SākumlapaIevadsSatursLapasMeklētSaites
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu

p) Vedēji ar līgavu ceļā

1) Vedēju dziesmas

18382.

Apstājās kumeliņš,
Pretim kalnu tecēdams;
Kā lopam neapstāt,
Tāda baļļa vezumā.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

18383.

Bērīts manis kumeliņis,
Mārša mana vedamā;
Raugās bēris atpakaļ,
Vai ir mārša kamanās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Bērīts mans kumeliņš,
Grieta mana līgaviņa.
Tec, bērīti, atskaties,
Vai ir Grieta kamanāš!
Ja ir Grieta kamanās,
Tec, galviņu grozīdams;
Ja nav Grietas kamanās,
Sities ceļa maliņā!
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18384.

Bērīts manis kumelinis
Zemajām kājiņām;
Raudāj' mana līgaviņa,
Dziļ' upīti piejādama.
190 [Kuldīā].

18385.

Brāļam braucu sievas vesti
Ar tām ziedu kamanām;
Lēni laižu no kalniņa,
Ka ziediņi nenobira.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 56 -

18386.

Brāļam braucu sievas vest,
Lācīt' jūdzu kamanās.
Tek lācītis sprauslādams:
Svina piesta kamanās!
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

18387.

Brāļam braucu vedībās,
Lāci jūdzu kamanās.
Lācīšam plata ķepa,
Māršai galva nesukāta.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Brāļam gāju vedējosi,
Lāci jūdzu kamanās.
Tek lācītis šņaukādamis:
Māršai galva nesukāta.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18388.

Brāliņam sievu vežu,
Man pašam mīlējās.
Augs man mieži līdumā,
Jemš' es pats līgaviņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

18389.

Bāliņam sievu vedu,
Man pašam iemīlēja.
Dievs dod miežu vasariņu,
Citu vešu bāliņam.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

18390.

Bāliņam sievu vežu,
Man pašam mīlējās.
Vai būs dot bāliņam,
Vai pašam paturēt?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

18391.

Brālīšam sievu vedu,
Man pašami pamīlēja.
Lūko citu, bāleniņ,
Vēl bij gaŗa vasariņa!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

18392.

Es savam bāliņam
Par upīti sievu vedu,
Lai palika upītē
Visas ļaužu valodiņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

183921.

Griežiet ceļu, griežiet ceļu!
Es jums ceļu negriezīšu,
Ko satikšu celiņā,
To samīšu kājiņām.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

18393.

Grūti pūta kumeliņš,
Meitu nesa mugurā;
Labāk nestu kaŗavīru
Ar visām bruņiņām.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

18394.

Irbe tupa ceļmalāji,
Baida manu kumeliņu.
Tu, irbīte, nezināji,
Cik maksāja kumeliņš,
Cik maksāja kumeliņiš,
Cik tā pati jājējiņa:
Pieci simti sešdesmit
Maksā manis kumeliņš,
Seši simti piecdesmit
Maksā pati jājējiņa.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

18395.

Kālab brāļa kumeliņš
Tecēj' galvu grozīdams?
Kā galviņu lai negroza,
Sīva mārša mugurā!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

18396.

Kālab manis kumeliņš
Tek pa ceļu sprausļodams?
Netikuse tautu meita
Sēd manās kamanās.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Kālab manis kumeliņis
Tek pa ceļu sprauslādams?
Sapelējse tautu meita
Sēd manās kamanās.
190 [Kuldīā].

18397.

Kāpēc mans kumeliņš
Tek pa ceļu šņaukādams?
Apsvilusi tautu meita
Sēd manās kamanās.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Aiz ko mani kumeliņi
Ceļu tek sprauslēdami?
Tautu meita apsvilusi,
Ceplī rotu kaltēdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 57 -

2. Kādēļ mans kumeliņš
Atpakaļ rēgājās?
Es atradu tautu meitu
Ceplī rotu kaltējot.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

3. Teci, manis kumelīnis,
Kā lācītis šņaukādamis;
Tautu meita mugurā
Nosvilušu villainīti.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

18398.

Kas tai tautu malnac'ei
Komonuos nas'ēd'ēt?
Komonuos sādādama,
Grūžus vīn kustynuoja.
426 [Sakstagala pag. Rz].

