HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work
LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME V (electronic resource) Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K. Creation of machine-readable version: Maruta Ray Conversion to TEI.2-conformant markup: University of Virginia Library Electronic Text Center. ca. xxx kilobytes University of Virginia Library Charlottesville, Virginia Latvian, Latvia

University of Virginia users only

URL: http://etext.lib.virginia.edu/modeng/LatvianL.browse.html

copyright 2001, by the Rector and Visitors of the University of Virginia

2001

Latvian Dainas IV

.

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME V Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K.

431pp Imanta Kopenhāgenā 1952 Source copy consulted: Private Copy

.

Prepared for the University of Virginia Library Electronic Text Center.

Some keywords in the header are a local Electronic Text Center scheme to aid in establishing analytical groupings.

Library of Congress Subject Headings Latvian nonfiction poetry masculine LCSH 6/15/04 corrector John Ivor Carlson Added XML encoding.

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

TAUTAS DZIESMU METRIKA

Jānis Rudzītis

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

SIEVAS LŪKOŠANA

Prof. K. Straubergs

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

PRECĪBAS VĒLĀKOS LAIKOS

7. Tautas (precinieki) nāk

- 17 -

a) Vispārīgi apcerējumi

14174.

Agri suoka l'idin'āt
Div' palāki vanadzeņi.
L'idin' augši, l'idin' zemļi,
Nadūs' man'a šūrudin'.
426 [Sakstagala pag. Rz].

14175.

Agri sāka lidināt
Pelēkie vanadziņi;
Vēl tai mūsu cielavai
Spārnu gali nepuškoti.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Agri sāka lidināt
Pelēkie vanadziņi;
Vēl nebija irbītei
Spārnu gali darināti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

2. Vanadziņi lidenēja
Ap tām mūsu cielavām;
Vēl nebija cielavām
Spārnu gali apsviluši.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

14176.

Ai Dieviņi, ko darīt,
Pulkiem jāja precinieki?
Līdz vienam roku sniedzu,
Solās citi pakārties.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

14177.

Vai Dieviņ, lietus nāk,
Man nav lietus villainiņa!
Vai Dieviņ, tautas jāj,
Man nevaid māmuliņa!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

14178.

Vai Dieviņi, lietus nāce,
Nu tas mani slapinās!
Vai Dieviņi, tautas jāja,
Nu tās mani niecinās!
190 [Kuldīā].

14179.

Vai māsiņa jaunākā,
Kam tu augi tik ražana?
Ik dieniņas tautas jāja
Kā pie naudas kalējiņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā].

1. Vai māsiņ, vai māsiņ,
Kam tu augi tik ražena!
Visa mana galva sāp,
Ar tautām daloties:
Ik dieniņas tautas jāja
Kā pie Rīgas kalējiņa.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

14180.

Ai, tai mūsu māsiņai
Tāli jāja precinieki,
Rīgā zviedza kumeliņi,
Šurp atgāja atskaniņas.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

1. Rīgā zviedza kumeliņi,
Kurzemē atskanēja;
Būs tai mūsu māsiņai
No Jelgavas precenieki.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

14181.

Alderspriši(?) tautas jāja
Pa lielo tīrumiņu;
Alderspriši mūs' māsiņa
Pa lodziņu raudzījās.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 18 -

14182.

Atiet meitu brāķerītis
Par lielo tīrumiņu,
Atiet meitas brāķēdams,
Kā lācs auzas braucīdams.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

14183.

Atjāj šādi, atjāj tādi,
Mana paša neatjāja.
Redz kur jāja mana paša
Ābolaiņu kumeliņu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14184.

Atskrien raiba žagatiņa,
Div' pelēki vanadziņi.
Vai, māmiņ, nepazini
Viltiniekus staigājam:
Viltus pieši kājiņā,
Viltus zaļi zobeniņi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14185.

Aug liepiņa kalniņā,
Platas lapas galiņā,
Tai atjāja tāļu tautas,
Pārrobežu tēva dēls.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

14186.

Avotiņa lejiņā
Iemauktiņus šķindināja;
Tie nebija iemauktiņi,
Tā bij puiša dvēselīte.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

14187.

Bij tām tautu meitiņām
Ik dieniņas jauna laime:
Ik dieniņas tautas jāj
Sirmajiem kumeļiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

14188.

Bālelinis dusmas tura,
Manis dēļ tautas jāj.
Netur' dusmas, bāleliņ,
Neb' es tautas aicināj'!
190 [Kuldīā].

1. Māte mani rātin rāja,
Ka ik dienas tautas jāja.
Nerāj mani, mīļā māte,
Neb' es tautas aicināju;
Aicin' tavi balti galdi,
Mans raženis augumiņš.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

2. Tēvs ar māti sabārās,
Meitas dēļ viesi nāca.
Ai tētiņ, ai māmiņ,
Vai es viesus aicināju?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3. Tēvs ar māti sasabāra,
Meitas dēļi viesi nāca,
Atiet viesis negaidāms,
Atceļ vārtus nelūdzams.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

14189.

Brāļi mani tik diženi,
Es māsiņa nedižena;
Man diženas tautas jāja,
Brāliņosi vērdamās.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14190.

Bāliņ, putu gabaliņi,
Kam tu tautas aicināji?
Māsiņ, zelta droztaliņa,
Vai es tautas aicināju?
301 [Paskavā(?)].

14191.

Bāliņ, tavu pagalmīnu
Min rudeni, pavasari:
Pavasari pieguļnieki,
Ruden māsas precinieki.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Kas to manu dižu ceļu
Kājiņām norakstīja?
Ik rudeņa tautas jāja,
Ik vasaras pieguļnieki.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kas celiņu norakstīja
Sīkajiem rakstiņiem?
Jaunu zēnu kumeliņi
Kaustītām kājiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14192.

Briedis nāce par ezeru,
Ragi vien slaistījās:
Lielu laivu tautas brauca
Uz maniemi bāliņiem.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

14193.

Brīnumiem es izaugu
Viena meita māmiņai;
Brīnumiem man sajāja
Trejdeviņi precenieki.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 19 -

1. Brīnumiem es izaugu
Viena meita māmiņai;
Brīnumiem mun sajāja
Treju tautu dieniņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

14194.

Daudzi jāja tautu dēlu
Visu cauru vasariņu,
Visu cauru vasariņu
Manis vienas lūkoties.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

14195.

Diezgan būs(i), gana būs(i)
Mūs' meitām precenieku:
Ruden jāja zirgu zagļi,
Pavasari strūdzenieki.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

1. Gana būs, gana būs
Mūs' meitām precinieku:
Ruden jāja precinieki,
Pavasari kūjinieki.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

14196.

Dižens jāj tautu dēls
Pa lielo tīrumiņu;
Tas būs mans, tas būs mans,
Šurpu grieza kumeliņu!
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

1. Atbrauc viens baltu zirgu,
Balts kažoks mugurā;
Šurpu grieza kumeliņu,
Tas būs mans precenieks.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14197.

Dienu bērzi vizuļoja,
Nakti alkšņi pumpuroja;
Dienu jāja bāleliņi,
Nakti man tautas jāja.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

14198.

Deju, deju, lecu, lecu,
Mežotnieku gaidīdama;
Vells atspēra švitenieku
Ar tiem darvas zābakiem.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

14199.

Div' pelēki vanadziņi
Rīta rasu novažoja,
Meklēdami to meitiņu,
Kas aug viena māmiņai.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

14200.

Div' pelēki vanadziņi
Teju vien lidināja,
Aplenkuši māmiņai
Div' ražanas zeltainītes.
224 [Kabilē (Kld)].

14201.

Div' pelēki vanadziņi
Teju vien lidinās,
Ieraudzījši baltas vistas
Mūs' bāliņa sētiņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Teju vien lidināja
Div' pelēki vanadziņi,
Redz irbīti rotājot
Bāleliņu dārziņā.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Tuju tuju lidināja
Div' pelēki vanadziņi,
Apmanījši baltas vistas
Tai mazāi ciemiņā.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

14202.

Div' pelēki vanadziņi
Vārtu virsu lidināja.
Lidin' augstu, lidin' zemu,
Vēl neiešu šoruden!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā].

1. Pelēkais vanadziņis
Lid ap manu vainadziņu.
Vai lid' augstu, vai lid' zemu,
Tu jau viņa nedabūsi!
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

14203.

Div' pelēki vanadziņi
Teju vien lidinās,
Gribēj' manu vainadziņu
No galviņas nodabūt.
Sviež' ar šautru vanagam,
Lai vainagu nedabū.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Div' pelēki vanadziņi
Bāleliņa pavārtē;
Ne tie skrēja, ne aizskrēja,
Teju vien lidināja,
Teju vien lidināja
Uz to manu vainadziņu.
Sviedu šautru vanagam,
Valkāj' pate vainadziņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

- 20 -

14204.

Domājati, bāleliņi,
Kas jums ies druviņāi:
Nāk tautiņas nākamo,
Es jums vairs nedzīvošu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

14205.

Dzīrās agri tautiets jāt,
Rasā muti nomazgāt;
Tur šķelmjam saule lēca,
Kumeliņu seglojot.
24 [Lēdurgas draudzē].

14206.

Iebaviešu bērniņš biju,
Dižen' daiļa zeltānīte;
Slavenie tēvu dēli
Bariem grieze kumeliņus.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14207.

Ej, māsiņa, skatīties,
Ko tie ciema suņi rej!
Ej, brālīti, es neiešu,
Es jau vienu saderēju.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

14208.

Ej, māte, raudzīt,
Ko suņi rēja,
Ko suņi rēja
Pie jūsu klētis?
Ietek māmiņa
Pusteču iekšā.
- Ģērbies, meitiņa,
Tev precinieki!
Brūtgānam zīda veste,
Zelta pieši pie zābaku.
190 [Kuldīā].

1. Ej, māte, raudzīt,
Ko suņi rēja!
Ietek māmiņa
Puslēkšus iekšā:
- Ģērbies, meitiņa,
Tev precinieki!
- Ar ira, māmiņa,
Tie patīkami?
- Gan ira, meitiņa,
Tie patīkami.
Ņem sudraba biķerīti,
Tec dārzā medutiņa!
224 [Kabilē (Kld)].

14209.

Es izaugu kā niedrīte
Novadiņa maliņā;
Tautu dēlis kā donītis
Atnāk manis lūkoties.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

14210.

Es mātei viena meita
Kā mežāi lakstīgala;
Ik dieniņas tautas jāja
Kā pie saldas ābelītes.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

14211.

Es mātei viena meita
Kā puķīte dārziņā;
Ik dieniņas tautas jāja
Kā bitītes ziediņos.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14212.

Es mātei viena meita
Kā zīlīte ozolā;
Ik rudeņus tautas jāja
Kā pie lagzdas riekstus raut.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es māmiņai viena meita
Kā mežā lakstīgala;
Ik dieniņas tautas jāja
Kā mežā riekstu raut.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

14213.

Es mātei viena meita
Kā zīlīte žagaros;
Ik rudeņus tautas jāja,
Saujā naudu zvandzināja.
226 [Kandavā (Tl)].

14214.

Es mātei viena meita
Kā sirsniņa azotē;
Pie manim tautas jāja
Kā pie naudas kalējiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Es māmiņai viena meita
Kā zīlīte žagaros;
Ik dieniņas tautas jāja
Kā pie naudas kalējiņa.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)].

14215.

Es māmiņai viena meita
Kā Vāczemes kleņģerīte;
Man sajāja precinieki
Kā žvīguri kaņupēs.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 21 -

14216.

Es meitiņa kā puķīte,
Kā Vāczemes magonīte;
Man atjāja no Kandavas
Englendeŗu precinieki.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

14217.

Es meitiņa kā rozīte,
Kā Vāczemes magonīte,
Pēc manimi tautas jāja
Piec' reizītes dieniņā.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

14218.

Es nebiju uzaugusi,
Nei prātā ņēmusies,
Jau tautiņas rokas sniedz
Tēva durvis virināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14219.

Es nokulstu vērpājiņa,
Es pelavu ēdājiņa,
Man papriekšu precinieki
Kā citām meitiņām.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

14220.

Es rakstīju pūra vāku,
Redz' atraikni atjājam;
Sviedu pūru liepiņās,
Bēgu pati bāliņos.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

142201.

Es savai māmiņai
Lapa dzimu [plauku], puķe augu;
Vai tādēļ man atjāja
No Kandavas precinieki?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

14221.

Es savam māmiņam (=viensk. dat.)
Viena pate meita biju;
Tautiets mani precēt nāca
Pa deviņi novadiem.
Ai māmiņ, ai māmiņ,
Ko būs man nu darīt,
Vai man iet tautiņās,
Vai palikt pie māmiņas?
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

14222.

Es staigāju visu dienu
Sabrukusi, sajukusi,
Nu dabūju vakarā
Visskaisto tēva dēlu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

14223.

Es tuo sava oruojeņa
Izaugdama naredzēju;
Kad atjuoju pī vīteņu(?):
Labreiteņ, ļaudoveņ!
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

14224.

Es uzaugu netikuse
Par visām meitiņām;
Man atjāja bajāriņš
Dancotāju kumeliņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14225.

Ganīdama izganīju
Treju līču āboliņu;
Gaidīdama sagaidīju
Treju tautu sajājam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

14226.

Gaŗām gāju zirņu lauku,
Zirņu ziedus braucīdama;
Man atjāja tautu dēls
Zirņu ziedu cepurīti,
Zirņu ziedu cepurīti,
Auzu skaru mētelīti.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

14227.

Driķu driķu šī vasara,
Kalpi vien precējās;
Būt' auguši rudzi mieži,
Precētosi tēva dēli.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

14228.

Driķu driķu šī vasara,
Sajāj treju precinieku;
Būtu rudzu, būtu miežu,
Būt' deviņi sajājuši.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14229.

Grūt' kuplai liepiņai
Liela ceļa maliņā:
Sirmi zirgi saknes mina,
Jauni puiši zarus lauza.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 22 -

14230.

Ik dieniņas māte rājas,
Kam tik daudzi viesu nāk. -
Tie tīkoja tavas naudas,
Mana daiļa augumiņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

14231.

Ik rītiņa saule lēca
Purva bērza galiņā;
Ik rudeņa tautas jāja
Mani jaunu lūkoties.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Ik rītiņa saule lēca
Purva bērza galoknē;
Ik rudeņa tautas jāja
Mani jaunu bildināt.
Tā nebija cita vaina,
Tā bij pašas mātes vaina,
Tā bij pašas mātes vaina,
Kam tik daiļu audzināja.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

2. Pusrītiņa saule lēca
Porēi, bērza galiņāi;
Pusvasaras tautas jāja
Sērdienītes lūkoties.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14232.

Ik rudeni mani prec
Trīsdeviņi precinieki;
Ne pie vienu es negāju,
Kamēr savu sagaidīju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

14233.

Irbes ceļu norakstīja,
Upmalā dzert iedami;
Tautas zirgu nojādīja
Pēc manām māsiņām.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

14234.

Izgudrēm tautas jāja
Mana darba lūkoties;
Izgudrēm es pametu
Pusistabas neslaucītas.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Tautiets jāja izgudrām
Manu godu lūkoties;
Es tautieša izgudrām
Salmiem namu izkaisīju.
216 [Ventspilī].

142341.

Jāja tautas rītā agri,
Bez saulītes vakarā;
Es sēdēju pie māmiņas
Baltā rožu dārziņā.
Jājat, tautas, aizjādamas
Manu rožu neraujat,
Lai zied manas baltas rozes
Līdz pašam rudeņam.
Salna trauca baltas rozes,
Man' aizveda tautu dēls.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

14235.

Jājiet, tautas, kad jādami,
Sētā mani nerasiet:
Svētu rītu ganos gāju,
Darbu dienu druviņā.
224 [Kabilē (Kld)].

14236.

Jātin jāja novadnieki,
Zviegtin zviedza kumeliņi.
Šķiŗat ceļu, pašu puiši,
Kam jūs daiļi neaugāt!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

14237.

Jauna bija man' māsiņa,
Tautas brauca precībās.
Nes, laiviņa, nes, laiviņa,
Ja ir labs tautas dēls;
Ja nav labs tautas dēls,
Slīcin' jūras dibinā!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

14238.

Kalnā kāpu raudzīties,
Kā jāj mani precenieki:
Brūni zirgi, zelta segli,
Sudrabiņa iemauktiņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Kalnā kāpu raudzīties,
Kur jāj mani precinieki.
Sirmi zirgi iemauktos,
Paši zili, zābakos.
Pats brūtgāns kājām tek,
Cepurīti rokā nes.
412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

2. Uz akmenas(?) pakāpos
Precenieku skatīties.
Redz kur jāja jauni puiši,
Tie būs mani precenieki!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 23 -

14239.

Kam, bāliņ, man neteici,
Ka tik daudz pēc man' gaid'?
Es būt' visiem atteikusi,
Vienu vien paņēmusi.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

14240.

Kam tā muiža kalniņā,
Saule durvis virināja?
Kam tā māsa bāliņos?
Tai jau treji precinieki.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

14241.

Kam tu pūti, ziemelīti,
Vai nav vēju pūtējiņu?
Kam tu jāji, netiklīti,
Vai nav ļaužu jājējiņu?
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

14242.

Kas nobrauca rīta rasu
Miglaināja rītiņā?
Tie ražani kalpa puiši
Meklē labas kalponītes.
216 [Ventspilī].

14243.

Kas to ceļu te iebrauca
Tādē zāļu vietiņē?
Kas to teica tautiešam,
Kas es augu bāliņēs?
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

14244.

Klausies, tautas zeltenīte,
Kur jāj tavi precenieki:
Aiz kalniņa zirgi zviedza,
Lieknā pūta stabulīti.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

14245.

Ko runā sveši ļaudis,
Caur sētiņu pajādami?
"Gluds ir sētas pagalmiņš,
Balta meitu māmulīte."
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14246.

Krūmiem auga baltas puķes
Bāleliņa pagalmā;
Pulkiem jāja sveši ļaudis
Baltu puķu lūkoties.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Baltu puķu ceriņš auga
Liela kunga pagalmā;
Tur jāj kungi, tur stārastas
Šās puķītes raudzīties.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Pa līčiem rozes zied
Dzeltāniem ziediņiem;
Pulkiem jāja sveši ļaudis
Līča puķu lūkoties,
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

3. Pūļiem auga baltas puķes
Skrundenieku novadā;
Tur sanāca ravētāji
Par novadu novadiem.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

4. Šeju pati tīrumā
Baltas puķes saaugušas;
Pulkiem jāja jauni puiši
Šo puķīšu raudzīties.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14247.

Krūmiem auga melni alkšņi,
Retam vien ozoliņi;
Pulkiem jāja kalpa puiši,
Retam vien tēva dēli.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Pulkiem auga bērzi, elkšņi,
Pa vienam ozoliņi;
Pulkiem jāja kalpa puiši,
Pa vienam tēva dēli.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

14248.

Kupla liepa jūrmalā,
Pilna baltu gaigalīšu;
Viena meita māmiņai,
Pilna sēta precinieku.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

14249.

Kuplis auga ozolīns
Aiz brālīša nama duru;
Pieci simti sīku putnu
Dzied ozola galīnāja.
Visi saka dziedādami:
Kas tur brauce, zeme rīb?
Mūs' māsīnas precenieki,
Sirmu zirgu mitenieki.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

14250.

Kur jādami, ciema puiši?
Iejājat mūs' sētā!
I es pate nezināju,
Kaszin māte mani dos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 24 -

14251.

Kuŗa smilga kupla auga,
Tai rasiņa galiņā;
Kuŗa meita daiļa auga,
Tai jāj daiļi precenieki.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

14252.

Kuŗi vēji nepūtuši,
Tie pūš manas vilnānītes;
Kuŗu tautu negaidīju,
Tās atloka kumeliņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14253.

Kuŗu malu vēji pūta,
Tur kokiem lapas bira;
Kuŗu malu tautas jāja,
Tur māmiņu rūdināja.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

14254.

Kuŗu rītu saule lēca,
Ja papriekšu nezināja?
Kuŗu reizi tautas jāja,
Ja papriekšu nezināja?
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

14255.

Ļaudīm liels brīnumiņš,
Man jaunai tautas jāja.
Vai es biju jums, ļautiņi,
Šo celiņu aizlieguse?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

14256.

Lielas meitas dusmojās,
Ka uz manim puiši jāja.
Ko jūs, meitas, dusmojties,
Vai es puišu aicināju?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14257.

Lietiņam nolīstot,
Sedzu baltu villainīti;
Tautiņām sajājot,
Liku pūra dibinā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

14258.

Lietiņam nolijot,
Sedzu baltu villainīti;
Tautiņām atjājot,
Saucu savu bāleliņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai Dieviņ, saldans alus,
Kur tie šķīti apīnīši?
Ai Dieviņ, atjāj tautas,
Kur tie mani bālenīši?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Lietiņš nāca miglodams,
Kur palika villainīte?
Tautas nāca dziedādamas,
Kur tie mani bāleliņi?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

14259.

Lēni jāja lēnas tautas
Par bāliņa tīrumiņu;
Pagaidiet, lēnas tautas,
Lai es lēni apdomāju!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14260.

Lēni lēni tautiets jāja,
Asariņas slaucīdams,
Dzirdēj' mani neietam,
Tēv' un māti nelaižam.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

14261.

Locīdama salocīju
Saujā bērza žagariņu;
Gaidīdama sagaidīju
No maliņas svešu ļaužu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14262.

Lūgtin lūdzu brālītim,
Lai rok grāvjus olnīcā,
Lai nevar tautu dēli
Pāri bēri lēcināt.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

14263.

Māmulīte man vaicāja,
Ko ik dienas tautas jāj:
Tautu dēla cepurīte
Manā pūra dibinā.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

14264.

Mārša Dievu nominēja,
Māsīc' vīra nedabūs.
Par Laimiņas likumiņu
Atjāj māršas bāleliņš.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 25 -

14265.

Man' apsmēja ciema puiši,
Ka man's puiši neprecēs;
Šodien jāja precenieki
Riņķētiem kažokiem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14266.

Man atbrauca no Jelgavas
Zaļa zīda precenieki;
Sedzu zaļu vīkaliņu,
Braukšu līdzi dziedādama.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

14267.

Man atjāja tautas dēls
Auzas skaru mētelīti;
Vai Dieviņ, kur nu ņemšu
Zirņu ziedu villainīti?
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

14268.

Man nebija uzaugot
Zaļas zīda matpaniņas;
Man sanāce precenieki
Zaļa zīda mēteļiem.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Tpruš, telīte leidarā,
Man sajāja precinieki,
Man sajāja precinieki
Zaļiem zīžu menteļiem;
Kur es, tāds nabadzīns,
Zaļas zīžu veltis ņemšu,
Raibus cimdus, raibas jostas,
Sarkan' zīžu nēznaucīn'?
1191 [Ēveles draudzē].

14269.

Man atjāja precenieki
Riņķotiem kažokiem,
Riņķotiem kažokiem,
Sprēdzētiem zābakiem,
Sprēdzētiem zābakiem,
Misiņ' pogu cepurīti.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

14270.

Man sajāja precenieki
Zaļiem zīda mēteļiem;
Kaunaties, bāleliņi,
Man nav zīda matauklīšu.
3022 [Vecsaulē (Vecsaules pag. B)].

1. Kauna kauna bāliņam,
Man nav zīda nēzdaudziņa;
Man sajāja precinieki
Zaļiem zīda kažokiem.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

14271.

Man sajāja trejas tautas
Tai vienāi vakarāi.
Tām dujām atsacīju,
Tām trešām nevarēju.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

14272.

Maza biju, bet jau gudra,
Salmiem kaisu istabiņu,
Kam tautiņas jaunai jāja,
Kam māmiņu kaitināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14273.

Maza maza man' māsiņ'
Kā tā sila cielaviņ'.
Jau tie tautu vanadziņ'
Pēc tevim lidināj'.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

14274.

Mazs putniņš, skaļš balsiņš,
Mežā tāļu atskanēja;
Laba meita, labs tikums,
Tāļu jāja precenieki.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

14275.

Miegam nākot i nevaru
Nesnauduse vakarā;
Tautām jājot i nevaru
Bāliņam nesacījse.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14276.

Miegs man nāca saulītēi,
Ko darīšu vakarāi?
Pavasari tautas jāja,
Kā rudeni vairīšos?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

14277.

Mūs' māsiņas krūmi zied
Baltajām rozītēm;
Tur atjāja ravētāji
Par deviņi novadiņi.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14278.

Olendeŗu laiva nāca
Deviņim vēlogim.
Vai tā nāca miežu rudzu,
Vai māsiņas vaiņadziņa?
Ja tā nāca miežu rudzu,
Dodat, brāļi, neliedzat;
Ja māsiņas vaiņadziņa,
Liedzat, brāļi, nedodat!
Vai tā nāca masta koku,
Vai zēģeļu audējiņas?
Ne še auga masta koki,
Ne zēģeļu audējiņas, -
Rīgāi auga masta koki,
Zēģelīšu audējiņas.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

- 26 -

1. Zaļu ziedu laiva nāca,
Ko tā nāca, ko nenāca?
Vai tā nāca miežu rudzu,
Vai māsiņas vaiņadziņa?
Dodat, brāļi, miežus rudzus,
Lai stāv māsas vaiņadziņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

14279.

No rītiņa lini zied,
Pie vakara tautas jāj.
Tāds bij tautu kumeliņš,
Kāds šā rīta lina zieds.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14280.

Nu gailīši bieži dzied,
Nu jau drīz gaisma ausa;
Nu tautiņas pulkiem jāja,
Nu man's še neatstās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Nu dzied gaiļi bieži bieži,
Nu būs gaisma drīzi drīzi;
Nu nāk tautas bieži bieži,
Nu māsiņu aizvedīs.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

14281.

Nu nāk lietus, nu nāk lietus,
Nu tas mani slapinās;
Nu jāj tautas, nu jāj tautas,
Nu tās mani bildinās.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

14282.

Pie bāliņa vaŗa vārtu
Kuplis auga ozoliņš,
Tur tautiņas dancināja
Ik vakara kumeliņus.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

14283.

Piesacīju māsiņām,
Lai nesnauž vakarā,
Tautas sauca pie vārtiem:
Stāvi stili, kumeliņ!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14284.

Pirkstainīšus vien adīju,
Uz vācieti domādama;
Vells atspēra arājiņu
Dubļainām kājiņām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Es adīju pirkstainīšus,
Amatnieku gaidīdama;
Vells atspēra kalpa puisi
Dubļainām kājiņām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14285.

Pirkstainīšus vien adīju,
Vācu vīru gaidīdama;
Nu Dievs deva zemenieku,
Kur nu likšu pirkstainīšus?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14286.

Reta reta tā sētiņa,
Kam pie vārtiem vītoliņi;
Reta reta tā meitiņa,
Kam ik dienas tautas jāj.
263 [Dobelē].

14287.

Roze zied, roze zied,
Magoniņa platejās;
Tautas jāj, tautas jāj,
Brāļu māsa lielejās.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

142871.

Roc, brālīt, augstu stabu
Tai zaļā mauriņā,
Kad atjāja tautu dēls,
Kur piesiet kumeliņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

14288.

Sajāj daiļi, tautu dēls,
Kozin māte mani dos;
Ja māmiņa man's nedos,
Pateic' daiļu jājumiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

14289.

Sajāj stalti, tautu dēls,
Kaszin māte mani dos;
Ja tu stalti nesajāsi,
Nedos mani māmuliņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

- 27 -

14290.

Sajāj stalti, ciema puisi,
Kozin mani māte dos.
Dod, māmiņa, nesaliedz,
Baltu [stalti?] jāja, nava slikts!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14291.

Saka lietu nenākam,
Lietus nāca šļakādams;
Saka tautu nejājam,
Teju zviedza kumeliņi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

14292.

Saka [teica] lietu sen līstami,
Nu tik nāk sprēgādamis;
Saka [teica] tautas sen nākami,
Nu tik tautas kājas ava.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

14293.

Sak', saulīte aizgājuse,
Vēl saulīte gabalā;
Sak', tautiņas atjājušas,
Vēl tautiņas gabalā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14294.

Sasatrūka irbju pulka,
Vanagam pārskrejot;
Sasatrūka meit' ar māti,
Tautiņām sajājoti.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14295.

Šo vasaru ievas zied
Pa krūmiņu krūmiņiem;
Šo vasaru tautas jāja
Pa celiņu celiņiem.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

1. Šo vasaru ievas ziede
Pa visiemi krūmiņiem;
Šo rudeni meitas veda
Pa visiemi celiņiem.
206 [Kuldīgas apriņķī].

14296.

Šorīt agri saule lēca
Par visiem rītiņiem;
Šorīt agri tautas jāja
Par visāmi dieniņām.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

14297.

Sebu sebu vakarā
Man atjāja precinieki;
Nedrīkstēju roku dot,
Ne no zirga kāpināt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14298.

Sēž' pie loga rakstīdama,
Gaidu sava mīļākā.
Redzu, nāk, redzu, nāk,
Ak cik slikti viņš atnāk:
Vīzes kājā, runga rokā,
Skrandu svārki mugurā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

14299.

Si, gosniņas, laidarē,
Man atjāja precenieki;
Te paliks bērza rīkste,
Te gosniņas laidarē.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14300.

Sīku seju man' māsiņa,
Smalku ratu vilnainītes,
Tai atjāja precinieki
Smukām cauņu cepurēm.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14301.

Zīļu zīļu pabirušu
Pie bāliņa namdurvīm;
Saka tautas, gaŗjādamas:
Te ir zīļu valkātāja.
287 [Bauskas pilsmuižā (Bauskas pag. B)].

14302.

Skanēj' puri, skanēj' meži
Uz sausiemi laiciņiem;
Danco tautu kumeliņi
Uz manāmi māsiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14303.

Stāvu lēcu upītē,
Redz' atraiti atjājam;
Labāk mani upe nesa,
Ne atraiša kumeliņis.
Upe nesa līgodama,
Atraits žēli raudināja,
Atraits žēli raudināja
Pirmās sievas sirdēstos.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

- 28 -

1. Atraitns mani aicināja
Pie sevim kamanās;
Labāk lecu ūdenī,
Ne atraitņa kamanās:
Ūdens viegli vizināja,
Atraitns gauži rūdināja;
Atraitņam smaga roka,
Divreiz mīti gredzeniņi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2. Labāk lēcu ūdenī,
Ne tautieša kumeļā;
Ūdens nesa vizēdams,
Tautiets gauži raudināja.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

14304.

Stāvu rožu dārziņā,
Rožu kroni taisīdama;
Dzirdu tautas sajājot,
Redz' atraikni ienākot.
Slauku rozes sētmalī,
Slauk' asaras nēzdaugā,
Stāvu brīdi domādama,
Vai dot roku, vai nedot.
Labāk saku: jāj projām!
Nedod mani tēvs māmiņa
Tādam kroga dzērājam,
Lielam zirgu mietniekam.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

14305.

Sudraboti, zābakoti,
Pie manim nenākat;
Nākat, vīžu vakātāji -
Tur man tika, tur es iešu.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

14306.

Sunīšam maizi devu
Labu lielu gabalīn',
Lai tas man pasacītu,
Kuŗu stundu tautas jāja.
1191 [Ēveles draudzē].

14307.

Sveši ļaudis laivas prasa,
Aiz upītes stāvēdami.
Iriet laivu, bāleliņi,
Bet jau gudri runājiet, -
Ja vaicāja, kur māsiņa:
Māsiņ' maza šūpulī.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14308.

Tā slavēja mūs' māsiņu
Kā lielo Rīgas pili;
Apkārt jāja precinieki
Kā ap Rīgu kaŗavīri.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Viena pati mātei meita
Kā lielā Rīgas pils;
Apkārt jāja precinieki
Kā ap Rīgu kaŗavīri.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

14309.

Tai ābelei balti ziedi,
Tai sarkani āboltiņi;
Tai māmiņai dailas meitas,
Tai ik dienas tautas jāj.
243 [Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)].

14310.

Tai ābelei balti ziedi,
Tai sarkani āboltiņi [āboliņi];
Tai māmiņai daiļas meitas,
Tai slaveni viesi nāk [nāca].
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 291 [Garozā (Mežotnes pag. B)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)],
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ābelītei balti ziedi,
Pasarkani āboltiņi;
Māmiņai viena meita,
Būs godīgi vedējiņi.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

2. Jo ievai balti ziedi,
Jo tai mellas ogas auga;
Jo mātei daiļas meitas,
Jo tai daiļi znoti nāca.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

3. Veci celmi, zaļas saknes,
Daiļas auga atvasītes;
Veca māte, daiļas meitas
Tai slavēti viesi nāca.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

4. Caur sētiņu upe tek,
Kalnā zied ābelīte.
Tai ābelei balti ziedi,
Tai sarkani ābolīši;
Tai māmiņai smukas meitas,
Tai diženas tautas jāj.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

14311.

Tai zaļā birztiņā
Zviedz kumeļi, runā ļaudis;
Es, drošā mātes meita,
Gāju klāt runādama.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 29 -

14312.

Tam bērzami kuplas lapas,
Te būs labi slotas zari;
Tai mātei smukas meitas,
Te gan jās precinieki.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14313.

Tam dod mani, māmuliņa,
Kas ar baltu zirgu brauc!
Tu jau pate labi zini,
Slikts ar baltu nebraukā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Tam dod mani, māmuliņa,
Kas atjāja sirmu zirgu!
Jau tu pate gan zināji,
Ne slikts jāja sirmu zirgu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14314.

Tautas dīda kumeliņu
Uz novada robežām,
Gribēj' mani ielustēt,
Lai es kāpju mugurā.
Es bij' gudra, es nekāpu
Pārnovada kumeļā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

14315.

Tautas jāja aurēdami,
Vai šķiet mani eglienā?
Es pie tēva, māmuļītes
Jaunā priežu klētiņā.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

14316.

Tautas jāja dubļu ceļu
Pakaļ mani vainādami.
Jājat, tautas, sausu ceļu,
Ņemat savu teicamaju!
224 [Kabilē (Kld)].

14317.

Tautas jāja par kalniņu,
Es rakstīju villainītes.
Ej, brālīti, aizver vārtus,
Līdz saņemu dzīpariņus!
- Dzīvo droši, man' māsiņa,
Netaps tautas sētiņā:
Brālītim vaŗa vārti
Sudrabiņa stadagiem.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Tautas jāja par kalniņu,
Es rakstīju villainītes.
Ej, brālīti, saver vārtus,
Līdz saņēmu dzīpariņus!
- Dzīvo droši, man' māsiņa,
Netaps' tautu sētiņā.
- Es ieteku raudādama
Pie māmiņas istabā.
Vai meitiņa mīļa balta,
Vai es tautas aicināju?
Gan tautiņas pašas zin
Tavu daiļu augumiņu,
Tavu daiļu augumiņu,
Tavu gudru padomiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

14318.

Tautas jāja ziedu raut
Pie manām(i) māsiņām;
Vēl manām(i) māsiņām
Ziedu cimdi neadīti.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

1. Tautas nāca ziedu ņemt
Ziedaināmi rociņām;
Vēl tai mūsu māsiņai
Ziedu cimdi neadīti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

14319.

Tiešām tautas ceļu dara
Par brālīša rudzu lauku;
Brālis manim pārmašāj':
Tevis dēļ rudzus mina!
Ko, brālīti, pārmašāj',
Vai es tautas aicināju?
Aicin' tava diža slava,
Mans ražens augumīnis.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

14320.

Tiešām tautas ceļu dara
Pār tēviņa rudzu lauku.
Vai tie dara manis dēļ,
Vai to manu bāleliņu?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

14321.

Tiešām tautas ceļu dara
Uz maniemi bāliņiem
Par zirņiemi, par pupāmi,
Par gaŗāmi kaņepēm.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

14322.

Tiešām tautas ceļu taisa
Pa bāliņa rudzu lauku;
Domādami draugi tapt,
Kļūst lielāi ienaidā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 30 -

14323.

Tiešām tautas ceļu taisa
Par bāliņa rudzu lauku,
Gribēdami svaiņi kļūt
Ar maniem bāliņiem.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14324.

Tīk, tautieti, jāj iekšā,
Ja netika, jāj gaŗām!
Tādēļ mans vaiņadziņš
Nerūsēja, nepelēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Tīk, puisīt, eim' pie tevis,
Tīk man, tevi niecināju;
Tādēļ mans vainadziņš
Nerūsēja, nepelēja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

14325.

To celiņu rītā gāju,
To pārteku vakarā;
To celiņu tautiets jāja,
To Laimīte ritināja.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

14326.

Treju kungu zeme rīb,
Atraišam atjājot.
Rīb', zemīt, i nerībi,
Nedos mani māmuliņa!
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

14327.

Trīs bantītes matos pinu,
Visas trīs sudrabiņa;
Sajāj man treju tautu,
Visas trīs zābakotas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14328.

Trīs dieniņas saule lēca
Zeltītiemi stariņiem;
Trīs dieniņas tautas jāja
Uz maniemi precībās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

14329.

Trīs rītiņi saule lēce
Sarkanā kociņā;
Trīs rudeņi tautas jāja
Bārenītes raudzīties.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

14330.

Trīs rītiņi saule lēca
Uz zaļo ozoliņu;
Trīs gadiņi tautas jāja,
Vārdu manu nezināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Trīs vasaras tautas jāja,
Vārdu manu nezināja,
Bāliņam zirgu deva,
Lai vārdiņu pasacīja.
Neņemiet, brāļi, zirgu,
Nesakāt vārdu manu!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

14331.

Trīs tautieši šurpu jāja,
Lieku zirgu līdza veda.
Ej, bālīnu, pavaicā,
Kam to lieku tecināja!
Tas, māsī, tevis dēļ,
Tas liekais kumelīns.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

14332.

Trim kārtām rozes zied
Ap dziļo ezeriņu;
Trim kārtām tautas gāja
Ap to manu bāleliņu.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

14333.

Trim kārtām tautas jāja
Ap to manu rožu dārzu.
Jājiet, tautas, kad deviņas,
Es neiešu šoruden.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14334.

čīkstati, čīkstati,
Precenieku riteņi,
Lai dzirdēj' mūs' meitas,
Pie ratiņa snauzdamas.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

14335.

čī čī zīlīte,
Ko redzēju ganīdama:
Viņā lauka galiņā,
Tur atjāja jauns puisītis,
Tur atjāja jauns puisītis
Smuku bēru kumeliņu.
Man patika tas puisītis,
Tā puisīša kumeliņš.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 31 -

14336.

Tumša nakte, lietus lija,
Tautiets jāja gaŗu ceļu.
Kādi velli trejdeviņi
Tavu sirdi mudināja!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

1. Kā, tautieti, tu atnāci
Tumšu nakti, gaŗu ceļu?
Kādi vēji, viesulīši
Tavu sirdi mudžināja?
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

14337.

Tupi, tupi, tēva suni,
Gaidi manu precinieku,
Dabūs' cimdu, dabūs' zeķu,
Dabūs' vīna biķerīti.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

14338.

Tuvu, tāļu tautu dēli
Jāj uz mani precībās;
Durvīm malas nodilušas,
Preciniekiem virinot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14339.

Vārna egli notupēja,
Šāvējiņa gaidīdama;
Tautas zirgu nojādīja,
Kamēr māte mani deve.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

14340.

Vaicājiet, bāleliņi,
Kā jāj tautas ik dieniņas,
Kam tie mūsu mauru min,
Dūksti dara pagalmā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

14341.

Vakar mani māte kūla,
Pa nātrāmi vazādama;
Šodien jāja precinieki -
Raud, galviņu saņēmusi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vakar mani māte kūla,
Ūdenī mērcēdama;
Šodien sedza villainīti
Gaužajām asarām.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

14342.

Vakar mani māte kūla,
Pa nātrēm(i) vazādama;
Šodien jāja precenieki
Zaļiem zīda mēteļiem.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Vakar mani māte kūla
Ar to poda maisāmo;
Šodien jāja precinieki
Zaļos zīda mēteļos.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

14343.

Vakar mani māte kūla,
Pa nātrēm(i) vazādama;
Šodien jāja precenieki
Skanēdami, zvadzēdami.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Vakar mani māte trenca
Pār sētiņu kaņepēs;
Šodien jāja precinieki,
Visa zeme rībējās.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

14344.

Vakar šuvu brūtes kreklu
No veciem maisiņiem;
Šodien jāja precinieki
Zaļa zīda mēteļos.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

14345.

Viena pate roze zied
Bāleliņa dārziņā;
Katru gadu tautiets jāja,
I to vienu purināja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

14346.

Viena roze, piecas lapas,
Trejdeviņi ziedi zied;
Viena māsa, pieci brāļi,
Trejdeviņas tautas jāj.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

14347.

Visapkārt(i) tautas jāja
Ap to manu rožu dārzu,
Es, vidū stāvēdama,
Viju rožu vainadziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Liels bij mans rožu dārzs,
Daudzi tautu karināju:
Viducī sēdēdama,
Viju rožu vainadziņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Visapar tautiets jāja,
Apar brāļa tīrumīn';
Es, vidū stāvēdam',
Pinu zaru vaiņadzīn';
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

- 32 -

14348.

Visi ciema suņi rēja,
Kas tos suņus rīdināja?
Meitām nāca precinieki,
Stalti, gaŗi kā ozoli.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14349.

Visu nakti suņi rēja
Bagātā ciemiņā:
Bagātām meitiņām
Nakti jāja precenieki.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Suņi rej, gaiļi dzied
Bajāriņa sētiņā:
Bajāriņa meitiņām
Nakti jāja precenieki.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

b) Tautas atnāk nejauši, pārsteidz nevērīgu vai laisku meitu nepiekopušos

14350.

Aiztais' durvis, bāleliņ,
Nelaid viesu istabā:
Man galviņa nesukāta,
Istabiņa neslaucīta.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

1. Vožu vožu kuceniņ,
Nelaid viesu istabā:
Man galviņa nesukāta,
Neslaucīta istabiņa.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

14351.

Apstāj mani sveši ļaudis,
Brāļa miežus vētīdam.
Es jautāju māršiņai,
Kas tie tādi sveši ļaudis?
Mārša saka: nepazinu -
Māršas pašas bāleliņi.
216 [Ventspilī].

14352.

Auga kuplis ozoliņš
Pie bāliņa staļļa durvju;
Tur dziedāja sīki putni
Pilnas zaru pazarītes.
Strazdiņš brēce virsūnē,
Lakstīgala pazarē.
Visi saka dziedādami:
Zeme rīb, tautas jāj,
Zeme rīb, tautas jāj,
Māsa gul dienavidu!
Slēp, bāliņ, māsai kaunu,
Sak' rozītes ravējot,
Sak' rozītes ravējot,
Vainadziņu darinot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

14353.

Dižena meitiņa,
Gludena galviņa,
Pate guļ krāsnē,
Galviņa ārā.
Tautiņas pie durvīm:
Stoi, kumeliņi!
Meitiņa no krāsnes
Putējās.
- Māmiņa mīļā,
Kur mani lindraki?
- Meitiņa mīļā,
Krāsnes dibinā.
- Māmiņa mīļā,
Slēp manu kaunu!
- Meitiņa mīļā,
Slēp pate kaunu!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

14354.

Krancīts rej, Ancīts brauc,
Vēl istaba neslaucīta.
Brauc, Ancīti, lēniņām,
Lai izslauku istabiņu!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

14355.

Krancis rēja, Ansis jāja,
Man istaba neslaucīta.
Ej, māmiņ, kavē Ansi,
Lai izslauku istabiņu!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

14356.

Krancīts rēja, Ancīts nāca,
Man istaba neslaucīta.
Nerej, Kranci, nenāc, Anci,
Kamēr slauku istabiņu!
1311 [Apē (Vlk)].

- 33 -

1. Rej Krancīts, nāk Ancīts,
Man istaba neslaucīta,
Man istaba neslaucīta,
Man galviņa nesukāta,
Man galviņa nesukāta,
Man mutīte nemazgāta.
Nerej, Kranci, nenāc, Anci,
Līdz istabu izslaucīšu. -
Rej nu, Kranci, nāc nu, Anci,
Man istaba izslaucīta,
Man istaba izslaucīta,
Man galviņa izsukāta,
Man galviņa izsukāta,
Man mutīte nomazgāta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14357.

Krancīts rēja, Ancīts nāca,
Man istaba neslaucīta.
Rej, Krancīti, kavē Anci,
Lai izslauku istabiņu!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

14358.

Kuplis auga ozoliņš
Bāleliņa pagalmā;
Aiz ozola lapiņām
Neredz tautu iejājot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

14359.

Līču līčiem upe tek,
Staru stariem Daugaviņa;
Aiz līcīša, aiz stariņa
Neredz tautas sajājot.
331 [Augškurzemē (Il)].

14360.

Nedzirdēju, neredzēju
Arājiņu izaugot,
Sasatrūku piejājot:
Labrītiņ, malējiņa!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14361.

Nemanāmi, nezināmi
Man atnāca precenieki.
Būt' māmiņa zinājuse,
Būt' kukuli izcepuse.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14362.

Pati guļu krāsniņā,
Matpīnīte pār mūriņu.
Rūcējās, rībējās
Tautu dēli pie vārtiem.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

14363.

Sajāj tautas, norīb zeme,
Es gulēju dienasvidu.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpjat manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Tā trešā iztecēja
Svešas tautas aizkavēt.
Svešas tautas tai vaicāja:
Ko dar' pate brāļu māsa?
- Brāļu māsa kreklu šuva,
Pie ozola mērodama;
Mērodama gan domāja
Dabūt vīru kā ozolu.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

14364.

Sajāj tautas, norīb zeme,
Es gulēju dienasvidu.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena man galvu glauž,
Otra slauka ustabiņu,
Vecākā brāļa sieva,
Tā saņēma svešus ļaudis.
Vaicā tautas uz māršiņas:
Kur tā pate brāļu māsa?
Vai rozēm zarus loka,
Vai kronīti darina?
- Ne rozēm zarus loka
Ne kronīti darina:
Brāļu māsa gubenī
Izzaguļ dienasvidu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

14365.

Sajāj tautas pilna sēta,
Es gulēju dienasvidu.
Eit', māršiņas, ietaliņas,
Slēpjat kaunu kā varit,
Iznesat vainadziņu,
Nēzdogā ietinušas,
Sakāt mani nogājušu
Gar dzeltenu linu lauku.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Tautas jāja, zeme rīb,
Es gulēju dienasvidu.
Mana mārša, man' māsiņa,
Atnesiet vaiņadziņu,
Atnesiet vaiņadziņu
Zaļā zīdu nēzdogā!
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

- 34 -

14366.

Sajāj tautas, sarībina,
Es gulēju dienasvidu.
Man galviņa nesukāta,
Istabiņa neslaucīta.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Tā trešā iztecēja
Svešus ļaudis aizkavēt.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

14367.

Sajāj tautas, sarībina,
Es gulēju dienasvidu.
Man galviņa nesukāta,
Istabiņa neslaucīta.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Tā trešā iztecēja
Svešu ļaužu uzkavēt. -
Kad es būtu zinājuse,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Es būt' brāļa istabiņu
Trīsreiz dienā puškojuse:
No rītiņa rozītēm,
Uz pusdienu magonēm,
Pēc pusdienas, uz vakaru
Zaļajāmi palejām.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

14368.

Sajāj tautas, sarībina,
Es gulēju dienasvidu.
Man galviņa nesukāta,
Istabiņa neslaucīta.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Tā trešā iztecēja
Svešu ļaužu uzkavēt.
Steidz vaicāt sveši ļaudis:
Ko dar' pate brāļu māsa,
Vai tā šuva, vai rakstīja,
Vai rozēm zarus loka?
- Ne tā šuva, ne rakstīja,
Ne rozēm zarus loka,
Pate savu vainadziņu
Trīskārt daiļu darināja:
Zīlītēm, krellītēm,
Sudrabiņa lapiņām.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

14369.

Sajāj tautas, sarībina,
Es gulēju dienasvidu.
Slēp, māršiņa, lielu kaunu,
Teic rozītes ravējot!
315 [Jaunjelgavā], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

14370.

Sajāj tautas, sarībina,
Es gulēju launadziņu;
Man galviņa nesukāta,
Istabiņa neslaucīta.
Tec, māsiņa, pagalmā,
Svešus ļaudis aizkavēt,
Lai galviņu izsukāju,
Lai izslauku istabiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14371.

Zeme rīb, tautas jāj,
Man pagalms neslaucīts,
Man pagalms neslaucīts,
Karotītes nemazgātas.
Pūt, vējiņi, pūt, vējiņi,
Slauki manu pagalmiņu;
Lij, lītiņi, lij, lītiņi,
Mazgā manas karotītes!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

14372.

Situ zelta pulkstenīti
Pie tautiņu namdurvīm;
Satrūkās tautu meita,
Pavardā gulēdama.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

1. Simtu bēru kumeliņu
Pie tautiņu namdurēm;
Satrūkāsi tautu meita,
Pavardāi gulēdama.
Nāc ārēji, tautu meita,
Tev atjāja precinieki,
Ķēdēm kalti kumeliņi,
Riņķim grieztas cepurītes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14373.

Slēp, māmiņa, manu kaunu,
Tautas nāca istabā;
Es cēlos, gulējuse,
Sak' ielokus locījuse.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 35 -

14374.

Suņi rēja, vārti čīkst,
Tec, meitiņa, kambarī:
Tev mutīte nemazgāta,
Istabiņa neslaucīta.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Mūc, māsiņa, aizkrāsnī,
Nu nāk tavi precinieki;
Tev galviņa nesukāta,
Mells krekliņš mugurā.
216 [Ventspilī].

14375.

Svuoti nuoce, z'am'a dūc',
As guleju dīndusi.
Mām'eņ mīluo, mām'eņ jaukuo,
Kam tu mani napac'ēl'i?
As byut' sovu rūžu duorzu
Pologim apkluojus'a.
- M'aiteņ mīluo, m'aiteņ jaukuo,
Pagaid' da cytam rudiņam!
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

14376.

Tupu rāpu namu slauku,
Uz pagales sēdēdama;
Uzreiz stāvu uztrūkos,
Tautiets saka: Dievs palīdz!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

14377.

Cūka, mārša, nesacīja,
Redz tautiņas sajājam;
Man sajuka sīki ceļi,
Pūriņā darinot.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

c) Tautas aiz vārtiem un pagalmā

14378.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Tautiets jāja baltu zirgu!
Vai bij zirgs, vai nebija,
Vai baltais āzulēns?
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

14379.

Ak tu skuķi mans brālīti,
Tava daiļa augumiņa!
Zelta pieši nošķindēja,
No kumeļa nolecot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ai tu krupis mans bāliņš,
Tavu daiļu augumiņu!
Noskanēja zelta pieši,
No kumeļa nolecot.
Tautu meita, izdzirdusi,
Tūdaļ līdzi taisījās.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

2. Ak tu skuķi mans brālītis,
Tava daiļa augumiņ'!
Noskanēja zelta pieši,
No kumeļa nolecot.
Izbijās tautu meita,
Aizšāvās aizkrāsnī.
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14380.

Ak tu tautu nelietīti,
Tavu daiļu kumeliņu!
Es tecēju vārtu celti,
Domāj' savu bāleliņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

14381.

Aiz istabas rozes sēju,
Tautu dēla gaidīdama;
Aiz vārtiem tautu dēls
Sēd bērā kumeļā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

14382.

Alus, alus tai sētāi -
Pilna sēta ledutiņa;
Kas gribēja klāt piejāta,
Lai kaldina kumeliņu.
Es gribēju, es piejāju
Ar nekaltu kumeliņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

14383.

Atjāj viens baltu zirgu,
Aprūgušu cepurīti.
Saka meitu māmuliņa:
Tas ar savu raugu nāk.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14384.

Atjāj viens baltu zirgu,
Balts kažoks mugurā.
Saka meitu māmuliņa:
I ubags tādu jāja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Līlejās dālu tāvs:
Munīm dālīm bolti zirgi.
Atsac'ēja m'eitu muot'e:
Ubogs brauc'e boltim zirgim.
4223 [Višķu pag. D].

- 36 -

14385.

Atjāj viens baltu zirgu,
Balts kažoks mugurā;
Tam dod mani, māmuliņ,
Es saltuma neredzēju.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

14386.

Brauc pie durvīm, precinieki,
Griez riņķē kumeliņu,
Lai tecē mūs' māsiņa
Kumeliņa raudzīties.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

14387.

Danco mans kumeliņš,
Margo mans augumiņš;
Nāc ārā, tautu meita,
Tevi jāju raudzīties!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

14388.

Dancot laižu kumeliņu
Meitu mātes pagalmā.
Paša māte meitu deva,
Kumeļā vērdamās.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

14389.

Divi kupli ozoliņi
Pie brālīša namdurvīm;
Tur piesēja tautu dēls
Savu dailu kumeliņu.
Stāvus lēca, nozviedzās
Pie brālīša namdurvīm.
243 [Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)].

14390.

Ej, māmiņa, atcel vārtus
Lepnam tēva dēliņam!
Stangas viņa rokas grauž,
Pieši dīda kumeliņu
206 [Kuldīgas apriņķī].

14391.

Es redzēju sapinā
Klibu vilku atlecam:
Pats pirmais precenieks
Atjāj klibu kumeliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Es redzēju klibu vilku
Par kalniņu atlecot;
Tas nebija klibais vilks,
Tas bij meitu precenieks.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14392.

Es caur logu raudzījos,
Atjāj tautu netiklītis:
Kausas piere, zveiras acis
Kā manam kumeļam.
216 [Ventspilī].

14393.

Grib puisītis sievu jemt,
Nemāk ragus pataisīt:
Savu ceļu ragus tek,
Savu teku kumeliņš.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

14394.

Guli, guli, šļaunes(?) Līze,
Līdz lielam brokastam!
Nu atjāja meža Mika
Klibu, aklu kumeliņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

14395.

Guli, plunci, celiņā,
Guli ceļa maliņā!
Negrib mani bāleliņi
Tumsā durvis virināt,
Tumsā durvis virināt,
Vasku sveces dedzināt.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

14396.

Jāj gaŗāme, jāj gaŗāme,
Tu nebiji mana vērte;
Nu tik jāja mana vērte
Ābolainu kumeliņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

14397.

Jāj pa ceļu, tautu dēl,
Nelok' tava kumeliņa:
Jau es tevi sen redzēju,
Nitīk manam prātiņam.
312 [Ērberķē (Mazzalves pag. Jk)].

14398.

Jāj, puisīt, pamazām,
Ja tev labis kumeliņš;
Vai tu, mani ieraudzījis,
Drīzen' savu kumeliņu?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 37 -

1. Jāj pa ceļu, tautu dēli,
Nedragā kumeliņu;
Vai tu, mani ieraudzījis,
Sāc dragāt kumeliņu?
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

14399.

Jāj tiešām, tautu dēls,
Nelauz savu kumeliņu:
Es jau tevi sen pazinu
Tādu kroga dzērājiņu.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

14400.

Juojeit, svuoti, najuojeit,
Nava vītes pogolmā;
Mat sīra gabal'eņ',
Tod beus vīta pogolmā.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

14401.

Juojit, tautys, pogolmā,
Metit zalta gabal'eņu,
Lai natreuka mam'eņai
Meužam jaunys mal'ējeņis.
422 [Līvānu pag. D].

14402.

Jauni zēni bandenieki,
Nisien zirgus pie vītola;
Sien zem zaļa ozoliņa,
Lai rīb zeme dancojot,
Lai dzird meitu māmulīte,
Kāds barots kumeliņš.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

14403.

Kā jājat, sveši ļaudis,
Še bij jūsu peļamā;
Bij jums jāt Pālanos (=māju vārds),
Tur bij jūsu teicamā.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Kā, ļautiņi, šurp nāciet,
Te bij jūsu peļamā;
Anduļos svina piesta,
Tā bij jūsu teicamā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

14404.

Kuo tī grozni suņi rej
Ap tū munu rožu duorzu?
Tautys lūka kum'el'eņu,
Gaida rožu šk'in'ējeņis.
429 [Kārsavas pag. (Ldz)].

14405.

Kā tu, kuņa, nakti brauci,
Ka nebrauci saulītē?
Ja tu būtu laba sieva,
Dienu brauktu saulītē!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

14406.

Kam, brālīti, tapināji
Tautām savu cepurīti?
Es tecēju vārtus vērt,
Šķiet' brālīti atjājam;
Atjāj tautu rudacīts,
Mans asaru dzērējiņš.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

14407.

Kam, brālīti, tu salaidi
Pillu sētu svešu ļaužu?
- Es, māsiņa, neredzēju,
Smēdē kalu zobeniņu.
190 [Kuldīā].

14408.

Kam, bāliņi, vārtus vēri,
Kam salaidi svešus ļaudis?
Ej tu pats, es neiešu,
Dod pats savu līgaviņu!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

14409.

Kam, sunīti, sīvi rēji,
Pie vārtiem nostājies?
Redz kur jāja netiklītis
Mūs' māsiņu bildināt!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14410.

Kam tie bēri kumeliņi
Pie māsiņas rožu dārza?
Tie tautiņu kumeliņi,
Gaida rožu šķinējiņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14411.

Kam tie pieši, kam tie segli
Pie bāliņa staļļa durvju?
Tautu pieši, tautu segli,
Bāliņš man nesacīja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

14412.

Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie bāliņa namdurēm?
Tautu dēla zirgi, rati,
Mūs' māsiņas preciniek'.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

- 38 -

1. Kam tie tādi lepni zirgi
Pie brālīša nama durvju?
Tie tautieša lepni zirgi,
Kas jāj mani lūkoties.
224 [Kabilē (Kld)].

14413.

Kam tie zirgi, kam tie rati,
Kam tie daili kumeliņi?
Puiša zirgi, puiša rati,
Puiša daili kumeliņi.
190 [Kuldīā].

14414.

Kam tie sirmi kumeliņi
Pie tā mana rožu dārza?
- Tie, māsiņ, tavi viesi,
Tavu viesu kumeliņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14415.

Kas tur skan, kas tur skan,
Pie vārtiem dajājot?
Tur atjāja tautu dēls,
Skan tam pieši, klab zābaki,
Skan tam pieši, klab zābaki,
No kumeļa nolecot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14416.

Kliedzu, kliedzu, saucu, saucu
Savu baltu bāleliņu:
Pieci sirmi kumeliņi
Auzu lauku noēduši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

14417.

Ko jājiet, sveši ļaudis,
Mūs' zemē ziedus raut?
Vai jūs' pašu zemītē
Tādi ziedi neziedēja?
224 [Kabilē (Kld)].

14418.

Ko, tautieti, tu domāji,
Uz dāldeŗa dancodams?
Vai tu gribi man' māsiņu,
Vai smalkaju mātes meitu?
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

14419.

Ko tie tēva suņi rēja
Aiz māsiņas rožu dārza?
Ķenkaraiņu tēva dēlu
Iedzinuši nātrienā.
206 [Kuldīgas apriņķī].

14420.

Ko tie tēva suņi rēja
Aiz māsiņas rožu dārza?
Tie rej māsas preciniekus,
Skaistu rožu rāvējiņus.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

14421.

Ko tie tēva suņi rēja
Aiz tā mana rožu dārza?
Svešas tautas sajājušas,
Gaida rožu ravētāju.
Eit', brālīši, vēlat māsu,
Bet jūs gudri runājiet.
Lai jāj piecas, sešas reizas,
Lai sviedroja kumeliņu,
Lai nesaka citu dienu:
To mēs lēti dabūjām,
To mēs lēti dabūjām,
To mēs grūti maldinām.
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

14422.

Ko tie tēva suņi rēja
Aiz tā mana rožu dārza?
Trejas tautas sajājušas,
Gaida rožu ravētājas.
Eit', māsiņas, atsakiet,
Vakar rozes izravētas.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

1. Eit', brālīši, paskatait,
Ko tie mana suņi rēja.
- Sajājušas sīvas tautas,
Gaida rožu ravētāju.
- Eit', brālīši, atsakait,
Vakar rozes noravēju.
158 (Nīcā).

14423.

Kur jādamas, lēnas tautas,
Lēni tek kumeliņi?
- Lēnas meitas taujājam
Lēnajam dēliņam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kur jājat, lēnas tautas,
Lēni tek kumeliņi?
- Lēnu meitu lūkoties
Pie lēnās māmuliņas.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

2. Kur jāsiet, rāmas tautas,
Rāmi tek kumeliņi?
- Jāsim rāmu novadiņu
Rāmu meitu lūkoties.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 39 -

14424.

Kur jājat, bandinieki,
Rakstītām cepurēm?
- Mēs jājami uz Birzgali
Pie Birzgaļa meitiņām.
Birzgaļam trīs meitiņas,
Visas vienu skaistumiņu.
Viena šuva, otra ada,
Trešā raksta zīdautiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

14425.

Kur jājati, bandenieki,
Zīda pušķi zemi slauka?
- Gobzemjam viena meita,
Tās jājam lūkoties.
190 [Kuldīā].

1. Kur jājieti, ārmuižnieki,
Pelēkiemi svārciņiem?
- Piebalgāi smukas meitas,
Tās jāsimi lūkoties.
- Vai jājieti, nejājieti,
Jūs jau viņu nedabūsat;
Tām pašāmi līdzi auga
Gobas zemes arājiņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14426.

Kur jājat, dūrinieki,
Ar tiem ķīļa deguniem?
Atpakaļi, atpakaļi
Pie savām mellužām!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

14427.

Kur jājiet, skujenieki,
Olinieku sētiņā?
Olinieki nosvaidīja
Sīkajāmi oliņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

14428.

Kur jājat, novadnieki,
Zīda pušķi zemi slauka?
- Mēs jājam pa novadu
Līgaviņas lūkoties.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14429.

Kur jāsiet, bandu puiši,
Zīda pušķi zemi slauka?
- Pirtniecei skaista meita,
Tās jāsim bildināt.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

14430.

Kur jāsita, ciema puiši,
Zīda puški ceļu slauka?
- Rītu tirgus Dobelē,
Jāsim meitu lūkoties.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

14431.

Kur skriesieti, Pelču puiši,
Riņķī astes sagriezuši?
Saoduši Dreimanim
Kviešu sili sētmalī.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

14432.

Kur tu jāsi, speltes suti,
Ar to koka kumeliņu?
Kumeļam piecas ribas,
Pašam kumbris mugurā.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

14433.

Kur tu jāji, tautu dēls,
Nesukātu kumeliņu?
Griez jel ceļa maliņā,
Lai sukāja žagariņi!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

14434.

Kur tu jāsi, brūtgān' puisi,
Ķēvei asti neuzsējis?
Nāc pie manis pelūdē,
Es tev došu naktes mājas!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

14435.

Kur tu jāsi, brūtgān' puisi,
Zirgam aste neuzsieta?
- Ja būs jauna - mugurā,
Ja būs veca - astē siešu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

14436.

Kur tu jāsi, puiša šķelmi,
Zirgam aste neuzsieta?
Kāp zemē, uzsien asti,
Jāj pie manas māmulīnas!
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

14437.

Kur tu jāsi, tautu dēls,
Zirgam aste neuzsieta?
Kāp zemē, uzsien asti,
Jāj ellē skanēdams!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 40 -

1. Kur tu jāsi, speltes sutni,
Zirgam aste neatsieta?
Kāp zemēi, atsien asti,
Jāj pa ceļu svilpēdams!
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

14438.

Kur tu jāsi, tautu dēls,
Zirgam aste neuzsieta?
Visas manas ganībiņas
Kā ar slotu noslaucīji.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Kur tas tautu šelmis jāj,
Ziergam asti neuzsējis?
Visu manu brāļa sētu
Kā ar slotu noslaucīja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14439.

Kur tu jāsi, ciema puisi?
Zirgam aste neuzsieta,
Zirgam aste neuzsieta,
Pašam galva nesukāta.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

14440.

Kur tu ņēmi, tautu dēls,
Mana brāļa kumeliņu?
Es tecēju vārtus vērt,
Šķitu savu bāleliņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14441.

Laime sveci dedzināja
Vārtu stabu galiņā:
Jaunajai māsiņai
Tumsā jāja precenieki.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14442.

Lepni jāja tautu dēlis,
Šķietas muižu pakaļā;
Visa muiža kumeļā,
Banšotā cepurē.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14443.

Līdz zemei zelta puski
Bērajam kumeļam;
I tad vēl meitu māte
Ne galviņas neatgrieza.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

14444.

Loki, tautiet, i neloki
Nebarotu kumeliņ';
Jau es tevi sen zināju
Asariņu dzērājiņ'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14445.

Lok', tautieti, vai neloki
Nebarotu kumeliņu;
Liec stallī, baro labu,
Loki citu vasariņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Ko, nelieti, dīdināji
Badmirušu kumeliņu?
Ved stallī, dodi auzas,
Dīd' uz citu rudentiņu!
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

14446.

Lūk', tautīti, i nalūk'
Sava loba kum'el'eņa:
Jau es t'evi s'en' redz'ēju,
Na pa munam pruot'eņam.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D], 423 [Daugavpils apr.].

14447.

Lūļa sēd āz vārtiem
Pelēkā kumeļā;
Lūdzams, lūļa, nāc iekšā,
Kaszi māte mani dos!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Ļūļa sēd kalniņā
Pelēkā kumeļā.
Lūdzams, ļūļa, šļūc
zemē,
Šļūc pie mātes istabā!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

14448.

Mainenieki bāleliņi
Kalniņāi sajājuši,
Maina bērus kumeliņus,
Solās māsu priedēm dot.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

1. Brāļi māsas ieslēguši
Pētersīļu dārziņā.
Nojājuši kalniņā,
Maina bērus kumeliņus,
Maina bērus kumeliņus,
Sola mani priediem dot.
Vai tad mani tēvs māmiņa
Priežu dēļ audzināja?
Tēvs māmiņa audzināja,
Vieglu dienu domādami,
Vieglu dienu domādami,
Goda dienu gaidīdami.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 41 -

2. Mūs' brālīši mitenieki
Sajājuši kalniņāi.
Mitoj' bēŗus, mitoj' raudus,
Sola māsu piedevām.
Vai tad mani tēvs un māte
Piedevām audzējuši?
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

14449.

Man atjāja precenieki
Sirmu sirmu kumeliņu;
Nedod mani, māmuliņ,
Līdz atjās ābolainu!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

14450.

Man atjāja tautu dēlis
Vērzeļotu kumeliņu.
Ne vērzeles nemīlēja,
Kad netika prātiņam.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

14451.

Man sajāja treju tautu
Vienā vārtu vērumā.
Atsakiet, brāleliņi,
Nevienam nedodiet!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14452.

Meitu mātei vaŗa vārti,
Akmiņota gulu sēta;
Pušām cirtu vaŗa vārtus,
Pāri bēri lecināju.
224 [Kabilē (Kld)].

14453.

Nāc ārā, tautu meita,
Ej, atsaki tautiņām!
Ja patīk prātiņam,
Tad dod auzas kumeļam;
Ja netika prātiņam,
Tad paber priedes skujas!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

14454.

Nakti jāja tautu dēls,
Nedrīkstēja dienu jāt,
Nedrīkstēja dienu jāt
Tapinātu kumeliņu.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14455.

Nejāj lepni, tautu dēlis,
Ne tas tavis kumeliņis;
Arī labi, arī labi,
Kad tā tava cepurīte!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Jāj projāmi, vagarīte,
Nedancini kumeliņu!
Ne tas tavis kumeliņis,
Ne tā tava pātadziņa:
Kungu dotis kumeliņis,
Rēdenieka pātadziņa.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2. Nebrauc dikti, nebrauc dikti,
Tie nav tavi kumeliņi:
Tēva zirgi, tēva rati,
Tev tik gaŗā pātadziņa.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

3. Nejāj lepni, tu tautieti,
Nava tavis kumeliņš:
Cita segli, iemauktiņi,
Cita vīra kumeliņš.
284 [Bārbelē (Bārbeles pag. B)].

14456.

Nejājat, lauku puiši,
Meža meitas ilgi gul:
Lieli meži, platas lapas,
Neredz saules uzlēkumu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14457.

Pa lūdzeņu pazavēr'u,
Kaidi gost'i pogolmā:
Smuk'i puiši, loba rūta, -
Beus atdūta muosa meus'.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

14458.

Pasaver, tu māmeņ,
Kas uz tova pagal'meņa:
Ar pīšīm, pokovīm
Sporda tovu pagal'meņi.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

14459.

Pilna sēta pietecēja
Leišu bēru kumeliņu;
Es piekampju pilnu sauju
Leišu ķēžu pavadiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

14460.

Rej, sunīt, gana gauži,
Netecēšu vārtu vērt;
Jājiet, tautas, gana daiļi,
Nedos mani bāleliņi.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

14461.

Rej, sunīt, rejamo,
Es parīdu rīdāmo;
Jau [Gan] zināju rīdīdama,
Nenāks mani bāleliņi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 42 -

1. Sunīts rēja rejamo,
Es sunīti rīdināju;
Rīdīdama nezināju,
Ka nāk mani bāleliņi.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14462.

Rej, sunīti, rejamo,
Es parīdu rīdāmo;
Jaunu puisi parīdīju,
Vecam ceļu parādīju.
1311 [Apē (Vlk)].

14463.

Rej, sunīti, vai nerej,
Netecēšu vārtu vērt:
Es jau pate gan zināju,
Nenāks mani bāleliņi.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

1. Rej, sunīti, gana gauži,
Netecēšu vārtu vērt:
Es vakar pavadīju
Savus baltus bāleliņus.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

14464.

Rej sunīts rejamo,
Es parīdu rīdāmo;
Gan zināju rīdīdama,
Tautas nāca, ne bāliņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Sunīts rej rejamo,
Es parīdu rīdāmo;
Gan zināju, ko rīdīju:
Tautas nāca māsiņai.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

14465.

Rej sunīts rejamo,
Es parīdu rīdāmo,
Zinu savus bāleliņus
Tumsāi sērsta nenākam.
158 (Tosmarē).

14466.

Rej sunītis smiedamies,
Patīkami viesi nāk:
Jaunajai māsiņai
No tālienes precinieki.
158 (Kabilē).

14467.

Šāedi tāedi klandarmaņi
Par pasouli vazājās;
Valns iegrūda mūs' muižā
Pošā dorba laiciņā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

14468.

Še, sunīti, balta maize,
Nerej manu precenieku!
Kad es būšu saimeniece,
Došu siera gabaliņu.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14469.

Še, sunīti, kviešu maize,
Nerej manus preceniekus;
Kad ieraugi preceniekus,
Ielien salmu gubenī!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Suņi rēja, suņi kauca,
Man sajāja precinieki.
Še, sunīti, kviešu maize,
Nerej manus preciniekus,
Nerej manus preciniekus,
Lec par sētu kaņepēs!
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

14470.

Še, sunīti, kviešu maize,
Nerej manu precenieku,
Lei es varu apskatīt,
Kādi viesi kamburēi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14471.

Še, sunīti, kviešu maize,
Nerej manu precenieku;
Riesi manus preceniekus,
Nedoš' auzu sēnaliņas!
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

1. Še, sunīti, kviešu maize,
Nerej manu precenieku;
Ja ries' manus preceniekus,
Došu auzu sēnaliņas!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

2. Še, sunīti kviešu maize,
Nerej manus bāleliņus;
Riesi manus bāleliņus,
Došu koka gabaliņu!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Še, sunīti, sviesta maize,
Nerej manus preceniekus;
Ja tu riesi, es nedošu
Ne pelnaiņas garoziņas!
224 [Kabilē (Kld)].

- 43 -

144711.

Še, sunīt, sviestarmaizi,
Nirej manus preceniekus;
Kad sajāja precenieki:
Cui tui šeperīt!
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

14472.

Še, sunīti, sviesta maize,
Nerej manu precinieku!
Suns, saēdis sviesta maizi,
Norej pašu brūtgāniņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Še, sunīti, kviešu maize,
Nerej manu precenieku!
Suns apēda kviešu maizi,
Rēja manus preceniekus.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

14473.

Šķietu miglu miglojam
Bāleliņu sētiņā:
Miglo tautu kumeliņis,
Gaŗu ceļu attecējs.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14474.

Šķitu miglu miglojam
Bajāriņa sētiņā:
Bajāram dui meitiņas,
Jāj tautiņas lūkoties.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

14475.

Šķitu kupču atjājam
Ar dzeltenu kumeliņu:
Tas bij šķelmis tautu dēlis,
Mans asaru dzērējiņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

14476.

Šķitu lāci gūrnājam
Viņā lauka galiņā:
Tas tautieša kumeliņš,
Pērnā spalva mugurā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14477.

Šķitu vilku lampājam
Par bāliņa tīrumiem:
Atlampāja tautu dēls
Leinajāmi kājiņām.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

1. Šķitu lāci lampājot
Par lieliem tīrumiem:
Tautu dēls atlampāja
Platajām ūziņām.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

14478.

Šorīt man Dievs līdzēja,
Kumeliņu seglojot:
Pate meitu māmulīte
Iztecēja vārtu vērt.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Nu bij mani Dievs redzējis,
Kumeliņu seglojot:
Mana paša nolūkota
Attecēja vārtu vērt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14479.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Tautu dēla kumeliņu:
Sveiras acis, šķības kājas,
Pērnā spalva mugurā.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

14480.

Sen dzirdēju, nu redzēju
To lepno tēva dēlu:
Liepu segli, lūku kāpšļi,
Vecu striķu iemauktiņi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

14481.

Sīku olu tas celiņš
Uz maniem bāliņiem,
Tautu dēla kumeliņš
Šķeļ uguni tecēdams.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

14482.

Zirgi zviedz, važi skan
Smalkajā birztiņā;
Tec, māsiņa, pasaveri,
Nu nāk tavi precenieki!
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

14483.

Sytu kuoju pi kuojeņis,
Par pogolmu tacādama,
Radzu sovu oruojeņu
Lobu zyrgu atjuojūt'.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].

14484.

Skan man pieši, rīb zābaki,
No kumeļa nolecot;
Nobālēja tautu meita,
Pie lodziņa stāvēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 44 -

1. Stāvu lēču no kumeļa,
Stundu pieši noskanēja;
Izblāgznēja tautu meita,
Pie lodziņa stāvēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14485.

Smejat, meitas, man pašam,
Ne manam kumeļam;
Vai manam kumeļam
Smieklu segli mugurā?
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

14486.

Smuks puisītis, daiļa rota,
Izveicīga valodiņa,
Pats sēdēja kamanāsi,
Valodiņa istabā,
Valodiņa istabā
Pie tās meitu māmuliņas:
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Ko tik ilgi tielējies,
Ko tas manis kumeliņis
Danco tavās namdūrvīs,
Danco tavās namdurvīs,
Lauza stangu iemauktiņus,
Lauza stangu iemauktiņus,
Dauza kaltas kamaniņas?
37 [Saliešos (Salas pag. Rg)].

14487.

Spoži bēŗi ietecēja
Bāleliņa sētiņā;
Tie, māsiņa, tevis dēļ -
Tīk tev iet, tīk neiet?
- Ver, bāliņ, platus vārtus,
Lai tek cauri zvaigādami!
216 [Ventspilī].

14488.

Stāvi stili, kumeliņi,
Uz to ledus gabaliņu,
Laid man vaļas parunāt
Ar to meitu māmuliņu!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pastuov', munu kum'el'eņu,
Uz tuo lada gabal'eņa,
Lai as' eimu parunuotu
Ar tuos m'eitys muomul'eņu,
Voi dūs' m'eitu, voi nadūs',
Voi da labi izlomuos.
4241 [Gaigalavas pag. Rz].

2. Stāvi klusu, kumeliņ,
Lai es kāpu mugurā,
Lai es jāju parunāt
Ar to meitu māmuliņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14489.

Stāvi stingri, kumeliņ,
Uz tā ledus gabaliņa,
Ļauj man vaļas parunāt
Ar tās meitu māmuliņas,
Lai tā manu līgaviņu
Pa godam audzina.
271 [Mangaļos (Mangaļu pag. Rg)].

14490.

Steidzi, steidzi, māsiņa,
Steidzama lieta,
Jau saka pie vārtiem:
Stoi, kumeliņi!
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

14491.

Steidzu, steidzu vārtus vērt,
Metos pate kaņepēs;
Vecais puisis uz maniemi
Zobus vien klabināja.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

14492.

Suņi rēja, zirgi zviedza,
Sēta vien norībēja.
Eit', bāliņi, raudzīties,
Kādi viesi sabraukuši!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Suņi rēja, zirgi zviedza,
Visa sēta norībēja.
Ej, brālīti, skatīties,
Kas sētāi sabraukuši!
- Atjāj māsai precinieki,
Visim bēri kumeliņi,
Visim bēri kumeliņi,
Visim stangu iemauktiņi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

144921.

Suņi rēja, tauri pūta,
Visa zeme norībēja.
Ej, bāliņi, raudzīties,
Ko tie tavi suņi rēja!
Trīs tautieši zirgus sēja
Pie liepiņas sētmalā.
- Ko gribat, sveši ļaudis,
Mūs' sētā sajājuši?
Gribat pirkt rudzus, kviešus,
Vai meitiņas lūkoties?
- Div' rozītes sētā zied,
Abas vienu skaistumiņu,
Treša zaļa vizbulīte
Pašā dārza maliņā;
Div' māsiņas sētā auga
Abas vienu skaistumņu,
Treša auga bārenīte
Zilajām actiņām.
Div' tautieši māsas ņēma,
Trešais ņēma bārenīti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 45 -

14493.

Suņi rēja, vārti čīksta,
Iem' pie loga skatīties:
Iejāj lepnis tautu dēls
Noskrandētu kumeliņu.
Vai tu jāji, vai nejāji,
Tu jau mani nedabūsi!
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

14494.

Suņi rej, vārti čīkst,
Es pa logu raudzījos.
Redzu savu mīļu draugu
Pa vārtiem iejājot.
Es būt' gājse vārtus vērt,
Aiz citiem nedrīkstēju.
Vai tie redz, vai neredz,
Man savam jāatveŗ.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

14495.

Suņi rēja, vārti čīkst,
Es pie loga raudzījos,
Es pie loga raudzījos,
Kas iejāja sētiņā.
Iejāj manis arājiņš
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu bēru kumeliņu,
Kuplu cauna cepurīti.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1. Vārti čīkst, suņi rej,
Es pa logu raudzījos.
Dajāj mans mīļākais
Turku zvēru cepurīti,
Turku zvēru cepurīti,
Jēru ādu kažociņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14496.

Suņi rej, vārti čīkst,
Es pa logu raudzījos,
Es pa logu raudzījos -
Patīkami viesi nāk.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

14497.

Suņi rej, vārts čīkst,
Es tecē raudzetes.
Atjāj tout' sarkanac',
Mans asar' dzērejiņs.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

14498.

Suņi rēja, vārti čīkst,
Nu sajāja tēva dēli,
Nu sajāja tēva dēli
Mātes meitas lūkoties.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

14499.

Sunīt manu pinkainīt,
Kam rej manus preceniekus?
Tevi vilki apēdīs,
Mani tautas aizvedīs.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14500.

Sunīts rēja tupēdams,
Pazīstami viesi jāja:
Veci vīri, sirmi zirgi,
Jaunu meitu precenieki.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

14501.

Sunīts rēja vakarā,
Sūta mani raudzīties;
Es bij' gudra, es negāju,
Sūtu savu brāleliņu.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

14502.

Sunīts rēja vakarā,
Sūta mani raudzīties.
Gan zināju neiedama:
Nenāk mani brāleliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14503.

Suns rēja ... (kaukdams)
Pierts pakaļā:
Mans vecs jauniķis
Atklabažāja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 46 -

14504.

Suns rēja ... (kaukdams)
Pierts pakaļāi:
Par piertes kalnu
Tautietis atnāca.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

14505.

Suns rej ... (kaukdams)
Pirtes pakaļāi:
Saimnieku meitām
Precinieki jāja.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

14506.

Suns rej ... (kaukdams)
Vecpirts galē:
Nu nāk meitām
Pērnaji brūtgāni.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

14507.

Tautas jāja olas tiltu
Ābolaiņu kumeliņu,
Rīb tiltiņis, zviedz kumelis,
Skan sudraba iemauktiņi.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

14508.

