HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work

21. Dažādas dziesmas un apcerējumi, kas zīmējas uz precībām

15672.

Atskrien skaists vanadziņš
No tautām šai ciemā;
Izkūko dzeguzīte
Mātes meitu tautiņās.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

15673.

Es pacēlu augstu krēslu
Mazajam brālīšam,
Lai šķiet tautas lielu vīru,
Lai vārdiņa bijājās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15674.

Baltas, skaistas rozes auga
Man' bāliņa dārziņā.
Sveši ļaudis gaŗām brauca,
Vienu raut nedrīkstēja;
Kaut būt' vienu norāvuš',
Ar naudiņu aizmaksātu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

15675.

Dēlu māte dēlu teica,
Teica dzelžu dzirnaviņas.
Kad tev dzelžu dzirnaviņas,
Ņem tērauda malējiņu!
121 [Gulbenē (Md)].

15676.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā dreb mana valodiņa,
Ar tautām runājot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15677.

Drebi, drebi, apses lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja man sirsniņa,
Ar tautieti runājot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15678.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja mūs' māsiņa,
Ar tautām(i) runājot.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15679.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja tautas dēls,
Ar manim(i) runādams.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

15680.

Es piesarku kā brūklene,
Tautu dēlu uzskatot:
Tas būs mans arājiņš,
Man maizītes devējiņš.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15681.

Es redzēju tautu dēlu
Birzē zirgu seglojam.
Seglo zelta, vai sudraba,
Nedos mani tēvs māmiņa.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

15682.

Kad es būtu zinājuse,
Kuŗu dienu tautas jāja,
Es būt' brāļa istabiņu
Trīsreiz dienā puškojuse:
No rītiņa ar rozēm,
Uz pusdienu magonēm,
Pēc pusdienas, uz vakaru
Ar zaļām palejām. -
Es apklāju liepas galdu
Tīru zīda galdautiņu;
Pielējuse vīna glāzi,
Bēgu pate kambarē;
Loku savus gaŗus matus
Ap to zīļu vaiņadziņu.
Ienāk pats bāleliņis,
Asariņas slaucīdams.
- Nāc, māsiņa, istabā,
Jau māmiņa saderēja;
Dod tautiešam raibus cimdus
Deviņiem dzīporiem! -
- Tautu meita dzeltainīte,
Mainīsami gredzeniem!
Tev sudraba, man bij zelta,
Nāksi pate piedevām.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

- 211 -

1. Kad es būtu zinājuse,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Es būt' savu istabiņu
Vēl daiļāku puškojuse
Puķītēm, rozītēm,
Zaļajām pameijām.
Es apklāju liepu galdu
Balta zīda galdautiņu,
Es pacēlu meldru krēslu
Pie baltaja liepu galda,
Es iespraudu zelta rozi
Pašā galda saderā;
Tur pakārs tautas dēls
Savu caunu cepurīti.
Pate eju kambarī,
Loku savus gaŗus matus.
Ietek brālis raudādams,
Asariņas slaucīdams.
- Ej, māsiņ, klētiņā,
Māte tevi apsolīja,
Atnes savus raibus cimdus
Deviņiem dzīporiem!
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

15683.

Kad es būtu zinājusi,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Es būt' brāļa sētsvidiņu
Skaidiņām(i) kaisījusi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15684.

Kad [Kaut] es būtu zinājusi,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Es būt' savus brāļa vārtus
Ar atslēgu aizslēguse.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15685.

Kad es būtu zinājusi,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Es būt' savu vaiņadziņu
Melnu banti aptinusi.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

1. Bija man to zināt,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Es būt' savu vaiņadziņu
Ar oglēm nobēruse.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15686.

Kad es būtu zinājuse,
Kuŗu dienu tautas jāja,
Es būt' savus gaŗus matus
Izpinuse, neķemmējse.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1. Būt' zinājsi to dieniņu,
Kuŗu dienu tautas jāja,
Es būt' savus krūzus matus
Izlaidusi, nepinusi,
Būtu savas nama duris
Ar ērceti aizbadījsi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

15687.