18399.

Ļaudis nāca skatīties,
Ko es vedu vezumā.
Pinkaino kazu vedu
Skarainam āzīšam.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

18400.

Mele mele tautu meita,
Saka bēri netekot.
Es nolauzu bērza rīksti,
Bērīts rikšus darināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

18401.

Nepiedevu bērīšam,
Kamēr dzīvs dzīvodams,
Kam tas manu līgaviņu
Dūkstītē apmērcēja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18402.

Pagaidiet, ceļavīri,
Man notika nelaimīte:
Man nokrita tautu meita
No labā kumeliņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Man notika nelaimīte,
Saulītei laižoties:
Man nokrita līgaviņa
No rožota kumeliņa.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

18403.

Saulīt' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimīte:
Man pārtrūka kumeļam
Zaļa zīda pavadiņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18404.

Šķiŗaties, ievas pūļi,
Cauri brauca vedējiņi!
Sudraboti kumeliņi,
Zelta pate vedamā.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

18405.

Šķiŗatiesi, gaŗi meži,
Lai es varu cauri braukt:
Kankaraina man māršiņa,
Pinkuļaini kumeliņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18406.

Zirgs zirgā, loks lokā
Pa lielaju tīrumiņu:
Tās meitiņas vedējiņi,
Kuŗ' tautiņas nicināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

18407.

Sniegi vēji putināja
Ap to manu kumeliņu;
Kas kait tautu melnacei
Kamanās(i) nesēdēt!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)],
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18408.

Sniegi vēji putināja,
Līgaviņa kamanās.
Vilku svārkus no muguras,
Sedžu savu līgaviņu.
18 (Kliģenē).

1. Sniedziņš sniga, putināja,
Līgaviņa kamanās.
Vilku svārkus no muguras,
Sedzu savu līgaviņu.
Dārgi mani svārki bija,
Vēl dārgāka līgaviņa:
Maksā svārki pieci simti,
Līgaviņa seši simti.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

18409.

Spīdi gaišis, mēnestiņis,
Nakti vežu līgaviņu,
Lai celiņa nezināja
Atpakaļa brālīšos.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

18410.

Tec, bērīt, pa celiņu,
Augsti kājas cilādams:
Tautu meita kamanās
Sarkan' rožu vainadziņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

- 58 -

18411.

Teci gaiši, mēnesnīca,
Nakti vežu līgaviņu;
Dienu vesti nepatapu,
Kungi dzina dzenamo.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1. Spīdi gaiši, mēnestiņi,
Nakti vedu līgaviņu;
Dienu vestu vaļas nav,
Kungi sūta druviņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Teci gaiši, mēnestiņ,
Naktī vedu līgaviņu;
Dienu vesti nepatapu,
Dienu kungi kaŗā sūta.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

184111.

Tec pa ceļu, kumeliņi,
Netrīcini kamaniņas:
Jauna mana līgaviņa,
Drīz ceļā baidījās.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

18412.

Tec pa ceļu, kumeliņi,
Sper ābolu ceļmalā,
Kam tas auga uz celiņa,
Lai aug ceļa maliņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18413.

Tecēj' manis kumeliņis,
Sniega pīti mētādams;
Tā nebija sniega pīte,
Tā bij brāļa līgaviņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

18414.

Teci, teci, kumeliņ,
Ceļa malu rakstīdams:
Rakstītāja tautu meita
Sēd tavā mugurā.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

18415.

Teci viegli, kumeliņi,
Netricini kamaniņas:
Akminaiņa ceļa mala,
Man zīļota līgaviņa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

18416.

Teci viegli, kumeliņ,
Netrīcini kamaniņas:
Sudrabotas kamaniņas,
Apzeltīta vedamā.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

18417.

Teci viegli, kumeliņ,
Netricini kamaniņu:
Vizuļaina tautu meita
Sēd bāliņa kamanās.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

18418.

Vedu, vedu vedekliņu,
Viju asu pātadziņu;
Neklausīs vedekliņa,
Klausīs asa pātadziņa.
121 [Gulbenē (Md)].