Tautiets jāja bēru zirgu,
Noļukušu cepurīti;
Nidod mani, māmuliņa, -
Noļukuse cepurīte!
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

14509.

Tautiets jāja pa teciņu
Ābolainu kumeliņu;
Pie vārtiem piejādams:
Sveika, mana līgaviņa!
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

14510.

Tautiets jāja, zeme rīb,
Sauca mani vārtus vērt.
Es bij' gudra, es negāju,
Sūtīj' savu bāleliņu.
Ej, bāliņi, atver vārtus,
Runā gudri ar tautieti, -
Ja tautietis māsu prasa:
Māsiņ maza šūpulī;
Dod, tautieti, zelta naudu,
Ņem ar visu šūpulīti!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 232 [Talsos (Tl)].

1. Tautiņš jāje zvirgzdu tiltu
Ar spangnem kumelem.
Tautiņš sauc vārt's vērt,
Es bij' gudris, es negāje.
Ej, bāliņ, atver vārt's,
Runā gudri ar tautiņ';
Ja tautiņš mās's pras':
Mās' maģ' šūpenē.
Ja tautiņam zelta naud',
Ņem ar visu šūpeniņ!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

14511.

Tautiets savu kumeliņu
Augstu sētu lecināja,
Gribēdamis to meitiņu,
Kas patika prātiņam.
224 [Kabilē (Kld)].

14512.

Tautu dēlis jāj pa ceļu
Nesukātu kumeliņu;
Cielaviņa tek pa ceļu
Nosukātu cekuliņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

14513.

Tautas dēls lepni jāja
Ar tap'nātu kumeliņu;
Ne šķiliņš, ne vērdiņš,
Abas rokas kabatā.
232 [Talsos (Tl)].

14514.

Tautu meitas istabiņa
Ar zīlēm izrotāta;
Tautu dēla kumeliņis
Liepu mizu apseglots.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14515.

Tek meitiņa šurpu turpu,
Tek par sētu raudādama:
Aiz vārtim ieraudzījse
Seši bēri kumeliņi.
Piecim sedli mugurāi,
Sestam balta villainīte.
Ietecējse istabāi
Pie māmiņas raudādama:
Ai māmiņa, mīļa balta,
Vai es tevim apnikuse?
- Ai meitiņa mīļvārdīte
Vai es tautas aicināju?
To tev dara lieli radi,
Tavas pašas tikumiņš.
- Nedod mani, māmuļīte,
Pirmāi tautu jājumāi;
Lai tās jāja piecas reizas,
Lai sviedrēja kumeliņus,
Lai neteica citu reizu:
To mēs viegli dabūjām.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 47 -

14516.

Tprrš, gosniņa, laidarāi,
Man atjāja precenieki,
Lai man vaļas klausīties,
Vai dod māte, vai nedod.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14517.

Tprrš, telīte, laidarā,
Man sajāja [sabrauca] precinieki:
Zilais Jānis, melnais Jānis,
Sīlenieku Indriķīts.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

1. Atjāj četri tautu dēli
Tai vienā vakarā:
Viens bij ciema telderkāja,
Otris bērzu atstibens,
Trešais Brencis no Piltenes,
Cetorts skudru raibacīts.
216 [Ventspilī].

2. Nākat, meitas, skatīties,
Kur iet četri brūtgāniņi:
Viens bij Salmiņ' lunkankājis,
Otris Bērzu atstiepējs,
Trešais skrandu skrodelītis,
Ceturts pluksnu vēverītis.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

14518.

Tprrs, telīte, laidarā,
Man sajāja precinieki
Ar sirmiem zirdziņiem,
Baltiem zīžu svārciņiem.
4 [Aijažos].

14519.

Turiet mani, ciema meitas,
Laižat manu kumeliņ',
Laižat manu kumeliņ'
Savā rožu dārziņā!
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

14520.

Ubadziņi, nabadziņi
Mūs' Minnītes precenieki:
Paši akli, zirgi klibi,
Ratiem asis nolūzušas.
312 [Ērberķē (Mazzalves pag. Jk)].

14521.

Vārti čīkst, suņi rej,
Tec pie loga lūkāties,
Kas tur jāj, kas tur brauc,
Vai tie nava precinieki.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

14522.

Vai es biju sav' prātiņu
Maizītē apēdusi:
Tautas jāja par āriņu,
Es tecēju vārtu vērt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14523.

Ver, brālīti, plati vārtus,
Lai jāj plati tautu dēli!
Atjāj māsai precenieki,
Visiem bēri kumeliņi.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

14524.

Viņpusē stalti jāja,
Še skanēja iemauktiņi;
Tec, māsiņa, vārtu vērt,
Tev atjāja precenieki!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14525.

Visiem tautu neveikļiem
Vasar' kalti kumeliņi;
Sakapāja niedru tiltu
Zem brāliņa namdurvīm.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

14526.

Visi velli ellē brauca
Pašā siena laiciņā;
Viens iebrauca mūs' mājā
Spalvaināmi kājiņām.
(Gaujienā).

14527.

Cielaviņa ceļu tek
Nosukātu cekuliņu;
Tautu dēlis jāj pa ceļu
Nesukātu kumeliņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

14528.

Ciema meitas, man' māsiņas,
Veriet vārtus vakarā:
Pieši manas kājas spiede,
Iemautiņi rokas žņaudze.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 48 -

14529.

Cimdam rakstus izadīju,
Pie vārtiemi stāvēdama,
Kamēr tautas lēni jāja
Par bāliņa tīrumiņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīā], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gausi nāca vedējiņi
Par bāliņu rudzu lauku;
Cimdu pāri noadīju,
Pie vārtiemi stāvēdama.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

2. Izrakstīju zīda rakstus
Pa zobena galiņam,
Ikām jāja lēnas tautas
Par bāliņa tīrumiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

14530.

Cyti puiši reši guoja,
Muns briugons kuojuom guoja.
Vai tu īsi, vai naīsi,
Nadūs man'a muomul'eņa.
4271 [Rēzeknes apr.].

14531.

Cūka peld pa Daugavu,
Auses viena kustināja;
Te atjāja tautu dēlis,
Savu šņurku kustināja.
158 (Tosmarē).

43113.

Ai bērziņ, lietus nāk,
Darin' kuplu virsonīti;
Ai meitiņ, tautas jāj,
Slauki tīru istabiņu.
378 [Seces Jk].

43114.

Vai vonogi, vanadzeņi,
Kam tu augši lidinej?
Kam tu ļēci por upeiti
Uz munom muoseņom.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

43115.

Oi ustuba, ustuibiņa,
Tovu smuku cakuiliņu!
Ik svētdienas viesi nāeca
Cakulā raudzīties.
605 [Skolas].

43116.

Aizagula, aizagula
Pūra pusē malla touce;
Sazajuoja, sazajuoja
Svešas zemes malli ļaudis.
36 [Balvu Abr].

43117.

Aizguoja malnas tyuces
Ūļniciņas galiņā;
Tuos nabeja malnas tyuces,
Tī bej sveši malni ļaud's.
174 [Kārsavas Ldz].

43118.

Aud, māmiņa, sit, māmiņa,
Meitai baltas villainītes!
Jau tie tautu kumeliņi
Mauru mina pagalmā.
605 [Skolas].

43119.

Ber, Janka, kača asti
Par zūbyntiņu;
Brauc tautiņuos,
Lobas sīvas maklādams.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

43120.

Bej tuom tautu meitiņom
Ik dīniņas jauna laime:
Ik dīniņas tautas juoja
Siermajim kumeļim.
326 [Preiļu D].

43121.

Braucin brauca auškas ļaud's
No kalniņa lejiņā;
Cikai muna līgaviņa
Viņiem līdzi neaizgāja.
127 [Grostonas Md].

43122.

Brāļam sliekšņi sadiluši
Precenieku virājami;
Būs manam bāliņam
Lieli darbi jāstrādā.
373 [Sarkaņu Md].

43123.

Celies, māsīna,
Aun baltas kājīnas!
Pilla sēta svešu ļaužu,
Vedīs tevi projām.
39 [Bārtas Lp].

43124.

Ciši viņ, idri viņ
Šūgod auga teirumā;
Sosy viņ, pleši viņ,
Šūvokor sabraukuši.
605 [Skolas].

- 49 -

43125.

Dēlu māte dēlu teica,
Šķiet man visu nezinot;
Es jau zinu, neteic, māt,
Nevil manu augumiņ'.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

43126.

Dāles birze locījās -
Rau kur nāka precinieki!
Vēl istuba neslaucīta,
Cērpām galvas nesukātas.
94 [Dunikas Lp].

43127.

Div upeites puortecēju,
Trešā rūkas nūmozguoju;
Man rūceņis mozguojūt,
Nukreit zalta gredzenteņš;
Man gradzyna meklējūt,
Sajuojuši treju tautu.
143 [Jāsmuižas D].

43128.

Divi melni suņi rēja
Aiz upītes līcītī;
Tie nebija melni suņi,
Tie bij divi tēva dēli.
378 [Seces Jk].

43129.

Eļkšņam ciertu, na uobelei,
Lopas byra, na uobeļi;
Tautas juoja, na bruoleiši,
Zvoni zvuordze, na zūbiņi.
194 [Krāslavas D].

43130.

Es beju zeileite,
Zeileites meita,
Īlēču zorā, i ūtorā,
Trešajā lākdama,
Īraugu tautas.
170 [Kapiņu D].

43131.

Es, brāļos dzīvodama,
Izaudzēju kuceniņu;
Tautas nāca istabā:
Pucī, manu kuceniņu!
605 [Skolas].

43132.

Es izaugu diža meita
Liela ceļa maliņā;
Man sajāja precinieki
No trejām valstiņām.
127 [Grostonas Md].

43133.

Es diža, es kupla,
Es meitu māte,
Nāk znoti sētā,
Cepures rokā.
94 [Dunikas Lp].

43134.

Es mātei viena meita,
Tā lielā, tā mazā;
Ap man' jāja precenieki,
Kā ap Rīgu kaŗavīri.
110 [Ērgļu C].

43135.

Es pakulu vērpējiņa,
Es pelevu sijātāja;
Man papriekšu precinieki,
Kā tām linu vērpējām.
7 [Aizkraukles Rg].

43136.

Esmu resna mātes meita,
Vai no māla viļināta;
Smīdris garis tautu dēls
Nāk pēc manis lūkoties.
605 [Skolas].

43137.

Es muoseņa bruoleņam
Dreizaleņa, drūsaleņa:
Tautu vydā stuovādama
Rūkā sautru vādynuoju.
466 [Vārkavas D].

43138.

Īt jas guoju tauteņuos,
Pazeist munu guojumeņu:
Treis dīneņis zviergzdu upeite
Dyuņeitjā sajukusja.
18 [Andrupenes Rz].

43139.

Juoj pa ceļu, tautu dāls,
Nadrogoj kumeliņu,
Vai tu manis, skuķes, dēļ
Drogoj savu kumeliņ'?
11 [Aknīstes (Aknīšas) Il].

- 50 -

43140.

Izej, mameņ [muote], pasaklaus(i),
Kū kaimeņa suņi rej!
Koļč māmeņa klausējuos,
Es ar tautom runuojūs.
466 [Vārkavas D].

43141.

Īraudziju, toļ' pazynu
Jauna puiša kumeleņu;
Vadaklom bruoļi juoja,
Muosai juoja sveši ļauds.
18 [Andrupenes Rz].

43142.

Kājām gāju, rokā vedu
Nosvīdušu kumeliņ':
Brālītim lūkodamis
Patīkamu līgaviņ'.
605 [Skolas].

43143.

Kājām gāju, rokām vedu
Nosvīdušu kumeliņu:
Dēliņam meklēdama
Pēc prātam līgaviņu.
443 [Turlavas Kld].

43144.

Kad es būtu zinājuse,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Es nobēr(tu) to celiņu
Ar sīko sudabriņu.
605 [Skolas].

43145.

Kur tei tautu ustabeņa,
Kur aug muna leigaveņa?
Prīžu syla maleņī,
Rūžu duorza videņī.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

43146.

Kas klabēja, kas dunēja
Diža ceļa galiņā?
Šurpu jāja panāksnieki
Jau vestai līgavai.
520 [Zvārdes Kld].

43147.

Jo tyuciņa malna guoja,
Jo leitiņi smolki leja;
Jo tautiņas borgi juoja,
Jo lobuok dzeivojūt.
247 [Makašānu Rz].

43148.

Juojit, tautys, najuojit,
Navā vītys pogolmā:
Auž mameņa calu jūstys,
Auž vjāļ boltys vylnuoneitis.
18 [Andrupenes Rz].

43149.

Kad sajāja precinieki,
Esmu čakla strādātāja:
Māku diet, māku lekt,
Māku dančus ritināt.
378 [Seces Jk].

43150.

Kas tī beja, kas sajuoja
Uz boltim kumeļinim?
Ak Dīveņ, tī jau beja
(Myus') muosiņas precinīki.
551 [Ludza Ldz apr.].

43151.

Kādi vēji tev' atpūta,
Tik raženu tēva dēlu?
Stundu pieši noskanēja
No kumeļa nolēcot.
347 [Rendas Kld].

1. Kur ta mans gadījās,
Tik raženis tautu dēls
Stundu pieši nošķindēja
No kumeļa nolecot.
200 [Kuldīgas Kld].

43152.

Kas tur brēca, kas tur kauca
Viņa kalna galiņāji?
Tas jau mūsu ciema puisis,
Jāj zelteni raudzīties.
506 [Zaļenieku Jg].

43153.

Kuo tei šudiņ vuorna krāc
Uz tuo jumta sādādama?
Jauni puiši svuotūs brauc
Uz tū brangu mjaitineiti.
314 [Pildas Ldz].

43154.

Ko tie tēva suņi rēja
Ap to manu rožu dārzu?
Jāja tautas lūkoties,
Ko dar' ciema zeltenītes.
190 [Kokneses Rg].

43155.

Ko tie tēva suņi rēja
Uz kupačas tupēdami?
Nāk no Rīgas precinieki,
Siekiem naudu mērīdami.
560 [Rīga ].

- 51 -

43156.

Kuri Dīvi izaudzēja
Tik slovonu tautu meitu?
Pyrmū vuortu vārumiņu
Reizē treju tautu brauc.
414 [Stirnienes Rz].

43157.

Kur gaismeņa zila ausa,
Tur saulīte lēce;
Man muoseņa skaista auga,
I tautiņes brauce.
326 [Preiļu D].

43158.

Kur, māmiņa, meitas tavas -
Pate slauka istabiņ(u)?
Vai meitām tik vien darbu,
Slaucīt namu, istabiņ(u)?
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

43159.

Lietiņš lija negribot,
Tautas jāja negaidot;
Līst, lietiņi, kad es gribu,
Jājat, tautas, kad es gaid'.
248 [Mālpils Rg].

43160.

Lubāniešu meitiņām
Precinieki sajājuši;
Neslaucīta istabiņa,
Nemazgāti galda stūŗi.
373 [Sarkaņu Md].

43161.

Man atjāja precenieks
Sebu sebu vakarāji;
Zirņu ziedu mētelītis,
Auzu skaru cepurīte.
477 [Vecpils Lp].

43162.

Man' māmiņa auklēdama
Apsolīja tautiešam;
Augu liela es meitiņa,
Nāk tautietis bildināt.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

43163.

Maza biju, gudra biju,
Rokā nesu vainadziņu;
Saka tautas uz tautām:
Gudram tādu zadināt.
281 [Neretas Jk].

43164.

Moza beju, naredzēju,
Ka lozdā rīksti bej(a);
Glupa beju, ka naguoj(u),
Ka tauteņi pogolmā.
143 [Jāsmuižas D].

43165.

Maģi maģi zagarīni,
Paši pūta, paši dega;
Maģas, maģas jūs, tautīnas,
Pašas brauce, pašas nāce.
94 [Dunikas Lp].

43166.

Meita meita, sukā galvu,
Liec vaiņagu galviņā!
Pārnovada dēliņami
Sasukāti kumeliņi.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

43167.

Mēs bijām dui māsiņas,
Kā dui baltas avitiņas:
Ik rītiņus tautas jāja,
Kā mežā riekstus raut.
378 [Seces Jk].

43168.

Mūsu māte slinka laiska,
Istabīna neslaucīta;
Kad ciemīni sanākuši,
Tad tā slauka istabīnu.
192 [Kosas C].

43169.

Nabyus labi, nabyus labi,
Ka tei obra atsažuove;
Apēss vysu suoli maizi,
Nūvess myusu malējiņu.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

43170.

Nebūs goda, nebūs goda -
Kur tā šļampa vazājās;
Tā izvīla māmiņai
Pat' dižano malējiņu.
241 [Lubānas Md].

43171.

Nedod Dievs to redzēt,
Ko redzēju šo naksniņu:
Man salēca preceniek(i),
Trim kājāmi kumeliņi.
241 [Lubānas Md].

- 52 -

43172.

Ni dzierdēju, ni redzēju,
Oruojiņu izaugūt;
Pats dajuoja pi vuorteņu:
Lobreiteņu, ļaudaveņ!
326 [Preiļu D].

43173.

Nalaiku snīgi krita,
Zaļa zuole teirumā;
Nalaiku tautas juoja
Muna bruoļa pogolmā.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

43174.

Nu kurīnes tys puisīts
Ar tik jauku volūdiņu?
Mun muosiņa dzeltonīte
Ciku leidza nanūguoja.
89 [Dricēnu Rz].

43175.

No pelcītes es pazinu
Tautu dēla sīvumiņu;
Vakarēja jājumiņa
Vēl sajucis ūdentiņš.
197 [Krotes Lp].

43176.

Nyuleņ grib' muote [meita?] byut,
Nyuleņ pyuru darinuot;
Nyuleņ mani tautos juoja,
Nyuli mani zadynuot.
168 [Kalupes D].

43177.

Ozolam vaŗa miza
Trīs kārtām apaugusi;
Ap to manu istabiņu
Trīs kārtām ļaudis stāv.
184 [Ķēču Rg].

43178.

Piemet tautas bārdamies,
Kad es pati vēsti riežu;
Visi vēji, viesuliņi
Jūsu durvis virinā(ja).
241 [Lubānas Md].

43179.

Piektdien, tautas, nejājiet,
Nei sestdienas vakarā;
Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien jāja precinieki.
46 [Beļavas Md].

43180.

Piektdien, tautas, nejājiet,
Nei sestdienas vakarā;
Piektdien māte man's nedeva,
Sestdien Laime gauži raud.
46 [Beļavas Md].

43181.

Purvenīks purvu brida,
Mani leidza vadinova;
Brid tu pats, purvenīks,
Na es tova leidzenīca.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

43182.

Pin, māmiņa, manu galvu,
Lolo manu augumiņu;
Rītu jās trejas tautas
Man' auguma lūkoties.
192 [Kosas C].

43183.

Proties kaunu, netiklīte,
Tevi jāja lūkoties!
Tev galviņa neķemmēta,
Tev mutīte nemazgāta.
356 [Rudbāržu Azp].

43184.

Puķits lase līdam male,
Tur nāc tautits gradzan maukt.
Kur liks, tautit, man' gradzantiņ?
Mazs mans pierkstiš, mazs gradzantiš.
445 [Ugāles Vp].

43185.

Puķīt' plūcu, kronīt' pinu
Priekš nelieša tēva dēl'.
Būt' zināj'si to dieniņu,
Kad nelietis lūkojās,
Es būt' savu gludo galvu
Glaustin gludu noglaudus(i).
604 [Dažādi iesūtītāji].

43186.

Redzu puisi lampājot
Pa lielo tīrumiņ(u);
Nāc šur, puika, nāc šur, puika,
Kazin māte mani dos.
3 [Adulienas Md].

43187.

Sudrabota saule lēca
Purva bērza galiņā;
Mūs' māsiņai tautas jāja,
Sidraboti jājējiņi.
273 [Mores Rg].

- 53 -

43188.

Sagšeņu sagdama,
Izkuopu kolnā.
Kuri vēji pyutja,
Tī vadynava,
Kurys tautys juoja,
Tuos zadynava.
326 [Preiļu D].

43189.

Sadzūs sagšu,
Kuop' augstā kolnā,
Pyuš vējiņi, vādynoj,
Juoj tautiņas, zadynoj.
326 [Preiļu D].

43190.

Sok, začeiti, vysu praudu,
Kas pa mežu dauzinej?
Jaunys mjaitys rīkstus kūda,
Jauni puisi čaulys losa.
326 [Preiļu D].

43191.

Sorgitjās, bruolileņi,
Sveši ļaudis sabraukuš(i);
Sveši ļaudis sabraukuš(i).
Nu Vuoczjamis šai zjamjā.
326 [Preiļu D].

43192.

Seši bēri kumeliņi
Tek pa peldu ezeriņu,
Trīs apkalti, trīs nekalti,
Visi līdzi darinā(ja);
Visi seši satecēja
Tautu meitas pagalmā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

43193.

Simtiņš bēru kumeliņu,
Divi simti jājējiņu;
Visi simti ielīgoja
Mana brāļa pagalmā.
36 [Balvu Abr].

43194.

Vereties, visi pieci,
Kas man skaisti piederēja:
Viena puķe, pieci zari,
Trīsdeviņi ziedi zied;
Viena māsa, pieci brāļi,
Trīsdeviņi tautas jāj.
358 [Rugāju Abr].

43195.

Sniedziņš sniga, putināja,
Laukā manis kumeliņš.
Griezies, manis kumeliņ,
Vītoliņa ēniņā,
Lai es varu parunāt
Ar to meitu māmuliņu.
161 [Kabiles Kld].

43196.

Šūreit agri saule lēce,
Leitus gaisa gaidēdama;
Šūreit agri muote cēļa,
Dižus vīsus gaidēdama.
326 [Preiļu D].

43197.

Suns rej aiz pirts pakš,
Es teic māsiņām:
Ro kur nāk tautiets!
Māsiš man atbilde:
Tas nav tautiets,
Tas ir ciem melles Duks.
17 [Ances Vp].

43198.

Suns rej aiz vārtiem -
Ko viņš tur rēja?
Ej, meitiņ, ārā,
Svešs stāv aiz vārtiem.
263 [Mēmeles Jk].

43199.

Suņi rēje, kači ņaud -
Kas tūs suņus rīdynuoj?
Svuoti brauca pogolmā,
Tī tūs suņus rīdynuoja.
35 [Baltinavas Abr].

43200.

Suņi rēja, vārti čīkst -
Kas tos vārtus čīkstināj(a)?
Smuks puisīts aiz vārtiem
Smuku bēru kumeliņu,
Paceļ savu cepurīt(i):
Labdien, saka, meitu māt!
356 [Rudbāržu Azp].

43201.

Suņi rēja, vārti čīkst,
Patīkami viesi nāca:
Dēlu māte aiz vārtiem,
Raušu kule mugurā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

- 54 -

43202.

Suņi rēja, zirgi zviedza,
Meitām jāja precinieki.
Tie nebija precinieki,
Tie bij meitu unguriņi.
96 [Durbes Lp].

43203.

Sunīts rēja smiedamies,
Patīkami viesi nāk:
Nu atbrauca meitiņai
No Vāczemes precinieki.
443 [Turlavas Kld].

43204.

Sunīts rēja smiedamies,
Patīkami viesi nāca;
Vai tas bija Klāva dēls,
Vai Līduma Miķelīts?
23 [Ārlavas Tl].

43205.

Suņi rēja, svuoti braucja,
Man ustoba naslaucīta.
Tec, jumprova, kambarī,
Sukoj sovus daiļus motus.
389 [Silajāņu Rz].

43206.

Suneits rej uz teiruma,
Tupādams, tīļūdams.
Ej, māmeņ, pazavārtu,
Kū tī tovi suņi rej!
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

43207.

Štuki, leli breinumiņi,
Muosiņomi lela slava:
Treju svuotu pogolmā,
Vēl deviņu pakaļē.
414 [Stirnienes Rz].

43208.

Tei raseņe nanūveita,
Cytu Dīvis rasynuoja;
Tuos tautiņos nanūjuoja,
Cytas lūka kumeliņu.
170 [Kapiņu D].

43209.

Tais' durovys, buoleliņ,
Nalaid vīsu ustubā;
Man galviņa nasukuota,
Ustubiņa naslaucīta.
326 [Preiļu D].

43210.

Tautas jāja, mārša pēla,
Pie vārtiem stāvēdama;
Tautas jāja, nebēdāja,
Māršai kaunu padarīja.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

43211.

Tautas lielas, tautas mazas,
Visas jāja mūs' mājā;
Meitas lielas, meitas mazas,
Visas mūsu sētīnā.
192 [Kosas C].

43212.

Tautu meita lielījās:
Man bij treji precenieki.
Ej, tu mele, nemelo,
Pate lūdzi tautu dēlu.
398 [Skrundas Kld].

43213.

Tautas saka iz tautām,
Par pagalmu pārjājot:
Gluds bij tautu pagalmiņš,
Balta meitu māmuliņa.
281 [Neretas Jk].

43214.

Tādariti, Daizis nāk.
Tādariti, ko viņš grib?
Tādariti, Annas grib,
Tādariti, nedabūs.
439 [Trikātas Vlk].

43215.

Teci, teci, tautu meita,
čaklajām kājiņām!
Tevis dēļ tautas jāja
čaklāko kumeliņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

43216.

Tev, bitīte, vakars nāca,
Jem ziediņu kājiņās;
Tev, māršena, tautas gāja,
Sajem savu vaiņadziņu.
355 [Rucavas Lp].

43217.

Tāvis tāvis, meklej gaņas,
Gan es vairs naganīšu;
Jau šūreit tautu dāls
Apjuo munu ganeibiņu.
503 [Višķu D].

43218.

Trejdeviņas rozes sēju
Uz tā sava pūra vāka;
Trejdeviņas tautas jāja
Uz tā mana augumiņ(a).
230 [Liezeres Md].

- 55 -

43219.

Vadaklom bruoļi braucja,
Maņ atbraucja sveši ļaud's;
Svešu ļaužu gaidīdama,
Zīdus bēru pagalmiņ [pogolmā].
389 [Silajāņu Rz].

43220.

Vēra, vēra, neienāca -
Kas tās durvis virināja?
Tas tas ciema klenderkājis
Nāca meitas lūkoties.
403 [Slokas Rg].

43221.

Vien pat āblit jūrmalā,
Daudz balt ziediņ [bija];
Vien pat meitiņ māmiņai,
Daudz stalt preciniek.
605 [Skolas].

43222.

Vis' istaba izslaucīta,
Pasolīte neslaucīta;
Jāj pie durvju, tautu dēls,
Sien' pie kliņķa kumeliņ(u)!
72 [Cesvaines Md].

43223.

Vai lej leitis, vai nalej,
Muokuļuoti muokuļoj;
Vai juos tautas, vai najuos,
Daudzinuot daudzinoj.
236 [Līvānu D].

43224.

Zīļu zīļu pabirušu
Zem brāliņa nama durvu;
Man zīlītes nekaitēja,
Redzu tautas sajājot.
281 [Neretas Jk].

8. Brāļi saņem, māsa pabaro tautu zirgus par zīmi, ka precības pieņem, un otrādi, ja precības īsi atraida

14532.

Ai meitiņas, ai māsiņas,
Kam jūs man tā darāt,
Kam jūs manu kumeliņu
Ērkšķu birzi vadājat?
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

14533.

Ar sagšiņu tautu meita
Apsedz manu kumeliņu;
Ja es pats nemīlēju,
Mīl tai mans kumeliņš.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

14534.

Barojam, mēs māsiņas,
Tautu dēla kumeliņu:
Priežu skujas auziņām,
Sila viršus ābolam;
Tīr auziņu nedosam,
Lei nesaka cerējam.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

14535.

Delverīts delverē
Pa lielo pagalmiņu [tīrumiņu];
Sajemit, brāleliņi,
Delverīša kumeliņu!
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

1. Eita, meitas, saņemiet
Delverīša kumeliņu,
Noauniet tam kājiņas,
Nojūdziet kumeliņu!
1311 [Apē (Vlk)].

14536.

Drīkst māsiņa to darīt,
Bāliņam nezinot:
Sijāt auzas, bērt aiz vārtu,
Barot tautu kumeliņu?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Es nedrīkstu to darīt,
Bāliņam nezinot:
Sijāt auzas, bērt silē,
Barot tautu kumeliņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2. Pate māsiņ' i dabūja
Sev paliņas no bāliņa:
Sijāj' auzas, nes' aiz vārtiem,
Baroj' tautas kumeliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14537.

Es ielēcu istabā,
Kā brūklīte nosarkuse:
Es redzēju sav' brālīti
Ar tautieti runājam.
Viens otru svaini sauca,
Ne katram līgaviņa;
Vai tie bija pacerējši
Māsiņām mitoties?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 56 -

14538.

Es gan redzu, es gan redzu,
Es pie mātes nepalikšu:
Sajāj tautu pilla sēta,
Saņem brāļi kumeliņus.
Es iemuku pie māmiņas
Kā sarkana brūklenīte.
Vai māmiņa, mīļa balta,
Vai es tev apnikuse?
- Vai meitiņa mīļvārdīte,
Vai es tautas aicināju?
To dar' tavs tikumiņš,
Tavs raženais augumiņš.
147 [Lieģos (Aizteres pag. Lp)].

1. Es gan redzu, es gan redzu,
Ka pie mātes vairs nebūšu:
Sajāj tautas pilna sēta,
Saņem brāļi kumeliņus.
Pilni staļļi kumeliņu,
Pilni vadži iemauktiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Tais', bāliņi, divi dārzi
Gaŗām tavu glāžu logu!
Vienā sēšu raibas rozes,
Otrā raibas magonītes.
Raibas rozes ravējamas
Miglainā rītiņā,
Lai nelūza rozēm zari,
Lai ziediņi nenobira.
Magonītes ravējamas
Pusdienā, saulītē.
Magonītes ravējot,
Piejāj tautu pilna sēta,
Piejāj tautu pilna sēta,
Saņem brālis kumeliņus,
Es ieteku raudādama
Pie memmiņas istabā.
- Vai meitiņa, kam tu raudi,
Vai es tautas aicināju?
To tev dara lepni brāļi,
Tavis daiļis vaiņadziņis. -
- Dzersim, brāļi, saldu alu
Uz māsiņas precībām,
Uz māsiņas precībām
Sudrabiņa kanniņām!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

14539.

Es nedevu tīru auzu
Tautu dēla kumeļam:
Pus' auziņu, pus' skujiņu,
Lai nesaka cerējot.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14540.

Es nosarku tik sarkana
Kā sarkana brūklenīte:
Ieraudzīju bāleliņu
Ar tautāmi runājot.
Sētu lēcu, kārti lauzu,
Ārā šķīru valodiņu.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

14541.

Kad bij mans kumeliņš
Šai ciemā auzas ēdis?
Nule gribu auzas dot,
Pats dzert saldu alutiņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14542.

Kādēļ auzu nedodat
Tautu dēla kumeļam?
Vai es biju šovasar
Druviņā negājuse?
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Kādēļ auzu nedodat
Tautu dēla kumeļam?
Vai auziņu es nepļāvu,
Vai skariņu nelasīju?
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

2. Sijā auzas, tautu meita,
Ber manam kumeļam!
Vai tu biji negājusi
Šovasar druviņā?
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

14543.

Kam, brālīši, saņēmāt
Svešu ļaužu kumeliņus?
Sien pie sētas, lai stāvēja
Ar segliem, iemauktiem.
224 [Kabilē (Kld)].

14544.

Ko es došu kumeļam,
Ko kumeļa jājējam?
Kumeļam auzu sili,
Jājējam driģenītes.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

14545.

Man atjāja tautu dēls
Tumšajā vakarā.
Skuju skuju kumeļam,
Driģenīšu jājējam!
190 [Kuldīā].

- 57 -

1. Dzīrās tautas šurpu jāt,
Še naksniņu pārgulēt.
Skuju skuju kumeļam,
Driģenīšu jājējam!
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Skuju skuju kumeļam,
Driģenīšu jājējam,
Kam tas jāja piektdienā,
Bez saulītes vakarā.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

3. Vakarā tautas jāja,
Prasa auzu kumeļam.
Skuju skuju kumeļam,
Driģenīšu jājējam!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

14546.

Ne uz viena tā neraudu,
Kā uz sava bāleliņa:
Tas saņēma vispirmais
Tautu dēla kumeliņu.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

14547.

Nabej muns kumeliņš
Šai zemē auzu ēd's;
Noule grybu biedris [rodu] bout,
Noul' auziņuom ādinuot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14548.

Nenāciet, sveši ļauži,
Nava auzu bāliņam;
Vakar bija brāļu māsa,
Ap- auziņu- ēdenāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Kur jādami, stingas stangas,
Nava auzu kumeļam;
Vakar bija sikateļi,
Tie auziņas ēdināja.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

2. Sutri pitri, nenākat,
Nava eržu ukučos;
Vakar bija stringa stranga,
Ap erģeli ēdināja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

14549.

Pasak' man, māmuliņ,
Kādi viesi ustubā:
Stallie bēri kumeliņi,
Vadzie zelta iemaviņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14550.

Pirmo reizi tautiets jāja,
Auzu prasa kumeļam.
Skuju skuju, ne auziņu,
Driģenīšu jājējam!
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

1. Zynu, zynu, kuo vajag
Pyrmajam taut'eņam:
Skuju skuju kum'eļam,
Driģin'ēšu juojējam.
Zynu, zynu, kuo vajag
Ūtrajam taut'eņam:
Auzu auzu kum'eļam,
Mal'ējeņis juojējam.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].

14551.

Pļaujat sienu, bāleliņi,
Vietējat āboliņu:
Neēd tautu kumeliņi
Nevietētu āboliņu.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

14552.

Protu, protu, redzu, redzu,
Mīlēs mani meitu māte:
Nav vairs manis kumeliņis
Vakarēju jūgumiņu,
Vakarēju jūgumiņu,
Vakarēju ēdumiņu;
Jau meitiņas nojūgušas,
Ievedušas laidarā,
Ievedušas laidarā,
Beŗ auziņas silītē,
Beŗ auziņas silītē,
Met ābolu redelēs.
Kumeļ, tavu netikumu,
Neēd auzas, ne ābola,
Neēd auzas, ne ābola,
Nedzēŗ rāva ūdentiņa.
Naudu metu upītē,
Lai dzeŗ manis kumeliņis,
Lai dzeŗ manis kumeliņis
Naudu pirktu ūdentiņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

14553.

Sīku kārklu žogu pinu
Baltābola kalniņā,
Tur ielaidu, kad atjāja,
Tautu dēla kumeliņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

- 58 -

14554.

Sijā auzas, tautu meita,
Baro manu kumeliņu;
Tu jau gadu negaidīsi,
Brauksi manu kumeliņu
Ik svētdienas baznīcā,
Svētvakaru krodziņā.
46 [Carnikavā (Rg)].

14555.

Sijā auzas, tautu meita,
Ber manam kumeļam:
Būsi mana līgaviņa,
Kumeliņa baŗotāja.
224 [Kabilē (Kld)].

14556.

Sijā auzas, tautu meita,
Ber manam kumeļam!
- Nesijāšu, nebērīšu,
Nav manam prātiņam.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Sijā auzas, tautu meita,
Ber manam(i) kumeļam!
- Nesijāšu, nebērīšu,
Nav manam(i) prātiņam;
Tam sijāšu, tam bērīšu,
Kas būs manam prātiņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14557.

Sijā auzas, tautu meita,
Ber manam kumeļam!
Par to auzu sijājumu,
Būsi mana līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14558.

Sijā auzas, tautu meita,
Ber manami kumeļam!
Pate būsi šorudeni
Tā kumeļa braucējiņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14559.

Sijā auzas, tautu meita,
Ber manami kumeļam:
Piecas auzas silītē,
Seš' āboli redelēs.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

14560.

Sijā auzas, tautu meita,
Ber manam(i) kumeļam:
Tevis dēļ(i) attecēja
Šādu [tādu] zemes gabaliņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)],
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1311 [Apē (Vlk)],
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Priekšautā auzas nesu
Tautu dēla kumeļam:
Manis dēļ tas atskrēja
Šādu zemes gabaliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Tautu meita mellacīte,
Padod auzas kumeļam:
Tevis dēļ attecēja
Tādu sila gabaliņu.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

14561.

Sijā auzas, tautu meita,
Ber manam kumeļam:
Tevis dēļ attecēja
Šādu zemes gabaliņu.
Nei sijāšu, nei bērīšu,
Nav manam prātiņam;
Tam sijāšu, tam bērīšu,
Kas manam prātiņam.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Sijā auzas, tautu meita,
Ber manam kumeļam,
Tevis dēļ attecēja
Šādu zemes gabaliņu.
- Nij sijāšu, nei barošu,
Nei tecēja manis dēļ;
Lai sijāja, lai baroja,
Kam patika prātiņam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

14562.

Sijā auzas, tautu meita,
Dod manam kumeļam:
Dažu nakti tevis dēļ
Dzelzis ēda raudādams.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

14563.

Sijā auzas, tautu meita,
Dod manam kumeļam:
Tevis dēļ viņš tecēja
Tumšu nakti gaŗu ceļu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 59 -

14564.

Sijā, sijā, tautu meita,
Ber manam kumeļam;
Nesijāta, tautu meita,
Neber manam kumeļam!
1191 [Ēveles draudzē].

14565.

Sijādama auzas bēru
Tautu dēla kumeļam;
Niekādama vien nebēru,
Lai nesaka cerējot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14566.

Skuju skuju kumeļam,
Driģenīšu jājējam,
Kam tas manu augumiņu,
Neredzējis, nicināja.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

14567.

Skuju skuju kumeļam,
Driģenīšu jājējam,
Lai tas vairs neprecē
Mūsu ciema zeltenīšu.
1311 [Apē (Vlk)].

14568.

Skuju skuju kumeļam,
Driģenīšu jājējam,
Lai tas ceļa nezināja
Uz manām māsiņām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

14569.

Skuju skuju kumeļam,
Driģenīšu jājējam;
Sūra ru(t)ka māmiņai
Par dēliņa auklējumu!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

14570.

Skuju skuju, ne auziņu
Kūtrajami kumeļam;
Rīkšu rīkšu, ne sieviņas
Staltam tēva dēliņam.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

14571.

Skuju vāciņ' i pabēru
Tautu dēla kumeļam;
Tīru auzu i nedevu,
Lai nesaka cerējam.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

14572.

Stalti jāja stalts brūtgāns,
Stalti grib mielojams.
Kumeļam priežu mizas,
Pašam - zilas zēvelītes!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Stalti brauca tautu dēls,
Stalti grib mielojams:
Kumeļam tīras auzas,
Pašam zelta gredzentiņš.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14573.

Stalts atjāja tēva dēlis
Pie bāliņa namdurvīm.
Ne, bāliņi, ārēi eita,
Ne zemēi kāpināt!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14574.

Tā būs mana līgaviņa,
Kas kājiņas man noaus,
Kas kājiņas man noaus,
Nojūgs manu kumeliņu.
1311 [Apē (Vlk)].

14575.

Tautu meita melnacīte,
Baro manu kumeliņu,
Ber auzītes silītē,
Met ābolu redelēs!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

14576.

Tautu meita zeltenīte,
Sijā auzas kumeļam,
Sijā auzas kumeļam,
Ar rociņu nošķirdama!
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14577.

Tautu meita, viltiniece,
Pieviļ manu kumeliņu:
Sakās auzu iebērusi,
Iebeŗ skuju silītē.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Tautu meita melnacīte
Pieviļ manu kumeliņu:
Solījās auzas bērt,
Iebeŗ auzu sēnaliņas.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

14578.

Tec, brālīti, aizcel vārtus,
Es tecēšu klētītēi,
Lai netikļa tēva dēls
Nenāk manis bildināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 60 -

14579.

Tec, upīte, citu taku,
Pilni krauļi ievu ziedu;
Jājat, tautas, citu ceļu,
Mūs' māsiņa saderēta.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

14580.

Tīrumā, klajumā
Laižu tautu kumeliņu,
Lai auziņu nemaitā
Baltajam bāliņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14581.

Uz vecaja bāleliņa
Visas manas asariņas:
Tas sajēma, kad atjāja,
Bargu tautu kumeliņus.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Uz mazaja bāleliņa
Manas gaužas asariņas:
Tas saņēma, nosegloja
Pirmo tautas kumeliņu.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14582.

Vuojas tauteņas sabrauce,
Vuoji tautu kumel'eņi.
Māršas, krāslu naceļit,
Bruoļi, vuortu naverit!
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

14583.

Cimdu cimdu, rokas salst,
Auzu auzu kumeļam!
- Maza cimdu adītāja,
Zaļas auzas tīrumā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)],
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14584.

Cimdu cimdu, rokas sala,
Auzu auzu kumeļam!
- Ne man cimdu adītājas,
Ne auziņu vētītājas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14585.

Cimdu cimdu, rokas salst,
Auzu auzu kumeļam!
Ja cimdiņu nedodat,
Dodiet pašu adītāju!
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

43225.

Aj, māmeņi, tu uorā,
Jau atbraucja tavi vīsi;
Nes maizītes kukuleiti,
Nes guntiņas pūceneiti.
170 [Kapiņu D].

43226.

Elkšņi vien tik šai zemē,
Nav neviena ozoliņa;
Tautas vieni šai sētā,
Nav neviena bāleliņa.
215 [Lēdmanes Rg].

43227.

Ar īlūkim, tautu meita,
Apsedz munu kumeliņu!
Ka es patis namīlēšu,
Mīl da munys kumeliņš.
326 [Preiļu D].

43228.

Ar skujām aizpuškoju
Precenieka kumeliņus,
Ka nejāja to dieniņu,
Kad ziedēja magonītes.
263 [Mēmeles Jk].

43229.

Ar priekšautu auzas nesu
Tautu dēlu kumeļam;
Lai neredz tēvs māmiņa,
Lai nesaka cerējot.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

43230.

Auzu palavu padevu
Tautas dāla kumeļam;
Teiru auzeņu nadevu,
Lai nasaka cerejūt.
326 [Preiļu D].

43231.

Citas meitas sienu pļāva,
Es nevaru grozīties;
Kad atnāca precinieki,
Tad varēju grozīties.
90 [Drustu C].

43232.

Dziedi, dziedi, ganu meita,
Aiz apara ganīdama;
Dzen sētā, ganu meita,
Tev's jau gaida precinieki.
72 [Cesvaines Md].

- 61 -

43233.

Ej, māsiņa, nelūdz tautu,
Lai tautiņas tevi lūdz,
Lai nesaka citu dien',
Ka lūdzin ielūdzos.
263 [Mēmeles Jk].

43234.

Es neiešu bez ziediņa
Meitu mātes istabā;
Vēru durvis, spēru kāju,
Metu zelta gredzentiņu.
223 [Lielstraupes C].

43235.

Kas tur dimd, kas tur rūc
Manā tēva pagalmā?
Saimniek' dēli sajājuši
Mani mazu bildināt.
572 [Tukums Tk apr.].

43236.

Kādu ļaužu nu es būšu -
Pati paļā māmuliņa?
Tautas līda istabā,
Viņa sauca: snaudaliņa.
241 [Lubānas Md].

43237.

Kā spīdēja spoža saule
Pie zilām debesīm,
Tā spīdēja balti cimdi
Tautu dēla rociņā.
198 [Krustpils D].

43238.

Kur, tautiet, tu dabūji
Mana brāļa kumeliņu?
Es tecēju vārtu vērt,
Šķitu savu bāleliņu.
281 [Neretas Jk].

43239.

Meitas gāja maltuvē,
Māte gāja raudzīties;
Aiziet māte raudzīties,
Tautu dēls maltuvē.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

43240.

Meitu māte gudra sieva
Noņem manu cepurīti,
Noņem manu cepurīti,
Pakaŗ galda galiņā.
223 [Lielstraupes C].

43241.

Nu ziedēja eņģavēri,
Eņģavēru pazarītes;
Nu atnāca tie ciemiņi,
Kuŗ' mēs sen gaidījām.
286 [Nītaures Rg].

43242.

Nenāciet, sveši ļaudis,
Nava rūmes istabā,
Mūs' māsiņa dzeini vilka
Istabiņas dibenā.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

1. Nabraucit, sveši ļauds,
Nava vītas pogolmā,
Mun' muoseņa justys auž
Deveiņimi dzeiporim.
605 [Skolas].

43243.

Solts man i uorā,
Korsts i ustobā.
Laid mani, māmiņ,
Ar gostu kambarī.
Gostam i sveitiņa,
I kažūciņš.
414 [Stirnienes Rz].

43244.

Sēdi, sēdi, meitu vīrs,
Mana meita sieva būs.
Nesēdēšu, meitu māte,
Nav man meitu vainadziņa.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

43245.

Silta saule, karsta diena,
Suņi rēja sētīnā;
Tālas tautas sajājušas,
Nosvīduši kumelīni.
192 [Kosas C].

43246.

Skaistu nešu vainedziņu,
Vēl skaistāku darināju;
Lobas tautinas sajāja,
Vēl lobākas taujājos.
605 [Skolas].

43247.

Sniedziņš sniga, putināja,
Laukā manis kumelīns,
Ja būs mīļa meitu māte,
Savāks manu kumelīnu;
Savāks manu kumelīnu,
Apdeķosa vilnānīti.
355 [Rucavas Lp].

- 62 -

43248.

Sūtāt mani pirmo reizi,
Šai vietā lai paliek;
Šai vietā ēdis, dzēris,
Kumeliņš kārkles grauž.
192 [Kosas C].

43249.

Sabrauc gaški pagalmā,
Kules vien saklaudzē;
Nāciet, gaški, istabā,
Doš' tabāku paņukāt.
373 [Sarkaņu Md].

43250.

Tautu dēli, tautu dēli,
Klausi manu padomīn(u):
Aiz vārtiemi stāvēdamis,
Noņem savu cepurīt(i)!
Priekš tās meitu māmuliņas,
Priekš raženas līgaviņas.
94 [Dunikas Lp].

43251.

Tai drebēja apses lopas,
Kai dreb meitas rudenī;
Apses lopas vējam pyušūt,
Muotes meitas tautom braucūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

43252.

Treju svuotu man sabrauce,
Vel deveņus slivynuoj';
Radz man labi nosojūt,
Ar gūdeņi dzeivojūt.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

43253.

Vuornas krēcja munu sātu,
Varbyut kaidi vīsi braucja?
Vīsi muojuos sabraukuši,
Zyrg's pi vuortim sasējuši.
326 [Preiļu D].

43254.

Zvīdz kumeļi, ouzu prosa,
Tourej puiši jounu meitu.
Skuju skuju, na ouziņu
Treša gods [goda] kumeļam;
Erškeziņu, na meitiņu
Jounejim puisānim.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

9. Istabā viesi apsveicina namatēvu un sevišķi namamāti un taisni vai aplinkus izteic savu nolūku un vajadzību

14586.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Sveši ļaudis istabā!
Pilni staļļi melnu zirgu,
Pilni vadži iemauktiņu.
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

14587.

Vai māmiņ, tavas meitas
Vakarēju gulumiņu:
Krēsli vien istabā,
Uz krēsliem vaiņadziņi.
183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].

14588.

Ak tu meitu māmuliņa,
Tavu siltu istabiņu!
Es novilku savus svārkus,
Savus brūnus kamzolīšus.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

14589.

Aust gaismiņa, lec saulīte,
Ceļavīri māju prasa;
Vai, māmiņa, nesaprati
Viltenieka valodiņu?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Aust gaismiņa, lec saulīte,
Ceļavīri mājas prasa.
Meitas, mājas nedodat,
Puiši lieli viltenieki!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

14590.

Dēlu māte minstināja,
Vai ir silta istabiņa;
Meitu māte atsacīja:
Pērn Jāņos kurināta!
263 [Dobelē].

14591.

Dodat man, dodat man,
Es atnācu tapināt:
Dodat man nītes, šķietes,
Dodat pašu audējiņu!
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

14592.

Es iegāju istabāi,
Visapkārt aces metu,
Kur sēdēja tēvs māmiņa,
Kur tā mana līgaviņa.
Tēvs māmiņa krēslāi sēd,
Līgaviņa audeklāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 63 -

1. Es iegāju istabāi,
Visapkārte ķilpas metu,
Kur sēdēja čīža čāža,
Kur sēd mana īmaliņa.
čīša čāža krēslāi sēd,
Īmaliņa trīceklāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14593.

Es nogāju tai ciemā,
Kur bij slinkas mātes meitas;
Kad slaucīja istabiņu,
Pa lodziņu mēslus bēra.
Griež' apkārt kumeliņu,
Lai paliek, kur bijušas.
Es nogāju tai ciemā,
Kur mudīgas mātes meitas;
Pagalmiņš noslaucīts,
Tīra, spodra istabiņa.
Meitu māte man pacēla
Vizuļotu meldru krēslu.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14594.

Es pievīlu meitu māti
Dūmainā(i) istabā:
Viņa man krēslu cēla,
Es pasteidzu roku dot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Es pievīlu meitu māti
Dūmaiņā istabā:
Viņa steidza krēslu celt,
Es steidz' viņai roku dot.
Atrod manim aukstu roku,
Solīj' cimdu adītāju.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

14595.

Gaiša gaiša uguntiņa
Meitu mātes istabā:
Sešu zaru svece dega
Sudrabiņa lukturī.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14596.

Gana labi es atradu
Meitu māti dzīvojot:
Vilnu kārsa, vilnu vērpa
Ar savām meitiņām.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

14597.

Kā iegāju, tā pazinu
Mātes meitas tikumiņu:
Skaidris plānis, balti galdi,
Glīti logu bēģelīši.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14598.

Kad iegāju istabāi,
Visapkārt raudzījos.
Meitu mātes istabiņa
Izpuškota, izgreznota
Zīlītēm, pakariem,
Sarkanām magonēm.
Zīles manas kājas spieda,
Pakars rāva cepurīti.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

14599.

Kājām spēru zelta krēslu
Par istabu kambarī,
Lei māmiņa nipacēla
Bergajami tautiešam.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

14600.

Kam tie tādi melli zirgi
Pie bāliņa namdurvīm?
Tautu dēla melli zirgi,
Atjāj meitas lūkoties.
Nāc, tautieti, istabā,
Sēd' galdiņa galiņā,
Kamēr iešu klētiņā,
Vilkšu baltu slēžu kreklu,
Vilkšu svārkus līdz zemīti,
Aušu kurpes kājiņā,
Aušu kurpes kājiņā,
Siešu zīda nēzdodziņu.
Tad es iešu istabā,
Tad runāšu ar tautieti.
216 [Ventspilī].

14601.

Kas, bitīte, tev sacīja
Birzē zaļu ozoliņu?
Kas, puisīti, tev sacīja
Man' māsiņu malējiņu?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14602.

Kas tautām(i) vēsti rieta,
Kas celiņu parādīja?
Dievs tautām(i) vēsti rieta,
Laime ceļu parādīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 64 -

14603.

Kas tev kait, vanadziņ,
Ar vistiņas cālīšiem?
Kas tev kait, tautu dēls,
Ar manām māsiņām?
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1. Kas tev bēda, vanadziņ,
Par maniem cālīšiem?
Man cālīši, man kaņepes,
Abi man piederēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

14604.

Kupla liepa, līki zari,
Tur man tika šūpoties;
Mīļa māte, smuka meita,
Tur man tika līgaviņa.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

14605.

Labdien, māmiņa!
Kā jums klājas?
Vai jūsu meitiņa
Priekš man' auguse?
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

14606.

Labrītiņ, Bauskas meita!
Vai samali iesaliņu?
I es gribu bīdelēt
Savu kviešu vezumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14607.

Labrītiņ, Bauskas meita,
Vai samali iesaliņu?
Cep maizīti, dari alu,
Gaidi mana bāleliņa!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

14608.

Labvakar istabā
Līdz pašam dibenam,
Līdz pašam dibenam,
Līdz tai meitu māmiņai!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

14609.

Labvakar, meitu māte!
Dosi mājas, vai nedosi?
Kumeļam nama kaktu,
Man istabas gājumiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Labvakaru, meitu māte!
Vai dosita naktes mājas?
Kumeļami staļļa dangu,
Man istubas dubeniņu;
Kumeļami auzu sili,
Man zelteni klātgulēt.
Ja, māmiņa, man nedosi,
Tad mēs dumpi turēsim:
Tad es tevi izvedīšu
Uz sklidaju ledutīnu,
Šurpu turpu šļūcināšu,
Līdz meitīnu apsolīsi.
158 (Tosmarē).

14610.

Labvakari, meitu māte!
Dosi meitu, vai nedosi?
Man svārciņi stāvu stāv,
Drebēt drebi kumeliņš.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

14611.

Labvakar, meit's māt',
Es atjāj' zirg's mīt;
Tav siermeji, man bēreji,
Tav meitiņ' jāpieliek.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

1. Labvakar, meitu tēvis,
Mitosim kumeliņus:
Tev bij bēris, man spangainis,
Tev jāliek piedevām.
Es gan zinu, tev nav naudas,
Lec meitiņu piedevām!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2. Nāc pretī, kaimenīša,
Samīsim ziediņiem!
Tev dadazis, man ābols,
Nāc tu pati piedavos!
110 [Cēsīs].

14612.

Labvakaru, meitu māte,
Kuŗu meitu manim dosi?
- Ej, puisīti, kamburē,
Jem no pulka, kuŗu gribi!
158 (Tosmarē).

14613.

Labvakar, meitu māte,
Man rociņas nosalušas!
Mana cimdu adītāja
Sēd tavā istabā.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

- 65 -

14614.

Labvakar, meit's māt,
Man rociņ' nosaluš',
Tev bij man' apcerēt
Raib' cimd' aditaj'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

14615.

Labvakar, meitu māte,
Uz pusīti dalīsim:
Tev palike rožu dārzis,
Man tā rožu ravētāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14616.

Labvakari, meitu māte,
Vai dos' meitu šoruden?
Ja nedosi šorudeni,
Citu gadu to neņemšu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14617.

Labvakar, meitu māte,
Vai ir silta istabiņa?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jauka valodiņa.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Labvakaru, meitu māte,
Vai ir silta istubīna?
Ja būs silta istubīna,
Būs man jauka valodīna;
Ja būs auksta istubīna,
Būs man dzedra valodīna.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

14618.

Labvakar, sievasmāt,
Va man dos sav' meit'?
Sak' papriekš, ka tu dos,
Gan ta tēv' piedabuš'.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

14619.

Laiž iekšeju, sveš' ļaud's,
Ko ar manim dzedrojes?
Te manami bāliņam
Nolūkota līgaviņ'.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

14620.

Meitiņ' lēti pasakāma,
Ne tik lēti dabūjama:
Lūza rati, svīda bēris,
Meitu māti meklējot.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

14621.

Meitu māte kā cielava,
Vaska kurpes kājiņās;
Pretim gāja tautu dēls,
Cepurīti noņēmies.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

14622.

Meitu mātes istabiņa
Dāldeŗiem kaldināta;
Man tērauda zābaciņi
Šķiļ uguni staigājot.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

14623.

Meitu mātes istabiņa
Trīskārt daili izpuškota:
Zīlītēmi, krellītēmi,
Sidrabiņa pakariemi.
Zīles manas kājas spieda,
Pakars rāva cepurīti.
37 [Saliešos (Salas pag. Rg)].

1. Netīšām es iegāju
Meitu mātes istabā.
Zīlēm plāns pakaisīts,
Pakaŗoti griestu gali,
Sklid kājiņa staigājot,
Rauj pakaŗi cepurīti.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

2. Neviļām es iegāju
Jaunu meitu istabā.
Zīlēm bērta istabiņa,
Pakaraiņi griestu gali.
Man kājiņa paslīdēja,
Pakārās cepurīte.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

14624.

Meitu mātes istabiņa
Vizuļota, meduļota;
Līp kājiņas dancojot,
Rauj vizuļi cepurīti.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

14625.

Netīšām es iegāju
Meitas mātes istabē:
Glāza dores, vaŗa grīda,
Sudraboti griesta gali.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

14626.

Pa lodziņu pasavēru,
Kādi ļaudis istabā:
Nomalīši istabā,
Locīt loka valodiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 66 -

14627.

Padodiet man guntiņu
No kambaŗa istabā!
Pilns kambaris svešu ļaužu,
Nedrīkst durvju virināt.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

14628.

Pirms ka iet istabē,
Taut's māt' nobučē,
Ta meklē zeltenit',
Peicak paš' taut's tēv'.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

14629.

Pill' upīte sīku putnu,
Jūriņ' baltu gaigaliņu;
Pill' istaba svešu ļaužu,
Viena pate mūs' māsiņa.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

14630.

Prasāt man, kā es nācu,
Dodiet man, kā vajaga:
Dodiet auzas kumeļam,
Pašam cimdu adītāju!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14631.

Prasāt manim, kā es nācu,
Dodat man, kā vajaga:
Dodat manim sirmu sagšu,
Sirmas sagšas gulētāju!
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

14632.

Prasāt man, kā es nācu,
Jautājat, kā vajaga:
Zirgam auzu, suņam gaļas,
Pašam meitu klātgulēt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

14633.

Prasāt man, kā es nācu,
Vaicājat, kā vajaga:
Rokām cimdu, kājām zeķu,
Rudziem jaunas malējiņas.
121 [Gulbenē (Md)].

1. Vaicājiet, kā es nācu,
Dodiet man, kā vajaga:
Dodiet man tīrus rudzus,
Tīru rudzu malējiņu!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

14634.

Pret kungiem es neņēmu
Savas caunu cepurītes;
Pretī meitu māmuliņu
Saujiņā(i) salocīju.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Kungam pretī, Dievam pretī
Es neņēmu cepurīti;
Pretī meitu māmiņai
Saujiņā salocīju.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

14635.

Pretī nāce meitu māte
Lūšu ādu kažociņu;
Es gribēju bildināt,
Nev man cauņu cepurītes.
Rīgā pirkšu pāva spalvas,
Danckā cauņu cepurīti.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

14636.

Roze zied kambarī,
Magoniņa istabā.
Vispirmāk pie magones,
Tad pie rozes kambarī.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

1. Roze roze, magonīte
Bij tai meitu māmiņai;
Roze zied kambarī,
Magonīte istabā.
Eita, tautas, pie magones,
Tad pie rozes kambarī!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

14637.

Runā, māte, to valodu,
Tā valoda runājama:
Man miezīši pļautanā,
Tiem navaida pļāvājiņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14638.

Saskanēja, sarībēja
Zābakaiņi istabā;
Kur, māsiņ, mēs bēgsim
Ar tām kārklu vīzītēm?
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

14639.

Šovakar viltenieku
Pilna brāļa istabiņa,
Cits uz cita skatījās,
Acis vien mirkšināja.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

- 67 -

14640.

Sveši ļaudis māju prasa,
Nedodiet, bāleliņi!
Māju, māju, kādu māju,
Nāk māsiņas lūkoties!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Gaisma aust, saule lec,
Ceļavīri ceļa prasa;
Tie nebija ceļavīri,
Tie meitiņu lūkotāji.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

14641.

Tur es gāju alu dzert,
Kur lustīga krodzeniece;
Tur es gāju sievas ņemt,
Kur lustīga sievasmāte.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

14642.

Vakar sniga balti sniegi,
Šodien laba medīšana;
Kur pazinu caunes pēdas,
Tur pagriežu kumeliņu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)], 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

14643.

Vakar sniga balti sniegi,
Šodien laba medīšana:
Lai lēc caune kur lēkdama,
Pēdas dzinu pakaļā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

14644.

Vakar sniga baltis sniegis,
Šodien laba medīšana.
- Medī, medī, medeklīti,
Ne tu mani nomedīsi!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14645.

Vakar sniga balti sniegi,
Šodien laba medīšana:
Nu pazina caunes pēdas
Ir vāveres lēkumiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14646.

Vakar sniga balti sniegi,
Šodien laba medīšana:
Nu pazinu caunes pēdas,
Siekstas virsu laipojam.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

14647.

Vizuļota, pakarota
Tautu mātes istabiņa;
Tie vizuļi, tie pakari
Pievils manu bāleliņu.
224 [Kabilē (Kld)].

14648.

Ciema puiši sajājuši
Silā ķert vāverīti;
Ieraudzījši mūs' māsiņu,
Ķeŗ par sila vāverīti.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

14649.

Cimdu cimdu, rokas salst [sala],
Nevaid cimdu adītājas;
Bij māsiņa adītāja,
To aizveda sveši ļaudis.
216 [Ventspilī].

10. Mielasts

a) Ciema kukulis un brandvīns no precinieku puses

14650.

Aizgula malns d'eb'ess,
Darēs rosu t'eirumā;
Atjuoj tautys nu tuol'īnis,
Darēs olu mām'eņai.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].

14651.

Dodat man, dodat man
Precenieka brandaviņa!
Man iespēra kumeliņš
Par to pašu vēderiņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

14652.

Dzērumā tautas vīla
Manus baltus bāleliņus,
Solīdamas auzu sieku
Pretī rudzu malējiņu.
Brāļi, auzu neņemat,
Malējiņas nedodat:
Auzas auga tīrumā,
Neaug māsas bāliņos.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

14653.

Dzer, bāliņi, alu, medu,
Ja tev deva sveši ļaudis,
Dzer par savu sīku naudu,
Ne par manu augumiņu!
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 68 -

14654.

Dzer, bāliņi, alu, medu,
Ja tev deva sveši ļaudis!
Ies māsiņa, vai neies,
Tev paliks dzērumiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14655.

Dzer, bāliņ, alu, medu,
Ja tev deva sveši ļaud's!
Tā vārdiņa vien nesaki:
Doš' māsiņu malējai.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

14656.

Meitu māte sēž aiz galda
Vīna glāzi rociņā.
- Dzer, memmiņa, nepiedzer,
Ne tu dosi, ne es iešu!
268 [Lustēs (Sīpeles pag. Jg)].

14657.

Meitu mātes istabiņa
Diža ceļa maliņā.
Ik rītiņus jauni puiši
Tur sajāja brokastā,
Tur sajāja brokastā
Līgaviņas lūkoties.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

14658.

Meitu mātes istabiņa
Diža ceļa maliņā;
Tur sajāja svētu rītu
Jauni puiši brokastā.
- Dzer, māmiņa, vīn' ar alu,
Dos' meitiņu, vai nedos'.
- Ej, puisīti, kambarā,
Jem no pulka, kādu gribi!
- To es ņemšu, tā man tika,
Sarkanrožu vaidziņiem,
Sarkanrožu vaidziņiem,
Zilajām actiņām.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

14659.

Meitu mātes istabiņa
Liela ceļa maliņāi;
Tur sanāca svētu rītu
Jauni puiši brokastēi.
Tie tur dzēra medus alu,
Cienāj' meitu māmuļīti.
- Dzer, māmiņa, nebēdāji,
Parādāi nepaliksim:
Az kalniņa kupla liepa,
Tā parādu maksātāja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

14660.

Meitu mātes istabiņa
Liela ceļa maliņā;
Tur sanāca svētu rītu
Jauni zēni ciemoties.
Tur tie dzēra saldu alu,
Cienāj' meitu māmuliņu:
"Ciema māte, māmuliņa,
Audzē manim līgaviņu!"
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14661.

Pirku alu, pirku medu,
Pirku spranču brandeviņu,
Dzirdu savu sievasmāti,
Lai nāk meita, vai nenāk.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

14662.

Pirku vīnu, pirku medu
Meitu mātes dzirdināt.
Dzer, māmiņa, līdz piedzer,
Dosi meitu, vai nedosi.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

14663.

Redz kur puika, kam ir nauda,
Kas par naudu nebēdāja:
Pirka spranču brandavīnu,
Precēj' jaunu līgaviņu.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

14664.

Sēdam, meitas, rindiņā,
Dzeŗam spranču brandavīnu!
Man atnāce no Sprančiem
Dižanais tēva dēls.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

14665.

Sola man dēlu māte,
Sola sieru, sola dēlu.
Sieru ņēmu, to apēdu,
Kur lai tavu dēlu lieku?
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

14666.

Tautiets manu māmuliņu
Vīnu, medu dzirdināja.
Dzēr' māmiņa, nepadzēra,
Solīj' mani, neiedeva.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

- 69 -

14667.

Tautiets manu māmuliņu
Vīnu, medu vien dzirdīja.
Dzer, māmiņa, kad tev dod,
Vai es iemu, vai neiemu!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

14668.

Tautiets manu māmuliņu
Vīnu, medu vien dzirdīja.
Dzer, māmiņa, nebēdā,
Ne tu dosi, ne es iešu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

14669.

Tautiets manu māmuļiņu
Vīnu, medu vien dzirdīja.
Dzer, māmiņa, nebēdā,
Soli mani, es neiešu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

14670.

Tautiets manu māmuliņu
Vīnu, medu vien dzirdīja.
Dzer, māmiņa, cik tu gribi,
Es jau pate atsacīšu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

14671.

Tautiets manu tēv' ar māti
Vīn' ar medu vien dzierdīja.
Dos māmiņa, es neiešu,
Velt' būs tavis cienājums.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

14672.

Vakar mani māte kūla
Ar vītula žagariņu;
Še nu, māte, brandaviņš
Ar vītula biķerīti!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

14673.

Vakar mani māte kūla,
Pa nātrēm viļādama;
Šodien jāja precenieki, -
Še, māmiņa, brandaviņš!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

1. Vakar mani māte kūla
Ar to poda maisāmo;
Šodien jāja precinieki, -
Dzer nu, māte, brandaviņu!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

14674.

Izgudriem tautas jāj
Manis, jaunas, lūkoties;
Izgudriem es uzklāju
Sīku rakstu galda drānu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

14675.

Izgudreimi tautas nāca,
Izgudreimi sagaidīju,
Izgudreimi es paklāju
Sīvu nātru galda drānu.
158 (Nīcā).

1. Gudrodamis tautu dēlis
Mani jaunu bildināja;
Gudrodama es uzklāju
Sīvu nātru galda drānu.
Līdz tautietis muti slauka,
Nātre muti zeldināja.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

14676.

Dod, māmiņ(a), tautietim
Apīņotu alutiņu,
Lai es varu lūkoties,
Kāds padoms dzērušam.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dod, māmiņa, tautiešam
Apīņotu alu dzert,
Lai es varu nomanīt,
Kāds tautieša padomiņš:
Vai tas dzēra, vai trakoja,
Vai tramdīja kumeliņu. -
Ne tas dzēra, ne trakoja,
Ne tramdīja kumeliņu.
268 [Lustēs (Sīpeles pag. Jg)].

2. Dod, māmiņa, tautiešam
Apeņotu alutiņu,
Lai varēju noraudzīt,
Kāda daba dzērušam:
Vai, padzēris, gulēt gāja,
Vai snauž galda galiņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

14677.

Liek man dzert, es nedzeŗu,
Liek man seidēt, es neseidu;
Ko es dzeršu, ko seidēšu,
Līgaviņa lūkojama?
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

- 70 -

14678.

Mielo, māmiņ, tos viesiņus,
No tālienes tie viesiņi,
No tālienes tie viesiņi:
Nosvīduši kumeliņi.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

14679.

Mielo, māte, to viestiņu,
Tas atnāca no tālienes:
Ne tas mūsu maiz' apēda,
Slavīt' nesa maliņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mielo viesus, māmuliņa,
Cik maizītes turēdama:
Viesi maizes neapēda,
Tev slavīte tāļu gāja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

14680.

Proties, meitu māmulīte,
Ko vajaga tautietim:
Apklāj savu liepu galdu,
Uzliec saldu mielastiņu!
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

14681.

Sarkanbalta ābelīte,
Tā sētiņas puškotāja;
Viena meita māmiņai,
Tā viesīšu mielotāja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14682.

Šim kanniņa, tam kanniņa
No tā viena alutiņa;
Šim meitiņa, tam meitiņa
No tās vienas māmulītes.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

1. Meitu māte sēž aiz galda,
Alus kanna rociņā.
Šim glāzīte, tam glāzīte
No tā salda alutiņa;
Šim meitiņa, tam meitiņa
No tās vienas māmuliņas.
37 [Saliešos (Salas pag. Rg)].

14683.

Šodien viesus, vakar viesus
Mielo mana māmuliņa;
Mielodama izmieloja
Sav' meitiņu malējiņu.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

14684.

Te manim saule lēca,
Te saulīte norietēja
Pie tās meitas māmuliņas,
Pie tā salda alutiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14685.

Cēla man kviešu maizi,
Cēla man rudzu maizi;
Ne es ēšu, ne es dzeršu,
Kamēr rāda cepējiņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

11. Meitas iet rādīties

14686.

Bāliņiem māsas auga
Kā rozītes dārziņā;
Grib tautiņas lasīties,
Brāļi vaļas i nedeva.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

14687.

Griez muguru, tautas meitas(?),
Vai būs kupli jostas gali:
Ja būs kupli jostas gali,
Būsi mana līgaviņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

14688.

Griez priekšiņu, tautu meita,
Negriez vis pakaliņu!
Priekšas dēļ, ne pakaļas,
Es segloju kumeliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14689.

Kas bij kāda vīzdegune,
Lai priekš manim nerādās;
Kas bij kāda šmurgulīte,
Lai priekš manim nestājās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14690.

Lied ārā, tautu skuķe,
Tevi jāja lūkoties!
Līdz zemīti zīda deķi
Bērajiem kumeļiem.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 71 -

1. Līd ārā, peļamā,
Tevi jāja raudzīties!
Zīda puški zemi slauka
Bērajam kumeļam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14691.

Lied ārā, tautu skuķi,
Tevis jāju lūkoties,
Tevis dēļ es atjāju
Šādu zemes gabaliņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

14692.

Liela rinda sasēduse
Diženo, raženo;
Kur, māmiņa, es sēdēšu,
Es bij' tāda neražana?
- Sēd', meitiņa, rindiņā,
Pašā rindas galiņā,
Nāks Laimiņa, ņems no gala,
Ne no vidus lasīdama.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1. Dižanās, raženās
Sasēdušas rindiņā.
Kur, māmiņa, es sēdēšu,
Es bij' tāda nedižena?
- Sēd', meitiņa, rindiņā,
Pašā rindas galiņā,
Nāks tautiņas, ņems no gala,
Ne no vidus lasīdamas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Gulēt iešu, kur gulēšu?
Visi kakti piegulēti,
Visi kakti piegulēti
Dižano, ražano.
Kur es iešu, neražana?
Gulšos rindas galiņā,
Nāks Laimīte, ņems no gala,
Ne no vidus lasīdama.
1311 [Apē (Vlk)].

3. Rindām vien sasēdušas
Diženajas, raženajas.
Kad es nākšu, ņemš' no gala,
Ne no vidus lasīdams.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

4. Rožainajas, krellainajas
Sasēdušas rindiņā.
Kur, māmiņa, es sēdēšu,
Ne man rozes, ne krellītes?
- Sēd', meitiņa, nebēdā,
Pašā rindes galiņā,
Nāks Laimīte, ņems no gala,
Ne no vidus lasīdama.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

5. Sasēda meitiņas
Diža gaŗa rinda,
Sagrieza vaiņagus
Saulītes pusē.
Kur, māmiņa, es sēdēšu,
Es bij' tāda neražena?
- Sēd', meitiņa, rindiņāi,
Pašā rindas galiņā,
Nāks Laimīte, ņems no gala,
Ne no vidus lasīsies.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

6. Sēdat, meitas, rindiņā,
Es rindiņas galiņā;
Nāks Laimiņa, ņems no gala,
Ne no vidus lasīdama.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

14693.

Liela rinda sasēduse
Dižanaju, ražanaju.
Nāks tautiņas, ņems no vidus,
Ņems to pašu diženaju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14694.

Māte mani mīļi sauca:
Nāc, meitiņa, istabā!
Vai tā sauca mīlēdama,
Vai tautām rādīdama?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14695.

Māte savas meitas teica:
Pūru mala rītiņā!
Parād' manim, māmulīte,
Kuŗa pūra malējiņa?
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

14696.

Malu brāļa kamburē
Apputējšu vaiņadziņu,
Sajāj tautu pilla sēta,
Man jāiet rādīties.
Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Ej par mani parunāt!
- Ej, māsiņa, nebēdāji,
Tu dzīvoji, negulēji.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

1. Atjāj tautas rībēdamas,
Es vēl dzirnu kambarī,
Es vēl dzirnu kambarī
Apputējšu vaiņadziņu.
(?).

- 72 -

14697.

Nāc laukā, tautu meita,
Lai es tevi apskatos,
Vai tu ruda, vai pelēka,
Vai sudraba valkātāja.
- Ne es ruda, ne pelēka,
Ne sudraba valkātāja.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

14698.

Sasaproti, neprašiņa,
Ka es tevis lūkojos:
Līdz zemei zīda deķis
Bērajam kumeļam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14699.

Sauc, māmiņ, savas meitas
Pa vienai istabā!
Nāca lielas, nāca mazas,
Nenāk mana saderēta.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

14700.

Vilšus mani māte vīla
Pie tautieša istabā;
Laba brāļa līgaviņa,
Viņa man pasacīja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12. Bildināšana

a) Tautu dēla jeb precinieku dziesmas

14701.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kā pielūgšu meitas māti?
Pliku galvu, bez cepures,
Medus kanna rociņā, -
Ak Dieviņ, ak Dieviņ,
Nu pielūdzu meitas māti,
Nu būs jauna līgaviņa,
Zvaigžņu deķu audējiņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

14702.

Ar laiviņu iesaīru
Baltu gulbju saliņā;
Ar valodu piesaglaudu
Pie tās meitu māmaliņas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

14703.

Ausā māmiņ, redz kur dēliņš!
Ir tev tāda zeltenīte?
Zīdes svārki, vikszābaki,
Melna caunas cepurīte.
333 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dackuta [Das gut], māmiņa,
Redz kur dēliņš!
Kur jums tāda
Zeltainīte?
Riņķots kažoks,
Briedaine josta,
Trīsstūŗu cepure,
Sudraba puški.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

2. Opsa māte, še bij puika!
Kur jems tādas dzeltainītes?
Zobens grieza baltu smilti,
Pieši dubļus izārdē.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

14704.

Baltu seju tautu meita,
Sīku zīļu vainadziņu;
Izsakrita zadināt
Mani balti brāleliņi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14705.

Bildināšu meitu māti,
Bet es viņu nelūgšos.
Ne tu viena māte biji,
Ne tev vien meitas bija,
Vēl citai māmiņai
Tādas pašas zeltainītes.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

14706.

Bij man viena rieksta dēļ
Locīt visu lazdu krūmu?
Bij man vienas māsas dēļ
Lūgties visus bāleliņus?
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Bij man viena rieksta dēļ
Tādu lielu lagzdu liekt?
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu bargu māti lūgt?
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2. Bij man vienas rozes dēļ
Nopostīt rožu krūmu?
Bij man vienas māsas dēļ
Lūgties visus bāleniņus?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 73 -

3. Būs man viena rieksta dēļ
Līdz zemīti lagzdu liekt?
Būs man vienu tautu dēļ
Rūdināt māmuliņu?
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

14707.

Brīžam jūŗa ledu lauza,
Brīžam sita sudrabiņu;
Brīžam māte meitu sola,
Brīžam savu kalponīti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

14708.

Dedzin' skalu, dedzin' sveci,
Kas no tiem gaiši degs?
Bildin' māti, bildin' meitu,
Kuŗa man atbildēs?
Pastarīte atbildēja,
Šūpulī gulēdama.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

14709.

Dedzin' sveci, dedzin' skalu,
Kas manim gaiši degs?
Bildin' māti, bildin' meitu,
Kuŗa man atbildēs?
Pati māte atbildēja,
Savu meitu nedodama.
206 [Kuldīgas apriņķī].

14710.

Dod dodama, māte, meitu,
Ko tik ilgi diņģējies?
Apkalts mans kumeliņš,
Dīžā tavu pagalmiņu.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Dod dodama, māte, meitu,
Ko tik ilgi kavējies?
Man kaustīts kumeliņš,
Skaldīs tavu pagalmiņu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

2. Drīzi drīzi, ātri ātri
Mielo mani, meitu māte!
Man kaustīts kumeliņš,
Izmīs jūsu pagalmiņ'.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

3. Soli, māte, soli meitu,
Ko tik ilgi diņģējies?
Ko tas manis kumeliņis
Danco tavas nama durvis,
Danco tavas nama durvis,
Rausta stangu iemauktiņus?
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

14711.

Dod, māmiņa, man meitiņu,
Dod lielo, dod mazo:
Dod mazaju lielai līdzi,
Ūdentiņa nesējiņu!
190 [Kuldīā].

14712.

Dod, māmiņa, man meitiņu,
Dod to pašu lielāko;
Neba kāda skuķa dēļ
Sviedroj' savu kumeliņu!
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

14713.

Dod, māmiņa, man meitiņu,
Kur tu liksi, nedevusi?
Atnāks krievi, aizvedīs,
Nebūs tev, nebūs man.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

14714.

Dod, māmiņa, man meitiņu,
Kur tu liksi, nedevuse?
Kas tev pašai maizes dos,
Kas tavai meitiņai?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14715.

Dod, māmiņa, to meitiņu
Zeltainiemi matiņiemi!
Tā ir mana līgaviņa
Slokojo(?) augumiņu.
190 [Kuldīā].

14716.

Dod, māmiņ, to meitiņu
Zilajām actiņām!
Es tai pirkšu zīda kleitu
Sudrabiņa šņorītēm.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

14717.

Dodiet man brandavīnu,
Es nevaru al's piedzert;
Dodiet man mātes meitu,
Lai dzīvīte neizput!
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

14718.

Droši jaju, droši braucu
Lielas naudas kumeliņu;
Droši varu bildināt
Liela rada brāļa māsu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 74 -

14719.

Droši jāju, droši braucu
Lielas naudas kumeliņu;
Nedrīkst' droši bildināt
Liela rada līgaviņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

14720.

Es atradu tautu meitu
Rožu dārzu ravējot.
Saki tiesu, tautu meita,
Būsi mana, vai nebūsi?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

14721.

Es atradu tautu meitu
Linu lauku ravējam.
Saplūkusi idru sauju,
Dod manam kumeļam.
Neēd idru kumeliņš,
Tas grib pašas ravētājas.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

14722.

Es atradu tautu meitu
Strautāi sagšas velējot.
Velē baltas, puško greznas,
Segs' manai māmiņai!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

14723.

Es mācēju daiļi jāt,
Mīļi lūgt meitu mātes:
Melna vista padusē,
Alus kanna rociņā.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

14724.

Es neiešu no šīs sētas,
Līdz tā rīta zvaigzne lēca,
Līdz tā rīta zvaigzne lēca,
Līdz māmiņa meitu deva.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

14725.

Es nezinu, kā dziedāt,
Es nezinu, kā runāt,
Es nezinu, kā bildinu
Jaunu meitu māmaļiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

14726.

Es precēju tautu meitu,
Viņa saka: dvieļu nav.
Nāc pie manis, došu linus,
Audīs' dvieļus pavasar.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Es precēju tautu meitu,
Viņa saka, dvieļu nav.
Dod man sēklas, sēšu linus,
Nāc rudeni linu plūkt,
Nāc rudeni linu plūkt,
Pavasari dvieļu aust!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

14727.

Es redzēju smuku meitu
Sarkanrožu dārziņā.
Sniedz rociņu, dod mutīti,
Paliec mana mīļākā!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14728.

Es tai meit's māmiņē
Aukst's rok's sūmenē,
Lei ta man apprecē
Raib' cimd' adetej'.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

14729.

Es tai meitu māmiņai
Ķīlām devu kumeliņu,
Lai meitiņas neizdeva
Līdz citam rudeņam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14730.

Es tai meitu māmiņai
Ķīlām devu kumeliņu,
Lai tā manu līgaviņu
Pa godam audzināja.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

14731.

Es tai meitas māmiņai
Ķīlām savu zirgu devu;
Man patika tā meitiņa,
Lai citam neapsola.
216 [Ventspilī].

1. Es tai meitu māmiņai
Ķīlām savu zirgu devu:
Patīk manim tā meitiņa,
Ka citam neizdeva. -
Kad es gāju bildināt,
Sastikos aizvedam.
Pieciest man to meitiņu,
Savu labu kumeliņu!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

14732.

Gudri bija gulbi šaut
Lielā dūņu ezarā;
Gŗūti man tautu meitu
No brāļiem izprecēt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 75 -

14733.

