HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work
LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME VII (electronic resource) Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K. Creation of machine-readable version: Maruta Ray Conversion to TEI.2-conformant markup: University of Virginia Library Electronic Text Center. ca. xxx kilobytes University of Virginia Library Charlottesville, Virginia Latvian, Latvia

University of Virginia users only

URL: http://etext.lib.virginia.edu/modeng/LatvianL.browse.html

copyright 2001, by the Rector and Visitors of the University of Virginia

2001

Latvian Dainas VII

.

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME VII Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K.

431pp Imanta Kopenhāgenā 1952 Source copy consulted: Private Copy

.

Prepared for the University of Virginia Library Electronic Text Center.

Some keywords in the header are a local Electronic Text Center scheme to aid in establishing analytical groupings.

Library of Congress Subject Headings Latvian nonfiction poetry masculine LCSH 6/15/04 corrector John Ivor Carlson Added XML encoding.

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

APDZIEDĀŠANĀS KĀZĀS

Prof. K. Straubergs

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

KĀZAS

13. Apdziedāšana un dziesmu kaŗš (turpinājums)

- 1 -

c) Zobgalīgas joku un strīdu dziesmas un dažādi apcerējumi dažādos kāzu brīžos

20691.

Vai vai vedējiņi,
Kāda slava jums atnāca:
Jums atnāca tāda slava,
Pirtī pliki kavušies.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

20692.

Aidu aidu sveši ļaudis,
Kāda slava jums atnāca:
Ceļā nakti gulējuši,
Mežā zvērus saplēsuši.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

20693.

Ai baltie bāleniņi,
Vai kauniņa jums nevaid?
Mēs māsiņu paņēmām
Kroga galda galiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

20694.

A Dieviņu, a Dieviņu,
Jauni puiši vedībās.
Man būs vienis, man būs vienis -
Cūkai siles padarīt.
Es negribu, es negribu,
Nemāko(?) padarīt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

20695.

A Dieviņu, a Dieviņu,
Man māsiņu kā auziņu;
Kad man tiktu, es apsētu
Triju kungu novadiņu.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Man māsiņas saaugušas
Kā auziņas druviņā;
Kad es jemšu, tad apsēšu
Triju kungu novadiņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

20696.

Ai gurķīti tēva dēlis,
Kur mēs tevi glabāsim?
Klētī liksim žurkām ēsti,
Aizkrāsnē circeņiem.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

20697.

Ai jaunaju dieverīti,
Pacel savu cepurīti,
Lai es varu raudzīties,
Kur saulīte ritina!
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

20698.

Ai lūdzami panākstnieki,
Gulit jele otru nakti!
Vēl manā aizkrāsnē
Divas muldas circenīšu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

20699.

Ai māsiņa, neteic tautu,
Nepel savu bāleliņu;
Dzīvo gadiņ' un vēl otru,
Atrod' tautu labumiņu!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

20700.

Ai māsiņa, neteic tautu,
Nepel savu bāleliņu!
Kur tu pati sērstu iesi,
Bāleliņus izpēlusi?
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 2 -

20701.

Ai māsiņa, neteic tautu,
Nepel savu bāleliņu!
Vai no tautu liel' auguse,
Ja no savu bāleliņu?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

20702.

Ei māsiņa, neteic tautas,
Nevaino bāleliņus!
Gan tu lūgsi raudādama
Tos vainotus bāleliņus.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

20703.

Ei māsiņa, neteic tautas,
Nevainoji bāleniņus!
Teic tautiņas dzīvodama,
Brālīšos sērst nākdama.
188 [(?)].

20704.

Vai manu, vai manu,
Ko padarīju!
Es savu mīļāku
Apkaitināju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

20705.

Aij manu mīļo,
Daiļo Jēcīti,
Kur es tevi likšu
Mīlēdama?
Uz krāsnes celtu, -
Circeņi ēdīs;
Pabeņķē bāztu, -
Blusas tevi nories.
Namā namā,
Pažagas kaktā!
Kuŗš iet gaŗām,
Lai spļauj virsū.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

20706.

Ai Jūlīti, ai Jūlīti,
Kā kauniņa tev nebija?
Tu pirmā pēlājiņa,
Tu atnāci vešanās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

20707.

Vai Trīnīt, vai Trīnīt,
Kāda tava līdzenīca!
Tāda tava līdzenīca,
Kā tā krievu končaunīca(?).
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

20708.

Ei Pēter, ei Pēter,
Vilki tevi apēdīs;
Atgremojši, izgrūdīs
Liela ceļa maliņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

20709.

Ai Mariņ, nabadzīt,
Kāda slava tev atgāja:
Man pateica krodzeniece,
Ka ar žīdu bučavies.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

20710.

Ai Jānīti, smuks puisīti,
Kam tu līdi aizkrāsnē?
Nobradāji kaķei bērnus,
Kuņai stulbus kucēniņus.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

20711.

Vai znotī, man' znotī,
Nejūt vairs aurējot.
Kam, znotī, tālu gāji,
Kad mežiņa nezināji?
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

20712.

Ak tu svuots, pats' naruods,
Kam tu taidu draudzi v'edi?
Cyts ir skuobs, cyts skorbons,
Cyts ar apsis ryugtum'eņu.
426 [Sakstagala pag. Rz].

20713.

Aiz tā resna ozoliņa
Neredz' saules līgojot;
Aiz tā ļaužu bargumiņa
Nedzird' savu bāleliņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

20714.

Aizsmakusi man rīklīte,
Ne dziedot, runājot, -
Ar tautām baŗoties,
Bāleliņus drāvējot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Aizsmakusi man rīklīte,
Nij ēdot, nij dzeŗot, -
Ar tautām baŗoties
Par māsiņas augumiņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

2. Tec, masiņa, uz avotu,
Atnes tīra ūdentiņa:
Man rīklīte aizsmakuse,
Ar tautām baŗoties.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 3 -

20715.

Ak tu Dievs, ak tu Dievs,
Atkal jauna viešņa nāca,
Atkal jauna viešņa nāca,
Jaunu nesa kukulīti.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

20716.

Apsaskaita saimenīca,
Beņķam kāja nolūzuse.
Ieliekam beņķam kāju,
Iesmīdanam saimenīcu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

207161.

Apskaitās skaitulītis,
Ne zemītes neredzēja.
Nule iešu bišu kāpt,
Skaitulim medu dot.
224 [Kabilē (Kld)].

20717.

Atbrauca Jākaups
Ar vecu baļļu,
Iesēda Anniņa
Kā karītē.
Izkrita ārē,
Sasita gāli;
Jēkaups sasēja
Ar bikšu saiti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20718.

Atbrauc meitu māmuļīte
Ar kaŗošu vezumiņu:
Sen dzirdēja, znotiņam
Nevaid putras kaŗotītes.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

20719.

Atbrauc veca māmulīte
Ar kaŗošu vezumiņu:
Tā cerēja sav' meitiņu
Saimenieci iedevuse.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20720.

Atnāca Andrejs,
Lai viņu lūko.
Sarūsti, sapeli,
Mūs' meitas negrib!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

20721.

Atnāca Jānītis
Mūs' meitu priekā.
Ņem zilas zēveles,
Ne mūsu meitas!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20722.

Atnāca Līzīte
Mūs' puišu priekos.
Melns kaķis ārdos,
Tas tavs brūtgāns!
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

1. Atnāca Jūlīte
Mūs' puišu priekos.
Mells kaķis ārdos,
Tas tavs brūtgāns!
Nokrita mells kaķis
Būkšēdams,
Saķēra Jūlīte
Skūpstīdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

20723.

Atskrēja Jānītis
Pūzdams, elsdams;
Aiz durvju šņāca,
Pelnos putēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20724.

Atskrēja Dulenka(?)
Strimalu kupši,
Rikšum, aulekum
Pa visu ciemu,
Līdz savas strimalas
Izandelēja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

20725.

Augsti augsti māsu devu,
Zemu ņēmu līgaviņu.
Jau manam kumeļam
Auzu sile panikusi.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

20726.

Bagāts biju, lepnis biju,
Otram ceļa nepagriežu:
Div' pāŗ' vīžu kulītē,
Vēl sloksniņas aiz jostiņas.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

20727.

Bargs tautiets, bargs bāliņš,
Abi vienu bargumiņu;
Abiem dzied lakstīgala
Zobentiņa galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 4 -

1. Bargs tautiets, bargs bāliņis,
Abi vienu bargumiņu;
Abiem bija bēri zirgi,
Abiem caunu cepurītes,
Abiem dzied lakstīgalas
Zobeniņa galiņā.
3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)].

2. Bargs tautietis, bargs bāliņis,
Abi vienu bargumiņu,
Abiem dega uguntiņa
Zobentiņa galiņā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

20728.

Bargs tautietis, bargs bāliņis,
Abi vienu bargumiņu;
Ne es varu viena teikt,
Ne otara nicināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20729.

Bēgat, panāksti,
Istaba grūst,
Sviežati lupatas
Pa logu laukā!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

20730.

Bērzi vien bērzājā,
Nav neviena ozoliņa;
Tautas vien tautiņās,
Nav neviena bāleliņa.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

20731.

Beņķi lauzu, beņķi lauzu,
Nevarēju, nevarēju:
Dēlu māte apakšā
Ar pieciemi dēliņiem.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

20732.

Bez guoda, bez kouna
Šij ustaebiņa;
Pārgāju mājā,
Sovs guods kuiram.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

20733.

Bezkauņa, nekauņa,
Kam gāji ciemā?
Suns vērpa kodaļu
Pasolē.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

20734.

Bij kuņiņa, nebij tāda,
Kādu mani vilks norēja:
Trīs gadiņi nezināju,
Kas bij trauku mazgāšana.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

20735.

Bij man viena rieksta dēļ
Locīt visu legzdu krūmu?
Bij man vienas māsas dēļ
Visas tautas znotus saukt?
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

20736.

Blusa koda Trīnei,
Trīne koda blusai.
Tādēļ Trīnīti
Neniecināju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

20737.

Bāleliņa aizgaldiņa
Melnu āžu piesēdusi,
Melnu āžu piesēdusi
Ar grūtām sieviņām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

20738.

Brāļi lieli lielījās
Tautu galda galiņā;
Kad māsiņa linus prasa,
Brāļi grieza muguriņu.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

20739.

Bāliņš mani augsti lūdza,
Tik ka zemu sēdināja,
Tik ka zemu sēdināja:
Pašā duru stenderē.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

20740.

Bāliņš mani māsu sauca
Tautu galda galīnā;
Bālīnos dzīvojot,
Māsas vārda nedzirdēju;
Būt' dzirdējš māsas vārdu,
Vēl dzīvotu bālīnos.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

20741.

Brūtes radi panāksnos,
Brūtes radi kāziņās;
Brūtgān' radi aizgājuši
Pār Daugavu zirgu zagt.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

- 5 -

20742.

Boŗi vien, savatnieki
Tautu meitas panāksnieki:
Jumtu plūca ieiedami,
Sāli meta ugunī.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

20743.

Burvji vien, savetnieki
Tautu meitas panāksnos;
Kungi vien, vagarīši
Mūs' brālīša vedībās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20744.

Buč projām, buč projām,
Dzērvenieku dullas kazas!
Cīravnieku stalti buki
Negribēja dullu kazu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

20745.

Dievs nedod tādas meitas,
Kādas meitas Vanagam (=saimn. v.):
Uz galdiem sēnes auga,
Uz beņķiem baravīki.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

20746.

Dīķis dzieda, akmens rauda
Līstošāi dieniņā;
Brāļi dzieda, māsas rauda
Tautu galda galiņā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

20747.

Dīvos, čūdos,
Kur tādu redzēju:
Kaimiņu laukā
Sivēnus ganot;
Sēdēja grāvī
Raudādama,
Ar vecu maišeli
Apsegusies.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

20748.

Dižais Strēli, labais Strēli,
Tava sieva baltmutīte;
Ik rītiņus mazgājās,
Godos vien taisījās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20749.

Div' div' Lavīzes
Vienā vārdā.
Kas tādas nagažas
Divi reiz dziedās?
(?).

20750.

Divi divi Krišīši
Vienos vārdos;
Ir mans šunelis
Krišītis vārdā.
Es saucu šuneli,
Krišelis skrēja.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

20751.

Div' meitiņas panākstos,
Abas divas sakāvās;
Kad to vienu apdziedāja,
Tad tā otra apskaitās.
226 [Kandavā (Tl)].

20752.

Domājam, gādājam,
Kur mēs Annu redzējām:
Rīgā Rīgā,
Uz tirgus plača,
Uz tirgus plača
čigānu vidū.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20753.

Domājām, gādājām,
Kur Brencīti redzējām:
Rīgā, ielas maliņā,
Bez biksēm mālus mina.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

20754.

Domājām(i), gādājām(i),
Kur Pēteri redzējām:
Viņpus Rīgas, šaipus Bauskas,
Ar ubadzi baŗoties.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

20755.

Domāju, gādāju,
Kur Anni redzēju:
Rīgā Rīgā,
Pie peku muldas,
Pie peku muldas,
Dūcīts rokā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

20756.

Domāju, gādāju,
Kur speltes aizbāzs.
Paķēru meitiņu,
Iebāžu speltē.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 6 -

20757.

Domāju, gādāju,
Kur tādu redzēju:
Rīgā, torņa galiņā,
Desu mulda mugurā.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Atminiesi, tu Krišeli,
Kur mēs tevi redzējām:
Rīgas bodes galiņā,
Zušu mulda rociņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Es redzēju to meitiņu [puisīti]
Rīgas turņa galiņā,
Desu mulda mugurā,
Sēņu spannis rociņā.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)], 300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

20758.

Domāju, minēju,
Kur tādu redzēju?
Kaimiņu dārzā,
Kacenus kremtot.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 1311 [Apē (Vlk)], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

20759.

Dzied brālīši, dzied māsiņas,
Pēc kurēnes es dziedāšu?
- Dzied, māsiņ, tu pēc tautu,
Tu tautām piederēj'.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

20760.

Dziedādams vien staigāju
Vakarēju sākumiņu;
Kas godīga mātes meita,
Lai nāk man palīgā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

20761.

Dzīditi, munys muos'eņas!
Kuo, muos'eņis, nadzīdit?
Kurys bie'eitis nūn'es'e
Jiusu jauku volūdeņu?
432 [Nautrēnu pag. Ldz].

20762.

Dzied, meitas, dzied, meitas,
Es došu naudu,
Es došu naudu,
Sudraba grašu!
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

20763.

Dziedat, meitas, dziedat, meitas,
Mani vien, mani vien:
Man plata mugura,
Es varu nest.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

20764.

Dziedait skaisti man māsiņas!
Es jums gribu palīdzēt,
Es jums gribu palīdzēt,
Kumeļā sēdēdams.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

20765.

Dziediet, visi circenīši!
Silta mana istabiņa,
Silta mana istabiņa,
Bērza malku kurināju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

20766.

Dziedi, dziedi, tu meitiņa,
Šogad vīra nedabūsi;
Citu gadu gan dabūsi
Teļa putras strēbējiņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

20767.

Edz kur puiši, edz kur zirgi,
Edz kur brangi kažociņi!
Ne še puiši, ne še zirgi,
Ne še brangi kažociņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

20768.

Iezašāva, iezašāva
Dzilna dzeņa caurumā;
Iezašāva bagātie
Nabadziņa godiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

20769.

Ievedam svaiņa zirgu
Pašā staļļa dibinā;
Piesienam pašu svaini
Pie bāliņa galda skrāģa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

20770.

Eit', ules, iekšāi,
Ko valstāties?
Lai mūsu māsiņa
Nevalstījās.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 7 -

20771.

Eit', ules, iekšāi,
Ko valstāties?
Lai valstās nabagi
Pa žagarim.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

20772.

Iet [Eit'], ulas, iekšā,
Ko valstāties?
Valstās [valstāties] mūs' brāļa
Aizkrāsnē!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20773.

Ej mājā, tu Jānīti,
Tev mājā liela prieka:
Tev piedzima sievai dēls,
Ķēvei mazs kumeliņš.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

20774.

Es atbraucu iepīkuse,
Visus cērpus izšķārdījse:
Man saplīsa glāza lāde,
Pa cērpim braukājot.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

20775.

Es atradu mežasargu
Grāvē vardi dīrājam;
Es tam devu dievpalīgu,
Viņš no kauna nesaņēma.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

20776.

Es atradu tautu dēlu
Snaužot vagas galiņā;
Es padevu dievpalīgu,
Viņš vaicā: ko tu saki?
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es atradu tautu meitu
Snaužam sēdu pie kodaļas;
Es padevu dievpalīgu,
Viņa prasa: ko tu saki?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

20777.

Es atradu to Jānīti
Grāvē naģes dīrājot.
Viņš man sola pūŗu pūru,
Lai es nieka nesakot.
Par to spīti es izteicu
Pa deviņi novadiņi,
Pa deviņi novadiņi,
Pašā brūtes sētiņā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20778.

Es būt' šur neatbraucis,
Šai lielā līkumā,
Lodēniešu bagāters
Trīs grāmatas sastellēja.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

20779.

Es droša jo droša
Pa visu pulku,
Es gan zināju,
Še mana nav,
Ne šij pulkā,
Ne novadā.
Cita kunga novadāi
Kā vanagis lidināja.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

20780.

Es dziedātu rītā agri,
Galva sāp, nevarēju;
Es mīlētu, kaut varētu,
Tautās savus bāleliņus.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Es dziedātu, kad varētu,
Galva sāp, nevarēju;
Gan mīlētu, kad varētu,
Tautas manus brāleliņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

20781.

Es gribēju šai vietā
Nosavērti arājiņu;
Ko man bija nosavērti,
Tādi vien dzērājiņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

20782.

Es laba, es laba
Kalēja meita,
Es varu uguni
Saujiņā nest.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20783.

Es Jānīti apdziedātu,
Ja tas burt nemācētu:
Es redzēju Jānīšam
Burtu sāli azotē.
424 [Barkavas pag. Rz].

- 8 -

1. Aiji aiji, tu meitiņa,
Es tev' skaisti apdziedātu,
As tev' skaisti apdziedātu,
Kad tu burt nemācētu:
Es redzēju meitiņai
Burtu sāli azotē.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

20784.

Es nebiju redzējuse
Tādu dūdu panāksnieku:
Ne tie manim mutes deva,
Ne ar mani parunāja.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

20785.

Es nedošu sav' māsiņas,
Kamēr gailis padziedās,
Kamēr nesa jaunais svains
Al' ar medu maisīdams.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

20786.

Es nedzertu nemedotu,
Nestaigātu nezeltīta:
Brāļi mani dravinieki,
Svaiņi zelta kalējiņi.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

20787.

Es nenācu šī vietā
Ar dziesmām langoties,
Man mājā aizmirsās
Langu dziesmu grāmatiņa.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

1. Lamē, lamē, tu meitiņ,
Es pretim nelamēs,
Man palika sētmalē
Lamejama grāmatiņa.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

20788.

Es norāvu Pinteļiem (=māju v.)
Kazas ādu no piejumta.
Lai tā āda ko tā āda,
Maksā lipa pusdāldeŗa!
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

20789.

Es pārvedu brāļam sievu,
Jāj' māsai panākstos.
Stāvēj' mani zābaciņi
Kā apvilkti vakarā.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

20790.

Es pakuoru k'ēvis golvu
Sova cepļa dybynā;
Juoneits skrā sumynuotu,
Šk'ita, muna ļaudaveņa.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

20791.

Es redzēju tautu dēlu
Ar kaziņu ecējot.
Jūdz zemē somas lopu,
Es doš' bēru kumeliņu!
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

20792.

Es redzēju tautu dēlu
Ar meitiņu runājam.
Es apmetu lielu riņķi,
Viņiem kaunu nedarīju.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

20793.

Es redzēju tautu dēlu
Birzē zirgu seglojot:
Kriju segli, lūku kāpšļi,
Vecu striķu iemauktiņi.
226 [Kandavā (Tl)].

20794.

Es redzēju tautas dēlu
Gravā vardi dīrājam.
Es pagāju lielu riņķi,
Tam kauniņu nedarīju.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

20795.

Es redzēju tautu dēlu
Liniem zemi ecējot,
Ar āzīti ecējot,
Ar gailīti vagojot.
301 [Paskavā(?)].

20796.

Es redzēju tautu dēlu
Snaužot arkla galiņā.
Apkārt gāju lielu riņķi,
Tam kauniņa nedarīju.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

20797.

Es redzēju tautu dēlu
Snaužam arkla galiņā.
Gaŗām gāju, nemodinu,
Viņam kaunu nedarīju.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 9 -

1. Ciemiņam slinki puiši,
Gul kā pekas ceļmalā.
Gaŗām gāju, nemod'nāju,
Viņiem kauna nedarīju.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

20798.

Es redzēju tautu dēlu
Cūk' ar kazu ecējam.
Cūk' ar strēlu, kaz' ar liesu,
Pats ar meža vīvelēm.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Ko, puisīti, lielījiesi,
Pieci bēri kumeliņi?
Es redzēju ganīdama
Cūk' ar kazu ecējam.
Cūkai liesa, kazai strēla,
Pats ar mieža vīvelēm.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

20799.

Es redzēju tautu dēlu
Cūk' ar kazu ecējot.
Cūka kvieca, kaza brēca,
Pats ar līdzi trallināja.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

20800.

Es redzēju to Dārtiņu
Žagarēi čigānos,
Staigāj' pirtis kurēdama,
Vecus žīdus braucīdama.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

20801.

Es redzēju to Jānīti
Amburgāi cietumā;
Kad paspruka, tad atskrēja
Ar visiemi pinekliem.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

20802.

Es samalu rudzu sieku,
Kad tautietis kājas āva;
Es izaudu seģenīti,
Kamēr jūdza kumeliņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20803.

Es šķitu Jēkaupu
Par labu vīru, -
Kaŗošu zaglis,
Kaķošu zaglis!
Par žogu lecot,
Izbira kaŗotes.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

20804.

Es šķitu Jēkaupam
Sarkanu kaklu.
Tas bija no Rīgas
Tītaru zaglis,
Pa žogu lecot,
Tītari bira.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

20805.

Es šķitu, tur dumpis,
Kur suņi rēja:
Ķīsene savu meitu
Pirtēja pēra.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

20806.

Es skatos, es raugos,
Tās mājās bagāt' puiši:
Vīžu bunte karājās
Pašā galda galiņā.
226 [Kandavā (Tl)].

20807.

Es vīriņu gan gribēju,
Vīratēvu negribēju;
Cik ieraugu vīratēvu,
Šķietu vilku gubojot.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

20808.

Gan es būtu drīzi braucis,
Nav tik ātra kumeliņa;
Gan es būtu lielījies,
Nav tik daudzi rociņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

20809.

Ganumeita ganumeita
Pasalaida kārumā:
Izdzīdama piena prasa,
Sadzīdama jauna puiša.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Ganumeita ganumeita,
Pazalaidi kārumā:
Izdzīdama piena prasa,
Sadzīdama baltas putras,
Sadzīdama baltas putras,
Nakti jauna puisēniņa.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

2. Liela meita ganos gāja,
Pasalaida kārumos:
Ik dieniņas baltu putru,
Ik naksniņas jaunu puiku.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 10 -

20810.

Gribēja Annīte
Apdziedama.
Maksā mani piecu mārku,
Tad es tevi apdziedāšu!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

20811.

Gribēja sveši ļaudis,
Lai saderu, lai saderu.
Nederēšu, nederēšu,
Jūs ienaidu uzcēluši,
Jūs ienaidu uzcēluši,
Jūs' brālītis sievu ņēma.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20812.

Izaplauka dadža lapa
Mūsu dārza maliņā;
Izaplēta panāksnīcas,
Mūsu puišu gribēdamas.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

20813.

Izšķīda panasti
Kā vadžu nasta,
Cits citu lasās
Gar sētmaļiem.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

20814.

Izskaitat, panāksnieki,
Vai jūs visi sajājuši:
Es redzeju ciema suņus
Lielus kaulus vazejam.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

20815.

Jau es tiem, jau es tiem
Ko darīju, nedarīju;
Jau tie visi, jau tie visi
Uz manīm, uz manīm.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

20816.

Jaunē mās' tautās gāj',
Vecē gāj' panākstēs;
Dodat kruķ', dodat bīšķ',
Kur vecē atspiesties!
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

208161.

Grieta, meita, govis slauca
Sudrabiņa slaucenē;
Izslaukuse, izdzēruse,
Nav vairs piena moderei.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

20817.

Jaunais brālis sievu ņēma,
Vecais brālis duzināja.
Duzin', brāli, neduzini,
Man nāk meitas, tev nenāk!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

20818.

Jūs labi ļautiņi,
Mēs arī labi,
Nu mēs cits citu
Gānīsim.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20819.

Kai byus bojarkas
Īsmīdēt?
Pakuorsim muškeņu
Daguna golā.
Muškeņa ļip ļip ļip,
Bojarkas Ķi Ķi ķi!
4221 [Asūnes pag. D].

20820.

Kā vārna, kā vārna
Vakara māsa;
Redz kur cielava
Vedēju sieva!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20821.

Kad es gāju kāziņās,
Visas meitas paplūkāju,
Citu meitu krāsnī bāzu,
Citu velves caurumā;
Jau to pašu diženo
Pašā krāsns dibenā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

20822.

Kāda rada tu, Pēteri,
Kad tu nāci panākstos?
Vai tu biji sunim rada,
Pa sunīti kaulu grauzt?
Ja tu biji sunim rada,
Lien pagaldē kaulu grauzt!
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

20823.

Kādu darbu mēs dosim
Mazajam panākstim?
Iedosim kaķa asti,
Lai lupina sēdēdams.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

- 11 -

20824.

Kai t'ev, Pīt'er, nab'ej kauna,
Muosai īt' panuoksnūs?
Voi īd'evi tu muosai
Da pokolu kūd'el'eņu?
424 [Barkavas pag. Rz].

20825.

Kādu kaunu tu, Maijiņ,
Nāc Ediņas panākšņos?
Vakar purvi noskanēja,
Ar Ediņu baŗoties.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Kādu kaunu tu, Līzīte,
Nāc Trīnei panākšņos?
Vakar jūs kavāties,
Pavārnīcas lampām lēca.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

20826.

Kādu tiesu spriedīsim
Precenieka mēlītei?
Izdursim drāti cauri,
Pakārsim skurstenī.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

20827.

Kāzās Lībiņa
Gan laba sieva;
Mājās kā kuņa
Ar citām rejās.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

1. Anniņa godāja
Godīga sieva;
Pārgāja mājās,
Kā kaŗa māte.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

2. Jānītis godos
Godīgs vīrs;
Kad bija mājās,
Kā kaŗavīrs.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

20828.

Kāzinieki, panāksnieki,
Metamies biedrinieki:
Es jums došu sav' māsiņu,
Jūs man dosiet sav' bāliņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

20829.

Kālab Kačeli
Klukstīti sauc?
Manam tēvam nozaga
Klukstošu vistu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

20830.

Kālab Lavīzi
Zagleni sauca?
No rovja nokrita
Ar desu nastu.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

20831.

Kālab Pricītis
Sēdēt nevar?
Vai tam bija atnākoti
Egles zaris iedūries?
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

20832.

Kālabad sveši ļaudis
Visi sēd samisuši?
Vai tie bija sav' māsiņu
Neveselu iedevuši?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

20833.

Kam mēs vārdu zinājām,
To mēs skaisti apdziedam;
Kuŗam vārda nezinām,
To par ruņģi lamājam.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Kam vārdu zinu,
Tam vārdu dziedu;
Kam vārdu nezinu,
To saucu runci.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

20834.

Kam to veco
Studantu veda?
Kas jums mājās
Sprediķi sacīs!
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

20835.

Kāpēc Jēcīti
Šmulīti sauca?
Žeimē izzīda
Deviņas ķēves,
Desmito kuņeli
Atrietināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20836.

Kaŗi nāca, kaŗi nāca,
Ne visiem kāŗi nāca:
Meitu mātei kaŗi nāca
Par meitiņas lolojumu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 198 [Saldū].

- 12 -

20837.

Kas jūs dīda, sveši ļaud's,
Ka jūs sēdu nesēdiet?
Vai jūs dīda tīri rudzi,
Vai drabiņas kubulā?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Kas tev' dīda, bāleliņ,
Ka tu sēdu nesēdēji?
Vai naudiņa tevi dīda,
Vai labais kumeliņš?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

20838.

Kas kaitēja meitiņai,
Ka ar mani nerunāja?
Vai tādēļ nerunāja,
Ka brūtgāna neredzēja?
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

20839.

Kas tā tāda dziedātāja?
Es jau tevi sen pazinu;
Vakar tevi nabags veda
Sīkajos krūmiņos.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

20840.

Kas tā tāda goda gaška
Sēd galdiņa galiņā?
Cik sen bija tie laiciņi,
Ceplī pelnus rušināja.
424 [Barkavas pag. Rz].

20841.

Kas tām vārdu, kas tām vārdu,
Panākstiņu meitiņām?
Viena Sure, otra Jude,
Trešā tāda Pilužiņa.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

20842.

Kas tās tādas kāzu meitas,
Ni tās prata, ni mācēja!
Ja es būtu kāzu meita,
Gan es prastu, gan mācētu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

20843.

Kas tam gan nekaitēja,
Bajāriņa dēliņam,
Daiļi jūgte, daiļi braukte,
Līgaviņu vizināt.
Es ar savu vecu ķēvi
No pakaļas čunčināju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20844.

Kas tie tādi panākstnieki,
Kas tiem galu nezināja?
Sit piekstā, grūd mucā,
Ved uz Rīgu pulverī,
Lai šņaukā Rīgas kungi,
Pa ielām sierēdami.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

20845.

Kas to teic, tas melo,
Ka Bāliņi (=māju v.) nabadziņi:
Sūdus veda, alu dzēra
Sudrabiņa biķerī.
Dūrenieki (=māju v.), nabadziņi,
Dzēra rāvas ūdentiņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

20846.

Kas tur dzied, kas tur dzied?
čuras dzied, čuras dzied.
Kas čurām nedziedāt,
Cūku piena piedzērušas!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

20847.

Ķēvīt manu svilpastīt,
Tu zin' Rīgu, Tērbatiņu;
Jaunas meitas nezināja
Svētdien ceļu baznīcā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

20848.

Ķis kas pajēma
Ķis kādu meitu;
Ķis kas atjāja
Panākstos.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20849.

Ķizu ķizu, panāsnieki,
Kas manā rociņā:
Man sieriņi, man riekstiņi,
Man āboļi kabatā!
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Ko jūs, sušķi, lielāties,
Vai jums tas, kas ir mums?
Mums ir ogas, mums ir rieksti,
Mums sarkani āboliņi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

20850.

Ķizu ķizu, sveši ļaudis,
Kas manā rociņā:
Man sieriņš, āboltiņš,
Man māsiņa rakstītāja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 13 -

20851.

Ķizi ķizi, tautu meita,
Raudi, raudi asarām!
Tu gribēji, es dabūju
To ražanu tēva dēlu.
190 [Kuldīā].

20852.

Klusa visa istabiņa,
Kad nav manas valodiņas.
Vai tā mana valodiņa
No deviņi gabaliņi?
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

20853.

Klusi klusi klausījos,
Zemi zemi raudzījos,
Noklausos gudrus ļaudis
Aplam niekus runājam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20854.

Klusu klusu, ciema vistas,
Ko tik ilgi kladzināt?
Mūs' bāliņi negribēja,
Ka tik ilgi kladzināja.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

20855.

Klusu, tautas, palieciet,
Ko tik daudzi runājiet?
Gribiet manus bāleliņus
Ar vārdiem pievarot!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Klusu, tautas, palieciet,
Ko tik daudzi runājiet?
Vai gribate naidu celt
Ar maniem bāliņiem?
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

208551.

Klusu, tautas, palieciet,
Ko tik daudz runājiet?
Lai runā tie bāliņi,
Kam māsiņa piederēja.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

20856.

Ko būs dziedāt,
Ko nedziedāt?
Div' tautu kaikari
Vienā vārdā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20857.

Ko dziedat, vēžu ļipas,
Ko no manis gribējāt?
Vai gribat vīna glāzi,
Vai saldā alutiņa?
Es nedošu vīna glāzi,
Došu braukšķi mugurā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

20858.

Ko gaidīji, tu upīte?
Strautiņš tek vizēdams.
Ko gaidīji, bajāriņi?
Kalpiņš ņēma līgaviņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

20859.

Ko jūs gaid', sveši ļaudis,
Ka jūs mani neapdzied?
Es atnācu tāļu ceļu
Svešas dziesmas klausīties.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

20860.

Ko jūs, ļaudis, runājat?
Blēņas vien runājat.
Aties mani bāleliņi,
Runās jauku valodiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

20861.

Ko jūs, uskas, lielāties
Pret šādiem brakmaņiem?
Māk brakmaņi alu dzert,
Māk šās uskas plucināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

20862.

Ko, kuņas, lājiet,
Kas jums pielēca?
Man bija bāliņš,
Man kļuva māršiņa.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20863.

Ko lielies, graznojies?
Nav nenieka rociņā.
Lai lielās tas dēliņš,
Kas tur tēva novadiņu,
Kas tur tēva novadiņu,
Tēva bērus kumeliņus.
216 [Ventspilī].

20864.

Ko lieties, tu Indriķi?
Es jau tevi sen pazinu,
Es jau tevi sen pazinu
Runātāju cilvēciņu.
Vakar tevi nabags pēra
Viņāi meža līkumā,
Viņāi meža līkumā
Ar uguns pagalīti.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

- 14 -

20865.

Ko lielies, tu Kārlīti,
Kas jau tevi nezināja?
Ik svētdienas izkavies
Ar runčiem pagultē.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

20866.

Ko lielies, tu Pēteri,
Kas jel tevi nezināja?
Piecas brūtes Jelgavā,
Vēl deviņas Kuldīgā.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

20867.

Ko lielies, tu puisīt [meitiņ],
Kas tad tevi nezinej'?
Ik trešdien Kandavā,
Desu mulde mugurē.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Kas tā tāda dziedātāja?
Es jau tādu sen pazinu:
Ik nedēļas tirgū gāja,
Desu mulda mugurā.
40-1 [Bigauņciemā].

20868.

Ko lieliesi, tu Jānīti [Anniņa],
Kas jel tevi nepazina?
Vakar tevi māte kūla
Ar uguņa pagalīti.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Es jau tevi sen pazinu,
To lielo dziedātāju:
Vakar tevi puiši kūla
Ar vecāmi biksītēm.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

2. Ko dziedāj', tu puisīt,
Kas jau tevis nepazīst?
Vakar tevi meitas kūla
Ar uguns pagaliņ',
Ar uguns pagaliņ'
Pa pelniem vārtīdam.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

20869.

Ko, Jānīti, dievojies,
Pie meitām negulējs?
Es redzēju, tā gulēji,
Ūdens cauri netecēja.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

20870.

Ko, Pēteri, godējies?
Sen es tavu godu zinu:
Pirtī sievu noslāpēji
Ar pieciem bērniņiem.
Lai tā sieva ko tā sieva,
Kur tās piecas dvēselītes!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

20871.

Kā, Jānīti, kāzās nāci,
Kāds velns tevi aicināja?
Tev pakaļ nesūtīja
Ne pelēka kucēniņa.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Ko nāci, Jēkaup,
Kas aicināja?
Mūs' kuņa kuplaste,
Tā aicināja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20872.

Ko, NN, lielījies,
Vai es tevis nezināju?
Vairāk man sīkas naudas
Kā tev auzu sēnaliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

20873.

Ko, August, tu meklē?
Te nav tavas līgaviņas;
Rīgā tava līgaviņa
Pa ielām vazājās.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

20874.

Ko, Jānīti, tu lielies,
Kas jau tevis nepazīst?
Visi tavi parādiņi
Uz muguras uzrakstīti.
Kad pakasa muguriņu,
Tad atmina parādiņus.
235 [Abavas muižā (Grenču pag. Tk)].

20875.

Ko nāci kāzās,
Mazais spannīti?
Kā māte mājās
Ūdeni nesīs?
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 15 -

20876.

Ko nāci, Ansīti,
Kas aicināja?
Vai sevi rādīt,
Vai meitas lūkot?
Viens pats cūkgans,
Tas tevis vērts;
To pašu nedosim
Bez simts dāldeŗu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

20877.

Ko nāci, vācieti,
Zemnieka kāzās?
Kāds velns aizgāja
Vācieša kāzās?
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Ko nāci, vācieti,
Arāju dzīvē?
Kas vells aizgāja
Tavē dzīvē?
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

20878.

Ko soli, Grietiņa?
Laidīšu gaŗām.
Vai lūgsi kāzās,
Vai krustībās?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Maksā, Mārtiņi,
Laidīšu gaŗām;
Soli mani citgadu
Kūmām lūgt!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

20879.

Ko tādu pussuķi
Kāzās veda?
Vai jums nebija
Labāku ļaužu?
Ja jums nebija,
Mēs tapināsim.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

20880.

Ko tie mūsu cāļi lasa,
Pa pagaldi staigādami?
Panāksnieku meitiņām
Utu kule pabiruse.
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)].

1. Es brīnosi, es čūdosi,
Ko tie mani cāļi lasa,
Ko tie mani cāļi lasa,
Pa pagaldi lēkādami:
Panāksnieku meitiņām
Blusu kule pabiruse.
3022 [Vecsaulē (Vecsaules pag. B)].

2. Ko tie mūsu bērni lasa,
Pa plāniņu tekādami?
Panāksnieku tēviņam
Naudas kule pabirusi.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

20881.

Kuo tu dziedi, rumbas koklis,
Tev jou labi naskanēja;
As dziedāju, mun skanēja,
Mun darāt piederēja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

20882.

Kuo tu lels līlējīs?
Kuo tu plots platējīs?
Vakar tova muote beja,
Suola sauvis laseidama,
Suola sauvis laseidama,
Maizes kaņča praseidama.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

20883.

Kuņas lāja, kuņas lāja,
Lacekliņa gribēdamas.
Vāri, māte, auzu putru,
Dod kuņām lacekliņ'!
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

20884.

Kur bija Māriņa
Slotiņu rokā?
Vecam cigānam
Muguru pērt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

20885.

Kur biji, Jānīti,
Kur slampāji?
Izēdi brūzē
Drabiņu baļļu.
224 [Kabilē (Kld)].

20886.

Kur ellē panāksnieki,
Ka neredz staigājot?
Pieēduši, piedzēruši,
Pakrituši sētmalī.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 16 -

20887.

Kur ellē panāč' meitas,
Ka neredz sierējot?
Vai pirtī blaizījās,
Vai stallī strīķējās?
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20888.

Kur gāja panāksni,
Kur lenderēja?
Dārzā dārzā
Kaceņus grauzt.
Nograuza kaceņus,
Izdzēra samazgas,
Ko mūsu telītes
Nu pašas dzers?
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

20889.

Kur gribiet, tur lieciet
Mani, svešu cilvēciņu;
Ja gribiet, ierociet
Savā vārtu stuburā!
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

20890.

Kur mani cimdi, kur cepure!
Suņi rēja līgaviņu.
Vai tā mana līgaviņa
Visu suņu rejamā?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 1311 [Apē (Vlk)],
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Suņi rēja līgaviņu,
Pa nātrienu vazādami.
Vai tā mana līgaviņa
Ciema suņu norejama?
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

20891.

Kur manas pērnās
Kratāmas dakšas?
Lai kratu panākstus
Pa logu laukā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

20892.

Kur mēs Ansiņu
Godā celsim?
Vārdēsi vārdēsi
Skalus grabināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Nule mēs Dāvidu
Godā celsim:
Celsim zvārdīs
Skalu grabināt.
Tur žuva, tur kalta,
Nokrita zemē.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

20893.

Kur mēs tās vecās
Eidenes liksim?
Dzīsim jūrmalā
Tītīnu ganīt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

20894.

Kur, Trīnīte, vīru liki,
Vien' atnāci panākstos?
Trīs gadiņi tārbas šuvi,
Nu aizlaidi nabagos.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

20895.

Kur ošam platas lapas,
Ne zariņa galiņā?
Kur brāļam dižs godiņš,
Ne māsiņas panākstos?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20896.

Kur palika panāsnu
Skaistās meitiņas?
Aizgāja pirtī
Laitīties.
Viens vecs tēvīc
Ūdeni briņģēja,
Viena veca māmiņa
Laitītāja;
Uz vienu spiedienu
Pusdālderīša,
Uz otru, uz trešu
Veselu dālderi.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Kur tās smukajas
Vedēju meitas?
Pirtī uz lāvas
Rīpeles vilka.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

208961.

Kur palika tās meitiņas,
Kas mūs' daiļi apdziedāja?
Cita šurp, cita turp,
Cita siena gubenī.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 17 -

20897.

Kur tas mūsu saimenieks,
Ka neredz istabā?
Kaktu kaktus izstaigāju,
Viņa balsis nedzirdēju.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

20898.

Kur tās vakarējas
Dziedātājas?
Nogāja pirtī
Tabaku malt.
Kas bija jaunas,
Malējīnas;
Kas bija vecas,
Sijātājas.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

20899.

Kur tie tādi panāksnieki,
Kādi brāļa vedējiņi!
Skrīvelīši, muižas kungi
Mūs' brālīša vedējiņi.
Panāksnieki vedējiem
Zābaciņu slaucītāji.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

20900.

Kur, vācieti, tu sēdēsi?
Laukā lietus, namā dūmi.
Sēdi elles dibināi,
Ne tur lietus, ne tur dūmi!
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kur, vācieti, tu gulēsi?
Rijā dūmi, ārā vējš.
Guli elles dibinā,
Ne tur dūmu, ne tur vēja!
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

20901.

Lai bij meita, kam bij meita,
Āželimi (=saimn. v.), tam bij meita:
Jāšus jāja Jelgavā,
Āža ragu taurēdama.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

20902.

Lai bij radi, kam bij radi,
Man bij skaisti panāksnieki:
Zīle žube parados,
Lakstīgala panāksnos.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

20903.

Lai bij traka, kas bij traka,
Brūtes māsa, tā bij traka:
Muša lēca gar sieniņu,
Brūtes māsa pakaļ lēca.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

20904.

Lai dziežu, ko dziežu,
Dernieku nedziežu,
Tas manu māsiņu
Saderināja.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

20905.

Laiku laiku nost no ceļa,
Kas ar mani ienaidā!
Man sirsniņa dusmu pilna,
Ass tērauda zobentiņš.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

20906.

Liels krodziņš, mazs krodziņš,
Nav vairs rūmes kāzniekiem.
Iet ārā, goda ļaudis,
Pa purmalu pasierēt,
Liekat galvas uz cinīti,
Uz pelēku akmentiņu!
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

20907.

Lūdzami, ļautiņi,
Liekat mūs mierā!
Pakārsim sakārni
Deguna galā.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

20908.

Lūdzami, sveši ļaudis,
Neņemat par ļaunu:
Kas mūsu tiesiņa,
Tas mūsim jādara.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

20909.

Lūdzami, sveši ļaudis,
Neskaistaties!
Man zeme dalāma
Ar savu brāli.
190 [Kuldīā].

20910.

Lustīgi, vēlīgi
Man' bāleliņi,
Ne tādi skumīgi
Kā sveši ļaudis.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

20911.

Māmiņai bij divi meitas,
Abas divas amatnieces:
Viena visu vecākā,
Tā bij tauku pūtējiņa;
Otra visu jaunākā,
Tā vēdeŗa glāsītāja.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

- 18 -

20912.

Māršiņa mīļā,
Neņem par ļaunu!
Šis tavs vakars,
Tev būs panest.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Grietiņa, māsiņa,
Par ļaunu neņem!
Tā tava tiesiņa
Šā vakariņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

20913.

Moksājiet, sveši ļouds,
Munu skaistu dziedājumu!
Jums bij labi klousīties,
Kad as jouki padziedāju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

20914.

Man pašai līdz atjāja
Smuki jauni brāleliņi;
Tautu meitas sagaidīja
Pluskarainas, kankarainas.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

20915.

Man pazuda aizvakar
Mans raibais sivēniņš;
Nu atradu šovakar
Vakarbrāļa kabatā.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

1. Aizvakar aizvakar
Man pazuda raiba kaķe;
Asti vien paredzēju
Vakarbrāļa kabatē.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

20916.

Mana mīļa nāburdzīte,
Ne es nācu ķīvētos,
Es nāc' tevis apraudzīt,
Salda alus nodzertos.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

20917.

Mani balti bāleliņi,
Ķīlājiet svešus ļaudis:
Tie vakar nobraukāja
Mūsu rudzu gabaliņu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20918.

Maģ maģ Jākaups
Pasmējās:
Pele asti parādīja,
Pat' ieskrēja caurumā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20919.

Maza maza ābelīte,
Bet trejādi āboliņi:
Virsū saldi, apakšā,
Tai vidūi vindzoliņi.
Maza maza tautu meita,
Bet trejādi bālelīši:
Pirmais labs, pastariņis,
Vidējajis delverītis.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

20920.

Mēdi, mēdi, mēdeklīti,
Ne tu mani nomēdīsi!
Puns tavā pierītē,
Pūte mēles galiņā!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

20921.

Mēdi, mēdi, mēdulīti,
Tu jau mani neizmēdi!
Nomēd' savas rokas kājas,
Savu smuku augumiņu.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

20922.

Mēnestiņš zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā;
Māsīn' skaita bālelīnus,
Vai ir visi tautīnās.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

20923.

Mēs Pricīti zīmēsim
Līdz citam rudenim,
Iedursim zelta rozi
Cepurītes maliņā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

20924.

Mēs tos panakšus
Pie sienas griežam,
Pie sienas griežam,
Ar naglām sitam.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

20925.

Melojiet, sveši ļaudis,
Es melot nemācēju;
Kad es būtu mācējuse,
Es ar būtu melojuse.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 19 -

20926.

Meža sārga meita biju,
Kas man nāca vedībās [panākstos]?
Priežu rinda, egļu rinda,
No pakaļas peku rinda.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

20927.

Mīlimi, cienimi
Aizkrāsnes viesi;
Aizkrāsnes viesīši
Līksmību dar'.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

20928.

Mūs' māsiņas panāksnieki
Kā mēreni muižinieki:
Citam bija vācu svārki,
Citam vācu valodiņa;
Kam nebija vācu svārku,
Tam bij vācu valodiņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

20929.

Mūsu māt' ar viņu māti
Skruķīšiem samijušas.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Skruķiem dzēra līkapiņus.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

20930.

Mute mute, acis acis,
Ko jūs laba gribējāt?
Mute labu kumāsiņu,
Acis labu cilvēciņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

20931.

Pēter, brāli, bundzenieks,
Tava sieva stabulniece,
Āžam ragu nolauzusi,
Iet pa silu strumpēdama.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

20932.

Pēter, brāl(i), bundzeniek,
Tava sieva stabulniece.
Pats Pēteris bungas sita,
Sieva pūta stabulīti.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

20933.

Jānīti, brālīti,
Kur tava sieva?
Mājās palika
Pakulu vaktēt:
Nepraša bērniņi
Āzsvilinās.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

20934.

Juoneišami daudzi bārnu
Kai tam strauvis(?) ubogam;
Cytu vede, cytu nese,
Cyts tecēja kuojeņuom.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

20935.

Sakstagola jaunys m'aitys
Šur brauc puišu sumynuotu.
Brauc' iz sātu, kuop' uz c'epļa,
Sumin' c'epļa dyuminīku,
Sumin' c'epļa dyuminīku,
Na tūs myusu puiškin'eņus!
426 [Sakstagala pag. Rz].

20936.

NN-iešu jauni puiši
Brauc ar āzi baznīcā;
Jo tie rati šķībi tek,
Jo tas āzis ģeņģeŗiem.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

20937.

Sakstagola jauni puiši
Sovys m'eitys šur atv'ed'e;
Myusu puiši pasav'ēre,
Ni (i) pusgroša nasūlēja.
426 [Sakstagala pag. Rz].

20938.

Pēterītis kāzās gāja,
Lini puva sētmalī.
Ņemiet, lini, baltu ķēvi,
Važojieti uz kāzām!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Jānis jāja panākstos,
Lini jāja sētas posmu.
Ņemiet, lini, baltu ķēvi,
Jājat līdzi panākstos!
226 [Kandavā (Tl)].

2. Salneniene kāzās nāca,
Lini puva sētmalī.
Ej mājāi, Salneniene,
Saņem linus sētmalī!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

20939.

Madīna, māsīna,
Kas tevi dīda?
Vai tevi nabaga
Vīveles dīda?
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

- 20 -

20940.

Jūlīte, māsiņa,
Ko šeit dari?
Vai gribi Miķeli
Pielabināt?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20941.

Anlīze maldama
Miltiņus zaga;
Uguni kurdama,
Pankokus cepa,
Ūdena nesdama,
Jancīša sauca:
Jancīti, brālīti,
Še silti pankoki,
Še silti pankoki,
Še salda mute!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

20942.

Pēteris man rada,
To nedziedāšu;
Tam kraušu trīs ases
Ozola malkas,
Lai vilka pret kalnu
Pastenēdamis;
Ja labi nevilka,
Uzpeizerēju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

20943.

Jūlīts mani lūgšus lūdza,
Lai es viņa neapdziedu.
Tikai dziedu, tikai dziedu,
Kaleit bira asariņas.
362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20944.

Jānīts mani mīļi lūdza,
Lai es viņu apdziedot.
Maksā man pieci mārki,
Tad es tevi apdziedāšu!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

20945.

Anna mani mīļi lūdza,
Lai es viņu apdziedit;
Lai dziedit ko dziedit,
Matīsīnu pieminot.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

20946.

Alūksniešu melni gaiļi
Staigā, spārnus nolaiduši;
Gulbeniešu vistiņām
Pazeltīti spārnu gali.
121 [Gulbenē (Md)].

20947.

Lavīze mūs' bērns,
To laidu gaŗām;
Lai dziežu ko dziežu,
Lavīzi nedziežu:
Sol' mani citu gadu
Kūmām lūgti,
Kūmām lūgti,
Likt manā vārdā.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

209471.

Jānītis mūs' bērns,
To laidu gaŗām,
Tas mums solīja
Rudeni maksāt
Dui pūrus pūŗu,
Barotu vērsi.
224 [Kabilē (Kld)].

20948.

Ieviņa mūs' māsa,
To laižu gaŗām;
Ansiņš mūs' brālis,
To laižu gaŗām.
257 [Apšupē (Džūkstes pag. Jg)].

20949.

Annēnieši, kosēnieši
Jukjukām sajukuši:
Kosēnieši aizveduši
Annēniešu dzeltainītes.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

20950.

Vilzenieši vilzenieši,
Ķīlu man atdodat!
Voi bij mana māmuļiņa
Ķīlu dēļ audzējus'?
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

20951.

Grietiņa, Līzīte,
Tie vieni vārdi;
Ellēje krustīti,
Ne baznīcāje.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

- 21 -

20952.

Piuteļiem (=māju v.), nabagiem,
Veca malka sētmalā;
Ruiciņām (=māju v.), bagātiem,
Vecu miežu alutiņš.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

20953.

Jānīts plēsa nabaģieti
Liela ceļa maliņā.
Vai tu aklis neredzēji,
Kāda manta nabaģei:
Priekšā ļipa, pakaļā,
Krustiem kules mugurā.
263 [Dobelē].

20954.

N-ieši savas meitas
Pa ceļmalu izmētāja;
NN-ieši salasīja,
Skalu malku dēvēdami.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. N-ieši savas meitas
Upītē samērkuši;
NN-ieki izvilkuši,
Skalu malku dēvēdami.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20955.

N-nieki savas meitas
Par tabaku pārdevuši;
NN-nieki nepārdotu
Ne par zelta gabaliņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 253 [Stūŗu muižā (Blīdienes pag. Tk)].

20956.

N-ieši savas meitas
Patiltē sabāzuši;
NN-ieši pāri brauca,
Vecas siekstas dēvēdami.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Gulbenieši savas meitas
Tiltiņā sagrīduši;
Mēdzūlieši pāri brauca,
Vaŗa tiltu dēvēdami.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

2. N-nieki savas meitas
Upītē samērkuši;
NN-nieki pāri brauca,
Priežu tiltu domādami.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

20957.

N-ieši savas meitas
Tiltam lika palāpam;
NN-iešu jauni puiši
Pāri gāja dziedādami.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

1. Kurzemnieki savas meitas
Tiltam lika grodskokiem;
Vidzemnieki pāri brauca
Skanēdami, rībēdami.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

20958.

Trilaps (=saimn. v.) savu beku staņķi
Še atlaida panākstos.
Paga, paga, beku staņķi,
Nu mēs tevi kroģēsim!
40 [Slokā (Rg)].

209581.

Jēpītis svešnieks,
To kampšu rokā,
To ēdu augšām
Līdz kaula galam.
224 [Kabilē (Kld)].

20959.

Līzīte, tupesis,
Aizgaldā sēd.
Vesim viņu klajumā,
Jūgsim viņu ecēšos.
Piecus pūrus noecēja
Ar to vienu jūgumiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

20960.

NN-am viena meita,
Laba vien gribētāja:
Mīkstu gultu uztaisītu,
Smuku puisi klātgulēt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

20961.

NN-am viena meita,
Tā ciemā, tā mājā;
Ciemā danču vedējiņa,
Mājā mālu minējiņa.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

20962.

Nāc laukā, tu Anniņa,
Ko es tev pasacīšu:
Tavs vīriņš, zirgu zaglis,
Pusdebeša karājās.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

20963.

Nei kauna vecam,
Nei kauna jaunam,
Šī diena, rītdiena
Bez kauna laista.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 22 -

20964.

Nij, ļautiņi, smejaties,
Nij jūs man brīnieties!
Tad es nāču, kad man's lūdze,
Kad man's mīļi aicanāja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

20965.

Na por v'el'ti as aizguoju
Muos'eņai vokorūs:
Sadauz'ēju tautu goldu
Dev'eņīm gobolīm,
Dev'eņīm gobolīm
Ar sovīm dal'd'erīm.
427 [Varakļānu pag. Rz].

20966.

Nedomāju tādu līksmu
Tai žagaru būdiņā;
Ir gailītis iztecēja
Medaiņāmi kājiņām.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

20967.

Nieka ļaudis goda grib,
Kas niekami godu dos?
Ne dubļiemi ziedi aug,
Ne niekami godu deva.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20968.

Nieks piedzima, nieks uzauga,
Niekam nieka valodiņa;
Vīrs piedzima, vīrs uzauga,
Vīram vīra valodiņa.
216 [Ventspilī].

20969.

Nikod saul'e nav tik sylta,
Kai ir sylta pavasar;
Nikod tautas nav tik mīlas,
Kai ir mīlas precējūt.
4271 [Rēzeknes apr.].

20970.

Nekāpšu pret kalnu
Nevienu soli,
Nelūgšu svešļaudis
Nevienu vārdu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

20971.

Ņem, kalpiņ, kalponīti,
Audzēknīt, audzēknīti,
Tēva dēls, mātes meitu, -
I derēt piederēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

20972.

Neprašas neprašas
Tie panāksnieki:
Ko mēs dziedam,
To viņi runā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

20973.

Nesēdi, Jurīti,
Plāniņa pusē:
Visi mazi bērniņi
Irbulus drāza,
Durs tevi no priekšas,
No pakaļiņas.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

209731.

Nesmejat, jūs lautiņi,
Ne smieklam es atnācu:
Es atnācu sav' māsiņu
Pa godam pavadīt.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

20974.

Netīšāmi es iebrauču
Greznu ļaužu sētiņā.
Tiltiem grīsti pagalmiņi,
Dēļiem sistas istabiņas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

20975.

Netīšām es iegāju
Svešu ļaužu istabā;
Ne tie dzirda, ne redzēja,
Nedz uz mani skatījās.
226 [Kandavā (Tl)].

20976.

Ni vīnam tai nab'eja,
Kai tam kuozu stuomučam:
Nu kuoz'eņu da kuoz'eņu
Īt, jūzeņis krat'eidams.
4301 [Michailovā (Mērdzenes pag. Ldz)].

20977.

Nevienam tas nebija,
Kas tam žīda Maušeļam:
Div' pelēki kumeliņi,
Izkapātas pakaļiņas.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

- 23 -

20978.

Neviens mani nezināja,
Ka es biju saimeniece;
Situ roku pie kabatas,
Lai šķind manas atslēdziņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

20979.

No tālienes jau pazinu
Sasmak's kunga kumeliņu:
Kleinas kājas, zveiras acis,
Pērnā spalva mugurā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

20980.

Nu es biju, nu redzēju,
Kā dzīvoja bagātie:
Ar piestiņu badu kūla,
Ar ielāpu caurumiņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

20981.

Nu ir laiks, nu ir laiks
Kaelpiņiem kāzas dzart:
Tāva dēli aizgājuši
Par Dougovu zyrgu zogt.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

20982.

Nu ir laiks, nu ir laiks
Tukšajiem alu dzert,
Nu aizgāja bagātie
Pār Daugavu zirgu zagt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

20983.

Nu pūta, nu pūta
Ziemeļu vēji;
Nu dzieda, nu dzieda
Bezkauņu meita.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

209831.

Nu pūta rīta,
Ziemeļa vēji,
Iepūta kupenu
Istabas dangā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

20984.

Nu rej suņi, nu dzied gaiļi,
Nu precāsi saimenieki;
Kad tā velna pūce brēca,
Tad tie kalpi, bandenieki.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

20985.

Nu sajuka jūras putni
Ar ezera gaigalēm;
Nu sajuka mūs' bāliņi
Ar svešiem ļautiņiem.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

20986.

Oši vien, kļavas vien,
Nav neviena ozoliņa;
Vīri vien, veci puiši,
Nav neviena jauna puiša.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

20987.

Oši vien, ozoliņi
Svešu ļaužu pagalmā;
Nav neviena liepas celma,
Kur piesiet kumeliņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

20988.

Pa lielceļu, pa lielceļu
Visi mani bāleliņi;
Tautas vien, sveši ļaud's
Pa tiem cūku celiņiem.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

20989.

Pa celiņu, pa celiņu,
Pa lielo, pa mazo:
Pa lielo tautas jāja,
Pa mazo bāleliņi.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)],
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)], 318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)], 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 338 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pa siliņu diegu vilku,
Pa āriņu dzīpariņu;
Pa siliņu tautas jāja,
Pa āriņu bāleliņi.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

2. Par jūriņu diegu vilku,
Par Daugavu dzīpariņu;
Par dzīparu tautiets jās,
Par diedziņu bāleliņi.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

3. Par poriem diegu stiepu,
Par āriņu dzīpariņu;
Par poriem tautas jāja,
Par āriņu brāleliņi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20990.

Padori, bruol'eit,
Vaiverņe olu,
Lai skrēja panuoksni
Pa vylku ceļu!
4221 [Asūnes pag. D].

- 24 -

20991.

Pārjāja vedēji,
Sīpoļus ēzdami;
Panāksni pakaļ
Šņaukādami.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

20992.

Pakaŗam precenieku
Nama šķores galiņā,
Lai tas kūpa, lai dēdēja
Līdz citam rudenim!
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Precenieka dvēselīti
Pakārsim skurstenī,
Lai tā tur karājās
Līdz citam rudenim!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

20993.

Pamazu pamazu,
Vakara brāli,
Neb' jūs māsiņa
Ar varu ņemta!
226 [Kandavā (Tl)].

20994.

Panākšņi panākšņi,
Kur jūsu luste,
Kur jūsu bungas,
Kur stabulītes?
Noķēruši sivēniņu,
Padusē kvīcenāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Kāznieki kāznieki,
Kur jūsu kokles,
Kur jūsu kokles,
Kur slabulītes?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20995.

Panāksnieki panāksnieki,
Cieši, priši turaties,
Lai tie paši kāzu ļaudis
Kā zirnāji staipījās,
Kā zirnāji staipījās,
Kā pupāji kaisījās.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

1. Kāzu ļaud's, kāzu ļaud's,
Cieši, ņipri turaties,
Lai tie paši panāksnieki
Kā zirnāji staipījās,
Kā zirnāji staipījās,
Kā pupāji slaistījās.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

20996.

Panāksnieki, vilku draudze,
Kur šo nakti gulēsiet?
Cits purvā, cits ellē,
Cits vaiveŗu siliņā.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

1. Panāksniņu liela draudze,
Kur šonakt gulēsiet?
Cits pie priedes, cits pie egles,
Cits ar meitu gubenī.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

20997.

Panāksnieku bāleliņi,
Vai jums visi kumeliņi?
Es redzēju aiz kalniņu
Suņus, kaulus nēsājot.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

20998.

Panāksnieku meitiņām
Visi verķi līdzi gāja:
Līdzi gāja sāls pūtēji,
I vēdera laitītāji.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

20999.

Panāksnieku melnas vārnas,
Ko tik ilgi knosieties?
Jau tie mūsu bāleliņi
Sen gaidīja pusdienā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21000.

Panakš' puiši savas meitas
Taškā nesa baznīcā;
Kāzenieku puisēniņi
Kamanās vizināja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

21001.

Panāksnieku [Kāzenieku] vecas kuņas,
Vis tik daudz nerejat!
Es neiešu jūsu dēļ
Šovakar auzu malt;
Ieš' rītā saulītē,
Tad es jūsus lacināšu,
Katrai došu divi spaiņi,
Trešo ķipi piedevām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 25 -

1. Ko rejat, vēja kuņas,
Ko no manis gribējāt?
Nu tik iešu auzu malt,
Nu kuņiņas lacināšu,
Nu kuņiņas lacināšu
Ar tām auzu sēnalām.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Kuņas lāja, kuņas rēja,
Lacekliņa gribēdamas.
Vāri, māte, auzu putru,
Dod kuņām lacekliņa!
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

3. Se, kuņiņas, ko rejat,
Ko no manis gribējāt?
Nule auzas iemērīju,
Nule braukšu sudmalās;
Novedīšu sudmalās,
Tad kuņiņas lacināšu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

21002.

Panāksnieku vecas meitas,
Jūs nomirsit vaiņagā;
Cūka jūsu kapu raka,
Vārna jūs apzvanīja.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

21003.

Panāksnieces suni dzina
Visapkārt gubenīti.
Vai jūs aklas neredziet,
četras kājas ļimbājās(?),
četras kājas ļimbājās,
Piektā aste pakaļā.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

21004.

Parādāt, sveši ļaudis,
Kur brūtei īstais brālis!
Es to gribu iemūrēt
Pašā cepļa dibinā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Ka(d) es būtu zinājuse,
Kuŗa brūtes īstā māsa,
Es to būtu iebāzuse
Pašā speltes dibenā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

21005.

Pasakāt, jūs brālīši,
Ko tautiņas jums darīja!
Ko tautiņas jums darīja,
To tautām atdarīšu:
Dzelža pirti kurināšu,
Vaŗa slotu sutināšu.
Cērtami, cērtami,
Vajaga, vajaga!
Ko viņi darīja
Mūs brāļiem.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Sakies, brālīti,
Ko tautas darīja,
Lai dodam tautām
Atdošas pretī!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

21006.

Pasakāti, jūs ļautiņi,
Kuŗš bij brūtes īstais brālis!
- Tas bij brūtes īstais brālis,
Kas sēž galda galiņā.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

21007.

Pazinu vācieti,
Kā ieraudzījis:
Tas mans pērnais
Tuteņu zaglis,
Pazaga vīram
Skalu tuteni.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

1. Pazinu Jēpīti,
Kā ieraudzīju:
Tas mans pērnais
Vērzeļu zaglis.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

21008.

Pazinu Jānīti
Karošu zagli;
Pārlēca par sētu
Grabēdams.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

21009.

Pazinu Annīti
Niīstu māsu:
Atstātu sēdēja
No savas māsiņas.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

21010.

Pazasmēju smiekliņam, -
Kas smieklam nezasmēja?
Kas smieklam nezasmēja,
Tas pats lieti nederēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 26 -

21011.

Pate māte meitu deva,
Pate jāja panāksnos;
Vecais tēvis no pakaļas
Ar karašu vezumiņu.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

21012.

Pasateic, tu puisīti,
Ka es tevi pažēloju:
Uz meitām skraidīdams,
Iesasprūdi sētiņā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

21013.

Piedzērusi māmuliņa,
Piedzērusi vedekliņa,
Tās nekatra nezināja,
Kur palika atslēdziņa.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21014.

Pieci velli zem akmeņa
Tautu dēla pagalmā;
Mans tērauda kumeliņš
Visus piecus izspārdīja.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

21015.

Pirktinies iepirkās
Tā Annīte panākstos:
Deva cūku, deva kazu,
Lai to lūdz panākstos.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21016.

Plikadīda plikadīda,
Kam tu nāci kāzās?
Vai tu nāci jēru zagti,
Vai sivēnu kvīcināt?
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

21017.

Poli poli, leiti leiti,
Kā tu nāci šai zemē?
Tava māte putru vāra,
Ķēves kāju maisīdama,
Ķēves kāju maisīdama,
Kuņas pienu pieliedama,
Kuņas pienu pieliedama,
Varžu taukus damezdama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21018.

Pret saulīti ezeriņi
Līpināt līpināja;
Pret tautām bāleliņi
Lielīties lielījās.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

21019.

Precenieka līgaviņa
Kuņu brauca baznīcā;
Kamēr pate Dievu lūdza,
Kuņa paugas noēduse.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

21020.

Precenieks precēja
Mīļiem vārdiem;
Precenieka sirdī
Deviņi velli.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

21021.

Protu, protu, redzu, redzu,
Nemīl mani dēlu māte:
Būtu mani mīlējuse,
Būt' gājuse klāt sēdēt,
Būt' gājuse klāt sēdēt,
Būt' devuse brandavina.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

21022.

Pūt uguni, dedz uguni,
Nava labi istabā:
Mans znotiņš iegulās
Iejaviņa muldiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21023.

Pūt uguni, šķil uguni,
Nu nav labi istabā:
Sveši ļaudis sanākuši,
Izēd maizes iejaviņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Sit uguni, pūt uguni,
Nav vairs labi istabā:
Kalpiņš ēda iejaviņu
Ar abāmi rociņām.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

21024.

Pūt uguni, vecā māte,
Pelni kausu brandavīna;
Ja uguns nepūtīsi,
Tad ar duku mugurā.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

21025.

Pūt, vējiņi, pūt, vējiņi,
Slauki manu pagalmiņu!
Lij, lietiņi, lij, lietiņi,
Mazgā manas karotītes!
226 [Kandavā (Tl)].

- 27 -

21026.

Raksta rakstu izrastīju
Pa zobina galiņam,
Uz tautām izrakstīju
Par māsiņas augumiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

21027.

Raudavīte ņiedres šķīra,
Raudaviņa meklēdama;
Es pašķīru svešus ļaud's,
Sav' bāliņa meklēdama.
331 [Augškurzemē (Il)].

1. Cauri gāju liepu birzi,
Ozoliņa meklēdama;
Cauri gāju tautiņām,
Bāleliņa meklēdama.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

21028.

Rejiet, rejiet, raibas kuces,
Nekrītiet mugurā!
Es nenācu jūsu rietu,
Nācu māsas panakstīs.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

21029.

Rītā braukšu Kuldīgā,
Pirkšu sieku pipariņu,
Panāksnieku meitiņām
Pa vienam izdalīšu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21030.

Rudzus sēju, miež' izauga
Lielajā tīrumā;
Māsu devu, znoti tika
Tālīnās tautiņās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21031.

Ruktus(?) biju, ne rācenis,
Kam jūs mani mizojat?
Sieva biju, ne meitiņa,
Kam jūs mani niecināt?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21032.

Sader miezis ar apīni
Vienas mucas dibinā;
Mūžam tautas nesader
Ar maniem(i) bāliņiem.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Sader miezis ar apeni,
Bit' ar zaļu ozoliņu;
Tautu dēli nesader
Ar maniemi bāliņiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21033.

Saderam(i), mēs tautiņas,
Saderam(i), saderam,
Neba mēs visu mūžu
Ienaidiņu turēsim!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21034.

Sakās Jurītis
Muižnieka rada.
Kāds vells tevi deva
Muižnieka rada!
Es pate redzēju,
Bauskā krustīja,
Septiņi čigāni
Kūmās stāvēja.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1. Es zinu, Jānīti,
Kur tevi krustīja:
Mežā krustīja
Pie sviķu celma,
Deviņi nabagi
Kūmās stāvēja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

21035.

Sakies, Grietiņ,
Kur biji šonakt?
Vai biji šķūnī
Zvirbuļus perēt?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21036.

Saki, sebuli,
Kas tev vārdā?
Dūriķis, miniķis,
Tas tev vārdā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

21037.

Salašņi salašņi
Tie panāksnieki,
Cits ņemts ceļā,
Cits ceļa malā,
Cits ņemts Vērplēnu (=māju v.)
Cūkkūtie.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 28 -

1. Salašņu salašņu
Šitie panākšņi,
Cits ņemts ceļā,
Cits ceļa malā,
Cits jāja kruķī,
Cits bizulā.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

21038.

Salta tautu istabiņa,
Sveķi bire grabēdami;
Sildāt, tautas, istabiņu,
Lai birst sveķi šķērmēlēm!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

21039.

Saucat mani kā saukdami,
Par vilciņu nesauciet:
Ne kungam jēru plēsu,
Ne kalpam kumeliņu.
216 [Ventspilī].

21040.

Sauciet mani vilku, lāci,
Mežā vien nedzeniet;
Sauciet katla dibeniņu,
Uz guntiņas nelieciet!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

21041.

Še ir Griška, še ir Miška,
Āžaraga vien nevaid;
Āžarags pūnītē
Ar jaunām meitiņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21042.

Žīdi vien, žīdi vien,
Kur māmiņa man' aizdeva;
Nedzirdēju skaistu dziesmu,
Ne ar labu valodiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21043.

Šo tēvam trīs dēliņi,
Vis' trīs bija amatnieki:
Pirmais zaglis, otrais buris,
Trešais nabu griezējiņš.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

21044.

Šodien viesis dibenā,
Saimnieks durvju tuvumā;
Rītā saimnieks dibenā,
Viesis durvju tuvumā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

21045.

Šogad dzēru brāļam kāzas
Dziedādama, dancodama;
Citu gadu pašai dzeršu
Raudādama, vaidēdama.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

21046.

Šogad kāzas, šogad kāzas,
Citu gadu izdeviņas:
Šogad vedu brāļam sievu,
Citu gadu pati iešu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

21047.

Šorīt sarkana
Saulīte lēca,
Šodien mums būs
Uz kaŗa [kaŗu] iet.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21048.

Šovakar saskrēja
Div' tautas kopā,
Nu var cits citu
Langāties.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

21049.

Sienamas sienamas
Panāksnu meitas
Pie duru eņģa,
Pie vārtu staba:
Nerima rijā,
Ne istabā.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

21050.

Sēdi augstu, tu brālīti,
Runā lepnu valodiņu,
Lai no tevis sveši ļaudis
Pirktin pirka valodiņu!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

21051.

Sēd' blakām, ieblakām,
Abi radu bērni bija:
Tavs tēviņis burtenieks,
Man' māmiņa raganīte.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21052.

Sen slavēja N-iešos
Lielus briežu mediniekus:
Vakar šāva, šodien krita
Silā raiba žagatiņa.
121 [Gulbenē (Md)].

- 29 -

21053.

Sīkas nātras apaugušas
Laukā kuplu ozoliņu;
Sīvas tautas apstājušas
Manu mazu bāleliņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Sīvas bites apstājušas
Laukā kuplu ozoliņu;
Sīvas tautas norājušas
Manu lēnu bāleliņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

21054.

Silta silta istabiņa,
Bērza malku kurināta;
Jauka jauka valodiņa,
Māmiņai runājot.
Kad pārveda vedekliņu,
Tad pietrūka valodiņas.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

21055.

Zirgs pa ceļu, zirgs pa ceļu,
Rati ļaužu labībā.
Lūdz tu Dieva, skait' pātarus,
Tad ies rati pa celiņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

21056.

Sit, bāba, baubeņus
Ar bērna kājām,
Kam vīrs nepirka
Sudraba trijdeksni!
304 [Vecmuižā (Vecmuižas pag. B)], 3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

21057.

Sytam, plūcam
Vokora vystu,
Lei skrēja gaisā
čirkstādama!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

21058.

Skaldiet, brāļi, sausu malku,
Kursim tautu istabiņu:
Tautu dēla istabiņa
Piecas dienas nekurējse,
Mūs' māsiņa nosaluse,
Piecas sagšas mugurā.
226 [Kandavā (Tl)].

21059.

Skatījos, brīnējos,
Kas pa grāvi čūrājās:
Pušniek' puiši čūrājās,
Cilājami palikuši.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

21060.

Skolotājs bagāts vīrs:
Trīs arodi vecu rudzu;
Melderītis nabadziņš:
Trīs pagales vecas malkas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

21061.

Skroderīši, vēverīši,
Abi divi pazaglīši:
Kam atlika, tam noņēma,
Kam pietrūka, tam pielika.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21062.

Skroderīši, vēverīši,
Abi divi pazaglīši:
Skroders zaga ielāpiņus,
Vēvers dzijas kamolīšus.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

21063.

Skroderīši, vēverīši,
Abi tādi puszaglīši:
Viens nozaga mātei meitu,
Otris mātes rinduciņu.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

21064.

Skuju ļaudis, skuju sēta,
Skuju laide valodiņu;
Tautas veda mūs' māsiņu,
Skuju rīkste rociņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21065.

Smieklis, ļaužu brīnumiņš
Tautu lauka galiņā:
Vārna plūca arājiņu,
Aiz matiem turēdama.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

21066.

Znoti vien šai zemē,
Znoti Rīgas celīnā.
Vai visiem meitīn' devu?
Citiem devu kalponīti.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

210661.

Mūzikanta līgaviņa
Tik tā bēdu nenomira;
Pats apkārt vazājās,
Kas sievai maizi dos?
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

- 30 -

21067.

Stāv pie durvju, bāleliņ,
Sien pie vārtu kumeliņu,
Kam tu mani, maz' esošu,
Aiz matiem plucināji!
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

21068.

Stāvu vien nostāvēju
Kā niedrīte ezerā;
Neceļ krēslu īstas māsas,
Ne īstie bāleliņi.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

21069.

Stīposim Anniņu
Kā vecu baļļu,
Tā mūsu māsiņu
Dikti ienīdēja.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

21070.

Stipri kodu cietu riekstu,
Mīksti plūmi sucinē;
Dzestri sveicu taut's dēlu,
Mīļi taut's zeltenīti.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

21071.

Sudrabiņa gailis dzied
Dzintariņa kalniņā;
Nakti koši padziedāja,
Lai neklīstu tautiņās.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

21072.

Suku suku, auru auru,
Kur mans maisiņš,
Lai varu Grietiņu
Iekšā bāzt,
Kādu vecu nabagu
Virsū grūst!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21073.

Sveķiem solu tecināju,
Pavad' meitu gaidīdama.
Kad sēdās, plaušķējās,
Kad cēlās, viršķējās.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

21074.

Sveši ļaudis lielījās
Manu kaklu aizdarīt.
Vaļā durvis, vaļā logi,
Vaļā mana valodiņa!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21075.

Sveši ļaudis sanākuši,
Tie gar galdu sasēduši;
Es, brāļam īsta māsa,
Plānā vien dīžijos.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

21076.

Tā Grietiņa mani lūdza,
Lai ieteicu brālīšam;
Es jau liels gudrenieks,
Es ieteicu čigānam.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21077.

Tādi vien sanākuši
Sila beku lauzējiņi;
Nav neviena gudra vīra,
Kas ar mani parunā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Tādi vien sanākuši
Mūs' māsiņas vedējiņi:
Sila peku lauzējiņi,
Sēņu sulas strēbājiņi;
Nav neviena lāga puiša,
Ar ko varu parunāt.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

21078.

Tādi vien sanākuši
Sila peku lauzējiņi;
Nav neviena lāga vīra,
Kas dzeŗ pilnu biķerīti.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

21079.

Tam bij iet parados,
Kam šķīrās, kam veicās,
Sun' ar kaulu nomētāj',
Puis' ar knipi noknipēj'.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21080.

Tam pārim kāzas dzēra,
Cits pārītis lūkojās,
Cits pārītis lūkojās
Līdz citam rudenim.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Šo godiņu godājam,
Citu jaunu domājam:
Šai pašā godiņā
Cits pārītis raudzījās.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

2. Vai ļautiņi, nemanāt,
Kāzas būs drīzumā:
Pēters, Līze kāzas dzeŗ,
Juris, Trīne lūkojās.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

- 31 -

21081.

Taražas taražas
Vakara māsas,
Visu dienu taražoja
Gaŗ savu māsu.
Eit', tūļas, iekšā,
Ko tūļājat!
226 [Kandavā (Tl)].

1. Tīraša tāraša
Vedēja sieva,
Ko tik ilgi tīrašāji
Gar māsiņas augumiņu?
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2. Tuntaļa tuntaļa
Vakara māsa:
Visu vakar' tuntaļo
Gar vienu galvu.
(?).

21082.

Tas Jānīts laukā bija,
Tas ienāca smiedamies:
Tas bij savu ieraudzījis,
Pa tīrumu slampājot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21083.

Tas Jurīts, šur nākdams,
Sievu slēdza tīnītē.
Atsavēla sieviņa
Ar visu tīnīti,
Padara Jurīšam
Lielo kaunu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Tā Trīniņa, šurp nākdama,
Vīru slēdza tīnītē.
Vīrs pakaļi atsavēla,
Tīne vien klaudzējās.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2. Tas Jānīts, šurp nākdams,
Sievu slēdza tīnītē.
Brikšķējās, brakšķējās,
Siev' ar tīni pakaļā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21084.

Tas Jānīts vecs puisīts,
Cūku jāja baznīcāi,
Cūku jāja baznīcāi
Ar visim suvēnim.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

21085.

Tas puisīts kazu deva,
Kāziņāsi bāzdamies;
Es atnācu panākstos,
Labu vārdu nedevuse.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

21086.

Tas tapa dziedāts
Par jums visim.
Būs man tādus kankarīšus
Pa vienam rēķināt?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

21087.

Tautas dara vaŗa tiltu,
Es darīju ozoliņa.
Tautām vaŗa sapelēja,
Man ozola salapoja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21088.

Tautu dēls, mans brālītis,
Abi vienu daiļumiņu,
Abiem cauņu cepurītes,
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem dzied lakstīgala
Zobeniņa galiņā.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Divi vien mēs bāliņi,
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem dzied lakstīgala
Zobentiņa galiņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21089.

Tautu meita lielījāsa,
Dižus radus turēdama.
Kur nu tavi diži radi?
Žīdi viena panākstos,
Žīdi viena panākstos
Ar visāma lādelēm.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

21090.

Tiešām tautas ceļu dara
Uz maniem bāliņiem:
Kad māsiņu dabūjuši,
Iet ar lielu līkumiņu.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

21091.

Teicies, bezvārdi,
Kas tev vārda!
Ja vārda neteiksi,
Mēs gānīsim,
Mēs tevi sauksim
Suņpeķa vārdā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 32 -

21092.

Tev, Kristap, tukša daba,
Cauru galu cepurīte;
Bezdelīga ligzdu taisa
Tavā galvas galiņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

21093.

Tev, vācieti, tāda daba
Kā manam buķelim:
Kad ierauga jaunas meitas, -
Buču buču, mer mer mer!
190 [Kuldīā].

1. Jānīšam tāda daba
Kā manam buciņam:
Kuŗu meitu ieraudzīja,
Tek pakaļ šņaukādams.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

21094.

Tik dabūju grūdenīša
Kā svētkos, Meteņos;
Tik dabūju jaunu puisi
Kā kāzās, krustībās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21095.

Tik tāds kraķītis
Vakara brālis;
Tik tāda žagata
Vakara māsa.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

21096.

Tika manim, tika manim
Ar Jānīti kapāties;
Jānītim blusas svārki,
Man tērauda zobeniņš.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

21097.

To vecu tēviņu
Laidīšu gaŗām,
Tam teica ļautiņi
Daudz jaunu dēlu,
Ras' jel es viņa
Jauņuve būšu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

21098.

Traka traka Juŗa māte,
Laida dēlu vedējos [panākstos]!
Visas mūsu vecas mātes
Aizkrāsnēi salauzīja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Traka traka tā māmiņa,
Meitu laida panākstos!
Mūsu puiši salauzuši, -
Aiziet meita raudādama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Traki ļaudis, traki ļaudis,
Bērnu laiž panāksnos!
Bērniņš sēd sasadzēris,
Vēderiņu kasīdams.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

21099.

Trink' mani Krustiņš
Ap istabiņu;
Trinkdams iekrita
Ūdens dobē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21100.

čuibas vien, čuibas vien
Tautu dēla bāleliņi;
Gan jūs, čuibas, redzēsiet,
Kādi mani bāleliņi!
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

21101.

čuža čuža, buža buža,
Ne diženi panāksnieki.
Kad es būtu panāksniece,
Kā vanadze lidenātu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

21102.

Tu, Jēcīti, atiedamis,
Lielu skādi padarīji:
Tu nomini raibu kuņu
Ar visiema kucēniem.
Lai tā kuņa kas tā kuņa,
Ku(r) tie daili kucēniņi!
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

21103.

Tu, Grietiņa, lepna meita,
Lepni tevi vizināju:
Uz ecēšu sēdināju,
Ar kuilīti vizināju.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

21104.

Tu, NN, nezināji,
Kādas domas es domāju:
Es domāju sakas šūt,
Braukt ar tevi mālu mīt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 33 -

1. Jūs, puisiši nezināt,
Kādas domas es domāju:
Es domāju rīkus šūt,
Puišus jūgt ecēšās.
Lielos puišus malā likšu,
Mazos puišus vidū likšu;
Lielos dzīšu tramdīdama,
Mazos dzīšu žēlodama.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

2. Ko, Jānīti, tu domāji?
Es domāju gana labi:
Es domāju sakas šūt,
Braukt ar tevi mālu vest,
Braukt ar tevi mālu vest,
Mūrēt cepli gubenēi,
Mūrēt cepli gubenēi,
Tur būs silta gulēšana.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21105.

Tu, Juoneit, pūru bridi,
Kuop uz cepļa sildeitūs;
Es atguoju sausu zemi,
Es aiz golda pasēdeišu.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

21106.

Tu, Jānīti, šur nākdams,
Ko atstāji Trīnītei?
Ūdentiņu kanniņāi,
Sēnaliņas vācelēi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21107.

Tu, svuot'eņ, narunoi,
Tev run'eņa nazav'ed'e;
Lai runuova myusu svuots,
Myus' svuotam rezva runa.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].

21108.

Tu, tēviņi, cūku kavi,
Ku(r) tie cūkas liekumiņi?
Tei bij viens skroderītis,
Tam vajaga piņģerota.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Mūs' māsiņa buku kava,
Kam vajaga buku desu?
Šei bij divi mūzikanti,
Tiem vajaga buku desu.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

21109.

Tūlu tūlu, meženieki,
Pūšat ratu rumbiņā!
Es, nabaga laucenieks,
Pūšu auna radziņā.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

211091.

Tūlu tūlu, Miķelīti,
Pūt kaziņas radziņā!
Visi tavi tēva radi
Pa siliņu izklīduši.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

21110.

Turaties, turaties,
Viņas puses dziedātāji,
Atspiežati gūžu kaulus
Jale durvju stenderē!
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

21111.

Uguns puisi, uguns puisi,
Dedzin' gaišu uguntiņu!
Es tev došu linu kreklu
Kaņepēju piedurknēm.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Uguns puisi, uguns puisi,
Dedzin' spodru uguntiņu!
Es tev došu raibus cimdus
Līdz pašām elkūnēm.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

21112.

Uguns puisi, uguns puisi,
Turi labu uguntiņu!
Ja tu labi neturēsi,
Tiks mugura oderēta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21113.

Ūdens baķis meitu veda
Salēniešu Pēteŗam;
Vinnis, Tunnis, Tuterlucis,
Tie sajāja panākstos.
1191 [Ēveles draudzē].

21114.

Ūjā velli ventinieki,
Kur jūs tādi gadījās?
Šķībi rati, greizas ķēves,
Noplīsuši braucējiņi.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

21115.

Urrā kliedzu, urrā brēcu,
Redzēj' vilku lampājot.
Tas nebija pelēks vilks,
Tas bij mans vīratēvs,
Tas bij mans vīratēvs
Pelēkiem kamzoļiem.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

- 34 -

21116.

Uz manim, sveši ļaudis,
Ienaidiņa neturat!
Pats es ņēmu, pats atvedu
Jūs' māsiņu zeltenīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21117.

Uzvārēju, uzvārēju,
Man Dieviņis palīdzēja!
Es kā kundze nodzīvoju,
Tu kā krupis nolēkāji.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

21118.

Uzvārēju, uzvārēju,
Man Dieviņš palīdzēja.
Kur tu mani uzvārēsi,
Lielu radu brāļu māsu!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

21119.

Vārna brēca, vārna sauca:
Kalējam smēde deg!
Nebrēc, vārna, nesauc, vārna,
Nu tik šķīla uguntiņu!
343 [skat. 69. (Patkules pag. Md)].

21120.

Vārna kliedze, vārna sauce,
Vārnu vilki apstājuši.
Kad zinātu mūsu kungi,
Sūtīt' simtu medinieku.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21121.

Vārna kliedza, vārna brēca,
Vilki vārnu apstājuši.
Būtu vārna mana rada,
Es tos vilkus noraidītu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1. Vilki vārnu apstājuši
Ap eglīti siliņā.
Būtu vārna mana rada,
Es tos vilkus paspaidītu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21122.

Vāci vien, vāci vien
Tai māsai panāsnos.
Tie nekādi krietni vāci,
Tie čigāna kulbas našķi.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

21123.

Vācu vien, vācu vien
Tautu meitas bāleliņi.
Gan no rīta redzēsim,
Vai būs vācu dāvaniņas.
190 [Kuldīā].

21124.

Vai tik vien panāksnos,
Kā tā viena veca sieva?
Tā galdiņa dauzītāja,
Tā dziesmiņu dziedātāja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

21125.

Vakar es biju
Vedēja sieva,
Šodien brāļam
Dziedātāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21126.

Vakar puiši naudu krāja
Spirtus vātes dibinā;
Spirtū nauda izkususe,
Tukši maki palikuši.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

21127.

Vakara māsa,
Vakara vārna,
Tā sauca, tā brēca
Kā citas vārnas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)], 177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

21128.

Vakara tēviņi,
Savāķi bērnus!
Vilks citu timbāja
Avota lejā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

21129.

Viena saule, viena zeme,
Nevienāda valodiņa:
Jau citā maliņā
Locīt loka valodiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Viena saule, viena zeme,
Nav vienāda valodiņa;
Par upīti pāri gāju,
Jau savāda valodiņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Viena zeme, vieni ļaudis,
Nav vienāda valodiņa;
Ik pēc zemes gabaliņa
Griež savādu valodiņu.
157 [Vecpilī (Vecpils pag. Lp)].

- 35 -

21130.

Viens pats vecs vīrs,
Tas bija buris,
Tas būra dangā
Ar alus kannu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21131.

Velieties pašas, kannas,
Uz avotu mazgāties!
Rīku meita, staļļa puisis
Guļ uz viena paladziņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21132.

Vecajam tētiņam
Trīs znotiņi, trīs urķīši;
Ikkatram znotiņam
Pa urķam atvēlēja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

21133.

Vilkam kauns, lāčam kauns,
Līzītei vien nav kauns.
Vai tu kādu radu biji,
Ka tu nāci panakstos?
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)].

21134.

Virsū stāv vaišļu lapa,
Uz ūdeņa plīvodama;
Tā plīvoja pār tautām
Mūs' bāliņa karodziņš.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

21135.

Visapkārt bērzu birze,
Vidū saule riņķi griež;
Visapkārt kaŗa pulki,
Vidū mans brāleliņš.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Visapkārt(i) ievas zied,
Vidū saule ritināja;
Visapkārt(i) tautas jāja,
Vidū mani bāleliņi.
206 [Kuldīgas apriņķī].

2. Visapkārti lielus lija,
Vidū saule ritināja;
Visapkārti sveši ļaudis,
Vidū mani bāleniņi.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

21136.

Visapkārt gaiļi dzied,
Apsēn' (=māju v.) gailis vien nedzied.
Apsen' gailis pakāries
Kārkliņ' Māras klētsdurvīs.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

21137.

Vysys muos'eņis b'ejuom,
Vysuom z'eiļu vaiņuc'eņi;
Cyta cytys nad'ev'ēm
Taut'eņuom nycynuot.
426 [Sakstagala pag. Rz].

21138.

Visas meitas klusu nāce,
Dārte nāce grabēdama.
Kā tad viņa negrabēsa,
Jānis sēda mugurā,
Jānis sēda mugurā
Sakaltušu kažociņu.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1. Visi viesi klusu nāca,
Jānīts nāca grabēdams,
Jānīts nāca grabēdams,
Grietu nesa mugurā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

21139.

Visi mani bāleliņi,
Mauciet dzelžu pirkstainīšus,
Ka variet ķircināt
Svešu ļaužu dzeltainītes!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21140.

Visi mazi ezeriņi
Vakarā miglu meta;
Visi mazi brāleliņi
I tautām pavēlēja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21141.

Viss par naudu, viss par naudu
Svešajā zemītē:
Irbīt' pirku, ortu devu,
Teterīti - pusdālderi.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

21142.

Viss par naudu, viss par naudu
Svešajā zemītē:
Zirgiem auzas, vāģiem smēre,
Puišiem meitas klātgulēt.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 36 -

21143.

Viss par naudu, viss par naudu
Tai svešā zemītē:
Par naudiņu ēst un dzert,
Par naudiņu akūdens.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21144.

Visu laiku tā Līzīte
Ar Anniņu ienaidā;
Vakardien saderēja,
Panākšņos lauzdamās.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

21145.

Vysu mežu izstaiguoju,
Šmudra kūka nadabuoju;
Vysys tautys izstaiguoju,
Gudra puiša nadabuoju.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

21146.

Visu nakti sadziedāju
Tautu galdu galiņā;
Sviežat, brāļi, dālderīti,
Lai dod tautas nodzērties!
224 [Kabilē (Kld)].

21147.

Ciema kuņas sanākušas,
Manu acu dūrējiņas.
Eita, kuņas, sētiņā,
Vērpiet savas pakuliņas!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. (=Meitas:) Eit' projām, ciema sievas,
Mūsu acu urbējiņas,
Eit' savās sētiņās,
Vērpiet savas pakaliņas!
(=Sievas:) Kas tev bēdas, ciema meita,
Par manām pakalām?
Man caunīta linus vērpa,
Vāverīta pakaliņas.
(=Meitas:) Nava tiesa, nava tiesa,
Ka caunīte linus vērpa!
Cauna vilka pakaliņas
Sausa bērza stumbiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Ciema kuņas sanākušas,
Ķēzī manu augumiņu.
Tekat, kuņas, sētiņā,
Graužat savas pakuliņas!
- Kas kuŗam bēdas bija
Par manām pakulām?
Man caunīte linus vērpa,
Vāverīte pakuliņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21148.

