HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work

KĀZAS

13. Apdziedāšana un dziesmu kaŗš

- 185 -

a) Dziesmas par līgavaini un līgavu un viņu savstarpējo satiksmi nākamajā dzīvē

1) Par līgavas un līgavaiņa augumu

a. Kāzinieku dziesmas jeb dziesmas no līgavaiņa draudzes

21156.

Vai vai brālīti,
Nav tavas vērtes!
Es tādu meitiņu
Pats pataisītu:
Nocirstu laukā
No apses kluča.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

21157.

Vai brālīti, vai brālīti,
Kā tu viņu iemīlēji,
Tādu melnu sviķa celmu,
Visu suņu norejamu!
226 [Kandavā (Tl)].

21158.

Vai bāliņ, vai bāliņ,
Kāda tava līgaviņa!
Greizas rokas, greizas kājas,
Liela pumpa mugurā!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vai māsiņ, tāds tev bija
Teicamais tēva dēls:
Līkas kājas, greizas rokas,
Lielu kupri mugurā!
1253 [Kroņa laicenē].

21159.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Kāda mūsu vedamā:
Platas acis, plata galva, -
Kā no meža izskrējuse!
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

21160.

Ai Dieviņ(i), dievamžēl,
Kalpam skaista līgaviņa!
I man tāda piederētu,
Saimenieka dēliņam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

21161.

Ai Dieviņ, dievamžēl,
Kalpam skaista līgaviņ';
Man bij tēvs, māmuliņa,
Vēl man tādas neatveda.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Lyga lyga, suorga suorga,
Kolpam skaista ļaudav'eņa;
Es puis'eits kai kundz'eņš,
Man' b'ej taida cyuku gan'a.
427 [Varakļānu pag. Rz].

21162.

Vai Dieviņi, dievamžēl,
Kalpam skaista līgaviņa;
Saimenieka dēliņam
Ar līko muguriņu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

21163.

Vai manu brālīti
Dižanu, ražanu;
Tā tautu meitiņa
Kā Dieva dota.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 186 -

21164.

Vai manu brālīti
Gluženu muti;
Tā tautu meita
Pinnaina, rētaina.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21165.

Vai mans brālīti,
Nav tavas vērtes;
Vēl bija savādu
Lūkoties.
224 [Kabilē (Kld)].

21166.

Vai manu brālīti,
Neturi dusmas!
Kādu meitu dabūju,
Tādu tev pārvedu:
Pagaŗu, pavāju,
Mellām acīm.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21167.

Vai manu brālīti,
Tev slikta laime!
Visa gaŗa vasara
Lūkojama,
Tik tādu kūlūzi
Nolūkoji.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Ko lūkoji, mans brālīti,
Tādu gaŗu vasariņu?
Ciņi, cērpi, akmentiņi
Dauza tavus zābaciņus, -
Tikai tādu ķūlūzu
Nolūkoji.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

211671.

Vai manu dieniņu,
Nesmuka mārša!
Nedod, Dieviņ,
Pēc māršas bērnus,
Dod, Dieviņ, pēc manis,
Pēc bāliņiem!
224 [Kabilē (Kld)].

21168.

Ak tu krupi tautas meita,
Tavu staltu augumiņu!
Velvēts kaklis, stāvi pupi,
Strupu mazu deguniņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

21169.

Ak tu mana līgaviņa,
Tavu daiļu augumiņu!
Par pagalmu pārtecēja,
Kā irbīte dziedādama.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

21170.

Ak tu manu bāleliņ
Kā ezara pureniņ;
Ak tu manu vedekliņ
Kā Vāczemes magoniņ!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21171.

Ak tu manu brāleliņ
Kā ezera pureniņ!
Atsavedi vedekliņu
Kā veco žibniciņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21172.

Atnāca vedekla
Bez viena zoba.
Steigdami drāzām
Skangaļa zobu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

21173.

Atsēdās tautu meita
Pie tā mana bāleliņa.
Mans bāliņš kā kundziņš,
Šī kā prūšu sivēniņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21174.

Balta ķēve kuplu asti,
Tā bij labi kumeļota;
Smuka sieva resnu krūti,
Tā bij laba dēlu māte.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

21175.

Balta ķēve, skaista sieva,
Tā bij vīra nelaimīte:
Balta ķēve mazgājama,
Skaista sieva glabājama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Bālīts brauca baltu ķēvi
Skaistu sievu lūkoties.
Balta ķēve, skaista sieva,
Tā ir vīra nelaimīte.
1180 [Druvienā (Druvienas pag. C)].

21176.

Balti balti ievas ziedi,
Vēl jo balti ābelītes;
Balta balta tautu meita,
Vēl baltākis mūs' bāliņš.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 187 -

21177.

Baltu manu bāleliņu
Kā baltaju zirņu graudu!
Dasēžāsi tautu meita
Tā kā kraukļa pavēdere.
1311 [Apē (Vlk)].

21178.

Bij augusi meža meita,
Bij pinusi vainadziņu:
Pate bija līdz mežam,
Vainags meža galiņā.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

21179.

Bij brūte redzēta,
Bet tāda nebija:
Īlena deguns,
Skalganu zobi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

21180.

Bij man skaists kumeliņš,
Dieva dots, ne kundziņa;
Bij man skaista līgaviņa,
Laimes dota, ne māmiņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

21181.

Bij manam bāliņam
Brīnum skaista līgaviņa,
Brīnum skaista sejiņā,
Brīnum laiska darbiņā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

21182.

Brāļam vedu skaistu sievu,
Sev atstāju vēl skaistāku,
Lai tā man neapnika,
Visu mūžu dzīvojot.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21183.

Brāļi mani kā ozoli,
Visi vienu lielumiņu;
Māršas manas, vedekliņas,
Cita liela, cita maza.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21184.

Brālīt, tava līgaviņa
Ar sakarņu deguniņu;
Es redzēju ganīdama,
Tāds sakarnis līdumā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

21185.

Buol'eņ, tova ļaudaveņa
Nastuovēja cyuku ganis;
Ka tu munu redzējis,
Kuo sorkona bryuklīneite.
4191 [Kalupes pag. D].

21186.

Bāliņš jūdza lielu zirgu,
Šķita lielu vadājumu;
Ni lielāka, ni mazāka
Kā pakulu kodeliņa.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

21187.

Bāliņš sev sievu ņēma
Dižino mātes meitu.
Visi dižu daudzināja,
Nu tik dižu ieraudzīju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

21188.

Brūni mieži līdumāi,
Vai mēsloti, nemēsloti;
Sārta brāļa līgaviņa,
Vai dzērusi, nedzērusi.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21189.

Daiļa daiļa tautu meita, -
Lai velns tavu daiļumiņu!
Govis dīce neslaucamas,
Telēniņi nedzirdīti.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

21190.

Daiļis bija tautu dēls,
Vēl daiļāka līgaviņa.
Vai Dieviņis jūs radīja
Savā laimes kambarī?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21191.

Dailis bija tautu dēls,
Daili savas kājas āva;
Stundiem šķinda zelta pieši,
No kumeļa nolecot.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

21192.

Dižans puisis lielījās
Dabūt dižas ļauduviņas.
Dižanam puisīšam
Nedižana ļauduviņa.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 188 -

21193.

Dzīrās mans bāleliņš
Puķīt' ņemt līgaviņu.
Atved purva žagatiņu,
Pagalmiņa tīrītāju.
18 (Kļiģenē).

21194.

Dulumbēris, lauku pieri
Mans jājamis kumeliņis;
Baltu muti, gaŗis matis
Mana jauna līgaviņa.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

21195.

Iestiepa māmiņa
Dzīsliņu kaktā.
Būs mūsu brāļam
Spriguļu aukla.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

21196.

Ej ellē(i), tautu meita,
Tik ražena uzaugusi!
Tevis dēļ(i) mans brālītis
Jauns apņēma līgaviņu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

21197.

Ej pa priekšu, tautu meita,
Lai es tevi lūkojos.
Ja tev būs biezas gūžas,
Tad tu būsi saimeniece;
Ja tev būs plānas gūžas,
Tad tu būsi kalponīte.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21198.

Ekur tēvs, ekur māte,
Kas to meitu audzināja;
Pieci zirgi, seši vīri
Nevar gūžu kustināt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

21199.

Es atvedu brāļam sievu
Kā lielaju lāča māti;
Nosēdēja manas kājas,
Noskrēj' manu kumeliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21200.

Es atvedu bāliņam
Brīnum skaistu līgaviņu:
Sirmu galvu, raibu seju,
Kā lāpīt salāpītu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21201.

Es atvedu bāliņam
Lielu, resnu līgaviņu;
Tur tam būs mīksta guļa,
Kā pie resna pelav' maisa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

21202.

Es atvedu bāliņam
Sausu, gaŗu līgaviņu;
Vārīs māte biezu putru,
Gan tā tauka barosies.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

21203.

Es atvedu dēliņam
Lielu, resnu līgaviņu.
Mazi mani tīrumiņi, -
Kur tā resna grozīsies?
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

21204.

Es, bāliņ, tev sacīju,
Gaidi citas vasariņas:
Būs skaistāka mātes meita,
Vēl krietnāks tai pūriņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21205.

Es izdzēru brāļam kāzas,
Māršai acu neredzēju,
Vai bij rudas, vai pelēkas:
Klētēi vien blankstījās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21206.

Es jums lūdzu, sveši ļaudis,
Saulītē nevediet,
Lai tautiņas neredzēja
Manu sirmu aizausīšu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21207.

Es pārvedu brāļam sievu
Kā lielo lāču māti;
Istabā ieiedama,
Izgāž durvju stenderīti.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 189 -

21208.

Es pārvedu bāliņam
Maģu maģu līgaviņ',
Puškos pašas neredzēj',
Villainītes ielokās.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

21209.

Es pārvedu brālītim
Patīkamu līgaviņu, -
Ne tik lielu, ne tik mazu,
Ne pārlieku sidrabotu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21210.

Es par mantu nebēdāju,
Kad man skaista līgaviņa.
Mantas manas neredzēja,
Kā redz manu līgaviņu:
Manta mana klētiņā,
Līgaviņa druviņā.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

21211.

Es šķitos bāliņam
Puķīt' ņemt līgaviņu;
Nu atvedu pupu kūli,
Pāri lēcu dancodams.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

21212.

Es šķitos šoruden
Baltu galvu zirgu pirkt;
Nopirk' man tēvs māmiņa
Baltu galvu līgaviņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21213.

Es vēlēju brālītim
Šmīgnu, gaŗu līgaviņu, -
Tikai tāda pempucīte
Strupu, īsu rinduciņu!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21214.

Greznais puisis lielījās
Greznu ņemt ļaudaviņu.
Es nevēlu cūkganam
Ko ieņēma greznais puisis.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21215.

Guļa guļa, suorga suorga,
Kolpam skaista ļaudaveņa!
Ni jei guļa, ni jei suorga,
Poša skaista izauguse.
4271 [Rēzeknes apr.].

21216.

Ikvienam vīriņam
Kā puķīte līgaviņa;
Man, tādam brammaņam,
Kā melnā bambalīte.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21217.

Iztaisīju baltu kaktu
Domāj' baltu sēdētāju, -
Tikai tāda melnactiņa,
Aizkrāsnītes tupētāja!
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

21218.

Kā kudziņš mūs' brālītis
Dzelteniem matiņiem;
Kā kaziņa tautu meita
Strīpainām actiņām.
226 [Kandavā (Tl)].

21219.

Kā niedrīte tautu meita,
Kā spilviņa vaiņadziņš;
Vai tā būs tev, bāliņ,
Tavu lauku kopējiņa?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21220.

Kā tu nāci, sīkaļiņa,
Lielajosi dieveŗos?
Sīki tavi soļi bija,
Liels dieveŗu pagalmiņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21221.

Kad tā mana bārzda auga,
Tad aug' mans padomiņš;
Kad to manu sievu veda,
Tad ved' manu dzīvošanu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

21222.

Kaida vaiņa Muoreņai,
Ka da z'emis nasaklon'?
Voi ir kauli vādarā,
Voi kuopuri mugorā?
426 [Sakstagala pag. Rz].

21223.

Kādas māršas es gribēju,
Tādu man Dieviņš deva:
Tievu gaŗu deguniņu,
Pelēkām actiņām.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 190 -

1. Kāda vīra es gribēju,
Tāds i man gadījās:
Tievu tievu deguntiņu,
Apaļām austiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Kādu sievu es gribēju,
Tādu māte man pārveda:
Mazu, kņubu deguntiņu,
Ar melliem uzačiem.
206 [Kuldīgas apriņķī].

21224.

Kam tu nāci, nedižana,
Dižanos ļautiņos?
Es nebūtu tevis dēļ
Piešus sitis zābakos.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

21225.

Kam, bāliņi, zirgu pirki,
Kam kamanas kaldināji?
Es būt' tādu miega cūku
Uz krijiņa atvilkuse.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Bāliņš jūdza daiļu zirgu,
Šķita daiļu vedamo;
Es būt' tādu pelnu mucu
Ar lubiņu atveduse.
122 [Jaungulbenē (Jaungulbenes pag. Md)].

2. Bāliņš jūdza lielus zirgus,
Sūta lielus vedējiņus;
Es būt' tādu vēdzelīti
Uz krijiņa atvilkuse.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3. Kam, brāliņ, jāti jāji,
Kam svīdēji kumeliņ'?
Es būt' tādu cūku ganu
Uz krijņas atvedusi.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

21226.

Kas grib baltu kviešu maizi,
Lai līž egļu līdumiņu;
Kas grib skaistu līgaviņu,
Lai dod naudu dreimaņam.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

21227.

Kas tā tāda bieķu baļļa
Sēz pret manu bāleliņu?
Mans bāliņš kā kundziņš,
Šī kā dūņu vabulīte.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

21228.

Kas tā tāda griezas galva
Sēd pie mana bāleliņa?
Ej tu nost, griezas galva,
Lai nāk cita mātes meita!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Kas tā tāda cera galva
Sēž pie mana bāleniņa?
Atstāj nost, cera galva,
Lai es pati apsēžos!
226 [Kandavā (Tl)].

21229.

Kas tā tāda griezas galva
Sēd pie mana bāleliņa?
Es bāliņa īsta māsa,
Es tik tuvu nesēdēju.
1253 [Kroņa laicenē].

21230.

Kas tā tāda griezes galva
Sēd pie mana bāleliņa?
Kur mana lielā
Knauteles nūja?
Sitīšu griezi
Par pašu gāli.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. ķērgalvis piesēda
Pie manas māsas.
Kur mana vecā
Ābeles nūja?
Es došu ķērgalvim
Par pašu pieri.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

21231.

Kas tā tāda griezes galva
Sēd pie mana bāleliņa?
Mans bāliņš kā kundziņš
Dzelteniem(i) matiņiem.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)], 1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)],
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 122 [Jaungulbenē (Jaungulbenes pag. Md)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Zila vārna, mella vārna
Sēd līdz manu bālelīnu;
Mans bālīc kā kundzīc
Dzeltaniemi matīniem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21232.

Kas tā tāda griezes galva
Sēd pie mana bāleniņa?
Mans bāliņis kā kundziņis,
Neņems tevi, griezes galva!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 191 -

21233.

Kas tā tāda griezes galva
Sēd pie mana bāleniņa?
Tā manam bāliņam
Sirdi vien ēdināja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

21234.

Kas tā tāda grozgalvīte
Sēž pie mana bāleliņa?
Griež galviņu kur griezdama,
Griež pie mana bāleliņa.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

21235.

Kas tā tāda mālu mulda
Pa plāniņu pārtecēja?
Tā nebija mālu mulda,
Tā brālīša līgaviņa.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Kas tā tāda mālu mulda
Pa plāniņu grozījās?
Tā nebija mālu mulda,
Tā brālīša līgaviņa,
Tā brālīša līgaviņa
Apkaŗ savus vedējiņus.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

21236.

Kas tā tāda mella cūka
Sēd pie mūsu bāleliņu?
Tā nebija mella cūka,
Tā brālīša līgaviņa.
190 [Kuldīā].

21237.

Kas tā tāda pūces galva
Sēž pie mana bāleliņa?
Ne dienēt nepiedien
Pie bāliņa svārku stūŗa,
Kur nu tai piedienēt
Pie tā visa augumiņa!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

21238.

Kas tā tāda pūces galva
Sēž pie mana bāleliņa?
Platas acis, gaŗš deguns
Kā tam pīļu tēviņam!
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

21239.

Kas tā tāda sprigacīte
Sēž pie mana bāleliņa?
Kad man būtu kniepadata,
Es tai acis izbadītu.
224 [Kabilē (Kld)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Jaunā mārša lūkojās
Caur luktuŗa uguntiņu;
Būt' man šķēpa adatiņa,
Es tai acis izbakstītu.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

2. Kas tā tāda sprigacīte
Caur lukturi zīlējās?
Būt' man spranču adatiņa,
Es tai acis izbakstītu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Smuka meita, rudacīte,
Caur šķirbiņu raudzījās;
Būt' man maza adatiņa,
Es tev acis izbadītu!
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

4. Tautiešam acis mirdz,
Uz maniem skatoties.
Kaut man būtu kniepadata,
Es tam acis izbadītu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

21240.

Kas tā tāda svīku cūka
Sēž pie mana bāleliņa?
Nāc ārā, svīku cūka,
Lai mēs tevi mazgājam!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

21241.

Kas tā tāda cērpes galva
Sēd pie mana bāleliņa?
Ej projām, cērpes galva,
Lai sēd manis bāleliņš!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Tautu meita rudacīte
Sēd pie mana bāleliņa.
Ej projām, rudacīte,
Lai sēd manis bāleliņš!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

21242.

Kas tā tāda cērpa galva
Sēž pie mana bāleliņa?
Redzēsim, cērpa galva,
Vai mācēsi audekliņa!
198 [Saldū].

21243.

Kas tā tāda celma galva
Sēž pie mana bāleliņa?
Tā nebija celma galva,
Tā bāliņa līgaviņa.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 192 -

21244.

Kas tā tāda ciņa galva
Sēd pie mana bāleliņa?
Tāda galva kā zirgam,
Tādas acis kā vilkam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21245.

Kaza kaza, ne meitiņa,
Bāliņ, tava līgaviņa!
Staigā, acis oļēdama,
Vītušā vaiņagā.
370 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21246.

Ķizu ķizu brālīti,
Ko es tav solīju,
Kam ciema meitiņas
Ķeseles sauci:
Nu tav ķesele
Blakām sēd!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21247.

Ķizi ķizi bālenīni,
Ko gribēji, to dabūji:
Baltu muti līgaviņu,
Istabiņas sēdētāju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ķizi ķizi bāleliņ,
Ko gribēji, to dabūji:
Sen gribēji, nu dabūji
Baltmutīti līgaviņu,
Istabā sēdētāju,
Pdie lodziņa rakstītāju.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

21248.

Klibodama vien staigāja
Tautu meita dzeltānīte;
Ieraudzīja bāleliņu,
Sāka rikšus darināt.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21249.

Ko, brālīti, tu lūkoji
Šādu gaŗu vasariņu?
Es būt' tādu nolūkojis
Tai vienāji vakarā.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

21250.

Ko, brālīti, tu lūkoji
Visu gaŗu vasariņu?
Nolūkoji tautu meitu
Kleinajāme kājiņām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21251.

Ko līdz manim grezna sieva,
Kad nav gudra padomiņa?
Padomiņis zirgu jāja,
Greznums tek kājiņām.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

21252.

Ko tā man laba dara
Zema resna līgaviņa?
Ziemu sala saltumā,
Vasar kusa saulītē.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

21253.

Ko tā man laba dara
Tieva gaŗa līgaviņa?
Kā niedrīte locījās
Pie grūtāmi dzirnavām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21254.

Ko, tautiet(i), lielījies
Ar dižanu līgaviņu?
Teic Dievam, teic tēvam,
Kas dižanu audzināja!
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

21255.

Kuplajam ozolam
Viena zīle galiņā;
Lepnajami tautiešam
Nidižena līgaviņa.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

21256.

Kur, bālī, acis liki,
Kad tu gāji lūkoties?
Priekšā pumpa, pakaļā,
Kājas gāja ģenģeriskis.
Nebij tavu drēbju vērts,
Ne vēl tava augumiņa!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

21257.

Kur, brālīti, acis liki,
Ka tu tādu lūkojies?
Man labāka cūku gane,
Nekā tava līgaviņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vai, māsiņa, tas tev bija
Šīs vasaras teicamais?
Man labāks cūkganiņš,
Nekā tavs arājiņš.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 193 -

21258.

Kur, bāliņ(i), lūkojies
Šādu gaŗu vasariņu?
Tā nav tavu drēbju vērts,
Ne vēl tava augumiņa!
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

1. Vai bāliņi, vai bāliņi,
Tavu muļķa padomiņu!
Vēl tev bija puisī būt,
Vēl labāku lūkoties.
Tā nav tavu drānu vērts,
Ne vēl tava augumiņa!
257 [Apšupē (Džūkstes pag. Jg)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

21259.

Kur, bāliņi, sievu ņēmi,
Kur tev tāda gadījās?
Vai pasmēli upītē,
Vai satiki mežiņā?
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

21260.

Kur, bāliņi, tādu ņēmi,
Kur tev tāda gadījās?
Es būt' tādu pasmēlusi
Savā govju laidarā.
190 [Kuldīā].

1. Kur, brālīti, acis liki,
Ka(d) tu tādu lūkojies?
Es būt' tādu pasmēluse
Aiz durvīm vircienā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

21261.

Kur, bāliņ(i), tādu ņēmi,
Kur tev tāda gadījās?
Es būt' tādu pasmēluse
Tekošā upītē.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Kur, bāliņ, tādu ņēmi
Nediženu līgaviņu?
Es būt' tādu pasmēluse
Purvājiņa dūniņās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2. Kur, māsiņa, raudzījies,
Ka tādām roku devi?
Es būt' tādu pasmēluse
Tekošā upītē.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

3. Nu, bāliņ [māsiņ], tev tas tika
Triju gadu cerējums.
Es būt' tādu pasmēluse
Tekošāi ūdenī.
121 [Gulbenē (Md)].

21262.

Kur, bāliņ, tādu ņēmi,
Kur tev tāda gadījās?
Ne pusītes nestāvēja
Pretī tavu augumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21263.

Kur, brālīti, tādu ņēmi,
Kur tev tāda gadījās?
Pirtē gara lejamā,
Namā visu smeļamā.
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)].

21264.

Kur, brālīt, tavas acis,
Kad tu gāji raudzīties?
Vai tu citu neredzēji,
Kā to pašu sivēniņu?
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

21265.

Kur, bāliņ, tu dabūji
Tik ražanu līgaviņ'?
- Aiz upītes kalniņā,
Tai mazāi sētiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21266.

Kur, bāliņ, tu dabūji
Tik ražanu līgaviņu?
- Baltu rožu dārziņā
Apakš rožu lapiņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

212661.

Kur, brālīti, tu dabūji
Tik raženu līgaviņu?
Es apjāju trīs novadus,
Tik raženu nedabūju.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

21267.

Kur, bāliņ, tu dabūji
Tik ražanu līgaviņu?
Es lūkoju dažu gadu,
Vēl es tādas nedabūju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21268.

Kur, bāliņi, tu dabūji
Tik raženu līgaviņu?
Kaimiņ' gailis izkasīja
No kaimiņa mēslu čupas.
232 [Talsos (Tl)].

- 194 -

21269.

Kur, brāliņi, tu saguvi
Tik diženu līgaviņu?
- Saguv' kviešu druviņā,
Pērkonīšus ravējot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21270.

Kur liksieta, bāleliņi,
Klibu māršu pārveduši?
- Šūsim kules, dosim spieķus,
Laidīsimi nabagos.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

21271.

Kur jēmi, brālīti,
Kas tev te tika?
Pelīšu, kodīšu
Norubināta.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

21272.

Kur tu augi, melnacīte,
Ka es tevis neredzēju?
Es paņēmu līgaviņu
Pelēkām(i) actiņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21273.

Kur tu ņēmi, bāleliņ,
Tik ražanu līgaviņu?
Es nevaru sērsti iet
Par maniem žēlumiem.
216 [Ventspilī].

21274.

Kviešu māls, rudzu māls,
Abi vienu grūtumiņu;
Māsīciņa, vedekliņa,
Abas vienu lielumiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Rudzu maize, kviešu maize,
Abas vienu baltumiņu;
Vedekliņa, māseciņa,
Abas vienu smukumiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

21275.

Labāk maza, nekā liela,
Brāliņam līgaviņa:
Kamēr liela apsagrieze,
Maza darbu padarīja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

21276.

Liela gaŗa tautu meita
Ieslampāja istabā.
Ņemiet cirvi, bāleliņi,
Cērtiet kājas īsumā!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

21277.

Liela, plata kļava lapa,
Vēl jo liela platījās;
Liela, skaista tautu meita,
Vēl jo skaista lielījās.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

21278.

Līdaciņa platastiņa
Sajauc dūņas ezarā;
Tautu meita gaŗmatiņa
Pieviļ manu bāleliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21279.

Līka, melna tautu meita
Sēž pie mana bāleliņa;
Mans bāliņš kā kundziņš
Pelēkos svārciņos.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

21280.

Māsiņa, rudace,
Nerādi acu!
Ja acis rādīsi
Būs sīva saime.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

21281.

Man pašami smiekli nāca,
Brāļam skaista līgaviņa.
Puķe puķe, roze roze
Mana brāļa līgaviņa!
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

21282.

Man pašami smiekli nāca,
Brāļam smuka līgaviņa:
Tievu gaŗu deguntiņu,
Ar mellāmi uzacēm.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

1. Man pašami smieklis nāca,
Ka man skaista līgaviņa:
Melnas acis, dzērves kaklis,
Spicu, mazu deguniņu.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

21283.

Man uzauga div' brālīši
Zirņu ziedu greznumiņu;
Es pārvedu div' māršiņas
Kā div' saules asariņas.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 195 -

1. Man bij divi bāleliņi
Zirniņ' ziedu greznumiņu;
Tiem pārvedu līgaviņas,
Kā saulītes vizēdamas.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

2. Man uzauga div' brālīši
Kā div' vaska rituliņi;
Es pārvedu div' līgavas
Kā div' saules vasarā.
224 [Kabilē (Kld)].

21284.

Man uzauga tāds bāliņis
Kā viens dārza ozoliņš;
Es atvedu bāliņam
Kā saulīti līgaviņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

21285.

Mans brālis balodis
Dzintara pilē;
Tautu meita pūcīte
Žagaru būdā.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1. Klausies, vecais,
Ko es tev sacīšu:
Tavs dēls vanags
Žagaru būrī,
Mana meita pūcīte
Dzīparu klētī.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

21286.

Mans brālītis kā kundziņis
Dzelteniem matiņiem;
Tas piedzima vasarā
Spožas saules dieniņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

21287.

Mans brālītis kā kundziņis
Dzelteniem matiņiem;
Tautu meita kā žīdene
Ar melniem uzačiem.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Mans brālītis kā kundziņis
Dzelteniem matiņiem;
Tautu meita kā kaziņa
Strīpaiņām actiņām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21288.

Manu baltu bāleliņu
Kā to putu gabaliņu!
Līdzās sēdi tautu meita
Tā kā loga aizbāžķīts.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21289.

Manu mīļu brālīti,
Neturi dusmas!
Kādu sievu dabūju,
Tādu tev pārvedu:
Pagaŗu, padulu,
Melnām acīm.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Mīļais brālīti,
Nedusmojies!
Kādu mēs dabūjam
Tādu pā(r)vedam:
Pazemu, paresnu,
Zemām kājām.
224 [Kabilē (Kld)].

21290.

Maza mana līgaviņa
Kā tā jūras cielaviņa.
Lai ir maza, kad ir skaista, -
Pirkšu cauņu cepurīti.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

21291.

Maza mana līgaviņa
Kā tā lauka cielaviņa.
Lai būt' maza, kad tik laba, -
Lielai kaunu padarīs.
260 [Mazberķenē (Mežmuižas pag. Jg)].

21292.

Maza mana līgaviņa
Tā kā jūras cielaviņa:
Cik gribēju mutes dot,
Tik pasitu padusē.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Maza mana līgaviņa
Kā tā jūras cielaviņa:
Cik gribēju mutes dot,
Tik iebēga azotē.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

21293.

Maza mana līgaviņa
Kā tā sila vāverīte;
Lai es gāju, kur iedamis,
Iebāž' svārku kabatā.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

1. Man pašam liela prieka,
Ka man maza līgaviņa:
Kur iedams, tecēdams,
Pasitos padusē.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

- 196 -

21294.

Maza mana līgaviņa
Kā tā sila vāverīte,
Tur tā grābe, tur iekrite
Tīru rudzu arodā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Maza maza pupužiņa,
Brāliņ, tava līgaviņa:
Tur tā grāba, tur noslīka
Tīru rudzu arodā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

21295.

Maza mana līgaviņa
Kā tā sila vāverīte:
Cik jādams pieguļā,
Pazasitu padusē.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21296.

Maza mana līgaviņa
Kā uz zara cielaviņa,
Saujiņā cisas nesa,
Padusē paladziņu.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

21297.

Maza mana līgaviņa,
Cisiņās pazudusi.
Man aizgāja visu nakti,
Cisiņās meklējot.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Trīs dieniņas sameklēju
Savu mazu līgaviņu:
Tā bij nakti gulēdama
Cisiņāsi pazuduse.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

21298.

Maza mana līgaviņa
Cisiņās pazuduse.
Rīgā pirku grābeklīti
Līgaviņas jāmeklē.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Maza mana līgaviņa
Izgaist salmu klājienā;
Rīgā pirku grābeklīti,
Meklēj' savu līgaviņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Maza mana līgaviņa
Pazūd salmu gubenī;
Ņem, māmiņa, grābeklīti,
Meklē manu līgaviņu!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21299.

Maza maza bambalīte
Pa ūdeni pārpeldēja;
Tā nebija bambalīte,
Tā brālīša līgaviņa.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

21300.

Maza maza, bet ačīga
Kalpa vīra līgaviņa:
Šķiltavās kreklus auda,
Uz lapiņas velējās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21301.

Maza maza, bet kur gaiša
Pieguļnieka uguntiņa;
Maza maza, bet kur skaista
Mana brāļa līgaviņa.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

21302.

Maza maza man sieviņa
Kā tā sila cielaviņa;
Citi vīri laipas meta,
Es pārnesu padusē.
1311 [Apē (Vlk)].

21303.

Maza maza man sieviņa
Par visāmi sieviņām;
Balti viņas kubuliņi,
Baltas viņas karotītes.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

21304.

Maza maza man zemīte,
Bet radīga labībiņa;
Maza maza man sieviņa,
Bet mīlīga dzīvošana.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21305.

Mazajam liniņam
Pati skaista pakaliņa;
Jaunajam bāliņam
Pati skaista līgaviņa.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

21306.

Mēs brālīti audzējam
Kā sarkanu āboliņu;
Nu pā(r)veda līgaviņu
Kā ērcešu žagariņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 197 -

21307.

Melna cūka sēd aiz galda,
Abas ausis noļukušas;
Tā manam bāliņam
Visu mūžu jābaro.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

21308.

Mūs' bāliņis bēdājās,
Kur būs ņemti putras spanni.
Nu pārveda putras spanni,
Nu aiz galda aizvēlās.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

21309.

Nāciet, ļaudis, raugāties,
Kāda mūsu jauna mārša:
Sīku seju, mellu muti,
Dzeltānām uzacēm.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21310.

Nedod Dievis tādas sievas
Kā manami bāliņam:
Zema resna, platu galvu
Kā Vāczemes kucēnam.
18 (Odzienā).

21311.

Ņem par labu, bāleliņ,
Kāda tava līgaviņa:
Sēdēj', galvu nodūrusi,
Kā rudeni miežu vārpa.

21312.

Nevienami tā nevaida
Kā maneju māmiņeju:
Dēliņš auga kā kundzīnis,
Jaunuvīte kā cielava.
190 [Kuldīā].

21313.

No rokām es pazinu,
Kuŗ' malēja mātes meita:
Tievas rokas, līki pirksti,
Sadiluši gredzentiņi.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

21314.

No smukuma, no daiļuma
Nosaņēmu līgaviņu,
Nemācēja māļa malt,
Ne ērkuļa kustināt.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

21315.

Nu es redzu, nu es redzu,
Brāļam smuka līgaviņa:
Mazu, strupu deguniņu,
Ar melniem uzačiem.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

21316.

Nu pūš, nu pūš
Ziemeļa vējiņš,
Atpūta NN-u
Melno Grietiņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

21317.

Pārsaīru par Daugavu
Ar dzeltānu kļava lapu;
Atsavežu līgaviņu
Dzeltāniem matiņiem.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21318.

Pašam dzelžu kalējam
Bez tērauda zobentiņš;
Pašam meitu brāķeŗam
Nedižana līgaviņa.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Pašam dzelžu kalējami
Bez pakavu kumeliņš;
Pašam meitu brāķeŗami
Nedižena līgaviņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Pašam dzirnu kalējam
Nava labu dzirnutiņu;
Pašam meitu brāķmanim
Nava labas līgaviņas.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Pašam kviešu vētmanim
Aštu gali maišelī;
Pašam meitu brāķmanim
Nedižana līgaviņa.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

4. Pašam linu liģeŗam
Nava linu paladziņa;
Pašam meitu brāķeŗam
Nedižana līgaviņa.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

5. Pašam zelta kalējam
Nav zeltīta zobentiņa;
Pašam meitu brāķerim
Nav raženas līgaviņas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 198 -

6. Pašam cauņu dzinējam
Nava cauņu cepurītes;
Pašam meitu brāķeŗam
Nav dižanas līgaviņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

21319.

Pašam zelta kalējam
Nezeltīts zobentiņš;
Pašam meitu brāķmaņam
Bez pupiem līgaviņa.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

21320.

Paši tek ritenīši
No kalniņa lejiņā;
Pate nāca tautu meita,
Redz man skaistu bāleliņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21321.

Pasaskatu priedītē,
Priedei kupla virsūnīte;
Pasaskatu lēnajā,
Lēnam skaista līgaviņa.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

21322.

Priedīt' dēju, eglīt' dēju,
Neraudzīju ozoliņu;
Labu ļaužu bērnu nēmu,
Neraudzīju skaistumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21323.

Puiši, meitu neņemiet,
Ikām pupus apraugiet:
Mans bāliņš nosaņēma
Vienu pupu līgaviņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Vai Dieviņ, grūts mūžiņis,
Bez pupiņu līgaviņa!
Tā, bāliņ, tava vaina,
Kam augdams [augot] neraudzīji.
216 [Ventspilī].

2. Puiši, meitas neņemat,
Līdz pupiņus apraugāt!
Man kaziņa vienu ragu,
Vienu pupu līgaviņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

21324.

Puiši, meitu neņemat,
Kamēr labi apskatāt:
Es noņēmu skaistu sievu
Ar greizām kājiņām.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

21325.

Puķe puķe, roze roze,
Bāliņ, tava līgaviņa!
- Ne tā puķe, ne tā roze,
Pašai daiļš augumiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21326.

Puķīte man bija,
Ne līgaviņa!
Kur eimu, kur teku,
Puķīte rokā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21327.

Puķīte, rozīte,
Magonīte,
Tā mana brālīša
Līgaviņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21328.

Rādi acis, tautu meita,
Vai bij rudas, vai pelēkas:
Ja bij rudas, saimeniece,
Ja pelēkas, kalpa sieva.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

21329.

Redz kur skaista irbe tek,
Cekulīnu grozīdam';
Redz kur skaista mātes meita
Nu manā rocīnā!
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

21330.

Sārta saule uzlēkdama,
Paliek bāla noiedama;
Sārta mana līgaviņa
Paliek bāla dzīvojot.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21331.

Sarkanbalta mātes meita
Tā kā roze dārziņā;
Smuidris bija tautu dēls
Tā kā donis jūrmalā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

21332.

Sarkans alus glāzītē
Līdz pašam(i) dibinam;
Skaista mana līgaviņa
Līdz pašam(i) vecumam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 199 -

1. Saldans alus krūzītē
Līdz pašam dibenam;
Mīļa mana līgaviņa
Līdz pašam vecumam.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

21333.

Šā vakara vedenei
Sarkan' mati, zilas acis;
Ti būs liela raganiņa,
Otram laba negribēs.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21334.

Šitie svārki, tā odere,
Tie kopā nederēja,
Šiem svārkiem vajadzēja
Citas linu oderītes;
Tam puišam vajadzēja
Diženākas mātes meitas.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21335.

Šo Mikiņa lielījāsi
Ņemt dižanu līgaviņu;
Tepat runcka gadījāsi
Lapiņ' tēva dārzmalāi.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

21336.

Šogad vesta vedekliņa
Mani, vecas, nepanāca;
Es ziedēju kā rozīte
Aizpērno vedumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21337.

Šorīt bija liela salna,
Liela skāde notikusi:
Brūtei ausis nosalušas,
Brūtgānam deguniņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21338.

Zied man skaisti zirņu druva
Raibajiem ziediņiem;
Tā zied mana līgaviņa
Sārtajiem vaidziņiem.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

21339.

Sēdi taisni, bāleliņ,
Nemet kupŗa mugurā,
Kā sēdēja tautu meita
Deviņiem līkumiem!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

21340.

Sēj, bāliņ, driķīšiem
Visus savus tīrumiņus:
Maza tava līgaviņa,
Nespēj rudzu ritināt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21341.

Zema resna tautu meita,
Vai tā bija šķeterēta?
Šmīdris, gaŗis tautu dēlis
Tā kā donis jūrmalā.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

21342.

Sen to lielu lielināja,
Sen slavenu slavināja, -
Ne lielāka, ne mazāka,
Līdz brālīša paķelēm.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

21343.

Sīka lieta, maza lieta,
Kur bāliņš naudu deva;
Kas tam ziemu maltu gāja,
Kas vasaru druviņā?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

21344.

Sīka lieta, maza lieta,
Kur bāliņš naudu deva;
Ziemu sniega nepabrida,
Vasar' zaļa dāboliņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21345.

Sīku seju māršiņ' vedu
Jaunajam bāliņam;
Tai šķīrās, tai vedās
Ar maniem bāliņiem.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

21346.

Sīku seju, valodiņu,
Bāliņ, tava līgaviņa.
Vai bitīte šūpojuse
Savā vasku šūpulī?
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21347.

Zila melna tautu meita,
Žiemu dzima ziemelī;
Mans bāliņš sarkanbalts,
Vasar dzima saulītē.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 200 -

1. Mūs' māsiņa skaista, balta,
Piedzimuse saulītē;
Tautiets mellis kā bambalis,
Ziemā dzimis ziemelī.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21348.

Skaistas māršas man vediet,
Skaisti mani bāleliņi;
Sīkas māršas nevediet,
Aizsmakušu valodiņu!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

21349.

Skaistu ņēmu, ne bagātu,
Bāliņam līgaviņu;
Bagātību Rīgā pirku,
Skaistumiņa nevarēju.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

1. Daiļu ņēmu līgaviņu,
Sidrabiņa neraudzīju;
Sidrabiņu pats nopirku,
Daiļumiņa nevarēju.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

21350.

Skaistu cirtu bērzu birzi,
Vēl skaistāku audzināju;
Skaistu vedu brāļam sievu,
Vēl skaistāku sev atstāju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)], 226 [Kandavā (Tl)].

21351.

Smalku skuju priedi dēju,
Lai bitītes drīz ielīd';
Sīku seju sievu ņēmu,
Tai bij jauka valodiņ'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

21352.

Smuka mana līgaviņa,
Alutiņu piedzēruse;
Gan redzēšu, vai būs smuka,
Kad vedīšu rijiņā.
Nāks kā lācis ņaudēdama,
Kā gosniņa īdēdama.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Smuka brāļa līgaviņa,
Gultiņā gulēdama;
Kad jāiet rijiņā,
Iet kā lācis ņurdēdama.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

21353.

Sniedze sniedze tautu meita,
Bāliņš putu gabaliņš;
Vai jūs bija Dievs salicis, -
Abi vienu dailumiņu!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautu meita, mans bāliņš,
Abi vienu greznumiņu.
Vai bij Dievs, vai Laimiņa
To pāriņu audzinejs!
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

21354.

Staltajam brūtgānam
Stalta brūte gadījās.
Kur tie ies, kur neies,
Abi stalti sagājuši!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21355.

Steidz' māeršai ruoku duot
Pyrmajā vokorā;
Mīkstu ruoeciņ' ij atrodu,
Na māelīša maelējiņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

21356.

Sviķam cirtu to priedīti,
Kam sarkana galoknīte;
Brāļam vedu to meitiņu,
Kam sarkani vaigu gali.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

21357.

Tā vajdzēja, tas notika
Pašam meitu brāķeŗam:
Visskaistāku tas gribēja,
čigānieti apprecēja.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

21358.

Tādas acis Krišiņam,
Tādas acis Anniņai.
Vai tie abi gulējuši
Vienā cūku midzenī?
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21359.

Taisi, manu bāleliņ,
Stāvu koku istabiņu:
Tautu meita izauguse
Sila priedes gaŗumiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 201 -

21360.

Tam krievam, tam leišam,
Tam bij skaista līgaviņa;
Man ir tēvis, māmuliņa,
Man tik skaistas neatveda.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 1311 [Apē (Vlk)].

1. Tam poļama, tam leišama,
Tam ražena līgavīna;
Es, māmīna, tavs dēlīns,
Kam man tādas nepārvedi?
Man pārvedi vilka meitu
Ar melliem uzačiem.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

21361.

Tas Andrejs ar Marģietu
Uz vienām actiņām.
Vai tie bija mazgājšies
Vienā acu ūdenī?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21362.

Tautu dēls lielījās
Daiļu sievu nolūkojis;
Es redzēju kaimiņos
Vēl daiļāku cūku meitu.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

213621.

Tautu meita, baltmutīte,
Plānajām lūpiņām;
Mans brālītis mutes deva
Kā saldami ābolim.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

21363.

Tautu meita lielījās
Ar to manu bālelīn'.
Mans bālīns kā ozols,
Šī kā dūku stabulīte.
1191 [Ēveles draudzē].

21364.

Tautu meita rudactiņa
Sēd mūs' galda galiņē.
Tev bij būt šovakar
Diža ceļa maliņē,
Diža ceļa maliņē
Manu vārtu vērējiņa.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

21365.

Tautu meita rudactiņa
Sēd pie mana bāleliņa;
Es brāļam(i) īsta māsa,
Es tik tuvu nesēdēju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21366.

Tautu meita rudacīte
Caur lukteri lūkojās.
Tā manai māmiņai
Asariņu dzērājiņa.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

21367.

Tautas meita skudractiņa
Vaino manu bāleliņu;
Pate Dieva izvainota
Rudajām actiņām.
216 [Ventspilī].

21368.

Tautu meitas mugura
Punniņu punnēm;
Tautu dēla pātega
Deviņiem mezgliem,
Tā tavas punniņas
Izlīdzinās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21369.

Te nu bija, man' bāliņ,
Tavs vasaras lūkojums!
Sēd aiz galda noknubuse
Kā dzeltāna miežu vārpa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Kas tā tāda pūces galva
Sēd pie mana bāleliņa?
Sēd galviņu nodūruse
Kā rudeni miežu vārpa.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

2. Mana jauna līgaviņa
Staigā galvu nokārusi,
Staigā galvu nokārusi
Kā ruden miežu vārpa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

3. Mans bāliņš sēd aiz galda
Kā kuplais ozoliņš,
Tautu meita ieblakām
Kā dzeltena miežu vārpa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21370.

Te nu bija tev, brālīti,
Šīs vasaras lūkojums!
Es būt' tādu nolūkojse,
Par istabu pāriedama,
Par istabu pāriedama,
Vienu aci uzmetuse.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

- 202 -

21371.

Tieva gaŗa tā priedīte,
Tā bij laba šķilu priede;
Tieva gaŗa tā meitiņa,
Tā bij laba saiminiece.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21372.

Tieva gaŗa tautu meita,
Ne tai pupu, ne vēdera;
Gan par pāra gadiņiem
Būs tai pupi, būs vēders.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

21373.

Tieva gaŗa tautu meita,
Vējiņš loka staigājot.
Vai to loka, vai neloka,
Vai tā pate locījās?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21374.

Teic man lielu, teic man augstu
Bēleliņa līgaviņu;
Ni lielāka, ni augstāka
Kā pakulu kodaliņa.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

21375.

Tev, brālīti, smalki važi,
Tev dižens kumeliņš,
Kam tev bija vizināt
Nediženu līgaviņu!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21376.

Tīra tek Daugaviņa,
Daži gruži dibenā;
Skaistu ņēmu līgaviņu,
Daža vaina dzīvojot.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Tīra tek Daugaviņa,
Daži gruži dibenā;
Daiļa augu pie māmiņas,
Dažas vainas tautiņās.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21377.

Ūjā brālīti,
Kur meti aces,
Kad tādu zveiraci
Lūkojies?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21378.

Ūjā ūjā vilka māte,
Kādu sievu man atved':
Greizas kājas, platas acis,
Liela kumpa mugarā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

21379.

Ūjā vilki, ūjā zvēri,
Kāda mana brāļa sieva:
Liela galva, platas acis
Kā tam meža tekuļam.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

21380.

Urmice, šlāpmice
Tā tautu meita,
Nemāka sēdēta
Pie mana brāļa:
Atgāzās pie sienas,
Paplēta muti.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

21381.

Vai, bālī, tā tev bija
Teicamā mātes meita?
Es labāku nolūkotu,
Tēvam cūkas ganīdams.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

21382.

Vai, brālīti, tev nebija
Ciemāi dailu zeltainīšu,
Kam tu brauci pa novadu
Pēc pūpēžu vezumīna?
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

21383.

Vai man bija Dieviņš devis
Tiki smuku līgaviņu
Kā puķīti, kā rozīti,
Kā Vāczemes magoniņu?
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

21384.

Vai purvā ūdens trūka?
Kārkliem gali nokaltuši;
Vai brāļam [brāļiem] maizes
trūka?
Māsai vaigi nobālējši.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Gan ūdeņa tai purvā, -
Kārkliem gali nokaltuši;
Gana maizes bāliņam, -
Māsai vaigi nobāluši.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 203 -

2. Vai purvā ūdens trūka?
Kārkliem lapas nodzeltēja;
Vai tautām maizes trūka?
Māsai vaigi nobālēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

21385.

Vai šī tāda sīkuliņa
Mūs' bāliņa malējiņa?
Mūs' bāliņam liela klēts
Deviņāmi atslēgām.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

21386.

Vai tas bija tev, bāliņ,
Šīs vasaras lūkojums?
Rudas acis, dzelti vaigi,
Kur vēl kriju deguniņš!
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

21387.

Vedekliņa priecājās,
Skaista vīra dabūjuse;
Gan tas tavs skaistais vīrs
Sukās tavu muguriņu!
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21388.

Viens bij mans brāleliņš
Pureniņa skaistumiņu;
Tam atvežu līgaviņu
Magoniņas dailumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21389.

Vecajam brāliņam,
Tam dižena līgaviņa;
Jaunajam brāliņam
Kād' Laimiņa atlaiduse.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

21390.

Vecais brālis klibu kāju,
Tam bij skaista līgaviņa;
Es bij' vīrs kā ozols,
Man atveda cūku ganu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Līkajam, klibajam
Daved sievu kā puķīti;
Es bij' puika kā ozols,
Man daveda cūku gani.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

21391.

Vecam brāļam kliba kāja,
Gauži skaista līgaviņa.
Ņem, brālīt, lauz man kāju,
Dod man savu līgaviņu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Klibajam, aklajam,
Tam bij skaista līgaviņa.
Dievs dod man nolauzt kāju,
Ja man tāda gadītos!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

21392.

Visas manas vedekliņas
Dzelteniem matiņiem;
Skrien bitītes ziedu ņemt,
Šķiet āriņa kliņģerītes.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Visas manas vedekliņas
Dzeltenāmi galviņām;
Bite skrēja medu ņemt,
Pīpenītes dāvādama.
226 [Kandavā (Tl)].

45338.

Ai, lielais paisums
Aiz galda sēdēs!
Nu jau aizveda
Stāvausi aiz galda.
46 [Beļavas Md].

45339.

Vai vai tu Jezup!
Kū tei tava samagraika;
Īgrajava [Īgravuoja] mozu sīvu
Ar desmit calkavūs [calkavim].
326 [Preiļu D].

45340.

Vai manu dieniņ,
Tavu skaistu sieviņ!
Citas sievas velējās,
Mana guļ kaņepēs.
99 [Dzelzavas Md].

45341.

Voi Juonīti, voi bruolīti,
Kur tu jēmi, ku tev taida gadejuos?
Paličoņu mīsteņā,
Sveju židu(?) kažukā.
551 [Ludza Ldz apr.].

45342.

Balta bija miežu druva,
Vai gatava, negatav(a);
Skaista mana līgaviņa,
Vai ēduse, neēduse.
605 [Skolas].

- 204 -

45343.

Balti balti ievas ziedi,
Vēl jo balti ābelītes;
Balta balta tautu meita,
Vēl baltākis mūs bālīš.
418 [Sunākstes Jk].

45344.

Bolts uobuls radeļuos,
Teiras auzas sileitī;
Bolta muna ļaudoveņa,
Vysod teira nūstaiguo.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45345.

Baltu manu bālēliņu,
Kā baltaju zirņu graudu;
Da(sē)žāsi tautu meitas,
Tā kā kraukļa pavēdere.
418 [Sunākstes Jk].

45346.

Baltu sedzu, baltu māvu,
Balts bij mans augumiņš;
Sazilēse, samelnēse
Sudrabiņa nesējiņa.
48 [Bērzaunes Md].

45347.

Baltvaidzītes, zilacītes
Kurzemnieces daudzināj';
Brāļam vedu līgaviņu,
Lai bāž ogļu maisiņā.
378 [Seces Jk].

45348.

Bāliņš māsu sūžu sauca,
Pašam sūža gadījās.
Ej, bāliņ, tu pa priekšu,
Lai iet sūža pakaļā.
564 [Salacgrīva Vlm apr.].

45349.

Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz zemei zari līka;
Māsiņ, tavu slaidumiņu,
Tautiets tāli ieraudzīja.
378 [Seces Jk].

45350.

Brālītis māsiņu
Ķeseli sauca,
Nu sēž ķesele
Pašam klēpī.
471 [Vecauces Jg].

1. Mīlīte māsiņa
Puisēnu bundulu sauca,
Nu tev, Mīlīt,
Bunduls sānos.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

2. Madaļe puiškinus
Skaliņus saucja,
Nyu pošai Madaļei
Skaliņš pi suonu.
494 [Viļānu Rz].

3. Šei Anīte šūvosor
Vysu puišu kyuļu sauce.
Pasaver tu, Anīt,
Kyulīts tovūs suonūs sēd.
168 [Kalupes D].

4. Kostuze puiškinus
Kipeišim lomuo.
Sēd vīn, Kostuz,
Kipeits suonūs!
365 [Sakstagalas Rz].

45351.

Brālīt, tava līgaviņa
Kā pelēka avitiņa.
Cel, brālīti, rītiem agri,
Lai tā balta mazgājās.
605 [Skolas].

45352.

Brālīt, tava līgaviņa
Kā žagaru vezumiņš.
Kā gulēsi, kā sēdēsi
Pie žagaru vezumiņa?
605 [Skolas].

45353.

Brālīt, tava līgaviņ(a)
Kā cūciņa madzenei [midzenei].
Cel to agri svētu rītu,
Lai tā balta mazgājas,
Līdz ar citām sieviņām.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

45354.

Bouliņ, tova ļaudaviņa
Kaj pokolu kūdelīte;
Kur īdams, naīdams
Kai kūdeļi pakratēju.
604 [Dažādi iesūtītāji].

45355.

Smilktiņūs skaisti puiši
Vysim skaistas leigaviņas;
Henriks vīn sev atvedja
Kai pokolu kūdeliņu.
466 [Vārkavas D].

- 205 -

45356.

Bašku solā skaisti puiši,
Visim skaistas līgaviņas;
Atsavede šis Ignats
Kai pokolu kūdelīti.
143 [Jāsmuižas D].

45357.

Bērīt, manu kumelīn(u),
Puķīt, mana līgavīn(a);
Bērīt, manu kumelīnu,
Mazu mazu, bet apaļu,
Puķīt, mana līgavīna,
Maza maza, bet ražena.
427 [Tadaiķu Lp].

45358.

Cērtit mani, gerejam,
Geru prīžu ustabiņu,
Lai as cīši nasalūku
Sova gera augumjeņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

45359.

Citas sievas kā vācietes,
Man kā sūda vabulīt(e).
Es tev lūdzu, mana sieva,
Uzģērbies jel pušpelēka!
99 [Dzelzavas Md].

45360.

Citiem bija lielas sievas,
Man tā mazā pungažiņa;
Citi savas lecināja,
Es tik savu čubināju.
350 [Ropažu Rg].

45361.

Citiem vīriem lielas sievas,
Man bij maza kulažiņa.
Es ar savu maziņo
Agri gāju tīrumā;
Citus vīrus sievas pēra,
Es peŗ' savu kulažiņ(u).
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

45362.

Citiem vīriem labas sievas,
Man tik tāda ķeselīte;
Labas sievas sētā stāv,
Ķeselīte druviņā.
100 [Dzērbenes (Pils-Dzērbenes) C].

45363.

Citiem vīriem lielas sievas,
Man bij maza čabulīte;
Es ar savu čabulīti
Visu nakti čubanos.
605 [Skolas].

45364.

Cyuka cyuka, na māršena,
Buoleņ, tova ļaudoveņa;
As nu krāsla nasacaltu,
Navīn taidai rūku dūtu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45365.

Cūka cūka, ne māsiņa,
Mana brāļa līgaviņa;
Saulē cūkas nogulētu,
Ja māmiņa nepieceltu.
200 [Kuldīgas Kld].

45366.

Dagla cūka rušināja
Manā brāļa tīrumā.
Tā nebija dagla cūka,
Tā bij brāļa līgaviņa:
Kuŗu duŗu daiedama,
Kā cūciņa rakšināja.
46 [Beļavas Md].

45367.

Darom, darom, tu Juonīt,
Dzyni sovu kumeliņi;
As byut' taidu cyuku gani
I skreinē atvaduse.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45368.

Dīviņš devis tev, bruoleit,
Goliata augumeņu;
Kam tu ņēmi leigaveņu
Ar seikim kauleņim.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

45369.

Dzilnas Jānis lielījās
Vāczemē sievu pirkt;
Nenopirka Vāczemē,
Nopirk' Rīgā talcenē.
224 [Lielvārdes Rg].

45370.

Ej, bruoliņi, tu pa prīšku,
Lai īt pīsta nu pakaļas;
Lai īt pīsta nu pakaļas
Pa tovim pēdeņim.
389 [Silajāņu Rz].

- 206 -

45371.

Es atradu ganīdama
Silā mazu ābelīti.
Tā nebija ābelīte,
Tā bij brāļa līgaviņa.
141 [Ivandes Kld].

45372.

Es atvežu vedekliņu
Kai sudabra spīgelīti;
Cyti vede pīcas sešas -
Munas vīnas nastuovēja.
143 [Jāsmuižas D].

45373.

Es domāju Jūlīšam
Ņemt diženu līgaviņ';
Tas paņēma līgaviņu,
Krustpiliešu izbrāķētu.
198 [Krustpils D].

45374.

Es māmiņai nasacēju,
Kuoda muna ļaudaviņa;
Boltu seju, gludu golvu,
Jauku jauku volūdiņu.
49 [Bērzmuižas (Bērzes) Jg].

45375.

Es meiteni izraudzēju
Ar boltom rūciņom,
Ar sorkonim vaidziņim,
Ar meikstim pupeņim.
35 [Baltinavas Abr].

45376.

As pi meža atdzeivuoju,
Ableziņkas naredzēju;
Še atvedja Jezupeņš
Ableziņku ļaudaveņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45377.

Es redzēju raibu ķirlu
Viņā ciema tīrumā;
Nu atnāca mūsu mājā,
Nu grib (būt) par saiminiecu.
46 [Beļavas Md].

45378.

Es sacēju, tev Juonīt:
Najam mozas ļaudoviņas!
Kai īstuoja maltuvī,
Mylti byra ozotē.
503 [Višķu D].

45379.

Es to savu bāleliņu
Kā gulbīti balināju;
Kad paļāvu māršai vaļu,
Kā vārniņa nozilēja.
224 [Lielvārdes Rg].

45380.

Es to sovu ļaudaviņu
Pa tiergim vīn vodovu,
Vaicoj kungi, bazneickungi:
Kur tik skaista ļaudaviņ'?
Vysi ļauds uz mani vērās,
Ka maņ skaista ļaudaviņa.
18 [Andrupenes Rz].

45381.

Gon, Juoneit, lasējīs,
Nalīteņi izlasēji:
Ni pa pruotam, ni pa sirdei,
Ni pa tovam augumeņam.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

45382.

Gana labi kalnēnieši
Līdz šā laika padzīvoja,
Nu ieveda pusvācieti,
Dievis zina, kā dzīvos.
241 [Lubānas Md].

45383.

Gona vaira, tu Agneit,
Par poļačku staiguojuse,
Brissi pūru rauduodama,
Lyndraceņus spraudeidama.
559 [Rēzekne Rz apr.].

45384.

Greznais puisis lielījās,
Greznu ņemt ļaudaviņu.
Es nevēlu cūkganam,
Ko ieņēma greznais puisis.
418 [Sunākstes Jk].

45385.

Izdūru īlenu
Caur klētis sienu,
Mazas mazas tautu meitas
Actiņas redzēju.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45386.

Izplauka ozoliņš
četrām lapām;
Pasaņēmu līgaviņu
Ne savam prātam:
Bāls sejiņš, melnas acis,
Nav ar seju saderīgs.
194 [Krāslavas D].

- 207 -

1. Izplauka ūzuls
četrami lopom;
As pajēmu ļaudovaņu
Na pa sovam pruotam:
Boltu seji, malnys sāts [acis?],
Navar sadarāti.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

45387.

Iegātnīša, piegāznīša,
Pieviļ munu bāleliņu;
Muns bāliņš kā kundziņš,
Šij kā rijas stenderīte.
449 [Ungurmuižas D].

45388.

Jau Gelīti atvedem -
Vai byus slykta, vai byus loba?
Mes Geleiti navastum
Ni vacami ubogam.
143 [Jāsmuižas D].

45389.

Jūle, pirma preceniece,
Sargi savu kažociņu!
Raušu savu zobeniņu,
Plīsīs tavs kažociņš.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

45390.

Ka man būtu tāda sieva,
Kā tam ciema Pēterim.
Man bij tāda elles kruķe
Ar melliema antiķiem(?).
39 [Bārtas Lp].

45391.

Kaidu ols bucu tu, Juoneit, atvedi,
Ka aiz golda aizasādi?
Sausa vāza sakloudzāja
Pi stendera pīslīnūt.
605 [Skolas].

45392.

Kamiņūs skaisti puiši,
Vysim skaistys ļaudaveņis.
Muns bruoleņis atsavjadja
Kai pokolu kūdjaleiti.
326 [Preiļu D].

45393.

Kolejuos(?) i šis svuoteņš
Skaistas sīvas dabuojis.
Tik i gora, tik i rasna,
Kai saldata barabans.
503 [Višķu D].

45394.

Kam, bāliņi, tu paņēmi
Tik apaļu līgaviņu?
Rudens nāk, ledus laiki,
Apaļš drīzi viļājās.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

45395.

Kam, Donot, sīvu jēmi,
Kam tev juos vajadzēja?
Byut' lobuok tu atvedis
Vīšķu planckas iuza(u)kliņu.
143 [Jāsmuižas D].

45396.

Kas kuŗam bēdas bija,
Ka mun maza vedekliņa?
Es ar savu maziņo
Vispirmā druviņā.
290 [Ogres C].

45397.

Kas spīdēja, kas vizēja
Pie māmiņas kambarī?
Mana paša līgaviņa
Kā saulīte vizuļoja.
605 [Skolas], 141 [Ivandes Kld].

45398.

Kas tā tād mel cūk
Rok bāliņ lociņe?
Tā nebij melna cūka,
Tā bāliņ līgviņ.
577 [Ventspils Vp apr.].

45399.

Kas tā tāda purva cins
Sēd pie mana bāl(el)iņa?
Es būt' tādu izrakusi
No zem pirts paval(īt)es.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

45400.

Kas tā tāda piena baļļa
Sēž pie mana bālēliņa?
Tie pirmie brūtgāniņi
Krējumiņu nojēmuši,
Mana paša bāliņam
Sūkaliņas palikušas.
292 [Olaines Rg].

45401.

Kas tā tāda pļavas cins
Sēd pie mana bāleliņa?
Ne tur bija saimeniece,
Paliek putra nevārīta.
410 [Stāmerienas Md].

- 208 -

45402.

Kaut es būtu pastaigājse,
Ar ļaudim parunājse,
Es neliktu bāliņam
Tādas ņemt līgaviņas.
391 [Sinoles Vlk].

45403.

Kādu ļaužu es pats biju,
Tādu ņēmu līgaviņu:
Zemu resnu, velves kaklu,
Ar apaļu vēderiņu.
429 [Taurkalna (Valles) B].

45404.

Kāju dēļ es noņēmu
Neraženu līgaviņu;
Vai kājiņu man nebija
Staigāt zemes gabaliņu?
46 [Beļavas Md].

45405.

Ko, bāliņ, tu atvedi
Tādu mazu ļaudaviņu?
Aizavēla aiz galdiņa
Kā pakulu kodaļiņa.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

45406.

Ko darīja tautiņās
Ar mazo audzēkniņu?
Nepasniedza maizes muldu,
Ne lielo dzirnaviņu.
378 [Seces Jk].

45407.

Ko, Jānīti, tu domāji,
Kad tu tādu lūkojies?
Stāv galviņu nodūruse,
Kā rudeni miežu vārpa.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

45408.

Ko jūs, puiši, domājiet?
Es pārmiju līgaviņu;
Pieci simti zelta naudas,
Vēl skaistāka līgaviņa.
146 [Jaungulbenes Md].

45409.

Ko, māsiņa, tu staigāji,
Asariņas slaucīdama?
Kā man bija neraudāt,
Kā man bija nebēdāt,
Dižajam bāliņam
Nedižena līgaviņ'.
177 [Kastrānes Rg].

45410.

Ko piesēdi, pūces galva,
Pie mana brāļa?
Kur mana lielā
Ābeļu nūja?
Sitīšu pūcītei
Pa pašu galvu.
605 [Skolas].

45411.

Kristatāvs i kristamuote,
Cyukklāvāji, cyukklāvā!
Kam atvedi kristdālami
Nadyžanu ļaudaviņu.
591 [Ludzas apr.].

1. Krystatāvs, krystatāvs,
Aceplī, aceplī!
Kam atvedi krystdālam
Nadyžanu ļaudaveņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

2. Krystāvs, krystāvs,
Pasūlē, pasūlē!
Kam atvedi krystdālam
Namīlamu ļaudaveņu.
365 [Sakstagalas Rz].

3. Krystamuot i krystamuot,
Cyuklāvāji, cyuklāvā!
Kam atvedi krystamjaitai
Nadyžanu oruojeņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

45412.

Peickas peickas kristtāvam
Par kristdāla ļaudoveņi!
Kam atvedja kristdālam
Nadyžanu ļaudoveņi.
174 [Kārsavas Ldz].

45413.

Kur, bāliņi, raudzījies,
Kad tādai roku devi?
Es jau tādu gan neņemtu,
Ne no krēsla nenocelt [neceltos?].
263 [Mēmeles Jk].

45414.

Kur, bāliņi, tādu ņēmi,
Kur tev tāda gadījās?
Liela piere, platas acis,
Vēders škūņa lielumā!
273 [Mores Rg].

- 209 -

45415.

Kur, brālīti, acis liki,
Tādu ķēmu lūkodams?
Man labāk cūku meita,
Nekā tava līgaviņa;
Es ar tādu nevarētu
Ne godīgi parunāt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45416.

Kur, brālīti, tu dabūji
Smuku jaunu līgaviņu?
Mūsu pašu novadā
Smukas meitas neuzauga.
398 [Skrundas Kld].

45417.

Kur, bālī, tu dabūji
Tik raženu līgavīnu?
Vai, bālī, es neļāvu
Tev raženas lūkoties?
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

45418.

Kur, brālīt, tu izrāvi
Tik raženu līgaviņu?
Es izgāju trīs novadus,
Tik raženu nedabūju.
214 [Lažas Azp].

45419.

Kur, Jānīti, tu dabūji
Sev tik daiļu līgavīn(u)?
Zalta mati, rožu vaigi,
Šķiltin šķīla valodīn(u).
192 [Kosas C].

45420.

Labāk devu bāliņam
Labas maizes līgaviņ(u);
Labas maizes līgaviņa
Zied kā roze vasarā.
141 [Ivandes Kld].

45421.

Līlejuos šis Alberts,
Lobas sīvas dabuojīs.
Mēs byut' taidu cyuku gani
Uz raguzas atvilkuši.
605 [Skolas].

45422.

Lūka prīdja, lūka agļa,
Lūka bārza viersyuneite.
Kab munam(i) buoleņam
Tiki lūka ļaudoveņa!
Pi gryutūs dziernoveņu
Kai nidreitja lūceitūs.
314 [Pildas Ldz].

1. Lūka prīde, lūka agle,
Lūka bārza viersyuneite.
Kab munam buoleņam
Ciku lūka ļaudoveņa!
Ka jei ītu kultu, moltu,
Kai nīdreite lūcētūs.
174 [Kārsavas Ldz].

45423.

Luste, luste brālīšam,
Kad viļņo rudzu lauks;
Jo lustīgs bāleliņš,
Kad ražena līgaviņa.
215 [Lēdmanes Rg].

45424.

Man pašam smiekli nāca,
Ka man daiļa līgaviņa;
Visi ļaudis nosmējās,
Ļaunus vārdus runādami.
467 [Vārmes Kld].

45425.

Mans brālīts kā kundzins
Dzelteniemi matiniem
Tautu meit kā kazin
Strīpanām actinām,
Tā bij laba žīda ķēv
Tabacinu vizināt.
200 [Kuldīgas Kld].

45426.

Mans brālītis lielījās
Rudzus vest Liepājā.
Nu tavs spīķeris sēd tev blakus,
Nu tik steidzies bērt tur iekšā.
605 [Skolas].

45427.

Manu baltu bāleliņi,
Kā tas puta gabaliņš!
Ne es tev domājos
Tād' atvesti līgaviņu.
241 [Lubānas Md].

45428.

Maza mana līgaviņa
Kā tā lauku cielaviņa,
Lai būt' maza, kad tik laba,
Lielai kaunu padarīs.
548 [Liepāja Lp apr.].

- 210 -

45429.

Maza mana līgaviņa
Kā tā āra cielaviņa.
Lai ir maza, bet ir skaista,
Pirkšu cauņu cepurīti.
235 [Litenes Md].

45430.

Maza mana līgaviņa
Kā tīruma cīrulīts;
Šķiltavās kreklus aude,
Uz lapiņas velējās.
605 [Skolas].

45431.

Maza mana līgaviņa
Par visām meitiņām;
Te kājiņas, te rociņas,
Sprīdi gaŗa viducei.
224 [Lielvārdes Rg].

45432.

Moza muna līgaviņa,
Nadasnīdzja dziernaviņu,
Reita maliņu maļūt,
Cicīts myltos kužinuoja.
466 [Vārkavas D].

45433.

Maza maza man māsiņa,
Vēl mazāka līgaviņa.
Braukšu uz Rīgu, pirkšu kurpes
Augstajiem papēžiem.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

45434.

Maza maza tā meitiņa,
Bet tai gudra valodiņa:
Prota puisi kaitināt,
Vīramāti mīlināt.
543 [Ķemeŗi Rg apr.].

45435.

Myusu cīmā skaisti puiši,
Visim skaistys ļaudaveņis;
Šis Jezups atsavjadja
Kai pokolu kūdjaleit.
326 [Preiļu D].

45436.

Mūsu kungs priecājās,
Ka tam skaista logu puķe;
Tā nebij(a) logu puķe;
Tā bij viņa līgaviņa.
125 [Grenču Tk].

45437.

Ne es teikšu, ne es pelšu
Bāleliņa līgaviņu;
Ja nav kāda gadī'sies,
Lai uz mani nežēlojas.
198 [Krustpils D].

45438.

Na par lītu, tu buoleliņ,
Dzyni sovu kumeliņu,
Es byut (taidu) pasmāluse
Takušā upeitē.
314 [Pildas Ldz].

45439.

Na tuo kūka tei lapiņa,
Na tymā zariņā;
Na tuo puiša tei meitiņe,
Na tymā sejiņā.
326 [Preiļu D].

45440.

Naba līta prīde auga
Dagūšā siliņā;
Naba lītu tu pajēmi,
Brāliņ, sev leigaviņu.
466 [Vārkavas D].

45441.

Ne tev, Annīt,
Te bija sēdēt;
Te bija sēdēt
Kalvīšu Zentai.
319 [Plāteres Rg].

45442.

Nedomā, tu Anniņ,
Ka tu būsi saimeniece;
Vēl tu būsi Tauriņos
Pieci gadi cūku gans.
48 [Bērzaunes Md].

45443.

Nadūmoj, tu Juonīt,
Ka tu byus saiminīks;
Tu byus lynu kulstītuojs,
Tekļa naudas sajāmuoja.
414 [Stirnienes Rz].

45444.

Napīdar malna jūsta
Bez sorkonim dzeipurim;
Napīdar tev, bruoleņ,
Nalauluota ļaudaviņa.
170 [Kapiņu D].

- 211 -

45445.

Napapruoš, napapruoš,
Tev, buoleņi, leigaveņ.
559 [Rēzekne Rz apr.].

45446.

Napīstuoj greisliņam
Uobuliņa lapiņa.
Ņem, greisliņ, pūra cini,
Tei tev daiļi pīstāvjēs.
605 [Skolas].

45447.

Nesniga sniedziņš,
Neputināja;
Tāda liela kupene
Mūs' brāļa klētī.
141 [Ivandes Kld].

45448.

No sirsniņas man patika,
Brālīt, tava līgaviņa.
Ne tik diža, ne tik maza,
Ne tik daudz sudrabota.
605 [Skolas].

45449.

No šās dienas, tu bāliņi,
Man's vairs mīļi nepasauks':
Sēd līdzās griezes galva,
Padomiņa devējiņ(a).
241 [Lubānas Md].

45450.

No tālienes es pazinu
Vecā brāļa līgaviņ(u):
Platu pieri, zveiras acis,
Kā ģenģeru kumeļam.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

45451.

Nūsalaida muns bruolīts
Kai nu kolna lejiņā:
Pasajēmja ļaudaviņa
Na sovūs radeņūs.
604 [Dažādi iesūtītāji].

45452.

Nu, brālīti, tu pārvedi
Neraženu līgaviņu;
Ievēlās istabā
Kā pakuļu kodaliņa.
141 [Ivandes Kld].

45453.

Nu meitiņa goda sieva,
Nu pie galda sēdētāja;
Cik sen bija tas laiciņš,
Kad pa pelniem vāļājās.
72 [Cesvaines Md].

1. Nyu Pranuse gūda vīšņe,
Nyu aiz golda sādātuoja;
Nasen beja tī laiceņi,
Ceplī palnys rušinuoja.
326 [Preiļu D].

45454.

Nu ir labi, nu ir labi,
Daukam skaista līgaviņa;
Zilām acim, brūniem vaigiem,
Rožu sārtām lūpiņām.
61 [Brenguļu (Vecbrenguļu) Vlm].

45455.

Nūsapyna maņ veizeite
Na pa munai kuojeņai.
Dīvs maņ deve ļaudaveņi
Na pa munam pruoteņam.
551 [Ludza Ldz apr.].

45456.

Par gabalu nepazinu,
Kas iet šķībi, kas iet greizi;
Kad pienāca, tad pazinu:
Tā brālīša līgavīn(a).
94 [Dunikas Lp].

45457.

Pasaverit, jyus ļauteņi,
Kaidas tautu meitinas:
Īsavēļa ustobāji
Kai pārnejuo sivjanēte.
62 [Brigu (Janopoles) Ldz].

45458.

Plata plata kļava lapa,
Vēl platāka plātījās;
Liela liela brāļa sieva,
Vēl lielāka lielījās.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr], 36 [Balvu Abr].

45459.

Puķe puķe, roze roze,
Kas zied kalna galiņā;
Tā nebija puķe, roze,
Tā bij brāļa līgaviņ.
378 [Seces Jk].

45460.

Puva skāba vīna blašķe
Bērzaunē pasolī.
Vēl tā pūtu, vēl tā skābtu,
Kaut neietu mans bāliņš
Uz Bērzaunes preilenēm.
48 [Bērzaunes Md].

- 212 -

1. Pyva, pyva, ryuga, ryuga
Veca sīksta Donikūs.
Kab na muna i buoleliņa,
Tī sapyutu, tī saryugtu.
35 [Baltinavas Abr].

45461.

Radzu gunis purtadzeņu
Ustobeņas dybynā;
Vedekleņa, raganeņa,
Ar bryunom acteņom.
143 [Jāsmuižas D].

45462.

Raksna raksna tautu meita,
Pa rudzzuoli rozboruota;
Kai izguoja tauteņuos,
Tauteņuos pavuojāja.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45463.

Retam tādam, retam tādam,
Kā manami bāliņam:
Kā silīte, kā muldiņa,
Kā vecais laivas gals.
605 [Skolas].

45464.

Teicit, ļaudis, napeļait,
Juoneišam skaista sīva:
Kai tei būze, kai tei laiva,
Kai vacais siles gols.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

45465.

Vedējīša, vedējīša,
Ko tu mums atveduse?
Kā muciņa, kā baļviņa
Mūs' jaunā vedekliņa.
449 [Ungurmuižas D].

45466.

Rip, rip, pīstiņa,
Por pagalmiņi!
Ka naaugi bruoliņūs,
Naaugs vaira tautiņuos.
389 [Silajāņu Rz].

45467.

Ruoža ruoža, puče puče,
Buoleņ, tova ļaudaveņa.
Ni ruozeņa, ni pučeite,
Pošai šmudrys augumeņš;
Pošai šmudrys augumeņš,
Dyžan gudrys padūmeņš.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45468.

Sacejuos šis puiškins
Prišu sīvu atsavest;
Atsavedja raibu cyuku,
Pasūleišu racējiņu.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

45469.

Sakaltusi tautu meita
Kā tā driķu karaš(iņ)a.
Mūsu brālīts izcēlies
Kā tas kviešu kukulīts.
46 [Beļavas Md].

1. Sakritusi jaunā mārša
Kā tei driķu karaš(iņ)a.
Mans bāliņis izacēlies
Kā tas kviešu kukulīts.
46 [Beļavas Md].

45470.

Sakarmenči divi reizas -
Man' bāliņi vīlušies:
Izdevuši zelta naudu,
Maza rudzu malējiņa.
322 [Praulienas Md].

45471.

Sarkans alus glāzītē
Līdz pašam dibenam;
Skaista mana līgaviņa
Līdz pašam vecumam.
Plūkšu puķes, pīšu kroni,
Puškošu savu līgaviņu.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

45472.

Sārta saule uzlēkdama,
Paliek bāla noiedama;
Sārta mana līgaviņa,
Paliek bāla dzīvojot.
418 [Sunākstes Jk].

45473.

Suorga suorga, lyga lyga,
Kolpam skaista ļaudaveņa;
Tāva dālam, maņ patim,
Cyuku gaņa gadējuos.
579 [Viļāni Rz apr.].

45474.

Sēd aiz galda mūs' brālītis
Kā kantoŗa skrīverītis;
No kam [Blakām?] mūsu ganumeita
Ar puņķainu deguntiņu.
112 [Ezeres Kld].

- 213 -

45475.

Sīka lieta, maza lieta,
Kur bāliņš naudu deva;
Kas tam ziemu maltu gāja,
Kas vasaru druviņā?
605 [Skolas].

45476.

Seiku kuorklu sātu veju,
Lai naleida suvāntiņi;
Lylu, garu meitu jiemu,
Lai ir muojas kūpējiņa.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

45477.

Sīku seju sievu ņēmu,
Tai ir sīka valodiņa;
Tādas man vajadzēja,
Saimenieka dēliņam.
241 [Lubānas Md].

45478.

Skaista pļava sakasīta, līgo, līgo!
Vēl skaistāka nenopļauta, līgo!
Skaista brāļa līgaviņa, līgo,
līgo!
Vēl skaistāka mana paša, līgo!
165 [Kalncempju (Kalnciema) Vlk].

45479.

Skatāt, vīri, skatāt, ļaudis,
Kā māršīni kājas iet:
Šļinku šļinku, limzu lumzu
Kā tie veci ritenīši.
355 [Rucavas Lp].

45480.

Smuka mana brūtīte
Sarkaniem vaigiem,
Rupju maizi ēdot,
Nobāleis.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

45481.

Smuks bērīts ar lauku pieri
Mans jājamais kumeliņis,
Ai rīridi rallalla,
Mans jājamais kumeliņš.
Smuka meitiņ' baltu muti
Mana jauna līgaviņa.
Ai rīridi rallalla!
282 [Nīcas Lp].

45482.

Spūdra zvaigzneita uzlēca
Raigas myuru maleņā;
Na tei beja spūdra zvaigzne,
Tei buoleņa ļaudoveņa.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

45483.

Sveša smaka ienākusi
Mūs' brālīšu istubāji:
Sapelējse tautu meita
Sēd pie mana bāleliņa.
427 [Tadaiķu Lp].

45484.

Svila, svila tā Anniņa,
Nosviluši matu gali:
Caur uguni šāvusies
Pēc tā mana bāleliņa.
301 [Palsmaņa Vlk].

45485.

Svili, svili, tautu meita,
Nosviluši matu gali;
Mans bāliņš kā kundziņš
Dzeltāniem matiņiem.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

45486.

Šis Andrivs šūvosor
Vysas buobas izlomuoja:
Cyta slīce, cyta rogona,
Cyta lelu vēdereņu.
Byus (tam) slīce, byus rogona,
Byus lelū vēdereņu.
168 [Kalupes D].

1. Šis Juonīts šuvosor
Visas buobas izlomuoja:
Cita mulda, cita laiva,
Cita garu vēderiņu.
Potim mulda, potim laiva,
Potim garu vēderiņu.
143 [Jāsmuižas D].

45487.

Šis Pulcherijs porsu vedja,
Pats porsiņas nastuovēja;
Pat stuovēja grivinīku,
Porsu vedja uz palcinīka.
466 [Vārkavas D].

45488.

Šis Juonīts augši kuope
Pošā bārza viersyunē;
A daguoja atsasēst
Zamejā zariņā.
465 [Varakļānu Rz].

45489.

Šei svočīte līlejuos
Atvest gudr, skaistu vedekļiņu.
Vedekliņa gan ir skaista,
Navā gudra padūmiņa.
143 [Jāsmuižas D].

- 214 -

45490.

Tas kundziņis ar gaspažu
Uz vienāmi actiņām;
Vai tie bija mazgāj'šies
Vienā acu ūdenī?
Vai tie bija vārtīj'šies
Vienā cūku rakumā?
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

45491.

Taidas acis Juonīšam,
Taidas acis Paulinai.
Voj jī bej izauguši
Vīnas muotes šyupelī?
389 [Silajāņu Rz].

1. Taidys acs i Mikeļami,
Taidys acs i Duorteitjai,
Mušeņ beja gulējuši
Vīnys pyunis dybynā,
Maisā kuojis sabuozuši,
Ar aukleni aizsējuši.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

2. Taidis acis Jakubam,
Taidis acis Monceitai.
Voj jī obu gulējuši
Vīnas muotes syupelī?
Lai jīm aug dāli, meitas
Kai opoli ruocineiši.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

45492.

Tas man bī liels prieks,
Ka dižs līgaviņ.
Broc papriekš, acis ruogas,
Pīls sēd pakļe.
372 [Sarkanmuižas Vp].

45493.

Taida malna padaguņa
Kai munam syvānam.
Jyus, ļauteņi, navīrejat,
Davadat, pamērejat.
551 [Ludza Ldz apr.].

45494.

Tautu dēls lielijāsi
Ņemt sev daiļu līgaviņ(u).
Vai Dieviņ, nu atveda
Pusperētu vācu zosi.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

45495.

Tautu meita kā žīdiete
Gaŗus matus audzināja;
Tie būs labi brālīšam
Gar rociņu sitināt.
546 [Kuldīga Kld apr.].

45496.

Tev, bāliņ, sīki voži,
Tev dižens kumeliņš.
Kā tev bija maldināt
Nediženu līgaviņu?
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

45497.

Tev, brālīti, slikta laima,
Tev diedele līgaviņa;
Tev aug mieži tīrumā,
Kas diedeli dzirnas vilks?
39 [Bārtas Lp].

45498.

Tikām grezna tautu meit',
Kamēr meita vaiņagē;
Kad āzgāja pie arāja,
Vējš nopūta greznumiņ'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

45499.

Tīrs ūdens avotā,
Gana grūžu dibenā;
Skaistu ņēmu līgaviņu,
Gana lādu dzīvojot.
72 [Cesvaines Md].

45500.

Tu Anniņa, griezes galva,
Ko sēd' mūsu brālīšos?
Griezīt' galvu sagriezusi
Deviņās vicītēs.
141 [Ivandes Kld].

45501.

Voi ar sīnu, voi bez sīna,
Ka natyka uobuleņa;
Voi ar sīvu, voi bez sīvas,
Ka natyka, kur patyka.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Kas nu sīna, kas nu sīna,
Ka natyka uobuliņa?
Kas nu veira, kas nu veira,
Ka natyka, kurs patyka?
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

45502.

Voi, svuoteņ, bucu vedi,
Ka aiz golda aizasjēdi?
Es atvežu, es aizsādu
Ar buceņu ozūtī.
357 [Rudzētu D].

- 215 -

45503.

Vai šī čura, čeņčerīte,
Mūsu darbu darītāja?
Es bij tāda takai mačka,
Kas darbiņus veicināj(a).
241 [Lubānas Md].

1. Šitī čora, čočariņa,
Mūsu darba nedarīs.
Edz kur māte, mūsu māte,
Kas var darbus izdarīt!
146 [Jaungulbenes Md].

45504.

Vaļa vaļa tjav, bruoleņ,
Redz kū vaļa padarēja.
Redz kū vaļa padarēja:
Nalauluota ļaudaveņa.
326 [Preiļu D].

45505.

Vysys munys raibys gūs
Dzaltonim radzeņim;
Vysys munys vedekleņis
Dzaltonim mateņim.
326 [Preiļu D].

45506.

Vysas munas vedekliņas
Dzaltonim matiņim;
Sasagrīzja pogolmā
Kai rūžiņas duorziņā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

45507.

Vysi sacaja, vysi sacaja:
Buolens sīvas nadabuos;
Buolens sīveņis dabuoja,
Žāl ūtram verūtīs.
559 [Rēzekne Rz apr.].

45508.

Vysi veda, vysi veda,
Ni kas taidas naatveda.
As atvežu buoleņam
Kai pučeiti ļaudoveni.
314 [Pildas Ldz].

45509.

Vyspapruotam zyrgu jydžu,
Vyspapruotam aizgrūžuoju,
Tikū vīn napapruotam
Sev pajiemu ļaudaveņu.
362 [Ružinas (Tiskades) Rz].

45510.

Vienas dienas saimeniece,
Ne visam mūžiņam;
Biezas putras virējiņa,
Lielu klaipu cepējiņa.
281 [Neretas Jk].

45511.

Zila zieda linu druva
Dzelteniem(?) ziediņiem;
Balta bija mūs' māsiņa,
Vēl baltāka brāļa sieva.
270 [Mežotnes B].

45512.

Zila zied lina druva
Zilajiem ziediņiem;
Tā zied mana līgaviņa
Zilajām actiņām.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

b. Panāksnieku dziesmas jeb dziesmas no līgavas draudzes

21393.

Vai Dieviņi, gaŗš tautietis,
Nevar matu sakacēt:
Lūgšus lūdzu brālītima,
Lai padara redelīti.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

21394.

Vai māsiņa, vai māsiņa,
Kur tu tādu nolūkoji?
Platas acis, liela galva
Kā manam kumeļam.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

21395.

Ai māsiņa, ai māsiņa,
Tavu daiļu arājiņu!
Stāvu lēca no kumeļa,
Stundu pieši noskanēja.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21396.

Ai māsiņ, tavs vīriņš
Kā žagaru vezumiņš.
Kā sēdēsi, kā gulēsi
Pie žagaru vezumiņa?
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

21397.

Ai māsiņa, tavs vīriņš
Kā žagaru vezumiņš.
Kad redzētu manu vīru, -
Kā ezera gaigalīts!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 216 -

1. Ai māsiņ, tavu vīru
Kā to ziemas sivēniņu!
Kad tu manu ieraudzītu
Kā to āra ozoliņu!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

2. Vai māsiņa, vīru tavu
Kā vītola ķeburīti!
Būtu manu redzējuse
Kā zaļo ozoliņu!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

3. Māsiņ, tavu sausu vīru
Kā to sila sakārnīti!
Būtu manu redzējusi
Kā zaļaju ozoliņu!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

21398.

Vai māsiņ, vīru tavu,
Kā sakarnis deguniņš!
Es redzēju atbraukdama,
Tāds sakarnis līdumā.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21399.

Aiju manu lielu kaunu,
Otru lielu žēlabiņu:
Nestāv manis arājiņš
Līdz manam bāliņam.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

21400.

Aili manu lielu vīru
Lielajām biksītēm!
Visas ziemas vērpumiņš
Liela vīra biksītēs.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21401.

Vai manu mīļo
Balto māsiņ,
Pie tāda rudača
Piesēdināta!
Tādas pašas rudas acis
Kā manam kucēnam.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Vai manu mīļo
Balto bāliņu,
Pie tādas melnaces [rudaces]
Piesēdināja!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

21402.

Vai jel manu mūža draugu
Neražanu nolūkoju!
Raužu gultu taisīdama,
Raužu klāt gulēdama.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

21403.

Ak manu skaisto
Balto māsiņ,
Iezakūle melno
čigānu pulkā!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

21404.

Ai skaistais tautu dēls
Sprogainiem matiņiem,
Gan es tavus sprogainīšus
Pa vienam nolasīšu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 190 [Kuldīā].

21405.

Ai tautieti, jēra pūsli,
Kam tu ņēmi man' māsiņu!
Man' māsiņa kā liepiņa,
Tu kā pūslis vazājies.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

21406.

Ai tu pura izteciņa,
Tavu skaistu pureniņu!
Ai tu tautu neveiklīti,
Tavu daiļu līgaviņu!
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

21407.

Ak tu tautu dūņu vēzi
Zemajām kājiņām,
Bij man tevis neredzēt,
Vēl ilgāk lūkāties!
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

21408.

Apskaties, mūs' māsiņ,
Kas tev sēd ieblakām:
Tautiets sēd ieblakām
Kā greizais ozoliņš.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

21409.

Ar vaļiņ' taut' dēls
Gaŗs uzauge, netiklits,
Staigē soļ's skaitedem,
Augamiņ' mēredem.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

21410.

