HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work

6. Lopu un pūra dalības un pārvešana uz līgavaiņa mājām

a) Pūra vedēji jūdz un dancina zirgus un aicina meitu māti kraut tiem pilnus vezumus

16348.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Man rociņa labi gāja:
Es atradu meitas māti
Ar visām atslēgām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16349.

Danco manis kumeliņis,
Līdz zemīti liekdamies,
Lai tam kŗāva meitu māte
Smalku dvieļu vezumiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16350.

Dancoj' manis kumeliņis
Uz četrām kājiņām,
Uz četrām kājiņām,
Vezumiņu gaidīdams.
216 [Ventspilī].

16351.

Dancoj' manis kumeliņis,
Vezumiņu gaidīdams;
Raudāj' meita, raudāj' māte,
Vezumiņu taisīdamas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Zviedzien zviedza kumeliņi,
Vezumiņa gaidīdami;
Raudāt raud meitu māte,
Vezumiņu taisīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16352.

Dar' man labu, dar' man labu,
Dar' manam kumeļam:
Dar' manam kumeļam
Gaŗu, slaidu vezumiņu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16353.

Domā, māte, ko domā,
Domā pilnus vezumiņus!
Mēs vakar atbraucām
Treju tukšu kamaniņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)].

16354.

Eit' kūtē, eit' klētē,
Liekat mums vezumā:
Neņemsim jūs' māsiņas
Bez pūriņa tautiņās.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

16355.

Kas tur rīb, kas tur klaudz
Galējāi kambarī?
Meitu māte dvieļus auda,
Dzird vedējus sanākot [sabraucot].
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16356.

Ko domā, meitu māte,
Pa pagalmu staigādama?
Ej klētī, kambarī,
Dar' man pilnu vezumiņu!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Zviedzin zviedza kumeliņis,
Vezumiņu gaidīdams.
Ko domā, meitu māte,
Pa pagalmu skraidīdama?
Ej klētī, kambarī,
Krauj man pilnu vezumiņu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

163561.

Ko, māsiņa, nu pasteigsi,
Kad nebiji pasteiguse?
Nule audi linu dvieļus,
Nule audi prievitiņus.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 291 -

16357.

Ko nu šnuksti, meitu māte,
Tais' jel man vedumiņu!
Ne par velti attecēja
Mani bēri kumeliņi.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

16358.

Kur palika meitu māte,
Neredz vaira rotājam?
Vai izgāja ciemiņos
Cimdu, zeķu tapināt?
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

16359.

Man meitiņas apsasmēja,
Nava laba kumeliņa.
Es redzēšu, jūs meitiņas,
Vai ir krekli pūriņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16360.

Mani puiši, mani puiši,
Borojat kumeliņus!
Māt' ar meitu tusnodamas
Darīs smagus vezumiņus.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

16361.

Mēs vakar atbraucām
Seši tuški kamaniņ';
Tās tai meitu māmiņai
Visas pillas jāpiedara.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

16362.

Nāc nākdama, tautu meita,
Ar sagšām, palagiem:
Gan es biju vīkstījies
Ar kažoku ielāpiem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nāc pie manis, tautu meita,
Ar sagšāmi, palagiem:
Gan es biju satiniesi
Treju gadu pakalās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

16363.

Nāc nākdama, tautu meita,
Nāc ar cirvi, nāc ar kapli:
Visi mana tēva lauki
Purva puķu pieauguši.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

1. Nāc, steidzies, tautu dēls,
Ar cirvīti, ar kaplīti:
Sievastēva tīrumiņi
Smalku kārklu pieauguši.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16364.

Nu šo rītu meitas māte
Šņukstēdama vien staigāja.
Vai tu šņuksti, vai nešņuksti,
Taisi manim vedumiņu!
232 [Talsos (Tl)].

16365.

Rauda māte, rauda meita,
Katra galvu saņēmuse:
Tukšs pūriņš, plikas ciskas,
Sētā jāja precenieki.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16366.

Sasalasi, tautu meita,
Visas savas grabažiņas:
Jau tu pate gana zini,
Ne ciemā tevi veda.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16367.

Sauca mani vedējiņu,
Ko es vedu, ko nevedu?
Kŗauj man pillu vezumiņu,
Sauc patiesi vedējiņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

16368.

Stieņiem kalu ritentiņu,
Spāriem(?) jūdzu kumeliņu;
Gan zināju, tautu meita
Nāks ar pilnu vezumiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16369.

Zviegtin zviedza kumeliņis,
Par ābolu bradādams;
Krauj vezumu meitu māte,
Asariņas slaucīdama.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

16370.

Taisies, manis kumeliņš,
Nu tev taisa vezumiņu,
Nu tev taisa māt' ar meitu
Sīku raibu vezumiņu.
216 [Ventspilī].

16371.

Vai būs tiesa, meitu māte,
Ko vakare runājām:
Būs maname kumeļam
Vezums baltu villainīšu?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 292 -

16372.

Vai es vien puisīts biju,
Vai man vien kumeliņš?
Vai es vien meitiņām
Velšu pūra vedējiņš?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

b) Dziedātājas atbild līgavas vārdā, ka pūrs mazs u. t. t.

16373.

Es uzaugu mežmalāi,
Lapu pūru pielocīju;
Jūdziet, tautas, vēja zirgus,
Lapu pūra vizināt!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Gudra bija mūs' māsiņa,
Niedres pūru darināja;
Nav tautāmi vēja zirgi
Niedŗu pūru vizināt.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

16374.

Maza maza mūs' māsiņa,
Mazs mazs tai pūriņš.
Kad gribēji liela pūra,
Kam nejēmi vecu meitu?
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

16375.

Nevaid kauna tautiešam,
Man pūriņu vaicājot:
Kuŗu dienu es sēdēju
Adīdama, rakstīdama?
Līdz ar tevi darbos gāju,
Līdza kunga rijiņā.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

16376.

Pūra dēļ zagt neiešu,
Naudas dēļ ubagot;
Es, tautiņas, jūsu dēļ
Nepostīšu bāleliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16377.

Pūra dēļ, sveši ļaud's,
Kumeliņa nejūdziet:
Bāleliņa kalponīte,
Kas pūriņu man darīja?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16378.

Pūra dēļ, sveši ļaud's,
Kumeliņa nejūdziet:
Es pūriņu aiznesīšu,
Rītā ganus vadīdama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

16379.

Pūra dēļ, sveši ļaudis,
Kumeliņa nejūdziet:
Kulti, malti brāļi cēla,
Ne pūriņu darināt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16380.

Pūra dēļi, sveši ļaudis,
Kumeliņa nejūdzat:
Man pūriņa tik nebija,
Peņģerota lielumā.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

16381.

Pūra dēļ, sveši ļaudis,
Nejūdziet kumeliņus:
Es paliku bez pūriņa,
Brāļu darbus darīdama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16382.

Pūra dēļ, sveši ļaud's,
Nejūdziet kumeliņu:
Muižā gāju, svaru vērpu,
Kas pūriņu darināja?
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16383.

Pūra dēļ, tautu dēls,
Nejūdz savu kumeliņu:
Brāļos augu, darbos gāju,
Kad pūriņu darināju?
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

16384.

Pūra dēļ, tautu dēlis,
Nejūdz savu kumeliņu:
Pie brāļiem audzināta,
Kas pūriņu darināja?
224 [Kabilē (Kld)], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

16385.

Pūra dēļ tu, tautieti,
Nejūdz savu kumeliņu:
Divi baltas villainītes,
Tās es segšu mugurā.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

- 293 -

16386.

Tautiets, mani precēdams,
Sak', pūriņu nevajag;
Ne pie vārtiem nepiebrauca,
Jau pūriņu daudzināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16387.

Vai tautiets neredzēja,
Kādu pūru es darīju?
Sestdien nācu, svētdien gāju,
Asariņas slaucīdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

c) Peļ vedēju zirgus un ratus un prasa pēc taures

16388.

Kā skalgani ritentiņi,
Kā kaķītes kumeliņi;
Es neļautu sav' pūriņu
Ne no vietas kustināt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

16389.

Mūs' brālītis mežāi brauca,
Bij vienādi kumelīni;
Tautu dēlis pūru veda,
Nav vienādi kumelīni.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

16390.

Ne tie rati pūru veste,
Tie nabagu vizināt:
Viena pate ratu ule
Deviņāme vicītēme.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16391.

Pūrvedi pūrvedi,
Kur jumta rati?
Lai māsas pūriņu
Nerasināja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

16392.

Pūrveži pūrveži,
Kur jumta rati?
Nedošu pūriņu
Bez jumta ratu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16393.

Pūrvedi pūrvedi,
Kur tava taure?
Ja nava taures,
Pūt ratu rumbā!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Vedēji vedēji,
Kur jūsu taures?
Ja nav taurītes,
Pūš zirga astē!
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16394.

Tauta sūta klibu ķēvi,
Sak', man pūra neesot;
Māte kŗāva kŗāvumiņu
Klibas ķēves vezumiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

16395.

Tautu dēls lielījās
Pūra ratus kaldināt;
Kad vajaga pūra vest,
Atbrauc bērna šūpulīti.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1. Seši gadi tautu dēlis
Pūra ratus kaldināja;
Nu atbrauca pūru vest
Maza bērna šūpulī.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

d) Dažādas dziesmas par pūra vešanu

16396.

Vai puisīt, vai puisīt,
Tavu gŗūtu amatiņu:
Kuŗš puisītis sievu ņēma,
Tu pūriņa vadātājs.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16397.

Es neļaušu sav' pūrīnu
Pa naksnīnu vizināt;
Es neesmu sav' pūrīnu
Pa naksnīnu pielocījse.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

e) Dziedātājas līgavas vārdā aicina tēvu, māti un brāļus dot līgavai viņas tiesu

16398.

Ai tētīt, ai tētīt,
Ko tu dosi meitai līdz?
- Lielu pūru baltas naudas,
Divus bērus kumeliņus.
- Ai māmiņ, ai māmiņ,
Ko tu dosi meitai līdz?
- Pillu pūru cimdu, zeķu,
Vienu raibu tprutaliņu.
- Ai māsiņ, ai māsiņ,
Ko tu dosi māsai līdz?
- Pillu pūru villānīšu,
Divus mellus vucaniņus.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

- 294 -

16399.

Atdon, māte, manu tiesu,
Ja tev manis nevajaga;
Kŗauji pillu vezumiņu,
Sien gosniņu pakaļāi!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16400.

Atdod, māte, manu tiesu,
Kad es tevi nemīlēju:
Atdod pāru raibu govju,
Pāru raibu vilnainīšu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

16401.

Atdod, tēvs, meitas daļu,
Kas meitai piederēja:
Atdod pāri raibu govju,
Dancotāju kumeliņu,
Dancotāju kumeliņu,
četri dzelža ritenīši!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

16402.

Dal', māmiņ, manu tiesu,
Es vairāk negribēšu:
Dui gosniņ', piec' aitiņ,
Deviņ' balti villainiņ'.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

1. Šķir, māmiņ, manu tiesu,
Jūs man tiesu vairs nedos:
Trīs aitiņas, div' gosniņas,
Vienu bēru kumeliņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16403.

Dod, māmiņa, manu tiesu,
Es negribu vairumiņu:
Div' gosniņas, trīs aitiņas,
Piecas baltas villainītes.
216 [Ventspilī].

1. Šķir, māmiņa, man tiesiņu,
Man nevajag daudz tiesiņas:
Div' goliņu, seš' aitiņu,
Vienu bēru kumeliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

16404.

Domājat, bāleliņi,
Ko ar mani darīsat;
Domājat pilnu pūru,
Apsedlotu kumeliņu!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

16405.

Es mātei viena meita,
Es lielaja, es mazaja;
Liec, māmiņa, pūriņā
Lielus, mazus gabaliņus!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

16406.

Guoju kult, guoju malt,
Es vareites nažāluoju;
Nažāluo, muomuliņ,
Muna grouta pelnijuma!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16407.

Ko, māmiņa, mēs dalām?
Tēvs ar dēlu zemi dala.
Ej, māmiņa, klētiņā,
Dali baltas villainītes,
Dali baltas villainītes,
Vadi mani tautiņās!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

16408.

Šķir, māmiņ, manu tiesu,
Es vairs tiesu neprasīs.
Jūs nomirs, jūs gulēs,
Brāļi tiesu man nedos.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16409.

Tēvs dēlam muižu vēl,
Ko māmiņa man vēlēja?
Man vēlēja māmuliņa
Pilnu pūru, gaŗu ceļu.
121 [Gulbenē (Md)].

1. Tāvs dālam muižu vāl,
Kuo māmiņa mun vēlēja?
Smolkas boltas vilnānītes,
Tālu vast toutiņās.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

f) Dalībās piesauc Dieva, Laimas un Dēklas palīdzību

16410.

Dod, māmiņa, cik dodama,
Dod ar Dieva palīdziņu:
Ne dodama nepiedosi,
Kad Dieviņš nepalīdz.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 295 -

1. Dod, māmiņa, cik dodama,
Dod Laimītes likumiņ':
Ir dodama nepiedosi,
Ja Laimiņa neveltīs.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

16411.

Nāc, Laimiņa, dalībās,
Brāls ar māsu dalījās:
Pušu grieza kukulīti
Tīrumiņa galiņā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

16412.

Nāc, Laimiņ, dalībās,
Māt' ar meitu dalījās:
Dala govis, dala vēršus,
Dala baltas vilnānītes.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Nāc, Laimiņ, dalībās,
Māt' ar meitu dalījās:
Šķir aitiņas, šķir telītes,
Šķir baltās vilnānītes!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

16413.

Nāc, Laimiņ, dalībās,
Māt' ar meitu dalījās,
Māt' ar meitu pa klētiņu
Kamoļiem mētājās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16414.

Traucies, Dēkla, traucies, Laima,
Māt' ar meitu dalījās:
Pušām šķīra avju stalli,
Pušām govju laidariņu;
Gan zināma tēva tiesa:
Ar iemauktis kumeliņis.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

g) Lopus šķiŗot un aizdzenot

1) Dziesmas līgaves vai brāļu un māsu vārda

16415.

Ai Dieviņ, laba laime,
Sētā auga arājiņš;
Nevedīšu sav' telīšu
Par tīrumu tautiņās.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

16416.

Ar bāliņu sarājos
Tēva zirgu laidarā:
Tēvs man deva dancojamu,
Brāļi deva ecējamu.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ar bāliņu sarājos
Zirgu dēļ laidarā:
Tēvs man deva dancojošu,
Brāļi deva izecētu.
Spēr' kājām staļļa durvis,
Ņēmu pate tīkamo:
Vai tev vien piederēja
Tēva bēri kumeliņi?
216 [Ventspilī].

16417.

Brāļi diži, es mazaja,
Es brālīšu nebēdāju;
Kājām spēru staļļa duris,
Ņēmu bēru kumeliņu.
Vai tev vien piederēja
Tēva bēri kumeliņi?
188 [(?)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Es nojūdzu brālīšam
No vezuma kumeliņu;
Vai tev vien piederēja
Tēv' audzēti kumeliņi?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16418.

Brāļi diži, es mazaja,
Es par brāļiem nebēdāju,
Kājām spēru staļļa durvis,
Ņēmu bēru kumeliņu;
To es biju pelnījuse,
Tēvam kājas noaudama,
Tēvam kājas noaudama,
Mātei gultu taisīdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16419.

Dod, māmiņa, ko dodama,
Dod balto aveniņu,
Aveniņa lipiņā
Piecas baltas villainītes.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16420.

Dod, māmiņa, man gosniņu,
Dod kaziņu, avitiņu;
Tāpat tautas man rēķina
Savu tiesu ganos iet.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

- 296 -

16421.

Dod, māmiņa, to gotiņu
Kas vairāk piena dod [deva]!
Es dzirdēju dēla māti
Stopiem pienu mērījot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16422.

Dod, māmiņa, to gosniņu,
Kas vairāk pienu deva!
Man jāvāra tautiņās
Savu rītu azaidiņu.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

16423.

Dod, māmiņa, to gosniņu,
Kas vairāk pienu dod;
Nu dabūju tautu dēlu
Siera, piena ēdējiņu.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

16424.

Dod, māmiņ, to gotiņu [telīti]
Zāģētiem radziņiem!
Es redzēju tautiņās
Zāģa kūti būvējam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16425.

Dot man deva māmuļiņa,
Bet nedeva, kā vajdzēja:
Man' audzētu raibu govi
Patur staļļa dibinā.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

16426.

Iet es iešu tautiņās,
Dot man dos māmuliņa:
Dos aitiņu, dos telīti,
Dos māsiņu ganiņiem.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16427.

Iet es iešu tautiņās,
Minēs manu gājumiņu:
Mātei ņemšu div' telītes,
Tēvam trešu kumeliņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

16428.

Iet es iešu tautiņās,
Minēs manu gājumiņu:
Slaucamo govi ņemšu,
Aŗamo kumeliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16429.