Ciema puiši man vaicāja,
Ko dar' jēri, kazlēniņi.
Vilki, zvēri viņus zina,
Es ar jēriem netinos!
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

1. Citas meitas man vaicāja,
Daudz man jēru, kazlēniņu?
Ko jūs man vaicājiet?
Es ar jēriem netinos;
čiči pupi, tie man ir,
Kas visām meitiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21149.

Cērt, bāliņi, nebēdā,
Tautām zaļu ozoliņu,
Kā tautiņas liepu cirta
Tavā klēts pakaļā!
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

21150.

Cērtiet, brāļi, gaŗas kārtis,
Taisiet lielu aplociņu!
Visas manas vedekliņas
Aplokā satrencamas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

21151.

Cik liksi, Jānīti,
Mitosim lopus!
Tev stulbs ērzelis,
Man mella ķēve.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

21152.

Ciki vīn lobu ļaužu,
Kai t'ej vīna gūvu gan'e:
T'ej atv'ed'e gūvi, vušku,
Pakaļ pyuru rytynuoja.
426 [Sakstagala pag. Rz].

21153.

Citas sievas savus vīrus
Līdza veda godībās;
Es aizslēdzu savu vīru
Aldarpriši(?) cūkkūtē.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 37 -

1. Citas sievas savus vīrus
Līdzi veda uz godiņu;
Es aizslēdzu savu vīru
Itin klusu tīnītē.
Atskatos atpakaļ,
Vīrs ar tīni viļājās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21154.

Citi puiši Ansīti
Ļevēnu sauca, -
Ansiņš veģītis,
Sviesta kriņģelītis.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Citi vīri manu vīru
Gailīti sauca, -
Mans vīrs veģītis,
Sviesta kriņģelīte.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

21155.

Cūka Jāni dzenāja
Gar sētas mietu, -
Es pate redzēju,
Ūdenu nesdama.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

58606.

Ai brālīti, ai brālīti,
Tavu lielu neslavīnu:
Vecais brālis sievu ņēma,
Tu lindruku vadātājs.
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. Ernest, tu smuks puišeli,
Tev tik viena slikta daba:
Kuŗš puišelis sievu ņēma,
Tu rinduku turētājs.
339 [Raņķu Kld].

58607.

Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Nu mēs viņus vinnējām,
Nu mēs viņus iedzinām
Pašā elles dibenā!
546 [Kuldīga Kld apr.].

1. Adieviņ, adieviņ,
Nu mēs viņus vinnējam,
Nu mēs viņus iedzinam
Pašē elles dubenē!
546 [Kuldīga Kld apr.].

2. Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Nu mēs čurus vinnējām,
Nu mēs jūs grūdīsim
Pašā elles dibenā!
141 [Ivandes Kld].

3. Ar Dieviņi, ar Dieviņi,
Nu mēs čuskas uzvaram,
Nu mēs viņas aizdzenam
Aiz kalniņa lejiņā!
548 [Liepāja Lp apr.].

58608.

Vai vai dieniņu,
Nu mūsu vinnība:
Mēs tos panāksnus
Pie sienas griežam;
Pie sienas griežam,
Ar naglām sitam.
604 [Dažādi iesūtītāji].

58609.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Dzierd upe pļunkājās;
Gudenieki savas meitas
Upītē samērkuši.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58610.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Skurstīnā grabināj'!
Pieci velni grabināja
Pavārīnes dvēselīti.
282 [Nīcas Lp].

58611.

Ai, cik kūtri krupis vilkās
Pa celiņu laidarā!
Tā jau mūsu mātes meita,
Nevar panest slaucenītes.
604 [Dažādi iesūtītāji].

58612.

Oi Dīveņi, oi Laimeņi,
Pusvuocīša laudaviņa!
Man veizīte dasadyure
Pi vuocīša tupelēm.
465 [Varakļānu Rz].

58613.

Ai Kārlīti, nabadzīti,
Ko tu vārnai nodarīji?
Ik vārniņa gaisā skrēja,
Tavu vārdu pieminēja.
548 [Liepāja Lp apr.].

- 38 -

58614.

Vai meitiņa, vēju slota,
Kam ar mani nerunāj'?
Vai tu biji tautu rāta,
Vai aiz sava lepnumiņ'?
519 [Zūru Vp].

58615.

Ai meitiņa, vīzdegune,
Necel augstu deguntiņu!
Es neraugu tava goda
Pie vīzīga deguntiņa.
Godu raugu darbiņā,
Gudrajā padomā.
605 [Skolas].

58616.

Vui i vui i tu Moriņ,
Kur cik lela tu nakauņa?
Prīdei zoru īraudzējus',
Kuop leidz pašai viersyunei.
35 [Baltinavas Abr].

1. Vui i vui i tu Jonīt,
Kur cik lels tu nakauns?
Prīdei sovu īraudzijis,
Kuop leidz pašai viersyunei.
35 [Baltinavas Abr].

2. Oi Juoneiti, oi Juoneiti,
Tovu lilu nekauneibu:
Īraudzejis prīdē šovu(?)
Kuop da pašas viersauneites.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

58617.

Oi Juoneit, oi Juoneit,
Tovu lelu nalaimeiti:
Iz meitom steigdamīs,
Īsasprīde sātmalī.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

58618.

Aiju aiju Priedes Grieta,
Kāda slava tev izgājsi!
Priedes Grietai bērns piedzimis
Priedes piena kambarī.
575 [Valmiera Vlm apr.].

58619.

Vai vai jauni kungi,
Kādu slavu jūs slavēja!
Jūs slavēja tādu slavu,
Gnīdas vilnu nodzinušas.
391 [Sinoles Vlk].

58620.

Ai Bronus, ai Bronus,
Kaids tu vylka aizbazņīks!
Ni palyka, ni atlyka,
Pošu laiku cik vajag.
18 [Andrupenes Rz].

58621.

Voi voi tu Aneit,
Tu nalabi padarēji!
Vysu gostu saprasēji,
Tāva ai muoti naprasēji.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

58622.

Vai vai tu Kristeit,
Tovu lylu svīsta cybu!
Pīci veiri tīsu cjāļa
Ap tū tovu svīksta cybu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

58623.

Oi oi tu svuočeņ,
Kaida slava tev atguoja!
Pīci dāli, sasta meita
Guļ azara dybynā.
143 [Jāsmuižas D].

1. Vai vai tu Brigit,
Kaida slave tev atguoja!
Divi dāli, treša meita
Guļ azara dybynā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

2. Vai vai tu svuoteņ,
Kaida slava tev atguoja!
Divi dāli, vīna meita
Guļ Lubuona dybynā.
465 [Varakļānu Rz].

3. Ai Ilzīte, ai Ilzīte,
Kaida slave tev atguoja!
Divi dāli, treša meita
Guļ azara dybynā.
Jau tam laikam dīna sasta,
Kai tei ziņa šur atnasta.
465 [Varakļānu Rz].

58624.

Tautu meita lielījās:
Es dižā, varenā.
Ko lielies, tautu meita,
Es jau tavu godu zinu:
Divi dēli, treša meita
Guļ ezera dibenā.
72 [Cesvaines Md].

- 39 -

58625.

Ko, puisīt, tu lielies,
Es jau tavu godu zinu:
Pieci bērni, viena sieva
Guļ ezera dibenā.
306 [Patkules Md].

58626.

Ko lielies, tu puisīt,
Kas jel tevis nepazin'?
Pieci bērni tev paslēpti
Dižūdens dziļumos.
518 [Zlēku Vp].

58627.

Ai bruoliņ, buoļuliņ,
Kū tu myusim padareji?
Piertē buobu nusluopēji
Ar pīcim bērniņim.
168 [Kalupes D].

58628.

Cik maksāsi man, puisīti,
Tavu godu es paslēpšu;
Pirtī sievu nomuškuja
Ar pieciem bērniņiemi.
Lai tā sieva, kur tā sieva,
Kur tās piecas dvēselītes!
70 [Cēres Tl].

58629.

Nn., talkā šurp nākdams,
Lielu skādi padarīja:
Pirtī kuņu noslāpēja
Ar pieciem kuceniem.
69 [Ceraukstes B].

58630.

Vaji vaji tu Ontoni,
Kuoda slava jums slivēja!
Piertī pliki kavušīs
Ap tū sutņu pīdorkneiti.
236 [Līvānu D].

58631.

Vai Mārtiņ, vai Mātiņ,
Kāda slava tev atgāja!
Tu izvilki ubadzei
Pašu lielo maizes kanci.
358 [Rugāju Abr].

1. Oi muoseņ, oi muoseņ,
Keida slavja tev atguoja!
Tu izvylki ubogam
Pašu lylū maizis kanci.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

2. O Puovul, o Puovul,
Kaida slava tev atguoja!
Tu atzogi ubadzei
Pošu lelu maizes kanci.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

58632.

Nasalīdz, tu Tekleiti,
Ar ubogu nagulējusi!
Tu izvilki ubogam
Pošu lelu maizes kanci.
357 [Rudzētu D].

1. Nazalīdzi, tu Odumi,
Kai ubadzja nagūļēji!
Tu nu juosi izmuonēji
Pošu lelū maizes kuļi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

58633.

Vai vai tu Juoneit,
Kaida slave tev atguoja!
Tu nūzogi ūbēdzei
Pi bazneicys sīra kanci.
Kū tu grybi atsalīgt,
Tei ar vāzu trycynāja.
18 [Andrupenes Rz].

1. Tu izviļk ubadzei
Pat lelī sīra kaņc;
Tu gribēji atsalīgt,
Jei ar vāzu kratejuos.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

58634.

Es redzēju to Andriņu
Ar ubaģi čīnoties;
Ak tu viens grecinieks,
Kāda manta nabaģei?
Divas kules pār pleciem,
Trešā - runga rociņā.
394 [Skaistkalnes (Šēnberģes) B].

58635.

Es brīnos, es skatos,
Kur Jožiņu redzējusi?
Viņa lauka galiņā,
Ar ubaģi čīnoties;
Ak tu lielais grēcinieks,
Kāda manta ubaģei?
203 [Kurmenes B].

58636.

Oi oi tu tautīt,
Kaida slava tjav atguoja!
Vakar guoja tova muotja
Suoļa saujis laseju [laseidama].
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 40 -

58637.

Vai vai tu muoseņ,
Kaida slavja tjav atguoja!
Kači, zači auzas braucja,
Lītūņs braucja ļubovnīku.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

58638.

Ai māmīna, ai māmija,
Raugi mazu lupatēnu!
Aizgā tava jauņuvīte
Aiz galdīna pukstēdama.
94 [Dunikas Lp].

58639.

Vai meitiņas, vai māsiņas,
Kur liksim vecus puišus?
Vērsim viņus šņorītē,
Kārsim dūmos skurstenī;
Tad būs žīdam, čigānam
Sausas reņģes lupināt.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

58640.

Ai lūdzami sveši ļauži,
Dusmas vien neturat!
Es ar savu dzērumiņ'
Daždažādi izdziedāj'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

58641.

Ak svātiņi, mani svāti,
Slazdiņā sakrituši!
Jo gribēju laukā vilkt,
Aiz smiekliem nevarēju.
358 [Rugāju Abr].

58642.

Oi Juoneit, oi Juoneit,
Tovu lelū gudreibeņu!
Kū actenis apraudzjāja,
Tū rūceņis pastruoduoja.
62 [Brigu (Janopoles) Ldz].

58643.

Ai Anneņ, ai Anneņ,
As tjav slykta navēlēju:
Pošai sjādjāt tūrneitī,
Bārnim tūrņa galeņī.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

58644.

Ai Mareite, ai Mareite,
Kur tu tuodu plašu [plešu] jēmi?
Muote motus nūplāsuse,
Nu saldotim volkojūt.
236 [Līvānu D].

58645.

Ai Jānīti, ai Jānīti,
Kam tu jāji panākstos?
Tev nebija zelta segli,
Ne sudraba iemauktiņ'.
339 [Raņķu Kld].

58646.

Vai manu brālīti,
Man tevis žēl!
Nu tevi ieveda
čurlaku barā.
Diži radi, labi ļauži,
Vis' iekrita čurlakos.
129 [Gudenieku Azp].

58647.

Ai māsiņ, ai māsiņ,
Tavu skaistu cekuliņ'!
Tāds bij tavs cekuliņš
Kā manai vistiņai.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

58648.

Ai pelēka bambalīte,
Ko tu tur bruzdināji?
Ne es tavu bruzdu dzirdu,
Ne redz tavu pelēkumu.
282 [Nīcas Lp].

58649.

Oi tautu meita, oi tautu meita,
Tavu lielu pļāpošanu!
Par dienīnu sapļopāja
Trīs devīni vezumīni.
605 [Skolas].

58650.

Oi tautu meita, oi tautu meita,
Tavu lielu slinkumiņu!
Devīni gadi, devīni gadi
Jau ustaba nemazgāta.
605 [Skolas].

58651.

A kuo i tī myusu kači ņaud,
Pa ustobu staiguodami?
Saūduši škvernu smoku,
Navar vaira iztuŗāt.
174 [Kārsavas Ldz].

58652.

Aizalīdzja šys Juoneits:
Es Geleiti naļubeju.
Kad atguoja kuozu vokors,
Tad Geleiti paļubeja.
357 [Rudzētu D].

- 41 -

58653.

Aiz kalneņa dyumi kyup,
Kas tūs dyumus kyupynuoja?
Jaunu puišu ribas dag
Pīgulnīka guntiņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

58654.

Aiz kuo tys puiseits
Atpakaļ vjāruos?
Aiz tuo ka mjaitiņas
Pi durvim stuov.
194 [Krāslavas D].

58655.

Aiz ko tik staltas, aiz ko tik baltas
Mūsu ciema zeltenīts?
Ikrītiņus viņas gāja
Patiltē cūku zīst.
605 [Skolas].

1. Kur tik staltas, kur tik baltas
Mūsu ciema zeltenītes?
Ik rītiņu kazu zīda,
Patiltē tupēdam's.
605 [Skolas].

58656.

Aizsēdusi netiklīte
Ar tautāmi aiz galdiņa;
Nu gaidīja ciema meitu,
Cimdu, zeķu sametot.
604 [Dažādi iesūtītāji].

58657.

Aitas bļāva laidarā,
Teļi māva aplokā;
Mātes meita aizkrāsnē
Saldu miegu aizmiguse.
506 [Zaļenieku Jg].

58658.

Ak meitiņas, ak māsiņas,
Patīkamas liekaties:
Mākat vīru izzobot,
Savu godu paturēt.
476 [Vecpiebalgas C].

58659.

Ak tu Juons, vacais vylks,
Kam tu givi jaunu vušku!
Ni tev zūbu, ni tev nogu,
Ar kū tu jū nūturēsi.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

58660.

Ak tu krupi, skroderīti,
Tu jau manis nedabūsi!
Tu kā krupis nokrupēsi,
Es kā roze noziedešu!
424 [Svitenes (Švitenes) B].

58661.

Ak tu krupi, skroderīti,
Kad es tevi neredzēju?
Tu kalnā cūkas gani,
Es sēž' rožu dārziņā.
203 [Kurmenes B].

58662.

Apleik goldu veiri sēd,
Na tī vysi veiri beja;
Cyts namuok ilkšu peit,
Cyts rogovu pataisīt.
465 [Varakļānu Rz].

58663.

Ar vaļiņu tautu dēls
Gaŗš uzauga netiklītis:
Staigā soļus skaitīdams,
Augumiņu mērīdams.
532 [Dobele Jg apr.].

58664.

O to škode nutykuse,
Kai tai myusu Geleitei:
Kači zuoles rozguozuši,
Buteleites sasytuši.
Škode škode buteleišom,
Vēl leluoka byudu zuolēm.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

58665.

Atbrauc veca māmuliņa
Ar karašu vezumiņu;
Tā cerēja savu meitu
Saimniecei izdevusi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58666.

Atbraucja svuoteņš
Ar vysu sīvu;
Sīvā viņ verās
Kai spīgelī.
182 [Kaunatas Rz].

1. Atrauca Zoseita
Ar vysu veiru;
Veirā i varas
Kai špīgelī.
604 [Dažādi iesūtītāji].

2. Atskrēja svuočīte
Ar vysu meitu;
Verīs meitā
Kai spīgeļī.
143 [Jāsmuižas D].

- 42 -

3. Atskrēja svuotens
Ar vysu dālu;
Dālā i veras
Kai spīgelī.
605 [Skolas].

58667.

Atbraucja svuotiņš
Ar vysu sīvu;
Pīsļēja koktā
Kai koza rogu.
143 [Jāsmuižas D].

58668.

Atbrauca bāliņš
Kasotu ķēvi;
Visi viesi ēst prasa,
Bāliņš savu ķēvi kasa.
605 [Skolas].

58669.

Atbraucja Pīters
Meitiņu prīcā.
Kai byus Pīteri
Īsmīdynuot?
522 [Zvirgzdienes Ldz].

58670.

Atbrauce Muoreņa
Puiškinu prīkā.
Veiveļu, veiveļu,
Na myusu puiškinu!
551 [Ludza Ldz apr.].

1. Atjuoja Verīte
Puiškiņu prīcu.
Dadzeišu, dadzeišu,
Na myusu puiškinu!
551 [Ludza Ldz apr.].

58671.

Atskrēja Daneite
Aneites prīkam.
Byus tevi pyutēle,
Na myusu Ane!
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

58672.

Atskrēja Pauleite
Myusu puišu ļustē.
Apēde zēveles,
Na myusu puišus.
Myus ir sovi puiši,
Sovas skaistas meitenes.
465 [Varakļānu Rz].

1. Atskrāja Marceļa
Myusu puišu prīcā:
Apjād nobys,
Na myusu puišus!
18 [Andrupenes Rz].

2. Atskrēja Katrīte
Myus' puišu ļustem.
Apēdi ļaukus,
Na myusu puišus!
389 [Silajāņu Rz].

58673.

Atbrauc bryugons
Svīgdams, rākdams.
Veiveļu veiveļu,
Na myusu meitu!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

58674.

Atskrēja Jozīte
Myusu puišu ļustem.
Apsaķēŗa cepļa stulpu,
Apsameiza rauduodama.
389 [Silajāņu Rz].

58675.

Atguoja Aneite,
Gūdeiga gaška;
Sātā māmena
Aiz motim volkuoja,
Aneite klīdze, Aneite brāce,
Vēl jū cīšuok paraustēja.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

58676.

Atjuoja Jakubs,
Kai lelys reimers:
Apādja ubjadzi
Ai vysom vāzom.
604 [Dažādi iesūtītāji].

58677.

Augsti kolni Pedeļūs,
Plykim gūrnim oruojeņi;
Ni jīm beja kolnā kuopt,
Ni gūrneņus apglobuot.
365 [Sakstagalas Rz].

58678.

Auru auru, meža puisi,
Aurodams vien staigāji
Aurodams vien staigāji
Tautu meitu sētiņā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

58679.

Auču auču, viču viču,
Ciemam četri brūtgāniņi:
Viens ciemiņa ļetakājis,
Otris bērza atstutenis,
Trešais skuju raibacītis,
Ceturts Brencis no Aizputes.
282 [Nīcas Lp].

- 43 -

58680.

A tai sēdēja
Tei Alžbetene,
Ni muote pārus',
Ni laitejusja.
174 [Kārsavas Ldz].

58681.

Atej šur, tu Vikter,
Kū as tev pasaceišu:
Tova Ilze navasala,
Guļ uz nāru pastīpama,
Svjaci rūkā īlykuši.
89 [Dricēnu Rz].

58682.

Atsastuoja vaca buoba
Pi ustoba stenderīša;
Puiškins guoja ustobā,
Grīzās kluotu sumynuotu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

58683.

Au au au au,
Mūsu Ilžu pazudīs!
Kas nu mīcīs Ķilķinus
No tiem priežu čiekuriem.
93 [Dundagas Vp].

58684.

Auklē, Jāneli,
Jau kāzu dienā!
Kam vedi Anneli
Aiz lazdu krūma?
355 [Rucavas Lp].

58685.

Ausim, meitas, baltas zeķes,
Jāsim puišus pieguļā!
Nojājušas, sapinušas,
Nāk mājā ziņģēdamas.
52 [Bikstu Tk].

58686.

Ālava ālava,
Vakara māsa,
Slaucama, slaucama,
Vedēju sieva:
Trīs mucas piekrāja
Dzeltenu sviestu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58687.

Uozeiši, kazeņas
Mīdzeišus grauze;
Domnīks Maulītei
Mutītes deve.
604 [Dažādi iesūtītāji].

58688.

čī čī Juonīt,
Zam lozdu kryumiņu!
Uozīši, kaziņas
Mizeņu grauze;
Juonīts Anītei
Cicīšus raudzēja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

58689.

Bargs tautiets, bargs bāliņš,
Abi vienu bargumiņu;
Dievs to zin, kad aiziešu,
Kā mūžiņu nodzīvošu.
396 [Skrīveŗu Rg].

58690.

Bēdeiga bēdeiga Muorēnas meita:
Kiuru pierteni, tei apdzisa,
Nasa yudisneni, tis rozalāja,
Nūpierka kazeni, tei bez radzenu.
605 [Skolas].

58691.

Bi gājis Jānits,
Vēl būs iet;
Bij tādu Anniņu
Gaŗam laiste.
200 [Kuldīgas Kld].

58692.

Besam devju driču pyuru,
Kab tevi, Juoneit, nūrautu.
Bess pajēmja driču pyuru,
Vys tu vēļ i volkojīs.
182 [Kaunatas Rz].

58693.

Braucja, braucja ponoksnīši
Gara gara viertyuneite:
Veirs ar sīvu, sīv' ar bārniem,
Keve ar pīci kumeleni.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

58694.

Atskrēja svuoteņs
Ar vysu saimi:
Tāvs ar dālu, muotja ar meitu,
Muosa ar vysu kumeleņu.
143 [Jāsmuižas D].

- 44 -

58695.

Brauķējiņi, brauķējiņi, [braucēji?]
Velns parāva lauzējiņus;
Metīsimi spoļu sauju,
Pirksim jaunus lauzējiņus.
355 [Rucavas Lp].

58696.

Bruolinīki bruolinīki,
Šanavojit padruškeņas:
Vedit juos sileņā,
Buozit skudru pyulīnī!
182 [Kaunatas Rz].

58697.

Bruoļu bārni, muosu bārni,
Tei pyrmu kvīšu sākla;
Lai palyka sveši ļaudis
Keukuļūs i atvātuos.
326 [Preiļu D].

1. Bruoļu bārni, muosu bārni,
Te pyrmuo kvīšu sākla;
Lai palyka sveši lauds
Kyukulīs, atvātuos.
326 [Preiļu D].

58698.

Brīnamies, čūdamies,
Kur Jānīti redzējām?
Priedes kroga stadalā
Ar čiganku ķīvējās.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

58699.

Brīnējos, skatījos,
Kas tur sētā čūrojas?
Krupis puisi dancināja,
Aiz ausīm turēdams.
511 [Zebrenes (Reņķes) Tk].

58700.

Brūtes māsa cāli plūca,
Galda stūri turēdama;
Brūtes brālis cisku kasa,
Pa plāniņu tekādams.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Brūtes brālis gaili kāva,
Galdiņ' stūri turēdams;
Brūtgan' brālis cisku kasa,
Pa plāniņu tecēdams.
40 [Basu (Bases) Azp].

58701.

Bullis gāja baurodams,
Smilšu kalnus meklēdams;
Tā staigāja kāzu puiši,
Panāksnīcu meklēdami.
605 [Skolas].

58702.

Burbuļainas, runkuļainas
Bekas auga laidarā,
Tās nebija sila bekas,
Tās bij mūsu jaunas meitas.
605 [Skolas].

58703.

Būt' godīgas panāksnieces,
Būt' godā atnākušas;
Ceļā nakti gulējušas,
Purvā kuņu tērējušas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58704.

Cauri gāju Piebalgai,
Rokā nesu vainadziņu;
Nav neviena lāga puiša,
Ar ko vārdu parunāti.
476 [Vecpiebalgas C].

58705.

Vāneniekus cauri gāju,
Laba puiša neredzēju:
Citi lieli dzērājiņi,
Citi slinki strādenieki.
464 [Vānes Tk].

58706.

Cauri gāju ciema sētu,
Krietnas slotas neredzēju:
Ciema meitas, kāras meitas,
Par desām apēdušas.
193 [Krapas Rg].

58707.

Ciema sētai cauri gāju,
Ratiem streņģes nerdzēju;
Ciema puiši noēduši,
Sausas reņģes domādami.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

1. Ciema sētai cauri gāju,
Govīm astes neredzēju;
Ciema meitas nograuzušas,
Sausus ņēģus domādamas.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

2. Es gāju caur Gobu sētu,
Ratiem streņģu neredzēju;
Gobu puiši apēduši,
Par desām domādami.
52 [Bikstu Tk].

- 45 -

58708.

Caļami Maseiti
Cīnā un gūdā,
Ceļami izuoržu
Skal' gribynuotu!
143 [Jāsmuižas D].

58709.

Celsim, celsim svuoteņu
Lielā gūdā:
Iz vuoržu, iz vuoržu
Skalys skrubynuot!
Kai djavja zjamjā,
Tai plakškējās!
170 [Kapiņu D].

58710.

Celsimi Muorenei
Lelajā gūdā;
Lelajā gūdā,
Malnajā pūdā!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Cjaļsim tū Odumu
Cīnāi gūdā;
Cīnāi gūdā,
Malnajā pūdā!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

2. Ceļsimi Jezupu
Lelāji gūdā;
Lelāji gūdā,
Lelāji slavā!
522 [Zvirgzdienes Ldz].

3. Nyu mes liksim
Geleiti mīrā;
Celsim Kosceiti
Cīnā un gūdā;
Cīnā un gūdā,
Caurajā pūdā!
247 [Makašānu Rz].

4. Suoksim ar krystamuoti lomuotīs;
Celsim jū mēs
Lelā gūdā;
Lelā gūdā,
Malnā pūdā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

58711.

Ciži vini, īdri vini
Šūvosori pījauguši;
Sosi vini, pleši vini
Šūvokori sabraukuši.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

58712.

Ciema māte cūku slauca,
Uz strumpula sēdēdama,
Apgāzās strumpulīts,
Izlīst piena slaucenīte.
241 [Lubānas Md].

58713.

Ciema māte nezināja,
Kur tās savas meitas likt;
Klētī lika, žurkas ēda,
Skapē lika, sapelēja.
Lika ratu rumbiņā,
Lai pa ceļu lidinās.
90 [Drustu C].

1. Mūs' saimnieks nezināja,
Kur tas savus puišus liks;
Liek uz skapja, žurkas kremt,
Liek skapī, tur pelēja.
54 [Bilskas Vlk].

58714.

Jāņa māte savus dēlus
Aiz atslēgas vien turēja;
Klētī lika, žurkas grauza,
Pagrabā sapelēja.
99 [Dzelzavas Md].

1. Nāburgmāte bēdājās,
Kur glabāt savus dēlus;
Sviež gaisā, krīt zemē,
Liek skapī, sapelēja.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

58715.

Tu Anniņa, smuka meita,
Kur mēs tevi glabāsim?
Klētī tevi žurkas ēda,
Aizkrāsnē circenīši.
Paārdīšu žīdam bikses,
Ievīlēšu vīlītē.
129 [Gudenieku Azp].

1. Tu Pēcīti, smuks puisītis,
Kur mēs tevi glabāsim?
Klētī tevi žurkas ēdīs,
Aizkrāsnē circenīši.
Kad vīlēšu lindraciņu,
Ievīlēšu vīlītē.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

2. Tu puisīti, smuks puisīti,
Kur mēs tevi glabāsim?
Liek uz lubu, krīt zemē,
Žurki grauza kambarī.
Kad vīlēšu lindraciņu,
Ievīlēšu vīlītē.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

- 46 -

3. Tu Jānīti, smuks puisīt,
Kur mēs tevi glabāsim?
Pirtī tevi blusas rēja,
Aizkrāsnī circentiņ'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

58716.

Ko bēdājam, ko gādājam,
Kur mēs puišus guldīsim:
Klētē odi, namā dūmi,
Sila malā vilki, lāči;
Pirtī puišus guldīsim
Zem vecām izparām.
476 [Vecpiebalgas C].

58717.

Ciema meitas lielijāsi,
Sevīm vīru dabūjušas:
Vecu āzi noķērušas,
Visas apkārt locijāsi.
605 [Skolas].

58718.

Ciema puiši kāzās brauca
Septiņiem dūkaniem;
Veca meita pakaļ skrēja
Ar vecām ecēkšām.
192 [Kosas C].

58719.

Ciemiņam tādi puiši,
Ar cauriem vēderiem;
Uz riķiem padūruši,
Pie meitāmi lodādami.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58720.

Ceirulīts nūsaguoze
Nu akmiņa smīklenī:
Juļa braucja kuozuos,
Bārni dzynās pakalī.
174 [Kārsavas Ldz].

58721.

Cuki cuki, cūku meita,
Tevi puiši nelūkosi!
Tu izzīdi raibu cūku,
Aiz kalniņa gulēdama.
605 [Skolas].

58722.

Cūk cūk, tov raus,
Tād viers, apakšin!
Kriķ viers, kriķ apakš,
Sēnaliņas vidiņe.
445 [Ugāles Vp].

58723.

Cūka puisi nogulēja,
Meita vilka sētmalī.
Guli, šķelmi, sētmalī,
Diezgan mani kaitināji!
179 [Katriņas C].

58724.

čakli čakli, jūs puisīši,
Lieli darba darītāji:
Jums mutīte nemazgāta,
Nebaroti kumeliņi.
605 [Skolas].

58725.

četri Petri putru vyra,
Visi četri dzysynava;
Atskrīn Grīta, izād putru,
Palīk Petri raudādami.
44 [Bebrenes Il].

58726.

Ciksteni pijoli,
Vecā Grieta!
Kad pijole nocīkstēja,
Tad cīkstine saliecās.
40 [Basu (Bases) Azp].

58727.

čī čī Tekleit,
Tuo tev i vajag!
Kam vedi Aliksi
Zam lozdu kryuma?
89 [Dricēnu Rz].

58728.

čudu čudu, breinumeni,
Gūs nūspāra oruojeni;
čudu čudu, breinumeni,
Ūds nūspāra acātuoju.
170 [Kapiņu D].

58729.

čudys, ļeli breinumjaņi,
Veirs ai sīvu panuoksnūs;
Jī gribjāja sumynuotis,
Aiz ļautjaņu navarāja.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

58730.

čuža čuža, sveši ļauds,
Ni tī prota, ni muocēja;
Es prostum, es muocātum,
Ka tūs ceļus staiguotum.
466 [Vārkavas D].

- 47 -

58731.

čyukstēt čyukst sveši ļaudis,
Kū jī čyukst kū načyukst?
čyukstēdami, runuodami
Sosadyura dagunim.
35 [Baltinavas Abr].

58732.

Dabūt būs, dabūt būs,
Kādēļ būs nedabūt?
Odi koda, tautas dēl'
Bizenēt bizenēja.
505 [Zālītes (Grienvaldes) B].

58733.

Dēla māte lielījās,
Esot stalti tautu dēli:
Viens sēdēja aizkrāsnē,
Otris cūku laidarā.
Paceļu galvu, paskatos,
Raibai cūkai apķēries.
150 [Jaunraunas C].

58734.

Dālu tāvs, dālu tāvs,
Kū tu sovim dālim vēli?
Garu ceļu, rasnu rungu,
Blusu kuli mugorā.
170 [Kapiņu D].

58735.

Diltin dila durvju eņģes,
Atveŗoti, aizveŗoti;
Tā nodila meitu mēles,
Par puišiem runājot.
605 [Skolas].

58736.

Div div Māriņas
Vienā vārdā,
Ellē kristītas,
Ne baznīcā.
467 [Vārmes Kld].

58737.

Div' vien, div' vien
Panākstnieku meitas,
Tās pašas uzdūra
Bīstākļa galē;
Uzdūra, pārsvieda
Pār namu jumtu.
40 [Basu (Bases) Azp].

1. Divi vien, divi vien
Panāksnieku meitas,
Abas divas sadien
Bīstākļa galā;
Sadūru, pārsviežu
Pār nama jumtu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58738.

Divi divi, kas tie divi,
Kas pie veras turējās:
Meita Nn., puisis Nn.,
Tie pie veras turējās.
134 [Ilzenes Vlk].

58739.

Diža kūma piedzēruse,
Staiga nagus naibidama.
Dižas kūmas mamulite
Bērnu lika pabeņķe;
Ar kājiņu kušināja,
Lai nedzirda kūmenieki.
604 [Dažādi iesūtītāji].

58740.

Dižas meitas, mazas meitas,
Mīlat mazus puisēniņus:
Sasieniet buntiņā,
Iemērciet upītē!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58741.

Dīžen' meita ceļu gāja,
Dīžen' gurnus locīdama;
Dīžens puisis skatījās,
Krūmiņos tupēdams.
241 [Lubānas Md].

58742.

Dižājam vedējam
Plukatains kumeliņš.
Reizēm cirta, stāvus lēca,
Ne no vietas nekustēja.
546 [Kuldīga Kld apr.].

58743.

Dūd ai skruči, dūd ai skruči
Tam Maklaču Pīteram!
Kam jys leida klēteņāji
Myusu mjaitu sumynoitu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

58744.

Dodat dodami
Brālīša tiesu!
Lai ilgi nesēd
Kaikaru pulke;
Kaikari piedeva
Sav' padomiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 48 -

58745.

Dūdit gūdu, kam dūdit,
Dūdi gūdu svuotiņam!
Izlykuši uz nešļavu,
Nesit skudru pyulinī!
465 [Varakļānu Rz].

1. Dūdat gūdu, kam dūdat,
Dūdat gūdu svuotiņam!
Licit viņu uz neslovom,
Svīžat skudru pyulinī!
Skudras viņu grabynuoja,
Jis stabuļu stabuluoja.
89 [Dricēnu Rz].

58746.

Dūdīt gūdu, kam dūdīt,
Dūdīt māslu kapējam!
Paņemat aiz kuojiņu,
Velcet meža maliņā!
358 [Rugāju Abr].

58747.

Dūmojat, godojat,
Kū dareit Juoneišam?
Vest uz mežu, sīt pi kūka,
Lai dunduri junderei.
494 [Viļānu Rz].

58748.

Domajam, gādajam,
Ko puišiem darīsim?
Sviedīsim ezerā,
Būs vardēm barībiņa.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

58749.

Domāju, gādāju,
Kur tādu redzēju?
Susejas laukā,
Tītarus ganot.
281 [Neretas Jk].

58750.

Drebi, drebi, apsis lopa,
Pret ūzula lapeņom!
Tai drebēja Križynīši
Pret Ūdeņu meitiņom.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

58751.

Drebi, drebi, tu puisīt,
Kas tad tevi drabynuoja?
Vēja muote drabynuoja,
Aiz matinu turādama.
170 [Kapiņu D].

58752.

Duli, duli, plaska Juons,
Dūd maņ strumpi pastrumpēt!
Es tev dūšu cyukas asti,
Aj pa kolnu strumpādams;
Aj pa kolnu strumpādams,
Zaķa spiras laseidams.
18 [Andrupenes Rz].

58753.

Dziedi, dziedi, tu Anlīze,
Tu jau mani nevinnāsi!
Es tev tavu šauru muti
Ar sūnāmi aizrīvēšu.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

58754.

Jaj, Jezup, tu uorā,
Kū mjas ruodeisim:
Židam ķāvja nūspruogus,
Jyus aicynoj nūdeiruot.
143 [Jāsmuižas D].

58755.

Ej ārā, tu Jānīti,
Tev smirdēja kuiļu smaka!
Visi mūsu sivēniņi
Pēc tevim rukšināj'.
350 [Ropažu Rg].

58756.

Ej, buoleņi, tu pa prīšku,
Lai īt tyuļa pakaļa!
Cikam tyuļa tyuļuojāsi,
Muns buoleņš i aiz galdeņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

58757.

Ejat, bārni, skototīs,
Kas pa duorzu klaiguoja!
Īva syta Kaseiti,
Aiz motim valkuodama.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

1. Ejat, bārni, pasavārt,
Kas pa duorzu klaiguoja!
Pīters syta Juoneiti,
Aiz motimi turādams.
326 [Preiļu D].

58758.

Ej' Leneitja, slauk' ustobu,
Tu atrassi atradīni!
Myus' Anteitja sapīkusja,
Svīda klonkys acapļā.
389 [Silajāņu Rz].

- 49 -

58759.

Ej tu nost, neveiklīti,
No manām kājiņām!
Ka es tevi nesaminu,
Dadža lapu dēvēdama.
546 [Kuldīga Kld apr.].

58760.

Eita, puiši, klausietās,
Kas aiz vārtu klauvējās!
Tur klauvēja tava brūte,
Ar pieciem bērniņiem;
Ar pieciem bērniņiem,
Ar sešiem kuceniem.
127 [Grostonas Md].

58761.

Eit', tūļas, iekše,
Ko valstatiese!
čigāni valstīja
Pa peludāme.
129 [Gudenieku Azp].

1. Eit', tūļes, iekšā,
Ko valstatiese!
Ciemu puiši valstīs
Pa peludēmi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

2. Iet, ules, iekšā,
Ko valstaties!
Mūs' brāļi valstīs
Pa peludēm.
200 [Kuldīgas Kld].

3. Kuč, dullas, iekšā,
Ko valstaties!
Mūs' brāļi valstīs
Pa peludām.
Vēru durvis, spēru kāju,
Metu acis dibenā.
129 [Gudenieku Azp].

58762.

Eita, brāļi, sētiņā,
Mērciet jaunu iesaliņu!
Panāksnieču vēderā
Dzīvi dzeņi klikšķināja.
1 [Ābeļu (Salas) Jk].

58763.

Eita būdā, turku suņi,
Līdz es putru izvārīšu!
Kad es putru izvārīšu,
Tad es visus lacināšu.
548 [Liepāja Lp apr.].

58764.

Es aizmirsu, nevaicājis
Svešu ļaužu veselīb':
Tēvs guļ kraupī,
Māmiņa kašķī,
Tie muļķu bērniņi
Suvenu sērē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58765.

Es apvilku vara ķēdi
Gar Tingera novadiņ';
Garām gāja Lubas meitas,
Garām gāja smilkstīdamas.
23 [Ārlavas Tl].

58766.

Es atrodu ganeidama
Iz celmeņa pyka zuoles;
Es īdevu Odumami,
Lai jis kuojas nūkratēs.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

58767.

Es atradu Grietas bērnus
Savai cūku midzenei;
Tavas acis, tavs deguns,
Tavi doti lakatiņi.
447 [Ulmāles (Ulmales-Labragas) Azp].

58768.

Es bij āre,
Es ko redze:
Ozlen savs meits kūl,
Nelaizdam vedbes.
518 [Zlēku Vp].

58769.

Es bij' lauke,
Es ērmus redzēj':
Pieci pāŗi panāksnieki
Satupuši žagaros.
(4. arī:) Žagaros runājās.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

58770.

Es biju āre,
Es ērmus redzēj:
Es redzēju panāksnieces
Piecus pāris žagaros;
Viena īstā brūtes māsa,
Es tās citas nepazinu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58771.

Es gāju name,
Es ko redzēju:
Velns cirta kučeri
Uz švika bluķi.
17 [Ances Vp].

- 50 -

58772.

Es brīnos, es čudos,
Ko Valters Rīgā brauca?
Trīs pūri pelnu,
Klukstošu vistu;
Pelni gāja putēdami,
Vistas gāja klukstēdamas.
394 [Skaistkalnes (Šēnberģes) B].

58773.

Es brīnos, es čūdos,
Kur Mikiņu redzējus'?
Rīgas torņa galiņā,
Bez biksām mālus mina;
Bez biksām mālus mina,
Desu mulda mugurā.
203 [Kurmenes B].

58774.

Es šķitu Līzīti
Kur redzējusi:
Simjutu tirgū,
Singala pulkā;
Singala pulkā,
Džindžala rokā.
356 [Rudbāržu Azp].

58775.

Es redzēju baravedi
Rīgas torņa galiņā;
Desu mulda mugurā,
Suņa vilksne pakaļā.
42 [Bauskas B].

58776.

Es pazinu baravedi:
Pērnā jēra teķa māte,
Vecās mātes aitas meita.
42 [Bauskas B].

58777.

Es dūmuoju, es guoduoju,
Kū tī myusu sliņķi dora?
Visi uz cepla sakāpuši,
Nogus vīn i knibynoj.
170 [Kapiņu D].

58778.

Es dūmuoju, es guduoju,
Kas tur kyup namiņā?
Juonīts guni kurinoj,
Sev vādaru sutynoj.
170 [Kapiņu D].

58779.

Es verūs, es skotūs,
Kas koktāji caukstinēja:
Juonīts sovu buordu cierpa,
Vylnu lyka karzinē.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

1. Es dūmuoju, es guoduoju,
Kas tī koktā skripstynuoja?
Pīters Juoņam buorzdu cierpa,
Tekļa lyka vuocelītī.
389 [Silajāņu Rz].

2. Es skotūs, es verūs,
Kas zam golda cierkstējās:
Tys Juoneits čortu cierpa,
Vylnu lyka grezelī.
365 [Sakstagalas Rz].

58780.

As škitūs, as verūs,
Kas zam golda lecenej:
Bārtuļam leikas kuojas,
Tuos zam golda lecenej.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

58781.

Es verūs, es skotūs,
Kas zam goldu vyzuloj:
Juonišami solmu kyuls,
Tys zam goldu vyzuloj.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

58782.

Es skatos, es brīnos,
Kas tai grāvī čurājās?
Kaimiņ' puiši kaķus kāva,
Astes bāza kabatā.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

58783.

Es verūs i pasaveru,
Kas aiz lūga mermelej:
Tei Julīte mermelej
Pīterīša kažukā.
494 [Viļānu Rz].

1. Es klausūs, pasaklausūs,
Kas aiz lūga mermelej:
Šei Zolīte mermelej
Zam Juonīša kažuceņa.
143 [Jāsmuižas D].

2. Es dūmovu, es godovu,
Kas aiz lūga mermelej;
Aneitja mermelej
Zam Justyna šineleiša.
168 [Kalupes D].

- 51 -

58784.

Es dūmuoju, kū dūmuoju,
As dūmuoju, vysu labi:
Es dūmuoju cepļi sist,
Ar Pīteri muolu vest.
466 [Vārkavas D].

58785.

Es dziedāju, gavilēju
Ar savām māsiņām;
Tautu meita dusmas tura,
Pakaļā stāvēdama.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58786.

Es Kostuša napuordūtu,
Koč man symtu rubļu dūtu,
Es Andrīva najimtu,
Lai mān dāram dāravuotu.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

58787.

Es gribēju beņķi lauzt,
Beņķi lauzt nevarēju,
Kā man būs beņķi lauzt,
Pērnie mēsli apakšā?
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

58788.

Es gribēju karā juoti,
Īsajuoju cyuku klāvā;
Es gribēju golvu cierst,
Nūsacierta cyukai aste.
465 [Varakļānu Rz].

58789.

Es gribēju - nevarēju
Tautu dēlu nobučāt.
Kā tu žūpu nobučāsi,
Tas iekrita pagaldē?
398 [Skrundas Kld].

58790.

Es ījeudžu sliņķi puisi
Rakstītuos komonuos;
Sātā māņ i gaisma ausa,
Uz kalniņa sauļa lēca.
170 [Kapiņu D].

58791.

Es jums lūdzu, ciema kuces,
Man's tik daudz nerejiet!
Es nenācu ēstu, dzērti,
Nācu māsai panākstos.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

58792.

Es jūs lūdzu, Ulmalnieki,
Nejājiet šovakar!
Šovakar Labradznieki
Vijās gaŗas pātadziņas.
447 [Ulmāles (Ulmales-Labragas) Azp].

58793.

Es jūs lūdzu, Ulmalnieki,
Atjājiet šovakar!
Šovakar Labradznieki
Sastriguši rāvienā.
447 [Ulmāles (Ulmales-Labragas) Azp].

1. Es jūs lūdzu, ciema puiši,
Šovakar atnākat!
Šovakar sētas puiši
Rāvienā iestriguši.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58794.

Es jums saku, jauni puiši,
Brandaviņu nedzeŗati!
Brandaviņu piedzēruši,
Cūkkūtī nonāksieti.
193 [Krapas Rg].

58795.

Es nebiju redzējusi
Tādus dūdu vedējīnus:
Aiz galda raidāmi,
Aizkrāsnē līda.
94 [Dunikas Lp].

58796.

Es negribu tādu vīru,
Kas kā bullis raudzījās;
Es gribēju dziedātāju,
Ar ļaudīm runātāju.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58797.

Es neņemtu tās meitiņas,
Kaut mūžam novecotu:
Kāpostiņus ravējot,
Snauda dobes galiņā.
605 [Skolas].

58798.

Es nevaru Grāverniekos
Pusnaksniņas pārgulēt:
Tie smirdēja rāvu smakas,
Man sirsniņa nepanesa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 52 -

58799.

Es nazynu, kas par veizi,
Ka tī puiši veizējās:
Treis grašiņi maciņā,
Symtiņā leidzynuoja.
357 [Rudzētu D].

58800.

Es nu gana, es nu gana
Tev' neņemtu, ganu meita:
Tava mīļa dvēselīte
Putras spainī noslīkusi.
604 [Dažādi iesūtītāji].

58801.

Jas nūsytu malnu kaķi,
Pī sētenis damīgdama;
Šis Puovuls dreiži skŗāja,
Dūmuo: zalta stundinīks.
18 [Andrupenes Rz].

1. Es nūkavu malnu kaki,
Pi ežmaļa damīgdama,
Zornys kuoru sēteņā;
Šis Jureits drūši skrēja,
Dūmoj: zalta stundinīki.
18 [Andrupenes Rz].

58802.

Es pakuoru zyrga golvu
Uztabeņas dybynā;
Juoneits skrēja sumynuotu,
Dumuoja, ka meiteneite.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

58803.

Es pakuoru kēvis golvu
Patī cepļa dybynā;
Jugaseitja pabučova
Dūmodama, ka jauns puiseits.
466 [Vārkavas D].

58804.

Es pazinu no tālienes,
Kuŗa brūtes īstā mās':
Tā bij brūtes īstā māsa,
Kas sēd galda stūrītī.
204 [Kursīšu Kld].

58805.

Es pielēju lielu palti
Bālenīna pagalmā;
Tur noslīka tautu dēls
Ar visiem šabrakiem.
476 [Vecpiebalgas C].

58806.

As pīsaku tev, meitiņa,
Ar ubagu nagulēt;
Cik tu gribi aizzaliegt,
Ubags sieru parādīja.
241 [Lubānas Md].

58807.

Es piesaku tev, puisīti,
Šaipus galda nesēdēt;
Šaipus galda sēdētājiem
Visas dūres mugurā.
165 [Kalncempju (Kalnciema) Vlk].

58808.

As pīsoku tjav, puiseiti,
Myužam cyukys nūgaņāt;
Sova tāva teirumā
Pi palākuo akmesteņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

58809.

Es pīsoku tev, Onton,
Kai Vereites šanovuot:
Guldamīs sper ar kuoji,
Celdamīs raun aiz motu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

58810.

Es puisīšus apdziedātu,
Kaut tie burt nemācētu;
Burvju sāls azotē,
Pudelīte ķešiņā.
560 [Rīga ].

1. Es redzēju Katreitei
Būra zuoles ozutē
Apdzīduotu es Katreiti,
Ka jei būrt namuocātu.
Kas jai deve, durakam,
Būra zuoles ozūtē?
465 [Varakļānu Rz].

58811.

Es redzēju vac' zyrg'
Pa rudzzuoļ volkuojuos;
Kuri viļki aizvylkuši
Myus' tāv' aizgaļdē?
465 [Varakļānu Rz].

58812.

Es redzēju tevi, maitiņ,
Sātā zornas teirejūt;
Es saciju: Dīvs paleidz,
Tu ībāgi stoduļā;
Tu ībāgi stoduļā,
Es ar peicku pakaļā.
36 [Balvu Abr].

- 53 -

58813.

Es uzgāju mūsu puisi
Grāvī vardi dīrājam;
Es šim teicu labudien',
Šis aiz kauna nesaņēma.
345 [Remtes Tk].

58814.

Es redzēju Mikileiti
Ar cierceni ecejūt;
Es jam devu dīvpaleigu,
Jis ciercini ozutē.
494 [Viļānu Rz].

58815.

Es redzēju staltu meitu,
Ar cimdiem govis slauca;
Kad ierauga jaunu puisi,
Abas rokas azotē.
229 [Liepupes (Perniģeles) Vlm].

58816.

Es redzēju tautu meitai
Melnu cūku istabā;
Cik tā mani ieraudzīja,
Tik ar cūku pagultē.
241 [Lubānas Md].

58817.

Es redzēju tautu dēlu
Kalna galā ecējot.
Kuŗu vagu tas izdzina,
Utkaj savu kažociņu.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

58818.

As pīsoku tjav, Donot,
Iz beņceiša nazasēst!
Vysi mjaitu kulēceņi
Byus tovāji mugorā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Es sacēju tev, Modus,
Tu uz benča nazasēst!
Vysi buobu kulēceņi
Byus tovā mugorā.
551 [Ludza Ldz apr.].

2. As sacēju tev, Bernad,
Nazasēst skameicenī!
Vysu meitu kulacini
Byus tovā mugorā.
174 [Kārsavas Ldz].

3. Es pīsoku tev, meitiņ,
Tu uz benča nazasēst!
Visu meitu kulaceņi
Guls tovā mugorā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

4. Es pīsoku tev, Pīter,
Tu uz benkīša nazasēst!
Vysi meitu piliciņi(?)
Leiss tev mugurā.
605 [Skolas].

5. Es pīsoku tev, Juoneit,
Nazasēst šymā vītā!
Vysi meitu kulēceni
Leiks tovā mugorā.
494 [Viļānu Rz].

6. Es saceju tev, Nn.,
Nasēd golda galeņā!
Vysi myusu kulēciņi
Lēks tovā mugurā.
414 [Stirnienes Rz].

7. As pīsoku ponuoksnīši,
Iz beņčeiša nazasēstit!
A vysi meitu kulēceņi
Byus jyusu i mugoruos.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

8. Atsasāda tys Juoneits
Pošā golda maleņā,
Vysi buobu kulēceni
Byus tovā vīteņā.
247 [Makašānu Rz].

58819.

Nesēsties, tu bāliņi,
Uz tā mana gaŗa beņķa!
Visi meitu kulāciņi
Līdīs tavā mugurā.
358 [Rugāju Abr].

58820.

Es redzēju ponuoksnīkus
Lobim zirgim sabraucam;
Cyts uz slūtas, cyts uz vāzdas,
Cyts uz vacuos sprēsleiceņas.
143 [Jāsmuižas D].

58821.

Es redzēju tū Jākupu
Gorodā gulejūt;
Cyti židi cauri guoja,
Cyts ar vāzu kužinuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Es redzēju tū Pīteri
Gorodāji gūļojūt;
Kas jam beja nagūļuot,
Kozu pyušļa paēds beja.
Cyti žeidi cauri guoja,
Cyts ar vāzu kužinuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 54 -

58822.

Es redzēju ciema puišus
Snaužam ārkla galiņā;
Tec, māsiņ, ceļ aukšam,
Būs maizīt's arājiņš!
518 [Zlēku Vp].

58823.

As sovam podruškom
Slyķu dzīsmu nadzīduošu;
Lobuokuos viņ dzīduošu,
Pa vīnai lasēdama.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Mes sovai Anneitei
Sliktu dzīsmu nadzīduosim;
Lobuokuos i izdzīduosim,
Pa vīnai lasēdamas.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

58824.

Es saceju tev, Aneit,
Slauki teiru ustabeņu!
Tovi svuoti sazapyna
Kei vistenis pokoluos.
604 [Dažādi iesūtītāji].

58825.

Es šķitu čiganus
Pa tiltu braucam:
Vakarbrālis atbrauca
Ar pātariemi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58826.

Es tādu Līzīti
Pats padarīju:
Ar vecu spēlīti
Actiņas dūru,
Ar vecu lizīti
Mutīti dūru.
524 [Aizpute Azp apr.].

58827.

Es varēju ciema puišus
Pa vienam izdziedāt:
Vien' iejūdzu ārklītī,
Otru dzelzu ecēšās;
To trešo, to iejūdzu
Lielā dzelzu rullītē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58828.

Es varēju ciema puišus
Pa vienam izdziedāt:
Jēkop' puisis man aŗams,
Pēteŗ' puisis ecējams;
Ķīvišame viens pats dēls,
To iejūdzu rullite.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Es varēju Rīgas kungus
Pa vienam apdziedāt:
Lielos kungus arklī jūdz,
Mazos jūgs ecēšās;
Kas bij tādi viduvēji,
Tos iejūgs rullīšos.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

2. Es varēju rīdziniekus
Pa vārdam izdziedāt:
Divus kungus arklā jūdzu,
Divus jūdzu ecēšās;
Kuŗš kundziņš resnāks būs,
To iejūdzu rullītē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58829.

Es varēju panāksnieces
Pa vienai izskaitīt:
Viena Sure, otra Jūde,
Trešā tāda Piludžiņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58830.

Es varēju ēzdama,
Dzerdama dziedāt:
Es labi zināju,
Mans vīrs nešļupst.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58831.

Gon gribēja natiklite
Tikt lelūs dīverūs;
Natiklitei seiki sūļi,
Gars dīveru pagalmiņš.
358 [Rugāju Abr].

58832.

Gon spēlēja, gon doncuoja
Myusu gola ponuoksneņi;
Viņa gola ponuoksneņi
Sēd, kai runci nūkovuši.
605 [Skolas].

58833.

Gona vaira, tu Aļbeit,
Par poļačku staiguojusja;
Brissi dubļus rauduodama,
Lyndraceņus spraudeidama.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 55 -

58834.

Gāžam, gāžam,
Tos svešus ļaudis,
Gāžam tos kalnus,
Tos mūŗus viersū!
129 [Gudenieku Azp].

1. Gāžam, (gāžam),
Tos kalnus, tos mūŗus,
Gāžam, gāžam,
Tos svešus ļaužus!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58835.

Godājam Rīgas kungus,
Rīgas kungi godajāmi:
Aizvedam, piesienam
Pie lielā skudru pūļa.
224 [Lielvārdes Rg].

58836.

Grajaj, grajaj, muzykant,
Šūgad sīvas nadabās';
Tavu sīvu malni kaki
Aizceplī zurdzynoj.
605 [Skolas].

58837.

Grēki vien sveši ļauds
Pret maniem bāliņiem;
Nav neviena droša vīra,
Kas parāda zobentiņu.
358 [Rugāju Abr].

58838.

Gribēj' mani sveši ļaudis
Dziesmiņām uzvarēt;
Tu kā krupis, es kā liepa,
Kur tu mani uzvarēsi?
Tu kā krupis zemē līdi,
Es kā liepa līgojos.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58839.

Gribēj' mani sveši ļaudis
Ar dziesmām uzvarēt;
Vēl man viena vācelīte
Papardīšu krūmiņā.
513 [Zemītes Tk].

58840.

Grūžus i grūžus,
Kristamuote kratejuosi;
Ej tu lobuok, pasakroti
Pret sovimi syvanimi!
174 [Kārsavas Ldz].

58841.

Grūžu grūžu, viervu viervu,
Jau Juonīts cyluojuos!
Naredz sovas līgaviņas
Pa ustobu staigojūt.
494 [Viļānu Rz].

1. Grūžu grūžu, viervu viervu,
Tys Jureits slaistjajās!
Naradz sovys mīleiguos,
Pret gaļdeni podejūt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Grūžu grūžu, viervu viervu,
Tys Stanslavs slaistējuos!
Naradz sovas mīleiguos
Pret galdiņu podejūt;
Pret galdiņu podejūt,
I mutītes īdavūt.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

3. Striču striču, grūžu grūžu,
Jezups suoka slaisteitīs!
Naŗadz savys Tekļuceitis,
Par ustobu puorīdams.
326 [Preiļu D].

4. Grūžu grūžu, viervu viervu,
Jau Agata cyluojuos!
Naredz sova Vikterīša
Par ustobu puorejūt.
494 [Viļānu Rz].

58842.

Grūžu grūžu, viervu viervu,
Jau Domnīks slaistējuos;
Jau Domniks slaistējuos
Kai tys Bolvu ērzelāns.
604 [Dažādi iesūtītāji].

58843.

Grūžu grūžu, viervu viervu,
Tys Macīts i slaistejuos!
Gribēj' jis par goldu lēkt,
Ilzītei mutes dūt.
35 [Baltinavas Abr].

58844.

Grūžu grūžu, viervu viervu,
Jau Jureits cylojuos!
Ka navari saturēt,
Laissim cyuku klēvenā.
605 [Skolas].

58845.

Ņemit viervi, sīnit Zoli,
Zole grib par goldu lēkt;
Zole grib par goldu lēkt,
Myusu puišus pyunē vest!
358 [Rugāju Abr].

- 56 -

58846.

Guli, guli, miega cūka,
Rītā tevi svilinās;
Rītā tevi svilinās
Uz uguns pagalēm!
335 [Puzes Vp].

58847.

Guli, guli, miega cūka,
Reitā tevi svilinās;
Reitā tevi svilinās
Un aiz kājām tirinās!
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

58848.

Guruši, guruši
Tie brūtgān' brāļi;
Vedami dīķī,
Izpeldināmi;
Vedami kalnā,
Izvēsināmi.
108 [Engures Tk].

58849.

Igoinītis, velna bērns,
Kaķi kāra ozolā.
Būt' igoinis to zinājis,
Kur kaķīšam salda gaļ':
Kaķīšam salda gaļ'
Pašā astes galiņā.
157 [Jēŗu Vlm].

58850.

Īkrita Ontons
Ruociņu dūbē,
Zoseite apkuort
Zvīgdama, rākdama.
35 [Baltinavas Abr].

58851.

Ilzīte pie galda,
Bildīte rokā;
Anniņa pie galda,
Kanniņa rokā;
Kačiņa pie krāsnes,
Kaķīte rokā.
94 [Dunikas Lp].

58852.

Ir tā meitiņa
Manās kāzās,
Kas negrib vīriņu
Ar mellu bārdiņu.
290 [Ogres C].

58853.

Iz Ontona šūvosor
Treis ubadzes tīsu cēļa:
Vīnai vāzu salauzeja,
Ūtrai kuli izkrateja;
Ar trešū puorgulēja,
I naudeņas namoksuoja.
143 [Jāsmuižas D].

58854.

Izmirkuši, izmirkuši
Kosēniešu veci puiši:
Divi vīta, divi kalta,
Divi saulē vītējās;
Divi aizbrauca žagaros,
Ko tos sešus susināti.
192 [Kosas C].

58855.

Iegāja nepraša
Istabā,
Palika rušiņa
Nerušināta.
42 [Bauskas B].

58856.

Iesakūla kaķa radi
Lielajos radiņos.
Kaķīts prieku nevarēj',
Es nevaru aiz žēlabām.
378 [Seces Jk].

58857.

Iešaunies, tu Jānīt,
Melna vērša vēderā!
Ja būs laba dzīvošana,
Sauc Anniņu līdzi sev.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

1. Īzasaun, tu Juoneit,
Malna vērša caurumā!
Jo tev tī labi byus,
Sauc vēļ cytus pakaļā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

58858.

Iesim, meitas, skatīties,
Kas tur laukā grāvējās:
Pieci puiši uti kāva,
Pie kājām turēdami.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

58859.

Et no man, ļon ļods,
Ko gar man dārbjas!
Et jūrmaļ kalniņas,
Tur jums dārb diezgan:
Tur oliņas vētjam,
Tur smiltītes sijjam.
605 [Skolas].

- 57 -

58860.

Jau tī cyti, kai tī cyti,
Krystāvs kača pruotiņā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

58861.

Jaunas meitas, jaunas meitas,
Kur liksim vecus puišus?
Grūd mucā, ved uz Rīgu,
Samalsim pulverie!
Rīgas kungi izšaudīs,
Pa ielām staigādami.
229 [Liepupes (Perniģeles) Vlm].

58862.

Jaunas meitas lūrējās,
Aiz krūmiem tupēdamas;
Ja man būtu kniepadata,
Es tām purslas izbadītu.
241 [Lubānas Md].

58863.

Jauni puiši bēdājās,
Kur būs ņemt mātes meit's?
Magaziņā daudzi žurki,
Savedīs iegātņos.
449 [Ungurmuižas D].

58864.

Jauni puiši cūku zīda,
Uz tiltiņa gulēdami;
Ieraudzīja jaunas meitas,
Zem tiltiņa pavēlās.
241 [Lubānas Md].

58865.

Jaunas meitas kazas zīda,
Zem tiltiņa palīdušas;
Kad ierauga jaunus puišus,
Tad uzskrēja virs tiltiņa.
241 [Lubānas Md].

58866.

Jauni puiši kuci slauc,
Zem tiltiņa palīduši;
Kad ierauga jaunas meitas,
Tad uzskrej uz tiltiņa.
241 [Lubānas Md].

58867.

Jaunas meitas žurkas ēda
Pie birzītes saulītē;
Kad redzēja jaunus puišus,
Tad ieskrēja saulītē.
241 [Lubānas Md].

58868.

Jauni puiši lielījās
Jaunas meitas apdziedāt;
Meitas puišus apdziedāja,
Puiši meitu nevarēja.
241 [Lubānas Md].

58869.

Jauni puiši lielījās,
Visi lieli činavnieki:
Cits cūkām palkavnieks,
Cits vistām desmitnieks.
72 [Cesvaines Md].

1. Ciema puiši lielījās
Esot lieli rabatnieki:
Citi vistām palkavnieki,
Citi cūkām desmitnieki.
115 [Galgauskas Md].

2. Mūsu puiši, jauni puiši,
Visi lieli amatnieki:
Cits bij cūkām palkaunieks,
Cits bij vistām desmitnieks.
241 [Lubānas Md].

58870.

Tai sacjāja tei Aneitja,
Muni bruoļi načaļnīki:
Vīns bie cyuku mirovīs,
Ūtrs vystu stanovīs;
Trešs da goda nadaguo,
Tys sjav činys nadabuo.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

1. Pazapause šis puisīts,
Muni bruoļi načeļnīki:
Vīns beja cyuku stanavīs,
Ūtris vystu miravīs;
Trešs da godu nadaguoja,
Tys sev činys nadabuoja.
282 [Nīcas Lp].

2. Pazateicās šei muosiņa,
Muni bruoļi načaļnīki:
Vīns ir cyuku pastradnīks,
A ūtrs vystu uradņiks.
361 [Rundēnu Ldz].

3. Tai teicjās šei Vereitja,
Treis puiškiny ļūbej mani:
Vīns beja cyuku stonovīs,
Ūtrs vystu miravīs;
Trešs da godu nadaguoja,
Tys sev činas naturēja.
551 [Ludza Ldz apr.].

- 58 -

58871.

Kungi vīn sabraukuši
Pīterami ponuoksnūs;
Cits uz cyukom stanovīs,
Cyts uz vystom polkavnīks.
365 [Sakstagalas Rz].

1. Kungi vin, kungi vin,
Juonīšam ponuoksnīki:
Cyts uz cyuku dzeseckīs,
Cyts uz vystu stanovīs;
Jurīšam leikas kuojas,
Tys cierciņu polkavnīks.
465 [Varakļānu Rz].

2. činavnīki, činavnīki
Šuo vokora vedējiņi:
Vīns bej vystu desetnīks,
Ūtrs cyuku stanavajs.
143 [Jāsmuižas D].

3. Viņa gola vysa družba
čynavniki sabraukuš:
Cyts bej vystu apikuns,
Cyts bej cyuku desetņīks.
143 [Jāsmuižas D].

4. Viņa gola vysa družba
činavnīki vin salaseiti:
Svuotiņš cyuku pulkavnīks,
Ontons vystu komandīrs,
Juonits kozu oficers,
Odums teļim košavars.
143 [Jāsmuižas D].

5. Tuodi vīn, tuodi vīn
Načelnīki sabraukuši:
Cyts ir cyuku stanovīs,
Cyts ir vistu poļovīs.
358 [Rugāju Abr].

6. Šei Monīte līlejuos,
Lobu družbu salasējus':
Jonuks beja cyuku pisars,
Ignats vystu desetnīks.
18 [Andrupenes Rz].

58872.

Še sasāduš' treis bryugoni,
Vysi treis činovnīki:
Vīns bej cyuku stanovajs,
Ūtrs vystu desmitnīks;
Tys trešais, dailuokais,
Tys bej kaču pisarīts.
35 [Baltinavas Abr].

58873.

Tys Pīters ar Ontonu,
Obi vystu načeļnīki:
Vīns bej vystu sudovīs,
Ūtrs galļu mirovīs.
365 [Sakstagalas Rz].

58874.

Vai vai tu Genīti,
činavuota tova draudze:
Cyts uz vystu stanovajs,
Cyts uz cyuku desjatskajs;
Donots vystu stanovajs,
Pīters cyuku desjatskajs.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

58875.

Kolejuos šis Vladislavs,
Visi čina vedējaņi:
Andrīvs cyuku stanovīs.
Jākubs vystu mirovīs;
čužīs svuots kozu slauce,
Ciš pīneņa grybādams.
26 [Asūnes D].

58876.

Kuozys kuozys, otkon kuozys,
Otkon radzu bruoleišus.
Eku čina nūpeļņāja,
Pa kuozeņom braukoidami:
Vīns bej cyuku stanovijs,
Ūtrys vystu mirovijs.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

58877.

Taidi vin sabraukuši,
Ni āduoji, ni dzāruoji:
Cits cierceņu pesteituojs,
Cits prusaku radeituojs.
465 [Varakļānu Rz].

58878.

Musu mājās trīs puisīši,
Visi labi amatnieki:
Valdis gaisa skrējējiņš,
Jānis olu nesātājs;
Andrejs, tas visjaunākais,
Tas telēnu dīrātājs.
484 [Vestienas Md].

58879.

Lēc, muosiņ, par galdeņi,
Treis meitiņas ļūbej mani:
Vīna cyuku kukarceņa,
Ūtra vystu služaņceņa;
Treša lela struodneiciņa,
Dīnu, nakti spolvys plyuc.
551 [Ludza Ldz apr.].

- 59 -

58880.

Ciema mātei trīs meitiņas,
Visas trīs bij amatnieces:
Viena zagle, otra burve,
Trešā nabu graizītāja.
90 [Drustu C].

58881.

Bērzīnos divas meitas,
Abas divas amatos:
Viena bērnu ķērājīna,
Otra nabas griezējīna.
192 [Kosas C].

58882.

Bulkam bija trijas meitas,
Visas labas amatnieces:
Viena bērnu ķērājiņa,
Otra bērnu pērējiņa;
Tā trešāja, tā mazāka,
Tā pienesa ūdentiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58883.

Anniņai viena meita,
Tā bij laba muteniec';
Laba bērnu ķērējiņ',
Puišim blakum gulētāj'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

58884.

Līlejuosi šī Dabari,
Načeļnīki sabraukuši:
Jutkis, Smuļķe, Abarmickis,
Tuodi soras [=līgavas] vedējiņi.
236 [Līvānu D].

58885.

Jaunā māsa tautās gāja,
Vecā jāja panāksnos.
Dodat arī underštuku
Vecai māsai atspiesties.
605 [Skolas].

58886.

Jauno māsu tautās veda,
Veco gāza pasliegsne;
Veco gāza pasliegsne,
Jauno pāri lecināj'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp], 160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

58887.

Jauniem puišiem visiem vārdi,
Bet es vārda nezināju;
Kam es vārdu nezināju,
To par Jēpi nokristīju.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

58888.

Jauns puiseits i svuotūs brauce,
Steidz meitiņ' nycynova;
Tu namuoc' sovā sātā
Cyukom siles iztaisīt.
326 [Preiļu D].

58889.

Jaunskungs Jēpis,
Pakulu zaķis,
Ieskrēja krāsnī,
Nosvila aste.
112 [Ezeres Kld], 302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

58890.

Jājamas, braucamas
Bērzkalnu meitas:
Ilemaukti gālē,
Rīki kaklē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Jājamas, braucamas
Panākstnieku meitas;
Pieci silkši kakle,
Iemaukti gāle.
129 [Gudenieku Azp].

58891.

Jājamas, braucamas
Panāksnieku meitas;
Lai dižas, lai mazas,
Iemaukti kaklā,
Vērzeles sānos,
Piekabi sānos.
200 [Kuldīgas Kld].

58892.

Juojīt, puiši, kur najuojīt,
Zeiņiškuos aizjuojīt;
Zeiņiškuos skaistys meitys,
Pupys auga naravātys.
605 [Skolas].

58893.

Joki joki, brīnumiņi,
Ošam zari nosaluši;
Vēl lielāki brīnumiņi,
Cūka puisi nogulēj'se.
36 [Balvu Abr].

58894.

Jūs, meitiņas, savas mēles
Saveriet diedziņā;
Savērušas diedziņā,
Pakariet skurstenī!
605 [Skolas].

- 60 -

58895.

Jāņi vien, Jāņi vien,
Šai baltā saulītē;
Saveŗam uz diedziņa,
Palaižam vējiņā!
378 [Seces Jk].

58896.

Jūs, puisīši, škīdras bārzdas,
Jūs meitiņas nepazīstat!Noķēruši raibu cūku,
Par meitiņu domādami;
Sāk meitiņu kutināt,
Sāk cūciņa rukšināt.
108 [Engures Tk].

58897.

Kad es beju jauna meita,
Es puiškinus cīš mīluoju:
Vīnu puori orklā jyudžu,
Ūtru puori ecežā;
Trešu puori rogavuos,
Brauc uz mežu žogarūs.
605 [Skolas].

58898.

Anītei, muosiņai,
Treis bryutguoni cerējami:
Ar Pīteri ortu guoja,
Ar Juonīti pīecēja,
Ar Ontuonu mīlīgū,
Sāklu nesja teirumā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

1. Ontonam, bruoleišam,
Treis sīvenis cerejamys:
Ar tū vīnu ortu guoja,
Ar ūtrū nūecēja,
Ar trešū, mīluokū,
Sāklu nese teirumā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

2. Juonīšam, bruolīšam,
Treis briutītes myužeņā:
Ar pyrmū ortu guoja,
Ar ūtrū nūecēja,
Ar trešū, lobuokū,
Sāklu nese teirumā.
605 [Skolas].

3. Odumam, bruolīšam,
Treis bryutītes cerejam:
Ar tū pyrmū ortu brauca,
Ar ūtrūji nūecēja,
Ar trešūji jaunuokū,
Apkerīs i pasadēja.
35 [Baltinavas Abr].

4. Ignatam, bruolīšam,
Treis bryutītes cerejamas:
Ar Muoriņu ortu guoja,
Ar Ļudvisi nūacātu,
Ar Verīti mīli guļ,
Sāklu nese teirumā.
605 [Skolas].

58899.

Kaimiņam viena meita,
Bet tā pate nevesela:
Ar vāģiem pierte veda,
Ar duceli istabe.
129 [Gudenieku Azp].

1. ķīsenei viena meita,
Bet tā pati nevesela:
Ar vāģiem pirtī veda,
Ar duceli istabā;
Pie uguņa smērējās,
Aizkrāsnī žāvējās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

2. Mātei bija viens dēliņš,
Tas pats labi nevesels:
Ar vāģiemi pirtī veda,
Ar duceli istabā.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

58900.

Kuolejos šis Juoneits
Lobu družbu salaseit;
Salaseja židu družbu,
Kurs burbuls, kurs urbuls.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

58901.

Kā, meitiņa, šurpu nāci,
Kā tev šeit vajadzēja?
Nāču šurp rādīties,
Mīļākā raudzīties.
552 [Madona Md apr.].

58902.

Kaimiņ' puiši lielījās,
Daudzi siena sapļāvuši.
Nav vēl vālu izpļāvuši,
Utis meklē cepurē.
468 [Vārnavas (Vārenbrokas) Jk].

58903.

Ka Masīte kuliņā,
Kur mozais spriguliņš?
Ka ar puišim pyunitē,
Krakli vin mugorā.
247 [Makašānu Rz].

- 61 -

58904.

Ka Ontonsi sīnu pļautu,
Div kažuki mugorā;
Ka ar meitom piuneitē,
Nūzasvīdja krekleņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

58905.

Tei Mareite līlejās,
Veselīškas muotes meita;
Ko dabuoja sīnu pļout,
Trīs kažuki mugarā;
Ko ar puišīm pūneitē,
Nūzametās krekliņā.
358 [Rugāju Abr].

58906.

Kad Anniņa kāzās gāja,
Abas kājas šmidzināja;
Kad iekāpa audeklā,
Abas malas čokarā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Kad Līziņa dancot gāja,
Abas kājas spridzināj;
Kad iekāpa audeklā,
Abas malas čokurā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58907.

Kad svuotiņš myra,
Spiras byra;
Man osoras
Nanūbyra.
168 [Kalupes D].

58908.

Kad tie puiši meitās gāja,
Tad iegāja cūkkūtī;
Tur saķēra sirmu cūku,
Jaunu meitu domādami.
237 [Līvbērzes Jg].

58909.

Kaimiņ' Ješka lielījāsi
Kā bagāts tēva dēls;
Kad tu biji tik bagāts,
Kāpēc tev ir parādiņi?
Visi tavi parādiņi
Uz vēdera uzrakstīti.
572 [Tukums Tk apr.].

58910.

Kaimiņ' meitas, gudrinieces,
Visa laba gribētājas:
Ik rītiņus sviesta maizi,
Pusdienā siltas putras;
Pusdienā siltas putras,
Ik vakarus jaunus puišus.
519 [Zūru Vp].

58911.

Kaimiņiem cauri gāju,
Lāga puiša neredzēju:
Ratu streņģes apēduši,
Par desām domādami.
540 [Jelgava Jg apr.].

58912.

Kačeits ļācja iz cepleiša,
Asti vini paruodjāja;
Tai sacjāja tys Juoneits:
Tuos ir munys gruomateņis.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Kačeits, uz cepļa gulādams,
Asti vīn paruodēja,
Tai sacēja tys Juoneits:
Tei ir muna gruomoteņa.
551 [Ludza Ldz apr.].

58913.

Kaimiņ' mājai cauri gāju,
Lāga puišu neredzēju;
Viens tas vis tas labākais,
Vardes krimta patiltē.
338 [Rankas C].

58914.

Kaimiņam tādi dēli
Kā žagari pagalmā:
Tis nomira, trīs nosprāga,
Trīs kā mēŗi vazājās.
301 [Palsmaņa Vlk].

58915.

Kaimiņš sav' meitu
Godēt godē;
Ik vārda galai:
Tu veca pelūde;
Tu veca pelūde,
Zvierbuļu šķūnis!
447 [Ulmāles (Ulmales-Labragas) Azp].

1. Ciemitene savu meitu
Godēt godē;
Ik vārdu galā:
Ak tu vecā peluda!
129 [Gudenieku Azp].

58916.

Kaļ, kaļveit, kū koldams,
Izkaļ dzeļža kamaneņis,
Ai kū svuotu vyzynoit,
Dziļis ieļnis dybynā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 62 -

1. Kū kaļ, kaļveit, nakoldams,
Izskaļ maņ dzeļža rotus,
Byus maņ svuotu vyzynuot,
Pošas elnes dybynā.
182 [Kaunatas Rz].

58917.

Kam bej bāda, tam bej bāda,
Pītereišam treis bej bādas:
Kaķi, zaķi auzas ēde,
Pierti kyure, tei nūdaga,
Pyrmu bārnu vylks nūruove.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

58918.

Kam, māsiņa, dziesmu sāci,
Ka tu visas nezināji?
Sveši ļaudis apsasmēja,
Ne tu visu darbu māki.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

58919.

Kam pīdar, napīdar,
Aņeitei pīdarēja;
Aņeitei pīdarēja
Buoļeņam vedējūs.
282 [Nīcas Lp].

58920.

Kam tās kazas, kam tās kaķes,
Kam tās koka kamaniņas?
Panāksnieku kazas, kaķes,
Panāksnieku kamaniņas.
39 [Bārtas Lp].

58921.

Kaŗu māt, kaŗu māt,
Cel kaŗu kājās,
Apmeti lēģeri
Tautiņu lejā!
119 [Gaujienas Vlk].

1. Kaŗa tēvs, kaŗa tēvs,
Cel kaŗu kājās!
147 [Jaunlaicenes Vlk].

58922.

Tu, Jorģīti, kaŗa kungs,
Ved to kaŗu sētiņāi!
Vakar meta lēģerīti
Tai mūsu sētsvidū.
281 [Neretas Jk].

58923.

Ej projam, kaŗa māte,
Gan tu biji kaŗoj'ses;
Gan tu biji kaŗoj'ses
Mūs' tēviņa istabā!
343 [Rāvas Lp].

58924.

Kas gan sunim asti celtu,
Ja tā pati neceltosi;
Kas gan mūsu māsin' teiktu,
Ja tā sevi neslavētos.
282 [Nīcas Lp].

58925.

Kas grib ēst kviešu maizi,
Lai līž elkšņu līdumiņ';
Kas grib ņemt mūsu meitas,
Lai vij asu pātadziņ'.
519 [Zūru Vp].

58926.

Kas kaitēja nedzīvot
Triju kungu novadā:
Bātinieki man aŗami,
Plepjinieki ecējami;
Lai stāv mīļie vainodnieki
Svētu nakti klātgulēt.
605 [Skolas].

58927.

Kas Kunduru nezināja,
Šķitās lielu bajariņu;
Kad atvēra klētes durvis,
Vējiņš pelas putināja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58928.

Kas nāburgu nezināja,
Šķita lielu bajāriņu;
Mājās bērni kā krauklēni
Ar plikiem vēderiem.
129 [Gudenieku Azp].

58929.

Kas tas nelga jājējiņš,
Daiļi tek kumeliņš;
Saiminieku dēliņš jāja
Kalpa vīra kumeliņu.
546 [Kuldīga Kld apr.].

58930.

Kas tā tāda, kas tā tāda?
Es šo meitu nepazīstu.
Tā no Rīgas mātes meita
Devināme valodāme.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

- 63 -

58931.

Kas tās tādas meža bekas
Mūsu pašu laidarā?
Tās nebija meža bekas,
Tās bij mūsu jaunas meit's.
605 [Skolas].

58932.

Kas tās tādas sēņu bļodas,
Kas aiz galda grozījās?
Panāksnieku sēņu bļodas,
Puiši, blēži, izķērnāj'ši.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58933.

Kas tās tādas dziedātājas,
Kad es viņas nepazinu?
Tās bij ciema ērinģītes
Caurajāma pakaļām.
Eit, ērinģes, aizkrāsnē,
Lāpāt savas pakaļiņas!
39 [Bārtas Lp].

58934.

Kas tās tādas vedējiņas,
čūras vien, čūras vien;
Citas ņemtas celiņā,
Citas ceļa maliņā.
355 [Rucavas Lp].

58935.

Kas tā tāda laiskas mēle
Manā dziesmas galiņā?
Tai bij jāt to koka zirgu,
Vella nasta mugurā;
Vella nasta mugurā,
Vella bērni kabatā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

58936.

Kas tās tādas pilsētnieces,
Āz galdiņa āzsēdušas?
Tās gaidīja Rīgas kungus
No pilsētas izvedame.
40 [Basu (Bases) Azp].

58937.

Kas tās tādas sijātājas,
Mūsu darba vērotājas?
Tās jau pašas izsijātas,
Sēnalāsi aizbīdītas.
46 [Beļavas Md].

58938.

Kas tuos myusu meitas
Ar pupom nūbaruos?
Sēd galveņas nūkuorušas,
Vēderiņus gluosteidamas.
174 [Kārsavas Ldz].

58939.

Kas tū myusu lūpinīku
Ar pupom pībarava?
Staigoj, golvu kasīdams,
Vacu buobu prasīdams.
168 [Kalupes D].

58940.

Kas tie tādi panāksnieki,
čūras vien, čūras vien;
Mūs brālīši, vedējiņi,
Kā mēreni muiženieki.
39 [Bārtas Lp].

58941.

Kas tī taidi panuoksnini,
Par ponuoksnim saukušīs?
Ni muocēja olu dzērt,
Ni lusteigi padzeivuot.
414 [Stirnienes Rz].

58942.

Kas tie tādi vanderzeļļi,
Brāļa galdu apsēduši?
Todaižnieki, darbinieki,
Vecas ķēves dīrātāji.
200 [Kuldīgas Kld].

58943.

Kas to manu augumiņu
Nicināti nicināja,
Lai tam ragi pierē auga,
Pumpa mēles galiņā.
384 [Sēemūkšu C].

1. Kas (to) manu augumiņu
Nepatiesi liecināja,
Lai tiem ragi pierē (auga),
Pumpiņas mēles galiņā.
192 [Kosas C].

58944.

Kas tū manu cysu pyuni
Trycynuot trycynuoja?
Ontons munu kuci kyuļa,
Aiz ast(īt)es turādams.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

58945.

Kas to teica, tas meloja,
Ka puišiem Dieva nava;
Puišu Dievs aizkrāsnē
Pelēkām austiņām.
Kad tie puiši Dievu lūdza,
Runcis ūsas kustināja.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

- 64 -

58946.

Kas to teica, tas meloja,
Ka Zundiņis gudris vīrs;
Kuŗš puisītis sievu ņēma,
Viņš lindraku vadātājs.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58947.

Kas tur īt, kas tur liekst,
Ap kaimeņa linu bluoči?
Tupu ruopu Juoneits guoja
Uz kaimiņa meitiņom.
358 [Rugāju Abr].

58948.

Kas tur kliedza, kas tur brēca
Nāburgmājas sētiņā?
Nāburg' Jancis runci kūla,
Aiz ausīm turēdams.
605 [Skolas].

58949.

Kas tī spīdze, kas tī bļuove
Viņa kolna galeņā?
Jaunuos meitys blusys kyule,
Vēl leidz smērtei nanūkyule.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

58950.

Kas tur kopi [=bet kas tad tur]
. aiz kalniņa
Tik diženi gavilē?
Panāksnieces gavilē,
Pa tiem Spendas tīrumiem?
211 [Ļaudonas Md].

58951.

Kas tur klab, kas tur klaukš
Viņā kalna galiņā?
Panāksnieki smilgas kūla,
Lai netrūktu aizaidiņa.
39 [Bārtas Lp].

58952.

Kas tur nāca kūpēdams
Pa tiem Spendas tīrumiem?
Tas bij Spendas pelnu maiss,
Kas tur nāca kūpēdams.
189 [Kokmuižas (Koku) Vlm].

58953.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņe kalna galiņe?
Žīdīš Annu dancināja
Sarkaniem ķelderiem.
129 [Gudenieku Azp].

58954.

Kas tur spīd, kas vizēj'
Viņe galda stūriņe?
Brūtes māsa cāli plūca
Pie ausim turēdam'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

58955.

Kas tur, velns, aiz kalniņa
Tik(?) daiļi velējās?
Iršēnieši sievas pēre,
Pie sētiņas piesējuši.
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

58956.

Kas tur kūp, kas tur deg
Viņā meža maliņā?
Tur deg puišu dvēselītes
Sausā egles galiņā.
132 [Ikšķiles Rg].

58957.

Kas vedēji, kas vedēji,
Spaļi vien, spaļi vien;
Saveŗami adatā,
Sakaŗami ābelē.
Kad izlaida vējiņā,
Kā spaliņi izputēja.
211 [Ļaudonas Md].

58958.

Kotla suča, svina mēles
Atbraukuši svešumā;
Es tuos sovas jumpraveņas
Panuokstūs palaidu.
236 [Līvānu D].

58959.

Kaunies, Jānīti,
Vienai acei!
Suns tevi aiznesa
Pie Antu pirtes.
129 [Gudenieku Azp].

1. Kaunies, Pēteri,
Viene ace!
Suns tevi noveda
Pie Megņa piertes.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 65 -

58960.

Kaunies, Jānīti,
Met jel drīzi!
Ko mēs dziedam
Šo ilgo laiku;
Ko mēs mēles
Deldējam?
72 [Cesvaines Md].

58961.

Kaunietēs, vedējpuiši,
Ko ceļā darījāt?
Ieraudzīj'ši nabadzīti,
To krūmos ievilkuši.
322 [Praulienas Md].

58962.

Kaut krellītes neskanēj'šas,
Kaut vizuļi nevizēj'ši,
Es atrastu tautu dēlu
Vagas galā aizmigušu;
Vagas galā aizmigušu
Kā sivēnu midzenī.
205 [Kusas Md].

1. Kaut man kūrpis načeikstātu,
Kaut veizētis(?) naskanātu,
Es atrostu meusu puišus
Vogys golā aizmygušus;
Vogys golā aizmygušus
Ko syvānus midzinī.
236 [Līvānu D].

58963.

Kazai zobi atmizēj'ši,
Apses mizu mizojot;
Puišiem bikses nošļukušas,
Gar meitām lokoties.
197 [Krotes Lp].

58964.

Kā mēs mākam,
Tā mēs dziedam:
Vecam puisim
Ēzeļa prāts.
374 [Sātiņu Kld].

58965.

Kā tas nāca, kā nenāca,
Divas meitas pārudos?
Vienu telīti atveda,
Pie astītes turēdamas.
127 [Grostonas Md].

58966.

Kāde koke tas ērkulis,
Ko bāž meitas pabeņķe?
Kāda vaina tam puišam,
Kam grūž meitas mugure?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58967.

Kaida gaška, tu Aneit,
Kad aiz galda aizsāduse?
Nūmanu(?) lyndraks, pakar vadzī,
To tu byusi gūda gaška.
389 [Silajāņu Rz].

58968.

Kaids gosts, tu Juoneit,
Ka aiz galda aizasādi?
Sausa vāza klaudzējēs,
Pi durovu pīslīdama.
389 [Silajāņu Rz].

58969.

Kāda meita māmiņai,
Tāda ļaužu volodiņ';
Tai meitai godu deva,
Iet godīga volodiņa.
224 [Lielvārdes Rg].

58970.

Kaidu kaunu, tu Anīt,
Juļai brauci padruškuos?
Tu sacēji uz Juļītes:
Myužam veira nadabuos.
389 [Silajāņu Rz].

1. Kaidim kaunim, tu Juoneit,
Muosai brauci ponuoksnūs?
Tu sacēji muoseņai,
Myužam veira nadabuot.
182 [Kaunatas Rz].

2. Kaidim kaunim, tu Ļoneit,
Muosai juoji ponuoksnūs?
Tu saceji uz muoseņas,
Myužam veira naradzjāt,
Myužam cyukas nūgaņāt.
314 [Pildas Ldz].

3. Kaidim kaunim, tu Moneit,
Muoseņai panuoksņūs?
Tu sacēji uz muoseņas,
Myužam veira naredzjāt,
Kai cepļam nūsjādjāt.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

4. Kaidim kaunim, tu Loneit,
Bruoļam brauci padruškuos?
Tu sacēji bruoleišam,
Myužam sīvas nadabuot,
Cyukom astes sasaistēt.
182 [Kaunatas Rz].

- 66 -

5. Kaidim kaunim tu, Nn.,
Bruolīšam ponuoksnūs?
Tu sacīji bruolīšam,
Myužam sīvas naredzēt;
Myužam sīvas naredzēt,
Par ganiņu nūstaiguot.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

6. Kaidam kaunam tu, Miļeit,
Dzadzjam brauci podruškuos?
Tu sacēji iz dzadzeiša:
Myužam sīvys nadabuot.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

58971.

Kaida koza muosa beja,
Taidi uoži buoleliņi;
Muosa koza tautiņuos,
Uoži bruoļi kapalē.
35 [Baltinavas Abr].

58972.

Kalabaid panāksnieces
Ilgi sēd samisušas?
Vai tās bija sav' māsiņu
Par tabaku izdevušas?
141 [Ivandes Kld].

58973.

Kuopja, kuopja šei Milīte
Pošā kūka viersyunē;
Nūsalaidja, atsasāda
Zamojā zariņā.
389 [Silajāņu Rz].

1. Kuopa, kuopa šis Juoneitis
Patī kūka viersyunē;
Nūsalaida, atsasāda
Zamajā zareņā.
357 [Rudzētu D].

58974.

Kuopēc myusu jauni puiši
Tik bēdīgi palykuši?
Vysas dzīsmas izdzīduoja
Un pruotiņu samaituoja.
170 [Kapiņu D].

58975.

Kāzās kāzās,
Ne visi kāzās,
Citam mājā
Sivēnus ganīt!
281 [Neretas Jk].

1. Kāzās kāzās,
Ne visi kāzās,
Vajag mājā
Suvēnu gana.
358 [Rugāju Abr].

58976.

Kāzenieki lielījās,
Visi jāšus sajājuši;
Cits ar slotu, cits ar skruķi,
Cits ar sievas sprēslenīcu.
192 [Kosas C].

58977.

Kāzeniekiem pieci puiši,
Visi pieci krāsnī līda;
Pats īstais tēva dēls,
Pašā krāsnes dibenā.
Uz ārdiem gulēt gāja,
Rijā mīza čurkstēdami.
253 [Mārkalnes (Lāzberģa) Vlk].

58978.

Kis pa ceļu, kis pa ceļu,
Bokšonīšu kuozinīki!
Kam apgrauzjāt Dubinovas
Vysus kuorklu žagareņus?
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

58979.

Klausījos, ausījos,
Kas čaukstēja žagaros?
Krupis puisi purināja,
Aiz ausīm turēdams.
378 [Seces Jk].

58980.

Klausījos, klausījos,
Kas aiz kalna velējās?
Šitās meitas, šur nākdamas,
Velē savus jaunkundziņus.
261 [Mēdzūlas Md].

58981.

Klausījos, brīnījos,
Kas tur kauc siliņā?
Tur kauc mūsu ciema Jēcis
Par zaudētu līgaviņu.
468 [Vārnavas (Vārenbrokas) Jk].

58982.

Klausāties, jūs ļautiņi,
Es pateikšu brīnumiņu:
Tautu meita pārbraukdama
Uz celiņa izmetās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

58983.

Klausāties, sveši ļaudis,
Es pateikšu brīnumiņu:
Līze brauca vedībās,
Celiņā izmetās.
443 [Turlavas Kld].

- 67 -

58984.

Klausaities, sveši ļaudis,
Kā dzedāja panāksnieki:
Šī puse tērauda,
Otra puse māla,
Šī puse viņa puse [pusi]
Vīnēt nevīnēja.
605 [Skolas].

58985.

Klibā Dore, vizdegune,
Pie lodziņa klausījās;
Kad man būtu adatiņa,
Es iedurtu degunā.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

58986.

Klus tu, suņs, narunoj,
Jau es tevi sen zynuoju:
Uz rūbeža ganeidams,
Smējīs, kuojis krateidams.
182 [Kaunatas Rz].

58987.

Klusi, šķelva, narunoj,
Tu nazyni, kas es asmu,
Ka ir muni buoliliņi,
Ka pagyušu uodas peicku.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

58988.

Kū, Juoneit, tu atnesi,
Kad pī golda acasēdi?
Sausa vāza daklabēja
Pī Tomoša duraveņu.
494 [Viļānu Rz].

58989.

Kuo, Jezup, tu te joji,
Te bej tovi peļamī;
Barisūs teicamī,
Tī palyka rauduodami.
551 [Ludza Ldz apr.].

58990.

Kuo brauci, Boļus,
Kai kauna nabeja?
Kab eistam bruolīšam
Tuo kauna nabyutu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

58991.

