudu, neatskan.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23990.

Nāciet, brāļi, skatīties,
Kāda mūsu māsa ir:
Kad bij māsa bālīnos,
Tad ziedēja kā puķīte;
Nu ir tautu rocīnā, -
Kā lapīna nobālusi.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

23991.

Ne vakar tā dieniņa,
Kad atstāju bāleliņus;
Tur atstāju miežus rudzus,
Tur birztiņu līstavā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 83 -

23992.

Nebēdāju rīta saules,
Kad man laba vakarā;
Nebēdāju brāļa dzīves,
Kad man laba tautiņās.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

23993.

Nesakait, nesakait,
Grūti darbi bāliņos!
Grūti darbi tautiņās,
Dienu nakti strādājot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23994.

Nemācēju bāliņam
Īsta vārda atminēt,
Kā mācēju tautiešam
Katrāi vārda galiņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23995.

Neviens mani tā nerāj,
Kā rāj tēvs, māmuļiņa:
Dienu lika mežā braukt,
Nakti riju kuldināt.
Neviens mani tā nemīl,
Kā mīl mani tautu dēls:
Ar svārkiem mani sedz,
Satin kājas kažokā.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23996.

Padziedāju rītāi agri,
Līdz saulīte neuzlēca;
Palīksmoju brālīšos,
Līdz tautiņas nenorāja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23997.

Pie māmiņas uzaugdama,
Sirdsēstiņus neredzēju;
Nu vēl mani tautas cēle
Sirdsēstiņu kumeļē.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

23998.

Pircin tautas rudzus pirka,
Zadzin zaga malējiņu;
Bāliņam(i) tīri rudzi,
Aug māsiņa malējiņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23999.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālainā kalniņā!
Māsiņ, tavu labu dzīvi
Baltajos bāliņos!
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24000.

Pulkā dzimu, pulkā augu,
Pulkā gāju tautiņās;
To pulciņu noraudāju,
Vien' iedama druviņā:
Tālu pļava, tālu druva,
Tāl' avotis lejiņā.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24001.

Pulka mani bāleliņi,
Mīļi mani audzināja;
Viens nelietis tēva dēls
Gauži mani raudināja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

24002.

Rāj man' kungi, rāj bāliņi,
Es staigāju dziedādama;
Kad norāja bargas tautas,
Tad staigāju raudādama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24003.

Riņķu riņķiem pa istabu,
Bāliņos dzīvodama;
Kad nogāju tautiņās,
Grūts soļiem pastaigāt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Tupu riņķu pa istabu,
Bāliņos dzīvodama;
Kad izgāju tautiņās,
Ne tad tupu, ne tad riņķu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24004.

Sakāt man, nesakāt,
Labāk būs tautiņās:
Kalpi man riju kūla,
Kalponītes māli mala.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

24005.

Saldens alus krūzītē,
Salds ozola kanniņā;
Laba dzīve bāliņos,
Vēl labāka tautiņās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 84 -

1. Saldens alus krūzītē,
Ne ozola kanniņā;
Laba dzīve tautiņās,
Ne savos bāliņos.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

24006.

Saulīt' balta to dieniņu,
Kad es augu bāliņos,
Nedzirdēju ļauna vārda,
Ne darbiņa nicinot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24007.

Šur varīte, tur varīte
Baltajos bāliņos;
Šim parāvu, tam parāvu
Pie grūto dzirnaviņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

24008.

Zied brāļos sētas mieti.
Zied pelēki akmentiņi;
Tautiņās neziedēja
Ij sarkans rožu dārzs.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

24009.

Silta saule āriņās,
Godam sedžu vilnānīti;
Laba dzīve tautiņās,
Slavei raudu bāleliņus.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

24010.

Silta saule āriņās,
Kau(t) ilgāki ganījuse;
Laba dzīve bāliņos,
Kau(t) ilgāki dzīvojuse!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

24011.

Sūri dūmi namāi bija,
Vēl sūrāki istabāi;
Grūta dzīve bāliņos,
Vēl grūtāka tautiņās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24012.

Tā brāļos nepametu,
Kā atradu tautiņās:
Māte slauka istabiņu,
Uz ceļiemi lodādama.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

24013.

Tā ir tiesa, tas var būt,
Es uzaugu labumā:
Pieci brāļi malti gāja,
Vienu māsu audzināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24014.

Tik lustīga padzīvoju
Kā savos bāliņos;
Kad aizgāju tautiņās,
Bēda bēdas galiņā.
1311 [Apē (Vlk)].

24015.

Tik saulīt' gaŗa meža
Kā upītes maliņāi;
Tik māsiņ' labas dzīves
Kā savos bāliņos.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24016.

Tik upei straujumiņa
Kā ruden(i), pavasar(i);
Tik māsai labas dzīves
Kā savos bāliņos.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24017.

Tik vien ir siltas saules
Kā vakara pusītē;
Tik vien ir labas dzīves
Kā pie savas māmuliņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

24018.

Upītē upītē
Baltas rokas nomazgāju;
Bāliņos bāliņos
Labu dzīvi padzīvoju.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24019.

Vai tik vieni saule spīda
Kā pa logu istabāi?
Vai tik vieni laba dzīve
Kā savosi bāliņos?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24020.

Vaļiņ manu i vaļiņ,
Bij vaļiņa bāliņos;
Ka man būtu tā vaļiņa
Līdz pusei tautiņās!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 85 -

24021.

Viegla gulu, viegla cēlu
Uz bāliņa egļu sola;
Tautiņās nevarēju
Āboliņa cisiņās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24022.

Viegli viegli, lēni lēni
Par tētiņa pagalmiņu;
Kad iziešu tautiņās,
Tad zemīti būkšķināšu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

24023.

Virs kalniņa vien staigāju,
Bāliņos dzīvodama,
Negribēju dubļu brist,
Ne tautām roku dot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24024.

Visi brāļa ganu ceļi
Zied sidraba lapiņām;
Visi tautu ežmalīši
Raud gaužām asarām.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

24025.

Vistiņ, tavs perēklītis
Tur palika kaņepēs;
Māsiņ, tava laba dzīve
Tur palika bāliņos!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Atstāj vista kaņepēs
Savu labu perēklīti;
Atstāj māsa bāliņos
Savu labu dzīvošanu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

2. Vistiņ, tavu skaistu spalvu
Kaņepēsi nokrītot!
Masiņ, tavu labu dzīvi
Bāliņosi paliekot!
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

24026.

Cik pacēlu pūra vāku,
Tik noslauku asariņas:
Tur gul manas jaukas dienas,
Mana mīļa dzīvošana.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

47067.

Oi Dīviņ, golva suop,
Ar mugoru navarēju;
Kad es beju pi māmiņas,
Maņ galviņa nasuopēja.
247 [Makašānu Rz].

47068.

Aiz upītes saule lēca,
Aiz kalniņa norietēja;
Pie māmiņas meitas auga,
Pie arāja novecoja.
109 [Ērķemes Vlk].

47069.

Boltas kuojeņas apovu,
Ar māmeņi šķerūtīs;
Malnas tyka nūejūt
Dubļojuos tauteņuos.
174 [Kārsavas Ldz].

47070.

Boltas kuojiņas apovu,
Malnas tyka nosojūti;
Jauna guoju tautiņuosi,
Vaca topu dzeivojūt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47071.

Baltas manas villainītes
Kā tie putu gabaliņi;
Tautiņās sazilēja
Līdz ar manu augumiņu.
241 [Lubānas Md].

47072.

Buoleleņa žāluodama,
Akmisteņa vītu taisu;
Tautu dālu nažāluoju,
Kluoju boltu paladziņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47073.

Bāliņos dubļus bridu,
Kā rozīte ziedēdama;
Tautiņās nobālēju,
Zāļu mauru staigājot.
480 [Vējavas Md].

47074.

Bālīnos dzīvodama,
Kalna virsā vien staigāju;
Negribēju dubļu brist,
Nedz tautiešam roku dot.
Nu jābrien dubļu dubļi,
Jādod roka tautiešam.
192 [Kosas C].

- 86 -

47075.

Bāliņos dzīvodam(a)
Plācenīti plikšķināj(u);
Kad es gāju tautiņās,
Maizi cept nemācēju.
211 [Ļaudonas Md].

47076.

Bāliņos lēkāju
Uz vienas kājas;
Kad gāju tautās.
Uz abām divām.
134 [Ilzenes Vlk].

47077.

Bāliņos tīra maize,
Vēl palaidu vējiņā;
Tautiņās bāraliņas,
Vēl piebēru pelaviņas.
43 [Bebru Rg].

47078.

Bāliņš savu īsto māsu
Saulītē audzināja;
Tautiets savu līgaviņu
Paspārnē sēdināja.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

47079.

Blusas ēda, blusas koda
Brāļa salmu gubenī;
Tautu dēla klētiņā
Viena diena gulēšana.
109 [Ērķemes Vlk].

47080.

Brālīts laipu darināja
Sausajā vietīnā;
Tautiets skaidu nenolika
Dubļaināja sētīnā.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

47081.

Caur bāliņa birzi gāju,
Ne lapiņas nenolauzu;
Caur tautieša birzi gāju,
Lauzu, kādu gribēdama.
15 [Alūksnes Vlk].

47082.

Cik putneņim dzīduošonas,
Kai nu poša pavasara;
Cik meitiņom lobas dzeives,
Kai nu gonu da tauteņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47083.

Cik [Tik] vīn sylta saule beja,
Kai pa lūgu ustobā;
Cik vīn beja loba dzeive,
Pi māminas dzeivojūt.
174 [Kārsavas Ldz].

47084.

Daiļa pļava, kad nopļauta,
Vēl daiļāka, kad savākta;
Daiļa māsa bāliņos,
Vēl daiļāka tautiņās.
18 [Andrupenes Rz], 359 [Rūjienas Vlm].

47085.

Skaista pļava, kad nepļauta,
Vēl skaistāka, kad nopļauta;
Skaista augu pie māmiņas,
Vēl skaistāka tautiņāsi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

47086.

Dzied māršiņas, zied rozītes
Pa bāliņa pagalmiem;
Es staigāju raudādama
Pa tautieša purvmaļiem.
72 [Cesvaines Md].

47087.

Dziedādama pielocēju
Pūru baltūs villainīšu;
Raudādama sanasāju
Bargajuos tautiņuos.
605 [Skolas].

47088.

Es ar savu bāleliņu
Ganos gāju dziedādam',
Bet nu, lielai uzaugušai,
Jāraud gaužas asaras.
46 [Beļavas Md].

47089.

Es i graužu māmeņai,
Paldīs tautu dēliņam!
Tī izvylka nu bēdiņu,
Nu pošu gaudu osareņu.
143 [Jāsmuižas D].

47090.

Matvairot bruoleņam,
Paļdīs tautu dēļeņam!
Jis izveda nu bēdiņu,
Nu dzīļūs asareņu.
326 [Preiļu D].

- 87 -

47091.

Es atstuoju sovu muoti
Kai cepļeiti syulojūt;
Es atrodu svešu muoti
Kad vucynu springojūt.
170 [Kapiņu D].

47092.

Es pametu sav' māmiņu
Pūru miltus sijājam:
Te atradu vīramāti
Auzu miltus sijājam,
Ar Ķīlīti ķīlējam.
141 [Ivandes Kld].

47093.

Es pi sovas muomuleņas
Kai soldons uobuļteņš;
Kai nūguoju, tai atrodu
Kai ryugtū ruduceņi.
314 [Pildas Ldz].

47094.

Es izaugu brāliņos,
Kā rozīte ziedēdama;
Nobālēju tautiņās
Kā baltā magoniņa.
281 [Neretas Jk].

470941.

Kad dzeivuoju pi māmeņas,
Kai rūzeite es zīdēju;
Kad izguoju tauteņuos,
Kai rūzeite es nūveitu.
365 [Sakstagalas Rz].

47095.

Leigoj bite, leigoj sauļa
Pa lelūji teirumiņu.
Kal es beju jauna meita,
Es leiguoju kai bitīte;
Kai izguoju tautiņuos,
Kai zuolīte nūbuolēju.
170 [Kapiņu D].

47096.

Es savos brālīšos
Kurpītēs vien staigāju;
Kad aizgāju tautiņās,
Man pastalas kājiņā.
161 [Kabiles Kld].

47097.

Es šķitos gana ilgi
Ar māmiņu dzīvojusi;
I iznīka, i paboda
Ar svešo māmuliņ'.
241 [Lubānas Md].

470971.

Ilgi man redzējās,
Ar māmiņu dzīvojot,
I pietika, i apnika
Ar to dēlu māmuliņu.
281 [Neretas Jk].

47098.

Es uzaugu pie bāliņa
Kā pie breķu muižnieciņa.
Aiz skaliem [Es skaliņa?] neredzēju,
Sveces dega istabā.
109 [Ērķemes Vlk].

47099.

Es uzaugu pie bāliņa
Kā pie laba muižnieciņa;
Aizved mani pie tautieša
Kā pie plika nabadziņa.
224 [Lielvārdes Rg].

47100.

Es uzaugu pie māmiņas
Baltai rožu drziņā;
Kad aizgāju tautiņās,
Tā kā žurku lamatās.
161 [Kabiles Kld].

47101.

Es izaugu pie māmīnas
Kā dzeltānā cielavīna;
Tā sakaltu tautīnās,
Kā sausnīte kaņepēs.
338 [Rankas C].

47102.

Es uzaugu pie māmiņas
Kā sarkana brūklenīte;
Man' iedeva tautiešam
Asarās balināt.
190 [Kokneses Rg].

47103.

Grūt' bij man kalnā kāpt,
Vēl grūtāk lejiņā;
Grūt' man bija bāliņos,
Vēl grūtāk tautiņās.
552 [Madona Md apr.].

47104.

I šudin saule (speid),
Nava tuoda kuo vakar;
I muomeņu prīškā rodu,
Nava tuoda, kuo pamešu.
44 [Bebrenes Il].

- 88 -

47105.

Ka dzeivuoju pi buoleņa,
Asareņu nazynuoju;
Kad izguoju tauteņuos,
Kuojas mierka osoruos.
605 [Skolas].

47106.

Pie māmiņas dzīvodama,
No bēdām nezināju;
Kad aizgāju tautiņās,
Osarās mozgājos.
236 [Līvānu D].

47107.

Ka dzeivuoju buoleņūs,
Kai sorkona bryuklenīte;
Tautu dāls kluot gulēja
Bolts kai putu gabaliņš.
89 [Dricēnu Rz].

47108.

Kad dzeivuoju buoleņūs,
Zūšu spolvu vīglumeņa;
Kad izguoju tauteņūs,
Lynu muorka gryutumeņa.
62 [Brigu (Janopoles) Ldz].

47109.

Kai es dzeivovu pi mameņas,
Kai pupeņa galdējūs;
Kai es guoju tautiņuos,
Kai lapeņa taurējūs.
Kai es brauču lauluotīs,
Snīgi snyga, leiti leja.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

1. Ka es beju buoleņūs,
Kai mogona platējūs;
Kai izguoju tauteņuos,
Kai lapeņa taurējūs.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47110.

Kad dzeivuoju pi buoleņa,
Kai pupeņa galdējūs;
Kad izguoju tautiņuos,
Kai pa nuotrom pūtļuojūs.
174 [Kārsavas Ldz].

47111.

Kad dzīvoju pie mammiņas,
Man vaidziņi ziedēt zied;
Kad aizgāju tautiņās,
Man vaidziņi nobālēja
Kā liepiņai lapiņas.
46 [Beļavas Md].

47112.

Kad dzīvoju pie mamiņas,
Tad es balta turējos;
Pienu ēdu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgāju.
177 [Kastrānes Rg].

47113.

Ka es beju pi māmiņas,
Maņ galviņa nasuopēja;
Kai izguoju tauteņuos,
Pyrmajāji dīniņā.
551 [Ludza Ldz apr.].

47114.

Kad es beju pi maminas -
Gredzintiņu nosuotuoja;
Kad izguoju tautinuos,
Satynu skarinā,
Lyku pyura dybynā.
170 [Kapiņu D].

47115.

Kad es biju bāliņos,
Pilni pirksti gredzentiņu;
Kad aizgāju tautiņās,
Tad sakalu riteņos.
377 [Sāvienas Md].

47116.

Kad es augu pie māmiņas,
Es rājiena nedzirdēju;
Kad aizgāju tautiņās,
Bāra mani katru dienu.
589 [Kuldīgas apr.].

47117.

Kad es biju jumpraviņa,
Zelta šņori šņorējos;
Kad paliku gaspažiņa,
Tad šņorīšus vaļā laidu.
15 [Alūksnes Vlk].

47118.

Kad tētiņa maizi ēdu,
Otram devu gabaliņu;
Ēdu tautu pelu maizi,
Abi roki turēdama.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

47119.

Kas par mūdi tautiņuos,
Kas vokorā vītu taisa?
Es sovūs buoleņūs,
Kur nūkritu, tī gulēju:
Voi iz cepļa, voi pi cepļa,
Voi vīteņā nataiseitā.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

- 89 -

47120.

Kuplu viju vainadziņ(u),
Vēl kuplāku cekuliņu;
Kupla dzīve bāliņos,
Vēl kuplāka tautiņās.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

47121.

Laba biju māmiņai,
Piesacēlu gulējusi;
Slikta dēlu māmiņai,
I mālīti samalusi.
281 [Neretas Jk].

47122.

Savai muotjai loba beju,
Da sauleitjai guļājus';
Svešai muotjai naītyku,
Reitā muoļi samolus'.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

47123.

Loba beju māmiņai,
Da saulītei gulādama;
Kai izguoju tautiņuos,
Reitā agri pīsacēļu
I muoļeņu samolu.
170 [Kapiņu D].

47124.

Laba dzīve tautiņās,
Vēl labāka bāliņos:
Tek upīte lejiņā,
Siena vāle kalniņā.
301 [Palsmaņa Vlk].

47125.

Labāk bridu staigu purvu
Līdz ar savu bāleliņu;
Nekā gāju sausu ceļu
Ar dzērāja tautu dēlu.
235 [Litenes Md].

47126.

Labāk būtu bāliņos,
Kājas autus velējusi;
Nekā gāj'se tautiņās
Asariņu ritināt.
476 [Vecpiebalgas C].

47127.

Labāk man lietus lija
Lielajā tīrumā,
Nekā bira asariņas
Bāleliņa tīrumā.
373 [Sarkaņu Md].

47128.

Lobuok vīna poša guļu
Boltajūs pologūs;
Na guojusi tautiņuos
Tautu bēdiņas bāduot.
466 [Vārkavas D].

47129.

Labi labi, tik nailgi
Pi māmiņas padzeivuoju:
Nu mīdziņa cālusēs,
Uz pologa kuojas ovu.
605 [Skolas].

1. Nikur labi tai nava,
Kai pi sovas muomuleņas:
Saulītē cālusēs,
Uz pologa kuojas ovu.
174 [Kārsavas Ldz].

47130.

Lobs yudins olūtā,
Lobs olūta maļiņā;
Loba dzeive tautiņuos,
Vaira loba bruoliņūs.
466 [Vārkavas D].

47131.

Liepu lieca, liepa lūza,
Liepa lauza ozoliņu;
Brāļi rāja, māte rāja,
Tautas cēla godiņā.
378 [Seces Jk].

47132.

Ļustīt munu, palykušu
Boltejūs buoliņūs!
Na ļustīte vīn paliks,
Paliks zeiļu vaiņuciņš.
89 [Dricēnu Rz].

1. Prīciņ' muna palykuse
Boltajūsi buoliņūs.
Na prīciņa vīn palīk,
Palīk bolti buoleliņi.
494 [Viļānu Rz].

47133.

Man bij tādas vilnainītes
Kā tie putu gabaliņi;
Kad izgāju tautiņās,
Tie samirka, sapelēja.
306 [Patkules Md].

- 90 -

47134.

Man' māmiņa uzaudzēja,
Kā saulīte zirņu ziedu;
Tautas mani kājām mina,
Par nelieti nosaukdami.
263 [Mēmeles Jk].

47135.

Mani muote audzynuoja,
Kai saulīte zierņu zīdu;
Sveša muote maldynuoja,
Kai uz ceļa sagivuse.
605 [Skolas].

47136.

Māte mani audzināj'
Kā balto linu sauj';
Kad aizgāju tautiņās,
Mella tapu staigādam'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47137.

Man palika bāliņos
Skaņi elkšņi palejā;
Tautiešam biezas egles,
Tās tik skaņi neskanēja.
12 [Allažu Rg].

47138.

Nav vairs tāda mūs' māsiņa,
Kāda bija pērnruden;
Jau galviņa sajukusi,
Jau vaidziņi nobāluši.
Nenāk vairs dziedādama,
Nāk asaras slaucīdama.
109 [Ērķemes Vlk].

47139.

Ne tā būs tautiņās,
Kā pie savas māmuļiņas;
Sieru ēdu, pienu dzēru,
Suliņās mazgājos.
373 [Sarkaņu Md].

47140.

Nemīlēju brāļa sētu,
Kaut zeltā vizējusi;
Kā mīlēju tautu dēla
Sabrukušo skuja brugu [skuju bruģi].
378 [Seces Jk].

1. Tāva sāta namīlēja,
Koč ar zaltu vizējuos;
Tautiņuos tei mīlēja
Nu žogoru ustabiņa.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

47141.

Ni par kū i nabāduoju,
Byudams sovā dzimtenē;
Kai īguoju svešumāji,
Tai nu bādu pili tais(u).
33 [Baižkalna C].

47142.

Pabādušas baleniņos
Eņģu durvis virināt(i),
Tautiņāsi nepabāda
Ieceļamas, izceļamas.
241 [Lubānas Md].

1. Man patika brāļa durvis
Arīgi(?) vien virājam;
Tautiņās nepatika
Izceļama, ieceļama.
373 [Sarkaņu Md].

47143.

Pie bāliņa ganos gāju,
Laba laika neredzēj(u):
Lietus lija, pērkons rūca,
Rājās brāļa līgaviņa.
605 [Skolas].

47144.

Podiņi manu, jau podiņ',
Pie mammiņas palikuši [palikšu]!
Ne podiņš vien palika,
Paliek gardi kumosiņ(i).
165 [Kalncempju (Kalnciema) Vlk].

47145.

Saderēja bāliņos
Ar visām māsiņām;
Tautiņās nesader
Ne ar vienu ietaliņu.
241 [Lubānas Md].

47146.

Soltā dīnā sylts maņ beja
Ar mamiņas paladziņu;
Syltā dīnā solts maņ beja
Svešas muotes vylnonē.
389 [Silajāņu Rz].

47147.

Sauc māmīna piecas reizes,
Ne galvīnu nepacēlu;
Sauc tautietis vienu reizi,
Stāvu lecu drebēdama.
192 [Kosas C].

- 91 -

47148.

Sauleit', suorta izlākdama,
Palīk buola tacādama;
Meitiņ', suorta izaugdama,
Palīk buola dzeivuodama.
236 [Līvānu D].

47149.

Sēdi, mana dvēselīte,
Sudrabiņa krēsliņāji;
Diezgan biji kūpējusi
Dūmaināji istabāji.
183 [Kazdnagas Azp].

47150.

Sytu rūku pī rūciņas,
Naskan vaira gredzintiņi;
Naskan vaira gredzintiņi,
Kai skanēja meiteņom.
35 [Baltinavas Abr].

1. Sola maņ rūkas, kuojas,
Tautu drēbes velējūt.
Sytu kuoji pi kuojeņas,
Naklab vaira boceņceņš;
Sytu rūku pi rūceņas,
Naskaņ vairs gredzenteņš.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

2. Sola rūkas, sola kuojas,
Tautu drēbes velējūt.
Sytu rūku pi rūciņas,
Naskaņ muni gredzeņtiņi;
Sytu kuoju pi kuojiņas,
Naskaņ zalta pakaviņi.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

47151.

Skanēt skan bērza vāle,
Ar māmiņu velējot;
I ozoli [ozola] neskanēja
Ar to dēlu māmuliņu.
545 [Krustpils D apr.].

47152.

Sprince, dance tautu meita
Uz daldeŗa apgriezās;
Kad izgāju tautiņās,
Tad kā sieksta vārtījās.
211 [Ļaudonas Md].

47153.

Sūri dūmi istabā,
Vēl sūrāki namiņā;
Bargi ļaudis, kur dzīvoja [dzīvoju],
Vēl bargāki tautiņās.
263 [Mēmeles Jk].

47154.

Sveša zeme, sveši ļaudis,
Vuorda bilsti nadreikstēju;
Sovā tāva sētiņāji
Dzīduodama vīn staiguoju.
35 [Baltinavas Abr].

47155.

Svešai mātei nemācēju
Kājas autu izmazgāt;
Savai mīļai māmiņai
Biju piermā mazgātāja.
398 [Skrundas Kld].

47156.

Tautiņās dzīvojot,
Lāgā rozes neziedēja;
Tēva sētā dzīvojot,
Ziedēj' visi mietu gali.
487 [Vietalvas Md].

47157.

Tik vīn beja jauka laika,
Kai vosoras vidiņā;
Tik vīn beja lobas dzeives,
Kai pi sovas muomuliņas.
605 [Skolas].

47158.

Uz upītes es uzaugu,
Kā rozīte ziedēdama;
Uz jūriņas nobālēju
Kā dzeltēna kļavu lapa.
378 [Seces Jk].

47159.

Vairāk eju, vairāk teku,
Kā savai māmiņai;
Vairāk dzirdu lauņu vārdu,
Kā no savas māmulītes.
605 [Skolas].

47160.

Vaļa maņ, kur bej vaļa,
Bruoleņūs vysa vaļa.
Ka man byutu tuos vaļeņis
Koč puseitja tauteņuos.
326 [Preiļu D].

47161.

Vysa muna mīļuo dzeivja
Pi eistuos muomuļiņas;
Kai izguoju tautiņuos,
Kai yudinī es nūsleiku.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

- 92 -

47162.

Visu nakti svece dega
Zeltītos luktuŗos;
Visu nakti skaliņš dega
Zemu ļaužu istabā.
525 [Alūksne Vlk apr.].

47163.

Viena saule, viena zeme,
Nav vienāda valodiņa:
Pār upīti vien pārgāju,
Jau citāda valodiņa.
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

14. Mūzika un deja

24027.

Ai jaunais diever,
Ved māršu diet!
Māršiņai cimdiņi
Aiz jostas aizbāzti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Jaunais diever,
Ved māršu diet!
Mārša tev iedos
Rakstītu nēzdogu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

24028.

Vai kājiņas, man' kājiņas,
Dancot gribu, dancot gribu!
Kur tie mani bāleliņi,
Ka tie mani diet neveda?
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

24029.

Aiju mani bāleliņi,
Maucieties zābakos:
Sveši ļaudis aicināja
Istabā kulu mīt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

24030.

Ar bāliņu dancojot,
Man nokrita gredzeniņš,
Skanēdams noritēja
Pie tautieša kājiņām.
Lūgšus lūdzu tautietim:
Atdod manu gredzeniņu!
Tautu dēls neatdeva
Ne par zelta gabaliņu.
Tik vien man atbildēja:
Lai nāk pate valkātāja,
Lai nāk pate valkātāja,
Tad atdošu gredzeniņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Ar bāliņu dancot gāju,
Nokrīt zelta gredzeniņš.
Tas aizskrēja skanēdams
Pie tautieša kājiņām.
Mīļi lūdzu tautiešam:
Atdod manu gredzeniņu!
Mīļi lūdzu, neatdeva,
Solu naudu, nepārdeva.
Pēc atdeva nelūdzams,
Sev kauniņu padarīja.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

2. Ar brālīti dancāt gāju,
Rokāi nesu vaiņadziņu.
Dancājot man izkrita
Manis linšu vaiņadziņis.
Ritēdams aizritēja
Pie tās dēlu māmuļītes.
Gan sūtīju mīļus vārdus,
Gan ar daiļus preceniekus;
Neģeld mani mīļi vārdi,
Ne ar daiļi precenieki.
"Atnāc, meitiņ, rītāi agri,
Dabūs' savu vaiņadziņu!"
224 [Kabilē (Kld)].

24031.

Ar bāliņu dancot gāju,
Nokrīt zelta gredzentiņis;
Gredzentiņu meklējoti,
Nokrīt zīļu vainadziņš.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

24032.

Ar brālīti dancot gāju,
Pirkstā maucu gredzentiņu.
Ar brālīti dancojot,
Nokrīt zelta gredzentiņš,
Šķindēdamis noritēja
Pie tautieša kājiņām.
Tautiets saka uzņemdamis:
Tas ir manas līgaviņas.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

- 93 -

24033.

Ar māsiņu dancot gāju
Pēdējā vakarā;
Piemiņā lai palika
Šā vakara dancojums.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24034.

Ar meitām dancot gāju,
Naudu bēru zābakos [zābakā].
Saka meitas dancodamas:
Tam sudraba zābaciņi!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)],
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ar meitām dancot iešu,
Bēršu naudu aiz zābaka,
Teiks meitiņas dancodamas:
Tev, puisīti, zelta pieši!
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

2. Ar meitām dancāt gāju,
Naudu bēru zābakā.
Skan meitām sudrabiņš,
Man naudiņa zābakā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

24035.

Ar sievām dancot gāju,
Cepur' jēmu pazusē.
Saka sievas dancodamas:
Tis godīgs tēva dēls.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24036.

Bāleliņa istabāi
Dzelza grīda, vaŗa durvis;
Man tērauda zābaciņi,
Šķiļ uguni dancodams.
216 [Ventspilī].

240361.

Danču dančus es izvedu,
Bāliņos dzīvodama.
Būt' dancīša neveduse,
Arājiņa nedabūtu.
2š.

24037.

Dancī pazinu,
Kas slinki dzīvā:
Kas viegli dancoja,
Tas slinki dzīvāja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Dancī meitu nolūkoju,
Kuŗa čakla, kuŗa lēna:
Kuŗa čakla dancītī,
Tā bij laiska darbiņā.
371 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24038.

Danco, danco, kunga meita,
Astes galu pacēluse!
Ja tu labi nedancosi,
Nocirtīšu astes galu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

24039.

Danci danci, kunga meita,
Kaņepēju krekliņā!
Kundziņš ņēma mūs' māsiņu,
Mēs kundziņa gaspažiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24040.

Danco, danco, kunga meita,
Kaņepāju krekliņā!
Kur tu liki tēva naudu,
Kur māmiņas sudrabiņu?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24041.

Doncoj danci, kunga meita,
Kaņepēju krekleņā!
Najims tevis kunga dāls,
Nasauks tevis gaspažeņis.
4271 [Rēzeknes apr.].

24042.

Danci danci, kunga meita,
Kaņepāju lindrakos!
Būs tev vīrs zābakos,
Salāpītu kažociņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24043.

Danco, danco, muižu meita,
Auzu putra vēderā;
Lai būt' auzu, lai sēnalu,
Kad tik viegla dancotāja!
40-1 (Bigauņciemā).

24044.

Danco Dievs ar Pērkoni,
Es ar savu bāleniņu;
Pērkoņam visa zeme,
Man deviņi bāleniņi.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 94 -

24045.

Danco droši, bāleliņ(i),
Vai dancot(i) nedrīkstēji?
Vai tie tavi zābaciņi
Smilgām šūti, sabirzuši?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Danco, Jānīti,
Netaupi zābakus!
Vai tavi zābaki
No piķa šūti?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Danco, brālīt,
Sper savas kājas!
Vai tev zābaki
Dadžu lapu šūti?
Roņādu zābaki,
Stīgām šūti.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

240451.

Danco ierbīte,
Dui pieši kājē;
Man ar dui pieši,
Dui zābaciņi.
224 [Kabilē (Kld)].

24046.

Danco, māsiņ,
Gan skaiški pieder:
Spīd tava jostiņa,
Viz vaiņadziņš;
Tautiets kaktā
Pagreiži raugās.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Danco, māsiņ,
Spīd tava jostiņa;
Tautiets kaktā
Raudzījās.
Raugies, neraugies,
Nebūšu tava,
Jau biju salūgta,
Saderēta,
Jau miju variņu
Pret sudrabiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

24047.

Danco, māsiņa,
Spīd', vaiņadziņi!
Tā tava pēdēja
Spīdēšana.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24048.

Danco mani bāleliņi,
Šķindēj' pieši, rīb zābaki;
Pretī lēca tautu meita,
Kā lapiņa drebēdama.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

24049.

Danco, meita, pa kazacki,
Šogad vīra nedabūsi;
Citu gadu gan dabūsi
Teļa putras strēbējiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24050.

Danco spriši, jauna meita,
Nemet kuzmu mugurā;
Še ir pulka jaunu puišu,
Kas redz tevi dancojot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

240501.

Dancā viegli, man' māsiņa,
Ar tām glāza korpītēm!
Tautu meita nedancāja,
Tai nebija glāza korpes.
224 [Kabilē (Kld)].

24051.

Danco viegli, tautu meita,
Nemet kupŗa mugurā:
Negrib mani bāleliņi
Ar kuprīti dancojam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Danco viegli, jaunā mārša,
Nemet pumpas mugurā,
Lai bāliņi nedomā,
Kupru sievu atveduši.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

24052.

Dancojati, kāzenieki,
Panaksnieki nedancoja:
Panaksnieku meitiņām
Nava kurpju kājiņā.
40-1 (Bigauņciemā).

24053.

Dancojiet, panāksnieki,
Jums skanēja sudrabiņš;
Kāzu ļaudis nevarēja
Ar tiem skārda kleķeŗiem.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 95 -

24054.

Dancojot nokrita
Mans vaiņedziņš,
Uzņēma tautietis
Mīlēdams.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

240541.

Dancāt ietu, dancāt ietu,
Nav tīkama dancātāja;
Tēvs ar māti, dēls ar meitu,
Es ar savu līgaviņu.
224 [Kabilē (Kld)].

24055.

Dancot gāju, nevarēju,
Mati gaŗi karājās.
Ņēmu matus uz muguras,
Nu bij viegla dancošana.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

24056.

Dancot gribu, dancot gribu,
Nav tīkama dancotāja;
Kājas vien kustināju,
Aiz galdiņa sēdēdama.
224 [Kabilē (Kld)].

24057.

Dancot gribu, spēlēt gribu,
Aiz tautieša nedrīkstēju.
Par tautieti nebēdāju,
Še ir mani bāleliņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Dancot ietu, riņķot ietu,
Aiz tautieša nedrīkstēju.
- Ej, māsiņa, nebēdā,
Piln' istaba bāleliņu!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24058.

Dancot vedu sav' māsiņu,
Vedu dižu, vedu mazu;
Dižu vedu rādīdams,
Mazu vedu mācīdams.
216 [Ventspilī].

24059.

Dancot vedu tautu meitu,
Padusēi sitināju.
Bij ļautiņi parunājši,
Ka tā mana līgaviņa;
Būt' zinājis, ka tā mana,
Vēl jo labi sitinājis.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

1. Dancāt vedu tautu dēlu,
Liegi liegi sitināju.
Bij ļautiņi parunājši,
Ka tas mans arājiņš;
Kad zinātu, ka tas būtu,
Vēl jo liegi sitinātu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24060.

Dietu, dietu, jaunas meitas,
Nesēdētu soliņā!
Diezgan vecu māmuliņu
Soliņāi sēdētāju.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

24061.

Dievers māršu dancot veda,
Solīj' simtu vāverīšu.
Ne no krēsla necēlās,
Kamēr cauni pasolīja.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

24062.

Dejami, lecami,
Krokainīši,
Lai tie paldaiņi
Lūkojāsi.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

24063.

Dejat, brāļi, zābakiemi,
Lai rīb tautu istabiņa;
Sit, māsiņa, plaukstiņāmi,
Lai skan tavi gredzeniņi!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lecat, brāļi, kam zābaki,
Lai trīc tautu istabiņa;
Sitat, māsas, plaukstiņās,
Lai skan griezti gredzentiņi!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

24064.

Deju, deju, lecu, lecu
Zilajos lindrakos.
Uz tā puiša deju, lecu,
Kas dancoja zābakos.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

24065.

Dipa dipa zābaciņi
Apaļiem dibeniem!
Jūdam devu sav' māsiņu,
Ņēmu Jūda preilenīti.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 96 -

1. Klabu klabu zābaciņi
Apaļiemi dibeniem!
Kundziņš jēma mūs' māsiņu,
Mēs kundziņa jumpraviņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24066.

Dipu dipu zābaciņi
Apaļiem dibeniem;
Tā dipēja sudrabiņis
Tautu galda galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24067.

Dižu radu sievu ņēmu,
Lepni gāja dancojot;
Kas tā tāda maza rada,
Kā ķēvīte čunčināja!
206 [Kuldīgas apriņķī].

24068.

Dzēru alu, nepiedzēru,
Kā piedzēru brandavīna;
Kūlu riju, nepiekusu,
Kā piekusu dancodams.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

24069.

Eima pašas, māsiņas,
Dancīšu vesti:
Ciema puiši slinki,
Brālīši mazi.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

24070.

Eim' pašas, māsiņas,
Gaŗu danču vest:
Brālīši nogājši
Līdumu līst,
Līdumu līst,
Plēsumu plēst.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24071.

Ej dancot, jaunā mārša,
Laid man kājas noredzēt:
Ja ies kājas šurpu turpu,
Tad būs' laba sameniece;
Ja ies kājas eideniski,
Tad ne laba kalpa sieva.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

24072.

Ekur laba dancošana
No durviemi uz dibenu!
Ko tā riņķu dancošana,
Tā bij ļaužu smīdīšana.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pa pāŗam, pa pāŗam,
Ekur laba dancošana!
Ko tā riņķu riņķošana,
Tā bij ļaužu smīdīšana.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24073.

Ekur meitas danci grieza
Kā to vasku skrituliņu;
Ekur puiši raudzījās
Kā pelēki vanadziņi.
338 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24074.

Es būt' danču vedējiņa,
Kaut tā bērna man nebūtu!
Lieku bērnu pasolē,
Sāku dančus ritināt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24075.

Es būt' laba dziedātāja,
Būt' man dziesmu sācējiņš;
Es būt' laba dancotāja,
Būt' man danču vedējiņš.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Es būt' danču dancotāja,
Kaut man gūžu nesējiņš;
As būt' māļu malējiņa,
Kaut dzirnavu griezējiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24076.

Es jums lūdzu, dieverīši,
Lēni māršu danciniet:
Gan jūs paši redzēsiet,
Būs pēc kāzu krustībiņas.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1. Zēni zēni, delverīši,
Jauno māršu diet vediet!
Vai jūs akli neredziet:
Būs pēc kāzām krustībiņas.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24077.

Es pametu brāliņos
Zelta griestus, vaŗa grīdu;
Es atradu tautiņās
Akmen' plāna vidiņē.
Kā bij manim še dancot, -
Akmens plāna vidiņē!
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

- 97 -

24078.

Es savu māsiņu
Dancot vedu;
Rādīšu tautām,
Vai nav kliba.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

24079.

Es tev lūdzu, bāleliņ,
Dancī meitu nelūko:
Kuŗa viegli danci griež,
Tā ir kūtra darbiņā;
Kuŗa lēni danci griež,
Tā ir čakla darbiņā.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

1. Dancītī, brāleliņi,
Nesaveri līgaviņu:
Kuŗa viegli danci grieza,
Grūti grieza dzirnaviņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Noraugies, brāleliņ,
No dancīša līgaviņu:
Kuŗa danci viegli rāve,
Tā raus viegli dzirnaviņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

24080.

Gan laba māršiņa,
Bet viena vaina:
Tik tās vainiņas,
Izplaku dancoja.
224 [Kabilē (Kld)].

24081.

Gana viegli to danci
Nodancoju;
Dievs dod mūs' māsai
Tik vieglu mūžu.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

24082.

Griež dancot, bāleliņ,
Ar to lielu žēlumiņu,
Kam iedevi mūs' māsiņu
Rutku putras strēbējam,
Rutku putras strēbējam,
Gauž' asaru dzērējam.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

1. Griezi danci, bāleliņ,
Tā lielajā žēlumā:
Mēs māsiņu iedevuši
Rudzu putru strēbējam.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

24083.

Griez, Madīte, lielu riņķi
Savā tēva istabā;
Tev pieder tēva nams,
Tev tā tēva istabiņa.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

24084.

Griezietās, dūdaļnieki!
Nu liepiņa dieti gāja,
Nu liepiņa dieti gāja
Ar vysām pazaerēm.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

24085.

Guba sēd, guba sēd,
Kas to gubu kustinās?
Kas to gubu kustinās,
Pieci mārki jāmaksā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24086.

Guruši guruši
Brūtgāna brāļi!
Vedami dīķī,
Izpeldināmi;
Vedami kalnā,
Izvēsināmi.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

1. Gurušas gurušas
Panāksnieku meitas!
Vedamas dīķī,
Izpeldināmas;
Vedamas kalnā,
Izvēdināmas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

24087.

Guruši guruši
Dancotāji!
Kā tie negura,
Ēst gribēdami!
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

24088.

Īstaju brālīti,
Ved māsu dancot,
Trīsreiz apgriez,
Dod tautu rokā!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Īstais brālīti,
Ved māsu dancot;
Izdancinājis,
Dod tautu rokās!
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

- 98 -

24089.

Jaunas meitas, jumpraviņas,
Danču vest, danču vest!
Veci vīri, pāteriņi,
Riju kult, riju kult!
Vecas sievas, māmulītes,
Rudzu malt, rudzu malt!
(?).

24090.

Kā es varu še dancot,
Akmens plāna vidiņā?
Kā es varu še dzīvot
Ar tik sīvu tēva dēlu?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24091.

Kā gāju namā,
Tā griezu riņķi,
Pus riņķa namā,
Pus istabā.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

24092.

Kad es biju jauna meita,
Es bij' danču vedējiņa,
Uz šķiliņas danci vedu,
Uz dāldeŗa apsagriežu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24093.

Kad es gāju danču vesti,
Man spēlmaņa nevajaga:
Man kājiņas bungas sita,
Mute pūta stabulīti.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

24094.

Kājas manas, kājas manas
Dancot grib, dancot grib!
Sirsniņ' mana, dvēselīte
Vīru grib, vīru grib!
226 [Kandavā (Tl)].

24095.

Kačs kuoju nūlauz'e
Kaimiņu kuozuos.
Kurs vonogs kačeiti
Doncuotu dzyna!
426 [Sakstagala pag. Rz], 435 [Latgalē].

24096.

Kālab panāksti
Diet nevarēja?
Circeņi kājiņas
Izlupinājši.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Kam tas Jēpītis
Izplāšus danco?
Circeņi cisciņas
Izrubinājši.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24097.

Kalnaina, lejaina
Taut' istabiņa;
Diedama, lēkdama
Salīdzināju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Cinaiņa, celmaiņa
Taut' istabiņa;
Gan manas kājiņas
Nolīdzinās.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

24098.

Kam, tautieti, kaldināji
Vaŗa grīdu klētiņā?
Man nebija zelta kurpju,
Ko variņu rībināt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24099.

Kam ņēma svešļaudis
Mūs' meitas dancot?
Kam savas taupīja,
Zemvēderītes?
226 [Kandavā (Tl)].

24100.

Kas kaitēja mūzikantiem,
Ka tie labi nespēlē?
Vai tiem trūkst dancotāju,
Vai spēlēt nemācēja?
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

24101.

Kas kurpēm, zābakiem,
Tie dancot(i) nemācēja;
Es ar kārklu vīzītēmi
čabināt čabināju.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1. Kam bij kurpes, tas nedeja,
Kam zābaki, nedrīkstēja;
Es ar kārklu vīzītēm
čibu čabu čabināju.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

- 99 -

24102.

Kas tā tāda vācu brūte,
Ar apsegu dancātāja?
Vai redzēs, vācu brūte,
Vai būs vācu dāvaniņas.
224 [Kabilē (Kld)].

24103.

Kas tie tādi kazlēniņi,
Lēca, ļipas mētādami?
Tie nebija kazlēniņi,
Tie bij Rīgas jaunikungi,
Tie bij Rīgas jaunikungi
Viksētiem zābakiem.
226 [Kandavā (Tl)].

24104.

Kas tie tādi spēlētāji,
Dūmu tauŗu pūtējiņi?
Ja nevaid dūmu taure,
Ņemat vecu zābaciņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

24105.

Kas tur dūc, kas tur rīb,
Kas zemīti trīcinava?
Mūs' bāliņis, mūs' māsiņa,
Tie to zemi trīcinava.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

24106.

Ko bij man še dancot,
Akmins plāna dibenā?
Ko bij man še lūkot,
Visi alus dzērājiņi?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

241061.

Ko tas Jānītis
Tik augstu lēca?
Circenis iekoda
Kreisē ciskē.
224 [Kabilē (Kld)].

24107.

Kraties, kraties,
Drabeņu baļļa!
Sprāgs tavas stīpiņas,
Birs drabenītes.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

24108.

Krodzenieku krodzenieku,
Mūzikantu mūzikantu!
Lai kājiņas pakratām,
Lai blusiņas izkratām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24109.

Krustamāte man iedeva
Dancājamu rinduciņu;
Tautu dēlis dancināja,
Pie stērbeles turēdams.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24110.

Krustimi dejami,
Krustimi lecami,
Krustimi darīta
Šī istabiņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

24111.

Kur man bija diet un lēkt,
Kur zobenu žvadzināt?
Vecas vien vecenītes
Tās māsiņas panaksnieces.
1311 [Apē (Vlk)].

24112.

Kur palika muzikanti,
Ka nedzird spēlejam?
Muzikanti kambarē
Ar meitem bučojes,
Ar meitem bučojes,
Ar sudrab' lielijes.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

24113.

Ku(r) palika mūzikanti,
Ka nedzirdu spēlējam?
Vai būs žurkas nokodušas,
Ievilkušas midzenē?
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

24114.

Kur, skuķīt(i), mēslus liki,
Tu slaucīji istabiņu?
Man nokrita zelta pieši,
Ar meitām(i) dancojot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 1311 [Apē (Vlk)],
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kur, meitiņ, mēslus liki,
Tu slaucīji istabiņu?
Man vakar nokrituši
Div' sudraba gredzeniņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Kur slotiņa, kur slotiņa?
Jāslauk' tautu istabiņa:
Man nokrita gredzeniņš.
Ar tautām dancojot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 100 -

24115.

Kur tas mūsu jaunais svainis,
Ka tas mūs diet neved?
Ap pakšķiem dauzījās
Ar vecām draudzenēm.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24116.

Kur tie mani dieverīši,
Ka tie mani diet neveda?
Kad neveda dieverīši,
Vediet paši, bāleliņi!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24117.

Kur tie mani dieverīši,
Ka tie mani diet neveda?
Man sasvīda raibi cimdi,
Azotēi glabājot.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)], 303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

1. Ai svaini svaini,
Ved svaines dieti!
Man pupīši nosvīduši,
Cimdus, zeķes glabājot.
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)].

2. Ai svainīti pundurpūsli,
Kam tu mani diet nevedi?
Sasvīst man raibi cimdi,
Pie pupiem stāvēdami.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

3. Kur tas mūsu jaunais svainis,
Kad dancoti man' neveda?
Man sasvīda raibi cimdi,
Aiz jostiņas stāvēdami.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24118.

Ļaudis mani lēnu sauca,
Ka es daudzi nerunāju;
Es izspēru klētī grīdu,
Ar tautieti dancodama.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

24119.

Liela liela, cēla cēla
Mana tēva istabiņa.
Samāvos trejus brunčus,
Apgriežos ritenī.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

24120.

Lecat, puikas, lecat, puikas,
Uz tām ciema meitiņām!
Smuki skuķi, smuki pupi,
Kaņepēju lindraciņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24121.

Leciet, zēni, leciet, zēni,
Gan jūs rītu maksāsiet,
Gan jūs rītu maksāsiet
Ar veciem dāldeŗiem!
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

24122.

Lēcu, lēcu, deju, deju
Īsajos lindrakos;
Tam puišam žēl darīju,
Kam nav savas līgaviņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24123.

Lustītēmi nevarēju,
Jauna vīra dabūjuse,
Izdancoju pagalmiņu
Kā ar jaunu kumeliņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Pasaņēme mans brālīts
Triju gadu līgaviņu;
Ringu ringu pa tīrumu
Kā ar jaunu kumeliņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

241231.

Māk arī, māk arī
Sila Kačas diet!
Pa priekšu rudaļa,
Pelēķe pakaļ,
Visupēc izlēca
Strīpainīte.
224 [Kabilē (Kld)].

24124.

Māk māk Anniņa,
Nemāk Jozītis:
Anniņa kā lapsa
Līkumus meta,
Jozītis kā vilks
Tiešām vien.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24125.

Māk meitiņas riņķus griezt,
Māk līkumus līkumot;
Audekliņu nemācēja,
Tas tecēja čokarē.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Māku diet, māku lēkt,
Māku dančus ritināt;
Kad iesēdu audeklā,
Vells rauj dzijas čokurā.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

- 101 -

24126.

Māte lika raķi [vaķi?] griezt,
Puiši veda dancot.
Saspeŗ vells visu raķi,
Labāk iešu dancot!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

24127.

Māte cepa graznus raušus,
Graznus viesus gaidīdama.
Buki vien sajājuši,
Danco, ļipas izcēluši.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

24128.

Man korpes kājā,
Rakstītas zeķes;
Tik tādi plukatas
Dancot veda.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

24129.

Man māmiņa noauduse
Dancojamu rinduciņu:
Zīdu, samtu sametuse,
Sudrabiņu ieauduse.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24130.

Maza tautu istabiņa
Kā cīruļa perēklītis;
Kur bij man apgriezties,
Tādai siena gabanai?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Maza tautu istabiņa
Kā zvirbuļa perēklīts:
Vēru durvis, spēru kāju,
Skatos, - pate istabā.
Visus griestus izslaucīju
Ar vaiņaga cekuliņu.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

24131.

Maza tautu istabiņa
Kā cīruļa perēklīts.
Kur bij man riņķi griezt
Ar deviņi bāleliņi?
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

24132.

Maza tautu istabiņa
Kā cīruļa [zvirbuļa]
perēklīts;
Kur būs manim riņķi griezt,
Kur māsiņu dancināt?
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

24133.

Maza tautu istabiņa
Kā cīruļa perēklīts;
Kur bij man riņķi griezt,
Kur rociņu vēcināt?
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 32 [Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Maza tautu istabiņa
Kā cīruļa perēklīts;
Kur bij man diet un lēkt,
Kur zobenu vēcināt?
121 [Gulbenē (Md)].

2. Zema tautu istabiņa
Kā tā žurku lamatiņa,
Nevarēju stāvu lēkt,
Ne rociņas cilināt.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

24134.

Mazajam brālītim
Tēraudiņa zābaciņi;
Tautiņām vaŗa plāns,
Šķiļ uguni dancojot.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Man' bāliņa istabā
Dzelža grīda, vaŗa durvis;
Man tērauda zābaciņi,
Šķiļ uguni dancodams.
216 [Ventspilī].

2. Mazi mani brāleliņi,
Tēraudiņa zābaciņi;
Akmeņaina tautu zeme,
Guni šķīla staigājot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24135.

Mauc, brālīti, baltus cimdus,
Ved māsiņu dancināt,
Lai māsai baltas avis,
Visu mūžu dzīvojot!
224 [Kabilē (Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24136.

Mauc, brālīti, piķa cimdus,
Ved to kraupi dancināt,
Lai tā kraupe nepielipa
Pie tavām rociņām!
224 [Kabilē (Kld)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24137.

Meitas mani dancot veda,
Manas naudas gribēdamas.
Situ plaukstu pie zābaka,
Lai tek nauda dibenā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 102 -

24138.

Meitiņas, māsiņas,
Aunieti kājiņas,
Būs jums šovakar
Lēcieniņš:
Vilciņš aizveda
Lapsiņas meitiņu,
Sila mala trīcēja
Dancojot.
Gan bija koklīšu,
Gan stabulīšu,
Gan bija meitiņu
Dancotāju.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24139.

Minami, minami
Māsiņas pēdas,
Lai aug cit's māsiņ's,
Tai vietiņē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

24140.

Minēšu brālīša
Kāziņas dzēris:
Korpēm pārnesu
Štripiņas vien.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

24141.

Mūs' māte dancāja,
Kā līksti liec;
Svešs tēvs danco,
Kā vilks bizā.
Lec, mana māmiņa,
Pamācīdama!
226 [Kandavā (Tl)].

24142.

Mūs' māte māk diet,
Svešs tēvis nemāk;
Mūs' māte vadāja
Kā vērsi saitē.
226 [Kandavā (Tl)].

24143.

Mūsu meitas, dzeltainītes,
Uz dāldeŗa riņķi griež;
Panāksnīcas, kluču muldas,
Uz pūrvietas nevarēja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

24144.

Andrejs danco
Kā kumpa kaķe;
Vēl mana kaķīte
Lokāka bija.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24145.

NN-am viena meita,
Tā ciemā(i), tā sētā(i):
Ciemā(i) danču vedējiņa,
Mājā(i) mālu minējiņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

24146.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi istabā:
čigān' tēvis mūs' māsiņu
Par istabu dancināja.
226 [Kandavā (Tl)].

24147.

Ne ar vienu nedancoju,
Kā ar savu bāleliņu;
Brālītim pieši skan,
Man dižaji sudrabiņi.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Ne ar vienu nedancāju,
Kā ar savu bāleniņu;
Brālīšam zelta josta,
Man dižanis sudrabiņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24148.

Nebēdāju tās korpītes,
Kas noplīsa dancājot:
Brālīts man korpenieks,
Māte drāšu vērpējiņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

24149.

Jēma mani diet,
Atrada klibu,
Iesvieda kaktā,
Ka noplaukšķēja.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

24150.

Nu klusa palika
Tautaitu istaba,
Ne nu spēlē,
Ne stabulē.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

24151.

Ozoliņis dieti gāja,
Liepu veda rociņā;
Ozolam raibi cimdi,
Liepai balta villainīte.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

- 103 -

24152.

Paldies saku māmiņai
Par to kuplu lindraciņu!
Dancodama tautu dēlu
Stērbelēsi sitināju.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Šuj, māmiņa, rinduciņu
Deviņām vīlītēm,
Lai es varu tautu dēlu
Stērbelēs sitināt!
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

24153.

Panāksti dancoja,
Žagari bira,
Nabagi žagaru
Lasītāji.
Māsiņas dancoja,
Vizuļi bira,
Bāliņi vizuļu
Lasītāji.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Brālīši dancoja,
Naudiņa bira,
Nabagi naudiņas
Lasītāji.
Māsiņas dancoja,
Vizuļi bira,
Brālīši staigāja
Lasīdami.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2. Kāzenieki dancoja,
Žagari bira;
Māsiņa dancoja,
Vizuļi bira.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

3. Precnieki brauca,
Žagari bira,
Ubagi žagaru
Lasītāji.
Māsiņa bēga,
Vizuļi bira,
Bāliņi vizuļu
Lasītāji.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

24154.

Panāksti dancoja,
Siseņi bira;
Vedēji dancoja,
Sudrabs bira.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

24155.

Panāksni panāksni,
Kur jūsu luste?
Kur jūsu bungas,
Kur stabulītes?
Man pašam kājiņas
Bungāt bungā,
Man pašam lūpiņas
Stabulēja.
18 (Kliģenē).

1. Kāznieki kāznieki,
Kur jūsu luste?
Kur jūsu bungas,
Kur stabulītes?
Ja nav bungu, stabulīšu,
Pūšat āža ļipiņā!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

24156.

Parādiet, sveši ļaudis,
Kāda jūsu līksme bij!
Vai bij dūkas, vai bij plēšas,
Vai sivēnu kviecināt?
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24157.

Paši divi malti gāja,
Smalku miltu gribēdami;
Paši divi dancot gāja,
Smuku bērnu gribēdami.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

24158.

Pate māte plāniņu
Iedancoja,
Neļāva tautām
Piepļikstināt.
226 [Kandavā (Tl)].

241581.

Pats ar pašu dieti gāja,
Dievs dos miežu vasariņu;
Dievs dos miežu vasariņu,
Dzersim alu dziedādami.
224 [Kabilē (Kld)].

24159.

Pērkoniņis rībināja
Visu gaŗu vasariņu.
Rībi, brāļu istabiņa,
Jele šādu vakariņu!
224 [Kabilē (Kld)].

24160.

Pierkstainīšus vien adīju,
Pa liepienu ganīdama;
Brāļus vien dancināju,
Pa tautām staigādama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 104 -

24161.

Pūtiet dūdas, nepūtiet,
Man to dūdu nevajaga:
Man pašai div' brāliņi
Pijolīšu griezējiņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24162.

Pūtiet visi, ciema kaķi,
Ar tām vaŗa stabulēm!
Nu dancos panāksnieki
Darvotām biksītēm.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24163.

Pumpaini, vācieti,
Nāc, iesim dancot!
Tev šķind pumpiņas,
Man sudrabiņš.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

24164.

Zābak, manu zābaciņ,
Kā es tevi dancināju!
Tava vara šūtin šūta,
Tava durstīt sadurstīta.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

24165.

Sakās panāksti
Diet nemākoti:
Tā dej, tā lec
Kā putra katlā.
362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24166.

Sargies, mana māmuļīte!
Nu gūs tevi sveši ļaudis,
Nu gūs tevi sveši ļaudis
Gaŗā danča galiņā.
226 [Kandavā (Tl)].

24167.

Sargies, mūzikant!
Nu tevi kārs
Ar linu šķiedru,
Ar vilnas sprogu.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

24168.

Saulīt' mazu gabalīnu,
Man notika nelaimīte:
Man nokrita zelta pieši,
Ar meitāmi dancājot.
158 (Nīcā).

24169.

Šaurs tautu namiņš,
Šaura istabiņa,
Nav maniem svārkiem rūmes,
Kur vēl pate grozīšos?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24170.

Šķetin' diegu, mūs' māsiņ,
Tin vienē kamolē:
Taut's dēl' muz'kantiem
Visas zeid's notrūkuš'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

24171.

Šļukas brukas, griežaties
Vienu pusi istabā!
Nu māsiņa dietu gāja
Ar saviem bāliņiem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Šķiŗaties, niši naši,
Katrāpus istabiņas,
Lai man vaļa grozīties
Ar saviem bāliņiem!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24172.

Sitiet bungas, bāleliņi,
Pūtiet daiļas stabulītes!
Cimdiem rakstus izadīju,
Bungu rakstus klausīdama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24173.

Sitat bungas, bundzenieki,
Sapūšat stabulītes!
Nu māmiņa godu dara
Pēdīgami dēliņam.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Sitiet bungas, bundzenieki,
Sapūtieti stabulītes!
Nu atvede pastarīti
Pirmajami dēliņam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

24174.

Skatātiesi, jauni puiši,
Kā meitāmi kājas gāja:
Tā meitāmi kājas gāja
Kā tie vaska rituliņi.
Skatātiesi, jaunas meitas,
Kā puišiemi kājas gāja:
Tā puišiemi kājas gāja
Kā tie dubļu rituliņi.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

- 105 -

1. Skataities, jaunas meitas,
Kā puišiem kājas iet:
Tā puišiem kājas iet
Kā tie ratu ritentiņi.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2. Skatāt, ļaudis, redzat, ļaudis,
Kā māršīni kājas iet:
Klišu klišu, lumzu lumzu,
Kā tie veci ritenīši.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

24175.

Spēlē, manu spēlmanīti,
Older(?) šādu vakariņu!
Es tev došu cimdu pāri
Par vakara spēlējumu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

24176.

Spēlē, manu spēlmaniņ,
Spēlē šādu vakariņ'!
Es tev došu spēles naudu
No tā paša mazumiņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

24177.

Spēlē pieci spēlmanīši,
Nav neviena dancotāja;
Spēlē mani bāleliņi,
Es, māsiņa, dancotāja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24178.

Spēlē, spēlmani,
Pūt stabulīti,
Cel mūsu māsiņu
Lielā godā!
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24179.

Spēlēji, spēlmani,
Pūš stabulīti!
Jau manas kājiņas
Dīžāti dīžā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24180.

Spēlējat, spēlmanīši,
Vēl jel šādu vakariņu!
Es jums došu spēļu kreklus,
Līdz zemei norakstītus.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

24180v1.

Spēlējat, spēlmanīši,
Vēl jel šādu vakariņu!
Es jums došu linu kreklu
Ar pakulu piedroknēm.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

24181.

Spēlmani, brālīti,
Jem līgaviņu!
Kur liksi spēlnaudu
Bez līgaviņas?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

24182.

Spālman'eitis cymdu prosa, -
Kur man beja cymdus jemt'?
Tu spēlēji, es dancuoju,
Daram laika nagūlovu.
435 [Latgalē].

24183.

Stādīju ozolu
Plāniņa vidū,
Lai čabē lapiņas
Dancojot.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

24184.

Strupi, resni panākstiņi,
Tie tupeļu kasītāji;
Smuidri, gaŗi vedājiņi,
Tie bij danču griezējiņi.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

24185.

Sūta mani sveši ļaudis
Istabā kula mīt.
Miniet paši, sveši ļaudis,
Kam cūkām racināt!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24186.

Zupu zupu meitu māte,
Treji svārki mugurā;
Vakar lēca dēlu māte,
Viens pakula rinduciņš.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Danco viegli mūs' māmiņa
Ar tām glāzu kurpītēm;
Vakar lēca dēlu māte
Ar tām kārklu vīzītēm.
226 [Kandavā (Tl)].

241861.

Svainīts mani dancot veda,
Raibu cimdu gribēdams;
Es, svainīti, tev iedevu
Raibu cimdu adītāju.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

- 106 -

24187.

Svainīts mani dancot veda,
Raibus cimdus gribēdams.
Tev, svainīt, raibi cimdi,
Man gaužajas asaras.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24188.

Svainis mani dancot veda,
Cimdu pāru gribēdams.
Ne man cimdu, ne man zeķu, -
Dancot man gribējās.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

24189.

Svainīts mani diet neveda,
Šķiet, man cimdu neesot;
Man cimdiņi savēlās,
Azotē gulēdami.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Man' svainīts diet neveda,
Šķiet cimdiņu neesam;
Man cimdiņi azotē
Jau pelēt sapelēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

24190.

Svainīts mani dietu veda,
Cimdu, zeķu gribēdams;
Ne man cimdu, ne man zeķu,
Pupi vien azotē.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

24191.

Tas bij traks cilvēciņš,
Kas ganiņu dietu veda;
Jau ganiņš ganos lēca
No apara aparā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24192.

Tautām bija glāza grīda,
Kankaraina istabiņa,
Slīdēj' kāja dancājot,
Kankars rāva vainadziņu.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

24193.

čaukstēt čaukst, nerībēja,
Pastalām dancojot;
Dancos mani bāleliņi,
Tie zemīti rībinās.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

24194.

Tik tāds lācis
Tas dižvedējs!
Nu kārta lācim
Plānā iet.
Tik tāda lapsa
Tā dižvedēja!
Nu kārta lapsai
Plānā iet.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

24195.

Tik vien lūdzu, saimenieki,
To par ļaunu neņemiet!
Drusciņ vien palustēšu
Istabiņas vidiņā.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

24196.

Tūdaliņ, tagadiņ
Pastarnieki dancos;
Cits ar kurpēm, cits ar vīzēm,
Cits ar basām kājām.
Es ar būtu līdza lēcis,
Mana kurpe pušu.
Ņem to siksnu, sien to kurpi,
Lec ar citiem līdza!
399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tūdaliņ, tagadiņ
Pastalnieki dancos,
Vasku kurpes, zīžu zeķes
Knipelētiem rakstiem.
Tūdaliņ, tagadiņ
Pastalnieki dancos
Cits ar kurpēm, cits ar zeķēm,
Cits ar basām kājām.
Tūdaliņ, u.t.t.
Es ar būtu līdzi lēcis,
Mana kurpe pušu.
Tūdaliņ, u.t.t.
Ņem to siksniņ', lāp' to kurpīt',
Lec ar visām draskām!
1191 [Ēveles draudzē].

24197.

Uz dancīša tautu meita
Uz skriemeņa apsagrieze;
Uz darbiņa nestāvēja
Manas vecas māmuliņas.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24198.

Uzaugu dižmaņa,
Brammaņa meita,
Velk' svārku uz svārka,
Jož' platu jostu,
Aizbāžu aiz jostas
Atslēgu buntu;
Jo lecu, jo šķind,
Jo tika lēkt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 107 -

24199.

Užu užu vedējiņi,
Nedrīkstēja plānā iet;
Aiz galdiņa sēdēdami,
Kājas vien kustināja.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

24200.

Vedēji dancoja,
Ķimpuļi skanēja;
Panaksnieki dancoja,
Rubuļi skanēja.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

24201.

Vedējiņi vedējiņi,
Vilks apēda spēlmanīti!
Mesim naudu, panāksnieki,
Pierksim paši spēlmanīti!
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

24202.

Velc, brālīti, baltus cimdus,
Ņem māsiņu dancināt!
Nedošu tautām
Rociņu spiest,
Rociņu spiest,
Kājiņu mīt.
224 [Kabilē (Kld)].

24203.

Veca meita [bāba] dietu gāja,
Jauna vīra gribēdama.
Lec par sprīdi, lec par asi,
Jauna vīra nedabūsi!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Izputējsi! veca bāba,
Tavu vieglu dancošanu!
Lec par sprīdi, lec par soli,
Jauna puiša gribēdama.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2. Veci puiši dietu gāja,
Jaunu meitu gribēdami;
Lec par sprīdi, lec par asi,
Jaunu meitu nedabūja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24204.

Vecais tēvs apenīti
Glabā pūra dibenā.
Kad apenis dietu gāja,
Vis' istaba līgojās.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

24205.

Visi jēri, kazuliņi
Pavasari danci ved;
Man's nelaida māmuliņa
Ne rudeni padancot.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

24206.

Visi saka, visi saka,
Mana sieva laiska.
Lai ir laiska, kad ir laiska,
Ja tik labi danco.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

24207.

Viss par velti, viss par velti,
Puišiem skaista dancošana!
Vai tā tava līgaviņa,
Ko tik skaisti dancināji?
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

24208.

Caur sienu dzirdēju,
Kur brāļi dancoja:
Skanēja piesīši,
Rīb zābaciņi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

1. Aiz sienas sapratu,
Kur brāļi dancoja:
Skan pieši, zobeni,
Rīb zābaciņi.
224 [Kabilē (Kld)].

24209.

Caur sienu dzirdēju,
Panāksni dancoja:
čabēja vīzītes,
Nav zābaciņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24210.

Cig cigu pijolīte,
Meitas gāja dancāt;
Tram tram dižā base,
Puiši lēca pakaļ.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

- 108 -

47164.

Ak tu Dieviņ, līpušēns [=deja],
Tas bij viegli izlecams;
Piecas cūkas, sešas kazas,
Tās bij grūti paganīt.
211 [Ļaudonas Md].

47165.

Ols ar konu, ols ar konu,
Mads ar boltu bičereiti;
Bruoļs ar mousu, bruoļs ar muosu,
Es ar sovu leigaveņu.
365 [Sakstagalas Rz].

47166.

Ar bālīnu dancot gāju,
Man nokrita gredzentīc;
Labāk metu gredzentīnu,
Nekā savu augumīnu.
192 [Kosas C].

47167.

Ar meitām dancādams,
Naudu bēru zābakā;
Meitām skan sudrabīns,
Man naudīna zābakā.
94 [Dunikas Lp].

47168.

Ar tautieti dancot gāju,
Pirkstos zelta gredzentiņi;
Pa vienam noritēja,
Ar tautieti dzīvojot.
345 [Remtes Tk].

47169.

Atīt kūmi, atīt znūti,
Atīt Jezups skripkuodams,
Jezups valk, skrypka skan,
Kūmi, znūti sīnā lāc.
35 [Baltinavas Abr].

1. Atīs svuots, atīs znūts,
Atīs Jūzups skrypkaunīks.
Jūzup Jūzup, grīz cik vari,
Lai tī kūmi luopuot suok.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47170.

Augstu, bruoleņi, taisot
Dīkamū ustabeņ',
Kur maņ beja dīki ļakt,
Kur rūciņas pacyluot.
389 [Silajāņu Rz].

47171.

Cierti maņ, garajam,
Garu prīžu ustobiņu,
Kur man bej dikti lēkt,
Kur rūciņas pacyluot.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

47172.

Āža ragu pūtējam
Ellē mīt dvēselīte;
Vijolīšu spēlmaņam
Dievs mieloja dvēselīt'.
560 [Rīga ].

47173.

Baraviki skripkoj,
Makaviki doncoj,
Šaidi taidi lanskutāni
Vedja mani doncuot;
Es ar jīm naguoju,
Lobuok koktā pastuovēšu.
170 [Kapiņu D].

1. Baraviki grajuoja,
Grebēzeites skripkuoja.
Taidi šaidi ubodzāni
Vedja NN doncuot.
170 [Kapiņu D].

47174.

čaukstēt čaukst, nerībēja
Mums, plackām, dancājot.
Dancos mūs' maizes tēvi,
Rībēs visa istabiņa.
141 [Ivandes Kld].

47175.

Danca, danca, priež brūt,
Vējiš tev dancat ved.
329 [Popes Vp].

47176.

Danču danču priež brūt
Ar Āzputes Jepaciņ;
Jekapam brūn svārk,
Anne mēļs vilainits.
445 [Ugāles Vp].

47177.

Griežat ceļu, griežat ceļu,
Mēs ar Līzi dancosim;
Man pašam brūni svārki,
Līzei melni lindraciņi.
439 [Trikātas Vlk].

47178.

Dancājate, bāleliņi,
Jums piedere istabiņa!
Atnāks tautu pundurīši,
Atjems jūsu istabiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 109 -

47179.

Dancojit, kas varit,
Es doncuot navarēju;
Es doncuot navarēju,
Maņ meitiņa klēpeitī.
Svīžu meitu pasūlē,
Eimu pate danča vastu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47180.

Danco, danco, kunga meita,
Kaņupēju krekliņā;
Kas tev vaines nadancot,
Pilns vādars baltas maizes.
239 [Lizuma C].

47181.

Doncoj icki, spēlej icki,
Man sīvicki svuotoicki.
Es nu pricki navaricki,
Pi krosnicki nūtupicki.
465 [Varakļānu Rz].

47182.

Dancuot guoju ar meitom,
Pīsit' kuoji vīnu vīt;
Soka meitas doncuodamas:
To ta puiss, to ta puiss!
365 [Sakstagalas Rz].

47183.

