HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work

c) Tautas aiz vārtiem un pagalmā

14378.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Tautiets jāja baltu zirgu!
Vai bij zirgs, vai nebija,
Vai baltais āzulēns?
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

14379.

Ak tu skuķi mans brālīti,
Tava daiļa augumiņa!
Zelta pieši nošķindēja,
No kumeļa nolecot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ai tu krupis mans bāliņš,
Tavu daiļu augumiņu!
Noskanēja zelta pieši,
No kumeļa nolecot.
Tautu meita, izdzirdusi,
Tūdaļ līdzi taisījās.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

2. Ak tu skuķi mans brālītis,
Tava daiļa augumiņ'!
Noskanēja zelta pieši,
No kumeļa nolecot.
Izbijās tautu meita,
Aizšāvās aizkrāsnī.
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14380.

Ak tu tautu nelietīti,
Tavu daiļu kumeliņu!
Es tecēju vārtu celti,
Domāj' savu bāleliņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

14381.

Aiz istabas rozes sēju,
Tautu dēla gaidīdama;
Aiz vārtiem tautu dēls
Sēd bērā kumeļā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

14382.

Alus, alus tai sētāi -
Pilna sēta ledutiņa;
Kas gribēja klāt piejāta,
Lai kaldina kumeliņu.
Es gribēju, es piejāju
Ar nekaltu kumeliņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

14383.

Atjāj viens baltu zirgu,
Aprūgušu cepurīti.
Saka meitu māmuliņa:
Tas ar savu raugu nāk.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14384.

Atjāj viens baltu zirgu,
Balts kažoks mugurā.
Saka meitu māmuliņa:
I ubags tādu jāja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Līlejās dālu tāvs:
Munīm dālīm bolti zirgi.
Atsac'ēja m'eitu muot'e:
Ubogs brauc'e boltim zirgim.
4223 [Višķu pag. D].

- 36 -

14385.

Atjāj viens baltu zirgu,
Balts kažoks mugurā;
Tam dod mani, māmuliņ,
Es saltuma neredzēju.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

14386.

Brauc pie durvīm, precinieki,
Griez riņķē kumeliņu,
Lai tecē mūs' māsiņa
Kumeliņa raudzīties.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

14387.

Danco mans kumeliņš,
Margo mans augumiņš;
Nāc ārā, tautu meita,
Tevi jāju raudzīties!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

14388.

Dancot laižu kumeliņu
Meitu mātes pagalmā.
Paša māte meitu deva,
Kumeļā vērdamās.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

14389.

Divi kupli ozoliņi
Pie brālīša namdurvīm;
Tur piesēja tautu dēls
Savu dailu kumeliņu.
Stāvus lēca, nozviedzās
Pie brālīša namdurvīm.
243 [Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)].

14390.

Ej, māmiņa, atcel vārtus
Lepnam tēva dēliņam!
Stangas viņa rokas grauž,
Pieši dīda kumeliņu
206 [Kuldīgas apriņķī].

14391.

Es redzēju sapinā
Klibu vilku atlecam:
Pats pirmais precenieks
Atjāj klibu kumeliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Es redzēju klibu vilku
Par kalniņu atlecot;
Tas nebija klibais vilks,
Tas bij meitu precenieks.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14392.

Es caur logu raudzījos,
Atjāj tautu netiklītis:
Kausas piere, zveiras acis
Kā manam kumeļam.
216 [Ventspilī].

14393.

Grib puisītis sievu jemt,
Nemāk ragus pataisīt:
Savu ceļu ragus tek,
Savu teku kumeliņš.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

14394.

Guli, guli, šļaunes(?) Līze,
Līdz lielam brokastam!
Nu atjāja meža Mika
Klibu, aklu kumeliņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

14395.

Guli, plunci, celiņā,
Guli ceļa maliņā!
Negrib mani bāleliņi
Tumsā durvis virināt,
Tumsā durvis virināt,
Vasku sveces dedzināt.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

14396.

Jāj gaŗāme, jāj gaŗāme,
Tu nebiji mana vērte;
Nu tik jāja mana vērte
Ābolainu kumeliņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

14397.

Jāj pa ceļu, tautu dēl,
Nelok' tava kumeliņa:
Jau es tevi sen redzēju,
Nitīk manam prātiņam.
312 [Ērberķē (Mazzalves pag. Jk)].

14398.

Jāj, puisīt, pamazām,
Ja tev labis kumeliņš;
Vai tu, mani ieraudzījis,
Drīzen' savu kumeliņu?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 37 -

1. Jāj pa ceļu, tautu dēli,
Nedragā kumeliņu;
Vai tu, mani ieraudzījis,
Sāc dragāt kumeliņu?
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

14399.

Jāj tiešām, tautu dēls,
Nelauz savu kumeliņu:
Es jau tevi sen pazinu
Tādu kroga dzērājiņu.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

14400.

Juojeit, svuoti, najuojeit,
Nava vītes pogolmā;
Mat sīra gabal'eņ',
Tod beus vīta pogolmā.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

14401.

Juojit, tautys, pogolmā,
Metit zalta gabal'eņu,
Lai natreuka mam'eņai
Meužam jaunys mal'ējeņis.
422 [Līvānu pag. D].

14402.

Jauni zēni bandenieki,
Nisien zirgus pie vītola;
Sien zem zaļa ozoliņa,
Lai rīb zeme dancojot,
Lai dzird meitu māmulīte,
Kāds barots kumeliņš.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

14403.

Kā jājat, sveši ļaudis,
Še bij jūsu peļamā;
Bij jums jāt Pālanos (=māju vārds),
Tur bij jūsu teicamā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Kā, ļautiņi, šurp nāciet,
Te bij jūsu peļamā;
Anduļos svina piesta,
Tā bij jūsu teicamā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

14404.

Kuo tī grozni suņi rej
Ap tū munu rožu duorzu?
Tautys lūka kum'el'eņu,
Gaida rožu šk'in'ējeņis.
429 [Kārsavas pag. (Ldz)].

14405.

Kā tu, kuņa, nakti brauci,
Ka nebrauci saulītē?
Ja tu būtu laba sieva,
Dienu brauktu saulītē!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

14406.

Kam, brālīti, tapināji
Tautām savu cepurīti?
Es tecēju vārtus vērt,
Šķiet' brālīti atjājam;
Atjāj tautu rudacīts,
Mans asaru dzērējiņš.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

14407.

Kam, brālīti, tu salaidi
Pillu sētu svešu ļaužu?
- Es, māsiņa, neredzēju,
Smēdē kalu zobeniņu.
190 [Kuldīā].

14408.

Kam, bāliņi, vārtus vēri,
Kam salaidi svešus ļaudis?
Ej tu pats, es neiešu,
Dod pats savu līgaviņu!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

14409.

Kam, sunīti, sīvi rēji,
Pie vārtiem nostājies?
Redz kur jāja netiklītis
Mūs' māsiņu bildināt!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14410.

Kam tie bēri kumeliņi
Pie māsiņas rožu dārza?
Tie tautiņu kumeliņi,
Gaida rožu šķinējiņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14411.

Kam tie pieši, kam tie segli
Pie bāliņa staļļa durvju?
Tautu pieši, tautu segli,
Bāliņš man nesacīja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

14412.

Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie bāliņa namdurēm?
Tautu dēla zirgi, rati,
Mūs' māsiņas preciniek'.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

- 38 -

1. Kam tie tādi lepni zirgi
Pie brālīša nama durvju?
Tie tautieša lepni zirgi,
Kas jāj mani lūkoties.
224 [Kabilē (Kld)].

14413.

Kam tie zirgi, kam tie rati,
Kam tie daili kumeliņi?
Puiša zirgi, puiša rati,
Puiša daili kumeliņi.
190 [Kuldīā].

14414.

Kam tie sirmi kumeliņi
Pie tā mana rožu dārza?
- Tie, māsiņ, tavi viesi,
Tavu viesu kumeliņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14415.

Kas tur skan, kas tur skan,
Pie vārtiem dajājot?
Tur atjāja tautu dēls,
Skan tam pieši, klab zābaki,
Skan tam pieši, klab zābaki,
No kumeļa nolecot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14416.

Kliedzu, kliedzu, saucu, saucu
Savu baltu bāleliņu:
Pieci sirmi kumeliņi
Auzu lauku noēduši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

14417.

Ko jājiet, sveši ļaudis,
Mūs' zemē ziedus raut?
Vai jūs' pašu zemītē
Tādi ziedi neziedēja?
224 [Kabilē (Kld)].

14418.

Ko, tautieti, tu domāji,
Uz dāldeŗa dancodams?
Vai tu gribi man' māsiņu,
Vai smalkaju mātes meitu?
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

14419.

Ko tie tēva suņi rēja
Aiz māsiņas rožu dārza?
Ķenkaraiņu tēva dēlu
Iedzinuši nātrienā.
206 [Kuldīgas apriņķī].

14420.

Ko tie tēva suņi rēja
Aiz māsiņas rožu dārza?
Tie rej māsas preciniekus,
Skaistu rožu rāvējiņus.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

14421.

Ko tie tēva suņi rēja
Aiz tā mana rožu dārza?
Svešas tautas sajājušas,
Gaida rožu ravētāju.
Eit', brālīši, vēlat māsu,
Bet jūs gudri runājiet.
Lai jāj piecas, sešas reizas,
Lai sviedroja kumeliņu,
Lai nesaka citu dienu:
To mēs lēti dabūjām,
To mēs lēti dabūjām,
To mēs grūti maldinām.
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

14422.

Ko tie tēva suņi rēja
Aiz tā mana rožu dārza?
Trejas tautas sajājušas,
Gaida rožu ravētājas.
Eit', māsiņas, atsakiet,
Vakar rozes izravētas.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

1. Eit', brālīši, paskatait,
Ko tie mana suņi rēja.
- Sajājušas sīvas tautas,
Gaida rožu ravētāju.
- Eit', brālīši, atsakait,
Vakar rozes noravēju.
158 (Nīcā).

14423.

Kur jādamas, lēnas tautas,
Lēni tek kumeliņi?
- Lēnas meitas taujājam
Lēnajam dēliņam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kur jājat, lēnas tautas,
Lēni tek kumeliņi?
- Lēnu meitu lūkoties
Pie lēnās māmuliņas.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

2. Kur jāsiet, rāmas tautas,
Rāmi tek kumeliņi?
- Jāsim rāmu novadiņu
Rāmu meitu lūkoties.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 39 -

14424.

Kur jājat, bandinieki,
Rakstītām cepurēm?
- Mēs jājami uz Birzgali
Pie Birzgaļa meitiņām.
Birzgaļam trīs meitiņas,
Visas vienu skaistumiņu.
Viena šuva, otra ada,
Trešā raksta zīdautiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

14425.

Kur jājati, bandenieki,
Zīda pušķi zemi slauka?
- Gobzemjam viena meita,
Tās jājam lūkoties.
190 [Kuldīā].

1. Kur jājieti, ārmuižnieki,
Pelēkiemi svārciņiem?
- Piebalgāi smukas meitas,
Tās jāsimi lūkoties.
- Vai jājieti, nejājieti,
Jūs jau viņu nedabūsat;
Tām pašāmi līdzi auga
Gobas zemes arājiņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14426.

Kur jājat, dūrinieki,
Ar tiem ķīļa deguniem?
Atpakaļi, atpakaļi
Pie savām mellužām!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

14427.

Kur jājiet, skujenieki,
Olinieku sētiņā?
Olinieki nosvaidīja
Sīkajāmi oliņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

14428.

Kur jājat, novadnieki,
Zīda pušķi zemi slauka?
- Mēs jājam pa novadu
Līgaviņas lūkoties.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14429.

Kur jāsiet, bandu puiši,
Zīda pušķi zemi slauka?
- Pirtniecei skaista meita,
Tās jāsim bildināt.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

14430.

Kur jāsita, ciema puiši,
Zīda puški ceļu slauka?
- Rītu tirgus Dobelē,
Jāsim meitu lūkoties.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

14431.

Kur skriesieti, Pelču puiši,
Riņķī astes sagriezuši?
Saoduši Dreimanim
Kviešu sili sētmalī.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

14432.

Kur tu jāsi, speltes suti,
Ar to koka kumeliņu?
Kumeļam piecas ribas,
Pašam kumbris mugurā.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

14433.

Kur tu jāji, tautu dēls,
Nesukātu kumeliņu?
Griez jel ceļa maliņā,
Lai sukāja žagariņi!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

14434.

Kur tu jāsi, brūtgān' puisi,
Ķēvei asti neuzsējis?
Nāc pie manis pelūdē,
Es tev došu naktes mājas!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

14435.

Kur tu jāsi, brūtgān' puisi,
Zirgam aste neuzsieta?
- Ja būs jauna - mugurā,
Ja būs veca - astē siešu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

14436.

Kur tu jāsi, puiša šķelmi,
Zirgam aste neuzsieta?
Kāp zemē, uzsien asti,
Jāj pie manas māmulīnas!
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

14437.

Kur tu jāsi, tautu dēls,
Zirgam aste neuzsieta?
Kāp zemē, uzsien asti,
Jāj ellē skanēdams!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 40 -

1. Kur tu jāsi, speltes sutni,
Zirgam aste neatsieta?
Kāp zemēi, atsien asti,
Jāj pa ceļu svilpēdams!
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

14438.

Kur tu jāsi, tautu dēls,
Zirgam aste neuzsieta?
Visas manas ganībiņas
Kā ar slotu noslaucīji.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Kur tas tautu šelmis jāj,
Ziergam asti neuzsējis?
Visu manu brāļa sētu
Kā ar slotu noslaucīja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14439.

Kur tu jāsi, ciema puisi?
Zirgam aste neuzsieta,
Zirgam aste neuzsieta,
Pašam galva nesukāta.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

14440.

Kur tu ņēmi, tautu dēls,
Mana brāļa kumeliņu?
Es tecēju vārtus vērt,
Šķitu savu bāleliņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14441.

Laime sveci dedzināja
Vārtu stabu galiņā:
Jaunajai māsiņai
Tumsā jāja precenieki.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14442.

Lepni jāja tautu dēlis,
Šķietas muižu pakaļā;
Visa muiža kumeļā,
Banšotā cepurē.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14443.

Līdz zemei zelta puski
Bērajam kumeļam;
I tad vēl meitu māte
Ne galviņas neatgrieza.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

14444.