Atsasēdu aizkrāsnē
Zemajā krēsliņā:
Nav man tāda arājiņa
Kā citām(i) māsiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 217 -

1. Es nesēžu pie galdiņa,
Man nav skaists arājiņš;
Atsēžos skaidiņās,
Mazu bērnu pulciņā.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

21411.

Augsti kāpu kalniņā,
Daiļu rāvu dāboliņu;
Būt' augstāki uzkāpuse,
Būt' daiļāku norāvuse.
315 [Jaunjelgavā], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

21412.

Augstu kāpu kalniņāi,
Daiļu rāvu āboliņu;
Dzedra augu brālīšos,
Daiļu ņēmu arājiņu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

21413.

Augumiņš tautiešam,
Ne gudrais padomiņš.
Man' māsiņa i aizgāja,
Augumāi raudzīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

21414.

Avenam gaŗa vilna,
Tā bij laba dzīpariem;
Tautiešam gaŗi mati,
Tie būs labi plucināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Aiz Daugavas gaŗi kārkli,
Tie būs labi viju vīt;
Tautīšam gaŗi mati,
Tie būs labi plucināt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21415.

Balta balta man' māsiņa
Melnu ļaužu rociņā:
Par gadskārtu pirti kūra,
Mēnešiem(i) velējās.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

21416.

Balta bija linu druva,
Vēl baltāku balināju;
Daiļa māsa bāliņos,
Vēl daiļāka tautiņās.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

21417.

Balta puķe, zaļa niedre
Sēž galdiņa galiņē:
Balta puķe mūs' māsiņa,
Zaļa niedre tautu dēls.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

21418.

Balta zied driķu druva
Par visām druviņām;
Balta bija man māsiņa
Par visām tautiņām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

21419.

Daiļa augu pie māmiņas,
Daiļi gāju tautiņās.
Ko palīdz daiļai augt,
Ka tautiņas nomocīja!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

21420.

Dasasēda spaņņa galva
Pie māsiņas dzeltānītes.
Man' māsiņa kā stārstiņa,
Tu kā pols resnu galvu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

21421.

Ieraudzījse vien, pazinu
Māsai bargu arājiņu:
Stāvu stāv matu gali
Kā tam purva dadzīšam.
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

21422.

Ieraudzījse vien, pazinu
Tik dižanu tēva dēlu:
Šauras acis, plata piere,
Dzeltainiem matiņiem.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

21423.

Iestādīju smuku rutku,
Tas izauga ķēburains;
Es gribēju labu vīru,
Es dabūju kūrluzīti.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

1. Labus rutkus stādīju,
Ķekuri izauga;
Labu svaini gaidīju,
Ķergalvis atjāja.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

21424.

Es izaugu smuidra, gaŗa
Pie baltā brāleliņa;
Resnis mans arājiņš
Kā ozola zemzarītis.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 218 -

21425.

Es izaugu tieva gaŗa
Uz novada robežām;
Kad uzkāpu uz ežām,
Kā niedrīte līgojos.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

21426.

Es lustīga, es vēlīga
Aiz visām māsiņām,
Man daiļākis arājiņis
Aiz visām māsiņām.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

21427.

Es, māsiņa, sava vīra
Vēl ar tavu nemitotu:
Man kā kuplis ozoliņis,
Tev kā greizna ābelīte.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

21428.

Es nebiju domājuse,
Ko Laimiņa gādājuse:
Man Laimiņa gādājuse
Diženo tēva dēlu.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

21429.

Es to daudzi nebēdāju,
Ka man mazs arājiņš,
Pate arklu iznesīšu
Lielajā tīrumā.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Es par to nebēdāju,
Ka man maza līgaviņa:
Pats danesu rudzu sieku
Pie lielo dzirnaviņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2. Lai smejās, kam patīk,
Ka man mazs arājiņš;
Pate arklu ienesīšu,
Pat' aizjūgšu kumeliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21430.

Es tā daudz nebēdāju,
Ka man mazs arājiņš:
Turpat krita velēniņa,
Kur lielam arājam.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Ak tu vēja līgaviņa,
Ko tu mani niecināji?
Vai es arti nemācēju,
Vai nekrita velēniņa,
Vai nekrita velēniņa
Kā citiemi arājiem?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Nebēdāj, māmuļīte,
Manu mazu arājiņu:
Tāda pate velēniņa
Kā ir tam dižajam.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

21431.

Es uzaugu nedižena
Par visām māsiņām;
Man Laimiņa taupījusi
Diženo tēva dēlu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Es bij' ļaužu izpaļiņa,
Es lietiņu nederēju;
Man Laimiņa sataupīja
Visdižanu tēva dēlu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Es bij' visuraženā
Par visām meitiņām;
Man Laimiņa taupījusi
Visdaiļo tēva dēlu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

21432.

Es uzaugu pie māmiņas
Kā rozīte dārziņā;
Nu iedeva netiklim
Visu mūžu niecināt.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

21433.

Gaŗa augu gaŗumā,
Diža augu dižumā;
Vai tādēļ tautu durvis
Ar kājiņu virināju?
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Lielu mani lielināja,
Dižu mani dižināja;
Vai tādēļ tautu durvis
Ar kājiņu virināju?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2. Resna biju resnumā,
Duža biju dužumā,
Es tās tautu durutiņas
Ar kājiņu virināju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 219 -

21434.

Jau, māsiņa, taujājies,
Vēl tev bija taujāties:
Līdz pusīti nestāvēja
Pretī tavu augumiņu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21435.

Kā kurmīts tautu dēls,
Kā āzīts kumeliņš, -
Bij manam bāliņam
Tāda kurmja znota saukt?
101 [Rankā (Rankas pag. C)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

21436.

Kā kurmītis tautu dēlis
Melnajāmi kājiņām,
Tas izvīla mūs' māsiņu
No vizuļu vainadziņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21437.

Kā puķīte es uzaugu,
Kā magona noziedēju,
Kā saulīte nolīgoju
Cit' āriņa maliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kā puķīte es uzaugu,
Kā rozīte noziedēju,
Kā zvaigznīte noritēju
Tautu galda galiņā.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

21438.

Kā ozolis tautu dēlis
Sēd galdiņa galiņā;
Mūs' māsiņa kā puķīte
Pie ozola piesēduse.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21439.

Kas kuŗam bēdas bija,
Ka man mazs augumiņš?
Manas pašas skāde bija,
Rasā mirka villānītes.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

21440.

Ko darīju tautiņās
Ar mazo augumiņu?
Augstas dzirnas, augsta abra,
Pakāpeles vien vajaga.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

21441.

Ko tie man laba dara,
Tie dzelteni gaŗi mati?
Sīvajam tautiešam
Apkārt roku vicināt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

21442.

Kupli koki, platas lapas,
Tiem rasiņa ilgi stāv;
Stalti vīri, daudz naudiņas, -
Gauži raud līgaviņas.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

21443.

Lai ziedēja rudzi mieži,
Es jau vairs neziedēšu,
Mani ziedi nobiruši
Tautu galda galiņā.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

214431.

Ļaudis mani sīvu teic,
Ka es tāda nosarkuse;
Es bij' pate nosarkuse
No ražena augumiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

21444.

Luste tautu dēliņam,
Ka es tāda sīka maza:
Tāļu radi, mazs kumeļš,
Es bij' viegli vizināt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21445.

Mana mīļa māsiņa,
Sarkani vaidziņi;
Tautu maizi ēdot,
Nobālēs.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21446.

Māte mani audzināja
Kā balto linu sauju;
Nu iedeva tautietim
Kā melnam čigānam.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

21447.

Mazs mans svainīts
Kā pupu graudis;
Diedama, lēkdama
Iemetu mutē.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Tāds mūsu svainīts
Kā pupu graudiņš;
Ārā iedams,
Iesviedu gailim.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

- 220 -

21448.

Mazs mazs vīriņš
Kā vāverīte;
Es pati sieviņa
Kā magonīte.
190 [Kuldīā].

21449.

Mazs mūsu svainīts
Kā pupu kūlīts.
Kuls māsa rītā,
Kuls vakarā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Svainīti manu
Kā jēra pūslīti!
Kuls māsa rītā,
Kuls vakarā;
Pakārs pie sienas,
Pagrabinās.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

21450.

Mazis, resnis tautu dēlis,
Kā no māla viļināts;
Tieva, snidra mūs' māsiņa
Kā vientekas dzivitiņa.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1. Zema resna tautu meita,
Vai tā bija šķeterēta?
Tieva gaŗa mūs' māsiņa
Kā vienteka dzivitiņa.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

21451.

Mūs' māsiņa sēd aiz galda
Kā sarkanis rožu zieds;
Tautu dēlis blakām sēd
Kā dzeltena miežu vārpa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21452.

Mūs' māsiņa sēž aiz galda
Kā vāciete, mamzelīte;
Tautu dēls līdzās sēž
Kā skursteņa slaucītājs.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

21453.

Mūs' skaistai māsiņai
Nedižins arājiņš.
Lai ar būtu nedižinis,
Kad nebūtu atāliņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21454.

Nevaid tāda mūs' māsiņa,
Kā auguse bāliņos;
Noraudāti vaigu gali,
Aizsmakuse valodiņa.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

21455.

Ne par naudu es nopirku
Sev diženu arājiņu:
Aiz upītes ganīdama,
Raibus cimdus parādīju.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

1. Neba dižu naudu devu
Par raženu tēva dēlu:
Baltus cimdus parādīju,
Kalniņā stāvēdama.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21456.

Neba dižu naudu devu
Par raženu tēva dēlu:
Kliju sieku, auzu pūru,
Žagariņu vezumiņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21457.

Nebēdāji, dēlu māte,
Ka es maza jauņuvīte:
Gan es tevi aptecēšu,
Gan dēliņu appuškošu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Audz, tautieti, ja tev tīk,
Ozoliņa gaŗumiņu!
Maza biju, bet tikuse,
Gan es tevi appuškošu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

21458.

Nebēdā, tautu dēls,
Ka es tāda maza esmu;
Izveicās man darbiņš,
Izveicās valodiņa.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

21459.

Nebēdāji, tautu dēlis,
Mana maza augumiņa:
Gan es tavu augumiņu
Kā puķīti darināšu.
224 [Kabilē (Kld)].

21460.

Nebēdā, tu tautieti,
Ka man mazs augumiņš:
Auš' kurpītes, likš' micīti,
Būšu tavu gaŗumiņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 221 -

1. Nāc, tautieti, nebīsties,
Ka man mazs augumiņš:
Aušu kurpes, likš' vaiņagu,
Būsim vienu lielumiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 1253 [Kroņa laicenē], 138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)],
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

21461.

Nebēdāju linu kreklu,
Kad tik linu apkaklīte;
Nebēdāju stalta vīra,
Kad tik maizes arājiņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Nebēdāju augstu namu,
Ne rakstītas klētes durvis;
Nebēdāju smuku vīru,
Kad tik maizes paēduse.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21462.

Niecin' bite pura zāli,
Niecin' lauka āboliņu;
Tā niecina sveši ļaudis,
Māsiņ, tavu augumiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21463.

No dzelža, no dzelža
Tas tautu dēls,
Tam nav tērauda
Neviena bišķa.
224 [Kabilē (Kld)].

21464.

Paraugies, man' māsiņ,
Kas tev sēd ieblakām:
Tautas dēls sarkanacs,
Gauž' asaru dzērājiņš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21465.

Pie tautieša galvu glaudu,
Vai dižans, nedižans;
Kas nu man vaira deva
Dižanos bāleliņus!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pie tautieša galvu glaudu,
Vai dižans, nedižans;
Kas man vaira nu tos dos,
Dižanos tēva dēlus!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21466.

Pie tautieša galvu glaužu,
Vai dižens, nedižens;
Vai tie man maizes deva,
Diženie bāleliņi?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21467.

Pūsli pūsli, jēra kāja,
Kam tu ņēmi mūs' māsiņu?
Citi zēni kā ozoli,
Tu kā pūslis vazājies.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Krupi depi, jēra pūsli,
Kam tu manu māsu ņēmi?
Tu kā krupis zemi līdi,
Tā kā liepa līgojās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21468.

Pupi mani lieli,
Es pati maza;
Pupi mani ieveda
Bagātā ciemā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

21469.

Ražens auga tautu dēls,
Es izaugu jo ražena;
Raženam piederēja
Jo ražena līgaviņa.
224 [Kabilē (Kld)].

21470.

Rau ku sēd mans brālītis
Kā Jelgavas jaunkundziņis;
Blakām sēd tautu meita
Dzelteniem matiņiem.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21471.

Resna resna vedējīša,
Kā ne resna - šķeterēta;
Tieva tieva mūs' māsiņa,
Kā ne tieva - vienkārtīte.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

21472.

Saka mani smuidru, gaŗu,
Lētaugušu brāliņos;
Lēši lēši, ne tik lēši, -
Rijas kult, māļu malt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21473.

Saka mani smuidru, gaŗu
Uzaugušu bāliņos.
Kungu darbos es izaugu
Pa rīkstīšu galiņiem.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

- 222 -

21474.

Saulīte saulīte
Mūs' māsiņa;
Mākoņa mākoņa
Tas tautu dēlis!
Mākoņa saulīti
Apēnoja.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1. Mēnesis mēnesis
Mūs' brālītis;
Mākoņa mākoņa
Tā tautu meita!
Mākoņa mēnesi
Aptumšināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21475.

Žēl ciemiņu meitiņām,
Ka man daiļis arājiņš.
Kas, meitiņas, jums neļāva
Tādu daiļu lūkoties?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Kur, brālīti, tu dabūji
Tik ražanu līgaviņu?
- Vai, brālīti, es neļāvu
Jums ražanu lūkoties?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21476.

Šķitu lāci lampājot
Pa lielo tīrumiņu;
Tas jau mūsu jaunais svainis
Leinajām kājiņām.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

21477.

Šķitos liela neizaugt,
Māte znota neredzēt:
Es izaugu kā liepiņa,
Mātei znots kā ozols.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

21478.

Šķitu biezu priedulāju,
Maliņā stāvēdama;
Šķitu gudru tautu dēlu,
Augumā raudzīdama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

21479.

Zied', ieviņa, zied', ābele,
Jau es vairs neziedēšu;
Jau es vairs neziedēju
Ir pērno vasariņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

21480.

Sēd' tiešām, man' māsiņa,
Nenodur savas acis!
Lai noduŗ tautu dēls
Apakš caunu cepurītes.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21481.

Sīka maza man' māsiņa,
Nespēj tautu aptecēt.
Tec, māsiņ, cik spēdama,
Nedar' kaunu bāliņam!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

21482.

Sīkas nātres apaugušas
Laukā zaļu ozoliņu;
Sveši ļaudis apstājuši
Manu daiļu augumiņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

214821.

Sīku mani sīcināja,
Mazu mani mazināja;
Pie sīkuma, pie mazuma
Bija gudris padomiņš.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

21483.

Sīku mazu tautas veda,
Sakās lielu audzināt.
Lai aug mieži, lai aug rudzi,
Es lielāka neizaugšu,Es lielāka neizaugšu,
Kā izaugu bāliņos.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

21484.

Sīku seju man' māsiņa,
Smalku ratu vilnainīte, -
Es atdevu metumā
Neveiklajam dēliņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

21485.

Slaikas, gaŗas tautu meitas,
Man' māsiņa tuntulīte.
Nav saulīte uzlēkusi,
Tuntulīte druviņā;
Slaikajām, gaŗajām
Visi rudzi izbiruši.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 223 -

21486.

Smieklam, ļaudis, smejaties,
Ne manam augumam;
Kādu mani Dieviņš deva,
Tādu māte audzināja.
224 [Kabilē (Kld)].

21487.

Smīdra, gaŗa mūs' māsiņa,
Kā no niedres audzināta;
Zemis resnis tautu dēlis,
Kā mālos vilināts.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

21488.

Smuidra, gaŗa es izaugu,
Tautām dusmas darīdama,
Tautām dusmas darīdama,
Mamiņai žēlabiņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

214881.

Smuidris auga tautu dēlis
Kā ozolis kalniņā;
Resna auga mūs' māsiņa
Kā liepiņa lejiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

21489.

Smuka daiļa puķe auga
Aŗamā zemītē;
Smuka daiļa mūs' māsiņa
Kalpa puiša līgaviņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21490.

Smuks bij manis arājiņš
Par visiem arājiem:
Zilas acis, sārti vaigi,
Iedzelteni matu gali.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21491.

Smuks puisīts, daiļa rota,
Izārdīga valodiņa;
Kad paņēma līgaviņu,
Vējš aiznesa daiļumiņu.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

21492.

Spoža lēca rīta zvaigzne,
Tumša tapa tecēdama;
Ražans auga tautu dēlis,
Nelga tapa dzīvodamis.
190 [Kuldīā].

21493.

Sveši ļaudis manis dēļ
Stāvu koku namu dara,
Saka mani smuidru, gaŗu,
Lētaugušu bāliņos.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21494.

Tādas acis tautiešam
Kā manam bāliņam:
Vai tie bija gulējuši
Vienas mātes šūpolī?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

21495.

Tautiets mani mazu ņēma,
Dzīrās lielu audzināt.
Ik dieniņas raudināja,
Ne man' lielu audzināja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

21496.

Tautiets mani mazu ņēma,
Dzīrās lielu audzināt.
Ko nelietis audzināja,
Ik rītiņus maldināja!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21497.

Tautiets mani mazu ņēma,
Dzīrās lielu audzināt;
Vairāk liela neuzaugu,
Kā augusi bāliņos.
1191 [Ēveles draudzē].

1. Tautas mani mazu ņēma,
Solīj' dižu audzināt;
Tik bij mans augumiņš,
Ko izaugu pie māmiņas.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21498.

Tautiets mani mazu ņēma,
Solīj' lielu audzināt;
Vairāk briedu resnumā,
Nekā augu gaŗumā.
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautiets mani mazu ņēma,
Dzīrās lielu audzināt.
Ko nelietis audzināja,
Vairāk resnu briedināja!
32 [Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)].

- 224 -

2. Tautiets mani mazu ņēma,
Dzīrās lielu audzināt.
Vairāk baltu balināja,
Nekā lielu audzināja.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

214981.

Tautu dēlis, dusmu pūķis,
Gaŗus matus audzināja.
Tie būs labi māsiņē
Gar rociņu vicināt.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

21499.

Tautu dēls gauži raud,
Man pakāpu taisīdams.
Kam tu mani mazu ņēmi,
Kam neļāvi lielai augt?
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

21500.

Tautu dēls niecināja,
Ka es melna, nedižana.
Ņem, tautieti, savu māsu,
Būsiet vienu daiļumiņu!
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

21501.

Tautu dēlis, resnvēderis,
Īsajām kājiņām,
Trepes lika pie kumeļa,
Uz kumeļa uzkāpdams.
263 [Dobelē].

21502.

Te nu bija tev, māsiņa,
Šīs vasaras lūkojums:
Šķību greizu nolūkoji,
Ar kleinām kājiņām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21503.

Tieva augu, liela gaŗa
Novadnieka līgaviņa;
Kā sildziņa līgojos
Novadiņa maliņā.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

215031.

Tieva gaŗa es izaugu
Bandenieka līgaviņa,
Kā niedrīte līgojos
Bandas lauka galiņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21504.

Tieva gaŗa es izaugu
Novadiņa maliņā;
Kā smildziņa locījos
Citu kungu robežās.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

21505.

Tieva gaŗa es izaugu
Pie bāliņa tīras maizes;
Zema resna es paliku
Pie tautieša pelavaiņas.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

21506.

Tieva gaŗa mūs' māsiņa,
Kā kaņupe dārziņā;
Vēl gaŗāks tautu dēls,
Kā tas meža ozoliņš.
121 [Gulbenē (Md)].

21507.

Teica mani sīvu bargu,
Ka sarkani vaigu gali.
Es nebiju sīva barga,
Pašai daiļis augumiņš.
226 [Kandavā (Tl)].

21508.

Tev, māsiņa, skaists vīriņš,
Tev maizītes pietrūciņ;
Man bij tāds delverīts,
Man maizītes diesingan.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

21509.

Tev, tautieti, melli mati,
Tev bij barga valodiņa;
Mazi mani bāleliņi,
Nedrīkst tevi znotu saukt.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

21510.

Vēlētos šo rudeni
Tautām roku nedevuse,
Nesēdētu sīka maģa
Tautu galda galiņā.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

21511.

Vīrs mans, vīrs mans
Kā jēra pūslis;
Es pate, sieviņa,
Kā cielaviņa.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

- 225 -

21512.

Visas tautu nama durvis
Zaļajām zīlītēm;
Ne zīlītes nemīlēja,
Nav dižena arājiņa.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Visas tautu nama durvis
Zaļajām zīlītēm;
I zīlītes nemīlēja,
Kad māmiņas neredzēju.
1311 [Apē (Vlk)].

45513.

Ei rudzīti, rogainīti,
Tavu daiļu augumiņu!
Ei tu, tautu bāleliņ,
Dzelteniem matiņiem!
373 [Sarkaņu Md].

45514.

Oi līkule, līkule,
Mūs' māsiņa!
Te bija brālīšos,
Ielēca tautās.
46 [Beļavas Md].

45515.

Ai tautieti, ai tautiet(i),
Kā man tevi žēl nācās!
Citi puiši kā ozoli,
Tu kā lamza lamzojies.
198 [Krustpils D].

1. Voi i voi tu Gelīt,
Cik man tevis žāli beja!
Cytas meitas tai kai meitas,
Tu kai spunde volkuojīs.
466 [Vārkavas D].

2. Oi oi tu muosiņ,
Kai man tevis žāl beja!
Citas meitas zīd kai rūžas,
Tu kai koza volkuosīs;
( Tu kai koza volkuosīs )
Apkuort tautu sātmaļom.
576 [Varakļāni Rz apr.].

45516.

Aiz kū man boltas kuojas,
Aiz kū man gluda golva?
Aiz kumeļu boltas kuojas.
Aiz oruoju gluda golva.
35 [Baltinavas Abr].

45517.

Aiz priekiem nevarēju,
Skaistu vīru dabūjusi:
Kalnu kalnu es apjāju
Kā ar kaltu kumeliņu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

45518.

Ak tu, cīma dzaltonīte,
Balu seju tovs bruoliņš.
Muns bruoliņš boltu seju,
Dzaltonim matiniem.
170 [Kapiņu D].

45519.

Ak tu Teklīt, dīdeļnīca,
Tovs Juonīts dīdeļnīks;
Leidz kai obi gulējuši
Siveniņu silītī.
143 [Jāsmuižas D].

45520.

Akmiņuota tautu zeme,
Kyutri tautu kumeliņi;
Kyutri tautu kumeliņi,
Kai lokuoni oruojiņi.
326 [Preiļu D].

45521.

Atsasādu aceplī,
Zamajā krēsliņā,
Ka nav loba oruojeņa
Pa munam i pruoteņam.
365 [Sakstagalas Rz].

45522.

Balta mana mutīte,
Sarkani vaidziņi,
Vīra maizi ēdot,
Nobālēju.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

45523.

Bruoļi muni kai ūzuli,
Vedekliņas kai līpiņas;
Mani vīnu muomuļiņa
Seiku mozu audzynuoja.
357 [Rudzētu D].

45524.

Citi vīri manu vīru
Gailīti sauce.
Mans vīrīnis kriņģēlitis,
Sukurīna gabalīns.
39 [Bārtas Lp].

- 226 -

45525.

Ciema ļaudis brīnījās,
Kur es mazu vīru likšu.
Nebēdājat, ciema ļaudis,
Gan zināšu, kur to likšu;
Jūgšu zirgu ragavās,
Lai brauc mežā žagaros.
192 [Kosas C].

45526.

Diženuo leigaviņa!
Kuo, tautīt(?), līļējīs?
Teic Dīviņam, teic tāvam,
Kas diženu audzynuoja.
389 [Silajāņu Rz].

45527.

Dzīvodama sadzīvoju,
Gaidīdama sagaidīju;
Sagaidīju lielu laiku
Diženā arājiņa.
72 [Cesvaines Md].

45528.

Es atrodu ganīdam'
Vaca vara gabaliņu;
Muosiņ, tovs bryugoniņš,
Kab tu munu redzējusi!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45529.

Es atradu tautu dēlu
Kā to ogļu gabaliņu;
Es grib' baltu balināt
Kā tie mani bāleliņi.
604 [Dažādi iesūtītāji].

45530.

Es nebiju tādu ļaužu
Ar acīm redzējusi,
Kādus man Dieviņš deva
Mūžiņā dzīvojot.
115 [Galgauskas Md].

45531.

Es tuo daudzi nabāduoju,
Ka man mozs oruojiņš;
Sēsem cyuku badumiņūs,
Augs mīzīši grīzdamīs.
35 [Baltinavas Abr].

45532.

Gon, Genīt, losejīs,
Nalītu izlaseji.
Es byutu taidu pamatuse
Dziļejā i upītjā.
605 [Skolas].

45533.

Gājus' ir man' māsiņa,
Labus ļaud's uzgājus(i).
Dod, Dieviņ, ij man iet,
Dod man tādu neuziet!
322 [Praulienas Md].

45534.

Grezna puķit noziedej
Aramē zemītē,
Tāda smuka mātes meit
Kalpa puiša līgaviņ.
200 [Kuldīgas Kld].

45535.

Gudrajam dēliņam
Ilgi skaista līgaviņa:
Drauga saime maltu gāja,
Drauga saime tīrumā.
358 [Rugāju Abr].

45536.

Gudrejami dēliņam
Ilgi skaista līgaviņa:
Puiši gāja māļu maltu,
Meitas gāja namiņā.
358 [Rugāju Abr].

45537.

Gudrajami tāva dālam
Gudri auga ļaudaveņa:
Ni tjāŗāja sudabreņa,
Ni lucjāja kumeleņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

45538.

Izšķīduse dēlu māte,
Ko tu te auklēdama!
Ne man krietna arājiņa,
Ne man siena pļāvējiņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

45539.

Jau tai myusu līpiņai
Nyule zīdiņi pazīda;
Jau tam tautu ūzulam
Cauri vidi izpyvuši;
Cauri vidi izpyvuši,
Stabi vīn sabyruši.
389 [Silajāņu Rz].

45540.

Ka tys siermais baks
Pa rudzzuoli ganijās?
Na tī beja siermais baks,
Tī Teklītes oruojiņš.
194 [Krāslavas D].

- 227 -

45541.

Kam, muosiņ, kraklus šivi,
Kam rakstīji apaklīti?
Es byut' taidu bryuža vepri
Žogorūs atvaduse.
168 [Kalupes D].

45542.

Kas no mana drīzauguma,
Drīz aizveda tautīņās?
Drīz bij mani sārti vaigi
Kā sarkani vizulīši.
350 [Ropažu Rg].

45543.

Kai līpiņa es izaugu,
Kai rūzeite nūzīdēju;
Dēļ tuo vīna tautu dāla
Kai peipene nūdzeltēju.
605 [Skolas].

45544.

Kālabad es, māmīna,
Pupu ķaupa līgavīna?
Kālab mani, maģ' esošu,
Pupīnāmi ēdināji?
39 [Bārtas Lp].

45545.

Ko, māsiņa, tu lūkoji
Tādu gaŗu vasariņu?
Es būt' tādu nolūkojse,
Gaŗām viene aiziedama.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

45546.

Ko, meitiņ, tu lielies,
Skaistu vīru dabūjus'?
Gan tas tavs skaistais vīrs,
Rungos tavu muguriņu.
378 [Seces Jk].

45547.

Ko, puisīti, lielījies,
Ko tu man padarīsi?
Es kā kaudze grozījos,
Tu kā kroplis valkājies.
531 [Daugavpils D apr.].

45548.

Kur māsiņa raudzījās,
Kas viņai roku deva?
Man labāki sivēniņi
Kā tautieša arājiņi.
378 [Seces Jk].

45549.

Kur, māsiņa, skatījies,
Kad tautām roku devi?
Es tam krēslu nepaceltu,
Ne vēl savu roku dotu.
373 [Sarkaņu Md].

1. Kur, muosiņ, taidu jēmi,
Kur tev taids gadējuos?
Es nu krāsla nazacaltu,
Na vīņ sovu rūku snāgtu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45550.

Muoseņ, tovs oruojeņš
Kei pārnejais sivjeneņš.
As nu krāsla nazacaltu,
Ni jam sovu rūku dūtu.
Kab tu munu redzējuse -
Kei uoriskīs ūzuleņš.
605 [Skolas].

45551.

Vai muoseņ, vai muoseņ,
Kaids tys tovs oruojiņš!
Taids tys tovs oruojiņš
Kai tei pūra sakuornīte,
Ka tu munu īraudzītu,
Kai uoryskos ūzoleņš.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

45552.

Kur, māsiņ, acis liki,
Ka tādam roku devi?
Na pusītes naatspēja
Tova daiļa augumiņa.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

1. Kur, muosen, taidu jēmi,
Kur tev taids gadējuos?
Ni puiseitis nastuovēja
Tova skaista augumiņa.
Ved uz pūru, sīn pi bārza,
Ka pi sova augumiņa.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

45553.

Kur, muoseņ, taidu jēmi,
Kur tjav taids gadjājās?
Ai kupreiti, graizu pīri,
Pi vokora nadaradz;
Es byut taidu pasmālusja
Takūšā upeitī.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

45554.

Kur, muoseņ, taidu jēmi,
Kur tjav taids gadjājās?
Plota pīra, gari zūbi,
Kai tam myusu kucānam.
605 [Skolas].

- 228 -

45555.

Kur, muoseņ, pi taida guoji,
Kur tu taidu zadynuoji?
Myužam veira naradzātu,
To pi taida as naītu:
Ni smudruo augumeņa,
Ni gudruo padūmeņa.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45556.

Likās greznis tautas dēls,
Līdz pārveda līgaviņu;
Kad pārveda līgaviņu,
Vējš nopūta greznumiņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

45557.

Liela galva, platas aces,
Kā tam ērgļa vanagam;
Es nevaru tāda svaiņa
Ne acim ieredzēt.
344 [Rembates Rg].

45558.

Līlejos Vincuseite,
Skaista veira dabojuse:
Siermu golvu, plyku pīri,
Treju pudu vēdereņš.
170 [Kapiņu D].

45559.

Miļavuos šei Vereitja,
Skaista veira dabovus.
Ni leluoks, ni mozuoks,
Kai saldata barabans.
168 [Kalupes D].

1. Šej Tekleite līlejuos,
Skaista veira dabavus.
Ni mozuoks, ni leluoks
Kai tys vara bundzinīks.
466 [Vārkavas D].

45560.

Sacejuos šis Juons,
Prišu sīvu atsavest.
Atsavedja ni leluoku, ni mozuoku
Kai pārnēju sivjāneidzu.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

45561.

Līlejosi šei Moneite,
Skaista veira daboujusja.
Byus Moneiti skaists veirs,
Byus i peicka mugorā.
503 [Višķu D].

45562.

Miļavuos šei Vikteņa
Skaista veira dabovus,
Malu malu malynuots,
Ar dagutu risavuots.
168 [Kalupes D].

45563.

Man' muosiņa izvielējās
Kuorzemītē buoleliņu(?):
Lilām acīm, voskim motim,
Dzaltonbāru kumeliņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

45564.

Maņi māmeņa atdevja
Taidam cyuku ganeņam.
Ni ir lobs oruojeņš,
Ni sīneņa pļuovējeņš.
62 [Brigu (Janopoles) Ldz].

45565.

Mani sauca vecu meitu,
Kad es vīra nedabūš(u).
Es dabūju tādu vīru,
Kā dažai sirds sāpēj(a).
119 [Gaujienas Vlk].

45566.

Mans vīriņš kā lācītis,
Es maizītes paēdusi;
Tāpat krita velēniņa
Kā ir tam labajam.
384 [Sēemūkšu C].

45567.

Mazs mazs mūs' svainītis
Kā pupu pēda:
Kad sēdēj' aiz galda,
Cepure vien bij,
Kad gāja plāniņā,
Zābaki vien bij.
355 [Rucavas Lp].

45568.

Maģš mūsu svainītis
Kā pupu pēda,
Vietiņu taisot,
Pazuda salmos.
355 [Rucavas Lp].

45569.

Mazs bij mans arājiš
Par visiem arājiem;
Kad viš nāc muts dot,
Līdz zemiņ noloces.
243 [Lubezeres Tl].

- 229 -

45570.

Mozu munu mozumiņu,
Jauna guoju tautiņās;
Zīm(u) snīga napuorbridu,
Vasar' bolta duobuliņa.
605 [Skolas].

45571.

Masiņ, tavu skaistu baltu,
Melnu ļaužu aizvedāji;
Kā saulīte iemargoja
Melnajos debešos.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

1. Muosiņ, muna skaista bolta,
Malnu ļaužu aizvedama;
Kai saulīte aizliduoja
Malnajūs dabasūs.
605 [Skolas].

45572.

Māsiņ, mana skaista balta,
Mellu ļaužu rociņā;
Kurin' pirti, taisi sārmu,
Lai tie balti mazgājās.
249 [Mālupes Vlk].

45573.

Melnie žīdiņi
Nu taps balti,
Tos balsinās
Mūs' māsiņa.
92 [Dunalkas Azp].

45574.

Na pa pruoš, na pa pruoš,
Tjav, muoseņ, oruojeņš!
I man beja na pa pruoš,
Nu maleņis verūtīs.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45575.

Na pa pruoši, na pa pruoši,
Tav, muoseņi, tautu dāls!
Lāc, muoseņi, par galdeņi,
Par osūji zūbinteņi,
Lai palīk tys grīzis golva,
Aiz galdeņa sādādams.
182 [Kaunatas Rz].

45576.

Nebēdā, tautu dēls,
Kad es tāda zemuļiņa.
Maukšu kurpes kājiņā,
Likšu kroni galviņā;
Likšu kroni galviņā,
Būšu vienu lielumiņu.
373 [Sarkaņu Md].

45577.

Nabej kauna tev, Advig,
Muosai īt ponuoksnūs.
Tu sacēji: muosiņai
Myužam veira nadabuot;
Taida veiriņa dabuoja,
Žāl citim verūtīs.
605 [Skolas].

45578.

Netīšām es uzgāju
Birzē skaistu ozoliņu;
Netīšām es atradu
Sev līdzīgu tautu dēlu.
36 [Balvu Abr].

45579.

Nyu, Vereiti, taujuojīs,
Juo tev beja taujuotīs!
Ni puseitis nastuovēja
Tava šmuidra augumeņa.
466 [Vārkavas D].

45580.

Nūsalaid, tu muosiņ,
Kai nu kolna lejiņā;
Īlaid sovu sirsneņi
Kai ūleņi jyudenī.
314 [Pildas Ldz].

1. Nūsalaidi tu, muosiņa,
Nu kaļniņa lejiņā;
Nūgrima tava sirsniņa
Kai ūliņe yudiņā,
Sajauce tava galviņa,
Kai dyunīte azarā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

45581.

Pasaskati, mūs' māsīna,
Kas tev klāta piesasēda:
Žīda dēli piesasēda
Ar melliema uzačiem.
94 [Dunikas Lp].

45582.

Pļumpis bija mans vīriņš,
Es pļumpīša līgaviņa;
Kā tas koši piepasēja:
Pļumpim daiļa līgaviņa.
39 [Bārtas Lp].

- 230 -

45583.

Pluškatainis, ķekarainis
Mans maizītes devējiņis;
Kauns man bija līdzi vest,
Žēl sētiņai pametoti.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

45584.

Pi mammiņas dzeivuodama,
Kuplu peini audzinuoj(u),
Meiļi loudzu veiratāvu,
Lai nataisa augstu slīksni;
Lai nataisa augstu slīksni,
Lai cerpuļus naploukaj.
288 [Nurmuižas Tl].

45585.

Rud' palēks tautu dēls
Kā pelēks akmentiņš;
Sārta balta mūs' māsiņa
Kā Vāczemes magonīte.
605 [Skolas].

45586.

Sābru Geļa apprecēja
Lelu Ansi, gūvu gonu.
Jei dūmuoja laimi gyut
Leidz pošam vacumam.
605 [Skolas].

45587.

Sacjējuos muns vjeireņš
Mani tuklu nūbaruot.
Es ko skaudzja grūzjējūs,
Jis kuo krūps volkavuos.
236 [Līvānu D].

45588.

Sak', māsiņa, mīļa balta,
Kam ar tādu saderies?
Es ar tādu nerunātu,
Ne vēl savu roku dotu.
605 [Skolas], 546 [Kuldīga Kld apr.].

45589.

Saka mani žampiņ,
Saka subrenīc;
No manis, žampiņ,
Pilna istabiņ.
605 [Skolas].

45590.

Sēd muosiņa aiz galdiņa,
Sēd pi tevis tautu dāls,
Na pa tovam pruotiņam.
Lēc, muosiņa, par galdiņu,
Par osū zūbyntiņ.
551 [Ludza Ldz apr.].

45591.

Smuks bērīts lauku pieri
Mans jājams kumeliņš;
Smuks puisīts baltu muti
Mans maizītes arājiņš.
192 [Kosas C].

45592.

Steivs steivs tautu dāls,
Vylka kauly mugorā;
Mun' muoseņa tik lūkona
Kai veitūla žagareņš.
26 [Asūnes D].

45593.

Svuotiņam, svuotiņam
Vajag smolku žagareņu,
Kam atvede myus' muosai
Nadyžanu oruojeņu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

45594.

Šmorgulis, puņķains
Tautu dēls:
Manas baltas villaines
Nošmurģelēja.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

45595.

Šnuksti, muļķe, tu māsiņa,
Muļķim savu roku devi.
Es būt tādu paspērusi
Ar kājiņu paiedama.
197 [Krotes Lp].

45596.

Tautas bija mūs' māsiņu
Aizkrāsnē iebāzušas.
Nā, māsiņa, ar manīm,
Sēsties galda galiņā.
48 [Bērzaunes Md].

45597.

Tautas mani mazu ņēma,
Solās lielu audzināt;
Vairāk baltu balināja,
Nekā lielu audzināja.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

45598.

Tautiets mani mazu ņēma,
Dzīrās lielu audzinājat.
Ko nu blēdis audzināja?
Resnumā briedināja:
Deva zirņus, deva pupas,
Deva jaunus kartupeļus.
290 [Ogres C].

- 231 -

45599.

Tautas lielas lielījās,
Mani mazu audzinājs.
Ņem, tautiet, kuŗu audzēj's,
Man' audzēja bāleliņš.
378 [Seces Jk].

45600.

Tautiets mani tievu ņēma,
Solās tievu paglabāt,
Ne gadīnu negaidīja,
Kā zirnīti briedināja.
Liets briedēja miežus rudzus,
Es pats savu līgavīnu.
192 [Kosas C].

45601.

Tautu dēlis žīdu rada
Mellajām uzacim,
Mūs māsiņa kā irbīte
Dzeltainiem matiņiem.
192 [Kosas C].

45602.

Tautu dēlu istabiņa
Pelējuma smaku smird:
Sapelējis tautu dēls
Sēd istabas dibenā.
605 [Skolas].

45603.

Visi ļaudis tā vien teic,
Ka es vīra nedabūšu.
Es dabūju to puišeli,
Kur meitiņas dalījās,
Dievam tika, ļaudīm žēli,
Kad mēs mīļi dzīvojam.
605 [Skolas].

1. Visi ļaudis to vien teica,
Kad es vīra nedabūš(u).
Es dabūšu to puisīti,
Ko meitiņas dalījās;
Ko meitiņas dalījās,
Kur mainīja gredzentiņus.
453 [Vadakstes Jg].

2) Par līgavas un līgavaiņa apģērbu

a. Kāzinieku dziesmas

21513.

Ai manu brālīti,
Tērēsi naudu,
Līdz tautu meitiņu
Godā celsi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21514.

Vai Dārtiņa, vai māsiņa,
Šauri tavi segautiņi:
Priekšā tavas acis redza,
Pakaļā matu galus.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1. Vaija vaija, tu māsiņa,
Tavu mazu kroķautiņu!
Pakaļā(i) bizi redzu,
Priekšā gaŗu deguniņu.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

21515.

Ak tu piksa(?) tautu meita,
Ko tik daudzi lielījies?
Slēšu kreklis mugurā,
Kaņepēju pūriņā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21516.

Atpakaļ atpakaļ
Ar kartūna kleitiņām!
Nevaid mūsu brāliņam
Samta bikses kājiņās.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

21517.

Balta nāca tautu meita
Kā ar sniegu apsnigusi;
Nav ar sniegu apsnigusi,
Nāk ar savu tikumiņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Balta gāja mūs' māsiņa
Kā ar sniegu apsniguse;
Tas nebija balts sniedziņis,
Tas māsiņas tikumiņš.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

21518.

Balta nāca tautu meita
Kā ar sniegu apsniguse;
Tās nebija sniega pikas,
Tās māmiņas villainītes.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

- 232 -

21519.

Balta puķe kalniņā,
Vai zied ieva, vai ābele?
Ne zied ieva, ne ābele,
Balta nāca brāļa māsa.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

21520.

Brālīt, tava līgaviņa
Kā pelēka avitiņa;
Cel, brālīti, rītiem agri,
Lai tā balta mazgājās!
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

21521.

Bāliņš ņēma kreļļoto,
Bagātības gribēdams;
Pārtrūkst diegi, izbirst krelles, -
Te bāliņa bagātība!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bāliņš ņēma pēŗloto,
Lai nenīka dzīvošana;
Pārtrūkst diegi, izbirst pērles,
Iznīkst vīra dzīvošana.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

2. Brālīts veda pa novadu
Zīlainīti, krellainīti;
Pā(r)trūkst stīgas, nobirst krelles,
Ko līdz tava bagātība!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3. Tautu meita lielījās
Ar savām pērlītēm.
Pārtrūkst diegs, izbirst pērles,
Še lielība pagalam!
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

21522.

Brālīts ņēma līgaviņu
Ar kurpēm, ar lencēm;
Noplīst kurpes līdumā,
Notrūkst lences maltuvē.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Mans brālīts nosaņēma
Ar kurpēm, ar lencēm;
Nokrīt kurpes purviņā,
Sadeg lences līdumā.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

21523.

Brāļu māsa raudājās,
Krelles kaklu nogulēja.
Vai tie tavi bāleliņi
Krelles sēja tīrumā?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

21524.

Brūte brūte tautu meita
Ar pakulu lindraciņu;
Mans brālīts kā kundziņš
Ar tām samta biksiņēm.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

1. Lidu lidu, man' brālīti,
Ar tām linu biksītēm;
Spuru spuru tautu meita
Ar pakulu lindraciņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21525.

Brūte brūte tautu meita
Nava brūtes sedzeniņa;
Mans bāliņš brūtgāniņš,
Brūni svārki mugurā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Brūte brūte tautu meita,
Nava brūtes villainītes;
Mans brālīts, brūtgāniņš,
Trejus brūnus šūdināja.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

2. Brūte brūte tautu meita,
Nava brūtes vilnānītes;
Mans bāliņš brūtgāniņš,
Triju svārku mugurā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

21526.

Dzīparota [Maraņāta], razaņāta
Mūs' brālīša līgaviņa;
Liksim zīles pūriņā, -
Pavasari druviņā.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

21527.

Ej pa priekšu, tautu meita,
Lai es tevi lūkojos:
Ja būs kupli jostas gali,
Tad ieloki pūriņā.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21528.

Ej pa priekšu, tautu meita,
Lai es tevi lūkojos,
Vai raženi kājas autas,
Vai līdzenas villainītes.
216 [Ventspilī].

21529.

Es atvedu bāliņam
Zilu zaļu līgaviņu:
Zili brunči, zila svīte,
Zaļa kuča vilnānīte.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 233 -

1. Zila zaļa ielīgoja
Bāleliņa istabā:
Zili svārki, zaļi brunči,
Zaļa virsus villainīte.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21530.

Es, bāliņ, tev sacīju,
Gaidi citas vasariņas:
Būt' kuplākas villainītes,
Diženāka nesējiņa.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

21531.

Es pazinu kunga riju:
Pilni vadži spriguļiem;
Es pazinu tautas meitu:
Pilnas krūtis sudrabiņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

215311.

Gan pazinu kunga rijas:
Lieli vārti piedarbā;
Gan pazinu brāļa māsu:
Lielie loki vilnainei.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

21532.

Gan pūta, gan pūta
Ziemeļa vēji,
Iepūta kupeni
Istabas kaktā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21533.

Ģērbies, manu bāleniņ,
Vanadziņa nadziņiem [nadziņos],
Nu pārveda tautu meitu,
Gaŗi puški villainē,
Vai tu vari nosķerties
Jale puška galiņā!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21534.

Griķu druva, brāļa sieva
Divējādu rotu nesa:
Pirmāk sedza baltu sagšu,
Pēc pelēku vilnainīti.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21535.

Ira ira mūs' bāliņš,
Ira sievu dabūjies:
Raibi cimdi rociņā,
Spīd sudraba gredzentiņš.
266 [Jelgavā].

21536.

Kād' es pate, vedējīša,
Tāda mana vedekliņa:
Nij bij zelta vedējai,
Nij sudraba vedeklai.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

21537.

Kāda velna es dabūju,
Brāļam kāzas taisīdama:
Redzēj' māršu ievedot
Ar vītola vainadziņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21538.

Kālabad tev, māsiņa,
Skuju zaru vaiņadziņš?
Vai tu biji uzauguse
Diža meža maliņāi?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

21539.

Ko, bāliņi, nolūkoji
Visu gaŗu vasariņu?
- Nolūkoju tautas meitu
Ar to zīļu vaiņadziņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21540.

Ko tā man laba dara
Tik bagāta līgaviņa?
Kad bij laba siena saule,
Tad kaltēja sudrabiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21541.

Kumeļā naudu devu,
Ne ļaudavas sedzenē;
Ko darīja ļaudaviņa,
Pie māmiņas dzīvodama?
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

21542.

Kumeliņu ripainīti,
Kur nometi iemauktiņus?
Mana jauna līgaviņa,
Kur padzēri sudrabiņu?
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

21543.

Kur, brālīti, tādu ņēmi,
Kur tev tāda gadījās?
Vieni paši lindraciņi
Pie gurniem pielipuši.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

- 234 -

21544.

Kur, brālīti, tu dabūji
Svešas zemes līgaviņu?
Ne tai svārku, ne kurpīšu,
Ne godīga vaiņadziņa.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

21545.

Malējiņa tā meitiņa,
Apputējis vainadziņš;
Arājiņš tas dēliņš
Smilšotām kajiņām.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

21546.

Malējiņa tā meitiņa,
Apputējis vainadziņš;
Dravenieks tas dēliņš,
Bišu spārnu cepurīte.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21547.

Malējiņa tā meitiņa,
Apputējis vainadziņš;
Dravenieka tas dēliņš,
Vaska cimdi rociņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21548.

Malējiņa tā meitiņa,
Miltu pīšļu vainadziņš;
Rudz' arāja tas dēliņš,
Rudzu ziedu cepurīte.
216 [Ventspilī].

21549.

Malējiņa tā meitiņa,
Sadiluši gredzeniņi;
Arājiņš tas puisītis
Smilšainām kājiņām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Malējiņa tā meitiņa,
Sadiluši gradzeniņi;
Dravinieks tautu dēls,
Tam bij vasku cepurīte.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

21550.

Mans brālītis sēd aiz galda
Kā Liepājas bodzellītis;
Tautu meita klātsēdēja
Kā Jelgavas mamzelīte.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

21551.

Maza maza, bet bagāta,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Ar pušķiem galdu slauka,
Ielokiem istabiņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Mazu vedu, bet bagātu
Bāliņami līgaviņu:
Ar puškiem namu slauka,
Ielokiem(i) istabiņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

21552.

Maza maza, bet bagāta
Mūs' brālīša līgaviņa,
Kā irbiņa purināja
Savu zeltu, sudrabiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21553.

Maza maza, bet bagāta,
Mūs' brālīša līgaviņa:
Priekšā skaras karājās,
Pakaļā naudas kule.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21554.

Maza maza tā māsiņa,
Stīgu stīgām villainīte:
Tās māsiņas bāleniņis
Rīgāi stīgu kalējiņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21555.

Maza maza un bagāta,
Bāliņ, tava līgaviņa:
No jostiņas zeltu nesa,
Līdz kājāmi sudrabiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 1253 [Kroņa laicenē], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

21556.

Mazu veda, bet bagātu
Brālītim līgaviņu:
Villainītes vien pārveda
Divu zirgu vezumiņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

21557.

Mazu vežu, bet bagātu
Bāliņam līgaviņu:
Līdz zemei zīda puški,
Sniedzes austas vilnānītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Mazu vežu, bet bagātu
Brāliņam līgaviņu:
Zīda puski, zīd' ieloki
Zemi slauka staigājot.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

- 235 -

21558.

Mazu vedu, bet ražanu
Brālītim līgaviņu:
Seglos pašas neredzēja,
Kumeliņu villainēs.
224 [Kabilē (Kld)].

21559.

Mēs bāliņu saģērbām
Trejādā rotiņā;
Tautu meitu izvilkām
No drabiņu kubuliņa.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

21560.

Neģeldēja, neģeldēja
Tiem svārkiem tā odere;
Neģeldēja, neģeldēja
Tam puišam tā meitiņa.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

21561.

Nevarēja mans bāliņš
Ziemu braukti baznīcā:
Apsaņēma līgaviņu
Nātnajāi rotiņā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

21562.

No šās dienas tu, bāliņi,
Baltu kreklu neredzēsi:
Es redzēju māršiņai
Rīka drēbes pūriņā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

21563.

Pā(r)veda brāļam
Bagātu sievu:
Div' veci rinduki,
Strīpaiņa borste.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

21564.

Pašauras pašauras
Māsiņas sagšas:
Netika mūs' brālim
Pār cepurīti.
190 [Kuldīā].

21565.

Pieder balts gredzentiņš
Pie baltām rociņām;
Pieder laba mātes meita
Pie dižena tēva dēla.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

21566.

Ruda ruda māršiņa,
Jo ruda sagšiņa;
Caur zemi līdusi
Pie mana bāliņa.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

21567.

Saki, saki, tautu meita,
Kur tev tādi lini aug,
Ka tie tavi gabaliņi
Mirdzēt mirdza valkājot!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21568.

Žaļa zaļa gaisma ausa,
Sudrabota saule lēca;
Zaļi svārki brālītim,
Sudrabota līgaviņa.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21569.

Šķietu, lapsa gūbojās
Tīrumiņa galiņā:
Tautu meita gūbojās,
Villainītes apsvilušas.
4 [Aijažos].

21570.

Sēdi, sēdi, tautu meita
Rudainā villānē,
Kam turēji bāliņos
Aitu kūti nekaisītu!
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

21571.

Sen slavēja to māsiņu
Lielu rakstu rakstītāju;
Pašai virsas villainei
Cūkacīši ierakstīti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Sen slavēja tautiņās
Lielu rakstu rakstītāju;
Pati virsas vilnānīte
Kā ar kūzu nobadīta.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21572.

Sen to dižu dižināja,
Sen bagātu daudzināja, -
Pārnes brāļa kumeliņš
Kā pakulu ērkulīti.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 236 -

21573.

Sen to dižu dižināja,
Sen bagātu sludināja;
Nu redzēju, kad pārveda,
Ar pakula lindruciņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21574.

Sen to lielu lielināja,
Sen bagātu daudzināja, -
Ievēlās istabā
Kā pakulu kodaliņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Bāliņš jūdza lielus zirgus,
Sūtīj' lielus vedējiņus;
Nu ieveda istabā
Kā pakulu kodeliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Es šķitos bāliņam
Lielu vest līgaviņu, -
Ievēlās istabā
Kā pakulu kodeļiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21575.

Sen to lielu lielināja,
Sen bagātu daudzināja, -
Tai nebija sudrabiņa
Ne vērdiņa lielumiņa.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

21576.

Smukāka vedēja
Kā vedamā, -
Vienēji lindraki
Trim gabaliem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21577.

Tautu meita lielījās
Zīda kleites valkājot;
Kad aizgāju, tad atradu
Rupj' pakulu lindraciņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21578.

Tautu meita rokas staipa,
Gredzeniņus rādīdama.
Staipi rokas, tautu meita,
Pie grūtām(i) dzirnavām!
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21579.

Te pārveda tautu meitu
Kā vāveri nosvilušu;
Nu bij smuka tautu meita,
Nu apģērba mūs' māsiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

21580.

Tieva gaŗa pucenīte,
Viena oga galiņē;
Viena pate mātes meita,
Viena pate villainīte.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

21581.

Tīras auzas traku dara
Manu bēru kumeliņu;
Sudrabiņi daiļu dara
Manu jaunu līgaviņu.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

21582.

Vai tā lietus debestiņa
Augšā nāca kūpēdam'?
Tā jau mana mārša bija,
Tumša sagša mugurā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

21583.

Vai tas, māršī,
Tavs labs lakats?
Priekš otras, trešas
Māsiņas aizlienēts.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

21584.

Ved purvā, ved ellē
Tik zīļotu, sudrabotu;
Atved manu mīlamo
Vienā linu krekliņā.
412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

21585.

Visu dienu tautu meita
Daugavā velējās,
Gribēj' baltas izvelēt
Pelēkās villainītes.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Trīs dieniņas tautu skuķe
Mazgāties mazgājās,
Gkribēj' baltas izmazgāt
Vedamās villainītes.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

21586.

Cekulota cekulota,
Bāliņ, tava līgaviņa!
Kur iedama, tecēdama,
Cekuliņu skurināja.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 237 -

21587.

Cilā rokas tautu meita,
Rāda savus gredzeniņus.
Tie nebija tavi pirkti,
Tie bij manu bāleliņu!
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

21588.

Cilā rokas tautu meita,
Rāda savus gredzentiņus.
Tikai divi, tikai divi
Doti mana bāleniņa!
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

21589.

Cūkas vien ganījusi,
Cūku rakstus adījusi;
Kad būt' gājsi govganos,
Tad būt' raibi ielociņi.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

45604.

Adatu adatu
Ar gaŗu diegu,
Pārveda brālītis
Plikvēderīti.
200 [Kuldīgas Kld].

45605.

Ai puisīt, ai puisīt,
Parād' savu nezdodziņu;
Ja būs Lūce mīlējuse,
Tad būs baltu mazgājusi.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

45606.

Atvedit maņ māršeņi
Kod moziņku, da boguotu!
Ai sokumim vītu taisa,
Ai cymdim gūvi slauc;
Ai puškim nomu slauka,
Ai īļukim ustobeņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45607.

Bagāta bagāta
Mana brāļa sieva:
Trīs melni lindruki,
Kažoku burste;
Kabata sānos,
Garozu pilna.
605 [Skolas].

45608.

Bagāta bagāta
Mūs' māsiņa:
Divas mucas vīzes,
Trešā auklenīcu.
464 [Vānes Tk].

45609.

Pārveda brāļam
Bagātu sievu:
Trīs veci lindruki,
Lecamas bikses.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

45610.

Brīnumskaistu es atvedu
Bāliņam līgaviņu;
Ne tai zelta, ne sudraba,
Baltas vien villainītes.
241 [Lubānas Md].

45611.

čiganene, žīdene
Tā tautu meita:
Ar melniem matiņiem,
Ar melniem uzačiem.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45612.

Es savu brālīti
Vairs nepazinu:
Tautu meita ģērbusi
čigānu drēbēs.
546 [Kuldīga Kld apr.].

45613.

Jānīts savai līgavai
Dārgu kleitu šūdināj':
Olekt' meta, ortu deva -
Ne kapeiku nemaksāja.
110 [Ērgļu C].

45614.

Kas tā tāda piza ruža,
Mūs' maizītes nēsātāja?
Tā ir jauna līgaviņa
Baltajā kleitiņā.
279 [Naukšēnu Vlm].

45615.

Kaut bij mana līgaviņa
Basajām kājiņām;
Es tai devu zelta kurpes,
Zīdā mestas baltas zeķes.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 238 -

45616.

Kuo tei taida ļaudaveņa,
Tik zeiļuota, sudobruota?
Tuo puiseiša ļaudaveņa,
Kur naguļ dīnavida.
170 [Kapiņu D].

1. Kuo tei taida leigaveņa,
Tik zeiļuota, sudorbuota?
Myusu bruoļa leigaveņa,
Kurs bej vīns tāvam dāls.
170 [Kapiņu D].

45617.

Kāds, brālīti, pats tu biji,
Tādu ņēmi līgaviņu;
Ne tev bija pulka lietu,
Ne līgavai sudrabiņa.
141 [Ivandes Kld].

45618.

Magonīte lepojās,
Galvā rožu vainadziņš;
Tautu meita lielījās,
Galvā spožis sudrabiņš.
129 [Gudenieku Azp].

45619.

Mūs' brālītis sēd aiz galda
Kā pagasta skrīverītis;
Blakām sēd tautu meita
Noplīsušu lindraciņu.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

45620.

Sieva mana ludze bija,
Es pats biju kankarains;
Kur tā ludze pagriezās,
Tur tie visi kankariņ(i).
605 [Skolas].

45621.

Slikta slikta tā meitiņa,
Kazu spiru vainadziņis;
Mans bāliņis kā kundziņis,
Brūni svārki mugurā.
241 [Lubānas Md].

45622.

Sprīdi mešu, ortu devu,
Pus dalderi olektē;
Lai tie svārki gana dārgi,
I ta segšu līgaviņ(u).
605 [Skolas].

45623.

Sudrobiņa māršu ņēmu,
Sudrobīgu ļoudoviņu.
Ko juos guoja grūstu, moltu,
Sudrobini vīn žvārdzeja.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

45624.

Sūnaina, sūnaina
Mūs' māsas sagša,
Caur žogu līdasi
Pie mana bālēliņa.
372 [Sarkanmuižas Vp].

45625.

Šodien veda vedekliņu
Ar trinīti paladziņu;
Ko darīja mūžiņā,
Vienkārtīti neaudusi?
92 [Dunalkas Azp].

45626.

Tautas meita lielījās
Zaļ' ar melnu šķetināt;
Es redzēju baznīcā
Vērša ādu mugurā.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

45627.

Tautiets veda līgaviņu
Pār deviņām zemītēm,
Noplīsušu, sasalušu,
Sloknes vilkās pakaļā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

45628.

Tumša tumša svece dega
Bāleliņa istabē;
Nu pārveda brālīšam
Bez sudraba līgaviņ(u).
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

45629.

Zilum blāva tautu meita,
Brāļa naudu nesādama;
Atdod, muļķi, brāļa naudu,
Patur' savu greznumiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

b. Panāksnieku dziesmas

21590.

Ai aitiņ, vilniņ' tavu,
Māmiņ, tavu darījumu!
Kā ieviņa noziedēja
Tautu galda galiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 239 -

21591.

Aitiņ, tavu sīku sprodžu,
Māmiņ, daiļu lolojumu!
Kā gulbīti ieloloja
Tautu dēla sētiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

21592.

Auniņ, tavas gaŗas villas,
Māmiņ, plāni vērpuminis!
Kā kupena es sēdēšu
Tautu galda galiņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21593.

Bargajam tautietim
Kupla cauņu cepurīte;
Tā bij laba dusmu celt
Un pagreizi raudzīties.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21594.

Balta bija mūs' māsiņa,
Kas to baltu balsināja?
Tēva rudzi, tēva mieži,
Mātes gudris padomiņš.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

21595.

Balta nāca mūs' māsiņa,
Kā ar sniegu apsniguse;
Nāc' ar mātes devumiņu,
Ne ar tautas labumiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21596.

Balta zied griķu druva
Par visām druviņām;
Balta bija mūs' māsiņa
Par visāmi tautiņām.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

21597.

Brūtgān, manu brūtgāniņ,
Noplīsušu ūzu kāju!
Paņem pats adatiņu,
Salāp' savu ūzu kāju.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21598.

Brūtgāns bija tautu dēls,
Nav brūtgāna cepurīte;
Brūte bija mūs' māsiņa,
Sarkans rožu vaiņadziņš.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

21599.

Būt' jel manim viena bijse
Mātes austa villainīte,
Es būt' tautas nama plānu
Ar pusciņu izslaucījse.
216 [Ventspilī].

21600.

Dedziet, tautas, sveč' uguni,
Skala vis nededziet!
Nava manas villānītes
Skala dūmu redzējušas.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Dedziet man vasku sveci,
Priedes skalu nededziet!
Nevaid manas villainītes
Priedes dūmu nesējiņas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

21601.

Es bij' maza meitenīte,
Bet es tāļu nolīgoju:
To man dara daiļa rota,
Iznesīga valodiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

21602.

Es gaidīju jauno svaini
Kā gulbīti ienākot;
Tas ienāca kā teters
Spalvainām kājiņām.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

21603.

Es meitiņa kā smildziņa,
Man rasiņas villainīte.
Dēlu māte brīnījāsi,
Kad ienācu istabā.
Nebrīniesi, dēlu māte,
Vēl nāks mani bāleniņi,
Citam būs miglu svārki,
Citam rasu cepurīte;
Vēl citam(i) kumeļam(i)
No smildziņas iemauktiņi.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

21604.

Es redzēju dēla [dēlu] māti
Ogļu maisu velējam.
Tas nebija ogļu maiss,
Tas dēliņa goda kreklis.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)], 202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)],
325 [Secē (Seces pag. Jk)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 240 -

1. Atpakaļ, mans pūriņš,
Atpakaļ, bāleliņi!
Es atradu tautiņās
Neraženu dzīvošanu:
Es atradu dēlu māti
Aizkrāsnē velējam;
Es cerēju ogļu maisu, -
Tas dēliņa goda kreklis.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

2. Dievs palīdzi, dēlu māte,
Ogļu maisus velējot!
- Paldies, mana vedekliņa,
Tie dēliņa goda krekli!
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

3. Dievs palīdz, kurzemniece,
Ogļu maisus velējot!
- Vai tu traka, vidzemniece,
Tie bāliņa goda krekli!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4. Dēla māte velējās,
Silītē tupēdama.
Es sacīju: Dievs palīdz,
Ogļu maisus velējot!
Tie nebija ogļu maisi,
Tie dēliņa goda krekli.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

5. Iecavniece velējāsi
Straujupītes maliņāi;
Grievaltiete gaŗām gāja,
Dievpalīgu padodama:
Dievs palīdza tev, māsiņa,
Ogļu maisu velējot!
- Vai tu traka, grievaltiete,
Tie jau mani goda svārki!
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

21605.

Es savai māsiņai
Glāzu kurpes šūdināju;
Tautiņām vaŗa grīda,
Šķiļ uguni staigājot.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

21606.

Es savam bāliņam
Lielu kaunu padarīju:
Es aizsēdu aiz galdiņa
Ar vītola vainadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

21607.

Es savu svainīti
No pleca pazīstu:
Dižais ielāps
Muguras vidū.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21608.

Kāds, māsiņa, tavs vīriņš,
Kā sunītis kankarains!
Nāc, raugiesi manu vīru,
Kā dzenītis norakstīts!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kāds, māsiņ, tev vīriņš,
Kā āzīts kankarāts!
Kad tu manu ieraudzītu
Kā ezara pureniņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

21609.

Kam, tautieti, auklas viji?
Es pastalas nevalkāju,
Es savos bāliņos
Kurpītēs vien staigāju.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1. Pērc, tautieti, šūtas kurpes,
Es pastalas nevalkāju,
Man kājiņas ieradušas
Kurpītēs staigājot.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

21610.

Kam, tautieti, lūkus plēsi,
Vai es vīžu valkātāja?
Es kurpīšu valkātāja,
Dēļu grīdas staigātāja.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Šūdin' kurpes, tautu dēls,
Grīdies dēļu istabiņu:
Es bij' kurpju valkātāja,
Dēļu grīdas staigātāja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

21611.

Kam, tautieti, mani ņēmi,
Tu redzēji, kāda biju:
Dažu dienu nostaigāju
Nošļukuse, nobrukuse.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Kam, tautieti, mani ņēmi,
Vai augdamis neredzēji?
Slābi jostiņu valkāju,
Nokrituši lindraciņi.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21612.

Ko, tautiet, lielījies?
Basa kāja zābakā;
Es varēju lielīties,
Man deviņas villainītes.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 241 -

1. Tautas dēls lielījās
Ar saviem zābakiem.
Ko tas velnu lielījās,
Basa kāja zābakā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

21613.

Kripu krapu man kurpītes
Sarkaniem dibiniem;
Tās nebija brāļa pirktas,
Tautiets pirka mīlēdams.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. čīkstēt čīkst roņa kurpes
Zem manām kājiņām;
Ne tās bija brāļa pirktas,
Tautiets pirka raudādams.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

21614.

Kur, tautieti, tā cepure,
Kur tu mani lūkojies?
Nav tavāi galviņā,
Ne klētī vadzītī.
Vai tu gāji manis dēļ
Ciemā viņas tapināt?
Es negāju tevis dēļ
Ciemāi baltas villainītes.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Kur, tautieti, tā valoda,
Kur mēs divi runājām?
Kur, tautieti, tā cepure,
Kur tu manis lūkojies?
Ne klētī, ne vadzī,
Ne tavā galviņā.
Tu solīji miežus sēt,
Noņemt manu vaiņadziņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

21615.

Kur, tautieti, tu redzēji
Mani melnu staigājot?
Balta gāju siena grābt,
Balta ganus pavadīt.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

21616.

Lai vīriņš, kāds vīriņš,
Kad tik liels sudrabiņš;
Ne vīriņu krūtīs segšu,
Segšu lielu sudrabiņu.
216 [Ventspilī].

21617.

Līcan līka tā vietiņa,
Kur mēs divi stāvējām:
Tautiešam treju svārku,
Man deviņas vilnātnītes.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Kalniem lejas nostāvēju,
Ar brālīti runādama:
Brālim treji brūni svārki,
Man deviņas villainītes.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

21618.

Māsiņ mana rotaliņa,
Nomalē nogājuse!
Kas rotiņu tev redzēja,
Nomalē staigājot?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Māsiņ mana rotaļiņa,
Nomalē novedama!
Kas redzēja tev rotiņu,
Nomalē nesājot?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Māsiņ manu rotaliņ,
Maliņā nogājusi!
Kas redzēja rotu tavu,
Maliņā valkājam?
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

21619.

Ne man zelta, ne sudraba,
Baltas vien vilnainītes;
Ielīgoju istabā
Kā ar sniegu apsnigusi.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

21620.

Ne mūžam nenotika,
Ko es biju domājusi:
Es domāju zeltu nest,
Sudrabiņu niecināt;
Nu man bija vaŗu nest,
Klausīt svešu māmuļīti.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Es nebiju to domājis,
Ko domāja mīļš Dieviņš;
Es domāju zeltu nest,
Sudrabiņu kājām mīt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

21621.

Ne sēdēti, ne stāvēti
Pie greznaja tēva dēla:
Zirņu ziedu cepurīte,
Auzu spilvu mētelīts.
4 [Aijažos].

- 242 -

21622.

Nedod, Dievs, neliec man
Iet citā maliņā:
Apkārt manu rotu grieza,
Mērīj' manu augumiņu.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

21623.

Pie kājiņas noraudzīju
Tautu dēla padomiņu:
Kas kājiņas glīti āva,
Tas tur gudru padomiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

21624.

Rotājies, tu saulīte,
Tu rotāji, es rotāju:
Tu rotāji zelta rotas,
Es sav' jaunu arājiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

21625.

Ruda ruda, puspelēka
Tautu dēla cepurīte,
Rasiņā nomirkusi,
Gana meitu lūkojot.
206 [Kuldīgas apriņķī], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Tautu dēla cepurīte
Zaļa zīda lentītēm;
Pavasari nobalēja,
Miglā meitas lūkojot.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21626.

Sala kājas, sala rokas
Man svešāi istabā:
Kājas sala kurpītēs,
Rokas zelta gredzenos.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21627.

Sazilējse, samelnējse
Sudrabiņa nesējiņa;
Man' māsiņa kā puķīte,
Baltas vien villainītes.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

21628.

Šūtas kurpes tev, tautieti,
Šūtas tev, šūtas man;
Tev bij šūtas linu drāti,
Man sidraba šņorītēm.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 76 [Gatartā (Gatartes pag. C)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

21629.

Zīdu metu, zeltu audu
Vedamāsi sagšiņās.
Kad aizgāju tautiņāsi,
Dēlu māte brīnījās.
Nebrīniesi, dēlu māte,
Vēl man tādas pūriņā,
Vēl man tādas pūriņā, -
Segš' tavā mugurā.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Zīda metu, zelta audu
Vedamajas villainītes.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Sveša māte brīnējās.
Nebrīnies, sveša māte,
Vēl man tādas pūriņē,
Vēl man tādas pūriņē
Mazajai māsiņai.
224 [Kabilē (Kld)].

21630.

Spīdēj' manas baltas zeķes
Tautu dēla kājiņās;
Bij man arī līdza iet
Baltu zeķu žēlumā.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21631.

Spīd mana jostīte,
Viz vaiņadziņš,
Tautietis dangā
Pagreizi skatās.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

21632.

Zila mella tautu meita
Lielajā sudrabā;
Mans bāliņš kā kundziņš
Pelēkos svārciņos.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Zila mella tautu meita,
Sidrabiņu valkādama;
Man' māsiņa kā puķīte
Pelēkās villainēs.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

21633.

Slava mātes meitiņai
I ar vienu villainīti;
Kas slavēja kalponīti,
Kaut deviņas uzseguse?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 243 -

21634.

Sniedzīns sniga, putenēja,
Aiz galdīna kupenīna.
Tā nebija kupenīna,
Tā brālīša līgavīna.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

21635.

Sudrabiņš vien pievīle
Munu baltu bāleniņu;
Tas spīdēja, tas vizēja,
Pate lietu nederēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

21636.

Tautas manim rokas spieda,
Vaicā manu sudrabiņu;
Vaicājat, bāleniņi,
Kur tautieša bandu nauda!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

216361.

Tautietim grazni svārki,
Kad lūkoja mūs' māsiņu;
Kad aizgāja mūs' māsiņa, -
Vieni paši veci svārki.
224 [Kabilē (Kld)].

21637.

Tautīšam ledus svārki,
Man tās sniega villainītes.
Izkūst tautu ledus svārki
Pie tām sniega villainītēm.
190 [Kuldīā].

21638.

Tautiešam, miglačam,
Tam es devu sav' māsiņu, -
Kupla cauņu cepurīte,
Samta svārki mugurā.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

21639.

Tautiets mani pāri veda
Par lielo linu lauku;
Saķērās linu ziedi
Manā zīļu vaiņagā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

21640.

Tautiets, mani precēdams,
Roņu kurpes šūdināja;
Pietiek dienu mūžiņam,
Pastaliņu nepadara.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

21641.

Tautu dēla cepurē
Vairāk salmu ne žagaru;
Mūs' māsiņas vaiņagā
Vairāk zelta ne sudraba.
190 [Kuldīā].

1. Tautu dēla cepurīte
Vairāk ruda ne pelēka;
Mūs' māsiņas vainadziņš
Vairāk zelta ne sudraba.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

21642.

Tautu dēls lielījās,
Ortu devis cepurē;
Ik dieniņas es nesāju
Pusdaldeŗa vainadziņu.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

1. Tautu dēls lielījās,
Ortu devis cepurē;
Stāv manā galviņā
Pusdāldeŗa vainadziņš.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

21643.

Tautu dēls lielījās,
Piecas svītas, trīs kažoki.
Kad nogāju, tad atradu
Vecā brāļa kažociņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

21644.

Tautu dēls lielījās,
Pieci, seši brūni svārki.
Kad aizgāju, tad atradu
Vienus pašus, salāpītus.
Tie lecami, tie dejami,
Tie pirts loga aizbāžami.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

21645.

Tautu dēls lielījās,
Vieni paši brūni svārki.
Kad vilks mans bāleliņš,
Tad būs treji mugurā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21646.

Vai zied ieva, vai ābele
Tautu galda galiņā?
Nezied ieva, ne ābele,
Sēd māsiņa raudādama.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

- 244 -

21647.

Vize, vize ezeriņi
Sīkajām raudiņām;
Tā vizēja mūs' māsiņa
Sīku zeltu, sudrabiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā].

45630.

Vai vai tu Aneiti,
Kū tu vosor dareisi?
Īt vosor puķu laiks,
Vysas meitas puškuosīs;
( Vysas meitas puškuosīs,)
Tu ar veiru volkuosīs.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

45631.

Ej, viriņ, tu papriekšu
Ar saviem klambariem,
Lai es eju no pakaļas
Ar savām krellītēm.
545 [Krustpils D apr.].

45632.

Kalējs kala mežmalē,
Melna vārna ogles dzēsa;
Tā nebija melna vārna,
Tā kalēja līgaviņa.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

45633.

Kāds, māsiņa, tavs vīriņš,
Kā sunīts kankarains.
Nāc, raugies manu vīru, -
Kā dzenītis norakstīts.
141 [Ivandes Kld].

45634.

Ko līdz manas baltas sagšas
Šilkainām maliņām?
Nav tautām tīr' ūdeņa,
Kur es viņas izmazgāšu?
224 [Lielvārdes Rg].

45635.

Ko tur veda velēdami
Par bāliņa tīrumiņu?
To tautieša ogļu maisu,
To tur veda velēdami.
605 [Skolas].

45636.

Līdu tautu istabā
Kā ar sniegu nosnigus';
Ne man zelta, ne sudraba,
Baltas vien villainīt's.
373 [Sarkaņu Md].

45637.

Mīļā Māra žēli raud
Par jaunām sieviņām:
Kad tās gāja pliku galvu,
Basajām kājiņām.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

45638.

Paldies saku māmiņai
Pa to lielu villainīti;
Visu tautu nama plānu
Stūrīšiemi izslaucīju.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

45639.

Pīcu bruoļu muosa beju,
Pīcom polom brunci beja;
Ka es guoju pa pogolmu,
Vilni syta pakaļē.
89 [Dricēnu Rz].

45640.

Tu, eglīte, skujainīte,
Tev sarkani skuju gali;
Mūs' māsiņa - tautu meita,
Tai sarkanas villainīts.
204 [Kursīšu Kld].

45641.

Vai sēdēt, vai stāvēt,
Līdz grezno tēva dēlu?
Viņam treji brūni svārki,
Man tā viena villainīte.
141 [Ivandes Kld], 605 [Skolas].

45642.

Vidzemniece ceļu iet,
Kurzemniece velējas.
Dievspalīdz, kurzemniece,
Ogļu maisus velējot!
Vai tu traka, vidzemniece,
Tie jau mani pūra krekli!
48 [Bērzaunes Md].

45643.

Visu dienu vilku lūru,
Nevar' vilku ieraudzīt;
Manas pašas arājiņš
Pelēkiem svārciņiem.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

- 245 -

3) Par līgavaiņa un līgavas dabu

a. Tauta dēls ātras, bargas, cietas dabas

21648.

Ātri tek olu upe,
Ātris manis arājiņis.
Valdāt, olas, to upīti,
Es valdīšu arājiņu!
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

21649.

Ai asaja pura zāle,
Purā tev nobālēt!
Ai bargais tēva dēls,
Vienam mūžam nodzīvot!
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

1. Ai asā pura zāle
Purā tevim nokūlot!
Ai bargais tēva dēls,
Man ar tevi nodzīvot!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

21650.

Ai Dieviņi, ko darīšu,
Narātnītis mani rāja,
Kas bij pats, izaugdams,
Rājumiņa neredzējs.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21651.

Aija manu sūru dienu,
Ko iedama es piegāju!
Sīvu bargu dēla māti,
Koka sirdi tēva dēlu.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21652.

Ai sīvais tautu dēlis,
Kam tu mani, lēnu, ņēmi?
Tu ar savu sīvu sirdi
Mani, lēnu, raudināji.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vai rāmais tautu dēls,
Kam tu mani, sīvu, ņēmi?
Tu ar savu lēnu sirdi
Mani, sīvu, rūdināji.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

21653.

Ai sūrais tupenīti,
Kā es tevi apēdīšu?
Ai bargais tautu dēls,
Kā ar tevi nodzīvošu?
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

21654.

Vai tautieti, tēva dēls,
Tavu cietu koka sirdi!
Kā no koka skaidu cirtu,
Tā no tevis valodiņu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

1. Ai tautieti, tēva dēls,
Tavu cietu dzelza sirdi!
Koku cirtu, skaida lēca,
Ne no tevis mīļi vārdi.
40-1 (Bigauņciemā).

2. Ai cietsirde mātes meita,
Tavu cietu valodiņu!
Kā no koka skaidu cirtu,
Tā no tevis valodiņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

3. Koka koka tu, tautieti,
Koka tava valodiņa;
Kā no koka skaidu cirtu,
Tā no tevis valodiņu.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

21655.

Aiz ozola resnumiņa
Neredz' saules spožumiņa;
Aiz tautieša bargumiņa
Neredz' sava bāleliņa.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

21656.

Aiz tautieša bargumiņa
Ni asaras neraudātu,
Kaut Dieviņš man nedevis
Pašai kaites dzīvojot.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

21657.

Bargajam tautiešam
Trīs biķeri rociņā;
Vienā vīnus, otrā medus,
Trešā gaužas asariņas.
Dzer, tautieti, vīn' ar medu,
Nedzer gaužas asariņas:
Sūras, gaužas asariņas
Slāpēs tavu dvēselīti.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Asariņu dzērājam
Trīs biķeŗi rociņā;
Vienā alus, otrā medus,
Trešā gaužas asariņas.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 246 -

2. Dzer, tautīt, ols ar madu,
Nadzer munu asareņu:
Soldons beja ols ar madu,
Riugtas munas asariņas.
4191 [Kalupes pag. D].

3. Ej, tautiet(i), krogā dzert,
Nedzer manu asariņu:
Saldans alus krodziņā,
Sūras manas asariņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4. Mana pūra dibenā
Trīs sudraba biķerīši:
Vienā alus, otrā medus,
Trešā gaužas asariņas.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

5. Tautu dēla klētiņā
Trīs sidraba biķerīši:
Vienā alus, otrā medus,
Trešā manas asariņas.
Dzer, tautieti, alu, medu,
Nedzer manas asariņas:
Salds ir alus, salds ir medus,
Sūras manas asariņas.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

21658.

Bargi vien, bargi vien
Man' augumu maldināja:
Jo bij bargi tēvs māmiņa,
Vēl iedeva bargajam.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

21659.

Bargs tautiets, bargs bāliņš,
Abi vienu bargumiņu;
Bāliņš bargs uzaugot,
Tautiets, mūžu dzīvojot.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

21660.

Bargs tautietis mani ņēma,
Bargi mani vārdzināja,
Bargi mani vārdzināja,
Daiļi mani darināja:
Pirka zeltu, sudrabiņu, -
Skanēdama vien staigāju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21661.

Baltu klāju paladziņu,
Meln' atradu gulēdama;
Mīļu ņēmu tautu dēlu,
Barg' atradu dzīvodama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21662.

Es neveltu rudakmeņa
Pie tā grīna tēva dēla;
Nu man bija jāiedod
Sav' māsiņa rakstītāja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21663.

Es cerēju tautu dēlu
Saules staru dabūjusi:
Dabūjusi dadža krūmu,
Asariņu dzērājiņu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

21664.

Grīns tautietis mani ņēma,
Lēnu meiču dēvēdamis.
Es ar savu lēnumiņu
Izbārst' tautas grīnumiņ'.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21665.

Griķīšam plata lapa,
Drīz salniņas bijājās;
Tautiešam barga daba,
Drīz kaitena bāleliņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Griķīšam plāna lapa,
Drīz salniņa traucināja;
Tautiešam spīvi vārdi,
Drīz bāliņu kaitināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21666.

Kriķīšam plata lapa,
Drīz salniņas bijājās;
Tautiešam bargi vārdi,
Drīz māsiņu raudināja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

21667.

Kriķīšami platas lapas,
Naktu salnu baidījās;
Tautiešami ātra sirds,
Vēl es viņu kaitināju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21668.

Gŗūti pūta sila priede,
Smalka lietus pielijusi;
Gauži rauda mūs' māsiņa
Pie bargā tēva dēla.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

- 247 -

21669.

Kalnā kāpu norauties
Sarkano ābuliņu;
Norāvos asu dadzi,
Kas ne lieti nederēja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21670.

Kam, tautieti, aku raki,
Kam tev akas vajadzēja?
Gan tavam(i) mūžiņam(i)
Manu gaužu asariņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 424 [Barkavas pag. Rz].

21671.

Kam, tautieti, aku raki,
Kam tev akas vajadzēja?
Ik rītiņa mazgājies(i)
Pa manām(i) asarām.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Kam, tautieti, aku raki?
Tev ūdeņa nevajaga:
Ik rītiņus mazgājies
Mūs' māsiņas asarās.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

2. Sīvajam(i) tautiešam(i),
Tam ūdeņa nevajaga:
Tas actiņas nomazgāja
Līgaviņas asarās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21672.

Kam, tautieti, aku raki,
Kam tev akas vajadzēja?
Ik rītiņus nosadzēri
Manu gaužu asariņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

21673.

Kam, tautieti, aku raki,
Kam ūdens tev vajdzēja?
Es jau savu baltu muti
Asarās nomazgāju.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

21674.

Kam, tautieti, matus plūci,
Neb tu matus audzināji;
Lai plūc mana māmulīte,
Kas matiņus audzināja.
216 [Ventspilī].

1. Neplēs matu, līgaviņ,
Tev matiņi nepieder;
Lai plēš mana māmuliņa,
Tai matiņi piederēja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

21675.

Kau(t) es būtu zinājusi
Tādu suni tautu dēlu,
Kājām krēsla nepaspertu,
Ne vēl savu roku dotu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

21676.

Ko Dievam es sariebu,
Dabūj' grīnu arājiņu!
Bērza sieksti es pārkāpu,
Raibas govis ganīdama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

21677.

Ko Dievam es sariebu,
Dabej' grīnu arājiņu!
Piesien manu augumiņu
Kā pie greiza ozaliņa.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

21678.

Ko, Dieviņi, tam darām,
Kas kuļ savu līgaviņu?
Novedam, piesienam
Pie lielaja skudru pūļa.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

21679.

Ko, Dieviņi, tam darām,
Kas kuļ savu līgaviņu?
Paceļam meldu krēslu
Sīkajām adatām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21680.

Ko līdz manas baltas kājas,
Sila ziedu piebirušas;
Ko līdz mana līksma sirds
Pie tā dzedra tēva dēla!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

21681.

Koksirdītis tēva dēlis,
Pie akmiņa tev gulēt;
Akmiņami cieta sirde,
Tam nebira asariņas.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

21682.

Kur sēdēt tam vīram,
Kas kuļ savu līgaviņu?
Tam sēdēt soda krēslā,
Dzert asaru biķerīti.
Kur sēdēt tam vīram,
Kas mīl savu līgaviņu?
Tam sēdēt zelta krēslā,
Dzert sudraba biķerīti.
216 [Ventspilī].

- 248 -

21683.

Līgavīna, mātes meita,
Klausi mana vienu vārdu;
Ja neklausi viena vārda,
Klausi saujas braukumīnu!
158 (Nīcā).

21684.

Maza biju, solījosi
Noraut zelta pumpuriņu;
Nu izaugu, nu norāvu
Asa dadža pumpuriņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21685.

Migla nāca pa kalniņu, -
Vai bij migla, vai ne migla?
Tautu dēla sīvumiņis
Pasalaida migliņā.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

21686.

Nedzel mani, tu nātrīte,
Es bij' tava ravētāja;
Nerāj mani, tautu dēls,
Es būš' tava līgaviņa!
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

21687.

Nepūtat, ziemas vēji,
Gana vēju pūtējiņu;
Nerājiet, sveši ļaudis,
Gan' māmiņas rājumiņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

21688.

Nevietā nevietā
Sav' māsiņu iedevām:
Sūrajam, rūgtajam
Asariņu dzērājam.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

21689.

No tālienes es pazinu
Sīva vīra līgaviņu:
Košas baltas villainītes
Asarām noraudātas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. No tālienes es pazinu
Sīva vīra līgaviņu:
Balta balta villainīte
Asarās izmazgāta,
Ne tā žuva saulītē,
Ne rāmā vējiņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21690.

No tālienes jau pazinu
Sīva vīra līgaviņu:
Nobālējši vaigu gali,
Asarām nomirkuši.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Pa gabalu es pazinu
Sīva vīra līgaviņu:
Zilas zeķes kājiņās,
Vaigu gali nobālējši.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

21691.

Ozolami cieta miza,
Gausi lapas darināja;
Tautiešami cieta sirds,
Gausi nāca mīļi vārdi.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

21692.

Pa gabalu es pazinu
Sīva vīra līgaviņu:
Iet pa ceļu nosārkuse,
Kā salā nosaluse.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

21693.

Palīdziet, labi ļaudis,
Aku rakti lejiņā:
Tautietim ūdens trūka,
Tas dzeŗ manas asariņas.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

21694.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālājā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Bargu tautu rociņā!
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

21695.

Pulka manu bāleliņu,
Mīļi mani audzināja;
Viens nelietis tēva dēls
Gauži mani rūdināja.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

- 249 -

21696.

Sakās mani māmuliņa
Labajam iedevusi:
Niknajam, bargajam,
Asariņu dzērājam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

21697.

Saki, saki, man' māsiņ,
Kas tev' gauži raudenāja,
Vai dieveris, vai māsīcas,
Vai dieveŗa līgaviņa?
- Nei dieveris, nei māsīcas,
Nei dieveŗa līgaviņa:
Tautu dēls, miglacīts,
Tas man' gauži raudenāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

21698.

Sarkanacs tautas dēls
Mans asaru dzērējiņš.
Vai tev trūka avotā
Skaidris Dieva ūdentiņš?
216 [Ventspilī].

21699.

Še, tautieti, ūdens kanna,
Še asaru biķerīte!
Tu rūdeni man' māsiņu,
Kuŗu dienu gribēdams.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21700.

Sēri sēri nopūtos,
Ar tautieti runādama:
Gan ražans, gan bagāts,
Mīļi vārdi vien nevaid.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

21701.

Sila kalns, bērzu birze,
Cauri zelta upe tek;
Sīvas tautas, sīvs tautietis, -
Iet māsiņa, nebēdāja.
188 [(?)].

21702.

Smagi pūta sila priede,
Smalka lietus pielijusi;
Gauži rauda mūs' māsiņa
Pie bargā tēva dēla.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

21703.

Svainīt manu mīlamo,
Es tev' turu ticamo, -
Tu manai māsiņai
Asariņu dzērājiņš.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21704.

Tautiešam mīksta mēle,
Kad precē, kad derē;
Kad aizgāj', tad atrad' -
Kā sunīts lādinē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

21705.

Tautiets manas asariņas
Stopā krāja, mucā lēja;
Ik rītiņus nodzērās
Ar sudraba biķerīti.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Tautiets manas asariņas
Stopā krāja, mucā lēja.
Dzer, tautieti, alu, medu,
Sūras manas asariņas!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

21706.

Tev, alksnīti, trauša miza,
Tu lūkam nederēji;
Tev, tautieti, ātra daba,
Tu ar mani nedzīvosi!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)], 168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)],
198 [Saldū], 205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Tev, alksnīti, trausla miza,
Tu lūkam(i) nederēji;
Tev, puisīti, lēts prātiņis,
Tu pie manis nedzīvosi!
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

2. Tev, alksnīti, trausla miza,
Tu lūkam nederēji;
Tev, tautieti, ātra daba,
Es ar tevi nedzīvošu!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

21707.

