SākumlapaIevadsSatursLapasMeklētSaites
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu

20. Apdziedāšana un zobgalība dažādos precību brīžos un atgadījumos.

15576.

Āžam zobi nomizēja,
Blīgznes mizu mizojot;
Puišam bikses nošļukušas,
Tautu meitu mīlējot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

1. Āžam zobi nomizuši,
Blīgznas mizu gremojot;
Puišam bikses nošļukušas,
Meitām pakaļ staigājot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15577.

Āzīšam, brālīšam,
Pašam sieva jāprecē;
Kuŗu ciemu dajādams,
Paceļ kāju murkšķēdams.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15578.

Vai Dieviņu, es nevaru
Žēlumiņu valdīties,
Es dzirdēju tautiešame
Lielu skādi notiekam:
Tumsā jājis vakarā
Caur ābeļu līdumiņu,
Saraustījis kumeļam
Spiguļotus iemauktiņus.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15579.

Ai Dieviņ, kā nu iešu,
Ar ko braukšu baznīcā?
Tautiets mani apprecēja
Ar aizņemtu kumeliņ'.
- Tec kājām, līgaviņa,
Kam raudāji sudrabiņ':
Es pārdevu kumeliņu,
Tev pirkdams sudrabiņ'.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15580.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Vecs atjāja tautu dēls;
Nedrīkstēju rokas dot,
Ne aiz galda sēdināt.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15581.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Vecs atjāja tautu dēls:
Nezināju tēvu saukt,
Ne veco bāleliņu.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Vai Dieviņi, ko darīšu,
Vecs atjāja tautu dēlis,
Nezināju tēvu saukt,
Ne maizītes arājiņu.
Visu kaunu pametuse,
Saucu maizes arājiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

15582.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Tavs dēliņš vācietītis!
Vāczemē muižkungam
Vienu aci jumpraviņa;
Tā tavam dēliņam
Auga skaista līgaviņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 194 -

15583.

Aiji manu brūtgāniņu
Salāpītu kažociņu!
Ej, bēduli, sila malu,
Lai ļautiņi neredzēja!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Vaidi manu brūtgāniņu
Ar to cauru cepurīti!
Jāj pa krūmu, jāj pa mežu,
Kur ļautiņi neredzēja.
158 (Kabilē).

15584.

Vai meitiņas, vai māsiņas,
Godējiet precinieku,
Godēdamas pakariet
Namā šķores galiņā,
Lai tas puva, lai dēdēja
Līdz citam rudeņam!
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

15585.

Ar līkumu mārša teka,
Redz tautiņas atjājam;
Manis liegta, aiztecēja,
Mūža verga gribēdama.
Vergo, mana ļauna diena,
Es tev vairs nevergošu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

15586.

Deviņ' gadi precējās
Bagātais tēva dēls;
Sirmi zirgi balti kļuva,
Pats tas gāja vecumā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Deviņ' gadi tēvs precēja
Dēliņam līgaviņu;
Sirmi zirgi balti kļuva,
Iet jauneklis vecumā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15587.

Dod, Dieviņ, izputēt
Šīs vasaras brūtgānam!
Cūkas bikses apēdušas,
Pogas vien(i) palikušas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15588.

Dziedāj' viena, nerunāju
Tai lielāi sirdēstāi:
Tautiešam izkrituši
Div' sudraba gredzeniņi,
Div' sudraba gredzeniņi,
Man sūtāmi mīļi vārdi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

15589.

Es gan redzu, tautu dēlis,
Tu nav maizes devējiņis;
Visas tavas rokas trīca,
Ar manimi runājot.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Es gan redzu, tu tautieti,
Tu maizītes man nedosi;
Visas tavas rokas trīc,
Ar māmiņu runājot.
224 [Kabilē (Kld)].

15590.

Es negāju tevis dēļ
Ciemāi baltu villainīšu,
Kā teic, mani precēdams,
Rīgāi gultu liedinājis.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15591.

Es redzēju tautu dēlu
Birzī zirgu seglojam:
Tāša segli, iemauktiņi,
Vecu striķu pavadiņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15592.

Ik vakarus tautu dēls
Jāja mani lūkoties,
Nedrīkstēja dienu jāt,
Simts ielāpu biksītēs.
Jāj, tautieti, gar mežmalu,
Lai ļautiņi neredzētu,
Velc gar zemi to kājiņu,
Kur jo daudz(i) ielāpiņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jurīts meitu brūtgāniņš
Lāpītām biksītēm.
Kuŗa ciska salāpīta,
To kājiņu zemu vilka;
Kuŗa bija veselāka,
Tik uz galda neuzcēla.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2. Tautas jāja tumsiņā,
Dienu jāti nedrīkstēja,
Dienu jāti nedrīkstēja,
Simts ielāpu biksītēs.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 195 -

15593.

Jauna jauna es meitīna,
Man sudraba vainacīns.
Ko līdz manis jaunumīnis,
Ko sudraba vainacīnis,
Veci vīri, sirmgalvīši,
Tie jāj mani lūkoties.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Ko vērts manis košs darbiņis,
Mans raženis augumiņis,
Vecs puisītis sirmu bārzdu
Atjāj manis lūkoties.
Jāj projām, tu puisīti,
Tu jau manis nedabūsi:
Tev, puisīti, sirma bārzda,
Man zīļotis vaiņadziņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

15594.

Klundurkāja tautas dēls,
Kuŗš vells tevi šeit atspēra!
Es meitiņa kā liepiņa,
Kā Vāczemes magonīte.
216 [Ventspilī].

15595.

Kā tu nāci, kas tev' lūdza,
Ar šņorētu cepurīti?
Tev bij tādas taujāties
Ar vizuļu vainadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15596.

Ko vērts manis daiļš pūriņis,
Ko raženis augumiņš:
Veci vīri savas kājas
Uz manim apāvuši.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

15597.

Laba vārda nevēlēju
Pirmajam brūtgānam:
Ne augšāja, ne zemēja,
Pusdebešu karāties!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

1. Piermajam brūtgānam
Mūžam laba nevēlēju:
Ne ellē, debesīs,
Pusdebeša lidināt,
Pusdebeša lidināt,
Ellē kājas karināt.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

2. Pirmajam tautiešam
Mūžam laba nevēlēju:
Ne zemē, ne gaisāi,
Pusdebesīs karāties,
Kam tas manu augumiņu
Pirmāk teica, pēc vainoja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15598.