Eita nu, gotiņas,
Grīslīša ēst!
Gan bijāt ēdušas
Dāboliņa.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16430.

Es aiziešu tautiņās
Ar divām telītēm,
Ievedīšu laidarā,
Tās piesiešu dibenā;
Ja Dieviņš palīdzēs,
Tad piesiešu līdz durvēm.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

16431.

Es māmiņai viena meita,
Tā lielā, tā mazā.
Tēvs iedeva bēru zirgu
Rakstītām kamanām;
Māt' iedeva raibu govi
Trim, četrām aitiņām.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

16432.

Es tautu dēliņu
Daudz nebēdāju:
Man pašai stallī
Bērs kumeliņš,
Zeltīta karbača
Pūr' dibenā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16433.

Gotiņ, mana raibaliņa,
Iesim abi tautiņās,
Tu pa priekšu maurodama,
Es pakaļ raudādama.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

16434.

Gotiņ, mana raibaliņa,
Nāc man līdzi tautiņās:
Ja būs barga dēlu māte,
Es pie tevis remdēšos.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16435.

Gotiņ, mana raibulīte,
Nāc man līdzi tautiņās!
Tev, gotiņ, purva zāle,
Man bargais tēva dēls.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

- 297 -

16436.

Gotiņ' vežu, aitiņ' vežu,
Kad iedama tautiņās;
Cūkas ķirlu, kaz' raganu,
To atstāju māmiņai.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. I telītes, i aitiņas
Līdzi ņēmu tautiņās;
Cūkas ķirlu, kazas ragu,
Tās atstāju māmiņai.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

16437.

Kā aizgāju, tā ieraugu,
Brāļi māsu izdevuši:
Pušām šķirts avju stallis,
Pušām govju laidariņš.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16438.

Kad es būtu zinājuse
Ruden iet tautiņās,
Es būt' savas raibas govis
Pa pļavām ganījuse.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16439.

Kājām spēru staļļa durvis,
Ņēmu brāļa kumeliņu.
Tas, brāliņ, man pieder
Par kundziņa klausījumu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16440.

Kājām spēru staļļa durvis,
Ņēmu tēva kumeliņu;
Par bāliņu nebēdāju,
Zinos tēva klausījuse.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16441.

Kājām speŗu staļļa dur's,
Ņemu tēva kumeliņu,
Zinos tēvu klausījuse,
Ne pūriņu darījuse.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

16442.

Kam vajag telītes,
Lai dod valdziņu;
Mums ir telīte,
Mums nav valdziņa.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

16443.

Klausies, manis bāleliņis,
Ko es tevim mīļi lūgšu:
Dod man vienu kumeliņu,
Ko aizjāti tautiņās,
Lai nesaka citu dienu,
Ka kājāme attecēju!
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

16444.

Klausi mani, tu māsiņa,
Klausi manu līgaviņu!
Es tev došu kaltus ratus,
Divi bērus kumeliņus.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16445.

Ko es biju noriebuse
Sav' mīļai māmiņai?
Sien gosniņas pie ratiem,
Rāda ceļu uz tautām.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16446.

Ko, māsiņa, tu darīsi,
Kājenieku dabūjuse?
Lūdzies tēva, bāleliņa,
Lai dod līdza kumeliņu!
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

16447.

Ko man līdz lieli radi,
Ko bagāti brāleliņi?
Vienu telīt' es aizvežu
Par tīrumu raudādama.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

16448.

Ko tā māte man iedeva,
Ka man' tautas rūdināja?
Ni iedeva raibu govju,
Ni ar baltu villānīšu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16449.

Ko tētiņš man dos,
Kad precēšos?
Div' raibas govis,
Vien' melnu zirgu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

16450.

Māte manim govi deva,
Iedevusi dūmaliņu;
Man pašam, ganiņam,
Piederētu raibaliņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 298 -

16451.

Mātes melno vabulīti,
To atstāšu māmiņai;
Sav' mīļo raibaliņu,
To vedīšu tautiņās.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

16452.

Man iedeva māmuļiņa
Strupastīti telēniņu.
Dod, Dieviņ, no tās vienas
Pilnu tautu tīrumiņu!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

16453.

Man māmiņa govi deva,
Lielu lielu, platu platu,
Kūtī ragi tai nelīda,
Dārzā rūmes tai nebija.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16454.

Man māmiņa govi deva,
Lūciņā piesējuse.
Dod, māmiņa, lūciņā,
Dod ar Dieva palīdziņu!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

16455.

Man māmiņa govi deva,
Lūciņā pasējusi,
Lai viešās man telītes
Kā liepiņas krūmiņā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Man māmiņa govi deva,
Lūciņā piesējuse.
Dod, Dieviņ, tik telīšu,
Cik lapiņu liepiņā!
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

16456.

Man māmiņa govi deva,
Saites vien neiedeva;
Tā sacīja nedodama:
Tautās saites vijējiņš.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16457.

Man māmiņa govi deva,
Valga līdzi neiedeva;
Tā sacīja nedodama:
Valdziņš liepu krūmiņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16458.

Man pieder, bāleliņ,
Pats labais kumeliņš:
Es paliku bez pūriņa,
Tavus darbus dienēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16459.

Man pieder, bāleliņ,
Tavs labais kumeliņš;
To es biju pelnījuse,
Tavu gaitu dienēdama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16460.

Man pieder, bāleliņ,
Vislabais kumeliņš:
Es dienēju tavus darbus
Ar visāmi svētdienām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

16461.

Man vaicāja māmuliņa,
Kā tie viesi līdzi nāk.
Pēc aitiņas, pēc telītes,
Dod, māmiņa, neliedzies!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16462.

Manu govi, bāleliņi,
Ar miltiem padzirdiet!
Dievs zin, dos sveša māte
Ar salmiem pabarot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16463.

Palīdziet, bāleniņi,
Man aiziet tautiņās,
Dodiet man govis vēršus,
Dodiet bērus kumeliņus!
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

16464.

Parādi, māmiņa,
Kur manas gotiņas:
Zīmaļa, raibaļa,
Baltmugurīte?
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

16465.

Pirmaliņa, otraliņa,
Tās, māmiņa, manas govis;
Kad aiziešu tautiņās,
Dabūš' trešu, trešaliņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

16466.

Protu, protu, redzu, redzu,
Nu tētiņš mani šķirs:
Ieved zirgu stallītī,
Parād' lauku kumeliņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 299 -

16467.

Raibas vien mun telītes,
Sidrabiņa radziņiem;
Diezgan darba tautiešam,
Zīda valgu pievijot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

16468.

Sakās mani māmuliņa
Maz' esot atšķīrusi;
Nu atšķīri, māmuliņ,
Nu telītes līdze devi.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16469.

Šķir, māmiņ, manu daļu,
Es jau vairs negribēs.
Dod, māmiņ, man to gov',
Kas vairāk pienu dod,
Kad es ies tautiņās,
Lai var' sevi mitant.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16470.

Šķir, māmiņa, man gosniņu,
Šķir ar baltu muguriņu,
Lai pazina tautiņās
Citu govju pulciņā:
Tautām melnas, tautām raibas,
Man ar baltu muguriņu.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

1. Raibas vien man telītes,
Raibas lielas, raibas mazas;
Tās varēju tur pazīt,
Tautu lopu pulciņā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

164701.

Šķir, māmiņa, man gosniņu,
Šķir ar baltu muguriņu;
Šķir, Dieviņi, arājiņu,
Šķir ar gudru padomiņu!
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

16471.

Šķir, māmiņa, man gosniņu,
Šķir ar baltu muguriņu:
Tautām melnas, tautām raibas,
Man ar baltu muguriņu.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

16472.

Šķir, māmiņ, man gosniņas,
Šķir baltām mugurām;
Tautietim melli raibas,
Man baltām mugurām.
Redz kur koši piederēja
Tautu dēla laidarā!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

16473.

Tā māsiņa ganos dzina,
Tā aizgāja pieguļā,
Tai, brālīši, neliedzat
Ar iemauktis kumeliņu!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

16474.

Tāli mani māte deva,
Tāli mani brāleliņi.
Dodiet tāli, ja dodami,
Dodiet līdzi kumeliņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16475.

Mātes dotu zīmaliņu
Sēju ratu pakaļā;
Mana paša raibuliņa
Tek pakaļ īdēdama.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

16476.

Tētiņš pirka sudrabiņu,
Tētiņš lādi kaldināja;
Tēvs nedos tautiņās
Bez bēraju kumeliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

16477.

Tētīt, manu tēvainīti,
Cik dos' mane pūru līdz?
- Sešas aitas, trīs gotīnas,
Lielu lauku kumelīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

16478.

Tēvam bēris kumeliņis
Sudrabiņa lāsītēm;
To tēviņis man iedeva
Pūru vest tautiņās.
Mani veda caur ciemiņu
Pašā ciema galiņā.
Dižs ciemiņis, daudz ļautiņu,
Visi tek skatīties,
Visi tek skatīties
Tādu košu kumeliņu.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

- 300 -

16479.

Tēvam biju pieguļniece,
Mātei govju ganītāja;
Tēvs man deva sirmu zirgu,
Māte govi raibaļiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16480.

Tēvs man deva bēru zirgu,
Brāļi liedza, nevēlēja;
Spēru kāju staļļa durvis,
Ņēmu tēva vēlējumu.
To es biju nopelnījse,
Tēvam kājas noaudama.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16481.

Telītēs mērķi ņēmu,
Kad iedama tautiņās:
Ja telītes labi gāja,
Tad būs laba dzīvošana.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16482.

Tprš gotiņa, še maizīte,
Nu nāks tavi vedējiņi:
Kalna Jānis, Lejas Pēters,
Aizupītes Sīmanītis.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

16483.

Tprr gūt'eņa, še maiz'eit'e!
Atīs tavi v'ed'ējeņi;
Na tik t'evi vīnu v'es,
V'es i pošu gan'ētuoju.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D], 423 [Daugavpils apr.].

16484.

Tprr telīte, še maizīte,
Nāc ar mani tautiņās!
Ja būs barga vīramāte,
Nāksim abas atpakaļ.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

16485.

Tu, gūteņ zīdal'eņ,
Ej ar mani tauteņuos;
Tev byus sīna pļuovējeņis,
Man' maizeites devējeņis.
422 [Līvānu pag. D].

16486.

Vadāt mani vadādami,
Stādāt mani stādīdami;
Vadādami, stādīdami
Dodiet līdzi kumeliņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16487.

Visas manas raibas govis
Greizajiemi radziņiem;
Gana darba tautiešam,
Greizu klēviņ' i darot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Visas manas raibas gov's
Zāģētiem radziņiem;
Turas darba tautu dēls,
Priežu stalli būvēdams.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2) Vedēju dziesmas

16488.

Dod nu, tēvi, kumeliņu
Ar visāmi ecēšām!
Jau māmiņa meitu deve
Ar visāmi telītēm.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16489.

Meitu māte man solīja
Dzedzelaiņu kumeliņu.
Es negribu dzedzelaiņu,
Man pašam sirms zirdziņš.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

16490.

Sievasmāte man solīja
Slaucam' cūku govs vietā.
Paldies, māte, lopiņš labs,
Pieniņš vien nederēja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Man iedeva krustamāte
Slaucamo čūčelīti.
Dievam gods, lopam gods,
Pieniņš vien nederēja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

2. Sievasmāte cūku slauca,
Man' ar pienu padzirdīja.
Paldies, māmiņ, lopiņš labs,
Pieniņš labi nesmeķēja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

16491.

Tpruša kukša(?) leišu govs
Pār Daugavu maurodama;
Leišu meita pakaļ nāca,
Zīdautiņu rakstīdama.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 301 -

16492.

Tprr tprr, kumeliņ,
Gani gana ceļmalā!
Man iedeva raibu govi,
Pats paņēmu gana meitu.
18 (Kliģenē).

3) Lopužu un ganu meitas dziesmas

16493.

Ej, māsiņ, šoruden,
Es tev iešu lopušos;
Vedīs mani citu gadu,
Lūgšu tevi panāksņos.
581 [Rubenē (ķieģeļu pag. Vlm)].

16494.

Es ganos vairs neiešu, -
Ko ganos es ganīšu?
Atvāržnieki aizveduši
Vislabās mūs' telītes:
Rītuliņu, zieduliņu,
Paš' mazo dūmuliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16495.

Es neiešu savu laiku
Otrai masai lopužos!
Kur es savas acis likšu,
Kad tie mani apdziedās?
1191 [Ēveles draudzē].

16496.

Kuplu reiksteit' nūlauž',
Muosai gūves nūdzeidama;
Dūd, Dīveņ, muoseņai
Tik'i kuplu dzeivuošon'!
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

h) Pūra lopi nonāk līgavaiņa mājās

1) Kāzinieki sagaidot peļ lopus un apdzied parādu jeb lopu meitas

16497.

Dod, Dieviņ, lopus taukus
Kā tā tauka lopenīce:
Pieci sprīži par vēdaru,
Sests vēdara galiņā.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

16498.

Gan brāļi piešiem,
Gan zābakiem;
Vien' pate telīte
Līkām kājām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

16499.

Kic pa ceļu, kic pa ceļu,
Tautu meitas kazlēniņi!
Nograuzuši bāliņam
Visus smalkus žagariņus.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

164991.

Ko te veda, ko te veda?
Bulli veda, bulli veda;
Visas mājas gotenītes
Pakaļ tek īdēdamas.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

16500.

Ko tur veda vedējiņi,
Ko tur dzina dzinējiņi?
Viena pate melnaitiņa,
To ved pati tautu meita.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

16501.

Pāradu meitai
Caurums sānos:
Telīte pārdūra,
No kalna vedot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16502.

Pušmuce, vērpele
Lopvešanāji;
Vai vairs nebij
Šmuidrāku meitu?
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2) Lopu meitas laiž atvestos lopus kūtī un piesien

16503.

Dibinā, dibinā,
Pie durviem es nesiešu;
Ja Dieviņš palīdzēs,
Tad atsiešu da durviem.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

16504.

Es tev saku, tautu dēl,
Nesit vadza pie durvīm!
Sit vadzīti dibinā,
Lai es sienu dibinā,
Lai es sienu dibinā,
Kur sien dēlu māmaļiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 302 -

16505.

Kas manām telītēm
Šovakaru vadzi dzīs?
Tautu dēls vadzi dzīs,
Raibu cimdu gribēdams.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16506.

Ko tās manas goves māva,
Pa tautām staigādamas?
Ne tautām zīļu staļļi,
Ne sudraba laidariņi.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

16507.

Lopus pierka, lopus pierka,
Kur liks lopus, atveduši?
Kas slinkam stalli cierta,
Visu krogu dzārājam?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16508.

Parād' manim, dēla māte,
Kuŗa mana svaiņa govs:
Tur es siešu māsas govi
Sidrabiņa radziņiem.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16509.

Sien pie durvju, sveša māt,
Lai es sienu dibenā!
Ja Dieviņš palīdzēs,
Es atsiešu līdz durviem.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

16510.

Sit, tautiet, zelta vadzi
Pašā kūts dibinā,
Lai es sienu māsas govi
Sudrabiņa radziņiem.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

16511.

Vienu telīt' ī ievežu
Svešu ļaužu laidarī;
Dod, Dieviņi, no tās vienas
Pilnus tautu tīrumiņus!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3) Govīm pamet siena. Govis mauj svešumā

16512.

Es piesaku tautiņām,
Pļauniet sienu atāliņu:
Jaunas vien man telītes,
Atāliņa ēdējiņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16513.

Gosniņ' mana žēli raud,
Svešu zemi staigādama:
Ieradusi ābolāi,
Neēd tautu rāvu zāli.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

16514.

Kas manām gosniņām
Šo vasaru sienu pļaus?
Tautu dēlis nemācēja,
Bāleliņis vairs nepļāva.
224 [Kabilē (Kld)].

16515.

Mauj gosniņa, raudu pate,
Svešu zemi staigādama:
Gosniņai sveša zāle,
Man tā sveša māmuliņa.
190 [Kuldīā].

1. Ganos gāju, govis māva,
Pati līdzi es raudāju:
Govīm bija pura zāle,
Man pašai sveša māte.
1311 [Apē (Vlk)].

2. Mauj gosniņa, raužu pate,
Tautu lauku staigādama.
Tev, gosniņa, sveša vieta,
Man tā sveša māmuliņa.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

16516.

Mauj gotiņa, raudu pate,
Svešu zemi staigādama;
Gove māva savu lopu,
Es raudāju māmuļītes.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16517.

Mauj gotiņas, raudu pate,
Tautu lauku pāriedama:
Mauj gotiņas āboliņa,
Pate raudu māmuliņas.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

16518.

Rindāj' manas raibelītes
No tautām bāliņos;
Neēd tautu grīsla zāli,
Ieradušas āboliņu.
216 [Ventspilī].

