HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work

16. Sader, dod roku, dod un mij gredzenus

- 171 -

a) Līgavas draudzes dziesmas

15363.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Ko es pate padarīju!
Labajam atsacīju,
Ar neveikli saderēju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Vai to manim Dievs nolicis,
Vai Laimīte nolēmuse:
Labajami atsacīju,
Ar nelieti saderēju.
Labajami atsacīju
Tēva galda galiņā,
Ar nelieti saderēju
Vidū lauka stāvēdama.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

15364.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Man pēdēja vasariņa!
Ar tautieti saderēju,
Kunga lopus ganīdama.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

15365.

Ai jel manu žēlumīnu,
Kalpam rokas devumīnu!
Nule mani bildināja
Bagātais tēva dēlis;
Nu es mītu vaska plānu,
Glāzu duris virinātu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

15366.

Ai liepiņa zeltlapīte [zeltlapiņa],
Kam tik ātri noziedēji?
Ai māsiņa zeltenīte [zeltainīte],
Kam tik ātri saderēji?
206 [Kuldīgas apriņķī].

15367.

Vai māsiņa mīļa balta,
Kam ar tādu saderēji?
Es ar tādu nerunātu,
Ne vēl savu roku dotu.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

15368.

Aili manu baltu kāju
Ieslīdam rāvienāi;
Aili manu muļķa prātu,
Netiklīti saderēju.
Labāk būtu to dieniņu
Uz akmeni stāvējuse,
Nekā gājse klētiņāi
Tautietim roku dot.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

15369.

Aizašveļpa raiba irba,
Bērza birzi iztecējse;
Aizakliedza man' māsiņa,
Kalpam roku iedevuse.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15370.

Elkšņa rīkstīt' i nolauzu,
Šķitos bērza nedabūt;
Neveikļami roku devu,
Šķitos laba neredzēt.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

153701.

Apkārt teku, cauri līdu
Smalkam lazdu krūmiņam;
Sniedzu roku, bet atrāvu
Lielam kroga dzērājam.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 172 -

15371.

Apsītei lapas dreb
Lēna vēja vēsmiņā;
Tā drebēja man rociņa,
Ar tautām saderot.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

15372.

Apsītei lapa dreb
Maza vēja vēsmiņā;
Tautietim roka dreb,
Mani jaunu saderot.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

15373.

Apsītei [Bērziņam] lapa dreb,
Lakstīgalai laipojot;
Tautietim roka dreb,
Mani jaunu saderot.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

15374.

Ar tautieti saderēju,
Gredzeniņi saskanēja.
Tur bij man pieci znoti,
Tur deviņi bāleniņi.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15375.

Ar tautieti saderēju,
Saskanēja gredzentiņi;
Nevar vairs kungi šķirt,
Ne īstie bāleliņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ar tautieti saderēju,
Vidū brāļu stāvēdama;
Nevar manis kungi šķirt,
Ne bagāti bāleliņi.
224 [Kabilē (Kld)].

2. Ar tautieti saderēju,
Vidū lauka stāvēdama;
Nevar vairs kungi šķirt,
Ne baltie brāleliņi.
- Kas, māsiņi, rokas šķīra,
Kas piedeva padomiņu?
- Dieviņš mūsu rokas šķīra,
Laima deva padomiņu.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

15376.

Ar tautieti saderēju
Tīrumāi, klajumāi,
Lai mūžiņis kāds būdamis,
Ne vārdiņu nerunāt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15377.

Ar tautieti saderēju,
Vidū brāļu stāvēdama;
Tautietim plika roka,
Man bij pilna gredzeniņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

15378.

Atraiknim roku devu,
Asariņas slaucīdama;
Atraiknim smaga roka,
Div' laulības gredzentiņi.
263 [Dobelē].

15379.

Atraitņam roku devu,
Gredzeniņa vien nedevu:
Roku devu un atņēmu,
Gredzeniņa neatņēmu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

15380.

Atraitņam ruoku devu
Jaunu zānu vidiņā;
Muna ruoeciņ' i nuoebira
Jaunu zānu osorām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15381.

Atraitņami roku devu,
Ne tam kroga dzērājam.
Var gan kroga dzērājiņis
Bez līgavas nodzīvot.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

15382.

Atraiknim roku devu,
Upmalā stāvēdama.
Līdz atraiknis roku deva,
Es ielēcu upītē.
Labāk upes rauduvīte,
Ne atraikņa līgaviņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

15383.

Atraitņam roku devu,
Uz akmeņa stāvēdama;
Atraitņam smaga roka,
Divreiz mīti gredzeniņi.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1. Atraitns mun roku deva,
Atraitņam salta roka,
Atraitņam salta roka,
Div' laulāti gredzentiņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 173 -

2. Esi gudra, man' māsiņa,
Nedod rokas atraikņam:
Atraikņam grūta roka,
Div' kārtāmi gredzentiņi.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

15384.

Atraišam roku devu
Caur deviņ' bāleliņ';
Apbirst munas baltas rokas
Gaudajām asarām.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

15385.

Bij', māsiņ, traukusies
Netikļam roku dot;
Es no krēsla neceltos,
Ne vēl savu roku dotu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15386.

Bāliņ, dedzi vaska sveci,
Svainīt, zelta lukturīt'!
Nu es līdu istabā
Tautiešami rokas dot.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

15387.

Briedu purvu, vai nebriedu?
Baltas zeķes kājiņā;
Dodu roku, vai nedodu
Bargajam tautiešam.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15388.

Brist man purvu, vai nebrist?
Baltas zeķes kājiņā;
Dot man roku, vai nedot
Šoruden tautiņām?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15389.

Brist man purvu, vai nebrist?
Baltas zeķes kājiņā;
Dot man roku, vai nedot
Tādam kroga dzērājam?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15390.