Doncoj, doncoj, krūga meita,
Kaņapuoju krekliņā,
Najams tevi kunga dāls,
Nasauks tevis gaspažeņas;
Pajems mani kunga dāls,
Pasauks manis gaspažeņas.
174 [Kārsavas Ldz].

47184.

Danci, danci, kunga meita,
Kaņepēju krekliņā!
Vai tu danci, vai nedanci,
Neņems mani bāleliņi.
241 [Lubānas Md].

47185.

Danci, danci, kunga meita,
Kaņepāju krekliņā;
Ikām pati danci veda,
Cūk' apēda kukulīt'.
211 [Ļaudonas Md].

47186.

Danco, danco, kunga meita,
Kaņepīte vēderā,
Zīda kleita mugurā.
Kad piestiņa negrūdīs,
Tad vēderu nepildīs.
560 [Rīga ].

47187.

Danco, danco, kunga puisi,
Sarkan' putra vēderā;
Kas man deva tā dancot
Nātnajām biksītēm?
574 [Valka Vlk apr.].

47188.

Danci, danci, māmuļiņa,
Rudzu putra vēderā;
Viena pati raiba kleita,
Tā noplīsa dancojot.
605 [Skolas].

47189.

Doncoj, Laurīt, nadoncoj,
Nav nu tevja saiminīka;
Cik nu uoža duorzinīka,
Tik nu tevja saiminīka.
247 [Makašānu Rz].

1. Dancoj, Geleit, nadoncoj,
Na nu tevi saimiņīcas;
Cik nu kozis duorzinīcis,
Tik nū tevis saimiņīcis.
18 [Andrupenes Rz].

47190.

Doncoj, puika, tev pīdar
Ar jaunom meitiņom;
Pilni auļi zalta naudas,
Apleik seika sudobriņa.
168 [Kalupes D].

47191.

Dancodama augstu lēcu
Īsajos lindrakos,
Lai skatās tie puisīši,
Kam nav savas līgaviņas.
23 [Ārlavas Tl].

47192.

Dancodama es iegāju
Jaunu puišu istabā;
Kur bij man riņķi griezt,
Kur rociņas vīcināt?
141 [Ivandes Kld].

47193.

Doncuotulu, skreivuotulu,
Roga navā ozūtī;
Vylks nūnesja vucineņi
Ar vysim radzeņim.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

- 110 -

47194.

Dej, dej, meitiņa,
Skan, skan podziņa;
Rītā tevi vedīs
Pie skrondeļa dēla.
119 [Gaujienas Vlk].

47195.

Div žīd, resne Trīn,
Kas par viegl dancšan!
Ik uz stūr kope leic,
Vide kāj stirne.
445 [Ugāles Vp].

47196.

Dītu, lāktu, jaunas maitas,
Nasēdati benķīšūs!
Lai sēdaja vacas buobas,
Kam benķīši pīdarāj'.
607 [Iguanija].

47197.

Ej, puisīti, paspēlē,
Lai meitiņas padanco;
Lai tie brungi [brunči] platījās,
Lai tie puiki skatījās.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47198.

Ejat projām, panāksnieki,
Lai dancoja kāzenieki.
384 [Sēemūkšu C].

47199.

Es ar dzedu padoncuošu,
Munam dzedam raibas iuzas,
Malna jāra capureite.
604 [Dažādi iesūtītāji], 605 [Skolas].

47200.

Es ar meitām dancot gāju,
Naudu bēru zābakos.
Sak' meitiņa dancoda(ma):
Tev sidraba zābaciņ(i).
Kam bij kurpes, tas negāja,
Kam zābaki, nedrīstēja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

47201.

Es, ar meitām dancot iedams,
Nasko kāru nagliņā.
236 [Līvānu D].

47202.

As ordamys, acādamys
Apleik grīžu vjeļēņeņu;
Apleik grīžu tautu mjeitu,
Ustobā doncuodams.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47203.

As bej ļela doncuotuoja,
Maņ atdevja spēļnīkam;
Jis spēlēja, es doncuoju,
Mjas vokoru nukavjām.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Es byut' lela doncuotuoja,
Man' atdeva skripnīkam;
Jis skripkuoja, es doncuoju,
Tī laiceņi nūkavēju.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47204.

Es mācēju danci vest,
Man spēlmaņa navaidzēja.
Audekliņu nemācēju,
Tas tecēja čokurā.
Vai tecēja, netecēja,
Gan es pati noaudīšu.
398 [Skrundas Kld].

47205.

Es seide, raudzjes,
Kā dance bāleliņ:
Šķinde pieš, rīb zābak,
Dance knaš bāleliņ.
445 [Ugāles Vp].

47206.

Gan dancāju, gan dancāju,
Nerībēja, neskanēja.
Kā rībēs, kā skanēs -
Māla plānis apakšā?
Kaut jel šādu vakarīnu
Sudrabīnu pagrīdotu.
282 [Nīcas Lp].

1. Gan dancāju, gan dancāju,
Kas rībēs, kas rībēs?
Mālu plāns, mālu plāns.
104 [Ēdoles Vp].

47207.

Gāju tautu istabā,
Metu spēles zem galdiņa,
Lai trīcēja, lai skanēja
Visa tautu istabiņa.
241 [Lubānas Md].

- 111 -

47208.

Izagrīžu stabuleiti
Nu ūzula žagareņa.
Sprišai skaņ stabuleitja,
Doncoj muna ļaudaveņa;
Veļ na skaņ, veļ na skaņ,
Stuovi muna ļaudaveņa!
170 [Kapiņu D].

47209.

Jauni puiši tai doncuoja,
Kai tū vosku tacynuoja;
Jaunas meitas tai vēŗās,
Kai rīkstiņš i lazdiņā.
414 [Stirnienes Rz].

47210.

Jūrmalnīca uzdancoja
Par piecāmi kapeikāmi;
Kad es būtu jūrmalnīca,
Es par desmit ne.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

47211.

Kaķi, ceļu rūmējat,
Div' ierbītes dancāt ies:
Viena bija dēlu māte,
Otra dēlu līgaviņa.
605 [Skolas].

47212.

Kam man stabuleišu,
Kam mans kripkeņu?
Man kuojeņas pašas
Danceiti vad.
236 [Līvānu D].

47213.

Kam tās man šūtas kurpes,
Ka neplīsa dancojot?
Kam tās man brāļa kāzas,
Kad es labi nadoncoju?
99 [Dzelzavas Md].

47214.

Kam šie pieši, zābaciņi
Klabināt klabināja?
Es ar kārklu vīzītēm
Švīkstināt švīkstināju.
241 [Lubānas Md].

47215.

Kas nu tovas doncuošonas,
Ka ar kuoji napīcērti?
Kas nu tovas mīļuošonas,
Ka tu maņa nabučuoji?
295 [Ozolmuižas Rz].

47216.

Kas spīdēja, kas vizēja
Mūzikantu pagaldē?
Mūzikanti krupi cepa,
Pie ausīm turēdami.
108 [Engures Tk].

47217.

Kas tā riņķu dancošana,
Tā ir nieka dancošana!
Šaini šaini, pa pāŗam,
Eku laba dancošana!
358 [Rugāju Abr].

47218.

Kas tev badys, ka es kūda,
Ka maņ kupris mugorā?
Taidu pošu daņci vežu,
Kai gorodys mamzuleite.
579 [Viļāni Rz apr.].

47219.

Knipu knapu man kurpīte,
Visu nakti dancājot;
Ne tās manas pašas pirktas,
Ne ar mana bāleliņa.
141 [Ivandes Kld].

47220.

Ko tā Anniņ(a)
Tik stāvi lec?
Iedūr' adatu
Kreisā ciskā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47221.

Kristaps mārgu dancināja,
Cimdu zeču gribādams;
Ni jai cimdu, ni jai zeču, -
Pliki ciči ozutē.
174 [Kārsavas Ldz].

47222.

Kur ellē mūzikanti,
Ka nedzird spēlējot?
Mūzikanti aizkrāsnē
No biksēm utis lasa.
605 [Skolas].

47223.

Ķīši, vēži, griežaties
Vieni paši istabā!
Nu māsiņa dieti ies
Ar saviem radiņiem.
72 [Cesvaines Md].

- 112 -

47224.

Lai smejās, kas smejās,
Es ar žydu padancovu;
Žydam zalta pakaveņi,
Man sudobra īlūceņi.
357 [Rudzētu D].

47225.

Lec labi, Anniņa,
Tu vari lēkt,
Ne tev kūlās,
Ne karājās.
141 [Ivandes Kld].

47226.

Lec, puķīte, dej, puķīte,
Tautu galda galiņā;
Sen tu biji pelējuse,
Tos panākstus gaidīdam(a).
605 [Skolas].

47227.

Ļauds ar ļaudim, ļauds ar laudim,
Es ar sovu buolileņi;
Es ar sovu buolileņi,
Divi symty ceļu grīzja,
Iz vaiņuga vārdamīs.
18 [Andrupenes Rz].

47228.

Man māmiņa izauduse
Docojamus lyndraciņš,
Zeilītēm apmatuse,
Pūdziņom nūauduse.
326 [Preiļu D].

47229.

Māk meitīna dančus vest,
Māk kājīnas stirināt;
Kad iekāpa audeklā,
Cilpās vien, blāķos vien.
94 [Dunikas Lp].

47230.

Metat, ļaudis, pa mārkami,
Pirksim jaunus mūzikantus;
Mūzikanti aizgājuši
Pār pasauli zirgus zagt.
514 [Zentenes Tl].

47231.

Mēs lecam, mēs dejam,
Mēs bāliņu godājam;
Nu izvilka tautu meitu
No drabiņu kubaliņa.
241 [Lubānas Md].

47232.

Nabadziņš dancāja,
Kulītes kratās,
Atpakaļ skatās,
Kāds kuls kratās.
427 [Tadaiķu Lp].

47233.

Ne ar vienu nedancāju,
Ar nabaga tēva dēlu.
Viņam šķinda zelta pieši,
Man sudraba gredzentiņš.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

47234.

Ne pie viena es negāju,
Kā pie liela mūzikanta;
Spēlē viņš, danco bērni,
Es ar līdzi priecājos.
373 [Sarkaņu Md].

47235.

Netīk man te dancot,
Akmens plāna dibenā;
Netīk man šit' skatīt,
Visi puiši piedzēruši.
378 [Seces Jk].

47236.

Neviens to neredzēj',
Kādus ērmus es redzēj':
Es redzēju panāksnieces
Ar lākturi dancojam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47237.

Nūtauļuoju bruoleņam
Dancī vīglu ļaudaveņ':
Vīgli danci ritynava,
Gryuši ruovja dziernaveņis.
326 [Preiļu D].

47238.

Jem, brālīti, Rīgas meitas,
Tās bij labas dancotājas:
Apdancās rudzu riju,
Nevajdzēs kumeliņu.
161 [Kabiles Kld].

47239.

Pa pāŗam, pa pāŗam,
Ne tie visi pa pāŗam!
Tēvs un māte pa pāŗam,
Maziņie vieni paši.
119 [Gaujienas Vlk].

- 113 -

47240.

Pa sileņu, pa sileņu,
Pa vuorisku duobuleņu;
Tī byus loba doncuošona,
I soldona bučuošona.
18 [Andrupenes Rz].

47241.

Padoncuošu ar vadaklu,
Ka byus vīgla doncojūt,
Ta byus meila dzeivojūt.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

47242.

Paldīs soku māmiņai
Par grumbuoju lyndraceņi;
Viļņus syta pa ustobu,
Ar tautom doncujūt.
593 [Rēzeknes apr.].

47243.

Paļdīs devu māmeņai
Par kuplim lindraceņim;
Kad es guoju doncuodama,
Vilnīts syta nū zam zemes.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47244.

Panāksnieki panāksnieki,
Kur jūsu luste, kur jūsu bungas?
Ja nav bungu, stabulīšu,
Pūšat āžu radziņā.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

47245.

Paši divi dancot gāja,
Smukus bērnus gribēdami;
Tādi paši bērni būs
Kā citiem ļautiņiem.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47246.

Pati prieka nevarēju,
Skaistu puisi dabūjusi;
Pa tīrumu riņķi loku
Kā ar labu kumeliņu.
198 [Krustpils D].

47247.

Pats savu draudziņu
Dancot vedu,
Nedevu citam
Rokās spaidīt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

472471.

Neļaušu tautām
Rociņu spiest;
Rociņu spiest,
Kājiņu mīt.
197 [Krotes Lp].

47248.

Paviegli iesāku
Vaiņaga danci,
Lai mūsu māsā [māsai]
Pavieglis mūžs.
245 [Lutriņu Kld].

47249.

Peives znots uzdancoja
Par pīpīti tabaciņas;
Ja tu smuki nedancosi,
Tabaciņas nedabūsi.
605 [Skolas].

47250.

Pelēj'šas pelēj'šas
Panakstnieku meitas,
Netika puišime
Dancāt veste.
129 [Gudenieku Azp].

47251.

Plandaitiesi, gaŗi svārki,
Šīs dienīnas gaidījāt.
Viens stūris namā,
Otris istabā,
Vēl viens palika
Uz nama sliekšņa.
39 [Bārtas Lp].

47252.

Pret vējiņu danci griežu,
Lai tie brunči plivējās;
Lai tie brunči plivējās,
Lai tie puiši raudzījās.
99 [Dzelzavas Md].

47253.

Pūtiet, visi ciema kaķi,
Ar tām vaŗa stabulēm,
Lai dancoja panāksnieki
Darvotāmi biksītēm.
582 [Bauskas apr.].

47254.

Redz kur koši izskatās -
Brālis māsu dancināja;
Brālītim pieši skan,
Māsai sīki sudrabiņ'.
398 [Skrundas Kld].

- 114 -

47255.

Sak' manu svainīti
Diet nenākot:
Tā dēja, tā lēca
Kā ozoliņis.
. [Kā vepris maisā.]
560 [Rīga ].

47256.

Sak', skuķīte, kur tu bēri,
Kad istabu izslaucīji?
Man pazuda gredzentiņš,
Ar māsiņu dancojot.
245 [Lutriņu Kld], 398 [Skrundas Kld].

47257.

Sisens danco jūras malā,
Visa jūra nodimdēja;
Es dancoju ar jaunām meitām,
Kad ne lapa nečakstēja.
154 [Jaunvāles Vlm].

47258.

Syt kači bungys,
Panuoksni doncoj
Raibuom biksjem.
Voilaki kuojā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47259.

Sitit, meitas, tripaciņi,
Nažāluojat kadaciņu;
Byus mīļais, byus jaukais,
Byus kadaku luopītoujs.
389 [Silajāņu Rz].

1. Ciertit, meitas, tripaceņi,
Nažālojit bašmaceņu;
Byus mīlais, byus jaukais,
Byus jaunais zuobaceņš.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47260.

Skanēt skaņi, vizēt viz
Jaunu meitu ustobeņa.
Maņ skanēja, maņ vizēja,
Ar dīveri doncojūt;
Dīveram zalta jūsta,
Maņ sudobra īlūceņi.
389 [Silajāņu Rz].

1. Tricēt tric, skanēt skaņ,
Ar dīverim doncojūt;
Dīveram skan vara pīši,
Maņ skaņ zalta gredzintiņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Kam skanēja, kam zvuordzēja,
Ar dīveri doncojūt, ladū ladū;
Dīveram zalta spīši,
Man sudobra zuobaceņi, ladū ladū.
Es puorciertu zalta pīšus
Ar sudobra īlūkim, ladū ladū.
466 [Vārkavas D].

47261.

Skatāties, sveši ļaudis,
Kā vedekla rotājās:
Ja plikumu redzēsim,
Tad būs kupla dzīvošana.
127 [Grostonas Md].

47262.

Skaties, vīriņ, raugies, vīriņ,
Kā man stāv apakšbrunči,
Kā es deju, kā es lecu,
Kā es gūžas kustināju.
472 [Vecgulbenes Md].

47263.

Smuka smuka tā meitiņa,
Viegla viegla dancotāja.
Visi saka: smuka smuka,
Lai es vedu sētiņā.
Kad es vedu rijiņā,
Iet kā kaķe ņaudēdama.
200 [Kuldīgas Kld].

47264.

Spēlē čakli, spēlmanīti,
Namā vāra piena putru;
Ja tu čakli nespēlēsi,
Izvārīšu teļa putru.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

47265.

Spēlē, spēlmanīt,
Es iešu dancāt,
Dancā irbīte -
Divi pieši kājās,
Man divi pieši,
Divi zābacīni.
94 [Dunikas Lp].

47266.

Spēlē, spēlē, mūzikanti,
Tava tiesa nezudīs:
Ne man trūka zelta naudas,
Ne dzīparu darījumu.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

- 115 -

47267.

Stabulē, stabulniek,
Ja mācēji stabulēt;
Ja nemāki stabulēt,
Pūt savās biksiņās.
235 [Litenes Md].

1. Stabulei, stabulnīks,
Kaļi muoc stabulēt;
Ka namuoc stabulēt,
Līn ar vysu acjaplī.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

47268.

Šūn, māmiņ, man svārciņus
Deviņiem gabaliem,
Lai varēju riņķi griezt
Tautu dēla istabai.
224 [Lielvārdes Rg].

47269.

Tai sacēja tei Mileite:
Navā lobu muzykantu.
Klāvā mozi sivēniņi,
Tī ir lobi muzykanti.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47270.

Tas no Dieva grēku peln',
Kas ganiņu dancināja;
Gan ganiņš izdancās,
Kad gosniņas bizenēs.
605 [Skolas].

47271.

Tāvs ar dālu zuobokūs,
Muot' ar meitu kurpītēs;
Es ar sovu ļaudaviņu
Veizītēs čaukstynavu.
326 [Preiļu D].

1. Tāvs ar dālu postoluos,
Muote ar meitu veizītēs;
Es ar sovu ļaudaviņu
Kamašūs, kalošūs.
170 [Kapiņu D].

47272.

Til til, buciņ,
Ved kaz dancīt!
Ja nav tauriņ,
Jem kazs kājiņ;
Jem kazs kājiņ
Pa stebelīt.
445 [Ugāles Vp].

47273.

Tira-ram tira-ram,
Atdūd mani pisarami!
Muoku šyut, muoku vērt.
Muoku danci šļudzynuot.
604 [Dažādi iesūtītāji].

47274.

Tirlir Līziņ'
Plānā danco;
Kārliņš spēlē
Galdgalā.
23 [Ārlavas Tl].

47275.

Trīnei, māsei,
Skalganu bize:
Kad gāja dancot,
Skalgani grabēja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47276.

Tī es ļeču, tī doncuoju,
Kur i vysi boguotī;
Tīpat muna pušņuotine
Mātuotīs mātuojuos.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

1. Tur es lēču, tur doncuoju,
Kur ir visi boguotī,
Tur munis pušnuotinis
Plateitīs platejuos.
414 [Stirnienes Rz].

47277.

Vai mūs' muzkantus
Rudši [Rukši] apēduši?
Metate, meitas,
Kope naudu;
Pierksim citus
Muzakantus.
200 [Kuldīgas Kld].

47278.

Vai mūsu maizīte
Velt' apēdama? -
Neviena skrituļa
Pa brāļa plānu.
129 [Gudenieku Azp].

47279.

Vedat paši, panākstnieki,
Savas meitas dancināt!
Mēs neies, nevedīs,
Mums pašiem dancotājas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 116 -

47280.

Vējš pūš, salmiš dance,
Putniš grazni padziede.
Ak tu smuka jumpraviņa,
Nāc ar mani padancīt!
Es tev došu zīdu kleit',
Liepu lapu mētelīt.
445 [Ugāles Vp].

47281.

Vysa tric syla mola,
Ar manim doncuojūt;
Munas pošas kuojiņas
Mani pošu doncuot vede.
466 [Vārkavas D].

47282.

Vysim labi, vysim labi,
Juoneišam vēl lobuok;
Juoneišam vēl lobuok,
Jis ar sovu ļaudoveņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47283.

Zeiļu kuortiņu rozbēru,
Ar buoliņu doncuodama;
Kab ar svešu cylvēciņu,
Byutu ļaudim runuošana.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Maņ rozbyra zeiļu kuorta,
Ar buoļeņu doncojūt;
Kab ar cytu doncuojuse,
Byutu ļaudim breinumeņš.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

47284.

Ar buoleņi doncojūt,
Maņ nūkrita gredzineņš,
Kab ar čužu doncojūt,
Byutu lela naslaveitja.
605 [Skolas].

47285.

Zviedziet, mani kumeliņi,
Dancojiet, panāksnieki!
Tēvam mātei vedekliņa,
Dēlam mīļa līgaviņa.
242 [Lubejas Md].

47286.

Žēli vilka Miķēlītis
Salīmētu pijolīti.
112 [Ezeres Kld].

15. Mičošana

a) Līgava uzpošas, uzliek vainagu. Vainaga dziesmas

24211.

Vaija manu vainadziņu,
Tik zīļotu, pakarotu!
Kā es viņu ienesīšu
Tai žagaru būdiņā?
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

24212.

Ai skaistais vainadziņ,
Ai daiļā nesājiņa,
Ne tev bija ielīgot
Tādā skuju būdiņā!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Ai skaistais vainadziņ,
Ai daiļā vijējiņ,
Ne tev bija ielīgot
Tādā purva saliņā!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24213.

Ai vainaga vainadziņ,
Brīv' es tevi darināju:
Tautu dēla klētiņā
Brūna samta cepurīte.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24214.

Ai vaiņagu vijējiņa,
Kur tu savu loku liki?
- Es pakāru vītolā,
Lai saulīte balināja.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

24215.

Ai vaiņaga vijējiņa,
Kur vaiņaga loku liki?
- Es pakāru liepiņā,
Lai vij cita mātes meita.
424 [Barkavas pag. Rz].

1. Ai vaiņaga vijējiņa,
Kur vaiņaga loku liki?
- Es pakāru liepiņā,
Kuplajā zariņā.
190 [Kuldīā], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

24216.

Atspīd tautas istabā
Saules pītis vaiņadziņš;
Dēlu māte celdamās
Sak': saulīte uzlēkuse!
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

- 117 -

24216v1.

Spīdēj' mans zelta kronis
Caur deviņi glāza logi;
Dēlu māte brīnējās:
Istabā saule lec!
226 [Kandavā (Tl)].

24217.

Augsta bij manis vainadziņis,
Zema tautu istabiņa;
Es ar savu vainadziņu
Visus griestus noslaucīju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Šauras durvis, zemi griesti,
Smuidris mans augumiņš;
Ar vaiņaga cekuliņu
Visus griestus noslaucīju.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

24218.

Bij gan Anniņa
Vaiņagu bērzuse;
Jo spoža pierīte
Ne vaiņadziņis.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24219.

Bāliņos dzīvodama,
Es valkāju vainadziņu;
Nu aizgāju tautiņās,
Kā puķīte noziedēju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24220.

Daili zied sarkanrozes,
Jo dailāki vaiņadziņš,
Jo dailāki vaiņadziņš,
Pa godam novalkāts.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

24221.

Darāt, tautas, augstu klēti,
Augstas klēts pažobeles:
Augstu radu mūs' māsiņa,
Augstu nesa vaiņadziņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dariet, tautas, lielu namu,
Dariet lielu istabiņu:
Mūs' māsiņa lielu radu,
Žuburainu kroni nes.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2. Taisiet, tautas, augstu namu,
Augstu nama palodīti:
Piecu brāļu māsa biju,
Žuburaiņu kroni nesu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

24222.

Dedzi gaiša, uguntiņa,
Tu dzisīsi šovakar;
Vizi, manu vaiņadziņu,
Tev' noņems šovakar!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

24223.

Dod, Dieviņ, lietum līt,
Man ejot tautiņās,
Lai nes brāļi vainadziņu,
Papīrā ietinuši.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Lietus lija to dieniņu,
Kad es gāju tautiņās;
Brāļi nesa vainadziņu,
Zīdautā satinuši.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

24224.

Dzied zīlīte, lakstīgala
Manā zīļu vaiņagā;
Nu būs žēli brālītim,
Netiklami atdodot.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

24225.

Es jums saku, bāleliņi,
Zemu acu nenesiet:
Es ar godu novalkāju
Jūsu pirktu vainadziņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

24226.

Es nopinu vainadziņu
No četrāmi rozītēm;
Kad uzliku galviņā,
Tad gāj' tautu sētiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

24227.

Es pazinu kunga riju,
Pilli vadži sprigulīšu;
Es pazinu brāļu māsu,
Zelta roze vainagā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24228.

Es sēdēju pie galdiņa,
Man galdiņš piederēja,
Man galdiņš piederēja,
Ikām māsa vaiņagā.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

- 118 -

24229.

Es tautieša neraudātu,
Kaut kaŗāi aizveduši:
Kad zied puķes, maraniņas.
Es novītu vainadziņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24230.

Es vidū, es vidū
Ar to rožu vainadziņu;
Visapkārt bāleliņi
Ar tērauda zobeniņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

24231.

Gāju, gāju to celiņu
Stāvēdama, domādama:
Tai celiņa galiņāi
Noņems manu vainadziņu.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

24232.

Galvu manu sukājiet,
Matu manu nepiniet,
Lai stāvēja mati mani
Ar māmiņas pinumiņu!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

24233.

Gludu gludu galviņu
Sagludināju,
Uzliku vizuļu
Vainadziņu,
Uzkāpu augstā
Kalniņā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

24234.

Kam, bāliņ, tu apņēmi
Bez vaiņaga līgaviņu [=atraitni]?
Būt' jel ņēmis ciema meitu
Ar to zīļu vainadziņu!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24235.

Kas bij man par lielu lusti
Brāļa sievas sagaidīt:
Atved brālis līgaviņu
Vītol' zaru vaiņadziņu.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

24236.

Kas kait man nedzīvot,
Vainadziņa nenesāt;
Vaiņagā dārga nauda,
Viegli soļi staigājot.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

24237.

Kas man kait nedzīvot,
Vaiņadziņu nevalkāt!
Dzīvoj' zīles vieglumiņu,
Ābels ziedu baltumiņu.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

24238.

Ko līdz manim diži radi,
Ko bagāti bāleliņi?
Tāpat mani tautas veda
Bez sudraba vainadziņa.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24239.

Gana agri es cēlos,
Gana dziļu rasu bridu,
Līdz sanācu, līdz sadzinu
Vaiņadziņa valkātāju.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24240.

Lielieties, bāleliņi,
Nu māsiņa vainakā!
Kad noņems vainaciņu,
Nebūs vaira jūsu vaļa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

24241.

Māsiņ' savu vainadziņu
Pa godam valkājuse,
Visas zīles spoži spīd,
Nav neviena noritējse.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

24242.

Maza maza man galviņa,
Mazu pirku vaiņadziņu;
Sūtu vēsti tautietim,
Lai pērk mazu galvas autu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 190 [Kuldīā].

1. Maza maza mun galviņa,
Mazs vizuļu vainaciņš;
Devu ziņu tautiņām,
Lai šūn mazu cepurīti.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

24243.

Mazu brīdi pastāvēju
Ar tautieti baznīcā,
Jau manam vaiņagam
Puse zīļu nobiruse.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 119 -

1. Stuovēt vīn pastuovēju
Ar tautīti bazn'eicā,
Munam z'eiļu vaiņukam
Puse zīdu nūbirēja;
Ūtra puse nūbirēja
Tautu golda galeņā.
423 [Daugavpils apr.].

242431.

Mazu brīdi pastāvēju
Ar tautieti baznīcā,
Jau manam vaiņagam
Puse zīļu nobirušas.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

24244.

Neies vairs mūs' māsiņa
Ar vaiņagu baznīcā
No šās dienas gājumiņa,
Gredzeniņa mijumiņa.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)].

24245.

No tā mana vainadziņa
Atspīd tautu istabiņa:
Bij manā vainagā
Vairāk zelta ne sudraba.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24246.

Niule ruožeņas sazīda
Munu motu galeņūs;
Tautys vaļeņis nadeve
Da golam nūzīdēt.
4221 [Asūnes pag. D].

24247.

Piederēja bāliņam
Sirmi zirgi, balti svārki;
Māsiņai nepieder
Visu mūžu vainadziņš.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Piederēja bāliņam
Zīda josta, brūni svārki;
Māsiņai nepieder
Mūžam zīļu vaiņadziņš.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24248.

Priedītei, eglītei
Zelta rasa galiņā;
Tā ir mūsu māsiņai
Zelta kronis galviņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24249.

Puķītēm, zariņiem
Tautu meitas vainadziņš.
Tās puķītes, tie zariņi
Pieviļ manu bāleliņu,
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Krūmu krūmu, zaru zaru
Tautu meitas vainadziņš;
Tie krūmiņi, tie zariņi
Pievils manu bāleliņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2. Stūŗu stūŗu, zaru zaru
Mans sudraba vaiņadziņš;
Tie stūrīši, tie zariņi
Kaitin' dažu tēva dēlu.
198 [Saldū].

3. Tautu meita cimdus ada
Krustainiemi līkumiem;
Tie krustiņi, tie līkumi
Pievils manu bāleniņu.
226 [Kandavā (Tl)].

24250.

Zarots man(i)s vainadziņš,
Nelien tautu klētiņā,
Laužu zaru ieiedama,
Laužu otru iziedama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es neiešu tautiņās
Bez sniķeŗa bāleliņa:
Zemu tautu klētes durvis,
Zarots manis vaiņadziņis.
Zeltu lauzu ieiedama,
Sudrabiņu iziedama,
Ko nolauzu ieiedama,
Ne mūžam nedabūju;
Ko nolauzu iziedama,
To panācu dzīvodama.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

2. Zarots manis vaiņadziņš,
Zemas tautu klētes dores,
Zarus lauzu ieejot,
Pazarīšus izejot.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3. Zemas tautu klētes durvis,
Man zarots vaiņadziņš,
Zaru laužu ieiedama,
Zaru laužu iziedama.
Ko nolauzu ieiedama,
To maksās tautu dēls;
Ko nolauzu iziedama,
To maksās bāleliņi.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 120 -

24251.

Sasēda meitiņas
Apaļāi rindāi,
Sagrieza vaiņagus
Kā ritentiņus.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

24252.

Šorīt agri saule lēca
Par visiema rītiņiem;
Šorīt agri mūs' māsiņa
Spožu berza vainadziņu.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

24253.

Zelta puķīt' i izauga
Uz sudraba akmentiņa;
Tur savija brāļa māsa
Ejamo vainadziņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Skaista puķīt' i ziedēja
Uz pelēka akmentiņa;
Bārenīte sev novija
Vedamo vainadziņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

24254.

Zīļota, zaļota
Saulīte lēca;
Zīļotis, zaļotis
Mans vaiņadziņis.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24255.

Skaistu vien darināju
Ejamo vaiņadziņu:
Divi pušķi zelta liku,
Trešo sīka sudrabiņa.
226 [Kandavā (Tl)].

24256.

Skuju ļaudis, skuju zeme,
Skuju vīti vainadziņi;
Nu atveda mūs' māsiņu
Rožu vītu vainadziņu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

24257.

Spēlē pieci spēlmanīši
Uz tā mana vainadziņa.
Krīt', spēlīte, pa manim,
Lai netika nevienam!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24258.

Spēlēj' pieci, spēlēj seši
Uz to manu vainadziņu.
Vienam būšu, ne visiem,
Par Laimiņas likumiņu.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

1. Trīs tautieši spēlējās
Uz to manu vaiņaciņ'.
Krīt', spēlīte, šurpu turpu,
Lai netika nevienam!
Vienam būšu, ne visiem,
Kam Laimīte vēlējusi.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

24259.

Spēlē pieci spēlmanīši
Uz tā mana vainadziņa.
Lai spēlē otri pieci,
Rokā viņu nedabūs!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

24259v1.

Spēlēj' pieci jauni puiši
Apkārt manu vainadziņu.
Lai spēlēja otri pieci,
I tad mani nedabūs!
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

24260.

Spēlē pieci spēlmanīši
Uz to manu vainadziņu.
Lai spēlē otri pieci,
Vēl nedošu šoruden!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24261.

Spēlē pieci spēlmanīši
Uz tā mana vaiņadziņa.
Vienam būšu, ne visiem,
Rīta māles malējiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24262.

Spēlēdama es iegāju
Spēlmanīšu istabā;
Spēlēdama nospēlēju
Savu puķu vainadziņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Iesalaižu spēlēties
Jaunu puišu draudzībā;
Spēlēdama nospēlēju
Savu zīļu vainadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Netīšām es iegāju
Jauna zēna spēlītēs;
Ar puišiem spēlēdama,
Nospēlēju vaiņadziņu.
224 [Kabilē (Kld)].

- 121 -

3. Ziņģēdama es iegāju
Spēlmanīša istabā;
Raudādama nospēlēju
Sav' vizuļa vaiņadziņu.
1311 [Apē (Vlk)].

24263.

Spīdēt spīd, vizēt viz
Tās meitiņas vainadziņš.
Kā tam bija nespīdēt,
No kaņepju kauliņiem!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

24264.

Spīdi, manis vainadziņ,
Jele šādu vakariņu!
Nespīdēsi, nespīdēsi
Vairs manā mūžiņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

24265.

Spīdi, spīdi, vizi, vizi,
Mans vizuļu vainaciņš;
Gan pelēsi, gan rūsēsi
Aiz durvēm vadzītē!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24266.

Spīdi, spīdi, vizi, vizi,
Mans vizuļu vainadziņš;
Ilgi vaira nespīdēsi,
Spīd' jel šādu vakariņu!
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

242661.

Spīdu spīdu, vizu vizu,
Manu zīļu vainadziņu!
Tas tautieša sierdi ēda,
Ka neļāva novalkāt.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24267.

Spīdi, vizi, vainadziņš,
Šovakar galviņā!
Spīdēs' citu vakariņu
Tautu dēla klētiņā.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

24268.

Spožu berzu, baltu berzu
Savu zīļu vainadziņu,
Zinādami, mūžiņē
Vairs gālēja neliekam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24269.

Sidrabiņa man matiņi,
Zelta viju vaiņadziņu.
Pirc, tautieti, man aubīti
Sidrabiņa knipelēm!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24270.

Tautas mani apturēja
Baltābola kalniņā,
Gribēj' manu vainadziņu
Ar varīti novarēt.
Rokā vien vēdināju,
Līdz atjāja bāleliņi;
Kad atjāja bāleliņi,
Tad uzliku galviņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24271.

Tautu meita gauži raud,
Vainadziņu nesādama.
Neraud' gauži, tautu meita,
Tā nav tava mūža rota:
Zīda spices, zelta auba,
Tā būs tava mūža rota!
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

24272.

Tautu meita guģojās,
Vaiņadziņis ausis grauza.
Maksā manim, tautu meita,
Teikšu savam brālītim,
Teikšu savam brālītim,
Noņems tavu vaiņadziņu!
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautas meita gaudējās,
Vaiņadziņš galvu grauž,
Vaiņadziņš galvu grauž,
Klētē grīda iegrimuse.
Es tev teicu, tautas meita,
Valkā vēl šo vasaru!
Ruden teikšu bāliņam,
Noņems tavu vaiņadziņu.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

2. Tautu meita žēlojās,
Vaiņadziņis galvu spieda.
Dievs dod miežu vasariņu,
Teikš' rudeni brālīšam.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

24273.

Tautu meita mani lūdza,
Lai es lūdzu bāleliņu,
Lai es lūdzu bāleliņu,
Lai noņem vaiņadziņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 122 -

24274.

Tautu meita skārdu pirka
Lielajami vaiņakam;
Viņa vis nezināja,
Es nopirku cepurīti.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

24275.

Tautu meita žēlojās,
Vainadziņis galvu spieda.
Nāc pie mana bāleniņa,
Valkā smalku linautiņu!
226 [Kandavā (Tl)].

24276.

Tautu meitas vainadziņš
Izziedējs, izputējs;
Tautu dēla cepurīte
Pumpuros salaidās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24277.

Trīs vasaras dēlu māte
Linautiņu balināja.
Balin' baltu, valkā pate,
Es valkāšu vaiņadziņu!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

24278.

Vāverītes ligzdiņāi
Vairāk sūnu ne žagaru;
Mūs' māsiņas vaiņagāi
Vairāk zelta ne sudraba.
232 [Talsos (Tl)].

24279.

Vainaciņ, cekuliņ,
Kur bij man tevi likt?
Žēl bij tevi tautām dot,
Nevar' pate izvalkāt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24280.

Vainac'eņ, cakul'eņ,
Takam obi kal'n'eņā,
Raugam'ēs' tū uoreņu,
Kur s'eņuok [cykkuort] l'eigavuom.
422 [Līvānu pag. D].

24281.

Vaiņadziņu darināju,
Vaiņags manim piederēja;
Zīda mices nerakstīju,
Mice man nepieder.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24282.

Vaiņags mans rožu vīts,
Nenokrīti bāliņos;
Krīt' tautieša klētiņā
Pār bāliņa zobeniņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24283.

Vaiņags mans rožu vīts,
Nenokrīti bāliņos;
Krīt' tautieša klētiņā
Zem dieveŗa kājiņām!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

24284.

Vaiņags mans rožu vīts,
Nenokrīti bāliņos;
Nokrīt' tautu klētiņā
Par Laimiņas likumiņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24285.

Vaiņag, manu vaiņadziņu,
Kam tik tāļu nolīgoji?
Triju kungu zemīt' gāji,
Ceturtā ielīgoji.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

24286.

Vaiņak, manu vaiņaciņu,
Vairāk zelta ne sudraba!
Tautu dēla cepurīte
Vairāk ruda ne pelēka.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

24287.

Vai tā tautu istabiņa
Sēra malku kurināta?
Ne stundiņas nestāvēju,
Jau novīta vainadziņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24288.

Vaiju manu lielu kaunu
Pret maniem bāliņiem:
Vidāi tautu iesēdos
Ar vītola vainaciņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24289.

Veca veca tautu meita,
Vēl jo vecs vaiņadziņš;
Šūstījās, lāpījās,
Man' brālīti gaidīdama.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

- 123 -

24290.

Veca veca tautu meita,
Vecs vizuļu vaiņadziņš;
Kad tā pati jauna būtu,
Tad to jaunu darinātu.
1311 [Apē (Vlk)].

24291.

Vizuļots vizuļots,
Māsiņ, tavs vainaciņš;
Nu drīzā laiciņā
Nobirs tavi vizulīši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24292.

Celies, ierbīte,
Ņem cekulīti!
Visas lauka ierbītes
Ar cekulēm.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

24293.

Cirsties gāju, kapāties
Par māsiņas vainadziņu;
Labāk mana galva krita,
Ne māsiņas vainadziņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

47287.

Ai azaru, ezeriņu,
Rauš' es tovu pureniņu.
Ai gūdīga muotes meita,
Jemš' es tovu vainadziņu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

47288.

Bāleliņi bāleliņi,
Dariet augstas klētes durvis!
Zemas tautas klētes durvis!
Zarots māsas vaiņadziņš.
141 [Ivandes Kld].

47289.

Bāleliņi, bāleliņi,
Trinat asus zobentiņus!
Šodien kaŗu tautas cēla
Par māsiņas vaiņadziņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47290.

Brālīts māsu mierināja,
Pie rociņas turēdams:
Nāc, māsiņa, istabā,
Atdod savu vaiņadziņ'!
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

47291.

Brāļi, brāļi, zīmējat,
Kamēr māsa vaiņagā;
Kad noņems vainadziņu,
Tad jau vairs nepagūs.
Tāda pati rakstu mice
Kā citām sieviņām.
514 [Zentenes Tl].

47292.

Bryuklīneit mun' muoseņ,
Sorgoj sovu vauņudzeņu!
Tauteņuos dzeivuodama -
Daudzi draugu, tavarišu:
Cyts sūlēja tāva zemi,
Cyts sudobra gredzeniņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47293.

Celsies māte, celsies tēvs,
Izsukās man galviņu,
Lai tad stav mani mati
Ar māmiņas pinumiņu.
174 [Kārsavas Ldz].

47294.

Dzieržu mežu šolkojūt
Natuol tautu teirumā,
Dzieržu: tautas prīcuojās
Uz tuo muna vainadziņa.
465 [Varakļānu Rz].

47295.

Dzīdi, dzīdi, tu muoseņ,
Voi tu gauži naraudoisi?
Sova tāva, sovas muotis,
Sova zeiļu vauņuceņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

47296.

Ej, muoseņ, tu uz klēti,
Atnes sovu vaiņuceņu;
Mes cyluosim, pazavērsim,
Cik zareņu vaiņukā.
Tev, muoseņ, pīci bruoļi,
Pīci zori vaiņukā.
551 [Ludza Ldz apr.].

- 124 -

1. Ej, muosiņ, iz klētiņi,
Atnes rūžu vaiņadziņi;
Pacyluosim, patēmēsim,
Cik zariņu vaiņagā.
Div zariņi vaiņagā,
Div buoleņi piercējiņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Ej, muosiņ, uz klēti,
Atnes sovu vaiņuceņu;
Pasavērsim mes, muosiņas,
Cik zariņu vaiņagā.
Treju bruoļu muosa beju,
Treis zariņi vaiņagā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47297.

Ej, tēteit, pasaver
Koč pa lūgu ustobā!
Jau tovam bērneņam
Golvā zeiļu vaiņuceņš.
Itei dzīsme na cytam,
Itei dzīsme jaunivei.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

47298.

Gon vaira tu, muoseņ,
Par poļačku staiguojuse;
Nūjems tovu vauņuceņi,
Nūjems tovu vīglumeņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47299.

Geleitei, muoseņai,
Vainadzeņis nūbuolejis.
Ka na myusu buoleliņa,
Byut' cīšuok nūbuolejis.
143 [Jāsmuižas D].

47300.

Gudrom tautom zadynuot,
Gudrom nūjimt vainadzeņu.
Na kaidam vējiņam
Syla prīdi kustynuot;
Na kaidam nalītai
Nūjimt munu vanuceņu.
170 [Kapiņu D].

47301.

Jau vairuok (tu), muosiņ,
Vainadziņa nanosuosi.
Lai nūjam pyrmudīn,
Lai izlīk capureiti.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

47302.

Kā būs, kā būs
Šo vakariņu?
Cits gauži dziedās,
Cits gauži raudās;
Dēlu māte dziedās
Meitu māte raudās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47303.

Lēni, tautas, pamazām,
Man zaroj's vainadziņš;
Vienu zaru lauzīsit,
Simtu mārku maksāsit.
3 [Adulienas Md].

47304.

Lej, leitiņ, pacīšuok,
Lai aug mīži leidumā;
Maņ pajimta ļaudaveņa,
Nanūjimts vainuciņš.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

47305.

Lustē, meitiņ, šovasar,
Ruden ņemšu vaiņadziņ';
Dzersim kāsas trīs dieniņas,
Lai dancoja panākstnieki.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

47306.

Manis dēļ sveša māte
Baltautiņu balināja.
Nēsā pate, velē pate,
Es nasāšu vainadziņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47307.

Mauc, tautīti, boltus cimdus,
Tod jem muosas vaiņudziņu;
Bolts bej muosas vaiņudziņš,
Gūdam moužu dzeivojūt.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47308.

Muosas, munu vainadziņu
Pi matiņu dašyunit,
Lai tys tautu navēklīts
Vokorā nanūraun.
174 [Kārsavas Ldz].

47309.

Mēnestīns grozījās
Brīžiem jauns, brīžiem vecs;
Tā grozās tautu dēls
Pret māsīnas vainadzīnu.
39 [Bārtas Lp].

- 125 -

47310.

Monītai, muosiņai,
Boltu puču vainadziņš:
Puse zīdu, puse lopu,
Puse gaudu asariņu.
384 [Sēemūkšu C].

47311.

Nadūmoji, tu tautīt,
Nūzagt munu vainadzeņu;
Gudri muni buolileņi,
Vainadzeņa sorguotuoji.
605 [Skolas].

47312.

Napīdar jaunam zyrgam
Vacuo zyrga komoti;
Napīdar tev, Tekleite,
Tuos Vereites vainadzeņš.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

47313.

Pūš vējiņis, grib nolauzti
Pora bērza galoknīti;
Grib tautiņas ar variem
Noņemt manu vaiņadziņu.
347 [Rendas Kld].

47314.

Paskaties, tu māsiņa,
Uz tā sava vaiņadziņa!
Jau tavam vaiņagam
Puse ziedu nobirusi.
333 [Purmales (Bokovas) Abr].

1. Pasavēru atpakaļ:
Tautīts maņ i suoneņūs;
Jau munami vainadziņam.
Pusja zīdu nūbyrusja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47315.

Jau Jūlītes vainagam
Puse zīdu nubyrus(e);
Ūtra puse (vēl) nūbiers
Tautu golda galiņā;
Tautu golda galiņā,
Zam oruoju kuojiņom.
143 [Jāsmuižas D].

47316.

Drusku vīn pastuovēju
Ar tautīti bazneicā;
Pasavēru vaiņagā:
Puse zīdu nūbyruse;
Byut' ilguok stuovējuse,
Byutu vysi nūbyruši.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

1. Tik drupeiti pastāvēju
Ar tautīti bazneicā;
Puse zīdeņu nūbyra
Munam miršu vainagam;
Ka byut' ilguok stuovējuse,
Byutu vysi nūbyruši.
232 [Līksnas D].

47317.

Līzītei, māsiņai,
Šķībi stāv vainadziņš;
Ne vakara negaidīs,
Pagalam nokritīs.
127 [Grostonas Md].

47318.

Pout, viejiņi, siliņā,
Īpout munā vainadziņā!
Šū rudeni toutas lāda
Veidīt munu vainadziņ'.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47319.

Skaiti, skaiti, tu tautiet,
Cik zīlīšu vaiņagā!
Kā man bij izskaitīt,
Cik dzijtiņu audeklā.
263 [Mēmeles Jk].

47320.

Spēlēj' pieci spēlmanīši
Uz tā mana vaiņadziņa.
Lai spēlēja otri pieci,
Es nedošu šoruden;
Es nedošu šoruden
Savu zīļu vaiņadziņ(u).
487 [Vietalvas Md].

47321.

Spīdēj' manis vainadziņis
Vairāk zelta, ne sudraba;
Tas tautām sirdi spieda,
Nelaid' mani novalkāt.
108 [Engures Tk].

47322.

Sukojiti munu golvu,
Bižu rozna napinit,
Lai stuovēja munas bizes
Ar māmeņas pynumiņu.
174 [Kārsavas Ldz].

- 126 -

47323.

Šorīt sniga jauns sniedziņis,
Meža putni kāzas dzēra;
Šorīt agri mūs' māsiņa
Vainadziņu nolikuse.
15 [Alūksnes Vlk].

47324.

Tautiets mani labināj(a),
Lai es dodu vaiņadziņ(u).
Visi tevi šelmi teica,
Es nedodu vaiņadziņ(u).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

47325.

Tautu meita bēdājās,
Vaiņadziņš ausis grauza;
Cieties šādu vakariņu,
Noņems tavu vaiņdziņu!
508 [Zantes Tk].

47326.

Tautu māte brīnījās,
Kur ņem tādu vaiņadziņu?
Nebrīnies, tautu māte,
Vēl nāks tāda panāksniece
Saulē šūtu vaiņadziņu.
245 [Lutriņu Kld].

47327.

Tautu meita, mellacīte,
Mitosim vaiņadziņus!
Tev bij zelta zīlītēm,
Man sidraba spurdzītēm.
398 [Skrundas Kld].

47328.

Tys Geleitis vaiņuceņč
Kristeņim, zareņim;
Tī kristeņi, tī zareņi
Īpatyka Jezupam.
247 [Makašānu Rz].

47329.

Treis prīdītes sileņā
Dzaltonom skujeņom;
Treis muoseņis tauteņuos
Sudrabeņa vainudzeņi.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

47330.

Tu, māsiņ, savas naudas
Par cepuri netērej:
Ja tautiets tev nepirk',
Liec galvai vainadziņu.
224 [Lielvārdes Rg].

47331.

Vaiņuk munu, rožu veitu,
Nanūkreiti buoleņūs!
Nūkreit tautu klētiņā
Iz oruoja rūciņuos!
Oruojiņš vīgli ceļi,
Lobas dzeives gribādams.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

47332.

Manu zīļu vaiņadzīnu,
Nekrīt' salma gubenē!
Krīt' tautieša rocīnā,
Smalk(ā) priežu klētīnā!
605 [Skolas].

47333.

Veca veca tautu meita,
Vecs vizuļu vainadziņš;
Jauns jauns mans bāliņš,
Jauna cauņu cepurīte.
373 [Sarkaņu Md].

47334.

Velcies, slampa, istabā,
Sēsties galda galiņā!
Gan tie mūsu cūku puikas
Noņems tavu vainadziņu.
193 [Krapas Rg].

47335.

Ver, brālīti, plati durvis,
Lai es varu cauri tikt;
Man zīlainis vainadziņis,
Lai zariņu nenolauž.
92 [Dunalkas Azp].

47336.

Zamas tautu dureveņis,
Matas munā vauņukā;
Trei zareņi as nūlaužu,
To īleidu klēteņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

b) Brīdinājums meitām un līgavai

24294.

Sargaities, jaunas meitas,
Kuŗai skaists vainadziņš:
Kuŗai skaists vainadziņš,
Spers tai zviedru vanadziņš.
18 (Meņģelē).

- 127 -

24295.

Sargaities, jaunas meitas,
Mice līda istabā.
No tās mices līdumiņa
Trūks vienai vainadziņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24296.

Vai meitiņas, vai māsiņas,
Glabājiet vainadziņus:
Es redzēju dēlu māti
Baltu mici cilājot.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

1. Es redzēju dēlu māti
Vilnainē staigājot;
Kas esat jaunas meitas,
Sargāt savus vainadziņus!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24297.

Vai Līziņ, vai Līziņ,
Sargē savu vaiņadziņu:
Priciņš līda istabā,
Tīko tavu vaiņadziņu.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

24298.

Brāļi brāļi, vaktējiet,
Nu sāk māsa kupčoties:
Es redzēju dēla māti
Baltu mici celājot.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

24299.

Dziediet, meitas, dziediet, meitas,
Gan jūs gauži raudāsiet:
Trūks tai jūsu pulciņā
Viena zīļu vainaciņa.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24300.

Ej, māsiņ, pat' apraugi,
Ja netici brāliņam:
Ozolota tautu zeme,
Noraus tavu vainadziņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24301.

Mūc, mūc, māsiņa,
Nu tevi mičos,
Nu tevi mičos
Ar baltu micīti!
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

24302.

Steidzaties, bāleniņi,
Kamēr māsa vaiņagā!
Es redzēju dēla māti
Baltu mici celājot.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

24303.

Turies, māsiņa,
Cik varēdama:
Nu tevi vedīs
Nelaimes klētē.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

47337.

Vai māsiņa, vai māsiņa,
Sārgi savu vaiņadziņ(u)!
Pilna tautas istabiņa
Ar vienām ugunīm!
513 [Zemītes Tk].

47338.

Bēdziet visas, Kraukļu vistas,
Bēdziet visas gubenī!
Nu atnāca Lejieš' pūce
Kraukļu vistas plucināt.
193 [Krapas Rg].

47339.

Dziediet, meitas, dziediet, meitas,
Gan jūs rīt raudāsiet:
Cita tēva, cita mātes,
Cita savu vainaciņ'.
373 [Sarkaņu Md].

47340.

Es redzēju dēla māti
Kā vistiņu rotājam;
Kā vistiņu rotājam,
Rakstu mices celējam [celājam?]
514 [Zentenes Tl].

47341.

Māsiņ, savu vaiņadziņu
Nedod tautu cūkganam!
Tini baltā papīrā(?),
Ieliec pūra dibenā.
224 [Lielvārdes Rg].

47342.

Mice īt, mice īt,
Bēdzet, meitas, bēdzet, meitas!
Gona bāgu, gona bāgu,
Naizbāgu, naizbāgu!
358 [Rugāju Abr].

- 128 -

47343.

Nu šodien tev, Ilzīt,
No vaiņaga jāšķiŗas;
Noņems tavu vainadziņu
Godīgais tautu dēls.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

47344.

Sargies, vistiņ,
Spers tevi vanags;
Vanaga spērums,
Būs balta galviņ(a).
127 [Grostonas Md].

47345.

Sorgitēs jūs, muosiņas,
Šūvokar sorma kriss;
Nu tuos sormas kritumiņa
Paliks citai bolta golva.
35 [Baltinavas Abr].

c) Mičošanas laiks un vieta

24304.

Mičo mani, dēlu māte,
Negaidīji gaiļu laiku:
Smags bij manis vaiņadziņš,
Nospiež visu augumiņu.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

24305.

Mičojiet, mičojiet,
Negaidiet gaiļa [gaiļu] laika!
Kad gailīts padziedās,
Nedos māsa vainadziņa.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24306.

Mičojat, mičotāji,
Gaiļu laika negaidāt!
Kad atnāks gaiļu laiks,
Paliks brūte nemičota.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

1. Mičojiet, mičotāji,
Gaiļa laika negaidāt!
Kad gailītis nodziedās,
Paliks mice neuzlikta.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

24307.

Mičojiet, mičotāji,
Negaidiet gaiļa laika,
Lai gailītis neaizdzied
Ar vizuļu vainadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24308.

Mičojiet, mičojiet,
Ko tik ilgi kavējiet!
Jau dzelteni vizulīši
Manu galvu nospieduši.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

24309.

Pulkiem ļaužu vien staigāja
Pašā gaiļu laiciņā.
Vai gribēja zagšus zagt
Mūs' māsiņas vaiņadziņu?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

24310.

Sēdi, sēdi, jaunā mārša,
Piecas stundas nemičota!
Tā stāvēja brāļa galds
Piecas stundas neslaucīts.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

24311.

Ja Dieviņ, ja Dieviņ,
Trīs reiziņ' gaiļi dzied!
Nu pā(r)iešu sētiņā
Ar sudraba vainaciņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

24312.

Laimiņ Laimiņ,
Nāc klētītē:
Nu ģērbj meitiņu
Sieviņas drānās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24313.

Tautu dēls lielījās
Priežu klēti būvējot, -
Man' māsiņu cepuroja
Vecā salmu gubenī.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24314.

Rikšu rikšu, paskābiņ
Pa tām tautu atmatām,
Es gribēju vēl atrast
Sav' māsiņu vaiņagā.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

1. Stāvu lēcu no kumeļa,
Tecin teku istabā,
Lai atrastu sav' māsiņu
Sīkā zīļu vaiņagā.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 129 -

47346.

Ceirulīts dzīduoja
Viers klētis jumteņa;
Muoseņa rauduoja
Tauteņu klētiņā.
365 [Sakstagalas Rz].

47347.

Elle elle, bezdibenis
Tautu galda galiņā;
Tur noslīka, tur nogrima
Māsas zīļu vainadziņš.
355 [Rucavas Lp].

47348.

Elle elle, pekle pekle
Tautu dēla istabiņa;
Tur pagrima mūs' māsiņa,
Mūs' māsiņai vainadzīnis.
39 [Bārtas Lp].

47349.

Elle elle tautu sēta,
Dubļiem klāti laipu gali;
Kad iegāju, tad pazuda
Manis zīļu vaiņadziņš.
141 [Ivandes Kld].

47350.

Manu skaistu vainadziņu,
Vairāk zelta, ne sidraba;
To noņēma sveši ļaudis
Bez saulītes vakarā.
192 [Kosas C].

47351.

Mīļa mīļa tā vietiņa,
Kur man kāra šūpulīti;
Vēl mīļāka tā vietiņa,
Kur noņēma vainadziņ'.
350 [Ropažu Rg].

47352.

Nevaj'g manu vainadziņu
Novilkt brāļu sētiņā;
Novilkt tautu sētiņā
Zem Dieviņa(?) kājiņām.
511 [Zebrenes (Reņķes) Tk].

47353.

Sazaprat, napraškiņ,
Kuo pītryuks tev šūvokor!
Pītryuks tev mārgu slavis,
Pītryuks zeiļu vainadziņa.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

47354.

Stādu ošus, ozoliņus
Rijas taka maliņā;
Rijas taka maliņā
Noņem manu vaiņadziņu.
354 [Rubenes Il].

47355.

Stāvēt vien pastāvēju
Ar tautieti klētiņā;
Saka mani gulējušu,
Noņem zīļu vainadziņu.
190 [Kokneses Rg].

47356.

Voi nav žāļ, voi nav žāļ,
Sova rūžu vaiņuceņa?
Tovu rūžu vaiņuceņi
Nūjems tautu rūceņa;
Nūjems tautu rūceņa
Jaunajāji klētiņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47357.

Vakar, manu vakariņu,
Ko tu laba man atnesi?
No šī spoža vakariņa
Meitas vārda nedzirdēju.
15 [Alūksnes Vlk].

d) Dedzina sveces

24315.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Māsa grib kupčoties;
Brāļi sveces dedzināja,
Nu ņems māsas vaiņadziņu.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

24316.

Vai māsiņ, vai māsiņ,
Ko jel tava sirds nu saka?
Brāļi sveces dedzināja,
Nu ņems tavu vaiņadziņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Vai māsiņ, vai māsiņ,
Vai siersniņ' tev nesāp?
Dedzin' brāļi lukturīšus,
Noņem tavu vainadziņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

24317.

Dedziet, brāļi, gaišu guni,
Nu ņems manu vainaciņu,
Lai dieveŗi nesamina
Zem savām kājiņām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 130 -

24318.

Dedzini, brālīti,
Trijžuburu sveci!
Nu tautas māsiņai
Vaiņagu ņems.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24319.

Jaunajam bāliņam,
Tam māsiņas vairāk žēl,
Tas raudāja jo gaužāki,
Uguntiņu turēdams.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24320.

Vaktējies, tautu meita,
Nu zags tavu vaiņadziņu:
Visas tautas sveces dedza
Pašā gaiļu laiciņā.
364 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

47358.

Dedzini, māsiņa,
Deviņas sveces,
Lai redz māsiņa
Vaiņagu glabāt.
514 [Zentenes Tl].

47359.

Dedzin' skalu, dedzin' sveci,
Tumša mana istabiņa;
Kad atjāja mūs' māsiņa,
Tad pazuda vaiņadziņš.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

47360.

Sargies pati, man' māsiņa,
Sargi savu vainadziņu;
Brāļi sveci dedzināja,
Noņems tavu vainadziņu.
10 [Aizupes Tk].

e) Vainaga nauda

24321.

Vai Anniņ, man' māsiņ,
Turi cieti vaiņadziņu,
Ņeļauj to kustināt
Bez apaļa dālderīša!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

24322.

Ai vecais bāleliņ,
Steidzies drīzi istabā!
Jau tautiņas naudu skaita
Par māsiņas vainadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Ko, brālīti, namā raudi,
Ka nenāci istabā?
Tautu dēls naudu skaita
Par māsiņas vaiņadziņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Ko tie mani brāļi dara,
Namiņā stāvēdami?
Tautas skaita vaŗa naudu
Par māsiņas vainaciņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

3. Steidzies, mana māmuliņa,
Ar valodu istabā!
Jau tautiņas naudu bēra
Pāri manu augumiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

24323.

Ak tu šķelmis tautu dēls,
Sak' man lētu vainaciņu;
Tavs kumeļš maksā simtu,
Nevelk manu vainaciņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

24324.

Ar naudiņu es piedzimu,
Ar naudiņu nomirīšu;
Ar naudiņu lai noņēme
Tautas manu vainadziņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

24325.

Dārgu, bāliņ', ij turiet
Manu puķu vaiņadziņu,
Vienu puķīt' ij sakiet
Simtu mārku maksājam!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

24326.

Jaunajam brālītim,
Tam māsiņas gauži žēl,
Skaita naudu, birst asaras
Tautu galda galiņā.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 131 -

1. Jaunajam brālītim,
Tam māsiņas gauži žēl,
Skaita naudu, birst asaras
Tautu galda galiņā.
Stum, brālīti, tautu naudu
Pa galdiņa galiņiem,
Lai ritēja tautu nauda,
Kā rit tavas asariņas!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Tautas skaita sīku naudu
Par māsiņas vaiņadziņu.
Lai bij žēl, kam bij žēl,
Brūtes brālim, tam bij žēl,
Tas nocirta galdam stūri
No tā liela žēlumiņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24327.

Ko gribi, māsiņa,
Par vaiņadziņu?
Vai gribi, māsiņa,
Baltajas avis?
- Negribu, negribu,
To man pašai.
- Vai gribi, māsiņa,
Raibajas govis?
- Negribu, negribu,
To man pašai.
- Vai gribi, māsiņa,
Bēraju zirgu?
- Negribu, negribu,
Tā man pašai.
- Vai gribi, māsiņa,
Lin' arājiņu?
- To gribu, to gribu,
Tā man nav.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ko gribi, māsiņa,
Par vaiņadziņu?
Vai gribi, māsiņa,
Balt' avitiņu?
- Negribu, negribu,
Tā man pašai.
- Ko gribi, māsiņa,
Par vaiņdziņu?
Vai gribi, māsiņa,
Raibaju govi?
- Negribu, negribu,
Tā man pašai.
- Ko gribi, māsiņa,
Par vaiņadziņu?
Vai gribi, māsiņa,
Bēraju zirgu?
- Negribu, negribu,
Tas man pašai.
- Ko gribi, māsiņa,
Par vaiņadziņu?
Vai gribi, māsiņa,
Miežu arājiņu?
- Negribu, negribu,
Tēvs miežus sēja.
- Ko gribi, māsiņa,
Par vaiņadziņu?
Vai gribi, māsiņa,
Rudzu arājiņu?
- Negribu, negribu,
Tēvs rudzus sēja.
- Ko gribi, māsiņa,
Par vaiņadziņu?
Vai gribi, māsiņa,
Pūŗu arājiņu?
- Negribu, negribu,
Tēvs pūŗus sēja.
- Ko gribi, māsiņa,
Par vaiņadziņu?
Vai gribi, māsiņa,
Linu arājiņu?
- Negribu, negribu,
Tēvs linus sēja.
- Ko gribi, māsiņa,
Par vaiņadziņu?
Vai gribi, māsiņa,
Klātgulētāju?
- To gribu, to gribu,
Tas man nava.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24328.

Labāk dzēru purviņā
Ķikurainu ūdentiņu,
Nekā dzēru al' ar medu
Par māsiņas vainadziņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Labāk dzēru purviņā
Ķikurotu ūdentiņu,
Nekā dzēru al' ar medu
Par māsiņas augumiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24329.

Liela pulka bāluliņu,
Ko tie man laba dara?
Raudādami naudu skaita
Par māsiņas augumiņu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 132 -

24330.

Lieciet vaļu, bāleliņi,
Lai māsiņa andelēja:
Lai pārdeva vainadziņu,
Lai pirk ūdra cepurīti.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24331.

Lec, brālīti, no kumeļa,
Steidzies tautu istabā!
Tautu dēls naudu skaita
Par māsiņas vaiņadziņu.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24332.

Maksā manis vaiņadziņis
Simtu marku piecdesmit.
Kā tas dārgi nemaksās,
Dārga pati valkātāja!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

24333.

Man rociņas nosalušas
Kā lediņa gabaliņi,
Tautu naudu līdzinot
Par māsiņas vainadziņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24334.

Sak', vecaju bāleliņu,
Ko vērts māsas vainadziņis?
- Dod, tautieti, simts dāldeŗu,
Ņem ar visu valkātāju!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24335.

Šorīt līka mūs' brālīši, -
Ko tie līka, ko nelīka?
Vai tie līka miežus rudzus,
Vai māsiņas vaiņadziņu?
Tie nelīka miežus rudzus,
Tie līkst māsas vaiņadziņu.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

24336.

Sīki, smalki lietus lija
Pār šo zemes gabaliņu;
Sīki tautas naudu skaita
Par māsiņas vaiņadziņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

24337.

Turi cieti, turi cieti,
Māsiņ, savu vainadziņu!
Klāt stāvēja tautu dēls,
Saujā naudu šķindināja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

24338.

Vaicai tautas bāliņam:
"Dārgs vizuļu vainaciņš"?
Maksai viens vizulīts
Divi zelta gabaliņi.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

24339.

Zila melna mūs' māsiņa,
Tautu naudu saņēmusi.
Svied zemē tautu naudu,
Valkā savu vainadziņ'!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Zila melna mūs' māsiņa,
Tautu naudu saņemdama.
Met zemē tautu naudu,
Atņem savu sārtumiņu!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

47361.

Bruoleit, putu gabaliņš,
Kam puordevi vainadzeņu?
170 [Kapiņu D].

47362.

Brāļi brāļi, vaktējat,
Nu sāks māsa kupčēties:
Pārdod savu vainadziņu
Par micītes lupatiņu.
514 [Zentenes Tl].

47363.

Es nopierku vaiņadziņu,
Bodē stāvus stāvēdam';
Tautu dēls naudu skaita,
Kumeļā sēdēdams.
245 [Lutriņu Kld].

47364.

Ko nu, brāli, namā raudi,
Kā nenāc istabā?
Tautu dēls naudu skaita
Par māsiņas vainadziņu;
Kā tas, šķelmis, neieskaita
Kādu alvas gabaliņu.
23 [Ārlavas Tl].

- 133 -

47365.

Kriuklīte nūzīdēja
Myglūtajā reitiņā;
Myus' muosiņa puordavuse
Atraišami vainadziņu.
466 [Vārkavas D].

47366.

Maksājat, dieverīši,
Manu skaistu vainadziņu.
Kādēļ jūsu bālēliņš
Ilgu mūžu nedzīvoja?
Ne nu īsta vīramāte,
Ne nu skaista vainadziņa.
605 [Skolas].

47367.

Mazajam brāliņam,
Tam māsiņas gauži žēl:
Skaita naudu, birst asaras
Tautu galda galiņā.
Brāliņam vaŗa vārti,
Sudrabiņa stādaiciņi.
378 [Seces Jk].

47368.

Sargi, māsa, sargi, māsa,
Sargi savu vaiņadziņu!
Tautu dēls blakām sēd,
Saujā naudu šķindināja.
343 [Rāvas Lp].

47369.

Turi cieti, turi cieti,
Māsiņ, savu vaiņadziņu!
Tautu dēls blakum sēd,
Zelta nauda rociņā.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

47370.

Sveši ļaudis svešā zemē
Noceļ manu vainadziņu:
Rāva ziedu, deva mārku,
Lauza zaru, pusdalderi.
525 [Alūksne Vlk apr.].

f) Vainagu noņem

24340.

Agri sniegi sasniguši,
Zaļa zāle pagalmā;
Agri tautas noņēmušas
Māsai zīļu vainadziņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24341.

Vai vai māsiņa [Anniņa, Līzīte],
Tavu cietu sirdi!
Nevienas asaras
Par vaiņadziņu!
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

1. Ķiz' ķizu, māršiņa,
Paraudi žēli
Pēc jaunu dieniņu,
Pēc vaiņaciņa!
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

24342.

Ai ai manu vēlīgumu,
Kad es augu bāliņos!
Ilg' galvā nestāvēja
Sarknais rožu vainadziņš.
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24343.

Vai Dievī, vai Dievī,
Man galviņa gauži sāp!
Kaut es būtu pie māmiņas,
Pastāstītu māmiņai,
Kur nu manu sārti vaigi,
Kur sārtais vainacīc!
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

24344.

Ai Dieviņi, ai Laimiņa,
Ko tu biji nolikuse:
Plendeŗam, dzērējam
Noņemt manu vainadziņu!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

24345.

Ai māsiņa, ai māsiņa,
Tavu skaistu vaiņadziņu!
Labāk vīra piecietusi,
Ne skaistā vaiņadziņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

24346.

Vai māsiņ, tavu sirdi,
Vai bij koka, vai akmeņa!
Tautas dzied, raud bāliņi,
Tev nebira asariņas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

24347.

Ai māsiņ cietu sirdi,
Vainaciņa neraudāji!
Man nobira asariņa,
Aiz galdiņa veŗoties.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 134 -

24348.

Ai mans zīļots
Vaŗ' vainadziņš,
No krūma, no zara
Vairojams,
No krūma, no zara,
No veca vīra; -
No jauna puisēna
Vairs nevarēju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Es teču tecēju
Caur zaļu birzi,
Savu linšu vaiņagu
Vairīdama.
No krūma, no zara
Izvairīju,
No tautu dēliņa
Vairs nevarēju.
224 [Kabilē (Kld)].

24349.

Aile manu vaiņadziņu,
Krūkļu pītu, alvu lietu!
To paņēma tautu dēls,
Sudrabiņu dēvēdams.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

24350.

Aili manu vaiņadziņu,
Noņem jaunu, kā pašūtu;
Tautu dēla sierdi spieda,
Tas neļāva savalkāt.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

24351.

Vai manu vaiņadziņu,
Te nopirka, te noņēma!
Brāļi galvu nogrozīja,
Dārgu naudu izdevuši.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Pērngad pirku vainadziņu,
Šogad vaira nevalkāju;
Tēvs māmiņa gauži raud
Dārgas naudas devumiņu.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

24352.

Vai manu vainadziņ,
Te nopirka, te noņēma!
Kaut bāliņi zinājuši,
Ne naudiņas netērētu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24353.

Aili manu vainadziņ,
Tik jaunai nojemot!
Nu gribēju zīles pirkt,
Nu tik daiļi šūdināt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24354.

Aiju manu vainadziņu,
Tik jaunaji noņemot!
Tā bij manas pašas vaina,
Augsti cēlu valkādama.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

24355.

Aija manu vaiņadziņu,
Vairāk zelta, ne sudraba!
Mīl pašai valkājot,
Žēl tautām noņemot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

24356.

Vai manu vainadziņu,
Vairāk zelta ne sudraba!
Noņem tautu neveiklītis,
Kā saulīti mirdzēdamu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

1. Pirk man brāļi vainadziņu,
Vairāk zelta ne sudraba;
Kā austriņa mirdzināja,
Dēlu mātei noņemot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24357.

Vai manu vainaciņu,
Vairāk zelta ne sidraba!
To noņēma dēlu māte
Bez saulītes vakarā.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

24358.

Ailu manu vainadziņu,
Vairāk zelta ne sudraba!
To noņēma dēlu māte,
Kā saulīte rīta rasu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24359.

Vai Anniņa, vai māsiņa,
Vai tev kauna vairs nebija?
Māte jēme vaiņaciņu,
Ne prievita neiedevi.
Kas godīga mātes meita,
Tā iedeva cimdu pāri,
Tā iedeva cimdu pāri,
Abas rokas nobučoja.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 135 -

24360.

Ai rudeni, pavasari,
Tu man laba nedarīji:
Rudens jēma vainaciņu,
Pavasaris gredzentiņu.
158 (Rāvā).