- 303 -

1. Rindāj' manas raibas goves
Pie brālīša sētiņāi;
Ne tās ēda pura zāli,
Ne dzeŗ rāvas ūdentiņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

165181.

Telīt, mana raibaliņa,
Kam tu māvi tautiņās?
Vai tev trūka zelta siļu,
Vai sidraba redelīšu?
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

16519.

Telīt, manu raibuliņu,
Kam tu māvi vakarā?
Vai tu māvi brāļa kūtes,
Vai māsiņas ganītājas?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4) Lopu meitas prasa pacienāšanu par izciestiem grūtumiem

16520.

Ai baltā māmuliņa,
Ielej pienu bļodiņā!
Es iekritu upītē,
Raibas govis ganīdama.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)].

1. Mana balta māmuliņa,
Lej man pienu krūzītē!
Es samirku rasiņā,
Tavas govis ganīdama.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

16521.

Ai tautu māmiņa,
Siltalutiņa!
Sasala vēders,
Pa silu ganot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Pasildi, māmiņ,
Siltalutiņu!
Sajuka vēders,
No kalna skrienot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

i) Dziesmas, pūra mantas nodalot un pūrā iekravājot

16522.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Dod jel drīzi vakariņu!
Māt' ar meitu klētiņā
Kamoļiem svaidījās.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16523.

Ai luoceit, delvereit,
Kam nūmyni liņu drivu?
Man juoīt tauteņuos,
Nava skaista gabaleņa.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

16524.

Divi vīni īdūdit,
Man' divēju vajadzē:
Vaiņuceņa, da pyureņa,
Tūs divēju vajadzē.
Par pyureņu zemi pierku,
Par vaiņaku oruojeņu.
4271 [Rēzeknes apr.].

16525.

Dod, māmiņa, precniekam,
Ko tu biji solījuse:
Linu snātni galdu klāt,
Daglaino suvēniņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

16526.

Dod, māmiņa, uzdodama,
Ne tu man vaira dosi;
Ne dos māršas, ne bāliņi,
Pateikš' tavu devumiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16527.

Es ar savu māmulīti
Kopā audu audekliņu;
Nu atnāca tā dieniņa,
Kad mēs pušu dalījām.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

16528.

Es savai māmiņai
Nedoš' pūra dālderīti:
Nav māmiņa ielikuse
Guļamās villainītes.
40 [Slokā (Rg)].

16529.

Gudra māte, gudra meita,
Gudri pūru piedarīja:
Piebraucīja ievas ziedus,
Uzklāj' baltu villainīti.
380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Man' māmiņa lielījās
Pilnu pūru piedarīt:
Piebraucījse ievas ziedu,
Uzklāj baltu vilnānīti.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

- 304 -

2. Šķitās mana māmuļīte
Pillu pūru pielocījse;
Pielocījse ievas ziedus,
Apklāj baltu villainīti.
Bierst man žēlas asariņas,
Ievas ziedus cilājot.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

16530.

Gudra māte, gudra meita,
Gudri pūru pielocīja:
Virsū raibas, apakšā,
Vidū baltas villainītes.
216 [Ventspilī], 224 [Kabilē (Kld)], 232 [Talsos (Tl)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)],
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)], 303 [Svitnē (Svitenes pag. B)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bērziņš auga ceļmalē
Trijādām lapiņām:
Virsū raibas, apakšā,
Vidū bija sudrabotas.
Gudra māte, gudra meita,
Gudri pūru pielocīja:
Virsū cimdi, apakšā,
Vidū baltas villainītes.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2. Meitas mani audzināja
Kā pelēku vanadziņu;
Es uzaugu meitiņām
Par lielo ienaidnieku.
Es mācēju apraudzīt,
Kas meitām pūriņā:
Virsū raibi, apakšā,
Vidū baltas villānītes.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

16531.

Kalniņāi stāvēdama,
Lejā laižu pūra vāku,
Ar māmiņu bārdamās,
Kam dev' jaunu tautiņās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pūru sviežu kalniņā,
Pūra vāku lejiņā,
Ar māmiņu bārdamās,
Kam dod jaunu tautiņās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16532.

Kas manam arājam
Šovakar gultu taisa?
Došu deķi, paladziņu,
Lai tais' veca māmuliņa.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

1. Kas manam arājam
Šovakar vietu taisa?
Še es pati brāliņos,
Pūrā mani paladziņi.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

16533.

Krauj, māmiņa, uzkraudama,
Triju zirgu vezumiņu,
Lai dabūja tautu dēlis
Ceļā zirgus tapināt!
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

16534.

Kur palika meit' ar māti,
Neredz vairs staigājot?
Meit' ar māti klētiņā
Kamoliemi svaidījās.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

1. Kur, pie kāķa, māt' ar meitu?
Neredzēju staigājam.
Māt ar meitu klētiņā
Kamoliņus ritināja.
Māte dzives savērpuse,
Meita cimdus neadījse.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16535.

Liec, māmiņ, baltus cimdus
Mana pūra dibinā:
Es redzēju tautu dēlu
Baltas rokas mazgājam.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

16536.

Liec, māmiņa, man pūrā
Baltas villas ērkulīti,
Ko dzīvāšu tautiņās,
Vakariņu kavēdama.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

16537.

Liec, māmiņa, mīļus vārdus
Mana pūra dibinā:
Ik pacēlu pūra vāku,
Ik birst gaužas asariņas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

16538.

Liec, māmiņa, pūriņā(i)
Lielus, mazus gabaliņus:
Gana būs tautiņās
Lieli, mazi gribētāji.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

- 305 -

1. Liec, meitiņa, pūriņā,
Liec lielos, liec mazos:
Tautiņās gaidītāju
Diezgan lielu, diezgan mazu.
256 [Apguldē (Auru pag. Jg)].

16539.

Liec, māmiņa, pūriņā
Nemazgātas villainītes:
Sen slavēja tautiešam
Ziedupīti lejiņā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Adi cimdus, man' māsiņa,
Liec pūrā nevelētus:
Es redzēju tautiņām
Ziedupīti lejiņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16540.

Liec, māmiņa, pūriņā
Nevelētas villainītes,
Kā tautietis man atjāja
Neseglotu kumeliņu.
24 [Lēdurgas draudzē].

16541.

Liec, māmiņa, pūriņā(i)
Nebalotus linu kreklus;
Liksi baltus izbalotus,
Sacīs vecus iznēsātus.
3901 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Liec, māsiņa, pūriņā
Nevelētas vilnānītes;
Liksi baltas izvelētas,
Sacīs vecas iznesātas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16542.

Liec, māmiņa, raibus cimdus
Mana pūra dibenā:
Dižens puisis tautu dēls,
Tas būs mans arājiņš.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

16543.

Liec, māsiņa, pūriņā
Smalku, resnu gabaliņu:
Diezgan bija tautiņās
Smalka, resna nesātāji.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

16544.

Liec, māsiņa, pūriņā
Vai ražans, neražans:
Pilna tautu istabiņa,
Cits bij rada, cits ne rada;
Kas būs rada, tam ražanu,
Kas ne rada, neražanu.
226 [Kandavā (Tl)].

16545.

Liec, meitiņ, liec, māsiņ,
Liec savā pūriņā:
Visi tautu plikvēdeŗi
Gaida tevi pārvedot.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

16546.

Liecu vīzes, viju auklas,
Lieku pūra dibinā;
Kad noiešu tautiņās,
Dzīvodama atradīšu.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

16547.

Lika māte, lika meita,
Abas lika pūriņā;
Kad pūriņu pielikušas,
Uzsedz baltu villainīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16548.

Loki, loki, māmuļiņa,
Lok' manā pūriņā:
Šurpu loka nomalieši
Diženajus kumeliņus.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

16549.

Loki, māte, man pūriņu,
Loki pilnu līdz malām:
Pilna tautu istabiņa
Lielu, mazu gaidītāju.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

16550.

Locīdama es dziedāju,
Locīdama gavilēju,
Locīdama, māmuļiņa,
Lok' manā pūriņā!
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

16551.

Māt' ar meitu dalījās,
Kamoļiem mētājās;
Māte svieda, meita ķēra,
Lik' savā pūriņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16552.

Māt' ar meitu kambarī
Kamoļiem mētājās;
Māte saka: gana gana!
Meita saka: vēl vajag!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā].

- 306 -

1. Traucies, Dēkla, traucies, Laime,
Māt' ar meitu dalījās;
Māte saka: gana gana!
Meita saka: vēl vajaga!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

16553.

Māt' ar meitu kambarī
Kamoliem mētājās;
Meita darbus dienējuse,
Māte pūra nedarījse.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16554.

Māt' ar meitu klētiņāi
Kamoļiem mētājās;
Māte dzijas savērpuse,
Meita cimdus neadījse.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

16555.

Māt' ar meitu klētiņā
Kamoļiem mētājās;
Viena saka - nedevuse,
Otra saka - nedarījse.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

1. Māt' ar meitu klētiņā
Kamoliem mētājās.
Māte saka: kam nedari?
Meita saka: kam nedevi?
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2. Māt' ar meitu klētiņā
Kamoliemi mētājās;
Viena teica: neadīšu!
Otra: vīru nedabūsi!
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

16556.

Man māmiņa piebēruse
Linu ziedu pūriņā,
Kad attaisu pūra vāku,
Linu ziedi izputēja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16557.

Ni domavu, ni gādavu
Ar māmiņu dalīties;
Atjāj tautas vienu dienu,
Jau oteru izdalīju.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

16558.

Nevil manis, māmulīte,
Neber ziedu pūriņā:
Vilsi mani, trūks tautām,
Dos tev dažu ļaunu vārdu.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1. Nevil manis, māmulīte,
Neliec ziedu pūriņā:
Vilsi mani, trūks tautām,
Būs pašai liels kauniņš.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16559.

Nu jāiet, nu jāiet,
Nu māmiņa pate raida,
Krauj man pilnu vezumiņu,
Sien gosniņas pakaļā.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16560.

Protu, protu, redzu, redzu,
Nu šķirs mani māmuliņa:
Kūtī govi [govis] atsējuse,
Klētī pūru atcēluse.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

1. Protu, protu, redzu, redzu,
Nu šķirs mani māmuliņa:
Atsējuse man telītes,
Atšķīruse villainītes.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

16561.

Protu, protu, redzu, redzu,
Nu šķiŗ mani māmuļiņa:
Pie pūriņa stāvēdama,
Loka baltas villainītes.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

16562.

Protu, protu, redzu, redzu,
Nu šķirs mani māmuliņa:
Pušu šķīra aitu kūti,
Pušu raibas villainiņas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

16563.

Protu, protu, redzu, redzu,
Nu šķirs mani māmuliņa:
Šķiŗ aitiņas, šķiŗ telītes,
Šķiŗ baltās vilnānītes.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1. Šķirt man šķīra māmaļiņa,
Šķirstaļiņu dēvēdama;
Šķiŗ aitiņas, šķiŗ telītes,
Šķiŗ baltās vilnānītes.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 307 -

16564.

Pušu kodu rieksta čaulu,
Pušu rieksta kodoliņu;
Pušu dalu mātes pūru
Ar citām māsiņām.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16565.

Pušu kožu rieksta čaulu,
Pušu rieksta kodoliņu;
Pušu, māsiņ, i dalām
Mātes austas vilnainītes.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

16566.

Saulīte māmiņa,
Ko dari klētī?
Sudrabus sijāju,
Pūrā beŗu.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

16567.

Šķitās mana māmuliņa
Mani mazu atšķīrusi,
Nule māte mani šķīra
Tautu galda galiņā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16568.

Skaitīdama māmuliņa
Pūrā lika vilnainītes.
Kam, māmiņa, neskaitīji,
Cik rītiņu malti gāju?
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Skaitīdama māmuliņa
Liek manā pūriņā.
Kam, māmiņa, neskaitīji,
Cik samalu rīta māļu?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16569.

Tei maleņa ducēt duc,
Kur muomeņa maitu deve:
Dola vuškas, dola gūvis,
Dola boltas vylnon'ētes.
409 [Līksnas pag. D].

16570.

Tautas brauca vienu zirgu,
Cerēj' mani bez pūriņa.
Krauj, māmiņa, uzkraudama
Pāri zirgu vezumiņu!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

16571.

Tautas dēlis lielījās(i)
Vienu zirgu pūru vest.
Krauj, māmiņa, uzkraudama
Divu zirgu vezumiņu!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Tautu dēlis lielījāsi
Vienu zirgu pūru vesti.
Krauj, māmiņa, uzkraudama
Divu zirgu vezumiņu!
Stāvu lēca, nozviedzās,
Ne no vietas nekustēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16572.

Krauj, māmiņa, uzkraudama
Triju zirgu vezumiņu;
Dod, Dieviņi, tautiņām
Ceļā zirgus tapināt!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Tautu dēlis lielījās
Vienu zirgu pūru vest.
Krauj, māmiņ, uzkraudama
Divu zirgu vezumiņu,
Lai tas tautu lielmanītis
Ceļā pirka kumeliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

16573.

Vienu reizi, otru reizi,
Reizi reizes galiņā;
Liec, māmiņa, pūriņā
Reizē baltas villainītes!
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

16574.

Vista cālīt' i atšķīra,
Man' atšķīra māmuliņa;
Cāļi tek pulciņā,
Kur, māmiņ, es tecēšu?
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

j) Pārmet tēvam, mātei, bet sevišķi brālim un māršai skopumu

16575.

Ar gailīti pūru vedu,
Lai zemīte nerībēja;
Lai nesaka bāleliņi
Rudzus miežus aizvedot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16576.

Atminiet, sveši ļaudis,
Kas manā pūriņā?
Brāls ielika linu podu,
Māte baltu vuceniņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

- 308 -

16577.

Auču auču! nosasaucu,
Redzu Dieva nelīdzību:
Redzu savu gājumiņu
Pakaļāi paliekot.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

16578.

Bagātie brāleliņi,
Ko jūs man iedevāt?
Tēva kaltu tīnīt' vežu,
Mātes austas vilnānītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16579.

Brāļi lieli lielījās
Tautu galda galiņā;
Kad māsiņa linu prasa,
Brāļi grieza muguriņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

16580.

Brāļi lieli lielījās,
Uz pūriņa sēdēdami;
Kad māsiņa linus prasa,
Tad ne ausi nepagriež.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

16581.

Brāļi mana pūra raud,
Saka lielu aizvedam.
Turiet, brāļi, pūru manu,
Es turēšu tēva zemi!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16582.

Brāļam mana pūra žēl, -
Vai līdzēji darināt?
Kā, brālīti, man nav žēl
Visa tēva novadiņa?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16583.

Bāliņš greizi raudzījās,
Kad cilāja mātes pūru.
Še, brālīti, mātes pūrs,
Dod man tēva novadiņu!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Es kravē mātes pūru,
Bāliņš greizi raudzejās.
Še, bāliņ, mātes pūrs,
Dod man tēva novadiņu,
Dod man tēva novadiņu,
Tēva bērus kumeliņus!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

16584.

Brālis linus man nesēja,
Lai bagāta es netopu.
Tīšām vedu div' pūriņus,
No brālīša atstādama.
226 [Kandavā (Tl)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Brālīts linus man nesēja,
Lai bagāta es netopu.
Kad es gāju tautiņās,
Trīs pūriņus līdzi vedu:
Vienu vedu cimdu, zeķu,
Otru baltu villainīšu;
Tai trešā pūriņā
Ievas ziedus ielocīju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16585.

Brālīts manim linus sēja,
Kur auziņas vairs neauga.
Es, brāļami tītīdama,
Divi pūri tautās vedu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

16586.

Bāliņš sēd uz slieksnīša,
Asariņas slaucīdams:
Māsa savu pūru veda,
Ne bāliņa klētī veda.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

16587.

Darīj' pūru, cik varēju,
Gāju jauna tautiņās,
Darīj' kaunu māmiņai,
Vecākai māsiņai.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

16588.

Kad māsiņa linu prasa,
Brāļi grieza muguriņu;
Iet māsiņa tautiņās,
Aunas brāļi zābakos.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Man bruol'eits bondys s'ēja
Muolūtā kal'n'eņā;
Īt muos'eņa taut'eņuos,
Jau bruol'eits zuobokūts.
414 [Krāslavas apkārtnē].

16589.

Kam bāliņi, linus sēji
Mālainā kalniņā?
Māsa gāja raudādama
Tukšu pūru tautiņās.
1311 [Apē (Vlk)].

- 309 -

16590.

Ko, bitīte, tu dabūji
Degušā siliņā?
Ko, māsiņa, nopelnīji,
Pie brālīša dzīvodama?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16591.

Ko, bāliņi, dzenaties,
Ko māsai iedevāt?
Podu linu iedevāt,
Ūdenī mērcēdami.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

16592.