Kū dūmoji, tu Jezupi,
Golda golā aizsēdīs?
Vai dūmoj, nadūmoj,
Šudin sīvas nadabuosi.
414 [Stirnienes Rz].

58992.

Ko, Jānīti, godājies,
Kas nu tevi nezināja?
Savu godu nogodāja
Labes kroga stadulā.
193 [Krapas Rg].

58993.

Ko, Jānīti, tu liedziesi,
Ka pie meitas negulēji?
Meitas, vietu taisīdamas,
Atrod tavu bikšu pogu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

58994.

Ko, Kārlīti, lūkojies,
Te nav tava līgaviņa!
Rīgā tava līgaviņa
Pa ielām vazājās;
Utu kule padusē,
Vīžu bunte mugurā.
132 [Ikšķiles Rg].

1. Ko tu, puika, te skaties,
Te nav tava līgaviņa!
Rīgā tava līgaviņa
Pa ielām vazājas;
Utu kule mugurā,
Gnīžu pauna padusē.
231 [Līgatnes (Paltmales) Rg].

2. Ko, Jānīti, tu skaties,
Te nav tava līgotāja!
Rīgā tava līgotāja
Pa ielām vazājās;
Utu kule mugurā,
Vēžu pauna padusē.
387 [Siguldas Rg].

58995.

Kuo, Juoneiti, šur atskrēji,
Kuo tev šur vajadzēja?
Viņā cīmā sīlču buca,
Tur tev tova leigaveņa.
357 [Rudzētu D].

58996.

Kā, Jānīti, tu skaties,
Vai tu gribi mani ņemt?
Ej, Jānīti, gani cūkas,
Es pie tevis gan neiešu!
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

- 68 -

58997.

Kuo, Juonīt, šur verīs,
Mošeņ mani gribi jemt?
Ej uz sātu, gon' tu cyukas
Sova tāva teirumā!
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

1. Kuo tu, puisi, še verīs,
Voi tu mani gribi nimti?
Ej iz sātu, pagon' cyukys
Sova tāva teirumā!
Ka ciucenis paganeisi,
Grīzīs rotu skritulī!
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

58998.

Kuo šis Juonēts
Atpakaļ verās,
Nek tu gribi mani jemt?
Munā tāva teirumā
Lobuoki i cyuku goni.
168 [Kalupes D].

58999.

Ko, puisīt, tu skaties,
Vai tu gribi bučoties?
Maksā labi Šmuļķienei,
Tā tev' labi nobučos.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

1. Ko, Jurīt, šur verīs,
Na tu gribi bučojams?
Aizmoksuošu žydankai,
Lai jei tevi nūbučoj.
465 [Varakļānu Rz].

2. Kuo, Andrīvi, šur skotīs,
Moš tu gribi bučuotīs?
Samoksuosim ubadzei,
Lai jū labi nūbučoj.
326 [Preiļu D].

3. Tys Augusts uz maņa verās,
Nak jis grib bučojams?
Aizmoksuosim Jaskinei,
Tei tev' labi nūbučuos;
Ar slīkom nūslīkuos,
Ar veizeiti nūslaucēs.
89 [Dricēnu Rz].

4. Tys Kazmers iz maņa vērās,
Nag jis grib i bučojams?
Paprasjāsim Kaštanītis (=ubadzes),
Tei tev' labi nūbučuos.
Kū bučuos, nūbučuos,
Da pusei nūslīkuos.
89 [Dricēnu Rz].

5. Kuo, Bronīt, tu verīs,
Nag tu gribi bučuotīs?
Moksoj gorods žideņam,
Lai jis tevi pabučoj.
365 [Sakstagalas Rz].

6. Kuo tu, Vereit, šur verīs,
Vai tu gribi bučojama?
Moksuosim čyguonam,
Tys tev' skaisti nūbučuos.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

7. Tei Ilzeņa šur verās,
Nag jei gryb bučuotīs?
Samoksuosim ubadzjai,
Lai tei tevi nūbučoj.
295 [Ozolmuižas Rz].

59000.

Kuo, Ontuon, šur verīs,
Voi tu esi bučojams?
Grīzīs rotu skrytulī,
Na kai uz manim verīs.
357 [Rudzētu D].

59001.

Kuo, Ontoni, tu rauduoji,
Iz tiļteņa sādādams?
Kai maņ beja narauduot,
Krauklis gurnus izsplyukuoja,
Ar nogimi izecjāja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

59002.

Kū švjeikstjēja, kū runova,
Sadyuruši dagunym?
Švjeikstādamji, runuodamji,
Nūsakūdja dagunym.
18 [Andrupenes Rz].

59003.

Ko, Gutfrīd, tu runā,
Tev nav lāga dvēselīt'!
Nāc pie mana melnā suņa,
Tas tev iedos dvēselīt'.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59004.

Ko, Jūlīte, tu rauduoji
Un par Juoni žalojīs?
Kai man beja narauduot,
Juons man česti samaituoja.
35 [Baltinavas Abr].

- 69 -

59005.

Ko, gaidāt, sveši ļaudis,
Ka pātarus neskaitāt?
Vai gaidāt mūs' brāli
Skaitītāju?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59006.

Ko, Andrej, tu skaties
Uz tām mūsu meitiņām,
Grib' no mūsu meitiņām
Izlūkot sev līgaviņu?
Krāsnes priekšā raiba kaķe,
Tā Andreja līgaviņa.
108 [Engures Tk].

59007.

Ko, Jānīti, tu domāji,
Sevim sievu neņemdams?
Vai tev tīk utis, blusas,
Zili melns paladziņš?
275 [Mērmuizas (Mžru) Vlm].

59008.

Ko jele, Annīna,
Uz mani kraties?
Ej jele mežā
Uz apses celma!
94 [Dunikas Lp].

1. Ko jele meitīnas
Uz mani kratās?
Ejt' jele mežā
Uz apses celma!
39 [Bārtas Lp].

2. Ko jel vedēji
Uz mani kratās?
Lai iet mežā
Uz apses celma!
282 [Nīcas Lp].

3. Ko tu, vecene,
Vez mani kraties?
Kraties miežai
Vez apses celma!
74 [Cīravas Azp].

59009.

Kuo tys i Juonīts
Uz mani veŗās?
Verīsi pūrā
Uz sveču calma!
591 [Ludzas apr.].

1. Kuo tys i Augusts
Atpakaļi vērēs?
Verīsi pūrā
Uz sveķu calma!
35 [Baltinavas Abr].

59010.

Kuo tys i Ontons
Uz meitu verās?
Ej pūrā, pazaverīs
Uz tuo vacuo sveču cauma!
174 [Kārsavas Ldz].

59011.

Ko jūs lielās, muižas meitas,
Kas jau jūs nepazina?
Vakar jūs čigāns sita,
Gar ugunu vazādams.
572 [Tukums Tk apr.].

59012.

Ko, jūsu sēnalas,
Mums padarīsit?
Mēs esam no Rīgas,
Šņiķera meitas;
Mēs nākam no viena
Dui pataisīti.
355 [Rucavas Lp].

59013.

Kū jyus, puiši, darāsit,
Ka jyus vaci paliksit?
Dīnu skaidys lasjāsit,
Nakti suonus kasjāsit.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59014.

Kū jius, buobys, darāsit,
Ka jius vacys paliksit?
Dīnu byudus muozuosim,
Nakti puišus muoņāsim.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Kū, muoseņ, dareisim,
Ka mes vacas paliksim?
Dīnu byudus muozuosim,
Nakti puišus muoneisim.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59015.

Kuo jyus, meitas, tusnojat,
Ka dzīsmīšu nadzīdat?
Kuras bitītes nūnese
Jyusu jauku volūdiņi?
35 [Baltinavas Abr].

59016.

Ko jūs pussiķi
Kāzās vedat?
Nevar mājā
Saskalas lakt?
477 [Vecpils Lp].

- 70 -

59017.

Kuo, kaituli, kaitējīsi,
Myužam sīvys nadabuosi;
Pastukumi nūstaiguosi
Muižys kunga teirumā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

59018.

Ko lieliesi, netiklīte,
Melna vārna, žagatiņa!
Valodiņas greznumiņu
Tautu meita uzauklēja.(?)
273 [Mores Rg].

59019.

Ko lieliesi, tautu meita,
Tu jau mani nevinnēsi!
Tu kā krupis gorājies,
Es kā ozols līgojos.
520 [Zvārdes Kld].

59020.

Ko lielies, tu Anniņa,
Kas jau tevi nepazina?
Vakar tevi māte kūla
Ar uguņa pagalīti;
Šodien visi ciema puiši
Aiz matiem plucināja.
129 [Gudenieku Azp].

59021.

Ko lieliesi, tu Kārlīti,
Kas še tevi nepazina?
Vakar tevi māte kūla
Ar uguņa pagalīti;
Ar uguņa pagalīti,
Pie meitāme nelaizdama.
129 [Gudenieku Azp].

1. Ko lielies, tu Grietiņa,
Kas jel tevi nezināj'?
Vakar tevi māte kūla
Ar uguņa pagalīt';
Ar uguņa pagalīt',
Pie puišim nelaizdam'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59022.

Ko lielies, tu Babiņa,
Kas jel tevi nepazina?
Vecs tu esi, vecs paliksi,
Mūžam vīru nedabūsi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59023.

Ko, meitiņa, lielījies,
Kad tu liela pūtējiņa;
Kad tu liela pūtējiņa,
Vēderiņa braucītāja.
112 [Ezeres Kld].

59024.

Ko, meitiņ, tu lielies,
Kas gan tevis nepazina?
Es redzēju tavus bērnus
Manā durvju paslieksnē.
605 [Skolas].

59025.

Ko godējies, tu puisīti,
Sen jau tavu godu zinu:
Es atradu tavu bērnu
Vecu meitu kājgalē;
Tavas acis, tavs deguns,
Tavi pirkti lakatiņi.
72 [Cesvaines Md].

1. Ko, Mažiņa, vairs liedzies,
Liegties vairs nevarēja!
Es uzgāju tavu bērnu
Tēva salmu gubenī;
Mažas deguns, Mažas acis,
Krišus plēsti lakatiņ'.
257 [Mazsalacas (Valtenbergas) Vlm].

59026.

Maksā, puisi, pusrubuli,
Tavu godu nesacīšu!
Es atradu tavu bērnu
Savā govju renstelē;
Tavas acis, tavs deguns,
Viss tavs mundieriņš.
149 [Jaunpils Tk].

59027.

Ko, puisīt, tu lielies,
Kas jel tevis nepazin'?
Tu tik tāds žīda ziergs,
Tabaciņu vadātājs.
518 [Zlēku Vp].

59028.

Ko lielies, tu puisīti,
Kas gan tevi nepazina?
Tu iesēji vecu auklu
Sapuvušā vabiņā.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59029.

Mūsu puiši lingu lāči,
Nava lāga pātadziņas:
Vecu auklu iesējuši,
Sapuvušā vabiņā.
Kumeliņi stalī zviedz,
Laukā puva kamaniņas.
Teicās auzas iebēruši,
Smiltis vieni silītē.
605 [Skolas].

- 71 -

59030.

Ko, puišeli, tu lielies
Savu lielu bagātību?
Iesalika bundulā,
Nes pa ciemu rādīdams.
39 [Bārtas Lp].

59031.

Ko, puisīti, tu lielies,
Par pilsētu staigādams?
Tu staigāji par ielām
Desu muldu mugurā.
47 [Bēnes Jg].

59032.

Kū jyus rejit, kū jyus rejit,
Nava auzys sutynuotys!
Kad es auzs sutynuošu,
Tad es jyusus spundynuošu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59033.

Ko, kuņas, rejat,
Kas jums tur tika?
Man bija māsiņa,
Nu tika bāliņš.
350 [Ropažu Rg].

1. Ko, kuces, rejat,
Jums tukša rociņ'!
Man bija māsiņ',
Nu tika bāliņš.
46 [Beļavas Md].

59034.

Ko liedziesi, tu puišeli,
Kā es tevi nepazinu?
Es redzēju pavārtē
Vecu kuņu dīrājam.
96 [Durbes Lp].

59035.

Ko lielies, tu puisīti,
Kas jel tevi nepazina!
Es redzēju izgājš' nakt
Kaimiņ' meitu līkumā.
70 [Cēres Tl].

1. Ko lielies, tu meitiņa,
Kas jau tevi nezināj'!
Tu gulēji izgājš' nakt
Ciema puiša līkumā.
413 [Stendes Tl].

59036.

Ko, māsiņa, kāzās nāci,
Kad neņēmi sulainīti?
Kas vāks tavu villainīti,
Tapinātu kumeliņu?
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

59037.

Ko, Anniņa, māsas lūdzi,
Kad nav krēslu istabā?
Vecas tavas māsenītes,
Nevar stāvus nostāvēt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59038.

Ko, peles bērni,
Mums padarīsit?
Mūs' pusē i tādi runči,
Kas tās peles izmedīs.
355 [Rucavas Lp].

59039.

Ko, puisīti, godājies,
Kas nu tevi nezināj'?
Zirgs ar arklu tīrumā,
Puiss ar meitu gubenē.
158 [Jumpravas Rg].

59040.

Ko, puisīti, tu lielies,
Jauns esot, smuks esot?
Kur pagrieza deguntiņu,
Mēslu smaka vien smirdēja.
85 [Dobeles Jg].

59041.

Ko, puisīti, lielījies,
Viena sliece kamanām;
Viena sliece kamanām,
Trim kājām kumeliņš.
241 [Lubānas Md].

59042.

Ko tas Brūnu bullis māva
Visu gaŗu vasariņu?
Tikām māva, līdz samāva
To Deksnieku Dumaliņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59043.

Kuo sēd Antons
Kai īgrūžuots?
Lyudzamas meitas,
Grūžojat uorā!
389 [Silajāņu Rz].

- 72 -

59044.

Ko soli, vedēj,
Laidīšu gaŗām,
Soli mani ruden
Kāzās vest!
296 [Ozolnieku Jg].

59045.

Ko soli, Trīnīte,
Laidīšu gaŗām,
Soli man rudeni
Pus pūru pūŗu;
Pus pūru pūŗu,
Slaucamu zaķi!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Soli ko, Jānīti,
Laidīšu gaŗām;
Soli jel rudeni
Pus pūru pūŗu!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59046.

To vecu māmiņu
Laidīšu gaŗām,
Tai saka ļautiņi
Daudz jaunas meitas;
Varbūt es viņas
Znotiņš būšu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. To vienu tēviņu
Laidīšu gaŗām,
Tam, teica, esot
Daudz jaunu dēlu;
Ras jel es viņa
Jauņuva būšu.
605 [Skolas].

59047.

Pate savu meitiņu,
To laidīšu gaŗām.
Tā mani ik vārda
Māmiņu sauks.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

59048.

Jēkabs man rada,
To nedziedāšu,
To došu vellam
Cepeti cept.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Anniņa man rada,
To nedziedāšu,
To došu jodam
Cepīti cepti.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

2. Babīte man rada,
To nedziedāšu,
To došu velnam
Cepeti cepti;
Cepeti cepti,
Par gaisu nesāt.
605 [Skolas].

3. Ieviņa mūs' māsa,
To laižam gaŗām,
To došu velnam
Cepeti cept.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59049.

Kuo šysi bruolīts
Jūcīgi smejās?
Vai nu kas prīkšā
Pierstu ruodīja?
168 [Kalupes D].

59050.

Kuo šisi Juoneits
Atpakaļ verās?
Varbyut juo ļubuška
Duravuos stuov?
466 [Vārkavas D].

1. Kuo šei Vereite
Duravuos verās?
Vereites mīlamois
Duravuos stuov.
170 [Kapiņu D].

2. Kuo šis Muortiņš
Atpakaļ verās?
Vai na tova līgaviņa
Duravuos stuov?
143 [Jāsmuižas D].

59051.

Kuo tei Zadzeitja
Uz durom verās?
Grib sovu Beņuku
Pi durom redzeit.
35 [Baltinavas Abr].

59052.

Kuo šys Juonīts
Zam golda vērās?
Ubadža doncava,
Plaukstenis syta.
143 [Jāsmuižas D].

59053.

Ko tys Donots
Zam golda veras?
Draudzina zam golda
Ar pīci bārni.
247 [Makašānu Rz].

- 73 -

1. Kuo teji Lukadja
Zam goldu verās?
Draugaļa zam goldu
Ar pīcim bārnim.
Nazasmej, tu Ļukad,
Cierss par muti, šmokstjāsīs!
605 [Skolas].

59054.

Kuo teji Broneite
Zam goldu verās?
Cīlova zam goldu
Ar sešim bārnim.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Kuo teji Marija
Zam goldu vēŗās?
Paipola zam golda
Ai četrim bārnim.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Kuo tys i Pīters
Zam goldu vjārās?
Gaigola zam goldu
Ai pīci bārni.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59055.

Kuo teji Zuleita
Zam golda verās?
Cierciņu sileitja
Pīspradzinuota;
Kuceitis asteita
Īrytynuota.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

59056.

Ko tās bajerkas
Uz cepļa verās?
Mūsu runcini
Spiegeļus ruoda.
194 [Krāslavas D].

59057.

Kuo šei Vereite
Zam golda veras?
Kačiņa staigoj,
Spīgeli ruoda.
170 [Kapiņu D].

1. Kuo tys Pīters
Zam golda verās?
Kaķis staigoj,
Spūguli ruoda.
143 [Jāsmuižas D].

2. Kuo tys i Joneits i
Uz cepļa vjaŗās?
Kaceits i spīģeli
Paruodaja.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

59058.

Ko tās meitiņas
Tik zemu skatās?
Gan viņas redzēja,
Kur puiši līda.
548 [Liepāja Lp apr.].

59059.

Kuo tei Buorbola
Tik garški smejās?
Sīnā vadzīti
Īraudzīja.
465 [Varakļānu Rz].

59060.

Kū tisi Jureits
Sīnāja skotuos?
Es soku: zareņš,
Jis soka: nabeņš.
11 [Aknīstes (Aknīšas) Il].

59061.

Ko tā Grietiņa
Ar muti raugās?
Vai tam ķēmam
Actiņas nav?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Ko tā Trīnīte
Tik zemu raugās?
Vai tam lopam
Aces nav?
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

59062.

Ko tā Grietiņa
Tik stāvu lēca?
Muša lēca gar sienu,
Grieta lēca pakaļ.
163 [Kalētu Lp].

59063.

Ko tā Trīnīte
Tik stāvus lēca?
Iedūra adatu
Kreisā ciskā;
Aizmirsa, apakšu
Lāpīdama.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 74 -

1. Ko tas Andrējs
Tik stāvus lēca?
Iedūra adatu
Kreise ciske.
129 [Gudenieku Azp].

59064.

Kū tis Pīters
Sūlā nasēd?
Eilana odotas
Pakaļā duras.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

59065.

Kuo tuos vystys kacinej,
Kuo žogotas cacynej?
Katreitjai, muoseņai,
Vutu kuļa pabyrusja.
295 [Ozolmuižas Rz].

59066.

Kuo tī myusu suni rej,
Zam goldim staiguodami?
Viņa gola panuoksnīki blusas krota,
Aiz goldim sādādami.
357 [Rudzētu D].

59067.

Ko tie kraukļi kracināja,
Ko žagatas žadzināja?
čorts pakāra puiša galvu
Sausas egles virsaunē.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Kuo tī kraukli kracynuoja,
Kuo žogotas cačynuoja?
čorts pakuora svuota golvu
Sausas egles viersyutnī.
182 [Kaunatas Rz].

2. Kuo tī kraukli kracynuoja,
Kuo žogotas čačynuoja?
Bess pakuoŗa svuota golvu
Sausys egles golūtnē.
89 [Dricēnu Rz].

59068.

Kū tī kroukļi kracunova,
Kū žogotas čačunova.
Tū Jezupu čorti kāra,
Munas rijas cakulā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

59069.

Kū tī kraukli kracinaj,
Kū žogotas čačinoj?
Vilciņš sovu vacu muoti
Pūdā vīn sutynoj.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

59070.

Ko tie puiši labu dara,
Šai saulē dzīvodami?
Savērsam diedziņā,
Pārdosam kalmakiem!
289 [Odzienas (Vietalvas-Odzienas) Md].

59071.

Kur tie mūsu panākstnieki,
Kur tik ilgi kavējās?
Aiz tiltiņa guni kūra,
Paltē smēla ūdentiņu.
146 [Jaungulbenes Md].

59072.

Ko tie mūsu puiši dara,
Pa tīrumu staigādami?
Viņiem utis pabirušas,
Nav ko ēst brokastīs.
241 [Lubānas Md].

59073.

Ko to bezkauni
Meiteni veda?
Mūs' puiši gaidīja
Kaunīgas meitas.
339 [Raņķu Kld].

59074.

Ko tu gaidi, vecais puisi,
Ka tu šogad neprecies?
Kūtī man ir balta kaza,
Tā būs tava līgaviņa.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59075.

Kū tu līli līlejīs,
Ni tev kaulu, ni dvēselis!
Man ir kauli, man dvēsele,
Man vuordeiga volūdeņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59076.

Kuo tu lygu ļīlejīs,
Vai es tevi nazinuoju?
Vakar tova muote guoja,
Suoļa sauves lasīdama.
282 [Nīcas Lp].

59077.

Ko tu nāci, Ģenģergaili,
Jaunu meitu pulciņā?
Ne tev dziesmas, ne tev joku,
Tik tā roku plātīšana.
108 [Engures Tk].

- 75 -

59078.

Ko zin dziedāt,
Ko nedziedāt?
Trīs tautu kaikari
Vienos vārdos.
Vienam dziedot,
Otram dzirdot.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59079.

Kraties, vecais
Drabeņu maise,
Līdz tev izbira
Trīs pūri pelus!
129 [Gudenieku Azp].

59080.

Krinģele, pijole
Anniņas meita.
Kā krinģele saliecās,
Kā pijole nocīkstēj'.
141 [Ivandes Kld].

59081.

Kristamuotja kristamuotja
Jaunus puišus apmuonēja;
Uožam rogu nūlauzuse,
Īt pa mežu drubeidama.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

59082.

Krievos dodamas
Beķeru meitas:
Es gribēju beņķi lauzt,
Nevarēju beņķi lauzt;
Kā varēšu beņķi lauzt,
Pērnie mēsli apakšā.
40 [Basu (Bases) Azp].

59083.

Krupis puisi dirsināja,
Siksniņā turēdams;
Bij tādam nelietim
Labu puisi dirsināt?
52 [Bikstu Tk].

59084.

Kučierim, brālītim,
Lielu kaunu padarīj'š:
Es atradu mazu bērnu
Apakš zirgu pasilīt's.
398 [Skrundas Kld].

59085.

Kulīte māte,
Ķesele meita,
Tā manu bāliņu
Pielieškināja.
282 [Nīcas Lp].

59086.

Kungi vien sabraukuši
Tai māsai panākšņos;
Būs redzēt vakarā,
Vai bērs zeltu pagastā.
345 [Remtes Tk].

59087.

Kungi vīn i sabraukuši
Tai muosaji ponuokstus,
Nav ni vīna gudra veira,
Ar kū maņ i parunuot.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59088.

Kur aizgāja, kur palika
Šī vakara spēlmanīši?
Vai ielīda pabeņķē
Manu dziesmu klausīties?
85 [Dobeles Jg].

59089.

Kur gribiti, tur līciti,
Mani, svešu cilvēciņu;
Gribit, mani īrūciti
Par tu vuortu stubureņu.
236 [Līvānu D].

59090.

Kur jūs, māsiņas,
Vakar bijāt?
Vakar še bija
Kriekupšenieki.
129 [Gudenieku Azp].

59091.

Ku' lika Ieviņa
Piermo meiten'?
Mežkunga muižē,
Akmeņu stārpē.
200 [Kuldīgas Kld].

59092.

Kur, madama, vīru liki
Ar visiem bērniņiem?
Vīru pirtī iespundēji,
Pati nāci panākstos.
283 [Nīgrandas Azp].

- 76 -

59093.

Ku' palika kaimiņmeitas,
Ka neredz staigājam?
Žurkas midzī savilkušas,
Vai būs kaķi apēduš'?
413 [Stendes Tl].

59094.

Kur vels, piķis Gierts bija,
Ka neredz staigajam?
Žurkas vilka midzenei,
Suveniņi rušināja.
74 [Cīravas Azp].

59095.

Kur palyka tei māmjaņa,
Ka da golda nadaguoja?
Vaci kači saplāsuši,
Acjaplīji īvylkuši.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

59096.

Kur, Anīt, tovi rodi,
Židi vin družbā brauce?
Icka ar Smuļku par bratim,
Sorka beja padruškuos,
Tovi rodi nūguojuši
Por Daugavu zyrgu zagt.
143 [Jāsmuižas D].

1. Nava luoga, nava luoga
Nn. ponuoksnūs:
Abram Vicka, Kaiem Smicka,
Kaika ar Sorku padruškuos.
Voi nabeja tev, Nn.,
Koč kaimiņu meiteneišu.
326 [Preiļu D].

59097.

Kur, Tekleit, vuoli liki,
Ar kū siti pyrmū veiru?
Vai nūliki kuojgalī,
Ar kū sist ūtru veiru?
357 [Rudzētu D].

1. Kur, Pīteri, vuoli lyki,
Kur nūsyti pyrmū sīvu?
Aiz ceplīša kaktiņā,
Ar kū ūtru nūsvēžat.
591 [Ludzas apr.].

2. Kur, Juoneit, vuoli liki,
Kur nūsiti pyrmū sīvu?
Svīžu cepļa dybynā,
Lai stuovēja ūtrijai.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

3. Kur, Seiman, tei vuolīte,
Kur nūsiti vacū sīvu?
Klētiņā, zam guļtiņas,
Ar kū sisti jaunū sīvu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

4. Kur, Edvort, vuoli liki,
Kur nūsiti pyrmū sīvu?
Iz ustobys, aiz spuoreites,
Ar kū sist ūtrū sīvu.
466 [Vārkavas D].

59098.

Kur, Austriņ, i vuoli liki,
Ar kū kyuļi muomuļinu?
Piertiņāi, paluovāi,
Ar kū kulti veiramuoti.
414 [Stirnienes Rz].

59099.

Kur, muoseni, taidu jēmi,
Kur tev taids i gadājās?
Es nu krāsla nazacaltu,
Na jam sovu rūku dūtu.
182 [Kaunatas Rz].

59100.

Kur tās vakarējas
Dziedātājas?
Par krāsni lēkdamas,
Nolauza sprandu;
Cita citu vadāja
Pie ārstinieka.
94 [Dunikas Lp].

1. Kur mūs' vakarēji
Dziedātāji?
Par buku lēkdami,
Nozalauze sprandu;
Cits citu vadāja
Pie narinieka.
355 [Rucavas Lp].

59101.

Kur palyka, napalyka,
Vakarējuos dzīduotuojas?
Cyta turpu, cyta šurpu,
Cyta ar puišim pyuneitē.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

59102.

Kur pie vella palikušas
Visas kāzu dziedātājas?
Tās pie vella vells saspēris
Viņā mālu dumbere.
431 [Tāšu (Talsu) Lp].

- 77 -

59103.

Kur tās meitas palikušas,
Ka neredz staigājam?
Saimeniece paglabāja
Sava kuiļa midzenī.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59104.

Kur palika vedējmāte,
Ka neredzu staigājami?
Vedējmāte piedzēruse,
Staigā ausis nolaiduse.
202 [Kurmāles Kld].

59105.

Kur, Pīteri, tūlaik beji,
Ka mes tevis gaidejom?
Kola naudeņ' atskaiteju
Muoleskišu meitiņom.
143 [Jāsmuižas D].

59106.

Kur, puisīti, klanšināsi
Ar tiem kaka kadakim?
Brauks uz Rīgu tiesāties,
Meitas manu ādu plēš.
605 [Skolas].

59107.

Kur, saimiece, tavas meitas,
Ka nevienu neredzēj'?
Viena putru pārēdusi,
Tā gulēja pabeņķī;
Otra, govis dzirdīdama,
Iekritusi toverī.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59108.

Kur skriesi, Pēteri,
Ar vienu spārnu?
Aizskriesi laukā,
Vējš aizpūtīs.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59109.

Kur tās vakarējās
Laidaru mīžas?
Še tās vakarējās
Panākstnieces.
129 [Gudenieku Azp].

59110.

Kur, tautieti, tavi radi,
Žīdi, leiši istabā?
Tavi radi pavārtē,
Zilu kazu dalījās.
Cits grib ragus, cits grib nagus,
Cits grib ļipu kustināt.
282 [Nīcas Lp].

59111.

Kur tu augi, puišu lempi,
Kad es tevi neredzēju?
Pirtī pirtī, palāvē,
Pa lodziņu ēdināja.
270 [Mežotnes B].

1. Kur tu augi, jauns puisītis,
Kad es tevi neredzēju?
Pirtī augu, palāvē,
Pa lodziņu raudzījos.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

59112.

Kur tu brauksi, elles skruķi,
Ar to skalu kumeliņu?
Kāp ārā, atsien asti,
Brauc vai elles dibenā!
605 [Skolas].

59113.

Kur, vācieti, tu sēdēsi,
Laukā lietus, namā dūmi,
Istabā ir sveši ļaudis?
Sēdi elles dubenā,
Ne tur lietus, ne tur dūmu,
Ne tur arī sveši ļaudis!
427 [Tadaiķu Lp].

59114.

Kur vācietis gadījies
Mūs' māsiņas vedībās?
Kur es tevi sēdināšu,
Kā es tevi godināšu?
605 [Skolas].

59115.

Kuŗa vista nedēj,
To dod žīdam;
Kuŗa meita nedzied,
Tā grib vīru.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59116.

Kuŗi velni to redzēja,
Piecas bābas panāksim?
Divas sievas, trešā meita,
Tā panāksnu veca tiesa.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

59117.

Kuŗš velns jums sagaidīja
Div' Almiņas panākšņos?
Kad es vienu apdziedāju,
Vien' uz otras skatījās.
263 [Mēmeles Jk].

- 78 -

1. Nak jyus čorts sagaidija
Div' Izdorus vesšonuos?
Kad mes vīnu apdzīdim,
Ūtrs greiži pasaver.
466 [Vārkavas D].

59118.

Napīdar, napīdar
Divi cepļi ustobā;
Napīdar, napīdar
Div Teofili vesšonuos!
Kad mēs vīnu apdzīžam,
Tys uz tuo i pasaver.
466 [Vārkavas D].

59119.

Kura suorga sagryudusja
Div' Juoneiši aizgoldā?
Seikoikū, mozuokū
Pi kazeņu zeidjāsim.
247 [Makašānu Rz].

59120.

Lyga jās sagaideja,
Div' Aneites padruškuos,
Lelākai Aneitei
Sprīssim galvu sēteņā;
Mozeņū Aneiti
Zam kazeņas zeideisim.
389 [Silajāņu Rz].

59121.

Kur liksim, naliksim
To mazo panāksniņu?
Vedīs iekšā cūku kūtī
Pie cūciņas zīdināt.
89 [Dricēnu Rz].

1. Kur liksam, neliksam
Tādas mazas vedējiņas?
Vedīsam cūkkūtē
Pie cūciņas zīdināt.
158 [Jumpravas Rg].

59122.

Lai bagāti, kas bagāti,
Muižas puiši, tie bagāti:
Piecas brūtes Tukumā,
Vēl deviņas Jelgavā.
572 [Tukums Tk apr.].

59123.

Jānītim, brālītim,
Piecas brūtes Jelgavā;
Piecas brūtes Jelgavā,
Visas piecas maizes gaid'.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

59124.

Jānītime, brālītime,
Piecas goves tīrumā;
Piecas goves tīrumā,
Piecas meitas Jelgavā.
456 [Vaiņodes (Bātas-Vaiņodes) Lp].

59125.

Lai bij čakla, kas bij čakla,
Medus bite, tā bij čakla;
Lai bij slinka, kas bij slinka,
Kaimiņ' meita, tā bij slinka.
344 [Rembates Rg].

59126.

Lai bij kāri, kas bij kāri,
Mūsu puiši, tie bij kāri:
Raibu kuņu paķēruši,
Kuņas desu gribēdami.
490 [Vijciema Vlk].

59127.

Lai bij kāri, kas bij kāri,
Mūsu puiši tie bij kāri:
Stāvus lēca gar sienmali,
Gaiļa gaļu gribēdami.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59128.

Lai bij kāzas, kur bij kāzas,
Pūtēlene vedējiņa;
Daža laba jēra ciska
Guļ tavā vēderā.
283 [Nīgrandas Azp].

59129.

Lai Dievs dūd podruškom
Šū gadeņi ženeitīs;
Šū gadeņi ženeitīs
Pavasara laiciņā.
174 [Kārsavas Ldz].

59130.

Lai sakolta panuoksnīki,
Kai tei myusu mēle kolta,
Ka jī myusim namoksuoja
Šuos dīniņas dzīduojumu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Lai tai sakolst svuota sirds,
Kai sakalta myusu mēle,
Ka jis myusim namoksoj
Šuo vokora dzīduojuma.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 79 -

59131.

Lai tie lieli,
Kur tie lieli,
Ko tas mazais
Spainīts nāca?
Paldies paldies
Par atnākšanu,
Būs mums puišiem
Ūdens nešana.
84 [Dikļu Vlm].

1. Lei tie lielie,
Ko tie lielie,
Kam to mazo
Spainīti vedēt?
Nabūs mājā,
Ko ūdeni smelt.
230 [Liezeres Md].

59132.

Lai tī cyti, kuo tī cyti,
Kuo tys mozais Prusaks braucja?
Jis ar sovu skuobū mēli
Vysim kaunu padarīja.
465 [Varakļānu Rz].

59133.

Lai tī cyti, kuo tī cyti,
Kuo tī valna mozenī?
Tī ar sovu bezdēšonu
Vysim kaunu padareja.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

59134.

Laužam beņķus, laužam beņķus,
Nevar beņķus salauzīt;
Kā beņķīšus salauzīsi,
Puiši guļa apakšā?
282 [Nīcas Lp].

1. Lauzām, lauzām tautas beņķus,
Nevaram salauzīt;
Ko tu jodus salauzīsi.
Puiši gula apakšā?
604 [Dažādi iesūtītāji].

2. Laužams, laužams,
Tas tautu beņķis.
Kādu jodu salauzīsi?
Puiši gula apakšā
Ar plikiem vēderiem.
94 [Dunikas Lp].

3. Nama māte atvēlēja
Mums tos beņķus salauzīt,
Kur tu jodus salauzīsi?
Vedējiņš guļ apakšā
Ar tiem salmu vēderiem.
282 [Nīcas Lp].

59135.

Lepna mana vīramāte,
Nedzer auzu brandavīnu;
Gan tu dzersi citu dien'
Sapuvušu rutku zupu.
378 [Seces Jk].

59136.

Lepna lepna tā meitiņa,
Aiz lepnuma nerunāja;
Vai aiz lielas bagātības,
Vai aiz lielas nabadzības.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59137.

Lepnas lepnas mūsu meitas,
Tā kā vistas kladzināja;
Kā vistiņas kladzināja,
Tēva naudu žvadzināja.
237 [Līvbērzes Jg].

59138.

Lej, lej, leiteni,
Mozgoj galdeni!
Jaunuos mjaitinis natikleitis,
Vacuos buobenis naveižava.
326 [Preiļu D].

59139.

Linku lanku zaķīts lēca
No cinīša uz cinīti;
Tā lakstija panāksnieki
Pēc jaunām meitiņām.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

59140.

Leidz svuotim Geļa runoj:
Es pi Juoņa gon naīšu.
Kad atbraucja Juoneits svuotūs,
Skrīn ar četrom rauduodama.
357 [Rudzētu D].

59141.

Līksmojiet, maģās kūmas,
Dižā kūma piedzērusi;
Dižā kūma piedzērusi,
Ielīdusi aizkrāsnē;
Ielīdusi aizkrāsnē,
Abas ausis nolaidusi,
Abas kurpes piemīzusi.
355 [Rucavas Lp].

- 80 -

59142.

Liela, gaŗa tautu meita
Palaidās slinkumā:
Nevīžoja govju slaukt,
Ne slaucīt istabiņu.
325 [Priekuļu C].

59143.

Liels, gaŗš tēva dēls,
Guļ celiņa maliņā;
Es padevu dievpalīgu,
Viņš vaicāja: ko tu saki?
261 [Mēdzūlas Md].

59144.

Liela, gaŗa ganu meita
Bez darbiņa ganos gāja:
Uz akmeņa nosēdusi,
Ar cicīti rotājās.
241 [Lubānas Md].

59145.

Lielais vepris baŗojams,
Sarus vien kustināja;
Resnais puisis runājot,
Muti vien čāpstināja.
100 [Dzērbenes (Pils-Dzērbenes) C].

59146.

Leli zagļi Andrupīši,
Pušuonīši vēļ leluoci:
Andrupīši meitys zoga,
Pušuonīši zirgus zoga.
18 [Andrupenes Rz].

59147.

Lieli sieri, lieli sieri
Krustdēliņa godībās;
Panāksnieki brīnījās:
Kur tos tādus lielus sien?
604 [Dažādi iesūtītāji].

59148.

Līlejuosi rušyunīši,
Dasu sātu sataisejuš';
Kamer kuozas nūkuozova,
Suni sātu izvolkova.
170 [Kapiņu D].

59149.

Juoņeišam, bruoļeišam,
Dasu sāta sataiseita;
Dasu sāta sataiseita,
Bļīnu jumti nūmuneiti.
Cikom pats kuozys dzjāra,
Vuornys bļīnus nūlasjā;
( Vuornys bļīnus nūlasjā,)
Suni dasys rozvolkuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Cīkam pats kuozys gūļoi,
Suni sātu rozvolkuo;
Suni sātu rozvolkuo,
Ubogs jumtus nūmuņā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59150.

Līlejuos šys svuotiņš
Pīcīm bārim kumeliņim;
Es redzēju šūvosor
Ar uozīti ecējūt.
Es nedevu dīvpaleiga,
Acēs kauna nadarīju.
168 [Kalupes D].

59151.

Mūs' saimnieks lielījās,
Pilli staļļi bēru zirgu;
Kad atvērās staļļa durvis,
Izskrēj' liela, melna žurka.
125 [Grenču Tk].

59152.

Maloj, maloj, tu Odum,
Ka tev siermi kumeliņi!
Es redzēju syla molā,
Ka ar uozi ortu guoji.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59153.

Līlejuos panuoksnīki,
Lobim rotym sabraukuši,
Vysi zlauktūs sasāduši,
Teļa astis rūciņā.
170 [Kapiņu D].

1. Viņa gola panuokšņeiši,
Ļeļim rotim sabraukuši;
Vysi zlauktūs sasāduši,
Teļa astes rūceņā.
466 [Vārkavas D].

59154.

Līlijuos myus' puisīši,
Lobus zyrgus turādami;
Kad izbrauce uz celiņa,
Zyrgs īkrita gruovītī.
170 [Kapiņu D].

59155.

Tys Ontons līlējuos,
Ka jam lobi klāvā zyrgi;
Vīns taids beja siermais zyrgs,
Tys aiz lipas juocyloj.
174 [Kārsavas Ldz].

- 81 -

59156.

Mūsu gala vakarainis
Stalti braukt lielījāsi,
Labiem zirgiem atbraukdams;
Pats labais staļļa zirgs
Kā līkais muižas kuilis.
605 [Skolas].

59157.

Līļejuos šis Aļberts
Ar meus meitom izaguļēt;
Vāzis vīn saklaudzēja
Ar ubadzi šķeuneitī.
236 [Līvānu D].

59158.

Lielejuos šei Tekleitja:
Es ar puišim naguļēj';
Kad atnuocja kuozu vokors,
Puišus gulēt sev aicynuoja.
357 [Rudzētu D].

59159.

Līlējās šis Juoneits,
Gudrinīka tāva dāls;
Kū acteņas apredzēja,
Tū rūceņas padarēja.
182 [Kaunatas Rz].

59160.

Līlējuos šei Teklīte,
Leluo dorba darītuoja;
Ceplī kuojas atspārusja,
Cičus vadzī pakuorusja.
389 [Silajāņu Rz].

59161.

Ļu ļu Pīterīt,
Tovu jauku volūdiņ'!
Tiku jauka volūdiņa,
Kai tei vuornas karkuošona.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

59162.

Lūdzu radus, lūdzu draugus,
Deksnenieci vien nelūdzu;
Deksneniece lapna sieva,
Tā sēd galda galiņā;
Tā sēd galda galiņā,
Bez kukuļa kāzās nāk.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59163.

Lūdzams, Brencīti,
Nestāvi plānā!
Visas mazas meitenes
Irbuļus drāza;
Nu tevi bakstīs,
Kā ragu rakstīs.
108 [Engures Tk].

59164.

Lūdzami, svešļauži,
Neskaistatiesi!
Mums tiesa turama
Par savu māsu,
Jums tiesa klausāma
Par savu brāli.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59165.

Lūdzami, svešļaudis,
Neskatāties!
Es ar savu dzērumiņu
Daždažādi izdziedāju.
524 [Aizpute Azp apr.].

59166.

Ļautiņi mīļi,
Par ļaunu neņemat!
Šī diena, rītdiena
Bez kauna laista:
Ne kauna jaunam,
Ne kauna vecam.
46 [Beļavas Md].

1. Sveši ļaud's, dziesmu dēļ
Ienaidiņu neceļat!
Šodien, rītdien
Bezkauna dienas:
Ne kauna lielam,
Ne kauna mazam.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

59167.

Manas mīļās panāksnieces,
Priši sevi turaties!
Ja ne priši, ja ne rimti,
Mēs mīsim kājiņām.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59168.

Mani mīļi panāksnieki,
Sargājat savas meitas!
No Grobiņas es pārvedu
Div' sudraba ērzelīšus.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 82 -

59169.

Mans brālītis lielījās
No Kandavas sievu ņemt.
čuža būša [buža] tava sieva,
Piecas kaķes panākstos.
418 [Sunākstes Jk].

59170.

Mans brālītis kazu kava,
Kur tu kazas ragu liki?
Te atnāca skroderītis,
Tam vajage piņgarog'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Kad, brālīti, kazu kavi,
Kur tu kazas ļipu liki?
Še atnāca skroderītis,
Tam vajaga piņģerogu.
129 [Gudenieku Azp].

2. Kam brālīti, kazu kāvi,
Kur tu kazas ļipu liki?
Še atnāca skroderīši,
Kam vajaga peņģerotu.
447 [Ulmāles (Ulmales-Labragas) Azp].

3. Tu brālīti, āzi kavi,
Kur tu āža ragu liki?
Te atnāca skroderitis,
Tam vajaga pinģarog'.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

4. Mans brālītis kazu kava,
Kur tu kazas ļipu liki?
Te atskrēja korpenieks,
Tam vajage zābākbiršķi.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59171.

Še atnāca skroderīts,
Kam nebija piņģerūta.
Vakar māte gūžas(?) kava,
Kur to punci nolikuse?
355 [Rucavas Lp].

59172.

Tunnis gāja cūku kaut,
Kur tu cūkas asti liki?
Te atskrēja vēveritis,
Tam vajag šautenit'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59173.

Mans brālitis pasmējās,
Pakaļāje stāvēdams:
Es jums saku, utu bizes,
Turaties, turaties!
129 [Gudenieku Azp].

59174.

Moza muna galviņa,
Pylna gudra padūmiņa:
Cauri radzu tautu meitu,
Tū lelū natikleiti.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59175.

Mazi mazi Pēteris
Pasmējāse:
Pele asti parādīja,
Ieskrēj' pate caurumēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59176.

Mazs sunīts, kuplu asti,
Kuplus mežus skandināj(a);
Smuks, raženis tēva dēls
Tukšu maku šķindināja.
141 [Ivandes Kld].

59177.

Mācītājs kāzās gāja,
Lielu godu gribēdams;
Nu dabūja tādu godu,
Priekšā puna, pakaļā.
41 [Bauņu Vlm].

59178.

Muoku tevi apdzīduot,
Bet nasen es paša guoju;
Tuos kurpītes, tuos zjačītes,
Vaiņuciņa viņ nava.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Naseņ mani pošu vede,
Muoku cytus apdzīduot;
Tuos zečeitis, tuos kūrpeitis,
Vaiņuceņa vīn navā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

2. Dzīžu, es dzīžu,
Es muoku cytu apdzīduot,
Naseņ mani pošu vede:
Tuos kurpeites, tuos zeķeites,
Vaiņadzeņa viņ navā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

59179.

Māmina, māmina,
Kurini pirti!
Nu mums apnika
Panākšņu utis.
282 [Nīcas Lp].

1. Māmiņa, māmiņa,
Kurini pirti!
Nu mūs apstāja
Tautiešu utis.
453 [Vadakstes Jg].

- 83 -

59180.

Māte māte, rāj meitiņu,
Tā ir liela delverīt'!
Cauru nakti apkārt skrēja
Puišu klētis virināt.
316 [Piltenes Vp].

59181.

Meitas meitas, kas no meitu,
Puiši meitas apdziedāja;
Puiši meitas apdziedāja,
Par muļķēm pataisīja.
605 [Skolas].

59182.

Meitas, manas meitenītes,
Es pats jūsu saiminieks!
Jūdzu meitas ragavās,
Braucu mežā žagaros.
525 [Alūksne Vlk apr.].

59183.

Meitas puišus lūkojās,
Vienu puisi noplēsušas;
Otru puisi suņi plēsa,
Pa krūmiem valkādami.
472 [Vecgulbenes Md].

59184.

Meitines Oneišam
Mutītes deva,
Oi gorda, oi gorda,
Dūd tu že vairuok.
182 [Kaunatas Rz].

59185.

Meitiņas, dzeltēnes,
Caur zemi līda;
Caur zemi līda
Pie smuka puiša.
548 [Liepāja Lp apr.].

59186.

Meitiņ, mīļā vedekliņa,
Kodies durvju stenderē!
Nekodies Kalniņā,
Ne Kalniņa dēliņā.
242 [Lubejas Md].

59187.

Meitiņām, māsiņām,
Liela skāde notikusi:
Zēni sētu salauzuši,
Cūkas rozes izrakušas.
605 [Skolas].

59188.

Meitu dziesmu dziesmiņas,
Ne tās pašu izdomātas;
Circenītis izdomāja,
Aizkrāsnē tupēdams.
605 [Skolas].

59189.

Meitu māte bēdājās,
Kur būs likt savas meitas?
Skapī likti nedrīkstēja,
Uz plauktiņa žurkas grauza.
241 [Lubānas Md].

59190.

Meitiņ', puišus neticati,
Vai gājušas, negājušas!
Puisīšiemi pieci prāti,
Trejdeviņas valodiņas.
Tie mācēja meitas vilti,
Uz akmeņa stāvēdami.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

59191.

Malnas malnas maņ actenis,
Cauri radzu jaunus puišus:
Radzu krūga dzaruojenus,
Radzu maitu bučuotuojus.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

59192.

Metat naudu, novadnieki,
Pirksim vienu dzeltenīti;
Pirksim vienu dzeltenīti,
No tautām lasīdami.
141 [Ivandes Kld].

59193.

Mēdi, mēdi, mēdītājs,
Gan tevi Dievs atmēdīs!
Puns izaugs pierītē,
Pūte mēles galiņā.
48 [Bērzaunes Md].

59194.

Mēs brālēni, mēs māsēni,
Mēs pirmā kviešu sēkla;
Lai paliek sveši ļaudis
Kokoļos, atvētās.
236 [Līvānu D].

59195.

Mes bruoleņi, mes muoseņas,
Sitamosī [Sitamuosi] kuozeņuos!
Lai palyka sveši ļaudis
Kenkūļūs, atvātuos(?).
236 [Līvānu D].

- 84 -

59196.

Mēs, meitiņas, brīnamiesi,
Ko tie puiši minējas?
Kā lai viņi neminās,
Kroņa zosis apaklē.
520 [Zvārdes Kld].

59197.

Mēs, puisīti, gan zinājām,
Ko darīji aizkrāsnē!
Nu ir laiks šo naksniņu
Tev' ar rīkstēm nograizīt.
70 [Cēres Tl].

59198.

Mīļi lūdzu, nāburgu zēns,
Nākt pie manis vakarā;
Es jūsu mīļi dancināšu
Uz karstiem ķieģeļiem.
605 [Skolas].

59199.

Muļķes muļķes, neprašas,
Kā svešas tautas:
Aiz galda raidāmas,
Aizkrāsnē līda.
355 [Rucavas Lp].

59200.

Neprašas, neprašas
Tās svešas tautas:
Sūtāmas iekšā,
Lien cūkstallē,
Raidāmās āzgaldā,
Lien āzkrāsnē.
94 [Dunikas Lp].

59201.

Muļķi muļķi kaimiņu puiši,
Namuok dzīsmu sacerēt;
Namuok dzīsmu sacerēt
Un meitiņu apdzīduot.
170 [Kapiņu D].

59202.

Mūc, mūc, Brencīti,
Cūka tevi dzenas!
Tu jau pats gan zināj',
Kas tavās paslavās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Mūc, mūc, Anniņa,
Cūka tevi dzenās!
Tu jau pate gan zināji,
Kas tavēje lindrukēje.
129 [Gudenieku Azp].

59203.

Mūs brāļam siev ved,
Visi ciema suņi rēja;
Kad ieveda istabā,
Kaķs šķaud aizkrāsnē.
329 [Popes Vp].

59204.

Mūs' māsiņas brīnījās:
Ko tie puiši suinījāsi?
Kā lai viņi nesuināsi,
Kroņa zosis appaklē.
520 [Zvārdes Kld].

59205.

Mūs' puišiem tukšas galvas
Kā izbērtas verpelītes;
Pirms uz lapas izlasīja,
Tad tik dziesmu nodziedāja.
100 [Dzērbenes (Pils-Dzērbenes) C].

59206.

Mūsu māte bēdājās,
Visas sētas aplauzītas;
Ciema puiši aplauzīja,
Pie meitām tecēdami.
203 [Kurmenes B].

59207.

Myusu gola galdeni
Leicin i leika;
Viņa gola galdini
Pi sīnas pīslīti;
Pi sīnas pīslīti,
Kuojas uz augšu.
494 [Viļānu Rz].

1. Myus' gola galdeni
Leicin i leika;
Viņa gola galdeni
Pi sīnas pīslīti,
Suns meiza viersā.
168 [Kalupes D].

2. Myusu gola galdeņš
Leicin leika;
Viņa gola galdiņš
Pi sīnas pīslīts.
414 [Stirnienes Rz].

59208.

Myusu bruoļa kristamuote
Kai tei kunga gaspažiņa;
Jaunuos māršas kristamuote
Kai tei myusu cyuku gane.
358 [Rugāju Abr].

- 85 -

59209.

Tys Francīša kristatāvs
Kai myusu muižas cyuku gons;
Tei Marītes krystamuote
Kai muižas i lelamuote.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59210.

Mūsu māsas podrušķiņas
No ziediņiem salasītas;
Tautu dēla podrušķiņas
No dublīšiem salepītas.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Myusu bruoļa področkenis
Kai nu zīdim salaseitas;
A myusu Mones padročkeņas
Kai nu dublim salaseitas.
174 [Kārsavas Ldz].

59211.

Myusu gola panuoksnim
Vysim zirgi rēktiņ rēcja;
Viņa gola panuoksnim
Zirgu kauli čirkstiņ čercja.
357 [Rudzētu D].

59212.

Myusu gola panuoksnim
Svuocuos vin nūbraukuot!
Viņa gola svuočinai
Cyukas vin nūganīt!
143 [Jāsmuižas D].

1. Myusu gola svuočeņom
Pa gūdim vin braukalēt!
Viņa gola svuočeņom
Myužam cyukas nūganēt!
18 [Andrupenes Rz].

2. Myusu gola svuočītei
Svuotūs vin braukaļeit!
Viņa gola svuočītei
Par ubagi nūstaiguot!
143 [Jāsmuižas D].

3. Myusu gola svuotiņam
Svotūs vīn i braukalēt!
Viņa gola svuotiņam
Sātā cyukas nūganīt!
604 [Dažādi iesūtītāji].

59213.

Dūd, Dīviņ, Gelīei
Trejdeviņu ponuoksniņu!
Skūpajai Milītei
Cyukas vin nūganīt;
Cyukas vin nūganīt
Muna tāva teirumā!
389 [Silajāņu Rz].

1. Dud, Dīveni, Antītei
I otkon braukti padročkuos!
Mīleiteji, skūpejai,
Myužam cyukas nūganīt;
Myužam cyukas nūganīt
Sova tāva teirumā!
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

2. Dūd, Dīviņ, Adelai
Otkon braukt panuoksnūs!
A Anītei, skūpajai
Myužam cyukas nūganīt;
Myužam cyukas nūganīt
Kyukuļūs nūsēdēt!
35 [Baltinavas Abr].

3. Dūd, Dīviņ, Jurīšam
Vysod braukt ponuoksnūs!
Skūpojam Ignatam
Myužam cyukas nūganīt;
Myužam cyukas nūganīt
Sova tāva teirumā!
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

4. Dūd, Dīveņ, Juzikam
Otkon braukt ponuoksnūs!
Jis mums skaiški padzirdēs.
Skūpejam Donotam
Cyukas vīn nūgonēt
Sova tāva pagolmā!
89 [Dricēnu Rz].

5. Izabeļei, muosinai,
Ponuoksnūs nūbraukuot!
Erņiņai, rogonai,
Cyukas vīn nūganīt!
389 [Silajāņu Rz].

6. Dud, Dīvini, svuotiņam
Svuotūs vin nūbraukuot!
Svuočītei, rogonai,
Cyukas vin nūganīt!
326 [Preiļu D].

59214.

Labajam Antonam
Šogad iet precībās!
Skopuļam Jēkabam
Mūžam cūkas noganīt;
Mūžam cūkas noganīt
Sava tēva tīrumā!
593 [Rēzeknes apr.].

- 86 -

59215.

Nadūd Dīvs svuoteņam
Otkon braukt svuoteņūs!
Cyukas jami nūgaņāt
Sova tāva teirumā!
559 [Rēzekne Rz apr.].

59216.

Juoneišam, bruoleišam,
Myužam cyukas nūganeit;
Myužam cyukas nūganeit
Ontonovas teirumā!
174 [Kārsavas Ldz].

59217.

Dīvin, dūd Jezupam
Lobus mīžus, lobus rudzus!
Dīvin, dūd Pīteram
Otkon braukt panuoksnūs,
Skūpojam Jezupam
Myužam cyukas nūganeit!
605 [Skolas].

59218.

Viņa gola svuočiņai
Myužam cyukas nūganeja;
Myužam cyukas nūganeja,
Nikod dzeives naredzēja.
170 [Kapiņu D].

59219.

Es sacēju muoseņai,
Myužam veira naredzēt;
Myužam veira naredzēt,
Myužam cyukas nūganēt.
314 [Pildas Ldz].

59220.

Dū, Dīveņ, Juoneišam
Lobus mīžus teirumā!
Skūpejam Odumam
Kyukulimi nūzīdjāt!
89 [Dricēnu Rz].

59221.

Myusu gola vakaraine
Kai mogona platejuos;
Viņa gola vakaraine
Kai rogona kratejuos.
576 [Varakļāni Rz apr.].

1. Mūsu gola vakareine
Kai magone plātījās;
Viņa gola vakareine
Kā rogona slaistījās.
241 [Lubānas Md].

2. Myusu gala vakaraine
Kai magana platejās;
Viņa gala vakaraine
Kai nūdara valkājās.
389 [Silajāņu Rz].

3. Myusu gola vakaraina
Kai mogona rotājuos;
Viņa gola vakaraina
Kai snuotina volkuojuos.
236 [Līvānu D].

4. Viņa gola svuočeņa
Kai lupota kratejuos;
Myusu gola svuočeņa
Kai mogona platejuos.
357 [Rudzētu D].

59222.

Mūsu gala vakaraine
Kā magone grozījās;
Viņa gala vedējiņa
Kā madāma staipījās.
198 [Krustpils D].

59223.

Panāksnieku meitiņasi
Kā magones grozījās;
Vedējiņu nabadzītes
Kā raganas kratījās.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

59224.

Myusu gola vakarainis
Sēd pi golda galeņā;
Viņa gola vakarainis
Sēd pi cepļa maleņā.
357 [Rudzētu D].

59225.

Myus' jauničs līlejuos
Ar cytim narunuot,
Ar Geleiti vin runuoja,
Aiz galdeņa sādādams.
357 [Rudzētu D].

59226.

Myusu meitas līlejuos,
Ka ir lelas dzīduotuojas.
Viņām mēles nūdylušas,
Par puišim runojūt.
35 [Baltinavas Abr].

59227.

Myus' Juonīts līlējuos,
Veselīgs struodinīks,
Vīnu vogu puordzeidams,
Meklej vutu yuzauklā.
389 [Silajāņu Rz].

- 87 -

59228.

Mūsu puiši lielījāsi,
Ka varoti augsti lēkt;
Nāca blusa, mēģināja,
Tie iekrita dumbērī.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

59229.

Mūs' pusīte linus mīsta,
Viņā salmus čakstināja;
Mūs' pusīte gaļu ēda,
Viņā kaulus kripšķināja;
Mūs' pusīte vīnu dzēra,
Viņā rāvas ūdentiņu.
282 [Nīcas Lp].

59230.

Mūsu puse jūsu pusi
Uzvarēti uzvarēja:
Mūsu puse nolīgoja,
Jūsu puse nočabēja.
363 [Saikavas Md].

59231.

Myusu suns asti rīze,
Šis svuotiņš cakuļiņu;
Myusu suņam pīdarēja,
Svuotiņam napīdarēja.
143 [Jāsmuižas D].

59232.

Mjas pi meža izauguši,
Ablizjanku naradzjām;
Še atbraucja podruškenis,
Ablizjankys īraudzjām.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

59233.

Nava vērts tā puisīša,
Kas pa mežu linderēja;
Tas noēda zirņu druvu,
Rācenīšu līdumiņu.
241 [Lubānas Md].

59234.

Nava lītys, nava lītys,
Viņa gola ponuoksnūs;
Šaidi taidi sabraukuši
Syla pīpu laseituoji.
247 [Makašānu Rz].

59235.

Nāburg' puiši lielījās,
Skaista grīda istabā;
Es aizgāju, es redzēju:
Cūkas kulu izrakājšas.
301 [Palsmaņa Vlk].

59236.

Nāburgs bija dižens vīrs,
Es tam došu dižu darbu:
Es tam došu circenīšus
Aizkrāsnē dancināt.
398 [Skrundas Kld].

59237.

Nāburgam niknis kuilis
Aizgaldā barojās;
Nu izlēca, nu izskrēja,
Nu skrej meitas rūkstēdams.
290 [Ogres C].

59238.

Nāc pie manis, tautu meita,
Es bij' darba cilvēciņš:
Ik rudeni, ik rudeni
Ap mārkiem linu zagt.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59239.

Nn. daudzi naudys,
Kai vysim vuocīšim,
Kad atguoja rudins laiki,
Ap muorkim lynu zogtu.
393 [Skaistas (Izabelinas) D].

59240.

Nākat, meitas, skatīties,
Kas tur namā čurojās:
Blusa mina vecu puisi,
Aiz ausīm turēdama.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59241.

Nav nenieka, nav nenieka,
No tām mūsu meitiņām:
Snaudin snauda vakarā,
Rītā agri necēlās.
605 [Skolas].

59242.

Nav nenieka, nav nenieka
No tām mūsu meitiņām:
Pate māte govis slauca,
Pate ganus izvadīj'.
519 [Zūru Vp].

59243.

Nav nenieka, nav nenieka
Panaksnieku meitiņās:
Krūmu lošņas, lapu guļas,
Sila peku lauzējiņas.
211 [Ļaudonas Md].

- 88 -

59244.

Nav neviena lāga puiša,
Kur var nakti pārgulēt,
Tādi vien sanākuši
Sila beku lauzējiņi,
Sila beku lauzējiņi,
Sēņu zupas strēbējiņi.
498 [Virānes (Bučauskas) Md].

59245.

Nav neviena ozoliņa
Rūtainām lapiņām;
Nav neviena tēva dēla
Pēc manam prātiņam.
Citam bija līkas kājas,
Citam kupris mugurā.
605 [Skolas].

59246.

Nāburg' māte savas meitas,
Nezināja, kur glabāt,
Klētie lika, žurkas ēda,
Pagrabā - sapelēja.
110 [Ērgļu C].

1. Vedējmāte savas meitas
Aiz atslēgas vien glabāja;
Klētī lika, žurkas ēda,
Skapī lika, sapelēja.
358 [Rugāju Abr].

59247.

Nāburg' meitas lielījās,
Pie puišiem vien guļot;
Es aizgāju, es redzēju,
Raibais vepris klāt gulēja.
110 [Ērgļu C].

59248.

Nāburg' puiši lielījās,
Sešiem zirgiem ecējot;
Es redzēju ganīdama
Sešiem kuiļiem ecējam:
Kuiļi gāja rukšēdami,
Puiši asras slaucīdami.
261 [Mēdzūlas Md].

59249.

Nāburgs savus lepnus puišus
Ceļa malā izkaisījis;
Mūsu meitas saņēmušas,
Sakārnīšus domādamas.
248 [Mālpils Rg].

59250.

Nāc ārā, būķa baļļa,
Ko tik ilgi būķējies!
Velies baļļa, pār par galdu,
Sēsties galda galiņā!
89 [Dricēnu Rz].

59251.

Nāc, bāliņ, tu ārā,
Ko es tevim parādīš':
Redz kur tava dvēselīte
Vidū gaisa lidinās;
Vidū gaisa lidinās,
Ar salmiem svilinās.
394 [Skaistkalnes (Šēnberģes) B].

59252.

Nākat, meitas, skatīties,
Ko es jums parādīš':
Redz kur puišu dvēselīte
Par debesu karājās.
Sitat, velti(?), vaŗa bungas,
Lai krīt elles dibenā!
316 [Piltenes Vp].

59253.

Nāc ārā, tu puisīt,
Ko es tevīm parādīš':
Tavas brūtes dvēselīte
Pušu gaisu lidināja.
560 [Rīga ].

1. Izej uorā tu, Ontuon,
Kū es tevi paruodeišu:
Tovas bryutes dvēseleite
Pušu gaisu lidinuoja;
Pušu gaisu lidinuoja,
Dīdzeņā karinēja.
465 [Varakļānu Rz].

2. Izej uorā, tu Juonīt,
Kū es tevīm pasacīšu:
Jau Anītes dvēselīte
Vidu gaisu lidynoj.
35 [Baltinavas Abr].

3. Izej uorā, tu Jezup,
Kū es tev paruodeišu:
Jau Tekleitis dvēseleite
Vidu geisu lidynoj;
Vidu geisu lidynoj,
Vida pogolmu plederej.
35 [Baltinavas Abr].

4. Izej uorā, tu jaunskungs,
Kū es tev paruodeišu:
Tovys bryutis dvēseleite
Ap pus gaisa lidynoj.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

- 89 -

5. Izej uorā tu, Geleit,
Kū es tev paruodeišu:
Tov Juoneiša dvēseleite
Pušvid gaisā lidinej,
Pušvid gaisā lidinej,
Dīdzeņā karinej.
494 [Viļānu Rz].

6. Izej uori tu, Katreit,
Kū as tev pasaceišu:
Tuo Vincana dvēseleite
Ap pusgaisu lidinēja;
Lidiņā, lidiņā,
Dīdzenī pasakuora.
89 [Dricēnu Rz].

7. Ej, Domnik, tu uorā,
Ko es tevim paruodeiš':
Jau tava Duorteite(?)
Vidin gaisu lidinej;
Vidin gaisu lidinej,
Sirds pa pusei puorpleisus'.
326 [Preiļu D].

8. Izjai uorā tu, Pīter,
Kū as tjav paruodeišu:
Tuos Marceitis dvjāsjaleitja
Ap pus gaisu lidinej;
Ap pus gaisu lidinej,
Kaž(uk)ā pazakuoŗa.
365 [Sakstagalas Rz].

59254.

Ādi, dzari, tu Donoti,
Izai uorā pazavārtu!
Lubouneicas dvāseleita
Vydyn gaisa lidenej.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59255.

Kuo tys Juoneits
Caur lūgu veras?
Lubovneicas dvēseleite
Pi lūdzeņa takalāja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59256.

Kuo tuos myusu podruškenis
Pa lūgu vjarās?
Lubounīka dvjāseleita
Vydin gaisa lidiņāja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59257.

Pasaver, tu Jānīti,
Kas aiz loga gauši raud:
Tavas brūtes dvēselīte
Pa pusgaisu lidināj'.
241 [Lubānas Md].

59258.

Izgudro, tu Jānīt,
Ko es tev parādīšu:
Tavas brūtes dvēselīte
Apakš gaisa lidinās.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

59259.

Nāci laukā, tu Anniņa,
Ko es tev pasacīšu:
Tavs vīriņis zirgu zaglis
Pusdebešos karājās.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

59260.

Apsalīc, pasaver,
Kos ir pogolmā lidinēja:
Lubaunīcu dvēsilētes
Dzēdzenī karinuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59261.

Izej ārā, tu Francīti,
Ko es tevīm pasacīšu:
Jau lapsiņa tavus bērnus
Pa vienami iznesā.
532 [Dobele Jg apr.].

59262.

Nuocit, bārni, skateitīs,
Kaidi ārmi teirumā:
Juoneits ora ceļa molā,
Pīci uoži orklu vylka.
174 [Kārsavas Ldz], 326 [Preiļu D].

59263.

Nākat, ļauds, skataities,
Kādi ērmi mēslienē:
Panāksniecs saskavās
Bizs vien atlikuš.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59264.

Nākat, meitas, skatīties,
Kā tie mūsu puiši brauca:
Viena ilkse vāģīšiem,
Trim kājām kumeliņš.
211 [Ļaudonas Md].

59265.

Nebija Anniņa
Rubuļa vērta,
Andrejs nodeva
Trīs rubuļus.
214 [Lažas Azp].

- 90 -

59266.

Ni bij bezkauņa,
Ni būšu,
Tikai šam
Vakaram.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

59267.

Ne domāju, ne gādāju,
Būšot kāzu šovasar;
Ciema māte ziņu sūta,
Nevar dēla novaldīt.
358 [Rugāju Abr].

1. Ni domāju, ni godāju,
Būšot kuozas šoruden;
Ciema muote ziņu stellej,
Navar dāla novāldīt.
Turi, muote, sien pie stulpa,
Ikam olu pabrūvēšu!
358 [Rugāju Abr].

59268.

Neba visi vedēji
Aiz galda sēdēja,
Es citu pabāzu
Pa cūku sili.
39 [Bārtas Lp].

59269.

Nabādāj, tu Juoneit,
Es jau tevis napamesšu!
Jemšu, jemšu, raušu, raušu,
Vys' ar sevim leidza vesšu.
89 [Dricēnu Rz].

59270.

Nebrauc tik greiti, nebrauc tik greiti,
Tie nav tavi kumeliņ'!
Tie kunga zirgi, tie kunga rati,
Tēva dota pātadziņ'.
94 [Dunikas Lp].

1. Ai' nebrauc tik dikti,
Tie nav tavi kumeliņi!
Ai, saimenieka zirgi, rati,
Tēva vīta pātadziņa.
282 [Nīcas Lp].

59271.

Nadaudz beja pryšu meitu
Rušunīku oplotā;
Zeiles Ilža, Strodu Dorte,
A Pulkaunika Madaleite.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

59272.

Nederēšu, nederēšu,
Jūs ienaidu uzcēluši;
Jūs ienaidu uzcēluši,
Jūs māsiņu paturēj'ši.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59273.

Nedīdi, Jēpi,
Kumelnīcas ķēvi!
Kumeliņš paliks
Mūs' brāļa vārtos.
129 [Gudenieku Azp].

59274.

Nadūd Dīvys taidys bādys,
Kaida bāda Nn.:
Vuorna komuli nūņasja,
Maisim dzeji duovuodoma.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59275.

Nedod Dievs tādas dzīves,
Kāda dzīve stāmučam:
Slapja piere, sausa mute,
Kauna kule mugurā.
89 [Dricēnu Rz].

1. Nadūd Dīvs taidas dzeives,
Kaida dzeive stuomučam:
Sausa mēle, slapņa pīre,
Kauna nosta mugurā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

2. Nadod, Dīviņ, tādu dzīvi,
Kāda dzīve stuomačam:
Slapna pīre, sausa mēle,
Kaulu nasta mugurā.
182 [Kaunatas Rz].

3. Nadūd Dīvys taidys dzeivis,
Keida dzeivja stuomučam:
Sausa reikļa, steiva mjāļā,
Kauna nosta mugorā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

4. Nadūd Dīvs taidas dzeives,
Kaida dzeive stuovmučim:
Slapņa pīre, sausa mēļa,
Vara bungas mugurā.
389 [Silajāņu Rz].

5. Nadud Dīvs taidas dzeives,
Kaida dzeive stuomučam:
Sausa mēle, kauns acīs,
Kauna kule mugurā.
389 [Silajāņu Rz].

6. Nadūd Dīvs tuodas dzeives,
Kuoda dzeive stuomačam:
Veižu nosta ozotī,
Kauna kuļa mugorā.
168 [Kalupes D].

- 91 -

7. Nadūd Dīvs taidas dzeives,
Kaida dzeive stuomučam:
Sausa mēle palykuse,
Slapņa pīre nūtecēse.
414 [Stirnienes Rz].

8. Nadūd Dīvs taidas dzeives,
Kaida dzeive stuomačam:
Sausa mēle, slapņa pīra,
Kauna nosta mugurā,
Itai dzīsmai lai byus gols,
Dzīduotuojim dūdit ols!
143 [Jāsmuižas D].

9. Nadod, Dīviņ, tādu dzīvi,
Kāda dzīva stuomačam:
Īt nū kuozu da kuoziņu,
Kaulu nasta mugurā.
182 [Kaunatas Rz].

59276.

Nadūd Dīvs taidu kaunu,
Kaids šudiņ Juoneišam:
Sļapņa pīre, sausa mēle,
Kauna nosta mugurā.
18 [Andrupenes Rz].

59277.

Nadūd Dīvs taidu dīnu,
Kaidas dīnas stuomučam:
Nu kuozeņu, da kuozeņu
Īt, yuzeņas mātēdams.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59278.

Nadud Dīvis taidis dzeivis,
Kaida dzeivja stuomučam:
Nu tuo maizja, nu tuo dŗābja,
Nu tuo bārni juobaroj.
143 [Jāsmuižas D].

59279.

Nadūd Dīvs taidu meitu,
Kaidas meitas palykušs:
Īt kai peles sakrupušas,
Un vēl cytim izasmej.
414 [Stirnienes Rz].

59280.

Nedod, Dieviņ, tādu meitu,
Kādas meitas es redzēju:
Ar dakšām vietu taisa,
Ar spīlēm govis slauc.
263 [Mēmeles Jk].

59281.

Nedod Dievs tādas meitas,
Kādas meitas kaimiņos:
Ne gosniņu neizslauca,
Līdzi ņēma spieģelīti.
125 [Grenču Tk].

59282.

Nadūd Dīvs taidu puišu,
Kaidi puiši Steponūs:
Pīcūs syta vīnu ūdu,
(Tū) pi mīte pīsējuši.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59283.

Nadūd Dīvs taidu veiru,
Kaidi veiri olu dzer:
Pīcūs pēre vīnu ūdu,
Un tū pi mīta pīsējuši.
168 [Kalupes D].

59284.

Nedod, Dieviņ, tādas salnas,
Kāda bija pavasari:
Šās vasaras brūgāniem
Galvas puse nosaluse.
239 [Lizuma C].

59285.

Nadūmoj, tu Juonīti,
Ka tu sīvas nadabuos'!
Pasaver, cik meitiņu
Pēc tevimi ilgojās.
414 [Stirnienes Rz].

59286.

Nedomāju, necerēju
To Jozīti zagļa bērnu:
Nokrita no roves
Ar desu maisu.
129 [Gudenieku Azp].

59287.

Negods ienācis
Mūs' māsu godā,
Pietaisījs palagu,
Aizsviedis žogā.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

1. Negodis ienāca
Mūs' māsas godā,
Piedirsa piražas,
Aizsvieda žogā.
23 [Ārlavas Tl].

59288.

Nagrib braukt ponuoksnīši
Iz tū sovu cyuku klāvu;
Īraudzēja muoseņai
Svētleiceni ustabeni.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

- 92 -

1. Naīt vaira teternīki
Iz tū sovu cūku klavu;
Še atroda Vilkovā
Kuo svētleicu ustabiņu.
36 [Balvu Abr].

59289.

Nekāru kretaļu
Aiz galda vadža,
Tas tas lielais
Jurīša kunģis.
605 [Skolas].

59290.

Nakryškuoni Lukšuonīši
Na ir Dīvam ticējuši:
Pārkyuns spēra, guni šķēļa,
Jī ar dasu kristejuos.
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. Pugu gani, nakriškuoni,
Sova Dīva nazynova:
Parķeuns graudja, zipsnis zopsnei,
Jī ar dasom kristejuos.
466 [Vārkavas D].

59291.

Panuoksnīki nagūda ļauds,
Nasabeista naktim braukt.
Parkyuns spēŗa akmeņā,
Jī ar dasu kristējuos.
194 [Krāslavas D].

59292.

Ignatam glupi bārni,
Nu pārkūņa beidamīs;
Pārkūns nuoce valnu spert,
Jī ar dasu kristejās.
465 [Varakļānu Rz].

59293.

Ponuoksneņi, šur braukdami,
Sovu Dīvu leidza vede;
Jyusu Dīvs nūčeikstēja
Myusu noma aizdurvē.
414 [Stirnienes Rz].

1. Panuokšnieki, šur braukdami,
Savu Dīvu leidz veda;
Jyusu Dīvs nočiekstēja
Myusu nama čukurā.
236 [Līvānu D].

2. Uorīši, šur braukdami,
Sovu Dīvu leidzja jēmja;
Jyusu Dīvs nūpeikstēja
Myusu noma pakalē.
357 [Rudzētu D].

3. Viņa gola, šur braukdami,
Savu Dīvu leidze vad;
Jyusu Dīvs nūstuovēja
Myusu noma galiņā.
326 [Preiļu D].

59294.

Izvoltīši, nakriškuoni,
Myusu Dīvam naticēja:
Kuci vuortūs pokuoruši,
Soka: myusu pesteituojs.
170 [Kapiņu D].

1. Nn., čorta kloni,
Myusu Dīvam naticēja:
Pakuoruši sovu kači,
Soka: myusu pesteituojs.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59295.

Cimuškīši [kolupīši], gleizda golvas,
Kuci kuoŗa ūzulā,
Raibu kuci pakuorūš'
Soka: myusu pestītuojs.
168 [Kalupes D].

59296.

Jezupovīši svāti ļauds,
Sova Dīva napazeist:
Kaki durīs pakuoruši,
Soka: myusu pesteituojs.
168 [Kalupes D].

59297.

Vidsmuizieši, šur braukdami,
Savu Dievu līdzi veda;
Ieraudzīja melnas bikses,
Domādami pestītāju.
236 [Līvānu D].

1. Rēzeknīši, svāti ļauds,
Ņikod valna napīmin;
Isavēruš' malnuos biksēs,
Sauc par sovu pestītuoj'.
389 [Silajāņu Rz].

59298.

Nelielies, tu Grietiņ,
Esam liela saimeniece!
Vakar biji Kuldīgā,
Desu mulda mugurā.
464 [Vānes Tk].

- 93 -

59299.

Namuok Donots
Kristeņa mest,
Gon muok meitiņem
Muteites dūt.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

1. Namuoki, Moriņa,
Kristeņa mest,
Kuo muoki puišiņim
Muteitis dūt?
168 [Kalupes D].

2. Namuok Tocitis
Kristiņa mesti;
Namuoki Vikturai
Mutītes dūt.
326 [Preiļu D].

3. Namuocēja Jurīts
Kristiņa mest;
Gon muocēja meitiņes
Pyunītē vest.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

59300.

Naparsej, tu Moneit,
Napīdar parsejūt!
Ej uz sātu, paparsej
Pret sovim syvānim!
357 [Rudzētu D].

1. Naparseji tu, Madaļa,
Nadapas i parsejot!
Ej uz klāvu, paparsej
Pret munimi syvānim!
236 [Līvānu D].

2. Naparsjaj, tu Juoņeit,
Ar tīm garīm zuobokim!
Aj uz sātu, paparsjaj
Pret sovim syvānim!
247 [Makašānu Rz].

3. Naparsej, tu Juonīti,
Pret vysimi gastiņim!
Ej uz sātu, paparsej
Pret sovimi syvānim!
414 [Stirnienes Rz].

4. Naparsej, tu Mileit,
Pret(i) myusu puiškinim!
Ej uz sātu, paparsej
Pret sovimi syvānim!
605 [Skolas].

5. Nasačvanej, tu Aneit,
Napīdar čvonūtīs!
Ej uz klāvu, pasačvanej
Pret sovim syvānim!
357 [Rudzētu D].

6. Nasakroti, Froriani,
Nikas tevi nakratjā!
Jei iz klāvu, pasakrotīs
Pret sovomi cyuceņomi!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

7. Nasasmej, tu Iļzīt,
Nikas tevis nasabeist!
Ej uz sātu, pasasmej
Pret sovim syvānim!
247 [Makašānu Rz].

59301.

Nasakroti, krataškine,
Napīstuoji kratītīs!
Ej uz sovu cyuku klāvu,
Krotīs sovim syvānim!
35 [Baltinavas Abr].

59302.

Vis Kazmers parsējās,
Na tev te i parsētīs!
Ei iz klāvu, pazaparsi
Pretim myusu sivānim!
Syvānimi pīdarēja,
Tev, Kozmeri, napīdar.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59303.

Kuo, Aļuk, platējīs,
Kuo cik lels līlējīs?
Izej uorā, pazakroti
Pret myusu cyuceņom!
174 [Kārsavas Ldz].

59304.

Parsej, Monik, naparsej,
Tu tuo porsa nastuovēji!
Tu stuovēji grivinīku,
Porsi vedi palcinīku.
465 [Varakļānu Rz].

59305.

Naparsej, tu tautīt,
Nikas tevi nasabeist!
Naseņ beja tī laiceni,
Ka ar mani gonūs guoji;
(Ka ar mani gonūs guoji),
Nu vīnas pīstas putru ēdi.
247 [Makašānu Rz].

59306.

Napīdar i kvīšim byut
Soldā mīžu alteņāi;
Napīdar i tauteišami
Sēdeit meitu videņā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

- 94 -

59307.

Naraudi, tu Jezupeņ,
Šūgod sīvys nadabuosi;
Myužom durvis purinuosi,
Vyss židovkas sumynuosi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59308.

Nerājies, rātuvīte,
Neb' es tavu rājumiņ';
Porē veca bērza sieksta,
Tec apkārt rādamās!
546 [Kuldīga Kld apr.].

59309.

Narunoj, tu svuoten,
Tev runeņa naizavad!
Lai runoj myusu svuots,
Myusu svuotam važna runa.
168 [Kalupes D].

59310.

Nesader, nesader
Ar šās zemes meitiņām;
Atvediet manas puses,
Jel ar vienu dziedātāj'!
476 [Vecpiebalgas C].

59311.

Nesanīdu, nesanīdu
Ar šās zemes meitiņām;
Cita mana māsa bija,
Cita brāļa ļaudaviņa.
476 [Vecpiebalgas C].

59312.

Nasakuļ, August,
Kai suņa aste!
Uz sātu nūskrīsi
Osoka vīn.
466 [Vārkavas D].

1. Nasakul, tu Aneit,
Kuo zyrga aste!
Nuskrisi uz sātu,
Paliks osoka vin.
168 [Kalupes D].

59313.

Nasēdēsi, tu muosiņ,
Cytu god' rakstīdama;
Sēdes, bārnu šyupuodama,
Veiram bikses luopīdama.
168 [Kalupes D].

59314.

Neslame, sveš ļauds,
Mēs nenāc lamtēs;
Mums palikt sētiņē
Lamjam grāmtiņ.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59315.

Nesmejās, sveši ļaudis,
Nu es jūs apdziedāšu;
Nu es jūs apdziedāšu
Pēc savam prātiņam!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59316.

Nasasmej, tu Jurīt,
Napīdar smejūtīs!
Meusu ceuka klāvā smejās,
Tai lobuok pīdarēja.
236 [Līvānu D].

59317.

Nesmejies, tu Nn.,
Tev smieklīši nepieder!
Lai smejas mūsu brāļi,
Mūsu brāļiem piederēja.
503 [Višķu D].

59318.

Nasalidzi, tu Onton,
Ar ubedzi negulējs;
Tu apēdi ubedzei
Poš' lobū maizes kanci.
326 [Preiļu D].

1. Nasaleidzi, tu Nn.,
Ka ar ubedzi nagulēj';
Tu izvilki ubedzei
Poš' meilū siera kanci.
326 [Preiļu D].

2. Nasalīdz, tu Jēpīt,
Ar ubadzi nagulēj's;
Tu izvylki ubadzei
Pošu lelū sīra kanci;
Cik tu gribi atsalīgt,
Tei ar vāzu trycynoj.
465 [Varakļānu Rz].

59319.

Nasalīdzi, tu Marten,
Ka ar ubogu nagulēji;
Ubogs tēv i īdeva
Teiras maizes gabaleņu.
503 [Višķu D].

59320.

Nasalīdz, tu Juoneiti,
Ar ubadzi nagulējis;
Jo tu gribi atsalīgt,
Es tev vītu paruodeišu.
357 [Rudzētu D].

- 95 -

59321.

Nazalidzi, tu Jureit,
Ka ar ubedzi nagulēji;
Cyti žydi cauri guoja,
Cits ar vāzu kužinuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59322.

Nasalīdzi, tu Moneit,
Ka ar Juoni nagulēji;
Obi divi gulējati,
Maisā kuojas sakuoruši.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Nazalīdzi, Justineņ,
Ka ar mani tu gulēji;
Obi škyunī gulējam,
Maisā kuojis sabuozuši.
247 [Makašānu Rz].

2. Nasalīdz, tu Pīter,
Ka ar mani negulēji;
Abi divi gulējam
Mana tāva gulteņā.
494 [Viļānu Rz].

3. Nasalīdz, tu Boris,
Ka ar ruņci nagulēj';
Obi divi gulējat
Pašaleiša maleņāi.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

4. Nazalīdz, Pīterīt,
Ka ar meitom nagulēji;
Tu gulēji pašalī,
Kuojas beja kašalī.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

5. Tu, puisīti, neliedzies,
Kad pie manis negulēji;
Abi divi gulējām
Kašelē, pašelē.
605 [Skolas].

6. Nalīdzīs, tu puiseiti,
Kod pī munis nagulēji;
Abi divi gulējuom
Zam pašeles kašilā.
27 [Atašienes Rz].

7. Nasalīdz, tu Juonīt,
Ka ar Annu nagulēji;
Gulējiti, gulējit,
Maisā golvas sabuozuš';
Maisā golvas sabuozuš',
Sveitā kuojas satynuš'.
35 [Baltinavas Abr].

8. Nazalīdzi, tu Onton,
Ka ai mani nagulēji;
Mēs ar tevi guļājam
Vosoruoja cisiņuos;
Maisā kuojis sabuzušs,
Ai pynaklu sasējušs.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

9. Sazalīdzis, tu Juoneiti,
Ka ar mani nagulēji;
Pašelī, kaželī,
Obi divi gulējom.
Tevi cīši blusas ēde,
Man bej leli breinumeņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

10. Nazalīdzi, tu Zoseit,
Ka ar Juoni nagulēji;
Gulējiti, gulējit
Vīnā vepra midzeņā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

11. Nasalīdz, tu muosen,
Ka ar maņim nagulēji;
Tu ar maņim gulēji
Vīnā cyuku midzeņā.
247 [Makašānu Rz].

59323.

Nazalīdzi, tu muoseņ,
Ka ar mani nagulēji;
Vylks ar jāru puori skrēja,
Nu mīleibas nadzierdēji.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59324.

Nasalīdzi, tu Geleiti
Ka cytu puišu namiļovi,
Jo nabyutu miļojusi,
Tad ar jim na byutu gulējusi.
357 [Rudzētu D].

59325.

Nasalīdzi, tu Juoņeiti,
Ka tu Veņas namiļoj,
Jo tu Veņas namīļuotu,
Tad ar viņu nastaiguotu.
357 [Rudzētu D].

59326.

Nazalīdzi, tu Kristeit,
Ka tu krūga naslaucēji,
As tjav devu dīpaleig',
Tu ar slūtu stodulā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

59327.

Ne ta, Uldrik,
Tov paš naud,
No Pops dokter
Iztapne.
17 [Ances Vp].

- 96 -

59328.

Nasalīlej, vakaraini,
Ka tev naudas pylnas kuldas;
Naudas vītā vacas sučas,
Paklētī salaseitas.
357 [Rudzētu D].

59329.

Nasalīlies, tu meitiņa,
Ar tām savām dzīsmiņām;
Tādas dzīsmas izdziedāja
I tas malnais veprukāns.
605 [Skolas].

1. Nasalīlīs, tu puisīt,
Ar sovom dzīsmiņom;
Taidas dzīsmes izzynuoja
I tys raibais sivēniņš.
170 [Kapiņu D].

59330.

Nazasyrdit, sveši laudis,
Ka mes jiusus apdzīduom,
Kab na myusu dzīduošonys,
Kai piertī sādātu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59331.

Nazasmej, tu Irmeņ,
Dreiž pa lyupom šmeikstēsīs!
Kačeits sēd zam galdeņa,
Vara peicka rūceņā.
365 [Sakstagalas Rz].

1. Nasasmej, tu Juonīt,
Dreiž par lyupom šmeikstēsīs!
Ec kur sēd zam galdiņa,
Vara peicka rūciņā.
389 [Silajāņu Rz].

2. Nasasmejit, gūda lauds,
Dreiž par lyupas šmeikstāsīs!
Kaķeits sēd zam gaļdiņa,
Gara peicka rūciņā.
18 [Andrupenes Rz].

3. Nasasmeji, tu Seiman,
Sovu zūbu man naruodi,
Kačeits sēd uz cepleiša,
Vara peicka rūceņā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

4. Nasasmej, tu Boris,
Dreiž par lyupom smeikstynuos!
Kačeits sēd zam galdeņa,
Vora bungas rūceņā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

5. Nasasmej, tu Anīt,
Dreiž par lyupas šveikstēsīs!
Gūvgons sēd zam gaļdiņa,
Gara peicka rūciņā.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

6. Nasasmej, tu, bruoleit,
Nasmīkleiga līta beja!
Sēd kakeits zam galdeņa,
Puotadzeņa rūciņuos,
Cierss par lyupas, šmeikstēsīs.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

7. Nosasmej, tu Onton,
Drīž par lyupis čnakstēsīs!
Ir pi myusu pīci kaķi,
Visim garis puotodzeinis.
26 [Asūnes D].

59332.

Nasasmej, tu Tekleit,
Dreiž par lyupas šmeikstēsīs!
Ec ko tova cyta draudze
I lyupeņu nakustynoj.
357 [Rudzētu D].

59333.

Nasasmaji, tu Tekleit,
Napīdar smajutīs!
Rati tovi zūbi beja,
Pylni kanepu sānolu.
Laissim mes kaķi vydā,
Lai pa vīnai izlosa.
168 [Kalupes D].

59334.

Neteic, puisi, nelielies,
Ka es tava līgaviņa;
Rīgā tava līgaviņa
Ielas malu vazājas.
480 [Vējavas Md].

59335.

Neskaistaties, panāksnieki,
Še nav jūsu līgaviņas;
Rīgā jūsu līgaviņas
Par ielām vazājās.
192 [Kosas C].

59336.

Naseņ suoku, lobi muoku
Jaunus puišus pīmuonēt:
Aiz kalneņa aizvylkdama,
Apčaudama sumynuoju.
168 [Kalupes D].

59337.

Neskaties, tautu dēl,
Es jau tevi negribēju;
Ar dziesmām apdziedāju,
Ar valodu aprunāju.
482 [Vērgaļu Lp].

- 97 -

59338.

Nazynuoju, kū darīt
Es ar sovu svešu muoti;
Vest uz mežu, sīt pī kūka,
Pī tuo skudru pyulinīša.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59339.

Netiek man, patīk man
Tā ciemiņa līgaviņa:
Tā ciemiņa laiskas meitas
Pa lodziņu mēslus bēra.
Pati māte govis slauca,
Pati ganu pavadīja.
358 [Rugāju Abr].

59340.

Naveikleitis muotis mjaitai
Suņs iz rūkom tai guļāja;
Suņs iz rūkom tai guļāja,
Lai aug dadži duorzeņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

59341.

Neviens čigāns tā nebrauca,
Kā brauc mūsu Sīpolpapus:
Baltu ķēvi, klibu kāju,
Vienu pati ragu slieci.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59342.

Neviena māte nav tik smuka
Kā mana māte:
Platām acīm, zīme pierē
Kā čigāna zirdziņam.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59343.

Neviens to neredzēj',
Kādus ērmus es redzēj':
Pieci pāri panāksnieki
Satupuši žagaros.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

59344.

Nazynuoji, tu Jākub,
Kaidys dūmys as dūmuoju:
As dūmuoju viersi kaut,
Ai tevi zornys vjast.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

59345.

Tu, Mārīte, gan zināji,
Kas man bija padomā:
Es gribēju sakas šūt,
Rīgā braukt, mālus mīt.
241 [Lubānas Md].

59346.

Nazynuoji, tu bruoleit,
Kū ar tevi dareisim:
Plugā jiugsim, ortu juosim
Un ar tevi muolu vessim.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59347.

Ni jyus man aizrunuosat,
Ni jyus mans aizdzīduosat;
Virsā stāv muns vārdins
Kuo azara laičenīte.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

59348.

Ni zeileites, ni žubeites
Tū celiņu plydynuoja;
Tys Jezups plydynuoja,
Pēc Broņeites skraidīdams.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

59349.

Nīki nīki sveši ļaudis
Pret munimi bruoleņimi;
Tik munimi bruoleņimi
Zuoboceņu smārātuoji.
236 [Līvānu D].

59350.

No tālienes es pazinu
Dusmīgo mātes meitu:
Rīb tai soļi staigājot,
Skan valoda runājot.
119 [Gaujienas Vlk].

59351.

Nu būs kāzas, nu būs kāzas
Mūsu pašu vecākajam!
Piecas govis ālavicas,
Kuiļam seši sivēniņi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

1. Nu būs kāzas, nu būs kāzas
Mūsu pašu vecākujam!
Cūka mana ālavica,
Vepŗam pieci sivēniņi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

59352.

Nov ir vaļa, nov ir vaļa
Vilkainišim olu dzert;
Teternīki nuguojuši
Par Daugovu ubagūs;
Kules vin nūkustējušs,
Vāzas vin nūklaudzējušs.
358 [Rugāju Abr].

- 98 -

59353.

No sieriņa es pazinu
Tautu meitas tikumiņu:
Aizmigusi govis slauca,
Caur piešuvu pienu kāsa.
46 [Beļavas Md].

59354.

Nu tālienes es pazinu
Slinku meitu gulēšanu:
Visa zeme notricēja
Nu tās meitu krākšanas.
605 [Skolas].