Ja māmiņam zelt' dos,
Mūžam meit' nedabus;
Ja rociņ' nobučes,
Ka gribes, ta dabus.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

14734.

Jauns es biju, nezināju,
Kā lūgt meitu māmuliņu:
Vai papriekšu roku sniegti,
Vai dot vaska ritenīti?
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

1. Jauns es biju, nesapraša,
Kā bildina meitu māti:
Vai papriekšu roku dot,
Pēc vēl laist valodiņu?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Jauns es biju, nezināju,
Kā bildināt meitu māti:
Vai papriekšu roku dot,
Vai dot saldu brandavīnu?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

14735.

Jo minama dadžu lapa,
Jo tā plati plātījās;
Ja lūdzama meitu māte,
Jo tā liela lielījās.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

14736.

Kad es gāju meitu lūgti,
Riekstus bēru kulītē.
Vienu sauju namā bēru,
Otru sauju maltuvē.
Kamēr meitas riekstus lasa,
Es pielūdzu māmulīti.
315 [Jaunjelgavā], 326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

14737.

Kad es gribu, es apkaļu
četras kājas kumeļam;
Kad es gribu, es izviļu
Visas meitas māmiņai.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

14738.

Kad es gribu, es apkaļu
Visas kājas kumeļam;
Kad es gribu, es nelūdzu
Vis tās meitu māmulītes.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

14739.

Kam bij manim kalnā kāpti,
Pret saulīti skatīties?
Kam bij manim tik jaunam
Meitu māti bildināt,
Meitu māti bildināt,
Saukt par savu māmuliņu?
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

14740.

Kas tai kazu kažokā,
Ka tik dārgi jāmaksā?
Kas tai meitu māmiņā,
Ka tik ilgi jālūdzās?
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

14741.

Kas tam miežu tīrumam,
Ka tik daudz jālokās?
Kas tai meitu māmiņai,
Ka tik daudz jālūdzās?
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

14742.

Kas var liegti vējiņam
Rožu krūmu vēdināt?
Kas var liegti puisēnam
Daiļu meitu bildināt?
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 424 [Barkavas pag. Rz].

14743.

Krīt', priedīt, kad es cirtu,
Krīt' manāi laipiņā;
Nāc, meitiņ, kad es ņēmu,
Nāc manami mūžiņam!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

14744.

Kūru labu lielu guni,
Tur man labi sildīties;
Ņēmu labu drošu sirdi
Pret to meitu māmuliņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

14745.

Kur tu iesi, tautu meita,
Nevienam nevajaga?
Nāc pie mana bāleliņa,
Tam vajaga līgaviņas.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

14746.

Labvakar, daila meita,
Sniedz rociņu, dod mutīti,
Sniedz rociņu, dod mutīti,
Būsi mana līgaviņa!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 76 -

14747.

Laiku laiku audzināju
Lielas naudas kumeliņ';
Laiku laiku bildināju
Diženo mātes meitu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

14748.

Lēni liecu to lazdiņu,
Kam riekstiņi galotnī;
Mīļi lūdzu to māmiņu,
Kam meitiņas dailas aug.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

14749.

Lepna lepna tā meitiņa,
Gaida mani lūdzamies.
Lai tev' lūdz sirma cūka
Ar deviņi sivēniņi!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

14750.

Loc', Dievī, man mēlīti
Uz visām valodām,
Kā locīja lakstīgala
Uz visām dziesmīnām!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

14751.

Lūdzu māti raudādams,
Lai tā deva šorudeni,
Lai tā deva šorudeni
Man gultiņas taisītāju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14752.

Māte māte, tava meita,
Tā būs mana līgaviņa!
Tai es pierkšu brūnus svārkus,
Līdz pusei norakstītus.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

14753.

Māte mīļā, māte
mīļā,
Dod man savu mīļu meitu,
Dod man savu mīļu meitu,
Man, mīļami dēliņam!
226 [Kandavā (Tl)].

14754.

Mana mana tā meitiņa,
Tās nedošu nevienam;
Man māmiņa pavēlēja,
Kāju aut nemācēja.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mana mana tā meitiņa
Un citami nevienam;
To Laimiņa man vēlēja
Jau, maziņu auklēdam'.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

14755.

Mana mana tā meitiņa,
To nedošu nevienam;
To man bija Dieviņš lēmis,
To māmiņa lolojuse.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Dar', Dieviņ, ko tu gribi,
Es neļāvu tās meitiņas,
To Laimiņa man laiduse,
I māmiņa auklējuse.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14756.

Meitiņ, puiša nenicini,
Vai iedama, neiedama:
Puisīts kāps kumeļā,
Jās citā maliņā.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

14757.

Meitiņ, puiša nenicini,
Vai gājuse, negājuse:
Nezināji mūžiņāi,
Kas ņems tavu vainadziņu.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

14758.

Meitiņ, puiša nenicini,
Vai gājuse, negājuse;
Puišam mieži tīrumā,
Tev pūriņš nedarīts.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

14759.

Meitiņ, puiša [puišu] nenicini,
Vai gājuse, negājuse;
Puisīts ēda rudzu maizi,
Miežu dzēra alutiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14760.

Meitiņ, puišu nenicini,
Vai gājusi, negājusi;
Puisīts sievu gan dabūs,
Meitiņ' vīra nedabūs.
18 (Meņģelē).

14761.

Meitu māte, meitu māte,
Saderim, saderim!
Tev pieder rožu dārzs,
Man tā rožu ravētāja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 77 -

14762.

Mīļais tēvs, mīļā
māte,
Do(d) man savu mīļo meitu!
Es pie viņas tā gulēšu,
Ūdens cauri netecēs.
1191 [Ēveles draudzē].

14763.

Mīstame linus,
Lai birst spaļi;
Lūdzam māmiņu,
Lai deva meitu.
Ja māte nedeva,
Lūgsim tēvu;
Ja tēvs nedeva,
Lūgsim brāli;
Ja brālis nedeva,
Lūgsim māsu;
Ja māsa nedeva,
Zagsim zagšus.
- Zagšus zagta, vari ņemta
Ilga mūža nedzīvos.
155 [Tāšos (Tāšu pag. Lp)].

14764.

Pabažnieki, bīrenieši,
Turat mietu šoruden:
Dodat vienu liepas zaru
Pretim zaļu ozoliņu!
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

14765.

Nāc, daiļā tautu meita,
Paliec mana līgaviņa!
Tu jau mani aizdziedāji,
Tīc' manam prātiņam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

147651.

Nāc man līdzi, tautu meita,
Ja nebija mātes žēl,
Pakar savu vainadziņu
Kuplā liepas zariņā!
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

14766.

Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Tu labāka nedabūsi;
Man dreijāti gultas stabi,
Pāvu spalvu spilvenīši.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

14767.

Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Tu labāka nedabūsi.
Pēc tu nāksi, es neņemšu,
Tu staigāsi raudādama;
Arājiņu nosmādēji,
čigāns tevi apprecēs.
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

14768.

Nāc mežā, lauka meita,
Mežā laba dzīvošana:
Paši pūta, paši dega
Mani bērzu žagariņi.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14769.

Nāc mežos, lauceniece,
Mežos laba dzīvošana:
Kad saulīte, tad pakrēslis,
Kad vējiņš, tad aizvēja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

14770.

Nāc nākdama, tautu meita,
Dod dodama vaiņadziņu!
Kāpēc manu bāleliņu
Jau tik ilgi kaitināji?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

14771.

Nāc nākdama, tautu meita,
Nāc pie manis padzīvot;
Nāc dievīga vaiņagā,
Kā rozīte ziedēdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

14772.

Nāc nākdama, tautu meita,
Nevil mana bāleniņa,
Ja tev nava pilna pūra,
Lieci skujas dibenā!
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

14773.

Nāc nākdama, tautu meita,
Žēlo mani žēlodama:
Kungi mani kaŗā sūta,
Jaunu puisi dēvēdami.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

14774.

Nāc pie manis, jauna meita,
Es bij' katla kalējiņš;
Krauklīts manim ogles dzēsa,
Vārna plēšas kustināja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 78 -

14775.

Nāc pie manis, jauna skuķe,
Šūtu kurpju klaudzināt;
Gana tu čabināji
Ar tām kārklu vīzītēm.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

14776.

Nāc pie mani, tautu meita,
Es tev' viegli maldanāšu:
Ūdens dzirnas rudzus malti,
Vēja dzirnas iesaliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14777.

Nāc pie manis, tautu meita,
Grūta darba nedarīsi:
Tu staigāsi vaŗa grīdu,
Glāžu durvis vārstīdama.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

14778.

Nāc pie manis, tautu meita,
Ir basāmi kājiņām;
Ja man Dievis palīdzēs,
Es apaušu kurpītēs.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Nāc pie manis, tautu meita,
Ir ar vienu vilnainīti;
Ja man Dievs palīdzēs,
Būs mums otra dzīvojot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Nāc pie manis, tautu meita,
Vienā linu krekliņā;
Ja man Dievis palīdzēs,
Es apkalšu sudrabā.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

14779.

Nāc pie manis, tautu meita,
Nāc, rociņas nomazgājse:
Maza mana dzīvošana,
Grib ražani dzīvojam.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

14780.

Nāc pie manis, tautu meita,
Nieku bēdu nebēdā:
Man pašam mieži rudzi,
Pašam bēri kumeliņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14781.

Nāc pie manis, tautu meita,
Pie man' laba dzīvošana:
Pie man' skali gaiši deg,
Dēļu griesti istabā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

14782.

Nāc pie manim, tautu meita,
Tu bagāta nedabūsi;
Ni ņems tevi lieli kungi,
Ni bagāti tēva dēli.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

14783.

Nāc pie manis, tautu meita,
Tu labāka nedabūsi:
Dēļiem cirsta mana gulta,
Irbju spalvas spilveniņi.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

14784.

Nāc pie manim, tautu meita,
Tu labāka nedabūsi:
Man dreijāti gultas stabi,
Ēvelēta gultas grīda.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14785.

Nāc pie manis, tautu meita,
Tu labāka nedabūsi;
Neņems tevi kunga dēli,
Neguldīs spilvenos,
Ņems tev' zemes arājiņš,
Sauks arāja līgaviņu.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

1. Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Tu labāka nedabosi.
Kunga dēla nedabosi,
Muižiņāi nedzievāsi,
Spilvenos nesēdēsi,
Sudrabota nestaigāsi.
Pēc tu nāksi, es nejemšu,
Tu staigāsi raudādama,
Tu staigāsi raudādama,
Manis gauži lūgdamās.
154 [Stroķos (Vecpils pag. Lp)].

14786.

Nāc pie manis, tautu meita,
Tu labāka nedabūsi;
Neņems tevi kungu dēli,
Nesauks tevi gaspažiņu.
1311 [Apē (Vlk)].

14787.

Nāc pie manis, tautu meita,
Tu labāka nedabūsi;
Tu, labāka meklēdama,
Pate brauksi žagaros.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

- 79 -

14788.

Nenāk meitas pie manim,
Sak', man sīva māmuliņa.
Nāc, meitiņa, nebēdā,
Mana daļa, ne māmiņas!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14789.

Nenāk meitas pie manim,
Teic man sīvu māmuļīti.
Nāc, meitiņa, nebēdā,
Ne māmiņa mūs' mūžam!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14790.

Palīdziet, labi ļaudis,
Meitu mātes pierunāt;
Pasolāti, es grib' dot
Lūsādiņas kažociņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

14791.

Patīk manim tā meitiņa,
Ko darīšu, ka nenāk?
Ai Dieviņ, labi būtu,
Kad varētu pierunāt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Tikt man tīk tautu meita,
Ko darīt, ka nenāk?
Ai Laimiņa, labi būtu,
Kam varētu piemānīt.
113 [Alūksnē].

14792.

Pats es dzēru, pats maksāju
Krogā saldu alutiņu;
Pats precēju līgaviņu,
Tēvam, mātei nezinot.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14793.

Pirmo jāju jājumiņu
Pirmo reizi bildināt.
Vēru durvis, spēru kāju,
Sviedu zelta gredzentiņu;
Svied pretī, tautas meita,
Savu zīļu vainadziņu!
226 [Kandavā (Tl)].

14794.

Puķīt, daiļā mātes meita,
Nāc pie manis šoruden!
- Sirsniņ, mīļo tēva dēls,
Es neiešu šoruden.
Ja tev tīk, tad tu gaidi
Līdz citam rudeņam.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

14795.

Puķīt mana, rozīt mana,
Kam tu mani kairināji
Pērno gadu, šo gadiņu,
Līdz citam rudeņam?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

14796.

Purvā auga tautu meita,
Niedres skalus dedzināja;
Nāc pie mana bāleliņa
Vasku sveces dedzināt!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14797.

Purā auga tautu meita,
Rāvienā velējās;
Nāc pie mana bāleliņa,
Tad velēsi ezerā!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

14798.

Raibu cimdu adītāja,
Nāc pie mana bāleliņa!
Es adīju gana raibus,
Bāliņam nepatika.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

1. Raibu cimdu aidītāja,
Ej pie mana bāleliņa!
Es adīju gana raibus,
Bāliņam rokas sala.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

14799.

Saki īsti, tautu meita,
Vai būs' mana, vai nebūsi?
Lai es savu kumeliņu
Tev's dēļ velti nesvīdinu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

14800.

Sak' tiešām, tautu meita,
Būsi mana, vai nebūsi?
Ja tiešām mana būsi,
Valkā manu gredzeniņu!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

14801.

Sak' tiešām, tautu meita,
Būsi mana, vai nebūsi,
Lai es savu sīku naudu
Ar citām(i) netērēju.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)], 110 [Cēsīs], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 80 -

14802.

Sala jūra, Daugaviņa,
Vēl zālīte nesasala;
Tēv' ar māti pierunāju,
Vēl meitiņas nevarēju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Visa jūra sasalusi,
Jūras kāja nesalusi;
Tēv' ar māti pierunāju,
Meitas vien nevarēju.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

14803.

Sarkanā brūklenīt'
Istabā ietecēja.
Es nebiju puiša vērte,
Nedrīkstēju bildināt.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

14804.

Sarkans alus kanniņā,
Luste man tevis dzert;
Smuka, balta mātes meita,
Luste man tevis ņemt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14805.

Sasaskaitās tautu meita,
Gaida mani lūdzoties.
Lai lūdzās sirma cūka
Ar saviem sivēniem.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14806.

Šilkiem šūta tautu meita,
Nāc pie mana bāleliņa!
Bij manami bāliņami
Sudrabiņa zābaciņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14807.

Šitij pate toutu meita
Būs munam bāliņam:
Tādi poši sārti vaigi
Kā munam bāliņam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

14808.

Šoruden, šoruden
Maza mana līgaviņa.
Liku vaļu, lai tā auga
Līdz citam rudeņam.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

14809.

Šo rudeni, to rudeni
Maza mana līgaviņa.
Brāļi, laiku noliciet,
Līdz kuŗam rudenam?
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14810.

Sīksta vīksne lūkus plēst,
Gudra meitu māmuliņa:
Divkārt zirgu nosvīdēju,
Gala vārdu nedabūju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Aiji aiji ciema meita,
Tavu gudru padomiņu:
Trīsreiz bēri nosvīdēju,
Gala vārda nedabūju.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14811.

Sīkstis bija vīkšņu celms,
Lepna meitu māmuļīte;
Es nociertu vīkšņu celmu,
Pielūdz' meitu māmuļīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Sīksta liepa lūku plēst,
Sīksta meitu māmulīte;
Es noplēsu sīkstu liepu,
Pierunāju māmulīti.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

14812.

Sniedziņš sniga, putināja,
Laukā manis kumeliņis.
To man dara meitu māte,
Ne dod meitu, ne atsaka.
247 [Pētertālē (Struteles pag. Tk)].

1. Lietiņš lija, smildzināja,
Laukā laidu kumeliņu;
To man dara meitas māte,
Ne tā sola, ne atsaka.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2. Sniedziņš sniga, putināja,
Laukā manis kumeliņis.
To man dara meitu māte,
Nei tā deva, nei atsaka,
Nei tā deva, nei atsaka,
Ne vāķ manu kumeliņu,
Saldē manu kumeliņu
Uz to ledus gabaliņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

14813.

Sniedziņš sniga, putenēja,
Laukā sala kumeliņš.
To man dara meitu māte,
Ne dod meitu, ne atsaka.
Dod dodama, māte, meitu,
Ko tik ilgi kaulējies?
Ko tas manis kumeliņis
Danco tavas nama duris,
Danco tavas nama duris,
Rausta stangu iemauktiņus?
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

- 81 -

14814.

Snieg sniedziņis, putināja,
Laukā manis kumeliņis.
To man dara meitu māte,
Ne dod meitu, ne atsaka,
Ne dod meitu, ne atsaka,
Gaida mani ballējam.
Ballē tevi purva pūce,
Vai es citu nedabūšu?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Sēd' pie meitu māmuliņas.
Ne tā sola, ne atsaka,
Gaida mani balanām.
Balan' tevi purva pūce,
Vai es citu nedabūšu?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

14815.

Strauja strauja upe teki,
Nedrīkstēju pāri jāt;
Strauja strauja mātes meita,
Nedrīkstēju bildināt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

14816.

Sudrabota tautu meita,
Nāc pie mana bāleliņa!
Ja tu biji sudrabota,
Caunots manis bāleliņis.
224 [Kabilē (Kld)].

14817.

Sudrabota cielaviņa,
Laižies zelta vērlakā:
Visgudrā mātes meita
Nāc pie manis(?) bāleliņa!
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

14818.

Tādu daru vezumiņu,
Kādu zinu vilcējiņu;
Tādu meitu bildināju,
Kādu zinu nācējiņu.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

14819.

Tautu meita dzeltānīte,
Griez galviņu pa manim:
Es būš' tavs arājiņš,
Tev maizītes devējiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14820.

Tautu meita dzeltāniņa,
Meties biedru ar maniem,
Nāc rudeni linu plūktu,
Pavasari dvieļu aust!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

14821.

Tautu meita dzeltānīte,
Nāc pie mana bāleliņa!
Bij manam bāliņam
Pieci sirmi kumeliņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

14822.

Teic taisnību, tautu meita,
Būsi mana, vai nebūsi?
Ja tu mana nebūdama,
Lai es citu bildināju.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Atbild' man bildēdama
Kā godīga mātes meita!
Ja tu man atsacīsi,
Es citur lūkošos.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

14823.

Tev, bērziņi, daudzi zaru,
Met vecos noriešam;
Tev, māmiņa, daudzi meitu,
Dod lielajas tautiešam!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14824.

Tec' ar man'i, aj ar man'i,
Aj ar man'i parunuot;
Jū tev' tika pruoteņam,
Aj pī muna bruol'el'eņ'!
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

14825.

Tīru rudzu malējiņa,
Nāc pie mana bāleniņa:
Stāv manam bāliņam
Tīri rudzi nemaļami.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

14826.

Tik ilgs situ tautu galdu,
Kamēr lēca skabardziņa:
Tik ilgs lūdzu tautu māti,
Kamēr meitu atvēlēja.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

- 82 -

14827.

Tikām dzēru rūgtu alu,
Ikām bites medu nesa;
Tikām kūlu meitu māti,
Ikām meitu pavēlēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Tikmēr dzēru miežu alu,
Kamēr kājas līcin līka;
Tikmēr lūdzu meitu māti,
Kamēr meitu pavēlēja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14828.

Tiekām liecu ozoliņu,
Līdz saliecu ritelē;
Tiekām lūdzu meitu māti,
Līdz meitiņu apsolīja.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

14829.

Tikām lūdzu meitu māti,
Kamēr meitu atvēlēja;
Kad meitiņu atvēlēja,
Tad par kalnu dziedādams.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

14830.

Trīs dieniņas sasēdēju,
Meitu mātes lūgdamies;
Kad meitiņa rociņā,
Knip' ar knipi mugurā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

14831.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Guļu guļba [=gulbja] siliņā,
Guļba meitu precēdams
Jaunajam bāliņam.
18 (Kliģenē), 28.

14832.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Rudziem līžu līdumiņu;
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Pie tās meitu māmuliņas.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

14833.

Tu meitiņa, es puisītis,
Abi ļaužu valodā;
Iesim abi baznīcā,
Šķirsim ļaužu valodiņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14834.

Tupu tupu, rāpu rāpu
Apkārt meitu māmuliņu;
Tikām tupu, tikām rāpu,
Kamēr meitu apsolīja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

14835.

Uguntiņ', dzirkstelīt,
Palīdz' alu padarīt;
Līgaviņa, mātes meita,
Palīdz' mūžu nodzīvot!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Maza maza dzirkstelīte,
Palīdz' guni kurināt;
Maza maza līgaviņa,
Palīdz' dzīves sadzīvot!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

14836.

Vēl tiešām nezināju,
Kuŗa mana līgaviņa;
Tādēļ lūdzu meitu māti,
Lei man meitu apsolīja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14837.

Vaca muote čeberkuoje,
Kū mes divi runajom?
Tev meiten'es saauguše,
Dūd man vīnu mal'ejeņ'!
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

b) Meitas un meitu draudzes dziesmas

14838.

Āžam zobi nomizājši,
Blīgznas koku mizājot;
Puišam mēle aizdiluse,
Meitu mātes lūdzoties.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

14839.

Ai baltie bāleliņi,
Mātes vaļas nevēlat:
Māmiņai lētprātiņš,
Drīz tautām atvēlēs.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Brāļi brāļi, tautas nāk,
Slēdziet māsu klētiņā!
Tēva vaļas neļauniet,
Tēvu drīzi pierunāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 83 -

14840.

A Dieviņu, a Dieviņu,
Bajārs mani bildināja!
Nu es mīšu vaska plānu,
Glāžu durvis virināšu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 190 [Kuldīā].

1. Vai Dieviņi, ko darīšu,
Bagāts manis lūkojās!
Nimācēšu grīdu mīt,
Glāžu durvju virināt.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

2. Vai Dieviņi, sūra diena,
Bagāts mani grib un grib!
Vaŗa grīda, stikla durvis,
Nemācēšu virināt.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

14841.

Vai Dieviņi, vai Dieviņi,
Netiklītis mani prec.
Kur nu iešu, kur palikšu,
Kur mūžiņu nodzīvošu?
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

14842.

Ai Dieviņi, ko darīšu,
Agri tautas bildināja,
Agri sāka asariņas
Manus vaigus balināt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14843.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Atraikns mani bildināja.
- Tā, meitiņa, pašas vaina,
Kam lauz' bērza galotnīti!
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Kālabad es, māmiņa,
Veca vīra līgaviņa?
Tā, meitiņa, tava vaine,
Kam lauz' bērza galoknīti!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14844.

Vai Dieviņi, ko darīšu
Bagāts mani bildināja!
Man nav tādu villainīšu
Kā bagāta zirgu deķi.
18 (Kliģenē).

14845.

Ai Dieviņi, ko darīšu,
Bagāts mani bildināja!
Nav man tādu vilnānīšu,
Ka bagāta gultas segt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Vai Dieviņi, ko darīšu,
Bajārs mani lūkojās!
Ne man sagšas, paladziņa,
Ko apsegšu bajāriņu?
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

14846.

Ai lielā rudzu rija,
Kas nu tevi kuldinās?
Ai lielā brāļu māsa,
Kas nu tevi bildinās?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

14847.

Ai neveikli, neveiklīti,
Kam papriekšu bildināji?
Tevis dēļi labi ļaudis
Nedrīkst vaira bildināt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14848.

Ai neveikli tēva dēls,
Kam papriekšu bildināji?
Vai manim neatietu
No maliņas labi ļaudis?
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

14849.

Ai ozol, līdzen' zarus,
Ja gribēji dēdināms;
Ai tautiet, lūdz māmiņas,
Ja gribēji malējiņas!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

14850.

Ai tautieti, ai tautieti,
Kam tu manis bildināji?
Nikna tava māmulīte,
Lepni tavi bāleliņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14851.

Ai tautu dēliņi,
Tev nava kauna:
Ik rītus, vakarus
Pie manas mātes.
Turies, mana māmulīte,
Ar uguņa pagalīti!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

14852.

Ak tu zelta lakstīgala,
Nelaidiesi rāvienā:
Visi tavi spārnu gali
Zeltītāmi lāsītēm.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

- 84 -

14853.

Ai tu tautu neveiklīti,
Būt' es tevi zinājuse,
Tev bij mani neredzēt,
Ne vēl mani bildināt.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

14854.

Ai vecais tēvainīt,
Drīkst' tu mani bildināt?
Tu salīcis kā āzītis,
Es kā siena gabaniņa.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

1. Ai vecais tēvainīti,
Vai tu mani nobarosi?
Tu salīcis kā āzītis,
Es kā siena gabaniņa.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14855.

Alkšņi vien saauguši
Mana tēva lejiņā;
Kalpi vien, vaļenieki,
Tie nāk mani bildināt.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

14856.

Apšu lapa nedrebēja,
Maza vēja purināma;
Ne no krēsla necēlos,
Mazu tautu bildināma.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Apšu lapa nedrebēja,
Mazu vēju purināma;
Es, meitiņa, puišu dēļi
Ne no krēsla necēlos.
206 [Kuldīgas apriņķī].

2. Apsei lapa nodrebēja,
Maza vēja vēdināma;
Ne no krēsla necēlos,
Sliktu ļaužu bildināma.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14857.

Apsītei lapas dreb,
Maza vēja vēdināmas;
Tautietim roka dreb,
Mani jaunu bildinot.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1. Bērziņam lapa trīc,
Lakstīgala trīcināja;
Tautietim roka trīc,
Mani jaunu bildinot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

14858.

Atraikns manus bāleliņus
Visupirms bildināja.
Situ pliķi bāliņam:
Vai atraikņa līgaviņa?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

14859.

Atraitns manus bāleliņus
Visupirms bildināja.
Vai, atraitņa gaidīdama,
Aužu baltas villainītes?
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14860.

Augsti mani vaiņadziņi,
Zemi ļaudis zadināj'.
Lai stāv mani vaiņadziņi,
Kamēr augstus sagaidīj'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

14861.

Augstu ļaužu es bērniņš,
Augstu nesu vaiņadziņu;
Kam bij augstas nama durvis,
Lai nāk mani bildināt!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

14862.

Bērziņam lapas dreb,
Lakstīgalai laipojot;
Tautiešam sirds drebēja,
Mani jaunu bildinot.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Ozolam zari dimd,
Pērkonam ducinot;
Tautietim sirds trīcēja,
Mani jaunu bildinot.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

14863.

Bij gudram prātiņam
Pastarīti bildināt:
Pastarei liels pūriņš,
Saauguši bāleliņi.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

14864.

Bij manā vaiņagā
Simtiņš puķu trīsdesmit.
Kas uz reizes atminēja,
Tas lai mani bildināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

14865.

Bildin' mani sveši ļaudis,
Šķiet man' lielu runātāju:
Manas pašas bāleliņi
Pircin pirka valodiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

- 85 -

14866.

Bildin' tautas brāļus manus,
Bildin' manu māmuliņu.
Jāj gaŗām dažu dienu,
Ja man' pašu nebildina.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Zadin' tautas māršas manas,
Zadin' manus brāleliņus.
Jāj gaŗām dažu dienu,
Kad māmiņas nezadina.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

14867.

Bildināti jūs, tautiņas,
Neraugāt vaiņadziņu:
To es pate panesāju,
Man bagāti bāleliņi.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

14868.

Birst bērzam(i) zelta rasa,
Strazdiņam(i) uzlecot;
Birst māsai asariņas,
Tautiņām(i) bildinot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14869.

Birst kārklam(i) zelta rasa,
Strazdiņam(i) uzlecot;
Birst tautām(i) asariņas,
Mani jaunu bildinot.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Bērziņam lapas dreb,
Lakstīgalai laipojot;
Tautiešam raudas nāca,
Mani jaunu bildinot.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

14870.

Būt' es tāda gājējiņa
Kā māmiņa devējiņa,
Sen būt' mani iedevusi
Kādam krogus dzērējam,
Kādam krogus dzērējam,
Kādam ceļa gājējam.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

14871.

Būt' es tāda gājējiņa
Kā māmiņa devējiņa,
Sen būt' mani sārti vaigi
Asarām nobālējši.
32 [Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 1311 [Apē (Vlk)].

14872.

Būt' es tāda gājējiņa
Kā māmiņa raidītāja,
Sen es būtu pirteniece,
Kalpa vīra līgaviņa.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

14873.

Buciņš krimta vītoliņu,
Abas kājas locīdams;
Tautiets lūdza meitu māti,
Abas rokas bučodams.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Balti buki kārklus grauza,
Abas kājas piemīdami;
Jauni puiši meitas lūdza,
Abus vaigus glaudīdami.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

2. Balts buciņis kārklu lieca
Ar abām kājiņām;
Tautu dēls mani ķēra
Ar abām rociņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

3. Ir zaķītis alksni krimta,
Abi kājas laizīdams;
Ir puisītis māti lūdza,
Abi rokas bučodams.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

4. Kaza grauza pabērziņu,
Ar kājiņu pieminuse;
Jauna meita puisi lūdza,
Ar rociņu turēdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

14874.

Da zemīti brūni brunči,
Līdz pusīti sudrabiņ'.
Saka tautas raudzīdamas:
Gudram tādu bildināt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

14875.

Daudz man tādu vīlējiņu,
Kad es būtu gājējiņa,
Es būt' savus brāleliņus
I bez laika atstājusa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14876.

Dievs dod algas tautiešam,
Pavasari bildināja:
Man jānes brūtes vārds
Šo gaŗo vasariņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 86 -

1. Dievs, žēlo to meitiņu,
Ko pausar ieprecēja:
Tai bij nest brūtes vārdu
Visu gaŗu vasariņu.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

2. Kad vējs tavu sird' izrautu,
Pavasaras brūtgānam!
Ļaudis mani brūtes sauce
Šādu gaŗu vasariņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

14877.

Dievs dod apsei notrīsēt,
Ka tā mani izbiedēja;
Dievs dod algu tautiešam, -
Mani jaunu zadināja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Dievs dod apsei notrīsēt,
Mani mazu nobiedēja;
Dievs dod tautām izputēt,
Kam bez laika bildināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14878.

Dievs to zina, ko tautietis
Lūdz no manas māmuliņas:
Nosaņēmies cepurīti,
Līdz zemei klanījās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14879.

Dižs godiņš tiem brāļiem,
Kam raženas māsas aug:
Ik rudeņus tautas jāj,
Lūdz bāliņus lūgdamies.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

14880.

Dižu radu mūs' māsiņa,
Neej tautu mazumā:
Kur tu savu dižu pūru
Mazumā izdalīsi?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14881.

Dižūdeņa līdaciņa,
Nelaidies pelcītē:
Kur tu savus dižus spārnus
Pelcītē peldināsi?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14882.

Div' sudraba ozoliņi
Bierzenēi līgojās;
Tā līgoja jauni puiši
Pret to meitu māmuliņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14883.

Dod dodama, māmulīt,
Ja nedodi, tad atsaki!
Ko tie tautu kumeliņi
Mauru mina sētiņā?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Riet', saulīte, rietēdama,
Nelidini gaisa vidu;
Dod, māmiņa, ja dodama,
Vai atsaki sacīdama!
Ko tie dara sveši ļaudis,
Svešu ļaužu kumeliņi:
Mina mūsu zaļu mauru,
Dūksti dara pagalmā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

14884.

Dod, māmiņa, ja dodama,
Ko tik ilgi kavējies?
Visa mana galva sāp,
Ar tautām runājot.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

14885.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani atraitim:
Atraitim smaga roka,
Div' laulāti gredzentiņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14886.

Drebi, drebi, apses lapa,
Lēna vēja drebināma;
Tā drebēja mūs' māsiņa,
Tālas tautas bildināja.
216 [Ventspilī].

14887.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Maza vēja purināta;
Tā drebēja man sirsniņa,
Bajāriņš bildināja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Puri, puri, apšu lapa,
Lēna vēja purināma;
Tā pur manis augumiņis,
Lepni ļaudis bildināja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

14888.

Droši iemu, droši teku,
Droši vēru nama duris;
Saka tautas aizjādamas:
Drošam tādu bildināt.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

- 87 -

14889.

Dzen sētā, dzen sētā,
Raibu govju ganītāja!
Tautas tavu māmuliņu
Visu dienu raudināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Nāc mājā no druviņas,
Sīku raibju audējiņa!
Visu dienu sveši ļaudis
Bildin' tavu māmuliņu.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

14890.

Ej, māsiņa, atraujies,
Visai graznis tautu dēlis;
Visai graznis tautu dēlis,
Tas asaru dzērējiņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14891.

Ej, māsiņa, kas bildina,
Negaidīji bajāriņu:
Bajāriņu gaidīdama,
Kļūsi ļaužu valodās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14892.

Ej, māsiņa, neliedzies,
Kur vietiņa gadījās!
Neņems tevi kunga dēls,
Nesēdēsi istabā,
Ņems tev' zemes arājiņis,
Būsi dubļu bridējiņa.
391 [Skultē (Skultes pag. Rg)].

14893.

Ej, māsiņa, tu šo gadu,
Tava vērte atgājuse,
Tava vērte atgājuse,
Dul' un bēri kumeliņi;
Citu gadu mana vērte,
Ābolaini kumeliņi.
158 (Rāvā).

14894.

Ekur vīri, ekur zirgi,
Ekur gaŗi kažociņi;
Ekur nelgas nedrīkstēja
Mūs' māsiņas bildināt!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

14895.

Es bij' lepna mātes meita,
Tautiets lūdza raudādams.
Lūdz, tautieti, tēvu māti,
Lūdzi mani vēl mīļāki!
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

14896.

Es nedošu sav' māsiņu
Sliktajami tautietim,
Lai segloja labakajis
Trīsreiz savu kumeliņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

14897.

Es nesedzu daudz saktiņu,
Daudz nemaucu gredzentiņu;
Tautu dēlis nezināja,
Kā iesākt bildināt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14898.

Es pievīlu tautu dēlu
No rudens rudenī:
Pērn sacīju - pūra nav,
Šogad - brālis sievu ņēma.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Es pievīlu tautu dēlu
No rudeņa da rudeņa:
Pērn sacīju - pūra nav,
Šogad - brālis sievu ņem;
Citu gadu atsacīju,
Man netika prātiņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14899.

Es redzēju sav' brālīti
Kalpa puisi runājot.
Pliķi ciertu brālītim:
Vai es kalpa līgaviņa?
Vai es kalpa, verga, dēļ
Sav' pūriņu pielocīju?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14900.

Es redzēju sav, māsiņu
Ar atraitni runājot.
Sētu lēcu, kārti lauzu,
Ārā šķīru valodiņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

14901.

Gaidi, gaidi, tautas dēlis,
Kā gaidīji, gaidi vēl,
Kā gaidīji uzaugam,
Gaidi pūru pielokām!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14902.

Gatav' ir sveši ļaud's,
Man nevaida gatavības:
Man snātnītes, zīlaviņas,
Villainītes kamolos.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 88 -

14903.

Grib bitīte medu kāst
Caur ozola lapiņām;
Grib bāliņi mani liegt
No tīkama tēva dēla.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

14904.

Gribēj' mani tautu dēlis,
Kā redzējis, tā dabūt;
Es nebiju putna bērns,
No zariņa noņemams.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Atskrien tautas, nolauž zaru,
Noraun manu vainaciņu;
Es nebiju putna bērnis,
No zariņa noraunams.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Līdz man tautas roku deva,
Tūliņ līdzi aicināja.
Vai es biju lauka puķe,
Datekama, noraujama?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14905.

Gribēj' mani tautu dēlis,
Kā redzējis, tā dabūt;
Es nebiju lauka irbe,
Vanagam noķeŗama.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

14906.

Gribēj' mani tautu dēls,
Kā redzējis, tā dabūt.
Lai jāj tautas piecas reizas,
Lai seglo kumeliņus!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

14907.

Grūti pūta kumeliņis,
Iejāj tautu pagalmos;
Vēl grūtāki tautiets pūta,
Ar māmiņu runādams.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

14908.

Gŗuti pūta sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Žēli raud mūs' māsiņa,
Netiklīša bildināta.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14909.

Gudram bija laivu dzīt
Baltu puķu ezerā,
Bagātam bildināt
Skaistu meitu māmuliņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

14910.

I vītin es neviju
Sliktu rožu vainadziņu;
I no krēsla necēlos,
Sliktas tautas bildināja.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

14911.

Jauni puiši nezināja,
Kā lūdz meitu māmuliņu:
Alus kanna rociņā,
Cepurīte padusē.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Lūdzies mīļi, tautu dēls,
Manas vecas māmuliņas;
Lūdz, galviņu glāsidams,
Cepurīti nosaņēm's!
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

14912.

Kā bij man ceļu iet,
Melnas kurpes, baltas zeķes?
Kā bij man to mīlēt,
Svešas mātes auklējumu?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14913.

Kā niedrīte līgojāsi
Bandinieka druviņā,
Tā locās bandinieks
Meitu mātes istabā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

14914.

Kā liepiņa es izaugu
Pašā sila vidiņā;
Pats dižanis tēva dēls
Nāca mani bildināt.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

14915.

Kā smildziņa man' māsiņa,
Kā rasiņa vilnānīte;
Tevim ir novēlēts
Neveikļam bildināt.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

14916.

Kā smildziņa mūs' māsiņa,
Kā rasiņa villainīte;
Tā no krēsla necēlās,
Vāju ļaužu bildināma.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 89 -

14917.

Kā tu redzi, tā tu dari,
Mana balta māmulīte;
Ja tu vari viena malti,
Raidi mani tautiņās!
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1. Māna mīļa māmuliņa,
Kā tu zini, tā tu dari!
Ja tu vari viena malta,
Vēli mani tautiņām;
Ja nevari viena malta,
Es tautāmi atsacīšu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

14918.

Kāda note, vajadzība
Bij tam tautu dēliņam?
Zirgs ar arklu tīrumā,
Pats pie manas māmuliņas.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. No tālienes es redzēju,
Kuŗš nelietis tēva dēls:
Zirgs ar arklu tīrumā,
Pats pie meitu māmulītes.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

14919.

Kādu laiku redzēdama,
Tādu sedzu villainīti:
Kādus ļaudis redzēdama,
Tādu laidu valodiņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14920.

Kādu redzu vilcējiņu,
Tādu krāvu vezumiņu;
Kādu redzu runātāju,
Tādu laižu valodiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14921.

Kādu velnu tautiets lūdza
No tās manas māmuliņas?
Noņēmies cepurīti,
Līdz zemei locījās.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Kādu vellu tautiets lūdza
No tās manas māmuliņas?
Nosaņēmis cepurīti,
Līdz zemei locījās.
Lūdz, tautieti, manis mīļi,
Nelūdz manas māmulītes:
Dos māmiņa, es neiešu,
Velts būs tavis lūgumiņš.
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14922.

Kalnā leju iestāvēju,
Ar tautieti runādama.
Viņš teic savu goba zemi,
Man žēl tēva, māmulīnas.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Man ieslīka māla kalni,
Ar tautieti runājot;
Viņš teic savu bagātību,
Man žēl savas māmuliņas.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

14923.

Kalpi vien, vērgi vien
Bildan' manu māmuliņu.
Vai es kalpa, vērga dēļ
Tik ražena uzauguse?
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

14924.

Kalpi vien, vergi vien
Bildin' manus bāleliņus;
Nela kalpu, vergu dēļ
Man' māmiņa auklējusi.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. I kalpiņi, atraitnīši
Nomin brāļa pagalmiņu;
Vai kalpiem, atraitņiem
Audzē mani māmuliņa?
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

14925.

Kalpi vien, vergi vien
Bildin' manus bāleliņus.
Vai es kalpa, verga dēļ
Sav' pūriņu darināju?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

14926.

Kolps precēja meus' muoseņu,
Nadūdit, bruoleleņi!
Vaicuojit nadūdami,
Kur kolpam tāva zeme!
409 [Līksnas pag. D].

14927.

Kam, atraitni, kalnā kāpi,
Mani jaunu zadināji?
Bij tev ieti lejiņā
Pie vecām atraitnēm.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

14928.

Kam, tautieti, tad nenāci,
Kad ravēju kaņepītes?
Es ar tevi parunātu
Kā er savu bāleliņu.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

- 90 -

14929.

Kam tie pieši, kam tie segli
Pie bāliņa staļļa durvīm?
Tautu dēla pieši, segli,
Stallī bēris kumeliņš.
Pats sēdēja istabā,
Māmuliņas lūgdamies.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

14930.

Kam tu liji, lietutiņ,
Kam rasiņu rasināji?
Kam, tautieti, slavu laidi,
Kad nedrīksti bildināt?
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

14931.

Kam tu pūti, ziemelīti,
Vai nav vēju pūtējiņu?
Kam runāji pats, tautieti,
Vai nav ļaužu runātāju?
206 [Kuldīgas apriņķī].

14932.

Kas godīgs tēva dēls,
Ļauj man ilgi puškoties;
Citu gadu, tad āziešu
Kā sārkana magonīte.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14933.

Kas godīgs tēva dēls,
Tam godīga valodiņa:
Pats sēdēja kamanās,
Valodiņa istabā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dižens puisis, daiļa rota,
Iznesīga valodiņa;
Pats sēdēja kamanāsi,
Valodiņa istabā,
Valodiņa istabāi
Pie tās meitu māmulītes.
- Dod dodama, māte, meitu,
Ko tik ilgi diņģējiesi,
Ko tas manis kumeliņis
Danco tavu nama duru,
Danco tavu nama duru,
Lauza stangu iemauktiņus,
Lauza stangu iemauktiņus,
Dauza kaltas kamaniņas? -
Meitu māte sēž pie galda,
Alus kanna rociņā.
Šim kanniņa, tam kanniņa
No tā salda alutiņa;
Šim meitiņa, tam meitiņa
No tās vienas māmuliņas.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

14934.

Ko, Laimiņa, tu sacīji,
Kalpiņš mani bildināja?
- Ej, meitiņa, neatsaki,
Es tevim līdzi iešu,
Es tevim līdzi iešu,
Būs tev labi dzīvojot.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

14935.

Ko, tautieti, man's lūdzies,
Lūdzies manas māmuliņas;
Ja māmiņa mani deva,
Es lētina gājējiņa.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

14936.

Ko tu nāci, vērtīgs puisi,
Pie nelieša meitiņām?
Sen tu biji sadomājis
Vērtīgākas bildināt.
1311 [Apē (Vlk)].

14937.

Ko tu saki, māmuļīte,
Kalpiņš mani bildināja?
- Ej, meitiņa, kad tev tika,
Ja kalpiņis bildināja:
Kalpiņam tīra maize,
Palētāka dzīvošana.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14938.

Kur bitīte ziedos gāja,
Ne smildziņa nekustēja;
Kur runāju ar tautieti,
Tur zemīte līgojās.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 224 [Kabilē (Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14939.

Kur, tautieti, tad tu biji,
Kad es maza vāļājos?
Nu tu mani gan redzēji,
Kad es rožu dārziņā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 91 -

1. Kur, tautieti, toreiz biji,
Kad es rāpu vazājos?
Nu tu mani ieraudzīji,
Kad es kļuvu malējiņa,
Kad es kļuvu malējiņa,
Batlu kreklu mazgātāja,
Baltu kreklu mazgātāja,
Gaŗ' audeklu audējiņa.
296 [Kursenē (Jaunsaules pag. B)].

14940.

Kur tev kauns, tautu dēls,
Pats precēji līgaviņu?
Kur tev tēvs, kur māmiņa,
Kur vecie bāleliņi?
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14941.

Kuŗas tautas mani grib,
Lai bildina bāleliņu;
Aiz bāliņa aizstājos
Kā aiz kupla ozoliņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

14942.

Lai tie vēji kādi pūta,
Visi salti pavasar;
Lai tie tautas kādi vergi,
Visi mani bildināja.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

14943.

Ļaujat man pašai vaļu
Arājiņa lūkoties;
Kād' es pate nolūkošu,
Ne uz vienu neraudāšu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14944.

Lietiņš līt(i) nedrīkstēja,
Mirdzināt mirdzināja;
Tautas jāt(i) nedrīkstēja,
Bildināt bildināja.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Lielus līt(i) nedrīkstēja,
Rasināt rasināja;
Tautiets jāt(i) nedrīkstēja,
Ziņas laida laižamo.
Ja tu pats neatjāsi,
Nebūš' tava līgaviņa!
4 [Aijažos].

14945.

Lēni gāju, gaŗi spēru
Par bāliņa pagalmiņu;
Saka tautas raudzīdamas:
Gudram tādu bildināt.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)],
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14946.

Līgotāji ezariņi,
Kau(t) upīte tecētāja;
Devējiņi bāleliņi,
Kau(t) māsiņa gājējiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

14947.

Lūdzies manis, tautu dēlis,
Manas vecas māmuliņas,
Lūdz galviņu glaudīdams,
Rokā ņēmis cepurīti!
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

14948.

Māmiņa mīļā,
Nevēli mani,
Kad tautu netiklis
Bildināt sāk!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14949.

Māsiņ mana jaunākā,
Stāv' manā ēniņā;
Kuŗas tautas tevi grib,
Lai nāk mani bildināt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

14950.

Māte māte, raugi ganu,
Es ganos vairs neiešu:
Vakar mani norunāja
Pušenieku māmuliņa,
Pušenieku māmuliņa
Tam savam dēliņam.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

149501.

Man atraida tautu dēls
Mazu mazu grāmatiņu;
Projām raidu, nepaturu,
Es neiešu šoruden.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

14951.

Man atsūta tautu dēlis
Mazu mazu grāmatiņu,
Lai gatava taisījos
Līdz citam rudeņam.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 92 -

14952.

Man muoseņa muižā auga
Zalton'em matiņem;
Apleik muižu tautis juoja,
Nadrīst kunga zadenuot.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

14953.

Man meitiņa pie meitiņas,
Man kanniņa pie kanniņas,
Man znotiņi kā ozoli
Klanīties klanījās.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

14954.

Man tautiņas lūdzien lūdza:
Gaid', puķīte, cit' rudeni!
Es, sirsniņa, gan gaidītu,
Daudz tautiņu kājas āva,
Daudz tautiņu kājas āva,
Daudz segloja kumeliņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14955.

Maza biju, bet jau gudra
Par visām māsiņām:
Tautiets saka vienu vārdu,
Es deviņi atbildēju.
Piln' istaba svešu ļaužu,
Cauri gāju šķirstīdama,
Cauri gāju šķirstīdama,
Sav' bāliņu meklēdama.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

14956.

Maza maza ābelīte,
Trejus ziedus birdināja;
Maģa maģa mūs' māsiņa,
Trejas tautas bildināja.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

14957.

Mīļais mani mīļi lūdza,
Lai es ietu šo rudeni.
Es neiešu šo rudeni,
Ne nākošu pavasaru.
190 [Kuldīā].

14958.

Mūsa gāja par galdiņu,
Degontiņu slaucīdama;
Tautiets lūdza tautu meitu,
Asariņas raudādams.
1311 [Apē (Vlk)].

14959.

Mūs' nāburgu greznais puisis
Augstu kāpa, zemu krita.
Priekšu kāpa galotnē,
Pēc nokrita pazarē;
Priekšu gāja mātes meitas,
Pēc jālūdz kalponīte.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

14960.

Mūs' ciemiņa bajāram
Seši logi istabā;
Tāpat, nelga, nedrīkstēja
Mūs' māsiņu bildināt.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

14961.

Mucā audzis tautu dēls,
Pa spundiņu ēdināts:
Nesaprata locītiese
Pret to meitu māmuļīti.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

14962.

Ierē aug daiļ's meit's
Ierupites maliņā;
Trīskārt taut' mazgājās,
Tad vēl nāk bildanāt.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

14963.

Nāc, meitiņ, nāc, māsiņ,
Smuks puisīts bildināja.
Tikai viena vaine bija,
Ilgi dzēra krodziņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

14964.

Nav saulīte uzlēkuse,
Atsarkuši mežu gali;
Tā nosarka mūs' māsiņa,
Svešu ļaužu bildināma.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

149641.

Nidod mani, māmulīte,
Kājām nāca precinieki;
Lai būt' tālu, lai būt' tuvu,
Lai segloja kumeliņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

14965.

Nedod mani, māmulīte,
Pirmā tautu jājumā!
Lai jāj tautas simtu reizu,
Lai sviedrē kumeliņus.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

- 93 -

1. Nedod mani, māmulīte,
Pirmā tautu jājumā!
Lai jāj tautas piecas reizas,
Lai sviedrēja kumeliņus,
Lai neteica citu dienu,
Mani lēti dabūjuši.
206 [Kuldīgas apriņķī].

14966.

Nedod, māte, sav' meitiņu
Pirmā tautas jājumā!
Lai segloja tautas dēlis
Trīsreiz savu kumeliņu.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

14967.

Nedod mani, māmulīte,
Vēl es biju nedodama,
Vēl manā galviņā
Ziedēt zied vaiņadziņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14968.

Nedodati, bāleliņi,
Kur māmiņa mani deva;
Kad māmiņa sagšu sedza,
Nosedzati, bāleliņi!
Dodat mani, bāleliņi,
Dodat maizes vietiņā,
Lai es savas villainītes
Par maizīti neizdevu.
224 [Kabilē (Kld)].

14969.

Nedodat, nedodat
Varen jaunu tautiņās!
Ne mācēju autu siet,
Ne pēc sievas piederēju.
216 [Ventspilī].

14970.

Nekad saule nav tik silta,
Kā ir silta pavasari;
Nekad tautas nav tik labas,
Kā ir labas precēdamas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14971.

Ņemiet, tautas, kas bij skaista,
Kam bagāti bāleliņi;
Es nebiju pate skaista,
Ne bagāti bāleliņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14972.

Netīk man purvu brist,
Jaunas kurpes kājiņā;
Netīk man atsacīt,
Patīkamis tēva dēls.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14973.

Nevijiesi, vītoliņi,
Ja nav laba vijējiņa;
Neej vis, man' māsiņa,
Ja nav laba ņēmējiņa!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

14974.

No rudeņa da rudeņa
Es pievīlu tautu dēlu.
Es ziedēju kā puķīte,
Viņš mūžiņu karsināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14975.

Odiņš nāca džinkstēdams,
Asentiņu gribēdams;
Tautiets nāca raudādams,
Mani jaunu gribēdams.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14976.

Osi osi, kļava kļava,
Ko jūs divi runājat?
- Runājam liepas meitu
Ozoliņa dēliņam.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14977.

Ozols tēvs, liepa māte,
Kā vītoli bāleliņi;
Bij prātiņš, bij galviņa
Dzērājam(i) bildināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 1253 [Kroņa laicenē].

14978.

Ozolam vaŗa miza
Trīs kārtām apauguse;
Ap to manu māmuliņu
Trīs rindiņas svešu ļaužu.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

14979.

Pa pāŗiem diegu vilku,
Pa pāŗiem dzīpariņu;
Pa pāŗiem tautas jāja
Mani jaunu bildināt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

14980.

Pie brālīša dzīvodama,
Zelta kurpes šūdināju;
Kad es gāju, zeme rīb,
Akmens šķīla uguntiņu.
Sak' tautiņas sēdēdamas:
Drošam tādu bildināt!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 94 -

14981.

Pieci smuidri ozoliņi
Pret saulīti locījās;
Pieci smuidri tēva dēli
Lūdzās meitu māmulītes.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14982.

Pirmo reizi tautiets jāja,
Tūliņ prasa gala vārdu.
Jāj tu, šķelmi, simtu reižu,
Gala vārda nedabūsi!
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

1. Tautiets prasa gala vārdu,
Pirmo nakti gulēdams.
Gul, tautieti, simtu naktis,
Gala vārdu nesacīšu!
224 [Kabilē (Kld)].

14983.

Priedes vien, egles vien
Mana ceļa maliņā;
Kas skujiņas izskaitīja,
Tas lai mani bildināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Kupla egle izaugusi
Mūs' bāliņa pagalmā;
Kas tās skujas izskaitīs,
Tas drīkst mani bildināt.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

14984.

Precē mani precenieki,
Es brūtgāna neredzēju;
Būt' brūtgānu redzējuse,
Vai tad ietu, vai neietu?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

14985.

Precē mani precenieki
No rudeņa rudenī.
Brāļi, laiku noliciet,
Līdz kuŗam rudeņam!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

14986.

Pūš vējiņis rozītēs,
Ne lapiņas nečabēja;
Jāja tautas piecas reizas,
Ne no krēsla necēlos.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14987.

Pūt, ziemeli, nelaid sala,
Laid ābeli noziedēt;
Precat, tautas, nevedati,
Lai māsiņa puškojās!
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

14988.

Puisīts mani bildināja:
Nāc, meitiņa, šoruden!
Šorudeni kupli mieži,
Dzersim, galvas mazgādami.
Ņem, puisīti, dadžu krūmu,
Lai dzeŗ tavu alutiņu!
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

14989.

Puisīts saka uz puisīša:
Pie man' nāks visas meitas!
Sāk meitiņas bildināt,
Iet ciemiņu no ciemiņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

14990.

Pukšķi, vaidi, māmulīte,
Kavē tautas, kā varēji;
Es tecēšu bāliņam
Prasīt gudru padomiņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

14991.

Pusrītiņā saule lēca
Purē, bērzu galiņā;
Pusvasaras tautas jāja
Mani mazu bildināt.
226 [Kandavā (Tl)].

14992.

Ražens puisis lielījāsi
Drīz dabūt līgaviņu.
Šī devīta mātes meita,
Šo nedēļu bildināta;
Šī dēvīta šo nedēļu,
Kur vēl visa vasariņa!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14993.

Rasiņā es negāju,
Kamēr svārkus uzlocīju;
Pie tautiet' es negāju,
Kamēr labi apdomāju.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 95 -

14994.

Riet', saulīt, rietēdama,
Nelidini meža virsu;
Dod, māmiņa, ja dodama,
Nekarini svešu ļaužu!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

14995.

Rej, sunīti, vakarā,
Nelādini tukša meža;
Nebildini, tautu dēlis,
Tukšu roku mātes meitu!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

14996.

Rozēm kaisu istabiņu,
Tēva dēla gaidīdama;
Redzu kalpu atjājam,
Slauku rozes pabeņķē,
Slauku rozes pabeņķē,
Pat' par sētu kaņepēs.
Kaņepēs klausījos,
Ko runāja tēvs māmiņa.
Tēvs solīja, māte liedza,
Tautiets lūdza raudādams,
Tautiets lūdza raudādams,
Saujā naudu zvadzināja.
Dod par kazu savu naudu,
Ne par manu augumiņu!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

14997.

Runā tēvs, runā māte,
Runā pieci bāleliņi,
Manis vienas nevarēja
Tautiņāmi pierunāt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

14998.

Saka gudru tautu dēlu,
Jam pašam to gudrumu(?):
Visu dienu kumeliņu
Iemavos ēdināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14999.

Saka jaunu tautu dēlu,
Kas velns vairs jaunu deva:
Pieci gadi bārzdu dzina,
Tad vēl mani bildenāja.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

15000.

Sakās tautas šurpu jāti,
Sakās mani zadināt.
Zadin' manu tēvu māti,
Vecākaju bāleliņu!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15001.

Sak', māsiņ, sacīdama,
Ne tik gauži raudādama,
Ja tu iesi, tad es došu,
Ja neiesi, tad nedošu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15002.

Saskrien pieci vanadziņi,
Sestā raiba žagatiņa;
Tie grib manu māmuliņu
Ar varīti pievarēt.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

15003.

Sasukāju gludu galvu,
Sēdu brāļu vidiņā;
Saka tautas lūkodamas:
Gudram tādu bildināt!
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15004.

Satiek tautas celiņā,
Satur manu kumeliņu.
Laižat, tautas, ceļ' ar vaļu,
Bilden't tēvu, māmuliņu!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15005.

Saturies, māmuliņa,
Pie gudrā padomiņa,
Nedod mani tautiņām
Pirmās reizes runājumu!
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

15006.

Škārsu zvaigznes debesīs,
Škārsu saknes par celiņu;
Kas tās visas izskaitīs,
Tas lai mani bildina.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

15007.

Šķit' ozolu lokāmies
Bāleliņa pagalmā:
Tautu dēls locījās,
Māmuliņas lūgdamies.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Šķitu birzi līgojot
Viņā lauka galiņā:
Tautu dēls māmiņai
Līdz zemei locījās.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 96 -

15008.

Šo rudeni stalti puiši
Nevar sievas saprecēt:
Jau devītu mātes meitu
Šo rudeni bildināja.
121 [Gulbenē (Md)].

15009.

Šogad manas rozes zied
Vairāk baltas ne sarkanas;
Vairāk kalpi bildināja,
Ne īstie tēva dēli.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

15010.

Šogad manas rozes zied
Vairāk baltas ne sarkanas;
Šogad mani bildināja
Slavenie tēva dēli.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

15011.

Šorīt agri pelēks līda
Gar kuplaju ozoliņu;
Šorīt agri trejas tautas
Bildin' manu māmuliņu.
Ja man tiks, es vaināšu,
Visas trejas atraidīšu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

15012.

Šorīt agri saule lēca
Par visiem rītiņiem;
Šorīt manu māmuliņu
Trejas tautas bildināja.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

15013.

Šurpu turpu vējš locīja
Lejā sīkas priedelītes;
Šurpu turpu tautas loka
Manu rāmu valodiņu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

15014.

Sēd', māmiņa, meitiņās
Kā rozīšu dārziņā,
Lai nāk tauta nākamo,
Lai lūdz tevi lūdzamo.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

15015.

Sēdies, meitu māmuļīte,
Zemajā krēsliņā,
Lei lūdzas tautu dēls,
Līdz zemīti liekdamies.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

15016.

Sēju miežus līdumā,
Rozes sēju malīnā;
Kas rozītes kustinā,
Lai māsīnu bildinā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15017.

Sīku seju man' māsiņa,
Smalku ratu villainīte;
Jau bij dažs padomāj(i)s,
Nedrīkstēja bildināt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

15018.

Sīku seju man' māsiņa,
Smalku ratu vilnānīte;
Uza-tavu-metamo
Neveikļam bildināt!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Sīku seju man' māsiņa,
Smalku rakstu villainīte;
Drošums tautu dēliņam
Uzsamest zadināt.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

15019.

Zīle žubi gan pievīla
Ar ozola kodoliņ';
Mani tautas nepievīla
Ne ar zelta gabaliņ'.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

15020.

Sīvulīti, ātrulīti,
Kam tu mani bildināji?
Tu ar savu sīvu dabu
Mani, rāmu, kaitināji.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

15021.

Sīvulīti, dzedrulīti,
Kam tu mani bildināji?
Būt' dzīvojse pie māmiņas,
Būt' labāku sagaidījse.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Sīvulīti, ātrulīti,
Kam tu mani bildināji?
Es būt' labu sagaidījse,
Svešu māti klausīdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15022.

Simtu gadu tautu dēlis,
Nulei ņēma līgaviņu!
Tam māsiņas nedrīkstēja
Jaunu meitu bildināt.
224 [Kabilē (Kld)].

- 97 -

15023.

Skaista puķīt' i ziedēja
Uz māsiņas pūra vāka;
Kas puķei zaru rāva,
Tas māsiņu bildināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

15024.

Skuju skuju kumeļam,
Driģenīšu jājējam,
Kam tas manus bāleliņus
Pavasari bildināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15025.

Sliktam, brāļi, nedodiet,
Drīz labam nevēliet:
Gan Dievam laika bija,
Gana ļaužu maliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15026.

Sliktam, brāļi, nedodat,
Labam drīzi nevēlat!
Lai segloja ir labais
Trīsreiz savu kumeliņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

15027.

Sliktas tautas, nenāciet
Mūs' māsiņas bildināt:
Tai ir svaiņi, bāleliņi
Zobeniņus sakaluši.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15028.

Sliktas tautas, nenāciet
Pedelītes bildināt:
Pedelītei daudzi svaiņu,
Visi lieli bāleliņi,
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

15029.

Smuidris, dailis ozoliņis
Pret saulīti locījās;
Tā lokās tautu dēls
Pret to meitu māmuliņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

1. Divi jauni ozoliņi
Pret saulīti locījās;
Divi jauni tēva dēli
Pret manim dankojās.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2. Lokātiesi, smuidri bērzi,
Pret vējiņu, ar vējiņu!
Tā lokās jauni puiši,
Kad lūdz meitu māmulīti.
190 [Kuldīā].

15030.

Spodru guntiņ' i iededžu
Nomalīša skaliņā:
Nomalīši tie ļautiņi,
Kuŗi mani zadināja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

15031.

Spoža saule uzlēkdama,
Ne tik spoža tecēdama;
Mīļš tautiets precēdams,
Ne tik mīļš dzīvodams.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15032.

Spoža zvaigzne grozījās
Pa ziliem debešiem;
Tā grozās mans prātiņš,
Ar tautieti runājot.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

15033.

Staigā buļļi maurodami,
Smilkšu kalnus kārpīdami;
Staigā puiši raudādami,
Meitu mātes lūgdamies.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

15034.

Tautiets lūdza raudādamis,
Tēvam vaigus glaudīdams,
Tēvam vaigus glaudīdams,
Mātei rokas bučodams.
Turies, māte, nedod meitu,
Grūt' meitiņu audzināt,
Grūt' meitiņu audzināt,
Grūt' pūriņu darināt:
Vajag cimdu, vajag zeķu,
Vajag raibas villainītes.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

15035.

Tautiets lūdza tēvu māti,
Bet ar mani nerunāja.
Lūdz, tautieti, cik lūgdams,
Tu jau mani nedabūsi.
Kas grib mani, lai lūdz mani,
Nebūs velti lūgumiņš,
Tam atdošu vainadziņu,
Savu zelta gredzentiņu.
Kas lūdz tēvu, māmulīti,
Tas par velti darbojās,
Tas par velti apauj kājas,
Noskrien savu kumeliņu,
Izvirina nama duris,
Man pakaļ staigājot.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 98 -

15036.

Tautiets manim atrakstīja
Mazu mazu grāmatiņu;
Puslapiņas izlasīju,
Trīs dieniņas saraudāju.
82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)].

1. Tautiets man atsūtīja
Mazu mazu grāmatiņu.
Puslapiņas izlasīju,
Gauži gauži noraudāju;
Kad lasīšu otru pusi,
Raudās tēvs, māmuliņa.
121 [Gulbenē (Md)].

15037.

Tautiets manim atrakstīja
Mazu mazu grāmatiņu.
Tik vien bija ierakstījis:
Nāc, puķīte, šoruden!
Ja nenāci, tad atsaki -
Vai es citas nedabūšu?
32 [Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)].

15038.

Tautiets man atsūtīja
Mazu mazu grāmatiņu,
Lai gatava taisījos
Līdz citam rudeņam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Mazs putniņis man atnesa
Par ūdeni grāmatiņu,
Lai gatava taisījos(i)
Līdz citam(i) rudeņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Tautiets manim atrakstīja
Mazu mazu grāmatiņu,
Lai gatava taisījos
Līdz citam rudeņam.
Paldies saku, patencinu,
Atsūtīju atpakaļ,
Atsūtīju atpakaļ:
Es ar citu saderēta.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

150381.

Tautiets man atsūtīja
Mazu mazu grāmatiņu;
Es viņam aizsūtīju
Mazu mazu gredzentiņu.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

15039.

Tautas man vēsti laida
Par deviņi pagastiņi.
Paldies, tautas, par laidumu,
Lai iet mana ļauna diena.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Tautas manim vēsti laida
Par deviņiem pagastiem.
Lai iet mana ļauna diena
Par deviņiem pagastiem.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

15040.

Tautiets manim ziņu sūta
Pa trijiem novadiem;
Es neiešu, tautu dēlis,
Līdz es tevi pats redzēju.
224 [Kabilē (Kld)].

15041.

Tautiets mani bildināja,
Bet nezinu, ko darīt,
Vai būs iet, vai neiet -
Tautās grūta dzīvošana.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

15042.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Gaid', meitiņ, cita gad'!
Es gaidīšu cita gada,
Gaidīš' cita tēva dēla.
24 [Lēdurgas draudzē].

15043.

Tautiets mani mīļi lūdza,
Lai es lūdzu māmiņai.
Lūdz, tautieti, pats tu mīļi,
Tev vajaga malējiņas!
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Man tautiets lūdzen lūdza,
Lai es lūdzu māmuliņas.
Lūdzies pats, tu tautieti,
Tev vajaga malējiņas,
Tev vajaga malējiņas,
Nakti otra gulētāja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 99 -

15044.

Tautiets mani mīļi lūdz:
Nāc, puķīte, šoruden!
Es ar mīļi atlūdzos:
Es neiešu šoruden,
Gaidu cita rudentiņa,
Cita laba tēva dēla.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

15045.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
Es neiešu šorudeni,
Lai saļāva tautu dēlis,
Lai saļāva tautu dēlis
Līdz citami rudenima;
Kad noiešu, tad aiziešu
Kā aiz kupla ozoliņa.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

15046.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šorudeni!
Es neiešu šorudeni,
Man žēl tēva, māmulīnas,
Man žēl tēva, māmulīnas,
Ir īstāja bālelīna.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

15047.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
Es neiešu šorudeni,
Ne vēl citu pavasari.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15048.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
- Es, sirsniņ, gana ietu,
Man's nedeva tēvs māmiņa.
Vai gaid' cita rudentiņa,
Vai ņem citu mātes meitu!
- Gaidīš' cita rudentiņa,
Neņemš' citas mātes meitas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

15049.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
Es tautiešam vēl mīļāki:
Es neiešu šoruden,
Es neiešu šoruden,
Sav' bāliņa nepostīšu,
Es savam bāliņam
Pusciemiņa turētāja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

15050.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
Es tautieti vēl mīļāki:
Gaidi cita rudentiņa!
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, meitiņa, šoruden!
Es tautieti vēl mīļāki:
Gaid' jel citu rudentiņu;
Kad gaidīji uzaugot,
Gaid' pūriņu piedarot!
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

15051.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
Es tautieša vēl mīļāki:
Kā gaidīji, tā pagaidi!
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

15052.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīt, šorudeni!
Kad nenāksi šorudeni,
Solies citu rudentiņu!
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

15053.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
- Ko, sirsniņa, mīļi lūdzi,
Nelaiž mani tēvs māmiņa.
Gaidi citu rudentiņu,
Tad tu nāci, tad es iešu,
Tad tu nāci, tad es iešu,
Tad laidīs tēvs māmiņa.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

1. Man's tautietis mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
- Sirdspuķīte, dvēselīte,
Gaidi citu rudentiņu;
Gaidi citu rudentiņu,
Vai tad iešu, vai neiešu,
Vai tad iešu, vai neiešu,
Dos māmiņa, vai nedos.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 100 -

15054.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
- Lūdz, tautieti, vai nelūdz,
Negājuse nepalikšu.
Pērn paliku pūra dēļ,
Aizpērn maza brāļa dēļ,
Šogad vairs nepalikšu,
Lai kaļ dzelzs ķēdītē.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Tautiets manis mīļi lūdze:
Nāc, puķīte, šoruden!
Es tautieša vēl mīļāki:
Nepalikšu negājuse;
Jau pūriņš kaudzi mete,
Klētī grīda ielīkuse.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2. Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
- Iešu, iešu, kā neiešu,
Nepalikšu negājuse:
Bāliņam dārga maize,
Māršai barga valodiņa.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

15055.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
- Lūdz, tautieti, vēl mīļāki,
Vēl neiešu šoruden.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

15056.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
- Nē, sirsniņ, es nevaru,
Nelaiž mani māmuliņa.
Nelaiž mani māmuliņa, -
Balta vilna klētiņā.
232 [Talsos (Tl)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

15057.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīt, šoruden!
- Tēva dēls, sirdspuķīt,
Es nevaru solīties,
Gaid' uz citu rudentiņu,
Tad es varu solīties;
Vēl vajaga tēvam kreklus,
Mātei baltas villainītes.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

15058.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šorudeni!
Vai trūks manim sāls maizīte,
Vai es mīļi nedzīvošu?
Pillas dzirnas smalcu miltu,
Balti krekli stāģinē(?).
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

15059.

Tautiets mani mīļi lūdza,
Pie rociņas turēdams.
Ietin iešu, dos māmiņa,
Atras' manu labumiņu.
Tad es tavas slinkas māsas
Pa vārtiem dancināšu,
Tad es tavu vecu māti
Kambarē malt grūdīšu.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

150591.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Pie rociņas turēdams:
Nāc, māsiņ, šorudeni,
Negaid' citu rudenīti!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

15060.

Tautiets manu māmuliņu
Pērn par cūku nolamāja;
Šogad lūdza raudādamis:
Dod meitiņu malējiņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15061.

Tautiets manu tēvu lūdza
Visu cauru svētu nakti;
Vēl pieņēma svētu rītu,
Līdz pielūdza māmuļīti,
Līdz pielūdza māmuļīti,
Līdz īstajus bālelīnus.
Tēvs māmīna gan vēlēja,
Bālelīni nevēlēja,
Bālelīni nevēlēja,
Zināj' krogu ciemīnos.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

15062.

Tautiets manu tēvu lūdza,
Cepurīti noņēmies;
Vēl ceļos nometās,
Līdz pielūdza māmulīti.
216 [Ventspilī].

- 101 -

1. Kāda vella tautiets lūdza
No tās manas māmuliņas,
Abas rokas salicies,
Cepurīti noņēmies?
Lūdz, tautiet, tēv' un māti,
Lūdz tu mani vēl mīļāki:
Tēv' ar māti nepielūgsi,
Ja es pate negribēšu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2. Klusi klusi klausījos,
Kas runāja klētiņā:
Tēvs ar māti, trešs tautietis,
Tie runāja klētiņā.
Tēvs nedeva, māte deva,
Tautiets lūdza raudādams.
Lūdz, tautieti, mani pašu,
Nelūdz manu tēv' ar māti!
Es neesmu putna bērns,
No zariņa noraujams,
Mums pašiem kopā iet,
Abiem mīļi runāties.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3. Tautiets manu tēvu lūdza,
Cepurīti noņēmies;
Vēl ceļos metīsies,
Līdz pielūgsi māmulīti;
Vēl sviedrēsi kumeliņu,
Līdz pielūgsi bāleniņus;
Vēl asaras noslaucīsi,
Līdz pielūgsi mani pašu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

15063.

Tautiets prasa bālelīnu,
Vai der māsu bildināt;
Bālīns gudri atbildēja:
Kājas aut vēl nemāk.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15064.

Tautu dēls māmiņai
Bez cepures klanījās,
Lai tā mani neizdotu
Līdz citam rudeņam.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

15065.

Tautu dēls mīļi lūdza,
Pie rocīnas turēdams,
Glauž galvīnu, do(d) mutītes,
Sauc par savu līgavīn'.
Viss ir velti, viss ir velti,
Ko t'ar mani tīkojies,
Es meitīna gudra biju,
Tu jau mani nepievilsi.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

15066.

Tautu dēlis, netiklītis,
Ceļā mani bildināja,
Nedrīkstēja sētā jāt,
Nav iemauktu kumeļam,
Nav iemauktu kumeļam,
Simts ielāpu biksītēm.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

15067.

Tēvs māmiņa, trešs tautietis,
Ko runāja klētiņā?
Tēvs vēlēja, māte liedza,
Tautiets lūdza raudādams.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

1. Es dzirdēju, trīs runāja
Priedoliņa klētiņā:
Tēvs māmiņa, trešs tautietis,
Tie runāja klētiņāi.
Tēvs gan vēl, māte liedza,
Lūdz tautietis raudādams.
Lūdz, tautieti, mani mīļi,
Nelūdz manu māmulīti:
Dos māmiņa, es neiešu,
Tu jau mani nedabūsi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2. Es dzirdēju caur sieniņu,
Trīs runāja klētiņā:
Tēvs ar māti, trešs tautietis,
Tie runāja klētiņā.
Vai no rudza, vai no mieža,
Vai no mana augumiņa?
Ne no rudza, ne no mieža,
Bet no mana augumiņa.
Tēvs teic lielu, māte mazu,
Tautiets teica: pašu laiku;
Tautiets teica: pašu laiku
Man gultiņas taisītāja,
Man gultiņas taisītāja,
Man krekliņu šuvējiņa,
Man krekliņu šuvējiņa,
Cimdu, zeķu darītāja.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

3. Tēvs ar māti, trešs tautietis,
Ko runāja klētiņā?
Tēvs dod meitu, māte liedza,
Tautiets lūdza raudādams,
Mātei rokas bučodams,
Tēvam vaigu glaudīdams.
Lūdz, tautieti, mani pašu,
Manas pašas vaļa bija;
Kad es gribu, tad es gāju,
Kad es gribu, atsacīju.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 102 -

4. Tēvs māmiņa, trešs tautietis,
Ko runāja klētiņā?
Vai no rudza, vai no mieža,
Vai no mana augumiņa?
Ne no rudza, ne no mieža,
Ka no mana augumiņa.
Tēvs dod meitu, māte liedza,
Lūdz tautietis raudādams,
Lūdz tautietis raudādams,
Tēvam rokas bučodams,
Tēvam rokas bučodams,
Mātei vaigus glaudīdams.
Turies, māte, nedod meitu,
Grūt' meitiņa audzināt!
Dažu labu mellu nakti
Bez miedziņa pārgulēji,
Bez miedziņa pārgulēji
Apautāmi kājiņām,
Apautāmi kājiņāmi
Pie meitiņas šūpulīša.
- Meitu māte, dod meitiņu,
Ko tik ilgi diņģējies,
Ko tas manis kumeliņis
Zviedz pie tavu nama duru?
Sniedziņš sniga, putināja,
Laukā manis kumeliņš;
To man dara meitu māte,
Ne dod meitu, ne atsaka.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

5. Tēvs māmiņa, trešs tautiets,
Ko tie sprieda klētiņē?
Tēvs vēlē, māte liedza,
Tautiets lūdza raudādams.
Lūdz, tautieti, mani vien,
Nelūdz tēvu, māmuliņu!
Ies man slikti dzīvojot,
Ne uz viena neraudāšu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

6. Tēvs un māte, trešs tautietis,
Ko runāja klētiņā?
Vai runāja kviešu, rudzu,
Vai no mana vaiņadziņa?
Nerunāja kviešu, rudzu,
Ka no mana vaiņadziņa,
Tēvs dod mani, māte liedz,
Lūdz tautietis raudādams.
Ai jaunais bāleliņ,
Nedod mani šoruden!
Tu nedosi, es neiešu,
Tautiets mani nedabūs.
Vēl man tika šoruden
Dažu labu kaitināt,
Dažu labu kaitināt,
Valkāt zīļu vaiņadziņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

15068.

Teic ozolu cietu koku,
Vējš locīja galotnīti;
Teic tautieti drošu vīru,
Nedrīkst meitu bildināt.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

15069.

Tīrūdeņa raudaviņa,
Nemeties rāvājā;
Ai skaistā mātes meita,
Neej, kalpa precējama!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15070.

Tīši matiņus aplaidu
Ap to zīļu vainadziņu;
Saka tautas vērdamies:
Kas to krēpu zadinās?
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

15071.

Tik bērzami jaukumiņa,
Pavasari uzplaukstot;
Tik tautām mīļu vārdu,
Kā māsiņu bildinot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15072.

Tikušam priedi cirst,
Gudram zarus nodzenāt;
Tikušam mani ņemt,
Gudram nākt bildināt.
206 [Kuldīgas apriņķī].

15073.

Trīs gadīni jūra krāca,
Ventas ledu lauzīdama;
Trīs gadīni tautu dēlis
Lūdza manu māmulīti.
158 (Tosmarē).

- 103 -

15074.

Trīs gadiņi tautu dēlis
Mani labu labināja;
Nu es iešu, nu rādīšu
Visu savu labumiņu:
Nu es tavas mīļas māsas
Pa vārtiem pavadīšu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15075.

Trīs māsiņas, trīs bāliņi,
Trīs tērauda zobeniņi;
Jau bij dažs padomājs,
Nedrīkstēja bildināt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

15076.

Trim kārtām zelta josta
Ap zaļo ozoliņu;
Trim kārtām jauni puiši
Ap to manu māmuļiņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15077.

Turaties, bāleliņi,
Jau māmiņa devējiņa;
Ja māmiņa sagšu sedza,
Noraunati vaiņadziņu!
1311 [Apē (Vlk)].

15078.

Turies, māte, nedod meitu,
Meita grūti audzējama:
Kalnā kāpi, dubļus bridi,
Meitu nesi padusē.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

1. Turies, māte, nedod meitu,
Meita grūti audzējama.
Vai, māmiņa, grūt' nebija
Tumšu nakti staigājot?
Slīdēj' kāja, čīkstēj'
gūžas,
Dziļus dubļus bradājot,
Dziļus dubļus bradājot,
Meitu nest padusē.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

15079.

Turies, māte, nedod meitu,
Meitiņ' grūti audzināt:
Dažu nakti sasēdēji
Šūpulīša kājgalā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

15080.

Turies, māte, nedod meitu,
Meita grūti audzināt:
Cik naksniņu negulēji
Apautām kājiņām!
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

15081.

Turies, mana māmuliņa,
Nu tev vaļa turēties,
Nu tev vaļa turēties,
Vēl tavās rociņās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

15082.

Turies cieši, māmuliņa,
Zinies grūti auklējuse,
Neatvēli tautiņām
Vienas reizes jājumiņa!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Turies, mana māmuliņa,
Sakies grūti auklējuse,
Nepadod tautiņām
Pirmās reizes nākumiņ'!
Kalnu kāpi, nastu nesi,
Mani nesi padusē.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15083.

Vai celiņa man nebija,
Ceļa malu staigājot?
Vai brālīša man nebija,
Ar tautām runājot?
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

15084.

Vīla mani treju tautu
Ar trejādu valodiņu.
I vildami nepievīla,
Gudra augu bāliņos.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Tautiets mani vīla, krāpa
Visu gaŗu vasariņu.
Nepievilsi, nepiekrāpsi
Manu gudru padomiņu.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

2. Vīla mani vīlējiņi
Krāpa mani krāpējiņi;
Nepievīla, nepiekrāpa,
Gudra augu bāliņos.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

15085.

Vīla, vīla, krāpa, krāpa
Visu gaŗu vasariņu;
Nu pievīla, nu pekrāpa
It rudens galiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 104 -

15086.

Visapkārti bērzu birze,
Vidū saule riņķi griež;
Visapkārti tautu dēli,
Vidū meitu māmuļīte.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

15087.

Visapkārt lietus lija,
Vidū silta saule spīd;
Visapkārt tautas dēli
Tautas meitu bildināja.
226 [Kandavā (Tl)].

15088.

Visupirms nomalīti
Iesadedžu vakarā;
Visupirms nozarieši
Bildin' manus brāleliņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15089.

Visupirms pora bērzs
Dzeltenām lapiņām;
Visupirms nozarieši
Bildin' manu brāleliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

43255.

Vai Dīviņi, kū dareišu -
Grib tautītis mani jimt!
Tautīts jam, muote dūd,
Buoleleņis gauži raud.
89 [Dricēnu Rz].

43256.

Voi Dīviņi, kū darīt -
Nalītiņa zadynoj!
Kur nalīta mani liks,
Kur liks munu vainadziņ(u)?
326 [Preiļu D].

1. Vai Dīveņ, vai Laimeņ,
Nalīteņa zadynuoja!
Kur tu mani pošu liksi,
Kur tū munu vainaceņu?
466 [Vārkavas D].

43257.

Vai Dieviņ, ko darīšu -
Grib atraitnis mani ņemt!
Atraitņa gulta izgulēta,
Mīļi vārdi izrunāti.
192 [Kosas C].

43258.

A Dieviņi, mana laime,
Pa visāme meitiņām!
Nu es mīšu vaska plānu,
Glāža dores virināšu.
200 [Kuldīgas Kld].

43259.

Ai mīļā tautu meita,
Meties biedros ar manim!
Nāc ruden linus plūkt,
Pavasari dvieļus aust.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

43260.

Vai vai griķu putra,
Daudzi grib kazas piena;
Vai vai brāļa māsa,
Daudzi grib lūdzamos.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

43261.

Ai znotiņ, ai znotiņ,
Nes man sūru, nes saldenu!
Vai es savu meitu devu
Par kubula samazgām?
306 [Patkules Md].

