SākumlapaIevadsSatursLapasMeklētSaites
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu

PRECĪBU UN DERĪBU DZIESMAS

16. Sader, dod roku, dod un mij gredzenus

- 171 -

a) Līgavas draudzes dziesmas

15363.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Ko es pate padarīju!
Labajam atsacīju,
Ar neveikli saderēju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Vai to manim Dievs nolicis,
Vai Laimīte nolēmuse:
Labajami atsacīju,
Ar nelieti saderēju.
Labajami atsacīju
Tēva galda galiņā,
Ar nelieti saderēju
Vidū lauka stāvēdama.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

15364.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Man pēdēja vasariņa!
Ar tautieti saderēju,
Kunga lopus ganīdama.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

15365.

Ai jel manu žēlumīnu,
Kalpam rokas devumīnu!
Nule mani bildināja
Bagātais tēva dēlis;
Nu es mītu vaska plānu,
Glāzu duris virinātu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

15366.

Ai liepiņa zeltlapīte [zeltlapiņa],
Kam tik ātri noziedēji?
Ai māsiņa zeltenīte [zeltainīte],
Kam tik ātri saderēji?
206 [Kuldīgas apriņķī].

15367.

Vai māsiņa mīļa balta,
Kam ar tādu saderēji?
Es ar tādu nerunātu,
Ne vēl savu roku dotu.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

15368.

Aili manu baltu kāju
Ieslīdam rāvienāi;
Aili manu muļķa prātu,
Netiklīti saderēju.
Labāk būtu to dieniņu
Uz akmeni stāvējuse,
Nekā gājse klētiņāi
Tautietim roku dot.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

15369.

Aizašveļpa raiba irba,
Bērza birzi iztecējse;
Aizakliedza man' māsiņa,
Kalpam roku iedevuse.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15370.

Elkšņa rīkstīt' i nolauzu,
Šķitos bērza nedabūt;
Neveikļami roku devu,
Šķitos laba neredzēt.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

153701.

Apkārt teku, cauri līdu
Smalkam lazdu krūmiņam;
Sniedzu roku, bet atrāvu
Lielam kroga dzērājam.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 172 -

15371.

Apsītei lapas dreb
Lēna vēja vēsmiņā;
Tā drebēja man rociņa,
Ar tautām saderot.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

15372.

Apsītei lapa dreb
Maza vēja vēsmiņā;
Tautietim roka dreb,
Mani jaunu saderot.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

15373.

Apsītei [Bērziņam] lapa dreb,
Lakstīgalai laipojot;
Tautietim roka dreb,
Mani jaunu saderot.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

15374.

Ar tautieti saderēju,
Gredzeniņi saskanēja.
Tur bij man pieci znoti,
Tur deviņi bāleniņi.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15375.

Ar tautieti saderēju,
Saskanēja gredzentiņi;
Nevar vairs kungi šķirt,
Ne īstie bāleliņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ar tautieti saderēju,
Vidū brāļu stāvēdama;
Nevar manis kungi šķirt,
Ne bagāti bāleliņi.
224 [Kabilē (Kld)].

2. Ar tautieti saderēju,
Vidū lauka stāvēdama;
Nevar vairs kungi šķirt,
Ne baltie brāleliņi.
- Kas, māsiņi, rokas šķīra,
Kas piedeva padomiņu?
- Dieviņš mūsu rokas šķīra,
Laima deva padomiņu.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

15376.

Ar tautieti saderēju
Tīrumāi, klajumāi,
Lai mūžiņis kāds būdamis,
Ne vārdiņu nerunāt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15377.

Ar tautieti saderēju,
Vidū brāļu stāvēdama;
Tautietim plika roka,
Man bij pilna gredzeniņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

15378.

Atraiknim roku devu,
Asariņas slaucīdama;
Atraiknim smaga roka,
Div' laulības gredzentiņi.
263 [Dobelē].

15379.

Atraitņam roku devu,
Gredzeniņa vien nedevu:
Roku devu un atņēmu,
Gredzeniņa neatņēmu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

15380.

Atraitņam ruoku devu
Jaunu zānu vidiņā;
Muna ruoeciņ' i nuoebira
Jaunu zānu osorām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15381.

Atraitņami roku devu,
Ne tam kroga dzērājam.
Var gan kroga dzērājiņis
Bez līgavas nodzīvot.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

15382.

Atraiknim roku devu,
Upmalā stāvēdama.
Līdz atraiknis roku deva,
Es ielēcu upītē.
Labāk upes rauduvīte,
Ne atraikņa līgaviņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

15383.

Atraitņam roku devu,
Uz akmeņa stāvēdama;
Atraitņam smaga roka,
Divreiz mīti gredzeniņi.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1. Atraitns mun roku deva,
Atraitņam salta roka,
Atraitņam salta roka,
Div' laulāti gredzentiņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 173 -

2. Esi gudra, man' māsiņa,
Nedod rokas atraikņam:
Atraikņam grūta roka,
Div' kārtāmi gredzentiņi.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

15384.

Atraišam roku devu
Caur deviņ' bāleliņ';
Apbirst munas baltas rokas
Gaudajām asarām.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

15385.

Bij', māsiņ, traukusies
Netikļam roku dot;
Es no krēsla neceltos,
Ne vēl savu roku dotu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15386.

Bāliņ, dedzi vaska sveci,
Svainīt, zelta lukturīt'!
Nu es līdu istabā
Tautiešami rokas dot.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

15387.

Briedu purvu, vai nebriedu?
Baltas zeķes kājiņā;
Dodu roku, vai nedodu
Bargajam tautiešam.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15388.

Brist man purvu, vai nebrist?
Baltas zeķes kājiņā;
Dot man roku, vai nedot
Šoruden tautiņām?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15389.

Brist man purvu, vai nebrist?
Baltas zeķes kājiņā;
Dot man roku, vai nedot
Tādam kroga dzērājam?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15390.

Brist purā, vai nebristi?
Baltas zeķes kājiņās;
Dot rociņu, vai nedot?
Atraitns mani bildināja.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

15391.

Brist purvā, vai nebrist?
Baltas zeķes kājiņā;
Dot rociņu, vai nedot,
Kad nelietis bildināja?
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

15392.

Brist purvāi, vai nebrist?
Baltas zeķes kājiņā;
Dot rociņu, vai nedot?
Nav īstens tēva dēls.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

15393.

Brist purvā, vai nebrist(i)?
Baltas zeķes kājiņā;
Dot rociņu, vai nedot(i)?
Nav dižans tēva dēls.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15394.

Bristi purvu, vai nebristi?
Baltas zeķes kājiņāi;
Doti roku, vai nedoti?
Nezināms tautu dēls.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Brist man dubļus, vai nebrist?
Jaunas kurpes kājiņā;
Dot man roku, vai nedot?
Nezināmis tēva dēls.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

15395.

Bristin purvu, vai nebrist?
Baltas zeķes kājiņā;
Dot rociņu, vai nedot
Asariņu dzērājam?
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

15396.

Dažu dienu es raudāju
Vienas dienas gājumiņu;
Labāk būtu to dieniņu
Pa siliņu staigājusi,
Labāk man balta sagša
Sila skuju piebirusi,
Nekā gājsi istabā
Tautiešam roku dot.
121 [Gulbenē (Md)].

15397.

Dižens puisis, daila rota,
Iznesīga valodiņa.
Ko tu saki, brāleliņi,
Es tam gribu roku dot?
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

15398.

Div' upītes cauri bridu,
Trešā muti nomazgāju;
Div' tautāmi atsacīju,
Trešām gāju roku dot.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

- 174 -

1. Div' peļķītes cauri bridu,
Trešā muti nomazgāju;
Div' sētiņas gaŗām gāju,
Trešā ņēmu līgaviņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

2. Trīs zīdiņus matos pinu,
Visi pilni sidrabiņa;
Trīs tautiņas gaŗām laidu,
Cetortām roku devu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15399.

Dodiet man dadžu cimdus,
Asu dadžu pirkstainiekus!
Nu es iešu istabā
Naidniekam rokas dot.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

15400.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja mūs' māsiņa,
Kad tautām roku deva.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

15401.

Ē kā koši noziedēja
Vēja lauzta ābelīte;
Ē kā koši saderēja
Novainota mātes meita.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Vēja lauzta ābelīte
Baltus ziedus noziedēja;
Novainota mātes meita
Labu godu sagaidīja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15402.

Es, māsiņa, tev piesaku,
Nedod rokas atraitņam:
Atraitņam grūts mūžiņš,
Div' pārmīti gredzeniņi.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

15403.

Es nekurtu uguntiņu,
Būt' māmiņa nekūrusi;
Es nedotu tautām roku,
Būt' māmiņa nedevusi.
226 [Kandavā (Tl)].

15404.

Es nogriežu elkšņa rīksti,
Šķitos bērza nedabūt;
Ar neveiklu saderēju,
Šķitos veikla nedabūt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Traucu lauzt alkšņa rīksti,
Šķitu bērza nedabūt;
Traucu iet pie netikla,
Šķit' tikuša nedabūt.
Būt' dabūjsi bērza rīksti,
Vēl tikušu tēva dēlu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

15405.

Es savami brālītim
Mūžam laba nevēlēšu,
Kam tas mani stumšus stūma
Nelietim roku dot.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1. Es savai māmiņai
Mūžam laba nevēlēšu,
Kam tā mani stumtin stūma
Atraitņami roku dot.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

15406.

Esi gudra, man' māsiņa,
Nedod rokas tautiņām:
Tautiets bija ne bāliņš,
Necieš rokas devumiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautiešam roku devu,
Kreiso devu, ne labo;
Tautiets bija ne bāliņš,
Necieš rokas devumiņu.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

15407.

Gan pazinu to puisīti,
Kam draugaļa maliņā:
Trīs tam roka saderot,
Smok valoda runājot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15408.

Gribēj' mani tautu dēlis
Birztalā saderēt.
Deri, deri, ja tev tika,
Ar to zaļu birztaliņu!
Ne birztala māte mana,
Ne ozoli bāleliņi.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Cerēj' mani tautu dēls
Priedienā saderēt.
Deri, deri, ja tev tīk,
Ar tiem priežu ciekuriem!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 175 -

15409.

Kad es būtu jauna meita,
Nederēta līgaviņa,
Vēl es būtu šoruden
Dažas tautas karinājse.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15410.

Kad man būtu dadžu cimdi,
Dotu roku tautiņām;
Kad man būtu nātru sagša,
Segtu dēla māmiņai.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15411.

Kal, kalējs, ko kaldamis,
Kal man dzelza pirkstāniekus,
Lai es varu ar tautieti
Caur uguni saderēt.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15412.

Kalna virsu vien staigāju,
Bāliņosi dzīvodama,
Ni gribēju lejā iet,
Ni tautām rokas dot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15413.

Kam, māsiņa, roku devi,
Kam dev' zelta gredzentiņu?
Roku devi, rok' atņēmi,
Kas atdos gredzentiņu?
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

15414.

Kam tie pieši, kam tie sedli
Pie bāliņa rij's durvīm?
Tautu pieši, tautu sedli -
Vakar māsu saderēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15415.

Kam tu augi, pura bērzs,
Āra bērzu viducī?
Kam, tautieti, tu sēdēji
Man' bāliņu viducī?
Sniedzu roku bāliņam,
Pasniedz' tautu neliešam.
113 [Alūksnē].

15416.

Ko, bāliņi, jūs sakieta?
Es ar leiti saderēju.
- Dzīšu leiti, kad panākšu,
Kāršu egles galiņā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

15417.

Ko sakāt, bāleliņi?
Es ar kalpu saderēju,
Jau manā rociņā
Kalpa vīra gredzeniņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15418.

Ko tu saki, bāleliņi?
Es ar kalpu saderēju.
- Ej, māsiņa, ja tev tīk
Kalpa durvis virināt!
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

15419.

Ko tu saki, brāleliņ?
Es ar kalpu saderēju.
- Vai, māsiņa, tevis dēļ
Kaŗā kauti tēva dēli?
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

15420.

Ko tu saki, bāleniņi?
Es ar kalpu saderēju;
Visi mani gredzeniņi
Kalpa puiša rociņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15421.

Labāk būtu pastāvējse
Tekošā upītē,
Nekā roku pasnieguse,
Neveiklīts bildina.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

15422.

Labāk būtu to dieniņu
Zem eglītes gulējuse,
Nekā gāju istabā
Tautietimi roku dot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15423.

Labāk būtu to dieniņu
Zem eglītes gulējuse,
Ne tautām roku devu,
Bāliņam nezinot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15424.

Lobāk butu tuoe dieniņu
Ūdenī pastāevēsa,
Kā toutām ruoku devu,
Ka paedzēru ouguimiņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

- 176 -

15425.

Lietiņš lija man dzimstot,
Lietiņš vārda meklējot;
I to dienu lietiņš lija,
Kad tautām roku devu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

15426.

Līdz', Dieviņ, man mazai,
Līdz' dižai uzaugot,
To dieniņu ar palīdz',
Kad tautām roku devu!
216 [Ventspilī].

15427.

Līgst', māsiņa, pār galdiņu,
Pār tērauda zobentiņu,
Lai nesaka citā dienā:
Kāzu vārtos saderēja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15428.

Lūgšus lūdzu tev, māsiņa,
Nedod roku atraikņam!
Atraikņam smaga roka,
Div' laulet' gredzeniņi.
No tālien's jau pazinu
Atraikniša līgaviņu:
Staigē galvu nodūruse,
Asariņas slaucidama.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

15429.

Luste manim alu dzert,
Luste skaisti padziedāt,
Tā lustīte vien nebija,
Atraikņam roku dot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

15430.

Māsiņ' mana vecākaja
Aiz vārtiem saderēja;
Es jaunāka, bet gudrāka,
Aicin' tautas sētiņā.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1. Muļķa bija vecā māsa,
Aiz vārtiem saderēja;
Es jaunāka, es gudrāka,
Es derēju sētiņē,
Es derēju sētiņē
Pie tēviņa, māmuliņas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15431.

Māsiņ, zelta droztalīte,
Kam tu man tā darīji?
Kam tu man nesacīji,
Kad tautām roku devi?
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

15432.

Māsiņ, tavu raibu svārku,
Tavu zīļu vaiņadziņu!
Kam tu gāji istabāi
Netikļam(i) roku dot?
Es ne stāvu neceltos,
Ne vēl savu roku dotu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1. Ai māsiņa mīļa balta,
Kam tu nāci istabāi!
Kam tu nāci istabāi
Neliklam roku dot!
Kaut rocīnu būt' devuse,
Nedevuse vaiņadzīnu!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

15433.

Mūc, māsiņ, paslēpies,
Nu tev jāj(a) precinieki.
- Kur es mukšu, kur slēpšos,
Sen jau biju saderēta.
- Kur, māsiņa, saderēji,
Ka es tevi neredzēju?
- Tēva lauka galiņā
Pie kuplā ozoliņa.
- Kas jel tev rokas šķīra,
Kas piedeva padomiņu?
- Dēkla man rokas šķīra,
Dievs piedeva padomiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Bēdz, māsiņ, kambarī,
Nu atjāja precinieki.
- Kur es bēgšu, bāleniņi,
Manis pašas saderēti.
- Kur, māsiņi, saderēji,
Kad es tevi neredzēju?
- Viņā lauka galiņā
Zem resnā ozoliņa.
- Kas, māsiņa, rokas šķīra,
Kas pārmija gredzeniņus?
- Dieva dēli rokas šķīra,
Laime mija gredzeniņus.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15434.

Ne uz viena neraudāju,
Kā uz savu bāleliņu,
Kam tas mani stumšus stūma
Nelietim roku dot.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 177 -

15435.

Nebēdā, brāleliņ,
Ka es augu saderēta;
Vēl es iešu saderēta
Trīs vasaras druviņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15436.

Nibīsties, tu tautieti,
Mani jaunu saderot;
Pate iešu druviņā,
Māku darbu skubināt.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

15437.

Nebij man to darīt,
Ko es esmu padarījse:
Nebij man tik jaunai
Ar nelieti saderēt.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

15438.

Neraudat, jūs māsiņas,
Jau es pati gan raudāju,
Jau es pati gan raudāju,
Ar neveikli saderējse.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15439.

Nesteidzies, man' māsiņa,
Atraikņami roku dot:
Atraikņami grūts mūžiņš,
Divreiz mīti gredzentiņi.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

15440.

No tāļienes es pazinu,
Ka māsiņa saderēta:
Spīd kā zvaigzne rociņāi
Tautu dotis gredzeniņis.
183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].

1. Rociņāi vien pazinu,
Saderēta tā meitiņa:
Tautu dots gredzeniņš
Deviņāmi zīlītēm.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15441.

Paldies, manu labu dabu,
Es ar sliktu nederēju,
Dravniekam div' dēliņi, -
Es ar vienu saderēju.
190 [Kuldīā].

15442.

Par trīs gadi es papriekšu
Ar tautieti saderēju;
Nu projām gājējiņa,
Nu vēl saku māmiņai.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Trīs gadiņi es papriekšu
Ar tautām saderēju;
Pašu laiku pie vārtiem,
Tad vēl saku bāliņiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15443.

Pavaicāju brālīšam,
Vai doš' roku tautiešam?
- Ej, māsiņa, dod rociņu,
Ne tu mani piedzievāsi!
Es gan redzu, ko tev dara
Mana jauna līgaviņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15444.

Plata upe, šaura laipa,
Nedrīkstēju pāri iet,
Nedrīkstēju roku sniegt
Bajāriņa dēliņam.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Plata upe, šaura laipa,
Kā bij man pāri tikt [tapt]?
Lielas tautas, mazs pūriņš,
Kā bij man saderēt?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15445.

Plata upe, šaura laipa,
Pāri teku drebēdama,
Pāri teku drebēdama
Nelietim roku dot.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15446.

Plata upe, šaura laipa,
Pāri gāju drebēdama;
Sīvs tautietis, patīkamis,
Dod' rociņu drebēdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15447.

Plata upe, šaura laipa,
Pāri gāju drebēdama;
Svešs tautietis, nezināms,
Roku devu raudādama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15448.

Projām iešu, māmulīt,
Ne rudeni negaidīšu:
Pavasari ganīdama
Ar tautieti saderēju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 178 -

15449.

Purva bērza rīksti griezu
Āra bērzu krūmiņā;
Atraišam roku devu
Jaunu puišu pulciņā.
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

1. Es nogriezu alkšņa rīksti,
Bērzu birzī ganīdama;
Atraiknim roku devu
Jaunu puišu vidiņā.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

15450.

Pušām cērtu ledus kalnu
Ar tērauda zobentiņu;
Pušām laužu sav' sirsniņu,
Ar tautieti derēdama.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

15451.

Redz kur jauns ozoliņš
Ar ieviņu savijies;
Redz kur jauna mūs' māsiņa
Ar tautieti saderēja.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

15452.

Roku devu tautiešam,
Gredzeniņu vien nedevu;
Roku devu, rok' atņēmu,
Gredzeniņu nevarēju.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

15453.

Sader miezis ar apīni,
Sa zālīte ar ābolu;
Saderēja mātes meita
Ar tautieti tēva dēlu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15454.

Saderēju ar tautieti
Bet neiešu šorudeni;
Iešu kunga laidarā
Citus puišus kaitināt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Tautu dēls manis lūdza,
Lai es savu roku dodu.
Roku došu, bet neiešu
Līdz citam rudeņam;
Vēl es varu šorudeni
Dažu labu kaitināt.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

15455.

Saderēju ar tautieti,
Bet neiešu šoruden;
Ja tam tika, lai tas gaida
Līdz citam rudeņam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15456.

Saderēju, atderēju
Ar saviemi bāliņiem;
Ar tautieti saderēju,
Nevar vaira atderēt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15457.

Sakāt, brāļi, ko sakāt,
Es ar kalpu saderēju!
- Dar', māsī, kā tu zini,
Tev nenāca tēva dēli.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15458.

Sasalusi upe tek,
Savizusi Daugaviņa;
Sasalušu sirdi gāju
Neveikļam roku dot.
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)].

1. Sajukušas upes tek,
Sajukuši ezeriņi;
Sajukušu sirdi gāju
Tautiešam rokas dot.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2. Sasaluši dūņu purvi,
Sasaluši ezeriņi;
Sasalušu sirdi gāju
Tautiešam roku dot.
18 (Meņģelē).

3. Sasaluši purva ciņi,
Savizojse Daugaviņa;
Sasalušu sirdi gāju
Atraikņam roku dot.
Atraikņam auksta roka,
Divkārt mīti gredzeniņi,
Mīļi vārdi izrunāti,
Mīļas domas izdomātas.
124 [Lāzberģi (Mārkalnes pag. Vlk)].

15459.

Sauc Laimiņa, met ar roku,
Kalniņā stāvēdama,
Redzēj' mani lejiņā
Ar neveikli saderot.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 179 -

15460.

Žēlu manu žēlumiņu,
Kalpam rokas devumiņu!
Vai Dieviņ, nu es būšu
Kalpa vīra līgaviņa!
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

15461.

Sīvi sīvi zīle brēc
Uz vārtiem laidarā;
Šorīt jāja sīvs tautiets
Māsiņai roku dot.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

15462.

Sīvu nātru cimdus adu
Tautu dēlu sveicināt,
Lai pazina sīvumiņu
No rociņas devumiņa.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

15463.

Spēru kāju dābolā,
Iespērusi rāvājā;
Roku devu bāliņam,
Iedevusi tautiešam.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

15464.

Tautas saka, lai es deru;
Nederēšu, nederēšu!
Nederēšu bez māmiņas,
Bez vecā bāleliņa.
190 [Kuldīā].

15465.

Tautietimi roku devu,
Aiz durvīmi stāvēdama;
Kreiso devu, ne labo,
Ka varēju atsacīt.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Uz akmeņa stāvēdama,
Atraikņami roku devu;
Kreiso devu, ne labo,
Lai varēju atsacīt.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

15466.

Tautietim roku devu,
Kreiso devu, ne labaju,
Kreiso devu, ne labaju,
Labā pilna gredzentiņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

15467.

Tautiešam(i) roku devu,
Kreiso devu, ne labo;
Kreisās rokas devumiņu,
To par pilnu neturēju.
18 (Meņģelē), 22, 35, 36,
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Atraikņam roku devu
Kreiso devu, ne labo;
Kreisās rokas devumiņš
Mūžam tiesas neturēja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

15468.