59355.

Nūkvīcit, ponuoksni,
Kai myusu syvāni!
Kai myusu syvāni
Deļ jyus' nūkvīce.
414 [Stirnienes Rz].

59356.

Nūvedja, nuvedja
Susekļa zagli;
Palyka, palyka
Krējuma zagļi.
559 [Rēzekne Rz apr.].

1. Nūbraucja da sātai
Susekļu zagli;
Palyka vjāl
Pokolu zagli.
194 [Krāslavas D].

59357.

Nu Ediņa goda meita,
Nu aiz galda sēdētāj';
Cik sen bija tas laiciņš,
Skruķē jāja maiseklē.
306 [Patkules Md].

59358.

Nyu Brigite gūda muorga,
Nye aiz golda sādātuoja;
Naseņ beja tī laiciņi,
Ceplī palnus rušinuoja.
326 [Preiļu D].

1. Nav Juoneitis gūda vīss,
Nov aiz golda sādātuojs;
Nasen beja tī laiceņi,
Ka tu beji palnu ruška.
236 [Līvānu D].

59359.

Niv puisjeiši gūda gosti,
Niv aiz golda sādātuoji;
Nasjeņ bjeja tī laicjeņi,
Ka puisjeiši gonūs guoja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59360.

Nyv mēs, svuočinas,
Sovu vaļu liksim.
Celsim sovu svuotiņu
Cīnā, gūdā!
168 [Kalupes D].

59361.

Liksim Aņeiti jau molā,
Ceļsim Geleiti uz viersa!
Nūmeta kačeiši
Staiguodami,
Nūgrauza kazeņis
Mūdēdamis.
18 [Andrupenes Rz].

59362.

Nu pūta, nu pūta
Dažādi vēji,
Nu mums uzpūta
Dažādus ļaudis:
Gan poļus, gan leišus,
Gan vācu tautas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59363.

Nyule myusu līpeņai
Pupureņi taisējuos;
Viņa gola ūzulam
Prauli vīn i pabyruši.
389 [Silajāņu Rz].

59364.

Oica, aca, as redzēju,
Kei dzer jyuru zvejnīceni!
Caur cymdimi olu dzjāra,
Caur capuri moti auga.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

59365.

Oši vien, kļavas vien,
Ko cirtīšu vezumā?
Gani vien šai ciemā,
Kur lūkošu arājiņu?
129 [Gudenieku Azp].

59366.

Oši vien saauguši,
Nava viena ozoliņa;
Kalpi vien sanākuši,
Nava viena tēva dēla.
281 [Neretas Jk].

- 99 -

59367.

Padomāsim, mēs puisīši,
Kur liksim valmierietes.
Sasiesim buntītē,
Liksim Gaujā slīcināt.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

59368.

Padnesit jaunivei
Zam daguna seipuleņu,
Lai iztak asareņa
Leidz seipula šyurumeņu.
365 [Sakstagalas Rz].

59369.

Padziedam, strada bērni,
Kad nedzied lakstīgala!
Lakstīgala aizmigus'
Smalkā lazdu krūmiņā.
Padziedam vedējiņi,
Ja nedziedi kāzu ļaudis!
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

59370.

Padziediet, vedējiņi,
Ja nedzied panāksniek'!
Panāksnieki griķus laiž,
Aiz galdiņa sēdēdam'.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

59371.

Paga paga, tu Juoneit,
Gona tevi štropavuos,
Gona tevi štropavuos,
Kam Geleiti samaitovi!
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

59372.

Paga paga, tu puisīt,
Es tev būšu pamācīt:
Es tev likšu tai pirtie,
Kur tēraudu sutināja.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

59373.

Pogonneicys pogonneicys,
Muoseņ, tovys podruškeņis:
Pi galdeņa atsasādūš',
Ni puotoru skaitējuš'.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

59374.

Pa kam var pazeit
Nagudru Pīteri:
Meitas dzīduoja,
Jis atpakaļ vērēs.
389 [Silajāņu Rz].

59375.

Pa kalniem rozes sēju,
Pa lejām magonītes;
Pa kalniem tautas jāja,
Pa lejām bāleliņi;
Tautas jāja rožu ceļu,
Es stāvēju magonēs.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59376.

Sylā eimu, sylā taku,
Sylā maņ vajadzjēja.
Pa sileņu dīgu stīpu,
Pa maleņu dzjeipureņu;
Pa sileņu tautys juoja,
Pa maleņu buoleleņi.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

59377.

Pakaram kuces golvu
Ustabiņas dybynā!
Tak Juonīts sumynuotu,
Skīt tys jaunu meitenīti.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

59378.

Paskaties, tu vācieti,
Kādu zirgu tu atjāji:
Tu atjāji stulbu kuili,
Pie ausēm turēdams.
546 [Kuldīga Kld apr.].

1. Paskaties, tu māsiņa,
Kādu zirgu atjājusi?
Tu atjāji stulbu kuili,
Pie ausīm turēdama.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

2. Pateicies, tu puisīti,
Kādu zirgu tu atjāji?
Tu atjāji stulbu kuņu,
Pie ausīm turēdams.
546 [Kuldīga Kld apr.].

59379.

Paklausies, tu Trīnīte,
Nu es tavu godu teikšu:
Es atradu tavus bērnus
Savu cūku rakumā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59380.

Paklausies, tu Trīniņa,
Nu es tavu godu teikšu:
Tu snauzdama govis slauci,
Gove mīza slauktuvē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 100 -

59381.

Panāksnieku meitiņas
Sēd uz sveķa caurumiņa.
Sēstaties, plūškejat,
Ceļaties švirkstēdamas!
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

59382.

Acasāda panāksnīcas
Sveķojā soliņā;
Sēžoties plaukškējās,
Ceļoties virškējās.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

59383.

Reigas kungu gaideidama,
Sveču sūlu laideidama.
Kad sāduosi Reigas kungi,
Tad jim skaiški pleikšējās;
Kad cēļāsi Reigas kungi,
Tad jim skaiški nouškējās.
414 [Stirnienes Rz].

59384.

Paldis soki, Andrīviņ,
Ka es tevi ratavuoju!
Ka tu beji sazatinis
Vacuos bobas pastaiņūs.
314 [Pildas Ldz].

59385.

Paldies saki man, Jānīti,
Ka es tev palīdzēju!
Panākšņos steigdamies,
Iespriedies stateņos.
Ciema suņi vakšu vakšu,
Tev biksītes brakšu brakšu!
241 [Lubānas Md].

1. Paļdis soki, tu Juonīt,
Ka es tevi ratavuoju!
Ka tu guoji da meitom,
Īsasprīdi sētiņā.
Myusu suni vjakš i vjakš,
Tovas bikses brakš i brakš!
389 [Silajāņu Rz].

2. Paļdis soki, tu Madaļ,
Ka es tevi ratavuoju!
Ka tu skrēji uz puišimi
Īzasprīdi statīnī.
Tovi brunči brakšu brakšus,
Cīma suni vakšu vakšus!
494 [Viļānu Rz].

3. Lyudz tu Dīva, tu Broneit,
Lai nu smuta ratavoj!
Pēc puišim staiguodama,
Īsasprīsis suotmalī.
Muns sātmaļs briku braku,
Tev snuoteni kņikšu kņakšu!
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

4. Pēc puišim ryukuodama,
Statinī īsasprīžu,
Cīma suni maka maku,
Man lyndraki braka braku!
465 [Varakļānu Rz].

59386.

Nasalīdz, tu Siļvuk,
Ka pēc meitom nasadzyni!
Sēteņā īsasprīdi,
Pēc meitiņu dzeidamīs.
Muni suņi vakšu vakšu,
Tovys iyuzys brakšu brakšu!
18 [Andrupenes Rz].

59387.

Palīkam seipuliņu
Zam Jezupa daguniņa,
Lai izspīž asariņu
Nu seipula ryuktumiņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59388.

Panāksnieces pasta ķerras,
Kunga sūdu vedējiņas;
Kāzu meitas zeltenītes,
Vilnānīšu audējiņas.
211 [Ļaudonas Md].

59389.

Panāksnieces kurta kuces,
Salda piena lacējiņas;
Kāzu meitas jaunkundzītes,
Raibu cimdu adītājas.
211 [Ļaudonas Md].

59390.

Panāksnieki alu dzēra,
Vai ellē kāzu puiš'?
Kāzu puiši valgus vija,
Ar ko iet kazu zagti.
211 [Ļaudonas Md].

1. Šī pusīte, tij pusīte,
Ko darija viņa puse?
Viņa puse valgus vija,
Kā var iet kazu zagt.
242 [Lubejas Md].

- 101 -

59391.

Panāksnīki sabraukuši,
Daudz breinumu pīvaduši:
Veda vilku, veda luoci,
I zaķīti leikuom kuojuom,
Žagatiņu, garastīti,
I vārniņu puspalāku.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

59392.

Panāksnieki panāksnieki,
Kas tie tādi panāksnieki?
Paši stulbi, zirgi akli,
Viena sliece kamanām.
211 [Ļaudonas Md].

59393.

Panāksnieki savas meitas
Zediņos sapinuši;
Kāzu puiši staigādami
Suņu šautrās iznēsāja.
211 [Ļaudonas Md].

59394.

Panāksnieces, šurp braukdamas,
Vīrus slēdza tīnītēs.
Stīpas trūka, tīne bruka,
Še ir vīri pakaļā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

59395.

Tys Donots, šur braukdams,
Sīvu spīde teineitī.
Ak tu vīna nagūdneica,
Ar teineiti acavēle!
247 [Makašānu Rz].

1. Tys svuoteņš svuotūs braucja,
Sīvu slēdzja teineitē.
Ak tu vīna nagūdneica,
Ar teineiti acavēle!
89 [Dricēnu Rz].

59396.

Juoneits brauce ponuoksnūs,
Sīvu spīde kambarī.
Sīva duris izlauzuse,
Dzanas veiram pakalē.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Tys Jezups i šur juodams,
Sīvu spīdja pierteņī.
Sīva, duris izlauzusja,
Atsadzyna pakaļī.
591 [Ludzas apr.].

2. Gabrus' brauca ponuoksnūs,
Sīvu spīda pierteitī.
Sīva duris izsitusa,
Pakalī atskrējusa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

3. Tei Vereita kuozuos brauce,
Veiru spīde piertiņā.
Veirs, durys izlauzējs,
Atsadzyna pakalī.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

4. Zose brauce gūdeņā,
Veiru spīde pierteņā.
Veirs, durvis izlauzis,
Atsadzina pakaļī.
174 [Kārsavas Ldz].

59397.

Šur juodams, tu Juoneiti,
Sīvu slēdzi klētiņā;
Kab pakaļi nasadzeitu,
Kab kauniņa nadareitu.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

59398.

Panaksnik meitiņam
Pierte guļ pataisīt.
Ar suņim ziņ sūt,
Le nāk puiš klātgulēt.
445 [Ugāles Vp].

59399.

Panaksniki, nabadziņi,
Couku slauca zam tiltiņa.
Ak jous lilī nabiedniki,
Kū zeiss mozi siveniņi!
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

59400.

Panāksniekus odi koda,
Bizenāt bizenāja.
Eit mājā, panāksnieki,
Ka jūs odi nenokož!
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

59401.

Panāksnieki panāksnieki,
Smērējiet kūjas galus!
Jūsu pašu kūjas gali
Smērēs jūsu muguriņas.
242 [Lubejas Md].

59402.

Panāksni sanāca
Kā lieli vīri,
Sabāza kāznieki
Kartupeļu bedrē.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

- 102 -

1. Sanāca panāksni
Kā lieli vīri,
Sabāza kāzniekus
Kartupeļu bedrē.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

59403.

Panāksnieki sasēduši
Kā beciņas birzmalē;
Dod, Dieviņi, lielu vēju,
Lai sāk bekas cilāties.
605 [Skolas].

1. Panāksnieki sasēduši
Kā beciņas ceļmalā;
Dod, Dieviņi, stipru vēju,
Lai sāk bekas līgoties.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

59404.

Ciema meitas sasēdušas
Tā kā bekas sētmalā;
Dod, Dieviņi, stipru vēju,
Lai tās bekas kustinā.
291 [Orgresgala Rg].

59405.

Vedējiņi sasēduši
Tā kā bekas mežmalā;
Ņemiet, meitas, bērza koku,
Lai sāk bekas cilāties.
605 [Skolas].

59406.

Pīcas buobas sakuopušs
Vaca bārza stumburā;
Kuo pagrīza oustrī vēji,
Vusas pīcas bubunoj.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

59407.

Ponuoksnīki, bagaturi,
Biksēs olu izdarēja;
Bruolinīki, nabadzeņi,
Kubuleņus pīdarēja.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

59408.

Panāksnieki, šur braukdami,
Pie celmiņa guni kūra;
Pie celmiņa guni kūra,
Vardi meta katliņā.
82 [Demenes Il].

59409.

Panāksnieku meitiņām
Tā kā ciema aitiņām:
Ik gadiņi bērni nāca,
Ik gadiņu krustabiņas.
Pilni kakti šūpulīšu,
Pilni kurvji lakatiem.
148 [Jaunpiebalgas C].

59410.

Panāksnieku meitiņām
Kumeļš zviedza vēderā;
Kumeļš zviedza stipras dziras,
Mīkstas sukas kārodams.
149 [Jaunpils Tk].

59411.

Ponuoksšnīši, vylku draudze,
Kur šūnakt gulēsit?
Cyts uz cepļa, cyts zam cepļa,
Cyts pi vaca palovnīka.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

59412.

Panāksniņi, liela draudze,
Kur šo nakti gulēsat?
Cits zem priedes, cits zem egles,
Cits ar meitām gubenī.
262 [Meirānu Md].

59413.

Pa nāksniņu [panāksniņu] vecas meitas
Pirtī gultu sataisījšas;
Saaicina vedējiņus,
Lai tie iet klātgulēt.
540 [Jelgava Jg apr.].

59414.

Panāksnieku vecas meitas
Te atnāca rādīties;
Vedējiņi, jauni puiši,
Ne virsū neskatās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59415.

Panāksnieku trīs meitiņas
Visas labas amatnieces:
Viena bērnu ķērējiņa,
Otra bērnu pērējiņa,
Tā trešā, tā mazā,
Tā ūdeņa sildītāja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59416.

Pazapause šis bruoleits
Kuopt ar dasu debesīs;
Lyuza dasa, kryta zemjē,
Es ar mītu mugorā.
282 [Nīcas Lp].

- 103 -

59417.

Pasaveri, tu Juoneit,
Kas aiz lūga gauži raud,
Tei Geleite gauži raud
Laidz padusem kuponā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

59418.

Pasakāt, jūs meitiņas,
Kas uz jūsu galvas sēd?
Veca vīze izsēdusi
Ar visām austiņām.
605 [Skolas].

59419.

Pasaver, tu Agat,
Kas uz tovas nuoses sēd!
Vaca veize izsāduse,
Ūsas vīn škurinoj.
168 [Kalupes D].

1. Pasaveri, tu Antīti,
Kas iz tavys golvys sēd!
Veca vīze noplīsusi,
Ūsas vien škurināja.
503 [Višķu D].

2. Pasaveri, tu Aneit,
Kas uz tova dagunena!
Veca veize izsādusi,
Ausis vīni škurynoji.
357 [Rudzētu D].

59420.

Pasaver, tu Aneit,
Kas iz tovas golvas sēd!
Raiba kuce izsāduse,
Ausis viņ škurinoj.
494 [Viļānu Rz].

59421.

Ei puisīt, ei puisīt,
Kas uz tava deguntiņa!
Raiba kuce uzlēkusi,
Ausis vien plaušķināja.
72 [Cesvaines Md].

59422.

Pasaver, tu puisīt,
Kas iz tovas golvas sēd!
Valns iz tovas golvas sēd,
Plotejom veizītēm.
35 [Baltinavas Abr].

59423.

Pasaver, tu Julīt,
Kas uz tavas nuoses sēd!
Pīcas buobas izsādušas,
Vēl pīcom vītas gon'.
168 [Kalupes D].

1. Pasaver, tu Odum,
Kas iz tovas nuoses sēd!
Pīcys buobys uzsādušs,
Jau pīktuo(?) vītas rauga.
143 [Jāsmuižas D].

59424.

Pasaveri, tu puisīt,
Kas uz tovas golvas sēd!
Vaca buoba uzsādus',
Kuojas puori puorkuorus'.
389 [Silajāņu Rz].

1. Pasaver, tu Mikeļ,
Kas uz tovas golvas sēd!
Vaca buoba izsāduse,
Par pīri kuojas nūkuoruse.
389 [Silajāņu Rz].

2. Pasaskot, Jezupiņ,
Kas uz tovas nuoses sēd!
Vaca buoba uzsāduse,
Par pīri kuojas nūkuoruse.
168 [Kalupes D].

59425.

Paskaties, tautu dēls,
Kas uz tava deguniņa!
Raiba kuce uzlēkuse,
Kur desiņas ritināja.
358 [Rugāju Abr].

59426.

Pasaveri, tu Anīti,
Kas to tovā ozotē!
Vuornas cičus apādušas,
Dzeislas viņ korojās.
170 [Kapiņu D].

59427.

Panāksniekiem tādas dabas
Kā manama aunelim:
Kad es saucu dika dīka,
Viņi gāja ļika līka.
94 [Dunikas Lp].

59428.

Pasaki, Jancīti,
Kas tev mājās?
Namdores aizsējis
Ar buka desu;
Suns desu pārkoda,
Izlaida bērnus.
40 [Basu (Bases) Azp].

- 104 -

1. Birzmali, Birzmalien,
Kas jums sētā?
Namdurvis aizsējuš'
Ar buka desu;
Suns desu pārēdis,
Izlaidis bērnus.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

2. Pricis kāzās,
Kas jums mājās?
Rijdores āzsietas
Ar buka desu.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

59429.

Pasokati, mīlī lauds,
Jauniveites eistū muos'!
Kad mes viņu zynuosim,
Tod tū gūdā turēsim.
414 [Stirnienes Rz].

59430.

Pasaklaus', tautu dāls,
Kas aiz lūga gauži raud!
Tautu meitas dvēselīte
Augsti gaisā lidynoj.
389 [Silajāņu Rz].

59431.

Pasaveri, tu Jūlīt,
Kas aiz lūga mermelej!
Tys Pīters i mermelej,
Sovas Jūles gaidīdams.
494 [Viļānu Rz].

59432.

Pazaver, tu Martiņ,
Kas zem golda izavēla!
Pele būdi rozlykuse,
Sēd uz skruodža smīdamuos.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

59433.

Patmaļnīki, skrituļnīki,
Putru vyra skritulī,
Kucis pīnu dalīdami,
Ķāvis kuoji maiseidami.
18 [Andrupenes Rz].

59434.

Pazasmeji, tu Zoseite,
Kuram Dīvam pazasmē,
Ontonens i uozi plēsja,
Pī stendera stuovādams.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

59435.

Pazinu skroderi
Bezkauņa puisi:
Kuŗu dziesmu dziedāju,
To atrunāja.
394 [Skaistkalnes (Šēnberģes) B].

59436.

Puorim guoju Luocu cīmu,
Rūkā nešu vainadziņu;
Naatrodu taida ūzuliņa
Kur pakuort vainadziņu;
Nabej taida tautīša,
Pa munam pruotiņam.
605 [Skolas].

59437.

Pasaveru, pasalīcu,
Kas tur tuoli kukuržnoj?
Tupu ruopu Juoneits guoja
Uz kaimiņa meitiņam.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59438.

Pelēks kaķis locījās
Lielajā ābelē;
Tā jau slinka mātes meita,
No darbiņa vairījāsi.
605 [Skolas].

59439.

Pērkat, puiši, jaunas meitas,
Šogad meitas varen lētas:
Pieci stopi akmentiņu,
Pat' labā mātes meita.
229 [Liepupes (Perniģeles) Vlm].

59440.

Pērn atvesta vedekliņa,
Šogad nāca panāksnieki.
Vai jūs akli, neredziet,
Nu jānāk krustūbās!
40 [Basu (Bases) Azp].

59441.

(Tys) Pīters, ort īdams,
Raud, gaļviņu sajemdams;
Kai ar meitom škiunītī,
Oco co, oļo ļo.
170 [Kapiņu D].

59442.

Pylni pūri boltu bārzu,
Navā uoru ūzuliņu;
Pylna ustoba, pylna klēts
Svešu ļaužu gudrinīku;
Sovas muojas gudrinīki
Teik pi molas nūraudīti [nūraidīti].
522 [Zvirgzdienes Ldz].

- 105 -

59443.

Pierte, māsiņas,
Pierte, māsiņas,
Ne istabe!
Pierte jūs' māsa
Lellītes tina.
129 [Gudenieku Azp].

59444.

Pi Ceiruļa skaistas meitas,
Bolti sūli, bolti goldi;
Pa sūlim bakas auga,
Pa goldim baravīki.
174 [Kārsavas Ldz].

59445.

Pījiuka Razaļe
Gordumu ēst,
Atskrēja sātā,
Svīdja kaķi cepļī.
503 [Višķu D].

59446.

Pieadu cimdiņu
Pie veca kāta;
Pievedu māsiņu
Pie veca vīra.
197 [Krotes Lp].

59447.

Pīcas buobas Reigā braucja,
Ontan' jēmja fūrmaņūs;
Ko juos labi izvoduos,
Juos tev labi aizmoksuos.
Ka izguozsi ceļa molā,
Vysas pīcas juobucoj.
389 [Silajāņu Rz].

59448.

Piecas meitas puisi vilka
Uz smalkiem krūmiņiem;
Otras piecas brīnējās,
Kā tās piecas stīvējās.
193 [Krapas Rg].

1. Pīcas buobas puisi vylka
Uz sausuom prīdīšom;
Ūtras pīcas breinuojuos,
Ka tuos pīcas steivējēs.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59449.

Peles vilka mūs' bāliņu
Par to miežu tīrumiņu;
Ciema meitas noraudāja:
Kur putniņi tevi velk?
344 [Rembates Rg].

59450.

Pieci kaķi stīvējās,
Otri pieci brīnējās;
Tautiešam, bāliņam,
Utu kule pārplīsusi.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

59451.

Caculei, nabadzei,
Vutu kule izbyruse;
Ejat, bārni, saucat vystu,
Lai tuos vutes salasētu!
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

59452.

Juoneišami, bruoleišami,
Utu kuļa mugorā;
Ka jis guoja par ustobu,
Jis uteitis rozbuorstēja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59453.

Pi mežiņa es izaugu,
Vilka draudzes naredzēju,
Še īraugu vilka draudzi,
Šuo galdiņa galiņā.
365 [Sakstagalas Rz].

59454.

Puiši gāja uz meitām,
Aizgājuši cūku kūtī,
Apkampuši raibu cūku,
Par meitiņu domādami.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

59455.

Pīdzāruši div' viļceni,
Nūkreit ceļa maliņā;
Soka buobas caurīdamas:
Na puišami te guļāt.
389 [Silajāņu Rz].

59456.

Pie prātiņa, tu meitiņa,
Pie lodziņa dasasēd';
Vīriņš sēd aiz lodziņa
Ar pieciemi bērniņiem.
241 [Lubānas Md].

- 106 -

59457.

Pieci puiši mucu veļ,
Visi pieci piekusuši;
Divas maitas divas mucas
Smiedamās vien panes.
49 [Bērzmuižas (Bērzes) Jg].

59458.

Precat, puiši, mūsu Līzi,
Tā bij laba saimeniece:
No pakaļas aitu cirpa,
Biku baku maizi mīca.
137 [Irlavas Tk].

59459.

Poļaciņ, duraciņ,
Negul' cūku midzenī!
Citi ļaudis alu dzer,
Poļaks bikses tricināja.
89 [Dricēnu Rz].

59460.

Pretī nāca jauni puiši
Kā tie ziemas sivēniņi,
Rudzu rogu paēduši,
Zilu sulu padzēruši.
301 [Palsmaņa Vlk].

59461.

Puci puci, mana kuņa,
Meitu zaglis krūmiņos!
Mana kuņa izdzinās
Pluskatainu tēva dēlu,
Klabēj kauli staigājot,
Bira zobi runājot.
52 [Bikstu Tk].

59462.

Puika puika, knāveleit,
Tu meitenes napozini:
Īraudzēji cīmā cyuku,
Tū par meitu nūcerēji.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

59463.

Puisi puisi, ļempi ļempi,
Ko ar mani ķekojies?
Tu nees' manu bruņču vērts,
Ne vēl mana augumiņ'.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

59464.

Puisi, krupi, turi muti,
Es jau tevi uzaudzēju:
Cik suņiemi maizi cepu,
Tev izcepu kukulīti;
Cik teļiemi putru vāru,
Tevi līdzi pabaŗoju.
241 [Lubānas Md].

59465.

Tu, Jureit, jāra pyuslis,
Ka es tevi naradzēju!
Kod es ītu gūvu slauktu,
Tod ar pīnu padzirdeitu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59466.

Puisīšam, brālīšam,
Tauku kule pakaļā;
Ik vārij' brokastiņ',
Ik nogrieza kumosiņ'.
518 [Zlēku Vp].

59467.

Puisīt puisīt, krogus krupi,
Tu kā krupis vazājies;
Tu kā krupis vazājies
Gar visām žogmalēm.
316 [Piltenes Vp].

59468.

Puisi puisi, pamazām,
Meitas vien ustubā!
Gadas tev sasanīst,
Vīni svārki mugurā.
83 [Dignājas Jk].

59469.

Puika, krupi, turi muti,
Daudz ar mani nerunā;
Citādi tev pliķi došu
Un pie matiem vicināšu.
275 [Mērmuizas (Mžru) Vlm].

59470.

Puisīšam, brālīšam,
čīkst zobiņi runājot;
čīkst zobiņi runājot,
Grab kauliņi staigājot.
85 [Dobeles Jg].

59471.

Puiši meitas vējā laida,
Paši stāvēj' aizvējā;
Zina esam smagus graudus,
Vieglas vieglas pelaviņas.
347 [Rendas Kld].

59472.

Puiši puiši, nava gudri,
Vuorna krāc ūzulā!
Cyuka mīlū nūgulēja
Zyrgu staļa pasilē.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

- 107 -

59473.

Puiši meitu slavu nesa
No pagasta uz pagastu,
Kuce puišu godu rēja
Katrā ceļa galiņā.
291 [Orgresgala Rg].

59474.

Puiši sēdēj' pulciņā,
Gribēj' dziesmas padziedāt;
Cits dziedāj' teļa balsi,
Cits kā pērnais sivēniņš.
605 [Skolas].

1. Līvenieki, šurp braukdami,
Gribēj' dziesmas padziedāt;
Cits dziedāja teļa balsi,
Cits pērnā siventiņa.
417 [Struteles Tk].

59475.

Pusvācieti, tu puisīti,
Pusseglotis kumeliņis;
Cik gribēji stalti jāt,
Iejāj cūku kūtiņā.
100 [Dzērbenes (Pils-Dzērbenes) C].

59476.

Ramans ora ceļa molā,
Kuoŗa jyuzas bārza zorā.
Tuman tuman, priudalina,
Nežurisja Mikaļina!
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

59477.

Rejiet, kucis, nerejit,
Nav jau auzu sutinuotu!
Reitu auzis sutinuos,
Tūreiz jyusus spundinuos.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59478.

Rej, rej, kuniņ,
Tev labi veicās!
147 [Jaunlaicenes Vlk].

59479.

Eku lučše, eku lučše
Spīnupītes kalējam!
Meitas līda venteros,
Kalējs līda pakaļā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

59480.

Ekur naskis tautas dēls,
Kam šķirās rokas darbi:
Pērnie lini nepaisīti,
Aizpērnie kaņepāji.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

59481.

Rasnajam ūzūlam
Vīna zeile zariņā;
Bogotojam tāva dālam
Vīns pruoteņš galveņā.
365 [Sakstagalas Rz].

59482.

Rīge zvanīja,
Bauske bungāja:
Erodus noslīka
Pussiķa sile.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59483.

Rīgas puiši Dievu lūdza,
Uz jumtiņa tupēdami;
Vai jūs lūdzat, vai nelūdzat,
Suitu meitas nedabūs.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59484.

Gudenieku slinki puiši
Jumte kāpa Dievu lūgt;
Vai lūdzat, nelūdzat,
Basenieci nedabos.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59485.

Ruden' puiši nemaksāja
It nenieka sēnaliņas;
Pavasarī puiss maksāja
Pilnu pūru zirgu sūdu.
306 [Patkules Md].

59486.

Rudeni tās vecās meitas
Pulku pulkiem pulcējās,
Saceļ ļipas tā kā aitas,
Cita citu dzenājās.
472 [Vecgulbenes Md].

59487.

Sacijuos šis Bronuss
Ar myus' meitom puorgulēt;
Vysu nakti pupas kyuļa,
Dziernav' puse mugurā.
466 [Vārkavas D].

- 108 -

59488.

Sacējuos šei Teklīte
Ar myus' puišim puorgulēt;
Ša palāks runcyns,
Na myusu puiškins!
168 [Kalupes D].

59489.

Sadar mīzis ar apini
Vīnā kūka buceņā;
Div bruoleiši nasadar
Vīnā tāva ustobā.
236 [Līvānu D].

59490.

Saderami, mēs māsiņas,
Viena otrai muti dos';
Visu mūžu dzīvojot
Ienaidiņa neturēs.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59491.

Saderam, saderam,
Mēs ienaida neturam;
Jūs turat ienaidiņu,
Savu māsu pārdodami.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59492.

Saimeniece savas meitas
Saslodzījse cūkkūtē;
Ieslodzījse cūkkūtē
Pie raibiem sivēniem.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59493.

Saimineica sovas meitas
Patiltē pabuozuse;
Jemsim, puiši, izvilksim,
Byus mums loba skolu molka.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

59494.

Lauča māte savas meitas
Pagultē pabāzusi;
Ogres puiši izvilkuši,
Par vīzēm domādami.
291 [Orgresgala Rg].

59495.

Lubānieši satrenkuši
Savas meitas patiltē;
Meirānieši iztrenkuši,
Par cūkām domādami.
241 [Lubānas Md].

59496.

Saimniece saimniece,
Kukuli kukuli!
Kā nav kauna bajaram
Bez kukuli kāzās nākt?
129 [Gudenieku Azp].

59497.

Saimnieks bēdājās,
Kur sēs rudzus šoruden?
Jānītim melna mute,
Tur būs labs rudzu lauks.
85 [Dobeles Jg].

59498.

Saimenieks savus puišus
Steliņģī audzināja,
Kad izveda saulītē,
Nemācēja kājas aut.
345 [Remtes Tk].

59499.

Saimnieks teica savus puišus
Lielus darbu darītājus.
Pieci vienu blusu ķēra
Trīs dienīnas raudādami;
Kad tā blusa augstu lēca,
Tad tie visi raudāt sāka.
47 [Bēnes Jg].

59500.

Saimnieks savas meitas liela,
Kas tās meitas nezināja?
Kroga žūpas, mēļa tapas,
Ceļa malas gulētājas.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

59501.

Sakalst, Teklīt,
Kai muna mēlīte;
Kai muna mēlīte,
Tev' apdzīžama.
465 [Varakļānu Rz].

59502.

Soki praudu, tu Onton,
Ar kū meitas pīmuonēji:
Ar tīm oknu gobolim
Kur ubagi pominuoja [pīmuonēja?].
174 [Kārsavas Ldz].

59503.

Salmaini, salmaini
Tie muzukanti;
Nabadzes dzenāja
Gar salmu šķūni.
220 [Lībagu Tl].

- 109 -

59504.

Sanuociti, cīma puiši,
Še navaida myusu meitu!
Vīna poša man ir meita,
Še naredz staiguojūt;
Varbyut žurkas īvylkušas
Tymsajā kambarī.
89 [Dricēnu Rz].

59505.

Sanākušas ciema kuņas
Ķēzij manu augumiņ';
Iet mājā, ciema kuņas,
Grauziet savas pakuliņas!
Mums mājā veci tēvi,
Tie pakulas rubenāja.
159 [Jumurdas C].

59506.

Sargies, Jānīti,
Nu tevi kārs!
Nu tevi pakārs
Ar linu šķiedru.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59507.

Sargies, Jānīti,
Nu tevi kārs!
Liniņu škiedrā,
Villiņu sprodzē.
374 [Sātiņu Kld].

1. Sargies, Friciņ,
Nu tev kārs!
Nu tev kārs
Ar lin škiedr;
Ar lin škiedr,
Ar vill sprog.
17 [Ances Vp].

59508.

Sarunāsim, panāksnieki,
Kur liksim vedējiņus?
Vedīsim uz pirtiņu,
Celsim pirts lodziņā.
378 [Seces Jk].

59509.

Sasapīka tā Annīte,
Iesakoda kuces kāju;
Cik gribēja atkostiesi,
Tik tā kāja paukš par pieri!
24 [Asares Il].

59510.

Sasaverīs, tu Jezup,
Voi jir vysa tava draudzja?
Visi sjādi pi galdeņa,
Eistuos muosys vin navā.
Jau tei tava eistuo muosa
Ar staršini krūdzeņā.
326 [Preiļu D].

59511.

Apsaver, tu svuotiņ,
Vai ir vysa družiniņa?
Še ir Griška, še ir Miška,
Kačariškas vīn navā;
Kačariška aizgulējīs
Bečeriškas krūdziņā.
389 [Silajāņu Rz].

1. Saskaitīt ūtrinīkus,
Vai ir vysi jyusu puori?
Te ir Griška, te ir Miška,
Uoža roga vīn nava;
Uoža rogs aizagulējuos
Juča krūga galeņā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

2. Sasaver, vakarain,
Voi ir vysa družineitja?
Ira Kiška, ira Miška,
čandžariškys vīn navā;
čandžariška aiz azara,
Magaryškys krūdzeņā.
326 [Preiļu D].

3. Skotītās, veritās,
Voi ir vysi vedējeņi?
Še ir Griška, še ir Miška,
Uoža roga vīn navā;
Uoža rogs aizadzēris
Kača roga krūdzeņā.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

4. Sazaskaitīt, ponokšnīši,
Vai ir vysi, vai na vysi?
Še Pīters, še Jons,
Uoža roga vīn nava;
Uoža rogs aizadzēŗa
Uoža roga(?) krūdziņā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

5. Sasaskaitat, panuoksnīki,
Velik vysi še asut?
Še ir Griška, še ir Miška,
Uoža roga vīn nava;
Uoža rogs aizadzēris,
Aizadzēris krūdziņā.
365 [Sakstagalas Rz].

- 110 -

6. Saskaitom, mes muoseņas,
Voi ir vysi ponūksneiši?
Še ir Miška, še ir Griška,
Uoža roga viņ navā;
Uoža rogs aizadzēŗa
Audžavjāres krūdzinē.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

59512.

Īšu, īšu, pasavēršu,
Vai ir visi ponuoksneni?
Še ir Griška, še ir Miška,
Uoža roga vīn navā;
Uoža rogs pyuneitē
Ar jaunomi meiteņom.
465 [Varakļānu Rz].

59513.

Es verūs, es skotūs,
Voi ir vysi ponuoksneni?
Še ir Griška, še ir Miška,
Kača astis viņ nava;
Kača aste saslymuse
Ar vādara slimeibu.
247 [Makašānu Rz].

59514.

Izskaitīsim, mēs māsiņas,
Vai ir visas dziedātājas?
Ira ķērsta, ira Billa,
Vecās Lušas vien nevaid,
Vecā Luša aiztecēja
Birstalā pekas lauzt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59515.

Tūlu tūlu, raģedīte,
Vai (ir) visi darbinieki?
Iraid Šitkus, iraid Petkus,
Teļa raga vien vēl vajag.
605 [Skolas].

59516.

Dedz, muoseņ, garu skolu,
Skaiti vysus ponoksnīšus!
Voi ir visi ponoksnīši
Ai zirgim sabraukuši?
Cyts uz kozas, cyts uz cyukas,
Cyts uz sīvas sprēžamuo.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59517.

Sabrauca panāksni
Kā lieli vīri:
Cits ar suni, cits ar kaķi,
Cits ar sievas sprēsliciņ'.
192 [Kosas C].

59518.

Vis maz grozgālīš
Jāj māse panstos,
Cits ar kruķ, cits ar bēšķ,
Cits ar sievs ērkelit.
445 [Ugāles Vp].

59519.

Saskrēja zvierbuli pamēslī
Lelas družbas maklādami;
Ira suoļa, ira maizis,
Navā lelis družbis.
170 [Kapiņu D].

59520.

Saucat mani vilku, lāci,
Mežā vien nedzenat;
Mežā man kājas bada,
Skujas bira vaiņagā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

59521.

Suopu suopu, tev Zigman,
Na pīniņa blūdiņā!
Kam tu sovu vērsi rāvi
Nu tuos munas raibalītes!
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59522.

Seņ daudzynoj tū Juoneiti
Lelu brašu medinīku;
Luoceišam nūmērā,
Zyrga gubu sašaudjā.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

59523.

Sen dzirdēju, nu redzēju
To tautiņu bagātību:
Teica tur ceptus cāļus,
Ar cukuru apsmērētus;
Viena pati zila vārna,
Ir tā pati pusplukusi.
426 [Šķibes Jg].

59524.

Sen dzirdēju, nu redzēju,
Kādi mūsu kaimiņ' puiši:
Šķībām mutēm, kležu kājām,
Sakumpušām mugurām.
23 [Ārlavas Tl].

59525.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Jaunu puišu nabadzīb':
Divas mucas smalku peļu,
Kliba kaza laidarā.
148 [Jaunpiebalgas C].

- 111 -

59526.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Raibu mašku barojot;
Nu izlēca, nu aizskrēja,
Nu tai kuiļa vajadzēja.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

59527.

Sen jou tavu slavu zin
Vysa ploša pasaule:
Muote couku nūjuojuse,
Tevim veira maklādama.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

59528.

Sēd' nyu, Juoneit,
Kā kauna nava?
Grūzi nyu atcteņas
Kai kača ūleņas!
Tū saceišu muoseņai:
Myužam sīvas nadabuosi.
494 [Viļānu Rz].

59529.

Sēdi, sēdi, tu Jūliņa,
Uz tām beņķa sadurām!
Plikšķēs tava pakaļiņa
Kā bīdeļu plācentiņi.
193 [Krapas Rg].

59530.

Sēdi, Anniņa, tu pie loga,
Griez pie loga vēderiņu!
Pieci vilki tup aiz loga,
Katrs savu tiesu gaida.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

59531.

Sēdi, sēdi, tu meitiņa,
Kā grožiem iegrožota;
Nāc, puisīt, atgrožot,
Tā būs tava līgaviņa.
347 [Rendas Kld].

59532.

Sēd sūlā, buoleliņ,
Nasaškūbi maliņom!
Voi naudiņa tevi deida,
Voi lobais kumeļiņš?
357 [Rudzētu D].

1. Sēd sūlā, bruoliļeņ,
Voi naudeņa tevi deida?
Voi naudeņa tevi deida,
Voi lobais kumeliņš?
326 [Preiļu D].

59533.

Ša sjād Jezups
Gūdeigs gosts;
Sātā māmeņu
Aiz bizis volkoj.
170 [Kapiņu D].

1. Sēdēja i Ignats
Kai gūdeigsi vīss;
Sātāji sīvu, muoti
Aiz motim vīn volkoj.
503 [Višķu D].

2. Sēd aiz golda Matilde
Gūdeiga meita;
Sātāji māmeņu
Aiz bizes volkoj.
236 [Līvānu D].

3. Sēdēja Tekļa
Kai gūdīga vīšņa;
Sātāji māmiņu
Aiz bizes volkuoja.
143 [Jāsmuižas D].

59534.

Sēdi, sēdi, tu Anniņa,
Galde kājas atspēruse,
Ka es iešu, ta es šaušu
Ar sarkanu dedzēklīti.
129 [Gudenieku Azp].

59535.

Sili daga, sili daga,
Bitit' skrēja raudādam';
Nedaga sili, nedaga sili,
Jauniem puišiem bikses dag'.
363 [Saikavas Md].

59536.

Sirmi sirmi, bēri, ābolaiņi,
Tie ir vērtes kumeliņi;
Vērtejies, tu puisīti,
Tu nebiji manis vērts.
119 [Gaujienas Vlk].

59537.

Sitam, kaujam
Vakara vistu,
Lai skrien birzī
čirkstēdama!
373 [Sarkaņu Md].

- 112 -

59538.

Sīki puiši kā stradiņi
Nevar zirgu pabaŗot;
Aiziedami ganiņos,
Ar meitām meņģējās.
72 [Cesvaines Md].

59539.

Sievas nāca panākšņose,
Ko tās meitas līdza nāk?
Meitas nāca panākšņos,
Vedējpuišu gribēdamas.
282 [Nīcas Lp].

59540.

Skaista meita Madaleite,
Sorgoj munu Jākupeni,
Ka jis krūgā napīdzartu,
Ka ar meitas nagulātu!
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

59541.

Skaista skaista myus' Jugana
Kai tei ūgu vacainīte,
Uz Juganas puiši krita
Kai uz ūgu vacainītes.
326 [Preiļu D].

59542.

Skaists Jānīts staltauguma,
Izdaiļotu valodiņu;
Tam vajdzētu pretī tādu
Dižu daiļu līgaviņu.
85 [Dobeles Jg].

59543.

Skolim der tei prīdīte,
Na ustobas pamatim;
Natiklīši myusu puiši,
Na maizītes oruojiņi.
170 [Kapiņu D].

59544.

Skototīs meitas, skototīs meitas,
Kaidi leli breinumiņi;
Vacuomuote molku školda,
Puiši iz cepļa sildijuos.
170 [Kapiņu D].

59545.

Skatījūs es, breinējūs,
Kū tī dora myusu cyukas?
Kad pīguoju, tad redzēju,
Kū dareja myusu cyukas:
Vīna grauza puišim golvas,
Ūtra kaulus skrabynuoja.
503 [Višķu D].

59546.

Skatījos, lūkojos,
Kas aiz kalna kvēlojas?
To puisīšu dvēselītes,
Kam bērniņi jūŗā guļ.
127 [Grostonas Md].

59547.

Skāde skāde, liela skāde,
Desmit bābu pagalam:
Piecas badu nomirušas,
Mīklā rokas sadūrušas;
Otras piecas nosalušas,
Piertī garu salējušas.
282 [Nīcas Lp].

59548.

Skopa skopa visa draudze,
Vēl skopāka mūs' māsiņa:
Ne tā ēda, ne tā dzēra,
Ne tā otru atminēja.
182 [Kaunatas Rz].

59549.

Skraumāniņi uz Lāčiem brauca
Brēdiķiem ķēv' apēda,
Asti vien atstājuši,
To ēdīs atbraukdami.
198 [Krustpils D].

59550.

Skroderīši, vēverīši,
Eita žīdu dīrājiet!
Cūkas žīdu nokodušas
Liela ceļa maliņā.
141 [Ivandes Kld], 605 [Skolas].

59551.

Meili lyudžu es bruoleņu:
Prošam židu nūdeiruot;
Svuoteņa teirumāji
Cyukas židu saplāsušis.
503 [Višķu D].

59552.

Slavē Dievu, tautu meita,
Slavē manu bāleliņu!
Tu vairs cūkas neganīsi
Sava tēva pavārtē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59553.

Slikti iet, slikti iet
Mūs' kaimiņu meitiņām:
Vecu kazu nojājušas,
Brūtgāniņus meklēdamas.
398 [Skrundas Kld].

- 113 -

59554.

Slinkam tēva dēliņam
Visu labu novēlēju:
Pusdebešu lidināt,
Ellē kājas karināt.
49 [Bērzmuižas (Bērzes) Jg].

59555.

Slinkas slinkas kaimiņu meitas,
I tās rudzu nenopļāva;
Gāja zosis, gāja pīles,
I tās rudzus nenopļāva.
605 [Skolas].

59556.

Sliņķi, gurķi, tēva dēli,
Kā mūžīnu nodzievāsat?
Netikļam diena gaŗa,
Nele mūžu dzievājot.
39 [Bārtas Lp].

59557.

Slinkas slinkas tautu meitas,
Nemāk zeķes noadīt;
Vienu zeķi noadīja
Cēli(?) divi gadiņi.
605 [Skolas].

59558.

Slinki slinki kaimiņu puiši,
Namuok orkla iztaisīt;
Meitas orklu iztaisija,
I vēl puišus pamuocija.
170 [Kapiņu D].

59559.

Slinki slinki kaimiņu puiši,
Namuok teiruma apstruoduot;
Cyuka teirumu aporuse,
Vysta cylas apecēja.
170 [Kapiņu D].

59560.

Sliņķi sliņķi myusu puiši,
Namuok muojas izlobuot;
Tad aizguo koč zaķa praseit,
Lai tys muoju izloboj.
170 [Kapiņu D].

59561.

Slinki slinki kaimiņu puiši,
Naspēj zyrgu pabaruot;
Kai pi zyrga kluotu guoja,
Cierciņs acis izknuobuoja.
170 [Kapiņu D].

59562.

Slinki slinki kaimiņ' puiši,
Visas pļavas nenopļautas;
Visas pļavas nenopļautas,
Visi zirgi neēduši.
506 [Zaļenieku Jg].

59563.

Smīkls maņ, smīkls maņ,
Uz Pītera verūtīs;
Donots golvu kustynuoja,
Tū Geleiti prīcynuoja.
174 [Kārsavas Ldz], 489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

1. Smīkls maņ, smīkļs maņ,
Uz Juoneša verūtīs;
Juoneits golvu trycynuoja,
Ceceleiti prīcynuoja.
18 [Andrupenes Rz].

2. Smīkls maņ, smīkls maņ,
Uz Donota verūtīs;
Donots goldu trycynuoja,
Boris Broņu prīcynuoja.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

3. Smīklis man, smīklis man,
Uz Pauliņas verūtīs;
Paula golvu tricinoj
I Jounīti prīcinoj.
389 [Silajāņu Rz].

59564.

Smuidra, gaŗa ataudzīte,
Nav nevienas krietnas liepas;
Gan slavena māmuliņa,
Nav nevienas krietnas meitas.
369 [Saldus Kld].

59565.

Smuka meita lielījās
Ar to savu smukumiņu;
Vēl tu pati nezināji,
Kāds ir tavs smukumiņš.
241 [Lubānas Md].

59566.

Smuki smuki, glīši glīši,
Kāzenieki, dancosim!
Lai tie paši panasnieki
Kā pupāji vārtījās;
Kā pupāji vārtījās,
Kā zirnāji staipījās.
261 [Mēdzūlas Md].

59567.

Smuks puiseitis boltu muti
Caur kroumiem skatijās;
Ja man boutu kneipodota,
Es tam acis izbadeitu.
198 [Krustpils D].

- 114 -

59568.

Smuts pakuoŗa svuota golvu
Sausys jaglis viersyunī;
Myusu suni cauri guoja:
Keids sokurns karojās?
247 [Makašānu Rz].

59569.

Snaudaļa, dūmaļa
Vakara māsa,
Vakara brālēns
Vadāja laukā.
94 [Dunikas Lp].

59570.

Snaudin snauda grēķeļi,
Tās māsiņas bāleliņ';
Vai Dieviņi, ko darīsim,
Ja māsiņa tā darīs?
Darām slitu par istabu,
Lai nekrita ugunē.
484 [Vestienas Md].

59571.

Snaudin snauda, kritin krita
Tās vedeklas bālēliņš;
Nedod Dievs negribēju
Tādu mūžu tautiņās!
532 [Dobele Jg apr.].

59572.

Snaudin snaudja
Šūvokora vakaraiņa;
Nadūd Dīvs, nalīc Laime
Taidai byut vadaklai!
466 [Vārkavas D].

59573.

Onton, i bruoleiti,
Stakleišu cierstu!
Vereite, snauškeņa,
Nūzaguozs.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Vereiti, muoseņ,
Stakleišu cierstu!
Aleksis, snauškeņa,
Nūzaguozs.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59574.

Sprikst acteņas kačīnei,
Uz peleitēm verūtīs;
Tai sprikstēja meitiņom,
Uz puiseišim verūtīs.
174 [Kārsavas Ldz].

59574v1.

Sprikstāt sprikst kačam acs,
Uz paļietu verūtīs;
Tai sprikstāja Jureišam,
Uz Buorbolas verūtīs.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

59575.

Spridz acteņas vonogam,
Uz visteņas verūtīs;
Spridz acteņas Juoneišam,
Uz Vikcetitis verūtīs.
365 [Sakstagalas Rz].

59576.

Spriņģo, danco tautu meita,
Uz vērdiņa griezdamās;
Darbiņos nepanāca
Dažu vecu māmuliņ'.
413 [Stendes Tl].

59577.

Stabuļņīka ļaigaveņa
Ni kaziņas naturē;
Vīnu kazeņi turē,
Tū nūkuova stabulei.
18 [Andrupenes Rz].

59578.

Steidzīsi, Albini,
Dreižuok iz sātu!
Vylks tov's i bērnaņs
I iznosova.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

59579.

Suns mina Anniņu
Uz rīku sili,
Gāliņa karājas
Kā tīterami.
214 [Lažas Azp].

59580.

Suns rēja pierzdams
Pierts pakaļēja;
Visi veci brūtgāni
Panākstose.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Suns rēja pirzdams
Pirts pakaļā;
Visas vecas brūtītes
Panākstos.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 115 -

59581.

Sūdu ratus nejūdzat,
Puišus līdzi nevedat!
Lūzīs rati, plīsīs rati,
Izbirs puiši ceļmalā.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

59582.

Svaineit, munu kukaineiti,
Tu nūsleiki ķeiselī;
As gribjēju ratavuot,
Maņ aiz smīkla navarāja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59583.

Svuoteņam, brālīšam
Mīgs apnuocja vokorā;
Varbyut grib paguleit
Vīnā cyuku pogolmā.
143 [Jāsmuižas D].

59584.

Svuotiņš guoja svuotiņūs,
Svuota vuorda gribādams;
Dabuos lela pokmelīša,
Dabuos smolku žagariņu.
465 [Varakļānu Rz].

59585.

Svīteņš juoja gīzeņuos(?),
Bārnus slēdze teineitī;
Atsaverās atpakaļ,
Bārni veļās pakaļā.
182 [Kaunatas Rz].

59586.

Svuots svuots pats narods,
Vysa tova draudze kruoc!
Cyts aizmidzis, cyts namīts,
Cyts uz kuoju stuovādams.
247 [Makašānu Rz].

1. Svuots svuots i
Pats narods,
Kad uz juo
Vysa draudze šņuoc.
182 [Kaunatas Rz].

2. Anes svuots
I pats narods,
Ka juo vysa
Draudze šņuoc.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

3. Atskreja viņa
Gola svuots
I pats narots,
Vysa juo družba kruoc.
168 [Kalupes D].

4. Ak tu svuots, pats naruods,
Vysa tova draudze kruoc!
365 [Sakstagalas Rz].

59587.

Svuots pats narods,
Kaida jam družba beja:
Kurs i leiks, kurs i greizs,
Kurs ar kuoji navasals.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

1. Ak tu sovos [svuots?], pats i narots,
Kuodu družbu salasējis:
Cits beja leiks, cits beja graizs,
Cits ar acim navasals.
168 [Kalupes D].

59588.

Tuo golda svuots naradz,
Ka juo vysa draudzja kruoc;
Kū jīm čortu padareis,
Ka jim taida udačeņa?
295 [Ozolmuižas Rz].

59589.

Viņa gola svuots narots,
Ka juo vysa družba kruoc;
Kai jai beja nakruokt,
Šārva uodu saruovus'.
143 [Jāsmuižas D].

59590.

čužais svuots, pats naruods,
Ka juo vysa družba kruoc.
Bajercjanis talercjanis,
Panuokšnīki cibucjani.
194 [Krāslavas D].

59591.

Sveši ļauži gribējās,
Lai sader, lai sader.
Nederēšu, nederēšu,
Jūs to dumpi uzcēlāt;
Jūs to dumpi uzcēlāt,
Jūs' brālītis sievu grib.
129 [Gudenieku Azp].

59592.

Svēta svēta tā meitiņa,
Ne tā dzied, ne runā;
Tā ar savu svētumiņu
Vellam kurpes šūdināja.
Kad pašuva vellam kurpes,
Brauc ellē grabēdam'.
282 [Nīcas Lp].

- 116 -

59593.

Svilpoj vējiņš sileņā,
Traucej munu kumeliņu.
Iztraucā tū Zolīti,
Ar pušim runojūt.
174 [Kārsavas Ldz].

59594.

Staršais staršais,
Kai vēja staršais!
Vēl myusu ciukom
Lobuoks staršais.
236 [Līvānu D].

59595.

Strodi rodi kalniņā,
Kluonešnīku lejiņā.
Sunavīši malni ļauds,
Tī pa dyumi vuolejās.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

59596.

Nn. saimniece, nabadzīte,
Zemu vilka vēderiņu,
To tai dara kāpostiņi,
Kam nedeva nabagiem.
200 [Kuldīgas Kld].

59597.

Šais mājās vairs nenāktu,
Kaut ar valgiem mani vestu:
Kūtri zirgi, māla zeme,
Paši puiši dzērājiņ'.
605 [Skolas].

59598.

Šajās mājās slinkas meitas,
Puiši gāja govju slaukt,
Meitas guļ sētmalā,
Suņi laka slauktuvē.
24 [Asares Il].

59599.

Šai sētā slinkas meitas,
Istabiņa neslaucīta;
Istabiņa neslaucīta,
Kaŗotītes nemazgātas.
532 [Dobele Jg apr.].

59600.

Šaura šaura man actiņa,
Es meitiņu cauri redzu;
Vai bij šķilta, vai perēta,
Vai palika vanckarē.
127 [Grostonas Md].

59601.

Šauras šauras man actiņas,
Es puišeli cauri redzu:
Divas stundas kājas āva,
Trešo lika cepurīti.
282 [Nīcas Lp].

59602.

Paipala teica savu meitu,
Kas to slinku nezināja?
Piecas stundas kājas ava,
Sestai muti nomazgāja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59603.

Tautiets stundu kājas āva,
Otru stundu jostu joza;
Tai trešā stundīnā,
Tad uzlika cepurīti.
282 [Nīcas Lp].

59604.

Pūren' savu meitu teica,
Kas to zeņķi nezināj'?
Piecas stundas kājas ava,
Sestāi rokas pūtināj';
Septītei stundiņei,
Tad apsēja nēzdaudziņ'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59605.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kāda vaina Rīgas puišiem:
Divi stundas kājas āva,
Trešo rokas pūtināja.
166 [Kalsnavas Md].

59606.

Šaidi taidi muscipeni
Nadzer myusu olūteņ';
Sātā dzēŗa auzu sulu
Ar vysomi sānolom.
143 [Jāsmuižas D].

59607.

Šaidi taidi sabraukuši,
Sila pīpu lasītuoji;
Nabyut' myusu meitas tautuos,
Vysas meitas salasītu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

59608.

Šaidi taidi sabraukuši,
Syla pīpu laseituoji;
Nav nivīna gudra veira,
Ar kū maņ parunuot.
89 [Dricēnu Rz].

- 117 -

59609.

Še atnāca kāzu meitas,
Goda meitas likdamās;
Kāda vella godībiņa,
Pieci bērni pakaļā:
četri dēli arājiņi,
Piektā meita malējiņa.
46 [Beļavas Md].

59610.

Še sanāca lepni viesi,
Ko mēs lepnus mielosim?
Sūtām kaķi peles riet,
Kausim paši vāverēnus;
Gaiļam dūra pasekstē,
Suvēnam sniķerē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59611.

Še nāca Liepene,
Lai viņu daudzina;
Kas tādu kretulu
Daudzinās?
129 [Gudenieku Azp].

59612.

Še nāca Grietiņa,
Lai viņu lūko;
Sarūsti, sapeli,
Mūs' puiši negrib;
Mūs' pašu ciemā
Labākas meitas.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Šei nāca Jānītis,
Lai viņu lūko;
Sapelis, sarūsis,
Mūs' meitas negrib;
Mūs' paša ciemā
Labāki puiši.
129 [Gudenieku Azp].

59613.

Šei sēd i Gelīte
Kai īgrūžuota;
Lyudzams i, Pīter,
Grūžoji uorā!
389 [Silajāņu Rz].

59614.

Ša tjav, ša tjav,
Pynckulis taids!
Kam leidi duorzā
Uobuļus zagt?
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

59615.

Šys Pīteris sovu muosu
Vad tiergā i opluotā;
Ni puordevja, ni izmeja,
Vad uz sātu rauduodams.
143 [Jāsmuižas D].

59616.

Šeit Anniņa gūda gaška,
Šeit pi golda sādātuoja;
Es redzēju sētiņā,
Ceplī palnus rušynuoja.
389 [Silajāņu Rz].

59617.

Šur juodams, tu Juoneiti,
Dasu sātu sataisēji;
Cikom kuozas daguļuoji,
Suņi sātu rozvolkuoja.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

59618.

Unguriešu tāšu bikses
Brauc ar āzi beznīcā;
Kamār paši beznīcā,
Vilks or āzi siliņā.
377 [Sāvienas Md].

59619.

Krustpiliešu tāšu bikses,
Brauc ar āzi baznīcā;
Kad tas āzis rikšus skrēja,
Tad tie rati denderiski.
1 [Ābeļu (Salas) Jk].

59620.

Mujēnieši, pelēcīši,
Kājām tek baznīcā;
Burtniecieši, barondēli, -
Zviegtin zviedza kumeliņi.
84 [Dikļu Vlm].

59621.

Vuorkavīši, pūra galvas,
Brauc ar kuci lauluotīs;
Leivuonīši, nabēdnīki,
Apguož ceļa maleņā.
236 [Līvānu D].

59622.

Vuorkavīši, pūda golvys,
Brauc ar kaula ratenim;
Ungurīši, nabēdnīki,
Apguož ceļa maleņā.
236 [Līvānu D].

- 118 -

59623.

Šis Juoneitis lilejuos,
Ka boguota tāva dāls,
Bet ka braucja ponuoksnūs,
Zirdziņš pota navylka.
414 [Stirnienes Rz].

59624.

Šys Juoneits svuotūs brauktu,
Nava loba kumēleņa;
Šest uz suņa, jam aiz astes,
Duj duj nebeduj!
18 [Andrupenes Rz].

1. Augustam, bruoliņam,
Navā sova kumēliņa;
Sēst uz cyukas, jem aiz astes,
Duj duj nibeduj!
389 [Silajāņu Rz].

2. Jānis grib svātos braukt,
Nav tam sava zirga;
Sēd uz kaķa, ņem aiz ļipas,
Duj duj duj!
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

59625.

Tys Jezups i zyrga prosa,
Kur maņ beja zyrgu nemt?
Sēstīs, Jezup, uz cyuceņas,
Nem aiz lipas duj duj!
365 [Sakstagalas Rz].

59626.

Šys Jezups lilejuos
Kai lelais muižynīks;
Ka daguoja kuozas dzert,
Brauc, naudiņas maklādams.
389 [Silajāņu Rz].

59627.

Šis Nn. lilejuos
Ar myus' meitom puorgulēt.
Apēdi zēveles,
Na myusu meitiņas!
389 [Silajāņu Rz].

59628.

Šys puiseits puorsu vedja,
Pats tuo puorsa nastuovēja;
Pats stuovēja grivinīku,
Puorsu vedja palcinīku.
143 [Jāsmuižas D].

1. Šis Juonīts puorsu vedja,
Pats to puorsa nastuovēja;
Puorsu vedja palcinīkam,
Pats stuovēja grivinīku.
143 [Jāsmuižas D].

59629.

Šis svuotenis šūvokor
Zvierbuleiša pruoteņā:
Atsasēds pi golda gola,
Piļnavava golda steura.
326 [Preiļu D].

59630.

Šis Nn. vaicoj:
Kaida lūpa itej goļa?
Vai tu oklys naredzēj?
Vaca vaca valna paslēpiņa.
18 [Andrupenes Rz].

59631.

Šis Jezups, šur braukdams,
Voska ripi tacynova;
Uz Aņeites tacinova,
Uz Vereites iztecēja.
143 [Jāsmuižas D].

1. Šei muosiņa šūvosor
Voskā vīn tacynuoja;
Uz Juoneiša tacynuoja,
Uz Pītera uztecēja.
389 [Silajāņu Rz].

59632.

Šei Brigita šūvosor
Ar treis puiši ortu guoja,
Ar vīnu ortu guoja,
Ar ūtrū ocāt;
Ar trešū mīlamū
Sāklu nese teirumā.
143 [Jāsmuižas D].

59633.

Šūpavasar šis Jurīts
Vysas meitas darbā lika:
Ar Jūlīti ortu guoja,
Ar Teklīti nuecēja,
Ar Mileiti nūviluoja.
168 [Kalupes D].

59634.

Sei Margita svaibejuos [kņaibejuos],
Ni āduoja, ni dzāruoja,
Ni aiz golda sādātuoja;
Ka tu beji gryuta buoba,
Kuo tu brauci vesšonuos?
326 [Preiļu D].

59635.

Šei Zolīte šūvosor
Nu pakrēsļa pakrēslī;
Tai sacīja ļūžnuodama:
Pīmess maņ pogostā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

- 119 -

1. Šei Zolēte šūvosor
Nu pakrēšļa pakrēslī;
Tū sacēja lūduodama:
Pimess ļaudis pogostā.
326 [Preiļu D].

2. Šei muoseņa šūvosor
Nu pakrēšļa pakrēšlī;
Tū sacēja gulādama:
Pīmjass ļaudis pogostā.
143 [Jāsmuižas D].

59636.

Šī ponuoksni līlejuos,
Ka šī leli bagaturi;
Kas šī taidi bagaturi,
Sovas peickas naturēja!
Pokol' peicka bez izšvega,
Tei uboga darinuota.
414 [Stirnienes Rz].

59637.

Šei svuočiņa lēlejuos,
Aukstas školas izguojuse;
Iz ceplīša sādādama,
Ar dukuru vystu rauga.
168 [Kalupes D].

59638.

Šei Māriņa ganūs guoja,
Puišus laidja kļētiņā;
Nyu Māriņa vaca perža,
Malnuoka kai vacuo kerze.
143 [Jāsmuižas D].

59639.

Šīs meitiņas lielījāsi,
Lielas darba darītājas;
Gultā saule uzlecoti,
Gultā saule norietoti.
24 [Asares Il].

59640.

Šitā pate meitenīte
Būtu mana līgaviņa,
Kaut tik ilgi nesnaudusi
Papārdīšu krūmiņā.
519 [Zūru Vp].

59641.

Šie puisīši priekš manimi,
Vai bijuši, nebijuši;
Diedziņāji savērusi,
Vējiņāji palaidīšu.
85 [Dobeles Jg].

1. Šie puisīši priekš manīm,
Vai bijuši, nebijuši;
Pavadā savērusi,
Vējiņā palaidīšu.
85 [Dobeles Jg].

59642.

Šķic, projām, buč, projām,
Basenieku bucentiņi!
Grāvenieku baltas kazas
Ne viersū neskatāse.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59643.

Škic, uz sātu, škic, uz sātu,
Viņa gola padruškiņas!
Navā myusu bruolinimi
Ni uz kuo i pasavērti.
466 [Vārkavas D].

59644.

Šķita vilku dīrājam
Viņā lauka galiņā;
Mūs' Anniņa kājas āva,
Uz akmeņa sēdēdama.
344 [Rembates Rg].

59645.

Šķīlu guni, velku guni,
Nava labi istabā:
Puiši meitās aizgājuši,
Bikses vadzī sakāruši.
572 [Tukums Tk apr.].

59646.

Šū Verīti peles vylka
Pa tīm guļbu mātruojim.
Šis Juonīts pakaļ skrēja
Ar tim kūka kadakim.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

59647.

Šorīt bija liela migla,
Liela skāde notikusi:
Cūka puisi nogulēja
Sīkā kārklu krūmiņā.
398 [Skrundas Kld].

59648.

Šogad kāzas trai rai rai,
Citu gadu pirtei vai vai vai!
Mīļš mans vīriņš,
Turi manu gāliņu;
Mīļa mana māmiņa,
Brauki manu vēderiņu!
271 [Milzkalnes (Šlokenbekas, Cērkstes) Tk].

- 120 -

59649.

Šonakt bija liela sala,
Liela skāde notikusi:
Otras puses dziedātājas
Ar puišiem sasalušas.
Puiši teica - saule lēca,
Meitas teica - mēnestiņis.
72 [Cesvaines Md].

59650.

Šovakar saskrēja
Div tautas kopā,
Nu var cits citu
Langāties.
605 [Skolas].

59651.

Šūvosor ūzuliņi
Ni zīdēja, ni lopuoja;
Šūvokor myusu muosas
Ni runuoja, ni smējēs.
Sēd, golvas nūlaiduses
Kai rudiņa mīžu vuorpas.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59652.

Šur atnāca tautu meita
Klučku putras paēdusi,
Kā tie klučki cilājās,
Tā pakaļa žāvājās.
410 [Stāmerienas Md].

59653.

Šveikstēt sveikst sveši ļaudis,
Kū jī šveikst, kū našveikst?
Šveikstādami, pekstādami
Nūsakūdja dagunim.
389 [Silajāņu Rz].

59654.

Ta ta meita mīkstčaulīte,
Bimba vien, bimba vien!
Rītā blusa iekoduse,
Cauru dienu sabimbāj'.
277 [Naudītes Jg].

59655.

Tai māmiņai viena meita,
Aizkrāsnē vērbdināja;
Prūšam galvu pievērpusi,
Circeņiem deguntiņu.
355 [Rucavas Lp].

59656.

Tais mājās es vairs nenākšu,
Kad ar valgiem mani vestu:
Kūtri zirgi, mālu zeme,
Un tie puiši dzērājiņi.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59657.

Tām parād' meitiņām
Kumeļš zviedza vēderā;
Mani balti bāleliņi,
Celiet stalli pagalmā!
373 [Sarkaņu Md].

59658.

Tam puisīšam tāda mode
Kā manam kucenam:
Kur saoda talkas smaku,
Tur tas skrēja kaulus grauzt.
42 [Bauskas B].

59659.

Juonīšam taida doba
Kai Māčānu sunīšami:
Vakar labi pabaruoju,
Šūrīt agri attecēja.
466 [Vārkavas D].

1. Stavišam tuods pruoteņš
Kuo vuocīša kucītei:
Zīmā labi pabaruoja,
Šūdin pats attecēja.
168 [Kalupes D].

59660.

Tas Jānītis ar Trīnīti
Kope ziergus sajūguši;
Vienam bija ratu priekša,
Otram ratu pakaļiņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59661.

Tys Pīters, lyskys mjāļa,
Myusu dzīšmu atjāmuos;
Trums tovā kakleņā,
Tūzna mjālis galeņā!
89 [Dricēnu Rz].

59662.

Tys Andrīvs šlampu šlampu
Pa būdem, zūses lipas vaicuodams.
Vai okls bej', neredzēj',
Zūses lipa maliņā!
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

59663.

Tas puisītis nevesels,
Sevī vien lūkojās.
Dod vērdiņu nabagam,
Lai par tevi Dievu lūdz!
132 [Ikšķiles Rg].

- 121 -

1. Tas Jānītis nevesels,
Sevī vien lūkojās.
Dod petaku nabagiem,
Laid par sevi Dievu lūgt;
Liec par sevi Dievu lūgt
Madaliņas baznīcā!
248 [Mālpils Rg].

2. Saki tiešām, Anniņa,
Vai tu esi nevesela?
Doš' vērdiņu nabagam
Madalienas baznīcā,
Likš' par teiv Dievu lūgt.
291 [Orgresgala Rg].

59664.

Tys Ontons i gūda puika,
Vysu gūdu gūdeituojs,
Voi tu vīns nagūdnīks,
Vysu gūdu gūdeituojs!
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

59665.

Tys Juoneits, še īdams,
Škitās kauna naredzēt;
Pošā pyrmā vokorā
Apsavēme pyuneitē.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59666.

Tys Pīters te atguoja
Nasukuotu naprīteli.
Ej uz mežu, ej uz mežu,
Sukoj sovu naprīteli!
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

1. Atskrējusja tei Tekleitja
Nasukuotu naprīteļi.
Aj uz sātu, kuop uz cepļa,
Sukoj sovu naprīteļi!
170 [Kapiņu D].

59667.

Tys kristtāvs lobs cylvāks,
Grib ar mani parunuot.
Aj aiz vuortu, sasīņ jyuzys,
To ai mani parunuosi!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59668.

Tys Ontonys šur verās,
Nag jis gryb mani jimt?
Grīzīs rotu skrytuļī,
Na pi muna augumeņa!
295 [Ozolmuižas Rz].

59669.

Tys Jezups līlejuos,
Ka šis lels skrūdereits.
Uz Bolvim, uz Bolvim,
Ubogim kuļu šyutu!
465 [Varakļānu Rz].

59670.

Tys Juoneits lobs cylvāks,
Atnes Bronei yudesneņa!
Maņ ir maltu drupaneņa,
Iztaisīsim karašeņu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

59671.

Tys Justyns tai gribjāja,
Ka as jū vīn daudzynuotu;
Keida tu man zalta līta,
Ka as tjavi daudzynuošu?
247 [Makašānu Rz].

1. Tai gribēja tys Jurīts,
Kab jū viņ daudzinuotu;
Voi tu man lela līta,
Kai es tevi daudzinuošu?
605 [Skolas].

2. Tai grybēja tys buoleņš,
Kab jū vīnu daudzynuotu;
Kaids tu te muns Reigys piļs,
Kai mes tevi daudzynuosim?
314 [Pildas Ldz].

3. Tai sacjāja tei Madaļa:
Mani viņ i daudzynuoja.
Ec kur taida līta beja,
Ka as tevi daudzynuotu!
605 [Skolas].

59672.

Tis puisītis gan gribēja,
Ka mēs jū apdzīduotu;
E kur tevī lila līta,
Ka mēs tevi apdzīdam!
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

1. Tei Julīte gaidīt gaid',
Ka es jū apdzīduotu;
Kas tu manim lela līta,
Ka es tevi apdzīduošu?
35 [Baltinavas Abr].

59673.

Grib, grib Matilde
Apdzīžama,
Kas šei taida loba līta
Apdzīžama?
465 [Varakļānu Rz].

1. Grib, grib Aļozs
Apdzīžams.
Ka šis taids loba līta?
Ni tī kuo apdzīduot,
Ni uz kuo pasavērt.
465 [Varakļānu Rz].

- 122 -

59674.

Gribēja tas Pēteris,
Lai piedzied, lai piedzied;
Ko tu vēju piedziedāsi,
Kad nevienas nezināj'?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59675.

Rīdzenieki mīļi lūdza,
Grib lai viņus apdziedot;
Maksā man pieci mārki,
Tad es jūsus apdziedāšu!
286 [Nītaures Rg].

1. Gribi, gribi Anna
Apdziedama.
Kas šī laba lieta
Apdziedama,
Maksā pieci mārki,
Tad es tevi apdziedāšu!
184 [Ķēču Rg].

59676.

Tys Kazmers ortu guoja,
Jyuzas kuoŗa bārza zorā;
čorts jū zyna, kur propala,
Kas tuos jyuzas ukrala?
326 [Preiļu D].

59677.

Tys Juoneits līlejuos,
Ka jis lels bagatnīks;
Kaids valna bagatnīks,
Uts pa iuzom volkuojuos.
365 [Sakstagalas Rz].

59678.

Muns svuoteņš līlējuos,
Asūt lels bagaturs;
Treis kapeikas kabatā,
Symtu vutu apaklē.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

59679.

Tas puisītis lielījās,
Ka tam bijis naudas daudz;
Viena naudas kapeiciņa,
Tā pie vīzes pielipusi.
605 [Skolas].

1. Tas puisītis līlijās,
Ka jis lels bagatnīks;
Vīna pati kapeiciņa,
Tei pī nobas pīlipusi.
472 [Vecgulbenes Md].

2. Tys Pīters līlejās,
Ka jys bogots tāva dāls;
Vīna pate kapeiciņa,
Tei pi pīres pīlypuse.
358 [Rugāju Abr].

3. Tys Pīters līlejuos,
Ka jis lels bagaturs;
Vīnu kapeiku turēja,
Tū pī pīres lypynuoja.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

4. Tys Juoneits līlējās,
Raugas lels bagaturs;
Vīnu rubli tys turēja,
Tū pi pīres pīlepēja.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

5. Tys Juonīts līlejuos,
Ka jis lels bagaturs;
Vīnu kapeiku turēja,
Tū pi pupas dalepēja.
247 [Makašānu Rz].

6. Līlejuos šys svuotenis,
Pats lelais muižinīks;
Vīnu kapeiku turēja,
Tū pi daguna dalepēja.
143 [Jāsmuižas D].

7. Tei meitiņa līlejuos,
Ka ir lela bogotneica;
Vīnu kapeiku turēja,
Tū pī gurna dalepēja.
365 [Sakstagalas Rz].

8. Lielejuosi šys svuotenis,
Kai lelais i bagaturs;
Vīnu kapeiku turēja,
Tū pi čūksta dalepēj'.
143 [Jāsmuižas D].

9. Šis Juoneits līlējuos,
Bogota i tāva dāls;
Vīnu kapeiku turādams,
Tū uz pleša dalepēja.
605 [Skolas].

10. Tu, Pranc, lels bagaturs,
Vīna poša kapeiceņa;
Vīna poša kapeiceņa;
Pi apkakles pīlypusja.
174 [Kārsavas Ldz].

11. Lilejuos šis Petrīts,
Ka šis lels boguotnīks;
Vīnu kapeiku turāja,
Tū pi ūksta daļapjāja.
143 [Jāsmuižas D].

12. Ša slyvyna tū Ontonu,
Lelu tāva bagatari;
Vīnu kapeiku tuŗāja,
Tū aiz lyupys pīļepjāja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 123 -

59680.

Tys Pīters līlejuos,
Ka jis lels bagaturs;
Vīns uozeits turējuos,
Ar ūtrū kuozuos juoja.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

59681.

Tys Juonīts līlījās,
Ka jis lels bagaturs;
Cīmā ceplis, mežā molka,
Reigā mylti pitļavuoti.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

59682.

Tys Juonīts līlījās,
Ka jis lels bagaturs;
Ni ir suņa, ni ir kača,
Taida sāta kai pi zača.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

59683.

Tis svuotiņš liļijuos
Kai lelais muižinīks;
Vysu nakti pupas kyuļe,
Dziernav' puse mugorā.
389 [Silajāņu Rz].

59684.

Tas Jānītis jauns teicās,
Kas velns to jaunu dod:
Jau māmiņa svārkus auda
No bārzdiņas dzinumiņa.
132 [Ikšķiles Rg].

59685.

Tys Ontons tai sacēja,
Lai raun valns tū Katreiti;
Še ir Dīvys, nava valns,
Še Ontons pī Katreitis.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59686.

Tys puisīts nabadziņš
Iz kuoziņām šanavajās,
Pašu zūbu kaktiņā
Vardes kuojas korajās.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

59687.

Tys puisīts, nabadziņš,
Uz kuoziņām taisijās,
Skova buordu, šova bikses,
Asti grīza gradzanā.
36 [Balvu Abr].

59688.

Tis puisītis nabadziņš,
Nu skaliņu sataisīts;
Jo pi meitom tuvuojās,
To skaliņi grabējās.
472 [Vecgulbenes Md].

1. Tis Juonīts nabadzīts,
Nu skalinīm sataisīts;
Kuo iz meituom skatējās,
Tuo skaliņi grabējās.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

59689.

Tas puisītis piena rullis [bullis?],
Tas ir labs Rīgā braukt,
Tas izvilka vezumiņu
No dumbrāju dumbrājiem.
203 [Kurmenes B].

59690.

Tautiņas bēga,
Žagari bira,
Ubagi nabagi
Lasītāji.
281 [Neretas Jk].

59691.

Toutu dāls lēlejās,
Vacuo molka pogolmā;
Muns buolins nazalēlej,
Vacī rudzi orūdā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

59692.

Tautu dēls lielījās,
Brūnas govis laidarā.
Nabadziņam piena gribas,
Pats par ganu solījās.
241 [Lubānas Md].

59693.

Tautu dēls lielījās,
Brieža gaļu vien ēdot.
Mana veca māmuliņa
Aitas kāju iedevusi.
241 [Lubānas Md].

59694.

Tautu dēls lielījās,
Baltu putru vien ēdot.
Kur tas ņēma baltu putru -
Ne gotiņu, ne telīšu.
241 [Lubānas Md].

- 124 -

59695.

Tautu dēls lielījās,
Dūkans bēris tam stallī.
Uz baznīcu tas aizbrauca
Pussprāgušu kleperīti.
241 [Lubānas Md].

59696.

Tautu meita lielījās:
Man bij treji precinieki.
Ej tu, mele, nemelo,
Pate lūdzi tautu dēlu!
137 [Irlavas Tk].

59697.

Tautu meita, rudacīte,
Kam tu līdi aizkrāsnē?
Tu nobridi kaķei bērnus,
Kuņai stulbus kucēnus.
413 [Stendes Tl].

59698.

Tās mājās slinkas meitas,
Savas mājas neapkopa.
Kur iedamas, tecēdamas,
Nātras vien atradīs.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59699.

Tā Annīte vīru grib,
Ļodzīties ļodzījās;
Rīkšu rīkšu pa dibenu,
Kad tik jauna vīru ņem!
291 [Orgresgala Rg].

59700.

Tā meitiņa priecājās,
Kad bagāta saiminiece;
Viena pati līka ķēve
Bubin' staļļa dibenā,
Es ceļāji sasatiku
Ar nūjiņu staigājam.
427 [Tadaiķu Lp].

59701.

Tei Aņeite izalika
Tik jauna meiteneite;
Piertī veiru nūsluopēja
Ar pīcīm bērniņiem.
236 [Līvānu D].

59702.

Tij meitiņa, šur nākdama,
Jauna vien daudzinās;
Mājās gaida vecais vīrs
Ar pieciem bērniņiem.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

59703.

Tā Annīte ar Minnīti
Bij lielos ienaidos,
Nu tās abas salabušas,
Panākstos lūgdamās.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

1. Visu laiku tas Jurīts
Ar Kārlīti ienaidā,
Nu tie labi sasatika,
Vedējos lūgdamies.
319 [Plāteres Rg].

2. Visu laiku tei Muoreņa
Ar manīm īnaidā,
Nou jei mani dasaloudze,
Panuokšūs gribādama.
11 [Aknīstes (Aknīšas) Il].

59704.

Tei Buorbola vokorūs
Piercinīs i īzapierka;
Devja storu, devja ūtru,
Gryudja vysas jyuzinīcas.
494 [Viļānu Rz].

59705.

Šei Verīte ponuoksnūs
Piercinīs īsapierka:
Deve sīru, deve pīnu,
Gryude vysu sulu pūdu.
465 [Varakļānu Rz].

59706.

Zoseite i krystamuotēs
Piercin vin īzapierka:
Gryude iuzys, gryude ūtrys,
Gryude vysys našyutuos.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59707.

Muora mani mīli lyudzja,
Kab panimtu ponuoksnūs:
Deve kraklu, deve ūtru,
Gryude iuzas našiutuos.
174 [Kārsavas Ldz].

59708.

Tei Marīte ponuoksnūs
Piercinit īsapierka:
Devja cymdus, devja zečes,
Styumja yuzas sašyutuos.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

59709.

Tys Jākubs panuoksnūs
Piercinīs īzapierka:
Vysu dīnu dasas dēja,
Lai jū jemtu panuoksnūs.
247 [Makašānu Rz].

- 125 -

59710.

Šei Anīte Julītei
Padruškuos i īsapierka:
Djavja grošu, djavja ūtru,
Djavja vysu calkavū.
389 [Silajāņu Rz].

59711.

Tys Ontons ponuoksnūs
Piercin vin īzapierka:
Gryuda vīnu, gryuda ūtru,
Gryuda vysu grivīnīku.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59712.

Tys Odums i vedējūsi
Piērciņūs i īsapierka:
Vysu teļa pakaļeiti
Ubogimi izdalēja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Tys Francīts brālinīkūs
Pierciņ viņ īsapierka:
Vysu teļa pakaleiti
Ubadzem rozdalēja.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

2. Tys Pīters ponuoksnūs
Pierciņ viņ īzapierka:
Ubogim rozdalēja
Vysu teļa pakaleiti.
551 [Ludza Ldz apr.].

3. Tei Madaļa podruškuosi
Mušeņ pierktūs īzapierka:
Vysu teļa pakaļeiti
Ubogimi rozdaļāja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

59713.

Šei Salīte gūvi devja,
Padruškuos lauzdamuos;
Kad Monīte gūvi jēmja,
Tur aiz astes rauduodama.
466 [Vārkavas D].

1. Šei Gelīte gūvi deve
Padruškuos sūleidamuos;
Kai pajēme padruškuos,
Raun aiz astes rauduodama.
18 [Andrupenes Rz].

59714.

Tei Geleite kuozuos brauca,
Spūles buoze ozūtē;
Byus darbeņš bruoļinīkim
Šūvokor škabynuot.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59715.

Tautiņās trīs meitiņas,
Visas trīs ceplī guļ,
Pašā cepļa dibenā
Visu laiku mātes sauc.
198 [Krustpils D].

59716.

Saleniekam divi meitas,
Abas divas ceplī guļ;
Jau tā paša diženā
Pašā cepļa dibenā.
418 [Sunākstes Jk].

59717.

Tā sacīja tā Anniņa:
Lai iet velns panākstos!
Pat' ar Dievu, pat' ar velnu,
Pat' atnāca panākstos.
132 [Ikšķiles Rg].

59718.

Tādas vien sila bekas
Ira mūsu ciema meitas;
Nav nevienas lāga meitas,
Ar ko gudri parunāt.
449 [Ungurmuižas D].

59719.

Tuo gola padruškines
Ar zīpēm zīpējuos;
Myusu buobas tevi redzjā,
Kad tu maļavovīs
Myusu Dvinskā, kabakā,
Vaca žida kadakā.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

59720.

Tei Gelīte apsakaite,
Svīdja pynkas aceplē,
Es, ustobu slaucīdama,
Tur atrodu tovas pynkas.
Še, Gelīt, tovas pynkas,
Bile vaira nazakait!
494 [Viļānu Rz].

59721.

Tā eglīte zosu spalva,
Ne tā dzied, ne runā;
Kad tā būtu gaiļa spalva,
Tad dziedātu kā gailītis.
374 [Sātiņu Kld].

- 126 -

59722.

Tā Gustīte leišu ķēve,
Laidiet viņu klajumā;
Laidiet viņu klajumā,
Simts ēzeļu pakaļā!
358 [Rugāju Abr].

59723.

Tei Zoleitja līļājās,
Ka šei lyla struodneiceņa;
Cikom muotja pļautu syuta,
Vylks nuzoga tovu sierpu.
365 [Sakstagalas Rz].

59724.

Tys Jurīts līlejuos
Kuopt ar dasu debesīs;
O lyudzams, tu nakuop,
Dasa lyuzs, nūzasissi.
465 [Varakļānu Rz].

1. Tai līlējuos tys svuoteņš,
Kuopt ai dasu debesīs.
Dasa tryuka, tu nūkriti,
As ai vazu mugorā.
314 [Pildas Ldz].

59725.

Tys Beņuks i līlejuos,
Ka šam sātā zalta koza;
Kā šam sātā zelta koza
Del pasugas cīši loba.
Kas nu taidas zalta kozas,
Ka ni vīna kozulāna.
35 [Baltinavas Abr].

59726.

Tās nav muļķi, meža bekas,
Tās kalpiņa freilenītes!
Ar cimdiem govis slauca,
Saulessargu turēdamas.
347 [Rendas Kld].

59727.

Tei Ludeite līlejuos:
Vysa gona, vysa gon;
Tev nava, i tev nava,
Špišku Jurkas, tuo nava.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59728.

Tei Madaļa šur atbrauca
Kosojom lytkom;
Citi gosti ēsti prosa,
Tei Madaļa lytkas kosa.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

1. Cyti gosti gaļas prosa,
Juoneits sovas lytkas kosa;
Cyti gosti gaļas prosa,
Juoneits sovas lytkas kosa.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

59729.

Tja atbraucja tei Juleitja
Sosojuomi litkeņom;
Cytys meitys olu dzer,
Juleitja i lytkys kosa.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

59730.

Tā Anniņa Dievu lūdza
Deviņās baznīcās;
Kad to puiši nemīlēja
Sestdieniņas vakarā.
291 [Orgresgala Rg].

59731.

Tei Mareite līlejuos,
Ka bej gudra un boguota;
Kad atguoja vasariņa,
Suni styume pa kryumim.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59732.

Tei Marētei līlejuos,
Kad boguota tāva meita;
Skudres depi izādušas
Slapnajā vosorā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59733.

Tā māmiņa savu meitu,
Rīgā deva ēvelēt;
Pieci poļi ēvelēja
Rīgas ielas maliņā.
14 [Alsviķa Vlk].

59734.

Tas nebija mans kauniņis,
Ka es dziedu bezkaunīgi;
Tā brālīša vaina bij,
Kam ņem jaunu līgaviņu;
Kam ņem jaunu līgaviņu,
Mani lūdza dziedātāju.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59735.

Tei Paulīte līlējas,
Ka jei beja smuka meita;
Cik tur valla šmukumiņa,
Kaŗaveirim izgulāta.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

- 127 -

59736.

Tij meitiņa līlijās:
Veseliška mātes meita;
Ik sestdīnas māte brauca,
Laitītājus meklēdama;
Laitītājus nedabuja,
Ķēvi vien nodzonāja.
241 [Lubānas Md].

1. Šei meitiņa līlējuos:
Veselīga struodinīca;
Muote zyrgu nūbraukuoja,
Laitētuojas maklādam';
Laitētuoja atsacēja:
Valns juos vysas puorlaitēs.
389 [Silajāņu Rz].

2. Līlejuosi myus' muoseņas:
Veseleigas meitineites;
Ik sastdīnes muote brauce,
Laiteituojas maklādama.
143 [Jāsmuižas D].

59737.

Māte kuili nojādīja,
Laitītāja meklēdama,
Dodiet, radi, neliedziet,
Kuiļam pāri nadariet!
158 [Jumpravas Rg].

59738.

Tys bruoleitsi līlejuos
Kai lelaisi bagaturs;
Vakar muote skraidelēja,
Maizes kaņčus lasēdama;
Maizes kaņčus lasēdama,
Suoļa sauvis zyčēdama.
182 [Kaunatas Rz].

1. Nazalīlej, tu Juoneit,
Nāsi lels bagaturs!
Vakar tova muotja guoja,
Suoļa sauvis laseidama;
Suoļa sauvis laseidama,
Maizis kaņča praseidama.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

59739.

Tai sacēja tys Mikels:
Ka ni ai kū nazakovu.
Vīnu reizi Rykovā,
Ūtru reizi Bykovā;
Trešū reizi Kuorsovā
Ar Kuorsovas ubadzjom.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

59740.

Tys Juonīts līlejās
Tik ar mani runuotīs.
Izej uorā, paceļ jyuzas,
Tad ar mani runojīs!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59741.

Še atbrauca tei Zuzīte
Myusu puišus kārdynuot;
Ej uz sātu, saker vepri,
Un tū pošu kārdynoj!
35 [Baltinavas Abr].

59742.

Tai sacēja tys Juoneits,
Tiks meitinis sumynuot;
Sumyn' cepļa škūrstyneņi,
Na tuos myusu meitineitis!
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Tai sacēja tys Juoneits,
Tiks padruškas sumynuot;
Sumyn' cepļa skurstyni,
Na tuos myusu podruškeņas!
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

2. Tai sacāja tei Klimenta,
Vys' puiškinus sumynuot;
Sumyn' cepļa škurstineņu,
Na tūs myusu puiškinenus!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

3. Tai saceja tys Mikels,
Tiks meitinas nūbučuot;
Nubuč' cepla škurstineni,
Na pi myusu meitenis!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

4. Tai sacāja tys Stepons,
Tiks mjatinis sumynuot;
Sumyn' cepļa caurumeni,
Na tuos myusu mjatinetis!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

5. A tai sacjāja tei Moneite,
Byus puišķinus sumynuot;
Sumyn' cepļa caurumeņu,
Navys myusu puišķineņus!
174 [Kārsavas Ldz].

6. Še atbraucja tys Ontonsi
Myusu meitu symunuotu;
Sumyn' cepļa škūrstynā,
A na myusu meitineitis!
174 [Kārsavas Ldz].

7. Še atbraucja tys Juoneits
Myusu mjaitu sumynoitu;
Sumyn' cepļa kvāpumeņus,
Na tu myusu mjaitineitis!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 128 -

8. Līlējāsi šis svuoteņš,
Tiks meitini sumynuot;
Sumyn' cepļa škūrstynā,
Na tu myusu meitenīti.
182 [Kaunatas Rz].

9. Izateicja šis Jureits,
Tiks meitiņas sumynuot;
Sumynoj tu cepļa pīri,
Na tu myusu meitineites!
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

10. Šei Marteite līlejuos
Myusu puikas sumynuot;
Ej uz sātu, kuop uz cepļa,
Sumiņ sovu dyuminīku!
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

11. Še atbrauca tei Madaļa
Myusu puišu sumynuot;
Ej uz sātu, kuop uz cepļa,
Sumyn' cepļa caurumiņ'!
35 [Baltinavas Abr].

12. Ša atbrauce tys Juoneits
Myusu meitu sumynuot;
Brauc uz sātu, līņ uz cepļa,
Sumyn' cepļa caurumeni!
365 [Sakstagalas Rz].

59743.

Tys Pīters atsasāda
Pošuos benča meitavuos;
Ni tam ēst, ni tam dzert,
Skabardzeņas juovolkoj.
358 [Rugāju Abr].

59744.

Tei Pauleite Juoneišam
Ar ubadzi zini deve;
Por tū zines davumeņu
Sūlej kraklu sašyutū,
Ka ubadze krakla prosa,
Jei turīs rauduodama.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

59745.

Tai sacēja tys Juoneits,
Nūved mani uz meitiņom;
Koč par golvu bikses mauc,
To tuo grāka nadareišu!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59746.

Tai prasēja mani Juoņs:
Nūved mani uz meitom!
Vežu, vežu uz meitom,
Cyuka soka: ruku ruku,
Juoneits soka: dūšu rūku!
174 [Kārsavas Ldz].

1. Tis Juonīts mani liudza,
Lai nūvadu uz meitiņom;
Vežu, vežu uz meitom,
Īzavedu cyuku klāvā.
Cyuka soka: ruša ruša,
Juonīts soka: duša duša!
174 [Kārsavas Ldz].

2. Tai sacēja tys Sidars,
Kab nūvastu uz meitiņom;
Vežu, vežu uz meitiņom,
Īzavedju cyuku kluovā.
Cyuka soka: ruku, ruku,
Sidars soka: dūša muna!
174 [Kārsavas Ldz].

3. Tai saceja tys Juoneits:
Nūved mani uz meitiņom!
Vežu, vežu uz meitiņom,
Nūzavede uz cyuku klāvu.
Cyuku soka: rūku raku,
Juoneits soka: dūšeņ mieluo!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

4. Tis Pīters man prasija,
Lai aizvadu meitu pūnī;
Es, cilvāks, nezināju,
Parudiju ciuku klāvu.
Ciuka soka: ruku ruku,
Pīters prosa: kū tu soki?
358 [Rugāju Abr].