Loki, tautiet, i neloki
Nebarotu kumeliņ';
Jau es tevi sen zināju
Asariņu dzērājiņ'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14445.

Lok', tautieti, vai neloki
Nebarotu kumeliņu;
Liec stallī, baro labu,
Loki citu vasariņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Ko, nelieti, dīdināji
Badmirušu kumeliņu?
Ved stallī, dodi auzas,
Dīd' uz citu rudentiņu!
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

14446.

Lūk', tautīti, i nalūk'
Sava loba kum'el'eņa:
Jau es t'evi s'en' redz'ēju,
Na pa munam pruot'eņam.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D], 423 [Daugavpils apr.].

14447.

Lūļa sēd āz vārtiem
Pelēkā kumeļā;
Lūdzams, lūļa, nāc iekšā,
Kaszi māte mani dos!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Ļūļa sēd kalniņā
Pelēkā kumeļā.
Lūdzams, ļūļa, šļūc
zemē,
Šļūc pie mātes istabā!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

14448.

Mainenieki bāleliņi
Kalniņāi sajājuši,
Maina bērus kumeliņus,
Solās māsu priedēm dot.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

1. Brāļi māsas ieslēguši
Pētersīļu dārziņā.
Nojājuši kalniņā,
Maina bērus kumeliņus,
Maina bērus kumeliņus,
Sola mani priediem dot.
Vai tad mani tēvs māmiņa
Priežu dēļ audzināja?
Tēvs māmiņa audzināja,
Vieglu dienu domādami,
Vieglu dienu domādami,
Goda dienu gaidīdami.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 41 -

2. Mūs' brālīši mitenieki
Sajājuši kalniņāi.
Mitoj' bēŗus, mitoj' raudus,
Sola māsu piedevām.
Vai tad mani tēvs un māte
Piedevām audzējuši?
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

14449.

Man atjāja precenieki
Sirmu sirmu kumeliņu;
Nedod mani, māmuliņ,
Līdz atjās ābolainu!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

14450.

Man atjāja tautu dēlis
Vērzeļotu kumeliņu.
Ne vērzeles nemīlēja,
Kad netika prātiņam.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

14451.

Man sajāja treju tautu
Vienā vārtu vērumā.
Atsakiet, brāleliņi,
Nevienam nedodiet!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14452.

Meitu mātei vaŗa vārti,
Akmiņota gulu sēta;
Pušām cirtu vaŗa vārtus,
Pāri bēri lecināju.
224 [Kabilē (Kld)].

14453.

Nāc ārā, tautu meita,
Ej, atsaki tautiņām!
Ja patīk prātiņam,
Tad dod auzas kumeļam;
Ja netika prātiņam,
Tad paber priedes skujas!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

14454.

Nakti jāja tautu dēls,
Nedrīkstēja dienu jāt,
Nedrīkstēja dienu jāt
Tapinātu kumeliņu.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14455.

Nejāj lepni, tautu dēlis,
Ne tas tavis kumeliņis;
Arī labi, arī labi,
Kad tā tava cepurīte!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Jāj projāmi, vagarīte,
Nedancini kumeliņu!
Ne tas tavis kumeliņis,
Ne tā tava pātadziņa:
Kungu dotis kumeliņis,
Rēdenieka pātadziņa.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2. Nebrauc dikti, nebrauc dikti,
Tie nav tavi kumeliņi:
Tēva zirgi, tēva rati,
Tev tik gaŗā pātadziņa.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

3. Nejāj lepni, tu tautieti,
Nava tavis kumeliņš:
Cita segli, iemauktiņi,
Cita vīra kumeliņš.
284 [Bārbelē (Bārbeles pag. B)].

14456.

Nejājat, lauku puiši,
Meža meitas ilgi gul:
Lieli meži, platas lapas,
Neredz saules uzlēkumu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14457.

Pa lūdzeņu pazavēr'u,
Kaidi gost'i pogolmā:
Smuk'i puiši, loba rūta, -
Beus atdūta muosa meus'.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

14458.

Pasaver, tu māmeņ,
Kas uz tova pagal'meņa:
Ar pīšīm, pokovīm
Sporda tovu pagal'meņi.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

14459.

Pilna sēta pietecēja
Leišu bēru kumeliņu;
Es piekampju pilnu sauju
Leišu ķēžu pavadiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

14460.

Rej, sunīt, gana gauži,
Netecēšu vārtu vērt;
Jājiet, tautas, gana daiļi,
Nedos mani bāleliņi.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

14461.

Rej, sunīt, rejamo,
Es parīdu rīdāmo;
Jau [Gan] zināju rīdīdama,
Nenāks mani bāleliņi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 42 -

1. Sunīts rēja rejamo,
Es sunīti rīdināju;
Rīdīdama nezināju,
Ka nāk mani bāleliņi.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14462.

Rej, sunīti, rejamo,
Es parīdu rīdāmo;
Jaunu puisi parīdīju,
Vecam ceļu parādīju.
1311 [Apē (Vlk)].

14463.

Rej, sunīti, vai nerej,
Netecēšu vārtu vērt:
Es jau pate gan zināju,
Nenāks mani bāleliņi.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

1. Rej, sunīti, gana gauži,
Netecēšu vārtu vērt:
Es vakar pavadīju
Savus baltus bāleliņus.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

14464.

Rej sunīts rejamo,
Es parīdu rīdāmo;
Gan zināju rīdīdama,
Tautas nāca, ne bāliņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Sunīts rej rejamo,
Es parīdu rīdāmo;
Gan zināju, ko rīdīju:
Tautas nāca māsiņai.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

14465.

Rej sunīts rejamo,
Es parīdu rīdāmo,
Zinu savus bāleliņus
Tumsāi sērsta nenākam.
158 (Tosmarē).

14466.

Rej sunītis smiedamies,
Patīkami viesi nāk:
Jaunajai māsiņai
No tālienes precinieki.
158 (Kabilē).

14467.

Šāedi tāedi klandarmaņi
Par pasouli vazājās;
Valns iegrūda mūs' muižā
Pošā dorba laiciņā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

14468.

Še, sunīti, balta maize,
Nerej manu precenieku!
Kad es būšu saimeniece,
Došu siera gabaliņu.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14469.

Še, sunīti, kviešu maize,
Nerej manus preceniekus;
Kad ieraugi preceniekus,
Ielien salmu gubenī!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Suņi rēja, suņi kauca,
Man sajāja precinieki.
Še, sunīti, kviešu maize,
Nerej manus preciniekus,
Nerej manus preciniekus,
Lec par sētu kaņepēs!
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

14470.

Še, sunīti, kviešu maize,
Nerej manu precenieku,
Lei es varu apskatīt,
Kādi viesi kamburēi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14471.

Še, sunīti, kviešu maize,
Nerej manu precenieku;
Riesi manus preceniekus,
Nedoš' auzu sēnaliņas!
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

1. Še, sunīti, kviešu maize,
Nerej manu precenieku;
Ja ries' manus preceniekus,
Došu auzu sēnaliņas!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

2. Še, sunīti kviešu maize,
Nerej manus bāleliņus;
Riesi manus bāleliņus,
Došu koka gabaliņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Še, sunīti, sviesta maize,
Nerej manus preceniekus;
Ja tu riesi, es nedošu
Ne pelnaiņas garoziņas!
224 [Kabilē (Kld)].

- 43 -

144711.