Tautietim roku devu,
Kreiso devu, ne labo,
Lai viņš mani nedabū
Saukt par savu līgaviņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

15469.

Tautiešam roku devu,
Kreiso devu, ne labo;
Tautiets bija, ne bāliņis,
Kopā lipa, kad tam devu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15470.

Tautiešam roku devu,
Uz ūdeņa stāvēdama;
Cik gribēju roku dot,
Vilnīts laivu kustināja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15471.

Tautiešam roku devu,
Savu zelta gredzentiņu;
Tautu dēla kumeliņš
Mani stalti vizināja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

15472.

Tautu dēlis lielījāsi
Mani jaunu saderējis.
Nelieliesi, tautu dēlis,
Nav tavā rociņā,
Nav tavāja rociņā
Mans sudraba gredzentiņš.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

15473.

Tautas dēls man' cerēja
Aiz vārtiemi saderēt.
Par ko manim tēva galds,
Par ko brāļa istabiņa?
232 [Talsos (Tl)].

- 180 -

15474.

Tautu dēlis rokas prasa,
Aiz durīm stāvēdams.
Nāc iekšā, došu roku,
Kur redz mani bāleliņi!
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Tautiets man roku deva,
Aizdurvē stāvēdams;
Nāc, tautieti, saulītē,
Lai redz mani bāleliņi!
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

15475.

Teic man ļaudis, es neticu,
Ka māsiņa saderēta.
Drīkstēj' māsa to darīt,
Man padomu neprasījse,
Man padomu neprasījse,
Vecajami brālītim?
206 [Kuldīgas apriņķī].

15476.

Tīši tīši salauzīju
Brālītime zobentiņu,
Kam tas mani stumšus stūma
Vācietim roku dot.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

15477.

Tik es kāju neiespēru
Dziļā dubļu avotā;
Tik es roku neiedevu
Lielam krogus dzērājam!
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

1. Cik kājiņas neiespēru
Asariņu paltiņā;
Cik rociņas nepadevu
Asariņu dzērējam.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

15478.

Tik rociņas neiedevu
Sīvajam tautiešam,
Kad brālītis nepieķēris
Pie baltajas villainītes.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Cik kājiņas neiespēru
Asariņu paltiņā,
Kau(t) Laimiņa neķērusi
Aiz baltās vilnānītes.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2. Cik rociņas nepadevu
Vājajām tautiņām;
Vājajām tautiņām
Rīta māļa malējiņa,
Rīta māļa malējiņa,
Rīta ganu vadītāja:
Kad Laimiņa neatrautu
Aiz balto villainīšu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15479.

To dieniņu lietus lija,
Kad tautām roku sniedzu:
Vai man bija visu mūžu
Asarāsi nodzīvot!
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

15480.

Trīs gadiņi tautu dēlis
Jāja manis bildināt;
Cetortāj gadiņāj
Gāj' pretim roku sniegt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15481.

Trīs reizītes saderēju
Ar to tautu neveiklīti.
Divi reizes atsacīju,
Trešo vairs nevarēju.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

15482.

Trīs reizītes vien aizgāju
Ar māmiņu baznīcā:
Ziedu dienu, lapu dienu -
Māras dienu saderēju.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

15483.

Tūdaļ tautas roku deva,
Tūdaļ līdza aicināja.
Mani balti bāleliņi,
Tūdaļ līdza nedodiet!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Līdz tautiņas roku deva,
Līdzi mani aicināja.
Mani balti bāleliņi,
Tūliņ līdzi nedodiet!
Vai es kāda lauku puķe,
Daskrienama, noraunama?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

15484.

Uz akmeni stāvēdama,
Atraitim roku devu:
Še, atraiti, kreisā roka,
Labā pilla gredzentiņu;
Labā pilla gredzentiņu
Jaunu puišu kaitināt.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

- 181 -

15485.

Vai līst cauri, vai lēkt pāri
Smalkam lazdu krūmiņam?
Vai dot roku, vai nedot
Staltam tēva dēliņam?
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15486.

Vaļa vaļa tev, māsiņ,
Sētu lēkt, kārti lauzt,
Tik vien vaļas tev nebija -
Atraikņam roku sniegt.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

1. Vaļa vaļa meitiņām
Triju sēklu rozes sēt;
Tās vaļiņas vien nevaid,
Atraiknimi roku dot.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

15487.

Viena pate es māsiņa,
Man deviņi brāleliņi.
Caur visiemi brāliņiem
Tautiešam roku sniedzu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

15488.

Vēl nav auzas uzaugušas,
Tautiets pirka kumeliņu;
Vēl meitiņa maza auga,
Jau tautiets roku sniedza [deva].
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15489.

Vēl nav cimdu adītāja,
Jau tautietis saderēja;
Nav vēl dvieļu audējiņa,
Jau stellēja bāleniņus.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15490.

Vēlējos nerāvuse
Sarkano ābuliņu;
Vēlējos šoruden
Tautām rokas nedevuse.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15491.

Vecs bij mans tautu dēls,
Kas ar mani saderēja;
Vai bij man tēvu saukt,
Vai veco bāleliņu?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

15492.

Vecs vecs tautu dēls,
Kas ar mani saderēja;
Būs manam bāliņam
Zirņu druvas sargātājs.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15493.

Vecs vecs tautu dēls,
Kas ar mani saderēja;
Deviņ' gadi bārdu dzina,
Desmitā sievu ņēma.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15494.

Viju, viju, nenoviju
Rasenīšu vainadziņa;
Gāju, gāju, nenogāju
Atraitņam rokas dot.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

15495.

Viss par velti, ciema puiši,
Ka jūs mani viziniet,
Man' māmiņa saderēja
Aiz Daugavas arājam.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

15496.

Ciema meitas gauži raud,
Dzirdēj' mani saderētu.
Dar', bāliņi, saldu alu,
Lai nāk mani pavadītu!
1311 [Apē (Vlk)].

15497.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā
Tās meitiņas derībās,
Ko ļautiņi niecināja.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

b) Tautieša dziesmas

15498.

Aiz upītes kalniņā
Sudraboti gaiļi dzied;
Pār upīti saderēju
Sudrabotu malējiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

15499.

Apsa- gauži- raudājos,
Līgaviņu saderējs:
Vai būs dzīves kopējiņa,
Vai saimītes šķīrējiņa?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 182 -

15500.

Apsegloju kumeliņu,
Lai stāv staļļa dibenā;
Saderēju līgaviņu,
Lai stāv meitu pulciņā.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

15501.

Gauži raud tā meitiņa,
Kas ar mani saderēja.
Kaut zinājis to raudot,
Es rociņas tai nedotu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15502.

Kas drīkst manu kumeliņu,
Apsedlotu jādināt?
Kas drīkst manu līgaviņu,
Saderētu bildināt?
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15503.

Lai man tika, kas man tika,
Tā meitiņa, tā man tika;
Tai es sniedzu sav' rociņu,
Devu zelta gredzeniņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Patīk man tā meitiņa,
Tās meitiņas valodiņa;
Tai es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

15504.

Lai stāv manis kumeliņis
Vidū staļļa apseglots;
Lai aug mana līgaviņa
Ciemiņos saderēta.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15505.

Mana mana tā meitiņa,
To nedošu nevienam:
Mana roka pāri gājse,
Mana jauka valodiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Mana mana tā meitiņa,
Tās nedevu nevienam:
Mana roka pāri gāja,
Mans spodrais zobentiņš.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15506.

No saknēm lazda zied
Sarkaniem ziediņiem;
No sirds man mīlējās
Tautu meitai roku dot.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

15507.

Nodzenāju sila priedi,
Lai aug mana nodzenāta;
Saderēju tautu meitu,
Lai aug mana saderēta.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

1. Izlocīju bērzu birzi,
Lai tā auga izlocīta;
Saderēju līgaviņu,
Lai tā auga saderēta.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 3901 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Saderēju tautu meitu,
Lai tā auga saderēta,
Lai tā auga priekš manim,
Lai ar citu nederēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15508.

Rīga Rīga tāļu tāļu,
Labāk še Jelgavā:
Saderēta līgaviņa,
Nava zelta gredzentiņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15509.

Sadarāta vīn nūmyra
Buol'eņam ļaudaveņa;
Vacs palyka, najem cytas
Tuom l'eluom žālobuom.
435 [Latgalē].

15510.

Skaista bija ti puķīte,
Kur' zied kalna galiņā;
Jo skaistāka ti meitiņa,
Kur' ar mani saderēja.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

15511.

Sniedzu roku, devu mutes,
Saucu savu līgaviņu,
Saucu savu līgaviņu,
Devu zelta gredzentiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

43672.

Voi, muosiņ, kas tev tyka,
Ka tu meji gredzentiņim?
Ni par zaltu, sudabriņu
Es nameitu gredzentiņa.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 183 -

43673.

Ai ļaudaviņ, ļaudaviņ,
Sameisim gradzynim!
Matčasnoje, tautu dāls,
Ar vysim gradzynim.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

43674.

Ai māmiņa, ai māmiņa,
Kam tu mani audzināji?
Kam tu mani audzināji,
Dzērājam atdodama?
116 [Garozas Jg].

43675.

Oi munu lielu kaunu,
Otru lielu žēlabiņu:
Lobajam atsacīju,
Ar navēkli saderēju.
358 [Rugāju Abr].

43676.

Ak tu skuju vāverīte,
Auž man skuju paladziņu.
Ar tautieti saderēju,
Skujienā ganīdama.
443 [Turlavas Kld].

43677.

Atraitnim roku sniedzu,
Uz akmeņa stāvēdama:
Tik atraitņa mīlestība
Kā akmeņa siltumiņ'.
378 [Seces Jk].

43678.

Atraišam rūku devu,
Uz olūta stuovādama;
Atraišam solta rūka
Kai olūta yudisniņš.
389 [Silajāņu Rz].

43679.

Atraišami rūku devu,
Uz olūta stuovādama;
Solts yudens olūtā,
Solta rūka atraišam.
143 [Jāsmuižas D].

43680.

Atraišami rūku devu
Uz akmiņa stuovādama;
Kreisū devu, na lobū,
Kreisuo praudys naruodeja.
143 [Jāsmuižas D].

43681.

Atraišam rūku devu,
Uz akmina stuovādama;
Akmens mani nūluodēja:
Buca buca, laiva laiva,
Myužam veira nadabuos,
Par vacmeitu paliks.
503 [Višķu D].

43682.

Atraišam salta roka,
Divreiz mīti gredzentiņi;
Atraišami salta gulta,
Izrunāti mīļi vārdi.
166 [Kalsnavas Md].

43683.

Sasaprūti, tu Moņeit,
Kam atraišam rūku devi?
Atraišam gryuta rūka,
Div lauluoti gredzineņi.
503 [Višķu D].

43684.

Barga tava māmuliņa,
Kas tev' bija auklējusi;
Vēl bargāks tautu dēls,
Kam es roku pasniegusi.
545 [Krustpils D apr.].

43685.

Devu roku brālīšam,
Iedev' tautu dēliņam;
Tautu dēlis, ne brālītis
Vaicā roku devumiņ'.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

43686.

Dūdi, dūdi, muomuleņa,
Vjāl tu maņa nūrauduos(i);
Īs' tu poša, kur īdama:
Naredz muna guojumeņa.
326 [Preiļu D].

43687.

Div upītes pāri bridu,
Trešai smēlu ūdentiņu;
Div tautiešus gaŗām laidu,
Trešo gāju laulāties.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

43688.

Dzērājīna līgavīna
Ik vakarus žēli raud:
Vai būs mani padzēruši
Kādam ceļa gājējam?
94 [Dunikas Lp].

- 184 -

43689.

Dzāruojeņa muomuleņa
Prodzer mjaitu krūdzeņī;
Tautys vuortu naatvjāra,
Jau muomeņa pavjēļ(ēj)a.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

43690.

Dziedi, dziedi, tautu meita,
Tu jau dziedi raudādama;
Tautām roku atdevusi,
Savu zelta gredzentiņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43691.

Dzīduodama lakstīgola
Vasariņu pavadēja;
Rauduodama muomuliņa
Mani tautom pasūlēja.
358 [Rugāju Abr].

43692.

Dziedādama vien staigāju,
Ar bajāru saderējsi;
Ka bajāris niecinās,
Tad staigāšu raudādama.
112 [Ezeres Kld].

43693.

Es apāvu baltas kājas,
Man netika dubļus brist;
Patīkamis tēva dēls,
Man netika atsacīt.
427 [Tadaiķu Lp].

43694.

Es gan redzu, māmuliņa,
Tu būs' mani padzērusi;
Tu atnāci no krodziņa,
Villainītes plātīdama.
162 [Kacēnu (Kačanovas) Abr].

43695.

Es mainīju gredzeniem,
Pie tautieša zvērēdama,
Ka es citu nemainīšu,
Citam roku es nedošu.
605 [Skolas].

43696.

As nalyku cyta vainys,
Muotys pošys vaiņa beja;
Tautys vuortu naatvēra,
Jau jei mani pasūleja
Syuryjam, ryugtijam,
Asareņu dzāruojam.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

43697.

Es nevaru lielīties,
Man māmiņa dzērājiņa:
Vai būs mani padzēruse
Kādam ceļa gājējam?
94 [Dunikas Lp].

43698.

As sovami mīlejam
Boltu rūceņu padevu:
Ša rūceņa, teic vuordeņu,
Byusi muns oruojeņš.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

43699.

Iešu, iešu, kā neiešu,
Ij pie maza arājiņa;
Tāpat gāzās velēniņa,
Kā tam lielam arājam.
46 [Beļavas Md].

43700.

Jauns puisīts mīļi lyudze,
Ap mutīti gluosēdams.
Man pruotiņš žēlīg(a)is,
Atsalīgt navarēju.
35 [Baltinavas Abr].

43701.

Kam tu, meitiņ, reiksti lauzi
Nu elksneiša zaraņim?
Voi tu, okla, naredzēji
Zaļa bārza viersyuneites?
Kam atraišam rūku devi,
Voi tu jaunu naredzēji?
194 [Krāslavas D].

43702.

Kas mauc manu gredzentiņ(u),
Lai ņem manu vainadziņ(u);
Dižens esi, tautu dēls,
Ņem ar' manu augumiņ(u).
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

43703.

Kas pie mieta(?), tas puisītis?
Kalpa svārki mugurā.
Vai Dieviņ, ko darīšu?
(Tas) tīk manam prātiņam.
306 [Patkules Md].

43704.

Kū es beju sarībuse
Sovim boltym buoleliņim?
Tautas vuortu nadaguoja,
Jau jī mani pavēlēja.
295 [Ozolmuižas Rz].

- 185 -

43705.

Kur palika tā meitiņa,
Kas man' sauca bāleliņ(u)?
Man palika saujiņā
Divi zelta gredzentiņ(i).
115 [Galgauskas Md].

43706.

Lobuok eju pi atraiša,
Na pi jauna gredzinteņa(?);
Muok atraits mani ruot,
Muok (i) mani apžāluot.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

43707.

Lobuok eju pi atraiša,
Na pi jauna knieveleiša;
Atraišam solta rūka,
Div lauluoti gredzinteņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

43708.

Laid, tautieti, kumeliņu
Zaļajā druviņā!
Nāci pats tad rožu dārzā,
Lai pārmijam gredzeniņus!
36 [Balvu Abr].

43709.

Lietus lija man mazam,
Līdz lielam uzaugam;
To dieniņu vien nelija,
Kad tautiešam roku devu.
605 [Skolas].

43710.

Māmiņ, mana žēlīgā,
Kā tev manis žēl nebija?
Pirmajām tautiņām
Tu jau mani pavēlēji.
224 [Lielvārdes Rg].

43711.

Māte meitu pārdevusi
Par tabaka šņaucinīti.
Tautu dēls pazasmēja,
Ka tik lēta līgaviņa.
46 [Beļavas Md].

43712.

Nākat šurp, nāburdziņi,
Es jums došu sav' māsiņu!
Atnākdami atnesat
Divus zelta gredzentiņus!
110 [Ērgļu C].

43713.

Nadūd Dīvs taidu ļaužu,
Kaidi muni buoleliņi:
Vēl muosiņa šyupjelī,
Jau ir tautom atvālāta.
604 [Dažādi iesūtītāji].

43714.

Na ar lītu, tu Anīt,
Meji sovu gredzinteņu;
Lobuok byutu samejuse
Ar kaimiņu puiškinim.
168 [Kalupes D].

43715.

Nasagrib man ēst i dzert,
Ni ar meitom palustēt;
Mošeit muote krūgā beja,
Jo ir mani padzāruse.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

43716.

No pirkstiņa nokrituši
Divi zelta gredzentiņi;
Divi zelta gredzentiņi,
Mani doti mīļi vārdi.
476 [Vecpiebalgas C].

43717.

Pie pirmā es palikšu,
Pie pirmā valodiņas;
Lai palieki pēdējam
Manas žēlas asariņas.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

43718.

Paļdīs pūra dreimaņam!
Kas pas'cīja dreimaņam?
Maņ māmiņa pavēlēja
Līpu muižas junkuram.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

43719.

Pa parādam [parādu], pa parādam. [parādu]
Muote meitas atdavuse:
Močam Kaču, tu man [Tūmam] Madu,
Jākobiņam Madalīti.
414 [Stirnienes Rz].

43720.

Pirmo reizi bāleliņis
Māsu veda baznīcāji;
Ar pirmaju vedumiņu
Tautiņāmi atvēlēja.
215 [Lēdmanes Rg].

- 186 -

43721.

Precej mani šaidi taidi,
Vjāļ māmeņa naatdūt.
Atjuoj kaču komisars,
Atdūd muotja rauduodama.
326 [Preiļu D].

43722.

Precenieks, precenieks,
Puškoto brandavīnu!
Man iespēra kumelīns
Par stāvo vēderīnu.
192 [Kosas C].

43723.

Redz kur puisi noskatīju
Pa savam prātiņam.
Tam es devu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņ(u).
146 [Jaungulbenes Md].

43724.

Sadarāta leiša meita
Garajam Jukumam,
Drika Metris olu dora,
Stupais bucos sutynoj.
605 [Skolas].

43725.

Sadūmusi diena ausa,
Sadūmusi saule lēca;
Sadūmusi mūs' māsiņa
Tautiņām roku deva.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

43726.

Sila kalns, bērzu birze,
Cauri zelta upe tek;
Sīvas tautas, sīvs tautietis,
Iet māsiņa, nebēdāja.
418 [Sunākstes Jk].

43727.

Seiksta veiksna lyuku (plēst),
Borga meitu muomuliņa;
Seikstu veiksnu nūplyukovu,
Borgu muoti puorrunovu.
168 [Kalupes D].

43728.

Sīksts bija liepu celms,
Vēl jo sīksta meitu māte;
Es izlauzu liepu celmu,
Pierunāju meitu māti.
605 [Skolas].

43729.

Skaisti cimdi, leli roksti,
Tautu dāla rūciņā;
Na tī beja mun' adīti,
Bej māmiņa īdavuse.
466 [Vārkavas D].

43730.

Steidzīs, muna ļaudaviņa,
Ar volūdu ustobā!
Tu pasteidzi rūku dūt,
Es pasteidžu krāslu ceļt.
389 [Silajāņu Rz].

43731.

Ša, tautīti, bolta rūka,
Nasmuodēji augumiņa!
Dīva dūtis augumiņis,
Tāv' ar muoti audzinuots.
466 [Vārkavas D].

43732.

Tam es sniegšu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu;
Tas aizvedīs manu pūru,
Mana pūra atslēdziņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

43733.

Tautiets mani bildināja
Skaistā rožu dārziņā;
Tautiešam roku sniedzu,
Kreiso devu, ne labo.
263 [Mēmeles Jk].

43734.

Tautiets mani labināja,
Nu jau treša vasariņa.
Nu es iešu parādīt
Visu savu labumiņu,
Visu savu tikumiņu.
605 [Skolas].

43735.

Tautu meita dievojās:
Nebūs mana līgaviņa.
Tev būs būt, tev nebūt -
Tev novilka gredzeniņu.
72 [Cesvaines Md].

43736.

Tāli nāca, tāli nesa
Manu zelta gredzentiņu;
Es vaicāju no bāliņa:
Iet pakaļ, vai neiet?
545 [Krustpils D apr.].

- 187 -

43737.

Teic, tautieti, tu taisinību:
Kur tu mani nolūkoji?
Pie māmiņas istabā,
Sešu nīšu audeklā.
311 [Pērkones Lp].

43738.

Taku, taku upes molu,
Boltys rūkys mozguodama;
Boltys rūkys mozguojūta,
Nūkreit zalta gredziniņis.
170 [Kapiņu D].

43739.

Tev zeilīte vēsti nesa,
Itom tautom atsacīt;
Es zeilītes naklausīju,
Ar tautom sadarēju.
Tai sacēju runuodama:
Lobuok byus kai pi māmenas,
Pi eistūs bruoliliņ(u).
389 [Silajāņu Rz].

43740.

Zeile muoseņ [muosai] vēsti nese,
Tautiņomi atsacēt;
As zeilītes naklausīju,
Ar tautom sadarēju;
Es dūmuoju darādama,
Ka tai byus kai pi māminas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

43741.

Uz tautieša raudzījos,
Kā uz zaļa ozoliņa;
Tautiešami roku sniedzu,
Tautiets mana tēvs māmiņa.
190 [Kokneses Rg].

43742.

Vysas munas asareņas
Uz vacuokuo buoleliņa;
Jis staiguoja ai tautom,
Jis tautomi pavēlēja.

43743.

Viena pate mātei meita,
Kā zīlīte audzējama;
I to pašu padzēruse
Kroga galda galiņā.
373 [Sarkaņu Md].

43744.

Vienam tēva dēliņam
Roku devu, solījos;
Tam iedošu, tam pasniegšu,
Savu zelta gredzentiņ(u).
378 [Seces Jk].

43745.

Zuolem veina es pīdzēru
Pa vīnai gluozītei;
Meitu muoti pīrunuoju
Ar mīļimi vuordiņim.
605 [Skolas].

43746.

Zin', māmiņa, zinādama,
Nepalikšu kur augusi;
Ja kājiņas nevedīs,
Vedīs tautu kumeliņš.
301 [Palsmaņa Vlk].

17. Rokas nauda saderot

15512.

