SākumlapaIevadsSatursLapasMeklētSaites
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu

l) Līgavas izvadīšana no tēva mājām

1) Ardievas, no istabas izejot

17800.

Vai jel, mana mīļa māsa,
Ko jel tava sirde saka?
Tēvs dedzina vaska sveci,
Nu ies tevi pavadīt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

17801.

Ar Dieviņu, mana laime!
Nu es iešu tautiņās;
Nu es mīšu vaska plānu,
Glāzu durvis virināšu.
188 [(?)].

17802.

Ar Dieviņu nu, māsiņas,
Gana labi dzīvojām;
Jau zemīte līcin līka,
Kājas mirka asarās.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

- 5 -

17803.

Ar Dieviņu nu palieci,
Mana veca dzīvošana!
Dod, Dieviņ, pie tautieša
Man mīlīgu dzīvošanu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17804.

Ar Dieviņu paliekat,
Ar godiņu dzīvojat!
Neliekat novārtē
Manu vecu māmuliņu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

17805.

Ar Dieviņu palieciet,
Māršas, mani bāleliņi,
Nele rītu es atiešu
Jūsu durvju virināt!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17806.

Ar Dieviņu šī pusīte,
Mierā ļaužu valodiņas!
Es aiziešu, naidiniece,
Cita kunga tiesiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17807.

Ar Dieviņu, tēvs māmiņa,
Labu nakti, bālenīti!
Man jāiet tautiņās
Par Laimiņas laidumiņ'.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17808.

Ar Dieviņu, sīki kārkli,
Vairs es jūsu nelocīšu!
Ar Dieviņu, tēvs māmiņa,
Vairs es jūsu neredzēšu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

17809.

Ar Dievu, ar Dievu,
Ar mīļu Dievu!
Es ar ar Dievu
Pakaļ iešu.
Dod roku, māmiņ,
Pēdēju reiz',
Lai birst manas gaužas asaras
Virs tavām rociņām!
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

17810.

Ar Dīvu, ar Dīvu,
Dīvoju ļaudis;
Dīvi jeusu prīškā,
Dīvs pakaļā.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

17811.

Ar Dievu, tētiņš,
Ar Dievu, māmiņa,
Ar Dievu, mazie
Īstie brālīši,
Ar Dievu, mazās
Īstās māsiņas!
Atbrauca tautietis
Ar jumta ratiem,
Sēdēšu ratos
Dziedādama.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

17812.

Ar Dievu, tēvs,
Ar, māmulīte!
Doš' tautu dēliņam
Labvakariņu.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ar Dieviņu paliekat,
Mans tēviņis, māmuliņa!
Nu es došu šovakari
Tautām labu vakariņu.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

17813.

Atstāj, dūmaļ(?),
Ej, mās', laukā!
Ņemat ņemdam',
Vedat vezdam'!
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

17814.

Atveŗati man vārtiņus,
Ir istabas durutiņas,
Neba rītu es atiešu
Jūsu durvju virināt!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17815.

Ej, māsiņ, brauc, māsiņ,
Atgriezies atpakaļ:
Vēl māmiņa apsolīja
Šodien dot launadziņu.
40-1 (Lapmežciemā).

17816.

Ej, muoseņ, tauteņos,
Jem lazdeņu rūceņuos:
Cyti kūki blēņus tur',
Lozda blēņu neturā.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 6 -

17817.

Iziedama tu, māsiņa,
Še atstāj trīs darbiņus:
Atstāj savu slinkumiņu,
Savu dižu niknumiņu,
Atstāj savu lielu miegu
Pie māmiņas aizkrāsnē.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

17818.

Lādēt dreiži, naraud gauži,
Nakavejs sveši ļauži;
Jau zirdzeņi sasadluot,
Pī vuorteņu sadzenuot.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

17819.

Māte meitas noraudāja,
Ceplī galvu iebāzusi;
Meit' ardievu pasacīja,
Pa durvīm iziedama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

17820.

Nāc ārā, man' māršiņa,
Bij man tevis lūgtin lūgt?
Bij manam bāliņam
Pēc tevim gaidīties?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17821.

Nāc, māsiņa, vadi mani,
Lai nevada māmuliņa:
Māmuliņa vadīdama
Gauži mani raudināja.
1311 [Apē (Vlk)].

17822.

Nu ar Dievu, bāleliņi,
Vairs pie jums nedzīvošu;
Aiz vārtiem mans celiņš,
Sagrožoti kumeliņi.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

17823.

Nu ar Dievu, labi ļaudis,
Še jūs dumpi neturat!
Projām iešu, labi rašu,
Atpakaļ neatnākšu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17824.

Nu ar Dievu, nu ar Dievu,
Visi mani bāleniņi!
Nu ar Dievu, vis's vietiņas,
Nu es iešu tautiņas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

17825.

Nu ar Dievu, tēvs māmiņa,
Es nevaru še palikt,
Man jāiet tas celiņš,
Kur augdama nestaigāju.
190 [Kuldīā].

17826.

Nu ar Dievu, tēvs māmiņa,
Nu es iešu čigānos!
Dancot māku, Dievu lūgte
Par maizītes gabaliņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

17827.

Nu iet man, nu iet man,
Nu māmiņa pate raida,
Nu māmiņa pate raida,
Sedlo brāļi kumeliņu.
Iešu, iešu, kā neiešu,
Ko gaidīšu, negājuse?
Vai gaidīšu citu gadu
Citu tautu atjājam?
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

17828.

Vadāt mani vadīdami,
Stādāt mani stādīdami,
Drīz jūs mani pavadāt,
Ne tik drīzi sagaidāt!
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

17829.

Vadāt mani vadīdami,
Stādāt mani stādīdami,
Ne rītā es atiešu
Jūsu doris virināt!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17830.

Vadiet mani vadīdami,
Stādiet mani stādīdami;
Vadīdami, stādīdami,
Bāziet maizi kulītē!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

17831.