Še, sunīt, sviestarmaizi,
Nirej manus preceniekus;
Kad sajāja precenieki:
Cui tui šeperīt!
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

14472.

Še, sunīti, sviesta maize,
Nerej manu precinieku!
Suns, saēdis sviesta maizi,
Norej pašu brūtgāniņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Še, sunīti, kviešu maize,
Nerej manu precenieku!
Suns apēda kviešu maizi,
Rēja manus preceniekus.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

14473.

Šķietu miglu miglojam
Bāleliņu sētiņā:
Miglo tautu kumeliņis,
Gaŗu ceļu attecējs.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14474.

Šķitu miglu miglojam
Bajāriņa sētiņā:
Bajāram dui meitiņas,
Jāj tautiņas lūkoties.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

14475.

Šķitu kupču atjājam
Ar dzeltenu kumeliņu:
Tas bij šķelmis tautu dēlis,
Mans asaru dzērējiņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

14476.

Šķitu lāci gūrnājam
Viņā lauka galiņā:
Tas tautieša kumeliņš,
Pērnā spalva mugurā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14477.

Šķitu vilku lampājam
Par bāliņa tīrumiem:
Atlampāja tautu dēls
Leinajāmi kājiņām.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

1. Šķitu lāci lampājot
Par lieliem tīrumiem:
Tautu dēls atlampāja
Platajām ūziņām.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

14478.

Šorīt man Dievs līdzēja,
Kumeliņu seglojot:
Pate meitu māmulīte
Iztecēja vārtu vērt.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Nu bij mani Dievs redzējis,
Kumeliņu seglojot:
Mana paša nolūkota
Attecēja vārtu vērt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14479.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Tautu dēla kumeliņu:
Sveiras acis, šķības kājas,
Pērnā spalva mugurā.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

14480.

Sen dzirdēju, nu redzēju
To lepno tēva dēlu:
Liepu segli, lūku kāpšļi,
Vecu striķu iemauktiņi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

14481.

Sīku olu tas celiņš
Uz maniem bāliņiem,
Tautu dēla kumeliņš
Šķeļ uguni tecēdams.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

14482.

Zirgi zviedz, važi skan
Smalkajā birztiņā;
Tec, māsiņa, pasaveri,
Nu nāk tavi precenieki!
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

14483.

Sytu kuoju pi kuojeņis,
Par pogolmu tacādama,
Radzu sovu oruojeņu
Lobu zyrgu atjuojūt'.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].

14484.

Skan man pieši, rīb zābaki,
No kumeļa nolecot;
Nobālēja tautu meita,
Pie lodziņa stāvēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 44 -

1. Stāvu lēču no kumeļa,
Stundu pieši noskanēja;
Izblāgznēja tautu meita,
Pie lodziņa stāvēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14485.

Smejat, meitas, man pašam,
Ne manam kumeļam;
Vai manam kumeļam
Smieklu segli mugurā?
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

14486.

Smuks puisītis, daiļa rota,
Izveicīga valodiņa,
Pats sēdēja kamanāsi,
Valodiņa istabā,
Valodiņa istabā
Pie tās meitu māmuliņas:
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Ko tik ilgi tielējies,
Ko tas manis kumeliņis
Danco tavās namdūrvīs,
Danco tavās namdurvīs,
Lauza stangu iemauktiņus,
Lauza stangu iemauktiņus,
Dauza kaltas kamaniņas?
37 [Saliešos (Salas pag. Rg)].

14487.

Spoži bēŗi ietecēja
Bāleliņa sētiņā;
Tie, māsiņa, tevis dēļ -
Tīk tev iet, tīk neiet?
- Ver, bāliņ, platus vārtus,
Lai tek cauri zvaigādami!
216 [Ventspilī].

14488.

Stāvi stili, kumeliņi,
Uz to ledus gabaliņu,
Laid man vaļas parunāt
Ar to meitu māmuliņu!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pastuov', munu kum'el'eņu,
Uz tuo lada gabal'eņa,
Lai as' eimu parunuotu
Ar tuos m'eitys muomul'eņu,
Voi dūs' m'eitu, voi nadūs',
Voi da labi izlomuos.
4241 [Gaigalavas pag. Rz].

2. Stāvi klusu, kumeliņ,
Lai es kāpu mugurā,
Lai es jāju parunāt
Ar to meitu māmuliņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14489.

Stāvi stingri, kumeliņ,
Uz tā ledus gabaliņa,
Ļauj man vaļas parunāt
Ar tās meitu māmuliņas,
Lai tā manu līgaviņu
Pa godam audzina.
271 [Mangaļos (Mangaļu pag. Rg)].

14490.

Steidzi, steidzi, māsiņa,
Steidzama lieta,
Jau saka pie vārtiem:
Stoi, kumeliņi!
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

14491.

Steidzu, steidzu vārtus vērt,
Metos pate kaņepēs;
Vecais puisis uz maniemi
Zobus vien klabināja.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

14492.

Suņi rēja, zirgi zviedza,
Sēta vien norībēja.
Eit', bāliņi, raudzīties,
Kādi viesi sabraukuši!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Suņi rēja, zirgi zviedza,
Visa sēta norībēja.
Ej, brālīti, skatīties,
Kas sētāi sabraukuši!
- Atjāj māsai precinieki,
Visim bēri kumeliņi,
Visim bēri kumeliņi,
Visim stangu iemauktiņi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

144921.

Suņi rēja, tauri pūta,
Visa zeme norībēja.
Ej, bāliņi, raudzīties,
Ko tie tavi suņi rēja!
Trīs tautieši zirgus sēja
Pie liepiņas sētmalā.
- Ko gribat, sveši ļaudis,
Mūs' sētā sajājuši?
Gribat pirkt rudzus, kviešus,
Vai meitiņas lūkoties?
- Div' rozītes sētā zied,
Abas vienu skaistumiņu,
Treša zaļa vizbulīte
Pašā dārza maliņā;
Div' māsiņas sētā auga
Abas vienu skaistumņu,
Treša auga bārenīte
Zilajām actiņām.
Div' tautieši māsas ņēma,
Trešais ņēma bārenīti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 45 -

14493.

Suņi rēja, vārti čīksta,
Iem' pie loga skatīties:
Iejāj lepnis tautu dēls
Noskrandētu kumeliņu.
Vai tu jāji, vai nejāji,
Tu jau mani nedabūsi!
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

14494.

Suņi rej, vārti čīkst,
Es pa logu raudzījos.
Redzu savu mīļu draugu
Pa vārtiem iejājot.
Es būt' gājse vārtus vērt,
Aiz citiem nedrīkstēju.
Vai tie redz, vai neredz,
Man savam jāatveŗ.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

14495.

Suņi rēja, vārti čīkst,
Es pie loga raudzījos,
Es pie loga raudzījos,
Kas iejāja sētiņā.
Iejāj manis arājiņš
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu bēru kumeliņu,
Kuplu cauna cepurīti.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1. Vārti čīkst, suņi rej,
Es pa logu raudzījos.
Dajāj mans mīļākais
Turku zvēru cepurīti,
Turku zvēru cepurīti,
Jēru ādu kažociņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14496.

Suņi rej, vārti čīkst,
Es pa logu raudzījos,
Es pa logu raudzījos -
Patīkami viesi nāk.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

14497.