Tik tautām mīļi vārdi,
Kad nāc' mani bildināt;
Kur tautieša mīļi vārdi,
Visu mūžu dzīvojot?
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

21708.

Tu cerēji, man' māsiņ,
Saldābolu atraduse;
Gan atrasi dzīvodama
Visrūgto āboliņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 250 -

1. Cerē māsa tautu dēlu
Sald' ābal' dabejuse;
Tu dabē dadža krūmu,
Asariņu dzērejiņu!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

21709.

Uz kam raudi, tautu meita?
Tavas pašas vaina bij:
Vai es tevim nesacīju,
Ka man bargi bāleliņi?
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21710.

Utis, blusas mani rēja
Tautu dēla klētiņā;
Tās nebija utis, blusas,
Tie tautieša sīvi vārdi.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

21711.

Cērtu ciri akmenī,
Maza skaidiņ' i atlēca;
Tik atlēca mīļu vārdu
No tā barga tautu dēla.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

21712.

Ceļu gāju dziedādama,
Kā irbīte rakstīdama,
Lai tie mani nezināja
Sīva vīra līgaviņu.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

45644.

Ai Dieviņu, gauži raud
Viena dēla līgaviņa;
Tēvs māmiņa nerājuši,
Vienu dēlu dēvēdami.
605 [Skolas].

45645.

Ai māsiņa, ai māsiņa,
Kāda tava dzīvošan(a):
Visi gultu paladziņi
Asarāsi nomirkuši.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp], 605 [Skolas].

45646.

Vai bāliņ, tavu sirdi,
Vai bij koka, vai akmeņa?
Tu ar mani nerunāji,
Žēlabiņas vien darīji.
Kā no koka skaidu šķīlu,
Tā no tevis valodiņu.
115 [Galgauskas Md].

45647.

Voi voi tu Buorbal,
Kam tu jēmi taidu veiru?
Skanēs juo kulaceņi,
Tveiks tovi byudu goli.
143 [Jāsmuižas D].

45648.

Ai tautiet, tēva dēls,
Nerāj manis tik vareni!
Ne man tēva, ne māmiņas,
Es tavā aizvējā.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

45649.

Ei tautieti, miglacīt,
Kā tā mana māsa raud?
Vai tu pats to raudināji,
Vai tā tava māmuliņa.
241 [Lubānas Md].

45650.

Aiz tautieša bargumiņa
Ne asaras neraudāju,
Kad Dieviņš man nedeva
Pašai reizes [raizes] dzīvojot.
391 [Sinoles Vlk].

45651.

Asariņu upe tek
Caur brāliņu nama durvju;
Tās māsiņas asariņas,
Kur tautiņas raudināja.
263 [Mēmeles Jk].

45652.

Briedu puru dziedādama,
Žagariņus lasīdam(a);
Briedu tautas raudādam(a),
Asariņas slaucīdam(a).
141 [Ivandes Kld].

456521.

Cieta miza ozolam,
Gauši sprāga platas lapas;
Cieta sierde tautiešam,
Reti nāca mīļi vārdi.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

- 251 -

45653.

Es būt' tevis pats apņēmis,
Nebūt' devis tautietim;
Nebūt' devis tautietim
Kā putniņu brēcināt.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

45654.

Gana laba auzu maize,
Tikai gaŗa sēnaliņa;
Gana labs tautu dēls,
Tikai barga valodiņa.
158 [Jumpravas Rg].

45655.

Ieraudzījse vien pazinu
Māsai bargu arājiņu:
Stāvu stāv matu gali,
Kā tam purva dadzīšam.
605 [Skolas].

45656.

Ka tī suņi stypri rej,
Tod es vaira kārdynuoju;
Ka tautīts stypri buor(a),
Es jū vairs kaitynuoju.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

45657.

Kad es gāju tautiņās,
Es no ļauna nezināju;
Kad nogāju, tad atradu,
Kāda mana dzīvošana:
Sīvi suņi, sīvs tautiets,
Grūts mūžiņš dzīvojot.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

45658.

Kam, bāliņi, aku raki,
Kam tev akas vajadzēja?
Vai tev žēl gan nebija
Manu gaužu asariņu?
Sirds sāpēja, mātes žēl,
Vaigi bāla asarām.
184 [Ķēču Rg].

45659.

Ko ar tādu darīsim,
Kas kuļ savu līgaviņu?
Liksam dziesmu grāmatām,
Lai sludina baznīcā.
146 [Jaungulbenes Md].

45660.

Ko līdz mani gaŗi mati,
Ievas ziedu piebiruši?
Ko līdz mani balti vaigi
Asarām noraudāti?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45661.

Kū, Verīt, tu sarībi
Eistajim bruoliņim?
Atdūd tevi navēkļam,
Asariņu dzāruojam.
466 [Vārkavas D].

45662.

Lobuok byutu tū breideiti
Zem egleites sēdējuse,
Nakai muni boltī vaigi,
Osoruos nūmierkuši.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

45663.

Labāk man bargs arājs,
Nekā laiskis vazājās;
Es būš' barga iztecēt
Pa rīkstītes galiņam.
373 [Sarkaņu Md].

45664.

Lauke kuplis ozoliņš
Zaļu jostu apjozies;
Sīvs tauts apjēmuš
Man skaist augumiņ.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45665.

Lēnu teica tautu dēlu,
Kad tas daudz nerunāja;
Viņš aiz sava bargumiņa
Ne valodas nerunāja.
270 [Mežotnes B].

45666.

Māmeņa naītu,
Kam Laimeņa nalykuse.
Slapnys ir munys kuojeņis,
Vakar pūra bridumeņu;
Osoruoja vylnaineite,
Vakarejū raudumeņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

45667.

Manas gaudas asariņas,
Zemē visai nekrītat;
Krītat zelta biķerī,
Lai dzeŗ mani bāleliņi.
115 [Galgauskas Md].

- 252 -

45668.

Mazam bij tam nomirt,
Kas kuļ savu līgaviņu;
Vienreiz māte noraudātu,
Mūžu raud līgaviņa.
215 [Lēdmanes Rg].

45669.

Muoseņ munu buržgaļiņi,
Vai ir labi tautiņuos?
Nalabi, nalabi tautiņuos:
Syt munu galveņu,
Plēš munus mateņus.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45670.

Nadū maņa, muomuliņa,
Šai osoru maliņā!
Syltu maizeiti atnešu,
Saujī gaužas asariņas.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

45671.

No tālienes jau pazinu
Sīva vīra līgaviņu:
Drānu stūri nomirkuši,
Asariņas slaucīdams [slaucīdama].
93 [Dundagas Vp].

45672.

Pabuolēja kuorklim goli
Purvuojāji yudenī,
Pabuolēja muosai vaigs,
Borgajuos tautiņuos.
35 [Baltinavas Abr].

45673.

Pyrma zaļa gaisma ausa,
Tod sorkona saule lēce;
Pyrma tautas ar madu dzyrda,
Tod ar gaužom osorom.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

1. Nyu palāka gaisma ausa,
Pēc sorkona saule lēce;
Tagad tautas madu dzer,
Pēc gauduos osoras.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

45674.

Puru bridu, na uobulu,
Skujas byra vaiņagā;
Toutas ruoja, na buoļiņi,
Saujā traucu asariņas.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

45675.

Ryuc bitīte, īskrējuse
Dagušejā syliņē;
Raud muosiņa, nūguojuse
Borgojuosi tautiņuos.
35 [Baltinavas Abr].

45676.

Salts ūdens avotā,
Salts avota maliņā;
Sveša māte uzaugot,
Bargs tautiets dzīvojot.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

45677.

Sīvajam tautiešam
Mūžam labu nevēlēju,
Kālab, mani nievādams,
Saka: slinka, netikusi.
141 [Ivandes Kld].

45678.

Suņi, kaķi peles ruoja,
Tautiets sovu līgaviņu.
358 [Rugāju Abr].

45679.

Tautiešam nepiedošu,
Kam māsiņu raudināja;
Kamdēļ mīļi nedzīvoja,
Sārtos vaigus bālināja.
224 [Lielvārdes Rg].

45680.

Tautiets mani rūdināja,
Es tautieti vēl vairāk:
Viņš bargiem vārdiņiem,
Es ar gaužām asarām.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

45681.

Tik braukdama nenosalu
Ar to grīnu tautu dēlu;
Ne tam bija mīļi vārdi,
Ne dižens kumeliņš.
93 [Dundagas Vp].

45682.

Trīs gadiņi nodzīvoju,
Ne vārdiņa nerunāju.
Cirtu dzelzi, lai sprāgst skaida,
Lai no tevis valodiņa;
Ne no dzelzes skaida sprāga,
Ne no tevis valodiņa.
427 [Tadaiķu Lp].

- 253 -

45683.

Vai, bruoleiti, tu dēļ manis
Ruosi sovu leigaveņi?
As, muoseņa, dīneņai,
Leigaveņa myužeņam.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

b. Tauta meita droša, barga, lepna u. t. t.

21713.

Ai asā purva zāle,
Purvā tev nokūlāt;
Ai bargā brāļu māsa,
Brāļos tev nodzīvot!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 392 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai asā purva zāle,
Purvā tev nolīgot;
Ai bargā mātes meita,
Vienai tev nodzīvot!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21714.

A Dieviņu, a Dieviņu,
Lab' atradu tautiņās:
Atradu dumbēri
Pie nama duru;
Sagrābu tēv' ar māti,
Iegrūdu iekšā,
Māsiņas pa vārtim
Izdancināju,
Brālīšus iedzinu
Kumeliņu stallēi;
Nu viena dzievāšu
Kā izvētīta.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Tautās iedama,
Es lūdzu Dievu:
Dievs deva dumbrienu
Pie nama durvīm!
Tēvoci iegrūdu
Dumbrienā,
Mātnīcu piesēju
Pie dzirnu milnas.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

21715.

Ak tu tautu nelietīti,
Tev bij manis bijāties,
Tev bij manas kājas aut,
Manas rokas nobučot!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Ei tu tautu nerātnīt,
Tev bij manis bijāties,
Tev bij manim kājas aut,
Ne bāliņu nicināt!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Tu tautieti, dūņu vēzi,
Tev bij manas kājas aut,
Tev bij manas kājas aut,
Notīt manas sietaviņas!
296 [Kursenē (Jaunsaules pag. B)].

21716.

Alksnītim trausla miza,
Tas lūkam nederēja;
Tev, māsiņa, cieta daba,
Tu nederi pabērņos.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

21717.

Ap galviņu vāli griezu,
Linu kreklus velēdama;
Ap rociņu matus tinu,
Tautu dēlu mācīdama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21718.

Atsavežu vedekliņu,
Atsavežu ķibelīti:
Man pašai, vedējai,
Nava rūmes istabā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Es atvedu bargu māršu
Pa diedziņa galiņam;
Man pašam, vedājam,
Nav rūmītes istabā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21719.

Audzi, audzi, tautu dēls,
Krūzotiem matiņiem!
Gan es tavus krūzu matus
Ap rociņu vīcināšu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. A Dieviņu, a Dieviņu,
Tautiešame gaŗi mati!
Nu būs labi māsiņaje
Gar rociņu sitināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Tautu dēlis, dusmu pūķis,
Gaŗus matus audzināja.
Nebēdāji, tu pūķīti,
Ka tev bija gaŗi mati!
Gan es tavus gaŗus matus
Ap rociņu sitināšu,
Ap rociņu sitināšu,
Apkārt sevi tecināšu.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

- 254 -

21720.

Audzi purā, pura zāle,
Ne manā dārziņā;
Ej ellē, barga mārša,
Ne pie mana bāleliņa!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Gribēj' augt pura zāle
Baltamola kalniņā;
Audz purā, pura zāle,
Ne amola kalniņā!
Gribēj' iet barga mārša
Lēnajos bāliņos;
Ej ellē, barga mārša,
Ne lēnajos bāliņos!
46 [Carnikavā (Rg)].

2. Kam tu augi, asais dadzi,
Vidū balta ābuliņa!
Kam tu nāci, sīvā mārša,
Pie tā mana bāleliņa!
224 [Kabilē (Kld)].

3. Kam tu augi, dadža lapa,
Vidū tēva tīrumiņa?
Kam tu nāci, nelietīti,
Starp maniem bāliņiem?
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

21721.

Audzē, Dievs, kaņepējus,
Vīšu pīcku trim starām,
Ar to savu vīra bungu
Ik rītiņa sutināšu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Audzēj, Dieviņ, labus linus,
Vīšu pīcku trim starām,
Ka varēšu tautu meitu
Ik rītiņus dancināt.
121 [Gulbenē (Md)].

21722.

Audziet, lini, kaņepāji,
Vīšu pīcku trim starām:
Divi staras kumeļam,
Trešo tautu neveikļam.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

21723.

Barga biju, nesaliedžu,
Aiz visāmi māsiņām,
Svešu ļaužu duraviņas
Ar kājiņu virināju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21724.

Barga biju, neliedzos,
Par visām māsiņām,
Kājām krēslu saspārdīju,
Ar dieveri bārdamās.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

1. Kur es viena barga biju,
Lēni mani bāleliņi!
Kājām krēslu saspārdīju,
Ar māršām bārdamās.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

2. Lēnu mani daudzināja,
Kad es augu bāliņos;
Kad aizgāju tautiņās,
Rādu savu lēnumiņu:
Klētei grīdu izspārdīju,
Ar tautieti bārdamās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21725.

Barga tēva meita biju,
Lēna vīra līgaviņa.
Gultā savas kājas āvu,
Uz pagalvja sēdēdama.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

21726.

Bargi mani bāleliņi,
Vai es viena lēna būšu?
Vai es viena nogulšosi
Pa ļautiņu kājiņām?
362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21727.

Bieza bija bērzu birze,
No biezuma nezaļoja;
Lepna bija tautu meita,
No lepnuma nerunāja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21728.

Brāļi brāļi, jūs'
māsiņa
Kā uguņa dzirkstelīte:
Sprēgāt sprēgā valodiņa,
Ar tautām runājot.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

1. Kā irbīte tautu meita,
Kā skujiņa valodiņa;
Sprēgāt sprēgā valodiņa,
Ar tautām runājot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 255 -

Sprakstēt sprakst egles malka,
Kad ieliku ugunī;
Tā sprakst mana valodiņa,
Ar tautām runājot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21729.

Brāļi brāļi, jūs'
māsiņa
Kā ugunes dzirkstelīte:
Tai actiņas degtin dega
Pa visām maliņām.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

21730.

Brālīts, manis mīļš
brālītis,
Mīļ' es tevi izturēju;
Tu pārvedi līgaviņu
Kā asaju žagariņu.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

21731.

Briku braku, man dzeŗot,
Ābeļkoka biķerīts;
Tā brikšēja tautu dēls
Pa maniem nadziņiem.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

21732.

Dēla māte gaudojās,
Kā es dēlu izmācīšu.
Negaudies, dēla māte,
Gan es dēlu izmācīšu:
Vēl manā pūriņā
Trīsžuburu karbačiņa.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

21733.

Dod, Dieviņi, labu dabu
Jaunai brāļa līgavīni!
Vecai brāļa līgavīni
Zobenīna vien vajaga,
Zobenīna vien vajaga,
Tad gatavis kaŗavīrs.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

21734.

Es apņēmu tautu dēlu
Nemācītu uzaugušu.
Pliķi cirtu mācīdama,
Mutes devu mīlēdama.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

21735.

Es būš' rāt(i) tautu dēlu,
Ja māmiņa nerājuse:
Sitīš' pliķi guldamās,
Raušu matus celdamās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Būs man rāt tautu dēlu,
Kam māmiņa nerājuse.
Cirta pliķi guldamies,
Plūca matus celdamies.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

2. Rāšu pati tautu dēlu,
Ja, māmīna, tu nerāsi!
Pliķi cirtu guldīdama,
Matus plūcu pieceldama.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

21736.

Es dziedāt nedziedāju,
Kad kājiņas nepiesitu;
Es dzīvot nedzīvoju,
Kad tautiņu nenorāju.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

21737.

Es nedošu tautietim
Pirmo gadu mīļus vārdus;
Jo tas mani mīļi lūdza,
Jo es dzedri atbildēju.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

21738.

Es nesaku mātes vainas,
Ka man barga līgaviņa:
Pats precēju, pats derēju,
Kumeliņus ganīdams.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

21739.

Es solīju, jauns būdams,
Jemt ražanu līgaviņu;
Pārved' tādu sprigacīti,
Izkaun manu māmulīti.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

21740.

Es tautieša nebēdāju,
Staigāj duris klopēdamis;
Ne tas mani audzināja,
Ne mazam maizes deva.
190 [Kuldīā].

21741.

Es, tautieti, neraudzīju
Tava skaidra augumiņa,
Stāvēdama matus plūcu,
Palēkdama pliķi ciertu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 256 -

21742.

Es tautieti purināju
Kā spaļainu linu sauju,
Līdz varēju izmācīt
Pēc savami prātiņam.
216 [Ventspilī].

21743.

Esi laba, jaunā mārša,
Sitīs gultu istabā;
Ja būs' tādis dadža krūmis,
Sitīs gultu piedrabā!
224 [Kabilē (Kld)].

21744.

Ja, māršiņ, asi zobi,
Kodies vārtu stuburā,
Nekodies māmiņā,
Ne jaunās māsiņās!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21745.

Jau es biju sinepīte,
Vēl man bija nātrei būt,
Lai varēju tautu dēlu
Kā nātrīte zeldināt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

21746.

Jau mums bija siņepota,
Nu atveda piparotu;
Nu būs mūsu māmiņai
Šķirbā rūmes jāmeklē.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Jau bij viena zēveļota,
Vēl atveda zibiņotu;
Nu tā mūsu māmuliņa
Ne šķirbā neglābsies.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Jau mums bija zēvelīte,
Vēl atveda dzirkstelīti;
Būs manai māmiņai
Purvā vietas jāmeklē.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21747.

Jauna biju, itin jauna,
Nemācēju galvu tīt;
Gan mācēju saimi rāt,
Maizi slēgt kamburē.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Jauna gāju tautiņās,
Nemācēju govis slaukt;
Gan mācēšu saimi rāt,
Maizi slēgti kambarī.
206 [Kuldīgas apriņķī].

21748.

Kā eglīte tautu meita,
Kā skujiņa valodiņa;
Tā ar manu māmulīti
Ne dieniņas nedzīvos.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Kā irbīte tautu meita,
Lakstīgalas valodiņa.
Tā gan mana māmuļiņa
Ne dieniņas nedzīvoja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21749.

Kad būs laba vedekliņa,
Dzīvosam ustabā;
Ja būs špetna, ja būs barga,
Taisīs cepli pūnītī.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ja būs laba dēla māte,
Dzīvosim istabā;
Ja būs nikna, ja būs barga,
Taisām cepli pūnītē.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

21750.

Kad es cirtu kumeļam,
Man pašai žēl nācās;
Kad es cirtu tautietim,
Zili dūmi nokūpēja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

21751.

Kad, tautieti, tu zinātu,
Kas manāji pūriņā:
Manā pūra dibināji
Trīs šnorīšu pātedziņas;
Vienu pēru tēva suņus,
Otru slinku tautas dēlu,
To trešo pātedziņu
Dulinbēru kumeliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21752.

Kalējiņ, bāleliņ,
Kal man dzelzu pirkstainīšus,
Lai es varu knaibīties
Ar tautieša māsiņām!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

21753.

Kam, brāliņ, sievu ņēmi,
Kam māsiņas neizdevi?
Nu atvedi māsiņai
Asariņu dzērājiņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 257 -

21754.

Kumeliņi lielnaudīti,
Nelauz manu iemaviņu;
Tautu meita lielsirdīte,
Nešķir manu bāleniņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21755.

Kur, bitīte, ziedus ņemsi?
Sīvas nātras žogmalē;
Kur iesim, mēs māsiņas?
Brālim dzedra līgaviņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

21756.

Kur, bāliņi, tādu ņēmi,
Kur tev tāda gadījās?
Kā cūciņa rekšināja,
Ar māmiņu bārdamās.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

21757.

Laba būtu auzu maize,
Tik ka gaŗa sēnaliņa;
Laba būtu brāļa sieva,
Tik ka dzedra valodiņa.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

21758.

Laba mana līgaviņa,
Kad ar labu labināju;
Saku vienu ļaunu vārdu, -
Iemet' sāli ugunī.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Laba laba sveša māte,
Kad ar labu labināja;
Saki vienu ļaunu vārdu, -
Iemet guni pakulās.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

21759.

Laba man sīva bite,
Laba barga līgaviņa:
Sīva bite medu nesa,
Barga sieva dzīvi kopa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

21760.

Labāk mani bargu teica,
Nekā lēnu daudzināja:
Bargs ar darbu rasējās,
Lēns ar miegu kavējās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21761.

Ļaudis mani sīvu teica,
Bet neteica netikušu;
Labāks mani sīvu teica,
Nekā teica netikušu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

21762.

Lēti audzis tautu dēls,
Nu mēs grožus iedosim:
Negulēsi dienasvidu,
Ne tu iesi krogā dzert!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

21763.

Līdaciņa platastiņa
Sajauc dūņu ezeriņu;
Tautas meita žeberīte
Sajauc manu bāleliņu.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

1. Maza maza līdeciņa
Sajauc dūņu ezeriņu;
Nikna nikna tautu meita
Izšķiŗ manus bāleliņus.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21764.

Līdz šo dienu mātei dēls,
I māsām bāleliņš;
Ne nu vaira mātei dēla,
Ne māsām bāleliņa:
Tautu meita dzirkstelīte
Pušu šķīra valodiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21765.

Līgaviņa līgaviņa,
Tev nebija mani rāt!
Man bij tevi pašu rāte,
Tev no manis baidīties.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

21766.

Līgavīna mātes meita,
Tev nebija mani rāt,
Tev bij mani mīļi lūgt,
Abus vaigus nobučāt!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

21767.

Līgaviņ līgaviņ,
Tev nebija mani rāt;
Tev bij manu kumeliņu
Šaujiņā ēdināt!
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

21768.

Māsiņ, tautu nebēdāji,
Staigāj', kājas klapēdama:
Nule tev maizi deva,
Neba lielu audzināja!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 258 -

21769.

Mana pūra dibinā
Caurām šūta pātadziņa.
Kad aizgāju tautiņās,
Tautu dēlu pārmācīju.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

21770.

Mana veca māmuliņa,
Dari gultu birzmalā:
Nu atveda lielsiržam
Zibeņotu līgaviņu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

21771.

Mini, mini, tautas dēlis,
Kas manā pūriņā:
Bij manā pūriņā
Drātīm šūta karbačiņa;
To es pēru tēva suni,
To pērš' slinku tautu dēlu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Mini, mini, tautu dēli,
Kas manā pūriņā:
Bij manā pūriņā
Stīgām šūta pātedziņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

2. Tu, māršiņa, nezināji,
Kas manāi pūriņāi:
Mana pūra dibināi
Triju auklu pātadziņa.
Vienu pēru tēva suni,
Otru slinku brāļa sievu,
To trešaju pate braucu
Dulunbēru kumeliņu.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

21772.

Mini, mini, tautu dēlis,
Kas manā pūriņā:
Mana pūra dibenā
Stīgām šūta karbačiņa;
To mielošu tautu dēlu
No krodziņa sētiņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21773.

Mini, mini, tautu dēls,
Kas manā pūriņā:
Mana pūra dibenā
Trīs šņorēm pātadziņa.
Iešu kult, iešu malt,
Tevi līdzi dancināšu!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

21774.

Mini, mini tu, tautieti,
Kas māsiņas pūriņē:
Māsas pūra dubenē
Stīgām šūta karbačiņa;
Neklausīsi mūs' māsiņu,
Sukās tavu muguriņu!
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

21775.

Nācin nāca no tautiņu,
Nela māsiņ' i atnāca, -
Nāca brāļa līgaviņa,
Māmaliņas rājējiņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

21776.

Ne miegami, ne kaunami,
Ne katrami nelaidos;
Ne tautieša siekalam
Ļāvos sevi niecināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21777.

Ne tādam mani rāt,
Ne es tāda bijājos;
Labākam mani rāt,
Es labāka bijājos.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21778.

Nebēdā, tautu dēls,
Ka es maza līgaviņa!
Lai es biju sīka maza,
Būšu tava valdeniece:
Mana pūra dibenāi
Stīgām šūta karbačiņa.
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

21779.

Nebēdā, tautu dēls,
Ka es sīka, ka es maza;
Gan es tavus gaŗus matus
Palēkdama plucināšu.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

21780.

Nebēdā, tautu dēls,
Ka es tāda zemuliņa:
Sūkstēs tavi vaigu gali,
Skanēs mani gredzentiņi.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 259 -

21781.

Nebēdā, tautu dēls,
Ka man mazs augumiņš:
Mani pirksti, gredzeniņi
Tavus vaigus tveicinās.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1. Nedomā, tu tautieti,
Ka es kāda sēnaliņa:
Mani vaŗa gredzeniņi
Tavus vaigus tricinās.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21782.

Nedomā, tautu dēls,
Ka es tevi nenorāšu:
Gul manā pūriņā
Dzelziem kalta pātadziņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21783.

Nedomā, tautu dēls,
Ka nu tava vara būs:
Nu es tevim valdiniece,
Tevim ceļa rādītāja.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

21784.

Nedomai, tautu dēls,
Ka vairs tava vaļa būs:
Ja tu sāksi vecus niķus,
Es tev ausis izplītēšu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21785.

Nedomā, tu tautieti,
Ka es tāda lēna būšu,
Gan es tavus gaŗos matus
Apkārt roku vicināšu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

21786.

Nedomā, tu tautieti,
Ka es tāda sēnuliņa:
Tīšu tevi palagā,
Kulš', apkārt grozīdama.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

21787.

Niecin' mani sīvu dzedru,
Niecin' darba nemākošu;
Sav' tiesīnu sīva dzedra,
Sav' tiesīnu darbu māku.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

21788.

Ozolīti zemzarīti,
Pāraugs tevi zaļa zāle;
Vai brālīti, lētdabīti,
Vaļās tevi tautu meita!
224 [Kabilē (Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21789.

Pārveda brāļam
Ragaiņu sievu.
Ja tie ragi spici būs,
Tad mēs viņus zāģēsim;
Ja tie ragi strupi būs,
Tad mēs viņus spicēsim.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21790.

Pliķi situ tautiešam,
Kamanās sēdēdama:
Ne tam groža, ne pātagas,
Ne ar laba kumeliņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21791.

Pliķi sišu tautiešam
Pirmajā vakarā,
Lai kaunās tēvs māmiņa,
Ka nav maza mācījuši.
18 (Kliģenē).

21792.

Pret kalniņu lietus lija,
Pretī auga zaļa zāle;
Pretī tautu mūs' māsiņa
Runā dzedru valodiņu.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

21793.

Rāmi mani tautas veda,
Rāmu meitu dēvēdami.
Kad es biju rāma meita,
Ko raud tava māmuļīte?
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

21794.

Rīgā pirku pātadziņu,
Liku pūra dibinā,
Ka varēju tautu dēlu
Ik rītiņa sutināt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Dzelžiem kalu riņķainīcu,
Pie vīriņa iziedama,
Lai varētu tautu dēlu
Ik rītiņus sutināt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 260 -

21795.

Saka mani lēnu lēnu,
Kad es daudzi nerunāju;
Es aiz sava bargumiņa
I runāti nerunāju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21796.

Saka mani lēnu lēnu,
Paši lēnu norājuši;
Es jau biju bāliņos
Pirmā kaŗa cēlājiņa.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

21797.

Saka mani niknu bargu,
Bērtin bēru valodiņu;
Tas ir niknis, tas ir bargis,
Kas ar otru nerunā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21798.

Saka mani niknu bargu,
Lētaugušu bāliņos.
Tiesa bija, barga biju,
Bet nebiju lētaugusi.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pēla mani niknu bargu,
Vairāk pēla netikušu.
Tas ir tiesa, barga biju,
Bet nebiju netikuse.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21799.

Saka mani piedzērušu,
Kad es biju nosārkusi.
Ai, es pati nosārkusi,
No tā diža sīvumiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21800.

Šā lamāju, tā lamāju
Viņas sētas putras dambi;
Vai prātā to domāju,
Ka tas mans arājiņš?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

21801.

Šķitu savu bargumiņu
Bāliņosi paliekot;
Priekš' atradu tautiņāsi
Vārtu staba galiņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

21802.

Sīki kārkli upītē
Kūpēj' vien, bet nedega;
Rāšos vien, nedzīvošu, -
Netiklītis tautu dēls.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

21803.

Sīva augu, dzedra augu,
To es pate neliedzos;
Sīvi mani bāleliņi,
Vai es viena lēna būšu?
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

21804.

Sīva augu, tikuse
Pie bāleliņa;
Teiks tautas sīvumu,
Teiks tikumiņu.
Sīvumu, to teica,
Ne tikumiņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

21805.

Sīva sīva tu, Anniņa,
Kur es tevi sīvu likšu?
Kad tu būtu sudrabota,
Tad es tevi žīdam dotu!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21806.

Sīvi sīvi zīle brēca
Vārtu staba galiņā:
Nu pārveda mans brālītis
Sīvu dzedru līgaviņu.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

21807.

Sīvu mani tautas teica,
Sīvu teica bāleliņi.
Kā nātriņas sīvas auga
Bāleliņu žogmalā?
190 [Kuldīā].

21808.

Situ knipi uz knipīša
Uz tautieša deguniņa.
Ne tas manim maizes deva,
Ne man' lielu audzināja;
Tēvs māmiņa maizes deva,
Dieviņš lielu audzināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Pieci gadi, seši gadi
Par tautieti nebēdāju,
Situ knipi uzsizdama
Uz tautieša deguniņa.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

2. Situ knipi palēkdama
Uz tautieša deguniņa.
Ne tu, nelga, man' audzēji,
Ne mazai maizes devi!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 261 -

Sper kāj uz kāj,
Sak vārd uz vārd.
Kad tu mans arajiņs,
Ne tu man' audzenē,
Ne tu man maiz dev,
Ka es liet's nederē.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

21809.

Situ pliķi tautiešam,
Atsēdīju soliņā.
Ja tas manu pliķi nesa,
Tas būs mans arājiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21810.

Šmuidris auga tautu dēls
Dzeltāniem matiņiem;
Bij maniem pirkstiņiem
Tos matiņus plucināt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21811.

Tautās gāju es meitiņa,
Bet ar savu padomiņu:
Ne tautieša kalpotāja, -
Būšu viņa valdītāja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21812.

Tautiets mani jaunu jēma,
Lēnu meitu domādams.
Gan, tautiet, atradīsi
Manu jaunu lēnumiņu:
Es ar tavu māmulīti
Vienas dienas nedzīvoju,
Vienas dienas nedzīvoju,
Ne durvīs nesatiku.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

21813.

Tautu dēls, dūņu vēzis,
Gaida kāju noaunot.
Es tēvam nenoavu,
Kas mazai maizi deva!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21814.

Tautu dēls, dūņu vēzis,
Līdz manām kājiņām.
Būs man kāju āvējiņš,
Ne maizītes devējiņš.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

21815.

Tautu dēlis, dūņu vēzs,
Līdz manām kājiņām.
Man bij tevi neredzēt,
Ni tev mani bildināt!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21816.

Tautu dēlis lielījās
Man vaļiņu nedodot.
Kas vaļiņu man nedeva,
Drīkstošami, mākošam?
226 [Kandavā (Tl)].

21817.

Tautu dēlis lielījās
Norāt manus bāleliņus.
Manis vienas nenorāja,
Ne vēl manus bāleliņus!
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

21818.

Tautu dēls man vaicāja,
Cik man mantas pūriņā.
Nibēdā, tautu dēls,
Ir man manta pūriņā:
Bij manā pūriņā
Trim šņorēm pātadziņa;
Gan es tavu muguriņu
Rūtīm vien norakstīšu!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

21819.

Tautu dēlis mani ņēma,
Lēnu meitu dēvēdams.
Gan tu manu lēnumiņu
Dzīvodams atradīsi!
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21820.

Tautu dēls mani ņēma,
Lēnu meitu dēvēdams.
Vēl es tavu sirdi raušu
Caur ābeles sīki zari,
Vēl es tevi dancināšu
No krodziņa sētiņā!
224 [Kabilē (Kld)].

21821.

Tautu dēls mani sauca:
Sinepīte, sinepīte!
Vēl bij man nātrei būt,
Tavus vaigus zilināt!
190 [Kuldīā].

- 262 -

21822.

Tautu dēls priecājās:
Ekur mana rājamā!
Purvā auga greiza egle,
Tā būs tava rājamā!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21823.

Teica mani sīvu dzedru, -
Kas bij mans sīvumiņš?
Tas bij manis sīvumiņš:
Nevēl' sevis nicināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21824.

Teica mani sīvu dzedru,
Man sarkani vaigu gali.
Tie pašai nosarkuši
No lieliem žēlumiem.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

21825.

Teica mani sīvu dzedru, -
Nule gribu sīva būt,
Nule griezu sīvu rutku
Skābajās patekās.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

21826.

Tīšām gāju, nebēdāju,
Tais grīņosi ļautiņos,
Zināj' sava droša prāta,
Sava laba tikumiņa.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

21827.

Tikām liecu ozoliņu,
Līdz saliecu ritenī;
Tikām rāju tautu dēlu,
Līdz es viņu uzvarēju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Tikām situ tautu galdu,
Līdz atlēca šķēpelīte;
Tikām rāju tautu dēlu,
Līdz es viņu uzvarēju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21828.

Tirgū gāju nopirkties
Trijžuburu pātedziņu:
Priekš kulš' savu tēva suni,
Pēc kulš' savu arājiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21829.

Trim kārtām pīcku viju,
Liku pūra dibenā,
Ko pīckāt tautu dēlu,
Kad dzīvot nemācēja.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

21830.

Trim šņorēm pīcku viju,
Liku pūra dibenā:
Es grib' rāti tautu dēlu,
Ja nav rājis tēvs māmiņa.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

21831.

Trim starām pīcku viju,
Liku pūra dibinā;
Divi staras vīram būs,
Trešā vīra māmiņai.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Trim zariem pīcku viju,
Liku pūra dibinā;
Divi devu dēliņam,
Trešo dēla māmiņai,
Trešo dēla māmiņai
Par dēliņa nerājumu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21832.

Tu, tautiet(i), lēns būdams,
Kam tu mani bargu ņēmi?
Tu ar savu lēnumiņu
Norāj manu bargumiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tu, tautieti, lēns teicies;
Kas vējš tevi lēnu deva?
Tu ar savu lēnumiņu
Valdi manu sīvumiņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

21833.

Tu, tautieti, nezināji,
Kas manāi pūriņā:
Guļ manāi pūriņāi
Dzelžiem kalta pātadziņa.
Izmācīju tautas dēlu
Pa savami prātiņam,
Agri celties, vēlu gulties,
Braukt lēnāmi kumeliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21834.

Vakar sēju baltus zirņus,
Šodien zirņi neziedēja;
Vakar vedu jaunu māršu,
Šodien pašu [mani] izlamāja.
1311 [Apē (Vlk)].

- 263 -

21835.

Vaļa man, liela vaļa, -
Ko ar vaļu nedarīt!
Vaļa man vīru rāt,
Rāt vīram māmuliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21836.

Viena augu, gudra augu
Es savai māmiņai:
Tautiets saka vienu vārdu,
Es deviņi atsacīju.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

21837.

Vienu dēlu māt' audzēja,
Vienu veda vedekliņu,
I to pašu atsaveda
Kā sūro siņupīti.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

45684.

Vai dēliņ, vai dēliņ,
Mīļ es tevi audzināju;
Nu pārvedi līgaviņu,
No ķildīgām tautiņām.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

45685.

Ei saulīt, mēnesnīc,
Kā jūs skaiški mijaties,
Kad es būtu ar ļaudīm
Tik godīgi dzīvojus'!
322 [Praulienas Md].

45686.

Bij manā pūriņā
Stīgām šūta pātadziņa;
Nezināju tautu dēlu
Bez pātagas audzināt.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

45687.

Brāļam gāju sievas vest,
Dadzi dēstu sētmalā;
Ja būs barga brāļa sieva,
Lai ar dadzi badījās.
48 [Bērzaunes Md].

45688.

Cik ieraugu, tik pazīstu:
Būs sirdīga jaunā mārša;
Ij matiņi stāvu stāv
Kā tam pura ezīšam.
46 [Beļavas Md].

45689.

Cyuka cyuka, na māršeņa,
Buoleņ, tova ļaudeveņa:
Cauri guoja, narunuoja,
Kai cyuceņa ryukstēdama;
Kai cyuceņa ryukstēdama,
Kai gunteņa sprakstēdama.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

45690.

Droša biju mātes meita,
Droša gāju tautiņās.
Dūrēm suņus nodūrēju,
Knipēm puišus noknipēju.
241 [Lubānas Md].

45691.

Jas bej' bolta, pasorkona,
Gari moti, padzaltoni;
Jas varēju dažu puisi
Osoromi ryudynuot.
326 [Preiļu D].

1. Es bej' bolta, pasorkona,
Gari moti, padzaltoni;
Es varēju dažu puisi
I dzierdeit nycynuot.
389 [Silajāņu Rz].

45692.

Es sacēju tev, muoseņ,
Nastuod duorzā ruduceņa!
Atvess tev vedekleņi
Leidz ruduka ryugtumeņa.
182 [Kaunatas Rz].

45693.

Es uzliku dadža lapu
Vārtu staba galiņēje;
Asa asa dadža lapa,
Vēl jo asa vedeklīte.
129 [Gudenieku Azp].

1. Es uzliku dadža krūmu
Vārta staba galiņēje;
Asis asis dadža krūmis,
Vēl asāka brāļa sieva.
129 [Gudenieku Azp].

45694.

Es varēju sadziedāt
Ar ābeļu lakstīgalu;
Nevarēju sarunāt
Ar brālīša līgaviņu.
245 [Lutriņu Kld].

- 264 -

45695.

Gājumiņā vien pazinu,
Kuŗa barga mātes meita:
Kāju spēra, zeme plīsa,
Vārdus saka, kvēpi bira.
605 [Skolas].

45696.

Gara maņ bize beja,
Spolga muna volūdiņa;
Nanūryma dālu muote
Aiz deviņu duraviņu.
605 [Skolas].

45697.

Jau upeite gon tak strauļa,
Daugaveņa vēl strauļuoka;
Jau muomiņa gon ir borga,
Vedekliņa jau [vēl?] borguoka.
236 [Līvānu D].

45698.

Iegādāju bārgu māršu
Ir tautās nogājusi:
Tīrumā kājas āvu,
Birzē sedzu villainīti.
605 [Skolas].

45699.

Laiku laiku maliņē,
Kas ar mani ienaidē!
Bārga tēva meita biju,
Drīz otram pliķi cirtu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45700.

Līgaviņa, mātes meita,
Aizdzen mani dzirnu malt;
Sit man pliķi, vārdiem rāj,
Neliek vaļas delverēt.
373 [Sarkaņu Md].

45701.

Lēns puisītis mani ņēma,
Lēnu meitu domādams;
Nikna būšu, bārga būšu,
Viena vārda necietīšu.
358 [Rugāju Abr].

45702.

Līgaviņa mātes meita,
Tev nebija manis rāt;
Tev bij manas kājas aut,
Puškot manu augumiņu.
141 [Ivandes Kld].

45703.

Lūgšus lūdzu brālīšam,
Lai padara redelīti;
Gaŗš izaudzis tautu dēls,
Nevar matus aizkacēt.
141 [Ivandes Kld].

45704.

Ļaudis mani sīvu teica,
Nu tik sīva taisījose:
Nu tik ēdu sīpoliņu,
Rutku zupē mērcēdama.
129 [Gudenieku Azp].

45705.

Mēs gaidījām jaunās māršas
Kā saulītes uzlecam,
Kā tā gāja istabāji,
Kā guntiņa sprakšķēdama.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

1. Tai gaidēju jaunis māršis
Kai sauleiti izlacūt;
Ka atvede jaunū māršu -
Kai ryuktīs ruduceņš.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45706.

Mīl brāļam sīva bite,
Mīla barga līgaviņ(a):
Sīva bite medu nesa,
Barga sieva dzīvi kopa.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

45707.

Nedomā, tautu dēls,
Par delveri delveŗot;
Mana pūra dibenā
Trīs kazāka kančukiņas.
370 [Salienas (Salonajas) Il].

45708.

Nedomā, tu puisīt,
Tava vaļa vairs nebūs.
Nedomā krogā dzērt,
Ne gulēt pabeņķī;
Tev būs manas kājas aut,
Manas kurpes noslaucīt.
93 [Dundagas Vp].

45709.

Nasaver, tu Juonīti,
Ka jei moza augumiņ(a)!
Gon, uz augšu palākdama,
Tovus motus plucynous.
414 [Stirnienes Rz].

45710.

Nu pārveda, nu pārveda
Māsai acu bakstītāju:
Ērces spīķis padusē,
Pavārnīca rociņā.
Sargies, veca māmulīte,
Ar uguņa pagalīti.
546 [Kuldīga Kld apr.].

- 265 -

45711.

Palākdama knipi sytu
Uz tautīša daguntiņa:
Vai tu mozai maizes devi,
Ka tu vari nycynuot?
389 [Silajāņu Rz].

1. Palākdama knipsti sytu
Zam tautīša daguniņa:
Vai tu maņ maizes devi,
Ka tu mani aprunoj?
389 [Silajāņu Rz].

45712.

Paveries, dēlu māte,
Kā es tavu dēlu rāju:
Situ pliķi guldamās,
Rāv' aiz matiem celdamās.
146 [Jaungulbenes Md].

45713.

Saka mani sīvu, dzedru,
Lēt' augušu brālīšos.
Vai uzaugu nemaluse,
Vai druvāje negājuse?
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

457131.

Teica mani sīvu dzedru,
Teica darbu nemākam:
Savu tiesu darbu māku,
Valdu savu sīvumiņ'.
190 [Kokneses Rg].

45714.

Ļaudis mani sīvu saka,
Kad es biju nosarkuse.
Es no sava jaunumiņa
Nosarkusi vien staigāju.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

45715.

Skaista muna māršeņa,
Pupu zīdu, zierņu zīdu;
Pupu zīdu, zierņu zīdu,
Izkapteitis osumeņš.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Vai, cik skaiskta tei Vereite
Zierņa zīda skaistumeņu;
Zierņa zīda skaistumeņu,
Izkapteņas osumeņu.
579 [Viļāni Rz apr.].

45716.

Stīvi jūdzu, lēni braucu
Dārgas naudas kumeliņu;
Negribēju nelietīti
Sev priekšā staigājam.
Sapliķēju tautu dēlu,
To iesviedu kamanās.
417 [Struteles Tk].

45717.

Tautas mani sīvu teica,
Sinupītes sīvumiņ'.
Man vajdzēja nātrei būti,
Tautu dēlu zilināt.
347 [Rendas Kld].

45718.

Tautiets mani lielījās
Visu mūžu vārdzināt;
Tautiešam visus matus
Pa vienami nolasīš(u).
263 [Mēmeles Jk].

45719.

Tu, puisīti, tā domāji,
Ka es tāda lēna biju;
Es jau tavus brūnus matus
Pa vienam izlasīšu.
198 [Krustpils D].

45720.

Tā nebija mana vaina,
Ka es dzedra, nekaunīga;
Tā, brālīti, tava vaina, -
Kādu ņēmi līgaviņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45721.

Tāli mani tautās deva,
Es (bij') sīva mātes meita:
Es māmiņas dēliņam
Situ pliķi šķindēdama
546 [Kuldīga Kld apr.].

45722.

Tai sacaja tei Tekleita:
Byus pūguota vedekleņa.
Tei pūguotuo vedekleņa
Pūguos tovu mugoreņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Tei māmeņa prīcuojās:
Tyks pūguota vedekliņa.
Oi māmeņ, oi māmeņ,
Tei pūguota vedekliņa
Pūguos tovu mugoriņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 266 -

45723.

Tu, Andriņ, nezināji,
Kas Lībiņas pūriņā:
Bij Lībinas pūriņā
Dzelziem kalta pātadziņa.
Ja Andriņš neklausīs,
Muguriņu svīcinās.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

45724.

Žagatiņa brēktin brēc
Viņā lauka galiņā.
Tā nebija žagatiņa,
Tā bij brāļa līgaviņa.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

1. Žagatīte žagajēja
Nama spāres galiņā;
Tā nebija žagatiņa,
Tā bij dēla līgaviņ'.
141 [Ivandes Kld].

c. Tauta meita labas dabas, jautra, vēlīga, lēnprātīga u. t. t.

21838.

Aiju manu vēlīgumu,
Bāliņos palikušu!
Gan gribēju, nevarēju
Līdz aizvest tautiņās.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

21839.

Droši gāju, nebēdāju,
Lielajos dieveŗos:
Zinu savu lēnu prātu
Ieterēmi saderēt.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21840.

Es bij' pati gan lustīga,
Man sirsniņa raudāt raud.
Vai sirsniņa paredzēja,
Kāda mana dzīvošana?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21841.

Es uzaugu tik lustīga,
Neviens mani nenorāja;
Tautu dēlis, kokasirdis,
Rāj pirmā vakarā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21842.

Kā cielava žigla žigla
Mana brāļa līgaviņa;
Kā bitīte medutiņu
Tecināja valodiņu.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

21843.

Kas tev kait, bāleliņ,
Tev lustīga līgaviņa!
Kādu ļaužu mana bija, -
Raudādama vien staigāja.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Dziedātāja, runātāja,
Bāliņ, tava līgaviņa.
Vai no elles man izrāva? -
Raudādama vien staigāja.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

21844.

Kur, bāliņi, tu dabūji
Tik lustigu līgaviņu?
- Aiz kalniņa lejiņā,
Tai mazā sētiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21845.

Kur, brālīti, tu dabūji
Tik lustīgu līgaviņu?
Dzied kā sila cielaviņa,
Trauc kā līču lakstīgala.
110 [Cēsīs].

21846.

Kur, brālīti, tu dabūji
Tik lustīgu līgaviņu?
Es ar ņēmu tās māmiņas,
Kā man tādu nepārveda?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21847.

Kur, brālīti, tu dabūji
Tik lustīgu līgaviņu?
Es izgāju trīs novadi,
Tik lustīgu nedabūju.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

21848.

Kur tu ņēmi, bāleliņ,
Tik lustīgu līgaviņu?
Ar dziesmīti maltu gāja,
Ar valodu istabā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 267 -

21849.

Kur tu ņēmi, bāleliņi,
Tik lustīgu līgaviņu?
Ir es ņemtu, kad vēl būtu
Tās māmiņas auklējums.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

21850.

Kur tu ņēmi, bāleliņi,
Tik lustīgu līgaviņu?
- Teju pat ciemiņos
Visu ļaužu vainojamu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Kur, bāliņ, tu paņēmi
Tik lustīgu līgaviņu?
- No lielaja ciematiņa
Visu ļaužu izpaliņu.
424 [Barkavas pag. Rz].

21851.

Kur tu ņēmi, bāleliņ,
Tik mīlīgu mātes meitu?
Lēni durvis virināja,
Mīļi sauca māmuliņas.
121 [Gulbenē (Md)].

21852.

Liela prieka vīriņam,
Kad lustīga līgaviņa;
Lai tas gāja kur iedams,
Šķita pili pakaļā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

21853.

Lēna iemu, lēna teku,
Lēna mana valodiņa;
Dieviņš man novēlējis
Delverīti arājiņu.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

21854.

Lustīg' tēva meita biju,
Vēlīg' puiša līgaviņa;
Lustīgs tēvs audzināja,
Vēlīgs puisis maldināja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)],
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)],
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21855.

Lustīgs auga tautu dēlis,
Es vēl augu jo lustīga;
Lustīgam piederēja
Jo lustīga līgaviņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

21856.

Malkim dzēru alutiņu,
Soļim laidu kumeliņu;
Rāmas mātes meitu jēmu,
Būs man rāma līgaviņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

21857.

Man pašam smiekli nāca,
Ka lustīga līgaviņa:
Es prasīju sviesta maizi,
Viņa tek mutes dot.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21858.

Mana jauna līgaviņa
Spēlēdama vien staigāja:
Staigāj' riekstus kodīdama,
čaumaliņas mētādama;
Visi mani krūzu mati
Pilni riekstu čaumaliņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

21859.

Mīļa mana līgaviņa,
Mīļas mātes auklējums,
Viegli duris virināja,
Mīļi sauca māmuliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

21860.

Pirmajam dēliņam
čužu veda līgaviņu;
Tam otram, tam trešam
Kā uguņa dzirkstelīte.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21861.

Rāmi jūdzu, rāmi braucu,
Rāmi tek kumeliš;
Rāmajam bāliņam
Pārved' rāmu līgaviņu.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

21862.

Saka mani lēnu, glupu,
Ka es daudzi nerunāju.
Gudru ļaužu bērniņš biju,
Nebārstīju valodiņu.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

21863.

Sīku kārklu sētu pinu,
Lai nelīda sivēniņi;
Lēnu ļaužu māršu vedu,
Lai nešķīra bāleliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 268 -

21864.

Tautu dēlis ērmījās,
Ka es līksma brālēnos;
Ir pie tevis līksma būšu,
Ja tu mani nenorāsi!
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21865.

Uz tā mana kumeliņa
Ūdens rasa nestāvēja;
No tās manas līgaviņas
Ļauna vārda nedzirdēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21866.

Vai bij pats Dieviņš devis
Tik lustīgu līgaviņu:
Dziedādama vien staigāja
Ar manām māsiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

45725.

Ai Dieviņ, skaisti dzied
Otra vīra līgaviņa;
Es tecēju klausīties,
Vai ir mana tā dziedāja.
46 [Beļavas Md].

45726.

Ar lustīti, ar vēlīti
Es dabuju arājīnu,
Citas meitas nedabuja
Ne ar zeltu, sidrabīnu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

45727.

Cik i maņ i prīcys ļustis,
Kei pi sovys leigaveņis:
Tei bej loba darbeņāji,
Tei pa naktim guļteņāji.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

45728.

Dēju priedi, dēju egli,
Nelūkuju ozuliņu.
Ņēmu labu mātes meitu,
Nelūkuju sudrabiņu.
224 [Lielvārdes Rg].

45729.

As aiz prieka navarēju,
Cik man mīļa līgaviņa:
Cik as prosu sviestamaizi,
Viņa tak mutes dot.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

45730.

Ik rītiņus mazgājos
Zaļe zāles rasiņe,
Lai redzēja tautu dēls
Manu graznu tikumiņ'.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

45731.

Ikvakarus lakstīgala
Trauc ābeļu dārziņā;
Tā nebija lakstīgala,
Tā bij dēla līgaviņa.
165 [Kalncempju (Kalnciema) Vlk].

45732.

Kā irbīte tautu meita,
Kā skujiņa valodiņa;
Būs manam bāliņam
Labu ļaužu līgaviņa.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

45733.

Laba būs, laba būs
Bāleliņa līgaviņa:
Ne snaudule, ne miegule,
Ne māmiņas rājējiņa.
605 [Skolas].

45734.

Ozolami bieza miza,
Lapas lēni birināja;
Lēni lēni man' māsiņa
Tautu durvis virināja.
46 [Beļavas Md].

45735.

Pulciņā noraudzīju,
Kuŗa brāļa līgaviņa:
Kuŗa daudzi nerunāja,
Nebārstīja valodiņu.
241 [Lubānas Md].

45736.

Sak', brālīt, kur tu ņēmi
Dzie(dā)tāju līgaviņu?
Manim bija šīs zemītes,
Tā staigāja raudādama.
36 [Balvu Abr].

45737.

Staigā lēni, runā gudri,
Muna jauna līgaviņa;
Lai kauniņa man nebija
No citām ietaļām.
358 [Rugāju Abr].

- 269 -

45738.

Tuol es guoju tuolumā,
Nasanešu lelumā;
Kura vaca, tei māmeņa,
Kura jauna, tei muoseņa.
170 [Kapiņu D].

4) Par līgavaiņa un līgavas tikumiem un netikumiem

a. Tauta dēls netiklis, laisks, tūļa u. t. t.

21867.

Aiju manu lielu kaunu
Pret citām māsiņām:
Es bij' pati vēlīgā,
Nu neveikļa līgaviņa.
1311 [Apē (Vlk)].

21868.

Ai pīlīte platkājīte,
Kam sajauci ūdentīnu?
Ai netiklis tēva dēls,
Apsjem labu mātes meitu!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

21869.

Apakļam, mans pūriņš,
Apakļam, mans bāliņš!
Uz celiņu sazināju
Slinku maizes arājiņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

21870.

Dieviņš deva, man vēlēja
Slinku vīru arājiņu;
Ne puķīte neziedēja
Slinka vīra sējumā.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21871.

Es šķitos uzaugdama
Pureniņu sasagūt:
Sasaguvu vīgrieznīti, -
Nekam lieti nederēja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es gribēju kalnā kāpt,
Ieķerties emolā;
Es ieskrēju lejīnā,
Ieķēros vībotnē.
Es gribēju sievu ņemt,
Ieņemt daiļu mātes meitu;
Es ieņēmu cūkganīnu,
Kas vis lieti nederēja.
140 [Valkā].

2. Es gribēju kalnā kāpt,
Pie ozola noķerties;
Notecēju lejiņā,
Noķēros vīdrīksnē.
224 [Kabilē (Kld)].

21872.

Es tā tūļas negribēju,
Man tas tūļa gadījās:
Divas stundas kājas āva,
Trešo jūdza kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21873.

Gadīt man gadījās
Nevis kādu domājos:
Cūku gans, pelnu ruška,
Ne ozola dējējīc.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

21874.

Gana bēgu, neizbēgu
No nelieša tēva dēla;
Bēgu maza ganīdama,
Bēgu, liela izauguse.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

21875.

Glabājies nu, māsiņa,
Kādu bluķi dabūjusi!
Ne vīzīte nopinama,
Ne zemē nometama.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

21876.

Glabājies [Vazājies] nu, māsiņa,
Kāda sleņģa dabūjuse:
Es jau tev gan sacīju,
Tu jau manis neklausīji.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Vazājies nu, bāliņ,
Kādas slampas dabūdams!
Kuŗu dienu tu atnāci
Uz maniem valodām?
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

21877.

Iztālēmi es pazinu,
Kuŗš nilietis tēva dēls:
Gar zemīti kājas vilka,
Uz acīm cepurīte.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 270 -

21878.

Gana bija labu ļaužu,
Gana mani bildināja;
Par Dieviņa likumiņu
Nelabais gadījās.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

21879.

Gana lēni es jau augu,
Tā nelieša bīdamies;
Vai bij pate nelaimīte
Manis dēļ taupījuse!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21880.

Gan man žēl tās bitītes,
Kas ielīda [ielīde] celmiņā;
Gan man žēl tās māsiņas,
Ko iedeva [iedeve] neveiklam.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

21881.

Gaŗa priede, gaŗa egle,
Gaŗa visa vasariņa;
Gaŗš mužiņis māsiņā,
Ar nelieti dzīvojot.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

21882.

Gauži raud raudaviņa,
Pa Daugavu peldēdama;
Tā raud daža mātes meita
Pie nelieša tēva dēla.
4 [Aijažos].

21883.

Godā Dievis mani deva,
Godam māte audzināja,
Tik es tiku negodā
Caur netiklu tēva dēlu.
216 [Ventspilī].

21884.

Kā, māsiņ, tev patika
Neveiklīts arājiņš?
Es negribu neveiklīša
Ne ieloka aizkaram.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21885.

Kam tu liji, lietutiņ,
Kam tu rasu rasināji?
Kam tu gāji, mūs' māsiņa,
Pie nelieša tēva dēla?
224 [Kabilē (Kld)].

21886.

Kas to vairs tīru deva
Netīro ūdentiņu!
Kas to nu vairs norāja
Nerāto tēva dēlu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21887.

Ko lūkoji, tu māsiņa,
Visu gaŗu vasariņu?
Es būt' tādu nolūkojse
Uz divāmi nedēļām:
Ik vadziņu izdzīdamis,
Utes kava cepurē.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

21888.

Ko, vējiņ(i), ielocīji
Nelocītu ozoliņu!
Ko, māsiņ(a), tu norāji
Nenorātu tēva dēlu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21889.

Kur bij man nu palikt
Ar neveiklu tēva dēlu?
Speŗ' ar kāju, lai pakrīt
Liela ceļa maliņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

21890.

Ļumpis bija mans vīriņis,
Es tā ļumpja sieva biju.
Kā bij man sava mūža
Ar to ļumpi nodzīvot!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21891.

Māmīn' mani mīļ' auklēja,
Pie mutītes dalikdam';
Ar vis' mīļu auklējumu
Iedo(d) mani neliešam.
1191 [Ēveles draudzē].

21892.

Māsiņ, tavu muļķu prātu,
Iet pie tāda delverīša!
Ik pie kroga piejādams,
Brammē savu kumeliņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

21893.

Māsiņ' vīra gribējusi, -
Nu tu vīra dabūjusi:
Sēņu lauzi, peku būri,
Ne maizītes devējiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 271 -

1. Teba bija tev, māsiņa,
Šīs vasaras lūkojums!
Sēņu lauža, lapu guļa,
Ne maizītes arājiņš.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

21894.

Mēs bijām trīs māsiņas,
Visas trīs Anužiņas;
Visām trim gadījās
Neveiklīši arājiņi.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

21895.

Mūžu manu novīstamu
Ar neveikli tēva dēlu!
Būt' zinājsi to dieniņu,
Pie celmiņa nosēdētu.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

21896.

Nodzeriesi, bāleliņ,
Purienā rāvūdeni,
Kam tu mani ievēlēji
Slinkam miežu arājam!
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

21897.

Pinu, pinu, es nopinu
Sausu krūkļu vaiņadziņu;
Gāju, gāju, es nogāju
Pie netikļa tēva dēla.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

21898.

Pinu vīzi gan ražanu,
Tā noplīsa valkājot;
Tāds nelieša tēva dēlis
Tiek manam(i) mūžiņam.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Vīzīt' pinu gan diženu,
Tā noplīsa, to nometu;
Apņēm' laisku mātes meitu,
Tās nomest nevarēju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21899.

Prāta, jēgas man nebija
Iet pie tāda delverīša;
Vai augdama neredzēju,
Ko darīja dzērumā?
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

21900.

Puķīt', tavu ziedēšan'
Stāvejā kalniņā!
Māsiņ, tavu domājumu,
Iet pie slikta tēva dēla!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

21901.

Pušu šķīru linu sauju
Kulstīdama, mīstīdama;
Pušu lauzu sav' prātiņu,
Ar nelieti dzīvodama.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

21902.

Sadugusi saule tek
Pretim lietus mākoņām;
Tā saduga mans prātiņš
Pret nelieti tēva dēlu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Saduguse saule tek,
Lietus gaisa domādama;
Tā saduga mans prātiņš,
Ar nelieti dzīvojot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Sadumuse saule tek
Pa melliem debešiem;
Tā saduma mans prātiņš,
Ar nelieti dzīvojot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Sajukuse upe tek,
Sajukuši ezeriņi;
Sajuc's bija mans prātiņš,
Ar neveikli dzīvojot!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21903.

Žēlumama nevarēju
Uz māsiņu raudzīties:
Jo tā auga sērdienīte,
Vēl netikļa līgaviņa.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

21904.

Sīc bitīte, ielīduse
Nedētā ozolā;
Raud māsiņa, nogājuse
Pie neveikla tēva dēla.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21905.

Zuda man, zuda man
Zīda diegi pūriņā:
Zudīs mans augumiņš,
Ar neveikli dzīvojot.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

21906.

Tā sacīja māmuliņa,
Man gāliņu glaudīdama:
A meitiņa mīļa balta,
Neliešam niecinām'.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

- 272 -

21907.

Tautu dēls nemācēja
Pastaliņu pataisīt;
Kad jātaisa pastaliņas,
Nes kaimiņu puisīšiem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21908.

Tēvs man teica savu dēlu,
Teica lielu dravenieku.
Tavs dēliņš nemācēja
Cūkai sili pataisīt!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21909.

Tek upīte pret kalniņu,
Žagariņus lauzīdama;
Iet māsiņa pie nelieša,
Baltas rokas lauzīdama.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

21910.

Tyuļa tyuļa tautu dāls,
Namuocēja klanētīs;
Mun' muoseņa pa pogolmu
Kai nīdreite lūcējuos.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

21911.

Vai bij manas jaunas dienas,
Manu košu augumiņu
Paņemt tādam slendeŗam,
Krogu, tirgu skrējējam!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21912.

Viena pate man māsiņa
Kā zīlīte zariņā;
Tai pašai gadījās
Neveiklītis arājiņš.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

21913.

Cēlu krēslu, vēl atrāvu
Vecajam brālītim,
Kam tas mani stumšus stūma
Nelietim roku dot.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

21914.

Cik, māsiņa, tev prātiņa,
Iet pie tāda delverīša?
Dzēris, miegu negulēja,
Sakāms - vārdu neklausīja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Kādu vīru es gribēju,
Tād' ar man Dievīns deva:
Dzēris, darba nedarīja,
Gudris - miega negulēja.
140 [Valkā].

45739.

Ābel stādīj,
Cēber izaug;
Labu vīru meklēj,
Šmorgul dabuj.
546 [Kuldīga Kld apr.].

45740.

Ai daiļais tēva dēls,
Tavu vienu stīvu galvu!
Braukšu Rīgā, pirkšu ķēdi,
Maukšu tavā galviņā.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

45741.

Vai brāļi, vai brāļi,
Mūs' māsa piesmieta!
Tautiešam sānu māsa,
Sešus gadus vērgojuse.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

45742.

Es bej' lela dorba meita,
Maņ atdevja natikļam;
Es tū sovu natiklīti
Pi darbiņa radynuoju.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

45743.

Es izpēru tautu dēlu
Ar pastalas ielāpiņ(u),
Kam tas agri necēlās,
Kam pastalas nelāpīj(a).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

45744.

As nalyku Dīva vaiņas,
Muotes pošas vaiņa bej'.
Kod guļdjāja šyupelī:
Guļ navēkļa ļaudaveņa.
605 [Skolas].

45745.

Es totiet purne,
Ka spalain lin so.
Nevare ielocit
Pēc savam prātiņam.
372 [Sarkanmuižas Vp].

- 273 -

45746.

Ka es būtu zinājusi,
Ka nelietis raudzījās,
Es būt' savus brūnus matus
Pār vaiņagu pārlaiduse.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

45747.

Kaut es būtu to zinājsi,
Ka nelietis lūkojās,
Es būt' savu vainadziņu
Jūras dzelmē iesviedus';
Es būt' savu gludo galvu
Rotājoties sajaukus'.
381 [Sēļu Vlm].

45748.

Kūtrajam laimējās
Ar maniem nodzīvot;
Drīzi gāju, drīzi staigāju,
Drīzi laiku nodzīvoju.
373 [Sarkaņu Md].

45749.

Labāk būtu trīs vasaras
Kungam cūkas ganījusi,
Nekā vienu vasariņu
Ar nelieti dzīvojusi.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

45750.

Lai labāk sniegs apsniga
Labu ļaužu tīrumai,
Nekā manim jādzīvuj
Neveiklīša istabai.
224 [Lielvārdes Rg].

45751.

Labāk man sniegs uzsniga
Tīrumā strādājot,
Nekā man saule spīd,
Ar netikli dzīvojot.
214 [Lažas Azp].

45752.

Labāk zīļu vainadziņu
Pret akmeni sadauzīju,
Nekā būtu palikusi
Šito puišu līgaviņa.
205 [Kusas Md].

45753.

Mani māmeņa atdevja
Kai tam zemes kūrmuļam:
Ni ir loba oruojiņa,
Ni sīneņa pļuovējiņa.
174 [Kārsavas Ldz].

45754.

Māseņ manu mīļu baltu,
Kā es tevi nožēlošu?
Gan vārgose tu uzaugi,
Vēl apjēme netiklītis,
Asarinu dzērējinis.
603 [Lietuva].

45755.

Māsiņ, tavu muļķa prātu,
Tu ar tādu delverīti!
Es ar tādu nerunātu,
Ne ar savu roku dotu;
Ne vēl savu roku dotu,
Savu zelta gredzentiņ'.
427 [Tadaiķu Lp].

45756.

Netiklim, netiklim
Mēs māsiņu iedevām:
Pērnie lini nemīstīti,
Aizpērnie kaņepāji.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

45757.

Netiklīti tēva dēls,
Bi' man tevi sen zināt!
Tev bij manu augumiņu
Redzēt viena, nedabot.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

45758.

Palāks putns spuornus syta
Uz palāka akmisteņa.
Tyka, tyka natikļam
Dyžanuo ļaudaveņa.
174 [Kārsavas Ldz].

45759.

Pušu kūžu rīksta kaulu,
Pušu kūžu kūduleņi;
Pušu laužu sov' pruoteņi
Ai neveikli oruojeņi.
314 [Pildas Ldz].

45760.

Raužu, raužu, kuo es raužu,
Raužu puišu cereibeņis;
Vīns pajēme neveikleits,
Citi vaira naceŗā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

- 274 -

45761.

Rinde mans raibliņš
Pa celiņ baliņas,
Atradaš tautiņas
Slink sien pļāvjiņ.
518 [Zlēku Vp].

45762.

Sadylst zalta gredzineņš
Iz piersteņa nosojūt;
Sadyla i muns myužeņs
Ai naveikli dzeivojūt.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45763.

Gryuts munam kumeļam
Dzeļža rotus vyzynuot;
Gryuts munam myužeņam
Ar naveikli nūdzeivuot.
314 [Pildas Ldz].

45764.

Sakarmenči divi reizi -
Mūs' māsiņas vīlušās:
Saauguši kūtri zirgi,
Saņem laiskus arājiņus.
605 [Skolas].

45765.

Skaists bij manis arājiņis,
Sējas lauka nezināja;
Un es pate arājiete
Savas puķes nelaistīj(u).
464 [Vānes Tk].

45766.

Spoža zvaigzne grozījās
Par augstiema debešiem;
Tā grozāsa mans prātīnis,
Ar netikli dzīvojot.
94 [Dunikas Lp].

45767.

Šķiet' ozolu sīkstu koku -
Nava liepas sīkstumiņ(a);
Šķitu gudru tautu dēlu -
Nav ij manu gudrumiņu.
46 [Beļavas Md].

45768.

Tautu dāla teirumā
Smilgas vīn leiguojās;
Kuolab smilgas naleiguos,
Guļ leidz saule pusdīnās?
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

45769.

Tautu dēls, dūņu vērs's,
Gaida kājas noaunam.
Es tēvam gan noavu,
Ne slinkam tēvdēlam.
378 [Seces Jk].

45770.

Nedomaj, tu tautieti,
Kad es tev kājas aušu!
Tēvam kājas nenoāvu,
Kas mazai maizi dev(a).
224 [Lielvārdes Rg].

45771.

Tautas dēli lielījās,
Lielum lielie amatnieki;
Pa godam nemācēja
Cūkai sili uztaisīt.
416 [Strazdes (Tl)].

45772.

Tautu dēls lielījās,
Esot liels darbinieks;
Kad aizgāju, tad atradu
Pa pagalmu valstoties.
Divas stundas kājas ava,
Trešo jūdza kumeliņu.
324 [Priekules Lp].

45773.

Tautu meita bēdājās,
Kad es artu nemācēju;
Sēsim cūku rakumos,
Būs' maizītes paēduse.
240 [Lodes Vlm].

1. Nabādoj, līgaveņa,
Ka es art nemuocēju!
Sēsim cyuku badumūs,
Augs mīzeiši grīzdamīs.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

2. Kū mes, meitiņ, dareisim,
Oba div saguojuši?
Tu namuoc sprēst nī aust,
Es namuok art, ecēt.
Sēsim cyuku rokumūs,
Lai aug maize grīzdamuos.
357 [Rudzētu D].

3. Ku jyus obi dareisit,
Itik jauni saženeiti?
Jei namuok aust i sprēst,
Jis namuok art i ecēt.
Sēsim cyuku rokumūs,
Tur augs maizja grīzdamuos.
168 [Kalupes D].

- 275 -

45774.

Tivu tivu, tu tautiet,
Es gan tālu vairījos;
Es jau redzu: tu nebūsi
Man padoma devējiņš.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

45775.

Vysu myužu Dīva lyudžu,
Sev gudrūji oruojeņi.
Kai (es) lyudžu, tai izlyudžu,
Myužam slinki, natekleiti.
314 [Pildas Ldz].

45776.

Vīzīt' mana, kad nopīta,
Kājiņ' mana, kad apauta;
Paņem' laisku tēva dēlu,
Tas visam mūžiņam.
605 [Skolas].

45777.

Zini, Dievis, kam paliks
Mans agrais cēlumiņš?
Sliņķim tautu dēliņam,
Līdz gaismiņu gulošam.
112 [Ezeres Kld].

b. Tauta meita netikusi, laiska, lētaudzīte u. t. t.

21915.

Vaiju vaiju bāleliņ,
Kāda tava līgaviņ',
Kā cūciņa rekšķināja,
Savus viesus mielodama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

21916.

Ai bāliņ, kur nu liksi
Tādu gultas pūdētāju?
Ar saulīti gulēt gāja,
Bez saulītes necēlās.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

21917.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Kad panākšu labus ļaud's
Ar kūtro kumeliņu,
Ar laisko līgaviņu!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21918.

Ai māršiņa, brāļa sieva,
Tu man kaunu padarīji:
Es atradu bāliņam
Melnu kreklu mugurā.
216 [Ventspilī].

21919.

Ak, paldies! tā vajag
Staltam tautu dēliņam:
Tāli jāt, dārgi pirkt,
Atvesties netikušu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Tā vajaga, tas notika
Lepnam tēva dēliņam:
Tāļu jāt, dārgi pirkt,
Snaudulīti vizināt.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

21920.

Apsagāza mans bāliņš
Kā ar sūdu vezumiņu:
Nosapirka kūtru zirgu,
Noņēm' laisku līgaviņu.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

21921.

Audziet kupli, ozoliņi,
Mana brāļa pagalmā,
Kur laiskai māršiņai
Launagā pagulēt!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

21922.

Augus' bij' tautu meita,
Priedītēs raudzīdama:
Ciemā tek vainadziņa,
Ciemā baltas villainītes.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21923.

Brālīt, tava līgaviņa
Tāļu vesta, netikuse:
Saulē cūkas nogulētu,
Kaut māmiņa necēluse.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21924.

Brālīts pirka dārgu zirgu,
Laisku ņēma līgaviņu.
Diža nauda, mač [maģs] zirdziņis,
Mūžam laiska līgaviņa.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

21925.

Bāliņš tūļas negribēja,
Brāļam tūļa gadījās.
Ej, brālīti, tu pa priekšu,
Lai iet tūļa pakaļā!
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

- 276 -

21926.

Es atvedu bāliņam
Brīnum skaistu līgaviņu,
Brīnum skaistu sejiņā,
Brīnum laisku darbiņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

21927.

Es nesaku mātes vainu,
Ka [Kad] man laiska līgaviņa:
Pats precēju, pats derēju,
Kumeliņus ganīdams.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)], 1311 [Apē (Vlk)].

21928.

Gauži raud lētaudzīte,
Maizītē ievedama.
Neraud' gauži, lētaudzīte,
Maize māca darbiņam!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21929.

Gauži raud lētaudzīte,
Maizītē ievedama.
Neraud' gauži, lētaudzīte,
Pate maize darbu dara!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Saimeniece bēdājās,
Kā samals rīta māli.
Nebēda, saimeniece,
Pate maize darbu dara!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

2. Slinka laiska bēdājās,
Kā darbiņus padarīt.
Nebēdā, slinka laiska,
Pate maize darbu dara!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

21930.

Gauži raud lētaudzīte,
Tautiņās aiziedama:
Kā būs raut atvasītes
Mīkstajām rociņām?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Gauži raud lētaudzīte,
Smalku birzi pievedama:
Kā būs cirvi vēcināt
Smalkajāmi rociņām?
(?).

21931.

Grūt manam kumeļam,
Oša laiva vezumā;
Grūt manam bāliņam,
Netikuse līgaviņa.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

21932.

Jau es pati laiska biju,
Vēl laiskam mani veda.
Kur tie kalpi, kalponītes,
Kas mūs laiskus aptecēs?
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

21933.

Kaila kaila karašiņa,
Laiska laiska vedemā:
Nevīžoja goves slaukt,
Ne māmiņu aptecēt.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

21934.

Kaunies kauna, jaunā mārša,
Dievers slauka istabiņu!
Lai kauniņš ko kauniņš,
Jau slavīte bāliņos.
121 [Gulbenē (Md)].

1. Kaun'eņu, munu kaun'eņu,
Muot'a mola, as gul'ēju!
Lai kaun'eņis kū kaun'eņis,
S'eņ slav'eita mal'eņā.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

21935.

Kaut es būtu pastaigājse,
Ar ļaudīm parunājse,
Nenoņemtu mans bāliņš
Tādas laiskas līgaviņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21936.

Ķiza ķiza, bāleliņ,
To es tev novēlē:
Tu jau mani slinku sauci,
Nu tev slinka līgaviņa!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21937.

Kūtru pierku kumeliņu,
Slinku jēmu līgaviņu.
Kumeliņu izmācīšu, -
Kur likš' slinku līgaviņu?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

21938.

Kur, meitiņa, krapšināsi
Ar tām kaula kurpītēm?
Pie tautieša krapšināšu,
Vieglu dienu gribēdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 277 -

21939.

Kur, tautieti, tu redzēji
Mani lēti uzaugam?
Vai es augu nemalusi,
Vai darbos negājusi?
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautu dēls mani teica
Lētaugušu bāliņos.
Vai es augu nemalusi,
Vai druvā negājusi?
Ik vakaru pārtecēju
Kā ūdeņa raudavīte.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

21940.

Kuŗam tāda līgaviņa
Kā manam bāliņam?
Kuce traukus apmazgāja,
Kaza šķina kāpostiņus.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

21941.

Labāk manim līka malka,
Nekā laiska līgaviņa;
Līku malku krāsnī bāzu,
Kur likš' laisku līgaviņu?
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

21942.

Lai ir laiska, kad tik skaista
Bāliņam līgaviņa;
Ļaud's slavēja skaistumiņu,
Brāliņš slēpa laiskumiņu.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

21943.

Māte māte, tava meita
Nebūs vietas turētāja:
Kaķiņ' sviesta darītāja:
Vistiņ' dārza ravētāja.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

21944.

Nosalaida mans bāliņš
Kā no kalna lejiņā,
Nosapirka kūtru zirgu,
Noņēm' laisku līgaviņ'.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21945.

Pārveda moderes
Slinko meitiņu,
Pātaga palika
Pie gultas staba.
Tur viņa palika,
Še viņa rasies.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

21946.

Paldies saku tam puišam,
Kas ņem man' netiklīt',
Saulītē cēlušai
Iedod' maizes gabaliņ'!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

21947.

Pusvīriņa es pazudu
Ar to slinku līgaviņu:
Grezna cauņu cepurīte,
Melns krekliņis mugurā.
190 [Kuldīā].

21948.

Raud māmiņa viena pati,
Raud, ar otru runādama:
Tikušam(i) dēliņam
Netikusi līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 1311 [Apē (Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Raud Laimiņa, raud māmiņa,
Abas divas gauži raud:
Labajam dēliņam
Netikusi līgaviņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21949.

Slampa bija, slampa bija,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Nij saprata krēsla celt,
Nij noņemt vilnānītes.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

21950.

Slinku sievu es pārvedu,
Pilnu tīni garoziņu.
Citi vīri mežā brauca,
Man jāvāra garoziņas.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

21951.

Steidz' māršai roku dot
Pirmajā vakarā,
Mīkstu rociņ' i atradu,
Nav mālīša malējiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21952.

Tautu meita toņājās
Mūs' bāliņa klētiņā.
Vai tu tāda toņa būsi,
Kad tu iesi druviņā?
3021 [skat. 2741. (Salgales pag. Jg)].

21953.

Tiešām saku, nemeloju,
Lēši augu bāliņos:
Kalpi gāja rījas kult,
Kalponītes māļa malt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 278 -

21954.

Tikušami dēliņami
Netikuse līgaviņa;
Puse vīra pazuduse
Aiz līgavas netikuma.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21955.

Tikušas māmiņas
Meitiņu ņēma;
Vienu krekla piedorkni
Mēnešus šuva.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21956.

Vāciešam tādu ņemt,
Ne tam mūsu bāliņam:
Ne tā ziemu malti gāja,
Ne vasaru druviņā.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

21957.

Vedi, vedi kādu meitu,
Neved laisku mātes meitu!
Labāk gulu pie akmeņa,
Ne pie laiskas mātes meitas.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21958.

Visi saka, visi saka,
Mana sieva slinka laiska.
Lai bij slinka, lai bij laiska,
Kad tik laba dancotāja!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21959.

Visi sauca, visi sauca:
Lētaudzīte lētaudzīte!
Vai tādēļ lētaudzīte,
Kad es augu pie māmiņas?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21960.

Celies agri, bālenini,
Pievij gaŗi pātedziņu:
Jaunu veda, bet jau slinku
Brālīšame līgaviņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

45778.

Ai brālīti, ai brālīti,
Nu tev slikti gadījās!
Kam tu ņēmi pār novadu
Nezināmu līgaviņu?
12 [Allažu Rg].

45779.

Ai manu brālīti,
Man tevis žēl,
Kam ņēmi slinko
Māmiņas meitu.
141 [Ivandes Kld].

45780.

Ak tu valls, i nūzaspļuovu,
Radzūt savu bruoļa sīvu;
Nei tī beja tikumiņa,
Nei ar veiklas volūdiņas.
36 [Balvu Abr].

45781.

Atsaroda, atsaroda
Kvīseišam sānoleņa;
Atsaroda ispolai
Lobi ļaudis.
326 [Preiļu D].

45782.

Balta balta ieva zied,
Mellas ogas galiņē;
Grazna bija mātes meita,
Nevaid grazna tikumiņ'.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

45783.

Brālīt, tava līgaviņa
Lēti auguse, netikusi.
Nu maiņotu, kaut varētu,
Ar kaimiņa cūkgaņiem.
200 [Kuldīgas Kld].

45784.

Tālu jēmu līgaviņu
Pa ļautiņu ieteikšanu;
Nu mītotu, kaut varētu,
Ar ciemiņa meitiņām.
398 [Skrundas Kld].

45785.

Brālīt, tava līgaviņa
Nebūs vietas turētāja:
Pate darbu nemācēja,
Ar saimīti nesadere.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45786.

Brālīts cēla prieža [priežu] māju
Augsti kalna galiņā;
Paņem slinku līgaviņu,
Noslīdēsi lejiņā.
97 [Dūres Vlk].

- 279 -

45787.

Ceļā tapa man zināms,
Kāda brāļa līgaviņ(a).
Būt' zināj'si brāļa prātu,
Atstāt' ceļa maliņā.
23 [Ārlavas Tl].

45788.

Cūka cūka, ne meitiņa
Mana dēla līgaviņa:
Saulē cūku nogulēja,
Kad māmiņa nepacēla.
464 [Vānes Tk].

45789.

Daiļa daiļa tautu meita,
Lai velns tavu daiļumiņu!
Govis dīca neslaucamas,
Telēniņi nebaroti.
377 [Sāvienas Md].

45790.

Dzīd, galeiti, trycynoj
Vysapleik ustob(iņ)as;
Pīceļ, tu, natikleiti,
Kur ceļama nasaceļ.
170 [Kapiņu D].

45791.

Es labāka, bāleniņ,
Nekā tava līgaviņa;
Drīz otram krēslu cēlu,
Drīz jautāju valodiņu.
241 [Lubānas Md].

45792.

Ikkatram to glabāt,
Kas katram rociņai:
Citam kūtris kumeliņis,
Citam slinka līgaviņa.
224 [Lielvārdes Rg].

45793.

Iztecēja pa vuortim
Nagrūžuots kumeliņš;
Izputēja muņ dzeivīte
Aiz naruotnas ļaudaviņas.
465 [Varakļānu Rz].

45794.

Izateicja muns buoliņš,
Ka atvesšu rakstītuoju;
Cyuku gane, palnu ručka,
Na rakstiņu rakstītuoja.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

45795.

Jau muosiņa loba sīva,
Gūvu slaukt namuocēja;
Cytas meitas gūvu slauktu,
Jei ar veiru pologā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

45796.

Jāj, buoleņi, tu pa prīšku,
Lai īt tyuļa pakaļī!
Cikam tyuļa tyuļoisīsi,
Jau buoleņš i gobolā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

1. Ej, muosiņa, tu pa prīšku,
Lai īt tyuļa pakaļī!
Cikom tyuļa tyuļuojās,
Mun' muosiņa aiz galdiņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

45797.

Kāda bija netikusi
Mana brāļa līgaviņa:
Purvu niedras saaugušas
Kāpostiņu dārziņā.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

45798.

Kū dūmuoji, tu Juonīti,
Taidu sīvu sev jemdams?
Ni jei prota lobu dorbu,
Ni cyuceņu pabaruot [paganīt].
414 [Stirnienes Rz].

45799.

Laiska meita gauži raud,
I maizīti iejaudama.
Neraud' gauži, laiska meita,
Maizīt' nāca darbiņā.
373 [Sarkaņu Md].

45800.

Lyska lyska tei māršeņa,
Kas darbeņus izlyskuoja;
Vjāļ goršoika ītaleņa,
Kas darbeņus nycynuoja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

45801.

Blāga blāga muoseiceņa,
Vjāļ blāgoika ītaleņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 280 -

45802.

Lētauguse tautu meita,
Nu mēs tevi spierdzinās!
Ziemu liks meže braukt,
Pavasaru gŗavjus rakt;
Ik rītiņus pūru malt,
Podu vērpt nedeļe.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

1. Tautu meita tautu meita,
Nu mēs tevi spīdzinās!
Ziemu liksim meže braukt,
Pavasari gŗāvjus rakt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45803.

Ļaudim ļaužu ļaudoveņis -
Kuru ļaužu muna beja?
Dzīdodama kuojis ova,
Rauduodama moltu guoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45804.

Ļaudim ļaužu ļaudaviņa -
Kuru ļaužu muna beja?
Ni jej dzīd, ni runoj,
Staiguodama vīn dūmoj.
389 [Silajāņu Rz].

45805.

Mana sieva vilnu vērpa,
Ratiņš tek atpakaļ;
Ciema cūkas apēdušas
Manas sievas tikumiņ'.
224 [Lielvārdes Rg].

45806.

Na vysom gaigolom
Pazeltīti spuornu goli;
Na vysim buoleņim
Gūdā vastos ļaudoviņas.
314 [Pildas Ldz].

45807.

Neņem ļauna, māmuliņa,
Kad man laiska līgaviņa;
Tā jau mana paša vaina:
Laisku viņu darināja [darināju].
605 [Skolas].

45808.

Pa pruotam zyrgu jydžu,
Pa pruotam īgrūžuoju;
Tik vīn na pa pruotam
Pasajēmu ļaudaveņu.
18 [Andrupenes Rz].

45809.

Paldies saku pēlājam,
Vel(l)s lai sirdi teicējam,
Kas ieteica, kas ievīla
Man tik sliktu līgaviņu.
46 [Beļavas Md].

45810.

Pašam stieņu kalējam
Bez tērauda zobentiņš;
Pašam meitu brāķeram
Asta gala līgaviņa.
480 [Vējavas Md].

45811.

Prīdīte ar aglīti
Obi vīna vacumiņa;
Tu, Pīter, ar Katreiti
Obi vīna blagumiņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

45812.

Sēņu sēņu, ūgu ūgu,
Nav kam daudzi palasīt:
Muote vaca, meita moza,
Sīva lela natiklīca.
18 [Andrupenes Rz].

45813.

Saiminieka meitu ņēmu,
Sudrabiņa gribēdams.
Ko līdzēja sudrabiņš,
Kad nav laba tikumiņa?
192 [Kosas C].

45814.

Saka mani lētaudzīti,
Lēš' augušu bāliņos.
Lēši lēši - kā ne lēši -
Bij rociņas redzējušas.
605 [Skolas].

45815.

Tauta saka uz tautām:
Lētaudzīte bāliņos.
Vai tēdēļ [tādēļ]
lētaudzīte,
Ka jūs lēti dabūjāt?
14 [Alsviķa Vlk].

45816.

Sīkstajam linīšam
Nesīkstāji pakuliņa;
Gudrajam dēliņam
Negudrāji līgaviņa.
241 [Lubānas Md].

- 281 -

45817.

Slykta dzeivja veireņami,
Sliņķa sīva sēteņāji:
Pats veirs sjād krūdzeņī,
Natikļeitja guļtenī.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

45818.

Slinka slinka brāļa sieva
Aiz visām sieviņām:
Gana savas raibaliņas
Pa tiem cūku rakumiem.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

45819.

Smuka bija tautu meita,
Smuku darbu darītāja:
Kad tautietis gaŗām gāja,
Kāju spēra celiņā.
141 [Ivandes Kld].

45820.

Smuku ņēmu, bet jau slinka [slinku],
Brālīšam līgaviņu.
Turies, manu bāleniņ,
Pie cērtamas pātedziņas.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

45821.

Stonam Muora, Juoņam Katra,
Jākubjam nadatyka;
Tuoļi braucja, duorgi devja,
Atsavedja natikleiti.
170 [Kapiņu D].

45822.

Tautu meita, gatavēža,
Gaid' gatavu pienesam;
Mans bāliņš, puisēniņš,
Nāk ar maizes gabaliņu.
193 [Krapas Rg].

45823.

Tuoļ jas juoju, duorgi devu,
Nūsapierku natikleiti:
Cālu grydu putru vyra,
Bez šyumjaņa kraklus šyva.
Nameiceitu maizi cjapja,
Gūs naslauktys gonūs dzyna.
194 [Krāslavas D].

1. Tuoļi juoja, duorgi djave,
Atsavjade natikleiti:
Bez veileites kraklus šyva,
Cālu vyra rudzu putru.
194 [Krāslavas D].

45824.

Te palika diženā
Gaŗaudekla audējiņa,
Nu atveda slinku laisku
Vecu bikšu lāpītāju.
77 [Codes B].

45825.

Teicies, mana līgaviņa,
Es nevar(u) tev(i) teikt,
Kuŗu rītu uzcēlies,
Kad es tev(i) nepiecēl(u)?
413 [Stendes Tl].

45826.

Tyka, tyka tykušam
Natikleitja ļaudaviņa;
Aiz natiklis ļaudaviņis
Pusa slavis pazuduse.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45827.

Tikušam dēliņam,
Netiklīte līgaviņ':
Divkārt valkā linu kreklu
Ar to vienu mazgājum'.
119 [Gaujienas Vlk].

45828.

Tīšām ņēmu tādu sievu,
Kas audekļa nemācēja;
Sētā ņemšu vēverīti,
Lai sauc mani bajārīti.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

45829.

Tiesa tiesa, nebij meli,
Lēt' es augu bāliņos:
Tik bij man gŗūtā darba,
Kā istabu izslaucīt.
328 [Pociema Vlm].

45830.

Veca mana māmuliņa,
Slinka mana līgaviņa;
Caur sētiņu upe tek,
Caur druviņu gatuvīte.
141 [Ivandes Kld].

45831.