1. Ai rudenis, pavasaris,
Tas man labu nedarīja:
Pavasaris man nomauca
Div' sudraba gredzentiņi;
Ai, rudenis man noņēma
Manu zīļu vaiņadziņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24361.

Ai skaistais vainadziņ,
Ai daiļā vijējiņa,
Abi divi palikāt
Neveiklīša rociņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24362.

Ai vakar vakariņ,
Tu man žēli padarīji:
Tu noņēmi sārtus vaigus,
Tu vizuļu vainadziņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24363.

Ar visiem laba biju,
Ar visiem saderēju;
Dod, Dieviņ, saderēt
Ar vaiņaga ņēmējiņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Saderēja man dziesmiņa
Ar visiem ļautiņiem;
Dieviņš dod saderēt
Ar vainaga ņēmājiņu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24364.

Asaru upīte
Pie klēts durvīm:
Māsiņa raudāja
Par vainadziņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24365.

Bērziņam div' valiņas:
Aug lapiņa, krīt zemē;
Man nebija vienas vaļas:
Vaiņadziņu novalkāt.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bērziņami sava vaļa
Rotāt lapas, mest zemē;
Kad man būtu tāda vaļa
Ar to zīļu vainadziņu!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

24366.

Bērziņam lapas bira,
Citas auga tai vietā;
Man noņēma vaiņadziņu,
Ne mūžā neuzlika.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24367.

Bērziņš auga iz akmiņa
Sudrabiņa lapiņām;
Man nopina māmuņīte
Noceļamu vaiņuciņu.
113 [Alūksnē].

24368.

Bērziņš lapas darināja,
Es darinu vainadziņu;
Salna koda bērza lapas,
Tautas ņēma vainadziņu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Bērziņš auga uz akmini,
Zelta lapas galotnī;
Es izaugu pie māmiņas,
Zelta kroni valkādama.
Vējš nopūta bērzam lapas,
Tautiets manu vainadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

24369.

Bērziņš lapas darināja,
Es darinu vainadziņu;
Tautas vaļas man neļāva
Līdz galam darināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24370.

Bij tādam delverim
Noņemt manu vaiņadziņu!
Es būt' savu vaiņadziņu
Pie māmiņas novalkājse.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

24371.

Bij tādam vējiņam
Vītoliņu vēcināt!
Bij tādam nelietim
Noņemt manu vainadziņu!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 136 -

1. Ne tādam vējiņam
Magoniņu purināt;
Ne tādam netikļam
Noņemt manu vainadziņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

24372.

Briute briute, kur tovs gūds,
Kur tovs zeiļu vaiņuceņš?
- Gūdu laižu vējeņā,
Vaiņuceņu zam kuojeņu.
435 [Latgalē].

24373.

Daiļi savas kājas avu,
Daiļi liku vainadziņu;
Vai tādam neliešam
Noņemt munu vainadziņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24374.

Dievs dod apsei notrīcēt,
Ka tā mani nobiedēja;
Dievs dod algu tautiešam
Par vaiņaga jēmumiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

24375.

Dēlu māte man noņēma
Lagzdu ziedu vaiņadziņu.
Man aizgāja trīs dieniņas,
Viena zieda meklējot.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

24376.

Dēlu māte man noņēma
Lagzdu ziedu vaiņadziņu.
Nedomā, dēlu māte,
Ka es cita nedabūšu;
Rītu iešu lagzdienā,
Pīšu citu dziedādama.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

24377.

Dēla māte, zvēra māte,
Norāv' manu vainadziņu,
Norāv' manu vainadziņu
Ar visiemi matiņiem.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

24378.

Div' kalniņi noziedēja
Sarkaniem ziediņiem;
Div' māsiņas godā tapa
Ar to vienu vaiņadziņu.
190 [Kuldīā], 203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

1. Trīs kalniņi noziedēja
Sarkanā āboliņa;
Trīs māsiņas novalkāja
Vienu zīļu vainadziņu.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

24379.

Dzērve kliedz, meita raud
Staiga purva maliņā;
Dzērve kliedza, kājas sala,
Meita raud vainadziņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24380.

Es, māmiņa, tav' meitiņu
Pats aizvedu, pats atvedu,
Vainadziņu vien noņēmu
Par pļaviņas ganījumu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24381.

Es noviju vainadziņu
Daugaviešu lejiņā;
Tur noviju, tur palika
Daugaviešu rociņā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Viju, viju, nenoviju
Spilves ziedu vainaciņu;
Tur es viju, tur palika,
Spilves dēla rociņā.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

24382.

Es saviju vainadziņu
Simtu puķu trejdeviņu.
Pirka kungi, nenopirka,
Nāca tautas, tās noņēma.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24383.

Es tam dotu savu mantu,
Visu savu bagātību,
Kad kas manu vainadziņu
Otrreiz liktu galviņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24384.

Es tautām noganīju
Baltu auzu tīrumiņu;
Par auziņu ganījumu
Noņem manu vainadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Es tautām noganīju
Sīku auzu gabaliņu;
Tautas man ķīlām jēme
Sīku linšu vaiņaciņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 137 -

24385.

Es tev lūdzu, līgaviņa,
Glabā manu cepurīti,
Kā es tavu vainadziņu
Visu mūžu paglabāju!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24386.

Es teceņus vien tecēju
Bodē pierkt vainadziņu.
Sak' tautietis stāvēdams:
Pierc, meitiņa, nevalkāsi!
Novalkās man' māsiņa,
Sav' naudiņu nedevuse.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Botī pirku vainadziņu
Ar jauno bāleliņu.
Sak' tautietis lūkodamis:
Pērc, meitiņa, nevalkāsi!
Kaut zinātu nevalkājsi,
Ne naudiņas netērētu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

24387.

Es teciņus vien tecēju
Pie vaiņagu vezumiņa;
Tecēdama ieraudzīju
Sav' vaiņaga ņēmējiņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

24388.

Gana gudri es dabūju
Lakstīgalas vainaciņ':
Apkārt gāju, cauri līdu
Smalkam lazdu krūmiņam.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

24388v1.

Apkārt teku, cauri lienu
Smalkam lazdu krūmiņam,
Ir tad vēl nedabūju
Lakstīgalas ļaudeviņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Ar gudrību es dabūju
Lakstīgalas valodiņu:
Pāri lēcu, cauri līdu
Smalkam lazdu krūmiņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

24389.

Gauži raud sila priede,
Vējiņš lauza galoknīti;
Gauži raud mūs' māsiņa,
Kam noņēma vainadziņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24390.

Gauži raud ciema meita,
Pliku galvu palikuse.
Kur tu liki, ciema meita,
Savu zīļu vaiņadziņu?
Kam pārdevi, cik paņēmi
Par to savu vaiņadziņu?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

24391.

Godam dzimu, godam augu,
Godam gribu nodzīvot;
Ar godiņu noņemiet,
Tautas, manu vainadziņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

24392.

Grūž porā, grūž ellē
Tautu meitas vaiņadziņu!
Tādu ceļu viņa gājse,
Tā iet viņas vaiņadziņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24393.

Īss mūžiņš, labs mūžiņš,
Vaiņadziņu valkājot;
Kad noņēma vaiņadziņu,
Bēdas bēdu galiņē.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24394.

Ja ar godu, tad ar godu
Lai ņem manu vaiņadziņu;
Es negribu bez godiņa
Ne vizuļa noraunam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

24395.

Ja ar godu, tad ar godu
Ņemiet manu vaiņadziņu!
Es nebiju ne dieniņas
Bez godiņa valkājuse.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

24396.

Ja ar godu, tad ar godu
Ņemat manu vainadziņu;
Ja ar godu neņemat,
Lai stāv visu neņemams!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Ja ar godu, tad ar godu,
Godīgais tēva dēls;
Ja bez goda, lai stāvēja
Mans vizuļu vaiņadziņš!
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

- 138 -

24397.

Ja ar godu, tad ar godu
Ņemiet manu vaiņadziņu;
Neņemiet celiņā,
Ne celiņa maliņā!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

24398.

Jau man gaudi, jau man žēl,
Vēl man dara darāmo:
Jau atšķīra no māmiņas,
Vēl noņēma vainadziņu.
1311 [Apē (Vlk)].

24399.

Jaunajam bērziņam
Vējš nolauza galoknīti;
Kam bij man tik jaunai
Nojemt savu vainaciņu!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24400.

Kādēļ manis vainadziņis
Krīt zemē skanēdams?
Vienu nakti vien gulēju
Pie nelieša tēva dēla.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

24401.

Kalnā kāpu, tur nokrita
Mans vizuļu vainadziņš.
Atdodiet, sveši ļaudis,
Svaiņa pirkts, ne bāliņa!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kalnā kāpjot i nokrita
Mans vizuļu vainadziņš.
Ciema puiši, brāleliņi,
Dabūjuši, atdodiet!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24402.

Kalnā kāpu, tur nokrita
Mans vizuļu vaiņadziņš.
Dieviņš zina, to kritumu
Vai es vaira atdabūšu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

24403.

Kam bij man tik jaunai
Atdot savu vaiņadziņu?
Vēl bij man pāŗa gadu
Dažu labu kaitināt.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

24404.

Kam, māsiņa, grazni augi,
Kam zīlītes šūdināji?
Viens netiklis tēva dēlis
Noņem tavu vaiņadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24405.

Kam nāci, stērstiņa,
Zvirbuļu pulkā?
Zvirbuļi norāva
Cekuliņu.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

24406.

Kamēr meita vaiņagā,
Zied magones daiļumā;
Kā noņēma vainadziņu,
Vējš nopūta daiļumiņu.
312 [Ērberķē (Mazzalves pag. Jk)].

24407.

Kas kait man nenocirst
Zaļas priedes virsūnīti?
Kas kait man nenoņemt
Savas māsas vainadziņu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Kad es gribu, es nocērtu
Zaļa bērza virsaunīti;
Kad es gribu, es noņemu
Jaunas meitas vainadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Priedītei, eglītei
Vejiņš trauca pupuriņu;
Meitiņām, māsiņām,
Tautas ņēma vaiņadziņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

24408.

Kas, māsiņa, tev kaitēja,
Tu staigāji raudādama?
Man bij kaite, ko es raudu,
Man noņēma vainadziņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

24409.

Kas man kait nenoņemt
Savas māsas vainedziņ'?
Vai nebija man' māsiņa
Ar godiņu nesājusi?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

24410.

Kas redzēja priedei ogas,
Kad tai ziedi noziedēja?
Kas redzēja māsiņai
Tautās rožu vaiņadziņu?
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

- 139 -

24411.

Kau(t) man būtu bāleliņš
Jele strada lielumā,
Nenoņemtu tautiņās
Liecenieks vainadziņa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

24412.

Kaut man būtu bāleliņš
Jel strazdiņa lielumā,
Nenoņemtu vainadziņu
Iedzimtāi vietiņā.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

24413.

Kou man būtu īstu brāļu
Jal straediņa lieluimiņa,
Nanuoņamtu naeveiklīts
Muna puķu vaiņaeciņa.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

24414.

Ķeparītis tautu dēls
Platajām kājiņām,
Tas norāva mūs' māsiņas
Zelta zaru vaiņadziņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

24415.

Ķizu ķizu, māsiņa,
Paraudi žēli,
Kam mīļi runāji
Ar tautu dēlu!
Būt' dzedri runājse,
Būt' atsacījse.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

24416.

Klusu klusu audzināju
Ciemā savu līgaviņu;
Nu ļautiņi padzirdēja,
Ka noņēmu vainadziņu.
190 [Kuldīā].

24417.

Ko Dievam es sariebu,
Ko savai māmiņai?
Pašu piektu vakariņu,
Noņem manu vainadziņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

24418.

Ko, māsiņa, tu nu raudi
Vaira sava vaiņadziņa?
Pati gāji tautiņās,
Arājiņa gribēdama.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

24419.

Ko tautām grēka dara
Mans vizuļu vaiņadziņš?
Ne tas tautu biržu līda,
Ne ozolu darināja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

24420.

Ko, tautieti, tu raudāji?
Tāds tu biji, tāds paliki;
Es raudāju, man bij žēl,
Man noņēma vaiņadziņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

24421.

Krīt zemē kļava lapa,
Krīt dziļē ūdenē;
Krīt zemē vaiņadziņš,
Krīt nelieša rociņē.
226 [Kandavā (Tl)].

24422.

Kupla liepa, zemu zari,
Cauri līdu raudādama:
Ciema puiši, bāleliņi,
Noņem manu vainadziņu.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

24423.

Labāk savu vainadziņu
Ap celmiņu apdauzīju,
Ne devusi nosaņemt
Slinkam tēva dēliņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24424.

Lai bij žēl, ka bij žēl,
Žēl bij sava vainadziņa!
Te uzlika, te noņēma,
Necik ilgi nevalkāju.
Kad bāliņi to zinātu,
Tad tik dārgi nemaksātu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

24425.

Lieli vēji nolauzuši
Pura bērza galotnīti;
Lielas tautas noņēmuši
Māsiņai vaiņadziņu.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 140 -

24426.

Līgodamis vējš nolauza
Birzē bērza galoksniņu;
Žēlodamis es noņēmu
Tās meitiņas vaiņedziņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Vējš nolauza līgodams
Pura bērza galotnīti;
Dievs noņēma mīlēdams
Sērdienītes vaiņadziņu.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24427.

Līsti, līsti, lietutiņi,
Jel rasas dēļ;
Raudi, raudi, māršiņa,
Jel slavas dēļ!
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1. Pal'ej, l'eit'eņ,
Rosys d'eļ;
Paraudi, muos'eņ,
Slavis d'eļ!
Ka nal'eji niu, l'eit'eņ,
Gon tu l'eisi sīna laiku;
Ka naraudi niu, muos'eņ,
Gon rauduosi dz'eivuodama.
426 [Sakstagala pag. Rz].

24428.

Lustējieti, jūs māsiņas,
Mana luste aizgājuse,
Mana luste aizgājuse
Līdz ar zīļu vainadziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24429.

Lustīgam, vēlīgam
Noņemt manu vainadziņu:
Vai es biju ne lustīga,
Vainadziņu valkādama?
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24430.

Lustīt mana, līksmīt mana,
Kur tu man nu paliki?
Vai tu man tur paliki,
Kur nonēma vainadziņu?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24431.

Māsiņ, mana jaunākā,
Vēl bij tevi meitā būt,
Vēl bij tevi meitā būt,
Valkāt zīļu vaiņadziņu.
258 [Bērzmuižā (Bērzes pag. Jg)].

24432.

Man bij skaists vainaciņš
Sudrabiņa lapiņām;
Ņem vainagu dēlu māte,
Mani pašu tautu dēls.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

24433.

Man māsiņas tā nav žēl,
Kā māsiņas vainadziņa:
Spīdēj' visi sētmalīši,
Māsiņai staigājot.
389 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24434.

Mans skaistais vainadziņš,
Tas nokrita kāziņās;
To samina kunga dēli,
Kāziņās dancodami.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

24435.

Mauc, tautieti, baltus cimdus,
Tad ņem māsas vainadziņu!
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

24436.

Migla migla, liela rasa,
Tā man laba nedarīja:
Migliņa neredzēju,
Kas noņēma vaiņadziņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24437.

Migla migla, liela rasa,
Tā man laba nedarīja:
Rasā manas kājas mirka,
Miglā zuda vainadziņš.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Migla migla, rasa rasa,
Tu man laba nedarīji:
Rasāi manas kājas sala,
Miglā zuda vauņadziņš.
Saulītēi ieraudzīju
Tautu dēla rociņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

24438.

Mīl manim, tautu dēls,
Tavi sirmi kumeliņi;
Tev mīlēja, tu noņēmi
Manu zīļu vainadziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 141 -

24439.

Mīļi mīļi tā vārdiņi,
Kas pirmais bildināja;
Silta silta tā rociņa,
Kas nocēla vaiņadziņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

24440.

Nij, māršiņ, raud' uz mani,
Nij uz mani žēlojies!
Tavi pašas bāleliņi
Noņems tavu vainadziņu.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

24441.

Ne mūžam nedabūšu,
Kas pazuda šoruden:
Pazud' mani balti vaigi,
Pazud' pērļu vainadziņš.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

24442.

Ne par lietu es atdevu
Savu zīļu vainadziņu:
Par to vecu tautu dēlu,
Kā par praula gabaliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24443.

Neba dižas vainas dēļ
Noņem manu vainadziņu:
Mazu brīdi pastāvēju
Ar tautieti baznīcā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24444.

Nekad žēli neraudāju,
Kā raudāju vienu dienu,
Redzu savu vaiņadziņu,
Zūdam tautu rociņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24445.

Nasalūbe, nasalūbe
Bruoel'eņam runuojūt;
Tautis v'ērsu patureja
Iz tuo muna vainuceņ'.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

24446.

Ņem, tautiet, vainaciņ'
Vieglajām rociņām,
Lai galviņa nesāpēja,
Visu mūžu dzīvojot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24447.

Ņeņem vis, tautu dēls,
Mana zīļu vainadziņa,
Ja zinies nenopirkt
Skaistas cauņu cepurītes!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Neņem vis, tautu dēls,
Mana puķu vainadziņa,
Ja nezini pūriņāji
Skārdiem šūtas cepurītes!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

24448.

Neraudātu, neraudātu
Savu zīļu vaiņadziņu,
Gan es biju gŗūtredzējse,
Vaiņadziņu valkādama.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

24449.

Noņem manu vainadziņu,
Noņem manu vieglu dienu.
Vai tā mana viegla diena
Zem vaiņaga gulējusi?
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 424 [Barkavas pag. Rz].

1. Noņem manu vainadziņu,
Noņem manu vieglumiņu.
Vai tas manis vieglumiņš
Vainadziņa cekulā?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

244491.

Noputēja auzu spilva,
Veldītēi iekrizdama;
Noputēja man' matiņi,
Vainadziņu noņemot.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

24450.

Noskrien putnis no žagara,
Žagars vien līgojās;
Noņem tautas vainadziņu,
Mati vien plīvējās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Noskrien putnis no zariņa,
No- zariņš- līgojās;
Noņem tautas vainadziņu,
No- vizuļi- skanējās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

24451.

Paldies saku tautiešam,
Kas noņēma vainadziņu,
Kas nelika vējiņam
Manu matu purināt.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

- 142 -

1. Paldies saku Laimiņai,
Ka tā mani sievu lika,
Nelik' vairs vējiņam
Manu matu plivināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24452.

Paldies teicu tautietim
Par vaiņaga noņēmumu;
Abas ausis nosutušas,
Vaiņadziņu valkājot.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

24453.

Pate vārna pelci jauca,
Pate gāja mazgāties;
Pats tautietis izvainoja,
Pats noņēma vaiņadziņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24454.

Pats māsiņu izaudzēju,
Pats izlaidu tautiņās,
Pats izlaidu tautiņās,
Pats noņēmu vaiņadziņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

1. Pats māsiņu izaudzēju,
Pats māsai maizi devu,
Pats noņēmu vainadziņu
Tautu galda galiņā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

24455.

Pav'sar pirku vainadziņu,
Rudien tautu rociņāi.
Tik maniemi bāliņiemi
Dārgas naudas devumiņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24456.

Pieviļ mani sveši ļaudis,
Gana gudri dzīvojot:
Noņem manu vainadziņu
Ar bērziņa žagariņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

24457.

Pilni tautu tīrumiņi
Zemzarīšu ozoliņu;
Pats zemais ozoliņš
Noraun manu vainadziņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Ozoliņu birzi gāju,
Rokā nesu vainadziņu;
Pats mazais ozoliņš
Norauj manu vainadziņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

24458.

Pirmo reizi es atnāču,
Lai palika pēdīgā;
Pirmās reizes nākumiņu
Noņem manu vainadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24459.

Pirc, tautieti, man puķīti
Sudrabiņa lapiņām,
Kam noņēmi vaiņadziņu
Pašā ziedu laiciņā!
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 190 [Kuldīā].

1. Pirc, tautieti, Rīgā, micu,
Pirc cekulu galīnā,
Kam noņēmi vaiņadzīn'
Pašā ziedu laicīnā!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

24460.

Pirc, tautieti, Rīgāi autu
Zeltītām maliņām!
Es nejemšu nezeltītu
Pretim savu vaiņadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24461.

Pērc, tautieti, Rīgā autu
Zeltītāmi maliņām,
Kam noņēmi vaiņadziņu
Zeltītāmi lapiņām!
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

24462.

Pirc, tautieti, Rīgā mici
Zeltītām bantītēm!
Te tu tādu nedabūsi,
Kas vērts mana vaiņadziņa.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

24463.

Pirc, tautieti, Rīgā mici
Sudrabiņa spicītēm!
Es valkāju bāliņos
Apzeltītu vaiņadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Pirc, tautieti, man micīti
Sudrabiņa knipelēm!
Bāliņos izvalkāju
Zelta zīļu vainadziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 143 -

24464.

Pirc, tautieti, zīdautiņu
Sudrabiņa maliņām,
Kam tu mani jaun' izvīli
No vizuļu vainadziņa!
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

1. Pirc, tautieti, slēžu autu
Sudrabiņa maliņām,
Kam tu mani mazu ņēmi
Nezīļotu vaiņadziņu!
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

24465.

Pircin pirkta man zemīte,
Pircin zemes arājiņš:
Ar pūriņu zemi pirku,
Ar vaiņagu arājiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24466.

Plata upe, šaura laipa,
Pāri gāju raudādama;
Iekrīt mans vaiņadziņš,
Mūžam vaira nedabūju.
1311 [Apē (Vlk)].

24467.

Pūt, pūt, vējiņi,
Putini spalvas!
Klētēi pelēku
Vistiņu plūca.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Mazs mazs vējiņš,
Putēja spalvas:
Klētēi plūkājši
Pelēku zosi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Pūš, pūš, vējiņ,
Putina spalvas,
Klētēi plucina
Pelēku vistu.
Darināte, vecas vistas,
Jauni visti cekuliņu!
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

3. Putu putu spalviņas
Pa istabiņu,
Nu plūca vanags
Pelēku vistiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

24468.

Puķīt', mana līgaviņa,
Pats es tevi audzināju,
Pats es tevi audzināju,
Pats noņēmu vainadziņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24469.

Puķīt, manu līgaviņu,
Pats es tevi audzināju,
Pats es tev Rīgā pirku
Smalku zīļu vainadziņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24470.

Puķīt' rāvu tecēdama
Otra kunga pagastā;
Par puķītes rāvumiņu
Ķīlā manu vainadziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24471.

Puķītēs vērdamās,
Raudu sava vaiņadziņa.
Kur nu likšu, kad noraušu,
Kad nelikšu vaiņagā?
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Kā, māsiņ, tu raudāji,
Svētu rītu ganīdama?
- Raudu sava vaiņadziņa,
Puķītēs vērdamās.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

24472.

Pučeitēs vārdamuos,
Raužu sova vaiņuceņa:
Zīd pučeites duorzeņā,
Nazīd vaira vaiņuceņš,
Navar' likt gal'veņā.
425 [Dricēnos (Dricēnu pag. Rz)].

24473.

Raud' nu, māsiņa,
Nu laiks raudāt;
Neraudi mūžos
Dzīvodama!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Nu raudi, māsī,
Nu tiesa raudāt;
Neraudi mūžā
Dzīvodama!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

24474.

Rieksta dēļ es nolaužu
Zaļai lazdai virsotnīti;
Sievas dēļ es noņēmu
Jaunai meitai vainadziņu.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

- 144 -

1. Man bij viena rieksta dēļ
Locīt visu lazda krūmu;
Man bij viena puiša dēļ
Noņemt savu vainadziņu.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

2. Putras dēļ es nopļāvu
Zaļus miežus līdumā;
Sievas dēļ es noņēmu
Jaunas meitas vainadziņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

3. Rīkstes dēļ es nolaužu
Zaļa bērza virsaunīti;
Sievas dēļ es noņēmu
Jaunas meitas vaiņaciņu.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

24475.

Ripu ripu pār istabu
Mans vizuļu vainadziņš;
Paldies saku tautiešam,
Tas paspēra pabeņķī.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

24476.

Rozes zied, magonītes
Manāi zīļu vaiņagāi;
Raudāj' Dēkla, raudāj' Laima,
Redz netikli nojemam.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

24477.

Sadien miezis ar apeni
Vienā mucas dibenā;
Dievs dod mums sadienēt
Ar vaiņaka ņēmājiņu.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

24478.

Suop sirsneņa, suop gal'veņa,
Kuo jei suop, kuo nasuop?
Suop sirsneņa tāv' ar muoti,
Suop gal'veņa vaiņuceņa.
425 [Dricēnos (Dricēnu pag. Rz)].

24479.

Sāpēt sāp man galviņa,
Kā tā sāp, kā nesāp?
Sāpēj' zīļu vainadziņa,
Ko valkāju bāliņos.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sāpēt sāp man galviņa,
Kā tā sāp, kā nesāp?
Vai sāp zīļu vainadziņa,
Vai caunītes cepurītes?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Sāpēt sāp man galviņa,
Kā tā sāp, kā nesāp?
Vai sāp cauņu cepurītes
Pretim zīļu vaiņadziņu?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

24480.

Sausa krūkle noziedēja
Miglājā rītiņā;
Jauna meita pārdevuse
Atraitņam vainadziņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24481.

Saucu pilnu saukumiņu,
Vidū tautu stāvēdama:
Redzu savu vaiņadziņu
Zūdam tautu rociņā.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1. Sauc Dēklīte, met ar roku,
Kalniņāje stāvēdama,
Redzēj' manu vainadziņu
Zūdam tautu rociņā.
190 [Kuldīā].

24482.

Šim piederu, tam piederu,
Vainadziņu valkādama;
Kad noņēma vainadziņu,
Tad vienam piederēju.
18 (Kliģenē), 159, 195.

24483.

Sēr' augusi tā meitiņa,
Sēri nesa vaiņadziņu;
Mans brālītis, žēlodamis,
Noņem sēru vaiņadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24484.

Sēri dzimu, sēri augu,
Sēri nesu vaiņadziņu.
Ar godiņu noņemat
Sēri nestu vaiņadziņu!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Sērdienīte tā meitīna,
Sēri nesa vainadzīnu.
Ar godīnu nojemat
Sēri nestu vainadzīnu!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

- 145 -

24485.

Sen sacīju, nu es iešu
Ar tautām dalībās:
Uz robeža cimdi krita,
Vainags tautu rociņā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

24486.

Sirdi manu, dūšu manu
Zaļa vaŗa kaldinātu:
Jau pieciešu tēv' ar māti,
Vēl noņēma vainadziņu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

24487.

Skaists bij manis vainaciņis,
Vairāk zelta ne sudraba;
Nivizēja, nospīdēja
Tautu galda galiņā.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

24488.

Skrapšējās, kad izdzēru
Ābels koka biķerīti;
Skapšējās, kad noņēmu
Jaunas meitas vainadziņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

24489.

Spīdi, spīdi, vizi, vizi,
Manu zīļu vainadziņu!
Apžib acis tautiešam,
No gāliņas nojemot.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

24490.

Spīdi, spīdi, vizi, vizi,
Mans vizuļu vainadziņš!
Kā saulīte norietēja,
Tautiņāmi noņemot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Vainag, manu vainadziņu,
Vairāk zelta ne sudraba,
Kā saulīte norietēja,
Tautiņām noņemot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24491.

Stāvu vien pastāvēju
Ar tautieti klētiņā,
Saka mani gulējušu,
Noņem manu vainadziņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24492.

Zuda man bāliņos,
Kas pazuda, tā dabūju;
Kas pazuda tautiņās,
Tā mūžam nedabūju:
Zuda man meitas vārds,
Zuda puķu vaiņadziņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Zuda man, zuda man
Divas lietas dieniņā:
Zuda man meitas vārds,
Zuda zīļu vaiņadziņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24493.

Zuda man, kas man zuda,
Kas pazuda, to dabūju,
Zuda zīļu vainadziņš,
To mūžam nedabūju.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lai man zuda, kas man zuda,
To atradu ganīdama;
Zuda zīļu vaiņaciņš,
To mūžam neatradu.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

24494.

Zuda zuda, kas man zuda,
Zuda zīļu vainadziņš;
Tika man, kas man tika,
Tika miežu arājiņš.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)], 354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24495.

Sūtāt mani sētā,
Neiešu sētā,
Še pat dancošu
Pa beņķa virsu
Deviņas dienas,
Deviņas naktis
Ar savas māsiņas
Vainadziņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

24496.

Suni suni tautu dēls,
Sunīs mana māmuliņa;
Ja negribi sunījams,
Atdod manu vainadziņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24497.

Sveša māte mani ņēma
Savam govju ganiņam.
Kad tu manu ganam ņēmi,
Kam noņēmi vainadziņu?
224 [Kabilē (Kld)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 146 -

1. Ganiņam mani veda
Tautu dēla māmuļiņa.
Kad tu vedi ganiņam,
Kam nocēli vaiņadziņu?
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2. Saka tautas precēdamas,
Ganiņam vien vedod.
Kad vedāt ganiņam,
Kā ņēmāt vainadziņu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24498.

Sveši ļaudis gan gribēja,
Lai es raudu vainadziņa.
Neraudāšu, neraudāšu,
Ar godiņu nonesāju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

24499.

Tā sacīja tij Ilzīte,
Vainadziņu nosviezdama:
Ej ellē, čenčerīt,
Būs man caunu cepurīte!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24500.

Tad dziedāju, tad lustēju,
Kad valkāju vainadziņu;
Kad noņēma vainadziņu,
Tad lustīte pagalam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

24501.

Tažara tažara
Mičotāja:
Ne pa stundu nenoņēma
Mūs' māsiņas vaiņadziņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

24502.

Tautiets man kroņa prasa
Par naksniņas gulējumu.
Vai svārciņi tev noplīsa,
Vai rociņas nogulēju?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Tautiets man maksas prasa
Par naksniņas gulējumu.
Tu gulēji, es raudāju,
Vēl tu man maksas prasi.
Vai svārciņi tev noplīsa,
Vai rociņu nogulēju?
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

24503.

Tautu dēla klētiņā
Bezdibina avotiņš:
Ar vaiņagu ietecēju,
Bez vaiņaga iztecēju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Vai tā tautu istabiņa
Bezdibena avotiņš?
Ar vaiņaku ietecēju,
Bez vaiņaka iztecēju.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

24504.

Tautu dēla klētiņā
Bezdibena avotiņš:
Kā iegāju, tā iekrita
Mans ražanis vaiņadziņš.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1. Bezdibenis ezerinis
Tautu dēla klētutiņa:
Kur tas kritis, tur palika
Mūs' māsiņas vaiņaciņš.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

2. Dziļa tautu istabiņa
Kā dziļais avotiņš:
Kā iegāju, tā nokrita
Mans vizuļu vainaciņš.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3. Elle elle, bezdubenis
Tautu galda galīnā:
Tur noslīka, tur nogrima
Māsas zīļu vainadzīnis.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

4. Vai bij aka, vai avotis
Tautu dēla klētītēi?
Kā noņēma, tā pazuda
Manis zīļu vaiņadziņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24505.

Tautu dēla klētiņā
Bezdibena avotiš,
Kur māršiņai paglabāt
Savalkātu vainadziņu.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

24506.

Tautu dēla klētiņā
Bezdibiņa avotiņš:
Tur iekrita vaiņadziņš,
Mūžam vairs nedabūju.
216 [Ventspilī].

1. Pie tautieša klētsdurvīm
Vējš nopūta vainadziņu;
Pašā tautu klētiņā
Bezdibena avotiņš:
Tur iekrita, tur palika,
Mūžam rokā nedabūju.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

- 147 -

2. Tautu meita kājas āva
Straujupītes maliņā;
Iekrīt zīļu vaiņadziņš,
Mūžam vairs neredzēja.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

24507.

Tautu dēla mīļi vārdi
Noņem manu vaiņaciņ'.
Redzēs, mūžu dzīvojot,
Būs tam tādi mīļi vārdi?
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

1. Tautu dēlam mīļi vārdi,
Ņemot manu vaiņadziņu;
Kur tie tavi mīļi vārdi,
Visu mūžu dzīvojot?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

24508.

Tautu dēls man vaicāja,
Kādu pirkt cepurīti.
Vai tu, šķelmi, neredzēji,
Kādas manas uzactiņas?
Melnas manas uzactiņas,
Melna mana cepurīte.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautu dēlis man vaicāja,
Kadu pirkti vaiņadziņu.
Pirc, tautieti, melna samta,
Melnas manas uzactiņas!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24509.

Tautu dēls tautu meitai
Rīgā pirka vainadziņu.
Nebij kauna pircējam,
Ne vaiņaga ņēmējai.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

24510.

Tautu dēls, viltinieks,
Izkrāpj mani vizināt;
Ne par velti vizināja,
Ķīlām nēma vainadziņu.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

1. Tautiets mani vizināja
Dābolaiņu kumeliņu.
Viegli šķelmis vizināja,
Ķīlām ņēma vaiņadziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24511.

Tautu meita gauži raud,
Raud pēc sava vaiņdziņa:
Tai noņēma vaiņadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24512.

Tautu meita miera lūdza
No tā muna bāleliņa.
- Tad es tev mieru likšu,
Kad noņēmu vainadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24513.

Tautu meita noraudāja
Vienu vecu vaiņadziņu;
Kā es gauži neraudāju
Sava īsta bāleliņ'?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Žēli raude tautu meita
Sava veca vaiņadziņa;
Kā es žēli neraudāju
Sava jauna bāleniņa?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24514.

Tautu meita, pijolīte,
Spēlēdama vien staigāja;
Spēlēdama nospēlēja
Savu zīļu vainaciņu.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

24515.

Tautu meitas vaiņagam
Rēdes vien palikušas;
Kad noņemtu mans brālītis,
Ne to pašu nepaliktu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24516.

Tēvam žēl, mātei žēl
Mana skaista vainadziņa.
Sirsniņi, munu pieciešanu,
Tautiņām noņemot!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24517.

Tev, griķīt, platas lapas,
Paslēp pērli migliņā;
Tev, bāliņ, daudz naudiņas,
Izpirc manu vainadziņu!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

24518.

Teci, teci, Daugaviņa,
Sarkanām putiņām!
Man iekrita pārejot
Sarkans rožu vainadziņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 148 -

1. Sarkans mans rožu kronis,
Tas iekrita upītē;
Tā upīte novizēja
Sarkaniem ziediņiem.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

24519.

Tīšām gāju, nebēdāju,
Pa tautieša rudzu lauku;
Iznāk nelga tēva dēls,
Noņem manu vaiņadziņu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

24520.

Trīs gadiņi savalkāju
Brāļa pirktu vaiņadziņu:
Vēl būt' trīs valkājuse,
Kad tautiets neatnāc's.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

24521.

Trīs gadiņi savalkāju
Tautu dotu gredzentiņu,
Ceturtā gadiņā
Noņem manu vainadziņu.
424 [Barkavas pag. Rz].

24522.

Trīs reizītes vien aizgāju
Ar māmiņu baznīcā;
Trīs reizītes vien uzliku
Savu zīļu vainadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24523.

Trīs vasaras tautu dēls
Vilka manus gredzeniņus,
Ceturtā vasarā
Noņem manu vainadziņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

24524.

Trūvējat, bāleliņi,
Šī naksniņa trūvējama,
Šī naksniņa trūvējama
Par māsiņas vainadziņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

24525.

Tu, māsiņ, gan domā,
Ka man tevis žēl nebij:
Man rociņa trīsēt trīs,
Tev ņemot vainadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24526.

Tu, tautieti, klāt stāvēji,
Kad es pirku vaiņadziņu:
Kam tu manim nesacīji,
Ka es ilgi nenesāšu?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24527.

Tūdaliņ gāzīsies
Rakstītās kamaniņas;
Tūdaliņ noņemsim
Meitai zīļu vainadziņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

24528.

Tūļu tūļu, dēla māte,
Ko tik ilgi tūļojies,
Ko tik ilgi tūļojies
Gar to manu vainadziņu?
Man galviņa noguruse,
Vainadziņu valkājot.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

24529.

Turies, māsiņa,
Līdz mellu zemi,
Nedodi tautām
Sav' vaiņedziņu!
Nedodi tautām
Sav' vaiņedziņu,
Sav' vaiņedziņu,
Sav' jaunu mūžu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

24530.

Uz robežas ganīdama,
Ne rīkstītes nenogriežu;
Aiz ko man robežnieks
Noņem manu vainadziņu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24531.

Uz spēlītes es dziedāju,
Uz spēlīes gavelēju,
Uz spēlītes lai noņēma
Manu zīļu vainaciņu.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24532.

Vainadziņa noraudāju,
Kā i tēva, māmuliņas:
Vainagā dārga nauda,
Viegli soļi staigājot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 149 -

24533.

Vaiņadziņa noraudāju,
Kā i tēva, māmuliņas;
Viegli soļi, lēts mūžiņš,
Vainadziņu valkājot.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 1311 [Apē (Vlk)].

24534.

Vainadziņu noraudāju,
Kā pēc tēva, māmulītes;
Gan zināju aiziedama,
Kāda dzīve tautiņās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24535.

Vainaciņu noraudāju,
Kā pēc tēva, māmuliņas;
Tā bij mana viegla rota
Vasar nest saulītē.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

24536.

Vaiņadziņu noraudāju
Kā tēviņu, māmulīti:
Vaiņagāi lēta dzīve,
No māmiņas mīļi vārdi.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

24537.

Vaiņadziņa tā raudāju,
Kā i tēva, māmuliņas;
Tēvs māmiņa kur ejot,
Vaiņadziņa nedabūju.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

24538.

Vaiņadziņu galvā liku,
Ar tautieti dancot gāju.
Nokrīt manis vaiņadziņš
Pie māmiņas kājiņām.
Mīļi lūdzu dēla māti,
Lai atdod vaiņadziņu.
- Atnāc, meitiņ, rītā agri,
Tad dabūsi vaiņadziņu!
- Kad, māmiņa, tu zinātu,
Kas manā pūriņā,
Tad, māmiņa, tu atdotu
Manu zelta vaiņadziņu:
Mana pūra dibenā
Trim šnorēm pātadziņa;
Ar to pēru tēva suņus,
Ar to slinku tēva dēlu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24539.

Vaiņadziņu valkādama,
Es nenieka nebēdāju;
Kad noņēmu vaiņadziņu,
Bēda bēdas galiņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

24540.

Vainadziņu valkādama,
Par Laimiņu nebēdāju;
Kad noņēma vainadziņu,
Lūdzu Laimes raudādama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24541.

Vai bij ļaužu valodiņa
Vaiņagā gulējuse?
Noņem manu vaiņadziņu,
Noņem ļaužu valodiņu.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

24542.

Vai bij lieta, vai nelieta,
Kas noņēma vainadziņu?
Kad būt' lieta noņēmusi,
Tad tik gauži neraudātu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24543.

Vai bij manas jaunas dienas,
Manu rožu vainadziņu
Ņemt tādam slendeŗam,
Krogu, tirgu skrējējam?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24544.

Vaļa vaļa bērziņam
Ar lapāmi spēlēties;
Būt' man bijse tā vaļiņa
Spēlēt savu vainadziņu!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

24545.

Viegla gulu, viegla cēlu,
Vainadziņu valkādama;
Noņem manu vainadziņu,
Noņem manu vieglumiņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Vainaciņu valkādama,
Vieglu cēlu, vieglu gulu;
Kā noņēma vainaciņu,
Tā noņēma vieglumiņu.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

- 150 -

245451.

Vienreiz rozes noziedēja,
Ni div' reizes vasarā;
Vienreiz ņēma vaiņadziņu,
Vairs galvā neuzlika.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

24546.

Vējš nolauza līgodams
Purā bērza galoknīti;
Man noņēma vaiņadziņu,
Ne mūžā neuzlika.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24547.

Vēl bij man meitai būt,
Valkāt zīļu vaiņadziņu,
Vēl bij man pāŗa gadu
Ciema puišus karināt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Bij man vēl meitai būt,
Valkāt savu vaiņadziņu;
Jo valkātu, jo spīdētu,
Tīšām puišus kaitinātu.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

2. Vēl bij man meitai būt,
Vēl valkāt vaiņadziņu:
Nu drīkstētu, nu mācētu
Tautu dēlu kaitināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24548.

Vēl bij manim nātrai būt,
Dzeldināti ravētāju;
Vēl bij manim meitai būti,
Rūdināti tēva dēlu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Vēl bij man nātrai būt,
Zeldināt ravētāju;
Vēl bij man meitai būt,
Valkāt zīļu vainaciņu,
Valkāt zīļu vainaciņu,
Rūdināt tautu dēlus.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24549.

Vēl man bija meitai būt,
Valkāt zīļu vainadziņu,
Ne pie tāda tautu dēla
Vadīt dienas asarās.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24550.

Viņas puses raudevīte
Atsajira šai pusē;
Noraunam cekuliņu,
Lai tā vaira neaizskrēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24551.

Visi ziediņ', i birstiet
Uz tautieša dvēselītes,
Kam noņēma vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dievs sodīja to puisīti,
Kas precēja pavasari,
Kas nocēla vaiņadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
113 [Alūksnē].

2. Sabirstiet asariņas,
Uz tautieša dvēselīti,
Kas ņem manu vaiņadziņu
Pašā ziedu laiciņā!
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

3. Zili ziedi, zaļi ziedi
Uz tautieša dvēselītes!
Kas noņēma vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

4. Visi ziediņ', i birstiet
Uz tautieša cepurītes,
Kam tas ņēma vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

24552.

Visu dienu silu bridu,
Vaiņadziņu vairodama;
Izbrien' sila maliņā,
Noņem tautas vaiņadziņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

24553.

Cerēj mani tautu dēls
Kā bitīte dābolā;
Cerēdams nocerēja
Manu zīļu vainadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24554.

Citas meitas ruden ved,
Mani ved vasarā;
Noņem manu vaiņadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 151 -

24555.

Citas meitas vaiņagu
Mīlēt mīl,
Anniņa vaiņagu
Kājām spārda.
224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

1. Ediņa vainagu
Kājām spārdīja,
Baltās micītes
Gribēdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Grietiņa vainagu
Kājām spārda;
Madiņa vainagu
Glaudīt glauda.

47371.

Vai manu māsiņu, vai manu māsiņu,
Nu tu savu kronīti paspēlēj'!
Nu tev uzliks tādu mici
Kā tai vecai vecenei.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

47372.

Vai māsīna, vai māsīna,
Nu tev slikti gadījās:
Tu izdevi sav' pūrīnu,
Sav' raženu vaiņacīnu.
427 [Tadaiķu Lp].

47373.

Voi voi tu Vereit,
Voi na žāla jaunu dīnu?
Nyuļe vēl i ūgys zīdēs,
Jaunys meitys ūguos īs.
170 [Kapiņu D].

47374.

Agri agri putēt(?) jēmi
Munu zeiļu vainadzeņu;
Agri agri, mun' muoseņa,
Jauna īmi tautiņuos.
182 [Kaunatas Rz].

47375.

Aizmuokuse šudiņ dīna,
Naredz saulis izlācūt;
Nūskumeigys tautu dāls
Nūjem munu vauņuceņu.
579 [Viļāni Rz apr.].

47376.

Ok Dīveņ, dreiž pazuda
Muns šmuidrais vainadzeņš!
Kai sauleitja īleiguoja
Tymsajūs dabasūs.
18 [Andrupenes Rz].

1. Ai Dīviņ, dreiž pazuda
Muns tys puču vaiņadziņs!
Leidz ai saulu īleiguoja
Malnajuos tyuctiņuos.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47377.

Apsapyrda, sasatryuka,
Ka nūņēme vainadziņu!
Ni redzēja vainadziņa,
Ni vainaga ņēmējeņa.
174 [Kārsavas Ldz].

47378.

Sazatryuka, apsapyrda,
Kas nūjēme vauņuceņu;
Voi nūjēme tautu dāls,
Voi tei tautu muomuleņa?
579 [Viļāni Rz apr.].

47379.

Ar vysimi loba beju,
Ar vysim sadarēju;
Ar tū vīn nasadar(u),
Kurs nūcēļa vainadziņu.
35 [Baltinavas Abr].

47380.

Brauc, brālīti, Liepājē,
Rīga tāle, Rīga tāle.
Pierc rakstītu galvas autu
Rakstītām maliņām,
Es neņemšu nerakstītu
Pretim savu vaiņadziņ'.
40 [Basu (Bases) Azp].

1. Brauc, tautieti, Rīge pierkt
Man rakstītu gālas drānu!
Es nejemšu nerakstītu,
Pretim savu vaiņadziņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47381.

Celiet mani pār Daugavu,
Lai es viju vainadziņu;
Tur noviju, tur noņēma
Daugaviešu arājiņi.
212 [Launkalnes (Brantu) C].

- 152 -

473811.

Es noviju vainadziņu
No Daugavas purenēm;
Kur noviju, tur noņēma
Daugaviešu arājiņi.
212 [Launkalnes (Brantu) C].

47382.

Cerēj mani tautu dāls,
Nu rudiņa, da rudiņa.
Carādams nūcerēja
Munu zeiļu vainadziņu,
Mun' sudroba gredzentiņu.
605 [Skolas].

47383.

Daskrien zaļa līdaciņa,
Noraun manu vainadziņ';
Daskrien bārga vīramāte,
Noraun manu vainadziņ'.
127 [Grostonas Md].

47384.

Deveņi godi audzēju
Veibūtņās ļaudaveņ(u),
Dasmytā gadeņā
Pats nūjēmu vainuceņu.
326 [Preiļu D].

47385.

Dēla māte man paņēma
Labu zīļ' vainadziņu.
Vai es citu nopelnīšu,
Palēkdama, tecēdama?
605 [Skolas].

47386.

Dievs nedeva tādu muļķi
Kā tā mana jaumāsīna:
Atdod savu vaiņadzīnu
Par to drānas lupatīnu.
39 [Bārtas Lp].

47387.

Drusku vīņ pastuovēju
Ar tautīti baznīcā.
Ka izguoju nu baznīcas,
Vainagā pasavēru:
Puse zīdu nūbyruse
Munam mirtu vainagam.
605 [Skolas].

47388.

Dzīvo gudri, tautu dēls,
Liec lietā padomiņu!
Tu noņēmi māsiņai
Ziedu laikā vaiņadziņu.
605 [Skolas].

47389.

Es neiešu sētiņā
Sava darba nedarī'se;
Es māsiņas neatstāju
Ar vizuļu vainaciņu.
48 [Bērzaunes Md].

47390.

Es patiesi meita biju,
Man patiesi vaiņadziņš!
Stundu skan vizulīši,
Vaiņadziņu noņemot.
141 [Ivandes Kld].

47391.

Es vaiņuka jāmuojam
Nikod loba navēlēju:
Cik jam dūršņu, cik jam suopu:
Tik zareņu vaiņukā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

1. Loba Dīva es nalyudžu
Vaiņudziņa jēmējiņu:
Cik jam suopu, cik jam dūšu,
Cik zeilīšu vaiņudziņā.
605 [Skolas].

47392.

Gauži raud tāvs māmiņa
Šyupuojuma auklejūt [auklējuma?],
Līgaveņa vel gaužuok,
Vainadziņu nūjamūt.
326 [Preiļu D].

47393.

Govju ganīte raudāja:
Zars norāva vainadziņu;
Zara vien vainu saka,
Sen tautiņu rociņā.
241 [Lubānas Md].

1. Ganeņūs maņ gonūt,
Zors nūruove vainuceņu;
Iz zareņa vaini lyku,
Seņ tauteņu rūceņā.
357 [Rudzētu D].

47394.

Grib tautiņas, lai es raudu,
Es tīšām neraudāju;
Ja būs kāda raudāšana,
Noraudāšu citai dienai.
74 [Cīravas Azp].

- 153 -

47395.

Ik rītiņu mani kūla,
Pie vadzīša piesiedami;
Ik rītiņus nozaudēju
Savu puķu vainadziņu.
373 [Sarkaņu Md].

47396.

Irbe klīdze siliņā,
Traucej munu kumeliņi;
Traucīdama nūtraucija
Munu zeiļu vainaciņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47397.

Jau man gana žēli bija,
Vēl žēlāk padarīja;
Jau nomira tēvs māmiņa,
Vēl nocēla vainadziņu.
358 [Rugāju Abr].

47398.

Kam gāji, māseņ,
Ābēļu dārzā?
Apbira galviņa
Ābēļu ziediem.
355 [Rucavas Lp].

47399.

Kam māsiņa gauži raud
Par noņemtu vaiņadziņu?
Nu būs maizes arājiņis,
Nu dzelteni kumeliņi.
245 [Lutriņu Kld].

47400.

Kam tu mani bildināji,
Ka tu biji karavīrs?
Nojem manu vainadziņ'
Pašē ziedu laiciņē.
40 [Basu (Bases) Azp].

47401.

Kas maņ zuda vīnu dīnu,
Tuo myužami naredzēt;
Zuda maņ jaunas dīnas,
Zuda zeiļu vaiņuceņš.
605 [Skolas].

47402.

Kas ūšam zorus cierta,
Tys nūcierta viersyunīti;
Kas pajēme munu pyuru,
Tys pajēme vainadzeņu.
605 [Skolas].

47403.

Kas spalviņas putināja
Pie bāliņa klētsdurvīm?
Klētī, pūģē(?) pelēka roze,
Tā spalviņas putināja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47404.

Ko Līziņa raudāja
Pa vaiņadziņu?
Blakam sēde tautu dēlis
Kā greizais ozolītis.
546 [Kuldīga Kld apr.].

47405.

Ko tik ilgi čubinies
Gar to māsas vaiņadziņu?
520 [Zvārdes Kld].

47406.

Krita munis vaiņuciņš,
Bet na munūs buoliņūs;
Krita tautu ustabiņā
Zam dīvara kuojiņom.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47407.

Krīvi, krīvi, leiši leiši,
Aizvedja munu muosiņ(u);
Augsti kolni, zemi vuorti -
Nūraun vyzuļ' vainadziņu.
174 [Kārsavas Ldz].

47408.

Kupla liepa, zemu zaru,
Cauri līdu raudādama;
Liepiņai asi zari,
Norauj manu vainadziņu.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

47409.

Kab es sovu vainadziņu
Uz akmiņa sadauzējuse,
Nakai nešu tautiņuos
Borgas muotes rūceņā.
182 [Kaunatas Rz].

47410.

Labāk savu vainadziņu
Būtu dzelmē iemetusi,
Ja zinātu, ka nocels
Tautu dēls netiklītis.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

47411.

Lobuok, muosiņ, vainadziņu
Uz akmiņa sasytuse,
Nakai tautu navēkļam
Rūceņuos atdavuse.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 154 -

1. Lobuok sovu vainadziņu
Iz akmiņa sabarzusi,
Nakai es tū pavēlēju
Neveiklīšam oruoj(iņ)am.
314 [Pildas Ldz].

2. Lobuok sovu vaiņuceņi
Uz akmiņa sasytusja,
Na kaidam navēkļam
Ni par nīku atdavuse.
551 [Ludza Ldz apr.].

3. Lobuok sovu vainadziņi
Uz akmiņa sasytuse,
Nakai tautu navēkļam
Atdavuse maldynuot.
174 [Kārsavas Ldz].

4. Lobuok sovu vainudzeņi
Symtu godu nosuojuse,
Na tautīšam atdavuse
Naveikļam rūceņuous
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

5. Labāk savu vainadziņu
Būt' iesviedusi ugunī,
Nekā viņu atdevusi
Neliešam tautu dēlam.
24 [Asares Il].

6. Lobuok sovu vaiņudzeņi
Uz akmiņa sasytusja,
Nakai tu jū atdavusja,
Kur dzāruoji oruojeņi.
174 [Kārsavas Ldz].

47412.

Labāk man sirmi mati,
Sarkans rožu vainadziņš,
Ne kā manu vainadziņu
Noņem tautu neliešam.
605 [Skolas].

47413.

Līsti, līsti nū, lietiņ,
Tad nelīsi sien' laikā!
Raudi, raudi nū, meitiņ,
Neraudāsi dzīvodama!
396 [Skrīveŗu Rg].

47414.

Lyugšu Dīva, naluodēšu,
Kas nūjēmja vaiņuciņu;
Kas nūjēmja vauņuciņu,
Tys pajēmja vīglu dīnu.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

47415.

Lūki vien atlikuši
Tautu meitas vaiņagā.
Ne tie lūki nepalika,
Ka brālītis nenojēma.
200 [Kuldīgas Kld].

47416.

Māsiņ' slauka asariņas,
Kam, māsiņa, raudi tu?
Papriekš mīļi solījies,
Nu tev žēli vaiņadziņ'.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

47417.

Minam, minam
Vaiņaga pēdas!
Lai māsa neraud
Staigādama.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47418.

Mīļa mīļa tā vietiņa,
Kur man kāra šūpulīti;
Vēl mīļāka tā vietiņa,
Kur noņēma vaiņadziņu.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

47419.

Nav rozīte izplaukuse,
Jau nolauza pumpurā;
Nav meitiņa izauguse,
Jau noņēma vaiņadziņ'.
40 [Basu (Bases) Azp].

47420.

Nāc, tautieti, ņem tu manis,
Ņemi manu vainadziņ(u)!
Bāliņš manu vainadziņu
Pelēm, žurkām ēdināj(a).
59 [Blomes (Nigras, Blomu) Vlk].

47421.

Ni dzierdēju, ni redzēju,
Kas nūcēle vainadziņi;
Vīn zariņi nūkustēja,
Vyzulīši nūgrabēja.
35 [Baltinavas Abr].

47422.

Nedod, māsiņ,
Vaiņadziņ!
Brāļ raud
Nama kakt.
573 [Valdemārpils Tl apr.].

- 155 -

47423.

Neba diža vaina bija,
Kad noņēma vaiņadziņu;
Tautu dēls sēdinās
Saiminieces krēsliņā.
355 [Rucavas Lp].

47424.

Neba lietis priede auga
Degošā siliņā;
Neba lietis tautu dēls
Noņem man vainadziņ(u).
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47425.

Nu myužam es naīšu
Ar tautom ežu vastu;
Palīk cimdi uz rūbeža,
Nujam tautos vainadziņu.
358 [Rugāju Abr].

47426.

Uz rūbeža es izaugu,
Par rūbežu puorleigaju;
Palīk cimdi iz rūbeža,
Vaiņugs tautu rūciņā.
358 [Rugāju Abr].

47427.

Naraudi, munu muosjaņ,
Na jas tevi ryudynava;
Tautas tevi ryudynava,
Nūjemdami vaiņucjaņi.
Raud', muosjaņ, voi naraud',
Tava pošis vaiņa beja.
194 [Krāslavas D].

47428.

Nesaprata tā Anniņa
Tēva rokas nobučot,
Par vaiņaka noņēmumu,
Par aubītes uzlikumu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

47429.

Neviens mani tā neraud,
Kā raud mana līgaviņa:
Tai nojēma vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
281 [Neretas Jk].

47430.

Nikod mon tys nazuda,
Kas pazuda šūvokor;
Pazyud mon mārgu (dīnas),
Pazyud rūžu vainudziņs.
35 [Baltinavas Abr].

47431.

Nu grib mani pēlējiņi
Stāvu lēkt ūdenī:
Redzēj' manu vainadziņu
Ar godiņu noņemam.
322 [Praulienas Md].

47432.

Vysi muņi īnaidnīki
Dzeivi lēcja yudiņī:
Redz maņ lobu nosojūt,
Ar gūdiņu nūjamūt.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

47433.

Niu klonīs, jaunivīte,
Bryuguonam da zemei,
Ka nūjēme vaiņuceņu
Pošā zīdu laiciņā:
Kad nadeve vējiņam
Tovu motu pleivynuot.
414 [Stirnienes Rz].

47434.

Jem, tautīt, vaiņuceņu
Vīglajom rūceņom,
Lai tai myusu muoseņai
Vīglus myžus dzeivojūt.
579 [Viļāni Rz apr.].

1. Ņem, tautiet, vainudzeņi
Vīglajom rūceņom,
Lai munam myužeņam
Vīgli beja dzeivojūt.
35 [Baltinavas Abr].

47435.

Ņemsim paši, bāleliņi,
Savas māsas vainadziņu!
Nevaram svešu ļaužu
Kā Dieviņu pielūgties.
72 [Cesvaines Md].

47436.

Ozolam es nolauzu
Bez ienaida galoknīt'.
Mīlēdams es noņēmu
Sērdienītes vaiņadziņ'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47437.

Ozolam zīles bira,
Tautu meitai asarīnas;
Tautu meitai asarīnas,
Vainadzīnu nojemot.
355 [Rucavas Lp].

- 156 -

47438.

Paldies saku tam puišam,
Kas nocēla vaiņadziņu;
Nu es vaira neganīšu
Kunga cūku tīrumā.
358 [Rugāju Abr].

47439.

Paldies tautu dēliņam,
Ka noņēma vainadziņu;
Vēl es būtu šovasar
Brāļam cūkas ganījusi.
198 [Krustpils D].

47440.

Paldies saku tautiešam
Par to labu darījum(u):
Nu tas manu staka cibu [=vaiņagu]
No kakliņa noraisīj(a).
224 [Lielvārdes Rg].

47441.

Palīcit Geleitei
Seipulu zam daguneņa;
Seipuleņa syurumeņš
Lai izspīž asareņu.
365 [Sakstagalas Rz].

47442.

Pats es dzēru, pats moksuoju
Krūgā soldu olūteņi.
Pats pīvēļu jaunu meitu,
Pats nūjēmu vaiņūdzeņu.
174 [Kārsavas Ldz].

47443.

Pauri(?), jaunais puis,
Kam tu mani kairinuoji;
Kam tu munu vainuceņu
Kai skolgolu vācynuoji?
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

47444.

Puiši, knauši, gauši auga,
Gudri ņēma padomiņu;
Es, meitiņa, drīz izaugu,
Drīz noņēmu vaiņadziņu.
345 [Remtes Tk].

47445.

Pučītes, munas pučītes,
Kur es guoju, tī roudovu!
Nūceļ munu vainadziņu
Pašā puču laiciņā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47446.

Raudi, raudi, tu muoseņa,
Na ar raudys atrauduosi;
Na ar raudys atrauduosi
Sovu zeiļu vainudzeņi.
593 [Rēzeknes apr.].

47447.

Redz, ko man dara
Mainenieku diena:
Atskrēja viena raiba kaķe,
Parauj manu vaiņadziņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

47448.

Riti, migla, riti, rasa,
Par ozola lapiņām;
Tā rit manis vaiņadziņš
Sīvai tautu rociņā.
345 [Remtes Tk].

47449.

Rudens nāk, rudens nāk
Meitiņām, lapiņām;
Koki lapu noraudāja,
Meitas zīļu vainadziņu.
198 [Krustpils D].

47450.

Soln' apēdja, soln' apēdja
Soldonū uobeleit(i);
Tautys, rogonys, nūruovja
Munu zeiļu vainuceņ(u).
326 [Preiļu D].

47451.

Sēru sēru sērdienīti,
Sēru nesa vaiņagā;
Tautu dēls, ne sērdienis,
Noņem sēru vainadziņu.
335 [Puzes Vp].

47452.

Sīnit mani sīdami,
Mičuojat mičuodami,
Nūruovat, atjēmat
Munu zeiļu vainaceņu.
466 [Vārkavas D].

47453.

Smylgā gūvu naredzēju,
Pa dadasu ganēdama;
Aiz osoru naredzēju,
Kas nucēļa vainudziņu.
35 [Baltinavas Abr].

- 157 -

1. Aiz upītes gov's ganīju,
Govu smilga neredzēju [smilgās govju?];
Aiz asaru neredzēju,
Kas nocēla vainudziņu.
605 [Skolas].

47454.

Smuks noaudzis, sarkanbalts,
Smuka mīļa valodiņa!
Ar to mīļu valodiņu
Noņem manu vaiņadziņu.
39 [Bārtas Lp].

47455.

Sniedz, tautieti, baltas rokas,
Nojem manu vaiņadziņu;
Man galviņa nogurusi,
Vaiņadziņu valkājot.
183 [Kazdnagas Azp].

47456.

Šaipus pura es dziedāju,
Viņpus pura atskanēja.
Ak tu šķelmis nāburgpuisis,
Man noņēma vainadziņu!
193 [Krapas Rg].

47457.

Tolkā ēžu, tolkā džēru,
Tolkā leidu leidumiņu;
Tolkuos vīn nūtolkuoju
Sovu zeiļu vainadziņu.
194 [Krāslavas D].

47458.

Tautiets manu vainadziņu
Ķircināja, niecināja;
Tautām nāk gardi smiekli,
Man birst gaužas asariņas.
193 [Krapas Rg].

47459.

Tautu dēls man noņēma
Smuku zelta vaiņadziņ(u);
Ne svētdienas nesvinēju,
Līdz sakrāju vaiņadziņ(u).
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

47460.

Taidi suņi, taidi kači,
Taidi tautu buolileņi;
Suns nūzoga maizes klaipu,
Tautīts munu vainadzeņu.
605 [Skolas].

47461.

Te bij saule, te pazuda,
Te iebrida mākoņos;
Te bij meita, te pazuda
Zaļā mirtu vaiņagā.
605 [Skolas].

1. Te bij saule, te pazuda,
Te bij meita, te pazuda
Zaļā miršu vaiņagā;
Pazudīšu tautiņās
Kā oliņa ūdenē.
605 [Skolas].

47462.

Tek māmiņa vārtu vērt,
Šķiet meitiņu pārvedot;
Saka mani gulējušu,
Noņem zīļu vainadziņu.
378 [Seces Jk].

47463.

Tev, bērziņ, daudzi lapu,
Man tik viens vainadziņš;
Bērzam lapas salna koda,
Man noņēma sveši ļaud's.
397 [Skrudalienas Il].

47464.

Trīs kalniņi noziedēja
Sarkanā dābol(iņ)a;
Trīs tautieši noraudāja
Mana zīļu vainadziņa.
263 [Mēmeles Jk].

47465.

Tu nūjēmi vainadziņu
Pašā prycas gadiņā,
Pašā zīdu laiciņā.
605 [Skolas].

47466.

Uz robežas ganīdama,
Liepā kāru vainadziņ(u).
Robežnieki, zagļu ļaudis,
Nozog manu vainadziņu;
Es viņiemi noganīju
Smalku linu tīrumiņ(u).
605 [Skolas].

47467.

Ūja Anniņa, tavu cietu sirdi,
Neviena asara pēc jaunu dienu;
Kokam cirta, skaidas sprāga,
Tev nebira asariņas.
197 [Krotes Lp].

- 158 -

47468.

Voi nav žāļ, voi nav žāļ,
Muoseņ, mirtu vaiņudzeņi?
Varbyut tev bej vairuok žāļ
Tuos miceites gabaleņa.
174 [Kārsavas Ldz].

47469.

Vainadzeņu nosojūt,
Vīglus sūļus staigojūt.
Nūjam munu vainadzeņu,
Nūjam munu vīglu dīnu;
Vai tei muna vīgla dīna
Vainagā bej gulējuse?
605 [Skolas].

47470.

Zoļa zuole uoriņuos,
Maņ rūzeitis naravātys,
Nalaikus maņ nūjēmja
Munu mieršu vainuceņi.
365 [Sakstagalas Rz].

47471.

Žālum', munu žālumiņ(u),
Aiz žāluma navarēju;
Jau pacīšu tāv' ar muoti,
Vēl nūjēmja vaiņadziņu.
465 [Varakļānu Rz].

g) Kur liek, kam atdod līgavai noņemto vainagu?

24556.

Ai Dieviņ, grūti laiki,
Kur nu savu kroni likšu?
- Nes klētī, kar pie vadža,
Pie brālīša zobeniņa!
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

24557.

Ai māsiņ, ai māsiņ,
Kur jaunais bāleliņš,
Kas ņems tavu vainadziņu
No tās tautu māmuliņas?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24558.

Vaile manu vainadziņu,
Vairāk zelta ne sudraba,
Uzliek tautu cūkganam
Par kalniem ritināt!
224 [Kabilē (Kld)].

24559.

Ai skaisto vainadziņ,
Kur bij man tevi likt?
Galvā likt nedrīkstēju
Aiz ļautiņu valodām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24560.

Ai skaistais vainadziņ,
Kur bij man tevi likt?
Galvā likt nedrīkstēju,
Žēl atstāt māsiņai.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

24561.

Ai skaisto vaiņadziņ,
Kur man bija tevi likt?
Likšu pūra dibinā,
Vedīš' līdzi tautiņās.
78 [Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)].

24562.

Ei smuidrā tautu meita,
Kur tu liki vainadziņu?
Tur pakāru ozolā,
Lai ņem cita mātes meita.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24563.

Aiznesat māmiņai
Simtu labu vakariņu;
Mazajai māsiņai
Manu zīļu vainadziņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)].

24564.

Aud, māsiņ, platu jostu,
Šūdin' šauru vaiņadziņ':
Pati jostu iznesāji,
Māsīciņa vaiņadziņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Aud, māmiņa, platu jostu,
Šūdin' šauru vainadziņu:
Pate jostu nonesāju,
Tautas ņēma vainadziņu.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

24565.

Audz, liepiņa, žuburaina
Mana ceļa maliņā!
Tur uzkāra, kad noņēma,
Manu zīļu vainadziņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 159 -

24566.

Es brālīti appuškoju,
Vainadziņu gribēdama;
Brālīts ņēma vecu sievu,
Es vaiņaga nedabūju.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Es šūpoju bāleliņu,
Vaiņadziņu pelnīdama;
Brālīts ņēma vecu sievu,
Vaiņadziņu nedabūju.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

24567.

Es pušķoju māsīciņu
Savu rožu vainadziņu:
Man nav māsas dzeltainītes,
Ko pušķoti bāliņos.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24568.

Gana skaistu darināju
Vedamo vainadziņu;
Darīdama sadarīju
Māsīcai, raganai.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24569.

Ja būs laba māsīciņa,
Došu savu vainadziņ';
Ja būs kāda šķeterīte,
Likšu pūra dibenī.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

24570.

Kādu godu es dabūju,
Brāļam kreklu velēdama?
Gan uzlika brāļa sieva
Auzu salmu vainaciņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

24571.

Kariet manu vainadziņu,
Kur actiņas neredzēja:
Acs redzēja, sirds sāpēja,
Galvā likti nedrīkstēju.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

24572.

Kariet manu vainaciņu
Pašāi klētes dibanāi,
Lai māmiņa neredzēja,
Lai tā gauži neraudāja!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24573.

Kas nu man laba tika,
Brāļa kreklu velējot?
Mārša savu vainaciņu
Atpakaļ aizstellēja.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

24574.

Kas spīdēja, kas vizēja
Tīrumiņa galiņā?
Spīd māsiņas vainadziņš,
No tautām atnesam.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

24575.

Kas to manu vainadziņu
Pāri nese sētiņā?
Jaunākais bāleniņš
Zobeniņa galiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24576.

Kas tur koklēja
Upītes malā?
Bitīte koklēja,
Vāvere dancoja
Uz mana vaiņaga
Šo vakariņu.
Vai manu mīļo
Zelta vaiņadziņu,
Kur es tevi ielikšu
Mīlēdama?
Liek' galvā, krīt zemē,
Liek' lādē, plīst kopām.
Ietinu baltē
Nēzdaugē,
Iedevu brāļiem,
Lai nes māsām.
Māsiņas valkāja
Dziedādamas.
224 [Kabilē (Kld)].

24577.

Kas tur spīd, kas tur viz
Mūsu klētes dibinā?
Tur spīdēja, tur vizēja
Manis zīļu vaiņadziņš.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

24578.

Kas tur spīd, kas tur viz
Ozoliņa zariņā?
Tie bāliņa vaska cimdi,
Mans vizuļu vainadziņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 160 -

24579.

Kaut man būtu tautiņās
Jele viena māsaciņa,
Kas to manu zīļu rotu
Jel svētdien pavalkāja!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24580.

Ķize ķize tav, māsiņa,
Raudi, raudi asarām!
Kam vaicāji padomiņa,
Ar tautām derēdama?
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

24581.

Ko tautām skādi dara
Manis zīļu vainadziņš?
Visu nakti karināja
Zobeniņa galiņā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Ko tautām žēl darīja
Mans raženis vainadziņis?
Visu nakti karājās
Zobeniņa galiņā.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

24582.

Kur bij man tevi likt,
Manu skaistu vainadziņu?
Pūrā liku, sapelēja,
Vadzī kāru, žēl darīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Manu skaistu vainadziņ,
Kur bij man tevi likt?
Kaŗ' klētē vadzītē,
Žēl virsū raudzīties;
Liku pūra dibinā,
Tur nolūza vizulīši.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

24583.

Kur es iešu, kam es došu
Savu rožu vaiņadziņu?
Sien nēzgē [nēzdogā], nes
mājā,
Dod jaunai māsiņai!
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

24584.

Kur es likšu, kam es došu
Savu skaistu vaiņadziņu?
Ni man māsu bāliņos,
Ni māsīcu tautiņās.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

24585.

Kur es likšu, kam es došu
Savu zīļu vainadziņu?
Tautiešam div' māsiņas,
Abām auti galviņā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Kur es likšu, kam es došu
Savu rožu vaiņadziņu?
Viena pate vīramāsa,
Tā vaiņagu nevalkāja,
Tā valkāja baltu mici,
Melnu santa cepurīti.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

24586.

Kur es likšu, kam es došu
Sav' ražanu vainadziņu?
Tautu dēla jaunā māsa
Aizsēduse aizkrāsnī.
224 [Kabilē (Kld)].

24587.

Kur es likšu, kur glabāšu
Savu zīļu vaiņadziņu?
Tiņat zīda nēzdogā,
Kaŗat vadža galiņā!
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24588.

Kur es likšu, kur nelikšu
Savu skaistu vaiņadziņu?
Viena pati vīramāsa,
Tā ar godu nedzīvoja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

24589.

Kur tā tautieša
Jaunaja māsa,
Tā mana vainaga
Gribētāja?
Es šķietu lākturi
Plānē stāvam;
Tā ir tautieša
Jaunaja māsa.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

24590.

Kur ta tautu dzeltenīte?
Še māsiņas vaiņadziņš!
Tā valkāji tu, māsiņa,
Kā valkāja mūs' māsiņa;
Ar godiņu tav uzlika,
Ar godiņu lai nojēma.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 161 -

24591.