Suņi rej, vārts čīkst,
Es tecē raudzetes.
Atjāj tout' sarkanac',
Mans asar' dzērejiņs.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

14498.

Suņi rēja, vārti čīkst,
Nu sajāja tēva dēli,
Nu sajāja tēva dēli
Mātes meitas lūkoties.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

14499.

Sunīt manu pinkainīt,
Kam rej manus preceniekus?
Tevi vilki apēdīs,
Mani tautas aizvedīs.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14500.

Sunīts rēja tupēdams,
Pazīstami viesi jāja:
Veci vīri, sirmi zirgi,
Jaunu meitu precenieki.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

14501.

Sunīts rēja vakarā,
Sūta mani raudzīties;
Es bij' gudra, es negāju,
Sūtu savu brāleliņu.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

14502.

Sunīts rēja vakarā,
Sūta mani raudzīties.
Gan zināju neiedama:
Nenāk mani brāleliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14503.

Suns rēja ... (kaukdams)
Pierts pakaļā:
Mans vecs jauniķis
Atklabažāja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 46 -

14504.

Suns rēja ... (kaukdams)
Pierts pakaļāi:
Par piertes kalnu
Tautietis atnāca.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

14505.

Suns rej ... (kaukdams)
Pirtes pakaļāi:
Saimnieku meitām
Precinieki jāja.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

14506.

Suns rej ... (kaukdams)
Vecpirts galē:
Nu nāk meitām
Pērnaji brūtgāni.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

14507.

Tautas jāja olas tiltu
Ābolaiņu kumeliņu,
Rīb tiltiņis, zviedz kumelis,
Skan sudraba iemauktiņi.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

14508.

Tautiets jāja bēru zirgu,
Noļukušu cepurīti;
Nidod mani, māmuliņa, -
Noļukuse cepurīte!
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

14509.

Tautiets jāja pa teciņu
Ābolainu kumeliņu;
Pie vārtiem piejādams:
Sveika, mana līgaviņa!
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

14510.

Tautiets jāja, zeme rīb,
Sauca mani vārtus vērt.
Es bij' gudra, es negāju,
Sūtīj' savu bāleliņu.
Ej, bāliņi, atver vārtus,
Runā gudri ar tautieti, -
Ja tautietis māsu prasa:
Māsiņ maza šūpulī;
Dod, tautieti, zelta naudu,
Ņem ar visu šūpulīti!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 232 [Talsos (Tl)].

1. Tautiņš jāje zvirgzdu tiltu
Ar spangnem kumelem.
Tautiņš sauc vārt's vērt,
Es bij' gudris, es negāje.
Ej, bāliņ, atver vārt's,
Runā gudri ar tautiņ';
Ja tautiņš mās's pras':
Mās' maģ' šūpenē.
Ja tautiņam zelta naud',
Ņem ar visu šūpeniņ!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

14511.

Tautiets savu kumeliņu
Augstu sētu lecināja,
Gribēdamis to meitiņu,
Kas patika prātiņam.
224 [Kabilē (Kld)].

14512.

Tautu dēlis jāj pa ceļu
Nesukātu kumeliņu;
Cielaviņa tek pa ceļu
Nosukātu cekuliņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

14513.

Tautas dēls lepni jāja
Ar tap'nātu kumeliņu;
Ne šķiliņš, ne vērdiņš,
Abas rokas kabatā.
232 [Talsos (Tl)].

14514.

Tautu meitas istabiņa
Ar zīlēm izrotāta;
Tautu dēla kumeliņis
Liepu mizu apseglots.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14515.

Tek meitiņa šurpu turpu,
Tek par sētu raudādama:
Aiz vārtim ieraudzījse
Seši bēri kumeliņi.
Piecim sedli mugurāi,
Sestam balta villainīte.
Ietecējse istabāi
Pie māmiņas raudādama:
Ai māmiņa, mīļa balta,
Vai es tevim apnikuse?
- Ai meitiņa mīļvārdīte
Vai es tautas aicināju?
To tev dara lieli radi,
Tavas pašas tikumiņš.
- Nedod mani, māmuļīte,
Pirmāi tautu jājumāi;
Lai tās jāja piecas reizas,
Lai sviedrēja kumeliņus,
Lai neteica citu reizu:
To mēs viegli dabūjām.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 47 -

14516.

Tprrš, gosniņa, laidarāi,
Man atjāja precenieki,
Lai man vaļas klausīties,
Vai dod māte, vai nedod.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14517.

Tprrš, telīte, laidarā,
Man sajāja [sabrauca] precinieki:
Zilais Jānis, melnais Jānis,
Sīlenieku Indriķīts.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

1. Atjāj četri tautu dēli
Tai vienā vakarā:
Viens bij ciema telderkāja,
Otris bērzu atstibens,
Trešais Brencis no Piltenes,
Cetorts skudru raibacīts.
216 [Ventspilī].

2. Nākat, meitas, skatīties,
Kur iet četri brūtgāniņi:
Viens bij Salmiņ' lunkankājis,
Otris Bērzu atstiepējs,
Trešais skrandu skrodelītis,
Ceturts pluksnu vēverītis.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

14518.

Tprrs, telīte, laidarā,
Man sajāja precinieki
Ar sirmiem zirdziņiem,
Baltiem zīžu svārciņiem.
4 [Aijažos].

14519.

Turiet mani, ciema meitas,
Laižat manu kumeliņ',
Laižat manu kumeliņ'
Savā rožu dārziņā!
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

14520.

Ubadziņi, nabadziņi
Mūs' Minnītes precenieki:
Paši akli, zirgi klibi,
Ratiem asis nolūzušas.
312 [Ērberķē (Mazzalves pag. Jk)].

14521.

Vārti čīkst, suņi rej,
Tec pie loga lūkāties,
Kas tur jāj, kas tur brauc,
Vai tie nava precinieki.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

14522.

Vai es biju sav' prātiņu
Maizītē apēdusi:
Tautas jāja par āriņu,
Es tecēju vārtu vērt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14523.

Ver, brālīti, plati vārtus,
Lai jāj plati tautu dēli!
Atjāj māsai precenieki,
Visiem bēri kumeliņi.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

14524.

Viņpusē stalti jāja,
Še skanēja iemauktiņi;
Tec, māsiņa, vārtu vērt,
Tev atjāja precenieki!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14525.

Visiem tautu neveikļiem
Vasar' kalti kumeliņi;
Sakapāja niedru tiltu
Zem brāliņa namdurvīm.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

14526.

Visi velli ellē brauca
Pašā siena laiciņā;
Viens iebrauca mūs' mājā
Spalvaināmi kājiņām.
(Gaujienā).

14527.

Cielaviņa ceļu tek
Nosukātu cekuliņu;
Tautu dēlis jāj pa ceļu
Nesukātu kumeliņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

14528.

Ciema meitas, man' māsiņas,
Veriet vārtus vakarā:
Pieši manas kājas spiede,
Iemautiņi rokas žņaudze.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 48 -

14529.

Cimdam rakstus izadīju,
Pie vārtiemi stāvēdama,
Kamēr tautas lēni jāja
Par bāliņa tīrumiņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gausi nāca vedējiņi
Par bāliņu rudzu lauku;
Cimdu pāri noadīju,
Pie vārtiemi stāvēdama.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

2. Izrakstīju zīda rakstus
Pa zobena galiņam,
Ikām jāja lēnas tautas
Par bāliņa tīrumiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

14530.