Ko, brālīti, dusmas turi,
Ka ar mani nerunāji?
Vai es tev uzaugdama,
Dižu mantu patērēju?
Vienas pašas šūtas kurpes,
Vienu zīļu vainaciņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

16593.

Ko, bāliņ, naidojies,
Vai es tava naideniece?
Vai es tavu tēva zemi
Līdzi vedu tautiņās?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Kā pēc mani dzenaties,
Tie deviņi bāleniņi?
Vai es jūsu tēva zemi
Līdzi vežu tautiņās?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16594.

Ko, bāliņi, tu raudāji,
Svārkos slauki asariņas?
Vai es tavu tēva zemi
Līdza vedu tautiņās?
82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)].

16595.

Kur, bāliņ, tev kauniņš
Pašam linu arājam?
Māsiņ' gāje tautiņās
Tukšu pūru, raudādama.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

16596.

Lai iet līdzi, kas iet līdzi,
Mārša līdzi tautiņās!
Tā redzēja, ko valkāju,
Ko ieliku pūriņā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

16597.

Lai man līdzi, kas man līdzi,
Mārša līdzi ar bāliņu!
Tiem redzēt lielu kaunu,
Maz manāi pūriņā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

16598.

Lec, bāliņ, pūriņā
Ar visiem zāļakiem!
Es paliku tukšu pūru,
Tavus darbus darīdama.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

16599.

Lec, bāliņ, pūriņā
Ar visiem(i) zābakiem,
Kam nedevi māsiņai
Sīkstu linu tecināt!
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)],
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Vecākais bāleliņ,
Gulsties pūra dibenā,
Ka nedevi māsiņai
Baltu linu tecināt!
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

16600.

Lec, bāliņ, pūriņā
Ar visiem zābakiem,
Kam tu man skalu liedzi
Timsajā vakarā!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

16601.

Lec, bāliņ, pūriņā
Ar visiem zābakiem:
Tēvs man deva linu zemi,
Tu nosēji auziņām.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

1. Gulsties pats, bāleliņ,
Mana pūra dibinā:
Es prasīju liniem zemes,
Tu apsēji auziņām.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

16602.

Muni bolti bruol'el'eņi,
Kuo pēc manis dzenitēs?
Vai es jiusu tāva zemi
Pyureņā salūcēju?
Jemit, bruoļi, munu pyuru,
Es dzeivuoš' uz tāva zemis.
4221 [Asūnes pag. D].

- 310 -

16603.

Maz rasiņas tai zālei,
Kas ozola ēniņā;
Mazs pūriņis tai māsai,
Kas bāliņu darbeniece.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

16604.

Paldies saku, aitu kūte,
Ne bāliņa linu lauks:
Pilns pūriņš cimdu, zeķu,
Nav neviena paladziņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

16605.

Plata upe, šaura laipa,
Kā būs manim pāri tapt!
Dižas tautas, mazs pūriņis,
Kā būs man cauri tapt!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

16606.

Rībēt rīb, neskanēja,
Tēva vaina, ne māmiņas:
Māte pūru piedarīja,
Tēvs nepirka sudrabiņa.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

16607.

Smagu vežu vezumiņu,
Ne bāliņa zemīt' vežu:
Svētdieniņas darbu vežu,
Darbadienas diendusiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Pūru vedu tautiņās,
Neba miežus rudzus vedu;
Svētas dienas darbu vedu,
Visus piektus vakariņus.
335 (Veczvārdē).

16608.

Tālu mani māte deva,
Lielu slavu gribēdama.
Ko darīja liela slava,
Maz manā pūriņā!
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

16609.

Tīši brāļi linus sēja
Mālājā kalniņā,
Lai māsiņa nenoveda
Liela pūra tautiņās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16610.

Tu, tautieti, nezināji,
Kas manā pūriņā:
Tēvs ielika linu podu,
Māte dzīvu aveniņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16611.

Vakar brāļi māsas pūru
Ar zobenu saskaldīja;
Šodien kala raudādami
Ar sudraba nagliņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16612.

Viena pate es māsiņa,
Man deviņi bāleliņi;
I tie manu pūru šuva
No tiem kriju gabaliem.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

16613.

Vecā brāļa līgaviņa,
Nāc man līdzai tautiņās!
Tev dzirdēt, tev redzēt,
Kas manāi pūriņāi,
Ko es būšu ielikuse,
Pie tevim dzīvodama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16614.

Cauru dienu sastaigāju
Apkārt pūru raudādama.
Ko es došu vīrīnam,
Ko vīrīna māsīnām?
Nava manā pūrīnā
Viena laba gabalīn'.
1191 [Ēveles draudzē].

k) Brāļa atbilde un pārmetumi māsai

16615.

Bāliņos dzīvodama,
Visus cepļus izgulēju;
Kad es gāju tautiņāsi:
Dodiet man pilnu pūru!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16616.

Kā māsa kalpoja,
Tā brālis maksāja:
Kad pirti kūra,
Tad drēbes velēja;
Kad galdu klāja,
Tad traukus mazgāja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 311 -

16617.

Liniem sēju to druviņu,
Magonām noziedēja;
Iet māsiņa raudādama
Tukšu pūru tautiņās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16618.

Pieguļnieca man' māsiņa,
Tai pūriņa nevajaga:
Puiši pūru pielocīja
Ar veciem pinekļiem.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

16619.

Celies stāvu, bāleliņ,
Lec māsiņas pūriņā,
Kam tu ļāvi māsiņai
Gulēt lielu launadziņu!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

l) Pūralādes vai tīņa ārējais izgreznojums

1) Pūrs apkalts dzelžiem, sudrabu zeltu

16620.

Es' b'ej' vīna vīnal'eņa,
Man d'ev'eņi bruol'el'eņi;
Dzelžīm munu peuru kola,
Vyzuļīm vainac'eņu.
422 [Līvānu pag. D].

16621.

Es kalēja meita biju,
Nevediet pa purviem:
Man pūriņis vaŗa kalts,
Iegrims purva dibinā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

16622.

Kā, māsiņa, vaira gaidi
No baltā bāleniņa?
Dzelziem tavu pūru kala,
Vizuļiem vainaciņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

16623.

Kaliet, brāļi, dzelžiem pūru,
Kad kalpam vēlējiet,
Lai tas manim nesalūztu,
Pavasaŗos vadājot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16624.

Man trejādi bāleliņi,
Trejād' pūru kaldināja.
Tēva brāļi dzelzīm kala,
Mātes brāļi sidrabiņu;
Manas pašas bāleliņi
Zelta vāku liedināja.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Rīga rīb, Rīga rīb,
Kas to Rīgu rībināja?
Mani treji bāleniņi
Māsai pūru kaldināja.
Tēva brāļi dzelzīm kala,
Mātes brāļi sidraboja;
Mani pašas bāleniņi
Zelta vāku liedējiņi.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

16625.

Pūriņ manu, ai pūriņ,
Treju brāļu kalumiņ'!
Tēva brālis pūru kala,
Mātes brālis dibeniņu,
Manas pašas īstais brālis
Pūram vāku kaldināja.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Tēva brāļi tīnīt' taisa,
Mātes brāļi dibeniņu,
Manas pašas īstie brāļi
Dzelžiem vāku kaldināja.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

16626.

Rīga dind, Rīga dind,
Kas to Rīgu dindināja?
Tai māsai pūru kala,
Kuŗai treju brāleliņu:
Tēva brāļi, mātes brāļi,
Viņas pašas īstais brālis.
Tēva brālis pūru kala,
Mātes brālis atslēdziņu,
Viņas pašas īstais brālis
Zelta vāku liedināja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Es neiešu tautiņās
Bez trijādu bāleniņu:
Tēva brāļu, mātes brāļu,
Manis pašas īstu brāļu.
Tēva brāļi pūru kala,
Mātes brāļi dibeniņu,
Mani pašas īstie brāļi
Zelta vāku kaldināja,
Zelta vāku kaldināja
Ar sudraba atslēdziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 312 -

2. Saka mani bez bāliņu,
Man trejādi bāleliņi:
Tēva brālis, mātes brālis,
Manas pašas īstais brālis.
Tēva brālis tīnīt' pirka,
Mātes brālis atslēdziņu,
Manas pašas īstais brālis
Vaŗa vāršu kaldināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2) Pūra vāks izrakstīts

16627.

Lūgtin lūdzu bitītei,
Lai noraksta pūra vāku,
Lai varēju cauri vest
Caur deviņu kungu valsti,
Caur deviņu kungu valsti
Stārastiņa dēliņam.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. Šūn, bāliņ, man pūriņu,
Šūn vāciņu rakstīdams!
Man pūriņu cauri veda
Caur deviņi ciemiņiem.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16628.

Rakst', māmiņ, pūra vāku,
Raksti pūra dibeniņu:
Daudzi ciemu ceļmalā,
Visi tek raudzīties.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Mīļi lūdzu bitītei,
Lai noraksta pūra vāku:
Lieli ciemi, daudzi meitu,
Visas teki lūkoties.
1311 [Apē (Vlk)].

16629.

Rakstīts mana pūra vāks,
Rakstīts pūra dubeniņš;
Tikušam dēliņam
Manu pūru vizināja.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

16630.

Rakstīts mans pūris bija,
Rakstīts pūra dibeniņš,
To varēju tāļu vest,
Labākās tautiņās.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

16631.

Rakstīts mans pūra vāks,
Rakstīts pūra dibeniņš.
Gudram tēva dēliņam
To pūriņu kustināt.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 424 [Barkavas pag. Rz].

16632.

Ražans manis pūra vāks,
Ražans pūra dibeniņš;
Ražanam puisīšam
Doš' pūriņu vizināt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3) Pūrs izpušķots, sevišķi ar zelta rozi uz vāka

16633.

Brāļam laiva izpuškota
Ar magonu lapiņām;
Māsai pūrs vēl košāks
Ar dzīparu galiņiem.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā].

16634.

Krustiem auga zelta roze
Uz māsiņas pūra vāka.
Kas to rozi kustinās,
Tam māsiņa piederēs.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

1. Klētī auga kupla roze
Iz māsiņas pūra vāka.
Kas rozītes zaru lauza,
Tas māsiņu bildināja.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

2. Sudrabotas rozes zied
Uz māsiņas pūra vāka.
Kas rozītes kustinās,
Tas māsiņu bildinās.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

16635.

Mazajam bāliņam,
Tam māsiņas vairāk žēl,
Tas uzlika zelta rozi
Uz māsiņas pūra vāka.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

16636.

Zied rozītes, zied magones
Uz māsiņas pūra vāka;
Kad pacēla pūra vāku,
Tad ziedēja villainītes.
216 [Ventspilī].

- 313 -

16637.

Ziedat, rozes,
Ziedat, magones,
Virs māsiņas
Pūra vāk'.
Neziedāj' rozītes,
Ne magonītes,
Ziedāja baltas
Villaines.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

16638.

Zelta roze uzauguse
Uz māsiņas pūra vāka.
Lūgšus lūdzu tautietim:
Nenolauz zelta rozi!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16639.

Sit, brālīti, zelta rozi
Uz māsiņas pūrautiņa,
Lai nevar sveši ļaudis
Uz celiņa maderēt.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

m) Pūru aizslēdz

16640.

Slēdz, māsiņa, savu pūru
Deviņām atslēgām:
Tautiešam viena māsa,
Abi roki zagt mācēja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

n) Pūru apklāj ar drānu un apjož

16641.

Es nabagu māsa bij',
Man nabaga bāleliņ':
Bez jostiņ' man pūriņ',
Bez zābaku bāleliņ'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

16642.

Gauži rauda mans pūriņis,
Kad jaunami jostu joza;
Neraud' gauži, mans pūriņis,
Vēl jo jauna jozējiņa!
226 [Kandavā (Tl)].

1. Gauži raud bāleliņis,
Ka jaunam jostu jož.
Neraudāji, bāleliņ,
Jauna tava jozējiņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Ozoliņis gauži raud,
Ka jaunam(i) jostu joza;
Neraud' gauži, ozoliņ(i),
Jauna tava jozējiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 424 [Barkavas pag. Rz].

16643.

Gauži raud mans pūriņš,
Kam jaunam jostu joza.
Raud', pūriņi, uz tautām,
Kam tās mani jaunu ņēma!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

16644.

Mans pūriņis gauži raud,
Kam es jostu neapjozu.
Raud', pūriņi, uz tautieti,
Kam tas mani jaunu veda!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

o) Pūra pirkšana

1) Vedējus nelaiž tik drīz klētī iekšā

16645.

Slēdz, māmiņa, ošu klēti
Ar tērauda atslēdziņu:
Manas baltas villainītes
Ar tautām ienaidā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2) No vairākiem apsegtiem pūriem vedējam jāuzmin līgavas pūrs

16646.

Kumeļam četras kājas,
četri balti pakaviņi;
Māmiņai četras meitas,
četri pūri klētiņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16647.

Māmiņai piecas meitas,
Piecas mucas kāpostiņu:
Ikkatraji meitiņai
Pa muciņu kāpostiņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

16648.

Māmiņai sešas meitas,
Seši pūri klētiņā.
Kā iegāju klētiņā,
Ar lustēm nevarēju.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

- 314 -

3) Jaunais brālis vai māte uzsēžas uz pūra un kaulējas ar vedējiem par pirkšanas maksu

16649.

Deri, kupči, vezumiņu,
Ko tik ilgi Ķiņķelē?
Met apaļu dālderīti,
Kŗauj tad pillu vezumiņu!
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

16650.

Es nedošu māsas pūra
Ne no vietas kustināt,
Iekām liks tautu dēls
Divi zelta gabaliņi.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es nedošu mātes pūra,
Man māmiņa nevēlēja,
Kamēr lika jaunais svainis
Trīs sidraba gabaliņus.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16651.

Krupītis uzlēca
Uz māsas pūru.
Lec, krupi, zemē,
Dabūsi tiesu!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Melns krupis tupēja
Uz māsas pūra.
Dod, svaini, naudu,
Lec, krupi, zemē!
226 [Kandavā (Tl)].

16652.

Maksājiet, maksājiet,
Sveši ļaudis, tīnes naudu!
Gana mūsu meitas tēvs
Meitas dēļi pūlējies.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16653.

Nedod, māmiņa,
Tik lēti pūru!
Tu, tautieti, bučo roku,
Skaiti baltus dālderīšus,
Skaiti baltus dālderīšus
Uz māsiņas pūra vāku!
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

16654.

Nedošu pūriņa
Bez sudrabiņa:
Zelta kalts pūriņš,
Sudraba pildīts.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

16655.

Neiešu zemē
No meitas pūra,
Līdz meta tautietis
Apaļu dālderi.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

16656.

Nekāpu zemē
No māsas pūra,
Līdz nāca svainītis,
Līdz cēla zemē.
Svainis manis aiztecēja
Pie kaimiņa cūkganīša,
Pie kaimiņa cūkganīša
Sīkas naudas aizņemties.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16657.

Pārdevu māsiņu
Par labu vārdiņu,
Nedošu pūriņu
Bez balta dāldeŗa.
216 [Ventspilī].

16658.

Pārdevu māsiņu
Par pieci mārki;
Nedošu pūriņu
Bez dālderīša.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Izdevu māsiņu
Par pieci mārki;
Pūriņa nedošu
Par simts mārku.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

2. Pārdevu māsiņu
Par simtu mārku;
Pūriņu nedošu
Bez divi simti.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

16659.

Par pūriņu, bāleliņ',
Daudz naudiņas neņemat:
Maz manā pūriņā
Jūsu pirkta sidrabiņ'.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 315 -

16660.

Par pūriņu, bāleliņi,
Lielas naudas neņemiet:
Nav manāi pūriņā
Lielas naudas gabaliņš.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

16661.

Sēd', māmiņa, uz pūriņa,
Nelaid pūra kustināt,
Nelaid pūra kustināt
Bez apaļa dālderīša!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

p) Pūru no klēts ārā nesot un ratos liekot

1) Līgavas draudzes dziesmas

16662.

Agri mani māte cēla,
Agri mani maldināja;
Smagu pūru i iecēla
Svešu ļaužu kamanās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16663.

Bēdā, māte, par citām,
Par man' vairs nebēdā:
Likšu pūru vezumā,
Sieš' telītes pakaļā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

16664.

Es mātei viena meita,
Tā lielā, tā mazā:
Mana pūra nevarēja
I deviņi kustināt.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

16665.

Es pūriņu pielocīju
Šķeterētu villainīšu;
Pieci brāļi nevarēja
Vienu stūri kustināt.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

16666.

Nedodiet, bāleliņi,
Diviem mana pūra nest;
Lai nes viens tautu dēls,
Kā es viena piedarīju.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16667.

Neraugāti mani mazu,
Rasiņāi nomirkušu;
Vēl tautietis manu pūru
Velšus vēla vezumā.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

16668.

Nes, tautieti, viens pūriņu,
Nesauc otru palīgā,
Kā māsiņa piedarīja,
Nesauc' otru palīgā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

16669.