Ar varīti priedi cirta,
Ar varīti ozoliņu;
Ar varīti tautu dēls
Beŗ man naudu saujiņē.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15513.

Es pie tevi, bāleliņ,
Ilgi vairs nedzīvošu:
Jau manā rociņā
Tautu dēla zelta nauda.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15514.

Kam Dieviņis mani vienu
Tik raženu audzināja?
Tautu dēla balta nauda
Šķind manāi rociņā.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

15515.

Kas spīdēja, kas vizēja
Dzirnav' galda galiņā?
Tautiets meta zelta naudu
Pret to rudzu malējiņu.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

15516.

Līdzat, brāļi, man ar naudu,
Nu es ņemšu līgaviņu:
Ciemāi viena dzeltenīte,
Tā ar nauda saderēta.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 188 -

15517.

Mana mana tā meitiņa,
Tās nedevu nevienam:
Mana nauda pāri dota,
Mana jauka valodiņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15518.

Neviens mani nezināja,
Ka es augu saderēta:
Gul tautieša balta nauda
Manāi pūra dubenē.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15519.

Sakās gudris tautu dēlis -
Suņam tāds gudrumiņš!
Es, naudiņu izvīluse,
Ietecēju bāliņos.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

15520.

Solīj' man tautu dēls
Sieku sīka sudrabiņa,
Kad pievīle, neiedeve
Ne vērdiņa lielumiņu.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

15521.

Tu, māmiņa, nezināji,
Kas manā pūriņā:
Tautu dēla zelta nauda
Gul manā pūriņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. To nezin tēvs māmiņa,
Ko es zinu ar tautieti:
Tautu dēla zelta nauda
Mana pūra dibenā,
Mana pūra atslēdziņa
Tautu dēla kabatā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18. Derību mielasts jeb "lielais brandvīns".

15522.

Voi voi, tu svuoteņs,
Moiz'i tovi kukulīši:
Vairuok muni ciči l'eli
Nekuo tovi kukulīši.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

15523.

Brāļi māsu pārdevuši
Par ābolu vācelīti;
Es māsiņas nepārdotu
Ne par zelta gabaliņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Māte meitu pārdevuse
Par kāpostu karotīti;
Brāļi māsu nipārdeva
Ni par zelta gabaliņu.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

15524.

Brāļi māsu pārdevuši
Par āboļu vācelīti.
Vai jūs traki, bāleliņi,
Vai āboļu neredzējši?
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Māte meitu izdevusi
Par tabaka šnaucumiņu.
Vai tu traka, māmuļiņa,
Tebeciņa neredzējsi?
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

15525.

Bāliņ, vaska ritulīt,
Kam tu mani pasolīji?
Kam tu mani pasolīji
Par saldanu vīna glāzi?
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

15526.

Dzērājiņa māmuliņa
Mani mazu padzēruse.
Kad tu biji dzērājiņa,
Kam nedzēri villainīšu?
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Mun' māmiņa dzērājiņa
Muni jaunu apdzērusi.
Labāk būtu apdzērusi
Munas baltas vilnātnītes.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15527.

Dzērājiņa māmuliņa
Padzeŗ mani krodziņā;
Niba mani vien padzēra,
Padzeŗ kuplu sedzeniņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

15528.

Dz'er', mameņ, dz'er', mameņ,
Soldons tautu brandavīns;
Soldons tautu brandavīns,
Syuras munas asar'eņas.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

15529.

Es piekrāpu meitu māti
Ar sarkanu āboliņu:
Dev' sarkanu āboliņu,
Ņēm' meitiņu tīkamo.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

- 189 -

1. Es pievīlu meitu māti
Ar saldiem āboļiem:
Vienu pašu parādīju,
Jau meitiņu atvēlēja.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

15530.

Es piekrāpu meitu māti
Ar tabaka raģelīti;
Viņa mani nepiekrāptu
Ne ar zeltu, sudrabīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Es pievīlu meitu māti
Ar sūro tabaciņu;
Viņa mani nepieviltu,
Kaut ar medu mielojuse.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15531.

Labāk būtu sav' māsiņu
čigānami iedevuši,
Nekā tautu dēliņam
Par to sūru brendaviņu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

15532.

Māmiņa māmiņa,
Sieriņa sieriņa!
Es tavu pastaru
Meitiņu ņemšu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15533.

Māte meitu audzināja,
Vērša šķiņķi gaidīdama;
Atnesuši kazas cisku,
Buka smaku apsmirdušu.
226 [Kandavā (Tl)].

15534.

Māte meitu izdevusi,
Kreima rausi gribēdama;
Kreima rausi apēdusi,
Grib meitiņu atpakaļ.
257 [Apšupē (Džūkstes pag. Jg)].

15535.

Māte meitu izdevuse
Par putraimu dvālektīti.
Vai, māmiņa, tev pietrūka
Kāpostiem putraimiņu?
190 [Kuldīā].

1. Brālis māsu pārdeva
Par miežu sieku.
Vai tev, bāliņi,
Putraimu trūka?
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

15536.

Māte meitu izdevuse
Par putraimu vācelīti;
Nu dod puiši zelta naudu,
Nu māsiņa vairs nenāca.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

15537.

Māte meitu izdevuse,
Piena rausi gribēdama;
Apēduse piena rausi,
Raud, galviņu saņēmuse.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

1. Es pievīlu meitu māti
Ar kāpostu karotīti;
Kāpostiņus izstrēbusi,
Raud, galviņu saņēmusi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15538.

Māte meitu izdevuse,
Piena raušu gribēdama;
Kad iegāja kambarēi,
Raudāj', milnu turēdama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Māte meitu izdevuse,
Kreima raušu gribēdama;
Pēc iegāja kambarī,
Raud, pie dzirnas stāvēdama,
Raud, pie dzirnas stāvēdama:
Kur tā otra malējiņa,
Kur tā otra malējiņa,
Kur ūdeņa nesējiņa?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

15539.

Māte meitu izdevuse,
Piena rauša gribēdama;
Ne mātei piena rauša,
Ne meitiņas malējiņas.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1. Māte meitu izdevuse,
Vieglus dančus gribēdama;
Vieglus dančus izdancojse -
Nav meitiņas malējiņas.
224 [Kabilē (Kld)].

155391.

Māte meitu pārdevusi
Par pusstopu brandeviņa;
Nu iegāja maltuvē,
Raud, galviņu saņēmusi.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

- 190 -

15540.

Meitu māte sēž aiz galda,
Alus kanna rociņā.
Šim kanniņa, tam kanniņa
No tā salda alutiņa;
Šim meitiņa, tam meitiņa
No tās vienas māmuliņas.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Meitu māte sēž aiz galda,
Alus kanna rociņā.
- Šim malciņa, tam malciņa
No tā salda alutiņa;
Šim meitiņa, tam meitiņa,
Man pašai pastarīte.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2. Šim ābols, tam ābols
No saldās ābelītes;
Šim meitiņa, tam meitiņa
No labās māmuļiņas.
101 [Rankā (Rankas pag. C)], 388 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15541.

Pārdod mani bāleliņi
Par to alus biķerīti.
Es nebiju Rīgas pils,
Par naudiņu līdzināma.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

15542.

Pieminēsi, bāleliņ,
Šā biķeŗa dzērumiņu:
Trūks tev māļu malējiņas,
Trūks druvā gājējiņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15543.

Tautu dēls, tautu dēls,
Sīrupota brendeviņa!
Es nedošu sav' māsiņu
Par to zirgu brendeviņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

15544.

Vai tā mūsu māmuļīte
Vis maizītes neēduse?
Izdod mani tautiņāsi
Par maizītes gabaliņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

19. Dāvanas

a) Līgavas dāvanas līgavainim

15545.

Apsolīju tautu dēlam
Baltus cimdus pirkstainīšus.
Vai Dieviņ, ko darīšu,
Mātei pūra atslēdziņa.
Dod, māmiņa, atslēdziņu,
Iešu pūru izcilāt.
Vai Dieviņ, ko darīšu,
Pati māte līdzu nāce.
To Dieviņam tencināju,
Ka sunītis ierējās.
Tek māmiņa suni saukt,
Man cimdiņi azotī.
Še, tautieti, tie cimdiņi,
Tas pirmajis adījumis,
Tas pirmajis adījumis,
No māmiņas zagšus zagti.
Tu seglosi manis dēļ
Pirmu reizu kumeliņu.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Apsolīju tautietim
No pūriņa cimdus dot.
Vai Dieviņi, ko darīšu,
Mātei pūra atslēdziņa.
Dod, māmiņa, atslēdziņu,
Ieš' pūriņa apraudzīt.
Vai Dieviņi, ko darīšu,
Man māmiņa līdza nāk.
Līdz atslēdza pūra vāku,
Sāka suņi sīvi riet.
Ej, māmiņa, paskaties,
Ko tie suņi sīvi rej!
Līdz māmiņa paskatās,
Man cimdiņi azotē.
Še, tautieti, tie cimdiņi,
Gan ar gudri es dabūju;
Tevis dēļ es piekrāpu
Savu vecu mamulīti.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

2. Es tautiešam apsolīju
Raibus cimdus vakarā.
Nav saulīte norietējse
Jau tautietis pēc cimdiem.
Vai Dieviņ, ko darīšu,
Mātei pūra atslēdziņa.
Sarīdīšu ciema suņus,
Lai iet māte klausītos.
Kamēr māte suņus sauca,
Man jau cimdi azotī.
Še, tautieti, tev tie cimdi,
Mans pirmais adījums,
Tumsā vērpti, šķeterēti,
Zadzin zagti māmiņai.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

- 191 -

15546.

Bij auguse tautu meita
Pa manam(i) prātiņam,
Bij cimdiņus adījuse
Pa manai rociņai.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

15547.

Bij redzēt, kam bij žēl,
Man rociņas nosalušas.
Tautu meitai, tai bij žēl,
Tā iedeva raibus cimdus.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15548.

Dusmām sviedu raibus cimdus
Pašā pūra dibinā,
Ka netika tam dēlam,
Kam domāju darīdama.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

15549.

Dusmām sviedu linu kreklu
Pašā pūra dibinā,
Kam Dieviņš man nedeva
Pēc prātiņa arājiņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

15550.

Es pazinu raibas cimdas
Tautu dēla rocīnāja;
Tās bij mana pūrīnāja,
Pašā pūra dibenāja.
Otru reizi vairs nedotu
Mātei pūra atslēdzīnas,
Kad, jēmuse, neizdala
Manas baltas villainītes.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

15551.

Es savam tautiešam
Rakstiņiem cimdus devu;
Tautiets man par cimdiem
Pirka zelta gredzentiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

15552.

Kur, Grietiņa, tu tecēji,
Cimdu pāris rociņā?
- Teku Pēčam cimdus dot,
Lai rociņas nenosala,
Lai rociņas nenosala,
Plāņu zirgus ganīdams.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15553.

Labāk būtu to dieniņu
Zem eglītes gulējuse,
Nekā tautu neveikļam
Raibus cimdus adījuse.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15554.

Liedzies, māte, neliedzies,
Tu būs' mani padzērusi:
Man' adīti raibi cimdi
Tautu dēla rociņā.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15555.

Man' adāmi raibi cimdi
Zied tautieša rociņā;
Tautu dēla dārga nauda
Spīd manā galviņā.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

15556.

Man aizgāja šovakar
Pirmie ziedi tautiņās;
Par deviņi vakariņi
Iešu pate pakaļā,
Iešu pate pakaļā
Ar visāmi telītēm.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Aiziet mani pirmie ziedi
Šovakaru tautiņās.
Aizies otri, aizies treši,
Iešu pati pakaļā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

15557.

Raibi cimdi kā dzenīši
Tautu dēla rociņā;
Tie no mana pūra ņemti,
Būs māmiņa iedevuse.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

- 192 -

15558.

Raibi cimdi kā dzenīši
Tautu dēla rociņā.
Tos māmiņa iedevuse,
Jaunu znotu gribēdama.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

15559.

Šādi nāca, tādi nāca,
Es nedevu savu cimdu;
Tam es došu savus cimdus,
Kas būs mans arājiņš.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

15560.

Še, tautieti, tie cimdiņi,
Mans pirmais adījums;
Manis dēļi tu segloji
Pirmo reizu kumeliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15561.

Še, tautieti, tie cimdiņi,
Mans pirmais adījums;
Tu manām aitiņām
Mūžam siena pļavējiņš.
190 [Kuldīā].

1. Tie cimdiņi brūtgānam,
Pirmie mani adumiņi;
Tas manāmi aitiņām
Pirmais siena pļāvējiņš.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15562.

Še, tautieti, tev tie cimdi,
Mans pirmais adījums,
Tumsā sprēsti, šķetināti,
Zagtin zagti māmiņai.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

15563.

Tautas mani izgudriemi
Atraidīja preciniekus;
Es tautām izgudriemi
Sīvu nātru cimdus adu.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

15564.

Tautiets man cimdu prasa,
Vēlējos nedevusi;
Vēlējos iedevusi
Ar akmini mugurā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Tautiets man cimdus prasa,
Āz upītes stāvēdams;
Āzsamiersu nelaiduse
Ar akmeni mugurāi,
Būt' mūžam pieminējis
Manu cimdu devumiņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15565.

Tie cimdiņi pa manim,
Pa manai rociņai;
To cimdiņu adītāja
Tīk manam prātiņam.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

15566.

Cimdu cimdu, rokas salst,
Mana jauna līgaviņa!
- Vēl neesi siena pļāvis,
Avetiņu mitinājis.
Nule tu man siena pļausi,
Avetiņu mitināsi.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

b) Līgavaiņa dāvanas līgavai

15567.

Es izaugu pie māmiņas
Kā sarkana brūklenīte;
Man pašuva tautu dēls
Zelta kurpes kājiņā.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

15568.

Es redzēju tautietim
Šūtas kurpes klētiņā;
Par Laimiņas lēmumiņu
Tās es pate novalkāju.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15569.

Mana mana tā meitiņa,
Tās nedošu nevienam:
Manas kurpes kājiņā,
Mani pirkti gredzentiņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15570.

Šūtas bija tās kurpītes
Pēc manām kājiņām;
Audzis bija tas puisītis
Pēc manam prātiņam.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

15571.

Tautiets manim jostu pirka,
Vēl es augu bāliņos.
Nes mežā, sien ap koku,
Ne ap manu augumiņu!
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

- 193 -

15572.

Tauti(e)ts manim zīdu pirke,
Orti deve olektī.
Tev, tautieti, liels godiņš,
Man ir kauns valkājot.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

15573.

Tautiets man zīdīt' pirka,
Pus bij zelta, pus sidraba.
Griez' galvīnu kur griezdama,
No zīdītes padzīkstēja.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15574.

Tautu dēls man vaicāja,
Kādu šūti cepurīti.
Vai tu aklis neredzēji,
Kādas manas uzactiņas!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Vai, tautieti, neredzēji,
Kādu pirki cepurīti?
Mellas manas uzacītes,
Mella santa cepurīt'.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

15575.

Cērt, tautieti, dēļu klēti,
Laid sudraba grīdu likt;
Pirc māsiņai vaska kurpes,
Ar ko grīdu rībināt!
1311 [Apē (Vlk)].

20. Apdziedāšana un zobgalība dažādos precību brīžos un atgadījumos.

15576.

Āžam zobi nomizēja,
Blīgznes mizu mizojot;
Puišam bikses nošļukušas,
Tautu meitu mīlējot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

1. Āžam zobi nomizuši,
Blīgznas mizu gremojot;
Puišam bikses nošļukušas,
Meitām pakaļ staigājot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15577.

Āzīšam, brālīšam,
Pašam sieva jāprecē;
Kuŗu ciemu dajādams,
Paceļ kāju murkšķēdams.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15578.

Vai Dieviņu, es nevaru
Žēlumiņu valdīties,
Es dzirdēju tautiešame
Lielu skādi notiekam:
Tumsā jājis vakarā
Caur ābeļu līdumiņu,
Saraustījis kumeļam
Spiguļotus iemauktiņus.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15579.

Ai Dieviņ, kā nu iešu,
Ar ko braukšu baznīcā?
Tautiets mani apprecēja
Ar aizņemtu kumeliņ'.
- Tec kājām, līgaviņa,
Kam raudāji sudrabiņ':
Es pārdevu kumeliņu,
Tev pirkdams sudrabiņ'.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15580.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Vecs atjāja tautu dēls;
Nedrīkstēju rokas dot,
Ne aiz galda sēdināt.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15581.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Vecs atjāja tautu dēls:
Nezināju tēvu saukt,
Ne veco bāleliņu.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Vai Dieviņi, ko darīšu,
Vecs atjāja tautu dēlis,
Nezināju tēvu saukt,
Ne maizītes arājiņu.
Visu kaunu pametuse,
Saucu maizes arājiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

15582.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Tavs dēliņš vācietītis!
Vāczemē muižkungam
Vienu aci jumpraviņa;
Tā tavam dēliņam
Auga skaista līgaviņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 194 -

15583.

Aiji manu brūtgāniņu
Salāpītu kažociņu!
Ej, bēduli, sila malu,
Lai ļautiņi neredzēja!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Vaidi manu brūtgāniņu
Ar to cauru cepurīti!
Jāj pa krūmu, jāj pa mežu,
Kur ļautiņi neredzēja.
158 (Kabilē).

15584.

Vai meitiņas, vai māsiņas,
Godējiet precinieku,
Godēdamas pakariet
Namā šķores galiņā,
Lai tas puva, lai dēdēja
Līdz citam rudeņam!
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

15585.

Ar līkumu mārša teka,
Redz tautiņas atjājam;
Manis liegta, aiztecēja,
Mūža verga gribēdama.
Vergo, mana ļauna diena,
Es tev vairs nevergošu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

15586.

Deviņ' gadi precējās
Bagātais tēva dēls;
Sirmi zirgi balti kļuva,
Pats tas gāja vecumā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Deviņ' gadi tēvs precēja
Dēliņam līgaviņu;
Sirmi zirgi balti kļuva,
Iet jauneklis vecumā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15587.

Dod, Dieviņ, izputēt
Šīs vasaras brūtgānam!
Cūkas bikses apēdušas,
Pogas vien(i) palikušas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15588.

Dziedāj' viena, nerunāju
Tai lielāi sirdēstāi:
Tautiešam izkrituši
Div' sudraba gredzeniņi,
Div' sudraba gredzeniņi,
Man sūtāmi mīļi vārdi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

15589.

Es gan redzu, tautu dēlis,
Tu nav maizes devējiņis;
Visas tavas rokas trīca,
Ar manimi runājot.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Es gan redzu, tu tautieti,
Tu maizītes man nedosi;
Visas tavas rokas trīc,
Ar māmiņu runājot.
224 [Kabilē (Kld)].

15590.

Es negāju tevis dēļ
Ciemāi baltu villainīšu,
Kā teic, mani precēdams,
Rīgāi gultu liedinājis.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15591.

Es redzēju tautu dēlu
Birzī zirgu seglojam:
Tāša segli, iemauktiņi,
Vecu striķu pavadiņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15592.

Ik vakarus tautu dēls
Jāja mani lūkoties,
Nedrīkstēja dienu jāt,
Simts ielāpu biksītēs.
Jāj, tautieti, gar mežmalu,
Lai ļautiņi neredzētu,
Velc gar zemi to kājiņu,
Kur jo daudz(i) ielāpiņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jurīts meitu brūtgāniņš
Lāpītām biksītēm.
Kuŗa ciska salāpīta,
To kājiņu zemu vilka;
Kuŗa bija veselāka,
Tik uz galda neuzcēla.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2. Tautas jāja tumsiņā,
Dienu jāti nedrīkstēja,
Dienu jāti nedrīkstēja,
Simts ielāpu biksītēs.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 195 -

15593.

Jauna jauna es meitīna,
Man sudraba vainacīns.
Ko līdz manis jaunumīnis,
Ko sudraba vainacīnis,
Veci vīri, sirmgalvīši,
Tie jāj mani lūkoties.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Ko vērts manis košs darbiņis,
Mans raženis augumiņis,
Vecs puisītis sirmu bārzdu
Atjāj manis lūkoties.
Jāj projām, tu puisīti,
Tu jau manis nedabūsi:
Tev, puisīti, sirma bārzda,
Man zīļotis vaiņadziņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

15594.

Klundurkāja tautas dēls,
Kuŗš vells tevi šeit atspēra!
Es meitiņa kā liepiņa,
Kā Vāczemes magonīte.
216 [Ventspilī].

15595.

Kā tu nāci, kas tev' lūdza,
Ar šņorētu cepurīti?
Tev bij tādas taujāties
Ar vizuļu vainadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15596.

Ko vērts manis daiļš pūriņis,
Ko raženis augumiņš:
Veci vīri savas kājas
Uz manim apāvuši.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

15597.

Laba vārda nevēlēju
Pirmajam brūtgānam:
Ne augšāja, ne zemēja,
Pusdebešu karāties!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

1. Piermajam brūtgānam
Mūžam laba nevēlēju:
Ne ellē, debesīs,
Pusdebeša lidināt,
Pusdebeša lidināt,
Ellē kājas karināt.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

2. Pirmajam tautiešam
Mūžam laba nevēlēju:
Ne zemē, ne gaisāi,
Pusdebesīs karāties,
Kam tas manu augumiņu
Pirmāk teica, pēc vainoja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15598.

Laiku laiku, tautu dēls,
Vai tu laika nezināji?
Tevi māte artu cēla,
Es gulēju šūpolī.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

15599.

Laiku sāka precēties
Diženie tēva dēli,
Ka varēja izpaļāt
Treju kungu dzeltānītes.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

15600.

Leli štuki, breinum'eņi,
Elkšņam zīd rūžu zīdi;
Vairuok štuki, breinum'eņi,
Vacīm meil' jaunys m'eitys.
424 [Barkavas pag. Rz].

15601.

Māte savu dēlu teica,
Kas to dēlu nezināja?
Visu krogu dzērājiņš,
Visu meitu brūtgāniņš.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

15602.

Māte savu dēlu teica,
Kas to sliņķi nezināja?
Miega pūznis, krogus žūpa,
Ne maizītes arājiņš.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Māte savu dēlu teica,
Kas to dēlu nezinātu:
Miega pūznis, alus brūzis,
Ceļa malu gulētājš.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15603.

Māte savu dēlu teica
Lielu bišu dravinieku.
Tavs dēliņis nemācēja
Cūkai sili pataisīt.
232 [Talsos (Tl)].