Vedekļeņ, vedekļeņ,
Gūvu slauktu, gūvu slauktu!
Jau tei muna vedekļeņa
Garum sūla, da uz cepļa.
314 [Pildas Ldz].

- 282 -

45832.

Veldē liekti lini plūkti,
Nestāv taisni stādiņā;
Lutināta mātes meita
Dzīvo laiski tautiņās.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

45833.

Zynu, zynu tautu meitu,
Zynu juos padūmiņu:
Dzāruojiņa tautu meita,
Volūdnīca muomuliņa.
35 [Baltinavas Abr].

c. Miegulīte, snaudulīte

21961.

Ej gulēt nesnaudusi,
Mana jauna līgaviņa!
Man bij žēl, tev kauniņš,
Kad māmiņa nicināja.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

21962.

Es neteikšu sav' brālīti,
Tautu meitu nevaināšu:
Mans brālītis dzērējīnis,
Tautu meita snaudējīna.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

21963.

Es pārvedu brālim sievu
Simtu jūdžu piecdesmit.
Ko līdz manis vedumiņš,
Snauž pirmā vakarā!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. Braucu dienu, braucu nakti
Pēc bāliņa līgaviņas.
Kas no mana braukumiņa,
Snaudin snauda vakarā,
Snaudin snauda vakarā,
Rītā agri necēlās.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

2. Dārgi pirka, tāļu veda
Bāliņam līgaviņu.
Ko līdz pirkt, ko līdz vest,
Snauž pirmā vakarā!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

3. Tāļu gāju sievu ņemt,
Kaimiņosi laiskas meitas.
Tāļu vesta, dārgi pirkta
Snauž pirmāja vakarā.
Nu būt' mijis, kaut varējis,
Ar nāburgu laiskajām.
4 [Aijažos].

21964.

Gan jāji, brālīti,
Vēl bija jāt,
Gar tādu snaudaļu
Gaŗām jāt.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

21965.

Ko es lūdzu, tas notika
Staltam tēva dēliņam:
Klibu jāt, aklu braukt,
Snaudulīti vizināt.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Labi labi Dieviņš dara
Bajāriņa dēliņam:
Labi jūgt, lepni braukt,
Netiklīti vizināt.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

21966.

Kas tai miežu akotā?
Rudzu vārpu nicināja;
Kas tai tautu snaudulē?
Nicin' manu brāleliņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21967.

Ko līdz man brūni svārki,
Ko tā caunu cepurīte:
Ik vakarus sagaidīja
Snaudulīte mātes meita.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

21968.

Ko tā man gauži raud,
Vakar vesta līgaviņa?
Rauda tēva aizkrāsnītes,
Kur gulēja dienasvidu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21969.

Kur, brālīti, acis liki,
Kad lūkoji līgaviņu?
Kad pārveda sētiņā,
Snauž pirmā vakarā.
190 [Kuldīā], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21970.

Miega dēļ es nerāju
Savu jaunu līgaviņu;
Man pašam miedziņš nāca
Gulamāi laiciņā.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 283 -

21971.

Miegalaiņa, snaudalaiņa,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Snauž pirmo vakariņu,
Snauž azaidu vārīdama.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21972.

Miegaliņa, snaudaliņa,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Snaudin snauda vakarā,
Rītā agri necēlās.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

21973.

Miegulīte, snaudulīte
Mana jauna līgaviņa.
Gar uguni žogu pinu,
Lai nekrīt ugunī,
Lai nekrīt ugunī,
Azaidiņu vārīdama.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

1. Dari žogu, brālīti,
Gar uguntiņu,
Snaudaļu pā(r)veda
Tavu līgaviņu;
Tā snauda rītāi,
Tā vakarāi,
Tā snauda pusdienu
Vārīdama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Migužiņa, snaudaliņa,
Brālīt, tava līgaviņa:
Snauda putru vārīdama,
Snauda sviestu taisīdama;
Gar uguni sklandas vilka,
Lai nekrita ugunī.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

21974.

Mieguliņa, snauduliņa
Mana jauna līgaviņa:
Pievērpuse mušai kāju,
Zirneklim cekuliņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Vērpējiņas mēs māsiņas
Sasēdušas rindiņā,
Pievērpušas mušai gālu,
Circenim cekuliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21975.

Migaļa, snaudaļa
Tā tautu meita,
Snauzdama piekrita
Pie mana brāļa.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

21976.

Ne, miegaļa, ne, snaudaļa,
Nāc pie mana bāleliņa:
Bij manam brālītim
Pūravieta linu sēta.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Miegaliņa miegaliņa,
Nāc pie mana bāleliņa!
Bij manami brālīšami
Pieci pūri linu sēti,
Pieci pūri linu sēti,
Otri pieci kaņepīšu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

21977.

Ni, miegule, ni, snaudule,
Nāc pie mana bāleliņa:
Ne miegules tīrumiņi,
Ne snaudules dzirnaviņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21978.

Neraudait, mazi bērni,
Vārīs māte biezu putru:
Jaunā sieva griķus mala,
Aiz galdiņa sēdēdama.
10 [Dolē (Doles pag. Rg)].

21979.

Neteiciet, neteiciet,
Nava lieta, nava lieta:
Snaudien snauda i maļot,
Raudāj' drēbes mazgājot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Neteicit, neteicit,
Nava lietas, nava lietas:
Snaudin snaude malt iedama,
Raudāj' drēbes velēdama.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

21980.

Skāde skāde tev, brālīti,
Tavu kaltu zābaciņu,
Ko noplēsi šovasar,
Snaudaliņu lūkodams.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

21981.

Skaistu viju lukturīti,
Jaunās māršas gaidīdama;
Jaunā mārša snaudulīte,
Neredz skaista lukturīša.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 284 -

1. Skaistu viju lukturīti,
Labu ļaužu gaidīdama;
Snaudulīši, miegainīši
Mana darba neredzēja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21982.

Snauda mana līgaviņa,
Man kauniņu darīdama.
Kam nesnaudi bāliņos,
Kur es tevi nolūkoju?
216 [Ventspilī].

21983.

Snauda priede, snauda egle,
Snauda brāļa līgaviņa.
Priedi, egli vējiņš loka,
Kas snauduli modinās?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Snauda priede, snauda egle,
Snauda mana līgaviņa.
Vējiņš priedi kustināja,
Es līgavu modināju.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

21984.

Snauda priede, snauda egle,
Snauda mana līgaviņa;
Ikkatrami miedziņš nāca
Savā miega laiciņā.
224 [Kabilē (Kld)].

21985.

Snaudin snauda, kukurēja
Šā rudeņa vedamā;
Trīsreiz gāju lūkoties,
Tāpat snauda, kukurēja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

45834.

Atvedēm, atvedēm,
Naba lītu atvedēm;
Snaussi, snaussi, molt īdama,
Rauduos', drēbes valādama.
143 [Jāsmuižas D].

45835.

Es pazinu pura bērzu
Robainām lapīnām;
Es pazinu līgavīnu
Miegainām actīnām.
192 [Kosas C].

45836.

Kad, brālīt, sievu ņēmi,
Tad tik labi apskaties!
Kad pārvedi sētiņā,
Snauž pirmā vakarā.
471 [Vecauces Jg].

45837.

Sieva mana miega cūka,
Es pats alus dzērājiņš.
Ni es varu al's piedzert,
Ni šī miegu izgulēt.
476 [Vecpiebalgas C].

45838.

Slinki puiši tāļu jāja
Pie bajāra meitiņām;
Ko līdzēja tāļu jāt -
Snauž pirmā vakarā.
197 [Krotes Lp].

45839.

Tāļu ņēmu līgaviņu
Pa ļautiņu teikumiem;
Ko līdz tāļais ņēmumiņš:
Snauž pirmāja vakarā.
Nu mitotu, kad varētu,
Ar ciemiņu meitiņām.
453 [Vadakstes Jg].

d. Tauta meita pati nākusi, pati dzinusies pēc vīra

21986.

Ak tu Dievs, laba laime,
Pate nāca tautu meita,
Nelocīju kumeliņa,
Netērēju sudrabiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21987.

Ai tu tautu netiklīte,
Kam tu pati vēsti nesi?
Mans bāliņš atstājās,
Nosegloja kumeliņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

21988.

Dziedi, raudi, tautu meita,
Tava pašas vaina bija:
Kur es aru, kur ecēju,
Tur tu dzini ganīdama.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

- 285 -

1. Dziedi, raudi, tautu meita,
Tavas pašas vaina bija:
Kur es aru, kur ecēju,
Tur tu dzini ganīdama;
Kur es zirgus ēdināju,
Tur tu govis guldināji;
Kur es kāru cepurīti,
Tur tu kāri vainadziņu.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

2. Dziedi, raudi, tautu meita,
Tavas pašas vaina bija:
Kur es aru, kur ecēju,
Tur tu dzini ganīdama;
Tur tu dzini ganīdama,
Raibus cimdus adīdama;
Raibus cimdus adīdama,
Vilnainītes rakstīdama.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

3. Pate vīli, tautu meita,
Manu baltu bāluliņu:
Par upīti sieru meti,
Balt' akmini dāvādama.
Pate vīli, tautu meita,
Manu baltu bāluliņu:
Kur tas ara, kur ecēja,
Tur tu dzini ganīdama.
Pate vīli, tautu meita,
Manu baltu bāluliņu:
Kur tas zirgus ēdināja,
Tur tu lopus guldināji.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

4. Tautu dēls, tautu dēls,
Tava vaina, tava vaina:
Kur es gāju ganīdama,
Tur tu nāci strēlodams.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

21989.

Dubļota, mālota
Tā tautu meita:
Caur zemi līdusi
Pie mana brāļa.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

21990.

Ekur laime bāliņam,
Pate nāk tautu meita.
- Māsiņ manu žēlīgo,
Ne jau lieta pate nāca!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

1. Tev, bāliņi, laba laime,
Pati nāca tautu meita.
- Māsiņ mana žēlīgā,
Ne jel laba pati nāca!
121 [Gulbenē (Md)].

21991.

Kas mūsu bāliņu
Iekaitināja?
Anniņas saldie
Āboliņi.
Cik gāja talkā,
Tik nesa līdz:
Še tev, Jānīti,
Saldais ābols!
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

21992.

Ko liedzies, tautu meita,
Ko tik daudzi zvērējies?
Kam tu pate ziņu devi
Tam manami bāliņam?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21993.

Māte savu meitu sēja
Treju grožu galiņā;
Kad ierauga mūs' bāliņu,
Visus trejus pušu rāva.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

21994.

Nāburgami pagalmā
Trīs pelēki akmentiņi;
Tos bi Līze nosēdējse.
Uz Ādamu gaidīdama.
"Ādamiņ Ādamiņ,
Vai ņems' sievu šoruden?
Ja ņems' sievu šoruden,
Es grib' tava sieva būt."
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21995.

Ne bāliņš sievas ņemtu,
Ne būt' kāzu šoruden,
Kaut tā tautu melnacīte
Trīs grāmatas nestellējsi.
Viena nāca rītā agri,
Otra nāca pusdienā,
Trešā nāca vakarā:
Brauc, Jānīti, pakaļā!
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Mans bāliņis nepaņemtu
Tik netiklas līgaviņas,
Kam Babiņa nestellētu
Trīs grāmatas nedēļā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 286 -

21996.

Ne uz viena neraudāju,
Kā uz sava straujumiņa;
Neviens mani neiedotu,
Kad es pate negājuse.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

21997.

Ne uz viena neraudāju,
Kā uz sava straujumiņa:
Redz' tautieti dajājam,
Pat' tecēju vārtu vērt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

21998.

Neraudi, Marīte,
Tava paša vaina,
Kam vīli Jurīti
Pie [Aiz] legzdu krūma:
Še labi riekstiņi,
Še labas odziņas,
Še labs lievenis
Launagu turēt.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Kā raud Maže?
Tava vaina bij,
Kam vīli Ancīt'
Pie lazda krūmiņ'?
Še nāc, Ancīt,
Še saldi rieksti,
Še laba kūliņa
Vālāties.
110 [Cēsīs].

21999.

Necerēju šoruden
Brālīšam kāzas dzērt.
Attecēja tautu meita,
Šautriem suņus mētādama.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

22000.

Necerēju šorudeni
Brālīšam sievas vest;
Pate māte vēsti sūta,
Nevar meitu savaldīt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Jau bij mans brāleliņš
Kumeliņu noseglojis,
Pate māte ziņu deva,
Nevar meitas noturēt.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

2. Negribēja mans brālītis
Šorudeni sievu ņemt;
Pate māte vēstis sūta,
Nevar meitu novaļot,
Trejas ķēdes saraustīja
Tai pašā rudenī.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

3. Strēlis ziņu pasūtīja,
Nevar meitu novaldīt
Ne stangās iestangātu,
Ne Ķēdēs pieķēdētu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

22001.

Piemet tautas bārdamies,
Ka es pate dāvājsēs.
Kuŗi vēji viesuliņi
Jūsu durvis virināja!
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

22002.

Raudi, raudi, tautu meita,
Tavas pašas vaine bij:
Pie baznīcas roku devi,
Krogā siera gabaliņu.
224 [Kabilē (Kld)].

22003.

Sak' tiešām, tautu meita,
Kur pievīli man' bāliņu?
- Pie baznīcas roku devu,
Krogā siera gabaliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Gan zināju, tautu meita,
Kā pievīli bāleliņu:
Par upīti sieru sviedi,
Balt' akmini dēvēdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

22004.

Sak', tautieti, vienu vārdu,
Vai es gāju pie tevim?
Tu atjāji pie manim
Ābolainu kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

22005.

Steigusēs tautu meita
Uz to manu bāleliņu:
Pus aitiņas nocirpusi,
Palaidusi tīrumā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 121 [Gulbenē (Md)].

22006.

Svila, svila tautu meita,
Nosvilušu vainadziņu:
Caur uguni dzinusēs
Pēc tā mana bāleliņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 287 -

22007.

Taut' meit' nezinē,
Kā piekrāp' man' bāliņ':
Pin' vīz's, ieskē gāl', -
Tā piekrāp' man' bāliņ'.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

22008.

Trīs gadiņi tā Anniņa
Strupus brunčus šūdināja:
Ka var lēkt siekstu siekstas,
Paķaļ Jāņam dzīdamies.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

22009.

Trīs vasaras mella aita
Skraida, asti pacēluse;
Tā skraidīja tautu meita
Pēc tā mana bāleliņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

22010.

Cielaviņa mātes meita
Tiltā kāju nolauzuse;
Kaut ar galvu nolauzuse
Aiz tā liela straujumiņa!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

22011.

Cīkstēt cīkst brieža āda,
Ziemelī(?) ģērējama;
Tā cīkstēja tautu meita
Pēc tā mana bāleliņa.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

45840.

Ko liedzies, tautu meita,
Tavas pašas vaina bij(a)!
Tu jau pate ziņu laida [pati ziņu laidi],
Lai nāk manis bāleliņš.
224 [Lielvārdes Rg].

45841.

Ko steidzies, Julīte,
Pie tā mana brāļa?
Tu atstāji ganīklī
Puscirptu auneli.
197 [Krotes Lp].

45842.

Negribēja mans brālītis
Šorudeni sievu jemte;
Tautu meita attecēja
Gar upmalu strūbādama;
Gar upmalu strūbādama,
Kā gosniņa nīdēdama.
129 [Gudenieku Azp].

1. Mans brālītis negribēj(a)
Šoruden sievu jemt;
Tautu meita attecēj(a),
Gar upmalu strūgādam'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

45843.

Pate pate tautu meita
Brālītim taisījās,
Neņem, mani bāleliņi,
Ne labāja pate nāca,
Sliņķe, gorķe pate nāca,
Kas darbiņu nemācēja.
21 [Apriķu Azp].

45844.

Pati nāca tautu meita,
Šautrām suņus mētādama.
Neņemiet, bāleliņi,
Ne labā pate nāca;
Slinka, gorķe pate nāca,
Labumiņu meklēdama.
245 [Lutriņu Kld].

45845.

Rieksti rieksti, ogas ogas
Mana brāļa lauku malā.
Tur atnāca tautu meita,
Ogodama, riekstodama.
15 [Alūksnes Vlk].

45846.

Sen jau bija tā meitiņa
Pie pui(sī)ša steigusēs:
Pus' lakata apvīlēta,
Otra puse nevīlēta.
605 [Skolas].

45847.

Sacījāsi myus' bruoliņš
Šūgod kuozu naturēt;
Paša muote ziņu devja:
Nevar meitas nūturēt.
143 [Jāsmuižas D].

e. Tauta metia izpaļāta, izbrāķēta

22012.

Ai brālīti, ai brālīti,
Nu tev slikti gadījās!
Tu dabūji to meitiņu,
Kas citam nederēja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 288 -

1. Vai brālīti, vai brālīti,
Nu tev slikti gadījās:
Tu pacēli to kociņu,
Ko ļautiņi pāri kāpa;
Tu paņēmi to meitiņu,
Ko ļautiņi niecināja.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

22013.

Atved mūsu bāliņam
Saskalotas samazdziņas;
Mālu muižas sulainīši
Krējumiņu noēduši.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Mēs savam bāliņam
Sulas vien atvedām;
Tie Vestienas junkuriņi
Krējumiņu nokraistījši.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

22014.

Es nevestu kundziņam
Izecētas ecēšiņas;
Nu atveda brālīšam
Izbrāķētu līgaviņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Izecētu ecēšiņu
Atstāj druvas maliņā;
Izbrāķētu mātes meitu
Atved mūsu bāliņam.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

22015.

Es noplūcu to puķīti,
Ko ziemelis plucināja;
Es pārvedu to meitiņu,
Ko nelietis nicināja.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

22016.

Es pacēlu to kociņu,
Kur ļautiņi pāri kāpa;
Es paņēmu to meitiņu,
Ko ļautiņi niecināja.
332 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22017.

Es vīzīti nosapinu
No tām lūku nodarām;
Es noņēmu līgaviņu
No tām ļaužu izpaļām.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

22018.

Es citkārt(i), jauns būdams,
Meitas laidu [laižu] vējiņā;
Man pašam gadījās
Astagaļa līgaviņa.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)],
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kad es biju jauna meita,
Vējā puišus izvētīju;
Man pašai gadījās
Ašķugalu arājiņš.
1311 [Apē (Vlk)].

2. Kad es biju jauns puisītis,
Meitas laidu vējiņā;
Man pašami gadījās
Vējā laista līgaviņa.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

22019.

Gāja meitas brāķēdams,
Kā lāc's auzas braucīdams;
Pašam meitu brāķeŗam
Izbrāķēta līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

22020.

Izdegā baļķi cirtu,
To ieliku pamatā;
Izvainota mātes meita
Top labā vietiņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

22021.

Kalpiem auga, atraišiem
Mūsu ļaužu mātes meitas;
Noņem mūsu tēva dēli
Citu kungu izpaļiņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

22022.

Ļaudis manu līgaviņu
Šādu tādu nicināja.
Apraugāt savu kuŗš,
Tad ir manu nicināt!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

22023.

Ļaudis manu līgaviņu
Šādu tādu nicināja.
Lai ļaudīm šāda tāda,
Man pašam gana laba.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

22024.

Piestā grūsta tautu meita,
Ašu sietu izsijāta.
Grūž mucā, ved uz Rīgu
Zaldātiem pulvērī.
226 [Kandavā (Tl)].

- 289 -

22025.

Peļamais tēva dēls,
Peļamā mātes meita, -
Vai Laimiņa sasaukuse,
Kalniņā stāvēdama?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

22026.

Redz', brālīti, kā tev gāja,
Kad tu mani neklausīji:
Tu paņēmi to meitiņu,
Citu puišu izbrākātu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

22027.

Redz kā daiļi noziedēja
Salda koka ābelīte;
Redz kā mīļi sadzīvoja
Niecināma mātes meita,
Niecināma mātes meita
Bargajās tautiņās.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

22028.

Redz kur koši noziedēja
Vēja lauzta ābelīte;
Redz kur godu sagaidīja
Izvainota mātes meita!
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

1. Redz kā koši noziedēja
Vēja lauzta ābelīte;
Redz kā koši tautas veda
Vainojamu mātes meitu!
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

22029.

Saveriet nu, ļautiņu,
Savas mēles diedziņā:
Nu Laimiņa godā cēla
Peļamo dzeltānīti.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nu, ļautiņi, saveriet
Savas mēles diedziņā:
Nu Laimiņa izgodāja
Peļamo dzeltānīti.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2. Nu, ļautiņi, valodiņas
Pakariet vadzītī:
Nu Laimiņa lietā lika
Manu mazu augumiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22030.

Sēdi, sēdi, piena baļļa,
Pie tā mana bāleliņa!
Jau pirmie precenieki
Krējumiņu noēduši.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

22031.

Tautiets mani izvaināja
Līdz pat kāju galiņam.
Kur tu savas aces liksi,
Nu es tava līgaviņa?
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

22032.

Tautu dēls lielījās
Ņemt dižanu mātes meitu.
Izvētītas meklējās,
Izlaitīta gadījās.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

22033.

Visas lūku nodariņas
Vij' kumeļa pavadā;
Visu ļaužu peļamo
Ved' savam(i) bāliņam.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Visas lūku nodariņas
Mana zirga pavadā;
Visu ļaužu peļamā
Kļuva mana līgaviņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

45848.

Es jau beju to izpalta,
Ko iz sīta izsejāta;
Tuodas toutas man pieņēma,
Kuodam [Kuodas] dažam žāl palika.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

45849.

Es pajēmu ļaudaviņu,
Vysu ļaužu nūpaltū,
Taida muna peļamuo,
Kai nu ļaužu teicamuos.
35 [Baltinavas Abr].

45850.

Kur likšu, kur likšu
Piltenes žīdus?
Mūs brālis pārveda
Piltenes vaisli.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 290 -

45851.

Līku liepiņu nogriezu,
Taisnu lūciņu noplēsu;
Izpaļotu meitu ņēmu,
Gudru ļaužu padom(iņ)u.
241 [Lubānas Md].

45852.

Nekūpēja brāļa pierte,
Nu kūpēs brāļa pierte:
Nu pārveda brālīšam
Neveselu līgaviņ'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

45853.

Nūzapyna man veizīte
Vusu lyuku nūdariņu;
Pasaņēma leigaviņa
Vusu ļoužu nūpaļiņa.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

45854.

Patim lopsu šuovējam
Navā lopsu kažuceņa;
Patim meitu bruokeram
Navā lobys ļaudaveņis.
579 [Viļāni Rz apr.].

45855.

Sakāt nu divi reizes:
Brāļam sieva šķiebusies;
Izveicīgas lūkojās,
Izlaitīta gadījās.
115 [Galgauskas Md].

1. Sakarmenča sakarmenča,
Brāļam sieva šķieburās;
Izvēlīgas lūkojās,
Izlaidīga gadījās.
146 [Jaungulbenes Md].

45856.

Serup, meitu peļuotuojs,
Vējeņī laidējiņš;
Pašam taida gadējuos,
Atšķireņu ļaudaveņa.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45857.

Svuoteņam svuoteņam,
Vajag smolku žagareņu,
Kam atveda myusu broļam
Izpaļuotu ļaudeveņu.
357 [Rudzētu D].

45858.

Tys jam tyka, tuo vajaga
Vysu mjaitu bruokeram;
Pasajāmja ļaudaveņu
Vysu ļaužu izpaļeņu.
18 [Andrupenes Rz].

45859.

Vējam pyusta uobeleite
Zīd boltim zīdeņim;
Nusmuodeita dzaltoneite
Daboj' loba oruojeņa.
605 [Skolas].

5) Par līgavaiņa un līgavas jaunumu un vecumu

22034.

Ai ai bāleliņ,
Tavu vecu līgaviņ'!
Cīkstēj' kauli staigājot,
Klabēj' zobi runājot.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

22035.

Vai brālīši, vai brālīši,
Kur jūs mani iedevāt?
Ne es laba vīra sieva,
Ne meitiņa vaiņagā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

22036.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Jauns apņēmu līgaviņu!
Gan mācēju klātgulēt,
Maizi dot nevarēju.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

22037.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Jauns apņēmu līgaviņu!
Nu aug meitas kā puķītes,
Nu varētu lūkoties.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1. Mūžiņāi žēlojos,
Jauns apjēmis līgaviņu:
Nu aug meitas kā liepiņas,
Nu būt' laba lūkošana.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

22038.

Ai Dīv'eņ, cik man' griūts
Tik jaunai taut'eņuos!
Svīdru krekl'eņu nūvylku,
Osoruotu vylnuon'eiti.
431 [Pildas pag. Ldz], 434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 291 -

22039.

Ei Laimiņ licējiņ,
Kam tu man tā noliki:
Kam bij man tēvam būt,
Tas bij mans arājiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Laimīt, mūža licējiņa,
Labāk visu nelikusi!
Kam bij manu tēvu būt,
Tas tīk manis arājiņš.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

22040.

Vai ļautiņi, vai ļautiņi,
Jūs jau mani smejaties:
Mani, jaunu meitēniņu,
Ved pie veca arājiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Smējās man visi ļaudis, -
Kā smieklam nesmiesies:
Man, jaunam puisīšam,
Pārved vecu līgaviņu.
Nezināju māti saukt,
Ne saukt savu līgaviņu.
Visu kaunu pamezdams,
Saukšu savu līgaviņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

22041.

Vai māsiņa mīļa balta,
Tavu vecu arājiņu!
Nezinej' vīru saukt,
Ne par tēvu godinēt.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

22042.

Ale manu muļķa prātu,
Jauns aizgāju tautiņās;
Nemācēju autu siet,
Ne pēc sievas piederēt.
226 [Kandavā (Tl)].

22043.

Vaile manu muļķa prātu,
Jaun' aizgāju tautiņās!
Nu būt' vaļas lasīties
Patīkama tēva dēla.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

22044.

Vaiju manu sūru dienu,
Ko bij man nu darīt!
Man, jaunai meitiņai,
Vecu veda arājiņu.
Cik es gāju mutes dot,
Tik viņš zobus klaudzināja.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

220441.

Ai tu tautu delverīti,
Kam tu mani jaun' izvīli,
Kam tu mani jaun' izvīli
No maniemi bāliņiem!
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

22045.

Aij veco tēvainīti,
Vai tu mani nobarosi?
Tu salīcis kā āzīts,
Es kā siena gabaniņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

22046.

Ar skujiņu šļucināju
Brālītim līgaviņu,
Nedrīkstēju zirgā celt
Tādu vecu vecenīti.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

1. Ar vilceklu vilcināju
Brālītima līgavīnu,
Nedrīkstēju zierga celt
Tādu vecu cilēcīnu.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

22047.

Atsaspiede veca liepa
Jaunajā ozolā;
Tā sacīja ozoliņš:
Vai es tavs atspaidiņš?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

22048.

Atspiedies, veca sieksta,
Pie jaunā ozoliņa!
Gan tu būtu satrupējsi,
Nebūt' viņš gadījies.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

22049.

Audzēju māsiņu
Kā saules zaru,
Cerēju iedot
Mēneša dēlam;
Nu to iedevu
Vecam puišam.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

22050.

Augstu dēju sila priedi,
Salda medus gribēdams;
Jaunu ņēmu līgaviņu,
Siltas guļas gribēdams.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 292 -

22051.

Auzām labs, ne ceļam,
Trešvasaras kumeliņš;
Miegam laba, ne darbam,
Jauna ņemta līgaviņa.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

22052.

Bij', Trīniņa, tu dzīvojse,
Bij' laimīti tu gaidījse,
Abas acis iekritušas,
Visi zobi izbiruši.
5 [Allažos (Allažu pag. Rg)].

22053.

Es apņēmu vecu sievu,
Naudas, mantas gribēdams.
Ne man naudas, ne man mantas,
Ne man mīļas dzīvošanas.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

1. Es paņēmu vecu vīru
Kā to vecu rutku bedri;
Ne man prieka, ne man lustes,
Ne mīlīgas dzīvošanas.
Es apsedzu vecu vīru
Ar vecām ecēšām;
Divi sīki akmentiņi,
Tos paliku pagalvī.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

22054.

Es jaunā meitenīte,
Es pa priekšu tautiņās;
Šās vecās pakaļā,
Man pēdiņas sukstīdamas.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

22055.

Es lustīga, es vēlīga,
Jaun' atradu tautu dēlu.
Otrreiz pūru pielocīju,
Kā pie tēva, māmulītes.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

22056.

Es nebiju domājuse,
Ko Laimiņa nolēmuse:
Dulunbēru kumeliņu,
Jaunu maizes arājiņu.
275 [Zemgales novados].

22057.

Es pārlēcu tautu galdu
Kā kaziņa žagaros,
Ar to prieku, ar to lusti:
Māsai jauns arājiņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

22058.

Es pārvedu bāliņam
Varen jaunu līgaviņu;
No vaiņaga ziedi bira,
No acīm asariņas.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

22059.

Es šķitos jauna būt,
Jaun' iedama tautiņās;
Man kājiņa ieslīdēja
Vecu ļaužu sliedītē.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

22060.

Es tautieti mīļi lūdzu,
Lūdz', galviņu glāsīdama,
Lai tas man jaunai liek
Trīs vasaras padzīvot.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

22061.

Es tev saku, man' māsiņ,
Bērz tu baltu oša kannu,
Tev vecs arajiš,
Kur gazar's mircant.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

22062.

Es tecēju ziedu raut,
Atrod' ziedus nobirušus;
Tā atradu tautiešam
Visu lusti aizgājušu.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

22063.

Es cerēju brālīšame
Jaunu veste līgaviņu;
Pārved vecu glāza šķūni,
Visi logi izbiruši.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

22064.

Gadīties gadījās
Pusmūdīta līgaviņa;
Pušu rītu maltu cēlu,
Lai pietika mūdiņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 293 -

22065.

Gardi silti kāpostiņi,
Mīļa jauna līgaviņa;
Kad tie silti, tad tie gardi,
Kad tā jauna, tad tā mīļa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22066.

Gana man māte liedza,
Gana liedza bāleliņi,
Man pašai lustējās
Jaunai ieti tautiņās.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

22067.

Gudrajam dēliņam
Ilgi jauna līgaviņa:
Kalpi gāja rijas kultu,
Kalponītes māļu maltu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kāpēc ilgi jauna stāv
Gudra vīra līgaviņa?
Drauga bērni druviņā,
Drauga bērni maltuvē.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

22068.

Gudrajam dēliņam
Ilgi jauna līgaviņa:
Ne tas drīzi pliķi cirta,
Ne aplam rūdināja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22069.

Izvecējis tautu dēls,
Izvalkāta cepurīte;
Mūs' māsiņas vainadziņš
Pašu reizi ziedēt sāk.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

22070.

Itin pilnu es izdzēru
Sudrabiņa biķerīti;
Itin jaunu es paņēmu
Tautu meitu zeltenīti.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

22071.

Jau ozols noziedējs,
I ziediņi nobiruši:
Nule ziedi liepiņai
Visas zaru pazarītes.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22072.

Jauna biju, traka biju,
Jauna gāju tautiņās.
Vēl bij man meitai būt,
Vēl valkāt vaiņadziņu,
Vēl bij man kaitināt
Dažu labu tautu dēlu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22073.

Jauna gāju tautiņās,
Drošu sirdi turēdama.
Māku pate gan dzīvot,
Ir saimīti redzināt.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

22074.

Jauna gāju tautiņās,
Jauna tautu aptecēt.
Vai tad iešu tautiņās,
Kad man' pašu aptecēs?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

22075.

Jauna gāju tautiņās,
Jauna tautu nebēdāju,
Turēj' savu drošu sirdi
Kā asaju zobentiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22076.

Jauna gāju tautiņās,
Māmiņai spītēdama.
Sev spītēju, ne mātei,
Jauna kritu bēdiņās.
Salna koda brūklenīti,
Tautiets manu augumiņu.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

22077.

Jauna gāju tautiņās,
Savas vaļas gribēdama.
Nu dabūju savu vaļu,
Nu dzīvoti nemācēju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Ik dieniņas es raudāju,
Savas vaļas gribēdama;
Nu man tika sava vaļa,
Nu pietrūka padomiņa.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

22078.

Jauna gāju tautiņās,
Šķitos jauna nodzīvot;
Man' varīte tā nobira
Kā dzīvais sudrabiņš.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

- 294 -

22079.

Jauna gāju tautiņās, -
Vēl bij ieta jo jaunai:
Sev dzīvoju, ne citam,
Būt' jo jauna aizgājuse.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

22080.

Jauna jauna istabiņa,
Vēl jaunāka vedekliņa;
Dui lēcieni, trīs lēcieni
Par to jaunu istabiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

22081.

Jauna jauna mūs' māsiņa,
Vecs ir tautu vecelīts.
Būs redzēt, vecelīti,
Kā māsiņu uzbarosi!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

22082.

Jaunajam kumeļam
Jaunas modes iemauktiņi;
Jaunajam brālītim
Jaunu vedu līgaviņu.
224 [Kabilē (Kld)].

22083.

Jaunas korpes kā pašūtas
Pēc manām kājiņām;
Jauns tautietis kā uzaudzis
Pēc manam prātiņam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

22084.

Jauns es biju, traks es biju,
Jauns paņēmu līgaviņu;
Kungi mani pašu rāja,
Tēvs māmiņa līgaviņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)], 127 [Lizumā (Lizuma pag. C)].

22085.

Jauns es biju, traks es biju,
Jauns apņēmu līgaviņu;
Ni mācēju dzīves kopt,
Ni sievai godu dot.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

22086.

Jauns es biju, traks es biju,
Jauns apņēmu līgaviņu;
Rāj man' kungi, rāj bāliņi,
Rāj jaunā līgaviņa.
18 (Meņģelē).

22087.

Jauns es biju, traks es biju,
Jauns apņēmu līgaviņu.
Tēvs ar māti abi kūla
Manu jaunu līgaviņu.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

1. Jauns es biju, traks es biju,
Jauns es ņēmu līgaviņu.
Tēvs turēja, māte kūla
Manu jaunu līgaviņu;
Es pats gauži noraudāju,
Uguntiņu rādīdams.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Tēvs turēja, māte kūla
Manu jaunu līgaviņu;
Es gribēju žēlot iet,
Smiekli nāca, nevarēju.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

22088.

Jauns es biju, traks es biju,
Jauns apņēmu līgaviņu;
Vairāk mīl ciema meitas,
Ne laulāta līgaviņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Traks bij tēvs, traka māte,
Tik jaunam sievu ved!
Vairāk mīl ciema meitas,
Nekā savu līgaviņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

22089.

Jauns teicās tautu dēlis, -
Kāds jods tevi jaunu deva!
Simtu reizu bārdu dzina,
Tale jēma līgaviņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Jaunis jaunis tautu dēls, -
Kā nav jauns daudzināms!
Pieci gadi bārdu dzina,
Māmiņai nezinot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

22090.

Jaunu mani māte deva,
Jaunu znotu gribēdama;
Tev, māmiņa, jauni znoti,
Man gaužās asariņas!
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

22091.

Kā, māsiņ, tu varēj'
Tādu vecu iemīļot?
Es ar tādu nerunātu,
Ne vēl savu roku dotu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 295 -

22092.

Kādu velnu es dabūju,
Jaun' iedama tautiņās?
Dabūj' bargu vīramāti,
Nenorātu tēva dēlu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

22093.

Kālabadi es, māmiņa,
Veca vīra līgaviņa?
- Tā, meitiņa, tava vaina,
Kam lauz' bērza galotnīti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

22094.

Kam bij man puru brist
Tik jaunām kurpītēm?
Kam bij man tik jaunai
Uzņemt tautu dzīvošanu?
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

22095.

Kam, brālīt, tev vajdzēja
Tik jaunam līgaviņ'?
Vai tev bija apnikuse
Sava veca māmuliņa?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

22096.

Kam, māmiņa, izraidīji
Mani jaunu tautiņās?
Man pagalvja spilvenītis
Asarām noraudāts,
Manas baltas villainītes
Kājiņām saspārdītas.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

22097.

Kam ņēmi, brālīti,
Jauns līgaviņu?
Mazais brālītis
Kā jēra pūslis.
224 [Kabilē (Kld)].

22098.

Kam tu mani, māmuliņ,
Jaunu devi tautiņās?
Micīt' liku, nepieder,
Autu siet nemācēju.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

22099.

Kāpēc mani māmuļīna
Jaunu deva tautīnās?
Lai es gan gaŗa bij',
Es nebiju pieaugus'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

22100.

Kas no mana drīz auguma,
Drīz gājuma tautiņās?
Man' varīte i nobira
Kā sīkie vizulīši.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Kas no mana drīz auguma,
Drīz gājuma tautiņās?
Kā ieviņa noziedēju
Tautu galda galiņā;
Tā nobira mani ziedi
Kā sīkie vizulīši.
358 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22101.

Kas no mana drīz auguma,
Drīz gājuma tautiņās?
Nobāl mani sārti vaigi
Kā sārtie vizulīši.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

22102.

Kas no mana drīz auguma,
Drīz gājuma tautiņās?
Novīst mans augumiņš
Kā vītola atvasīte.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

22103.

Kas no mana drīz auguma,
Drīz gājuma tautiņās?
Paliek man labi ļaudis
Maliņā neredzēti.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22104.

Kas pielēca, drīz augot,
Drīz eimot tautiņās?
Apgāž' savu augumiņu
Kā to sūdu vezumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22105.

Ko bij man nu darīt,
Sieva veca, māte jauna;
Sieva ganu vadītāja,
Māte rijas kūlējiņa.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

22106.

Ko bij man nu darīt,
Stāvu lēkt ūdenī!
Man, jaunam puisēnam,
Vecu veda līgaviņu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

- 296 -

22107.

Ko darīt man, jaunam?
Nava gudra padomiņa;
Daža dieniņ' i aizgāja
Domājot, gādājot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

22108.

Ko Dievam es sariebu,
Ka man vecis arājiņš?
Ganīdama apsēdosi
Pie vecaja ozoliņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

22109.

Ko līdz mani brūni svārki,
Ko melnie zābaciņi?
Veca sieva, zilzobīte,
Gar manim knakšinās.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

22110.

Ko, māmiņa, tu vēlēji,
To Laimīte nevēlēja:
Tu vēlēji vecu vīru,
Laime man jaunu deva.
1311 [Apē (Vlk)].

22111.

Ko, māsiņa, tu dabūji,
Jaun' iedama tautiņās?
Dabūj' vīru, dabūj' bērnu,
Dabūj' duku mugurā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

22112.

Ko, māsiņa, tu dabūji,
Jaun' iedama tautiņās?
Es izaužu villānītes,
Ar māmiņu dzīvodama.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

221121.

Ko mēs divi darīsim,
Abi jauni sagājuši?
Ņemsim dūdas, dūdosim,
Lai lautiņi klausījās.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

22113.

Ko, tautieti, darīsim,
Abi jauni sagājuši?
Pirksim vienas pijolītes,
Tu spēlēsi, es dancošu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

22114.

Ko, tautiet, darīsim,
Abi jauni sagājuši?
Tu nemāki kalpu rāt,
Es kalpoņu radzināt.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

22115.

Kungu dēļ - varas žēl -
Jauna gāju tautiņās;
Ne es gāju māršu dēļ,
Ne ar savu bāleliņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22116.

Kur ellē, bāleliņ,
Uzaugdams lūkojies?
Tev vecāka līgaviņa
Nekā mūsu māmuliņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Kur, bāliņi, tavas acis,
Kad tu biji raudzīties?
Man jaunāka māmuliņa
Nekā tava līgaviņa.
121 [Gulbenē (Md)].

22117.

Kur ellē lūkojās
Mans jaunais bālelīns?
Līdzās sēž tautu meita
Tā kā veca jēmu sile.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

22118.

Lai šauš kungi vecus vīrus
Ar ābeļa rīkstītēm,
Kam tie ņēme jaunas meitas,
Zemei dara brīvumu(?).
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Šaut, Dieviņ, vecu puisi
Ar ābeļu rīkstiņām,
Kam tas jēma jaunu meitu,
Kam to vecu niecinē.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

2. Šautiet, kungi, vecus vīrus
Ar ābeļu rīkstītēm,
Kam tie ņēma jaunas meitas,
Zemei dara žēlabiņas.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

22119.

Līdz šodien bērniņš biju,
Bērna mana valodiņa;
Nūle prātiņ' es saņēmu,
Nu man žēl māmuliņas.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 297 -

22120.

Luste mani jaunu māca
Iet pie veca tēva dēla.
Cik gribēju palustēt,
Viņš man' gauži raudināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

22121.

Lustēm tautas nevarēja,
Mani jaunu dabūjuši.
Esat jaunu dabūjuši,
Ar godiņu maldināt!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

22122.

Lustes, prieka nevarēju,
Jauna vīra dabūjuse;
Riņķu riņķu par istabu
Kā ar jaunu kumeliņu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Es ar prieku nevarēju,
Jaunu vīru dabūjusi;
Visus krūmus nolocīju
Kā ar jaunu kumeliņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

22123.

Māmiņ' mani jaunu deva,
Mīļa znota gribēdama.
Ne māmiņai mīļa znota,
Ne meitiņas malējiņas.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

22124.

Man, jaunam puisēnam,
Pārved vecu līgaviņu,
Pārved vecu līgaviņu,
Pilnu stīni garoziņu.
Citi vīri mežā brauca,
Man jāvāra garoziņas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Es pārvedu līgaviņu
Ar garozu vezumiņu;
Citi vīri sienu pļāva,
Es mērcēju garoziņas.
226 [Kandavā (Tl)].

2. Es pārvedu līgaviņu,
Ne zobiņa mutītēi.
Citi vīri mežā brauca,
Es garozas kripšināju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3. Es cerēju brālītim
Jaunu vest līgaviņu;
Pārved vecu māmuļīti
Ar garozu vezumiņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

22125.

Manu mīļu bāleliņu,
Baltu putu gabaliņu,
Vai es tev domājos
Vec' atvest(i) līgaviņu!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

22126.

Mīkstu vietu gribēdamis,
Jauns apjēmu līgaviņu;
Cieta vieta, zems pagālis,
Dzedris vārdis līgaviņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

22127.

Mīļi lūdzu tautu dēlu
Ik rītā, vakarā,
Lai tas manu jaunumiņu
Pirmo gadu nenoņēma.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

22128.

Neba lielas lietas dēļ
Bāliņš jūdza kumeliņu:
Pēc tās vecas tautu meitas
Kā pēc praula gabaliņa.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

22129.

Nebēdāju, agr' cēlies,
Ne jauns ņēmis līgaviņu:
Labi agri piecelties,
Lab' jauname līgaviņa.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

22130.

Nedod, Dievs, neliec, Laima,
Ģeķam jaunas līgaviņas!
Ģeķīts savu līgaviņu
Kā putniņu vārdzināja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

22131.

Nedod Dievs tādas salnas,
Kāda salna šoruden:
Šā rudeņa brūtgāniem
Pus galviņas nosaluse.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Tāda salna nebijusi,
Kāda bija šoruden:
Šā rudeņa brūtgāniem
Visiem galvas nosalušas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 298 -

22132.

Ņēmu sievu, kādu ņēmu,
Ņēmu vecu grabažiņu;
Kad tās kāzas pagalam:
Stupai, bāba, pa durvīm!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Tikmēr mīļi dzīvosim,
Kamēr kāzas turēsim;
Kad kāziņas pagalam:
Pašol, bāba, pa vārtiem!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

22133.

Nelietīts kājas āva,
Es gulēju šūpulī.
Deva Dievs, vai nelaime
Viņam manis sagaidīt?
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ak tu tautu delverīti,
Bij tev mani sagaidīt!
Tev māmiņa kājas āva,
Es gulēju šūpulē.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

22134.

Neraudi, meitiņa,
Pie veca vedama,
Gulēsi bārdā
Kā spilveniņā!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

22135.

Pāri lēču par galdiņu,
Par bāliņa zobentiņu,
Kam tas mani pavēlēja
Vecam tautu dēliņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

22136.

Pasarkana saule lēca,
Balta tapa tecēdama;
Jauna gāju tautiņās,
Veca tapu dzīvodama.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

22137.

Pats tautiets līkstu cirta,
Pats pakāra šūpolīti;
Dieviņ, tavu likumiņu, -
Sagaidīja uzaugot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

22138.

Piedarīju zeķīti
Pie veca kāta;
Pielaulāju meitiņu
Pie veca puiša.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

22139.

Piektdien dēstu ķezberīti,
Saldu ogu gribēdams;
Jaunu ņēmu tautas meitu,
Mīļu vārdu gribēdams.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

22140.

Pusi dārza rožu sēju,
Pusi sīku magonīšu;
Pus mūžiņa nodzīvoju
Bez maizītes devējiņa.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Pus kalnīna rožu sēju,
Pus baltaja ābolīna;
Pus mūžīna meita biju,
Pus netikļa līgavīna.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2. Pusrītāi saule lēce
Pura bērza galiņāi;
Pusmūžāi mūs' māsiņa,
Tautiņās aiziedama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

22141.

Putras dēļ es nopļāvu
Zaļus miežus tīrumā;
Lustes dēļ es paņēmu
Savu jaunu līgaviņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

22142.

Putriņ, Dieva dāvaniņa,
Kad es tevi apēdīšu?
Jaunu meitu es noņēmu, -
Kad es tevi nomeņģēšu?
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Putriņ' balta pataisīta,
Kas nu tevi apstrēbīs?
Sieviņ' jauna apprecēta,
Kas nu tevi apmīļos?
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

22143.

Redz kur veca meita biju,
Jauna vīra sieva tapu;
Vecu sauca vainakā,
Jaunu tautu sētiņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

22144.

Rīta dēļ, ne vakara,
Sedloj' savu kumeliņu;
Sevis dēļ, ne māmiņas,
Jauns apņēmu līgaviņu.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

- 299 -

22145.

Sakies jauns, tautu dēls,
Kas velns tevi jaunu deva?
Es gulēju šūpulī,
Tu staigāji zābakos,
Tu staigāji zābakos,
Tabaciņu pīpēdams.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

22146.

Sakūrām jaunu guni
Ar vecām pagalēm;
Atvedām jaunu māršu
Pie vecaja bāleliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22147.

Seika moza ītecēja
L'elajūs dīverūs,
Ni pruoteņa sajāmus'e,
Ni darbeņa izvuikus'e.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

22148.

Tautiets, mani precēdams,
Solās jaunu paglabāt;
Negaidīja gada laika,
Jau par vecu mani sauca.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

22149.

Tautu dēls arti gāja,
Es gulēju šūpolī;
Ļaudīm lieli brīnumiņi,
Ka tas mani sagaidīja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Tu, tautieti, artu gāji,
Es gulēju šūpolī;
Tu no manis sagaidīji
Rīta māles malējiņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

22150.

Tautu dēls bārzdu dzina,
Es gulēju šūpulī;
Jo tad vēl, uzaugusi,
Trīs gadiņi karināju.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

22151.

Tautu dēls mani sauca
Vecu meitu, sirmgalvīti.
Man galviņa noputējse,
Pūŗu miltu sijājot.
40-1 (Bigauņciemā).

22152.

Tava vaina, māmulīt,
Man' tik jaunu tautās dot;
Man bērniņi līdzi aug
Kā jaunie bāleliņi.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

22153.

Traku manu trakumīn',
Jauns aizgāju tautīnās.
Ko bij man tam darīt
Tik nelieša prātīnam?
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

22154.

Ūjā vells, ūjā vells,
Kādi ērmi šai sētā:
Piestādīja vecu liepu
Pie to jaunu ozoliņu.
224 [Kabilē (Kld)].

22155.

Uzvāžam jaunu vāku
Vecajam grezeļam;
Piesēdinām meitenīti
Pie vecā tēvainīša.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Uzmaucam jaunu vāku
Vecajam grezeļam;
Dasēd jauns puisēniņš
Pie vecās māmaliņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

22156.

Vaina būs skrīvelim
Par zīmītes devumiņu:
Veca meita piekrāpuse
Manu jaunu bāleliņu.
224 [Kabilē (Kld)].

22157.

Vai tādēļ negreznošu,
Ka man veca līgaviņa?
Vēl es pirkšu kumeliņu,
Vizuļotus iemauktiņus,
Vizuļotus iemauktiņus,
Sīku ķēžu pavadiņu.
216 [Ventspilī].

22158.

Veca krāsne brālīšam,
Vecu veda līgavīnu.
Pā(r)veduši, atslejat
Vecas krāsnes galīnāi!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

- 300 -

22159.

Vecaiš mani rāmi veda,
Bet reženi izpuškoja;
Dažu dienu pieminēšu
Veca vīra puškojumu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

22160.

Vecs mans vīriņš,
Vecs kumeliņš;
Vāru putru vīram,
Vāru kumeļam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

22161.

Vacy vacys tautu dāls,
Jau puškeņas apbyrušas;
Es sovai muoseņai
Niul'e jaunas darinuoju.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

22162.

Vecu vīru negribēju,
Māte vecu ievēlēja;
Nu sāp mana jauna galva,
Vecu vīru aurējot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

22163.

Vīru, manu vecu vīru,
Kā būs manim tevi saukt?
Saucu vīru, saucu tēvu,
Nekā labi nevedās;
Sauc' veco bāleliņu, -
Redz kur skaisti pievedās!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

22164.

Vīru, manu vīrelīti,
Kā es tevi daudzināšu?
Kauns bij man par vīru saukt,
Kauns par vecu bārdainīti.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

22165.

Visas vecas sūnu bārzdas
Šoruden sievu ņem.
Ak tu veca sūnu bārzda,
Tavu jaunu līgaviņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

22166.

Visi saka, visi saka:
Veca veca tā meitiņa!
Kas grib jaunu līgaviņu,
Lai ņem bērnu šūpulī.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Tautas mani tumsā veda,
Vecu meitu domādamas.
Kad gribēja jaunu jemt,
Kam nejēma no šūpuļa?
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

22167.

Citas māsas man vaicāja:
Rādi savu arājiņu!
Ko, māsiņas, es rādīšu, -
Viņam zobi izbiruši.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Man prasīja bāleliņi:
Rādi savu līgaviņu!
Ko, brālīši, es rādīšu, -
Viņai zobi izbiruši.
226 [Kandavā (Tl)].

45860.

Ai Dieviņ, kā dzīvošu
Ar jauno arājiņu?
Dieviņš dos saprašanu,
Laime dos padomiņu.
192 [Kosas C].

45861.

Ai Dieviņ, ko darīšu,
Vecam mani māte dev(a)!
Vai saukt tēvu, vai krusttēvu,
Vai veco bāleliņ(u)?
211 [Ļaudonas Md].

45862.

Ai jali māsiņa,
Tavu vecu vīru!
Jo sirmi antiķi
Kā vecam bullim.
39 [Bārtas Lp].

45863.

Ai mazāsi meitenītes,
Kam jūs mani smējāties:
Kad man, jaunam puisīšam,
Atved jaunu līgaviņu.
605 [Skolas].

45864.

Ai muosiņ, ai muosiņ,
Kai ar vacu veiru sadzeivuosi?
Tu gribēsi mutes dūt,
Jis tev lyupas sabadīs.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

- 301 -

45865.

Vai tu NN, vecais vylks,
Kam tu jēmi jaunu kozu?
Ni tev zūbu, ni tev nogu,
Ar kū kozu nūturēt.
170 [Kapiņu D].

45866.

Ak tu manu muļķa prātu,
Jauns apņēmu līgaviņ(u)!
Ne man naudas, ne man mantas,
Ne man mīļas dzīvošan(a)s.
189 [Kokmuižas (Koku) Vlm].

45867.

Ar godīgu tēva dēlu
Ātri veca nepaliku;
Bet ar kādu negodīgu
Veca vienai gadiņai.
224 [Lielvārdes Rg].

1. Ar godīgu tautu dēlu
Ilgi jauna turējos;
Ar kaut kādu nelietīti
Veca vienai gadiņai.
215 [Lēdmanes Rg].

45868.

Augsti kolni, plotas pļovas,
Tī ganeiba loba beja;
Jauni bruoļi, jaunas muosas,
Jaunu mani pošu veda.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45869.

Bāliņam veca krāsne,
Vecu veda līgaviņu.
Atveduši pieslienieti
Vecas krāsnes maliņā.
368 [Salaspils Rg].

45870.

Citi ņēma jaunas meitas,
Es paņēmu vecu meitu.
Vecu tēva meitu ņēmu,
Padomiņa gribēdams;
Vecais tēvs meitu deva,
Nedod līdzi padomiņa.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

45871.

Dieviņ, tavu likumiņu,
Laimiņ, tavu labumiņu!
Tam bij man tēvam būt,
Tas man kļuva arājiņš.
373 [Sarkaņu Md].

45872.

Es, brālīti, nevainoju
Tavu jaunu līgaviņu;
Tav būs laba dzīvojote,
Man būs laba sērst atiete.
40 [Basu (Bases) Azp].

45873.

Es ielēcu pa dorēme
Kā brūklīte nosarkuse;
Par to prieku, par to lusti,
Brāļam jauna līgaviņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45874.

Es iešķietu brālīšam
Snīder jaunu līgaviņ';
Pārved jaunu glāžu skapi,
Visas rūtes izbirušas.
572 [Tukums Tk apr.].

45875.

Es cerēju brālim
Pārvest jaunu līgaviņ',
Pārved' vecu, greizu
Kā ķeseles kātu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45876.

Es sacīju tev, bruolīt,
Najem vecas ļaudaviņas;
Es jaunuoks, es gudruoks,
Jaunu jēmu ļaudaviņu.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

45877.

Es tautieša galvu laužu
Kā ozola virsaunīti;
Kam tas mani jaunu ņēma,
Kad nemāk maldināt.
99 [Dzelzavas Md], 241 [Lubānas Md].

45878.

Glups es beju, nagudr(a)is,
Jauns es jēmu ļaudaviņu;
Pa pūrim, pa mežim
Lūku sovu kumeliņu.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

45879.

Gudrajam tāva dālam
Ilgi jauna ļaudaviņa;
Jo kaidam naveikļam,
Tikai vīnam gadiņam.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

- 302 -

45880.

I otram pasacīju:
Neņem jaunas ļaudaviņas!
Miegam laba, ne darbam,
Jauna vesta ļaudaviņa.
99 [Dzelzavas Md].

45881.

Jauna gāju tautiņās,
Gudri mācu tautu dēl(u):
Celies, svēlmi, riju kult,
Tin man kājas kažokā!
Ja ko saka tēvs māmiņa -
Slima jaunā līgaviņ'.
363 [Saikavas Md].

45882.

Jauns es biju, traks es biju,
Jauns noņēmu līgaviņu.
Kam man bij tik jaunam
Meitu māti bildināt?
605 [Skolas].

45883.

Kalnā kāpu ziedu raut,
Atrod' ziedus nobirušus;
Gāj' pie veca tēva dēla,
Visa luste aizgājuse.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

1. Kalnā kāpu rožu plūkt,
Atrod' rozes nobirušas;
Gāju pie veca tēva dēla,
Atron lusti pārgājušu, līgo, līgo.
192 [Kosas C].

45884.

Kam, brālīti, tu tā raudi,
Svārkiem slauki asariņas?
Kā, māsiņa, neraudāšu,
Ka man veca līgaviņa?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45885.

Kam jyudzēt jaunu dugu
Vacajam ērzeļam,
Kam atdevet jaunu mārgu
Vacajami bryugonam.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45886.

Kam man bija tik jaunai
Sēdēt sievas krēsliņā?
Vēl varēju meita būt,
Valkāt miršu vaiņadziņ(u).
204 [Kursīšu Kld].

45887.

Kaunim ocu napacēļu
Pret vacuoku bruolīleņu,
Es jaunuoks bruoliliņš,
Man vacuoka līgaviņa.
605 [Skolas].

45888.

Kālabadi es, māmiņa,
Veca vīra līgaviņ(a)?
Kam tu kāri šūpulīti
Veca bērza galiņe?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45889.

Ko Dievame es sariebu,
Ka man veca līgaviņa?
Gar pupieme grabināju,
Kā gar vecu dravas koku.
129 [Gudenieku Azp].

45890.

Kū, mūosiņ, nūsagyvi,
Jauna īdama tautiņuos?
Osoru palti (es) palēju
Kai azara raudiveite.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45891.

Ko tas tautu bullis māva
Visu gaŗu vasariņ(u)?
Tikām māva, līdz izmāva
Mūs' jauno goteniņ(u).
129 [Gudenieku Azp].

45892.

Kur jūs skriesat, melni kraukļi,
Bez saulītes vakarā?
Mammiņai ziņu dot:
Dēls ņem vecu līgaviņu.
46 [Beļavas Md].

45893.

Kur likšu sieviņu,
Jauns puika būdams?
Laidīšu sieviņu svešā malā;
Par pāri gadi, es ar' tur būšu.
211 [Ļaudonas Md].

45894.

Kur, tautiņas, jūs liksit
Tādu jaunu cilēcīnu?
Maigam [Miegam] bija, ne darbam,
Jauna vesta līgavīna.
427 [Tadaiķu Lp].

- 303 -

45895.

Kuŗš godīgs tēva dēls -
Ilgi jauna līgaviņ':
Paceļ krēslu, noaun kājas
Grūtajās dieniņās.
141 [Ivandes Kld].

45896.

Līka koka liepu griežu,
Redz kur taisnu lūku plēšu!
Vecu ļaužu sievu ņēmu,
Redz kur mīļi es dzīvoju!
487 [Vietalvas Md].

45897.

Lustēm tautas nevarēja,
Mani jaunu dabūjuši;
Kam jūs, jaunu dabūjuši,
Ar godiņu maldinait?
119 [Gaujienas Vlk].

45898.

Mana mīļa līgaviņa
Brīžam jauna, brīžam veca:
Kad tā jauna, mani klausa,
Kad tā veca, man klausīja [neklausīja].
104 [Ēdoles Vp].

45899.

Manis tāvs, muomuliņa,
Jaunu mani tautās deva,
Ne muocēju sīna pļaut,
Ni izkaptiņas tacināt.
Tautīts muocēj' sīnu pļaut
Izkaptiņu tacināt.
358 [Rugāju Abr].

45900.

Mans bāliņš solījās
Jaunu ņemt līgaviņu;
Vairāk krunku pierītē
Kā tai mūsu māmiņai.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

45901.

Man' cierītis, ambīlītis,
Manas rokas ierocītis;
Mana jauna līgaviņa,
Manas klēts atslēdziņa.
183 [Kazdnagas Azp].

45902.

Muosiņ muna, bolta puča,
Kam guoj' jauna tautiņuos?
Ka byutum zynuojuse,
Kaida tautu dzeivuošona -
Ni ar kuoju na(ī)spar(tu).
389 [Silajāņu Rz].

45903.

Na pa zyrgam īmoviņi,
Na pa bruoļam ļaudoviņa;
Leli zyrgam īmoviņi,
Vaca bruoļam ļaudoviņa.
35 [Baltinavas Abr].

45904.

Napatikt napatyka
Div šyupuļi ustobā;
Jauna muna muomuleņa,
Jauns es jēmu ļaudaveņ'.
466 [Vārkavas D].

45905.

Nazabeist, tu bruoleit,
Ka tjev vaca ļaudaveņa!
Sylta, meiksta guļēšona,
Kai pi vacuo palovnīka.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45906.

Navēlēju, navēlēšu
Sausam kūkam lopu;
Kam man' jaunu, kam man' jaunu
Pī veira atdeva.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

45907.

Nūsajem vacu sīvu,
Lela monta gribādams!
Vaca dīnu driviņā,
Vaca nakti puorgulēt.
466 [Vārkavas D].

45908.

Odiņš nāca čirkstēdams.
Asentiņa gribēdams;
Tautiets nāca raudādams,
Mani jaunu gribēdams.
46 [Beļavas Md].

45909.

Pašam labi tev, brālīti,
Tavi lieli tīri lauki;
Tavi lieli tīri lauki,
Tava jauna līgaviņa;
Tava jauna līgaviņa,
Tavi bēri kumeliņi.
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

- 304 -

45910.

Pats es biju jauns puisīts,
Jaunu jēmu līgaviņu;
Mums bij nauda, mums bij manta,
Mums bij mīļa dzīvošana;
Skaista mana līgaviņa
Līdz pašam vecumam.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

45911.

Pats par savu baltu naudu
Apkārt gāzu biķerīt(i);
Pat' par savu dižu prātu
Jauna gāju tautiņās.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

45912.

Pārveda Bruzilu
Veco vistu,
Ieskrēja namā
Klukstēdama.
369 [Saldus Kld].

45913.

Pieadu cimdiņu
Pie veca kātiņa,
Pievedu meitiņu
Pie veca vīriņa.
605 [Skolas].

1. Piežāva cimdiņu
Pe ciera kātu,
Piežāva meitiņu
Pe vecu vīru.
546 [Kuldīga Kld apr.].

2. Pieadu cimdiņu
Pie veca kāta,
Iedevu māsiņu
Vecam vīram.
427 [Tadaiķu Lp].

45914.

Precat mani, precenieki,
Tam vecami puisīšam!
Es vecami guļu taisu,
Divi kārtas erkšķus lieku,
Vēl paliku pagālē
Divi mazus akmentiņ's.
200 [Kuldīgas Kld].

45915.

Priecājies, māmulīte,
Nu tev prieki pienākuši:
Stalti baltas avitiņas,
Gultā jauna audējiņa.
127 [Grostonas Md].

45916.

Rikšiem rikšiem,
Ruņču Anna!
Kam tik agri
Vīru ņēmi?
109 [Ērķemes Vlk].

45917.

Sausa malka man nedega,
Zaļa dega sprēgādama;
Vecu puisi es neņēmu,
Jaunu ņēmu mīlēdama.
141 [Ivandes Kld].

45918.

Smalku grīžu teveceņu,
Jaunu ņēmu ļaudaveņu;
Teveceņu sapeipēju,
Ļaudaveņa savecēja.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

1. Smolku grīžu tebēciņu,
Jaunu jēmu ļaudaviņu;
Papeipēju tebēciņu,
Vaca palyka ļaudaviņa.
551 [Ludza Ldz apr.].

45919.

Sodij, Dievs, tāvu muoti,
Kas man jaunam sievu ņēma;
Vairāk man meitas mīl
Nekā sova līgaviņa.
358 [Rugāju Abr].

45920.

Staigai lēni, runai gudri,
Mana jauna līgaviņa!
Sper kājiņu raudzīdama,
Sak' vārdiņu domādama!
224 [Lielvārdes Rg].

45921.

Tecit vīgli, molit smoļki,
Munas mozas dziernaveņas!
Staigoj mudri, runoj gudri,
Muna jaunuo ļaudaveņa!
466 [Vārkavas D].

45922.

Tautiets mani jaunu ņēma,
Dzīrās jaunu paglabāt;
Ne gadīna negaidīja,
Jau par vecu padarīja.
Ko līdzēja solīties,
Kad nevara izpildīt?
192 [Kosas C].

- 305 -

45923.

Traks traks tas puisītis,
Kas tik agri sievas prec;
Ne ar sievu gulēt māk,
Ne ar sievai mutes dot.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

45924.

Troku munu nagudrumu,
Jauns pajēmu ļaudoveņi!
Kungi mani pošu maldynuoj',
Tāvs ai muoti ļaudoveņi.
314 [Pildas Ldz].

45925.

Trokumu, nagudrumu,
Jauna guoju tauteņuos!
Napazynu mārgu dzeivis,
Ni māmeņis lobumeņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

45926.

Trika trika trejkaleņa
Zam kumeļa kuojeņom;
Tyka, tyka vaca mjaita
Jauna puiša rūceņā.
466 [Vārkavas D].

45927.

Tu, muoseņ, lēlejīs:
Skaista, jauna leigaveņa;
Tei jauna [jaunuo] leigaviņa
Dzers tev gaudas osor(iņ)as.
236 [Līvānu D].

45928.

Tu, tautieti, arti gāji,
Es gulēju šūpulī;
Dieviņ, tavu likumiņu,
Sagaidīji izaugot.
198 [Krustpils D].

45929.

Veca bija tēva krāsne,
Vēl jo veca vedekliņa.
Tēva krāse nospraustīta
Ar veciem lupatiem;
Vedeklīte nopiepējse
Ar zaļām piepiņām.
605 [Skolas].

45930.

Veca liepa pieslējās
Pie zaļā ozoliņa;
Nebēdā, veca liepa,
Būs tev labs atspaidiņš.
360 [Rundāles B].

45931.

Vaca vaca tautu meita,
Vainuciņš izdēņā;
Kab na muna buoleliņa,
Da golam izdēņītu.
365 [Sakstagalas Rz].

1. Vaca meita, vaca meita,
Izdēnējs vaiņudzeņš;
Kab na muna buoleliņa,
Vēl vairuok izdēnētu.
551 [Ludza Ldz apr.].

45932.

Vaca vaca tautu meita,
Treis krēsleņi nūsādāti;
Kab na muna buoleleņa,
Mož vēļ četri nūsādātu.
182 [Kaunatas Rz].

45933.

Vacys man veirys beja,
Vacs bej veira kumeliņš.
Voi veiram putru virt,
Voi tam veira kumeļam?
326 [Preiļu D].

45934.

Vysim labi, vysim labi,
Broņeitei vēl lobuok;
Broņeitei vēl lobuok,
Tai jaunīs oruojiņš.
551 [Ludza Ldz apr.].

6) Atraitnis, atraitne

22168.

Ai Laimiņ licējiņ,
Kam tu man tā noliki,
Kam tu manu augumiņu
Divkārt jaunu jaunināji?
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

22169.

Ak tu manas baltas kājas,
Ar skujām piebirušas;
Ak tu manu gŗūtu mūžu,
Pie atraiša aizejam!
Atraišam gŗūta roka,
Dui laulami gredzentiņi.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

22170.

Atraikņam smaga roka,
Divreiz mīti gredzentiņi,
Silta guļa izgulēta,
Mīļi vārdi izrunāti.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 306 -

22171.

Atraiknīša bāliņam
Divkārt bija jauns mūžiņš,
Divkārt kāra kumeļam
Sudrabiņa zvārgulīšus.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

22172.

Auzas sēju tīrumā,
Atraitn' ņēmu līgaviņu.
Vai auziņa ne labība,
Vai atraitne ne līgava?
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

22173.

Auziņ' laba labībiņa,
Tikai gaŗa sēnaliņa;
Atraitn' laba līgaviņa,
Tikai dzedra valodiņa.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)], 363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

22174.

Dievs nedeve sieviņāme
Otrreiz iete tautiņās!
Žēli rauda mīļa Māra,
Otrreiz vārtus atvērdama.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

22175.

Drīz iekūru uguntiņu
Degošās pagalēs;
Drīzi mantu ieguvos,
Pie atraitņa aiziedama.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

22176.

Es gribēju irbīt' šaut,
Es nošāvu teterīti;
Es gribēju meitiņ' ņemt,
Es paņēmu māmulīti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

22177.

Es nebiju domājuse,
Ko Laimiņa gādājuse:
Atraišam sieva būt,
Pabērniem māmuliņa.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1. Es nebiju uzaugdama
Tādu domu domājuse:
Būt atraitņa līgaviņa,
Bārenīšu māmuliņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

22178.

Es nolauzu alkšņa rīksti,
Šķitos bērza nedabūt;
Es izgāju pie atraitņa,
Šķitos jauna nedabūt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

22179.

Gauž' raud Laim's māt',
Divkārt vārt's vērejiņ';
Gauž' raud mūs' māsiņ',
Divkārt vest' tautiņēs.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

22180.

Gauži raud raudavīte,
Div' bērniņus vadādama;
Tā raud daža mātes meita,
Div' mūžiņus dzīvodama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Smagi šņāca sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Tā raud daža mātes meita,
Div' mūžiņus dzīvodama.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

22181.

Gribēj' mana māmuļīte
Div' reiziņas jauna tapt;
Ne puķīte neziedēja
Div' reiziņas vasarā.
224 [Kabilē (Kld)].

22182.

Grūši kāpu kalniņā,
Viegli teku lejiņā;
Grūti gāju pie atreiša,
Viegli radu dzīvojot.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

22183.

Grūt manam kumeļam,
Kunga nauda vezumā;
Grūt manam mūžiņam,
Ar atraikni dzīvojot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Grūts manam kumeļam,
Smalku dzelžu vezumiņš;
Grūts manam bāliņam
Otru ņemt līgaviņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

22184.

Kālabad, kālabad
Zālats auga ezerāi?
Kālabad mūs' māsiņa
Top atraiša līgaviņa?
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

- 307 -

22185.

Kam, bāliņ, tu apņēmi
Bez vaiņaga līgaviņu?
Vai tev trūka jaunas meitas
Spožiem zīļu vaiņagiem?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Es pārvedu brālītim
Ar autiņu līgaviņu.
Vai, brālīti, neredzēji,
Kur vaiņagi zvīguļo?
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

2. Māte man sievu veda
Ar micēm, cepurēm.
Vai, māmiņa, tev nebija
Jaunu meitu vaiņagā?
131 [Mēŗa muižā (Mēŗa pag. Vlk)].

22186.

Kam, Dieviņ, tu man liki
Div mūžiņi nodzīvot?
Kam tu mani neatņēmi
Līdz pirmo arājiņu?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

22187.

Kas kaitēja man, māsiņas,
Pie atraitņa nedzīvot:
Savi gani, sav' arāji,
Savi siena pļāvējiņi.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1. Grūši gāju pie atraikņa,
Viegli radu dzīvodama:
Savi gani, sav' arāji,
Savi siena pļāvējiņi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22188.

Kas tecēja gaŗu ceļu
Kā vācieša kumeliņis?
Kas dzīvoja sēru mūžu
Kā atraiša līgaviņa?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

22189.

Kas to teica, tas meloja,
Pie atraiša laba dzīve:
Atraišam smaga roka,
Div' laulāti gredzeniņi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

22190.

Kas to teica, tas meloja,
Pie atraiša laba dzīve:
Atraitniša kamaniņas
Pilnas gaužu asariņu.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22191.

Kas to teica, tas meloja,
Pie atraikņa laba dzīve:
Gar atraikņa nama durvju
Asariņu upe tek.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

22192.

Ko Dievam es sariebu,
Man atrait's arājiņš?
Vaiņadziņu vien piespiedu
Pie to bišu ozoliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

22193.

Lai stāvēja kas stāvēja,
Stāv dzērāja kumeliņš;
Lai raudāja kas raudāja,
Raud atraiša līgaviņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22194.

Laime mani aizmirsuse,
Veļu māte iegādājse:
Vīram sievu nokavuse,
Man vietiņu taisīdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Pate Laima laba sieva,
Pate liela grēceniece:
Vīram sievu nokavuse,
Meitai vietu taisīdama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

22195.

Lustējies, ja tev tika,
Mana jauna līgaviņa;
Mana luste aizgājuse
Ar pirmo līgaviņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

22196.

Ne mūžam puriņā
Balti ziedi neziedēja;
Ne mūžam no atraiša
Mīļa vārda nedzirdēja.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

22197.

Nedod Dievs tādas laimes
Kā manai māsiņai:
Es savai māsiņai
Divreiz gāju panāksnos;
Vienreiz devu lina kreklu,
Otrreiz lina paladziņu.
18 (Kliģenē).

- 308 -

22198.

Nedod Dievis tādas laimes
Kā manam bāliņam:
Divreiz jāti tautiņās,
Divreiz vesti līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

22199.

No tālienes es pazinu
Atraitnīti līgaviņu:
Atraitnei rociņāi
Asariņu nēzdaudziņis.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

22200.

Pie atraitņa noiedama,
Straumē metu vainaciņu;
Straume viegli vizināja,
Atraitns grūši maldināja.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

22201.

Pilni puri baltu bērzu,
Pilni ciemi jaunu meitu;
Man atveda māmuļiņa
Ar micīti līgaviņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

22202.

Raud rozīte, raud magone,
Uz manim lūkodamas,
Kas es gāju pie atraitņa
Ar to rožu vainadziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Puķe puķe, roze roze
Uz maniemi gauži raud,
Ka es gāju pie atraitņa
Ar to puķu vainadziņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

22203.

Sienu mešu skaudzītē,
Tai jumtiņa nevajaga;
Atreit' ņēmu līgaviņu,
Tai micītes nevajaga.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

22204.

Tev, Jānīti, vajadzēja
Laba smalka žagariņa,
Kam atvedi bāriņam
Atraitnīti ļaudaviņu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

22205.

Tik silāi arušam
Kā atraiti jēmušam:
Ne silāi labu rudzu,
Ne atraitim mīļu vārdu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

22206.

Tu atraitnis, es atraitne,
Kā mēs mīļi dzīvosim:
Tev bij savas sievas žēl,
Man pirmaja arājiņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

22207.

Uzaugdama novalkāju
Atraikņam gredzeniņu.
Vai Laimiņa manis dēļ
To atraikni taupījuse?
224 [Kabilē (Kld)].

45935.

Aiz kaļneņa aizejūt,
Spūdra sauļa naspeidjā;
Aiz atraiša izejūt,
Lobys dzeivis naredzjēju.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45936.

Atreišs atreiš' peļta pēļa,
Teica vacu ļaudaviņu,
Atreišs mani pozna cēļa,
Nycinuot grybādams.
361 [Rundēnu Ldz].

45937.

Atraišami cīta vīta,
Meiksta vīta izgulāta;
Meiksta vīta izgulāta
Ar pyrmū i ļaudaveņi.
182 [Kaunatas Rz].

45938.

Atsasādu pi atraiša
Ka pi lada gabaleņa:
Ni sasyla man sirsneņa,
Ni saguoja volūdeņis.
314 [Pildas Ldz].

1. Pi atraiša atsagulu
Kai pi lada gabaliņa:
Ni sasyla suoni muni,
Ni saguoja volūdiņa.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

- 309 -

45939.

Atsagulu pi atraiša
Kai pi lada gabaleņa:
Vysys runys izrunuotys
Ar pyrmūji ļaudaveņ.
143 [Jāsmuižas D].

1. Dūd, māmiņi, kam dūdama,
Nadūd manis atraišam:
Pi atraiša atsagulu
Kai pi kūka gabaliņa;
Vysas runas izrunuotas
Ar pyrmū, ļaudaviņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

45940.

Bērzlapīte, rudmiesīte,
Abas vienu rudumiņu;
Atraitnīte, tēva meita,
Abas vienu daiļumiņu.
141 [Ivandes Kld].

45941.

Būš' atraiša līgaviņa,
Pabērnīšu māmuliņ(a).
Mazam došu maizgabalu,
Dižam gālu noglaudīš'.
40 [Basu (Bases) Azp].

45942.

Cauri bridu baltābolu,
Sarkanajo meklēdams;
Gaŗām gāju jaunu puisi,
Ar atraiti saderēju.
546 [Kuldīga Kld apr.].

45943.

Dod, Dieviņi, liec, Laimiņa,
Atraitnīti arājiņu:
Savi gani, arājiņi,
Savi siena pļāvējiņi.
605 [Skolas].

45944.

Es apsēju auziņām
Visus savus tīrumiņus;
Es apņēmu atraitnīti,
Visu mūžu jādzīvo.
99 [Dzelzavas Md].

45945.

Es sacēju tev, muosiņ,
Nalauz bārza viersyunīti;
Lauzsi bārza viersyunīti,
Byus atraitnis oruojiņš.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

45946.

Gar atraitņa namdurvīm
Asarota upe tek.
Cik rociņas nomazgāju,
Tik asaras noslaucīju.
74 [Cīravas Azp].

459461.

Gar atraiša nama durvju
Asarota upe tek.
Dažs rociņis nomazgāja
Mūs' māsiņas asarās.
482 [Vērgaļu Lp].

45947.

Jauna gāju pie atraiša,
Vecas mantas gribēdama;
Ne man tika vecas mantas,
Ne godīgas dzīvošanas.
241 [Lubānas Md].

45948.

Kā tu gāji, jauna meita,
Pie atraikņa veca vīra?
Gribēdamas mātes vārdu,
No atraikņa vieglu dienu.
241 [Lubānas Md].

459481.

Kuo tu guoji, jauna meita,
Pi atraiša vaca veira?
Atraits mani pelti pēļa,
Teic vacū ļaudaviņu.
326 [Preiļu D].

45949.

Kādu mūžu nedomāju,
Tādu mūžu piedzīvoju:
Pabērniem māte būt,
Atraitnīša līgaviņa.
398 [Skrundas Kld].

45950.

Krita, krita, lūza, lūza,
Lazda lauza ozoliņu.
Atraitīte, ne meitiņa,
Piekrāp manu bāleniņu.
40 [Basu (Bases) Azp].

45951.

Kur, atraiti, vuoli liki,
Kur nūsiti pyrmū sīvu?
Tais, atraiti, jaunu vuoli,
Ar kū sisti jaunū sīvu.
414 [Stirnienes Rz].

- 310 -

45952.

Labāk būtu māmuliņa
Akmentiņu viļājusi,
Nekā mani auklējusi
Atraitnīša līgaviņ(u).
3 [Adulienas Md].

45953.

Māsiņ' raud gŗūtu mūžu,
Pie atraitņa važodama;
Ne, māsiņa, tu raudi,
Ne uz mani žēlojies.
190 [Kokneses Rg].

45954.

Nadzierdēji, tu muoseņ,
Nu atraiša mīļa vuorda;
Pi atraiša mīly vuordi
Pi pyrmous ļaudaveņas.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45955.

Ni dūmuoju izaugdama,
Ni pyuriņu darīdama:
Ni pabērņa muote byut,
Ni atraiša ļaudaviņa.
414 [Stirnienes Rz].

1. Tū dumuoju dzeivuodama,
Tū pyuriņu darīdama:
Ni atraiša sīva byut,
Ni pabērnu muomuliņa.
414 [Stirnienes Rz].

45956.

Nikod mīzis ar apeini
Naguļ zla(u)kta galiņā;
Nikod jauna ar atraitni
Loba myuža nadzeivoj.
389 [Silajāņu Rz].

45957.

Nikod syla purinam
Skaisti zīdi nazīdēja;
Nikod mārga ar atraiti
Loba myuža nadzeivuoja.
326 [Preiļu D].

1. Nikod pūra purynam
Zalta zīdi nazīdēja;
Ni myužam nu atraiša
Mīlu vuordu nadzierdēja:
Mīly vuordi izrunoti,
Meiksta gulta izgulāta.
579 [Viļāni Rz apr.].

2. Nikod syla jyuriņom [puriņam?]
Skaisti zīdi nazīdāja,
Nikod mārga pi atraiša
Loba myuža nadzeivova.
Atraits mani paļtī pjāra,
Teic vacū laudaveņu.
170 [Kapiņu D].

3. Ni myužam purinam
Zaļim zīdim nūzīdjāt;
Myužam, muosiņ, nu atraiša
Mīlu vuordu nadzierdēsi.
174 [Kārsavas Ldz].

45958.

Peld, peld rauduvīte,
Divi bērni pakaļā;
Dažas labas mātes meitas,
Div arāji mūžiņā.
605 [Skolas].

45959.

Puiši teica, ka neņems,
Es ne nieka nebēdāju;
Es aiziešu pie atraiša,
Pie lielā naudinieka.
345 [Remtes Tk].

45960.

Solts yudiņš olūtā
Solts olūta dybynā,
Solta rūka atraišam,
Div lauluoti gredzineņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45961.

Sausa kryukle nūzīdēja
Myglājā reitiņā;
Jauna meita vainaceņu
Atraišam puordavusi.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

45962.

Sēju auzu pilnu lauku,
Ņēm' atraitni līgaviņu;
Ir auziņa krūmu rieta,
Ir atraitne pūru dar(a).
224 [Lielvārdes Rg].

459621.

Sēju lielu auzu lauku,
Ņem' atraitne līgaviņa [atraitni
līgaviņu];
Auziņai balts miltiņis,
Atraitnē mīļi vārdi.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

45963.

Tas bij šķelmis, kas to teica:
Pie atraiša laba dzīve.
Atraits mani nicināja,
Teic veco līgaviņu.
281 [Neretas Jk].

- 311 -

45964.

Tautu dēls lielījās
Dabūt skaistu līgaviņu;
Kad aizgāju apraudzīt,
Tad atraitni ieraudzīju.
109 [Ērķemes Vlk].

45965.

Tev, Laimiņa, neizbēgt
Manu gaudu asariņu!
Kam tu liki mūdiņā
Triju durvju virināt?
241 [Lubānas Md].

45966.

Tu atraitis, es atraite,
Kai mes meiļi dzeivuosim?
Tev bej sovas sīvas žēl,
Man pyrmuo oruojiņa.
326 [Preiļu D].

45967.

Iz akmeņa stāvēdama,
Atraišam roku devu;
Kād' akmeņa siltumiņa,
Tād' atraiša mīlestība.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

45968.

Atraitnīšam roku devu,
Avotiņa maliņā;
Salts ūdenis avotā,
Slikta dzīve atraitnim.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

45969.

Vai Laimiņa, Laimesmāte [raganīte]
Kādu laimi man vēlēji?
Jau es biju bārenīte,
Vēl atraitņa līgaviņ(a).
119 [Gaujienas Vlk].

45970.

Vysi muni rodi raud,
Ka atraiša līgaviņa.
Naraudit jyus, radiņi,
Man ir labi dzeivojūt.
465 [Varakļānu Rz].

45971.

Zili, zili dūmi kūpa
Atraiknīšu istabā.
Kā tie zili nikūpēs -
Zaļu malku dedzināj(a)?
130 [Iecavas (Lieliecavas) B].

7) Manta, bagātība un nabadzība

22208.

Bagāts ņēma bagāto,
Bagātības gribēdams;
Es paņēmo nabago,
Darbiņā raudzīdams.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

22209.

Bajāriņis žēlojās
Mani ņēmis, nabadziņu.
Kam neņēmi kunga meitu,
Ratiem vestu sudrabiņu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

22210.

Es par mantu nebēdāju,
Kad man laba mātes meita:
Manta drīzi izputēja,
Mātes meita pastāvēja.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

22211.

Es par mantu nebēdāju,
Kad man laba mātes meita;
Paši mīļi dzīvojam,
Paši mantu pelnījam.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 3901 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22212.

Eņģevēra meitu ņēmu,
Asu rāvu robeniņ';
Eņģevēra meitiņai
Trīs pūriņi klētiņā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

22213.

Ko lielies, tautu meita
Ar to vienu linu pēdu?
Lai lielās tautu dēls,
Kam ir bunte pakaļā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

22214.

Ko, vīriņ, mēs darām,
Abi tukši sagājuši?
Tov nav ciera malkas cierst,
Man nav naža maizes griezt.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

- 312 -

22215.

Mans brāliņš nosasēda
Kā no kalna lejiņā:
Nosajēma līgaviņu
Bez pūriņa, bez telīšu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

22216.

No šās dienas tu, Jānīti,
Laba krekla nevalkāsi:
Es redzēju Marijai
Rīku drēbes pūriņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

22217.

Sen to dižu dižināja,
Sen bagātu sludināja, -
Nuba mēs redzēsim
Tavu dižu bagātību!
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

22218.

Sen slivēja to tautieti
Gan bagātu tēva dēlu;
I tabaka neiedeva
Par māsiņas audzējumu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22219.

Tādu ņēmu līgaviņu,
Ka varēju sadzīvot:
Ne man bija pūŗu klēte,
Ne līgavi sudrabiņ'.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

22220.

Tautu meita zeltenīte
Dvielie slauka istabiņu.
Par Daugavu vēvers auda
Simtu nīšu audekliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

22221.

Teba teba tev, brālīt,
Tavs vasaras lūkojums:
Pārnes pūru padusē,
Snauž pirmā vakarā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

22222.

Tēvs māmiņa man vēlēja
Bagātu līgaviņu.
Dievs man deve bagātību
Bez bagātas līgaviņas.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

22223.

Vai Dieviņš man nolicis,
Vai Laimīte novēlējse:
Es nabaga sērdienīte,
Man bagāts tēva dēls.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

22224.

Celmu zeme man aŗama,
Sērdienīte lūkojama.
Kas man dos labu zemi,
Kas bagātu mātes meitu!
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

22225.

Cerēju brāļam
Bagātu sievu, -
Trīs veci lindruki
Trīs kabatām.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

45972.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Man celmaina miežu zeme.
Kungs man deva labu zemi,
Dievs bagātu mātes meitu.
269 [Mežmuižas Jg].

45973.

Apsaņēma mans bāliņis
Tik bagātu ļaudaviņu:
Vieni krekli mugurā,
Otri bērna baļļiņā.
43 [Bebru Rg].

45974.

Bagāta bagāta
Mana brāļa sieva:
Trīs melni lindraki,
Kažoka borste.
197 [Krotes Lp].

1. Mans brālis apņēma
Bagātu sievu:
Trīs melni lindraki,
Strīpaina borste.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

2. Bagāta bagāta
Tā tēva meita:
Div tīnes čižiņas,
Trešā - varažiņas.
443 [Turlavas Kld].

- 313 -

45975.

Pārveda brālītis
Bagātu sievu:
Priekšā tīne, vidū lāde,
Pakaļā šūpulītis.
605 [Skolas].

45976.

Bagātais meitu deva
Bagātam iegātnim.
Bez Dieviņa palīdzības
Izputēja bagātība.
532 [Dobele Jg apr.].

45977.

Boguotī bruoli(le)ņi,
Kū muosiņai īdevjāt?
Kuorkla veizītes apava,
Ar tautomi nūīdama.
326 [Preiļu D].

45978.

Bija man, bija man
Divi graši ķešiņā:
Sievai pirku zīda bruņčus,
Sev sudraba gredzentiņ'.
373 [Sarkaņu Md].

45979.

Dievs bij man novēlējis
To bāgātu tēva dēlu.
417 [Struteles Tk].

45980.

Es boguota tāva meita,
Atdūd mani nabogam.
Mani tāvs atdūdams,
Dūd man garci sudabriņa;
Jau tys muns nabadziņš
Namuocēja saskaitīt.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

45981.

Es gribēju, es iepūtu
No smildziņu uguntiņu;
Es gribēju, es dabūju
Visbagāto tēva dēlu.
316 [Piltenes Vp].

45982.

Es nevaru guns iekurt
Ar divām pagalēm;
Es nevaru mazumā,
Vairumā ieradusi.
211 [Ļaudonas Md].

45983.

Es paņēmu muižas meitu,
Liela pūra gribēdams,
Aijaijā tradiridirā,
Liela pūra gribēdams.
Slinka slinka, tu meitiņa,
Tu darbiņa nemācēj',
Nav man muižas, nav man mantas,
Ne ar mīļas dzīvošan's.
375 [Saukas Jk].

45984.

Es par mantu nebēdāju,
Kad man skaista līgaviņa;
Mantas manas neredzēja,
Kā redz manu līgaviņu:
Manta mana klētiņā,
Līgaviņa druviņā.
418 [Sunākstes Jk].

45985.

Es savam dēliņam
Pats lūkoju līgaviņu:
Ne tik lepnu, ne tik bagātu,
Ne visai sudrabotu.
398 [Skrundas Kld].

45986.

Gan zināma ceļa polts:
Drīz pielija, izsusēja;
Tas jau man sen zināms,
Kalpa puiša bagātība.
224 [Lielvārdes Rg].

45987.

Gana lielu lielināja,
Gan bagātu daudzināja.
Es būt' tādu rata rumbu
Ar vīzīti atvilkusi.
560 [Rīga ].

45988.