Labāk savu vainadziņu
Pie celmiņa sadauzīju,
Nekā devu novalkāt
Bargajai māsīcai.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Labāk savu vainadziņu
Pret celmiņu sadauzīju,
Nekā devu māsīcai
Aizkrāsnē novalkāt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24592.

Labi, tautas, darījāt,
Ka nācāt šoruden:
Jūs māsiņu aizvedāt,
Man palika vaiņadziņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24593.

Lai man žēl, ko man žēl,
Žēl man sava vaiņadziņa;
Kā tas koši piederēja
Jaunu meitu gāliņāi!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

24594.

Lieciet manu vainadžiņu
Jaunās māsas galviņā,
Nelieciet pūriņā,
Lai galviņa nesāpēja!
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Lieciet manu vainadziņu
Māsiņai galviņā,
Lai galviņa nesāpēja,
Baltautiņu valkājot!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Vadzītē nekariet,
Tautas, manu vaiņaciņu,
Liec māsīcas galviņā,
Lai galviņa nesāpēja!
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

24595.

Māršī, tavu vainadzīnu
Bez ziedīnu nevalkāš';
Slēdz pūrīnu, dod jostīnu,
Ta valkāšu vainadzīn'!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

24596.

Māsiņ mana jaunākā,
Stāvi man pakaļā:
Man noņems, tev uzliks
Manu zīļu vaiņadziņu.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

24597.

Man uzlika tautu meita
Vecu vaŗa vaiņadziņu;
Pielikos dibeniņu,
Izvārīju brokastiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

24598.

Man vaicā māmuliņa,
Ko atnesu no meitiņas.
Vainadziņu vien atnesu
Pātadziņas galiņā.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

24599.

Migliņā neredzēju,
Kas noņēma vaiņadziņu;
No rītiņa ieraudzīju
Tautu dēla klētiņā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

24600.

Migliņā neredzēju,
Kas noņēma vaiņadziņu;
Saulītē ieraudzīju
Tautu dēla māsiņai.
224 [Kabilē (Kld)].

24601.

Migliņā neredzēju,
Kas noņēma vaiņadziņu;
Saulītē ieraudzīju
Tautu dēla rociņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Miglaiņā rītiņā
Man pazuda vainadziņis;
Saulītē ieraudzīju
Tautu dēla rociņā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24602.

Mīļa Māra man vaicāja,
Ko nes' zīda nēzdogā.
Nesu savu vaiņadziņu,
Ar godiņu savalkājse.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Mīļa Māra man vaicāja,
Ko es nesu nēzdaugā.
Tās meitiņas vaiņadziņu,
Kas godam valkājusi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24603.

Nāc laukā, bāleniņi,
Tautas dara varas darbu:
Tautas pina kumeliņu
Manu vaŗa vaiņadziņu.
226 [Kandavā (Tl)].

- 162 -

24604.

Nāc šurpum, vīramāsa,
Še māsiņas vainadziņš!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24605.

Nedoš', tautu svilastēm
Valkāt savu vainadziņu,
Atpakaļ aizstellēšu
Mazajām māsiņām.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nedoš' tautas māsiņai
Savu zīļu vaiņadziņu.
Tin, bāliņ, nēzdogā,
Nes mazai māsiņai!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24606.

Ņem, brālīti, to māsiņu,
Tai ražanis vainadziņš,
Lai es arī pavalkāju
To ražanu vainadziņu!
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

24607.

Jem zemē, tautu dēli,
Mūs' māsiņas vaiņadziņu!
Ka nojēmi, ta pakāri
Zobeniņa galiņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24608.

Jemiet, tautas, vaiņaciņu,
Nojēmuši, atdodiet!
Man māsiņa pakaļā,
Vaiņaciņa nesātāja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24609.

Nepiedien, nepiedien
Tam mazam cālīšam,
Tam mazam cālīšam
Dižas meitas vainadžiņis.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24610.

Netek vārpstīte
Bez skriementiņa;
Neiešu tautās
Bez bāleliņa,
Kas manu vaiņaku
Sētā nesīs.
Pārnesa bāliņš
Zobena galā,
Ielika māmiņas
Klēpītī.
Māmiņa neņēma
Raudādama:
Kur pate vaiņaka
Nesējiņa?
Aiznesa bāliņš
Zobena galā,
Ielika rozīšu
Dārziņā.
Trīs gadi rozītes
Neziedēja
No mana vaiņaka
Likumiņa.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Nataki vuorpst'eņa
Bez skrīvist'eņa;
Naīšu taut'eņuos
Bez buol'eleņa,
Kas munu vaiņuku
Atpakaļ nūn'es. -
Kur lyki, buol'eņ,
Munu vaiņuc'eņu?
- Nūn'ešu, īlyku
Mam'eņas kl'ēpī.
- Kur lyki, mam'eņ,
Munu vaiņuc'eņu?
- Nūnešu, īlyku
Rūžu duorz'eņā.
- Īsimi vārtūs
Uz rūžu duorzu,
Vai kuplas auga,
Vai skaistas zīd'ēja. -
Pīšk'inu, nūv'eju
Sev vaiņuc'eņu.
Īdama z bazņ'eicu,
Aplyku golvā.
Satyku tautīti
C'eļa mal'eņā.
- V'eiklā m'eitiņa,
Skaists vaiņuc'eņš,
Vai poša p'ērki,
Vai bruoļi d'ev'e?
- Man pošai ira
Rūzeišu duorz'eņs.
- Ej, buol'eņ, pasaver,
Kū muosa dora!
- Maikst'eņas lauz'ēja,
Gunteņu kiura.
Maikst'eņas nadaga,
Gunt'eņa apdzysa.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz], 434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 163 -

2. Neteci, vārpstīt,
Bez skriementiņa!
Neiešu tautās
Bez bāleliņa,
Kas manu vainagu
Sētā nesīs. -
Bāliņš pārnesa
Zobena galā,
Ielika māmiņas
Klēpītī.
Māmiņa saņēma
Raudādama:
Kur mana vainaga
Valkātāja,
Smalkaju mālīšu
Malējiņa,
Mīksto cisiņu
Taisītāja,
Balto palagu
Klājējiņa?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24611.

Nu man luste, nu man luste.
Nu brālītis sievu ņēma,
Nu brālītis sievu ņēma,
Man būs zīļu vaiņadziņš.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

24612.

Pāri lēcu pār galdiņu,
Pār aso zobentiņu,
Redzēj' māsas vaiņadziņu
Tautas skuķa galviņā.
Nedoš' māsas vaiņadžiņu
Valkāt tautu snaudulei,
Sieš' baltā lakatā,
Likšu pūra dibenā,
Pārnesīšu tai māsai,
Kas palika šūpulī.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Es pārlaužu zobentiņu
Pirmajā vakarā,
Redzēj' māsas vainadziņu
Snaudulītes galviņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24613.

Puķīt' plūcu, kronīt' pinu,
Taupu zīļu vainadziņu;
Taupīdama sataupīju
Bargajai māsīcai
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Puķīt' plūcu, kronīt' viju,
Taupīj' zīļu vainadziņu;
Sataupīju, saglabāju
Bargai tautu māsiņai.
Labāk būtu vainadziņu
Pie akmeņa sadauzījse,
Ne devuse novalkāt
Bargai tautu māsiņai.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24614.

Puķīt' rāvu, kronīt' viju,
Taupīj' zīļu vainadziņu;
Taupīdama sataupīju
Tautu dēla māsiņai.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

24615.

Puķu pinu vaiņadziņu,
Sudrabiņu taupīdama;
Taupīdama sataupīju
Jaunajai māsiņai.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

1. Zila zaļa bērzu birze
Zilajiem ziediņiem,
Es gaŗām ganīdama
Ziedu pinu vaiņadziņu;
Ziedu pinu vaiņadziņu,
Sudrabiņu taupīdama;
Sudrabiņu sataupīju
Mazajam brālītim.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

24616.

Šķiet māmiņa sav' meitiņu
No tautām atejot;
Vainadziņu vien atnese
Zobeniņa radziņā.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

1. Meitu māte priecājās,
Šķiet meitiņu atvedot;
Vainadziņu vien atveda
Zobentiņa galiņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

- 164 -

24617.

Šorīt manis vainadziņis
Zelta miglu nomiglojis,
Zelta miglu nomiglojis
Tautu meitas gāliņāi.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

24618.

Sit, tautieti, zelta vadzi
Savā priežu klētiņā,
Kur pakārsi, kad noņemsi,
Manu skaistu vaiņadziņu!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Kur, tautieti, zelta vadzis
Tavāi galda galīnā,
Kur, nojēmus', kabināse
Māsa zīļu vaiņacīnu?
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Tais', tautieti, niedru klēti
Sudrabiņa vadzīšiem,
Lai tur kārtu mūs' māsiņa
Savu zīļu vainadziņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3. Vai iesiti, bāleliņ,
Zelta vadzi klētiņā,
Kur pakārsi, kad noņemsi,
Tautu meitas vainadziņu?
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

24619.

Sukāj, pūruli,
Gludenu gālu!
Nu liks mūs' māsa
Sav' vainadziņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

24620.

Sviedu šautru, teku pate
Ap resnaju ozoliņu,
Redzēj' savu vainadziņu
Ozoliņa zariņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24621.

Svešas zemes tā meitiņa,
Svešas zemes vaiņadziņi.
Dod, Dieviņi, brālītim
To meitiņu bildināt,
Lai manim pavalkāt
Svešas zemes vaiņadziņi.
224 [Kabilē (Kld)].

24622.

Tautas mani pļavē ņēma,
Liepē kāra vaiņadziņu.
Trīs gadiņi tai liepē
Zelta ziedi noziedē.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

24623.

Tautas manu vainadziņu
Jūrā nesa slīcināt.
Pērles grima dibinā,
Vizbulīši virsū peld.
296 [Kursenē (Jaunsaules pag. B)].

24624.

Tautas manu vainadziņu
Klētī augstu piekārušas;
Gan pacēlu augstu krēslu,
Vēl aizsniegti nevarēju.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

24625.

Tautas manu vainadziņu
Namā kāra vadzītē.
Kas slinkiem klēti cirta,
Visu krogu dzērājiem?
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

24626.

Tautas, manu vainadziņu
Zemē vieni nemetat!
Nojemat, uzliekat
Man' jaunai māsiņai!
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

24627.

Tautas manu vainadziņu
Sviež kalnā, rit lejā.
Nav zemīte vāku vārsta,
Jutīs mani bāleliņi.
226 [Kandavā (Tl)].

24628.

Tautas manu vaiņadziņu
Sviež kalnā, rit lejā.
Vai tas bija tautiņām
Zelta nauda, spēlējama?
190 [Kuldīā].

1. Tautas manu vaiņadziņu
Siviež kalnāi, rit lejāi;
Vai tas bija jums, tautām,
Vaŗa spēle, spēlējama?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Tautiets manu vainadziņu
Sviež kalnāi, laiž lejā.
Vai tautieša zelta nauda
Spēs vaiņagu aizmaksāt?
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

- 165 -

24629.

Tautas manu vainadziņu
Sviež kalnā, sviež lejā.
Jums, tautiņas, smiekla lieta,
Man jāraud asarām!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

24630.

Tautas manu vainadziņu
Sviež kalnā, sviež lejā.
Raugāties, bāleliņi,
Kur tie mani pašu liks!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24631.

Tautas manu vainadziņu
Ūdenī slīcināja.
Lūkojat, bāleliņi,
Kur tie mani pašu lika!
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

24632.

Tautas manu vainadziņu
Caur ābeļu birzi nesa;
Es to tautu kumeliņu
Caur ērkšķiem tecināju.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 190 [Kuldīā],
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautiets manim tīši dara,
Es tautietim vēl tīšāki:
Tautiets manu vaiņadziņu
Nes kalnā, laiž lejā,
Es tautieša kumeliņu
Ērkšķu ceļu tecināju.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2. Tīšām tautas man darīja,
Es tīšām atdarīju:
Tautiets manu vaiņadziņu
Caur ābeļu birzi vilka,
Es tautieša kumeliņu
Caur ērkšķiemi dancināju.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

24633.

Tautiets manu vaiņedziņu
Vēlak' galā vēcināja.
Ņem, bāliņ, asu ciri,
Nocērt tautu vēlakiņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

24634.

Tautu dēla mīļi vārdi
Lai guļ elles dibenā,
Kā guļ mans vaiņadziņš
Nevalkāts pūriņā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

24635.

Tautu meita man nedeva
Sava veca vaiņadziņa.
Kā es tev novēlēju
Savu jaunu bāleliņu!
226 [Kandavā (Tl)].

24636.

Tīšām daru tautiešam,
Kam tas mani jaunu ņēma:
Cik iegāju klētiņā,
Tik valkāju vainadziņu.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jaun' izgājse tautiņās,
Grēku vien padarīju:
Cik iegāju klētiņā,
Tik valkāju vainadziņu,
Tik valkāju vainadziņu,
Micīt' minu kājiņām.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

24637.

Tīšu tīšu brālītim
Salauzīju zobentiņu,
Ko tas manu vainadziņu
Zobenā vēsināja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24638.

Vadzī, tautas, nekariet
Manu zīļu vainadziņu;
Noņēmuši, uzlieciet
Jaunākai māsiņai!
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

24639.

Vadzītī nekaŗat
Manu zīļu vainadziņu,
Uzlieciet māsiņai,
Vai tā liela, vai tā maza!
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

24640.

Vadzītī nekaŗat,
Tautas, manu vainadziņu;
Ja nebija māsīciņas,
Uzliekat dieveŗam!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 166 -

24641.

Vainadziņ, cekuliņ,
Stāv' manā galviņā!
Ja nestāvi galviņā,
Stāv' zobena galiņā!
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 316 [Jēkabpilī].

1. Vaiņadziņ vaiņadziņ,
Stāv' manā galviņā!
Ja nestāvi galviņā,
Stāv' klētī vadzītē!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24642.

Valkā gudri, vīramāsa,
Manu spangu vaiņadziņu,
Nerūsini, nepelini,
Nekarini vadzītī.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24643.

Valkā pate, tautu meita,
Savu labu ieradumu:
Galvā puiša cepurīte,
Rokā zīļa vainaciņš.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

24644.

Valkā pate, tautu meita,
Savu vecu vaiņadziņu!
Man pašai tēvs nopirka
Sudrabiņa lapiņām.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Valkāj pate, ganu meita,
Sila ziedu vainadziņu!
Man bagāti bāleliņi,
Tie pārveda sudrabiņa,
Tie pārveda sudrabiņa
Deviņām zīlītēm.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

24645.

Vedekliņa, brāļa sieva,
Savītušu vaiņadziņu;
Man vaidziņi sarkanbalti,
Pieder rožu vaiņadziņis.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

24646.

Vēli, mārša, māsiņai
Labas dienas vaiņakā,
Ar godiņu savalkāt,
Drīz aiziet tautiņās.
224 [Kabilē (Kld)].

24647.

Vizi, vizi, Daugavīna,
Sarkanām vizīnām;
Tā viz mans vaiņadzīns
Tautu dēla klētīnā.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

47472.

Aili manu vaiņadziņi,
Sīku spangu, spožu vaŗu!
Citu gadu tu spīdēsi
Tautu dēlu māmiņai.
141 [Ivandes Kld].

47473.

Vai vai tu Verīt,
Kam atstuosi vainadziņ'?
Anītei, muosiņai,
Da cytam rudiņam.
389 [Silajāņu Rz].

1. Kam, muoseņi, tu atstuosi
Sovu zalta vainadzeņi?
Jaunuokaji muoseņaji
Leidz cytami rudiņam.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Vaiņuceņa vejējiņa,
Kur tu lyki vaiņuk' lūku?
Es pakuoru klētiņā
Da cytam rudeņam.
89 [Dricēnu Rz].

47474.

Vainadziņa vejējiņa,
Kur vainaga lūku liki?
Es pakuoru līpas zorā,
Lai vej cyta muotes meita;
Lai vej cyta muotes meita
Leidz cytam rudiņam.
465 [Varakļānu Rz].

47475.

Ar Dieviņu, jaunā māsa,
Valkā manu vainadziņu;
Valkā manu vainadziņu,
Gaidi savu arājiņu.
129 [Gudenieku Azp].

47476.

Atej, muna muoseņa,
Atnes munu vaiņaciņu!
Es nagrybu vaiņaciņu,
Ka tu poša atītim.
170 [Kapiņu D].

- 167 -

47477.

Āru pļava noziedēja
Dzeltāniem ziediņiem;
Vainadziņu vien pakāru
Kaudzes mieta galiņā.
241 [Lubānas Md].

47478.

Div kalniņi noziedēja
Dzeltenā āboliņa;
Div meitiņas godā tapa
Ar to vienu vaiņadziņ(u);
Būt trešā ar tapuse,
Kaut godiņu turējuse.
40 [Basu (Bases) Azp].

47479.

Dīvers munu vaiņuceņi
Svīž ar kuoju prīšklētī;
Dīveram smīkla līta,
A maņ gaudys asaraņis.
Ceļ, Dīveņ, lelu vēju,
Nes vaiņuku tuolīnī.
26 [Asūnes D].

47480.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Dod man savu vainadziņu,
Tad es tevi pieminēšu,
Vainadziņu valkādama.
215 [Lēdmanes Rg].

47481.

Eimu klētē apraudzīte
Vakarēju likumiņu:
Vakar liku vaiņadziņu,
Šodien rodu cimda pāru.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47482.

Es tautieša māsiņai
Nedoš' savu vaiņadziņ';
Lai tā viņu nenesāja,
Lai man pašai žēl nebija.
Doš' jaunai māsiņai,
Lai nesāja dziedādam'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47483.

Es tautieti peldināju
Caur ziedošu linu lauku;
Paliek manis vainadziņis
Linu zieda galiņē.
40 [Basu (Bases) Azp].

47484.

As tū sovu vainudzeņi
Iz akmiņa sadauzēju,
Māmeņai teišēdama,
Kam dūd jaunu tauteņuos.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47485.

Grūž ellē, grūž porē
Tautu meitas vaiņadziņu:
Tautu meitas vaiņadziņis
Sapelējis, sarūsējis.
40 [Basu (Bases) Azp].

47486.

Gumbu gumbu salocīts
Tautu meitas vaiņadziņis.
Grūž porē, grūž ellē
Tautu meitas vaiņadziņu.
40 [Basu (Bases) Azp].

47487.

Kas munu vaiņuku
Atpakaļ ņess?
Atnesa, īlyka
Zūbyna golā.
18 [Andrupenes Rz].

47488.

Krīt zemē, guļ zemē,
Tas mans puķu vainadziņš;
Lai viņš kristu, lai gulētu,
Ka pa prātam arājiņš.
3 [Adulienas Md].

47489.

Kronīts manis, kronīts manis,
Stāv manā galviņā!
Ja nestāvi galviņā,
Kāršu niedras galiņā.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

47490.

Kur nu mani balti vaigi,
Sarkans rožu vaiņadziņis?
Tie palika tautu dēla
Gultiņā pagālē.
589 [Kuldīgas apr.].

47491.

Kur, tautieti, zelta vadži,
Ka nevaid istabā?
Kur nojēmis kabināsi
Māsas zīļu vainadziņu;
Vai domāji plānā sviest,
Mīt savāmi kājiņām?
355 [Rucavas Lp].

- 168 -

47492.

Kur tā tautu zeltenīte,
Še māsiņas vaiņadziņš;
Še māsiņas vaiņadziņš,
Ar godiņu novalkāts.
200 [Kuldīgas Kld].

47493.

Liji, liji, lietutiņ,
Audzē brāļa ābelītes,
Tur varēs laiska mārša
Vainadziņu paglabāt.
373 [Sarkaņu Md].

47494.

Līcit munu vainaceņu
Muoseiceņas galveņā!
Lai tys mani naryudynoj,
Muoseiceņas bruoleleņs.
466 [Vārkavas D].

47495.

Līgaviņa vainadziņu
Pār upīti tālu svieda.
Es tev lūdzu, bāleliņ,
Skrien pēc mana vainadziņa!
Tas aizskrēja, nepanāca,
Tas nogrima dibenā.
605 [Skolas].

47496.

Līgaviņas vainadziņu
Uz rociņas vicināju;
Līgaviņas vainadziņu
Pāri sviedu upītei.
Līdz malai tas netika,
Tas iekrita upītē.
286 [Nītaures Rg].

47497.

Maņ, māršeņ, maņ, māršeņ,
Sovu zeiļu vaiņuceņi;
Muotja guļa dīnavydu,
As auklēju buoleleņ'.
605 [Skolas].

47498.

Manu zīļu vainadziņu,
Nekrīt' salmu gubenī!
Krīt' tautieša rociņā,
Smalkā priežu klētiņā.
192 [Kosas C].

47499.

Māsiņ, manu skaistulīt,
Kur pamet(i) vainadziņu?
Sovā pat cīmiņā,
Bargu tautu rociņās.
605 [Skolas].

47500.

Mīļš mans mīļais
Vaŗa vainadziņš,
Kur es tevi likšu
Lielu mīlēdams?
Liek galvā, rit [krīt] zemē,
Liek pūrā, sapelēj.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

47501.

Nāc šorpe, vīramās,
Še māsiņs vaiņadziņš.
Valkā gudri, vīramās,
Mūs māsiņs vaiņadziņ;
Nerūse, nepele,
Nekar mellu vadzītē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47502.

Nāc vidū, brāļa māsa,
Še māsiņas vaiņadzīš;
Stiep, Jēkope, baltas rokas,
Uzliec māsei vaiņadziņ'.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

47503.

Nedomā tu, tautiet,
Noņemt manu vainadziņu;
Noņemt manu vainadziņu
Un nosviest mēslainē.
378 [Seces Jk].

47504.

Nūnes munai māmeņai
Munu jauku volūdeņu,
Jaunuokai muoseņai
Munu mirtu vainadzeņu.
247 [Makašānu Rz].

47505.

Jemit munu vainaceņu,
Nūjāmuši izlīcit;
Nūjāmuši izlīcit
Jaunuos muosas galveņā.
466 [Vārkavas D].

47506.

Plaukšķējās vainadziņš,
Kad iemetu purviņā,
Kad netika tā puisīša,
Kas man tika prātiņam.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

- 169 -

47507.

Prieki mani, lieli prieki,
Man uznāca prieka luste:
Es atdevu bāliņam
Savu jaunu vainadziņ(u).
405 [Smiltenes Vlk].

47508.

Pūrā liku, nevalkāju
Savu zīļu vainadziņu;
Cik pacēlu pūra vāku,
Tik noslauku asariņas.
148 [Jaunpiebalgas C].

47509.

Skaists ir māršas vainadziņš,
Kam devusi panasāt!
Atpakaļ aizstellēja
Jaunajām māsiņām.
241 [Lubānas Md].

47510.

Skaistu nasu vainadzeņu,
Cytu skaistu darynuoju;
Cytu skaistu darynuoju
Jaunajom muoseņom.
466 [Vārkavas D].

47511.

Sals nojēm zaļ zāl,
Tauts man vainadziņ;
Tauts man vainadziņ
Sviež kalne, rit leje.
17 [Ances Vp].

47512.

Tautas munu vainadziņu
Svīž kolnā, svīž lejā;
Veritēs, bruoļileņi,
Kur jī maņi pošu lyka;
Jau jī maņi pošu lyka
Pi gryutūs dziernaviņu.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

47513.

Tautis munu vaiņuceņu
Svīž kolnāi, laiž lejā;
Veritēsi, buoleleņi,
Kur juos maņi pošas liks?
Vai kolnā, vai lejā,
Vai dziļāji azarā.
18 [Andrupenes Rz].

1. Tautas munu vaiņadziņu
Svīž kolnā, laiž lejiņā;
Veritjās, buoleleņi,
Kur jī mani pošu liks?
Voi svīss kolnā, voi laiss lejā -
Dzenitēs i pakaļī.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

47514.

Tautiets sit zelta vadzi
Savā praula klētiņā;
Pakar tavu vainadziņu,
Ne mūžam(i) nedabūsi.
514 [Zentenes Tl].

47515.

Tautu meita speŗ ar kāju
Savu puķu vainadziņu:
Skrien ellē, Ķeņķerīt,
Man būs cauņu cepurīte!
373 [Sarkaņu Md].

1. Anniņ' savu vainadziņu
Kājiņām saspārdīja:
Skrien ellē, čenčerīt,
Būs man cauņu cepurīt'.
322 [Praulienas Md].

47516.

Tēvs māmiņa nezināja,
Ko meitiņa ganos dara.
Micīt' šuva, aubīt' ada,
Taupīj' zīļu vainadziņu
Mazajai māsiņai.
184 [Ķēču Rg].

47517.

Toujas Leize, mamzelīte,
Tai īkrita upītē;
Šermaks, suns ar mallu muti,
Tis puornesa vaiņadziņu.
14 [Alsviķa Vlk].

47518.

Vai īveņa, vai lazdeņa
Zīdej ceļa maleņā?
Vai muoseņa paturēja
Munu rūžu vainadzeņu?
89 [Dricēnu Rz].

47519.

Vaiņags, manis vaiņadziņis,
Ko tas ļauna padarījis?
Visu nakti karājāse
Zobentiņa galiņā.
462 [Valtaiķu Azp].

47520.

Vaiņuc munu, puči skaistu,
Kur maņ byus tevi likt?
Golvā likti navarēju,
Zemī svīsti, sirds suopēja.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

- 170 -

47521.

Vaiņuk munu, duorgu puķi,
Kur bej maņi tevi lykt?
Lyku skreinī, tī pelēja,
Kuoru vadzī, zīdi byra.
18 [Andrupenes Rz].

1. Vaiņuk mun', zeiļu peits,
Kur man beja tevi likt?
Vadzī kuoru, zeiles byra,
Skreinī lyku, tur pelēja.
326 [Preiļu D].

47522.

Vakar manis vainadziņš
Zelta miglu nomigloja,
Šodien likšu galviņā
Tautu dēla māsiņei.
546 [Kuldīga Kld apr.].

47523.

Valkā gudri nu, māsiņa,
Vecās māsas vainadziņu!
Kā māsiņa novalkāja,
Kult iedama, malt iedama.
356 [Rudbāržu Azp].

47524.

Valkā gudri, jaunā māsa,
Vecās māsas vainadziņu!
Kā tad koši piederēja
Vecās māsas vaiņadziņš!
214 [Lažas Azp].

47525.

Valkā gudri, jaunā māsa,
Vecās māsas vaiņadziņu!
Vecā māsa, tā bij gudra,
Tā ar godu novalkāja.
183 [Kazdnagas Azp].

47526.

Valkā pate, tautu meita,
Savu zīļu vaiņadziņ'!
Kādu godu tu bij gāj'se,
Tādu tavs vaiņadzīš.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

47527.

Voski voski man matiņi,
Sorkons rūžu vaiņuciņš.
Kur palika voski moti,
Kur tis rūžu vaiņuciņš?
Pī tautīša voski moti,
Pī tautīša vaiņuciņš.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47528.

Verītēs, vysi ļaudis,
Kur zuss muns vainadziņš;
Boltu putu gobolā,
Malnūs jyuru vidiņā.
326 [Preiļu D].

47529.

Viss par velti, bāleniņ,
Mans autiņa velējums;
Mārša savu vainadziņu
Atpakaļ aizstellējse.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

47530.

Visu mūžu galvu glaudu,
Māršas kroni gribēdama,
Mārša kroni pārdevusi
Pa vēdera laitījumu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

h) Liek mici, cepuri, sien autu

24648.

Ai ai māsiņa,
Nu tevi mičos,
Liks tev galvā
To zilu peku!
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

24649.

Avai māmiņa,
Tavu skaistu aubi!
Uzklāja galvā
Kā teļa kuņģi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

24650.

Dēlu māte lielījās
Mani labi apmičot;
Pelnu kuli mici lika,
Vecu māršu pieres drānu.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

24651.

Dēlu māte lielījās
Skaistu aubi uzliekot;
Es būt' tādu pašu(v)use,
Sestdien traukus mazgājot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 171 -

24652.

Dēlu māte mici vilka
No kabatas domādama.
Kā nevilka domādama, -
Deviņiem ielāpiem!
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

24653.

Eita, brāļi, mežā,
Cērtiet stutes:
Māsai micīte
Pagreizi galvā.
391 [Skultē (Skultes pag. Rg)].

24654.

Es domāju šorudeni
Pirkties jaunu vaiņadziņu;
Patraucās tautu dēlis,
Nopirk' zīda nēzdodziņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Es tecēju skārda pirkt
Lielajam vaiņagam;
Tautiets, šķelms, pasasteidza,
Tas nopirka cepurīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Citas meitas lēni gāja,
Es teciņus vien tecēju,
Es teciņus vien tecēju
Uz sudraba kalējiņu,
Uz sudraba kalējiņu
Vaiņakam zīļu pirkt.
Tautiets, šķelmis, pasteidzās,
Nopirk' ūdra cepurīti.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24655.

Es šķitos šovasar
Margu vīt vainadziņu;
Dēlu māte, raganīte,
Linu ziedu savijuse.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24656.

Es skatos, es raugos,
Kādu mici māsai liks:
Vai būs zīda, vai ķembeŗa,
Vai katūna gabaliņš.
Ja nebūs zīda mice,
Brikšķēs kauli brūtgānam.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

24657.

Es tai dēls māmiņē
Mūžam lab' nevēlē,
Kam tā griez' gaŗ' aut',
Noņem man' vaiņadziņ'.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24658.

Es vēlētu dēlu māti,
Būt tai lini neauguši:
Izauduse plānus autus,
Noņem manu vainadzīnu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Kaut tai dēlu māmiņai
Visai lini neauguši,
Lai neaustu linautiņa,
Neņemt' mana vainadziņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

24659.

Glauda galvu māmulīte,
Tik gludenu nesaglauda,
Kā saglauda dēlu māte
Ar tām slēžu lupatām.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

24660.

Gludu galvu saglaudīju,
Tautiņās laizdamās;
Dēlu māte, daklupusi,
Kā vanaģe izplūkāja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

24661.

Kam gāji, māsēna,
Ābeļu dārzā?
Apbira galvīna
Ābeļu ziedis.
Mūžame apbira,
Ne vieni dieni.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

24662.

Kas tā tāda mičotāja?
Divi stundas mici lika,
Divi stundas mici lika,
Trešo sēja lakatiņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Tužekla tužekla
Tā dēla māte:
Divi stundas mici lika,
Trešo sēja pieres drānu.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

24663.

Kas tā tāda mičotāja,
Divi stundas mici lika!
Kad es būtu mičotāja,
Es ne stundu nemičotu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

- 172 -

24664.

Kas tā tāda mičotāja,
Kas tik ilgi mici lika.
Cimdam kārtu noadīju,
Pie durvīm stāvēdama.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

24665.

Kas tā tāda mičotāja?
Piecas stundas mici lika!
Vai tā bija saimeniece,
Vai kaimiņu cūkganīte?
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1. Kas tā tāda mičotāja?
Piecas stundas mici lika!
Vai tā bija Āželene,
Vai Āžeļu (=māju v.) cūku meita? -
Nu uzlika, nu uzlika
Vecas vistas cekuliņu!
Svied zemē, svied zemē,
Nestāv lāga, nestāv lāga!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

24666.

Kas tā tāda mičotāja
Škībi mici uzlikuse?
Ej savā cūkkūtī,
Mičo savus sivēniņus!
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

24667.

Kas tā tāda mičotāja?
Zilu mellu mici lika!
Vai to bija mazgājuse
Sivēniņa muldiņā?
216 [Ventspilī].

1. No micītes vien pazinu,
Kur bij slinka dēlu māte:
Zila mella tā micīte,
Ko uzlike galviņē;
Cūku silē izmazgāta,
Speltītē izžāvēta.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

24668.

Kritusi māsēna,
Situsi galvu.
Tautietis sasēja
Ar linu sauju;
Mūžame sasēja,
Ne vienai dienai.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Kritusi māsiņa,
Situsi galviņu.
Dēlu māte sasaistīja
Ar baltāmi lupatām.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

24669.

Liec gālā, jauna vista,
Vecas vistas cekuliņu!
Redz kur smuki piederēja
Vecas vistas cekuliņis!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24670.

Māršiņa vaicāja,
Kas mici adīja.
Tēviņš adīja
Ar lielo adatu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

24671.

Man aptina dēlu māte
Bubulaiņu galvas autu.
Ņemat, brāļi, ēvelīti,
Nodzenat bubulīšus!
224 [Kabilē (Kld)].

24672.

Mičo ātri, mičotāja,
Ko tik ilgi toļājies?
Ja tu ātri nemičosi,
Tevi pašu nomičošu!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

24673.

Mičo ātri, mičotāja,
Ko tik ilgi toļājies?
Vai tev tava dēla žēl,
Vai tā mices lupatiņa?
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

24674.

Mičo drīzi, dēlu māte,
Ko tik ilgi tūļējies?
Mici lika, ne sudrabu,
Vēl to pašu nožēlo!
226 [Kandavā (Tl)].

24675.

Mičo drīz, mičo drīz!
Kas tu tāda mičotāja?
Veca veca mičotāja,
Nagu gali nopuvuši.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 173 -

24676.

Mičo drīzi, mičotāja,
Ko tik ilgi tūļājies?
Kad es būtu mičotāja,
Sen jau būtu apmičojse.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24677.

Miče drīzi, miče drīzi,
Ko tik ilgi tūļejies?
Vai nu vēl mici šuj,
Vai rakstiņus knipelej?
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

24678.

Mičo labi, mičotāja,
Lai netopi sutināta!
Speltē suta ievas vice,
Ar to tevi sutināšu.
216 [Ventspilī].

24679.

Mičo mani, dēlu māte,
Ar savāmi micītēm,
Kam nelaidi sav' dēliņu
Rīgā pirkti rakstu mici!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

24680.

Mičo mani, dēlu [dēla] māte,
Ar savām micītēm,
Kam tu mani jaunu vedi,
Nelaid' mici šūdināt!
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

24681.

Nebēdāji, jaunā mārša,
Ka uzlika jērenīti!
Dzīvosam, pelnīsam,
Tad pirksam cobelīti.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

24682.

Neliecies, mūs' māsiņa,
Jērenīces galviņā;
Kad nav cauna cepurītes,
Liecies zīļu vaiņadziņu!
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

24683.

Neliecies, mūs' māsiņa,
Cita vīra cepurīti;
Liecies sava arājiņa,
Vai bij šāda, vai bij tāda!
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

24684.

Nelieciet štokmicītes,
Štokmicīte nepieder;
Lieciet cauņu cepurīti
Jel saulītes pakrēsļam!
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

24685.

Paldies, tautieti,
Par tavu mici!
Visa mana galviņa
Sāpēt sāpēja,
To krijas gabalu
Valkājot.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

24686.

Raugaities, bāleliņi,
Mēs māsiņu godējam:
Mēs vainagu noņemam,
Balt' autiņu uzliekam.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

24687.

Rokā vieni paturēju
Tautu dēla cepurīti;
Vai manīte sūrdienīte!
Tūdaļ sauca līgaviņu.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

24688.

Sacījāsi vedējmāte
Skaistu aubi uzlikuse:
Sirmas cūkas pavēderi
Ar visiem cicīšiem.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

1. Vakarvista lielījās
Skaistu mici uzlikuse:
Teļa kunģi uzlikuse
Ar visiem apzarņiem.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

24689.

Sīne autu, dālu muot'e,
Sīne skaistu, sīne boltu;
Ka naisēji skaistu boltu,
Svīžu cepļa dibenā.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

24690.

Sīnit mani boltaut'eņu
Leidz ar putu gabal'eņu;
Sasējuši, atlaidit,
Lai gal'veņa nasuopēj'!
4270 [Viļēnu pag. Rz].

- 174 -

24691.

Sienu mešu kaudzītē,
Tai jumtiņa nevajaga;
Ņemu jaunu līgaviņu,
Tai vajaga cepurītes.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

24692.

Sen daudzina nāburgos
Ūdru, zvēru dīrātājus:
Saķēruši melnu ūdri,
Māsiņai uzlikuši,
Māsiņai uzlikuši
Vainadziņa vietiņā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

24693.

Sen slavēja tautiņās
Ūdrus, bebrus dīrājam;
Nu uzlika māsiņai
Sirmas cūkas pavēderi [=cepuri].
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Sen slavēja tautu dēlus
Ūdru, bebru kavējiņus;
Uzlikuši māsiņai
Balta zaķa pavēderi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24694.

Sen slavēja tautu dēlu
Zīda mici šūdinot;
Nu atnācu, nu uzlika
Daglas cūkas pavēderi.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Sen cerēju tautiešami
Melnu santa cepurīti;
Nu uzlika māsiņai
Melnas cūkas pavēderi.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

24695.

Skatāties, bāleliņi,
Kādu mici māsai lika:
Kad nelika zīda mici,
Mičo pašu mičotāju.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

24696.

Skatāties, bāleliņi,
Vai ir mice izrakstīta;
Ja nav labi izrakstīta,
Pīckojiet mičotāju!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

24697.

Sveši ļaudis mūs' māsiņu
Kā Ķēzīti noķēzīja:
Nopinuši grezelīti,
Uzlikuši galviņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Māsiņ, tavu augumiņu
Kā Ķēzīt apķēzīja:
Nociertuši elkšņa celmu,
Izlikuši galviņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24698.

Te pārveda tautu meitu
Kā vāveri noplukušu.
Ekur koša tautu meita,
Kad uzģērba mūs' māmiņa:
Uzliek mici, uzliek aubi,
Vēl uzsedza krīzdodziņu.
226 [Kandavā (Tl)].

24699.

Tieva gaŗa mūs' māsiņa,
Zema resna mičotāja.
Ceļat krēslu, veļat baļļu,
Lai pakāpa mičotāja!
1253 [Kroņa laicenē], 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

24700.

Trīs gadiņus tautu dēls
Rīgā mici šūdināja;
Nu vajaga galvā likt,
Nu sacīja: nav gatava.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

24701.

Veca veca mičotāja,
Atlupuši nagu gali.
Ej projām, vecenīte,
Es uzlikšu savu mici!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

24702.

Vīramāte mici deva,
Cik micīte tā maksāja?
Trīs biķeŗu asariņas,
Vienu baltu villainīti.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

24703.

Cik, māsiņa, tev prātiņa,
Cik gudrības galviņā?
Pārdod' zīļu vainadziņu
Par to slēšu lupatiņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

- 175 -

1. Es neturu māsiņai
Šo vakaru pilnu prātu:
Par to baltu lupatiņu
Atdod savu vainadziņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

24704.

Nava labi, nava labi,
Nepieder, nepieder (=neīstā mice)!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

24705.

Svied zemē, svied zemē,
Neklājās, nevedās
Jaunajai cālītei
Vecas vistas cekuliņš!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Svied zemē, svied zemē,
Nepiedien, nepiedien,
Nepiedien cāliņam
Vecas vistas cekuliņ'!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24706.

Svied zemē, svied zemē,
Nepieder, nepieder!
Liec atkal galviņā
Savu zīļu vainadziņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

24707.

Svied zemē, svied zemē,
Nestāv jauki, ne raženi!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Grūd zemēi, grūd zemēi,
Nevedāsi, nevedāsi!
44 [Turaidā (Turaidas pag. Rg)].

24708.

Liec labu mici,
Sit labu pliķi,
Lai labi valkā
Lai balti mazgā!
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

1. Mauc, māte, mici,
Cērt labu pliķi,
Lai melnu mazgā,
Lai baltu valkā!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

2. Mīlē māmiņ,
Cērt labu pliķi,
Lai mīļi dzīvo,
Lai baltu velē!
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

3. Sien autu, sējēja,
Cērt labu pliķi,
Lai baltu mazgāja
Valkādama!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4. Sien, māte, autu,
Cērt labu pliķi,
Lai balti velē
Dzīvodama!
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

5. Tin gālu, tinēja,
Cērt labu pliķi,
Lai koši staigāja,
Lai balti mazgāja!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24709.

Liec, māte, mici,
Cērt labu pliķi,
Lai māk micīti
Pa godam valkāt!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

24710.

Liec, māte, mici,
Cērt labu pliķi,
Lai zin ik vārda
Māmiņu saukt!
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

24711.

Liec mici galvā,
Cērt labu pliķi,
Lai klausa vīru,
Lai vīramāti!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24712.

Valkā mici,
Mīļo vīru,
Glabā bērnu,
Audzē lielu!
128 [Lugažos (Lugažu pag. Vlk)].

24713.

Mičoju, mičoju
To tautu meitu,
Uz mūžu mičoju,
Ne vienu dienu!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24714.

Liec galvā, liec galvā,
Nu stāv jauki, nu raženi (=īstā mice)!
232 [Talsos (Tl)].

1. Liec galvāi, liec galvāi,
Nu vedāsi, nu vedāsi!
44 [Turaidā (Turaidas pag. Rg)].

- 176 -

2. Nesvied zemē, nesvied zemē,
Nu stāv jauki, nu dižani!
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

24715.

Nu ir labi, nu pieder,
Nu visam mūžiņam!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

47531.

Vai māsiņa, vai māsiņa,
Tavu smuku mičotāju:
Zelta gredzens pirkstiņā,
Zīda kleite mugurā.
Tad, kad tevi nomičos, -
Nokŗupuši pirkstu gali.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

47532.

Vai vai tu svuočeit,
Tovu taidu micinīku!
Iz pabula izastuoja,
Reigis pili īraudzēja.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

47533.

Vai māsiņa, vai māsiņa,
Tev galviņa sasaistīta
Ar baltiem lupatiem.
Dēla māte sasaistījse
Ar baltiem lupatiem.
605 [Skolas].

47534.

Baltu mici galvā liku,
Baltu sedzu villainīti.
Dod, Dieviņi, baltu dzīvi,
Svešajāsi tautiņāsi.
396 [Skrīveŗu Rg].

47535.

Cepur', manu sprūgainīti,
Nestāv šķībi galviņā!
Kas stāv šķībi galviņā,
Tas zobeņa galiņā.
389 [Silajāņu Rz].

47536.

Vīramāte mici vilka
No kabatas domādama.
Kā nevilks domādama -
Zili melna rakstu mice?
Vai tā bija mazgājusi
Sivēniņa silītē?
108 [Engures Tk].

47537.

Dēla māte, vienactiņ,
Lielu mellu mici lik;
Vai tu biji mazgājūs'
Savai cūku silītē;
Savai cūku silītē,
Skurstenī izžāvē(js')?
220 [Lībagu Tl].

47538.

Ej pi manis, vedekliņ,
Man ir bolti lakatiņi!
Valin [Balin?] boltus, nosoj poša,
Es nosoju vaiņadziņu.
465 [Varakļānu Rz].

47539.

Eimu tautu istabai,
Birst man gaudas asariņas:
Ieraudzīju māsiņai
Baltu mici galviņai.
224 [Lielvārdes Rg].

47540.

Ekur skaista, ekur smuka
Mūs' māsiņa cepurē!
Nav vairs tāda, kā atveda,
Pirmāk cauru dibeniņ'.
157 [Jēŗu Vlm].

47541.

Es pajēmu pištaleiti,
Nūsašuovu vuovereiti,
I sašyvu capureiti,
Ka nalīn galveņā;
Ka nalīn galveņā,
Līn zūbyna galeņā.
143 [Jāsmuižas D].

47542.

Es redzēju tautu meitu,
Viņa mani neredzēja;
Viņa pierka vaiņadziņu,
Es nopierku gālos autu.
129 [Gudenieku Azp].

47543.

Es skatosi, es raugosi,
Kādu aubi brūtei mauks:
Ja nebūs zīda bante,
Brikšēs kauli brūtgānam.
112 [Ezeres Kld].

47544.

Eit', ļautiņi, skatīties,
Kādu mici brūtei mauks:
Nebūs laba zīda mice,
Brikšķēs kauli brūtgānam.
112 [Ezeres Kld].

- 177 -

47545.

Es šķitosi tautīnās
Valkāt zīda vainadzīnu;
Vīramāte, vella māte,
Dibenīnu aizšuvusi.
338 [Rankas C].

47546.

Gaismiņai austot,
Saulītei lecot,
Atrada māsiņu
Tautieša klētī:
Sēd galda galā,
Tai aube galvā.
270 [Mežotnes B].

47547.

Gara gara vedekliņa,
Eisa eisa mičuotuoja;
Velit bluču, celit baļvu,
Byus garuoka mičuotuoja.
414 [Stirnienes Rz].

47548.

Gludu gaļveņi saglaužu,
Ai māmeņi šķierdamuos;
Sveša muotja raganeitja,
Munu gaļveņi sajaucja;
Munu gaļveņi sajaucja,
Mateņus saburžinuoja.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

1. Gludu gaļviņu saglaužu,
Pi māmiņas dzeivuodama;
Sveša muote, kai rogana
Daskrējuse, sajaukusja.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

2. Gludu galvjeņu saglaužu,
Ka as brauču lauluotūs;
Svješa muotje daskŗējusje,
Kai rogona izplyukova.
18 [Andrupenes Rz].

3. Sasukuoju gludu golvu,
Sāstūs bruoļu vidiņā;
Daskrējuse, veiramuote
Ko rogona izplyukuoja.
27 [Atašienes Rz].

47549.

Gudra gudra mūs' māsiņa
Un [Nu?] ir muļķa palikusi:
Atdevusi vainadziņu
Par to aubes lupatiņu.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

47550.

Jērain, manu jērotnīti,
Stāvi manā galviņā;
Ja nestāvi galviņā,
Stāvi tīnes dibenā;
Stāvi tīnes dibenā,
Tīta zīda lakatā.
484 [Vestienas Md].

47551.

Kas tam kaitēj',
Kam jumt jumu?
Tam vējš matiņus
Nepūcināj'.
329 [Popes Vp].

47552.

Kas tā tāda mičotāja,
Šķībi mici uzlikusi?
Tā nebija mičotāja,
Tā bij cūku ganītāja.
319 [Plāteres Rg].

47553.

Kādu ļaužu, tādu miču:
Lielu ļaužu, smalku miču,
Lielas bantis pakaļā.
605 [Skolas].

47554.

Kur tī mūsu mičotāja,
Ka neredz staigājot?
Vai būs žurkas norējušas,
Ierāvušas midzenie?
6 [Aiviekstes D].

47555.

Lai bij pekas, kad bij pekas,
Šogad pekas devušās:
Jaunākai māsiņai
Liela peka galviņā.
192 [Kosas C].

47556.

Man bāliņš nozapirka
Vizuļotu vainadziņu;
Tautiets, šķelmis, pazasteidzās,
Tas nopirka cepurīt(i).
605 [Skolas].

47557.

Man noņēma vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā.
Apsieniet lakatiņu
Sarkanām puķītēm.
198 [Krustpils D].

- 178 -

47558.

Mans skaistais vaiņadziņš
Saraustīts, nenoņemts;
Veca bija mičotāja,
Atlupuši nagu gali.
114 [Gaiķu Kld].

47559.

Mičo drīzi, dēlu māte,
Ko tik ilgi tūlējies?
Mici liki, ne sudrabu,
Vēl to pašu nožēlo.
605 [Skolas].

47560.

Mičo drīz, mičo drīz,
Kas tu tāda mičotāja;
Ja tu drīzi nemičosi,
Dabūs' duncku mugurā.
197 [Krotes Lp].

47561.

Mičojiet, mičojiet,
Abi gali mičojiet!
Kad galviņu nomičoja,
Tad mičoja pakaļiņu.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

47562.

Nasīnit maņ miceiti,
Maņ miceite napīdar;
Līcit zeiļu vainadzeņi,
Tys maņ skaiški pīdarās.
182 [Kaunatas Rz].

47563.

Nav mūsu māsiņa
Vairs vakarēja:
Kāpuse, krituse,
Situse galvu.
Galviņu sasuse [sasēj'se?]
Ar bikšu banti.
283 [Nīgrandas Azp].

47564.

Nav tāda māsiņa,
Kā vakar bija:
Vakara vaiņagā
Sārkani vaigi;
Nu baltā micīte,
Nu bāli vaigi.
70 [Cēres Tl].

47565.

Nūceļamū vaiņadziņu
Treis vosaras darināju;
Kab zinātu, ko nūceļ,
Ūtru treis darinātu.
Nūceļ munu vaiņuciņu,
Nūceļ munu vīglu dīnu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47566.

Nomičo, māmulet,
Actiņas nomazge.
Mičo, māmiņ,
Cērt labo pliķ,
Lai mīļ dzīvo,
Balt mazge.
17 [Ances Vp].

1. Liec labu micīt,
Cērt labu pliķīt,
Lai vīru godā,
Lai baltu mazgā.
127 [Grostonas Md].

47567.

Nu mani mičos, nu mani mičos,
Bāzīs tumšā kambarī.
560 [Rīga ].

47568.

Ņemi nostu, līgaviņa,
Savu zīļu vainadziņu;
Liec aubīti galviņā,
Tā ir tava sievas zīme.
355 [Rucavas Lp].

47569.

Paldīs sokit vosorai,
Ka jei paku izaudzēja;
Izlykom Onužai
Vacu paku galviņā.
414 [Stirnienes Rz].

47570.

Paldies saku vīramātei
Pa to mices gabaliņu.
126 [Grobiņas Lp].

47571.

Svied zemē, svied zemē,
Nepiedien, nepiedien;
Nepiedien suņa auss
Pie tā zīļu vaiņadziņa.
10 [Aizupes Tk].

- 179 -

47572.

Šorīt sarkana saulīte lēce,
Šorīt māsīni sarkana galva.
39 [Bārtas Lp].

47573.

Vakar sniga melni sniegi,
Šodien sniga balti sniegi;
Šodien sniga balti sniegi,
Māsai galva apsnigusi.
605 [Skolas].

47574.

Tūpele tūpele
Tā dēla māte,
Trīs stundas tūpelēji
Gar vienu galvu.
282 [Nīcas Lp].

47575.

Varīt likt man aubīti,
Tik vīn cīši nasīnit;
Sasējuši, palaidīt,
Lai galveņa nasuopēja.
414 [Stirnienes Rz].

47576.

Veca veca mičotāja,
Naga gali nodiluši.
Celsim jaunu mičotāju,
Metināsim naga galus!
271 [Milzkalnes (Šlokenbekas, Cērkstes) Tk].

47577.

Vīramās vīramās,
Vai micīte norakstīta?
Nebūs mice norakstīta,
Rakstīs tavu muguriņu.
263 [Mēmeles Jk].

47578.

Zila, mella tā micīte,
Ko iedeva dēlu māte.
Kā nebūs zila, mella,
Muldiņā izmazgāta?
10 [Aizupes Tk].

i) Līgavu uzņem sievu kārtā, līgavaini vīru kārtā

24716.

Ai māsiņas, ai māsiņas,
Vairāk sievu ne meitiņu:
No meitiņu sievas virta,
Nevert meitas no sieviņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

24717.

Dziedat, sievas, dziedat, sievas,
Viena sieva vairumā!
Raudat, meitas, raudat, meitas,
Viena meita mazumā!
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

1. Paldies Dievam,
Viena sieva vairāk!
Ķizu ķizu meitām,
Viena meita mazāk!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

24718.

Iesatupa jauna vista
Vecas vistas perēklī.
Tā tu tupi, tā tu peri,
Ka perēklis neizdziest!
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

24719.

Gan bija māršīni
Sievīni tapte:
Jo koša autā
Ne vaiņakāja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

24720.

Jauna biju, nedrīkstēju
Sēsties sievas soliņā.
- Sēd, meitiņa, nebīsties,
Sieva būsi dzīvodama!
691 [Biržu pagastā (Madonā Md)].

24721.

Jauna sieva ietecēja
Vecu sievu pulciņā.
Pieņemat(i), vecas sievas,
Piedodat(i) padomiņu!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 224 [Kabilē (Kld)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24722.

Jauna vista ietecēja
Vecas vistas perēklī.
Es tev saku, jauna vista,
Neknāp vecās cālēniņus!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24723.

Jauna vista ietecēja
Vecu vistu pulciņā.
Pieņemat, vecas vistas,
Uzliekat cekuliņu!
224 [Kabilē (Kld)].

- 180 -

24724.

Jauna vista ietupuse
Vecas vistas perēklī.
Redzēsim, jaunā vista,
Kā tu cāļus izperēsi!
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

1. Iesēdās jauna vista
Vecas vistas perēklī.
Neputini, jaunā vista,
Vecās vistas perējumu!
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

2. Ietupās jauna vista
Vecas vistas perēklī.
Pielūko, jaunā vista,
Ka cālīši neizput!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Iesatupa jauns gailītis
Veca gaiļa pērklītī.
Būs redzams, jauns gailīti,
Kā cālīšus izvadāsi!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24725.

Jauna cāle ietecēja
Vecu vistu pulciņā.
Es jums lūdzu, vecas vistas,
Neknābiet jaunu cāli!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

24726.

Jauna cāle ietecēja
Vecu vistu pulciņā;
Vecas vistas noknābāja
Jaunas cāles cekulīti.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)], 271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

24727.

Jauna cāle ietecēja
Vecu vistu pulciņā;
Vecas vistas noknābāja,
Miežu graudu domādamas.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

24728.

Jaunākaja mūs' māsiņa
Ietek sievu pulciņā;
Iztek rokas lauzīdama,
Asariņas slaucīdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 190 [Kuldīā].

24729.

Kopām kopām,
Ciemiņu sievas,
Nu vienu meitiņu
Sieviņu cels!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24730.

Nu Jūliņa iebridusi
Smalkā linu druviņā;
Nu Māriņa ieņēmusi
Savā sievu pulciņā.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

24731.

Purinies, jauna vista,
Vecas vistas cekulā!
Kā tas koši piederēja,
Vecas vistas cekuliņš!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

24732.

Šorīt zaraiņa
Saulīte lēca;
Nu vienu meitiņu
Sieviņu cēla.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Šorīt zaraiņa
Saulīte lēca;
Nu ģērba meitiņu
Sieviņas drānās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Šorīt sarkana
Saulīte lēca;
Šorīt mūs' māsa
Sieviņa tapa.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)], 152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

24733.

Šorīt zarainis
Mēnesis lēca,
Nu vienu puisīti
Vīriņu cēla.
224 [Kabilē (Kld)].

24734.

Te bij meita, kur palika,
Sīkā zīļu vaiņakā?
Vai, sieviņas, redzējāt
Jūs' pulkā ietekam?
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

24735.

Te bij meitiņa,
Nu ir sieviņa;
Noņem vaiņedziņu,
Uzliek micīti.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 181 -

24736.

Te bij saule, te pazuda
Melnajos mākoņos;
Te bij meita, te pazuda
Vecu sievu pulciņā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

24737.

Tūdaliņ, tagadiņ
Saulīte grozās:
Te bij meitiņa,
Nu kļuva sieviņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

47579.

Ai puisīti, knēvelīti,
Ko tu manim padarīji?
Vakar biju jauna meita,
Šodien jauna gaspažiņa.
141 [Ivandes Kld], 605 [Skolas].

47580.

Voi voi tu Muoreņ,
Kaida bāda tev nūtyka!
Sasatryuki, apsapyrdi,
Ka nūjēme vaiņudzeni.
Eku buobom lela prīka,
Nu meitiņu buoba tyka.
551 [Ludza Ldz apr.].

47581.

Ak Jezus Kristus,
Nūtyka breinums;
Beja meitiņa,
Palyka buoba.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

47582.

Bābām prīca, bābām prīca,
Nu meitiņas bāba tyka.
358 [Rugāju Abr].

1. Prīca prīca buobam tyka,
Nu mjaitiņis buoba tyka.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47583.

Jauns cālītis iztecēja
Vecu vistu pulciņā.
Kur cālītis (nu) dabūj(a)
Vecu vistu cekulīti?
141 [Ivandes Kld].

47584.

Man iemuk jaun cāļ
Vecas vists perekļa;
Šodien ies jaun meit
Vecs sievs pulciņa.
329 [Popes Vp].

47585.

Kā tu nāci, jauna vista,
Vecas vistas perēklī?
Gan es tevi izmācīšu
Jaunus cāļus pirināt.
146 [Jaungulbenes Md].

47586.

Ģerbties mane šovasaru
Pēc sieviņas, pēc meitiņas:
Pēc sieviņas galvu ģērbte,
Pēc meitiņas kājas aute.
15 [Alūksnes Vlk].

47587.

Nepazinu sav' māsiņu
Citu sievu pulciņā:
Tāda pate rakstu mice
Kā citām sieviņām;
Tādi paši bāli vaigi
Kā citām sieviņām.
70 [Cēres Tl].

47588.

Nepiedien, nepiedien
Cālīšam cekuliņš;
Labāk man piedienēja,
Vecajai vistiņai.
193 [Krapas Rg].

1. Nepiedien, nepiedien
Cālīšam cekuliņš;
Kā piedien cekuliņš
Lielajām vistiņām.
319 [Plāteres Rg].

47589.

Paldies saku svēti Māŗi,
Vairāk sievu ne meitīnu;
Vairāk sievu drānīnāja,
Ne meitīnu vaiņagā.
39 [Bārtas Lp].

47590.

Raudat, meitiņas,
Viena meita mazāk;
Priecāj'ties, sieviņas,
Viena sieva vairāk!
605 [Skolas].

47591.

Sīka maza man māsiņa,
Ieiet sievu pulciņā;
Iztek rokas lauzīdama,
Jau micīte galviņā.
335 [Puzes Vp].

- 182 -

47592.

Štuki, leli breinumeņi,
Erškeižom ruožas zīd;
Vēļ leluoki breinumeņi,
Nu meitiņas buoba kļyva.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

47593.

Šuk šuk merguķel,
Ku liki vaiņaķel'?
Ka nokrita vaiņaķelis,
Būsi gaspadona.
443 [Turlavas Kld].

47594.

Ūja ūja veca vista,
Neplēs jaunu cālēniņu!
Nepiedien cālēnam
Vecas vistas cekulīte.
108 [Engures Tk].

47595.

Vakar dzēru veinu ar madu,
Šudin yudeni ar ladu;
Vakar beju jauna meita,
Šudin vaca muomuliņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

j) Dažādi apcerējumi mičojot un pēc mičošanas

24738.

Vai Dieviņ(i), kas par sniegu!
Māsai galva apsniguse;
Nenokusa saulītē,
Ne siltā(i) istabā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

1. Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Salta bija šī ziemiņa:
Māsai galva nosaluse
Tīra sniega baltumā.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

2. Ni snieg sniegi, ni līst līti,
Māsai galva nosniguse;
Ni nokusa saulītē,
Ni siltā istabā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Nedod Dievs tādas salnas,
Kāda salna šoruden:
Daudzi ciema zeltenīšu
Baltajām galviņām.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24739.

Ai galviņa, man' galviņa,
Treju rotu nesējiņa:
Priekš micīte, pēc micīte,
Vidū zīļu vainadziņš.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Autiņš man piedzemot,
Autiņš man nomirstot;
Tik to zīļu vaiņadziņu
Kā ciemoti paciemoju.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Laimiņ, tavu padomiņu,
Dieviņ, tavu likumiņu:
Pirms micīte, pēc micīte,
Vidū rožu vaiņadziņš.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3. Galviņ' mana i galviņa
Treju rotu nesējiņa:
Priekš micīte, pēc micīte,
Vidū zīļu vainadziņš,
Vidū zīļu vainadziņš
Ciemoties ciemojās.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

24740.

Ai manas zīļotas
Liegajas dienas!
Es lēkšus pārlēcu
Par Daugaviņu
Ar savu zīļotu
Vaŗ' vaiņadziņu;
Ar tautu linautu
Vairs nevarēju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24741.

Vai manu vainadziņu
Pāva spalvas vieglumiņu!
Uzliek tautas linautiņu
Linu sloga smagumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Vieglis manis vainadziņis,
Dzērves spalvas vieglumiņu;
Uzliek tautu linautiņu
Linu mārka smagumiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 183 -

24742.

Aili manu vaiņadziņu,
Vienu roku noņemamu!
Tautu dēla galvas auti
Abi roki tauņājami.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Vaiņags, manis vaiņadziņis
Vienu roku uzliekams;
Autu tin abi roki,
Tad vēl labi nestāvēja.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

24743.

Vai Lībiņa, vai māsiņa,
Šauri tavi galvas auti,
Priekšā tavas acis redz,
Pakaļā matu galus.
362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24744.

Ai skaistaja man' māsiņa,
Kam gāj' jauna tautiņās?
Kā nu nāksi bāliņos, -
Leišu mice [mici] galviņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24745.

Ak tu Dievs, ak tu Dievs,
Šogad pekas devušās!
Ir tai mūsu māsiņai
Balta peka galviņā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Ak tu Dievs, lietiņš līst,
Silā jaunas pekas aug:
Uzliek mūsu māsiņai
Sila peku galviņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

24746.

Apsien man linautiņu,
Apsien dižus sirdēstiņus;
Vainadziņu valkādama,
Es dzīvoju bez sirdēsta.
216 [Ventspilī].

24747.

Atmijam, dēlu māte,
Ko vakar(i) samijām:
Atdod sagšu ar vaiņagu,
Atņem savu auklējumu!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

24748.

Atmijam, dēlu māte,
Ko vakar samijām:
Es atdošu tavu dēlu,
Atdod manu vainadziņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24749.

Atmijam, dēlu māte,
Ko vakar samijām:
Še tā tava lupatiņa,
Atdod manu vainadziņu!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

24750.

Atminat, sveši ļaudis,
Ko vakar uzlikāt;
Ko vakar uzlikāt,
To šodien noņemiet!
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

24751.

Baltu mici valkājot,
Gŗūts mūžiņš dzīvojot,
Gŗūts mūžiņš dzīvojot
Iekš bēdām, asarām.
Vaiņadziņu valkājot,
Lēts mūžiņš dzīvojot
Iekš priekiem, iekš lustēm
Baltajos bāliņos.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24752.

Būt' tas vaŗa vaiņadziņš
Otrreiz labi piederējs,
Es autiņu kājām spērtu,
Mīlēt' savu vaiņadziņu.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

24753.

Daila daila mūs' māsiņa,
Vēl dailāka ne vakar;
Daila bija vainakā,
Vēl dailāka micītē.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

24754.

Dieverīti, bāleliņi,
Noņem manu kroķautiņu,
Noņem manu kroķautiņu,
Uzliec cauna cepurīti!
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

24755.

Dēlu māte, dēlu māte,
Atdod manu vaiņadziņu!
Es atdošu tavu dēlu
Kuŗu dienu gribēdama.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

- 184 -

1. Sievasmāte, velna māte,
Atdod manu dālderīti!
Es atdošu tavu meitu
Kuŗu dienu tu gribēsi,
Vai piektdien, vai sestdien,
Vai svētdienas rītiņā.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

24756.

Dēlu māte, dēlu māte,
Atdod manu vainadziņu!
Es atdošu tavu dēlu,
Tavu mices lupatiņu.
284 [Bārbelē (Bārbeles pag. B)].

24757.

Dēlu māte, dūņu vista,
Atdod manu vaiņadziņu!
Es atdošu tavu mici
Ar visāmi bantītēm.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

24758.

El el, snaudule,
Kā daili stāvēja
Tev slēšu micīte,
Baltaute galvā!
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

24759.

Es māsiņas nepazinu,
Šorīt vestas tautiņās;
Tās kurpītes, tās zeķītes,
Vaiņadziņa vien neva.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

24760.

Es māsiņu nepazinu,
Vakar vestu tautiņās:
Bāli vaigi, noraudāti,
Nevaid zīļu vainadziņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Nevaid vairs mūs, māsiņa
Kā vakar atvedām:
Jau apsietu galvu nes,
Nobālējši vaigu gali.
44 [Turaidā (Turaidas pag. Rg)].

24761.

Es māsiņas nepazinu,
Vakar vestas tautiņās:
Sieva viena, kas ir otra,
Kad micīte galviņā.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

24762.

Es nopirku tautu dēlu
Par misiņa vaiņadziņu;
Nu es viņu neatdotu
Ne par zelta gabaliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Es nopirku arājiņu
Par kadiķu vezumiņu;
Nu es viņu neatdotu
Ne par zelta gabaliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24763.

Es šķitu māsiņu
Raudam, šņūcam, -
Micīti rakstīja
Zem vilnānītes.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24764.

Gan, māsa, redzēsi,
Kā māte bārsies:
Kur liki vainagu,
Kam ņēmi micīti,
Kam ņēmi miči,
Sietavas gabalu.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

24765.

Grūtu māsiņ' i sacīja
Smalku zīļu vainadziņu;
Būs, māsiņa, vēl grūtāk,
Baltautiņu nesājot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Jūs, meitiņas, grūt' teicat,
Vainaciņu valkādamas;
Gan, meitiņas, atrasat
Baltu miču vieglumiņu!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

24766.

Ik vokora micīt' kūļu,
Pie mietiņa piesiedama;
Ik rītiņa nuoroudēju
Sova puķu [zīļu] vaiņaeciņa.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

24767.

Jaunas meitas raudājās,
Vainaciņš galvu spiež.
Redzēsiet, jaunas meitas,
Kā spiež cauņu cepurīte!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 185 -

24768.

Jo koša māsiņa
Ne vakarēja:
Jo košā autā
Ne vaiņakā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Jo smuka māsīna
Ne vakarēja:
Jo smuka spicēs
Ne vainagāja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

24769.

Kad es biju jauns meitiņš,
Bij man prieki pasaulē;
Nu man prieki aizgājuši
Līdz jaunām dieniņām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

24770.

Kādu kaunu tu, māsiņ,
Svētdien iesi baznīcā!
Cita rota gana laba, -
Sila peka galviņā.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

24771.

Kas kait man nedzīvot,
Vainadziņu nevalkāt?
Vainadziņu valkājot,
Viegli soļi, lēts mūžiņš.
Kad noņēma vainadziņu,
Uzliek melnu cepurīti;
Ar melno cepurīti
Uzliek man grūtu dienu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

24772.

Kas, māsiņa, tev kaitēja,
Tev micīte galviņā!
Man kaitiņa, man bēdiņa,
Vējiņš matus purināja.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

24773.

Kas tur spīd, kas tur viz
Istabiņas dibinā?
Jau tai mūsu māsiņai
Zelta aube galviņā.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24774.

Krīt, zemē un sapūsti,
Mana samta cepurīte!
Nāc augšāmi skanēdams,
Mans vizuļu vainadziņš!
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

24775.

Kur ņēmi, Zanīte,
To balto galviņu?
Snauzdami iekriti
Jānīša klēpī.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

24776.

Kur nu mani sārti vaigi,
Sarkans rožu vainadziņš?
Nobāl mani sārti vaigi,
Nobāl [Savīst] rožu vainadziņš.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

24777.

Kur rudeni tādi ziedi,
Kādi ziedi pavasar!
Kur sievām tāda lusta
Kā jaunām meitiņām!
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

24778.

Laba laba man' māršiņa,
Bet tik tāda pazaglīte:
Nozagusi slēšu mici,
Staigā galvu aptinusi.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

24779.

Lobuok miceit'e,
Na vaiņuc'eņš:
Vējeņš mateņu
Napurynuos'.
426 [Sakstagala pag. Rz].

24780.

Laidiet mani istabā
Jel māsiņas pasavērt,
Vai būs tāda ar aubīti,
Kā ar zīļu vainadziņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24781.

Lustēm brāļi nevarēja,
Māsai skaista cepurīte;
Nav vairs cauru dibentiņu,
Kā vakar atvedāt.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

24782.

Meitas mūžiņš saldais mūžiņš,
Tek pa rožu ziediņiem;
Sievas mūžiņš rūgtais mūžiņš
Apakš vīra papēžiem.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 186 -

24783.

Micīt mana grūtdienīte,
Grūtin grūts tavs mūžiņš!
Vainadziņa noraudāju
I rītā, vakarā.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

24784.

Micīt manu grūtdieniņ,
Ik dieniņas mazgājama!
Vainadziņu novalkāju,
Ne reizītes nemazgāju.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Vaiņadziņu iznesāju,
Ne reizītes nevelēju;
Balts autiņš, smalks audiņš
Ik nedēļas jāvelē.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24785.

Mūs' māsiņa apnikuse,
Vaiņadziņu valkādama;
Vēl vairāk tu apniksi,
Baltu mici mazgādama.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24786.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi istabā:
Jaunā māsa cepurē,
Vecā zīļu vainagā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

24787.

Nāc jele, māsiņa,
Citu meitu pulkā,
Neba sen noņēma
Tavu vaiņaciņu!
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

24788.

Nāc, māsiņ, atpakaļ,
Ja tautām nevajaga;
Ne tādēļ zeme zuda,
Ka noņēma vaiņadziņu!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24789.

Nāc, mana māsiņa,
Citu meitu pulkā!
Citu dienu tu nesaki,
Ka mēs tevi nevāķām.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

24790.

Nav mana māsiņa
Kā vakarēja:
Jau to tautas
Apģuģenējšas.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

24791.

Nedod Dievs tādas salnas,
Kāda salna tautiņās:
Man nosala balta galva
Viena rīta ganījumu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

24792.

Nepiedien cālīšam
Vecas vistas cekulīte,
Ne vecam puisīšam
Jaunas meitas augumiņš.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

24793.

Noņem manu vaiņadziņu,
Noņem manas vieglas dienas;
Izliek manim baltu mici,
Izliek bēdas, asaras.
1311 [Apē (Vlk)].

24794.

Nu sāka saulīte
Rotātiesi,
Te bij rītā,
Te vakarāi,
Te nu līgo
Dienas vidū.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24795.

Par kalniņu nu, māsiņa,
Mūs' jaukās valodiņas:
Tev micīte, man vainags,
Nesader valodiņas.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

1. Ar Dieviņu, pār kaliņu(?),
Māsiņ, mūsu valodiņa:
Tev micīte, man vaiņags,
Nesadien valodiņas.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

24796.

Pazinu Ediņu
Sēdējšu meitu:
Skaistāka micē
Kā vainagā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 187 -

24797.

Pērn bij rudzi, šogad mieži,
Citu gadu papuvīte;
Pērn bij meita, šogad sieva,
Citu gadu māmulīte.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

24798.

Protat kaunu, vīra radi,
Liekat mici vedeklai:
Vedeklai mella mice
Vakarēju likumiņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

24799.

Raugāties, bāleliņi,
Māsai mice piederēja!
Vai tā bija bāliņos
Paslepeni valkājuse?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24800.

Žēl man savas jaunas dienas,
Ka tās manim aizgājušas,
Ka tās manim aizgājušas
Kā vasaras launadziņš.
Vēl bij man meitai būt,
Valkāt zīļu vainadziņu;
Vēl bij man kaitināt
Dažu labu tautu dēlu.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

24801.

Šogad brūte kroni vija
Āboliņa lejiņā;
Citu gadu bērnu tīs
Dzīpurīšu jostiņā.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

24802.