Brist purā, vai nebristi?
Baltas zeķes kājiņās;
Dot rociņu, vai nedot?
Atraitns mani bildināja.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

15391.

Brist purvā, vai nebrist?
Baltas zeķes kājiņā;
Dot rociņu, vai nedot,
Kad nelietis bildināja?
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

15392.

Brist purvāi, vai nebrist?
Baltas zeķes kājiņā;
Dot rociņu, vai nedot?
Nav īstens tēva dēls.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

15393.

Brist purvā, vai nebrist(i)?
Baltas zeķes kājiņā;
Dot rociņu, vai nedot(i)?
Nav dižans tēva dēls.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15394.

Bristi purvu, vai nebristi?
Baltas zeķes kājiņāi;
Doti roku, vai nedoti?
Nezināms tautu dēls.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Brist man dubļus, vai nebrist?
Jaunas kurpes kājiņā;
Dot man roku, vai nedot?
Nezināmis tēva dēls.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

15395.

Bristin purvu, vai nebrist?
Baltas zeķes kājiņā;
Dot rociņu, vai nedot
Asariņu dzērājam?
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

15396.

Dažu dienu es raudāju
Vienas dienas gājumiņu;
Labāk būtu to dieniņu
Pa siliņu staigājusi,
Labāk man balta sagša
Sila skuju piebirusi,
Nekā gājsi istabā
Tautiešam roku dot.
121 [Gulbenē (Md)].

15397.

Dižens puisis, daila rota,
Iznesīga valodiņa.
Ko tu saki, brāleliņi,
Es tam gribu roku dot?
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

15398.

Div' upītes cauri bridu,
Trešā muti nomazgāju;
Div' tautāmi atsacīju,
Trešām gāju roku dot.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

- 174 -

1. Div' peļķītes cauri bridu,
Trešā muti nomazgāju;
Div' sētiņas gaŗām gāju,
Trešā ņēmu līgaviņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

2. Trīs zīdiņus matos pinu,
Visi pilni sidrabiņa;
Trīs tautiņas gaŗām laidu,
Cetortām roku devu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15399.

Dodiet man dadžu cimdus,
Asu dadžu pirkstainiekus!
Nu es iešu istabā
Naidniekam rokas dot.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

15400.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja mūs' māsiņa,
Kad tautām roku deva.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

15401.

Ē kā koši noziedēja
Vēja lauzta ābelīte;
Ē kā koši saderēja
Novainota mātes meita.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Vēja lauzta ābelīte
Baltus ziedus noziedēja;
Novainota mātes meita
Labu godu sagaidīja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15402.

Es, māsiņa, tev piesaku,
Nedod rokas atraitņam:
Atraitņam grūts mūžiņš,
Div' pārmīti gredzeniņi.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

15403.

Es nekurtu uguntiņu,
Būt' māmiņa nekūrusi;
Es nedotu tautām roku,
Būt' māmiņa nedevusi.
226 [Kandavā (Tl)].

15404.

Es nogriežu elkšņa rīksti,
Šķitos bērza nedabūt;
Ar neveiklu saderēju,
Šķitos veikla nedabūt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Traucu lauzt alkšņa rīksti,
Šķitu bērza nedabūt;
Traucu iet pie netikla,
Šķit' tikuša nedabūt.
Būt' dabūjsi bērza rīksti,
Vēl tikušu tēva dēlu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

15405.

Es savami brālītim
Mūžam laba nevēlēšu,
Kam tas mani stumšus stūma
Nelietim roku dot.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1. Es savai māmiņai
Mūžam laba nevēlēšu,
Kam tā mani stumtin stūma
Atraitņami roku dot.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

15406.

Esi gudra, man' māsiņa,
Nedod rokas tautiņām:
Tautiets bija ne bāliņš,
Necieš rokas devumiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautiešam roku devu,
Kreiso devu, ne labo;
Tautiets bija ne bāliņš,
Necieš rokas devumiņu.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

15407.

Gan pazinu to puisīti,
Kam draugaļa maliņā:
Trīs tam roka saderot,
Smok valoda runājot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15408.

Gribēj' mani tautu dēlis
Birztalā saderēt.
Deri, deri, ja tev tika,
Ar to zaļu birztaliņu!
Ne birztala māte mana,
Ne ozoli bāleliņi.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Cerēj' mani tautu dēls
Priedienā saderēt.
Deri, deri, ja tev tīk,
Ar tiem priežu ciekuriem!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 175 -

15409.

Kad es būtu jauna meita,
Nederēta līgaviņa,
Vēl es būtu šoruden
Dažas tautas karinājse.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15410.

Kad man būtu dadžu cimdi,
Dotu roku tautiņām;
Kad man būtu nātru sagša,
Segtu dēla māmiņai.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15411.

Kal, kalējs, ko kaldamis,
Kal man dzelza pirkstāniekus,
Lai es varu ar tautieti
Caur uguni saderēt.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15412.

Kalna virsu vien staigāju,
Bāliņosi dzīvodama,
Ni gribēju lejā iet,
Ni tautām rokas dot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15413.

Kam, māsiņa, roku devi,
Kam dev' zelta gredzentiņu?
Roku devi, rok' atņēmi,
Kas atdos gredzentiņu?
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

15414.

Kam tie pieši, kam tie sedli
Pie bāliņa rij's durvīm?
Tautu pieši, tautu sedli -
Vakar māsu saderēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15415.

Kam tu augi, pura bērzs,
Āra bērzu viducī?
Kam, tautieti, tu sēdēji
Man' bāliņu viducī?
Sniedzu roku bāliņam,
Pasniedz' tautu neliešam.
113 [Alūksnē].