2) Dziesmas no līgavas puses

18419.

Ar dūrīti es nositu
Tautu dēla kumeliņu,
Kam tas daiļi netecēja,
Kam galviņu negrozīja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

18420.

Ar dūrīti es nositu
Tautu dēla kumeliņu,
Kam tas manus ielociņus
Dūkstiņā apmērcēja.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Vilki, vārnas lai apēda
Tautu dēla kumeliņu,
Kam tas manas villainītes
Rāviņā samērcēja.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

2. Vilki, velni lai apēda
Manu dailu kumeliņu,
Kam tas manu līgaviņu
Rāvienā slapināja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

18421.

Ar dūrīti nositīšu
Tautu dēla kumeliņu,
Kam tas stāvu man slējās,
Pret kalniņu tecēdams.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 59 -

18422.

Atskaties nu, māsiņa,
Nu celiņa galiņā:
Nava tālu tā vietiņa,
Kur paliksi mūžiņam.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

18423.

Braucat lēni, vedējiņi [precinieki],
Ziedu manu nekaisāt!
Man aizgāja trīs dieniņas,
Viena zieda meklējot.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

18424.

Būt' es to zinājuse,
Kuŗu ceļu mani ved,
Es būt' to nosējuse
Ar rozēm, magonēm.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

18425.

Drīzi braucu smalku birzi
Tautu jūgtu kumeliņu;
Atsavēru atpakaļ,
Gauži raud māmuliņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

18426.

Es tautieša kumeliņu
Caur ābeļu bierzi braucu,
Lai tam krita baltas putas
Kā ābeļu balti ziedi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

18427.

Es to tautu kumeliņu
Caur ābeļu birzi braucu;
Ābelēm sīki zari,
Plosa tautu kumeliņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā].

1. Tautas mani žēl darīja,
Es tautāmi vēl žēlāk:
Es to tautu kumeliņu
Caur ābeļu birzi dzinu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18428.

Jaunākam bāliņam,
Tam bij manis vairāk žēl:
Sēž pie manis kamanās,
Slauka gaužas asariņas.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

18429.

Maza biju, sīka biju,
Bet jau liela nebēdniece:
Trenču tautu kumeliņu
Pār ābeļu līdumiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

18430.

Nava lāga ormanītis,
Ormanīša kumeliņi:
Snauzdams veda mūs' māsiņu
Pašā tautu sētiņā.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18431.

Nobrikstēja vaŗa tiltis,
Man vienai pārejot:
Bij manāi vaiņagāi
Trīs graudiņi dimantiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18432.

Pār upīti mani veda,
Saka melnu vainadziņu.
Man nebija tās vaļiņas
Vainadziņa balināt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

18433.

Priede priede, egle egle,
Mēs ienaidu turēsim:
Tautas mani cauri veda,
Tu piebēri vaiņadzīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

18434.

Sakās tautas manu kroni
Caur ābeļa birzi nest;
Es to tautu kumeliņu
Caur dadžiemi tecināju.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

18435.

Sakur guni, bāleliņi,
Sav' āriņu maliņā!
Sveši ļaudis sakūruši,
Nelaiž mani sildīties.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

18436.

Sala man rokas kājas
Svešu ļaužu kamanās.
Būt' man bijsi mātes dota
Laba silta villānīte!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

18437.

Sala man rokas kājas
Svešu ļaužu kamanās.
Laižat man pašai vaļu,
Lai es teku kājiņām!
121 [Gulbenē (Md)].

- 60 -

18438.

Sala man rokas kājas
Svešu ļaužu kamanās;
Man pašai gana silti
Ar māmiņas vilnainīti.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

18439.

Skuju skuju mans celiņš,
Skuju manas villānītes.
Pa skujiņu birumiņu
Pakaļ nāca bāleliņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18440.

Sudrabots gailīts dzied
Baltdābola kalniņā;
Pūš vējiņš, ved tautiņas,
Nepatapu klausīties.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

18441.

Tautas mani pāri veda
Par purviem, par peklēm,
Lai es ceļa neattapu
Pie māmiņas sērst atnākt.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

18442.

Tīšām tautas man darīja,
Es tautām atdarīju:
Es tīšām nosviedroju
Lielas naudas kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

18443.