Izgaisusi tautu meita,
Nāc pie mana bāleniņa!
Jau tu biji gan gaisusi,
Nu tu vairs negaisīsi.
241 [Lubānas Md].

45989.

Īsasytās boguotī
Nabadzīgūs radiņūs;
Byus radzāts, boguotī,
Kai cerēs bednu radni.
465 [Varakļānu Rz].

- 314 -

45990.

Kas man no tās daudz naudiņas,
Kas no resnas ļaudaviņas?
Ne ar sievu Rīgā braucu,
Ne naudiņas kaudzē krāvu.
389 [Silajāņu Rz].

1. Kam tuos maņ daudz naudiņas,
Kam rasnuos līgaviņas?
Ni ar sīvu Reigā braukš(u),
Ni naudiņas kruosņē krauš(u).
326 [Preiļu D].

2. Kam tuos maņ daudz naudeņis,
Kam tuos garys ļaudaveņis?
Voi ar sīvu Reigā brauču,
Voi kruosnī naudu kruovu?
326 [Preiļu D].

45991.

Kas tas nāca, kur tas tika,
Kā ne domāt nedomāja?
Es domāju zeltu tvērt,
Sudrabiņu nicināt;
Nebij zelta, ne sudraba,
Tikai vaŗa gabaliņš.
514 [Zentenes Tl].

45992.

Kuo tei taida ļaudaveņa,
Tik zeiļuota, sudobruota?
Tuo puiseiša ļaudaveņa,
Kurs cytkuort koļpim guoja.
465 [Varakļānu Rz].

45993.

Ko, tautieti, lielījies -
Basa kāja zābakā?
Es varēju, nelielos,
Man bij treju parādiņu [pāradiņu?].
23 [Ārlavas Tl].

45994.

Ko, bāliņ, tu pajēm
Tād nabag līgaviņ?
Ne tam vaid zīd kleit,
Ne balt villainet.
329 [Popes Vp].

45995.

Ko tu nāc, plikdīd,
Manes bāgtes bāliņes?
Ne tev vaid lindraciš,
Ne balt villain.
329 [Popes Vp].

45996.

Ko tu nāci, plikadīda,
Bagātos brālīšos?
Ne tev tāda grazna pūra,
Ne ražena augumiņ'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp], 129 [Gudenieku Azp].

45997.

Ko tu nāci, tukša, plika,
Nedz bagāta tautiņāse?
Ne tev dvieļi, ne tev cimdi,
Ne tev pūra prievietiņi.
129 [Gudenieku Azp].

45998.

Kuŗ' bagāta puiša sieva,
Zeķē naudu žvadzināja;
Kuŗa bedna saimeniece,
Būt' no kaķa lienējusi.
24 [Asares Il].

45999.

Mans bāliņis ieraudzīja
Sev bagātu līgaviņ':
Divi duči dreļļu dvieļu,
Trešais linu paladziņ'.
36 [Balvu Abr], 228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46000.

Mans brālītis mantas dēļ
Apņem vecu līgaviņu;
Ne tur nauda, ne tur manta,
Tās tik vecas grabažiņas.
427 [Tadaiķu Lp].

46001.

Nabaga ļautiņi,
Nabaga rociņas:
Aiznesa bāliņš
Ar vienu rociņu.
373 [Sarkaņu Md].

46002.

Nava kauna tautiešam,
Man pūriņa vaicājot.
Kuŗu dienu es sēdēju
Adīdama, rakstīdama?
Līdz ar tevi darbos gāju,
Līdzi kunga rijiņā.
279 [Naukšēnu Vlm].

46003.

Nebija vērte, nebija vērte
Jaunam vecu sievu ņemti;
Kad pārveda, tad atrada,
Ne tai naudas, ne tai mantas.
224 [Lielvārdes Rg].

- 315 -

46004.

Neraud gauži, man' māsiņa,
Gan parādus aizmaksās:
Silā auga liela priede,
Tā parādu maksātāja.
42 [Bauskas B].

46005.

Nūsazvīdza kumeliņš,
Garu ceļu tacādams;
Nūsajemu vacu sīvu,
Pēc lela monta dzeidamīs.
Ni man monta, ni (man) sīvas,
Ni man jaukas dzeivuošonas.
503 [Višķu D].

46006.

Pār novadu sievu ņēmu,
Lielu mantu gribēdamis.
Iesviež pūru klētiņā
Kā adīkla vācelīti.
514 [Zentenes Tl].

46007.

Sen to diž dižane,
Sen bagat slūdne;
Pūr iesvied klētiņe,
Kā adekl vāclit;
Paš ieved istbe,
Kā tautieš cūkganit.
518 [Zlēku Vp].

46008.

Pieder puiši [pieši?] pie zābaka,
Pie dzeltena kumelēna;
Pielīkst koša mātes meita
Pie bagāta tēva dēla.
Tautiešame nauda skan,
Man skan skaidris sudrabiņs.
355 [Rucavas Lp].

46009.

Sieva raud, bērni raud,
Tukšu maisu vazādami.
Ko, bērniņi, jūs raudiet,
Vai mēs kādi tukšenieki?
Siekiem mērī sīku naudu,
Pūriem vecus dālderīšus.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

46010.

Sudrabiņa tautu meita,
Laid pie mana sētmalīša;
Ja tur bija daudz sudraba,
Met sudrabu laipiņās.
448 [Umurgas (Umurgas-Sārumu) Vlm].

46011.

Tautiets man izsolīja
Savu mantu bagātību:
Trim kājām kumeliņš,
Viena sliece ragaviņas [ragavām].
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

46012.

Tautiets raud, es raudāju,
Abi divi raudājām.
Tu raudāji, mani jēmis,
Es, pie tevis aizgājusi;
Tu raudāji: mazs pūriņis,
Es maizīti neatradu.
282 [Nīcas Lp].

46013.

Tautu meita lielījās:
Pieci krekli pūriņā.
Mans bāliņš nelielās -
Pieci arkli tīrumā,
Pieci bēri kumeliņi.
119 [Gaujienas Vlk].

46014.

Tautu meita lielījās:
Sešas baltas villainītes;
Kad aizgāju, tad redzēju:
Āža ādā segusies.
148 [Jaunpiebalgas C].

46015.

Trīs dienas rūmīju
Brālīša klēti;
Cerēju māršei
Trīs graznas lādes.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46016.

Trīs dieniņas sastāvēju,
Brāļa klēti rūmēdama;
Pārved vienu vien tīn(īt)i,
Ar stīpām sastīpātu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46017.

Var pazeit šū Moņi,
Gon boguota tāva meita:
Lobis drābis mugorā,
Pylns kakleņš vizuleišu,
Zalta krūņa galviņā.
26 [Asūnes D].

46018.

Vecā māte, izliec kārtis,
Kāda dzīve man še būs:
Celmu zeme manīm art,
Sērdienīti lūkojot.
Kungs man deva labu zemi,
Dievs bagātu mātes meitu.
283 [Nīgrandas Azp].

- 316 -

8) Ģimene, radi, sabiedriskais stāvoklis, darba gaita un amats

22226.

Vaile manu muļķa prātu
Jaunajās dieniņās,
Kam precēju līgaviņu
Lielajos bajāros:
Nāks bajāru lieli radi,
Maz manā rociņā.
224 [Kabilē (Kld)].

22227.

Ar čigānu zirgu miju,
Muižā ņēmu līgaviņu;
čigānam kūtri zirgi,
Muižā laiska līgaviņa.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

1. Mans brālītis nolaidās
Kā no kalna lejiņā:
Ar čigānu zirgu mija,
Muižā ņēma līgaviņu;
čigānami kūtri zirgi,
Muižā laiska līgaviņa.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

22228.

Augstu kūko dzeguzīte,
Skaļa balsa gribēdama;
Augški brāļi māsu deva,
Lielu radu gribēdami.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

22229.

Baltāboļa siena kaudze
Pērnā lauka maliņā;
Dižu radu brāļu māsa
Kalpa vīra līgaviņa.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

22230.

Biju, biju, atkal būšu
Atslēdziņu nēsātāja:
Stārastiņa meita biju,
Stražam būšu līgaviņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Saiminieka meita biju,
Saiminiece taisījos;
Jau es biju ieraduse
Otra bērnus maldināt,
Otra bērnus maldināt,
Atslēdziņas skandināt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

22231.

Brīnumiem nevarēju,
Alksnīšam rožu ziedi;
Brīnumiem nevarēju,
Kalpiņam mātes meita.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

22232.

Brīnums man, liels brīnums,
Elkšņam zied rožu ziedi;
Brīnums man vēl lielāks,
Kalpam skaista līgaviņa.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

22233.

Dievs sodīja tēvu māti,
Kas radiņa nedaudzina:
Es apņēmu tautu meitu,
Sev māsiņu domādams.
224 [Kabilē (Kld)].

22234.

Dižu radu, labu ļaužu
Iekūlās čurlakos;
Nevar vējā izvētīt,
Ne sietā izsijāt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

22235.

Dravenieku dēliņš biju,
Mežu sarga meitu jēmu:
Mežu sarga meita zina,
Kur aug snīdri ozoliņi.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

22236.

Dravenieka meita biju,
Bisenieka līgaviņa;
Ne es dzēru nemedota,
Ne valkāju necauņota.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Bitinieka meita biju,
Dravenieka līgaviņa;
Ne es ēdu nemedotu,
Ne es šuvu nevaskotu.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

2. Es nedzertu nemedota,
Nenesātu nerakstīta:
Man brālīši dravenieki,
Māršas raibju audējiņas.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

- 317 -

3. Es zvejnieka meita biju,
Dravenieka līgaviņa;
Es neēdu nemedotu,
Nevalkāju nezeltītu.
216 [Ventspilī], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

4. Ne es ēdu nemedāta,
Ne valkāju necauņāta:
Dravenieka meita biju,
Medenieka līgaviņa.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

22237.

Dravenieka meita biju,
Kalējiņa līgaviņa;
Staigāt mana vaska plānu,
Vaŗa duris virināt.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

22238.

Dravinīka m'eita b'eju,
M'edinīka ļaudav'eņa,
Voska kurpis kuojeņā,
Cauņu uodu capureit'e.
427 [Varakļānu pag. Rz].

22239.

Dzeltenā kļava lapa
Krīt zemē griezdamās;
Diženā mātes meita
Iet pie kalpa raudādama.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

22240.

Iekūlās lācauziņa
Tīrajos rudzīšos;
Iekūlās tautu meita
Baltajos bāliņos.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

22241.

Iekūlās lācauziņa
Tīrajos rudzīšos;
Iekūlās sliktu ļaužu
Labajos ļautiņos.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

1. Iesakūla lācauzīts
Tīrajās auziņās;
Iesakūla Pēterīts
Lielajos radiņos.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

22242.

Iesakūla sīka nauda
Lielajos dāldeŗos;
Iesakūla kaķa rada
Lielajos radiņos.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Satecēja sīka nauda
Rupajos daldeŗos;
Iesakūla kaķa radi
Lielajos radiņos.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

22243.

Ieza- platu- platījās
Magoniņa dārziņā;
Ieza- platu- platījos
Lielajos dieveŗos.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

22244.

Ekur labi Dieviņš dara
Bajāriņa meitiņām:
Kreimiņā uzaugušas
Aizved piena sūkalās.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22245.

Es augdama nedomāju
Būt bajāra līgaviņa;
Nu es jāju dīdīdama
Bajāriņa kumeliņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

22246.

Es augdama nedomāju
Tikt labos ļautiņos;
Man Dieviņis pataupīja
Manu tiesu labu ļaužu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22247.

Es diedziņu šķeterēju,
Man nebija dzīpariņu;
Es apņēmu kalponīti [kalpa puisi],
Man nebija mātes meitas [tēva dēla].
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

22248.

Es Ieviņu sievu ņēmu,
Dižus radus gribēdams:
Pilni krūmi ievas zied,
Visi mani sievas radi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

22249.

Es māmiņas meitu jēmu,
Māmiņāj blenzdamies.
Būs meitiņa tā tikuse,
Kā tikuse māmuļīte?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 318 -

1. Kaimiņos sievu ņēmu,
Māmiņā raudzīdams:
Šķiet' meitiņu tā darot,
Kā darīja māmuliņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

22250.

Es, nabags, nosaņēmu
Lielu radu līgaviņu;
Apstāj mani znoti radi
Kā putniņu zariņā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

22251.

Es nebūtu to cerējis,
Ko Dieviņis man vēlēja:
Papriekš gaužas asariņas,
Pēc bajāra līgaviņa.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

22252.

Es paņēmu jūŗas meitu,
Lielas mantas gribēdams:
Siļķu muca, mendzu muca,
Mužu rinda pakaļā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

22253.

Gan jau mana māte liedza,
Gan ar liedza bāleliņi,
Man pašai gribējās
Iet lielos dieveŗos.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

22254.

Godē man tēvs māmiņa,
Godē mani bāleliņi,
Mani vienu iedevuši
Tos negoda ļautiņos.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

22255.

Kādu ļaužu, kādas zemes,
Brālīt, tava līgaviņa?
Nedziedāja malt iedama,
Ne no druvas pāriedama.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

22256.

Kā, māsiņa, gribēdama,
Kļuvi kalpa līgaviņa?
Izguļiņas gribēdama
Līdz lielam azaidam.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

22257.

Kā, māsiņ, tev patika
Kalpa vīrs arājiņš?
Es neciešu kalpa vīra
Ne ieloku noķeŗam.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22258.

Kā redzēju, tā darīju,
Lai iet radi biezumā:
Jauno māsiņ' i atvežu
Jaunajami dieveŗam.
691 [Biržu pagastā (Madonā Md)].

22259.

Kādu kaunu tu, tautieti,
Varēj' mani nicināt?
Lieli radi, labi ļaudis,
Godīgs tēvs, māmuliņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

22260.

Kāpostiņa meitu ņēmu,
Lielu radu gribēdams.
Vismazie kāpostiņi
Visi mani sievas rad'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

22261.

Kāps kalnā, vai nekāps
Lielas naudas kumeliņš?
Iesi maltu, vai neiesi
Lielu radu brāļu māsa?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22262.

Kālabad es, māmiņa,
Gubas(?) zemes arājam?
Tā, meitiņa, tēva vaina,
Augstu kāra šūpolīti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

22263.

Kalējiņa meita biju,
Kučērīša līgaviņa;
Man apkalts, man uzjūgts,
Grožu vien kustināju.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

22264.

Kalējiņa meita biju,
Spēlmanīša līgaviņa.
Paliek mana kalta nauda
Spēles galda galiņā.
190 [Kuldīā].

- 319 -

1. Es uzaugu rakstītāja,
Aizved mani spēlmaņam.
Paliek mana rakstu nauda
Spēles galda galiņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

22265.

Kalpa vīra dēliņš biju,
Brūnus svārkus šūdināju,
Brūnus svārkus šūdināju,
Saimenieka meitu jēmu;
Saimenieka meitu jēmu,
Sudrabiņa gribēdams.
Sudrabiņis gan mirdzēja,
Pate lieti nederēja.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

22266.

Kam, bāliņi, tu apņēmi
Dižu radu līgaviņu?
Nu stāvēja tavi radi
Kā baloži pulciņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

22267.

Kam kaldini vaŗa vārtus,
Kad nemāki virināt?
Kam ņem labu ļaužu bērnu,
Kad nemāki maldināt?
388 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22268.

Kam leci, Jancīti,
Augstā kokā?
Kam jēmi līgavu
Lielos rados?
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

1. Kam lēci, siseni,
Sausajā kokā?
Kam nāci, ubadze,
Bajāru pulkā?
206 [Kuldīgas apriņķī].

2. Sisenis iecirta
Sausā kokā;
Nelieti ieveda
Dižos rados.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

22269.

Kaut nebūtu purvā gājse,
Nerāvuse vīgrieznīti,
Nebūt' mans vainadziņš
Kalpa vīra rociņā.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

22270.

Klaudzējam es izdzēru
Ābel's zara biķerīti;
čaukstējam [čaukstējot] es
noņēmu
Liela rada līgaviņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

22271.

Ko darīti siliņami?
Puriņš dega sprakšķēdams;
Ko gaidīja tēva dēls?
Kalpiņš ņēma mātes meitu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Ko gaidāt, ežmalīši?
Sili dega, vēŗi dega;
Ko gaidāti, tēva dēli?
Kalpi vien precējās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

22272.

Ko domāji, tautas dēls,
Bajāros iestādams?
Ne tev tādi brūni svārki,
Ne barota kumeliņa.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22273.

Ko līdz mani lieli radi,
Ko bagāti bāleliņi:
Laukā mani tautis ņēma
Linu bara galiņā.
226 [Kandavā (Tl)].

22274.

Ko, tautieti, lielījies?
Maza tava lielībiņa!
Man bija lielīties,
Man deviņi bāleliņi.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22275.

Ko vērts manas baltas kājas,
Kad iebridu rāvienā?
Ko vērts mani diži radi,
Kad iegāju netiklos?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

22276.

Kur bijāt, oši, kļavi?
Citi koki salapoja;
Kur bijāt, tēva dēli?
Kalpi ņēma mātes meitas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

22277.

Kur ellē vilciņš bija?
Zaķīts nesa kazlēniņu;
Kur ellē tēva dēls?
Kalpiņš ņēma mātes meitu.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)],
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)],
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)], 3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)], 318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 320 -

1. Kur, pie joda, vilciņš bija?
Zaķis rēja kumelīnu;
Kur, pie joda, tēva dēlis?
Kalpīns jēme mātes meitu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

22278.

Lab' Laimiņa domājuse,
Lab' Laimiņa gādājuse:
Slavenā brāļa māsa
Kalpam kāju avējiņa.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

22279.

Lai bij laime, kam, bij laime,
Mums ar tēvu laba laime:
Tēvs paņēma Ķēķa meitu,
Es kambaŗa jumpraviņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

22280.

Lai ņem pats, kas man teice,
Liela rada līgaviņ';
Miegam laba, ne darbam
Liela rada līgaviņ'.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

22281.

Lazda lazdiņ' i ielieca
Lielajā lazdājā;
Māsa māsiņ' i ieteica
Lielajos dieveŗos.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

22282.

Ļaudīm lieli brīnumiņi,
Elkšņiem zied rožu ziedi;
Vēl lielāki brīnumiņi,
Kalpiņš ņēma mātes meitu.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

22283.

Liela gaŗa mieža vārpa
Guļ kā siļķe tīrumā;
Iet deviņu brāļu māsa
Pie nabaga kalpa vīra.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22284.

Liela pļava, reta zāle,
Liela ceļa maliņā;
Liela rada brāļu māsa
Kalpa vīra līgaviņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

22285.

Lielu radu brāļa māsa
Paliek kalpa līgaviņa.
Vai Laimiņa novēlēja,
Vai otram pasasmēja?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Vai bij man Dieviņš licis,
Vai otram pasasmēju?
Viena pate mātei meita
Kalpa vīra līgaviņa.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

22286.

Līku līku liepu cirtu,
Redz kur taisnu lūku plēsu;
Sliktu ļaužu meitu ņēmu,
Redz kur laba dzīvošana!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Līku liepu es nocirtu,
Taisnu lūku es noplēšu;
Sliktu ļaužu bērnu ņēmu,
Gudru ļaužu padomiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22287.

Māršiņ' ļoti priecājās:
Nu es būšu saimeniece,
Pa lodziņu skatīšos,
Kad meitiņas dubļus brida.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

22288.

Mans brālīts sievu jēma
Labajosi ļautiņos;
Ieraudzīja dzīvodams,
Ko darīja labi ļaudis.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22289.

Mucenieka dēliņš biju,
Meža sarga meitu ņēmu;
Meža sarga meita zina,
Kur aug smuidri ozoliņi.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

22290.

Nedomāji, jaunuvīte [tu, NN],
Ka tu būsi saimeniece:
Tāda pati sluga būsi
Kā tās citas kalpa sievas,
Savu rītu malt jāieti,
Sav' jāvāra azaidiņu.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

- 321 -

22291.

Nedomā, tu Kačiņa,
Ka tu būsi saiminiece;
Pieci kaķi aizkrāsnē,
Tiem tu būsi saiminiece!
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nedomē, tautu meita,
Tūlīn būt saimeniece;
Cūciņei saimeniece,
Ne manei māmiņei!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2. Suņi rēja, kaķi ņaud,
Nu ved jaunu saimenieci.
Būs viņiem saimeniece,
Ne manai māmiņai.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22292.

Nedomā, tu Līzīte,
Ka tu būsi saimenīca:
Tu būs' govju slaucējiņa,
Māte piena kāsējiņa.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Nedomā, vīramāte,
Ka vairs būsi saiminiece:
Tu būs' govju slaucējiņa,
Es pieniņa kāsējiņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

22293.

Nedomā, tu Anniņa,
Ka tu būsi saimeniece:
Tētīts būs saimenieks,
Māte būs saimeniece.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

22294.

Nedomā, tu Trīņīte,
Še pārvesta saimeniece:
Še ir veca māmulīte
Atslēdziņu valdītāja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Nazaprīcoj, tu An'eit',
Ka tu byusi saimin'eica:
Māmeņai plota jūsta,
T'ej atslāgu nosotuoja.
426 [Sakstagala pag. Rz].

22295.

Nenākat, diži raži,
Es nabaga kalpa sieva.
Kur es jūs sēdināšu?
Man nav mīksta dūnu krēsla.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

22296.

Necerēju godā tapt,
Ilg' iedama kalponēm;
Man Dieviņis pataupīja
Tīkamaju tēva dēlu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

22297.

Nūsadz'ēru mīžu ols
Pa mozam vilcīnam;
Nūsajēmu l'eigav'eņu
Nu mozim ļauteņim.
422 [Līvānu pag. D].

22298.

Nosalaida brāleliņš
Kā no kalna lejiņā:
Nosajēma līgaviņu
No maziem ļautiņiem.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

22299.

Paši brāļi iedevuši,
Paši gauži noraudāja:
Māsiņ' mana skaista balta
Kalpam kāju āvējiņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22300.

Pie bāliņa dzīvodama,
Māsas vārdu nedzirdēju;
Nu bāliņš māsu sauc
Tautu galda galiņā.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

22301.

Pienenīte dārziņā,
Sveķenīte pļaviņā;
Kalponīte tautiņās,
Mātes meita sētiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

22302.

Pieci brāļi, viena māsa,
To tie dārgi dārdzināja,
Sita zelta biķerīti
Deviņiem gabaliem.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

22303.

Pieci simti svešu ļaužu,
Simtiņš manu bāleliņu.
Piecu simtu nebēdāju,
Simtiņā(i) stāvēdama.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

- 322 -

22304.

Pērn ziedēja cērmaukšiņa,
Šogad zied ābelīte;
Pērn bij māsa brāliņos,
Šogadiņu tautiņās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

22305.

Pura bērza slotu lauzu,
čaukstēt čaukst peŗoties;
Vaļenieka meitu ņēmu,
Mīlēt mīl dzīvojot.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

22306.

Rauda mani radu radi,
Ka es kalpa līgaviņa.
Ko raudat jūs, radiņi,
Ka es pati neraudāju?
Kālabad es raudāšu, -
Patīkamis arājiņis.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

22307.

Saimenieka meita biju,
Kalējiņa līgaviņa;
Man nācās liels kauniņš,
Ogļu maisi velējami.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

22308.

Sakās mani māmuliņa
Viendēļam iedevuse, -
I saulītes neredzēju
Aiz dieveŗu cepurēm.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

22309.

Sausa koka laivu daru,
Tūlīt laidu ūdenī;
Tautas veda mūs' māsiņu,
Tūlīt tapa saimeniece.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

22310.

Sēdēj' ilgi, gaidīj' godu,
Līdz godiņu sagaidīju:
Sagaidīju gobu zemi,
Visraženu arējiņu.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

22311.

Sēju vienu rožu dārzu,
Ar ko smuki puškoties;
Ņēmu vienu mātes meitu,
Ar ko mīļi parunāt.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

22312.

Sēju lielu rožu dārzu,
Ka varētu puškoties;
Ņēmu labu mātes meitu,
Ka varētu lielīties.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

22313.

Sīku kārklu žogu pinu,
Lai nelīda sivēniņi;
Lielu ļaužu sievu ņēmu,
Lai nenīka dzīvošana.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Biezu kāršu sētu pinu,
Lai sivēni nelodā;
Gudru mātes meitu ņēmu,
Lai nenīku dzīvodams.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

22314.

Sīku kārklu žogu pinu,
Lai suvēni nelodā;
Labu ļaužu bērnu ņēmu,
Lai ļautiņi neniecina.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

22315.

Sīku kārklu sētu taisu,
Lai sivēni nelodā;
Liela rada sievu ņēmu,
Lai radiņi nerunā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

22316.

Sīku [Smalku] kārklu viju viju,
Lai suvēni nelodāja;
Labu ļaužu bērnu ņēmu,
Lai slavīte laba slav.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

22317.

Sīku [Smalku] kārklu viju viju,
Lai nelīda sivēniņi;
Lēnu ļaužu sievu ņēmu,
Lai saimīti neniecina.
40 [Slokā (Rg)].

22318.

Sīku kārklu viju viju,
Lai nelīda suvēniņi;
Mazu ļaužu sievu ņēmu,
Lai klausīja māmiņai.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

22319.

Skrēja zaļa līdaciņa
Dziļi dzelmes dibenā,
Veda skaistu brāļu māsu
Lielu ļaužu tautiņās.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 323 -

22320.

Smuka balta puķe auga
Aŗamā zemītē;
Smuka balta mūs' māsiņa
Kalpa vīra līgaviņa.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

22321.

Sper, māršiņ, gaŗus soļus,
Tad tu būsi saimeniece;
Ja tu īsus strikšķināsi,
Būsi dubļu bridējiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

22322.

Stārastiņa meita biju,
Atkal starša līgaviņa;
Es pietiku savu mūžu,
Kungam tiesu nedevuse.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22323.

Suns rēja kaukdams
Pirtītes galā:
Padēlis apņēma
Pamātes meitu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

22324.

Suns sita bungas
Uz lāča asti;
Saimnieks pā(r)veda
Pirtnieka meitu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

22325.

Zvejnieciņa meitu ņēmu,
Būs man dubļu bridējiņa;
Kad atvežu, tad atradu
Pie lodziņa sēdētāju.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

22326.

Tā Zanīte priecājās:
Nu es būšu saiminiec'!
Nedomā, tu Zanīte,
Ka tu būsi saiminiec':
Būs' kulīšu lāpītāj',
Darbinieku vadītāj'.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

22327.

Tā, tēviņ, tava vaina,
Ka es kalpa līgaviņa,
Kam šūpuļa līksti cirti
Kalpa vīra līdumā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

22328.

Teic Dievam(i), tautu meita,
Teic manam(i) bāliņam,
Kas noņēma darba kules,
Tavas darba nedēliņas!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lai paldies, kam paldies,
Paldies tautu dēliņam,
Tas noņēma manu jūgu,
Manu darba nedēļiņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

22329.

Teic Dievam, tautu meita,
Teic manam bāliņam:
Vēl tu būtu šoruden
Kunga cūkas ganījuse.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pateic Dievu, tautu meita,
Manu baltu bāleliņu:
Nu tu vaira neraudāsi,
Kunga govis ganīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

22330.

Tumša mana istabiņa
Jaunajiem dieveŗiem.
Ai jaunaju dieverīti,
Pacel savu cepurīti,
Pacel savu cepurīti,
Lai es redzu saules gaisu!
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

22331.

Vagarītes meita biju,
Meža sarga līgaviņa,
Visus takus es zināju,
Visus kunga novadiņus.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

22332.

Vai, bālīnu, vēl palika,
Kur tu ņēmi līgavīnu?
- Nav vairāk, viena pati,
Liela pulka bālelīnu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

22333.

Vai es viena, vai es viena
Kalpa vīra ļaudavīna?
Daža laba mātes meita
Kalpa vīra kājas āva,
Kalpa vīra kājas āva,
Jūdza kalpa kumelīnu.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

- 324 -

22334.

Vakar māte kalpus kāva
Ar to putras jaucamo;
Šodien kauna nevarēja
Aiz saviem švāgariem.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

22335.

Vienu šuvu linu kreklu,
Visapkārt rakstīdama.
Kam domāju, tam netika,
Kalpam devu raudādama.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

22336.

Vien' tautieti i atradu
Kā ozolu vērienā:
Ne dieveŗu, ne māsīcu,
Kur vakaru nokavēt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

22337.

Vysas muoseņas rauduoja,
Ka es kolpa ļaudaveņa;
Pal'dīs kolpa laimeņai,
Es staiguoju dzīduodama
4190 [Jāsmuižas pag. D].

22338.

Visi ļaudis tā sacīja,
Ka es vīra nedabūšu;
Es dabūju matrozīti
Strīpaināmi biksītēm.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1. Saimeniece man tītīja,
Ka es vīra nedabūšu:
Dabūj' kalna būdenieku
Strīpainām biksītēm.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Visi ļaudis to vien teica,
Ka es vīra nedabūšu:
Es dabūju muižu puisi
Raibajām biksiņām.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

22339.

Visi mani radi liedz,
Pie kalpiņa nelaizdami.
Ar kalpiņu dzīvodama,
Vēl radiem maizi devu,
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

22340.

Visi mani radi raud,
Ka es kalpa līgaviņa.
Ai radiņi, neraudat,
Vai kalpam maizes trūkst?
Vai neauga mieži rudzi
Kalpa vīra sējumā?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Visi mani radi rauda,
Ka es kalpa līgaviņa.
Ko, radiņi, jūs raudat,
Vai kalpami maizes trūkst?
Vai niauga mieži rudzi
Kalpa vīra tīrumā?
Vai nibija vērši govas
Kalpa vīra laidarā?
Kas nabaga saiminiece,
Saujām slauka asariņas;
Kas bagāta kalpa sieva,
Saujām naudu žvinkstināja.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

22341.

Visi mani radi raud,
Ka es kalpa līgaviņa.
Ko, radiņi, jūs raudiet,
Ka es pate neraudāju.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

22342.

Visi mani radi raud,
Ka es kalpa līgaviņa.
Ko, radiņi, jūs raudiet,
Kad es pate neraudāju?
Daža laba kalpa sieva
Cimdā naudu zvadzināja;
Daža laba saimeniece
Cimdā slauka asariņas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Bēdz, māsiņa, saimenieku,
Nebēdz labu kalpa vīru:
Kalpa vīra līgaviņa
Saujāi naudu šķindināja;
Saimenieka līgaviņa
Saujām slauka asariņas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Labāk laba bandeniece,
Nekā kāda saimeniece.
Kas bij laba bandeniece,
Cimdā naudu skandināja;
Kas bij kāda saimeniece,
Cimdā slauka asariņas.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

- 325 -

22343.

Visi mani radi raud,
Ka es kalpa līgaviņa.
Neraudait vis, radiņi,
Ka es kalpa līgaviņa:
Negodīgs tēva dēls
Nepanāk kalpa dēla.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22344.

Visi mani radi raud,
Ka es kalpa līgaviņa.
Vai, radiņi, kalpa laime
Ūdenī noslīkusi?
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

1. Kalniņā stāvēdama,
Lejā laižu gredzentiņu.
Kalps saķēra gredzentiņu,
Tas būs mans arājiņš.
Visi mani radi raud,
Ka es kalpa līgaviņa;
Ko, radiņi, jūs raudiet,
Kad es pate nebēdāju?
Vai, radiņi, kalpa laime
Ūdenē noslīkuse?
Kalpam auga div' vārpiņas
Viena stiebra galiņā.
Daža laba kalponīte
Cimdā naudu zvadzināja;
Daža laba saimenīce
Saujā slauka asariņas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

22345.

Visi radu radi raud,
Ka es kalpa līgaviņa.
Neraudiet jūs, radiņi,
Kalpam Dieva palīdziņš!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

22346.

Visi saka, visi saka,
Ka es vīra nedabūšu.
Es dabūju stražas dēlu,
Triju klēšu valdinieku,
Triju klēšu valdinieku
Deviņām atslēgām.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

46019.

Ai brālīti, ai brālīti,
Nu tev slikti gadījās:
Kam tu jēmi līgaviņu
No bajāra meitiņām?
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

460191.

Brālīt, tavu muļķa prātu
No bajāra sievu ņemt!
Diža sieva bajāram,
Mazs tikums meitīnām.
39 [Bārtas Lp].

46020.

Ai Dieviņ, es lustīgs,
Bajārs maizes arājiņis!
To nebiju pacērējis,
Pie māmiņas dzīvodams.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46021.

Oi Dīveņ, tu Juoneit,
Kaidā radņā tu nyu tyki:
Skūpajūs, dzikajūs,
Lelajūs gruobalūs.
Lai bej kuozis, kur bej kuozis,
Rotim topis izvolkuoja.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

46022.

Ai, ieviņa lielu radu:
Pilni līči baltu ziedu.
Atved' man māmuliņa
Ievas meitu līgaviņ(u).
605 [Skolas].

46023.

Es sacēju bruoleņam:
Najem Īvas ļaudaviņas,
Īva beja lelu rodu,
Vysi leiceiši zīdēja.
170 [Kapiņu D].

46024.

Ai tautieti, tēva dēls,
Tu raudāji: mazs pūrīns.
Es maizīti maz radusi,
Es neteiktu kalpa vīru.
Dieviņ, zini, ras es pate
Kalpa vīra līgaviņa.
355 [Rucavas Lp].

46025.

Apsajēmi tu, brālīti,
Diža rada līgaviņu.
Nāks sieviņas diži radi,
Maz tavāi rociņāi;
Maz tavāi rociņāi,
Izdzīs tevi nobagā.
355 [Rucavas Lp].

- 326 -

46026.

Bandenieka līgaviņ(a),
Saujā naudu žvadzinā(ja);
Saiminiece, nabadzīte,
Kuli lāpa raudādam(a).
141 [Ivandes Kld].

46027.

Brālītis māsiņu pasauce:
Māsiņ, kalpa līgaviņa!
Ko darīt, brāleliņ,
Par Laimītes likumiņ(u)?
143 [Jāsmuižas D].

1. Bruoleits muoseņu pasaucja:
Mosas kalpa ļaudaviņa!
Paļdīs kolpa ļaudaviņai, -
Dzīduodama vīn staiguoja.
326 [Preiļu D].

46028.

Dižbajāra meitu veda,
Dūmi vien nokūpēja.
Kad iegāja istabāje,
Mēslu smaka nosmierdēja.
40 [Basu (Bases) Azp].

46029.

Dravinieka meitu ņēmu,
Salda medus gribēdams;
Dravinieka meitiņai
Vaska cimdi rociņā.
119 [Gaujienas Vlk].

46030.

Es izaugu sērdienīt'
Ar vītola vaiņadziņ'.
Nu es būšu bajāram
Pate maizes devējiņ'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46031.

Es nebiju lielu radu,
Es jau biju nabadziņš;
Nu tautās iesakūlu
Lielajos radiņos.
373 [Sarkaņu Md].

46032.

Es nedzertu nemedotu,
Nenesātu nerakstītu;
Mans brālītis dravinieks,
Mārša raiba audējīna.
355 [Rucavas Lp].

46033.

Griķa mistra alu dzēru,
Iebavieša meitu ņēmu;
Griķam mistram saldens als,
Iebaviešam skaista meita.
179 [Katriņas C].

46034.

Iesim abi, vai neiesim,
Lielais naudas kumeliņ!
Iesim abi, vai neiesim,
Lielu radu līgaviņ!
373 [Sarkaņu Md].

46035.

Kolpa veira leigaveņa,
Saujā naudu skandinuoja;
Pazavēru saujeņā:
Pilna gaudu asareņu.
605 [Skolas].

46036.

Kam, kalpiņi, sievu ņēmi -
Tev nav nama istabiņas?
Tavu nama istabiņu
Vējš mežā vēcināja.
520 [Zvārdes Kld].

46037.

Kam tu ņēmi, nabadziņi,
Diža rada līgaviņu?
Saies māsas diži radi,
Pats tu muksi eglienā.
282 [Nīcas Lp].

46038.

Kas maņ kait ols nadzērt,
Ka es kupča ļaudaviņa!
Ik dīniņas nauda guoja
Pa vuortim skanādama.
357 [Rudzētu D].

46039.

Kas kait man nivalkāt
Vizuļotu vainadziņu!
Kalējiņa māsa biju,
Vagarītes līgaviņa.
Kalējs kala vizulīšus,
Vagars vilka sudrabiņu.
270 [Mežotnes B].

46040.

Kas kait manim nedzīvot,
Kalēj(iņ)a līgaviņ!
Kalējs šurpu, kalējs turpu
Pa grašam salasīj(a).
242 [Lubejas Md].

- 327 -

46041.

Kas kait kalpa līgaviņai?
Staigā gurnus grozīdama.
Saimenieka līgaviņa
Raud, kulītes lāpīdama.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

46042.

Bandenieka līgaviņa,
Saujā naudu zvadzin(āj)a;
Saimeniece, nabadzīte,
Kulīt' lāpa raudādam(a).
605 [Skolas].

46043.

Kā, māsiņ, tev patika
Kalpa vīrs arājiņš?
Kā man visi nepatika,
Villānītes aizkaŗot.
241 [Lubānas Md].

46044.

Kā, māsiņa, tev patika
Kalpa vīrs arājiņis?
Vēl man vis nepatika
Villainīšu noķeŗams(?).
241 [Lubānas Md].

46045.

Kā, tautieti, mani ņēmi?
Tavi radi negribēja.
Kā, tautieti, tur neņēmi,
Kur gribēja tavi radi?
391 [Sinoles Vlk].

46046.

Kāda velna gauži raud
Tēva dēla līgaviņa?
Es bij nieka kalpa puiša,
Es tik gauži neraudāju.
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

46047.

Kundziņi vadāja
Mūs' brālīti;
čigāni vadāja
Tautu meitu.
40 [Basu (Bases) Azp].

46048.

Kur palicis sila vilks,
Ka ziķ(īt)is aunu nesa?
Kur palicis tēva dēls?
Kalps paņēma mātes meitu.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

46049.

Labāk labu vīzīt' āvu,
Nekā švaku pastaliņ(u);
Labāk laba kalpa sieva,
Nekā kāda saiminiece.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

46050.

Liela pļava, reta zāle,
Liela ceļa maliņā;
Liela rada mūs' māsiņa,
Kalpam kāju avējiņa.
263 [Mēmeles Jk].

46051.

Liela rada brāļu māsa,
Neej tautu mazumā!
Tīr' ūdeņa rauduvīte,
Neiepeldi rāvājā.
344 [Rembates Rg].

46052.

Lieli kungi bāleliņi,
Tēva zemi turēdami!
Vai māsiņa grēciniece -
Pasaulē jāiziet?
378 [Seces Jk].

46053.

Luste tautu dēliņam,
Kad es tāda sīka maza:
Diži radi, mačs kumeļš,
Tā būs liega vizināt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46054.

Man' māmiņa auklēdama
Vēl vārnām, žagatām;
Es uzaugu tieva gaŗa,
Bandenieka līgaviņa.
224 [Lielvārdes Rg].

46055.

Māmuliņas vaina bija,
Kad es kalpa līgaviņa,
Šūpulī ielikdama:
Guli, kalpa līgaviņa;
No šūpuļa izņemdama:
Celies, kalpa līgaviņa.
163 [Kalētu Lp].

46056.

Mātes meita, mātes meita,
Kalpa vīra līgaviņa.
Vai tev dzīve napatiktos
Saiminieka sētiņā?
223 [Lielstraupes C].

- 328 -

46057.

Nebūt' es purvā gāse,
Neplūkuse vīgrieznītes;
Nebūt' mans vainadziņš
Kalpa puiša rociņā.
307 [Pāvītes (Briņģu) C].

46058.

Nedomājat tautu meitu
Še pārveste saimenieci:
Še būs veca māmulīte
Atslēdziņas valdītāja.
Ār vārtiņe, pie cūkāme,
Tur tu būsi saimeniece.
129 [Gudenieku Azp].

1. Nedomā, tautu meita,
Še pārvesta saiminiece:
Mums ir veca māmuļiņa
Atslēdziņu valdītāja.
Aiz vārtiem, pie cūkām,
Tur ir tavas atslēdziņas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46059.

Nedomā, tu meitiņa,
Kad tu būsi saimeniece;
Izkaptiņ', grābeklīts,
Tie būs tavi darba rīk'.
211 [Ļaudonas Md].

46060.

Nedomāju, necerēju,
Ko Dieviņš man cerēja;
Pirms es biju sērdienīte,
Pēc bajāra līgaviņa.
605 [Skolas].

460601.

Na tū beju dūmuojusi,
Kū Laimiņa nūlikusi;
Kū dūmuoju kolpīm ņemt,
Tis man tika oruojiņš.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

46061.

Nasacīšu kolpa veira
Aiz īlūku nūķerama:
Ni tēveņis kolpim guoja,
Ni muomeņa - kolpuonem.
44 [Bebrenes Il].

46062.

Ni Jurīšam rodu beja,
Ni jam rodu dasaguoja;
Tik vīni īsasyta,
Vylka s(u)otis gribādams.
326 [Preiļu D].

46063.

Na nu ļaužu, na nu ļaužu
Tev, brāliņ, ļaudaviņa;
Nu tūs zagļu, razboinīku,
Nu lelūs dzāruojiņu.
466 [Vārkavas D].

1. Na nu rodu, na nu rodu,
Tev, Teklīt, oruojiņš,
Nu tūs zagļu, razboinīku,
Nu lelūs i čaraunīku.
326 [Preiļu D].

2. Navītā i, navītā
Mes muosiņu īdevem;
Pi tūs zagļu, maucinīku,
Pošu lelūs razbainīku.
389 [Silajāņu Rz].

46064.

Jem, tēviņi, jaunas kājas,
Aun tās vecas pastaliņas:
Tavs dēliņis nu pārveda
Pusvācieti līgaviņu.
343 [Rāvas Lp].

46065.

Nenicini, tu tautieti,
Vai es kāds nieka bērns?
Labu ļaužu, lielu radu,
Laba tēva, māmuliņas;
Vai māmiņa tevis dēļ
Liepā kāra šūpulīti?
270 [Mežotnes B].

46066.

Netīšam es iedev
Sav' meitiņ kalpiņam,
Tīši gāju svētu rīt
Sav' meitiņ apraudzīt.
546 [Kuldīga Kld apr.].

46067.

Neviens mani nezināja,
Kad es biju straža meita.
Situ pliķi pie gurniem,
Atslēdziņas skanējās.
605 [Skolas].

46068.

No tālienes es pazinu
Kalpa vīra līgaviņu:
Balta drāna rociņā,
Nāk, asaras slaucīdama.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C], 418 [Sunākstes Jk].

- 329 -

46069.

Nu driceiša olu dor(u),
Ībaveiša mjaitu jam(u):
Ībaveiša ļaudaveņa
Vīgļ mjaiteņis audzynoj'.
143 [Jāsmuižas D].

46070.

Noviju vainadziņu
Nu tām vēja kaņepēm;
Nolūkoju tautu dēlu
No bajāru dēliņiem.
192 [Kosas C].

46071.

Ūzuleņš, buolileņš,
Plaši zorus platynuoja;
Oruojeņa leigaveņa
Plašus rodus radynuoja.
357 [Rudzētu D].

46072.

Paļdīs soku māmeņai,
Na kolpam mani īdeva;
Pagruobusja teiru rudzu,
Īleiguoju moltivē.
35 [Baltinavas Abr].

46073.

Plota upe, šaura laipa,
Kai maņ beja puori tikt?
Lelas tautas, mozs pyuriņš,
Kai bej maņ sadarēt?
465 [Varakļānu Rz].

46074.

Puķīt' mana i lielā
Nevietā ieveda:
Te bij i ielīgot
Kādai kriju vācelei.
373 [Sarkaņu Md].

46075.

Purvu bridu raudādama,
Žagariņus locīdama;
Lielu brāļu māsa biju,
Mūžam kalpa līgaviņa.
476 [Vecpiebalgas C].

46076.

Saimenieka meitiņāmi
Vieni paši lindraciņi;
Mana sieva kalpu meita,
Tai ducītis lindraciņu.
224 [Lielvārdes Rg].

46077.

Sen Miķelis lielījās,
Lielus radus turēdams.
Te nu tavi lieli radi -
Trīs novada nabadziņi;
Līdz gribēja riņķi griezt -
Aptupās skaidienā.
356 [Rudbāržu Azp].

46078.

Sievai jūdžu stalto zirgu,
Pats ar ķēvu čulčanāju;
Sieva bija lielu radu,
Sievu visi bildanāja.
99 [Dzelzavas Md].

46079.

Sisens iecirta
Sausā kokā;
Netiklis iekrita
Dižos rados.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Circens iecirta
Sausā eglē;
Nabags ietika
Bajāra rados.
129 [Gudenieku Azp].

46080.

Īsavjāļa, īsavjāļa
Peiredzeņis vuocelī;
Īsavjāļa kaķa rodi
Lelajūs radeņūs.
Byus radzāt, kaķa rodi,
Kai tūs rodus radynuos.
143 [Jāsmuižas D].

1. Īsavēļa, īsavēļa
Peiredzenis ozotē;
Īsasyta kača rodi
Lelajūs radiņūs.
466 [Vārkavas D].

46081.

Tautu dēls lielījās:
Man bagāti brālenieki;
Šaidi taidi linu trepči
Sabraukuši aiz galdiņa.
174 [Kārsavas Ldz].

46082.

Tautu dēlis žēlavās:
Mani jēmis nabadzīti;
Būtu jēmis kunga meitu,
Ratiem vestu sudrabiņu.
355 [Rucavas Lp].

- 330 -

46083.

Tā, māmiņ, tēva vaina,
Kad es kalpa līgaviņ(a):
Kam purvā līksti cirta,
Kad man kāra šūpulīti?
115 [Galgauskas Md].

46084.

Teiši boguots precēja
Naboguotu ļaudoviņu,
Ka varēja raudynuot,
Boguotības vaicuodams.
466 [Vārkavas D].

46085.

Tu, tautieti, liela rada,
Es nabaga bārenīte;
Tavi radi tevi teica,
Tavi mani niecināja.
184 [Ķēču Rg].

46086.

Tu, tautiet, mani gribi,
Radi mani negribēja;
Tavi radi gauži raud,
Krāsnī galvas sabāzuši.
605 [Skolas].

1. Tu, tautieti, man's gribēji,
Radi manis negribēja;
Nu redzēju: gauži raud,
Kas man galvu sāpināja.
72 [Cesvaines Md].

2. Tu, tautiet, mani grib(i),
Radi tavi negribēja;
Negrib tēvs, māmuliņa,
Ne tie citi brāleliņi.
604 [Dažādi iesūtītāji].

46087.

Vai naauga rudzi mīži
Kolpa veira teirumā?
Vai nazvīdzja siermi zyrgi
Kolpa veira sētiņā?
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

46088.

Vai tādēļ purvu bridu,
Ka celiņ(u) pārtecēju?
Vai tādēļ kalpa sieva,
Ka autiņus izmazgāju?
143 [Jāsmuižas D].

46089.

Verbelainu kazu veda
Pinkainami bucīnam;
Bajārīna meitu veda
Plikas dīdas dēlīnam.
39 [Bārtas Lp].

46090.

Visi mani radi raud,
Ka es kalpa līgavīna.
Ko radīni ta raudātu,
Ka es būtu nedzimuse;
Ka es būtu nedzimuse
Savi balti māmuļīti?
39 [Bārtas Lp].

46091.

Visi mani radi raud,
Kam es kalpa līgavīn'.
Ko, radīni, jūs brēcat,
Vai kalpam maizes nav?
Kalpīns brauca bēru zirgu
Rakstītās kamanās.
94 [Dunikas Lp].

46092.

Ko, ļautiņi, jūs raudiet,
Kad es kalpa līgaviņ(a)?
Vai kalpam maizes trūka,
Vai mīlīgas dzīvošanas?
344 [Rembates Rg].

46093.

Visi mani radi raud,
Ka es kalpa līgaviņ.
Kā es pate neraudāj(u),
Kalpa puisi puškodam'?
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

46094.

Vysi soka, vysi soka,
Ka es kolpa ļaudaviņa.
Kab tu cik vīn zyrgā brauktu,
Ka es kolpa ļaudaviņa.
89 [Dricēnu Rz].

46095.

Vysi soka, vysi soka,
Ka es kolpa ļaudaveņa;
Ka es kolpa ļaudaveņa,
Cymdā naudu zvuordzynuoju.
579 [Viļāni Rz apr.].

46096.

Vysi muni rodi roud,
Ka es laiša leigaviņa;
Ka es laiša leigaviņa,
Bez maizītes dzeivojūt.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

- 331 -

46097.

Zaķis rēja kumeliņu,
Ar vilciņu mežā braucu.
Kur pie joda vilciņš bija -
Zaķis rēja kumeliņu?
Kur pie joda tautu dēls -
Kalpiņš ņēma mātes meitu?
355 [Rucavas Lp].

46098.

Žīdam rada tautu meita,
Žīda mice gāliņā.
Kā, brālīti, ievedīšu
To žīdeni druviņā?
21 [Apriķu Azp].

9) Dzīves vieta

a. Kur līgava augusi un uz kurieni aizvesta

22347.

Āros māsa uzaugusi,
Aizved pura maliņā;
Āros austas villainītes
Plūkāj' purva žagariņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22348.

Daugavieša meita biju,
Ezerieša līgaviņa;
Ziemu braucu kamanās,
Vasar' ziedu laiviņā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22349.

Es dabūju šoruden
Aiz Daugavas arājiņu:
Šai pusē stāvēdama,
Raibus cimdus parādīju.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)].

223491.

Es izaugu šīpus upes,
Pārved mani pār upīti,
Iedod manu vaiņadziņu
Aizupnieku meitiņē.
1611 [Basos (Basu pag. Azp)].

22350.

Es uzaugu jūrmalēi,
Noved mani mežmalēi.
No dzintara man saktiņas,
No dzintara gredzentiņš.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

22351.

Es uzaugu mežmalēi,
Aizved mani jūrmalāi;
Jūŗas vējis purināja
Ēnāi austas villainītes.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

22352.

Es uzaugu tīrumā,
Ieved meža dibinā.
Vai tādēļ nemācēju
Lielu lānu trīcināt?
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Tautas mani laukā ņēma,
Aizved meža maliņā,
Cerēj' mani nemākam
Dižu mežu trīcināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

22353.

Es uzaugu upmalā,
Aizved mani mežmalā;
Pirms nēsāju ūdru kurpes,
Pēc vāveŗu kažociņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

22354.

Gaujas meitas gauži raud,
No Gaujmalas novedot:
Govis ēda Gaujas zāli,
Pašas vija vainadziņus.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

22355.

Gauži raud sila meita,
No siliņa izvedama:
Silā manim ogas auga,
Pasilē mandariņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

22356.

Kam tu augi, balta puķe,
Rāvūdeņa maliņā?
Kam tu gāji, mūs' māsiņa,
Sīva kunga novadā?
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

22357.

Laukēi dzim' laukēi aug',
Noved man' mežmalē,
Noved man' mežmalē
Mež' gal' līdzanāt.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

223571.

Līča meita gauži raud,
No līčiem aizvedot:
Ne vairs bija līča dzeltas,
Līča sārtas maraniņas.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

- 332 -

22358.

Līču tēva meitu ņēmu,
Līču zemes gribēdams.
Līču tēvs meitu deva,
Nedod līču tīrumiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

22359.

Mans brālītis lielījās,
No Kandavas sievu ņemt.
čuža buža tava sieva,
Piecas kaķes panākstos.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

22360.

Mežā dzimu, mežā augu,
Nule mani laukā veda,
Nule manas villainītes
Lauka vēji vēdināja.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

22361.

Mūs' bāliņš apņēmuš'
Venteniek' līgaviņ';
Neb' tādēļ Venteniek',
Ka novads maliņē.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

22362.

Muižā auguse
Mūs' māsiņa,
Nu tevi aizveda
Tabaka ciemā.
Šņauks tavs vīriņš,
Šņauks vīramāte;
Nu tu nebeigsi
Tabaku malt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

22363.

Zūrenieki, vārenieki,
Tie man īsti bāleliņi:
Zūrās devu sav' māsiņu,
Vārās ņēmu līgaviņu.
216 [Ventspilī].

22364.

Ne tur krita kļava lapa,
Kur auguse kļaviņā;
Ne tur tika mūs' māsiņa,
Kur augdama domājuse.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 113 [Alūksnē].

22365.

Nomaliešu bērniņš biju,
Atkal iešu nomalē;
Es neiešu tīrumā
Smilšu kalnu purināt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22366.

Noslīkuse tautu meita
Dzērvenīšu puriņā;
Izvelciet, bāleliņi,
Būs iesala malējiņa!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

22367.

Otru reizu es nejemšu
Āz Ventiņas līgaviņu:
Āz Ventiņas groža trūka,
Ventāi slīka kumeliņis.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

22368.

Par Daugavu uz Vidzemi
Mani zīļu vainadziņi;
Uz Kurzemi neatgriezu
Ne vainaga cekuliņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

22369.

Purā auga tautu meita,
Niedres skalus dedzināj';
Nu atnāca bāliņos
Vaska sveces dedzināt.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

22370.

Purā auga tautu meita,
Niedres skalus dedzināja;
Pateic manam bāliņam,
Kas izveda klajumā!
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Es meitiņa purā augu,
Niedru skalus dedzināju;
Paldies saku tautiešam,
Kas izveda klajiņā.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

22371.

Purvā auga tautu meita,
Rāvienāi velējās;
Pateic manu bāleliņu,
Nu izveda kalniņā!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

22372.

Purā dzimu, purā augu,
Tik purā nenomiru;
Paldies tautu dēliņam,
Kas izvilka maliņā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 333 -

1. Es uzaugu purviņā,
Ezeriņa maliņā;
Paldies tautu dēliņam,
Kas izveda maliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22373.

Zaķīts sēja kāpostiņus
Liela meža maliņā;
Brālīts ņēma līgaviņu
Lielajā ciemiņā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

22374.

Sila malu es izaugu,
Sila malu nolīgoju;
Jau tās manas šūtas kurpes
Sila ziedu piebirušas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

22375.

Sila meita sila rauda,
No siliņa izvedama;
Es par silu neraudātu,
Mūžam sila neredzējse:
Sili manim kājas bada,
Priedes zari vaiņadziņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1. Sila meita sila raud,
Āriņos novedot;
Es tā sila neraudātu,
Kaut es sila neredzējse.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22376.

Skaista, balta es uzaugu
Ezariņa maliņā;
Noved mani raudulam
Dūņupītes maliņā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

22377.

Taisiet, brāļi, man laiviņu,
Aud, māmiņa, zēģelīti,
Kam jūs mani iedevāt
Aiz ūdeņa tautiņās!
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

22378.

Uz ežām es uzaugu,
Uz ežām mani veda;
Es jau biju ieradusi
Uz ežām dalīties.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

22379.

Iz tū pusi v'ējs napyt'e,
Kur nūguoja l'eita tyuc'e;
Iz tū pusi nadūmuoju,
Kur nūguoju taut'eņuos.
4251 [Pušys draudzē, Rukmanūs (Puša Rz)], 435 [Latgalē].

22380.

Uz upītes es uzaugu,
Uz Daugavas nolīgoju;
Visi mani tīrumiņi
Daugaviņas maliņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

22381.

Uz [Pie] upītes es uzaugu,
Uz [Pie] ezera nolīgoju;
Jau es biju ieraduse
Lielūdeņa maliņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

22382.

Uz upītes es uzaugu,
Uz ezera nolīgoju.
Kas man kait nedzīvot
Uz tā tīra ūdentiņa!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Uz upītes es uzaugu,
Pār upīti man' aizveda.
Kas kaitēja nedzīvot
Uz ierasta ūdentiņa!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22383.

Uz upītes es izaugu,
Uz ezara nolīgoju.
Vai bij Laime nolikusi
Uz tā tīra ūdentiņa?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22384.

Ceļa mala, kroga vieta,
Kur māmiņa man' iedeva;
Ik dieniņas viesi nāca,
Vajag baltu biķerīšu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

46099.

Vai manu māsiņ,
Man tevis žēl,
Man tev jo žēl,
Ne māmulīti;
Nu tevi iedeva
Ģērmaņu rokā.
21 [Apriķu Azp].

- 334 -

46100.

Voi māmiņ, muomuleņ,
Kam tu mani tī atdevi?
Man zierdzeņi kai yudreiši,
Mudri skrēja kai putneņi.
605 [Skolas].

46101.

Aiz Daugavas balti bērzi
Sidrabiņa lapiņām;
Tur māmiņa man' iedeva
Sidrabiņa kalējam.
211 [Ļaudonas Md].

46102.

Atdevja mani mameņa
Aiz dyuņuoja ezereņa;
Sajuka muna galveņa,
Kai dyuņuojis ezeriņš.
551 [Ludza Ldz apr.].

1. Aizvedja mani tautiņuos
Aiz dyunuojo ezeriņa;
Sajuka muna galviņa
Kai dyunuojais ezeriņš.
314 [Pildas Ldz].

2. Nadūd mani, muomuleņa,
Aiz dyuņuoja ezereņa!
Sajuka muna gaļveņa
Kai dyuņuojis yudisneņš.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

46103.

Atdevja mani mameņa
Aiz dyunuojo ezereņa;
Sajuka muna galveņa
Kai tys dyuņu ezeriņš,
Īgrima muna sirsneņa
Kai ūleņa yudinī.
314 [Pildas Ldz].

1. Atdevja mani mameņa
Aiz dziļuo i ezeriņa;
Nūsleika muna sirsniņa
Kai ūleņa yudiņī.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

46104.

Atdevja mani mamiņa
Aiz nīdruoja ezeriņa;
Vējiņš pyuš, nīdras šum,
Mani gauži ryudynuoja.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

1. Mani bruoleņi atdeva
Aiz nīdruoja ezereņa;
Pyuš vējeņš, skan nīdreites,
Mani gauži ryudynoj.
326 [Preiļu D].

46105.

Bruolis muoseņi atdjava
Aiz dyunokļa ezereņa;
Kab cīmeņī nastaiguotu,
Lai durovu navyrynuotu.
314 [Pildas Ldz].

461051.

Mani māmiņa atdeve
Aiz deviņu ezeriņu;
Dzierdu māršas velejūt,
Radzu bruoļus ecejūt.
35 [Baltinavas Abr].

46106.

Diži radi, lepni ļaudis
Ieved mani čorkslīšos;
Gan sijāju, gan vētīju,
Nevar čorkšļu izsijāt.
245 [Lutriņu Kld].

46107.

As bij kūrpu nasātāja,
Dēļu grīdas staigātāja,
Man ieveda sveši ļaudis [ļauži]
Dūmojā ustabā.
322 [Praulienas Md].

46108.

Es uzaugu mežmalā,
Āzved mani upmalī;
Pirmāk bija medņu svārki,
Nu būs ūdru villānītes.
39 [Bārtas Lp].

461081.

Es uzaugu mežmalāji,
Noved mani upmalā;
Nav tautāmi vēja zirgu
Lapu pūru vizināt.
96 [Durbes Lp].

46109.

Es uzaugu pie māmiņas
Diže ceļa maliņēje;
Vedīs mani tautiņāse,
Melle meža maliņēje.
40 [Basu (Bases) Azp].

- 335 -

46110.

Gona vaira, tu muoseņ,
Par poļačku staiguojuse;
Brissi dubļus rauduodama,
Asariņas slaucīdama.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Gona beji, tu muosiņa,
Par princesi staiguojuse,
Tau brissi pūru rauduodama,
Asariņas slaucīdama.
35 [Baltinavas Abr].

46111.

Ieveda Grietiņu
Tabaka sēte.
Šņauks tavs vīrīš,
Šņauks vīramāte.
Visi mazi bērniņi
Tabaku ņūkās.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

1. Vai manu māsiņ,
Man tevis žēl,
Nu tevi aizveda
Tabaku ciemā,
Šņauc tavs vīriņš,
Šņauc vīramāte,
Visas maģas māsiņas
Tabakas šņauca.
40 [Basu (Bases) Azp].

46112.

Juku juku sajukuši
Vidzemnieki, kurzemnieki,
Vidzemnieki atveduši
Kurzemnieku dzeltenīti.
166 [Kalsnavas Md].

46113.

Krysteņim, zareņim
Tuos Geleitis va(i)ņuceņč;
Krysteņim tys celeņč,
Kur Geleite aizleiguoja.
89 [Dricēnu Rz].

46114.

Krita, krita kļova lopa,
Veiļ īkrita iudeņī;
Guoja, guoja mūs' muoseņa,
Veiļ īguoja osoruos.
358 [Rugāju Abr].

46115.

Kur tu augi, līgavīna,
Kad es tevi neredzēju?
Pirtīnā zem lāvīnas,
Par lodzīnu barojos.
192 [Kosas C].

46116.

Liela, gaŗa tautu meita
Pagrāvē velējās.
Paldies tautu dēliņam,
Kas izveda maliņā.
484 [Vestienas Md].

46117.

Mans brālis balodis
Dzintara pilī,
Tautu meita pūcīte
Žagaru būdā.
572 [Tukums Tk apr.].

46118.

Māmeņ' mani īdavuse
Trej azaru videņā.
Vad es kaida rauduvīte
Pa azaru pleivinēt?
576 [Varakļāni Rz apr.].

46119.

Māsēn mana mīļā, baltā,
Kā es tevi nožēloju!
Jau vārgaja tu uzaugi,
Vēl iedevu netiklim.
355 [Rucavas Lp].

46120.

Meža mjaitiņa raudava,
Teirumnīka nūvadama:
Nabyus vairs tuos veļeņis
Pa sīksteņis lākaļāt.
326 [Preiļu D].

46121.

Nāc āre, meža meita,
Māci mani vīzes pīt;
Kā es tevi iemācīju
Raibus cimdus noadīt.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

46122.

Nāc laukāji, tautu meita,
No tās dūmu istabiņas;
Nāc manosi brālīšosi,
Nāc, mēs tevi novedīsim
Glāžu durvis virināt.
605 [Skolas].

46123.

Ne tam tika, kur cerēja,
Kur ļautiņi daudzanāj(a);
Gudrajam, lēnajam,
Kas klusām raudzījās.
224 [Lielvārdes Rg].

- 336 -

46124.

Ni stuodīju, ni palīju,
Kur izauga ūzuliņš;
Ni tur beju cerējusi,
Kur izauga oruojiņš.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

46125.

Ne tur krita kļava lapa,
Kur augusi kļavienā;
Ne tur Dievis laimi lika,
Kur ļautiņi daudzināj'.
141 [Ivandes Kld].

46126.

Na uz tū pusi vējiņš pyutja,
Kur nūdzyna leita tyuci;
Na uz tū pusi es dūmovu,
Kur izguoju tautiņuos.
389 [Silajāņu Rz].

46127.

Nedomā, necerē
Šai vietā grozīties;
Nedomā, necerē
Šai vietā kāzas dzērt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46128.

Paldīs soku tautu dālam
Tys izvylka sauleitjā;
Dēļ tovas [Tuos sovas?] muomuliņas
Aizceplī smyrdātum.
143 [Jāsmuižas D].

46129.

Pateic Dievam, tautu meita,
Pateic manam bāleliņam,
Kas tev' veda klajumā.
Tu jau būtu sakaltuse,
Brāļa cūku ganīdama.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

46130.

Pieved benšu vedekliņ'
Pie tās skraudu māmuliņas;
Diez' vai benšu vedekliņa
Panāks skraudu māmuliņu.
322 [Praulienas Md].

46131.

Purva mala tev, tautieti,
Rāv' upīte lejīnā;
Tik man bija baltu kreklu,
Ko velēju bālīnos.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

46132.

Kurvi vien, kurvi vien,
Kurvi māmiņa man iedeva;
Nav neviena ogu plača,
Kur (to) laiku pavadīt.
373 [Sarkaņu Md].

46133.

Raud māmiņa viena pati,
Raud, ar otru runādama;
Zinies mani iedevusi
Nelabā vietiņā.
146 [Jaungulbenes Md].

46134.

Sudrabiņa gaiļi dzied
Dzintariņa kalniņā.
Dzintariņa meitu vedu
Sudrabiņa dēliņam.
398 [Skrundas Kld].

46135.

Tuoli kreit kļova lopa,
Nu augstuma grīzdamīs;
Na tī tiki tu, muosiņ,
Kur dūmuoji dzeivuodama.
174 [Kārsavas Ldz].

46136.

Tencini, tautu meita,
Manam brāļam.
Viņš tevi nocēla
No cieta beņķa;
Nocēla, iecēla
Saimenieces gode.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

46137.

Tumši tumši tie mežiņi,
Kur caunīte naktī guļ;
Sveši sveši tie ļautiņi,
Kur māmiņa man' aizveda.
300 [Pāles Vlm].

46138.

Tur autiņus nevelēju,
Kur velēja villainītes;
Tur mammiņa man iedeva,
Kur i pati nebijusi.
322 [Praulienas Md].

46139.

Uz upītes es izaugu,
Pār upīti man' aizveda.
Kas kaitēja nedzīvot
Uz ierasta ūdentiņa?
Vasar' ziedu laiviņā,
Ziemu ledus kamanās.
203 [Kurmenes B].

- 337 -

46140.

Uz upītes es uzaugu,
Uz upītes nodzīvoju;
Aiz Daugavas man' aizveda,
Aiz Daugavas nodzīvoju.
378 [Seces Jk].

46141.

Vārgas man kungi sauca,
Vārgas sauca bāleliņi.
Vai tādēļ vārga biju,
Kad vārgam iedevāt?
115 [Galgauskas Md].

46142.

Žāļ biteitei tuo zīdeņa,
Kur īkrita yudinī;
Žāļ mameņai tuo bērneņa,
Kur vuojā vīteņā.
466 [Vārkavas D].

1. Žāl bitītei tū zīdiņa,
Kū aiznesa kamanīte;
Žāl māmeņai tuos meitiņas,
Kuŗa sliktā vītiņā.
358 [Rugāju Abr].

b. Tuvumā ņemta sieva, tuvumā izprecēta

22385.

Augstu zirgu bāliņš jāja,
Zemi joza zobentiņu;
Tāļu laida valodiņas,
Tuvu ņēma līgaviņu.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

22386.

Daiļajam dēliņam
Tuvu auga līgaviņa:
Teju spīda glāžu logi
Caur ābeļu lapiņām.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

22387.

Dažu dienu es staigāju
Nošļukusi, nobrukusi;
Ni domāju, ni gādāju, -
Mājā auga arājiņš.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

22388.

Dažu dienu nostaigāju
Melnu muti, krēpu galvu,
Tikpat manim gadījāsi
Sētāi linu arājiņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

22389.

Dzīrās brāļi zirgu pirkt,
Laist man' tālu tautiņās;
Nenopirka, neaizlaida, -
Te paliku kaimiņos.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

22390.

Es ar savu līgaviņu
Blakām ciema uzauguši;
Blakām jāju pieguļē,
Blakām pinu kumeliņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

22391.

Es domāju tālu iet,
Tālu vest bāleliņu, -
Te uzsedzu, te nosedzu
Savas raibas villainītes.
206 [Kuldīgas apriņķī].

22392.

Es domāju uzaugdama
Tāļ' aiziet tautiņās;
Tepat spīd glāžu logi
Caur ābeļu pazarēm.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

22393.

Es dzīros tāl' aiziet,
Brāļa namu neredzēt;
Nu redzēju brāļa namu
Caur vītola lapiņām.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

22394.

Es gribēju, nevarēju
Sīk' akmeņu kroni nest;
Es gribēju, nedabūju
Pārnovada arājiņu.
188 [(?)].

22395.

Es gribēju, nevarēju
Tāļi tapt tautiņās;
Tik par sētu vien pārveda
Tautu dēla klētiņā.
216 [Ventspilī].

- 338 -

22396.

Es šķitos bāliņam
Tālu vest līgaviņu;
Tepat vežu uzaugušu
Tīrumiņa galiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22397.

Es uzaugu ar tautieti,
Upe vien starpiņā;
Es, gosniņas dzirdīdama,
Tautu dēlu kaitināju.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1. Es uzaugu ar tautieti,
Upīt' vien starpiņā.
Viņš zirdziņus dzirdināja,
Es gosniņas dusināju.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22398.

Es uzaugu ar tautieti,
Upīt' vien starpiņā;
Ik rītiņa bildināja,
Kumeliņu dzirdīdams.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es uzaugu ar tautieti,
Upīt' vien starpiņā;
Ik kumeļus dzirdināja,
Rociņām devāmies.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

22399.

Es uzaugu ar tautieti,
Upe vien starpiņā;
Tautiets manim atrakstīja
Par ūdeni grāmatiņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

22400.

Es izaugu ar tautieti
Vienas niedres galiņā;
Būtu bargu zinājuse,
Es iegrūstu ūdenī.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

22401.

Gan bij labi, gan nelabi
Ciemē jemt līgaviņu:
Ik rītiņus pie māmiņas
Basajām kājiņām.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

22402.

Gaŗus dvieļus audināju,
Šķitos tāļu nolīgot;
Tepat tiku kaimiņos,
Pušu griezu raudādama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

22403.

Kāju dēļ es noņēmu
Netikušu ļaudeviņu:
Vai kājiņu man nebija
Staigāt zemes gabaliņu?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

22404.

Kam, māmiņ, tuvu devi,
Kam nedevi tāļumā?
Es dziedāju, tu raudāji,
Manu balsi dzirdēdama.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22405.

Kas no mana daiļumiņa,
No bagāta bāleniņa!
Apsagāžu kaimiņos
Kā ar sūdu vezumiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

22406.

Kaut es būtu zinājusi
Kaimiņos arājiņu,
Es būt' jauki pastaigājsi
Šo gaŗo vasariņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22407.

Kopā augu ar tautieti,
Bej es savu nezināju;
Būtu savu zinājuse,
Ļaunu vārdu nevēlētu.
224 [Kabilē (Kld)].

22408.

Kopā augu ar tautieti,
Bet es savu nezināju;
Tam iedevu dzīvodama
Dažu dūri mugurā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Kopā augu ar tautieti,
Es par savu nedomāju,
Dažu reizi tam iesviedu
Ar ugunes pagalīti.
226 [Kandavā (Tl)].

22409.

Kur putniņis padziedāja,
Tur taisīja perēklīti;
Kur bāliņis pats uzauga,
Tur paņēma līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 339 -

22410.

Laba laba, ne tik laba
Tuvu ņemta līgaviņa:
Ik dieniņas no dieniņas
Sāls vīšķītis azotī.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

22411.

Laba laba, ne tik laba
Tuvu ņemta līgaviņa:
Liela vaina, maza vaina,
Tek uz māti sūdzēties.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ira labi, nava labi
Klātu ņemti līgaviņu:
Ir vainiņa, nav vainiņa,
Tek pie mātes raudādama.
40-1 (Bigauņciemā).

22412.

Laba laba, ne tik laba
Tuvu vesta līgaviņa:
Ik dieniņas pie māmiņas
Kā kaziņa žagaros.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1. Mana jauna līgaviņa
Dzen vēl vecu ieradumu:
Ik vakarus pie māmiņas
Kā kaziņa žagaros.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22413.

Labi labi, ne tik labi
Tuvu ņemta līgaviņ':
Ik dieniņas pie māmiņas,
Svētdieniņu dēvēdam'.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 370 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22414.

Labi labi, ne tik labi
Tuvu ņemta līgaviņa:
Cik dieniņu uz māmiņu
Īsu laiku pakavēt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

22415.

Labi māte darījuse,
Tūlu mani iedevuse:
Nebij man sav' telīte
Tālu ceļu jāvadā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

22416.

Labi māte darījuse,
Tuvumā iedevuse:
Ikām tautas diendusī,
Es pie mātes launagā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

22417.

Liepa auga ar ozolu,
Zariņiem tīdamies;
Es uzaugu ar tautieti,
Rociņām sniegdamies.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

22418.

Liepa auga ar ozolu
Vienā lagzdu krūmiņā;
Es uzaugu ar tautieti
Vienā kunga novadā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)], 272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

1. Ieva auga ar ābeli
Vienā lagzdu krūmiņā;
Es uzaugu ar tautieti
Vienā brāļu sētiņā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2. Ozols auga ar liepiņu
Vienā lagzdu krūmiņā;
Es uzaugu ar tautieti
Vienā tautu sētiņā.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

3. Ziedēj' ieva ar ābeli
Vienā lazdu krūmiņāi;
Es uzaugu ar tautieti
Vienāi tautu sētiņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

22419.

Māte mani tuvu deva,
Siltas maizes gribēdama.
Še, māmiņa, silta maize,
Pilna sauja asariņu!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Labi labi, māmuliņ,
Ka iedevi tuvumā:
Siltu nešu kukulīti, -
Gaudas riešu asariņas.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

22420.

Nava labi, nava labi
Tuvu vesta līgaviņa:
Ik dieniņas silta maize
Iet pa lauku kūpēdama.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

- 340 -

22421.

Netāļi man' noveda
No baltiem bāliņiem:
Brāļi dzied ecēdami,
Es atņēmu ganīdama.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

22422.

Paldies saku māmīnai,
Ka sētāi znotu jēma,
Ka nedeva tautīnās
Kā kucēnu brēcināt.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

22423.

Pieši mani, zābaciņi
Nepatiesi deldējami:
Tepat auga līgaviņa
Tuvējos kaimiņos.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Puisīt, tavi zābaciņi
Nepatiesi deldējami:
Man uzauga bāliņos
Nezināms arājiņš.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

22424.

Tāļu sviedu āboliņu,
Atpakaļu atritēja;
Tāļu laidu valodiņu,
Sētā manis arājiņis.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

22425.

Tāļi sviedu āboliņu,
Tepat krita lejiņā;
Tāļi laidu valodiņu,
Tepat ņēmu līgaviņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Augstu laižu, zemu krita
Sarkanais āboliņš;
Tāļu gāju, slavīt' laidu,
Tuvu ņēmu līgaviņu.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

22426.

Tāļu sviedu, tuvu krita
Sarkanais āboliņš;
Tāļu gāju sievas ņemt(i),
Tepat auga nāburgos.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

22427.

Tālu sviedu, tuvu krita
Sarkanais āboliņš;
Tālu teicu, tuvu tika
Bāliņam līgaviņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

22428.

Tāļu tāļu māsu devu,
Tuvu ņēmu līgaviņu;
Jau manam kumeļam
Auzu sile panikuse.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

22429.

Tautām līdu, tautām krāvu
Brāļa rijas maliņā,
Māmiņai žēl darīju,
Kam iedeva tuvumā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

22430.

Te manim saule lēca,
Te man saule norietēja;
Te es augu, te paliku
Sētas puiša rociņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22431.

Vai māsiņ, brāļa sēta
Tev ar medu iemedota:
Te piedzimi, te uzaugi,
Te noņēme vainadziņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

22432.

Vienu vietu es uzaugu
Ar bāliņa līgaviņu,
Katra dienu valkājam
Vienu zīļu vainadziņu.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

46143.

Es uzaugu ar tautieti
Vienā kunga novadā;
Vienā kunga novadā,
Katrs savā sētiņā.
Kad es gāju govis kopt,
Kaitināju arājiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46144.

Iev' zied ar ābel'
Vienā lagz' krūmiņē.
Es uzaugu ar tautieti
Vienā kunga novadē;
Vienā kunga novadē,
Katrs tautu sētiņē.
546 [Kuldīga Kld apr.].

- 341 -

46145.

Kaimiņūs muote devja,
I es guoju kaimiņūs,
Tautas guļ dīndusiņu,
Es apraugu muomuliņu.
143 [Jāsmuižas D].

46146.

Kam, māmeņi, tyvu devi,
Kam nadevi tuoļumā?
Es dzīduoju, tu rauduoji,
Munu bolsu dzierdādama.
326 [Preiļu D].

46147.

Kur, bitīt, madu jimsi,
Nuotras vīņ sātmoļī;
Kur, muoseņ, gostūs brauksi,
Sābrūs tovi buoleliņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Kur, biteit, zīdu jimsi,
Nuotrys vīn pīaugušs;
Kur, muoseņ, gostūs brauksi,
Sātā tovi buoleleņi.
174 [Kārsavas Ldz].

46148.

Kopā augu ar tautieti,
Es par savu nezināju;
Būtu savu zinājuse,
Nebūt' pāri darījuse.
Dažu reizi es ieliku
Ar dūrīti mugurā.
245 [Lutriņu Kld].

46149.

Labāk gāju pie tautieša,
Zina [Zinu] māju nāburgos,
Nekā tālu otrpagastā
Nezināmais arājiņš.
248 [Mālpils Rg].

461491.

Lobuok īmu tyvumā,
Nakai tuoli tuolumā;
Uz māmiņu es atguoju,
Saujā gaužas asariņas.
35 [Baltinavas Abr].

46150.

Slikti bij tev, brālīti,
Ciemā ņemt līgaviņ(u):
Nu ies tava silta maize
Ik rītiņus kūpēdama.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46151.

Tuoli svīdu uobuleņu,
Tyvumāji reibējuos;
Tuoli šķitu oruojeņu,
Tyvumāji gadējuos.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

c. No tālienes, pārnovadu vesta

22433.

Apkārt kalnu saule tek,
Gaŗu dienu gribēdama;
Pār novadu sievu vedu,
Bagātību gribēdams.
216 [Ventspilī].

22434.

Augstu dēju sila priedi,
Salda medus gribēdams;
Tāļu ņēmu līgaviņu,
Lai slavīte tāļu iet.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

22435.

Augstu svieda, zemu krita
Sarkanais āboliņš;
Tālu gāja, laisku ņēma
Diženais tēva dēls.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

22436.

Brāļi māsu tāļu deva,
Lielas slavas gribēdami;
Nāk brāļiem tāda slava,
Ka māsiņa netikusi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

22437.

Es savam bāliņam
Simtu jūdzu sievu vežu, -
Brieža raga skritulīši,
Teterīši vedējos.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

22438.

Labi labi, ne tik labi
Tālu ņemt līgaviņu:
Ik svētdienu uz māmiņu, -
Sveidē manu kumeliņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

- 342 -

22439.

Māmiņ' mani izdevusi
Caur deviņi pagastiņi,
Ne tā manis pašas redz,
Ne dzird manas valodiņas.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

22440.

Ozols auga ar liepiņu
Katris kalna galiņā;
Es uzaugu ar tautieti
Katris kunga novadā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

22441.

Ozols auga ar liepiņu
Viena celma galiņā;
Es izaugu ar tautieti
Trejādos celiņos.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

22442.

Re, brālīt, kā tev gāja,
Kad tu mani neklausīji!
Kam tu ņēmi pārnovadu
Nezināmu līgaviņu?
224 [Kabilē (Kld)].

22443.

Redz kur saldis alutiņis,
Triju dīķu ūdentiņš;
Redz kur mīļa līgaviņa,
Trīs novadi cauri vesta.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Kas par saldu alutiņu,
No trīs dārza apentiņi;
Kas par mīļu līgaviņu,
Trīs novadi cauri vesta.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

22444.

Sirm' zirdziņi, baltsariņi,
Tie teicami kumeliņi;
Tā teicama mātes meita,
Ko ved tautas par novadu.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

22445.

Strazdiņš augstu lidināja,
Skaļu balsu gribēdams;
Tāļi brāļi māsu deva,
Lielu naudu gribēdami.
1311 [Apē (Vlk)].

22446.

Strauja tek tā upīte,
Tai akmeņi dibenā;
Gauži raud tā māsiņa,
Tai ir tālu bāleliņi.
121 [Gulbenē (Md)].

22447.

Tāļi gāju, dārgi pirku
Bāliņam līgaviņu.
Lai būt' tāļi, lai būt' dārgi,
Kad būt' laba darbiņam.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

22448.

Tālu [Tāļu] gāju sievas ņemt,
Kaimiņos laiskas meitas.
Nu būt' mijis, kaut varējis,
Ar kaimiņu laiskajām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

1. Tāli gāju, dārgi pirku,
Atsavežu netikušu.
Nu izmītu, kad varētu,
Ar kaimiņu kalponīti.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

22449.

Tāli māmiņ' i iedeva
Netikušu malējiņu,
Lai slavīte neatnāca
Jaunijām māsiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

22450.

Tāli māmiņ' i iedeva
Netikušu malējiņu,
Lai slavīte neatnāca
Pirmajā gadiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

22451.

Tālu tālu dūmi kūp,
Man atnesa siltumiņu;
Tālu tālu mans bāliņš,
Man atnesa labas dienas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

22452.

Tālu tālu man zemīte,
Tālu Dieva nodalīta;
Ne es dzirdu māmuļiņas,
Ne māmiņa manis dzird.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22453.

Tāļu tāļu, ne tik tāļu
Skaista ņemta mātes meita;
Laba laba, ne tik laba,
Tā man' plūca, tā man' plēsa.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 343 -

22454.

Tāli tāli noziedēja
Laukā mēļa linu druva;
Vēl jo tāļi gadījāsi
Mans maizītes arājiņš.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

22455.

Tīk manam kumeļam
Tīras auzas, gaŗš celiņš;
Tīk manam brālītim
Tāļu vesta līgaviņa.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

22456.

To sacīju, tas notike
Greznam tēva dēliņam:
Tālu gāje, dārgi pirke,
Dabūj' laidu, neveselu.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

22457.

Tu, māsiņa, tālu vesta,
Kā aizgāji tautiņās?
Vai ar plostu, vai ar laivu,
Vai ar labu kumeliņu?
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22458.

Visi ļaudis mani sauca:
Skrundeniece skrundeniece!
Vai tādēļ skrundeniece,
Ka Skrundā bāleliņi?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

22459.

Cīrulītis augstu skrēja,
Augstu spārnus plivināja;
Mans brālītis tāļu gāja,
Tāļu ņēma līgaviņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

46152.

Aiziet manas vieglas dienas
Svešā tautu līdumā.
Tālu tālu man zemīte,
Tālu Laimes nodalīta;
Ne bāliņi manis redz,
Ne es redzu bālēliņus.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

46153.

Brāliti, tavu līgaviņu -
Tālu vesta, sidrabota.
Saulē cūkas nogulētu,
Kaut māmiņa nepieceltu.
200 [Kuldīgas Kld].

46154.

Es atvedu brāļam sievu
Par astoņiem pagastiem;
Gan redzēs, vai mācēs
Astoņnīšu audekliņ'.
378 [Seces Jk].

46155.

Kam jyus mani, kam jyus mani
Cik tuoli atdevot?
Vuorgst muna sirsneņa
Kai rudiņa zuole,
Bierst maņ osoras
Kai vosoras leits.
365 [Sakstagalas Rz].

46156.

Laime laime tam dēliņam,
Tāli gāja sievas ņemt;
Savas meitas izpaloja,
Tāli gāja sievas ņemti.
Nu gan mītu, ka varētu,
Ar kaimiņa cūku ganu.
146 [Jaungulbenes Md].

46157.

Māte mani tālu deva,
Bargulīti dēvēdama;
Es dzīvoju tālumā
Kā labā mātes meita.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

46158.

Puķīt, tavu ziedēšanu,
Mālainā kalniņā!
Māsiņ, tavu grūtu dzīvi,
Tālu tautu rociņās.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

46159.

Sīv dēl māmiņ
Tāļ prec jauņvit;
Ciemiņe meits aug,
Zine sīv, tās negāj.
518 [Zlēku Vp].

46160.

Piecas jūdzes, sešdesmit
Brālim vedu līgavīnu.
Ko līdz tāļu vedumīns,
Snauž pirmā vakarā.
39 [Bārtas Lp].

- 344 -

46161.

Tautiets mani vedināja
Pa deviņi pagastiņi;
Bagātnieka meita biju,
Divi gaiļi pūru vilka.
114 [Gaiķu Kld].

46162.

Tālu tālu tā muižiņa,
Kur bij mani bālēliņi:
Aiz kalniem pāri veda
Pie tautieša bālēliņš.
112 [Ezeres Kld].

46163.

Tuoli tuoli nūskanēja
Sausa egle dzenejūti;
Tuoli tuoli aizleiguoja
Tautu meita dzīduojūt.
35 [Baltinavas Abr].

46164.

Tu, buoleņ, napraškeņa,
Tuoli brauci sīvas jemti;
Duordži devi, tuoli vedi,
Ni kapeikas nastuovēja.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46165.

Vai tādēļ zemu saule,
Kad aiz kupla ozoliņ(a)?
Vaj tādēļ bez brālīša,
Ka tik tāļu tautiņās?
605 [Skolas].

46166.

Visi ļaudis to vien teica,
Kad es vīru nedabošu.
Par to spīti es dabūju
Par deviņi novadiņ(i).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

d. Līgava vai līgavainis no svešām zemēm, svešām tautām

22460.

Ai tu manu sēru mūžu,
Vācu ņēmu līgaviņu!
Ne tā ziemu malte gāja,
Ne vasaru druviņā;
Ziemu vērpa zīda diegu,
To vasaru šķeterēja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

22461.

Maizīt' manu vien ēzdama
Vācu mana līgaviņ'!
Ne tā ziemu malti gāja,
Ne vasaru druviņā.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22462.

Es pārvedu brālītim
Krievu slakas līgaviņu.
Ņem, māmiņa, vācelīti,
Ej mežā peku raut!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

22463.

Es pā(r)vedu brālītim
No Vāczemes līgaviņu;
Skanēj' pieši Vāczemē,
Kur dancoja kumeliņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

22464.

Kad es būtu zinājuse
Poļu vīru arājiņu,
Es būt' savus pūra kreklus
Bez apkakles sašuvuse.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

22465.

Kālabad kālabad
Zālats auga ezerā?
Kālabad mūs' māsiņa
Vāciešam līgaviņa?
188 [(?)].

22466.

Krievis krievis tautu dēls,
Aizved mani krievmalā;
Augsti zirgi, zemi vārti,
Noraun manu vainadziņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Vediet mani kur vezdami,
Caur Maskavu nevediet:
Augsti zirgi, zemi vārti,
Noraus manu vainadziņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22467.

Leišu leišu tu, meitiņa,
Leišu tavi bāleliņi,
Leiši jāja panāksnos,
Leišu bēŗus dancināja.
190 [Kuldīā].

22468.

Māsiņ manu, nogājušu
Patīs krievu robežās!
Zīda diegu cimdus adu,
Ar ko svaini sveicināt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 345 -

22469.

Nava vairs ko darīt,
Kas darīts, padarīts:
Krieva kaltas dzirnaviņas,
Leiša meita malējiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22470.

Nu nīkst, nu nīkst
Piltenes žīdi!
Mūs' brālis pārveda
Piltenes vaisli;
Nu mazi žīdiņi
Vairosies.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

22471.

Purvienāja, rāvienāja
Iestādīju ozoliņu;
Svešas zemes, Vāczemītes,
Es apņēmu līgaviņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22472.

Salst kājiņa zābakos,
Salst rociņas pirkstaiņos;
Tā bij mana paša vaina,
Vācu ņēmu līgaviņu.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22473.

Žīdu māte, žīdu māte,
Kam tu naci brālīšos?
Žīdim bija tevi vest,
Ne manim brālīšim.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

22474.

Šķērsu braucu pār Daugavu,
Šķīru leišus maliņā;
No tā leišu šķīrumiņa
Kļūst man leišu līgaviņa.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Šķērsu braucu par Daugavu,
Šķīru leišus maliņā;
Par to leišu šķīrumiņu
Kļuvu leišu malējiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

22475.