5. Šis Alozis meitu prosa,
Kur maņ beja meitas jemti?
Es, meitiņa, gudra beju,
Paruodēju cyuku klāvu.
Cyuka soka: kra kra kra,
Alozs soka: nu nu nu!
465 [Varakļānu Rz].

6. Šys Odums vaicojuos:
Kur ir meitu pyune?
Es nabeju glupa buoba,
Paruodeju cyuku klāvu.
Cyuka soka: rok rok,
Odums soka: no no!
357 [Rudzētu D].

7. Tys Joseļs prosa:
Kura meitu pyune?
Es meitiņa na mulkīte,
Cyuku klāvu paruodīju.
Cyuka soka: rok rok rok,
Joseļs soka: meiluo muna!
465 [Varakļānu Rz].

- 129 -

8. Vaicuoja Juoneits:
Kur meitu pyune?
Es īvežu cyuku klāvā.
Cyuka soka: kru kru kru,
Zuzan': duška, nak tu tja?
365 [Sakstagalas Rz].

9. Raigas kungi mani lyudzja,
Kab aizvastu meitiņuos;
Vežu, vežu uz meitiņom,
Īsavedja cyuku klāvā.
Cyukas soka: ruku ruku,
Reigas kungi: mīļuo mīļuo!
174 [Kārsavas Ldz].

59747.

Nn tai vaicuoja:
Kur tje ira mjaitu pyuņe?
Voi tu oklys naredzēji:
Suņa budka latakuos.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Odums Īvai vaicuoja:
Kur meitu pyuņa?
Vai okls, naredzi:
Sētiņas molā.
503 [Višķu D].

2. Vaicuoja Meikols:
Kur meitu pyuņa?
Vai oklys, naredzi?
Sātmaļa molā,
Ūļneicas golā.
182 [Kaunatas Rz].

59748.

Vaicojās šis bruoleits:
Kur meitu pyune?
Bruoleit, apēd veiveles,
Na myusu meitas!
170 [Kapiņu D].

59749.

Tu, Onton, lapns puisis,
Jaunu meitu napazyni:
Cyuka roka kalneņā,
Tu saceji, ka meitiņa.
Cyuka soka: o o o,
Tu saceji: no no no!
503 [Višķu D].

1. Tū, Albert, vacs puisis,
Napazini meitiņu:
Cyuka roka kalniņā,
Tu dumovi, ka meitiņa.
Cyuka soka: krek krek,
Tu saciji: no no!
168 [Kalupes D].

59750.

Juris jāja raibu kuili,
Gar pakšiem sizdamies;
Kuilis gāja ŗūku ŗūku,
Juris sauca: ucaca!
398 [Skrundas Kld].

59751.

Tauks bij mūsu vedējtēvs
Kā pērnais aveniņš;
Vēl taukāka vedējmāte -
Saulītē izkusīs.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

59752.

Tautietis nokrita
No klētes jumta,
No jumta krizdams,
Nosita kuili.
40 [Basu (Bases) Azp].

59753.

Tautu dēls domājās,
Muižu vezs pakaļā;
Visa muiža pātagā,
Trim kājām kumeļā.
148 [Jaunpiebalgas C].

59754.

Tautu dēls lielījās,
Divi bēri kumeliņ';
Brauc līgavas lūkoties,
Ir paliek pusceļā.
47 [Bēnes Jg].

59755.

Tautu meita lielījās,
Sen gatava, sen vedama;
Kad atjāja precinieki,
Citas meitas sagšas auda.
49 [Bērzmuižas (Bērzes) Jg].

59756.

Tautu meita, spicdegune,
Caur žodziņu lūkojās;
Kaut man būtu adatiņa,
Es iedurtu degunā.
49 [Bērzmuižas (Bērzes) Jg].

59757.

Tavas kājas piekusušas,
Naudas ceļus staigājot;
Tu jau zini, kur tev nāve:
Elles zilā ugunī.
237 [Līvbērzes Jg].

- 130 -

59758.

Tei Zabule lielijās,
Bogota muotes meita;
Kei atguoja rudens laiks,
Pa muorkiem linu zogt;
Pa muorkiem linu zogt,
Pa klāviem juoriņus.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

59759.

Tā sēdēja panāksnieces,
Kā sēd pekas birztiņā;
Pekas gaida rīta salnu,
Kādu vēju panāksnieces?
104 [Ēdoles Vp].

59760.

Tādām meitām kāzās iet,
Kas var ugun' saujā nest;
Kas var ugun' saujā nest,
Kas var sudrab' podiem svērt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59761.

Tādus jokus neredzēju,
Kādus nu ieraudzīju:
Vistai pupi, gailim ragi,
Puisim sedli mugurā.
241 [Lubānas Md].

59762.

Tādu nelgu vēl kā tevi
Mūsu zeme nepazīst:
Ne tu proti bagātībai,
Ne skaistumam godu dot.
245 [Lutriņu Kld].

59763.

Tuoli brauču, duorgi devu,
Atsavežu natikleiti:
Ar sokumim vītu taisa,
Ar cymdim gūs slauc.
503 [Višķu D].

59764.

Tālu veda, dārgi pirka,
Pārved slinkas, netikušas;
Pāved slinkas, netikušas,
Snauž pirmā vakarā.
Pievērpuse mušai kāju,
Zirnākslītim deguntiņu.
282 [Nīcas Lp].

59765.

Te bij laba meitu zeme
Lielvārdiešu pagastā:
Te tās auga, te lapoja,
Te vecumu nosirmoja.
605 [Skolas].

59766.

Te nāca Pēcitis,
Lai es viņu godu;
Ņemš' kādu ratu rungu,
Tad es tevi godināšu.
214 [Lažas Azp].

59767.

Tec, peleite, pa stidziņu
Ar tū mozu gruomoteņu;
Aiznes ziņu Juoneišam,
Ka Aneite ponuoksnūs.
358 [Rugāju Abr].

1. Tec, zeileite, pa maleņu
Ai mozū i gruomateņu;
Nūnes zini Juoneišam,
Ka Aneite ponuoksnūs.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59768.

Teic jel, Krišīt,
Kur tevi kristīja?
Sīkos krūmos,
Pie sviķa celma.
Deviņi čigāni
Kūmās stāvēja
398 [Skrundas Kld].

59769.

Teic, māmiņ, savas meitas,
Kaut es viņas nezinātu!
Krūmu ložņas, lapu guļas,
Ne darbiņa darītājas.
24 [Asares Il].

59770.

Tev, brālīt, skalgan' rati,
Nopinkājši kumeliņi;
Nu tik kuršu uguntiņu,
Pinkulīšus svilināšu.
129 [Gudenieku Azp].

59771.

Tev, Jozup, tāda daba
Kā manam buciņam,
Kuŗu meitu ieraudzīja:
Šī ir mana, tā ir mana.
104 [Ēdoles Vp], 141 [Ivandes Kld].

59772.

Tev, Andrēj, tāda daba
Kā manam Šēferam;
Vai tu arī rada biji
Tam manam Šēferam?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 131 -

59773.

Tjav, Saver, kroma golva,
Kam tu brauci uz Tabolovu?
Tabolovā korsta sauļa,
Sadjags tova kroma golva.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59774.

Tēvi tēvi, dēli dēli,
Vai kauniņa jums nave?
Pilli staļļi bēru zirgu,
Ciemā teka ragutiņu.
355 [Rucavas Lp].

59775.

Ticīt man, voi naticīt,
Jurīts ilgi nadzeivuos;
Jam nabeja dvēselītes,
Kai cytimi puiškinim.
Jam putniņš dāravava
Ciercinīšu dvēselīti.
466 [Vārkavas D].

59776.

Tik tādas salasas
Panāksnieku meitas:
No triju novadu
Nabadzes viene.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59777.

Tik tādas bērzlapas
Panāksnieku meitas;
Sabēršu saujā, iemetu grāpī,
Pārdzīs ganiņš, būs launadziņš.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59778.

Tik vien bija labi ļaudis,
Ka mēs četri cilvēciņi:
Tupu Klāvs, linu Brencis,
Kalna Kača, lejas Ģēda.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59779.

Tik i beja skaistu meitu
Jākubneicys vokorā:
Anča meita, Mača meita,
Myusu pošu Madaleņa.
605 [Skolas].

59780.

Tiki lela, tiki rasna
Šuo vokora vuška gana,
Pavasarā izperēja
Divi mozi vucineni.
168 [Kalupes D].

59781.

Tyka, tyka šis Jezups
Nev lelā gūdeņā;
Da šam, sātā gulādams,
Ceplī palnus rušinava.
326 [Preiļu D].

59782.

Tilli tilli, vuovereit,
Pa veitula zareņim;
Tili tili, puiškineņ,
Pa meitiņu azūteiti!
522 [Zvirgzdienes Ldz].

59783.

Ty-ra-ram, ty-ra-ram,
Atdūs muotja pisaram;
Rūkys, kuojys Mateisam,
Jākubam dibineņš.
18 [Andrupenes Rz].

59784.

Tī tī, māsiņa,
To es tev tītu!
Kam citus puisenus
Kājam spēri?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59785.

Tyš pa ceļu, tyš pa ceļu,
Daudzinīšu malni gaiļi!
Lai palīk Matīsam
Mīžu reides nalaseitos.
174 [Kārsavas Ldz].

59786.

Tiš pa ceļu, tyš pa ceļu,
Korsovīšu malni gaiļi!
Lai palīk Zatiškūs
Boltas vystas laktiņā.
35 [Baltinavas Abr].

59787.

Tīšu nācu skatīties,
Kāda Pēpuļ' istabiņa:
Utis blusas lēkājās
Cekulainiem pakaušiem.
Tās nebija utis blusas,
Tās bij lepnas Pēpuļ' meitas.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

- 132 -

59788.

Tie bija Anniņas
Pirmie panāksti:
Kā suni mācīja
Vāveri rieti.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59789.

Tie laiskie tēva dēli
Uz pagales vien sēdēja;
Ka pagali čiksta, biksta,
Aizstellēt nevarēja.
119 [Gaujienas Vlk].

59790.

Tieva, gaŗa mūs' māsiņa,
Zemi, resni tautu dēli,
Veļat baļļas, ceļat krēslus,
Lai varēja pakāpties;
Lai varēja pakāpties,
Lai varēja mutes dot!
85 [Dobeles Jg].

59791.

Tū Marteņu pele vylka
Par ruociņu leidumeņu;
Tys Juoneits pakaļ skrēja:
Kur, sirsneņ, tevi viļks?
89 [Dricēnu Rz].

59792.

Trai tad rai, rapodai,
Visi puiši prapadai!
Cyts nūmyra, cyts izgaisa,
Cyts nūguoja ubogūs;
Veļ tys vīns, septītais,
Tys iz capļa kuojas aun.
466 [Vārkavas D].

59793.

Traidi ridi ridada,
Seši puiši propadēja!
Div nūmyra, div nūsleika,
Div pa cepli tusējuos.
35 [Baltinavas Abr].

59794.

Trauc, brālīti, līksti leikt,
Ku' pakārti šūpulīti!
Tik spējota mātes meita
Par atmatu vazājas.
347 [Rendas Kld].

59795.

Trīne lēca, Anna tupu,
Grieta ļipu tricināja.
236 [Līvānu D].

59796.

Trīneņa, māsiņa,
Kas tavā klēpiņā?
Bērns sēd klēpiņā,
Kraumaina galviņa.
335 [Puzes Vp].

59797.

Trīs opaļas soules lēca
Caur ozola lapiņām.
Trīs opaļas vasariņas
Odulnieši precējās.
Nī varēja saprecēties,
Nī ar lobas nolūkot.
560 [Rīga ].

59798.

Trīs dienas Kačiņa
Izšlaukus gulēja,
Tos dižus panākstus
Gaidīdama.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59799.

Trīs gadiņi savadāju
Puisi lūka galiņā,
Tītīdama, vaicādama,
Vai būs maizes devājiņš.
Krūma guļa, lapu loža,
Nevis maizes devājiņš.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59800.

Trīs vecas jumpravas
Veda āzi dancināt;
Viena ragus turēja,
Otra lipu skrūvēja,
Trešā lēca mugurā,
Aši aši mugurā.
592 [Madonas apr.].

59801.

Trīs muižas meitas
Veda buku dancot,
Divas tura pie ragiem,
Trešā ļipu kustināja.
462 [Valtaiķu Azp].

59802.

Trūkst jums dziesmu, panāksnieces,
Es jums varu tapināt;
Citu gadu atdodiet,
Dodiet piecas piedevām!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 133 -

59803.

Tu būt' smuka tautu meita,
Kaut tev laba daba būtu;
Kaut tev laba daba būtu,
Tu būt' mana līgaviņa;
Tu būt' mana līgaviņa,
Pa prātam izaugusi.
277 [Naudītes Jg].

59804.

Tu, Juonīt, kozu zagļis,
Kozu vilna ozutī;
Tava Aņa pīna zagle,
Pīns par lyupom nūtecējs.
143 [Jāsmuižas D].

59805.

Tu gan esi smuks puisītis,
Tev tik viena nelaimīte:
Es atradu tavu bērnu,
Zirga stallī, pasilē.
532 [Dobele Jg apr.].

59806.

Tu Ieviņa, veca meita,
Tev nejāja precinieki;
Man, jaunam meitenam,
Trīs reiziņas dieniņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59807.

Tu meitiņa, nezināji,
Ko bij puiši nodomājši:
Puiši domā tevi ņemt,
Ruden mērkti iesalā.
413 [Stendes Tl].

59808.

Tu Juoneit, leluokais,
Lein zam golda kaulu grauzt;
Tū Ontuons, mozuokais,
Kuop uz kļāts gaļas zagt!
236 [Līvānu D].

59809.

Tu Cecel, gūda meita,
Vysu gūdu gūdēituoja:
Kur kuozenis, krystobenis,
Tu aiz golda i sāduotuoja.
35 [Baltinavas Abr].

59810.

Tu Onton, bagatur,
Aj ar naudu skaitetūs!
Man ir vairuok seikas naudas,
Na tev driču sānoleņu.
314 [Pildas Ldz].

59811.

Tu Kaspar, bagaturs,
Īdūd naudas porodā!
Ka nadūsi porodā,
Nabyus tovā orūdā.
174 [Kārsavas Ldz].

59812.

Tu vācieti, teļa putra,
Nepazīsti līgaviņu:
Visas tavas līgaviņas
Gar žogiem vazājās.
112 [Ezeres Kld].

59813.

Tu Giļar, rubuleits,
Sorgoj sovas rubisneicas!
Ir pī myusu lobi streļci,
Nūsaus tovu rubisneicu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

59814.

Tu Anniņa, smuka meita,
Es tev smuku darbu došu:
Es tev došu kaķes asti
Pa spalviņai nolasīt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp], 605 [Skolas].

59815.

Tu Anniņa, smuka meita,
Es tev smuku darbu došu:
Es tev došu kaķes asti
Pa spalviņai nolasīt;
Es tev došu jūŗas olu
Dreijāt mazu skriemelīti.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59816.

Tu Jānīti, goda vīrs,
Godos vien taisījies;
Mājās bērni kā kovārņi
Ar plikiem vēderiem.
546 [Kuldīga Kld apr.].

1. Tu Madīte, goda sieva,
Godos vien taisījies;
Sētē bērni kā kovārņi
A plikiem vēderiem.
546 [Kuldīga Kld apr.].

2. Līze kāzās
Gražīga sieva,
Mājās bērnini kā kovārņi
Ar plikiem vēderiem.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

- 134 -

59817.

Tu Juoneit, lobs cilvāks,
Es tev lobu nūvēlēju:
Nest iz mežu, sist pi kūka,
Luopēt tovu pakauseiti.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59818.

Tu svuoteņ, lobs cylvāks,
Es tev ļauna navēlēju:
Patim braukt kūka zyrgu,
Bārnim īt ubogūs.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

1. Tu Odumi, lobs cylvāks,
Es tev ļauna navēleju:
Pošam juoti leikā ķēvī,
Bārnim īti ubagūs.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

2. Svuoteņam svuotūs byut,
Par svuotiņu nūdzeivuot:
Turēt jam kūka zyrgus,
Bārnus laist ubogūs.
143 [Jāsmuižas D].

59819.

Tu Juoneit, lobs cylvāks,
Es tev ļauna navēleju:
Cyuku slaukt, kozu cierpt,
Vucineni svylynuot.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

59820.

Tu Pīters, lobs cylvāks,
As tjav lobu vin vēlēju:
Klybu jyugt, oklu braukt,
Škeibu, greizu vyzynuot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

59821.

Tu Juoneit, lobs cylvāks,
As tev lobu vin vēlēju:
Myužam tev nūsagrīzt
Kei tam rotu skritulam.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Tu Juoneiti, lobs cylvāks,
As tjav ļauna navēlēju:
Kab tu tai i nūsagrīztu
Kai tys rotu skrituleits.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59822.

Tu Juonīt, lobs cylvāks,
Es tev slykta navēlēju;
Symtu dīnu, symtu nakšu
Pylnas bikses vutu, plakšu.
247 [Makašānu Rz].

1. Svuoteņami, bruoleišam,
Nikod slykta navēlēju:
Symtu dīnu, symtu nakšu
Pylnys biksis vutu, plakšu.
605 [Skolas].

59823.

Tu Juoneiti, lobs puiškiņsi,
As tjav slykta navēlēju:
Pa syla molu takaļāti,
Luoča pādus plikšinuot.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

59824.

Svuoteņam, svuoteņam
Daudzi laimes vēlējam:
Slīkšņa dubļus plikškinuot
Ar obom rūceņom.
465 [Varakļānu Rz].

59825.

Augstu laimi vēlejam
Viņa gola svuoteņam:
Symtu klāvu, vīnu jāru,
Tik daudz vylnas, cik zam lipas.
168 [Kalupes D].

59826.

Tu Juoneiti, lobs cylvāks,
Aptec' munu kozu klāvu!
Šei deveita vasariņa,
Kai kazeņas uolaveicas;
Ka juos vysas acavas,
Es tjav vīnu dāravuošu.
365 [Sakstagalas Rz].

59827.

Tu Vinceitja, udals puika,
Aptec' myusu kuču klāv'!
Ka kuceitis vaduosīs,
Pats lobais kucalāns.
143 [Jāsmuižas D].

59828.

Tu Juoneiti, lobs cylvāks,
Kuo tu guoji myltu zogtu?
As īsytu ar mylynu,
Tu nūskrēji par kilynu.
247 [Makašānu Rz].

59829.

Tukla tukla cyukas gaļa,
Vēl jai tauku vajadzēja;
Skaista skaista šei Anīte,
Vēl jai pudras vajadzēja.
326 [Preiļu D].

- 135 -

1. Tukla tukla cyukas gaļa,
Branga branga šei Petrule,
Vēl jai puišu vajadzēja.
326 [Preiļu D].

59830.

Tu Mikeļ, lobs cylvāks,
Atdūd munu palcynīku!
Kū vakar pasūlēji,
Aiz pyuneitis stuovādams
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Tu Juoneiti, lobs cylvāks,
Atdūd munu grivinīku!
Kur vakari pasūlēji,
Pyuneitēji gulādams.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59831.

Tu Jurīti, smuks puisīti
Par visiem puisīšiemi,
Meitiņš, tevi ieraugot,
Bīdīt vien bīdījās.
141 [Ivandes Kld].

59832.

Tukla tukla šei Ruzīte,
Kas jū tuklu izbaruova?
Siļķu buca, ols butele,
Juonīša kampetiņas.
18 [Andrupenes Rz].

59833.

Tu Līziņa, vācu meita,
Nevaid vācu valodiņas;
Ej pie vācu puškaliņas,
Mācies vācu valodiņ'!
372 [Sarkanmuižas Vp].

1. Tu Jānīti, smuks puisīti,
Nemāk' vācu valodiņu;
Nāc pie manas pakaļiņas,
Mācies vācu valodiņu!
532 [Dobele Jg apr.].

59834.

Tu Līzīte, vācu meita,
Kur tā vācu valodiņa?
Man bij tāda kuņelīte,
Tai bij vācu valodiņa.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

59835.

Tu Ieviņa, smuka meita,
Nemācēji govis slaukt!
Kā tu māki ciema zēnus
Gultiņā viļināt?
398 [Skrundas Kld].

59836.

Tu māsiņa, tā domāji:
Nu tu būsi saimeniece.
Būs' kulīšu lāpītāja,
Darbenieku vadītāja.
319 [Plāteres Rg].

59837.

Tu meitiņa, nelielies,
Tu jau esi pazīstama:
Snaudi, zeķes adīdama,
Snaudi, sviestu darīdama.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

59838.

Tu Nn., saiminīca,
Gūvs slaukt namuocēji;
Cytas sīvas gūvu slauktu,
Tu ar veiru pologā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

59839.

Tu Anniņa, muižas meita,
Ko tev lika, to tu dari:
Kungam bikšu vilcējiņa,
Zābaciņu tīrītāja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59840.

Tu meitiņa, muižas meita,
Kur pirmo bērnu liki?
Muižā, govju laidarā,
Trīs akmiņu starpiņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59841.

Tu pasoki man, Broneit,
Kas tev skaistu maļavova?
Vyudu puiši maļavova,
Uorišu puiši risavova.
357 [Rudzētu D].

59842.

Tu, puisit, gad puis,
Tu no gad nazine:
Tu meitiņs sagule
Vece cūks silite.
445 [Ugāles Vp].

59843.

Tu puisīti, jauns liecies,
Kāds velns tevi jaunu deve.
Simtu reižu bārdu dzini,
Tad meitiņai mutes devi.
72 [Cesvaines Md].

- 136 -

59844.

Tu puisīti, lēns puisīti,
Par visiem puisīšiem:
Tev mušiņa uzplaukusi
Deguntiņa galiņā.
180 [Katvaru Vlm].

59845.

Tu puisīti, manis dēļ
Skrieni, leci Daugavā!
Mazi bērni noraudās,
Vēderiņus kasīdami.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59846.

Tu puisīti, nezināji,
Kādas domas es domāju:
Es domāju seglus šūt,
Jāt ar tevi kariņā.
85 [Dobeles Jg].

59847.

Tu puisīti, nezināji,
Kādas domas es domāju:
Es domāju paugu šūt,
Tevi jūgt ecešās;
Tevi jūgt ecešās,
Ecēt savu rožu lauku.
605 [Skolas].

59848.

Tu puisīt, putras kuņģi,
Nenāc meitu pulciņā!
Tev kuņģītis skalojās
Kā putriņas vērpelīte.
335 [Puzes Vp].

1. Tu puisit, putrs kung,
Ko nāk meits istabe?
Tovs kungiš skaljas
Kā putriņs vērpelit.
445 [Ugāles Vp].

59849.

Tu puisit, auz kung,
Ko nāk meits istbe?
Vis tovs auzs čab,
Ar meitam rundam.
445 [Ugāles Vp].

59850.

Tu puisīti, bandas vīrs,
Ko tu dzēri brandavīnu?
Cik tu dzēri brandavīnu,
Tik pie meitām gulēt gāji.
Kad no rīta atmodās,
Tad gar cūku apķēries.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59851.

Tu puisīti, putras bļoda,
Tu jau meitu nepazīsti:
Raibai cūkai pakaļ skrēji,
Domādams jaunu meitu;
Uijā trakais, tā jau cūka,
četras kājas, piektā aste!
72 [Cesvaines Md].

59852.

Jūs puisīši, teļa galvas,
Jūs meitiņas nepazīstat;
Jūs noķērāt raibu cūku,
Par meitiņu domādami.
261 [Mēdzūlas Md].

59853.

Tu Jānīti, teļa putra,
Tu meitiņas nepazini:
Meitas tevim pāri lēca
Kā par purva sakarnīti.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

59854.

Tu puisīti, teļa putra,
Uz meitām neskaties!
Vakar tevi vārna pēra,
Pa dubļiem vazādama.
52 [Bikstu Tk].

59855.

Tu puisīti, smuks puisītis,
Es būt' tevis precējusi,
Tikai viena vaina bija,
Uts pa bārdu vazājās.
476 [Vecpiebalgas C].

59856.

Tu puisīt, knēvelīt,
Ko gar man, knakstinies?
Tu nebij' manis vērts,
Ne vēl manu vainadziņ'.
413 [Stendes Tl].

59857.

Tu puisīt, šur atnāci,
Ko atstāji sieviņai?
Udens stopiņ' i atstāju,
Sēnaliņu vācelīti.
545 [Krustpils D apr.].

59858.

Tu puišeli, nezināj',
Ko mēs tev darīsim?
Durvīs kaklu ievērsim,
No pakaļas nopērsim.
605 [Skolas].

- 137 -

59859.

Tu Tanslov, lobs cylvāks,
As tjav ļauna navjēlēju:
Kab tu tai nūzagrīstu
Kai tys rotu skrituleits.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

59860.

Tukšas bija dziedātājas,
Tukšas rokas cilināja;
Mēs, māsiņas, panākstnieces,
Mums sieriņi, mums āboli;
Mums sieriņi, mums āboli,
Gan sarkani sīpoliņi.
129 [Gudenieku Azp].

1. Tukšas bij panāksnieces,
Tukšas rokas cilināj';
Mēs, māsiņas, dziedātājas,
Ne mums siera, ne ābola.
540 [Jelgava Jg apr.].

59861.

Tymsa tyucine aizgula
Brīžavuišu teirumā,
Žogotīšu pyužņu maize,
Tī sabrauce kiupēdami.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

59862.

Turatiesi, pretenieki,
Kamēr laiks turēties,
Kad nevarat turēties,
Spriežat gūžas stenderī!
520 [Zvārdes Kld].

59863.

Uš, jel laukā,
Rāmājā cūka,
Mūs mājas pasiknī
Nerušināt!
200 [Kuldīgas Kld].

59864.

Uz Muoriņas augumiņa
Treis ubogi naidu cēļa;
Vīnam kuli izkaisejusi,
Ūtram vāzdu salauzījusi,
Trešajam naizmoksuojusi
Par naksniņas gulēšonu.
168 [Kalupes D].

59865.

Uztukām uztukām,
Bezkauņa meitas!
Tauku kule mugurā,
Mušu rinda pakaļā.
23 [Ārlavas Tl].

59866.

Uzvarēj', uzvarēj',
Ja Dieviņš palīdzēj'.
Uzvarēju tautu meitu
Ar visiem bāliņiem.
322 [Praulienas Md].

59867.

Ūja bezkauņas,
Jums nav kauna,
Ko mēs dziedam,
Jūs runājat!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59868.

Ūja ūja sila vārna,
Tu jau mani apēdīsi!
Es uzkāpu ozolā,
Tu tik zobus klaudzināji.
263 [Mēmeles Jk].

1. Ūjā ūjā melnās vārnas,
Jūs jau mani apēdīsiet!
Es uzkāpu liepiņā,
Jūs vēl zobus knakšķināt.
42 [Bauskas B].

59869.

Ūja velli, ūja velli,
Tēvs meitām panākstos!
Lūdzat Dievu, metat krustu,
Lai nenāk šovakar!
514 [Zentenes Tl].

59870.

Urā velns, urā velns,
Kādas šitās tautu meitas!
Par pagalmu pārskriedamas,
Ar zobiem guni šķēļa.
241 [Lubānas Md].

1. Urā velns, urā velns,
Kādi šitie tautu dēli!
Pār pagalmu pāriedami,
Ar zobiem guni šķeļ.
241 [Lubānas Md].

59871.

Utubunga utubunga,
Kam tu nāci kāzās?
Plikadīda plikadīda,
Kam tu mani aicināji?
603 [Lietuva].

59872.

Uzlēca saulīte
Dunduru mājās,
Tur Gāču mēnesis
Noritināja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 138 -

59873.

Užu užu panākstnieki,
Nedrīkstēja, nemācēja;
Ka es būtu panākstniece,
Es sasistu tautu galdu;
Es sasistu tautu galdu
Deviņām šķēpelēm.
40 [Basu (Bases) Azp].

59874.

Vai jūs zināt, ciema ļaudis,
Kādēļ mēness nakti smejas?
Mūsu puiši, meitās ejot,
Bij pie mātēm pielīduši.
245 [Lutriņu Kld].

59875.

Voi, Aļoz, bucu vedi,
Ka aiz golda aizasādi?
Sausa vāza kloudzējuos,
Pi durovu pīslīnūt.
247 [Makašānu Rz].

1. Kū, muoseņ, tu atnesi,
Ka pi golda atsasādi?
Sausa vaza dakloudzēja
Pi ustobas durovom.
89 [Dricēnu Rz].

59876.

Vai, Marīte, tovs i tāvs
Myužam Reigas naredzēja?
Ka tu myusim naīdevi
Ni pa vīnai kompetei.
35 [Baltinavas Abr].

1. Mušaņ, Muoreņ, tovs veirs
Myužam Reigas naredzēja?
Ka tu myusim naīdevi
Ni mednuos kapeiceņas.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Varbyut, Buorbol, tova muotja
Reigas ceļa nazynuoja?
Ka tu mani naīdevi
Ne mednuosi kapeiceņas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59877.

Na jou, svuočaņ, tava muotja
Ni kazjaņis naturēja?
Ka tu mums naīdevi
Ni sīraņa gobaļaņa.
194 [Krāslavas D].

59878.

Vai jūs trakas, dzirenieces,
Ko tik traki dauzāties?
Ne jūs mani aizliegsiet,
Ne ar sevi ieteiksiet.
508 [Zantes Tk].

59879.

Vai nezini, saimeniece,
Kur tās tavas meitas guļ?
Cūku stallī, aizgaldā,
Cūkas aste pagalvī.
47 [Bēnes Jg].

59880.

Vai nu tādu dzīvi nest
Staltam tēva dēliņam:
Ap akmeni apķēries
Kā ap pēļa spilventiņu.
(4. rindā arī:) Kā ap savu
līgaviņu.
510 [Zaubes (Jaunpils) Rg].

59881.

Vairāk gruzd, nekā deg,
Sveķu celmu līdumā;
Vairāk stalti, ne bagāti
Oleriešu tēva dēli.
Citam tēvs poļos gāja,
Citam māte ubagot.
157 [Jēŗu Vlm].

59882.

Vai tās visas meitas bija,
Kas nes spangu vaiņadziņ's?
Citas nesa ar godiņu,
Citas godu saminušas;
Citas godu saminušas
Pa savame kājiņam.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

59883.

Vai tie visi sēklas mieži,
Ko vētīja vējiņāji?
Vai tie visi puiši bija,
Kas jāj bērus kumeliņus?
Citi jāja ar godiņu,
Citi godu saminuši.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59884.

Vai tie visi kunga dēli
Abolaiņi kumeliņi?
Citi bija ziergu zagļi,
Citi krampju lauzējiņi.
200 [Kuldīgas Kld].

- 139 -

59885.

Vai tie vieni tēva dēli,
Kas jāj daiļus kumeliņus?
Kalpu puišu [puiši], bandinieki
Vēl daiļākus dancināj'.
344 [Rembates Rg].

1. Ne tie visi kunga dēli,
Kas dancina kumeliņ's;
Kalpa vīra, bandenieka
Vēl labākus dancināja.
322 [Praulienas Md].

59886.

Vai tik vien saule spīd,
Kā pa logu istabā?
Vai tik vien daiļu meitu,
Kā tā viena vīzdegun'?
548 [Liepāja Lp apr.].

59887.

Voi zini, tu Julīt,
Kū mes tev dareisim?
Liksim uz nešlavom,
Nessim uz cyuku klāvu.
143 [Jāsmuižas D].

59888.

Vakar Krīšu nabags pēra
Viņā meža maliņā;
Viņā meža maliņā
Ar uguns pagalīti.
211 [Ļaudonas Md].

59889.

Vakar puiši naudu krāja,
Spirktes vates dibenā;
Spirktē nauda izkususe,
Tukši maki palikuši.
413 [Stendes Tl].

59890.

Vakar raka dagla [raiba] cūka
Nāburgtēva tīrumā;
Vells atgrūda šovakar
Mūsu galda galīnā!
54 [Bilskas Vlk].

59891.

Vakara brālīti,
Izskaiti bērnus!
Vilks citus timbāja
Avota lejā;
Vējš citus pagāza
Gar cūkas sili.
104 [Ēdoles Vp], 141 [Ivandes Kld].

1. Vakara brālīti,
Izskaiti bērnus!
Vilks vienu timbāja
Avota leje;
Es vienu pagāzu
Gar cūkas sili.
129 [Gudenieku Azp].

2. Vakara brālīti,
Izskaiti bērnus,
Es citu pagāzu
Gar cūkas sili;
Velns citus timbāja
Avotu lejā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

3. Vakara brālīti,
Izskaiti bērnus.
Vilks vienu aizvilka
Avote leje.
Es vienu pagāzu
Gar putras spanni.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

4. Dižais vedējs,
Sarg' savus bērnus!
Cit's vilks timbāja
Uz avotiene.
518 [Zlēku Vp].

5. Vakara brālīti,
Izskaiti bērnus!
Es citus pagāzu
Gar cūku sili;
Cūkām nesdama,
Uzminu virsū.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59892.

Vedēju tēvine,
Ved bērnus mājā!
Zināji atveste,
Nezini pārvest.
355 [Rucavas Lp].

59893.

Vakaraiņa vakaraiņa,
Vai tu dorba nazynuoji?
Jau tys tovs vakarains
Vysu cepli nuškvernēja.
465 [Varakļānu Rz].

59894.

Vakaraiņa vakaraiņa,
Kur tys tovs vakarains?
Jau tys tovs vakarains
Cysas myna pyunītē.
465 [Varakļānu Rz].

- 140 -

1. Vakaraiņ vakaraiņ,
Kur tys tovs vakarains?
Jau tovs vakarains
Soldu mīgu kruoc pyuneitā.
465 [Varakļānu Rz].

59895.

Vakaraiņa vakaraiņa,
Kur tys tovys vakarainis?
Cysys myna pyuneitē,
Dziernu puse mugorā.
494 [Viļānu Rz].

59896.

Vakaraiņ vakaraiņ,
Kur tei tova vakaraiņa?
Dūra pele nūdyuruse,
Īvylkuse midziņā.
389 [Silajāņu Rz].

59897.

Vakaraine, kankaraine,
Apčer sovu vakarain'!
Apčāruse pabučoj,
I citim pakvalej!
326 [Preiļu D].

59898.

Valod', mana valodiņa,
Ko es biju runājusi?
Šodien kauna nevarēju
Vakarējās valodiņ's.
211 [Ļaudonas Md].

59899.

Valod', mana valodiņ,
Ko es biju runājusi?
Ar tautām runādama,
Aprunāj'si bāleliņ'.
605 [Skolas].

59900.

Var pazeit Aneiti
Na saimineicu:
Paprīšku spāra
Ar ķairu kuoji.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59901.

Var pazeit šū buoļeni
Boguotuo tāva dālu:
Vysi juo sātmaleiši
Spīģelim nūstatēti.
282 [Nīcas Lp].

59902.

Vāciets raudāja
Rāceņu bedrē;
Vai tad tevi velns rāva
Rāceņu bedrē?
560 [Rīga ].

59903.

Vec māt, vec māt,
Kais cisas plāne,
Jā navaid cisas,
Jem gultas mais!
93 [Dundagas Vp].

59904.

Vecais kraķīts apkārt skrēja
Meklēt sevīm līgaviņu.
Ieraudzīja, nobučoja
Pelēko akmentiņu,
Domādams par sievasmāti
Ar pelēku villainīti.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59905.

Vacais puisis Dievu lūdza,
Sirds pie mieta karājās,
Līdz gribēja Dievu saukt,
Izsauc meitu raudādams.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

59906.

Vecas meitas Dievu lūdza,
Pie rateņa tupēdamas.
Kādus dievus tad tu lūdzi,
Kad tu gāji aizkrāsnē?
Cits bij raibis, cits pelēks,
Citis strupām austiņām.
592 [Madonas apr.].

59907.

Vecā māsa iestājās
Jaunās māsas panākstos,
Dodat, brāļi, underštoku
Vecai māsai atspiesties.
605 [Skolas].

59908.

Vedējiņa goda sieva,
Te aiz galda sēdēdama,
Kad pārgāja sētiņā,
Visus pelnus putināja.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

59909.

Vedējiņi kāzās brauca
Ar bēriem kumeļiem,
Panāksnieki pakaļ skrēja
Ar vecām ecešām.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

- 141 -

59910.

Vedējiņi, nabadziņi,
Ķēves slauca zam tiltiņa,
Cits ķibiņā, cits vāciņā,
Cits uz maizes garūzas.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

59911.

Vedējiņi vedējiņi,
Skaitet savus kumeliņus!
Es redzēju panaksnīkīm
Zirga stilbu padusie.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

59912.

Vedēji pārskrēja,
Rieciņus diersdami,
Panāksti pakaļ
Lasīdami.
546 [Kuldīga Kld apr.].

59913.

Vedējiņi savas meitas
Zediņos sapinuši:
Panāksnieki izraustīja,
Ar suņiem kaudamies.
605 [Skolas].

1. Viņa gola sovas meita
Sapynuši zedeņūs;
Myusu puiši izsvaidēja,
Ar suņim kaudamīs.
466 [Vārkavas D].

59914.

Vedējiņi vedējiņi,
Vilks apēda spēlmanīti!
Metam naudu, panāksnieki,
Pirksim paši spēlmanīti!
604 [Dažādi iesūtītāji].

59915.

Vedējīša vedējīša
Kā spolīte grozījās;
Vakaraine nevarēja
Savu gūžu kustināt.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

59916.

Vedējs kāzās
Vēlīgs vīris;
Sētē staigāja
Kā greiza vice.
40 [Basu (Bases) Azp].

1. Babiņa kāzās
Vēlīga meita;
Sētā staigāja
Kā greizna vice.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59917.

Velcies, stāvraģi,
Tu pa priekšu,
Lai tā šķeltīna
Pakaļa iet!
94 [Dunikas Lp].

59918.

Vellam bija še dzīvot,
Ne labam cilvēkam;
Vellam pelnus putināt,
Pērkoņam spridzināt.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59919.

Valny valny, na ponuoksni,
Vysu gali apāduši;
Saimineicys gauži raud,
Ceplī golvys sabuozušys.
494 [Viļānu Rz].

1. Vaļņi vaļņi ponuoksneņi,
Vysu gaļu apāduši;
Saiminīca gauži raud,
Ceplī golvu ībuozuse.
605 [Skolas].

59920.

Veriet dures, taisiet logus,
Sveša smaka istabā,
Lai tā smaka aizstaigāja
Tāļus ceļus tautīnās!
192 [Kosas C].

59921.

Vēlīgs Andrējs
Krustim ņemt;
Vai būs vēlīgs
Apaļu mest?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59922.

Vēlīga Anniņa
Panākstus jāt;
Kad maize jāmīca -
Mugura sāp;
Kad putra jāvāra -
Nadziņi deg.
356 [Rudbāržu Azp].

- 142 -

59923.

Vilkam kauns, lāčam kauns,
Jāzepam, tam nav kauns.
Vai tu kāda rada biji,
Kad tu nāci kāziņās?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

1. Vilkam kauns, lāčam kauns,
Kārļam kauna vien nebija.
Vai tu kāds krusttēvs biji,
Ka tu nāci vedējos?
319 [Plāteres Rg].

59924.

Vilks nunese pastukīni,
Kū mas tagad dareisim?
Metit, goni, pa grošam,
Pierksim jaunu pastukīni!
38 [Barkavas Rz].

59925.

Viņa gola borgais svuots
Pasūlīšu dauzītuojs;
Myusu gola lobs svuotiņš
Ar jaukū volūdiņu.
466 [Vārkavas D].

59926.

Viņa gola panuoksneni
Ar kakim sabraukuši;
Koleidz poši ustubā,
Visi kaki veitulā.
326 [Preiļu D].

1. Šī Preilīši ar kačim
Atbraukuši ponuoksnūs;
Poši sēd aiz galdiņa,
Kači kuopa veitulā.
389 [Silajāņu Rz].

59927.

Vuorkavīši līlejuos,
Lobim zyrgim sabraukuši;
Myusu suņi aizarēja,
Jī ar kakim veitulā.
168 [Kalupes D].

59928.

Viņa gola svuotiņam
Eisu lipu kumeliņs;
Kur tys brauce, kur nabrauce,
Lipu buoze sātmale.
168 [Kalupes D].

59929.

Vīngalīši līlējuos,
Stipri puiši sabraukuši;
Deviņūs ūdu syta,
Pī sātmaļa pīsējuši.
168 [Kalupes D].

59930.

Gudenieki, čekutiņi,
Pieci vienu aitu kava.
Visi pieci izkavās,
Vēl aitiņa rāpačāja.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59931.

Viņa gola bruoļu draudze
Myus' Andrīva nastuovēja;
Myus' Andrīvam lela golva,
Pylna gudru padumiņu.
357 [Rudzētu D].

59932.

Viņa gola vysa draudze
Myus' svuoceņas nastuovēja;
Myus' svuoča i muižineica,
Mums labi pabaruoja, padzirdēja.
357 [Rudzētu D].

59933.

Viņa gola vysa draudze
Myus' Vereitjas nastuovēja;
Myus' Vereitja skaista meita,
Puiši kluotu liptiņ lypa.
357 [Rudzētu D].

59934.

Viņa gola vysa draudze
Myus' Broneiša nastuovē;
Broneits beja gudrs veirs,
Kura prīškā navīns trejs(?).
414 [Stirnienes Rz].

59935.

Viņa gola vysa draudzja
Myus' Jezupa nastuovjāja;
Myus' Jezupa kumeleņis
Pa celeņu danci vjadja.
326 [Preiļu D].

59936.

Viņa gola vysa družba
Myusu gola svuota nastuovēja;
Myusu gola svuota capure
Libavā olu dzer.
143 [Jāsmuižas D].

59937.

Viņu puiši lielījās,
Zīda segās vien guļot,
Es aizgāju, es atradu
Maisa salmos salīdušus.
338 [Rankas C].

- 143 -

59938.

Visas meitas klusu nāca,
Dārta nāca grabēdama.
Kā tai bija negrabēt,
Sētas Mikus kulītē;
Sētas Mikus kulītē,
Kājas vien karājās.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

59939.

Visi puiši klusu nāca,
Jānīts nāca grabēdams;
Kā tam bija negrabēt,
Meitas nesa kulītē.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

1. Visi puiši viegli gāja,
Pavārs gāja stenēdams;
Kādu jodu nestenēs,
Bārbi nesa mugurā.
8 [Aizviķu Lp].

59940.

Vysa draudze klusu brauce,
Svuoteņš brauce grabādams;
Kai jam beja nagrabēt,
Sārva uodu sarāvuse.
365 [Sakstagalas Rz].

59941.

Visi puiši klusu sēd,
Miķels sēd stenēdams;
Kā tam bija nestenēt,
Piecas brūtes mugurā.
203 [Kurmenes B].

59942.

Vysa ustoba izslauceita,
Pasūleites naslauceitas;
Atvedja munu muosiņ',
Pasūleišu slaucētuoju.
314 [Pildas Ldz].

59943.

Visas mūsu lubānietes
Stāvu nesa deguntiņus;
Stāvu nesa deguntiņus,
Preceniekus gaidīdamas.
241 [Lubānas Md].

59944.

Visas švanckas vīra grib
Veca moda deguniem.
Liedat, švanckas, aizkrāsnē -
Tā ir jūsu gribēšana!
261 [Mēdzūlas Md].

59945.

Visi sok', visi sok',
Ka es augu siļeņā;
Es izaugu pi māmeņas
Sorkon' rūžu duorzeņā,
Magonenis revejūt,
Skaistus pušķus pušķojūt.
143 [Jāsmuižas D].

59946.

Visi zēni lielījās,
Būšot labi dziedātāji,
Staigna purva bridējiņi;
Ne bij labi dziedātāji,
Ne ar purva bridējiņi.
506 [Zaļenieku Jg].

59947.

Visi ciema gaiļi dzied,
Mūs' gailīts vien nedzied;
Mūs' gailīts pakārās
Jaunas meitas pakausē.
70 [Cēres Tl].

59948.

Visi grib apdzīžami,
Visi ar madu mīlojami;
Kū es vīna apdzīduošu,
Kū ar madu pamīluošu?
465 [Varakļānu Rz].

59949.

Visi ļaudis tā vien teica,
Ka tā laba mātes meita;
Nu atnācu, nu atradu,
Nav vērdiņa vērtībā.
149 [Jaunpils Tk].

59950.

Visi mani brūtgāniņi
Šogad sievas apņēmuši;
Vai tādēļ man nebūs,
Kad tie visi apņēmuši?
261 [Mēdzūlas Md].

59951.

Vysas toutas sen zynuoja,
Līpnenītes gūda meitas:
Sīna pļuova, lynus plouca,
Geida rudzu brīdumiņa.
Brīzs rudzi, brīzs mīži,
Brīzs ar mums augumiņš.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

- 144 -

59952.

Visi puiši labi bija,
Visiem labi kumēliņi;
Tas Jānīša īkstais brālis
Ar vecām paiseklēm.
281 [Neretas Jk].

59953.

Visi soka, visi soka:
Upineite, upineite;
Lai Dīvs dūd nūdzeivuot
Kai dažai upinei.
605 [Skolas].

59954.

Visi saka, visi saka:
Suss bez Dieva, Suss bez Dieva.
Suša Dievs Gargrodā (=staigna upe)
Ausis vien škurināja.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

59955.

Vysi soka, vysi soka:
Aneite Aneite!
Myusim taida cyuku gane,
Aneite Aneite.
247 [Makašānu Rz].

1. Vysi soka, vysi soka:
Krystamuotja krystamuotja!
Bej man taida cyuku gaņa -
Krystamuotja krystamuotja.
247 [Makašānu Rz].

2. Vysi soka, vysi soka:
Pīters i Pīters!
Myusim taids cyuku gons -
Pīters i Pīters.
35 [Baltinavas Abr].

3. Vysi soka, vysi soka:
Ponuoksni ponuoksni!
Taidi myusim cyuku goni -
Ponuoksni ponuoksni.
358 [Rugāju Abr].

4. Vysi soka, vysi soka:
Odums Odums!
Myus bej taids siermais kuiļs -
Odums Odums.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

5. Vysi soka, vysi soka:
Donots Donots!
Maņ ir sātā raibais keils -
Donots Donots.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

6. Vysi soka, vysi soka:
Jureits Jureits!
Man bej taids sivēniņš -
Jureits Jureits.
414 [Stirnienes Rz].

7. Vysi soka, vysi soka:
Teklīte Teklīte!
Man bej taida cyuciņa -
Teklīte Teklīte.
414 [Stirnienes Rz].

8. Visi saka, visi saka:
Ilzīte Ilzīte!
Mums ir taida cūku sile -
Ilzīte Ilzīte.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

9. Vysi soka, vysi soka:
Annīte Annīte!
Man bej taida ķēve -
Annīte Annīte.
414 [Stirnienes Rz].

10. Vysi soka, vysi soka:
Mārša mārša.
Man bej taida vaca maška -
Mārša mārša.
414 [Stirnienes Rz].

11. Vysi soka, vysi soka:
Donots, Donots!
Man ir klāvā malnais zirgs -
Donots Donots.
605 [Skolas].

12. Vysi soka, vysi soka:
Jureits Jureits!
Man bej taids vacs zirgs -
Jureits Jureits.
414 [Stirnienes Rz].

13. Vysi soka, vysi soka:
Bārtuls Bārtuls!
Man bej taids vacs sunīts -
Bārtuls Bārtuls.
414 [Stirnienes Rz].

14. Vysi soka, vysi soka:
Annīte Annīte!
Taida myusu kucīte -
Annīte Annīte.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

15. Vysi soka, vysi soka:
Jadviga Jadviga!
Mūms bej taida vaca kuce -
Jadviga Jadviga.
414 [Stirnienes Rz].

16. Visi soka, visi soka:
Vakaraine vakaraine!
Myus bej taida raiba kuce -
Vakaraine vakaraine.
465 [Varakļānu Rz].

- 145 -

17. Vysi soka, vysi soka:
Ance Ance!
Man ir sātā malna kuce -
Ance Ance.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

18. Vysi soka, vysi soka:
Andrīvs Andrīvs!
Man bej taids vacs kačīts -
Andrīvs Andrīvs.
414 [Stirnienes Rz].

19. Vysi soka, vysi soka:
Bronīte Bronīte!
Man bej taida kačinīte -
Bronīte Bronīte.
414 [Stirnienes Rz].

20. Vysi soka, vysi soka:
Juonīts Juonīts!
Man bej taids uozīts -
Juonīts Juonīts.
414 [Stirnienes Rz].

21. Vysi soka, vysi soka:
Verīte Verīte!
Man bej taida vistiņa -
Verīte Verīte.
414 [Stirnienes Rz].

22. Vysi soka, vysi soka:
Juonīts Juonīts!
Maņ beja taids gailīts -
Juonīts Juonīts.
414 [Stirnienes Rz].

23. Vysi soka, vysi soka:
Pīters Pīters!
Man bej taids vacs titers -
Pīters Pīters.
414 [Stirnienes Rz].

24. Visi saka, visi saka:
Anniņa Anniņa!
Mūsim tāda maizes lāpsta -
Anniņa vārdā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

25. Vysi soka, vysi soka:
Buorbola Buorbola!
Taida myusu maizis kvāšņe -
Buorbola Buorbola.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

26. Vysi soka, vysi soka:
Aneite Aneite!
Taida myus' pierts slūta -
Aneite Aneite.
358 [Rugāju Abr].

27. Vysi soka, vysi soka:
Verīte Verīte!
Man bej taida kerzinīte -
Verīte Verīte.
414 [Stirnienes Rz].

28. Vysi soka, vysi soka:
Martīte Martīte!
Myusim taida pīna kule -
Martīte Martīte.
35 [Baltinavas Abr].

29. Vysi soka, vysi soka:
Jadviga Jadviga!
Man bej laida jaunive -
Jadviga Jadviga.
414 [Stirnienes Rz].

30. Vysi soka, vysi soka:
Jaunive jaunive!
Mums ir taida skaistulīte -
Jaunive jaunive.
465 [Varakļānu Rz].

31. Vysi soka, vysi soka:
Kazmers Kazmers!
Man bej taids jauničs -
Kazmers Kazmers.
414 [Stirnienes Rz].

32. Vysi soka, vysi soka:
Jauničs jauničs!
Ir myus taids starains orkls -
Jauničs jauničs.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

33. Visi soka, visi soka:
Vakarains vakarains!
Myus bej taids storains orkls -
Vakarains vakarains.
465 [Varakļānu Rz].

34. Visi soka, visi soka:
Odums Odums!
Myus ir taids starai orklis -
Odums Odums.
465 [Varakļānu Rz].

35. Visi soka, visi soka:
Ontuons Ontuons!
Jir mums taidys zyrgu zaglis -
Ontuons Ontuons.
326 [Preiļu D].

36. Vysi soka, vysi soka:
Ontons Ontons!
Man bej taids ubadziņš -
Ontons Ontons.
414 [Stirnienes Rz].

37. Vysi soka, vysi soka:
Buorbola Buorbola!
Man bej taida ubadzīte -
Buorbola Buorbola.
414 [Stirnienes Rz].

- 146 -

38. Vysi soka, vysi soka:
Anīte Anīte!
Kas tei taida loba līta,
Anīte Anīte?
Myusim taida dekts ļaguška -
Anīte Anīte.
465 [Varakļānu Rz].

39. Vysi soka, vysi soka:
Kuzma Kuzma!
Man bej taids Kuška -
Kuzma Kuzma.
414 [Stirnienes Rz].

40. Vysi soka, vysi soka:
Teklīte Teklīte!
Maņ beja taida sīveņa -
Teklīte Teklīte.
414 [Stirnienes Rz].

41. Vysi soka, vysi soka:
Juonīts Juonīts!
Man bej taids ūzuliņš -
Juonīts Juonīts.
414 [Stirnienes Rz].

42. Vysi soka, vysi soka:
Svuoteņš svuoteņš!
Ja mums taids ūzuls -
Svuoteņš svuoteņš.
326 [Preiļu D].

43. Visi saka, visi saka:
Duorteitja Duorteitja!
Jir mums taidys dodzu kreumys -
Duorteitja Duorteitja.
326 [Preiļu D].

44. Visi soka, visi soka:
Vereitja Vereitja!
Jir mums taida maganeņa -
Vereitja Vereitja.
326 [Preiļu D].

45. Vysi soka, vysi soka:
Matilde Matilde!
Ja mums taida lūga puče -
Matilde Matilde.
326 [Preiļu D].

59956.

Vysim labi, vysim labi,
Svuotiņam vēļ lobuok,
Svuotiņam vēļ lobuok:
Leidza sova leigaviņa.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

59957.

Vysim labi, vysim labi,
Buoleliņam vēļ lobuok:
Leidza sova ļaudaveņa.
Ļaudoviņā tai skotās
Kai spūdrā spīgeleitī.
314 [Pildas Ldz].

59958.

Viendēliņ viendēliņ,
Kas viendēlu nezināja?
Tēvs bij slotu vijējiņš,
Māte vīžu pinējiņa.
358 [Rugāju Abr].

59959.

Vīramāte mani pēla,
Ka nemāku sienu kasīt,
Es tev mēli izkasīšu,
Tad tev viņa neklaudzēs.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

59960.

Vīrs nomira, bērns palika
Ne cinīša dižumā.
96 [Durbes Lp].

59961.

Vīriņš mans, mīļš vīriņš,
Mucā tev' audzināju,
Par spundiņu ēdināju,
Par tapiņu dzirdināju.
443 [Turlavas Kld].

59962.

Veiri sēd sūliņā,
Na jī visi veiri beja?
Cyts namuok siļkša peit,
Cyts rogovu pataisīt.
326 [Preiļu D].

1. Puišy sēd, puišy sēd,
Na tī vysi puišy beja?
Cyts namuok veižu peit,
Cyts rogovu pataisēt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

59963.

Pasavēru pa lūdziņu,
Kaidi ļauds ustobā;
Veiri sēd aiz galdiņa,
Na jī visi veiri beja?
Cyts namuok veižu peit,
Cyts rogovu pataisīt.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

59964.

Na tik vīni gudru ļaužu,
Kur' sēd golda galeņā;
Cyts namuok i veižu peiti,
Cyts rogovu pataiseit.
18 [Andrupenes Rz].

- 147 -

1. Na tik vin gudru ļaužu,
Kur' sēd golda galiņā;
Cyts namuok veižu peit,
Cyts ecežas pataiseit.
170 [Kapiņu D].

59965.

Viena druska panāksnieku,
Kur mēs viņus glabāsim?
Saņemam saujiņā,
Palaižam aizkrāsnē;
Palaižam aizkrāsnē,
Lai circeņi skrubināja.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

59966.

Vīna pate muotis meita
Vusu gūdu gūdeituoja;
Vusu gūdu gūdeituoja,
Vusu piuņu gulātuoja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59967.

Viens pats puišelis
Meiteņu barā,
Tas pats velnam
Stabuļu galā.
605 [Skolas].

59968.

Začam suovu, vylkam dyuru,
Juoneišam gadējuos.
Kuri valni tevi nese
Uz tuo muna rules gola?
551 [Ludza Ldz apr.].

59969.

Zaķu muižas Piķieram
Kucei skaisti kucenīni,
Tur varēs izraudzīt
Sevim bēru kumelīnu.
192 [Kosas C].

59970.

Zeļukam kuozas beja
Patī sīna laiceņā,
Suns aiz golda, kačs aiz golda,
Zeļuks golda galeņā.
326 [Preiļu D].

59971.

Zynu vaini Madaļai,
Nyu stuostīšu pasauļam:
Cierkvā svjaci pastatjā,
Kob pajemtu podruškuos.
605 [Skolas].

59972.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kāda vaina kurzemniekiem:
Kurzemnieki, bāleliņi,
Tukšu salmu kūlējiņi.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

59973.

Zynu, zynu, bet nasceišu,
Ko Anīte gauži raud;
Ko Anīte gauži raud,
Ka Pīteri īraudzēja.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59974.

Zynu, zynu, kuo vajaga
Jaunajam puiseišam:
Skuobas dzyras, malnas maizes,
Vacas buobas puorgulēt.
503 [Višķu D].

59975.

Zinu, zinu, nesacīšu,
Kas zem galda lielījās;
Panāksnieku meitiņas,
Tās zem galda lielījās.
36 [Balvu Abr], 162 [Kacēnu (Kačanovas) Abr].

59976.

Zynu, zynu, prūtu, prūtu,
Kuo vajaga jaunim puišim:
Veina, ols, brandiveina,
Jaunas meitas nūbučuot.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

59977.

Zynu, zynu, prūtu, prūtu,
Kuo Zuzeitai vajagoj:
Soldons ols i kvīšu maizja,
Ai puiškinim pasādāt.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

59978.

Zīmējat to puisīti
Līdz citam rudeņam:
Pakariet varžu bunti
Deguniņa galiņā!
128 [Grundzāles Vlk].

1. Zīmējam to Mariju
Līdz citam rudeņam;
Pakaŗam suņa asti
Deguniņa galiņā!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 148 -

2. Zīmējam to māsiņu
Līdz viņam rudeņam;
Uzdūram kaķes asti
Deguniņa galiņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

59979.

Zīmējat, jūs ļautiņi,
Kuŗš brūtgāna īstais brālis;
Šķeļat auses, šķeļat nagus,
Griežat krustu mugurai!
74 [Cīravas Azp].

59980.

Zīsties, puisīt,
Kur es tevi zīstijos:
Vakar tevi zīstijos,
Grāvē naģi dīrājam.
518 [Zlēku Vp].

59981.

Žagatiņa žadzināja,
Nu būs jauka valodiņa:
Cūka puisi nogulēja
Ziergu staļļa pasilē.
374 [Sātiņu Kld].

59982.

Žīdi vien, žīdi vien
Mūs' māsiņas vedībāsi;
Tur vajaga saldu krej'mu,
Speltē ceptus karupeļus.
605 [Skolas].

59983.

Tautu meita žīdam rada,
Žīdi vien panāksnos
Ar visām lālelēm.
Tie gribēja saldu pienu,
Ierē ceptus kartupeļus.
605 [Skolas].

59984.

Viņa gola, viņa gola
Židi vin sabraukuši,
Ka byutumi zynuojuse,
Byutum bulvu pīcapuse;
Byutum bulvu pīcapuse,
I krējuma dabāruse.
143 [Jāsmuižas D].

59985.

Tei Vereitei ponoksnīši
Žydi vīn sabraukuši;
Dūmojam, godojam,
Ar kū žydus baruosjam?
Pīci, seši seipuleni,
Vīna pati siļkis galva.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59986.

Juoneišam, bruoleišam,
Žydu družba salaseita:
Vins murmuļs, ūtrs purpuļs,
Trešs pats lelais kamparnīks.
194 [Krāslavas D].

59987.

Viņa gola vysa družba
Židi vīn, židi vīn:
Žida Maušs, Abramīcka,
Sora beja svuočeņuos,
Garajimi peisakim,
Strupajim [Eisajim] surtukim.
168 [Kalupes D].

1. Žeidi vin, žeidi vin
Šūvokor sabraukuši:
Abramicka ar Icuku,
Soris vin padruškuos.
326 [Preiļu D].

2. Žydi vīn, žydi vīn
Šuo vokora vedējeņi:
Icka, Movša par bratim,
Sorka ar Kaiku padruškuos.
357 [Rudzētu D].

3. Židi vin, židi vin
Šuo vokora vedējeņi:
Lipka, Maušs, Abramicka
Sorai brauca vesšonā.
143 [Jāsmuižas D].

4. Židi vīn, židi vīn
Šuo vokora vedējiņi:
Icka, Kajums, Abramicka,
Sorka skrēja padruškuos.
466 [Vārkavas D].

5. Židi vin, židi vin
Viņa gola vedējiņi:
Sorka ar Rusku padruškuos,
Sorkonmoušuks vedējiņš.
143 [Jāsmuižas D].

59988.

Masja, Kasja, Jugasja,
Rutku Zosja, Jedvisja;
Masja, Kasja cyuku nesja,
Cyuka spīdzja, Masja klīdzja.
314 [Pildas Ldz].

- 149 -

59989.

Žīdīts kūla vāverīti,
Pie astītes turēdams.
Ak tu tavu traku žīdu,
Kam tik smuku putnu kūla!
490 [Vijciema Vlk].

59990.

Žvīkstēdama, žvākstēdama
Tautu meita gaŗām iet;
Kad ierauga jaunu puisi,
Tad rikšiem vien tecēja.
605 [Skolas].

59991.

Gudri bija tie dēliņi,
Kuŗiem gudras māmuliņas;
Kam nav gudras māmuliņas,
Tie vērsīši ragainīš'.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59992.

Iesāksim, iesāksim
Citu jauku valodiņu.
Pamessim, pamessim
Šo veco runājuši.
604 [Dažādi iesūtītāji].

59993.

Vakaraiņa zemē mira,
Ka jei mira, spiras bira;
Ka jei mira, spiras bira,
Nikas gauži naraudova.
236 [Līvānu D].

59994.

Vīnai muotei treis meitiņas,
Vysom trejom labi vuordi:
Vīna tūle, ūtra lauce,
Treša jušku duraviņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

59995.

Viļķenieši, vella bērni,
Pirtī dzied pērdamies;
Sveiciemieši, bāleliņi,
Laukā dzied ecēdami.
42 [Bauskas B].

59996.

Josmuizīši sīnu pļuovja,
Kastireiši da mjaitom īt;
Josmuizīši kuozas dzer,
Kastireiši stuomačūs.
143 [Jāsmuižas D].

59997.

Andrupīši bazņeicā,
Pušuonīši palicā;
Andrupīši Dīva lyudza,
Pušuonīši uts barova.
18 [Andrupenes Rz].

59998.

Vircenieki vircu strēba
Ar tām koka karotēm.
392 [Sīpeles Jg].

59999.

Anniņieki aunus kava,
Ragus bāza kabatā;
Luķenieki Rīgā brauca,
Putras spaiņus līdzi ņēma.
Frančenieki, dančenieki,
Tie uz dančiem vien domāja.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

60000.

Luočukeni līlējas,
Vaca molka sēteņā;
Celminīku nabadzenīm
Vaca maize klēteņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

60001.

Teterniku bagaturim
Vacī skoli, vacuo molka;
Vilkainīšu nabadziņim
Vacī mīži, vacī rudzi.
358 [Rugāju Abr].

60002.

Aglyuneiši, dyuņas vēži,
Nalyukuoti kumeleni;
Lai lyukuoja nivičkeiši,
Tīm lyukuoti kumeleni.
143 [Jāsmuižas D].

60003.

Sadruškīši, gleizda golvas,
Brauc ar muola skrituleišim;
Sasateik ar Sluciškīšim,
Grīžas ceļa maleņā,
Sabierst muola skrituleiši.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

60004.

Beļavieši, zirgu zagļi,
Nozog manu kumeliņu;
Augulnieši, vāģu tapas,
Atrod manu līgaviņ'.
46 [Beļavas Md].

- 150 -

60005.

Ivanovska cūkas gana
Siveniškas vecainē;
Es padevu dievpalīgu,
Viņš ar vepri ozolā.
262 [Meirānu Md], 363 [Saikavas Md].

60006.

Paļacaņi, nabadzaņ,
Sēstīs ceļa maļiņā!
Ka naauga rudzi mīži,
Lai aug leli poļacāni.
35 [Baltinavas Abr].

60007.

Broneites dvēselīte
Uz dīdzeņa karinej;
Tryuks dīdzeņš, kriss dvēsele
Pošā elles dybynā.
326 [Preiļu D], 357 [Rudzētu D].

60008.

Madaliņa, kadaliņa,
Sorgoj sova Jākubiņa!
Lai uz ceļa napakreit,
Vuornas acis naizkņuob.
494 [Viļānu Rz].

60009.

Jezu jezu Jezupiņi,
Sorgoj dālu Jākupiņu!
Kab nu cepļa nanūkristu,
Kab galviņas nasasystu.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

60010.

Pīter, bruoļ, buņdzinīk,
Tova sīva stabuļneica!
Uožam rogu nūmaukuse,
Skrīn pa sylu strumpeidama,
Zača spyras laseidama,
Sovus bārnus baruodama.
89 [Dricēnu Rz].

1. Pīter Pīter, bandzinīk,
Tova sīva stabulnīca!
Skrīn par mežu strumpādama,
Zaķa spyras lasīdama;
( Zaķa spyras lasīdama,)
Sovu veiru baruodama.
170 [Kapiņu D].

2. Joņ, Joņ,
Tava sīva stabulnica!
Srīn pa mežu strumpādama,
Zaķa spyras laseidama;
Zaķa spyras laseidama,
Sovu Joņi baruodama.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

60011.

Madaliņa, mana sieva,
Vilkam kāpa mugurā;
Paņēmusi āža ragu,
Lec pa silu taurēdama.
358 [Rugāju Abr].

1. Madaļiņa, mana sieva,
Vilkam lēca mugurā;
Jāj pa silu baurādama,
Aiz ausiemi turēdama.
46 [Beļavas Md].

2. Traka mana sievasmāte,
Vilkam kāpa mugurā;
Paņēmusi āža ragu,
Jāj pa mežu taurēdama.
439 [Trikātas Vlk].

3. Traka mana vīramāte,
Bukam lēca mugurā;
Nolauzuse briežam ragus,
Skrej pa silu taurēdama.
343 [Rāvas Lp].

4. Troka muna sīvasmuote,
Kuopa uožam mugorā;
Juoj pa mežu taurādama,
Kūkim zorus lauzīdama.
414 [Stirnienes Rz].

5. Muna troka sīvasmāte,
Uožam lēce mugorā;
Uožam rogu nūlauzuse,
Īt pa mežu taureidama.
358 [Rugāju Abr].

60012.

Pēter, Peksi, Pāvulīt,
Ved meitiņu kambarī!
Tur ir alus, brandavīns,
Tur ir jaukas valodiņas.
22 [Arakstu Vlm].

60013.

Pīter, Peksi, Puovuleņ,
Kū mes reitu vuorēsem?
Raudys asti, ceišu golvu,
Asareiša pyrskauleiti.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

60014.

Pēterīti, bālēliņi,
Dabūs' jaunu līgaviņu!
čigānami Kristapami
Viena maza meitenīte,
Tur varēsi izaudzēt
Sevim daiļu līgaviņu.
86 [Doles Rg].

- 151 -

60015.

Pipur' Picis cāļus kava,
Pa pagalmu tecēdams.
Jaunas meitas satikušas:
Ekur mūsu palkaunieks!
236 [Līvānu D].

60016.

Nn. aizgaldā
Bīja cūka barojama.
Nu izlēca, nu aizskrēja,
Nu bīj kuiļu sagribusi.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

60017.

Kaņepēs ķēve zviedza,
Šo mājā atskanēja;
Viņu puisis aicināja:
Kužu kužu kumelī!
192 [Kosas C].

60018.

Jānīšam, brālīšam,
Puse bārzdas nogālēta.
Galēs velns tavu sirdi,
Ka tu visas nogālēji!
241 [Lubānas Md].

60019.

Madaļai, muoseņai,
Būra zuolis ozutī
Kas jai deve, palaidnei,
Būra zuoles ozutī?
Šaidys taidys lupateņas,
Ar kū puikas pīmuoneit.
247 [Makašānu Rz].

60020.

Brigitai, muosiņai,
Nalaimite nūtykuse:
Blusa, kurva, izzoguse
Byudu zuoļu butelīti.
89 [Dricēnu Rz].

60021.

Vereiteji, muoseņai,
Lela škode nūtykuse:
Lela cyuka īleidusi,
Vysu pudru izādusi.
314 [Pildas Ldz].

60022.

Jānīšam, brālīšam,
Liela skāde notikusi:
Žurkas sievu norējušas,
Aliņā ievilkušas.
397 [Skrudalienas Il].

60023.

Jaunājam brālīšam
Ceļā skāde notikus':
Piegulējis leišu meitu,
Nojūguši kumeliņ'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

60024.

Jānīšam, brālīšam,
Divas bēdas vasarā:
Vilks nokoda kumeliņu,
Draugs paņēma līgaviņu.
192 [Kosas C].

60025.

Pīteram, bruoleišam,
Ceiruleiša veselums;
Ceiruleiša veselums,
Cīloveņas dreizumeņš.
Kei cīlova da bērneņu,
Tai Pīters da mjaiteņu.
605 [Skolas].

1. Juonīšam, bruolīšam,
Ceirulīša prīca;
Ceirulīša prīca,
Cīloviņas dreizumiņš.
Kai cīlova pi bērniņu,
Tai Juonīts pi meitiņu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

2. Bronušam, bruoleišam,
Ceiruleiša veselums;
Kai ceiruļs da bērneņu,
Tai Bronuss da meitiņu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

3. Anniņai, muosiņai,
Cīlaviņas vasalums;
Cīlaviņas vasalums,
Zvierbuleiša greizumiņš.
Kai cīlova da bērniņiem,
Tai Anniņa da puiškinim.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

4. Mareitei, muoseņai,
Cīlaveņas udačeņa;
Kai cīlova da bērneņu,
Tai Mareite da puiškiņu.
89 [Dricēnu Rz].

- 152 -

60026.

Pīters trycyns,
Nikur lycyns;
Rūzās i mūzās
Pret myusu meitom.
143 [Jāsmuižas D].

1. Jezups i tricyns,
Nikur i lycyns;
Būzuos i ružuos
Pret myusu meitom,
Še palāka kačine,
Na myusu meitas!
466 [Vārkavas D].

60027.

Aņa cyuku gaņa,
Juoņs cyuku gons.
Muora cyuku kuora,
Tekļa gurnu kosa,
Da puišu prosa.
314 [Pildas Ldz].

60028.

Aneiti, muoseni,
Najem par ļaunu,
Na tev i vīnai
Iz vysa pulka!
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

1. Anīti, muoseņ,
Nejam par ļaunu,
Na tev i vīnai
Par vysu draudzi!
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

60029.

Geleitjai pīci bārni,
Vīna patja lizeiceņa,
Tei pat beja rospleisusja,
Sēnu zupu švikojūt.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

60030.

Bozovā kuozas,
Zališkūs bēres:
Nūmyra Razaļa
Juonīša bāduos.
35 [Baltinavas Abr].

1. Varakļuonūs kuozas,
Viļānūs bēres:
Nūmyra Tekļa
Kazmera žālobuos.
465 [Varakļānu Rz].

60031.

Cacuļei kuozas beja
Patī sīnu laiciņā;
Suns zam golda, kaķis goldā,
Ubogs golda gaļiņā.
143 [Jāsmuižas D].

60032.

Nn. puisīšiem
Auzu salmu daba bija:
Kuŗu meitu ieraudzīja,
Buč buč buč buč buč!
46 [Beļavas Md].

60033.

Svencīts (=uzvārds) bij, Svencīts bij,
Kas Svencīša nezināja?
Svencīts bij zirgu zaglis,
Geru pīcku vijējiņš.
236 [Līvānu D].

60034.

Veckalējiene, strupdegune,
Iet gar mūŗiem badīdama;
Iet gar mūŗiem badīdama,
Circenīšus lasīdama.
532 [Dobele Jg apr.].

60035.

Kārlītim, brālītim,
Pīles brēca vēderā;
Kad pārtrūka bikšu bante,
Deguntiņus kustināja.
532 [Dobele Jg apr.].

60036.

Ouguss ora meža molā,
Jyuzys kuora bārza zorā;
Atskrīn vuorna, nūnas jyuzys,
Palīk Ouguss rauduodams.
593 [Rēzeknes apr.].

60037.

Verītei, muosiņai,
Prasavuotys kaunercenis,
Ane, kuce, napaspēja,
Ar puišim doncuodam'.
143 [Jāsmuižas D].

60038.

Trīnīte panākstos
Percins pirka;
Es gan redzēju,
Ko viņa deva:
Iedeva prievetus
Deviņus pāŗus.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 153 -

60039.

Zvaguļu Marija,
Tā laba meita:
Noiet pļavā,
Stāv un kasās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

60040.

Pītereits šaids taids,
Nu salašu salaseits:
Rutka pīŗa, zivis acs,
Voska līts daguneņš.
466 [Vārkavas D].

60041.

Marītei, muosiņai,
Žeigurs motūs īzapins;
Ni žeigura izputļuot,
Ni puišim parunuot.
35 [Baltinavas Abr].

60042.

Odumami sīva gaisa,
Kod nu maisa, da izgaisa;
Cikom jisi maisu raisa,
Jami cyuka jyuzas paisa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

60043.

Juoneiti, bruoleiti,
Pasoki kū tev
Tamā golā darēja?
Mēs tom kuceišom
Atdūšas dūsim.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

60044.

Juonīt Juonīt,
Razbainīka dāls!
Nūkavi Drūjā
Sorkonu ubogu,
Taida tova Vera,
Razbainīka meita:
Nūkova Drūjā
Sorkonu čyguonu.
143 [Jāsmuižas D].

60045.

Juoneišam, bruoļeišam,
Vuts puponu nūāduse;
Nasasmeji, tu Pīter,
Ka i tev i nanūāstu.
236 [Līvānu D].

1. Nasasmeji, tu Paulini,
Ka tev tai nanūtykt'!
605 [Skolas].

60046.

Jānītis lūpiņas
Knīpāt knīpā,
Cigāni knīpāja
Gar pakaļiņu.
129 [Gudenieku Azp].

60047.

Krišiņš bija goda puisis,
Kam godiņa neturē?
Ik nakts savu bēru zirgu
Pie meitāmi nosedlo.
316 [Piltenes Vp].

60048.

Jānīti, brālīti,
Kur liki grožus?
Pie salmu kaudzes,
Kur kuci sēju.
396 [Skrīveŗu Rg].

60049.

Lūcīte, māsiņa,
Nesēdi pie loga!
Velns tevi kratīs,
Pie loga sēdot.
126 [Grobiņas Lp].

60050.

Verīti, muosiņi,
Raunīsi nūst!
Juonīša slīka
Tev apslīkuos.
466 [Vārkavas D].

60051.

Jureits i meitiņu
Karziņu saucja;
Pasaver, Jureiti,
Karziņa pi suona.
18 [Andrupenes Rz].

60052.

Juļa braucja podruškuos,
Spūles buozja ozotī;
Gon byus myusu bruolinīkim
Par vokoru škatynuot.
174 [Kārsavas Ldz].

60053.

Juļa guoja gūdeņā,
Ūlys nesja bļūdeņā,
Ka tuos ūlys izalēja,
Radzātuoji nūsasmēja.
494 [Viļānu Rz].

- 154 -

60054.

Juonīt, gūdu tu nūplēsi
Jaunajom meitiņom;
Atsarass taidas meitas,
Nūplēss tovu cakuliņu.
143 [Jāsmuižas D].

60055.

Juoneišam, bruoleišam,
Nava loba īruceiša;
Varbyut beja jis atstuojis
Muotu meitas(?) sētiņā?
143 [Jāsmuižas D].

60056.

Pričam, brāļam,
Trīs labas lietas.
Sudraba nazis,
Dimanta pīpa;
Tas pats čibuks
No tīra zelta.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

60057.

Fricis to vien lielījās,
Viņa dēls amatnieks.
Tavs dēliņš nemācēja
Cūkai sili pataisīt.
335 [Puzes Vp].

60058.

Pīterīt Pīterīt,
Kū darīji aizvakar?
Uts nu bikses lasīdams,
Ar vasari apbunguoji.
35 [Baltinavas Abr].

60059.

Alsundznieki alsundznieki,
Ceļu laikse, ceļu laikse!
Sutenate balzienīņus
Savas meitas spēlītēje.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

60060.

Razaļ Razaļ,
Steidzīs uz sātu!
Jau lopsa bērneņus
Pa lūgu volkoj.
35 [Baltinavas Abr].

60061.

Obelderi nagrib vaira,
Braukt iz sovu cyuku klāvu;
Še atroda myus' buoliņam
Stykla lūgus, gorniciņas.
358 [Rugāju Abr].

60062.

Dīcmaņos bij slinkas meitas,
Nevarēja darbus padarīt:
Ar pupiem maizi mīca,
Ar dakšām gultu taisa.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

60063.

Jēkabiņis bēdājās:
Kur būs ņemt līgaviņu?
Krāsns priekšā raiba kaķe,
Tā Jēkaba līgaviņa.
129 [Gudenieku Azp].

60064.

Ērzelovas lokaneņi,
Jemit sovas garvēderas!
Medišovas puiškiņi,
Jemit sovas meitinītes!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

60065.

Mikus mani lūgšus lūdza,
Lai es sievu ieprecot;
Vai tu akls, neredzēji,
Raibas kazas sētmalī.
540 [Jelgava Jg apr.].

60066.

Madīte man deva
Raibajās zeķes,
Lai es viņu ieprecu
Savam brālim;
Negribu zeķīšu,
Nedošu brāļa!
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

60067.

Blīdenieku mellas vistas
Ik vakaru kladzināja;
Stūrenieku balti gaiļi,
Tie jau jūs neprecēs.
103 [Džūkstes (Džūkstes-Pienavas) Jg].

60068.

Dobelnieku meitiņām
Pilni kārkli šūpolīšu;
Citus bērnus vilks aiznesa,
Citus zaķis spīdzināja.
85 [Dobeles Jg].

60069.

Borkavīši līlejās,
Ka šī leli stiprinīki.
Kur jī leli stiprinīki,
Ar uozīti ortu guoja:
Div' aiz roga, div' aiz noga,
Vīns aiz astis klabynuoja.
465 [Varakļānu Rz].

- 155 -

60070.

Rudzetnīki stipri veiri,
Ar grebezi laustūs guoja;
Kreit grebeze nu kuoteņa,
Rudzetnīki gubeņā.
357 [Rudzētu D].

60071.

Obelderūs pīci puiši,
Vysi pīci cylojami;
Vysi pīci cylojami
Ar tīm māslu sokumim.
358 [Rugāju Abr].

60072.

Jaunmuižnieku novadā
Nav neviena laba puiša:
Visi tādi auna pieres,
Saziedēj'ši, sapelēj'ši.
129 [Gudenieku Azp].

60073.

Cirstos ir slinks meits,
Pašs pūr nedaran;
Paša pūr dibena
Zaķs auss kustinaj.
93 [Dundagas Vp].

60074.

Ozoliņam pieci puiši,
Visi lieli darbinieki:
Divi mala, divi kala,
Piektais līda skurstenī.
65 [Bukaišu Jg].

60075.

Ērgļu muiža iznīkuse,
Visi puiši izsprāguši:
Trīs nomira, trīs nosprāga,
Trīs ka mēri vazājās.
Ar tiem trim mežā brauca,
Ko tos sešus svilināt.
110 [Ērgļu C].

60076.

Piebaldzēnu pagastā
Septiņ' vien jauni puiši:
Div' noslīka, div' sadega,
Div' aizgāja nabagos,
Septītais vien atlika,
Tas ar bomi cilājams.
72 [Cesvaines Md].

60077.

Juoņeišami, bruoleišam,
Treis jam beja lubovneicas:
Vīna beja Beržovskā,
Ūtra beja Jarokā;
Treša beja gorodā,
Tei par naudu poruodā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

1. Klimceitjaji, muoseņai,
Treis jai beja ļubovnīki:
Vīns jai beja Grabjāžovā,
Ūtrs beja Tabolovā;
Trešais beja gorodā,
Tys par naudu porodā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

2. Pīteram, bruoleišam,
Treis bej skaistas ļubovneicas:
Jadze beja Šalajūs,
Zose beja Sļapnijūs;
Trešei Prakse gorodā,
Kas svātdīnes porodā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

60078.

Berkaniem trīs meitiņas
Kā pirts slotas mētājās:
Ne tās pirka, ne pārdeva,
Ne tām jāja precinieki.
291 [Orgresgala Rg].

60079.

Virsaišos bij divas meitas
Viena dole, otra raģe;
Pasargies, tu dolīte,
Ka tā raģe neņobada.
85 [Dobeles Jg].

60080.

Zilītim div meitiņas,
Abas divas neveselas:
Vienai bija kleinas kājas,
Otrai kupra mugurā.
163 [Kalētu Lp].

- 156 -

ATVADĪBAS

Prof. K. Straubergs

- 157 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 158 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 159 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 160 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 161 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 162 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 163 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 164 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 165 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 166 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 167 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 168 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 169 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 170 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 171 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 172 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 173 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 174 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 175 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 176 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 177 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 178 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 179 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 180 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 181 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 182 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 183 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 184 -

KĀZAS

13. Apdziedāšana un dziesmu kaŗš

- 185 -

a) Dziesmas par līgavaini un līgavu un viņu savstarpējo satiksmi nākamajā dzīvē

1) Par līgavas un līgavaiņa augumu

a. Kāzinieku dziesmas jeb dziesmas no līgavaiņa draudzes

21156.

Vai vai brālīti,
Nav tavas vērtes!
Es tādu meitiņu
Pats pataisītu:
Nocirstu laukā
No apses kluča.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

21157.

Vai brālīti, vai brālīti,
Kā tu viņu iemīlēji,
Tādu melnu sviķa celmu,
Visu suņu norejamu!
226 [Kandavā (Tl)].

21158.

Vai bāliņ, vai bāliņ,
Kāda tava līgaviņa!
Greizas rokas, greizas kājas,
Liela pumpa mugurā!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vai māsiņ, tāds tev bija
Teicamais tēva dēls:
Līkas kājas, greizas rokas,
Lielu kupri mugurā!
1253 [Kroņa laicenē].

21159.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Kāda mūsu vedamā:
Platas acis, plata galva, -
Kā no meža izskrējuse!
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

21160.

Ai Dieviņ(i), dievamžēl,
Kalpam skaista līgaviņa!
I man tāda piederētu,
Saimenieka dēliņam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

21161.

Ai Dieviņ, dievamžēl,
Kalpam skaista līgaviņ';
Man bij tēvs, māmuliņa,
Vēl man tādas neatveda.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Lyga lyga, suorga suorga,
Kolpam skaista ļaudav'eņa;
Es puis'eits kai kundz'eņš,
Man' b'ej taida cyuku gan'a.
427 [Varakļānu pag. Rz].

21162.

Vai Dieviņi, dievamžēl,
Kalpam skaista līgaviņa;
Saimenieka dēliņam
Ar līko muguriņu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

21163.

Vai manu brālīti
Dižanu, ražanu;
Tā tautu meitiņa
Kā Dieva dota.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 186 -

21164.

Vai manu brālīti
Gluženu muti;
Tā tautu meita
Pinnaina, rētaina.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21165.

Vai mans brālīti,
Nav tavas vērtes;
Vēl bija savādu
Lūkoties.
224 [Kabilē (Kld)].

21166.

Vai manu brālīti,
Neturi dusmas!
Kādu meitu dabūju,
Tādu tev pārvedu:
Pagaŗu, pavāju,
Mellām acīm.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21167.

Vai manu brālīti,
Tev slikta laime!
Visa gaŗa vasara
Lūkojama,
Tik tādu kūlūzi
Nolūkoji.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Ko lūkoji, mans brālīti,
Tādu gaŗu vasariņu?
Ciņi, cērpi, akmentiņi
Dauza tavus zābaciņus, -
Tikai tādu ķūlūzu
Nolūkoji.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

211671.

Vai manu dieniņu,
Nesmuka mārša!
Nedod, Dieviņ,
Pēc māršas bērnus,
Dod, Dieviņ, pēc manis,
Pēc bāliņiem!
224 [Kabilē (Kld)].

21168.

Ak tu krupi tautas meita,
Tavu staltu augumiņu!
Velvēts kaklis, stāvi pupi,
Strupu mazu deguniņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

21169.

Ak tu mana līgaviņa,
Tavu daiļu augumiņu!
Par pagalmu pārtecēja,
Kā irbīte dziedādama.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

21170.

Ak tu manu bāleliņ
Kā ezara pureniņ;
Ak tu manu vedekliņ
Kā Vāczemes magoniņ!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21171.

Ak tu manu brāleliņ
Kā ezera pureniņ!
Atsavedi vedekliņu
Kā veco žibniciņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21172.

Atnāca vedekla
Bez viena zoba.
Steigdami drāzām
Skangaļa zobu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

21173.

Atsēdās tautu meita
Pie tā mana bāleliņa.
Mans bāliņš kā kundziņš,
Šī kā prūšu sivēniņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21174.

Balta ķēve kuplu asti,
Tā bij labi kumeļota;
Smuka sieva resnu krūti,
Tā bij laba dēlu māte.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

21175.

Balta ķēve, skaista sieva,
Tā bij vīra nelaimīte:
Balta ķēve mazgājama,
Skaista sieva glabājama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Bālīts brauca baltu ķēvi
Skaistu sievu lūkoties.
Balta ķēve, skaista sieva,
Tā ir vīra nelaimīte.
1180 [Druvienā (Druvienas pag. C)].

21176.

Balti balti ievas ziedi,
Vēl jo balti ābelītes;
Balta balta tautu meita,
Vēl baltākis mūs' bāliņš.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 187 -

21177.

Baltu manu bāleliņu
Kā baltaju zirņu graudu!
Dasēžāsi tautu meita
Tā kā kraukļa pavēdere.
1311 [Apē (Vlk)].

21178.

Bij augusi meža meita,
Bij pinusi vainadziņu:
Pate bija līdz mežam,
Vainags meža galiņā.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

21179.

Bij brūte redzēta,
Bet tāda nebija:
Īlena deguns,
Skalganu zobi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

21180.

Bij man skaists kumeliņš,
Dieva dots, ne kundziņa;
Bij man skaista līgaviņa,
Laimes dota, ne māmiņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

21181.

Bij manam bāliņam
Brīnum skaista līgaviņa,
Brīnum skaista sejiņā,
Brīnum laiska darbiņā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

21182.

Brāļam vedu skaistu sievu,
Sev atstāju vēl skaistāku,
Lai tā man neapnika,
Visu mūžu dzīvojot.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21183.

Brāļi mani kā ozoli,
Visi vienu lielumiņu;
Māršas manas, vedekliņas,
Cita liela, cita maza.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21184.

Brālīt, tava līgaviņa
Ar sakarņu deguniņu;
Es redzēju ganīdama,
Tāds sakarnis līdumā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

21185.

Buol'eņ, tova ļaudaveņa
Nastuovēja cyuku ganis;
Ka tu munu redzējis,
Kuo sorkona bryuklīneite.
4191 [Kalupes pag. D].

21186.

Bāliņš jūdza lielu zirgu,
Šķita lielu vadājumu;
Ni lielāka, ni mazāka
Kā pakulu kodeliņa.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

21187.

Bāliņš sev sievu ņēma
Dižino mātes meitu.
Visi dižu daudzināja,
Nu tik dižu ieraudzīju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

21188.

Brūni mieži līdumāi,
Vai mēsloti, nemēsloti;
Sārta brāļa līgaviņa,
Vai dzērusi, nedzērusi.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21189.

Daiļa daiļa tautu meita, -
Lai velns tavu daiļumiņu!
Govis dīce neslaucamas,
Telēniņi nedzirdīti.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

21190.

Daiļis bija tautu dēls,
Vēl daiļāka līgaviņa.
Vai Dieviņis jūs radīja
Savā laimes kambarī?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21191.

Dailis bija tautu dēls,
Daili savas kājas āva;
Stundiem šķinda zelta pieši,
No kumeļa nolecot.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

21192.

Dižans puisis lielījās
Dabūt dižas ļauduviņas.
Dižanam puisīšam
Nedižana ļauduviņa.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 188 -

21193.

Dzīrās mans bāleliņš
Puķīt' ņemt līgaviņu.
Atved purva žagatiņu,
Pagalmiņa tīrītāju.
18 (Kļiģenē).

21194.

Dulumbēris, lauku pieri
Mans jājamis kumeliņis;
Baltu muti, gaŗis matis
Mana jauna līgaviņa.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

21195.

Iestiepa māmiņa
Dzīsliņu kaktā.
Būs mūsu brāļam
Spriguļu aukla.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

21196.

Ej ellē(i), tautu meita,
Tik ražena uzaugusi!
Tevis dēļ(i) mans brālītis
Jauns apņēma līgaviņu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

21197.

Ej pa priekšu, tautu meita,
Lai es tevi lūkojos.
Ja tev būs biezas gūžas,
Tad tu būsi saimeniece;
Ja tev būs plānas gūžas,
Tad tu būsi kalponīte.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21198.

Ekur tēvs, ekur māte,
Kas to meitu audzināja;
Pieci zirgi, seši vīri
Nevar gūžu kustināt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

21199.

Es atvedu brāļam sievu
Kā lielaju lāča māti;
Nosēdēja manas kājas,
Noskrēj' manu kumeliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21200.

Es atvedu bāliņam
Brīnum skaistu līgaviņu:
Sirmu galvu, raibu seju,
Kā lāpīt salāpītu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21201.

Es atvedu bāliņam
Lielu, resnu līgaviņu;
Tur tam būs mīksta guļa,
Kā pie resna pelav' maisa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

21202.

Es atvedu bāliņam
Sausu, gaŗu līgaviņu;
Vārīs māte biezu putru,
Gan tā tauka barosies.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

21203.

Es atvedu dēliņam
Lielu, resnu līgaviņu.
Mazi mani tīrumiņi, -
Kur tā resna grozīsies?
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

21204.

Es, bāliņ, tev sacīju,
Gaidi citas vasariņas:
Būs skaistāka mātes meita,
Vēl krietnāks tai pūriņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21205.

Es izdzēru brāļam kāzas,
Māršai acu neredzēju,
Vai bij rudas, vai pelēkas:
Klētēi vien blankstījās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21206.

Es jums lūdzu, sveši ļaudis,
Saulītē nevediet,
Lai tautiņas neredzēja
Manu sirmu aizausīšu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21207.

Es pārvedu brāļam sievu
Kā lielo lāču māti;
Istabā ieiedama,
Izgāž durvju stenderīti.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 189 -

21208.

Es pārvedu bāliņam
Maģu maģu līgaviņ',
Puškos pašas neredzēj',
Villainītes ielokās.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

21209.

Es pārvedu brālītim
Patīkamu līgaviņu, -
Ne tik lielu, ne tik mazu,
Ne pārlieku sidrabotu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21210.

Es par mantu nebēdāju,
Kad man skaista līgaviņa.
Mantas manas neredzēja,
Kā redz manu līgaviņu:
Manta mana klētiņā,
Līgaviņa druviņā.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

21211.

Es šķitos bāliņam
Puķīt' ņemt līgaviņu;
Nu atvedu pupu kūli,
Pāri lēcu dancodams.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

21212.

Es šķitos šoruden
Baltu galvu zirgu pirkt;
Nopirk' man tēvs māmiņa
Baltu galvu līgaviņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21213.

Es vēlēju brālītim
Šmīgnu, gaŗu līgaviņu, -
Tikai tāda pempucīte
Strupu, īsu rinduciņu!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21214.

Greznais puisis lielījās
Greznu ņemt ļaudaviņu.
Es nevēlu cūkganam
Ko ieņēma greznais puisis.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21215.

Guļa guļa, suorga suorga,
Kolpam skaista ļaudaveņa!
Ni jei guļa, ni jei suorga,
Poša skaista izauguse.
4271 [Rēzeknes apr.].

21216.

Ikvienam vīriņam
Kā puķīte līgaviņa;
Man, tādam brammaņam,
Kā melnā bambalīte.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21217.