43262.

Ak tu ciema zeltainīte,
Tavu daiļu augumiņu!
Sniedz rociņu, dod mutīti,
Paliec mana līgaviņa.
413 [Stendes Tl].

43263.

Anna kanna, bandu meita,
Nāc pie lauku Pēterīša!
Pēteŗam brūni svārki,
Annai mēļu villainītes.
202 [Kurmāles Kld].

43264.

Atraits mani zadynuo(ja)
Myglajā reiteņī;
Pa volūdai vīņ pazynu,
Na puiškinu volūdeņa.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

43265.

Atraits manus bāleliņus
Visupirms bildināja;
Ne atraiša gaidīdama,
Aužu baltas villainītes.
241 [Lubānas Md].

- 105 -

43266.

Atsasēd, muomulaņ,
Zamyjā krēsliņā,
Lai tys tautu navēkleits
Da zamai klanējās.
170 [Kapiņu D].

43267.

Audziet gaŗi, kaņepēji,
Vīšu pīcku trim starām;
Tikmēr kulšu dēlu māti,
Kamēr dēlu atvēlēs.
239 [Lizuma C].

43268.

Bērzam zari notrīcēja,
Strazdiņam uzlecot;
Tā drebēja tautu roka,
Mani jaunu sveicinot.
213 [Lazdonas Md].

43269.

Bērziņami lapas vīta,
Vējiņami vēdinot;
Tautiešami vaigi bāl,
Mani jaunu zadinot.
378 [Seces Jk].

43270.

Bij no mieža, bij no rudza,
Bij no mana augumiņa.
Tautiets manu tēvu lūdza,
Cepurīti noņemdams.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

43271.

Būt' māmiņa devējiņa,
Kad es būtu gājējiņa;
Kad es būtu gājējiņa,
Sen būt' tava līgaviņa.
207 [Laidzes (Valdegales) Tl].

43272.

Ciemiņos puiši auga
Pelēkiem kamzoļiem.
Do', māmiņa, neliedz mani
Tam ciemiņa pelēķim.
605 [Skolas].

43273.

Dodat man, kā es nācu,
Vaicājat, kā es nācu:
Dodat man brāļam sievu,
Lai es braucu sētiņā.
358 [Rugāju Abr].

43274.

Dūdit man, kuo es guoju,
Vaicojat, kuo vajaga:
Es atguoju buoliņam
Teiru rudzu malējiņas,
Boltu lynu sprāduojiņas.
358 [Rugāju Abr].

43275.

Dzied' vai raudi, tautu meita,
Še jau tevis neatstāšu;
Ja kājiņas nenesīs,
Vedīs manis kumeliņis.
301 [Palsmaņa Vlk].

43276.

Daudzesieti, sarkanbiksi,
Nāc ar mani tecēties!
Ja tu mani notecēsi,
Es tev došu sav' māsiņ(u).
378 [Seces Jk].

43277.

Lielvārdiete, sarkanbrunce,
Nāc ar mani tecēties!
Kad tu mani notecēsi,
Tad es tevi noprecēš(u).
290 [Ogres C].

43278.

Da zemei leiksti līce
Muote meitu šyupuodama;
Da zemei klanejuos
Jauns puisītis māmiņai.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

43279.

Deveiņūs jūstu stīpu,
Trejdeveiņu dzeipurīšu;
Deveiņi mani svuotova,
Trejdeveiņi aicynova.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

43280.

Dievs palīdzi, labrītiņ,
Tā pirmā valodiņa.
Man actiņas degtin dedza
Pa visām maliņām -
Tumši logi, melni galdi,
Neslaucīta istabiņa.
605 [Skolas].

- 106 -

43281.

Dižens mans vainadziņš,
Vēl diženu darināju;
Dižens mani bildināja,
Vēl diženu lūkojos.
198 [Krustpils D].

43282.

Dižens puisis, daiļa rota,
Iznesīga valodiņa.
Dos māmiņa, tur es iešu,
Tas man tika prātiņam.
281 [Neretas Jk].

43283.

Dyžans puisis, skaista rūta,
Iznesīga volūdiņa;
Tys turēja līku draugu
Pi lauluotas ļaudaviņas.
326 [Preiļu D].

43284.

Dod, māmiņa, tautiešam
Apīņotu alutiņu,
Lai es varu lūkoties,
Kāds padoms dzērumā.
Bij augums, bij tikums,
Brīnum' ģeķis dzērumā.
480 [Vējavas Md].

43285.

Dod, māmiņa, tautietim
Apīņotu alu dzert;
Vai viņš dzēra, vai trakoja,
Vai tramdīja kumeliņu.
Kad tramdīja kumeliņu,
Tramdīs jaunu līgaviņu.
225 [Lielvircavas Jg].

43286.

Dūc ap rozi sila bite,
Salda medus tīkojot;
Lec ap mani tautu dēls,
Mīļus vārdus runājot.
605 [Skolas].

43287.

Dziļa oka, malns yudins,
Zaļa zuoļa dybynuo;
Jauns puiškins, daiļa runa,
Dīviška volūdiņa:
Pats sādāja komanās,
Volūdeņa ustabā.
170 [Kapiņu D].

43288.

Dzer tautiņas medu, vīnu,
Dzirda manu māmuliņu.
Dzer, māmiņa, pilnu galvu -
Vai es iešu, vai neiešu.
378 [Seces Jk].

1. Dzer tauteņas veinu, madu,
Dzirda munys bruoleliņus.
Dzerit, bruoļi, pylnu golvu -
Voi es īšu, voi naīšu.
170 [Kapiņu D].

43289.

Dzīdi, meitiņ, gavilej,
Muna byusi līgaviņa.
Tu vjēl pate nazynuoji,
Man jau muote pavjēlēje.
358 [Rugāju Abr].

43290.

Ej, meitiņa, pie kalpiņa,
Ja kalpiņš gadījās;
Kalpiņš sēja silā rudzus,
Tur maizīte balti [balta] auga.
605 [Skolas].

43291.

Ej, meitiņa, tu pie poļa,
Tu labāka nedabūsi;
Tu labāka meklēdama,
Brauksi pati žagaros;
Brauksi pati žagaros,
Siliņā raudādama.
480 [Vējavas Md].

43292.

Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Tu labāku neatradīsi;
Pate iesi malkas cirst,
Kunga rijas kurināt.
378 [Seces Jk].

43293.

Ei šur, muna ļaudaviņa,
Ar manim parunoj;
Ai tū pošu volūdeņu
Byusi mani [muna] ļaudaviņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

43294.

Nāc pie manis, tautu meita,
Balti rokas nomazgāt;
Maģa mana dzievošana,
Bet raženi dzievojām.
355 [Rucavas Lp].

- 107 -

43295.

Ej, znotiņi, kambarī,
Ņem meitiņu, kāda tīk.
Tā meitiņa, tā man tika
Dzeltēniemi matiņiem;
Dzeltēniemi matiņiem,
Sarkaniemi vaidziņiem.
561 [Rīgas Jūrmala Rg apr.].

43296.

Es lepna, es grezna,
Es meitu māte;
Znoti nāca lūgdami,
Cepures rokā.
282 [Nīcas Lp].

43297.

Es meitiņu nevainoju,
Kad es ņēmu līgaviņu;
Lai tā diža, lai tā maza,
Nāc' man diža, nāc' man maza.
146 [Jaungulbenes Md].

43298.

Es pasvīžu zalta rīkstu
Zam meitiņu kuojeņom.
Vīna tak, tei puorlēce,
Ūtra apleik aptecē,
Treša tak, tei pacēle,
Tei byus muna ļaudaviņa.
247 [Makašānu Rz].

43299.

Ietin man to celiņu,
Kur es biju negājusi;
Dotin roku vai nedot -
Netīkams tēva dēls.
378 [Seces Jk].

43300.

Es priekš dēla māmuliņas,
Kā uguns dzirkstelīte;
Lai dēliņu man neliedza,
Lai citai nevēlēja.
605 [Skolas].

43301.

Es uzaugu pie brālīša,
Māsas vārda nedzirdēju;
Kad tautiņas durvis vēre,
Tad brālītis māsu sauce.
39 [Bārtas Lp].

43302.

Gon man līdzja muomuliņa,
Gon (man) līdzja buoliliņi;
Man pašai ļustējuos
Jaunai īt tautiņuos.
326 [Preiļu D].

43303.

Guoju, guoju pa ceļaņi,
Sasatyku ai tautom;
Ni maņ tautom ceļa grīzt,
Ni kryst tautu komonuos.
Lobok krisšu yudinī,
Na tautjaņu komonuos.
605 [Skolas].

43304.

Griezies šurp, meitu māt(e),
Ko es tev pasacīš(u):
Ja tev Dievs meitas dev(i)s,
Dod man vienu malējiņ(u).
373 [Sarkaņu Md].

43305.

Jauns es biju, traks es biju,
Kad precēju līgaviņu;
Kad precēju līgaviņu,
Tēvam mātei nezinot.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

43306.

Jānīts mani mīļi lūdza:
Nāc, meitiņa, šovakar!
Nelūdz, Jānīt, nebaidies,
Negājusi nepalikšu.
187 [Ķempju Rg].

43307.

Jyus, ļauteņi, nalīdzit
Pruotam krystys ļaudaviņas!
Buys nu Dīva lelys grākis,
Maņ leluokys žālumeņis.
247 [Makašānu Rz].

43308.

Kad tu biji vītoliņis,
Kam tu augi sētmalē?
Kad tu biji bagāts puisis,
Kam nabagu bilidināj(i)?
241 [Lubānas Md].

43309.

Kad tās tautas tādas būtu,
Kad tās ņemtu mazākās,
Lai paliktu lielākā
Māmiņai malējiņa.
83 [Dignājas Jk].

43310.

Kaimiņos man' precēja -
Nedod mani, bāleniņ!
Ne godiņa, ne slavītes,
Ne auziņu kumeļam.
241 [Lubānas Md].

- 108 -

43311.

Kam drebēji, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Kam bijiesi, līgaviņa,
Kad es tevi bildināju?
605 [Skolas].

43312.

Kam, māmiņ(a), mani mazu
Tiki daiļu darināji?
Es nebiju izaugusi,
Jau tev' tautas zadināja.
281 [Neretas Jk].

43313.

Kam tu nāci, sievasmāte,
Kas, velns, tevi aicināja?
Citu gad(u), tad tu nāc,
Ar drēbīšu muškulīti.
319 [Plāteres Rg].

43314.

Kā es gāju kalniņā,
Tā no kalna lejiņā;
Kādu redzu tautu dēlu,
Tādu vedu valodiņu.
605 [Skolas].

43315.

Kā tu nāci, kas tev's lūdza,
Slavenais tēva dēls?
Vai es biju neēduse,
Vai saltuma nosaluse?
72 [Cesvaines Md].

43316.

Ko, puisīt, tu domāji,
Uz maniem cerēdams?
Tā prātiņa vien nebij(a):
Baŗot labu kumeliņu.
72 [Cesvaines Md].

43317.

Ko, tautieti, es darīšu,
Tev vēl jauna māmuļiņa.
Tas tā lāga nepiedien -
Div šūpuļi istabā.
200 [Kuldīgas Kld].

43318.

Kŗapja beju, kŗapja beju,
Kas man kŗapi zadynava?
Tys man kŗapi zadynava,
Kam deveņi kumeleņi.
326 [Preiļu D].

43319.

Kur, Laimiņa, tu sēdēji,
Man arāju aizliegdama?
Vai tu biji iesēduses [iesēdusi]
Asariņu plociņā?
335 [Puzes Vp].

43320.

Kur, māmiņa, tavas meitas,
Krēsli vien istabā?
Manas meitas laidarā,
Baro savas raibuliņas.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

43321.

Labdien labdien, tautu meita,
Būsi mana līgaviņa:
Manu kāju avējiņa,
Manas gultas taisītāja,
Etslēdziņu nesātāja,
Manas klētes slēdzējiņa?
15 [Alūksnes Vlk].

43322.

Lobs vokors, mjaitu muotja,
Dūsi man maļējeņi?
Es nadūšu maļējeņis,
Cikom mani mīļi lyugsi.
As māmeņis mīļi lyugšu,
Da zjamjai klaņēšūs
522 [Zvirgzdienes Ldz].

43323.

Labvakar, meitu māte,
Dosi meitu, vai nedosi?
Ja nedod, tad atsaki,
Nesaldēj' kumeliņu!
Laukāi manis kumeliņis
Ledainām kājiņām.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43324.

Lobs vokors, meitu muote,
Dūd man sovu malējiņu;
Juo nadūsi malējiņas,
Jemšu pats nadūdamu.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

43325.

Lieli tautas lielījās
Ceļā mani saderēt;
Lieciet, tautas, ceļam miera,
Lūdziet tēvu, māmuliņu.
521 [Zvārtavas Vlk].

- 109 -

43326.

Līdzi, muote, kam līgdama,
Kolpam mani nalīdzat!
Lobuok guoju pi kalpeņa,
Na pi slykta tāva dāla.
593 [Rēzeknes apr.].

43327.

Loki bērzi locījās
Pie brālīša namdurvīm;
Tā lokās tautu dēls
Pret to manu augumiņu.
605 [Skolas].

43328.

Lūka prīde, lūka egle,
Lūka bārza viersyunīte.
Izlūceju volūdiņu,
Ar tautom runuojūt.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

43329.

Lyugšus lyudžu tautītim,
Lai grīž bēri atpakal,
Lai man ļaun šū naksniņu
Pi māminas puorgulēt;
Pi māminas puorgulēt,
Ar māminu izrunuot.
326 [Preiļu D].

43330.

Lūdzies mīļi, tautu dēls,
Manas vecas māmuliņas!
Ja tu mīļi nelūgsies,
Nedos mani māmuliņa.
241 [Lubānas Md].

43331.

Man atjāja rāmas tautas,
Brāļi liedza, nevēlēja;
Jājat rītu, vai parītu,
Tad būs mājā tēvs māmiņa.
200 [Kuldīgas Kld].

43332.

Man ielīka mālu kalns
Ar tautieti runājot;
Viņš teic savu gobu zemi,
Man bij žēl tēvs māmiņa.
605 [Skolas].

43333.

Mana mana tā meitiņa,
Tās nedevu nevienam;
Tai es pati līksti cirtu,
Tai es kāru šūpolīti.
241 [Lubānas Md].

43334.

Mauc, Kārlīti, melnus cimdus,
Traucies alus kamburē,
Pielūdz vecu māmulīti;
Es tev došu alus kannu,
Vēl sudraba dālderīti.
546 [Kuldīga Kld apr.].

43335.

Māmeņai treis meiteņis -
Kuru jimt, kuru na?
Tū as jemu, kur patyka,
Boltu muti, gludu golvu,
Izneseigu volūdeņu.
170 [Kapiņu D].

43336.

Meitiņ, māsiņ, tu būs man,
Es tev redze nu maz dien;
Es tev neļav tēvam rāt,
Tēvam rāt, māte kult.
445 [Ugāles Vp].

43337.

Meitu māte meitu sola,
Solīt sola, bet nedeva.
Puisīšam viena galva,
Trejdeviņi padomiņi.
378 [Seces Jk].

43338.

Meitiņ, puiša nanicini,
Voi guojusi, naguojusi!
Puisīšam eisi moti,
Pīci, seši padūmeņi.
143 [Jāsmuižas D].

43339.

Nuoc, muosiņa, nuoc, muosiņa,
Smuks puisīts byldinuo.
Es naīšu, vaiņa beja,
Iļgi dzēre krūdziņā.
358 [Rugāju Abr].

43340.

Nāc pie manis, tautu meita,
Būs tev laba dzīvošana:
Uz rokām vie' nēsāšu
Ik rītiņu, ik vakaru.
Pusdienā, tad varēsi
Kājīnām pačāpot.
192 [Kosas C].

- 110 -

43341.

Nāc pie manis, tautu meita,
Es tev pāri nedarīšu:
Ziemā likšu gov's barot,
Vasar' pļauti ābolīnu;
Vasar' pļauti ābolīnu,
Ar aso izkaptīnu.
192 [Kosas C].

43342.

Nāc pie manis, tautu meita,
Es bij putnu medinieks;
Es tev' gribu ēdināt
Ar putniņu austiņām.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

43343.

Nāc, meitiņa, zeltēnīte,
Būsi mana līgaviņa!
Tu manai sirsniņai,
Kā rozīte dārziņā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

43344.

Nāc pretim, nāburdzīša,
Samīsim ziediņiem:
Tev ābolis, man dadass,
Nāksi pati piedevos.
391 [Sinoles Vlk].

43345.

Nāc kalnā, lejas meita,
Kalnā laba dzīvošana:
Kalnā bija vaŗa durvis,
Tās veŗas neveŗamas;
Kalnā bija vaŗa grīda,
Tā lokās nelokama.
520 [Zvārdes Kld].

43346.

Nedod mani, māmuliņa,
Kur es paša negribēju;
Kur es paša negribēju,
Tur man Laime nevēlēja.
24 [Asares Il].

43347.

Netīšām es iegāju
Svešu ļaužu istabā;
Ne tie ēda, ne tie dzēra,
Tik uz mani skatījās.
405 [Smiltenes Vlk].

43348.

Nesakies, tautu meit,
Cik ar mani parādā:
Piecu dienu braukumiņ(u),
Trīs sidraba gredzeniņ(i).
119 [Gaujienas Vlk].

43349.

Nasteidzīt, nadūdīt
Maņi jaunas tauteņuos;
Gona laika pi Dīveņa,
Gona ļaužu maleņī.
174 [Kārsavas Ldz].

43350.

No galiņa, no maliņas
Loki, māte, vilnainītes!
No maliņas tie ļautiņi,
Kas i mana bildināja.
146 [Jaungulbenes Md].

43351.

Nosadzēru laba alus
Pa mazam malciņam;
Nosaklausu labu ļaužu,
Ne runāju raudādam(a).
373 [Sarkaņu Md].

43352.

Nyu verīs, tautu dāls,
Navā ac's izpyvuš(as)!
Ka pajimsi, nanycini -
Mīgaleņa, snaudaleņa.
326 [Preiļu D].

1. Nu verīs, tu puiseit,
Nava acis izpuvušas!
Kad nūvessi, nanycini
Myus muoseņu miglacīti.
465 [Varakļānu Rz].

2. Nu raugies, tautu dēls,
Nul' nav acis izsalušas.
Pajēmis, nenicini
Manu šmuidru augumiņi.
604 [Dažādi iesūtītāji].

3. Meitas muotja uz mani soka:
Nu verīsi, tautu dāls;
Nu verīsi, tautu dāls,
Ka nav acis izpivusja,
Ka pajēmi leigaveņu,
Nanycynoj augumeņu!
143 [Jāsmuižas D].

43353.

Opā memiņ, redz kur dēliņš,
Kur tev tāda zeltenīt?
Rinķots kažoks, sprādzēt zābāk,
Trīstūŗ cepur, sudrab pušks.
104 [Ēdoles Vp].

- 111 -

43354.

Ozols bija sīks kociņis,
Mana sirde vēl sīkāka.
Trīs gadiņi mani lūdza
Dižraženis tēva dēls.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

43355.

Pagaid' mani, tautu dēls,
Kā es tevi pagaidīju;
Tev nebija zirgam seglu,
Man vilnainei ielociņ(u).
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

43356.

Palākais vanadziņš,
Kuo tik augsti ļidinej?
Augš' staiguoja tautu dāls,
Maņa jaunas gribādams.
605 [Skolas].

43357.

Piebērusi [Piebēriese] riekstu kuli,
Gāju meitas lūkoties;
Šurpu turpu riekstu sauja,
Diezgan meitu lasītāju.
270 [Mežotnes B].

43358.

Pieci brāļi danci veda
Ap to vienu mātes meitu;
Divi māti mīļi lūdza,
Trīs meitiņu bildināja.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

43359.

Piecām mājām gaŗām jāju
Tai sestā iegriezos;
No tālēm jau redzēju,
Ka būs laba saiminiece:
Glāžu durvis, zelta eņģes,
Sudraboti driķelīši.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

43360.

Pieminēsi, bāleliņ,
Šā biķeŗa dzērumiņu:
Trūks tev māļu malējiņas,
Trūks (tev) druvas gājējiņas.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43361.

Pi zemītes šyupels leika,
Muotei meitu šyupojūt;
Pi zemītes tautu dāls
Mamaņaji klanejuos.
182 [Kaunatas Rz].

43362.

Plata upe, šaura laipa,
Nedrīkstēju pāri iet;
Nedrīkstēju roku sniegt
Muižnieciņa dēliņam.
46 [Beļavas Md].

43363.

Plata upe, šaura laipa,
Nedrīkstēju pāri iet;
Tautiets mani bildināja,
Nedrīkstēju solīties.
345 [Remtes Tk].

43364.

Puceņzara meitu māte,
Vai dos meitu, vai nedos?
Tā būs māte, kas dos meitu,
Mana naga neizmuks;
Vēl es maukšu tavu nagu,
Dažu labu kaitinās [kaitinašu].
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43365.

Puiss pie meitas tēva nāca,
Gaili nesa padusē;
Cik pret mani klanījās,
Tik gailītis nodziedāja.
476 [Vecpiebalgas C].

43366.

Puiši puiši, kas nu būs?
Man jābēg kaņupēs;
Tautu meitai zobeniņš,
Man nenieka rociņā.
358 [Rugāju Abr].

43367.

Puķe puķe, roze roze,
Kam tu mani kaitināji?
Tevis dēļ zirgu jūdzu,
Avu savas baltas kājas.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

43368.

Redz kur sēd meitu māte,
Kā lielā Rīgas pils;
Visapkārti meitas stāv,
Kā ap Rīgu kaŗapulki.
439 [Trikātas Vlk].

1. Vot kur sēd dēlu māte,
Kā lielā Rīgas pils;
Apkārt meitas, māsiciņas,
Kā ap Rīgu kaŗavīri.
281 [Neretas Jk].

- 112 -

43369.

Radzu sovu ļaudaviņu,
Puortecēja par pogolmu,
Boltajom rūciņom,
Pylni piersti gredziņtiņu.
Ej šur, muna ļaudaviņa,
Meisim obi gradzanim.
466 [Vārkavas D].

43370.

Reigā pierku dzjārvis spolvu,
Reigā cauņu capureiti;
Tej bij vīgla nūsajimt
Pret tū mjaitu muomuleņu.
247 [Makašānu Rz].

43371.

Runā mani, tautu dēls,
Kumeļā sēdēdams;
Es nevaru galdu klāt,
Zemē tevi kāpināt.
443 [Turlavas Kld].

43372.

Saki, saki, tu meitiņ(a),
Saki, saki, meitenīt!
Vai tu nāksi, vai nenāksi,
Ko tik ilgi diņģējies?
127 [Grostonas Md].

433721.

Saki tiesu, tautu meita,
Būsi mana līgaviņa?
Lai es sava kumeliņa
Ap citām nejādīju.
241 [Lubānas Md].

43373.

Saldi [Salda] saldi [salda] zemenīte -
Tikai mēles galīnā;
Labi labi tautu dēli -
Tikai kāzu vakarā.
192 [Kosas C].

43374.

Sorkona muna muoseņa,
Ar tautinom runuodama.
Kam jei ēde cārmiukš' ūgas,
Carmiukšāji sādādama.
326 [Preiļu D].

43375.

Sēžat, meitas, rindiņā,
Negriežat muguriņas,
Lai atgrieza tautu dēls
Savu caunu cepurīti.
398 [Skrundas Kld].

43376.

Sijā auzas, tautu meita,
Dod manam kumeļam;
Izsijājse, izbarojse,
Sēsties pate kamanās.
261 [Mēdzūlas Md].

43377.

Sila priede smagi pūta,
Smalka lietus pielijuse;
Grūti pūta tā meitiņa,
Ko puisīts bildināja.
373 [Sarkaņu Md].

43378.

Sylta saule pavasar,
Kab cik sylta rudiņī;
Mīļas tautas precejūt,
Kab cik mīļas dzeivuojūt.
174 [Kārsavas Ldz].

43379.

Sīksta bija pūces gaļa,
Gudra meitas māmuliņ(a);
Vārījam pūces gaļu,
Viļam meitu māmuliņ(u).
378 [Seces Jk].

43380.

Skaisti cimdi, lieli raksti
Tautu dēla rociņā;
Tie bij manā pūriņā -
Būs māmiņa iedevusi.
545 [Krustpils D apr.].

1. Smuki (bija), raibi cimdi
Tautu dēla rociņā;
Tie bij mana pūra ņemti,
Doti manas māmuliņas.
48 [Bērzaunes Md].

43381.

Sniedz rociņu, dod mutītes,
Būsi mana līgaviņa;
Es būš' tavis arājiņis,
Kumeliņu barotājs.
224 [Lielvārdes Rg].

43382.

Skaista rūze duorziņā -
Kas tū skaistu oudzynova?
Daīt puisits, dūd rūciņu:
Voi tu vari muna byut?
Ko es varu tova byut,
Ka nav muojās tāvs māmiņa?
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 113 -

43383.

Smuka auga tā meitiņa,
Tā būs mana līgaviņa;
Tai es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu.
241 [Lubānas Md].

43384.

Sniedz, liepiņa, savu roku,
Pretīm āra ozoliņ(u);
Sniedz, meitiņa, savu roku,
Pretīm daiļo tēva dēlu.
378 [Seces Jk].

43385.

Sprādzin, sprāga egles malka,
Kad ieliku ugunī;
Tā sprakst mana valodiņa,
Ar tautiņu runājot.
378 [Seces Jk].

43386.

Sveši ļaud's māju prasa -
Nedodiet, bāleliņ(i)!
Māju māju, kādu māju?
Nāk māsiņu lūkoties.
322 [Praulienas Md].

43387.

Šai ciemā man patika,
Šitās ciema zeltenītes:
Sārti vaigi, zilas acis,
Skaidra zīles valodiņa.
418 [Sunākstes Jk].

43388.

Šaura laipa, plata upe,
Nedrīkstēju pāri iet;
Nedrīkstēju roku dot
Lepnam tēva dēliņam.
373 [Sarkaņu Md].

43389.

Šķitu bērzu lokāmies
Pie brālīša nama duru;
Tautu dēlis locījās,
Manu tēvu lūgdamies.
Vēl ceļosa nomesiesa,
Līdz pielūgsi māmulīti.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

43390.

Šķiries, mana līgaviņa,
No citāmi meitiņām!
Lai es citas nepaņēmu,
Lai tu žēli neraudāji.
190 [Kokneses Rg].

43391.

Šķiries pate no pulciņa,
Kuŗa mana līgaviņa!
Ka es citu vizināšu,
Lai tu žēli neraudā(tu).
605 [Skolas].

43392.

Švagrīt mīļais, kai lab dūdas,
Kai var meitas damuonīt?
Stīp rūciņu, dūd mutītes,
Sauc por sovu miļoku [līgaviņu].
143 [Jāsmuižas D].

43393.

Tā būs laba mātes meita,
Kas būs mani gaidījusi,
Cimdus zeķes adījusi,
Sev pūriņu darījusi.
72 [Cesvaines Md].

43394.

Tautu dēls man vaicāja:
Vai tu nāksi šorudeni?
Gaidi, gaidi, vēl pagaidi,
Kā gaidīji ūzaugam;
Kā gaidīji ūzaugam,
Gaidi pūru pielokam.
347 [Rendas Kld].

43395.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, meitiņa, šoruden!
Kauns man bija ikruden(i)
Sedlot tavu kumeliņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43396.

Tautiets mani mīļi lūdza,
Lai nākoti šoruden.
Lūdz, tautieti, manu māti,
Lai laiž mani tautiņās.
378 [Seces Jk].

43397.

Tautiets mani mīļi lūdza,
Mīļi mani aicināja:
Nāc, puķīte, šorudeni.
Ne es iešu, ne man tīk,
Es gaidīšu cita gada,
Cita laba tēva dēla.
46 [Beļavas Md].

43398.

Tautīts mani mīļi lyudze,
Muotei rūku bučuodams;
Muotei rūku bučuodams,
Tāvam buordu glaudīdams.
389 [Silajāņu Rz].

- 114 -

43399.

Tautiets mani lūgtin lūdza,
Lai es eju tautiņās.
Es nevaru, es nevaru,
Man nav pūrs pielocīts.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

43400.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, meitiņa, šoruden(i)!
Es nevaru šoruden,
Man nevaid pilna pūra;
Man nevaid pilna pūra,
Mazi mani bāleliņi.
197 [Krotes Lp].

43401.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, meitiņa, šoruden!
Es tautieti vēl mīļāki:
Gaidi cita rudentiņa!
Tāda kauna nedarīšu,
Tukša pūra nevedīšu.
91 [Druvienas C].

43402.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
Ej, tautieti, neliegšos,
Gaidi citu rudentiņ(u);
Bez dzelžiem mans pūriņš,
Bez ieloka villainīte.
192 [Kosas C].

43403.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, meitiņa, tu pie manis;
Kungu dēlu nedabūsi,
Muižiņā nesēdēsi!
443 [Turlavas Kld].

43404.

Tautiets mani mīļi lūdza
Vienu pāru pirkstānīšu.
Es gan dotu - mīļš tautietis -
Man nav pūra atslēdziņas;
Mana pūra atslēdziņa
Mani veci māmuļīti.
39 [Bārtas Lp].

43405.

Tautu meita, dzeltainīte,
Kājām tek baznīcā.
Sak' par tiesu, būsi mana,
Sēd' pie manis kamanās.
264 [Meņģeles Rg].

43406.

Tautu meita, sirdspuķīte,
Palīdz' mūžu nodzīvot!
Ja nevari visu mūžu,
Palīdz šito vakariņu.
166 [Kalsnavas Md].

43407.

Tā meitiņa, tā man tika,
Ko uz ceļa satikos.
Sniedzu roku, devu muti,
Saucu savu līgaviņu.
Kad es iešu - pavadīsi,
Kad es nākšu - sagaidīsi.
183 [Kazdnagas Azp].

43408.

Tec, meitiņ(a), tu pa priekšu,
Lai es tavas kājas redzu.
Ja ražani kājas celsi,
Būsi mana līgaviņa.
146 [Jaungulbenes Md].

43409.

Tec, upīte, nasagrīz
Nīdruojiņa kryumiņā;
Ej, muosiņa, nasalīdz -
Syurdīnīts tautu dāls.
389 [Silajāņu Rz].

43410.

Tev, meitiņa, diža banda,
Nāc pie lauku kalējiša!
Kalējs kala sīku naudu,
Tavu bandu gribēdams.
202 [Kurmāles Kld].

43411.

Tēva dēls lielījās,
Krogā dzerti neejoti;
Meitu māte lielījās,
Kad meitiņu nedabos.
605 [Skolas].

43412.

Tēva vaina, ne māmiņas -
Robežnieki mani ņēma.
Kam tēvs gāja līksti cirst
Robežnieka tiesiņā.
301 [Palsmaņa Vlk].

- 115 -

43413.

Tik ošam platas lapas,
Kā pašāji galiņāji;
Tik tautiešam mīļi vārdi,
Līdz tas mani nolūkoja.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43414.

Tik tautiešam mīļi vārdi,
Kad nāc' mani bildināti.
Kur, tautieti, mīļi vārdi
Visu mūžu dzīvojoti?
476 [Vecpiebalgas C].

43415.

Trīs liepiņas saaugušas
Pie bāliņa namdurvīm;
Ķeries, tautu neveiklīti,
Vidējā liepiņā.
378 [Seces Jk].

43416.

Trīs rītiņi saule lēca
Caur ozola lapiņām;
Trīs gadiņi tautu dēli
Mani jaunu bildināja.
605 [Skolas].

43417.

Trim kārtām rozes zied,
Trim kārtām magonītes;
Trim kārtām puiši sēd
Ap to meitu māmulīnu.
192 [Kosas C].

43418.

Tupu nācu namā,
Rāpu istubā,
Līdz māti izlūgsim
Mīlimo meitu.
355 [Rucavas Lp].

43419.

Tu beji lobs cylvāks,
Loba tova volūdiņa:
Pats sēdēji aiz gaļdiņa,
Volūdiņa pa ustobu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

43420.

Turi cieti, māmuļīte,
Zinies gŗūti lolojuse!
Citu nakti maz gulējse,
Citu visu negulējse.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

1. Turies, mana māmulīt,
Zināj' grūti audzējus'!
Dažu nakti maģ gulējse,
Dažu visu negulējse;
Dažu reizi visu nakti
Uz rokām iznēsājse.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

43421.

Teica māte dēlu savu,
Vīla manu augumiņu.
Neteic, māte, dēlu savu,
Jau es zinu to puisīti:
Divas stundas kājas āva,
Trešo jūdza kumeliņu.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

43422.

Vai bij dzilna, vai žagata,
Kas mežāji kladzināja?
Nebij dzilna, ne žagata,
Kas mežāji kladzināja;
Tā bij dēla māmuliņa,
Kliedz dēlam līgaviņu.
605 [Skolas].

43423.

Vai māsiņa malējiņa?
Ja vaicāja, tad sakiet:
Vēl nav krietna cūkganīte,
Vēl māmiņa kājas āva.
290 [Ogres C].

43424.

Vai sēdēt, vai stāvēt
Pie lepnā tēva dēla?
Zirņu ziedu cepurīte,
Auzu skaru mētelīts.
Kur būs man, kalponei,
Linu ziedu cimdus ņemt?
114 [Gaiķu Kld].

43425.

Vakar lieti, šodien lieti,
Pret saulīti gozējās;
Vakar tautas, šodien tautas
Lūdzas manas māmuļiņas.
391 [Sinoles Vlk].

43426.

Vakar teicu puisēniem,
Lai sacērt ošu malku;
Lai sacērt ošu malku,
Kurin siltu istabiņu.
Kad būs silta istabiņa,
Tad būs jauka valodiņa.
137 [Irlavas Tk].

- 116 -

43427.

Vakar māte mani kūla,
Pa nātrēm viļādama;
Šodien jāja precinieki:
Še, māmiņ, brandavīns;
Še, māmiņ, brandavīns,
Par vakara kūlumiņu.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

1. Vakar māte meitu kūla,
Pa nātrām viļodama;
Šodien jāja precenieki
Pinkainiem kumeļiem.
Še, māmiņa, brandavīns
Par vakara kūlumiņu.
261 [Mēdzūlas Md].

43428.

Velti velti tautu dēli
Jāja mani bildināt,
Ne es solu, ne es iešu,
Vēl dzīvošu bāliņos.
520 [Zvārdes Kld].

43429.

Vaļā durvis, vaļā logi,
Kad es eju tautiņās;
Vaļā mana valodiņa
Pret svešām tautiņām.
3 [Adulienas Md].

43430.

Var pazeit tū Juoneiti,
Gudra tāva dālu;
Pats sēd aiz galdeņa,
Volūdeņa pa ustobu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

43431.

Vacuomuote, čabjarkuoja,
Kū mjas divi runuosim?
Tjav mjaiteņis saauguš(is),
Dūd man vīnu malējeņ(u).
326 [Preiļu D].

43432.

Ved, bitīte, pate laipu
Pie kuplā ozoliņa;
Sniedz, meitiņa, pate roku
Diženam tēva dēlam.
605 [Skolas].

43433.

Vienā kalnā viena māsa,
Otrā kalnā otra māsa;
Pilna leja tautu dēlu,
Rauga sevim līgaviņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

43434.

Vīnu vīnu, tautu dēls,
Tikai lieci uz galdiņa!
Es nedošu sav' māsiņ(u)
Par to zierga brandavīn(u).
546 [Kuldīga Kld apr.].

43435.

Visapkārt lietus lija,
Vidā saul atspīdēj;
Visapkārt puiš bij,
Vidā meits lielijas.
329 [Popes Vp].

43436.

Visapkārt rozes zied,
Vidū zaļa palejiņa;
Visapkārt meitas sēd,
Vidū meitu māmuliņa.
605 [Skolas].

43437.

Visapkārti rīta zvaigznes,
Vidū bālais mēnestiņis;
Visapkārti tautas jāja,
Vidū manis bāleņis.
520 [Zvārdes Kld].

43438.

Zemu liecu to lazdiņu,
Kam riekstiņi galiņā;
Mīļi lūdzu to māmiņu,
Kam meitiņas daiļas auga.
198 [Krustpils D].

43439.

Znoti draugi saucamies -
Būsim znoti, nebūsim?
I mēs paši nezinām:
Ies māsiņa, vai neies.
241 [Lubānas Md].

- 117 -

13. Atraida

a) Meitu dziesmas

15090.

A Dieviņu, a Dieviņu,
Nu tautām atsacīju!
Nu gulēšu tēva beņķi,
Sagšā kājas ietinuse.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15091.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Vecs atjāja tēva dēlis!
Nezināju roku dot,
Ne sacīti: jāj projām!
Labāk saku: jāj projām!
Ne vecami roku devu.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

1. Vai Dieviņ, ko darīšu,
Vecs atjāja precībās!
Nezināju roku dot,
Nei sacīt: jāj projām!
Es vecam atsacīju:
Ar tautieti saderēju,
Ar tautieti saderēju,
Agru rītu ganīdama.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

15092.

Vai tu tautu neveiklīti,
Ne tev auga tā meitiņa:
Diženami, veiklajami,
Kas mācēja maldināt.
1311 [Apē (Vlk)].

15093.

Aiz ko mani māte liedza,
Aiz ko liedza bāleniņi?
Zina bargu tautu dēlu,
Asariņu dzērājiņu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

15094.

Ar kājiņu pabīdīju
Koku ceļa maliņā;
Ar vārdiem atsacīju
Laiskam tēva dēliņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15095.

Ar kājiņu pabīdīju
Koku ceļa maliņā;
Ar vārdiņu atsacīju,
Kuŗu tautu negribēju.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

15096.

Ar kājiņu pabīdīju
Kociņ' ceļa maliņā;
Ar vārdiņu atsacīju,
Man netika prātiņam.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

15097.

Ar kājām(i) saspārdīju
Sapraulējšu ozoliņu;
Ar valodu izbaidīju
Netikušu tēva dēlu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

15098.

Atsakāt, bāleliņi,
Es nevaru atsacīt;
Man mīlēja tautu dēls
Kā sirsniņa azotē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15099.

Atsakiet, bāleliņi,
Jau māsiņa atsacīja,
Jau māsiņa atsacīja
Vienu vārdu raudādama.
1311 [Apē (Vlk)].

15100.

Atsakāt, brāleliņi,
Pirmajām tautiņām;
Jau otrām, jau trešām
Pavelciet valodiņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15101.

Atsakieti, bāleliņi,
Pirmajāmi tautiņām;
Otrajāmi, trešajāmi,
Tām es pate atsacīšu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15102.

Berga biju, neliedzos,
Par visām māsīnām:
Es tautām atsacīju,
Pagalmā stāvēdam'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15103.

Bagātam dēliņam
Neiet meitas, precējamas,
Ik vakarus nosegloja
Raudādamis kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 118 -

15104.

Bāliņa dārzā
Rozītes ravēju,
Izdzirdu bāliņa
Sunīšus rejam.
Sajāja tautiņas,
Sarībināja.
Bāliņš saņēma
Tautieša zirgus,
Ielaida ozola
Stallītē,
Pakāra iemauktus
Vadzītē,
Iemeta dābulu
Redelēs.
Ieveda bāliņš
Tautiešus klētī;
Māršiņa izvilka
Liepiņas galdiņu.
Liek tautiešam al' ar medu,
Liek sūraju brandevīnu,
Ir vēl lika tādu maizi,
Kas tīrā medū cepta.
Pras' bāliņš tautiešam:
Kur jūs tādi staigājiet?
Sacījās tautu dēlis
Malējiņas meklējot.
Sak' māršiņa klausīdama:
Mums dižana - nedosim!
Sak' tautietis celdamies:
Kumeliņu gan zināju,
Kumeliņu gan zināju,
Iemauktiņu nezināju.
Iet bāliņis pavadīt,
Iet rādīt iemauktiņu.
Sēd tautietis kumeļā:
Nu, ar Dievu palieciet!
Ieš' citā ciemiņā,
Dabūš' jaunu malējiņu,
Būs māmiņa, kas dos meitu,
Jums būs žēli nedodot.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

15105.

Brauc ar Dievu, staltavieti,
Man jau tevis nevajaga;
Pate braukšu miežu sēti,
Pate jūgšu kumeliņu.
1180 [Druvienā (Druvienas pag. C)].

15106.

Brauc gaŗām, brauc gaŗām,
Es pie tevi vairs neiešu;
Man' vedīs citu gadu
Ābolaiņu kumeliņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

15107.

Brauc projām, dēlu māte,
Griez apkārti kumeliņu:
Man noaustas, nepuškotas
Tev sedzamas vilnainītes.
206 [Kuldīgas apriņķī].

15108.

Brauc projām, ciemu sieva,
Tev nav labis kumeliņis,
Tev nav labis kumeliņis,
Ne tev jauka valodiņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15109.

Dēlu māte mani sauca:
Meitiņ, mana jaunavīte!
Ne tu sauc, ne es būšu
Tava dēla līgaviņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15110.

Dižans puisis sēd pie galda,
Aicin' manis klāt sēdēt.
Sēd' tu pats, dižans puisi,
Es pie tevis nesēdēšu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

15111.

Domājat, bālelīni,
Ko tautām atsakāt;
Sakāt sīku, sakāt mazu,
Sak' darbīnu nemākam.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15112.

Dziedādama pārtecēju
Par bāliņa pagalmiņu:
Nu bāliņš atsacīja
Neveiklīša dēliņam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

15113.

Es bij' lepna mātes meita,
Tautiets lūdza raudādams.
Es neiešu, man nemīl,
Tev nav sava kumeliņa,
Tev nav sava kumeliņa,
Ar ko mani vizināt,
Ar ko mani vizināt
Ik svētdienas baznīcā.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

- 119 -

15114.

Es, māsiņa, tevis dēļ
Ar tautām ienaidā(i):
Tevis grib, tu negāji,
Saka mani nelaižam.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15115.

Es mātei viena meit',
Es lielā, es mazā;
Es tautām atsacīju,
Uz durvīm stāvēdama.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

15116.

Es neiemu tautīnās
Ne pa zelta gabalīn';
Bij man tāda knauķa dēļ
Atstāt tēv' a(r) māmulīnu,
Atstāt tēv' a(r) māmulīnu,
Savus baltus bālelīn's!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15117.

Es neiešu, man netika
Tās upītes maliņā;
Lai iet mana jaunā māsa,
Ja tai tika prātiņam.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

15118.

Es sava kumeliņa
čigānami nevēlēju;
Es savas meitiņas
Niknām tautām nevēlēju.
121 [Gulbenē (Md)].

15119.

Es savai māmiņai
Viena augu, bet jau droša,
Droši gāju, droši nācu,
Droš' tautām atbildēju:
Ne tu nāci, ne es iešu,
Ne vēl mani tēvs māmiņa.
271 [Mangaļos (Mangaļu pag. Rg)].

15120.

Es tautām atsacīju,
Uz durvīm stāvēdama:
Ne tu nāc, ne es iešu,
Ne dos mani tēvs māmiņa,
Ne dos mani tēvs māmiņa,
Ne vecāki bāleliņi.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15121.

Es tiem ciema puisīšiem
Ik rudeņa žēl darīju:
Sūtu ziņu, lai atjāja,
Kad atjāja, tad negāju.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

15122.

Gauži rauda tēvs ar dēlu,
Kumeliņu sedlodami:
Šī devīta mātes meita,
Šo vasaru bildināta.
Bildin', nelga, trijdeviņas,
Kam pirmo niecināji!
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

15123.

Gribēj' [precēj'] mani šādi tādi,
Es tos tādus negribēju,
Es tos tādus negribēju
Ne savam sirdēstam
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15124.

Gribēj' mani ciemiņos,
Brāļi liedza, nevēlēja:
Grib brālīši tālu jāt,
Tramdīt savus kumeliņus.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Gribēj' mani ciemiņos,
Brāļi mani nevēlēja:
Grib brālīši tāļu dot,
Tāļu jāt panākstos.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

15125.

Gribēj' manis ciemiņos,
Brāļi manis nevēlēja:
Kopā druva, kopā pļava,
Drīz taptum ienaidā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

15126.

Gribēj' tautas man's dabūt,
Gribēj' mana drīzumiņa;
Ni māmiņa mani deva,
Ni dos mana drīzumiņa.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 120 -

15127.

Gribulītis mani grib,
Es gribuli negribēju:
Gribuļam kliba ķēve,
Salmu jumta istabiņa.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Gribuls manis gan gribēja,
Es gribuļa negribēju:
Gribuļam(i) līka ķēve,
Trim pakšiem istabiņa.
1311 [Apē (Vlk)].

15128.

Gribulītis man' gribēja,
Es gribuli negribēju;
Es gribuli negribēju,
Kam tas visas apgribēja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15129.

Izlocīju bērzu birzi
Pa vienam(i) zariņam;
Atsacīju tautiešam
Pa vienam(i) vārdiņam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15130.

Jājat, tautas, kur diženas,
Kur bagāti bāleliņi;
Es nebiju tik dižena,
Ne bagāti bāleliņi.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

15131.

Jājat, tautas, nejājat,
Nedos mani māmuliņa,
Nedos mani māmuliņa,
Sīku mazu dāvādama.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

15132.

Jājat, tautas, to celiņu,
Ko vakar atjājāt:
Sīvi kungi, vergu dzieva,
Mēs māsiņu nedosim.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15133.

Jājat, tautas, to celiņu,
Kur bijāt atjājuši:
Maza meita, mazs pūrīts,
Lai aug šādu vasariņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15134.

Kā lai varu tevi ņemt,
Kad prātam nepatīk!
Tā nevaid viena diena,
Viss mūžiņš dzīvojams;
Tā nevaid vilnainīte,
Uzsedzama, nosedzama,
Uzsedzama, nosedzama
Miglainā rītiņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15135.

Kaut man būtu tik māsiņu
Kā auziņu tīrumā,
Ir tad vēl nevēlētu
Pirmajām tautiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15136.

Ka man' byutu tik muos'eņu,
Cik auz'eņu t'eirumā,
Nadūtuļu taut'eņuom
Ni vīnas maldynuot.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

15137.

Ka man' i tik muoseņu,
Cik auzeņu teirumā,
Vel i tad nadūtuļu
Kaidam ceļa guojējam.
4271 [Rēzeknes apr.].

15138.

Kājām spēru dadža krūmu,
Lai aug ceļa maliņā;
Vārdiem saku tautiešam,
Lai uz mani necerēja.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

15139.

Kājām spēru kalpa puisi
No sav' tēva namdurīm;
Velns paņēma tēva dēlu,
Ka nenāca šoruden.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

15140.

Kājām spēru kalpa puisi
No tētiņa nama duru:
Kauns manam tētiņam
Kalpa puisi znotu saukt.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

15141.

Kālabad tā sētiņa
Ievu ziedu piebirusi?
Kālabad tam puišam
Daudz meitiņu atsacīja?
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

- 121 -

1. Kālabad tā sētiņa
Ievu ziedu piebiruse?
Kālabad tam puišam
Daudz meitiņas atsacīja?
Ik seglo kumeliņu,
Ik slaucīja asariņas;
Šī devīta mātes meita,
Šovasar bildināma.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15142.

Kas, grīslīti, tev vēlēja
Āboliņa meitu ņemt?
Kas, kalpiņi, tev vēlēja
Saimenieka meitu ņemt?
Ņem, grīslīti, niedras meitu,
Tā tev līdzi locīsies;
Ņem, kalpiņi, kalponīti,
Tā tev līdzi delverēs!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Vīgriezīts lielījās
Āboliņa meitu ņemt.
Ņem, vīgriezi, pura ņiedru,
Tā tev līdzi līgojās!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

15143.

Kas, grīslīt, tev vēlēja
Āboliņa meitu ņemt?
Ņem, grīslīt, purva ņiedru,
Redz, kur skaiški piederēja!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Grīsliņš auga lejiņā,
Āboliņis kalniņā.
Sen grīsliņis lielījās
Āboliņa meitu ņemt.
Ņem, grīsliņi, niedres meitu,
Būsit vienu gaŗumiņu!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

15144.

Kas kraukļam(i) medu deva [dos],
Kas kalpam(i) mātes meitu?
Ēd, krauklīti, purva sūnas,
Ņem, kalpiņ(i), kalponīti!
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)],
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Kas kraukļam medu deva,
Kas kalpam mātes meitu?
Kremt krauklīts priedes sveķus,
Ņem kalpiņš kalponīti.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kas vilkam medu deva,
Kas kalpam mātes meitu?
Grauz, vilciņ, sveķa celmu,
Ņem, kalpiņ, kalponīti!
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15145.

Kas par vainu kumeļam,
Neēd auzu nesijātu?
Kas par vainu puisīšam,
Neiet meitas precējamas?
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

15146.

Ķiz ķiz, tautu dēls,
Tu raudē, es dziedē:
Tu raud', mani nedabes,
Es dzied', tevi tītedams.
216 [Ventspilī].

15147.

Ķizu ķizu, to vajaga
Lepnam tēva dēliņam:
Trīskārt jāt novadāi,
Līgaviņas nedabot.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15148.

Klusu, tautas, paliekat,
Ko tik daudz runājat?
Vēl manai māmiņai
Govju gana vajadzēja.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

15149.

Ko līdz puišam brūni svārki,
Ko daiļais augumiņš?
Šī devīta vasariņa,
Līgaviņu meklējot.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

15150.

Ko, meitiņa, tu domāji,
Ka tu man atsacīji?
- Man, puisīti, nepatika
Tava dzedra valodiņa.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

15151.

Ko, tautieti, lepojies
Ar saviem kumeļiem?
Nebūš' tava līgaviņa,
Tev gultiņas taisītāja.
Jāj citāi sētiņāi
Līgaviņu lūkoties;
Lai zied manis vainadziņis
Līdz citami rudeņam.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

- 122 -

15152.

Ko tu, šņauka, šņaukājies
Gar manām māsiņām?
Ne tev samta cepurītes,
Ne viksētu zābaciņu.
Tam puišam māsu ņemti,
Kam bij samta cepurīte,
Kam bij samta cepurīte,
Kam viksēti zābaciņi.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

15153.

Ko, vācieti, tu domāji,
Mani ņemt līgaviņu!
Es tev saku, pelu maiss,
Tu jau manis nedabūsi.
4 [Aijažos].

15154.

Kupla liepa āriņā,
Ne ar nazi nogriežama;
Viena meita māmiņai,
Ne kalpam zadināma.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

15155.

Kur palika tas puisītis,
Kas man savu roku deva?
Tas aizjāja raudādams
Gaŗām manu rožu dārzu.
Pats tas jāja raudādams,
Kumeļš gāja zvaigodams.
"Ai māmiņa, ai māmiņa,
Kam nedevi sav' meitiņu!
Tā būs māte, kas dos meitu,
Nāks meitiņa dziedādama,
Nāks meitiņa dziedādama,
Brauks barotu kumeliņu."
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

15156.

Kur, tutieti, vakar biji,
Kur tu biji aizvakar?
Šodien mani māmulīte
Jau citami apsolīja.
206 [Kuldīgas apriņķī].

15157.

Kur tu augi, smuka meita,
Ka es tevis neredzēju?
Vai tu augi pie māmiņas,
Vai māmiņas pūriņā?
- Es uzaugu pie māmiņas
Tā kā viena mamzelīt',
Baltām ziedu zeķītēm,
Sarkanāmi kurpītēm.
- Sniedz rociņu, dod mutītes,
Paliec manim saderēt'!
- Velti velti tu, puisīti,
Uz manimi lūkojies.
Citam tēva dēliņami
Roku devu, solījos;
Tam pasniedzu, tam iedevu
Savu zelta gredzeniņ'.
399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kur tu augi, daila m'eita,
Ka as t'av'e naredz'ēju?
Voi tu augi pi mām'eņis,
Voi mām'eņis pyureņā?
- As izaugu pi mām'eņis
Kai t'ei syla bryuklin'eit'e,
Boltuom dīgu z'ečeit'ēm,
Sorkonuom kūrp'eit'ēm.
- Snīdz' rūc'eņu, dūd mut'eitis,
Palīc' muna sadareita!
- V'elti v'elti tu, puis'eiti,
Ap manim dorbuojīs',
Voi ej motus skryuv'eidams,
Voi capuri grūz'eidams.
Taišni soku, namaluoju,
Tu jau manis' nadabuosi,
Cytam tāva d'ēleņam
Rūku snīdžu, sūlejūs.
Tam pasnīdžu, tam atd'evu
Sovu zalta gredzin'eņu;
Tuo puis'eiša kum'el'eņi
Stalti mani vyzynuo.
4241 [Gaigalavas pag. Rz].

15158.

Liekat mieru, laižat vaļas
Man, jaunai meitenei!
Es nebiju pieaugusi,
Ne prātiņu pieņēmusi,
Jau tautiets mauru mina
Pa bāliņa pagalmiem.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

15159.

Liela gaŗa dēlu māte
Iekomsoja istabā;
Iekomsoja, izkomsoja,
Malējiņas nedaboja.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

- 123 -

15160.

Liec mierā, sveša māte,
Manu mazu augumiņu;
Gan Dievam laika būs,
Gan ļautiņu maliņā.
1311 [Apē (Vlk)].

15161.

Lieciet, tautas, man vaļiņas,
Dod, Dieviņ, veselību!
Nu es gribu padzīvot
Ar māršām bāliņos.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

15162.

Lieciet, tautas, man vaļiņu,
Dod, Dieviņ, veselību!
Nu vēl gribu meita būt,
Nu vēl sevi darināt,
Nu vēl rozes paziedēja
Manā vaiga galiņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15163.

Līst lietiņi gana biezi,
Biezas manas villāniņas;
Jāj tautiņas gana bieži,
Man's nedeva bāleliņi.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

15164.

Līst', lietiņi, gana biezs,
Biezas manas villānītes;
Jājat, tautas, gan bagātas,
Nedos manis māmuliņa!
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1. Līst lītiņi gana biezi,
Biezas manas vaillainītes;
Jāj tautieši gan bagāti,
Bagātāki bāleliņi.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

15165.

Līst', lietiņ, gan dižens,
Es par tevi nebēdāju;
Jāj, tautieti, gan bagāts,
Vēl neiešu šoruden.
Ja es iešu, tad es iešu
Uz nākošu rudentiņu.
4 [Aijažos].

15166.

Man sajāja treju tautu
Vienā rīta cēlienā.
Liec, māmiņa, man vaļiņu
Visu treju atsacīt!
Pirmam bija maz maizītes,
Otram barga māmaļiņa,
Trešajam tautiešam
Sila zeme, rāva pļavas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Lūko mani treji lūki,
Precē treji precinieki.
Ja laimiņa izkritīs,
Es visiem atsacīšu.
Vienam teikšu grūtas dzirnas,
Otram sīvu māmuļīti,
Tam trešam atsacīšu:
Purvā tava dzīvoklīte,
Purvā tava dzīvoklīte,
Purvā govju laiderītis.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

2. Precēj' mani trejas tautas,
Visām trejām atsacīju.
Vienam bija maz maizītes,
Otram sīvi bāleliņi,
Tam trešam tautiešam
Nebij labu kumeliņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3. Sajāj treju precenieku
Vienā rīta cēlienā.
Liec, māmiņ, manu vaļu,
Es visiem atsacīšu.
Pirmajam atsacīju:
Tāļu pļavas, tāļu druvas;
Jau otram atsacīju:
Tāļ' ūdens avotā;
Trešajam atsacīju:
Barga jūsu māmuliņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15167.

Man tautiņas, cerēdamas,
Uzliek savu kabilausku [=cepuri];
Ne, tautiet, tu man mīli,
Ne tā tava kabilauska.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15168.

Manu dēļ tu, puisīti,
Tinies zīda mētelī,
I tad vēl es neiešu
Dēļ pērnaja pēlumiņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 124 -

15169.

Maza maza man galviņa,
Pilna gudru padomiņu:
Es tautām atsacīju
Pa vienami vārdiņam.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

15170.

Meitiņ, puiša nenicini,
Vai gājuse, negājuse!
To vārdiņu vien atsaki:
Man netika prātiņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es puisīša neniecinu,
Vai iedama, neiedama;
Ja prātam nemīlēja,
Ar godiņu atsacīju.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

2. Es tā puiša nenicinu,
Ne tā puiša kumeliņa,
Tik vien saku to vārdiņu:
Ne tu nāc, ne es iešu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15171.

Meitiņ, puišu nenicini,
Vai gājusi, negājusi;
Kad puisītis rokas prasa,
Sak', māmiņa nevēlēja!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

15172.

Mūs' ciemiņa bajāram
Sirmi zirgi, kalti rati;
Tas gribēja mūs' māsiņu,
Mēs, brālīši, nedevām,
Mēs, brālīši, nedevām
Bajāram niecināt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Pušenieku bajāram
četri logi istabā;
Viņš gribēja mūs' māsiņu,
Mēs, brālīši, nedevām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15173.

Bieķu Jancis, Jakstu Jancis,
Tie gribēja mani ņemt.
Es Bieķam, es Jakstam
Gana mīļi atsacīju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15174.

Indriķītis, pelnu ruška,
Gribēj' manu māsu ņemt.
Gani cūkas, rušin' pelnus,
Manu māsu nedabūsi!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15175.

Ne tādam mani ņemt,
Ne es tāda bijājos;
Citādam mani ņemt,
Es citāda bijājos.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15176.

Ne tādam vējiņam
Magonīti vēcināt;
Ne tādām tautiņām
Noņemt manu vainadziņu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1. Ne tādam vējiņam
Sila priedi purināt;
Ne tādam neveikļam
Man' augumu maldināt.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15177.

Ne, tautieti, kājas auni,
Ne seglo kumeliņa,
Ne tu sev ceļa dari,
Ne man dari valodiņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15178.

Ne, tautieti, ņems' tu mani,
Ne tu velti tērējies!
Es nemāku vīžu pīt,
Ne vēl tavu kreklu šūt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15179.

Nedomā, tautu dēls,
Es pie tevis gan neiešu;
Man atnāks Rīgas kungi,
Jaunjelgavas kopmanīši.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15180.

Nedomā, tēva dēls,
Es pie tevim gan neiešu;
Man atnāks no Vāczemes
Diženais tēva dēls
Pupu ziedu mētelīti,
Zirņu ziedu cepurīti,
Zirņu ziedu cepurīti,
Rakstītiem zābakiem.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

15181.

Nedomā, tu puisīti,
Ka es tava līgaviņa!
Tav redzama es uzaugu
Citam daiļa līgaviņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 125 -

15182.

Nedomā, vīzainīt,
Tu jau manis nedabūsi!
Es bagātu brāļu māsa,
Es ar tevi nerunāšu.
Stāv manā galviņā
Dižans pērļu vainadziņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15183.

Nieki būs, tautu dēli,
Mēs kopam netapsim;
Tav nevaid zili svārki,
Nedos mani māmulīte.
224 [Kabilē (Kld)].

15184.

Nieki nieki, tautas dēli,
No manim šo rudeni;
Nāc citā rudenī,
Laiki laiki vasarā!
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15185.

Nekūko, dzeguzīte,
Pliki meži neskanēja;
Nerunā, dēlu māte,
Pavasars, ne rudens!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

15186.

Nelūkoji, tu tautieti,
Es jau biju nolūkota;
Derināmas saktas gaidu,
Laulājamu gredzeniņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15187.

Nenāc šurpu, tu puisīti,
Šo durvtiņu virināt!
Ja labāks neatnāca,
Lai stāvēja vis' nevērtas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15188.

Neveiklīts kājas āva
Uz tā mana augumiņa.
Neaun kāju, neveiklīti,
Nebūš' tava līgaviņa!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15189.

Neveiklītis mani grib,
Manu vītu vainadziņu.
Kur, neveikli, mani liksi,
Manu vītu vainadziņu?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15190.

Neveiklīts mani grib,
Mana vīta vainadziņa;
Ne māmiņa mani deva,
Ne dos mana vainadziņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15191.

Nostu nostu, tāļu tāļu,
Ne tu manas vērtes biji!
Nu vēl nāca mana vērte
Par kalniņu līgodama.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Nostu nostu, tāļu tāļu,
Ne tu manas vērtes biji!
Nule auga mana vērte,
Nule pirka kumeliņu.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

15192.

Pats brūtgāns kājām tek,
Cepurīti rokā nes.
Nes tā savas bikses rokā,
Tu jau mani nedabūsi!
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

15193.

Pats mazais bāleliņš
Tautām gudri atsacīj':
Vēl māsiņas pūra vāku
Vējiņš loka kļaviņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Pats jaunais bāleliņš
Tautām gudri atbildēja:
Nūla auga tā liepiņa,
Kur māsiņa pūru šuva.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15194.

Pliks precēja mūs' māsiņu,
Mēs plikam nedevām.
Nāc, plikais, pavasari,
Dabūs' plika sivēniņa!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

15195.

Precēj' mani, es negāju,
Teicās mani ēdināt.
Tev pašam lieli grēki,
Dievs ņems tavu dvēselīti.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 126 -

15196.

Precēj' mani kaimiņos
Gan dižans arājiņš;
Bāleliņi man's nedeva
Dēļ veciem parādiem.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

15197.

Precēj' mani trij' tautieši,
Ne pie viena es negāju;
Man pašai līdzi auga
Gobas zemes arājiņš.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15198.

Rāmas tautas man sajāja,
Brāļi liedza, nevēlēja.
Jāj, tautieti, tu pie kunga,
Ras' kundziņis tev vēlēja;
Ja kundziņis tev vēlēja,
Jāj pie manis, tad es iešu!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15199.

Rīkšu rīkšu, jauni zēni,
Ne jauniem sievas ņemt!
Ni tie māk dzīves kopti,
Ni sievai godu dot.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

15200.

Soka tautys uz tauteņu:
Edz kur muna ļaudaveņa!
Ka tu tik kuoju autu,
Kai es tova ļaudaveņa!
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

15201.

Sakās tautas šoruden
Rauti vienu magoniņu;
I ziediņu nenorāva,
Ni vēl visu magoniņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15202.

Šādi tādi, nenāciet,
Neslaviņu izlaizdami;
Nāciet tādi, kād' es esmu,
Tad jūs mani dabūsiet.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15203.

Žāvas nāca, žāvas nāca,
Kas žāvām miegu dos?
Tautas jāja, tautas jāja,
Kas tautām māsu dos?
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

15204.

Šis gribēja, tas gribēja
Māsas zīļu vainadziņu;
Es tev došu kaķa asti,
Ne māsiņas vainadziņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

15205.

Simtu jūdžu tautas jāja,
Baltgalvīti meklēdamas.
Jājat, tautas, otru simtu,
Baltgalvīti nedabosat!
Mūs' māsiņa baltgalvīte,
Mēs, brālīši, nedosam.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

15206.

Situ knipi uzsizdama
Uz knēveŗa deguniņu.
Kauns manam tēviņam
Knēverīti znotu saukt.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

15207.

Situ knipi vezsizdama
Uz knēveļa deguniņu.
Ne tādam knēvelim
Nojemt manu vainadziņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

15208.

Skaiti, skaiti, tautu dēls,
Cik zvaigznīšu debesīs!
Ja tu visas izskaitīsi,
Tad tu mani nolūkosi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15209.

Skaties, puisi, nesaskat',
Es pie tevim gan neiešu:
Tavi mati kā baraki(?),
Tavs deguns kā sakārne.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

15210.

Skuju skuju man svārciņi,
Skuju sedzu villainīti;
Es tautām atsacīju,
Skujienāi stāvēdama.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

- 127 -

15211.

Stāvu rožu dārziņā,
Rožu kroni taisīdama;
Dzirdu tautas sajājot,
Redz' atraitni ienākot.
Slauku rozes sētmalī,
Slauk' asaras nēzdaugā,
Stāvu brīdi domādama,
Vai dot roku, vai nedot.
Labāk saku: jāj projām!
Nedos mani tēvs māmiņa
Tādam kroga dzērējam,
Lielam zirgu mietniekam.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

15212.

Stalts teteris rubināja
Staltāi birzes maliņā.
Staltas tautas māsu grib,
Stalti brāļi, nedodat!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

15213.

Stempi stempi, gaŗvēderi,
Tu jau manis nedabūsi;
Citam tēva dēliņam
Doš' sav' pūra atslēdziņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

15214.

Strazdiņš leca lagzdiņā,
Lagzdam bira zelta rasa;
Tā birst puiša asariņas,
Mani jaunu nedabūja.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

15215.

Stumšus mani māte stūma
Neliešam roku dot.
Ne no krēsla necēlos,
Ne vēl savu roku devu.
Es par savu tēvu māti
Būt' nelieša līgaviņa.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

15216.

Tās kurpītes nav uzšūtas
Pēc manām kājiņām;
Tas tautietis nav uzaudzis
Pēc manam prātiņam.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

15217.

Tautas vilka zaļu zīdu
Apkārt brāļa istabai.
Velkat zīdu vai sudrabu,
Šoruden es neiešu;
Ja jums tīk, gaidāt mani
Līdz citam rudenim!
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

15218.

Tautiets loka zaļu zīdu
Ap to savu cepurīti.
Lok' jel zeltu, ne vēl zīdu,
Vēl neiešu šoruden!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

15219.

Tautiets loka zaļu zīdu
Ap to savu cepurīti.
Loki zeltu, sidrabiņu,
Tu jau mani nemīlē!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15220.

Tautiets loka zaļu zīdu
Apkārt savu cepurīti.
Loki zeltu, ne vien zīdu,
Nedos mani māmuliņa!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

15221.

Tautiets loka zaļu zīdu
Apkārt savu cepurīti.
Vai tu loki, vai neloki,
Tu jau mani nedabūsi.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

15222.

Tautiets, mani precēdams,
Liepu lapu ceļu klāja.
Ja tev tika, klāj ar naudu,
Es pie tevis gan neiešu.
190 [Kuldīā].

1. Tautu dēls manis dēļ
Liepu lapu ceļu klāja.
Ja tev tīk, klāj ar zeltu,
Tu jau manis nedabūsi!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 83 [Kosā (Kosas pag. C)].

15223.

Tautiets, mani precēdams,
Liepu lapu ceļu klāj.
Sapūst tavas liepu lapas,
Es neiešu šoruden.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15224.

Tautiets, mani precēdams,
Solīj' dzelzu dzirnaviņas.
Pie tām dzelzu dzirnavām
Ved tērauda malējiņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 128 -

15225.

Tautits, man' precedam,
Solei siek' sudrabit';
Es nevar' kaun' slēpt
Apakš siek' sudrabit'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

15226.

Tautu dēls lielījās,
Lintēm kārta cepurīte;
Es ar savu lakatiņu
Ne galviņas nepagriezu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

15227.

Tautu dēlis man vaicāja:
Vai tev manis žēl nevaid?
Apsienies vaŗa ķēdes,
Laižies elles dubenāi!
Tur lai tevi vells žēloja,
Dziļāi elles dubenāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15228.

Tautu dēlis raudādamis
Sedlo savu kumeliņu.
Velti jāji, nedabūji
To skaisto mātes meitu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

15229.

Tautu dēls stalti gāja,
Cepurīti grozīdams.
Taisni saku, nemeloju:
Tu jau manis nedabūsi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15230.

Tautu dēlu odi ēde,
Bizenēt bizenēja.
Vai bizeni, nebizeni,
Man's nedeve māmaliņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15231.

Tiešām saku, nemeloju,
Tu jau manis nedabūsi,
Vai nāc matus šķirstīdams,
Vai cepuri grozīdams.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

1. Taisni saku, nemeloju,
Tu jau mani nedabūsi,
Vai nāc matus šķirstīdams,
Vai cepuri grozīdams.
Citam tēva dēliņam
Roku devu, solījos;
Tam es būšu, tam palikšu
Mūžam kreklu audējiņa,
Mūžam kreklu audējiņa,
Mīkstas gultas taisītāja.
Tā dēliņa kumeliņš
Stalti mani vizinās.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

15232.

Vaicāj' tautas bāliņam:
Ir māsiņa malējiņa?
Atsakiet, bāleliņi:
Nav vēl krietna cūku gana.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

15233.

Vai, nelieti, tevis dēļ
Māte mani audzināja,
Tina linu palagā,
Liepā kāra šupulīti?
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

15234.

Vai, netikli, tevis dēļ
Māte mani audzināja?
Māte mani audzināja
Tikušam dēliņam.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15235.

Velt', puisīti, ka tu nāci,
Tu jau mani nedabūsi,
Tu jau mani nedabūsi,
Tev nav cauņa cepurīte.
- Velt', meitiņa, ka tu gaidi,
Es jau tevi neprecēšu,
Es jau tevi neprecēšu,
Tādu slinku miega pūzni.
226 [Kandavā (Tl)].

15236.

Velti, puisi, tavas domas,
Ka es tava līgaviņa.
Domā, puisi, citas domas,
Ņem citur līgaviņu!
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 190 [Kuldīā].

15237.

Velti, puisi, tavas domas,
Ka es tava līgaviņa!
Vai es iešu ar tevim
Draugu duris virināt?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 129 -

15238.

Velt', puisīt', tavi domi,
Ka es tava līgaviņa;
Cita puiša doma biju,
Cita puiša līgaviņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Velti, puika, tavas domas,
Uz maniem domājot:
Jau citur mans prātiņš,
Citur mana domāšana.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15239.

Velti, puisi, tavas domas,
Caura tava cepurīte.
Domā, puisi, citas domas,
Lāpi savu cepurīti!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tukšas, puisi, tavas domas,
Ka es tava līgaviņa;
Met zemē savas domas,
Lāpi savu cepurīti!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15240.

Velti [Tukši], puisi, tavi domi,
Caura tava cepurīte:
Tu gribēji man' ievest
Otra vīra istabā.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

15241.

Velt', puisīti, tavas domas,
Velt' kumeļa sedlojums!
Izjādīsi kumeliņu,
Izlaidīsi valodiņas.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

15242.

Velti tavs nākumiņš,
Velti dubļu bridumiņš,
Citam tēva dēliņam
Roku devu, solījos.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15243.

Velti velti tu, puisīti,
Uz manim lūkojies:
Citam tēva dēliņam
Roku devu, solījos.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Velti velti tu, puisīti,
Uz manim domādams:
Citam tēva dēliņam
Roku dot solījos.
Lai tev liela nauda, manta,
Tev nav īstas mīlestības.
Labāk sēžu beņķītī,
Mīlestības paspārnē,
Nekā tavu naudas kuli
Raudādama apvaktēju.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

15244.

Velc, tautieti, zīda cimdus,
Jūdz deviņi kumeliņi!
Ka neiešu, ta neiešu
Par pērnaju pēlumiņu.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

15245.

Vilks precēja mūs' māsiņu,
Mēs vilkam nedosim;
Vilkam kūla mugurā,
Māsai baltas vaillainītes.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15246.

Viss par velti, tautu dēls,
Ka tu mani zadināji:
Tavi radi mani pēla,
Man's nelaida māmuliņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15247.

Visu dienu tautas sēž,
Gauži raud māmuliņa.
Jemu pate gudru prātu,
Iegājuse, atsacīju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

b) Nopeltā, atraidītā puiša gaudas un apmierināšanās

15248.

Ai daiļā mātes meita,
Kam tik ilgi karināji?
Kam tūdaļ neatteici
Ar pirmiem vārdiņiem?
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

15249.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Savas dienas paspēlēju,
Sav' zirdziņu nojādīju,
Sīk' naudiņu iztērēju,
Sīk' naudiņu iztērēju,
Mīļus vārdus izrunāju.
287 [Bauskas pilsmuižā (Bauskas pag. B)], 289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

- 130 -

15250.

Vai Dieviņi, ko darīt,
Vai ielēkti ūdenēi?
Nu atnāca tāda ziņa,
Ka līgava atsacījse.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15251.

Ai skaistā mātes meita,
Es jau tevis nelūgšos,
Es jau tevis nelūgšos,
Ka nenāci šoruden.
Griežu bēru atpakaļ,
Jāš' uz citu mātes meitu.
Būs māmiņa, kas dos meitu,
Nāks meitiņa dziedādama,
Nāks meitiņa dziedādama,
Kā rozīte ziedēdama.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Sīka raize, maza bēda,
Kad meitiņa man nenāca:
Ieš' citāi ciemiņā,
Dos māmiņa, nāks meitiņa,
Nāks meitiņa dziedādama,
Kā rozīte ziedēdama.
40 (Bigauņciemā).

15252.

Aiz upītes meitas dzied
Melnajām galviņām;
Viena pati baltgalvīte,
Tā būs mana līgaviņa.
Saki manim, tautu meita,
Vai būs brist, vai peldēt?
- Brīv tev brist, brīv peldēt,
Es pie tevim gan neiešu.
- Labi labi, tautu meita,
Ka tu manim atsacīji,
Nejāš' vairs tumšas naktis,
Nesvīdēšu kumeliņu.
Sav' mūžiņu nekavēšu,
Sav' naudiņu netērēšu.
Griežu bēri atpakaļ,
Jāš' uz citu mātes meitu.
Būs māmiņa, kas dos meitu,
Nāks meitiņa dziedādama,
Nāks meitiņa dziedādama,
Kā rozīte ziedēdama.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

15253.

Ar Dieviņu tas ciemiņš,
Tā ciemiņa zeltenītes!
Nu iet mani citu ciemu,
Lūkot citu zeltenīti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15254.

Dievs dod meitu māmiņai
Pirtī gara nedabūt,
Pirtī gara nedabūt,
Palāvēi veselības,
Kad nedeva man meitiņu
Pirmajāi jājumā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

15255.

Dievs dod meitu māmiņai
Tupu rāpu vazāties,
Kad nedeva sav' meitiņu
Pirmajā jājumā.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dievs dod vilkam aklam būt,
Lācim strupu deguniņ';
Dievs dod meitu māmiņai
Tupu rāpu vazāties,
Kam meitiņu man nedeve
Pirmajā jājumā.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

15256.

Dižen' bēri kumeliņi,
Zelta kalti pakaviņi;
Gauži rauda tā meitiņa,
Kas papriekšu atsacīja.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

15257.

Es domāju, kad es augu,
Ka man pašas meitas nāks;
Sedloj' zirgu, stellēj' tēvu,
Ir tad vēl nedabūju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15258.

Es paklāju melnu segu
Pa kumeļa kājiņām,
Lai sēroja kumeliņis
Šās vasaras jājumiņu.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

- 131 -

15259.

Es precēju, man nenāca
Baltu galvu līgaviņa.
Gan redzēsi, baltgalvīte,
Kādi kungi tevi ņems!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15260.

Kādu vainu māte deva,
Savu meitu nedevusi?
Man sarkani vaigu gali
Līdz ar caunu cepurīti.
226 [Kandavā (Tl)].

15261.

Kādu vainu māte saka,
Man meitiņas nedodama?
Man pašam savi staļļi,
Savi bēri kumeliņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15262.

Kliedzien kliedza melnais mednis
Sausas egles virsaunē;
Tāpat kliedza meitu māte,
Man meitiņas nedodama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15263.

Ko domāj', meitu māte,
Man meitiņu nedodama?
Jau citai māmiņai
Vēl dailākas meitas aug.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

15264.

Ko ģeld manim balti pieši,
Ko mellie zābaciņi?
Šī devīta kunga valsts -
Līgaviņu nedabūju.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

15265.

Krīt' zemē, gul' zemē,
Mana cauņu cepurīte.
Kad nenāca tā meitiņa,
Kuŗa tika prātiņam.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

15266.

Labi labi, tautu meita,
Ka tu man atsacīji:
Nejāš' vaira tumšu nakti,
Nesviedrēšu kumeliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15267.

Liela prieka, maza bēda,
Kad nenāca tautu meita;
Nu man vaļa diedelēt,
Barot savus kumeliņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Paldies tevim, tautu meita,
Ka tu manim atsacīji:
Nu man vaļa bandoties,
Barot labu kumeliņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

15268.

Lieli prieki, maza bēda,
Ka nenāca tautu meita;
Sēšu rudzus, sēšu miežus,
Aties pati dziedādama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15269.

Māte būtu, māte būtu,
Kaut meitiņu man devusi;
Būs tā māte, kas man dos,
Tev būs žēl nedodot.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

15270.

Māte meitu man nedeva,
Maz zemītes dēvēdama.
Tu, māmiņ, nezināji,
Vēl aiz kalna trīs gabali.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

15271.

Māte meitas man nedeva,
Muižas manas taujādama.
Silā, māte, muiža mana,
Pie kundziņa tēva zeme.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Māte meitu man nedeva,
Muižas manas prasīdama.
Mana muiža tīrumā
Zem baltiemi lemešiem.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

2. Māte meitu man nedeva,
Muižas manas prasīdama.
Muiža mana siliņā
Aiz kundziņa tīrumiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

3. Nāc, meitiņa, vai nenāc,
Muižas manas nemeklē:
Pie priedītes muiža mana,
Silā mani tīrumiņi.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

- 132 -

15272.

Māte meitas man nedeva,
Saka katlu kalējiņu.
Kam, māmiņa, otru devi
Dzirnaviņu kalējam?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15273.

Māte meitu man nedeva,
Taupīdama bajāram.
Lai stāv, māte, tava meita,
Lai sēdēja simtu gadu,
Lai sēdēja simtu gadu,
Kunga dēlu gaidīdama.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

15274.

Na ar vīnu auzas skoru
Izbaruoju kumel'eņu;
Na ar vīnu juojumeņu
Sev atvežu ļaudaveņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

15275.

Nebij mani Dievs gan mīlējs,
Kumeliņu sedlojot:
Šī devītā mātes meita,
Šo vasaru bildināma.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15276.

Netik' man, netik' man
Šai ciemā līgaviņa;
Segloš' savu kumeliņu,
Jāš' citā maliņā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

15277.

Pa ļaudīm es dzirdēju,
Man līgava atsacīja.
Gana laidu mīļus vārdus,
Gana daiļus preciniekus,
Nelīdz mani mīļi vārdi,
Ne daiļie precinieki.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

15278.

Pret saulīti zirgu jāju,
Uz akmeņa pīcku situ,
Lei nosēd tautu meita
Kā pelēks akmentiņš.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

15279.

Puspasaules es izjāju,
Līgaviņas meklēdams.
Kuŗu meitu bildināju,
Tā atsaka: projām, krāms!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15280.

Šitā pati trešā reize
Kumeliņu seglojot;
mans zābaciņš.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15283.

Situ pliķi pie zābaka,
Lēc' kumeļam mugurā,
Lai vells rāva meitu māti,
Ka meitiņas man nedeva.
1311 [Apē (Vlk)].

15284.

Situ pliķi pret zābaku,
Lecu zirgam mugurā,
Jāju cauru dien' un nakti,
Atpakaļ neskatos.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

15285.

Slienies stāvu, nozviedzies,
Mans bērais kumeliņ,
Lai raud meitu māmuliņa,
Kas meitiņas man nedeva!
110 [Cēsīs].

- 133 -

15286.

Stāvu lēču no kumeļa,
Stundu pieši noskanēja,
Lai klausās tā māmiņa,
Kas meitiņas man nedeve.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15287.

Teci daiļi, kumeliņu,
Māte meitas man nedeva,
Māte meitas man nedeva,
Bajārami taupīdama;
Bajārami taupīdama,
Sataupīja čigānam.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

15288.

Tecēj' manis kumeliņis,
Kā lācītis šņaukādams,
Jutis ciema zeltainīti
Atsakām, nenākam.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

15289.

čīkstēt čikst liepas segli,
Kumeliņu seglojot;
Lai nočīkst pēlējiņš,
Māte meitas man nedeva.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15290.

čīkstēt čīkst liepas segli,
Kumeliņu seglojot;
Tā lai čīkst meitu māte,
Kas meitiņas man nedeva.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15291.

čīkstēt čīkst liepu sedli,
Kumeliņu sedlojam;
Tā lai čīkst tie ļautiņi,
Kas man liedza līgaviņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. čīksti, čīksti, liepu gulta,
Man vienami gulēdam;
Tā lai čīkst tie ļautiņi,
Kas man liedza to meitiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

15292.