Kad es būtu zinājuse,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Labāk būtu to dieniņu
Apakš egles pasēdējse,
Lai būt' mana villainīte
Egļu skuju nobiruse,
Nekā mani balti vaigi
Asarās nomirkuši.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Kad es būtu to zinājse,
Ka netiklis lūkojās,
Būt' labāk to dieniņu
Paeglē pasēduse;
Lai būt' manas villainītes
Skujiņām piebirušas,
Nekā mani balti vaigi
Pie netikļa nobālējši.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

- 212 -

2. Visu mūžu noraudāju
Vienas dienas gājumiņu.
Labāk būtu to dieniņu
Pie eglītes pastāvējse,
Lai būt' mans vainadziņš
Eglītē pakāries,
Nekā mani sārti vaigi
Asarām nobālējši.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

15688.

Kad es būtu zinājuse,
Kuŗu ceļu tautas jāja,
Tad es būtu to celiņu
Adatāmi nosprauduse.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

1. Kad as byutum zynuovus'e,
Kuŗu c'eļu tautys juos,
As byutum tū c'el'eņu
Odotuom nūspraudus'e.
Kad as byutum zynuovus'e,
Kuŗu c'eļu bruoļi juos,
As byutum tū c'el'eņu
Audaklīm nūkluojus'e.
422 [Līvānu pag. D].

15689.

Kad es gāju precībās,
Riekstus bēru kabatā;
Vienu sauju namā šļācu,
Otru šļācu istubā.
Līdz māmiņa riekstus lasa,
Es pie meitas kamburī.
"Tumsis bija, kur es iešu,
Pieņem mani šo naksniņ'!"
No rītiņa celdamies,
Viens uz otru skatāmies;
Vienam žēl projām iet,
Otram žēl še palikt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

15690.

Kājām, tautas, nenāciet,
Drauga zirga neņemiet,
Man' auguma neviliet
No baltā bāleliņa!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Nāciet, tautas, i kājām,
Kad nebija kumeliņa;
Otra vīra nejemiet,
Neviliet māmuliņas!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15691.

Kājām, tautas, nenāciet,
Drauga zirga neņemiet:
Kājām vesta līgaviņa
Ilga mūža nedzīvoja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15692.

Kājām, tautas, nenāciet,
Ceļā zirga neņemiet,
Man kauniņa nedariet,
Bāliņam žēlabiņu!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

15693.

Kāps kalnā, vai nekāps
Lielas naudas kumeliņis?
Nāks pie manis, vai nenāks
Liela rada brāļa māsa?
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

15694.

Krauklīts kāpa kalniņāi,
Zelta kokles koklēdams.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi istabāi.
Tie nebija lūgti viesi,
Tie māsiņas precinieki.
Bāliņš māsai galvu glauda:
Neej, māsiņ, šoruden!
- Iešu, iešu, nepalikšu,
Bāliņam spītēdama,
Kam brālītis man nepirka
Zelta grieztu gredzentiņu.
- Ko, māsiņa, es tev pirkšu,
Man pašami līgaviņa,
Man pašami līgaviņa
Tuvējosi kaimiņos.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

15695.

Krauklīts sēda kalniņā,
Zelta kokles koklēdams.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi istabā:
Sirmu zirgu mainenieki,
Mūs' māsiņas precenieki.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

1. Krauklīts sēd ābelē,
Runā svešu valodiņu.
Tu, krauklīti, vis nezini,
Kādi viesi ustabā.
- Ustabā tādi viesi,
Jūs' māsiņu vīlējiņi,
Jūs' māsiņu vīlējiņi,
Tautiņās vedējiņi.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 213 -

2. Krauklis sēd kalniņā,
Zelta kokles koklēdams.
Ko, krauklīti, tu koklēji,
Tev nav pirkta mundierīša,
Tev nav pirkta mundierīša,
Samta bantes gar cepuri.
Ej, krauklīti, sētiņā,
Ģērbies pirktus mundierīšus,
Ģērbies pirktus mundierīšus,
Sienies bantes gar cepuri!
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi sētiņā:
Sirmi zirgi, kalti rati,
Šambierēti braucējiņi.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi istabā:
Sveši ļaudis, jauni puiši,
Mūs' māsiņas precinieki.
Tu, krauklīti, neredzēji,
Kur aizveda mūs' māsiņu:
Pa slidenu ezeriņu,
Tur aizveda mūs' māsiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