Vadi mani, māmiņa,
Par nama slieksni,
Lai vada brālīši
Līdz tautiņām!
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 7 -

1. Nāc, māsiņa, vadi mani
Līdz viņami kalniņami!
Lai vada māmiņa
Līdz nama slieksnim;
Lai vada tēviņis
Līdz sētas vārtiem;
Lai vada brālītis
Līdz tautas sētai.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

2) Līgava piesauc Dievu un Laimu par ceļa šķīrējiem

17832.

Aizt'ec mani tu, Laim'eņa,
Pušu tautu t'eirumā,
Ka kuojeņis naspārtum
Asareņu pal't'eņā!
4223 [Višķu pag. D].

17833.

Brauc, Dieviņ, Dieva dēli,
Man, vecai, vedējos,
Deviņ' bēri kumeliņi,
Zvaigžņu deķi mugurā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

17834.

Ej, Laimiņa, tu pa priekšu,
Es tavās pēdiņās,
Nelaid mani to celiņu,
Kur aizgāja ļauna diena!
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

17835.

Ej, Laimeņ, tu pa prīšku,
Ka es īšu tauteņuos;
Ej pa prīšku, trauc raseņu
Ar sudobra žagareņu,
Ka(b) kuojeņis naīspārtum
Asareņu pal'teitē!
4221 [Asūnes pag. D].

17836.

Kuo tī zirgi, kuo tī roti
Stuov pi noma duraveņu?
Dīva zirgi, Laimis roti,
Buol'el'eņi juojējeņi.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

17837.

Ka(d) es guoju taut'eņuos,
Treis' pa prīšku pasyut'ēju:
Dīva dāli vuortus v'ēre,
Svāta Muora krāslu c'ēl'e,
Eņģels gunt'eņ' i turēje,
Ka(d) nūcēl'e vaiņuc'eņu.
427 [Varakļānu pag. Rz], 4271 [Rēzeknes apr.].

17838.

Kur, Laimiņa, tu sēdēsi,
Kad es iešu tautiņās?
Tai pašā kumeļā,
Villainītes ieloknē.
224 [Kabilē (Kld)].

17839.

Kur, Laimiņa, tu stāvēji,
Kad es gāju tautiņās?
Vidū brāļa pagalmā,
Vērmelīšu krūmiņā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Ku(r), Laimīt, tu stāvēji,
Ka man jāja precinieki?
Vidū brāļa pagalmiņ',
Vērmelīšu krūmīnā.
Vērmelēm sūri ziedi,
Grūts mūžīns tautīnās.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

17840.

Laimeņ, Laimeņ,
Ša tova gaška!
Škir, Dīveņ, ceļi,
Dūd lobu laimu!
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

17841.

Pastāv' vēl, man' māsiņa,
Lūdz Laimiņu palīgā!
232 [Talsos (Tl)].

17842.

Nāc, Dieviņ, tu ar mani,
Es iestāju gaŗu ceļu;
Ja tu pats nenākdams,
Sūti savus eņģelīšus!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

17843.

Nāc, Laimiņa, ar manim,
Kad es jāšu tautiņās;
Pacel krēslu, pasēdini,
Pašķir manas villainītes;
Pacel krēslu man, Laimiņa,
Labajā vietiņā!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

17844.

Saulīt, atsaplaiknājies
Vēl vakara pusītē;
Ai Laimiņa, atskaties,
Man ejot tautiņās!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 8 -

17845.

Šķir, Dieviņi, manu ceļu,
Ārdi manu valudiņu!
Es iestāju ar tautāmi
Garajāsi valodās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17846.

Šķir, Dieviņu, man celiņu,
Dod laimiņu dzīvojot!
Nu es iešu tās tautās,
Kur ļautiņi nevēlēja.
224 [Kabilē (Kld)].

17847.

Šķir, Dievs, celiņu,
Dod labu laimiņu!
Nu ies māsiņa
Savu namu turēt.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

17848.

Steidzies, Dēkle, traucies, Laime,
Man pa priekšu tautiņās:
Steidzies, Dēkle, vārtus vērt,
Laime, segt villainīti!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Steidzies, Dēkla, traucies, Laima,
Nu vedīs sērdienīti;
Steidzies, Dēkla, vārtu vērt,
Laima, segt villainīti!
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

17849.

Traucies, Dēkla, traucies, Laima,
Traucies, mana māmuļiņa!
Traucies, Dēkla, vārtus vērt,
Laima, celt kumeļā;
Traucies, mana māmuliņa,
Saver manas villainītes!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Steidzies, Dēkle, steidzies, Laime,
Nu es iešu tautiņās!
Steidzies, Dēkle, vārtus vērt,
Laime, segt villainīti!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17850.

Celies, Kārti, celies, Laime,
No ūdeņa, no akmiņ'!
Jo tu biji gan gulējsi,
Li es augu kalpenēm.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

17851.

Celies nu, man' meitiņa,
Laime durv's atvērusi;
Nu jāiet tautiņās, -
Palīdz Dievs dzīvojot!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

3) Līgava vēlas ņemt līdzi tautās savu līksmo dabu, atstāt aiz sevis bēdas un visu ļaunu

17852.

Es to savu vēlīgumu
Bāliņos neatstāju;
Pūrā liku, cieti slēdzu,
Līdza vedu tautiņās.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

17853.

Ļauna diena kājas āva,
Grib ar mani līdzi iet.
Paliec še, ļauna diena,
Ierastā vietiņā!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

17854.

Līksma daba, laba daba,
Nāc man līdza tautiņās!
Sīvumiņis, dzedrumiņis
Lai palika brālīšos.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

17855.

Lustīt mana, vēlīt mana,
Nāci līdzi tautiņās!
Kā saulīte līdzi tek,
Vai kalniņš, ielejiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17856.

Lustīt mana, vēlīt mana,
Nāc man līdza tautiņās!
Sirsniņ, mana šķeberīte,
Paliec teju maliņā!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Lustīt mana, līksmīt mana,
Nāc man līdzi tautiņās!
Dusmiņ, kāda šķeberīte,
Paliec ceļa maliņā!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

17857.