Nesiet, tautas, māsas pūru,
Tik uz sliekšņa nelieciet:
Māsiņai dārgs pūriņš,
Ar dimantu izrakstīts.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16670.

Nu cēla tautiņas
Rakstītu pūru;
Div' brālīši sveci rāda,
Pati sēž rakstīdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16671.

Pūru cēla, pūru cēla,
Pūru manu nevedīs;
Kusīs zirgi, plīsīs rati,
Ceļā zirgus tapinās.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

16672.

Sāk lītiņš mirdzināt,
Man' pūriņu cilājot;
Pataisīju lievenīti
No baltās villainītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Lietiņš nāk miglodams,
Man' pūriņu cilājot.
Es pasteidzu jumtu jumt
Ar baltām villainēm.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

16673.

Tiražas taražas
Tie sveši ļaudis:
Tik ilgi taržāja
Gar māsas pūru.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

16674.

Trīsdeviņas sagšas audu,
Trīsdeviņus paladziņus;
Trīsdeviņi nevarēja
Manu pūru kustināt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 316 -

16675.

Vēli mani māte cēle,
Viegli mani audzināja;
Vieglu pūru ij iecēle
Svešu ļaužu kamanās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16676.

Cieti tinu linu kreklu,
Smagi laidu pūriņā;
Div' bāliņi, trešs tautietis
Nevar pūra kustināt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

16677.

Cel, tautieti, pūra vāku,
Pūra mana nepacelsi:
Bij manā pūriņā
Trīs māmīnu darījums:
Tēva mātes, mātes mātes,
Manas pašas īstās mātes.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

16678.

Cel, tautieti, viens pūriņu,
Nelūdz manus bāleliņus,
Kā es viena pielocīju,
Svešu māti klausīdama.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

16679.

Ceļat, tautas, manu pūru,
Ceļat viegli, neraustāt!
Bij manāi pūriņāi
Trīs asaru biķerīši.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Es jums lūdzu, sveši ļaudis,
Viegli pūru cilājiet:
Bārenītes pūriņā
Divi asru biķerīši.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

2. Ceļat, tautas, manu pūru,
Ceļat viegli, nevalstāt:
Mana pūra dibinā
Trīs asaru biķerīši.
Vienu maza pieraudāju,
Otru raudu izaugdama;
To trešo pieraudāju,
Tautiņās aiziedama.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16680.

Ceļat, tautas, manu pūru,
Ceļat viegli, nevalstāt:
Mana pūra dibinā
Trīs asaru biķerīši.
Tos es visus pieraudāju,
Svešu māti klausīdama.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1. Viegli viegli, lēni lēni
Man' pūriņu cilājiet:
Mana pūra dibinā
Trīs asaru vācelītes;
Pa vienai salasīju,
Svešas mātes klausīdama.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

16681.

Ceļat, tautas, pūru manu,
Sānis vien negāžat:
Bij manā pūriņā
Trīs asaru biķerīši;
Div' pielēju uzaugdama,
Trešo, pūru locīdama.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

16682.

Ceļat, tautas, pūru manu,
Ceļat lēni, nedauzāt:
Mana pūra dibinā
Trīs sudraba biķerīši.
Divi pilni vīn' ar medu,
Trešā žēlas asariņas.
Vīns ar medu saldi dzert,
Asariņas rūgti dzert.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Viegli viegli, lēņi lēņi
Pūru manu kustiniet:
Mana pūra dibinā
Trīs sidraba biķerīši.
Vienā alus, otrā medus,
Trešā gaužas asariņas.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2) Vedēju dziesmas

16683.

Tautu meita lielījāsi:
Seši pūru nenesīs!
Mūs' bāliņis viens panesa
Kā kausiņu padusē.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

16684.

Uzliekam liekamo
Lielajam kumeļam,
Lai palika liekamie
Gaŗi ceļi pakaļā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 317 -

16685.

Cel, bāliņi, viegli pūru,
Lai pūriņš negrabēja:
Tautu meitas pūriņā
Pieci veci kažociņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

r) Pūra azaidu ēdot, piezobo līgavu

16686.

Es par pūru nebēdāju,
Pate resna barojos;
Kad tautiņas aizvedīs,
Atpakaļ nevedīs.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dod, māmiņa, ko dodama,
Es par pūru nebēdāju:
Kad jau tautas aizvedīs,
Atpakaļ nevedīs.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2. Lai bēdāja velns par pūru,
Es par pūru nebēdāju:
Kad tautiņas aizvedīs,
Atpakaļ nevedīs.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

16687.

Es par pūru nebēdāju,
Pate resna barojos.
Pieci zirgi pašu veda,
Līka ķēve pūru vilka.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Māte mani ēdināja
Ar tiem kviešu Ķiļķiniem.
"Ed, meitiņa, barojies,
Par pūriņu nebēdā,
Pieci zirgi tevi vilka,
Pūru nesa padusē".
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

2. Nebēdā māmuliņa,
Ka es tukla barojos:
Pieci bēri mani veda,
Līka ķēve pūru vilka.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16688.

Es pūriņa nedarīju,
Pate resna barojos:
Pieci vīri, seši zirgi
Nevar gūžu kustināt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

s) Jaunākais brālis apsarga pūru ceļā

16689.

Brālēn mana mīlimaja,
Tevi turu ticimaju,
Tevi sūtu vietraugos,
Tevi pūra panākstos.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

16690.

Kas, māsiņa, tev sēdēs
Uz rakstīta pūra vāka?
- Mans jaunais bāleliņis
Ar māŗotu zobentiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16691.

Mans pastaris bāleliņš
Sēž uz mana pūra vāka,
Sēž uz mana pūra vāka,
Kā pērkons rībināja,
Kā pērkons rībināja,
Kā zibins zibināja.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16692.

Šķiet' saulīti uzlecot
Uz māsiņas pūra vāku:
Sēd jaunais bāleniņis,
Spīd tērauda zobentiņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16693.

Sēd' uz mana pūra vāka,
Sargā manu vaiņedziņu;
Tautu dēls pūru ved,
Ar meitām runādams.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

t) Pūru aizvedot

1) Daudzina pūru un nožēlo māti un baāļus, kam pūra dēļ jātērējas

16694.

Bij auguse mūs' māsiņa,
Bij pūriņu darījuse:
Div' bērīši pašu veda,
Pieci pūru ritināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

16695.

Būs meitu māmiņai
Bagātai tapt,
Ik gada izveda
Pa vezumiņu!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

- 318 -

16696.

Diezgan biju es bagāta,
Kad man' veda tautiņās:
Divas tīnes labu drēbju,
Treša labu lupatiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16697.

Kad es gāju tautiņās,
Visa zeme līgojās:
Veda pūru, veda govis,
Dzina bērus kumeliņus.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16698.

Man nebij auna žēl,
Kā man auna ragu žēl;
Man nebij māsas žēl,
Kā būs māsas pūra žēl.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

16699.

Man nebija māsas žēl,
Kā man māsas pūra žēl;
Es māsiņu gan redzēšu,
Māsas pūru neredzēšu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

16700.

Laime laime tai mātei,
Tai aug dēli, tai aug meitas:
Vienu pūru ārā veda,
Otru iekšā ritināja.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Labi labi tai mātei,
Trīs meitiņas, trīs dēliņi:
Trīs pūriņi ārā veda,
Trīs iekšā ritināja.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

16701.

Mūs' jaunajai māsiņai
Ar lācīti pūru veda;
Lācis sak': dardauziņ!
Smags dzīparu vezuminis.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

16702.

Ne bagāti tie bāliņi,
Kur māsiņu daudzi bija:
Ved pūriņu vedamo,
Dzen telītes dzenamo.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16703.

Par kalniņu notecēja
Div' dzeltāni kumeliņi;
Tiem māmiņa sakrāvusi
Baltu dvieļu vezumiņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

16704.

Pieci zirgi, seši vīri
Nevar pūru kustināt;
Es aizjūdzu sav' bērīti,
Nu ved' pūru tautiņās.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

16705.

Pillu pūru pielocīju
Šķeterētu villainīšu;
Stāvu lēca, nepavilka
Tautu dēla kumeliņi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Pillu pūru pielocīju,
Kājiņāmi piemīdama;
Stāvu lēca, nevar vilkti
Pieci bēri kumeliņi.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

16706.

Zeme rīb, zeme rīb,
Kas to zemi rībināja?
Tai māsiņai pūru veda,
Kam deviņi bāleniņi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

16707.

Stājies, tautu kumeliņš,
Pret kalniņu tecēdams,
Man' pūriņu i vezdams,
Dažas dienas darījumu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16708.

Tā bij māte, tai bij meita,
Tā māk pūru darināt:
Pieci vīri, seši zirgi
Nevar pūra kustināt.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16709.

Taut' dēl' lielijās
Vien' zirg' pūr' vest;
Jūdz, tautit, piec's zirg's,
Stāv' lēks, nepavilks!
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

16710.

Vediet, tautas, manu pūru,
Par upīti nevedat:
Sīki raksti pūriņā,
Straume grieza lejiņā.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

- 319 -

1. Vedat mani, kur vezdami,
Par upīti nevedat:
Vizuļotis mans pūriņis,
Grimst ūdeņa dibinā.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2. Vedat, tautas, man' pūriņu,
Par ūdeni nevedat:
Sīku velšu mans pūriņis,
Grimst ūdeņa dubenā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

16711.

Vedat, tautas, pūru manu,
Pa ūdeni nevedat:
Pūriņā daudz asaras,
Grimst ūdeņa dubenā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2) Ved pūru pārnovadis

16712.

Dzelzīm kalu sav' pūriņu,
Pa novadu ritināja,
Lai tam stīpas nenokrita
Paš' novada maliņā.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16713.

Es domāju sav' pūriņu
Ne par slieksni nepārcelt;
Dieviņ, tavu likumiņu!
Par novadu vizināja.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

16714.

Loku pūru līdz malām,
Ritin' cauri novadiņu,
Daru godu brālīšam,
Savai vecai māmiņai.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16715.

Loku pūru līdz malām(i)
Ritin' cauri novadam;
Lai palika pašu puiši
Kā baloži guģojam.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

167151.

Loku pūru līdz malām,
Ritin' cauri novadam,
Novadnieku puisēniem
Sierdi vien ēdināju.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

16716.

Žēli rauda mans pūriņis,
Pa novadu vizināts;
Visi ratu ritentiņi
Asarām nomierkuši.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16717.

Vaiņadziņu valkādama,
Bargu kungu nebēdāju;
Pilnu pūru i darīju,
Nolīgoju maliņā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

3) Vedēju dziesmas, kad pūru dabūjuši

16718.

Es tai meitu māmiņai
Trīs žēlumi padarīju:
No klēts pūru, no kūts govi,
No dzirnām malējiņu.
24 [Lēdurgas draudzē].

16719.

Kas mums bēdas par meitīnu,
Kad pūrīc vezumā?
Būs meitīni pūra žēl,
Nācīs pate pakaļā.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

16720.

Linus ņēma tautas meita,
Pūra lādi pildīdama;
Es paņēmu tautas meitu
Pats par savu vēlējumu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16721.

Pūra zirgi attecēja,
Bez pūriņa aiztecēja.
Gulējuse tautu meita,
Ne pūriņu darījuse.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4) Pūrs aizvests, drīz vedīs pakaļ līgavu

16722.

Ritu ritu par kalniņu
Man' adīkļu vācelīte;
Par mazami brītiņam
Ritēs pate adītāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

- 320 -

1. Balta piņu vācelīte
Pa kalniņu pārtecēja;
Pa mazām birztiņām
Pakaļ veda rakstītāju.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

2. Koši pīta vācelīte
Par Daugavu pārpeldēja.
Šodien pelda vācelīte,
Rītu pate rakstītāja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

u) Pūra vedēji ceļā

16723.

Dimd, dimd pūriņš,
Pa silu vedot;
To dara māršai
Lielie launagi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Klib klab pūriņis,
Caur siliņu vedot;
To darīja lieli miegi,
To lielie nosēdieni.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

16724.

Dimd, dimd pūriņš,
Caur silu vedams.
Kā nedimd pūriņš,
Viena zeķe pūrā!
121 [Gulbenē (Md)].

16725.

Es jums lūdzu, bāleliņi,
Manu pūru pavediet:
Tautu dēlu lielmaņiem
Nespēj vairs kumeliņi.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

16726.

Gan auguse tautu meita,
Gan pūriņu darījuse;
Dancodama līka ķēve
Pretī kalnu ritināja.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

16727.

Ko tie mani kumeliņi
Visu ceļu baidījās?
Tautu meitas pūriņā
Grabēj' veci kažociņi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16728.

Ko tie ciema suņi rēja,
Pie vārtiem sasēduši?
Tautu meitas tukšu pūru
Par atmatu klabināja.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

16729.

Pūru veda, pūru veda
Pa plato lielu ceļu!
Pašam pūra vedējam
Pakaļiņa pārplīsuse;
Šķeter' diegu, šķeter' diegu,
Lāpi savu pakaļiņu!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16730.

Pūru ved(a), pūru ved(a),
Kuņa tek pakaļā.
Kā kuņiņa netecēs,
Kucēns pūra dibenā?
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Kuņa skrēja smilkstēdama
Pakaļ pūra vedējam.
Kā bij tai nesmilkstēt,
Kucēns pūra dibinā!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16731.

Pum pum pūriņš,
Caur siliņu vedams!
Saimenieku meitām
Dzirnakmens dibinā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

16732.

Ripu tek mātes pūrs
No kal(l)iņa lejiņā.
Kā tas ripu netecēja,
Viena zeķe pūriņā!
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

16733.

Sala man rokas kājas,
Pašam pūra vedējam.
Kā nesala rokas kājas,
Akmens pūra dibinā!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16734.

Viegli tek tas pūriņš
Par ābula atmatiņu.
Kā tas viegli netecēs,
Viena zeķe pūriņā!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Vai māmiņ, vai māmiņ,
Rikšiem tek kumeliņš.
Ko rikšiem netecēs,
Viens cimdiņš pūriņā!
24 [Lēdurgas draudzē].

- 321 -

v) Pūru sagaidot līgavaiņa galā

1) Kāzinieki zobojas par tautu meitas pūru

16735.

Ai netikla mātes meita,
Tukšu pūru tautās veda!
Citu sprogu vējš paņēma,
Cita peļu midzenī.
216 [Ventspilī].

16736.

Atgriezies, tautu meita,
Ko es tev pasacīšu:
Tava māsa atveduse
Pillu pūru pakuliņu.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

16737.

Bij augusi tautu meit',
Bij pūriņu darījus':
Pieci zirgi pašu vede,
Līka ķēve pūru ved'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

1. Es klausos, es klausos,
Māršiņai pūru veda;
Sirmi zirgi pašu veda,
Līka ķēve pūru veda.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

16738.

Diža gaŗa virģele
Tā tautu meita;
Viena pate gaŗa zeķe
Pūra dubenā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16739.

Es dzīros sievu ņemt,
Pieci zirgi pūru vest;
Nu man tāda gadījās,
Pat' atnesa nastiņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

16740.

Es gan zinu, tautu meita,
Kas tavāi pūriņā:
Pieci cimdi, piecas zeķes,
Veci zirgu pinekliņi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16741.

Es labi zināju,
Kas māršas pūrā:
Zilas bantes, zaļas bantes,
Maģa bērna cepurīte.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

16742.

Es labi zināju,
Kas māršas pūrā:
Virsū skali, apakšāja,
Vidū veci kažocīni.
Paviegli nesate
Māršīnas pūru,
Lai skalīni nebruzdēja,
Lai kažoki negrabēja!
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

16743.

Gausi brauca vedējiņi,
Ko tie veda, ko neveda?
Vai tie veda miežus rudzus,
Vai sīkaju sudrabiņu?
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

16744.

Gausi nāca vedējiņi,
Ko tie veda, ko neveda?
Vai tie veda miežus rudzus,
Vai tie paši gausi nāca?
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Gauši brauca vedējiņi
Pa bāliņa tīru lauku.
Va ved zeltu, va sudrabu,
Va tie paši gauši bij?
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

16745.

Gulējse māte,
Gulējse meita,
Skalgani grabēja
Pūriņā.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

16746.

Ko, dzenīti, klikšķināji?
Prauli vien vēderā;
Ko, bāliņi, lielījiesi?
Tukšis pūrs māsiņai.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16747.

Ko te veda, ko te veda?
Ķērnu veda, ķērnu veda!
Taisāt, bērni, kaŗotītes,
Dabosit ķērnas pienu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 322 -

16748.

Liela gaŗa tautu meita
Bez darbiņa ganos gāja;
Bez darbiņa ganos gāja,
Bez pūriņa tautiņās.
10 [Dolē (Doles pag. Rg)], 15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 46 [Carnikavā (Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)],
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)],
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)], 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)],
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16749.