3. Krauklīts sēd kalniņā,
Zelta kokles koklēdams.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi istabā:
Sirmi zirgi, lepnas sēžas,
Mūs' māsiņas precinieki. -
Tu, krauklīti, nezināji,
Kur aizveda mūs' māsiņu:
Pa smilgotu atmatiņu,
Pa sklidenu ezeriņu,
Tur aizveda mūs' māsiņu
Kā ugunes dzirkstelīti.
Trinam piešus, aunam kājas,
Jāsim abi panākstos.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

4. Saki, saki, sakulīti,
Kādi viesi istabā.
Sirmu zirgu mitenieki,
Jaunu meitu precenieki.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15696.

Krūmiem auga zaļa zāle
Ap resno ozoliņu;
Krūmiem stāv sveši ļaudis
Ap to manu augumiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15697.

Līgo vilnis baltu puķi
Ezariņa maliņā;
Tā līgoja sveši ļaudis
Ap to manu augumiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15698.

Man bāliņis pliķi sita,
Šķita mani piedzērušu:
Man vaidziņi satvīkuši,
Ar tautām runājot.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

15699.

Man sajāja trejas tautas,
Visas trejas lielījās.
Vienas saka: nāc pie manis,
Man sidraba dzirnaviņas!
Tur neiešu, tur netika,
Tās nebiju ieradusi.
Otras saka: nāc pie manis,
Man tērauda dzirnaviņas!
Tur neiešu, tur netika,
Tās nebiju ieradusi.
Trešas saka: nāc pie manis,
Man pelēka akmintiņa!
Tur es iešu, tur man tīk,
Tās es biju ieradusi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15700.

Ne uz viena es neraudu
Kā uz sava bāleliņa,
Ka tas mani izsolījis
Caur deviņi pagastiņi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

15701.

Ņemiet, tautas, neņemiet,
Div darbiņu nedarīju:
Kuŗu rītu maltu gāju,
To brokaška nesildīju.
121 [Gulbenē (Md)].

15702.

Nenāc vis, tautu meita,
Ja dzīvot nemācēji,
Ja zinies neklausīt
Manas vecas māmuliņas.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 214 -

15703.

Neraud' gauži, sirdspuķīte,
Tūdaļ līdzi nevedīšu;
Jāšu otru, trešu reiz,
Tad es tevi līdzi ņemšu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15704.

Pateik man', pateik man'
Mozejā cīmeņā!
Sajem mani pošu labi,
Sajem munu kumel'eņu.
Man' paceļ līpa krāslu,
Kumeļam auzu sili.
Atvedit jaunu meitu
Šū naksneņu puorgulēt.
Guli drūši, runoi smeli,
Vešu leidza, napamešu;
Atbraukš' sērmu kumel'eņu
Ar vacuoku buol'el'eņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

15705.

Precē mani precenieki
Vecajam brūtgānam.
Ne man tika, ne es iešu
Pie vecā brūtgāniņa.
Vecajam brūtgānam
Cietu gultu pataisīju,
Divi kārtas ērkšķu liku,
Trešo smalku adatiņu.
Es apsedzu vecu vīru
Ar vecām ecēkšām,
Es pie viņa piegulos,
Kā lapiņa drebēdama.
Vecam liku pie sirsniņas
Aukstu ledus gabaliņu.
Dziedat agri, ciema gaiļi,
Austi agra rītā, gaisma!
Jau valodas izrunātas,
Jau domiņas izdomātas.
Precē mani precenieki
Pie jaunā brūtgāniņa.
Nu es iešu, nu man tīk,
Pie jaunā brūtgāniņa.
Jaunam gultu pataisīju
Mīkstiem dūnu spilveniem,
Divas kārtas pēļu liku,
Trešo smalku paladziņu.
Es apsedzu jaunu vīru
Ar baltām villānēm.
Es pie jauna piegulos,
Kā rozīte ziedēdama.
Jaunam liku pie sirsniņas
Savu siltu baltu roku.
Nedziediet agri, gaiļi,
Neaust' agra rītā, gaisma,
Nav valodas izrunātas,
Nav domiņas izdomātas.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