15416.

Ko, bāliņi, jūs sakieta?
Es ar leiti saderēju.
- Dzīšu leiti, kad panākšu,
Kāršu egles galiņā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

15417.

Ko sakāt, bāleliņi?
Es ar kalpu saderēju,
Jau manā rociņā
Kalpa vīra gredzeniņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15418.

Ko tu saki, bāleliņi?
Es ar kalpu saderēju.
- Ej, māsiņa, ja tev tīk
Kalpa durvis virināt!
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

15419.

Ko tu saki, brāleliņ?
Es ar kalpu saderēju.
- Vai, māsiņa, tevis dēļ
Kaŗā kauti tēva dēli?
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

15420.

Ko tu saki, bāleniņi?
Es ar kalpu saderēju;
Visi mani gredzeniņi
Kalpa puiša rociņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15421.

Labāk būtu pastāvējse
Tekošā upītē,
Nekā roku pasnieguse,
Neveiklīts bildina.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

15422.

Labāk būtu to dieniņu
Zem eglītes gulējuse,
Nekā gāju istabā
Tautietimi roku dot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15423.

Labāk būtu to dieniņu
Zem eglītes gulējuse,
Ne tautām roku devu,
Bāliņam nezinot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15424.

Lobāk butu tuoe dieniņu
Ūdenī pastāevēsa,
Kā toutām ruoku devu,
Ka paedzēru ouguimiņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

- 176 -

15425.

Lietiņš lija man dzimstot,
Lietiņš vārda meklējot;
I to dienu lietiņš lija,
Kad tautām roku devu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

15426.

Līdz', Dieviņ, man mazai,
Līdz' dižai uzaugot,
To dieniņu ar palīdz',
Kad tautām roku devu!
216 [Ventspilī].

15427.

Līgst', māsiņa, pār galdiņu,
Pār tērauda zobentiņu,
Lai nesaka citā dienā:
Kāzu vārtos saderēja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15428.

Lūgšus lūdzu tev, māsiņa,
Nedod roku atraikņam!
Atraikņam smaga roka,
Div' laulet' gredzeniņi.
No tālien's jau pazinu
Atraikniša līgaviņu:
Staigē galvu nodūruse,
Asariņas slaucidama.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

15429.

Luste manim alu dzert,
Luste skaisti padziedāt,
Tā lustīte vien nebija,
Atraikņam roku dot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

15430.

Māsiņ' mana vecākaja
Aiz vārtiem saderēja;
Es jaunāka, bet gudrāka,
Aicin' tautas sētiņā.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1. Muļķa bija vecā māsa,
Aiz vārtiem saderēja;
Es jaunāka, es gudrāka,
Es derēju sētiņē,
Es derēju sētiņē
Pie tēviņa, māmuliņas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15431.

Māsiņ, zelta droztalīte,
Kam tu man tā darīji?
Kam tu man nesacīji,
Kad tautām roku devi?
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

15432.

Māsiņ, tavu raibu svārku,
Tavu zīļu vaiņadziņu!
Kam tu gāji istabāi
Netikļam(i) roku dot?
Es ne stāvu neceltos,
Ne vēl savu roku dotu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1. Ai māsiņa mīļa balta,
Kam tu nāci istabāi!
Kam tu nāci istabāi
Neliklam roku dot!
Kaut rocīnu būt' devuse,
Nedevuse vaiņadzīnu!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

15433.

Mūc, māsiņ, paslēpies,
Nu tev jāj(a) precinieki.
- Kur es mukšu, kur slēpšos,
Sen jau biju saderēta.
- Kur, māsiņa, saderēji,
Ka es tevi neredzēju?
- Tēva lauka galiņā
Pie kuplā ozoliņa.
- Kas jel tev rokas šķīra,
Kas piedeva padomiņu?
- Dēkla man rokas šķīra,
Dievs piedeva padomiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Bēdz, māsiņ, kambarī,
Nu atjāja precinieki.
- Kur es bēgšu, bāleniņi,
Manis pašas saderēti.
- Kur, māsiņi, saderēji,
Kad es tevi neredzēju?
- Viņā lauka galiņā
Zem resnā ozoliņa.
- Kas, māsiņa, rokas šķīra,
Kas pārmija gredzeniņus?
- Dieva dēli rokas šķīra,
Laime mija gredzeniņus.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15434.

Ne uz viena neraudāju,
Kā uz savu bāleliņu,
Kam tas mani stumšus stūma
Nelietim roku dot.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 177 -

15435.

Nebēdā, brāleliņ,
Ka es augu saderēta;
Vēl es iešu saderēta
Trīs vasaras druviņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15436.

Nibīsties, tu tautieti,
Mani jaunu saderot;
Pate iešu druviņā,
Māku darbu skubināt.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

15437.

Nebij man to darīt,
Ko es esmu padarījse:
Nebij man tik jaunai
Ar nelieti saderēt.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

15438.

Neraudat, jūs māsiņas,
Jau es pati gan raudāju,
Jau es pati gan raudāju,
Ar neveikli saderējse.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15439.

Nesteidzies, man' māsiņa,
Atraikņami roku dot:
Atraikņami grūts mūžiņš,
Divreiz mīti gredzentiņi.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

15440.

No tāļienes es pazinu,
Ka māsiņa saderēta:
Spīd kā zvaigzne rociņāi
Tautu dotis gredzeniņis.
183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].

1. Rociņāi vien pazinu,
Saderēta tā meitiņa:
Tautu dots gredzeniņš
Deviņāmi zīlītēm.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15441.

Paldies, manu labu dabu,
Es ar sliktu nederēju,
Dravniekam div' dēliņi, -
Es ar vienu saderēju.
190 [Kuldīā].

15442.