Šorīt bija liela salna
Par visiem rītiņiem,
Man nosala klētiņā
Sarkans rožu vaiņadziņš.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24803.

Šorīt maza maza
Salniņa bija:
Mūs' māršas galviņa
Balta apsaluse.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Šorīt bija
Salniņa bijse:
Iegāja masiņa
Salnotu gālu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Šorīta sarkana
Saulīte lēce;
Šorīta mūs, māsi
Atsala ausis.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

24804.

Šorītās maza maza
Salniņa bija,
Bērzam lapas
Nosalušas.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

24805.

Ziedi, ziedi, āra pļava,
Nu es vaira neziedēšu:
Man' ziediņi nobiruši
Tautu galda galiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Zied ieviņa, zied lazdiņa,
Nu es vaira neziedēju:
Man ziediņi nobiruši
Tautu galda galiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24806.

Sen bija tevim
Brūteju būti:
It labi piedien
Vecmātes galva.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24807.

Skaista pļava, kad nepļauta,
Vēl skaistāka, kad nopļauta;
Skaista meita vaiņagā,
Vēl skaistāka cepurē.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Daiļa pļava, kad nopļauta,
Vēl daiļāka, kad nogrābta;
Daiļa māsa bāliņos,
Vēl daiļāka tautiņās.
2931 [Gravendālē un Mežotnē (Mežotnes pag B)].

2. Skaista pļava, kad nopļauta,
Vēl skaistāka sakasīta;
Skaista meita vaiņagā,
Vēl skaistāka micītē.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

24808.

Skaista pļava, kad nopļauta,
Vēl skaistāka, kad nepļauta;
Skaista meita aubītē [micītē],
Vēl skaistāka vaiņagā.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

- 188 -

1. Skaista puķe kalnā aug,
Vēl skaistāka lejiņā;
Skaista puķe cepurē,
Vēl skaistāka vainagā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24809.

Smags bij zīļu vaiņadziņš,
To valkāju dziedādama;
Viegla bija tiles mice,
To valkāju raudādama.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Smags bij zīļu vainadziņš,
To valkāju dziedādama;
Smalku tautu linautiņu
Raudādama balināju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24810.

Tēva mātes neraudāju,
Kā raudāju vaiņadziņa;
Visu mūžu jāvalkā
Dēlu mātes lupatiņš.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

24811.

Tin' autiņu, liek' vaiņagu,
Kuŗš jo koši piederēja?
Autiņš koši piederēja,
Tas manami mūžiņami.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24812.

Tu, meitiņa, pasmējies
Zem baltām knipelēm;
Dažu dienu noraudāsi,
Knipelītes valkājot.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Tu, Anniņa, pasmējiesi
Zem balto knipelīšu;
Gan tu gauži noraudāsi,
Knipelīšus mazgādama.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

24813.

Vaiņadziņu valkādama,
Micīt' minu kājiņām;
Tiku vīra līgaviņa,
Micīt' liku galviņā.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

24814.

Vaiņadziņu valkādama,
Micīt' minu kājiņām;
Tiku vīra līgaviņa,
Micītei mutes devu.
1311 [Apē (Vlk)].

24815.

Vainadziņu valkādama,
Cepur' minu kājiņām;
Ko bij man nu darīt.
Man cepure jāvalkā!
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

24816.

Vainagā dārga nauda,
Viegli soļi staigājot;
Noņem tautas vainadziņu,
Noņem līdz vieglumiņu;
Nu uzlika linautiņu
Linu slogu smagumā.
18 (Meņģelē).

24817.

Vaiņags zelta lapiņām
Ne manam mūžiņam;
Slēžautiņi, zīda drāna,
Tā manam mūžiņam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24818.

Vai tādēļi veca biju,
Ka cepure galviņā?
Man kājiņa vēl vieglāka
Ne jaunām meitiņām.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

24819.

Vakar saul'e, vakar saul'e,
Vakar z'eiļu vainakā;
Jau šudin' gaisa vydu
Leigoj zalta mic'eit'ē.
422 [Līvānu pag. D].

24820.

Vakar vasara,
Šodien ziema;
Vakar meitiņa,
Šodien sieva.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24821.

Vakar vesta man' māsiņa,
Šodien vairs nepazinu,
Jau kājiņa ieslīdējse
Vecu ļaužu pēdiņās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 189 -

24822.

Vakar kungi baznīcā,
Šodien mani bāleliņi;
Vakar māsa vaiņagā,
Šodien leišu micītē.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

24823.

Vakar sniga lieli sniegi,
Māsai galva apsniguse;
Šodien brauca bāleniņi,
Vaira māsas nepazina.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

24824.

Vakar vesta mūs' māsiņa,
Šodien vairs nepazinu:
Jau vaidziņi nobāluši,
Jau galviņa sajukusi;
Vainadziņu vien pazinu
Tautu meitas galviņā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

24825.

Vīramāte, vella māte,
Atdod manu vainadziņu!
Es to tavu linautiņu
Iesviedīšu aizkrāsnī.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

24826.

Cīma m'eita dzaltuon'eit'e,
Jau tu byusi muna!
- V'el' na tova, v'el' na tova,
V'el' es pat'e sova.
- Brauksim obi uz bazn'eicu,
Jau tu byusi muna!
- V'el' na tova, v'el' na tova,
V'el' es pat'e sova.
- Pakluos myusim raibu d'eči,
Jau tu byusi muna!
- V'el' na tova, u.t.t.
- Sasajemam rūc'eņuom,
Jau tu byusi muna!
- V'el' na tova, u.t.t.
- Sasam'ejam gradzynīm,
Jau tu byusi muna!
- V'el' na tova, u.t.t.
- Īsim obi nu bazneicas,
Jau tu byusi muna!
- V'el' na tova, u.t.t.
- Brauksim obi z bruoļa sātu,
Jau tu byusi muna!
- V'el' na tova, u.t.t.
- Sēsim m'es' aiz bruoļa golda,
Jau tu byusi muna!
- V'el' na tova, u.t.t.
- Es nūjimšu vaiņuc'eņu,
Jau tu byusi muna!
- V'el' na tova, u.t.t.
- Es izlikšu lynu zīdu,
Jau tu byusi muna!
- Niu jau tova, niu jau tova,
Niu navaru atsalīgt.
4271 [Rēzeknes apr.].

47596.

Agri cēlūs reiteņāji,
Agri kuopu laiveņā;
Agri sovu vainudzeņu
As padevu tauteņom.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

47597.

Ai ai tu māsiņ,
Tavu skaistu vaiņadziņ!
Vai tādam dzērājam
Bij noņemt tavu vaiņadziņu?
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

47598.

Oi Dīveņ, golva suop,
Kuo jei suop, kuo nasuop!
Suop jei zeiļu vaiņuceņa,
Kur' nosuoju buoleņūs.
605 [Skolas].

47599.

Veri, Dīveņ, kab es mārga,
Veitu puču vainadziņu!
Nyule munas rūzes zīd
Sorkonim zīdiņim.
35 [Baltinavas Abr].

47600.

Ai māsiņa, ai māsiņa,
Nu tev labi gadījās:
Tu nopierki tautu dēlu,
Par misiņa vaiņadziņu;
Nu tu viņu neizdotu
Ne par zelta gabaliņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 190 -

47601.

Aiz vokora navarēju,
Nasaveju vaiņaceņa;
Tautys vaļis naīdjavja
Ni izplaukt, ni nūzīdjāt.
326 [Preiļu D].

47602.

Aiz vokora, vakariņa,
Nasaveju vainadziņa;
Aiz vokora saveitum,
Aiz tautiņu navarēju.
326 [Preiļu D].

47603.

Aizsmoka munis kakleņis,
Ni ādūt, ni dzerūt;
Ar tautīti barūtīs
Par muosiņas vainadziņu.
170 [Kapiņu D].

47604.

Maņ pītryuka volūdeņis,
Ar tautomi borūtjāsi;
Ar tautomi borūtjāsi
Ap muoseņis vaiņuceņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47605.

Bērziņš auga ūdenī
Novītušu virsotnīti;
Diezgan maizes tautiešam,
Novīst mans vainadziņš.
24 [Asares Il].

47606.

Bērzu birze, bērzu birze,
Es ar tevi ienaidā,
Tu norāvi šoruden
Manu rožu vaiņadziņu.
12 [Allažu Rg].

47607.

Bryugons mani bryutes saucja
Bryuklineišu sileņā.
Tūlaik mani bryutes sauc,
Kad nūjemsi vaiņudzeņi.
174 [Kārsavas Ldz].

47608.

Cik pruoteņa tev, muoseņ,
Kai mazam bērneņam!
Par brandīņa buteleiti
Puordūd sovu vaiņuceņu.
Es to sova napuordūtu
Par div' zalta gabaleņi.
597 [Valmieras apr.].

47609.

Cik pruotiņa tev, muosiņa,
Kai mozami bērniņam!
Par vacū i tautu dālu
Kai par stabļa gabaliņu;
Kai par stabļa gabaliņu
Atdūd sovu vaiņadziņu.
35 [Baltinavas Abr].

47610.

Daru, daru vainadziņu
No deviņi sudrabiņi;
četri vīri nepanesa
Manu skaistu darījumu.
301 [Palsmaņa Vlk].

47611.

Dievs nedeva tādu muļķi
Kā tā mana jaunmāsiņa:
Atdod savu vaiņadziņu
Par to drānas lupatiņu.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

47612.

Dreiz es guoju, dreiz tecēju,
Dreiz es rāvu dzirnaviņu;
Caur tū munu dreizumiņu
Dreiz nūrāva vaiņaciņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47613.

Dreiž es guoju, dreiž tecēju
Vainagam puču veitu;
Tautas dēls pazasteidze,
Tys nūpierka lynaiteni.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

47614.

Es atdotu savu pūru,
Visu savu bagātīb(u),
Ka to manu vainadziņu
Otrreiz liktu galviņā.
322 [Praulienas Md].

47615.

Es bij' maza meitenīte,
Man pazuda vaiņadziņš;
Vaiņadziņu meklēdama,
Atstāj' savu māmuliņu.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

- 191 -

47616.

Es būt' savu vaiņadzīnu
Pie māmīnas nonesājse
Baltā rožu dārzīnā.
126 [Grobiņas Lp].

47617.

Es dzīros šovasar
Mērgu vīt vainadziņu;
Jau papriekšu brāļu māsa
Tīru ziedu novijusi.
291 [Orgresgala Rg].

47618.

Es nyu varu līleitīs:
Nyu man veirs, nyu man veirs;
Lai veiriņš, kai veiriņš,
Ka tik mice galviņā.
414 [Stirnienes Rz].

47619.

Gauži raud tēvs māmiņa
Par šūpaļa kārumiņu;
Vēl gaužāki līgaviņa
Par vaiņaga ņēmumiņu.
141 [Ivandes Kld].

47620.

Izadzīžu, izaraužu,
Vaiņudzeņu nosuodama;
Kai nūņēme vaiņudzeņu,
Skumē ocu napacēļu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

47621.

Kamēr meita vaiņagā,
Tamēr balsis koši skana;
Līdz noņēma vaiņadziņu,
Vairs balsiņis neskanēja.
520 [Zvārdes Kld].

47622.

Kab es sovu vaiņuciņu
Vēļ ilguok nosuojuse;
Vairs maņ varētis pītyktu,
Vairs gudra padūmiņa.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

47623.

Kas puisīti vīru lika,
Ka ne meitas vainadziņš?
Noņem meitai vainadziņu,
Tiek puišam vīra vārds.
241 [Lubānas Md].

47624.

Kālab manis vaiņadziņš
Pret saulīti norasojis?
Redzēj savu ņēmējiņ(u)
Ik rītiņus mazgājam.
40 [Basu (Bases) Azp].

1. Kālab manis vaiņadziņš
Pret saulītes noraso?
Zinā' savu noņēmēju
Ik vakarus raudādam.
40 [Basu (Bases) Azp].

47625.

Ko tā zila dzērve lasa
Pa to tukšu celmieniņu?
Man nokrita vaiņadziņis
Sīkajāme mirtītēme.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47626.

Kur nu mani sārti vaigi,
Sarkans rožu vaiņadziņš!
141 [Ivandes Kld].

47627.

Kur tu lyki sov' pyuriņu,
Sovu rūžu vaiņadziņu?
Kur palyka muns pyuriņš,
Tur i rūžu vainadziņš.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

47628.

Lobāk muni vaska moti
Smolku skuju pībiruši,
Nako munu vainuciņu
Bez dzīsmīšu nūņāmuši.
358 [Rugāju Abr].

47629.

Lobuok byutu šūvosor
Zem egleites sēdējuse,
Na zam mirtu vainadzeņa.
Eglei skujas nanūbyra,
Maņ nūbyra vainadzeņš.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Lobuok, muosiņ, šū dīneņi
Zam eglītes pasēdējse;
Zam eglītes pasēdējse,
Na zam rūžu vainadziņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47630.

Ļaudaviņa, sirds pučīte,
Globoj mani dzārumā,
Kai es tev paleidzēju
Vaiņuceņu nūnosuot.
89 [Dricēnu Rz].

- 192 -

47631.

Ļaudaviņa, sirds pučīte,
Globoj mani dzārumā,
Kai es tovu vainadziņu
Vysu myužu izglobuoju!
Voj tu, šeļma, izglobuoji,
Ka es pate naglobuoju?
605 [Skolas].

47632.

Ļaudoveņa, sirds pučeite,
Globoj mani dzārumā!
Kai es tovu vaiņuceņu
Vysu myužu izglobuoju;
Vysu myužu izglobuoju,
Ni reizeites namozguoju!
389 [Silajāņu Rz].

1. Ļaudaveņ, sirdspučeit,
Globoj mani dzārumā,
Kei as tovu vaiņuceņu
Jaunom dīnom izglobuoju!
Ņam aiz rūkas, vjad gulātu,
Nadūd ilgi plendjarāt!
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

47633.

Man' mamiņa, moz' asūt,
Vuocīšam pavēlēja;
Svīstin svīžu vaiņuceņu
Zam oruoja kuojeņom.
414 [Stirnienes Rz].

47634.

Nava tāda mūs' māsīna,
Kādu vakar atstājām:
Ni saulē sārti vaigi tiek,
Ni siltā istabā.
192 [Kosas C].

47635.

Nāc, māsiņa, mūs' pulkā
Jale šādu vakariņu!
Gan panāksi tautu dēlu
Visu mūž(u) dzīvojot.
508 [Zantes Tk].

47636.

Nadūd Dīvs taidu solnu,
Kaidas solnas šūrudiņ!
Vysom cīma dzeltoneitem
Nūveituši vainadzeņi.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Nadūd Dīvs taidas solnas,
Kaida solna šūvosor!
Vysom šmukom meitiņom
Vaidziņus nūaduse.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

2. Nadūd Dīvs taidas solnis,
Kaida solna šūrudiņ!
Daudz apēde meitiņom
Zaļu miršu vainadziņus.
326 [Preiļu D].

3. Nadūd Dīvs taidu solnu,
Kaidas solnas šūrudin!
Daudz palyka mums muosiņu
Boltajom galviņom.
170 [Kapiņu D].

47637.

Ni, muosiņ, raudi uz mani,
Na uz manis žālojīs:
Vysu nakti olu dzēri,
Te puordzēri vaiņuciņu.
365 [Sakstagalas Rz].

47638.

Paldis syltai vasariņai,
Kas peciņu izaudzēj';
Vysom jaunom meitinem
Solna golvas nūkūduse.
465 [Varakļānu Rz].

47639.

Nesen biju es par brūti
Nu es varu apdziedāt:
Tās zeķītes, tās kurpītes,
Vaiņadziņa vien nebij.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47640.

Nevienam žēl nebija,
Neviens mani nežēloj(a);
Žēlo mani tautu dēls,
Žēlo manu vaiņadziņu.
546 [Kuldīga Kld apr.].

47641.

Nu lozdiņas rīkstu ruovu,
Lozda munu vainadziņu,
Ša, lazdiņ, tovi rīksti
Ar vysim kūdulim,
Atdūd munu vainadziņu
Ar vysim vyzuļim.
35 [Baltinavas Abr].

- 193 -

47642.

Nūsaveju vainadziņu,
Sev uzlyku gaļviņā.
Kai uzlyku gaļviņā,
Kai sauļīte rūtuojuos(i);
Kai nūjēme nu gaļviņas,
Kai sauļīte nūrītēja.
170 [Kapiņu D].

47643.

Nūdūmuoju, nūzasmēju
As uz tova vaiņuceņa;
Kur palyka tī zīdeņi,
Kai zīdēju buoleņūs?
522 [Zvirgzdienes Ldz].

47644.

Nyuļa muna dīna ausa,
Nyuļa muna saule lēcja
Nyuļa munys vaiņadziņš
Pupurūs taisījuos;
Tautas valiņas nadevja
Ni izplaukt, nūzīdēt.
326 [Preiļu D].

47645.

Ozolam zīles bira,
Man nokrita vaiņadziņš;
Tautu dēls to pacēla,
Ieņem mani kamanās.
301 [Palsmaņa Vlk].

47646.

Par vainuku duorga nauda,
Vīgli sūļi staiguojūt;
Par čipkeņu lāta nauda,
Gryuti sūļi staiguojūt.
170 [Kapiņu D].

47647.

Pasaver tu muoseņ,
Kai mes vysys pulceņā.
Vēļ varēji koč gadeņu
Īt ar mums pulceņā.
143 [Jāsmuižas D].

47648.

Paskaties, tu māsiņ,
Kas eglītes virsotnē;
Kas eglītes virsotnē,
Tas tavā galviņā.
358 [Rugāju Abr].

47649.

Pierku peipi, pierku toboku,
Pierku pošu dzāruojeņu;
Par piepēti ortu devu,
Par toboku pusduoldera,
Par tū pošu dzāruojeņu
Atdūd savu vainaceņu.
44 [Bebrenes Il].

47650.

Pīsapļūcu pureneņu,
Nūsaveju vainadzeņi;
Ka es liku galveņā,
Ka sauleite spaitējuos [=laistējās];
Ka nojēma tautu dāls,
Kā sauleite nūrītēja.
182 [Kaunatas Rz].

47651.

Puisi, šķelmi, vai atdosi
Manu skaistu vainadziņu?
As par špāsi tev iedevu,
Tu visu mūžu paturēji.
241 [Lubānas Md].

47652.

Puķīt, mana līgaviņa,
Pats es tevi audzināju;
Pats šūpoju, pats auklēju,
Kumeliņu glaudīdams,
Pats es tevīm Rīgā pirku
Vizulīšu vainadziņu.
373 [Sarkaņu Md].

47653.

Pučeitēs sādādama,
Raužu sova vaiņuceņa.
Kur palyka, ka navaida,
Ka nastuov galveņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

47654.

Sakies, Anniņa,
Kur tavs vaiņags?
Vakar noņēma
Sudmaļu zeļļi.
141 [Ivandes Kld].

47655.

Suop sirsneņa, raud galveņa,
Es nazynu, kuo jai vāg'.
Suop sirsneņa tāv' ai muot',
Raud galveņa vaiņudzeņa.
182 [Kaunatas Rz].

47656.

Situ knipi palēkdama
Uz tautieša deguntiņa,
Kam tas vīla mani jaunu
Iz vizuļu vainadziņa.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

- 194 -

47657.

Skaists bij manis vaiņadziņis,
Vairāk zelta, ne sudraba;
Novizēja, nospīdēja
Tautu dēlu sētiņā.
129 [Gudenieku Azp].

47658.

Skuju mola, skuju ļauds,
Skuju veiti vainadziņi;
Myus' muosiņa nūsaveja
Mātru vīn vainadziņa.
168 [Kalupes D].

47659.

Smagi šņāca sila priede,
Smalka lietus pielijusi,
Vēl smagāki tā meitiņa,
Kam noņēma vainadziņu.
464 [Vānes Tk].

47660.

Syuris syuris rudocjaņš,
Tam suļaņa iztjacjāja;
Cīta cīta mun' muosjaņa,
Ni osora natjacjāja.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

47661.

Sveša monta gribādams,
Tuoļi braucu sīvas jemt.
Tik vīn bija sveša monta:
Divi zalta gredzenteņi;
Divi zalta gredzenteņi,
Vīns pats miršu vaiņuceņš.
358 [Rugāju Abr].

47662.

Tais', bruoleņ, ustubjeņu,
Taisi treju duravjeņu:
Pa vīnom ītjacjēju,
Pa ūtrom iztecjāju,
Pa trešom padūdit
Munu zjeiļu vainacjeņu.
236 [Līvānu D].

47663.

Tautas galvu nūkratīja,
Kad es pierku vainadziņu.
Kam, tautīt, napascēja [napascēji],
Es byut' taida napierkuse;
Es byut' taida napierkuse,
Duorgas naudas nadavuse.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

47664.

Tautas mani tai apēde
Kai tū sīra gabaliņu:
Ni boltuma, ni skaistuma,
Ni tuo zeiļu vainadziņa.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

47665.

Apēdja mani ļautiņi
Kai tū sīra gabaliņu;
Apād munu vaiga kruosu
I tū zeiļu vainadziņu.
365 [Sakstagalas Rz].

47666.

Tautas dēla cepurītei
Vairāk salmu ne žagaru;
Mūs' māsiņas vainadziņam
Vairāk zelta ne sudraba.
599 [Kurzeme].

47667.

Tautiņās aizejot,
Zūd man divi gabaliņi:
Zuda man meitas vārds,
Zuda zīļu vainadziņš.
301 [Palsmaņa Vlk].

47668.

Tautu dāls man' muoseņa(i)
Būdē pierka vainaceņu;
Ni prūt kauna piercējeņs,
Ni vainaga jēmējeņs.
466 [Vārkavas D].

47669.

Tei Ilzite bāduojās,
Sov' vaiņuku zaudējuse.
Cytu godu īraudzīsi,
Pa ustobu ruopojūt.
465 [Varakļānu Rz].

47670.

Tei upīte na upīte,
Kura strauji natecēja;
Tei muosiņa na muosiņa,
Kura gauži naraudova.
35 [Baltinavas Abr].

47671.

Tev, kļaviņa, platas lapas,
Apsedz manu augumiņu;
Tev, bāliņ, daudz naudiņas,
Izpērc manu vainadziņu.
291 [Orgresgala Rg].

- 195 -

47672.

Tēv' un mātes tā neraudu,
Kā raud savu vainadziņu;
Vaiņagā viegli soļi,
Viegli durvis virināt.
192 [Kosas C].

47673.

Tik manu velkumu,
Bāliņos dzīvojot:
Vizuļojšs vaiņadziņš
Galviņā nestāvēja.
224 [Lielvārdes Rg].

47674.

Tu, tauteiti, kluot stuovēji,
Ka es pierku vainadziņu;
Kam tu man napascēji,
Ka es ilgi nanosuošu?
Byut' es skaista napierkuse,
Duorgas naudas nadavuse.
182 [Kaunatas Rz].

47675.

Vai nav žāļ, vai nav žāļ
Atstuot sovu jaunu dīnu?
Vai tei muna jauna dīna
Zam vainagu gulējuse;
Zam vainagu gulējuse,
Vīglu dīnu redzējuse?
314 [Pildas Ldz].

47676.

Vainadziņu nosojūt,
Vīglu dzeivi staigojūt,
Nūjam munu vainadzeņu,
Nūjam munu vīglumiņu.
389 [Silajāņu Rz].

47677.

Vaiņuceņa nūrauduoju,
Kai i sova tāva muotes;
Tjateišam meitas žāļ,
Maņ tai sova vaiņuceņa.
182 [Kaunatas Rz].

47678.

Vainaciņa nūrauduoju
Vairs na tāva, muomuliņas;
Vainaciņš man gūdu dora,
Munu golvu skaistynoj.
326 [Preiļu D].

47679.

Vainadzeņa nūraudavu,
Kuo i tāva, muomuliņas;
Lobuok veira pīcīstum,
Na tik skaista vainadzeņa.
466 [Vārkavas D].

47680.

Vaiņadziņa nūraudāju,
Kuo i tāva, muomuliņas;
Tāv' ar muoti gon redzēju,
Vaiņadziņa navolkāju.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47681.

Vainadzeņa praseidami -
Pasūlēju cymdu puori;
Najam muna cymdu puoŗa,
Prosa pošas adītuojas.
27 [Atašienes Rz].

47682.

Vaiņags, manis vaiņadziņis
Ne visame mūžiņam;
Balts autiņis piedzemot,
Balts autiņis nomirstot.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

47683.

Vainag, munu vainadziņ,
Vairuok zalta, na sudobra:
Ka izlyku galviņā,
Kai saulīte spaitējuos;
Kai nūjēmja tautu dāls,
Kai saulīte nūrītēja.
168 [Kalupes D].

47684.

Vainag, munu vainadzeņi,
Vaira zalta, na sudobra!
Tū maņ pierka pīci svaiņi,
Tū deveņi buolēleņi.
Reigā pierka, na Ludzā,
Symtu djavja, na rubleiti.
182 [Kaunatas Rz].

47685.

Vaiņag, munu vaiņadziņ,
Zūšu spolvu vīglumā!
Kai apsēju lynu skustu,
Navarēju panosuot.
35 [Baltinavas Abr].

47686.

Vaiņags, manis vaiņadziņis
Vienu roku uzliekams!
Tautu dēla rakstu mice
Abu roku tauņājama.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp], 202 [Kurmāles Kld].

- 196 -

47687.

Vakar māršeņu redzjēju
Ar zjeileišu vaiņucjeņu;
Jau šudiņ pasavjēru, -
Šolka micja galvjeņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47688.

Vaļa mana liela vaļa,
Ko ar vaļu nedarīju?
Es ar savu lielu vaļu
Vaiņadziņu nospēlēju.
560 [Rīga ].

1. Vaļīti, munu vaļīti,
Ku ar vaļi nadarēju?
Ar vaļeiti prospelēju
Sovu puču vaiņadziņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

2. Vaļa maņ šūvosor -
Kū ar vaļi padarēju?
A vaļeiti proigruoju
Sovu zeiļu vaiņudzeņi.
174 [Kārsavas Ldz].

47689.

Veŗu durvis, speŗu kājas,
Metu acis dibenā,
Vai māsīna vaiņakā,
Vai mellajā cepurē.
301 [Palsmaņa Vlk].

47690.

Spēru kāju, vēru dores,
Metu aces dubenē,
Vai redzēšu sav' māsiņ'
Sīkai zīļa vaiņagā.
Sarkan' vaigi noraudāti,
Nav vairs zīļa vaiņadziņ'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

47691.

Vīramāte, velna māte,
Atdodi manu vainadziņu!
Es atdošu tavu aubi,
Ne bantītes neturēšu.
112 [Ezeres Kld].

47692.

Vīrumāte, vellu māte,
Atdod manu vaiņadziņu!
Tad es tevi vien nesāšu
Kā sirsniņu azotē.
355 [Rucavas Lp].

47693.

Zivis viz ezerā,
Meita viz vaiņagā.
Meitai vaiņags gan nokrita,
Zivei zvīņas nenokrita.
306 [Patkules Md].

47694.

Zīd ruožiņa, maganiņa,
Maņ pādejuo vasariņa;
Maņ pādejuo vasariņa -
Nūjem zeiļu vainadziņu;
Nūjem zeiļu vainadziņu,
Izmauc zalta gredzentiņu.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

47695.

Zīd īviņa, zīd lazdiņa
Lela ceļa maliņā;
Īva zīd i boltim zīdim,
Lozda zalta vyzuļim.
Voi Dīviņ, kab meitiņa,
Nūveitumi vainadziņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Īva zīd, lozda zīd
Lela ceļa maliņā,
Oi Dīviņ, kam es mārga,
Veitu sev vainadziņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

47696.

Skaiški zīd uoru pļova
Vysaidim zīdeņim.
Voi Dīveņ, kab meitiņa -
Nūveituļu vaiņudzeņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47697.

Žāloj munu vainadzeņu
Caur kriumim un žogorim!
Tu žāluoji, es ļustēju,
Uz tevim verūtīs.
247 [Makašānu Rz].

k) Mičojamais azaids

24827.

Ak tu Dievs, ak tu Dievs,
Nu mums jauna saiminiece,
Bieza klaipa cepējiņa,
Biezas putras vārītāja!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 197 -

24828.

Kas tā tāda atnākuse
Mums maizītes nēsātāja,
Plāna klaipa cepējiņa,
Šķīstas putras vārītāja?
128 [Lugažos (Lugažu pag. Vlk)].

24829.

Kas tā tāda kuņas kāja
Mūs' maizītes nēsātāja?
Kur tā mūsu māmuļīna,
Kam maizīte piederēja?
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24830.

Maizīti vien deva,
Sieriņu nedeva
Ālavas ālavas
Tās brūtes goves!
Kad dotu sieriņu,
Tad būtu slaucamas.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24831.

Man arī, man arī
Mičota brandava!
Kad mani mičos,
Es arī došu.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

24832.

Man arī, man arī
Mičotas maizes!
Kad mani mičos,
Es arī došu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

24833.

Man ar, man ar
Vaiņaga brandvīnu!
Es ar līdzēju
Brālīti šūpot.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24834.

Man ar, man ar
Vaiņaga kukuli!
Kad man nojems,
Es ar došu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24835.

Nu nes māršiņa
Mātes ceptu maizīti;
Kad pate cepīs,
Tīnē slēdzīs.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

24836.

Vakara māsa,
Kukuli kukuli!
Nu tavu pirmo
Pādīti veda.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

47698.

Dūdet man mices sīra,
Dūdet mices brandavīna!
Ka mani mičuos,
Es jyusim dūšu.
358 [Rugāju Abr].

47699.

Es pazinu sav' māsiņu
Viņa galda galiņā;
Balta mice galviņā,
Alus kanna rociņā.
124 [Grašu Md].

47700.

Man ir, man ir
Vaiņag maiz!
Es pate vaiņaga
Valkātāja.
161 [Kabiles Kld].

16. Guldīšana un modināšana

a) Taisa gultu

24837.

Aiju aiju tautu meita,
Tavu īsu paladziņu:
Kad uzklāja galvgalam,
Tad pietrūka kājgalam.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

24838.

Apsedz mani, tautu meita,
Ar savām villainēm!
Es tavām aitiņām
Citu gadu sienu pļaušu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 198 -

24839.

Apsedz mani, tautu meita,
Tev pieder villainītes;
Kad tu brauksi, es iejūgšu,
Man pieder kumeliņš.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Taisi gultu, līgaviņa,
Tev pieder paladzinis;
Kad tu brauksi pie māmiņas,
Es iejūgšu kumeliņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

24840.

Bargajam tautiešam
Bargu vietu pataisīju:
Divi saujas nātru liku,
Trešo smalku adatiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Es savam arājam
Sīk' akmeņu vietu taisu,
Sīk' akmeņu vietu taisu,
Skuju klāju paladziņu,
Lai tas maigi negulēja,
Lai baroja kumeliņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

24841.

Bij mane ieiete
Svainīša klētī,
Bij mane redzēte
Svainīša gultu,
Vai dreiju dreijāta,
Vai šniķerēta.
Ne dreiju dreijāta,
Nei šniķerēta,
Ar malkas ķireli
Aptašināta
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

24842.

Dzīparoti man deķīši,
Dreļļos austi paladziņi.
Vai tur biju domājusi
Neveiklīti guldināt!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

24843.

Es atradu tautu dēlu
Gana labi dzīvojam:
Izdrellēti gultas galdi,
Pāvu spalvas spilveniem.
Es uzklāju ieiedama
Pāŗa dreļļu paladziņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

24844.

Es atradu taut's dēlu
Gulam cūku midzinā.
Uš, cūciņ, pacelies,
Es paklāšu paladziņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

24845.

Es tev lūdzu, vēverīti,
Aud man puķu paladziņ':
Trīs gadiņi tautu dēlis
Rīgā gultu kaldināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24846.

Gulēt iešu, līgaviņa,
Kur tie tavi paladziņi?
Ja tu pate negulēsi,
Gulēs tavi paladziņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24847.

Guli, manu arājiņu,
Rudzu salmu vietiņā:
Nu vēl iešu bāliņos
Paladziņu audināt.
24 [Lēdurgas draudzē].

24848.

Ja, Jānīti [Krustiņ etc.], dēla
gribi,
Liec cirvīti pagalvī;
Ja, Ieviņ [Ediņ etc.], meitas gribi,
Liec vālīti pagalvī!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ja, tautiet, dēla gribi,
Liec lemesi pagalvī;
Ja, māsiņ, meitas gribi,
Liec vālīti kājgalā!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

24849.

Kad es ņēmu līgaviņu,
Rīgāi gultu kaldināju,
Zelta stabi, vaŗa grīda,
Sudrabiņa klambuŗiem.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24850.

Kam, māsiņa, sagšas audi,
Kam palagus balināji?
Es būt' tādu sēkāzīti
Zirnājos guldinājsi.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

24851.

Kam, māsiņa, vietu taisi,
Kam klāj baltu paladziņu?
Visu krogu dzērājiņš,
Zem beņķiem gulētājs.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

- 199 -

24852.

Ko līdz man brūna gulta,
Ko rakstīti paladziņi, -
Kalpa puisis iegulās
Ar pakulu biksītēm!
224 [Kabilē (Kld)].

24853.

Ko līdz stangas iemauktiņi,
Kad nav laba kumeliņa?
Ko līdz mana pēļu gulta,
Kad nav laba gulētāja?
206 [Kuldīgas apriņķī].

24854.

Lai stāv linu paladzīni,
Kā ielikti, pūrīnā,
Nav Dieviņš man vēlējis
Patīkamu gulētāju.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

24855.

Lūgšus lūdzu māmiņai:
Šuj man puķu paladziņu!
Kad āzgāju, tad iegulu
Vecāi cūku silītēi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

24856.

Magonīšu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu;
Kas kait tautu neveikļam
Puķītēs negulēt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24857.

Magonīšu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu,
Rūtenīti, santenīti,
To paliku pagalvē;
Es tā pate taisītāja
Kā zvaigznīte iegulos.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

24858.

Kristiņš taisa lagažiņu
No vecām dēlītēm;
Trīnīt' auda paladziņus
No veciem zirnājiem.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24859.

Nāc nākdama, tautu meita,
Ar sagšām, palagiem,
Diezgan biju tiņājies
Ar kažoka lupatām!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

24860.

Niedru kaulu klēti cirtu,
Pāvu spalvu jumtu jumu,
Magonīšu gultu taisu,
Rožu klāju paladziņu,
Kriņģelīti, mārpuķīti,
To paliku pagalvī.
Tur iegula mūs' māsiņa
Kā guntiņas dzirkstelīte;
Tur dagula tautu dēls
Kā zaļais ozoliņš.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Baltajam bāliņam
Baltābolu cisas taisu,
Baltābolu cisas taisu,
Zīdu klāju paladziņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Jūras niedru klēti ciršu,
Dzērvju spalvu jumtu jūmu,
Magonīšu cisas taisu,
Rožu lapu paladziņu.
Iegulāsi tautu dēls
Kā viens putu gabaliņš;
Iegulāsi tautu meita
Kā uguns dzirkstelīte.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3. Niedru kaulu klēti cirtu,
Dzērves spārnu jumtu jumu,
Āboliņa cisas taisu,
Klāju baltu paladziņu.
Tur iegula tautu dēls
Kā viens putu gabaliņš;
Tur iegula tautu meita,
Kā rozīte ziedēdama.
Tur palika sārti vaigi,
Sarkans rožu vainadziņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

4. Niedoliņu gultu taisa,
Puķu klāja paladziņ'.
Tur iegula mūs' brālītis,
Balts kā putu gabaliņš;
Tautu meita blakām gul
Kā uguņa pagalīt' [Kā brūklīte
nosarkuse].
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 200 -

5. Ūzuliņa kl'ēti taisu,
Sudobriņa jumtu jeumu,
Maganiņu vītu taisu,
Rūžu kluoju paladziņu.
Atsagula muns bruoliņš
Tuo kuo putu gabaliņš.
422 [Līvānu pag. D].

6. Redz kur brauc mans bāliņš
Pa slidiņu ezeriņu,
Žaļi vāģi, brūni zirgi,
Smuidris brūtes vedējiņš.
Niedru kaulu klēti cirta,
Dūdu spalvu jumtu jūma,
Dimantiņa gultu taisa,
Magoniņu cisas liek,
Magoniņu cisas liek,
Zīda klāja paladziņus;
Dūdu spalvu spilventiņus,
Tos palika pagalvī.
Iegulās mūs' bāliņš
Tā kā putu gabaliņš;
Dagulās tautu meita
Kā sarkana brūklenīte.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

7. Zosu kaulu klēti cirtu,
Irbju spalvu jumtu jumu,
Āboliņa cisas lieku,
Rožu klāju paladziņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 190 [Kuldīā].

24861.

Pirc, tautieti, Rīgā gultu,
Ja nemāki pats taisīt!
Es pa zemi neklāstīšu
Savu linu paladziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Pirc, tautieti, Rīgā gultu,
Ja nemāki pats taisīt!
Es savos bāliņos
Spilvenos vien gulēju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24862.

Prātam man balta sagša,
Prātam balta villainīte;
Pa prātam neatradu
Savu otru gulētāju.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

24863.

Raudādama vietu taisu,
Raudādama apgulos:
Skaisti mani paladziņi,
Nav dižana gulētāja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24864.

Sen slavēja tautu dēlu
Pa vāciski dzīvojam:
Klētī gulta zīda deķi,
Sniedžu spalvu spilventiņi.
Nu atnāču, nu atradu
Salmu maisu gultiņā.
121 [Gulbenē (Md)].

24865.

Sen teica švainīti
Dreimaņa dēlu, -
Kur mūsu māsiņai
Dreijāta gulta?
Es guldīju mūs' māsiņu
Triju kluču starpiņā.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

1. Sauc manu svainīti
Diž' dreimanīti, -
Kur mūsu māsai
Dreijāta gulta?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Sen teica tautieti
Dreimaņa dēlu, -
Dui kluči sānā,
Trešs pagalvī.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

24866.

Tā stiep kājas, tautu dēls,
Ka tiek manas villainītes:
Īsas manas villainītes,
Kalponēm nopelnītas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

24867.

Taisiet man mīkstas cisas,
Klājat baltu paladziņu,
Lai es varu šo naksniņu
Bez māmiņas pārgulēt!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24868.

Taisu vietu domādama,
Klāj' palagu raudādama:
Pa prātam neatradu
Savu otru gulētāju.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

1. Domādama gultu taisu,
Raudādama paladziņu:
Pa prātami nedabūju
Es sev otru gulētāju.
287 [Bauskas pilsmuižā (Bauskas pag. B)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

- 201 -

24869.

Tautiets, mani precēdams,
Rīgā gultu kaldināja,
Zelta stakles, vaŗa galdi,
Dzērvju spalvu spilventiņi.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

1. Kādus ērmus es atradu
Tautu dēla klētiņā:
Dzelziem kalti gultas stabi,
Pāvu spalvu spilventiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24870.

Tautiets, mani precēdams,
Rīgā gultu pulierēja;
Kad aizgāju, neatradu,
Jāguļ salmu gubiņā.
25 [Līgatnē (Līgatnes pag. Rg)].

24871.

Tautiets, mani precēdams,
Solās gultu kaldināt;
Kad aizgāju, tad gulēju
Vecā cūku silītē.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

1. Tautiets, mani precēdams,
Vaŗa gultu kaldināja;
Kad pārveda, tad gulēju
Vecā cūku silītē.
247 [Pētertālē (Struteles pag. Tk)].

24872.

Tautiets prasa gulēšan'
Manu linu paladziņu.
Kur, tautieti, zirgu deķis,
Kur gulēji, jauns būdams?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Tautu dēls man vaicāja,
Cik palagu pūriņā.
Kur, tautieti, zirgu deķi,
Kur gulēji uzaugdams?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Tautu dēls, zīļu vepris,
Prasa linu paladziņa.
Kur tie tavi zirgu deķi,
Kur gulēji pieguļā?
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

24873.

Tautiets saka: taisi gultu!
Gulta prasa paladziņa.
Liec bikšeles apakšā,
Es paklāšu rinduciņu!
190 [Kuldīā].

24874.

Tautu meita raudāja
Gulamu drānu.
Vēl manam brālīšam
Div' veci kažoki,
Div' veci kažoki,
Vil(l)aiņu biksas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24875.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Rīgā smēde sveilējās:
Tautu dēls gultu kala
Sudrabiņa nagliņām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24876.

Trīs gadiņi tautu dēls
Rīgā gultu kaldināja;
Kur bij man, bārenei,
Dreļļus ņemt paladziņus?
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

24877.

Vai tā tautieša
Jaunaja klēte?
Tas jau mūs' brāļa
Kumeļu stallis.
Vai tā tautieša
Jaunaja gulta?
Tas jau mūs' brāļa
Kumeļu stelliņģis.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Vai tā svainīša
Jaunā klēte?
Tā tik mūs' brāļa
Pieguļas būda.
Vai tā svainīša
Jaunā gulta?
Tā tik mūs' brāļa
Kumeļu sile.
Div' cisas, trīs cisas
Svainīša gultā, -
Slinks jaunais svainītis
Vasaras saulē.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24878.

Vakars nāca, vāverīte,
Steidzies egles zariņā;
Ej gulēt, tautu meita,
Klāji baltu paladziņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 202 -

24879.

Cisiņa, māsiņa,
Pataisi vietu,
Tā tautu meitiņa
Gulēti grib!
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

47701.

Barga puiša līgaviņa,
Bargam vietu es taisīju;
Bargam vietu es taisīju,
Bargam jūdzu kumeliņu.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

47702.

Buoleleņa žāluodama,
Smolku skuju vītu taisu;
Tautu dāla nažāluoju,
Lynu kluoju paladziņu.
576 [Varakļāni Rz apr.].

47703.

Bāda bāda, jauns puisīti,
Nacerīga ļaudaviņa!
Ni tev taisa meikstas vītas,
Ni meiļi i parunoj.
326 [Preiļu D].

47704.

Brālīts manīm gultu taisa
No rozīšu kociņiem;
No magoņu lapiņām
Es taisīju paladziņ'.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld], 353 [Rubas (Reņģu) Jg].

47705.

Citim vēl vietas taisa,
Man jau vieta sen zināma:
Aizkrāsnē uz maisiņa,
Pie mozā circenīša.
236 [Līvānu D].

47706.

Dūmuodams, guoduodams
Jaunu jēmu ļaudaveņi.
Patur guni, ļaudaveņa,
Pats vīteņi pataisēšu.
314 [Pildas Ldz].

47707.

Dzīžu, vītu taiseidama,
Kluoj' pologu rauduodama,
Ka natyka gulātuojs
Pa munam pruoteņam.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47708.

Gauži raudu gulēdama,
Gauži - vietu taisīdama;
Nava otra gulētāja
Pa munam prātiņam.
290 [Ogres C].

47709.

Es aizguoju tautiņuos,
Treju dorbu nazynuoju:
Gūvu slaukt, svīstu neit,
Veiram vītas paladīt.
174 [Kārsavas Ldz].

47710.

Es nezinu, kas man vainas,
Mīļais mutes man nedev';
Gan taisīju mīkstu vietu,
Gan klāj' baltus paladziņus.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

47711.

Es savam mīļajam
Mīlu vīteņu taisēju:
Caur prīdeiti, caur egleiti
Kluoju boltu paladzeņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

47712.

Es savam mīļākam
Šovasar vietu taisu:
Vienu kārtu skujas lieku,
Otru sīku adatiņu;
Tautu dēlis kā kukainis
Visu nakti mocījās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47713.

Es jaunam brūtgānam
Cietu vietu iztaisīju:
Pēli liku zem sāniem,
Ķisen(iņ)u pagalvī;
Ķisen' liku pagalvī,
Baltu deķi apsegā.
373 [Sarkaņu Md].

47714.

Es jaunam gultu taisu,
Trim kārtām pēļus liku;
Vēl paliku pagalvī
Divi dūnu spilveniņi.
513 [Zemītes Tk].

- 203 -

47715.

Jaunam puisim vietu taisu
Tīrās rožu lapiņās;
Spilven' liku pagalvī,
Salmus liku zem sāniem.
70 [Cēres Tl].

47716.

Jaunam puišam vietu taisu
Baltos linu palagos;
Jaunam puišam vidū liku
Savas baltas mīļas rokas.
124 [Grašu Md].

47717.

Es vecam brūtgānam
Mīkstu vietu ī taisīju:
Skujas klāju zem sāniem,
Akmentiņu pagalvī.
373 [Sarkaņu Md].

47718.

Es vecam gultu taisu,
Trim kārtām ērkšķu liku;
Vēl paliku pagalvī
Divi mazi akmentiņi.
513 [Zemītes Tk].

47719.

Vecam puišam vietu taisu
Uz veciem ecēšiem:
Dadžus liku zem sāniem,
Akmen' vēlu pagalvī.
70 [Cēres Tl].

47720.

Vecam puišam vietu taisu
Uz veciem ecekļiem;
Vecam puišam vidū liku
Divus ledus gabalus.
124 [Grašu Md].

47721.

Gauži raud tā meitiņa,
Man gultiņas taisītāja;
Vai tā bija sajutuse,
Kad pie citas piegulēju?
149 [Jaunpils Tk].

47722.

Kam, muoseņ, gultu kluoji,
Kam kluoj' boltu paladzeņi?
Atīs tovs veiriņš
Dubļuojomi kuojiņom.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

47723.

Kliņģerīšu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu;
Santenīti, rūtenīti,
To ieliku pagalvī;
Magonīti, platlapīti,
To paņēmu apsegām.
344 [Rembates Rg].

47724.

Kas manai māmiņai
Šovakar vietu taisa?
Es aizgāju tautiņās
Ar visiem palagiem.
439 [Trikātas Vlk].

47725.

Ne meitiņa vietas taisa,
Ne klāj baltu paladziņ';
Pats vietiņu uztaisīju,
Pats paklāju paladziņ'.
241 [Lubānas Md].

1. Ļaudaviņ ļaudaviņ,
Kas tovami pruotiņam?
Ni tu taisi meikstas vītas,
Ni kluoj bolta paladziņa.
Pats taisēju meikstu vītu,
Pats pakluoju paladziņu.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

47726.

Manam krusta bērnīnam
Cūku migas nenesat!
Nesat baltas siena cisas,
Klājat baltus paladzīnus.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

47727.

Nabyus tev tai, Teklīt,
Kai pi tāva, muomuliņas;
Vaj'dzēs vītas pataisīt,
Pošai kluot atsagult.
466 [Vārkavas D].

1. Na tai byus tev, muoseņ,
Kai pi sovas muomuļenis;
Vaj'dzās vītu sataiseit,
Pošai kluot atsaguļt.
143 [Jāsmuižas D].

2. Na tai byusi tev, Vereit,
Kai da šami laiceņam;
Byus vīteņa juopataisa,
Pošai kluotu juocagulst.
389 [Silajāņu Rz].

- 204 -

47728.

Nadūd Dīvs taidas dzeives,
Kaida dzeive tauteņuos:
Pi durovu vītu taisa,
Na ustobis dibinā.
559 [Rēzekne Rz apr.].

47729.

Ņem sev sīvu
Nu lela cīma,
Bez spylvaneņa,
Bez pasceleiša.
Guļi nyu tu, natikla,
Uz plyku cysu.
174 [Kārsavas Ldz].

47730.

Paladziņa paladziņa,
Mana jauna līgaviņa!
Kur, tautiet, skuju vieta,
Kur gulēji pieguļī?
143 [Jāsmuižas D].

47731.

Patais' vietu, tautu dēls,
Pirmajā vakarā;
Es taisīju visu mūžu,
Klāšu baltu paladziņu.
378 [Seces Jk].

47732.

Pats pataisij' meikstu vītu,
Pats pakluoj(u) paladziņu;
Gulstīs, muna ļaudaviņa,
Uz munom rūciņom.
389 [Silajāņu Rz].

47733.

Pērļu gulta kambarī,
Baltu spalvu spilventiņis;
Nāc, māsiņ, slēdz pūriņu,
Klāsim baltu paladziņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

47734.

Pirc, toutīt, man outiņu
Sudrabiņa lapiņām,
Mīkstu vītu iztaisīšu,
Kluošu boltus paladziņ(us).
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47735.

Pirmo gadu, tautu dēls,
Nesedz veca kažociņa:
Grabēs vecais kažociņš,
Dzirdēs tēvs un māmuliņa.
46 [Beļavas Md].

47736.

Sak', manu svainīti,
Diž' dreimanīti,
Kur mūsu māsas
Dreijāta gulta;
Dreijāta gulta,
Rakstīts krēslis?
141 [Ivandes Kld].

1. Sak' man, svainīti,
Diždreimanīti,
Kur mūs' māsei
Dreijāta gulta? -
Trīs dēles, div cisas
Mūs' māsas gulte.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

2. Sen teica Pricīti
Dreimaņa dēlu:
Būs, būs mūs' māsai
Dreijāta gulta.
Mūs' māsu ieguldīj'
četru kluču starpā.
112 [Ezeres Kld].

47737.

Skuju skuju, vāverīte,
Aud man skuju paladziņu;
To es klāšu pirmo nakti,
Ar tautieti gulēdama.
184 [Ķēču Rg].

47738.

Taisāt, meitas, man gultiņu,
Nenākat klātgulēt!
Jauna, zaļa man sirsniņa,
Tā dažādi grozījās.
39 [Bārtas Lp].

47739.

Taisi vītu, ļaudaviņ,
Taisi sev, taisi maņ,
Pataisi sev un maņ,
Patais' munai muosiņai.
Pataisēse muosiņai,
Pate kluot atsagulst'.
365 [Sakstagalas Rz].

- 205 -

47740.

Taisi vietu, līgaviņa,
Taisi sev un taisi man!
Ja tu manis nesagaidi,
Guli manā maliņā.
46 [Beļavas Md].

47741.

Tautiets, mani precēdams,
Rīge sola kroni pierkt;
Kad aizgāju, neatradu
Gulte labu cisa mais'.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

47742.

Tautu dēls gultu taisa
No vecām ecēžām;
Es aizgāju pie tautieša
Kā pie veca dadžu krūma.
190 [Kokneses Rg].

47743.

Uzaugdama nolūkoju
Tādu grīnu tēva dēlu.
Raudāj', vietu taisīdama,
Raudāj', klāti gulēdama.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

47744.

Vedekleņi, pyupūleņi,
Cerei munu bruoleleņi!
Tais' tu jami meikstu vītu,
Kluoj boltū paladzeņi!
Div aileņas dodzu kluoju,
Vīnu smolkū adateņu.
98 [Dvietas Il].

47745.

Visi ļaudis tā sacīja,
Kad man slikta līgaviņa;
Pats gultiņas sataisīju,
Pats lindrakus attaisīju.
224 [Lielvārdes Rg].

b) Raida vai ved jauno pāri gulēt

24880.

Ej gulēt, jaunā mārša,
Ved gulēt bāleniņu!
Vai vietiņu nezināji,
Kur jostiņu pāri vilki?
123 [skat. 1410. (Jaunrozes pag. Vlk)].

24881.

Ej gulēt, tautieti,
Ej, sildi vietu,
Lai mūsu māsiņa
Pavakaroja!
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

24882.

Ej gulēti, tautu dēlis,
Ved jel līdzi mūs' māsiņu!
Sveši ļaudis mūs' māsiņu
Kā putniņu vārdzināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24883.

Ej gulēt, tautu meita,
Ved gulēt mūs' bāliņu!
Ja nav sagšas, paladziņa,
Sedz ar krekla piešuvīti!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

24884.

Ej gulēt, tautu meita,
Vedies manu bāleliņu!
Ir tev palgi, villainītes,
Apsedz manu bāleliņu!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

24885.

Ej gulēt, tautu meite,
Vedies manu bāleliņu:
Jauns bij manis bālelinis,
Nezinēja guļas vietu.
190 [Kuldīā].

24886.

Ej gulēt, tautu meita,
Vedies manu bāleliņu!
Kur tev nāca liels godiņš,
Kā no mana bāleliņa?
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

24887.

Ej, guli, brālīti,
Sasildi vietu:
Maza tautu meitiņa,
Mazs siltumiņš.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

24888.

Ej, manu brālīti,
Sasildi vietu:
Tā tautu snaudule
Gulēt grib.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 206 -

24889.

Gailīti gailīti,
Ved vistiņu gulēt!
Vistiņa spārniņus
Nolaiduse.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 123 [skat. 1410. (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Purinies, vistiņa,
Ej jele gulēt!
Gailītis spārniņus
Vien pledināja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

24890.

Gulēt gāja mūs' māsiņa,
Sagšu nesa rociņā;
Pakaļ lēca tautas dēls
Ar ķeldeŗ' svārciņiem.
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautu dēls gulēt gāja
Ar pelēku mētelīti;
Tautu meita pakaļ tek
Ar to sagšas lupatīnu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

24891.

Gulēt irbe, gulēt sloka,
Gulēt peļu vanadziņš;
Es ar gribu gulēt iet
Ar jauno līgaviņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

24892.

Gulēt irbe, gulēt sloka,
Gulēt skrēja vanadziņš;
Ej gulēt, tautu meita,
Ved i manu bāleliņ'!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Ej gulēti, lauku irbe,
Vedies vēja vanadziņu;
Ej gulēti, tautu meita,
Vedies manu bāleliņu!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24893.

Gulāt slūka, gulāt ērbe,
Gulāt skrēja vanadzeņš.
Ej gulāt, tautu dāls,
Jau vīteņa patais'ēta!
409 [Līksnas pag. D].

24894.

Kur, gailīti, tu tecēsi?
Gultā gultā!
Ir vistiņa pakaļ tek
Gultā gultā!
Spārnu galus nolaidusi
Gultā gultā!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

24895.

Līgaviņa, sirdspuķīte,
Kur laulību gulēsim?
Smalkā priežu klētiņā,
Tur laulību gulēsim.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

24896.

Mūs' māsiņu guldīt veda,
Zelta migla miglojās;
Tautu dēlu guldīt veda,
Darva lija no debeša.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

24897.

Mūs' māsiņu guldīt veda,
Vaska sveces dedzināja;
Tautu dēlu guldīt veda,
Priežu skalus dedzināja.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

24898.

Pasargies, tu māsiņa,
Guldīs tevi šovakar,
Guldīs tevi šovakar
Pie tā tautu nelietīša!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

24899.

Tibu tibu gailīt,
Ved vistu gulēt!
Otru, trešu vakariņu
Vistiņ' tevi vedinās.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

24900.

Vedati gulēti
To miega cūku:
Gaŗu ceļu nākuse,
Gulēti grib.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)], 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

24901.

Cū cū cūkiņa,
Sētiņā!
Še tavs kuilītis,
Še midzenītis.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

- 207 -

47746.

Auksts man ārā,
Karsts istabā;
Laid mani, māmiņ,
Ar visu gultā!
584 [Daugavpils apr.].

47747.

Ei gulāt, tautu meita,
Vedi munu bruoliliņi!
Mun bruoliņis kai kundziņis,
Naguļ rudzu cisiņā;
Tais' tu jam meikstu vītu,
Kluoj boltū paladziņu!
326 [Preiļu D].

1. Iai vadaklu vedekleņ,
Cjaŗaj munu bruolileņ!
Tais' tu jam meikstu vītu,
Kluoji boltu paladzeņ'.
326 [Preiļu D].

47748.

Gulēt irbe, gulēt sloka,
Gulēt skrēja vanadziņš;
Gulēt vīri sagājuši
Ar savām līgavām.
90 [Drustu C].

47749.

Gulēt irbe, gulēt sloka,
Gulēt vēja vanadziņš;
Gulēt tēvs, māmiņa,
Dod man klētes atslēdziņu.
141 [Ivandes Kld].

47750.

Ik kuŗš savu, ik kuŗš savu
Vakarā čučināja:
Irbe savu, sloka savu,
Bāliņš savu līgaviņu.
290 [Ogres C].

47751.

Ka tik mans bāleliņš
Vienu nakti pārgulēja.
Gulēt irba, gulēt sloka,
Gulēt gāja vanadziņš;
Ej gulēt, jautu meita,
Vedi manu bāleliņu!
378 [Seces Jk].

47752.

Kur tī muni veira kolpi,
Ka kuojiņu nanūova;
Ka kuojiņu nanūova,
Ka gulēt nanūveda?
357 [Rudzētu D].

47753.

Manu mīļu vīriņu,
Turi mani mīļi,
Jem mani pie rokas,
Ved mani gulēt.
214 [Lažas Azp].

47754.

Purinies, vistiņa,
Ej jele gulēt,
Tas tautu gailītis
Gulēt grib.
398 [Skrundas Kld].

47755.

Šķiŗaties, irbju draudze,
Laidiet gulbi ezarā!
Ej gulēt, tautu meita,
Laidi manu bāleliņu.
605 [Skolas].

47756.

Tautu meitu guldīt veda -
Sešas sveces dedzināja.
Tautu dēlu guldīt veda -
Dārva lija no debeša.
456 [Vaiņodes (Bātas-Vaiņodes) Lp].

c) Dažādi apcerējumi guldot un pēc guldīšanas

24902.

Ai saimniece saimniecīte,
Lūko citu gājējīn':
Kalpīns guļ a kalponi
Apuš vienas seģenīt's.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

24903.

Ai skaistaju vainadziņu,
Ai baltajas villainītes,
Abi divi piegulēti
Zem nelieša rociņām!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24904.

Ak tu šķelmi tautu dēlis,
Bij man tevi sen zināt!
Pie siekstiņas tev gulēt,
Ne piemana augumiņa;
Ar skujiņu tev segties,
Ne ar manu villainīti.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

- 208 -

24905.

Aiz ko mani vizulīši
Zemē bira skanēdami?
Vienu nakti vien gulēju
Pie neveikla tēva dēla.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

24906.

Aizsagulu aiz tautieša
Kā aiz resna ozoliņa,
Pāri pūta ziemas vēji,
Pāri ļaužu valodiņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Kamēr meita, kamēr kronis,
Tamēr ļaužu valodās;
Aiz tautieša aiztecēju
Kā aiz zaļa ozoliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24907.

Apguldīju bāleliņu,
Pamācīju, kā gulēt:
Liec mutīti pie mutītes,
Bāz rociņu azotē!
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1. Es vecāks, es zināju,
Es māk' jaunus saguldīt:
Cel kājiņu uz kājiņu,
Bāz rociņu azotē!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24908.

Augstu dēju sila priedi,
Salda medus gribēdams;
Jaunu ņēmu līgaviņu,
Siltas guļas gribēdams.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

24909.

Bērīts manis kumeliņis
Tukšu sili grabināja;
Man pašam salds miedziņis
Ar to jaunu līgaviņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24910.

Bērza klucis ievēlās
Mūs' māsiņas spilvenos.
Ej ārā, bērza kluci,
Lai gul viena mūs' māsiņa!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

24911.

Blusas koda, blaktes koda
Tēva salmu gubenī;
Ak tu tavu Dievu guļu
Tautu dēla klētiņā!
4 [Aijažos].

24912.

Blusas koda, blusas ēda,
Bāliņos dzīvojot;
Sen gaidīja tautiņās
Siena vieta klētiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

24913.

Brāļi alu apraudzījši,
Guļas vietu neraudzīja;
Pārveduši sav' māsiņu,
Guldin' cūku midzenī.
224 [Kabilē (Kld)].

24914.

Brāļi gul kažokos,
Precenieki lāčādās;
Es ar savu draudziņu
Pēlītēs.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24915.

Dasagulu pie tautieša
Kā pie sola, kā pie bluķa:
Nij pieņēma, nij apsedza,
Nij vārdiņu parunāja.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

24916.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Bez vējiņa vakarā;
Tā drebēja tautu dēls
Apakš manas villainītes.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja tautu meita
Apakš mana kažociņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24917.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja tautu meita,
Pie tautieša gulēdama.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

1. Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja jaunie ļaudis,
Pirmo nakti gulēdami.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

- 209 -

24918.

Drebi, drebi, tautu meita,
Apakš mana kažociņa!
Kālab tad nedrebēji,
Kad tu man roku devi?
3421 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24919.

Dreijāta dreijāta
Jurīša gulta,
Rakstīti rakstīti
Ilzītes palagi.
Izkrita Ilzīte
Caur dreijas gultu,
Saķēra Jurītis
Raudādams.
- Ai manu sieviņ,
Ko tu nu sasiti?
- Ai manu vīriņ,
Galviņu sasitu.
- Še mana bikšaukla,
Sasien galviņu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

24920.

Dzēru alu, nepiedzēru,
Kā piedzēru brandavīna;
Guļu meitu, nepieguļu,
Kā pieguļu līgaviņu.
101 [Rankā (Rankas pag. C)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24921.

Iegulās mans bālīc
Kā skaistais ozolīc;
Dagulās tautu meita
Kā sārtā brūklenīte.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

24922.

Es ar savu arājiņu
Reizāi dzinu pieguļāi;
Kopāi ziergus sapinām,
Kopāi paši gulējām.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

24923.

Es ar savu arājiņu
Uz pusīti vien dzīvoju:
Pus gultiņas, pus sagšiņas,
Pus baltaja paladziņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es ar savu līgaviņu
Uz pusēm vien dzīvoju:
Pus gultiņas, pus cisiņu,
Pus baltā paladziņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Uz pusēm, uz pusēm
Es ar savu līgaviņu:
Pus gultiņas, pus palaga,
Pus baltās villānītes.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 1311 [Apē (Vlk)].

24924.

Es ardams, ecēdams
Apkārt griežu velēniņu;
Es, gultā gulēdams,
Apkārt griežu līgaviņu.
Apkārt griežu velēniņu,
Zelta graudus kaisīdams;
Apkārt griežu līgaviņu,
Mīļus vārdus runādams.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

24925.

Es bāliņa māsa biju,
Es bāliņa kājas āvu;
Kādu radu tautu meita,
Gul pie mana bāleniņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

24926.

Es gulēju maigu miegu,
Tautiets miegu negulēja.
Kādi vēji, viesulīši
Tavu sirdi kustināja?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24927.

Es gulēju pie māmiņas,
Sagšā kājas satinuse;
Pirmo nakti ar tautieti
Griestos skrēja villainītes.
270d.

24928.

Es gulēju pie māmiņas,
Sagšā kājas satinuse;
Vells atspēra tautu dēlu,
Tam jāiet klātgulēt.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

24929.

Es izaužu paladziņu
Pusi linu, pus pakulu;
Uz tā linu pate gulu,
Uz pakulu tautu dēls.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

24930.

Es miedziņa negulēju
Pirmo nakti tautiņās,
Visu nakti sasēdēju,
Ar Laimiņu runādama.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 210 -

249301.

Es nezinu, kālabad
Man sirsniņa drūmējās:
Tautu dēls kā drudzītis
Gul āz manas muguriņas.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

24931.

Es pie tevis, tautu dēls,
Otras nakts negulēšu:
Es redzēju viņu nakti
Tev bij viena suņa daba.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Es pie tevim, tautu dēls,
Otru nakti negulēšu;
Es gulēju izgājš' nakti,
Tev bij suņa ticībiņa,
Reiz' uz reizes mutes devi,
Roku bāzi azotī.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

24932.

Es pie tevis, tautu dēls,
Otru nakti negulēšu:
Es redzēju šito nakti,
Tevi naiki blusas ēda.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

24933.

Es piegulu pie tautieša
Kā pie īsta bāleliņa;
Man sirsniņa drūmējās,
Ko tik gauži gumzījās.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

24934.

Es piegulu pie tautieša,
Cerēj' brīdi vien gulēt;
Mīksta vieta, mīļi vārdi,
Gul' visam mūžiņam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24935.

Es piestāju pie krūmiņa,
Tūliņ manim ēna bija;
Es piegulu pie tautieša,
Tūliņ jauka valodiņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

24936.

Es tev lūdzu, tautu dēls,
Es bez brunču negulēšu,
Es negribu citu gadu
Pirtī iet vai vai vai!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

24937.

Gaŗa bija tam naksniņa,
Kas gulēja sirdēstos;
Mūs' māsiņa sirdēstos
Tautu dēla klētītē.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24938.

Gaŗa mana pirma nakte
Pie tautieša pārgulēt;
Otru, trešu nebēdātu,
Būt' nedēļas gaŗumiņ'.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

24939.

Grib zemīte smalk' aŗama,
Grib tā smalki ecējama;
Grib meitiņa klātguļama,
Grib tā mīļi apņemama.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Gribējās sirmi zirgi
Miežu salmu streijājami;
Gribējās tautu meita
Tautu dēla apķeŗama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

24940.

Guldījām, sēdījām,
Vecu tiesu darījām;
Jau ganos sasēduši,
Pieguļā saguluši.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Vadājām, guldījām,
Vecu tiesu darījām;
Jau tie bija sagulējši,
Jau ganos sasēduši.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

24941.

Gulēt glaudu sav' galviņu
Pie pelēka akmentiņa;
Labāk glaudu pie akmiņa,
Ne pie slikta tēva dēla:
Akmentiņis to naksniņu,
Tēva dēlis mūžiņam.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

24942.

Gul', akmeni, manu vietu
Pie tā grima tēva dēla!
Akmenim cieta sirde,
Tam nebira asariņas.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 211 -

24943.

Guli, guli, Madaliņa,
Apakš Jāņa kažociņa,
Celies pate neceļama,
Lāp' kažoku neliekama!
158 (Virgā).

24944.

Guli, mana līgaviņa,
Uz manām rociņām,
Gan es tevi modināšu,
Kad gailītis padziedās!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

24945.

Guli, mana līgaviņa,
Uz manām(i) rociņām!
Kad rociņas nogulēsi,
Tad es tevi modināšu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)], 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 251 [Smukās (Remtes pag. Tk)],
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

1. Pats precēju, pats derēju
Sev dižanu līgaviņu.
Pats aizjūdzu kumeliņu,
Pats pārvedu sētiņā,
Pats pārvedu sētiņā,
Pats ielaidu klētiņā;
Pats vietiņu pataisīju,
Pats paņēmu klātgulēt.
Guli, mana līgaviņa,
Uz manāmi rociņām!
Kad rociņu nogulēsi,
Tad es tevi modināšu. -
Celies, mana līgaviņa,
Gailis dzied, gaisma aust!
Līgaviņa atsacīja:
Vai Dieviņi, galva sāp!
Kad es tiktu pie māmiņas,
Es izteiktu māmiņai,
Es izteiktu māmiņai
Šās naksniņas gulējumu.
Kur palika sārtie vaigi,
Sarkans rožu vainadziņš!
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

2. čuči, guli, līgaviņa,
Uz manām rociņām;
Kad rociņas nogulēsi,
Tad es tevi modināšu. -
Celies, mana līgaviņa,
Nu rociņas nogulēji,
Nu rociņas nogulēji,
Nu miedziņu izgulēji.
Līgaviņa atsacīja:
Vai Dieviņi, galva sāp!
Es par galvu nebēdātu,
Kad es kļūtu pie māmiņas.
Es sūdzētu māmiņai
Šīs naksniņas gulējumu.
Kur palika sārti vaigi,
Sarkans rožu vainadziņš?
Tautu dēla klētiņā
Āboliņa cisiņās.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

24946.

Guli, mana līgaviņa,
Uz manām rociņām!
Kad saulīte uzlēkuse,
Tad es tevi modināšu.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

24947.

Guli, mana ļaudaviņa,
Uz manām rociņām!
Kad tu roku nogulēsi,
Tad es tevi maltu celšu.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

24948.

Guli, mana māmuliņa,
Pie tās manas līgaviņas,
Kam tu manim tādu vedi,
Kas prātam nepatīk!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24949.

Gul', meitiņa, nebīsties,
Man micīte azotē;
Ja ļautiņi ko runās,
Likš' micīti galviņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24950.

Gul' pie manis, tautu meita,
Līdz lielam azaidam:
Diži meži, platas lapas.
Neredz sauli uzlecam.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24951.

Guļu, guļu, mīgs naīt,
Ar jaunū ļaudaveņu,
Dūmuojūt, guoduojūt,
Kai byus myužu nūdzeivuot.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 212 -

24952.

Guļu, guļu, miegs nenāk,
Ar jauno līgaviņu.
Ko bij man miegam nākt,
Melni gultas paladziņi.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Gulu, gulu, miegs nenāk [nenāca],
Ar jauno līgaviņu.
Kā bij man miegam nākt,
Melnu klāja paladziņu.
Lai būt' melns, ja būt' melns,
Kaut nebūtu salāpīts,
Kaut nebūtu salāpīts
Ar kažoka ielāpiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Guļu, guļu, miegs nenāk,
Ar laisko līgaviņu.
Kā bij man miegam nākt,
Rupji, melni paladziņi.
Lai būt' rupji, ja būt' rupji,
Kad būt' balti izvelēti!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

24953.

Gulu, gulu, miegs nenāk,
Pie jaunā arājiņa.
Kur būs man miegam nākt,
Melli tam paladziņi.
Es bij' baltus ieraduse,
Pie māmiņas uzaugdama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

24954.

Guļu, guļu, miegs nenāk,
Pie nelieša tēva dēla.
Ko bij man miegam nākt,
Nav neviena mīļa vārda.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

24955.

Gulu, gulu, miegs nenāca,
Pie tās jaunas līgaviņas:
Cieta guļa, zems pagalvis,
Dzedri vārdi līgavai.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Gulu, gulu, nenāk miegs,
Pie atraiša arājiņa:
Cieta gulta, zems pagālis,
Dzedri vārdi atraišam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Ko, brālīti, tu raudāji,
Gultmalāi sēdēdams?
Cieta gulta, zems pagalvis,
Dzedri vārdi līgavai.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

24956.

Kaunies, manu bāleliņ,
Tautu meita nekaunās:
Pliki lieli, bez rinduka,
Gul pie mana bāleliņa.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sen dzirdēju, nu redzēju
Bezkaunīgu tautu meitu:
Pliki lieli, bez rinduka,
Gul pie mana bāleliņa.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

24957.

Ko dara Jānītis
Tik ilgi klētī?
Nu plūc Jānītis
Pelēku vistu.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

24958.

Ko liedziesi, tautu meita,
Ko tik daudzi zvērējies?
Jau tu biji gulējuse
Pie tā mana bāleliņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

24959.

Kuŗš brālītis tā mīl māsu,
Kā mīl mani tautu dēls:
Apsedz mani ar svārkiem,
Ietin kājas kažokā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

24960.

Labāk būtu trīs vasaras
Brāļam cūkas ganījusi,
Nekā būtu vienu nakti
Pie tautieša gulējusi.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

24961.