Laiku laiku, tautu dēls,
Vai tu laika nezināji?
Tevi māte artu cēla,
Es gulēju šūpolī.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

15599.

Laiku sāka precēties
Diženie tēva dēli,
Ka varēja izpaļāt
Treju kungu dzeltānītes.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

15600.

Leli štuki, breinum'eņi,
Elkšņam zīd rūžu zīdi;
Vairuok štuki, breinum'eņi,
Vacīm meil' jaunys m'eitys.
424 [Barkavas pag. Rz].

15601.

Māte savu dēlu teica,
Kas to dēlu nezināja?
Visu krogu dzērājiņš,
Visu meitu brūtgāniņš.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

15602.

Māte savu dēlu teica,
Kas to sliņķi nezināja?
Miega pūznis, krogus žūpa,
Ne maizītes arājiņš.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Māte savu dēlu teica,
Kas to dēlu nezinātu:
Miega pūznis, alus brūzis,
Ceļa malu gulētājš.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15603.

Māte savu dēlu teica
Lielu bišu dravinieku.
Tavs dēliņis nemācēja
Cūkai sili pataisīt.
232 [Talsos (Tl)].

15604.

Māte savu meitu teica.
Kas to meitu nezināja?
Uz mūriņa gulēdama,
Bedrē brunčus svilināja.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

- 196 -

15605.

Maza maza es būdama,
Redzēj' puisi arājiņu;
Tie bij lieli brīnumiņi,
Ka tas mani sagaidīja.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

15606.

Nāburg' māte dēlus liela,
Vai tie bija nezināmi?
Pērnie lini nekulstīti,
Aizpērnie kaņepāji.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15607.

Nāc pie manis, tautu meita,
Es bagāts tēva dēls:
Div' pāŗ' vīžu kulītē,
Vēl sloksnītes aiz jostiņas.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15608.

Nāc pie manis, tautu meita,
Es bagāts tēva dēls:
Līka ķēve, lūk' iemaukti,
Trīs kažoki mugurā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15609.

Nāc pie manis, tautu meita,
Es bij' putnu medinieks,
Es būš' tevi nobarot
Ar putniņu austiņām.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

15610.

Nāc pie manis, tautu meita,
Es tev pāri nedarīšu:
Ziemu likšu mežā braukt,
Pav'sar jāti pieguļā.
158 (Tosmarē).

15611.

Nāc pie manis, tautu meita,
Man deviņi kažociņi,
Trīs paklāju, trīs apsedzu,
Trīs paliku pagalvī.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 223 [Iķenē (Vandzenes pag. Tl)], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es bagāta mātes meita,
Man deviņi rinduciņi,
Trīs paklāju, trīs apsedzu,
Trīs paliku pagalvē.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

2. Linu linu, ne pakulu
Man deviņi paladziņi;
Trīs paklāju, trīs apsedzu,
Trīs pagalvī salocīju.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

15612.

Nāc pie manis, tautu meita,
Man nev linu, pakuliņu;
Gulēsim abi divi,
Maišelī salīduši.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

15613.

Nāc pie manim, tautu meita,
Mūžam badu neredzēsi:
Man bij viena ratu rumba
Vāržu kāju piesālīta.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

15614.

Nāc pie manis, tautu meita,
Mūžam bada neredzēsi:
Ziemu došu ledu grauzt,
Pa vasaru akmentiņus.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Nāc pie manis, tautu meita,
Pie man' bada neredzēsi:
Ziemu došu ledu krimst,
Pavasaru zaļu zāli;
Pašā vasar's viducī
Tīri baltu āboliņu.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15615.

Nāc pie mani, tautu meita,
Mūžam bada neredzēsi:
Melnas maizes neēdīsi,
Acīm baltas neredzēsi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Nāc pie manim, tautu meita,
Grūtu darbu nidarīsi;
Tu staigāsi dēļu grīdu,
Glāžu duris virināsi;
Ni tu iesi rijas kult,
Ni mālīša ritināt;
Melnu maizi niēdīsi,
Baltu maizi niredzēsi,
Ziemu došu ledu krimst,
Pavasari sīkas olas.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 197 -

2. Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Tu labāku nedabūsi!
Melnu maizi neēdīsi
Acīm baltu neredzēsi.
Ziemā brauksi kamanāsi,
Pa vasaru laiviņā;
Ziemā likšu ledu grauzt,
Pa vasaru jūŗas putas.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

3. Nāc pie manim, tautu meite,
Tu neēsi mellas maizes:
Ziemu došu ledu grauzt,
Pavasarā zuvitiņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15616.

Nāc pie manis, tautu meita,
Tu jau bada neredzēsi:
Ciemā ceplis, mežā malka,
Rīgā rudzi spīķerī.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

15617.

Na na lāga priedīt' ouga
Daguošā siliņā;
Na na lāga puisīts gāja
Tālumā sievas ņamt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

15618.

Nebūs labi, nebūs labi,
Kur tij šļampa vazājās;
Tij izvīle māmiņai
Dižano malējiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15619.

Nedod, Dieviņ, laba mūža
Pirmajam brūtgānam;
Dod, Dieviņ, to nospert
Pirmajam pērkonam!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15620.

Novadnieki, novadnieki,
Saimenieki, bandenieki!
Visi kalpa puisēniņi
Saimenieku meitas prec.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

15621.

Nu es būšu, nu es būšu
Tā puisīša līgaviņa,
Kam nav zirga, kam nav saku,
Kam nav sava tīrumiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15622.

Pavasari, ne rudeni,
Kalpam ņemt līgaviņu:
Pavasari sulas tek
No visiem stumbeņiem.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

15623.

Pavasar(i), ne ruden(i),
Kalpam ņemti līgaviņu:
Pavasar(i) bērzu sulas,
Sausa koka stabulītes.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Pavasar, na rudin',
Kolpam jemt ļaudaveņu:
Sulu buca, guorsu kotlys,
Vacu stībru stabul'ētes.
409 [Līksnas pag. D].