Par trīs gadi es papriekšu
Ar tautieti saderēju;
Nu projām gājējiņa,
Nu vēl saku māmiņai.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Trīs gadiņi es papriekšu
Ar tautām saderēju;
Pašu laiku pie vārtiem,
Tad vēl saku bāliņiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15443.

Pavaicāju brālīšam,
Vai doš' roku tautiešam?
- Ej, māsiņa, dod rociņu,
Ne tu mani piedzievāsi!
Es gan redzu, ko tev dara
Mana jauna līgaviņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15444.

Plata upe, šaura laipa,
Nedrīkstēju pāri iet,
Nedrīkstēju roku sniegt
Bajāriņa dēliņam.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Plata upe, šaura laipa,
Kā bij man pāri tikt [tapt]?
Lielas tautas, mazs pūriņš,
Kā bij man saderēt?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15445.

Plata upe, šaura laipa,
Pāri teku drebēdama,
Pāri teku drebēdama
Nelietim roku dot.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15446.

Plata upe, šaura laipa,
Pāri gāju drebēdama;
Sīvs tautietis, patīkamis,
Dod' rociņu drebēdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15447.

Plata upe, šaura laipa,
Pāri gāju drebēdama;
Svešs tautietis, nezināms,
Roku devu raudādama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15448.

Projām iešu, māmulīt,
Ne rudeni negaidīšu:
Pavasari ganīdama
Ar tautieti saderēju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 178 -

15449.

Purva bērza rīksti griezu
Āra bērzu krūmiņā;
Atraišam roku devu
Jaunu puišu pulciņā.
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

1. Es nogriezu alkšņa rīksti,
Bērzu birzī ganīdama;
Atraiknim roku devu
Jaunu puišu vidiņā.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

15450.

Pušām cērtu ledus kalnu
Ar tērauda zobentiņu;
Pušām laužu sav' sirsniņu,
Ar tautieti derēdama.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

15451.

Redz kur jauns ozoliņš
Ar ieviņu savijies;
Redz kur jauna mūs' māsiņa
Ar tautieti saderēja.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

15452.

Roku devu tautiešam,
Gredzeniņu vien nedevu;
Roku devu, rok' atņēmu,
Gredzeniņu nevarēju.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

15453.

Sader miezis ar apīni,
Sa zālīte ar ābolu;
Saderēja mātes meita
Ar tautieti tēva dēlu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15454.

Saderēju ar tautieti
Bet neiešu šorudeni;
Iešu kunga laidarā
Citus puišus kaitināt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Tautu dēls manis lūdza,
Lai es savu roku dodu.
Roku došu, bet neiešu
Līdz citam rudeņam;
Vēl es varu šorudeni
Dažu labu kaitināt.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

15455.

Saderēju ar tautieti,
Bet neiešu šoruden;
Ja tam tika, lai tas gaida
Līdz citam rudeņam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15456.

Saderēju, atderēju
Ar saviemi bāliņiem;
Ar tautieti saderēju,
Nevar vaira atderēt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15457.

Sakāt, brāļi, ko sakāt,
Es ar kalpu saderēju!
- Dar', māsī, kā tu zini,
Tev nenāca tēva dēli.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15458.

Sasalusi upe tek,
Savizusi Daugaviņa;
Sasalušu sirdi gāju
Neveikļam roku dot.
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)].

1. Sajukušas upes tek,
Sajukuši ezeriņi;
Sajukušu sirdi gāju
Tautiešam rokas dot.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2. Sasaluši dūņu purvi,
Sasaluši ezeriņi;
Sasalušu sirdi gāju
Tautiešam roku dot.
18 (Meņģelē).

3. Sasaluši purva ciņi,
Savizojse Daugaviņa;
Sasalušu sirdi gāju
Atraikņam roku dot.
Atraikņam auksta roka,
Divkārt mīti gredzeniņi,
Mīļi vārdi izrunāti,
Mīļas domas izdomātas.
124 [Lāzberģi (Mārkalnes pag. Vlk)].

15459.

Sauc Laimiņa, met ar roku,
Kalniņā stāvēdama,
Redzēj' mani lejiņā
Ar neveikli saderot.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 179 -

15460.

Žēlu manu žēlumiņu,
Kalpam rokas devumiņu!
Vai Dieviņ, nu es būšu
Kalpa vīra līgaviņa!
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

15461.

Sīvi sīvi zīle brēc
Uz vārtiem laidarā;
Šorīt jāja sīvs tautiets
Māsiņai roku dot.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

15462.

Sīvu nātru cimdus adu
Tautu dēlu sveicināt,
Lai pazina sīvumiņu
No rociņas devumiņa.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

15463.

Spēru kāju dābolā,
Iespērusi rāvājā;
Roku devu bāliņam,
Iedevusi tautiešam.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

15464.

Tautas saka, lai es deru;
Nederēšu, nederēšu!
Nederēšu bez māmiņas,
Bez vecā bāleliņa.
190 [Kuldīā].

15465.

Tautietimi roku devu,
Aiz durvīmi stāvēdama;
Kreiso devu, ne labo,
Ka varēju atsacīt.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Uz akmeņa stāvēdama,
Atraikņami roku devu;
Kreiso devu, ne labo,
Lai varēju atsacīt.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

15466.

Tautietim roku devu,
Kreiso devu, ne labaju,
Kreiso devu, ne labaju,
Labā pilna gredzentiņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

15467.

Tautiešam(i) roku devu,
Kreiso devu, ne labo;
Kreisās rokas devumiņu,
To par pilnu neturēju.
18 (Meņģelē), 22, 35, 36,
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Atraikņam roku devu
Kreiso devu, ne labo;
Kreisās rokas devumiņš
Mūžam tiesas neturēja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

15468.