Māsiņ, savu vēlīgumu
Neatstāj bāliņos,
Tin sagšāi, palagāi,
Liec kamanu galiņā!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 9 -

17858.

Nesekmīte kājas āva,
Līdza nākt taisījās.
Paliec, mana nesekmīte,
Tēva pirts palāvē!
24 [Lēdurgas draudzē].

17859.

Nosaķeri, tu māsiņa,
Brāļa durvju stenderē,
Pamet bēdas, sirdsēstiņas
Brāļa durvju stenderē!
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

4) Līgavu ceļ kumeļa vai kamanās

17860.

Ai bāliņ, ai bāliņ,
Vai es tev(i) nemīlēju,
Ka tu mani pats iecēli
Svešu ļaužu kamanās?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

17861.

Ak tu Dievs, laba laime,
Pate māte meitu deva,
Pate veda pie kamanu,
Pat' iecēla kamanās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17862.

Apaļš tautu kumeliņš,
Par muguru rasa bira;
Kā man būs tik jaunam
Mugurā nosēdēt?
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17863.

Ar vilceklu pārvilcinu
Brālītim līgaviņu;
Ko bij man zirgā celt
No tā veca cilvēciņa?
226 [Kandavā (Tl)].

17864.

Brālis rieba, nesarieba,
Es sariebu brālītim,
Es sariebu brālītim
Pašā siena laiciņā:
Pļavā dūru grābeklīti,
Lēcu tautu kumeļā.
190 [Kuldīā].

1. Es sariebu brālītim
Pašā darba laiciņā:
Pļavā dūru grābeklīti,
Kāpu tautu kumeļāi.
Te, brālīti, tava pļava,
Tavs darīts grābeklītis!
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

17865.

Brauc' pie durvju, griež' apkārt
Savas skārda kamaniņas;
Pate lēce tautu meita
Kā irbīte kamanās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17866.

Dievs nedeva tādu muļķi
Kā tā mana māmuliņa:
Pate savas vieglas dienas
Uzceļ tautas kumeļā.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

17867.

Es ar savu bāleliņu
Ne vārdiņa nerunāju,
Kam tas mani pats iecēla
Tautu dēla kamanās.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

17868.

Es domāju savu mūžu
Bez bēdāmi nodzīvot, -
Nu vēl mani tautas cēla
Savā bēdu kumeļā.
232 [Talsos (Tl)].

1. Es cerēju sav' mūžiņu
Bez sirdēsta nodzīvot, -
Nu tik man Laime cēla
Sirdēstiņa kumeļā.
226 [Kandavā (Tl)].

17869.

Es dzīros uzaugdama
Bāleliņu nelūgties;
Sēžos tautu kamanās,
Lūdz' bāliņu raudādama.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

17870.

Es redzēju uz jūriņu
Zelta krēslu līgojam,
Ne tas grima dubenā
Ne sit vilnis maliņā.
Sit, vilnīti maliņā,
Būs manai māsiņai,
Būs manai māsiņai
Uzkāpt tautu kumeļā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 10 -

17871.

Es tev lūdzu, bālelīt,
Cel man' viegli kamanās!
Tautiets, šķelmis, atstellējis
Niedru kaulu kamaniņas.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

17872.

Gan zināja pati māte,
Kā meitiņu tautās laist:
Satinusi zirnājos,
Ieceļ tautu kamanās.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

17873.

Griežies, manis kumeliņ,
Pretim tautu klētes dur'!
Kur tā tautas zeltenīte?
Lai nāk kāpt mugurē.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

17874.

Gŗūti malti pūŗu maize,
Viegli nesti padusē;
Gŗūti precēt tautu meitu,
Viegli celt kumeļāi.
192 [Lipaiķps (Turlavas pag. Kld)].

17875.

Kā, māsiņa, tu iesēdi
Kalpa vīra kamanās?
Kupli tavi ielociņi,
Šauras kalpa kamaniņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Kas, māsiņa, tev vēlēja
Sēdēt kalpa kamanās?
Plati tavi brūni svārki,
Šauras kalpa kamaniņas.
Visi tavi radi rauda,
Ka tu kalpa līgaviņa.
- Kam, radiņi, jūs raudat,
Kad es pate neraudāju?
Vai nav rudzi, vai nav mieži
Kalpa vīra klētiņā?
Vai nav govis, vai nav aitas
Kalpa vīra laidarā?
Labāk laba kalpa sieva,
Ne nabaga saimeniece.
Kas bagāta kalpa sieva,
Saujā naudu šķindināja;
Kas nabaga saimeniece,
Saujā slauka asariņas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

2. Ne lūdzami es nesēdu
Kalpa vīra kamanās:
Šauras kalpa kamaniņas,
Platas manas villainītes.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

17876.

Kas, māsiņ, tev vēlēja
Sēst atraitņa kamanās?
Atraitns gauži raudināja,
Grūši tevi vizināja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

17877.

Klusu mani tautiets cēla
Savās kriju kamanās.
Situ kāju pie sliecītes,
Lai dzird mani bāleniņi.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

17878.

Ko es biju sariebusi
Baltajami bāliņam?
Pats daveda pie tautāmi,
Pats iecēla kamanās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17879.

Kupli mani brūni svārki,
Sarkans rožu vainadziņš;
Gauži raud bāleniņš,
Celdams tautu kamanās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17880.

Labs kumeļš bāliņam,
Labs ar tautu dēliņam;
Stundu stāvu domādama,
Katram lēkšu kamanās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Tautiets jūdza, bāliņš jūdza,
Abi bērus kumeliņus.
Aiz priekiemi nezināju,
Kuŗam kāpti kamanās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17881.

Labs kumeļš tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Ij es pate nezināju,
Katram lēču kamanās,
Vai es lēču tautiešam,
Vai savam bāliņam.
Labāk lēču tautiešam,
Ne savam bāliņam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 11 -

17882.