2. Pavasar pavasar
Kalpiņam kāzas dzert:
Pavasar bērza sulas,
Zaļa kārkla stabulīte.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15624.

Pavasar, ne ruden,
Kalpam ņemt līgaviņu:
Pavasar sulu mucas,
Meža cūkas sivēniņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Gana laika, gana laika
Pedeļam sievas ņemt,
Lai saauga brieži, lāči,
Meža cūku sivēniņi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Citu ruden, citu ruden,
Tad es gribu sievu ņemt;
Lai saauga [izauga] brieža bērni,
Meža cūkas sivēniņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

15625.

Pavasar pavasar
Kalpam ņemt līgaviņu:
Pavasar bērziem sulas,
Sīkas nātras žogmalā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15626.

Pavasari pavasari
Kalpiņš ņēma līgaviņu:
Pavasari sulas tek,
Nevajaga alutiņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

- 198 -

1. Pavasari pavasari
Kalpam ņemti līgaviņu:
Pavasari bērzam sulas,
Nevajaga alutiņa;
Pavasari suņa stobri,
Nevajaga stebulītes.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

15627.

Pieci gadi kalpiem gāju,
Pieci kazu kažociņi.
Gāju sievas lūkoties,
Visus vilku mugurā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1. Pieci gadi ganos gāju,
Pelnīj' pieci kažociņi;
Divi sedzu, divi klāju,
Piekto liku pagalvī.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2. Pieci gadi kalpiņš biju,
Pieci kalpa kažociņi.
Kad es gāju sievu ņemt,
Visus vilku mugurā.
Meitu māte brīnējās,
Kur tāds kuplis gadījies.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

3. Pieci gadi kalpiņš biju,
Pieci kalpa kažociņi.
Gāju sievas lūkoties,
Visi pieci mugurā.
Rej sunīši ņigu ņagu,
Iet kažoki briku braku.
Sievas māte brīnējās:
Vai no elles tas iznācis!
Meitu māte, vilku māte,
Vai man savu meitu dosi?
- Ej projām, elles kruķi,
Es tev meitas gan nedošu;
Mana meita sarkanbalta,
Tev sakaltis kažociņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4. Seši gadi darbos gāju,
Seši pelnu kažociņi.
Kad es gāju sievas ņemt,
Visi seši mugurā.
Sievasmāte brīnījās:
Kuŗas elles tas iznācis!
Nebrīnies, sievasmāte,
Visi seši noderēs:
Div' paklāju, div' pasedzu,
Div' paliku pagalvī.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15628.

Pelēks vilciņš pārtecēja
Par smilgainu atmatiņu;
Tas nebija pelēks vilks,
Tas pērnais brūtgāniņš.
263 [Dobelē].

1. Redzu vilku pārtekot
Par smilgaiņu atmatiņu:
Pērnajam brūtgānam
Veca kūla mugurā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

15629.

Pluškatains, kankarains
Mans pirmais brūtgāniņis.
Nobirs tavi kankariņi,
Uz meitām raugoties.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15630.

Precē mani aiz upītes
Pie bagāta tēva dēla:
Viena kāja pastalā,
Otra kārklu vīzītē.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15631.

Precēj' [Precē] mani pērn bagāts,
Šogad vēl bagātāks:
Pern precēja zirgu zaglis,
Šogad krampju lauzējiņš.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 451 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)],
325 [Secē (Seces pag. Jk)], 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

1. Precēj' mani pērn bagāts,
Šogad vēl bagātāks:
Pērn precēja zirgu zaglis,
Šogad krampju lauzējiņš.
Citu gadu, tad precēs
Alslēdziņu mūķētājs.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15632.

Precēj' mani pērn bagāts,
Šogad vēl jo bagātāks:
Pērn precēja skrīverīts,
Šogad Rīgas kaupmanīts.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15633.

Precē [Precēj'] mani precenieki,
Es brūtgāna neredzēju,
Vai bij šķilts, vai perēts,
Vai palicis vanskarē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

- 199 -

15634.

Precēj' mani precinieki,
Kādi vella precinieki!
Sēņu bikses, skuju svārki,
Baravīku cepurītes.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Sen dzirdēju, nu redzēju
Teicamo tēva dēlu:
Skuju bikses, skuju svārki,
Līka tāšu cepurīte.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2. Sen gaidīju, nu atnāca
Bagātais tēva dēls:
Kriju bikses, lūku svārki,
Griķu salmu cepurīte.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

15635.

Precē mani precenieki,
Nezināju, kam precēja,
Vai prec zirgu zaglītim,
Vai krampīšu lauzējam.
Ja prec zirgu zaglītim,
Jāšu bēru kumeliņu;
Ja krampīšu lauzējam,
Segšu baltu villainīti.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15636.

Precē mani stikanam [kikanam],
Precē slokas dēliņam.
Gana labi puiši būtu,
Kam ne gaŗu deguniņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15637.

Precē mani trīs gadiņi
Viens nelieša tēva dēls.
Viņš nokalta precēdams,
Es kā roze noziedēju.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

15638.

Preci mani, preci mani,
četri mani prec:
Rullenieki, Dullenieki,
Ratenieku Pēčus,
Cīruļu Intiņš lai lai lai.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15639.

Precenieka dvēselīte
Ni pie Dieva, ni pie velna,
Vidū gaisa plātījās
Sausas egles galiņā.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

156391.

Precinieki sabraukuši
Pinkainiem kumeļiem;
Cik sunītis ierējāsi,
Tik pinciņas kratījās.
70 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

15640.

Precenieks zilzobis
Skalgana mēli
Izvīla māmiņai
Daiļo meitiņu.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

15641.

Ražens puisis lielījās
Drīz dabūt līgaviņu.
Šī devīta mātes meita,
Šovasar bildināma.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15642.

Ringu ringu balta ķēve
Pa atmatu vazājās;
Tā ringāja blintenieces
Gudenieku novadā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

15643.

Ruda ruda, puspelēka
Tautu dēla cepurīte,
Rasiņā nomirkuse,
Ganu meitu lūkojot.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15644.

Sasirmējis tēva dēls
Pie kumeļa trepes lika;
Es meitiņa kā puķīte,
Jāj pie manis precībās.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

15645.