1. Vecam puisim gultu taisu
Uz vecām eceišām.
Es piegulu pie vecā
Kā pie ledus gabaliņa.
Lūdzu Dievu gulēdama,
Kaut gailītis drīz dziedātu,
Kaut gailītis drīz dziedātu,
Sauktu māte uguns kurt [nest].
Jaunam puisim gultu taisu
Mīkstiem dūņu spilveniem,
Mīkstiem dūņu spilveniem,
Smalkiem linu paldziņiem,
Smalkiem linu paldziņiem,
Raibajām villainēm.
Es piegulu pie jaunā
Kā pie zelta gabaliņa.
Lūdzu Dievu gulēdama,
Kaut gailītis nedziedātu,
Kaut gailītis nedziedātu,
Nesaukt' māte uguns kurt [nest].
Sauc māmiņa uguns kurt [nest],
Nava domas izdomātas,
Nava domas izdomātas,
Nei ar runas izrunātas.
Ko, māmiņa, pate dari,
Ka nekūri uguntiņu?
Vai, māmiņa, nezināji
Jaunu ļaužu mīlestību?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

157051.

Precat mani, precinieki,
Es bagāta mātes meita:
Divi mucas čīčiņu,
Trešā varažu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 215 -

157052.

Precat mani, precinieki,
Es bagāta mātes meita:
Krustim siešu linu dvieļus
Rakstītiem galiņiem.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

15706.

Rītu manim jāaiziet
Tautenīša precībās;
Tur būs miestiņš, alutiņš,
Sūrais, sīvais brandaviņš.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

15707.

Rozes auga, magonītes
Pie bāliņa namdurvīm.
Sveši ļaudis taisījās
Raut mums vienu magonīti.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

15708.

Sacīt saku māsiņai,
Nevarēju piesacīt:
Nerunāt ar tautām
Smukajām valodām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15709.

Šautru sviedu vanagam,
Kas pa kalnu lidināja,
Kas tautām vēsti nesa,
Ka es liela brālīšos.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15710.

Še i man diena ausa,
Še i tumsa vakariņš,
Še i man gadījās
Kaimiņos līgaviņa.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

15711.

Smagi šņāca sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Smagi pūta tas puisītis,
Kam zināma līgaviņa.
Kā tas smagi nepūtīs,
Kad tas labi nezināja,
Vai tā nāca, vai nenāca,
Vai laiž tēvis, māmuliņa.
Tēvs māmiņa gan būt' laidis,
Būt' es pate gājējiņa,
Sen būt' manas villainītes
Tautu dēla izgulētas,
Sen būt' mani balti vaigi
Asarāmi nomirkuši.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

15712.

Solīj' man meitu māte,
Solīj' sieru, solīj' meitu.
Glabā sieru, audzē meitu
Līdz citam rudeņam.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

15713.

Svainīt' turu ticamo,
Svainīts liels viltenieks:
Gāj' ar manim runādams,
Tautas tura maliņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15714.

Svainīts mani svaini sauca,
Vēl māsiņa bāliņos;
Tad, svainīt, svaines sauci,
Kad māsiņu maldināji.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15715.

Svešas zemes tēva dēlis,
Kuŗš vējiņis tev' atpūta?
Še dzimusi, še augusi,
Būs man tevim līdzi iet?
226 [Kandavā (Tl)].

15716.

Taisāt spostu, bāleliņi,
Pelēkam vanagam:
Iznes manu rožu dārzu
Pa vienam ziediņam.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

15717.

Tautiets kala kumeliņu,
Solījās mani vest.
Nedrāz iesmu, tu tautieti,
Vēl zīlīte zariņā!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15718.

Tautu meita, tautu meita,
Slauki tīru istabiņu!
Apakš galdu, pagaldēju
Trīs sudraba droztalīši.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15719.

Teica māte savu meitu,
Es teic' savu kumeliņu;
Tas man teki no pat rīta
Līdz pašami vakaram.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

- 216 -

15720.

Tec, upīte, dziļa, strauja,
Par bāliņa pagalmiņu,
Lai nenāk sveša māte
Ar māmiņu runāties [valodās].
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

15721.

Tīk, tautieti, ņem tu mani,
Ja netīk, tad neņem!
Sudrabiņa, tā man nav
Ne lapiņas lielumā.
4 [Aijažos].

15722.

Tīšām tautas man darīja,
Es tīšām atdarīju:
Tautas lauza liepai zarus,
Es ozolam galotnīti.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15723.