Labs kumeļš tautiešam,
Labs manam bāliņam,
I es pati nezināju,
Kuŗam lēkti kamanās.
Labāk lēkšu tautiešam,
Tas vieglāki vizināja.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

1. Labs zirdziņš tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Stundu stāvu domādama,
Kuŗam lēkt kamanās.
Labāk lēcu tautiešam,
Tas vieglāk vizinās.
Viegli, šķelmis, vizināja,
Ķīlām ņēma vainadziņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

17883.

Labs kumeļš tautiešam,
Labs manam brāliņam;
Stāvēj' brīdi domādama,
Kuŗam lēkšu kamanās.
Dziedādama, drikādama,
Lēču tautu kamanās,
Par galviņu mētādama
Visas ļaužu valodiņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17884.

Labs kumeļš tautiešam,
Labs manam brāliņam;
Stāvēj' brīdi domādama,
Kuŗam lēkšu kamanās.
Dziedādama, drikādama,
Lecu tautu kamanās;
Salustinu svešus ļaudis,
Sarūdinu bāleliņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17885.

Labs kumeļš tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Stundu stāvu domādama,
Kuŗam lēkšu kamanās.
Labāk lēcu tautiešam,
Tas mūžam vizinās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jūdz tautietis, jūdz brālītis,
Abi bērus kumeliņus;
Sauc tautietis, sauc brālītis:
Nāc, masiņa, kamanās!
Pavaicāju brālītim,
Kuŗam sēsti kamanās.
- Sēd, māsiņa, pie tautieša,
Tas mūžami vizinās,
Tas mūžami vizinās,
Mūžam sānus sildinās;
Tas būs tavs arājiņš,
Mūžam maizes devējiņš.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

17886.

Labs zirdziņš tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Stundu stāvu domādama,
Kuŗam lēkšu kamanās.
Labāk lēkšu tautiešam,
Mūžam maizes devājam.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sirmi zirgi bāliņam.
Sirm' tautiešu neliešam.
Māmiņai pavaicāju,
Kuŗam sēsti kamanās.
- Sēd', meitiņ, tautiešam,
Mūžam maizes devējam!
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

17887.

Labs zirdziņš tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Stundu stāvu domādama,
Kuŗam lēkšu kamanās.
Labāk lekšu tautiešam,
Ne savam bāliņam:
Tautiets viegli vizināja,
Bāliņš grūši maldināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

17888.

Labs zirdziņš [kumeļš] tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Stundu stāvu domādama,
Kuŗam lēkt(i) kamanās.
Labāk lēcu tautiešam,
Ne savam bāliņam:
Tautiets veda visu mūžu,
Bāliņš zemes gabaliņu.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

17889.

Labs zirdzīnis [kumelis] tautietama,
Labs manam brālēnam.
Lūdz tautietis, lūdz brālēnis:
Sēd', māsīna, kamanās!
Netīšām es iesēdu
Tautu dēla kamanās.
Tautiets mani vizināja
Līdz Laimīnas nama durvju.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 12 -

1. Bāliņš jūdza, tautiets jūdza,
Abi jūdza kumeliņus.
Bāliņš lūdza, tautiets lūdza:
Nāc, māsiņa, kamanās!
Labs kumelis tautiešam,
Labs manam bāliņam.
Labāk sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nerunā,
Lai ļautiņi nerunā,
Lai netaisa valodiņu.
Netīšām es iesēdu
Tautu dēla kamanās.
Tautiets mani vizināja
Līdz Laimiņas namdurvīm.
Netīšām es iegāju
Mīļas Laimes istabā.
Mīļa Laime man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Cel, Laimiņa, nesēdēšu,
Nav man sievas padomiņa.
- Sēdi, sēdi, tautu meita,
Laime tava nesēdēja,
Laimei zirgi piekusuši,
Tev vietiņas meklējot.
Kuŗa meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pina
Tīra zelta, sidrabiņa,
Dimantiemi piepildīja;
Kuŗa godu negaidīja,
No ērkšķiem darināja,
No ērkšķiem darināja,
Dadžu lapām piepildīja.
37 [Saliešos (Salas pag. Rg)].

2. Netīšāmi iesēdosi
Tautas dēla kamanās;
Tautiets, šķelmis, man' aizveda
Līdz Laimiņas namdurvīm.
Netīšāmi es iegāju
Mīļas Laimas istabā;
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdēšu, mīļa Laima,
Nav man sievas padomiņa.
- Sēd', meitiņ, nebaidies,
Doš' tev sievas padomiņu,
Doš' pūrā cimdus, zeķes,
Doš' gosniņas laidarā.
275 [Zemgales novados].

3. Jauna biju, nezināju,
Gāju Laimes pirtiņā;
Laime man krēslu cēla,
Vizuļiem kārstīdama.
Necel, Laime, nesēdēju,
Meita biju, neešu sieva.
- Sēd', meitiņa, nebēdāj',
Sieva būsi, kad dzīvosi.
Es tev došu simtu govju,
Simtu baltu vilnānīšu;
I tavam brūtgānam
Pieci bēri kumeliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4. Netīšām es iegāju
Mīļas Laimes kambarī;
Mīļa Laime man pacēla
Sievas krēslu atsēsties.
Mīļa Laime, nesēdēšu,
Sievas goda nevajaga.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

5. Netīšām es iegāju
Mīļas Māŗas istabā;
Mīļa Māŗa man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdēsu, mīļa Māŗa,
Man nav sievas padomiņa.
- Sēd', meitiņa, būsi sieva,
Došu sievas padomiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

6. Netīšām es iegāju
Mīļas Māŗas pirtiņā.
Mīļa Māŗa man pacēla
Sievas krēslu sēdēšan'.
Vai Dieviņ, nesēdēšu,
Man nav sievas vajadzība.
- Sēd', meitiņa, nebīsties,
Būsi sieva dzīvodama.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

17890.

Lielu riņķi apkārt griezu
Ap tautieša kamanām:
Tautiešam kamaniņas
Pillas gaužu asariņu.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

17891.