Tā sacīja bāleliņi,
Krievam māsas nedošot;
Nu iedeva mūs' māsiņu
Pašam krievu kaprāļam.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

22476.

Vien' māsiņu krievam devu,
Otru leišu majoram.
Krievs man pirka zīda rotu,
Majors zelta gredzentiņu.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

22477.

Viena pate man māsiņa,
To aizveda Vāczemēi;
Tur zviedz bēri kumeliņi,
Kurzemēi atskanēja.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

46167.

Krīvūs devu sov' muosiņu,
Leišūs jēmu līgaviņu;
Krīvi znūti, leiši svaiņi,
Kur bej celt īnaidiņu?
326 [Preiļu D].

46168.

Man māsiņa nogājusi
Pašos krievu robežos;
Zīdu diegu cimdus ada,
Ar ko svaini bildināt.
241 [Lubānas Md].

46169.

Neiet labi, neiet labi,
Ar to leišu līgaviņ(u);
Vienu bērnu vilks apēda,
Otru pate nogulēja.
72 [Cesvaines Md].

46170.

Pyut, buoliņ, vara trūbā
Gara kolna galiņā,
Lai dzierdēja tei muosiņa,
Kur dzeivuoja krīvmolā.
35 [Baltinavas Abr].

46171.

Redz kur nāk ziedēdama
Svešas zemes ābelīte;
Te ir tīri klaji lauki,
Te raženi noziedēs.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

46172.

Vienu meitu leišos devu,
Otru tālā krievu zemē;
Tālajā krievu zemē
Man saulīte norietēja.
300 [Pāles Vlm].

- 346 -

10) Vedeklas izmēģināšana darbos

a. Malšanā

22478.

Ātri rāvu brāļa dzirnas,
Lai tās gāja gabalos;
Tautu lēni ritināju,
Lai pietika mūžiņam.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22479.

Vai vai, sveši ļaudis,
Kādas jūsu dzirnaviņas!
Kā cālīti ēdināju
Pa vienam graudiņam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Ak tu tautu nelietīti,
Tavu gŗūtu dzirnutiņu!
Kā gailīti ēdināju
Pa vienam graudiņam.
263 [Dobelē].

22480.

Ai brālīti, ai brālīti,
Kāda tava līgaviņa!
Vienu rītu malt izgāja,
Trīs dieniņas nerunāja.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1. Aija manu bāleliņ,
Kāda tava līgaviņa!
Vienu sieku rudzu mala,
Trīs dieniņas nerunāja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

22481.

Ai tu zelta kļava lapa,
Vējiņš tevi tālu pūta;
Ai bagāta brāļa māsa,
Tautas tevi maldinās.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

22482.

Ar dziesmiņu maltu gāju,
Ar valodu istabā,
Lai nesaka sveša māte,
Darba dēļ noskumuse.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

22483.

Atsastāju grūtas dzirnas,
Gāju vieglu taujāties;
Dasastāju jo grūtākas,
Nevar' vairs atsastāt.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

1. Grūtas bija brāļa dzirnas,
Gāju vieglas ritināt;
Atradusi vēl grūtākas,
Nedrīkstēju nicināt.
78 [Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)].

22484.

Bāleliņa dzirnaviņas
Kā skaliņu vicināju;
Tautu dzirnas nevarēju
Kā patmaļu kustināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22485.

Bāliņ, tava līgaviņa
Mīkstajām(i) rociņām:
Vienu sieku samaluse,
Staigā, rokas pūšļādama.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

22486.

Bāliņ, tava līgaviņa
Nemācēja dzirnas griezt,
Bij pie savas māmuliņas
Vieglu mūžu dzīvojuse.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

22487.

Dievarīt, bāleliņ,
Kam tu manim to darīji?
Kam tu manu malumiņu
Vispirmajis nicināji?
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

22488.

Dēla māte izsijāja
Rupu manu malumiņu;
Kad tu pate, sijātāja,
Sasagrieztu sēnalās!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

22489.

Dēlu māte lielījāsi,
Trīs dzirnavas kambarī.
Kad tev trejas dzirnaviņas,
Kur tev seši malējiņi?
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

22490.

Dēlu māte priecājās,
Pārved dzirnu malējiņu.
Lai velns tavu sirdi mala,
Ne es tavas dzirnaviņas!
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

- 347 -

22491.

Droši jāju, droši braucu
Lielas naudas kumeliņu;
Nedrīkst' droši maldināt
Lielu radu līgaviņu.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

22492.

Droši jūdzu, droši braucu
Lielas naudas kumeliņu;
Droši gribu maldināt
Lielu radu līgaviņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Stipri jūdzu, daiļi braucu
Lielas naudas kumeliņu;
Droši ņēmu, maldināju
Lielu radu brāļu māsu.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

22493.

Dzīrās tautas mani rāt
Pie grūtām dzirnavām.
Augtin auga man varīte,
Diltin dila dzirnaviņas.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

22494.

Ierast bij tev, māsiņ,
Ko nebiji ieradusi:
Ierast bija grūtas dzirnas,
Svešas mātes valodiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

1. Ierast bij tev, māsiņ,
Ko nebiji ieraduse:
Ierast bij tautas dubļus,
Tautas bargu valodiņu.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

22495.

Ierasts man mālīts malt,
Neierastas dzirnaviņas;
Nedod līdza bāleliņi
Ierasto dzirnaviņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

22496.

Iesalam, aizbaram
Tautu meita malējiņa;
Smalkajam mālīšam
Nava pilna malējiņa.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

22497.

Iesalam, aizbaram
Tautu meita malējiņa;
Mūs' māsiņa zeltenīte
Tīrus rudzus ritināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22498.

Es atradu tautiņās
Treju dzirnu kambarī.
Pavaicāju svainīšam,
Kuŗas bija man maļamas.
- Kas vidū, tās tievās,
Tās, māršiņa, tev maļamas;
Kas galā, tās gŗūtās,
Tās maļamas kalponei.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

22499.

Es atvedu bāliņam
Bites meitu līgaviņu;
Būs manam bāliņam
Iesaliņa malējiņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

22500.

Es neiešu viena maltu,
Es nebiju ieradusi.
Ņemšu skalu, degšu guni,
Lai ņem sieku dēlu māte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22501.

Es neiešu viena malt,
Es neesmu ieradusi;
Ja nenāks māsīciņa,
Vešu pašu dēlu māti.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

22502.

Es savam bāliņam
Irbīt' vežu līgaviņu,
Tā mācēja miltus malt
No auziņu sēnulām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

22503.

Gribiet, māršas, teiciet mani,
Gribiet, mani niciniet:
Kuŗu rītu malti gāju,
To istabas neslaucīju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Ņemiet mani ietaļās,
Es mācēju dalīties:
Kuŗu rītu maltu gāju,
To istabas neslaucīju.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 348 -

2. Teic, māmiņa, vai neteici,
Divi darbi nedarīšu:
Kad es iešu rijās kult,
Maltavās es nemalīšu.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

22504.

Grūtas radu, smagas radu
Svešu ļaužu dzirnaviņas.
Ceļiet, brāļi, augstumā,
Palaidiet vieglumā!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22505.

Īsti pilnu es izdzēru
Ābels koka biķerīti;
Īsti cieti es gribēju
To meitiņu maldināt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

22506.

Izkurēju vaŗa pirti,
Izkaltēju ziemas kviešus:
Atvedām no Ļaudones
Ziemas kviezu malējiņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Izkurēju vaŗa krāsni,
Izkaltēju ziemas kviešus:
Atjīrēm no Valmiera
Alandara malējiņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

22507.

Izmākuse dēlu māte
Vedekliņas maldināt:
Meitām deva griķus malt(i),
Vedeklai tīrus rudzus.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22508.

Jauna gāju tautiņās,
Jaun' atradu vīramāti;
Es iegāju maltuvēs
Kā ar otru ietaliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Kau(t), Dieviņ, jaun' atrastu
Tautu dēla māmuliņu,
Tā dziedātu maltuvē
Kā otrā ietaliņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22509.

Kad man būtu tij varīta
Kā maniem brāliņiem,
Es būt' tautu dziernaviņas
Tecēdama norāvusa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

22510.

Kalponīte, netiklīte,
Pūru mala rītiņā;
Mana jauna līgaviņa
Trīs rītiņi sieku mala.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

22511.

Klaudz milniņš, man maļot,
Skan vālīte velējot;
Būs redzēts, tautu dēls,
Būsi durvju(?) dējējiņš?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22512.

Ko lielies, tautu dēls,
Basa kāja zābakā;
Es varēju lielīties,
Man' māsiņa malējiņa.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

22513.

Kumeļš kāju neraudāja,
Rīgas ceļu tecēdams;
Tautu meita roku raud
Viena rīta malumiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kumeļš kāju neraudāja,
Simtu jūdžu tecēdams;
Tautu meita roku raud,
Auzu sieku samaluse.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22514.

Kur, bāliņ, tādu ņēmi,
Kur tev tāda gadījās?
Vienu sieciņ' samaluse,
Rociņām nevarēja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Zinu vienu labu meitu,
Nesacīšu bāliņam:
Auzu sieku samaluse,
Rociņām nevarēja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

22515.

Kur, māmiņa, tavas meitas?
Dēli tavi malējiņi;
Vadži vien kambarē,
Kur cepures karināja.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 349 -

22516.

Kur, māsiņ, tu nu iesi,
Baltas kājas audamās?
- Ieš' uz muižu tiesāties,
Vīramāte maltu cēla.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

22517.

Lai bij laime, kam bij laime,
Dēlu mātei laba laime:
Tai piedzima malējiņa
Apautām kājiņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

22518.

Lēt' auguse tautu meita,
Nu mēs tevi spierdzīsim [mocīsim]:
Ik rītiņa pūru malt,
Podu vērpt nedēļai.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Paga paga, tautu meita,
Gan tu biji lēt' auguse;
Nu es tevi radināšu
Grūtajā darbiņā:
Rītos likšu pūru malt,
Nedēļā podu vērpt.
226 [Kandavā (Tl)].

22519.

Līžu tautu maltavē,
Radu treju dzirnaviņu.
Visupirms pie lielām,
Lai paliņas nedabūju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

22520.

Lūdzenies nosalūdžu
No māmiņas malējiņas;
Vienu dienu nosalūdžu,
Visu mūžu maldināju.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

22521.

Māte ved vedekliņu,
Iesaveda ietaliņu:
Dienu katra malti gāja,
Dienu katra namiņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

22522.

Mal, māsiņa, puspusēm,
Kam tik smalki bīdelē?
Tautiešam reti zobi,
Cauri bira smalka maize.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

22523.

Mal, māsiņ, puspusēm,
Ko tik smalki smalcināji?
Smalki maldam' i nevari
Lielas saimes pabarot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Smalku sprēdam'(?) i varēju
Gaŗu vilkt audekliņu;
Smalku maldam' i nevaru
Lielas saimes pabarot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22524.

Mal, māsiņa, sieku, pūru,
Nemal viena pasijāna,
Lai tautiņas nenosauca
Pasijāna malējiņu!
84 [Kusā (Kusas pag. Md)].

22525.

Mal, māsiņa, cik maldama,
Apslauk' gluži dzirnaviņas,
Lai nesaka sveša māte:
Snaudulīte malējiņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

22526.

Mal, māsiņa, cik maldama,
Mal diženi dziedādama!
Ja nemalsi dziedādama,
Sacīs tevi raudājušu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

22527.

Mal, māsiņ, cik maldama,
Slauki glīši dzirnaviņas,
Lai slavīte laba iet
Jaunajām māsiņām.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22528.

Mal, māsiņa, cik maldama,
Slauki tīri dzirnaviņas,
Lai nesaka sveša [dēlu] māte,
Lāča darbu darījuse!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

1. Man' māsiņa, cik maldama,
Tīras slauka dzirnaviņas,
Lai nesaka sveša māte,
Cūka darbu strādājuse.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22529.

Mal, māsiņa, cik maldama,
Tukšu aci neatstāj,
Lai tas tavs arājiņš
Bez maizītes nedzīvoja.
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)].

- 350 -

1. Mal, māsiņ, ko maldama,
Atstāj graudus dzirnavās,
Tad tu savu arājiņu
Ar maizīti atradīsi.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

22530.

Mal, māsiņa, cik maldama,
Tukšu dzirnu neatstāj,
Lei Dieviņis neatstāja
Tukšu rudzu apcirknīti!
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

22531.

Maldin' skaisti, dēlu māte,
Dieva dotu malējiņu!
Ja tu skaisti maldināsi,
Citas nāks dziedādamas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

22532.

Man' no rīta provēdama
Dēlu māte malt vadīja;
Atnesuse rudzu sieku,
Ar ūdeni aplaistījse.
Ja tev tika, nes vēl otru,
Es samalšu dziedādama!
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

22533.

Mana jauna līgaviņa
Negribēja malti iet.
Ej malt, mana līgaviņa,
Liec sidrabu klētiņē;
Samalusi, izcepusi,
Valkā savu sidrabiņu!
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

22534.

Manis dēļ, dēlu māte,
Staigā vaŗa tupelēm:
Savu rītu malt jāiet
Ar visām tupelēm.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Manis dēļ, dēlu māte,
Staigā vaŗa tupelēm:
Savu rītu malt jāiet, -
Sviež tupeles padzirnē.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22535.

Mazgā muti, tautu dēlis,
Nāc man līdza kambarī,
Līdzi vilkt smagas dzirnus,
Kam tu mani jaunu ņēmi!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

22536.

Maģis mans augumiņš,
Augstas tautu dzirnaviņas;
Palieciet, brāleliņi,
Ozoliņa biliņģīšus!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

22537.

Mēs malām div' māsiņas,
Viegli tecēj' dzirnaviņas;
Piesaslēja tautu meita, -
Kā zaļā velēniņa.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

22538.

Meitas malt, meitas kult,
Lai guļ mana līgaviņa:
Meitas man šim brīžam,
Līgaviņa mūdiņam [mūžiņam].
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

22539.

No ganiem tautas veda,
Ne ganiņa darbu deva:
Noveduši, piestādīja
Pie lielām maltuvēm.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

22540.

Palīdziet man, māsiņas,
Sila rudzu ritināt:
Smalki bija sila rudzi,
Grūtas tautu dzinaviņas.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

225401.

Piekususe, man' māsiņa,
Nesakies piekususe,
Sak' rociņas dusinājse
Pie grūtām dzirnavām!
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

225402.

Postītāja vedekliņa,
Ne dzīvītes kūrējiņa:
Iegājuse maltuvē,
Kaisa manu labībiņu.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

22541.

Žēlabiņu nevarēju,
Viena mala līgaviņa;
Ni iet māte pati maltu,
Ni sūt' meitu palīgā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 351 -

22542.

Sijā pate, sīkaliņa,
Savu sīku malumiņu!
Es samalu lielu māli,
Man sijāja māmuliņa.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

22543.

Sijā pate, tautu meita,
Savu rīta malumiņu;
Sijās mana māmuliņa,
Viņa tevi niecinās.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

22544.

Snaudulīte ritināja
Bāleliņa dzirnaviņas.
Ej tu nost, snaudulīte,
Lai es pate ritināju!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Snaudulīte, miegulīte
Paļā manas dzirnaviņas.
Ej tu nost, snauduliņa,
Lai es pati ritināju!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

22545.

Sudrabota brāļu māsa,
Nāc ar mani māļu malt!
Mīkstas rokas, daudz sudraba,
Nevar dzirnus ritināt.
216 [Ventspilī].

22546.

Sudrabota mātes meita
Negrib iet maltuvē.
Liec sudrabu pūriņā,
Līgo pati maltuvē!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

22547.

Sudrabotu māršu vežu, -
Pirtī brāļa dzirnaviņas.
Liekam dzirnas kambarī,
Lai nekusa sudrabiņš.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22548.

Sveša māte pieiedama
Tausta manu malumiņu.
Ej, paraugi, sveša māt,
Pelnu blāķi pavārdā!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Dēlu māte raudzīt nāce
Manu rīta malumiņu.
Ej, paraugi sētmalā,
Vai ir silti suņa sūdi!
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

22549.

Sveši ļaudis, bāleliņi,
Padodat uguntiņu:
Vīra māte, raganiņa,
Man' tumsā maldināja.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

22550.

Sveši ļaudis man' māsiņu
Pagrabā malināja,
Mileniņu vien dzirdēju
Kā dzenīti klinstinot.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

22551.

Sveši ļaudis pievīluši
Manus baltus bāleliņus,
Auzu sieku solīdami
Pretim rudzu malējiņu.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

22552.

Svešu ļaužu maltuvīte
Augsta kalna galiņā;
Tur dziedāja mūs' māsiņa
Kā zīlīte zariņā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

22553.

Svešu ļaužu maltuvīte
Ņiedru kaulu sadarīta;
Manai māsiņ' i maļot
Vējiņš matus plivināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

22554.

Tā dzīvošu tautiņās,
Kā atradu dzīvojot;
Dzirnaviņas vien pagriezu,
Kuŗu pusi gribēdam'.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

22555.

Tais', bāliņ, sudmaliņas
Ezeriņa maliņā:
Visa tautu liela saime
Uz manām rociņām.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

22556.

Tautas dara dzirnutiņas
Zaļ' ozola apakšā,
Gribēdamas mūs' māsiņu
Paslepeni maldināt.
Nav zemīte vāku vāzta,
Jutīs mani bāleliņi.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

- 352 -

1. Aiz kalniņa tautu dēls
Svina dzirnas kaldināja,
Tas gribēja mūs' māsiņu
Paslepen maldināt.
Nav zemīte vāku vāzta,
Dzirdēs mani bāleniņi!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

22557.

Tautiets, mani precēdams,
Dzīrās malt nestellēt;
Kad aizveda tautiņās,
Ik rītiņa maldināja.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

1. Tautu dēls man solīja
Liela darba nestrādāt.
Pirmajā rītiņā
Sūta mani maltuvē.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

22558.

Tautiets, mani precēdams,
Trejas dzirnus kaldināja.
Ja tev tīk, kal deviņas,
Vienas pašas ritināšu!
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

22559.

Tautiets taisa vaŗa dzirnus,
Man varītes raudzīdams.
Tais', tautiet, tīra svina,
Apār vilkšu dziedādama!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

22560.

Tautu dēls lielījās
Maizīt' malt(i) sudmalās.
Kad aizgāju, tad atradu
Manas rokas sudmaliņas.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 291 [Garozā (Mežotnes pag. B)], 292 [Gliebavā (Lietuvā)], 360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautits, man' precedam,
Sol' sudmal' maldanāt;
Kad aizgāj' tautiņās,
Man' rociņ' pa sudmal'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

22561.

Tautas dēlis lielījās,
Sudrabiņa dzirnaviņas;
Kad aizgāju, tad atradu
No pelēka akmentiņa.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

22562.

Tautas dēlis lielījās,
Trejas dzirnas kambarī;
Kad aizgāju, tad atradu
Vienas pašas klabažiņas.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

22563.

Tautu dēla maltavīte
Caurajiem(i) pamatiem;
Kad gribēju smalki malti,
Vējš miltiņus putināja.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

22564.

Tava vaina, bāleliņ,
Kam nekali dzirnaviņas:
Ciemā gāju māļa malt,
Tur ij mani paturēja.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Ciemā gāju maizes malt,
Tur paliku, samalusi.
Tā, bāliņ, tava vaina,
Kam nekali dzirnaviņu!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

22565.

Tieva gaŗa es uzaugu,
Brāļa maizi taupīdama;
Kā niedrīte locījos
Pie tautieša dzirnavām.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Ko tā man labu dara
Tieva gaŗa līgaviņa?
Kā ņiedrīte locījās
Pie grūto dzirnaviņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

22566.

Tērauda dzirnūm
Sudraba milnīši.
Griez apkārt, griez apkārt,
Mana līgaviņa!
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

22567.

Teica dēlu dēlu māte,
Teica dzelzu dzirnaviņas,
Pie to dzelzu dzirnaviņu
Ved tērauda malējiņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 353 -

22568.

Teica ļaudis grūtas dzirnus,
Teica lielus tīrumīnus.
Projām gāju, nebēdāju,
Vai nebiju ieradusi,
Vai nebiju ieradusi
Grūtas dzirnus ritināt,
Grūtas dzirnus ritināt,
Locīt lielus tīrumīnus?
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

22569.

Tecat viegli, dzirnaviņas,
Pa manām rociņām,
Lai nesaka sveša māte,
Ka es slinka malējiņa!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22570.

Teci, manis kumeliņis,
Tu zin' Rīgu, tu Tērbatu;
Mana jauna līgaviņa
Maltuvītes nezināja.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

22571.

Tīšām kala tautu dēls
Baltakmiņa dzirnaviņas,
Lai tās baltu guni šķīla
Ap manām rociņām.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

22572.

Tīšām tautas kaldināja
Baltakmeņa dzirnaviņas,
Lai neslīka tīri rudzi,
Lai var mani nicināt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

22573.

Uz upītes dzirnav's taisu
Apakš zaļa ozoliņa,
Negrib' savu līgaviņu
Rociņām maldināt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

22574.

Vedekliņa, malt iedama,
Līdza mani aicināja.
Es neiešu, vedekliņa,
Par dēliņa audzējumu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

22575.

Viegli man, vieglajai,
Rīta māli ritināt;
Grūt' tai tautu snauduļai,
Cēlusies, gulējuse.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 331 [Augškurzemē (Il)].

22576.

Viena malu dziedādama
Pie bāliņa dzirnavām;
Šitā čure, cakarnīte
Nevilks viena dzirnaviņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22577.

Vīramāte mani pēla,
Ka nevelku dzirnaviņas;
Lai vilks tavu kazu vilka,
Kā es vilku dzirnaviņas!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

22578.

Vīramāte mani rāja,
Ka es slinki dziernas griežu.
Lai velns tavu sierdi griež,
Kā es dziernu pusi griežu!
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Sveša māte man sacīja,
Es nevelku dzirnaviņas.
Velns lai tavu sirdi rāva,
Kā es rāvu dzirnaviņas!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2. Man' sacīja sveša māte
Dziernaviņu nevelkot.
Ka velns tevi tā parautu,
Kā es raunu dziernaviņas!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

22579.

Vīramāte mani rāja,
Ka nevaru maizes malt.
Lai velns tavas zarnas maļ,
Kā es varu maizi malt!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

46173.

Ai Dieviņ, gŗūta dzīve,
Lielu saimi barojot:
Ik rītiņus manas rokas
Pie lielo dzirnaviņ'.
480 [Vējavas Md].

46174.

Oruojeņi oruojeņi,
Tovu gudru padūmeņu!
Kolpa sīvys šanavuoji,
Mani jaunu maldynuoji.
314 [Pildas Ldz].

- 354 -

46175.

Uoriskam bērzeņam
Ir daudzi smalku žagareņu;
Ir munai mameņai
Daudzi jaunu malējeņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

46176.

Bagātas tautas slivēja -
Cauri pakši maltūvei;
Manai māsiņai maļot,
Vējiņš matus purināja.
143 [Jāsmuižas D].

46177.

Bitīt lelu, bitīt mozu,
Bitīt' šyunu šivējiņ(a);
Muoseņ lelu, muoseņ mozu,
Muoseņ' tautu malējiņ(a).
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

46178.

Būsi laba, jaunā mārša,
Malsim abas dziedādamas;
Būsi barga, būsi nikna,
Malsi viena raudādama.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

46179.

Cel, māmiņa, mani maltu,
Cel bāliņa līgaviņ(u)!
Es neiešu viena maltu
Bez bāliņa līgaviņ(a)s.
241 [Lubānas Md].

46180.

čakla mana vīramāte,
Staigā koka tupelēm.
Vai tu čakla, vai nečakla,
Savs rītīnis malt jāiet;
Savs rītīnis malt jāiet,
Savs jāvāra azaidīnu.
39 [Bārtas Lp].

46181.

Dēlu mātei resni lieli,
Iestaigāja kamburī;
Iestaigāja kamburī,
Knaiba manu malumiņu.
Ej namāji, ķer(i) sprukstis,
Ne manāji malumāji.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

46182.

Dziedi, dziedi, līgaviņa,
Rauni drīzi dziernaviņas!
Māmuliņa ustubā
Kaitavot kaitavāja.
83 [Dignājas Jk].

46183.

Es atradu tautīņās
Caurus pakšus kambarī(ti);
Kad es malu kambarī,
Vējš miltīnus putināja.
39 [Bārtas Lp].

46184.

Es izaugu pi buoliņu,
Kuo oruskuo kaņepīte;
Ap tautīša dziernovom
Kuo nīdrīte lūcējūs.
35 [Baltinavas Abr].

46185.

Es sovai māmeņai
Gūvu slaukt namuocēju;
Tauteņuos, rogonuos,
Reita muoļa malējiņa.
232 [Līksnas D].

46186.

Es, tautiņās iziedama,
Gribu viegli padzīvot.
Vai tā bija viegla diena -
Tumsā gāju maltuvē?
147 [Jaunlaicenes Vlk].

46187.

Gryuši vylku zērnoveņis,
Juoneits soka: rupa maize.
Kab tai tovu sirdi vylktu,
Kai es vylku zērnoveņis.
182 [Kaunatas Rz].

46188.

Grybet, puiši, ņemet mani,
Ka nagrybet, naņemet;
Kuru rītu moltu īšu,
Tu brūkašku navuorēšu.
605 [Skolas].

1. Ļuba, puiši, jemit maņi,
Ļuba, puiši, najemit;
Kuru reitu kultu īšu,
To ustobas naslauceišu.
247 [Makašānu Rz].

46189.

Grūta malt griķu maize,
Viegla nest padusē;
Grūta ņemt līgaviņa,
Viegla būs maldināt.
193 [Krapas Rg].

- 355 -

46190.

Gryuts skujeņai zam lapeņas
Jyudesniņī gulejūt.
Gryuts i munai muosiņai
Pyrmu godu tautiņuos,
Dziernaviņu malejūt,
Pi cepleiša kurynojūt.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

46191.

Guntiņ', maza dzirkstelīte,
Liela meža rājējiņa;
Māsiņ' liela, māsiņ' maza,
Māsiņ' tautu malējiņa.
605 [Skolas].

46192.

Ir maņ treju dziernaviņu,
Vajag sešu melēji(ņu):
Tāvs ar dālu, muote ar meitu,
Es ar sovu līgaviņ(u).
389 [Silajāņu Rz].

46193.

Jau es maļu maļamoji,
Jau man bēra beramoji;
Jau tie bija atraduši
Mani labu malējiņu.
286 [Nītaures Rg].

46194.

Jauna jauna es, tautieti,
Tev bij laba lūkoties;
Kad es iešu dzirnaviņās,
Maltuviņas netecēs.
119 [Gaujienas Vlk].

46195.

Kam, dadzīti, rozēs augi,
Kad bij vieta grāvmalī?
Kam, puisīti, maldināji,
Kad jau daudzi maldināta?
36 [Balvu Abr].

46196.

Kaidu tī Reigys pili
Nu tauteņu atvažuo,
Ka tū munu buoleleņi
Da pusnakšu maldynuo?
522 [Zvirgzdienes Ldz].

46197.

Labāk būtu māte mani
Mazu upē iemetusi,
Nekā lielu audzinājsi
Svešai mātei maldināt.
119 [Gaujienas Vlk].

46198.

Lei māsicu pill' ustaba,
Tāpat māršai malt jāiet,
Lei saulīte zemu rotā,
Tāpat rasa ābulā.
90 [Drustu C].

46199.

Laima myužu nūlyka
Divejom māmiņom:
Vīnai mozu izaudzēt,
Ūtrai lelu maldynuot.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

46200.

Ļaudim ļaužu ļaudaveņa,
Kuru ļaužu muna beja?
Dzīduodama kuojas uova,
Rauduodama maltu guoja.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

46201.

Ļaudim ļaužu ļaudoviņas,
Kuru ļaužu muna bej?
Tūs ļautiņu muna bej,
Kur' īt moltu dzīduodama;
Kur' īt moltu dzīduodama,
Ar volūdu ustobā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

46202.

Mal, tautieti, pieci rīti,
Lai māsiņa vienu rītu.
Tev būs arī līdza iet
Un uguni parādīt.
197 [Krotes Lp].

46203.

Maldināj'ši bāleniņi,
Tad iedeva tautiņām.
Ko bij būt varītei
Divējāži maldinātu?
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

46204.

Maldin' ar godu, sveša māte,
Dieva dotu malējiņu;
Ne tu biji kāju āvusi,
Ne kārusi šūpolīti.
115 [Galgauskas Md].

46205.

Maldiniet, nu ir vaļa,
Kuŗi tautas gribēdami!
Zem zemīšu tēvs māmiņa,
Aiz ūdeņa bālēliņi;
Pāri brist - dziļš ūdens,
Apkārt - liels līkumiņš.
3 [Adulienas Md].

- 356 -

46206.

Muna sīva Buorbuleņa
Loba dryču malējeņa;
Vīnu dričeiti samola,
Pylnu pyureņu pīmola.
170 [Kapiņu D].

46207.

Māte veda vedekliņ(u),
Ievedusi ietaliņ(u):
Rītos katra malti gāja,
Dienu katra namiņā.
141 [Ivandes Kld], 605 [Skolas].

46208.

Nāc palīdz', tautu dēls,
Dzirnaviņu ritināt.
Kam tu mani mazu ņēmi,
Lielas kali dzirnav(iņ)as?
99 [Dzelzavas Md].

46209.

Nedomā, dēlu māte,
Ka es viena malti iešu:
Ņemšu skalus, ņemšu guni,
Ņem tu sieku, ej papriekšu.
127 [Grostonas Md].

46210.

Nedomā, vīramāte,
Ka es viena malti iešu!
Ņem tu sieku, ej pa priekšu,
Es ar sietu nopakaļ.
487 [Vietalvas Md].

46211.

Ne ik rītu maltu gāja
Laba vīra līgaviņa;
Tīru rudzīšu pamala,
Retumiem daiedama.
72 [Cesvaines Md].

46212.

Ni elkšņam taidi goldi,
Ni munam buoliņam;
Taidi tik tautom beja,
Kur mani maldynuoja.
174 [Kārsavas Ldz].

46213.

Nikā laba neatradu,
Tautiņās aizgājus(i);
Dzirnaviņas vie pagriezu,
Uz kuŗu pusi zinādama.
605 [Skolas].

46214.

Pasalaidja ļaudaviņa,
Pasalaidja nadorbam:
Vīnu auzeņu moldama,
Obi gurnus kustynuoja.
466 [Vārkavas D].

46215.

Pasaver, tu māmeņ,
Koč par lūgu ustobā;Kai sveši ļauds maldynova
Tovu mīlu auklējumu.
18 [Andrupenes Rz].

46216.

Piekususi dēlu māte,
Mani maltu pieceldama.
Kā māmiņa nepiekusa
Šūpodama, auklēdama?
241 [Lubānas Md].

46217.

Saimnieka meitu teica:
Vienu sieku samalusi;
Vienu sieku samalusi,
Staigā rokas salikusi.
146 [Jaungulbenes Md].

46218.

Sakiet, tautas, bāliņam,
Ko māsiņa nedarīja;
Vai mālīšu nesamala,
Vai negāja druviņā?
241 [Lubānas Md].

46219.

Sova māmeņa audzēja
Kai sirsneņu ozutī;
Sveša muote maldynova,
Kai ceļā atrodusja.
143 [Jāsmuižas D].

46220.

Šmuka, gara es izaugu,
Na sovaji mamiņē;
Kai nīdrīte lūcējūs
Ap tuom tautu dziernovom.
35 [Baltinavas Abr].

46221.

Smuka mana līgaviņa,
Dzelteināme matīniem [Dzelteinime
matīnim].
Vai tu smuka, vai nesmuka,
Savs rītīnis malt jāiet;
Savs rītīnis malt jāiet,
Savs jāvāra azaidīns.
94 [Dunikas Lp].

- 357 -

46222.

Sudrabota mātes meita,
Nāc ar mani kambarī!
Es tev likšu ritināt
Rudakmeņu dzirnutīnas.
Mīkstas rokas, daudz sudraba,
Nevar dzirnas ritināt.
39 [Bārtas Lp].

46223.

Sveša māte pieiedama
Dzirnas laida gŗūtumā;
Dzirnas laida gŗūtumā,
Villainīti īsumā.
605 [Skolas].

46224.

Tā māsiņa griķus mala,
Tā gaidīja bāleliņ';
Ne es malu, ne gaidīj(u),
Tālu mani bāleliņ'.
186 [Ķeipenes Rg].

46225.

Tautas, mani preceidami,
Griut akmiņa dziernus kola.
Kalit delža, na akmini [akmiņa],
Kai skaleņi vacynuošu.
314 [Pildas Ldz].

46226.

Tautu dēla dzirnaviņas
Augsti kalna galiņai.
Tur dziedās mūs' māsiņa
Kā zīlīte zariņai.
224 [Lielvārdes Rg].

46227.

Toleit dzēru mīžu olu,
Koļš kuojeņis leicin leika,
Es prasēju vīnu dīnu,
Vysu myužu maldynuoja.
605 [Skolas].

46228.

Tīsa tīsa, prauda prauda,
Bruoļam treju dziernaviņu;
Pī tūs treju dziernaviņu
Vajag sešu malējiņu.
605 [Skolas].

46229.

Vai šķiet mani sveši ļaudis,
Tumsā malti nemācēj(u)?
Mana paša bāleniņš
Tumsā mani maldināj(a).
513 [Zemītes Tk].

46230.

Voi tuos tautu dziernaviņas
Yudenē gulējušas?
Vylku, vylku, napavylku
Ai obejom rūciņom.
35 [Baltinavas Abr].

46231.

Vysta ūlu nūdējuse,
Nūdējuse kacynuoja;
Tautys muoseņi nūvede,
Nūvadušys maldynuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

46232.

Zaļa vaŗa dzirniņas,
Sudraba milniņa;
Griez apkārt, griez apkārt,
Mana līgaviņa.
605 [Skolas].

46233.

Zaļai prīdei, zaļai aglei,
Caune grauzja viersyunīti;
Sovs tāvs, muomuliņa,
Draugs bērniņu moldynuoja.
465 [Varakļānu Rz].

b. Citos darbos

22580.

Vai brālīti, vai brālīti,
Kāda tava līgaviņa!
Ar cimdiem(i) govis slauca,
Ar dakšām(i) gultu taisa.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ak tu vīra nelaimīte,
Kādu sievu es ieņēmu!
Ar cimdiem govis slauc,
Ar dakšām vietu taisa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

22581.

Vai brālīti, vai brālīti,
Kāda tava līgaviņa!
Pate darba nemācēja,
Ar ļaudīme nesatika.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

- 358 -

22582.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Es ūdenī vairs neiešu:
Es pārvedu bāliņam
Ūdenbriņu līgaviņu.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

22583.

Vai māsiņ, vai māsiņ,
Vai ūdens tev pietrūka,
Ka manam brālītim
Mells kreklīts mugurā?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

22584.

Ai jaunais dieverīti,
Strīķē manu izkaptiņu;
Izstrīķējis izkaptiņu,
Papļaun manu cirtieniņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22585.

Ai svešā māmuliņ,
Nītī man audekliņu,
Kam tu ņēmi mani jaunu, -
Es nītīt nemācēju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

22586.

Apsēžos, nopūšos, -
Grūt' manām rociņām:
Visi tautu vergu darbi
Uz manām rociņām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

Apsēdos, nopūšos
Tautu galdu galiņē:
Visa tautas liela saime
Uz manām rociņām.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

22587.

Atpakaļ atpakaļ,
Tīrumnieka dzeltainīt,
Nemācēja miežu pļaut
Celmainā līdumā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

22588.

Aun', dīv'er, boltys kuojis,
Eim'e obi driviņā:
Es' nab'eju t'e augus'e,
Es' c'el'eņa nazynavu.
422 [Līvānu pag. D].

22589.

Brālīt, tava līgaviņa
Tikai tāda čabulīte:
Nemācēja maizes cept,
Ne putriņas izvārīt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

22590.

Būt' man tāda līgaviņa
Kā māsiņa zeltainīte:
Izkūluse, malti gāja,
Samaluse, druviņā.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

22591.

Būtu mana līgaviņa
Liela siena pļāvējiņa,
Es izkaltu izkaptiņu
No bitīšu dzeloniem.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

22592.

Daila daila vedenīte,
Stalti, daili pucējās;
Jau saulīte pusdienā,
Pirmo reizi govis slauc.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

22593.

Darbam ņēmu līgaviņu,
Neraudzīju daiļumiņa;
Kas no viņas daiļumiņa,
Kad darbiņa nemācēja!
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

22594.

Dēlu māte bēdājāsi,
Ka es darbu nemācēšu.
Nebēdājies, dēlu māte,
Māku šūti, māku austi,
Māku kulti rijiņā,
Māku malt kambarī.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

22595.

Dēla [Dēlu] māte man vaicāja:
Vai māk' aust, vedekliņa?
Vai māk, bāba, tavs dēliņš
Cūkai sili pataisīt?
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Dēlu māte lielījāsi:
Mans dēliņš amatnieks!
Tavs dēliņš nemācēja
Cūkām sili pataisīt.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

- 359 -

2. Māk māsiņa raibu aust,
Māk ielokus darināt;
Tautu dēls nemācēja
Cūkai siles pataisīt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3. Tautu meita man vaicāja,
Vai mākot rudzu pļaut;
Pate meita nemācēja
Audekliņa aiztaisīt.
383 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22596.

Dēlu māte, nagažiņa,
Sēd manāi pastellē,
Cerēdama, domādama,
Ka audekla nemācēju.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

22597.

Dēlu māte priecājāsi:
Būs man kreklu velētāja!
Velei pate, dēlu māte,
Silītēji tupēdama!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

22598.

Dēlu māte priecājās:
Pārved darba dzievanieci!
Nepriecājies, dēlu māte,
Tā nav darba dzievaniece.
Pārved brālis līgavīnu
Vieglajame darbīnam,
Vieglajame darbīname,
Gārdajame kumāsam,
Kreima podu laizītāju,
Cukurīna grauzējīnu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

22599.

Droši, brāļi, dzīvojami
Tautu galda galiņā,
Zinājami sav' māsiņu
Visu darbu darītāju,
Šuvējiņu, vērpējiņu,
Lab' audeklu audējiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

22600.

Ieved mani sveši ļaudis
Cinaiņā pļaviņā.
Tā bij manim pirmā vaina,
Siena kasti nemācēju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Pirmo reizi tautas veda
Celmaināja pļaviņā;
Tā bij pate pirmā paļa,
Sienu pļaut nemācēju.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

22601.

Es atvedu bāliņam
Vienas dienas saiminieci:
Biezas putras vārītāju,
Plācenīšu cepājiņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

22602.

Es ieņēmu ļaudavīnu,
Vīžu pīt nemācēja.
Viju asu pātadzīnu,
Izmācīju dreļļus aust.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Es paņēmu tautas meitu,
Kas darbiņu nemācēja:
Ne tā prata smalki vērpt,
Ne tā prata biezi aust.
Bija man pātadziņa,
Smalki vīta, cieti pīta;
Pātadziņa izmācīs
Smalki vērpt, biezi aust.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

22603.

Es gan zinu, man' tautiņas
Darba dēļ nenicina;
Lai nicina, ja nicina,
Aiz bargās valodiņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

22604.

Es, liniņ, nebēdāju
Par tavām pakulām;
Es, tautiet, nebēdāju
Par tavām māsiņām.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

22605.

Es mākots tautās gāju,
Liekos nieku nemākam:
Vīramātes godu raugu,
Vai tā mani pamācīs.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22606.

Es no tevis, tautu dēls,
Padomiņa neprasīju:
Māku pati sienu pļaut,
Strīķēt savu izkaptiņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 360 -

22607.

Es, tautieti, nebēdāju,
Bij tav māte, vai nebija:
Es aizgāju izaugusi,
Visu darbu izmākusi.
190 [Kuldīā].

22608.

Es iz Rīgu nenoietu,
Kam ne Rīgas sudrabiņa;
Es neņemtu līgaviņas,
Kam ne krekla audējiņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22609.

Esi gudra, tautu meita,
Es tev gudru darbu došu:
Es tev došu zīda diegu
Liepu lapu kreklu šūt.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)], 150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)],
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)], 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī],
224 [Kabilē (Kld)], 265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)], 270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)], 294 [Grantelē (Iecavas pag. B)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Esi gudra, tautu meita,
Es tev gudru darbu došu:
Es tev došu sūdus mēzt
Ar divām dakšiņām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2. Kādu darbu māte dos?
Vakar vesta vedekliņa.
Dod, māmiņa, zīda diegu
Liepu lapu kreklu šūt!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

3. Tu, māsiņ, šuvējiņa,
Es tev došu gudru darbu:
Liepu lapas, zīda diegus, -
Pašuj man slēšu kreklu!
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

22610.

Esi gudris, tautu dēls,
Es tev gudru darbu došu:
Es tev došu jūras olu,
Dreijā vienu skriemelīti!
226 [Kandavā (Tl)], 265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Esi gudris, tēva dēlis,
Es tev gudru darbu došu:
Es tev došu trīs oliņas,
Kal man zīļu vainadziņu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Gudris bija tautu dēls,
Es tam gudru darbu devu:
Es tam devu zelta ciervi,
Lai izcierta oša laivu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

3. Ja tu gudris tēva dēls,
Es tev gudru darbu došu:
Es tev došu glāza ciri,
Dzintariņa krēslu taisi!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

22611.

Esi gudris, tautu dēls,
Es tev gudru darbu došu:
Es tev došu olu muldu
Uz Kuldīgu vizināt.
Ja tu vienu saplēsīsi,
Dārgu naudu aizmaksāsi.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

22612.

Esi gudris, tautu dēls,
Es tev gudru darbu došu:
Es tev došu sila zaķi,
Iedzen lopu laidarā!
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

22613.

Esi gudris, tautu dēls,
Es tev gudru darbu došu:
Es tev došu smilgu arkli,
Sisentiņu kumeliņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

22614.

Gudra gudra, laiska laiska,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Pančkā kājas samērcējsi,
Sakās ganus vadījusi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Gudra gudra, laiska laiska,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Purā kājas apmērkusi,
Saka, darbu darījuse.
1311 [Apē (Vlk)].

22615.

Jaunā brāļa līgaviņa
Raudādama vien staigāja,
Atraduse daudz darbiņa,
Savu mazu tikumiņu.
216 [Ventspilī].

22616.

Jūs, brālīši, gan ziniet,
Kāda vaina māsiņai:
Ganos vien ieraduse,
Ne labos darbiņos.
224 [Kabilē (Kld)].

- 361 -

22617.

Kādu darbu, māte, dosi? -
Vakar vesta vedeklīte.
Pietin vilnas ērkulīti,
Lai vērpj, stāvu stāvēdama!
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1. Ko, māmiņa, darbam dosi?
Vakar vesta vedekliņa.
Dod, māmiņa, baltu villu,
Lai savērpa dzīpariņus!
224 [Kabilē (Kld)].

22618.

Kam, tautieti, mani jēmi,
Kam tev manis vajadzēja?
Ne es māku bikšu šūt,
Ne ar tev vīžu pīt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

22619.

Kas var manu zirgu jāt
Bez sedliem, iemauktiem?
Kas var manu līgaviņu
Darba dēļ nicināt?
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

22620.

Kaut aitiņa bez galviņas(?),
Kaut audeklis bez mazdziņa,
Tad būt' laba dzīvošana
Lielajās tautiņās.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Būt' aitiņa beš kakliņa,
Audekliņš beš galiņa(?),
Es ar būtu tautiņās
Beš bēdām dzīvojuse.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

22621.

Ko, tautieti, darīsim,
Abi jauni sagājuši?
Tu nemāki silksi pīt,
Es trinīšu audekliņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1. Ai tautieti, tēva dēls,
Ko mēs divi darīsim?
Tu nemāki silkšu pīt,
Es audekla aiztaisīt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

22622.

Ko tu nāci, tautu meita,
Kad tu darbu nemācēji?
Vai tu nāci nogulēt
Mana brāļa sētmaliņus?
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

22623.

Kūlu riju, neizkūlu,
Vēl palika padibene;
Attek ciema zeltenīte,
Tā izkūla padibeni.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

22624.

Kulti, malti, līgaviņa,
Ne sēdēt istabā;
Veca mana māmuliņa,
Tai sēdēt istabā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

22625.

Kumeļam baltas kājas,
Negribēja purā brist;
Līgaviņai baltas rokas,
Negribēja rijā iet.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

22626.

Kur jūs, tautas, vedīsiet
To meitiņu mamzelīti?
- Rijā kult, maļu malt,
Sprigulīšu vicināt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22627.

Labdien, māmiņa,
Vai manis gaidīji?
- Nāc, nāc nākdamis,
Sen tevis gaida
Pie auzu spailītes,
Pie maizes abras.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

22628.

Labi labi lini bija,
Labas linu pakuliņas;
Tautu meita, snaudulīte,
Dzijas vērpt nemācēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

22629.

Lēni lēni, izpatapu
Vedu laisku druviņā
Ar maizītes gabaliņu,
Ar jauko valodiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

22630.

Lēnu lēnu, pamazām
Vedam laisku druviņā,
Nei rītā rasiņā,
Nei karstā saulītē.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 362 -

22631.

Līdzi līdzi, līgaviņa,
Ar cirvīti, ar kaplīti!
Visa mana tēva zeme
Atvasēm apauguse.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22632.

Līgaeviņa bādājās,
Ka as ort namāecēju.
Nabādā, līgaeviņa,
Sēšu cūku rokumuos!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

22633.

Līgaviņa mazmutīte,
Nāc ar mani parunāt!
Es tev teikšu dienas darbus,
Kas saimei jādzīvo.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Līgaviņa maģmutīte,
Nāc ar mani parunāt,
Nāc ar mani parunāt,
Ko saimei darbu dos.
Meitām šļūkt, meitām vērpt,
Puišiem liepas lupināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

22634.

Ne vienu izteikšu,
Ne otru vaināšu:
Mūs' māsiņa nemācēja
Cimdu pāra noadīt;
Tautu dēlis nemācēja
Cūkai sili pataisīt.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Nei es teikšu sav' brālīti,
Nei vaiņošu tautu meitu:
Mans brālītis nemācēja
Cūku sili pataisīt;
Tautu meita nemācēja
Divu nīšu audekliņu.
Ko jūs divi darīsit,
Abi tādi sagājuši?
Ņemat dūdas, dūdojat,
Lai ļautiņi klausījās!
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

22635.

Nebēdā, bālelī,
Gan būs laba līgaviņa:
Būs pakulu rūķētāja,
Cūkām pelu sijātāja.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

22636.

Nešķiŗāsi, nevedāsi
Man darbiņi tautiņās.
Ko šķirsies, vedīsies,
Raud māmiņa pakaļā!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

22637.

Nesēdēsi vairs, māršiņa,
Pie galdiņa rakstīdama,
Nu sēdēsi pie galdiņa,
Vīram cibu taisīdama.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Nedomā, tu māršiņa,
Nebūs' galda sēdētāja,
Būsi kuļu lāpītāja,
Ceļa vīru sūtītāja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22638.

Nesēdēsi, tu Anniņa,
Citu gadu rakstīdama,
Sēdēs' bērnu šūpodama,
Vīram biksas lāpīdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Nesēdēsi, tu māsiņa,
Adīdama, rakstīdama,
Sēdēs' bērnu glabādama,
Bērnam putru vārīdama.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

22639.

Nesmejies, tautu meita,
Man to smieklu nevajag!
Man vajaga darba tava,
Tava gudra padomiņa.
1311 [Apē (Vlk)].

22640.

Norakstīju brālītim
Visas svārku stērbelītes;
Nu pārveda tautu meitu,
Kas rakstīt nemācēja.
206 [Kuldīgas apriņķī].

22641.

Nu veda netiklu
Ūdeņa rādīt;
Tā pate negāja,
Ja to neveda.
226 [Kandavā (Tl)].

22642.

Pašam Rīgas majorami
Nava tādas līgaviņas,
Kā manami dēliņami:
Bez vīlītes kreklus šuva.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

- 363 -

22643.

Pyrmuok dorbu izmuokuse,
Tad es guoju tauteņuos;
Ni vīnāi darbeņā
Dālu muotes nabāduovu.
Ceļu krāslu dzīduodama,
Lai sēd viņa rauduodama.
409 [Līksnas pag. D].

22644.

Pirc, tautieti, bodē kreklu,
Es nemāku smalki vērpt.
- Kad tu smalki nemācēji,
Kā tev smalki mugurā?
224 [Kabilē (Kld)].

22645.

Saki tiesu, tautu dēli,
Kur tu mani nolūkoji,
Vai druvā, vai pļavā,
Vai svētdien baznīcā?
- Ne druvā, ne pļavā,
Ne svētdien baznīcā:
Pie māmiņas istabā,
Smalkā linu audeklā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

22646.

Sala manas kājas rokas,
Daugavā velējot.
Metu vāli Daugavā,
Teku pate panāksņos.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

22647.

Sausa koka laivu daru,
Tūlīt laižu ūdenī;
Labu ļaužu bērnu ņemu,
Tūlīt vedu druviņāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

22648.

Savas naudas tu, māsiņa,
Par ratiņu netērē:
Ja nepirka tautu dēls,
Vērp, pie kruķa piesiedama!
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

22649.

Še, māršiņa, vārpstīt' mana,
Še vālīte velējama:
Netur' plika, netur' melna
Mana balta bāleliņa!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22650.

Šitij čuru čunčurīte
Mūsu darba nedarīs;
Mūsu māte "kakoi matka",
Nevar darba izdarīt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22651.

Zinu, zinu, nesacīju,
Gan mācēju, nedarīju:
Laiks visā mūžiņā,
Ne pirmā dieniņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

22652.

Zinu, zinu, nesacīju,
Māku, māku, nedarīju,
Lai mācīja vīramāte
Pa savam prātiņam.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

22653.

Smaršai labs ievas zieds,
Ne vainaga cekulam;
Slavai laba mātes meita,
Ne grūtam darbiņam.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

22654.

Tā Trīnīte smuka meita,
Villas vērpt nemācēja;
Cūka vērpa, kaza vērpa,
Āzīts spoļu tinējiņš.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

22655.

Tai bij iet, kas mācēja,
Lielajos dieveŗos:
Sīki iet, smalki malt,
Baltu galdiņ' i turēt.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

22656.

Tautiets mani dzītin dzina
Tai lielā tīrumā;
Stiepin', Dievis, man kājiņu,
Klupin' tautas kumeliņu!
224 [Kabilē (Kld)].

22657.

Tautu dēlis man vaicāja,
Vai mākot šūt, rakstīt;
Pats tautietis nemācēja
Kumeliņu apseglot:
Lūdzās manu bāleliņu
Apseglot, noseglot.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 364 -

22658.

Tautu meita izauguse
Diža ceļa maliņē,
Nemāk putru izvārīt,
Krievam ceļu parādīt.
224 [Kabilē (Kld)].

22659.

Tautu meita, nelielies,
Kas jau tevi nepazīst:
Ne tu proti kreklus šūt,
Ne cimdiņus darināt!
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

22660.

Tieva gaŗa es uzaugu
Bandenieka līgaviņa,
Kā niedrīte līgojos
Bandas lauka galiņā.
206 [Kuldīgas apriņķī], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Ko tā man labu dara
Liela gaŗa līgaviņa?
Kā niedrīte locījās
Pa lielo tīrumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

22661.

Tēvs turēja, māte kūla
Manu maizes arājiņu,
Kam viņš art nemācēja,
Kam kumeļu nelocīja.
224 [Kabilē (Kld)].

22662.

Tec, vārpstīte, dziedādama,
Jauna tava vērpējiņa!
Tu, vārpstīte, sen taisīta,
Vakar vesta vērpējiņa.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Teci, teci, ratenīt,
Jauna tava sprēdājiņa!
Jau ratens sen taisīts,
Vakar vesta sprēdājiņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22663.

Tīšām ņēmu tādu sievu,
Kas audekla nemācēja:
Sētā ņēmu vēverīti,
Lai šķiet mani bajāriņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

22664.

Tīšām vaidu: galva sāp!
Man galviņa nesāpēja;
No dieveŗa goda gaidu,
Vedīs slimu druviņā?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

22665.

Vai ar naudu krāsni kūru, -
Ka man sava pārtikšana;
Vai ar sievu Rīgā braucu, -
Ka man kreklu velētāja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

22666.

Veda mani tautu dēlis
Rāvienāi sienu grābt.
Kā es iešu pie māmiņas
Rāvainām kājiņām?
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

22667.

Vediet, tautas, nevediet,
Ganos iešu, ne druvā:
Dzīva mana ganu snātne,
Dzīva ganu villainīte.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22668.

Vediet, tautas, nevediet,
Laba darba nedarīju:
No lipiņas avi cirpu,
Kukulšņapi(?) putru viru.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

22669.

Vedekliņ vedekliņ,
Kad iesam druviņā?
Jau saulīte gabalā,
Jau rasiņa nosusējse.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

1. Vedekliņa vedekliņa,
Iesim abas druviņā!
Jau rasiņa nobirusi,
Jau saulīte gabalā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22670.

Vedekliņ vedekliņ,
Kad iesam druviņā?
Jau saulīte vakarā,
Azaidiņu vārīdam.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

22671.

Vedekliņ vedekliņ,
Kad iesam druviņā?
Ciema cūkas noēdušas
Mūsu miežus līdumā.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

- 365 -

226711.

Vīramāte man prasīja,
Vai es protu kreklus šūt'.
Es neprotu vīžu pīt,
Ne vēl tavu kreklu šūt.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

22672.

Vīramāte mani bāra,
Ka nemāku govi slaukt.
Velns lai tavus pupus spaida,
Kā es māku govi slaukt!
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

22673.

Vīramāte mani pēla,
Ka nemāku linu plūkt.
Lai velns tavu matus plūc,
Kā es māku linus plūkt!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Vīramāte tā sacīja,
Ka es stipri neplūcot.
Lai velns plūca tavus matus,
Kā es plūcu kaņepītes!
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

22674.

Vīramāte mani pēla,
Ka nemāku maizes cept.
Lai tev kupris mugurā
Kā mans maizes kukulīts!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

22675.

Vīramāte mani pēla,
Ka nemāku sienu pļaut.
Lai tā tava mēle skraida
Kā tā mana izkaptiņa!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

22676.

Vīramāte mani pēla,
Ka nemāku velēties.
Lai tā tava mēle klaudz
Kā man vāle velējot!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

22677.

Vīramāte tā sacīja,
Ka nemāku aitu cirpt.
Lai vilks tevi pašu cirpa,
Kā es māku aitas cirpt!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

22678.

Vysi v'erās, vysi t'ēm'ej,
Voi es ciki gudra asu,
Voi es ciki gudra asu,
Voi pi dz'eivis vysu prūtu.
427 [Varakļānu pag. Rz].

22679.

Ciemā braucu, ne mežā,
Treša gada kumeliņu;
Lustei ņēmu, ne darbam,
Savu jaunu līgaviņu.
226 [Kandavā (Tl)].

46234.

Vai Dieviņi, grīda rīb -
Kas to grīdu rībināj(a)?
Vīramāte okšķerēja
Vedekliņas darbiņos.
146 [Jaungulbenes Md].

46235.

Ai ļaudov, ļaudaveņ,
Kur maņ beja tevi likt?
Ni tu muoki tīva sprēst,
Ni juo bolta izvelēt.
247 [Makašānu Rz].

46236.

Ak tu diena nebaltāje,
Kādi ērmi pasaulē!
Mana jauna līgavīna
Ar cimdieme govi slauc;
Ar cimdieme govi slauc,
Ar dakšāme gultu taisa.
126 [Grobiņas Lp].

46237.

Aun, tautiet, baltas kājas,
Iesim abi druviņā!
Es nebiju še augusi,
Es celiņu nezināju.
236 [Līvānu D].

46238.

Brālīts mani tūžu sauca,
Pašam tūža gadījās;
Ej, brālīti, tu pa priekšu,
Lai iet tūža no pakaļas.
33 [Baižkalna C].

46239.

čura čura goves slauc,
Ripu rapu sviestu kūle;
Tā būs laba vedekliņa,
Kas mācēs sviestu kult.
148 [Jaunpiebalgas C].

- 366 -

46240.

Darba dēļ, vīramāte,
Goda vārdu es nedevu;
Es aizgāju izaugus(i),
Vis' darbiņu izmākus(i).
200 [Kuldīgas Kld].

46241.

Dālu muote izgudrom
Syuta mani lynu plēst.
Vai leidzonys saujis plyuču,
Vai šķīzneņas pīlasēju?
365 [Sakstagalas Rz].

46242.

Dēlu māte mani pēla,
Ka nemākot govis slaukt.
Lai velns tevi pašu slauca,
Kā es māku govis slaukt.
373 [Sarkaņu Md].

46243.

Dēlu māte mani pēla,
Ka nemāku maizes mīcīt.
Lai velns tevi pašu mīca,
Kā es māku maizi mīcīt.
373 [Sarkaņu Md].

46244.

Dzirdu vērsi baurojot
Viņu mātes laidarie:
Viņu mātes vedekliņa
Govis slauca raudādama.
99 [Dzelzavas Md].

46245.

Ej, māsiņa, dziedādama,
Kā ievīte ziedēdama,
Lai redz dēlu māmulīte,
Cik lustīga vedekliņa.
108 [Engures Tk].

46246.

Es aizgāju tautiņās,
Siena pļauti nemācēju;
Sviež' izkapti kārkliņos,
Pate bēgu bāliņos.
378 [Seces Jk].

46247.

Es pārved bālišam
Dzīvote līgviņ:
Brokastiņ vārdam
Zeķe pēd noade.
445 [Ugāles Vp].

46248.

Gaida mani sveša māte
No darbiem pārejot:
Drēbju baļļu piemērkusi,
Rudzu riju piesērusi.
146 [Jaungulbenes Md].

46249.

Gana labi sveša māte
Bija mani gaidījusi:
Rudzu krāsni piesērusi,
Drēbju baļļu piemērkusi.
48 [Bērzaunes Md].

46250.

Gana protu, nesaprotu,
Gan mācēju, nedarīju;
Lieku darbu svešai mātei,
Lai mācīja darbiņā.
306 [Patkules Md].

46251.

Gryuti gryuti man dzeivuot,
Jaunajai līgavai:
Sola maņ rūkas, kuojas,
Tautu drēbes velejūt.
389 [Silajāņu Rz].

46252.

Gudra gudra, lāna lāna,
Buoliņ, tova leigaviņa:
Paltē kuojas apmērcējse,
Soka dorbu darējuse.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46253.

Gūrni kusti, placi kusti,
Glyuži vaira nakustēja;
Glyuži vaira nakustēja,
Bo spēciņa naturēja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

46254.

Izaugušu tautas ņēma,
Izmākušu darbiņā.
Kam, tautiņas, neņēmāt,
Kad gulēju šūpulī?
90 [Drustu C].

46255.

Kam tu ņēmi, bāleliņi,
Neražanu līgaviņ(u)?
Nemācēja miežu pļaut
Celmainā līdumā.
119 [Gaujienas Vlk].

- 367 -

46256.

Kārlīt, tava līgaviņa
Tikai tāda čabulīte,
Nemācēja maizes cepti,
Ne putriņas izvārīt.
148 [Jaunpiebalgas C].

46257.

Ko, brālīši, darīsam
Dui pie vienas līgavīnas?
Pirksim vaska dzirnutīnas,
Lai maļ sēdus sēdēdama.
Pirksim slēžu audeklīnu,
Lai šuj stāvus stāvēdama.
39 [Bārtas Lp].

46258.

Ko, tautiet, tu domaj,
Jele mani niecinat?
Vai, tautieti, tu mācet
Cūkai sil pataisit?
17 [Ances Vp].

46259.

Ko zūdies, tautu meita,
Vai tev gŗūti jāstrādā:
Viena diena, divas naktis,
Trīs nedēļas nogulēt.
91 [Druvienas C].

46260.

Kundziš man drīzane,
Es drīzan kumeliņ;
Saims dēļ es drīzan
Sov jaun līgviņ.
445 [Ugāles Vp].

46261.

Kur, brālīti, tavas acis,
Ka tik slinku sievu jēmi?
Tautiņāsi atnākuse,
Ada cimdus, ada zeķes.
396 [Skrīveŗu Rg].

46262.

Kur, buoleņi, taidu jiemi,
Kur tev taida gadējuos?
Meža skripka, vabuļdierška,
Na rudzu pluovējiņa.
18 [Andrupenes Rz].

46263.

Kur, buoleņ, tuodu jēmi,
Kur tev tuoda gadējuos?
Snaudin snaude i moldama,
Raudin, drēbes mozguodama.
44 [Bebrenes Il].

46264.

Laba bija, laba bija
Mūsu vesta vedekliņa:
Biezas putras vārītāja,
Šķīstas maizes cepējiņa.
605 [Skolas].

46265.

Ļaudim ļaužu ļaudoveņa -
Kuru ļaužu muna bej(a)?
Ai cymdim gryustu, moltu,
Ai uodaiņim gūvu slauktu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

46266.

Ļaudoveņa bāduojuos,
Ka es art namuocēju.
Nabādoj, ļaudaveņ,
Sēsim cyuku rokumūs,
Sēsim cyuku rokumūs,
Augs maizīte grīzdamuos.
89 [Dricēnu Rz].

1. Tu, muoseņ, nabādoj,
Kad es art namuocēju;
Sēsim cyuku rokumūs,
Augs maizeitja grīzdamuos.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

46267.

Man māsiņa cimdus ada
Deviņiemi rakstiņiem;
Tautu dēlsi nemācēja
Cūkām siles pataisīt.
605 [Skolas].

46268.

Man pašam smiekli nāca,
Kad man laiska līgaviņa:
Ar cimdiem govis slauca,
Ar dakšām gultu taisa.
84 [Dikļu Vlm].

46269.

Nāc, mārša, istabā,
Met acis griestos,
Lai miegs nenāk,
Pakulas vērpjot.
378 [Seces Jk].

46270.

Nebēdājies, dēlu māte,
Ziemu iešu kult un malt;
Ziemu iešu kult un malt,
Ik vasaras rijiņā.
112 [Ezeres Kld].

- 368 -

46271.

Nadūd Dīvs taidas dzeives,
Kaida dzeive tauteņuos!
Vīgla nosta, gryuta nosta,
Tei munā klēpeitī.
143 [Jāsmuižas D].

46272.

Nadūmoji, tautu meita,
Ka pī veira vīgla dzeive:
Saule lēks, bārni brēks,
Gūvu slauktu juozaceļ.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

46273.

Oi oi munu Dīveņi,
Kaidas dīnas sagaidēju!
Saule lāc, mozais raud,
Gūvu slauktu juozaceļ.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

46274.

Nemāk meitiņa
Trīnīša audekla.
Kā mācēs meitiņa
Pie vīra gulēt?
108 [Engures Tk].

46275.

Nerāj mani, tu vīriņi,
Ne es kāda slinka sieva:
Pa trīs gadi es pievērpu
Vienu spoli linu dzives.
74 [Cīravas Azp].

46276.

Nivīnam nasacīšu,
Kaida muna leigaviņa:
Tei bej gudra tāva meita,
Vysu dorbu mīļuotuoj(a).
35 [Baltinavas Abr].

46277.

Paldies mīļam Dieviņam,
Tas darbiņš padarīts;
Nū es iešu pie tautieša
Savus kaulus pūtināt.
605 [Skolas].

46278.

Paldies saku māmiņai
Par meitiņas lolojumu:
Būs man govju slaucējiņa,
Baltas putras vārītāja.
118 [Gatartas C].

46279.

Pie tautieša aiziedama,
Vieglas dienas gribēdama;
Pie tautieša gŗūta darba
Kā niedrīte locījos.
132 [Ikšķiles Rg].

46280.

Pļauju rudzus, atskatos,
Kas spailītes galiņā.
Vai tā mana līgaviņa,
Kas spailītes galiņā?
589 [Kuldīgas apr.].

46281.

Priecājies, tautu dēls,
Par maniem vaidziņiem!
Vēl vairāk priecāsies
Par maniem darbiņiem.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

46282.

Purvā metu siena kaudzi,
Man spailīšu nevajag;
Tādu ņemšu līgaviņu,
Kam diendeŗu nevajag.
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

46283.

Ripu ripu, tautu dēlsi,
Tavas biksas pagrabā;
Tava zelta līgaviņa
Sviestu kūla kambarī.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

46284.

Solst munas rūkas, kuojas,
Tautu drēbes velējūt;
Sytu rūku uz rūciņas,
Naskaņ vaira gredzintiņš.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Sola rūkas, sola kuojes,
Tautu drēbes velējūt;
Mīdžu rūku pi rūciņes,
Naskan vaira gredzeniņi.
35 [Baltinavas Abr].

46285.

Sala rokas, sala kājas
Tautu drēbes valkājot;
Situ roku pret rociņu,
Neskan vairs gredzentiņi.
Situ kāju pret kājiņu,
Neklaudz vairs zābaciņi.
3 [Adulienas Md].

- 369 -

46286.

Sytu rūku ap rūceņu,
Lai skan zalta gredzinteņi,
Lai dzierd muna muomuleņa,
Lai dūd drausmi tauteņom
Naktī drēbju nevelēt.
143 [Jāsmuižas D].

46287.

Sēd, māršiņa, mātes krēslu,
Ieš' par tevi maltuvē;
Ko padari sēdēdama,
Liec manā pūriņā!
513 [Zemītes Tk].

46288.

Sieviņ, mana māmulīte,
Iesim abi druviņā,
Liksim bērnus uz kalniņa,
Lai lapsiņa karināja.
132 [Ikšķiles Rg].

46289.

Sveša māte bēdājās,
Kad nemāku sprēsti, aust;
Nebēdā, sveša māte,
Gan sprēdīšu, gan audīšu.
72 [Cesvaines Md].

46290.

Sveša māte cēlusies,
Kaktu kaktus izšņaukāj(a);
Nosapūta, nosapūta,
Man palītes nedabūja.
389 [Silajāņu Rz].

46291.

Ša tev i, Ļaudviseit,
Pyrmais i darbeņš:
Viļneņi sprēst,
Bērneņus tērpt.
18 [Andrupenes Rz].

46292.

Šī māsiņa, tā māsiņa,
Tautu meita man māsiņa:
Tā man deva baltu kreklu
Un to mello izvelēja.
109 [Ērķemes Vlk].

46293.

Šļuka bruka mana sieva,
Atšļukainu dziju vērpa;
Es būt' krietni izbāries,
Aiz smiekliem nevarēju.
286 [Nītaures Rg].

46294.

Tam šeļmam, tam bluozmam [bluoznam],
Tam daleiga ļaigaveņa [ļaudaveņa]:
Samolusi treis gryudiņus,
Izcap sešus kukuleišus.
18 [Andrupenes Rz].

46295.

Tys Jezups sīvu jēma,
Krakla, bikšu vērpējiņu;
Sīna pļāvēju atveda,
Kraklis, bikses Kuorsovā.
35 [Baltinavas Abr].

46296.

Tautieš' kreklu izmazgāju
Straujupītes vilnīšos;
Vīratēva to mazgāju
Sivēniņa silītē.
109 [Ērķemes Vlk].

46297.

Tautīts man i nakti guļ,
Muna dorba vārdamīs.
Redz, tautīti, munu dorbu,
Es (redz') tavu padūmeņu.
170 [Kapiņu D].

46298.

Tautu dēls man vaicāja,
Vai māk' šūti, vai rakstīt.
Māku šūt, māk' rakstīt,
Māk' trinīt' audekliņ'.
Vai tu, nelga, pats mācēji
Cūkai sili pataisīt?
356 [Rudbāržu Azp].

1. Tautu dēls man prasīja,
Vai māk' vērpt, vai māk aust.
Es prasīju tautiešam,
Vai māk' jūgt kumeliņu.
110 [Ērgļu C].

46299.

Tautu meita lielījās,
Tāda liela vēverīte.
Tu, meitiņa, nemācēji
Kaķei austi paladziņu.
23 [Ārlavas Tl].

46300.

Teku, teku apraudzīt,
Ko dar' mana vedekliņa:
Sienā galvu iebāzusi,
Ratiņš tek atpakaļ.
149 [Jaunpils Tk].

- 370 -

46301.

Tu, Rozīt, tai nadori,
Kai darīji tāva dorzā(?):
Tāvs stellēja sīna pļout,
Tu aiz kruos(n)s: vādars suop.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46302.

Iz acteņu tautu meita
Kai pučeitja pazīdus(e);
Pi darbeņa nastuovjāja
Munys vacys muomuleņis.
326 [Preiļu D].

46303.

Visus darbus es izmāku,
Pie bāliņa dzīvodama;
Tautiņāsi aizgājusi,
Liekos liela neprašiņ(a),
Lai mācīja dēla māte
Pa savami prātiņam.
7 [Aizkraukles Rg].

46304.

Vysys darbeņis zynovu,
Veižu peit nazynavu;
Atsaveda bruoleleņš
Veižu peini ļaudaveņu.
143 [Jāsmuižas D].

46305.

Vīramāte mani bāra,
Kunkuļainu dziji sprēžot.
Nabādā, vīramāte,
Gan vālīte līdzanās!
99 [Dzelzavas Md].

46306.

Vīramāte mani pēla,
Ka nemāku putru vārīt.
Lai tās tavas dusmas vārās
Kā man putra namiņā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46307.

Zalta vejeņi saveja [saveju]
Apleik sovu leidumeņ',
Lai īt muņa ļaudaveņa
Nu driveņis driveņā.
326 [Preiļu D].

46308.

Žigli gāja mākonīši
Gar zilām debesīm,
Es vēl gāju jo žiglāki,
Ciemiņosi aizgājusi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

11) Dažādas dziesmas par līgavaini un līgavu dažādos kāzu brīžos un atgadījumos

a. Dziesmas no līgavaiņa draudzes, kāziniekiem

22680.

Āboliņa meitu ņēmu,
Būs man znoti āboliņi,
Laidīs manu kumeliņu
Āboliņa pļaviņā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

22681.

Ai ai manu sūru dienu,
Nu man nāca grūta diena,
Nu man' kungi vīru sauca,
Saime sauca saimenieku.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

22682.

Vai baltais āboliņ,
Pāraugs tevi purva zāle;
Vai jaunais bāleliņ,
Norās tevi tautu meita!
206 [Kuldīgas apriņķī].

22683.

Ai manu brālīti,
Tavu labu godu!
Tavs gods namā,
Tavs istabā.
Tik tā tautmeitas
Slavīte vien.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

22684.

Ai vedekla, vedekliņa,
Godēj' manu brāleliņu,
Taisīdama mīkstu vietu,
Klāji baltu paladziņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

22685.

Aiz lustēm nevarēju,
Kā pievīlu tautu meitu:
Miežu pļauti aicināju,
Visu mūžu paturēju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

22686.

Apsaskaita tautu meita,
Piesajoza pavārnīcu.
Skaisties, mārša, neskaisties,
Atdod mūsu pavārnīcu!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

- 371 -

Apskaitās tautu meita,
Piesajoza pavārnīcu;
Cik māmiņa putru vira,
Tik meitiņas nolūdzās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

22687.

Apstājies, ošu laiva,
Novadiņa maliņāi;
Apstājies, tautu meita,
Vidū manu bāleniņu!
224 [Kabilē (Kld)].

22688.

Atveda Celmiņu (=māju v.)
Skaisto ābeli,
Ielika Dadzīšu (=māju v.)
Aizkrāsnē,
Lai tā auga, lai zaļoja,
Lai nes saldus ābolīšus.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Atveda bālīc
Sūro ābeli,
Ieslēja mūs' tēva
Istabas kaktā,
Lai tā aug, lai tā zied
Sūrajiem āboļiem.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

2. Izraka tēvami
Daiļaju ābeli,
Aizveda, iestāda
Tautieša dārzā,
Lei tā auga, lei zaļoja,
Lei nes daiļus āboliņus.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

22689.

Atveda nāburgu
Piparu piestu.
Ko paši nāburgi
Piparus grūdīs?
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

22690.

Auga mana līgaviņa,
Ka neauga audzējama:
Trīs gadiņus linus devu,
Māmiņai nezinot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

22691.

Bajāriņa meitiņām
Gods godiņa galiņā.
Dievs nedod tādu godu
Man, nabaga bērniņam!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Saimenieka meitiņām
Gods godiņa galiņā:
Te dzeŗ kāzas, te krustūbas
Tai vienā rudenī.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

22692.

Balta puķe vīstījās
Zem kumeļa kājiņām;
Tā nebija balta puķe,
Tā bij brāļa līgaviņa.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

22693.

Brāleliņ brāleliņ,
Ne tavas vērtes;
Bij tevim labākas
Tauļoties.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22694.

Būzene, dūzene
Tā tautu meita,
Trīs reizes ap galdu
Apdūzenēja.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

22695.

Būsi laba, jaunā mārša,
Iesim abas vienu vietu;
Ja būs' nikna, ja būs' barga,
Iesi viena raudādama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

22696.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Ne vējiņš vēsināja;
Raudi, raudi, tautu meita,
Ne bāliņis raudināja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Kā tu trīsi, apses lapa,
Ne vējiņa trīsināta?
Kā tu raudi, brāļu māsa,
Ne tautiņu raudināta?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

22697.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Raudi, raudi, brāļu māsa,
Tautas tevi raudināja.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 372 -

1. Drebi, drebi, apšu lapa,
Lēna vēja drebināma;
Tā drebēja mūs' māsiņa,
Sīvu tautu rūdināma.
224 [Kabilē (Kld)].

22698.

Dziedi, dziedi, jaunā mārša,
Dziedi, muti plātīdama!
Gan mēs rītu raudzīsim,
Kas tavā pūriņā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

22699.

Ej pa priekšu, tautu meita,
Lai es tevi lūkojos:
Ja tu plati kāju spersi,
Būsi laba saimeniece.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

22700.

Ej tu nost, rutku bļoda,
Man ir sava piena bļoda;
Ej tu nost, tēvs māmiņa,
Man ir sava līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22701.

Es atvedu bāliņam
Neatšķirtu līgaviņu:
Iegādāja mātes cici,
Aiztecēja atpakaļ.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

22702.

Es atvedu bāliņam
Svina piestu, brāga mucu.
Brāga mucu cūkas ēda, -
Kur liksim svina piestu?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

22703.

Es bāliņa māsa biju,
Baroj' brāļa kumeliņu;
Kāda rada tautu meita?
Bāliņami kājas āva.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

22704.

Es bāliņa māsa biju,
Es bāliņa kājas āvu;
Ja gribēja tautu meita,
Lai nojūdza kumeliņu.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 124 [Lāzberģi (Mārkalnes pag. Vlk)].

22705.

Es bāliņa māsa biju,
Es bāliņa kājas avu;
Kādu radu tautu meita?
Nosegloja kumeliņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

22706.

Es gaidīju jauno māršu
Kā irbīti ietekot;
Ievēlās istabā
Kā pakulu kodeliņa.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

22707.

Es, māmiņ, tavu meitu
Pats aizvedu, pats atvedu;
Vainadziņu vien noņēmu
Par auziņu ganījumu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22708.

Es nelaužu liepai zaru,
Es nemešu ūdenī;
Es neņēmu tautu meitu
Pie sevim raudināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

22709.

Es norāvu to puķīti,
Kas zied dārza vidiņā;
Es paņēmu to meitiņu,
Kuŗ' aug viena māmiņai.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

22710.

Es savai līgavai
Ļauna vārda nesacīju:
Viņa, mani mīlēdama,
Atstāj tēvu, māmuliņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22711.

Es savai līgavai
Mūžam pliķa nesitīšu;
Kam tai bija manubēd
Sūru dieniņ' ij redzēt?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

22712.

Es savas māršiņas
Vairs nevaināšu,
Žēl man vakarēja
Vainājuma.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

22713.

Es šķitu tautu meitu
Māmiņas raudam;
Viņa pati šmukšināja,
Jaunu vīru dabojusi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 373 -

22714.

Es tev saku, tautu meita,
Nedar' kaunu brāliņam:
Bij munami brāliņam
Smiekla dēļ tevi ņemt!
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

22715.

Ganos gāju, vīzes pinu,
Novalkājis, mārkā metu;
Nu ieņēmu līgaviņu,
Tās nomest nedrīkstēju.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

22716.

Glabājies, bāleliņ,
Tādu siekstu dabūjies,
Kam neteici māsiņai,
Kur tu ņemsi līgaviņ'!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

22717.

Grezni gāja tas puisītis,
Vēl greznāki izrunāja;
Dievs dev' sievu dūmaliņu,
Tā runāt nemācēja.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

22718.

Grūta cept kviešu maize,
Vieglis nest padusē;
Grūts precēt līgaviņu,
Lēts mūžiņu nodzīvot.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

22719.

Jaunā mārša pasmējās,
Man bērniņu ieraudzījse.
Ir jau tev arī būs
Citu gadu šādu laiku!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

22720.

Kad man būtu laba siena
Jele viena kaudžu vieta!
Kad man būtu laba mārša
Jel vienam bāliņam!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kad man būtu laba siena
Jele viena apariņa!
Kad man būtu labu ļaužu
Jele viena vedekliņa!
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

22721.

Kāda rada tautu meita
Ar to manu bāleliņu?
Kopā ēda, kopā dzēra,
Kopā muti nomazgāja.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

22722.

Kāda koka tā laiviņa?
Tek līdz manu kumeliņu;
Kāda rada tautu meita?
Sēd pie mana bāleliņa.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

22723.

Kam, brālīti, neteikdamis,
Slepu jēmi līgaviņu?
Gan tu pēc atradīsi
Savu slepu jēmumiņu:
Noies tavi mieži rudzi
Pa kalniņu žvārgzdēdami.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

22724.

Kam, bāliņi, sievu ņēmi,
Kad māsiņu neizdevi?
Nu pārvedi māsiņai
Valodiņu nēsātāju.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

22725.

Kam, brālīt, sievu ņēmi,
Kad tu mīļi nedzīvoji?
Lai dzīvotu tā meitiņa,
Klausīt' tēvu māmuliņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

22726.

Kam, bāliņi, sievu ņēmi,
Kam tev sievas vajadzēja?
Māmiņ' kreklu audējiņa,
Māsiņ' baltu velētāja.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Kam, brālīti, sievu ņēmi,
Kam tev sievas vajadzēja?
Māte vietu pataisīja,
Uzklāj baltu paladziņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

22727.

Kam derēja labs zirdziņis,
Kam derēja līgaviņa?
Ceļam der labs zirdziņis,
Dzīvošanai līgaviņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 374 -

22728.

Kam, saulīte, spoži lēci,
Kad tu spoži netecēji?
Kam, brālīti, sievu ņēmi,
Kad tu labi nedzīvoji?
224 [Kabilē (Kld)].

22729.

Karašiņas meitu ņēmu,
Karašiņu gribēdams;
Karašiņa meitu deva,
Karašiņu līdz nedeva.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

22730.

Kas, brālīti, tev kaitēja
Vienam jāti baznīcā?
No šīs dienas tu, brālīti,
Brauks' ar kulbu baznīcā.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

1. Kas kaitēja bāliņam
Kā kungam vienam jāt?
Nu pārveda kulbenīcu,
Nu ar kulbu kulbājās.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

22731.

Kas kait manim nedzīvot,
Ka var' labu nopelnīt:
Sirmu zirgu, zilus svārkus,
Košu jaunu līgaviņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

22732.

Kas tā tāda būķa baļļa
Velkas brāļa klētīnā?
Velcies ārā, būķa baļļa,
Ko dar' ilgi klētīnā?
Vai gribēji ieiedama
Visus kaktus izložņāt?
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

22733.

Kas tā tāda ciema sieva
Sēd pie mana bāleliņa?
Būs manam brālītim
Pārveduši līgaviņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

22734.

Kas var manu zirgu braukt,
Kas iemauktus skandināt?
Kas var manu līgaviņu
Bez vainiņas nicināt?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Kas var manu zirgu jāt
Bez segliem, iemauktiem?
Kas var manu līgaviņu
Bez vainītes niecināt?
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

22735.

Kaut man tāda līgaviņa
Kā vecam bāliņam:
Kā bitīte vīvināja,
Savus viesus mielodama.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22736.

Kaut tā mana miežu druva
Bez akotu līgojuse;
Kaut tā mana līgaviņa
Bez ienaida dzīvojuse!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

22737.

Ķizu ķizu, to vajaga
Lepnam tēva dēliņam:
Kāzas dzēra istabā,
Krustībiņas piedarbā.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1. Ķizu ķizu, to vajaga
Lielam meitu brāķerim:
Tai vienā vakarā
Dzeŗ kāziņas, krustībiņas.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

22738.

Ko, bāliņi, lielietēs,
Sav' māsiņu izdodami?
Krogā māsa kājas āva,
Birzī sedza vilnātnīti.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

22739.

Ko, brālīti, tu raudāji,
Svārkiem slauki asariņas?
- Kā, māsiņa, neraudāšu,
Nav pēc prāta līgaviņa.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)], 176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

22740.

Ko, gulbīši, dūdojati,
Vai nav laba ezariņa?
Ko, brālīši, gaudojati,
Vai nav laba mātes meita?
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

22741.

Ko tu raudi, tautu meita,
Mana galda galiņā?
Vai es art nemācēju,
Vai maizītes tev nedev'?
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

- 375 -

22742.

Kulīte māte,
Ķesele meita,
Tā manu bāliņu
Pielikšķināja.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

22743.

Kumel'eņ boltkuojeņ,
Pal'eidz' ceļu puortecēt;
Gūdeigā muotes meita,
Pal'eidz' myužu nūdzeivuot!
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

22744.

Kur bij man pīcku sist,
Ne uz sava kumeliņa?
Kur bij man roku likt,
Ne uz savas līgaviņas?
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Kur būs man laivu dzīt,
Ne savā valgumā?
Kur būs man roku likt,
Ne uz savu līgaviņu?
216 [Ventspilī].

2. Kur būs man ciri likt,
Ne uz savu kamiesiņu?
Kur būs man roku likt,
Ne uz savu līgaviņu?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3. Kur es savu grožu liku,
Ka uz zirga muguriņa?
Kur es savu roku spiedu,
Ka pie savas līgaviņas?
224 [Kabilē (Kld)].

22745.

Kur, bāliņ, tu paņēmi
Tik tramīgu līgaviņu?
Apses lapa vien drebēja,
Viņa bēga sētiņā.
121 [Gulbenē (Md)].

22746.

Kur liksi, māmiņ,
Šās dienas vedumu?
Nemīl brāļam,
Ne brāļa māsām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

22747.

Kur tie divi sagājās
Šī rudeņa galiņā?
Mārtiņš gāja pieguļā,
Anniņ' dzina ganīdama.
44 [Turaidā (Turaidas pag. Rg)].

1. Domājam, gādājam,
Kur tie abi satikās:
Jēkabs gāja cirvja kalt,
Ede plēšu kustināt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22748.

Ļaudis sauca ļaudaviņu, -
Kas tā tāda ļaudaviņa?
Es pasaucu līgaviņu,
Man atnāca līgodama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ļaudis sauca: ļauduviņa! -
Kas tā tāda ļauna diena?
Es pasaucu: līgaviņa!
Man atnāca līgodama.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

22749.

Liepa auga kalniņā,
Tautu meita sētiņā.
Vējiņš lauza liepas zarus,
Bāliņš ņēma tautu meitu.
376 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22750.

Līdz šo dienu mans bāliņš
Kā kundziņš pabraukāja;
Lūdz nu Dievu, met nu krustu,
Nu ir podi vezumā!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

22751.

Līdzi kalni, līdz ieleji
Ar labo kumeliņu;
Līdzi mana dzīvošana
Ar godīgu mātes meitu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

22752.

Līgām, līgām,
Salīgām;
Salīgu brālīti
Ar tautu meitu.
Sajuka miezītis
Ar apentiņu;
Sajuka brālītis
Ar tautu meitu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

22753.

Līgaviņa, mātes meita,
Glaud' galviņu pie manim:
Es būš' tavis arājiņis,
Tev maizītes devējiņis.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 376 -

22754.

Līgaviņa, mātes meita,
Glauž galviņu pie manim:
Es tavs tēvs, tav' māmiņa,
Tu manāja rēmenē.
216 [Ventspilī].

22755.

Līgaviņa, mātes meita,
Glaud' galviņu pie manim:
Tu jau pati gana redzi,
Labs ir mans augumiņš.
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

22756.

Līgaviņa mūža raud, -
Kāda mūža vēl vajag?
Ik rītiņus saule lēca
Smalkos linu palagos.
18 (Kliģenē), 28.

1. Līgaviņa laides raud, -
Kādas laides tev vajaga?
Ik rītiņa saule lēca
Zaļa siena cisiņās.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

2. Līgaviņa mūža raud, -
Kāda mūža vēl vajag?
Saulē gūla, saulē cēla,
Uz palaga kājas āva.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

22757.

Līgaviņa mūža raud, -
Kāda mūža vēl vajag?
Jau maizītes paēdusi,
Vēl vajag sudrabiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

22758.

Līgaviņa mūža raud, -
Kāda mūža vēl vajaga?
Klētī rudzi, klētī mieži,
Stallī bērais kumeliņš.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

22759.

Līgaviņa mūža raud, -
Kāda mūža vēl vajag?
Man pašam sirmi zirgi,
Es pats daiļš ormanīts.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

22760.

Līgaviņa mūža raud, -
Kāda mūža vēl vajag?
Savi rijas kūlējiņi,
Savi māļa malējiņi.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22761.

Līgaviņa mūžu raud, -
Kādu mūžu vēl vajag?
Tīru rudzu maizi ēda,
Ašu sietu sijādama.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

22762.

Loka priede, loka egle,
Loka bērza galoknīte;
Ka Dievs dotu brālīšam
Tādu loku līgaviņu!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

22763.

Lūdzi, lūdzi, tautu meit,
Tu jau mani nepielūgsi!
Tu jau mani kaitināji
Pirmajā vakarā.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

22764.

Lūdzu tēva, māmuliņas,
Lai nerāja līgaviņu;
Ne saulītes neredzēja
Aiz lielām asarām.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

22765.

Lūgšus lūdzu tēv' un māti,
Lai nerāja līgaviņu;
Jauna mana līgaviņa,
Pats mācīšu dzīvodams.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

22766.

Māršiņ, brāļa līgaviņ,
Kam tu goda neturēji?
Kam tu kāri šūpulīti,
Vainadziņu valkādama?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

22767.

Mana jauna līgaviņa
Medutiņa saldumiņu;
Gan tu tapsi dzīvodama
Apentiņa rūgtumiņu!
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Pirmo gadu līgaviņa
Medutiņa saldumiņu;
Jau otro, jau trešo
Top apeņa rūgtumiņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

- 377 -

22768.

Mans brālītis lielījās
Rudzus vest Grobiņāi;
Nu tava Grobiņa
Blakām sēdēja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Taisījās mans brālītis
Pūŗus vest Liepājā;
Nu tava Liepāja
Blakām sēd.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

22769.

Melna odze iztecēja
Pa kambuŗu kambaŗiem;
Tā nebija melna odze,
Tā bij tautu zeltenīte.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

22770.

Melna čūska locījās
Zem kumeļa kājiņām;
Tā nebija melna čūska,
Tā bij brāļa līgaviņa.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

22771.