Tīšām tautas man darīja,
Es tīšām atdarīju:
Trencu tautu kumeliņu
Caur ābeļu līdumiņu.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

18444.

Turu tautu kumeliņu
Ar abām rociņām,
Lai ceļā kavējās,
Lai panāca bāleliņi.
24 [Lēdurgas draudzē].

18445.

Vilki lāči lai apēd
Tautām sirmu kumeliņu,
Kam viņš tek sīkus soļus,
Putin' manas villainītes.
391 [Skultē (Skultes pag. Rg)].

18446.

Celiņā man sažēl,
Mātei roku neatdev';
Kad gulēju šūpulī,
Tad māmiņai roku sniedžu.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

1. Celiņā iegādāju
Mātei rokas nedevuse;
Kā rociņu tad pasniedžu,
Kad gulēju šūpolī.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3) Līgava met ziedus upēs, uz krustceļiem u. c.

18447.

Es tev saku, pried' ar egli,
Neaudz ceļa maliņā:
Man pietrūka zaļa zīda,
Ko ap tevi tecināt.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

18448.

Pār Ventiņu mani veda, -
Ko Ventai ziedu devu?
Plostam devu raibus cimdus,
Ventai vaŗa gredzentiņu.
216 [Ventspilī].

1. Par Ventīti mani veda, -
Ko es Venti ziedināju?
Plokstē sviedu cimdu pāri,
Īrējam linu kreklu.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Par Ventiņu mani veda, -
Ko Ventiņu ziedināju?
Plostam liku cimdu pāri,
Laivai vaŗa gredzentiņu,
Pašā Ventas dibinā
Mazu, strupu adatiņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

18449.

Strauji tek tā upīte,
Redzēj' mani atvedam;
Turat, brāļi, kumeliņus,
Lai upei ziedu metu!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

4) Ciema ļaudis, kuŗu mājām jābrauc gaŗām, aiztur vedējus un apdzied līgavu

18450.

Iesim, meitas, skatīties,
Kur zvejnieka meitu ved:
Siļķu rinda, mencu rinda,
Lašu rinda pakaļ tek.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 61 -

18451.

Es cerēju, brūti veda, -
Līķi veda, līķi veda:
Sirmi zirgi, kalti rati,
Noskumuši bāleniņi.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

18452.

Gauši gauši tautas jāja
Par to tēva tīrelīti.
Vai ved zeltu, vai sudrabu,
Vai slinkaju tautu meitu?
224 [Kabilē (Kld)].

18453.

Griežat ceļu, rūmējat,
Dravenieka meitu ved.
Kristim kalts pūra vāks,
Simts telīšu pakaļā.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

18454.

Grieziet ceļu, rūmējiet,
Liela vēja vētra krāc.
Tā nebija vēja vētra,
Tie bāliņu kumeliņi.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

18455.

Grīzit c'eļu, grīzit c'eļu,
Atbrauc koļva ļaudaveņa;
Pylnu c'eļu lūpu dzein'a,
Poša malna kuo vabal'e.
409 [Līksnas pag. D].

18456.

Griežat ceļu, griežat ceļu,
Lepna vīra sieva brauc,
Trim kājām kumeliņš,
Viena sliece kamanām.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Liela vīra dēli brauc,
Trim kājām kumeliņš,
Vienu slieci kamaniņas.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

2. Vai tas bij tev, māsiņ,
Teicamais arājiņš?
Vienu slieci kamaniņas,
Trim kājām kumeliņš.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

18457.

Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Mežakunga meitu ved,
Putna spalvu villainīte,
Zaķa cimdi rociņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

18458.

Grieziet ceļu, rūmējiet,
Grezna vīra sieva brauc,
Pilnas krūtis sudrabiņa,
Pilni pirksti gredzentiņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

18459.

Kājām tautas tecināja
Bagāto brāļu māsu;
Ko tie vēl nedarītu
Man, nabaga bārītei!
24 [Lēdurgas draudzē].

18460.

Kalnā kāpu raudzīties,
Kur bajāru meitu veda.
Tāpat tai divi zirgi,
Kā man bija, bārenei.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

18461.