Liela pļava, reta zāle
Liela ceļa maliņā;
Liela slava, mazs pūriņš
Lielmanīšu meitiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Diža rasa, maza zāle
Ozoliņa ēniņā;
Diža slava, mazs pūriņis
Bajāriņa meitiņām.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

16750.

Liela slava, mazs tikums
Bajāriņa meitiņām:
Lielas lādes kaldināja,
Tukšas veda tautiņās.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

1. Bajāriņa meitiņai
Rīgā pūru kaldināja,
Rīgā pūru kaldināja,
Tukšu veda tautiņās.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16751.

Lielis, kuplis ozoliņš,
Viena zīle galiņā;
Gan bagāta tautu meita,
Viena sagša pūriņā.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

16752.

Liel' pūr' es gribēju,
Liel' pūr' es dabūju:
Ne lielu, ne mazu,
Kā ratu rumbu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

16753.

Māršiņas pūrā
Deviņi ieleji;
Vienā rītā
Deviņi atmiegi
Pa solu soliem,
Pa beņķu beņķiem;
Visupēc pabeidza
Krāsns dibinā.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

16754.

Miega pelīt' izgrauzuse
Pūriņam dibeniņu,
Izkrituši gabaliņi,
Gaŗu ceļu vazājot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16755.

Mūs' brālēnis klēti taisa, -
Kādus jodus tu dzievavi [darīji]?
Kādus jodus tu dzievavi [darīji],
Ka tu pūra nelocīji?
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

16756.

Nāburg' Anna lielījās,
Daudz villaiņu pūriņā,
Daudz villaiņu pūriņā,
Izrakstītu nēzdodziņu.
Ai Anniņa, nelielies
Ar to savu lielu pūru:
Pelīt', pūrā ielēkdama,
Nolauzuse deguntiņu.
383 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16757.

Lavīzīte, vizdegune,
Kas tavā pūriņā?
Garoziņas, saskaliņas
Tava pūra dibinā.
(?).

16758.

Piecu brāļu māsa auga,
Piecas ripas pūriņā;
Kad atnāca svēta diena,
Ar brāļiem ripājās.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

16759.

Pele, draņķe, sagrauzuse
Pūriņam dibeniņu;
Tur izkrita tēva bikses,
Mātes veci lindraciņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16760.

Pūru ved, pūru ved,
Kas tai pūra dibenā?
Tēva bikses, ratu rumba [rumbas],
Mātes veci lindraciņi.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

- 323 -

1. Lai tur būtu, kas tur būtu,
Kad tik pūru pakaļ vestu;
Lai tur būtu tēva bikses,
Mātes veci lindraciņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Māte veda vedekliņu,
Kas vedeklas pūriņā?
Zirga sakas, ratu rumbas,
Vecas mātes lindraciņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16761.

Pūru veda, pūru veda,
Kas pūrā klaudzējās?
Rijnieciņa skaista pīpe,
Ko nozaga kult iedama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16762.

Pūta, pūta, kŗāca, kŗāca
Mana brāļa kumeliņi;
Kā nepūta, kā nekŗāca,
Draņķa muca vezumē!
224 [Kabilē (Kld)].

16763.

Putru veda, putru veda,
Raiba kuņa pakaļ skrēja.
Kuņa lāja, kuņa lāja,
Laceklīti gribēdama.
Vāri, māte, auzu putru,
Dod kuņai palakties!
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

16764.

Rijnieciņa meitu ņēmu,
Liela pūra gribēdams;
Kad pacēlu pūra vāku,
Pelaviņas izputēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Rijnieciņa meitiņai
Pelaviņas pūriņā;
Cik pacēla pūra vāku,
Pelaviņas noputēja.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

16765.

Rijnieciņa meitu ņēmu,
Liela pūra gribēdams;
Kad pacēlu pūra vāku,
Spriguļauklas putējās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Rijnieciņa meitu ņēmu,
Liela pūra gribēdams.
Rijnieciņa meitiņai
Spriguļauklas pūriņā,
Spriguļauklas pūriņā,
Ne baltās villainītes.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

16766.

Sēti lini, neecēti
Bandenieka līdumā;
Melni krekli, nevelēti
Tautu meitas pūriņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16767.

Sen bij vedama
Tā tautu meita:
Tīnei stīpas nokritušas,
Nopuvušas ķimenītes.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

16768.

Sen slavēja to meitiņu,
Lielu pūru atvešot;
Vēl manai māmiņai
Bij lielāka sviesta ķērne.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16769.

Sen to dižu dižināja,
Sen bagātu daudzināja, -
Iesviež pūru istabē
Kā apeņu vācelīti.
224 [Kabilē (Kld)].

16770.

Sen to lielu lielināja,
Sen bagātu daudzināja;
Tādu pašu pūru veda
Kā nabaga bāreņam.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

16771.

Sen to lielu lielināja,
Sen bagātu daudzināja;
Tikai tāda pūra lāde
Kā man govju slaucenīte.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

16772.

Sīki mazi skalganiņi
Tautu meitas pūriņāi;
Svētu rītu sadrāztījse,
Ar māmiņu rādamās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 324 -

16773.

Sila malas meitiņām
Zaķīts pūra dibenā;
Cik pacēla pūra vāku,
Zaķīts ļipu škurināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Jaunajai māsiņai
Zaķīts pūra dibenā;
Kad atvēra pūra vāku,
Tad aizskrēja eglājā.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

2. Klaudzēt klaudz, grabēt grab
Tautu meitas pūriņā;
Pašā pūra dibinā
Zaķīts ļipu škurināja.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

3. Meža sarga meitiņām
Zaķīts pūru piedarīja;
Kad pacēla pūra vāku,
Zaķīts ļipu kustināja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16774.

Skāde liela notikuse,
Kauns otram pasacīt:
Pele galvu nolauzuse
Tukša pūra dibinā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Vai vai, tautu meita,
Vai tavu lielu kaunu!
Pele kaklu nolauzusi
Tavā pūra dibinā.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

2. Meiteņuom, muoseņuom,
Nalaimeite nūtikuse:
Pele golvu nūlauzuse,
Poureņāi īkrizdama.
331 [Augškurzemē (Il)].

16775.

Spīdēt spīdēja
Tautietes pūrā;
Cūkas astes spīdēja,
Ne sudrabiņš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

16776.

Tautu meita ganos gāja,
Gana pūru darināja:
Liepu lapu kreklu šuva,
Apšu lapu paladziņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

16777.

Tautu meita lielījās,
Pilnu pūru pielocījse;
Kad atvēra pūra vāku,
Peles vien paputēja.
224 [Kabilē (Kld)].

16778.

Tautas meita lielījāsi,
Pilnu pūru pielocījse;
Kad atjāja precenieki,
Pušenieces sagšas auda.
224 [Kabilē (Kld)].

16779.

Tautu meita lielījās,
Pilnu pūru pielocījse;
Pieci krekli, mērī šūti,
Ratu rumbas dibinā.
226 [Kandavā (Tl)].

16780.

Tēvs māmiņa bēdājāsi,
Kur meitai pūru ņemt.
Pelēkiem akmiņiem
Pilnu pūru pieslodzīja.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16781.

Tikuse māmiņa,
Tikuse meitiņa:
Tik tādas cūkastes
Pūr' dibinā.
216 [Ventspilī].

16782.

Tikusi māte,
Tikusi meita:
Pele lēca pūrā,
Nolauza kaklu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

16783.

Vācu vācu mūs' māršiņa,
Mazu mazu pūru veda;
Redzēs rītu saulītē,
Vai būs vācu dāvaniņas.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

16784.

Veca veca tā meitiņa,
No pūriņa vien pazinu:
Appelējis pūra vāks,
Norūsējsi atslēdziņa.
224 [Kabilē (Kld)].

16785.

Veca veca tautu meita,
Vecu veda meitas pūru,
Ar klūgāmi saklūgātu,
Ar Ķīļiemi saķīlētu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

- 325 -

16786.

Viltiniece tautu meita,
Pieviļ manu bāleliņu:
Liek manam bāliņam
Seši zirgi pūru vest;
Pašu veda seši zirgi,
Pūru nesa padusē.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

16787.

Cerēju māršai
Div' graznas lādes, -
Pipuru tīniņa
Klētiņas dangā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2) Panāksnieki daudzina māsiņas pūru

16788.

Eima, māsas, skatīties,
Kur māsiņas pūru veda!
Rāmi tek sirmi zirgi,
Koši dzied vedējiņi.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

16789.

Kas tie tādi sirmi zirgi
Kalnā kāpa dusēdami?
Mūs' māsiņas pūru veda
No bagāta bāleliņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

16790.

Ko tie tautu bēŗi vilka
Pret kalniņu dusēdami?
Tēva kaltu lādi vilka,
Mātes austas villainītes.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)], 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

16791.

Nāc ārā, vīramāte,
Brīnies savu vedekliņu:
Seši šķirsti, seši tīņi,
Visi pilli audumiņu;
Vēl dzīs sešas raibas govis,
Pulku baltu aventiņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

16792.

No tālienes jau redzēju,
Kur māsiņas pūru ved:
Zelta rasa noritēja
No māsiņas pūra vāka.
232 [Talsos (Tl)].

16793.

Par kalniņu atlīgoja
Meldiem šūta vācelīte.
Vai būs rītu, vai parītu
Pakaļ pate šuvējiņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Par jūriņu pārlīgoja
Divas diegu vācelītes;
Par dieniņu, par naksniņu
Klāt būs pate šuvējiņa.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

2. Par jūriņu atplīvēja
Margiem šūta vācelīte;
Citu dien' atplīvēja
Paša margu šuvējiņa.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16794.

Tautiets vēra plati vārtus,
Gaidīj' manu dižu pūru.
Brāļos augu, darbos gāju,
Kas to dižu darināja?
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

3) Vedējs pazaudējis pūra vāka zelta rozi

16795.

Alga būs, alga būs
Māsas pūra vedējam:
Zelta puķe nokrituse
No māsiņas pūra vāka.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 190 [Kuldīā], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Saulīt' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimīte:
Man nokrita skaista roze
No māsiņas pūra vāka.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16796.

Lai būs alga, kam būs alga,
Alga pūra vedējam:
Es atradu zelta vāku,
Kur pūriņš apgāzies.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Lai bij pīcka, kam bij pīcka,
Pīcka pūra vedējam:
Es atradu pūra vāku,
Kur pūriņu apgāzuši.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 326 -

16797.

Samaksā, tautu dēls,
Divus zelta gabaliņus,
Kam nolauzi zelta rozi
No tā mana pūra vāka!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

16798.

Tautu meita lielījās,
Zelta rozi uzlikuse:
Uzlikuse apentiņu,
Vējš nopūta pārvedot.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4) Pūru ceļ klētī; panāksnieki peļ tautieša klēti, kēti, kāzinieki turpretim tautu meitas pūru

16799.

Vai manu lielu kaunu,
Otru lielu žēlabiņu:
Manu pūriņ' i iecēla
Neveiklīša klētiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16800.

Aiju manu lielu pūru,
Ne tev bija še ienākt!
Te jau bija ielīgot
Kādam skalu grezeļam.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Pūriņ manu i lielo,
Nevietā ielīgoji;
Gan te bija ielīgot
Kādai krija vācelei.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16801.

Darait, tautas, jaunas klētes,
Kaldait jaunas atslēdziņas:
Es nelikšu sav' pūriņu
Aiz vecām atslēgām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16802.

Dēļiem griezta tā klētiņa,
Kur māsiņas pūru ņēma;
Nu ieliks tautiņās
Kā tai mūsu cūkkūtē.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

16803.

Iesim, māsas, skatīties [lūkoties],
Kur nolika māsas pūru:
Tautu dēla klētiņā
Pie auziņu sēnalām.
Mūs' māsiņas pūriņā
Vairāk zelta ne sudraba.
216 [Ventspilī].

16804.

Iesim, māsas, skatīties,
Kur tie tavu pūru nes,
Vai klētī, vai stallī,
Vai pirtī palāvē.
Ja pirtī palāvē, -
A(t)pakaļi māsas pūrs!
A(t)pakaļi māsas pūrs,
Ceļ bāliņa klētiņā!
40-1 (Lapmežciemā).

1. Parādāti, labi ļaudis,
Kur māsai pūru likt,
Vai klētī, kambarī,
Vai pirtī palāvē.
Ja pirtī palāvē, -
Atpakaļ bāliņos!
40-1 (Bigauņciemā).

16805.

Es neļaušu māsas pūru
Diviem nest klētiņā;
Lai nes viens tautu dēlis,
Tam pūriņis piederēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16806.

Kur liksim māsas pūru?
Liksim salmu gubenī.
Kas sliņķim klēti cirta,
Visu krogu dzērējam!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Munu pūriņ' i ievēle
Svešu ļaužu maltavē.
Kas kleņģiem klēti cirta,
Pa krogiem plītējot?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Raugātiesi, bāleliņi,
Pūru nes cūkkūtēi!
Kas tādam klēti cirta,
Visu krogu dzērājam?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16807.

Kur, tautīt, tovas bondys?
Munas bondys peureņā.
- Munas bondys, ļaudoveņ,
Krūga golda gal'eņā.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

- 327 -

16808.

Labāk būtu tās dieniņas
Sav' miedziņu gulējusi,
Ne pūriņu darījusi
Neveiklīša dēliņam.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

16809.

Navītā, navītā
Tys pyureņš īleiguo;
Dun'ēt dun' tys pyureņš,
Rauduos' poša dz'eivuodama.
426 [Sakstagala pag. Rz].

16810.

Sacījās jaunais svainis
Jaunu klēti būvējot:
Ienesām māsas pūru
Kā cūkkūtes dibanāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16811.

Tautu dēla klētes durves
Zaļajāma piepītēm;
Mūs' māsiņas pūra vāks
Zaļajām zīlītēm.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

16812.

Tēvam klēte, mātei klēte,
Tautiešam vien nebij;
Liec, tautiet, māsas pūru
Jele salmu gubenē!
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

16813.

Mūs' brālīša klētes durvis
Sudrabiņa eņģītēm;
Tautu meitas pūra lāde
Ar vicām savicota.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Mūs' bāliņa klēšu durvis
Ar sudraba atslēgām;
Tautu meitas rīka pūrs
Ar klūgām saklūgots.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

16814.

Mūs' bāliņa klētiņā
Vairāk zelta ne sudraba;
Tautu meitas pūriņā
Vecas vīzes, pastaliņas.
216 [Ventspilī].

16815.

Nicel smagi, nicel smagi,
Nava smaga, nava smaga!
Paņēmuši, ienesiet
Kā putraimu vācelīti!
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16816.

Tautu meita lielījās
Dižu pūru atveduse;
Mūsu pašu bāleliņi
Uz galviņas iznesāja.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16817.

Tautu meita, tautu meita,
Tavu mellu rīka pūru!
Mūs' bāliņa balti cimdi
Melli tapa cilājot.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

16818.

Tautu meitas pūriņāi
Tēva veci kažociņi.
Cel, brālīti, viegli pūru,
Lai kažoki negrabēja!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16819.

Tautu meita, tautu meita,
Tavu mazu rīka pūru!
Gudrām slēdzu klēšu durvis, -
Pa lodziņu iemetams.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

16820.

Tukšu pūru neceliet
Mana brāļa klētiņā,
Ņemat ciri, saskaldāt,
Lai sildās jaunā mārša,
Lai sildās jaunā mārša
Ar savim bāliņim!
128 [Lugažos (Lugažu pag. Vlk)].

16821.

Ūja velni, ūja velni,
Tavu melnu rīka pūru!
Ved upēi, mazgā baltu,
Tad ved tautu klētiņā.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

16822.

Veca veca tā meitiņa,
Vecu krija pūru šuva;
Pelukšņot pelukšņoja,
Dieveŗiem cilājot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 328 -

16823.

Ceļ viegli, brālīti,
Lai negrabēja:
Sprunguli, skalgani
Tautu meitas pūrāi;
Ganos dzīdama,
Puļķīšus drāza.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

5) Meita dzīrās vest pūru tālumā, bet nu ieved turpat kaimiņos

16824.

Dzelzēm brāļi pūru kala,
Šķiet man tālu ritināt;
Dzelzes vien noskanēja
Tēv' āriņas maliņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es šķitos tālu iet,
Dzelzīm pūru kaldināju;
Tepat dzelzis noskanēja
Tuvējos kaimiņos.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

16825.

Dzelžiem kalu sav' pūriņu,
Cerēj' tālu vizināt;
Te apstrigu ciemiņos
Kā ar siena vezumiņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Loku pūru līdz malām,
Cerēj' tālu vizināt;
Ievēlos ciemiņos
Kā ar siena vezumiņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

16826.

Dzelžiem pūru kaldināju,
Šķitos tāļi ritināt;
Skanējās, kad pavāžu
Brāļ' āriņu maliņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Dzelžiem pūru kaldināju,
Domāj', tāļu aizvedīs;
Še vāciņu es pacēlu
Brāļa lauka galiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16827.