Māmiņ' savas vieglas dienas
Ieceļ tautas kamanās.
Birst man gaužas asariņas
Uz māmiņas rociņām.
40-1 (Bigauņciemā).

- 13 -

17892.

Māmiņ, tavu muļķa prātu
Uz vecām dieniņām:
Pate savas liegas dienas
Uzceļ tautu kumeļē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17893.

Māsa raud istabā,
Brāļi dīda kumeliņu.
Nāc, brālīti, sniedz rociņu,
Uzcel tautu kumeļā!
224 [Kabilē (Kld)].

17894.

Māte savas vieglas dienas
Iecēlusi kamanās;
Iecēlusi kamanāsi,
Raud, galviņu saņēmusi.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

17895.

Māte savas vieglas dienas
Ieceļ tautu kamanās.
Izaudzina, izbaltina,
Dod tautāmi melnināt.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

17896.

Mana veca māmuļīte
Dzina mani tautiņās;
Pate savas vieglas dienas
Uzceļ tautu kumeļāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17897.

Mani balti bāleliņi,
Griežat zirgus pie durīm,
Lei tā ciema dzeltainīte
Iesēdāsi kamanās.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

1. Vedat, brāļi, kumeliņu
Pie tautiņu nama duru,
Lai tā tautu pezerīte
Pezerēja mugurā.
226 [Kandavā (Tl)].

17898.

Mans laiciņš nodzīvots
Valkāt zīļu vainadziņu.
Tautu dēls atsūtīja
Patīkamu kumeliņu.
Pļavā dūru grābeklīti,
Sēžos tautu kumeļā.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

17899.

Manu baltu bāleliņu,
Kā tev manis žēl nebija?
Pats tautām izsolīji,
Pats iecēli kamanās.
24 [Lēdurgas draudzē].

17900.

Manu mīļu bāleniņu,
Kā tev manis žēl nebija?
Pats iecēla dziedādamis
Tautu dēla kamanās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17901.

Nāc, māmiņa, sniedz rociņu,
Nu ceļ tautas kamanās,
Lai birst manas asariņas
Uz tavām(i) rociņām.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 266 [Jelgavā],
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)],
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Trauc, māmiņa, dod rociņu,
Tautas cēla kumeļā,
Lai birst manas asariņas
Uz tavāmi rociņām.
224 [Kabilē (Kld)].

17902.

Nesēd' vis, tautu meita
Pie maniemi kamanās!
Ne tev tādi brūni svārki,
Ne tik baltas villainītes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17903.

Nesēd' vis, man' māsiņa,
Tautu celta, kamanās;
Kad cels tavi bāleniņi,
Tad sēd' tautu kamanās!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Nesēdēšu, nesēdēsu,
Tautu celta, kamanās;
Kad cels mani bāleniņi,
Tad sēdēšu raudādama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17904.

Nesteidzies, man' māsiņ,
Pate lēkt kamanās;
Gaid' bāliņu ieceļot,
Tautas dēlu izceļot!
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

- 14 -

17905.

Nevilšām iesēdos
Kalpa puiša kamanās;
Abās rokās pilni pirksti
Zelta grieztu gredzeniņu,
Kājas sala kurpītēs,
Pirksti zelta gredzenos.
232 [Talsos (Tl)].

17906.

Nu vēl mani brāļi liedz,
Kad ceļ tautas kumeļā.
Kur, bāliņi, tad bijāt,
Kad tautām roku devu?
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

179061.

Ozolam cieta serde,
Vēl jo cieta man sirsniņa,
Vēl jo cieta man sirsniņa,
Sēdot tautu kumeļā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

17907.

Pašu laik', pašu laik'
Cels māsiņu kamanās;
Nu paliks bāleliņi
Pie stenderes raudādami.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Gauži rauda brāleliņis,
Uz durviemi atspiedies:
Pašu laiku sveši ļaudis
Cels māsiņu kamanās.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2. Tūdalīn, tagadīn
Celšu meitu kamanās;
Tēvs ar māti noraudāja,
Pie stenderes stāvēdami.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

17908.

Pats māsiņu audzināju,
Pats diženi pavadīju;
Pats iecēlu raudādams
Tautu dēla kamanās.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

17909.

Pie brālīša dzīvodama,
Māsas vārda nedzirdēju;
Kad ceļ tautas kumeļā,
Tad brālītis māsu sauca.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Es uzaugu pie brālīša,
Māsas vārdu nedzirdēju;
Sēdu tautu kumeļā,
Tad brālītis māsu sauca,
Tad brālītis māsu sauca,
Raud, iemauktus turēdams.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

17910.

Pie durvīm es dagriežu
Rakstītās kamaniņas,
Ietecēja tautu meita
Kā irbīte spostiņā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Pie durvīm es piegriezu
Savu skaistu kumeliņu;
Pat' ielēca tautu meita
Kā sniedzīte kamanās.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

17911.

Pieci bēri apsegloti
Pie brālīša nama doru.
Es vaicāju brālītim,
Kuŗam kāpšu mugurā.
- Kāp, māsiņa, tam bērim,
Kam sagšiņa mugurā!
224 [Kabilē (Kld)].

1. Div' pelēki kumeliņi
Pie durvīm apsedloti.
Iztek māsa raudādama:
Kuŗam kāpšu mugurā?
- Kāp, māsiņ, tam zirgam,
Kam raibīte virs sedliem!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17912.

Saka māti gudru sievu, -
Kāds māmiņas gudrumiņš!
Pate savas vieglas dienas
Ieceļ tautu kamanās.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Teica gudru meitu māti, -
Kas no viņas gudrībiņas?
Pate savas vieglas dienas
Uzceļ tautu kumeļā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

2. Teica māti gudru sievu, -
Teba mātes gudrumiņis!
Atdod savas vieglas dienas
Tautu dēla rociņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 15 -

17913.