Trīs gadiņus audzināju
Stallī bēru kumeliņu,
Ceturtā gadiņā
Pirku sedlus, iemauktiņus;
Tai piektāja vasarā
Jāju sievas lūkoties.
Jāju sievas lūkoties,
Bēru riekstus kabatā.
Līdz iegāju istabā,
Šļācu riekstus plāniņā.
Māt' ar bērniem riekstus lasa,
Es ar meitu kambarī,
Es ar meitu kambarī,
Mīļus vārdus runājām.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu;
Ceturtāi gadiņā
Liku seglus mugurā.
Jāju meitu precībās,
Riekstus bēru kulītē;
Vienu sauju rijā sviedu,
Otru sauju piedarbā,
Trešu sauju ustabā
Tumšajā kaktiņā.
Kamēr meita riekstus lasa,
Jau saulīte vakarā.
- Gul' tepat, ciema puisi,
Tev ir vieta pataisīta,
Tev ir vieta pataisīta
Tumšajā kaktiņā.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

15724.

Trīs gadiņi saule lēca
Porāi, bērza galiņāi;
Trīs vasaras es izjāju
Pie tās vienas mātes meitas.
Trīs vasaras jau pagalam,
Vēl nevaru nolūkot,
Tā bij mātes pašas vaina,
Kam tik dailu audzināja,
Kam tik dailu audzināja,
Kam korpītes šūdināja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15725.

Uzlec saule, noiet saule,
Ar tautām runājot.
Kam patīk, lai smejās,
Man ar savu jārunā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15726.

Vai sēdēšu, vai stāvēšu
Pie tā lepna tēva dēla?
Labāk sēdu, nekā stāvu,
Viņš papriekšu bildināja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15727.

Vai sēdēt, vai stāvēt
Līdz grezno tēva dēlu?
Viņam treji brūni svārki,
Man tā viena villainīte.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15728.

Vai sēdēt, vai stāvēt
Pie lepnā tēva dēla?
Zirņu ziedu cepurīte,
Auzu skaru mētelīts.
Kur būs man, kalponei,
Linu ziedu cimdus ņemt?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15729.

Vaļa bites, dravas koku
Vai līduse, nelīduse;
Vaļa mātes, sav' bērniņu
Vai devuse, nedevuse.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 217 -

15730.

Viena pati kupla liepa
Kalnamuižas novadā.
Sagājuši ciema puiši,
Visus zarus nolauzuši.
190 [Kuldīā].

15731.

Viena pate laba meita,
To vedīšu bāliņam;
Ja tā pate ir nenāce,
Lai tā bez nodzīvoja!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15732.

Viena pati magoniņa
Māmuliņas dārziņā.
Tai pašai sveši ļaudis
Dzīrās lapas plucināt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15733.

Vēl nav griķi izauguši;
Jau ziediņi izplaukuši;
Nav māsiņa uzauguse,
Jau tautietis kājas āva.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

43880.

Vai māsiņa, vai māsiņa,
Nu tu slikti padarīji!
Kam padomu prasījusi -
Tādam savu roku devi;
Es ar tādu nerunāju,
Ne vēl savu roku dotu.
605 [Skolas].

43881.

Ai navēkli, navēklīt,
Kam pa prīšku zadynuoji?
Kam tu skrēji par upīti
Da munai muosiņai?
579 [Viļāni Rz apr.].

43882.

Ai vanagi, vanadziņi,
Kam tu leci par upīti?
Kam tu leci par upīti
Da munai muosiņai?
605 [Skolas].

43883.

Aiz azara tymsi meži,
Boltu puķu pīauguši.
Azarāji div pukītes -
Vīnu jemu, ūtra meiļa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

43884.

Anīt, tavu dreiž augumiņu,
Dreiž(i) īt [guoji] tautiņuos!
Daudz palika lobu ļaužu,
I rūciņas napadevja.
168 [Kalupes D].

43885.

Ar dyureiti nūsystum
Es tū tautu kumēleņi,
Lai namyn zaļa maura
Muna bruoļa pogolmā.
18 [Andrupenes Rz].

43886.

Brālīts māsai piesacīja,
Lai nesnauda vakarā;
Tautu dēli pagalmā
Dancin' savus kumeliņus.
163 [Kalētu Lp].