Cyti puiši reši guoja,
Muns briugons kuojuom guoja.
Vai tu īsi, vai naīsi,
Nadūs man'a muomul'eņa.
4271 [Rēzeknes apr.].

14531.

Cūka peld pa Daugavu,
Auses viena kustināja;
Te atjāja tautu dēlis,
Savu šņurku kustināja.
158 (Tosmarē).

43113.

Ai bērziņ, lietus nāk,
Darin' kuplu virsonīti;
Ai meitiņ, tautas jāj,
Slauki tīru istabiņu.
378 [Seces Jk].

43114.

Vai vonogi, vanadzeņi,
Kam tu augši lidinej?
Kam tu ļēci por upeiti
Uz munom muoseņom.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

43115.

Oi ustuba, ustuibiņa,
Tovu smuku cakuiliņu!
Ik svētdienas viesi nāeca
Cakulā raudzīties.
605 [Skolas].

43116.

Aizagula, aizagula
Pūra pusē malla touce;
Sazajuoja, sazajuoja
Svešas zemes malli ļaudis.
36 [Balvu Abr].

43117.

Aizguoja malnas tyuces
Ūļniciņas galiņā;
Tuos nabeja malnas tyuces,
Tī bej sveši malni ļaud's.
174 [Kārsavas Ldz].

43118.

Aud, māmiņa, sit, māmiņa,
Meitai baltas villainītes!
Jau tie tautu kumeliņi
Mauru mina pagalmā.
605 [Skolas].

43119.

Ber, Janka, kača asti
Par zūbyntiņu;
Brauc tautiņuos,
Lobas sīvas maklādams.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

43120.

Bej tuom tautu meitiņom
Ik dīniņas jauna laime:
Ik dīniņas tautas juoja
Siermajim kumeļim.
326 [Preiļu D].

43121.

Braucin brauca auškas ļaud's
No kalniņa lejiņā;
Cikai muna līgaviņa
Viņiem līdzi neaizgāja.
127 [Grostonas Md].

43122.

Brāļam sliekšņi sadiluši
Precenieku virājami;
Būs manam bāliņam
Lieli darbi jāstrādā.
373 [Sarkaņu Md].

43123.

Celies, māsīna,
Aun baltas kājīnas!
Pilla sēta svešu ļaužu,
Vedīs tevi projām.
39 [Bārtas Lp].

43124.

Ciši viņ, idri viņ
Šūgod auga teirumā;
Sosy viņ, pleši viņ,
Šūvokor sabraukuši.
605 [Skolas].

- 49 -

43125.

Dēlu māte dēlu teica,
Šķiet man visu nezinot;
Es jau zinu, neteic, māt,
Nevil manu augumiņ'.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

43126.

Dāles birze locījās -
Rau kur nāka precinieki!
Vēl istuba neslaucīta,
Cērpām galvas nesukātas.
94 [Dunikas Lp].

43127.

Div upeites puortecēju,
Trešā rūkas nūmozguoju;
Man rūceņis mozguojūt,
Nukreit zalta gredzenteņš;
Man gradzyna meklējūt,
Sajuojuši treju tautu.
143 [Jāsmuižas D].

43128.

Divi melni suņi rēja
Aiz upītes līcītī;
Tie nebija melni suņi,
Tie bij divi tēva dēli.
378 [Seces Jk].

43129.

Eļkšņam ciertu, na uobelei,
Lopas byra, na uobeļi;
Tautas juoja, na bruoleiši,
Zvoni zvuordze, na zūbiņi.
194 [Krāslavas D].

43130.

Es beju zeileite,
Zeileites meita,
Īlēču zorā, i ūtorā,
Trešajā lākdama,
Īraugu tautas.
170 [Kapiņu D].

43131.

Es, brāļos dzīvodama,
Izaudzēju kuceniņu;
Tautas nāca istabā:
Pucī, manu kuceniņu!
605 [Skolas].

43132.

Es izaugu diža meita
Liela ceļa maliņā;
Man sajāja precinieki
No trejām valstiņām.
127 [Grostonas Md].

43133.

Es diža, es kupla,
Es meitu māte,
Nāk znoti sētā,
Cepures rokā.
94 [Dunikas Lp].

43134.

Es mātei viena meita,
Tā lielā, tā mazā;
Ap man' jāja precenieki,
Kā ap Rīgu kaŗavīri.
110 [Ērgļu C].

43135.

Es pakulu vērpējiņa,
Es pelevu sijātāja;
Man papriekšu precinieki,
Kā tām linu vērpējām.
7 [Aizkraukles Rg].

43136.

Esmu resna mātes meita,
Vai no māla viļināta;
Smīdris garis tautu dēls
Nāk pēc manis lūkoties.
605 [Skolas].

43137.

Es muoseņa bruoleņam
Dreizaleņa, drūsaleņa:
Tautu vydā stuovādama
Rūkā sautru vādynuoju.
466 [Vārkavas D].

43138.

Īt jas guoju tauteņuos,
Pazeist munu guojumeņu:
Treis dīneņis zviergzdu upeite
Dyuņeitjā sajukusja.
18 [Andrupenes Rz].

43139.

Juoj pa ceļu, tautu dāls,
Nadrogoj kumeliņu,
Vai tu manis, skuķes, dēļ
Drogoj savu kumeliņ'?
11 [Aknīstes (Aknīšas) Il].

- 50 -

43140.

Izej, mameņ [muote], pasaklaus(i),
Kū kaimeņa suņi rej!
Koļč māmeņa klausējuos,
Es ar tautom runuojūs.
466 [Vārkavas D].

43141.

Īraudziju, toļ' pazynu
Jauna puiša kumeleņu;
Vadaklom bruoļi juoja,
Muosai juoja sveši ļauds.
18 [Andrupenes Rz].

43142.

Kājām gāju, rokā vedu
Nosvīdušu kumeliņ':
Brālītim lūkodamis
Patīkamu līgaviņ'.
605 [Skolas].

43143.

Kājām gāju, rokām vedu
Nosvīdušu kumeliņu:
Dēliņam meklēdama
Pēc prātam līgaviņu.
443 [Turlavas Kld].

43144.

Kad es būtu zinājuse,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Es nobēr(tu) to celiņu
Ar sīko sudabriņu.
605 [Skolas].

43145.

Kur tei tautu ustabeņa,
Kur aug muna leigaveņa?
Prīžu syla maleņī,
Rūžu duorza videņī.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

43146.

Kas klabēja, kas dunēja
Diža ceļa galiņā?
Šurpu jāja panāksnieki
Jau vestai līgavai.
520 [Zvārdes Kld].

43147.

Jo tyuciņa malna guoja,
Jo leitiņi smolki leja;
Jo tautiņas borgi juoja,
Jo lobuok dzeivojūt.
247 [Makašānu Rz].

43148.

Juojit, tautys, najuojit,
Navā vītys pogolmā:
Auž mameņa calu jūstys,
Auž vjāļ boltys vylnuoneitis.
18 [Andrupenes Rz].

43149.

Kad sajāja precinieki,
Esmu čakla strādātāja:
Māku diet, māku lekt,
Māku dančus ritināt.
378 [Seces Jk].

43150.