Sakarmenča māmuliņa!
Bij meitiņu audzējuse:
Pieci vīri, seši zirgi
Nevar gūžu kustināt.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Paldievs saku māmiņai
Par pupiņa devumiņu:
Pieci zirgi, seši vīri
Nevar gūžu kustināt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Tā bij laba meitu māte,
Tā māk meitas audzināt:
Pieci vīri, seši zirgi
Nevar gūžu kustināt.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

17914.

Žēl man bija tās māsiņas,
To necēlu kumeļā;
Tai pacēlu liepas krēslu,
Lai kāpj pate kumeļā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Paši brāļi sav' māsiņu
Neceļati kumeļā;
Paceļati zīļu krēslu,
Lai kāpj pati raudādam!
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

17915.

Sēd', puķīt, kamanās,
Ar bērīti vižināju;
To i pašu sēdējumu
Būsi mana ļaudaviņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17916.

Sēdi, sēdi, tautu meita,
Bērajā kumeļā;
Zīda puški locījās
Zem kumeļa kājiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17917.

Sēd', tautu māmiņa,
Zem zirga astes;
Lai sēd māsiņa
Kamanu vidū.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17918.

Sēsties, tūža, kamanās,
Ko tik ilgi tūžojies?
Mans bāliņš piesacīja,
Nebūs ilgi kavēties.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

17919.

Situ kāju pie sliecītes,
Lecu viegli kamanās;
Nu ar Dievu, tēvs māmiņa,
Nu man savs žēlotājs!
292 [Gliebavā (Lietuvā)].

17920.

Situ plaukstas dziedādama,
Lecu tautu kamanās,
Salustinu svešus ļaudis,
Sagaudinu bāleliņu.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

1. Es ielēcu pusauguse
Zēģelnieku laiviņāi;
Sasmīdinu svešus ļaudis,
Saraudinu bāleliņus.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Netīšām es ielēcu
Kalpa puiša kamaņās;
Pasmīdinu svešus ļaudis,
Parūdinu māmuliņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

17921.

Smuka, jauna mūs' māsiņa
Sēd atraikņa kamanās;
Atraiknīšu kamaniņas
Pilnas gaužu asariņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

17922.

Smuks puisīts, sirms zirdziņš
Veda mani vizināt.
Labāk sēžu pie bāliņa,
Ni tautieša kamanās.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

17923.

Sidrabota izgreznota,
Sēsties ceļa maliņā;
Kam snātnīte, vilnainīte,
Sēd' manās kamanās!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

17924.

Tā, brālīši, nedarāt,
Kā vakar runājāt:
Solīj' mani tautām dote,
Paši celte kumeļā.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

17925.

Tautām sēdu kamanās,
Atskatos atpakaļ,
Atskatos atpakaļ,
Vai nāk māte pakaļā:
Vēl nītīt nemācēju
četru nīšu audekliņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 16 -

17926.

Tautiņām lieli prieki,
Ka es augu sīka maza:
Lēti pirkt(i) no māmiņas,
Viegli celt(i) kamanās.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

17927.

Tautu dēls lielījās
Šķērsu kraut kamanās;
Saka Laime stāvēdama:
I gaŗām neieliksi!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17928.

Tautu dēlis, mans bāliņš,
Abi jūdza kumeliņus.
Tautiets sauca, bāliņš sauca:
Sēd', māsiņa, kamanās!
Stāvu stundu domādama,
Kuŗam sēst kamanās.
Labāk sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nesmejās,
Lai ļautiņi nesmejās,
Lai valodu nerunā.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Tautiets sauca, bāliņš sauca:
Sēd', māsiņa, kamanās!
Labāk sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nerunā,
Lai ļautiņi nerunā,
Lai neklīda valodiņa.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

17929.

Viegli gāju, cilājos,
Viegl' uzlēcu kumeļam:
Mani mazu māmuliņa
Kviešu maizi ēdināja.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

17930.

Viegli mani brāļi cēla
Baltās kriju kamanās;
Vēl vieglāki tautiets cēla,
Zināj' mūža malējiņu.
216 [Ventspilī].

17931.

Viegli mani bāliņš cēla
Tautu dēl kumeļā;
Vēl jo viegli tas nocēla,
Kam kumeļis piederēja.
216 [Ventspilī], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

5) Līgavas vietā iesēdusies rīku meita

17932.

Kāp laukāje, rīku meita,
No manāmi kamanām:
Tev jau bija melni spaņņi,
Melns krekliņis mugurā,
Negrib mans kumeliņš
Melnus sviedrus vizināt.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

6) Brāļu skumjas un tautu prieks, kad līgava jau iesēdusies, jau tautu rokā

17933.

Ķizi ķizi vanagam,
Zīle brēca kaņepēs;
Ķizi ķizi brālītim,
Māsa tautu rociņā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ķiza ķiza vanagam,
Balta vista kaņepēs;
Ķiza ķiza brālītim,
Māsiņ' gāja tautiņās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

17934.

Liepiņ, tavu platu lapu,
Neredz saules uzlecam;
Māsiņ, tavu villainīšu,
Neredz tavu kumeliņu!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Ne zemīti neredzēja;
Māsiņ, tavu villainīti,
Neredz tautu kumeliņu!
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

2. Ozoliņ, zīļu tavu,
Ne lapiņu neredzēja;
Māsiņ, tavu villānīšu,
Neredz tautu kumeliņu!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

17935.

Nu liedz brāļi, nu liedz māsas,
Kad es tautu kumeļē.
Kur bijāt nelieguši
Pirmāk tautu nākumam?
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 17 -

17936.

Tautas mani braukšus veda,
Sīku mazu dēvēdami;
Triji svārki, trīs villaines, -
Pilnas tautu kamaniņas.
216 [Ventspilī].

17937.

Trūvējiet, bāleliņi,
Māsa tautu rociņā,
Paklājiet trūves deķi
Pa kumeļa kājiņām!
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17938.

Trūvējiet, bāleliņi,
Māsiņ' tautu rociņā,
Apsieniet melnu lenti
Ap to caunu cepurīti!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Trūvējam, mēs bāliņi,
Tautu galda galiņā,
Sasienam mellas bantes
Ap tām cauņu cepurēm!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

7) Brālis padzirda māsu kamanās; zīles kanna

17939.