Es dzīros tālu iet,
Dzelzīm pūru kaldināju.
Vējš iepūta, velns iegrūda
Tulējos nāburgos.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

16828.

Es sasitu pūra vāku
Deviņiem gabaliem,
Ka tas man atvāzās
Brāļ' āriņas maliņā.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

1. Situ savu pūra vāku,
Lai tas plīsa gabalos,
Kam tas man atsavāza
Brāļ' āriņas maliņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16829.

Es cerēju sav' pūriņu
Tālu tālu vizināt:
Pa slieksnīti vien pārcēlu
Tautu dēla klētiņā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Es domāju sav' pūriņu
Tālu tālu vizināt;
Man Dieviņis novēlējis
Ne pār slieksni nepārcelt.
232 [Talsos (Tl)].

44186.

Ai Dīviņ, loba laime,
Poša muote meitu devja:
Dala gūvs, dala vuškas,
Dala boltas vylnonītes.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

44187.

Aizjyudzit Katrītei
Ostoņdanci kumeliņu;
Uz Katrītes pyuriņa
Ostoņneišu paladziņi.
604 [Dažādi iesūtītāji].

44188.

Vuškiņ bolta, gūtiņ raiba,
Ej ar mani tauteņuos!
Es tev dūšu sovu pyuru,
Sovu boltu vilnainīti.
182 [Kaunatas Rz].

44189.

Opluotnīki opluotā,
Es muoteji gūvu gaņa;
Man mamiņa gūvi devja
Par opluota ganījumu.
466 [Vārkavas D].

1. Cytas meitas tiergā gāja,
Es izgāju ganeņūs;
Man māmeņa gūvi deve,
Tierga dīnas ganejumu.
389 [Silajāņu Rz].

- 329 -

44190.

Apsagāza mans pūriņš
Paipaliņu kalniņā;
Kā tam bija nesagāzt,
Dīku veda tautiņās.
281 [Neretas Jk].

44191.

Atpakaļ mans pūrīns,
Atpakaļi vedējīni;
Es atradu tautīnāsi
Atpakaļi dzievājot:
Atron maizi bez garozas,
Jaunus puišus bez padoma.
39 [Bārtas Lp].

44192.

Augši bēris kuojas cēle,
Vazumeņa gribādams;
Rauduodama meitu muote
Tais' bēram vazumeņu.
466 [Vārkavas D].

44193.

Bajāriņa meitiņām
Gailīts pūru vizināja;
Ik kalnā uzkāpdams,
Ik dziesmiņu uzdziedāj(a).
183 [Kazdnagas Azp].

44194.

Bagāta, bagāta
Mūs' māsiņ:
Div' muc's čižins,
Treš' varažins.
546 [Kuldīga Kld apr.].

44195.

Boguotī bruoleņi,
Kei [Kū] muosai īdevēt?
Kuorkla veizītes apavam,
Tautiņuos atīdama.
143 [Jāsmuižas D].

44196.

Bagātā tēva meita,
Slavenā brāļa māsa;
Divi pūri miega veda,
Trešā veda natikumu.
605 [Skolas].

44197.

Bāliņš gāja pieguļā,
Māsa deva paladziņu;
Kad iet māsa tautiņās,
Bāliņš bēra sidrabiņu.
605 [Skolas].

44198.

Bāliņš man linus deva,
Pa saujiņai skaitīdams.
Vai, bāliņi, es skaitīju,
Cik solīšu vasarā?
115 [Galgauskas Md].

44199.

Bij tā blāzma baro'sies,
Ne pūriņu darījus(i):
Pieci zirgi pašu vilka,
Līka ķēve pūru ved(a).
476 [Vecpiebalgas C].

44200.

Biķernieku meitu ņēmu,
Biķerīti gribēdams;
Biķernieks meitu deva,
Nedod līdz biķerīti.
378 [Seces Jk].

44201.

Brāļa govis ganos dzinu,
Māršas slēgšu laidarā;
Lai guļ govis laidarā,
Kā villaine pūriņā.
473 [Veclaicenes Vlk].

44202.

Brāļi lēca, brāļi deja,
Šķit' māsiņai lielu pūru.
Kauniņš tādiem vīriņiem,
Ap staudzīti [tīnīti] līgojot.
241 [Lubānas Md].

44203.

Bruoleit, tovai līgaveņai
Treis pyureņi klētiņā:
Vīnā veizis, ūtrā zekis,
Trešā vaci kuojauteņi.
143 [Jāsmuižas D].

44204.

Brēc aitiņa, bļauj gotiņa
Liela sila maliņā.
Dievs sodīja to tautieti,
Kas aizveda ganītāju.
286 [Nītaures Rg].

44205.

Celiet smagi, nesiet smagi,
Uz slieksnīša nelieciet!
Ja liksiet uz slieksnīša,
Pa muguru dabūsiet.
605 [Skolas].

- 330 -

44206.

Ceļat, brāļi, manu pūru
Atkal klētes dibenā,
Kam tautiņas atsūtīja
Ganus pūra vedībās.
43 [Bebru Rg].

44207.

Cerēja tautu meita
Trīs greznas lādes;
Viena paša kurkulīte
Pašā klētes dibenā;
Pašā klētes dibenā,
Ar vicēmi savicēta.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44208.

Cesvainiešu tēva dēli,
Pavediet man pūriņu;
Sarkaniešu rukmatēm [rukmatiem?]
Netek vaira kumeliņi.
373 [Sarkaņu Md].

44209.

Cik vīn beja lobu ļaužu,
Kai tei vīna gūvu gaņa;
Jei pīvede gūvu, vušku -
Pakaļ pyuru ritinuoja.
576 [Varakļāni Rz apr.].

44210.

Cimdus pūram noadīj'se,
Linu dvieļus noauduse;
Tētiņš lika pūra lādi
Raibi, ērti kaldināt.
94 [Dunikas Lp].

44211.

Citas meitas pūru taisa,
Es par pūru nebēdāju;
Es piebēru sav' pūriņu
Smalkām egļu skujiņām.
605 [Skolas].

1. Citas meitas pūru taisa,
Es par pūru nebēdāju;
Mana pūra dibenā
Zaķīts ļipu skurināja.
605 [Skolas].

44212.

Dalītājas lielījās:
Smuks pūriņš šīm esot;
Spaļi bira kustinot,
Dzives gali karājās.
39 [Bārtas Lp].

44213.

Dari pūru, māmuliņa,
Dari līka palikdama;
Kam tu mani tālu devi,
Lielu slavu gribēdama.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

44214.

Dūdit man, buoleleņi,
Boltu lynu lasētīs!
Dūšu vaļi līlētīs
Tautu golda goleņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44215.

Dod, māmiņa, cik dodama,
Dod ar Dieva palīdziņu;
Ne dodama nepiedosi,
Kad Dieviņš nepalīdz.
184 [Ķēču Rg].

44216.

Dūd, māmiņ, man gūtiņu,
Dūdi leidzja slauktuvīti;
Es redzēju dālu muoti
Zuobokā pīnu slaucūt.
466 [Vārkavas D].

44217.

Ejte, lobi, ejte, ļauni,
Klāvam ļauna navēlējat!
Lai vīšāsi man lūpiņi,
Kai skudrītes pyuliņī.
466 [Vārkavas D].

44218.

Es atvedu tautu meitu,
Vienu govi, tukšu pūru
Man iedeva tēvs māmiņa
Simtiem govis, simtiem vēršus;
Simtiem govis, simtiem vēršus,
Simtiem bēru kumeliņ(u).
119 [Gaujienas Vlk].

44219.

Es ar savu māmuliņu
Kopā metu audekliņus.
Gan atnāksi tā dieniņa,
Kad mēs pušu dalīsim;
Kad mēs pušu dalīsim
Kopā mestus audekliņus.
94 [Dunikas Lp].

- 331 -

44220.

Es klausos, es klausos,
Kas aiz kalna dalījās:
Ietaliņas dalījās
Spainīšiem, vāciņjem.
373 [Sarkaņu Md].

44221.

Es, māmiņ, tavas govis
Dziedādama paganīju.
Kam tu sēji raudādama
Pie tautieša kamaniņu?
605 [Skolas].

44222.

Es sovam buoleņam
Nikuo loba nadarēju:
Jēmu gūvi, jēmu aitu,
Guoju poša tauteņuos.
605 [Skolas].

44223.

Es zināju meitiņāmi,
Kas pūriņa dibenā:
Virsū raibi, apakšā,
Vidū melni savalkāti.
112 [Ezeres Kld].

44224.

Es sacīju tautu dēlam,
Kas manāji pūriņā:
Tēva svārki, ratu rumba,
Mātes vecie lindraciņi.
93 [Dundagas Vp].

44225.

Es savam brālīšam
Dzīvīt' vedu vezumā:
Vedu pūru, vedu krēslu,
Vedu pašu malējīnu.
338 [Rankas C].

44226.

Es tū tautu kumeliņu
Ar dyurīti nusystum,
Kad pyuriņu apmārcātu
Takūšā upītē.
326 [Preiļu D].

44227.

Gan brāļi piešiem,
Gan zābakiem,
Viena pate telīte
Līkām kājām.
439 [Trikātas Vlk].

44228.

Gotiņ, mana raibaliņa,
Nāc ar mani tautiņās!
Es tev došu tautiņās
Treju līču āboliņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

44229.

Gūtiņ, muna raibalīte,
Zīduojomi kuojiņom,
Tu zīduota, es zīduota,
Īsim obas tautiņuos.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

44230.

Grabi, grabi, tu, māsiņ(a),
Pa pūriņa dibeniņu!
Žurka galvu nolauzusi
Tukša pūra dibenā.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

44231.

Kāda liela nelaimīte
Mūsu meitām notikuse:
Pašā pūra dibenā,
Pele kaklu nolauzusi.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

44232.

Gudra meitu māmuliņa,
Gudri pūru piedarīja:
Pielikuse ievu ziedu,
Apsedz baltu villainīti.
281 [Neretas Jk].

44233.

Griežat ceļu, griežat ceļu,
Nu Zentiņas laime brauc;
Simtiem dzen govis vēršus,
Lastiem bērus kumeliņus.
358 [Rugāju Abr].

44234.

Jaunām meitām pūru veda,
Glāžu durves [durvis] skanēt skan;
Vecām meitām pūru veda,
Ķīl' uz ķīliem
saķīlētu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

44235.

Kā nav kauna bajāram,
Pūru nest padusē?
Ej, māmiņa, sēd' aiz galda,
Līdz' meitai kaunu nest.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44236.

Kad es būtu zinājusi
Ruden iet tautiņās,
Es būt' savas raibas govis
Pa pļavām ganījusi.
198 [Krustpils D].

- 332 -

44237.

Kad Marīte ganos gāja,
Stabulīte kulītē;
Nu gaidīja ciema meitas
Cimdus zeķes sametam.
480 [Vējavas Md].

44238.

Kalnā kāpu skatīties,
Kur bajāra meitu ved:
Mantu nesa padusē,
Kazu veda pie rociņas.
149 [Jaunpils Tk].

44239.

Kam, bruoleit, lynus sēji
Muolūtāji kalniņāji?
Kai muosjaņa lynus prosa,
Tai bruoleits golvu kosa,
Kai muosjaņa tautiņuosi,
Tai bruoleits panuoksnūsi.
194 [Krāslavas D].

44240.

Kam šis tāds dārgais pūrs,
Ar tām zelta atslēgām?
Tai māsiņai piederēja,
Kam trijādi bāleniņ(i).
241 [Lubānas Md].

44241.

Kas man bēdas par meitiņu,
Kad pūriņš vezumā?
Būs meitiņai pūra žēl,
Nācīs pate pakaļā.
118 [Gatartas C].

44242.

Kas tur brauc - zeme rīb,
Akmens šķīla uguntiņu.
Tai meitaja [meitaji] pūru veda,
Ko gailītis vizināja.
427 [Tadaiķu Lp].

44243.

Ko lielījies, tu brālīti,
Kad man lielu pūru dosi?
Solīt solīja cērpamu jēru,
Dodams neiedeva ne cērpamu suni.
605 [Skolas].

44244.

Ko nesa div brāļi,
Tusdami, rēkdami?
Skangaļu pūriņš
Piesprongāts.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

44245.

Ko darīji, tautu meita,
Ka pūriņa nedarīji?
Sanāk tavi vedējiņi,
Kā malciņas cirtējiņi.
146 [Jaungulbenes Md].

44246.

Ko tur veda velēdami
Par to manu tīrumiņu?
Rīdzenieces pūru veda,
Ogļu maisu velēdamas.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

44247.

Ko, tautieti, tu lielies,
Manu pūru aizvedot?
Gan es liela lielīšos
Tautīnās dzīvojot.
192 [Kosas C].

44248.

Kur, bāliņ, tev kauniņš,
Pašam linu arājam?
Māsiņa gāja tautiņās,
Tukšu pūru, raudādama.
605 [Skolas].

44249.

Kumpa māte, līka meita
Vezumiņa taisītājas;
Danco manis kumeliņis,
Vezumiņa gaidīdams.
197 [Krotes Lp].

44250.

Laime laime tai māmiņai,
Kurai auga skaisti dāli:
Īt pyuriņš pēc pyuriņa,
Pogolmā skanēdami.
247 [Makašānu Rz].

44251.

Lakstīgala savus bārnus
Vad no zara zariņā.
Nedod Dievs mun' pūriņu
Vest no vietas vietiņā.
242 [Lubejas Md].

44252.

Lai bij labi, kam bij labi,
Labi jaunai līgavai:
Pūrā cimdi, pūrā zeķes,
Pūrā baltas villainītes;
Pūrā goves, pūrā vērši,
Pūrā bēri kumelīni.
192 [Kosas C].

- 333 -

44253.

Leciet, manas raibas govis,
Par ābolu maurēdamas!
Nu būs mūsu govju gans
Svešu ļaužu rociņā.
72 [Cesvaines Md].

44254.

Lieciet pūru cūkkūtī,
Neliecieti klētiņā!
Lai puškoju cūkkūti(ņu),
Ka nesēja vedējiņu(?).
46 [Beļavas Md].

44255.

Liec, māmiņa, man pūrā
Baltas vilnas ērkuliņu;
Nezināma dēla māte,
Dos darbiņu, vai nedos.
193 [Krapas Rg].

44256.

Lielieties, bāleliņi,
Ir aiz kā lielīties:
Ir māsiņa, ir pūriņš,
Ir pūriņā villainītes.
605 [Skolas].

44257.

Līlejuos rubenīši,
Skaistu pyuru savaduši:
Golds bez styura, skaps bez kuoju,
Ķirpu ķirpim gulta āsta.
466 [Vārkavas D].

44258.

Loba beja bruoļa muosa
Reita rosas bridējiņa;
Ka muosiņa daļas prosa,
Bruoļi grīza muguriņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44259.

Meitu māte lielījās,
Meitai pūru pielocījse:
Kad atvāza pūra vāku,
Avans ļipu šķurināja.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

44260.

Moksājiet, sveši ļaudis,
Par to manu poura vāku;
Kam nojēma maganīti
No tā mana poura vāka.
263 [Mēmeles Jk].

44261.

Man māmeņa gūvi deve -
Kur liks gūvi nūvadam?
Vysu krūgu dzāruojam,
Vysu cīmu takaļam.
414 [Stirnienes Rz].

44262.

Man, mammiņ, to telīti,
Kuŗ' stāv staļ(ļ)a dibinā;
Tu bij' manis stellētāja
I rītā, vakarā.
6 [Aiviekstes D].

44263.

Mazajami bāliņami,
Tam māsiņas vairāk žēl:
Tas uzlika zelta rozi
Uz māsiņas pūra vāka.
345 [Remtes Tk].

44264.

Māsas pūra dibenā
Trīs asaru lukturīši:
Vienu dos tautiešam,
Otru tautu māmiņai,
Tas trešais man pašam
Visu mūžu dzīvojot.
93 [Dundagas Vp].

44265.

Māsas telīti padzinu,
Ar balto vilnainīti;
Nedrīkstēju rīkstes griezt
Svešu ļaužu ataugā.
205 [Kusas Md].

44266.

Māmiņai sešas meitas,
Seši pūri klētiņā.
Ka iegāju klētiņā,
Ar lustēm nevarēju.
605 [Skolas].

44267.

Māt' ar meitu dalījās
Simtiem baltu avitiņu.
Tev, māmiņa, avitiņas,
Man tās baltas villainītes.
96 [Durbes Lp].

- 334 -

44268.

Muote ar meitu dalējuos,
Komuļimi svaidējuos;
Pušu grīze garas jūstas,
Dola boltas vylnonītes.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44269.

Māte man govu dev',
Iedevusi dūmaļiņu.
Man pašam, ganiņam,
Raibaļiņa piederē.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44270.