Šādi tādi kalpu puiši
Zeteŗsvārkus šūdināja,
Zeteŗsvārkus šūdināja,
Muižu meitu gribēdami;
Muižu meitu gribēdami,
Ne kalpones nedabūja.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Šādi tādi pusvācieši
Brūnus svārkus šūdināja,
Gribēdami maldināt
Liela rada līgaviņu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 200 -

15646.

Šādi tādi tautu dēli
Sila peku lauzējiņi;
Šādi tādi kaulu pieres
Man' māsiņas ņēmājiņi.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

15647.

Žēlojit, jaunas meitas,
Nācit, manis precējamas!
Kungi mani kaŗā sūta,
Jaunu puisi dēvēdami.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

15648.

Sen dzirdēju, nu redzēju
To slavenu tēva dēlu:
Gar zemīti kājas vilka,
Uz acīm cepurīte.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

15649.

Sen dzirdēju, nu redzēju
To teicamu tēva dēlu:
Tēva dēls nemācēja
Karotīti pataisīt.
Pieci gadi sataisīja
Vienu pašu karotīti,
Cūkām draņķa smeļamo,
Pirtī gara metamo.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

15650.

Sen kaujamis tas bullītis,
Nodiluši ragu gali;
Sen vedama tā meitiņa,
Nobālējši vaigu gali.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

15651.

Zināms bija tautu dēls,
Zinām' tautu māmuliņa:
Dzērējs, žūpis tautu dēls,
Gaŗvalodu māmuliņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

15652.

Slavenais tēva dēls
Trīs pagastus izjādīja;
Ceturtā iejādams,
Sauca lielu saukumiņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

15653.

Svēta svēta šī dieniņa
Par visām dieniņām:
Zirgu zagļi, govju zagļi
Pie man' jāja precniekos.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15654.

Tāds ar tādu precējās,
Tāds tādam gadījās:
Ni tam zirga vagas dzīt,
Ni tai naža maizes griezt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15655.

Tai mājā trīs meitiņas,
Visas cepļa gulētājas;
Kuŗa cepļa dibinā
To vedīšu bāliņos.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15656.

Tas pats, tas pats
Pērnais brūtgāns,
Tie paši putraimi
Deguna galāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15657.

Tautiets jauns jaunējās,
Manis jaunas gribēdams.
Kam, tautieti, bārdu dzini
Piecas reizes nedēļā?
1311 [Apē (Vlk)].

15658.

Tautu meita lielījās
Sen gatava, sen vedama;
Kad atjāja precinieki,
Citas meitas sagšas auda.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Tautu meita lielījās
Sen gatava, jo gatava;
Kad atjāja precenieki,
Pušelniece dvieļus auž,
Pušelniece dvieļus auž,
Pirteniece prievitiņus.
224 [Kabilē (Kld)].

15659.

Tie pirmie ievu ziedi
Salniņaji nokožami;
Tie pirmie brūtgāniņi
Pērkonami nospeŗami.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

15660.

Tēvs man teica savu dēlu,
Teica lielu dravinieku.
Gar meitāmi cilpus meta,
Ne gar smīdru ozoliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 201 -

15661.

Teic māmiņa savu meitu,
Līdz saulītei gulējušu;
Es teic' savu kumeliņu,
Līdz saulītei nosvīdušu.
121 [Gulbenē (Md)].

15662.

Teica māte dēlu savu,
Vīla manu augumiņu.
Neteic, māte, es gan zinu
Tava dēla padomiņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15663.

Trīs rītiņi saule lēca
Caur ozola lapiņām;
Trīs gadiņi precējās
Bagātais tēva dēls.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)].

15664.

čiņ čiņ, pum pum,
Precinieka sieva!
Vīzītes kājā,
Paladziņš mugurā.
190 [Kuldīā].

15665.

čura čura, ligzdas mēle,
Tā pievīla mūs' māsiņu.
Redzēs, čura, ligzdas mēle,
Kā mācēsi maldināt!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

15666.

Tu puisīti, putras bārda,
Tu meitiņu nepazīsti:
Ieraudzīji meitu māti,
Sauc par savu līgaviņu.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

15667.

Tupēt tup teteriš,
Strēlenieku gaidedams;
Tā tupē tautu meita,
Mūs' bāliņu gaidedama.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

15668.

Ūjo vilciņ pelēcīt,
Pie manām aitiņām!
Ūjo tautu neveiklīt,
Pie manām meitiņām!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

15669.

Uz Vāczemi, uz Vāczemi,
Lejsgaliešu jauni puiši!
Te jums nav uzaugušas
Tik staltiemi līgaviņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15670.

Vakar māte izvelēja
Dēliņam [mīzuļam] paladziņu;
Šodien māte aizskrējuse
Dēliņam [mīzuļam] sievas ņemt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Vakar māte izvelēja
Meitiņai [Mīzelnīcas] paladziņu;
Sodieniņu tai sabrauca
Dižanie precinieki.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15671.

Visi mazi kadiģīši
Zelta ziedus noziedēja;
Visi kalpi, tēva dēli
Uz bajāru meitiņām.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

43747.

Vai Dieviņi, bada gadi,
Nu es gribu precēties!
Kas bij smuka, tā bij slinka,
Kas bagāta, tā nenāca;
Kas bij laba strādeniece,
Tā bij vīra valdeniece.
398 [Skrundas Kld].

43748.

Atjuoj tautys, atjuoj taujys,
Sorkonimi cakulym;
Kas munaji muoseņai
Icik skaiški darinuoj'?
605 [Skolas].

43749.

Voi Dīveņi, kū dareit,
Nalīteņa zadynoj!
Kur nalīta mani liks,
Kur liks munu vainuceņu?
326 [Preiļu D].

43750.

Ai Jānīti, ai Jānīti,
Šogad sievas nedabūsi;
Citu gadu tad dabūsi
Ar lubiņu valkājamu;
Ar lubiņu valkājamu,
Ar pirkstiņu barojamu.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

- 202 -

43751.

Ai Jezupi, vystu zagli,
Kam tu munas vystas zogi?
Es tev svīzu ar mylynu,
Tu nūskrēji par kilunu.
466 [Vārkavas D].

43752.