Mūžam vien, laikam vien
Ņēmu labu līgaviņu;
Kad Dieviņš muni ņēma,
Lai ņem munu līgaviņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

22772.

Juon'eišam, bruol'eņam,
Jeuseņš p'ērka kumel'eņ;
Muoreņai, muoseņai,
Skūdre veja vainuceņ'.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

1. Jaunivei, muoseņai,
Skudre veja vainuceņ';
Jauničam, bruol'eišam,
Jeuseits jeudze kumel'eņ'.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

22773.

Juon'ēšam, bruol'ēšam,
Pus kapeikys kul'd'eņā,
Ūtru pusi sadzāruši
Ar Buorbolu krūdz'eņā.
Buorbolai, muos'eņai,
Pus pologa pyureņā;
Ūtru pusi nūplāsus'e,
Ar Juoņuku gulādama.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D], 423 [Daugavpils apr.].

22774.

Jānīts meitiņas
Ķeseles lamāja.
Skaties nu, Jānīt,
Ķesele sānos!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Māsiņa puisēnus
Spundecus lamāja.
Sēdi nu, māsiņ,
Spundečam sānos!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

22775.

Nāc ārāji, tūļas Kača,
Ko tik ilgi tūļājies, -
Ieraudzījsi baltu gultu,
Manu skaistu bāleliņu!
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

22776.

Nāc nākdama, tautu meita,
Nāc dievoja, nāc laimīga;
Nāc dievoja maizītē,
Nāc laimīga telītēs!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22777.

Nava lāga, nava lāga
Šā vakara vedamā:
Pirmajā vakarā
Visus griestus izskaitīja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

22778.

Nava vaira bāliņam
Ar māsiņu valodiņas,
Jau tij tautu dzirkstelīte
Pušu šķīra valodiņu.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. No šās dienas tev, bāliņi,
Būs citāda valodiņa:
Atsasēda griezes galva,
Griezīs tavu valodiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

2. Nu ar Dievu, brāleliņ,
Mūsu jauka valodiņa:
Atvedīs tautu meitu,
Valodiņu šķīrējiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 378 -

22779.

Ni es gribu vīna teikt,
A ni ūtra nycynuot:
Muns audzāts bruol'el'eņš,
Muna vasta vedekl'eņa.
435 [Latgalē].

22780.

Ne rīkstītes nenogriežu,
Ja bērziņa netaujāju;
Noņem mans bāleliņš
Netaujātu līgaviņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

22781.

Neēde bāliņš [Jēkabs, NN]
Piegāžņa maizes;
Nu tev, bāliņ [Jēkab],
Piegāzne sieva!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

22782.

Neraud' gauži, mūs' māsiņ,
Mēs tev pāri nedarīs:
Dienu liksim linus vērpt,
Nakti vīru klātgulēt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

22783.

Neraud' gauži, mūs' māsiņ,
Tav' paš' vaina bij:
Kam tu mūs' bāleliņ'
Piedzēruš' kaitinē,
Piedzēruš' kaitinē,
Nedzēruš' rok's dev'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

1. Raudi, raudi, tautu meita,
Ko ar raudu atraudāsi?
Kam manam bālīnam,
Dzērušam, roku devi?
1191 [Ēveles draudzē].

22784.

Neriete vedekla
Ne asariņas;
Būs tā dieniņa,
Kur gauži raudās.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22785.

Nesmejies, tu Anniņa,
Pirmajā vakarā:
Visu mūžu noraudāsi
Šā vakara smējumiņu.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

22786.

Nasasm'eju smīkl'eņam,
Na smīkl'eņa līta b'eja:
Vakar v'ežu līgav'eņu,
Šūnakt kaķis nūgul'ēja.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].

22787.

Neviens koks tā nezied,
Kā zied āra ābelīte;
Neviens man tā nemīl,
Kā mīl sava līgaviņa.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22788.

No saknītes [saknēm] lazda zied
Sarkaniem(i) ziediņiem;
No sirsniņas man mīlēja
Tautu meita zeltenīte.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22789.

Nūsazvīdze kumēl'eņš,
Ka palaižu duobulā;
Atsašk'ir niu, māmeņ,
Ka pajimšu ļaudaveņu!
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

22790.

Nu Anniņa goda meita,
Nu aiz galda sēdētāja.
Cik sen bija tas laiciņš,
Skruķie jāja, maiseklie!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22791.

Nu noķēra mūs' brālītis
Lakstīgalu ābelē;
Pakaļ jāja ciema puiši,
Kā bitītes dūdodami.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

22792.

Nu pūta, nu krāca
Ziemeļa vēji,
Aizpūta kupeni
Aiz galda stūrī.
224 [Kabilē (Kld)].

22793.

Nu vairs mani bāleliņš
Par māsiņu nepasauks,
Nu atveda tautu meitu,
Padomiņa devējiņu.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 379 -

22794.

Pa prātam man zirdziņš,
Pa rokai zobentiņš;
Vai Dieviņi, kam nedevi
Pa prātami līgaviņu!
82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)].

22795.

Pārveda, pārveda,
Pārtuterēja,
Pārnesa pūriņu
Padusē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

22796.

Pasaklanu sieviņām,
I jaunām meitiņām,
Lai manai līgavai
Vieglis mūžs dzīvojot.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

22797.

Paldies saku tai māmiņai,
Vai dzirdot, nedzirdot,
Tā man deva sav' meitiņu
Visu mūžu maldināt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

22798.

Pašam manim mieži rudzi,
Pašam bēris kumeliņis;
Tīšām ņēmu tautu meitu,
Palīdziņu gribēdams.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

22799.

Paši pūta, paši dega
Smalki bērza žagariņi;
Pate pēla, pat' atnāca
Tautu meita zeltenīte.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Paši pūta, paši dega
Smalki bērza žagariņi;
Pašas tautas pēla mani,
Pašas nāca bildināt.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

22800.

Pazinu Līzīti
Nerātnu bērnu,
Pagreizi skatās
Uz mana bāliņa.
Lai tā greizi skatītos,
Ka būt' laba dzīvojot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22801.

Paskaties, jaunā mārša,
Kādas puķes lukturī:
Vai tās bija tavas puķes,
Ko puškoji kumeliņus?
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

22802.

Pate roze mērķi vilka,
Iet par viju ziedēdama;
Pate meita daiļi tek
Bandenieka klētiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

22803.

Pats derēju, pats precēju
Sev diženu līgaviņu;
Pats pārvedu sētiņā,
Pats ievedu klētiņā;
Pats krēslā sēdināju,
Pats noņēmu vainadziņu,
Pats noņēmu vainadziņu,
Pats pakāru vadzītī;
Pats vietiņu pataisīju,
Pats klāj' baltu paladziņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Pats es dzēru, pats maksāju
Krogā saldu alutiņu;
Pats es jāju, pats lūkoju
Sev diženu līgaviņu;
Pats pārvedu sētiņā,
Pats ielaidu klētiņā;
Pats pacēlu meldra krēslu,
Pats uz krēsla sēdināju;
Pats apklāju liepas galdu,
Pats uzliku mielastiņu;
Pats gultiņu pataisīju,
Pats pieņēmu klātgulēt.
Guli, mana līgaviņa,
Uz manām rociņām!
Kad rociņas nogulēsi,
Tad es tevi modināšu. -
Celies, mana līgaviņa,
Jau rociņa nogulēta!
Līgaviņa atsacīja:
Vai Dieviņi, galva sāp.
Ne par galvu nebēdātu,
Kaut es kļūtu pie māmiņas,
Pasacītu māmiņai,
Kāda tautu dzīvošana.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 380 -

22804.

Pats es savu kumeliņu,
Malt iedamis, nobaroju;
Pats es savu līgaviņu
Dzīvodamis izmācīju.
216 [Ventspilī].

22805.

Pīci bruoļi, vīna muosa,
Navar juos pabaruot;
Pīcu bruoļu baruojumu
Vīns orojs pabaruoja.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

22806.

Pērn es šāvu, šogad krita
Silā raiba žagatiņa;
Pērn runāju, šogad vedu
Mājā jaunu līgaviņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

22807.

Pilni mani brūni mati
Pumpuriņu piebiruši;
Ņēmu labu mātes meitu,
Kas matiņus purināja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Aiji mani melni mati,
Pumpuriņu piebiruši!
Lai nāk mana līgaviņa
Pumpuriņu izlasīt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

22808.

Pravda pravda, navā mali
Vacu ļaužu volūdeņa:
Kur' pyrmuok cerējās,
Tī mīleigi nadzeivuo.
426 [Sakstagala pag. Rz].

22809.

Priekš trīs gadi tā Ediņa
Sapinā noredzējsi:
Uzkāpusi šai sētā
Šmuidrajā ozolā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Par trīs gadi tā meitiņa
Sapinā noredzēja:
Uzkāpusi tautiņās
Resnajā ozolā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22810.

Pretim kalnu lietus lija,
Pretim auga zaļa zāle;
Pretim nāca līgaviņa,
Kā saulīte svērodama.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

22811.

Proties, manis kumeliņis,
Kad es grožu kustināju;
Proties, mana līgaviņa,
Kad es acis mirkšķināju!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 226 [Kandavā (Tl)].

22812.

Pūt, vējiņ, kā mežā
Manā cauņu cepurē;
Sēd' pie manim, tautu meita,
Kā pie zaļa ozoliņa!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

22813.

Pušu kodu kodoliņu,
Pusi devu līgavai,
Ir tad vēl ļaud's runāja,
Ka es mīļi nedzīvoju.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Pušu kodu rieksta čaulu,
Pušu rieksta kodoliņu,
I tad vēl ļaudis teica,
Ka es mīļi nedzīvoju.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

22814.

Pušu kožu riekstu koļu,
Pusīt' devu ļauduvīn'.
Sak' ļautiņi redzēdami:
Jūsu mīļu dzīvošan'!
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

1. Pušu kožu rieksta kolu,
Pusi devu tautiešam;
Ļaudīm lieli brīnumiņi,
Ka mēs mīļi dzīvojam.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

22815.

Ragan' ēda, ragan' dzēra
Mana brāļa aizgaldā;
Brāļa māsa zirgus gana
Baltābola dārziņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Sveši ēda, sveši dzēra
Brāļa galda galiņā;
Māsa gana kumeliņus
Niedrājāi raudādama.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

- 381 -

22816.

Raudi, raudi, jaunā mārša,
Nu tev diena raudamā!
Atnāks ir tāda diena
Saujā riest asariņas.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

22817.

Raudi, raudi, tautu meita,
Tu raudāji, es raudāju:
Es raudāju, tevi ņēmis,
Tu, pie manis atnākusi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

228171.

Raudi, raudi, tautu meita,
Kas vells tevi nu žēlos?
Svešs tev tēvis, māmuļīte,
Tie jau tevi nežēlos.
224 [Kabilē (Kld)].

22818.

Raud' uz Laimes, tautu meita,
Ne uz mana augumiņa:
Būt' Laimiņa nevēlējsi,
Nebūt' mana līgaviņa.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Raud' uz Laimes, tautu meita,
Ne uz mana bāleliņa:
Viņš jau tevi nepaņemtu,
Kad Laimiņa nevēlētu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

22819.

Remdējam(i), remdējam(i)
Bāliņam līgaviņu,
Vedam līdzi kļavienāi
Kļava lapiņ' i lasīt.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

22820.

Sader miezis ar apeni
Vienā mucas dibenā;
Tā sader tautu meita
Ar to manu bāleliņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

22821.

Zaļa zaļa gaisma ausa,
Sudrabota saule lēca,
Sudrabota saule lēca
Mūs' bāliņa sētiņā.
Ne tā gaisma, ne tā saule,
Mūs' brālīša līgaviņa.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

22822.

Sastīgoju zelta kokli,
Lai var' skaņi padziedāt;
Pasaņēmu tautu meitu,
Lai var' mīļi padzīvot.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

22823.

Sava laba, sava laba,
Kāda ņemta līgaviņa;
Jau tī drauga līgaviņa
Lielījama, piemetama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22824.

Ši vedekla, tā vedekla,
Visas manas vedekliņas;
Cita bija mana vesta,
Cita mana brāleliņa.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

22825.

Šurpu turpu locījāsi
Zaļa sila priedenīte;
Tā locīšu mātes meitu
Pa manam prātiņam.
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Šurpu turpu vējiņš loka
Zaļ ozola galotnīti;
Tā locīju tautu dēlu
Pa savami prātiņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

22826.

Ziema ziema, ne vasara,
Nezied vairs pureniņi;
Sieva sieva, ne meitiņa,
Neķeŗ vairs puišķēniņi.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

22827.

Sen sacīju brāliņam,
Nevarēju piesacīt:
Gaidi cita rudeniņa,
Tad tu ņem līgaviņu!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

22828.

Sen slavēja nāburgos
Klibu kazu laidarī;
Kuŗi vilki iedzinuši
Mana brāļa aizgaldē?
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Es redzēju baltu ķēvi
NN-iešu rudzālē;
Vai bij vilki aiztrenkuši
Mana brāļa aizgaldē?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 382 -

2. Vakar raka dagla cūka
Nāburg' dārza maliņā;
Šovakar velns atnesa
Mana tēva istabā.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

22829.

Sen slavēja nāburgos [NN-os]
Raibu cūku aizgaldā;
Nu izlēca no aizgaldas,
Nu tai kuiļa vajadzēja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Sen slavēja nāburgos
Daglu vepri aizgaldā;
Nu izlēca no aizgaldas,
Nu tam sievas vajadzēja.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

22830.

Sen slavēja nāburgos
Vīna blašķi padzirnē;
Tur sarūgtu, tur sapūtu,
Kad neņemtu mans bāliņš.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

22831.

Sen stāvēja māmiņai
Vecas bikses nedalītas;
Nu atvede šovakar
Vecu bikšu dalītāju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22832.

Sirma cūka aizgaldē
Ausis vien skurināja;
Tā manam bāliņam
Visu mūžu jābaro.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Sirmais vepris midziņā
Sarus vien skurināja;
Tas manai māsiņai
Visu mūžu jāglabā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

22833.

Sirmīts mans kumelīc
Dalderīšu spēlētājs;
Līdzi vedu ļauduviņ',
Dalderīšu lasītāju.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

22834.

Situ pliķi, devu mutes
Sav' jaunai līgavai:
Pliķi situ mācīdams,
Mutes devu mīļodams.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Situ pliķi, devu mutes
Savam miežu arājam;
Pliķi situ mācīdama,
Mutes devu mīlēdama.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

22835.

Smalku bērzu birzi līžu
Augstajā kalniņā;
Gudra tēva meitu ņēmu
Mazajā ciemiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22836.

Staigāj drīzi, runāj lēni,
Mana jauna līgaviņ,
Ka varēji saderēt
Ar citāmi ietaļām!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22837.

Staigā lēni, runā gudri,
Mana jauna līgaviņa,
Lai ļautiņi nesmejās:
Gudram ģeķa līgaviņa!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Staigā lēni, runā gudri,
Mana jauna līgaviņa.
Lai ļautiņi nesasmēja,
Negodīgi dzīvojot!
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

22838.

Staigā lēni, runā gudri,
Mana jauna līgaviņa:
Sak' vārdiņu domādama,
Sper kājiņu raudzīdama!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

22839.

Steidz, bāliņi, kāzas dzert,
Ej mežāi līksti cirst:
Smagi pūta, gauži raud
Tava jauna līgaviņa.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

1. Steidz, bāliņi, līksti cirsti,
Steidz pakārti šūpulīti!
Gan jūs paši redzēsiet,
Būs pēc kāzu kristībiņas.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

22840.

Tā meitiņa bāliņos
Divas piestas nosēdēja;
Vēl trešo nosēdētu,
Kaut nejājis mans bāliņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 383 -

22841.

Tāda bija vedējīša,
Tāda bija vedamā:
Plekšķenīca vedējiņa,
Zvaņa mēle vedamā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

22842.

Tādam tautu netiklim
Tāda laba līgaviņa!
Tā būt' labi piederējsi
Man, tādam brammanim.
216 [Ventspilī].

22843.

Tādu vežu bāliņam,
Kāda man gadījās;
Dieveŗam, tam taujāju,
Tam ar mani jādzīvo.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Par bāliņu nebēdāju,
Kādu ņēmis, lai dzīvo;
Kad varētu dieveŗam
Labu ļaužu nolūkot.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

22844.

Tas puisītis to meitiņu
Tilta grīdu nolamāja;
Nu pašam gadījās
Paša tilta mostenīca.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

22845.

Tautu meita lielījās,
Ka es viņu nedabūšu;
Kad aizgāju, tad pārvedu
Kā pakulu ērkulīti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

22846.

Tautu meita, pintainīte,
Vaino manu bāleliņu.
Gan redzēsi, pintainīte,
Kāds būs tavis audeklītis!
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

22847.

Tautu meita, tautu meita,
Slauki skaidru istabiņu:
Apakš galdu, pagaldēju,
Trīs sudraba droztalīši.
190 [Kuldīā].

22848.

Tautu meita, tautu meita,
Tavu smuku darījumu (=lukturi)!
Tas mirdzēja istabā,
Tas tautieša sirsniņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

22849.

Tebe tebe tev, brālīti,
Šīs vasaras lūkojums!
Noplīst tavi brūni svārki,
Sajāj stīvu kumeliņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

22850.

Tēvs dēlam zirgu pirka,
Ne paldies nesacīja;
Kad pārveda līgaviņu,
Tad paldies uz paldies.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)],
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)], 205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī],
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)], 215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)], 216 [Ventspilī], 224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)],
235 [Abavas muižā (Grenču pag. Tk)], 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)], 342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 364 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē],
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22851.

Tēvs māmiņa, nerājiet
Manu jaunu līgaviņu!
Pats norāšu pamazām,
Padomiņa piedodams.
40 [Slokā (Rg)].

22852.

Tekat viegli, sitat smalki,
Manas vasku dzirnaviņas;
Staigā viegli, runā gudri,
Mana jauna līgaviņa!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

22853.

Tiltiem grīsta tā upīte,
Nebridina kumeliņa;
Brāļos rāta tā māsiņa,
Nerājama tautiņās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22854.

Trīs gadi mauroja
Saimnieka bullis,
Līdz tas samāva
Ciemiņu govi.
Trīs gadi meklēja
Brālītis sievu,
Līdz tas dabūja
Sev līgaviņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

- 384 -

22855.

Trīs gadi puisīts [Jānīts]
Gar kalnu līda,
Kamēr meitiņu [Anniņu]
Pielabināja:
Nāc, nāc, meitiņa [Anniņa],
Še saldi riekstiņi,
Še saldi riekstiņi,
Brieduši kodoli.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

22856.

Tu, brālīti, nevarēsi
Vienu ļaunu vārdu dot:
Vai es tevim nesacīju,
Piekrāps tevi tautu meita?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

22857.

Turi klusu, bāleliņi,
Ja tev slikta līgaviņa:
Tevis paša nolūkota,
Tik tā mana pārvešana.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

22858.

Uz prātiņa raudājos,
Ne uz tēva, māmuliņas:
Prātiņš ļaužu raudzījās,
Nesacīja māmiņai.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22859.

Uš, jele laukā,
Rāmaja cūka,
Mūs' brāļa pasiknes
Nerušini!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

22860.

Vai Dieviņ, tik nedosi
Kā manam mūžiņam
Ceļam laba kumeliņa,
Dzīvei vienas ļauduviņas?
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

22861.

Vai, māsiņas, jums patika
Mana jauna līgaviņa?
- Gan, brālīti, nepatiktu,
Ko Dēkliņai darīsim!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

22862.

Vai pa Dieva devumam,
Vai pa Laimes likumam,
Svešs ar svešu satikās,
Mīļu mūžu nodzīvoja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

228621.

Vakar Anniņu
Daudz daudzināju;
Šorīt nelūdza
Ne paģirās.
1611 [Basos (Basu pag. Azp)].

22863.

Vakar vestu vedekliņu
Šodien vilki aizmeņģēja;
Ni man tika līgaviņas
Par tāļo vedumiņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

22864.

Vanadziņis ierbes ķēra,
Es noķēru tautu meitu;
Viņam ziemas tikumiņis,
Man mūžam līgaviņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

22865.

Vecā tēva meitu ņēmu,
Padomiņa gribēdams;
Vecais tēvis meitu deva,
Nedod sava padomiņa.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

1. Padomnieka meitu ņēmu,
Padomiņa gribēdams;
Padomnieks meitu deva,
Nedod līdzi padomiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

22866.

Vīramāte bēdājās,
Būķa baļļas neesot.
Vakar veda būķa baļļu [pūru],
Šodien pašu būķētāju.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

22867.

Vīzīt' mana kā nopīta,
Gan kājiņa novalkās;
Sieviņ' mana kād' apņemta,
Gan mūžiņu nodzīvos.
224 [Kabilē (Kld)].

22868.

Visi kungi mani zin,
Ka es labs tēva dēls.
Kad vediet līgaviņu,
Vediet labu mātes meitu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 385 -

22869.

Visu laiku tutenpīlis
Pa pasoli vazājās;
Nu atvežu brāliņam
Tutenpīļa glabātāju.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

22870.

Cauri līdu, apkārt gāju
Smalkam lazdu krūmiņam,
Vēl ir tad nedabūju
Pa prātam līgaviņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

22871.

Cielaviņa iztecēja
Dzeltenāmi kājiņām;
Tā nebija cielaviņa,
Tā bij brāļa līgaviņa.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

22872.

Citi ļaudis tā sacīja,
Ka es sievas nedabūšu,
Man atnāca krogū klāt
Krogus galda galiņā.

46309.

Vai brālīti, vai brālīti,
Kāda tava līgaviņa:
Viena pate tev māsiņa,
Tā staigāja raudādama.
520 [Zvārdes Kld].

46310.

Voi buoliņ, voi buoliņ,
Ruoj tu sovu leigaviņu!
Lai es īdu kad īdama,
Sēd māmiņa rauduodama.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46311.

Vai manu brālīti,
Vai manu brālīti,
Nu tev slikti gadījās:
Pašam zobi izbiruši,
Tīnei stīpas nokritušas.
126 [Grobiņas Lp].

46312.

Ai raženis tautu dēls,
Glabā savu līgaviņu;
Glabā savu līgaviņu
Kā sirsniņu azotē.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

46313.

Ontoneņam cik pruoteņa
Kai mozami bērneņam;
Par vacūji tautu meitu
Atdūd sovu augumeņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

46314.

Ap brāliņu bites skrēja
Kā ap zaļu ozoliņu;
Ap vedeklu ceukas raka
Kā ap sīna gabaliņ'.
83 [Dignājas Jk].

46315.

Apprecēju līgaviņu,
Bija melna kā bambāl';
Oktaktā tililī,
Bija melna kā bambāl'.
Pavaicāju sievasmātei,
Ko būs darīt bambālei;
Oktaktā tililī,
Ko būs darīt bambālei?
248 [Mālpils Rg].

46316.

Atmetam svārkiem pogas,
Lai redz meitas kamzoliņu!
Atvedam brāļam sievu,
Lai iet māsas kalponēm!
241 [Lubānas Md].

46317.

Bij man labs kumeliņš,
Dieva dots, ne kundziņa;
Bij man skaista līgaviņa,
Laimes dota, ne māmiņas.
158 [Jumpravas Rg].

46318.

Bej tī tāvsi, bej tī muote,
Kas šū meitu audzynuoja:
Gon skaistuma, gon gudruma,
Gon jaukuosi volūdiņas.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

46319.

Aite šyva, bite vēra -
Kū darēja kamanīte?
Muote šyva, muote aude -
Kū darēja vedekleņa?
466 [Vārkavas D].

- 386 -

46320.

Brālīts jēma līgaviņu,
Kuŗai mute nemazgāt(a);
Sak', brālīti, kur tu liksi,
Cūku stallī vietas nav.
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

46321.

Ceļai rīksti es negriestu,
Jeb tecējis kumelīns;
Mūžam sievas es nejemtu,
Jeb man kreklu audējīna;
Jeb man kreklu audējīna,
Baltas vietas taisītāja.
94 [Dunikas Lp].

46322.

Cīkstene raudāja,
Vīru dabūjusi;
Neraudi, cīkstene,
Būsi krimeltene.
183 [Kazdnagas Azp].

46323.

Ciema puiši bēdājās,
Kad nevarot nolūkot.
Man bij sava līgavīna,
Es par citiem nebēdāju.
39 [Bārtas Lp].

46324.

Cierā, mana līgavīna,
Šovasaru kājināme:
Tu gribēji sudrabīnu,
Es izdevu kumelīnu.
129 [Gudenieku Azp].

46325.

Cyuka cyuka, na māršiņa,
Buoliņ, tova līgaviņa!
Caur manim cauri guoja
Kai ciuciņa ryukstādama.
Es dūmoju, ka ciuciņa,
Ažņa, bruoļa līgaviņa.
365 [Sakstagalas Rz].

46326.

čuž čuž, buž buž,
Vece brāļ līgviņ;
Jaune brāļ līgviņ
Kā ugiņ dzierkstlit.
518 [Zlēku Vp].

46327.

Da šuo laika tjav, mameņ,
Vacī kotli nadaleiti;
Nyu atvjadja vedekleņi,
Vacūs kotlu daleituoji.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Da šuo laika tev, Tekleit,
Pūdi beja nadaleiti,
Kad atvedja tū Zoseiti,
Pūdu, kotlu dalētuoju.
182 [Kaunatas Rz].

2. Leidz šam laikam Buorbalai
Vacī pūdi nadaleiti;
Še atvede pušeļneicu,
Vacūs pūdu daleituoju.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

46328.

Da šam laikam muns dēliņš:
Māmeņi, munu mīlū!
Kai atvedja vedekleņi:
Klus' tu, kucja, narunoj.
182 [Kaunatas Rz].

46329.

Diezin diezin jauna vista,
Vai tā cāļus izperēs?
Diezin diezin jauna sieva,
Vai ar vīru dzīvot māk?
296 [Ozolnieku Jg].

46330.

Dzer, puisīti, alus glāzi
Līdz pašam dibenam!
Mīlē savu līgaviņu
Līdz pašam vecumam!
307 [Pāvītes (Briņģu) C].

46331.

Dzied' vai raudi, tautu meita,
Tavas pašas vaina bija:
Kam manam bāliņam
Dzērumā roku devi?
301 [Palsmaņa Vlk].

46332.

Duku duku, bieza putra,
Veca katla dubenai;
Duku duku, veca sieva,
Pie tā mana bāleliņa.
74 [Cīravas Azp].

46333.

Dulan mella tautu meita
Kā mellā ganu meita;
Mūs' brālītis sarkanbaltis
Kā sarkans āboliņš.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 387 -

46334.

Ej, buoliņ, tu pa prīšku,
Lai īt tyuļa pakaļā;
Kamēr tyuļa tyuļuojās,
Jau muosiņa aizgaldā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46335.

As atvežu ļaudaveņu,
Tāvam ar muoti vedekļeņu.
170 [Kapiņu D].

46336.

Es cerēju brālīšame
Pārvest daiļu līgaviņu;
Tikai tādu kreima ķērnu
Nosistāme ķīmenēme.
129 [Gudenieku Azp].

46337.

Es nazynu, tautu meita,
Kur tu mani damuonēji?
Kur es oru, kur ecēju,
Tī tu dzini ganeidama;
Kur es zyrgus pyutynovu,
Tī tu gūvis guldynovi.
326 [Preiļu D].

46338.

Es nocirtu to kociņu,
Kas aug ceļa maliņā;
Es paņēmu to meitiņu,
Kas uz manis lūkojās.
184 [Ķēču Rg].

46339.

Es paņēmu pērnruden
Diženo mātes meitu;
Nu būt' ņēmis, kaut varējis,
No kaimiņa cūkganīti.
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

46340.

Es pats runceits,
Sīva muna dutka;
Sīva maņ kraklu šiva
Škatarātim dīgim.
579 [Viļāni Rz apr.].

46341.

Es pazinu to celiņu,
Līgaviņas gājumiņu;
Īsi soļi, dziļas pēdas,
Pilnas zelta asarām.
157 [Jēŗu Vlm].

46342.

Es pazinu to meitiņu,
Kuŗa laba sieva būs:
Smalki balti linu krekli,
Tīri smalki paladziņi.
574 [Valka Vlk apr.].

46343.

Es savu brālīti
Vairs nepazinu:
Tautmeita ģērbuse
Savās drēbēs.
129 [Gudenieku Azp].

46344.

Nepazinu sav' brālīti
Šorīt vestu tautiņās:
Tautu meita ģērbuse
čigānu drānās.
40 [Basu (Bases) Azp].

46345.

Es šķitu Anniņu
Sieriņu graužam,
Viņa pate šņukšināja,
Labu vīru dabūjuse.
39 [Bārtas Lp].

46346.

Es tev teicu, bālēliņ,
Taisi sētu gaŗumā!
Snauduliņa, mieguliņa
Tava jauna līgaviņa.
23 [Ārlavas Tl].

46347.

Ēd, sieviņa, pelu maizi,
Līdz paaugs rudzi mieži;
Kad paaugs rudzi mieži,
Ēd maizīti sijādama!
129 [Gudenieku Azp].

46348.

Ganu māte namā raud,
Gan priekš ļaužu istabām:
Mīļajam dēliņam
Nav tīkama līgaviņ(a).
97 [Dūres Vlk].

46349.

Gāju sievu lūkoties,
Skudra ceļu pārtecēja;
Es pārvedu brālīšam
Kā skudrīnu līgavīnu.
39 [Bārtas Lp].

- 388 -

46350.

Gudrs dzymu, gudrs augu,
Gudru jēmu līgaviņu,
Kabu man naizgaistu
Ni vīnā vītiņā.
35 [Baltinavas Abr].

46351.

Izgaisa i man dzeivīte
Nu naruotnas ļaudaviņas.
Lai izgaisa tei mamiņa,
Kura meitu naruojus(e).
326 [Preiļu D].

46352.

Jauns es beju, troks es beju,
Troks es ņēmu leigaviņu;
Kungi manu [mani] pašu ruoja,
Tāvs māmiņa leigaviņu,
Pats a(i)z prīkim navarēju
I guntiņas paruodīt.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46353.

Kam, brāli, precēji
Knaucenes meitu?
Knauči knauči, kules knaģi,
Visi gāja panākstos.
40 [Basu (Bases) Azp].

46354.

Kam, bāliņi, sievu ņēmi,
Kam tev sievas vajadzēja?
Vai tu vilki melnu kreklu,
Vai dubļainas kājas āvi?
46 [Beļavas Md].

46355.

Kam, bruoliņ, sīvu jēmi,
Kam tev sīvas vajadzēja?
Vai tu ēdi nesamoltu,
Vai nosovi navalātu?
Ēss' pi sīvas nasamoltu,
I nosuosi navalātu.
143 [Jāsmuižas D].

46356.

Kam tā tāda miežu druva,
Bez vārpām uzaugusi?
Tā bij mana līgaviņa,
Bez bāliņa uzaugusi.
291 [Orgresgala Rg].

46357.

Kaut man būtu labas zem(e)s
Viena maza apariņ';
Kaut man būtu labu ļauž(u)
Jele mana līgaviņ'.
363 [Saikavas Md].

46358.

Kaida muna dzeivuošana,
Taida kunga klauseišona:
Koza muna bez radzeņu,
Sīva muna bez pruoteņa.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

46359.

Kādu sieviņ' es gribēju,
Tādu māte man pārveda:
Tievu, gaŗu, velves kaklu,
Maģ' apaļu vēderiņu.
126 [Grobiņas Lp].

46360.

Kāda vīze kājiņā,
Tā dieniņa jāstaigā;
Kāda ņemta līgaviņa,
Tāds mūžiņš jādzīvo.
605 [Skolas].

46361.

Ko, bāliņi, mēs darīsim,
Abiem vienād's līgaviņas:
Viena neēda sūra rutka,
Otra skābu kāpustiņ'.
498 [Virānes (Bučauskas) Md].

1. Ai bāliņ, ko darīsim,
Abiem tādas līgaviņas?
Vienam neēd mellu rutku,
Otram skābu kāpostiņ(u).
141 [Ivandes Kld].

46362.

Krystatāvs krystatāvs,
Cyuklāvā cyuklāvā!
Kam atvedi krysdālam
Nadyžanu ļaudaveņu.
247 [Makašānu Rz].

1. Kristatāvs, kristamuote,
Aceplī aceplī,
Ka naatveda kristadālam
Pateikamas ļaudaviņas.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46363.

Kupla liepa, līki zari,
Tur man tika šūpoties;
Mīļa māte, smuka meita,
Tur man tika līgaviņa.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

- 389 -

46364.

Kur, bāliņi, tādu ņēmi,
Kur tev tāda gadījās?
Izžuvusi, izkaltusi,
Tā kā reņģe muciņā.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

46365.

Kur tu ņēmi, bāleliņ,
Tik neglītu līgaviņu?
Bārdamāsi vien staigāja
Ar mūsiemi, māsiņāmi.
358 [Rugāju Abr].

46366.

Līgaviņa mūža raud -
Kāda mūža vēl vajaga?
Ik rītiņus saule lēca
Smalkos linu palagos,
Galdainās villainītes
Dreijatā gultiņā.
286 [Nītaures Rg].

46367.

Līgaviņa mouža raud -
Kuoda mouža tu raudāji?
Ik reitiņus saule speid
Mīkstajūs spilvenūs;
Ik vokarus nūrītēja,
Zaļūs bierzies staigajūt.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46368.

Lūka egle, lūka prīde,
Lūka bārza viersyunīte.
Kab munam buoleņam
Byut' tik lūka ļaudaviņa:
Kad jei īs kultu, moltu,
Kai nīdrīte lūcēsīs.
35 [Baltinavas Abr].

46369.

Lūka prīde, lūka egļe,
Lūka bārza viersyuneite.
Kab munam buoleņam
Cik lūkona ļaudaveņa,
Kai tei prīde, kai tei egļe,
Kai tei bārza viersyuneite.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

46370.

Maisu šuvu, kule tika,
Pēc palika zobentiņš;
Meitu ņēmu, sīva tika,
Pēc palika muomuleņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

46371.

Manu mīļu bāleliņ,
Baltu putu gabaliņ,
Vai es tevi domājos
Tād' atvesti līgaviņ':
Kā silīti, kā muldiņu,
Kā vecaju laivas galu?
344 [Rembates Rg].

46372.

Moza moza man muoseņa,
Ļaudoveņa vēļ mozuoka;
Reigā pierku gruobekleiti,
Vaicuot sovas ļaudoveņas.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46373.

Māte mani bārtin bāra,
Ka es sievas nedabūšu;
Es dabūju tādu sievu,
Ka ļaudim žēl palika.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

46374.

Mīļi lūdzu sievīnu,
Lai ļauj pupus apraudzīt.
Rītā braukšu Kuldīgā,
Pārvedīšu baltu maizi.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

46375.

Nav nekāda villainīte
Uzsedzama, nosedzama;
Nav jau ar viena diena,
Viss mūžs kopā jādzīvo.
192 [Kosas C].

46376.

Nāciet, māsas, skatīties,
Mūs' brāļame smuka brūte:
Tieva, gaŗa, dzeltena,
Pakumpu degunu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46377.

Ne ar sienu, ne bez siena,
Kad nav laba āboliņa;
Ne ar sievu, ne bez sievas,
Kad nav labas mātes meitas.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

1. Ni ar sīnu, ni bez sīna,
Ka nav uoru uobuleņa;
Ni ar sīvu, ni bez sīvas,
Ka nav lobas ļaudaveņas.
365 [Sakstagalas Rz].

- 390 -

46378.

Ar tū sīnu, kai bez sīna,
Ka natyka uobuliņa;
Ar tū sīvu, kai bez sīvas,
Ka natyka, kas patyka.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Sīnu pļuovu, sīnu pļuovu,
Zaļš palyka nasakosts.
Tai ar sīnu, tai bez sīna,
Ka navaida duobuļeņa;
Tai ar sīvu, tai bez sīvas,
Ka natyka, kai patyka.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

46379.

Napaprūši, napaprūši
Tev, bruoleit, ļaudaveņa;
Vēļ man beja napaprūši,
Nu maleņas varūtīs.
89 [Dricēnu Rz].

46380.

Vyspapruoš zyrgu jiudžu,
Vyspapruoš aizgrūžovu;
Tiku vīn na papruoš
Sev pajēmu ļaudaveņu.
18 [Andrupenes Rz].

46381.

Naba lītu atvedam,
Naba līta pakaļ skrēja:
Zylu vuornu atvedam,
Malni kraukļi pakaļ skrēja.
465 [Varakļānu Rz].

46382.

Nevijies, vītoliņ,
Ka nav vēja vijējiņ';
Nedzīvāsi, bāleniņ,
Ka nav labas līgaviņas.
40 [Basu (Bases) Azp].

46383.

Nūstu nūstu, rutku bļūda,
Še atnese pīna bļūdu.
Nūstu nūstu, tāvs ar muoti,
Es paņēmu ļaudaveņi.
174 [Kārsavas Ldz].

46384.

Nu pārvedu brālīšam
Ar pakulu līgaviņu;
Ar pakulu līgaviņu,
Ar darvotu deguntiņu.
Ka varētu, tad mitotu,
A kaimiņu cūkganiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46385.

Pasok' man, tu Agat,
Ar kū Juoņi damuoneji?
Devu zyvu zeļukam,
Lai dūd ziņu Juoņukam.
503 [Višķu D].

46386.

Pasavērus pa lūdziņu,
Atīt muna ļaudoviņa;
Atīt muna ļaudoviņa,
Kai austriņa vyzuļoj.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

46387.

Pārveda Amola ūdeņu briņģi,
Nestavas palika smeltuves malē.
Tur viņas palika, še viņas rasies,
Pārveda Amola slinko meitu,
Pātaga palika pie gultas staba.
Tur viņa palika, šei viņa rasies.
40 [Basu (Bases) Azp].

1. Pārveda kaimiņu
Ūdens briņģi,
Nestavas palika
Āliņģa male.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46388.

Pēc kuo, Andriv, tu te brauci,
Pēc kuo sovu zyrgu dzyni?
Es byut' taidu leikadžiņu
Uz lubiņas atvylkuse.
465 [Varakļānu Rz].

46389.

Pērn atvesta līgaviņa,
Šogad nāca panāksnieki.
Vai jūs, akli, neredzat,
Nu jānāk krustībās?
127 [Grostonas Md].

46390.

Pīperman(i), pīperman(i),
Kur tu tādu pīpi ņēmi?
Vai, ciemiņi, pupu Joni,
Kur tu tādu sievu ņēmi?
141 [Ivandes Kld].

46391.

Pīpiņ' mana jo mīļāka
Nekā mana līgaviņa:
Jūdzi teku kājiņām,
Pīpiņ' nesu rociņā.
141 [Ivandes Kld].

- 391 -

46392.

Pīrāgam, nabagam,
Abi gali apdeguši;
Māsiņai, vedeklai,
Abām īsas vilnainītes.
378 [Seces Jk].

46393.

Pus glāzes, pus kannas,
Tā laba dzert;
Pusauga meitiņa,
Tā laba puišam.
291 [Orgresgala Rg].

46394.

Rīgā pirku sievai autu,
Kandavā kannas vāku;
Man sieviņa bez autiņa,
Nan kanniņa bez vāciņa.
546 [Kuldīga Kld apr.].

46395.

Rīta dēļi, ne vakara,
Apsegloju kumeliņu;
Mūža dēļi, ne dieniņas,
Ņēmu sevim līgaviņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

1. Reita dēļ, ne vokara,
Apsagloju kumeleņu;
Mūžam dēļ, na dīniņas,
Jēmu jaunu leigaviņu.
358 [Rugāju Abr].

46396.

Soldons munys olutiņš,
Koč nu auzu padarīts;
Skaista muna ļaudaviņa,
Koč nu buoriņu pajimta.
326 [Preiļu D].

46397.

Saulīt, balta māmuliņ(a),
Puķīt, man(a) līgaviņ'!
Ar puķīti kavējos,
Saulītē sēdēdams.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46398.

Seņ nabeju tuo dzierdējuse [dzierdējis?],
Kū šudiņ izdzierdu:
Šūvokor vokorā
Tāva vuordu palučēju.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

46399.

Še izdzierdu es, muoseņa,
Kuo nabeju dzierdējuse:
Pyrmajāji vokorā,
Muotes vuordu palučēju.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

46400.

Sēju daiļu rūžu duorzu,
Ar kū skaiški puškuotīs;
Jēmu gudru muotes meitu,
Ar kū meiļi parunuot.
89 [Dricēnu Rz].

46401.

Smalku bērzu birzi līžu
Augstajā kalniņā;
Gudru tēva meitu ņēmu
Mazajā sētiņā.
439 [Trikātas Vlk].

46402.

Smiekliņā pasmējosi,
Uz kociņu lūkodams,
Kam tā mana līgaviņa
To ziediņu neziedēja?
90 [Drustu C].

46403.

Smuidri bērzi locījās
Līdz pašai zemītei;
Smuka mana līgaviņa
Līdz pašam vecumam.
273 [Mores Rg].

46404.

Smuks bērīts, lauku pieri,
Mans jājams kumeliņš;
Smuka meitiņ', baltu muti,
Mana jauna līgaviņa.
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

46405.

Spūdra zvaigzneite īkrita
Muna bruoļa sētiņā.
Tei nabeja spūdra zvaigzne,
Tei bej bruoļa ļaudaveņa.
174 [Kārsavas Ldz].

46406.

Staigā lēņi, runā gudri,
Mana jauna līgavina,
Lei kaunīna tev netik [netiek?]
No citām ietaļām.
338 [Rankas C].

- 392 -

46407.

Suņi rēja, vārti čīkst,
Lec' uz logu lūkoties,
Redzēj' savu līgaviņu
Zili melnā kumeļā.
279 [Naukšēnu Vlm].

46408.

Šis Juoneits šūvosor
Voska ripi tacynova;
Uz Marijas tacynova,
Uz Aneites iztecēja.
466 [Vārkavas D].

1. Šej Ļucīte šūrudiņ
Voskā vīni tacynuoja;
Tacynuoja uz Jezupa,
Iztecēja uz Juonīša.
389 [Silajāņu Rz].

46409.

Šite čura, čečerīte,
Nebūs gruntes valdeniec';
Vot kur māte, kakai mačka,
I nevar novaldīt!
211 [Ļaudonas Md].

46410.

Teic Dievam, tautu meita,
Teic manam bāliņam!
Ne vairs kulsi kungu rijas,
Neganīsi kungu cūkas.
513 [Zemītes Tk].

46411.

Tev, brālīti, melns kreklīns,
Tev nav baltis mazgātājis:
Sieva slinka, māte veca,
Māsa tautu rocīnā.
39 [Bārtas Lp].

46412.

Tizu tizu vanagami,
Balta vista kaņepēs;
Tā nebija balta vista,
Tā brālīša līgaviņ';
Tā brālīša līgaviņ'
Ar visiem bērniņiem.
112 [Ezeres Kld].

46413.

To zināju, to pazinu,
Kas par mani daudz domāja:
Tā bij mana līgaviņa,
Cekulaina cielaviņa.
273 [Mores Rg].

46414.

Tu, Onton, jaunas meitas
Nūlomuoji kašeļom.
Nyu pošami Ontonam
Kašaleite ļaudaveņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

46415.

Tu tāda sieviņa,
Es tāds vīriņš:
Tev balts buduliņš,
Man pelēks paltraciņš.
108 [Engures Tk].

46416.

Tyuļa tyuļa, tautu meita,
Kuo cik ilgi tyuļuojīs?
Kam tu munu buoleliņu
Icik ilgi maldynuoji?
365 [Sakstagalas Rz].

46417.

Voi, Andrivi, bucu vedi,
Ka aiz golda aizasādi?
Sausa vāza daklaudzjāja
Pi Juoneiša duraveņu.
365 [Sakstagalas Rz].

46418.

Var pazeit Aneiti
Na saimineicu;
Paprīkšu spjāŗa
Ar kraisū kuoji.
194 [Krāslavas D].

46419.

Visām manām māsiņām
Skaisti vien arājiņi;
Anniņai, māsiņai,
Kā pērnais sivēniņš.
132 [Ikšķiles Rg].

46420.

Visi ļaudis tā vien teica,
Ka es sievu nedabūšu;
Es dabūju tādu sievu
Kā to mēslu vabulīti.
424 [Svitenes (Švitenes) B].

46421.

Visiem maniem brālīšiem
Skaistas vien līgaviņas;
Jurīšam, nabagam,
Kā tā koka kačenīte.
132 [Ikšķiles Rg].

- 393 -

46422.

Vysim sīvas boltas, skaistas,
Muna sīva puspalāka;
Cikom cytim puspalāka,
Muna malna kai vabuļa.
174 [Kārsavas Ldz].

46423.

Žēli raud cielavit(e)
Staļļa spāres galiņē;
Tā nebija cielavite,
Tā bij brāļa līgaviņe.
200 [Kuldīgas Kld].

b. Līgavas draudzes, panāksnieku dziesmas

22873.

Ak Dieviņ, ak Dieviņ,
Nu man bija laimējies:
Es dabūju to puisīti,
Kur meitiņas dalījās.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Man rociņa labi krīt:
Es dabūju to meitiņu,
Par ko puiši ķīvējās.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

22874.

Ai Dieviņ, kā dzīvošu
Ar jauno arājiņu?
Dieviņš dos saprašanu,
Laima dos padomiņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22875.

Ja, Dieviņi, kāda laime,
Pa prātam arājiņis!
Tam man tika vārtus vērt,
Tam nojūgt kumeliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

22876.

Aiji manu vieglu sirdi,
Kam tik grūti nopūties?
Vai paredzi ļaunu dienu,
Vai nelabu rājējiņu?
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kā, sirsniņ, grūši pūti,
Kā tik gauži bēdājies?
Vai paredzi grūtu mūžu,
Vai nelieti tēva dēlu?
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

22877.

Vai Anniņ, man' māsiņ,
Tu bij' vīra gribētāja.
Es jau tevim sen sacīju:
Nedod roku Pēteŗam!
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

22878.

Ai svain'eit', myglac'eit;
Kam ar mani narunuoji?
Vai tuod'eļ narunuoji,
Ka muoseņu reudynuoji?
422 [Līvānu pag. D].

22879.

Ai tautieti, tēva dēls,
Turi gudru padomiņu!
Es tavā padomā
Kā zīlīte vaiņagā.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

22880.

Ai tautiet, tēva dēls,
Turi gudru padomiņ'!
Es, uz tevi raudzīdama,
Atstāj' tēvu, māmuliņ'.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

22881.

Ai tautieti, tēva dēls,
Turi gudru padomiņu!
Tevī man tēvs māmiņa,
Tevī visi padomiņi.
121 [Gulbenē (Md)].

22882.

Ak tu Dievis, es priecīga,
Man zināms arājiņš!
Jau es ēdu launadziņu
Sav' arāja klētiņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

22883.

Ak tu tautu delverīti,
Kam tu mani jaunu vīli,
Kam tu mani jaunu vīli
No manāmi māsiņām?
287 [Bauskas pilsmuižā (Bauskas pag. B)].

22884.

Apstājies(i), ošu laiva,
No ūdeņa smilktiņā;
Apstājies(i), mūs' māsiņa,
Tautiņās pie bāliņa!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 394 -

22885.

Ar tulkiem ietulkoja
Mani jaunu tautiņās.
Vai tie tulki palīdzēs
Man mūžiņu nodzīvot?
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

22886.

Ar valodu malti gāju,
Ar valodu istabā;
Ar valodu es aizgāju
Lielajās tautiņās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

22887.

Auklēj' mani tēvs māmiņa,
Auklēj' pieci bāleliņi;
Piecu, sešu auklējumu
Viens neveiklis maldināja.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22888.

Auklē mani tēvs māmiņa,
Auklē pieci bāleliņi;
Viens nelietis iznievāja
Piecu, sešu auklējumu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Šūpo mani tēvs māmiņa,
Šūpo pieci bāleliņi;
Pieci, seši šūpotāji,
Viens nelietis rājējiņš.
Nerāj mani, tu tautieti,
Ne es tava rājamā,
Sausa apse siliņā,
Tā ir tava rājamā!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

22889.

Balt' aitiņa man' māsiņa
Sudrabiņa radziņiem,
Tā nobada tautu dēlu
Ar sudraba radziņiem.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

22890.

Bēda man gadījās,
Tautu durvju daejot:
Bēda man, kā dzīvošu,
Kā apģērbšu arājiņ'.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

22891.

Bij man taut' siekalam
Ik vakar's kāj' aut!
Kas aunās tam tēvam,
Kas tik diž' audzanē?
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

22892.

Bij saulīte tecējusi
Miglaiņā rītiņā;
Bij māmiņa auklējusi
Delveŗam līgaviņu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

22893.

Dancot grib kumeliņš,
Dzelzu pieši kājiņā;
Raudāt grib mūs' māsiņa
Zem vizuļu vaiņadziņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22894.

Dar' tu tā, tautu dēls,
Kā pirmo rudentiņu:
Kad iedams rijas kult,
Piecel mani mālu malt!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

22895.

Dažu reizu to puisīti
Ar kājiņu kaitināju;
Nedomāju, necerēju
To būt manu arājiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

22896.

Dod, Dieviņ, nodzīvot
Ar pirmo arājiņu!
Gauža lēca asariņa,
Cita jauna taujājot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

228961.

Domā mani māmulīte
Labajam iedevuse:
Krievam, leitim iedevuse,
Tabaciņa malējam.
224 [Kabilē (Kld)].

22897.

Dzer, svainīt, krodziņā,
Nāc mājā vakarā:
Māsiņai gaŗa diena,
Kad neredz staigājot.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

22898.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja mūs' māsiņa
Pie nelieša tēva dēla.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 395 -

22899.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja mūs' māsiņa
Tautas galda galiņā.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

22900.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēsi tu, tautieti,
Iekš manām rociņām.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

22901.

Dusmulīti tautas sauca,
Raudulīti brāleliņi.
Dusmām tautas palīdzēja,
Asarām nevarēja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

22902.

Es bij' tāda nelietīte
Starp citām māsiņām,
Man Laimiņa taupījuse
Paš' labo arājiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

22903.

Es dabūju labu vīru,
Es Dieviņu tencināju;
Kas dabūja netiklīti,
Visu mūžu noraudāja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22904.

Es iegāju sēņu lauzt
Otra ciema birztiņā;
Tur iegāju, tur paliku,
Mūžam vairs neiznācu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22905.

Es izaugu brālīšos,
Māsas vārdu nedzirdēju;
Nu brālītis māsu sauca
Tautu galda galiņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Es izgāju dižu mežu,
Nedzirdēju dzeguzīti;
Es deviņu brāļu māsa,
Nedzirdēju māsas vārdu.
Nu izdzirdu māsas vārdu
Tautu galda galiņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

22906.

Es uzaugu pie māmiņas,
Viņai mutes nedevuse;
Zina Dievs, zina Laime,
Kad vēl došu tautiešam.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

22907.

Es māsai gana liedzu,
Māsiņ' mani neklausej';
Visu mūžu noraudaja
Vienu dienu ietamo.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

22908.

Es mātei pirmā meita,
Pastar' dēla līgaviņa.
Pirmā dzimu, gauši augu,
Pastarīti gaidīdama.
226 [Kandavā (Tl)].

22909.

Es mātei pirmā meita,
Pastarīša līgaviņa.
Vai man bija pirmajai
Pastarīti sagaidīt?
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

22910.

Es nedotu tautiešame
Pirmo gadu lina kreklu,
Es celiņu nezināju
Uz tautieša lina lauku.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

22911.

Es neņēmu kviešu klēti
Pretī vīra padomiņu;
Iztērēju kviešu klēti,
Mūžam vīra padomiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22912.

Es neņemtu rudzu kaudzi
Pa ražaiņu tēva dēlu;
Rudzu kaudze tam gadam(i),
Tēva dēlis mūžiņam.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

22913.

Es neraugu visas jostas,
Kad man kupli jostas gali;
Es neraugu visu tautu,
Kad maņ labs tautu dēls.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 396 -

1. Es par jostu nebēdāju,
Kad man kupli jostas gali;
Es par vīru nebēdāju,
Kad man laba vīramāte.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Es par kreklu nebēdāju,
Kad tik smalka apkaklīte;
Es par vīru nebēdāju,
Kad tik laba vīramāte.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 338 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

229131.

Es nevaru bāliņam
Viena ļauna vārda dot:
Pate gāju nelaižama,
Labus ļaudis dēvēdama.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

22914.

Es nevaru brīnumiem,
Kā es tiku šai vietā:
Vai vējiņš man' atpūta,
Vai ūdens atlīgoja?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

22915.

Es no tevi, tautu dēls,
Padomiņa nejautāju,
Es gan redzu, tu nebūsi
Man padoma devējiņš.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

22916.

Es nopirku arājiņu
Par kapara gredzentiņu;
Citas deva simtu mārku,
Tāda zēna nedabūja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22917.

Es nopirku tautu dēlu,
Dārgu naudu aizmaksāju:
Skuju pūru, auzu pūru,
Žagariņu vezumiņu.
190 [Kuldīā].

22918.

Es nopirku tautas dēlu
Par žagaru vezumiņu;
Būt' es otru pielikuse,
Būt' labāku dabūjuse.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

22919.

Es nopirku tautu dēlu
Par žagaru vezumiņu;
Nu es viņu neizdotu
Ne par zelta gabaliņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

22920.

Es šķitos māmuliņas
Nepieciest, neaizmirst;
I pieciešu, i piemirstu,
Kad actiņa neredzēja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22921.

Es šķitos tautiņās
Nesasilt, nesarimt;
Priekšā radu tautu dēlu
Sildītāju, remdētāju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

22922.

Es šķitos tautiņās
Ciemoties aizgājuse;
Redz' pūriņu atvedam,
Redz' telītes atdzenam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

229221.

Es smieklam nesmējos,
Nedar kaunu bāliņam.
Bij manam bāliņam
Smieklu dēļ kaunu nest?
25 [Līgatnē (Līgatnes pag. Rg)].

22923.

Es cerēju alksni lauzt,
Domāj' bērza nedabūt;
Cerēj' iet pie netikla,
Domāj' laba nedabūt:
Es nolauzu bērza rīksti,
Dabūj' labu arājiņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

22924.

Gaidi, gaidi, tautu dēls,
Ka es tavas kājas aušu;
Es noaušu bāliņam,
Kas mazai maizes deva.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22925.

Gan gribēja miežu vārpa
Bez akota nolīgot;
Gan gribēju, nevarēju
Bez arāja nodzīvot.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

22926.

Gana lēni es staigāju,
Gana gudri lūkojos,
Vēl i tad nedabūju
Pa prātam arājiņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 397 -

22927.

Gana man žēl palika
Šā rudeņa gājumiņa:
Pakaļā palikuši
Diženaji tēva dēli.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

22928.

Gan sarkana saule leca,
Balta, ceļu tecēdama;
Gan bij labis tēva dēlis,
Sunis tapa dzīvojot.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

22929.

Gaŗa egle, gaŗa priede,
Vēl gaŗāka vasariņa;
Gaŗš mūžiņš pie māmiņas,
Vēl gaŗāks tautiņās.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

22930.

Gaŗa man šī dieniņa,
Ar tautām runājot;
Kā māsai gaŗa nav
Visu mūžu tautiņās!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

22931.

Goda dēļ, slavas dēļ
Tek' svainim vārtu celt;
Aiz svainīša labumiņa
No krēsliņa neceltos.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

22932.

Godā sēd man' māsiņa,
Godā deg uguntiņš,
Bitiņ' nes vaska sveci,
Zelta grieztu lukturiņ'.
232 [Talsos (Tl)].

22933.

Gribēj' tautas, lai es raudu, -
Neraudāšu, neraudāšu!
Neraudāšu, neraudāšu,
Man tīkamis arājiņš.
224 [Kabilē (Kld)].

22934.

Ir ar zirgu neizbēgu
Laimes likta arājiņa;
Apkārt kalnu, ar līkumu, -
Viņš priekšā gadījās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22935.

Izmācīšu tautu dēlu
Pa savam prātiņam -
Agri celties, vēlu gulties,
Barot savu kumeliņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 3022 [Vecsaulē (Vecsaules pag. B)].

22936.

Juku juku jūras putni
Ar ezera gaigalēm;
Tā sajuka mūs' māsiņa
Ar svešiem ļautiņiem.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

1. Juku juku jūras putni
Ar ezera gaigaliem;
Tā sajuka sveši ļaudis
Ar maniem bāliņiem.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

22937.

Kā tu nāci, kas tev' lūdza,
Slavenais tautu dēls?
Vai es biju neēdusi,
Vai saltumā nosalusi?
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

22938.

Kuo, muos'eņ, gauži raudi,
Kuo t'ev žāl pakaļā?
Vai t'ev žāl tāva muot'es,
Vai tuo sova vaiņuc'eņa?
- Ni man žāl tāva muot'es,
Ni tuo sova vaiņuc'eņa,
Žāl man sovu jaunu dīnu,
Kur palika pakaļā.
431 [Pildas pag. Ldz].

22939.

Kā, svainīti, mežā brauci,
Kad kociņa nepazini?
Kam tu manu māsu ņēmi,
Kad tu viņas [man's] nepazini?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22940.

Kā tu cīksti, cielaviņa,
Uz cintiņa stāvēdama?
Kā tu raudi, man' māsiņa,
Arājiņa dabūjuse?
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 398 -

22941.

Ka varētu oša zaru
Zem ozola salocīt;
Ka varētu tautu dēlu
Pa prātam izmācīt!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

22942.

Kabi man' vysu myužu
Kai pirmejā vokorā:
Cerēj' mani tautu dāls,
Cerēj' tautu muomuļeņa.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

22943.

Kad, māsiņa, jauna biji,
Visi tevi bildināja.
Valkājies nu, māsiņa,
Kāda kleņģa dabūjusi!
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

22944.

Kad piesēžu pie krūmiņa,
Tūlin man ēna bija;
Kad aizgāju tautiņās,
Tūlin droša dzīvošana.
224 [Kabilē (Kld)].

22945.

Kāda vīra es gribēju,
Tāds ar man gadījās:
Nedzeŗ als, brandavīna,
Nepīpē tabaciņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

22946.

Kādu vīzīt' nodarīju,
Tādu āvu kājiņā;
Kāds tautiets gadījās,
Tāds mūdiņš jādzīvo.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Kādu vīzi es nopinu,
Tādu kāja novalkāja;
Kādu vīru es apņēmu,
Tādu mūžu nodzīvoju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

22947.

Kalnā kāpu, jo kalnā,
Pašā kalna galiņā;
Tautās gāju, jo tautās,
Pašā tautu sētiņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

22948.

Kam, māsiņa, tu raudāji?
Tava paša vaina bija:
Kam tautietim apsolīji
Uz pirmo ietumiņu,
Uz pirmo ietumiņu,
Pirmo nakti gulēdama?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

22949.

Kam, saulīte, spoži lēci,
Kad tik spoži nespīdēji?
Kam, tautieti, mani ņēmi,
Kad es tevim nepatiku?
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22950.

Kam, tautieti, lepojies?
Tu nevari lepoties:
Mežā ķerts kumeliņš,
Tumsā vesta līgaviņa.
1311 [Apē (Vlk)].

22951.

Kam, tautieti, linus sēji?
Tev liniņu nevajag:
Tu mutīti noslaucīji
Līgaviņas piedroknī.
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

22952.

Kam, tautieti, mani ņēmi,
Kad es tev nemīlēju?
Bij tev ņemt, kuŗ' mīlēja, -
Es citam dievājam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22953.

Kam, tautieti, mani ņēmi,
Kad es tev nemīlēju?
Lai es būtu stāvējuse
Kam es būtu mīlējuse.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)],
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

22954.

Kam, tautiet(i), mani ņēmi,
Kad tev jauna māmuliņa?
Kā kauniņa tev nebija,
Div' šūpuļi istabā!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

22955.

Kam, tautieti, mani ņēmi,
Kad tev cita cerējama?
Jau tā tava cerējama
Uz manim gauži raud.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

- 399 -

22956.

Kam, tautieti, mani ņēmi,
Kad tu mani niecināji?
Ņem pats savu īstu māsu,
Niecin' savu māmuliņu!
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

22957.

Kam, tautieti, mani ņēmi,
Ka tu mīļi nedzīgoj'?
Vai ņēm' mani raudināt,
Svešus ļaudis smīdināt?
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

22958.

Kas bij balts nevelēts,
Kas bij mīļš nelolots?
Gulbis balts nevelēts,
Znotiņš mīļš nelolots.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

22959.

Kas no mana gājumiņa,
Kas no pūra darījuma?
Nu man vairs nemīlēja
Svešas mātes auklējums.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

22960.

Kas redzēja sviķa celmu
Gruzdim vien, nedegam?
Kas redzēja tautu dēlu
Bez ienaida dzīvojam?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

22961.

Kas, tautieti, tev vēlēja,
Šķelmi saukt bālelīnu?
Znotu saukt, roku dot,
Cepur' nest šaujīnā.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

22962.

Kas to teica, tas meloja,
Kā sievām lētas dienas:
Visi gultas paladziņi
Asarām noraudāti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

22963.

Kas to ceļu pārtecēja
Par bāliņa tīrumiņu?
Tautiets ceļu pārtecēja,
Pēc māsiņas dzīdamies.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22964.

Kaunies kauna, man' māsiņa,
Neglaud' galvas tautiešam;
Glaud' savam bāliņam,
Kas mazai maizes deva!
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

22965.

Kaut man būtu tā vaļiņa
Iet tautās, ir pāriet,
Es pamestu tautu dēlu
Kā sivēnu midzenī.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

22966.

Kau(t) man tikt', kau(t) man tikt'
Pirmā dēla līgaviņ'!
Es tās citas ietaliņas
I saņemtu, pavadītu.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

22967.

Klaus', tautieti, mana vārda,
Es klausīšu tava vārda,
Tad mēs mīļi dzīvosim,
Kad viens otru klausīsim.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

22968.

Ko es biju sariebusi
Žēlīgami Dievīnam?
Pusmūžīnu man dzīvot
Bez maizītes arājīna;
Uz to otru pusmūžīnu
Tik ar tādu delverīti!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

229681.

Ko, meitiņ, nospūties,
Ko Dieviņu kaitināji?
Vai Dieviņš nesarada
Pa prātam arājiņu?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

22969.

Ko raudāji, mūs' māsiņa,
Kam slaucīji asariņas?
Vai netika sirms zirdziņis,
Vai rakstītas kamaniņas?
- Tīk, brālīši, sirms zirdziņis,
Tīk rakstītas kamaniņas,
Patīkama maizes vieta, -
Netīkamis arājiņš.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

- 400 -

22970.

Krustu šķērsu salocīju
Savas baltas villainītes;
Vai tādēļ gadījās
Krustiņš miežu arājiņš?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jēkab' dienu ganos gāju,
Raibus cimdus adīdama;
Vai tādēļ gadījās
Jēkabs miežu arājiņš?
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2. Krista dienu ganos gāju,
Krista cimdus noadīju;
Nu par laimi gadījās
Kristiņš miežu arājiņš.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

3. Pēterē salocīju
Savas baltas villānītes;
Vai tādēļ gadījās
Pēters miežu arājīc?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

4. Reizītē sareizēju
Savas baltas villainītes;
Vai tādēļ gadījās
Reinīts miežu arājiņš?
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

22971.

Kūpēj' vien, bet nedega
Sīki kārkli upītēi;
Rāšos vien, nedzievāšu,
Nav tīkamis tēva dēls.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

22972.

Kur, māsiņ, tev palika
Ārdīgā valodiņa?
Vai tautiņas tev' norāja,
Vai tu pate nerunāji?
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

22973.

Kur tas mūsu jaunais svainis,
Ka neredz staigājot?
Ap stūŗiem blandījās
Ar vecām draudzenēm.
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)].

1. Vai tautieti, vai tautieti,
Kur pa nakti vazājies?
Visu nakti es dziedāju,
Tavu acu neredzēju.
Tu gulēji gubenī
Ar vecām draudzenēm.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

22974.

Kur tas mūsu jaunais svainis,
Ka neredz staigājot?
Vai būs peles norējušas,
Ievilkušas midziņā?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Kur palika bajāriņis?
Nedzird mani aurājam.
Vai būs žurki norējuši,
Ievilkuši midzenī?
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2. Ku(r) pie vella, dēla māte,
Ka neredz staigājam?
Žurki galvu nokoduši,
Ievilkuši midzenī.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

22975.

Kurpnieks man kurpes šuva,
Redz man' basu staigājot;
Dievs man deva otru draugu,
Redz man' vienu dzīvojot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22976.

Kuŗš putnīnis tā dzied koši,
Kā dziedāja lakstīgala?
Kuŗš brālītis tā mīl māsu,
Kā mīl mani tautu dēls?
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

22977.

Labāk man viens tautiets,
Ne deviņi bāleniņi;
Viens tautietis maizes deva, -
Ko deviņi bāleniņi?
358 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22978.

Labi man šimbrīžam,
Kaut visam mūžiņam!
Mīļi sauca tautu dēls,
Mīļi tautu māmuliņa.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22979.

Lai krūmiņš, kāds krūmiņš,
Es krūmiņa ēniņē;
Lai vīriņš, kāds vīriņš,
Es vīriņa rūmītē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

22980.

Lai niecina, kas niecina,
Tu, tautieti, neniecini,
Tu, tautieti, neniecini,
Tev ar mani jādzīvo!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 1311 [Apē (Vlk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 401 -

1. Lai nicina, kas nicina,
Tu, tautieti, nenicini:
Tev ar mani jādzīvo,
Vai ir slikti, vai ir labi.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

22981.

Lai nicina, kas nicina,
Tu, tautieti, nenicini,
Tu, tautieti, nenicini,
Tu noņēmi vainadziņu!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

22982.

Lai stāv mani linu krekli,
Trīs ieloki pūriņāi,
Kam Dieviņis man nedeva
Pa prātame valkātāju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Krustim sviedu linu kreklu
Pašai pūra dubenāi,
Kam Dieviņis man nedeva
Pa prātam nesātāju.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

22983.

Lai vaināja, kas vaināja,
Pats, tautieti, nevaināji!
Pats tu mani izvaināji,
Pats mūžā maizi devi.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

22984.

Laime laime tev, tautieti,
Man nelaime, ka es gāju:
Tu var' mani rūdināt,
Kuŗu dienu gribēdams.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

1. Laime laime tev, tautiet,
Tev bij laime, man nelaime,
Tev bij laime, ka es gāju,
Man nelaime dzīvojot.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

22985.

Laimīt' mani dzert prasīja, -
Ko, Laimīte, es tev došu?
Būt' vēlējsi labu laimi,
Es tev dotu alu dzert;
Nāc, Laimīt, nodzeries
Purā sīvu ūdentiņu!
40-1 (Lapmežciemā).

22986.

Laimīt' manim krēslu pina,
Sila meldu lasīdama;
Nopinuse, piecēluse
Skaistam tēva dēliņam.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

1. Man Laimīte krēslu pina
Zaļa meža maliņā;
Nopinuse, dacēluse
Pie smuidrā ozoliņa.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

22987.

Ļaudis mani brūti sauca:
Brūklenīte kalniņā;
Ļaudis mani sievu sauca:
Siena kaudze lejiņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē],
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ļaudis mani brūti teica:
Zied brūklene kalniņā;
Ļaudis mani sievu teica:
Zied ieviņa lejiņā.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22988.

Liela liela nu māsiņa,
Nu brāliņu nevajag;
Būs, māsiņa, tā dieniņa,
Lūgs' brāliņus raudādama!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

22989.

Lielu domu nodomāju,
Vakarā guldamies:
Kā bij man nu iesākt
Vecu ļaužu dzīgošan'.
1191 [Ēveles draudzē].

22990.

Liecu, liecu ozoliņu,
Līdz saliecu ritenī;
Tā saliecu tautu dēlu
Pa savam prātiņam.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

22991.

Lēni dreb apšu lapa,
No vējiņa vēsināta;
Gauži raud tā meitiņa,
No tautieša rūdināta.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

22992.

Lēni gāju, gaŗi spēru
Par tautieša pagalmiņu;
Saka tautas raudzīdamas:
Tur būs laba saiminiece.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

- 402 -

22993.

Lēti kurt uguntiņu
Iekurtās pagalēs;
Lēti iet tautiņās
Pie ierasta tēva dēla.
224 [Kabilē (Kld)].

22994.

Lec, māsiņa, par galdiņu,
Par asaju zobeniņu,
Ja netika tautu dēls
Pa tavam(i) prātiņam!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

22995.

Linu gāju linodama
Tai svešāi zemītē.
Tur palika lini mani,
Tur es pate, linotāja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Nelaiž mani māmuliņa
Par novadu linoties;
Tur palika lini mani,
Tur es pate, linotāja.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

22996.

Māsiņ, tavu drošu prātu
Sēdēt tautu vidiņā!
Manu sirdi, manu prātu,
Es pārlēktu pār galdiņu,
Es pārlēktu pār galdiņu,
Pār asaju zobentiņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

22997.

Māte savu dēlu slēdza
Deviņāmi atslēgām;
Līdz ierauga mūs' māsiņu,
Vis's deviņas cauri skrēja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Māte savu dēlu sēja
Triju grožu galiņē;
Līdz ierauga mūs' māsiņu,
Tūlin visus pušu rāva.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2. Māte savu meitu sēja
Piecu virvju galiņā;
Visas piecas pušu rāva,
Nāk pie mūsu bāleliņa.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

22998.

Mana māsa, mana māsa,
Kad gulēja šūpulī;
Nu nav vaira mana māsa,
Kad tautāmi roku deva.
121 [Gulbenē (Md)].

22999.

Mauroi muna raibuo gūvs
Tautu klāva dybynā;
Jau es poša gauži raužu
Tautu golda maleņā.
409 [Līksnas pag. D], 4222 [Vārkavas pag. D], 423 [Daugavpils apr.].

23000.

Meklējiet, jūs ļautiņi,
Kur jūs tādu dabūsiet,
Kas neēda, kas nedzēra,
Kas miedziņa negulēja.
Vējš neēda, vējš nedzēra,
Ūdens miega negulēja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Cik sen tautas mani teica,
Nu sāk mani niecināt:
Saka mani lielēdāju,
Daudz miedziņa gulētāju.
Eita, tautas, meklējat,
Kur jūs tādu dabūsat,
Kas nēeda, kas nedzēra,
Kas miedziņa negulēja.
Vējš nēeda, vējš nedzēra,
Ūdens miega negulēja.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

23001.

Melša melša, bāleniņ,
Sak' māsiņu piedzērušu;
Māsiņai sklidas kurpes,
Ieslīd tautu sētiņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

23002.

Mīlē mani, tautu dēls,
Es jau tevi gan mīlēju,
Es jau, tevi mīlēdama,
Atstāj' tēvu, māmuliņu,
Atstāj' tēvu, māmuliņu,
Savus mīļus bāleliņus.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

1. Mīl', tautieti, mani, mīl'
Kā sirsniņu azotē!
Es, uz tevi cerēdama,
Atstāj' tēvu, māmulīti.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

- 403 -

23003.

Mīlē mani, tautu dēli,
Mīlē mani no sirsniņas,
Kā tu mani tad mīlēji,
Kad es augu bāliņos!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mīli mani, tautu dēls,
Nu es tava mīlējama,
Kā es tevi tad mīlēju,
Kad es augu bāliņos.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23004.

Mīlē mani, tu tautieti,
Es jau tevi sen mīlēju:
Griezu pušu āboliņu,
Pušu rieksta kodoliņu.
4 [Aijažos].

23005.

Mīļi lūdzu tautu dēla,
Ap galviņu glāsīdama:
Nedzer ilgi krodziņā,
Nestāvini kumeliņu!
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

23006.

Mīli mani, svainīti,
Šo vakariņu;
Rītā mīlēsi,
Nebūšu vairs!
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

23007.

Mūs' māsiņa, nabadzīte,
Ļaunu dienu nepiecieta.
Kā, māsiņa, tu pieciesi
Visu mūžu tautiņās?
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

23008.

Ne runāt nerunāju,
Māte lika nerunāt,
Māte lika nerunāt,
Nebārstīt valodiņu.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

23009.

Ne tam tiku, kas cerēja,
Kam solīja bāleliņi, -
Gudram tēva dēliņam,
Kas klusiņi lūkojās.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

23010.

Na cik gara kaņepeite
Muoluotā kal'neņā;
Na ļusteiga mums muoseņa,
Nūguojuse tauteņuos.
Vai [Ci] nu Dīva, vai [ci] nu Laimas,
Nažēleigs oruojeņš.
4221 [Asūnes pag. D].

23011.

Neatradu ozoliņa
Gludajām lapiņām;
Neatradu tautu dēla
Pa savam prātiņam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23012.

Nebēdāju linu kreklu,
Kad tik linu apkaklīte;
Nebēdāju mūžu labu,
Kad tik labis mūža draugs.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Nekāroju linu krekla,
Ja tik linu apkaklīte;
Nekāroju skaista vīra
Ja tik maizes paēduse.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23013.

Nedod, Dieviņ, tādu vīru,
Kāds manai māsiņai:
Dzēris, miegu negulēja,
Sakāms, vārdu neklausīja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

23014.

Nedomā, man' māsiņa,
Sald' ābolu atraduse!
Gan atrasi dzīvodama
Tā saldo, kā rūgto.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

23015.

Nedomā, man' māsiņa,
Sald' āboli atradusi!
Gan atrasi dzīvodama
Visrūgto apentiņu.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Mūs' māsiņa priecājās,
Zelta zirni dabūjusi.
Kad dzīvosi, atradīsi
Kā rūgtaju apenīti!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

23016.

Nedomāju, negādāju
Uz tā tautu sirmā kuiļa:
Tas izraka āra liepu
Brāļa dārza maliņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 404 -

23017.

Nedomāju, necerēju
Tā kalnā gavilēt.
Vai vējīnis man' atpūta,
Vai ūdenis atlīgoja?
Tautu dēla kumelīnis
Kā ūdenis atlīgoja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23018.

Nedomāju, necerēju
Tai ciemāi kājas aut;
Tai ciemāi novalkāju
Savas baltas villainītes.
190 [Kuldīā].

23019.

Nedomāju tai porāi
Velēt savu kāju autu;
Pa dieniņu dzievādama,
Velēj' baltas villainītes.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

23020.

Niecin' bite sila ziedu,
Niecin' vēŗa ozoliņu;
Tā niecina sveši ļaudis,
Māmiņ, tavu auklējumu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

23021.

Nenicini, nenicini
Svešas mātes auklējumu!
Kādu Dievs, Laime lika,
Tādu māmiņ' i auklēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23022.

Nesēd', māsiņ,
Tai bēdu gultē:
Tai bēdu gultē
Daudz asaras.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

230221.

Nesmejat, jūs ļautiņi,
Tāds ar tādu satikās:
Ruda kaza satikās
Ar pelēku buķelīti.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23023.

Neviens mani tā nemīl,
Kā mīl mani tautu dēls,
Dod mutītes guldamies,
Dod no rīta celdamies.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

23024.

Neviens putnis tā nedūc,
Kā dūc meža balodītis;
Neviens mani tā nemīl,
Kā mīl mani tautu dēls.
256 [Apguldē (Auru pag. Jg)].

23025.

Necel, Laime, tā krēsliņa,
Kur sēdēju bāliņos;
Šūn man jaunu no sudraba,
Cel jaunā vietiņā!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23026.

No maniem tautu dēls
Jautāj' gudra padomiņa;
Man pašai vajadzēja
Padomiņa devējiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23027.

No zemītes izziedēja
Sarkanais āboliņš;
No sirsniņas es mīlēju
Sav' maizītes arājiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

1. No saknītes griķīts zied
Baltraibiemi ziediņiem;
No sirsniņas es mīlēju
Dižano tautu dēlu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23028.

Pa purvam purva zāle,
Ne pa āra ābolam;
Pa tautām mūs' māsiņa,
Ne pa savu bāleniņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23029.

Pa tautām, pa tautām
Mūs' māsiņa dzeltainīte:
Tautām tek vārtu vērt,
Netek vairs bāliņam.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23030.

Padomiņu man dodiet,
Padomiņa man vajaga;
Ļauna vārda nedodat,
Tā man vis nevajaga!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23031.

Pār kalniņu pārtecēju,
Zemenītes meklēdama;
Tā pārteku tautu zemi,
Bāleliņus gaidīdama.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 405 -

23032.

Palaid, bite, palaid, bite,
Kamenīti ziediņos;
Palaidieti, sveši ļaudis,
Vēl māsiņas apraudzīt!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23033.

Paldies saku Dieviņam,
Man rociņa labi gāja:
Man piedzima arājiņš
Apautāmi kājiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23034.

Paldies saku Laimiņai,
Kas i mani sievu lika;
Nu es drīkstu ceļu iet,
Ar ļaudīm parunāt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23035.

Par Daugavu tiltu grīda
Ozoliņa dēlīšiem,
Ka varēju ritināt
Savas baltas vilnānītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23036.

Parādāt, parādāt,
Ļaudis, manu arājiņu;
Ja tā paša nerādāt,
Parādāt kumeliņu!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

23037.

Paraugies, tu māsiņ,
Kas tev sēd ieblakām:
Sviķu celms, sviķu celms,
Tas tev sēd ieblakām!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

23038.

Pie žodziņa piespiedos,
Tāpat mana ēna bija;
Es piestāju pie tautieša,
Tāpat mīļa valodiņa.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

23039.

Pielipa dadzīts
Pie vilnānītes;
Pielipa māsiņa
Pie svešu ļaužu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23040.

Pirmis manis tautu dēls
Celšus cēla kumeļā;
Pēc tas mani kājiņām
Dziļus dubļus bridināja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

23041.

Pirmo gadu, man' māsiņ,
Neteic tautu labumiņu!
Pirmo gadu tautu dēls
Klēpī tevi vien auklēja,
Jau otrā gadiņā
Kājām tevi paspārdīja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

23042.

Pirmo gadu man' tautiets
Medus maizi ēdināja;
Otru gadu, trešu gadu
Asarāmi dzirdināja.
4 [Aijažos].

1. Piermis mani tautu dēls
Saldu medu ēdināja;
Pēc tas mani ēdināja
Sīvajām sinepēm.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

23043.

Pirmo gadu tautiešam
Mīkstas cisas ij taisīju;
Jau otrā, jau trešā
Ar milniņu pamaisīju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23044.

Pirmo gadu tautiešam
Rakstīdama kreklu šuvu;
Jau otrā gadiņā
Ne vīlītes nevīlēju.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

23045.

Pirmo gadu tautiešam
Rullēt kreklus sarullēju;
Jau otrā, trešajā
Ne ar vāli neuzsitu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Pirmo gadu tautiešam
Rullēt kreklus sarullēju;
Jau otrā, jau trešā
Ap sētiņu apdauzīju.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

- 406 -

2. Pirmo gadu tautu meita
Rullē kreklu sarullēja;
Otru gadu, trešu gadu
Ap pakšiemi apdauzīja.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

23046.

Pirmo gadu tautiets sauca:
Puķīt, mana līgaviņ!
Otru gadu, trešu gadu:
Raganiņa, raganiņa!
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

23047.

Pirmo gadu tautu dēls
Klēpī vien saauklēja;
Otru gadu, trešu gadu
Neierauga staigājot.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Tautiets, mani cerēdams,
Klēpī vien noauklēja;
Kad paņēma, neierauga
Par pagalmu pārejot.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

23048.

Pirmo gadu tautu dēls
Uz rociņas guldināja;
Jau otrā, jau trešā
Nelaiž gultas maliņā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Pirmo gadu līgaviņu
Uz rociņas guldināju;
Jau otrā gadiņā
Stūm' cisiņu maliņā.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

23049.

Pircienies iesapirka
Mūs' māsiņa tautiņās:
Ar pūriņu zemi pirka,
Ar vaiņagu arājiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Pirktin pirkta man zemīte,
Pirktin pirkts arājiņš:
Par pūriņu zemi pirku,
Par vaiņagu arājiņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23050.

Protu, redzu, māsiņai
Neies labi dzīvojot:
Lieli mazi, veci jauni
Šķībi vien skatījās.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

23051.

Pūt, vējiņi, kā tev tīk,
Es ozola ēniņā(i);
Darāt, brāļi, kā jums tīk,
Es tautieša rociņā(i).
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Pūt, vējiņi, kā tev tīk,
Es krūmiņa ēniņā;
Sauc, māmiņa, kā tev tīk,
Es tautieša rociņā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

23052.

Pus' riekstiņa pati ēdu,
Pusi devu tautiešam,
Abi divi paēdam
No tā rieksta kodoliņa.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

1. Pušu kodu rieksta čaulu,
Pušu rieksta kodoliņu;
Vienu pusi pats apēdu,
Otru devu līgavai.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

23053.

Raud māsiņa viena pate,
Raud, ar otru runādama:
Nava tāda arājiņa
Kā citāmi māsiņām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

23054.

Raud māsiņa visu dienu,
Rauda visu vakariņu;
Es gan zinu, tav netika
Tās māmiņas lolojums.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23055.

Raud māsiņa visu ceļu,
Raud, pie brāļa danākdama;
Kam, māsiņa, neraudāji,
Kad tautāmi roku devi?
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

23056.

Raudādama vien staigāju
Šādu gaŗu vasariņu.
Nu būt' gan atsacījsi,
Kaut varējsi, tautiešam.
Nemīl dienu runāties,
Ne vēl nakti klātgulēt.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

23057.

Raud', muoseņ, i naraudi,
V'el' tu vysa nazynuoji;
Ka(b) tu vysu zynuojus'e,
Vel' gaužuok rauduotuļi.
426 [Sakstagala pag. Rz].

- 407 -

23058.

Raudi, raudi, tu māsiņa,
Neviens tevi nežēloja,
Apkārt tevi sveši ļaudis
Kā greizaji ozoliņi.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

23059.

Redzi, redzi, tu Dieviņi,
Kas tiešāmi nedzīvoja,
Kas turēja liekus ļaudis
Stārp laulātu līgaviņu!
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

23060.

Reti reti āboliņi
Ar četrām lapiņām;
Reti reti tie tautieši,
Kas mīl savas līgaviņas.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

23061.

Ribu ribu mans pūriņš
Atpakaļu bāliņos:
Gana laba maizes vieta,
Nav tīkams arājiņš.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

23062.

Rozīte rozīte
Mūs' māsiņa,
Ērcītis ērcītis
Jaunais brālis;
Ērcītis sargāja
Rozīti plūkāt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23063.

Saderam mēs, tautieti,
Lopi mūsu nesader:
Tavi zirgi, manas govis
Kājiņām mīdījās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23064.

Saka mani neprašiņu,
Kad es daudzi nerunāju;
Vēl es protu atsacīt
I pašam gudrijam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23065.

Sak' ozolu cietu koku,
Nava liepas cietumiņ';
Saka gudru tautu dēlu,
Nava manu gudrumiņ'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Sak' ozolu cietu koku,
Nav ne niedres cietumā;
Sak' tautieti gudru vīru,
Nav ne manas gudrībiņas.
216 [Ventspilī].

23066.

Sakās tautas manis dēļ
Lielu godu darījušas.
Savubēd jūs, tautiņas,
Munubēd bāleniņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23067.

Sak' tiešām, tautu dēls,
Kur pievīli mūs' māsiņu?
Tēva lauka galiņā
Pie zaļā ozoliņa.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

23068.

Še, brālīti, nodzeries
Skaidr' avota ūdentiņu,
Kam tu mani nevēlēji
Labam miežu arājam.
183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].

23069.

Še mani liedzēji,
Še vainētāji,
Še ēda, še dzēra
Manā godā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

23070.

Žaloi mani, tautu dāls,
Pyrmajā gad'eņā:
Reitā agri caldamīs
Satin kuojis kažukā.
409 [Līksnas pag. D], 4222 [Vārkavas pag. D].

23071.

Šķir, irbīte, papardīšus,
Meklē savu ligzda vietu;
Šķir, māsiņa, svešus ļaudis,
Meklē savu arājiņu!
190 [Kuldīā].

23072.

Šorīt agri celdamās,
Trīs vārdiņus vien sacīju:
Dieva dēls, mīļa Māra,
Nāc manim palīgā!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 408 -

23073.

Silti man, karsti man
Ar māmiņas villānīti;
Tautu dēla brūni svārki
Kā tie ledus gabaliņi.
1311 [Apē (Vlk)].

23074.

Šmuidra gara es izaugu,
Muot'ai mut'as naīd'evu;
Man daguoja šūnaksn'eņ
Šmurguļam mutis dūt'.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

23075.

Soli, soli, tu tautieti,
Tu solīji, es solīju:
Tu solīji pūra lādi
Tīru zeltu liedināt,
Es tav došu linu kreklu,
Līdz zemīti norakstītu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23076.

Speŗu kāju ābolā,
Iezaspēru rāvājā;
Sēstos brāļu vidiņā,
Iezasēdu dieveŗos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23077.

Spoža saule uzlēkdama,
Ne tik spoža tecēdama;
Mīļš tautietis precēdams,
Ne tik mīļš dzīvodams.
226 [Kandavā (Tl)].

23078.

Strauja straja upe tek
Gar tautieša namdurvīm;
Tā nebija strauja upe,
Tās bij manas asariņas.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

23079.

Sukājiet galvu manu,
Matu manu nepiniet,
Lai stāvēja mati mani
Māmuliņas pinumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23080.

Svainītim roku devu
Caur deviņi bāleliņi;
Kā, svainīti, tev klājās,
Kā manai māsiņai?
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

23081.

Svainīšam roku devu
Caur deviņi bāleliņi;
Svaiņa roka i apbira
Gaudajām asarām.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

23082.

Svainītim roku devu
Caur deviņi bāleliņi;
Svainītimi māsa mana,
Brālītimi tautu meita.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

23083.

Svainīšam roku devu
Caur deviņi bāleliņi;
Svainīts man visupirms
Tautu durvis virināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dieveŗam roku sniedzu
Caur deviņi bāleliņi,
Tas bij man tautiņās
Pirmais duru vērējiņš.
1253 [Kroņa laicenē].

23084.

Svainis man roku deva,
Es svainīti nepazinu;
No cimdiem vien pazinu:
Māsas cimdi rociņā.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)], 363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

23085.

Sveši ļaudis man' [mūs'] māsiņu
Ar puķīti smīdināja.
Nesmejies, man' [mūs'] māsiņa,
Vai puķītes neredzēji?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23086.

Tāda pate man' māsiņa
Kā tie citi sveši ļaudis,
Sērstu mani aicināja,
Dieveŗam paturēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23087.

Tāds ar tādu satikās,
Tāds ar tādu vazājās:
Tāda bija mūs' māsiņa,
Tāds bij tautu neveiklīts.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23088.

Tautās gāju, nebēdāju,
Šķiet' priekšāi māmuļīti;
Kad aizgāju, tad atradu
Pakaļāi palikušu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

- 409 -

1. Tautās gāju, nebēdāju,
Šķietu priekšu māmulīti;
Kad aizgāju, tad atradu
Pakaļāi palikušu.
Paliek mana māmulīte
Kā cielava rotājot;
Priekšāi radu dēla māti
Kā uguni sprēgājam.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

23089.

Tautas saka: raudi, raudi!
Neraudāšu, neraudāšu.
Ja būt' kāda raudāšana,
Noraudāšu dzīvodama.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

23090.