Mācies, Priciņ,
Blakām gulēt:
Cel kāju virsū,
Šauj roku apakšā!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24962.

Maigu miedziņ' i gulēju
Uz tautieša rociņām;
Kad rociņu nogulēšu,
Tad viņš mani modinās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 213 -

24963.

Maigu miegu es gulēju
Uz tautieša rociņām,
Tur aizmirsu visas bēdas,
Visas ļaužu valodiņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

24964.

Mele mele tautu māte,
Saka, silta gulēšana.
Pirmo nakti pārgulēju
Kā pie ledus gabaliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24965.

Mīlē mani tautu dēls,
No sirsniņas nemīlē:
Apsedz mani ar kažoku,
Vienu pupu neapsedz.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24966.

Mīļi guldu tautu dēlu,
Viņš pats mīļi negulēj';
Ar sagšīnu pašu sedzu,
Kājas tinu piešuvī.
1191 [Ēveles draudzē].

24967.

Mīļo mani, tu tautieti,
Nu es tava mīlējama;
Pieņem mani, apsedz mani,
Satin kājas kažokā!
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

24968.

Mička mička mūs' māsīna,
Pie puišim gulēdama;
Gulēdama izgulējse
Savu puķu vainadzīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

24969.

Mūs' māsiņu ieslēguši
Vienu pašu klētiņā;
Svainīts guļ gubenī
Ar vecām draugaļām.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

24970.

Mūsu meita neapgula,
Tā aprausa uguntiņu;
Tautu meita, tā apgula,
Neaprausa uguntiņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

24971.

Jurītis ievīla
Ilzīti klētē
Ar sieru, ar medu,
Ar mīļiem vārdiem.
Ilzīte klētē
Gauži raudāja.
Dreijāta, veijāta
Jurīša gulta;
Skujaini, rozaini
Ilzītes palgi.
Ko saka zvierbulis,
Pa jumtu lēkdams?
Te gulēs Jurītis
Ar savu Ilzīti.
158 [Nīcā].

1. Ko teic zīlīte
Uz klēts jumta?
Puisīts ar meitiņu
Klētiņā gul.
Slīpēta, dreijāta
Puisīša gultiņa;
Puķaini, rožaini
Meitiņas palagi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

24972.

Ne mūžam nedabūju,
Kas pazuda šovakar:
Pazūd mani sārti vaigi,
Nav mūžam dabūjami.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

24973.

Neguli, brālīti,
Kā tevi gulda,
Raug' pupus, dod muti,
Cel kāju virsū!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24974.

Neguli, brālīti,
Cietajā miegā:
Vajaga dui ganu,
Dui darbenieku.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

24975.

Neguli, māsiņa,
Kā tautas gulda,
Cērt pliķi pie aušu,
Griez muguriņu!
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

- 214 -

24976.

Nerunāji, man' brālīti,
Pirmo nakti gulēdamis:
Visi četri klētes pakši
Pirmo nakti klausījās.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1. Nerunāji, mūs' brālīti,
Šo naksnīnu gulēdams:
Šo naksnīnu klausījās
Visi klētes pamatīni.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

24977.

Neteci, pelīt,
Zem tās klētiņas,
Tur gul jauns puisis
Ar jaunu meitiņ'!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Zīlīte, žubīte,
Nilien jumtā,
Tur gul Jānīts
Ar savu Līzīti!
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

24978.

Neviens mani tā nemīl,
Kā mīl mani tautu dēls:
Ar svārkiem mani sedza,
Kājas tina kažokā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Neviens mani tā nemīl,
Kā mīl mani līgaviņa:
Apsedz mani ar raibīti,
Ietin kājas palagā.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

24979.

Pirmo nakti jauni ļaudis
Vis tik mīļi negulēja;
Jau otro, jau trešo
Ūdens cauri netecēja.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24980.

Pirmo nakti pie tautieša
Kā lapiņa sadrebēju;
Otru nakti, trešu nakti
Silta guļa, mīļi vārdi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

24981.

Pirmo nakti sabāros,
Ar tautieti gulēdama:
Man bij sagša, paladziņis, -
Kur tev svārki, kažociņis?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ar tautieti sabārosi,
Gubenī gulēdama:
Mana sagša, mans palags
Tev teicami piederēja.
121 [Gulbenē (Md)].

24982.

Pirmo nakti sarājos,
Ar tautieti gulēdama:
Mani palgi, villānītes,
Tavi pliki gultas koki.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

1. Pirmo nakti sasanīdu,
Ar tautieti gulēdama:
Man bij sagša, paladziņš,
Viņam pliki gultas galdi.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

2. Sasabāru ar tautieti,
Izavēļu maliņā:
Manas sagšas, mans palags,
Tev tie salmi [tās cisas] piederēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

24983.

Piermo nakti sarājos,
Ar tautieti gulēdama:
Viņam savu cisu žēl,
Man žēl savu paladziņu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

24984.

Pirmo nakti tā gulēja,
Ūdens cauri netecēja;
Jau otro, jau trešo
Vilks ar jēru cauri skrej.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

24985.

Pūsti, guli, tautu dēlis,
Uz manām villainēm,
Gan tu biji klāstījies
Ar veciem kažokiem!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

24986.

Sagula liepiņa
Ar ozoliņu,
Sagula mūžam,
Ne vienu nakti.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

- 215 -

24987.

Saguldīju lāču māti
Uz pašiem Mārtiņiem;
Kad aties pusgavēnis,
Tad mēs viņu piecelsim.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

24988.

Salda bija zemenīte,
Vēl jo salda tautu meita;
Kad gulēju, tad apkampu
Ar abām rociņām.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

24989.

Saule spīd klētiņā,
Mēnestiņis paklētēi;
Mūs' māsiņa gultā gul,
Tautu dēlis pagultē.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1. Mēnestiņis klētēi lēca,
Saule lēca paklētēi;
Tautu dēlis gultā gul,
Tautu meita pagultē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Saule rite klētiņāje,
Mēnesiņis paklētē;
Māt' ar meitu gultā gule,
Arājiņis pagultā.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

3. Saule spīda klētiņā,
Mēnestiņis paklētē;
Mūs' māsiņa klētiņā,
Tautu dēlis paklētē.
266 [Jelgavā].

24990.

Saulīt balta tecēdama,
Redzi manas asariņas:
Vakar vežu līgaviņu,
Šonakt puiši nogulēja.
18 (Meņģelē), 95.

1. Saulīt balta, tu redzēji
Manas gaudu asariņas:
Vakar vežu ļaudaviņu,
Šonakt meitas nogulēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Saulīt, gaisu tecēdama,
Redzi Jāņa asariņas:
Vakar Jānis sievu ņēma,
Šonakt citi piegulēja.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

24991.

Šovakar sagula
Div' sveši ļauži;
Rītā celsies
Div' mīļi draugi.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

24992.

Sedz, tautieti, manas kājas
Riņķotāi kažokā,
Es tev likšu dzīvodama
Savus brunčus pagalvī.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

24993.

Zīlīte, žubīte
Ielīda jumtā;
Tā līda Līzīte
Pie sava Jurīša.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

24994.

Silta guļa, mīksta guļa
Zem tautieša kažuciņa;
Tik vien tās vaines bija:
Nakti daudz knosījās.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

24995.

Silti man saltumā
Ar māmiņas villainīti;
Tautu dēla brūni svārki
Kā tie leda gabaliņi.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

24996.

Skaista, balta man' māsiņa
Gulēj' zirgu stallītē.
Kas laiskam klēti cirta,
Visu krogu dzērājam?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

24997.

Skaista mana līgaviņa,
Skaista dienu, skaista nakti;
Skaista dienu pie darbiņa,
Skaista nakti klātgulēt.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Laba mana līgaviņa,
Laba dienu, laba nakti;
Dienu laba pie darbiņa,
Nakti laba klātgulēt.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 216 -

24998.

Smuka brāļa līgaviņa,
Gultiņā gulēdama;
Kad jāiet rijiņā,
Iet kā lācis ņammādams.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

24999.

Svārkiem sedzu, kažokiem
Savu jaunu līgaviņu,
Lai tā guļ maigu miegu,
Lai neraud māmuliņas.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

25000.

Svārkiem sedzu tautu meitu,
Sev draudziņa gribēdams;
Nost tā manus svārkus sviede,
Nost ar pate lavījās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Svārkiem sedzu tautu meitu,
Lai gulēja visu nakti;
Nostu manus svārkus grūda,
Nostu pati raisījās.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

25001.

Tas Mārčiņš ar Anniņu
Biksītēm samijuši;
Citu gadu šādu laiku
Dzersim bikšu līkaupiņas.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Ai sirsniņ, ai mutīt,
Samijam biksītēm!
Citu gadu šādu laiku
Dzersim bikšu līkopiņ'.
110 [Cēsīs].

25002.

Tautiets mani mīļu tura,
Es tautieti vēl mīļāku;
Es pie viņa tā gulēšu,
Ūdens cauri netecēs.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

25003.

Tautu meita brālim
Muguru grieza.
Kudini, brālīti,
Lai griež priekšu!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

25004.

Cik saltumu nenosalu,
Ar tautieti gulēdama:
Tautiešam strupi svārki,
Man bij šaura vilnānīte.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

25005.

Tikām projām es neiešu,
Līdz māsiņa apsolīs,
Līdz māsiņa apsolīs
Saldu alu, brandavīnu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

25006.

čuči, guli, mātes meita,
Baltajos palagos,
Lei tas tautas neveiklītis
Tinās svārku ķeldeŗos.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

25007.

Vakar ņēmu līgaviņu,
Šonakt cūkas nogulēja.
Paldies Dievu Dieviņam,
Man rociņa labi gāja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

25008.

Vakars labs, vakarīns,
Vakars laba nedarīja:
No šā paša vakarīna
Meitas vārdu nedzirdēju.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

25009.

Viegli guļu, viegli ceļos
Uz bāliņa egles sola;
Grūts gulēt tautiņās
Āboliņa cisiņās.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

25010.

Vienu nakti pārgulēju
Tautu dēla gultiņā;
Otru nakti negulēju,
Tai gultā puišu smaka.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

25011.

Visa mana galva sāp,
Ar tautām runājot.
Kas kaitēja bāliņam
Pie atvestas negulēt!
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas kaitēja bāliņam
Pie atvestas negulēt!
Man galviņa sāpēt sāp,
Ar tautām baŗoties.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 217 -

25012.

Visu nakti sasēdēju
Uz pagāļa raudādama:
Cieta gulta, zems pagālis,
Grīns tautietis klātgulēja.
232 [Talsos (Tl)].

25013.

Visu nakti tautu dēls
Knosīties knosījās;
Es nevaru brīnumiem,
Viņu smagi blusas koda.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25014.

Cērt kociņu pie kociņa,
Tad būs biezs līdumiņš;
Liec mutīti pie mutītes,
Tad būs silta gulēšana!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

47757.

Ak tu šķelmis tautu dēls,
Bij man tevis sen zināt!
Pie siekstītes tev gulēt,
Ne pie mana augumiņa;
Tevis dēļ niecināja
Manu daiļu augumiņu.
161 [Kabiles Kld].

47758.

Ak tu Dievs, ak tu Dievs,
Nu pie vīra, nu pie vīra!
Uja velns, uja velns,
Nu jāiet klātgulēt!
319 [Plāteres Rg].

47759.

Arājam sieva bija
Pilna kausa dzērājiņa;
Cisu vidā gulētāja,
Ne cisiņu maliņā.
241 [Lubānas Md].

47760.

Cīrulis dziedāja
Uz klētes jumta,
Mūs' māsa gulēja
Pie jauna vīra.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47761.

Dēl māt, dēl māt,
Strups paladziš;
Jauņev ieleic
čaps cisiņas.
445 [Ugāles Vp].

47762.

Es dzierdēju: klētītēje
Šonaksniņu spārdījāse;
Tautu dēlis mūs' māsiņu
Šonaksniņu saspārdīja.
129 [Gudenieku Azp].

47763.

Dzierdēju klēte
Klauvējam;
Mūs' brālis tautu meitu
Saklauvēja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47764.

Es cerēju ar tautieti
Vienu nakti vien gulēt;
Silta guļa, mīļi vārdi,
Guļ' visam mūžiņam.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

47765.

Es pasoku tev, muoseņ,
Šū naksneņu nagulēt;
Kab padūt muotei ziņu
Koč ar meža bolūdīti.
414 [Stirnienes Rz].

1. Es sacīju tev, muosiņ,
Šū naksneņi nagulēt;
Nūsyutēti muotei ziņi
Koč ai uoru lakstīgolu.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

47766.

Es tev lūdzu, tautu meita,
Apsedz mani šonaksnīn(u);
Apsedz mani šonaksnīnu,
Tev piedera villānīte.
Kad tu brauksi - es iejūgšu -
Man piedera kumeliņš.
94 [Dunikas Lp].

47767.

Ganos dzinu, kreklu šuvu,
Pie ozola mērīdama;
To iedevu tautietim,
Pirmo nakti klātguļot.
197 [Krotes Lp].

47768.

Gaŗis manis arājiņis
Kā tā gaŗa vasariņa,
Es iegulu līkumā
Kā siltā saulītē.
129 [Gudenieku Azp].

- 218 -

47769.

Gauži raud jauni vīri,
Gultas stabus turēdami;
Nu guļ mana līgaviņa,
Div saulītes starpiņā.
127 [Grostonas Md].

47770.

Gul pie manis, tautu dēls,
Šo gaŗoi naksniņu,
No šās nakts gulējuma
Būsi mans arājiņš;
Būsi mans arājiņš,
Sauksi savu līgaviņu.
99 [Dzelzavas Md].

47771.

Guli, guli, tu Anuža,
Tu ar miegu nagulēji;
Sāni guļ, acis guļ,
Ausis tavas nagulēja.
580a.

47772.

Guli klātu, tautu meita,
Bet ražena turējies;
Apsedz savas baltas krūtes,
Ietin kājas villainē.
605 [Skolas].

1. Guli pie manis, tu meitiņa,
Bet raženi turies;
Apsedz savas baltas kājas,
Satin rokas villānē.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

47773.

Gulu, gulu - mīgs naīt -
Zam tū zaļu lozdu (kryumu);
Meiksta vīta, suoni suop,
Nalauluota ļaudaveņe.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

47774.

Ik rītiņa saule lēca
Manos dvīļa palagos,
Neļauj tādam dzērājami
Šī palaga sagulēt.
546 [Kuldīga Kld apr.].

47775.

Kuo, Odumi, tu treisēji,
Ar manim gulādams?
Mošeņ tevi soltums jāmja,
Ka ap mani apsačēri.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

47776.

Ko jūs abi gulējāt
Vienā cūku midzenē,
Brunčos kājas satinuši,
Maisā galvas sabāzuši?
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47777.

Ko saka zvierbulis,
Jumte cierzdams:
Te gul Jēkabs
Ar savu Anniņu.
129 [Gudenieku Azp].

47778.

Laimīt, mana māmulīte,
Kas man svieda tautu dēlu?
Īsa diena, gaŗas naktis,
Būs man laika kavētājs,
Labo sānu sildītājs.
560 [Rīga ].

47779.

Linu linu, ne pakulu,
Man deviņi paladziņi:
Div paklāju, div apsedzu,
Div paliku pagalvī.
291 [Orgresgala Rg].

47780.

Līgaviņa mūža raud,
Kāda mūža vēl vajag?
Ar saulīti apgulās,
Ar saulīti uzcēlās,
Vēl gultā sēdēdama,
Uz palaga kājas aun.
132 [Ikšķiles Rg].

47781.

Mans brālītis klētī guļ,
Tautu meita aizkrāsnē.
Nāc ārā, tautu meita,
Gul' brālīša līkumā!
443 [Turlavas Kld].

47782.

Sarkanbārdis klētī guļ,
Suska peska istubai.
Vedat jel susku pesku
Sarkanbārža līkumai.
427 [Tadaiķu Lp].

- 219 -

47783.

Miega pele, miega pele,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Jau tā guļ naksniņā,
Vēl tā snauž dienasvidu.
241 [Lubānas Md].

47784.

Mīga, pele, mīga pele,
Bruoleņ, tava ļaudaveņa:
Kod es guoju, kod īdama,
Tod atrodu midzinē.
44 [Bebrenes Il].

47785.

Nabādoj tu, Aneit,
Juoneits tevi pažāluos:
Guldamīs, caldamīs
Sateis kuojas kažukā.
143 [Jāsmuižas D].

47786.

Neguli, brālīti,
Kā tevi gulda,
Rocies kā vepris
Otrā pusē.
141 [Ivandes Kld].

1. Neguli, brālīti,
Kā tevi gulda,
Dodi mutes, raugi pupus,
Celi kājas, kā tev dere.
129 [Gudenieku Azp].

47787.

Nepiekusu, malt iedama,
Ne iedama druviņā,
Kā piekusu gulēdama
Ar nikno tēva dēlu.
115 [Galgauskas Md].

47788.

Noplīsuši man svārciņi,
Jāvelk vien mugurā;
Vāja vāja man sieviņa,
Jāiet vien klātgulēt.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47789.

Nu ir laiks, nu ir laiks,
Nu nav vīra sētiņā;
Neēdusi gulēt gāju,
Ne vietiņas taisījuse.
109 [Ērķemes Vlk].

47790.

Paēdusi miltu putru,
Atsagulu lāviņā;
Šķitu vīriņ i guļam,
Manas pašas vēderiņ'.
373 [Sarkaņu Md].

1. Atsagulu luoviņā
Bīzas putras pīāduse;
Šķitu veiriņu guļūt,
Munas pošas vēderiņš.
494 [Viļānu Rz].

47791.

Pats es gāju maltuvē,
Līgaviņu pūtināju;
Mana jauna līgaviņa
Gultā acis spidzināja.
263 [Mēmeles Jk].

47792.

Pirmo nakti gulēt iešu
Ar jauno līgaviņu.
Ja būs silta gulēšana,
Tad būs mīļa dzīvošana.
224 [Lielvārdes Rg].

47793.

Pirmo nakti sarājos,
Ar tautieti gulēdama;
Tev bij savu cisu žēl,
Man bij savu paladziņu.
Tavas cisas purvā aug,
Kur aug mani paladziņi?
183 [Kazdnagas Azp].

47794.

Pie puisīša atsagulos,
Kā lapiņa drebēdama;
Jau kā labi pagulēju:
Edz kur laba gulēšan(a)!
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47795.

Pīņem mani, tautu dāls,
Kai māmeņa sovu bārnu;
Līc rūceņas zam galveņas,
Satin kuojas kažukā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47796.

Sadarēti sadarēju
Ar bruoleņa ļaudaveņu;
Sadar dīnu pī darbeņa,
Sadar nakti puorguļāti.
170 [Kapiņu D].

- 220 -

47797.

Saka mani daudz ēdot,
Maigu miedziņ i gulot.
Daudzi ēdu neēdusi,
Maigi gulu negulējse.
373 [Sarkaņu Md].

47798.

Seņ apīti teirumeņi,
Seņ runeņis izrunuotas;
Seņ runeņis izrunuotas,
Meiksta vīta izgulāta.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47799.

Sen dzirdēju, nu redzēju,
Nava kauna tautu meiti:
Plikas ciskas, bez rinduka
Guļ pie mana bālēliņa.
112 [Ezeres Kld].

1. Dievs nedod, es negribu
Bezkaunīgu brāļa siev(u):
Plikas ciskas, bez lindruku
Guļ pie mana bāleliņa.
21 [Apriķu Azp].

47800.

Sylta saule, sylta saule,
Zaļas auzas teirumā.
Guļ pi suona gona skaista
Nalauluota ļaudaveņa.
143 [Jāsmuižas D].

47801.

Sieviņ, mana sirdspuķīt,
Apsedz mani lindrakiem,
Es tev gribu mīļodams
Bikses likt pagalvī.
166 [Kalsnavas Md].

47802.

Sīviņ munu, sirdspukīt,
Bikšu šyut tu namuoki.
Juo muocātu biksis šyut,
Tad mes meili pagulātu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47803.

Smagi pūta sila priede,
Smalka lietus pielijusi;
Smagi pūta līgavīna,
Uz rocīnas gulēdama.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

47804.

Šnokta, šnokta muns veiriņš,
Aiz muguras gulādams;
Grīžu prīšku, devu mutes,
Kaida lyga vēl vajaga?
604 [Dažādi iesūtītāji].

47805.

Tāvs muotes mīli lyudze,
Lai gulēja vysu nakti.
Muote tāvam atsaceja:
Es, veceit, naguleišu.
89 [Dricēnu Rz].

47806.

Tu, tautieti, miegu guli,
Kādu miegu es gulēju?
Kā bitīte izlodāju
Visas lāvas, pasolītes.
127 [Grostonas Md].

1. Tu, tautiet, miegu gul',
Kādu miegu es gulēj'?
Visas tavas pasolītes
Kā vistiņa izložņāju.
281 [Neretas Jk].

47807.

Voi tuodēļ pūru bridu,
Ka siliņu puortecēju?
Voi tuodēļ leigaviņa,
Ka naksniņu puorgulēju.
605 [Skolas].

47808.

Vārī, māte, biezu putru,
Redz kur laba ķepēšana!
Daved, tāvs, mīkstu sievu,
Redz kur silta gulēšana!
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

47809.

Vieglas guļ līdaciņas
Villainos ezeros;
Tā gulēja mātes meita
Mīkstos dūnu spilvenos.
245 [Lutriņu Kld].

47810.

Viena pati es gulēju
Priežu baļķu klētiņā,
Tautu šķelmis ar gulēja
Ar apautām kājiņām.
338 [Rankas C].

- 221 -

d) Rītā modina; jaunais pāris pieceļas, apģērbjas un iznāk no klēts

25015.

Augšām, augšām, negul vairs,
Mana jauna līgaviņa!
Gailīts dzied laktiņā,
Māmuliņa maltuvē.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Gailīts dzied laktiņā,
Māmuliņa maltuvē;
Vai kauniņa tev nebija,
Mana jauna līgaviņa?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

2. Guli, mana līgavīna,
Ja kaunīna tev nebij:
Mana veca māmulīte
Agri dzied maltuvē.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25016.

Aust', gaismiņa, pamazām,
Man rītiņu kavēdama!
Ilgi biju gulējuse
Ar neveiklu tēva dēlu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25017.

Aust' jele, gaismiņa,
Lec jele, saule:
Man gaŗa naksniņa
Pie tautu dēla.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Aust', gaismiņa, lec, saulīte,
Jele mani žēlodama:
Gaŗa manim šī naksniņa
Ar to tautu netiklīti.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

25018.

Bez sierdēsta es apgulu,
Ar sierdēstu piecēlos,
Ka Dieviņis man nedeva
Pa prātame gulētāju.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

25019.

Dievers māršu mīļi cēla,
Pie gultiņas stāvēdams:
Celies, māršiņ, aunies kājas,
Iesim abi maltuvē!
121 [Gulbenē (Md)].

25020.

Dziedi, dziedi, tu gailīti,
Kājām laktu spārdīdams:
Vakar vesta līgaviņa
I ceļama necēlās.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Gailis laktu saspārdīja,
Visu nakti dziedādams:
Vakar vesta līgaviņa
I ceļama necēlās.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

25021.

Es piegulu pie tautieša,
Kā lapiņa drebēdama;
Jau rītāi celdamies:
Celies, manu arājiņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25022.

Es piegulu pie tautieša,
Kā lapiņa drebēdama;
No rītiņa atmožos
Kā pie īsta bāleliņa.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

25023.

Es cerēju šo rītiņu
Agri agri piecelties;
Silta guļa, mīļš tautiets,
Tīk ilgāki pagulēt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

25024.

Gailīts dzied laktiņā,
Māmuliņa maltuvē;
Mana jauna līgaviņa
Gultā acis spridzināja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

25025.

Guli, guli, necelies,
Jaunā vīra līgaviņa,
Gaidi māti pieceļam,
Rokā darbu iedodam!
226 [Kandavā (Tl)].

25026.

Guļu miegu nenākam,
Gaidu tautu pieceļam;
Tautas cēla saulītē,
Gribēdamas nicināt.
325 [Secē (Seces pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25027.

Ķikuriku, tu gailīti,
Kam tik agri padziedāji?
Es gribēju vēl gulēt,
Apkārt griezt līgaviņu.
24 [Lēdurgas draudzē].

- 222 -

25028.

Ķikurigu, tu gailīti,
Kam tik agri padziedāji?
Nu vēl mana līgaviņa
Priekšu grieza, mutes deva.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)].

25029.

Ķikurigu, tu gailiņ,
Kam tik agri padziedāji?
Vēl manai līgavai
Vissaldais miedziņš nāk.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

25030.

Ķiķerigu, tu gailīti,
Kam tik agri tu dziedāji?
Man bij jauna līgaviņa,
Netīk iet māļu malt.
216 [Ventspilī].

25031.

Laiska mārša klētī guļ,
Saule durvis vizināja;
Kas māršai negulēt,
Vīramāsas malējiņas.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

25032.

Maigu miedziņ' i aizmigu
Svešas mātes cisiņās;
Maigu miedziņ' i aizmigu,
Gaudu vārdiņ' i dzirdēju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25033.

Miega cūka ilgi guļ,
Saule lēca kājgalī,
Maizes kule pagalvī,
Putras spannis pagultē.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

25034.

Nāc, gaismiņa, lēni lēni,
Lec, saulīte, vēl lēnāki:
Maza mana ļaudaviņa,
Nevar lēti piecelties.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

25035.

Neguli, māršiņ,
Tik ilgi klētē,
Ej jele stallē
Gosniņas raudzīt!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25036.

Neguli, svainīt,
Tik ilgi klētē,
Ej jele stallē
Kumeļus raudzīt!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Negul', bāliņ,
Līdz dien' klētē,
Ej jele laukā
Kumeļus raudzīt!
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

25037.

No rītiņa celdamies:
Vai Dieviņ, galva sāp!
Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Lai es braucu pie māmiņas!
Nu gaudīšu māmiņai
Šīs naksniņas gulumiņu.
- Ne es jūgšu, ne tu brauksi,
Mana jauna līgaviņ.
- Gan tu jūgsi, gan es braukšu,
Gan tu mani pavadīsi.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Lai es braucu pie māmiņas!
- Ne es jūgšu, ne tu brauksi.
Tur tu brauksi, tur paliksi,
Tu sūdzēsi māmiņai
Šīs naksniņas gulējumu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Vienu nakti izgulēju
Ar tautieti klētiņāi.
No rītiņa celdamās:
Vai Dieviņi, gāla sāp!
Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Nu es braukšu pie māmiņas.
- Ne es jūgšu, ne tu brauksi,
Tur, braukuse, tu paliksi;
Tur paliks sirms zierdziņis,
Tur rakstītas kamaniņas.
- Pliķi cirtu tautiešam,
Pate jūdzu kumeliņu,
Lai redzēja tēvs māmiņa,
Kam netiklu audzināja,
Kam netiklu audzināja
Man' maizītes arājiņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

25038.

Piecel mani, sveša māte,
Šādu ziemas gabaliņu:
Vēl es biju ieraduse
Māmuliņas cēlumiņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

- 223 -

25039.

Pūš, bāliņi, vaŗa tauri,
Kalniņā stāvēdams,
Lai ceļās tā meitiņa,
Ko celdami nepiecēla.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25040.

Tautiets gulda mūs' māsiņu
Līdz pusdienu klētiņā.
Māsa saka: saule lec!
Tautiets saka: mēnesnīca!
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

25041.

Teci, mans kumeliņš,
Tev pātagas nevajaga;
Celies, mana līgaviņa,
Tev nevajga cēlējiņa!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

25042.

Trūksties, māsiņ,
Papriekš augšā,
Atsper tautieti
Kājiņu galā!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

25043.

Uzceliesi, tautu meita,
Govis māva laidarā;
Uzceliesi, tautu dēli,
Zirgi zviedza stallītī!
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

25044.

Ceļ, māmiņa, meitas malt,
Lai guļ mana līgaviņa:
Ne mūžami meitas mala,
Mūžam mala līgaviņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Cel, māmiņa, meitas maltu,
Lai guļ mana līgaviņa:
Šim gadam meitas mala,
Mūžam mana līgaviņa.
1311 [Apē (Vlk)].

25045.

Ceļat, tautas, mūs' māsiņu,
Negaidāt gaiļu laiku:
Maģa bija mūs' māsiņa,
To nospieda villainītes.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

25046.

Celies agri, jaunā mārša,
Vāri agri brokastiņu:
Tavi jauni dieverīši
Agri gāja pļaviņā.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

1. Celies agri, jaunā mārša,
Vāri agri azaidiņu:
Jau jaunie dievertiņi
Sen silā gavilē.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

2. Celies agri, jaunā mārša,
Taisi agri brokastiņas:
Jau tie tavi dieverīši
Lina lauku apsējuši.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25047.

Celies agri, mūs' māsiņa,
Liec spangotu vaiņadziņu,
Lai spīd tavis vaiņadziņis
Pret to rīta auseklīti!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25048.

Celies agri neceļama,
Lielu radu brāļa māsa,
Kā tev kauna i nebij,
Dieveŗiem cilājot!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25049.

Celies agri, tu tautieti,
Piecel mani celdamies:
Ieradusi bāliņos,
Ik rītiņa māte cēla.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

25050.

Celies, māršiņa,
Gaismiņa laukā!
Ies tavas gosniņas
Neslauktas ganos.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

25051.

Celies, māršīna,
Gaismīna laukā!
Dzīs tavi ganīni
Bez gabalīna;
Virs tavi kāposti
Bez pavaldzīna.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

- 224 -

25052.

Celies, māršiņa,
Putraimus malt,
Izvirs kāposti
Bez putraimiem!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25053.

Celies, māsiņa,
Gaismiņa laukā!
Aun savas kājiņas,
Liec vainaciņu!
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

25054.

Celies, māsiņa,
Putriņu malt!
Kad celsies dēlu māte,
Vainās tavu malumiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

25055.

Celies, mana līgaviņa,
Kad es tevi maltu cēlu;
Tad es tevi maltu cēlu,
Kad rociņas nogulēju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25056.

Celies, mana līgaviņa,
Necelies vaidēdama!
Es tev došu griķus malt,
Māsiņai tīrus rudzus.
18 (Kliģenē), 36, 42, 68.

25057.

Celies, mana līgaviņa,
Necelies vaidēdama!
Ik rītiņa saule leca
Mīkstos dūju spilvenos.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

25058.

Celies, mana līgaviņa,
Necelies vaidēdama!
Jau tā saka celdamies:
Vai Dieviņ, galva sāp.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Celies, mana līgaviņa,
Gaiļi dzied, gaisma būs.
Līgaviņa atsacīja:
Vai Dieviņ, galva sāp!
Ar svārkiem, kažokiem
Sedzu savu līgaviņu,
Lai tā guļ maigu miegu,
Lai galviņa nesāpēja.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

25059.

Cīrulis dziedāja
Jumtā lekdams:
Tur guļ Ancīts
Ar savu Grietiņu.
Ancīti, bālī,
Celies augšā,
Jau tavi kumeļi
Dīžāt dīžā;
Grietī, māsī,
Celies augšā,
Jau tavas telītes
Īdēt īdē!
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

25060.

Cīrulīts dziedāja
Virs klētes jumta;
Māsiņa raudāja
Tautiņu klētē.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

25061.

Cūka cūka, ne māršiņa,
Mana brāļa līgaviņa:
Saulē cūkas nogulētu,
Kaut māmiņa necēlusi.
1253 [Kroņa laicenē], 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25062.

Ko es laba padarīju
Par to agru cēlumiņu?
Tikai galvu izsukāju,
Sev' raženi appuškoju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25063.

Kungam ņemt to meitiņu,
Ne manam brāliņam:
Saulītē cēlusēs,
Iz palaga kājas āva.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

25064.

Protu, protu, redzu, redzu,
Nu būs man jāmaksā:
Dievers manas kājas āva,
Māsīciņa matus pina.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 225 -

25065.

Bēdz, manu bāliņu,
No klēts ārā!
Tā kuņa ieies,
Tie suņi saries.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

25066.

Es, māmiņa, tavu dēlu
Kā sivēnu nogulēju;
Viena pati iztecēju
Kā dzeltena cielaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25067.

Iztecēja mans brālītis,
Kā gailītis dziedādams;
Tautu meita kā vistiņa
Cisiņās čabinās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25068.

Ediņ, māsiņ,
Papriekšu ārā!
Atstāj tautieti
Klēts dibināi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25069.

Labrīt, māsiņ,
Kā labi gulē?
- Gan labi gulē,
Bet viena vain':
Viena paša diža blusa
Visu nakti kustinē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

25070.

Nav mūsu māsiņa
Vairs vakarēja,
Jau nakti gulējsi
Pie tautu dēla.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

25071.

Ne tāda māsiņa,
Kā vakar bija,
Sajaukta galviņa,
Samudzināta
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

25072.

Nebaries, dēla māte,
Ka es ilgi nogulēju:
To darīja silta guļa,
Tava dēla mīļi vārdi.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

25073.

No gultiņas vien redzēj'
Grīna vīra līgaviņ':
Smalki, balti paladziņi,
Stūŗi mirka asarās.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

25074.

Paldies saku tautiešam
Par naksniņas gulējumu;
Ķizu ķizu, dēlu māte,
Par dēliņa lolojumu!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

25075.

Pasakiesi, man' māsiņa,
Kā gulēji šo naksniņu?
Vai bij silta, mīksta gulta,
Tautiešam mīļi vārdi?
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1. Sak', saki, māsiņa,
Vai silta guļiņa,
Vai silta guļiņa,
Vai mīļi vārdiņi?
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

25076.

Savādāka mūs' māsiņa
No šīs naktes gulējuma,
Jau pagriezis tautu dēls
Pa savami prātiņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25077.

Šorīt bija maģa salna,
Diža skāde notikuse:
Brūtei ausis nosalušas,
Brūtgānam deguniņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

47811.

Ak tu manis mīļš draudziņis,
Kur gulēji šo naksniņu?
Vai Rīgāje, vai Jelgavā,
Vai pie labas mātes meitas?
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

47812.

Aust gaismiņa, lec saulīte,
Birst man gaužas asariņas:
Īsa bija man naksniņa,
Ar tautieti runājot.
109 [Ērķemes Vlk].

- 226 -

47813.

Celdamies, brālēliņ,
Satin sievu kažokā.
Guli, guli, līgaviņa,
Ja kauniņa tev nebija.
378 [Seces Jk].

47814.

Celies, mana jauņuvīte,
Mana dēla līgaviņa.
Ies tavas gosniņas
Neslauktas ganos,
Virs tavi kāposti
Bez putraimiem.
605 [Skolas].

47815.

Celies, mana jauņuvīte,
Mana dēla līgaviņa!
Jau saulīte uzlēkuse
Zelta starus vizuļo.
605 [Skolas].

47816.

Celies, mana līgaviņa,
Jau gailītis sen dziedāja;
Jau gailītis sen dziedāja,
Jau māmiņa maltuvē.
263 [Mēmeles Jk].

47817.

Celies, mana līgaviņa,
Neceliesi raudādam(a)!
Es iznešu kažociņu
No vilciņa biksītēm.
605 [Skolas].

47818.

Celies, manu Miķelīt,
Tev nevaid cēlājiņ'!
Māte savas meitas cēla,
Kas ceļ manu Miķelīt'?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47819.

Celies, meitiņ, agri agri,
Izper puisīti labi labi:
Pa tām basām kājiņām,
Pa to pliko vēderiņu.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

47820.

Cviķelēju, piķelēju,
Vīram skādi nedarīju;
No rītiņa mans vīriņis
Man gāliņu noglaudīja.
200 [Kuldīgas Kld].

47821.

čuči, guli, līgaviņa,
Uz manām rociņām.
Līgaviņa celdamās
Guģojās: galva sāp,
Kad tik tapt pie māmiņas
Baltā rožu dārziņā.
335 [Puzes Vp].

47822.

Dzied, gailīti, triec, gailīti,
Kājām laktu spārdīdams;
Vakar vesta vedekliņa
Līdz gaismai nogulēja.
211 [Ļaudonas Md].

47823.

Dzīd gailīts reitā agri,
Pīceļ kolpa, kolpyunīti;
Pīceļ kolpa, kolpyunīti,
Pīceļ munu ļaudaviņu.
143 [Jāsmuižas D].

47824.

Es tam tautu gailīšam
Deguniņu nositīš',
Ka tas agri padziedāj(a),
Mūs' māsiņas modināj'.
605 [Skolas].

47825.

Gailīt, manu dziedātāju,
Kam dziedāji rītā agri;
Kam dziedāji rītā agri,
Kam tik agri modināji?
109 [Ērķemes Vlk].

47826.

Gulēdama Dievu lūdzu,
Lai gailītis agri dzied;
Es apniku šo naksniņu
Apenīša rūktumiņu.
190 [Kokneses Rg].

47827.

Guli, guli, vedekliņ,
Da lelom brūkastem,
Vysas tavas vylnuonītes
Byus munā pyuriņā.
168 [Kalupes D].

47828.

Kāzinieki nezināja,
Kā piecelt jauno pāri.
Veca māte pamācīja:
Ar bērziņa žagariem.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

- 227 -

47829.

Kumeļš kuoju narauduoja
Symtu jyudžu tecējīņ(a),
Kai raud muna līgaviņa,
Nu mīdzeņu cālusēs.
466 [Vārkavas D].

47830.

Kur es iešu, ko darīšu,
Rītā agri cēlusies?
Ne man govju, ne man aitu,
Ne no mātes mīļu vārdu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

47831.

Pirmu rītu tautiņāsi
Nezināju, ko darīt;
Ne man bija kūtī govis,
Ne māmiņas istabā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

47832.

Kikirigi geileits vuokšja,
Agri geiļi aizavuokši:
Pyrmū reizi mutis djavu
As sovai sīviņai.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47833.

Kikaraga tēva gaili,
Kam tik agri padziedāji?
Īsa man bij šī naktiņa, -
Ne stundiņas gaŗumiņa.
476 [Vecpiebalgas C].

47834.

Lūgtin lūdzu tēva gaili,
Lai tas agri nedziedāja;
Man bij gaŗa šī naksniņa
Pusgadiņa gaŗumā.
127 [Grostonas Md].

47835.

Loba beju tāva maita,
Gudra veira ļaudoveņa:
Sauleitī cālusēs,
Uz pologa kuojas ovu.
182 [Kaunatas Rz].

47836.

Mīļa lēca šī dieniņa,
Agri agri uzcēlos,
Tautiets gulis apgulis
Pērnājo gulumiņu.
141 [Ivandes Kld].

47837.

Nav mūsu māsiņa
Vairs vakarēja;
Jau tautu siekalām
Nosiekalāta.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47838.

Nav vairs mūsu māsiņai
Vakarēja sārtumiņa,
Tautu dēls nomuskījs
Priežu baļķu klētiņā.
184 [Ķēču Rg].

47839.

Nav vairs tāda mūs' māsiņa,
Kā vakari izdevēmi:
Vaigu gali nobāluši,
Matu gali sajukuši.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

1. Nav vairs tāda mūs, māsiņa,
Kā vakar izdevām;
Jau actiņas nobālušas,
Vaigu gali iekrituši.
319 [Plāteres Rg].

47840.

No šā rīta mūs' māsiņa
Citādai prātiņai,
Jau pagrieza tautu dēlis
Pa savam prātiņam.
224 [Lielvārdes Rg].

47841.

Nebaries, dēla māte,
Ka es ilgi aizsagulu:
Mana sagša, tavs palags,
Tava dēla mīlestīb(a).
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Sveša muotja staiguodama
Vīgli durvis vyrinuo.
Vairs nasabari, dāla muotja,
Ka jas iļgi aizaguļu:
Meiksta vīta, bolts pologs,
Tova dāla mīli vuordy.
18 [Andrupenes Rz].

47842.

Pats zynuoju meitu klēti,
Kur guļ muna ļaudoveņa.
Labreit, muna ļaudoveņa,
Leluo sīna pļuovējiņa!
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

- 228 -

47843.

Piecel mani, vīramāte,
Pirmo gadu tautiņās,
Saldu miegu ieraduse,
Pie māmiņas dzīvodama.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

47844.

Sak' tiešām, mūs' māsiņa,
Vai bij silta gulēšana;
Ja bij silta gulēšana,
Tad būs mīļa dzīvošana.
224 [Lielvārdes Rg].

47845.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Bez miedziņa nogulēju:
Trīs naksniņas līgaviņu
Uz rociņām noauklēju;
Kad rociņas nogulēja,
Tad es viņu modināju.
306 [Patkules Md].

47846.

Timsiņā gaisminas gaidu,
Gaismiņā soulites lacūt;
Soulī ceļūs, soulī gulūs,
Uz pologa kuojas avu.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47847.

Vakar vežu ļaudaveņu,
Šūnakt cyukas nūgulēja;
Paladzeņu vīn atrodu
Pī klēteņas durovom.
247 [Makašānu Rz].

47848.

Vakarai sebi sebi
Saķer mani labi labi;
No rītiņa saķer cieti,
Saldi saldi nobučā.
40 [Basu (Bases) Azp].

47849.

Vaļa manim, liela vaļa,
Nu nav vīra sētiņā;
Es apāvu gultā kājas,
Uz pagalvi sēdēdam(a).
104 [Ēdoles Vp].

47850.

Vīgli gulu, vīgli cēļu
Uz buoleņa egles sūla;
Pi tautīša meiksta vīta,
Navar vīgli pīzaceļt.
174 [Kārsavas Ldz].

e) Mazgājas

25078.

Jūgsim zirgus, bāleliņ',
Brauksim pirkt ūdentiņ',
Brauksim pirkt ūdentiņ'
Māsiņai mazgāties!
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

25079.

Maize lēta, ūdens dārgs
Svešu ļaužu zemītē:
Stopu pirku, ortu devu,
Rokas vien nomazgāju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25080.

Mazgā muti, tautu meita,
Met naudiņu ūdenā:
Tu jau pate gan zināji,
Še par naudu ūdentiņš.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

25081.

Ūdens traniņi
Ūdeni vilka,
Saul' ar mēnesi
Mazgājās.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

25082.

Viss par naudu, viss par naudu
Svešu ļaužu zemītē,
I ūdens avotā
Ar naudiņu jāmaksā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25083.

Nespārdi, māršiņa,
Mās(u) ūdentiņu!
Ai, rītu, pairītu
Vindāsi pati!
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

25084.

Kāda rada [Kādu radu] tautu meita
Ar to manu bāleliņu?
Abi divi slaucījās
Vienā zīdu nēzdogā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Kāda rada tautu meita
Ar to manu bāleliņu?
Abi muti mazgājās
Vien' avota ūdenā;
Abi muti slaucījās
Vienā linu dvielītī.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

- 229 -

47851.

Bruoļam muosa napatika -
Sadzan gūvis ganējusi,
Ko patika leigaviņa -
Pīzacēle gulējusi;
Uz pologa kuojas ave,
Bļūdā muti nūmozguoja.
358 [Rugāju Abr].

47852.

Ko mēs labu padarāme,
Šorīt agri celdamiese?
Sav, mutīti nomazgāja,
Sav' [Sev'?] raženi appušķoja.
129 [Gudenieku Azp].

47853.

Mazgājies, tautu dēls,
Skaidrajā ūdenī,
Tad varēsi slaucīties
Tautu meitas dvielītī.
87 [Drabešu (Drabužu) C], 110 [Ērgļu C], 112 [Ezeres Kld].

47854.

Paldies paldies, tautu dēlis,
Par to siltu ūdentiņu,
Kad būs mana sīka nauda,
Tad tev krietni samaksāšu.
282 [Nīcas Lp].

f) Guldāmais cienasts

25085.

Kas tā tāda tautu meita,
Mūs' maizītes nesējiņa?
Ne tā pļāva, ne tā kūla,
Ne likuse klētiņā;
Cits pļāvējs, cits kūlējs,
Šī maizīti iznesā.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

25086.

Laba mani tā māsiņa,
Kau(t) man cita tāda bijsi:
Līdz gailītis maltu cēla,
Priekš gaismiņas maizes deva.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

25087.

Māršī mīļā,
Guldāma brandava!
Tad guli vesela
Pie mana bālīna!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

25088.

Man arī, man arī
Guldāmā brandvīna!
Kad mani guldīs,
Es arī došu.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

25089.

Man arī, man arī
Guldāmās maizes!
Kad mani guldīs,
Es arī došu.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Annīte, māsiņa,
Guldāmu kukuļu!
Kad mani guldīs,
Es tev došu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25090.

Man arī, man arī
Guldīta siera!
Kad mani guldīs,
Es arī došu.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

25091.

Jānīti, brālīti,
Guldīta šņabja!
Ilzīte, māsiņa,
Guldīta siera!
Es jums došu,
Kad mani guldīs.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25092.

Nevaid gulējse
Mūs' māsiņa,
Slaukuse gosniņas,
Sējuse sieriņu,
Taisījse sviestiņu
Šo naksniņu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1. Es šķitu māršiņu
Gulējušu;
Cepuse maizīti,
Darījse sviestu.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

- 230 -

25093.

No maizītes es pazinu
Tautu meitas tikumiņu:
Šļiku šļaku saņūcīta,
Atlēkuse garoziņa.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Maizītēi es pazinu
Tautu meitas tikumiņu:
Rupji malta, maģ mīcīta,
Atlēkuse garoziņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

25094.

No sieriņa es pazinu
Tautu meitas tikumiņu:
Aizmiguse govis slauca
( Netīrā slauktuvē.)
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

250941.

Slinka gurķe tautu meita,
Nav maizīti mīcījusi:
Es atradu miltu sauju
Pirmajā kumāsā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

25095.

Tikuse tikuse
Mūs' māsiņa!
Sadzinuse govis,
Sējuse sieru,
Negājuse pirtī
Atmiega gulēt.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

25096.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Dzeŗam bikšu līkapiņas:
Tautu dēls, mūs' māsiņa
Biksītēmi samijuši.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

47855.

Andri, brālīt,
Guldāmās maizītes!
Nu tevi guldīs
Šovakar.
72 [Cesvaines Md].

47856.

Es gaidīju sav' māsiņu,
Ar kukuli atnākot;
Atnāk, galvu sajaukuse,
Ar tautieti gulējuse.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

47857.

Kas man dotu šovakar
Jaunu puisi klātgulēt,
Tam es dotu rītiņā
Lielu glāzi brandavīna.
560 [Rīga ].

47858.

Sveša māt, sveša māt,
Brokasta brokasta!
Gan esmu visu nakti
Klauvēt klauvējis.
119 [Gaujienas Vlk].

g) Ziedo jauniešu gultu

25097.

Dēj, mana vistiņa,
Div' oliņ' dienā!
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

17. Kā viesi pavada nakti: citi iet gulēt, citi dzīvo cauru nakti un traucē gulētājus

25098.

Apstāja Pēteri
Melnie miegi,
Vaicāt vaicāja,
Kur suņu būda.
Vai tu aklis neredzēji,
Suņu būda sētmalī!
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

25099.

Brandaviņa brandaviņa,
Es nevaru als piedzert!
Jaunu meitu, jaunu meitu,
Es nevaru viens gulēt!
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

25100.

Brandaviņa brandaviņa,
Es nevaru als piedzert!
Jaunu puišu, jaunu puišu,
Es pie veca negulēšu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Brandaviena brandaviena,
Es nevaru als piedzert!
Jaunu meitu, jaunu meitu,
Pie sievām negulēšu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 231 -

25101.

Dodiet man alus dzert,
Es māk' alu sutināt;
Dodiet man jaunu puisi,
Es māk' puisi čučināt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

25102.

Dodiet manim kaula gaļu,
Pie kauliņa garda gaļa;
Dodiet manim meitu [puisi] klāt,
Pie meitiņas [puisīša] silta guļa!
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

25103.

Dodiet man pipariņus,
Man pašam brandaviņš;
Dodiet man guļu vietu,
Man pašam līgaviņa!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25104.

Dodat manim smalku maizi
Vienu mazu gabaliņu;
Dodat manim muižas meitu
Vienu nakti pārgulēt!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

25105.

Dūlējiet, bāleliņi,
Šī naksniņa dūlējama,
Šonakt jums piederēja
Pus tautieša istabiņas!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25106.

Ej guļu gulēt,
Ja miegs nāca!
Man miegs nenāca
Šim vakaram.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

1. Ej gulēt, ej gulēt,
Ja miegs nāca!
Man miegs nenāca,
Es vītaroju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25107.

Es nenācu šai vietā
Savu miegu izgulēt,
Nācu ēst, nācu dzert,
Māsai godu izturēt.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

25108.

Gulēt iešu, - kur gulēšu?
Visi kakti pieguluši;
Ne man vietas, kur gulēt,
Ne man savas līgaviņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Gulēt iešu, - kur gulēšu?
Visi kakti pieguluši,
Visi kakti pieguluši,
Visiem savi gulētāji;
Ne man vietas, kur gulēt,
Ne man otra gulētāja.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

2. Visiem vieta, kur gulēt,
Visiem savi arājiņi;
Ne man vietas, kur gulēt,
Ne man sava arājiņa.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

25109.

Gulēt iešu, - kur gulēšu?
Visi kakti pieguluši;
Saujiņā cisas nešu,
Padusē paladziņu.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25110.

Gulēt iešu, - kur gulēšu?
Visi kakti pieguluši,
Visi kakti pieguluši
Diženo, raženo,
Diženo tēva dēlu,
Raženo mātes meitu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

25111.

Gulēt irbe, gulēt sloka,
Gulēt skrēja vanadziņš;
Es ar pate gulēt iešu
Ar saviemi bāliņiem.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

25112.

Gulēt, jauni, gulēt, veci,
Kam ir savas līgaviņas!
Kam nebija līgaviņas,
Lai apķēra salmu kūli.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Gulēti, jauni,
Gulēti, veci!
Kam sava sieviņa,
Tas pie tās;
Kam nav sieviņas,
Pie salmu kūļa.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

- 232 -

25113.

Gulēt man, kur gulēt?
Visas vietas piegulētas;
Derēt man, ko derēt?
Visas meitas saderētas.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

25114.

Gulēt man, kur gulēt?
Visi kalni piegulēti,
Visi kalni piegulēti
Pelēkiem vanagiem;
Visu nakti sastaigāju,
Cisas nesu padusē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25115.

Guli, guli, miega cūka,
Rītā tevi svilinās,
Rītā tevi svilinās,
Pie matiemi vazādami!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25116.

Guli, mana līgaviņa,
Kur vietiņu taisījuse;
Ja man būs gudra galva,
Gan es tevi atradīšu.
389 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25117.

Ikkuŗš savu, ikkuŗš savu
Vakarā čubināja;
Man nav sava, man nav sava,
Es ar savu kažociņu,
Es ar savu kažociņu
Iem' gulēt raudādams.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

25118.

Ikviens savu, ikviens savu
Vakarā gulēt veda;
Ko es vedu, man nevaid, -
Ielīž' salmu gubenī.
216 [Ventspilī].

25119.

Ikviens savu, katris savu
Vakarē gulēt ved;
Es ar būtu savu vedis,
Kaut ļautiņi nesmietos.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25120.

Jaunais svainis man solīja
Piecus puišus klātgulēt;
Nu atnācu, neatradu
Ne circeņa lielumā.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

25121.

Kur ellē līgaviņa,
Ka tā manis neredzēja?
Kur pakritu, tur gulēju
Zem kumeļa kājiņām.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

25122.

Lūdzami, brālīši,
Nesate streijas,
Panāksnieku meitām
Druvības būs!
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

251221.

Lustējtiesi, jauni puiši,
Laime būs vakarē:
Viesu meitas sakritušas
Liela čupa aizkrāsnī.
224 [Kabilē (Kld)].

25123.

Negulēšu, negulēšu
Pirmo nakti tautiņās,
Lai nesnauda mūs' māsiņa
Pie pakulu kodeļiņas.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

25124.

Panāksnieku raibas vistas,
Ko tik daudzi kladzināt?
Vai bijāt aptukušas,
Ka laktā nelēcāt?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Panāksnieku vecas vistas
Visu nakti kladzināja.
Vai tās bija aptukušas,
Laktē lēkt nevarēja?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25125.

Panāksnieku vecas meitas
Pirtē guļu pataisījšas;
Ar suņiem ziņu sūta,
Lai iet puiši klātgulēt.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25126.

Šo naksnīnu man pieder(a)
Visa tautu istabīna:
Kad es gāju plānīnā,
Man plānīnis piederēja;
Kad es sēdu aiz galdīna,
Man galdīnis piederēja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 233 -

25127.

Snaudin snauda, grečeļāja
Tās māsiņas bāleliņi.
Vai [Ai] Dieviņ, kur liksim,
Ja māsiņa tā darīs?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25128.

Taisiet, meitas, lielu vietu,
Še būs pulka gulētāju:
Divi laivas māršu nāca,
Trešā baltu bāleliņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Taisāt, meitas, gaŗas cisas,
Nu būs pulka gulētāju:
Piecas laivas puišu brauca
Par Burtnieku ezeriņu.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

2. Taisāt, meitas, gaŗas cisas,
Nu nāk daudzi gulētāju,
Nu nāk daudzi gulētāju,
Visi mani bāleliņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3. Taisāt, meitas, lielu vietu,
Nu būs daudzi gulētāju:
Divi laivas puišu nāca
Par slaido ezeriņu.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

25129.

Taisāt vietu, kam vajaga,
Man vietīnas nevajag',
Es gulēšu uz mūrīti
Pie circeņa meitīnām.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

25130.

Taisiet vietu, netaisiet,
Negulēšu, negulēšu:
Sētā jauna līgaviņa
Man vietiņas taisītāja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

25131.

Taisāt vietu, netaisāt,
Še es nakti negulēšu;
Man vietiņa pataisīta
Pa kumeļa kājiņām.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25132.

Tukša kanna, ko dzērīšu,
Veca meita, ko gulēšu?
Atnes pillu, tad dzērīšu,
Atved jaunu, tad gulēšu.
1191 [Ēveles draudzē].

25133.

Vedekliņa, pūpoliņa,
Paplūksam dābuliņa:
Mani brāļi, bajāriņi,
Neguļ auzu cisiņās.
331 [Augškurzemē (Il)].

1. Vedekliņ, paipalīt,
Saplūc zaļu dāboliņu:
Mans brālītis, bajārīts,
Neguļ salmu vietiņā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

25134.

Vilkam lāčam še dzīvot,
Ne labam cilvēkam:
Nij tais' vietas saiminiece,
Nij dod meitas klātgulēt.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

25135.

Visiem savas līgaviņas,
Visiem kāju āvējiņas;
Kur es iešu, kur gulēšu,
Man nav savas līgaviņas.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

25136.

Visu dienu es staigāju
Sašļukusi, sabrukusi,
Nu dabūju vakarā
Visskaisto tēva dēlu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25137.

Cisiņa, māsiņa,
Pataisi guļu;
Apeni, brālīti,
Ved mani gulēt!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

47859.

Alutiņ' alutiņ',
Man pašai brandavīns;
Naktsmājiņ' naktsmājiņ',
Man pašai arājiņš!
72 [Cesvaines Md].

- 234 -

47860.

Dodat man alutiņu,
Man pašam medutiņš;
Dodat man guļas vietu,
Man pašam līgaviņa.
183 [Kazdnagas Azp].

47861.

Dodat ēst, es neēsšu,
Dodat dzert, es nedzeršu;
Dodiet puisi, es gulēšu
Līdz lielam launagam.
391 [Sinoles Vlk].

47862.

Dūdīt man brandavīnu,
Es navaru ols pīdzert;
Dūdīt man smuku puisi
Šū naksniņu puorgulēt.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

47863.

Gulēt iešu - kur gulēšu -
Visi kakti piegulēti;
Ne man tēvs gultu deva,
Ne brālītis istabiņu.
378 [Seces Jk].

47864.

Gulēt iešu - kur gulēšu -
Visi kakti pieguluši;
Manas pašas mīļākais
Guļ gar sētu novēlies.
484 [Vestienas Md].

47865.

Ikviens savu, ikviens savu
Vakarāja čubināja,
Es ar savu cisu maišeli
Dulbad rīdi rallalā!
94 [Dunikas Lp].

47866.

Jauni vīņ, jauni vīņ -
Kū mes jauni dareisim?
Īsim vysi pyuneitē,
Velsim cysas kiuleitē.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

47867.

Man piederi šovakar
Visa tautu istabiņa;
Piederēsi māsiņai,
Visu mūžu dzīvojot.
46 [Beļavas Md].

47868.

Nemazgāju ūdenī mutes,
Nav(a) mutes devējiņa;
Netaisīju mīkstas vietas,
Nav(a) otra gulētāja.
373 [Sarkaņu Md].

47869.

Taisi vietu, līgaviņa,
Kur nu pati gribēdama!
Ja būs gudra man galviņa,
Gan es tevi atradīš(u).
605 [Skolas].

47870.

Tiš gulēt, vecas vistas,
Ko tik daudz kladzināt!
Rītu nāks jauni gaiļi,
Gan tie jūs plucinās.
344 [Rembates Rg].

47871.

Tukša kanna man dzeŗama,
Veca meita klātgulēti;
Dodiet pilnu, tad es dzeršu,
Ar pie vecas negulēšu.
605 [Skolas].

47872.

Visi saka, visi saka:
Taisiet vietas, eit gulēt,
Neviens saka tā vārdiņa,
Kad dos puisi klātgulēt.
215 [Lēdmanes Rg].

47873.

Visu nakti, visu nakti
Ar mazo, ar mazo;
Ka pie gaismas tuvu nāca,
Kā ar vāli novelēju.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

18. Veltīšana

a) Sūta pēc sievasmātes, kas glabā pūra atslēgu

25138.

Ja, tautieti, krekla gribi,
Brauc pie manas māmuliņas:
Man māmiņa pūru deva,
Atslēdziņas neiedeva.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

- 235 -

25139.

Ja tautiņas pūra prasa,
Lai nes vēsti māmiņai:
Tur palika atslēdziņa,
Kur vakar rotājos.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25140.

Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Brauc pēc manas māmuliņas!
Mana pūra atslēdziņa
Māmuliņas rociņā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

25141.

Jūdz, tautieti, sirmu zirgu,
Brauc pēc manas māmuliņas!
Kā es pate tevim mīlu,
Tā mīl mana māmuliņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

25142.

Kas grib manu pūru slēgt,
Lai nes vēsti māmiņai:
Pie māmiņas atslēdziņa
Cala jostas galiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

25143.

Kalējiņi, bāleliņi,
Kal man dzelžu ritentiņus,
Ka varēju meitu māti
Pa smiltīmi ritināt!
Smilgas gāja čabum čabum,
Smiltis gāja putum putum.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

25144.

Situ koku pie kociņa,
Lai tek saule azaidā;
Cēlu krēslu pie krēsliņa,
Gaidu savu māmuliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

25145.

Visi koki līdumā,
Ābeltiņas vien nevaid;
Visi radi ustabā,
Māmuliņas vien nevaid.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

47874.

Jyudz, bruolīt, zalta lūku,
Brauc pēc munas muomuliņas!
Daži olu sadzāruši
(Jau) bez munas muomuliņas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

47875.

Ka gribat pyura muna,
Dūdat pyuru mamiņai!
Aizamiersa pi mamiņas
Muna pyura etslēdziņa.
357 [Rudzētu D].

47876.

Labi meitu māmiņai,
Znoti, draugi vizināja:
Cits tur zirgu, cits pātagu,
Cits nes baltu biķerīti.
378 [Seces Jk].

47877.

Nostu nostu, tāļu tāļu,
Ne tu manas vērtes biji!
Nule nāca mana māte
Pār kalniņu līgodama.
373 [Sarkaņu Md].

47878.

Tu, tautiet, savu māti
Ved mežā, sien pie koka;
Manu baltu māmulīti
Liec savās kamanās.
281 [Neretas Jk].

b) Atved un saņem sievasmāti

25146.

Domājami, gādājami,
Ko tie mūsu suņi rēja:
Sievasmāte saklupusi
Ar kaņepju plāceņiem.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

25147.

Eita, puiši, raudzīties,
Kur brauc meitu māmuļīte:
Balta ķēve trim kājām,
Melns sunītis ormanītis.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

25148.

Ej, bāliņ, raudzīties,
Ko tie mūsu suņi rēja:
Suņi plēsa sievasmāti,
Domādami raganiņu.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

- 236 -

25149.

Kam tie tādi greizi vāģi,
Kas pa ceļu neritēja?
Sievasmātes greizi vāģi,
Vīramātes kumeliņš.
271 [Mangaļos (Mangaļu pag. Rg)].

25150.

Lai godiņis, kam godiņis,
Meitu mātei liels godiņis:
Cits tur' zirgu, cits kamanas,
Cits nes zelta biķerīti.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

25151.

Lieli kungi tā nebrauca
Kā brauc mana sievasmāte:
Jūdza zaķus kamanās,
Laida suņus pakaļā.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

1. Lieli kungi tā nebrauc,
Kā brauc meitu māmuliņa:
Aizjūdz zaķi kurzulī,
Stiepa suņi(?) pakaļā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25152.

Lieli kungi tā nebrauc,
Kā brauc meitu māmuliņa:
Pieci zirgi vērzelēs,
Trīs sulaiņi pakaļā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Lieli kungi tā nebrauca,
Kā brauc meitu māmuļiņa:
Seši zirgi vērzeļoti,
Trīs kamanu turētāji.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

25153.

Lieli kungi tā nebrauce,
Kā brauc meitu māmuliņa:
Siksniņām, sprādzītēm,
Rakstītām kamanām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25154.

Liepu lapu tiltu taisu,
Sievasmāti gaidīdams;
Kamēr nāca sievasmāte,
Vējš paņēma liepu lapu.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

1. Liepu lapu tiltu taisu,
Sievasmātes gaidīdams.
Vējš nopūta liepu lapas,
Vells norāva sievasmāti.
224 [Kabilē (Kld)].

25155.

Nāc, skaties, dēlu māte,
Kur atbrauca meitu māte:
Viena pate balta ķēve,
Trīs spieķiem ritentiņš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25156.

Neviens kungs tā nebrauc,
Kā brauc meitu māmuliņa:
Priežu skuju ritenīši,
Teterīši kumeliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25157.

Šogad veda sievasmāti
Divi bēri [sirmi] kumeliņi;
Citu gadu kājām skries,
Bērna drēbes padusē.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

1. Šogad veda sievasmāti
Pāŗa bēru kumeliņu;
Citu gadu pat' atskrēja,
Elkšņa rungu paķēruse.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

25158.

Degu skalu, degu sveci,
Tumša tautu istabiņa;
Ienāk mana māmulīte,
Tūdaļ gaiša istabiņa.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

25159.

Sēdi, mana māmuliņa,
Augstajāi krēsliņā,
Lai iet tava valodiņa
Pāri visu istabiņu!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

25160.

Ak Dieviņu, ak Dieviņu,
Nu atnāca sievasmāte,
Nu atnāca sievasmāte,
Nu atnesa atslēdziņu!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

25161.

Kā tu nāci, sievasmāte?
Šogad tevis nevajaga;
Nāci citu rudentiņu
Ar drēbīšu vīkstokļiem,
Ar drēbīšu vīkstokļiem,
Ar šūpuļa aukliņām.
18 (Kliģenē).

- 237 -

1. Ko tu nāci, sievasmāte?
Šogad tevi nevajaga;
Citu gadu, tad tu nāc
Ar jostiņu, lakatiņu!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

2. Kā tu nāci, sievasmāte?
Šogad tevis nevajag;
Citu gadu, tad vajdzēs
Ar plāceņa aizsainīti.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

25162.

Kur tu biji, meitu māte,
Ka vakar neatnāci?
Vakar bija rudzu desa
Visapkārt galda galu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25163.

Kur tu biji, sievasmāte,
Ka agrāki neatnāci?
Man sapuva oda šķiņķis,
Teterīša pakausīts.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

1. Sievasmāte, muiženīca,
Kam vakar neatbrauci?
Man saskāba rata rumba,
Circenīšu piesālīta!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

c) Iet klētī, slēdz vaļā pūru, izņem un sakārto veltes. Panāksnieki pūru daudzina, kāzinieki peļ

25164.

Es neslēdžu pūra vāku,
Man māmiņa nevēlēja,
Kamēr lika tautu dēls
Divi zelta gabaliņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Man māmiņa nevēlēja
Pūra vāku vaļā vāzt,
Kamēr sēja sveša māte
Raibu govi valdziņā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

25165.

Tautiets manu pūru slēdza,
Rauga manu vilnānīšu;
Es būš' tavu stalli slēgt,
Raudzīt tavu kumeliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Tautiets manu pūru slēdza,
Rauga manas vilnānītes.
Slēdz, tautieti, staļļa durvis,
Rādi savus kumeliņus!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

25166.

Vai māsiņa, vai māsiņa,
Tavu baltu dāvaniņu!
Vai tu biji mazgājuse
Ievu ziedu laiciņā?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

25167.

Vai māsiņa, vai māsiņa,
Tavu mellu dāvaniņu!
Vai tu biji mazgājuse
Sivēntiņa silītē?
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

25168.

Aitu ganīt' i bijuse,
Baltas vien villainītes;
Būt' gājuse govju gane,
Būt' zīļotas, sidrabotas.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

25169.

Aud, māsiņa, prievitiņu
No vecā dzīpariņa:
Daudz tādu plataču
Gaidītāju.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

25170.

Aud, māsiņa, prievitiņus
No veciem dzīpariem:
Prievitam liels godiņš
Par visām dāvanām.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

251701.

Bagāta māsiņa,
Dui mucas čičiņu,
Dui mucas čičiņu,
Treš' varašiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

25171.

Bitīt, tovu šuvuimiņu
Baeznīcā dadzanāja;
Māesiņ, tovu daerījumu
Toutiņās nicanāja!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

- 238 -

25172.

Brāļi deja, brāļi leca,
Šķit' māsai lielu pūru;
Kauns tādiem vīriņiem
Ap standzīti līgojot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25173.

Dali, mūsu māsiņa,
Palasīdama:
Dižam dižaju,
Mazam mazaju!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mācies, māsiņa
Ielāpus dalīt:
Lielam lielu,
Mazam mazu!
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

25174.

Daudz bij māsiņa
Ganos gājuse,
Daudz bij adījse
Sīkajas veltes.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25175.

Daudz bij tautu meita
Ganos gājuse,
Daudz gālu likuse
Uz sūnu cērpja,
Pakaļa mirkuse
Ūdena pelcē.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

25176.

Dievs sodīja tēva runci,
Kam pelīšu nemedīja;
Peles pūru pārgrauzušas,
Dāvaniņas izvilkušas.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Pele, korva, izgrauzuse
Pūram cauru dibeniņu,
Celiņā izkrituši
Visdaiļie gabaliņi.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

2. Pinci pinci, runci runci,
Kam tu peles nemedīji?
Peles pūru pārgrauzušas,
Dāvaniņas izbirušas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

25177.

Droši droši, brāleliņ,
Tu kauniņu neredzēsi:
Māsiņai pills pūriņš,
Daiļi vien gabaliņi.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

251771.

Dziedat, meitiņas,
Apaļas dziesmas,
Apaļi rakstiņi
Pūra dibenā!
224 [Kabilē (Kld)].

25178.

Iešu pate apraudzīt,
Kas vedeklas pūriņā:
Cimdu pārs, zeķu pārs,
Ratu maule dibenā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25179.

Iesim jel raudzaties,
Kas māsiņ's pūriņē;
Vai būs cimd', vai būs zeķ',
Vai būs kād' mieg' mais'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

25180.

Ej, saulīt, drīz zemē,
Sīkus zarus zarodama;
Ej, māsiņa, tautiņās,
Sīkas tautas veltīdama!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

25181.

Es deviņu brāļu māsa,
Viena zeķe pūriņā;
Kad atnāca kāzu diena,
Žurkas zeķi apēdušas.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

25182.

Es pūriņa nedarīju,
Māršas pūra gaidīdama;
Atved māršu bez pūriņa, -
Sāku pati darināt.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

25183.

Gabala ļautiņi
Gabala prasa.
Eit', brāļi, mežā,
Cērtat gabalu,
Dodiet tautām
Pa gabalami!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 239 -

25184.

Gaida mani tautiņās,
Gaida lieli, gaida mazi;
Manis pašas tā negaida,
Kā tā mana pūra gaida.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

25185.

Gaidāt, tautas, ko gaidāt,
Es dāvanu nedalīšu:
Pārnedēļas darbos gāju,
Kas dāvanas darināja?
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

25186.

Gaidāt, tautas, negaidāt
Es dāvanu nedalīšu:
Suns nojauca linu lauku,
Vilks nokoda avitiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

25187.

Gaŗi vilku, smalki sprēžu,
Vairumiņa gribēdama,
Ka varēju svešus ļaud's
Ar vairumu apveltīt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25188.

Gausini, Dieviņ,
Māsiņas pūru:
Daudz tādu plataču
Gaidītāju.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 198 [Saldū], 226 [Kandavā (Tl)].

25189.

Kā dzeņi, kā dzeņi
Raibie cimdi;
Kā dēles, kā dēles
Platie dvieļi.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25190.

Kad Maijiņa ganos gāja,
Āža rags kulītē;
Kad tautiņas pūru prasa,
Parād' savu āža ragu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

25191.

Kādi raksti neziedēja
Jaunas meitas pūriņā:
Citam zieda sīļu spārni,
Citam ratu ritenīši.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bij manāi pūriņāi
Trijtrijādi raibumiņi:
Sīļa nagi, vanadziņa,
Teterīša snābulīši.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

2. Kādi raksti neziedēja
Jaunas meitas pūriņā:
Sīļa spārni, vārnacīši,
Krustim šķērsim līkumiņi.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

3. Kādi raksti neziedēja
Jaunas meitas pūriņā:
Citam zied sīļa spārni,
Citam ratu ritentiņi.
Kam ziedēja sīļa spārni,
Tas uzskrēja ozolā;
Kam zied ratu ritentiņi,
Tas noteka gaŗu ceļu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

4. Kādi raksti neziedēja
Tautu meitas pūriņā:
Gan ziedēja sīļspārniņi,
Gan ar vaska ritentiņi.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

25192.

Kauna kauna tautiņām,
Man pūriņu meklējot!
Brāļos augu, darbos gāju,
Kas pūriņu man darīja?
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Traka traka dēlu māte,
Man pūriņu meklēdama!
Darbos gāju, svaru vērpu,
Kas pūriņu darinava?
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

25193.