Ai tu mazais piena puika,
Drīksti mani bildināt?
Tu aiz kalna cūkas gani,
Es sēž' rožu dārziņā;
Tu aiz lauka arti gāji,
Es sēdēju rakstīdama.
42 [Bauskas B].

43753.

Vai meitiņa, vai meitiņa,
Kādu vīru tu dabūji?
Krūmu ložņa, lapu guļa,
Ne maizītes arājiņš.
467 [Vārmes Kld].

43754.

Ar kū, Petreit, svuotūs brauci,
Kur tu jēmi zirdzeņu?
Nu čigona zyrgu jēmu,
Nu uboga rateņus.
168 [Kalupes D].

43755.

Andrīvinam divi kleitiņas,
Obas divas sapleisušas;
Vīnu sedžja, ūtru kluoja,
Ar manim gulējūt.
168 [Kalupes D].

43756.

Apkārt gāju tam ciemam,
Tai ciemā slinkas meitas;
Tai ciemā slinkas meitas,
Pa lodziņu mēslus bēra.
605 [Skolas].

43757.

Apsavilka kalpu vīrs
Triju svārku mugurā.
Velci piecu, ne tik triju,
Nedos manis māmuliņa.
605 [Skolas].

43758.

Atraits, sīvu pracādams,
Ūsys vīņ škurinuoja;
Ūsys vīņ škurinuoja,
Pīri vīņ balynuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

43759.

Bērīt, manu kumeliņu,
Iesim abi atpakaļ!
Visām vācu jumpravām
Dzērves brēca vēderā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

43760.

Blusa kūdja, vuts tecēja,
Poļaks maņi zadynuoja;
Ni ar blusom vojuotīs,
Ni ar poļak' runuotīs.
389 [Silajāņu Rz].

43761.

Bryugons mani seņ gaidēja,
As bryugona nagribēju;
Bryugonam ir leika ķēve,
Trejim pakšim ustabiņa.
174 [Kārsavas Ldz].

43762.

Brūgān, manu brūgānīnu
Salāpītu kažaucīnu;
Kad redzētu bālēlīni,
Ar suņiem pucinātu.
605 [Skolas].

43763.

Cerej mani kozu gons,
Šai devīta vasareņa.
Voi cerej, nacerej,
Jebalgim es naīšu,
Cikom sova sagaidīšu.
174 [Kārsavas Ldz].

43764.

Citām meitām
Precnieki brauc,
Man tas klibais
Kaimiņu Miks.
Augšu liela, būšu tava,
Tava darba darītāja.
378 [Seces Jk].

43765.

Citas meitas ruden' veda,
Mani veda pavasar';
Es darīju alutiņu
No bērziņa pumpuriem.
263 [Mēmeles Jk].

- 203 -

43766.

Cūku gani, pelnu ruškas
Sakās ņemt man' māsiņu;
Gani cūkas, rušin' pelnus,
Es nedošu sav' māsiņu.
241 [Lubānas Md].

43767.

Deveiņim jūstu aužu
Treideveiņu dzeipuriņu;
Pārn vaicoj deveiņi,
Šūgod vaicoj treideveiņi;
Pārn svātuoja zyrgu zagļi,
Šūgod kļāšu plēsējiņi.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

43768.

Dēlu māte dēlu teica,
Vīla manu augumiņu.
Sen pazinu tavu dēlu,
Tavs dēliņis dzērājiņš.
24 [Asares Il].

43769.

Dižens puisis iet pa ceļu
Aprūgušu cepurīti.
Meitu māte priecājās:
Znots ar visu raugu nāca.
545 [Krustpils D apr.].

43770.

Driču driču šei vosora,
Kolpi vīni juoženej.
Veļitjāsi, ubadzeņi,
Šūgod dryču vasareņa.
89 [Dricēnu Rz].

43771.

Ai je baugom, es naīšu,
Precej mani kozu gons.
Precej mīžu oruojiņš,
Es gotovs guojējiņš.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

43772.

Ej tu nost, kalpa puisi,
Es jau tevis nemīlē(ju),
Kam būs manam tētiņam
Kalpa puisi znotu saukt?
235 [Litenes Md].

43773.

Ej, vacais tautu dāls,
Na tev mani zadynuot;
Tu nastuovi muna pyura,
Na tik muna augumeņa.
326 [Preiļu D].

43774.

Ej, vīrī, sila malu,
Lai neredz bālēlīni!
Redzēs mani bālēlīni,
Lāpīs tavu kažaucīnu.
605 [Skolas].

43775.

Es bagāta mātes meita,
Man deviņi lindraciņi;
Es apsedzu tautu dēlu
Ar saviem lindrakiem:
Trīs apsedzu, trīs paklāju,
Trīs paliku pagalvī.
197 [Krotes Lp].

43776.

Es, meitiņas mīlēdams,
Bikses liku pagalvī;
Ja meitiņas mani mīla -
Sedzat mani ar svārkiem!
94 [Dunikas Lp].

43777.

Es nebiju apgājis
Tik bagātu mātes meitu:
Divi salmu spilveniņi,
Trešais siena ķiseniņš.
605 [Skolas].

43778.

Es nebiju apgājis
Tik bagātu tēva dēlu:
Divi šķilas apses malkas,
Sieciņš auzu nevētītu.
605 [Skolas].

43779.

Es namuoku sprēst, ni aust,
Tu namuoki art, ecēt.
Sēsim rudzus teirumā,
Augs maizeite grīzdamuos,
Pļausim abi dzīduodami.
89 [Dricēnu Rz].

43780.

Es no krūmiem iztecēju,
Meitas mani nepazina:
Škavas mice man galvā,
Utu bruncis mugurā.
149 [Jaunpils Tk].

43781.

Es pazinu to puišeli,
Kuŗš bij meitas lūrmanis;
To celiņu priekšā spēra,
Kam nebija ielāpiņš.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 204 -

43782.

Es savu pazin'
Tumšē naktē:
Lielais ielāps
Muguras vidē.
546 [Kuldīga Kld apr.].

43783.

Es taisīju baltu kaktu
Baltu ļaužu gaidīdama;
Sanāk melni čigāniņi,
Sēd baltā kaktiņā.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

43784.