Tautietim roku devu,
Kreiso devu, ne labo,
Lai viņš mani nedabū
Saukt par savu līgaviņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

15469.

Tautiešam roku devu,
Kreiso devu, ne labo;
Tautiets bija, ne bāliņis,
Kopā lipa, kad tam devu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15470.

Tautiešam roku devu,
Uz ūdeņa stāvēdama;
Cik gribēju roku dot,
Vilnīts laivu kustināja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15471.

Tautiešam roku devu,
Savu zelta gredzentiņu;
Tautu dēla kumeliņš
Mani stalti vizināja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

15472.

Tautu dēlis lielījāsi
Mani jaunu saderējis.
Nelieliesi, tautu dēlis,
Nav tavā rociņā,
Nav tavāja rociņā
Mans sudraba gredzentiņš.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

15473.

Tautas dēls man' cerēja
Aiz vārtiemi saderēt.
Par ko manim tēva galds,
Par ko brāļa istabiņa?
232 [Talsos (Tl)].

- 180 -

15474.

Tautu dēlis rokas prasa,
Aiz durīm stāvēdams.
Nāc iekšā, došu roku,
Kur redz mani bāleliņi!
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Tautiets man roku deva,
Aizdurvē stāvēdams;
Nāc, tautieti, saulītē,
Lai redz mani bāleliņi!
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

15475.

Teic man ļaudis, es neticu,
Ka māsiņa saderēta.
Drīkstēj' māsa to darīt,
Man padomu neprasījse,
Man padomu neprasījse,
Vecajami brālītim?
206 [Kuldīgas apriņķī].

15476.

Tīši tīši salauzīju
Brālītime zobentiņu,
Kam tas mani stumšus stūma
Vācietim roku dot.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

15477.

Tik es kāju neiespēru
Dziļā dubļu avotā;
Tik es roku neiedevu
Lielam krogus dzērājam!
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

1. Cik kājiņas neiespēru
Asariņu paltiņā;
Cik rociņas nepadevu
Asariņu dzērējam.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

15478.

Tik rociņas neiedevu
Sīvajam tautiešam,
Kad brālītis nepieķēris
Pie baltajas villainītes.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Cik kājiņas neiespēru
Asariņu paltiņā,
Kau(t) Laimiņa neķērusi
Aiz baltās vilnānītes.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2. Cik rociņas nepadevu
Vājajām tautiņām;
Vājajām tautiņām
Rīta māļa malējiņa,
Rīta māļa malējiņa,
Rīta ganu vadītāja:
Kad Laimiņa neatrautu
Aiz balto villainīšu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15479.

To dieniņu lietus lija,
Kad tautām roku sniedzu:
Vai man bija visu mūžu
Asarāsi nodzīvot!
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

15480.

Trīs gadiņi tautu dēlis
Jāja manis bildināt;
Cetortāj gadiņāj
Gāj' pretim roku sniegt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15481.

Trīs reizītes saderēju
Ar to tautu neveiklīti.
Divi reizes atsacīju,
Trešo vairs nevarēju.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

15482.

Trīs reizītes vien aizgāju
Ar māmiņu baznīcā:
Ziedu dienu, lapu dienu -
Māras dienu saderēju.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

15483.

Tūdaļ tautas roku deva,
Tūdaļ līdza aicināja.
Mani balti bāleliņi,
Tūdaļ līdza nedodiet!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Līdz tautiņas roku deva,
Līdzi mani aicināja.
Mani balti bāleliņi,
Tūliņ līdzi nedodiet!
Vai es kāda lauku puķe,
Daskrienama, noraunama?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

15484.

Uz akmeni stāvēdama,
Atraitim roku devu:
Še, atraiti, kreisā roka,
Labā pilla gredzentiņu;
Labā pilla gredzentiņu
Jaunu puišu kaitināt.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

- 181 -

15485.

Vai līst cauri, vai lēkt pāri
Smalkam lazdu krūmiņam?
Vai dot roku, vai nedot
Staltam tēva dēliņam?
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15486.

Vaļa vaļa tev, māsiņ,
Sētu lēkt, kārti lauzt,
Tik vien vaļas tev nebija -
Atraikņam roku sniegt.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

1. Vaļa vaļa meitiņām
Triju sēklu rozes sēt;
Tās vaļiņas vien nevaid,
Atraiknimi roku dot.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

15487.

Viena pate es māsiņa,
Man deviņi brāleliņi.
Caur visiemi brāliņiem
Tautiešam roku sniedzu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

15488.

Vēl nav auzas uzaugušas,
Tautiets pirka kumeliņu;
Vēl meitiņa maza auga,
Jau tautiets roku sniedza [deva].
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15489.

Vēl nav cimdu adītāja,
Jau tautietis saderēja;
Nav vēl dvieļu audējiņa,
Jau stellēja bāleniņus.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15490.

Vēlējos nerāvuse
Sarkano ābuliņu;
Vēlējos šoruden
Tautām rokas nedevuse.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15491.

Vecs bij mans tautu dēls,
Kas ar mani saderēja;
Vai bij man tēvu saukt,
Vai veco bāleliņu?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

15492.

Vecs vecs tautu dēls,
Kas ar mani saderēja;
Būs manam bāliņam
Zirņu druvas sargātājs.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15493.

Vecs vecs tautu dēls,
Kas ar mani saderēja;
Deviņ' gadi bārdu dzina,
Desmitā sievu ņēma.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15494.

Viju, viju, nenoviju
Rasenīšu vainadziņa;
Gāju, gāju, nenogāju
Atraitņam rokas dot.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

15495.

Viss par velti, ciema puiši,
Ka jūs mani viziniet,
Man' māmiņa saderēja
Aiz Daugavas arājam.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

15496.