43887.

čakli čakli ciema puiši,
Kā tie ciema cīrulīši:
Grib jau jāti tautiņās,
Vēl bērītis nesukāts.
506 [Zaļenieku Jg].

43888.

čaklas čaklas jūs, meitiņas,
Liela darba darītājas!
Jums mutīte nemazgāta,
Neslaucīta istabiņa.
605 [Skolas].

43889.

Dievs dod tautu netikļam
Svina lielus, alvas acis,
Dzīties, māsu nepanākt,
Ar acīmi neredzēt.
355 [Rucavas Lp].

43890.

Ej, muoseņ, pi atraiša,
Pi atraiša loba dzeive:
Kolnā vuorti, īejūt,
Uz leju [lejā] vuort(i) izejūt.
604 [Dažādi iesūtītāji].

43891.

Ej, muosiņ, tu pi veira,
Ka tev veira gribējās;
Tai pabuoss i veira dzeive,
Kai ryugtajsi ruduceņš.
174 [Kārsavas Ldz].

- 218 -

1. Ej, Anniņa, tu pi veira,
Ka tev veira gribējās;
Atsaēssi veira maizes,
Kā ryugtuo radaceņa [ruduceņa].
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

43892.

Es redzēju tautu dēlu
Birzē zirgu sedlojam:
Lūka kāpšļi, krīju sedli,
Vecu striķu iemauktiņi;
Kad viņš mani ieraudzīja -
Sedlo zeltu, sudrabiņu.
112 [Ezeres Kld].

43893.

Es gan redzēju,
Kas man' lūko;
Tautiets lūko
Saviem dēliem.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

43894.

Es meitiņu izaudzēju,
Ar pīpīti pīpējot;
Tāpat man znoti nāca,
Ar ragiem ragodami.
263 [Mēmeles Jk].

43895.

Kaite bija tev, tautieti,
Kaite liela, kaite maza:
Tavi vaigi nobālēja,
Pilnas acis asariņu.
Vai tev bija manis žēl,
Vai ar' citu meitenīšu?
184 [Ķēču Rg].

43896.

Kam, vējiņi, nāci, lauzi,
Ziedu pilnu ābelīti?
Kam, tautieti, izredzēji
Sevim daiļu līgaviņu?
605 [Skolas].

43897.

Kas dīniņas gonūs guoju,
Laižu motus pavaļā(j)i.
Soka tautas caurjuodamas,
Kas tuos krēpes zadynuos?
Juoju šurpu, juoju turpu,
Juoju krēpes zadynuot.
194 [Krāslavas D].

43898.

Kas, māsiņa, tav par prātu -
Iet pie tāda delverīša?
Kad piedzēris, iešķiņķāja
čigānam kumeliņu.
589 [Kuldīgas apr.].

43899.

Kuo, muoseņ, nūsagivi
Jau' īdama tautiņuos?
Vysas rūzeņis sazīda
Tovu motu galeņūs.
593 [Rēzeknes apr.].

43900.

Ko soli, Anniņa?
Laidīšu ārā.
Sav' brāli dot,
Baŗotu vērsi.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

43901.

Kuo tuos kūkles gauži skaņ
Miglūtīja reitiņā?
Ej, muoseņ, skait' bruoleņus,
Voi ir vysi reltiņā?
194 [Krāslavas D].

43902.

Kupli auga ozoliņš
Aiz upītes līcītī;
Pati bite laipas meta
Pie kuplā ozoliņa.
198 [Krustpils D].

43903.

Kā smildziņa es meitiņa,
Kā rasiņa villainīte;
Dzinās puiši, nepanāca,
Es pazudu smildziņās.
405 [Smiltenes Vlk].

43904.

Kur liksim, jaunas meitas,
Zelta naudu, sakrājuš(a)s?
Lai taupīja jauni puiši,
Tiem jāpērk līgaviņas.
257 [Mazsalacas (Valtenbergas) Vlm].

43905.

Labāk mani māte mazu
Upītē iesviedusi;
Nekā mani iedevusi
Dzērājiņa rociņā
480 [Vējavas Md].

- 219 -

43906.