Ej, māmiņ, pasaver,
Kas tavā pogolmā?
Viņa gola ubogim
Vazdys vin saklaudzēja.
143 [Jāsmuižas D].

43785.

Gāju maitu loukoties,
Muta malna namozgāta;
Gāju mutas mozgāties,
Couka palti sajaukusa.
605 [Skolas].

43786.

Gribulīts man' gribēja,
Es gribuļa negribēju.
Nāc, gribuli, pavasari,
Dabūs' pliku sivēniņu.
373 [Sarkaņu Md].

43787.

Grib puisīts sīvu jemt,
Namuok rotu pataisīt;
Sovu ceļu roti tak,
Sovu tak kumeliņš.
326 [Preiļu D].

43788.

Grīslis auga caur ābeli,
Grib ābeles meitu ņemt;
Ņem, grīsliņ, niedras meitu,
Būsat vienu gaŗumiņ(u).
200 [Kuldīgas Kld].

43789.

Kas, grīslīti, tev vēlēja
Āboliņa meitu ņemt?
Ne tev santa cepurītes,
Ne viksētu zābaciņu.
286 [Nītaures Rg].

43790.

Jānīšam, brālīšam,
Abej' bikses noplīsušas;
Virsas bikses salāpīja
Ar baltiem ielāpiem,
Lai pazina nāburgmeitas
Mūs' Jānīti staigājot.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

43791.

Jānīšam, brālīšam,
Divu utu kažociņi;
Vienu sedza, otru klāja,
Ar meitām gulēdams.
166 [Kalsnavas Md].

43792.

Juoneits meitu lūcējuos
Jyuzu storu nūšļukušu.
Aj uorā, pruovei jyuzas,
Tad tu moni lūcējīs.
365 [Sakstagalas Rz].

43793.

Andrivam, meitu lyukuojūtīs,
Vīna yuza nūkrituse,
Izej uorā, paceļ yuzu,
Tūlaik meitu lyukuojīs.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

43794.

Jānītim, nabagam,
Divi bēdas vasarā:
Pavasari maizes trūka,
Ruden sievu nedabūj'.
127 [Grostonas Md].

43795.

Kam, kalpiņi, sievu ņēmi,
Tev nav nama, istabiņas;
Tavu namu, istabiņu
Vējs mežā vēcināja.
384 [Sēemūkšu C].

43796.

Kas tas tāds par zirgu zagli,
Kas aiz krūma raudzījās?
Tas nebija zirgu zaglis,
Tas meitiņu lūrmanīts.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

43797.

Kas tie tādi, tie sajāja
Dīdīdami, dancādami:
Šādi tādi kalpa dēli
Tapinātis kumelīnis.
Nav neviena tēva dēla,
Kas var savu dancināt.
355 [Rucavas Lp].

- 205 -

43798.

Kas tur nāca, kas tur nāca,
Kas tur durvis virināja?
Tas ciemiņa ģenģerkājis,
Nāk meitiņas lūkoties.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43799.

Kaunitjās, ubadzeņi,
Šūgod driču vasareņa!
Ka byus rudzu, ka byus mīžu,
Tod kausīs tāva dāli.
182 [Kaunatas Rz].

43800.

Kuo, Anaklet, šur atbrauci?
Itei tova peļamuo.
Pūrīšūs silču buca,
Tej bej tova teicamuo;
Tej bej tova teicamuo,
Vysu nakšu guļamuo.
466 [Vārkavas D].

43801.

Kaidi [Kaida] tī sierma kēve
Ap pūrmolis volkuojuos?
Kaidi vylki jū īdzina
Pi buoliņa pogolmā?
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

43802.

Kā tu, nelga, vazājiesi
Par tām mūsu ganībāmi?
Tu kā nelga vazājiesi,
Es kā roze grozījosi.
476 [Vecpiebalgas C].

43803.

Klibu kāju, dēlu māte
Ielec meitu kambarī:
Dod, māmiņa, man meitiņu,
Ar kājiņu nevarēju.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

43804.

Klibis manu māsu grib -
Kas klibimi māsu deva?
Atnāc, klibi, pavasari,
Doš' tev klibu suventiņu.
200 [Kuldīgas Kld].

43805.

Kū, bruoleiti, mes dareisim,
Vīnu vītu saguojuši?
Tu namuoci art, ecēt,
Es namuoku sprēsti, aust.
Sēsim ceukas rokumūs,
Augs maizeite grīzdamuos.
466 [Vārkavas D].

43806.

Ko, puisīti, raudzījies
Miglajāmi actiņāmi?
Vai tu biji mežā audzis,
Vai meitiņu neredzējis?
545 [Krustpils D apr.].

43807.

Ko, puisīti, tu lielies
Ar to lielo bagātību?
Vienas pašas melnas bikses,
I tās pašas palienētas.
281 [Neretas Jk].

43808.

Ko, puisīti, tu lieliesi,
Es jau tavu mantu zinu:
Stallī viena kliba ķēve,
Trim stutēm atstutēta.
476 [Vecpiebalgas C].

43809.

Ko puisīti, tu lielies,
Kas gan tevis nepazina?
Tik tevim rudzu miežu,
Vienā cimdu [cimda] īkšķītī.
190 [Kokneses Rg].

43810.

Krauklīts sēž ozolā,
Uz draviņu gaidīdams.
Kas krauklim medu dos,
Vecam puišam jaunas meitas?
245 [Lutriņu Kld].

43811.

Kur tu brauksi, elles skruķi,
Ar tiem skala vāģīšiem?
Kāp ārā, atsien asti,
Brauc vai elles dibenā.
605 [Skolas].

43812.

Ko Andrīti, ko Andrīti,
Atpakaļ raudzījies?
Grib' no mūsu meitiņām
Izraudzīt līgaviņu?
Krāsns priekšā raiba kaķe,
Tā Andrīša līgaviņa.
605 [Skolas].

- 206 -

43813.

Lepnis bija, ne bagāts,
Tas ar otru nerunāja -
Div pāŗ' vīžu kulītē,
Trešam sloksnes darināja.
378 [Seces Jk].

43814.

Boguots beju, boguots beju,
Nikam ceļa napagrīžu;
Divi puori veižu kuleitī,
Trešam slūksnis ozūtī.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

43815.