Kalnāi kāpu skatīties,
Kur bajāra meitu veda,
Kur bajāra meitu veda
Dzelteniem kumeļiem.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

18462.

Kalnā kāpu skatīties,
Kur bajāra meitu ved.
Tādas pat villainītes
Kā nabaga sērdienei.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Kalnā kāpu skatīties,
Kur bajāru meitu ved,
Vai bij zīda svārki ģērbti,
Vai sudraba sakta segta.
Nebij zīda svārki ģērbti,
Nei sudraba sakta segta:
Tādi paši strīpainīši
Kā nabaga sērdienei.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

2. Tautas veda mātes meitu,
Es tecēju raudzīties:
Tādas pašas villainītes
Kā ir man, bārenei.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 62 -

18463.

Kungi brauc, zirgi zviedz,
Nelaulātu mārgu ved,
Nelaulātu mārgu ved
Ar vijoļu vaiņadziņ'.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18464.

Kupla liepa ceļu tek
Ar visiem zariņiem;
Kur satika ozoliņu,
Tur naksniņu pārgulēja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18465.

Kurp iedamas, lēnas tautas,
Kam vezdamas līgaviņu?
- Lēnu meitiņ' i vedam
Lēnajam dēliņam.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

18466.

Mežasarga meitu veda,
Kas tai gāja panākstos?
Priežu rinda, egļu rinda,
No pakaļas peku rinda.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Skatātiesi nu, ļautiņi,
Mežasargi sievu veda:
Priedes, egles, peku kāti,
Visi jāja panākstos.
224 [Kabilē (Kld)].

18467.

Mažasarga meitu veda,
Platas bija villainītes:
Dažu labu villas sauju
Par cirīti dabūjuse,
Par cirīti dabūjuse,
Noauduse villainītes.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

18468.

Nākat, ļaudis, lūkoties,
Kā brauc brāļi vedējos:
Smiltis nāca kūpēdamas,
Kumeliņi dancodami.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18469.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kā ved tautas mātes meitu:
Pliki kaili kumeliņi,
Bez ieloku villainītes.
Nākat, ļaudis, skatīties,
Kā ved tautas bārenīti:
Drebēt dreb kumeliņi,
Zelta puški karājās.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

18470.

No tālienes es pazinu,
Kur bajāri brūti veda:
Ābolaiņi kumeliņi,
Zīda puškas zemi slauka.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

18471.

No tālienes es pazinu,
Kur zvejnieki brūti veda:
Reņģu ķidu vaiņadziņš,
Mušu dancis pakaļā.
1253 [Kroņa laicenē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ruku ruku, rāvu rāvu(?),
Kur Lejnieka meitu ved:
Siļķu rinda, mencu rinda,
Mušu rinda pakaļāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18472.

No tālienes es pazinu
Mežasarga līgaviņu:
Strupu īsu lindruciņu,
Sēņu kule mugurā.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

18473.

Šķiŗat ceļu, rūmījat,
Dravenieka meitu ved [veda]:
Vaska kurpes kājiņā,
Dzelonīšu vaiņadziņš.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Dravenieka meiiu veda
Bajāriņa dēliņam;
Bišu spārnu villainītes,
Vasku ripas rociņā.
224 [Kabilē (Kld)].

2. Laiku laiku ceļu griezu,
Dravenieka tēviņš brauca,
Vaŗa cimdi rociņā,
Sudrabiņa mētelīts.
Laiku laiku ceļu griezu,
Dravenieka sieva brauca,
Bites spārnu villānīte,
Vasku kurpes kājiņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

18474.

Šķiŗatiesi, sīki krūmi,
Lai es redzu vedamo,
Vai bij pate sudrabota,
Vai zeltīti vedējiņi.
Gan bij pate sudrabota,
Gan zeltīti vedējiņi.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)], 395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 63 -

18475.

Tādi suņi vedējiņi,
Tāda kuņa vedamā:
Ganiņš gana ceļmalā,
Tam nedeva kukuliņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

18476.

Tilti rīb, pieši skan,
Kalējiņa meitu ved;
Pate melna kā vabule,
Dzelziem kalti kumeliņi.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

Satura rādītājs |Skati visu grāmatu