Kauna kauna tev, tautieti,
Man pūriņa vaicājot:
Tu, tautieti, darbos gāji,
Es gulēju šūpolē.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

25194.

Kauna lieta, ļaužu smieklis,
Mātes meitai pūra trūkst;
Ne ļautiņi nesmietos,
Kad pietrūktu sērdienei.
226 [Kandavā (Tl)].

25195.

Kaci, kaci, tautu meita,
Pašā pūra dibenā;
Kāda velna izkacēsi,
Kad nebiji ielikuse?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 240 -

1. Kaci, kaci, māsiņa,
Pūra dibinā;
Ja būsi likuse,
Tad sakacēsi!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Visu dienu tautu meita
Pa pūriņu grabināja.
Ko tu akla grabināji,
Kad nebiji ielikusi?
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

25196.

Ko dara māršiņa
Tik ilgi klētī?
Nu auž, nu met
Auniņa zarniņas.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

25197.

Ko dari māsiņa,
Tik ilgi klētī?
Vai nule meti,
Vai nule audi?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

25198.

Ko darīja tautu meita
Visu rītu klētiņā?
Nule ārda vecas nītis,
Nule auda prievitiņus.
198 [Saldū].

25199.

Ko darīji, tautu meita,
Ka neaudi prievitiņu?
Kad atnāca svētas dienas,
Ar puišiem ripas kavi.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

25200.

Ko darīji, tautu meita,
Kad pūriņa nedarīji?
Ar tautām runājot,
Laiku savu pavadīji.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25201.

Ko darīji, tautu meita,
Ka pūriņa nedarīji?
Gaŗām solu, gaŗām beņķi
Mērīj' savu augumiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25202.

Ko, pūriņ, tu raudāji,
Uz maniem vērdamies?
- Kā, meitiņ, neraudāšu,
Nu tu mani izdalīsi!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

252021.

Kuplajam ozolam
Viena zīle galiņā;
Lielu radu brāļu māsa,
Viena josta pūriņā.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

25203.

Līdzi mani līdzināja
Tie dižie bajāriņi.
Kur es varu līdzi tapt,
Maģ manā rociņā,
Maģ manā rociņā,
Maģ māmiņa iedevuse.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

25204.

Maģis maģis man pūriņš,
Bet diženi gabaliņi;
Tā vērās sveši ļaud's
Kā skrīveŗi grāmatā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Maģis maģis man pūriņš,
Bet diženi gabaliņi;
Pasarauga dēla māte
Kā skrīvers grāmatā.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

25205.

Mazis mazis man pūriņš,
Bet jau daili gabaliņi.
Kas no mana liela pūra,
Kad nav dailu gabaliņu?
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

25206.

Maza maza man zemīte,
Bet ražīga labībiņa;
Mazs mazs man pūriņš,
Bet dižani gabaliņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25207.

Melni krekli, nevelēti,
Tautu meitas pūriņā;
Neecēta miežiem zeme
Tautu dēla tīrumā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 241 -

25208.

Mīļi lūdzu tautu dēlu,
Pie rociņas turēdama,
Lai nelūdza lielu radu:
Maz manā pūriņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

25209.

Trīniņa raudāja,
Gaismiņa ārā,
Viens pats cimdiņš
Pūriņā.
Ko dos tēvam,
Ko dos mātei,
Ko nelieša
Tautiešam?
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

25210.

Nāc, tautiet, paskaties,
Kas manā pūriņā:
Stūrie vīzes, stūrie auklas,
Miedziņš pūra dibenā.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

25211.

Ne tie visi pašas pirksti
Tās meitiņas pūru dara:
Otra pirksti pūru dara,
Tēva maks aizmaksāja.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

25212.

Niecin' tautas pūru mazu,
Niecin' mazu darītāju;
Es niecinu tautu dēlu,
Liel' augušu netikušu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

25213.

Nicin' tautas pūru mazu,
Nicin' mazu šuvējiņu.
Kam ņēmāt sīku mazu?
Lai audzētu brāleliņi!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

25214.

Niecin' tautas pūru mazu,
Niecin' mazu šuvējiņu.
Nieciniet, bāleliņi,
Tautām mazus tīrumiņus!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

25215.

Negaidāt, lieki ļaudis,
No manim dāvaniņu:
Ne tēviņis linus sēja,
Ne man auga avitiņas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

25216.

Negaidat, sveši ļaudis,
Mūs' māsiņ's veltejam:
Mūs' māsiņ' kroga meita,
Naudiņ' pūra dibenē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

25217.

Nanicen', tautu dāls,
Resni krakli peureņā:
Nava man tuos vaļeņes
Tivinuot(?), darinuot.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

25218.

Nu šļūcu, nu vērpu,
Nu redzu - vajag:
Atradu tautieti
Bez bikšu gultā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Sitosi, audosi,
Nu redz', ka vajag:
Atjāj tautiets
Ar pliku cisku.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

252181.

Nu šļūcu, nu vērpu,
Nu redzu - vajag:
Pamēklis(?) izskrēja
Caur viņu sētu.
224 [Kabilē (Kld)].

25219.

Nu sprēžu, nu šļūcu,
Nu radzu - vojag:
Jou toutu meitiņas
Plikiem pupiem.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

25219v1.

Sprēdiet, šļūciet,
Mana kaŗa draudzīt:
Kaimiņu meitiņas
Plikiem pupiem.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

25220.

Pasaver, mākuliņa,
Nemākuļas pūriņā!
Nemākuļas pūriņā
Daudzi skaistu raudzeknīšu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 242 -

1. Nāc, mākule, lūkoties
Nemākules pūriņā:
Tādi vien raibi cimdi
Vanadziņa nadziņiem.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

25221.

Pinu vīzes, viju auklas,
Liku pūra dibenā;
Kad pietrūka cimdu, zeķu,
Še vīzītes ar auklām!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

25222.

Prasa tautas uz maniem
Knipelētu linu kreklu.
Es nebiju muižas meita,
Es nemāku knipelēt.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

25223.

Pūriņ manu i pūriņ,
Ne skujiņu piebirušu;
Māmiņ manu i māmiņ,
Ne miedziņu gulējuse!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

252231.

Pūriņš lēti izsakāms,
Ne tik lēti pielokāms:
Vajag cimdu, vajag zeķu,
Vajag baltu villainīšu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

25224.

Pūriņš lēti lētināms,
Ne tik lēti pielokāms;
Grib pūriņš jautra miega,
Gribēj' gudra padomiņa.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

252241.

Ražena māsiņa,
Raženas dāvanas.
224 [Kabilē (Kld)].

25225.

Sak' tiešām, tautu meita,
Kur tev tādi lini auga?
Spīd tie tavi gabaliņi
Sudrabiņa baltumā.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

1. Saki man, jaunā mārša,
Kur tu tādus linus ņēmi,
Kā tie tavi paladziņi
Mirdzēt mirdz cilājot?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25226.

Šķerternīca tautu meita
Diegus vien šķeterēja;
Būs manam bāliņam
Šķeterēti linu krekli.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

25227.

Šodien redzēs
Māsiņas tikumu,
Vai būs galviņu
Uz cini likuse.
190 [Kuldīā].

252271.

Šo dieniņu redzēsim
Tautu meitas tikumiņu,
Vai būs gājse svētu rītu
Ar puišem ripas kaut?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

25228.

Šo dieniņu redzēsim
Tautu meitas tikumiņu,
Vai šļūkuse, vai vērpuse,
Vai mērojse tēva beņķi.
226 [Kandavā (Tl)].

25229.

Šodien saulīte
Sarkana lēca,
Nu mūsu māsiņa
Pūriņu slēdza.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

1. Kālabad šo rītiņu
Tik sarkana saule lēca?
Šo rītiņu mūs' māsiņa
Dzīparotu pūru slēdza.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

25230.

Šorīt sarkana
Saulīte lēca;
Būs mūsu māsiņai
Sarkanas dāvanas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 198 [Saldū], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sarkana sarkana
Saulīte lēca;
Sarkani ziediņi
Māsiņas pūrā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Šorīt sarkana
Saulīte lēca;
Sarkani dzīpari
Māsiņas pūrā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 243 -

3. Šorīt sudraba
Saulīte lēca;
Šorīt mūs' māsa
Dzīparus dala.
224 [Kabilē (Kld)].

25231.

Šorīt uzlēca
Sarkana saule:
Būs mūs' māsiņai
Sarkana laime.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

25232.

Šūti krekli, nevelēti
Jaunas meitas pūriņā.
- Liku baltus, izvelētus,
Teica vecus, iznēsātus.
190 [Kuldīā].

1. Tautu meitas pūriņā
Melni krekli, nevelēti.
- Liku baltus, izvelētus,
Teica vecus, izvalkātus.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

25233.

Situse, auduse
Mūs' māsīna;
Kā dēles, kā lubas
Māsīnas dvieļi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

25234.

Skudrīte bijuse
Mūs' māsiņa,
Kā skudre pievilka
Sav' pūriņu.
224 [Kabilē (Kld)].

25235.

Smalki savus linus vērpu,
Smalki savas pakuliņas:
Grib dieveŗi smalkus kreklus,
Brāļi gaŗus skārtelīšus.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

25236.

Smalki vērpu maz liniņu,
Vairumiņa gribēdama,
Lai varētu svešus ļaudis
Kā ar miglu apmiglot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es sasprēdu linu sauju
Pa vienai šķiesnītei,
Ka varēju svešus ļaudis
Ar margām apmargot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Smalki vērpu maz liniņu
Pa vienai šķiedriņai,
Lai pietika tautu draudzi
Kā ar miglu apmiglot.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25237.

Smuki bija cimdiņi,
Jukuši rakstiņi:
Snaudule, miegule
Adītāja.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

25238.

Zudums liels noticies,
Kauns otram pasacīt:
Pele galvu nolauzuse
Tukša pūra dibinā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

25239.

Teic taisnību, tautu dēls,
Daudz tev bija bāleniņu?
Lai es zinu kreklus šūt,
Citam dižu, citam mazu.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

25240.

Teica māte savu meitu:
Nagi nagi meitiņai!
Raudzīsim pūriņā,
Vai būs nagu padomiņš!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

25241.

Veltī, mana māsiņa,
Pamaziņāmi:
Daudz tādu plataču
Gaida uz tevis.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25242.

Vecā māsa pūru kaca,
Jaunā māsa kājas tur.
Kāda vella sakacēsi,
Kad nebiji ielikuse?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Vecā māsa pūru kac,
Jaunā māsa kājas tur,
Jaunā māsa kājas tur,
Lai nekrita dubenā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25243.

Vīra radi bēdājās,
Ka pūriņa man nebij.
Ja parāds, vīra radi,
Ar naudiņu nomaksāšu!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

- 244 -

25244.

Visi tautu plikvēdeŗi
Gaida mani pārvedot.
Pagaidiet(i), plikvēdeŗi,
Kad bērziemi tāsis plīst!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

25245.

Vysupyrms es zynuoju,
Kuo vajag tauteņuos:
Dīveram lynu krakla,
Tāvučam kaņepeju,
Muoteicai apruneigai(?)
Cyuku saru vylnoneitis.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

25246.

Ciema kuņas satecēja,
Manu pūru gribēdamas.
Se, kuņas, mājās,
Lokāt pašas!
Kā es viena pielocīju,
Svešu māti klausīdama?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

47879.

Adu cimdus, adu zeķes,
Tautiņāsi aizejot;
Kam pietrūks cimdu zeķu,
Tam vīzītes jānesā.
378 [Seces Jk].

47880.

Adu lielus, adu mazus,
Lieku pūra dibenā;
Kad aizgāju tautiņās,
Lieli, mazi gadījās.
513 [Zemītes Tk].

47881.

Vai Anniņa, vai māsiņa,
Tavu īsu iesedziņu!
Ne pāri netika
Par brāļa cepuri.
374 [Sātiņu Kld].

47882.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Sveša smaka istabā!
Veca meita, veca meita
Vecu pūru vēdināja.
453 [Vadakstes Jg].

47883.

Anītei, māsiņai,
Pus palaga pūriņā,
Otru pusi noplēsusi,
Ar Jonīti gulēdama.
503 [Višķu D].

47884.

Auru auru medeniek,
Zaķis pūra dibene!
Līdz pacēla pūra vāku,
Zaķis meža maliņe!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47885.

Bij pūra, bij pūra
Tai tautu meitai:
Bij stīņu, bij ķērņu,
Bij gaŗausis spannis.
112 [Ezeres Kld].

47886.

Cimdu cimdu, tautu meita,
Man rociņas nosalušas;
Ko darīji bālīnos,
Ka cimdīnu neadīji?
Tad staigāju pura malu,
Puiša svilpi svilpēdama.
33 [Baižkalna C].

47887.

Cīrulis dziedāja
Uz klētes jumta;
Māsiņa raudāja
Pie sava pūra.
129 [Gudenieku Azp].

47888.

Ciema kuņas satecējšas,
Māsas pūru gribēdamas.
Se, kuņas, mājās,
Ēdat pašas!
Kā es viena pielocīju,
Tēvu māti klausīdama.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

47889.

Doli, doli, daleituoja,
Ka visimi leidza byutu:
Lelajami leluokais,
Mozajami mozuokais.
236 [Līvānu D].

- 245 -

47890.

Ej, lielā krustamāte,
Sēsties galda galiņā!
Tev redzēt lielu kaunu:
Maz manā pūriņā.
166 [Kalsnavas Md].

47891.

Es gan zinu, tautu meita,
Kas tave pūriņe!
Trejas vecas nātna bikses,
Mazas bērnu cepurītes.
129 [Gudenieku Azp].

47892.

Gaida maņa tautjeņuos,
Gaida lili, gaida mozi.
Na tai maņa pošys gaida,
Gaida pyura atvadūt:
Puškoj bruoļa ļaudavjeņu
Cuordraiņeitjem jūstjeņom.
593 [Rēzeknes apr.].

1. Gaida manis tautiņuos,
Gaida leli, gaida mozi.
Na tur manis pošas gaida,
Gaida pyuru nūvadūt;
Gaida pyuru nūvadūt,
I telīšu nūdzanūt.
357 [Rudzētu D].

47893.

Ganos māsiņa gājusi,
Ne brāliņa druviņā;
Daiļu pūriņu šuvusi
Slavenām tautiņām.
281 [Neretas Jk].

47894.

Jauniveit jauniveit,
Paruod' sovu jaunumeņi:
Voi ir cymdi, voi ir zečis,
Voi boltuos vylnoneitis.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

47895.

Kaci, kaci, tautu meita,
Kaci pūra dubenā!
Ko tu jodu sakacēsi,
Kad tu neesi ielikusi?
Veci silkši, pineklīši
Tavā pūra dubenā.
453 [Vadakstes Jg].

47896.

Kalpinieku meitiņām
Vadmalbaķis dibenā;
Cik pacēla pūra vāku,
Vadmalbaķis izvēlās.
68 [Cieceres Kld].

47897.

Kančukas mātei,
Kančukas meitai!
Kam guli uz gaŗbeņķa,
Neloki pūru.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Karbačas mātei,
Karbačas meitei!
Kam ļāva meitei
Uz beņķa gulēt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47898.

Kas čabēja, kas grabēja
Tautu meitas pūriņēje?
Koki viene, skalganiņi
Tautu meitas pūriņēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47899.

Kas tie dvieļi, kas tie dvieļi?
Spaļi vien, spaļi vien!
Kur lēcu, kur deju,
Spaļi vien bira!
605 [Skolas].

47900.

Kasi ausis, piertes sile,
Ko gulēje lāviņe!
Paliek mani bāleliņi
Neziedoti, nepušķoti.
129 [Gudenieku Azp].

1. Ķizu ķizu pirtes kauss,
Kam gulēji palāvī?
Paliek mani bāleliņi
Nedziedot [Neziedoti?], nepuškot(i).
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47901.

Kāds vilkās, tādu laižu,
Gana laba drēbe būs,
Kad ar vāli savelēs.
Būs darbs, būs darbs,
Ozola vālei,
Lielo mežuku [mešuku?] velējot.
61 [Brenguļu (Vecbrenguļu) Vlm].

47902.

Ko gaidāt jūs, ļautiņi,
No sērdienes dāvanām?
Cik dieniņas sērdienīte
Nesēdēja raudādam'?
Cik dieniņas sērdienīte
Sasēdēja rakstīdam'?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 246 -

1. Ko gaidiet, sveši ļaudis,
No sērdienes dāvaniņas?
Cik dieniņas sērdienīte
Sasēdēja rakstīdama?
477 [Vecpils Lp].

47903.

Ko jūs, ļaudis, domājate
No sērdienes dāvanāme?
Dažu dienu sērdienīte
Sasēdēja raudādama,
Dažu sveša māmuliņa
Sūta tālu darbiņose.
129 [Gudenieku Azp].

47904.

Ko, kucīte, bērnu māte,
Tukšā migā gozējiesi?
Ko, meitiņa, slinka, glupa,
Tukšu pūru klaudzināj'?
229 [Liepupes (Perniģeles) Vlm].

47905.

Ko lielies, tu māsiņa,
Pati pūru pielocījse?
Kur mātēm zirņu sieki,
Kur putraimu vācelītes?
Tie pūriņu pielocīja,
Ne tu pati darināji.
514 [Zentenes Tl].

47906.

Ko, māmiņa, tu darīji,
Kad tu biji jauna sieva?
Es nerodu pūriņā
Vienu labu gabaliņ',
Paladziņu vien atradu
Saulītē balinātu.
200 [Kuldīgas Kld].

47907.

Ko, puisīt, tu lielies -
Basa kāja zābakā?
Es varēju lielīties -
Pašas austas pūra drēbes.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

47908.

Kū tei muna vadamuo
Šūrudiņ' darējuse?
Uoža rogā trūbējuse,
Kumeleņu gaņējuse.
314 [Pildas Ldz].

47909.

Kur palika meitu māte,
Neredz vairsi rotājam?
Vai izgāja ciemiņos
Cimdu zeķu tapināt?
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

47910.

Līlētīs līlējūs,
Ir ar kū līlētīs!
Ir muoseņa, ir pyureņš,
Ir pyureņā gabaleņi.
Apkuort staigoj buoleleņi
Kai tī uoru ūzuleņi.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47911.

Muns pyuriņš, muns pyuriņš
Na skujiņu pībiris.
Ni deviņi bruoleliņi
Naspēj pyura kustynuot.
466 [Vārkavas D].

47912.

Nev mūsu māsīna
Miedzīna gulējse;
Gosnīnas slaukuse,
Sierīnu sējuse.
Nev gājse pirtī
Atmigu gulēt.
39 [Bārtas Lp].

47913.

Ne tie visi pašas pirksti
Tās Latiņas pūriņā:
Otra pirksti pūru dara,
Brāļa sieki aizkamsāja(?).
90 [Drustu C].

47914.

Nepelieti manu pūru,
Man deviņi paladziņi:
Trīs paklāju, trīs apsedzu,
Trīs paliku pagalvī.
548 [Liepāja Lp apr.].

47915.

Nes, māsiņa, klētītēje
Savus austus brūnus svārkus!
Tautu meita atsūtīja
Sapelējšus brūnus svārkus.
40 [Basu (Bases) Azp].

- 247 -

47916.

Nesabīsti, tautu dēls,
Diezgan daiļi gabaliņi
Mana pūra dibenē.
Cik naksninu negulēju,
Es pūrinu darināju
Spožajā mēnesī.
545 [Krustpils D apr.].

47917.

Nesmejati, jūs ļautiņi,
Sērdienītes pūriņā;
Tai nav tēva devējiņa,
Tik māmiņas palīdzīb'.
200 [Kuldīgas Kld].

47918.

No šīs dienas, tu tautieti,
Laba krekla neredzēsi:
Audekliņš pūriņā
Rīka drēbes lielumā.
192 [Kosas C].

47919.

Nu redzēs šodieniņ
Taut meitas tikumiņ:
Vai būs savu augumiņ
Gar cinīti mērījus.
40 [Basu (Bases) Azp].

47920.

No šodien redzēsim
Tautu meitas tikumiņu:
Vai būs gājsi ar puišiem
Svētu rītu ripas sist.
Ripu nesa padusei,
Ne adīkļa vācelīti.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Nu redzēs, nu redzēs
Tautu meitas tikumiņ(u):
Vai būs gājse svētu rītu
Ar puišiem ripas kaut,
Vai pūriņu darinājse.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

47921.

Nu šodien redzēsim
Tautu meitas tikumiņu:
Vai būs pūru locījusi,
Vai uz beņķa gulējusi?
Beņķim galu nobezdēsi
Kā ar ciri nocirtusi.
141 [Ivandes Kld].

47922.

Pārveda mūs' brālis
Dzintara sievu:
Viss viņas pūriņš
Dzintara vien.
605 [Skolas].

47923.

Pelēkas pelēkas
Jūlītes dāvanas:
Rudeni velēja
čūčīšu silē.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

47924.

Pynu veizes, pynu auklas,
Lyku pyura dybynā.
Sprēdu tīvu, sprēdu rasnu,
Lyku pyura dybynā.
Tautiņous atsaroda
Tīva, rasna nosuotuoji.
35 [Baltinavas Abr].

47925.

Plīgerus mātei, plīgerus meitai,
Kam tu ļāvi svētu rītu
Ar puišiem ripas kaut.
Svied, puisīt, tu to ripu,
Es to ripu nogaidīšu.
200 [Kuldīgas Kld].

47926.

Pūriņ manu lielo,
Ziediņu piebiruš'!
Mammiņ manu mīļo,
Ne ziediņu piebiruš'!
605 [Skolas].

47927.

Pyureņi, munu pyureņi,
Na skujeņu pīberis!
Māmeņ munu mīlū,
Na mīdzeņu gulējuse;
Na mīdzeņu gulējuse,
Maņ pyureņi lādējuse.
62 [Brigu (Janopoles) Ldz].

47928.

Pyureņi, munu pyureņi,
Na skujeņu pībyrušu!
Daudz naksneņu nagulēju,
Kad pyureņi pītaisēju.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 248 -

47929.

Pyureņi, munu pyureņi,
Na skujeņu pībyrušu!
Tāvs īlyka skolu kyuļi,
Muote putras makšerīti.
605 [Skolas].

47930.

Raibas govis ganīdama,
Raibu pūru pielocīju;
Kad aizgāju tautiņās,
Visas tautas brīnījās.
36 [Balvu Abr], 228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

47931.

Soka tautiņas vozdamas:
Niko loba navojog;
Jau dīneņa, jau ūtra:
Kū atvedja atīdama?
314 [Pildas Ldz].

47932.

Slēdz, māsiņ, savu pūru
Deviņām atslēgām!
Tautiešam viena māsa,
Abi roki zagt mācēja.
605 [Skolas].

47933.

Snauduse meita,
Snauduse māte:
Dzīva villa, juku raksts
Pūrdubenēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47934.

Stāvu stāv sveši ļaudis,
Mana pūra gaidīdami.
Pavasari pavasari,
Kad atlēks vītoliņi!
72 [Cesvaines Md].

47935.

Sveša muote mani teicja
Sliņku meitu izaugam:
Ni maņ cymdu, ni maņ zjaču,
Ni rakstītu vylnuonīšu!
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

47936.

Šķeternica tautu meita
Diegus vien šķetināja;
Būt' dzīparus locījusi,
Tad iekristu kaimiņos.
7 [Aizkraukles Rg].

47937.

Tā bija meitiņa,
Tai bija veltas:
Kā dēļi, kā dēļi
Baltie dvieļi;
Kā dzeņi, kā dzeņi
Raibie cimdi!
112 [Ezeres Kld].

47938.

Tautas dāli līlejās
Jemt man piura atslēdziņu.
Na tev mane pašas vajag,
Ka tev muna piura vajag.
358 [Rugāju Abr].

47939.

Tautas man pūru prasa -
Kur bij man pūru ņemt?
Mazai man tēvs nomira,
Mazai mira māmulīte.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

47940.

Traki traki tie ļautiņi,
Kas bārenes pūru prasa;
Kur bārenei aitu kūts,
Kur māmiņa darītāja?
358 [Rugāju Abr].

1. Traki traki tie ļautiņi,
Kas bārenes pūru pēta;
Kur bārene mantu ņems -
Nav māmiņas darītājas?
358 [Rugāju Abr].

47941.

Tautu meita rokas pūta,
Pati cimdu adītāja.
Es nepūtu, man nesala,
Man adīja māmuliņa.
546 [Kuldīga Kld apr.].

47942.

Tautu meita rūkis staipa,
Ruoda savus gredzeņtiņus;
Ruodi cymdus, rodi zečis,
Ruodi boltys vylnaineitis!
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

47943.

Tā māsiņa bāliņos
Cūkas vien ir ganījusi;
Cūkas vien ir ganījusi,
Cūkāzīšus adījusi.
211 [Ļaudonas Md].

- 249 -

47944.

Tukša, grezna tautu meita
Tukšai viene rēķināja;
Nevaid cimdu viena pāŗa,
Simtiem vien rēķināja.
74 [Cīravas Azp].

47945.

Vecā māsa pūru kac,
Jaunā māsa kājas tur.
Lec, brālīti, pūriņā
Ar visiem zābakiem;
Nes ārā dāvaniņas,
Ko māmiņa ielikuse.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47946.

Zynu, zynu es, muosiņ,
Kas tovā pyuriņā:
Tāvs īlyka skolu kyuli,
Muote lyka vaiņadziņu
Ar visim radziņim.
465 [Varakļānu Rz].

d) Līgavas brāļi nes veltes no klēts uz istabu

25247.

Es jau saku, es jau saku,
Rožu smaka istabā:
Ienes mūs' māsas
Rožotu pūru.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25248.

Ko nesa divi brāļi
Tusdami, rēkdami?
Skangalu pūriņu
Piespraudītu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25249.

Līktin ielīka
Brālīša mugura,
Māsiņas dāvanas
Nēsājot.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

25250.

Nelīdiet, sveši ļaudis,
Tumšajā kaktiņā!
Bāliņš nes velšu pūru
Ar abām rociņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25251.

Piesmierde istaba
Puķīšu smaku:
Nu mūs' māsiņa
Pūriņu cilā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25252.

Raugāties, sveši ļaudis,
Ziedi bira istabā:
Tie nebija puķu ziedi,
Tie māsiņas gabaliņi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

25253.

Visa tautu istaba
Ziediņiem bira.
Tautiņas jautāja:
Kam šie ziediņi?
Es pate ziedu
Nesējiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

47947.

Es jums saku, sveši ļaudis,
Vilka smaka istabēje:
Tautmeita ienesa
Vilkvillas pūru;
Piecus gadus ganos gāja,
Vilka villu lasīdama.
40 [Basu (Bases) Azp].

47948.

Jau tai tautu klētiņai
Puse grīda ielīkuse;
Ienesīs māsas pūru,
Pavisam ielūzīs.
224 [Lielvārdes Rg].

47949.

Jauna mūsu māsiņa,
Jauns viņas pūris;
Vis' istaba piesmierda
Rožota smaka.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

47950.

Jauna meita, jauna meita
Jaunu pūru cilinā(ja);
Visa tautu istubīna
Rožu smaku piesmirduse.
39 [Bārtas Lp].

- 250 -

47951.

Veca meita, veca meita
Vecu pūru dalināja;
Pillna tautu istubīna
Pelējumu piesmakusi.
94 [Dunikas Lp].

47952.

Sauliešos četri kakti,
Visi četri buŗa kakti;
Nav tai mūsu māsiņai,
Pūra tīnes novietot.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

47953.

Visa mana sirds drebēja,
Kad nes pūru klētiņā.
Kā, sirsniņa, nedrebēji,
Kad gulēji pie tautieša?
513 [Zemītes Tk].

e) Aicina kopā tautas saņemt dāvanas

25254.

Atstājiet, bāleliņi,
Lai sastāja sveši ļaudis,
Lai sastāja sveši ļaudis,
Nu māsiņa pūru dala!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Atstājiet, bāleliņi,
Lai sasēda dieverīši,
Lai sasēda dieverīši,
Ka varēju apdalīt!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

2. Ceļaties, bāleliņi,
Sēžaties, jūs tautieši,
Lai varēju izdalīt
Sav' senēju krājumiņu!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

25255.

Kopā kopā,
Tautieši plikie:
Nu mūsu māsiņa
Pūriņu dalīs!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

1. Kopā kopā, kailvēdari,
Nu māsiņa pūru dala:
Citam dos vīžu pāru,
Citam lūku ritenīti.
123 [skat. 1410. (Jaunrozes pag. Vlk)].

2. Kopā kopā,
Plikie, kailie!
Nu mūsu māsiņa
Pūriņu dalīs.
Citam cimdi, citam zeķes,
Citam baltas vilnānītes.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

3. Plikie, kailie,
Leciet kopā,
Nu mūsu māsiņa
Pūriņu dalīs:
Mātei sagšu, tēvam kreklu,
Māsīcai villānīti,
Jaunajam dieveŗam
Raibus cimdus pirkstainīšus.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

4. Stulbie, aklie,
Leciet kopā!
Nu mūsu māsiņa
Dāvanas dalīs.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

5. Lasāties, kankari,
Vienā vietā:
Nu mūs' māsiņa
Gabalus dalīs!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

25256.

Kopāmi kopāmi,
Plikvēderīši:
Nu mana māsiņa
Ielāpus deva!
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

25257.

Kur tie tautu brāļi māsas?
Nākat visi klajumā,
Nākat visi klajumā.
Mūs' māsiņa apdalīs!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25258.

Nāciet šurp, māsas brāļi,
Mūs' māsiņa dāvinās!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25259.

Nāciet, tautu plikvēdari,
Tagad brūte pūru dala:
Šim cimdiņi, tam jostiņa,
Tam baltās villainītes,
Un pašam brūtgānam
Trīs dzīparu kamzoliņi.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

- 251 -

25260.

Šķībie, aklie,
Leciet kopā,
Lai mūsu māsiņa
Var visus redzēt!
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

25261.

Šķiŗaties, sveši ļaudis,
Abēj' pušu istabai,
Lai varēja mūs' māsiņa
Dalīt savas dāvaniņas!
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25262.

Teicējiņi, liedzējiņi,
Nākat visi klajumē!
Teicējami es apsegšu
Līdz zemei linu kreklu;
Liedzējam iemetīšu
Ar akmeni mugurē.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

25263.

Vāķaties, vāķaties,
Cūku puiši, suņu puiši!
Vāķaties, vāķaties
Pie māsiņas dāvanām!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25264.

Ceļatiesi, bāleliņi,
Sēžaties, sveši ļaudis,
Lai māsiņa apredzēja,
Cik vajaga dāvaniņu!
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

47954.

Kur, tautieti, tavi radi,
Kam pūrīnu dalīsim?
Tautiets droši atbildēja:
Mani radi lejīnā;
Mani radi lejīnā
Zilu buku derināja.
39 [Bārtas Lp].

47955.

Lositēs vīnu vītu,
Vysu tautu lupatlaši!
Nyu muoseņa pyuru dola,
Dūs gotovu gabaliņu.
414 [Stirnienes Rz].

47956.

Losītēs vīnvīt,
Vysi tautu plikvēderi!
Nyu atguoja myus' muosiņa,
Vysu jyusu tērpējiņa.
465 [Varakļānu Rz].

47957.

Sanāciet, plikvēderi,
Mūs' māsiņa pūru dala;
Mūs' māsiņas pūriņā
Vairāk zelta kā sudraba.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

47958.

Miķelīt, bāleliņ,
Pūt kaziņas radziņā!
Visi tavi tēva radi
Pa siliņu izklīduši.
77 [Codes B].

47959.

Sēžaties, plikvēdeŗi,
Mūs' māsiņa pūru dala!
Citam deva sīļa spārnu,
Citam ratu ritentiņu.
200 [Kuldīgas Kld].

47960.

Sēstaties, sveši ļaudis,
Lai ceļās bālēliņi!
Lai redzēja mūs' māsiņa,
Cik vajaga gabaliņu.
605 [Skolas].

47961.

Steidzies, māsiņa, pūru dalīt,
Redz kur plikie rindām
Rindām sastājuši.
141 [Ivandes Kld].

f) Apdāvina atsevišķi:

1) Vīramāto

25265.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Man ir lepna vīramāte!
Kur es ņemšu zīda drānu
Zeltītām kājiņām?
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25266.

Ai māmiņa, ai māmiņa,
Nu tev slikti gadījās:
Tu izdevi sav' dēliņu
Par nobaras villainīti.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

- 252 -

1. Vai gudrā dēlu māte,
Kā tas traki tev izgāja:
Tu izdevi dēlu savu
Par nobara villānīti.
Mani māte neizdotu
Ne par zeltu, sudrabiņu!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

2. Ai tēviņi, ai tēviņi,
Nu tev slikti gadījās:
Tu izdevi sav' dēliņu
Par pakulu rumpačām.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

3. Sakās gudra dēla māte,
Savi tiesi bet negudra:
Izdevusi savu dēlu
Par nobaras ķimdeļiem.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

25267.

Asarām, dēlu māte,
Valkā manu vilnānīti,
Kam dēliņu neaudzēji
Pa manam prātiņam!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25268.

Audzi kupla, daģa lapa,
Bāleliņa sētmalē!
To es segšu dēla māti
Par dēliņa auklējumu.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

25269.

Dadža cimdus noadīju,
Jādod roka tautiešam;
Nātra kaulu sagšu aužu,
To doš' vīra māmiņai.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Es izaudu ērkšķu sagšu,
Ko segt dēlu māmiņai;
Noadīju dadžu cimdus,
Ko dieveŗu sveicināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25270.

Dievs dod tevim, vedekliņa,
Bez ļipiņas aveniņu,
Kam uzsedzi māmiņai
Bez ieloka vilnainīti!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Dod, Dieviņ, vedeklai
Bez ļipiņas aveniņu!
Man uzsedza vilnainīti
Bez jostiņas, prievietiņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2. Pašam pūra vedējam
Bez ieloku raibi cimdi.
Dieviņ, dod vedeklai
Bez ļipītes aveniņ'!
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

25271.

Dēla [Vīra] māte bēdājās,
Būs pelēkas villainītes.
Baltu došu, ne pelēku,
Tā bij tava veca tiesa!
1311 [Apē (Vlk)].

25272.

Dēlu māte bēdājāsi,
Kas manāi pūriņā.
Raibi cimdi, raibas zeķes,
Stīgām šūta pātadziņa!
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

25273.

Dēlu māte, dūmu taure,
Sēd pirtī palāvē.
Nāc ārā, dūmu taure,
Segšu baltu villainīti!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Dēlu māte, pelnu rušķe,
Ceplī guļ dienasvidu.
Līd ārā, pelnu rušķe,
Es tev segšu baltu sagšu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Dēlu māte pirtie sēd,
Zirga deķis mugurā.
Lied ārā, dēlu māte,
Segšu baltu vilnainīti!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Vīramāte, dūmaliņa,
Pirtī guļ palāvē.
Lien ārā, dūmaliņa,
Segšu baltu villainīti!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4. Nāc zemē, vīramāte,
Segšu baltu villainīti,
Segšu baltu villainīti
Par dēliņa lolojumu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25274.

Dēlu māte maksas prasa
Par dēliņa auklējumu.
Pras' manai māmiņai,
Vai es augu neauklēta.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 121 [Gulbenē (Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 13l-1, 135.

- 253 -

1. Dēlu māte daļas prasa
Par dēliņa lolojumu.
Vai es augu māmiņai
Nešūpota, nelolota?
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Dēlu māte lielījās,
Sav' dēliņu auklējuse.
Nedomā, dēlu māte,
Ka es augu neauklēta!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

3. Dēla māte sagšas prasa
Par dēliņa auklējumu.
Vai tai meitu māmiņai
Aug meitiņas neauklētas?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25275.

Dēla [Vīra] māte maksas prasa
Par dēliņa audzējumu.
Trīs kārtām ievas streņģe
Guļ manā pūriņā,
To es došu vīramātei
Par dēliņa audzējumu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

25276.

Dēla [Vīra] māte man prasīja
Knipelēta linu krekla.
Pagaid', pagadi', dēla [vīra] māte,
Knipelēšu muguriņu!
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

1. Vīramāte man prasīja
Knipelētu gaŗu kreklu.
Gan es tevi, vīramāte,
Ar kruķīti knipelēšu!
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

25277.

Vīramāte priecājās,
Dabūs baltas villānītes;
Jaunaviņa ar gaidīja,
Vai būs deķis, paladziņš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25278.

Dēlu māte priecājās:
Segs man baltu villainīti!
Es uzsedžu buļļa ādu,
Lai staigāja baurodama.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Dēlu māte priecājās,
Ka bagāta jaunavīte:
Nu man segs villainīti
Līdz zemīti norakstītu.
Nedomā, dēlu māte,
Ka es segšu villainīti:
Es uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigāji maurodama,
Lai staigāji maurodama,
Visus cērpus badīdama.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

2. Nedomā, vīramāte,
Ka es tevim sagšu segšu:
Es apsegšu buļļa ādu,
Tu staigāsi nīdēdama!
216 [Ventspilī].

25279.

Dēlu [Dēla] māte priecājās:
Segs man baltu villainīti!
Es uzsedzu kazas ādu:
Skrej mežā grabēdama!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Dēlu māte gribējās,
Lai es viņai sagšu sedzu;
Es uzsedzu kazas ādu:
Skrej ellē grabēdama!
188 [(?)].

2. Vīramāte lūgšus lūdza,
Lai es sedzu villainīti;
Es uzsedzu vilka ādu,
Lai skrej ellē grabēdama.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

25280.

Dēlu māte priecājās:
Segs man baltu villainīti.
Es uzsegšu kazas ādu
Ar visiemi radziņiem!
362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nebēdā, dēla māte,
Tava tiesa nezudīs:
Segšu tev buļļa ādu
Ar visiem radzīniem.
275 [Zemgales novados].

25281.

Dēlu māte priecājās(i):
Segs man baltu villainīti!
Segšu baltu kazas ādu,
Lai iet ļipu grozīdama.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 254 -

25282.

Dēlu māte priecājās:
Segs man sagšu vedekliņa
Trīs sudraba saktiņām,
Smalkajām kniepītēm.
931.

25283.

Dēlu māte pukojās,
Pumpatainu sagšu sedz.
Kas man deva to vaļiņu
Pumpatiņus līdzināt?
216 [Ventspilī].

1. Brāļa sieva man apsedza
Pumpatainu villainīti.
Vai vaļiņas tev nebija
Pumpatiņus izlasīt?
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

25284.

Dēla māte sagšas prasa
Par dēliņa auklējumu.
Kas manai māmiņai
Par meitiņas auklējumu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25285.

Dēlu māte sagšas prasa
Par dēliņa auklējumu.
Tev sagšiņa, malējiņa,
Kas manai māmiņai?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25286.

Dotu sagšu vīrmātei,
Būt' varējsi padarīt;
Villainīte nemaksāja
Vienas dienas auklējum'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

25287.

Ej, mana māmiņa,
Cūciņu ganīt,
Nu tav uzsedza
Cūciņu villaini!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Ej, mana māmiņa,
Cūciņas ganīt,
Nu tev uzsedza
Cūkganu villaini!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

25288.

Es apsedzu dēlu māti
Trīs dzīporu villainīti:
Ej stallī, rādi man
Triju gadu raibaliņu!
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es apsedzu vīramātei
Trij' gabalu villainīti:
Nāc, parādi, vīramāte,
Trij' gadiņu raibuliņu!
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

25289.

Es pirmā jaunaviņa
Diža dēla māmiņai;
Es tai segšu villainīti
Sudrabiņa rakstiņiem.
216 [Ventspilī].

25290.

Es uzsedzu dēlu mātei
Vilka plēstu kažociņu;
Tā izskrēja pa durīm,
Gribu grabu grabēdama.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

25291.

Gaidi, gaidi, dēlu māte,
Ka es tev sagšu segšu:
Noplēsīšu drudža lapu,
Tev uzsegšu villainīti.
Ik tu mani niecināsi,
Drudzis tevi purinās.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

25292.

Guli, mana balta sagša,
Manā pūra dibinā,
Kā guļ dēla māmuļiņa
Zam zaļā velēniņa!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Guliet, manas villainītes,
Ozoliņa pūriņā;
Tā dēliņa māmuliņa
Guļ zem zaļas velēniņas.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

2. Guli, guli, sveša māte,
Baltos driļļu palagos;
Gulēs tavas villainītes
Manā pūra dibinā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25293.

Ja būs laba vīramāte,
Segšu baltu villānīti;
Ja būs kāda vilka gaļa,
Tad dabūs slotaskātu.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

- 255 -

25294.

Ja būs laba dēlu māte,
Tad uzsegšu villainīti;
Ja būs sīva, ja būs dzedra,
Tad uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigāja baurodama,
Visus cērpus spārdīdama.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Adu cimdus, adu zeķes,
Loku baltas villānītes.
Ja būs laba vīramāte,
Segšu vienu mugurā;
Ja būs nikna vīramāte,
Tad uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigā baurodama,
Visas cērpas spārdīdama.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

25295.

Jaunavīte man uzsedza
Mazu, vieglu villainīti.
Lai Dievs deva jaunavei
Vieglu mūžu dzīvojot.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

25296.

Jauņuvīte tev uzsedza
Neraudzētu teļa ādu,
Tu staigāsi grabēdama,
Citus ļaudis baidīdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25297.

Kas to tādu tiesu sprieda
Dēlu mātei sagšu segt?
Tēvam cimdus, mātei zeķes,
Māsīcai prievitiņus.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Nevajaga nevajaga
Dēlu mātei vilnainītes!
Tēvam cimdi, mātei zeķes
Par dēliņa auklējumu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

25298.

Ko, māršiņa, tu domāji
Ar to manu māmuļīti?
Tai vajaga villainītes
Zeltītām maliņām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25299.

Ko, zaķīti, tu dabūji
Degušā siliņā?
Ko, māmiņa, tu dabūji
Par dēliņa auklējumu?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

25300.

Ko solīju, to es devu
Savai vīra māmiņai:
Melnu drānu aiziedama,
Mīļus vārdus dzīvodama.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Ko solīju, to es došu
Savām vīra māsiņām:
Āziedama sagšu devu,
Dzīvodama mīļus vārdus.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

25301.

Kur dižā vīramāte?
Tai es segšu villainīti;
Kur tas tautas pelnarušķis?
Tam es došu vainadziņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

25302.

Kur palika dēla māte,
Ka neredz staigājam?
Kad redzētu staigājam,
Tad dalītu dāvaniņas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25303.

Lai es jauna, lai es jauna,
Es gan zinu, ko vajag:
Tēvam krekla, mātei sagšas
Par dēliņa auklējumu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25304.

Liela gaŗa dēlu māte
Iekančīja istabā.
Ai [Vai] Dieviņ, kur nu ņemšu
Lielu gaŗu vilnānīti?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Liela gaŗa dēla māte,
Kā lielā laivenīce.
Dievs to zina, kur es ņemšu
Laivai gaŗu villānīti!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

25305.

Līka līka dēlu māte
Kā līkā kamenīte;
Gan tā taisna izstiepēs,
Kad uzsedžu vilnānīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 256 -

1. Līka līka dēla māte
Ar manim runājās;
Kad uzsedzu villānīti,
Liela gaŗa izstiepās.
123 [skat. 1410. (Jaunrozes pag. Vlk)].

25306.

Linīšam zili ziedi,
Baltu audu paladziņu;
Tā apsedzu dēlu māti
Kā ar baltu villainīti.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

25307.

Locīj' baltu villainīti,
Liku pūra dibinā;
To es došu vīrmātei
Par dēlīna auklējum'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

25308.

Mārkā mērcu priežu skalus,
Lai tie man gaiši deg,
Ka varēju smalki vērpt
Vīrmātei sedzenīti.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

25309.

Man iedeva vedekliņa
Jaunas modes vilnainīti:
Suņa vilna velkos vilkta,
Kazas vilna audos austa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

25310.

Man iedeva vedekliņa
Tupamos linu kreklus:
Atsatupu, da zemei,
Piesacēļu, da cičiem.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jaunā mārša man iedeva
Visgaŗām linu kreklu:
Kad tupēju, līdz zemei,
Kad cēlos, līdz nabai.
304 [Vecmuižā (Vecmuižas pag. B)].

25311.

Man uzsedza jaunuvīte
Vieglu vieglu villainīti.
Nedomāju, necerēju
Tādu gudru jaunuvīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25312.

Man uzsedza vedekliņa
Līdz pupiem villainīti.
Nāks vasara, atlēks kārkli,
Pierietīšu galiņāi.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

25313.

Mun uzsedza vedekliņa
Mēŗa gadu vilnātnīti;
Nij man mīl vedekliņa,
Nij tā mēŗa vilnātnīte.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

25314.

Man uzsedza vedekliņa
Pubuļainu villainīti.
Uz pubuļa stāvēdama,
Rīgas pili ieraudzīju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Vai vai tautu meita,
Tavu resnu paladziņu:
Uz pubuļa stāvēdama,
Rīgas pili ieraudzīju.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2. Ekur smalki paladziņi
Cesvainiešu meitiņām:
Uz pubuļa pakāpies,
Rīgas pili ieraudzīju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

3. Maza mana jaunuvīte,
Kunkulainas dāvaniņas;
Es uzkāpu kunkulī,
Es redzēju jūŗas kuģi.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

4. Tuntuļaina tautu meita,
Tuntuļainu dziju sprēda;
Kad uzkāpu uz tuntuļa,
Rīgas pili ieraudzīju.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

25315.

Man uzsedza vedekliņa
Vienu pašu villainīti.
Vai es biju sav' dēliņu
Vienu pupu zīdījuse?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jaunaviņa man uzsedza
Vienstīpītes villainīti.
Vai es biju sav' dēliņu
Vienu pupu zīdījusi?
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

2. Vedekliņa man uzsedza
Vienu kārtu villānīšu.
Vai es biju savu dēlu
Vienu pupu zīdījuse?
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 257 -

25316.

Mana balta villānīte,
Tā par velti izsedzama:
Par veco tēva dēlu
Kā par praula gabaliņu.
18 (Kliģenē).

1. Es iedevu vīramātei
Kā puķīti villānīti;
Viņa manim dēlu deva
Kā to praula gabaliņu.
1311 [Apē (Vlk)].

25317.

Manas baltas villainītes
Iet pa roku rociņai:
Es apsedzu dēlu māti,
Dēlu māte savas meitas.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

25318.

Manu mīļu dēliņu,
Pakaci nūju,
Nevaru jauņuves
Dāvanu nest!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

25319.

Nebēdāji, dēlu māte,
Tava tiesa nezudīs:
Šodien balta villainīte,
Pēc ugunes pagalīte.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Visu nakti dēlu māte
Staigā, snuķi sacēlusi.
Nebīsties, dēlu māte,
Tava tiesa nezudīs:
Tīšu autu, segšu sagšu,
Došu dūri mugurā.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

25320.

Nebēdā, dēlu māte,
Tava tiesa nezudīs:
Segšu sagšu, vedīš' malt,
Doš' ar milnu mugurā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25321.

Nebiju lustīga,
Nu tapu lustīga,
Nu mani vedekla
Apdāvināja.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25322.

Nebij mūsu māmuliņa
Tādas segšas segusēs:
Vai to tautu veci tēvi
Ar kāšiemi sagriezuši?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25323.

Jem par labu, dēlu māte,
Ko tev deva jauņuvīte,
Ko tev deva jauņuvīte
Par dēliņa audzējumu!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

25324.

Jem par labu, dēla māte.
Mazas manas dāvaniņas;
Kur es lielas darinēju,
Pārnedēļas darbos gāju,
Pārnedēļas darbos gāju
Kungam rijas kuldināt.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

1. Pateicat, sveši ļaudis,
Par rupjām dāvanām:
Ik nedēļas darbos gāju,
Kas tās smalkas darināja?
284 [Bārbelē (Bārbeles pag. B)].

25325.

Nesmejies, vīramāte,
Ka pelēkas dāvaniņas:
Kādas manas avitiņas,
Tādas manas dāvaniņas.
248 [Praviņos (Praviņu pag. Tk)].

25326.

Nevienami es neteicu,
Ko iedeve vedekliņa:
Iedod kreklu bez apkakles,
Vienu roku neiešūtu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

25327.

Pakāpies, vīramāte,
Lai es sedzu villainīti:
Īss bij tavis augumiņis,
Gaŗa mana villainīte.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

1. Kāp uz bluķa, vīramāte,
Lai es sedzu villainīti:
Kam tu augi zema resna,
Platas manas villainītes!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 258 -

25328.

Pacel krēslu, tautu dēls,
Meklē savu māmulīti:
Neies māsa lauzīt kājas,
Meklēt tavu māmulīti!
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

25329.

Piedarītas zeķes liku
Pašā pūra dibenā;
Tās es došu dēlu mātei
Par dēliņa lološanu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

25330.

Piecas sagšas salocīju
Vienāi saujas ielejāi;
Ja būs laba vīramāte,
Vienu segšu mugurāi;
Ja būs kāda sīva dzedra,
Ne rādīt nerādīšu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

25331.

Pelēkaja villainīte
Akmentiņa smagumiņ';
Svešu ļaužu māmuliņa
Asa dadža bargumiņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

25332.

Pelnījuse dēlu māte
Pāŗa baltu villainīšu:
Dažu nakti gulējuse
Zem dēliņa šūpulīša.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Izpelnīta izpelnīta
Dēlu mātei villainīte:
Dažu nakti gaiļi dzied
Zem dēliņa šūpolīša.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

25333.

Pircin pirku baltu sagšu,
Sedzu dēlu māmiņai.
Būs redzēts, dēlu māte,
Vai būs sagša šūpolī!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25334.

Pluskutainu dēlu māti
Suņi rēja nātrienāi.
Eit', brālīši, ievediet,
Es uzsegšu villainīti!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25335.

Sagšu segšu, ne vilnaini,
Es tai dēlu māmiņai:
Vilnānīte nemaksāja
Vienas nakts šūpojumu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

25336.

Sak' tiešām, tautu dēls,
Vai ir māte, vai pamāte?
Ja būs māte, sagšu segšu,
Ja pamāte, villainīti.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

1. Es vaicāju tautu dēlu:
Vai tev māte, vai pamāte?
Ja tev māte, sagšu segšu,
Ja pamāte, pamavīti.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Teic taisnību, tautu dēls,
Vai tev māte, vai pamāte?
Kad būs māte, sagšu segšu,
Līdz zemīti puškodama;
Ja pamāte, paladziņu,
Līdz zemīti rakstīdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25337.

Saulītē balināju
Pakājīšu villainīti;
To doš' dēlu māmiņai
Par dēliņa lolojumu.
216 [Ventspilī].

1. Trīs gadiņi derināju
Pakājīšu villainīti;
To es došu dēla mātei
Par dēliņa auklējumu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2. Trīs gadīni derināju
Vīramātei villainīti
No tām galu pakulām
Un no aitu pakājēm.
Nāc iekšā, vīramāte,
Es uzsegšu villānīti!
Priekš apsedzu villānīti,
Pēc ar skruķi mugurā.
1191 [Ēveles draudzē].

25338.

Še, sunīti, kviešu maize,
Nerej manu precinieku;
Še, māmiņa, villainīte,
Nebar mani dzīvojot!
18 (Kliģenē).

- 259 -

25339.

Sedz, māršiņa, mātei sagšu,
Sedz ir man, māsīcai:
Es māmiņai palīdzēju
Bāleliņa derināt.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

25340.

Sen to mēri daudzenāja,
Nu to mēri ieraudzīju:
Mun uzsedza vedekliņa
Mēŗa gada vilnānīti.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

25341.

Zīdu metu, zīdu audu,
Tās būs manas villainītes.
Ja būs laba vīramāte,
Segšu vienu mugurā;
Ja būs sīva dzedra tā,
Ne rādīt nerādīšu;
Tad uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigāja baurodama,
Lai staigāja baurodama,
Visus cērpus spārdīdama.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

1. Nāc laukā, dēlu māte,
Lai es tevi apskatos:
Ja tu būsi lēna, laba,
Tad uzsegšu villānīti;
Ja tu kāda skrabulene,
Tad uzsegšu buļļa ādu,
Lai staigāji maurodama,
Visus cērpus spārdīdama.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

2. Tīšām vienu villainīti
Zīda pušku appuškoju.
Kad būs laba dēlu māte,
To es segšu mugurā;
Ja būs sīva, ja būs dzedra,
Ne rādīti nerādīšu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

25342.

Simtu reizu paldies saku
Sava dēla līgavai:
Paceļ krēslu, apsēdina,
Kā liepiņu appuškoja.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

25343.

Skuju metu, skuju audu
Vienu pašu villainīti;
To apsegšu dēla māti
Par dēliņa lolojumu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Dadzi audu, skuju metu
Dēlu mātes villānē;
To iedevu dēlu mātei
Par dēliņa lolojumu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

25344.

Stūŗu stūrīts i mīlēja
Pelnītai villainei:
Dažu nakti i gulēju
Zem dēliņa šūpulīša.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25345.

Tec teciņus, steidzies drīz,
Sīku olu skroderīti!
Šūdināšu vīramāti
Sīku olu kažociņu,
Sīku olu kažociņu,
Lai staigāja grabēdama.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

25346.

Tinu, tinu, šķeterēju,
Sev pūriņu darināju;
Darīdama piedarīju
Priekš negantas vīramātes.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25347.

Trīs gadiņi ganos gāju,
Vīramātei sagšu krāju:
Kur vilciņš kasījās,
Tur pinciņas salasīju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25348.

Trīs gadiņi ganos gāju,
Vilka [Vilku] pinkas lasīdama;
Es apsedzu dēla [dēlu] māti
Vilka [Vilku] pinku villainīti.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Trīs vasaras ganos gāju,
Vilka [Vilku] pinkas lasīdama;
Tur izaudu vīramātei
Sedzamo villānīti.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

2. Trīs vasaras ganos gāju,
Vilku pinkas lasīdama;
Cetortā vasarā
Vīramātes sagšu audu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

- 260 -

25349.

čīkstēt čīkst niedru ķemme
Villainīšu vēveŗam;
Tā čīkstēja dēla māte,
Villainīšu prasīdama.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

25350.

Tu, māmiņa, saktu spraudi
Pie manāmi krūtiņām;
Es tev segšu villainīti
Deviņiemi dzīpariem.
284 [Bārbelē (Bārbeles pag. B)].

25351.

Vakar lika meitai aubi,
Šodien lika māmiņai;
Meitai bija Rīgā pirkta,
Māmiņai Jelgavā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

25352.

Vediet dēlu māmuliņu
Pa istabu klajumā:
Segšu baltu villainīti
Par dēliņa auklējumu.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

25353.

Vīramāte bēdājās,
Redz pūriņu izdalām.
Nebēdā, vīramāte,
Tava tiesa pūriņā:
Bij manā pūriņā
Stīgām šūta karbačiņa.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

25354.

Vīramāte guģojēs,
Pumpataina villainīte.
Neguģojies, vīramāte,
Tā ir tava paša vaina:
Kāpēc mani agri ņēmi,
Neļāv' pumpas izlasīt.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

25355.

Vīramāte jostas gaida,
Sienā sānus iespieduse.
Pagaidies, vīramāte,
Doš' ar streņģi mugurā!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

25356.

Visi ļaudis tā vien teica,
Ka man segs kazas ādu;
Man uzsedza kuplu sagšu
Zeltītām maliņām.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

25357.

Visu nakti dēlu māte
Staigā, snuķi izcēluse.
Nedusmojies, dēlu māte,
Tava tiesa nezudīs:
Došu cimdus, došu zeķes,
Došu smalku linu kreklu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

25358.

Visu rītu vīramāte
Staigā, snuķi uzcēlusi.
Nebēdā, vīramāte,
Tava tiesa nezudīs:
Es uzsegšu buļļa ādu
Ar visām kuibenām,
Tu staigasi grabēdama
Kā mērena muiženiece.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

25359.

Celšu krēslu, nāc, apsēdi,
Man' arāja māmuļīte!
Gan tu biji noguruse,
Man' arāju lolodama;
Nu tev došu dāvanīnas
Par dēlīna lolojumu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

25360.

Ceļu krēslu vez krēslīnu,
Velku gaŗu pavedienu:
Es redzēju dēlu māti
Bez lindruka staigājam.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Kalniņā stāvēdama,
Laidu gaŗu pavedienu:
Redzu savu vīramāti
Bez lindraku staigājam.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

47962.

Apsedz man vedekliņ'
Bubuļainu villainīti;
Iz citiem virsā kāpu,
Aiz citiem glabājos.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

- 261 -

47963.

Atpūties, dēla māte,
Es tev segšu villainīt',
Gaŗu kreklu, cimdus zeķes,
Dzīparotu prievetiņ'.
398 [Skrundas Kld].

47964.

Audzē, Dieviņ, labus linus,
Liniem labas pakaliņas;
Noaudusi to gabalu
Jādod dēlu māmiņai.
605 [Skolas].

47965.

Bij manā pūriņā
Pieadītas zeķu pēdas,
Tās iedevu dēla mātei
Par vīriņa audzēšanu.
112 [Ezeres Kld].

47966.

Dēla māte bēdājās:
Trūks man daža gabaliņa!
Nebēdā, dēla māte,
Tava daļa nezudīs.
378 [Seces Jk].

47967.

Dēl māt, dūm tor,
Sed pierts palāve,
Nač ār, dūm tor,
Tov apsegs vilnainit;
Tov apsegs vilnainit,
Skrej uz mež klapdam.
372 [Sarkanmuižas Vp].

1. Dēlu māte, dūmu taure,
Guļ pirtī palāvē,
Nāc ārā dūmu taure,
Segšu baltu vilnainiņu;
Mani sedza dēlu māte
Pubuļotu vilnainiņu.
358 [Rugāju Abr].

47968.

Dēlu māte, kurtu kuņa,
Guļ paceplī,
Smalku kreklu gaidīdama.
Es tev došu smalko kašķi,
Ne smalko linu kreklu.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

47969.

Dēla māte man vaicāja:
Kas manā pūriņā?
Manā pūra dibenā
Rīgā pirkta karpačiņa.
572 [Tukums Tk apr.].

47970.

Dēla māte priecājās:
Nu atveda vedekliņu!
Nu būs cimdi, nu būs zeķes,
Nu būs baltas villainītes.
605 [Skolas].

47971.

Dēlu māte priecājas:
Segs vedekla villainīti;
Skrabēt vien noskrabēja
Kazas ādu gabaliņš.
378 [Seces Jk].

47972.

Dēlu māte sagšu prasa
Par dēliņa auklējumu.
Nebēdā, dēlu māte,
Ka sagšiņu nedabūsi.
418 [Sunākstes Jk].

47973.

Diža lepna dēla māte
Pa visāmi māmiņāmi:
Tai uzsedza jauņuvīte
Sudrabotu villainīti.
Kur tā lēca, kur tā deja,
Visur bira sudrabiņis.
605 [Skolas].

47974.

Dod, Dieviņ, man aitiņu,
Vienu baltu, otru melnu!
Man jāauž raibas sagšas,
Jāsedz dēla māmiņai.
378 [Seces Jk].

47975.

Es uzsedzu vīramātei
Vērša ādu mugurā,
Lai tā gāja baurodama,
Smilšu kalnus badīdama.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

47976.

Es uzsedzu vīramāti
Kā puķīti villānīti;
Tā man deva savu dēlu -
Kāju auti nemācēja.
109 [Ērķemes Vlk].

- 262 -

47977.

Es uzsedzu vīramātei
Raibu plauku villainīti.
Vai tā bija sav' dēliņu
Vienu pupu zīdinājse?
548 [Liepāja Lp apr.].

47978.

Es noaudu villainīti
Līdz pusīti zīda praņu,
Ja būs laba vīramāte,
To apsegšu mugurēje;
Ja būs sīva, ja būs dzedra,
Ne rādīt nerādīšu.
129 [Gudenieku Azp].

47979.

Es sovaji māmiņai
Šelkim kraklu šyudinoju,
A muoteicai, rogonai,
Cyuku saru vylnuonīti.
604 [Dažādi iesūtītāji].

47980.

Es tai dēlu māmiņai
Raibu deķi gultai sedzu;
Bij manai māmiņai
Raibi vien aveniņi.
198 [Krustpils D].

47981.

Griez apkārt, brauc projām,
Tautu dēla māmuļīt!
Ne man grieztas, ne puškotas
Tev sedzamas villainīt's.
183 [Kazdnagas Azp].

47982.

Guļu, guļu - miegs nenāk -
Iedomāju, ko vajag:
Kur man sagšas, kur villainītes,
Ko segt dēlu māmiņai?
235 [Litenes Md].

47983.

Izateicja vedekļaņa,
Garu kraklu īdavus(e).
Ka sēdēju, leidz zjameitis,
Ka izstuoju, leidz vādaram.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

47984.

Ka man būtu dadžu cimdi,
Dotum roku tautiešam;
Ka man būtu nātru sagša,
Segtum tautu māmiņai.
24 [Asares Il].

47985.

Kaut es būtu zinājuse,
Kāda būs man vīramāte,
Tad es būtu uzauduse
Brieža spalvas villainīti.
605 [Skolas].

47986.

Kāp uz bluķa, dēlu māte,
Lai es sedzu villainī(ti).
Villainītei gaŗas bārkstis,
Lai zemītes neslaucīja.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

47987.

Kreklu kreklu, vedekliņa,
Lai pasaku tikumiņu:
Ja bij gaŗš - devējiņa,
Ja bij īss - sīkstulīte.
396 [Skrīveŗu Rg].

47988.

Kur kulīte, kur kulīte,
Jābāž dēla māmuļiņa!
Kam prasīja villainītes
Par dēliņa auklējumu.
605 [Skolas].

47989.

Liela, plata dadža lapa
Aug manā sētmalē;
To es došu vīramātei
Par silto vilnainīti.
230 [Liezeres Md].

47990.

Man iedeva vedekliņa
Bez piešuva uzkreklīti.
Es tev lūdzu, brūtes māsa,
Piešūn kriju gabaliņu!
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

47991.

Man ūzsedza jauņavīte
Vieglu vieglu villainīti,
Lai Dievs deva jauņavei
Vieglu mūžu nodzīvot.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

47992.

Man uzsedza jaunuvīte
Mazu mazu villainīti;
Mazi mazi man pupiņi'
Vēl tos pašus neapsedza.
183 [Kazdnagas Azp].

- 263 -

47993.

Maņ vadakla jūstu deva,
Vaira dīgu na dzeipora.
Nosuot pate nanosuoju,
Kuoru klētes cakulā;
Kuoru klētes cakulā,
Lai jū putni vyrinoj.
174 [Kārsavas Ldz].

47994.

Maza biju, ganos dzinu,
Vilka pinkas lasīdama.
Es izaudu dēlu māti
Vilku pinku villānīti,
Lai tā ziemu nenosala,
Laukā malku skaldīdama.
39 [Bārtas Lp].

47995.

Nāc ārā, torku kuņa,
Es tev brangi appuškošu!
Tu gribēji, nedabūji
Manu greznu villainīti.
Es tev segšu vērša ādu,
Skrej gar elli grabēdama.
546 [Kuldīga Kld apr.].

47996.

Nāci šurpu, dēla māte,
Ņem māsiņas dāvaniņas!
Ņem par labu, dēla māte,
Mūs' māsiņas dāvaniņas;
Valkā gudri, dēla māte,
Mūs' māsiņas dāvaniņas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

47997.

Nebēdā, vīramāte,
Tava tiesa nezudīs:
Es uzsegšu buļļa ādu
Ar visiem radziņiemi;
Tu staigāsi grabēdama
Kā mērena muiženiece.
605 [Skolas].

47998.

Nebij mūsu māmuliņa
Tādas sagšas segusēs;
Vai to tautu veci tēvi
Ar kāšiemi sagriezuši?
605 [Skolas].

47999.

Noplīsuse dēla māte
Gul istubas pabeņķē.
Nāc laukā, dēla māte,
Došu jaunu lindrucīnu.
39 [Bārtas Lp].

48000.

Ņem pa labu, dēlu māte,
Kādu segšu villainīti.
Kā es arī, ņemšu pa labu,
Kāds būs tavs lolojums.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

48001.

Jem par labu, dēla māte,
Kādu segšu villainīt':
Īsu, šauru, maģpuškotu,
Sērdienītes villainīt'.
129 [Gudenieku Azp].

48002.

Ņem par labu, dēla māt,
Kādu segšu villainīt':
Izšuvusi, izpuško'si,
Kā rakstīta izrakstīta.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48003.

Ņem par labu, dēla māte,
Kādu segšu villainīti:
Īstu zemi nepuškoja,
Kad uzkāpu kumeļā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48004.

Ņem par labu, vīramāte,
Kādu sagšu es tev sedzu:
Piecus gadus ganos gāju,
Vilka vilnu lasīdama.
141 [Ivandes Kld].

48005.

Jem par labu, tu māmīna,
Manas maģas dāvanīnas!
Brāļos augu, druvā gāju,
Ne pūrīnu darināju.
39 [Bārtas Lp].

48006.

Pacel krēslu, tautu dēls,
Sēdin' savu māmulīti,
Lai es viņu appuškoju
Pa dēliņa lolojumu.
524 [Aizpute Azp apr.].

- 264 -

48007.

Par ko tev, māmuliņa,
Vedekliņa sagšu sedz?
Par to sedza villainīti,
Ka dēliņu izaudzēja.
198 [Krustpils D].

48008.

Precinieki man' ieteica
Cimdu pāri karnēdami.
Še tev, Grieta, cimdu pāris,
Tu vīriņa ieteicēja;
Še tev, māte, zeķu pāris,
Tu vīriņu audzināji.
112 [Ezeres Kld].

48009.

Sacījāsi vedeklīti
Gaŗus kreklus iedevusi.
Atsatupu - līdz ceļiem,
Atsastāju - līdz pupiem.
349 [Rites (Susējas-Kroņa) Jk].

48010.

Sala man rokas kājas
Lielajā saltumā;
Nedod māte raibu cimdu,
Ne vedekla gaŗu zeķu.
203 [Kurmenes B].

48011.

Sen biju līksmis,
Nu tapu līksmis:
Nu mani vedekla
Apdāvināja.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

48012.

Sēdi krēslu, dēlu māte,
Lai es tevi apveltīju!
Ja būs' māte, sagšu segšu,
Ja pamāte - villainīti.
10 [Aizupes Tk].

48013.

Sēd' uz krēsla, vīramāte,
Nu es tevim loni došu;
Nu es tevim loni došu
Pa dēliņa lolojumu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp], 141 [Ivandes Kld].

48014.

Resna mana vīramāte
Bišu stropa resnumā;
Platas manas villainītes
Ezeriņa platumā.
355 [Rucavas Lp].

48015.

Sniedz man, dēliņ,
Mātei nūju.
Lai var jauņuves
Dāvanas nest.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

48016.

Še tekāja vīramāte,
Villainīti gribēdama;
Es apsedzu vīramāti
Ar kaltētu kazas ādu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

48017.

Tautu meita pūru dala,
Visapkārt acis laida;
Klus' jautāja tautiešam:
Kur īstā māmuliņa?
Tautiets žēli atbildēja:
Tā guļ smilšu kalniņā.
198 [Krustpils D].

48018.

Treis vosoras gonūs guoju,
Vylka pynkas lasīdama.
Ka maņ byutu dodza cimdi,
Dūtum rūku tautiņom;
Ka man byutu vylnonīte,
Sagtum dālu maminom [mamiņai].
326 [Preiļu D].

48019.

Vērpu, stāvu stāvēdama,
Stiepu gaŗu pavedienu.
Es redzēju dēlu māti
Bez lindraku staigājam.
39 [Bārtas Lp].

48020.

Vīramāte bales prasa,
Ko balvošu vīramāt(i)?
Ņemšu riķi no žodziņu,
Tad balvošu vīramāt(i).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

48021.

Vīramāte jostu prasa,
Krāsnē dirsu iespieduse.
Pagaidies, vīramāte,
Doš' ar skruķi mugurā.
192 [Kosas C].

48022.

Vīramāte man dāvāja
Mazu baltu snātenīti;
Es tai kaunu padarīju,
To ar sagšu apsegdama.
146 [Jaungulbenes Md].

- 265 -

48023.

Vīramāte nezināja,
Kas pūrīna dubenā;
Man pūrīna dubenāje
Stīgām pīta pātadzīn(a).
Citiem došu cimdus zeķes,
Vīramāti pātadzīn(u).
94 [Dunikas Lp].

48024.

Viena pati sārta josta
Man pūriņa dibenā;
To es došu vīramātei
Par dēliņa auklējumu.
Gan es viņas sirmus matus
Pa vienami nolasīšu.
46 [Beļavas Md].

2) Vīratēvu

25361.

Ailu manu vecu tēvu,
Baltas maizes arājiņu!
Kā balodis nopūtās
Gaŗas vagas galiņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25362.

Dievs man deva vīratēvu
Diž' ozola resnumiņu;
Ganos gāju, kreklu šuvu,
Pie ozola mērīdama.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25363.

Domādama vien staigāju,
Vai ir visi gabaliņi;
Bij gan visi gabaliņi,
Tēvam krekla vien nebij.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

25364.

Es nevienu baltu zeķu
Bez ziepēm nemazgāju,
Man bij tāds vīratēvs,
Baltu zeķu valkātājs.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25365.

Kas vells bija to redzējis,
Tavu resnu vīratēvu!
Trīs audekla kreklu šuvu,
Vēl netika mugurā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

25366.

Pakāpiesi, vīratēvs,
Lai es tevim kreklu sedzu,
Spoži baltu linu drēbi,
Līdz zemei norakstītu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25367.

Vīratēva kreklu šuvu,
Pie stumbura mērīdama,
Lai nokalta vīratēvs
Kā tas koka stumburīts.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

25368.

Vīratēva kreklu šuvu,
Pie stumbura mērodama:
Tāds bij mans vīratēvs
Kā tas zirņu stumburīts.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

48025.

Es apsedzu vīramāti
Lāča ādas villainīt(i);
Es apvilku vīratēvam
Cūkas ādas kožociņ(u).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

48026.

Saki tiesu, tautu dēls,
Vai tev tēvis, vai patēvis?
Ja tev tēvis, došu kreklu,
Ja patēvis, uzkreklīti.
39 [Bārtas Lp].

48027.

Tēvam devu cimdus zeķes
Par šūpuļa kārumiņ(u);
Mātei sedzu villainīti
Par miedziņa kavējum(u).
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48028.

Vīramātei sagšu sedzu
Pa miedziņa kavējumu;
Vīratēvam kreklu devu
Pa šūpuļa kārumiņu;
Māsiņai kroni liku
Pa brālīša šūpošanu.
141 [Ivandes Kld].