15604.

Māte savu meitu teica.
Kas to meitu nezināja?
Uz mūriņa gulēdama,
Bedrē brunčus svilināja.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

- 196 -

15605.

Maza maza es būdama,
Redzēj' puisi arājiņu;
Tie bij lieli brīnumiņi,
Ka tas mani sagaidīja.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

15606.

Nāburg' māte dēlus liela,
Vai tie bija nezināmi?
Pērnie lini nekulstīti,
Aizpērnie kaņepāji.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15607.

Nāc pie manis, tautu meita,
Es bagāts tēva dēls:
Div' pāŗ' vīžu kulītē,
Vēl sloksnītes aiz jostiņas.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15608.

Nāc pie manis, tautu meita,
Es bagāts tēva dēls:
Līka ķēve, lūk' iemaukti,
Trīs kažoki mugurā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15609.

Nāc pie manis, tautu meita,
Es bij' putnu medinieks,
Es būš' tevi nobarot
Ar putniņu austiņām.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

15610.

Nāc pie manis, tautu meita,
Es tev pāri nedarīšu:
Ziemu likšu mežā braukt,
Pav'sar jāti pieguļā.
158 (Tosmarē).

15611.

Nāc pie manis, tautu meita,
Man deviņi kažociņi,
Trīs paklāju, trīs apsedzu,
Trīs paliku pagalvī.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 223 [Iķenē (Vandzenes pag. Tl)], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es bagāta mātes meita,
Man deviņi rinduciņi,
Trīs paklāju, trīs apsedzu,
Trīs paliku pagalvē.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

2. Linu linu, ne pakulu
Man deviņi paladziņi;
Trīs paklāju, trīs apsedzu,
Trīs pagalvī salocīju.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

15612.

Nāc pie manis, tautu meita,
Man nev linu, pakuliņu;
Gulēsim abi divi,
Maišelī salīduši.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

15613.

Nāc pie manim, tautu meita,
Mūžam badu neredzēsi:
Man bij viena ratu rumba
Vāržu kāju piesālīta.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

15614.

Nāc pie manis, tautu meita,
Mūžam bada neredzēsi:
Ziemu došu ledu grauzt,
Pa vasaru akmentiņus.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Nāc pie manis, tautu meita,
Pie man' bada neredzēsi:
Ziemu došu ledu krimst,
Pavasaru zaļu zāli;
Pašā vasar's viducī
Tīri baltu āboliņu.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15615.

Nāc pie mani, tautu meita,
Mūžam bada neredzēsi:
Melnas maizes neēdīsi,
Acīm baltas neredzēsi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Nāc pie manim, tautu meita,
Grūtu darbu nidarīsi;
Tu staigāsi dēļu grīdu,
Glāžu duris virināsi;
Ni tu iesi rijas kult,
Ni mālīša ritināt;
Melnu maizi niēdīsi,
Baltu maizi niredzēsi,
Ziemu došu ledu krimst,
Pavasari sīkas olas.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 197 -

2. Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Tu labāku nedabūsi!
Melnu maizi neēdīsi
Acīm baltu neredzēsi.
Ziemā brauksi kamanāsi,
Pa vasaru laiviņā;
Ziemā likšu ledu grauzt,
Pa vasaru jūŗas putas.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

3. Nāc pie manim, tautu meite,
Tu neēsi mellas maizes:
Ziemu došu ledu grauzt,
Pavasarā zuvitiņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15616.

Nāc pie manis, tautu meita,
Tu jau bada neredzēsi:
Ciemā ceplis, mežā malka,
Rīgā rudzi spīķerī.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

15617.

Na na lāga priedīt' ouga
Daguošā siliņā;
Na na lāga puisīts gāja
Tālumā sievas ņamt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

15618.

Nebūs labi, nebūs labi,
Kur tij šļampa vazājās;
Tij izvīle māmiņai
Dižano malējiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15619.

Nedod, Dieviņ, laba mūža
Pirmajam brūtgānam;
Dod, Dieviņ, to nospert
Pirmajam pērkonam!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15620.

Novadnieki, novadnieki,
Saimenieki, bandenieki!
Visi kalpa puisēniņi
Saimenieku meitas prec.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

15621.

Nu es būšu, nu es būšu
Tā puisīša līgaviņa,
Kam nav zirga, kam nav saku,
Kam nav sava tīrumiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15622.

Pavasari, ne rudeni,
Kalpam ņemt līgaviņu:
Pavasari sulas tek
No visiem stumbeņiem.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

15623.

Pavasar(i), ne ruden(i),
Kalpam ņemti līgaviņu:
Pavasar(i) bērzu sulas,
Sausa koka stabulītes.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Pavasar, na rudin',
Kolpam jemt ļaudaveņu:
Sulu buca, guorsu kotlys,
Vacu stībru stabul'ētes.
409 [Līksnas pag. D].

2. Pavasar pavasar
Kalpiņam kāzas dzert:
Pavasar bērza sulas,
Zaļa kārkla stabulīte.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15624.

Pavasar, ne ruden,
Kalpam ņemt līgaviņu:
Pavasar sulu mucas,
Meža cūkas sivēniņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Gana laika, gana laika
Pedeļam sievas ņemt,
Lai saauga brieži, lāči,
Meža cūku sivēniņi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Citu ruden, citu ruden,
Tad es gribu sievu ņemt;
Lai saauga [izauga] brieža bērni,
Meža cūkas sivēniņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

15625.

Pavasar pavasar
Kalpam ņemt līgaviņu:
Pavasar bērziem sulas,
Sīkas nātras žogmalā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15626.

Pavasari pavasari
Kalpiņš ņēma līgaviņu:
Pavasari sulas tek,
Nevajaga alutiņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

- 198 -

1. Pavasari pavasari
Kalpam ņemti līgaviņu:
Pavasari bērzam sulas,
Nevajaga alutiņa;
Pavasari suņa stobri,
Nevajaga stebulītes.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

15627.

Pieci gadi kalpiem gāju,
Pieci kazu kažociņi.
Gāju sievas lūkoties,
Visus vilku mugurā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1. Pieci gadi ganos gāju,
Pelnīj' pieci kažociņi;
Divi sedzu, divi klāju,
Piekto liku pagalvī.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2. Pieci gadi kalpiņš biju,
Pieci kalpa kažociņi.
Kad es gāju sievu ņemt,
Visus vilku mugurā.
Meitu māte brīnējās,
Kur tāds kuplis gadījies.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

3. Pieci gadi kalpiņš biju,
Pieci kalpa kažociņi.
Gāju sievas lūkoties,
Visi pieci mugurā.
Rej sunīši ņigu ņagu,
Iet kažoki briku braku.
Sievas māte brīnējās:
Vai no elles tas iznācis!
Meitu māte, vilku māte,
Vai man savu meitu dosi?
- Ej projām, elles kruķi,
Es tev meitas gan nedošu;
Mana meita sarkanbalta,
Tev sakaltis kažociņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4. Seši gadi darbos gāju,
Seši pelnu kažociņi.
Kad es gāju sievas ņemt,
Visi seši mugurā.
Sievasmāte brīnījās:
Kuŗas elles tas iznācis!
Nebrīnies, sievasmāte,
Visi seši noderēs:
Div' paklāju, div' pasedzu,
Div' paliku pagalvī.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15628.

Pelēks vilciņš pārtecēja
Par smilgainu atmatiņu;
Tas nebija pelēks vilks,
Tas pērnais brūtgāniņš.
263 [Dobelē].

1. Redzu vilku pārtekot
Par smilgaiņu atmatiņu:
Pērnajam brūtgānam
Veca kūla mugurā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

15629.

Pluškatains, kankarains
Mans pirmais brūtgāniņis.
Nobirs tavi kankariņi,
Uz meitām raugoties.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15630.

Precē mani aiz upītes
Pie bagāta tēva dēla:
Viena kāja pastalā,
Otra kārklu vīzītē.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15631.

Precēj' [Precē] mani pērn bagāts,
Šogad vēl bagātāks:
Pern precēja zirgu zaglis,
Šogad krampju lauzējiņš.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 451 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)],
325 [Secē (Seces pag. Jk)], 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

1. Precēj' mani pērn bagāts,
Šogad vēl bagātāks:
Pērn precēja zirgu zaglis,
Šogad krampju lauzējiņš.
Citu gadu, tad precēs
Alslēdziņu mūķētājs.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15632.

Precēj' mani pērn bagāts,
Šogad vēl jo bagātāks:
Pērn precēja skrīverīts,
Šogad Rīgas kaupmanīts.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15633.

Precē [Precēj'] mani precenieki,
Es brūtgāna neredzēju,
Vai bij šķilts, vai perēts,
Vai palicis vanskarē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

- 199 -

15634.

Precēj' mani precinieki,
Kādi vella precinieki!
Sēņu bikses, skuju svārki,
Baravīku cepurītes.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Sen dzirdēju, nu redzēju
Teicamo tēva dēlu:
Skuju bikses, skuju svārki,
Līka tāšu cepurīte.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2. Sen gaidīju, nu atnāca
Bagātais tēva dēls:
Kriju bikses, lūku svārki,
Griķu salmu cepurīte.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

15635.

Precē mani precenieki,
Nezināju, kam precēja,
Vai prec zirgu zaglītim,
Vai krampīšu lauzējam.
Ja prec zirgu zaglītim,
Jāšu bēru kumeliņu;
Ja krampīšu lauzējam,
Segšu baltu villainīti.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15636.

Precē mani stikanam [kikanam],
Precē slokas dēliņam.
Gana labi puiši būtu,
Kam ne gaŗu deguniņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15637.

Precē mani trīs gadiņi
Viens nelieša tēva dēls.
Viņš nokalta precēdams,
Es kā roze noziedēju.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

15638.

Preci mani, preci mani,
četri mani prec:
Rullenieki, Dullenieki,
Ratenieku Pēčus,
Cīruļu Intiņš lai lai lai.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15639.

Precenieka dvēselīte
Ni pie Dieva, ni pie velna,
Vidū gaisa plātījās
Sausas egles galiņā.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

156391.

Precinieki sabraukuši
Pinkainiem kumeļiem;
Cik sunītis ierējāsi,
Tik pinciņas kratījās.
70 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

15640.

Precenieks zilzobis
Skalgana mēli
Izvīla māmiņai
Daiļo meitiņu.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

15641.

Ražens puisis lielījās
Drīz dabūt līgaviņu.
Šī devīta mātes meita,
Šovasar bildināma.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15642.

Ringu ringu balta ķēve
Pa atmatu vazājās;
Tā ringāja blintenieces
Gudenieku novadā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

15643.

Ruda ruda, puspelēka
Tautu dēla cepurīte,
Rasiņā nomirkuse,
Ganu meitu lūkojot.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15644.

Sasirmējis tēva dēls
Pie kumeļa trepes lika;
Es meitiņa kā puķīte,
Jāj pie manis precībās.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

15645.

Šādi tādi kalpu puiši
Zeteŗsvārkus šūdināja,
Zeteŗsvārkus šūdināja,
Muižu meitu gribēdami;
Muižu meitu gribēdami,
Ne kalpones nedabūja.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Šādi tādi pusvācieši
Brūnus svārkus šūdināja,
Gribēdami maldināt
Liela rada līgaviņu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 200 -

15646.

Šādi tādi tautu dēli
Sila peku lauzējiņi;
Šādi tādi kaulu pieres
Man' māsiņas ņēmājiņi.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

15647.

Žēlojit, jaunas meitas,
Nācit, manis precējamas!
Kungi mani kaŗā sūta,
Jaunu puisi dēvēdami.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

15648.

Sen dzirdēju, nu redzēju
To slavenu tēva dēlu:
Gar zemīti kājas vilka,
Uz acīm cepurīte.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

15649.

Sen dzirdēju, nu redzēju
To teicamu tēva dēlu:
Tēva dēls nemācēja
Karotīti pataisīt.
Pieci gadi sataisīja
Vienu pašu karotīti,
Cūkām draņķa smeļamo,
Pirtī gara metamo.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

15650.

Sen kaujamis tas bullītis,
Nodiluši ragu gali;
Sen vedama tā meitiņa,
Nobālējši vaigu gali.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

15651.

Zināms bija tautu dēls,
Zinām' tautu māmuliņa:
Dzērējs, žūpis tautu dēls,
Gaŗvalodu māmuliņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

15652.

Slavenais tēva dēls
Trīs pagastus izjādīja;
Ceturtā iejādams,
Sauca lielu saukumiņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

15653.

Svēta svēta šī dieniņa
Par visām dieniņām:
Zirgu zagļi, govju zagļi
Pie man' jāja precniekos.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15654.

Tāds ar tādu precējās,
Tāds tādam gadījās:
Ni tam zirga vagas dzīt,
Ni tai naža maizes griezt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15655.

Tai mājā trīs meitiņas,
Visas cepļa gulētājas;
Kuŗa cepļa dibinā
To vedīšu bāliņos.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15656.

Tas pats, tas pats
Pērnais brūtgāns,
Tie paši putraimi
Deguna galāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15657.

Tautiets jauns jaunējās,
Manis jaunas gribēdams.
Kam, tautieti, bārdu dzini
Piecas reizes nedēļā?
1311 [Apē (Vlk)].

15658.

Tautu meita lielījās
Sen gatava, sen vedama;
Kad atjāja precinieki,
Citas meitas sagšas auda.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Tautu meita lielījās
Sen gatava, jo gatava;
Kad atjāja precenieki,
Pušelniece dvieļus auž,
Pušelniece dvieļus auž,
Pirteniece prievitiņus.
224 [Kabilē (Kld)].

15659.

Tie pirmie ievu ziedi
Salniņaji nokožami;
Tie pirmie brūtgāniņi
Pērkonami nospeŗami.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

15660.

Tēvs man teica savu dēlu,
Teica lielu dravinieku.
Gar meitāmi cilpus meta,
Ne gar smīdru ozoliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 201 -

15661.

Teic māmiņa savu meitu,
Līdz saulītei gulējušu;
Es teic' savu kumeliņu,
Līdz saulītei nosvīdušu.
121 [Gulbenē (Md)].

15662.

Teica māte dēlu savu,
Vīla manu augumiņu.
Neteic, māte, es gan zinu
Tava dēla padomiņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15663.

Trīs rītiņi saule lēca
Caur ozola lapiņām;
Trīs gadiņi precējās
Bagātais tēva dēls.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)].

15664.

čiņ čiņ, pum pum,
Precinieka sieva!
Vīzītes kājā,
Paladziņš mugurā.
190 [Kuldīā].

15665.

čura čura, ligzdas mēle,
Tā pievīla mūs' māsiņu.
Redzēs, čura, ligzdas mēle,
Kā mācēsi maldināt!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

15666.

Tu puisīti, putras bārda,
Tu meitiņu nepazīsti:
Ieraudzīji meitu māti,
Sauc par savu līgaviņu.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

15667.

Tupēt tup teteriš,
Strēlenieku gaidedams;
Tā tupē tautu meita,
Mūs' bāliņu gaidedama.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

15668.

Ūjo vilciņ pelēcīt,
Pie manām aitiņām!
Ūjo tautu neveiklīt,
Pie manām meitiņām!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

15669.

Uz Vāczemi, uz Vāczemi,
Lejsgaliešu jauni puiši!
Te jums nav uzaugušas
Tik staltiemi līgaviņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15670.

Vakar māte izvelēja
Dēliņam [mīzuļam] paladziņu;
Šodien māte aizskrējuse
Dēliņam [mīzuļam] sievas ņemt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Vakar māte izvelēja
Meitiņai [Mīzelnīcas] paladziņu;
Sodieniņu tai sabrauca
Dižanie precinieki.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15671.

Visi mazi kadiģīši
Zelta ziedus noziedēja;
Visi kalpi, tēva dēli
Uz bajāru meitiņām.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

43747.

Vai Dieviņi, bada gadi,
Nu es gribu precēties!
Kas bij smuka, tā bij slinka,
Kas bagāta, tā nenāca;
Kas bij laba strādeniece,
Tā bij vīra valdeniece.
398 [Skrundas Kld].

43748.

Atjuoj tautys, atjuoj taujys,
Sorkonimi cakulym;
Kas munaji muoseņai
Icik skaiški darinuoj'?
605 [Skolas].

43749.

Voi Dīveņi, kū dareit,
Nalīteņa zadynoj!
Kur nalīta mani liks,
Kur liks munu vainuceņu?
326 [Preiļu D].

43750.

Ai Jānīti, ai Jānīti,
Šogad sievas nedabūsi;
Citu gadu tad dabūsi
Ar lubiņu valkājamu;
Ar lubiņu valkājamu,
Ar pirkstiņu barojamu.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

- 202 -

43751.

Ai Jezupi, vystu zagli,
Kam tu munas vystas zogi?
Es tev svīzu ar mylynu,
Tu nūskrēji par kilunu.
466 [Vārkavas D].

43752.

Ai tu mazais piena puika,
Drīksti mani bildināt?
Tu aiz kalna cūkas gani,
Es sēž' rožu dārziņā;
Tu aiz lauka arti gāji,
Es sēdēju rakstīdama.
42 [Bauskas B].

43753.

Vai meitiņa, vai meitiņa,
Kādu vīru tu dabūji?
Krūmu ložņa, lapu guļa,
Ne maizītes arājiņš.
467 [Vārmes Kld].

43754.

Ar kū, Petreit, svuotūs brauci,
Kur tu jēmi zirdzeņu?
Nu čigona zyrgu jēmu,
Nu uboga rateņus.
168 [Kalupes D].

43755.

Andrīvinam divi kleitiņas,
Obas divas sapleisušas;
Vīnu sedžja, ūtru kluoja,
Ar manim gulējūt.
168 [Kalupes D].

43756.

Apkārt gāju tam ciemam,
Tai ciemā slinkas meitas;
Tai ciemā slinkas meitas,
Pa lodziņu mēslus bēra.
605 [Skolas].

43757.

Apsavilka kalpu vīrs
Triju svārku mugurā.
Velci piecu, ne tik triju,
Nedos manis māmuliņa.
605 [Skolas].

43758.

Atraits, sīvu pracādams,
Ūsys vīņ škurinuoja;
Ūsys vīņ škurinuoja,
Pīri vīņ balynuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

43759.

Bērīt, manu kumeliņu,
Iesim abi atpakaļ!
Visām vācu jumpravām
Dzērves brēca vēderā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

43760.

Blusa kūdja, vuts tecēja,
Poļaks maņi zadynuoja;
Ni ar blusom vojuotīs,
Ni ar poļak' runuotīs.
389 [Silajāņu Rz].

43761.

Bryugons mani seņ gaidēja,
As bryugona nagribēju;
Bryugonam ir leika ķēve,
Trejim pakšim ustabiņa.
174 [Kārsavas Ldz].

43762.

Brūgān, manu brūgānīnu
Salāpītu kažaucīnu;
Kad redzētu bālēlīni,
Ar suņiem pucinātu.
605 [Skolas].

43763.

Cerej mani kozu gons,
Šai devīta vasareņa.
Voi cerej, nacerej,
Jebalgim es naīšu,
Cikom sova sagaidīšu.
174 [Kārsavas Ldz].

43764.

Citām meitām
Precnieki brauc,
Man tas klibais
Kaimiņu Miks.
Augšu liela, būšu tava,
Tava darba darītāja.
378 [Seces Jk].

43765.

Citas meitas ruden' veda,
Mani veda pavasar';
Es darīju alutiņu
No bērziņa pumpuriem.
263 [Mēmeles Jk].

- 203 -

43766.

Cūku gani, pelnu ruškas
Sakās ņemt man' māsiņu;
Gani cūkas, rušin' pelnus,
Es nedošu sav' māsiņu.
241 [Lubānas Md].

43767.

Deveiņim jūstu aužu
Treideveiņu dzeipuriņu;
Pārn vaicoj deveiņi,
Šūgod vaicoj treideveiņi;
Pārn svātuoja zyrgu zagļi,
Šūgod kļāšu plēsējiņi.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

43768.

Dēlu māte dēlu teica,
Vīla manu augumiņu.
Sen pazinu tavu dēlu,
Tavs dēliņis dzērājiņš.
24 [Asares Il].

43769.

Dižens puisis iet pa ceļu
Aprūgušu cepurīti.
Meitu māte priecājās:
Znots ar visu raugu nāca.
545 [Krustpils D apr.].

43770.

Driču driču šei vosora,
Kolpi vīni juoženej.
Veļitjāsi, ubadzeņi,
Šūgod dryču vasareņa.
89 [Dricēnu Rz].

43771.

Ai je baugom, es naīšu,
Precej mani kozu gons.
Precej mīžu oruojiņš,
Es gotovs guojējiņš.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

43772.

Ej tu nost, kalpa puisi,
Es jau tevis nemīlē(ju),
Kam būs manam tētiņam
Kalpa puisi znotu saukt?
235 [Litenes Md].

43773.

Ej, vacais tautu dāls,
Na tev mani zadynuot;
Tu nastuovi muna pyura,
Na tik muna augumeņa.
326 [Preiļu D].

43774.

Ej, vīrī, sila malu,
Lai neredz bālēlīni!
Redzēs mani bālēlīni,
Lāpīs tavu kažaucīnu.
605 [Skolas].

43775.

Es bagāta mātes meita,
Man deviņi lindraciņi;
Es apsedzu tautu dēlu
Ar saviem lindrakiem:
Trīs apsedzu, trīs paklāju,
Trīs paliku pagalvī.
197 [Krotes Lp].

43776.

Es, meitiņas mīlēdams,
Bikses liku pagalvī;
Ja meitiņas mani mīla -
Sedzat mani ar svārkiem!
94 [Dunikas Lp].

43777.

Es nebiju apgājis
Tik bagātu mātes meitu:
Divi salmu spilveniņi,
Trešais siena ķiseniņš.
605 [Skolas].

43778.

Es nebiju apgājis
Tik bagātu tēva dēlu:
Divi šķilas apses malkas,
Sieciņš auzu nevētītu.
605 [Skolas].

43779.

Es namuoku sprēst, ni aust,
Tu namuoki art, ecēt.
Sēsim rudzus teirumā,
Augs maizeite grīzdamuos,
Pļausim abi dzīduodami.
89 [Dricēnu Rz].

43780.

Es no krūmiem iztecēju,
Meitas mani nepazina:
Škavas mice man galvā,
Utu bruncis mugurā.
149 [Jaunpils Tk].