Iztaisīju baltu kaktu
Domāj' baltu sēdētāju, -
Tikai tāda melnactiņa,
Aizkrāsnītes tupētāja!
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

21218.

Kā kudziņš mūs' brālītis
Dzelteniem matiņiem;
Kā kaziņa tautu meita
Strīpainām actiņām.
226 [Kandavā (Tl)].

21219.

Kā niedrīte tautu meita,
Kā spilviņa vaiņadziņš;
Vai tā būs tev, bāliņ,
Tavu lauku kopējiņa?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21220.

Kā tu nāci, sīkaļiņa,
Lielajosi dieveŗos?
Sīki tavi soļi bija,
Liels dieveŗu pagalmiņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21221.

Kad tā mana bārzda auga,
Tad aug' mans padomiņš;
Kad to manu sievu veda,
Tad ved' manu dzīvošanu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

21222.

Kaida vaiņa Muoreņai,
Ka da z'emis nasaklon'?
Voi ir kauli vādarā,
Voi kuopuri mugorā?
426 [Sakstagala pag. Rz].

21223.

Kādas māršas es gribēju,
Tādu man Dieviņš deva:
Tievu gaŗu deguniņu,
Pelēkām actiņām.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 190 -

1. Kāda vīra es gribēju,
Tāds i man gadījās:
Tievu tievu deguntiņu,
Apaļām austiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Kādu sievu es gribēju,
Tādu māte man pārveda:
Mazu, kņubu deguntiņu,
Ar melliem uzačiem.
206 [Kuldīgas apriņķī].

21224.

Kam tu nāci, nedižana,
Dižanos ļautiņos?
Es nebūtu tevis dēļ
Piešus sitis zābakos.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

21225.

Kam, bāliņi, zirgu pirki,
Kam kamanas kaldināji?
Es būt' tādu miega cūku
Uz krijiņa atvilkuse.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Bāliņš jūdza daiļu zirgu,
Šķita daiļu vedamo;
Es būt' tādu pelnu mucu
Ar lubiņu atveduse.
122 [Jaungulbenē (Jaungulbenes pag. Md)].

2. Bāliņš jūdza lielus zirgus,
Sūta lielus vedējiņus;
Es būt' tādu vēdzelīti
Uz krijiņa atvilkuse.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3. Kam, brāliņ, jāti jāji,
Kam svīdēji kumeliņ'?
Es būt' tādu cūku ganu
Uz krijņas atvedusi.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

21226.

Kas grib baltu kviešu maizi,
Lai līž egļu līdumiņu;
Kas grib skaistu līgaviņu,
Lai dod naudu dreimaņam.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

21227.

Kas tā tāda bieķu baļļa
Sēz pret manu bāleliņu?
Mans bāliņš kā kundziņš,
Šī kā dūņu vabulīte.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

21228.

Kas tā tāda griezas galva
Sēd pie mana bāleliņa?
Ej tu nost, griezas galva,
Lai nāk cita mātes meita!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Kas tā tāda cera galva
Sēž pie mana bāleniņa?
Atstāj nost, cera galva,
Lai es pati apsēžos!
226 [Kandavā (Tl)].

21229.

Kas tā tāda griezas galva
Sēd pie mana bāleliņa?
Es bāliņa īsta māsa,
Es tik tuvu nesēdēju.
1253 [Kroņa laicenē].

21230.

Kas tā tāda griezes galva
Sēd pie mana bāleliņa?
Kur mana lielā
Knauteles nūja?
Sitīšu griezi
Par pašu gāli.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. ķērgalvis piesēda
Pie manas māsas.
Kur mana vecā
Ābeles nūja?
Es došu ķērgalvim
Par pašu pieri.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

21231.

Kas tā tāda griezes galva
Sēd pie mana bāleliņa?
Mans bāliņš kā kundziņš
Dzelteniem(i) matiņiem.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)], 1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)],
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 122 [Jaungulbenē (Jaungulbenes pag. Md)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Zila vārna, mella vārna
Sēd līdz manu bālelīnu;
Mans bālīc kā kundzīc
Dzeltaniemi matīniem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21232.

Kas tā tāda griezes galva
Sēd pie mana bāleniņa?
Mans bāliņis kā kundziņis,
Neņems tevi, griezes galva!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 191 -

21233.

Kas tā tāda griezes galva
Sēd pie mana bāleniņa?
Tā manam bāliņam
Sirdi vien ēdināja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

21234.

Kas tā tāda grozgalvīte
Sēž pie mana bāleliņa?
Griež galviņu kur griezdama,
Griež pie mana bāleliņa.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

21235.

Kas tā tāda mālu mulda
Pa plāniņu pārtecēja?
Tā nebija mālu mulda,
Tā brālīša līgaviņa.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Kas tā tāda mālu mulda
Pa plāniņu grozījās?
Tā nebija mālu mulda,
Tā brālīša līgaviņa,
Tā brālīša līgaviņa
Apkaŗ savus vedējiņus.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

21236.

Kas tā tāda mella cūka
Sēd pie mūsu bāleliņu?
Tā nebija mella cūka,
Tā brālīša līgaviņa.
190 [Kuldīā].

21237.

Kas tā tāda pūces galva
Sēž pie mana bāleliņa?
Ne dienēt nepiedien
Pie bāliņa svārku stūŗa,
Kur nu tai piedienēt
Pie tā visa augumiņa!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

21238.

Kas tā tāda pūces galva
Sēž pie mana bāleliņa?
Platas acis, gaŗš deguns
Kā tam pīļu tēviņam!
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

21239.

Kas tā tāda sprigacīte
Sēž pie mana bāleliņa?
Kad man būtu kniepadata,
Es tai acis izbadītu.
224 [Kabilē (Kld)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Jaunā mārša lūkojās
Caur luktuŗa uguntiņu;
Būt' man šķēpa adatiņa,
Es tai acis izbakstītu.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

2. Kas tā tāda sprigacīte
Caur lukturi zīlējās?
Būt' man spranču adatiņa,
Es tai acis izbakstītu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Smuka meita, rudacīte,
Caur šķirbiņu raudzījās;
Būt' man maza adatiņa,
Es tev acis izbadītu!
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

4. Tautiešam acis mirdz,
Uz maniem skatoties.
Kaut man būtu kniepadata,
Es tam acis izbadītu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

21240.

Kas tā tāda svīku cūka
Sēž pie mana bāleliņa?
Nāc ārā, svīku cūka,
Lai mēs tevi mazgājam!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

21241.

Kas tā tāda cērpes galva
Sēd pie mana bāleliņa?
Ej projām, cērpes galva,
Lai sēd manis bāleliņš!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Tautu meita rudacīte
Sēd pie mana bāleliņa.
Ej projām, rudacīte,
Lai sēd manis bāleliņš!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

21242.

Kas tā tāda cērpa galva
Sēž pie mana bāleliņa?
Redzēsim, cērpa galva,
Vai mācēsi audekliņa!
198 [Saldū].

21243.

Kas tā tāda celma galva
Sēž pie mana bāleliņa?
Tā nebija celma galva,
Tā bāliņa līgaviņa.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 192 -

21244.

Kas tā tāda ciņa galva
Sēd pie mana bāleliņa?
Tāda galva kā zirgam,
Tādas acis kā vilkam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21245.

Kaza kaza, ne meitiņa,
Bāliņ, tava līgaviņa!
Staigā, acis oļēdama,
Vītušā vaiņagā.
370 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21246.

Ķizu ķizu brālīti,
Ko es tav solīju,
Kam ciema meitiņas
Ķeseles sauci:
Nu tav ķesele
Blakām sēd!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21247.

Ķizi ķizi bālenīni,
Ko gribēji, to dabūji:
Baltu muti līgaviņu,
Istabiņas sēdētāju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ķizi ķizi bāleliņ,
Ko gribēji, to dabūji:
Sen gribēji, nu dabūji
Baltmutīti līgaviņu,
Istabā sēdētāju,
Pdie lodziņa rakstītāju.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

21248.

Klibodama vien staigāja
Tautu meita dzeltānīte;
Ieraudzīja bāleliņu,
Sāka rikšus darināt.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21249.

Ko, brālīti, tu lūkoji
Šādu gaŗu vasariņu?
Es būt' tādu nolūkojis
Tai vienāji vakarā.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

21250.

Ko, brālīti, tu lūkoji
Visu gaŗu vasariņu?
Nolūkoji tautu meitu
Kleinajāme kājiņām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21251.

Ko līdz manim grezna sieva,
Kad nav gudra padomiņa?
Padomiņis zirgu jāja,
Greznums tek kājiņām.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

21252.

Ko tā man laba dara
Zema resna līgaviņa?
Ziemu sala saltumā,
Vasar kusa saulītē.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

21253.

Ko tā man laba dara
Tieva gaŗa līgaviņa?
Kā niedrīte locījās
Pie grūtāmi dzirnavām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21254.

Ko, tautiet(i), lielījies
Ar dižanu līgaviņu?
Teic Dievam, teic tēvam,
Kas dižanu audzināja!
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

21255.

Kuplajam ozolam
Viena zīle galiņā;
Lepnajami tautiešam
Nidižena līgaviņa.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

21256.

Kur, bālī, acis liki,
Kad tu gāji lūkoties?
Priekšā pumpa, pakaļā,
Kājas gāja ģenģeriskis.
Nebij tavu drēbju vērts,
Ne vēl tava augumiņa!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

21257.

Kur, brālīti, acis liki,
Ka tu tādu lūkojies?
Man labāka cūku gane,
Nekā tava līgaviņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vai, māsiņa, tas tev bija
Šīs vasaras teicamais?
Man labāks cūkganiņš,
Nekā tavs arājiņš.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 193 -

21258.

Kur, bāliņ(i), lūkojies
Šādu gaŗu vasariņu?
Tā nav tavu drēbju vērts,
Ne vēl tava augumiņa!
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

1. Vai bāliņi, vai bāliņi,
Tavu muļķa padomiņu!
Vēl tev bija puisī būt,
Vēl labāku lūkoties.
Tā nav tavu drānu vērts,
Ne vēl tava augumiņa!
257 [Apšupē (Džūkstes pag. Jg)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

21259.

Kur, bāliņi, sievu ņēmi,
Kur tev tāda gadījās?
Vai pasmēli upītē,
Vai satiki mežiņā?
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

21260.

Kur, bāliņi, tādu ņēmi,
Kur tev tāda gadījās?
Es būt' tādu pasmēlusi
Savā govju laidarā.
190 [Kuldīā].

1. Kur, brālīti, acis liki,
Ka(d) tu tādu lūkojies?
Es būt' tādu pasmēluse
Aiz durvīm vircienā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

21261.

Kur, bāliņ(i), tādu ņēmi,
Kur tev tāda gadījās?
Es būt' tādu pasmēluse
Tekošā upītē.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Kur, bāliņ, tādu ņēmi
Nediženu līgaviņu?
Es būt' tādu pasmēluse
Purvājiņa dūniņās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2. Kur, māsiņa, raudzījies,
Ka tādām roku devi?
Es būt' tādu pasmēluse
Tekošā upītē.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

3. Nu, bāliņ [māsiņ], tev tas tika
Triju gadu cerējums.
Es būt' tādu pasmēluse
Tekošāi ūdenī.
121 [Gulbenē (Md)].

21262.

Kur, bāliņ, tādu ņēmi,
Kur tev tāda gadījās?
Ne pusītes nestāvēja
Pretī tavu augumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21263.

Kur, brālīti, tādu ņēmi,
Kur tev tāda gadījās?
Pirtē gara lejamā,
Namā visu smeļamā.
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)].

21264.

Kur, brālīt, tavas acis,
Kad tu gāji raudzīties?
Vai tu citu neredzēji,
Kā to pašu sivēniņu?
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

21265.

Kur, bāliņ, tu dabūji
Tik ražanu līgaviņ'?
- Aiz upītes kalniņā,
Tai mazāi sētiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21266.

Kur, bāliņ, tu dabūji
Tik ražanu līgaviņu?
- Baltu rožu dārziņā
Apakš rožu lapiņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

212661.

Kur, brālīti, tu dabūji
Tik raženu līgaviņu?
Es apjāju trīs novadus,
Tik raženu nedabūju.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

21267.

Kur, bāliņ, tu dabūji
Tik ražanu līgaviņu?
Es lūkoju dažu gadu,
Vēl es tādas nedabūju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21268.

Kur, bāliņi, tu dabūji
Tik raženu līgaviņu?
Kaimiņ' gailis izkasīja
No kaimiņa mēslu čupas.
232 [Talsos (Tl)].

- 194 -

21269.

Kur, brāliņi, tu saguvi
Tik diženu līgaviņu?
- Saguv' kviešu druviņā,
Pērkonīšus ravējot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21270.

Kur liksieta, bāleliņi,
Klibu māršu pārveduši?
- Šūsim kules, dosim spieķus,
Laidīsimi nabagos.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

21271.

Kur jēmi, brālīti,
Kas tev te tika?
Pelīšu, kodīšu
Norubināta.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

21272.

Kur tu augi, melnacīte,
Ka es tevis neredzēju?
Es paņēmu līgaviņu
Pelēkām(i) actiņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21273.

Kur tu ņēmi, bāleliņ,
Tik ražanu līgaviņu?
Es nevaru sērsti iet
Par maniem žēlumiem.
216 [Ventspilī].

21274.

Kviešu māls, rudzu māls,
Abi vienu grūtumiņu;
Māsīciņa, vedekliņa,
Abas vienu lielumiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Rudzu maize, kviešu maize,
Abas vienu baltumiņu;
Vedekliņa, māseciņa,
Abas vienu smukumiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

21275.

Labāk maza, nekā liela,
Brāliņam līgaviņa:
Kamēr liela apsagrieze,
Maza darbu padarīja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

21276.

Liela gaŗa tautu meita
Ieslampāja istabā.
Ņemiet cirvi, bāleliņi,
Cērtiet kājas īsumā!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

21277.

Liela, plata kļava lapa,
Vēl jo liela platījās;
Liela, skaista tautu meita,
Vēl jo skaista lielījās.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

21278.

Līdaciņa platastiņa
Sajauc dūņas ezarā;
Tautu meita gaŗmatiņa
Pieviļ manu bāleliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21279.

Līka, melna tautu meita
Sēž pie mana bāleliņa;
Mans bāliņš kā kundziņš
Pelēkos svārciņos.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

21280.

Māsiņa, rudace,
Nerādi acu!
Ja acis rādīsi
Būs sīva saime.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

21281.

Man pašami smiekli nāca,
Brāļam skaista līgaviņa.
Puķe puķe, roze roze
Mana brāļa līgaviņa!
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

21282.

Man pašami smiekli nāca,
Brāļam smuka līgaviņa:
Tievu gaŗu deguntiņu,
Ar mellāmi uzacēm.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

1. Man pašami smieklis nāca,
Ka man skaista līgaviņa:
Melnas acis, dzērves kaklis,
Spicu, mazu deguniņu.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

21283.

Man uzauga div' brālīši
Zirņu ziedu greznumiņu;
Es pārvedu div' māršiņas
Kā div' saules asariņas.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 195 -

1. Man bij divi bāleliņi
Zirniņ' ziedu greznumiņu;
Tiem pārvedu līgaviņas,
Kā saulītes vizēdamas.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

2. Man uzauga div' brālīši
Kā div' vaska rituliņi;
Es pārvedu div' līgavas
Kā div' saules vasarā.
224 [Kabilē (Kld)].

21284.

Man uzauga tāds bāliņis
Kā viens dārza ozoliņš;
Es atvedu bāliņam
Kā saulīti līgaviņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

21285.

Mans brālis balodis
Dzintara pilē;
Tautu meita pūcīte
Žagaru būdā.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1. Klausies, vecais,
Ko es tev sacīšu:
Tavs dēls vanags
Žagaru būrī,
Mana meita pūcīte
Dzīparu klētī.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

21286.

Mans brālītis kā kundziņis
Dzelteniem matiņiem;
Tas piedzima vasarā
Spožas saules dieniņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

21287.

Mans brālītis kā kundziņis
Dzelteniem matiņiem;
Tautu meita kā žīdene
Ar melniem uzačiem.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Mans brālītis kā kundziņis
Dzelteniem matiņiem;
Tautu meita kā kaziņa
Strīpaiņām actiņām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21288.

Manu baltu bāleliņu
Kā to putu gabaliņu!
Līdzās sēdi tautu meita
Tā kā loga aizbāžķīts.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21289.

Manu mīļu brālīti,
Neturi dusmas!
Kādu sievu dabūju,
Tādu tev pārvedu:
Pagaŗu, padulu,
Melnām acīm.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Mīļais brālīti,
Nedusmojies!
Kādu mēs dabūjam
Tādu pā(r)vedam:
Pazemu, paresnu,
Zemām kājām.
224 [Kabilē (Kld)].

21290.

Maza mana līgaviņa
Kā tā jūras cielaviņa.
Lai ir maza, kad ir skaista, -
Pirkšu cauņu cepurīti.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

21291.

Maza mana līgaviņa
Kā tā lauka cielaviņa.
Lai būt' maza, kad tik laba, -
Lielai kaunu padarīs.
260 [Mazberķenē (Mežmuižas pag. Jg)].

21292.

Maza mana līgaviņa
Tā kā jūras cielaviņa:
Cik gribēju mutes dot,
Tik pasitu padusē.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Maza mana līgaviņa
Kā tā jūras cielaviņa:
Cik gribēju mutes dot,
Tik iebēga azotē.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

21293.

Maza mana līgaviņa
Kā tā sila vāverīte;
Lai es gāju, kur iedamis,
Iebāž' svārku kabatā.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

1. Man pašam liela prieka,
Ka man maza līgaviņa:
Kur iedams, tecēdams,
Pasitos padusē.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

- 196 -

21294.

Maza mana līgaviņa
Kā tā sila vāverīte,
Tur tā grābe, tur iekrite
Tīru rudzu arodā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Maza maza pupužiņa,
Brāliņ, tava līgaviņa:
Tur tā grāba, tur noslīka
Tīru rudzu arodā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

21295.

Maza mana līgaviņa
Kā tā sila vāverīte:
Cik jādams pieguļā,
Pazasitu padusē.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21296.

Maza mana līgaviņa
Kā uz zara cielaviņa,
Saujiņā cisas nesa,
Padusē paladziņu.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

21297.

Maza mana līgaviņa,
Cisiņās pazudusi.
Man aizgāja visu nakti,
Cisiņās meklējot.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Trīs dieniņas sameklēju
Savu mazu līgaviņu:
Tā bij nakti gulēdama
Cisiņāsi pazuduse.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

21298.

Maza mana līgaviņa
Cisiņās pazuduse.
Rīgā pirku grābeklīti
Līgaviņas jāmeklē.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Maza mana līgaviņa
Izgaist salmu klājienā;
Rīgā pirku grābeklīti,
Meklēj' savu līgaviņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Maza mana līgaviņa
Pazūd salmu gubenī;
Ņem, māmiņa, grābeklīti,
Meklē manu līgaviņu!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21299.

Maza maza bambalīte
Pa ūdeni pārpeldēja;
Tā nebija bambalīte,
Tā brālīša līgaviņa.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

21300.

Maza maza, bet ačīga
Kalpa vīra līgaviņa:
Šķiltavās kreklus auda,
Uz lapiņas velējās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21301.

Maza maza, bet kur gaiša
Pieguļnieka uguntiņa;
Maza maza, bet kur skaista
Mana brāļa līgaviņa.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

21302.

Maza maza man sieviņa
Kā tā sila cielaviņa;
Citi vīri laipas meta,
Es pārnesu padusē.
1311 [Apē (Vlk)].

21303.

Maza maza man sieviņa
Par visāmi sieviņām;
Balti viņas kubuliņi,
Baltas viņas karotītes.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

21304.

Maza maza man zemīte,
Bet radīga labībiņa;
Maza maza man sieviņa,
Bet mīlīga dzīvošana.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21305.

Mazajam liniņam
Pati skaista pakaliņa;
Jaunajam bāliņam
Pati skaista līgaviņa.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

21306.

Mēs brālīti audzējam
Kā sarkanu āboliņu;
Nu pā(r)veda līgaviņu
Kā ērcešu žagariņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 197 -

21307.

Melna cūka sēd aiz galda,
Abas ausis noļukušas;
Tā manam bāliņam
Visu mūžu jābaro.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

21308.

Mūs' bāliņis bēdājās,
Kur būs ņemti putras spanni.
Nu pārveda putras spanni,
Nu aiz galda aizvēlās.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

21309.

Nāciet, ļaudis, raugāties,
Kāda mūsu jauna mārša:
Sīku seju, mellu muti,
Dzeltānām uzacēm.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21310.

Nedod Dievis tādas sievas
Kā manami bāliņam:
Zema resna, platu galvu
Kā Vāczemes kucēnam.
18 (Odzienā).

21311.

Ņem par labu, bāleliņ,
Kāda tava līgaviņa:
Sēdēj', galvu nodūrusi,
Kā rudeni miežu vārpa.

21312.

Nevienami tā nevaida
Kā maneju māmiņeju:
Dēliņš auga kā kundzīnis,
Jaunuvīte kā cielava.
190 [Kuldīā].

21313.

No rokām es pazinu,
Kuŗ' malēja mātes meita:
Tievas rokas, līki pirksti,
Sadiluši gredzentiņi.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

21314.

No smukuma, no daiļuma
Nosaņēmu līgaviņu,
Nemācēja māļa malt,
Ne ērkuļa kustināt.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

21315.

Nu es redzu, nu es redzu,
Brāļam smuka līgaviņa:
Mazu, strupu deguniņu,
Ar melniem uzačiem.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

21316.

Nu pūš, nu pūš
Ziemeļa vējiņš,
Atpūta NN-u
Melno Grietiņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

21317.

Pārsaīru par Daugavu
Ar dzeltānu kļava lapu;
Atsavežu līgaviņu
Dzeltāniem matiņiem.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21318.

Pašam dzelžu kalējam
Bez tērauda zobentiņš;
Pašam meitu brāķeŗam
Nedižana līgaviņa.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Pašam dzelžu kalējami
Bez pakavu kumeliņš;
Pašam meitu brāķeŗami
Nedižena līgaviņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Pašam dzirnu kalējam
Nava labu dzirnutiņu;
Pašam meitu brāķmanim
Nava labas līgaviņas.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Pašam kviešu vētmanim
Aštu gali maišelī;
Pašam meitu brāķmanim
Nedižana līgaviņa.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

4. Pašam linu liģeŗam
Nava linu paladziņa;
Pašam meitu brāķeŗam
Nedižana līgaviņa.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

5. Pašam zelta kalējam
Nav zeltīta zobentiņa;
Pašam meitu brāķerim
Nav raženas līgaviņas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 198 -

6. Pašam cauņu dzinējam
Nava cauņu cepurītes;
Pašam meitu brāķeŗam
Nav dižanas līgaviņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

21319.

Pašam zelta kalējam
Nezeltīts zobentiņš;
Pašam meitu brāķmaņam
Bez pupiem līgaviņa.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

21320.

Paši tek ritenīši
No kalniņa lejiņā;
Pate nāca tautu meita,
Redz man skaistu bāleliņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21321.

Pasaskatu priedītē,
Priedei kupla virsūnīte;
Pasaskatu lēnajā,
Lēnam skaista līgaviņa.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

21322.

Priedīt' dēju, eglīt' dēju,
Neraudzīju ozoliņu;
Labu ļaužu bērnu nēmu,
Neraudzīju skaistumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21323.

Puiši, meitu neņemiet,
Ikām pupus apraugiet:
Mans bāliņš nosaņēma
Vienu pupu līgaviņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Vai Dieviņ, grūts mūžiņis,
Bez pupiņu līgaviņa!
Tā, bāliņ, tava vaina,
Kam augdams [augot] neraudzīji.
216 [Ventspilī].

2. Puiši, meitas neņemat,
Līdz pupiņus apraugāt!
Man kaziņa vienu ragu,
Vienu pupu līgaviņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

21324.

Puiši, meitu neņemat,
Kamēr labi apskatāt:
Es noņēmu skaistu sievu
Ar greizām kājiņām.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

21325.

Puķe puķe, roze roze,
Bāliņ, tava līgaviņa!
- Ne tā puķe, ne tā roze,
Pašai daiļš augumiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21326.

Puķīte man bija,
Ne līgaviņa!
Kur eimu, kur teku,
Puķīte rokā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21327.

Puķīte, rozīte,
Magonīte,
Tā mana brālīša
Līgaviņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21328.

Rādi acis, tautu meita,
Vai bij rudas, vai pelēkas:
Ja bij rudas, saimeniece,
Ja pelēkas, kalpa sieva.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

21329.

Redz kur skaista irbe tek,
Cekulīnu grozīdam';
Redz kur skaista mātes meita
Nu manā rocīnā!
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

21330.

Sārta saule uzlēkdama,
Paliek bāla noiedama;
Sārta mana līgaviņa
Paliek bāla dzīvojot.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21331.

Sarkanbalta mātes meita
Tā kā roze dārziņā;
Smuidris bija tautu dēls
Tā kā donis jūrmalā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

21332.

Sarkans alus glāzītē
Līdz pašam(i) dibinam;
Skaista mana līgaviņa
Līdz pašam(i) vecumam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 199 -

1. Saldans alus krūzītē
Līdz pašam dibenam;
Mīļa mana līgaviņa
Līdz pašam vecumam.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

21333.

Šā vakara vedenei
Sarkan' mati, zilas acis;
Ti būs liela raganiņa,
Otram laba negribēs.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21334.

Šitie svārki, tā odere,
Tie kopā nederēja,
Šiem svārkiem vajadzēja
Citas linu oderītes;
Tam puišam vajadzēja
Diženākas mātes meitas.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21335.

Šo Mikiņa lielījāsi
Ņemt dižanu līgaviņu;
Tepat runcka gadījāsi
Lapiņ' tēva dārzmalāi.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

21336.

Šogad vesta vedekliņa
Mani, vecas, nepanāca;
Es ziedēju kā rozīte
Aizpērno vedumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21337.

Šorīt bija liela salna,
Liela skāde notikusi:
Brūtei ausis nosalušas,
Brūtgānam deguniņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21338.

Zied man skaisti zirņu druva
Raibajiem ziediņiem;
Tā zied mana līgaviņa
Sārtajiem vaidziņiem.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

21339.

Sēdi taisni, bāleliņ,
Nemet kupŗa mugurā,
Kā sēdēja tautu meita
Deviņiem līkumiem!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

21340.

Sēj, bāliņ, driķīšiem
Visus savus tīrumiņus:
Maza tava līgaviņa,
Nespēj rudzu ritināt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21341.

Zema resna tautu meita,
Vai tā bija šķeterēta?
Šmīdris, gaŗis tautu dēlis
Tā kā donis jūrmalā.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

21342.

Sen to lielu lielināja,
Sen slavenu slavināja, -
Ne lielāka, ne mazāka,
Līdz brālīša paķelēm.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

21343.

Sīka lieta, maza lieta,
Kur bāliņš naudu deva;
Kas tam ziemu maltu gāja,
Kas vasaru druviņā?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

21344.

Sīka lieta, maza lieta,
Kur bāliņš naudu deva;
Ziemu sniega nepabrida,
Vasar' zaļa dāboliņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21345.

Sīku seju māršiņ' vedu
Jaunajam bāliņam;
Tai šķīrās, tai vedās
Ar maniem bāliņiem.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

21346.

Sīku seju, valodiņu,
Bāliņ, tava līgaviņa.
Vai bitīte šūpojuse
Savā vasku šūpulī?
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21347.

Zila melna tautu meita,
Žiemu dzima ziemelī;
Mans bāliņš sarkanbalts,
Vasar dzima saulītē.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 200 -

1. Mūs' māsiņa skaista, balta,
Piedzimuse saulītē;
Tautiets mellis kā bambalis,
Ziemā dzimis ziemelī.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21348.

Skaistas māršas man vediet,
Skaisti mani bāleliņi;
Sīkas māršas nevediet,
Aizsmakušu valodiņu!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

21349.

Skaistu ņēmu, ne bagātu,
Bāliņam līgaviņu;
Bagātību Rīgā pirku,
Skaistumiņa nevarēju.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

1. Daiļu ņēmu līgaviņu,
Sidrabiņa neraudzīju;
Sidrabiņu pats nopirku,
Daiļumiņa nevarēju.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

21350.

Skaistu cirtu bērzu birzi,
Vēl skaistāku audzināju;
Skaistu vedu brāļam sievu,
Vēl skaistāku sev atstāju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)], 226 [Kandavā (Tl)].

21351.

Smalku skuju priedi dēju,
Lai bitītes drīz ielīd';
Sīku seju sievu ņēmu,
Tai bij jauka valodiņ'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

21352.

Smuka mana līgaviņa,
Alutiņu piedzēruse;
Gan redzēšu, vai būs smuka,
Kad vedīšu rijiņā.
Nāks kā lācis ņaudēdama,
Kā gosniņa īdēdama.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Smuka brāļa līgaviņa,
Gultiņā gulēdama;
Kad jāiet rijiņā,
Iet kā lācis ņurdēdama.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

21353.

Sniedze sniedze tautu meita,
Bāliņš putu gabaliņš;
Vai jūs bija Dievs salicis, -
Abi vienu dailumiņu!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautu meita, mans bāliņš,
Abi vienu greznumiņu.
Vai bij Dievs, vai Laimiņa
To pāriņu audzinejs!
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

21354.

Staltajam brūtgānam
Stalta brūte gadījās.
Kur tie ies, kur neies,
Abi stalti sagājuši!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21355.

Steidz' māeršai ruoku duot
Pyrmajā vokorā;
Mīkstu ruoeciņ' ij atrodu,
Na māelīša maelējiņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

21356.

Sviķam cirtu to priedīti,
Kam sarkana galoknīte;
Brāļam vedu to meitiņu,
Kam sarkani vaigu gali.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

21357.

Tā vajdzēja, tas notika
Pašam meitu brāķeŗam:
Visskaistāku tas gribēja,
čigānieti apprecēja.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

21358.

Tādas acis Krišiņam,
Tādas acis Anniņai.
Vai tie abi gulējuši
Vienā cūku midzenī?
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21359.

Taisi, manu bāleliņ,
Stāvu koku istabiņu:
Tautu meita izauguse
Sila priedes gaŗumiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 201 -

21360.

Tam krievam, tam leišam,
Tam bij skaista līgaviņa;
Man ir tēvis, māmuliņa,
Man tik skaistas neatveda.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 1311 [Apē (Vlk)].

1. Tam poļama, tam leišama,
Tam ražena līgavīna;
Es, māmīna, tavs dēlīns,
Kam man tādas nepārvedi?
Man pārvedi vilka meitu
Ar melliem uzačiem.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

21361.

Tas Andrejs ar Marģietu
Uz vienām actiņām.
Vai tie bija mazgājšies
Vienā acu ūdenī?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21362.

Tautu dēls lielījās
Daiļu sievu nolūkojis;
Es redzēju kaimiņos
Vēl daiļāku cūku meitu.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

213621.

Tautu meita, baltmutīte,
Plānajām lūpiņām;
Mans brālītis mutes deva
Kā saldami ābolim.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

21363.

Tautu meita lielījās
Ar to manu bālelīn'.
Mans bālīns kā ozols,
Šī kā dūku stabulīte.
1191 [Ēveles draudzē].

21364.

Tautu meita rudactiņa
Sēd mūs' galda galiņē.
Tev bij būt šovakar
Diža ceļa maliņē,
Diža ceļa maliņē
Manu vārtu vērējiņa.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

21365.

Tautu meita rudactiņa
Sēd pie mana bāleliņa;
Es brāļam(i) īsta māsa,
Es tik tuvu nesēdēju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21366.

Tautu meita rudacīte
Caur lukteri lūkojās.
Tā manai māmiņai
Asariņu dzērājiņa.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

21367.

Tautas meita skudractiņa
Vaino manu bāleliņu;
Pate Dieva izvainota
Rudajām actiņām.
216 [Ventspilī].

21368.

Tautu meitas mugura
Punniņu punnēm;
Tautu dēla pātega
Deviņiem mezgliem,
Tā tavas punniņas
Izlīdzinās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21369.

Te nu bija, man' bāliņ,
Tavs vasaras lūkojums!
Sēd aiz galda noknubuse
Kā dzeltāna miežu vārpa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Kas tā tāda pūces galva
Sēd pie mana bāleliņa?
Sēd galviņu nodūruse
Kā rudeni miežu vārpa.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

2. Mana jauna līgaviņa
Staigā galvu nokārusi,
Staigā galvu nokārusi
Kā ruden miežu vārpa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

3. Mans bāliņš sēd aiz galda
Kā kuplais ozoliņš,
Tautu meita ieblakām
Kā dzeltena miežu vārpa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21370.

Te nu bija tev, brālīti,
Šīs vasaras lūkojums!
Es būt' tādu nolūkojse,
Par istabu pāriedama,
Par istabu pāriedama,
Vienu aci uzmetuse.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

- 202 -

21371.

Tieva gaŗa tā priedīte,
Tā bij laba šķilu priede;
Tieva gaŗa tā meitiņa,
Tā bij laba saiminiece.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21372.

Tieva gaŗa tautu meita,
Ne tai pupu, ne vēdera;
Gan par pāra gadiņiem
Būs tai pupi, būs vēders.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

21373.

Tieva gaŗa tautu meita,
Vējiņš loka staigājot.
Vai to loka, vai neloka,
Vai tā pate locījās?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21374.

Teic man lielu, teic man augstu
Bēleliņa līgaviņu;
Ni lielāka, ni augstāka
Kā pakulu kodaliņa.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

21375.

Tev, brālīti, smalki važi,
Tev dižens kumeliņš,
Kam tev bija vizināt
Nediženu līgaviņu!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21376.

Tīra tek Daugaviņa,
Daži gruži dibenā;
Skaistu ņēmu līgaviņu,
Daža vaina dzīvojot.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Tīra tek Daugaviņa,
Daži gruži dibenā;
Daiļa augu pie māmiņas,
Dažas vainas tautiņās.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21377.

Ūjā brālīti,
Kur meti aces,
Kad tādu zveiraci
Lūkojies?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21378.

Ūjā ūjā vilka māte,
Kādu sievu man atved':
Greizas kājas, platas acis,
Liela kumpa mugarā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

21379.

Ūjā vilki, ūjā zvēri,
Kāda mana brāļa sieva:
Liela galva, platas acis
Kā tam meža tekuļam.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

21380.

Urmice, šlāpmice
Tā tautu meita,
Nemāka sēdēta
Pie mana brāļa:
Atgāzās pie sienas,
Paplēta muti.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

21381.

Vai, bālī, tā tev bija
Teicamā mātes meita?
Es labāku nolūkotu,
Tēvam cūkas ganīdams.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

21382.

Vai, brālīti, tev nebija
Ciemāi dailu zeltainīšu,
Kam tu brauci pa novadu
Pēc pūpēžu vezumīna?
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

21383.

Vai man bija Dieviņš devis
Tiki smuku līgaviņu
Kā puķīti, kā rozīti,
Kā Vāczemes magoniņu?
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

21384.

Vai purvā ūdens trūka?
Kārkliem gali nokaltuši;
Vai brāļam [brāļiem] maizes
trūka?
Māsai vaigi nobālējši.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Gan ūdeņa tai purvā, -
Kārkliem gali nokaltuši;
Gana maizes bāliņam, -
Māsai vaigi nobāluši.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 203 -

2. Vai purvā ūdens trūka?
Kārkliem lapas nodzeltēja;
Vai tautām maizes trūka?
Māsai vaigi nobālēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

21385.

Vai šī tāda sīkuliņa
Mūs' bāliņa malējiņa?
Mūs' bāliņam liela klēts
Deviņāmi atslēgām.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

21386.

Vai tas bija tev, bāliņ,
Šīs vasaras lūkojums?
Rudas acis, dzelti vaigi,
Kur vēl kriju deguniņš!
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

21387.

Vedekliņa priecājās,
Skaista vīra dabūjuse;
Gan tas tavs skaistais vīrs
Sukās tavu muguriņu!
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21388.

Viens bij mans brāleliņš
Pureniņa skaistumiņu;
Tam atvežu līgaviņu
Magoniņas dailumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21389.

Vecajam brāliņam,
Tam dižena līgaviņa;
Jaunajam brāliņam
Kād' Laimiņa atlaiduse.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

21390.

Vecais brālis klibu kāju,
Tam bij skaista līgaviņa;
Es bij' vīrs kā ozols,
Man atveda cūku ganu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Līkajam, klibajam
Daved sievu kā puķīti;
Es bij' puika kā ozols,
Man daveda cūku gani.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

21391.

Vecam brāļam kliba kāja,
Gauži skaista līgaviņa.
Ņem, brālīt, lauz man kāju,
Dod man savu līgaviņu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Klibajam, aklajam,
Tam bij skaista līgaviņa.
Dievs dod man nolauzt kāju,
Ja man tāda gadītos!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

21392.

Visas manas vedekliņas
Dzelteniem matiņiem;
Skrien bitītes ziedu ņemt,
Šķiet āriņa kliņģerītes.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Visas manas vedekliņas
Dzeltenāmi galviņām;
Bite skrēja medu ņemt,
Pīpenītes dāvādama.
226 [Kandavā (Tl)].

45338.

Ai, lielais paisums
Aiz galda sēdēs!
Nu jau aizveda
Stāvausi aiz galda.
46 [Beļavas Md].

45339.

Vai vai tu Jezup!
Kū tei tava samagraika;
Īgrajava [Īgravuoja] mozu sīvu
Ar desmit calkavūs [calkavim].
326 [Preiļu D].

45340.

Vai manu dieniņ,
Tavu skaistu sieviņ!
Citas sievas velējās,
Mana guļ kaņepēs.
99 [Dzelzavas Md].

45341.

Voi Juonīti, voi bruolīti,
Kur tu jēmi, ku tev taida gadejuos?
Paličoņu mīsteņā,
Sveju židu(?) kažukā.
551 [Ludza Ldz apr.].

45342.

Balta bija miežu druva,
Vai gatava, negatav(a);
Skaista mana līgaviņa,
Vai ēduse, neēduse.
605 [Skolas].

- 204 -

45343.

Balti balti ievas ziedi,
Vēl jo balti ābelītes;
Balta balta tautu meita,
Vēl baltākis mūs bālīš.
418 [Sunākstes Jk].

45344.

Bolts uobuls radeļuos,
Teiras auzas sileitī;
Bolta muna ļaudoveņa,
Vysod teira nūstaiguo.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45345.

Baltu manu bālēliņu,
Kā baltaju zirņu graudu;
Da(sē)žāsi tautu meitas,
Tā kā kraukļa pavēdere.
418 [Sunākstes Jk].

45346.

Baltu sedzu, baltu māvu,
Balts bij mans augumiņš;
Sazilēse, samelnēse
Sudrabiņa nesējiņa.
48 [Bērzaunes Md].

45347.

Baltvaidzītes, zilacītes
Kurzemnieces daudzināj';
Brāļam vedu līgaviņu,
Lai bāž ogļu maisiņā.
378 [Seces Jk].

45348.

Bāliņš māsu sūžu sauca,
Pašam sūža gadījās.
Ej, bāliņ, tu pa priekšu,
Lai iet sūža pakaļā.
564 [Salacgrīva Vlm apr.].

45349.

Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz zemei zari līka;
Māsiņ, tavu slaidumiņu,
Tautiets tāli ieraudzīja.
378 [Seces Jk].

45350.

Brālītis māsiņu
Ķeseli sauca,
Nu sēž ķesele
Pašam klēpī.
471 [Vecauces Jg].

1. Mīlīte māsiņa
Puisēnu bundulu sauca,
Nu tev, Mīlīt,
Bunduls sānos.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

2. Madaļe puiškinus
Skaliņus saucja,
Nyu pošai Madaļei
Skaliņš pi suonu.
494 [Viļānu Rz].

3. Šei Anīte šūvosor
Vysu puišu kyuļu sauce.
Pasaver tu, Anīt,
Kyulīts tovūs suonūs sēd.
168 [Kalupes D].

4. Kostuze puiškinus
Kipeišim lomuo.
Sēd vīn, Kostuz,
Kipeits suonūs!
365 [Sakstagalas Rz].

45351.

Brālīt, tava līgaviņa
Kā pelēka avitiņa.
Cel, brālīti, rītiem agri,
Lai tā balta mazgājās.
605 [Skolas].

45352.

Brālīt, tava līgaviņa
Kā žagaru vezumiņš.
Kā gulēsi, kā sēdēsi
Pie žagaru vezumiņa?
605 [Skolas].

45353.

Brālīt, tava līgaviņ(a)
Kā cūciņa madzenei [midzenei].
Cel to agri svētu rītu,
Lai tā balta mazgājas,
Līdz ar citām sieviņām.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

45354.

Bouliņ, tova ļaudaviņa
Kaj pokolu kūdelīte;
Kur īdams, naīdams
Kai kūdeļi pakratēju.
604 [Dažādi iesūtītāji].

45355.

Smilktiņūs skaisti puiši
Vysim skaistas leigaviņas;
Henriks vīn sev atvedja
Kai pokolu kūdeliņu.
466 [Vārkavas D].

- 205 -

45356.

Bašku solā skaisti puiši,
Visim skaistas līgaviņas;
Atsavede šis Ignats
Kai pokolu kūdelīti.
143 [Jāsmuižas D].

45357.

Bērīt, manu kumelīn(u),
Puķīt, mana līgavīn(a);
Bērīt, manu kumelīnu,
Mazu mazu, bet apaļu,
Puķīt, mana līgavīna,
Maza maza, bet ražena.
427 [Tadaiķu Lp].

45358.

Cērtit mani, gerejam,
Geru prīžu ustabiņu,
Lai as cīši nasalūku
Sova gera augumjeņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

45359.

Citas sievas kā vācietes,
Man kā sūda vabulīt(e).
Es tev lūdzu, mana sieva,
Uzģērbies jel pušpelēka!
99 [Dzelzavas Md].

45360.

Citiem bija lielas sievas,
Man tā mazā pungažiņa;
Citi savas lecināja,
Es tik savu čubināju.
350 [Ropažu Rg].

45361.

Citiem vīriem lielas sievas,
Man bij maza kulažiņa.
Es ar savu maziņo
Agri gāju tīrumā;
Citus vīrus sievas pēra,
Es peŗ' savu kulažiņ(u).
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

45362.

Citiem vīriem labas sievas,
Man tik tāda ķeselīte;
Labas sievas sētā stāv,
Ķeselīte druviņā.
100 [Dzērbenes (Pils-Dzērbenes) C].

45363.

Citiem vīriem lielas sievas,
Man bij maza čabulīte;
Es ar savu čabulīti
Visu nakti čubanos.
605 [Skolas].

45364.

Cyuka cyuka, na māršena,
Buoleņ, tova ļaudoveņa;
As nu krāsla nasacaltu,
Navīn taidai rūku dūtu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45365.

Cūka cūka, ne māsiņa,
Mana brāļa līgaviņa;
Saulē cūkas nogulētu,
Ja māmiņa nepieceltu.
200 [Kuldīgas Kld].

45366.

Dagla cūka rušināja
Manā brāļa tīrumā.
Tā nebija dagla cūka,
Tā bij brāļa līgaviņa:
Kuŗu duŗu daiedama,
Kā cūciņa rakšināja.
46 [Beļavas Md].

45367.

Darom, darom, tu Juonīt,
Dzyni sovu kumeliņi;
As byut' taidu cyuku gani
I skreinē atvaduse.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45368.

Dīviņš devis tev, bruoleit,
Goliata augumeņu;
Kam tu ņēmi leigaveņu
Ar seikim kauleņim.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

45369.

Dzilnas Jānis lielījās
Vāczemē sievu pirkt;
Nenopirka Vāczemē,
Nopirk' Rīgā talcenē.
224 [Lielvārdes Rg].

45370.

Ej, bruoliņi, tu pa prīšku,
Lai īt pīsta nu pakaļas;
Lai īt pīsta nu pakaļas
Pa tovim pēdeņim.
389 [Silajāņu Rz].

- 206 -

45371.

Es atradu ganīdama
Silā mazu ābelīti.
Tā nebija ābelīte,
Tā bij brāļa līgaviņa.
141 [Ivandes Kld].

45372.

Es atvežu vedekliņu
Kai sudabra spīgelīti;
Cyti vede pīcas sešas -
Munas vīnas nastuovēja.
143 [Jāsmuižas D].

45373.

Es domāju Jūlīšam
Ņemt diženu līgaviņ';
Tas paņēma līgaviņu,
Krustpiliešu izbrāķētu.
198 [Krustpils D].

45374.

Es māmiņai nasacēju,
Kuoda muna ļaudaviņa;
Boltu seju, gludu golvu,
Jauku jauku volūdiņu.
49 [Bērzmuižas (Bērzes) Jg].

45375.

Es meiteni izraudzēju
Ar boltom rūciņom,
Ar sorkonim vaidziņim,
Ar meikstim pupeņim.
35 [Baltinavas Abr].

45376.

As pi meža atdzeivuoju,
Ableziņkas naredzēju;
Še atvedja Jezupeņš
Ableziņku ļaudaveņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45377.

Es redzēju raibu ķirlu
Viņā ciema tīrumā;
Nu atnāca mūsu mājā,
Nu grib (būt) par saiminiecu.
46 [Beļavas Md].

45378.

Es sacēju, tev Juonīt:
Najam mozas ļaudoviņas!
Kai īstuoja maltuvī,
Mylti byra ozotē.
503 [Višķu D].

45379.

Es to savu bāleliņu
Kā gulbīti balināju;
Kad paļāvu māršai vaļu,
Kā vārniņa nozilēja.
224 [Lielvārdes Rg].

45380.

Es to sovu ļaudaviņu
Pa tiergim vīn vodovu,
Vaicoj kungi, bazneickungi:
Kur tik skaista ļaudaviņ'?
Vysi ļauds uz mani vērās,
Ka maņ skaista ļaudaviņa.
18 [Andrupenes Rz].

45381.

Gon, Juoneit, lasējīs,
Nalīteņi izlasēji:
Ni pa pruotam, ni pa sirdei,
Ni pa tovam augumeņam.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

45382.

Gana labi kalnēnieši
Līdz šā laika padzīvoja,
Nu ieveda pusvācieti,
Dievis zina, kā dzīvos.
241 [Lubānas Md].

45383.

Gona vaira, tu Agneit,
Par poļačku staiguojuse,
Brissi pūru rauduodama,
Lyndraceņus spraudeidama.
559 [Rēzekne Rz apr.].

45384.

Greznais puisis lielījās,
Greznu ņemt ļaudaviņu.
Es nevēlu cūkganam,
Ko ieņēma greznais puisis.
418 [Sunākstes Jk].

45385.

Izdūru īlenu
Caur klētis sienu,
Mazas mazas tautu meitas
Actiņas redzēju.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45386.

Izplauka ozoliņš
četrām lapām;
Pasaņēmu līgaviņu
Ne savam prātam:
Bāls sejiņš, melnas acis,
Nav ar seju saderīgs.
194 [Krāslavas D].

- 207 -

1. Izplauka ūzuls
četrami lopom;
As pajēmu ļaudovaņu
Na pa sovam pruotam:
Boltu seji, malnys sāts [acis?],
Navar sadarāti.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

45387.

Iegātnīša, piegāznīša,
Pieviļ munu bāleliņu;
Muns bāliņš kā kundziņš,
Šij kā rijas stenderīte.
449 [Ungurmuižas D].

45388.

Jau Gelīti atvedem -
Vai byus slykta, vai byus loba?
Mes Geleiti navastum
Ni vacami ubogam.
143 [Jāsmuižas D].

45389.

Jūle, pirma preceniece,
Sargi savu kažociņu!
Raušu savu zobeniņu,
Plīsīs tavs kažociņš.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

45390.

Ka man būtu tāda sieva,
Kā tam ciema Pēterim.
Man bij tāda elles kruķe
Ar melliema antiķiem(?).
39 [Bārtas Lp].

45391.

Kaidu ols bucu tu, Juoneit, atvedi,
Ka aiz golda aizasādi?
Sausa vāza sakloudzāja
Pi stendera pīslīnūt.
605 [Skolas].

45392.

Kamiņūs skaisti puiši,
Vysim skaistys ļaudaveņis.
Muns bruoleņis atsavjadja
Kai pokolu kūdjaleiti.
326 [Preiļu D].

45393.

Kolejuos(?) i šis svuoteņš
Skaistas sīvas dabuojis.
Tik i gora, tik i rasna,
Kai saldata barabans.
503 [Višķu D].

45394.

Kam, bāliņi, tu paņēmi
Tik apaļu līgaviņu?
Rudens nāk, ledus laiki,
Apaļš drīzi viļājās.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

45395.

Kam, Donot, sīvu jēmi,
Kam tev juos vajadzēja?
Byut' lobuok tu atvedis
Vīšķu planckas iuza(u)kliņu.
143 [Jāsmuižas D].

45396.

Kas kuŗam bēdas bija,
Ka mun maza vedekliņa?
Es ar savu maziņo
Vispirmā druviņā.
290 [Ogres C].

45397.

Kas spīdēja, kas vizēja
Pie māmiņas kambarī?
Mana paša līgaviņa
Kā saulīte vizuļoja.
605 [Skolas], 141 [Ivandes Kld].

45398.

Kas tā tād mel cūk
Rok bāliņ lociņe?
Tā nebij melna cūka,
Tā bāliņ līgviņ.
577 [Ventspils Vp apr.].

45399.

Kas tā tāda purva cins
Sēd pie mana bāl(el)iņa?
Es būt' tādu izrakusi
No zem pirts paval(īt)es.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

45400.

Kas tā tāda piena baļļa
Sēž pie mana bālēliņa?
Tie pirmie brūtgāniņi
Krējumiņu nojēmuši,
Mana paša bāliņam
Sūkaliņas palikušas.
292 [Olaines Rg].

45401.

Kas tā tāda pļavas cins
Sēd pie mana bāleliņa?
Ne tur bija saimeniece,
Paliek putra nevārīta.
410 [Stāmerienas Md].

- 208 -

45402.

Kaut es būtu pastaigājse,
Ar ļaudim parunājse,
Es neliktu bāliņam
Tādas ņemt līgaviņas.
391 [Sinoles Vlk].

45403.

Kādu ļaužu es pats biju,
Tādu ņēmu līgaviņu:
Zemu resnu, velves kaklu,
Ar apaļu vēderiņu.
429 [Taurkalna (Valles) B].

45404.

Kāju dēļ es noņēmu
Neraženu līgaviņu;
Vai kājiņu man nebija
Staigāt zemes gabaliņu?
46 [Beļavas Md].

45405.

Ko, bāliņ, tu atvedi
Tādu mazu ļaudaviņu?
Aizavēla aiz galdiņa
Kā pakulu kodaļiņa.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

45406.

Ko darīja tautiņās
Ar mazo audzēkniņu?
Nepasniedza maizes muldu,
Ne lielo dzirnaviņu.
378 [Seces Jk].

45407.

Ko, Jānīti, tu domāji,
Kad tu tādu lūkojies?
Stāv galviņu nodūruse,
Kā rudeni miežu vārpa.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

45408.

Ko jūs, puiši, domājiet?
Es pārmiju līgaviņu;
Pieci simti zelta naudas,
Vēl skaistāka līgaviņa.
146 [Jaungulbenes Md].

45409.

Ko, māsiņa, tu staigāji,
Asariņas slaucīdama?
Kā man bija neraudāt,
Kā man bija nebēdāt,
Dižajam bāliņam
Nedižena līgaviņ'.
177 [Kastrānes Rg].

45410.

Ko piesēdi, pūces galva,
Pie mana brāļa?
Kur mana lielā
Ābeļu nūja?
Sitīšu pūcītei
Pa pašu galvu.
605 [Skolas].

45411.

Kristatāvs i kristamuote,
Cyukklāvāji, cyukklāvā!
Kam atvedi kristdālami
Nadyžanu ļaudaviņu.
591 [Ludzas apr.].

1. Krystatāvs, krystatāvs,
Aceplī, aceplī!
Kam atvedi krystdālam
Nadyžanu ļaudaveņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

2. Krystāvs, krystāvs,
Pasūlē, pasūlē!
Kam atvedi krystdālam
Namīlamu ļaudaveņu.
365 [Sakstagalas Rz].

3. Krystamuot i krystamuot,
Cyuklāvāji, cyuklāvā!
Kam atvedi krystamjaitai
Nadyžanu oruojeņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

45412.

Peickas peickas kristtāvam
Par kristdāla ļaudoveņi!
Kam atvedja kristdālam
Nadyžanu ļaudoveņi.
174 [Kārsavas Ldz].

45413.

Kur, bāliņi, raudzījies,
Kad tādai roku devi?
Es jau tādu gan neņemtu,
Ne no krēsla nenocelt [neceltos?].
263 [Mēmeles Jk].

45414.

Kur, bāliņi, tādu ņēmi,
Kur tev tāda gadījās?
Liela piere, platas acis,
Vēders škūņa lielumā!
273 [Mores Rg].

- 209 -

45415.

Kur, brālīti, acis liki,
Tādu ķēmu lūkodams?
Man labāk cūku meita,
Nekā tava līgaviņa;
Es ar tādu nevarētu
Ne godīgi parunāt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45416.

Kur, brālīti, tu dabūji
Smuku jaunu līgaviņu?
Mūsu pašu novadā
Smukas meitas neuzauga.
398 [Skrundas Kld].

45417.

Kur, bālī, tu dabūji
Tik raženu līgavīnu?
Vai, bālī, es neļāvu
Tev raženas lūkoties?
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

45418.

Kur, brālīt, tu izrāvi
Tik raženu līgaviņu?
Es izgāju trīs novadus,
Tik raženu nedabūju.
214 [Lažas Azp].

45419.

Kur, Jānīti, tu dabūji
Sev tik daiļu līgavīn(u)?
Zalta mati, rožu vaigi,
Šķiltin šķīla valodīn(u).
192 [Kosas C].

45420.

Labāk devu bāliņam
Labas maizes līgaviņ(u);
Labas maizes līgaviņa
Zied kā roze vasarā.
141 [Ivandes Kld].

45421.

Līlejuos šis Alberts,
Lobas sīvas dabuojīs.
Mēs byut' taidu cyuku gani
Uz raguzas atvilkuši.
605 [Skolas].

45422.

Lūka prīdja, lūka agļa,
Lūka bārza viersyuneite.
Kab munam(i) buoleņam
Tiki lūka ļaudoveņa!
Pi gryutūs dziernoveņu
Kai nidreitja lūceitūs.
314 [Pildas Ldz].

1. Lūka prīde, lūka agle,
Lūka bārza viersyuneite.
Kab munam buoleņam
Ciku lūka ļaudoveņa!
Ka jei ītu kultu, moltu,
Kai nīdreite lūcētūs.
174 [Kārsavas Ldz].

45423.

Luste, luste brālīšam,
Kad viļņo rudzu lauks;
Jo lustīgs bāleliņš,
Kad ražena līgaviņa.
215 [Lēdmanes Rg].

45424.

Man pašam smiekli nāca,
Ka man daiļa līgaviņa;
Visi ļaudis nosmējās,
Ļaunus vārdus runādami.
467 [Vārmes Kld].

45425.

Mans brālīts kā kundzins
Dzelteniemi matiniem
Tautu meit kā kazin
Strīpanām actinām,
Tā bij laba žīda ķēv
Tabacinu vizināt.
200 [Kuldīgas Kld].

45426.

Mans brālītis lielījās
Rudzus vest Liepājā.
Nu tavs spīķeris sēd tev blakus,
Nu tik steidzies bērt tur iekšā.
605 [Skolas].

45427.

Manu baltu bāleliņi,
Kā tas puta gabaliņš!
Ne es tev domājos
Tād' atvesti līgaviņu.
241 [Lubānas Md].

45428.

Maza mana līgaviņa
Kā tā lauku cielaviņa,
Lai būt' maza, kad tik laba,
Lielai kaunu padarīs.
548 [Liepāja Lp apr.].

- 210 -

45429.

Maza mana līgaviņa
Kā tā āra cielaviņa.
Lai ir maza, bet ir skaista,
Pirkšu cauņu cepurīti.
235 [Litenes Md].

45430.

Maza mana līgaviņa
Kā tīruma cīrulīts;
Šķiltavās kreklus aude,
Uz lapiņas velējās.
605 [Skolas].

45431.

Maza mana līgaviņa
Par visām meitiņām;
Te kājiņas, te rociņas,
Sprīdi gaŗa viducei.
224 [Lielvārdes Rg].

45432.

Moza muna līgaviņa,
Nadasnīdzja dziernaviņu,
Reita maliņu maļūt,
Cicīts myltos kužinuoja.
466 [Vārkavas D].

45433.

Maza maza man māsiņa,
Vēl mazāka līgaviņa.
Braukšu uz Rīgu, pirkšu kurpes
Augstajiem papēžiem.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

45434.

Maza maza tā meitiņa,
Bet tai gudra valodiņa:
Prota puisi kaitināt,
Vīramāti mīlināt.
543 [Ķemeŗi Rg apr.].

45435.

Myusu cīmā skaisti puiši,
Visim skaistys ļaudaveņis;
Šis Jezups atsavjadja
Kai pokolu kūdjaleit.
326 [Preiļu D].

45436.

Mūsu kungs priecājās,
Ka tam skaista logu puķe;
Tā nebij(a) logu puķe;
Tā bij viņa līgaviņa.
125 [Grenču Tk].

45437.

Ne es teikšu, ne es pelšu
Bāleliņa līgaviņu;
Ja nav kāda gadī'sies,
Lai uz mani nežēlojas.
198 [Krustpils D].

45438.

Na par lītu, tu buoleliņ,
Dzyni sovu kumeliņu,
Es byut (taidu) pasmāluse
Takušā upeitē.
314 [Pildas Ldz].

45439.

Na tuo kūka tei lapiņa,
Na tymā zariņā;
Na tuo puiša tei meitiņe,
Na tymā sejiņā.
326 [Preiļu D].

45440.

Naba līta prīde auga
Dagūšā siliņā;
Naba lītu tu pajēmi,
Brāliņ, sev leigaviņu.
466 [Vārkavas D].

45441.

Ne tev, Annīt,
Te bija sēdēt;
Te bija sēdēt
Kalvīšu Zentai.
319 [Plāteres Rg].

45442.

Nedomā, tu Anniņ,
Ka tu būsi saimeniece;
Vēl tu būsi Tauriņos
Pieci gadi cūku gans.
48 [Bērzaunes Md].

45443.

Nadūmoj, tu Juonīt,
Ka tu byus saiminīks;
Tu byus lynu kulstītuojs,
Tekļa naudas sajāmuoja.
414 [Stirnienes Rz].

45444.

Napīdar malna jūsta
Bez sorkonim dzeipurim;
Napīdar tev, bruoleņ,
Nalauluota ļaudaviņa.
170 [Kapiņu D].

- 211 -

45445.

Napapruoš, napapruoš,
Tev, buoleņi, leigaveņ.
559 [Rēzekne Rz apr.].

45446.

Napīstuoj greisliņam
Uobuliņa lapiņa.
Ņem, greisliņ, pūra cini,
Tei tev daiļi pīstāvjēs.
605 [Skolas].

45447.

Nesniga sniedziņš,
Neputināja;
Tāda liela kupene
Mūs' brāļa klētī.
141 [Ivandes Kld].

45448.

No sirsniņas man patika,
Brālīt, tava līgaviņa.
Ne tik diža, ne tik maza,
Ne tik daudz sudrabota.
605 [Skolas].

45449.

No šās dienas, tu bāliņi,
Man's vairs mīļi nepasauks':
Sēd līdzās griezes galva,
Padomiņa devējiņ(a).
241 [Lubānas Md].

45450.

No tālienes es pazinu
Vecā brāļa līgaviņ(u):
Platu pieri, zveiras acis,
Kā ģenģeru kumeļam.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

45451.

Nūsalaida muns bruolīts
Kai nu kolna lejiņā:
Pasajēmja ļaudaviņa
Na sovūs radeņūs.
604 [Dažādi iesūtītāji].

45452.

Nu, brālīti, tu pārvedi
Neraženu līgaviņu;
Ievēlās istabā
Kā pakuļu kodaliņa.
141 [Ivandes Kld].

45453.

Nu meitiņa goda sieva,
Nu pie galda sēdētāja;
Cik sen bija tas laiciņš,
Kad pa pelniem vāļājās.
72 [Cesvaines Md].

1. Nyu Pranuse gūda vīšņe,
Nyu aiz golda sādātuoja;
Nasen beja tī laiceņi,
Ceplī palnys rušinuoja.
326 [Preiļu D].

45454.

Nu ir labi, nu ir labi,
Daukam skaista līgaviņa;
Zilām acim, brūniem vaigiem,
Rožu sārtām lūpiņām.
61 [Brenguļu (Vecbrenguļu) Vlm].

45455.

Nūsapyna maņ veizeite
Na pa munai kuojeņai.
Dīvs maņ deve ļaudaveņi
Na pa munam pruoteņam.
551 [Ludza Ldz apr.].

45456.

Par gabalu nepazinu,
Kas iet šķībi, kas iet greizi;
Kad pienāca, tad pazinu:
Tā brālīša līgavīn(a).
94 [Dunikas Lp].

45457.

Pasaverit, jyus ļauteņi,
Kaidas tautu meitinas:
Īsavēļa ustobāji
Kai pārnejuo sivjanēte.
62 [Brigu (Janopoles) Ldz].

45458.

Plata plata kļava lapa,
Vēl platāka plātījās;
Liela liela brāļa sieva,
Vēl lielāka lielījās.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr], 36 [Balvu Abr].

45459.

Puķe puķe, roze roze,
Kas zied kalna galiņā;
Tā nebija puķe, roze,
Tā bij brāļa līgaviņ.
378 [Seces Jk].

45460.

Puva skāba vīna blašķe
Bērzaunē pasolī.
Vēl tā pūtu, vēl tā skābtu,
Kaut neietu mans bāliņš
Uz Bērzaunes preilenēm.
48 [Bērzaunes Md].

- 212 -

1. Pyva, pyva, ryuga, ryuga
Veca sīksta Donikūs.
Kab na muna i buoleliņa,
Tī sapyutu, tī saryugtu.
35 [Baltinavas Abr].

45461.

Radzu gunis purtadzeņu
Ustobeņas dybynā;
Vedekleņa, raganeņa,
Ar bryunom acteņom.
143 [Jāsmuižas D].

45462.

Raksna raksna tautu meita,
Pa rudzzuoli rozboruota;
Kai izguoja tauteņuos,
Tauteņuos pavuojāja.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45463.

Retam tādam, retam tādam,
Kā manami bāliņam:
Kā silīte, kā muldiņa,
Kā vecais laivas gals.
605 [Skolas].

45464.

Teicit, ļaudis, napeļait,
Juoneišam skaista sīva:
Kai tei būze, kai tei laiva,
Kai vacais siles gols.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

45465.

Vedējīša, vedējīša,
Ko tu mums atveduse?
Kā muciņa, kā baļviņa
Mūs' jaunā vedekliņa.
449 [Ungurmuižas D].

45466.

Rip, rip, pīstiņa,
Por pagalmiņi!
Ka naaugi bruoliņūs,
Naaugs vaira tautiņuos.
389 [Silajāņu Rz].

45467.

Ruoža ruoža, puče puče,
Buoleņ, tova ļaudaveņa.
Ni ruozeņa, ni pučeite,
Pošai šmudrys augumeņš;
Pošai šmudrys augumeņš,
Dyžan gudrys padūmeņš.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45468.

Sacejuos šis puiškins
Prišu sīvu atsavest;
Atsavedja raibu cyuku,
Pasūleišu racējiņu.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

45469.

Sakaltusi tautu meita
Kā tā driķu karaš(iņ)a.
Mūsu brālīts izcēlies
Kā tas kviešu kukulīts.
46 [Beļavas Md].

1. Sakritusi jaunā mārša
Kā tei driķu karaš(iņ)a.
Mans bāliņis izacēlies
Kā tas kviešu kukulīts.
46 [Beļavas Md].

45470.

Sakarmenči divi reizas -
Man' bāliņi vīlušies:
Izdevuši zelta naudu,
Maza rudzu malējiņa.
322 [Praulienas Md].

45471.

Sarkans alus glāzītē
Līdz pašam dibenam;
Skaista mana līgaviņa
Līdz pašam vecumam.
Plūkšu puķes, pīšu kroni,
Puškošu savu līgaviņu.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

45472.

Sārta saule uzlēkdama,
Paliek bāla noiedama;
Sārta mana līgaviņa,
Paliek bāla dzīvojot.
418 [Sunākstes Jk].

45473.

Suorga suorga, lyga lyga,
Kolpam skaista ļaudaveņa;
Tāva dālam, maņ patim,
Cyuku gaņa gadējuos.
579 [Viļāni Rz apr.].

45474.

Sēd aiz galda mūs' brālītis
Kā kantoŗa skrīverītis;
No kam [Blakām?] mūsu ganumeita
Ar puņķainu deguntiņu.
112 [Ezeres Kld].

- 213 -

45475.

Sīka lieta, maza lieta,
Kur bāliņš naudu deva;
Kas tam ziemu maltu gāja,
Kas vasaru druviņā?
605 [Skolas].

45476.

Seiku kuorklu sātu veju,
Lai naleida suvāntiņi;
Lylu, garu meitu jiemu,
Lai ir muojas kūpējiņa.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

45477.

Sīku seju sievu ņēmu,
Tai ir sīka valodiņa;
Tādas man vajadzēja,
Saimenieka dēliņam.
241 [Lubānas Md].

45478.

Skaista pļava sakasīta, līgo, līgo!
Vēl skaistāka nenopļauta, līgo!
Skaista brāļa līgaviņa, līgo,
līgo!
Vēl skaistāka mana paša, līgo!
165 [Kalncempju (Kalnciema) Vlk].

45479.

Skatāt, vīri, skatāt, ļaudis,
Kā māršīni kājas iet:
Šļinku šļinku, limzu lumzu
Kā tie veci ritenīši.
355 [Rucavas Lp].

45480.

Smuka mana brūtīte
Sarkaniem vaigiem,
Rupju maizi ēdot,
Nobāleis.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

45481.

Smuks bērīts ar lauku pieri
Mans jājamais kumeliņis,
Ai rīridi rallalla,
Mans jājamais kumeliņš.
Smuka meitiņ' baltu muti
Mana jauna līgaviņa.
Ai rīridi rallalla!
282 [Nīcas Lp].

45482.

Spūdra zvaigzneita uzlēca
Raigas myuru maleņā;
Na tei beja spūdra zvaigzne,
Tei buoleņa ļaudoveņa.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

45483.

Sveša smaka ienākusi
Mūs' brālīšu istubāji:
Sapelējse tautu meita
Sēd pie mana bāleliņa.
427 [Tadaiķu Lp].

45484.

Svila, svila tā Anniņa,
Nosviluši matu gali:
Caur uguni šāvusies
Pēc tā mana bāleliņa.
301 [Palsmaņa Vlk].

45485.

Svili, svili, tautu meita,
Nosviluši matu gali;
Mans bāliņš kā kundziņš
Dzeltāniem matiņiem.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

45486.

Šis Andrivs šūvosor
Vysas buobas izlomuoja:
Cyta slīce, cyta rogona,
Cyta lelu vēdereņu.
Byus (tam) slīce, byus rogona,
Byus lelū vēdereņu.
168 [Kalupes D].

1. Šis Juonīts šuvosor
Visas buobas izlomuoja:
Cita mulda, cita laiva,
Cita garu vēderiņu.
Potim mulda, potim laiva,
Potim garu vēderiņu.
143 [Jāsmuižas D].

45487.

Šis Pulcherijs porsu vedja,
Pats porsiņas nastuovēja;
Pat stuovēja grivinīku,
Porsu vedja uz palcinīka.
466 [Vārkavas D].

45488.

Šis Juonīts augši kuope
Pošā bārza viersyunē;
A daguoja atsasēst
Zamejā zariņā.
465 [Varakļānu Rz].

45489.

Šei svočīte līlejuos
Atvest gudr, skaistu vedekļiņu.
Vedekliņa gan ir skaista,
Navā gudra padūmiņa.
143 [Jāsmuižas D].

- 214 -

45490.

Tas kundziņis ar gaspažu
Uz vienāmi actiņām;
Vai tie bija mazgāj'šies
Vienā acu ūdenī?
Vai tie bija vārtīj'šies
Vienā cūku rakumā?
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

45491.

Taidas acis Juonīšam,
Taidas acis Paulinai.
Voj jī bej izauguši
Vīnas muotes šyupelī?
389 [Silajāņu Rz].

1. Taidys acs i Mikeļami,
Taidys acs i Duorteitjai,
Mušeņ beja gulējuši
Vīnys pyunis dybynā,
Maisā kuojis sabuozuši,
Ar aukleni aizsējuši.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

2. Taidis acis Jakubam,
Taidis acis Monceitai.
Voj jī obu gulējuši
Vīnas muotes syupelī?
Lai jīm aug dāli, meitas
Kai opoli ruocineiši.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

45492.

Tas man bī liels prieks,
Ka dižs līgaviņ.
Broc papriekš, acis ruogas,
Pīls sēd pakļe.
372 [Sarkanmuižas Vp].

45493.

Taida malna padaguņa
Kai munam syvānam.
Jyus, ļauteņi, navīrejat,
Davadat, pamērejat.
551 [Ludza Ldz apr.].

45494.

Tautu dēls lielijāsi
Ņemt sev daiļu līgaviņ(u).
Vai Dieviņ, nu atveda
Pusperētu vācu zosi.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

45495.

Tautu meita kā žīdiete
Gaŗus matus audzināja;
Tie būs labi brālīšam
Gar rociņu sitināt.
546 [Kuldīga Kld apr.].

45496.

Tev, bāliņ, sīki voži,
Tev dižens kumeliņš.
Kā tev bija maldināt
Nediženu līgaviņu?
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

45497.

Tev, brālīti, slikta laima,
Tev diedele līgaviņa;
Tev aug mieži tīrumā,
Kas diedeli dzirnas vilks?
39 [Bārtas Lp].

45498.

Tikām grezna tautu meit',
Kamēr meita vaiņagē;
Kad āzgāja pie arāja,
Vējš nopūta greznumiņ'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

45499.

Tīrs ūdens avotā,
Gana grūžu dibenā;
Skaistu ņēmu līgaviņu,
Gana lādu dzīvojot.
72 [Cesvaines Md].

45500.

Tu Anniņa, griezes galva,
Ko sēd' mūsu brālīšos?
Griezīt' galvu sagriezusi
Deviņās vicītēs.
141 [Ivandes Kld].

45501.

Voi ar sīnu, voi bez sīna,
Ka natyka uobuleņa;
Voi ar sīvu, voi bez sīvas,
Ka natyka, kur patyka.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Kas nu sīna, kas nu sīna,
Ka natyka uobuliņa?
Kas nu veira, kas nu veira,
Ka natyka, kurs patyka?
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

45502.

Voi, svuoteņ, bucu vedi,
Ka aiz golda aizasjēdi?
Es atvežu, es aizsādu
Ar buceņu ozūtī.
357 [Rudzētu D].

- 215 -

45503.

Vai šī čura, čeņčerīte,
Mūsu darbu darītāja?
Es bij tāda takai mačka,
Kas darbiņus veicināj(a).
241 [Lubānas Md].

1. Šitī čora, čočariņa,
Mūsu darba nedarīs.
Edz kur māte, mūsu māte,
Kas var darbus izdarīt!
146 [Jaungulbenes Md].

45504.

Vaļa vaļa tjav, bruoleņ,
Redz kū vaļa padarēja.
Redz kū vaļa padarēja:
Nalauluota ļaudaveņa.
326 [Preiļu D].

45505.

Vysys munys raibys gūs
Dzaltonim radzeņim;
Vysys munys vedekleņis
Dzaltonim mateņim.
326 [Preiļu D].

45506.

Vysas munas vedekliņas
Dzaltonim matiņim;
Sasagrīzja pogolmā
Kai rūžiņas duorziņā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

45507.

Vysi sacaja, vysi sacaja:
Buolens sīvas nadabuos;
Buolens sīveņis dabuoja,
Žāl ūtram verūtīs.
559 [Rēzekne Rz apr.].

45508.

Vysi veda, vysi veda,
Ni kas taidas naatveda.
As atvežu buoleņam
Kai pučeiti ļaudoveni.
314 [Pildas Ldz].

45509.

Vyspapruotam zyrgu jydžu,
Vyspapruotam aizgrūžuoju,
Tikū vīn napapruotam
Sev pajiemu ļaudaveņu.
362 [Ružinas (Tiskades) Rz].

45510.

Vienas dienas saimeniece,
Ne visam mūžiņam;
Biezas putras virējiņa,
Lielu klaipu cepējiņa.
281 [Neretas Jk].

45511.

Zila zieda linu druva
Dzelteniem(?) ziediņiem;
Balta bija mūs' māsiņa,
Vēl baltāka brāļa sieva.
270 [Mežotnes B].

45512.

Zila zied lina druva
Zilajiem ziediņiem;
Tā zied mana līgaviņa
Zilajām actiņām.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

b. Panāksnieku dziesmas jeb dziesmas no līgavas draudzes

21393.

Vai Dieviņi, gaŗš tautietis,
Nevar matu sakacēt:
Lūgšus lūdzu brālītima,
Lai padara redelīti.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

21394.

Vai māsiņa, vai māsiņa,
Kur tu tādu nolūkoji?
Platas acis, liela galva
Kā manam kumeļam.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

21395.

Ai māsiņa, ai māsiņa,
Tavu daiļu arājiņu!
Stāvu lēca no kumeļa,
Stundu pieši noskanēja.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21396.

Ai māsiņ, tavs vīriņš
Kā žagaru vezumiņš.
Kā sēdēsi, kā gulēsi
Pie žagaru vezumiņa?
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

21397.

Ai māsiņa, tavs vīriņš
Kā žagaru vezumiņš.
Kad redzētu manu vīru, -
Kā ezera gaigalīts!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 216 -

1. Ai māsiņ, tavu vīru
Kā to ziemas sivēniņu!
Kad tu manu ieraudzītu
Kā to āra ozoliņu!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

2. Vai māsiņa, vīru tavu
Kā vītola ķeburīti!
Būtu manu redzējuse
Kā zaļo ozoliņu!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

3. Māsiņ, tavu sausu vīru
Kā to sila sakārnīti!
Būtu manu redzējusi
Kā zaļaju ozoliņu!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

21398.

Vai māsiņ, vīru tavu,
Kā sakarnis deguniņš!
Es redzēju atbraukdama,
Tāds sakarnis līdumā.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21399.

Aiju manu lielu kaunu,
Otru lielu žēlabiņu:
Nestāv manis arājiņš
Līdz manam bāliņam.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

21400.

Aili manu lielu vīru
Lielajām biksītēm!
Visas ziemas vērpumiņš
Liela vīra biksītēs.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21401.

Vai manu mīļo
Balto māsiņ,
Pie tāda rudača
Piesēdināta!
Tādas pašas rudas acis
Kā manam kucēnam.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Vai manu mīļo
Balto bāliņu,
Pie tādas melnaces [rudaces]
Piesēdināja!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

21402.

Vai jel manu mūža draugu
Neražanu nolūkoju!
Raužu gultu taisīdama,
Raužu klāt gulēdama.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

21403.

Ak manu skaisto
Balto māsiņ,
Iezakūle melno
čigānu pulkā!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

21404.

Ai skaistais tautu dēls
Sprogainiem matiņiem,
Gan es tavus sprogainīšus
Pa vienam nolasīšu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 190 [Kuldīā].

21405.

Ai tautieti, jēra pūsli,
Kam tu ņēmi man' māsiņu!
Man' māsiņa kā liepiņa,
Tu kā pūslis vazājies.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

21406.

Ai tu pura izteciņa,
Tavu skaistu pureniņu!
Ai tu tautu neveiklīti,
Tavu daiļu līgaviņu!
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

21407.

Ak tu tautu dūņu vēzi
Zemajām kājiņām,
Bij man tevis neredzēt,
Vēl ilgāk lūkāties!
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

21408.

Apskaties, mūs' māsiņ,
Kas tev sēd ieblakām:
Tautiets sēd ieblakām
Kā greizais ozoliņš.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

21409.

Ar vaļiņ' taut' dēls
Gaŗs uzauge, netiklits,
Staigē soļ's skaitedem,
Augamiņ' mēredem.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

21410.

Atsasēdu aizkrāsnē
Zemajā krēsliņā:
Nav man tāda arājiņa
Kā citām(i) māsiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 217 -

1. Es nesēžu pie galdiņa,
Man nav skaists arājiņš;
Atsēžos skaidiņās,
Mazu bērnu pulciņā.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

21411.

Augsti kāpu kalniņā,
Daiļu rāvu dāboliņu;
Būt' augstāki uzkāpuse,
Būt' daiļāku norāvuse.
315 [Jaunjelgavā], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

21412.

Augstu kāpu kalniņāi,
Daiļu rāvu āboliņu;
Dzedra augu brālīšos,
Daiļu ņēmu arājiņu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

21413.

Augumiņš tautiešam,
Ne gudrais padomiņš.
Man' māsiņa i aizgāja,
Augumāi raudzīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

21414.

Avenam gaŗa vilna,
Tā bij laba dzīpariem;
Tautiešam gaŗi mati,
Tie būs labi plucināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Aiz Daugavas gaŗi kārkli,
Tie būs labi viju vīt;
Tautīšam gaŗi mati,
Tie būs labi plucināt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21415.

Balta balta man' māsiņa
Melnu ļaužu rociņā:
Par gadskārtu pirti kūra,
Mēnešiem(i) velējās.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

21416.

Balta bija linu druva,
Vēl baltāku balināju;
Daiļa māsa bāliņos,
Vēl daiļāka tautiņās.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

21417.

Balta puķe, zaļa niedre
Sēž galdiņa galiņē:
Balta puķe mūs' māsiņa,
Zaļa niedre tautu dēls.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

21418.

Balta zied driķu druva
Par visām druviņām;
Balta bija man māsiņa
Par visām tautiņām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

21419.

Daiļa augu pie māmiņas,
Daiļi gāju tautiņās.
Ko palīdz daiļai augt,
Ka tautiņas nomocīja!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

21420.

Dasasēda spaņņa galva
Pie māsiņas dzeltānītes.
Man' māsiņa kā stārstiņa,
Tu kā pols resnu galvu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

21421.

Ieraudzījse vien, pazinu
Māsai bargu arājiņu:
Stāvu stāv matu gali
Kā tam purva dadzīšam.
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

21422.

Ieraudzījse vien, pazinu
Tik dižanu tēva dēlu:
Šauras acis, plata piere,
Dzeltainiem matiņiem.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

21423.

Iestādīju smuku rutku,
Tas izauga ķēburains;
Es gribēju labu vīru,
Es dabūju kūrluzīti.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

1. Labus rutkus stādīju,
Ķekuri izauga;
Labu svaini gaidīju,
Ķergalvis atjāja.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

21424.

Es izaugu smuidra, gaŗa
Pie baltā brāleliņa;
Resnis mans arājiņš
Kā ozola zemzarītis.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 218 -

21425.

Es izaugu tieva gaŗa
Uz novada robežām;
Kad uzkāpu uz ežām,
Kā niedrīte līgojos.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

21426.

Es lustīga, es vēlīga
Aiz visām māsiņām,
Man daiļākis arājiņis
Aiz visām māsiņām.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

21427.

Es, māsiņa, sava vīra
Vēl ar tavu nemitotu:
Man kā kuplis ozoliņis,
Tev kā greizna ābelīte.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

21428.

Es nebiju domājuse,
Ko Laimiņa gādājuse:
Man Laimiņa gādājuse
Diženo tēva dēlu.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

21429.

Es to daudzi nebēdāju,
Ka man mazs arājiņš,
Pate arklu iznesīšu
Lielajā tīrumā.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Es par to nebēdāju,
Ka man maza līgaviņa:
Pats danesu rudzu sieku
Pie lielo dzirnaviņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2. Lai smejās, kam patīk,
Ka man mazs arājiņš;
Pate arklu ienesīšu,
Pat' aizjūgšu kumeliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21430.

Es tā daudz nebēdāju,
Ka man mazs arājiņš:
Turpat krita velēniņa,
Kur lielam arājam.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Ak tu vēja līgaviņa,
Ko tu mani niecināji?
Vai es arti nemācēju,
Vai nekrita velēniņa,
Vai nekrita velēniņa
Kā citiemi arājiem?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Nebēdāj, māmuļīte,
Manu mazu arājiņu:
Tāda pate velēniņa
Kā ir tam dižajam.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

21431.

Es uzaugu nedižena
Par visām māsiņām;
Man Laimiņa taupījusi
Diženo tēva dēlu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Es bij' ļaužu izpaļiņa,
Es lietiņu nederēju;
Man Laimiņa sataupīja
Visdižanu tēva dēlu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Es bij' visuraženā
Par visām meitiņām;
Man Laimiņa taupījusi
Visdaiļo tēva dēlu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

21432.

Es uzaugu pie māmiņas
Kā rozīte dārziņā;
Nu iedeva netiklim
Visu mūžu niecināt.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

21433.

Gaŗa augu gaŗumā,
Diža augu dižumā;
Vai tādēļ tautu durvis
Ar kājiņu virināju?
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Lielu mani lielināja,
Dižu mani dižināja;
Vai tādēļ tautu durvis
Ar kājiņu virināju?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2. Resna biju resnumā,
Duža biju dužumā,
Es tās tautu durutiņas
Ar kājiņu virināju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 219 -

21434.

Jau, māsiņa, taujājies,
Vēl tev bija taujāties:
Līdz pusīti nestāvēja
Pretī tavu augumiņu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21435.

Kā kurmīts tautu dēls,
Kā āzīts kumeliņš, -
Bij manam bāliņam
Tāda kurmja znota saukt?
101 [Rankā (Rankas pag. C)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

21436.

Kā kurmītis tautu dēlis
Melnajāmi kājiņām,
Tas izvīla mūs' māsiņu
No vizuļu vainadziņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21437.

Kā puķīte es uzaugu,
Kā magona noziedēju,
Kā saulīte nolīgoju
Cit' āriņa maliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kā puķīte es uzaugu,
Kā rozīte noziedēju,
Kā zvaigznīte noritēju
Tautu galda galiņā.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

21438.

Kā ozolis tautu dēlis
Sēd galdiņa galiņā;
Mūs' māsiņa kā puķīte
Pie ozola piesēduse.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21439.

Kas kuŗam bēdas bija,
Ka man mazs augumiņš?
Manas pašas skāde bija,
Rasā mirka villānītes.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

21440.

Ko darīju tautiņās
Ar mazo augumiņu?
Augstas dzirnas, augsta abra,
Pakāpeles vien vajaga.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

21441.

Ko tie man laba dara,
Tie dzelteni gaŗi mati?
Sīvajam tautiešam
Apkārt roku vicināt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

21442.

Kupli koki, platas lapas,
Tiem rasiņa ilgi stāv;
Stalti vīri, daudz naudiņas, -
Gauži raud līgaviņas.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

21443.

Lai ziedēja rudzi mieži,
Es jau vairs neziedēšu,
Mani ziedi nobiruši
Tautu galda galiņā.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

214431.

Ļaudis mani sīvu teic,
Ka es tāda nosarkuse;
Es bij' pate nosarkuse
No ražena augumiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

21444.

Luste tautu dēliņam,
Ka es tāda sīka maza:
Tāļu radi, mazs kumeļš,
Es bij' viegli vizināt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21445.

Mana mīļa māsiņa,
Sarkani vaidziņi;
Tautu maizi ēdot,
Nobālēs.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21446.

Māte mani audzināja
Kā balto linu sauju;
Nu iedeva tautietim
Kā melnam čigānam.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

21447.

Mazs mans svainīts
Kā pupu graudis;
Diedama, lēkdama
Iemetu mutē.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Tāds mūsu svainīts
Kā pupu graudiņš;
Ārā iedams,
Iesviedu gailim.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

- 220 -

21448.

Mazs mazs vīriņš
Kā vāverīte;
Es pati sieviņa
Kā magonīte.
190 [Kuldīā].

21449.

Mazs mūsu svainīts
Kā pupu kūlīts.
Kuls māsa rītā,
Kuls vakarā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Svainīti manu
Kā jēra pūslīti!
Kuls māsa rītā,
Kuls vakarā;
Pakārs pie sienas,
Pagrabinās.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

21450.

Mazis, resnis tautu dēlis,
Kā no māla viļināts;
Tieva, snidra mūs' māsiņa
Kā vientekas dzivitiņa.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1. Zema resna tautu meita,
Vai tā bija šķeterēta?
Tieva gaŗa mūs' māsiņa
Kā vienteka dzivitiņa.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

21451.

Mūs' māsiņa sēd aiz galda
Kā sarkanis rožu zieds;
Tautu dēlis blakām sēd
Kā dzeltena miežu vārpa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21452.

Mūs' māsiņa sēž aiz galda
Kā vāciete, mamzelīte;
Tautu dēls līdzās sēž
Kā skursteņa slaucītājs.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

21453.

Mūs' skaistai māsiņai
Nedižins arājiņš.
Lai ar būtu nedižinis,
Kad nebūtu atāliņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21454.

Nevaid tāda mūs' māsiņa,
Kā auguse bāliņos;
Noraudāti vaigu gali,
Aizsmakuse valodiņa.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

21455.

Ne par naudu es nopirku
Sev diženu arājiņu:
Aiz upītes ganīdama,
Raibus cimdus parādīju.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

1. Neba dižu naudu devu
Par raženu tēva dēlu:
Baltus cimdus parādīju,
Kalniņā stāvēdama.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21456.

Neba dižu naudu devu
Par raženu tēva dēlu:
Kliju sieku, auzu pūru,
Žagariņu vezumiņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21457.

Nebēdāji, dēlu māte,
Ka es maza jauņuvīte:
Gan es tevi aptecēšu,
Gan dēliņu appuškošu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Audz, tautieti, ja tev tīk,
Ozoliņa gaŗumiņu!
Maza biju, bet tikuse,
Gan es tevi appuškošu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

21458.

Nebēdā, tautu dēls,
Ka es tāda maza esmu;
Izveicās man darbiņš,
Izveicās valodiņa.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

21459.

Nebēdāji, tautu dēlis,
Mana maza augumiņa:
Gan es tavu augumiņu
Kā puķīti darināšu.
224 [Kabilē (Kld)].

21460.

Nebēdā, tu tautieti,
Ka man mazs augumiņš:
Auš' kurpītes, likš' micīti,
Būšu tavu gaŗumiņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 221 -

1. Nāc, tautieti, nebīsties,
Ka man mazs augumiņš:
Aušu kurpes, likš' vaiņagu,
Būsim vienu lielumiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 1253 [Kroņa laicenē], 138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)],
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

21461.

Nebēdāju linu kreklu,
Kad tik linu apkaklīte;
Nebēdāju stalta vīra,
Kad tik maizes arājiņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Nebēdāju augstu namu,
Ne rakstītas klētes durvis;
Nebēdāju smuku vīru,
Kad tik maizes paēduse.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21462.

Niecin' bite pura zāli,
Niecin' lauka āboliņu;
Tā niecina sveši ļaudis,
Māsiņ, tavu augumiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21463.

No dzelža, no dzelža
Tas tautu dēls,
Tam nav tērauda
Neviena bišķa.
224 [Kabilē (Kld)].

21464.

Paraugies, man' māsiņ,
Kas tev sēd ieblakām:
Tautas dēls sarkanacs,
Gauž' asaru dzērājiņš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21465.

Pie tautieša galvu glaudu,
Vai dižans, nedižans;
Kas nu man vaira deva
Dižanos bāleliņus!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pie tautieša galvu glaudu,
Vai dižans, nedižans;
Kas man vaira nu tos dos,
Dižanos tēva dēlus!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21466.

Pie tautieša galvu glaužu,
Vai dižens, nedižens;
Vai tie man maizes deva,
Diženie bāleliņi?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21467.

Pūsli pūsli, jēra kāja,
Kam tu ņēmi mūs' māsiņu?
Citi zēni kā ozoli,
Tu kā pūslis vazājies.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Krupi depi, jēra pūsli,
Kam tu manu māsu ņēmi?
Tu kā krupis zemi līdi,
Tā kā liepa līgojās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21468.

Pupi mani lieli,
Es pati maza;
Pupi mani ieveda
Bagātā ciemā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

21469.

Ražens auga tautu dēls,
Es izaugu jo ražena;
Raženam piederēja
Jo ražena līgaviņa.
224 [Kabilē (Kld)].

21470.

Rau ku sēd mans brālītis
Kā Jelgavas jaunkundziņis;
Blakām sēd tautu meita
Dzelteniem matiņiem.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21471.

Resna resna vedējīša,
Kā ne resna - šķeterēta;
Tieva tieva mūs' māsiņa,
Kā ne tieva - vienkārtīte.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

21472.

Saka mani smuidru, gaŗu,
Lētaugušu brāliņos;
Lēši lēši, ne tik lēši, -
Rijas kult, māļu malt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21473.

Saka mani smuidru, gaŗu
Uzaugušu bāliņos.
Kungu darbos es izaugu
Pa rīkstīšu galiņiem.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

- 222 -

21474.

Saulīte saulīte
Mūs' māsiņa;
Mākoņa mākoņa
Tas tautu dēlis!
Mākoņa saulīti
Apēnoja.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1. Mēnesis mēnesis
Mūs' brālītis;
Mākoņa mākoņa
Tā tautu meita!
Mākoņa mēnesi
Aptumšināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21475.

Žēl ciemiņu meitiņām,
Ka man daiļis arājiņš.
Kas, meitiņas, jums neļāva
Tādu daiļu lūkoties?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Kur, brālīti, tu dabūji
Tik ražanu līgaviņu?
- Vai, brālīti, es neļāvu
Jums ražanu lūkoties?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21476.

Šķitu lāci lampājot
Pa lielo tīrumiņu;
Tas jau mūsu jaunais svainis
Leinajām kājiņām.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

21477.

Šķitos liela neizaugt,
Māte znota neredzēt:
Es izaugu kā liepiņa,
Mātei znots kā ozols.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

21478.

Šķitu biezu priedulāju,
Maliņā stāvēdama;
Šķitu gudru tautu dēlu,
Augumā raudzīdama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

21479.

Zied', ieviņa, zied', ābele,
Jau es vairs neziedēšu;
Jau es vairs neziedēju
Ir pērno vasariņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

21480.

Sēd' tiešām, man' māsiņa,
Nenodur savas acis!
Lai noduŗ tautu dēls
Apakš caunu cepurītes.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21481.

Sīka maza man' māsiņa,
Nespēj tautu aptecēt.
Tec, māsiņ, cik spēdama,
Nedar' kaunu bāliņam!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

21482.

Sīkas nātres apaugušas
Laukā zaļu ozoliņu;
Sveši ļaudis apstājuši
Manu daiļu augumiņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

214821.

Sīku mani sīcināja,
Mazu mani mazināja;
Pie sīkuma, pie mazuma
Bija gudris padomiņš.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

21483.

Sīku mazu tautas veda,
Sakās lielu audzināt.
Lai aug mieži, lai aug rudzi,
Es lielāka neizaugšu,Es lielāka neizaugšu,
Kā izaugu bāliņos.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

21484.