čīkstēt čīkst liepas [liepu]
segli,
Kumeliņu seglojot;
Tā čīkstēja meitu māte,
Man meitiņas nedodama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1. čīkstēt čīkst liepu segli,
________________________________________________________________________________________________________________________________ ____
Tā čīkstēja meitu māte,
Man meitiņu nedodama.
Dodi meitu, māmuliņa,
Ko tik ilgi diņģējies?
Pieši manas kājas grauza,
Rokas žņaudza iemauktiņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

152921.

Upē sviedu vaŗa tauri
Tai lielā žēlumā,
Ka nenāca tā meitiņa,
Kas man tika prātiņam.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

15293.

Vai domā, tautu meita,
Ka labāku tu dabūsi?
Gan tu pēc nožēlosi,
Ka pie manis nedanāci.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15294.

Vai tik vien saule spīd,
Kā pa logu istabā?
Vai tik vien daiļu meitu,
Kā tu, lepnā vīzdegune?
Vēl daiļāka mātes meita
Nāks pie manis dziedādama,
Nāks pie manis dziedādama,
Kā rozīte ziedēdama.
Tai es došu savu klēti,
Savas klētes atslēdziņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15295.

Cielaviņa gaisā skrēja
čīkstēdama, vaidēdama;
Tā lai čīkst meitu māte,
Kam meitiņas man nedeva.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1. Pūtin pūta melnais mednis
Sausā egles zariņā;
Tā lai pūta meitu māte,
Ka meitiņas man nedeva.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

43440.

Ai puisīti, pundurīti,
Es pie tevis gan neiešu;
Siena vāles galiņā
Snaudi rītā, vakarā.
520 [Zvārdes Kld].

- 134 -

43441.

Aiz kū man sirds suopēja,
Aiz kū vaigi nūbuolēja?
Vakar vuortim goram vede
Treju godu cerējumu.
358 [Rugāju Abr].

43442.

Sirdi manu pacietanu,
Ar acīm redzējušu;
Gar sētiņu gaŗām veda
Triju gadu cerējumu.
358 [Rugāju Abr].

43443.

Sirds muna sasuopēja,
Es gauži nūrauduoju;
Sencarāta dzaltonīte
Caur vuortim praleiguoja:
Divi vedja zam rūciņu,
Trešais nesja vainadziņu.
174 [Kārsavas Ldz].

43444.

Sirsniņ, mana dvēselīte,
Ko tik grūti nopūties?
Puķīt, mana līgaviņa
Cita vīra rociņā.
183 [Kazdnagas Azp].

43445.

Ak tu muna bolta puče,
Kod tu byusi muna?
Vēļ na tova, vēļ na tova,
Vēļ es poša pa sevim.
605 [Skolas].

43446.

Ak tu meita, muļķe,
Kam tu atsacīji?
Puisīšami tāda bante,
Kas pusrubļa maksā.
355 [Rucavas Lp].

43447.

Ak tu veca sievas māte,
Kam nedevi savu meitu?
Tu atdevi žīdiņam
Par pusduci adatiņu.
96 [Durbes Lp].

43448.

Ar Dieviņi paliekati,
Manas ciema zeltenītes!
Nu es iešu citu ciemu,
Meklēt citas zeltenītes.
200 [Kuldīgas Kld].

43449.

Ar Dieviņ atsacīj'
Meitiņam māsiņam;
Nejāš' vairs timšu nakt',
Nemaukš' jūsu gredzeniņ',
Mun pašam līgaviņ'
Ar visiem gredzeniem.
127 [Grostonas Md].

43450.

Ar pučīti laivu dzynu,
Tuos meitiņas grybādams;
Ka natyka tuos meitiņas,
Lai īt laiva leiguodama!
174 [Kārsavas Ldz].

43451.

Līgot man ar laiviņu
Pa ūdeni Vāczemē;
Citi puiši atņēmuši
Manu jaunu līgaviņu.
192 [Kosas C].

43452.

Atraits mani keirinova
Ar puisāna capurīti;
Atraišam solta rūka,
Div loulūti gredzentiņi.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

43453.

Atsacīju atraišam,
Uz akmeņa stāvēdama;
Tād' atraiša mīlestība,
Kā akmeņa cietumiņš.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

43454.

Augstis manis vainadziņš,
Zemi ļaudis zadināja;
Lai stāv mans vainadziņš,
Kamēr augsti zadinās.
378 [Seces Jk].

1. Augstys munis vainucenis,
Zemli mani zadynoj;
Nasacēļu nu krēsleņa,
Koleidz augši zadynuos.
170 [Kapiņu D].

43455.

Auzu auzu kumeļam,
Driģenīšu jājējam!
Kam tas manu māmuliņu
Ik rudeņa bildināja.
373 [Sarkaņu Md].

- 135 -

43456.

Bēdu manu, lielu bēdu,
Kas to bēdu nobēdās?
Tēvs nomira, māte vaid,
Draugs paņēma līgaviņu.
564 [Salacgrīva Vlm apr.].

43457.

Boguots mani naprecē,
Pi nūžnuo es naguoju;
Taidu ļaužu taujuojūs,
Kaidi muni buoleleņi.
494 [Viļānu Rz].

43458.

Bēdas bēdas, ko redzēju
Pie baznīcas svētdienā:
Redzēj' savu līgaviņu,
Vedot citam laulībā.
190 [Kokneses Rg].

43459.

Brauču meitu precībuos,
Zyrgu grīžu saulē,
Peicku ciertu akmiņā,
Lai nūsēd tei meitiņa,
Kai palākais akmistiņš.
35 [Baltinavas Abr].

43460.

Braucit, tautys, kod tyuleņ,
Byušu muoļa malējeņa.
Pyura dēļ nabraucit,
Celeņa nataisit.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

43461.

Brīžam jūŗa ledu lauza,
Brīžam sīku sudrabiņu;
Brīžam māte meitu sola,
Brīžam meitu vairs nedod.
183 [Kazdnagas Azp].

43462.

Cerej mani kozu gons,
Ar bolgom es naīšu;
Cerej mīžu oruojiņš,
Es gotova guojejiņ'.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

43463.

Cerej mani syla sēbris,
Cerej uoru duobuleņš;
Ni pi vīna es naīšu,
Cikam sova sagaideišu.
389 [Silajāņu Rz].

43464.

Cerē mani tautu dēls,
Es jau viņa necerēju;
Viņš domā, viņš gādā:
Būšu viņa līgaviņa.
127 [Grostonas Md].

43465.

Cik tu kusti, kalpa puisi,
Cik es tava līgaviņa;
Cik es iešu ar tevim
Drauga durvju virināt.
235 [Litenes Md].

43466.

Doncoj, Juoni, nadoncoj -
Šūgod kuozu naredzēsi;
Vēļ tovai ļaudaviņai
Cymdi zečes naadītas,
Vylnuonītes naluopītas.
295 [Ozolmuižas Rz].

43467.

Dūd, māmeņa, kam dūdama, -
Nedūd mani atraišam.
Pi atraiša atsagulūs,
Kai pi lada gabaleņa;
Ni sasyla man sirsneņa,
Ni saguoja volūdeņa.
314 [Pildas Ldz].

43468.

Dūņām celinu [ceļu es] saminu,
Uz mīļo staigādama;
Audz nu, ceļš, ar mauriņu,
Es tur vaira nestaigāšu.
166 [Kalsnavas Md].

43469.

Dziedu, dziedu, ko es dziedu,
Tik raudāt neraudāju.
Redzu savu mīļu draugu
Pie laulības davedot.
146 [Jaungulbenes Md].

43470.

Dzīrās tautas šurpu jāt,
Še naksniņu pārgulēt;
Skujas skujas kumeļam,
Driģenītes jājējam.
198 [Krustpils D].

- 136 -

43471.

Ej't projām, ej't projām
Par novadu, zili buki;
Krotenieku baltas kazas
Negrib tādus zilus bukus.
605 [Skolas].

43472.

Ej projām, knēvelīti,
Ko gar mani žākstījies?
Man pašai līdzi auga
Gobas zemes arājiņš.
245 [Lutriņu Kld].

43473.

Es ar Dievu maliņā,
Man' audzēta līgaviņa;
Manas kurpes šūdinātas,
Mani pirkti gredzeniņi.
241 [Lubānas Md].

43474.

Ej projām, tautu dēls,
Man vairs tevis nevajag;
Man dzīvo arājiņš
Aiz deviņiem pagastiem.
560 [Rīga ].

43475.

Oi puisīt, knēvelīt,
Na tev auga tei meitiņa;
Dyžonom, dyžonom,
Kurs muocēja maldynuot.
358 [Rugāju Abr].

43476.

Eita, tautas, to celiņu,
Kur bijāt atnākuši;
Jauna es pati, mazs pūriņš,
Nedos mani māmuliņa.
545 [Krustpils D apr.].

43477.

Ei tu, lepna vīzdegune,
Es jau tevis nelūgšos;
Gan būs braša mātes meita,
Kuŗai pirkšu gredzentiņu.
263 [Mēmeles Jk].

43478.

Es tev lūdzu, māmuļiņa,
Nedod mani tautiņām;
Es vēl jauna, es vēl maza,
Vēl pūriņis nelocītis.
320 [Platones Jg].

43479.

Es bij' lepna mātes meita,
Tautiets lūdza raudādams.
Es neiešu, man nemīl,
Tev nav sava kumeliņa,
Ko tu mani vizināsi,
Ik svētdienas baznīcā.
46 [Beļavas Md].

43480.

Es gribēju nocirsties
Ar aso zobeniņu;
Sen cerēju to meitiņu,
Nū satiku novedam.
605 [Skolas].

1. Pats gribēju nosacirst
Ar aso zobentiņu;
Tā bij mana cerējama,
Nū redzēju aizvedot.
198 [Krustpils D].

43481.

Bij man sniedze audzējama
Aiz ezera kalniņā.
Draugs atnāca, draugs paņēma
To ar visu midzenīti.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

43482.

Es gribēju tautu meitu,
Viņa mani negribēja;
Es Dievam tencināju,
Ka tu mani negribēji.
605 [Skolas].

43483.

Es jums saku, jūs tautiņas,
Jājat citu rudentiņ(u)!
Tai māmiņai daudz meitiņu,
Daudz bij baltu villainīšu.
605 [Skolas].

43484.

Es jums saku, mēmelieši,
Manīm zirgu nejūdziet!
Manīm jūgs neretiets
Savu bēru kumeliņu;
Savu bēru kumeliņu
Rakstītās kamanās.
263 [Mēmeles Jk].

43485.

Es meitiņa kā puķīte,
Kā rozīte grozījos.
Ko, puisīti, knēvelīti,
Uz manīm lūkojies?
347 [Rendas Kld].

- 137 -

43486.

Es nebiju putna bērns
No zariņa nojemams;
Pate savas kājas avu,
Pate rakstu vainadziņu.
263 [Mēmeles Jk].

43487.

Cerēj' mani tautu dēls
Kā redzējis, tā dabot;
Es nebiju putna bērns,
No zariņa nojemams:
Esmu daiļa tēva meita,
Mātes daiļis lolojums.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

43488.

Es nebiju putna bērns,
No zariņa noraujams,
Es biju lielas mātes meita,
Liela pūra taisītāj(a).
379 [Sējas Rg].

43489.

Es neiešu ne pie viena,
Kāmēr savu sagaidīšu;
Kāmēr savu sagaidīšu
Sen cerēto tēva dēl(u).
Tam es došu, tam pasniegšu
Savu zelta gredzentiņ(u).
378 [Seces Jk].

43490.

Es neietu roku dot
Pie atraiša tēva dēla.
Atraitim gŗūta roka,
Div laulāti gredzentiņ'.
197 [Krotes Lp].

43491.

Es naīšu pi tā puiša,
Kuram jūsta nūkritusja;
Kuram jūsta nūkritusja,
Tys ir krūga dzāruojiņš.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

43492.

Es precēju, man nenāca
Baltu galvu zeltenīte.
Ej ellē, tautu meit(a),
Vai es citas nedabūš(u)?
119 [Gaujienas Vlk].

43493.

Deveiņu(i) svuotu sabrauce
Vīnā reita cēlīnī;
Paga paga, buoleleņ,
Es jim visim atsaceišu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

43494.

Deveņu tautu sajuoja
Pi tuo muna rūžu duorza;
Sokat, bruoļeleņi, munu vaļi,
Es vysim atsacēju.
466 [Vārkavas D].

43495.

Es rakstīju pūra vāku,
Redz' atraikni atjājam;
Liepās sviedu pūra vāku,
Bēgu pati bāliņos.
184 [Ķēču Rg].

43496.

Es tautietim atsacīju,
Vidū lauka stāvēdama.
Še, tautieti, tava druva,
Tavs rakstītais grābēklīts,
Lai paliek uz rudeni
Šīs vasaras gulumiņš.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

43497.

Es tev saku, tautu dēls,
Tu uz mani neskaties!
Ne man tīk tavi skati,
Ne ar tava valodiņa.
605 [Skolas].

43498.

Es uzgāju tautu dēlu
Birzē zirgu seglojot;
Es tam devu dievpalīgu,
Viņš slaucīj(a) asarīnas,
Šī devīta dzeltenīte,
Šaivasar bildinām(a).
192 [Kosas C].

43499.

Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā,
Dzirdēj' ļaudis runājot,
Ka man brūte atsakot.
Vai tad es ne puika būt(u),
Ja es sievas nedabūt(u).
110 [Ērgļu C].

43500.

Gaida mani tautu dēls
No rudens uz rudeni;
Tautiešam atbildēju:
Tu nav manu brunču vērtes -
Kur vēl manu augumiņu?
127 [Grostonas Md].

- 138 -

43501.

Gaŗām gāju, pāri lēcu,
Smalkam kārklu krūmiņam;
Roku devu, bet atrāvu
Daiļam tēva dēliņam.
605 [Skolas].

43502.

Grai, grai, muzikant,
Šūgod sīvas nadabūsi;
Tova sīva aizceplē
Vacys veizis škurinoj.
Jo dabūsi, tod dabūsi
Par deveiņis vasariņas.
168 [Kalupes D].

1. Graju, graju, muzykant,
Šūgod sīvas nadabuosi,
Tova sīva zam pacepļis
Malnu kaķi zurzynoj.
143 [Jāsmuižas D].

2. Ļustej, Pīter, naļustej,
Šūgod sīvas nadabuosi;
Tovu sīvu aceplē
Malni kaķi zurzynoj.
170 [Kapiņu D].

43503.

Grib krauklītis medu ēst,
Kalpiņš ņemt mātes meitu.
Kas kraukļam medu dos,
Kas kalpam mātes meitu?
Ēd, krauklīti, purva sūnas,
Ņem, kalpiņ, kalponīti!
338 [Rankas C].

43504.

Gribēj' mani tautu dēls
Priedienē saderēt.
Deri, deri, ja tev tika
Ar tiem priežu čiekuriem.
546 [Kuldīga Kld apr.].

43505.

Grūti pūta, gauži rauda
Mans vecais brūtgāniņš.
Napūt grūši, naraud gauži,
Lūgšu tevi panākšņos.
Trīs dieniņas kāzas dzēru,
Lai dancoja panāksnieki.
72 [Cesvaines Md].

43506.

Gulēt manim apakš zemes,
Kur saulīti neredzēt,
Nekā manim to redzēt:
Cits mīl manu arājiņ(u).
141 [Ivandes Kld].

43507.

Īlūceņu nalūcēju,
Navā skaista dzeipareņa;
I nu krāsla nazacēļu,
Radzu taidu naveikleiti.
247 [Makašānu Rz].

43508.

I locīt nelocīju
Neraženas vilnainītes;
I no krēsla necēlosi,
Neveiklītim bildinot.
241 [Lubānas Md].

43509.

Ir pa(r) velti, ciema puisi,
Ka tu mani vizināji;
Man pašai sav' bāliņi,
Savi labi kumeliņi.
241 [Lubānas Md].

43510.

Jājat gaŗām, pušelnieki,
Nedos mani māmuliņa;
Man māmiņa audzējusi
Visas zemes arājam.
281 [Neretas Jk].

43511.

Kumeļam boltas kuojas,
Nagrib dubļu dridzynuot;
Māmiņai skaistas meitas,
Nagrib īt tautiņuos.
605 [Skolas].

43512.

Kam gājāti, svešas tautas,
Mūs' zemēji ziedus plūkt?
Vai jūs' pašu zemītēji
Tādi ziedi neziedēja?
Agri sētos salna koda,
Sebu sētie neziedēja.
355 [Rucavas Lp].

43513.

Kam tik ilgi audzināju,
Dižu pūru gribēdams?
Ne nu manim diža pūra,
Ne nu jaunas līgaviņas.
Citam manis dižis pūrs,
Citam jauna līgaviņa.
560 [Rīga ].

- 139 -

43514.

Kam tu pūti, ziemelīti,
Vai nav citu pūtējiņu?
Kam tu jāji, netiklīti,
Vai nav tautu jājējiņu?
184 [Ķēču Rg].

43515.

Klusi, puika, turi muti,
Es ar tevi nerunāju;
Grēks uz tevi skatīties,
Ko vēl ar tevi runājot?
158 [Jumpravas Rg].

43516.

Knipu knapu, sievas gribu,
Nav ne graša kabatā.
Knipu knapu, še tev pa muguru,
Še tev sievas gribēšana.
192 [Kosas C].

43517.

Kuo, Jezup, šur verīs,
Vai tu gribi mani jemt?
Grīzīs rotu skritulī,
Na pi muna augumeņa!
143 [Jāsmuižas D].

43518.

Ko, nelieti, dīdināji
Badmirīšu kumeliņu?
Ved stallī, dodi auzas,
Dīd' uz citu rudentiņ(u)!
605 [Skolas].

43519.

Ko, puisīt, tu domaj,
Veltig tav domašan!
Es ar tev nerunat',
Ne vel tev rok dot.
17 [Ances Vp].

43520.

Ko skaties, tu meitiņa -
Šogad vīra nedabūs(i)!
Citu gadu gan dabūsi
Teļa putras strēbējiņu.
398 [Skrundas Kld].

43521.

Kuo, Stasīt, šur verīs,
Nek tu gribi mani jemt?
Muna tāva teirumā
Ir lobuoki cyuku goni.
168 [Kalupes D].

43522.

Ko, tautiet, tu domāji?
As uz tevi nadomāju!
Mun kājiņas apautas,
Kā uzsegta vilnainīte.
560 [Rīga ].

43523.

Ko tu nāci, kas tev's lūdze,
Slavenais tēva dēls?
Vai es biju neēdusi,
Vai saltuma nosalusi?
241 [Lubānas Md].

43524.

Ko tu, puisi, šurp veries,
Vai tu gribi mani ņemt?
Ne es gribu pate iet,
Ne man's deva bāleliņš.
241 [Lubānas Md].

43525.

Ko, tautieti, lepojies,
Nebūš' tava līgaviņa!
Tu nēs' manu brunču vērts,
Ne vēl mana augumiņa.
166 [Kalsnavas Md].

43526.

Kuš tu, meita, turi muti,
Tu ar mani nerunā!
Tu n'es' manu bikšu vērts,
Ne ar mana augumiņa.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

43527.

Kur tu iesi, priedes kāja,
Ar tiem dūņas zābakiem?
Ieš' uz kungu tiesāties:
Kliņģers manu brūt' atņēme.
241 [Lubānas Md].

43528.

Krustus ciršu vaŗa pīcku
Uz pelēka akmentiņa;
Lai tā stāv tautu meita,
Kā pelēks akmentiņš!
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

43529.

Ķizi ķizi, melnacīte,
Gan tu mani noraudāsi;
Kungu dēlu nedabosi,
Mu(i)žiņā nesēdēsi.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

- 140 -

43530.

Loba muna muorša beja,
Lab' tautom atsacēja:
Lai aug muna muoseiceņa
Da cytam rudiņam;
Ka pyuriņu pīdarēs,
Tad panuoks tautu dālu.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

43531.

Lobuok man leits nūleja
Lelajāji teirumā,
Nakai mani vuojas tautys
Maleņāji zadynuoja.
326 [Preiļu D].

43532.

Labāk sēdu straumītē,
Ne atraikņa līgaviņa;
Straumīt' viegli vizināja,
Atraiknis gauži raudināja.
605 [Skolas].

43533.

Lobuok sāstūs laiviņā,
Na dzāruoja komonuos:
Laiva vīgli vyzynuoja,
Dzāruojs gauži ryudynuoja.
358 [Rugāju Abr].

43534.

Lobs vokors, meitu muote,
Dūsit man malējeņu?
Vēl nadūšu, vēl nadūšu,
Cikom brauksi ūtru reizi.
Brauksim, bruoļi, mes uz sātu,
Barojam kumeleņus.
559 [Rēzekne Rz apr.].

43535.

Lingu langu zaķis lēca
No aparas aparāji,
Tā lai lēca meitu māte,
Man meitiņu nedodama.
74 [Cīravas Azp].

43536.

Cepur' mana šnoreinīte
Iekrīt cūku silītē,
Ka nenāca tā meitiņa,
Kas ar mani saderēta.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

43537.

Liepu lapu ceļu kaisa
Diženais tautu dēls.
Kais' ar zeltu gatuvīt(i),
Tikpat manis nedabūs(i).
548 [Liepāja Lp apr.].

43538.

Lidin augši, lidin zemļi
Div palāki vanadzeņi.
Jius lidinit zemļi augši,
Es naīšu šūrudiņ;
Kot teleišu pījaudzēšu,
I pyureņi pīlūcēšu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

43539.

Lidinēt lidinē
Kuo tys meža vanadziņš?
Lidiņ zemļi, lidiņ augši -
Jau naīšu šūvosor.
174 [Kārsavas Ldz].

43540.

Lidin, peļu vanadzeņi,
Lidin augši, lidin zami;
Lidin augši, lidin zami,
Bet naīšu šūrudin;
Cytu rudin nanūturēs,
Koč pi mīta pīsējušs
[pīsējuši].
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

43541.

Loki kājas, grozi galvu,
Tu jau manis nedabūsi:
Nidos mani tēvs māmiņa,
Nivēlēs bāleliņi.
270 [Mežotnes B].

43542.

Lūki, tautīt(i), nalūki
Sova loba kumeleņa;
Ni es īšu, ni man' dūs
Mani bolti bruoleleņi.
466 [Vārkavas D].

43543.

Rej sunīši ņigu ņagu,
Iet kažoki briku braku.
Ej projām tu, elles snuķi,
Es tev meitas gan nedošu;
Mana meita sarkanbalta,
Tev sakaltis kažociņš.
184 [Ķēču Rg].

43544.

Maksā, Dievs, tautiešam
Piecu gadu gaidījumu;
Jau vakar tēvs māmiņa
Citam mani apsolīja.
605 [Skolas].

- 141 -

43545.

Mana balta māmulīte,
Kā tu gribi, tā tu dari!
Ja tu vari viena malt,
Vēli mani tautīnās;
Ja nevari viena malt,
Es tautām atsacīšu.
94 [Dunikas Lp].

43546.

Muna poša ļaudaviņa
Nagrib maņ mutes dūt.
Īšu puori Daugovai,
Jemšu, kura mutes dūs.
365 [Sakstagalas Rz].

43547.

Mazs putniņis man atnesa
Tautu dēla gredzentiņ(u).
Nes projām, nes ar Dievu,
Man vēl tāda nevajag(a);
Man vēl tāda nevajaga,
Nes citāji rudenī.
109 [Ērķemes Vlk].

43548.

Māte meitu man nedeva,
To taupīja bajāram;
Lai stāv, māte, tava meita,
Lai sēdēja simtu gadu.
263 [Mēmeles Jk].

43549.

Meitu māte, vella māte,
Kas meitiņas man nedeva;
Nu man dotu, ka es ņemtu,
Kaut kuŗā vietiņā.
241 [Lubānas Md].

43550.

Meitu māte, vilku māte,
Vai tu dosi savu meitu?
Jāj projām, elles kruķi,
Es nedošu savu meitu.
263 [Mēmeles Jk].

43551.

Mij, puisīti, kur tu gribi,
Es ar tevi nemietošu;
Lai gan mani Dievs audzējis
Gredzentiņam piedevām.
193 [Krapas Rg].

43552.

Mūsu pašam lielamkungam
Baltu galvu līgaviņ(a).
Es precēju, man nenāca
Baltu galvu līgaviņ(a);
Paga paga, baltgalvīte,
Kādu kungu sagaidīs(i)?
146 [Jaungulbenes Md].

43553.

Mūsu pašu puisīšiem
Divi bēdas pavasari:
Sēja miežus, tie neauga,
Precēj' sievu, tā nenāca.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

43554.

Nav tev gudra padomiņa,
Ar manim runājot!
Ej labāki lūku plēst,
Saisti savu muļķībiņ(u).
241 [Lubānas Md].

43555.

Nav' vairā, (nav) vairā,
Ni rūceņu kustynuot!
Palīk muna līgaviņa
Cyta drauga rūceņā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

43556.

Nadūd mani, muomuliņ(a),
Buozt pa lūgu ustobā!
Nasadluoti kumeliņ(i),
Bez zuoboku precinīki.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

43557.

Naejat, nūmalīši,
Celiņa nataisat!
Māmiņai vīna meita,
Tuos nadevja nūmališu [nūmaļim].
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

43558.

Na itami vējeņam
Syla prīdi vēcynuot;
Na itami naveikļam
Maņi gauži riudynuot.
247 [Makašānu Rz].

43559.

Nelietnīti, nelietnīti,
Kam tu mani bildināji?
Man pašai līdz izauga
Labas zemes arajiņš.
305 [Pastendes Tl].

- 142 -

43560.

Ni myužam es nalaužu
Smolka bārza viersyuneiti;
Pī atraiša es naīšu
Buorineišu ryudynuotu.
465 [Varakļānu Rz].

43561.

Nanāc šurpu, tu puisīti,
Šo durtiņu virināt!
Ja labāks neatnāce,
Lai stāv visas nevirinātas.
241 [Lubānas Md].

43562.

Nenakāti, novadnieki,
Es neiešu pār novadu;
Manu pašu novadāji
Div brammaņi brammējāsi.
589 [Kuldīgas apr.].

43563.

Ne pie viena es neiešu,
Kamēr savu sagaidīš(u).
Kad es savu sagaidīšu,
Tad es iešu dziedādam(a);
Tad es iešu dziedādama,
Cimdu zeķu adīdam(a).
94 [Dunikas Lp].

43564.

Na pa tevim, na pa tevim,
Tovs, muoseņ, oruojeņš;
Ni pa sirdei, ni pa pruotam,
Ni pa tovam augumam.
174 [Kārsavas Ldz].

43565.

Nij, puisīti nāc uz mani,
Nij uz mani domājies;
Nij es māku bikšu aust,
Nij vēl tev kreklu šūt.
3 [Adulienas Md].

43566.

Ni, tautiņas, staigājat,
Ni celiņa mērījat!
Jauna pate, mozs pouriņš,
Nados mani māmuliņa.
605 [Skolas].

43567.

Na tuo kūka tei lapeņa,
Na tymā zareņā;
Na tuo puiša tei meitiņa,
Na tymā saimītē.
182 [Kaunatas Rz].

43568.

Nūstu nūstu, ruktu bļūda,
Man pacjāļa pīna bļūdu;
Nūstu nūstu, tautu dāls,
Man ir sovi buoleliņi.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

43569.

Ņem, tautieti, līgaviņu,
Negaid mani uzaugam!
Daudz labāks tautas dēls,
Kas ar mani līdzi auga.
378 [Seces Jk].

43570.

Pa to celiņ' ij atnāca
Trīs svešie tēvu dēli.
Vai nāciet, nenāciet -
Nebūš' jūsu līgaviņa.
127 [Grostonas Md].

43571.

Palākais vanadzeņš,
Kuo tik augsti lidiņaj?
Lidin augš [augsti], lidin zem(i),
Vjāļ naguoju šūrudin.
326 [Preiļu D].

43572.

Palākais vanadziņ,
Kaidu ziņu tu atnesi?
Taidu ziņu es atnešu:
Cyts precej tovu bryuti.
174 [Kārsavas Ldz].

43573.

Pāri pāri, lieta gaisi,
Par šo zemes gabaliņu;
Cauri cauri jūs, tautiņas,
Nedos mani māmuliņa.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

43574.

Pastuov, munu kumeleņ(u),
Iz tuo lada gabaleņa,
Lai es eju ustobā
Meitu muotis lūkuotīs!
Lyudz, tautīt, muotis meiļi,
Muote devja es naguoju,
Dāram tovys lyugumeņis.
605 [Skolas].

43575.

Peldu laidu pār upīti,
Met' sudraba gredzentiņu;
Netīk man pašai iet
Pie neveikla tēva dēla.
605 [Skolas].

- 143 -

43576.

Pie to puisi es neietu,
Kautr ar naudu man' apbērt(u).
Tas nodzēra savus miežus,
Līdumā turēdams.
288 [Nurmuižas Tl].

43577.

Pieci gadi neredzēju
Saderētu mātes meitu;
Tai sestāji gadiņāji
Ieraudzīju baznīcāji
Pie laulības pievedam.
15 [Alūksnes Vlk].

43578.

Pīci godi es cerēju
Sevim skaistu tautu meitu;
Sastajā gadiņā
Īraug cyta rūciņā.
326 [Preiļu D].

43579.

Pieci puiši danci vilka
Ap to manu augumiņu.
Vai velciet, nevelciet -
Es jau jūsu nebūšu.
378 [Seces Jk].

43580.

Pinu, pinu, nenopinu
Sausa krūkļa vaiņadziņu;
Gāju, gāju, nenogāju
Pie netikla tēva dēla.
605 [Skolas].

43581.

Pirmā reize, pēdējā
Man' atvedot šai vietā;
Lai paliek pirmā reize,
Nava vaira pēdējā.
306 [Patkules Md].

43582.

Lyudz, muoseņ, tāva ar muoti
Mīlajim vuordeņim;
Māmiņai smolka runa,
Nadūs tevi tautiņuos.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

43583.

Soki vuordu, rūku dūd,
Byusi muna leigaveņa,
Atslēdzeņis sorguotuoja!
Ni dev' rūkas, ni teic' vuorda,
Nagribu tovys atslēdzeņis,
Nabyušu juos sorguotuoja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

43584.

Precej maņi syla sābri,
Precej uoru ūzuļaņi;
Ni pi vīna nadaguoju,
Koleidz sova sagaidēju.
170 [Kapiņu D].

43585.

Precēj' mani trīs tautieši,
Ne pie viena nepiegāju.
Man pašai līdz izauga
Labas zemes arājīns,
Tas paņēma manu pūru,
Mana pūra atslēdzīnu.
184 [Ķēču Rg].

43586.

Puisi puisi, dūmi tovi,
Caura tova capurīte;
Tu meitiņas cīš' mīļuoji,
Tev' meitiņa namīļuoja.
465 [Varakļānu Rz].

43587.

Puisi puisi, dūmi tovi,
Caura tova capurīte;
Ar tevim runojūt,
Cauri byra volūdiņa.
389 [Silajāņu Rz].

43588.

Puisi puisi, da meitom,
Caura tova capurīte.
Puiši meitu nadabuoja,
Zyrgi auzas izviļuoja.
170 [Kapiņu D].

43589.

Puišķeniņ, puišķeniņ,
Sudrabota meitenīte;
Viņa bija sudrabota,
Viņa manis negribēja.
72 [Cesvaines Md].

43590.

Purā grūdu bērza bluķi,
Ka nedega līdumā;
Ellē grūdu tēva dēlu,
Ka nebija mīlējams.
605 [Skolas].

43591.

Pūtin pūta melnais mednis
Sausas egles galiņā;
Tā pūš dēlu māmuliņa,
Kad meitiņa tai nenāk.
48 [Bērzaunes Md].

- 144 -

43592.

Rāmi gāju gaŗus soļus,
Redz' netikli lūkojam.
Sak' netiklis stāvēdams:
Gudram tādu bildināt;
Gudram tādu bildināti,
Drošam ņemti vaiņadziņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43593.

Reizē auga sērdienīte
Viņas mājas sētiņē;
Izauguse, iet pie cita,
Atstāj mani bēdiņās.
546 [Kuldīga Kld apr.].

43594.

Rokas manas, baltas rokas,
Ziepītēs balināju;
Es nedošu sav' rociņu
Kaut kādam šmurguļam.
195 [Kraukļu Md].

43595.

Rūgts alus, rūgts alus,
Nevarēju alu dzērt;
Sīvs sīvs tautu dēls,
Nevaru pie viņa iet.
200 [Kuldīgas Kld].

43596.

Soka tautas šuri juot(i),
Soka mani zadynuot.
Juojit, tautas, kur bej skaista,
Kur boguoti bruoliliņ(i).
Ni es beju poša skaista,
Ni boguoti bruoliliņ(i).
389 [Silajāņu Rz].

43597.

Sok' uz maņa tautu dāls:
Byus' tu muna ļaudaveņ?
Cik tu cytys nūtauļuosi,
Tik jas tova ļaudaveņa.
326 [Preiļu D].

43598.

Sala jūŗa, Daugaviņa,
Vēl zālīte nesasala;
Tēv' ar māti pierunāju,
Meitenītes nevarēju.
198 [Krustpils D].

43599.

Suopet suop man syrsniņa -
Kuo jei suop, kuo nasuop?
Vakar vede car vuortim
Treju godu cerējumu.
605 [Skolas].

43600.

Scerva muna muotja,
Ka nadevja šūrudiņ;
Ka nadevja šūrudiņ
Boguotajam tautīšam.
466 [Vārkavas D].

43601.

Sen redzēju tautiņās
Augam daiļu mātes meitu;
Tā uzauga man redzama,
Citam daiļa līgaviņ(a).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43602.

Sēd blakām, tautu dēls,
Es nosti vairījos;
Es gan redzu: tu nevaid
Mans maizītes arājiņš.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

43603.

Sirdim sviežu linu kreklu
Dziļi tīnes dibenā;
Nav man tādu nēsātāju
Pa manam prātiņam.
503 [Višķu D].

43604.

Sirdei gryuši nūsapyust,
Acim gauži nūsavērt;
Caur vuortim proleiguoja
Sen carāta ļaudaviņa.
89 [Dricēnu Rz].

1. Sirde gryuši nūsapyuš,
Acim gauži nūrauduoju;
Pa kalniņu nūleiguoja
Mun carāta ļaudaviņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

43605.

Sirdi manu paciešanu,
Ar acīm redzējušu;
Gar sētiņu gaŗām veda
Triju godu cerējumu.
358 [Rugāju Abr].

43606.

Sirsneņai man pacīst,
Asariņom nūrauduot;
Cik dzirdēju, cik baruoju,
Cyts nujēme vainadziņu.
503 [Višķu D].

- 145 -

43607.

Situ knipu uz knipīnas
Uz knīveļa deguntīna;
Zināj' to: tēvs māmīna
Nedos mani knīveļam.
605 [Skolas].

43608.

Sīku balsi meitu māte,
Man čīkstēja liepas segli;
Nevarēju sarunāt
Ar to meitu māmuliņu.
605 [Skolas].

43609.

Šitie puiši lielījās,
Drīz dabūt līgaviņu;
Jau devīta mātes meita
Šovasaru bildināta.
224 [Lielvārdes Rg].

43610.

Skuju skuju, ne auziņu
Straujajam kumeļam;
Asu rīkšu, ne meitiņu
Jaunajam puisēnam.
146 [Jaungulbenes Md].

43611.

Slimas tautas, nenāciet
Pastarītes bildināt!
Pastarītei daudzi svaiņu,
Visi lieli bāleliņi.
241 [Lubānas Md].

43612.

Smagi pūta sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Vēl smagāki nopūtās
Mans pirmais brūtgāniņš.
345 [Remtes Tk].

43613.

Smolkajūs kryumeņūs
Zyrgi, zvīdz, važas skaņ;
Ap manim lidiņa
Div palāki vanadzeņi.
Lidin' augši, lidin' zamu,
As naīšu šūrudiņ.
593 [Rēzeknes apr.].

43614.

Spēlej pīci, spēlej seši
Uz tā muna augumeņa;
Spēlejit ūtri pīci,
Šūgod tautuos vēl naīšu.
Kad es īšu, tad es īšu
Par deveņis vasareņis.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

43615.

Svilpoj, puika, nesvilpoj -
Šūgod sīvas nadabuos(i);
Tavu sīvu aizceplī
Malnais kakis zurzynoj.
466 [Vārkavas D].

43616.

Šitie puiši manis dēļ
Vai bijuši, nebijuši;
Citam tēva dēlīnam
Roku devu, solījos.
Tam es devu savu pūru,
Sava pūra atslēdzīn(u).
192 [Kosas C].

43617.

Šitie puiši nav tie puiši,
Kas ņems manu vainadzīnu;
Citam tēva dēlīnam
Roku devu, solījos.
192 [Kosas C].

43618.

Šķībi greizi tautu dēls
Uz maniem raudzījās.
Raugies šķībi, raugies greizi,
Nabūš' tava līgaviņa.
552 [Madona Md apr.].

43619.

Šūgod, tautas, najuojit,
Man slavītes nadorat!
Mozi muni bruoliliņi,
Poša valdu tava zemi.
326 [Preiļu D].

43620.

Tā gan bija meitu māte,
Kas man savu meitu liedza.
Siksnītēm, sprādzītēm
Neredz manu kumelīnu;
Kopīnāma, vārpīnāma
Neredz miežu pļāvumīnu.
355 [Rucavas Lp].

43621.

Tys par vjalti, cīma puiši,
Ka jyus mani vyzynot;
Maņ vīteņa sjaņ zynoma,
Sjaņ apīti teirumeņi.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 146 -

1. Tys par velti cīma puišim,
Kur jyus mani vyzynot;
Man vītiņa sen zynama,
Kam pyuriņu pīdareit.
358 [Rugāju Abr].

43622.

Tas par velti, tautu dēls,
Man' tik jaunu bildināt!
Ne es iešu, ne man tika,
Ne man' deva bāleliņi.
241 [Lubānas Md].

43623.

Tautu dēlsi manis dēļi
Vaŗa tiltu liedināja;
Leji zelta, vai sudraba,
Pār tiltiņu vis neiešu.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

43624.

Tautas dēls man roku sniedza:
Būsi mana līgaviņa;
Ne es tevīm roku sniegšu,
Ne es tava līgaviņa.
378 [Seces Jk].

43625.

Tautu dāls tai dūmuoja,
Kai redzējis, tai dabyut.
Nav jau tei vys vīna dīna,
Vyss myužs kūpā juodzeivoj.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

43626.

Tautys guoja ustobā,
Maņ pasnēdzja lobū rūku,
As tautom pasacēju:
Jyus jau maņa nadabuoset,
Muna tāva ustabeņa
Trejdeveņim kambarim.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

43627.

Tautas jāja, jauni puiši,
Mani līdzi aicināja;
Tālāk steidziet, tautu dēli,
Man vēl pūriņš pusdarīts.
92 [Dunalkas Azp].

43628.

Tautīts mani meiļi lyudzja:
Gaid, meitiņ(a), cyta goda,
Es gaidīšu cyta goda,
Gaidīš' cyta tāva dāla.
326 [Preiļu D].

43629.

Tautīts mani aicinuoja
Cina bļūdu šaravuot;
Lobuok īšu pi oruoja
Līpas goldu balynuot.
605 [Skolas].

43630.

Tautiets mani bildināja
Asariņas slaucīdams;
Neslauk' žēlas asariņas,
Es neiešu tautiņās.
398 [Skrundas Kld].

43631.

Tautiets mani svārkiem sedze,
Sava drauga gribēdams.
Ne es tavu svārku gribu,
Ne tev' paša, sedzējiņ(a).
119 [Gaujienas Vlk].

43632.

Tautiets savu cepurīti
Zaļu zīdu nolocījis.
Loki ar zeltu, ne ar zīdu,
Prātiņam netikās.
184 [Ķēču Rg].

43633.

Tautiets taisa dēļu grīdu
Līdz bāliņa namadurvīm:
Taisi zelta, ne tik dēļu,
Man netīk tautās iet.
605 [Skolas].

43634.

Tautas vilka zaļu zīdu
Apkārt manu istabiņu.
Velkat, tautas, nevelkati,
Es neiešu tautiņās.
286 [Nītaures Rg].

43635.

Te atjāja tautu dēls
Dulu-bēru kumeliņ(u).
Jā projam, jā projam,
Tu navaid mana vērte;
Nu tik jās mana vērte
Ābolainu kumeliņ(u).
546 [Kuldīga Kld apr.].

43636.

Tec projām, straujupīte,
Tevē roku nemazgāju;
Ej projām, delverīti,
Nebūšu tava līgavīna.
192 [Kosas C].

- 147 -

43637.

Tec, upīte, citu taku,
Pilni krasti ievas zied;
Ej, tautieti, citu ceļu,
Mūs māsiņa saderēta.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

43638.

Tev, kļaviņ, platas lapas,
Apsedz mani migliņā;
Tev, svainīt, bargi vārdi,
Ej atsaki tautiņām.
115 [Galgauskas Md].

43639.

Tev, vācieti, tukša galva,
Caura tava cepurīte;
Pildi savu tukšu galvu,
Es lāpīšu cepurīti.
42 [Bauskas B].

43640.

Tērauds mani gan gribēja,
Es tērauda negribēju;
Tēraudami gaŗi mati,
Apsedz manu augumiņu.
241 [Lubānas Md].

43641.

Triju kungu zeme rīb,
Atraišam atjājot.
Rībi, zemīte, nerībi,
Nedos mani māmuliņa.
281 [Neretas Jk].

43642.

Trīs gadiņi audzināju
Ciemā mazu zeltainīti;
Mana paša vaina bija,
Kam tik ilgi ģuģināju;
Kam tik ilgi audzināju,
Dižu pūru gribēdams.
605 [Skolas].

43643.

Trīs gadiņi tautu dēls
Bantēm tina cepurīti.
Ja tu tini manis dēļ,
Tin deviņas vasariņas.
183 [Kazdnagas Azp].

43644.

Trīs vasaras tautu dēls
Skārdiem tina cepurīti.
Šūn zābakus, kaldin' piešus,
Es pie tevis gan neiešu.
241 [Lubānas Md].

43645.

Trīskārt tinu zīda banti
Apkārt savu vainadziņu.
Trīs gadiņi tautu dēlu
Asarāmi raudināju.
190 [Kokneses Rg].

43646.

Tu, puisīti, apdomā,
Es tev savu nešķinķošu;
Atdod manu gredzentiņu,
Es pie tevis vairs neiešu.
183 [Kazdnagas Azp].

43647.

Tu, puisīti, īsbārdīti,
Muļķis tavis padomiņis;
(Muļķis tavis padomiņis,)
Caura tava cepurīte.
605 [Skolas].

43648.

Tu, puisīti, skrindu skrandu,
Tu jau manis nedabūs(i);
Kam tu dzēri krodziņāji
Apeņotu alutiņu.
195 [Kraukļu Md].

43649.

Tu, puisīti, knēvelīti,
Tu uz mani neskaties;
Tu neesi manu drēbju vērts,
Ne manu daiļu augumiņu.
605 [Skolas].

43650.

Tu, puisīti, uz manim(i),
Ne domāji, ne gudroji;
Ne tu savu kāju auni,
Ne seglo kumeliņu!
236 [Līvānu D].

43651.

Tu, puisīti, teļa purns,
Tu uz mani nedomā;
Man vietiņa sen zināma,
Pūru steidzu darināt.
605 [Skolas].

43652.

Tu, puisīti, pižagraža,
Caura tava cepurīte.
Ej mājās, pižagraža,
Lāpi savu cepurīt(i).
477 [Vecpils Lp].

- 148 -

43653.

Tukši, puisi, tavi domi,
Caura tava cepurīte;
Tu teicies mani ņemt,
Es ar citu saderēju.
48 [Bērzaunes Md].

43654.

Tu, puišeli, jēra pūsli,
Es par tevi nebēdāju;
Tu kā kŗupis vazājies,
Es kā liepa līgojos.
605 [Skolas].

43655.

Ujā, vilciņ, pelēcīt,
Pie manām aitiņām;
Ujā, tautu neveiklīti,
Pie manām meitiņām.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

43656.

Vai es viena rieksta dēļ
Tādu lielu lazdu liekšu?
Vai es viena puiša dēļ
Meitu starpā naidu celšu?
148 [Jaunpiebalgas C].

43657.

Voi tu īsi, voi naīsi
Voi dūs tāvs, muomuliņa?
Tāvs muomiņa gon devēji -
Naīs poša guojējiņa.
24 [Asares Il].

43658.

Vanadziņis lidināja
Uz tā mana vainadziņa.
Lidin' augstu, lidin' zemu -
Vēl nedošu šorudeni.
241 [Lubānas Md].

43659.

Velti velti, tautu dēls,
Tu uz mani lūkojies;
Man māmiņa sarunāja
Daugavieti arājiņu.
224 [Lielvārdes Rg].

43660.

Velti velti, tu tautiet(i),
Uz maniem lūkojies;
Es pie tevis gan neiešu,
Netīk man tavs prātiņš.
3 [Adulienas Md].

43661.

Vēl bij man meitai būt,
Vēl valkāti vainadziņ(u);
Vēl bij man pāris gadu
Dažu puisi karināt.
322 [Praulienas Md].

43662.

Vai es kāds putna bērns,
No zariņa paņemams?
Pati savas kājas āvu,
Pati rakstu zīdautiņ'.
177 [Kastrānes Rg].

43663.

Vilkam lēkt to celiņu,
Ne manam bāliņam;
Priedes egles lai saauga
Šitā ceļa maliņā.
358 [Rugāju Abr].

43664.

Viņas sātas puiškinim
Daudz pruoteņu galveņā:
Vīns pruoteņš - mani jemt,
Ūtrys pruots - atsaceit.
Es pi tevis gon naīšu,
Nadūš' sova gredzentiņ(a).
389 [Silajāņu Rz].

43665.

Vysu myužu saule lēce
Kuplas līpas galiņā;
Vysu myužu tautu dāls
Raud djēļ muna vainadziņa.
Voi tu roudi, voi naroudi -
Tu jau viņa nadabūsi.
36 [Balvu Abr].

43666.

Vyss par lobu, cīma puiši,
Ka tyus mani vyzinuojat.
Man vītiņa sen zynuoma,
Sen zynuoms oruojeņš.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

43667.

Vusus putnus sout varēju,
Irbes sout navarēju;
Vusas meitas aizmi(e)rst varu,
Sovas aizmi(e)rst navarēju.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

43668.

Vai domā, meitiņa,
Ka labāku dabūsi?
Dzērāju dabūsi,
Lielu kāršu spēlmani.
Ies krogā, piedzersies,
Nāks mājā, plēsīsies.
273 [Mores Rg].

- 149 -

43669.

Zaļi kūki mežā,
Jauni puiši muojuos,
Tī mani lyudzja:
Pījam mani muojuos!
Man tevja navajag,
Ir tevim pošam muojas.
143 [Jāsmuižas D].

43670.

Zeile čīce, zeile čīce -
Kaidu vēsti zeile nesja?
Taidu vēsti zeile nesja:
Itom tautom atsacīt.
389 [Silajāņu Rz].

43671.

Žēl man manas brūklenītes,
Citam svešam atstājot:
Saderēta, saprecēta,
Paliek cita rociņā.
378 [Seces Jk].

14. Pieņem precības

a) Meita gājēja un ar mātes un brāļu atļauju apsolās

15296.

Ai jel manu muļķa dabu,
Manu gudru neapdomu:
Tai pirmā vakarā
Tautiņām apsolīju.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

15297.

Dod, māmiņa, neliedz mani
Pirmajām(i) tautiņām:
Pirmajāmi tautiņām,
Tām Laimiņa līdzi gāja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dod, māmiņa, neliedz mani,
Piermāi tautu jājumāj;
Piermāi tautu jājumāj
Dēkla, Laima līdzi nāca.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

2. Pirmajami tautietimi
Tek Laimiņa vārtu vērt;
Otrajami, trešajami
Stāv pie vārtu raudādama.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

3. Pirmajām tautiņām
Tek Laimīte vārtu vērt;
Jau otrām, jau trešām
Sūta savas kalponītes.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

15298.

Dod nu mani, māmulīte,
Tīk manam prātiņam:
Smuks puisītis, daiļa rota,
Iznesīga valodiņa,
Pats sēdēja kumeļā,
Valodiņa istabā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

15299.

Iešu, iešu, kā neiešu,
Daugavieša precējama:
Ziemu braucu kamanās,
Vasar' ziedu laiviņā.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

15300.

Iešu, iešu, kā neiešu,
I pie maza arājiņa;
Pate arklu ienesīšu
Lielajā tīrumā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Iešu, iešu, kā neiešu,
Pie mazā arājiņa;
Pate arklu aiznesīšu,
Pat' aizjūgšu kumeliņu.
Pate vagu pārdzinīšu
Par lielo tīrumiņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

15301.

Iešu, iešu, kā neiešu,
Pie tā sila švāgarīša;
Jau tam sila švāgaŗam
Auga rudzi griezdamies.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15302.

Iešu, iešu, kā neiešu,
Silmalieša precējama;
Ja neauga rudzi mieži,
Auga laba skalu malka.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 150 -

15303.

Ietin iešu, neliegšos,
Pie mazā arājiņa:
Mazajam arājam
Tīri rudzi klētiņā.
32 [Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)].

15304.

Ej, brālīt, pielūdz māsu,
Lai neieti šoruden!
- Ietin iešu, nepalikšu,
Brālītim spītēdama.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

15305.

Es gribēju sieviņ' precēt,
Citi puiši man aizliedza.
Es daboju to meitiņu,
Kur puisēni dalījās.
224 [Kabilē (Kld)].

15306.

Gan ar skaista (es) uzaugu,
Gan ar daiļi iznesos;
Nu pievīle nelietīts,
Kumeļā sēdēdams.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

15307.

Kā būs man purvu brist,
Jaunas kurpes kājiņā!
Kā būs manim atsacīt
Patīkamu tēva dēlu!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Grūt' man bij kalnā kāpt,
Pret saulīti skatīties;
Grūt' man bija atsacīt
Patīkamam tautiešam.
256 [Apguldē (Auru pag. Jg)].

2. Netīk, man purvā brist,
Baltas zeķes kājiņā;
Netīk man atsacīt,
Patīkamis tēva dēls.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

15308.

Nedomāju, negādāju
Šogad iet tautiņās;
Kuŗi vēji atpūtuši
Pa prātam arājiņu?
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15309.

Patīk man balts zirdziņš,
Balta zirga jājējiņš;
Balta zirga jājējami
Šķind naudiņa kabatā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

15310.

Plata upe, šaura laipa,
Kā būs man pāri iet!
Kā būs man atsacīt
Iemīlētu tēva dēlu!
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

15311.

Precēj' mani, kas precēja,
Brāļi liedza, nevēlēja.
Ko, brālīši, nu sakiete,
Nu prec mani bajāriņis?
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15312.

Siliņs zied mēļem ziedem,
Žēl man mīt kājiņām;
Tautešam mīļi vārdi,
Žēl viņam atsacet.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

b) Tēvs, māte, brāļi atvēl tautām meitu vai māsu, dažreiz pret viņas pašas gribu

15313.

Ai arāja māmuliņa,
Kam vakar neatnāci?
Šodien māte pavēlēja
Dravenieka dēliņam.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

15314.

Ak jūs mani bāleliņi,
Kā jūs mani apnikuši!
Kuŗš netiklis bildina,
Tam jūs mani vēlējiet.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

15315.

Ai māmiņa, ai māmiņa,
Vai es tevi nemīlēju!
Kam tu mani pavēlēji
Tādam kroga dzērājam?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Vai es biju, bāleliņ,
Tavas kājas apminusi?
Tautas vārtu nedajāja,
Tu jau mani pavēlēji.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 151 -

15316.

Ar varīti māte deva,
Ar varīti bāleliņi.
Dzīvoš' ilgi, nedzīvošu
Šās varītes devumiņu?
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

15317.

Bērziņami plāna lapa,
Drīz salniņas bijājās;
Māmiņai lēts prātiņš,
Drīz tautāmi pavēlēja.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

15318.

Dodi, dodi, māmuliņa,
Gan tu mani nožēlosi:
Ne tev tāda meit' izauga,
Ne atvedi vedekliņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15319.

Dzer, bāliņi, biķeŗiem
Manas gaužas asariņas:
Tu nestāji, tu nerimi,
Cikām mani pavēlēji.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15320.

Es ar savu bāleliņu
Ne runāt nerunāju,
Kam tas mani pavēlēja
Vecam tautu dēliņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15321.

Es savai māmiņai
Pilla prāta neturēju:
Pirmo reizi tautas jāja,
Tūdaļ mani atvēlēja.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

18. Derību mielasts jeb "lielais brandvīns"

15322.

Es sacēju vel naīt,
Nadūt mani muomul'eņa;
Atskrīn tautu laksteigola,
Pīveļ munu muomul'eņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

15323.

Griķīšam plāna lapa,
Drīz salniņas bijājās;
Māmiņai lēns prātiņis,
Drīz tautām atvēlēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Driķīšam platas lapas,
To salniņa drīzi kož;
Māmiņai mīļš prātiņš,
Drīz tautām pavēlēja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Ozolami bieza miza,
Lēni lapas darināja;
Māmiņai lēns prātiņis,
Drīz tautāmi atvēlēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15324.

Jaunā brāļa kumeliņu
Es izlaidu ābolā,
Vecā brāļa, tā nelaidu,
Kam tas mani kaitināja,
Kam tas mani pavēlēja
Pirmā tautu jājumā.
Lai jāj piecas, sešas reizas,
Lai sviedrēja kumeliņu,
Lai nesaka citu dienu:
To mēs lēti dabūjām,
To mēs lēti dabūjām,
To mēs gŗūti maldinām.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

15325.

Kam, mameņ, gudr' audzēji,
Kam gudram naīdevi?
Bezproušam man' īdevi,
Kurs pruoteņa naturā.
4271 [Rēzeknes apr.].

15326.

Kam, māmiņ, man' audzēji,
Kam tik dailu darināji,
Ka tu mani atvēlēji
Tādam kroga dzērājam?

15327.

Ko, brālīši, domājat,
Kalpam mani vēlēdami?
Vai es kalpa verga dēļ
Sav' pūriņu darināju?
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

15328.

Ko, brālīši, domājat,
Kalpam mani vēlēdami?
Vai kauniņa jums nebija [nebūs]
Kalpa vīru svaini saukt?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Ko, māmiņa, tu domāji,
Kalpam mani audzēdama?
Kā kauniņa tev nebija
Kalpa dēlu znotu saukt?
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

- 152 -

15329.

Ko, brālīši, domājiet,
Mani jaunu vēlēdami?
Jūs topiet znoti, draugi,
Man jaunai gŗūt' nācās.
Vai es kāda vīra sieva,
Kāda māļa malējiņa?
226 [Kandavā (Tl)].

15330.

Ko, brālīti, tu domāji,
Kalpam mani vēlēdams?
Grūt' upei ledu nest,
Grūt' man otra pakrēslī.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vai, māmiņ, kalpam dodi,
Jeb iemeti ūdenī;
Grūt' upei ledu lauzt,
Grūt' man otra pakrēslī.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

15331.

Ko es biju aizriebuse
Tai savai māmiņai,
Ka tā mani pavēlēja
Pirmajām tautiņām!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Ļauni ļauni man' brālīši,
Tiem māsiņa apnikusi:
Pirmajami tautietimi
Dāvā manu vainadziņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

15332.

Ko es biju sariebuse
Sav' mīļaji māmiņai,
Ka tā mani pavēlēja
Bergajami tautiešam?
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

15333.

Ko es biju sariebusi
Tai savai māmiņai,
Ka tā mani nu atdeva
Ar abām rociņām?
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15334.

Ko, māmiņa, tu domāji,
Kalpam mani vēlēdama?
Es nemāku kules bāzt,
Ne raidīt darbinieku.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

15335.

Krita, krita kļava lapa,
Līdz iekrita ūdenī;
Deva, deva māte meitu,
Līdz atdeva dzērājam.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

15336.

Kuŗi vēji agri pūte,
Tie nopūte rīta rasu;
Kuŗas tautas agri jāja,
Tās dabūja māmuliņas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15337.

Laba stunda gadījās,
Kumeliņu seglojot:
Pate māte meitu deva,
Pate siera gabaliņu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

15338.

Māte, meitu audzinot,
Solīj' Dieva dēliņam;
Kad nu bija izaugusi,
Iedev' krogu dzērējam.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

15339.

Māte vien, māte vien
Mani mazu audzināja;
Kad atnāca tautu dēls,
Tēvs pirmais devējiņis.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15340.

Mana balta māmulīte,
Vai es tevi apnikusi?
Vēl nebiju pieaugusi,
Jau tautām atvēlēji.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

15341.

Man' māmiņa vietā laida
Ar bāliņa līgaviņu.
Mij, māmiņa, govis vēršus,
Nemij manu augumiņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

15342.

Mīksta mana mēlīte
Kā liepu lapiņa,
Izkrāpu mātei
Mīļo meitiņu.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

- 153 -

15343.

Raud meitiņa viena pati,
Raud, ar otru runādama:
Šogad māte apsolīja
Niknajam, bargajam.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

15344.

Sak' ozolu cietu koku,
Vējiņš loka virsotnīti;
Sak' māmiņai cietu prātu -
Drīz tautām pavēlēja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15345.

Zobens kakla nenocirstu,
Ja nebūtu cirtējiņa;
Tautas māsas nenovestu,
Kam bāliņi nedevuši.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15346.

Vai jūs traki, bāleliņi,
Kalpam mani vēlēdami!
Vai jums žēl tad nebūs,
Kad es iešu raudādama?
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

15347.

Visi mazi ezeriņi
Vakarāi miglu meta;
Visi mazi brāleliņi
Tautiņām vēlētāji.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15. Taujājas, rauga vietu

15348.

Ai Dieviņi, ko darīšu,
Dzeŗ svainītis, dzeŗ brālītis!
Ko raidīšu tautiņās
Sav' vietiņu apraudzīt?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15349.

Aitiņai kūti cirtu,
Lai tā ziemu nenosala;
Māsiņai vietu raugu,
Lai tā neraud dzīvodama.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15350.

Ej, svainīti, raugi vietu,
Es nelaižu bāleliņu:
Bāliņš alus dzērējiņš,
Drīz tautām pavēlēja.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Eita, brāļi, raugāt vietu,
Tēva laisti nedrīkstēju:
Tēviņš alus dzērējiņis,
Drīz tautāmi pavēlēja.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

15351.

Es nelaižu bāleliņu,
Pate iešu vietraugās;
Bāliņš alus dzērējiņš,
Drīz tautām atvēlēs.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

15352.

Kaut man būtu tik māsiņu
Kā auziņu tīrumā,
Es nevienas neizdotu,
Iekām vietu aplūkotu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Bija manim tā māsiņas
Kā auziņas saaugušas;
To nedošu tautiņām,
Tīrumiņu neraudzījs,
Vecu bāliņ' aizsūtīšu
Tīrumiņu apraudzīt.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

15353.

Kad man būtu tik māsiņu,
Cik auziņu tīrumā,
Vēl i tad es nedotu
No tīruma tautiņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kad man būtu tik māsiņu
Kā auziņu vēteklēi,
I tad vienas es nedotu
No baznīcas tautiņās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15354.

Kas godīga mātes meita,
Puiša mantas nemeklēja;
Puišam mantas dievsungan
Zem baltiem lemešiem.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Ak tu traka jauna meita,
Puišam mantu jautādama!
Puiša mantas diezingan
Šaurajās biksītēs.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Kas godīga mātes meita,
Puišam mantas nemeklēja;
Puišam mantas dievsungana
Zem baltiem lemešiem,
Zem baltiem lemešiem,
Zem zaļiem velēniem,
Zem zaļiem velēniem,
Zem bērīšu kājiņām.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 154 -

3. Kas prātīga mātes meita,
Puišam mantas nemeklē;
Tam puišam mantas gana,
Kas lemešus valdīt prot.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

15355.

Lai man tika, kas man tika,
Tā pļaviņa, tā man tika:
Baltābula tā pļaviņa,
Zābakoti pļāvējiņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15356.

Pāri lēcu par galdiņu,
Par deviņi zobentiņi
Svainīšam roku dot
Par vietiņas raudzīšanu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

15357.

Raugiet, brāļi, tīrumiņu,
Tīrumāi maize aug;
Neraugiet stiklu logu,
Ne margotas istabiņas!
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

15358.

Raug', bāliņi, man vietiņu,
Raugi vieglas dzirnaviņas,
Ka es varu viegli malt
Ar tām tautu šķaudaļām!
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

15359.

Sliktam, brāļi, nedodiet,
Labam drīzi nevēliet,
Labam drīzi nevēliet,
Kamēr vietu raudzījāt!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15360.

Svainīt manu mīlamo,
Tevi turu ticamo,
Tevi sūtu vietraudžos,
Ne īsto bāleliņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

15361.

Svaini sūtu vietraudžos,
Nesūtīju bāleliņu:
Brālīts teica labu vietu,
Znotu draugu gribēdams.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

15362.

Viena pati man māsiņa
Kā zīlīte zariņā,
Tās nedošu nevienam,
Tīrumiņu neredzējis.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

PRECĪBAS UN DERĪBAS

Prof. K. Straubergs

- 155 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 156 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 157 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 158 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 159 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 160 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 161 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 162 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 163 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 164 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 165 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 166 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 167 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 168 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 169 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 170 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

PRECĪBU UN DERĪBU DZIESMAS

16. Sader, dod roku, dod un mij gredzenus

- 171 -

a) Līgavas draudzes dziesmas

15363.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Ko es pate padarīju!
Labajam atsacīju,
Ar neveikli saderēju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Vai to manim Dievs nolicis,
Vai Laimīte nolēmuse:
Labajami atsacīju,
Ar nelieti saderēju.
Labajami atsacīju
Tēva galda galiņā,
Ar nelieti saderēju
Vidū lauka stāvēdama.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

15364.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Man pēdēja vasariņa!
Ar tautieti saderēju,
Kunga lopus ganīdama.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

15365.

Ai jel manu žēlumīnu,
Kalpam rokas devumīnu!
Nule mani bildināja
Bagātais tēva dēlis;
Nu es mītu vaska plānu,
Glāzu duris virinātu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

15366.

Ai liepiņa zeltlapīte [zeltlapiņa],
Kam tik ātri noziedēji?
Ai māsiņa zeltenīte [zeltainīte],
Kam tik ātri saderēji?
206 [Kuldīgas apriņķī].

15367.

Vai māsiņa mīļa balta,
Kam ar tādu saderēji?
Es ar tādu nerunātu,
Ne vēl savu roku dotu.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

15368.

Aili manu baltu kāju
Ieslīdam rāvienāi;
Aili manu muļķa prātu,
Netiklīti saderēju.
Labāk būtu to dieniņu
Uz akmeni stāvējuse,
Nekā gājse klētiņāi
Tautietim roku dot.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

15369.

Aizašveļpa raiba irba,
Bērza birzi iztecējse;
Aizakliedza man' māsiņa,
Kalpam roku iedevuse.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15370.

Elkšņa rīkstīt' i nolauzu,
Šķitos bērza nedabūt;
Neveikļami roku devu,
Šķitos laba neredzēt.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

153701.

Apkārt teku, cauri līdu
Smalkam lazdu krūmiņam;
Sniedzu roku, bet atrāvu
Lielam kroga dzērājam.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 172 -

15371.

Apsītei lapas dreb
Lēna vēja vēsmiņā;
Tā drebēja man rociņa,
Ar tautām saderot.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

15372.

Apsītei lapa dreb
Maza vēja vēsmiņā;
Tautietim roka dreb,
Mani jaunu saderot.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

15373.

Apsītei [Bērziņam] lapa dreb,
Lakstīgalai laipojot;
Tautietim roka dreb,
Mani jaunu saderot.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

15374.

Ar tautieti saderēju,
Gredzeniņi saskanēja.
Tur bij man pieci znoti,
Tur deviņi bāleniņi.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15375.

Ar tautieti saderēju,
Saskanēja gredzentiņi;
Nevar vairs kungi šķirt,
Ne īstie bāleliņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ar tautieti saderēju,
Vidū brāļu stāvēdama;
Nevar manis kungi šķirt,
Ne bagāti bāleliņi.
224 [Kabilē (Kld)].

2. Ar tautieti saderēju,
Vidū lauka stāvēdama;
Nevar vairs kungi šķirt,
Ne baltie brāleliņi.
- Kas, māsiņi, rokas šķīra,
Kas piedeva padomiņu?
- Dieviņš mūsu rokas šķīra,
Laima deva padomiņu.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

15376.

Ar tautieti saderēju
Tīrumāi, klajumāi,
Lai mūžiņis kāds būdamis,
Ne vārdiņu nerunāt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15377.

Ar tautieti saderēju,
Vidū brāļu stāvēdama;
Tautietim plika roka,
Man bij pilna gredzeniņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

15378.

Atraiknim roku devu,
Asariņas slaucīdama;
Atraiknim smaga roka,
Div' laulības gredzentiņi.
263 [Dobelē].

15379.

Atraitņam roku devu,
Gredzeniņa vien nedevu:
Roku devu un atņēmu,
Gredzeniņa neatņēmu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

15380.

Atraitņam ruoku devu
Jaunu zānu vidiņā;
Muna ruoeciņ' i nuoebira
Jaunu zānu osorām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15381.

Atraitņami roku devu,
Ne tam kroga dzērājam.
Var gan kroga dzērājiņis
Bez līgavas nodzīvot.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

15382.

Atraiknim roku devu,
Upmalā stāvēdama.
Līdz atraiknis roku deva,
Es ielēcu upītē.
Labāk upes rauduvīte,
Ne atraikņa līgaviņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

15383.

Atraitņam roku devu,
Uz akmeņa stāvēdama;
Atraitņam smaga roka,
Divreiz mīti gredzeniņi.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1. Atraitns mun roku deva,
Atraitņam salta roka,
Atraitņam salta roka,
Div' laulāti gredzentiņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 173 -

2. Esi gudra, man' māsiņa,
Nedod rokas atraikņam:
Atraikņam grūta roka,
Div' kārtāmi gredzentiņi.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

15384.

Atraišam roku devu
Caur deviņ' bāleliņ';
Apbirst munas baltas rokas
Gaudajām asarām.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

15385.

Bij', māsiņ, traukusies
Netikļam roku dot;
Es no krēsla neceltos,
Ne vēl savu roku dotu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15386.

Bāliņ, dedzi vaska sveci,
Svainīt, zelta lukturīt'!
Nu es līdu istabā
Tautiešami rokas dot.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

15387.

Briedu purvu, vai nebriedu?
Baltas zeķes kājiņā;
Dodu roku, vai nedodu
Bargajam tautiešam.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15388.

Brist man purvu, vai nebrist?
Baltas zeķes kājiņā;
Dot man roku, vai nedot
Šoruden tautiņām?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15389.

Brist man purvu, vai nebrist?
Baltas zeķes kājiņā;
Dot man roku, vai nedot
Tādam kroga dzērājam?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15390.

Brist purā, vai nebristi?
Baltas zeķes kājiņās;
Dot rociņu, vai nedot?
Atraitns mani bildināja.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

15391.

Brist purvā, vai nebrist?
Baltas zeķes kājiņā;
Dot rociņu, vai nedot,
Kad nelietis bildināja?
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

15392.

Brist purvāi, vai nebrist?
Baltas zeķes kājiņā;
Dot rociņu, vai nedot?
Nav īstens tēva dēls.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

15393.

Brist purvā, vai nebrist(i)?
Baltas zeķes kājiņā;
Dot rociņu, vai nedot(i)?
Nav dižans tēva dēls.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15394.

Bristi purvu, vai nebristi?
Baltas zeķes kājiņāi;
Doti roku, vai nedoti?
Nezināms tautu dēls.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Brist man dubļus, vai nebrist?
Jaunas kurpes kājiņā;
Dot man roku, vai nedot?
Nezināmis tēva dēls.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

15395.

Bristin purvu, vai nebrist?
Baltas zeķes kājiņā;
Dot rociņu, vai nedot
Asariņu dzērājam?
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

15396.

Dažu dienu es raudāju
Vienas dienas gājumiņu;
Labāk būtu to dieniņu
Pa siliņu staigājusi,
Labāk man balta sagša
Sila skuju piebirusi,
Nekā gājsi istabā
Tautiešam roku dot.
121 [Gulbenē (Md)].

15397.

Dižens puisis, daila rota,
Iznesīga valodiņa.
Ko tu saki, brāleliņi,
Es tam gribu roku dot?
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

15398.

Div' upītes cauri bridu,
Trešā muti nomazgāju;
Div' tautāmi atsacīju,
Trešām gāju roku dot.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

- 174 -

1. Div' peļķītes cauri bridu,
Trešā muti nomazgāju;
Div' sētiņas gaŗām gāju,
Trešā ņēmu līgaviņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

2. Trīs zīdiņus matos pinu,
Visi pilni sidrabiņa;
Trīs tautiņas gaŗām laidu,
Cetortām roku devu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15399.

Dodiet man dadžu cimdus,
Asu dadžu pirkstainiekus!
Nu es iešu istabā
Naidniekam rokas dot.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

15400.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja mūs' māsiņa,
Kad tautām roku deva.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

15401.

Ē kā koši noziedēja
Vēja lauzta ābelīte;
Ē kā koši saderēja
Novainota mātes meita.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Vēja lauzta ābelīte
Baltus ziedus noziedēja;
Novainota mātes meita
Labu godu sagaidīja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15402.

Es, māsiņa, tev piesaku,
Nedod rokas atraitņam:
Atraitņam grūts mūžiņš,
Div' pārmīti gredzeniņi.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

15403.

Es nekurtu uguntiņu,
Būt' māmiņa nekūrusi;
Es nedotu tautām roku,
Būt' māmiņa nedevusi.
226 [Kandavā (Tl)].

15404.

Es nogriežu elkšņa rīksti,
Šķitos bērza nedabūt;
Ar neveiklu saderēju,
Šķitos veikla nedabūt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Traucu lauzt alkšņa rīksti,
Šķitu bērza nedabūt;
Traucu iet pie netikla,
Šķit' tikuša nedabūt.
Būt' dabūjsi bērza rīksti,
Vēl tikušu tēva dēlu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

15405.

Es savami brālītim
Mūžam laba nevēlēšu,
Kam tas mani stumšus stūma
Nelietim roku dot.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1. Es savai māmiņai
Mūžam laba nevēlēšu,
Kam tā mani stumtin stūma
Atraitņami roku dot.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

15406.

Esi gudra, man' māsiņa,
Nedod rokas tautiņām:
Tautiets bija ne bāliņš,
Necieš rokas devumiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tautiešam roku devu,
Kreiso devu, ne labo;
Tautiets bija ne bāliņš,
Necieš rokas devumiņu.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

15407.

Gan pazinu to puisīti,
Kam draugaļa maliņā:
Trīs tam roka saderot,
Smok valoda runājot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15408.

Gribēj' mani tautu dēlis
Birztalā saderēt.
Deri, deri, ja tev tika,
Ar to zaļu birztaliņu!
Ne birztala māte mana,
Ne ozoli bāleliņi.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Cerēj' mani tautu dēls
Priedienā saderēt.
Deri, deri, ja tev tīk,
Ar tiem priežu ciekuriem!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 175 -

15409.

Kad es būtu jauna meita,
Nederēta līgaviņa,
Vēl es būtu šoruden
Dažas tautas karinājse.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15410.

Kad man būtu dadžu cimdi,
Dotu roku tautiņām;
Kad man būtu nātru sagša,
Segtu dēla māmiņai.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15411.

Kal, kalējs, ko kaldamis,
Kal man dzelza pirkstāniekus,
Lai es varu ar tautieti
Caur uguni saderēt.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15412.

Kalna virsu vien staigāju,
Bāliņosi dzīvodama,
Ni gribēju lejā iet,
Ni tautām rokas dot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15413.

Kam, māsiņa, roku devi,
Kam dev' zelta gredzentiņu?
Roku devi, rok' atņēmi,
Kas atdos gredzentiņu?
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

15414.

Kam tie pieši, kam tie sedli
Pie bāliņa rij's durvīm?
Tautu pieši, tautu sedli -
Vakar māsu saderēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15415.

Kam tu augi, pura bērzs,
Āra bērzu viducī?
Kam, tautieti, tu sēdēji
Man' bāliņu viducī?
Sniedzu roku bāliņam,
Pasniedz' tautu neliešam.
113 [Alūksnē].

15416.

Ko, bāliņi, jūs sakieta?
Es ar leiti saderēju.
- Dzīšu leiti, kad panākšu,
Kāršu egles galiņā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

15417.

Ko sakāt, bāleliņi?
Es ar kalpu saderēju,
Jau manā rociņā
Kalpa vīra gredzeniņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15418.

Ko tu saki, bāleliņi?
Es ar kalpu saderēju.
- Ej, māsiņa, ja tev tīk
Kalpa durvis virināt!
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

15419.

Ko tu saki, brāleliņ?
Es ar kalpu saderēju.
- Vai, māsiņa, tevis dēļ
Kaŗā kauti tēva dēli?
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

15420.

Ko tu saki, bāleniņi?
Es ar kalpu saderēju;
Visi mani gredzeniņi
Kalpa puiša rociņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15421.

Labāk būtu pastāvējse
Tekošā upītē,
Nekā roku pasnieguse,
Neveiklīts bildina.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

15422.

Labāk būtu to dieniņu
Zem eglītes gulējuse,
Nekā gāju istabā
Tautietimi roku dot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15423.

Labāk būtu to dieniņu
Zem eglītes gulējuse,
Ne tautām roku devu,
Bāliņam nezinot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15424.

Lobāk butu tuoe dieniņu
Ūdenī pastāevēsa,
Kā toutām ruoku devu,
Ka paedzēru ouguimiņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

- 176 -

15425.

Lietiņš lija man dzimstot,
Lietiņš vārda meklējot;
I to dienu lietiņš lija,
Kad tautām roku devu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

15426.

Līdz', Dieviņ, man mazai,
Līdz' dižai uzaugot,
To dieniņu ar palīdz',
Kad tautām roku devu!
216 [Ventspilī].

15427.

Līgst', māsiņa, pār galdiņu,
Pār tērauda zobentiņu,
Lai nesaka citā dienā:
Kāzu vārtos saderēja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15428.

Lūgšus lūdzu tev, māsiņa,
Nedod roku atraikņam!
Atraikņam smaga roka,
Div' laulet' gredzeniņi.
No tālien's jau pazinu
Atraikniša līgaviņu:
Staigē galvu nodūruse,
Asariņas slaucidama.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

15429.

Luste manim alu dzert,
Luste skaisti padziedāt,
Tā lustīte vien nebija,
Atraikņam roku dot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

15430.

Māsiņ' mana vecākaja
Aiz vārtiem saderēja;
Es jaunāka, bet gudrāka,
Aicin' tautas sētiņā.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1. Muļķa bija vecā māsa,
Aiz vārtiem saderēja;
Es jaunāka, es gudrāka,
Es derēju sētiņē,
Es derēju sētiņē
Pie tēviņa, māmuliņas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15431.

Māsiņ, zelta droztalīte,
Kam tu man tā darīji?
Kam tu man nesacīji,
Kad tautām roku devi?
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

15432.

Māsiņ, tavu raibu svārku,
Tavu zīļu vaiņadziņu!
Kam tu gāji istabāi
Netikļam(i) roku dot?
Es ne stāvu neceltos,
Ne vēl savu roku dotu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1. Ai māsiņa mīļa balta,
Kam tu nāci istabāi!
Kam tu nāci istabāi
Neliklam roku dot!
Kaut rocīnu būt' devuse,
Nedevuse vaiņadzīnu!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

15433.

Mūc, māsiņ, paslēpies,
Nu tev jāj(a) precinieki.
- Kur es mukšu, kur slēpšos,
Sen jau biju saderēta.
- Kur, māsiņa, saderēji,
Ka es tevi neredzēju?
- Tēva lauka galiņā
Pie kuplā ozoliņa.
- Kas jel tev rokas šķīra,
Kas piedeva padomiņu?
- Dēkla man rokas šķīra,
Dievs piedeva padomiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Bēdz, māsiņ, kambarī,
Nu atjāja precinieki.
- Kur es bēgšu, bāleniņi,
Manis pašas saderēti.
- Kur, māsiņi, saderēji,
Kad es tevi neredzēju?
- Viņā lauka galiņā
Zem resnā ozoliņa.
- Kas, māsiņa, rokas šķīra,
Kas pārmija gredzeniņus?
- Dieva dēli rokas šķīra,
Laime mija gredzeniņus.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15434.

Ne uz viena neraudāju,
Kā uz savu bāleliņu,
Kam tas mani stumšus stūma
Nelietim roku dot.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 177 -

15435.

Nebēdā, brāleliņ,
Ka es augu saderēta;
Vēl es iešu saderēta
Trīs vasaras druviņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15436.

Nibīsties, tu tautieti,
Mani jaunu saderot;
Pate iešu druviņā,
Māku darbu skubināt.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

15437.

Nebij man to darīt,
Ko es esmu padarījse:
Nebij man tik jaunai
Ar nelieti saderēt.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

15438.

Neraudat, jūs māsiņas,
Jau es pati gan raudāju,
Jau es pati gan raudāju,
Ar neveikli saderējse.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15439.

Nesteidzies, man' māsiņa,
Atraikņami roku dot:
Atraikņami grūts mūžiņš,
Divreiz mīti gredzentiņi.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

15440.

No tāļienes es pazinu,
Ka māsiņa saderēta:
Spīd kā zvaigzne rociņāi
Tautu dotis gredzeniņis.
183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].

1. Rociņāi vien pazinu,
Saderēta tā meitiņa:
Tautu dots gredzeniņš
Deviņāmi zīlītēm.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15441.

Paldies, manu labu dabu,
Es ar sliktu nederēju,
Dravniekam div' dēliņi, -
Es ar vienu saderēju.
190 [Kuldīā].

15442.

Par trīs gadi es papriekšu
Ar tautieti saderēju;
Nu projām gājējiņa,
Nu vēl saku māmiņai.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Trīs gadiņi es papriekšu
Ar tautām saderēju;
Pašu laiku pie vārtiem,
Tad vēl saku bāliņiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15443.

Pavaicāju brālīšam,
Vai doš' roku tautiešam?
- Ej, māsiņa, dod rociņu,
Ne tu mani piedzievāsi!
Es gan redzu, ko tev dara
Mana jauna līgaviņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15444.

Plata upe, šaura laipa,
Nedrīkstēju pāri iet,
Nedrīkstēju roku sniegt
Bajāriņa dēliņam.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Plata upe, šaura laipa,
Kā bij man pāri tikt [tapt]?
Lielas tautas, mazs pūriņš,
Kā bij man saderēt?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15445.

Plata upe, šaura laipa,
Pāri teku drebēdama,
Pāri teku drebēdama
Nelietim roku dot.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15446.

Plata upe, šaura laipa,
Pāri gāju drebēdama;
Sīvs tautietis, patīkamis,
Dod' rociņu drebēdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15447.

Plata upe, šaura laipa,
Pāri gāju drebēdama;
Svešs tautietis, nezināms,
Roku devu raudādama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15448.

Projām iešu, māmulīt,
Ne rudeni negaidīšu:
Pavasari ganīdama
Ar tautieti saderēju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 178 -

15449.

Purva bērza rīksti griezu
Āra bērzu krūmiņā;
Atraišam roku devu
Jaunu puišu pulciņā.
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

1. Es nogriezu alkšņa rīksti,
Bērzu birzī ganīdama;
Atraiknim roku devu
Jaunu puišu vidiņā.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

15450.

Pušām cērtu ledus kalnu
Ar tērauda zobentiņu;
Pušām laužu sav' sirsniņu,
Ar tautieti derēdama.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

15451.

Redz kur jauns ozoliņš
Ar ieviņu savijies;
Redz kur jauna mūs' māsiņa
Ar tautieti saderēja.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

15452.

Roku devu tautiešam,
Gredzeniņu vien nedevu;
Roku devu, rok' atņēmu,
Gredzeniņu nevarēju.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

15453.

Sader miezis ar apīni,
Sa zālīte ar ābolu;
Saderēja mātes meita
Ar tautieti tēva dēlu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15454.