43781.

Es pazinu to puišeli,
Kuŗš bij meitas lūrmanis;
To celiņu priekšā spēra,
Kam nebija ielāpiņš.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 204 -

43782.

Es savu pazin'
Tumšē naktē:
Lielais ielāps
Muguras vidē.
546 [Kuldīga Kld apr.].

43783.

Es taisīju baltu kaktu
Baltu ļaužu gaidīdama;
Sanāk melni čigāniņi,
Sēd baltā kaktiņā.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

43784.

Ej, māmiņ, pasaver,
Kas tavā pogolmā?
Viņa gola ubogim
Vazdys vin saklaudzēja.
143 [Jāsmuižas D].

43785.

Gāju maitu loukoties,
Muta malna namozgāta;
Gāju mutas mozgāties,
Couka palti sajaukusa.
605 [Skolas].

43786.

Gribulīts man' gribēja,
Es gribuļa negribēju.
Nāc, gribuli, pavasari,
Dabūs' pliku sivēniņu.
373 [Sarkaņu Md].

43787.

Grib puisīts sīvu jemt,
Namuok rotu pataisīt;
Sovu ceļu roti tak,
Sovu tak kumeliņš.
326 [Preiļu D].

43788.

Grīslis auga caur ābeli,
Grib ābeles meitu ņemt;
Ņem, grīsliņ, niedras meitu,
Būsat vienu gaŗumiņ(u).
200 [Kuldīgas Kld].

43789.

Kas, grīslīti, tev vēlēja
Āboliņa meitu ņemt?
Ne tev santa cepurītes,
Ne viksētu zābaciņu.
286 [Nītaures Rg].

43790.

Jānīšam, brālīšam,
Abej' bikses noplīsušas;
Virsas bikses salāpīja
Ar baltiem ielāpiem,
Lai pazina nāburgmeitas
Mūs' Jānīti staigājot.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

43791.

Jānīšam, brālīšam,
Divu utu kažociņi;
Vienu sedza, otru klāja,
Ar meitām gulēdams.
166 [Kalsnavas Md].

43792.

Juoneits meitu lūcējuos
Jyuzu storu nūšļukušu.
Aj uorā, pruovei jyuzas,
Tad tu moni lūcējīs.
365 [Sakstagalas Rz].

43793.

Andrivam, meitu lyukuojūtīs,
Vīna yuza nūkrituse,
Izej uorā, paceļ yuzu,
Tūlaik meitu lyukuojīs.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

43794.

Jānītim, nabagam,
Divi bēdas vasarā:
Pavasari maizes trūka,
Ruden sievu nedabūj'.
127 [Grostonas Md].

43795.

Kam, kalpiņi, sievu ņēmi,
Tev nav nama, istabiņas;
Tavu namu, istabiņu
Vējs mežā vēcināja.
384 [Sēemūkšu C].

43796.

Kas tas tāds par zirgu zagli,
Kas aiz krūma raudzījās?
Tas nebija zirgu zaglis,
Tas meitiņu lūrmanīts.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

43797.

Kas tie tādi, tie sajāja
Dīdīdami, dancādami:
Šādi tādi kalpa dēli
Tapinātis kumelīnis.
Nav neviena tēva dēla,
Kas var savu dancināt.
355 [Rucavas Lp].

- 205 -

43798.

Kas tur nāca, kas tur nāca,
Kas tur durvis virināja?
Tas ciemiņa ģenģerkājis,
Nāk meitiņas lūkoties.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43799.

Kaunitjās, ubadzeņi,
Šūgod driču vasareņa!
Ka byus rudzu, ka byus mīžu,
Tod kausīs tāva dāli.
182 [Kaunatas Rz].

43800.

Kuo, Anaklet, šur atbrauci?
Itei tova peļamuo.
Pūrīšūs silču buca,
Tej bej tova teicamuo;
Tej bej tova teicamuo,
Vysu nakšu guļamuo.
466 [Vārkavas D].

43801.

Kaidi [Kaida] tī sierma kēve
Ap pūrmolis volkuojuos?
Kaidi vylki jū īdzina
Pi buoliņa pogolmā?
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

43802.

Kā tu, nelga, vazājiesi
Par tām mūsu ganībāmi?
Tu kā nelga vazājiesi,
Es kā roze grozījosi.
476 [Vecpiebalgas C].

43803.

Klibu kāju, dēlu māte
Ielec meitu kambarī:
Dod, māmiņa, man meitiņu,
Ar kājiņu nevarēju.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

43804.

Klibis manu māsu grib -
Kas klibimi māsu deva?
Atnāc, klibi, pavasari,
Doš' tev klibu suventiņu.
200 [Kuldīgas Kld].

43805.

Kū, bruoleiti, mes dareisim,
Vīnu vītu saguojuši?
Tu namuoci art, ecēt,
Es namuoku sprēsti, aust.
Sēsim ceukas rokumūs,
Augs maizeite grīzdamuos.
466 [Vārkavas D].

43806.

Ko, puisīti, raudzījies
Miglajāmi actiņāmi?
Vai tu biji mežā audzis,
Vai meitiņu neredzējis?
545 [Krustpils D apr.].

43807.

Ko, puisīti, tu lielies
Ar to lielo bagātību?
Vienas pašas melnas bikses,
I tās pašas palienētas.
281 [Neretas Jk].

43808.

Ko, puisīti, tu lieliesi,
Es jau tavu mantu zinu:
Stallī viena kliba ķēve,
Trim stutēm atstutēta.
476 [Vecpiebalgas C].

43809.

Ko puisīti, tu lielies,
Kas gan tevis nepazina?
Tik tevim rudzu miežu,
Vienā cimdu [cimda] īkšķītī.
190 [Kokneses Rg].

43810.

Krauklīts sēž ozolā,
Uz draviņu gaidīdams.
Kas krauklim medu dos,
Vecam puišam jaunas meitas?
245 [Lutriņu Kld].

43811.

Kur tu brauksi, elles skruķi,
Ar tiem skala vāģīšiem?
Kāp ārā, atsien asti,
Brauc vai elles dibenā.
605 [Skolas].

43812.

Ko Andrīti, ko Andrīti,
Atpakaļ raudzījies?
Grib' no mūsu meitiņām
Izraudzīt līgaviņu?
Krāsns priekšā raiba kaķe,
Tā Andrīša līgaviņa.
605 [Skolas].

- 206 -

43813.

Lepnis bija, ne bagāts,
Tas ar otru nerunāja -
Div pāŗ' vīžu kulītē,
Trešam sloksnes darināja.
378 [Seces Jk].

43814.

Boguots beju, boguots beju,
Nikam ceļa napagrīžu;
Divi puori veižu kuleitī,
Trešam slūksnis ozūtī.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

43815.

Es bij' greznis un bagāts,
Otram ceļu nepagriezu;
Div pāŗ' vīzes kulītē,
Un vēl slīksnīt' padusē.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

43816.

Linu linu, ne pakulu,
Man deviņi paladzīni;
Saimniekdēli, ne kalpīni,
Man deviņi brūtgānīni.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

43817.

Ļaudis mani brūti sauca -
Kur tie mani brūtgānīni?
Vai bij šķilti, vai pelēki [perēti],
Vai palika vanckaros?
605 [Skolas].

43818.

Man bij seši kažociņi,
Kad es gāju precībās;
Kad piemīzu, tad šļakstēja,
Kad sakalta, tad grabēja.
417 [Struteles Tk].

43819.

Mozi bārni škūrstalāni,
Kei jyus bodu namyrat?
Cīmā ceplis, Reigā molka,
Reigā rudzi bolīši.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

43820.

Māte savu jauno dēlu
Jaunu vien jaunināj(a);
Pieci gadi bārzdu dzina,
Mammiņai nezinot.
241 [Lubānas Md].

43821.

Meitu māte brīnījās,
Melnu suni ieraugām;
Tas, māmiņ, tautu dēls
Aprūgušu cepurīti.
449 [Ungurmuižas D].

43822.

Meitu māte meitu sola,
Sola ciemu līdzi dot;
Man nevajag tādas' meitas,
Kas ar nāvi parādā.
46 [Beļavas Md].

43823.

Meitu māte meitu teica:
Liela liela darbiniece;
Tautu meita nemācēja
Sevim zeķu noadīt.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

43824.

Meitu mātei šķības lūpas,
Staigā meitas dāvādama.
Kam tu meitas iedāvāsi,
Meitām greizas pakaļīnas?
192 [Kosas C].

43825.

Nāburgmāte, naburgmāte,
Tev bagāti precenieki!
Vienam cimdi noplīsuši,
Otram bikses salāpītas;
Trešajam precniekam
Cauri svārki mugurā.
192 [Kosas C].

43826.

Nāc pie mani, tautu meita,
Es bagāts tēva dēls:
Sieciņš auzu nevētītu,
Divas šķilas bērzu malkas.
545 [Krustpils D apr.].

43827.

Nabādoj, tu Buorbol,
Andrivs tevi šanavuos:
Veižu nosuot navajdzēs,
Kurpu acim naredzēs(i);
Malnas maizes tu naēssi,
Boltas acim naredzēs(i).
357 [Rudzētu D].

- 207 -

43828.

Nedod Dievsi tādus laikus,
Kādi laiki mūsmājā!
Suņi kaķi vilku rēja,
Kalpiņš ņēma mātes meitu.
306 [Patkules Md].

43829.

Nazasird(i), nazasirdi,
Muns vaci(j)s bryugans!
Ka es īšu tautiņuos,
Tevi ņimšu panuoksnūs.
605 [Skolas].

43830.

Naraud gauži, napyut gryuši,
Muns vacais bryugoneņ!
Iz rudiņa īš' pi cyta,
Tev' praseiš' panuoksnūs.
326 [Preiļu D].

43831.

Nasalīlej, tu Juonīt,
Zinam tovu boguotību.
Īluopiņis mugurā,
Kai lelais ezeriņš.
605 [Skolas].

43832.

Neveiklīte kājas āva,
Līdz naktei taisījās;
Paliec, mana neveiklīte,
Tēva pirtes palāvē.
184 [Ķēču Rg].

43833.

Naveikleit, naveikleit,
Kam tu mani zadynovi?
Zadyn' munus buoleliņus,
Na (pats) savu ļaudaviņu.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

43834.

No tālienes es pazinu,
Kur jāj meitu brāķerītis.
Šķībi sāni jājējam,
Šķībi segli kumeļam
605 [Skolas].

43835.

Nu ir laiks, nu ir laiks
Klibajam sievu ņemt!
Lai paauga briežam ragi,
Meža cūkai sivēniņi.
146 [Jaungulbenes Md].

43836.

Ozols tēvs, liepa māte,
Kā vītoli bāleliņi.
Bij galviņa, bij prātiņš
Dzērājam bildināt.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

43837.

Pelnurušķi, pelnurušķi,
Kam tu manu māsu ņēmi?
Tu pelniņus rušināsi,
Kas māsiņai maizi dos?
605 [Skolas].

43838.

Pieci gadi ganos gāju,
Pelnij' pieci kažociņ(i).
Citi ļaudis brīnījās,
Kur likš' tik daudz kažociņ's?
Citus vilkšu, citus segšu,
Cits būs bērniem valkājams.
413 [Stendes Tl].

43839.

Puisis brauca precībās,
Melna mute nemazgāta;
Puisis gribē(j)' nomazgāt,
Varde duļķes saduļķo.
605 [Skolas].

43840.

Plieškātājis, ķenkarainis
Mans pirmais brūtgāniņš.
Ej, lūdzams, meža ceļu,
Lai ļautiņi neredzēja.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

43841.

Pūrinīks pūru bryda,
Maņī kluot aicynuoja.
Brīn ar golvu, na ar kuojom,
Es na pūra bridējiņa.
174 [Kārsavas Ldz].

43842.

Puiši meitas lūkojās,
Viena bikse noplīsuse;
Otru biksi suņi plēsa,
Pa krūmiem vazādami.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

43843.

Ryukoj, ryukoj barišnīki
Uz tuom myusu muosiņom:
Vīna kūrpe saluopīta,
Bet ūtruo naluopīta.
494 [Viļānu Rz].

- 208 -

43844.

Sen slavēja N. N. mājās
Daglu kuili aizgaldā;
Nu izlēca no aizgaldas,
Nu tam sievas vajadzēja.
319 [Plāteres Rg].

43845.

Saimnieks teica savu meitu -
Kas šo šķērstu nepazina?
Gultā tai saule lēca,
Gultā saule norietēja.
345 [Remtes Tk].

43846.

Sen dzirdēju, nu redzēju
To teicamu tēva dēlu:
Saules guļu, lapu ložu -
Nav maizītes arājiņš.
93 [Dundagas Vp].

43847.

Sirmi zirgi balti kļuva,
Brūtgāns nāca vecumā;
Šī devīta vasariņa,
Līgaviņas meklējot.
54 [Bilskas Vlk].

43848.

Sit' knipīnu, uz knipīnas,
Uz knēveļa degunīna;
Zinājos, tēvs māmīna
Nedos mani knēveļam.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

43849.

Skaistu veju luktureiti
Svešu ļaužu gaideidama;
Taidi snauškas sabraukuši,
Dorba muna naredzēja.
579 [Viļāni Rz apr.].

43850.

Skaties, puisi, neskaties -
Es pie tevis gan neiešu;
Tavi mati kā žagari,
Tavs deguns kā āmurs.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

43851.

Slovenī i buoleleņi,
Kū īdevet muoseņai?
Divi kules vacu veižu,
Trešū vacu kažūceņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

43852.

Slovonais tāva dāls,
Suns aiz tovas uodas guļ;
Bez gūd(eņ)a, bez ļauteņu,
Bez eistū buoleleņu.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

43853.

Sliņķi gurķi, tēva dēls,
Kam tu mani bildināji?
Es būt' laba sagaidīj's(i),
Pie māmiņas dzīvodama.
183 [Kazdnagas Azp].

43854.

Suņi gaudoj, vylki kauc,
Meitom precinīki brauc.
Taidi suņi, taidi vylki,
Taidi meitu precinīki.
389 [Silajāņu Rz].

43855.

Šis Prancets līlejuos,
Ko lelais muižinīks.
Vīnys pašis pierktys biksis,
Tuos pi gurnim dalypušas.
605 [Skolas].

43856.

Šitie nelgas, diedelnieki,
Mūs' māsiņas nedabūs.
Tādi vien ar kaula pierēm,
Uzkupriemi deguniem.
48 [Bērzaunes Md].

43857.

Šei meiteņa līlējuos
Klybu vylku redzējus(e).
Pats pyrmais precinīks
Ar klybū kumeliņ(u).
389 [Silajāņu Rz].

43858.

Šīrudens brūgānam
Viena gūža noplīsusi.
Kuŗa gūža noplīsusi,
To kājiņu stīvi velk.
184 [Ķēču Rg].

43859.

Šitie puiši lielījās,
Lielas kāzas taisīšot;
Pieci kaķi barojami,
Putras baļļa raudzējama.
530 [Cēsis C apr.].

- 209 -

43860.

Tas puisītis lielījās,
Ka tas liels bagaturs;
Ne tam maizes, ne tam putras,
Ne tam silta ūdesniņa.
605 [Skolas].

43861.

Tautu dēla cepurīte
Zaļajām bantītēm,
Pavasari nobālējse,
Gana meitas meklējot.
110 [Ērgļu C].

43862.

Tautu dēls guģojās,
Kažociņu klāstīdams:
Kad man būtu līgaviņ(a),
Kažociņu neklāstīt(u).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43863.

Tautu dēlsi, netiklītis,
Ceļā mani bildināja;
Nedrīkstēju [Nedrīstēja]
sētā jāti,
Nav iemauktu kumeļami;
Nav iemauktu kumeļami,
Simts ielāpu biksiņām.
476 [Vecpiebalgas C].

43864.

Tautu meita lielījās:
Pillu pūru paladzīnu;
Trīs saloku, trīs paklāju,
Trīs palieku pagalvē.
192 [Kosas C].

43865.

Tei Brigita līļājās,
Ka boguoti svuoti braucja:
Pārni beja zyrgu zaglis,
Šūgod kļēšu lauzjētuojs.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

43866.

Tādi mani brūtgāniņi,
Kā pērnie telēniņi:
Līkas kājas, platas acis,
Lieli kupŗi mugurā.
605 [Skolas].

43867.

To puisīti gan pazinu,
Kuŗš bij brūtgāns šoruden:
Šķībi sedli nosēdēti,
Trim kājām kumeliņš.
335 [Puzes Vp].

43868.

Trij vilciņi meitas ņēma,
Lielas meitas gribēdami;
Kad paņēma, tad atrada
Spriguliņa kūlējiņu.
190 [Kokneses Rg].

43869.

Trīs dieniņas velējos,
Tautu dēla gaidīdama;
Kad atnāca tautu dēls,
Melns krekliņš mugurā.
605 [Skolas].

43870.

Trīs gadiņi kalpiem gāju,
Trīs petuki nopelnīju.
Par to vienu zirgu pirku,
Par to otru līgaviņu,
Par to trešo petaciņu
Zelta laivu kaldināju.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

43871.

Tumšu nakti es iesāku
Ar neveikli ceļu iet;
Spēru kāju, grūd' ar roku,
Lai nokrīt ceļmalā;
Nenospēru, nenogrūdu,
Mūžam līdzi vazājās.
184 [Ķēču Rg].

43872.

Trīs dieniņas kaimiņiene
Melnu kuili nojājusi;
Meitai meklēt goda rotas
Ar ko braukti precībās.
418 [Sunākstes Jk].

43873.

Turi muti, puišu ļempi,
Daudz tu mani nekaiteni;
Tu kā krupis vazājies,
Es kā liepa līgojos.
192 [Kosas C].

43874.

Vecs bij mans tautu dēls,
Kas ar mani saderēja.
Vai bij man tēvu saukt,
Vai veco bāleliņu?
46 [Beļavas Md].

43875.

Veci puiši valgus grieza,
Kreiso kāju kustināj(a).
Kustin', kustin' kreiso kāju,
Šogad sievas nedabūs.
439 [Trikātas Vlk].

- 210 -

43876.

Viens ar sirmu zirgu brauca,
Nostruvēj'šu cepurīti;
Jā, tas bija jauns puisītis,
Tas ar savu raugu brauc.
358 [Rugāju Abr].

43877.

Visiem mūsu puisēniem
Ar kuprīti muguriņa;
Kad tie kāpa kalniņā,
Atpakaļ atvēlās.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

43878.

Zili melni sveši ļaudis,
Gar purviemi valkājās.
Vaj bij velns tos satrencis
Mūsu mazā būdiņā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

43879.

Zynu, zynu tautu dālu,
Zynu tautu muomuleņu;
Dzāruojs beja tautu dālsi,
Volūdneica muomuleņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

21. Dažādas dziesmas un apcerējumi, kas zīmējas uz precībām

15672.

Atskrien skaists vanadziņš
No tautām šai ciemā;
Izkūko dzeguzīte
Mātes meitu tautiņās.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

15673.

Es pacēlu augstu krēslu
Mazajam brālīšam,
Lai šķiet tautas lielu vīru,
Lai vārdiņa bijājās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15674.

Baltas, skaistas rozes auga
Man' bāliņa dārziņā.
Sveši ļaudis gaŗām brauca,
Vienu raut nedrīkstēja;
Kaut būt' vienu norāvuš',
Ar naudiņu aizmaksātu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

15675.

Dēlu māte dēlu teica,
Teica dzelžu dzirnaviņas.
Kad tev dzelžu dzirnaviņas,
Ņem tērauda malējiņu!
121 [Gulbenē (Md)].

15676.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā dreb mana valodiņa,
Ar tautām runājot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15677.

Drebi, drebi, apses lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja man sirsniņa,
Ar tautieti runājot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15678.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja mūs' māsiņa,
Ar tautām(i) runājot.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15679.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja tautas dēls,
Ar manim(i) runādams.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

15680.

Es piesarku kā brūklene,
Tautu dēlu uzskatot:
Tas būs mans arājiņš,
Man maizītes devējiņš.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15681.

Es redzēju tautu dēlu
Birzē zirgu seglojam.
Seglo zelta, vai sudraba,
Nedos mani tēvs māmiņa.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

15682.

Kad es būtu zinājuse,
Kuŗu dienu tautas jāja,
Es būt' brāļa istabiņu
Trīsreiz dienā puškojuse:
No rītiņa ar rozēm,
Uz pusdienu magonēm,
Pēc pusdienas, uz vakaru
Ar zaļām palejām. -
Es apklāju liepas galdu
Tīru zīda galdautiņu;
Pielējuse vīna glāzi,
Bēgu pate kambarē;
Loku savus gaŗus matus
Ap to zīļu vaiņadziņu.
Ienāk pats bāleliņis,
Asariņas slaucīdams.
- Nāc, māsiņa, istabā,
Jau māmiņa saderēja;
Dod tautiešam raibus cimdus
Deviņiem dzīporiem! -
- Tautu meita dzeltainīte,
Mainīsami gredzeniem!
Tev sudraba, man bij zelta,
Nāksi pate piedevām.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

- 211 -

1. Kad es būtu zinājuse,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Es būt' savu istabiņu
Vēl daiļāku puškojuse
Puķītēm, rozītēm,
Zaļajām pameijām.
Es apklāju liepu galdu
Balta zīda galdautiņu,
Es pacēlu meldru krēslu
Pie baltaja liepu galda,
Es iespraudu zelta rozi
Pašā galda saderā;
Tur pakārs tautas dēls
Savu caunu cepurīti.
Pate eju kambarī,
Loku savus gaŗus matus.
Ietek brālis raudādams,
Asariņas slaucīdams.
- Ej, māsiņ, klētiņā,
Māte tevi apsolīja,
Atnes savus raibus cimdus
Deviņiem dzīporiem!
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

15683.

Kad es būtu zinājusi,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Es būt' brāļa sētsvidiņu
Skaidiņām(i) kaisījusi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15684.

Kad [Kaut] es būtu zinājusi,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Es būt' savus brāļa vārtus
Ar atslēgu aizslēguse.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15685.

Kad es būtu zinājusi,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Es būt' savu vaiņadziņu
Melnu banti aptinusi.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

1. Bija man to zināt,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Es būt' savu vaiņadziņu
Ar oglēm nobēruse.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15686.