Kas tī beja, kas sajuoja
Uz boltim kumeļinim?
Ak Dīveņ, tī jau beja
(Myus') muosiņas precinīki.
551 [Ludza Ldz apr.].

43151.

Kādi vēji tev' atpūta,
Tik raženu tēva dēlu?
Stundu pieši noskanēja
No kumeļa nolēcot.
347 [Rendas Kld].

1. Kur ta mans gadījās,
Tik raženis tautu dēls
Stundu pieši nošķindēja
No kumeļa nolecot.
200 [Kuldīgas Kld].

43152.

Kas tur brēca, kas tur kauca
Viņa kalna galiņāji?
Tas jau mūsu ciema puisis,
Jāj zelteni raudzīties.
506 [Zaļenieku Jg].

43153.

Kuo tei šudiņ vuorna krāc
Uz tuo jumta sādādama?
Jauni puiši svuotūs brauc
Uz tū brangu mjaitineiti.
314 [Pildas Ldz].

43154.

Ko tie tēva suņi rēja
Ap to manu rožu dārzu?
Jāja tautas lūkoties,
Ko dar' ciema zeltenītes.
190 [Kokneses Rg].

43155.

Ko tie tēva suņi rēja
Uz kupačas tupēdami?
Nāk no Rīgas precinieki,
Siekiem naudu mērīdami.
560 [Rīga ].

- 51 -

43156.

Kuri Dīvi izaudzēja
Tik slovonu tautu meitu?
Pyrmū vuortu vārumiņu
Reizē treju tautu brauc.
414 [Stirnienes Rz].

43157.

Kur gaismeņa zila ausa,
Tur saulīte lēce;
Man muoseņa skaista auga,
I tautiņes brauce.
326 [Preiļu D].

43158.

Kur, māmiņa, meitas tavas -
Pate slauka istabiņ(u)?
Vai meitām tik vien darbu,
Slaucīt namu, istabiņ(u)?
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

43159.

Lietiņš lija negribot,
Tautas jāja negaidot;
Līst, lietiņi, kad es gribu,
Jājat, tautas, kad es gaid'.
248 [Mālpils Rg].

43160.

Lubāniešu meitiņām
Precinieki sajājuši;
Neslaucīta istabiņa,
Nemazgāti galda stūŗi.
373 [Sarkaņu Md].

43161.

Man atjāja precenieks
Sebu sebu vakarāji;
Zirņu ziedu mētelītis,
Auzu skaru cepurīte.
477 [Vecpils Lp].

43162.

Man' māmiņa auklēdama
Apsolīja tautiešam;
Augu liela es meitiņa,
Nāk tautietis bildināt.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

43163.

Maza biju, gudra biju,
Rokā nesu vainadziņu;
Saka tautas uz tautām:
Gudram tādu zadināt.
281 [Neretas Jk].

43164.

Moza beju, naredzēju,
Ka lozdā rīksti bej(a);
Glupa beju, ka naguoj(u),
Ka tauteņi pogolmā.
143 [Jāsmuižas D].

43165.

Maģi maģi zagarīni,
Paši pūta, paši dega;
Maģas, maģas jūs, tautīnas,
Pašas brauce, pašas nāce.
94 [Dunikas Lp].

43166.

Meita meita, sukā galvu,
Liec vaiņagu galviņā!
Pārnovada dēliņami
Sasukāti kumeliņi.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

43167.

Mēs bijām dui māsiņas,
Kā dui baltas avitiņas:
Ik rītiņus tautas jāja,
Kā mežā riekstus raut.
378 [Seces Jk].

43168.

Mūsu māte slinka laiska,
Istabīna neslaucīta;
Kad ciemīni sanākuši,
Tad tā slauka istabīnu.
192 [Kosas C].

43169.

Nabyus labi, nabyus labi,
Ka tei obra atsažuove;
Apēss vysu suoli maizi,
Nūvess myusu malējiņu.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

43170.

Nebūs goda, nebūs goda -
Kur tā šļampa vazājās;
Tā izvīla māmiņai
Pat' dižano malējiņu.
241 [Lubānas Md].

43171.

Nedod Dievs to redzēt,
Ko redzēju šo naksniņu:
Man salēca preceniek(i),
Trim kājāmi kumeliņi.
241 [Lubānas Md].

- 52 -

43172.

Ni dzierdēju, ni redzēju,
Oruojiņu izaugūt;
Pats dajuoja pi vuorteņu:
Lobreiteņu, ļaudaveņ!
326 [Preiļu D].

43173.

Nalaiku snīgi krita,
Zaļa zuole teirumā;
Nalaiku tautas juoja
Muna bruoļa pogolmā.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

43174.

Nu kurīnes tys puisīts
Ar tik jauku volūdiņu?
Mun muosiņa dzeltonīte
Ciku leidza nanūguoja.
89 [Dricēnu Rz].

43175.

No pelcītes es pazinu
Tautu dēla sīvumiņu;
Vakarēja jājumiņa
Vēl sajucis ūdentiņš.
197 [Krotes Lp].

43176.

Nyuleņ grib' muote [meita?] byut,
Nyuleņ pyuru darinuot;
Nyuleņ mani tautos juoja,
Nyuli mani zadynuot.
168 [Kalupes D].

43177.

Ozolam vaŗa miza
Trīs kārtām apaugusi;
Ap to manu istabiņu
Trīs kārtām ļaudis stāv.
184 [Ķēču Rg].

43178.

Piemet tautas bārdamies,
Kad es pati vēsti riežu;
Visi vēji, viesuliņi
Jūsu durvis virinā(ja).
241 [Lubānas Md].

43179.

Piektdien, tautas, nejājiet,
Nei sestdienas vakarā;
Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien jāja precinieki.
46 [Beļavas Md].

43180.

Piektdien, tautas, nejājiet,
Nei sestdienas vakarā;
Piektdien māte man's nedeva,
Sestdien Laime gauži raud.
46 [Beļavas Md].

43181.

Purvenīks purvu brida,
Mani leidza vadinova;
Brid tu pats, purvenīks,
Na es tova leidzenīca.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

43182.

Pin, māmiņa, manu galvu,
Lolo manu augumiņu;
Rītu jās trejas tautas
Man' auguma lūkoties.
192 [Kosas C].

43183.

Proties kaunu, netiklīte,
Tevi jāja lūkoties!
Tev galviņa neķemmēta,
Tev mutīte nemazgāta.
356 [Rudbāržu Azp].

43184.

Puķits lase līdam male,
Tur nāc tautits gradzan maukt.
Kur liks, tautit, man' gradzantiņ?
Mazs mans pierkstiš, mazs gradzantiš.
445 [Ugāles Vp].

43185.

Puķīt' plūcu, kronīt' pinu
Priekš nelieša tēva dēl'.
Būt' zināj'si to dieniņu,
Kad nelietis lūkojās,
Es būt' savu gludo galvu
Glaustin gludu noglaudus(i).
604 [Dažādi iesūtītāji].

43186.

Redzu puisi lampājot
Pa lielo tīrumiņ(u);
Nāc šur, puika, nāc šur, puika,
Kazin māte mani dos.
3 [Adulienas Md].

43187.

Sudrabota saule lēca
Purva bērza galiņā;
Mūs' māsiņai tautas jāja,
Sidraboti jājējiņi.
273 [Mores Rg].

- 53 -

43188.