Saderēju ar tautieti
Bet neiešu šorudeni;
Iešu kunga laidarā
Citus puišus kaitināt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Tautu dēls manis lūdza,
Lai es savu roku dodu.
Roku došu, bet neiešu
Līdz citam rudeņam;
Vēl es varu šorudeni
Dažu labu kaitināt.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

15455.

Saderēju ar tautieti,
Bet neiešu šoruden;
Ja tam tika, lai tas gaida
Līdz citam rudeņam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15456.

Saderēju, atderēju
Ar saviemi bāliņiem;
Ar tautieti saderēju,
Nevar vaira atderēt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15457.

Sakāt, brāļi, ko sakāt,
Es ar kalpu saderēju!
- Dar', māsī, kā tu zini,
Tev nenāca tēva dēli.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15458.

Sasalusi upe tek,
Savizusi Daugaviņa;
Sasalušu sirdi gāju
Neveikļam roku dot.
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)].

1. Sajukušas upes tek,
Sajukuši ezeriņi;
Sajukušu sirdi gāju
Tautiešam rokas dot.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2. Sasaluši dūņu purvi,
Sasaluši ezeriņi;
Sasalušu sirdi gāju
Tautiešam roku dot.
18 (Meņģelē).

3. Sasaluši purva ciņi,
Savizojse Daugaviņa;
Sasalušu sirdi gāju
Atraikņam roku dot.
Atraikņam auksta roka,
Divkārt mīti gredzeniņi,
Mīļi vārdi izrunāti,
Mīļas domas izdomātas.
124 [Lāzberģi (Mārkalnes pag. Vlk)].

15459.

Sauc Laimiņa, met ar roku,
Kalniņā stāvēdama,
Redzēj' mani lejiņā
Ar neveikli saderot.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 179 -

15460.

Žēlu manu žēlumiņu,
Kalpam rokas devumiņu!
Vai Dieviņ, nu es būšu
Kalpa vīra līgaviņa!
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

15461.

Sīvi sīvi zīle brēc
Uz vārtiem laidarā;
Šorīt jāja sīvs tautiets
Māsiņai roku dot.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

15462.

Sīvu nātru cimdus adu
Tautu dēlu sveicināt,
Lai pazina sīvumiņu
No rociņas devumiņa.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

15463.

Spēru kāju dābolā,
Iespērusi rāvājā;
Roku devu bāliņam,
Iedevusi tautiešam.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

15464.

Tautas saka, lai es deru;
Nederēšu, nederēšu!
Nederēšu bez māmiņas,
Bez vecā bāleliņa.
190 [Kuldīā].

15465.

Tautietimi roku devu,
Aiz durvīmi stāvēdama;
Kreiso devu, ne labo,
Ka varēju atsacīt.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Uz akmeņa stāvēdama,
Atraikņami roku devu;
Kreiso devu, ne labo,
Lai varēju atsacīt.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

15466.

Tautietim roku devu,
Kreiso devu, ne labaju,
Kreiso devu, ne labaju,
Labā pilna gredzentiņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

15467.

Tautiešam(i) roku devu,
Kreiso devu, ne labo;
Kreisās rokas devumiņu,
To par pilnu neturēju.
18 (Meņģelē), 22, 35, 36,
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Atraikņam roku devu
Kreiso devu, ne labo;
Kreisās rokas devumiņš
Mūžam tiesas neturēja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

15468.

Tautietim roku devu,
Kreiso devu, ne labo,
Lai viņš mani nedabū
Saukt par savu līgaviņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

15469.

Tautiešam roku devu,
Kreiso devu, ne labo;
Tautiets bija, ne bāliņis,
Kopā lipa, kad tam devu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15470.

Tautiešam roku devu,
Uz ūdeņa stāvēdama;
Cik gribēju roku dot,
Vilnīts laivu kustināja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15471.

Tautiešam roku devu,
Savu zelta gredzentiņu;
Tautu dēla kumeliņš
Mani stalti vizināja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

15472.

Tautu dēlis lielījāsi
Mani jaunu saderējis.
Nelieliesi, tautu dēlis,
Nav tavā rociņā,
Nav tavāja rociņā
Mans sudraba gredzentiņš.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

15473.

Tautas dēls man' cerēja
Aiz vārtiemi saderēt.
Par ko manim tēva galds,
Par ko brāļa istabiņa?
232 [Talsos (Tl)].

- 180 -

15474.

Tautu dēlis rokas prasa,
Aiz durīm stāvēdams.
Nāc iekšā, došu roku,
Kur redz mani bāleliņi!
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Tautiets man roku deva,
Aizdurvē stāvēdams;
Nāc, tautieti, saulītē,
Lai redz mani bāleliņi!
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

15475.

Teic man ļaudis, es neticu,
Ka māsiņa saderēta.
Drīkstēj' māsa to darīt,
Man padomu neprasījse,
Man padomu neprasījse,
Vecajami brālītim?
206 [Kuldīgas apriņķī].

15476.

Tīši tīši salauzīju
Brālītime zobentiņu,
Kam tas mani stumšus stūma
Vācietim roku dot.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

15477.

Tik es kāju neiespēru
Dziļā dubļu avotā;
Tik es roku neiedevu
Lielam krogus dzērājam!
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

1. Cik kājiņas neiespēru
Asariņu paltiņā;
Cik rociņas nepadevu
Asariņu dzērējam.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

15478.

Tik rociņas neiedevu
Sīvajam tautiešam,
Kad brālītis nepieķēris
Pie baltajas villainītes.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Cik kājiņas neiespēru
Asariņu paltiņā,
Kau(t) Laimiņa neķērusi
Aiz baltās vilnānītes.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2. Cik rociņas nepadevu
Vājajām tautiņām;
Vājajām tautiņām
Rīta māļa malējiņa,
Rīta māļa malējiņa,
Rīta ganu vadītāja:
Kad Laimiņa neatrautu
Aiz balto villainīšu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15479.

To dieniņu lietus lija,
Kad tautām roku sniedzu:
Vai man bija visu mūžu
Asarāsi nodzīvot!
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

15480.

Trīs gadiņi tautu dēlis
Jāja manis bildināt;
Cetortāj gadiņāj
Gāj' pretim roku sniegt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15481.

Trīs reizītes saderēju
Ar to tautu neveiklīti.
Divi reizes atsacīju,
Trešo vairs nevarēju.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

15482.

Trīs reizītes vien aizgāju
Ar māmiņu baznīcā:
Ziedu dienu, lapu dienu -
Māras dienu saderēju.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

15483.

Tūdaļ tautas roku deva,
Tūdaļ līdza aicināja.
Mani balti bāleliņi,
Tūdaļ līdza nedodiet!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Līdz tautiņas roku deva,
Līdzi mani aicināja.
Mani balti bāleliņi,
Tūliņ līdzi nedodiet!
Vai es kāda lauku puķe,
Daskrienama, noraunama?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

15484.

Uz akmeni stāvēdama,
Atraitim roku devu:
Še, atraiti, kreisā roka,
Labā pilla gredzentiņu;
Labā pilla gredzentiņu
Jaunu puišu kaitināt.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

- 181 -

15485.

Vai līst cauri, vai lēkt pāri
Smalkam lazdu krūmiņam?
Vai dot roku, vai nedot
Staltam tēva dēliņam?
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15486.

Vaļa vaļa tev, māsiņ,
Sētu lēkt, kārti lauzt,
Tik vien vaļas tev nebija -
Atraikņam roku sniegt.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

1. Vaļa vaļa meitiņām
Triju sēklu rozes sēt;
Tās vaļiņas vien nevaid,
Atraiknimi roku dot.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

15487.

Viena pate es māsiņa,
Man deviņi brāleliņi.
Caur visiemi brāliņiem
Tautiešam roku sniedzu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

15488.

Vēl nav auzas uzaugušas,
Tautiets pirka kumeliņu;
Vēl meitiņa maza auga,
Jau tautiets roku sniedza [deva].
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15489.

Vēl nav cimdu adītāja,
Jau tautietis saderēja;
Nav vēl dvieļu audējiņa,
Jau stellēja bāleniņus.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15490.

Vēlējos nerāvuse
Sarkano ābuliņu;
Vēlējos šoruden
Tautām rokas nedevuse.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15491.

Vecs bij mans tautu dēls,
Kas ar mani saderēja;
Vai bij man tēvu saukt,
Vai veco bāleliņu?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

15492.

Vecs vecs tautu dēls,
Kas ar mani saderēja;
Būs manam bāliņam
Zirņu druvas sargātājs.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15493.

Vecs vecs tautu dēls,
Kas ar mani saderēja;
Deviņ' gadi bārdu dzina,
Desmitā sievu ņēma.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15494.

Viju, viju, nenoviju
Rasenīšu vainadziņa;
Gāju, gāju, nenogāju
Atraitņam rokas dot.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

15495.

Viss par velti, ciema puiši,
Ka jūs mani viziniet,
Man' māmiņa saderēja
Aiz Daugavas arājam.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

15496.

Ciema meitas gauži raud,
Dzirdēj' mani saderētu.
Dar', bāliņi, saldu alu,
Lai nāk mani pavadītu!
1311 [Apē (Vlk)].

15497.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā
Tās meitiņas derībās,
Ko ļautiņi niecināja.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

b) Tautieša dziesmas

15498.

Aiz upītes kalniņā
Sudraboti gaiļi dzied;
Pār upīti saderēju
Sudrabotu malējiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

15499.

Apsa- gauži- raudājos,
Līgaviņu saderējs:
Vai būs dzīves kopējiņa,
Vai saimītes šķīrējiņa?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 182 -

15500.

Apsegloju kumeliņu,
Lai stāv staļļa dibenā;
Saderēju līgaviņu,
Lai stāv meitu pulciņā.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

15501.

Gauži raud tā meitiņa,
Kas ar mani saderēja.
Kaut zinājis to raudot,
Es rociņas tai nedotu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15502.

Kas drīkst manu kumeliņu,
Apsedlotu jādināt?
Kas drīkst manu līgaviņu,
Saderētu bildināt?
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15503.

Lai man tika, kas man tika,
Tā meitiņa, tā man tika;
Tai es sniedzu sav' rociņu,
Devu zelta gredzeniņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Patīk man tā meitiņa,
Tās meitiņas valodiņa;
Tai es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

15504.

Lai stāv manis kumeliņis
Vidū staļļa apseglots;
Lai aug mana līgaviņa
Ciemiņos saderēta.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15505.

Mana mana tā meitiņa,
To nedošu nevienam:
Mana roka pāri gājse,
Mana jauka valodiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Mana mana tā meitiņa,
Tās nedevu nevienam:
Mana roka pāri gāja,
Mans spodrais zobentiņš.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15506.

No saknēm lazda zied
Sarkaniem ziediņiem;
No sirds man mīlējās
Tautu meitai roku dot.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

15507.

Nodzenāju sila priedi,
Lai aug mana nodzenāta;
Saderēju tautu meitu,
Lai aug mana saderēta.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

1. Izlocīju bērzu birzi,
Lai tā auga izlocīta;
Saderēju līgaviņu,
Lai tā auga saderēta.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 3901 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Saderēju tautu meitu,
Lai tā auga saderēta,
Lai tā auga priekš manim,
Lai ar citu nederēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15508.

Rīga Rīga tāļu tāļu,
Labāk še Jelgavā:
Saderēta līgaviņa,
Nava zelta gredzentiņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15509.

Sadarāta vīn nūmyra
Buol'eņam ļaudaveņa;
Vacs palyka, najem cytas
Tuom l'eluom žālobuom.
435 [Latgalē].

15510.

Skaista bija ti puķīte,
Kur' zied kalna galiņā;
Jo skaistāka ti meitiņa,
Kur' ar mani saderēja.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

15511.

Sniedzu roku, devu mutes,
Saucu savu līgaviņu,
Saucu savu līgaviņu,
Devu zelta gredzentiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

43672.

Voi, muosiņ, kas tev tyka,
Ka tu meji gredzentiņim?
Ni par zaltu, sudabriņu
Es nameitu gredzentiņa.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 183 -

43673.

Ai ļaudaviņ, ļaudaviņ,
Sameisim gradzynim!
Matčasnoje, tautu dāls,
Ar vysim gradzynim.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

43674.

Ai māmiņa, ai māmiņa,
Kam tu mani audzināji?
Kam tu mani audzināji,
Dzērājam atdodama?
116 [Garozas Jg].

43675.

Oi munu lielu kaunu,
Otru lielu žēlabiņu:
Lobajam atsacīju,
Ar navēkli saderēju.
358 [Rugāju Abr].

43676.

Ak tu skuju vāverīte,
Auž man skuju paladziņu.
Ar tautieti saderēju,
Skujienā ganīdama.
443 [Turlavas Kld].

43677.

Atraitnim roku sniedzu,
Uz akmeņa stāvēdama:
Tik atraitņa mīlestība
Kā akmeņa siltumiņ'.
378 [Seces Jk].

43678.

Atraišam rūku devu,
Uz olūta stuovādama;
Atraišam solta rūka
Kai olūta yudisniņš.
389 [Silajāņu Rz].

43679.

Atraišami rūku devu,
Uz olūta stuovādama;
Solts yudens olūtā,
Solta rūka atraišam.
143 [Jāsmuižas D].

43680.

Atraišami rūku devu
Uz akmiņa stuovādama;
Kreisū devu, na lobū,
Kreisuo praudys naruodeja.
143 [Jāsmuižas D].

43681.

Atraišam rūku devu,
Uz akmina stuovādama;
Akmens mani nūluodēja:
Buca buca, laiva laiva,
Myužam veira nadabuos,
Par vacmeitu paliks.
503 [Višķu D].

43682.

Atraišam salta roka,
Divreiz mīti gredzentiņi;
Atraišami salta gulta,
Izrunāti mīļi vārdi.
166 [Kalsnavas Md].

43683.

Sasaprūti, tu Moņeit,
Kam atraišam rūku devi?
Atraišam gryuta rūka,
Div lauluoti gredzineņi.
503 [Višķu D].

43684.

Barga tava māmuliņa,
Kas tev' bija auklējusi;
Vēl bargāks tautu dēls,
Kam es roku pasniegusi.
545 [Krustpils D apr.].

43685.

Devu roku brālīšam,
Iedev' tautu dēliņam;
Tautu dēlis, ne brālītis
Vaicā roku devumiņ'.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

43686.

Dūdi, dūdi, muomuleņa,
Vjāl tu maņa nūrauduos(i);
Īs' tu poša, kur īdama:
Naredz muna guojumeņa.
326 [Preiļu D].

43687.

Div upītes pāri bridu,
Trešai smēlu ūdentiņu;
Div tautiešus gaŗām laidu,
Trešo gāju laulāties.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

43688.

Dzērājīna līgavīna
Ik vakarus žēli raud:
Vai būs mani padzēruši
Kādam ceļa gājējam?
94 [Dunikas Lp].

- 184 -

43689.

Dzāruojeņa muomuleņa
Prodzer mjaitu krūdzeņī;
Tautys vuortu naatvjāra,
Jau muomeņa pavjēļ(ēj)a.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

43690.

Dziedi, dziedi, tautu meita,
Tu jau dziedi raudādama;
Tautām roku atdevusi,
Savu zelta gredzentiņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43691.

Dzīduodama lakstīgola
Vasariņu pavadēja;
Rauduodama muomuliņa
Mani tautom pasūlēja.
358 [Rugāju Abr].

43692.

Dziedādama vien staigāju,
Ar bajāru saderējsi;
Ka bajāris niecinās,
Tad staigāšu raudādama.
112 [Ezeres Kld].

43693.

Es apāvu baltas kājas,
Man netika dubļus brist;
Patīkamis tēva dēls,
Man netika atsacīt.
427 [Tadaiķu Lp].

43694.

Es gan redzu, māmuliņa,
Tu būs' mani padzērusi;
Tu atnāci no krodziņa,
Villainītes plātīdama.
162 [Kacēnu (Kačanovas) Abr].

43695.

Es mainīju gredzeniem,
Pie tautieša zvērēdama,
Ka es citu nemainīšu,
Citam roku es nedošu.
605 [Skolas].

43696.

As nalyku cyta vainys,
Muotys pošys vaiņa beja;
Tautys vuortu naatvēra,
Jau jei mani pasūleja
Syuryjam, ryugtijam,
Asareņu dzāruojam.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

43697.

Es nevaru lielīties,
Man māmiņa dzērājiņa:
Vai būs mani padzēruse
Kādam ceļa gājējam?
94 [Dunikas Lp].

43698.

As sovami mīlejam
Boltu rūceņu padevu:
Ša rūceņa, teic vuordeņu,
Byusi muns oruojeņš.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

43699.

Iešu, iešu, kā neiešu,
Ij pie maza arājiņa;
Tāpat gāzās velēniņa,
Kā tam lielam arājam.
46 [Beļavas Md].

43700.

Jauns puisīts mīļi lyudze,
Ap mutīti gluosēdams.
Man pruotiņš žēlīg(a)is,
Atsalīgt navarēju.
35 [Baltinavas Abr].

43701.

Kam tu, meitiņ, reiksti lauzi
Nu elksneiša zaraņim?
Voi tu, okla, naredzēji
Zaļa bārza viersyuneites?
Kam atraišam rūku devi,
Voi tu jaunu naredzēji?
194 [Krāslavas D].

43702.

Kas mauc manu gredzentiņ(u),
Lai ņem manu vainadziņ(u);
Dižens esi, tautu dēls,
Ņem ar' manu augumiņ(u).
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

43703.

Kas pie mieta(?), tas puisītis?
Kalpa svārki mugurā.
Vai Dieviņ, ko darīšu?
(Tas) tīk manam prātiņam.
306 [Patkules Md].

43704.

Kū es beju sarībuse
Sovim boltym buoleliņim?
Tautas vuortu nadaguoja,
Jau jī mani pavēlēja.
295 [Ozolmuižas Rz].

- 185 -

43705.

Kur palika tā meitiņa,
Kas man' sauca bāleliņ(u)?
Man palika saujiņā
Divi zelta gredzentiņ(i).
115 [Galgauskas Md].

43706.

Lobuok eju pi atraiša,
Na pi jauna gredzinteņa(?);
Muok atraits mani ruot,
Muok (i) mani apžāluot.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

43707.

Lobuok eju pi atraiša,
Na pi jauna knieveleiša;
Atraišam solta rūka,
Div lauluoti gredzinteņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

43708.

Laid, tautieti, kumeliņu
Zaļajā druviņā!
Nāci pats tad rožu dārzā,
Lai pārmijam gredzeniņus!
36 [Balvu Abr].

43709.

Lietus lija man mazam,
Līdz lielam uzaugam;
To dieniņu vien nelija,
Kad tautiešam roku devu.
605 [Skolas].

43710.

Māmiņ, mana žēlīgā,
Kā tev manis žēl nebija?
Pirmajām tautiņām
Tu jau mani pavēlēji.
224 [Lielvārdes Rg].

43711.

Māte meitu pārdevusi
Par tabaka šņaucinīti.
Tautu dēls pazasmēja,
Ka tik lēta līgaviņa.
46 [Beļavas Md].

43712.

Nākat šurp, nāburdziņi,
Es jums došu sav' māsiņu!
Atnākdami atnesat
Divus zelta gredzentiņus!
110 [Ērgļu C].

43713.

Nadūd Dīvs taidu ļaužu,
Kaidi muni buoleliņi:
Vēl muosiņa šyupjelī,
Jau ir tautom atvālāta.
604 [Dažādi iesūtītāji].

43714.

Na ar lītu, tu Anīt,
Meji sovu gredzinteņu;
Lobuok byutu samejuse
Ar kaimiņu puiškinim.
168 [Kalupes D].

43715.

Nasagrib man ēst i dzert,
Ni ar meitom palustēt;
Mošeit muote krūgā beja,
Jo ir mani padzāruse.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

43716.

No pirkstiņa nokrituši
Divi zelta gredzentiņi;
Divi zelta gredzentiņi,
Mani doti mīļi vārdi.
476 [Vecpiebalgas C].

43717.

Pie pirmā es palikšu,
Pie pirmā valodiņas;
Lai palieki pēdējam
Manas žēlas asariņas.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

43718.

Paļdīs pūra dreimaņam!
Kas pas'cīja dreimaņam?
Maņ māmiņa pavēlēja
Līpu muižas junkuram.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

43719.

Pa parādam [parādu], pa parādam. [parādu]
Muote meitas atdavuse:
Močam Kaču, tu man [Tūmam] Madu,
Jākobiņam Madalīti.
414 [Stirnienes Rz].

43720.

Pirmo reizi bāleliņis
Māsu veda baznīcāji;
Ar pirmaju vedumiņu
Tautiņāmi atvēlēja.
215 [Lēdmanes Rg].

- 186 -

43721.

Precej mani šaidi taidi,
Vjāļ māmeņa naatdūt.
Atjuoj kaču komisars,
Atdūd muotja rauduodama.
326 [Preiļu D].

43722.

Precenieks, precenieks,
Puškoto brandavīnu!
Man iespēra kumelīns
Par stāvo vēderīnu.
192 [Kosas C].

43723.

Redz kur puisi noskatīju
Pa savam prātiņam.
Tam es devu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņ(u).
146 [Jaungulbenes Md].

43724.

Sadarāta leiša meita
Garajam Jukumam,
Drika Metris olu dora,
Stupais bucos sutynoj.
605 [Skolas].

43725.

Sadūmusi diena ausa,
Sadūmusi saule lēca;
Sadūmusi mūs' māsiņa
Tautiņām roku deva.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

43726.

Sila kalns, bērzu birze,
Cauri zelta upe tek;
Sīvas tautas, sīvs tautietis,
Iet māsiņa, nebēdāja.
418 [Sunākstes Jk].

43727.

Seiksta veiksna lyuku (plēst),
Borga meitu muomuliņa;
Seikstu veiksnu nūplyukovu,
Borgu muoti puorrunovu.
168 [Kalupes D].

43728.

Sīksts bija liepu celms,
Vēl jo sīksta meitu māte;
Es izlauzu liepu celmu,
Pierunāju meitu māti.
605 [Skolas].

43729.

Skaisti cimdi, leli roksti,
Tautu dāla rūciņā;
Na tī beja mun' adīti,
Bej māmiņa īdavuse.
466 [Vārkavas D].

43730.

Steidzīs, muna ļaudaviņa,
Ar volūdu ustobā!
Tu pasteidzi rūku dūt,
Es pasteidžu krāslu ceļt.
389 [Silajāņu Rz].

43731.

Ša, tautīti, bolta rūka,
Nasmuodēji augumiņa!
Dīva dūtis augumiņis,
Tāv' ar muoti audzinuots.
466 [Vārkavas D].

43732.

Tam es sniegšu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu;
Tas aizvedīs manu pūru,
Mana pūra atslēdziņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

43733.

Tautiets mani bildināja
Skaistā rožu dārziņā;
Tautiešam roku sniedzu,
Kreiso devu, ne labo.
263 [Mēmeles Jk].

43734.

Tautiets mani labināja,
Nu jau treša vasariņa.
Nu es iešu parādīt
Visu savu labumiņu,
Visu savu tikumiņu.
605 [Skolas].

43735.

Tautu meita dievojās:
Nebūs mana līgaviņa.
Tev būs būt, tev nebūt -
Tev novilka gredzeniņu.
72 [Cesvaines Md].

43736.

Tāli nāca, tāli nesa
Manu zelta gredzentiņu;
Es vaicāju no bāliņa:
Iet pakaļ, vai neiet?
545 [Krustpils D apr.].

- 187 -

43737.

Teic, tautieti, tu taisinību:
Kur tu mani nolūkoji?
Pie māmiņas istabā,
Sešu nīšu audeklā.
311 [Pērkones Lp].

43738.

Taku, taku upes molu,
Boltys rūkys mozguodama;
Boltys rūkys mozguojūta,
Nūkreit zalta gredziniņis.
170 [Kapiņu D].

43739.

Tev zeilīte vēsti nesa,
Itom tautom atsacīt;
Es zeilītes naklausīju,
Ar tautom sadarēju.
Tai sacēju runuodama:
Lobuok byus kai pi māmenas,
Pi eistūs bruoliliņ(u).
389 [Silajāņu Rz].

43740.

Zeile muoseņ [muosai] vēsti nese,
Tautiņomi atsacēt;
As zeilītes naklausīju,
Ar tautom sadarēju;
Es dūmuoju darādama,
Ka tai byus kai pi māminas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

43741.

Uz tautieša raudzījos,
Kā uz zaļa ozoliņa;
Tautiešami roku sniedzu,
Tautiets mana tēvs māmiņa.
190 [Kokneses Rg].

43742.

Vysas munas asareņas
Uz vacuokuo buoleliņa;
Jis staiguoja ai tautom,
Jis tautomi pavēlēja.

43743.

Viena pate mātei meita,
Kā zīlīte audzējama;
I to pašu padzēruse
Kroga galda galiņā.
373 [Sarkaņu Md].

43744.

Vienam tēva dēliņam
Roku devu, solījos;
Tam iedošu, tam pasniegšu,
Savu zelta gredzentiņ(u).
378 [Seces Jk].

43745.

Zuolem veina es pīdzēru
Pa vīnai gluozītei;
Meitu muoti pīrunuoju
Ar mīļimi vuordiņim.
605 [Skolas].

43746.

Zin', māmiņa, zinādama,
Nepalikšu kur augusi;
Ja kājiņas nevedīs,
Vedīs tautu kumeliņš.
301 [Palsmaņa Vlk].

17. Rokas nauda saderot

15512.

Ar varīti priedi cirta,
Ar varīti ozoliņu;
Ar varīti tautu dēls
Beŗ man naudu saujiņē.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15513.

Es pie tevi, bāleliņ,
Ilgi vairs nedzīvošu:
Jau manā rociņā
Tautu dēla zelta nauda.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15514.

Kam Dieviņis mani vienu
Tik raženu audzināja?
Tautu dēla balta nauda
Šķind manāi rociņā.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

15515.

Kas spīdēja, kas vizēja
Dzirnav' galda galiņā?
Tautiets meta zelta naudu
Pret to rudzu malējiņu.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

15516.

Līdzat, brāļi, man ar naudu,
Nu es ņemšu līgaviņu:
Ciemāi viena dzeltenīte,
Tā ar nauda saderēta.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 188 -

15517.

Mana mana tā meitiņa,
Tās nedevu nevienam:
Mana nauda pāri dota,
Mana jauka valodiņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15518.

Neviens mani nezināja,
Ka es augu saderēta:
Gul tautieša balta nauda
Manāi pūra dubenē.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15519.

Sakās gudris tautu dēlis -
Suņam tāds gudrumiņš!
Es, naudiņu izvīluse,
Ietecēju bāliņos.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

15520.

Solīj' man tautu dēls
Sieku sīka sudrabiņa,
Kad pievīle, neiedeve
Ne vērdiņa lielumiņu.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

15521.

Tu, māmiņa, nezināji,
Kas manā pūriņā:
Tautu dēla zelta nauda
Gul manā pūriņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. To nezin tēvs māmiņa,
Ko es zinu ar tautieti:
Tautu dēla zelta nauda
Mana pūra dibenā,
Mana pūra atslēdziņa
Tautu dēla kabatā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

18. Derību mielasts jeb "lielais brandvīns".

15522.

Voi voi, tu svuoteņs,
Moiz'i tovi kukulīši:
Vairuok muni ciči l'eli
Nekuo tovi kukulīši.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

15523.

Brāļi māsu pārdevuši
Par ābolu vācelīti;
Es māsiņas nepārdotu
Ne par zelta gabaliņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Māte meitu pārdevuse
Par kāpostu karotīti;
Brāļi māsu nipārdeva
Ni par zelta gabaliņu.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

15524.

Brāļi māsu pārdevuši
Par āboļu vācelīti.
Vai jūs traki, bāleliņi,
Vai āboļu neredzējši?
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Māte meitu izdevusi
Par tabaka šnaucumiņu.
Vai tu traka, māmuļiņa,
Tebeciņa neredzējsi?
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

15525.

Bāliņ, vaska ritulīt,
Kam tu mani pasolīji?
Kam tu mani pasolīji
Par saldanu vīna glāzi?
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

15526.

Dzērājiņa māmuliņa
Mani mazu padzēruse.
Kad tu biji dzērājiņa,
Kam nedzēri villainīšu?
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Mun' māmiņa dzērājiņa
Muni jaunu apdzērusi.
Labāk būtu apdzērusi
Munas baltas vilnātnītes.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15527.

Dzērājiņa māmuliņa
Padzeŗ mani krodziņā;
Niba mani vien padzēra,
Padzeŗ kuplu sedzeniņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

15528.

Dz'er', mameņ, dz'er', mameņ,
Soldons tautu brandavīns;
Soldons tautu brandavīns,
Syuras munas asar'eņas.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

15529.

Es piekrāpu meitu māti
Ar sarkanu āboliņu:
Dev' sarkanu āboliņu,
Ņēm' meitiņu tīkamo.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

- 189 -

1. Es pievīlu meitu māti
Ar saldiem āboļiem:
Vienu pašu parādīju,
Jau meitiņu atvēlēja.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

15530.

Es piekrāpu meitu māti
Ar tabaka raģelīti;
Viņa mani nepiekrāptu
Ne ar zeltu, sudrabīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Es pievīlu meitu māti
Ar sūro tabaciņu;
Viņa mani nepieviltu,
Kaut ar medu mielojuse.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15531.

Labāk būtu sav' māsiņu
čigānami iedevuši,
Nekā tautu dēliņam
Par to sūru brendaviņu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

15532.

Māmiņa māmiņa,
Sieriņa sieriņa!
Es tavu pastaru
Meitiņu ņemšu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15533.

Māte meitu audzināja,
Vērša šķiņķi gaidīdama;
Atnesuši kazas cisku,
Buka smaku apsmirdušu.
226 [Kandavā (Tl)].

15534.

Māte meitu izdevusi,
Kreima rausi gribēdama;
Kreima rausi apēdusi,
Grib meitiņu atpakaļ.
257 [Apšupē (Džūkstes pag. Jg)].

15535.

Māte meitu izdevuse
Par putraimu dvālektīti.
Vai, māmiņa, tev pietrūka
Kāpostiem putraimiņu?
190 [Kuldīā].

1. Brālis māsu pārdeva
Par miežu sieku.
Vai tev, bāliņi,
Putraimu trūka?
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

15536.

Māte meitu izdevuse
Par putraimu vācelīti;
Nu dod puiši zelta naudu,
Nu māsiņa vairs nenāca.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

15537.

Māte meitu izdevuse,
Piena rausi gribēdama;
Apēduse piena rausi,
Raud, galviņu saņēmuse.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

1. Es pievīlu meitu māti
Ar kāpostu karotīti;
Kāpostiņus izstrēbusi,
Raud, galviņu saņēmusi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15538.

Māte meitu izdevuse,
Piena raušu gribēdama;
Kad iegāja kambarēi,
Raudāj', milnu turēdama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Māte meitu izdevuse,
Kreima raušu gribēdama;
Pēc iegāja kambarī,
Raud, pie dzirnas stāvēdama,
Raud, pie dzirnas stāvēdama:
Kur tā otra malējiņa,
Kur tā otra malējiņa,
Kur ūdeņa nesējiņa?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

15539.

Māte meitu izdevuse,
Piena rauša gribēdama;
Ne mātei piena rauša,
Ne meitiņas malējiņas.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1. Māte meitu izdevuse,
Vieglus dančus gribēdama;
Vieglus dančus izdancojse -
Nav meitiņas malējiņas.
224 [Kabilē (Kld)].

155391.

Māte meitu pārdevusi
Par pusstopu brandeviņa;
Nu iegāja maltuvē,
Raud, galviņu saņēmusi.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

- 190 -

15540.

Meitu māte sēž aiz galda,
Alus kanna rociņā.
Šim kanniņa, tam kanniņa
No tā salda alutiņa;
Šim meitiņa, tam meitiņa
No tās vienas māmuliņas.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Meitu māte sēž aiz galda,
Alus kanna rociņā.
- Šim malciņa, tam malciņa
No tā salda alutiņa;
Šim meitiņa, tam meitiņa,
Man pašai pastarīte.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2. Šim ābols, tam ābols
No saldās ābelītes;
Šim meitiņa, tam meitiņa
No labās māmuļiņas.
101 [Rankā (Rankas pag. C)], 388 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15541.

Pārdod mani bāleliņi
Par to alus biķerīti.
Es nebiju Rīgas pils,
Par naudiņu līdzināma.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

15542.

Pieminēsi, bāleliņ,
Šā biķeŗa dzērumiņu:
Trūks tev māļu malējiņas,
Trūks druvā gājējiņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15543.

Tautu dēls, tautu dēls,
Sīrupota brendeviņa!
Es nedošu sav' māsiņu
Par to zirgu brendeviņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

15544.

Vai tā mūsu māmuļīte
Vis maizītes neēduse?
Izdod mani tautiņāsi
Par maizītes gabaliņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

19. Dāvanas

a) Līgavas dāvanas līgavainim

15545.

Apsolīju tautu dēlam
Baltus cimdus pirkstainīšus.
Vai Dieviņ, ko darīšu,
Mātei pūra atslēdziņa.
Dod, māmiņa, atslēdziņu,
Iešu pūru izcilāt.
Vai Dieviņ, ko darīšu,
Pati māte līdzu nāce.
To Dieviņam tencināju,
Ka sunītis ierējās.
Tek māmiņa suni saukt,
Man cimdiņi azotī.
Še, tautieti, tie cimdiņi,
Tas pirmajis adījumis,
Tas pirmajis adījumis,
No māmiņas zagšus zagti.
Tu seglosi manis dēļ
Pirmu reizu kumeliņu.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Apsolīju tautietim
No pūriņa cimdus dot.
Vai Dieviņi, ko darīšu,
Mātei pūra atslēdziņa.
Dod, māmiņa, atslēdziņu,
Ieš' pūriņa apraudzīt.
Vai Dieviņi, ko darīšu,
Man māmiņa līdza nāk.
Līdz atslēdza pūra vāku,
Sāka suņi sīvi riet.
Ej, māmiņa, paskaties,
Ko tie suņi sīvi rej!
Līdz māmiņa paskatās,
Man cimdiņi azotē.
Še, tautieti, tie cimdiņi,
Gan ar gudri es dabūju;
Tevis dēļ es piekrāpu
Savu vecu mamulīti.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

2. Es tautiešam apsolīju
Raibus cimdus vakarā.
Nav saulīte norietējse
Jau tautietis pēc cimdiem.
Vai Dieviņ, ko darīšu,
Mātei pūra atslēdziņa.
Sarīdīšu ciema suņus,
Lai iet māte klausītos.
Kamēr māte suņus sauca,
Man jau cimdi azotī.
Še, tautieti, tev tie cimdi,
Mans pirmais adījums,
Tumsā vērpti, šķeterēti,
Zadzin zagti māmiņai.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

- 191 -

15546.

Bij auguse tautu meita
Pa manam(i) prātiņam,
Bij cimdiņus adījuse
Pa manai rociņai.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

15547.

Bij redzēt, kam bij žēl,
Man rociņas nosalušas.
Tautu meitai, tai bij žēl,
Tā iedeva raibus cimdus.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15548.

Dusmām sviedu raibus cimdus
Pašā pūra dibinā,
Ka netika tam dēlam,
Kam domāju darīdama.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

15549.

Dusmām sviedu linu kreklu
Pašā pūra dibinā,
Kam Dieviņš man nedeva
Pēc prātiņa arājiņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

15550.

Es pazinu raibas cimdas
Tautu dēla rocīnāja;
Tās bij mana pūrīnāja,
Pašā pūra dibenāja.
Otru reizi vairs nedotu
Mātei pūra atslēdzīnas,
Kad, jēmuse, neizdala
Manas baltas villainītes.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

15551.

Es savam tautiešam
Rakstiņiem cimdus devu;
Tautiets man par cimdiem
Pirka zelta gredzentiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

15552.

Kur, Grietiņa, tu tecēji,
Cimdu pāris rociņā?
- Teku Pēčam cimdus dot,
Lai rociņas nenosala,
Lai rociņas nenosala,
Plāņu zirgus ganīdams.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15553.

Labāk būtu to dieniņu
Zem eglītes gulējuse,
Nekā tautu neveikļam
Raibus cimdus adījuse.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15554.

Liedzies, māte, neliedzies,
Tu būs' mani padzērusi:
Man' adīti raibi cimdi
Tautu dēla rociņā.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15555.

Man' adāmi raibi cimdi
Zied tautieša rociņā;
Tautu dēla dārga nauda
Spīd manā galviņā.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

15556.

Man aizgāja šovakar
Pirmie ziedi tautiņās;
Par deviņi vakariņi
Iešu pate pakaļā,
Iešu pate pakaļā
Ar visāmi telītēm.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Aiziet mani pirmie ziedi
Šovakaru tautiņās.
Aizies otri, aizies treši,
Iešu pati pakaļā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

15557.

Raibi cimdi kā dzenīši
Tautu dēla rociņā;
Tie no mana pūra ņemti,
Būs māmiņa iedevuse.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

- 192 -

15558.

Raibi cimdi kā dzenīši
Tautu dēla rociņā.
Tos māmiņa iedevuse,
Jaunu znotu gribēdama.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

15559.

Šādi nāca, tādi nāca,
Es nedevu savu cimdu;
Tam es došu savus cimdus,
Kas būs mans arājiņš.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

15560.

Še, tautieti, tie cimdiņi,
Mans pirmais adījums;
Manis dēļi tu segloji
Pirmo reizu kumeliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15561.

Še, tautieti, tie cimdiņi,
Mans pirmais adījums;
Tu manām aitiņām
Mūžam siena pļavējiņš.
190 [Kuldīā].

1. Tie cimdiņi brūtgānam,
Pirmie mani adumiņi;
Tas manāmi aitiņām
Pirmais siena pļāvējiņš.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15562.

Še, tautieti, tev tie cimdi,
Mans pirmais adījums,
Tumsā sprēsti, šķetināti,
Zagtin zagti māmiņai.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

15563.

Tautas mani izgudriemi
Atraidīja preciniekus;
Es tautām izgudriemi
Sīvu nātru cimdus adu.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

15564.

Tautiets man cimdu prasa,
Vēlējos nedevusi;
Vēlējos iedevusi
Ar akmini mugurā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Tautiets man cimdus prasa,
Āz upītes stāvēdams;
Āzsamiersu nelaiduse
Ar akmeni mugurāi,
Būt' mūžam pieminējis
Manu cimdu devumiņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15565.

Tie cimdiņi pa manim,
Pa manai rociņai;
To cimdiņu adītāja
Tīk manam prātiņam.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

15566.

Cimdu cimdu, rokas salst,
Mana jauna līgaviņa!
- Vēl neesi siena pļāvis,
Avetiņu mitinājis.
Nule tu man siena pļausi,
Avetiņu mitināsi.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

b) Līgavaiņa dāvanas līgavai

15567.

Es izaugu pie māmiņas
Kā sarkana brūklenīte;
Man pašuva tautu dēls
Zelta kurpes kājiņā.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

15568.

Es redzēju tautietim
Šūtas kurpes klētiņā;
Par Laimiņas lēmumiņu
Tās es pate novalkāju.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15569.

Mana mana tā meitiņa,
Tās nedošu nevienam:
Manas kurpes kājiņā,
Mani pirkti gredzentiņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15570.

Šūtas bija tās kurpītes
Pēc manām kājiņām;
Audzis bija tas puisītis
Pēc manam prātiņam.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

15571.

Tautiets manim jostu pirka,
Vēl es augu bāliņos.
Nes mežā, sien ap koku,
Ne ap manu augumiņu!
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

- 193 -

15572.

Tauti(e)ts manim zīdu pirke,
Orti deve olektī.
Tev, tautieti, liels godiņš,
Man ir kauns valkājot.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

15573.

Tautiets man zīdīt' pirka,
Pus bij zelta, pus sidraba.
Griez' galvīnu kur griezdama,
No zīdītes padzīkstēja.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15574.

Tautu dēls man vaicāja,
Kādu šūti cepurīti.
Vai tu aklis neredzēji,
Kādas manas uzactiņas!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Vai, tautieti, neredzēji,
Kādu pirki cepurīti?
Mellas manas uzacītes,
Mella santa cepurīt'.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

15575.

Cērt, tautieti, dēļu klēti,
Laid sudraba grīdu likt;
Pirc māsiņai vaska kurpes,
Ar ko grīdu rībināt!
1311 [Apē (Vlk)].

20. Apdziedāšana un zobgalība dažādos precību brīžos un atgadījumos.

15576.

Āžam zobi nomizēja,
Blīgznes mizu mizojot;
Puišam bikses nošļukušas,
Tautu meitu mīlējot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

1. Āžam zobi nomizuši,
Blīgznas mizu gremojot;
Puišam bikses nošļukušas,
Meitām pakaļ staigājot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15577.

Āzīšam, brālīšam,
Pašam sieva jāprecē;
Kuŗu ciemu dajādams,
Paceļ kāju murkšķēdams.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15578.

Vai Dieviņu, es nevaru
Žēlumiņu valdīties,
Es dzirdēju tautiešame
Lielu skādi notiekam:
Tumsā jājis vakarā
Caur ābeļu līdumiņu,
Saraustījis kumeļam
Spiguļotus iemauktiņus.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15579.

Ai Dieviņ, kā nu iešu,
Ar ko braukšu baznīcā?
Tautiets mani apprecēja
Ar aizņemtu kumeliņ'.
- Tec kājām, līgaviņa,
Kam raudāji sudrabiņ':
Es pārdevu kumeliņu,
Tev pirkdams sudrabiņ'.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15580.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Vecs atjāja tautu dēls;
Nedrīkstēju rokas dot,
Ne aiz galda sēdināt.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15581.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Vecs atjāja tautu dēls:
Nezināju tēvu saukt,
Ne veco bāleliņu.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Vai Dieviņi, ko darīšu,
Vecs atjāja tautu dēlis,
Nezināju tēvu saukt,
Ne maizītes arājiņu.
Visu kaunu pametuse,
Saucu maizes arājiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

15582.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Tavs dēliņš vācietītis!
Vāczemē muižkungam
Vienu aci jumpraviņa;
Tā tavam dēliņam
Auga skaista līgaviņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 194 -

15583.

Aiji manu brūtgāniņu
Salāpītu kažociņu!
Ej, bēduli, sila malu,
Lai ļautiņi neredzēja!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Vaidi manu brūtgāniņu
Ar to cauru cepurīti!
Jāj pa krūmu, jāj pa mežu,
Kur ļautiņi neredzēja.
158 (Kabilē).

15584.

Vai meitiņas, vai māsiņas,
Godējiet precinieku,
Godēdamas pakariet
Namā šķores galiņā,
Lai tas puva, lai dēdēja
Līdz citam rudeņam!
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

15585.

Ar līkumu mārša teka,
Redz tautiņas atjājam;
Manis liegta, aiztecēja,
Mūža verga gribēdama.
Vergo, mana ļauna diena,
Es tev vairs nevergošu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

15586.

Deviņ' gadi precējās
Bagātais tēva dēls;
Sirmi zirgi balti kļuva,
Pats tas gāja vecumā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Deviņ' gadi tēvs precēja
Dēliņam līgaviņu;
Sirmi zirgi balti kļuva,
Iet jauneklis vecumā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15587.

Dod, Dieviņ, izputēt
Šīs vasaras brūtgānam!
Cūkas bikses apēdušas,
Pogas vien(i) palikušas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15588.

Dziedāj' viena, nerunāju
Tai lielāi sirdēstāi:
Tautiešam izkrituši
Div' sudraba gredzeniņi,
Div' sudraba gredzeniņi,
Man sūtāmi mīļi vārdi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

15589.

Es gan redzu, tautu dēlis,
Tu nav maizes devējiņis;
Visas tavas rokas trīca,
Ar manimi runājot.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Es gan redzu, tu tautieti,
Tu maizītes man nedosi;
Visas tavas rokas trīc,
Ar māmiņu runājot.
224 [Kabilē (Kld)].

15590.

Es negāju tevis dēļ
Ciemāi baltu villainīšu,
Kā teic, mani precēdams,
Rīgāi gultu liedinājis.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15591.

Es redzēju tautu dēlu
Birzī zirgu seglojam:
Tāša segli, iemauktiņi,
Vecu striķu pavadiņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15592.

Ik vakarus tautu dēls
Jāja mani lūkoties,
Nedrīkstēja dienu jāt,
Simts ielāpu biksītēs.
Jāj, tautieti, gar mežmalu,
Lai ļautiņi neredzētu,
Velc gar zemi to kājiņu,
Kur jo daudz(i) ielāpiņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jurīts meitu brūtgāniņš
Lāpītām biksītēm.
Kuŗa ciska salāpīta,
To kājiņu zemu vilka;
Kuŗa bija veselāka,
Tik uz galda neuzcēla.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2. Tautas jāja tumsiņā,
Dienu jāti nedrīkstēja,
Dienu jāti nedrīkstēja,
Simts ielāpu biksītēs.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 195 -

15593.

Jauna jauna es meitīna,
Man sudraba vainacīns.
Ko līdz manis jaunumīnis,
Ko sudraba vainacīnis,
Veci vīri, sirmgalvīši,
Tie jāj mani lūkoties.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Ko vērts manis košs darbiņis,
Mans raženis augumiņis,
Vecs puisītis sirmu bārzdu
Atjāj manis lūkoties.
Jāj projām, tu puisīti,
Tu jau manis nedabūsi:
Tev, puisīti, sirma bārzda,
Man zīļotis vaiņadziņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

15594.

Klundurkāja tautas dēls,
Kuŗš vells tevi šeit atspēra!
Es meitiņa kā liepiņa,
Kā Vāczemes magonīte.
216 [Ventspilī].

15595.

Kā tu nāci, kas tev' lūdza,
Ar šņorētu cepurīti?
Tev bij tādas taujāties
Ar vizuļu vainadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15596.

Ko vērts manis daiļš pūriņis,
Ko raženis augumiņš:
Veci vīri savas kājas
Uz manim apāvuši.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

15597.

Laba vārda nevēlēju
Pirmajam brūtgānam:
Ne augšāja, ne zemēja,
Pusdebešu karāties!
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

1. Piermajam brūtgānam
Mūžam laba nevēlēju:
Ne ellē, debesīs,
Pusdebeša lidināt,
Pusdebeša lidināt,
Ellē kājas karināt.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

2. Pirmajam tautiešam
Mūžam laba nevēlēju:
Ne zemē, ne gaisāi,
Pusdebesīs karāties,
Kam tas manu augumiņu
Pirmāk teica, pēc vainoja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15598.

Laiku laiku, tautu dēls,
Vai tu laika nezināji?
Tevi māte artu cēla,
Es gulēju šūpolī.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

15599.

Laiku sāka precēties
Diženie tēva dēli,
Ka varēja izpaļāt
Treju kungu dzeltānītes.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

15600.

Leli štuki, breinum'eņi,
Elkšņam zīd rūžu zīdi;
Vairuok štuki, breinum'eņi,
Vacīm meil' jaunys m'eitys.
424 [Barkavas pag. Rz].

15601.

Māte savu dēlu teica,
Kas to dēlu nezināja?
Visu krogu dzērājiņš,
Visu meitu brūtgāniņš.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

15602.

Māte savu dēlu teica,
Kas to sliņķi nezināja?
Miega pūznis, krogus žūpa,
Ne maizītes arājiņš.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Māte savu dēlu teica,
Kas to dēlu nezinātu:
Miega pūznis, alus brūzis,
Ceļa malu gulētājš.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15603.

Māte savu dēlu teica
Lielu bišu dravinieku.
Tavs dēliņis nemācēja
Cūkai sili pataisīt.
232 [Talsos (Tl)].

15604.

Māte savu meitu teica.
Kas to meitu nezināja?
Uz mūriņa gulēdama,
Bedrē brunčus svilināja.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

- 196 -

15605.

Maza maza es būdama,
Redzēj' puisi arājiņu;
Tie bij lieli brīnumiņi,
Ka tas mani sagaidīja.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

15606.

Nāburg' māte dēlus liela,
Vai tie bija nezināmi?
Pērnie lini nekulstīti,
Aizpērnie kaņepāji.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15607.

Nāc pie manis, tautu meita,
Es bagāts tēva dēls:
Div' pāŗ' vīžu kulītē,
Vēl sloksnītes aiz jostiņas.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15608.

Nāc pie manis, tautu meita,
Es bagāts tēva dēls:
Līka ķēve, lūk' iemaukti,
Trīs kažoki mugurā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15609.

Nāc pie manis, tautu meita,
Es bij' putnu medinieks,
Es būš' tevi nobarot
Ar putniņu austiņām.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

15610.

Nāc pie manis, tautu meita,
Es tev pāri nedarīšu:
Ziemu likšu mežā braukt,
Pav'sar jāti pieguļā.
158 (Tosmarē).

15611.

Nāc pie manis, tautu meita,
Man deviņi kažociņi,
Trīs paklāju, trīs apsedzu,
Trīs paliku pagalvī.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 223 [Iķenē (Vandzenes pag. Tl)], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es bagāta mātes meita,
Man deviņi rinduciņi,
Trīs paklāju, trīs apsedzu,
Trīs paliku pagalvē.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

2. Linu linu, ne pakulu
Man deviņi paladziņi;
Trīs paklāju, trīs apsedzu,
Trīs pagalvī salocīju.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)], 138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

15612.

Nāc pie manis, tautu meita,
Man nev linu, pakuliņu;
Gulēsim abi divi,
Maišelī salīduši.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

15613.

Nāc pie manim, tautu meita,
Mūžam badu neredzēsi:
Man bij viena ratu rumba
Vāržu kāju piesālīta.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

15614.

Nāc pie manis, tautu meita,
Mūžam bada neredzēsi:
Ziemu došu ledu grauzt,
Pa vasaru akmentiņus.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Nāc pie manis, tautu meita,
Pie man' bada neredzēsi:
Ziemu došu ledu krimst,
Pavasaru zaļu zāli;
Pašā vasar's viducī
Tīri baltu āboliņu.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15615.

Nāc pie mani, tautu meita,
Mūžam bada neredzēsi:
Melnas maizes neēdīsi,
Acīm baltas neredzēsi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Nāc pie manim, tautu meita,
Grūtu darbu nidarīsi;
Tu staigāsi dēļu grīdu,
Glāžu duris virināsi;
Ni tu iesi rijas kult,
Ni mālīša ritināt;
Melnu maizi niēdīsi,
Baltu maizi niredzēsi,
Ziemu došu ledu krimst,
Pavasari sīkas olas.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 197 -

2. Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Tu labāku nedabūsi!
Melnu maizi neēdīsi
Acīm baltu neredzēsi.
Ziemā brauksi kamanāsi,
Pa vasaru laiviņā;
Ziemā likšu ledu grauzt,
Pa vasaru jūŗas putas.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

3. Nāc pie manim, tautu meite,
Tu neēsi mellas maizes:
Ziemu došu ledu grauzt,
Pavasarā zuvitiņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15616.

Nāc pie manis, tautu meita,
Tu jau bada neredzēsi:
Ciemā ceplis, mežā malka,
Rīgā rudzi spīķerī.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

15617.

Na na lāga priedīt' ouga
Daguošā siliņā;
Na na lāga puisīts gāja
Tālumā sievas ņamt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

15618.

Nebūs labi, nebūs labi,
Kur tij šļampa vazājās;
Tij izvīle māmiņai
Dižano malējiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15619.

Nedod, Dieviņ, laba mūža
Pirmajam brūtgānam;
Dod, Dieviņ, to nospert
Pirmajam pērkonam!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15620.

Novadnieki, novadnieki,
Saimenieki, bandenieki!
Visi kalpa puisēniņi
Saimenieku meitas prec.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

15621.

Nu es būšu, nu es būšu
Tā puisīša līgaviņa,
Kam nav zirga, kam nav saku,
Kam nav sava tīrumiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15622.

Pavasari, ne rudeni,
Kalpam ņemt līgaviņu:
Pavasari sulas tek
No visiem stumbeņiem.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

15623.

Pavasar(i), ne ruden(i),
Kalpam ņemti līgaviņu:
Pavasar(i) bērzu sulas,
Sausa koka stabulītes.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Pavasar, na rudin',
Kolpam jemt ļaudaveņu:
Sulu buca, guorsu kotlys,
Vacu stībru stabul'ētes.
409 [Līksnas pag. D].

2. Pavasar pavasar
Kalpiņam kāzas dzert:
Pavasar bērza sulas,
Zaļa kārkla stabulīte.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15624.

Pavasar, ne ruden,
Kalpam ņemt līgaviņu:
Pavasar sulu mucas,
Meža cūkas sivēniņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Gana laika, gana laika
Pedeļam sievas ņemt,
Lai saauga brieži, lāči,
Meža cūku sivēniņi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Citu ruden, citu ruden,
Tad es gribu sievu ņemt;
Lai saauga [izauga] brieža bērni,
Meža cūkas sivēniņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

15625.

Pavasar pavasar
Kalpam ņemt līgaviņu:
Pavasar bērziem sulas,
Sīkas nātras žogmalā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15626.

Pavasari pavasari
Kalpiņš ņēma līgaviņu:
Pavasari sulas tek,
Nevajaga alutiņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

- 198 -

1. Pavasari pavasari
Kalpam ņemti līgaviņu:
Pavasari bērzam sulas,
Nevajaga alutiņa;
Pavasari suņa stobri,
Nevajaga stebulītes.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

15627.

Pieci gadi kalpiem gāju,
Pieci kazu kažociņi.
Gāju sievas lūkoties,
Visus vilku mugurā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1. Pieci gadi ganos gāju,
Pelnīj' pieci kažociņi;
Divi sedzu, divi klāju,
Piekto liku pagalvī.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2. Pieci gadi kalpiņš biju,
Pieci kalpa kažociņi.
Kad es gāju sievu ņemt,
Visus vilku mugurā.
Meitu māte brīnējās,
Kur tāds kuplis gadījies.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

3. Pieci gadi kalpiņš biju,
Pieci kalpa kažociņi.
Gāju sievas lūkoties,
Visi pieci mugurā.
Rej sunīši ņigu ņagu,
Iet kažoki briku braku.
Sievas māte brīnējās:
Vai no elles tas iznācis!
Meitu māte, vilku māte,
Vai man savu meitu dosi?
- Ej projām, elles kruķi,
Es tev meitas gan nedošu;
Mana meita sarkanbalta,
Tev sakaltis kažociņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4. Seši gadi darbos gāju,
Seši pelnu kažociņi.
Kad es gāju sievas ņemt,
Visi seši mugurā.
Sievasmāte brīnījās:
Kuŗas elles tas iznācis!
Nebrīnies, sievasmāte,
Visi seši noderēs:
Div' paklāju, div' pasedzu,
Div' paliku pagalvī.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15628.

Pelēks vilciņš pārtecēja
Par smilgainu atmatiņu;
Tas nebija pelēks vilks,
Tas pērnais brūtgāniņš.
263 [Dobelē].

1. Redzu vilku pārtekot
Par smilgaiņu atmatiņu:
Pērnajam brūtgānam
Veca kūla mugurā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

15629.

Pluškatains, kankarains
Mans pirmais brūtgāniņis.
Nobirs tavi kankariņi,
Uz meitām raugoties.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15630.

Precē mani aiz upītes
Pie bagāta tēva dēla:
Viena kāja pastalā,
Otra kārklu vīzītē.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15631.

Precēj' [Precē] mani pērn bagāts,
Šogad vēl bagātāks:
Pern precēja zirgu zaglis,
Šogad krampju lauzējiņš.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 451 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)],
325 [Secē (Seces pag. Jk)], 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

1. Precēj' mani pērn bagāts,
Šogad vēl bagātāks:
Pērn precēja zirgu zaglis,
Šogad krampju lauzējiņš.
Citu gadu, tad precēs
Alslēdziņu mūķētājs.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15632.

Precēj' mani pērn bagāts,
Šogad vēl jo bagātāks:
Pērn precēja skrīverīts,
Šogad Rīgas kaupmanīts.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15633.

Precē [Precēj'] mani precenieki,
Es brūtgāna neredzēju,
Vai bij šķilts, vai perēts,
Vai palicis vanskarē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

- 199 -

15634.

Precēj' mani precinieki,
Kādi vella precinieki!
Sēņu bikses, skuju svārki,
Baravīku cepurītes.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Sen dzirdēju, nu redzēju
Teicamo tēva dēlu:
Skuju bikses, skuju svārki,
Līka tāšu cepurīte.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2. Sen gaidīju, nu atnāca
Bagātais tēva dēls:
Kriju bikses, lūku svārki,
Griķu salmu cepurīte.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

15635.

Precē mani precenieki,
Nezināju, kam precēja,
Vai prec zirgu zaglītim,
Vai krampīšu lauzējam.
Ja prec zirgu zaglītim,
Jāšu bēru kumeliņu;
Ja krampīšu lauzējam,
Segšu baltu villainīti.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15636.

Precē mani stikanam [kikanam],
Precē slokas dēliņam.
Gana labi puiši būtu,
Kam ne gaŗu deguniņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15637.

Precē mani trīs gadiņi
Viens nelieša tēva dēls.
Viņš nokalta precēdams,
Es kā roze noziedēju.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

15638.

Preci mani, preci mani,
četri mani prec:
Rullenieki, Dullenieki,
Ratenieku Pēčus,
Cīruļu Intiņš lai lai lai.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15639.

Precenieka dvēselīte
Ni pie Dieva, ni pie velna,
Vidū gaisa plātījās
Sausas egles galiņā.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

156391.

Precinieki sabraukuši
Pinkainiem kumeļiem;
Cik sunītis ierējāsi,
Tik pinciņas kratījās.
70 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

15640.

Precenieks zilzobis
Skalgana mēli
Izvīla māmiņai
Daiļo meitiņu.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

15641.

Ražens puisis lielījās
Drīz dabūt līgaviņu.
Šī devīta mātes meita,
Šovasar bildināma.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15642.

Ringu ringu balta ķēve
Pa atmatu vazājās;
Tā ringāja blintenieces
Gudenieku novadā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

15643.

Ruda ruda, puspelēka
Tautu dēla cepurīte,
Rasiņā nomirkuse,
Ganu meitu lūkojot.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15644.

Sasirmējis tēva dēls
Pie kumeļa trepes lika;
Es meitiņa kā puķīte,
Jāj pie manis precībās.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

15645.

Šādi tādi kalpu puiši
Zeteŗsvārkus šūdināja,
Zeteŗsvārkus šūdināja,
Muižu meitu gribēdami;
Muižu meitu gribēdami,
Ne kalpones nedabūja.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Šādi tādi pusvācieši
Brūnus svārkus šūdināja,
Gribēdami maldināt
Liela rada līgaviņu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

- 200 -

15646.

Šādi tādi tautu dēli
Sila peku lauzējiņi;
Šādi tādi kaulu pieres
Man' māsiņas ņēmājiņi.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

15647.

Žēlojit, jaunas meitas,
Nācit, manis precējamas!
Kungi mani kaŗā sūta,
Jaunu puisi dēvēdami.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

15648.

Sen dzirdēju, nu redzēju
To slavenu tēva dēlu:
Gar zemīti kājas vilka,
Uz acīm cepurīte.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

15649.

Sen dzirdēju, nu redzēju
To teicamu tēva dēlu:
Tēva dēls nemācēja
Karotīti pataisīt.
Pieci gadi sataisīja
Vienu pašu karotīti,
Cūkām draņķa smeļamo,
Pirtī gara metamo.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

15650.

Sen kaujamis tas bullītis,
Nodiluši ragu gali;
Sen vedama tā meitiņa,
Nobālējši vaigu gali.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

15651.

Zināms bija tautu dēls,
Zinām' tautu māmuliņa:
Dzērējs, žūpis tautu dēls,
Gaŗvalodu māmuliņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

15652.

Slavenais tēva dēls
Trīs pagastus izjādīja;
Ceturtā iejādams,
Sauca lielu saukumiņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

15653.

Svēta svēta šī dieniņa
Par visām dieniņām:
Zirgu zagļi, govju zagļi
Pie man' jāja precniekos.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15654.

Tāds ar tādu precējās,
Tāds tādam gadījās:
Ni tam zirga vagas dzīt,
Ni tai naža maizes griezt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15655.

Tai mājā trīs meitiņas,
Visas cepļa gulētājas;
Kuŗa cepļa dibinā
To vedīšu bāliņos.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15656.

Tas pats, tas pats
Pērnais brūtgāns,
Tie paši putraimi
Deguna galāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15657.

Tautiets jauns jaunējās,
Manis jaunas gribēdams.
Kam, tautieti, bārdu dzini
Piecas reizes nedēļā?
1311 [Apē (Vlk)].

15658.

Tautu meita lielījās
Sen gatava, sen vedama;
Kad atjāja precinieki,
Citas meitas sagšas auda.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Tautu meita lielījās
Sen gatava, jo gatava;
Kad atjāja precenieki,
Pušelniece dvieļus auž,
Pušelniece dvieļus auž,
Pirteniece prievitiņus.
224 [Kabilē (Kld)].

15659.

Tie pirmie ievu ziedi
Salniņaji nokožami;
Tie pirmie brūtgāniņi
Pērkonami nospeŗami.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

15660.

Tēvs man teica savu dēlu,
Teica lielu dravinieku.
Gar meitāmi cilpus meta,
Ne gar smīdru ozoliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 201 -

15661.

Teic māmiņa savu meitu,
Līdz saulītei gulējušu;
Es teic' savu kumeliņu,
Līdz saulītei nosvīdušu.
121 [Gulbenē (Md)].

15662.

Teica māte dēlu savu,
Vīla manu augumiņu.
Neteic, māte, es gan zinu
Tava dēla padomiņu!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15663.

Trīs rītiņi saule lēca
Caur ozola lapiņām;
Trīs gadiņi precējās
Bagātais tēva dēls.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)].

15664.

čiņ čiņ, pum pum,
Precinieka sieva!
Vīzītes kājā,
Paladziņš mugurā.
190 [Kuldīā].

15665.

čura čura, ligzdas mēle,
Tā pievīla mūs' māsiņu.
Redzēs, čura, ligzdas mēle,
Kā mācēsi maldināt!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

15666.

Tu puisīti, putras bārda,
Tu meitiņu nepazīsti:
Ieraudzīji meitu māti,
Sauc par savu līgaviņu.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

15667.

Tupēt tup teteriš,
Strēlenieku gaidedams;
Tā tupē tautu meita,
Mūs' bāliņu gaidedama.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

15668.

Ūjo vilciņ pelēcīt,
Pie manām aitiņām!
Ūjo tautu neveiklīt,
Pie manām meitiņām!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

15669.

Uz Vāczemi, uz Vāczemi,
Lejsgaliešu jauni puiši!
Te jums nav uzaugušas
Tik staltiemi līgaviņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15670.

Vakar māte izvelēja
Dēliņam [mīzuļam] paladziņu;
Šodien māte aizskrējuse
Dēliņam [mīzuļam] sievas ņemt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Vakar māte izvelēja
Meitiņai [Mīzelnīcas] paladziņu;
Sodieniņu tai sabrauca
Dižanie precinieki.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15671.

Visi mazi kadiģīši
Zelta ziedus noziedēja;
Visi kalpi, tēva dēli
Uz bajāru meitiņām.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

43747.

Vai Dieviņi, bada gadi,
Nu es gribu precēties!
Kas bij smuka, tā bij slinka,
Kas bagāta, tā nenāca;
Kas bij laba strādeniece,
Tā bij vīra valdeniece.
398 [Skrundas Kld].

43748.

Atjuoj tautys, atjuoj taujys,
Sorkonimi cakulym;
Kas munaji muoseņai
Icik skaiški darinuoj'?
605 [Skolas].

43749.

Voi Dīveņi, kū dareit,
Nalīteņa zadynoj!
Kur nalīta mani liks,
Kur liks munu vainuceņu?
326 [Preiļu D].

43750.

Ai Jānīti, ai Jānīti,
Šogad sievas nedabūsi;
Citu gadu tad dabūsi
Ar lubiņu valkājamu;
Ar lubiņu valkājamu,
Ar pirkstiņu barojamu.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

- 202 -

43751.

Ai Jezupi, vystu zagli,
Kam tu munas vystas zogi?
Es tev svīzu ar mylynu,
Tu nūskrēji par kilunu.
466 [Vārkavas D].

43752.

Ai tu mazais piena puika,
Drīksti mani bildināt?
Tu aiz kalna cūkas gani,
Es sēž' rožu dārziņā;
Tu aiz lauka arti gāji,
Es sēdēju rakstīdama.
42 [Bauskas B].

43753.

Vai meitiņa, vai meitiņa,
Kādu vīru tu dabūji?
Krūmu ložņa, lapu guļa,
Ne maizītes arājiņš.
467 [Vārmes Kld].

43754.

Ar kū, Petreit, svuotūs brauci,
Kur tu jēmi zirdzeņu?
Nu čigona zyrgu jēmu,
Nu uboga rateņus.
168 [Kalupes D].

43755.

Andrīvinam divi kleitiņas,
Obas divas sapleisušas;
Vīnu sedžja, ūtru kluoja,
Ar manim gulējūt.
168 [Kalupes D].

43756.

Apkārt gāju tam ciemam,
Tai ciemā slinkas meitas;
Tai ciemā slinkas meitas,
Pa lodziņu mēslus bēra.
605 [Skolas].

43757.

Apsavilka kalpu vīrs
Triju svārku mugurā.
Velci piecu, ne tik triju,
Nedos manis māmuliņa.
605 [Skolas].

43758.

Atraits, sīvu pracādams,
Ūsys vīņ škurinuoja;
Ūsys vīņ škurinuoja,
Pīri vīņ balynuoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

43759.

Bērīt, manu kumeliņu,
Iesim abi atpakaļ!
Visām vācu jumpravām
Dzērves brēca vēderā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

43760.

Blusa kūdja, vuts tecēja,
Poļaks maņi zadynuoja;
Ni ar blusom vojuotīs,
Ni ar poļak' runuotīs.
389 [Silajāņu Rz].

43761.

Bryugons mani seņ gaidēja,
As bryugona nagribēju;
Bryugonam ir leika ķēve,
Trejim pakšim ustabiņa.
174 [Kārsavas Ldz].

43762.

Brūgān, manu brūgānīnu
Salāpītu kažaucīnu;
Kad redzētu bālēlīni,
Ar suņiem pucinātu.
605 [Skolas].

43763.

Cerej mani kozu gons,
Šai devīta vasareņa.
Voi cerej, nacerej,
Jebalgim es naīšu,
Cikom sova sagaidīšu.
174 [Kārsavas Ldz].

43764.

Citām meitām
Precnieki brauc,
Man tas klibais
Kaimiņu Miks.
Augšu liela, būšu tava,
Tava darba darītāja.
378 [Seces Jk].

43765.

Citas meitas ruden' veda,
Mani veda pavasar';
Es darīju alutiņu
No bērziņa pumpuriem.
263 [Mēmeles Jk].

- 203 -

43766.

Cūku gani, pelnu ruškas
Sakās ņemt man' māsiņu;
Gani cūkas, rušin' pelnus,
Es nedošu sav' māsiņu.
241 [Lubānas Md].

43767.

Deveiņim jūstu aužu
Treideveiņu dzeipuriņu;
Pārn vaicoj deveiņi,
Šūgod vaicoj treideveiņi;
Pārn svātuoja zyrgu zagļi,
Šūgod kļāšu plēsējiņi.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

43768.

Dēlu māte dēlu teica,
Vīla manu augumiņu.
Sen pazinu tavu dēlu,
Tavs dēliņis dzērājiņš.
24 [Asares Il].

43769.

Dižens puisis iet pa ceļu
Aprūgušu cepurīti.
Meitu māte priecājās:
Znots ar visu raugu nāca.
545 [Krustpils D apr.].

43770.

Driču driču šei vosora,
Kolpi vīni juoženej.
Veļitjāsi, ubadzeņi,
Šūgod dryču vasareņa.
89 [Dricēnu Rz].

43771.

Ai je baugom, es naīšu,
Precej mani kozu gons.
Precej mīžu oruojiņš,
Es gotovs guojējiņš.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

43772.

Ej tu nost, kalpa puisi,
Es jau tevis nemīlē(ju),
Kam būs manam tētiņam
Kalpa puisi znotu saukt?
235 [Litenes Md].

43773.

Ej, vacais tautu dāls,
Na tev mani zadynuot;
Tu nastuovi muna pyura,
Na tik muna augumeņa.
326 [Preiļu D].

43774.

Ej, vīrī, sila malu,
Lai neredz bālēlīni!
Redzēs mani bālēlīni,
Lāpīs tavu kažaucīnu.
605 [Skolas].

43775.

Es bagāta mātes meita,
Man deviņi lindraciņi;
Es apsedzu tautu dēlu
Ar saviem lindrakiem:
Trīs apsedzu, trīs paklāju,
Trīs paliku pagalvī.
197 [Krotes Lp].

43776.

Es, meitiņas mīlēdams,
Bikses liku pagalvī;
Ja meitiņas mani mīla -
Sedzat mani ar svārkiem!
94 [Dunikas Lp].

43777.

Es nebiju apgājis
Tik bagātu mātes meitu:
Divi salmu spilveniņi,
Trešais siena ķiseniņš.
605 [Skolas].

43778.

Es nebiju apgājis
Tik bagātu tēva dēlu:
Divi šķilas apses malkas,
Sieciņš auzu nevētītu.
605 [Skolas].

43779.

Es namuoku sprēst, ni aust,
Tu namuoki art, ecēt.
Sēsim rudzus teirumā,
Augs maizeite grīzdamuos,
Pļausim abi dzīduodami.
89 [Dricēnu Rz].

43780.

Es no krūmiem iztecēju,
Meitas mani nepazina:
Škavas mice man galvā,
Utu bruncis mugurā.
149 [Jaunpils Tk].

43781.

Es pazinu to puišeli,
Kuŗš bij meitas lūrmanis;
To celiņu priekšā spēra,
Kam nebija ielāpiņš.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

- 204 -

43782.

Es savu pazin'
Tumšē naktē:
Lielais ielāps
Muguras vidē.
546 [Kuldīga Kld apr.].

43783.

Es taisīju baltu kaktu
Baltu ļaužu gaidīdama;
Sanāk melni čigāniņi,
Sēd baltā kaktiņā.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

43784.

Ej, māmiņ, pasaver,
Kas tavā pogolmā?
Viņa gola ubogim
Vazdys vin saklaudzēja.
143 [Jāsmuižas D].

43785.

Gāju maitu loukoties,
Muta malna namozgāta;
Gāju mutas mozgāties,
Couka palti sajaukusa.
605 [Skolas].

43786.

Gribulīts man' gribēja,
Es gribuļa negribēju.
Nāc, gribuli, pavasari,
Dabūs' pliku sivēniņu.
373 [Sarkaņu Md].

43787.

Grib puisīts sīvu jemt,
Namuok rotu pataisīt;
Sovu ceļu roti tak,
Sovu tak kumeliņš.
326 [Preiļu D].

43788.

Grīslis auga caur ābeli,
Grib ābeles meitu ņemt;
Ņem, grīsliņ, niedras meitu,
Būsat vienu gaŗumiņ(u).
200 [Kuldīgas Kld].

43789.

Kas, grīslīti, tev vēlēja
Āboliņa meitu ņemt?
Ne tev santa cepurītes,
Ne viksētu zābaciņu.
286 [Nītaures Rg].

43790.

Jānīšam, brālīšam,
Abej' bikses noplīsušas;
Virsas bikses salāpīja
Ar baltiem ielāpiem,
Lai pazina nāburgmeitas
Mūs' Jānīti staigājot.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

43791.

Jānīšam, brālīšam,
Divu utu kažociņi;
Vienu sedza, otru klāja,
Ar meitām gulēdams.
166 [Kalsnavas Md].

43792.

Juoneits meitu lūcējuos
Jyuzu storu nūšļukušu.
Aj uorā, pruovei jyuzas,
Tad tu moni lūcējīs.
365 [Sakstagalas Rz].

43793.

Andrivam, meitu lyukuojūtīs,
Vīna yuza nūkrituse,
Izej uorā, paceļ yuzu,
Tūlaik meitu lyukuojīs.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

43794.

Jānītim, nabagam,
Divi bēdas vasarā:
Pavasari maizes trūka,
Ruden sievu nedabūj'.
127 [Grostonas Md].

43795.

Kam, kalpiņi, sievu ņēmi,
Tev nav nama, istabiņas;
Tavu namu, istabiņu
Vējs mežā vēcināja.
384 [Sēemūkšu C].

43796.

Kas tas tāds par zirgu zagli,
Kas aiz krūma raudzījās?
Tas nebija zirgu zaglis,
Tas meitiņu lūrmanīts.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

43797.

Kas tie tādi, tie sajāja
Dīdīdami, dancādami:
Šādi tādi kalpa dēli
Tapinātis kumelīnis.
Nav neviena tēva dēla,
Kas var savu dancināt.
355 [Rucavas Lp].

- 205 -

43798.

Kas tur nāca, kas tur nāca,
Kas tur durvis virināja?
Tas ciemiņa ģenģerkājis,
Nāk meitiņas lūkoties.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43799.

Kaunitjās, ubadzeņi,
Šūgod driču vasareņa!
Ka byus rudzu, ka byus mīžu,
Tod kausīs tāva dāli.
182 [Kaunatas Rz].

43800.

Kuo, Anaklet, šur atbrauci?
Itei tova peļamuo.
Pūrīšūs silču buca,
Tej bej tova teicamuo;
Tej bej tova teicamuo,
Vysu nakšu guļamuo.
466 [Vārkavas D].

43801.

Kaidi [Kaida] tī sierma kēve
Ap pūrmolis volkuojuos?
Kaidi vylki jū īdzina
Pi buoliņa pogolmā?
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

43802.

Kā tu, nelga, vazājiesi
Par tām mūsu ganībāmi?
Tu kā nelga vazājiesi,
Es kā roze grozījosi.
476 [Vecpiebalgas C].

43803.

Klibu kāju, dēlu māte
Ielec meitu kambarī:
Dod, māmiņa, man meitiņu,
Ar kājiņu nevarēju.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

43804.

Klibis manu māsu grib -
Kas klibimi māsu deva?
Atnāc, klibi, pavasari,
Doš' tev klibu suventiņu.
200 [Kuldīgas Kld].

43805.

Kū, bruoleiti, mes dareisim,
Vīnu vītu saguojuši?
Tu namuoci art, ecēt,
Es namuoku sprēsti, aust.
Sēsim ceukas rokumūs,
Augs maizeite grīzdamuos.
466 [Vārkavas D].

43806.

Ko, puisīti, raudzījies
Miglajāmi actiņāmi?
Vai tu biji mežā audzis,
Vai meitiņu neredzējis?
545 [Krustpils D apr.].

43807.

Ko, puisīti, tu lielies
Ar to lielo bagātību?
Vienas pašas melnas bikses,
I tās pašas palienētas.
281 [Neretas Jk].

43808.

Ko, puisīti, tu lieliesi,
Es jau tavu mantu zinu:
Stallī viena kliba ķēve,
Trim stutēm atstutēta.
476 [Vecpiebalgas C].

43809.

Ko puisīti, tu lielies,
Kas gan tevis nepazina?
Tik tevim rudzu miežu,
Vienā cimdu [cimda] īkšķītī.
190 [Kokneses Rg].

43810.

Krauklīts sēž ozolā,
Uz draviņu gaidīdams.
Kas krauklim medu dos,
Vecam puišam jaunas meitas?
245 [Lutriņu Kld].

43811.

Kur tu brauksi, elles skruķi,
Ar tiem skala vāģīšiem?
Kāp ārā, atsien asti,
Brauc vai elles dibenā.
605 [Skolas].

43812.

Ko Andrīti, ko Andrīti,
Atpakaļ raudzījies?
Grib' no mūsu meitiņām
Izraudzīt līgaviņu?
Krāsns priekšā raiba kaķe,
Tā Andrīša līgaviņa.
605 [Skolas].

- 206 -

43813.

Lepnis bija, ne bagāts,
Tas ar otru nerunāja -
Div pāŗ' vīžu kulītē,
Trešam sloksnes darināja.
378 [Seces Jk].

43814.

Boguots beju, boguots beju,
Nikam ceļa napagrīžu;
Divi puori veižu kuleitī,
Trešam slūksnis ozūtī.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

43815.

Es bij' greznis un bagāts,
Otram ceļu nepagriezu;
Div pāŗ' vīzes kulītē,
Un vēl slīksnīt' padusē.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

43816.

Linu linu, ne pakulu,
Man deviņi paladzīni;
Saimniekdēli, ne kalpīni,
Man deviņi brūtgānīni.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

43817.

Ļaudis mani brūti sauca -
Kur tie mani brūtgānīni?
Vai bij šķilti, vai pelēki [perēti],
Vai palika vanckaros?
605 [Skolas].

43818.

Man bij seši kažociņi,
Kad es gāju precībās;
Kad piemīzu, tad šļakstēja,
Kad sakalta, tad grabēja.
417 [Struteles Tk].

43819.

Mozi bārni škūrstalāni,
Kei jyus bodu namyrat?
Cīmā ceplis, Reigā molka,
Reigā rudzi bolīši.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

43820.

Māte savu jauno dēlu
Jaunu vien jaunināj(a);
Pieci gadi bārzdu dzina,
Mammiņai nezinot.
241 [Lubānas Md].

43821.

Meitu māte brīnījās,
Melnu suni ieraugām;
Tas, māmiņ, tautu dēls
Aprūgušu cepurīti.
449 [Ungurmuižas D].

43822.

Meitu māte meitu sola,
Sola ciemu līdzi dot;
Man nevajag tādas' meitas,
Kas ar nāvi parādā.
46 [Beļavas Md].

43823.

Meitu māte meitu teica:
Liela liela darbiniece;
Tautu meita nemācēja
Sevim zeķu noadīt.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

43824.

Meitu mātei šķības lūpas,
Staigā meitas dāvādama.
Kam tu meitas iedāvāsi,
Meitām greizas pakaļīnas?
192 [Kosas C].

43825.

Nāburgmāte, naburgmāte,
Tev bagāti precenieki!
Vienam cimdi noplīsuši,
Otram bikses salāpītas;
Trešajam precniekam
Cauri svārki mugurā.
192 [Kosas C].

43826.

Nāc pie mani, tautu meita,
Es bagāts tēva dēls:
Sieciņš auzu nevētītu,
Divas šķilas bērzu malkas.
545 [Krustpils D apr.].

43827.

Nabādoj, tu Buorbol,
Andrivs tevi šanavuos:
Veižu nosuot navajdzēs,
Kurpu acim naredzēs(i);
Malnas maizes tu naēssi,
Boltas acim naredzēs(i).
357 [Rudzētu D].

- 207 -

43828.

Nedod Dievsi tādus laikus,
Kādi laiki mūsmājā!
Suņi kaķi vilku rēja,
Kalpiņš ņēma mātes meitu.
306 [Patkules Md].

43829.

Nazasird(i), nazasirdi,
Muns vaci(j)s bryugans!
Ka es īšu tautiņuos,
Tevi ņimšu panuoksnūs.
605 [Skolas].

43830.

Naraud gauži, napyut gryuši,
Muns vacais bryugoneņ!
Iz rudiņa īš' pi cyta,
Tev' praseiš' panuoksnūs.
326 [Preiļu D].

43831.

Nasalīlej, tu Juonīt,
Zinam tovu boguotību.
Īluopiņis mugurā,
Kai lelais ezeriņš.
605 [Skolas].

43832.

Neveiklīte kājas āva,
Līdz naktei taisījās;
Paliec, mana neveiklīte,
Tēva pirtes palāvē.
184 [Ķēču Rg].

43833.

Naveikleit, naveikleit,
Kam tu mani zadynovi?
Zadyn' munus buoleliņus,
Na (pats) savu ļaudaviņu.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

43834.

No tālienes es pazinu,
Kur jāj meitu brāķerītis.
Šķībi sāni jājējam,
Šķībi segli kumeļam
605 [Skolas].

43835.

Nu ir laiks, nu ir laiks
Klibajam sievu ņemt!
Lai paauga briežam ragi,
Meža cūkai sivēniņi.
146 [Jaungulbenes Md].

43836.

Ozols tēvs, liepa māte,
Kā vītoli bāleliņi.
Bij galviņa, bij prātiņš
Dzērājam bildināt.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

43837.