Ciema meitas gauži raud,
Dzirdēj' mani saderētu.
Dar', bāliņi, saldu alu,
Lai nāk mani pavadītu!
1311 [Apē (Vlk)].

15497.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā
Tās meitiņas derībās,
Ko ļautiņi niecināja.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

b) Tautieša dziesmas

15498.

Aiz upītes kalniņā
Sudraboti gaiļi dzied;
Pār upīti saderēju
Sudrabotu malējiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

15499.

Apsa- gauži- raudājos,
Līgaviņu saderējs:
Vai būs dzīves kopējiņa,
Vai saimītes šķīrējiņa?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 182 -

15500.

Apsegloju kumeliņu,
Lai stāv staļļa dibenā;
Saderēju līgaviņu,
Lai stāv meitu pulciņā.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

15501.

Gauži raud tā meitiņa,
Kas ar mani saderēja.
Kaut zinājis to raudot,
Es rociņas tai nedotu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15502.

Kas drīkst manu kumeliņu,
Apsedlotu jādināt?
Kas drīkst manu līgaviņu,
Saderētu bildināt?
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15503.

Lai man tika, kas man tika,
Tā meitiņa, tā man tika;
Tai es sniedzu sav' rociņu,
Devu zelta gredzeniņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Patīk man tā meitiņa,
Tās meitiņas valodiņa;
Tai es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

15504.

Lai stāv manis kumeliņis
Vidū staļļa apseglots;
Lai aug mana līgaviņa
Ciemiņos saderēta.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15505.

Mana mana tā meitiņa,
To nedošu nevienam:
Mana roka pāri gājse,
Mana jauka valodiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Mana mana tā meitiņa,
Tās nedevu nevienam:
Mana roka pāri gāja,
Mans spodrais zobentiņš.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15506.

No saknēm lazda zied
Sarkaniem ziediņiem;
No sirds man mīlējās
Tautu meitai roku dot.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

15507.

Nodzenāju sila priedi,
Lai aug mana nodzenāta;
Saderēju tautu meitu,
Lai aug mana saderēta.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

1. Izlocīju bērzu birzi,
Lai tā auga izlocīta;
Saderēju līgaviņu,
Lai tā auga saderēta.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 3901 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Saderēju tautu meitu,
Lai tā auga saderēta,
Lai tā auga priekš manim,
Lai ar citu nederēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15508.

Rīga Rīga tāļu tāļu,
Labāk še Jelgavā:
Saderēta līgaviņa,
Nava zelta gredzentiņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15509.

Sadarāta vīn nūmyra
Buol'eņam ļaudaveņa;
Vacs palyka, najem cytas
Tuom l'eluom žālobuom.
435 [Latgalē].

15510.

Skaista bija ti puķīte,
Kur' zied kalna galiņā;
Jo skaistāka ti meitiņa,
Kur' ar mani saderēja.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

15511.

Sniedzu roku, devu mutes,
Saucu savu līgaviņu,
Saucu savu līgaviņu,
Devu zelta gredzentiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

43672.

Voi, muosiņ, kas tev tyka,
Ka tu meji gredzentiņim?
Ni par zaltu, sudabriņu
Es nameitu gredzentiņa.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 183 -

43673.

Ai ļaudaviņ, ļaudaviņ,
Sameisim gradzynim!
Matčasnoje, tautu dāls,
Ar vysim gradzynim.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

43674.

Ai māmiņa, ai māmiņa,
Kam tu mani audzināji?
Kam tu mani audzināji,
Dzērājam atdodama?
116 [Garozas Jg].

43675.

Oi munu lielu kaunu,
Otru lielu žēlabiņu:
Lobajam atsacīju,
Ar navēkli saderēju.
358 [Rugāju Abr].

43676.

Ak tu skuju vāverīte,
Auž man skuju paladziņu.
Ar tautieti saderēju,
Skujienā ganīdama.
443 [Turlavas Kld].

43677.

Atraitnim roku sniedzu,
Uz akmeņa stāvēdama:
Tik atraitņa mīlestība
Kā akmeņa siltumiņ'.
378 [Seces Jk].

43678.

Atraišam rūku devu,
Uz olūta stuovādama;
Atraišam solta rūka
Kai olūta yudisniņš.
389 [Silajāņu Rz].

43679.

Atraišami rūku devu,
Uz olūta stuovādama;
Solts yudens olūtā,
Solta rūka atraišam.
143 [Jāsmuižas D].

43680.

Atraišami rūku devu
Uz akmiņa stuovādama;
Kreisū devu, na lobū,
Kreisuo praudys naruodeja.
143 [Jāsmuižas D].

43681.

Atraišam rūku devu,
Uz akmina stuovādama;
Akmens mani nūluodēja:
Buca buca, laiva laiva,
Myužam veira nadabuos,
Par vacmeitu paliks.
503 [Višķu D].

43682.

Atraišam salta roka,
Divreiz mīti gredzentiņi;
Atraišami salta gulta,
Izrunāti mīļi vārdi.
166 [Kalsnavas Md].

43683.

Sasaprūti, tu Moņeit,
Kam atraišam rūku devi?
Atraišam gryuta rūka,
Div lauluoti gredzineņi.
503 [Višķu D].

43684.

Barga tava māmuliņa,
Kas tev' bija auklējusi;
Vēl bargāks tautu dēls,
Kam es roku pasniegusi.
545 [Krustpils D apr.].

43685.

Devu roku brālīšam,
Iedev' tautu dēliņam;
Tautu dēlis, ne brālītis
Vaicā roku devumiņ'.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

43686.

Dūdi, dūdi, muomuleņa,
Vjāl tu maņa nūrauduos(i);
Īs' tu poša, kur īdama:
Naredz muna guojumeņa.
326 [Preiļu D].