Lai ir rozes, kur ir rozes -
Jaunu meitu dārziņā;
Lai iet puiši, kur iet puiši -
Iet pie meitu māmuliņas.
198 [Krustpils D].

43907.

Laiska laiska, slinka slinka,
Tautu dēla māmuliņa;
Galdam bija četri stūŗi,
Visi melli, nemazgāti.
355 [Rucavas Lp].

43908.

Māte meitu izdauzīja,
Kreima raušus gribēdama;
Nav, māmiņa, kreima rauši,
Nav meitiņa malējiņa.
183 [Kazdnagas Azp].

43909.

Nadūd Dīvs taidas laimes,
Kai munam buoliņam:
Divreiz juoti tautiņuos,
Divreiz vesti līgaviņu.
326 [Preiļu D].

43910.

Nepatīk šai ciemā,
Šai ciemā slikti ļaudis;
Šai ciemā slikti ļaudis,
Cits par citu strīdējās.
241 [Lubānas Md].

43911.

Nepūt, vējiņ, nedzen laivu,
Nedzen mani Kurzemē;
Palikš' labāk Vidzemītē,
Pie savām māsiņām.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

43912.

Nivīnam nav tik labi,
Kai tam meitu bruoķeram:
Grūži zaļi, zirgi bāri,
Sarakstītas kamaniņas.
247 [Makašānu Rz].

43913.

Protu, protu, redzu, redzu,
Šinī mājā slinkas meitas;
Šinī mājā slinkas meitas,
Te istaba neslaucīta.
Tautu dēls sapinās
Kā cālēns pakulās.
605 [Skolas].

43914.

Sylā dzimu, sylā augu,
Sylā myužu nūdzeivuoju.
Kas man deva uoru zemi,
Kas boguotu muotes meitu?
236 [Līvānu D].

43915.

Solīj' man dālu māte,
Solīj' dālu, solīj' sieru.
Sieru ņēmu, to apēžu -
Kur as tavu dālu likšu?
241 [Lubānas Md].

43916.

Šī māmiņa savas meitas
Teicin teica ciema puišiem;
Teica lielas dziedātājas,
Lielas darba darītājas.
24 [Asares Il].

43917.

Šņorainās, pogainās
Sēd rindiņas galiņā.
Kur, māmiņ, es lai eimu?
Ni man šņoru, ni podziņu.
449 [Ungurmuižas D].

43918.

Tai sacēja tys tautīts:
Malna myusu ustobeņa.
Lai tai tevi meitas berž,
Kai mes beržem ustabeņi.
174 [Kārsavas Ldz].

43919.

Tec, upeite, nagriezies
Niedrulāju krūmiņā!
Aj, muosiņa, nosliedzies,
Sērdienīts toutu dāls.
551 [Ludza Ldz apr.].

43920.

Tiltā māsiņa pakrita,
Patiltē gredzentiņi;
Tur palika, bāleliņi,
Visi jūsu pirkumiņi.
241 [Lubānas Md].

43921.

To celiņu rītā gāju,
To pārnācu vakarā;
Par to pašu aiztecēs
Mans godiņš tautiņās.
184 [Ķēču Rg].

- 220 -

43922.

Upe nesa, vizināja,
Baltu linu ērkulīt(i);
Šodien nesa ērkulīt(i),
Rītu pašu vērpējiņ(u).
546 [Kuldīga Kld apr.].

43923.

Vīna vīna man meitiņa,
Tei par lelu, tei par mozu.
Naatdūtu es tuos vīnas
Nu ganeņu tauteņuos.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

43924.

Vysi muni meiļuokī
Nameiļā vīteņā.
Cauri laižu kumeleņu
Caur nameņa duraveņas.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

43925.

Zyla buoba, zylu mēli
Sūlej sovu meitu jemt [dūt?].
Kū tu, duraks, sūlej meitu,
Maņ zuoboki bez kaļovu.
465 [Varakļānu Rz].

43926.

Zose olu nodējusi,
Pa ūdeni peldēdama;
Puišam bikses nokritušas,
Pēc meitām dzenoties.
241 [Lubānas Md].

43927.

Žvīgurīts, mazs putniņš,
Kaņepīti vēcināj(a);
Viena pate brāļu māsa
Visas tautas kairināja.
605 [Skolas].

Table of Contents |View Entire Work