Pelnurušķi, pelnurušķi,
Kam tu manu māsu ņēmi?
Tu pelniņus rušināsi,
Kas māsiņai maizi dos?
605 [Skolas].

43838.

Pieci gadi ganos gāju,
Pelnij' pieci kažociņ(i).
Citi ļaudis brīnījās,
Kur likš' tik daudz kažociņ's?
Citus vilkšu, citus segšu,
Cits būs bērniem valkājams.
413 [Stendes Tl].

43839.

Puisis brauca precībās,
Melna mute nemazgāta;
Puisis gribē(j)' nomazgāt,
Varde duļķes saduļķo.
605 [Skolas].

43840.

Plieškātājis, ķenkarainis
Mans pirmais brūtgāniņš.
Ej, lūdzams, meža ceļu,
Lai ļautiņi neredzēja.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

43841.

Pūrinīks pūru bryda,
Maņī kluot aicynuoja.
Brīn ar golvu, na ar kuojom,
Es na pūra bridējiņa.
174 [Kārsavas Ldz].

43842.

Puiši meitas lūkojās,
Viena bikse noplīsuse;
Otru biksi suņi plēsa,
Pa krūmiem vazādami.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

43843.

Ryukoj, ryukoj barišnīki
Uz tuom myusu muosiņom:
Vīna kūrpe saluopīta,
Bet ūtruo naluopīta.
494 [Viļānu Rz].

- 208 -

43844.

Sen slavēja N. N. mājās
Daglu kuili aizgaldā;
Nu izlēca no aizgaldas,
Nu tam sievas vajadzēja.
319 [Plāteres Rg].

43845.

Saimnieks teica savu meitu -
Kas šo šķērstu nepazina?
Gultā tai saule lēca,
Gultā saule norietēja.
345 [Remtes Tk].

43846.

Sen dzirdēju, nu redzēju
To teicamu tēva dēlu:
Saules guļu, lapu ložu -
Nav maizītes arājiņš.
93 [Dundagas Vp].

43847.

Sirmi zirgi balti kļuva,
Brūtgāns nāca vecumā;
Šī devīta vasariņa,
Līgaviņas meklējot.
54 [Bilskas Vlk].

43848.

Sit' knipīnu, uz knipīnas,
Uz knēveļa degunīna;
Zinājos, tēvs māmīna
Nedos mani knēveļam.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

43849.

Skaistu veju luktureiti
Svešu ļaužu gaideidama;
Taidi snauškas sabraukuši,
Dorba muna naredzēja.
579 [Viļāni Rz apr.].

43850.

Skaties, puisi, neskaties -
Es pie tevis gan neiešu;
Tavi mati kā žagari,
Tavs deguns kā āmurs.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

43851.

Slovenī i buoleleņi,
Kū īdevet muoseņai?
Divi kules vacu veižu,
Trešū vacu kažūceņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

43852.

Slovonais tāva dāls,
Suns aiz tovas uodas guļ;
Bez gūd(eņ)a, bez ļauteņu,
Bez eistū buoleleņu.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

43853.

Sliņķi gurķi, tēva dēls,
Kam tu mani bildināji?
Es būt' laba sagaidīj's(i),
Pie māmiņas dzīvodama.
183 [Kazdnagas Azp].

43854.

Suņi gaudoj, vylki kauc,
Meitom precinīki brauc.
Taidi suņi, taidi vylki,
Taidi meitu precinīki.
389 [Silajāņu Rz].

43855.

Šis Prancets līlejuos,
Ko lelais muižinīks.
Vīnys pašis pierktys biksis,
Tuos pi gurnim dalypušas.
605 [Skolas].

43856.

Šitie nelgas, diedelnieki,
Mūs' māsiņas nedabūs.
Tādi vien ar kaula pierēm,
Uzkupriemi deguniem.
48 [Bērzaunes Md].

43857.

Šei meiteņa līlējuos
Klybu vylku redzējus(e).
Pats pyrmais precinīks
Ar klybū kumeliņ(u).
389 [Silajāņu Rz].

43858.

Šīrudens brūgānam
Viena gūža noplīsusi.
Kuŗa gūža noplīsusi,
To kājiņu stīvi velk.
184 [Ķēču Rg].

43859.

Šitie puiši lielījās,
Lielas kāzas taisīšot;
Pieci kaķi barojami,
Putras baļļa raudzējama.
530 [Cēsis C apr.].

- 209 -

43860.

Tas puisītis lielījās,
Ka tas liels bagaturs;
Ne tam maizes, ne tam putras,
Ne tam silta ūdesniņa.
605 [Skolas].

43861.

Tautu dēla cepurīte
Zaļajām bantītēm,
Pavasari nobālējse,
Gana meitas meklējot.
110 [Ērgļu C].

43862.

Tautu dēls guģojās,
Kažociņu klāstīdams:
Kad man būtu līgaviņ(a),
Kažociņu neklāstīt(u).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43863.

Tautu dēlsi, netiklītis,
Ceļā mani bildināja;
Nedrīkstēju [Nedrīstēja]
sētā jāti,
Nav iemauktu kumeļami;
Nav iemauktu kumeļami,
Simts ielāpu biksiņām.
476 [Vecpiebalgas C].

43864.

Tautu meita lielījās:
Pillu pūru paladzīnu;
Trīs saloku, trīs paklāju,
Trīs palieku pagalvē.
192 [Kosas C].

43865.

Tei Brigita līļājās,
Ka boguoti svuoti braucja:
Pārni beja zyrgu zaglis,
Šūgod kļēšu lauzjētuojs.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

43866.

Tādi mani brūtgāniņi,
Kā pērnie telēniņi:
Līkas kājas, platas acis,
Lieli kupŗi mugurā.
605 [Skolas].

43867.

To puisīti gan pazinu,
Kuŗš bij brūtgāns šoruden:
Šķībi sedli nosēdēti,
Trim kājām kumeliņš.
335 [Puzes Vp].

43868.

Trij vilciņi meitas ņēma,
Lielas meitas gribēdami;
Kad paņēma, tad atrada
Spriguliņa kūlējiņu.
190 [Kokneses Rg].

43869.

Trīs dieniņas velējos,
Tautu dēla gaidīdama;
Kad atnāca tautu dēls,
Melns krekliņš mugurā.
605 [Skolas].

43870.

Trīs gadiņi kalpiem gāju,
Trīs petuki nopelnīju.
Par to vienu zirgu pirku,
Par to otru līgaviņu,
Par to trešo petaciņu
Zelta laivu kaldināju.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

43871.

Tumšu nakti es iesāku
Ar neveikli ceļu iet;
Spēru kāju, grūd' ar roku,
Lai nokrīt ceļmalā;
Nenospēru, nenogrūdu,
Mūžam līdzi vazājās.
184 [Ķēču Rg].

43872.

Trīs dieniņas kaimiņiene
Melnu kuili nojājusi;
Meitai meklēt goda rotas
Ar ko braukti precībās.
418 [Sunākstes Jk].

43873.

Turi muti, puišu ļempi,
Daudz tu mani nekaiteni;
Tu kā krupis vazājies,
Es kā liepa līgojos.
192 [Kosas C].

43874.

Vecs bij mans tautu dēls,
Kas ar mani saderēja.
Vai bij man tēvu saukt,
Vai veco bāleliņu?
46 [Beļavas Md].

43875.

Veci puiši valgus grieza,
Kreiso kāju kustināj(a).
Kustin', kustin' kreiso kāju,
Šogad sievas nedabūs.
439 [Trikātas Vlk].

- 210 -

43876.

Viens ar sirmu zirgu brauca,
Nostruvēj'šu cepurīti;
Jā, tas bija jauns puisītis,
Tas ar savu raugu brauc.
358 [Rugāju Abr].

43877.

Visiem mūsu puisēniem
Ar kuprīti muguriņa;
Kad tie kāpa kalniņā,
Atpakaļ atvēlās.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

43878.

Zili melni sveši ļaudis,
Gar purviemi valkājās.
Vaj bij velns tos satrencis
Mūsu mazā būdiņā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

43879.

Zynu, zynu tautu dālu,
Zynu tautu muomuleņu;
Dzāruojs beja tautu dālsi,
Volūdneica muomuleņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

21. Dažādas dziesmas un apcerējumi, kas zīmējas uz precībām

15672.

Atskrien skaists vanadziņš
No tautām šai ciemā;
Izkūko dzeguzīte
Mātes meitu tautiņās.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

15673.

Es pacēlu augstu krēslu
Mazajam brālīšam,
Lai šķiet tautas lielu vīru,
Lai vārdiņa bijājās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15674.

Baltas, skaistas rozes auga
Man' bāliņa dārziņā.
Sveši ļaudis gaŗām brauca,
Vienu raut nedrīkstēja;
Kaut būt' vienu norāvuš',
Ar naudiņu aizmaksātu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

15675.

Dēlu māte dēlu teica,
Teica dzelžu dzirnaviņas.
Kad tev dzelžu dzirnaviņas,
Ņem tērauda malējiņu!
121 [Gulbenē (Md)].

15676.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā dreb mana valodiņa,
Ar tautām runājot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15677.

Drebi, drebi, apses lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja man sirsniņa,
Ar tautieti runājot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15678.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja mūs' māsiņa,
Ar tautām(i) runājot.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15679.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja tautas dēls,
Ar manim(i) runādams.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

15680.

Es piesarku kā brūklene,
Tautu dēlu uzskatot:
Tas būs mans arājiņš,
Man maizītes devējiņš.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15681.

Es redzēju tautu dēlu
Birzē zirgu seglojam.
Seglo zelta, vai sudraba,
Nedos mani tēvs māmiņa.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

15682.

Kad es būtu zinājuse,
Kuŗu dienu tautas jāja,
Es būt' brāļa istabiņu
Trīsreiz dienā puškojuse:
No rītiņa ar rozēm,
Uz pusdienu magonēm,
Pēc pusdienas, uz vakaru
Ar zaļām palejām. -
Es apklāju liepas galdu
Tīru zīda galdautiņu;
Pielējuse vīna glāzi,
Bēgu pate kambarē;
Loku savus gaŗus matus
Ap to zīļu vaiņadziņu.
Ienāk pats bāleliņis,
Asariņas slaucīdams.
- Nāc, māsiņa, istabā,
Jau māmiņa saderēja;
Dod tautiešam raibus cimdus
Deviņiem dzīporiem! -
- Tautu meita dzeltainīte,
Mainīsami gredzeniem!
Tev sudraba, man bij zelta,
Nāksi pate piedevām.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

- 211 -

1. Kad es būtu zinājuse,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Es būt' savu istabiņu
Vēl daiļāku puškojuse
Puķītēm, rozītēm,
Zaļajām pameijām.
Es apklāju liepu galdu
Balta zīda galdautiņu,
Es pacēlu meldru krēslu
Pie baltaja liepu galda,
Es iespraudu zelta rozi
Pašā galda saderā;
Tur pakārs tautas dēls
Savu caunu cepurīti.
Pate eju kambarī,
Loku savus gaŗus matus.
Ietek brālis raudādams,
Asariņas slaucīdams.
- Ej, māsiņ, klētiņā,
Māte tevi apsolīja,
Atnes savus raibus cimdus
Deviņiem dzīporiem!
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

15683.

Kad es būtu zinājusi,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Es būt' brāļa sētsvidiņu
Skaidiņām(i) kaisījusi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15684.

Kad [Kaut] es būtu zinājusi,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Es būt' savus brāļa vārtus
Ar atslēgu aizslēguse.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15685.

Kad es būtu zinājusi,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Es būt' savu vaiņadziņu
Melnu banti aptinusi.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

1. Bija man to zināt,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Es būt' savu vaiņadziņu
Ar oglēm nobēruse.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15686.

Kad es būtu zinājuse,
Kuŗu dienu tautas jāja,
Es būt' savus gaŗus matus
Izpinuse, neķemmējse.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1. Būt' zinājsi to dieniņu,
Kuŗu dienu tautas jāja,
Es būt' savus krūzus matus
Izlaidusi, nepinusi,
Būtu savas nama duris
Ar ērceti aizbadījsi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

15687.

Kad es būtu zinājuse,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Labāk būtu to dieniņu
Apakš egles pasēdējse,
Lai būt' mana villainīte
Egļu skuju nobiruse,
Nekā mani balti vaigi
Asarās nomirkuši.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Kad es būtu to zinājse,
Ka netiklis lūkojās,
Būt' labāk to dieniņu
Paeglē pasēduse;
Lai būt' manas villainītes
Skujiņām piebirušas,
Nekā mani balti vaigi
Pie netikļa nobālējši.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

- 212 -

2. Visu mūžu noraudāju
Vienas dienas gājumiņu.
Labāk būtu to dieniņu
Pie eglītes pastāvējse,
Lai būt' mans vainadziņš
Eglītē pakāries,
Nekā mani sārti vaigi
Asarām nobālējši.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

15688.

Kad es būtu zinājuse,
Kuŗu ceļu tautas jāja,
Tad es būtu to celiņu
Adatāmi nosprauduse.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

1. Kad as byutum zynuovus'e,
Kuŗu c'eļu tautys juos,
As byutum tū c'el'eņu
Odotuom nūspraudus'e.
Kad as byutum zynuovus'e,
Kuŗu c'eļu bruoļi juos,
As byutum tū c'el'eņu
Audaklīm nūkluojus'e.
422 [Līvānu pag. D].

15689.

Kad es gāju precībās,
Riekstus bēru kabatā;
Vienu sauju namā šļācu,
Otru šļācu istubā.
Līdz māmiņa riekstus lasa,
Es pie meitas kamburī.
"Tumsis bija, kur es iešu,
Pieņem mani šo naksniņ'!"
No rītiņa celdamies,
Viens uz otru skatāmies;
Vienam žēl projām iet,
Otram žēl še palikt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

15690.

Kājām, tautas, nenāciet,
Drauga zirga neņemiet,
Man' auguma neviliet
No baltā bāleliņa!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Nāciet, tautas, i kājām,
Kad nebija kumeliņa;
Otra vīra nejemiet,
Neviliet māmuliņas!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15691.

Kājām, tautas, nenāciet,
Drauga zirga neņemiet:
Kājām vesta līgaviņa
Ilga mūža nedzīvoja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15692.

Kājām, tautas, nenāciet,
Ceļā zirga neņemiet,
Man kauniņa nedariet,
Bāliņam žēlabiņu!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

15693.

Kāps kalnā, vai nekāps
Lielas naudas kumeliņis?
Nāks pie manis, vai nenāks
Liela rada brāļa māsa?
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

15694.

Krauklīts kāpa kalniņāi,
Zelta kokles koklēdams.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi istabāi.
Tie nebija lūgti viesi,
Tie māsiņas precinieki.
Bāliņš māsai galvu glauda:
Neej, māsiņ, šoruden!
- Iešu, iešu, nepalikšu,
Bāliņam spītēdama,
Kam brālītis man nepirka
Zelta grieztu gredzentiņu.
- Ko, māsiņa, es tev pirkšu,
Man pašami līgaviņa,
Man pašami līgaviņa
Tuvējosi kaimiņos.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

15695.

Krauklīts sēda kalniņā,
Zelta kokles koklēdams.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi istabā:
Sirmu zirgu mainenieki,
Mūs' māsiņas precenieki.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

1. Krauklīts sēd ābelē,
Runā svešu valodiņu.
Tu, krauklīti, vis nezini,
Kādi viesi ustabā.
- Ustabā tādi viesi,
Jūs' māsiņu vīlējiņi,
Jūs' māsiņu vīlējiņi,
Tautiņās vedējiņi.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 213 -

2. Krauklis sēd kalniņā,
Zelta kokles koklēdams.
Ko, krauklīti, tu koklēji,
Tev nav pirkta mundierīša,
Tev nav pirkta mundierīša,
Samta bantes gar cepuri.
Ej, krauklīti, sētiņā,
Ģērbies pirktus mundierīšus,
Ģērbies pirktus mundierīšus,
Sienies bantes gar cepuri!
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi sētiņā:
Sirmi zirgi, kalti rati,
Šambierēti braucējiņi.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi istabā:
Sveši ļaudis, jauni puiši,
Mūs' māsiņas precinieki.
Tu, krauklīti, neredzēji,
Kur aizveda mūs' māsiņu:
Pa slidenu ezeriņu,
Tur aizveda mūs' māsiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

3. Krauklīts sēd kalniņā,
Zelta kokles koklēdams.
Tu, krauklīti, nezināji,
Kādi viesi istabā:
Sirmi zirgi, lepnas sēžas,
Mūs' māsiņas precinieki. -
Tu, krauklīti, nezināji,
Kur aizveda mūs' māsiņu:
Pa smilgotu atmatiņu,
Pa sklidenu ezeriņu,
Tur aizveda mūs' māsiņu
Kā ugunes dzirkstelīti.
Trinam piešus, aunam kājas,
Jāsim abi panākstos.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

4. Saki, saki, sakulīti,
Kādi viesi istabā.
Sirmu zirgu mitenieki,
Jaunu meitu precenieki.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15696.

Krūmiem auga zaļa zāle
Ap resno ozoliņu;
Krūmiem stāv sveši ļaudis
Ap to manu augumiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15697.

Līgo vilnis baltu puķi
Ezariņa maliņā;
Tā līgoja sveši ļaudis
Ap to manu augumiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15698.

Man bāliņis pliķi sita,
Šķita mani piedzērušu:
Man vaidziņi satvīkuši,
Ar tautām runājot.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

15699.

Man sajāja trejas tautas,
Visas trejas lielījās.
Vienas saka: nāc pie manis,
Man sidraba dzirnaviņas!
Tur neiešu, tur netika,
Tās nebiju ieradusi.
Otras saka: nāc pie manis,
Man tērauda dzirnaviņas!
Tur neiešu, tur netika,
Tās nebiju ieradusi.
Trešas saka: nāc pie manis,
Man pelēka akmintiņa!
Tur es iešu, tur man tīk,
Tās es biju ieradusi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15700.

Ne uz viena es neraudu
Kā uz sava bāleliņa,
Ka tas mani izsolījis
Caur deviņi pagastiņi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

15701.

Ņemiet, tautas, neņemiet,
Div darbiņu nedarīju:
Kuŗu rītu maltu gāju,
To brokaška nesildīju.
121 [Gulbenē (Md)].

15702.

Nenāc vis, tautu meita,
Ja dzīvot nemācēji,
Ja zinies neklausīt
Manas vecas māmuliņas.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 214 -

15703.

Neraud' gauži, sirdspuķīte,
Tūdaļ līdzi nevedīšu;
Jāšu otru, trešu reiz,
Tad es tevi līdzi ņemšu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15704.

Pateik man', pateik man'
Mozejā cīmeņā!
Sajem mani pošu labi,
Sajem munu kumel'eņu.
Man' paceļ līpa krāslu,
Kumeļam auzu sili.
Atvedit jaunu meitu
Šū naksneņu puorgulēt.
Guli drūši, runoi smeli,
Vešu leidza, napamešu;
Atbraukš' sērmu kumel'eņu
Ar vacuoku buol'el'eņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

15705.

Precē mani precenieki
Vecajam brūtgānam.
Ne man tika, ne es iešu
Pie vecā brūtgāniņa.
Vecajam brūtgānam
Cietu gultu pataisīju,
Divi kārtas ērkšķu liku,
Trešo smalku adatiņu.
Es apsedzu vecu vīru
Ar vecām ecēkšām,
Es pie viņa piegulos,
Kā lapiņa drebēdama.
Vecam liku pie sirsniņas
Aukstu ledus gabaliņu.
Dziedat agri, ciema gaiļi,
Austi agra rītā, gaisma!
Jau valodas izrunātas,
Jau domiņas izdomātas.
Precē mani precenieki
Pie jaunā brūtgāniņa.
Nu es iešu, nu man tīk,
Pie jaunā brūtgāniņa.
Jaunam gultu pataisīju
Mīkstiem dūnu spilveniem,
Divas kārtas pēļu liku,
Trešo smalku paladziņu.
Es apsedzu jaunu vīru
Ar baltām villānēm.
Es pie jauna piegulos,
Kā rozīte ziedēdama.
Jaunam liku pie sirsniņas
Savu siltu baltu roku.
Nedziediet agri, gaiļi,
Neaust' agra rītā, gaisma,
Nav valodas izrunātas,
Nav domiņas izdomātas.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

1. Vecam puisim gultu taisu
Uz vecām eceišām.
Es piegulu pie vecā
Kā pie ledus gabaliņa.
Lūdzu Dievu gulēdama,
Kaut gailītis drīz dziedātu,
Kaut gailītis drīz dziedātu,
Sauktu māte uguns kurt [nest].
Jaunam puisim gultu taisu
Mīkstiem dūņu spilveniem,
Mīkstiem dūņu spilveniem,
Smalkiem linu paldziņiem,
Smalkiem linu paldziņiem,
Raibajām villainēm.
Es piegulu pie jaunā
Kā pie zelta gabaliņa.
Lūdzu Dievu gulēdama,
Kaut gailītis nedziedātu,
Kaut gailītis nedziedātu,
Nesaukt' māte uguns kurt [nest].
Sauc māmiņa uguns kurt [nest],
Nava domas izdomātas,
Nava domas izdomātas,
Nei ar runas izrunātas.
Ko, māmiņa, pate dari,
Ka nekūri uguntiņu?
Vai, māmiņa, nezināji
Jaunu ļaužu mīlestību?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

157051.

Precat mani, precinieki,
Es bagāta mātes meita:
Divi mucas čīčiņu,
Trešā varažu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 215 -

157052.

Precat mani, precinieki,
Es bagāta mātes meita:
Krustim siešu linu dvieļus
Rakstītiem galiņiem.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

15706.

Rītu manim jāaiziet
Tautenīša precībās;
Tur būs miestiņš, alutiņš,
Sūrais, sīvais brandaviņš.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

15707.

Rozes auga, magonītes
Pie bāliņa namdurvīm.
Sveši ļaudis taisījās
Raut mums vienu magonīti.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

15708.

Sacīt saku māsiņai,
Nevarēju piesacīt:
Nerunāt ar tautām
Smukajām valodām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15709.

Šautru sviedu vanagam,
Kas pa kalnu lidināja,
Kas tautām vēsti nesa,
Ka es liela brālīšos.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15710.

Še i man diena ausa,
Še i tumsa vakariņš,
Še i man gadījās
Kaimiņos līgaviņa.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

15711.

Smagi šņāca sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Smagi pūta tas puisītis,
Kam zināma līgaviņa.
Kā tas smagi nepūtīs,
Kad tas labi nezināja,
Vai tā nāca, vai nenāca,
Vai laiž tēvis, māmuliņa.
Tēvs māmiņa gan būt' laidis,
Būt' es pate gājējiņa,
Sen būt' manas villainītes
Tautu dēla izgulētas,
Sen būt' mani balti vaigi
Asarāmi nomirkuši.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

15712.

Solīj' man meitu māte,
Solīj' sieru, solīj' meitu.
Glabā sieru, audzē meitu
Līdz citam rudeņam.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

15713.

Svainīt' turu ticamo,
Svainīts liels viltenieks:
Gāj' ar manim runādams,
Tautas tura maliņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15714.

Svainīts mani svaini sauca,
Vēl māsiņa bāliņos;
Tad, svainīt, svaines sauci,
Kad māsiņu maldināji.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15715.

Svešas zemes tēva dēlis,
Kuŗš vējiņis tev' atpūta?
Še dzimusi, še augusi,
Būs man tevim līdzi iet?
226 [Kandavā (Tl)].

15716.

Taisāt spostu, bāleliņi,
Pelēkam vanagam:
Iznes manu rožu dārzu
Pa vienam ziediņam.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

15717.

Tautiets kala kumeliņu,
Solījās mani vest.
Nedrāz iesmu, tu tautieti,
Vēl zīlīte zariņā!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15718.

Tautu meita, tautu meita,
Slauki tīru istabiņu!
Apakš galdu, pagaldēju
Trīs sudraba droztalīši.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15719.

Teica māte savu meitu,
Es teic' savu kumeliņu;
Tas man teki no pat rīta
Līdz pašami vakaram.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

- 216 -

15720.

Tec, upīte, dziļa, strauja,
Par bāliņa pagalmiņu,
Lai nenāk sveša māte
Ar māmiņu runāties [valodās].
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

15721.

Tīk, tautieti, ņem tu mani,
Ja netīk, tad neņem!
Sudrabiņa, tā man nav
Ne lapiņas lielumā.
4 [Aijažos].

15722.

Tīšām tautas man darīja,
Es tīšām atdarīju:
Tautas lauza liepai zarus,
Es ozolam galotnīti.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15723.

Trīs gadiņus audzināju
Stallī bēru kumeliņu,
Ceturtā gadiņā
Pirku sedlus, iemauktiņus;
Tai piektāja vasarā
Jāju sievas lūkoties.
Jāju sievas lūkoties,
Bēru riekstus kabatā.
Līdz iegāju istabā,
Šļācu riekstus plāniņā.
Māt' ar bērniem riekstus lasa,
Es ar meitu kambarī,
Es ar meitu kambarī,
Mīļus vārdus runājām.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu;
Ceturtāi gadiņā
Liku seglus mugurā.
Jāju meitu precībās,
Riekstus bēru kulītē;
Vienu sauju rijā sviedu,
Otru sauju piedarbā,
Trešu sauju ustabā
Tumšajā kaktiņā.
Kamēr meita riekstus lasa,
Jau saulīte vakarā.
- Gul' tepat, ciema puisi,
Tev ir vieta pataisīta,
Tev ir vieta pataisīta
Tumšajā kaktiņā.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

15724.

Trīs gadiņi saule lēca
Porāi, bērza galiņāi;
Trīs vasaras es izjāju
Pie tās vienas mātes meitas.
Trīs vasaras jau pagalam,
Vēl nevaru nolūkot,
Tā bij mātes pašas vaina,
Kam tik dailu audzināja,
Kam tik dailu audzināja,
Kam korpītes šūdināja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15725.

Uzlec saule, noiet saule,
Ar tautām runājot.
Kam patīk, lai smejās,
Man ar savu jārunā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15726.

Vai sēdēšu, vai stāvēšu
Pie tā lepna tēva dēla?
Labāk sēdu, nekā stāvu,
Viņš papriekšu bildināja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15727.

Vai sēdēt, vai stāvēt
Līdz grezno tēva dēlu?
Viņam treji brūni svārki,
Man tā viena villainīte.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15728.

Vai sēdēt, vai stāvēt
Pie lepnā tēva dēla?
Zirņu ziedu cepurīte,
Auzu skaru mētelīts.
Kur būs man, kalponei,
Linu ziedu cimdus ņemt?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15729.

Vaļa bites, dravas koku
Vai līduse, nelīduse;
Vaļa mātes, sav' bērniņu
Vai devuse, nedevuse.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 217 -

15730.

Viena pati kupla liepa
Kalnamuižas novadā.
Sagājuši ciema puiši,
Visus zarus nolauzuši.
190 [Kuldīā].

15731.

Viena pate laba meita,
To vedīšu bāliņam;
Ja tā pate ir nenāce,
Lai tā bez nodzīvoja!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15732.

Viena pati magoniņa
Māmuliņas dārziņā.
Tai pašai sveši ļaudis
Dzīrās lapas plucināt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15733.

Vēl nav griķi izauguši;
Jau ziediņi izplaukuši;
Nav māsiņa uzauguse,
Jau tautietis kājas āva.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

43880.

Vai māsiņa, vai māsiņa,
Nu tu slikti padarīji!
Kam padomu prasījusi -
Tādam savu roku devi;
Es ar tādu nerunāju,
Ne vēl savu roku dotu.
605 [Skolas].

43881.

Ai navēkli, navēklīt,
Kam pa prīšku zadynuoji?
Kam tu skrēji par upīti
Da munai muosiņai?
579 [Viļāni Rz apr.].

43882.

Ai vanagi, vanadziņi,
Kam tu leci par upīti?
Kam tu leci par upīti
Da munai muosiņai?
605 [Skolas].

43883.

Aiz azara tymsi meži,
Boltu puķu pīauguši.
Azarāji div pukītes -
Vīnu jemu, ūtra meiļa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

43884.

Anīt, tavu dreiž augumiņu,
Dreiž(i) īt [guoji] tautiņuos!
Daudz palika lobu ļaužu,
I rūciņas napadevja.
168 [Kalupes D].

43885.

Ar dyureiti nūsystum
Es tū tautu kumēleņi,
Lai namyn zaļa maura
Muna bruoļa pogolmā.
18 [Andrupenes Rz].

43886.

Brālīts māsai piesacīja,
Lai nesnauda vakarā;
Tautu dēli pagalmā
Dancin' savus kumeliņus.
163 [Kalētu Lp].

43887.

čakli čakli ciema puiši,
Kā tie ciema cīrulīši:
Grib jau jāti tautiņās,
Vēl bērītis nesukāts.
506 [Zaļenieku Jg].

43888.

čaklas čaklas jūs, meitiņas,
Liela darba darītājas!
Jums mutīte nemazgāta,
Neslaucīta istabiņa.
605 [Skolas].

43889.

Dievs dod tautu netikļam
Svina lielus, alvas acis,
Dzīties, māsu nepanākt,
Ar acīmi neredzēt.
355 [Rucavas Lp].

43890.

Ej, muoseņ, pi atraiša,
Pi atraiša loba dzeive:
Kolnā vuorti, īejūt,
Uz leju [lejā] vuort(i) izejūt.
604 [Dažādi iesūtītāji].

43891.

Ej, muosiņ, tu pi veira,
Ka tev veira gribējās;
Tai pabuoss i veira dzeive,
Kai ryugtajsi ruduceņš.
174 [Kārsavas Ldz].

- 218 -

1. Ej, Anniņa, tu pi veira,
Ka tev veira gribējās;
Atsaēssi veira maizes,
Kā ryugtuo radaceņa [ruduceņa].
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

43892.

Es redzēju tautu dēlu
Birzē zirgu sedlojam:
Lūka kāpšļi, krīju sedli,
Vecu striķu iemauktiņi;
Kad viņš mani ieraudzīja -
Sedlo zeltu, sudrabiņu.
112 [Ezeres Kld].

43893.

Es gan redzēju,
Kas man' lūko;
Tautiets lūko
Saviem dēliem.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

43894.

Es meitiņu izaudzēju,
Ar pīpīti pīpējot;
Tāpat man znoti nāca,
Ar ragiem ragodami.
263 [Mēmeles Jk].

43895.

Kaite bija tev, tautieti,
Kaite liela, kaite maza:
Tavi vaigi nobālēja,
Pilnas acis asariņu.
Vai tev bija manis žēl,
Vai ar' citu meitenīšu?
184 [Ķēču Rg].

43896.

Kam, vējiņi, nāci, lauzi,
Ziedu pilnu ābelīti?
Kam, tautieti, izredzēji
Sevim daiļu līgaviņu?
605 [Skolas].

43897.

Kas dīniņas gonūs guoju,
Laižu motus pavaļā(j)i.
Soka tautas caurjuodamas,
Kas tuos krēpes zadynuos?
Juoju šurpu, juoju turpu,
Juoju krēpes zadynuot.
194 [Krāslavas D].

43898.

Kas, māsiņa, tav par prātu -
Iet pie tāda delverīša?
Kad piedzēris, iešķiņķāja
čigānam kumeliņu.
589 [Kuldīgas apr.].

43899.

Kuo, muoseņ, nūsagivi
Jau' īdama tautiņuos?
Vysas rūzeņis sazīda
Tovu motu galeņūs.
593 [Rēzeknes apr.].

43900.

Ko soli, Anniņa?
Laidīšu ārā.
Sav' brāli dot,
Baŗotu vērsi.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

43901.

Kuo tuos kūkles gauži skaņ
Miglūtīja reitiņā?
Ej, muoseņ, skait' bruoleņus,
Voi ir vysi reltiņā?
194 [Krāslavas D].

43902.

Kupli auga ozoliņš
Aiz upītes līcītī;
Pati bite laipas meta
Pie kuplā ozoliņa.
198 [Krustpils D].

43903.

Kā smildziņa es meitiņa,
Kā rasiņa villainīte;
Dzinās puiši, nepanāca,
Es pazudu smildziņās.
405 [Smiltenes Vlk].

43904.

Kur liksim, jaunas meitas,
Zelta naudu, sakrājuš(a)s?
Lai taupīja jauni puiši,
Tiem jāpērk līgaviņas.
257 [Mazsalacas (Valtenbergas) Vlm].

43905.

Labāk mani māte mazu
Upītē iesviedusi;
Nekā mani iedevusi
Dzērājiņa rociņā
480 [Vējavas Md].

- 219 -

43906.

Lai ir rozes, kur ir rozes -
Jaunu meitu dārziņā;
Lai iet puiši, kur iet puiši -
Iet pie meitu māmuliņas.
198 [Krustpils D].

43907.

Laiska laiska, slinka slinka,
Tautu dēla māmuliņa;
Galdam bija četri stūŗi,
Visi melli, nemazgāti.
355 [Rucavas Lp].

43908.

Māte meitu izdauzīja,
Kreima raušus gribēdama;
Nav, māmiņa, kreima rauši,
Nav meitiņa malējiņa.
183 [Kazdnagas Azp].

43909.

Nadūd Dīvs taidas laimes,
Kai munam buoliņam:
Divreiz juoti tautiņuos,
Divreiz vesti līgaviņu.
326 [Preiļu D].

43910.

Nepatīk šai ciemā,
Šai ciemā slikti ļaudis;
Šai ciemā slikti ļaudis,
Cits par citu strīdējās.
241 [Lubānas Md].

43911.

Nepūt, vējiņ, nedzen laivu,
Nedzen mani Kurzemē;
Palikš' labāk Vidzemītē,
Pie savām māsiņām.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

43912.

Nivīnam nav tik labi,
Kai tam meitu bruoķeram:
Grūži zaļi, zirgi bāri,
Sarakstītas kamaniņas.
247 [Makašānu Rz].

43913.

Protu, protu, redzu, redzu,
Šinī mājā slinkas meitas;
Šinī mājā slinkas meitas,
Te istaba neslaucīta.
Tautu dēls sapinās
Kā cālēns pakulās.
605 [Skolas].

43914.

Sylā dzimu, sylā augu,
Sylā myužu nūdzeivuoju.
Kas man deva uoru zemi,
Kas boguotu muotes meitu?
236 [Līvānu D].

43915.

Solīj' man dālu māte,
Solīj' dālu, solīj' sieru.
Sieru ņēmu, to apēžu -
Kur as tavu dālu likšu?
241 [Lubānas Md].

43916.

Šī māmiņa savas meitas
Teicin teica ciema puišiem;
Teica lielas dziedātājas,
Lielas darba darītājas.
24 [Asares Il].

43917.

Šņorainās, pogainās
Sēd rindiņas galiņā.
Kur, māmiņ, es lai eimu?
Ni man šņoru, ni podziņu.
449 [Ungurmuižas D].

43918.

Tai sacēja tys tautīts:
Malna myusu ustobeņa.
Lai tai tevi meitas berž,
Kai mes beržem ustabeņi.
174 [Kārsavas Ldz].

43919.

Tec, upeite, nagriezies
Niedrulāju krūmiņā!
Aj, muosiņa, nosliedzies,
Sērdienīts toutu dāls.
551 [Ludza Ldz apr.].

43920.

Tiltā māsiņa pakrita,
Patiltē gredzentiņi;
Tur palika, bāleliņi,
Visi jūsu pirkumiņi.
241 [Lubānas Md].

43921.

To celiņu rītā gāju,
To pārnācu vakarā;
Par to pašu aiztecēs
Mans godiņš tautiņās.
184 [Ķēču Rg].

- 220 -

43922.

Upe nesa, vizināja,
Baltu linu ērkulīt(i);
Šodien nesa ērkulīt(i),
Rītu pašu vērpējiņ(u).
546 [Kuldīga Kld apr.].

43923.

Vīna vīna man meitiņa,
Tei par lelu, tei par mozu.
Naatdūtu es tuos vīnas
Nu ganeņu tauteņuos.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

43924.

Vysi muni meiļuokī
Nameiļā vīteņā.
Cauri laižu kumeleņu
Caur nameņa duraveņas.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

43925.

Zyla buoba, zylu mēli
Sūlej sovu meitu jemt [dūt?].
Kū tu, duraks, sūlej meitu,
Maņ zuoboki bez kaļovu.
465 [Varakļānu Rz].

43926.

Zose olu nodējusi,
Pa ūdeni peldēdama;
Puišam bikses nokritušas,
Pēc meitām dzenoties.
241 [Lubānas Md].

43927.

Žvīgurīts, mazs putniņš,
Kaņepīti vēcināj(a);
Viena pate brāļu māsa
Visas tautas kairināja.
605 [Skolas].

22. Preciniekus izvada no līgavas mājām

15734.

Vai Dieviņ, ilgi sēd
Tās māsiņas precenieki!
Tā, māsī, tava vaina,
Kam galdiņu neatcēli.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

15735.

Ai Dievī, ilgi sēd
Veca puiša precinieki;
Kad būt' jauns un dižens,
Tad tik ilgi nesēdētu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

15736.

Aizzamirsa, aizzamirsa,
Kas jau mani aizzamirsa?
Aizzamirsa brūtgānam
Labas dienas nestellētas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15737.

Bāliņš man pliķi cirta,
Ka es tautas pavadīju.
Es brāļam knipi situ,
Brīv man savu pavadīt,
Brīv man savu pavadīt,
Brīv ar savu parunāt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

15738.

Eit' ar godu, precenieki,
Mūsu [Manu] ziedu nekaisāt!
Cik ziediņu nokritīs,
Tik mīlības [laimības] pazudīs.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

15739.

Eit' projām, sveši ļaudis,
Ziedu vien dabūjuši;
Nāksiet otru, trešu reizi,
Dabūsiet malējiņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

15740.

Es redzēju savu mīļu
Pa vārtiem izjājot;
Viņš noņēma cepurīti,
Man nobira asariņas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15741.

Kiš ķiš sētā,
Bundiņu āzis!
Tu mūsu liepiņu
Apskrubināji;
Tu mūsu liepiņu
Apskrubināji,
Tu mūsu māmiņu
Ierūdināji.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 221 -

15742.

Nozazviedza kumeliņš,
Pie durvīm stāvēdams;
Noraudāja tautu meita,
Ar Dieviņu atdodama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15743.

Pār kalniņu, pār kalniņu
Mana jauka valodiņa;
Par gadiņu, par otaru
Tur i paša aizlīgošu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15744.

Pavad' mani, tautu meita,
Līdz viņam kalniņam!
Tur stāv mani sirmi zirgi
Rakstītām kamanām.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Nāc man līdzi, tautu meita,
Šo tīruma gabaliņu!
Birzē mans kumeliņš
Rakstītām kamanām.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

15745.

Saka lietu aizgājušu,
Nāk lietiņš kūpēdams;
Saka tautas aizjājušas,
Birzē zviedz kumeliņš.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Šķitu lietu nolijot,
Nūle nāca miglodams;
Šķitu tautas aizjājot,
Še ir loka kumeliņus.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

15746.

Sak', saulīte noejot,
Vēl saulīte gabalā;
Sak', tautiņas aizejot,
Vēl segloja kumeliņu.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

15747.

Salda salda zemenīte,
Tikko mēles nenoriju;
Mīļis mīļis tautu dēlis,
Tikko līdzi neaizgāju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Salda oga zemenīte,
Tik mēlītes nipariju;
Mīļa bija mātes meita,
Tikai līdzi niaizvedu.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

15748.

Šņaukā māte, šņaukā meita,
Vai šķiet mani še gulima?
Nešņaukāji, māt' ar meitu,
Še naksnīnu negulēšu;
Man gultīna pataisīta
Pa kumeļa kājīnām.
158 (Talsos).

15749.

Skrej ar Dievu, skrej ar vellu,
Diženais tēva dēls!
Ne es tevis lūgtin lūdzu,
Ne pēc tevis gauži raudu.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15750.

Tautu dēla kumeliņi
Velti zviedza nepuškoti.
Tautiets kūla kumeliņu,
Mani rāja tēvs māmiņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

23. Precinieki pārnāk savās mājās

15751.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Man rociņa labi gāja:
Kā es gājis, tā pārvedu
Brālīšam līgaviņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

15752.

Vai manu kumeļu
Baskājīti!
Vakar pelcēi
Saslapināju,
Pa prāta līgavu
Meklēdamis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15753.

Ar varītes priedīt' dēju,
Ar varītes ozoliņu;
Ar varītes pievārēju
Bāliņam līgaviņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

15754.

Jauna mana līgaviņa,
Šim gadam nederēja;
Klētī kāru brūnus svārkus,
Stallī laidu kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 222 -

15755.

Kur tu biji, bāleliņi,
Raibi cimdi rociņā?
- Es dabūju raibus cimdus,
Raibu cimdu adītāju.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

15756.

Māsa brāli nepazina,
No tautām pārnākam:
Tautu meita zeltenīte
Appuškojse cepurīti.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

15757.

Rītā bēri apsedloju,
Vakarā nosedloju;
Ir tad vēl nedabūju
Pa prātam līgaviņas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15758.

Šorīt jāja mans bāliņš,
Kā migliņa miglodams;
Nu atjāja sētiņā,
Kā saulīte mirdzēdams.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

24. Tautietis apciemo sarunāto līgaviņu, sevišķi nakti

15759.

Aiz upītes, aiz upītes
Mana jauna līgaviņa;
Ik rītiņu, ik vakaru
Peldus laidu kumeliņu.
190 [Kuldīā].

1. Miezis auga ar apeni,
Eža vien starpiņāi;
Es uzaugu ar tautieti,
Upe vien starpiņāi.
Ik rītiņa, ik vakara
Peldu laida kumeliņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

15760.

Apkārt kalnu saule tek,
Gaŗas dienas gribēdama;
Apkārt sētu tautiets jāja,
Vakariņa gaidīdams.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15761.

Aust gaismiņa, lec saulīte,
Birst man žēlas asariņas:
Īsa bija man naksniņa,
Ar meitiņu runājot.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

15762.

Dievs aizsūta labvakaru!
Šo naksniņu nenoiešu;
Šo naksniņu es gulēšu
Baltābola kalniņā,
Baltābola kalniņā
Pie bēraja kumeliņa.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

15763.

Eim' uz stalli, sedloj' zirgu,
Jāju mīļās aplūkot.
Ne par lauku nepārjāju,
Nozviedzās kumeliņš;
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Pietek mana līgaviņa.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

15764.

Es gaidīju tautu dēlu
Šovakar atjājam;
Nieki būs šovakar,
Gaidu citu vakariņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15765.

Es, puķīt, tevis dēļ
Dažu nakti negulēju,
Nokavēju savu miegu,
Noskraidīju kumeliņu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

15766.

Gana ilgi es, tautieti,
Gaidīj' tevis atjājam;
Man kājiņas nosalušas,
Aukstu rasu bradājot.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

15767.

Gaŗa mana šī naksniņa
Par visāma naksniņām:
Gaida mani līgaviņa
Šo naksniņu noejam.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

15768.

Ja tu guli, līgaviņa,
Manis dēļi necelies!
Es zināju zirgu stalli,
Kur nolikti kumeliņu;
Es zināju meitu klēti,
Kur guļ mana līgaviņa.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

- 223 -

15769.

Jāj, tautiet, vakarā,
Lai neredz tēvs māmiņa;
Dod, Dieviņu, rītā miglu,
Lai neredz aizjājot!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

15770.

Jau saulīte zemu zemu,
Kad vēl jūgšu kumeliņu,
Kad es tikšu tai vietā,
Kur aug mana līgaviņa!
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

15771.

Kaut man būtu putna spārni,
Vāverītes vieglumiņš,
Tad es savu līgaviņu
Ik vakara apmeklētu.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

1. Būt' man bijsi putnu spārni,
Vālodzītes vieglumiņš,
Es būt' savu mīļāko
Ik vakarus aplūkojse,
Ik vakarus aplūkojse,
Mīkstu vietu pataisījse.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

2. Kaut man būtu putna spārni,
Vāverītes vieglumiņš,
Es pārskrietu ik vakara
Līgaviņas apmeklēt.
Nu pārskrēju, nu atradu
Līgaviņu apgulušu.
Guli, mana līgaviņa,
Kad tu esi apgulusi!
Pats zināju tēva stalli,
Pats ielaidu kumeliņu,
Pats zināju mātes klēti,
Kur gul mana līgaviņa.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

15772.

Kur tu iesi, bāleliņi,
Vakarāi kājas avi?
Tumšs laiciņis, gaŗš celiņis,
Tālu tava līgaviņa.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

15773.

Man atsūta tautas dēls
Pār ūdeni labasdienas.
Patur' savas labasdienas,
Pats nāc mani apraudzīt!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

15774.

Nāc pie manis, tautu dēls,
Nāc tumšāi vakarāi:
Skauģis tavu ceļu liedza,
Ļaudis mani nevēlēja.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

15775.

Nāc, tautieti, ne ik dienas,
Darba mana nekavē!
Vai darbiņu man darīt,
Vai no tevis vairīties?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

15776.

Nāc, tautieti, tu pie manis,
Es pie tevis vis neiešu;
Es, pie tevis staigādama,
Kļūšu ļaužu valodās.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

15777.

Pie durīm vietu taisu,
Tautu dēla gaidīdama;
Klāju baltu paladziņu,
Liku mīkstu spilveniņu.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

15778.

Pie tumšā debestiņa
Man zvaigznīte gaiši mirdz.
Tā man ceļa rādītāja,
Pie līgavas nojājot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15779.

Zināms bērim tas celiņš,
Kur aug mana līgaviņa.
Rikšiem laidu kumeliņu
Prom pie savas līgaviņas.
Vēji pūta, koki šņāca,
Baidās manis kumeliņš.
Rikšiem laidu kumeliņu
Prom pie savas līgaviņas.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

15780.

Solījās tautu dēls
Jāt pie manim vakarā;
Jau vakara zvaigzne lec,
Vēl neredzu atjājam.
Kas sliņķim kājas aus,
Kas sedlos kumeliņu?
Māte kājas gan apāva,
Tēvs kumeļu nesedloja.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

- 224 -

15781.

Teku, teku aiz upītes,
Aiz upītes gaiļi dzied.
Tur aug mana līgaviņa,
Man vietiņas taisītāja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

15782.

To celiņu rītā gāju,
To celiņu vakarā;
Tai celiņa galiņāi,
Tur aug mana ļauduviņa.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

15783.

Trīs vakari gultu taisu,
Gaidu savu mīļu draugu;
Cetortāi vakarāi
Vairs gultiņu netaisīju,
Vairs gultiņu netaisīju,
Slauku žēlas asariņas.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

15784.

Trim kārtām to celiņu
Ik dieniņas ritināju:
Tur man auga mieži rudzi,
Tur aug jauna līgaviņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15785.

Tumsā sebu vakarā
Segloj' savu kumeliņu;
Zināms bija mans celiņš,
Zināms vārtu vērājiņš.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Vakarāi, tumsiņāi
Segloj' savu kumeliņu.
Zināms manim tas ciemiņš,
Zināms gultas taisītājs.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

15786.

Vakarā gauži gaidu
Sava mīļa atnākam.
Gan ar vēlu viņš atnāca,
Mīļ' ar mani runājās.
Rītā agri iziedams,
Piegreiž' vien lūkājās.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

43928.

Aiz kalniņa suņi rēja,
Zviedza bēri kumeliņi.
Gaidu savu mīļāko
Šovakar atjājam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

43929.

Auču auču, vicu vicu,
Man deviņi lindruciņi;
Tautu dēlu guldināju
Ap saviem lindrukiem.
Trīs apsedzu, trīs apklāju
Trīs paliku pagalvī.
605 [Skolas].

43930.

Degu skalu, degu skalu,
Nenāk mans arājiņš;
Arājiņš tad atnāca,
Kad saulīte jau spīdēja.
605 [Skolas].

43931.

Es tev lūdzu, līgaviņa,
Uztais' vietu šovakar:
Divi balti paladziņi,
Trešu lielu raibu deķi.
72 [Cesvaines Md].

43932.

Es vietiņu pataisīju
Smalku baltu āboliņu,
Gaidu savu arājiņu
Šovakar atnākam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

43933.

Graba graba, kažociņ,
Munā kāju galiņā;
Būs man silta gulēšana
Zem puisīša paladziņ(a).
195 [Kraukļu Md].

43934.

Kam, bāliņi, jāti jāji,
Kam naksniņas negulēji?
Nojādams, atjādams,
Mani gauži raudināji.
241 [Lubānas Md].

- 225 -

43935.

Kas tas, velns, par putnu bij(a)?
Nakti nāca mūsmājā.
Tas bij ciema puisēnīns
Pie tām ciema meitīnām.
192 [Kosas C].

43936.

Lai bij īsa, kas bij īsa,
Šī naksnīna gan bij īsa.
Man pagāja šī naksnīna
Ar puišiem runājot.
Runā puiši daiļus vārdus,
Ņem pat mani klātgulēt.
192 [Kosas C].

43937.

Lipsēniete, lipsēniete,
Es pie tevis negulēšu;
Tev nebija mīkstas gultas,
Tev nebija paladziņ(a).
439 [Trikātas Vlk].

43938.

Maitinīte sīnu kosa
Teirumiņa galiņā.
Es tev lyudzu šūvokor,
Svādīnītes vokorā.
605 [Skolas].

43939.

Muižas meita gultu tais(a),
Aicin' mani klāt gulēt.
Guli viena, muižas meita,
Es pie tevis negulēš(u).
Man pašam līgaviņa
Saderēta - nelaulāt(a).
104 [Ēdoles Vp].

43940.

Nāc, tautieti, kad nākdams,
Nāc sestdienas vakarā:
Gaŗa man tā nedēļa,
Kad es tevis neredzēju.
266 [Mēŗa Vlk].

43941.

Soka puisīts gulādams:
Guli, muna ļaudaveņa!
Kad naksneņi puorgulēji:
Ej ar Dīvu, cīma meita!
143 [Jāsmuižas D].

43942.

Šviļpoj vierba sileņī,
Traucej munu kumeleņi;
Iztraucēja jaunas meitas
Ai puiškiņim gulējūt.
174 [Kārsavas Ldz].

43943.

Ūdren' meitas vietu taisa,
Šķita mani še guļam.
Guļat pašas, saimniekmeitas,
Es pie jums negulēšu;
Es gulēšu uz ezera
Savā oša laiviņā.
476 [Vecpiebalgas C].

43944.

Vaicāj' māte no dēlīna:
Kur gulēji šo naksnīn(u),
Vai pie vilka, vai pie lāča,
Vai pie sveša cilvēcīna?
Nī pie vilka, nī pie lāča,
Tik pie savas līgavīnas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

43945.

Vis nakt es dziedāj,
Ciema puišus gaidīdam.
Nieki būs šovakar,
Neviens puisi(s) neatnāk!
546 [Kuldīga Kld apr.].

43946.

Zinu, zinu, redzu, redzu,
Šovakar laime būs:
Div pelēki vanadziņi
Ienākuši sētiņā.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

25. Līgavainis atsakās no puišu dienām, no meitiņām māsiņām

15787.

Ar Dieviņu atsacīju
Meitiņāmi, māsiņām;
Nejāš' vairs tumšu nakti,
Nesvīdēšu kumeliņa.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

15788.

Audziet nu, līki kārkli,
Vaira jūsu nelauzīšu;
Dzīvojiet nu, meitiņas,
Vaira jūsu nemocīšu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

- 226 -

26. Atsaka, atder, šķiŗas. Atstātā līgavaiņa un līgavas gaudas

15789.

Vai Dieviņi, galva sāp,
Man līgava saderēta,
Man līgava saderēta,
Tā pie manis vairs nenāk.
Iem' stallī, segloj' zirgu,
Jāšu viņas apraudzīt.
Līdz nojāju, līdz ieraugu,
Mīļā stāv pie durvīm.
Jemu klāti, domu roku,
Šī man rokas vairs nedeva.
Ej ar Dievu, mana mīļā,
Es tev ļauna nevēlēšu;
Jāš' citā ciemiņā
Pie dižanas mātes meitas.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

15790.

Vai puisīti, vai puisīti,
To tu slikti padarīji:
Pirmai brūtei atsacīji
Un ar citu saderēji.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

15791.

Atdod manim, tu puisīti,
Es tev savu neatstāšu:
Atdod manu gredzentiņu,
Es pie tevim neaiziešu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

15792.

Atmijami nu, tautieti,
Ko ziedosi izmijām:
Atdod manus ziedu cimdus,
Še tavs krusta dalderīts.
4 [Aijažos].

15793.

Diezin, diezin, vai tas tiesa,
Ko tie ļaudis daudz runā:
Mana jauna līgaviņa,
Tā ar citu saderējse.
Svētu rītu sētiņā
Sedloj' bēru kumeliņu,
Sedloj' bēru kumeliņu,
Jāšu viņas apraudzīt.
Ne puslauka nenojāju,
Nozviedzās kumeliņš.
Kumeļam sviedri pil,
Man rit gaužas asariņas.
Ņemu savu sedlu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu zīda nēzdodziņu,
Slauku gaužas asariņas.
Ne līdz vārtiem nenojāju,
Sāk tie suņi sīvi riet,
Sāk tie suņi sīvi riet,
Iznāk mana līgaviņa,
Iznāk mana līgaviņa,
Baltas rokas lauzīdama,
Baltas rokas lauzīdama,
Asariņas slaucīdama.
Ko tu raudi, kas tev kaiš,
Mana jauna līgaviņa?
- Kā es gauži neraudāšu,
Man nomira tēvs māmiņa!
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

15794.

Deru, deru ar tautām,
Atkal deru atpakaļ;
Tādēļ manis vainadziņš
Ne rūsēja, ne pelēja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15795.

Es brālīti mīļi lūdzu,
Pie rociņas turēdama,
Lai dod savu kumeliņu
Pajāt mazu gabaliņu,
Lai varēju atsacīt
Tam nelieša tēva dēlam.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15796.

Es nezinu, kas man kait,
Man gāliņa gaužām sāp.
Vai būs mana līgaviņa
Jau ar citu saderēta?
Pa ļaudīm gan dzirdēju,
Pats vēl labi nezināju.
Eim' stallēi, sedloj' bēri,
Jāš' tīšām apraudzīt.
Kad azjāju, tad atradu
Sēžam galda galiņāi.
Eimu klātu, dodu roku,
Viņa rokas vai(r)s nedeva.
Saki, saki, man' sirsniņa,
Kādu vainu man atrasi?
Nekāds nelga, nekāds blēdis,
Godīgs puika, tēva dēls.
Būs man vienas rozes dēļ
Tādu augstu žogu kāpt?
Būs man vienas meitas dēļ
Turēt lielu sirdēstiņu?
Gan būs māte, kas dos meitu,
Tu žēlosi nedevuse,
Tu žēlosi nedevuse,
Raudās meita nenākuse.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 227 -

1. Tumša nakte, melns celīnis,
Sedloj' melnu kumelīnu,
Jāšu savu līgavīnu
Šo naksnīnu apraudzīt.
Pats vēl labi nezināju,
Par ļaudīm gan dzirdēju:
Mana jauna līgavīna
Jau ar citu saderēta.
Es nojāju, es atradu,
Sēdim galda galīnā,
Sēdim galda galīnā,
Alus kanna rocīnā.
Sniedzu roku, devu mutes,
Šī galvīnu šķībi grieze,
Šī galvīnu šķībi grieze,
Jau ar citu saderējse.
Saki, mana līgavīna,
Kādu vainu tu man devi?
Vai es žūpa, vai es nelga,
Vai es zirgu mainenieks?
Godīgs puika, tēva dēlis,
Laba zirga kopējīns. -
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu gaŗu ceļu jāt,
Tādu gaŗu ceļu jāt,
Sviedrēt savu kumelīnu?
Ņēmu savu zirgu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņēmu zīda lakatīnu,
Slauku žēlas asarīnas.
Es paklāju melnu deķi
Pa kumeļa kājīnām,
Lai trūd manis kumelīnis
Pēc tās jaunas līgavīnas.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

15797.

Es tam tautu dēliņam
Ik rudeni žēl darīju:
Pavasari saderēju,
Nāk rudenis, atsacīju.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15798.

Es tam tautu dēliņam
Žēlumiņu padarīju:
Piesolīju, atsacīju,
Lai staigā raudādams.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

15799.

Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā.
Dzirdēj' ļaudis runājot,
Ka man brūte atsakot,
Steidzos drīzi no kalniņa,
Segloj' savu kumeliņu,
Segloj' savu kumeliņu,
Jāju brūtes apraudzīt [aplūkot].
Brūte sēd uz klēts durvīm,
Sukā [ķemmē] savus brūnus matus,
Sukā [ķemmē] savus brūnus matus,
Mazgā savas baltas rokas.
Es tai devu labu rītu,
Viņa vis neatņēma;
Ne tā man rokas deva,
Ne ar mani parunāja.
Vai domā, vīzdegune,
Ka es citas nedabūšu?
Zinu ceļu, māku jāt
Ar barotu kumeliņu.
Gan būs māte, kas dos meitu,
Kas māk meitas audzināt.
Nāks meitiņa dziedādama,
Kā rozīte ziedēdama,
Kā rozīte ziedēdama,
Kā saulīte mirdzēdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15800.

Kur es iešu, kur palikšu,
Kur es savu galvu likšu?
Mana mīļā saderēta,
Tā pie manim vairs nenāce.
Segloš' savu kumeliņu,
Jāšu viņas apraudzīt.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Viņa durvīs skatījās.
Lidz piejāju, sniecu roku,
Viņa roku vairs nedeva.
Ej ar Dievu, mana mīļā,
Es tev ļauna nevēlēšu
Nevienēi vietiņēi,
Nevienēi stundiņēi.
224 [Kabilē (Kld)].

- 228 -

15801.

Kur, puķīte [puisīti], tu paliki?
Es ar citu saderēju,
Es ar citu saderēju,
Samitoju gredzeniņus.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

1. Kur, puķīte, tu paliki?
Es ar citu saderēju.
- Skrej ellē, alus draņķi,
Man vis tevis nevajaga!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15802.

Lakstīgala sēri dzied
Pa smalkiem kārkliņiem;
Tautu meita gauži raud,
To atstāja tautu dēls.
121 [Gulbenē (Md)].

15803.

Lielu kaunu padarīja
Tautits, nami atstādams.
Lai labākas nedabūja
Visu mūžu meklēdams!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15804.

Meitiņ mana, puķīt mana,
Kam atmiji gredzeniņu?
Kad tu biji saderēta,
Vajdzēj' mūžu nodzīvot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

15805.

Mīļais mani saderēja:
Nāks rudenis, tad es ņemšu.
Griežas saule uz vasaru,
Mīļais mani vairs neņēma.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

15806.

Pirmāk nāca tautu meita
Pēc nenāca raudādama:
Izdzirdusi grūtas dzirnas,
Lielu koku līdumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15807.

Puisīti, puisīti,
Muižā, muižā!
Kam mani nejēmi,
Kam solījies.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

15808.

Saderēju, atderēju
Ar nelieti tēva dēlu.
Kur es ģeķi saderēšu,
Kam nav gudra padomiņa!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15809.

Saderēju, atderēju
Ar netiklu tēva dēlu.
Kreiso roku saderēju,
Ar labo atderēju.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Tā derēju ar tautieti,
Ka varēju atderēt:
Kreiso roku saderēju,
Ar labo atderēju;
Kreisāa rokas derējumu,
To patiesu neturēju.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15810.

Saderēju, atderēju
Ar to tautu neveiklīti;
Ieiedama saderēju,
Iziedama atderēju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

15811.

Saderēju, atderēju
Ar to tautu neveiklīti;
Salauzīju, tad atdevu
Tautu dotu gredzentiņu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Ar tautām saderēju,
Atderēju atpakaļ,
Atderēju atpakaļ,
Salauzīju gredzeniņu.
224 [Kabilē (Kld)].

15812.

Še, tautieti, tava nauda,
Nes saujā raudādams!
Tavi radi mani pēla,
Es pie tevis vairs neiešu.
396 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15813.

Šķiŗamies mēs, tautieti,
Abi divi raudādami.
Tu klausīji, es klausīju
Lieku ļaužu valodiņas.
24 [Lēdurgas draudzē].

- 229 -

15814.

Šķiŗamies nu, tautieti,
Lai gan mīļi dzīvojam:
Tavi radi mani pēla,
Man's nelaida bāleliņi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

15815.

Šķiries, mana dvēselīte,
No nelietes mātes meitas!
Krustu metu, ļauns atstāja,
No nelietes nevarēju.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

15816.

Tas ir labi, tautu meita,
Ka tu man atsacīji;
Nejāš' vairs tumšu nakti,
Nesvīdēšu kumeliņu.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

15817.

Tautiets mani saderēja,
Jāja citu lūkoties.
Dievs dod jāt, nedabūt,
Nolauzt kāju kumeļam,
Nolauzt kāju kumeļam,
Mani pašu bildināt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

15818.

Tu pīlīte platkājīte,
Kam sajauci ezariņu?
Ak tu muļķe mātes meita,
Atstāj' gudru tēva dēlu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

15819.

Vēl man žēl, vēl man žēl,
Saimniekam atsacīju!
Saimnieks brauc ar bēru zirgu,
Rakstītām kamanām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

15820.

Vai Dieviņi, vai Dieviņi,
Nu man ir lielas bēdas:
Tautu dēls, viltenieks,
Apņem citu līgaviņu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15821.

Aiz kuo mun sirds sāepēja,
Aiz kuo vaigi nuobāelēja?
Radzu sovu līgaeviņu
Cita puiša ruoeciņā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

15822.

Aiz ko manim sirds sāpēja,
Aiz ko vaigi nobālēja?
Sirds sāpēja žēlabām,
Vaigi bāl asarām:
Redzu savu mīļu draugu
Pie laulības pievedam.
Divi veda aiz rociņas,
Trešais nesa vainadziņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

15823.

Bij man sniedze audzējama
Sila malas purviņā;
Bij man sava cerējama
Pušenieka sētiņā.
Skrēja sniedze cita sprostā,
Deva mana citam roku.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15824.

Dziesmiņ' mana iedziedāta,
Meitiņ' mana ieprecēta;
Tā bij mana paša vaina,
Ka es ilgi audzināju.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15825.

Iezakožu rutk' astē
Aiz lielām žēlabām:
Mana paša cerējama
Jau ar citu saderēja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15826.

Ej ar Dievu maliņā,
Man' audzēta līgaviņa!
Man piemeta visi ļaudis,
Ka(d) es tevi audzināju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ej ar Dievu maliņāi,
Sen cerēta līgaviņa!
Sen es tevi audzināju,
Sen ļautiņi daudzināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15827.

Ej ar Dievu maliņā,
Man' audzēta līgaviņa!
Mana paša vaina bij,
Kam tik ilgi audzināj'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 230 -

15828.

Ej ar Dievu tu pie cita,
Man' audzēta līgaviņa!
Dod rociņu šķirdamies,
Piemin' mani dzīvojot!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

15829.

Ej ar Dievu tu pie cita,
Sen cerēta līgaviņa!
Es jau tevis nežēlošu,
Neraudāšu pakaļā.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

15830.

Es nezinu, kālabad
Man sirsniņa gaužām sāp,
Diezin Dievis, vai ir tiesa,
Ko tie ļaudis daudz runāja:
Cits teic manu sirdspuķīti
Jau ar citu saderētu.
Eim' stallēi, sedloj' bēri,
Jāš' es viņu apraudzīt.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Jau satiku izvedam.
Es viņai roku sniedzu,
Viņ' rociņu man nedeva.
Es vaicāju brālīšam,
Nezināju, ko darīt,
Vai būs manim ceļu griezt,
Vai vilkt savu zobentiņu.
Labāk ceļu pagriezīšu,
Nevilkš' savu zobentiņu.
Būs man vienas rozes dēļ
Tādu augstu žogu pīt?
Būs man vienas meitas dēļ
Turēt lielu sirdēstiņu?
Vēl citāi dārziņāi
Jo dailākas rozes aug;
Vēl citai māmiņai
Jo dailākas meitas aug.
Es paklāju mellu deķi
Pa kumeļa kājiņām,
Lai sēroja kumeliņis
Pēc tās jaunas līgaviņas.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

15831.

Es nezinu, ko darīt,
Vai ielēkt ūdenī?
Draugs atnāca, tas paņēma
Sen cerētu līgaviņu.
Labāk būtu zaglis zadzis
Simts daldeŗu kumeliņu,
Nekā būtu draugs paņēmis
Sen cerētu līgaviņu.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

15832.

Es otram žēl nedaru,
Kā var otris man darīt?
Kā var otris man atņemt
Sen cerētu līgaviņu?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15833.

Es tik gauži neraudātu
Dancotāja kumeliņa,
Kā es gauži noraudāju
Sen cerētas ļaudeviņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15834.

Es cerēju tautu meitu,
Viņa mani necerēja;
Es cerēju, nesacīju,
Viņ' ar citu saderēja.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Tu, puisīti, lepnis biji,
Es jau tevis necerēju;
Tu cerēji, bet neteici,
Es ar citu saderēju.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15835.

Gana balta noziedēja
Mana sēta driķu druva,
Gana tāli aizlīgoja
Man' cerēta līgaviņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15836.

Gana žēli tam puišam,
Kas mani nicināja:
Redzēj' mani kā puķīti
Otra vīra rociņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

15837.

Gar lūpām man nogāja
Silta maize kūpēdama;
Gar vārtiem man noveda
Sen cerētu līgaviņu.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Gar degunu man aiznesa
Siltas maizes kukulīti;
Gar vārtiem man aizveda
Sen cerētu mātes meitu.
Labāk būtu pats nomiris,
Lai vilks ēstu kumeliņu,
Nekā manim cits aizveda
Sen cerētu līgaviņu.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

- 231 -

15838.

Gaŗām sētu nolīgoja
Man' audzēta līgaviņa;
Tā bij mana paša vaina,
Kam tik ilgi audzināju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15839.

Gaŗām sētu, gaŗām sētu,
Gaŗām sētu ritināja,
Gaŗām sētu ritināja
Sen cerētu līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15840.

Gauži raud, raudzījās
Mans pirmais brūtgāniņš.
Neraud' gauži, nesraugies,
Ņemšu līdz panākstos!
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

1. Gauži raudi, smagi pūta
Mans pērnajis brūtgāniņš.
Neraud' gauži, nepūt smagi,
Lūgšu tevi panākšņos;
Došu cimdus, došu zeķes
Kā savam bāliņam;
Došu smalku linu dvieli,
Kur asaru noslaucīt.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2. Grūti pūta, žēli raudāj'
Mans pirmais brūtgāniņš.
Nepūt grūti, neraud' žēli,
Lūgšu tevi panākšņos;
Krustim kāršu linu dvieļus,
Līdz zemīti norakstītus.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

3. Gŗūti pūta, žēli rauda
Mans pirmajis brūtgāniņš.
Nepūt gŗūti, neraud' žēli,
Lūgšu tevi panākstos.
Es tev kāršu krustām dvieli
Kā īstam brālīšam
[brālītim];
Tu metīsi dālderīti
Kā īstaji māsiņai.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

4. Smagi šņāca sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Smagi pūta, gauži rauda
Mans pērnajis brūtgāniņis.
Nepūt smagi, neraud' gauži,
Lūgšu tevi vedībās;
Došu cimdus, došu zeķes,
Došu baltu linu dvieli,
Došu baltu linu dvieli
Asariņu noslaucīt.
- Es negribu linu dvieļa,
Kad es pašas nedabūju,
Kad es pašas nedabūju,
Balta dvieļa mazgātājas.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

15841.

Griuts sirdei nūsapyust,
Gauž' acīm pasavērt:
Cauri vede caur vuortīm
Seņ carātu ļaudaveņu.
Lobuok munu symtu rubļu
Vylks apāstu kumēl'eņu,
Nakai munu cyts pajimtu
Seņ carātu ļaudaveņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

15842.

Kā bij mani neraudāt
Gaužajāmi asarām:
Nu aizveda gar vārtiemi
Sen cerētu līgaviņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15843.

Kai sirsn'eņei nasuop'ēt',
Kai act'eņuom narauduot':
Gon baruovu, gon dzird'ēju,
Cyts pajēm'a vaiņuc'eņu.
414 [Krāslavas apkārtnē].

15844.

Kādu prātu tu, tautieti,
Citur ņēmi līgaviņu?
Tava cauņu cepurīte
Mana pūra dibinā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

15845.

Kam, tautieti, mani ņēmi,
Kad tev cita cerējama?
Jau tā tava cerējama
Uz manim gauži raud.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 232 -

15846.

Kas bij drošs, tas paņēma,
Neaudzējis, necerējis;
Es audzēju, nesacīju,
Es paliku žēlabās.
3901 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15847.

Ko bij man nu darīt,
Stāvu lēkt ūdenī?
Gaŗām manu māju veda
Sen cerētu līgaviņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ko bij man nu darīt,
Vai bij lēkt ūdenī?
Redzu savu ceramo
Pār upīti aizvedot.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

2. Kur bij man nu palikt,
Kur bij savu sirdi likt?
Gar durvīm nolīgoja
Sen audzēta līgaviņa.
Ej ar Dievu maliņā,
Sen cerēta līgaviņa:
Būs māmiņa, kas dos meitu,
Kas priekš manis audzināja.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

15848.

Ko bij man nu darīt,
Vai ielēkt nu ūdenī?
Kur domāju, kur cerēju,
Dzirdu citu saderēt'.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

15849.

Ko būs man nu darīt,
Draugs paņēma līgaviņu!
Mana paša vaina bija,
Ka tik ilgi audzināju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15850.

Labāk manim vilks apēda
Lielas naudas kumeliņu,
Nekā manim draugs paņēma
Sen cerētu līgaviņu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1. Labāk būtu vilks nokodis
Sen baŗotu kumeliņu,
Nekā būtu cits pajēmis
Sen lūkotu līgaviņu.
Kungi raksta grāmatiņu,
Sola mani kaŗā dot.
Ietin iešu, nepalikšu,
Kāda luste še dzīvot,
Kāda luste še dzīvot,
Cits jem manu līgaviņu!
Saderēta, sarunāta,
Paliek cita rociņā.
Kam tā vaina, kam doš' vainu?
Mana paša vaina bij,
Mana paša vaina bij,
Kam tik ilgi kavējos.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

15851.

Labāk manu kumeliņu
Jūras vilki apēduši,
Nekā manu līgaviņu
Ciema puiši vizināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15852.

Man bij sniedze audzējama
Aiz ezara kalniņā;
Draugs atnāca, to aizveda
Prom ar visu midzenīti.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

15853.

Man bij viena brūtes ducka
Kaimiņos audzējama;
Nosakliedžu, aizsašveļpu,
Redzu ducku aizvedam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

158531.

Meitiņ, mana pirmā brūte,
Tu man gauži žēl darīji,
Dienu tu mam prātā stāvi,
Nakti sapņos rādījies.
224 [Kabilē (Kld)].

15854.

Meitiņ, mana pirmā brūte,
Cik man tevis gauži žēl!
Tu ar mani saderēji,
Ej pie cita tēva dēla.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

15855.

Mīļa auga ar manim
Tā nāburga zeltenīte.
Uzaugusi, iet pie cita,
Atstāj mani bēdiņās.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

- 233 -

15856.

Netiklīte man paņēma
Sen turētu arājiņu.
Lai Dievs dotu, ka nomirtu,
Ka ne gada nedzīvotu,
Ka ne gada nedzīvotu
Ar to manu arājiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

15857.

Nikni vēji sagrīzuši
Myusu lynu teirumeņu;
Slykti ļauds izjaukuši
Myus' mīl'eigu dzeivuošonu.
Radzu sovu līgaveņu
Garum lūga staiguojūt;
Žēl vīnam, žēl ūtram,
Navarim kūpā tikt,
Ni sirsneņas nūrimstēt,
Ni naksneņis puorgul'ēt.
Vai acteņuom narauduot,
Vai sirsneņai nasuopēt,
Radzu sovu līgaveņu
Cytu tautu rūceņuos!
Gon dzirdēju, gon baruoju,
Cyts nūjēme vainaceņu.
409 [Līksnas pag. D].

15858.

Pats audzinu līgaviņu
Tai maģā ciemiņā;
Kad sūteju preceniekus,
Satiekāsi aizvedam.
- Ak tu šķelmi, griez tu ceļu,
Kam tik ilgi audzināji!
226 [Kandavā (Tl)].

15859.

Pats es mīļi pavadīju
Sen cerētu tautu meitu,
Pats nolaidu tautu zirgus
No kalniņa lejiņā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Pats es mīļi pavadīju
Sen cerētu līgaviņu,
Pats nolaižu tautu zirgu
No kalniņa lejiņā.
Ej ar Dievu maliņā,
Sen cerētā līgaviņa,
Atdod roku šķirdamās
Jel manām žēlabām!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2. Smuki, skaisti pavadīju
Sav' audzētu līgaviņu:
Vienu roku grožus turu,
Otru slauku asariņas.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

15860.

Pieci gadi es cerēju
Sevim skaistu tautu meitu;
Sestajā gadiņā
Ieraug' cita rociņā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

15861.

Pinu vīzes, viju auklas,
Līgaviņu cerēdams.
Dievojam līgaviņa,
Man tik vīžu pinumiņš.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15862.

Puķe puķe, roze roze,
Kam tu augi ceļmalā!
Es gaidīju izplaukstot,
Cits norāva neplaukušu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Puķe puķe, roze roze
Aug celiņa maliņā.
Es gaidīju uzziedot,
Cits norāva neziedot.
Tā bij mana paša vaina,
Kam es ilgi audzināju,
Ilgi šuvu zābaciņus,
Ilgi piešus kaldināju.
258 [Bērzmuižā (Bērzes pag. Jg)].

15863.

Puķīt, mana līgaviņa,
Kam ar citu saderēji?
- Tā bij tava paša vaina,
Kam tik ilgi audzināji.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15864.

Puķīt' mana līgaviņa,
Cita vīra rociņā!
Mana paša vaina bija,
Kam tik ilgi audzināju.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 216 [Ventspilī], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Puķīt' mana līgaviņa
Cita vīra rociņā!
Mana paša vaina bija,
Ka tik ilgi audzināju,
Ka tik ilgi audzināju
Un bagātu daudzināju.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

- 234 -

2. Puķīt' mana līgaviņa
Cita vīra rociņāi!
Mana paša vaina bija,
Kam tik ilgi audzināju,
Kam lik ilgi audzināju,
Dižu pūru gribēdams.
Ne nu manim diža pūra,
Ne nu jaunas līgaviņas;
Citam manis dižis pūris,
Citam jauna līgaviņa.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

15865.

Saskaities vien staigāju,
Cirv' aiz jostas aizbāzies:
Man nocirta upmalā
Sen audzētu stīpu koku;
Man aizveda gar durvīm
Sen cerētu līgaviņu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

15866.

Šitā pate meitenīte
Būtu mana līgaviņa,
Kad tik ilgi netaupītu
Svešajam tautiešam.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

15867.

Sen cerēju tautu meitu,
Sen kurpītes šūdināju,
Nu nevaru žēlabiņu,
Dzird' ar citu saderot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15868.

Sirsn'eņai man pacīst',
Osoruom nūrauduot':
S'eņ carātu līgav'eņu
Caur vuortīm nūvaduši.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D], 423 [Daugavpils apr.].

15869.

Zviedza manis kumeliņš,
Staļļvidū stāvēdams;
Dziedāj' mana līgaviņa
Citu meitu vidiņā.
Zviedza manis kumeliņš,
Staļļdurēsi stāvēdams;
Raudāj' mana līgaviņa
Cita puiša rociņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15870.

Tālu tālu suņi rēja,
Tālu pūta medinieki;
Tālu tālu gauži raud
Mans pērnais brūtgāniņš.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

15871.

Tautu meita, tautu meita,
Tu man žēli padarīji:
Es gribēju tevi ņemt,
Tu lūdz mani panākstos.
206 [Kuldīgas apriņķī].

15872.

Tautu meita, tautu meita,
Tu tik tāda vilteniece:
Tu ar mani saderēji,
Sēd' citam kamanās.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15873.

Te cerēju, te audzēju,
Te redzēju aizvedam!
Tikai roku vien padevu
Aiz lielām žēlabām.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

15874.

To meitiņu audzināju -
Satikos aizvedam.
Griez man ceļu, vai negriez,
Vilkšu savu zobeniņu.
Tava galva, mans zobens,
Še auguse, še paliksi!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

15875.

To priedīti dzenāt gāju,
To atradu nodzenātu;
To meitiņu lūkot gāju,
To satiku aizvedam.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā].

15876.

Tu meitiņa sarkanvaidze,
Tu bij' liela viltiniece:
Tu ar mani saderēji,
Ej pie cita tēva dēla.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15877.

Tu meitiņ sarkanvaidzi,
Tu bij' liela vilteniece!
Tu ar mani saderēji,
Brauc ar citu Jelgavā.
Ej ar Dievu, brauc ar krievu,
Vai es citas nedabūj'?
Būs tā meita, kas man ies,
Darīs tev žēlabiņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 235 -

1. Tu puisīti sarkanvaidzi,
Tev šķelmīga valodiņa:
Tu dzīries mani ņemt,
Apņem citu mātes meitu.
Ņem ar Dievu, brauc ar velnu,
Vai es cita nedabūšu?
Dabūš' citu vēl labāku
Nekā tevi, sarkanvaidzi.
Es gan zinu, ko darīšu:
Likšu tevi nolādēt
Trīs svētdienas baznīcā,
Trīs katoļu ticībā.
Pirmo gadu novaidēsi
Iekš manāmi vaimanām;
Otru gadu notecēsi
Kā man gaužas asariņas;
Trešo gadu nomirīsi
Iekš manāmi sirdssāpēm.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

15878.

Vai tu zini, bāleliņ,
Kāda mana dzīvošana?
Vilks nokoda kumeliņu,
Draugs paņēma līgaviņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

15879.

Visi mani prieciņi
Pa danču kalnu:
Tautietis paņēma
Citu līgaviņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

15880.

Cerēj' mani, tautu dēls,
Pagalam necerēji:
Uz manim gulēt gāji,
Citur jēmi līgaviņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

KĀZAS

1. Dažādu ieražu un likumu pildīšana pirms kāzām

- 236 -

a) Dāvanas kungam un mācītājam, pirmajam - atļaujas zīmes dabūšanai, otram - pierakstīšanai un uzsaukšanai baznīcā

15881.

Izšķīle vistiņa
Pa pieci cālīši.
Divi devu kungam,
Divi vanagam,
Baznīcas kungam
Skaisto gailīti,
Kas man draudziņu
Pielaulā.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

15882.

Junkuram zirgu devu,
Lai tas mani cienā tur;
Stārastam gŗūtu cūku,
Lai tas manim gŗūt' nedar';
Mācītājam cāļu pāru,
Lai tas cieši salaulā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

15883.

Kungam nesu medus podu,
Lai neņem par ļaunu(?);
Mācītājam cāļu pāru,
Lai pa pāram salaulā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

b) Uzsaukšana baznīcā

15884.

Sodi, Dievs, tautu dēlu,
Kuŗu dienu gribēdams,
Kam tas manu augumiņu
Trīs svētdienas daudzināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15885.

Tautām bija lieli prieki,
Man bij liela noskumšana:
Dzirdēj' savu augumiņu
Baznīcā uzsaucot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

15886.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Krusttēvs ņēma krustamāti!
Krusttēvs lūdza vedējos,
Krustamāte panākstos.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

15887.

Brālīts mani mīļi lūdza:
Nāc, māsiņa, vedējos!
Vai brālīti, es neiešu,
Cik sen mani pašu veda;
Tās kurpītes, tās zeķītes,
Vaiņadziņa vien nevaid.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Cik sen mani pašu veda,
Jau brāļam vedējos!
Tās kurpītes, tās zeķītes,
Vainadziņa vien nebij.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15888.

Bāliņš ņēma līgaviņu,
Man ne vārda nesacīja.
Nu lūdz mani māršu vest,
Ko vedīšu, - nepazīstu!
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

1. Baliņš sievu saderēja,
Kumeliņus ganīdams.
Sūta mani vedējosi, -
Ko vedīšu, neredzējs?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 237 -

2. Strazdiņš sievu apprecēja
Kuplajā eglītē.
Sūta mani vešanās, -
Ko vedīšu, neredzējs?
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

15889.