43687.

Div upītes pāri bridu,
Trešai smēlu ūdentiņu;
Div tautiešus gaŗām laidu,
Trešo gāju laulāties.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

43688.

Dzērājīna līgavīna
Ik vakarus žēli raud:
Vai būs mani padzēruši
Kādam ceļa gājējam?
94 [Dunikas Lp].

- 184 -

43689.

Dzāruojeņa muomuleņa
Prodzer mjaitu krūdzeņī;
Tautys vuortu naatvjāra,
Jau muomeņa pavjēļ(ēj)a.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

43690.

Dziedi, dziedi, tautu meita,
Tu jau dziedi raudādama;
Tautām roku atdevusi,
Savu zelta gredzentiņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43691.

Dzīduodama lakstīgola
Vasariņu pavadēja;
Rauduodama muomuliņa
Mani tautom pasūlēja.
358 [Rugāju Abr].

43692.

Dziedādama vien staigāju,
Ar bajāru saderējsi;
Ka bajāris niecinās,
Tad staigāšu raudādama.
112 [Ezeres Kld].

43693.

Es apāvu baltas kājas,
Man netika dubļus brist;
Patīkamis tēva dēls,
Man netika atsacīt.
427 [Tadaiķu Lp].

43694.

Es gan redzu, māmuliņa,
Tu būs' mani padzērusi;
Tu atnāci no krodziņa,
Villainītes plātīdama.
162 [Kacēnu (Kačanovas) Abr].

43695.

Es mainīju gredzeniem,
Pie tautieša zvērēdama,
Ka es citu nemainīšu,
Citam roku es nedošu.
605 [Skolas].

43696.

As nalyku cyta vainys,
Muotys pošys vaiņa beja;
Tautys vuortu naatvēra,
Jau jei mani pasūleja
Syuryjam, ryugtijam,
Asareņu dzāruojam.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

43697.

Es nevaru lielīties,
Man māmiņa dzērājiņa:
Vai būs mani padzēruse
Kādam ceļa gājējam?
94 [Dunikas Lp].

43698.

As sovami mīlejam
Boltu rūceņu padevu:
Ša rūceņa, teic vuordeņu,
Byusi muns oruojeņš.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

43699.

Iešu, iešu, kā neiešu,
Ij pie maza arājiņa;
Tāpat gāzās velēniņa,
Kā tam lielam arājam.
46 [Beļavas Md].

43700.

Jauns puisīts mīļi lyudze,
Ap mutīti gluosēdams.
Man pruotiņš žēlīg(a)is,
Atsalīgt navarēju.
35 [Baltinavas Abr].

43701.

Kam tu, meitiņ, reiksti lauzi
Nu elksneiša zaraņim?
Voi tu, okla, naredzēji
Zaļa bārza viersyuneites?
Kam atraišam rūku devi,
Voi tu jaunu naredzēji?
194 [Krāslavas D].

43702.

Kas mauc manu gredzentiņ(u),
Lai ņem manu vainadziņ(u);
Dižens esi, tautu dēls,
Ņem ar' manu augumiņ(u).
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

43703.

Kas pie mieta(?), tas puisītis?
Kalpa svārki mugurā.
Vai Dieviņ, ko darīšu?
(Tas) tīk manam prātiņam.
306 [Patkules Md].

43704.

Kū es beju sarībuse
Sovim boltym buoleliņim?
Tautas vuortu nadaguoja,
Jau jī mani pavēlēja.
295 [Ozolmuižas Rz].

- 185 -

43705.

Kur palika tā meitiņa,
Kas man' sauca bāleliņ(u)?
Man palika saujiņā
Divi zelta gredzentiņ(i).
115 [Galgauskas Md].

43706.

Lobuok eju pi atraiša,
Na pi jauna gredzinteņa(?);
Muok atraits mani ruot,
Muok (i) mani apžāluot.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

43707.

Lobuok eju pi atraiša,
Na pi jauna knieveleiša;
Atraišam solta rūka,
Div lauluoti gredzinteņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

43708.

Laid, tautieti, kumeliņu
Zaļajā druviņā!
Nāci pats tad rožu dārzā,
Lai pārmijam gredzeniņus!
36 [Balvu Abr].

43709.

Lietus lija man mazam,
Līdz lielam uzaugam;
To dieniņu vien nelija,
Kad tautiešam roku devu.
605 [Skolas].

43710.

Māmiņ, mana žēlīgā,
Kā tev manis žēl nebija?
Pirmajām tautiņām
Tu jau mani pavēlēji.
224 [Lielvārdes Rg].

43711.

Māte meitu pārdevusi
Par tabaka šņaucinīti.
Tautu dēls pazasmēja,
Ka tik lēta līgaviņa.
46 [Beļavas Md].

43712.

Nākat šurp, nāburdziņi,
Es jums došu sav' māsiņu!
Atnākdami atnesat
Divus zelta gredzentiņus!
110 [Ērgļu C].

43713.

Nadūd Dīvs taidu ļaužu,
Kaidi muni buoleliņi:
Vēl muosiņa šyupjelī,
Jau ir tautom atvālāta.
604 [Dažādi iesūtītāji].

43714.

Na ar lītu, tu Anīt,
Meji sovu gredzinteņu;
Lobuok byutu samejuse
Ar kaimiņu puiškinim.
168 [Kalupes D].

43715.

Nasagrib man ēst i dzert,
Ni ar meitom palustēt;
Mošeit muote krūgā beja,
Jo ir mani padzāruse.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

43716.

No pirkstiņa nokrituši
Divi zelta gredzentiņi;
Divi zelta gredzentiņi,
Mani doti mīļi vārdi.
476 [Vecpiebalgas C].