Sagšeņu sagdama,
Izkuopu kolnā.
Kuri vēji pyutja,
Tī vadynava,
Kurys tautys juoja,
Tuos zadynava.
326 [Preiļu D].

43189.

Sadzūs sagšu,
Kuop' augstā kolnā,
Pyuš vējiņi, vādynoj,
Juoj tautiņas, zadynoj.
326 [Preiļu D].

43190.

Sok, začeiti, vysu praudu,
Kas pa mežu dauzinej?
Jaunys mjaitys rīkstus kūda,
Jauni puisi čaulys losa.
326 [Preiļu D].

43191.

Sorgitjās, bruolileņi,
Sveši ļaudis sabraukuš(i);
Sveši ļaudis sabraukuš(i).
Nu Vuoczjamis šai zjamjā.
326 [Preiļu D].

43192.

Seši bēri kumeliņi
Tek pa peldu ezeriņu,
Trīs apkalti, trīs nekalti,
Visi līdzi darinā(ja);
Visi seši satecēja
Tautu meitas pagalmā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

43193.

Simtiņš bēru kumeliņu,
Divi simti jājējiņu;
Visi simti ielīgoja
Mana brāļa pagalmā.
36 [Balvu Abr].

43194.

Vereties, visi pieci,
Kas man skaisti piederēja:
Viena puķe, pieci zari,
Trīsdeviņi ziedi zied;
Viena māsa, pieci brāļi,
Trīsdeviņi tautas jāj.
358 [Rugāju Abr].

43195.

Sniedziņš sniga, putināja,
Laukā manis kumeliņš.
Griezies, manis kumeliņ,
Vītoliņa ēniņā,
Lai es varu parunāt
Ar to meitu māmuliņu.
161 [Kabiles Kld].

43196.

Šūreit agri saule lēce,
Leitus gaisa gaidēdama;
Šūreit agri muote cēļa,
Dižus vīsus gaidēdama.
326 [Preiļu D].

43197.

Suns rej aiz pirts pakš,
Es teic māsiņām:
Ro kur nāk tautiets!
Māsiš man atbilde:
Tas nav tautiets,
Tas ir ciem melles Duks.
17 [Ances Vp].

43198.

Suns rej aiz vārtiem -
Ko viņš tur rēja?
Ej, meitiņ, ārā,
Svešs stāv aiz vārtiem.
263 [Mēmeles Jk].

43199.

Suņi rēje, kači ņaud -
Kas tūs suņus rīdynuoj?
Svuoti brauca pogolmā,
Tī tūs suņus rīdynuoja.
35 [Baltinavas Abr].

43200.

Suņi rēja, vārti čīkst -
Kas tos vārtus čīkstināj(a)?
Smuks puisīts aiz vārtiem
Smuku bēru kumeliņu,
Paceļ savu cepurīt(i):
Labdien, saka, meitu māt!
356 [Rudbāržu Azp].

43201.

Suņi rēja, vārti čīkst,
Patīkami viesi nāca:
Dēlu māte aiz vārtiem,
Raušu kule mugurā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

- 54 -

43202.

Suņi rēja, zirgi zviedza,
Meitām jāja precinieki.
Tie nebija precinieki,
Tie bij meitu unguriņi.
96 [Durbes Lp].

43203.

Sunīts rēja smiedamies,
Patīkami viesi nāk:
Nu atbrauca meitiņai
No Vāczemes precinieki.
443 [Turlavas Kld].

43204.

Sunīts rēja smiedamies,
Patīkami viesi nāca;
Vai tas bija Klāva dēls,
Vai Līduma Miķelīts?
23 [Ārlavas Tl].

43205.

Suņi rēja, svuoti braucja,
Man ustoba naslaucīta.
Tec, jumprova, kambarī,
Sukoj sovus daiļus motus.
389 [Silajāņu Rz].

43206.

Suneits rej uz teiruma,
Tupādams, tīļūdams.
Ej, māmeņ, pazavārtu,
Kū tī tovi suņi rej!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

43207.

Štuki, leli breinumiņi,
Muosiņomi lela slava:
Treju svuotu pogolmā,
Vēl deviņu pakaļē.
414 [Stirnienes Rz].

43208.

Tei raseņe nanūveita,
Cytu Dīvis rasynuoja;
Tuos tautiņos nanūjuoja,
Cytas lūka kumeliņu.
170 [Kapiņu D].

43209.

Tais' durovys, buoleliņ,
Nalaid vīsu ustubā;
Man galviņa nasukuota,
Ustubiņa naslaucīta.
326 [Preiļu D].

43210.

Tautas jāja, mārša pēla,
Pie vārtiem stāvēdama;
Tautas jāja, nebēdāja,
Māršai kaunu padarīja.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

43211.

Tautas lielas, tautas mazas,
Visas jāja mūs' mājā;
Meitas lielas, meitas mazas,
Visas mūsu sētīnā.
192 [Kosas C].

43212.

Tautu meita lielījās:
Man bij treji precenieki.
Ej, tu mele, nemelo,
Pate lūdzi tautu dēlu.
398 [Skrundas Kld].

43213.

Tautas saka iz tautām,
Par pagalmu pārjājot:
Gluds bij tautu pagalmiņš,
Balta meitu māmuliņa.
281 [Neretas Jk].

43214.

Tādariti, Daizis nāk.
Tādariti, ko viņš grib?
Tādariti, Annas grib,
Tādariti, nedabūs.
439 [Trikātas Vlk].

43215.

Teci, teci, tautu meita,
čaklajām kājiņām!
Tevis dēļ tautas jāja
čaklāko kumeliņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

43216.

Tev, bitīte, vakars nāca,
Jem ziediņu kājiņās;
Tev, māršena, tautas gāja,
Sajem savu vaiņadziņu.
355 [Rucavas Lp].

43217.

Tāvis tāvis, meklej gaņas,
Gan es vairs naganīšu;
Jau šūreit tautu dāls
Apjuo munu ganeibiņu.
503 [Višķu D].

43218.

Trejdeviņas rozes sēju
Uz tā sava pūra vāka;
Trejdeviņas tautas jāja
Uz tā mana augumiņ(a).
230 [Liezeres Md].

- 55 -

43219.

Vadaklom bruoļi braucja,
Maņ atbraucja sveši ļaud's;
Svešu ļaužu gaidīdama,
Zīdus bēru pagalmiņ [pogolmā].
389 [Silajāņu Rz].

43220.

Vēra, vēra, neienāca -
Kas tās durvis virināja?
Tas tas ciema klenderkājis
Nāca meitas lūkoties.
403 [Slokas Rg].

43221.

Vien pat āblit jūrmalā,
Daudz balt ziediņ [bija];
Vien pat meitiņ māmiņai,
Daudz stalt preciniek.
605 [Skolas].

43222.

Vis' istaba izslaucīta,
Pasolīte neslaucīta;
Jāj pie durvju, tautu dēls,
Sien' pie kliņķa kumeliņ(u)!
72 [Cesvaines Md].

43223.

Vai lej leitis, vai nalej,
Muokuļuoti muokuļoj;
Vai juos tautas, vai najuos,
Daudzinuot daudzinoj.
236 [Līvānu D].

43224.

Zīļu zīļu pabirušu
Zem brāliņa nama durvu;
Man zīlītes nekaitēja,
Redzu tautas sajājot.
281 [Neretas Jk].

Table of Contents |View Entire Work