Sīku seju man' māsiņa,
Smalku ratu vilnainīte, -
Es atdevu metumā
Neveiklajam dēliņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

21485.

Slaikas, gaŗas tautu meitas,
Man' māsiņa tuntulīte.
Nav saulīte uzlēkusi,
Tuntulīte druviņā;
Slaikajām, gaŗajām
Visi rudzi izbiruši.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 223 -

21486.

Smieklam, ļaudis, smejaties,
Ne manam augumam;
Kādu mani Dieviņš deva,
Tādu māte audzināja.
224 [Kabilē (Kld)].

21487.

Smīdra, gaŗa mūs' māsiņa,
Kā no niedres audzināta;
Zemis resnis tautu dēlis,
Kā mālos vilināts.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

21488.

Smuidra, gaŗa es izaugu,
Tautām dusmas darīdama,
Tautām dusmas darīdama,
Mamiņai žēlabiņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

214881.

Smuidris auga tautu dēlis
Kā ozolis kalniņā;
Resna auga mūs' māsiņa
Kā liepiņa lejiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

21489.

Smuka daiļa puķe auga
Aŗamā zemītē;
Smuka daiļa mūs' māsiņa
Kalpa puiša līgaviņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21490.

Smuks bij manis arājiņš
Par visiem arājiem:
Zilas acis, sārti vaigi,
Iedzelteni matu gali.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21491.

Smuks puisīts, daiļa rota,
Izārdīga valodiņa;
Kad paņēma līgaviņu,
Vējš aiznesa daiļumiņu.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

21492.

Spoža lēca rīta zvaigzne,
Tumša tapa tecēdama;
Ražans auga tautu dēlis,
Nelga tapa dzīvodamis.
190 [Kuldīā].

21493.

Sveši ļaudis manis dēļ
Stāvu koku namu dara,
Saka mani smuidru, gaŗu,
Lētaugušu bāliņos.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21494.

Tādas acis tautiešam
Kā manam bāliņam:
Vai tie bija gulējuši
Vienas mātes šūpolī?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

21495.

Tautiets mani mazu ņēma,
Dzīrās lielu audzināt.
Ik dieniņas raudināja,
Ne man' lielu audzināja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

21496.

Tautiets mani mazu ņēma,
Dzīrās lielu audzināt.
Ko nelietis audzināja,
Ik rītiņus maldināja!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21497.

Tautiets mani mazu ņēma,
Dzīrās lielu audzināt;
Vairāk liela neuzaugu,
Kā augusi bāliņos.
1191 [Ēveles draudzē].

1. Tautas mani mazu ņēma,
Solīj' dižu audzināt;
Tik bij mans augumiņš,
Ko izaugu pie māmiņas.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21498.

Tautiets mani mazu ņēma,
Solīj' lielu audzināt;
Vairāk briedu resnumā,
Nekā augu gaŗumā.
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautiets mani mazu ņēma,
Dzīrās lielu audzināt.
Ko nelietis audzināja,
Vairāk resnu briedināja!
32 [Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)].

- 224 -

2. Tautiets mani mazu ņēma,
Dzīrās lielu audzināt.
Vairāk baltu balināja,
Nekā lielu audzināja.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

214981.

Tautu dēlis, dusmu pūķis,
Gaŗus matus audzināja.
Tie būs labi māsiņē
Gar rociņu vicināt.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

21499.

Tautu dēls gauži raud,
Man pakāpu taisīdams.
Kam tu mani mazu ņēmi,
Kam neļāvi lielai augt?
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

21500.

Tautu dēls niecināja,
Ka es melna, nedižana.
Ņem, tautieti, savu māsu,
Būsiet vienu daiļumiņu!
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

21501.

Tautu dēlis, resnvēderis,
Īsajām kājiņām,
Trepes lika pie kumeļa,
Uz kumeļa uzkāpdams.
263 [Dobelē].

21502.

Te nu bija tev, māsiņa,
Šīs vasaras lūkojums:
Šķību greizu nolūkoji,
Ar kleinām kājiņām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21503.

Tieva augu, liela gaŗa
Novadnieka līgaviņa;
Kā sildziņa līgojos
Novadiņa maliņā.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

215031.

Tieva gaŗa es izaugu
Bandenieka līgaviņa,
Kā niedrīte līgojos
Bandas lauka galiņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21504.

Tieva gaŗa es izaugu
Novadiņa maliņā;
Kā smildziņa locījos
Citu kungu robežās.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

21505.

Tieva gaŗa es izaugu
Pie bāliņa tīras maizes;
Zema resna es paliku
Pie tautieša pelavaiņas.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

21506.

Tieva gaŗa mūs' māsiņa,
Kā kaņupe dārziņā;
Vēl gaŗāks tautu dēls,
Kā tas meža ozoliņš.
121 [Gulbenē (Md)].

21507.

Teica mani sīvu bargu,
Ka sarkani vaigu gali.
Es nebiju sīva barga,
Pašai daiļis augumiņš.
226 [Kandavā (Tl)].

21508.

Tev, māsiņa, skaists vīriņš,
Tev maizītes pietrūciņ;
Man bij tāds delverīts,
Man maizītes diesingan.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

21509.

Tev, tautieti, melli mati,
Tev bij barga valodiņa;
Mazi mani bāleliņi,
Nedrīkst tevi znotu saukt.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

21510.

Vēlētos šo rudeni
Tautām roku nedevuse,
Nesēdētu sīka maģa
Tautu galda galiņā.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

21511.

Vīrs mans, vīrs mans
Kā jēra pūslis;
Es pate, sieviņa,
Kā cielaviņa.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

- 225 -

21512.

Visas tautu nama durvis
Zaļajām zīlītēm;
Ne zīlītes nemīlēja,
Nav dižena arājiņa.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Visas tautu nama durvis
Zaļajām zīlītēm;
I zīlītes nemīlēja,
Kad māmiņas neredzēju.
1311 [Apē (Vlk)].

45513.

Ei rudzīti, rogainīti,
Tavu daiļu augumiņu!
Ei tu, tautu bāleliņ,
Dzelteniem matiņiem!
373 [Sarkaņu Md].

45514.

Oi līkule, līkule,
Mūs' māsiņa!
Te bija brālīšos,
Ielēca tautās.
46 [Beļavas Md].

45515.

Ai tautieti, ai tautiet(i),
Kā man tevi žēl nācās!
Citi puiši kā ozoli,
Tu kā lamza lamzojies.
198 [Krustpils D].

1. Voi i voi tu Gelīt,
Cik man tevis žāli beja!
Cytas meitas tai kai meitas,
Tu kai spunde volkuojīs.
466 [Vārkavas D].

2. Oi oi tu muosiņ,
Kai man tevis žāl beja!
Citas meitas zīd kai rūžas,
Tu kai koza volkuosīs;
( Tu kai koza volkuosīs )
Apkuort tautu sātmaļom.
576 [Varakļāni Rz apr.].

45516.

Aiz kū man boltas kuojas,
Aiz kū man gluda golva?
Aiz kumeļu boltas kuojas.
Aiz oruoju gluda golva.
35 [Baltinavas Abr].

45517.

Aiz priekiem nevarēju,
Skaistu vīru dabūjusi:
Kalnu kalnu es apjāju
Kā ar kaltu kumeliņu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

45518.

Ak tu, cīma dzaltonīte,
Balu seju tovs bruoliņš.
Muns bruoliņš boltu seju,
Dzaltonim matiniem.
170 [Kapiņu D].

45519.

Ak tu Teklīt, dīdeļnīca,
Tovs Juonīts dīdeļnīks;
Leidz kai obi gulējuši
Siveniņu silītī.
143 [Jāsmuižas D].

45520.

Akmiņuota tautu zeme,
Kyutri tautu kumeliņi;
Kyutri tautu kumeliņi,
Kai lokuoni oruojiņi.
326 [Preiļu D].

45521.

Atsasādu aceplī,
Zamajā krēsliņā,
Ka nav loba oruojeņa
Pa munam i pruoteņam.
365 [Sakstagalas Rz].

45522.

Balta mana mutīte,
Sarkani vaidziņi,
Vīra maizi ēdot,
Nobālēju.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

45523.

Bruoļi muni kai ūzuli,
Vedekliņas kai līpiņas;
Mani vīnu muomuļiņa
Seiku mozu audzynuoja.
357 [Rudzētu D].

45524.

Citi vīri manu vīru
Gailīti sauce.
Mans vīrīnis kriņģēlitis,
Sukurīna gabalīns.
39 [Bārtas Lp].

- 226 -

45525.

Ciema ļaudis brīnījās,
Kur es mazu vīru likšu.
Nebēdājat, ciema ļaudis,
Gan zināšu, kur to likšu;
Jūgšu zirgu ragavās,
Lai brauc mežā žagaros.
192 [Kosas C].

45526.

Diženuo leigaviņa!
Kuo, tautīt(?), līļējīs?
Teic Dīviņam, teic tāvam,
Kas diženu audzynuoja.
389 [Silajāņu Rz].

45527.

Dzīvodama sadzīvoju,
Gaidīdama sagaidīju;
Sagaidīju lielu laiku
Diženā arājiņa.
72 [Cesvaines Md].

45528.

Es atrodu ganīdam'
Vaca vara gabaliņu;
Muosiņ, tovs bryugoniņš,
Kab tu munu redzējusi!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45529.

Es atradu tautu dēlu
Kā to ogļu gabaliņu;
Es grib' baltu balināt
Kā tie mani bāleliņi.
604 [Dažādi iesūtītāji].

45530.

Es nebiju tādu ļaužu
Ar acīm redzējusi,
Kādus man Dieviņš deva
Mūžiņā dzīvojot.
115 [Galgauskas Md].

45531.

Es tuo daudzi nabāduoju,
Ka man mozs oruojiņš;
Sēsem cyuku badumiņūs,
Augs mīzīši grīzdamīs.
35 [Baltinavas Abr].

45532.

Gon, Genīt, losejīs,
Nalītu izlaseji.
Es byutu taidu pamatuse
Dziļejā i upītjā.
605 [Skolas].

45533.

Gājus' ir man' māsiņa,
Labus ļaud's uzgājus(i).
Dod, Dieviņ, ij man iet,
Dod man tādu neuziet!
322 [Praulienas Md].

45534.

Grezna puķit noziedej
Aramē zemītē,
Tāda smuka mātes meit
Kalpa puiša līgaviņ.
200 [Kuldīgas Kld].

45535.

Gudrajam dēliņam
Ilgi skaista līgaviņa:
Drauga saime maltu gāja,
Drauga saime tīrumā.
358 [Rugāju Abr].

45536.

Gudrejami dēliņam
Ilgi skaista līgaviņa:
Puiši gāja māļu maltu,
Meitas gāja namiņā.
358 [Rugāju Abr].

45537.

Gudrajami tāva dālam
Gudri auga ļaudaveņa:
Ni tjāŗāja sudabreņa,
Ni lucjāja kumeleņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

45538.

Izšķīduse dēlu māte,
Ko tu te auklēdama!
Ne man krietna arājiņa,
Ne man siena pļāvējiņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

45539.

Jau tai myusu līpiņai
Nyule zīdiņi pazīda;
Jau tam tautu ūzulam
Cauri vidi izpyvuši;
Cauri vidi izpyvuši,
Stabi vīn sabyruši.
389 [Silajāņu Rz].

45540.

Ka tys siermais baks
Pa rudzzuoli ganijās?
Na tī beja siermais baks,
Tī Teklītes oruojiņš.
194 [Krāslavas D].

- 227 -

45541.

Kam, muosiņ, kraklus šivi,
Kam rakstīji apaklīti?
Es byut' taidu bryuža vepri
Žogorūs atvaduse.
168 [Kalupes D].

45542.

Kas no mana drīzauguma,
Drīz aizveda tautīņās?
Drīz bij mani sārti vaigi
Kā sarkani vizulīši.
350 [Ropažu Rg].

45543.

Kai līpiņa es izaugu,
Kai rūzeite nūzīdēju;
Dēļ tuo vīna tautu dāla
Kai peipene nūdzeltēju.
605 [Skolas].

45544.

Kālabad es, māmīna,
Pupu ķaupa līgavīna?
Kālab mani, maģ' esošu,
Pupīnāmi ēdināji?
39 [Bārtas Lp].

45545.

Ko, māsiņa, tu lūkoji
Tādu gaŗu vasariņu?
Es būt' tādu nolūkojse,
Gaŗām viene aiziedama.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

45546.

Ko, meitiņ, tu lielies,
Skaistu vīru dabūjus'?
Gan tas tavs skaistais vīrs,
Rungos tavu muguriņu.
378 [Seces Jk].

45547.

Ko, puisīti, lielījies,
Ko tu man padarīsi?
Es kā kaudze grozījos,
Tu kā kroplis valkājies.
531 [Daugavpils D apr.].

45548.

Kur māsiņa raudzījās,
Kas viņai roku deva?
Man labāki sivēniņi
Kā tautieša arājiņi.
378 [Seces Jk].

45549.

Kur, māsiņa, skatījies,
Kad tautām roku devi?
Es tam krēslu nepaceltu,
Ne vēl savu roku dotu.
373 [Sarkaņu Md].

1. Kur, muosiņ, taidu jēmi,
Kur tev taids gadējuos?
Es nu krāsla nazacaltu,
Na vīņ sovu rūku snāgtu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45550.

Muoseņ, tovs oruojeņš
Kei pārnejais sivjeneņš.
As nu krāsla nazacaltu,
Ni jam sovu rūku dūtu.
Kab tu munu redzējuse -
Kei uoriskīs ūzuleņš.
605 [Skolas].

45551.

Vai muoseņ, vai muoseņ,
Kaids tys tovs oruojiņš!
Taids tys tovs oruojiņš
Kai tei pūra sakuornīte,
Ka tu munu īraudzītu,
Kai uoryskos ūzoleņš.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

45552.

Kur, māsiņ, acis liki,
Ka tādam roku devi?
Na pusītes naatspēja
Tova daiļa augumiņa.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

1. Kur, muosen, taidu jēmi,
Kur tev taids gadējuos?
Ni puiseitis nastuovēja
Tova skaista augumiņa.
Ved uz pūru, sīn pi bārza,
Ka pi sova augumiņa.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

45553.

Kur, muoseņ, taidu jēmi,
Kur tjav taids gadjājās?
Ai kupreiti, graizu pīri,
Pi vokora nadaradz;
Es byut taidu pasmālusja
Takūšā upeitī.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

45554.

Kur, muoseņ, taidu jēmi,
Kur tjav taids gadjājās?
Plota pīra, gari zūbi,
Kai tam myusu kucānam.
605 [Skolas].

- 228 -

45555.

Kur, muoseņ, pi taida guoji,
Kur tu taidu zadynuoji?
Myužam veira naradzātu,
To pi taida as naītu:
Ni smudruo augumeņa,
Ni gudruo padūmeņa.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45556.

Likās greznis tautas dēls,
Līdz pārveda līgaviņu;
Kad pārveda līgaviņu,
Vējš nopūta greznumiņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

45557.

Liela galva, platas aces,
Kā tam ērgļa vanagam;
Es nevaru tāda svaiņa
Ne acim ieredzēt.
344 [Rembates Rg].

45558.

Līlejos Vincuseite,
Skaista veira dabojuse:
Siermu golvu, plyku pīri,
Treju pudu vēdereņš.
170 [Kapiņu D].

45559.

Miļavuos šei Vereitja,
Skaista veira dabovus.
Ni leluoks, ni mozuoks,
Kai saldata barabans.
168 [Kalupes D].

1. Šej Tekleite līlejuos,
Skaista veira dabavus.
Ni mozuoks, ni leluoks
Kai tys vara bundzinīks.
466 [Vārkavas D].

45560.

Sacejuos šis Juons,
Prišu sīvu atsavest.
Atsavedja ni leluoku, ni mozuoku
Kai pārnēju sivjāneidzu.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

45561.

Līlejosi šei Moneite,
Skaista veira daboujusja.
Byus Moneiti skaists veirs,
Byus i peicka mugorā.
503 [Višķu D].

45562.

Miļavuos šei Vikteņa
Skaista veira dabovus,
Malu malu malynuots,
Ar dagutu risavuots.
168 [Kalupes D].

45563.

Man' muosiņa izvielējās
Kuorzemītē buoleliņu(?):
Lilām acīm, voskim motim,
Dzaltonbāru kumeliņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

45564.

Maņi māmeņa atdevja
Taidam cyuku ganeņam.
Ni ir lobs oruojeņš,
Ni sīneņa pļuovējeņš.
62 [Brigu (Janopoles) Ldz].

45565.

Mani sauca vecu meitu,
Kad es vīra nedabūš(u).
Es dabūju tādu vīru,
Kā dažai sirds sāpēj(a).
119 [Gaujienas Vlk].

45566.

Mans vīriņš kā lācītis,
Es maizītes paēdusi;
Tāpat krita velēniņa
Kā ir tam labajam.
384 [Sēemūkšu C].

45567.

Mazs mazs mūs' svainītis
Kā pupu pēda:
Kad sēdēj' aiz galda,
Cepure vien bij,
Kad gāja plāniņā,
Zābaki vien bij.
355 [Rucavas Lp].

45568.

Maģš mūsu svainītis
Kā pupu pēda,
Vietiņu taisot,
Pazuda salmos.
355 [Rucavas Lp].

45569.

Mazs bij mans arājiš
Par visiem arājiem;
Kad viš nāc muts dot,
Līdz zemiņ noloces.
243 [Lubezeres Tl].

- 229 -

45570.

Mozu munu mozumiņu,
Jauna guoju tautiņās;
Zīm(u) snīga napuorbridu,
Vasar' bolta duobuliņa.
605 [Skolas].

45571.

Masiņ, tavu skaistu baltu,
Melnu ļaužu aizvedāji;
Kā saulīte iemargoja
Melnajos debešos.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

1. Muosiņ, muna skaista bolta,
Malnu ļaužu aizvedama;
Kai saulīte aizliduoja
Malnajūs dabasūs.
605 [Skolas].

45572.

Māsiņ, mana skaista balta,
Mellu ļaužu rociņā;
Kurin' pirti, taisi sārmu,
Lai tie balti mazgājās.
249 [Mālupes Vlk].

45573.

Melnie žīdiņi
Nu taps balti,
Tos balsinās
Mūs' māsiņa.
92 [Dunalkas Azp].

45574.

Na pa pruoš, na pa pruoš,
Tjav, muoseņ, oruojeņš!
I man beja na pa pruoš,
Nu maleņis verūtīs.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45575.

Na pa pruoši, na pa pruoši,
Tav, muoseņi, tautu dāls!
Lāc, muoseņi, par galdeņi,
Par osūji zūbinteņi,
Lai palīk tys grīzis golva,
Aiz galdeņa sādādams.
182 [Kaunatas Rz].

45576.

Nebēdā, tautu dēls,
Kad es tāda zemuļiņa.
Maukšu kurpes kājiņā,
Likšu kroni galviņā;
Likšu kroni galviņā,
Būšu vienu lielumiņu.
373 [Sarkaņu Md].

45577.

Nabej kauna tev, Advig,
Muosai īt ponuoksnūs.
Tu sacēji: muosiņai
Myužam veira nadabuot;
Taida veiriņa dabuoja,
Žāl citim verūtīs.
605 [Skolas].

45578.

Netīšām es uzgāju
Birzē skaistu ozoliņu;
Netīšām es atradu
Sev līdzīgu tautu dēlu.
36 [Balvu Abr].

45579.

Nyu, Vereiti, taujuojīs,
Juo tev beja taujuotīs!
Ni puseitis nastuovēja
Tava šmuidra augumeņa.
466 [Vārkavas D].

45580.

Nūsalaid, tu muosiņ,
Kai nu kolna lejiņā;
Īlaid sovu sirsneņi
Kai ūleņi jyudenī.
314 [Pildas Ldz].

1. Nūsalaidi tu, muosiņa,
Nu kaļniņa lejiņā;
Nūgrima tava sirsniņa
Kai ūliņe yudiņā,
Sajauce tava galviņa,
Kai dyunīte azarā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

45581.

Pasaskati, mūs' māsīna,
Kas tev klāta piesasēda:
Žīda dēli piesasēda
Ar melliema uzačiem.
94 [Dunikas Lp].

45582.

Pļumpis bija mans vīriņš,
Es pļumpīša līgaviņa;
Kā tas koši piepasēja:
Pļumpim daiļa līgaviņa.
39 [Bārtas Lp].

- 230 -

45583.

Pluškatainis, ķekarainis
Mans maizītes devējiņis;
Kauns man bija līdzi vest,
Žēl sētiņai pametoti.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

45584.

Pi mammiņas dzeivuodama,
Kuplu peini audzinuoj(u),
Meiļi loudzu veiratāvu,
Lai nataisa augstu slīksni;
Lai nataisa augstu slīksni,
Lai cerpuļus naploukaj.
288 [Nurmuižas Tl].

45585.

Rud' palēks tautu dēls
Kā pelēks akmentiņš;
Sārta balta mūs' māsiņa
Kā Vāczemes magonīte.
605 [Skolas].

45586.

Sābru Geļa apprecēja
Lelu Ansi, gūvu gonu.
Jei dūmuoja laimi gyut
Leidz pošam vacumam.
605 [Skolas].

45587.

Sacjējuos muns vjeireņš
Mani tuklu nūbaruot.
Es ko skaudzja grūzjējūs,
Jis kuo krūps volkavuos.
236 [Līvānu D].

45588.

Sak', māsiņa, mīļa balta,
Kam ar tādu saderies?
Es ar tādu nerunātu,
Ne vēl savu roku dotu.
605 [Skolas], 546 [Kuldīga Kld apr.].

45589.

Saka mani žampiņ,
Saka subrenīc;
No manis, žampiņ,
Pilna istabiņ.
605 [Skolas].

45590.

Sēd muosiņa aiz galdiņa,
Sēd pi tevis tautu dāls,
Na pa tovam pruotiņam.
Lēc, muosiņa, par galdiņu,
Par osū zūbyntiņ.
551 [Ludza Ldz apr.].

45591.

Smuks bērīts lauku pieri
Mans jājams kumeliņš;
Smuks puisīts baltu muti
Mans maizītes arājiņš.
192 [Kosas C].

45592.

Steivs steivs tautu dāls,
Vylka kauly mugorā;
Mun' muoseņa tik lūkona
Kai veitūla žagareņš.
26 [Asūnes D].

45593.

Svuotiņam, svuotiņam
Vajag smolku žagareņu,
Kam atvede myus' muosai
Nadyžanu oruojeņu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

45594.

Šmorgulis, puņķains
Tautu dēls:
Manas baltas villaines
Nošmurģelēja.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

45595.

Šnuksti, muļķe, tu māsiņa,
Muļķim savu roku devi.
Es būt tādu paspērusi
Ar kājiņu paiedama.
197 [Krotes Lp].

45596.

Tautas bija mūs' māsiņu
Aizkrāsnē iebāzušas.
Nā, māsiņa, ar manīm,
Sēsties galda galiņā.
48 [Bērzaunes Md].

45597.

Tautas mani mazu ņēma,
Solās lielu audzināt;
Vairāk baltu balināja,
Nekā lielu audzināja.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

45598.

Tautiets mani mazu ņēma,
Dzīrās lielu audzinājat.
Ko nu blēdis audzināja?
Resnumā briedināja:
Deva zirņus, deva pupas,
Deva jaunus kartupeļus.
290 [Ogres C].

- 231 -

45599.

Tautas lielas lielījās,
Mani mazu audzinājs.
Ņem, tautiet, kuŗu audzēj's,
Man' audzēja bāleliņš.
378 [Seces Jk].

45600.

Tautiets mani tievu ņēma,
Solās tievu paglabāt,
Ne gadīnu negaidīja,
Kā zirnīti briedināja.
Liets briedēja miežus rudzus,
Es pats savu līgavīnu.
192 [Kosas C].

45601.

Tautu dēlis žīdu rada
Mellajām uzacim,
Mūs māsiņa kā irbīte
Dzeltainiem matiņiem.
192 [Kosas C].

45602.

Tautu dēlu istabiņa
Pelējuma smaku smird:
Sapelējis tautu dēls
Sēd istabas dibenā.
605 [Skolas].

45603.

Visi ļaudis tā vien teic,
Ka es vīra nedabūšu.
Es dabūju to puišeli,
Kur meitiņas dalījās,
Dievam tika, ļaudīm žēli,
Kad mēs mīļi dzīvojam.
605 [Skolas].

1. Visi ļaudis to vien teica,
Kad es vīra nedabūš(u).
Es dabūšu to puisīti,
Ko meitiņas dalījās;
Ko meitiņas dalījās,
Kur mainīja gredzentiņus.
453 [Vadakstes Jg].

2) Par līgavas un līgavaiņa apģērbu

a. Kāzinieku dziesmas

21513.

Ai manu brālīti,
Tērēsi naudu,
Līdz tautu meitiņu
Godā celsi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21514.

Vai Dārtiņa, vai māsiņa,
Šauri tavi segautiņi:
Priekšā tavas acis redza,
Pakaļā matu galus.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1. Vaija vaija, tu māsiņa,
Tavu mazu kroķautiņu!
Pakaļā(i) bizi redzu,
Priekšā gaŗu deguniņu.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

21515.

Ak tu piksa(?) tautu meita,
Ko tik daudzi lielījies?
Slēšu kreklis mugurā,
Kaņepēju pūriņā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21516.

Atpakaļ atpakaļ
Ar kartūna kleitiņām!
Nevaid mūsu brāliņam
Samta bikses kājiņās.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

21517.

Balta nāca tautu meita
Kā ar sniegu apsnigusi;
Nav ar sniegu apsnigusi,
Nāk ar savu tikumiņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Balta gāja mūs' māsiņa
Kā ar sniegu apsniguse;
Tas nebija balts sniedziņis,
Tas māsiņas tikumiņš.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

21518.

Balta nāca tautu meita
Kā ar sniegu apsniguse;
Tās nebija sniega pikas,
Tās māmiņas villainītes.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

- 232 -

21519.

Balta puķe kalniņā,
Vai zied ieva, vai ābele?
Ne zied ieva, ne ābele,
Balta nāca brāļa māsa.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

21520.

Brālīt, tava līgaviņa
Kā pelēka avitiņa;
Cel, brālīti, rītiem agri,
Lai tā balta mazgājās!
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

21521.

Bāliņš ņēma kreļļoto,
Bagātības gribēdams;
Pārtrūkst diegi, izbirst krelles, -
Te bāliņa bagātība!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bāliņš ņēma pēŗloto,
Lai nenīka dzīvošana;
Pārtrūkst diegi, izbirst pērles,
Iznīkst vīra dzīvošana.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

2. Brālīts veda pa novadu
Zīlainīti, krellainīti;
Pā(r)trūkst stīgas, nobirst krelles,
Ko līdz tava bagātība!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3. Tautu meita lielījās
Ar savām pērlītēm.
Pārtrūkst diegs, izbirst pērles,
Še lielība pagalam!
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

21522.

Brālīts ņēma līgaviņu
Ar kurpēm, ar lencēm;
Noplīst kurpes līdumā,
Notrūkst lences maltuvē.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Mans brālīts nosaņēma
Ar kurpēm, ar lencēm;
Nokrīt kurpes purviņā,
Sadeg lences līdumā.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

21523.

Brāļu māsa raudājās,
Krelles kaklu nogulēja.
Vai tie tavi bāleliņi
Krelles sēja tīrumā?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

21524.

Brūte brūte tautu meita
Ar pakulu lindraciņu;
Mans brālīts kā kundziņš
Ar tām samta biksiņēm.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

1. Lidu lidu, man' brālīti,
Ar tām linu biksītēm;
Spuru spuru tautu meita
Ar pakulu lindraciņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21525.

Brūte brūte tautu meita
Nava brūtes sedzeniņa;
Mans bāliņš brūtgāniņš,
Brūni svārki mugurā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Brūte brūte tautu meita,
Nava brūtes villainītes;
Mans brālīts, brūtgāniņš,
Trejus brūnus šūdināja.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

2. Brūte brūte tautu meita,
Nava brūtes vilnānītes;
Mans bāliņš brūtgāniņš,
Triju svārku mugurā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

21526.

Dzīparota [Maraņāta], razaņāta
Mūs' brālīša līgaviņa;
Liksim zīles pūriņā, -
Pavasari druviņā.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

21527.

Ej pa priekšu, tautu meita,
Lai es tevi lūkojos:
Ja būs kupli jostas gali,
Tad ieloki pūriņā.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21528.

Ej pa priekšu, tautu meita,
Lai es tevi lūkojos,
Vai raženi kājas autas,
Vai līdzenas villainītes.
216 [Ventspilī].

21529.

Es atvedu bāliņam
Zilu zaļu līgaviņu:
Zili brunči, zila svīte,
Zaļa kuča vilnānīte.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 233 -

1. Zila zaļa ielīgoja
Bāleliņa istabā:
Zili svārki, zaļi brunči,
Zaļa virsus villainīte.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21530.

Es, bāliņ, tev sacīju,
Gaidi citas vasariņas:
Būt' kuplākas villainītes,
Diženāka nesējiņa.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

21531.

Es pazinu kunga riju:
Pilni vadži spriguļiem;
Es pazinu tautas meitu:
Pilnas krūtis sudrabiņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

215311.

Gan pazinu kunga rijas:
Lieli vārti piedarbā;
Gan pazinu brāļa māsu:
Lielie loki vilnainei.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

21532.

Gan pūta, gan pūta
Ziemeļa vēji,
Iepūta kupeni
Istabas kaktā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21533.

Ģērbies, manu bāleniņ,
Vanadziņa nadziņiem [nadziņos],
Nu pārveda tautu meitu,
Gaŗi puški villainē,
Vai tu vari nosķerties
Jale puška galiņā!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21534.

Griķu druva, brāļa sieva
Divējādu rotu nesa:
Pirmāk sedza baltu sagšu,
Pēc pelēku vilnainīti.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21535.

Ira ira mūs' bāliņš,
Ira sievu dabūjies:
Raibi cimdi rociņā,
Spīd sudraba gredzentiņš.
266 [Jelgavā].

21536.

Kād' es pate, vedējīša,
Tāda mana vedekliņa:
Nij bij zelta vedējai,
Nij sudraba vedeklai.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

21537.

Kāda velna es dabūju,
Brāļam kāzas taisīdama:
Redzēj' māršu ievedot
Ar vītola vainadziņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21538.

Kālabad tev, māsiņa,
Skuju zaru vaiņadziņš?
Vai tu biji uzauguse
Diža meža maliņāi?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

21539.

Ko, bāliņi, nolūkoji
Visu gaŗu vasariņu?
- Nolūkoju tautas meitu
Ar to zīļu vaiņadziņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21540.

Ko tā man laba dara
Tik bagāta līgaviņa?
Kad bij laba siena saule,
Tad kaltēja sudrabiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21541.

Kumeļā naudu devu,
Ne ļaudavas sedzenē;
Ko darīja ļaudaviņa,
Pie māmiņas dzīvodama?
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

21542.

Kumeliņu ripainīti,
Kur nometi iemauktiņus?
Mana jauna līgaviņa,
Kur padzēri sudrabiņu?
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

21543.

Kur, brālīti, tādu ņēmi,
Kur tev tāda gadījās?
Vieni paši lindraciņi
Pie gurniem pielipuši.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

- 234 -

21544.

Kur, brālīti, tu dabūji
Svešas zemes līgaviņu?
Ne tai svārku, ne kurpīšu,
Ne godīga vaiņadziņa.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

21545.

Malējiņa tā meitiņa,
Apputējis vainadziņš;
Arājiņš tas dēliņš
Smilšotām kajiņām.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

21546.

Malējiņa tā meitiņa,
Apputējis vainadziņš;
Dravenieks tas dēliņš,
Bišu spārnu cepurīte.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21547.

Malējiņa tā meitiņa,
Apputējis vainadziņš;
Dravenieka tas dēliņš,
Vaska cimdi rociņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21548.

Malējiņa tā meitiņa,
Miltu pīšļu vainadziņš;
Rudz' arāja tas dēliņš,
Rudzu ziedu cepurīte.
216 [Ventspilī].

21549.

Malējiņa tā meitiņa,
Sadiluši gredzeniņi;
Arājiņš tas puisītis
Smilšainām kājiņām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Malējiņa tā meitiņa,
Sadiluši gradzeniņi;
Dravinieks tautu dēls,
Tam bij vasku cepurīte.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

21550.

Mans brālītis sēd aiz galda
Kā Liepājas bodzellītis;
Tautu meita klātsēdēja
Kā Jelgavas mamzelīte.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

21551.

Maza maza, bet bagāta,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Ar pušķiem galdu slauka,
Ielokiem istabiņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Mazu vedu, bet bagātu
Bāliņami līgaviņu:
Ar puškiem namu slauka,
Ielokiem(i) istabiņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

21552.

Maza maza, bet bagāta
Mūs' brālīša līgaviņa,
Kā irbiņa purināja
Savu zeltu, sudrabiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21553.

Maza maza, bet bagāta,
Mūs' brālīša līgaviņa:
Priekšā skaras karājās,
Pakaļā naudas kule.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21554.

Maza maza tā māsiņa,
Stīgu stīgām villainīte:
Tās māsiņas bāleniņis
Rīgāi stīgu kalējiņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21555.

Maza maza un bagāta,
Bāliņ, tava līgaviņa:
No jostiņas zeltu nesa,
Līdz kājāmi sudrabiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 1253 [Kroņa laicenē], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

21556.

Mazu veda, bet bagātu
Brālītim līgaviņu:
Villainītes vien pārveda
Divu zirgu vezumiņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

21557.

Mazu vežu, bet bagātu
Bāliņam līgaviņu:
Līdz zemei zīda puški,
Sniedzes austas vilnānītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Mazu vežu, bet bagātu
Brāliņam līgaviņu:
Zīda puski, zīd' ieloki
Zemi slauka staigājot.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

- 235 -

21558.

Mazu vedu, bet ražanu
Brālītim līgaviņu:
Seglos pašas neredzēja,
Kumeliņu villainēs.
224 [Kabilē (Kld)].

21559.

Mēs bāliņu saģērbām
Trejādā rotiņā;
Tautu meitu izvilkām
No drabiņu kubuliņa.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

21560.

Neģeldēja, neģeldēja
Tiem svārkiem tā odere;
Neģeldēja, neģeldēja
Tam puišam tā meitiņa.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

21561.

Nevarēja mans bāliņš
Ziemu braukti baznīcā:
Apsaņēma līgaviņu
Nātnajāi rotiņā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

21562.

No šās dienas tu, bāliņi,
Baltu kreklu neredzēsi:
Es redzēju māršiņai
Rīka drēbes pūriņā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

21563.

Pā(r)veda brāļam
Bagātu sievu:
Div' veci rinduki,
Strīpaiņa borste.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

21564.

Pašauras pašauras
Māsiņas sagšas:
Netika mūs' brālim
Pār cepurīti.
190 [Kuldīā].

21565.

Pieder balts gredzentiņš
Pie baltām rociņām;
Pieder laba mātes meita
Pie dižena tēva dēla.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

21566.

Ruda ruda māršiņa,
Jo ruda sagšiņa;
Caur zemi līdusi
Pie mana bāliņa.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

21567.

Saki, saki, tautu meita,
Kur tev tādi lini aug,
Ka tie tavi gabaliņi
Mirdzēt mirdza valkājot!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21568.

Žaļa zaļa gaisma ausa,
Sudrabota saule lēca;
Zaļi svārki brālītim,
Sudrabota līgaviņa.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21569.

Šķietu, lapsa gūbojās
Tīrumiņa galiņā:
Tautu meita gūbojās,
Villainītes apsvilušas.
4 [Aijažos].

21570.

Sēdi, sēdi, tautu meita
Rudainā villānē,
Kam turēji bāliņos
Aitu kūti nekaisītu!
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

21571.

Sen slavēja to māsiņu
Lielu rakstu rakstītāju;
Pašai virsas villainei
Cūkacīši ierakstīti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Sen slavēja tautiņās
Lielu rakstu rakstītāju;
Pati virsas vilnānīte
Kā ar kūzu nobadīta.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21572.

Sen to dižu dižināja,
Sen bagātu daudzināja, -
Pārnes brāļa kumeliņš
Kā pakulu ērkulīti.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 236 -

21573.

Sen to dižu dižināja,
Sen bagātu sludināja;
Nu redzēju, kad pārveda,
Ar pakula lindruciņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21574.

Sen to lielu lielināja,
Sen bagātu daudzināja, -
Ievēlās istabā
Kā pakulu kodaliņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Bāliņš jūdza lielus zirgus,
Sūtīj' lielus vedējiņus;
Nu ieveda istabā
Kā pakulu kodeliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Es šķitos bāliņam
Lielu vest līgaviņu, -
Ievēlās istabā
Kā pakulu kodeļiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21575.

Sen to lielu lielināja,
Sen bagātu daudzināja, -
Tai nebija sudrabiņa
Ne vērdiņa lielumiņa.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

21576.

Smukāka vedēja
Kā vedamā, -
Vienēji lindraki
Trim gabaliem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21577.

Tautu meita lielījās
Zīda kleites valkājot;
Kad aizgāju, tad atradu
Rupj' pakulu lindraciņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21578.

Tautu meita rokas staipa,
Gredzeniņus rādīdama.
Staipi rokas, tautu meita,
Pie grūtām(i) dzirnavām!
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21579.

Te pārveda tautu meitu
Kā vāveri nosvilušu;
Nu bij smuka tautu meita,
Nu apģērba mūs' māsiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

21580.

Tieva gaŗa pucenīte,
Viena oga galiņē;
Viena pate mātes meita,
Viena pate villainīte.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

21581.

Tīras auzas traku dara
Manu bēru kumeliņu;
Sudrabiņi daiļu dara
Manu jaunu līgaviņu.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

21582.

Vai tā lietus debestiņa
Augšā nāca kūpēdam'?
Tā jau mana mārša bija,
Tumša sagša mugurā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

21583.

Vai tas, māršī,
Tavs labs lakats?
Priekš otras, trešas
Māsiņas aizlienēts.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

21584.

Ved purvā, ved ellē
Tik zīļotu, sudrabotu;
Atved manu mīlamo
Vienā linu krekliņā.
412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

21585.

Visu dienu tautu meita
Daugavā velējās,
Gribēj' baltas izvelēt
Pelēkās villainītes.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Trīs dieniņas tautu skuķe
Mazgāties mazgājās,
Gkribēj' baltas izmazgāt
Vedamās villainītes.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

21586.

Cekulota cekulota,
Bāliņ, tava līgaviņa!
Kur iedama, tecēdama,
Cekuliņu skurināja.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 237 -

21587.

Cilā rokas tautu meita,
Rāda savus gredzeniņus.
Tie nebija tavi pirkti,
Tie bij manu bāleliņu!
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

21588.

Cilā rokas tautu meita,
Rāda savus gredzentiņus.
Tikai divi, tikai divi
Doti mana bāleniņa!
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

21589.

Cūkas vien ganījusi,
Cūku rakstus adījusi;
Kad būt' gājsi govganos,
Tad būt' raibi ielociņi.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

45604.

Adatu adatu
Ar gaŗu diegu,
Pārveda brālītis
Plikvēderīti.
200 [Kuldīgas Kld].

45605.

Ai puisīt, ai puisīt,
Parād' savu nezdodziņu;
Ja būs Lūce mīlējuse,
Tad būs baltu mazgājusi.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

45606.

Atvedit maņ māršeņi
Kod moziņku, da boguotu!
Ai sokumim vītu taisa,
Ai cymdim gūvi slauc;
Ai puškim nomu slauka,
Ai īļukim ustobeņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45607.

Bagāta bagāta
Mana brāļa sieva:
Trīs melni lindruki,
Kažoku burste;
Kabata sānos,
Garozu pilna.
605 [Skolas].

45608.

Bagāta bagāta
Mūs' māsiņa:
Divas mucas vīzes,
Trešā auklenīcu.
464 [Vānes Tk].

45609.

Pārveda brāļam
Bagātu sievu:
Trīs veci lindruki,
Lecamas bikses.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

45610.

Brīnumskaistu es atvedu
Bāliņam līgaviņu;
Ne tai zelta, ne sudraba,
Baltas vien villainītes.
241 [Lubānas Md].

45611.

čiganene, žīdene
Tā tautu meita:
Ar melniem matiņiem,
Ar melniem uzačiem.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45612.

Es savu brālīti
Vairs nepazinu:
Tautu meita ģērbusi
čigānu drēbēs.
546 [Kuldīga Kld apr.].

45613.

Jānīts savai līgavai
Dārgu kleitu šūdināj':
Olekt' meta, ortu deva -
Ne kapeiku nemaksāja.
110 [Ērgļu C].

45614.

Kas tā tāda piza ruža,
Mūs' maizītes nēsātāja?
Tā ir jauna līgaviņa
Baltajā kleitiņā.
279 [Naukšēnu Vlm].

45615.

Kaut bij mana līgaviņa
Basajām kājiņām;
Es tai devu zelta kurpes,
Zīdā mestas baltas zeķes.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 238 -

45616.

Kuo tei taida ļaudaveņa,
Tik zeiļuota, sudobruota?
Tuo puiseiša ļaudaveņa,
Kur naguļ dīnavida.
170 [Kapiņu D].

1. Kuo tei taida leigaveņa,
Tik zeiļuota, sudorbuota?
Myusu bruoļa leigaveņa,
Kurs bej vīns tāvam dāls.
170 [Kapiņu D].

45617.

Kāds, brālīti, pats tu biji,
Tādu ņēmi līgaviņu;
Ne tev bija pulka lietu,
Ne līgavai sudrabiņa.
141 [Ivandes Kld].

45618.

Magonīte lepojās,
Galvā rožu vainadziņš;
Tautu meita lielījās,
Galvā spožis sudrabiņš.
129 [Gudenieku Azp].

45619.

Mūs' brālītis sēd aiz galda
Kā pagasta skrīverītis;
Blakām sēd tautu meita
Noplīsušu lindraciņu.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

45620.

Sieva mana ludze bija,
Es pats biju kankarains;
Kur tā ludze pagriezās,
Tur tie visi kankariņ(i).
605 [Skolas].

45621.

Slikta slikta tā meitiņa,
Kazu spiru vainadziņis;
Mans bāliņis kā kundziņis,
Brūni svārki mugurā.
241 [Lubānas Md].

45622.

Sprīdi mešu, ortu devu,
Pus dalderi olektē;
Lai tie svārki gana dārgi,
I ta segšu līgaviņ(u).
605 [Skolas].

45623.

Sudrobiņa māršu ņēmu,
Sudrobīgu ļoudoviņu.
Ko juos guoja grūstu, moltu,
Sudrobini vīn žvārdzeja.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

45624.

Sūnaina, sūnaina
Mūs' māsas sagša,
Caur žogu līdasi
Pie mana bālēliņa.
372 [Sarkanmuižas Vp].

45625.

Šodien veda vedekliņu
Ar trinīti paladziņu;
Ko darīja mūžiņā,
Vienkārtīti neaudusi?
92 [Dunalkas Azp].

45626.

Tautas meita lielījās
Zaļ' ar melnu šķetināt;
Es redzēju baznīcā
Vērša ādu mugurā.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

45627.

Tautiets veda līgaviņu
Pār deviņām zemītēm,
Noplīsušu, sasalušu,
Sloknes vilkās pakaļā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

45628.

Tumša tumša svece dega
Bāleliņa istabē;
Nu pārveda brālīšam
Bez sudraba līgaviņ(u).
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

45629.

Zilum blāva tautu meita,
Brāļa naudu nesādama;
Atdod, muļķi, brāļa naudu,
Patur' savu greznumiņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

b. Panāksnieku dziesmas

21590.

Ai aitiņ, vilniņ' tavu,
Māmiņ, tavu darījumu!
Kā ieviņa noziedēja
Tautu galda galiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 239 -

21591.

Aitiņ, tavu sīku sprodžu,
Māmiņ, daiļu lolojumu!
Kā gulbīti ieloloja
Tautu dēla sētiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

21592.

Auniņ, tavas gaŗas villas,
Māmiņ, plāni vērpuminis!
Kā kupena es sēdēšu
Tautu galda galiņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21593.

Bargajam tautietim
Kupla cauņu cepurīte;
Tā bij laba dusmu celt
Un pagreizi raudzīties.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21594.

Balta bija mūs' māsiņa,
Kas to baltu balsināja?
Tēva rudzi, tēva mieži,
Mātes gudris padomiņš.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

21595.

Balta nāca mūs' māsiņa,
Kā ar sniegu apsniguse;
Nāc' ar mātes devumiņu,
Ne ar tautas labumiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21596.

Balta zied griķu druva
Par visām druviņām;
Balta bija mūs' māsiņa
Par visāmi tautiņām.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

21597.

Brūtgān, manu brūtgāniņ,
Noplīsušu ūzu kāju!
Paņem pats adatiņu,
Salāp' savu ūzu kāju.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21598.

Brūtgāns bija tautu dēls,
Nav brūtgāna cepurīte;
Brūte bija mūs' māsiņa,
Sarkans rožu vaiņadziņš.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

21599.

Būt' jel manim viena bijse
Mātes austa villainīte,
Es būt' tautas nama plānu
Ar pusciņu izslaucījse.
216 [Ventspilī].

21600.

Dedziet, tautas, sveč' uguni,
Skala vis nededziet!
Nava manas villānītes
Skala dūmu redzējušas.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Dedziet man vasku sveci,
Priedes skalu nededziet!
Nevaid manas villainītes
Priedes dūmu nesējiņas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

21601.

Es bij' maza meitenīte,
Bet es tāļu nolīgoju:
To man dara daiļa rota,
Iznesīga valodiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

21602.

Es gaidīju jauno svaini
Kā gulbīti ienākot;
Tas ienāca kā teters
Spalvainām kājiņām.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

21603.

Es meitiņa kā smildziņa,
Man rasiņas villainīte.
Dēlu māte brīnījāsi,
Kad ienācu istabā.
Nebrīniesi, dēlu māte,
Vēl nāks mani bāleniņi,
Citam būs miglu svārki,
Citam rasu cepurīte;
Vēl citam(i) kumeļam(i)
No smildziņas iemauktiņi.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

21604.

Es redzēju dēla [dēlu] māti
Ogļu maisu velējam.
Tas nebija ogļu maiss,
Tas dēliņa goda kreklis.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)], 202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)],
325 [Secē (Seces pag. Jk)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 240 -

1. Atpakaļ, mans pūriņš,
Atpakaļ, bāleliņi!
Es atradu tautiņās
Neraženu dzīvošanu:
Es atradu dēlu māti
Aizkrāsnē velējam;
Es cerēju ogļu maisu, -
Tas dēliņa goda kreklis.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

2. Dievs palīdzi, dēlu māte,
Ogļu maisus velējot!
- Paldies, mana vedekliņa,
Tie dēliņa goda krekli!
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

3. Dievs palīdz, kurzemniece,
Ogļu maisus velējot!
- Vai tu traka, vidzemniece,
Tie bāliņa goda krekli!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4. Dēla māte velējās,
Silītē tupēdama.
Es sacīju: Dievs palīdz,
Ogļu maisus velējot!
Tie nebija ogļu maisi,
Tie dēliņa goda krekli.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

5. Iecavniece velējāsi
Straujupītes maliņāi;
Grievaltiete gaŗām gāja,
Dievpalīgu padodama:
Dievs palīdza tev, māsiņa,
Ogļu maisu velējot!
- Vai tu traka, grievaltiete,
Tie jau mani goda svārki!
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

21605.

Es savai māsiņai
Glāzu kurpes šūdināju;
Tautiņām vaŗa grīda,
Šķiļ uguni staigājot.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

21606.

Es savam bāliņam
Lielu kaunu padarīju:
Es aizsēdu aiz galdiņa
Ar vītola vainadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

21607.

Es savu svainīti
No pleca pazīstu:
Dižais ielāps
Muguras vidū.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21608.

Kāds, māsiņa, tavs vīriņš,
Kā sunītis kankarains!
Nāc, raugiesi manu vīru,
Kā dzenītis norakstīts!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kāds, māsiņ, tev vīriņš,
Kā āzīts kankarāts!
Kad tu manu ieraudzītu
Kā ezara pureniņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

21609.

Kam, tautieti, auklas viji?
Es pastalas nevalkāju,
Es savos bāliņos
Kurpītēs vien staigāju.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1. Pērc, tautieti, šūtas kurpes,
Es pastalas nevalkāju,
Man kājiņas ieradušas
Kurpītēs staigājot.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

21610.

Kam, tautieti, lūkus plēsi,
Vai es vīžu valkātāja?
Es kurpīšu valkātāja,
Dēļu grīdas staigātāja.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Šūdin' kurpes, tautu dēls,
Grīdies dēļu istabiņu:
Es bij' kurpju valkātāja,
Dēļu grīdas staigātāja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

21611.

Kam, tautieti, mani ņēmi,
Tu redzēji, kāda biju:
Dažu dienu nostaigāju
Nošļukuse, nobrukuse.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Kam, tautieti, mani ņēmi,
Vai augdamis neredzēji?
Slābi jostiņu valkāju,
Nokrituši lindraciņi.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21612.

Ko, tautiet, lielījies?
Basa kāja zābakā;
Es varēju lielīties,
Man deviņas villainītes.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 241 -

1. Tautas dēls lielījās
Ar saviem zābakiem.
Ko tas velnu lielījās,
Basa kāja zābakā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

21613.

Kripu krapu man kurpītes
Sarkaniem dibiniem;
Tās nebija brāļa pirktas,
Tautiets pirka mīlēdams.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. čīkstēt čīkst roņa kurpes
Zem manām kājiņām;
Ne tās bija brāļa pirktas,
Tautiets pirka raudādams.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

21614.

Kur, tautieti, tā cepure,
Kur tu mani lūkojies?
Nav tavāi galviņā,
Ne klētī vadzītī.
Vai tu gāji manis dēļ
Ciemā viņas tapināt?
Es negāju tevis dēļ
Ciemāi baltas villainītes.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Kur, tautieti, tā valoda,
Kur mēs divi runājām?
Kur, tautieti, tā cepure,
Kur tu manis lūkojies?
Ne klētī, ne vadzī,
Ne tavā galviņā.
Tu solīji miežus sēt,
Noņemt manu vaiņadziņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

21615.

Kur, tautieti, tu redzēji
Mani melnu staigājot?
Balta gāju siena grābt,
Balta ganus pavadīt.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

21616.

Lai vīriņš, kāds vīriņš,
Kad tik liels sudrabiņš;
Ne vīriņu krūtīs segšu,
Segšu lielu sudrabiņu.
216 [Ventspilī].

21617.

Līcan līka tā vietiņa,
Kur mēs divi stāvējām:
Tautiešam treju svārku,
Man deviņas vilnātnītes.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Kalniem lejas nostāvēju,
Ar brālīti runādama:
Brālim treji brūni svārki,
Man deviņas villainītes.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

21618.

Māsiņ mana rotaliņa,
Nomalē nogājuse!
Kas rotiņu tev redzēja,
Nomalē staigājot?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Māsiņ mana rotaļiņa,
Nomalē novedama!
Kas redzēja tev rotiņu,
Nomalē nesājot?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Māsiņ manu rotaliņ,
Maliņā nogājusi!
Kas redzēja rotu tavu,
Maliņā valkājam?
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

21619.

Ne man zelta, ne sudraba,
Baltas vien vilnainītes;
Ielīgoju istabā
Kā ar sniegu apsnigusi.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

21620.

Ne mūžam nenotika,
Ko es biju domājusi:
Es domāju zeltu nest,
Sudrabiņu niecināt;
Nu man bija vaŗu nest,
Klausīt svešu māmuļīti.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Es nebiju to domājis,
Ko domāja mīļš Dieviņš;
Es domāju zeltu nest,
Sudrabiņu kājām mīt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

21621.

Ne sēdēti, ne stāvēti
Pie greznaja tēva dēla:
Zirņu ziedu cepurīte,
Auzu spilvu mētelīts.
4 [Aijažos].

- 242 -

21622.

Nedod, Dievs, neliec man
Iet citā maliņā:
Apkārt manu rotu grieza,
Mērīj' manu augumiņu.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

21623.

Pie kājiņas noraudzīju
Tautu dēla padomiņu:
Kas kājiņas glīti āva,
Tas tur gudru padomiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

21624.

Rotājies, tu saulīte,
Tu rotāji, es rotāju:
Tu rotāji zelta rotas,
Es sav' jaunu arājiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

21625.

Ruda ruda, puspelēka
Tautu dēla cepurīte,
Rasiņā nomirkusi,
Gana meitu lūkojot.
206 [Kuldīgas apriņķī], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Tautu dēla cepurīte
Zaļa zīda lentītēm;
Pavasari nobalēja,
Miglā meitas lūkojot.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21626.

Sala kājas, sala rokas
Man svešāi istabā:
Kājas sala kurpītēs,
Rokas zelta gredzenos.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21627.

Sazilējse, samelnējse
Sudrabiņa nesējiņa;
Man' māsiņa kā puķīte,
Baltas vien villainītes.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

21628.

Šūtas kurpes tev, tautieti,
Šūtas tev, šūtas man;
Tev bij šūtas linu drāti,
Man sidraba šņorītēm.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 76 [Gatartā (Gatartes pag. C)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

21629.

Zīdu metu, zeltu audu
Vedamāsi sagšiņās.
Kad aizgāju tautiņāsi,
Dēlu māte brīnījās.
Nebrīniesi, dēlu māte,
Vēl man tādas pūriņā,
Vēl man tādas pūriņā, -
Segš' tavā mugurā.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Zīda metu, zelta audu
Vedamajas villainītes.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Sveša māte brīnējās.
Nebrīnies, sveša māte,
Vēl man tādas pūriņē,
Vēl man tādas pūriņē
Mazajai māsiņai.
224 [Kabilē (Kld)].

21630.

Spīdēj' manas baltas zeķes
Tautu dēla kājiņās;
Bij man arī līdza iet
Baltu zeķu žēlumā.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21631.

Spīd mana jostīte,
Viz vaiņadziņš,
Tautietis dangā
Pagreizi skatās.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

21632.

Zila mella tautu meita
Lielajā sudrabā;
Mans bāliņš kā kundziņš
Pelēkos svārciņos.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Zila mella tautu meita,
Sidrabiņu valkādama;
Man' māsiņa kā puķīte
Pelēkās villainēs.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

21633.

Slava mātes meitiņai
I ar vienu villainīti;
Kas slavēja kalponīti,
Kaut deviņas uzseguse?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 243 -

21634.

Sniedzīns sniga, putenēja,
Aiz galdīna kupenīna.
Tā nebija kupenīna,
Tā brālīša līgavīna.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

21635.

Sudrabiņš vien pievīle
Munu baltu bāleniņu;
Tas spīdēja, tas vizēja,
Pate lietu nederēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

21636.

Tautas manim rokas spieda,
Vaicā manu sudrabiņu;
Vaicājat, bāleniņi,
Kur tautieša bandu nauda!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

216361.

Tautietim grazni svārki,
Kad lūkoja mūs' māsiņu;
Kad aizgāja mūs' māsiņa, -
Vieni paši veci svārki.
224 [Kabilē (Kld)].

21637.

Tautīšam ledus svārki,
Man tās sniega villainītes.
Izkūst tautu ledus svārki
Pie tām sniega villainītēm.
190 [Kuldīā].

21638.

Tautiešam, miglačam,
Tam es devu sav' māsiņu, -
Kupla cauņu cepurīte,
Samta svārki mugurā.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

21639.

Tautiets mani pāri veda
Par lielo linu lauku;
Saķērās linu ziedi
Manā zīļu vaiņagā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

21640.

Tautiets, mani precēdams,
Roņu kurpes šūdināja;
Pietiek dienu mūžiņam,
Pastaliņu nepadara.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

21641.

Tautu dēla cepurē
Vairāk salmu ne žagaru;
Mūs' māsiņas vaiņagā
Vairāk zelta ne sudraba.
190 [Kuldīā].

1. Tautu dēla cepurīte
Vairāk ruda ne pelēka;
Mūs' māsiņas vainadziņš
Vairāk zelta ne sudraba.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

21642.

Tautu dēls lielījās,
Ortu devis cepurē;
Ik dieniņas es nesāju
Pusdaldeŗa vainadziņu.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

1. Tautu dēls lielījās,
Ortu devis cepurē;
Stāv manā galviņā
Pusdāldeŗa vainadziņš.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

21643.

Tautu dēls lielījās,
Piecas svītas, trīs kažoki.
Kad nogāju, tad atradu
Vecā brāļa kažociņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

21644.

Tautu dēls lielījās,
Pieci, seši brūni svārki.
Kad aizgāju, tad atradu
Vienus pašus, salāpītus.
Tie lecami, tie dejami,
Tie pirts loga aizbāžami.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

21645.

Tautu dēls lielījās,
Vieni paši brūni svārki.
Kad vilks mans bāleliņš,
Tad būs treji mugurā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21646.

Vai zied ieva, vai ābele
Tautu galda galiņā?
Nezied ieva, ne ābele,
Sēd māsiņa raudādama.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

- 244 -

21647.

Vize, vize ezeriņi
Sīkajām raudiņām;
Tā vizēja mūs' māsiņa
Sīku zeltu, sudrabiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā].

45630.

Vai vai tu Aneiti,
Kū tu vosor dareisi?
Īt vosor puķu laiks,
Vysas meitas puškuosīs;
( Vysas meitas puškuosīs,)
Tu ar veiru volkuosīs.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

45631.

Ej, viriņ, tu papriekšu
Ar saviem klambariem,
Lai es eju no pakaļas
Ar savām krellītēm.
545 [Krustpils D apr.].

45632.

Kalējs kala mežmalē,
Melna vārna ogles dzēsa;
Tā nebija melna vārna,
Tā kalēja līgaviņa.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

45633.

Kāds, māsiņa, tavs vīriņš,
Kā sunīts kankarains.
Nāc, raugies manu vīru, -
Kā dzenītis norakstīts.
141 [Ivandes Kld].

45634.

Ko līdz manas baltas sagšas
Šilkainām maliņām?
Nav tautām tīr' ūdeņa,
Kur es viņas izmazgāšu?
224 [Lielvārdes Rg].

45635.

Ko tur veda velēdami
Par bāliņa tīrumiņu?
To tautieša ogļu maisu,
To tur veda velēdami.
605 [Skolas].

45636.

Līdu tautu istabā
Kā ar sniegu nosnigus';
Ne man zelta, ne sudraba,
Baltas vien villainīt's.
373 [Sarkaņu Md].

45637.

Mīļā Māra žēli raud
Par jaunām sieviņām:
Kad tās gāja pliku galvu,
Basajām kājiņām.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

45638.

Paldies saku māmiņai
Pa to lielu villainīti;
Visu tautu nama plānu
Stūrīšiemi izslaucīju.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

45639.

Pīcu bruoļu muosa beju,
Pīcom polom brunci beja;
Ka es guoju pa pogolmu,
Vilni syta pakaļē.
89 [Dricēnu Rz].

45640.

Tu, eglīte, skujainīte,
Tev sarkani skuju gali;
Mūs' māsiņa - tautu meita,
Tai sarkanas villainīts.
204 [Kursīšu Kld].

45641.

Vai sēdēt, vai stāvēt,
Līdz grezno tēva dēlu?
Viņam treji brūni svārki,
Man tā viena villainīte.
141 [Ivandes Kld], 605 [Skolas].

45642.

Vidzemniece ceļu iet,
Kurzemniece velējas.
Dievspalīdz, kurzemniece,
Ogļu maisus velējot!
Vai tu traka, vidzemniece,
Tie jau mani pūra krekli!
48 [Bērzaunes Md].

45643.

Visu dienu vilku lūru,
Nevar' vilku ieraudzīt;
Manas pašas arājiņš
Pelēkiem svārciņiem.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

- 245 -

3) Par līgavaiņa un līgavas dabu

a. Tauta dēls ātras, bargas, cietas dabas

21648.

Ātri tek olu upe,
Ātris manis arājiņis.
Valdāt, olas, to upīti,
Es valdīšu arājiņu!
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

21649.

Ai asaja pura zāle,
Purā tev nobālēt!
Ai bargais tēva dēls,
Vienam mūžam nodzīvot!
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

1. Ai asā pura zāle
Purā tevim nokūlot!
Ai bargais tēva dēls,
Man ar tevi nodzīvot!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

21650.

Ai Dieviņi, ko darīšu,
Narātnītis mani rāja,
Kas bij pats, izaugdams,
Rājumiņa neredzējs.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21651.

Aija manu sūru dienu,
Ko iedama es piegāju!
Sīvu bargu dēla māti,
Koka sirdi tēva dēlu.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21652.

Ai sīvais tautu dēlis,
Kam tu mani, lēnu, ņēmi?
Tu ar savu sīvu sirdi
Mani, lēnu, raudināji.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vai rāmais tautu dēls,
Kam tu mani, sīvu, ņēmi?
Tu ar savu lēnu sirdi
Mani, sīvu, rūdināji.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

21653.

Ai sūrais tupenīti,
Kā es tevi apēdīšu?
Ai bargais tautu dēls,
Kā ar tevi nodzīvošu?
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

21654.

Vai tautieti, tēva dēls,
Tavu cietu koka sirdi!
Kā no koka skaidu cirtu,
Tā no tevis valodiņu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

1. Ai tautieti, tēva dēls,
Tavu cietu dzelza sirdi!
Koku cirtu, skaida lēca,
Ne no tevis mīļi vārdi.
40-1 (Bigauņciemā).

2. Ai cietsirde mātes meita,
Tavu cietu valodiņu!
Kā no koka skaidu cirtu,
Tā no tevis valodiņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

3. Koka koka tu, tautieti,
Koka tava valodiņa;
Kā no koka skaidu cirtu,
Tā no tevis valodiņu.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

21655.

Aiz ozola resnumiņa
Neredz' saules spožumiņa;
Aiz tautieša bargumiņa
Neredz' sava bāleliņa.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

21656.

Aiz tautieša bargumiņa
Ni asaras neraudātu,
Kaut Dieviņš man nedevis
Pašai kaites dzīvojot.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

21657.

Bargajam tautiešam
Trīs biķeri rociņā;
Vienā vīnus, otrā medus,
Trešā gaužas asariņas.
Dzer, tautieti, vīn' ar medu,
Nedzer gaužas asariņas:
Sūras, gaužas asariņas
Slāpēs tavu dvēselīti.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Asariņu dzērājam
Trīs biķeŗi rociņā;
Vienā alus, otrā medus,
Trešā gaužas asariņas.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 246 -

2. Dzer, tautīt, ols ar madu,
Nadzer munu asareņu:
Soldons beja ols ar madu,
Riugtas munas asariņas.
4191 [Kalupes pag. D].

3. Ej, tautiet(i), krogā dzert,
Nedzer manu asariņu:
Saldans alus krodziņā,
Sūras manas asariņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4. Mana pūra dibenā
Trīs sudraba biķerīši:
Vienā alus, otrā medus,
Trešā gaužas asariņas.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

5. Tautu dēla klētiņā
Trīs sidraba biķerīši:
Vienā alus, otrā medus,
Trešā manas asariņas.
Dzer, tautieti, alu, medu,
Nedzer manas asariņas:
Salds ir alus, salds ir medus,
Sūras manas asariņas.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

21658.

Bargi vien, bargi vien
Man' augumu maldināja:
Jo bij bargi tēvs māmiņa,
Vēl iedeva bargajam.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

21659.

Bargs tautiets, bargs bāliņš,
Abi vienu bargumiņu;
Bāliņš bargs uzaugot,
Tautiets, mūžu dzīvojot.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

21660.

Bargs tautietis mani ņēma,
Bargi mani vārdzināja,
Bargi mani vārdzināja,
Daiļi mani darināja:
Pirka zeltu, sudrabiņu, -
Skanēdama vien staigāju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21661.

Baltu klāju paladziņu,
Meln' atradu gulēdama;
Mīļu ņēmu tautu dēlu,
Barg' atradu dzīvodama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21662.

Es neveltu rudakmeņa
Pie tā grīna tēva dēla;
Nu man bija jāiedod
Sav' māsiņa rakstītāja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21663.

Es cerēju tautu dēlu
Saules staru dabūjusi:
Dabūjusi dadža krūmu,
Asariņu dzērājiņu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

21664.

Grīns tautietis mani ņēma,
Lēnu meiču dēvēdamis.
Es ar savu lēnumiņu
Izbārst' tautas grīnumiņ'.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21665.

Griķīšam plata lapa,
Drīz salniņas bijājās;
Tautiešam barga daba,
Drīz kaitena bāleliņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Griķīšam plāna lapa,
Drīz salniņa traucināja;
Tautiešam spīvi vārdi,
Drīz bāliņu kaitināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21666.

Kriķīšam plata lapa,
Drīz salniņas bijājās;
Tautiešam bargi vārdi,
Drīz māsiņu raudināja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

21667.

Kriķīšami platas lapas,
Naktu salnu baidījās;
Tautiešami ātra sirds,
Vēl es viņu kaitināju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21668.

Gŗūti pūta sila priede,
Smalka lietus pielijusi;
Gauži rauda mūs' māsiņa
Pie bargā tēva dēla.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

- 247 -

21669.

Kalnā kāpu norauties
Sarkano ābuliņu;
Norāvos asu dadzi,
Kas ne lieti nederēja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21670.

Kam, tautieti, aku raki,
Kam tev akas vajadzēja?
Gan tavam(i) mūžiņam(i)
Manu gaužu asariņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 424 [Barkavas pag. Rz].

21671.

Kam, tautieti, aku raki,
Kam tev akas vajadzēja?
Ik rītiņa mazgājies(i)
Pa manām(i) asarām.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Kam, tautieti, aku raki?
Tev ūdeņa nevajaga:
Ik rītiņus mazgājies
Mūs' māsiņas asarās.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

2. Sīvajam(i) tautiešam(i),
Tam ūdeņa nevajaga:
Tas actiņas nomazgāja
Līgaviņas asarās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21672.

Kam, tautieti, aku raki,
Kam tev akas vajadzēja?
Ik rītiņus nosadzēri
Manu gaužu asariņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

21673.

Kam, tautieti, aku raki,
Kam ūdens tev vajdzēja?
Es jau savu baltu muti
Asarās nomazgāju.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

21674.

Kam, tautieti, matus plūci,
Neb tu matus audzināji;
Lai plūc mana māmulīte,
Kas matiņus audzināja.
216 [Ventspilī].

1. Neplēs matu, līgaviņ,
Tev matiņi nepieder;
Lai plēš mana māmuliņa,
Tai matiņi piederēja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

21675.

Kau(t) es būtu zinājusi
Tādu suni tautu dēlu,
Kājām krēsla nepaspertu,
Ne vēl savu roku dotu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

21676.

Ko Dievam es sariebu,
Dabūj' grīnu arājiņu!
Bērza sieksti es pārkāpu,
Raibas govis ganīdama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

21677.

Ko Dievam es sariebu,
Dabej' grīnu arājiņu!
Piesien manu augumiņu
Kā pie greiza ozaliņa.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

21678.

Ko, Dieviņi, tam darām,
Kas kuļ savu līgaviņu?
Novedam, piesienam
Pie lielaja skudru pūļa.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

21679.

Ko, Dieviņi, tam darām,
Kas kuļ savu līgaviņu?
Paceļam meldu krēslu
Sīkajām adatām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21680.

Ko līdz manas baltas kājas,
Sila ziedu piebirušas;
Ko līdz mana līksma sirds
Pie tā dzedra tēva dēla!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

21681.

Koksirdītis tēva dēlis,
Pie akmiņa tev gulēt;
Akmiņami cieta sirde,
Tam nebira asariņas.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

21682.

Kur sēdēt tam vīram,
Kas kuļ savu līgaviņu?
Tam sēdēt soda krēslā,
Dzert asaru biķerīti.
Kur sēdēt tam vīram,
Kas mīl savu līgaviņu?
Tam sēdēt zelta krēslā,
Dzert sudraba biķerīti.
216 [Ventspilī].

- 248 -

21683.

Līgavīna, mātes meita,
Klausi mana vienu vārdu;
Ja neklausi viena vārda,
Klausi saujas braukumīnu!
158 (Nīcā).

21684.

Maza biju, solījosi
Noraut zelta pumpuriņu;
Nu izaugu, nu norāvu
Asa dadža pumpuriņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21685.

Migla nāca pa kalniņu, -
Vai bij migla, vai ne migla?
Tautu dēla sīvumiņis
Pasalaida migliņā.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

21686.

Nedzel mani, tu nātrīte,
Es bij' tava ravētāja;
Nerāj mani, tautu dēls,
Es būš' tava līgaviņa!
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

21687.

Nepūtat, ziemas vēji,
Gana vēju pūtējiņu;
Nerājiet, sveši ļaudis,
Gan' māmiņas rājumiņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

21688.

Nevietā nevietā
Sav' māsiņu iedevām:
Sūrajam, rūgtajam
Asariņu dzērājam.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

21689.

No tālienes es pazinu
Sīva vīra līgaviņu:
Košas baltas villainītes
Asarām noraudātas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. No tālienes es pazinu
Sīva vīra līgaviņu:
Balta balta villainīte
Asarās izmazgāta,
Ne tā žuva saulītē,
Ne rāmā vējiņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21690.

No tālienes jau pazinu
Sīva vīra līgaviņu:
Nobālējši vaigu gali,
Asarām nomirkuši.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Pa gabalu es pazinu
Sīva vīra līgaviņu:
Zilas zeķes kājiņās,
Vaigu gali nobālējši.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

21691.

Ozolami cieta miza,
Gausi lapas darināja;
Tautiešami cieta sirds,
Gausi nāca mīļi vārdi.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

21692.

Pa gabalu es pazinu
Sīva vīra līgaviņu:
Iet pa ceļu nosārkuse,
Kā salā nosaluse.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

21693.

Palīdziet, labi ļaudis,
Aku rakti lejiņā:
Tautietim ūdens trūka,
Tas dzeŗ manas asariņas.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

21694.

Puķīt, tavu ziedēšanu
Mālājā kalniņā!
Māsiņ, tavu dzīvošanu
Bargu tautu rociņā!
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

21695.

Pulka manu bāleliņu,
Mīļi mani audzināja;
Viens nelietis tēva dēls
Gauži mani rūdināja.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

- 249 -

21696.

Sakās mani māmuliņa
Labajam iedevusi:
Niknajam, bargajam,
Asariņu dzērājam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

21697.

Saki, saki, man' māsiņ,
Kas tev' gauži raudenāja,
Vai dieveris, vai māsīcas,
Vai dieveŗa līgaviņa?
- Nei dieveris, nei māsīcas,
Nei dieveŗa līgaviņa:
Tautu dēls, miglacīts,
Tas man' gauži raudenāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

21698.

Sarkanacs tautas dēls
Mans asaru dzērējiņš.
Vai tev trūka avotā
Skaidris Dieva ūdentiņš?
216 [Ventspilī].

21699.

Še, tautieti, ūdens kanna,
Še asaru biķerīte!
Tu rūdeni man' māsiņu,
Kuŗu dienu gribēdams.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21700.

Sēri sēri nopūtos,
Ar tautieti runādama:
Gan ražans, gan bagāts,
Mīļi vārdi vien nevaid.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

21701.

Sila kalns, bērzu birze,
Cauri zelta upe tek;
Sīvas tautas, sīvs tautietis, -
Iet māsiņa, nebēdāja.
188 [(?)].

21702.

Smagi pūta sila priede,
Smalka lietus pielijusi;
Gauži rauda mūs' māsiņa
Pie bargā tēva dēla.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

21703.

Svainīt manu mīlamo,
Es tev' turu ticamo, -
Tu manai māsiņai
Asariņu dzērājiņš.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21704.

Tautiešam mīksta mēle,
Kad precē, kad derē;
Kad aizgāj', tad atrad' -
Kā sunīts lādinē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

21705.

Tautiets manas asariņas
Stopā krāja, mucā lēja;
Ik rītiņus nodzērās
Ar sudraba biķerīti.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Tautiets manas asariņas
Stopā krāja, mucā lēja.
Dzer, tautieti, alu, medu,
Sūras manas asariņas!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

21706.

Tev, alksnīti, trauša miza,
Tu lūkam nederēji;
Tev, tautieti, ātra daba,
Tu ar mani nedzīvosi!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)], 168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)],
198 [Saldū], 205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Tev, alksnīti, trausla miza,
Tu lūkam(i) nederēji;
Tev, puisīti, lēts prātiņis,
Tu pie manis nedzīvosi!
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

2. Tev, alksnīti, trausla miza,
Tu lūkam nederēji;
Tev, tautieti, ātra daba,
Es ar tevi nedzīvošu!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

21707.

Tik tautām mīļi vārdi,
Kad nāc' mani bildināt;
Kur tautieša mīļi vārdi,
Visu mūžu dzīvojot?
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

21708.

Tu cerēji, man' māsiņ,
Saldābolu atraduse;
Gan atrasi dzīvodama
Visrūgto āboliņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 250 -

1. Cerē māsa tautu dēlu
Sald' ābal' dabejuse;
Tu dabē dadža krūmu,
Asariņu dzērejiņu!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

21709.

Uz kam raudi, tautu meita?
Tavas pašas vaina bij:
Vai es tevim nesacīju,
Ka man bargi bāleliņi?
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21710.

Utis, blusas mani rēja
Tautu dēla klētiņā;
Tās nebija utis, blusas,
Tie tautieša sīvi vārdi.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

21711.

Cērtu ciri akmenī,
Maza skaidiņ' i atlēca;
Tik atlēca mīļu vārdu
No tā barga tautu dēla.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

21712.

Ceļu gāju dziedādama,
Kā irbīte rakstīdama,
Lai tie mani nezināja
Sīva vīra līgaviņu.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

45644.

Ai Dieviņu, gauži raud
Viena dēla līgaviņa;
Tēvs māmiņa nerājuši,
Vienu dēlu dēvēdami.
605 [Skolas].

45645.

Ai māsiņa, ai māsiņa,
Kāda tava dzīvošan(a):
Visi gultu paladziņi
Asarāsi nomirkuši.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp], 605 [Skolas].

45646.

Vai bāliņ, tavu sirdi,
Vai bij koka, vai akmeņa?
Tu ar mani nerunāji,
Žēlabiņas vien darīji.
Kā no koka skaidu šķīlu,
Tā no tevis valodiņu.
115 [Galgauskas Md].

45647.

Voi voi tu Buorbal,
Kam tu jēmi taidu veiru?
Skanēs juo kulaceņi,
Tveiks tovi byudu goli.
143 [Jāsmuižas D].

45648.

Ai tautiet, tēva dēls,
Nerāj manis tik vareni!
Ne man tēva, ne māmiņas,
Es tavā aizvējā.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

45649.

Ei tautieti, miglacīt,
Kā tā mana māsa raud?
Vai tu pats to raudināji,
Vai tā tava māmuliņa.
241 [Lubānas Md].

45650.

Aiz tautieša bargumiņa
Ne asaras neraudāju,
Kad Dieviņš man nedeva
Pašai reizes [raizes] dzīvojot.
391 [Sinoles Vlk].

45651.

Asariņu upe tek
Caur brāliņu nama durvju;
Tās māsiņas asariņas,
Kur tautiņas raudināja.
263 [Mēmeles Jk].

45652.

Briedu puru dziedādama,
Žagariņus lasīdam(a);
Briedu tautas raudādam(a),
Asariņas slaucīdam(a).
141 [Ivandes Kld].

456521.

Cieta miza ozolam,
Gauši sprāga platas lapas;
Cieta sierde tautiešam,
Reti nāca mīļi vārdi.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

- 251 -

45653.

Es būt' tevis pats apņēmis,
Nebūt' devis tautietim;
Nebūt' devis tautietim
Kā putniņu brēcināt.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

45654.

Gana laba auzu maize,
Tikai gaŗa sēnaliņa;
Gana labs tautu dēls,
Tikai barga valodiņa.
158 [Jumpravas Rg].

45655.

Ieraudzījse vien pazinu
Māsai bargu arājiņu:
Stāvu stāv matu gali,
Kā tam purva dadzīšam.
605 [Skolas].

45656.

Ka tī suņi stypri rej,
Tod es vaira kārdynuoju;
Ka tautīts stypri buor(a),
Es jū vairs kaitynuoju.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

45657.

Kad es gāju tautiņās,
Es no ļauna nezināju;
Kad nogāju, tad atradu,
Kāda mana dzīvošana:
Sīvi suņi, sīvs tautiets,
Grūts mūžiņš dzīvojot.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

45658.

Kam, bāliņi, aku raki,
Kam tev akas vajadzēja?
Vai tev žēl gan nebija
Manu gaužu asariņu?
Sirds sāpēja, mātes žēl,
Vaigi bāla asarām.
184 [Ķēču Rg].

45659.

Ko ar tādu darīsim,
Kas kuļ savu līgaviņu?
Liksam dziesmu grāmatām,
Lai sludina baznīcā.
146 [Jaungulbenes Md].

45660.

Ko līdz mani gaŗi mati,
Ievas ziedu piebiruši?
Ko līdz mani balti vaigi
Asarām noraudāti?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45661.

Kū, Verīt, tu sarībi
Eistajim bruoliņim?
Atdūd tevi navēkļam,
Asariņu dzāruojam.
466 [Vārkavas D].

45662.

Lobuok byutu tū breideiti
Zem egleites sēdējuse,
Nakai muni boltī vaigi,
Osoruos nūmierkuši.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

45663.

Labāk man bargs arājs,
Nekā laiskis vazājās;
Es būš' barga iztecēt
Pa rīkstītes galiņam.
373 [Sarkaņu Md].

45664.

Lauke kuplis ozoliņš
Zaļu jostu apjozies;
Sīvs tauts apjēmuš
Man skaist augumiņ.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45665.

Lēnu teica tautu dēlu,
Kad tas daudz nerunāja;
Viņš aiz sava bargumiņa
Ne valodas nerunāja.
270 [Mežotnes B].

45666.

Māmeņa naītu,
Kam Laimeņa nalykuse.
Slapnys ir munys kuojeņis,
Vakar pūra bridumeņu;
Osoruoja vylnaineite,
Vakarejū raudumeņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

45667.

Manas gaudas asariņas,
Zemē visai nekrītat;
Krītat zelta biķerī,
Lai dzeŗ mani bāleliņi.
115 [Galgauskas Md].

- 252 -

45668.

Mazam bij tam nomirt,
Kas kuļ savu līgaviņu;
Vienreiz māte noraudātu,
Mūžu raud līgaviņa.
215 [Lēdmanes Rg].

45669.

Muoseņ munu buržgaļiņi,
Vai ir labi tautiņuos?
Nalabi, nalabi tautiņuos:
Syt munu galveņu,
Plēš munus mateņus.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45670.

Nadū maņa, muomuliņa,
Šai osoru maliņā!
Syltu maizeiti atnešu,
Saujī gaužas asariņas.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

45671.

No tālienes jau pazinu
Sīva vīra līgaviņu:
Drānu stūri nomirkuši,
Asariņas slaucīdams [slaucīdama].
93 [Dundagas Vp].

45672.

Pabuolēja kuorklim goli
Purvuojāji yudenī,
Pabuolēja muosai vaigs,
Borgajuos tautiņuos.
35 [Baltinavas Abr].

45673.

Pyrma zaļa gaisma ausa,
Tod sorkona saule lēce;
Pyrma tautas ar madu dzyrda,
Tod ar gaužom osorom.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

1. Nyu palāka gaisma ausa,
Pēc sorkona saule lēce;
Tagad tautas madu dzer,
Pēc gauduos osoras.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

45674.

Puru bridu, na uobulu,
Skujas byra vaiņagā;
Toutas ruoja, na buoļiņi,
Saujā traucu asariņas.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

45675.

Ryuc bitīte, īskrējuse
Dagušejā syliņē;
Raud muosiņa, nūguojuse
Borgojuosi tautiņuos.
35 [Baltinavas Abr].

45676.

Salts ūdens avotā,
Salts avota maliņā;
Sveša māte uzaugot,
Bargs tautiets dzīvojot.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

45677.

Sīvajam tautiešam
Mūžam labu nevēlēju,
Kālab, mani nievādams,
Saka: slinka, netikusi.
141 [Ivandes Kld].

45678.

Suņi, kaķi peles ruoja,
Tautiets sovu līgaviņu.
358 [Rugāju Abr].

45679.

Tautiešam nepiedošu,
Kam māsiņu raudināja;
Kamdēļ mīļi nedzīvoja,
Sārtos vaigus bālināja.
224 [Lielvārdes Rg].

45680.

Tautiets mani rūdināja,
Es tautieti vēl vairāk:
Viņš bargiem vārdiņiem,
Es ar gaužām asarām.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

45681.

Tik braukdama nenosalu
Ar to grīnu tautu dēlu;
Ne tam bija mīļi vārdi,
Ne dižens kumeliņš.
93 [Dundagas Vp].

45682.

Trīs gadiņi nodzīvoju,
Ne vārdiņa nerunāju.
Cirtu dzelzi, lai sprāgst skaida,
Lai no tevis valodiņa;
Ne no dzelzes skaida sprāga,
Ne no tevis valodiņa.
427 [Tadaiķu Lp].

- 253 -

45683.

Vai, bruoleiti, tu dēļ manis
Ruosi sovu leigaveņi?
As, muoseņa, dīneņai,
Leigaveņa myužeņam.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

b. Tauta meita droša, barga, lepna u. t. t.

21713.

Ai asā purva zāle,
Purvā tev nokūlāt;
Ai bargā brāļu māsa,
Brāļos tev nodzīvot!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 392 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai asā purva zāle,
Purvā tev nolīgot;
Ai bargā mātes meita,
Vienai tev nodzīvot!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21714.

A Dieviņu, a Dieviņu,
Lab' atradu tautiņās:
Atradu dumbēri
Pie nama duru;
Sagrābu tēv' ar māti,
Iegrūdu iekšā,
Māsiņas pa vārtim
Izdancināju,
Brālīšus iedzinu
Kumeliņu stallēi;
Nu viena dzievāšu
Kā izvētīta.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Tautās iedama,
Es lūdzu Dievu:
Dievs deva dumbrienu
Pie nama durvīm!
Tēvoci iegrūdu
Dumbrienā,
Mātnīcu piesēju
Pie dzirnu milnas.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

21715.

Ak tu tautu nelietīti,
Tev bij manis bijāties,
Tev bij manas kājas aut,
Manas rokas nobučot!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Ei tu tautu nerātnīt,
Tev bij manis bijāties,
Tev bij manim kājas aut,
Ne bāliņu nicināt!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Tu tautieti, dūņu vēzi,
Tev bij manas kājas aut,
Tev bij manas kājas aut,
Notīt manas sietaviņas!
296 [Kursenē (Jaunsaules pag. B)].

21716.

Alksnītim trausla miza,
Tas lūkam nederēja;
Tev, māsiņa, cieta daba,
Tu nederi pabērņos.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

21717.

Ap galviņu vāli griezu,
Linu kreklus velēdama;
Ap rociņu matus tinu,
Tautu dēlu mācīdama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21718.

Atsavežu vedekliņu,
Atsavežu ķibelīti:
Man pašai, vedējai,
Nava rūmes istabā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Es atvedu bargu māršu
Pa diedziņa galiņam;
Man pašam, vedājam,
Nav rūmītes istabā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21719.

Audzi, audzi, tautu dēls,
Krūzotiem matiņiem!
Gan es tavus krūzu matus
Ap rociņu vīcināšu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. A Dieviņu, a Dieviņu,
Tautiešame gaŗi mati!
Nu būs labi māsiņaje
Gar rociņu sitināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Tautu dēlis, dusmu pūķis,
Gaŗus matus audzināja.
Nebēdāji, tu pūķīti,
Ka tev bija gaŗi mati!
Gan es tavus gaŗus matus
Ap rociņu sitināšu,
Ap rociņu sitināšu,
Apkārt sevi tecināšu.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

- 254 -

21720.

Audzi purā, pura zāle,
Ne manā dārziņā;
Ej ellē, barga mārša,
Ne pie mana bāleliņa!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Gribēj' augt pura zāle
Baltamola kalniņā;
Audz purā, pura zāle,
Ne amola kalniņā!
Gribēj' iet barga mārša
Lēnajos bāliņos;
Ej ellē, barga mārša,
Ne lēnajos bāliņos!
46 [Carnikavā (Rg)].

2. Kam tu augi, asais dadzi,
Vidū balta ābuliņa!
Kam tu nāci, sīvā mārša,
Pie tā mana bāleliņa!
224 [Kabilē (Kld)].

3. Kam tu augi, dadža lapa,
Vidū tēva tīrumiņa?
Kam tu nāci, nelietīti,
Starp maniem bāliņiem?
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

21721.

Audzē, Dievs, kaņepējus,
Vīšu pīcku trim starām,
Ar to savu vīra bungu
Ik rītiņa sutināšu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Audzēj, Dieviņ, labus linus,
Vīšu pīcku trim starām,
Ka varēšu tautu meitu
Ik rītiņus dancināt.
121 [Gulbenē (Md)].

21722.

Audziet, lini, kaņepāji,
Vīšu pīcku trim starām:
Divi staras kumeļam,
Trešo tautu neveikļam.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

21723.

Barga biju, nesaliedžu,
Aiz visāmi māsiņām,
Svešu ļaužu duraviņas
Ar kājiņu virināju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21724.

Barga biju, neliedzos,
Par visām māsiņām,
Kājām krēslu saspārdīju,
Ar dieveri bārdamās.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

1. Kur es viena barga biju,
Lēni mani bāleliņi!
Kājām krēslu saspārdīju,
Ar māršām bārdamās.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

2. Lēnu mani daudzināja,
Kad es augu bāliņos;
Kad aizgāju tautiņās,
Rādu savu lēnumiņu:
Klētei grīdu izspārdīju,
Ar tautieti bārdamās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21725.

Barga tēva meita biju,
Lēna vīra līgaviņa.
Gultā savas kājas āvu,
Uz pagalvja sēdēdama.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

21726.

Bargi mani bāleliņi,
Vai es viena lēna būšu?
Vai es viena nogulšosi
Pa ļautiņu kājiņām?
362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21727.

Bieza bija bērzu birze,
No biezuma nezaļoja;
Lepna bija tautu meita,
No lepnuma nerunāja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21728.

Brāļi brāļi, jūs'
māsiņa
Kā uguņa dzirkstelīte:
Sprēgāt sprēgā valodiņa,
Ar tautām runājot.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

1. Kā irbīte tautu meita,
Kā skujiņa valodiņa;
Sprēgāt sprēgā valodiņa,
Ar tautām runājot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 255 -

Sprakstēt sprakst egles malka,
Kad ieliku ugunī;
Tā sprakst mana valodiņa,
Ar tautām runājot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21729.

Brāļi brāļi, jūs'
māsiņa
Kā ugunes dzirkstelīte:
Tai actiņas degtin dega
Pa visām maliņām.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

21730.

Brālīts, manis mīļš
brālītis,
Mīļ' es tevi izturēju;
Tu pārvedi līgaviņu
Kā asaju žagariņu.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

21731.

Briku braku, man dzeŗot,
Ābeļkoka biķerīts;
Tā brikšēja tautu dēls
Pa maniem nadziņiem.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

21732.

Dēla māte gaudojās,
Kā es dēlu izmācīšu.
Negaudies, dēla māte,
Gan es dēlu izmācīšu:
Vēl manā pūriņā
Trīsžuburu karbačiņa.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

21733.

Dod, Dieviņi, labu dabu
Jaunai brāļa līgavīni!
Vecai brāļa līgavīni
Zobenīna vien vajaga,
Zobenīna vien vajaga,
Tad gatavis kaŗavīrs.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

21734.

Es apņēmu tautu dēlu
Nemācītu uzaugušu.
Pliķi cirtu mācīdama,
Mutes devu mīlēdama.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

21735.

Es būš' rāt(i) tautu dēlu,
Ja māmiņa nerājuse:
Sitīš' pliķi guldamās,
Raušu matus celdamās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Būs man rāt tautu dēlu,
Kam māmiņa nerājuse.
Cirta pliķi guldamies,
Plūca matus celdamies.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

2. Rāšu pati tautu dēlu,
Ja, māmīna, tu nerāsi!
Pliķi cirtu guldīdama,
Matus plūcu pieceldama.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

21736.

Es dziedāt nedziedāju,
Kad kājiņas nepiesitu;
Es dzīvot nedzīvoju,
Kad tautiņu nenorāju.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

21737.

Es nedošu tautietim
Pirmo gadu mīļus vārdus;
Jo tas mani mīļi lūdza,
Jo es dzedri atbildēju.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

21738.

Es nesaku mātes vainas,
Ka man barga līgaviņa:
Pats precēju, pats derēju,
Kumeliņus ganīdams.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

21739.

Es solīju, jauns būdams,
Jemt ražanu līgaviņu;
Pārved' tādu sprigacīti,
Izkaun manu māmulīti.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

21740.

Es tautieša nebēdāju,
Staigāj duris klopēdamis;
Ne tas mani audzināja,
Ne mazam maizes deva.
190 [Kuldīā].

21741.

Es, tautieti, neraudzīju
Tava skaidra augumiņa,
Stāvēdama matus plūcu,
Palēkdama pliķi ciertu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 256 -

21742.

Es tautieti purināju
Kā spaļainu linu sauju,
Līdz varēju izmācīt
Pēc savami prātiņam.
216 [Ventspilī].

21743.

Esi laba, jaunā mārša,
Sitīs gultu istabā;
Ja būs' tādis dadža krūmis,
Sitīs gultu piedrabā!
224 [Kabilē (Kld)].

21744.

Ja, māršiņ, asi zobi,
Kodies vārtu stuburā,
Nekodies māmiņā,
Ne jaunās māsiņās!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21745.

Jau es biju sinepīte,
Vēl man bija nātrei būt,
Lai varēju tautu dēlu
Kā nātrīte zeldināt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

21746.

Jau mums bija siņepota,
Nu atveda piparotu;
Nu būs mūsu māmiņai
Šķirbā rūmes jāmeklē.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Jau bij viena zēveļota,
Vēl atveda zibiņotu;
Nu tā mūsu māmuliņa
Ne šķirbā neglābsies.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Jau mums bija zēvelīte,
Vēl atveda dzirkstelīti;
Būs manai māmiņai
Purvā vietas jāmeklē.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21747.

Jauna biju, itin jauna,
Nemācēju galvu tīt;
Gan mācēju saimi rāt,
Maizi slēgt kamburē.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Jauna gāju tautiņās,
Nemācēju govis slaukt;
Gan mācēšu saimi rāt,
Maizi slēgti kambarī.
206 [Kuldīgas apriņķī].

21748.

Kā eglīte tautu meita,
Kā skujiņa valodiņa;
Tā ar manu māmulīti
Ne dieniņas nedzīvos.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Kā irbīte tautu meita,
Lakstīgalas valodiņa.
Tā gan mana māmuļiņa
Ne dieniņas nedzīvoja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21749.

Kad būs laba vedekliņa,
Dzīvosam ustabā;
Ja būs špetna, ja būs barga,
Taisīs cepli pūnītī.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ja būs laba dēla māte,
Dzīvosim istabā;
Ja būs nikna, ja būs barga,
Taisām cepli pūnītē.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

21750.