Tautiets, mani precēdams,
Daudzi deva mīļu vārdu.
Kur, tautieti, mīļi vārdi,
Visu mūžu dzīvojot?
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23091.

Tautiets, mani precēdams,
Dzīrās manas kājas aut.
Gan tu, šķelmi, dzīvodams,
Ne aukliņu nenovīsi!
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

1. Tautiets, mani precēdams,
Solījāsi kājas aut;
Pirmajāi gadiņāi
Ni aukliņas nenovija.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

23092.

Tautiets, mani precēdams,
Klēpī vien noauklēja;
Kad dabūja rociņā,
Dzīvot šķelmis nemācēja.
1311 [Apē (Vlk)].

23093.

Tautiets, mani precēdams,
Sietā nesa ūdentiņu;
Kad aizgāju, tad nenesa
Ne ozola ķipītī.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

23094.

Tautiets, mani precēdams,
Solīj' kurpes šūdināt;
Nu paņēma, nu atveda, -
Vīzēm auklu nenovija.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23095.

Tautiņās nogājuse,
Pie durvīm cisas taisu;
Ja tie manis nepiecēla,
Kaut ar kāju pabīdīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23096.

Tautu dēls lielījās,
Mani mazu audzinājs.
Kādu velnu tu audzēji!
Man' audzēja bāleniņi.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

23097.

Tautu dēls lielījās,
Mani mazu audzinājs.
Ne tu man maizes devi,
Ja tu mani daudzināji.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23098.

Tautu dēls lielījās,
Mani mazu audzinājs.
Vai tādēļ audzināji,
Ka ganos maizi devi?
Tu man devi, es tev devu
Vēl jo lielu gabaliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

23099.

Tautu dēlis lielījās,
Mani mazu audzinājs.
Cikreiz, nelga, tu atnesi
Man mazai launadziņu?
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Tautu dēls lielījās,
Mani mazu audzinājs.
Kuŗu dienu tu atnesi
Savu tiesu launadziņa?
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

230991.

Tautu dēls man jautāja,
Kas manā pūriņā.
Cirvju kāti, ratu rungas,
Tie manā pūriņā.
Mans bāliņis sataisīja,
Teic tautieti neprotamu.
232 [Talsos (Tl)].

- 410 -

23100.

Teicies, māsiņa,
Ko tautas darīja:
Vai veda pirtī,
Vai sutināja?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

23101.

Tek upīte, nāk māsiņa,
Abas nāca raudādamas:
Upīt' ziedu piebiruse,
Māsu ļaudis rūdināja.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

23102.

Tev, tautiet, tēva nav,
Man nevaid māmuliņas;
Ni vienam, ni otram,
Kas mums deva padomiņu!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

23103.

Tec, mana māsiņa,
Teciņus vien!
Nu tevi ievedu
Labajā vietā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

23104.

Tik vien lūdzu, sveši ļaudis,
Jūs par ļaunu neņemiet:
Droši gāju istabā,
Sēžos galda galiņā,
Dzeŗu zelta biķerīti,
Pilnu gaužu asariņu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

23105.

To puisīti nevēlēju
Es par savu arājiņu;
Vēlējos ielaiduse
Ar akmeni mugurā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23106.

Trīs reizītes Laime kliedze,
Kalniņā stāvēdama,
Nu godā sacēluse
Tās māmiņas auklējumu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

23107.

Trīs vasaras sirms āzīts
Pa aploku vazājās;
Kuris Dievs iegādāja
Mūsu pašu māsiņai!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23108.

Ugunē ugunē
Visas tautu atslēdziņas!
Kas tās man rokā deva
Pirmajā vakarā?
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

23109.

Uz tautieša mūža raudu,
Uz bāliņa devējiņa;
Par māmiņas auklējumu
Ne vārdiņa nesacīju.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

23110.

Uz tautieša tā raudzīju
Kā uz zaļa ozoliņa,
Tas man tēvs, tas māmiņa,
Tas man maizes devējiņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23111.

Uz tulkiemi es raudāju,
Ne uz īstu precenieku:
Kad tie tulki iztulkoja,
Tad precēja precenieki.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

231111.

Vai tādēļ zemu saule,
Kad aiz kupla ozoliņa?
Vai tādēļ bez brālīša,
Kad es tālu tautiņās?
224 [Kabilē (Kld)].

23112.

Vai tādēļe zemu saule,
Kad aiz kupla ozoliņa?
Vai tādēļe lēts mūžiņis,
Kad pie laba tēva dēla?
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

23113.

Vai tādēļ zemu saule,
Kad aiz zaļa ozoliņa?
Vai tādēļ tautu vara,
Kad es tautu rociņā?
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

23114.

Vai, tautiet, tev nav kauna,
Mana pūra vaicājot?
Man bij sagšas, man palagi,
Tev tie pliki gultas stabi.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

- 411 -

23115.

Valod, manu valodiņu,
Kāda mana valodiņa!
Ar tautām runādama,
Aprunāju bāleliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23116.

Viena pate man' māsiņa
Kā zīlīte ozolā,
Tā pazuda tautiņās
Kā oliņa ūdenā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23117.

V'el', muos'eņ, taujuojīs,
V'el' t'ev b'eja taujuotīs,
V'el' tev b'eja taujuotīs
Sovys v'ērtis oruojeņa.
426 [Sakstagala pag. Rz].

23118.

Visapkārt bērzu birze,
Vidū saule ritināja;
Visapkārt sveši ļaudis,
Vidū raud man' māsiņa.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

23119.

Visapkārt sveces dega,
Vidū kronis grozījās;
Visapkārt tautas sēd,
Vidū sēd man' māsiņa.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

23120.

Visi ļaudis tā sacīja,
Ka es vīra nedabūšu.
Es dabūju tādu vīru,
Ka ļaudīm žēl nācās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23121.

Visi ļaudis to vien teica,
Ka es vīra nedabūšu.
Dabūj' vīru, dabūj' bērnu,
Dabūj' dūri mugurā.
190 [Kuldīā].

23122.

Visi ļaudis to vien teica,
Ka es vīra nedabūšu.
Es dabūju to puisīti,
Kur meitiņas dalījās.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)], 404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. A Dieviņu, a Dieviņu,
Nu es biju laimējuse:
Es dabūju to puisīti,
Kur meitiņas dalījās.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2. Nu Dieviņu, nu Dieviņu,
Nu es biju laimējies:
Nu dabūju to meitiņu,
Ar ko puiši dalījās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23123.

Visi saka, visi saka,
Ka es vīra nedabūšu.
Es dabūju tādu vīru
Kā Vāczemes ozoliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

23124.

Visi saka, visi saka,
Ka es vīra nedabūšu.
Kādu vīru es gribēju,
Tāds ar manim gadījās.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

23125.

Vis' uz mani, vis' uz mani,
Vis' uz manu brāleliņu.
Ko, ļautiņi, es jums daru,
Ko dar' mans brāleliņš?
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Vis' iz mane, vis' iz mane,
Vis' iz munu buol'el'eņu;
Dīvs aiz mane, Dīvs aiz mane,
Dīvs aiz munu buol'el'eņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

23126.

Visu mūžu noraudāju
Vienas dienas gājumiņu;
Būt labāk to dieniņu
Uz akmeni pasēdējse,
Nekā būtu sēdējuse
Tautu dēla kamanās.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Labāk būtu to dieniņu
Eglītēs nosēdējse,
Ne gājuse istabā
Neveikļam roku dot.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2. Labāk būtu to dieniņu
Zem eglītes notupējse,
Nekā būtu saderējse
Ar to dēla māmuliņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

- 412 -

3. Vienu dienu, ne mūžiņu,
Nolīgoju tautiņās;
Visu mūžu noraudāju
Vienas dienas gājumiņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

4. Visu mūžu noraudāju
Vienas dienas gājumiņu.
Labāk būtu to dieniņu
Brāļa cūkas ganījuse,
Nekā gājse istabā
Tautiešam rokas dot.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

23127.

Caur ūdeni, caur akmini
Vilku Rīgas sudrabiņu;
Caur tautām tautas veda,
Māmiņ, tavu auklējumu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23128.

Cēlu krēslu atrāvu
Baltajam bāliņam;
Iegādāju to dieniņu,
Kad man' gauži raudināja.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

23129.

Cēlu krēsliņ' i atrāvu
Baltajam brāliņam,
Kam tas mani pats iecēla
Svešu ļaužu kamanās.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23130.

Cērt, bāliņ, nebēdā,
Tautām zaļu ozoliņu
Kā tautiņas liepu cirta
Tavas klēts pakaļā!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23131.

Celiņā man sažēl,
Sav' māsiņu izdodot;
Kas kājiņas man noaus,
Kas nojūgs kumeliņu?
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

23132.

Celies agri, tautu meita,
Iesim abas druviņā!
Celsies vēlu saulītē,
Iesi viena, raudādama,
Iesi viena, raudādama,
Ies' celiņa taujādama.
84 [Kusā (Kusas pag. Md)].

46424.

Ai Dieviņ, man navaid
Pa prātam arejiš!
Pastaliņ, maz liet,
Nav peic kāj padarit.
445 [Ugāles Vp].

46425.

Vai Duorteiti, vai muosjaņi,
Kur tev taidsi gadējuosi?
Pi bazneicis rūku devja,
Gonūs sīra gabaliņa [gabaliņu].
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

46426.

Vai Laimeņ, muomuleņ,
Kam tu mani še atdevi?
Vysu myužu raudoujusja
Vīnas dīnas guojumiņu.
Lobuok byutu vysu myužu
Zam eglītes sēdējusja.
89 [Dricēnu Rz].

46427.

Oi tāteit, oi māmeņa,
Kuoda tautu dzeivūšana:
Vīna dīna āsta, dzarta,
Ūtra gauži nūrauduota.
358 [Rugāju Abr].

46428.

Apsēdose, nopūtose,
Vai Dieviņi, rokas gura:
Visa tautu liela zeme
Uz manāme rociņāme.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46429.

Ar vysimi loba beju,
Ar vysimi sadarēju.
Dīvam zynuot, kai byus niu
Kaut ar vīnu saderēt.
314 [Pildas Ldz].

46430.

Ai lobū kumēliņu
Leidza kolni, leidza lejas;
Ai gudrū oruojiņ(u)
Leidza guoja muns myužeņš.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

- 413 -

46431.

Ar tautieti es sakūru
Bērzu malkas uguntiņu.
Ja tā guns gaiši degs,
Tad mēs mīļi dzīvosim;
Ja tā degs spraukšķēdama,
Tad mēs abi bārsimies.
338 [Rankas C].

46432.

Balta lina grožus viju,
Ūdenī mērcēdama,
Tad varēju tautu dēlu
Ik rītiņus sutināt.
449 [Ungurmuižas D].

46433.

Berziņam div vaļiņas:
Plaukst lapiņas, birst lapiņas;
Kas man dotu tādu vaļu,
Iet pie cita tēva dēla?
301 [Palsmaņa Vlk].

46434.

Bitīt' vasku šūdināja,
Mamiņ' meitu lolojusi.
Bitīt, tavu šuvumiņu
Baznīcāi dedzināja;
Māmiņ, tavu lolojumu
Tautiņās niecināja.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

46435.

Būt' es to zinājusi:
Gŗūta dzīve tautiņās,
Es ieveltu gŗūt' akmeni
Tautu dēla kamanās,
Lai rūsētu, lai pelētu
Līdz mūžiņa galiņam.
560 [Rīga ].

46436.

Citam meitas lielījās:
Zināms maizes arājiņš;
Es ne vārda nesacīju,
Man papriekšu gadījās.
36 [Balvu Abr].

46437.

Dod, Dieviņ, nodzīvot
Ar pirmo arājiņu;
Gaudi bira asariņas
Citu, jaunu taujājot.
211 [Ļaudonas Md].

46438.

Dod, Dieviņi, veselību
Manam maizes arājam!
Došu maizi nabagam,
Dažam ceļ(a) gājējam.
40 [Basu (Bases) Azp].

46439.

Dzāruojs muns tāvs māmiņa,
Mani jaunu puordzāruši;
Nyule muna gaisma ausa,
Nyule muna saule lēca,
Nyule muns vainadziņš
Pumpurūs taisejās.
465 [Varakļānu Rz].

46440.

Dzeivuodama Dīvu lyudžu,
Kab veirs lobs oruojiņš;
Kam gaļviņas nedauzeitu,
Kam maizeites nažāluotu.
579 [Viļāni Rz apr.].

46441.

Es atradu ganīdama
Zaļu zīdu kamoltiņu,
Par to pirku tēva dēlu
Ar visiem zābakiem.
198 [Krustpils D].

46442.

Es atradu oša celmu
Apsvilušu, nedegušu;
Es atradu tēva dēlu
Izaugušu, nemācītu.
148 [Jaunpiebalgas C].

46443.

Es bij meita, gudra meita,
Es dabūju arājiņu:
Arājs ara lauka vidu,
Es nojūdzu kumeliņ'.
23 [Ārlavas Tl].

46444.

Es domāju kalnu kāpt,
Pie vītola noķērties;
Noķēros pie vībakas,
Pie nelieša tautu dēla.
467 [Vārmes Kld].

46445.

Es domāju tautīnās
Dzievāt Dieva labumā;
Kad nogāju, tad dzievāju
Kā ērciešu krūmīnā.
39 [Bārtas Lp].

- 414 -

46446.

Es dūmuoju tautiņūs
Myužam bādu naredzēt;
Atsasādu, nūsapyušu,
Bāda kuoju galiņā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46447.

Es domāju šovasar
Pa vaļai vaļoties;
Tā iekrita man sirsniņa,
Kā oliņa ūdenī.
3 [Adulienas Md].

1. Es gribēju šūvosor
Vaļē i nūdzeivuot;
Īkrita muna sirsniņa,
Kuo akmins ūdenē.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

46448.

Es dūmuoju tauteņuos
Pasa vīgla vīglynuot;
Nūgrima muna sirsneņa,
Kai ūleņa yudinī.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

46449.

Es, tautiņās izīdama,
Gribu vīgla vīglinātīs;
Nūgrima muna sirsniņa,
Kai ūliņa iudenī.
358 [Rugāju Abr].

46450.

Nūsleika muna sirsneņa,
Kai ūleņa jyudenī;
Pazuda muns pruoteņis,
Kad as guoju tauteņuos.
143 [Jāsmuižas D].

46451.

Nūzalaidi, tu muoseņ,
Kai nu kolna lejeņā;
Nūgrima tova sirsneņa,
Kai akmins yudinī.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

46452.

Es izaugu jauna meita,
Uz akmeņa stuovādama.
Akmins mani nūluodēja:
Myužam veira nadabuot.
Es dabavu taida veira,
Kaida manim vajadzēja.
466 [Vārkavas D].

46453.

Es iesēju atslēdziņu
Jostas pušķu galiņā:
Es atslēdzu tautiešam
Visur gudru padomiņu.
291 [Orgresgala Rg].

46454.

Es, māsiņa, nedižena
Par visām māsiņām;
Man Laimiņa audzējusi
Dižināku arājiņu.
146 [Jaungulbenes Md].

46455.

Es nebiju izaugdama
Tādu ļaužu redzējusi,
Kādi man gadījās
Visu mūžu jādzīvo.
211 [Ļaudonas Md].

46456.

Es nevaru vainu dot
Vecajam brālītim,
Pate gāju nelaižama,
Laba(s) tautas dēvēdama.
245 [Lutriņu Kld].

46457.

Es nopirku arājiņu
Par kapara gredzentiņu;
Citas deva simtu mārku,
Tāda zēna nedabūju.
605 [Skolas].

46458.

Es palaista tauteņos,
Kai vuškeņa ganeņūs;
Man vuškeņas vys'(s) palākas,
Sovas māmeņas navā.
247 [Makašānu Rz].

46459.

Es šķitos tādu ļaužu
Ne acim neredzēt;
Man pašai gadījās
Ar tādiem sadzīvot [jādzīvo].
241 [Lubānas Md].

46460.

Es varu ēzdama,
Dzerdama dziedāt.
Es labi zināju,
Mans vīrs nešļūpst.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 415 -

46461.

Gon, muosiņ, lasējīs,
Da nalītu izlasēji.
Es byut' taidu pasmālusi
Takušā upeitī.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46462.

Gon, muoseņ, lasējīs,
Vēl tev beja lasētīs,
Ka narodi oruojeņa
Pa sovam pruoteņam.
Nūdzan vogu, atdzan vogu,
Verās vutu capurī.
89 [Dricēnu Rz].

46463.

Gonūs guoju, gaņa beju,
Gon(u) vynu vainadzeņu;
Ar tū pošu vainadzeņu
Es pi veira aizguoju.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

46464.

Godai, māte, pirmo dēlu,
Pirmo vestu vedekliņu;
Jau otram, trešajam
Nāks meitiņas dziedādamas.
224 [Lielvārdes Rg].

46465.

Gryuta dzeive sīveņai,
Veira dubļu rausējai:
Ar rūkomi putru vuorej,
Ar kuojomi bārnu šyupoj.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

46466.

Gryuts atstuot lakstīgolai
Smoroduoju perekl(īt)i;
Gryuts munai muosiņai
Pirmū godu tautiņuos.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

46467.

Grouts bej guliet skujiņās,
Zam bierziņa lapiņom.
Grouts tai munai muosiņai
Pirmū godu tautiņuos:
Pate ņemt nadreikstēja,
Veiramuote naīdeva.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46468.

Gryuts munai muoseņai
Pyrmūs gods tauteņuos:
Vaca muna māmuleņa,
Naspēj gonus izvedēt.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

46469.

Gŗūts manam kumeļam:
Kunga nauda vezumā;
Gŗūts manai māsiņai
Svešu ļaužu maliņā.
Sveši ļaudis, sveša mala,
Nedrīkst laisti valodiņas.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

46470.

Gudra gāju tautiņās,
Gudra mācu tautu dēlu:
Celies, šelmi, rijas kulti,
Tin man kājas kažokē.
40 [Basu (Bases) Azp].

46471.

Ilgi biju līgaviņa
Deviņiem puisīšiem;
Kad atnāca desmitais,
Vairs vaiņagu (ne)nesāju.
273 [Mores Rg].

46472.

Izateicja mun' muosiņa,
Skaista veira dabuojusja.
Byus, muoseņ, skaists veiriņš,
Byus mugora zuomarāta [guomuruota?]
Byus bez maizes juodzeivoj.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

46473.

Izmācīju tautas dēlu
Pa savami prātiņam:
Agri celties, vēlu gulties,
Braukt lēnāmi kumeliņ(u).
605 [Skolas].

46474.

Ietin iešu tautiņās,
Redzēsat, kā dzīvošu:
Tēv' un māti klētī slēgšu,
Māsīciņas kambarī,
Savu miežu arājiņu
Slēgšu zirgu stallītī.
192 [Kosas C].

46475.

Ieva auga ar ābeli
Vienā lazdu krūmiņā;
Es uzaugu ar tautieti,
Ne vārdiņu nerunāju.
104 [Ēdoles Vp].

- 416 -

46476.

Īzapyna mun' muoseņa
Boltu lynu pokoluos;
Īzapyna mun' muoseņa
Tautiņuos rogonuos.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

46477.

Kab es pyrma zynuojuse,
Kaida tautu dzeivuošona;
Lobuok, kab es tū dīniņu
Zam eglīti pasēdēj'se;
Zam eglīti pasēdēj'se,
Na zam zaļu vaiņudzeņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46478.

Kam man beja ūgu raut,
Ka es pate ūga beju?
Tautiņas mani nūruov(a)
Kai ūdziņu nu mātruoja.
35 [Baltinavas Abr].

46479.

Kam, muosiņ, pi taida guoji,
Kam tu taidu zadinuoji?
Es nu krāsla nazacaltu,
Na jam sovu rūku dūtu;
Na jam sovu rūku dūtu,
Sovu zalta gredzentiņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46480.

Kam, tautieti, mani ņēmi,
Ka tu mani namīlēji?
Bej tev ņemt tū meitiņu,
Kura tevi meilinuos.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

46481.

Kam, māmiņa, tu žēloji
Jostas, mani audzēdama?
Es izaugu zema, resna,
Man' liepiņu nedēvēs.
396 [Skrīveŗu Rg].

46482.

Kamdēļ mani bildināji,
Ka tev cita cerējama,
Kad jau cita mātes meita
Valkā tavu gredzentiņu?
20 [Annenieku (Annasmuižas) Tk].

46483.

Kas kaitēja auziņai
Spilviņā negulēt?
Kas kaitēja māsiņai
Tautiņās nedzīvot?
605 [Skolas].

46484.

Kas tautām to pateica,
Kā es snaužu stāvēdama;
Brāļi paši pateikuši,
Mūžam vergu gribēdami.
193 [Krapas Rg].

46485.

Klus', puisīti, turi muti,
Tu nezini, kas es esmu!
Gudra tēva meita biju,
Stalta puiša līgaviņa.
411 [Stienes Vlm].

46486.

Ko domāji tu, tautieti,
Ka netaisi kamaniņas?
Vai tu mani vizināsi
Uz kažoka piedurknīti?
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

46487.

Kaut būt' man' māmuļīna
Upītē iemetuse,
Nekā mani iedevuse
Svešai mātei vārdzināt.
307 [Pāvītes (Briņģu) C].

46488.

Kū es lyudžu, tū izlyudžu,
Sev gudruo oruojeņa;
Kab galveņas nadauzētu,
Kab maizeites nažāluotu.
182 [Kaunatas Rz].

46489.

Ko tu lielies, tautu dēls,
Ar to savu augumiņu?
Tu nav manu brunču vērte,
Kur vēl manu augumiņu.
273 [Mores Rg].

46490.

Krustiem gāju, krustiem deju,
Krustiem adu cimdus zeķes;
Krustiem audu vilnainītes,
Krustiņš manis arajiņš.
476 [Vecpiebalgas C].

- 417 -

1. Krustām lēču, krustām deju,
Krustām sedžu villainīti,
Vai tādēļ gadījās
Krustīts miežu arājiņš.
192 [Kosas C].

46491.

Kumps, līks mans vīriņš
Kā jēra pūslītis;
Es pate, sieviņa,
Kā magonīte.
339 [Raņķu Kld].

46492.

Kur, māsiņa, tev palika
Skaistumiņš, daiļumiņš?
Tautu dēla aizkrāsnē,
Mīkstajās cisiņās.
127 [Grostonas Md].

46493.

Lai krūmiņš, kāds krūmiņš,
Es krūmiņa paēnā;
Lai vīriņš, kāds vīriņš,
Es vīriņa rūmītē.
109 [Ērķemes Vlk].

46494.

Lai nobāl man vaidziņi,
Lai sakalta vainadziņš,
Kad netika tas puisīts,
Kas tīk man prātiņam.
307 [Pāvītes (Briņģu) C].

46495.

Apgrīzdama lynu kraklu
Svīžu pyura dybynā,
Ka natyka oruojeņa
Pa munam pruoteņam.
389 [Silajāņu Rz].

46496.

Lai tie vīri, ko tie vīri -
Sievām gudri jādzīvo.
Trīs viesīšus pamieloju,
Saujiņā turēdam'.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

46497.

Laime laime tev, tautīt,
Tev bej laime, man nalaime;
Tev bej laime, kad es guoju,
Man nalaime dzeivūjūt.
375 [Saukas Jk].

46498.

Lēni gāju, es tecēju,
Lēna mana valodīna;
Dieviņ, dev' ietecēt
Lēnajās tautīnās.
39 [Bārtas Lp].

46499.

Ļaudis mane nevēlēja
Ne ūdeni nodzertiese;
Dieviņš mane novēlēja
Pēc prātame arājiņu.
129 [Gudenieku Azp].

46500.

Maisu šuvu, kule tika,
Pēc palika zebinieks;
Meita biju, sieva tiku,
Pēc paliku māmuliņa.
146 [Jaungulbenes Md].

46501.

Manas gaudas asariņas
Uz lielaja bāleliņa;
Tas tautāmi ieteicējs,
Tas vietiņas raudzītājs.
605 [Skolas].

46502.

Mozinks muns oruojiņš,
Citi leli obižoj.
Īšu pate pasavārtu
Koč vadziņas galiņā;
Tuopat krita velēniņa,
Kuo citimi lelajim.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46503.

Mazs bērziņš, sīki zari,
Nenes manu vaiņadziņu;
Jauns tautieša kumeliņš,
Nenes manu augumiņu.
398 [Skrundas Kld].

46504.

Māmiņ', mani audzēdama,
Solīj' Dieva dēliņam.
Kad uzaugu, tad iedeva
Kādam ceļa gājējam.
513 [Zemītes Tk].

46505.

Māte mani izmeta
Caur pirtes logu;
Vējiņš mani šūpoja,
Balodis loloja.
Uzaugu, vēl tapu
Bajāra sieva.
271 [Milzkalnes (Šlokenbekas, Cērkstes) Tk].

- 418 -

46506.

Mīlē mani, tu tautieti,
Kas vels tavu sirdi spiež?
Kad [Kā] tu mani tad mīlēji,
Kad es augu bāliņos?
561 [Rīgas Jūrmala Rg apr.].

46507.

Ni pi vīna es naguoju,
Cikom sova sagaidīju;
Cikom sova sagaidīju,
Sapratīga tāva dāla.
326 [Preiļu D].

46508.

Neatradu ozoliņu
Apaļām lapiņām;
Neatradu tautu dēlu,
Kas tīk manam prātiņam.
109 [Ērķemes Vlk].

46509.

Nedomā, man' māsiņa,
Sald' āboli atradusi;
Vēl atrasi dzīvodama
Apentiņa rūgtumiņu.
23 [Ārlavas Tl].

46510.

Nedomāji, tu meitiņa,
Ka tas tavs arājiņš;
Tikai tādu vakariņu
Tev blakām pasēdēj'.
93 [Dundagas Vp].

46511.

Na pa pruoš, na pa pruoš
Tev, muosiņ, oruojiņš;
Lai jis byutu napapruoš,
Na pa tovam augumam.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

1. Napapruoši, napapruoši
Tev, muoseņi, oruojiņš;
Jau man beja napapruoši,
Acis vīn izmatūt.
182 [Kaunatas Rz].

46512.

Ne par naudu es nopirku
Sev diženu arājiņu:
To man dara sārti vaigi,
To smuidrais augumiņš.
476 [Vecpiebalgas C].

46513.

Napīdar jauna duga
Jaunajam kumeļam;
Napīdar jauna sīva
Vacajam tautu dālam.
182 [Kaunatas Rz].

46514.

Naseņ mani pošu vjadja,
Jau es ūtra panuoksūs;
Tuos kūrpeitis, tuos zjakeitis,
Nava zeiļu vaiņucjaņa.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

46515.

Naītuļu tautiņās,
Kaut māmeņa naguojuse;
Naītuļu muomuleņa,
Kaut Laimeņa nalykuse.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

46516.

Nūsalaidi nyu, muosiņa,
Kai nu kolna lejiņā;
Kai nu kolna lejiņā,
Nu laimītes nalaimē.
35 [Baltinavas Abr].

1. Nūsalaidi, tu muoseņi,
Kai nu kolna lejiņā;
Nav tev loba oruojeņa,
Ni sīneņa pļuovējeņa.
182 [Kaunatas Rz].

46517.

Pa maizīti nebēdāju,
Ka tik smuks arājiņš;
Paskatos arājiņu,
Šķiet' maizīti paēdus'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46518.

Pa vīram sieva biju,
Pa katlam aizlītiņš;
Kāds vīriņš, tāda sieva,
Kāds katliņš, tāds aizlijs.
146 [Jaungulbenes Md].

46519.

Pabraukuoji, tu Adeļ,
Cikom veira tu dabuoji:
Blontuonīšus, styglovīšus,
Rogovkīšus, strūzanīšus.
Atsadyuri inčukūs,
Nalīteņi izlasēji.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

46520.

Paldīs soku tai muotei,
Kura auklēja oruojiņu;
Ni bej kausns, ni dzāruojs,
Ni naudiņas tārātuojs.
326 [Preiļu D].

- 419 -

46521.

Pirmo gadu, man' māsiņa,
Neteic tautu labumiņu;
Tai otrā, tai trešā,
Tad teic tautu labumiņu.
23 [Ārlavas Tl].

46522.

Pie vīra, pie vīra,
Cik patapdama!
Vīrs iedeva maizīti,
Cik varēdamis.
129 [Gudenieku Azp].

46523.

Puškojam sov' muosiņu
Ar cymdim, ar zečem;
Tautu dālu kuorstījom
Ar apeiņu steidziņom.
465 [Varakļānu Rz].

46524.

Pūsli pūsli, jēra kāji,
Tu noņēmi man māsiņu.
Vai ar pūsli, vai ar ragu
Es māsiņas [māsiņu] audzināju?
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

46525.

Sak', tautieti, vienu vārdu:
Vai es gāju pie tevim?
Tu atjāji pie manime
Labu zemes gabaliņu;
Labu zemes gabaliņu,
Dulum bēru kumeliņu.
74 [Cīravas Azp].

46526.

Saule spīd ar mēnesi,
Abi vienu spožumiņu;
Tautu dēls ar bāliņu,
Abi vienu daiļumiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

46527.

Skaidra vīra sieva biju,
Skaidru dzēru ūdentiņu;
Ne es dzēru pura dūksnu,
Ne dambīša ūdentiņa -
Skaidra tīra avotiņa
Burbuļoša ūdentiņa.
90 [Drustu C].

46528.

Šito puisi, šito puisi
Es izkūlu ganīdama.
Nij domāju, nij cerēju
Sev tīkot arājiņu.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

46529.

Šķita tautas lielu esam,
Samijam gredzeniem;
Aizved tautas, atrod mazu,
Tin otrreizi villainēs.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

46530.

Šķitu savu bargumiņu
Bāliņos palikušu;
Priekš' atradu tautiņās
Vārtu staba galiņā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

46531.

Šū rudeņi bruoļam vežu,
Cit' rudeņi poša īšu;
Vēl nabeju, vēl naīšu
Uz sovīm buoliņim.
18 [Andrupenes Rz].

46532.

Šūtas bija man kurpītes
Pēc manām kājiņām;
Audzis bija tautu dēls
Pēc manam prātiņam.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

46533.

Tautos, munas raganiņas,
Kur jyus mani redzējat?
Ni es guoju krūgā dzartu,
Ni tiergā ruodītīs;
Ni es bolta mozguojūs,
Ni es skaiški lādējūs.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

46534.

Tautiets mani baļļu sauca,
Pats par baļļu pataisīja;
Es nebiju bāliņos
Tāda baļļa izaugusi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

46535.

Tautiets mani jaunu ņēma,
Solīj' jaunu paglabāt.
Ne gadiņa negaidīja,
Jau par vecu pataisīja.
605 [Skolas].

- 420 -

46536.

Tautu dēls lielījās,
Mani mazu audzinājs.
Ne tu, šķelmi, maizes devi,
Ja tu mani daudzināji.
Kuŗu rītu attecēji
Ar maizītes gabaliņu?
373 [Sarkaņu Md].

46537.

Tautu dēls man' lūkoja
Visu garu vasariņ(u);
Es tautieti nolūkoju,
Plānā skalu lipēdam(a).
605 [Skolas].

46538.

Tautu dēlis, mūs' māsiņa,
Abi vienu smukumiņu:
Vai Dieviņis, vai Laimiņa
To pārīti audzināja?
108 [Engures Tk].

46539.

Tei Annīte tai sacēja:
Valna valna tys Juonīts.
Še ir Dīvs, še ir valns,
Jou Annīte pi Juonīša!
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

46540.

Tā, vīriņ, dzīvojam,
Ka tie ļaudis nesmejas;
Kad pirtiņu aizkūrām,
Tad krekliņus velējām.
99 [Dzelzavas Md].

46541.

Tādu liku vainadzīnu,
Kas sēdēja galvīnā;
Tādu ņēmu arājīnu,
Kas patika prātīnam.
405 [Smiltenes Vlk].

46542.

Teic taisnību, tautu dēl,
Kur tu mani nolūkavi?
Pie māmīnas istabā,
Plānā linu audeklā;
Plānā linu audeklā,
Smalkā zīļu vaiņagā.
355 [Rucavas Lp].

46543.

Tika manim, kas man tika,
Tika manim divi labi:
Tika manim sievas vārds,
Tika duka mugurā.
15 [Alūksnes Vlk].

46544.

Tirgū gāju, kazu vedu,
Atved' sev arājiņu;
Dod, Dieviņ, tādu laimi
Ar' citām meitiņām.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

1. Tirgū gāju kazu vest,
Atsavežu arājiņ(u),
Dod, Dieviņi, tādu laimi
Jaunajām māsiņām.
373 [Sarkaņu Md].

46545.

Tu domāji: maza bēda -
Nu es vīra dabūjuse;
Lai rej suņi, lai mauj govis,
Lai vīst rozes dārziņā.
605 [Skolas].

46546.

Upiņas ūgas
Iudins apjāme,
Jau mani jaunu
Pi veira atdeve.
247 [Makašānu Rz].

46547.

Iz oruoja muosu devu,
Na iz rudzu teirumeņa.
Jo byus lobs oruojiņš,
Dabuos rudzu teirumeņu;
Jo byus kaids dzāruojiņš,
Puordzers rudzu teirumeņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

46548.

Uz tautieša tā raudzīju,
Kā uz zaļa ozoliņ(a):
Tas man tēvs, tas māmiņa,
Tas man maizes devējiņš.
605 [Skolas].

46549.

Vai pārdevu, vai izmiju
Nemīlamu vilnainīt(i).
Vai Dieviņ, kur nu likšu
Nemīlamu arājiņ(u)?
72 [Cesvaines Md].

46550.

Voi pūrā yudins tyvu? -
Kuorklym goli nūdzeltēja.
Vai tautuos maizes moz? -
Muosai vaigi nūbuolēja.
Cik pūrā yudins tyvu,
Cik tautuos maizes tryuka.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

- 421 -

46551.

Velej baltas, loki kuplas,
Māmiņ, manas vilnainītes!
Ielaid mani tautiņās,
Kā gulbīti ezarā!
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. Balyn' boltas, lūki kuplas,
Māmeņ, munys vylnaineitis!
Izlaid mani tautiņuos,
Kai guļbīti uz azara!
89 [Dricēnu Rz].

46552.

Verīte puisīšus
Skaliņus saucja,
Nyu pošai skaline
Pi suonim sēdēja.
465 [Varakļānu Rz].

46553.

Visi ļaudis to vien teica,
Kad es vīra nedabūšu.
Es dabūju tādu vīru,
Kā Vāczemes ozoliņu;
Dievam prieks, ļaudim žēli,
Man laimīte dzīvojot.
561 [Rīgas Jūrmala Rg apr.].

46554.

Visi ļaudis to vien teica,
Ka es vīra nedabūšu.
Es dabūju to puisīti,
Kur meitiņas dalījās;
Kur meitiņas dalījās,
Cit' citai nedodama.
356 [Rudbāržu Azp].

46555.

Es dabūju to ābolu,
Kas ābeles galiņē.
Es dabūju to puisīti,
Kur meitiņas dalījās.
40 [Basu (Bases) Azp].

46556.

Visi ļaudis to sacīja,
Ka es vīru nedabūšu.
Es dabūju tādu vīru,
Ka ļaudīm žēl nācās;
Istabā sēdētāju,
Uz papīra rakstītāju.
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

46557.

Vysi ļauteni runova:
Edvords sīvys napajims.
Taidys sīveņis dabuoja,
Cytam žāla verūtīs.
247 [Makašānu Rz].

46558.

Citas meitas to vien teica,
Ka es vīra nedabūš'.
Es dabūju Pēterīti
Upmalē vēžojot.
40 [Basu (Bases) Azp].

46559.

Visi ļaudis to vien teica,
Ka es vīru nedabošu.
Es daboju tādu vīru,
Ka pašame smiekli nāca:
Resnu kaklu, kuplu unsti,
Puķaināme kājiņāme.
40 [Basu (Bases) Azp].

46560.

Viena paša vārda dēļ
Tautu dēlam piederēju.
Labāk būtu to vārdiņu
Mūžam sirdī glabājusi.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

b) Dēlu māte un meitu māte

1) Dēlu māte kā preciniece un kā vīramāte un viņas satiksme ar vedemām meitām un vedeklām

a. Laba, laipna satiksme

23133.

A Dieviņu, a Dieviņu,
Laba mana vīramāte:
Ieiedama palīdzēja,
Atstādama pamācīja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23134.

Ak tu Dievs, jaun' atradu
Tautu dēla māmuliņu;
Dziedādama maltu gāju
Kā ar otru ietaliņu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

- 422 -

1. Es par to nebēdāju,
Ka man jauna vīramāte:
Tāpat dziedu maltuvē
Kā ar otru ietaļiņu.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

23135.

Ak tu Dievs, nu man labi,
Nu man divas māmuliņas;
Viena mani agri cēla,
Otra daiļu darināja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23136.

Apsēdies, atpūties,
Man' arāja māmuliņa!
Gan tu biji piekususi,
Man' arāju lolodama.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Es pacēlu niedru krēslu:
Sēd', arāja māmulīte!
Gan tu biji pakususe,
Man' arāju lolodama.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23137.

Būsi laba, dēla māte,
Tad es būšu vēl labāka;
Būsi nikna, būsi barga,
Iesi viena raudādama.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

23138.

Dievs, nedodi man atrast
Bez māmiņas arājiņu:
Kur es iešu, kur tecēšu,
Kur prasīšu padomiņa?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

23139.

Dēla māte bēdājās,
Ka es maza jauņuvīte.
Nebēdāji, dēla māte,
Gan es tevi aptecēšu,
Gan es tevi aptecēšu,
Tavu dēlu appuškošu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

23140.

Dēlu māte mun's gaidīja,
Lai es viņas galvu glaužu.
Glaud' tu pate munu galvu,
Ja gribēji malējiņas!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23141.

Deve, deve sava māte,
Vairāk deve sveša māte:
Deve zirgu, dev' arāju,
Deve lielus tīrumiņus.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23142.

Dod, Dieviņ, dzīv' atrast
Tautu dēla māmuliņu:
Būs ganiņu vadītāja,
Azaidiņa vārītāja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Dievs dod man dzīvojot
Vīramāti tautīnās,
Būs man ganu vadītāja,
Arājīnu mielotāja.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

23143.

Dod, Dieviņ, dzīv' atrast
Tautu dēla māmuliņu:
Ja nebūs darītāja,
Būs padoma devējiņa.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Dod, Dieviņ, man atrast
Tautās dēla māmuliņu:
Ja nevaid strādnieciņa,
Būs padoma devējiņa;
Ieš' kūtī, druviņā,
Pavaicāšu padomiņ'.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

23144.

Dod, Dieviņi, man atrast
Tautās vecu māmuļīti:
Es neraustu uguntiņu,
No druviņas pārgājuse;
Kad es ietu rijā kulte,
Nevārītu azaidiņu;
Kad es ietu govis slaukte,
Neslaucītu istabiņu.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

23145.

Dod, Dieviņ, veselību
Rociņām, kājiņām
Aptecēt dēlu māti,
Kā ir savu māmaļiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23146.

Drīz es gāju, drīz tecēju,
Viegli durvis virināju,
Iztikdama, neriebdama
Bargai dēlu māmiņai.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 423 -

23147.

Ej pi Dīva, reita rosa,
Lai kuojiņis naapm'ērkst;
Dz'eivoj skaiški, sv'eša muot'e,
Lai es gauži nāraudavu.
422 [Līvānu pag. D].

23148.

Ekur skaisti ieva zied
Ar ābeli kalniņā;
Ekur labi mātes klausa,
Bāliņ, tava līgaviņa!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1. Ekur skaisti irbe tek
No kalniņa lejiņā;
Ekur skaisti mātes klausa
Pastarīša līgaviņa!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23149.

Es apavu baltas kājas
Rakstītās kurpītēs,
Viegli viegli aiztecēju
Pie tautieša māmuliņas.
Labudien, dēla māte,
Vai gaidīji vieglas dienas?
Vai gaidīji vieglas dienas,
Vai akmeni mugurā?
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

23150.

Es, rozītes ravēdama,
Apravēju magonīti;
Es, māmiņu velēdama,
Apvelēju vīramāti.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

23151.

Es tai dēlu māmiņai
I kājiņas noautumu,
Kad tā mani agri celtu,
Kad darbiņu pasacītu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23152.

Esi laba, vīramāte,
I es arī laba būšu;
Ja tu mani meitu sauksi,
Es tev' saukšu māmuliņu.
3791 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sauc man' mīļi, vīramāte,
Es tev mīļi atsaukšos;
Ja tu mani maitu sauksi,
Tevi saukšu raganiņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

23153.

Gana agri es cēlos,
Nezināju, ko darīt,
Kamēr gāju istabā
Pie tās dēlu māmuliņas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

23154.

Ko es došu, ko solīšu
Savai vīra māmiņai?
Simtiem došu mīļus vārdus,
Visu mūžu dzīvodama.
216 [Ventspilī].

23155.

Laba mana vīramāte,
Es būš' laba jauņuvīte;
Ne tā mani sētā rāja,
Ne ciemāi izvainoja.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

1. Labi bija, jo labāki,
Kad puišam mātes nav:
Ne tā mani sētā rāja,
Ne ciemā niecināja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

23156.

Lai citam, kā citam,
Laba mana vīramāte;
Pie galviņas piegājuse:
Celies, mana vedekliņa,
Celies, mana vedekliņa,
Mana dēla līgaviņa!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Nav dažami māte tāda,
Kāda mana vīramāte:
Pie galviņas piegājusi:
Celies, mana jaunavīte!
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

23157.

Mīļi mani māte sauca,
Jo mīļāki dēlu māte,
Rītā agri cēlusies:
Celies, mana malējiņa!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23158.

Mīļi mani māte sauca,
Vēl mīļāki dēla māte:
Meitiņ, mana vedekliņa,
Mana dēla līgaviņa!
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 424 -

23159.

Paldies saku Dieviņami,
Laba mana vīramāte;
Pie galviņas pienākusi:
Celies, mana vedekliņa,
Celies, mana vedekliņa,
Dzirnutiņas ritināt!
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23160.

Paldies saku māmiņai,
I dzirdot, nedzirdot,
Kas dēliņu auklējusi
Pa manam prātiņam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23161.

Sēd' uz krēsla, dēlu māte,
Es apkārt aptecēšu:
Tu loloji, tu auklēji
Man' maizītes arājīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

23162.

Sīvu teica, dzedru teica
Man' arāja māmulīti;
Kas bij sīva, kas bij dzedra,
Tā tikuse darbiņā.
216 [Ventspilī].

23163.

Sīvu teica, dzedru teica
Man' arāja māmuļīti;
Slinkam sīva, slinkam dzedra,
Tikušami gana laba.
190 [Kuldīā].

23164.

Tā klausīju svešas mātes,
Kā ir savas māmuliņas,
Viegli vēru nama durvis,
Mīļi sauču: māmuliņa!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Viegli vēru nama durvis,
Mīļi saucu: māmuliņ!
Pretī mīļi atsaucās:
Puķīt, dēla līgaviņ!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

23165.

Tā mīlēšu vīramāti
Kā ir savu māmuliņu;
Tāpat grūti dzīvojuse
Kā ir mana māmuliņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23166.

Tāda pate dēla māte
Kā ir mana māmulīte;
Tādi paši mīļi vārdi
Kā manai māmiņai.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23167.

Tāda pate sveša māte
Kā i sava māmuļiņa,
Turi savu kāju vieglu,
Jauku savu valodiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23168.

Trīs gadiņus audzināju
Dārzā vienu rožu krūmu:
Ja būs laba vīramāte,
Tur es viņu sēdināšu.
Trīs gadiņus audzināju
Laukā vienu ērkšķu krūmu:
Ja būs slikta vīramāte,
Tur es viņu sēdināšu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Trīs gadiņi audzināju
Dadžu krūmu sētmalā:
Ja būs barga vīramāte,
Tur es viņu sēdināšu.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

23169.

Tur es kūru uguntiņu,
Kur bij vecas pagalītes;
Tur es gāju tautiņās,
Kur priekšā vīramāte:
Tiks man ganu vadītāja,
Arājiņu mielotāja.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

23170.

Tur es kūru uguntiņu,
Kur degušas pagalītes;
Tur es gāju tautiņās,
Kur ir dzīva dēlu māte:
Nebūs darba darītāja,
Būs padoma devējiņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

23171.

Uz maniem māte prasa,
Vai ir laba sveša māte:
Brīžiem laba, stundām laba,
Ne visam mūdiņam.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

- 425 -

23172.

Uzdzeŗ mani dēlu māte
Sudrabiņa biķeŗiem,
Uzdzeŗ manim gobu zemi,
Sav' dēliņu arājiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23173.

Vīramāte gaudojās:
Kad būt' laba jauņaviņa!
Ja būs' laba, vīramāte,
Es būs' laba jauņaviņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Vīramāte bēdājās,
Kāda būs vedekliņa.
Kāda būsi tu, mamiņa,
Tāda būs vedekliņa.
Ja tu mani meitu sauksi,
Tad es tevi māmuliņu;
Ja tu mani kuņu sauksi,
Tad tev' vecu raganiņu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

23174.

Visi saka, visi saka,
Barga vīra māmuliņa;
Es būš' ieti un dzīvot
Kā ar savu māmuliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23175.

Cieši jožu cela jostu,
Pieder cieši valkājot;
Mīļi saucu svešas mātes,
Pieder mīļi pasaucot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Cieši jožu zīļu jostu,
Pieder cieši valkājot;
Mīļi klausu svešas mātes,
Pieder mīļi dzīvojot.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

46561.

Es savai vedeklai
Pirkšu kannu, pirkšu krēslu;
Uz krēsliņa atsēdināšu,
No kanniņas padzirdīšu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

46562.

Es tai dālu māmiņai
Kuojiņas i nūautu,
Ka dēliņu izaudzātu
Pa munami pruotiņam.
182 [Kaunatas Rz].

46563.

Es tai savai veiramuotei
Boltu kluoju paladziņu,
Lai par manim tei runuoja
Boltas vīn volūd(iņ)as.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

46564.

Es tev sak', man' meitiņ,
Staigā lēni tautiņās,
Lai netrauc dēl' māt,
No mīkstiem spilveniem.
563 [Sabile Tl apr.].

46565.

Gan zināju, kā vajaga
Godāt dēlu māmuliņu:
Ātri iet, mīļi saukt,
Viegli durvis virināt.
198 [Krustpils D].

46566.

Jaun' izgāju tautiņās,
Jaun' atradu vīramāti;
Man ar savu vīramāti
Kā ar otru ietaļiņu.
484 [Vestienas Md].

46567.

Ka man dālu muomuļeņ(u)
Dzeivu viast [rast?] tauteņuos;
Byut' da gunis kyurējeņa,
Podūmeņa devējiņa.
326 [Preiļu D].

46568.

Kab man byutu vyss myužiņš
Kai pyrmais vakariņš!
Cerej mani tautu dāls,
Cerej tautu muomuliņa.
605 [Skolas].

46569.

Ko tā manim laba dara,
Svešu ļaužu māmuliņa?
Istabā sēdētāja,
Gaida vārdu devējiņa.
241 [Lubānas Md].

- 426 -

46570.

Kur tā mana vedekliņa,
Ka pie manis neatnāca?
Man rociņas piekusušas,
Kukulīti glabājot.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

46571.

Labi labi dēla māte,
Labi mani gaidijuse:
Gaišas sveces sadeguse,
Istabīnu sildinuse(?),
Balti galdus paklājuse,
Puškojuse istabīnu.
94 [Dunikas Lp].

46572.

Laba laba dēla māte,
Labi mūs(u) gaidījuse:
Visas lampas nopuškava
Ar tiem mencu lēveŗiem.
355 [Rucavas Lp].

46573.

Lai man krekls kāds būdams,
Kad tik balta apkaklīte;
Lai man vīrs kāds būdams,
Kad tik laba vīramāte.
605 [Skolas].

46574.

Lai tā būtu kāda būtu,
Svešu ļaužu māmuliņa,
Kam tā mani agri celtu,
Kam darbiņu pasacītu.
241 [Lubānas Md].

46575.

Lēni minu vaska klonu,
Lēni durvis virināju,
Lai dus viegli, netraucēta
Man' arāja māmuliņa.
112 [Ezeres Kld].

46576.

Man lab vedekliņ,
Atnes man brokastiņ!
Pras dēlam brokastiņ,
Dēls parād pātadziņ.
605 [Skolas].

46577.

Māte mani mīļi sauca:
Meitiņ mana, meitiņ mana!
Vīramāte jo mīļāki:
Meitiņ, mana vedekliņ(a)!
373 [Sarkaņu Md].

46578.

Mīļa, laba, mīļa, laba,
Mana vīra māmuliņa:
Izšūpoja, izauklēja
Man maizītes arājiņu.
112 [Ezeres Kld].

46579.

Nedod Dievs man atrast
Bez māmiņas arājiņa!
Kur es iešu, kur tecēšu,
Kam prasīšu padomiņu?
Ja nav darba darītāja,
Jel padoma devējiņa.
319 [Plāteres Rg].

46580.

Paldies dēlu māmiņai
Dzirdot, ine nedzirdot.
Tī man deva sav' dzīvīti,
Sav' dēliņu arājiņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

46581.

Redz kur koši irbe teka,
Cekuliņu grozīdama,
Redz kur koši māti klausa
Mana jauna līgaviņa.
520 [Zvārdes Kld].

46582.

Redz (kai) skaiški īva zīd
Ar uobjali kalneņā;
Redz kai skaiški muotis klausa
Pastareiša ļaudaveņa.
Pastareišam tāva zjamja,
Man māmeņis vylnuoneites.
326 [Preiļu D].

46583.

Sylta sauļa vosorāji,
Loba sīna kaļteišona;
Mīli vuordi māmeņaji,
Loba tautuos dzeivoišona.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

46584.

Spīdēt spīd, mirdzēt mirdz
Tautu mātes istabiņa;
To spīdina tautu māte,
Vedekliņas gaidīdama.
261 [Mēdzūlas Md].

46585.

Turu veiklu roku, kāju,
Turu gudru valodiņu,
Tāda pate sveša māte,
Tāda mana māmulīte.
605 [Skolas].

- 427 -

46586.

Vīramāte, vedekliņa
Valkā vienu cimdu pāri;
Valkā vienu cimdu pāri,
Ēd ar vienu karotīti.
520 [Zvārdes Kld].

b. Naidīga, spītīga satiksme

23176.

Ai asā purva zāle,
Purvā tev nolīgot;
Ai bargā dēlu māte,
Vienai tev nodzīvot!
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23177.

Ai bagāta veļa māte,
Nokauj manu vīramāti,
Tad man būs sava vaļa
Atslēdziņas skandināt!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Ak Dieviņ, ak Dieviņ,
Pieņem manu vīramāti,
Lai man bija pašai vaļa
Atslēdziņas činčināt!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2. Ja Dieviņ, ja Dieviņ,
Jods parāva dēlu māti!
Nu man vaļas skandināt
Visas klēts atslēdziņas,
Nu man govju laidariņi,
Nu man bēri kumeliņi.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Atrauj velns vīramāti
Pirmajā nedēļā,
Tad man būs sava vaļa
Atslēdziņas skandināt!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4. Pērkoņi, zibeņi,
Saspārdāt vīramāti,
Lai pašai vaļa ir
Atslēdziņas žvardzināt!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5. Sērga sērga, guļa guļa,
Nokaun manu vīramāti,
Ka man būtu sava vaļa
Atslēdziņas skandināt!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6. Tā Dieviņa rītā lūdzu,
Tā es lūdzu vakarā:
Ja bij dzīva, lai nomira
Mana vīra māmuliņa,
Tad man būs sava vaļa
Etslēdziņas skandināt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23178.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Ko iedams es piegāju!
Es piegāju vīramāti,
Kā uguni sprēgājam.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

23179.

Ai Dieviņ, ko darīšu,
Nikna mana vīramāte:
Cik iedama maltuvē,
Dod ar dūri stenderē,
Lai trūkstās malējiņa,
Lai rauj ātri dzirnaviņas.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

23180.

Ai svešā māmuliji,
Bij' es tevi zinājusi!
Tev bij manis nederēt,
Ne vēl mani maldināt.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

23181.

Ai svešaja māmuliņa,
Ko tu liela lielījies?
Vai ir tava auklējuma
Jele viena malējiņa?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23182.

Aiz asuma ābelīte
Viena auga kalniņā;
Aiz barguma dēlu māte
Viena sēd istabā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Aiz asuma ābelīte
Viena auga tīrumā;
Aiz barguma māmulīte
Viena mala raudādama.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

23183.

Aiz purviņa ābelē
Sēdēj' viena velna māte;
Tā nebija velna māte,
Tā bij mana vīramāte.
190 [Kuldīā], 263 [Dobelē].

- 428 -

1. Es redzēju velna māti
Aiz upītes ābelē;
Tā nebija velna māte,
Tā bij mana sievasmāte.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

23184.

Aiz upītes melni alkšņi,
Vilku māte kaukurēja;
Tā nebija vilku māte,
Tā bij dēlu māmuļīte.
275 [Zemgales novados].

23185.

Ak tu veca dēlu māte,
Kam tev mani vajadzēja?
Guļ manā pūriņā
Izsautēta ievas vēza.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

23186.

Apaun kājas, dēlu māte,
Kad tu biji noāvuse:
Ne tu mana māte biji,
Istabāi sēdēdama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23187.

Ar smildziņu govi dzinu,
Vecainē ganīdama;
Ar pātagu dēla māti
Par dēliņa auklējumu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

23188.

Asa asa purva zāle,
Vajag asas izkaptiņas;
Barga barga dēlu māte,
Vajag bargas vedekliņas.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Asa asa pura zāle,
Vēl asāka izkaptiņa;
Barga barga māmuļiņa,
Vēl bargāka vedekliņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

23189.

Atsabēdzi, māmuliņ,
Istabiņas dibenā;
Nu atveda lielsiržam
Gražotāju līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23190.

Atsabēdzi, dēlu māte,
Istabiņas dibinā:
Vedekliņa šautru nesa
Zem baltās villainītes.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bēdzi, mana māmulīte,
Istabiņas dibenā:
Nes vedekla bērza rungu
Zem baltajas vilnainītes.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

23191.

Atsaspied, māmuliņa,
Jel pie vārtu stuburiņa:
Vedīs tevi vedekliņa
Uz aploku dancināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23192.

Atver vārtus, sveša māt,
Kad es gāju sētiņā!
Atvērusi man vārtiņus,
Teci pati žagaros!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23193.

Audziet gaŗas, kaņepītes,
Ka var vīt pātadziņ':
Es nebūšu ne vedekla,
Ka nekulšu dēlu mātes.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

23194.

Audziņ', Dieviņ, gaŗus linus,
Vīšu gaŗu pātadziņu;
Novijuse, satinuse,
Likšu pūra dibenā;
Ar to pēršu savus suņus,
Ar jo dēla māmulīti.
301 [Paskavā(?)].

23195.

Augat, mani gaŗi lini,
Augat gaŗas, kaņupītes,
Lai varēju grožu vīt,
Dēlu māti slīcināt!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Audzi gaŗa, kaņipīte,
Lai var gaŗu grožu vīt!
Es gribēju dēla māti
Daugavā peldināt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 429 -

23196.

Auj, mana māsiņa,
Kaldītas kurpes!
Pasīva, padzedra
Tava vīramāte.
Sviež viņu pie zemes,
Min cieti virsū,
Līdz viņa lūdzās:
Meitiņa mīļā,
Meitiņa mīļā,
Mana jauņuvīte!
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

23197.

Auklē mani māmuļiņa,
Pie mutītes dalikdama;
Sveša māte, raganiņa,
Nemāk mīļi maldināt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

23198.

Bēdas bēdas tai māmiņai,
Kam bij piecas jauņuvītes:
Visas piecas jauņuvītes
Ved māmiņu slīcināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23199.

Bij tai dēlu māmiņai
Krūzēs mati griezušies.
Gan es tavus krūzus matus
Dzīvodama izstaipīšu!
1311 [Apē (Vlk)].

23200.

Dabūs', dabūs', vīramāte,
Ko tu biji pelnījusi:
Dabūs' vienu zilu aci,
Dabūs' zilu muguriņu.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

1. Došu, došu vīramātei,
Ko es biju solījusi:
Pirmo dienu zilu aci,
Otru - zilu muguriņu.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23201.

Dari, dari, dēlu māte,
Gan es tev atdarīšu,
Gan es tev atdarīšu,
Visu mūžu dzīvodama!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

23202.

Dievs dod manim satikties
Lejā dēla māmuļīti,
Es uzliktu olas maisu,
Pret kalniņu kāpinātu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

23203.

Dievs dod mani tautās iet,
Vīramāti neredzēt!
Kad ieraugu vīramāti,
Šķietu lāci lampājot.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

23204.

Dēlu māte bēdājāsi,
Ka es maza vedekliņa.
Gan es tavus gaŗus matus
Apkārt roku vicināšu!
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

23205.

Dēlu māte bēdājās:
Sudrabota vedekliņa!
Nebēdā, dēlu māte,
Iešu kult, iešu malt,
Iešu kult, iešu malt,
Tevi līdzi dancināšu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

23206.

Dēlu māte, dēlu māte,
Es tev galu padarīšu,
Kam tu manu augumiņu
Priekš dēliņa niecināji!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

23207.

Dēlu māte, dēlu māte,
Es tev galu padarīšu:
Šķību koku tiltu taisu,
Tur tu kaklu nolauzīsi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

23208.

Dēlu māte, dēlu māte,
Rauši deg, rauši deg!
Velcies kaula kažociņu,
Šaujies cepļa dibinā!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23209.

Dēlu māte, dēlu māte,
Tu kā maza bambalīte,
Es kā putu gabaliņis, -
Vēl tu mani niecināji!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 430 -

1. Tautu dēla māmulīte
Kā mellaja bambalīte.
Drīksti mani redzināt,
Baltu putu gabaliņu?
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

23210.

Dēla māte iet pa ceļu,
Dzirnu puse mugurā;
Tā nebija dzirnu puse,
Tā bij slinka vedekliņa.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

23211.

Dēlu māte gribējās
Ar balvēm balvojama.
Liku rungu kamanās,
To balvošu dēlu māti.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

23212.

Dēlu māte gribējās,
Lai es viņu bīstījos.
Bīstās saule rīta rasu,
Tā es tevi bīstījos.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23213.

Dēlu māte gribējās,
Lai es viņu godināju.
Es pajemšu ratu rungu,
Tad es tevi godināšu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Tā sacīja vīramāte,
Ka es viņas negodēju.
Savītēju vīksnes kūzu,
Tad godēju vīramāti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23214.

Dēlu māte gribējās,
Lai es viņu māti saucu.
Lai sauc tevi visi velli,
Man pašai māmulīte!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

23215.

Dēlu māte grozījēs
Ar garaju deguntiņu.
Nāc, vārniņ, knāb degunu
Garei dēlu māmiņei!
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

23216.

Dēlu māte man vaicāja,
Kas man pūra dibinā.
Mana pūra dibinā
Rīgā pirkta karpaciņa,
To velēšu dēlu māti
Par dēliņa lološanu.
235 [Abavas muižā (Grenču pag. Tk)].

23217.

Dēlu māte mani rāja,
Sak', māmiņa nerājuse.
Rāj tu savu laisku dēlu,
Kā māmiņa mani rāja!
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

23218.

Dēlu māte man' solīja
Uz adatas dancināt.
Pagaidies, dēlu māte,
Es tev' pašu dancināšu!
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

23219.

Dēla māte man' stellēja
Ar āzīti žagaros;
Vilks apēda to āzīti,
Tur sapuva žagariņi.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

23220.

Dēlu māte mani vīla,
Klēts atslēgu solīdama;
Nu aizgāju, neierauga,
Klēts celiņu staigājot.
24 [Lēdurgas draudzē].

1. Vīramāte, sviesta mēle,
Noviļ mani māmiņai:
Solīj' manim dēlu dot,
Solīj' klēts atslēdziņu.
Nu vairs mani neierauga,
Pa celiņu staigājot.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23221.

Dēlu māte, nabadzīte,
Kūlaiņām kājiņām;
Es, gaŗām staigādama,
Pielaidīšu uguntiņu.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 198 [Saldū], 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Maza mana vīramāte,
Spalvotāme kājiņām;
Es, pakaļe tecēdama,
Aizlipīju uguntiņu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2. Maģa maģa meites māte
Spalvainām kājiņām;
Jauni puiši, staigādami,
Pielaižat uguntiņu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 431 -

3. Pluskutaiņa dēla māte
Aizķērās žagaros;
Dievs piedod manu grēku,
Es pielaidu uguntiņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

23222.

Dēlu māte plikgalvīte
Gul pirtēji, palāvē;
Kad pārveda jauņuvīti,
Tad uzvilka lindruciņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

23223.

Dēlu [Dēla] māte priecājās:
Būs man dubļu bridējiņa!
Brien ar galvu, ja nav kāju,
Es tev dubļu nebridīšu!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23224.

Dēlu māte priecājās:
Lēna lēna vedekliņa!
Paga paga, dēlu māte,
Vēl porā nenorimsi!
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

23225.

Dēla māte priecājās:
Nu pārveda malējiņu!
Nedomā, dēla māte,
Ka es viena malti iešu:
Iešu malt, raušu līdz,
Doš' ar milnu mugurā.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

1. Nebēdā, vīramāte,
Dzīva būs tava tiesa:
Dzīšu kult, dzīšu malt,
Doš' ar dūri mugurā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23226.

Dēlu māte precēdama
Sola šķietu, sola nītis.
Kad prasīju nīšu, šķieta,
Parādīja sētas posmu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

23227.

Dēla māte, sieta mēle,
Sietu nesa padusē;
Kur iedama, tecēdama,
Sijā savu vedekliņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

23228.

Dēlu māte, zilzobīte,
Tik tā mani nenorēja;
Es ielēcu kaņepēs,
Viņa zobus klabināja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Dēla māte, raganiņa,
Cikko manis neapēda;
Viņa zobus klabināja,
Es iebēgu kaņepēs.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Veca māte, zilzobīte,
Gribē mani saplosīt;
Es uzmuku eglītē,
Viņa zobus klabināja.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3. Vilku māte, zvēru māte
Mana vīra māmuļiņa;
Es iebēgu kaņapēs,
Viņa zobus klabināja.
121 [Gulbenē (Md)].

23229.

Dēlu māte, šnīpdegune,
Pa lodziņu raudzījās.
Kaut man būtu adatiņa,
Es iedurtu degunā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Dēla māte, šauracīte,
Caur šķirbiņu raudzījās.
Būt' man kāda adatiņa,
Es tev acis izbakstītu!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Dēlu māte, vienactiņa,
Caur šķirbiņu lūkojās.
Būt' man maza adatiņa,
Es to pašu izbakstītu.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

3. Kas tā tāda sprigacīte
Sēž pie mana bāleniņa?
Kad man būtu kniepadata,
Es tai acis izbadītu.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

4. Tautu meita, spicdegune,
Caur žodziņu raudzījās.
Kad man būtu adatiņa,
Es iedurtu degunā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 432 -

23230.

Dēlu māte sviestu taisa,
Ko mieloti vedekliņu.
Dēlam deva sviestarmaizi,
Vedeklai rungas galu.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

23231.

Dēlu māte, vilku māte,
Abas sēda saulītē.
Vilku māte jēru plēš,
Dēlu māte bikses lāpa.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

23232.

Dēlu māte, cēlusēs,
Dod ar dūri stenderē,
Lai trūkās vedekliņas,
Kur kurē gulējusi.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

1. Liela mana vīramāte
Kā lielā lāču māte;
Rītā agri cēlusies,
Dod ar dūri stenderē;
Satrūkāsi vedekliņas,
Kur kuŗa gulējusi.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

23233.

Dēlu māte cēlusies,
Kā eglīte grozijās;
Uz manim grozījās,
Ka es agri nezacēlu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23234.

Dēlu māte cēlusies,
Kaktu kaktus izšņokāja;
Manī paļas neatrada,
Nij munos bāliņos.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23235.

Dēlu māte cerējās
No manim vieglu dienu.
Izcērt skaidas no akmiņa,
Tā no manis vieglas dienas!
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Gaidi, gaidi, dēlu māte,
No manim mīļus vārdus!
Izcērt skaidu no akmeņa,
Tā no manim mīļus vārdus.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

23236.

Dēlu mātei, saderot,
Meds uz mēles neizkusa;
Kad sāk mani niecināt,
Izkūst rūgta apšu lapa.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Dēlu mātei, precējot,
Sviests uz mēles neizkusa;
Kad sāk mani nicināt,
Tad izkusa rutka šķēle.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

23237.

Dēlu mātei stāvi ragi,
Kupla aste pakaļā.
Tavus ragus nolauzīšu,
Tavu asti svilināšu!
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

23238.

Dej nu, mana vīramāte!
Mēs mīlīgi dzīvosim,
Mēs mīlīgi dzīvosim, -
Kā vārnēni ligzdiņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23239.

Diža diža dēlu māte, -
Jo tu diža, es dižāka;
Tu ar savu dēlu diža,
Es ar savu tikumiņu.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23240.

Dod, Dieviņ, ezeriņu
Mana nama pakaļā:
Tur es kulšu vīramāti,
Ezerā mērcēdama.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

23241.

Dod, tautieti, man maizīti,
Man sirsniņa bālēt bāl;
Nedrīkstēju pati ņemt,
Nedod tava māmuliņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23242.

Domājās māmulīte
Jauņavīti pārveduse, -
Pārveduse pušenieci,
Vecu katlu dalītāju.
226 [Kandavā (Tl)].

- 433 -

23243.

Došu, došu vīramātei,
Ko es biju solījuse:
Guļ manā pūriņā
Izkaltēta ievas rīkste.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

23244.

Dziedi, dziedi, tu gailīt(i),
Kājām laktu spārdīdams:
Vakar vedu līgaviņu,
Šodien mātes neklausīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23245.

Dzinās mani dēlu māte
Apkārt namu, istabiņu;
Noķēruse nama pakšķi,
Zobus vien klabināja.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Dzinās mani dēlu māte
Apkārt namu, istabiņu;
Noķēruse nama pakši,
Cerē mani noķēruse;
Izpliķējse nama pakši,
Cerē mani izpliķējse.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

23246.

Dzirdēt bij, ne redzēt,
Kāda dēlu māmaliņa:
Ar darbiņu rātin rāja,
Ar valodu nicināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

23247.

Iesajūdzu dēlu māti
Dzelzenēs ecēšās;
Izecējse, tad sapinu
Ar tērauda pinekliem.
Nu es tevi stradzināšu
Striegošāi avotāi!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

23248.

Iet es iešu tautiņās,
Dzirdēs manu gājumiņu:
Dažu nakti vīramāte
Kaņēpēs pārgulēs.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

23249.

Iet māršiņa istabā,
Met actiņas ārdiņos,
Vai būs malkas pagalīte,
Ko vaijāti vīramāti.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23250.

Egļu malka, dēlu māte, -
Abāms viena valodiņa:
Egļu malka namā sprāga,
Dēlu māte istabā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

23251.

Ej, mana māsiņa,
Nerasi māti,
Atrasi svešmāti,
Ēķeles zobus,
Ēķeles zobus,
Skalgana mēli.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

23252.

Eku man liela bēda,
Ka man barga vīramāte!
Aizvedīšu uz siliņu
Pie lielā skudru pūļa,
Tur pacelšu stiebru krēslu,
Lai sēž, gūžas grozīdama.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

23253.

Elle elle kunga rija,
Otra elle vīramāte.
Kunga riju gan izbēgu,
Vīramātes nevarēju.
121 [Gulbenē (Md)].

23254.

Es apāvu zīda zeķes
Sudrabiņa kurpītēs,
Lai varēju vīramāti
Ar kājiņu kaitināt.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

23255.

Es ar savu māmulīti
Kopām audu audekliņu;
Es ar savu vīramāti
Ne kopām nevelēju.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

23256.

Es atradu dēla māti
Kā uguni sprēgejam.
Nibēdē, dēla māte,
Gan es tevi savaldīšu:
Jemš' uguns pagalīti,
Triekš' no nama istabē.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

- 434 -

23257.

Es atstāju sav' māmiņu
Kā vistiņu kladzinot;
Es atradu vīramāti
Kā žagatu žadzinām.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23258.

Es atstāju sav' māmiņu
Magonītes ravējam;
Atrod' svešu māmuliņu
Siņapītes sijājam.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

23259.

Es dzirdēju namiņāi
Egļu malku sprēgājam;
Tā nebija egļu malka,
Tā bij dēla māmuliņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

1. Dzirdēj' tautu namiņā
Egļu malku sprēgājot:
Tā sprēgāja dēlu māte
Ar savām vedeklām.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

23260.

Es iegrūdu dēlu māti
Dziļā akas dibinā.
Ak tu Dieva nosodāma,
Vēl izlīda maliņā!
Nu vedīšu uz upīti,
Akmeņiem pieslodzīšu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

23261.

Es gaismiņas vien gaidīju
Apautāmi kājiņām,
Es redzēju svešu māti
Skuju putru vārījot.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

1. Gaisumiņas vien gaidīju,
Rociņā pasaspieds;
Jau redzēju svešu māti
Skuju rīksti darinot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23262.

As kuirēju vaera pirti
Ar tārouda odotām,
Ka vaerēju sutanāt
Borguo vīra māmoļiņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

23263.

Es meitiņa pusauguse,
Man sarkani vaigu gali;
Dievs žēloja to māmiņu,
Kur es tapšu jaunoite.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Maza maza meitenīte,
Jau sarkani vaigu gali;
Lai sargās dēlu māte
Tādu saukt vedekliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23264.

Es neteicu savas mātes,
Nij svešās māmuliņas;
Ko man dara sveša māte,
To māmiņa vedeklai.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

23265.

Es nolīdu pūravietu
Vilkābeļu līdumiņu,
To bij bristi dēla mātei
Basajāmi kājiņām.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

23266.

Es pametu sav' māmiņu
Kā bitīti rotājam;
Es atradu dēlu māti
Kā uguni sprēgājam.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Es pametu sav' māmiņu
Kā irbīti lodājam;
Priekšā radu dēlu māti
Kā uguņa dzirkstelīti.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

23267.

Es redzēju dēlu māti
Snaužam elles maliņā;
Es, gaŗām tecēdama,
Iegrūž' elles dibinā.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

23268.

Es redzēju melnu kaķi
Pār krāsniņu aizkrāsnē;
Tā nebija melna kaķe,
Tā bij dēla māmuliņa.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

- 435 -

23269.

Es redzēju vilka lampu
Par tīrumu lampājot;
Tā nebija vilka lampa,
Tā bij mana vīramāte.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

23270.

Es redzēju vīramāti
Viņpus elles ābelēi;
Dod, Dieviņi, lielu vētru,
Lai grūž elles dibenāi!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

23271.

Es sapinu vīramāti
Sudrabiņa pinekļiem;
Nu es viņu lēcināšu
Par kritušu ābelīti.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

23272.

Es savos bāliņos
Knipas vien knipenāju;
Kad aizgāju tautiņās,
Vīramāti izknipāju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

23273.

Es tās savas vīramātes
Par māmiņu nepasaucu;
Par pagalmu tecēdama:
Viņa, viņa kur palika?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23274.

Es tev lūdzu, māmuliņ,
Nekul manas līgaviņas,
Nekul manas līgaviņas,
Man gultiņas taisītājas!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23275.

Es tev saku, tautu dēls,
Valdi savu māmuliņu,
Neļauj savu līgaviņu
Ērķelēsi sēdināt!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

23276.

Es to savu vīramāti
Apšu sulu stribināju;
Pate prieka nevarēju,
Kad tā sprāga spriņģēdama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es to savu vīramāti
Apšu sulu dzirdināju,
Lai tā mira, lai tā sprāga,
Kā apsīte trīsēdama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Izvārīju krūkļu putru,
Sastribanu vīramāti;
Sastrēbās vīramāte,
Nosprāgst, kāju kapādama.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

3. Ko godēšu, to godēšu,
Vīramāti, to godēšu:
Izvārīšu krūkļu putru,
Lai nosprāga spriņģēdama.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

4. Mira, mira dēla māte,
Bet mūžam nenomira.
Iedodam driģenītes,
Nomirs, kājas kratīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5. Nevarēju sagaidīt,
Kad nomira vīramāte.
Savārīju kaukotliņus, -
Kājas vien nokratīja.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

6. Veca mana vīramāte,
Aiz vecuma nenomira.
Izvārīju krūkļu sulu,
Tad nosprāga spriņģēdama.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

23277.

Gaidi, gaidi, dēlu māte,
Ka es tevi godināšu;
Kad es iešu namiņā,
Tad es tevi godināšu:
Vai būs kāši, vai pagale,
Būs tavā mugurā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

23278.

Gailīšam laktu taisu
Tautu dēla klētiņā:
Labāk mani gailīts cēla,
Ne tautieša māmuliņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Es gailīti guldināju
Savas gultas kājgalā:
Labāk mani gailīts cēla,
Nekā vīra māmuliņa;
Gailīts cēla dziedādams,
Vīramāte rādamies.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 436 -

23279.

Gana lielu linu druvu
Saujiņāmi nomētāju;
Gana bargu dēlu māti
Ar valodu norunāju.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

23280.

Gani kliedza, gani brēca:
Lāču māte birzi lauza!
Ai ganiņi, nekliedziet,
Dēlu [Dēla] māte slotas lauza.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23281.

Gan tecēja, vēl uzcirta
Tekošami kumeļam;
Gan klausīja, vēl norāja
Māte manu līgaviņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

23282.

Garši garši pasmējos,
Kalniņā stāvēdama:
Suns ierēja dēla māti
Vaiveriņu poriņā.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

23283.

Griez man ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļa negriezīšu;
Ja tu savu dēl' auklēji,
Tad jau mani neauklēji.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23284.

Griez tu ceļu, dēlu [dēla] māte,
Es tev ceļa negriezīšu:
Tu bij' piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)],
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Griez man ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļu negriezīšu:
Kad tu piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa;
Ka tev dēli krēslu cēla,
Man kaļ brāļi zelta kroni;
Man galviņa nepanesa
Visu brāļu sudrabiņa.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

2. Griez tu ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļa negriezīšu:
Kad tu piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa;
Ja tev piecas villānītes,
Man deviņi vaiņadziņi.
1311 [Apē (Vlk)].

23285.

Grēku vien padarīju,
Jaun' iedama tautiņās:
Es izkūlu vīramāti
Ar guntiņas pagalīti.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Grēku vien nopelnīju,
Tautiņās aiziedama:
Savelēju dēlu māti
Ar to putras maisamaju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2. Jaun' iedama tautiņāsi,
Grēku vien padarīju:
Izkaltēju ievas stibu,
Liku pūra dibinā,
Pašu pirmu vakariņu
Dēlu māti izšautēju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23286.

Grūt' bij man kalnā kāpt,
Lēt' lejā notecēt;
Grūt' bij man, svešu māti
Par māmiņu pasaucot.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23287.

Grūt' man bija kalnā kāpt,
Grūt' pret sauli raudzīties;
Grūt' man bija svešu māti
Saukt par savu māmuliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

23288.

Grūt' man bija kalnā kāpti,
Lēt' lejā notecēt:
Kalnāi man sveša māte,
Lejā īsta māmuliņa.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Grūt' kalnā uzkāpjot,
Lēt' lejāi notecēt;
Kalnā kāpu raudādama,
Lejā teku dziedādama:
Kalnā man sveša māte,
Lejā īsta māmuliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Grūt' man bija kalnā kāpt,
Lēti lejā notecēt:
Kalnā manim svešā māte,
Lejā īstā māmulīte.
Kalnā sēd svešā māte,
Ar dadziem apauguse;
Lejā mana māmulīte
Baltā rožu dārziņā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 437 -

23289.

Ik dieniņas jūŗa kŗāca,
Ventāi ledu lauzīdama;
Ik dieniņas dēla māte
Rāja savas jaunuvītes.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

23290.

Jau šodien vīramāte
Staigā, nāsis raustīdama:
Daudz ēdusi, daudz dzērusi,
Maz darbīna darījusi.
Kas būs rītu, kas parītu,
Kad aizies bālenīni?
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

23291.

Jo minama dadžu lapa,
Jo tā plata plātījās;
Jo teicama dēlu māte,
Jo tā liela lielījās.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Jau tā plata, kļava lapa,
Vēl tā plata plātījās;
Jau tā liela, brāļu māsa,
Vēl tā liela lielījās.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

23292.

Jo tā plata, dadža lapa,
Jo es minu minamo;
Jo tā sīva, dēla māte,
Jo es viņu kaitināju.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

23293.

Jūs, ļautiņi, nezināt,
Kuŗ' būs mana vīramāte:
Sarkanā, rūsenā,
Kas gulēja vīrekstēs,
Kas gulēja vīrekstēs,
Tā būs mana vīramāte.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

23294.

Kā bij man poru brist
Tik jaunām kurpītēm?
Kā bij man svešu māti
Saukt par savu māmuļīti?
224 [Kabilē (Kld)].

23295.

Kā bij man svešu māti
Visapkārt aptecēt,
Manu īstu māmuļīti
Ne solīšu patecēt?
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23296.

Kā būs arti, kā ecēti
Vēja lauztu līdumiņu?
Kā būs saukt tautu māti
Man' mīļaju māmuliņu?
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

23297.

Kalējiņi, bāleniņi,
Kaļ man dzelzu pierkstainīšus,
Nu es iešu knaibīties
Ar to dēlu māmuļīti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Kaļ bāliņi, dzelza cimdus,
Šogad iešu tautiņās,
Lai es varu vīramāti
Ar nagiem saknaibīt.
232 [Talsos (Tl)].

23298.

Kas tā tāda līka kārte
Aizkrāsnē līgojās?
Tā nebija līka kārte,
Tā bij mana vīramāte.
226 [Kandavā (Tl)].

23299.

Kas tā tāda melna vista
Kaņepēs kladzināja?
Tā nebija melna vista,
Tā bij mana vīramāte.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

1. Kas tā tāda veca vista
Kaņepēs kladzināja?
Tā bij mana vīramāte
Ar pelēku villainīti.
4 [Aijažos].

23300.

Kas tā tāda ogļu muca
Pa plāniņu grozījās?
Tā nebija ogļu muca,
Tā bij dēla māmuļīte.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

- 438 -

23301.

Kas tā tāda zila vārna
Gar sētmali vazājās?
Tā bij mana vīramāte
Ar pelēku seģenīti.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Kas tā tāda resna veča
Ar pelēku seģenīti?
Tā bij mana vīramāte,
Ar manim naskājās.
Pieci gadi ellē suta,
Nu atnāca vaidēdama;
Es paņēmu čuču koku,
Iegrūd' elles dibinā.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23302.

Kas tā tāda vella māte,
Kas az upes velējās?
Tā nebija vella māte,
Tā bij mana vīramāte,
Platas acis, šķiebtas lūpas,
Šķeterēts deguniņš.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

23303.

Ķēvei pieci kumeliņi,
Pate vilka vezumiņu;
Mātei piecas vedekliņas,
Pate dzirnas ritināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

23304.

Klukst vistiņa perēdama,
Klukst, cālīšus vadādama;
Tā klukstēja dēlu māte,
Manim vainu meklēdama.
158 (Rāvā).

23305.

Ko lielies, dēlu māte?
Es jau tevi uzvarēšu:
Man pieder tavs dēliņš,
Tavas klēšu atslēdziņas.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Ķizi ķizi, dēlu māte,
Ko es tev padarīju:
Es paņēmu tavu dēlu,
Tavas klēts atslēdziņas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

23306.

Kuo, muos'eņ, gauži raudi,
Svuorkim slauki asareņas?
Tej saul'eite, t'ej z'em'eit'e,
Tik vīn sv'eša muomul'eņa.
431 [Pildas pag. Ldz].

23307.

Ko padari, sveša māte,
Ar manim gražodama?
Savu sirdi grūtināji,
Manu vieglu vieglināji.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

23308.

Kūru labu lielu guni,
Ka var' labi sildīties;
Turu labu drošu sirdi
Pret svešo māmuļiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

23309.

Kur liksim, neliksim
To bargo vīramāti?
Sasiesim rokas kājas,
Kārsim nama cekulā!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

23310.

Kur, meitiņ, kūju liki,
Ar ko kūli māmuliņu?
Vai ieliki pūriņā
Jākuļ dēlu māmuliņ'?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

23311.

Laba biju bāliņam,
Laba tautu dēliņam,
Tik nebiju krietna, laba,
Svešas mātes paļājama.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

23312.

Laba laba sveša māte,
Ar manim runādama;
Gan es tavu labumiņu
Dzīvodama atradīšu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23313.

Ļauna guldīj', ļauna cēla
Svešu ļaužu māmuliņa.
Tā ar vienu ļaunumiņu,
Es ar otru labumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23314.

Lēna lēna dēlu māte
Kā lēnaja cielaviņa;
Teicu vienu ļaunu vārdu,
Met' kā sāli ugunī.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 439 -

23315.

Līka kārte pārlīkuse
Pār tautieša istabiņu;
Tā nebija līka kārte,
Tā bij dēla māmulīte.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

23316.

Līka, kumpa dēlu māte
Par istabu pārtecēja;
Gan tu taisna atstiepsies,
Ar vedeklu rādamās.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Dēla māte bēdājās,
Ka es maza vedekliņa;
Gan es liela izstiepšos,
Ar tevim bārdamies.
216 [Ventspilī].

2. Līka līka dēlu māte
Par istabu pārlīkoja.
Gan tu līķe, taisna tapsi,
Kad es tevi bricelēšu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3. Salīkuse dēlu māte
Kā tā sila kamenīte.
Kuŗi velni nu izstiepa,
Kad sāk mani nicināt!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23317.

Līst' līdama, lietus diena,
Ko tik daudzi mākuļo;
Rāj rādama, dēlu māte,
Ko tik daudzi rūdini!
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lij līdams, lietus gaiss,
Ko tik ilgi mākojies;
Rāj rādama, dēla māte,
Ko tik ilgi dusmojies!
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

23318.

Lūdzu Dievu guldamās,
Lūdzu atkal celdamās:
Ja bij dzīva, lai nomira
Tautu dēla māmuliņa.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

1. Tā Dieviņa rītā lūdzu,
Tā Dieviņa vakarā:
Ja bij dzīva, lai nomira
Tautu dēla māmuļiņa.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

23319.

Lūk kur nāk, lūk kur nāk
Mana veca vīramāte!
Septiņ' gadi ellē bijse,
Septiņ' krusti mugurā;
Pieci gadi debesīs,
Piecas zvaigznes pakausī.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

23320.

Māmiņ' mana mīļvārdīte
Pakaļāi palikuse!
Priekšā radu svešu māti,
Ļaunu vārdu devējiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

23321.

Māte tek uz upīti, -
Dēls pārveda līgaviņu.
Nāc, māmiņ, atpakaļ,
Es aprāšu līgaviņu!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23322.

Māte veda vedekliņu,
Vieglas dienas gribēdama;
Atved savu sūru dienu,
Rokā maizes devējiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

23323.

Mana veca māmuļīte,
Ko tu sēdi samisuse?
Vai tu biji nevesela,
Vai norāta jauņuvītes?
- Es, meitiņa, gan vesela,
Es norāta jauņuvītes.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

23324.

Mans bāliņš nu pārveda
Mātei kumsu skaitītāju
Mātei kumsu skaitītāju
Atslēdziņu glabātāju.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

23325.

Mans brālīts nu pārveda
Tēvam matu plūcējiņu,
Tēvam matu plūcējiņu,
Mātei pliķu sitējiņu.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

23326.

Maza maza raudaļiņa
Dūņas jauca ezerā;
Maza maza mātes meita
Ar māmiņu rātu cēla;
Gana liela iepūtās,
Ar māmiņu rādamās.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

- 440 -

23327.

Mīkstu mēli dēlu māte
Noviļ mani no māmīn's;
Paga paga, svieksta mēle,
Kāda būsi dzīgojot?
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23328.

Melna cūka jūrā brida,
Zelta segli mugurā;
Tā nebija melna cūka,
Tā bij puišu māmulīte.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

23329.

Nāc, laukā, dēlu māte,
Lai es tevi apskatos:
Teica ragus tev pierē,
Teica asti pakaļā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

23330.

Nebēdā, dēlu māte,
Ka es biju sīka maza,
Es valdīšu tavu dēlu,
Tavas klētes atslēdziņas.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

23331.

Nebēdā, dēlu māte,
Tava tiesa nezudīs:
Tev būs kuņa brokastī,
Kucēniņi maltītē.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

23332.

Nebēdā, dēlu māte,
Tava tiesa nezudīs:
Guļ manā pūriņā
Dzelžiem kalta riņķenīca.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Vīramāte bēdājās,
Maz manā pūriņā.
Nebēdājies, vīramāte,
Tava tiesa nezudīs:
Trim kārtām ievas strenga
Mana pūra dibenā,
To dabūs vīramāte
Par dēliņa auklēšanu.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

23333.

Nebēdā, vīramāte,
Tava tiesa nezudīs:
Sutināta ievas kūja
Mana pūra dibinā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nebēdā, vīramāte,
Ka es tevi aizmirsīšu:
Guļ man pūra dibinā
Izsautēta vīksnes kūze.
342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

23334.

Nebēdā, vīramāte,
Tava tiesa nezudīs:
Vai būs kāši, vai pagale,
Būs tavā mugurā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Dēlu māte bēdājāsi,
Mazu pūru ieraudzījse.
Nebēdā, dēlu māte,
Tava tiesa nezudīs:
Vai būs runga, vai pagale,
Viss tavāi mugurā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2. Nebēdā, dēla māte,
Tava daļa nezudīs:
No namiņa līdz istabu
Ar pagali mugurā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

3. Nu pagaid', vīramāte,
Ko dabūsi dzīvodama:
Vai būs skruķis, vai būs slota,
Viss tas tev mugurā;
Ja tu teiksi vienu vārdu,
Trīsdeviņi pretī būs.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

23335.

Nebīsties, dēlu māte,
Es tev' gardi pamielošu:
Ar to ievas mīkstenīcu
Tev muguru sutināšu.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

23336.

Nedomā, dēlu māte,
Ka es tev krēslu celšu,
Es pacelšu ērkšķu krūmu,
Sēdi, gurnus grozīdama!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)], 1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

1. Dēlu māte krēslu prasa,
Es pacēlu dadža krūmu,
Es pacēlu dadža krūmu, -
Sēd, pakaļu grozīdama!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 441 -

23337.

Nedomā, vīramāte,
Ka es kāda sēnaliņa!
Tīšu tevi palagā,
Kulš', pa zemi vārtīdama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

23338.

Nedomā, vīramāte,
Ka es tevis mātes saukšu!
Kad tu iesi pa pagalmu:
Vai dzi, vai dzi, kur tu iesi?
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

23339.

Nedomai, māmalit,
Ta būs tav' žēlojiņ':
Tav' mat' plūcejiņ',
Tav' asar' dzērejiņ',
Tav' asar' dzērejiņ',
Tav' atslēg' glabejiņ',
Tav' atslēg' glabejiņ',
Tav' maiz' liedzejiņ'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

23340.

Neniecini, sveša māte,
Es nebiju nieka bērns:
Labu ļaužu, liela rada,
No godīgas māmuļītes.