Kad es būtu zinājuse,
Kuŗu dienu tautas jāja,
Es būt' savus gaŗus matus
Izpinuse, neķemmējse.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1. Būt' zinājsi to dieniņu,
Kuŗu dienu tautas jāja,
Es būt' savus krūzus matus
Izlaidusi, nepinusi,
Būtu savas nama duris
Ar ērceti aizbadījsi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

15687.

Kad es būtu zinājuse,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Labāk būtu to dieniņu
Apakš egles pasēdējse,
Lai būt' mana villainīte
Egļu skuju nobiruse,
Nekā mani balti vaigi
Asarās nomirkuši.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Kad es būtu to zinājse,
Ka netiklis lūkojās,
Būt' labāk to dieniņu
Paeglē pasēduse;
Lai būt' manas villainītes
Skujiņām piebirušas,
Nekā mani balti vaigi
Pie netikļa nobālējši.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

- 212 -

2. Visu mūžu noraudāju
Vienas dienas gājumiņu.
Labāk būtu to dieniņu
Pie eglītes pastāvējse,
Lai būt' mans vainadziņš
Eglītē pakāries,
Nekā mani sārti vaigi
Asarām nobālējši.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

15688.

Kad es būtu zinājuse,
Kuŗu ceļu tautas jāja,
Tad es būtu to celiņu
Adatāmi nosprauduse.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

1. Kad as byutum zynuovus'e,
Kuŗu c'eļu tautys juos,
As byutum tū c'el'eņu
Odotuom nūspraudus'e.
Kad as byutum zynuovus'e,
Kuŗu c'eļu bruoļi juos,
As byutum tū c'el'eņu
Audaklīm nūkluojus'e.
422 [Līvānu pag. D].

15689.

Kad es gāju precībās,
Riekstus bēru kabatā;
Vienu sauju namā šļācu,
Otru šļācu istubā.
Līdz māmiņa riekstus lasa,
Es pie meitas kamburī.
"Tumsis bija, kur es iešu,
Pieņem mani šo naksniņ'!"
No rītiņa celdamies,
Viens uz otru skatāmies;
Vienam žēl projām iet,
Otram žēl še palikt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

15690.

Kājām, tautas, nenāciet,
Drauga zirga neņemiet,
Man' auguma neviliet
No baltā bāleliņa!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Nāciet, tautas, i kājām,
Kad nebija kumeliņa;
Otra vīra nejemiet,
Neviliet māmuliņas!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15691.

Kājām, tautas, nenāciet,
Drauga zirga neņemiet:
Kājām vesta līgaviņa
Ilga mūža nedzīvoja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15692.

Kājām, tautas, nenāciet,
Ceļā zirga neņemiet,
Man kauniņa nedariet,
Bāliņam žēlabiņu!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

15693.

Kāps kalnā, vai nekāps
Lielas naudas kumeliņis?
Nāks pie manis, vai nenāks
Liela rada brāļa māsa?
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

15694.

Krauklīts kāpa kalniņāi,
Zelta kokles koklēdams.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi istabāi.
Tie nebija lūgti viesi,
Tie māsiņas precinieki.
Bāliņš māsai galvu glauda:
Neej, māsiņ, šoruden!
- Iešu, iešu, nepalikšu,
Bāliņam spītēdama,
Kam brālītis man nepirka
Zelta grieztu gredzentiņu.
- Ko, māsiņa, es tev pirkšu,
Man pašami līgaviņa,
Man pašami līgaviņa
Tuvējosi kaimiņos.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

15695.

Krauklīts sēda kalniņā,
Zelta kokles koklēdams.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi istabā:
Sirmu zirgu mainenieki,
Mūs' māsiņas precenieki.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

1. Krauklīts sēd ābelē,
Runā svešu valodiņu.
Tu, krauklīti, vis nezini,
Kādi viesi ustabā.
- Ustabā tādi viesi,
Jūs' māsiņu vīlējiņi,
Jūs' māsiņu vīlējiņi,
Tautiņās vedējiņi.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 213 -

2. Krauklis sēd kalniņā,
Zelta kokles koklēdams.
Ko, krauklīti, tu koklēji,
Tev nav pirkta mundierīša,
Tev nav pirkta mundierīša,
Samta bantes gar cepuri.
Ej, krauklīti, sētiņā,
Ģērbies pirktus mundierīšus,
Ģērbies pirktus mundierīšus,
Sienies bantes gar cepuri!
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi sētiņā:
Sirmi zirgi, kalti rati,
Šambierēti braucējiņi.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi istabā:
Sveši ļaudis, jauni puiši,
Mūs' māsiņas precinieki.
Tu, krauklīti, neredzēji,
Kur aizveda mūs' māsiņu:
Pa slidenu ezeriņu,
Tur aizveda mūs' māsiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

3. Krauklīts sēd kalniņā,
Zelta kokles koklēdams.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi istabā:
Sirmi zirgi, lepnas sēžas,
Mūs' māsiņas precinieki. -
Tu, krauklīti, nezināji,
Kur aizveda mūs' māsiņu:
Pa smilgotu atmatiņu,
Pa sklidenu ezeriņu,
Tur aizveda mūs' māsiņu
Kā ugunes dzirkstelīti.
Trinam piešus, aunam kājas,
Jāsim abi panākstos.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

4. Saki, saki, sakulīti,
Kādi viesi istabā.
Sirmu zirgu mitenieki,
Jaunu meitu precenieki.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15696.

Krūmiem auga zaļa zāle
Ap resno ozoliņu;
Krūmiem stāv sveši ļaudis
Ap to manu augumiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15697.

Līgo vilnis baltu puķi
Ezariņa maliņā;
Tā līgoja sveši ļaudis
Ap to manu augumiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15698.

Man bāliņis pliķi sita,
Šķita mani piedzērušu:
Man vaidziņi satvīkuši,
Ar tautām runājot.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

15699.

Man sajāja trejas tautas,
Visas trejas lielījās.
Vienas saka: nāc pie manis,
Man sidraba dzirnaviņas!
Tur neiešu, tur netika,
Tās nebiju ieradusi.
Otras saka: nāc pie manis,
Man tērauda dzirnaviņas!
Tur neiešu, tur netika,
Tās nebiju ieradusi.
Trešas saka: nāc pie manis,
Man pelēka akmintiņa!
Tur es iešu, tur man tīk,
Tās es biju ieradusi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15700.

Ne uz viena es neraudu
Kā uz sava bāleliņa,
Ka tas mani izsolījis
Caur deviņi pagastiņi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

15701.

Ņemiet, tautas, neņemiet,
Div darbiņu nedarīju:
Kuŗu rītu maltu gāju,
To brokaška nesildīju.
121 [Gulbenē (Md)].

15702.

Nenāc vis, tautu meita,
Ja dzīvot nemācēji,
Ja zinies neklausīt
Manas vecas māmuliņas.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 214 -

15703.

Neraud' gauži, sirdspuķīte,
Tūdaļ līdzi nevedīšu;
Jāšu otru, trešu reiz,
Tad es tevi līdzi ņemšu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15704.

Pateik man', pateik man'
Mozejā cīmeņā!
Sajem mani pošu labi,
Sajem munu kumel'eņu.
Man' paceļ līpa krāslu,
Kumeļam auzu sili.
Atvedit jaunu meitu
Šū naksneņu puorgulēt.
Guli drūši, runoi smeli,
Vešu leidza, napamešu;
Atbraukš' sērmu kumel'eņu
Ar vacuoku buol'el'eņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

15705.

Precē mani precenieki
Vecajam brūtgānam.
Ne man tika, ne es iešu
Pie vecā brūtgāniņa.
Vecajam brūtgānam
Cietu gultu pataisīju,
Divi kārtas ērkšķu liku,
Trešo smalku adatiņu.
Es apsedzu vecu vīru
Ar vecām ecēkšām,
Es pie viņa piegulos,
Kā lapiņa drebēdama.
Vecam liku pie sirsniņas
Aukstu ledus gabaliņu.
Dziedat agri, ciema gaiļi,
Austi agra rītā, gaisma!
Jau valodas izrunātas,
Jau domiņas izdomātas.
Precē mani precenieki
Pie jaunā brūtgāniņa.
Nu es iešu, nu man tīk,
Pie jaunā brūtgāniņa.
Jaunam gultu pataisīju
Mīkstiem dūnu spilveniem,
Divas kārtas pēļu liku,
Trešo smalku paladziņu.
Es apsedzu jaunu vīru
Ar baltām villānēm.
Es pie jauna piegulos,
Kā rozīte ziedēdama.
Jaunam liku pie sirsniņas
Savu siltu baltu roku.
Nedziediet agri, gaiļi,
Neaust' agra rītā, gaisma,
Nav valodas izrunātas,
Nav domiņas izdomātas.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

1. Vecam puisim gultu taisu
Uz vecām eceišām.
Es piegulu pie vecā
Kā pie ledus gabaliņa.
Lūdzu Dievu gulēdama,
Kaut gailītis drīz dziedātu,
Kaut gailītis drīz dziedātu,
Sauktu māte uguns kurt [nest].
Jaunam puisim gultu taisu
Mīkstiem dūņu spilveniem,
Mīkstiem dūņu spilveniem,
Smalkiem linu paldziņiem,
Smalkiem linu paldziņiem,
Raibajām villainēm.
Es piegulu pie jaunā
Kā pie zelta gabaliņa.
Lūdzu Dievu gulēdama,
Kaut gailītis nedziedātu,
Kaut gailītis nedziedātu,
Nesaukt' māte uguns kurt [nest].
Sauc māmiņa uguns kurt [nest],
Nava domas izdomātas,
Nava domas izdomātas,
Nei ar runas izrunātas.
Ko, māmiņa, pate dari,
Ka nekūri uguntiņu?
Vai, māmiņa, nezināji
Jaunu ļaužu mīlestību?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

157051.

Precat mani, precinieki,
Es bagāta mātes meita:
Divi mucas čīčiņu,
Trešā varažu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 215 -

157052.

Precat mani, precinieki,
Es bagāta mātes meita:
Krustim siešu linu dvieļus
Rakstītiem galiņiem.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

15706.

Rītu manim jāaiziet
Tautenīša precībās;
Tur būs miestiņš, alutiņš,
Sūrais, sīvais brandaviņš.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

15707.

Rozes auga, magonītes
Pie bāliņa namdurvīm.
Sveši ļaudis taisījās
Raut mums vienu magonīti.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

15708.

Sacīt saku māsiņai,
Nevarēju piesacīt:
Nerunāt ar tautām
Smukajām valodām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15709.

Šautru sviedu vanagam,
Kas pa kalnu lidināja,
Kas tautām vēsti nesa,
Ka es liela brālīšos.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15710.

Še i man diena ausa,
Še i tumsa vakariņš,
Še i man gadījās
Kaimiņos līgaviņa.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

15711.

Smagi šņāca sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Smagi pūta tas puisītis,
Kam zināma līgaviņa.
Kā tas smagi nepūtīs,
Kad tas labi nezināja,
Vai tā nāca, vai nenāca,
Vai laiž tēvis, māmuliņa.
Tēvs māmiņa gan būt' laidis,
Būt' es pate gājējiņa,
Sen būt' manas villainītes
Tautu dēla izgulētas,
Sen būt' mani balti vaigi
Asarāmi nomirkuši.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

15712.

Solīj' man meitu māte,
Solīj' sieru, solīj' meitu.
Glabā sieru, audzē meitu
Līdz citam rudeņam.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

15713.

Svainīt' turu ticamo,
Svainīts liels viltenieks:
Gāj' ar manim runādams,
Tautas tura maliņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15714.

Svainīts mani svaini sauca,
Vēl māsiņa bāliņos;
Tad, svainīt, svaines sauci,
Kad māsiņu maldināji.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15715.

Svešas zemes tēva dēlis,
Kuŗš vējiņis tev' atpūta?
Še dzimusi, še augusi,
Būs man tevim līdzi iet?
226 [Kandavā (Tl)].

15716.

Taisāt spostu, bāleliņi,
Pelēkam vanagam:
Iznes manu rožu dārzu
Pa vienam ziediņam.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

15717.

Tautiets kala kumeliņu,
Solījās mani vest.
Nedrāz iesmu, tu tautieti,
Vēl zīlīte zariņā!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15718.

Tautu meita, tautu meita,
Slauki tīru istabiņu!
Apakš galdu, pagaldēju
Trīs sudraba droztalīši.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15719.

Teica māte savu meitu,
Es teic' savu kumeliņu;
Tas man teki no pat rīta
Līdz pašami vakaram.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

- 216 -

15720.

Tec, upīte, dziļa, strauja,
Par bāliņa pagalmiņu,
Lai nenāk sveša māte
Ar māmiņu runāties [valodās].
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

15721.

Tīk, tautieti, ņem tu mani,
Ja netīk, tad neņem!
Sudrabiņa, tā man nav
Ne lapiņas lielumā.
4 [Aijažos].

15722.

Tīšām tautas man darīja,
Es tīšām atdarīju:
Tautas lauza liepai zarus,
Es ozolam galotnīti.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15723.

Trīs gadiņus audzināju
Stallī bēru kumeliņu,
Ceturtā gadiņā
Pirku sedlus, iemauktiņus;
Tai piektāja vasarā
Jāju sievas lūkoties.
Jāju sievas lūkoties,
Bēru riekstus kabatā.
Līdz iegāju istabā,
Šļācu riekstus plāniņā.
Māt' ar bērniem riekstus lasa,
Es ar meitu kambarī,
Es ar meitu kambarī,
Mīļus vārdus runājām.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu;
Ceturtāi gadiņā
Liku seglus mugurā.
Jāju meitu precībās,
Riekstus bēru kulītē;
Vienu sauju rijā sviedu,
Otru sauju piedarbā,
Trešu sauju ustabā
Tumšajā kaktiņā.
Kamēr meita riekstus lasa,
Jau saulīte vakarā.
- Gul' tepat, ciema puisi,
Tev ir vieta pataisīta,
Tev ir vieta pataisīta
Tumšajā kaktiņā.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

15724.

Trīs gadiņi saule lēca
Porāi, bērza galiņāi;
Trīs vasaras es izjāju
Pie tās vienas mātes meitas.
Trīs vasaras jau pagalam,
Vēl nevaru nolūkot,
Tā bij mātes pašas vaina,
Kam tik dailu audzināja,
Kam tik dailu audzināja,
Kam korpītes šūdināja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15725.

Uzlec saule, noiet saule,
Ar tautām runājot.
Kam patīk, lai smejās,
Man ar savu jārunā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15726.

Vai sēdēšu, vai stāvēšu
Pie tā lepna tēva dēla?
Labāk sēdu, nekā stāvu,
Viņš papriekšu bildināja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15727.

Vai sēdēt, vai stāvēt
Līdz grezno tēva dēlu?
Viņam treji brūni svārki,
Man tā viena villainīte.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15728.

Vai sēdēt, vai stāvēt
Pie lepnā tēva dēla?
Zirņu ziedu cepurīte,
Auzu skaru mētelīts.
Kur būs man, kalponei,
Linu ziedu cimdus ņemt?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15729.

Vaļa bites, dravas koku
Vai līduse, nelīduse;
Vaļa mātes, sav' bērniņu
Vai devuse, nedevuse.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 217 -

15730.

Viena pati kupla liepa
Kalnamuižas novadā.
Sagājuši ciema puiši,
Visus zarus nolauzuši.
190 [Kuldīā].

15731.

Viena pate laba meita,
To vedīšu bāliņam;
Ja tā pate ir nenāce,
Lai tā bez nodzīvoja!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15732.

Viena pati magoniņa
Māmuliņas dārziņā.
Tai pašai sveši ļaudis
Dzīrās lapas plucināt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15733.

Vēl nav griķi izauguši;
Jau ziediņi izplaukuši;
Nav māsiņa uzauguse,
Jau tautietis kājas āva.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

43880.

Vai māsiņa, vai māsiņa,
Nu tu slikti padarīji!
Kam padomu prasījusi -
Tādam savu roku devi;
Es ar tādu nerunāju,
Ne vēl savu roku dotu.
605 [Skolas].

43881.

Ai navēkli, navēklīt,
Kam pa prīšku zadynuoji?
Kam tu skrēji par upīti
Da munai muosiņai?
579 [Viļāni Rz apr.].

43882.

Ai vanagi, vanadziņi,
Kam tu leci par upīti?
Kam tu leci par upīti
Da munai muosiņai?
605 [Skolas].

43883.

Aiz azara tymsi meži,
Boltu puķu pīauguši.
Azarāji div pukītes -
Vīnu jemu, ūtra meiļa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

43884.

Anīt, tavu dreiž augumiņu,
Dreiž(i) īt [guoji] tautiņuos!
Daudz palika lobu ļaužu,
I rūciņas napadevja.
168 [Kalupes D].

43885.

Ar dyureiti nūsystum
Es tū tautu kumēleņi,
Lai namyn zaļa maura
Muna bruoļa pogolmā.
18 [Andrupenes Rz].

43886.

Brālīts māsai piesacīja,
Lai nesnauda vakarā;
Tautu dēli pagalmā
Dancin' savus kumeliņus.
163 [Kalētu Lp].

43887.

čakli čakli ciema puiši,
Kā tie ciema cīrulīši:
Grib jau jāti tautiņās,
Vēl bērītis nesukāts.
506 [Zaļenieku Jg].

43888.

čaklas čaklas jūs, meitiņas,
Liela darba darītājas!
Jums mutīte nemazgāta,
Neslaucīta istabiņa.
605 [Skolas].

43889.

Dievs dod tautu netikļam
Svina lielus, alvas acis,
Dzīties, māsu nepanākt,
Ar acīmi neredzēt.
355 [Rucavas Lp].

43890.

Ej, muoseņ, pi atraiša,
Pi atraiša loba dzeive:
Kolnā vuorti, īejūt,
Uz leju [lejā] vuort(i) izejūt.
604 [Dažādi iesūtītāji].

43891.

Ej, muosiņ, tu pi veira,
Ka tev veira gribējās;
Tai pabuoss i veira dzeive,
Kai ryugtajsi ruduceņš.
174 [Kārsavas Ldz].

- 218 -

1. Ej, Anniņa, tu pi veira,
Ka tev veira gribējās;
Atsaēssi veira maizes,
Kā ryugtuo radaceņa [ruduceņa].
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

43892.

Es redzēju tautu dēlu
Birzē zirgu sedlojam:
Lūka kāpšļi, krīju sedli,
Vecu striķu iemauktiņi;
Kad viņš mani ieraudzīja -
Sedlo zeltu, sudrabiņu.
112 [Ezeres Kld].

43893.

Es gan redzēju,
Kas man' lūko;
Tautiets lūko
Saviem dēliem.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

43894.

Es meitiņu izaudzēju,
Ar pīpīti pīpējot;
Tāpat man znoti nāca,
Ar ragiem ragodami.
263 [Mēmeles Jk].

43895.

Kaite bija tev, tautieti,
Kaite liela, kaite maza:
Tavi vaigi nobālēja,
Pilnas acis asariņu.
Vai tev bija manis žēl,
Vai ar' citu meitenīšu?
184 [Ķēču Rg].

43896.

Kam, vējiņi, nāci, lauzi,
Ziedu pilnu ābelīti?
Kam, tautieti, izredzēji
Sevim daiļu līgaviņu?
605 [Skolas].

43897.

Kas dīniņas gonūs guoju,
Laižu motus pavaļā(j)i.
Soka tautas caurjuodamas,
Kas tuos krēpes zadynuos?
Juoju šurpu, juoju turpu,
Juoju krēpes zadynuot.
194 [Krāslavas D].

43898.

Kas, māsiņa, tav par prātu -
Iet pie tāda delverīša?
Kad piedzēris, iešķiņķāja
čigānam kumeliņu.
589 [Kuldīgas apr.].

43899.

Kuo, muoseņ, nūsagivi
Jau' īdama tautiņuos?
Vysas rūzeņis sazīda
Tovu motu galeņūs.
593 [Rēzeknes apr.].

43900.

Ko soli, Anniņa?
Laidīšu ārā.
Sav' brāli dot,
Baŗotu vērsi.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

43901.

Kuo tuos kūkles gauži skaņ
Miglūtīja reitiņā?
Ej, muoseņ, skait' bruoleņus,
Voi ir vysi reltiņā?
194 [Krāslavas D].

43902.

Kupli auga ozoliņš
Aiz upītes līcītī;
Pati bite laipas meta
Pie kuplā ozoliņa.
198 [Krustpils D].

43903.

Kā smildziņa es meitiņa,
Kā rasiņa villainīte;
Dzinās puiši, nepanāca,
Es pazudu smildziņās.
405 [Smiltenes Vlk].

43904.

Kur liksim, jaunas meitas,
Zelta naudu, sakrājuš(a)s?
Lai taupīja jauni puiši,
Tiem jāpērk līgaviņas.
257 [Mazsalacas (Valtenbergas) Vlm].

43905.

Labāk mani māte mazu
Upītē iesviedusi;
Nekā mani iedevusi
Dzērājiņa rociņā
480 [Vējavas Md].

- 219 -

43906.

Lai ir rozes, kur ir rozes -
Jaunu meitu dārziņā;
Lai iet puiši, kur iet puiši -
Iet pie meitu māmuliņas.
198 [Krustpils D].

43907.

Laiska laiska, slinka slinka,
Tautu dēla māmuliņa;
Galdam bija četri stūŗi,
Visi melli, nemazgāti.
355 [Rucavas Lp].

43908.

Māte meitu izdauzīja,
Kreima raušus gribēdama;
Nav, māmiņa, kreima rauši,
Nav meitiņa malējiņa.
183 [Kazdnagas Azp].

43909.

Nadūd Dīvs taidas laimes,
Kai munam buoliņam:
Divreiz juoti tautiņuos,
Divreiz vesti līgaviņu.
326 [Preiļu D].

43910.

Nepatīk šai ciemā,
Šai ciemā slikti ļaudis;
Šai ciemā slikti ļaudis,
Cits par citu strīdējās.
241 [Lubānas Md].

43911.

Nepūt, vējiņ, nedzen laivu,
Nedzen mani Kurzemē;
Palikš' labāk Vidzemītē,
Pie savām māsiņām.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

43912.

Nivīnam nav tik labi,
Kai tam meitu bruoķeram:
Grūži zaļi, zirgi bāri,
Sarakstītas kamaniņas.
247 [Makašānu Rz].

43913.