Es bij' greznis un bagāts,
Otram ceļu nepagriezu;
Div pāŗ' vīzes kulītē,
Un vēl slīksnīt' padusē.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

43816.

Linu linu, ne pakulu,
Man deviņi paladzīni;
Saimniekdēli, ne kalpīni,
Man deviņi brūtgānīni.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

43817.

Ļaudis mani brūti sauca -
Kur tie mani brūtgānīni?
Vai bij šķilti, vai pelēki [perēti],
Vai palika vanckaros?
605 [Skolas].

43818.

Man bij seši kažociņi,
Kad es gāju precībās;
Kad piemīzu, tad šļakstēja,
Kad sakalta, tad grabēja.
417 [Struteles Tk].

43819.

Mozi bārni škūrstalāni,
Kei jyus bodu namyrat?
Cīmā ceplis, Reigā molka,
Reigā rudzi bolīši.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

43820.

Māte savu jauno dēlu
Jaunu vien jaunināj(a);
Pieci gadi bārzdu dzina,
Mammiņai nezinot.
241 [Lubānas Md].

43821.

Meitu māte brīnījās,
Melnu suni ieraugām;
Tas, māmiņ, tautu dēls
Aprūgušu cepurīti.
449 [Ungurmuižas D].

43822.

Meitu māte meitu sola,
Sola ciemu līdzi dot;
Man nevajag tādas' meitas,
Kas ar nāvi parādā.
46 [Beļavas Md].

43823.

Meitu māte meitu teica:
Liela liela darbiniece;
Tautu meita nemācēja
Sevim zeķu noadīt.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

43824.

Meitu mātei šķības lūpas,
Staigā meitas dāvādama.
Kam tu meitas iedāvāsi,
Meitām greizas pakaļīnas?
192 [Kosas C].

43825.

Nāburgmāte, naburgmāte,
Tev bagāti precenieki!
Vienam cimdi noplīsuši,
Otram bikses salāpītas;
Trešajam precniekam
Cauri svārki mugurā.
192 [Kosas C].

43826.

Nāc pie mani, tautu meita,
Es bagāts tēva dēls:
Sieciņš auzu nevētītu,
Divas šķilas bērzu malkas.
545 [Krustpils D apr.].

43827.

Nabādoj, tu Buorbol,
Andrivs tevi šanavuos:
Veižu nosuot navajdzēs,
Kurpu acim naredzēs(i);
Malnas maizes tu naēssi,
Boltas acim naredzēs(i).
357 [Rudzētu D].

- 207 -

43828.

Nedod Dievsi tādus laikus,
Kādi laiki mūsmājā!
Suņi kaķi vilku rēja,
Kalpiņš ņēma mātes meitu.
306 [Patkules Md].

43829.

Nazasird(i), nazasirdi,
Muns vaci(j)s bryugans!
Ka es īšu tautiņuos,
Tevi ņimšu panuoksnūs.
605 [Skolas].

43830.

Naraud gauži, napyut gryuši,
Muns vacais bryugoneņ!
Iz rudiņa īš' pi cyta,
Tev' praseiš' panuoksnūs.
326 [Preiļu D].

43831.

Nasalīlej, tu Juonīt,
Zinam tovu boguotību.
Īluopiņis mugurā,
Kai lelais ezeriņš.
605 [Skolas].

43832.

Neveiklīte kājas āva,
Līdz naktei taisījās;
Paliec, mana neveiklīte,
Tēva pirtes palāvē.
184 [Ķēču Rg].

43833.

Naveikleit, naveikleit,
Kam tu mani zadynovi?
Zadyn' munus buoleliņus,
Na (pats) savu ļaudaviņu.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

43834.

No tālienes es pazinu,
Kur jāj meitu brāķerītis.
Šķībi sāni jājējam,
Šķībi segli kumeļam
605 [Skolas].

43835.

Nu ir laiks, nu ir laiks
Klibajam sievu ņemt!
Lai paauga briežam ragi,
Meža cūkai sivēniņi.
146 [Jaungulbenes Md].

43836.

Ozols tēvs, liepa māte,
Kā vītoli bāleliņi.
Bij galviņa, bij prātiņš
Dzērājam bildināt.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

43837.

Pelnurušķi, pelnurušķi,
Kam tu manu māsu ņēmi?
Tu pelniņus rušināsi,
Kas māsiņai maizi dos?
605 [Skolas].

43838.

Pieci gadi ganos gāju,
Pelnij' pieci kažociņ(i).
Citi ļaudis brīnījās,
Kur likš' tik daudz kažociņ's?
Citus vilkšu, citus segšu,
Cits būs bērniem valkājams.
413 [Stendes Tl].

43839.

Puisis brauca precībās,
Melna mute nemazgāta;
Puisis gribē(j)' nomazgāt,
Varde duļķes saduļķo.
605 [Skolas].

43840.

Plieškātājis, ķenkarainis
Mans pirmais brūtgāniņš.
Ej, lūdzams, meža ceļu,
Lai ļautiņi neredzēja.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

43841.

Pūrinīks pūru bryda,
Maņī kluot aicynuoja.
Brīn ar golvu, na ar kuojom,
Es na pūra bridējiņa.
174 [Kārsavas Ldz].

43842.

Puiši meitas lūkojās,
Viena bikse noplīsuse;
Otru biksi suņi plēsa,
Pa krūmiem vazādami.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

43843.

Ryukoj, ryukoj barišnīki
Uz tuom myusu muosiņom:
Vīna kūrpe saluopīta,
Bet ūtruo naluopīta.
494 [Viļānu Rz].

- 208 -

43844.

Sen slavēja N. N. mājās
Daglu kuili aizgaldā;
Nu izlēca no aizgaldas,
Nu tam sievas vajadzēja.
319 [Plāteres Rg].

43845.

Saimnieks teica savu meitu -
Kas šo šķērstu nepazina?
Gultā tai saule lēca,
Gultā saule norietēja.
345 [Remtes Tk].

43846.

Sen dzirdēju, nu redzēju
To teicamu tēva dēlu:
Saules guļu, lapu ložu -
Nav maizītes arājiņš.
93 [Dundagas Vp].

43847.

Sirmi zirgi balti kļuva,
Brūtgāns nāca vecumā;
Šī devīta vasariņa,
Līgaviņas meklējot.
54 [Bilskas Vlk].