Brālīts man dzert atnesa
Rakstītāi kanniņā;
Tautiets man atsūtīja
Norakstītu kumeliņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

17940.

As naītu taut'eņuos,
Z'eil'is konnas nadzārus'e,
Lai z'eil'eit'a nadzīduoja
Pa lobai rūc'eņai.
4271 [Rēzeknes apr.].

8) Māte vēl uzsedz meitai kamanās villaini un galīgi atvadās

17941.

Es savai māmiņai
Mīlamā meita biju;
Iesēst' tautu kamanās,
Vēl apsedza villānīti.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

1. Gan es biju mīlējusi
Tai savai māmiņai:
Jau es tautu kamanās,
Vēl uzsedza villainīti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17942.

Māmiņ', mani vadīdama,
Ielocīja man svārciņus;
Tā sacīja locīdama:
Lai nu loka tautu dēls,
Lai nu loka tautu dēls,
Visu mūžu dzīvojot.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

17943.

Māmiņ' manim sagšu sedza,
Pa vārtiemi vadīdama;
Birst man gaužas asariņas
Uz māmiņas rociņām.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)], 363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

17944.

Mīļi lūdzu, bāleliņ,
Patur' manu kumeliņu!
Vēl palika māmiņam
Labas dienas neatdotas.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

17945.

Nu iet man, nu iet man,
Nu māmiņa pate raida;
Nu māmiņa pate sedza
Man ejamas villainītes.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17946.

Pate māte gan zināja,
Ka tā deva slinku meitu:
Satin' kājas zirnājos,
Ievīstīja kamanās.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

17947.

Sasprauž, māte, villainītes,
Es kumeļa mugurā,
Lai rit manas asariņas
Uz tavām rociņām!
216 [Ventspilī].

17948.

Turat, tautas, kumeliņu,
Lai pasaucu māmuliņu:
Aizamirsa villāniņa
Mātes pūra dibinā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 18 -

17949.

Vīksti mani, māmulīte,
Tautu dēla kamanās,
Lai birst manas asariņas
Uz tavām rociņām!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

9) Tautietis uzsedz līgavai savus svārkus, ietin kājas kažokā

17950.

Brūni svārki dārgas naudas,
Sedz' uz savu līgaviņu;
Lai svīnās tie brūni svārki,
Lai silst mana līgaviņ'.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

17951.

Gana dārgu svārku pirku,
Vēl apsedzu līgaviņu;
Sprīdi metu, orti devu,
Pusdālderi olektē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17952.

Nu redzu, nu es redzu,
Bāliņš mīl tautu meitu,
Viņu pašu kleipē ņem,
Kājas tin nēzdogē.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

17953.

Vēl nebija mūs' māsiņa
Zirgu deķa valkājusi,
Nu uzsedza vedējmāte
Zirgu deķi mugurā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

10) Piekodina līgavai un līgavas vedējam ceļā uzmanīgi vadīt zirgu

17954.

Jāj, māsiņa, niedres tiltu,
Sarauj galvu kumeļam,
Lai tas tevi nenosvieda,
Niedoliņas kodīdams.
188 [(?)].

17955.

Pasamāci, tautu dēls,
Līgaviņu vizināt:
Brauc no kalna lejiņā,
Satur' savu kumeliņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11) Brālis vai māte atveŗ vārtus

17956.

Vai brālīti, vai brālīti,
Kā tev manis žēl nebija?
Atveŗ vārtus līdz galam,
Rāda ceļu uz tautām.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

17957.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Ko es teva ļaunu daru?
Sedz villaini, atver vārtus,
Parād' ceļu uz tautām.
249 [Reņķu muižā (Zebrenes pag. Tk)].

17958.

Ak tu suņa bāleliņ,
Mani vienu raidīdams!
Atvēruši vaŗa vārtus,
Raida vienu tautiņās.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

17959.

Brāliņš, māsu vadīdams,
Atceļ vārtus līdz galam:
Ej nu, mana darbeniece,
Mana dubļu bridējiņa!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

17960.

Brālis maizes vairs nedeva
Man, vienai māsiņai,
Atveŗ vārtus līdz galam,
Rāda ceļu uz tautām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

17961.

Gauži raud māmulīte,
Pie vārtiem stāvēdama.
Neraud', mana māmulīte,
Rītā nākšu atpakaļ!
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17962.

Kādu ļauni izdarīju
Es savami bāliņam:
Tumša nakts, lietus lija,
Mani sūta pa vārtiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17963.

Ko es biju sariebuse
Baltajam bāliņam:
Atceļ vārtus līdz galam,
Rāda ceļu uz tautām.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 19 -

17964.

Liku, liku mātes vaļu,
Redz ko māte padarīja:
Pa vārtiem izstellēja
Prāvāko malējiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

17965.

Māte, mani vadīdama,
Pa galami vārtus vēra.
Es, māmiņa, tavs bērniņš,
Vai es vairs neatnākšu?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

17966.

Mana veca māmulīte
Raud, galviņu saņēmuse:
Pate savu vieglu dienu
Pa vārtiem izvadīja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17967.

Nu jau redzu, nu jau redzu:
Vairs pie mātes nepalikšu:
Atceļ vārtus līdz galam,
Rād' man ceļu tautiņās.
190 [Kuldīā].

17968.

Sakās māte gudr' esot,
Redz ko māte padarīja:
Pate savu vieglu dienu
Pa vārtiem pavadīja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Lai vilkam tā gudrība,
Kas tai meitu māmiņai!
Pate savu vieglu dienu
Pa vārtiem izvadīja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

17969.

Zināms bija mans celiņš,
Zināms vārtu vērējiņš:
Uz tautām mans celiņš,
Bāliņš vārtu vērējiņš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

1. Teci rikšus, kumeliņ,
Pa to ceļa gabaliņu!
Zināms manim tas celiņš,
Zināms vārtu vērējiņš:
Uz tautām mans celiņš,
Brālīts vārtu vērējiņš.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

17970.