Protu, protu, redzu, redzu,
Šinī mājā slinkas meitas;
Šinī mājā slinkas meitas,
Te istaba neslaucīta.
Tautu dēls sapinās
Kā cālēns pakulās.
605 [Skolas].

43914.

Sylā dzimu, sylā augu,
Sylā myužu nūdzeivuoju.
Kas man deva uoru zemi,
Kas boguotu muotes meitu?
236 [Līvānu D].

43915.

Solīj' man dālu māte,
Solīj' dālu, solīj' sieru.
Sieru ņēmu, to apēžu -
Kur as tavu dālu likšu?
241 [Lubānas Md].

43916.

Šī māmiņa savas meitas
Teicin teica ciema puišiem;
Teica lielas dziedātājas,
Lielas darba darītājas.
24 [Asares Il].

43917.

Šņorainās, pogainās
Sēd rindiņas galiņā.
Kur, māmiņ, es lai eimu?
Ni man šņoru, ni podziņu.
449 [Ungurmuižas D].

43918.

Tai sacēja tys tautīts:
Malna myusu ustobeņa.
Lai tai tevi meitas berž,
Kai mes beržem ustabeņi.
174 [Kārsavas Ldz].

43919.

Tec, upeite, nagriezies
Niedrulāju krūmiņā!
Aj, muosiņa, nosliedzies,
Sērdienīts toutu dāls.
551 [Ludza Ldz apr.].

43920.

Tiltā māsiņa pakrita,
Patiltē gredzentiņi;
Tur palika, bāleliņi,
Visi jūsu pirkumiņi.
241 [Lubānas Md].

43921.

To celiņu rītā gāju,
To pārnācu vakarā;
Par to pašu aiztecēs
Mans godiņš tautiņās.
184 [Ķēču Rg].

- 220 -

43922.

Upe nesa, vizināja,
Baltu linu ērkulīt(i);
Šodien nesa ērkulīt(i),
Rītu pašu vērpējiņ(u).
546 [Kuldīga Kld apr.].

43923.

Vīna vīna man meitiņa,
Tei par lelu, tei par mozu.
Naatdūtu es tuos vīnas
Nu ganeņu tauteņuos.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

43924.

Vysi muni meiļuokī
Nameiļā vīteņā.
Cauri laižu kumeleņu
Caur nameņa duraveņas.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

43925.

Zyla buoba, zylu mēli
Sūlej sovu meitu jemt [dūt?].
Kū tu, duraks, sūlej meitu,
Maņ zuoboki bez kaļovu.
465 [Varakļānu Rz].

43926.

Zose olu nodējusi,
Pa ūdeni peldēdama;
Puišam bikses nokritušas,
Pēc meitām dzenoties.
241 [Lubānas Md].

43927.

Žvīgurīts, mazs putniņš,
Kaņepīti vēcināj(a);
Viena pate brāļu māsa
Visas tautas kairināja.
605 [Skolas].

22. Preciniekus izvada no līgavas mājām

15734.

Vai Dieviņ, ilgi sēd
Tās māsiņas precenieki!
Tā, māsī, tava vaina,
Kam galdiņu neatcēli.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

15735.

Ai Dievī, ilgi sēd
Veca puiša precinieki;
Kad būt' jauns un dižens,
Tad tik ilgi nesēdētu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

15736.

Aizzamirsa, aizzamirsa,
Kas jau mani aizzamirsa?
Aizzamirsa brūtgānam
Labas dienas nestellētas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15737.

Bāliņš man pliķi cirta,
Ka es tautas pavadīju.
Es brāļam knipi situ,
Brīv man savu pavadīt,
Brīv man savu pavadīt,
Brīv ar savu parunāt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

15738.

Eit' ar godu, precenieki,
Mūsu [Manu] ziedu nekaisāt!
Cik ziediņu nokritīs,
Tik mīlības [laimības] pazudīs.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

15739.

Eit' projām, sveši ļaudis,
Ziedu vien dabūjuši;
Nāksiet otru, trešu reizi,
Dabūsiet malējiņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

15740.

Es redzēju savu mīļu
Pa vārtiem izjājot;
Viņš noņēma cepurīti,
Man nobira asariņas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15741.

Kiš ķiš sētā,
Bundiņu āzis!
Tu mūsu liepiņu
Apskrubināji;
Tu mūsu liepiņu
Apskrubināji,
Tu mūsu māmiņu
Ierūdināji.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 221 -

15742.

Nozazviedza kumeliņš,
Pie durvīm stāvēdams;
Noraudāja tautu meita,
Ar Dieviņu atdodama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15743.

Pār kalniņu, pār kalniņu
Mana jauka valodiņa;
Par gadiņu, par otaru
Tur i paša aizlīgošu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15744.

Pavad' mani, tautu meita,
Līdz viņam kalniņam!
Tur stāv mani sirmi zirgi
Rakstītām kamanām.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Nāc man līdzi, tautu meita,
Šo tīruma gabaliņu!
Birzē mans kumeliņš
Rakstītām kamanām.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

15745.

Saka lietu aizgājušu,
Nāk lietiņš kūpēdams;
Saka tautas aizjājušas,
Birzē zviedz kumeliņš.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Šķitu lietu nolijot,
Nūle nāca miglodams;
Šķitu tautas aizjājot,
Še ir loka kumeliņus.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

15746.

Sak', saulīte noejot,
Vēl saulīte gabalā;
Sak', tautiņas aizejot,
Vēl segloja kumeliņu.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

15747.

Salda salda zemenīte,
Tikko mēles nenoriju;
Mīļis mīļis tautu dēlis,
Tikko līdzi neaizgāju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Salda oga zemenīte,
Tik mēlītes nipariju;
Mīļa bija mātes meita,
Tikai līdzi niaizvedu.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

15748.

Šņaukā māte, šņaukā meita,
Vai šķiet mani še gulima?
Nešņaukāji, māt' ar meitu,
Še naksnīnu negulēšu;
Man gultīna pataisīta
Pa kumeļa kājīnām.
158 (Talsos).

15749.

Skrej ar Dievu, skrej ar vellu,
Diženais tēva dēls!
Ne es tevis lūgtin lūdzu,
Ne pēc tevis gauži raudu.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15750.

Tautu dēla kumeliņi
Velti zviedza nepuškoti.
Tautiets kūla kumeliņu,
Mani rāja tēvs māmiņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

23. Precinieki pārnāk savās mājās

15751.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Man rociņa labi gāja:
Kā es gājis, tā pārvedu
Brālīšam līgaviņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

15752.

Vai manu kumeļu
Baskājīti!
Vakar pelcēi
Saslapināju,
Pa prāta līgavu
Meklēdamis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15753.

Ar varītes priedīt' dēju,
Ar varītes ozoliņu;
Ar varītes pievārēju
Bāliņam līgaviņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

15754.

Jauna mana līgaviņa,
Šim gadam nederēja;
Klētī kāru brūnus svārkus,
Stallī laidu kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 222 -

15755.

Kur tu biji, bāleliņi,
Raibi cimdi rociņā?
- Es dabūju raibus cimdus,
Raibu cimdu adītāju.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

15756.

Māsa brāli nepazina,
No tautām pārnākam:
Tautu meita zeltenīte
Appuškojse cepurīti.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

15757.

Rītā bēri apsedloju,
Vakarā nosedloju;
Ir tad vēl nedabūju
Pa prātam līgaviņas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15758.

Šorīt jāja mans bāliņš,
Kā migliņa miglodams;
Nu atjāja sētiņā,
Kā saulīte mirdzēdams.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

24. Tautietis apciemo sarunāto līgaviņu, sevišķi nakti

15759.

Aiz upītes, aiz upītes
Mana jauna līgaviņa;
Ik rītiņu, ik vakaru
Peldus laidu kumeliņu.
190 [Kuldīā].

1. Miezis auga ar apeni,
Eža vien starpiņāi;
Es uzaugu ar tautieti,
Upe vien starpiņāi.
Ik rītiņa, ik vakara
Peldu laida kumeliņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

15760.

Apkārt kalnu saule tek,
Gaŗas dienas gribēdama;
Apkārt sētu tautiets jāja,
Vakariņa gaidīdams.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15761.

Aust gaismiņa, lec saulīte,
Birst man žēlas asariņas:
Īsa bija man naksniņa,
Ar meitiņu runājot.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

15762.

Dievs aizsūta labvakaru!
Šo naksniņu nenoiešu;
Šo naksniņu es gulēšu
Baltābola kalniņā,
Baltābola kalniņā
Pie bēraja kumeliņa.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

15763.

Eim' uz stalli, sedloj' zirgu,
Jāju mīļās aplūkot.
Ne par lauku nepārjāju,
Nozviedzās kumeliņš;
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Pietek mana līgaviņa.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

15764.

Es gaidīju tautu dēlu
Šovakar atjājam;
Nieki būs šovakar,
Gaidu citu vakariņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15765.

Es, puķīt, tevis dēļ
Dažu nakti negulēju,
Nokavēju savu miegu,
Noskraidīju kumeliņu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

15766.

Gana ilgi es, tautieti,
Gaidīj' tevis atjājam;
Man kājiņas nosalušas,
Aukstu rasu bradājot.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

15767.

Gaŗa mana šī naksniņa
Par visāma naksniņām:
Gaida mani līgaviņa
Šo naksniņu noejam.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

15768.

Ja tu guli, līgaviņa,
Manis dēļi necelies!
Es zināju zirgu stalli,
Kur nolikti kumeliņu;
Es zināju meitu klēti,
Kur guļ mana līgaviņa.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

- 223 -

15769.

Jāj, tautiet, vakarā,
Lai neredz tēvs māmiņa;
Dod, Dieviņu, rītā miglu,
Lai neredz aizjājot!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

15770.

Jau saulīte zemu zemu,
Kad vēl jūgšu kumeliņu,
Kad es tikšu tai vietā,
Kur aug mana līgaviņa!
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

15771.

Kaut man būtu putna spārni,
Vāverītes vieglumiņš,
Tad es savu līgaviņu
Ik vakara apmeklētu.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

1. Būt' man bijsi putnu spārni,
Vālodzītes vieglumiņš,
Es būt' savu mīļāko
Ik vakarus aplūkojse,
Ik vakarus aplūkojse,
Mīkstu vietu pataisījse.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

2. Kaut man būtu putna spārni,
Vāverītes vieglumiņš,
Es pārskrietu ik vakara
Līgaviņas apmeklēt.
Nu pārskrēju, nu atradu
Līgaviņu apgulušu.
Guli, mana līgaviņa,
Kad tu esi apgulusi!
Pats zināju tēva stalli,
Pats ielaidu kumeliņu,
Pats zināju mātes klēti,
Kur gul mana līgaviņa.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

15772.

Kur tu iesi, bāleliņi,
Vakarāi kājas avi?
Tumšs laiciņis, gaŗš celiņis,
Tālu tava līgaviņa.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

15773.

Man atsūta tautas dēls
Pār ūdeni labasdienas.
Patur' savas labasdienas,
Pats nāc mani apraudzīt!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

15774.

Nāc pie manis, tautu dēls,
Nāc tumšāi vakarāi:
Skauģis tavu ceļu liedza,
Ļaudis mani nevēlēja.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

15775.

Nāc, tautieti, ne ik dienas,
Darba mana nekavē!
Vai darbiņu man darīt,
Vai no tevis vairīties?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

15776.

Nāc, tautieti, tu pie manis,
Es pie tevis vis neiešu;
Es, pie tevis staigādama,
Kļūšu ļaužu valodās.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

15777.

Pie durīm vietu taisu,
Tautu dēla gaidīdama;
Klāju baltu paladziņu,
Liku mīkstu spilveniņu.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

15778.

Pie tumšā debestiņa
Man zvaigznīte gaiši mirdz.
Tā man ceļa rādītāja,
Pie līgavas nojājot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15779.

Zināms bērim tas celiņš,
Kur aug mana līgaviņa.
Rikšiem laidu kumeliņu
Prom pie savas līgaviņas.
Vēji pūta, koki šņāca,
Baidās manis kumeliņš.
Rikšiem laidu kumeliņu
Prom pie savas līgaviņas.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

15780.

Solījās tautu dēls
Jāt pie manim vakarā;
Jau vakara zvaigzne lec,
Vēl neredzu atjājam.
Kas sliņķim kājas aus,
Kas sedlos kumeliņu?
Māte kājas gan apāva,
Tēvs kumeļu nesedloja.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

- 224 -

15781.

Teku, teku aiz upītes,
Aiz upītes gaiļi dzied.
Tur aug mana līgaviņa,
Man vietiņas taisītāja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

15782.

To celiņu rītā gāju,
To celiņu vakarā;
Tai celiņa galiņāi,
Tur aug mana ļauduviņa.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

15783.

Trīs vakari gultu taisu,
Gaidu savu mīļu draugu;
Cetortāi vakarāi
Vairs gultiņu netaisīju,
Vairs gultiņu netaisīju,
Slauku žēlas asariņas.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

15784.

Trim kārtām to celiņu
Ik dieniņas ritināju:
Tur man auga mieži rudzi,
Tur aug jauna līgaviņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15785.

Tumsā sebu vakarā
Segloj' savu kumeliņu;
Zināms bija mans celiņš,
Zināms vārtu vērājiņš.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Vakarāi, tumsiņāi
Segloj' savu kumeliņu.
Zināms manim tas ciemiņš,
Zināms gultas taisītājs.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

15786.

Vakarā gauži gaidu
Sava mīļa atnākam.
Gan ar vēlu viņš atnāca,
Mīļ' ar mani runājās.
Rītā agri iziedams,
Piegreiž' vien lūkājās.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

43928.

Aiz kalniņa suņi rēja,
Zviedza bēri kumeliņi.
Gaidu savu mīļāko
Šovakar atjājam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

43929.

Auču auču, vicu vicu,
Man deviņi lindruciņi;
Tautu dēlu guldināju
Ap saviem lindrukiem.
Trīs apsedzu, trīs apklāju
Trīs paliku pagalvī.
605 [Skolas].

43930.

Degu skalu, degu skalu,
Nenāk mans arājiņš;
Arājiņš tad atnāca,
Kad saulīte jau spīdēja.
605 [Skolas].

43931.

Es tev lūdzu, līgaviņa,
Uztais' vietu šovakar:
Divi balti paladziņi,
Trešu lielu raibu deķi.
72 [Cesvaines Md].

43932.

Es vietiņu pataisīju
Smalku baltu āboliņu,
Gaidu savu arājiņu
Šovakar atnākam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

43933.

Graba graba, kažociņ,
Munā kāju galiņā;
Būs man silta gulēšana
Zem puisīša paladziņ(a).
195 [Kraukļu Md].

43934.

Kam, bāliņi, jāti jāji,
Kam naksniņas negulēji?
Nojādams, atjādams,
Mani gauži raudināji.
241 [Lubānas Md].

- 225 -

43935.

Kas tas, velns, par putnu bij(a)?
Nakti nāca mūsmājā.
Tas bij ciema puisēnīns
Pie tām ciema meitīnām.
192 [Kosas C].

43936.

Lai bij īsa, kas bij īsa,
Šī naksnīna gan bij īsa.
Man pagāja šī naksnīna
Ar puišiem runājot.
Runā puiši daiļus vārdus,
Ņem pat mani klātgulēt.
192 [Kosas C].

43937.

Lipsēniete, lipsēniete,
Es pie tevis negulēšu;
Tev nebija mīkstas gultas,
Tev nebija paladziņ(a).
439 [Trikātas Vlk].

43938.

Maitinīte sīnu kosa
Teirumiņa galiņā.
Es tev lyudzu šūvokor,
Svādīnītes vokorā.
605 [Skolas].

43939.

Muižas meita gultu tais(a),
Aicin' mani klāt gulēt.
Guli viena, muižas meita,
Es pie tevis negulēš(u).
Man pašam līgaviņa
Saderēta - nelaulāt(a).
104 [Ēdoles Vp].

43940.

Nāc, tautieti, kad nākdams,
Nāc sestdienas vakarā:
Gaŗa man tā nedēļa,
Kad es tevis neredzēju.
266 [Mēŗa Vlk].

43941.

Soka puisīts gulādams:
Guli, muna ļaudaveņa!
Kad naksneņi puorgulēji:
Ej ar Dīvu, cīma meita!
143 [Jāsmuižas D].

43942.

Šviļpoj vierba sileņī,
Traucej munu kumeleņi;
Iztraucēja jaunas meitas
Ai puiškiņim gulējūt.
174 [Kārsavas Ldz].

43943.

Ūdren' meitas vietu taisa,
Šķita mani še guļam.
Guļat pašas, saimniekmeitas,
Es pie jums negulēšu;
Es gulēšu uz ezera
Savā oša laiviņā.
476 [Vecpiebalgas C].

43944.

Vaicāj' māte no dēlīna:
Kur gulēji šo naksnīn(u),
Vai pie vilka, vai pie lāča,
Vai pie sveša cilvēcīna?
Nī pie vilka, nī pie lāča,
Tik pie savas līgavīnas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

43945.

Vis nakt es dziedāj,
Ciema puišus gaidīdam.
Nieki būs šovakar,
Neviens puisi(s) neatnāk!
546 [Kuldīga Kld apr.].

43946.

Zinu, zinu, redzu, redzu,
Šovakar laime būs:
Div pelēki vanadziņi
Ienākuši sētiņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

25. Līgavainis atsakās no puišu dienām, no meitiņām māsiņām

15787.

Ar Dieviņu atsacīju
Meitiņāmi, māsiņām;
Nejāš' vairs tumšu nakti,
Nesvīdēšu kumeliņa.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

15788.

Audziet nu, līki kārkli,
Vaira jūsu nelauzīšu;
Dzīvojiet nu, meitiņas,
Vaira jūsu nemocīšu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

- 226 -

26. Atsaka, atder, šķiŗas. Atstātā līgavaiņa un līgavas gaudas

15789.

Vai Dieviņi, galva sāp,
Man līgava saderēta,
Man līgava saderēta,
Tā pie manis vairs nenāk.
Iem' stallī, segloj' zirgu,
Jāšu viņas apraudzīt.
Līdz nojāju, līdz ieraugu,
Mīļā stāv pie durvīm.
Jemu klāti, domu roku,
Šī man rokas vairs nedeva.
Ej ar Dievu, mana mīļā,
Es tev ļauna nevēlēšu;
Jāš' citā ciemiņā
Pie dižanas mātes meitas.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

15790.

Vai puisīti, vai puisīti,
To tu slikti padarīji:
Pirmai brūtei atsacīji
Un ar citu saderēji.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

15791.

Atdod manim, tu puisīti,
Es tev savu neatstāšu:
Atdod manu gredzentiņu,
Es pie tevim neaiziešu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

15792.

Atmijami nu, tautieti,
Ko ziedosi izmijām:
Atdod manus ziedu cimdus,
Še tavs krusta dalderīts.
4 [Aijažos].

15793.

Diezin, diezin, vai tas tiesa,
Ko tie ļaudis daudz runā:
Mana jauna līgaviņa,
Tā ar citu saderējse.
Svētu rītu sētiņā
Sedloj' bēru kumeliņu,
Sedloj' bēru kumeliņu,
Jāšu viņas apraudzīt.
Ne puslauka nenojāju,
Nozviedzās kumeliņš.
Kumeļam sviedri pil,
Man rit gaužas asariņas.
Ņemu savu sedlu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu zīda nēzdodziņu,
Slauku gaužas asariņas.
Ne līdz vārtiem nenojāju,
Sāk tie suņi sīvi riet,
Sāk tie suņi sīvi riet,
Iznāk mana līgaviņa,
Iznāk mana līgaviņa,
Baltas rokas lauzīdama,
Baltas rokas lauzīdama,
Asariņas slaucīdama.
Ko tu raudi, kas tev kaiš,
Mana jauna līgaviņa?
- Kā es gauži neraudāšu,
Man nomira tēvs māmiņa!
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

15794.

Deru, deru ar tautām,
Atkal deru atpakaļ;
Tādēļ manis vainadziņš
Ne rūsēja, ne pelēja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15795.

Es brālīti mīļi lūdzu,
Pie rociņas turēdama,
Lai dod savu kumeliņu
Pajāt mazu gabaliņu,
Lai varēju atsacīt
Tam nelieša tēva dēlam.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15796.

Es nezinu, kas man kait,
Man gāliņa gaužām sāp.
Vai būs mana līgaviņa
Jau ar citu saderēta?
Pa ļaudīm gan dzirdēju,
Pats vēl labi nezināju.
Eim' stallēi, sedloj' bēri,
Jāš' tīšām apraudzīt.
Kad azjāju, tad atradu
Sēžam galda galiņāi.
Eimu klātu, dodu roku,
Viņa rokas vai(r)s nedeva.
Saki, saki, man' sirsniņa,
Kādu vainu man atrasi?
Nekāds nelga, nekāds blēdis,
Godīgs puika, tēva dēls.
Būs man vienas rozes dēļ
Tādu augstu žogu kāpt?
Būs man vienas meitas dēļ
Turēt lielu sirdēstiņu?
Gan būs māte, kas dos meitu,
Tu žēlosi nedevuse,
Tu žēlosi nedevuse,
Raudās meita nenākuse.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 227 -

1. Tumša nakte, melns celīnis,
Sedloj' melnu kumelīnu,
Jāšu savu līgavīnu
Šo naksnīnu apraudzīt.
Pats vēl labi nezināju,
Par ļaudīm gan dzirdēju:
Mana jauna līgavīna
Jau ar citu saderēta.
Es nojāju, es atradu,
Sēdim galda galīnā,
Sēdim galda galīnā,
Alus kanna rocīnā.
Sniedzu roku, devu mutes,
Šī galvīnu šķībi grieze,
Šī galvīnu šķībi grieze,
Jau ar citu saderējse.
Saki, mana līgavīna,
Kādu vainu tu man devi?
Vai es žūpa, vai es nelga,
Vai es zirgu mainenieks?
Godīgs puika, tēva dēlis,
Laba zirga kopējīns. -
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu gaŗu ceļu jāt,
Tādu gaŗu ceļu jāt,
Sviedrēt savu kumelīnu?
Ņēmu savu zirgu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņēmu zīda lakatīnu,
Slauku žēlas asarīnas.
Es paklāju melnu deķi
Pa kumeļa kājīnām,
Lai trūd manis kumelīnis
Pēc tās jaunas līgavīnas.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

15797.

Es tam tautu dēliņam
Ik rudeni žēl darīju:
Pavasari saderēju,
Nāk rudenis, atsacīju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15798.