43848.

Sit' knipīnu, uz knipīnas,
Uz knēveļa degunīna;
Zinājos, tēvs māmīna
Nedos mani knēveļam.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

43849.

Skaistu veju luktureiti
Svešu ļaužu gaideidama;
Taidi snauškas sabraukuši,
Dorba muna naredzēja.
579 [Viļāni Rz apr.].

43850.

Skaties, puisi, neskaties -
Es pie tevis gan neiešu;
Tavi mati kā žagari,
Tavs deguns kā āmurs.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

43851.

Slovenī i buoleleņi,
Kū īdevet muoseņai?
Divi kules vacu veižu,
Trešū vacu kažūceņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

43852.

Slovonais tāva dāls,
Suns aiz tovas uodas guļ;
Bez gūd(eņ)a, bez ļauteņu,
Bez eistū buoleleņu.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

43853.

Sliņķi gurķi, tēva dēls,
Kam tu mani bildināji?
Es būt' laba sagaidīj's(i),
Pie māmiņas dzīvodama.
183 [Kazdnagas Azp].

43854.

Suņi gaudoj, vylki kauc,
Meitom precinīki brauc.
Taidi suņi, taidi vylki,
Taidi meitu precinīki.
389 [Silajāņu Rz].

43855.

Šis Prancets līlejuos,
Ko lelais muižinīks.
Vīnys pašis pierktys biksis,
Tuos pi gurnim dalypušas.
605 [Skolas].

43856.

Šitie nelgas, diedelnieki,
Mūs' māsiņas nedabūs.
Tādi vien ar kaula pierēm,
Uzkupriemi deguniem.
48 [Bērzaunes Md].

43857.

Šei meiteņa līlējuos
Klybu vylku redzējus(e).
Pats pyrmais precinīks
Ar klybū kumeliņ(u).
389 [Silajāņu Rz].

43858.

Šīrudens brūgānam
Viena gūža noplīsusi.
Kuŗa gūža noplīsusi,
To kājiņu stīvi velk.
184 [Ķēču Rg].

43859.

Šitie puiši lielījās,
Lielas kāzas taisīšot;
Pieci kaķi barojami,
Putras baļļa raudzējama.
530 [Cēsis C apr.].

- 209 -

43860.

Tas puisītis lielījās,
Ka tas liels bagaturs;
Ne tam maizes, ne tam putras,
Ne tam silta ūdesniņa.
605 [Skolas].

43861.

Tautu dēla cepurīte
Zaļajām bantītēm,
Pavasari nobālējse,
Gana meitas meklējot.
110 [Ērgļu C].

43862.

Tautu dēls guģojās,
Kažociņu klāstīdams:
Kad man būtu līgaviņ(a),
Kažociņu neklāstīt(u).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43863.

Tautu dēlsi, netiklītis,
Ceļā mani bildināja;
Nedrīkstēju [Nedrīstēja]
sētā jāti,
Nav iemauktu kumeļami;
Nav iemauktu kumeļami,
Simts ielāpu biksiņām.
476 [Vecpiebalgas C].

43864.

Tautu meita lielījās:
Pillu pūru paladzīnu;
Trīs saloku, trīs paklāju,
Trīs palieku pagalvē.
192 [Kosas C].

43865.

Tei Brigita līļājās,
Ka boguoti svuoti braucja:
Pārni beja zyrgu zaglis,
Šūgod kļēšu lauzjētuojs.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

43866.

Tādi mani brūtgāniņi,
Kā pērnie telēniņi:
Līkas kājas, platas acis,
Lieli kupŗi mugurā.
605 [Skolas].

43867.

To puisīti gan pazinu,
Kuŗš bij brūtgāns šoruden:
Šķībi sedli nosēdēti,
Trim kājām kumeliņš.
335 [Puzes Vp].

43868.

Trij vilciņi meitas ņēma,
Lielas meitas gribēdami;
Kad paņēma, tad atrada
Spriguliņa kūlējiņu.
190 [Kokneses Rg].

43869.

Trīs dieniņas velējos,
Tautu dēla gaidīdama;
Kad atnāca tautu dēls,
Melns krekliņš mugurā.
605 [Skolas].

43870.

Trīs gadiņi kalpiem gāju,
Trīs petuki nopelnīju.
Par to vienu zirgu pirku,
Par to otru līgaviņu,
Par to trešo petaciņu
Zelta laivu kaldināju.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

43871.

Tumšu nakti es iesāku
Ar neveikli ceļu iet;
Spēru kāju, grūd' ar roku,
Lai nokrīt ceļmalā;
Nenospēru, nenogrūdu,
Mūžam līdzi vazājās.
184 [Ķēču Rg].

43872.

Trīs dieniņas kaimiņiene
Melnu kuili nojājusi;
Meitai meklēt goda rotas
Ar ko braukti precībās.
418 [Sunākstes Jk].

43873.

Turi muti, puišu ļempi,
Daudz tu mani nekaiteni;
Tu kā krupis vazājies,
Es kā liepa līgojos.
192 [Kosas C].

43874.

Vecs bij mans tautu dēls,
Kas ar mani saderēja.
Vai bij man tēvu saukt,
Vai veco bāleliņu?
46 [Beļavas Md].

43875.

Veci puiši valgus grieza,
Kreiso kāju kustināj(a).
Kustin', kustin' kreiso kāju,
Šogad sievas nedabūs.
439 [Trikātas Vlk].

- 210 -

43876.

Viens ar sirmu zirgu brauca,
Nostruvēj'šu cepurīti;
Jā, tas bija jauns puisītis,
Tas ar savu raugu brauc.
358 [Rugāju Abr].

43877.

Visiem mūsu puisēniem
Ar kuprīti muguriņa;
Kad tie kāpa kalniņā,
Atpakaļ atvēlās.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

43878.

Zili melni sveši ļaudis,
Gar purviemi valkājās.
Vaj bij velns tos satrencis
Mūsu mazā būdiņā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

43879.

Zynu, zynu tautu dālu,
Zynu tautu muomuleņu;
Dzāruojs beja tautu dālsi,
Volūdneica muomuleņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

Satura rādītājs |Skati visu grāmatu