43717.

Pie pirmā es palikšu,
Pie pirmā valodiņas;
Lai palieki pēdējam
Manas žēlas asariņas.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

43718.

Paļdīs pūra dreimaņam!
Kas pas'cīja dreimaņam?
Maņ māmiņa pavēlēja
Līpu muižas junkuram.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

43719.

Pa parādam [parādu], pa parādam. [parādu]
Muote meitas atdavuse:
Močam Kaču, tu man [Tūmam] Madu,
Jākobiņam Madalīti.
414 [Stirnienes Rz].

43720.

Pirmo reizi bāleliņis
Māsu veda baznīcāji;
Ar pirmaju vedumiņu
Tautiņāmi atvēlēja.
215 [Lēdmanes Rg].

- 186 -

43721.

Precej mani šaidi taidi,
Vjāļ māmeņa naatdūt.
Atjuoj kaču komisars,
Atdūd muotja rauduodama.
326 [Preiļu D].

43722.

Precenieks, precenieks,
Puškoto brandavīnu!
Man iespēra kumelīns
Par stāvo vēderīnu.
192 [Kosas C].

43723.

Redz kur puisi noskatīju
Pa savam prātiņam.
Tam es devu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņ(u).
146 [Jaungulbenes Md].

43724.

Sadarāta leiša meita
Garajam Jukumam,
Drika Metris olu dora,
Stupais bucos sutynoj.
605 [Skolas].

43725.

Sadūmusi diena ausa,
Sadūmusi saule lēca;
Sadūmusi mūs' māsiņa
Tautiņām roku deva.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

43726.

Sila kalns, bērzu birze,
Cauri zelta upe tek;
Sīvas tautas, sīvs tautietis,
Iet māsiņa, nebēdāja.
418 [Sunākstes Jk].

43727.

Seiksta veiksna lyuku (plēst),
Borga meitu muomuliņa;
Seikstu veiksnu nūplyukovu,
Borgu muoti puorrunovu.
168 [Kalupes D].

43728.

Sīksts bija liepu celms,
Vēl jo sīksta meitu māte;
Es izlauzu liepu celmu,
Pierunāju meitu māti.
605 [Skolas].

43729.

Skaisti cimdi, leli roksti,
Tautu dāla rūciņā;
Na tī beja mun' adīti,
Bej māmiņa īdavuse.
466 [Vārkavas D].

43730.

Steidzīs, muna ļaudaviņa,
Ar volūdu ustobā!
Tu pasteidzi rūku dūt,
Es pasteidžu krāslu ceļt.
389 [Silajāņu Rz].

43731.

Ša, tautīti, bolta rūka,
Nasmuodēji augumiņa!
Dīva dūtis augumiņis,
Tāv' ar muoti audzinuots.
466 [Vārkavas D].

43732.

Tam es sniegšu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu;
Tas aizvedīs manu pūru,
Mana pūra atslēdziņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

43733.

Tautiets mani bildināja
Skaistā rožu dārziņā;
Tautiešam roku sniedzu,
Kreiso devu, ne labo.
263 [Mēmeles Jk].

43734.

Tautiets mani labināja,
Nu jau treša vasariņa.
Nu es iešu parādīt
Visu savu labumiņu,
Visu savu tikumiņu.
605 [Skolas].

43735.

Tautu meita dievojās:
Nebūs mana līgaviņa.
Tev būs būt, tev nebūt -
Tev novilka gredzeniņu.
72 [Cesvaines Md].

43736.

Tāli nāca, tāli nesa
Manu zelta gredzentiņu;
Es vaicāju no bāliņa:
Iet pakaļ, vai neiet?
545 [Krustpils D apr.].

- 187 -

43737.

Teic, tautieti, tu taisinību:
Kur tu mani nolūkoji?
Pie māmiņas istabā,
Sešu nīšu audeklā.
311 [Pērkones Lp].

43738.

Taku, taku upes molu,
Boltys rūkys mozguodama;
Boltys rūkys mozguojūta,
Nūkreit zalta gredziniņis.
170 [Kapiņu D].

43739.

Tev zeilīte vēsti nesa,
Itom tautom atsacīt;
Es zeilītes naklausīju,
Ar tautom sadarēju.
Tai sacēju runuodama:
Lobuok byus kai pi māmenas,
Pi eistūs bruoliliņ(u).
389 [Silajāņu Rz].

43740.

Zeile muoseņ [muosai] vēsti nese,
Tautiņomi atsacēt;
As zeilītes naklausīju,
Ar tautom sadarēju;
Es dūmuoju darādama,
Ka tai byus kai pi māminas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

43741.

Uz tautieša raudzījos,
Kā uz zaļa ozoliņa;
Tautiešami roku sniedzu,
Tautiets mana tēvs māmiņa.
190 [Kokneses Rg].

43742.

Vysas munas asareņas
Uz vacuokuo buoleliņa;
Jis staiguoja ai tautom,
Jis tautomi pavēlēja.

43743.

Viena pate mātei meita,
Kā zīlīte audzējama;
I to pašu padzēruse
Kroga galda galiņā.
373 [Sarkaņu Md].

43744.

Vienam tēva dēliņam
Roku devu, solījos;
Tam iedošu, tam pasniegšu,
Savu zelta gredzentiņ(u).
378 [Seces Jk].

43745.

Zuolem veina es pīdzēru
Pa vīnai gluozītei;
Meitu muoti pīrunuoju
Ar mīļimi vuordiņim.
605 [Skolas].

43746.

Zin', māmiņa, zinādama,
Nepalikšu kur augusi;
Ja kājiņas nevedīs,
Vedīs tautu kumeliņš.
301 [Palsmaņa Vlk].

Table of Contents |View Entire Work