Es tam tautu dēliņam
Žēlumiņu padarīju:
Piesolīju, atsacīju,
Lai staigā raudādams.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

15799.

Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā.
Dzirdēj' ļaudis runājot,
Ka man brūte atsakot,
Steidzos drīzi no kalniņa,
Segloj' savu kumeliņu,
Segloj' savu kumeliņu,
Jāju brūtes apraudzīt [aplūkot].
Brūte sēd uz klēts durvīm,
Sukā [ķemmē] savus brūnus matus,
Sukā [ķemmē] savus brūnus matus,
Mazgā savas baltas rokas.
Es tai devu labu rītu,
Viņa vis neatņēma;
Ne tā man rokas deva,
Ne ar mani parunāja.
Vai domā, vīzdegune,
Ka es citas nedabūšu?
Zinu ceļu, māku jāt
Ar barotu kumeliņu.
Gan būs māte, kas dos meitu,
Kas māk meitas audzināt.
Nāks meitiņa dziedādama,
Kā rozīte ziedēdama,
Kā rozīte ziedēdama,
Kā saulīte mirdzēdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15800.

Kur es iešu, kur palikšu,
Kur es savu galvu likšu?
Mana mīļā saderēta,
Tā pie manim vairs nenāce.
Segloš' savu kumeliņu,
Jāšu viņas apraudzīt.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Viņa durvīs skatījās.
Lidz piejāju, sniecu roku,
Viņa roku vairs nedeva.
Ej ar Dievu, mana mīļā,
Es tev ļauna nevēlēšu
Nevienēi vietiņēi,
Nevienēi stundiņēi.
224 [Kabilē (Kld)].

- 228 -

15801.

Kur, puķīte [puisīti], tu paliki?
Es ar citu saderēju,
Es ar citu saderēju,
Samitoju gredzeniņus.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

1. Kur, puķīte, tu paliki?
Es ar citu saderēju.
- Skrej ellē, alus draņķi,
Man vis tevis nevajaga!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15802.

Lakstīgala sēri dzied
Pa smalkiem kārkliņiem;
Tautu meita gauži raud,
To atstāja tautu dēls.
121 [Gulbenē (Md)].

15803.

Lielu kaunu padarīja
Tautits, nami atstādams.
Lai labākas nedabūja
Visu mūžu meklēdams!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15804.

Meitiņ mana, puķīt mana,
Kam atmiji gredzeniņu?
Kad tu biji saderēta,
Vajdzēj' mūžu nodzīvot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

15805.

Mīļais mani saderēja:
Nāks rudenis, tad es ņemšu.
Griežas saule uz vasaru,
Mīļais mani vairs neņēma.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

15806.

Pirmāk nāca tautu meita
Pēc nenāca raudādama:
Izdzirdusi grūtas dzirnas,
Lielu koku līdumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15807.

Puisīti, puisīti,
Muižā, muižā!
Kam mani nejēmi,
Kam solījies.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15808.

Saderēju, atderēju
Ar nelieti tēva dēlu.
Kur es ģeķi saderēšu,
Kam nav gudra padomiņa!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15809.

Saderēju, atderēju
Ar netiklu tēva dēlu.
Kreiso roku saderēju,
Ar labo atderēju.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Tā derēju ar tautieti,
Ka varēju atderēt:
Kreiso roku saderēju,
Ar labo atderēju;
Kreisāa rokas derējumu,
To patiesu neturēju.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15810.

Saderēju, atderēju
Ar to tautu neveiklīti;
Ieiedama saderēju,
Iziedama atderēju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

15811.

Saderēju, atderēju
Ar to tautu neveiklīti;
Salauzīju, tad atdevu
Tautu dotu gredzentiņu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Ar tautām saderēju,
Atderēju atpakaļ,
Atderēju atpakaļ,
Salauzīju gredzeniņu.
224 [Kabilē (Kld)].

15812.

Še, tautieti, tava nauda,
Nes saujā raudādams!
Tavi radi mani pēla,
Es pie tevis vairs neiešu.
396 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15813.

Šķiŗamies mēs, tautieti,
Abi divi raudādami.
Tu klausīji, es klausīju
Lieku ļaužu valodiņas.
24 [Lēdurgas draudzē].

- 229 -

15814.

Šķiŗamies nu, tautieti,
Lai gan mīļi dzīvojam:
Tavi radi mani pēla,
Man's nelaida bāleliņi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

15815.

Šķiries, mana dvēselīte,
No nelietes mātes meitas!
Krustu metu, ļauns atstāja,
No nelietes nevarēju.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

15816.

Tas ir labi, tautu meita,
Ka tu man atsacīji;
Nejāš' vairs tumšu nakti,
Nesvīdēšu kumeliņu.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

15817.

Tautiets mani saderēja,
Jāja citu lūkoties.
Dievs dod jāt, nedabūt,
Nolauzt kāju kumeļam,
Nolauzt kāju kumeļam,
Mani pašu bildināt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

15818.

Tu pīlīte platkājīte,
Kam sajauci ezariņu?
Ak tu muļķe mātes meita,
Atstāj' gudru tēva dēlu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

15819.

Vēl man žēl, vēl man žēl,
Saimniekam atsacīju!
Saimnieks brauc ar bēru zirgu,
Rakstītām kamanām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

15820.

Vai Dieviņi, vai Dieviņi,
Nu man ir lielas bēdas:
Tautu dēls, viltenieks,
Apņem citu līgaviņu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15821.

Aiz kuo mun sirds sāepēja,
Aiz kuo vaigi nuobāelēja?
Radzu sovu līgaeviņu
Cita puiša ruoeciņā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

15822.

Aiz ko manim sirds sāpēja,
Aiz ko vaigi nobālēja?
Sirds sāpēja žēlabām,
Vaigi bāl asarām:
Redzu savu mīļu draugu
Pie laulības pievedam.
Divi veda aiz rociņas,
Trešais nesa vainadziņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

15823.

Bij man sniedze audzējama
Sila malas purviņā;
Bij man sava cerējama
Pušenieka sētiņā.
Skrēja sniedze cita sprostā,
Deva mana citam roku.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15824.

Dziesmiņ' mana iedziedāta,
Meitiņ' mana ieprecēta;
Tā bij mana paša vaina,
Ka es ilgi audzināju.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15825.

Iezakožu rutk' astē
Aiz lielām žēlabām:
Mana paša cerējama
Jau ar citu saderēja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15826.

Ej ar Dievu maliņā,
Man' audzēta līgaviņa!
Man piemeta visi ļaudis,
Ka(d) es tevi audzināju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ej ar Dievu maliņāi,
Sen cerēta līgaviņa!
Sen es tevi audzināju,
Sen ļautiņi daudzināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15827.

Ej ar Dievu maliņā,
Man' audzēta līgaviņa!
Mana paša vaina bij,
Kam tik ilgi audzināj'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 230 -

15828.

Ej ar Dievu tu pie cita,
Man' audzēta līgaviņa!
Dod rociņu šķirdamies,
Piemin' mani dzīvojot!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

15829.

Ej ar Dievu tu pie cita,
Sen cerēta līgaviņa!
Es jau tevis nežēlošu,
Neraudāšu pakaļā.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

15830.

Es nezinu, kālabad
Man sirsniņa gaužām sāp,
Diezin Dievis, vai ir tiesa,
Ko tie ļaudis daudz runāja:
Cits teic manu sirdspuķīti
Jau ar citu saderētu.
Eim' stallēi, sedloj' bēri,
Jāš' es viņu apraudzīt.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Jau satiku izvedam.
Es viņai roku sniedzu,
Viņ' rociņu man nedeva.
Es vaicāju brālīšam,
Nezināju, ko darīt,
Vai būs manim ceļu griezt,
Vai vilkt savu zobentiņu.
Labāk ceļu pagriezīšu,
Nevilkš' savu zobentiņu.
Būs man vienas rozes dēļ
Tādu augstu žogu pīt?
Būs man vienas meitas dēļ
Turēt lielu sirdēstiņu?
Vēl citāi dārziņāi
Jo dailākas rozes aug;
Vēl citai māmiņai
Jo dailākas meitas aug.
Es paklāju mellu deķi
Pa kumeļa kājiņām,
Lai sēroja kumeliņis
Pēc tās jaunas līgaviņas.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

15831.

Es nezinu, ko darīt,
Vai ielēkt ūdenī?
Draugs atnāca, tas paņēma
Sen cerētu līgaviņu.
Labāk būtu zaglis zadzis
Simts daldeŗu kumeliņu,
Nekā būtu draugs paņēmis
Sen cerētu līgaviņu.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

15832.

Es otram žēl nedaru,
Kā var otris man darīt?
Kā var otris man atņemt
Sen cerētu līgaviņu?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15833.

Es tik gauži neraudātu
Dancotāja kumeliņa,
Kā es gauži noraudāju
Sen cerētas ļaudeviņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15834.

Es cerēju tautu meitu,
Viņa mani necerēja;
Es cerēju, nesacīju,
Viņ' ar citu saderēja.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Tu, puisīti, lepnis biji,
Es jau tevis necerēju;
Tu cerēji, bet neteici,
Es ar citu saderēju.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15835.

Gana balta noziedēja
Mana sēta driķu druva,
Gana tāli aizlīgoja
Man' cerēta līgaviņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15836.

Gana žēli tam puišam,
Kas mani nicināja:
Redzēj' mani kā puķīti
Otra vīra rociņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

15837.

Gar lūpām man nogāja
Silta maize kūpēdama;
Gar vārtiem man noveda
Sen cerētu līgaviņu.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Gar degunu man aiznesa
Siltas maizes kukulīti;
Gar vārtiem man aizveda
Sen cerētu mātes meitu.
Labāk būtu pats nomiris,
Lai vilks ēstu kumeliņu,
Nekā manim cits aizveda
Sen cerētu līgaviņu.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

- 231 -

15838.

Gaŗām sētu nolīgoja
Man' audzēta līgaviņa;
Tā bij mana paša vaina,
Kam tik ilgi audzināju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15839.

Gaŗām sētu, gaŗām sētu,
Gaŗām sētu ritināja,
Gaŗām sētu ritināja
Sen cerētu līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15840.

Gauži raud, raudzījās
Mans pirmais brūtgāniņš.
Neraud' gauži, nesraugies,
Ņemšu līdz panākstos!
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

1. Gauži raudi, smagi pūta
Mans pērnajis brūtgāniņš.
Neraud' gauži, nepūt smagi,
Lūgšu tevi panākšņos;
Došu cimdus, došu zeķes
Kā savam bāliņam;
Došu smalku linu dvieli,
Kur asaru noslaucīt.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2. Grūti pūta, žēli raudāj'
Mans pirmais brūtgāniņš.
Nepūt grūti, neraud' žēli,
Lūgšu tevi panākšņos;
Krustim kāršu linu dvieļus,
Līdz zemīti norakstītus.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

3. Gŗūti pūta, žēli rauda
Mans pirmajis brūtgāniņš.
Nepūt gŗūti, neraud' žēli,
Lūgšu tevi panākstos.
Es tev kāršu krustām dvieli
Kā īstam brālīšam
[brālītim];
Tu metīsi dālderīti
Kā īstaji māsiņai.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

4. Smagi šņāca sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Smagi pūta, gauži rauda
Mans pērnajis brūtgāniņis.
Nepūt smagi, neraud' gauži,
Lūgšu tevi vedībās;
Došu cimdus, došu zeķes,
Došu baltu linu dvieli,
Došu baltu linu dvieli
Asariņu noslaucīt.
- Es negribu linu dvieļa,
Kad es pašas nedabūju,
Kad es pašas nedabūju,
Balta dvieļa mazgātājas.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

15841.

Griuts sirdei nūsapyust,
Gauž' acīm pasavērt:
Cauri vede caur vuortīm
Seņ carātu ļaudaveņu.
Lobuok munu symtu rubļu
Vylks apāstu kumēl'eņu,
Nakai munu cyts pajimtu
Seņ carātu ļaudaveņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

15842.

Kā bij mani neraudāt
Gaužajāmi asarām:
Nu aizveda gar vārtiemi
Sen cerētu līgaviņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15843.

Kai sirsn'eņei nasuop'ēt',
Kai act'eņuom narauduot':
Gon baruovu, gon dzird'ēju,
Cyts pajēm'a vaiņuc'eņu.
414 [Krāslavas apkārtnē].

15844.

Kādu prātu tu, tautieti,
Citur ņēmi līgaviņu?
Tava cauņu cepurīte
Mana pūra dibinā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

15845.

Kam, tautieti, mani ņēmi,
Kad tev cita cerējama?
Jau tā tava cerējama
Uz manim gauži raud.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 232 -

15846.

Kas bij drošs, tas paņēma,
Neaudzējis, necerējis;
Es audzēju, nesacīju,
Es paliku žēlabās.
3901 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15847.

Ko bij man nu darīt,
Stāvu lēkt ūdenī?
Gaŗām manu māju veda
Sen cerētu līgaviņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ko bij man nu darīt,
Vai bij lēkt ūdenī?
Redzu savu ceramo
Pār upīti aizvedot.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

2. Kur bij man nu palikt,
Kur bij savu sirdi likt?
Gar durvīm nolīgoja
Sen audzēta līgaviņa.
Ej ar Dievu maliņā,
Sen cerēta līgaviņa:
Būs māmiņa, kas dos meitu,
Kas priekš manis audzināja.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

15848.

Ko bij man nu darīt,
Vai ielēkt nu ūdenī?
Kur domāju, kur cerēju,
Dzirdu citu saderēt'.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

15849.

Ko būs man nu darīt,
Draugs paņēma līgaviņu!
Mana paša vaina bija,
Ka tik ilgi audzināju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15850.

Labāk manim vilks apēda
Lielas naudas kumeliņu,
Nekā manim draugs paņēma
Sen cerētu līgaviņu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1. Labāk būtu vilks nokodis
Sen baŗotu kumeliņu,
Nekā būtu cits pajēmis
Sen lūkotu līgaviņu.
Kungi raksta grāmatiņu,
Sola mani kaŗā dot.
Ietin iešu, nepalikšu,
Kāda luste še dzīvot,
Kāda luste še dzīvot,
Cits jem manu līgaviņu!
Saderēta, sarunāta,
Paliek cita rociņā.
Kam tā vaina, kam doš' vainu?
Mana paša vaina bij,
Mana paša vaina bij,
Kam tik ilgi kavējos.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

15851.

Labāk manu kumeliņu
Jūras vilki apēduši,
Nekā manu līgaviņu
Ciema puiši vizināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15852.

Man bij sniedze audzējama
Aiz ezara kalniņā;
Draugs atnāca, to aizveda
Prom ar visu midzenīti.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

15853.

Man bij viena brūtes ducka
Kaimiņos audzējama;
Nosakliedžu, aizsašveļpu,
Redzu ducku aizvedam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

158531.

Meitiņ, mana pirmā brūte,
Tu man gauži žēl darīji,
Dienu tu mam prātā stāvi,
Nakti sapņos rādījies.
224 [Kabilē (Kld)].

15854.

Meitiņ, mana pirmā brūte,
Cik man tevis gauži žēl!
Tu ar mani saderēji,
Ej pie cita tēva dēla.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

15855.

Mīļa auga ar manim
Tā nāburga zeltenīte.
Uzaugusi, iet pie cita,
Atstāj mani bēdiņās.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

- 233 -

15856.

Netiklīte man paņēma
Sen turētu arājiņu.
Lai Dievs dotu, ka nomirtu,
Ka ne gada nedzīvotu,
Ka ne gada nedzīvotu
Ar to manu arājiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

15857.

Nikni vēji sagrīzuši
Myusu lynu teirumeņu;
Slykti ļauds izjaukuši
Myus' mīl'eigu dzeivuošonu.
Radzu sovu līgaveņu
Garum lūga staiguojūt;
Žēl vīnam, žēl ūtram,
Navarim kūpā tikt,
Ni sirsneņas nūrimstēt,
Ni naksneņis puorgul'ēt.
Vai acteņuom narauduot,
Vai sirsneņai nasuopēt,
Radzu sovu līgaveņu
Cytu tautu rūceņuos!
Gon dzirdēju, gon baruoju,
Cyts nūjēme vainaceņu.
409 [Līksnas pag. D].

15858.

Pats audzinu līgaviņu
Tai maģā ciemiņā;
Kad sūteju preceniekus,
Satiekāsi aizvedam.
- Ak tu šķelmi, griez tu ceļu,
Kam tik ilgi audzināji!
226 [Kandavā (Tl)].

15859.

Pats es mīļi pavadīju
Sen cerētu tautu meitu,
Pats nolaidu tautu zirgus
No kalniņa lejiņā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Pats es mīļi pavadīju
Sen cerētu līgaviņu,
Pats nolaižu tautu zirgu
No kalniņa lejiņā.
Ej ar Dievu maliņā,
Sen cerētā līgaviņa,
Atdod roku šķirdamās
Jel manām žēlabām!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2. Smuki, skaisti pavadīju
Sav' audzētu līgaviņu:
Vienu roku grožus turu,
Otru slauku asariņas.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

15860.

Pieci gadi es cerēju
Sevim skaistu tautu meitu;
Sestajā gadiņā
Ieraug' cita rociņā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

15861.

Pinu vīzes, viju auklas,
Līgaviņu cerēdams.
Dievojam līgaviņa,
Man tik vīžu pinumiņš.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15862.

Puķe puķe, roze roze,
Kam tu augi ceļmalā!
Es gaidīju izplaukstot,
Cits norāva neplaukušu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Puķe puķe, roze roze
Aug celiņa maliņā.
Es gaidīju uzziedot,
Cits norāva neziedot.
Tā bij mana paša vaina,
Kam es ilgi audzināju,
Ilgi šuvu zābaciņus,
Ilgi piešus kaldināju.
258 [Bērzmuižā (Bērzes pag. Jg)].

15863.

Puķīt, mana līgaviņa,
Kam ar citu saderēji?
- Tā bij tava paša vaina,
Kam tik ilgi audzināji.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15864.

Puķīt' mana līgaviņa,
Cita vīra rociņā!
Mana paša vaina bija,
Kam tik ilgi audzināju.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 216 [Ventspilī], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Puķīt' mana līgaviņa
Cita vīra rociņā!
Mana paša vaina bija,
Ka tik ilgi audzināju,
Ka tik ilgi audzināju
Un bagātu daudzināju.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

- 234 -

2. Puķīt' mana līgaviņa
Cita vīra rociņāi!
Mana paša vaina bija,
Kam tik ilgi audzināju,
Kam lik ilgi audzināju,
Dižu pūru gribēdams.
Ne nu manim diža pūra,
Ne nu jaunas līgaviņas;
Citam manis dižis pūris,
Citam jauna līgaviņa.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

15865.

Saskaities vien staigāju,
Cirv' aiz jostas aizbāzies:
Man nocirta upmalā
Sen audzētu stīpu koku;
Man aizveda gar durvīm
Sen cerētu līgaviņu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

15866.

Šitā pate meitenīte
Būtu mana līgaviņa,
Kad tik ilgi netaupītu
Svešajam tautiešam.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

15867.

Sen cerēju tautu meitu,
Sen kurpītes šūdināju,
Nu nevaru žēlabiņu,
Dzird' ar citu saderot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15868.

Sirsn'eņai man pacīst',
Osoruom nūrauduot':
S'eņ carātu līgav'eņu
Caur vuortīm nūvaduši.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D], 423 [Daugavpils apr.].

15869.

Zviedza manis kumeliņš,
Staļļvidū stāvēdams;
Dziedāj' mana līgaviņa
Citu meitu vidiņā.
Zviedza manis kumeliņš,
Staļļdurēsi stāvēdams;
Raudāj' mana līgaviņa
Cita puiša rociņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15870.

Tālu tālu suņi rēja,
Tālu pūta medinieki;
Tālu tālu gauži raud
Mans pērnais brūtgāniņš.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

15871.

Tautu meita, tautu meita,
Tu man žēli padarīji:
Es gribēju tevi ņemt,
Tu lūdz mani panākstos.
206 [Kuldīgas apriņķī].

15872.

Tautu meita, tautu meita,
Tu tik tāda vilteniece:
Tu ar mani saderēji,
Sēd' citam kamanās.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15873.

Te cerēju, te audzēju,
Te redzēju aizvedam!
Tikai roku vien padevu
Aiz lielām žēlabām.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

15874.

To meitiņu audzināju -
Satikos aizvedam.
Griez man ceļu, vai negriez,
Vilkšu savu zobeniņu.
Tava galva, mans zobens,
Še auguse, še paliksi!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

15875.

To priedīti dzenāt gāju,
To atradu nodzenātu;
To meitiņu lūkot gāju,
To satiku aizvedam.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā].

15876.

Tu meitiņa sarkanvaidze,
Tu bij' liela viltiniece:
Tu ar mani saderēji,
Ej pie cita tēva dēla.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15877.

Tu meitiņ sarkanvaidzi,
Tu bij' liela vilteniece!
Tu ar mani saderēji,
Brauc ar citu Jelgavā.
Ej ar Dievu, brauc ar krievu,
Vai es citas nedabūj'?
Būs tā meita, kas man ies,
Darīs tev žēlabiņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 235 -

1. Tu puisīti sarkanvaidzi,
Tev šķelmīga valodiņa:
Tu dzīries mani ņemt,
Apņem citu mātes meitu.
Ņem ar Dievu, brauc ar velnu,
Vai es cita nedabūšu?
Dabūš' citu vēl labāku
Nekā tevi, sarkanvaidzi.
Es gan zinu, ko darīšu:
Likšu tevi nolādēt
Trīs svētdienas baznīcā,
Trīs katoļu ticībā.
Pirmo gadu novaidēsi
Iekš manāmi vaimanām;
Otru gadu notecēsi
Kā man gaužas asariņas;
Trešo gadu nomirīsi
Iekš manāmi sirdssāpēm.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

15878.

Vai tu zini, bāleliņ,
Kāda mana dzīvošana?
Vilks nokoda kumeliņu,
Draugs paņēma līgaviņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

15879.

Visi mani prieciņi
Pa danču kalnu:
Tautietis paņēma
Citu līgaviņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

15880.

Cerēj' mani, tautu dēls,
Pagalam necerēji:
Uz manim gulēt gāji,
Citur jēmi līgaviņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

Satura rādītājs |Skati visu grāmatu