Kad es cirtu kumeļam,
Man pašai žēl nācās;
Kad es cirtu tautietim,
Zili dūmi nokūpēja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

21751.

Kad, tautieti, tu zinātu,
Kas manāji pūriņā:
Manā pūra dibināji
Trīs šnorīšu pātedziņas;
Vienu pēru tēva suņus,
Otru slinku tautas dēlu,
To trešo pātedziņu
Dulinbēru kumeliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21752.

Kalējiņ, bāleliņ,
Kal man dzelzu pirkstainīšus,
Lai es varu knaibīties
Ar tautieša māsiņām!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

21753.

Kam, brāliņ, sievu ņēmi,
Kam māsiņas neizdevi?
Nu atvedi māsiņai
Asariņu dzērājiņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 257 -

21754.

Kumeliņi lielnaudīti,
Nelauz manu iemaviņu;
Tautu meita lielsirdīte,
Nešķir manu bāleniņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21755.

Kur, bitīte, ziedus ņemsi?
Sīvas nātras žogmalē;
Kur iesim, mēs māsiņas?
Brālim dzedra līgaviņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

21756.

Kur, bāliņi, tādu ņēmi,
Kur tev tāda gadījās?
Kā cūciņa rekšināja,
Ar māmiņu bārdamās.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

21757.

Laba būtu auzu maize,
Tik ka gaŗa sēnaliņa;
Laba būtu brāļa sieva,
Tik ka dzedra valodiņa.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

21758.

Laba mana līgaviņa,
Kad ar labu labināju;
Saku vienu ļaunu vārdu, -
Iemet' sāli ugunī.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Laba laba sveša māte,
Kad ar labu labināja;
Saki vienu ļaunu vārdu, -
Iemet guni pakulās.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

21759.

Laba man sīva bite,
Laba barga līgaviņa:
Sīva bite medu nesa,
Barga sieva dzīvi kopa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

21760.

Labāk mani bargu teica,
Nekā lēnu daudzināja:
Bargs ar darbu rasējās,
Lēns ar miegu kavējās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21761.

Ļaudis mani sīvu teica,
Bet neteica netikušu;
Labāks mani sīvu teica,
Nekā teica netikušu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

21762.

Lēti audzis tautu dēls,
Nu mēs grožus iedosim:
Negulēsi dienasvidu,
Ne tu iesi krogā dzert!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

21763.

Līdaciņa platastiņa
Sajauc dūņu ezeriņu;
Tautas meita žeberīte
Sajauc manu bāleliņu.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

1. Maza maza līdeciņa
Sajauc dūņu ezeriņu;
Nikna nikna tautu meita
Izšķiŗ manus bāleliņus.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21764.

Līdz šo dienu mātei dēls,
I māsām bāleliņš;
Ne nu vaira mātei dēla,
Ne māsām bāleliņa:
Tautu meita dzirkstelīte
Pušu šķīra valodiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21765.

Līgaviņa līgaviņa,
Tev nebija mani rāt!
Man bij tevi pašu rāte,
Tev no manis baidīties.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

21766.

Līgavīna mātes meita,
Tev nebija mani rāt,
Tev bij mani mīļi lūgt,
Abus vaigus nobučāt!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

21767.

Līgaviņ līgaviņ,
Tev nebija mani rāt;
Tev bij manu kumeliņu
Šaujiņā ēdināt!
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

21768.

Māsiņ, tautu nebēdāji,
Staigāj', kājas klapēdama:
Nule tev maizi deva,
Neba lielu audzināja!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 258 -

21769.

Mana pūra dibinā
Caurām šūta pātadziņa.
Kad aizgāju tautiņās,
Tautu dēlu pārmācīju.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

21770.

Mana veca māmuliņa,
Dari gultu birzmalā:
Nu atveda lielsiržam
Zibeņotu līgaviņu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

21771.

Mini, mini, tautas dēlis,
Kas manā pūriņā:
Bij manā pūriņā
Drātīm šūta karbačiņa;
To es pēru tēva suni,
To pērš' slinku tautu dēlu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Mini, mini, tautu dēli,
Kas manā pūriņā:
Bij manā pūriņā
Stīgām šūta pātedziņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

2. Tu, māršiņa, nezināji,
Kas manāi pūriņāi:
Mana pūra dibināi
Triju auklu pātadziņa.
Vienu pēru tēva suni,
Otru slinku brāļa sievu,
To trešaju pate braucu
Dulunbēru kumeliņu.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

21772.

Mini, mini, tautu dēlis,
Kas manā pūriņā:
Mana pūra dibenā
Stīgām šūta karbačiņa;
To mielošu tautu dēlu
No krodziņa sētiņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21773.

Mini, mini, tautu dēls,
Kas manā pūriņā:
Mana pūra dibenā
Trīs šņorēm pātadziņa.
Iešu kult, iešu malt,
Tevi līdzi dancināšu!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

21774.

Mini, mini tu, tautieti,
Kas māsiņas pūriņē:
Māsas pūra dubenē
Stīgām šūta karbačiņa;
Neklausīsi mūs' māsiņu,
Sukās tavu muguriņu!
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

21775.

Nācin nāca no tautiņu,
Nela māsiņ' i atnāca, -
Nāca brāļa līgaviņa,
Māmaliņas rājējiņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

21776.

Ne miegami, ne kaunami,
Ne katrami nelaidos;
Ne tautieša siekalam
Ļāvos sevi niecināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21777.

Ne tādam mani rāt,
Ne es tāda bijājos;
Labākam mani rāt,
Es labāka bijājos.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21778.

Nebēdā, tautu dēls,
Ka es maza līgaviņa!
Lai es biju sīka maza,
Būšu tava valdeniece:
Mana pūra dibenāi
Stīgām šūta karbačiņa.
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

21779.

Nebēdā, tautu dēls,
Ka es sīka, ka es maza;
Gan es tavus gaŗus matus
Palēkdama plucināšu.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

21780.

Nebēdā, tautu dēls,
Ka es tāda zemuliņa:
Sūkstēs tavi vaigu gali,
Skanēs mani gredzentiņi.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 259 -

21781.

Nebēdā, tautu dēls,
Ka man mazs augumiņš:
Mani pirksti, gredzeniņi
Tavus vaigus tveicinās.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1. Nedomā, tu tautieti,
Ka es kāda sēnaliņa:
Mani vaŗa gredzeniņi
Tavus vaigus tricinās.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21782.

Nedomā, tautu dēls,
Ka es tevi nenorāšu:
Gul manā pūriņā
Dzelziem kalta pātadziņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21783.

Nedomā, tautu dēls,
Ka nu tava vara būs:
Nu es tevim valdiniece,
Tevim ceļa rādītāja.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

21784.

Nedomai, tautu dēls,
Ka vairs tava vaļa būs:
Ja tu sāksi vecus niķus,
Es tev ausis izplītēšu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21785.

Nedomā, tu tautieti,
Ka es tāda lēna būšu,
Gan es tavus gaŗos matus
Apkārt roku vicināšu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

21786.

Nedomā, tu tautieti,
Ka es tāda sēnuliņa:
Tīšu tevi palagā,
Kulš', apkārt grozīdama.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

21787.

Niecin' mani sīvu dzedru,
Niecin' darba nemākošu;
Sav' tiesīnu sīva dzedra,
Sav' tiesīnu darbu māku.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

21788.

Ozolīti zemzarīti,
Pāraugs tevi zaļa zāle;
Vai brālīti, lētdabīti,
Vaļās tevi tautu meita!
224 [Kabilē (Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21789.

Pārveda brāļam
Ragaiņu sievu.
Ja tie ragi spici būs,
Tad mēs viņus zāģēsim;
Ja tie ragi strupi būs,
Tad mēs viņus spicēsim.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21790.

Pliķi situ tautiešam,
Kamanās sēdēdama:
Ne tam groža, ne pātagas,
Ne ar laba kumeliņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21791.

Pliķi sišu tautiešam
Pirmajā vakarā,
Lai kaunās tēvs māmiņa,
Ka nav maza mācījuši.
18 (Kliģenē).

21792.

Pret kalniņu lietus lija,
Pretī auga zaļa zāle;
Pretī tautu mūs' māsiņa
Runā dzedru valodiņu.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

21793.

Rāmi mani tautas veda,
Rāmu meitu dēvēdami.
Kad es biju rāma meita,
Ko raud tava māmuļīte?
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

21794.

Rīgā pirku pātadziņu,
Liku pūra dibinā,
Ka varēju tautu dēlu
Ik rītiņa sutināt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Dzelžiem kalu riņķainīcu,
Pie vīriņa iziedama,
Lai varētu tautu dēlu
Ik rītiņus sutināt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 260 -

21795.

Saka mani lēnu lēnu,
Kad es daudzi nerunāju;
Es aiz sava bargumiņa
I runāti nerunāju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21796.

Saka mani lēnu lēnu,
Paši lēnu norājuši;
Es jau biju bāliņos
Pirmā kaŗa cēlājiņa.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

21797.

Saka mani niknu bargu,
Bērtin bēru valodiņu;
Tas ir niknis, tas ir bargis,
Kas ar otru nerunā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21798.

Saka mani niknu bargu,
Lētaugušu bāliņos.
Tiesa bija, barga biju,
Bet nebiju lētaugusi.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pēla mani niknu bargu,
Vairāk pēla netikušu.
Tas ir tiesa, barga biju,
Bet nebiju netikuse.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21799.

Saka mani piedzērušu,
Kad es biju nosārkusi.
Ai, es pati nosārkusi,
No tā diža sīvumiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21800.

Šā lamāju, tā lamāju
Viņas sētas putras dambi;
Vai prātā to domāju,
Ka tas mans arājiņš?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

21801.

Šķitu savu bargumiņu
Bāliņosi paliekot;
Priekš' atradu tautiņāsi
Vārtu staba galiņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

21802.

Sīki kārkli upītē
Kūpēj' vien, bet nedega;
Rāšos vien, nedzīvošu, -
Netiklītis tautu dēls.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

21803.

Sīva augu, dzedra augu,
To es pate neliedzos;
Sīvi mani bāleliņi,
Vai es viena lēna būšu?
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

21804.

Sīva augu, tikuse
Pie bāleliņa;
Teiks tautas sīvumu,
Teiks tikumiņu.
Sīvumu, to teica,
Ne tikumiņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

21805.

Sīva sīva tu, Anniņa,
Kur es tevi sīvu likšu?
Kad tu būtu sudrabota,
Tad es tevi žīdam dotu!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21806.

Sīvi sīvi zīle brēca
Vārtu staba galiņā:
Nu pārveda mans brālītis
Sīvu dzedru līgaviņu.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

21807.

Sīvu mani tautas teica,
Sīvu teica bāleliņi.
Kā nātriņas sīvas auga
Bāleliņu žogmalā?
190 [Kuldīā].

21808.

Situ knipi uz knipīša
Uz tautieša deguniņa.
Ne tas manim maizes deva,
Ne man' lielu audzināja;
Tēvs māmiņa maizes deva,
Dieviņš lielu audzināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Pieci gadi, seši gadi
Par tautieti nebēdāju,
Situ knipi uzsizdama
Uz tautieša deguniņa.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

2. Situ knipi palēkdama
Uz tautieša deguniņa.
Ne tu, nelga, man' audzēji,
Ne mazai maizes devi!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 261 -

Sper kāj uz kāj,
Sak vārd uz vārd.
Kad tu mans arajiņs,
Ne tu man' audzenē,
Ne tu man maiz dev,
Ka es liet's nederē.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

21809.

Situ pliķi tautiešam,
Atsēdīju soliņā.
Ja tas manu pliķi nesa,
Tas būs mans arājiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21810.

Šmuidris auga tautu dēls
Dzeltāniem matiņiem;
Bij maniem pirkstiņiem
Tos matiņus plucināt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21811.

Tautās gāju es meitiņa,
Bet ar savu padomiņu:
Ne tautieša kalpotāja, -
Būšu viņa valdītāja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21812.

Tautiets mani jaunu jēma,
Lēnu meitu domādams.
Gan, tautiet, atradīsi
Manu jaunu lēnumiņu:
Es ar tavu māmulīti
Vienas dienas nedzīvoju,
Vienas dienas nedzīvoju,
Ne durvīs nesatiku.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

21813.

Tautu dēls, dūņu vēzis,
Gaida kāju noaunot.
Es tēvam nenoavu,
Kas mazai maizi deva!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21814.

Tautu dēls, dūņu vēzis,
Līdz manām kājiņām.
Būs man kāju āvējiņš,
Ne maizītes devējiņš.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

21815.

Tautu dēlis, dūņu vēzs,
Līdz manām kājiņām.
Man bij tevi neredzēt,
Ni tev mani bildināt!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21816.

Tautu dēlis lielījās
Man vaļiņu nedodot.
Kas vaļiņu man nedeva,
Drīkstošami, mākošam?
226 [Kandavā (Tl)].

21817.

Tautu dēlis lielījās
Norāt manus bāleliņus.
Manis vienas nenorāja,
Ne vēl manus bāleliņus!
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

21818.

Tautu dēls man vaicāja,
Cik man mantas pūriņā.
Nibēdā, tautu dēls,
Ir man manta pūriņā:
Bij manā pūriņā
Trim šņorēm pātadziņa;
Gan es tavu muguriņu
Rūtīm vien norakstīšu!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

21819.

Tautu dēlis mani ņēma,
Lēnu meitu dēvēdams.
Gan tu manu lēnumiņu
Dzīvodams atradīsi!
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21820.

Tautu dēls mani ņēma,
Lēnu meitu dēvēdams.
Vēl es tavu sirdi raušu
Caur ābeles sīki zari,
Vēl es tevi dancināšu
No krodziņa sētiņā!
224 [Kabilē (Kld)].

21821.

Tautu dēls mani sauca:
Sinepīte, sinepīte!
Vēl bij man nātrei būt,
Tavus vaigus zilināt!
190 [Kuldīā].

- 262 -

21822.

Tautu dēls priecājās:
Ekur mana rājamā!
Purvā auga greiza egle,
Tā būs tava rājamā!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21823.

Teica mani sīvu dzedru, -
Kas bij mans sīvumiņš?
Tas bij manis sīvumiņš:
Nevēl' sevis nicināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21824.

Teica mani sīvu dzedru,
Man sarkani vaigu gali.
Tie pašai nosarkuši
No lieliem žēlumiem.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

21825.

Teica mani sīvu dzedru, -
Nule gribu sīva būt,
Nule griezu sīvu rutku
Skābajās patekās.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

21826.

Tīšām gāju, nebēdāju,
Tais grīņosi ļautiņos,
Zināj' sava droša prāta,
Sava laba tikumiņa.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

21827.

Tikām liecu ozoliņu,
Līdz saliecu ritenī;
Tikām rāju tautu dēlu,
Līdz es viņu uzvarēju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Tikām situ tautu galdu,
Līdz atlēca šķēpelīte;
Tikām rāju tautu dēlu,
Līdz es viņu uzvarēju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21828.

Tirgū gāju nopirkties
Trijžuburu pātedziņu:
Priekš kulš' savu tēva suni,
Pēc kulš' savu arājiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21829.

Trim kārtām pīcku viju,
Liku pūra dibenā,
Ko pīckāt tautu dēlu,
Kad dzīvot nemācēja.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

21830.

Trim šņorēm pīcku viju,
Liku pūra dibenā:
Es grib' rāti tautu dēlu,
Ja nav rājis tēvs māmiņa.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

21831.

Trim starām pīcku viju,
Liku pūra dibinā;
Divi staras vīram būs,
Trešā vīra māmiņai.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Trim zariem pīcku viju,
Liku pūra dibinā;
Divi devu dēliņam,
Trešo dēla māmiņai,
Trešo dēla māmiņai
Par dēliņa nerājumu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21832.

Tu, tautiet(i), lēns būdams,
Kam tu mani bargu ņēmi?
Tu ar savu lēnumiņu
Norāj manu bargumiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tu, tautieti, lēns teicies;
Kas vējš tevi lēnu deva?
Tu ar savu lēnumiņu
Valdi manu sīvumiņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

21833.

Tu, tautieti, nezināji,
Kas manāi pūriņā:
Guļ manāi pūriņāi
Dzelžiem kalta pātadziņa.
Izmācīju tautas dēlu
Pa savami prātiņam,
Agri celties, vēlu gulties,
Braukt lēnāmi kumeliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21834.

Vakar sēju baltus zirņus,
Šodien zirņi neziedēja;
Vakar vedu jaunu māršu,
Šodien pašu [mani] izlamāja.
1311 [Apē (Vlk)].

- 263 -

21835.

Vaļa man, liela vaļa, -
Ko ar vaļu nedarīt!
Vaļa man vīru rāt,
Rāt vīram māmuliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21836.

Viena augu, gudra augu
Es savai māmiņai:
Tautiets saka vienu vārdu,
Es deviņi atsacīju.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

21837.

Vienu dēlu māt' audzēja,
Vienu veda vedekliņu,
I to pašu atsaveda
Kā sūro siņupīti.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

45684.

Vai dēliņ, vai dēliņ,
Mīļ es tevi audzināju;
Nu pārvedi līgaviņu,
No ķildīgām tautiņām.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

45685.

Ei saulīt, mēnesnīc,
Kā jūs skaiški mijaties,
Kad es būtu ar ļaudīm
Tik godīgi dzīvojus'!
322 [Praulienas Md].

45686.

Bij manā pūriņā
Stīgām šūta pātadziņa;
Nezināju tautu dēlu
Bez pātagas audzināt.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

45687.

Brāļam gāju sievas vest,
Dadzi dēstu sētmalā;
Ja būs barga brāļa sieva,
Lai ar dadzi badījās.
48 [Bērzaunes Md].

45688.

Cik ieraugu, tik pazīstu:
Būs sirdīga jaunā mārša;
Ij matiņi stāvu stāv
Kā tam pura ezīšam.
46 [Beļavas Md].

45689.

Cyuka cyuka, na māršeņa,
Buoleņ, tova ļaudeveņa:
Cauri guoja, narunuoja,
Kai cyuceņa ryukstēdama;
Kai cyuceņa ryukstēdama,
Kai gunteņa sprakstēdama.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

45690.

Droša biju mātes meita,
Droša gāju tautiņās.
Dūrēm suņus nodūrēju,
Knipēm puišus noknipēju.
241 [Lubānas Md].

45691.

Jas bej' bolta, pasorkona,
Gari moti, padzaltoni;
Jas varēju dažu puisi
Osoromi ryudynuot.
326 [Preiļu D].

1. Es bej' bolta, pasorkona,
Gari moti, padzaltoni;
Es varēju dažu puisi
I dzierdeit nycynuot.
389 [Silajāņu Rz].

45692.

Es sacēju tev, muoseņ,
Nastuod duorzā ruduceņa!
Atvess tev vedekleņi
Leidz ruduka ryugtumeņa.
182 [Kaunatas Rz].

45693.

Es uzliku dadža lapu
Vārtu staba galiņēje;
Asa asa dadža lapa,
Vēl jo asa vedeklīte.
129 [Gudenieku Azp].

1. Es uzliku dadža krūmu
Vārta staba galiņēje;
Asis asis dadža krūmis,
Vēl asāka brāļa sieva.
129 [Gudenieku Azp].

45694.

Es varēju sadziedāt
Ar ābeļu lakstīgalu;
Nevarēju sarunāt
Ar brālīša līgaviņu.
245 [Lutriņu Kld].

- 264 -

45695.

Gājumiņā vien pazinu,
Kuŗa barga mātes meita:
Kāju spēra, zeme plīsa,
Vārdus saka, kvēpi bira.
605 [Skolas].

45696.

Gara maņ bize beja,
Spolga muna volūdiņa;
Nanūryma dālu muote
Aiz deviņu duraviņu.
605 [Skolas].

45697.

Jau upeite gon tak strauļa,
Daugaveņa vēl strauļuoka;
Jau muomiņa gon ir borga,
Vedekliņa jau [vēl?] borguoka.
236 [Līvānu D].

45698.

Iegādāju bārgu māršu
Ir tautās nogājusi:
Tīrumā kājas āvu,
Birzē sedzu villainīti.
605 [Skolas].

45699.

Laiku laiku maliņē,
Kas ar mani ienaidē!
Bārga tēva meita biju,
Drīz otram pliķi cirtu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45700.

Līgaviņa, mātes meita,
Aizdzen mani dzirnu malt;
Sit man pliķi, vārdiem rāj,
Neliek vaļas delverēt.
373 [Sarkaņu Md].

45701.

Lēns puisītis mani ņēma,
Lēnu meitu domādams;
Nikna būšu, bārga būšu,
Viena vārda necietīšu.
358 [Rugāju Abr].

45702.

Līgaviņa mātes meita,
Tev nebija manis rāt;
Tev bij manas kājas aut,
Puškot manu augumiņu.
141 [Ivandes Kld].

45703.

Lūgšus lūdzu brālīšam,
Lai padara redelīti;
Gaŗš izaudzis tautu dēls,
Nevar matus aizkacēt.
141 [Ivandes Kld].

45704.

Ļaudis mani sīvu teica,
Nu tik sīva taisījose:
Nu tik ēdu sīpoliņu,
Rutku zupē mērcēdama.
129 [Gudenieku Azp].

45705.

Mēs gaidījām jaunās māršas
Kā saulītes uzlecam,
Kā tā gāja istabāji,
Kā guntiņa sprakšķēdama.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

1. Tai gaidēju jaunis māršis
Kai sauleiti izlacūt;
Ka atvede jaunū māršu -
Kai ryuktīs ruduceņš.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45706.

Mīl brāļam sīva bite,
Mīla barga līgaviņ(a):
Sīva bite medu nesa,
Barga sieva dzīvi kopa.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

45707.

Nedomā, tautu dēls,
Par delveri delveŗot;
Mana pūra dibenā
Trīs kazāka kančukiņas.
370 [Salienas (Salonajas) Il].

45708.

Nedomā, tu puisīt,
Tava vaļa vairs nebūs.
Nedomā krogā dzērt,
Ne gulēt pabeņķī;
Tev būs manas kājas aut,
Manas kurpes noslaucīt.
93 [Dundagas Vp].

45709.

Nasaver, tu Juonīti,
Ka jei moza augumiņ(a)!
Gon, uz augšu palākdama,
Tovus motus plucynous.
414 [Stirnienes Rz].

45710.

Nu pārveda, nu pārveda
Māsai acu bakstītāju:
Ērces spīķis padusē,
Pavārnīca rociņā.
Sargies, veca māmulīte,
Ar uguņa pagalīti.
546 [Kuldīga Kld apr.].

- 265 -

45711.

Palākdama knipi sytu
Uz tautīša daguntiņa:
Vai tu mozai maizes devi,
Ka tu vari nycynuot?
389 [Silajāņu Rz].

1. Palākdama knipsti sytu
Zam tautīša daguniņa:
Vai tu maņ maizes devi,
Ka tu mani aprunoj?
389 [Silajāņu Rz].

45712.

Paveries, dēlu māte,
Kā es tavu dēlu rāju:
Situ pliķi guldamās,
Rāv' aiz matiem celdamās.
146 [Jaungulbenes Md].

45713.

Saka mani sīvu, dzedru,
Lēt' augušu brālīšos.
Vai uzaugu nemaluse,
Vai druvāje negājuse?
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

457131.

Teica mani sīvu dzedru,
Teica darbu nemākam:
Savu tiesu darbu māku,
Valdu savu sīvumiņ'.
190 [Kokneses Rg].

45714.

Ļaudis mani sīvu saka,
Kad es biju nosarkuse.
Es no sava jaunumiņa
Nosarkusi vien staigāju.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

45715.

Skaista muna māršeņa,
Pupu zīdu, zierņu zīdu;
Pupu zīdu, zierņu zīdu,
Izkapteitis osumeņš.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Vai, cik skaiskta tei Vereite
Zierņa zīda skaistumeņu;
Zierņa zīda skaistumeņu,
Izkapteņas osumeņu.
579 [Viļāni Rz apr.].

45716.

Stīvi jūdzu, lēni braucu
Dārgas naudas kumeliņu;
Negribēju nelietīti
Sev priekšā staigājam.
Sapliķēju tautu dēlu,
To iesviedu kamanās.
417 [Struteles Tk].

45717.

Tautas mani sīvu teica,
Sinupītes sīvumiņ'.
Man vajdzēja nātrei būti,
Tautu dēlu zilināt.
347 [Rendas Kld].

45718.

Tautiets mani lielījās
Visu mūžu vārdzināt;
Tautiešam visus matus
Pa vienami nolasīš(u).
263 [Mēmeles Jk].

45719.

Tu, puisīti, tā domāji,
Ka es tāda lēna biju;
Es jau tavus brūnus matus
Pa vienam izlasīšu.
198 [Krustpils D].

45720.

Tā nebija mana vaina,
Ka es dzedra, nekaunīga;
Tā, brālīti, tava vaina, -
Kādu ņēmi līgaviņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45721.

Tāli mani tautās deva,
Es (bij') sīva mātes meita:
Es māmiņas dēliņam
Situ pliķi šķindēdama
546 [Kuldīga Kld apr.].

45722.

Tai sacaja tei Tekleita:
Byus pūguota vedekleņa.
Tei pūguotuo vedekleņa
Pūguos tovu mugoreņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

1. Tei māmeņa prīcuojās:
Tyks pūguota vedekliņa.
Oi māmeņ, oi māmeņ,
Tei pūguota vedekliņa
Pūguos tovu mugoriņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 266 -

45723.

Tu, Andriņ, nezināji,
Kas Lībiņas pūriņā:
Bij Lībinas pūriņā
Dzelziem kalta pātadziņa.
Ja Andriņš neklausīs,
Muguriņu svīcinās.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

45724.

Žagatiņa brēktin brēc
Viņā lauka galiņā.
Tā nebija žagatiņa,
Tā bij brāļa līgaviņa.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

1. Žagatīte žagajēja
Nama spāres galiņā;
Tā nebija žagatiņa,
Tā bij dēla līgaviņ'.
141 [Ivandes Kld].

c. Tauta meita labas dabas, jautra, vēlīga, lēnprātīga u. t. t.

21838.

Aiju manu vēlīgumu,
Bāliņos palikušu!
Gan gribēju, nevarēju
Līdz aizvest tautiņās.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

21839.

Droši gāju, nebēdāju,
Lielajos dieveŗos:
Zinu savu lēnu prātu
Ieterēmi saderēt.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21840.

Es bij' pati gan lustīga,
Man sirsniņa raudāt raud.
Vai sirsniņa paredzēja,
Kāda mana dzīvošana?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21841.

Es uzaugu tik lustīga,
Neviens mani nenorāja;
Tautu dēlis, kokasirdis,
Rāj pirmā vakarā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21842.

Kā cielava žigla žigla
Mana brāļa līgaviņa;
Kā bitīte medutiņu
Tecināja valodiņu.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

21843.

Kas tev kait, bāleliņ,
Tev lustīga līgaviņa!
Kādu ļaužu mana bija, -
Raudādama vien staigāja.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Dziedātāja, runātāja,
Bāliņ, tava līgaviņa.
Vai no elles man izrāva? -
Raudādama vien staigāja.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

21844.

Kur, bāliņi, tu dabūji
Tik lustigu līgaviņu?
- Aiz kalniņa lejiņā,
Tai mazā sētiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21845.

Kur, brālīti, tu dabūji
Tik lustīgu līgaviņu?
Dzied kā sila cielaviņa,
Trauc kā līču lakstīgala.
110 [Cēsīs].

21846.

Kur, brālīti, tu dabūji
Tik lustīgu līgaviņu?
Es ar ņēmu tās māmiņas,
Kā man tādu nepārveda?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21847.

Kur, brālīti, tu dabūji
Tik lustīgu līgaviņu?
Es izgāju trīs novadi,
Tik lustīgu nedabūju.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

21848.

Kur tu ņēmi, bāleliņ,
Tik lustīgu līgaviņu?
Ar dziesmīti maltu gāja,
Ar valodu istabā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 267 -

21849.

Kur tu ņēmi, bāleliņi,
Tik lustīgu līgaviņu?
Ir es ņemtu, kad vēl būtu
Tās māmiņas auklējums.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

21850.

Kur tu ņēmi, bāleliņi,
Tik lustīgu līgaviņu?
- Teju pat ciemiņos
Visu ļaužu vainojamu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Kur, bāliņ, tu paņēmi
Tik lustīgu līgaviņu?
- No lielaja ciematiņa
Visu ļaužu izpaliņu.
424 [Barkavas pag. Rz].

21851.

Kur tu ņēmi, bāleliņ,
Tik mīlīgu mātes meitu?
Lēni durvis virināja,
Mīļi sauca māmuliņas.
121 [Gulbenē (Md)].

21852.

Liela prieka vīriņam,
Kad lustīga līgaviņa;
Lai tas gāja kur iedams,
Šķita pili pakaļā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

21853.

Lēna iemu, lēna teku,
Lēna mana valodiņa;
Dieviņš man novēlējis
Delverīti arājiņu.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

21854.

Lustīg' tēva meita biju,
Vēlīg' puiša līgaviņa;
Lustīgs tēvs audzināja,
Vēlīgs puisis maldināja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)],
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)],
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21855.

Lustīgs auga tautu dēlis,
Es vēl augu jo lustīga;
Lustīgam piederēja
Jo lustīga līgaviņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

21856.

Malkim dzēru alutiņu,
Soļim laidu kumeliņu;
Rāmas mātes meitu jēmu,
Būs man rāma līgaviņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

21857.

Man pašam smiekli nāca,
Ka lustīga līgaviņa:
Es prasīju sviesta maizi,
Viņa tek mutes dot.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21858.

Mana jauna līgaviņa
Spēlēdama vien staigāja:
Staigāj' riekstus kodīdama,
čaumaliņas mētādama;
Visi mani krūzu mati
Pilni riekstu čaumaliņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

21859.

Mīļa mana līgaviņa,
Mīļas mātes auklējums,
Viegli duris virināja,
Mīļi sauca māmuliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

21860.

Pirmajam dēliņam
čužu veda līgaviņu;
Tam otram, tam trešam
Kā uguņa dzirkstelīte.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21861.

Rāmi jūdzu, rāmi braucu,
Rāmi tek kumeliš;
Rāmajam bāliņam
Pārved' rāmu līgaviņu.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

21862.

Saka mani lēnu, glupu,
Ka es daudzi nerunāju.
Gudru ļaužu bērniņš biju,
Nebārstīju valodiņu.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

21863.

Sīku kārklu sētu pinu,
Lai nelīda sivēniņi;
Lēnu ļaužu māršu vedu,
Lai nešķīra bāleliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 268 -

21864.

Tautu dēlis ērmījās,
Ka es līksma brālēnos;
Ir pie tevis līksma būšu,
Ja tu mani nenorāsi!
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21865.

Uz tā mana kumeliņa
Ūdens rasa nestāvēja;
No tās manas līgaviņas
Ļauna vārda nedzirdēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21866.

Vai bij pats Dieviņš devis
Tik lustīgu līgaviņu:
Dziedādama vien staigāja
Ar manām māsiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

45725.

Ai Dieviņ, skaisti dzied
Otra vīra līgaviņa;
Es tecēju klausīties,
Vai ir mana tā dziedāja.
46 [Beļavas Md].

45726.

Ar lustīti, ar vēlīti
Es dabuju arājīnu,
Citas meitas nedabuja
Ne ar zeltu, sidrabīnu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

45727.

Cik i maņ i prīcys ļustis,
Kei pi sovys leigaveņis:
Tei bej loba darbeņāji,
Tei pa naktim guļteņāji.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

45728.

Dēju priedi, dēju egli,
Nelūkuju ozuliņu.
Ņēmu labu mātes meitu,
Nelūkuju sudrabiņu.
224 [Lielvārdes Rg].

45729.

As aiz prieka navarēju,
Cik man mīļa līgaviņa:
Cik as prosu sviestamaizi,
Viņa tak mutes dot.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

45730.

Ik rītiņus mazgājos
Zaļe zāles rasiņe,
Lai redzēja tautu dēls
Manu graznu tikumiņ'.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

45731.

Ikvakarus lakstīgala
Trauc ābeļu dārziņā;
Tā nebija lakstīgala,
Tā bij dēla līgaviņa.
165 [Kalncempju (Kalnciema) Vlk].

45732.

Kā irbīte tautu meita,
Kā skujiņa valodiņa;
Būs manam bāliņam
Labu ļaužu līgaviņa.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

45733.

Laba būs, laba būs
Bāleliņa līgaviņa:
Ne snaudule, ne miegule,
Ne māmiņas rājējiņa.
605 [Skolas].

45734.

Ozolami bieza miza,
Lapas lēni birināja;
Lēni lēni man' māsiņa
Tautu durvis virināja.
46 [Beļavas Md].

45735.

Pulciņā noraudzīju,
Kuŗa brāļa līgaviņa:
Kuŗa daudzi nerunāja,
Nebārstīja valodiņu.
241 [Lubānas Md].

45736.

Sak', brālīt, kur tu ņēmi
Dzie(dā)tāju līgaviņu?
Manim bija šīs zemītes,
Tā staigāja raudādama.
36 [Balvu Abr].

45737.

Staigā lēni, runā gudri,
Muna jauna līgaviņa;
Lai kauniņa man nebija
No citām ietaļām.
358 [Rugāju Abr].

- 269 -

45738.

Tuol es guoju tuolumā,
Nasanešu lelumā;
Kura vaca, tei māmeņa,
Kura jauna, tei muoseņa.
170 [Kapiņu D].

4) Par līgavaiņa un līgavas tikumiem un netikumiem

a. Tauta dēls netiklis, laisks, tūļa u. t. t.

21867.

Aiju manu lielu kaunu
Pret citām māsiņām:
Es bij' pati vēlīgā,
Nu neveikļa līgaviņa.
1311 [Apē (Vlk)].

21868.

Ai pīlīte platkājīte,
Kam sajauci ūdentīnu?
Ai netiklis tēva dēls,
Apsjem labu mātes meitu!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

21869.

Apakļam, mans pūriņš,
Apakļam, mans bāliņš!
Uz celiņu sazināju
Slinku maizes arājiņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

21870.

Dieviņš deva, man vēlēja
Slinku vīru arājiņu;
Ne puķīte neziedēja
Slinka vīra sējumā.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21871.

Es šķitos uzaugdama
Pureniņu sasagūt:
Sasaguvu vīgrieznīti, -
Nekam lieti nederēja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es gribēju kalnā kāpt,
Ieķerties emolā;
Es ieskrēju lejīnā,
Ieķēros vībotnē.
Es gribēju sievu ņemt,
Ieņemt daiļu mātes meitu;
Es ieņēmu cūkganīnu,
Kas vis lieti nederēja.
140 [Valkā].

2. Es gribēju kalnā kāpt,
Pie ozola noķerties;
Notecēju lejiņā,
Noķēros vīdrīksnē.
224 [Kabilē (Kld)].

21872.

Es tā tūļas negribēju,
Man tas tūļa gadījās:
Divas stundas kājas āva,
Trešo jūdza kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21873.

Gadīt man gadījās
Nevis kādu domājos:
Cūku gans, pelnu ruška,
Ne ozola dējējīc.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

21874.

Gana bēgu, neizbēgu
No nelieša tēva dēla;
Bēgu maza ganīdama,
Bēgu, liela izauguse.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

21875.

Glabājies nu, māsiņa,
Kādu bluķi dabūjusi!
Ne vīzīte nopinama,
Ne zemē nometama.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

21876.

Glabājies [Vazājies] nu, māsiņa,
Kāda sleņģa dabūjuse:
Es jau tev gan sacīju,
Tu jau manis neklausīji.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Vazājies nu, bāliņ,
Kādas slampas dabūdams!
Kuŗu dienu tu atnāci
Uz maniem valodām?
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

21877.

Iztālēmi es pazinu,
Kuŗš nilietis tēva dēls:
Gar zemīti kājas vilka,
Uz acīm cepurīte.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 270 -

21878.

Gana bija labu ļaužu,
Gana mani bildināja;
Par Dieviņa likumiņu
Nelabais gadījās.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

21879.

Gana lēni es jau augu,
Tā nelieša bīdamies;
Vai bij pate nelaimīte
Manis dēļ taupījuse!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

21880.

Gan man žēl tās bitītes,
Kas ielīda [ielīde] celmiņā;
Gan man žēl tās māsiņas,
Ko iedeva [iedeve] neveiklam.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

21881.

Gaŗa priede, gaŗa egle,
Gaŗa visa vasariņa;
Gaŗš mužiņis māsiņā,
Ar nelieti dzīvojot.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

21882.

Gauži raud raudaviņa,
Pa Daugavu peldēdama;
Tā raud daža mātes meita
Pie nelieša tēva dēla.
4 [Aijažos].

21883.

Godā Dievis mani deva,
Godam māte audzināja,
Tik es tiku negodā
Caur netiklu tēva dēlu.
216 [Ventspilī].

21884.

Kā, māsiņ, tev patika
Neveiklīts arājiņš?
Es negribu neveiklīša
Ne ieloka aizkaram.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21885.

Kam tu liji, lietutiņ,
Kam tu rasu rasināji?
Kam tu gāji, mūs' māsiņa,
Pie nelieša tēva dēla?
224 [Kabilē (Kld)].

21886.

Kas to vairs tīru deva
Netīro ūdentiņu!
Kas to nu vairs norāja
Nerāto tēva dēlu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21887.

Ko lūkoji, tu māsiņa,
Visu gaŗu vasariņu?
Es būt' tādu nolūkojse
Uz divāmi nedēļām:
Ik vadziņu izdzīdamis,
Utes kava cepurē.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

21888.

Ko, vējiņ(i), ielocīji
Nelocītu ozoliņu!
Ko, māsiņ(a), tu norāji
Nenorātu tēva dēlu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

21889.

Kur bij man nu palikt
Ar neveiklu tēva dēlu?
Speŗ' ar kāju, lai pakrīt
Liela ceļa maliņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

21890.

Ļumpis bija mans vīriņis,
Es tā ļumpja sieva biju.
Kā bij man sava mūža
Ar to ļumpi nodzīvot!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21891.

Māmīn' mani mīļ' auklēja,
Pie mutītes dalikdam';
Ar vis' mīļu auklējumu
Iedo(d) mani neliešam.
1191 [Ēveles draudzē].

21892.

Māsiņ, tavu muļķu prātu,
Iet pie tāda delverīša!
Ik pie kroga piejādams,
Brammē savu kumeliņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

21893.

Māsiņ' vīra gribējusi, -
Nu tu vīra dabūjusi:
Sēņu lauzi, peku būri,
Ne maizītes devējiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 271 -

1. Teba bija tev, māsiņa,
Šīs vasaras lūkojums!
Sēņu lauža, lapu guļa,
Ne maizītes arājiņš.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

21894.

Mēs bijām trīs māsiņas,
Visas trīs Anužiņas;
Visām trim gadījās
Neveiklīši arājiņi.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

21895.

Mūžu manu novīstamu
Ar neveikli tēva dēlu!
Būt' zinājsi to dieniņu,
Pie celmiņa nosēdētu.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

21896.

Nodzeriesi, bāleliņ,
Purienā rāvūdeni,
Kam tu mani ievēlēji
Slinkam miežu arājam!
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

21897.

Pinu, pinu, es nopinu
Sausu krūkļu vaiņadziņu;
Gāju, gāju, es nogāju
Pie netikļa tēva dēla.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

21898.

Pinu vīzi gan ražanu,
Tā noplīsa valkājot;
Tāds nelieša tēva dēlis
Tiek manam(i) mūžiņam.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Vīzīt' pinu gan diženu,
Tā noplīsa, to nometu;
Apņēm' laisku mātes meitu,
Tās nomest nevarēju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21899.

Prāta, jēgas man nebija
Iet pie tāda delverīša;
Vai augdama neredzēju,
Ko darīja dzērumā?
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

21900.

Puķīt', tavu ziedēšan'
Stāvejā kalniņā!
Māsiņ, tavu domājumu,
Iet pie slikta tēva dēla!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

21901.

Pušu šķīru linu sauju
Kulstīdama, mīstīdama;
Pušu lauzu sav' prātiņu,
Ar nelieti dzīvodama.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

21902.

Sadugusi saule tek
Pretim lietus mākoņām;
Tā saduga mans prātiņš
Pret nelieti tēva dēlu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Saduguse saule tek,
Lietus gaisa domādama;
Tā saduga mans prātiņš,
Ar nelieti dzīvojot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Sadumuse saule tek
Pa melliem debešiem;
Tā saduma mans prātiņš,
Ar nelieti dzīvojot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Sajukuse upe tek,
Sajukuši ezeriņi;
Sajuc's bija mans prātiņš,
Ar neveikli dzīvojot!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21903.

Žēlumama nevarēju
Uz māsiņu raudzīties:
Jo tā auga sērdienīte,
Vēl netikļa līgaviņa.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

21904.

Sīc bitīte, ielīduse
Nedētā ozolā;
Raud māsiņa, nogājuse
Pie neveikla tēva dēla.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21905.

Zuda man, zuda man
Zīda diegi pūriņā:
Zudīs mans augumiņš,
Ar neveikli dzīvojot.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

21906.

Tā sacīja māmuliņa,
Man gāliņu glaudīdama:
A meitiņa mīļa balta,
Neliešam niecinām'.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

- 272 -

21907.

Tautu dēls nemācēja
Pastaliņu pataisīt;
Kad jātaisa pastaliņas,
Nes kaimiņu puisīšiem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21908.

Tēvs man teica savu dēlu,
Teica lielu dravenieku.
Tavs dēliņš nemācēja
Cūkai sili pataisīt!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21909.

Tek upīte pret kalniņu,
Žagariņus lauzīdama;
Iet māsiņa pie nelieša,
Baltas rokas lauzīdama.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

21910.

Tyuļa tyuļa tautu dāls,
Namuocēja klanētīs;
Mun' muoseņa pa pogolmu
Kai nīdreite lūcējuos.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

21911.

Vai bij manas jaunas dienas,
Manu košu augumiņu
Paņemt tādam slendeŗam,
Krogu, tirgu skrējējam!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21912.

Viena pate man māsiņa
Kā zīlīte zariņā;
Tai pašai gadījās
Neveiklītis arājiņš.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

21913.

Cēlu krēslu, vēl atrāvu
Vecajam brālītim,
Kam tas mani stumšus stūma
Nelietim roku dot.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

21914.

Cik, māsiņa, tev prātiņa,
Iet pie tāda delverīša?
Dzēris, miegu negulēja,
Sakāms - vārdu neklausīja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Kādu vīru es gribēju,
Tād' ar man Dievīns deva:
Dzēris, darba nedarīja,
Gudris - miega negulēja.
140 [Valkā].

45739.

Ābel stādīj,
Cēber izaug;
Labu vīru meklēj,
Šmorgul dabuj.
546 [Kuldīga Kld apr.].

45740.

Ai daiļais tēva dēls,
Tavu vienu stīvu galvu!
Braukšu Rīgā, pirkšu ķēdi,
Maukšu tavā galviņā.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

45741.

Vai brāļi, vai brāļi,
Mūs' māsa piesmieta!
Tautiešam sānu māsa,
Sešus gadus vērgojuse.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

45742.

Es bej' lela dorba meita,
Maņ atdevja natikļam;
Es tū sovu natiklīti
Pi darbiņa radynuoju.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

45743.

Es izpēru tautu dēlu
Ar pastalas ielāpiņ(u),
Kam tas agri necēlās,
Kam pastalas nelāpīj(a).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

45744.

As nalyku Dīva vaiņas,
Muotes pošas vaiņa bej'.
Kod guļdjāja šyupelī:
Guļ navēkļa ļaudaveņa.
605 [Skolas].

45745.

Es totiet purne,
Ka spalain lin so.
Nevare ielocit
Pēc savam prātiņam.
372 [Sarkanmuižas Vp].

- 273 -

45746.

Ka es būtu zinājusi,
Ka nelietis raudzījās,
Es būt' savus brūnus matus
Pār vaiņagu pārlaiduse.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

45747.

Kaut es būtu to zinājsi,
Ka nelietis lūkojās,
Es būt' savu vainadziņu
Jūras dzelmē iesviedus';
Es būt' savu gludo galvu
Rotājoties sajaukus'.
381 [Sēļu Vlm].

45748.

Kūtrajam laimējās
Ar maniem nodzīvot;
Drīzi gāju, drīzi staigāju,
Drīzi laiku nodzīvoju.
373 [Sarkaņu Md].

45749.

Labāk būtu trīs vasaras
Kungam cūkas ganījusi,
Nekā vienu vasariņu
Ar nelieti dzīvojusi.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

45750.

Lai labāk sniegs apsniga
Labu ļaužu tīrumai,
Nekā manim jādzīvuj
Neveiklīša istabai.
224 [Lielvārdes Rg].

45751.

Labāk man sniegs uzsniga
Tīrumā strādājot,
Nekā man saule spīd,
Ar netikli dzīvojot.
214 [Lažas Azp].

45752.

Labāk zīļu vainadziņu
Pret akmeni sadauzīju,
Nekā būtu palikusi
Šito puišu līgaviņa.
205 [Kusas Md].

45753.

Mani māmeņa atdevja
Kai tam zemes kūrmuļam:
Ni ir loba oruojiņa,
Ni sīneņa pļuovējiņa.
174 [Kārsavas Ldz].

45754.

Māseņ manu mīļu baltu,
Kā es tevi nožēlošu?
Gan vārgose tu uzaugi,
Vēl apjēme netiklītis,
Asarinu dzērējinis.
603 [Lietuva].

45755.

Māsiņ, tavu muļķa prātu,
Tu ar tādu delverīti!
Es ar tādu nerunātu,
Ne ar savu roku dotu;
Ne vēl savu roku dotu,
Savu zelta gredzentiņ'.
427 [Tadaiķu Lp].

45756.

Netiklim, netiklim
Mēs māsiņu iedevām:
Pērnie lini nemīstīti,
Aizpērnie kaņepāji.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

45757.

Netiklīti tēva dēls,
Bi' man tevi sen zināt!
Tev bij manu augumiņu
Redzēt viena, nedabot.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

45758.

Palāks putns spuornus syta
Uz palāka akmisteņa.
Tyka, tyka natikļam
Dyžanuo ļaudaveņa.
174 [Kārsavas Ldz].

45759.

Pušu kūžu rīksta kaulu,
Pušu kūžu kūduleņi;
Pušu laužu sov' pruoteņi
Ai neveikli oruojeņi.
314 [Pildas Ldz].

45760.

Raužu, raužu, kuo es raužu,
Raužu puišu cereibeņis;
Vīns pajēme neveikleits,
Citi vaira naceŗā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

- 274 -

45761.

Rinde mans raibliņš
Pa celiņ baliņas,
Atradaš tautiņas
Slink sien pļāvjiņ.
518 [Zlēku Vp].

45762.

Sadylst zalta gredzineņš
Iz piersteņa nosojūt;
Sadyla i muns myužeņs
Ai naveikli dzeivojūt.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

45763.

Gryuts munam kumeļam
Dzeļža rotus vyzynuot;
Gryuts munam myužeņam
Ar naveikli nūdzeivuot.
314 [Pildas Ldz].

45764.

Sakarmenči divi reizi -
Mūs' māsiņas vīlušās:
Saauguši kūtri zirgi,
Saņem laiskus arājiņus.
605 [Skolas].

45765.

Skaists bij manis arājiņis,
Sējas lauka nezināja;
Un es pate arājiete
Savas puķes nelaistīj(u).
464 [Vānes Tk].

45766.

Spoža zvaigzne grozījās
Par augstiema debešiem;
Tā grozāsa mans prātīnis,
Ar netikli dzīvojot.
94 [Dunikas Lp].

45767.

Šķiet' ozolu sīkstu koku -
Nava liepas sīkstumiņ(a);
Šķitu gudru tautu dēlu -
Nav ij manu gudrumiņu.
46 [Beļavas Md].

45768.

Tautu dāla teirumā
Smilgas vīn leiguojās;
Kuolab smilgas naleiguos,
Guļ leidz saule pusdīnās?
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

45769.

Tautu dēls, dūņu vērs's,
Gaida kājas noaunam.
Es tēvam gan noavu,
Ne slinkam tēvdēlam.
378 [Seces Jk].

45770.

Nedomaj, tu tautieti,
Kad es tev kājas aušu!
Tēvam kājas nenoāvu,
Kas mazai maizi dev(a).
224 [Lielvārdes Rg].

45771.

Tautas dēli lielījās,
Lielum lielie amatnieki;
Pa godam nemācēja
Cūkai sili uztaisīt.
416 [Strazdes (Tl)].

45772.

Tautu dēls lielījās,
Esot liels darbinieks;
Kad aizgāju, tad atradu
Pa pagalmu valstoties.
Divas stundas kājas ava,
Trešo jūdza kumeliņu.
324 [Priekules Lp].

45773.

Tautu meita bēdājās,
Kad es artu nemācēju;
Sēsim cūku rakumos,
Būs' maizītes paēduse.
240 [Lodes Vlm].

1. Nabādoj, līgaveņa,
Ka es art nemuocēju!
Sēsim cyuku badumūs,
Augs mīzeiši grīzdamīs.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

2. Kū mes, meitiņ, dareisim,
Oba div saguojuši?
Tu namuoc sprēst nī aust,
Es namuok art, ecēt.
Sēsim cyuku rokumūs,
Lai aug maize grīzdamuos.
357 [Rudzētu D].

3. Ku jyus obi dareisit,
Itik jauni saženeiti?
Jei namuok aust i sprēst,
Jis namuok art i ecēt.
Sēsim cyuku rokumūs,
Tur augs maizja grīzdamuos.
168 [Kalupes D].

- 275 -

45774.

Tivu tivu, tu tautiet,
Es gan tālu vairījos;
Es jau redzu: tu nebūsi
Man padoma devējiņš.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

45775.

Vysu myužu Dīva lyudžu,
Sev gudrūji oruojeņi.
Kai (es) lyudžu, tai izlyudžu,
Myužam slinki, natekleiti.
314 [Pildas Ldz].

45776.

Vīzīt' mana, kad nopīta,
Kājiņ' mana, kad apauta;
Paņem' laisku tēva dēlu,
Tas visam mūžiņam.
605 [Skolas].

45777.

Zini, Dievis, kam paliks
Mans agrais cēlumiņš?
Sliņķim tautu dēliņam,
Līdz gaismiņu gulošam.
112 [Ezeres Kld].

b. Tauta meita netikusi, laiska, lētaudzīte u. t. t.

21915.

Vaiju vaiju bāleliņ,
Kāda tava līgaviņ',
Kā cūciņa rekšķināja,
Savus viesus mielodama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

21916.

Ai bāliņ, kur nu liksi
Tādu gultas pūdētāju?
Ar saulīti gulēt gāja,
Bez saulītes necēlās.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

21917.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Kad panākšu labus ļaud's
Ar kūtro kumeliņu,
Ar laisko līgaviņu!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21918.

Ai māršiņa, brāļa sieva,
Tu man kaunu padarīji:
Es atradu bāliņam
Melnu kreklu mugurā.
216 [Ventspilī].

21919.

Ak, paldies! tā vajag
Staltam tautu dēliņam:
Tāli jāt, dārgi pirkt,
Atvesties netikušu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Tā vajaga, tas notika
Lepnam tēva dēliņam:
Tāļu jāt, dārgi pirkt,
Snaudulīti vizināt.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

21920.

Apsagāza mans bāliņš
Kā ar sūdu vezumiņu:
Nosapirka kūtru zirgu,
Noņēm' laisku līgaviņu.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

21921.

Audziet kupli, ozoliņi,
Mana brāļa pagalmā,
Kur laiskai māršiņai
Launagā pagulēt!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

21922.

Augus' bij' tautu meita,
Priedītēs raudzīdama:
Ciemā tek vainadziņa,
Ciemā baltas villainītes.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21923.

Brālīt, tava līgaviņa
Tāļu vesta, netikuse:
Saulē cūkas nogulētu,
Kaut māmiņa necēluse.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21924.

Brālīts pirka dārgu zirgu,
Laisku ņēma līgaviņu.
Diža nauda, mač [maģs] zirdziņis,
Mūžam laiska līgaviņa.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

21925.

Bāliņš tūļas negribēja,
Brāļam tūļa gadījās.
Ej, brālīti, tu pa priekšu,
Lai iet tūļa pakaļā!
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

- 276 -

21926.

Es atvedu bāliņam
Brīnum skaistu līgaviņu,
Brīnum skaistu sejiņā,
Brīnum laisku darbiņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

21927.

Es nesaku mātes vainu,
Ka [Kad] man laiska līgaviņa:
Pats precēju, pats derēju,
Kumeliņus ganīdams.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)], 1311 [Apē (Vlk)].

21928.

Gauži raud lētaudzīte,
Maizītē ievedama.
Neraud' gauži, lētaudzīte,
Maize māca darbiņam!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21929.

Gauži raud lētaudzīte,
Maizītē ievedama.
Neraud' gauži, lētaudzīte,
Pate maize darbu dara!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Saimeniece bēdājās,
Kā samals rīta māli.
Nebēda, saimeniece,
Pate maize darbu dara!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

2. Slinka laiska bēdājās,
Kā darbiņus padarīt.
Nebēdā, slinka laiska,
Pate maize darbu dara!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

21930.

Gauži raud lētaudzīte,
Tautiņās aiziedama:
Kā būs raut atvasītes
Mīkstajām rociņām?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Gauži raud lētaudzīte,
Smalku birzi pievedama:
Kā būs cirvi vēcināt
Smalkajāmi rociņām?
(?).

21931.

Grūt manam kumeļam,
Oša laiva vezumā;
Grūt manam bāliņam,
Netikuse līgaviņa.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

21932.

Jau es pati laiska biju,
Vēl laiskam mani veda.
Kur tie kalpi, kalponītes,
Kas mūs laiskus aptecēs?
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

21933.

Kaila kaila karašiņa,
Laiska laiska vedemā:
Nevīžoja goves slaukt,
Ne māmiņu aptecēt.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

21934.

Kaunies kauna, jaunā mārša,
Dievers slauka istabiņu!
Lai kauniņš ko kauniņš,
Jau slavīte bāliņos.
121 [Gulbenē (Md)].

1. Kaun'eņu, munu kaun'eņu,
Muot'a mola, as gul'ēju!
Lai kaun'eņis kū kaun'eņis,
S'eņ slav'eita mal'eņā.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

21935.

Kaut es būtu pastaigājse,
Ar ļaudīm parunājse,
Nenoņemtu mans bāliņš
Tādas laiskas līgaviņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21936.

Ķiza ķiza, bāleliņ,
To es tev novēlē:
Tu jau mani slinku sauci,
Nu tev slinka līgaviņa!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

21937.

Kūtru pierku kumeliņu,
Slinku jēmu līgaviņu.
Kumeliņu izmācīšu, -
Kur likš' slinku līgaviņu?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

21938.

Kur, meitiņa, krapšināsi
Ar tām kaula kurpītēm?
Pie tautieša krapšināšu,
Vieglu dienu gribēdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 277 -

21939.

Kur, tautieti, tu redzēji
Mani lēti uzaugam?
Vai es augu nemalusi,
Vai darbos negājusi?
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautu dēls mani teica
Lētaugušu bāliņos.
Vai es augu nemalusi,
Vai druvā negājusi?
Ik vakaru pārtecēju
Kā ūdeņa raudavīte.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

21940.

Kuŗam tāda līgaviņa
Kā manam bāliņam?
Kuce traukus apmazgāja,
Kaza šķina kāpostiņus.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

21941.

Labāk manim līka malka,
Nekā laiska līgaviņa;
Līku malku krāsnī bāzu,
Kur likš' laisku līgaviņu?
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

21942.

Lai ir laiska, kad tik skaista
Bāliņam līgaviņa;
Ļaud's slavēja skaistumiņu,
Brāliņš slēpa laiskumiņu.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

21943.

Māte māte, tava meita
Nebūs vietas turētāja:
Kaķiņ' sviesta darītāja:
Vistiņ' dārza ravētāja.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

21944.

Nosalaida mans bāliņš
Kā no kalna lejiņā,
Nosapirka kūtru zirgu,
Noņēm' laisku līgaviņ'.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

21945.

Pārveda moderes
Slinko meitiņu,
Pātaga palika
Pie gultas staba.
Tur viņa palika,
Še viņa rasies.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

21946.

Paldies saku tam puišam,
Kas ņem man' netiklīt',
Saulītē cēlušai
Iedod' maizes gabaliņ'!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

21947.

Pusvīriņa es pazudu
Ar to slinku līgaviņu:
Grezna cauņu cepurīte,
Melns krekliņis mugurā.
190 [Kuldīā].

21948.

Raud māmiņa viena pati,
Raud, ar otru runādama:
Tikušam(i) dēliņam
Netikusi līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 1311 [Apē (Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Raud Laimiņa, raud māmiņa,
Abas divas gauži raud:
Labajam dēliņam
Netikusi līgaviņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

21949.

Slampa bija, slampa bija,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Nij saprata krēsla celt,
Nij noņemt vilnānītes.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

21950.

Slinku sievu es pārvedu,
Pilnu tīni garoziņu.
Citi vīri mežā brauca,
Man jāvāra garoziņas.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

21951.

Steidz' māršai roku dot
Pirmajā vakarā,
Mīkstu rociņ' i atradu,
Nav mālīša malējiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21952.

Tautu meita toņājās
Mūs' bāliņa klētiņā.
Vai tu tāda toņa būsi,
Kad tu iesi druviņā?
3021 [skat. 2741. (Salgales pag. Jg)].

21953.

Tiešām saku, nemeloju,
Lēši augu bāliņos:
Kalpi gāja rījas kult,
Kalponītes māļa malt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 278 -

21954.

Tikušami dēliņami
Netikuse līgaviņa;
Puse vīra pazuduse
Aiz līgavas netikuma.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21955.

Tikušas māmiņas
Meitiņu ņēma;
Vienu krekla piedorkni
Mēnešus šuva.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21956.

Vāciešam tādu ņemt,
Ne tam mūsu bāliņam:
Ne tā ziemu malti gāja,
Ne vasaru druviņā.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

21957.

Vedi, vedi kādu meitu,
Neved laisku mātes meitu!
Labāk gulu pie akmeņa,
Ne pie laiskas mātes meitas.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21958.

Visi saka, visi saka,
Mana sieva slinka laiska.
Lai bij slinka, lai bij laiska,
Kad tik laba dancotāja!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21959.

Visi sauca, visi sauca:
Lētaudzīte lētaudzīte!
Vai tādēļ lētaudzīte,
Kad es augu pie māmiņas?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21960.

Celies agri, bālenini,
Pievij gaŗi pātedziņu:
Jaunu veda, bet jau slinku
Brālīšame līgaviņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

45778.

Ai brālīti, ai brālīti,
Nu tev slikti gadījās!
Kam tu ņēmi pār novadu
Nezināmu līgaviņu?
12 [Allažu Rg].

45779.

Ai manu brālīti,
Man tevis žēl,
Kam ņēmi slinko
Māmiņas meitu.
141 [Ivandes Kld].

45780.

Ak tu valls, i nūzaspļuovu,
Radzūt savu bruoļa sīvu;
Nei tī beja tikumiņa,
Nei ar veiklas volūdiņas.
36 [Balvu Abr].

45781.

Atsaroda, atsaroda
Kvīseišam sānoleņa;
Atsaroda ispolai
Lobi ļaudis.
326 [Preiļu D].

45782.

Balta balta ieva zied,
Mellas ogas galiņē;
Grazna bija mātes meita,
Nevaid grazna tikumiņ'.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

45783.

Brālīt, tava līgaviņa
Lēti auguse, netikusi.
Nu maiņotu, kaut varētu,
Ar kaimiņa cūkgaņiem.
200 [Kuldīgas Kld].

45784.

Tālu jēmu līgaviņu
Pa ļautiņu ieteikšanu;
Nu mītotu, kaut varētu,
Ar ciemiņa meitiņām.
398 [Skrundas Kld].

45785.

Brālīt, tava līgaviņa
Nebūs vietas turētāja:
Pate darbu nemācēja,
Ar saimīti nesadere.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45786.

Brālīts cēla prieža [priežu] māju
Augsti kalna galiņā;
Paņem slinku līgaviņu,
Noslīdēsi lejiņā.
97 [Dūres Vlk].

- 279 -

45787.

Ceļā tapa man zināms,
Kāda brāļa līgaviņ(a).
Būt' zināj'si brāļa prātu,
Atstāt' ceļa maliņā.
23 [Ārlavas Tl].

45788.

Cūka cūka, ne meitiņa
Mana dēla līgaviņa:
Saulē cūku nogulēja,
Kad māmiņa nepacēla.
464 [Vānes Tk].

45789.

Daiļa daiļa tautu meita,
Lai velns tavu daiļumiņu!
Govis dīca neslaucamas,
Telēniņi nebaroti.
377 [Sāvienas Md].

45790.

Dzīd, galeiti, trycynoj
Vysapleik ustob(iņ)as;
Pīceļ, tu, natikleiti,
Kur ceļama nasaceļ.
170 [Kapiņu D].

45791.

Es labāka, bāleniņ,
Nekā tava līgaviņa;
Drīz otram krēslu cēlu,
Drīz jautāju valodiņu.
241 [Lubānas Md].

45792.

Ikkatram to glabāt,
Kas katram rociņai:
Citam kūtris kumeliņis,
Citam slinka līgaviņa.
224 [Lielvārdes Rg].

45793.

Iztecēja pa vuortim
Nagrūžuots kumeliņš;
Izputēja muņ dzeivīte
Aiz naruotnas ļaudaviņas.
465 [Varakļānu Rz].

45794.

Izateicja muns buoliņš,
Ka atvesšu rakstītuoju;
Cyuku gane, palnu ručka,
Na rakstiņu rakstītuoja.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

45795.

Jau muosiņa loba sīva,
Gūvu slaukt namuocēja;
Cytas meitas gūvu slauktu,
Jei ar veiru pologā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

45796.

Jāj, buoleņi, tu pa prīšku,
Lai īt tyuļa pakaļī!
Cikam tyuļa tyuļoisīsi,
Jau buoleņš i gobolā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

1. Ej, muosiņa, tu pa prīšku,
Lai īt tyuļa pakaļī!
Cikom tyuļa tyuļuojās,
Mun' muosiņa aiz galdiņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

45797.

Kāda bija netikusi
Mana brāļa līgaviņa:
Purvu niedras saaugušas
Kāpostiņu dārziņā.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

45798.

Kū dūmuoji, tu Juonīti,
Taidu sīvu sev jemdams?
Ni jei prota lobu dorbu,
Ni cyuceņu pabaruot [paganīt].
414 [Stirnienes Rz].

45799.

Laiska meita gauži raud,
I maizīti iejaudama.
Neraud' gauži, laiska meita,
Maizīt' nāca darbiņā.
373 [Sarkaņu Md].

45800.

Lyska lyska tei māršeņa,
Kas darbeņus izlyskuoja;
Vjāļ goršoika ītaleņa,
Kas darbeņus nycynuoja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

45801.

Blāga blāga muoseiceņa,
Vjāļ blāgoika ītaleņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 280 -

45802.

Lētauguse tautu meita,
Nu mēs tevi spierdzinās!
Ziemu liks meže braukt,
Pavasaru gŗavjus rakt;
Ik rītiņus pūru malt,
Podu vērpt nedeļe.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

1. Tautu meita tautu meita,
Nu mēs tevi spīdzinās!
Ziemu liksim meže braukt,
Pavasari gŗāvjus rakt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

45803.

Ļaudim ļaužu ļaudoveņis -
Kuru ļaužu muna beja?
Dzīdodama kuojis ova,
Rauduodama moltu guoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45804.

Ļaudim ļaužu ļaudaviņa -
Kuru ļaužu muna beja?
Ni jej dzīd, ni runoj,
Staiguodama vīn dūmoj.
389 [Silajāņu Rz].

45805.

Mana sieva vilnu vērpa,
Ratiņš tek atpakaļ;
Ciema cūkas apēdušas
Manas sievas tikumiņ'.
224 [Lielvārdes Rg].

45806.

Na vysom gaigolom
Pazeltīti spuornu goli;
Na vysim buoleņim
Gūdā vastos ļaudoviņas.
314 [Pildas Ldz].

45807.

Neņem ļauna, māmuliņa,
Kad man laiska līgaviņa;
Tā jau mana paša vaina:
Laisku viņu darināja [darināju].
605 [Skolas].

45808.

Pa pruotam zyrgu jydžu,
Pa pruotam īgrūžuoju;
Tik vīn na pa pruotam
Pasajēmu ļaudaveņu.
18 [Andrupenes Rz].

45809.

Paldies saku pēlājam,
Vel(l)s lai sirdi teicējam,
Kas ieteica, kas ievīla
Man tik sliktu līgaviņu.
46 [Beļavas Md].

45810.

Pašam stieņu kalējam
Bez tērauda zobentiņš;
Pašam meitu brāķeram
Asta gala līgaviņa.
480 [Vējavas Md].

45811.

Prīdīte ar aglīti
Obi vīna vacumiņa;
Tu, Pīter, ar Katreiti
Obi vīna blagumiņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

45812.

Sēņu sēņu, ūgu ūgu,
Nav kam daudzi palasīt:
Muote vaca, meita moza,
Sīva lela natiklīca.
18 [Andrupenes Rz].

45813.

Saiminieka meitu ņēmu,
Sudrabiņa gribēdams.
Ko līdzēja sudrabiņš,
Kad nav laba tikumiņa?
192 [Kosas C].

45814.

Saka mani lētaudzīti,
Lēš' augušu bāliņos.
Lēši lēši - kā ne lēši -
Bij rociņas redzējušas.
605 [Skolas].

45815.

Tauta saka uz tautām:
Lētaudzīte bāliņos.
Vai tēdēļ [tādēļ]
lētaudzīte,
Ka jūs lēti dabūjāt?
14 [Alsviķa Vlk].

45816.

Sīkstajam linīšam
Nesīkstāji pakuliņa;
Gudrajam dēliņam
Negudrāji līgaviņa.
241 [Lubānas Md].

- 281 -

45817.

Slykta dzeivja veireņami,
Sliņķa sīva sēteņāji:
Pats veirs sjād krūdzeņī,
Natikļeitja guļtenī.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

45818.

Slinka slinka brāļa sieva
Aiz visām sieviņām:
Gana savas raibaliņas
Pa tiem cūku rakumiem.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

45819.

Smuka bija tautu meita,
Smuku darbu darītāja:
Kad tautietis gaŗām gāja,
Kāju spēra celiņā.
141 [Ivandes Kld].

45820.

Smuku ņēmu, bet jau slinka [slinku],
Brālīšam līgaviņu.
Turies, manu bāleniņ,
Pie cērtamas pātedziņas.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

45821.

Stonam Muora, Juoņam Katra,
Jākubjam nadatyka;
Tuoļi braucja, duorgi devja,
Atsavedja natikleiti.
170 [Kapiņu D].

45822.

Tautu meita, gatavēža,
Gaid' gatavu pienesam;
Mans bāliņš, puisēniņš,
Nāk ar maizes gabaliņu.
193 [Krapas Rg].

45823.

Tuoļ jas juoju, duorgi devu,
Nūsapierku natikleiti:
Cālu grydu putru vyra,
Bez šyumjaņa kraklus šyva.
Nameiceitu maizi cjapja,
Gūs naslauktys gonūs dzyna.
194 [Krāslavas D].

1. Tuoļi juoja, duorgi djave,
Atsavjade natikleiti:
Bez veileites kraklus šyva,
Cālu vyra rudzu putru.
194 [Krāslavas D].

45824.

Te palika diženā
Gaŗaudekla audējiņa,
Nu atveda slinku laisku
Vecu bikšu lāpītāju.
77 [Codes B].

45825.

Teicies, mana līgaviņa,
Es nevar(u) tev(i) teikt,
Kuŗu rītu uzcēlies,
Kad es tev(i) nepiecēl(u)?
413 [Stendes Tl].

45826.

Tyka, tyka tykušam
Natikleitja ļaudaviņa;
Aiz natiklis ļaudaviņis
Pusa slavis pazuduse.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

45827.

Tikušam dēliņam,
Netiklīte līgaviņ':
Divkārt valkā linu kreklu
Ar to vienu mazgājum'.
119 [Gaujienas Vlk].

45828.

Tīšām ņēmu tādu sievu,
Kas audekļa nemācēja;
Sētā ņemšu vēverīti,
Lai sauc mani bajārīti.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

45829.

Tiesa tiesa, nebij meli,
Lēt' es augu bāliņos:
Tik bij man gŗūtā darba,
Kā istabu izslaucīt.
328 [Pociema Vlm].

45830.

Veca mana māmuliņa,
Slinka mana līgaviņa;
Caur sētiņu upe tek,
Caur druviņu gatuvīte.
141 [Ivandes Kld].

45831.

Vedekļeņ, vedekļeņ,
Gūvu slauktu, gūvu slauktu!
Jau tei muna vedekļeņa
Garum sūla, da uz cepļa.
314 [Pildas Ldz].

- 282 -

45832.

Veldē liekti lini plūkti,
Nestāv taisni stādiņā;
Lutināta mātes meita
Dzīvo laiski tautiņās.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

45833.

Zynu, zynu tautu meitu,
Zynu juos padūmiņu:
Dzāruojiņa tautu meita,
Volūdnīca muomuliņa.
35 [Baltinavas Abr].

c. Miegulīte, snaudulīte

21961.

Ej gulēt nesnaudusi,
Mana jauna līgaviņa!
Man bij žēl, tev kauniņš,
Kad māmiņa nicināja.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

21962.

Es neteikšu sav' brālīti,
Tautu meitu nevaināšu:
Mans brālītis dzērējīnis,
Tautu meita snaudējīna.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

21963.

Es pārvedu brālim sievu
Simtu jūdžu piecdesmit.
Ko līdz manis vedumiņš,
Snauž pirmā vakarā!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. Braucu dienu, braucu nakti
Pēc bāliņa līgaviņas.
Kas no mana braukumiņa,
Snaudin snauda vakarā,
Snaudin snauda vakarā,
Rītā agri necēlās.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

2. Dārgi pirka, tāļu veda
Bāliņam līgaviņu.
Ko līdz pirkt, ko līdz vest,
Snauž pirmā vakarā!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

3. Tāļu gāju sievu ņemt,
Kaimiņosi laiskas meitas.
Tāļu vesta, dārgi pirkta
Snauž pirmāja vakarā.
Nu būt' mijis, kaut varējis,
Ar nāburgu laiskajām.
4 [Aijažos].

21964.

Gan jāji, brālīti,
Vēl bija jāt,
Gar tādu snaudaļu
Gaŗām jāt.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

21965.

Ko es lūdzu, tas notika
Staltam tēva dēliņam:
Klibu jāt, aklu braukt,
Snaudulīti vizināt.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Labi labi Dieviņš dara
Bajāriņa dēliņam:
Labi jūgt, lepni braukt,
Netiklīti vizināt.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

21966.

Kas tai miežu akotā?
Rudzu vārpu nicināja;
Kas tai tautu snaudulē?
Nicin' manu brāleliņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21967.

Ko līdz man brūni svārki,
Ko tā caunu cepurīte:
Ik vakarus sagaidīja
Snaudulīte mātes meita.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

21968.

Ko tā man gauži raud,
Vakar vesta līgaviņa?
Rauda tēva aizkrāsnītes,
Kur gulēja dienasvidu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

21969.

Kur, brālīti, acis liki,
Kad lūkoji līgaviņu?
Kad pārveda sētiņā,
Snauž pirmā vakarā.
190 [Kuldīā], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21970.

Miega dēļ es nerāju
Savu jaunu līgaviņu;
Man pašam miedziņš nāca
Gulamāi laiciņā.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 283 -

21971.

Miegalaiņa, snaudalaiņa,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Snauž pirmo vakariņu,
Snauž azaidu vārīdama.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21972.

Miegaliņa, snaudaliņa,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Snaudin snauda vakarā,
Rītā agri necēlās.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

21973.

Miegulīte, snaudulīte
Mana jauna līgaviņa.
Gar uguni žogu pinu,
Lai nekrīt ugunī,
Lai nekrīt ugunī,
Azaidiņu vārīdama.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

1. Dari žogu, brālīti,
Gar uguntiņu,
Snaudaļu pā(r)veda
Tavu līgaviņu;
Tā snauda rītāi,
Tā vakarāi,
Tā snauda pusdienu
Vārīdama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Migužiņa, snaudaliņa,
Brālīt, tava līgaviņa:
Snauda putru vārīdama,
Snauda sviestu taisīdama;
Gar uguni sklandas vilka,
Lai nekrita ugunī.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

21974.

Mieguliņa, snauduliņa
Mana jauna līgaviņa:
Pievērpuse mušai kāju,
Zirneklim cekuliņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Vērpējiņas mēs māsiņas
Sasēdušas rindiņā,
Pievērpušas mušai gālu,
Circenim cekuliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

21975.

Migaļa, snaudaļa
Tā tautu meita,
Snauzdama piekrita
Pie mana brāļa.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

21976.

Ne, miegaļa, ne, snaudaļa,
Nāc pie mana bāleliņa:
Bij manam brālītim
Pūravieta linu sēta.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Miegaliņa miegaliņa,
Nāc pie mana bāleliņa!
Bij manami brālīšami
Pieci pūri linu sēti,
Pieci pūri linu sēti,
Otri pieci kaņepīšu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

21977.

Ni, miegule, ni, snaudule,
Nāc pie mana bāleliņa:
Ne miegules tīrumiņi,
Ne snaudules dzirnaviņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21978.

Neraudait, mazi bērni,
Vārīs māte biezu putru:
Jaunā sieva griķus mala,
Aiz galdiņa sēdēdama.
10 [Dolē (Doles pag. Rg)].

21979.

Neteiciet, neteiciet,
Nava lieta, nava lieta:
Snaudien snauda i maļot,
Raudāj' drēbes mazgājot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Neteicit, neteicit,
Nava lietas, nava lietas:
Snaudin snaude malt iedama,
Raudāj' drēbes velēdama.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

21980.

Skāde skāde tev, brālīti,
Tavu kaltu zābaciņu,
Ko noplēsi šovasar,
Snaudaliņu lūkodams.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

21981.

Skaistu viju lukturīti,
Jaunās māršas gaidīdama;
Jaunā mārša snaudulīte,
Neredz skaista lukturīša.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 284 -

1. Skaistu viju lukturīti,
Labu ļaužu gaidīdama;
Snaudulīši, miegainīši
Mana darba neredzēja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

21982.

Snauda mana līgaviņa,
Man kauniņu darīdama.
Kam nesnaudi bāliņos,
Kur es tevi nolūkoju?
216 [Ventspilī].

21983.

Snauda priede, snauda egle,
Snauda brāļa līgaviņa.
Priedi, egli vējiņš loka,
Kas snauduli modinās?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Snauda priede, snauda egle,
Snauda mana līgaviņa.
Vējiņš priedi kustināja,
Es līgavu modināju.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

21984.

Snauda priede, snauda egle,
Snauda mana līgaviņa;
Ikkatrami miedziņš nāca
Savā miega laiciņā.
224 [Kabilē (Kld)].

21985.

Snaudin snauda, kukurēja
Šā rudeņa vedamā;
Trīsreiz gāju lūkoties,
Tāpat snauda, kukurēja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

45834.

Atvedēm, atvedēm,
Naba lītu atvedēm;
Snaussi, snaussi, molt īdama,
Rauduos', drēbes valādama.
143 [Jāsmuižas D].

45835.

Es pazinu pura bērzu
Robainām lapīnām;
Es pazinu līgavīnu
Miegainām actīnām.
192 [Kosas C].

45836.

Kad, brālīt, sievu ņēmi,
Tad tik labi apskaties!
Kad pārvedi sētiņā,
Snauž pirmā vakarā.
471 [Vecauces Jg].

45837.

Sieva mana miega cūka,
Es pats alus dzērājiņš.
Ni es varu al's piedzert,
Ni šī miegu izgulēt.
476 [Vecpiebalgas C].

45838.

Slinki puiši tāļu jāja
Pie bajāra meitiņām;
Ko līdzēja tāļu jāt -
Snauž pirmā vakarā.
197 [Krotes Lp].

45839.

Tāļu ņēmu līgaviņu
Pa ļautiņu teikumiem;
Ko līdz tāļais ņēmumiņš:
Snauž pirmāja vakarā.
Nu mitotu, kad varētu,
Ar ciemiņu meitiņām.
453 [Vadakstes Jg].

d. Tauta meita pati nākusi, pati dzinusies pēc vīra

21986.

Ak tu Dievs, laba laime,
Pate nāca tautu meita,
Nelocīju kumeliņa,
Netērēju sudrabiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

21987.

Ai tu tautu netiklīte,
Kam tu pati vēsti nesi?
Mans bāliņš atstājās,
Nosegloja kumeliņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

21988.

Dziedi, raudi, tautu meita,
Tava pašas vaina bija:
Kur es aru, kur ecēju,
Tur tu dzini ganīdama.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

- 285 -

1. Dziedi, raudi, tautu meita,
Tavas pašas vaina bija:
Kur es aru, kur ecēju,
Tur tu dzini ganīdama;
Kur es zirgus ēdināju,
Tur tu govis guldināji;
Kur es kāru cepurīti,
Tur tu kāri vainadziņu.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

2. Dziedi, raudi, tautu meita,
Tavas pašas vaina bija:
Kur es aru, kur ecēju,
Tur tu dzini ganīdama;
Tur tu dzini ganīdama,
Raibus cimdus adīdama;
Raibus cimdus adīdama,
Vilnainītes rakstīdama.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

3. Pate vīli, tautu meita,
Manu baltu bāluliņu:
Par upīti sieru meti,
Balt' akmini dāvādama.
Pate vīli, tautu meita,
Manu baltu bāluliņu:
Kur tas ara, kur ecēja,
Tur tu dzini ganīdama.
Pate vīli, tautu meita,
Manu baltu bāluliņu:
Kur tas zirgus ēdināja,
Tur tu lopus guldināji.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

4. Tautu dēls, tautu dēls,
Tava vaina, tava vaina:
Kur es gāju ganīdama,
Tur tu nāci strēlodams.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

21989.

Dubļota, mālota
Tā tautu meita:
Caur zemi līdusi
Pie mana brāļa.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

21990.

Ekur laime bāliņam,
Pate nāk tautu meita.
- Māsiņ manu žēlīgo,
Ne jau lieta pate nāca!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

1. Tev, bāliņi, laba laime,
Pati nāca tautu meita.
- Māsiņ mana žēlīgā,
Ne jel laba pati nāca!
121 [Gulbenē (Md)].

21991.

Kas mūsu bāliņu
Iekaitināja?
Anniņas saldie
Āboliņi.
Cik gāja talkā,
Tik nesa līdz:
Še tev, Jānīti,
Saldais ābols!
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

21992.

Ko liedzies, tautu meita,
Ko tik daudzi zvērējies?
Kam tu pate ziņu devi
Tam manami bāliņam?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

21993.

Māte savu meitu sēja
Treju grožu galiņā;
Kad ierauga mūs' bāliņu,
Visus trejus pušu rāva.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

21994.

Nāburgami pagalmā
Trīs pelēki akmentiņi;
Tos bi Līze nosēdējse.
Uz Ādamu gaidīdama.
"Ādamiņ Ādamiņ,
Vai ņems' sievu šoruden?
Ja ņems' sievu šoruden,
Es grib' tava sieva būt."
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

21995.

Ne bāliņš sievas ņemtu,
Ne būt' kāzu šoruden,
Kaut tā tautu melnacīte
Trīs grāmatas nestellējsi.
Viena nāca rītā agri,
Otra nāca pusdienā,
Trešā nāca vakarā:
Brauc, Jānīti, pakaļā!
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Mans bāliņis nepaņemtu
Tik netiklas līgaviņas,
Kam Babiņa nestellētu
Trīs grāmatas nedēļā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 286 -

21996.

Ne uz viena neraudāju,
Kā uz sava straujumiņa;
Neviens mani neiedotu,
Kad es pate negājuse.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

21997.

Ne uz viena neraudāju,
Kā uz sava straujumiņa:
Redz' tautieti dajājam,
Pat' tecēju vārtu vērt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

21998.

Neraudi, Marīte,
Tava paša vaina,
Kam vīli Jurīti
Pie [Aiz] legzdu krūma:
Še labi riekstiņi,
Še labas odziņas,
Še labs lievenis
Launagu turēt.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Kā raud Maže?
Tava vaina bij,
Kam vīli Ancīt'
Pie lazda krūmiņ'?
Še nāc, Ancīt,
Še saldi rieksti,
Še laba kūliņa
Vālāties.
110 [Cēsīs].

21999.

Necerēju šoruden
Brālīšam kāzas dzērt.
Attecēja tautu meita,
Šautriem suņus mētādama.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

22000.

Necerēju šorudeni
Brālīšam sievas vest;
Pate māte vēsti sūta,
Nevar meitu savaldīt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Jau bij mans brāleliņš
Kumeliņu noseglojis,
Pate māte ziņu deva,
Nevar meitas noturēt.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

2. Negribēja mans brālītis
Šorudeni sievu ņemt;
Pate māte vēstis sūta,
Nevar meitu novaļot,
Trejas ķēdes saraustīja
Tai pašā rudenī.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

3. Strēlis ziņu pasūtīja,
Nevar meitu novaldīt
Ne stangās iestangātu,
Ne Ķēdēs pieķēdētu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

22001.

Piemet tautas bārdamies,
Ka es pate dāvājsēs.
Kuŗi vēji viesuliņi
Jūsu durvis virināja!
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

22002.

Raudi, raudi, tautu meita,
Tavas pašas vaine bij:
Pie baznīcas roku devi,
Krogā siera gabaliņu.
224 [Kabilē (Kld)].

22003.

Sak' tiešām, tautu meita,
Kur pievīli man' bāliņu?
- Pie baznīcas roku devu,
Krogā siera gabaliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Gan zināju, tautu meita,
Kā pievīli bāleliņu:
Par upīti sieru sviedi,
Balt' akmini dēvēdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

22004.

Sak', tautieti, vienu vārdu,
Vai es gāju pie tevim?
Tu atjāji pie manim
Ābolainu kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

22005.

Steigusēs tautu meita
Uz to manu bāleliņu:
Pus aitiņas nocirpusi,
Palaidusi tīrumā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 121 [Gulbenē (Md)].

22006.

Svila, svila tautu meita,
Nosvilušu vainadziņu:
Caur uguni dzinusēs
Pēc tā mana bāleliņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 287 -

22007.

Taut' meit' nezinē,
Kā piekrāp' man' bāliņ':
Pin' vīz's, ieskē gāl', -
Tā piekrāp' man' bāliņ'.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

22008.

Trīs gadiņi tā Anniņa
Strupus brunčus šūdināja:
Ka var lēkt siekstu siekstas,
Paķaļ Jāņam dzīdamies.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

22009.

Trīs vasaras mella aita
Skraida, asti pacēluse;
Tā skraidīja tautu meita
Pēc tā mana bāleliņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

22010.

Cielaviņa mātes meita
Tiltā kāju nolauzuse;
Kaut ar galvu nolauzuse
Aiz tā liela straujumiņa!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

22011.

Cīkstēt cīkst brieža āda,
Ziemelī(?) ģērējama;
Tā cīkstēja tautu meita
Pēc tā mana bāleliņa.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

45840.

Ko liedzies, tautu meita,
Tavas pašas vaina bij(a)!
Tu jau pate ziņu laida [pati ziņu laidi],
Lai nāk manis bāleliņš.
224 [Lielvārdes Rg].

45841.

Ko steidzies, Julīte,
Pie tā mana brāļa?
Tu atstāji ganīklī
Puscirptu auneli.
197 [Krotes Lp].

45842.

Negribēja mans brālītis
Šorudeni sievu jemte;
Tautu meita attecēja
Gar upmalu strūbādama;
Gar upmalu strūbādama,
Kā gosniņa nīdēdama.
129 [Gudenieku Azp].

1. Mans brālītis negribēj(a)
Šoruden sievu jemt;
Tautu meita attecēj(a),
Gar upmalu strūgādam'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

45843.

Pate pate tautu meita
Brālītim taisījās,
Neņem, mani bāleliņi,
Ne labāja pate nāca,
Sliņķe, gorķe pate nāca,
Kas darbiņu nemācēja.
21 [Apriķu Azp].

45844.

Pati nāca tautu meita,
Šautrām suņus mētādama.
Neņemiet, bāleliņi,
Ne labā pate nāca;
Slinka, gorķe pate nāca,
Labumiņu meklēdama.
245 [Lutriņu Kld].

45845.

Rieksti rieksti, ogas ogas
Mana brāļa lauku malā.
Tur atnāca tautu meita,
Ogodama, riekstodama.
15 [Alūksnes Vlk].

45846.

Sen jau bija tā meitiņa
Pie pui(sī)ša steigusēs:
Pus' lakata apvīlēta,
Otra puse nevīlēta.
605 [Skolas].

45847.

Sacījāsi myus' bruoliņš
Šūgod kuozu naturēt;
Paša muote ziņu devja:
Nevar meitas nūturēt.
143 [Jāsmuižas D].

e. Tauta metia izpaļāta, izbrāķēta

22012.

Ai brālīti, ai brālīti,
Nu tev slikti gadījās!
Tu dabūji to meitiņu,
Kas citam nederēja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 288 -

1. Vai brālīti, vai brālīti,
Nu tev slikti gadījās:
Tu pacēli to kociņu,
Ko ļautiņi pāri kāpa;
Tu paņēmi to meitiņu,
Ko ļautiņi niecināja.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

22013.

Atved mūsu bāliņam
Saskalotas samazdziņas;
Mālu muižas sulainīši
Krējumiņu noēduši.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Mēs savam bāliņam
Sulas vien atvedām;
Tie Vestienas junkuriņi
Krējumiņu nokraistījši.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

22014.

Es nevestu kundziņam
Izecētas ecēšiņas;
Nu atveda brālīšam
Izbrāķētu līgaviņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Izecētu ecēšiņu
Atstāj druvas maliņā;
Izbrāķētu mātes meitu
Atved mūsu bāliņam.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

22015.

Es noplūcu to puķīti,
Ko ziemelis plucināja;
Es pārvedu to meitiņu,
Ko nelietis nicināja.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

22016.

Es pacēlu to kociņu,
Kur ļautiņi pāri kāpa;
Es paņēmu to meitiņu,
Ko ļautiņi niecināja.
332 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22017.

Es vīzīti nosapinu
No tām lūku nodarām;
Es noņēmu līgaviņu
No tām ļaužu izpaļām.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

22018.

Es citkārt(i), jauns būdams,
Meitas laidu [laižu] vējiņā;
Man pašam gadījās
Astagaļa līgaviņa.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)],
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kad es biju jauna meita,
Vējā puišus izvētīju;
Man pašai gadījās
Ašķugalu arājiņš.
1311 [Apē (Vlk)].

2. Kad es biju jauns puisītis,
Meitas laidu vējiņā;
Man pašami gadījās
Vējā laista līgaviņa.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

22019.

Gāja meitas brāķēdams,
Kā lāc's auzas braucīdams;
Pašam meitu brāķeŗam
Izbrāķēta līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

22020.

Izdegā baļķi cirtu,
To ieliku pamatā;
Izvainota mātes meita
Top labā vietiņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

22021.

Kalpiem auga, atraišiem
Mūsu ļaužu mātes meitas;
Noņem mūsu tēva dēli
Citu kungu izpaļiņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

22022.

Ļaudis manu līgaviņu
Šādu tādu nicināja.
Apraugāt savu kuŗš,
Tad ir manu nicināt!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

22023.

Ļaudis manu līgaviņu
Šādu tādu nicināja.
Lai ļaudīm šāda tāda,
Man pašam gana laba.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

22024.

Piestā grūsta tautu meita,
Ašu sietu izsijāta.
Grūž mucā, ved uz Rīgu
Zaldātiem pulvērī.
226 [Kandavā (Tl)].

- 289 -

22025.

Peļamais tēva dēls,
Peļamā mātes meita, -
Vai Laimiņa sasaukuse,
Kalniņā stāvēdama?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

22026.

Redz', brālīti, kā tev gāja,
Kad tu mani neklausīji:
Tu paņēmi to meitiņu,
Citu puišu izbrākātu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

22027.

Redz kā daiļi noziedēja
Salda koka ābelīte;
Redz kā mīļi sadzīvoja
Niecināma mātes meita,
Niecināma mātes meita
Bargajās tautiņās.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

22028.

Redz kur koši noziedēja
Vēja lauzta ābelīte;
Redz kur godu sagaidīja
Izvainota mātes meita!
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

1. Redz kā koši noziedēja
Vēja lauzta ābelīte;
Redz kā koši tautas veda
Vainojamu mātes meitu!
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

22029.

Saveriet nu, ļautiņu,
Savas mēles diedziņā:
Nu Laimiņa godā cēla
Peļamo dzeltānīti.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nu, ļautiņi, saveriet
Savas mēles diedziņā:
Nu Laimiņa izgodāja
Peļamo dzeltānīti.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2. Nu, ļautiņi, valodiņas
Pakariet vadzītī:
Nu Laimiņa lietā lika
Manu mazu augumiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

22030.

Sēdi, sēdi, piena baļļa,
Pie tā mana bāleliņa!
Jau pirmie precenieki
Krējumiņu noēduši.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

22031.

Tautiets mani izvaināja
Līdz pat kāju galiņam.
Kur tu savas aces liksi,
Nu es tava līgaviņa?
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

22032.

Tautu dēls lielījās
Ņemt dižanu mātes meitu.
Izvētītas meklējās,
Izlaitīta gadījās.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

22033.

Visas lūku nodariņas
Vij' kumeļa pavadā;
Visu ļaužu peļamo
Ved' savam(i) bāliņam.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Visas lūku nodariņas
Mana zirga pavadā;
Visu ļaužu peļamā
Kļuva mana līgaviņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

45848.

Es jau beju to izpalta,
Ko iz sīta izsejāta;
Tuodas toutas man pieņēma,
Kuodam [Kuodas] dažam žāl palika.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

45849.

Es pajēmu ļaudaviņu,
Vysu ļaužu nūpaltū,
Taida muna peļamuo,
Kai nu ļaužu teicamuos.
35 [Baltinavas Abr].

45850.

Kur likšu, kur likšu
Piltenes žīdus?
Mūs brālis pārveda
Piltenes vaisli.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 290 -

45851.

Līku liepiņu nogriezu,
Taisnu lūciņu noplēsu;
Izpaļotu meitu ņēmu,
Gudru ļaužu padom(iņ)u.
241 [Lubānas Md].

45852.

Nekūpēja brāļa pierte,
Nu kūpēs brāļa pierte:
Nu pārveda brālīšam
Neveselu līgaviņ'.
160 [Jūŗkalnes (Pilsbergas) Azp].

45853.

Nūzapyna man veizīte
Vusu lyuku nūdariņu;
Pasaņēma leigaviņa
Vusu ļoužu nūpaļiņa.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

45854.

Patim lopsu šuovējam
Navā lopsu kažuceņa;
Patim meitu bruokeram
Navā lobys ļaudaveņis.
579 [Viļāni Rz apr.].

45855.

Sakāt nu divi reizes:
Brāļam sieva šķiebusies;
Izveicīgas lūkojās,
Izlaitīta gadījās.
115 [Galgauskas Md].

1. Sakarmen