Mātes meita lielījās:
Šai pūriņš pielocīts.
Kad aizgāju, tad atradu:
Tukšs pūriņš, pliks pendērs.
192 [Kosas C].

44271.

Mātes meitas pūru vedu,
Gaili jūdzu vezumā.
Sasit spārnus, padziedāja,
Redz kur vieglis vezumiņš!
605 [Skolas].

44272.

Māte savu meitu teica:
Nagi nagi meitiņai.
Būs redzēts pūriņā,
Vai būs nagu dilumiņš.
198 [Krustpils D].

44273.

Mīļe Mār man iedev
Liel gov, plat rag.
Ne tam ziem stalle rūm,
Ne vaser laidare.
445 [Ugāles Vp].

44274.

Nabogi, nabogi
Šuo gola ļaudis;
Vysu aizvessem
Vīnā vazumā.
465 [Varakļānu Rz].

44275.

Nava lobi, nava lobi,
Ka navaida buoleliņu.
Nikam muna pyura vest,
Ni ar mani leidza braukt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44276.

Nāc man līdzi, bāleliņ,
Tu tur kaunu neredzēsi;
Man māmiņa pūru lika,
Ar kājiņu piemīdama.
198 [Krustpils D].

44277.

Nāc, māsiņa, dalītos,
Mās' ar brāli dalījās:
Pušu grieza kukulīti
Tīrumiņa galiņā.
46 [Beļavas Md].

44278.

Nāc, parādi, dēlu māte,
Kur māsiņas pūru liks;
Kur māsiņas pūru liks,
Tur metīšu gredzentiņu.
282 [Nīcas Lp].

44279.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi klētiņā:
Pele kaklu nolauzusi
Tukša pūra dibenā.
198 [Krustpils D].

44280.

Negrib mani bāleliņi
Tautu durvju virināt.
Kur mēs liksim māsas pūru?
- Liksim salmu gubiņā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

44281.

Navar mani sveši ļauds
Pūra dēļ nicināt;
Jaun' es pati, mazs pūriņš,
Daiļi vien gabaliņi.
263 [Mēmeles Jk].

44282.

Nenākati, sveši ļaudis,
Ar tukšāmi kabatām!
Ja būs tukšas kabatiņas,
Tad pūriņu nedosim.
39 [Bārtas Lp].

44283.

Neņem ļauna, māmuliņ,
Kad es iešu jauna tautiņās,
Neprasīšu liela pūra,
Nesariebšu bāliņam.
605 [Skolas].

- 335 -

44284.

Napīdar ganeņam
Be rieksteitis gonūs īt;
Napīdar tjav, muoseņ,
Be pyureņa tauteņuos.
326 [Preiļu D].

44285.

Na taidami nalītim
Munu pyuru kustynuot;
Na taidami vējeņami
Syla prīdi vācynuot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

44286.

Pats māsīnu paaudzēju,
Pats raženi pavadīju;
Pats nolaidu rakstu pūru
No kalnīna lejīnā;
No kalnīna lejīnā,
Bagātā vietīnā.
355 [Rucavas Lp].

44287.

Palīdziet, citas māsas,
Man jau daudzi nevajaga:
Puspodiņa vien vajaga
Sarkanā dzīpariņa.
391 [Sinoles Vlk].

44288.

Pa puoram, pa puoram
Leidza jēmu tauteņuos:
Pa puoram gūvu vušku,
Puori boltu vylnuonīšu.
414 [Stirnienes Rz].

44289.

Parād' man, meitu māt,
Kuŗš pūriņš vedamais.
Kuŗš pūriņš vedamais,
Tam apsiets apaudiņš.
449 [Ungurmuižas D].

44290.

Pasaveri nū, Laimiņa,
Žēlīgām actiņām!
Nū iedzina māsas govi
Svešu ļaužu laidarā.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

44291.

Pate ēdu, ūtram devu,
Bruoļa maizis nažāloju:
Ar pyureņu tautuos guoju,
Na ar bruoļa rudzu klēti.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44292.

Pelējumu piesmirdusi
Mūs' brālēna istabiņa,
Šeit atveda, vēdināja
Tautu meitas vecu pūru.
355 [Rucavas Lp].

44293.

Pieci, seši kājas āva
Uz tā mana pūra vāka;
Vienam tiks, ne visiem,
Manis puķu vainadziņš.
3 [Adulienas Md].

44294.

Pieci, seši spēlējās,
Ap to manu pūra vāku;
Sit spēlīti pa manim,
Lai netiku ne vienam.
3 [Adulienas Md].

44295.

Puķīt, brāļa līgaviņa,
Dzievosimi vienis prātis!
Kad tu iesi tautiņāsi -
Māršiņ' pūra dalītāja.
Kad pietrūka - tev kauniņis,
Ja atlika - man godiņis.
355 [Rucavas Lp].

44296.

Puško, māte, ko puško,
Puško pūra vedējiņu:
Daudz ciemiņu celiņā,
Visi tek raudzīties.
263 [Mēmeles Jk].

44297.

Pyurā zyrgi attecēja,
Bez pyureņa nūtecēja;
Muote ar meitu klēteņā
Kukuļimi spēlējās.
326 [Preiļu D].

44298.

Poura dēļ, sveši ļauds,
Neceliet ienaidiņa!
Sveša māte maltu cēla,
Ne pūriņa darināt.
281 [Neretas Jk].

44299.

Pyuru vedia, pyuru vedia,
Kur liks pyuru nūvaduši?
Vysu krūgu dzāruojam
Ni jam klētis, ni jam klāva,
Vysu buobu pāruojam.
168 [Kalupes D].

- 336 -

44300.

Pūru veda, pūru veda -
Kas raud pūru aizvedot?
Līgaviņa gauži raud,
Vai būs vieta tautiņās.
94 [Dunikas Lp].

44301.

Pūru cēla, pūru cēla,
Pūru manu nevedīs;
Kusīs zirgi, plīsīs rati,
Ceļā zirgus tapinās.
605 [Skolas].

44302.

Pillu pūru pielocīju
Šķeterīšu villainīšu;
Stāvu lēca, nepavilka
Tautu dēla kumeliņu.
605 [Skolas].

44303.

Ptru, gotiņa, še maizīte,
Ēd ar visu garoziņu!
Kad es iešu tautiņās,
Nāc pakaļ maurodama!
378 [Seces Jk].

44304.

Rakstīts man pūra vāks,
Rakstīts pūra dibentiņš;
Ir manā pūriņā
Daudz rakstītu gabaliņ(u).
3 [Adulienas Md].

1. Raksteits muns pyura vuoks,
Raksteits pyura dibineņš.
Ir munāji pyureņā
I raksteiti, naraksteiti.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44305.

Raibas vien man telītes,
Sudrabiņa radziņiem:
Diezgan darba tautiešam,
Zīda valgu pievijot.
605 [Skolas].

44306.

Rindājāt, raibuliņas,
No tautām brālīšos!
Neēd tautu grīšļa zāli,
Nedzeŗ rāvas ūdentiņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44307.

Resnajam ozolam
Viena zīle zariņā;
Liela rada brāļu māsa,
Viens krekliņš pūriņā.
46 [Beļavas Md].

1. Resnajam ozolam
Viena zīle galiņā;
Viena meita māmiņai,
Viena josta pūriņāi.
238 [Līvu C].

44308.

Runuojit, bruoleliņi,
Kū muosai īdūsit!
Treju polu vylnuonīte,
Be lipiņas vuciniņš.
466 [Vārkavas D].

44309.

Sērdienītes pūru veda
Lāci jūdza vezumā,
Saka lācis ņaumādams:
Redz kur smagis vezumiņš.
605 [Skolas].

44310.

Sacējuos šei Teklīte,
Vīna pyura pīdarējus'.
Tāva sīki, pasijuoņi
Pa vysim kaktiņim.
168 [Kalupes D].

44311.

Saderam mēs, tautiņas,
Mūsu lopi nesader;
Mūsu zirgi, jūsu govis
Kājiņāmi mīdījās.
241 [Lubānas Md].

44312.

Sasavērsim, mēs muosiņas,
Kas buoriņes pyuriņā:
Ni tik cimdu, ni tik zeķu,
Cik gaudūs asareņu.
170 [Kapiņu D].

44313.

Sit, tautieti, zelta vadzi
Pašā kūts dibenā,
Lai es sienu māsas govi
Sudrabiņa radziņiem.
605 [Skolas].

44314.

Saimenieka meitiņām
Zaķīts pūra dibenā;
Saimenieka dēliņiem
Zaķīts naudas maciņā.
605 [Skolas].

- 337 -

44315.

Seņ slyvēja tauteņuos
Lela pyura dareituoja.
Ni leluoks, ni mazuoks,
Ko saldata barabans.
466 [Vārkavas D].

44316.

Seši vīri pūru cēla,
Nevar pūru kustināt.
Kā var pūru kustināt -
Akmens pūra dibenā?
472 [Vecgulbenes Md].

44317.

Siešu, siešu, māmuļiņ,
Dižen lielu gabaliņu.
Es iekritu rāvienā,
Tavas govis ganīdama.
48 [Bērzaunes Md].

44318.

Sievasmāte lielījās
Meitai pūru pielokot;
Vecas vīzes, vecas zeķes
Vien ir pūra dibinā.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

44319.

Sievas māte man iedeva
Strupu ļipu kumeliņu.
No tā viena strupļipīša
Pilni tautu tīrumiņi.
146 [Jaungulbenes Md].

44320.

Sy pa ceļu, sy pa ceļu,
Tāva dūta raibalīt(e)!
Muotes dūta vylnonīte
Guļ pyuriņa dybynā.
466 [Vārkavas D].

44321.

Skribu skrabu, kažoķel,
Sievas vien istabā!
Ej kūtī, ved ārā
Raibaliņu ragaino.
286 [Nītaures Rg].

44322.

Slēdz, mammiņa, klētes durvis
Deviņāmi atslēgāmi,
Lai neslēdza tautu dēlis
Ne ar zelta atslēdziņ(u).
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

44323.

Sniķerīši, zāģerīši,
Reize ar mani tautiņās!
Māte deva lielu pūru,
Nelien tautu klētiņās.
605 [Skolas].

44324.

Svīda zirgi, lūza rati,
Man ejot tautiņās,
Man' pūriņu (aiz)vedot,
Dažas dienas darinātu.
545 [Krustpils D apr.].

44325.

Šitās meitas lielījās,
Smagu pūru pielocīj'šas:
Pele kaklu nolauzuse
Tukša pūra dibenā.
192 [Kosas C].

44326.

Šīs meitiņas lielījāsi,
Lielu pūru piedarīj'šas;
Es aizgāju, es atradu
Sesku pūra dibenā.
24 [Asares Il].

44327.

Šei Tekleite līlejās,
Lela pyura dareituoja:
Par sileņu atskanēja,
Kai saldata barabans.
389 [Silajāņu Rz].

44328.

Sveša māte lielījās,
Man pūriņu pielocīj'se:
Salauzusi ievas ziedus,
Salikusi pūriņā.
104 [Ēdoles Vp].

44329.

Šķiŗ, mana māmuļa,
Zīmotas goves:
Zīmaļu, dūmaļu,
Baltmugurīti.
192 [Kosas C].

44330.

Šņaukoj, muote, voi našņaukoj,
Raug' bāram vazumeņu!
Augši bēris kuojys cēļa,
Vazumeņu gaideidams.
Pīkraunit, bruolileni,
Sausas molkas vazumeņu.
143 [Jāsmuižas D].

- 338 -

44331.

Šņaukā māte, šņaukā meita,
Nav ko krauti vezumā.
Kā šīs abas nešņaukās -
Kucens pūra dibenā?
427 [Tadaiķu Lp].

44332.

Šņaukā māte, šņaukā meita,
Nav ko kŗauta vezumā.
Nešņaukāja, māte, meita,
Krauj man pillu vezumīn!
94 [Dunikas Lp].

44333.

Šūgod īšu tauteņuos
Ar visom teleitem.
Teleitem pūra zuoļe,
Man svešuo muomuleņa.
559 [Rēzekne Rz apr.].

44334.

Šodien, brāļi, redzējām
Jūsu lielu lielībiņu;
Raud māsiņa pie pūriņa,
Peļādiņu cilādama.
198 [Krustpils D].

44335.

Šoruden, to ruden
No tautām vaļājos;
Nu jau vaira nepatveŗas
Ne telīte kūtiņā.
306 [Patkules Md].

1. Šoruden, to ruden
No tautieša vairījos;
Šoruden nepaturu,
Ne telīšu dārziņā.
378 [Seces Jk].

44336.

Tautiešam klētes dures
Zaļajāmi lasītēmi;
Mūs' māsiņas pūra lāde
Zaļajāmi zīlītēm.
355 [Rucavas Lp].

44337.

Tautu dēls nostenēja,
Manu pūru paceļot.
Kā es viņu pielocīju,
Ne vaidēt nevaidēju.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44338.

Tautu dēls pūru veda
Nevienādis kumelīnis;
Mūs' brālītis mežā brauca,
Bij vienādis kumelīnis.
94 [Dunikas Lp].

44339.

Tautu meita lielījās,
Pilnu pūru pielocīj'se:
Divi, trīs linu krekli,
Viens pats cimdu pārs.
48 [Bērzaunes Md].

44340.

Tautu meita, tautu meita,
Bij auguse, bij brieduse.
Pieci ziergi pašu vilka,
Pūru nesa padusē.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

44341.

Tautu meita, zeltenīte,
Niedru skalus dedzināja;
Sirmi zirgi, zaļi loki,
Tie pūriņu kustināja.
545 [Krustpils D apr.].

44342.

Tiesa tiesa, nava meli,
Veca ļaužu valodiņa:
Ne auziņa krūmu rieta,
Ne atraitnim pūru dara.
373 [Sarkaņu Md].

44343.

Tin, māmiņa, savas meitas,
Pērnājās pakulās;
Tukšs pūriņš, pliks vēders,
Jau pie vārtu vērājiņa.
72 [Cesvaines Md].

44344.

To celiņu rītā gāju,
To pārnācu vakarā;
Par to pašu aiztecēs
Mans pūriņš tautiņās.
184 [Ķēču Rg].

44345.

Tpruc, gūtiņ, raibulīt,
Tu pa prīšku mauruodama
Tu pa prīšku mauruodama
Es pakaļ rauduodama.
326 [Preiļu D].

44346.

Trīs sorkanas rozes zied
Uz tā muna pūra vāka;
To nadošu jānorauj
Laiskam tāva dēliņam.
Ja norāve, lei norāve,
Diženais tautu dāls.
242 [Lubejas Md].

- 339 -

1. Uz tā muna pūra vāka
Trīs sarkanas rozes zied,
To nedošu jānorauj
Kādam kroga dzērājam,
Ja norāva, lai norāva
Diženais tēva dēls.
242 [Lubejas Md].

44347.

Vari, vari, tu tautieti,
Ja tu vari, es gan varu.
Vari manu pūra vāku
Zelta naudu noskaitīt;
Es varu tav' kumeļu
Zīda deķi apdeķi [apdeķēt].
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44348.

Veco pūru līdz malām
Pār novadu ritināju,
Ne stīpiņu nepametu
Pats savā novadā.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

44349.

Vecu veda tautu meitu,
Vecu pūru cilināj(a).
Man galviņa pieputēja,
Pūra miltus sijājot.
378 [Seces Jk].

44350.

Vedat viegli, vedējiņi,
Lieli pūri māsiņai:
Priekšā lāde, vidū tīne,
Pakaļā šūpulīts.
605 [Skolas].

44351.

Vediet mani, kur vezdami,
Par tiltiņu nevediet!
Grabēs mans tukšais pūrs,
Par tiltiņu pārbraucot.
605 [Skolas].

44352.

Vedet, tautas, munu pyuru,
Mane pašas navedet!
Vessem pyuru, ņemsim pašu,
Vessem gūvis pakaļā.
358 [Rugāju Abr].

44353.

Vediet, tautas, ritiniet
Manu grēku darītāju;
Manus skalus dedzināja,
Sev pūriņu darināja.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

44354.

Viena pati mūs' māsiņa,
Mēs deviņi bāleliņi;
Mēs deviņi piekusuši,
Pūriem siekiem mērodami;
Viņa viena nepiekusa,
Saujiņām izbērdama.
115 [Galgauskas Md].

44355.

Viena pati man gosniņa
Griestainiemi radziņiem;
Diezgan dārga tautiņām
Griestu stalli būvējot.
378 [Seces Jk].

44356.

Visas manas raibas govis
Greizajiem radziņiem;
Gana darba tautietim
Greizu klēviņu darot.
241 [Lubānas Md].

44357.

Vysys raibys maņ gūteņis,
Vysys vīna augumeņa;
Zīdi tuom nu kuojom byra,
Kad tuos devja pyureņā.
466 [Vārkavas D].

Table of Contents |View Entire Work