- 266 -

3) Vīra māsas, māsīcas

25369.

Ai Dieviņ, kur nu likšu
Jaunās māršas devumiņu?
Pūrā liktu, neva vietas,
Sētmalā cūkas rok.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Dieviņš zina, kur es likšu
Vedekliņas gabaliņu:
Pūrā liku, neiegāja,
Sētmalā suņi rēja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2. Man iedeva jaunā mārša
Diegu jostu, ne dzīpara;
Pūrā liktu, nava vietas,
Sētmalī cūkas vilka;
Sēju mieta galiņā,
Lai saulīte balināja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

25370.

Apsedžu māršiņai
Kuplaju sagšu,
Pus bija zelta,
Pus sudrabiņa.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

25371.

Augsti kāpu ozolā,
Salda meda gribēdama;
No tālienes māršu vežu,
Skaistu velšu gribēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25372.

Bij man viena sārta josta
Pašā pūra dibinā;
Bij man viena māsīciņ'
Kā sūrā sinepīt'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

1. Viena pate sārta josta
Mana pūra dibenā;
Viena pate māsīciņa
Kā uguns dzirkstelīte.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

25373.

Būs darbiņš, būs darbiņš
Tai ozola vālītei:
Man iedeva jaunā mārša
Zilu mellu lina kreklu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Gan darba, gan darba
Ozola vālei:
Iedeva māršiņa
Kaņepāju kreklu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25374.

Dažu nakti pārgulēju
Zem brālīša šūpulīša,
Man māršiņa neiedeva
Viena laba gabaliņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

25375.

Dievs dod tevim, jauna mārša,
Bez ļipām baltas aitas,
Ka tu man niiedevi
Viena laba gabaliņa!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

25376.

Dievs dod tevim, jaunā mārša,
Bez ļipāmi baltas aitas:
Viena pati ietaliņa,
Tai nesedzi villānītes.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

25377.

Deju, deju, lecu, lecu
Bāleliņa kāziņās,
Cimdu, zeķu gribēdama, -
Ne pakeļu nedabūju.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25378.

Deva mārša, deva mārša,
Pateicu, pateicu!
Iedeva zeķenes
Kā teļa liesu.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

25379.

Dev' māsiņa gabaliņu,
Pate gauži noraudāja.
Še, māsiņ, es negribu
Tavu gaudu asariņu!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

- 267 -

25380.

Par tavām veltiņām,
Es, māršiņa, nebēdāju
Maksā manu dziedāšanu,
Manu miega kavēšanu.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

25381.

Es māršu gaidīju
Kā Rīgas pili,
Mārša man nedeva
Ne kazas saites.
226 [Kandavā (Tl)].

25382.

Es pūriņa nedarīju,
Māršas pūra gaidīdama;
Redzu māršu nedodot,
Sāku pate darināt.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Ne es vērpu, ne es audu,
Uz māršāmi domādama;
Nu es vērpšu, nu audīšu,
Nu es redzu, ka nedeva.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

25383.

Es šūpāju bāleliņu,
Gaŗas jostas gribēdama;
Man iedeva brāļa sieva
Cepļa slotas sienamo.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

25384.

Izšūpoju bāleliņu
Ozoliņa zariņā;
Man apsedza vedekliņa
Ozolzara villainīti.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

25385.

Mārša man iedeva
Kaziņas saiti;
Pāriešu mājās,
Piesiešu kazu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Mārša man iedeva
Kaziņas saiti;
Kaziņa piesieta,
Buciņš vēl vaļā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2. Man arī, man arī
Kaziņas saiti!
Buciņš piesiets,
Kaziņa vaļā.
198 [Saldū].

25386.

Mārša man jostu deva
Īksu īksu, platu platu;
Vēl manam bāliņam
Gaŗāks bikšu gūcinieks.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25387.

Mārša man jostu deva
No resniem dzīpariem.
Dievs dod tev tā pieblīst
Kā resniem dzīpariem.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

25388.

Mārša man jostu deva,
Trīs dzīpari, seši diegi.
Paldies, mārša, par došanu,
Tiks brāļam ūzu pina!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

25389.

Māršiņ, tavu prievitiņu,
Melni vien dzīpariņi!
Kam gulēji svētu rītu,
Ka negāji maranās?
190 [Kuldīā].

25390.

Māsīciņa, gaŗaudzīte,
Gaŗas prasa villainītes.
Sper, māsīc, gaŗus soļus,
Pelni gaŗu villainīti!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Māsīciņa, gaŗvēdere,
Gaida gaŗa gabaliņa.
Sper, māsiņa, gaŗus soļus,
Dabūs' gaŗu gabaliņu!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

25391.

Man iedeva jaunā mārša
Zilu mellu gabuliņu;
Mežāi nesti grēku bailes,
Uz sētena suņi rēja.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

25392.

Man māršiņa jostu deva,
Pieci diegi, trīs dzīpari.
Valkā pati, tu māršiņa,
Kar priedītes zariņā!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

25393.

Man māršiņa jostu deva
Trejādiem dzīpariem,
Trejādiem dzīpariem,
Sešādiem diedziņiem.
Ņemtin ņēmu, nevalkāju.
Kāru priedes galiņā,
Lai vējiņš vīcināja
Un saulīte balināja.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

- 268 -

1. Man vadakla jūstu d'eva
Vairuok dīgu na dz'eipuru;
Jemt' es jēmu, nanasuovu,
Kuoru bārza vērsyun'ē.
4223 [Višķu pag. D], 423 [Daugavpils apr.].

25394.

Man, māršiņa, to jostiņu,
Ko tu audi saulītē:
Es auklēju bāleliņu,
Saulītē sēdēdama.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25395.

Man, māršiņa, to villaini
Gaŗajiemi ielokiem!
Gulēj' māte dienavidu,
Es šūpoju bāleniņu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Dod, māršiņa, tās raibītes,
Kas guļ pūra dibenā!
Cit' gulēja dienavidu,
Es šūpoju bāleliņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

25396.

Man uzmeta jaunā mārša
Vērptus cimdus, neadītus [=dziju];
Būs darbiņš rociņām,
I tērauda adatām.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

25397.

Man vedekla jostu deva
Vairāk diegu ne dzīpuru.
Likš' pūrā, nenesāšu,
Doš' atkal māsīcēm.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25398.

Man, vedekla, vilnānīti,
Man vizuļa vaiņaciņu!
Es tev darbu dienētāja,
Es mālīšu malējiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

25399.

Mirstat, māršas, mirstamo,
Dzīvojat, bāleliņi!
Šo devītu māršu veda,
Šī devīta villainīte.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Lai mirst māršas, lai mirst māršas,
Lai dzīvo bāleliņi!
No šī viena bāleliņa
Šī devīta villānīte.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

2. Lai mirst māršas mirstamo,
Lai dzīvo bālelniņi!
Ņems bāliņš jaunu sievu,
Būs man jauns gabaliņš.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

25400.

Ne paldies es nedev'
Par to balt' villainiņ';
To tik vien tā vajdzej'
Par to balt' bāleliņ'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

25401.

Nebūt' kauna māršiņai,
Man sedzot villainīti:
Dažu nakti sasēdēju,
Bāleliņu šūpodama.
226 [Kandavā (Tl)].

25402.

No brāļa gaidīju
Lielāku godu,
No māršas kuplāku
Segumiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

25403.

Paldies, mārša, nenicinu,
Labs ir drēbes gabaliņš:
Sīki putni cauri skrēja,
Caur' i vārnas, žagatiņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

25404.

Paldies, māršiņ,
Par gabaliņu!
Dzīvo laimīgi
Ar bāleliņu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Paldies, māršiņa,
Par gabaliņu!
Guli pate vesela
Pie mana bāliņa!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)], 303 [Svitnē (Svitenes pag. B)], 317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

2. Paldiesi, vedekla,
Par gabaliņu!
Guli nu vesela
Pie mana dēla!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

- 269 -

25405.

Piecas sagšas salocīju
Vienāi saujas ielejāi;
Žēl man bija uzsedzot
Tautu dēla māsīnai.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

25406.

Pūrā liku, nevalkāju,
Ko māršiņa man iedeva.
Ko māršiņa man iedeva,
To es došu māsīcai.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

25407.

Pūrā liku, nevalkāju
Māršas dotu gabaliņu;
Cik pacēlu pūra vāku,
Tik māršiņu pieminēju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

25408.

Pūrā liku, nevalkāju
Māršas dotus gabaliņus,
Ka varēju daudzināt,
Tautiņās aizgājuse.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25409.

Puško, mārša, villainīti,
To tu segsi māršiņām,
To tu segsi māršiņām
Par tautieša puškojumu!
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

25410.

Redzēsim, dzirdēsim,
Ko dos mārša māsīcai:
Vai dos kreklu bez piedurkņu,
Vai vilnāni bez ieloka.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

25411.

Še ir piecas villainītes, -
Vai būs piecas māseniņas;
Še ir pieci linu krekli, -
Vai būs pieci bāleniņi?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25412.

Sen gaidīju bāleniņu
Lielu vīru uzaugam,
Sen gaidīju sārtas jostas
Ar vizuļa vainadziņu;
Nu iedeva brāļa sieva
Cepļa slotas sienamo.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

25413.

Teice mārš' netikel',
Nu redz' mārš's tikumiņ':
Nu apsedz' lin' krekl'
No galviņ' līdz zemiņ'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

25414.

Viena mana māsīciņa,
Tā lielā, tā mazā,
Tai es segšu villānīti,
Kau(t) gan grūti pelnījuse.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

25415.

Viena pati sārta josta
Mana pūra dibenā;
To es došu māsīnai
Par bālīna šūpojumu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

25416.

Vīramāsas jostas prasa,
Aizkrāsnī salīdušas.
Pagaidāt, vīramāsas,
Lai atleca vītolīni:
Citai došu vīžu pāru,
Citai lūku ritenīti.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

25417.

Vis' istaba izslaucīta,
Pasolīte neslaucīta;
Visas māsas apveltītas,
Brāļa māsa neveltīta.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

25418.

Visas tautu gnīdausītes
Gaida baltu vilnainīšu.
Man' aitiņa spiras meta,
Nemet baltu vilnainīšu.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Šī māsīce, tā māsīce,
Visas prasa villānītes;
Man aitiņas spiras bēra,
Nebeŗ baltu villānīšu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

- 270 -

25419.

Visas tautu snaudulītes
Prasa baltu villainīšu;
Man aitiņa viena pate,
Kur ņemt baltas villainītes?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25420.

Visas tautu cūku meitas
Gaida baltu villānīšu;
Man aitiņa pelēcīte,
Nav man baltu villānīšu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Visas ganu meitenītes
Prasa baltas vilnainītes;
Man kaziņa svībulaina,
Netiek balta vilnainīte.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

2. Visas tautu melnacītes
Gaida baltu vilnainīšu;
Man aitiņas melnas vien,
Nedod baltu vilnainīšu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25421.

Visas ciema gnīdausītes
Gaida baltas vilnānītes;
Man aitiņu vilks aiznesa,
Kur ņemš' baltas vilnānītes?
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

25422.

Vysu dīnu maršas gaidu,
Plotas jūstas gribādama;
Man īdeve kačpēdeņu,
Pomeļnīka sīnamū.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

25423.

Visu nakti dziedāju,
Kā malku cirtu;
Mārša man nedeva
Ne kazas saiti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

48029.

Būt' zināj'se vedekliņu
Villainīti nesedzot,
Būt' līkstiņu klaudzināj'si,
Lai izkrīt bāleliņš.
198 [Krustpils D].

48030.

Dūd, māršeņ, lynu kraklu
Da pošai zemīņai!
Muote guļā dīnavdeņi,
As auklēju buoleleņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

48031.

Es neiešu tautiņās,
Kamēr brālis sievu ņems:
Ko māršiņa man iedeva,
To es došu māsīcām.
77 [Codes B].

48032.

Kur es likšu, kur nelikšu
Jaunās māršas devumiņu?
Pūrā vietas man nebija,
Cūkas raka sētmalī.
Kāršu mieta galiņā,
Lai saulīte balināja.
146 [Jaungulbenes Md].

48033.

Laba mārša man devuse,
Laba visu nedevuse;
Es pūriņa nepielikšu
No tā viena gabaliņa.
358 [Rugāju Abr].

48034.

Man māršeņa kraklu devja,
Nazynovu, kur jū likt;
Pyurā lyku, naīleida,
Uz sātmaļa suņi rēja.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

48035.

Ne par velti man apsedza
Brāļa siev villainit;
Cik duriņs es dabuj,
Sav brāliņ auklēdams.
329 [Popes Vp].

48036.

Paldies, mārša, par gabalu,
Es jau pate nevalkāšu;
Kā tas nācis, tā tas gājis,
No rociņas rociņai.
224 [Lielvārdes Rg].

48037.

Šūvosor šūvosor
Guļu garu dīnavydu,
Nu māršiņas gaidīdama
Gotovuo gabaliņa.
174 [Kārsavas Ldz].

- 271 -

48038.

Tencināju brāļa sievu
Par villaines dāvāšanu,
Biju laba bāliņam,
Sedzu vilnas villainīti.
396 [Skrīveŗu Rg].

48039.

Vīramāsa spīkusi,
Kam svainīša neatminu.
Neba tevim kreklu trūka
Savu vīru uzpucēt?
396 [Skrīveŗu Rg].

4) Vīra brāļus, dieveŗus

25424.

Ai lācīt platkājīt,
Kam nomini linu druvu?
Man pietrūka linu kreklu
Devītam dieveŗam.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

25425.

Asariņu upe tek
Gar bāliņa pagalmiņu:
Dievers māršu raudināja,
Linu kreklu gribēdams.
Še, dieveri, linu kreklis,
Nedzer māršas asariņas!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

25426.

Atnāca dieveris
Bez jostas kāzās;
Nu mana māsiņa
Jostiņu deva.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

25427.

Dieveŗam, bāliņam,
Zīdiem šuvu linu kreklu;
Māsīcām, raganām,
Pakājīšu villainītes.
121 [Gulbenē (Md)].

1. Dieveŗam, bajāram,
Linu kreklu šūdināju;
Māsīcai šķetināju
Cūkas saru villainīti.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

25428.

Dieveŗam kreklus šuvu,
Miglā diegu balināj';
Man uzdzēre dieveriņš
Miglā dētu ozoliņu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

25429.

Dieveŗam kreklu šuvu,
Pie stumbura mērīdama:
Tādi mani dieverīši
Kā vītola stumburīši.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 1253 [Kroņa laicenē], 1311 [Apē (Vlk)].

1. Šuvu kreklus ganīdama,
Pie stumbena mērīdama:
Visi mani dieverīši
Kā stumbeni saauguši.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

25430.

Dieverīši raudājāsi,
Kam pelēkus cimdus devu, -
Kāds aitiņas mugurā,
Tāds manā pūriņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25431.

Došu, došu, ko solīju,
Mazajam dieverim:
Došu smalku linu kreklu
Līdz pat kāju galiņam.
4 [Aijažos].

25432.

Dūmaļas dūmaļas
Brūtgāna brāļi:
Ne paldies nesacīja
Par māsiņas dāvanām.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

25433.

Es atradu tautiņās
Mazu mazu dieverīti.
Visu pūru izcilāju,
Mazu cimdu meklēdama.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Es atradu tautiņās
Mazu mazu dieverīti.
Visu pūru izvandīju,
Mazu kreklu meklēdamis.
Izcilāju, neatradu,
Pati gauži noraudāju.
Gaidi, manu dieverīti,
Līdz liniņi man uzauga,
Tad es šūšu tav krekliņu,
Līdz zemīti rakstīdama.
190 [Kuldīā].

- 272 -

25434.

Es dabūju ganīdama
Šķiedru austu linu kreklu;
To es došu dieverim
Par kumeļa sedlošanu.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

25435.

Es gan redzu, tautu meita,
Kur nelabi tu darīji:
Visi īsti bāleniņi,
Nav vienādi gabaliņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25436.

Gana šļūcu, gana vērpu
Deviņiem(i) ratiņiem,
Tikpat man krekla [kreklu] trūka
Devītam dieveŗam.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Šļūciet, meitas, vērpiet, meitas,
Deviņiemi skriemeņiem,
Ir tādēļ krekla trūks
Devītami dieveŗam!
380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Vērpu, vērpu šļūcu, šļūcu
Deviņiem skriemeļiem,
I tad vēl krekla [kreklu] trūka
Devītam dieveŗam.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

25437.

Jaunākam dieveŗam
Zīlēm kreklus šūdināju,
Tas būs mans ormanīts,
Sērst ejot bāliņos.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jaunajam dieveŗam
Zaķa vilnas cimdus devu,
Tas būs mans pavadnieks,
Sērst ejot bāliņos.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

25438.

Kur palika brūtgān' brāļi,
Ka neredz staigājam?
Kad redzētu staigājam,
Tad dalītu dāvaniņas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25439.

Laikies, brālīti,
Nu tevi kārs,
Nu tevi pakārs
Linīnu šķiedrā!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1. Sārgaties, brālīši,
Nu jūs kārs
Ar linu šķiedriņu,
Ar villas sprodzi!
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

25440.

Lasāties, dieveŗi,
Vienā vietā!
Nu mūs' māsiņa
Gabalus dalīs.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25441.

Man māršiņa jostu deva
Vairāk diegu ne dzīparu.
Paldies, mārša, par devumu,
Būs man zirgu pinekliņš!
121 [Gulbenē (Md)].

25442.

Man pazuda ganiņos
Rakstāmā adatiņa,
Man palika dieveŗam
Velšu kreklis nerakstīts.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Man pazuda šo vasaru
Rakstāmā adatiņa,
Paliek' kreklis nerakstīts
Devītam dieveŗam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

25443.

Paldies Dievu Dieviņam,
Man dāvanu diesingan,
Man dāvanu diesingan,
Tautām maz dieverīšu.
Darāt, tautas, dieverīšus
No veciem šakaliem!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

25444.

Protu, protu, redzu, redzu,
Dievers māršas nemīļoja:
Rokā kreklu noturēja,
Azotē neiebāza.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Nemīlēja tautiņām
Mūs' māsiņas devumiņš:
Rokā kreklu noturēja,
Azotē neiebāza.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

25445.

Šūti krekli, nerakstīti,
Jaunās māršas pūriņā:
Īstajam dieveŗam
I tiešķina netieškāta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 273 -

25446.

Šuvu, šuvu tiešķēdama
Dieveŗam linu kreklu,
Lai tas mani mīļi sauca:
Māršiņ, brāļa līgaviņa!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25447.

Šuvu vienu linu kreklu,
Līdz zemīti rakstīdama;
Gan zināju tautiņās
Venu pašu dieverīti.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

25448.

Tā drebēja tautu meita
Kā apsīte vērējā:
Īsus kreklus sašuvusi,
Gaŗi mani bāleliņi.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

25448v1.

Apkauniesi, tautas meita,
Īsus kreklus pašuvusi,
Īsus kreklus pašuvusi, -
Slaiki mani bāleliņi.
- Kaunies pate, dziedātāja,
Vai es gāju mēru ņemt?
Vai es gāju mēru ņemti
Pie taviemi bāliņiem?
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

2. Tā drebēja tautu meita
Kā putniņa dvēselīte:
Īsus kreklus sašuvuse,
Gaŗi mani bāleliņi.
338 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Tā trīsēja tautu meita,
Kā sietā sijājama:
Īsus kreklus sašuvuse,
Gaŗi mani brāleliņi.
- Lai trīs pate dziedātāja,
Ni es, kreklu šuvējiņa;
Vai es gāju mēru jemt
Iz taviem brāliņiem?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

4. Trīcet trīc tautu meita,
Ap pūriņu tecēdama;
Kā, nabadze, netrīcēja,
Īsus kreklus nošuvuse!
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

25449.

Vai māršiņa dzīvodama
Kazas vien ganījusi?
Pirmajam dieverim
Iedod kazu pinekli.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

25450.

Vai mērie apmyruši
Tautu dāla boleniņi?
Ne skaudzeites nenuoņēme
Mozojam pouriņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

25451.

Vari, vari, tu tautieti,
Ja tu vari, es gan varu:
Ja tu vari man atjāt
Dancojošu kumeliņu,
Es gan varu appuškot
Tavus baltus bāleniņus.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

25452.

Vari, vari, tu tautieti,
Tu varēji, es varēju:
Tu var' manu pūra vāku
Zelta naudu noskaitīt,
Es var' tavus bāleliņus
Līdz zemīti appuškot.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

25453.

Velkama māršiņa
Caur nama jumtu:
Pills nams dieveŗu,
Neviena krekla!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

25454.

Cēļu krēslu uz krēsliņa,
Laižu garu paveden':
Dieveriem, platačiem,
Garu kreklu vajadzēja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

48040.

Bruoleits veda vedekliņu,
Es aizjūdžu kumeliņu;
Man īdeve dīgu jūstu
Bez dzaltona dzeipuriņa.
170 [Kapiņu D].

- 274 -

48041.

Brāļa sievas mutautiņu
Cieši bāzu kabatā,
Kauns ļaudimi parādīt,
Ka man laiska brāļa sieva.
396 [Skrīveŗu Rg].

48042.

Dāvin' mane, tautu meita,
Rāmā šūtu nēzdaudziņu,
Kā es tev dāvināju
Sav' jaunajo bāleliņu
214 [Lažas Azp].

48043.

Dievers man zirgu jūdza,
Grožot vien negrožoja;
Es iedevu dieveram
Bez ieloka paladziņu.
213 [Lazdonas Md].

48044.

Dievers māršu dancināja,
Sidrabiņa prasīdams.
Še, diever, linu krekls,
Nemeklē sidrabiņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

48045.

Dievers māršu raudināja,
Cimdu zeķu gribēdams.
Ne ir cimdi, ne ir zeķes,
Ne ir laba valodiņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Dīvers māršu ryudynāja,
Cymdu zeču grybādams.
Ni jir cymdu, ni jir zeču,
Raibys zečis kuojeņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

48046.

Dīvers māršu meiļi cēle,
Gara krakla grybādams.
Voi byus cimdi, a voi zečes,
Gara krakla gon nabyus.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

48047.

Kam pietrūka cimdu zeķu,
Tam iedevu vīžu pāru;
Vis devītam dieveram,
Tam pietrūka cimdu zeķu;
Tam pietrūka cimdu zeķu,
Tam iedevu vīžu pāru.
15 [Alūksnes Vlk], 525 [Alūksne Vlk apr.].

48048.

Šļūcat meitas, vērpjat, meitas,
Deviņiem ratiņiem!
Visiem citiem linu krekli,
Devītajam bāliņam;
Devītajam bāliņam,
Tam pietrūka linu krekla.
133 [Īles Jg].

48049.

Ko te auda, ko te trieca
Deviņamis stellītems?
Uzlika mūs' brāļiem
Pakulinus dvieļus;
Kur brāļi stāvēja,
Tur spaļi bira.
355 [Rucavas Lp].

48050.

Kreklu kreklu, brāļa sieva,
Par brālīša atdošanu;
Ja nedosi izrakstītu,
Ņemš' brālīti atpakaļ.
396 [Skrīveŗu Rg].

48051.

Man iedeva jaunā mārša
Bez jostiņas cimdu pāri;
Dievs dod jaunai māršiņai
Bez ļipiņas aveniņu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

1. Jauna mārša man iedeva
Baltus cimdus bez pirkstiem;
Dievs dod viņai tādu laimi:
Baltas aitas bez ļipām.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

48052.

Man māršiņa lynu kraklu
Leidz zemei sūlējusi;
Gara mēle sūlējusi,
Eisas rūkas pajāmušas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

48053.

Redzēsim, dzirdēsim,
Ko dos mārša brālītim.
Vai dos kreklu bez rokas,
Vai bez loka villainīti?
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

48054.

Še, mamina, vylnuoneite,
Nabar maņa dzeivuodama.
Še, dīver, lina kraklys,
Naruoj muna precinīka.
170 [Kapiņu D].

- 275 -

48055.

Vedekliņ, cīlaviņ,
Kū tu maņ dārovuosi?
Kai es tev dāravuoju
Myužam sovu buoleliņu.
605 [Skolas].

1. Vedekliņ, cīlaviņ,
Kū tu mani paškinkuoj?
Kā es tevi paškinkovu
Myužam sovu bruoliliņ(u).
389 [Silajāņu Rz].

48056.

Vysu dīneņi gaidēju
Nu māršeņis plotis jyustis,
Šei īdeve līsaiškeņi,
Pomeļnika sīnamū.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

5) Apdāvina kāzu goda viesus vedējtēvu un vedējmāti; līgavaiņa brāļiem vedējiem un līgavas brāļiem panāksniekiem apsien dvieļus un dod cimdus, ko dara lielāko tiesu jau līgavas mājās

25455.

Ai ai tautu meita,
Tavu cimdu! - rokas sala.
Vai tu biji adījuse,
Uz akmeņa sēdēdama?
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

25456.

Brāļam braucu vedējos,
Gaŗa krekla gribēdams;
Man iedeva cimdu pāri
Kā vēdera laitiķam.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1. Brāļam gāju sievas vest,
Gaŗu kreklu apsolīja:
Gaŗu kreklu apsolīja,
Nu iedeva cimdu pāri.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

25457.

Brāļam jāju vedējos,
Skaistas jostas gribēdams;
Man apsēja brāļa sieva
Kā to slotas sienamo.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

25458.

Kā skriesi, Andrej,
Ar vienu spārnu?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25459.

Ko darīji, tautu meita,
Skortulīšus neauduse?
Pārjāj mani bāleliņi,
Kā bērziņi nodzenāti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

25460.

Kaunies pate, jaunā mārša,
Pirmajām dāvanām:
Rupjis dvielis, cauri cimdi
Pašam brūtes vedējam.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

25461.

Labāk gāju māršas vest,
Ne māsiņas pavadīt:
Mārša deva linu kreklu,
Māsa prasa sudrabiņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

25462.

Mārša manim iedevuse
Baltus cimdus bez īkšķiem;
Dievs dod viņai baltas aitas,
Visas aitas bez ļipām.
349 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jaunā mārša man iedeva
Raibus cimdus bez īšķiem;
Dievs dod viņai aitu laimi,
Visus jērus bez ļipām.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

25463.

Mārša man iedeva
Dīvainas dāvanas:
Dvieļi bez galiem,
Cimdi bez īkšķa.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

25464.

Mārša man iedeva
Dīvainas dāvanas:
Pirkšķainas zeķes,
Dūŗainus cimdus.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

- 276 -

25465.

Mārša man iedeva
Spaļainu dvieli;
Kur iemu, kur teku,
Tur spaļi bira.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Kur brāļi stāvēja,
Tur spaļi bira:
Uzkāre māsiņa
Spaļotu dvieli.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Man deva māršiņa
Spaļainu kreklu;
Kur lēcu, kur deju,
Tur spaļi bira.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

25466.

Man nebija māsas žēl,
Kā to māsas dāvaniņu:
Nolikuši gaŗus dvieļus,
Jāj, pelcē mērcēdami.
224 [Kabilē (Kld)].

25467.

Nav cimdīc ormanim,
Nav jostīn's padurvē,
Viena pat' diega josta
Kā nabag' pātadzīn'.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

25468.

Pieci cimdi, pus zeķītes
Tautu meitas pūriņāi;
Atjāj pieci vedējiņi,
Tos apdala, vēl atliek.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

25469.

Precē mani preceniece,
Linu krekla gribēdama;
Es iedevu tāšu kreklu,
Skrej ellē grabēdama.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Precēj' mani precenieks,
Linu kreklu gribēdams.
Es tev došu tāšu kreklu,
Skrej ellē grabēdams!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

25470.

Ripaiņi, spangaiņi
Mūs' māsas dvieļi;
Situse, auduse
Mūs' māsiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25471.

Tā māsiņa bāliņos
Cūkas vien ganījuse:
Visiem mūsu vedējiem
Cūkacīšu cimdi bija.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

25472.

Vedekliņas vesti gāju
Ar veco vilnānīti;
Suns veco saplūkāja,
Citas jaunas nedabūju.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

25473.

Vedekliņas vesti gāju,
Vilnānītes gribēdama;
Man vedekla neiedeve
I pakulu gabaliņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

25474.

Cilpaiņi, blakaiņi
Tautmeitas dvieļi:
Snauduse tautmeita,
Tos auzdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25475.

Balti gāja bāleliņi,
Kā ar sniegu apsniguši;
Tas nebija balts sniedziņis,
Tās māsiņas dāvaniņas.
44 [Turaidā (Turaidas pag. Rg)], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Nu stāv balti bāleliņi,
Kā ar sniegu apsniguši;
Tas nevaid balts sniedziņš,
Tas māsiņas tikumiņš.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2. Pā(r)jāj mani bāleliņi,
Baltu sniegu nosniguši;
Tas nebija balts sniedziņis,
Tie māsiņas balti dvieļi.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

25476.

Bāliņam raibus cimdus
Par skaliņu plēsumiņu;
Māršiņai vell' iekš sirds,
Ka nelaida dedzināt.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

25477.

Brālīts manim linus sēja
Dadžu kalna galiņā;
Es uzkāru brālīšam
Dadžu lapu skārtelīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 277 -

25478.

Es aizmirsu brālīšam
Krustīm dvieļus nekārusi,
Kā brālītis man aizmirsa
Linu sēklas vācelē.
190 [Kuldīā].

1. Es aizmirsu bāliņam
Linu kreklu nedevuse,
Kam bāliņš man aizmirsa
Linu sēklas sētuvē.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

25479.

Es atradu ganīdama
Bišu austu nēzdauciņu:
Visapkārt izrakstīts,
Vidū vasku ritulīts.
To taupīju brālītim
Asariņas noslaucīt.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

25480.

Es atradu ganīdama
Skudru austu nēzdodziņu;
To es došu brālītim
Tautu meitas kaitināt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Es atradu ganīdama
Zelta diegu kamoliņu;
To es došu bāliņam
Tautu meitu karināt.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2. Es uzgāju ganīdama
Bišu austu nezdaudziņu,
Gar kantēm izrakstītu,
Vidū vasku ritenīti.
To taupīšu brālītim
Tautas meitas kaitināt.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

25481.

Es, bāliņ, tavu cimdu
Nepuškoju, nerakstīju,
Kam cirvīti man nedevi
Jālīž mēļu līdumiņš!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

25482.

Man māsa uzkāra
Spaļotu dvieli;
Es māsai metīšu
Spaļotu naudu.
158 (Nīcā).

25483.

Man māsa uzkāra
Vizuļu dvieli;
Kur lēcu, kur stāvu,
Vizuļi bira.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

25484.

Neņem ļaunu, bāleliņ,
Kad es tevim cimdus metu:
Ir es pate jauna biju,
Ir man daudz vajadzēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

25485.

Noiet saule vakarā,
Zelta zarus zarodama;
Aiziet māsa tautiņās,
Bāleliņus puškodama.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Puško saule mežu galus,
Vakarā noiedama;
Puško māsa bāleliņus,
Tautiņās aiziedama.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

2. Tek saulīte mirdzēdama,
Meža galus šķirstīdama;
Tek māsiņa tautiņās,
Bāleliņus puškodama.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

25486.

Šim gabals, tam gabals,
Kas pašam bāliņam?
Bāliņam raibi cimdi,
Dzīparaiņas apsējiņas.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

25487.

Tos cimdiņus brāļam devu,
Kam rakstiņi sajukuši:
Vakarāi skalus plēsa,
Nežāvētus dedzināja.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

25488.

Tos cimdiņus brāļam devu,
Kur rakstiņi sarežģīti:
Saskaities skalus plēsa,
Tumši dega vakarā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 278 -

1. Brāļam devu tos cimdiņus,
Kur samisa [sajuka] pāradiņi:
Apsaskait's skalus plēsa,
Tumši dega dedzināmi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Brālīšam tie cimdiņi,
Kam rakstiņi man sajuka,
Kam tas biezus skalus plēsa,
Tumši dega dedzinot.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25489.

Tos cimdiņus brāļam devu,
Kuŗiem raksti sajukuši,
Kam tas manim skalus liedza
Vakarā dedzināt.
315 [Jaunjelgavā], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

1. Sajukuši tie rakstiņi,
Tos es došu bāliņam,
Kam tas manim skalus liedza,
Kad es pūru darināju.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25490.

Tos cimdiņus brālim došu,
Kam rakstiņi sajukuši,
Kam brālītis man neļāva
Gaišu skalu dedzināt.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

25491.

Tos cimdiņus brāļam došu,
Kam rakstiņi sajukuši,
Kam tas manim skalus liedza
Dažu piektu vakariņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

25492.

Vēlīgs brālītis
Krustim ņemt;
Vai būs vēlīgs
Apaļus mest?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

48057.

Dodat manim vīru klāt,
Dodat vīra krustdēliņ(u)!
Es tam vīra krustdēlam
Došu jostiņ' un kulīt(i).
605 [Skolas].

48058.

Kā lubas, kā dēles
Mūs' māsas dvieļi;
Situse, auduse
Nabadzīte.
129 [Gudenieku Azp].

48059.

Kā nav kauna bajārami
Ņemt nabaga dāvaniņas?
Daudz dieniņas sasēdēju,
Dāvaniņu darīdama.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48060.

Kristāvs bārzdu kustināja,
Linu krekla gribēdams.
Vai būs cimdi, vai būs zeķes,
Linu krekla gan nebūs.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

48061.

Man ari, man ari
Kaziņ' saiti:
Es ari līdzēj'
Jānīti šūpot.
104 [Ēdoles Vp].

48062.

Nedomājat, jūs ļautiņi,
Kad mēs visus dalīsim!
Citam došu cimdus zeķes,
Citam knipi parādīšu.
39 [Bārtas Lp].

48063.

Citam devu cimdus zeķes,
Citam pigu parādīju,
Še tev, še tev
Par to siltu gulēšanu!
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

48064.

Paldievs paldievs,
Nu deva, nu deva!
Pavāram, nabagam,
Zīda svārki, samta bikses.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

48065.

Solīt solu, bet nedošu,
Manu mīļu sietaviņu;
Rīgē pierkta, nauda dota -
Mana mīļa sietaviņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

48066.

Spālmaņeitis cymdu prosa -
Kur man bjeja cymdus jemt?
Tu spjēlēji, es doncuoju,
Daramlaika nagūlovu.
606 [Vitebskas guberņa].

- 279 -

48067.

Šim cimdeļi,
Tam cimdeļi,
Brālim dvielis,
Gaŗas zeķes
427 [Tadaiķu Lp].

48068.

Tam kulaiņi i šam kulaiņi,
Juoneišami pierstainīki;
Juoneišam pierstainīki
Meitom kryutis vurinuot.
182 [Kaunatas Rz].

48069.

Tautu meita pūru dala:
Šim čižiņ', tam čižiņ';
Tam īstam brālīšam
Ar visām varažām.
546 [Kuldīga Kld apr.].

48070.

Taida cyuka krystamuotja,
Taida cyuka krystamuotja!
Maņ jūsteņi naīdjavja
Par luktura sējumeņu.
247 [Makašānu Rz].

48071.

Tos cimdiņus brāļam devu,
Kur rakstiņi sajukuši;
Tos glabāju pūriņā,
Kur nebija sajukuši.
373 [Sarkaņu Md].

48072.

Vedekliņu vesti guoju,
Jaunas sagšas grybādama;
Jaunas sagšas nadabuju,
Suns vacū sapleukuoja.
236 [Līvānu D].

48073.

Vysim cymdi, vysim cymdi,
Vysim cymdi kulainīši,
Teklītei pierstainīši,
Ar kū ceļu paruodīt.
168 [Kalupes D].

6) Kāzu amata ļaudis

25493.

Kopā kopā,
Amata ļautiņi:
Šļūters, pavārs,
Pavāra meitiņa!
Nu mūsu māsiņa
Pūriņu dalīs.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

25494.

Kur palika alus puisis,
Ka neredz staigājam?
Kad redzētu staigājam,
Tad dalītu dāvaniņas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25495.

Rīku meitai nedosam
Ne pakulu gabaliņa,
Kam dzeŗ mani bāleliņi
Mellajāmi kanniņām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

25496.

Šļūteŗam saldens alus,
Tam būs smalks linu kreklis;
Pavāram cieta gaļa,
Tam būs rupju pakuliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

25497.

Tevis dēļ, mūs' māsiņa,
Šorīt visi amatnieki,
Šorīt visi amatnieki,
Prievitiņa gribēdami.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

25498.

Visi trauki apmazgāti,
Pavārnīca nemazgāta;
Visi ļaudis apveltīti
Rīka meita neveltīta.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

25499.

Visi trauki apmazgāti,
Pavārnīca nemazgāta;
Visi radi apveltīti,
Tēvamāsa neveltīta.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Visi trauki nomazgāti,
Pavārnīca nemazgāta;
Visas tautas apveltītas,
Vīramāte neveltīta.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 280 -

7) Līgavaiņa tiesa

25500.

Apdalīju brāļus māsas,
Vēl palika tautietim,
Vēl palika tautietim
Par pupiņu raudzījumu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25501.

Bij augusi tautu meita,
Bij uz mani domājusi,
Bij šuvusi linu kreklu
Pa manami augumam.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

25502.

Dali, dali, mūs' māsiņa,
Pamet pūra dubenā,
Ko tu dosi pirmo gadu
Savam siena pļāvējam!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25503.

Ieve zied ceļmalē
Papuvītes galiņē;
Tā zied mani balti cimdi
Tautas dēla rociņē.
226 [Kandavā (Tl)].

25504.

Es atradu tautu dēlu
Kaņepāju krekliņiem.
Nāc, bāliņ, slēdz pūriņu,
Dosim vienu linu kreklu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25505.

Kas, brālīti, tev iebāza
Baltus cimdus azotē?
Tautu meita tev iebāza
Par pupiņu raudzīšanu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

25506.

Resna baļļa dēla māte,
Resnu dēlu audzinājse:
Trīs audeklu kreklu šuvu,
Vēl nelīda mugurā.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

25507.

Šim kulaiņi, tam kulaiņi,
Brūtgānam pirkstainīši,
Brūtgānam pirkstainīši
Par pupiņu taustījumu.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25508.

Sviedin sviedu linu kreklu
Pašā pūra dibenā,
Ka netika nesējiņš
Pa manam prātiņam.
424 [Barkavas pag. Rz].

25509.

Tieškām šuvu linu krelu,
Liku pūra dibenā;
Ārā ņēmu raudādama,
Nav pa prātam valkātājs.
121 [Gulbenē (Md)].

25510.

Veltē, māsa, ko veltē,
Veltē savu arājiņu,
Veltē savu arājiņu,
Savu siena pļāvējiņu!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25511.

Cimdu cimdu, rokas sala,
Mana jauna līgaviņa!
Ko darīji bāliņos,
Ka(d) cimdiņus neadīji?
Vai staigāji pura malu,
Puišu svilpes svilpēdama,
Puišu svilpes svilpēdama,
Puišu ziņģes ziņģēdama?
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

1. Cimdus cimdus, rokas sala,
Mana jauna līgaviņa!
Ko darīji bāliņos,
Man cimdiņus neadījse?
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

25512.

Cimdu cimdu, rokas sala,
Mana jauna līgaviņa!
- Vēl neesi siena pļāvis
Tu manām aitiņām;
Citu gadu sienu pļausi,
Citu gadu cimdus došu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 281 -

25513.

Citam cimdi, citam zeķes,
Kas pašami brūtgānam?
Brūtgānam mūs' māsiņa
Ik naksniņas klātgulēt.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

1. Visiem devu cimdus, zeķes,
Ko pašam brūtgānam?
Tam es pate padevos
Ar daiļo augumiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

48074.

Ak tu traka vīramāte,
Resnu dēlu audzināja!
Trīs audekla [audeklu] kreklus šuvu,
Vēl netika mugurā;
Ceturto piestiķēju,
Tad pār galvu pārstrīķēju.
109 [Ērķemes Vlk].

1. Vīramāte, velna māte,
Resnu dēlu audzināja!
Piecaudekla [audeklu] kreklu šuvu,
Vēl nelīda mugurā;
Kad sesto piestiķēju,
Tad par galvu pārstīvēju.
605 [Skolas].

2. Dēlu māte, vella māte,
Tādu dēlu audzināja;
Trīs gabaliem kreklu šuvu,
Vēl nelīda mugurā.
15 [Alūksnes Vlk].

48075.

Krustim auga krusta puķe
Apaļāje dārziņā;
Es uzkāru tautiešam
Krustām austu linu dvieli.
129 [Gudenieku Azp].

48076.

Līgaviņa man iedeva
Rozēm šūtu nēzdociņu,
Iedodama man sacīja:
Mazgā rīta rasiņā;
Mazgā rīta rasiņā,
Kar liepiņas galiņā.
224 [Lielvārdes Rg].

48077.

Met zemē, bāleliņ,
Mātes dotu linu kreklu;
Apvelcies tautu meitas,
Vai bij linu, vai pakulu.
605 [Skolas].

48078.

Ņem, tautieti, tu par labu,
Kas manā pūriņā!
Ka gribēji lielu pūru,
Kam neņēmi vecu meit'?
283 [Nīgrandas Azp].

48079.

Paladzeņa paladzeņa,
Muna jauna ļaudaveņa!
Kū darēji bruoleņūs,
Paladzeņu naaudus(e)?
326 [Preiļu D].

1. Palaidneica palaidneica,
Muna jauna ļaudaveņ(a)!
Kū darēji bruoleņūs,
Paladzeņu naaudus(e)?
143 [Jāsmuižas D].

48080.

Ša, tautīt, tev tī cimdi,
Tys muns pyrmais adējums!
Tautīts suoka nycynuot
Munu daiļu adējumu.
Ni tu, ļurba, mane vērts,
Ni tuo muna adējuma.
44 [Bebrenes Il].

48081.

Šam gobols, tam gobols -
Kas pošam jauničam?
Jauničam vyss pyuriņš
Ar vysom atslāgom.
357 [Rudzētu D].

48082.

Šim gabals, tam gabals -
Kas pašami brūtgānam?
Brūtgānam tie cimdiņi,
Kam rakstiņi sajukuši.
514 [Zentenes Tl].

48083.

Tautiešami kreklu šuvu,
Pie bālīna mērīdam'.
Nu trīcēju, nu drebēju,
Biju īsu sašuvusi.
405 [Smiltenes Vlk].

- 282 -

g) Dažādi apcerējumi, veltīšanu beidzot

25514.

Atlika pūra,
Pietrūka tautas!
Atlika pūra
Pusotra simta,
Pietrūka tautas
Pusotra simta.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25515.

Atlika veltīšu,
Pietrūka tautiešu, -
Nav mūsu māsiņa
Gulējusi.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Pazinu māsiņu
Negulējšu:
Atlika pūriņa,
Pietrūka tautiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2. Situsi, audusi
Mūs' māsiņa,
Nev gājsi pirtī
Atmiga gulēt.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

3. Tautiņu pietrūka,
Veltītes altika:
Nav mūsu māsiņa
Launaga gulējse.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

4. Tikuse māte,
Tikuse meita,
Negāja pirtī
Apmigu gulēt.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

25516.

Bagāta bagāta
Mūs' māsiņa:
Pietrūka tautas,
Atlika veltas.
232 [Talsos (Tl)].

25517.

Bij mūsu māsiņa
Pūriņu darījse:
Pietrūka tautiņu,
Atlika veltītes.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Šļūkuse, vērpuse
Mūs' māsiņa:
Pietrūka tautas,
Atlika veltes.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

25518.

Bitīt, savu krājumiņu
Baznīcā dedzināja;
Māsiņ' savu krājumiņu
Dal' vienā rītiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

25519.

Bitīt, tavu nesumiņu
Baznīcā dedzina;
Māsiņ, tavu krājumiņu
Tautiņās izkaisīja.
190 [Kuldīā].

1. Bitīt, tavu šuvumiņu
Baznīcā dedzināja;
Māsiņ, tavu darījumu
Tautiņās izvalkāja.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

25520.

Dien' un nakti adu, vērpu,
Sav' pūriņu darīdama;
Piedarīju, izdalīju,
I ne zīt nepazinu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25521.

Devu, devu teicējam,
Vairāk devu pēlājam:
Teicējam kreklu devu,
Pēlājam vilnānīti.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Devu, devu pēlājam,
Vēl vairāk teicējam:
Pēlājam kreklu devu,
Teicējam vilnānīti.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

25522.

Divi cimdi, pus zeķītes
Bij manā pūriņā;
Kad man bija dalīšana,
Vēl man bija atlikšana.
198 [Saldū].

25523.

Dziedādama pūru daru,
Raudādama izdalīju:
Kam domāju, tam netika,
Pate gauži noraudāju.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 283 -

25524.

Es jau pate tā meitiņa,
Ko ļautiņi nicināja,
Es jau pate piebēruse
Priežu mizu pūriņā.
691 [Biržu pagastā (Madonā Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25525.

Es pūriņu piedarīju
Ganos, nagus pūšļodama;
Tautiņās izdalīju
Siltajā istabā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Adu cimdus dziedādama,
Savas rokas saldēdama;
Raudādama izdalīju
Siltā tautu istabā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Es adīju, es rakstīju,
Savas rokas saldēdama;
Siltāi tautu istabā
Bij viens acu redzējums.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3. Raudādama pūru daru,
Savas rokas saldēdama;
Dziedādama izdalīju
Siltā tautu istabā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25526.

Gana devu, gana devu,
Vēl atlika, vēl atlika;
Vēl atlika, vēl atlika
Citu gadu pirtīšām.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

255261.

Gana šļūcu, gana vērpu
Deviņiem ratiņiem,
Kad aizgāju tautiņās,
Tad pūriņu izdalīju.
224 [Kabilē (Kld)].

25527.

Gulējsi meite,
Snaudusi māte:
Pārskrēja mūs' brāļi
Bez dāvanu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

25528.

Ira ira mūs' māsiņa,
Ira pūru darījuse:
Apdalīja svešus ļaudis,
Vēl palika bāliņam.
121 [Gulbenē (Md)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

25528v1.

Apdalīju svešus ļaudis,
Vēl atlika dāvaniņas,
Vēl atlika dāvaniņas
Jaunajai māsiņai.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

25529.

Ir meitiņa adījusi,
Ir Dieviņš palīdzējs:
Apdalīja svešus ļaudis,
Vēl palika pūriņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

25530.

Jāj, brāli, sētā,
Nes vēsti mātei:
Pietrūka tautas,
Atlika veltes.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

25531.

Ko bij manim nu darīt,
Ko bij visu nedarīt?
Kas bij manā pūriņā,
Viss tautām piederēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

25532.

Māmiņ, tautas izpaļāja
Visu tavu darījum':
Citu rupju, citu zilu,
Citu melnu, nemazgātu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

25533.

Ne par lietu es izdevu
Savu skaistu darījumu, -
Par to mazu tautu dēlu
Kā par sila sirsenīti.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25534.

Ne par lietu es izdevu
Savu skaistu darījumu, -
Par to vecu tautu dēlu
Kā par praula gabaliņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Kā par velti es atdevu
Savus dailus gabaliņus, -
Par veco tēva dēlu
Kā par vecu ozoliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 284 -

2. Snātnīt' mana, villānīte,
Nepatiesi izdodama
Par to vecu tautu dēlu
Kā par praula gabaliņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

25535.

Ne svētdienas nesvētīju,
Ne saulīti norietam;
Uz tautāmi visi grēki, -
Valkā manu darījumu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

25536.

Jem par labu, sveši ļaudis,
Kāds kuŗami gadījās:
Izaugdama nistaigāju,
Jums rociņas mēredam.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

25537.

Ņemiet, tautas, nepeliet,
Labs ir drēbes gabaliņš;
Tumsā vērpu, neredzēju,
Kāds iznāca, tādu laižu.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Nepeliet, sveši ļaudis,
Manas rupjas dāvaniņas:
Tumsā vērpu vakarā,
Kāds man nāca, tādu laidu, -
Sīva mārša, bargs bāliņš,
Neļauj skalu dedzināt.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2. Pateiciet, dieverīši
Kāds kuŗam gadījās:
Tumsā vērpu, tumsā šļūcu,
Kāds tas nāca, tādu laidu, -
Sīva mārša, bargs bāliņis,
Neļauj skalu dedzināt.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

25538.

Nepeļat, sveši ļaudis,
Melnas manas dāvaniņas;
Būtu baltas izmazgājse,
Teiktu vecas, novalkātas.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

25539.

Nesmādējat, sveši ļaudis,
Māršas dotas dāvanīnas:
Baltas bija balinātas,
Upēi tīras izskalotas.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

25540.

Nesmejat, sveši ļaudis,
Ka man bāli dzīpariņi:
Grāvju grāvjus izstaigāju,
Maraniņu meklēdama.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

25541.

Nesmejiet, sveši ļaudis,
Ka man bāli dzīpariņi:
Maza mana roka bija,
Bāli mani dzīpariņi.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

25542.

Nesmejat, jūs tautieši,
Ka man mazas dāvaniņas:
Mazas manas avitiņas,
Mazas manas dāvaniņas.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

25543.

Paldies saku māmīnai
Par to agru cēlumīnu:
Koši tautas apdalīju,
Koši savus bālelīnus.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

25544.

Piedod, Dieviņ, meitai grēkus,
Meita liela grēciniece:
Svētdien pūru piedarīja,
Darba dienu izdalīja.
1311 [Apē (Vlk)].

25545.

Pilnu lēju, tukšu dzēru
Zaļ' ozola biķerīti;
Pilnu vedu sav' pūriņu,
Tautās tukšu izdāvāju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

25546.

Plikvēdeŗi apveltīti,
Palik' pāri veltāmais:
Palik' cimdi, palik' zeķes,
Palik' raibi prievitīni.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

25547.

Prasiet, tautas, prasiet, tautas,
Kam vajaga, kā vajaga,
Kam vajaga linu kreklu,
Kam balto vilnainīšu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 285 -

25548.

Prasiet, tautas, prasiet, tautas,
Kam vajaga, kam vajaga:
Vēl manai māsiņai
Puspūriņa linu kreklu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

255481.

Pūriņ' manu i pūriņu,
Dažas dienas darījumu,
Tautiņās izdalīju
Vienā rīta cēlienā.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

25549.

Saka tautas precēdamas,
Pūra liela nevajag;
Kad aizgāju, tad nosedza
Ir no virsas vilnānīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Saka tautas precējot:
Mums nenieka nevajag.
Kad noveda, tad nosedzu
No muguras villeniņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

25550.

Simtu priežu dedzināju,
Sev pūriņu darīdama;
Ne skaliņš neizdega,
Kad pūriņu izdalīju.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Simtiem skalu naktīm dega,
Kad pūriņu darināju;
Ij skaliņš neizdega,
Kad pūriņu izdalīju.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

25551.

To vietiņu nodancoju,
Kur pūriņu izdalīju;
Dod, Dieviņi, tai vietā
Atkal citu piedarīt!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

25552.

Vadzī, tautas, nekariet
Mūs' māsiņas dāvaniņas,
Ietiņat villainē,
Liekat pūra dibinā!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

25553.

Vēlējos šo dieniņu
Žem eglītes patupējse;
Šo dieniņu izdalīju
Dažas dienas krājumiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

25554.

Velc, tautieti, savus svārkus,
Liec manā pūriņā!
Es izdevu tevis dēļ
Savas baltas vilnānītes.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

48084.

Adu cimdus dziedādama,
Sev rociņas saldēdama.
Dziedādama saadīju,
Raudādama izdalīju;
Raudādama izdalīju
Siltā tautu istabā.
545 [Krustpils D apr.].

48085.

Bij aitiņa, bij villiņa,
Nav māmiņas, kas darīja.
Pūrā liku dziedādama
Baltas vilnas kodaliņu;
Raudādama izdalīju
Vīramātes meitiņām.
391 [Sinoles Vlk].

48086.

Ai Dieviņi, ko darīt,
Visu pūru izdalīju!
Nav pašai cimdu zeķu,
Nav lielāji lakatiņa.
396 [Skrīveŗu Rg].

48087.

Aizamirsa, aizamirsa -
Kas jau mun aizamirsa?
Aizsamirsa lina krekli
Pašā pūra dibinā.
127 [Grostonas Md].

48088.

Bij meitiņa adījuse,
Bij dieveris palīdzējis:
Apdalīja plikvēdeŗus,
Vēl atlika pūriņā.
200 [Kuldīgas Kld].

48089.

Bitītei, meitiņai,
Tām abām viena laime:
Bitīt' savu krājumiņu
Baznīcā dedzināj',
Meitiņ' savu krājumiņu
Izdal' vienā vakarā.
23 [Ārlavas Tl].

- 286 -

48090.

Es redzēju māmiņai
Nemīlīgu vedekliņu:
Rokā veltes noturēja,
Neiebāza azotē.
127 [Grostonas Md].

48091.

Es savu māsiņu
Vairs nedziedāšu:
Māsa man iedeva
Kaziņas saiti;
Pāriešu mājās,
Piesiešu kazu.
129 [Gudenieku Azp].

48092.

Kas būs cimdus adījus(i)
Pa manaji rociņaji?
Kas būs kreklus izšuvusi
Pa manam augumam?
198 [Krustpils D].

48093.

Kas no mana audumiņa,
Kas no roku saldējuma?
Kā putēt izputēja
Vienu rītu tautiņās.
198 [Krustpils D].

48094.

Kas no mana adījuma,
Kas no pirstu deldējuma?
Izkaisīju tautīnās,
Zirga sūdus dāvādama.
605 [Skolas].

48095.

Kur, tautieti, tavi radi? -
Krēsli viena istabā.
Man atlika dāvaniņa
Pašā pūra dibenāja.
94 [Dunikas Lp].

48096.

Kur, tautieti, tavi radi? -
Mums atlika dāvaniņas.
Vai mēs savas dāvaniņas
Žoga mietā kabināsim?
282 [Nīcas Lp].

1. Kur, tautieti, tavi radi?
Man atlika dāvaniņas.
Vai es iešu tevis labad
Žoga mietiem dāvināt?
355 [Rucavas Lp].

48097.

Kur, tautieti, tavi radi? -
Man atlika dāvaniņa.
Tavi radi pavārtē
Zilu kazu dalījās;
Cits grib ragu, cits grib nagu,
Cits grib ļipu paturēt.
282 [Nīcas Lp].

1. Kur, brālīti, tavi radi?
Man atlika pūriņā.
Tavi radi eglienā
Zilu kazu dalījās.
39 [Bārtas Lp].

48098.

Māmiņ, tavu darījumu
Sveši ļaudis izpaļāj(a);
Citu rupju, citu smalku,
Citu balši nevelēt(u).
373 [Sarkaņu Md].

48099.

Māsiņas, pazaglītes,
Manu pūru izzagušas:
Manu pūru atslēgušas
Ar vītola žagariņu.
235 [Litenes Md].

48100.

Meita pūru izdalīja,
Mātes acis neredzēj';
Mātes acis apgulušas
Apakš zaļas velēniņ's.
112 [Ezeres Kld].

48101.

Nāc, Jānīt, paskaties,
Kā pūriņu izdalīja;
Nepārmet dzīvodams,
Ka pūriņa man nebija.
322 [Praulienas Md].

48102.

Netikle māte,
Netikle meita:
Pietrūka dāvanu,
Atlika tautu.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld], 353 [Rubas (Reņģu) Jg].

- 287 -

48103.

Paldies, māsiņa, par kazas saiti,
Pāriešu mājās, piesiešu kazu.
40 [Basu (Bases) Azp].

48104.

Paldies saku Dieviņam,
Dabūj' vīru bez māmiņas,
Bez īstiem bāliņiem.
Nevaj'g zeķes, nevaj'g cimdus,
Nevaj'g raibas villainītes.
605 [Skolas].

48105.

Paldies saku māmiņai
Par to agru cēlumiņu;
Es kaunāi nepaliku
Tautu galda galiņā:
Bij tautāmi izdalīti,
Vēl pašai atlikās.
112 [Ezeres Kld].

48106.

Pieci gadi pūru loku,
Tīnes, lādes pielocīju;
Kad aizgāju tautiņāsi,
Pa vienam iztukšoja.
396 [Skrīveŗu Rg].

48107.

Pūriņ manu, i pūriņu,
Dažas dienas darījum(u);
Tautiņās izdalīju
Vienai rīta cēlienei.
224 [Lielvārdes Rg].

48108.

Smalki lini, balti lini,
Kamēr pūru pielocīju;
Vēl smalkāki, vēl baltāki,
Kad pūriņu izdalīju.
262 [Meirānu Md].

48109.

Tas mans brālītis,
Kas man deva;
Trīs gadus par tevi
Dieviņu lūgšu.
129 [Gudenieku Azp].

48110.

Tautas, dusmas neturati,
Kas dāvanas nedabū!
Ne ik gadi lini auga,
Ne ik gadi avetiņas;
Pa gadami lini auga,
Pa gadami avetiņas.
605 [Skolas].

48111.

Tautu meitas izdalīja
Pumpučaiņa dāvaniņas;
Uz pumpučas pakāpos,
Redzu tautas smejamies.
398 [Skrundas Kld].

48112.

Vai kaŗā aizgājuši
Tautu dēla bēleniņi?
Es savam pūriņam
I kaudzīšu nenoņēmu.
241 [Lubānas Md].

48113.

Vai vilks izrēja
Tautieša radus?
Pietrūka radīnu,
Atlika pūrīna.
39 [Bārtas Lp].

48114.

Vysta, ūlu nūdējus(e),
Vysu dīnu kladzinoj;
Es poureņu izdalēju,
Ni vuordeņa nasacēju.
44 [Bebrenes Il].

48115.

Zaļa čūska, melna dzilna
Caur akmeni diegu vēra;
Tā izvīla meitai pūru
Pirmo nakti klātguļot.
80 [Daugmales (Līves-Bramberķes) Rg].

19. Ziedo malas

a) Ceļā uz līgavaiņa mājām

25555.

Kad es gāju tautiņās,
Katram savu ziedu devu:
Priedei cimdus, eglei zeķes,
Ābelei villainīti,
Mazajam kārkliņam
Pa pārim prievetiņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1. Ozolam kreklu devu,
Liepiņai villainīti,
Sīkajiem kārkliņiem
Pa dzīpara galiņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 288 -

25556.

Plikdirsi āzveda
Gar nama duru,
Nedeva prievītes,
Ne kukulīša.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

25557.

Visi krūmi, žagariņi
Gaida mana puškojot:
Citam cimdi, citam zeķes,
Paeglītei vilnānīte.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

b) Vispārīgi apcerējumi, tautu sētu apstaigājot un ziedojot

25558.

Šorīt sārkana
Saulīte lēca,
Nu mūsu māsiņa
Dzīparus kaisa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Šorīt sarkana
Saulīte leca;
Būs mūs' māsiņai
Sarkani prieviti.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2. Šorīt sarkana
Saulīte lēca;
Šorīt sarkanus
Dzīparus mētā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

25559.

Dari, mans brālīti,
Daudz stāģelīšu,
Lai tautu meitiņa
Daudz tērējās.
226 [Kandavā (Tl)].

25560.

Dievaina dievaina
Tautiņu sēta:
Kur kāju spēru,
Tur zieda vajag.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25561.

Es šķitu lapsīti
Gumbājam;
Tā tautu meitiņa
Maliņas meta.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Redzēju lapsiņu
Lingājam;
Tā nav lapsiņa,
Tā mūsu māsiņa,
Tā mūsu māsiņa
Pūriņu dala.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

25562.

Ķizi ķizi tautām,
Pietrūka stāģu,
Pietrūka stāģu,
Atlika dāvanu.
226 [Kandavā (Tl)].

25563.

Met, māsiņa, prievitiņu
Tievu tievu, gaŗu gaŗu!
Prievitam liela slava
Par visām dāvanām.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

25564.

No tālienes jau pazina
Kur ievesta mūs' māsiņa:
Visa māja piemētāta
Ar mēļiem dzīpariem.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

25565.

No vārtiem jau pazinu,
Kur ievesta mūs' māsiņa:
Visi vārtu stabu gali
Dzīpariem nomētāti.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

25566.

Papriekšu māršiņa
Ziedodama,
Pakaļ māsīca
Lasīdama.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Nu iet vedekla
Diršļādama,
Vīramāte pakaļ
Ošļādama.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

2. Vedekla gāja
Kaisīdama,
Māsīca pakaļ
Lasīdama.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 289 -

25567.

Sveši ļaudis pievijuši
Šādu tādu skuju būdu,
Gribēdami izdodam
Manu skaistu darījumu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

25568.

Tautu dēlis sabūvējis
Būdu būdas galiņā,
Savu elli pildīdams,
Mūs' māsiņu tukšīdams.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

25569.

Vadā mani sveši ļaud's
Pa visiemi slustūžiem,
Taju pašu i vildami
Māmaļiņas darījumu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

25570.

Vadā mani tautu dēls
Pa tiem cūku celiņiem,
Savas būdas rādīdams,
Manu pūru kratīdams.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

25571.

Vai tā mana brāļa sieva
Kazas vien ganījuse?
Kuŗu duru daiedama,
Uzmet kazas pineklīti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

c) Ziedo govju, aitu, zirgu staļļus un cūku kūti

25572.

Parād' man, vīramāte,
Kuŗa mana vīra govs!
Kuŗa mana vīra govs,
Tai es likšu raibas zeķes.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Nāc, parādi, vīramāte,
Kur tās mana vīra gov's,
Lai es viņas noziedoju
Ar ziediņu ziediņiem.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

25573.

Ziedo, mārša, ko ziedo,
Ziedo labi govju stalli:
Tur tu šķirsi govis vēršus,
Visu mūžu dzīvodama.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

1. Ziedo, mārša, ko ziedo,
Ziedo manu govju kūti:
Te tu kopsi tās gotiņas,
Visu mūžu dzīvodama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

25574.

Veltē, māsiņ,
Sov' govu stalli:
Dieviņš tevi apveltēs
Ar raibām gosniņām.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

25575.

Ziedo, mārša, ko ziedoji,
Ziedo labi aitu stalli:
Tur tu cirpsi aitas, aunus,
Visu mūžu dzīvodama.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

25576.

Parād' man, vīratēv,
Kuŗš būs mana vīra zirgs;
Kuŗš būs mana vīra zirgs,
Tam es likšu raibus cimdus.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Nāc, parādi, vīratēvs,
Kur tie mana vīra zirgi,
Lai es sava vīra zirgus
Ar ziediem noziedoju.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

25577.

Ziedo, mārša, ko ziedoji,
Ziedo labi zirgu stalli:
Tur tu brauksi kumeliņus,
Visu mūžu dzīvodama.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

25578.

Aud, māsiņa, prievitiņu
Tievu tievu, gaŗu gaŗu:
Visi tautu cūku staļļi
Gaida tevi puškojam.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

25579.

Liec, māsiņa, āžam cimdus,
Cūkkūtei gaŗas zeķes;
Citu gadu šādu laiku
Āža, cūku vajadzēs.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

25580.

Met, māsiņ, raibus cimdus
Cūkkūtiņas dibenā,
Lai tev auga dzīvojot
Rimti raibi sivēniņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 290 -

1. Met, māsiņa, kur mezdama,
Cūkkūtī raibus cimdus,
Cūkkūtī raibus cimdus,
Tad būs raibi sivēniņi.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

25581.

Puško, mārša, ko puško,
Puško brāļa cūkkūtiņu:
Uz tiem cūku celiņiem
Cūku dievs utījās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25582.

Puško, mārša, ko puško,
Puško savu cūkkūtiņu:
Citu gadu šādu laiku
Sivēniņa vajadzēs.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

d) Ziedo klēti, riju, pirti

25583.

Ziedo, mārša, ko ziedoji,
Ziedo labi klētes durvis:
Tur tu bērsi miežus rudzus,
Visu mūžu dzīvodama.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

25584.

Es neiešu rijas kult,
Es rijiņu aizmaksāju;
Lai kuļ riju dievertiņi,
Jaunākās māsīciņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

25585.

Rijiņa danco
Uz vienas kājas,
Redz mani, jauno
Kūlējiņu.
Nedanco, rijiņ,
Neiešu kulti,
Es tev, rijiņ,
Aizmaksāšu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

25586.

Ziedo, mārša, ko ziedoji,
Ziedo labi rijas durvis:
Tur tu kulsi miežus rudzus,
Visu mūžu dzīvodama.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

25587.

Apgŗāvu tautiešam
Akmeņa pili;
Jauns mans svainītis,
Lai dara citu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Mēs diž' darbiņ'
Padarej':
Apgāž tautām
Akmiņ' pil'.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25588.

Ziedo, mārša, ko ziedo,
Ziedo savu pirtes taku:
Te tu iesi pirtiņā
Grūtajāsi dieniņās.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

25589.

Ziedo, mārša, ko ziedo,
Ziedo savu pirtes taku:
Tur tu pērsi dēlus meitas,
Visu mūžu dzīvojot.
190 [Kuldīā].

25590.

Veltē, māsiņa,
Savu pirtes taku:
Svēta Māŗa tev' veltēs
Ar dēliem, ar meitām.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

e) Ziedo aku vai avotu, upi, velētavu

25591.

Ziedo, mārša, ko ziedo,
Ziedo savu akas taku:
Tur tu smelsi ūdentiņu,
Visu mūžu dzīvodama.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

25592.

Trīs upītes strauji skrēja
Caur bāliņa pagalmiņu.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā sirmi kumeliņi,
Tai trešā upītē
Jaunā mārša mazgājās.
Es tev lūdzu, jaunā mārša,
Bez ziediņa nepamet, -
Ja tev nav citu ziedu,
Met sarkanu dzīpariņu!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

- 291 -

25593.

Negaidi, beņķīt,
Velētājas!
Es tavu godiņu
Aizmaksāju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

f) Ziedo nama un istabas vietas un lietas: maltuvi, ungunskuru, maizes abru un lizi u. t. t.

25594.

Ai ai sveši ļaudis,
Kādas jūsu dzirnaviņas:
Kā cālīti ēdināju
Pa vienam graudiņam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Es tās tautu dzirnaviņas
Kā gailīti ēdināju;
Bāleliņa dzirnavām
Sen būt' sieku samaluse.
18 (Kliģenē).

2. Nava lāga, nava lāga
Tautu dēla dzirnutiņas:
Kā gailīti ēdināju
Pa vienam graudiņam.
359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25595.

Izmalu dzirnus,
Pārlauzu milnu,
Lai manu māsiņu
Nemaldināja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

25596.

Lieku māli uz dzirnām,
Lieku baltu vilnānīti;
Kas mālīti ritināja,
Lai ņem baltu vilnānīti.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Liku māli uz dzirnām,
Liku baltu lakatiņu;
Kas grib manu māli malt,
Lai ņem manu lakatiņu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

2. Liku sieku uz dzirnavām,
Klāju baltu villānīti;
Kas samala rudzu sieku,
Lai ņem manu villānīti.
1253 [Kroņa laicenē].

25597.

Mēs tautu kuņiņu
Nočuinījām,
Lai mūsu māsiņu
Nemaldināja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

25598.

Ziedo, māsa, ko ziedo,
Ziedo savas dziernutiņas:
Tur tu malsi miežus rudzus,
Visu mūžu dzīvodama.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

25599.

Māsai guns neliedzat,
Māsa guni aizmaksāja,
Māsa guni aizmaksāja
Ar baltām zeķītēm.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Vīramāt, vīramāt,
Līzei gunis neliedziet,
Līze guni aizmaksāja
Ar raibiem cimdiņiem.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

25600.

Ziedo, mārša, ko ziedoji,
Ziedo labi ugunskuri:
Tur tu korsi uguntiņu,
Visu mūžu dzīvodama.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

25601.

Maizes kvāšņa priecājās,
Atved jaunu dūcītāju.
Ko, kvāšņiņ, priecājies,
Tevi pašu nosēdēja!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

25602.

Veltē, māsiņ,
Savu maizes lizi,
Te tev maizīte
Jācep būs!
232 [Talsos (Tl)].

- 292 -

25603.

Saproti, māsīna,
Kas veca tiesa:
Gailim prievīte
Par dziedāšanu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

25604.

Appuško sav' durvtiņas,
Lai zied laime dzīvojot!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

25605.

Vadzīts cīkstēja,
Dvielīti gaida;
Lukturis cīkstēja,
Cimdiņus gaida.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

48116.

Ai Dievu, Dieviņi,
Šī dārga vietiņa:
Kur kāju speŗu,
Tur zieda vajaga.
476 [Vecpiebalgas C].

48117.

Dirš, dirš, manu mās,
Lielāku kulu!
Vai vakar, aizvakar
Neēduse biji?
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

48118.

Ienākdama, jauna mārša
Ko stāstīja, istabā?
Uguntiņa dobē stāv,
Nezināja samaksāt.
203 [Kurmenes B].

48119.

Ko, Anniņa, tu domāji,
Saimeniece taisījies?
Visas vietas apveltīji,
Raibā maška neveltīta.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

48120.

Ko tu velna pati dari,
Kad sētmaļu nepuško?
Kur iedama, tecēdama,
Met ziediņu sētmalī.
146 [Jaungulbenes Md].

48121.

Lukturis cīkstēja, cimdiņus gaidīja,
Necīksti, lukturi, dabūsi cimdus.
40 [Basu (Bases) Azp].

48122.

Met, māsiņa, ko mezdama, -
Cūkkūtī raibus cimdus;
Cūkkūtī raibus cimdus,
Lai lec raibi suvēnīni.
94 [Dunikas Lp].

48123.

Pušķo, māsa, ko pušķo,
Pušķo arī pirtes taku;
Tur tupēsi dēlus, meitas,
Savu mūžu dzīvodam'.
112 [Ezeres Kld].

48124.

Pušķo, māsa, ko pušķo,
Pušķo pirtes istabiņ':
Tur tev būs atsēsties
Gŗūtajos brītiņos.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

48125.

Sametit maņ, muoseņis,
Koč pa dīga galeņam!
Vysi tautu sātmaleiši
Gaida mani aizejūt;
Gaida leli, gaida mozi,
Gaida veci, gaida jauni.
579 [Viļāni Rz apr.].

48126.

Sametāti nu, māsiņas,
Pa dzīpara galiņam!
Jūs jau pašas labi zināt:
Tautu zeme jāpuško.
46 [Beļavas Md].

48127.

Vodoj mani sveša muotja
Pa vysim cyuku klāvim;
Sovu pyuru piļdēdama,
Munu pyuru tukšēdama.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

20. Vedekla klāj galdu ar savu galdautu

25606.

Dēlu māt, dēlu māt,
Glabā savu rīku drānu:
Nu uzklāja meitu māte
Savu plānu galdautiņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].