Sveši ļaudis tā nedara,
Kā dar' mani bāleliņi:
Atveŗ durvis līdz galam,
Rāda ceļu tautiņās.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

17971.

Tipat man, tas pats man,
Kaut gan tēva klausījuse,
Tikpat mani bāleniņi
Pa vārtiem izstellēja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Tas pats man, tas pats man,
Kaut ir gana klausījusi,
Tikpat mani bāleliņi
Pa vārtiem pavadīja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12) Līgavas vedējs lecina zirgu ar joni no durvīm prom

17972.

Ak tu šķelmis tautu dēls,
Tavu strauju kumeliņu!
Es savai māsiņai
Puškus vieni pamanīju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

17973.

Ar dūrīti es nositu
Tautu dēla kumeliņu,
Kam tas daiļi netecēja
No bāliņa rijas durvju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17974.

Ar dūrīti es nositu
Tautu dēla kumeliņu,
Ka tas mani drīz norāve
No bāliņa rijas durīm.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

17975.

Ar dūrīti es nositu
Tautu dēla kumeliņu:
Puškieloku nepavilka,
Ne vēl manu augumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17976.

Kā vējiņš es aizskrēju
Ar to savu vedamo,
Ar to savu vedamo,
Ar bāliņa līgaviņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 20 -

17977.

Žvakstējās tautu meita,
Kad iesviežu kamanās;
Šmīkstējās linu pīcka,
Kad iešāvu kumeļam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Pūtējās tautu meita,
Kamanās ielecot;
Šmīkstējās kumeļam
Smalka lina pātadziņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17978.

Tautu dēla kumelinis
Trīs reiziņas stāvu lēca,
Trīs reiziņas stāvu lēca
Pie bāliņa [tautieša] namdurēm.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

17979.

Vedējiņi, vedējiņi,
Sargāt savas muguriņas!
Bāleniņu diņķavnīca
Pucēs jūsu muguriņas.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

17980.

Vilki, zvēri lai apēda
Tautu dēla kumeliņu,
Ka tas mani drīz norāva
No bāliņa rijas duru.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13) Līgavu ved laivā

17981.

Ar Dieviņu, tēvs māmiņa,
Nu es kāpu laiviņāi!
Atskatosi atpakaļ,
Kas raud žēli pakaļā.
Tēvs māmiņa žēli raud,
Vēl jo žēli bāleliņi.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

17982.

Ar puķīti laivu īru
Pret mīlīgu mātes meitu;
Zied puķīte, skrien laiviņa,
Pats aiz lustes nevarēju.
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17983.

Ar puķīti laivu īru
Pretī savu līgaviņu,
Lai nāk mana līgaviņa,
Kā puķīte ziedēdama.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

1. Ar puķīti laivu īru
Pretim meitu māmulīti;
Pretim nāca meitu māte,
Kā ieviņa ziedēdama.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

17984.

Aug manam bāliņam
Aiz upītes līgaviņa;
Kumeliņa nejūgsim,
Ar laiviņu atvesim.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Aug manam bāliņam
Aiz ezera līgaviņa;
Ar laiviņu atīrām,
Kumeliņu nejūdzām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17985.

Es iesēdu ar tautieti
Baltāi ziedu laiviņāi.
Māte raud pakaļāi
Ar jaunām māsiņām;
Māte raud vieglas dienas,
Māsas zīļu vaiņadziņa.
Kam, māsiņas, jūs raudat,
Pārsūtīšu vaiņadziņu,
Pārsūtīšu vaiņadziņu
Ar jaunaju dieverīti;
Mūziņāi nepārsūtu
Māmiņai vieglas dienas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Iesasēdu laiviņā
Pie dižana tēva dēla.
Ataskatu atpakaļ,
Kas pēc mani gauži raud.
Raud māmiņa maliņā
Ar divām māsiņām.
Ne māsiņas mani raud,
Raud skaistā vainedziņ'.
Neraudiet, jūs māsiņas,
Es vainagu atstellēšu
Ar veco bāleliņu,
Ar jauno dieverstiņu,
Ar jauno dieverstiņu
Zobeniņa galiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

17986.

Ko tā man laba dara,
Straujupīte lejiņā?
Pērn nonesa siena kaudzi,
Šorudeni grābējiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 21 -

1. Kādu labu upe dara,
Gaŗām sētu tecēdama?
Aiznes dažu siena vālu,
Dažu siena kasējiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

17987.

Netīšām es iegāju
Neveiklīša laiviņā.
Neveiklīšam skaista laiva,
Pilna ziedu piebiruse.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Pati māsiņ' i ielēca
Atraiknīša laiviņā;
Atraikņam salta laiva,
Krūkļa ziedu piebiruse.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

17988.

Stāvu lēcu laiviņā
Pie dižena tēva dēla,
Atstāj' vecu māmuliņu
Raudot gauži maliņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Iesasēdu laiviņā
Pie dižena tautu dēla;
Paliek mana māmuliņa
Maliņāi raudādama.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

17989.

Stāvu lēcu laiviņāi
Pie staltaja tēva dēla;
Ne ardievu nepateicu
Mīļajami bāliņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

17990.

Stāvu stāvu laiviņā
Kā niedrīte ezerā,
Sveši ļaudis īrejiņi,
Ne baltie bāleliņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

17991.

Stāvu stāvu laiviņā,
Lai nemirka villainīte,
Sveši ļaudis īrejiņi,
Nevaid mani bāleliņi.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17992.

Tautiets mani aicināja
Savā ziedu laiviņā;
Man pašai ziedu laiva,
Div' bāliņi īrējiņi.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautu dēls mani vīla
Savā skuju laiviņā;
Man pašai ziedu laiva,
Div' bāliņi īrējiņi.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

17993.

Tautiets mani aicināja
Savā ziedu laiviņā.
Tev, tautieti, ziedu laiva
Pilna gaužu asariņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

Satura rādītājs |Skati visu grāmatu