Dedz, skaliņi nomalīti,
Kad es tevi dedzināju;
Nāc, bāliņi nozarīti,
Kad es tevi aicināju!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

15890.

Es tautieti mīļi lūdzu,
Pie rociņas turēdama,
Lai nelūdza dižus radus:
Maz manā pūriņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15891.

Es tev lūdzu, pušelnieks,
Nāc manās kāzās.
Paši divi nenākat,
Bērnus līdzi neņemat;
Neeita istabā,
Pagaidāt rijā!
1180 [Druvienā (Druvienas pag. C)].

1. Plika plaka, karašiņa,
čura čura, žeirīti!
Es tev lūdzu, pušelniek,
Nāc manās kāziņās.
Paši visi nenāciet,
Bērnu līdza neņemiet:
Maz ir maizes, maz ir gaļas,
Mācītājam liela daļa:
Pūrs pautu, pāŗa cāļu,
Rāmīts zaķis, slaucams teters,
Aizpērnais bullenīts.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

15892.

Kāzās, kāzās!
Ne visi kāzās,
Citiem mājās
Sivēni jāgana.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

15893.

Kāzās mani aicināja,
Es kāzās nenogāju.
Ko bij man kāzās iet,
Krusttēvs ņēma krustameitu.
412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

1. Ko bij man kāzās iet,
Krustdēls ņēma krustameitu!
Visa mana kviešu druva
Kūkaļiem noziedēja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15894.

Kāzās mani aicināja,
Es kāzās nenogāju:
Man pašai atjājuši
No Vāczemes precenieki.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Kāzās mani aicināja,
Es kāzās nenogāju:
Man pašai sanākuši
No tālienes bāleliņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15895.

Kas kāzās man neiet,
Kad kāzās aicināja?
Ir Dieviņš kāzās gāja,
Mīļa Māre aicināja.
18 (Kliģenē).

15896.

Ļaudis teica, es neticu,
Ka māsiņa saderēta;
Nu es redzu, nu es ticu,
Nu lūdz mani panāksnos.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

15897.

Lūdzu, māsiņa,
Maltītē!
Būsi bāliņa
Pievedēja.
232 [Talsos (Tl)].

15898.

Lūdzam', ļautiņ', nākat
kāzās,
Dzersim alu, dziedāsim;
Ka būs kāzas pagalam:
Stupaj, bāba, pa vārtim!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15899.

Nāc, māsiņ, parādos,
Es tev iešu vakaros.
Tu man dosi linu kreklu,
Es tev baltu vilnānīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 238 -

15900.

Riešu vēsti māsiņām
Pa visāmi maliņām,
Lai nāk manis daudzenāt,
Kad es ņemšu līgaviņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

15901.

Svaiņa lūdzu dziedādama,
Bāleliņa raudādama:
Māsiņ' svaiņa sūtītāja,
Mārša brāļa nelaidēja.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

15902.

To brālīti aicināju,
Kuŗu zinu nenākam,
Kuŗu zinu nenākam,
Kuŗu alus nedzeŗam.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

43947.

Daru, daru alutiņu,
Aicināju bāleniņ(u).
To brālīti aicināju,
Kuŗu zinu nenākam;
Kuŗu zinu nenākam,
Kuŗu alu nedzeŗam.
548 [Liepāja Lp apr.].

43948.

As, muosiņ, tev pīsoku,
Garu nakšu naguleit!
Syuti vēsti tāvam i muotei,
Lai atīt gūdā tovā.
314 [Pildas Ldz].

43949.

Kāzās iešu, neliegšos,
Kāzās mani aicināja:
Kāzās dzēru saldu alu,
Cukurotu brandavīnu.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

43950.

Kāzās iemu, kāzās teku,
Kāzās mani aicināja;
Kāzās dzēra vīnu, alu,
Rakstītiem biķeriem.
358 [Rugāju Abr].

43951.

Kāzās mani aicināja,
Es kāzās nenogāju;
Panāksnieki apēduši
Apzeltītus kuceniņus.
545 [Krustpils D apr.].

43952.

Kuo, Domuc(e), tu rauduoji,
Iz tilteņa sādādama?
Kai, muoseņ, narauduoš(u)?
Muote kuozuos napalaiž.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

43953.

Lieli puiši pusaugā,
Eita jēram pakaļā.
Tur būs skaista dziedāšana
Skaistā kāzu namīnā.
148 [Jaunpiebalgas C].

43954.

Napīdar jūstai puški
Bez sorkona dzeipureņa;
Napīdar tev, muoseņ,
Bez bruoleņa gūda celt.
605 [Skolas].

43955.

Skaiti, skaiti, mēnestiņ,
Vai tev visas zvaigznes būs;
Skaiti, skaiti, bāleliņ,
Vai tev visi radi būs.
93 [Dundagas Vp].

43956.

Tu lielais dzērājiņš,
Nāc man līdzi tautiņās;
Tautām lieli biķerīši,
Priekš tevim piepildīti.
443 [Turlavas Kld].

43957.

Znota dēļ es nokavu
Vakar baltu sivēniņu;
Ne nu meitas, ne nu znota,
Ne ar balta sivēniņa.
72 [Cesvaines Md].

43958.

Znota pūsli, penērīti,
Pate tevi kāzās lūgšu.
Jā tu būsi godīgs kāzās,
Tad par znotu ņemšu sev.
605 [Skolas].

- 239 -

2. Pošas un gatavojas kāzām tiklab līgavaiņa, kā līgavas mājās

a) Audzina, baro, kaļ zirgus, spodrina ratus, seglus un aizjūgu

15903.

Ailu ailu kumeliņu
Sudrabiņa iemauktiem!
Tu dabosi šo rudeni
Man pārvest līgaviņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15904.

Aiz Daugavas loku liecu,
Rīgā pirku kumeliņu;
No Vāczemes atvedīšu
Bāliņam līgaviņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Ozolā loku lieču,
Rīgā pirku kumeliņu;
Par Daugavu pāri vešu
Bāliņam līgaviņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15905.

Aiz tā liela dūņu pura,
Tur aug mana līgaviņa;
Aug man bēri kumeliņi,
Dūņu pura bridējiņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Augat, mani duli zirgi,
Dumbras zemes arājam!
Aiz melnaja dumbra purva,
Tur aug mana līgaviņa.
206 [Kuldīgas apriņķī].

2. Saderēju līgaviņu
Aiz deviņi dūņu purvi;
Mun deviņi sirmi zirgi,
Dūņu purvu bridējiņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15906.

Akmeņaina tā zemīte,
Kur aug mana līgaviņa,
Tur vajaga dzelzu vāģu,
Aši kalta kumeliņa.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

15907.

Audz, māsiņ, dari pūru,
Es barošu kumeliņu.
Es to tautu pagalmiņu
Smiltiņāmi putināšu.
1311 [Apē (Vlk)].

15908.

Audzē, brāli, ko audzē,
Audzē skaistu kumeliņu,
Lai var ceļu ceļus skriet,
Atvest jaunu līgaviņu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

15909.

Baltu linu grožu viju
Melnajam kumeļam;
Pirmāk rokas nomazgāju,
Tad grožoju kumeliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

15910.

Baltu linu grožus viju,
Sudrabā(i) mērcēdams;
Cik grožoju kumeliņu,
Tik rociņas nomazgāju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15911.

Bērīts manis kumeliņis
Zemajāmi kājiņām,
To glabāšu māsiņai
Pūru vesti tautiņās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15912.

Bērīts mans kumeliņš
Spožu spalvu laistījās;
To es došu māsiņai
Pūru vest tautiņās.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1. Bērīts manis kumeliņis
Sudrabiņa lāsītēm,
To es došu māsiņai
Pūru vest(i) tautiņās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15913.

Bērīts mans kumeliņš
Trīs gadiņi vešanā:
Pērni vedu, šogad vedu,
Cit' rudeni sev vedīšu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

15914.

Beriet auzas, bāleliņi,
Bērajiem kumeļiem,
Lai tie tek tekumā
Dziļā poļu zemītē.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

15915.

Bij kalnota tautu zeme,
Akmiņiem tilti grīsti;
Nebrauciet, bāleniņi,
Nekaustītiem kumeļiem!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 240 -

15916.

Bij man sniedze audzējama
Staigņa pura maliņā;
Bij man bēri kumeliņi
Staigņa pura bridējiņi.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Bij man sniedze audzējama
Staiga pur(v)a maliņā;
Aug man bēris kumeliņš,
Staiga pur(v)a bridējiņš.
Kumeļami baltas kājas,
Nedrīkstēja purā brist.
Tev būs brist puru purus,
Atvest man līgaviņu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

15917.

Bāliņi, bāliņi,
Kal kumeliņu!
Rīt vedīs māsiņu
Akmeņu zemē,
Akmeņu zemē,
Žagaru ciemā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

15918.

Brauc, brālīti, kad braukdams,
Brauc ar kaltu kumeliņu:
Tautiņām vaŗa vārti,
Lediem kalti pagalmiņi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15919.

Divi sirmi auzas ēda,
Muguriņas sagriezuši;
Gan tie sirmi šorudeni
Dažu labu raudinās.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

15920.

Dzeltens mans kumeliņš
Kā dzeltena bērza lapa;
To es došu māsiņai
Pūru vest tautiņās.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 190 [Kuldīā].

1. Dzeltāns mans kumeliņš
Kā dzeltāna cielaviņa;
To taupīja māsiņām
Tautās pūru vizināt.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

15921.

Ieblakam vien tecē
Mani bēri kumaliņi,
Gribēdami tautu meitu
Šorudiņ vizināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

15922.

Es apkalu kumeliņu
Sudrabiņa pakaviem;
To es došu māsiņām
Pūru vest tautiņās.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

15923.

Es baroju kumeliņu,
Dzird' māsiņu precējam.
Es būš' tautu pagalmiņu
Pītītēm izspārdīt.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

15924.

Es tev lūdzu, kalējiņ,
Kal man zelta kamaniņas!
Tāļu mana līgaviņa
Dārgu naudu saderēta.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

15925.

Es tev saku, bāleliņ,
Baro labi kumeliņu:
No rītiņa pelnu baļļu
Vedīsim baznīcā.
224 [Kabilē (Kld)].

15926.

Kal, bāliņu, kumeliņu
Ar tērauda pakaviem:
Tautu sēta akmenaina,
Šķils uguni dancājot.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

15927.

Kal, bāliņu, kumeliņu
Tēraudiņa pakaviem:
Tautu meitas istabiņa
Ledus kalna galiņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

15928.

Kal, kalēji, ko kaldams,
Apkal manu kumeliņu!
Man jājāj pār Daugavu
Prūšos ņemti līgaviņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 241 -

15929.

Kali, kali, kalējīti,
Vaŗa kamaniņas;
Aizvedīsi māsiņu
Akmiņu zemē.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15930.

Kal, kalvīt, debesies,
Apkal munu kumeliņu!
Man jābrauc māršas vest
Par slaido ezeriņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

15931.

Kal, kalēj, ko kaldams,
Apkal manu kumeliņu!
Man līgava saderēta
Aiz to Plieņu ezeriņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

15932.

Kal, kalējs, ko kaldams,
Kal man dzelzu kamaniņas:
Akminaiņa tā zemīte,
Kur aug mana līgaviņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Kalējiņi, kalvenīti,
Kal man vaŗa kamaniņas:
Akmeņaina tā zemīte,
Kur aug mana līgaviņa. -
Trūkās mans kumeliņš
No pelēka akmentiņa,
Sarauj manus zelta grožus,
Sasit vaŗa kamaniņas.
Te nu mana daiļa rota,
Te naudiņas tērējums,
Te naudiņas tērējums
Uz pelēka akmentiņa!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

15933.

Kal, kalēj, ko kaldams,
Kal man vaŗa kamaniņas:
Tālu tālu tā vietiņa,
Kur aug mana līgaviņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

15934.

Kal, kalvīti, ko kaldams,
Apkal manu kumeliņu:
Akmeņota tā zemīte,
Kur aug mana līgaviņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es apkalu kumeliņu
Tēraudiņa pakaviem:
Akmiņaina tā zemīte,
Kur aug mana līgaviņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

15935.

Kal, kalvīt, ko kaldams,
Apkal manu kumeliņu:
Zvirgzdu zeme, oļu zeme,
Kur māsiņu iedevām.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

15936.

Kaļam, brāļi, kumeliņus,
Pumpājam iemauktiņus:
Mūs' māsiņa saderējse
Sīk' akmeņu zemītē.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

15937.

Kaļat, brāļi, kumeliņus
Tēraudiņa pakaviem:
Akmiņātu zemi jāju
Māsiņai panākstos.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

15938.

Kaļam brāļa kumeliņus,
Zvaižojam iemauktiņus:
Mūs' māsiņa saderēta
Zvaižnotāju zemītē.
190 [Kuldīā].

15939.

Kaldāt, brāļi, kumeliņus
Tēraudiņa pakaviem:
Mūs' māsiņa saderēta
Sīk' akmeņu zemītē.
224 [Kabilē (Kld)].

15940.

Kalējiņ bāleniņ,
Apkal manu kumeliņ':
Man līgava saderēta
Sīk' akmiņu zemītē.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

15941.

Kalnu kalnu tautu zeme,
Akmiņiem saauguse.
Jājiet, mani bāleliņi,
Kaustītiem kumeļiem!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

15942.

Kam, brālīti, zirgu pirki,
Kam kamanas kaldināji?
Vai domāji šorudeni
Tautu meitu vizināt?
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

- 242 -

1. Kam, bāliņ, loku lieci,
Kam rakstīji kamaniņas?
Vai tu gribi šoruden
Tautu meitu vizināt?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

15943.

Līdz ceļim es apkalu
Savu bēru kumeliņu:
Akmeņotu ceļu jāju
Māsiņai panākstos.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

15944.

Lūdzin lūdzu māsiņai,
Lai neietu šoruden:
Ne man seglu, ne iemauktu,
Ne jājama kumeliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15945.

Māsai braucu panākstīs,
Caunīt' jūdzu kamanās;
Sagrožoju zelta grožu,
Lai nelēca eglājā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

15946.

Māsas dēļ vien turēju
Pāri labu kumeliņu,
Ka var' tautas es panākt
Sav' āriņa maliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15947.

Man bij sirmis kumeliņis,
Zvaigžņu sega mugurā.
To es došu māsiņai,
Kad vedīs tautiņās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15948.

Melni mani kumeliņi
Kā ūdeņa vaguliņi;
Tie bij labi māršas vest,
Tie māsiņas pavadīt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Dzeltens manis kumeliņis
Kā dzeltena cielaviņa.
Tas bij labis māršas vest,
Māsas laisti tautiņās.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

2. Man bij melnis kumeliņš
Kā ūdeņa vabulīte.
Tas bij labs māršas vest,
Māsai jāti panākstīs.
Labāk gāju māršas vest,
Ne māsai panākstīs:
Mārša deva linu kreklu,
Māsa prasa dālderīša.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

15949.

Melnīts mans kumeliņš
Kā ūdens vabulīts.
To es došu māsiņai
Svētdien braukt baznīcā.
24 [Lēdurgas draudzē].

15950.

Mellīts mans kumeliņš
Kā ūdens vagulīts.
Ne to devu kalpam jāt,
Ne kalpam(i) apseglot,
Tikai devu māsiņai
Pūru vest(i) tautiņās.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1. Melnīts manis kumeliņš
Kā ūdeņa vaguliņš,
Ni devāsi kalpam jūgti,
Ni kalpami apseglot,
Tik devāsi māsiņai
Pūru vesti tautiņās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15951.

Nebaroji, bāleliņi,
Manis dēļ kumeliņu:
Man atjāja tautu dēlis
Nobarotu, nosukātu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15952.

Rīgā pirku kumelīnu,
Rīgā slieces liedināj',
Lai es varu vizināt
Savu jaunu ļaudavīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15953.

Rīgā pirku sirmu zirgu,
Vāczemēi kaldināju,
Vāczemēi kaldināju
Sudrabiņa pakaviem,
Sudrabiņa pakaviemi,
Dimantiņa nagliņām.
Zaļa vaŗa loku lieču,
Sudrab' dēļu kamaniņas,
Smalku linu grožu viju,
Sudrabāji mērcēdams.
Pirmāk rokas nomazgāju,
Tad grožoju kumeliņu,
Lai brauc mana līgaviņa
Kā saulīte spīdēdama,
Kā saulīte spīdēdama,
Kā rozīte ziedēdama.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 243 -

1. Rīgā pirku melnu zirgu,
Tērbatā kaldināju,
Tērbatā kaldināju
Ar tērauda pakaviem.
Sudrabiņa loku liecu,
Zelta lēju kamaniņas,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā rozīte ziedēdama,
Kā rozīte ziedēdama,
Kā saulīte vizēdama.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2. Rīgā pirku sirmu zirgu,
Cēsīs zelta kamaniņas,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulīte spīdēdama,
Kā saulīte spīdēdama,
Kā upīte mirdzēdama.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

15954.

Ziedi, ziedi, kumeliņi,
Pupu ziedu raibumā!
Nāks rudenis, ņemšu sievu,
Tad es tevi dancināšu,
Uz pimbeŗa riņķi griežu,
Uz daldeŗa dancināju.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

15955.

Sīkstu linu grožu viju,
Sudrabā mērcēdams,
Ar to brauču sievas vest,
To māsiņas pavadīt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

15956.

Sirmi zirgi, brūni zirgi,
Tie bij brūtes vedamie;
Tie mellie, pelēkie
Smiltīnās orētāji.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

15957.

Sirmi zirgi man aŗot,
Pelēkie ecējot;
Lai stāv bēri kumeliņi
Māsai braukt panaksnos.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

15958.

Smalku linu grožu viju,
Sudrabāi mērcēdams,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulīte mirdzēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Smalku linu grožu viju,
Sudrabā mērcēdams;
Sudrabotas ragus daru,
Zeltā kalu kumeliņu,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulīte mirdzēdama.
216 [Ventspilī].

15959.

Sudrabiņa grožu viju,
Zelta kalu kumeliņu,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulīte vizēdama.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)], 276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)],
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sudrabotu grožu viju,
Zelta kalu kamaniņas.
Brauc nu, mana līgaviņa,
Kā ieviņa ziedēdama,
Kā ieviņa ziedēdama,
Kā saulīte vizēdama!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

15960.

Sudrabiņa loku liecu,
Zelta kalu kamaniņas,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulīte mirdzēdama.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Tīra zelta loku lieču,
Dimantiņa kamaniņas,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulīte vizēdama,
Kā saulīte vizēdama,
Kā lapiņa čaukstēdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15961.

Sudrabiņa loku liecu,
Zelta kalu kamaniņas,
Lai tek mans kumeliņš,
Kā saulīte mirdzēdams.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 244 -

15962.

Sudrabiņa loku liecu,
Vaŗa kalu kamaniņas;
Rīgā ņēmu ļaudaviņu,
Vāczemē laulājos.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

15963.

Tālu auga tā meitiņa,
Kuŗa mana līgaviņa.
Pirku lielu sirmu zirgu,
Pārvedīšu sētiņā.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

15964.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu;
To es došu māsiņai,
Ko vest pūra tautiņās.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

159641.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu;
To es došu māsiņai,
Tautiņās vadīdams.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

15965.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu;
Ceturtāi gadiņā
Līgaviņu vizināju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

15966.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu;
Ceturtā gadiņā
Priekš māsiņas dancināju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

1. Trīs gadīni audzināju
Stalli bēru kumelīnu.
Ceturtā gadīnā
Siksnām galvu šūdināju;
Piektajā gadīnā
Dzelzēm kājas kaldināju;
Sestajā gadīnā
Priekš māsīnas dancināju,
Uz šķilīnu riņķī griezu,
Uz dalderi dancināju.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

15967.

Trīs gadiņi stalli cirtu
Bērajam kumeļam,
Zelta durvis, vaŗa grīda,
Sudrabiņa redelītes.
Ceturtā gadiņā
Liek' kumeļu stiliņģī.
Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu;
Tīras auzas silītē,
Balts ābols redelēs.
Tīra zelta loku liecu,
Dimantiņa kamaniņas;
Smalku linu grožu viju,
Sudrabā mērcēdams.
Pirmāk rokas nomazgāju,
Tad grožoju kumeliņu,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulīte mirdzēdama,
Kā saulīte mirdzēdama,
Kā liepiņa ziedēdama,
Kā liepiņa ziedēdama,
Kā lapiņa čaukstēdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

15968.

Ūdens lāse nestāvēja
Uz bēraja kumeliņa.
To es devu māsiņai
Pūru vesti tautiņās.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Uz tā mana kumeliņa
Ūdens lāse nestāvēja.
Ne tā devu kalpam jāt,
Ne kalpam noseglot;
Tik vien devu māsiņai
Pūr' aizvest tautiņās.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

15969.

Vakar sirmi peldināju
Tekošā upītē;
Šodien jāju rokas dot
Savai jaunai līgavai.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

b) Šuj apģērbu, taisa rotu

15970.

Ai caunīte, vāverīte,
Dod man savu kažociņu:
Es vakar saderēju
Pret ziemeli līgaviņu.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

- 245 -

15971.

Bij man ciems cerējams,
Ceplī rota kaltējama.
Vai Dieviņ, kur palikšu,
Ja man's līdzi nevedīs!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

15972.

Bāliņš man kurpes pirka
Ar tērauda zolītēm;
Tautām sēta akminaiņa,
Šķils uguni staigājot.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

15973.

Es savām māsiņām
Glāžu kurpes šūdināju;
Tautiņām vaŗa grīda,
Slīd kājiņas dancojot.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

15974.

Kāzās prātiņš
Domāt domā;
Krekliņš speltē
Žāvējās.
40-1 (Bigauņciemā).

15975.

Kas saka mēmeli(?)
Neziedam?
Mēmele ziedēja
Ziliem ziediem.
Pin man, māmiņa,
Mēmeles kroni!
Rīt mani vedīs
Muižnieka dēlam
Sešiem zirgiem,
Kaltiem ratiem,
Kaltiem ratiem,
Trīs kučieŗiemi.
224 [Kabilē (Kld)].

15976.

Šuj man kurpes, kurpnieciņ,
Deviņiem dibiniem:
Būs rudeni brāļam kāzas,
Būs deviņi lēcieniņi.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1. Tripa tripa zābaciņi
Apaļiemi dibeniem!
Ies māsiņa tautiņās,
Būs deviņi lēcieniņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

c) Dara alu, cep maizi, vāra gaļu

15977.

Brud, kaķīti, peļu ķert!
Apēd's medus karašiņu.
Es gribēju rītā braukt
Ar Sīmani baznīcā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Incīt, runcīt, pelēcīt,
Kam apēdi plācenīt'?
Es gribēju rītā braukt
Ar Jānīti laulāties.
121 [Gulbenē (Md)].

15978.

Brūvē alu, cep maizīti,
Pirka kāzu brandaviņu.
Dzersim kāzas trīs dieniņas
Dziedādami, dancodami.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

15979.

Grūžam, māsas, steļķējam,
Atjās brāļi lielvēdeŗi:
Klaipu ēda ēdienā,
Mucu dzēra dzērienā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Grūžam, brāļi, stampājam,
Atnāks māsa lielvēdere:
Klaipu ēda ēdienā,
Mucu dzēra dzērienā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15980.

Izcep man, māmuļiņa,
Balta piena plācenīti!
Rītā iešu tautiņās
Ar puisīti laulāties.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

15981.

Meitu māte ziņu deve,
Nevar meitu savaldīt.
Gaidi, māte, kā tu vari,
Kamēr alu izdarīšu!
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15982.

Protu, protu, redzu, redzu,
Rītā mani šķirinās:
Tēvs darīja alutiņu,
Māte cepa plācenīšus.
121 [Gulbenē (Md)].

15983.

Simtiem cepu kukulīšus,
Lastiem daru alutiņu:
Nāks lielā brāļa māsa,
Daudz ēdēju, daudz dzērēju.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 246 -

15984.

Trīs darbi darāmi
Šai vakarā:
Putriņa vārāma,
Kaziņa kaujama,
Meitiņa vedama
Tautieša sētā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

15985.

Cep, māmiņ, man maizīti
Uz tās vienas kļavu lapas:
Rītu iešu laulāties
Ar tām Cēsu mamzelēm.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

d) Pušķo istabu, kaisa zīlēm un ziediem

15986.

Izkaisīju nama plānu
Zaļajām zīlītēm;
Speŗ kājiņu kur sperdami,
Rit zīlītes ritēdamas.
216 [Ventspilī].

15987.

Istabiņa goda māte,
Gaida goda gaidīdama:
Gaida manis izvadot,
Bāliņam ievedot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Istabiņa goda sieva,
Ik dieniņas godu gaida:
Gaida meitas izvedam,
Puišiem sievas pārvedam.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

15988.

Kādus viesus māte gaida,
Ziediem kaisa istabiņu?
Meitu gaida izvedam.
Dēlam sievu pārvedam.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

15989.

Kas še būs, kas nebūs,
Izpuškota istabiņa?
Vai še būs brāļam kāzas,
Vai māsiņu izvedīs?
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

1. Kas še būs, kas nebūs,
Skaliem pīta istabiņa?
Vai bāliņš sievu ņēma,
Vai dos māsu tautiņās?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

15990.

No istabas vien pazīnu,
Kur meitiņas izvedamas:
četri kakti istabā,
Visi četri izpuškoti.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

e) Kaļ un mēģina zobenu

15991.

Ai skaudrais zobentiņ,
Kur es tevi mēģināšu?
Ruden jāšu pēc māsiņas,
Tur es tevi mēģināšu.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai aso zobentiņi,
Kur es tevi mēģināšu?
Ieš' māsai panākšņos,
Tur es tevi mēģināšu,
Tur es tevi mēģināšu
Tautu durvju stenderē.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

2. Ai aso zobentiņ,
Kur es tevi mēģināšu?
Vītolā mēģināšu,
Panākšņos aiziedams.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

15992.

Bij man viena rieksta dēļ
Tādu lielu lagzdu liekt!
Bij man vienas māsas dēļ
Kaldīt jaunu zobeniņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

15993.

Es nokalu zobentiņu
Abu puses cērtamo.
Līdzi jāšu māsiņai
Priedēm zarus darināt.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

15994.

Es izkalu zobentiņu
No bitītes dzenuliņa.
Māsai gāju panakstos,
Sila viršus kapādams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 247 -

15995.

Jaunajam bāliņam
Jaunu kalu zobeniņu;
Jaunajam jaunu kalu,
Sev veco balināju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Divi kalu zobentiņi,
Vienu jaunu, otru vecu:
Māsiņai jaunu devu,
Sev veco balināju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

15996.

Kam, brālīti, kaldināji
Sešu zaru zobeniņu?
- Man māsiņas neizvestas,
Tautu zeme nedalīta.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

15997.

Mazajam bāliņam
Mazu kalu zobeniņu,
Ka varēja vēdināt
Tautu galda galiņā.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1. Mazajam(i) bāliņam(i)
Mazu kalu zobentiņu.
Kā skangalu vicināja
Tautu galda galiņā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

15998.

Zobentiņ, čakāniņ,
Iesim abi tautiņās!
Man būs ēsti, man būs dzerti,
Tev galdiņu trīcināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ķirvel, ķeksel, žagargrauzi,
Iesim abi kāzās!
Tu plēsīsi skalus,
Es ēdīšu gaļu.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

2. Skalnazi, tuteni,
Iesim kāzās!
Es dzeršu, ēdīšu,
Tu tutenēsi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3. Strīzdiķi, strubuļķi,
Eim' abi kāzās!
Man bij ēst, man bij dzert,
Tev galdiņu rībināt.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

4. čakāniņu, čakāniņu,
Iesim abi panākstos!
Es ieš' ēsti, es ieš' dzerti,
Tu galdiņu trīcināt.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

f) Dažādas dziesmas

15999.

Dod, Dieviņ, miglas rītu,
Rītu braukšu tautiņās,
Lai es tālu neredzēju,
Lai es gauži neraudāju,
Lai es gauži neraudāju,
No māmiņas aizejot.
40-1 (Lapmežciemā).

16000.

Griežam dēļus, zāģējam,
Taisām tiltu par Daugavu,
Lai varēja pāri vest
Daugavieša zeltenīti.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

43959.

Ai jaunais dieverīt,
Pacel savu cepurīti!
Vai saulīte launagāji?
Ja saulīte launagāji,
Tad puškošu bāleniņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43960.

Aiz tūs pūru, garu mežu,
Tur aug muna ļaudaveņa;
Ar zeilīti vēsti rīšu,
Lai darina sedzineņč.
326 [Preiļu D].

43961.

Alus vīris, Pēterītis,
Mazgā tīras alus mucas,
Lai nesaka dzērējiņ(i):
Tev smulīgis alutiņis.
548 [Liepāja Lp apr.].

43962.

Apsedloju kumeliņu
Zeltītiem sedliņiem;
Atvedīšu tautu meitu,
Ka var mūžu nodzīvot.
127 [Grostonas Md].

43963.

Apsegloju kumeliņu
Zeltītiem segliņiem;
Tas atveda tautu meitu
Dzelteniem matiņiem.
127 [Grostonas Md].

- 248 -

43964.

Audzi, audzi, tautu meita,
Staigna purva maliņāji;
Auga manim div brālīši
Staigna purva maliņāji.
241 [Lubānas Md].

43965.

Ak tu manu sūru dienu,
Nu man nāca gŗūta diena:
Nu man māte sievu veda,
Nu man' visi vīru sauks.
100 [Dzērbenes (Pils-Dzērbenes) C].

43966.

Bāliņš dara alutiņu -
Kādu balli viņš turēs?
Nu, māsiņa, balle būs
Tavam skārdu vaiņagam.
241 [Lubānas Md].

43967.

Bēreits muns kumeliņš
Ik rudiņa vešonās:
Pārnrudiņ muoršu vežu,
Šūrudiņ vedekliņu.
466 [Vārkavas D].

1. Bēreits munys kumeliņš
Ik rudiņi vesšonuos:
Šūrudiņ muoršys vežu,
Cytrudiņ ļaudaveņ(u).
326 [Preiļu D].

43968.

Brūvē alu, Pēterīti,
Pieliec stipru apentiņu,
Lai dancāja panāksnieki,
Alutiņu slavēdami.
548 [Liepāja Lp apr.].

43969.

Byut' man skaista laudaviņa,
Ka na pūra gabaliņa.
Kumeļam boltas kuojas,
Nagrib muna pūra brist.
326 [Preiļu D].

43970.

Daiļi jūdzu, daiļi braucu
Savu daiļu kumeliņu;
Vēl jo daiļi vizināju
Savu jaunu līgaviņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43971.

Dzersim kāzas trīs dieniņas,
Lai danco panāksnieki;
Kad tās kāzas beigtas būs,
Tad ar skruķi pavadīs.
560 [Rīga ].

43972.

Es tev saku, tautu meita,
Svētdien vešu nemazgā;
Svētdien manam bāliņam
Vedīs jaunu līgaviņu.
184 [Ķēču Rg].

43973.

Ei māsiņas, cielaviņas,
Kādu darbu jūs dariet?
Izcepušas div maizītes,
Šķiriet manus bāleliņus.
241 [Lubānas Md].

43974.

Es apkalu kumeliņ(u)
Tēraudiņa pakaviem;
Es pārbraucu pār jūriņu
Zviedru meitas lūkoties.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43975.

Es apkalu kumeliņu
Tēraudiņa pakaviem;
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā rozīte ziedēdama.
378 [Seces Jk].

43976.

Es apkolu siermu zyrgu
Sudabriņa pokovim;
Tai varēju tautuos juoti,
Tautu meitas kairinuoti.
326 [Preiļu D].

43977.

Gudra gudra tautu meita,
Klētie loka ielociņu;
Gudri mani bāleliņi,
Stallie kala kumeliņu.
605 [Skolas].

43978.

Guļ buciņa kambarī
Nūsveidušu muguriņ(u),
Gaida sovu mīļūs gašku
Par uoriņas atejūt.
466 [Vārkavas D].

- 249 -

43979.

Istabiņa, kodeļiņa
Gaida godiņa darām:
Gaida māršu ievedam,
Māsīciņu izvedam.
241 [Lubānas Md].

43980.

Ieva [Ievu] zied [ziedi], liepam. [liepu] lapas
Puško manu kumeliņu,
Lai es varu ražens jāt
Bāliņam vedībās;
Bāliņam vedībās,
Māsiņai derībās.
335 [Puzes Vp].

43981.

Kad es braucu uz baznīcu,
Vilku vesti mugurā;
Spožas manas vestes pumpas,
Skaista mana līgaviņa.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43982.

Kaļ, kali, kalveiti,
Vara kamaniņas;
Izkali muosai
Vara atslēdzeņu.
389 [Silajāņu Rz].

43983.

Kam tā sēta, kam tā sēta?
Sagšām jumti nosagšoti.
No tās sētas pārvedīšu
Dēliņami līgaviņu.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

43984.

Kic, kaziņa, kārkliņos,
Kam apēdi apīnīti;
Aiz ko mans bāleniņis
Saldu dara alutiņu.
241 [Lubānas Md].

43985.

Kic, kaķīt, bēdulīt(i),
Kam apēdi plācenīt(i)?
Es paliku šo svē(t)dien(u)
Ar puisīti nelaulāta.
72 [Cesvaines Md].

43986.

Kumeleņš, boltkuojeits,
Nagribēja dubļu brist;
Gan tu brissi tūlaik dubļus,
Ka es vesšu līgaviņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

43987.

Kumeļ, manu kumeliņu,
Ved man skaistu līgaviņu;
Ja ved jaunu, tad ved skaistu,
Ja ved vecu, tad bagātu.
46 [Beļavas Md].

43988.

Kur iesi, puisīti,
Jauns ņemdams sievu?
Taisīšu laiviņu
Straujupes malā,
Laidīšu sieviņu
Uz Kurzemi.
15 [Alūksnes Vlk].

43989.

Kur tu iesi, bāleliņ,
Kad tik daiļi apģērbies?
Nu es iešu uz baznīcu
Līgavai roku dot.
605 [Skolas].

43990.

Laidit mani, es grib iet,
Paņabrača kāziņās!
Man bij viena dobra koņa
Pa preļiski sasaglota;
Dobra koņa, astra sagli,
Totariska pātadziņa.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

43991.

Lielus gaŗus grožus viju
Slaiži laidu kumeliņu.
Vai es sievas nedabūju
Mazajā ciemiņā?
545 [Krustpils D apr.].

43992.

Līdz ceļiem kaldināju
Savu bēru kumeliņu;
Akmeņotu zemi braucu
Brāļam vesti līgaviņu.
74 [Cīravas Azp].

43993.

Man bij sirms kumeliņš
Zvaigžņu sega mugurā;
To es došu māsiņai,
Kad vedīšu tautiņās.
72 [Cesvaines Md].

43994.

Man kumeļam četras kājas,
Dubļu bristi negribēja.
Tev būs brist purvu purvus,
Vest man jaunu līgaviņ(u).
235 [Litenes Md].

- 250 -

43995.

Muni meiļi kaimineiši,
Paleidzit man bādys bāduot:
Jyudzit siermus kumeleņus,
Brauksim munys ļaudavjaņis.
194 [Krāslavas D].

43996.

Man pašam sirms zirdziņis,
Skaistas jaunas kamaniņas;
Tik vien ņēmu tautu meitu,
Vezumiņa gribēdams.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

43997.

Mazs bij mans kumeliņš,
Kā kukainis vogulīts;
Tas bij labs māršas vest,
Labs māsiņas pavadīt.
46 [Beļavas Md].

43998.

Meitas auga, ( meitas auga )
Pelēkiem kamzoļiem.
Augat, mani dulumbēri,
Pelēķītes vizinām [vizināt].
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43999.

Māsiņas dēļ es turēju
Pāri labu kumeliņu;
Kam varētu tautas nākt
Sav' āriņu maliņā.
241 [Lubānas Md].

44000.

Meitiņ, mana līgaviņ(a),
Sirms ir mans kumeliņš;
Jūgšu sirmi kamanās,
Braukš' pie meitu māmuliņas.
378 [Seces Jk].

44001.

Māte cepi pīrādziņus,
Tēvs brūvē alutiņu;
Kādu viesu jūs gaidiet,
Kad jūs manim nesakiet?
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

44002.

Pate muote olu dora,
Pate nesja iudisneņu;
Ar ubogu ziņi syuta,
Lai brauc svuoti uz meitom.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44003.

Peldus laidu kumeliņu
Par sidrabe ezeriņu;
Tur aug viena mātes meita
Zaļā niedru kambarī.
198 [Krustpils D].

44004.

Pruotam beja (man) tykuse
Aiz yudiņa ļaudaveņa;
Pierku zyrgu, dzynu laivu,
Koļai tyka rūceņā.
466 [Vārkavas D].

44005.

Puškoj mani, muomuliņ,
Driviņā palaizdama;
Es redzēju driviņā
Aizpuškuotu ūzuliņu.
466 [Vārkavas D].

44006.

Puškojies, bāleliņ,
Ar ozola lapiņām,
Kam nīdies dzīvodams
Ar kaimiņu meitiņām.
224 [Lielvārdes Rg].

44007.

Puiši puiši, troni troni,
Barojit kumeleņu!
Garajam Edvartam
Reigā bryute sadarāta.
357 [Rudzētu D].

44008.

Sīman, piena nemaitā
Ar to naga cepurīti!
Rudens nāk, kāzas būs,
Vajag piena karašām.
241 [Lubānas Md].

44009.

Skaisti jūdzu kumeliņu,
Skaistu ņēmu līgaviņu;
Salocītus grožus ņēmu,
Izrakstītas kaman(iņ)as,
Lai tā mana līgaviņa
Līgodama atlīgoj'.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

44010.

Skaistu meitini [meitu es] redzēju
Dzērvinīšu pūriņā;
Kab na pūra gabaleņa,
Byutu muna leigaveņa.
Brīn, kumeļ, leidz ceļim,
Atved skaistu leigaveņu.
389 [Silajāņu Rz].

- 251 -

44011.

Sunīt, manu pinkainīt,
Nū mēs drīzi šķirsimies:
Tevi vilki apēdīs,
Mani tautas aizvedīs.
605 [Skolas].

44012.

Sunīt, munu pugaineit,
Tevi vylks apēdīs;
Muosiņ, munu dzaltaineit,
Tevi tautiņuos nūvedīs.
168 [Kalupes D].

44013.

Svuotiņam svuotam byut,
Svuotūs vīn braukalēt.
Dūd, Dīveņ, lobu zyrgu,
Meikstu mēli pīrunuot.
604 [Dažādi iesūtītāji].

44014.

Šito puisi, šito puisi,
Ko es kūlu ganīdama,
Nu audzēju, nu puškoju
Sev diženu arājiņu.
72 [Cesvaines Md].

44015.

Trīs gadiņi naudu krāju
Māsai kāzas gaidīdams;
Nu atnāca tā dieniņa,
Nu sudrabu žvadzināju.
177 [Kastrānes Rg].

44016.

Tys puisīts, nabadziņš,
Uz kuoziņom [kuozom] šanavājas:
Škova buordu, škova bikses,
Asti grīza gradzanā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

44017.

Tālu gāju sievas vest,
Stalti jūdzu kumeliņu;
Stalta mana līgaviņa
Pakulkleita mugurā.
84 [Dikļu Vlm].

44018.

Teci, teci, kumeliņi,
Da leigavas sētiņai!
Tur pajimšu leigaviņu,
Tev auziņu devējini [devējiņu].
389 [Silajāņu Rz].

44019.

Tīrus linu grožus viju
Sudrabiņā mērcēdams:
Kā var savu līgaviņu
Pa Kurzemi vizināt.
378 [Seces Jk].

44020.

Trallu trallu, prilačņica,
Braucam jūras saliņā;
Vedīšu [Vedīsim] grīšļa meitu
Āboliņa dēliņam.
373 [Sarkaņu Md].

44021.

Uš, kur skrīsi, raibuo cyuka,
Vairs es tevi naganēšu.
Rudiņ īšu tautiņuos,
Tevi kaušu gaļītī.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

44022.

Vecāmāte, raugi raugu,
Brūvē alus skaidrē traukē;
Tad mēs kāzas turēsimi,
Tad mūs' radus cienāsim.
200 [Kuldīgas Kld].

44023.

Veit es veju puotadziņ(u),
Pats nazinu, kam es veju:
Kumeliņu zvīdzinovu,
Leigaviņ(u) vizinūt.
389 [Silajāņu Rz].

3. Kāzu svētrīts un pirmā kāzu diena pirms un pēc laulāšanas

a) Ģērbj un pušķo līgavaini, līgavu

16001.

Appuškoju bāleniņu
Kā Vāczemes ozoliņu.
Nu man vaļas noraudzīt,
Kā puškos tautu meita;
Vaj puškos, nepuškos,
Dzīvos manu puškojumu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

- 252 -

1. Appuškoju sav' dēlīnu
Kā pelēku vanadzīnu.
Nu redzēšu dzīvodama,
Kā puškosa tautu meita.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

16002.

Es bāliņu balsināju
Kā balto linu sauju;
Gan redzēšu, tautu meita,
Vaj tik baltu balsināsi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Es iedevu tautu meiti
Appuškotu bāleliņu;
Es redzēšu, šķavas mice,
Kā tu viņu appuškosi!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Es to savu bāleliņu
Kā gulbīti balināju;
Es redzēšu, tautu meita,
Vai tu baltu balināsi.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

16003.

Es bālīti balsināju
Kā gulbīti ezerā;
Nu apģērba tautu meita
Kā zilo kovārniņu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1. Es to savu bāleliņu
Kā gulbīti balināju;
Nu atveda tautu meitu,
Zilu kreklu velētāju.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

2. Es to savu bāleliņu
Kā gulbīti balināju;
Kad paņēma tautu meita,
Kā vārniņa nozilēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16004.

Es to savu bāleliņu
Baltu vien balināju;
Ja nu grib tautu meita,
Lai bāž ogļu maisiņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es to savu bāleliņu
Kā puķīti darināju;
Ne viņš melna krekla vilka,
Ne dubļainu kāju āva.
Ja grib laiska tautu meita,
Lai tin ogļu maisiņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

16005.

Kur tu iesi, bāleliņ,
Kad tik daiļi apģērbies?
- Nu es iešu uz baznīcu
Snaudaļai roku dot.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

16006.

Met zemē, bālelīn,
Mātes dotas apavīnas,
Apaunies tautu meitas, -
Aun visā mūžīnā!
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16007.

Met zemē, bāleliņ,
Mātes dotu lina kreklu,
Apvelcies tautu meitas,
Vai bij lina, vai pakula!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

16008.

Ņem, māmiņa, raudādama
Veco rotu dēliņam!
Dēliņam jauna rota,
Jauna rotas devējiņa.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

16009.

Puškojies, bāleliņ,
Ar ozola lapiņām,
Ka nedevi māsiņām
Rožu sēt dārziņā!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Ej, bāliņi, tu kaŗāi
Nepuškotu cepurīti,
Kam cirīša man nedevi
Rozēm līsti lidumiņa!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Puškojiesi, bāleliņi,
Ar ozola lapiņām,
Kam cirīša man nedevi
Rozēm līsti līdumiņu!
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

16010.

Puškojies, brāleliņ,
Ar ozola lapiņām,
Ka nepirki, jauns būdams,
Māsiņai dzīpuriņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 253 -

1. Puškojies, bāleliņ,
Ar ozola lapiņām,
Ka nedevi māsiņai
Sīkstu linu tecināt!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

16011.

Puškojies, bāleliņ,
Ar ozola lapiņām,
Kam paņēmi līgaviņu,
Māsiņām nezinot!
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

16012.

Puškojies, bāleliņi,
Ar ozola lapiņām:
Tie ziediņi nobiruši,
Ko māmiņa nopuškoja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16013.

Seglo, tēvs, man zirdziņu,
Puško, māte, cepurīti,
Lai es jāju kā kundziņis
Līgavai rokas dotu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16014.

Velc, bāliņ, baltu kreklu,
Met melno aizkrāsnē,
Lai meklē tautu meita
Ar uguni raudādama.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

16015.

Celies agri, meitu māte,
Tev liepiņa jāpuško;
Es ozolu appuškoju,
Gaismiņā cēlusēs.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Celies agri, meitu māte,
Tev liepiņas puškojamas;
Kas kait dēlu māmiņai,
Drīz ozolus appuškoja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16016.

Ai pīlīte platkājīte,
Kam sajauci ezeriņu!
Man jāiet laulāties,
Kur mutīti nomazgāšu?
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

16017.

Kur tu iesi, man' māsiņa,
Tik diženi ģērbdamies?
Es gan zinu, kur tu iesi:
Neveikļam rokas dot.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16018.

Puškojies nu, māsiņ,
Ar ozola lapiņām,
Kam baries ganīdama
Ar kaimiņa meitiņām!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16019.

Puškojies nu, māsiņ,
Ar ozola lapiņām,
Kam mīļi nelūdzi
Kaimiņu meitu!
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

b) Kāzu rītā mājās un pēc laulāšanas pie baznīcas līgavainis un līgava turas rokās kopā

16020.

Tautu dēls, mūs' māsiņa
Rociņās vadājās.
Vai tie bija tuvu rada,
Vai ar tādi vēlējās?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

c) Līgava pabaro savu vedamo brāļa zirgu

16021.

Brāleliņa kumeliņu
Priekšautā ēdināju;
Tautu dēla kumeļam
I zemē nenobēru.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16022.

Es brālīša kumeliņu
Raibītē ēdināju;
Par raibīti nebēdāju,
Ražens brāļa kumeliņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16023.

Es brālīša kumeliņu
Cimdiņā ēdināju;
Mans brālītis daili jāja
Par visām tautiņām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 254 -

d) Baznīcēni pošas, jūdz zirgus un izbrauc; ceļā uz baznīcu

16024.

Ai Dievī, ai Dievī,
Man trīs daiļi bāleliņi.
Tie negāja svētu rītu
Bez tērauda zobentiņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16025.

Aizjeudz' man, bruol'el'eņ,
Ostoņdan'ci kum'el'eņu!
Es' aps'egšu kaman'eņis
Ostoņneišu paladz'eņu.
422 [Līvānu pag. D].

16026.

Dieva dēļ tev, māsiņ,
Es aizjūdzu kumeliņu,
Ka tu mani maz' atstāji,
Jauna gāji tautiņās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16027.

Ekur koši piederēja,
Brālīts māsu vizināja;
Brālim zīle uz kumeļa,
Māsai roze rociņā.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

1. Brālīts brauca ar māsiņu,
Kā tas jauki piederēja!
Zīlīt' dzied kamanās,
Dzenīts važa pakaļā.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

16028.

Es aizjūdzu māsiņai
Itin dailu kumeliņu
Siksniņām, sprādzītēm,
Smalkajām(i) ķēdītēm.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16029.

Kājām gāju baznīcāi,
Brāļi liedza kumeliņu. -
Raudādama es uzsēdu
Tautu dēla kumeļā.
Brālīts māsu lūgšus lūdza:
- Nāč' māsiņa, atpakaļ,
Nāc, māsiņa, atpakaļ,
Vairs neliegšu kumeliņu.
- Vai brālīti, es nevaru,
Nelaiž mani tautu dēls;
Sedza mani ar svārkiem,
Satin kājas kažokā.
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

16030.

Maza biju, bet acīga,
Pate jūdzu kumeliņu,
Negaid' brāļa aizjūdzam,
Ne dieveŗa nojūdzam.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

16031.

Neviens daiļi tā nebrauca,
Kā brauc brālis ar māsiņu:
Seši sirmi vērzeļoti,
Trīs kamanu turētāji.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16032.

Šī dieniņa, rītdieniņa
Līdz manami mūžiņam;
Šī dieniņa jājamā,
Rītdieniņa vedamā.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

16033.

Stāvu stāvu pastāvēju
Kā niedrīte ezarā,
Līdz brālītis apsegloja
Man jājamu kumeliņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

16034.

Tev, ozoli, biezas lapas,
Apsedz mani migliņā;
Tev, brāliņ, labs zirdziņš,
Ņem māsiņu kamanās!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

e) Kāzu ļaudis baznīcā

16035.

Kam tā muiža kalniņā,
Saule vārtus virināja?
Kam tie ļaudis baznīcā,
Zīžu drēbes mugurā?
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

f) Laulāšana

16036.

Ai lūdzams baznīckungs,
Laulā mani jo cietāk!
Vecā māsa maz laulāta,
Tā dzen vīru eglienā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 255 -

1. Lūgšus lūdzu, baznīckungs,
Laulā cieti jauno māsu!
Vecā māsa maz laulāta,
Pamet vīru eglienāi.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

16037.

Es jums lūdzu, mācītājs,
Laulājiet mūs patiesi!
Pērn bij manam tēvam kāzas,
Šogad māte atšķīrās.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

16038.

Es tev lyudzu, bazneickungs,
Lauloj mani stipri, cīši!
Kai tu munu vacū bruoli
Slubiniski salauluoji!
435 [Latgalē].

16039.

Es tev lūdzu, mācītājs,
Laulā mani īsten stipri!
Man aizbēga brāļam sieva
Aiz necietas laulāšanas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Laulā mani, mācītājs,
Jele daudz maz ciešāk:
Man aizbēga pirmais vīrs,
Pasvabaži salaulāts.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

16040.

Es tev lūdzu, mācītājs,
Laulā mani labi stipri:
Man nomira pirmā sieva,
Nebij stipri pielaulāta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16041.

Gauži mana Laime raud,
Zem altāŗa stāvēdama,
Redzēj' manu augumiņu
Ar nelieti laulājot.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ko, Laimiņa, tu raudāji,
Baznīcā stāvēdama?
- Redzu tevi, bārenīti,
Ar nelieti laulājot.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16042.

Gauži raud Laime mana,
Pie baznīcas stāvēdama:
Redzēj' mani, jaunu meitu,
Ar atraitni laulājot.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

1. Jauni puiši gauži raud,
Pie baznīcas stāvēdami:
Redzēj' vienu jaunu meitu
Ar atraiti laulājam.
232 [Talsos (Tl)].

16043.

Rītā braukšu, rītā braukšu
Iz Subatu laulāties:
Subatā lēti kungi,
Tur par mārku salaulāja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16044.

Šī dieniņa jo dārgāka
Aiz visām dieniņām:
Šodien manu augumiņu
Ar tautieti līdzināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Lai pieminu, ko pieminu,
Šo dieniņu pieminēšu:
Šodien manu augumiņu
Ar tautieti līdzināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16045.

Šodien diena apduguse,
Šodien saules neredzēja;
Šodien manu augumiņu
Ar nelieti līdzināja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16046.

Šodien ziedi āra liepa,
Šodien āra ozolīc;
Šodien manu augumiņu
Ar tautieti līdzinās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16047.

Šodien Dievis baznīcā
Ar visām jumpravām;
Šodien mans brāleliņš
Tautas meitu sveicināja.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

16048.

Sen dzirdēju, nu redzēju,
Kā māsiņu salaulāja:
Ar māliem samālēja,
Ar saitēm sasaistīja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 256 -

16049.

Spīd', saulīte, šodien silti,
Šodien tevis vajadzēja:
Šodien manu augumiņu
Ar tautām līdzinās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16050.

Vakar Dievis baznīcā,
Šodien mani brāleliņi;
Vakar mija zelta krustus,
Šodien zelta gredzeniņus.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

g) Sagaida baznīcēnus pārbraucam līgavas un līgavaiņa galā

16051.

Gaidīt mums to brālīti,
Ko šorīt vadījām
Ar bēriem kumeļiem,
Ar baltiem pirkstainiem.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16052.

Ko, bāliņi, tu darīji
Visu dienu baznīcā?
- Grēcenīca tautu meita
Nevarēja saderēt.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

16053.

Ko tu gaidi, māmuliņa,
Pie vārtiem stāvēdama?
- Gaidu savu lolojumu
No baznīcas pārbraucot.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

16054.

Kur, bāliņi, šodien biji,
Ko šo dienu dabūjies?
Ko šo dienu dabūjies,
Tas visam mūžiņam,
Vai dabūji līgaviņu,
Vai sev matu plūcējiņu.
304 [Vecmuižā (Vecmuižas pag. B)].

16055.

Kur, bāliņi, šodien biji,
Kur šodien lenderēji?
Māsas(?) cimdi rociņā,
Māsas(?) griezti gredzeniņi.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

16056.

Kur, bāliņi, šodien biji,
Kur šodien vanderēji?
Vai tai tautu nelietei
Pie baznīcas roku devi?
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

16057.

Kur, bāliņi, šodien biji,
Raibi cimdi rociņā?
Šodien tavu augumiņu
Ar snauduli līdzināja.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

16058.

Kur tautas dabūja
Mūs' māsīnu?
Gan aba slēpām,
Gan glabājām,
Tik vien laidām
Kā baznīcāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

16059.

Mēs savu brālīti
Sagaidījām;
Dievs zin, tautmeita,
Kas tevi gaidīs.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16060.

Neies vairs mūs' māsiņa
Ar vaiņagu baznīcā
Ar šās dienas bijumiņu,
Ar gredzena mijumiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16061.

Nu es braucis, vairs nebraukšu
Ar brālīti baznīcāi;
Nu pašai arājiņis,
Baznīcāje vedējiņis.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Nu es braucis, vairs nebraukšu
Ar brālīti baznīcā:
Dievs man deva, mīļa Māŗa
Pašai jaunu braucējiņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

16062.

Nu pārjāja mūs' bāliņis,
Saderējis tautu meitu,
Saderējis tautu meitu,
Samainījis gredzeniņus.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

16063.

Pārjāja brālītis
No Dieva nama,
Ar tautu meitiņu
Saderināts.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 257 -

1. Pārbrauca māsiņa
No Dieva nama,
Ar tautu dēliņu
Saderināta.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)], 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16064.

Pirmo reizi bāleliņi
Māsu veda baznīcā;
Pirmās reizes vedumiņu
Atdod tautu rociņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16065.

Šuvu, šuvu, veŗu, veŗu,
Teku maldu siliņā,
Steidzu krēsliņ' i rakstīt
Baltajam brāliņam.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16066.

Taisās kāzas, taisās kāzas,
Še būs kāzas šovakar:
Visa brāļa sēta viza
Spožiem vaŗa vaiņagiem.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

h) Jaunais brālis (dieveris) nosedz līgavai villaini

16067.

Kur jaunais bāleliņš?
Noņem manu villainīti.
Tam es došu cimdu pāru
Par villaines noņēmumu.
395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

i) Ved līgavu no klēts istabā

16068.

Nāc ārēja, man' māsiņa,
Es neiešu tai klētī,
Tai klētī skuju jumtis,
Apbirst manas villainītes.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

16069.

Nāc, māsiņa, launagā,
Nesēro klētiņā!
Sveši ļaudis tev' gribēja
Klētī badu mērdināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

16070.

Nāc, mūsu māsiņa,
Pasmaidīdama,
Lai tava Laimiņa
Līgoti līgo.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

16071.

Neprašas, neprašas
Tie sveši ļaudis!
Kur mūsu māsiņa
Pie launadziņa?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

j) Ievedot cērt ar zobenu durvīs krustu

16072.

Boŗi boŗi [=burvji], zavatnieki
Mūs' māsiņas vedējiņi:
Durvīs krustu ieskaldīja,
Sāli meta ugunī.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Boŗi vien, zavatnieki
Tā brālīša vedībās:
Jumtu plūca ieiedami,
Sāli meta ugunēi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16073.

Dzelžiem vesta mūs' māsiņa
Ar tērauda zobeniņu;
Priekšā dzelži, pakaļā,
Vidū tavis augumiņis.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

16074.

Māsiņ mana mīļa balta,
Caur dzelzīm vadājama;
Jau vadāja bāliņos,
Vēl vadās tautiņās.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

16075.

Māsiņ, tavu augumiņu
Caur tēraudu vadājam:
Krustis lika zobeni [zobeniņu?],
Tur bij tevīm cauri iet.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

k) Sēdina līgavu un līgavaini aiz galda

16076.

Es savu māsiņu
Gaidīte gaidīju,
Pret sauli pacēlu
Zīļotus krēslus.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

- 258 -

1. Pret saules pacēlu
Zīļotu krēslu,
Savu mīļu brālīti
Gaidīdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16077.

Līžu brāļa istabā
Līdz pašam dibinam;
Dibinā zelta krēslis,
Tur es pati apsēžos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16078.

Sasēda liepiņa
Ar ozoliņu;
Mūžam sasēda,
Ne vienu dienu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

16079.

Sēdies, māsiņa,
Saulītes pusē,
Apslēpj(?) tautīša
Mellos svārkus!
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

16080.

Sēdies, māsiņa,
Saulītes pusē;
Tas tautu nelietis
Tavā ēnā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

16081.

Pret sauli pacēlu
Zīlīšu krēslu,
Tur savu brālīti
Apsēdināšu.
Sēdi, manu brālīti,
Saulītes pusēi,
Lai tā snauduļa
Tavāi ēnāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Sēd, manu brālīti,
Saulītes pusē;
Tā tautu dūmaļa
Ēniņas pusē.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)], 190 [Kuldīā].

16082.

Sēdies, māsiņa,
Saulītes pusē;
Tautu dēls rudacis
Ziemeļa pusē.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16083.

Sēd', bāliņi, tu pie galda,
Tev galdiņis piederēja;
Lai kaunās tautu meita,
Kas par lauku pārtecēja.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Sēd', bāliņi, tu pie galda,
Tev galdiņis piederēja;
Tautu meita, meža lapsa,
Tā pār lauku attecēja.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

16084.

Sēdi droši, man' māsiņa,
Acis savas nenolaiž;
Lai nolaiž tautu dēls
Apakš cauņu cepurītes.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

1. Sēdi droši, man' bāliņ,
Savas acis nenolaiž;
Lai nolaiž tautu meita
Apakš zīļu vaiņedziņa.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16085.

Sēdi droši, mans brālīti,
Nenolaidi acis savas;
Lai nolaida tautu meita,
Kas no ciema attecēja.
224 [Kabilē (Kld)].

16086.

Sēdi droši, mans brālīti,
Sava tēva istabā;
Lai kaunās tautu meita,
Kas par lauku pārtecēja.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nāc iekšā, bāleliņ,
Tēva cirsta istabiņa;
Lai blandās tautu meita,
Pār tīrumu pārtecējse.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

16087.

Sēd' gudri, māsiņ,
Piesēd' svārkus!
Ja svārk's piesēdēs,
Tad mīļi dzīvos.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

16088.

Sēdi gudri, man' māsiņa,
Piesēd' viņa svārku stūri,
Tad tu viņu uzvaļāsi
Visu mūžu dzīvodama.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

- 259 -

1. Sēdi gudri, man' māsiņ,
Lai tev svārkus nepiesēd;
Ja tev svārkus piesēdēs,
Viņš būs tavs valdinieks.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

16089.

Sēd', māsiņa, kur tev tika,
Brāleliņa istabā:
Sēd' solā, sēd' krēslā,
Sēd' galdiņa galiņā!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Sēd', brālīti, kur tev tika,
Savāi tēva istabā;
Sēd' krēslāi, sēd
beņķēi,
Sēd' galdiņa galiņā!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16090.

Sēd', māsiņa, kur tev tika,
Sava tēva istabā;
Kad aiziesi tautiņās,
Sēd', kur tautas sēdinās!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16091.

Sēd', māsiņa, kur tev tika,
Sava tēva istabā;
Lai sēdēja, kur tam tika,
Kas pa lauku attecēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

l) Piesauc Laimu un Gausa māti

16092.

Dedz', Laimeņ, gaišu guni,
S'ēst' ustobys dybynā!
Šūkor [=šovakar] muot'e gūdu taisa
Pyrmajam b'ērn'eņam.
424 [Barkavas pag. Rz].

16093.

Gausa māte, Sāta māte,
Nāc ar sātu istabā!
Nule māte galdu klāja
Pirmajai meitiņai.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1. Svētā Māra, gausā Māra,
Nāc pa logu istabāi!
Jau māmiņa galdu klāja
Pirmajai meitiņai.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

16094.

Velc, Laimiņ, zaļu zīdu
Cauri visu istabiņu!
Nu māmiņa galdu klāja
Pirmajai meitiņai.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Stiep, Laimīte, gaŗu jostu
Gaŗām visu istabiņu!
Nule māte godu taisa
Pirmajam bērniņam.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

m) Laulību ēdiens

16095.

Dancodama Laime dzēra
Ar sudraba biķerīti
Tās meitiņas godiņāi,
Ko ļautiņi nicināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Kur, Dieviņ, tu bij' dzēr's,
Tiki skarbi nosapūti?
Tās meitiņas godiņā,
Kuŗa ļaužu valodās.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

16096.

Kur iesi, māsīna,
Ar gabalīnu?
Vai ganu vadīsi,
Vai darbenieku?
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Kur iesi, māsiņa,
Ar gabaliņu?
Vai iesi ganos,
Vai ganu vadīt?
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

2. Kur iesi, brālīti,
Ar gabaliņu?
Vai nesi ganam,
Vai malējai?
Man tā domāt,
Ka malējai.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16097.

Tautiešam, mūs' māsiņai
Visai daudz ēst nedeva,
Lai, kopā sagājuši,
Mācās maizi mazināt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 260 -

n) Līgavaiņa spēka mēģinājums klētī

16098.

Ai tautieti, tēva dēlis,
Parād' savu stiprumiņu!
Pārgriez šo maizes klaipu
Ar vienīgu griezumiņu!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

o) Brālis aiz skopuma nedod māsai pienācīga goda azaida

16099.

Gan ar eimu, gan ar teku,
Gan ar klausu bāleliņu;
Man bāliņš nesarada
Tautām vienu launadziņu.
224 [Kabilē (Kld)].

16100.

Kuŗu dienu es, brālīti,
Tev negāju druviņā?
Tev žēl vienu vakariņu
Man godiņu paturēt.
Sēdat, tautas, kumeļā,
Līdz kājiņas es apaušu;
Man navaid tēvs māmiņa,
Brāļi goda neturēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16101.

Līdz ceļiem dubļus bridu,
Brāļa darbus darīdama,
Ij tādēļ bāliņam
Žēl godiņa darījuma.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

16102.

Žēl manam bāliņam
Mana goda darījuma.
Vai es biju negājusi
Šovasar druviņā?
Druvā man saule lēce,
Druvā saule norietēja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

16103.

Tieva augu, smuidra augu,
Brāļu maizi taupīdama;
Taupīdama sataupīju
Tam vienam vakaram.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

p) Dažādas dziesmas

16104.

Bērzi vien, bērzi vien,
Nav niviena ozoliņa;
Brāļi vien, brāļi vien,
Nav niviena dieverīša.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

16105.

Es domāju šai vietā
Nieka laba neatrast;
Pilnu galdu es atražu,
Pilnu ļaužu istabiņu.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

16106.

Gaiša gaiša uguntīna
Mūs' māsēnas istubā:
Seši zari svece dega,
Sudrabīna lukturīši.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Gaiši dege uguntiņa
Meitu mātes istabāi:
Sešu zaru svece dege
Sudrabiņa lukturēi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

16107.

Kādas kāzas mēs dzērām
Tādas dziesmas dziedājām.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

16108.

Pinu simtu niedru krēslu,
Gaidu simtu bāleliņu;
Aija manu sūru dienu,
Viens atjāja nozarītis.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

16109.

Pinu simtu ziedu kroņu,
Gaidu simtu bāleliņu;
Kroņiem ziedi nobiruši,
Nesagaidu bāleliņu.
67 [Auļukalnā (pie Drustiem C)].

16110.

Sen mēs tās dienas
Gaidījām;
Šī pati dieniņa
Gaidāmā.
224 [Kabilē (Kld)].

16111.

Slavīte sludēja
Pa novadiņu:
Bagāta brālīša
Kāziņas dzēra.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 261 -

r) Līgavainis drīz aizjāj viens pats uz savām mājām, lai izrīkotu un sūtītu vedējus

16112.

Ai tautieti, ai tautieti,
Kāds tu liels viltinieks:
Saprecējis mūs' māsiņu,
Atstāj' nu bāliņos.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16113.

Jāj projāmi, bāleniņi,
Kurin, siltu istabiņu,
Pārves tevim vakarāi
Nosalušu līgaviņu.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

1. Tec, bāliņ, sētiņē,
Kuran' siltu istabiņu;
Es pārves vakarē
Nosalušu līgaviņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16114.

Nāc, māmiņa, atcel vārtus,
Nu pārjāja tavs dēliņš,
Nu pārjāja tavs dēliņš,
Ko šorīt izvadīja.
Siksnas viņa rokas grauž,
Pieši dīda kumeliņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Ej, māmiņa, atcel vārtus
Mīļajam dēliņam!
Iemauktiņi rokas grauza,
Pieši dīda kumeliņu.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

s) Kavēkļu dēļ mājās palikušie

16115.

Nedabūju skroderīti,
Nepašuju kamzolīti,
Nepašuju kamzolīti,
Neaizgāju godībās.
349 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16116.

Žēli žēli, žēl man bija,
Brāļam kāzās neaizgāju!
Kalnā sita vaŗa bungas,
Klētī skan vijolīte.
552 [Ozolu muižā (Ozolu pag. Vlm)].

44024.

O Jezu Kristu!
To leli breinumi:
Te beja meita,
Palyka buoba.
18 [Andrupenes Rz].

44025.

Aiziet saule vakarāji
Meža galus pušķodama;
Tā pušķoja māte meitu,
Tautiņās vadīdama.
224 [Lielvārdes Rg].

44026.

Gaiša dīna, gaiša nakts,
Man ejūt tautiņuos:
Dīnu saulīte leiguoja,
Nakti gaišs mēnestiņš.
494 [Viļānu Rz].

44027.

Izpuškuota man galviņa
Sorkon' rūžu vainadziņu;
Izpuškuota tei meitiņe,
Kura īti tautiņuos.
Tai galviņa izpuškuota
Ar sudobra lapiņom.
170 [Kapiņu D].

44028.

Īšu uorā pazavārtu,
Kaida šudiņ saule lēce:
Kad byus bolta izlākuse,
Tod byus loba dzeivuošona;
Kad byus sorkona izlākuse,
Nabyus loba dzeivuošona.
182 [Kaunatas Rz].

1. Ai muosen, pasaver,
Kaida šudiņ sauļa ļācja:
Ka byus bolta, nasorkona,
To byus loba dzeivuošona.
314 [Pildas Ldz].

44029.

Jaunajiem ļautiņiem
Gods godiņa galiņā:
Šogad kāzas, atkāzi(ņa)s,
Citu gadu krustabiņas;
Citu gadu bērnu tin
Sidrabiņa jostiņā.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

44030.

Jauna jauna atsasādu
Vacu sīvu krēsliņā.
Še, Laimiņa, zalta nauda,
Izpierc munu vainadziņu.
358 [Rugāju Abr].

- 262 -

44031.

Juka, juka straujupītes
Ar tuom jyuras gaigalom;
Tai sajuka myus' muoseņis
Ar tautom bazneicā.
326 [Preiļu D].

44032.

Kam tā muiža kalniņā -
Saule vārtus virināja?
Kam tie ļaudis baznīcā -
Zīda drēbes mugurā?
605 [Skolas].

44033.

Kam tu liji, lietutiņi,
Šodien tevi nevajaga;
Šodien veda mūs' māsiņu
Pa slidenu ezeriņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44034.

Kū, muoseņ, tu darēji
Itik ilgi baznīcā?
Mužeņ tovs oruojeņš
Puotoreņu namuocēja.
174 [Kārsavas Ldz].

44035.

Krystīs (tu), muoseņ muna,
Da lauleibom važuodama!
Krysteits tovs augumiņš,
Naskrysteita tautu zema.
194 [Krāslavas D].

44036.

Kur, bruolīti, mozguojīs.
Kad tu brauci lauluotūs?
Straujupītes maliņā,
Skaidrajā yudenē.
358 [Rugāju Abr].

44037.

Kur, māsiņa, mazgāsies,
Kad tu brauksi laulāties?
Ceļmalā gaŗa zāle,
Zelta rasa galiņā.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Kur, buoliņi, mozguosīs,
Ka tu brauksi lauluotūs?
Smiļdziņāji, rasiņā,
Lela ceļa maliņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

44038.

Sudrabota smilga auga,
Zelta rasa galiņā.
Tur māsiņas mazgājās,
Tautiņās noiedamas.
146 [Jaungulbenes Md].

44039.

Lepna mana līgaviņa,
Rīgā braucu baznīcā;
Rīgā zviedza kumeliņš,
Kurzemē atskanēja.
72 [Cesvaines Md].

44040.

Nav māsiņa vairs tik jauka,
Nav tik jauka valodiņa;
No šās dienas gājumiņa,
No gredzena mijumiņa.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

44041.

Laime, māte man pasniedza
Laimes krēslā atsēsties.
Ne, māmiņa, nesēdēšu,
Man nav laimes dzīvojot.
Sēd', meitiņa, tev būs laime,
Tev jau Laimes māmuliņa.
405 [Smiltenes Vlk].

44042.

Nobrauca mūs' māsa
Uz Dieva namu,
Ar tautu dēliņu
Saderināt.
141 [Ivandes Kld].

44043.

Nula man gaisma ausa,
Nula mana saule lēca,
Nula mans augumiņš
Uz Laimiņu raudzījās.
322 [Praulienas Md].

44044.

Oļgeņi, muoseņ,
Lauluotu kampetku!
Ka myusus lauluos,
Mes tev i dūsjam.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

44045.

Pros' o' muoseņa, šū reiteņi
Nu Dīveņa daudzi laimes;
Kū šūdiņ izprasēsi,
Tys byus visam myužiņam.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 263 -

44046.

Šudiņ munai muosiņai
Žalobnuo saule lāc;
Jau otkon vokorā
Žalobnuo nūrītēs.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Šudiņ maņ, šudiņ maņ
Žalobnuo saule leca;
Žalobnuo saule leca,
Žalobnuo nūrītēja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44047.

Šudin saule, šudin saule,
Šudin saules vajadzēja:
Šudin cels zalta kristu,
Meis sudobra gredzintiņus.
314 [Pildas Ldz].

44048.

Štuki štuki, breinumeņi -
Nu erškeiža rožas zīd;
Veļ leluoki breinumeņi -
Nu meitiņas buoba tyka.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44049.

Vai tādēļ zeme grima,
Kad noņēma vainadziņu?
Mazu brīda pastāvēja
Ar tautieti baznīcē.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

4. Vedēju rīkošanās līgavaiņa galā, no mājām izbraucot un ceļā uz līgavas mājām

16117.

Ai bāliņi, ai bāliņi,
Kam rudeņa negaidīji?
Tad bērīti dancanātu
Lielāi auzu tīrumāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16118.

Vai Dieviņi, vai Dieviņi,
Kas nu brauks vedībēs?
Cūkai bija lielas ausis,
Aunam ragi nolūzuši.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

16119.

Aiz lielā dūņu pura,
Tur aug mana līgaviņa.
Auga man div' bērīši,
Dūņu pura bridējiņi.
Kumeliņš baltkājīts
Negribēja dubļu brist;
Tev bij brist dubļu dubļus,
Atvest man līgaviņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Aug man mieži, aug man rudzi,
Aug man bēri kumeliņi;
Aug man skaista līgaviņa
Aiz lielā dūņu pura.
Kumeļam baltas kājas,
Negribēja dūņu brist;
Tev bij brist dubļu dubļus,
Atvest manu līgaviņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Kumeļam baltas kājas,
Negribēja dubļos brist.
Tev bij bristi dubļu dubļus,
Atvest manim līgaviņu,
Tev auziņu sijātāju,
Man vietiņas taisītāju,
Raibu cimdu adītāju,
Manim sānu sildītāju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16120.

Aiz lielā dūņu pura,
Tur aug mana līgaviņa.
Kumeļami baltas kājas,
Dūņas brist negribēja.
Brien tiešām, kumeliņ,
Gan kājiņas nomazgāšu;
Vai tās tavas baltas kājas
Maksā manu līgaviņu?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

16121.

Aiz lielā dūņu pura,
Tur aug mana līgavīna.
Kumeļami baltas kājas,
Negrib dziļu dubļu brist.
Brien, kumeļi, dziļus dubļus,
Es maksāšu bridumīnu,
Es tev došu tīru auzu,
Saulē pļautu ābolīnu.
158 (Nīcā).

1. Aiz tā diža dumbru purva,
Tur aug mana līgaviņa.
Kumeļame basas kājas,
Man bij melni zābaciņi.
Brien, bērīti, nebēdāji,
Būs tev auzu devējiņa!
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

- 264 -

16122.

Aiz lielā dūņu pura,
Tur aug mana līgaviņa.
Kumeļam baltas kājas,
Negribēja dubļu brist.
Tev būs brist dubļu dubļus,
Kad es ņēmu līgaviņu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

16123.

Aiz tā sila gabaliņa,
Tur aug mana līgaviņa.
Būs manam kumeļam
Sila smiltis putināt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

16124.

Aizjūdzat vēja zirgus
Zosu kaulu kamanās;
Brauc, māsiņa, riņķu
riņķus,
Atved man līgaviņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16125.

Aizsūtām netiklei
Dižanos vedējiņus:
Kā ūdriņi kumeliņi,
Kā vanagi vedējiņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16126.

Bērīt, munu kumeliņ,
Ik rudens vedējos!
Labāk gāju māršu vest,
Ne māsiņas pavados:
Mārša deva linu kreklu,
Māsa prasa sudrabiņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

16127.

Brāļam braucu vedējos,
Caunīt' jūdzu kamanās,
Sagrožoju zelta grožu,
Lai nelēca eglājā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16128.

Brāļam braucu vedējos,
Ciri liku kamanās.
Cirtu zarus, līdzināju,
Lai neplēsa villainīšu.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

16129.

Brāļam gāju sievas vest,
Laimi lūdzu vedējos.
Tev, Laimiņa, sirmi zirgi,
Tev rakstītas kamaniņas.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16130.

Brāļam gāju sievas vest,
Laimi lūdzu vešanā.
Sēd', Laimiņ, kamanās,
Es kamanu galiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16131.

Brāļam gāju sievas vesti
Par deviņas Daugaviņas;
Briežu ragi skrituļos,
Tatārīši vedējiņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16132.

Brāļam gāju sievas vest,
Skudra ceļu pārtecēja.
Atvedīšu bāliņam
Kā skudriņu līgaviņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

16133.

Brāļam gāju sievas vest,
Skudra ceļu pārtecēja.
Vai būs kaite kumeļam,
Vai bāliņa līgavai!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Brāļam gāju sievas vest,
Skudra ceļu pārtecēja.
Vai būs kaite bāliņam,
Vai bāliņa līgavai!
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

16134.

Brāliņš sievu saderēja,
Es māsiņa nezināju.
Sūta mani vešanās,
Es celiņa nezināju.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

16135.

Bāliņš sūta vedējos,
Ceļa labi nezināju;
Zīle mani ceļu veda,
Raudavīte rasu trauca.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16136.

Danco mans kumeliņš
Ar visām ķēdītēm;
Atvedīšu tautu meitu
Ar visiem vizuļiem.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 265 -

16137.

Danco, manu kumeliņ,
Ar visām rādzītēm!
Atvedīšu līgaviņu
Ar visām telītēm.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16138.

Dievers man zirgu jūdza,
Grožot vien negrožoja.
Avedīšu dieveŗam
Nepuškotu līgaviņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dievers man zirgu jūdza,
Atstāj grožu negrožotu.
Es tev gribu atlīgot
Bez ieloku līgaviņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

16139.

Divi sirmi auzas ēd,
Muguriņas sagriezuši.
Būs tiem vieta, kur noiet,
Kur gaid' meitu māmuliņa.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

16140.

Divi sirmi auzas ēda,
Muguriņas sagriezuši.
Būs vietiņa, kur tecēs,
Raudās meitu māmuliņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Mani balti bāleliņi
Pulkiem vien pulcējās;
Tur būs vieta, kur tie jās,
Raudās meitu māmuļiņa.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

16141.

Ievu ziedi, liepu lapas
Puško manu kumeliņu,
Lai es varu ražens jāt
Bāliņam vedībās.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

16142.

Ekur vīri, ekur zirgi,
Ekur kupli kažociņi!
Melni vien kumeliņi
Kā ūdeņa vaguliņi;
Tie bij labi māršas vest
I māsiņas pavadīt.
Labāk bija māršu vest,
Ne māsiņu pavadīt:
Mārša deva linu kreklu,
Māsa prasa sudrabiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16143.

Es aizjūdzu raibu zaķi
Rakstītās kamanās,
Smalku linu grožus viju,
Sudrabā mērcēdams,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā puķīte ziedēdama,
Kā puķīte ziedēdama,
Kā lapiņa drebēdama.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

16144.

Es aizjūdzu sirmu zirgu
Rakstītās kamanās,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulīte mirdzēdama.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16145.

Es nebiju zinājuse,
Ka man mārša jāvizana,
Tad es būtu aizjūguse
Rakstītās kamanās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16146.

Gaŗum gaŗus grožus viju,
Slaiku jūdzu kumeliņu,
Lai ceļā nepanāktu
Tautu meitas brāleliņi.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

16147.

Ģērbies, manis kumeliņis,
Akotiņa spalviņā,
Lai ģērbjās tautu meita
Sīkajā sudrabā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16148.

Ģērbies, manu kumeliņ,
Pupu ziedu rotiņā:
Brāļam braucu vedībās,
Sev atkal lūkoties.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

16149.

Jūdz, bāliņ, divi zirgi,
Liec kažoku vezumā:
Veca tava vedamā,
Lai tin kājas kažokā.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

- 266 -

16150.

Jūdz, bāliņ, vecu ķēvi,
Veca meita vedamā;
Vecs lopiņš lēni tek,
Lai kauliņu nesakrata.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16151.

Jūdziet man sirmus zirgus,
Brauksim zviedru zemitē;
Atvedam zviedru meitu
Ar sudraba ielokiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16152.

Kad es jāju vedībās,
Buks(?) par ceļu pārtecēja.
Būs manam brālītim
Tik bagāta līgaviņa.
224 [Kabilē (Kld)].

16153.

Kam es jaunu loku lieču,
Nav man jauna kumeliņa;
Kam es jaunu māršu vešu [vedu],
Nav man jauna bāleliņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16154.

Kas manam(i) kumeļam(i)
Gaŗu ceļu padarīja?
Tautu meita padarīja,
Daiļ' augdama bāliņos.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

16155.

Ķēvīt' mans kumeliņš,
Meitiņ' mana līgaviņa;
Jūdz' ķēvīti kamanās,
Brauc' pēc savas līgaviņas.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

16156.

Klausies, tautu dzeltainīte,
Kur jāj mani brāleliņi,
Kur tiem pieši noskanēja,
Kur nozviedza kumeliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

16157.

Kur tu brauksi, bāleliņ,
Ar tik skaistu kumeliņu?
- Braukšu tāļu tautiņās,
Saules meitas vedībās
24 [Lēdurgas draudzē].

16158.

Man aizjūdza bāleliņš
Div' cekulu kumeliņu;
Atvedīšu bāliņam
Div' pūriem līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16159.

Man aizjūdza bāleliņis
Dzērves spalvas kumeliņu:
Tautu meita samukuse
Dzērvenīšu purviņā.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

16160.

Man aizjūdza bāleliņš
Kā gailīti kumeliņu;
Atvedīšu bāliņam
Kā irbīti līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

16161.

Man aizjūdza bāleliņš
Resnu bēru kumeliņu;
Atvedīšu bāliņam
Resnu klaipu cepējiņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

16162.

Man aizjūdza bāleniņš
Zemu resnu kumeliņu;
Atvedīšu bāliņam
Zemu resnu līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16163.

Man aizjūdza bāleliņis
Slinku, laisku kumeliņu;
Atvedīšu bāliņam
Slinku, laisku līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16164.

Man uzauga līgaviņa
Dziļu dubļu sētiņā;
Netīk man pašam brist,
Ne manam(i) kumeļam.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Bērīts manis kumeliņis
Ar basāmi kājiņām;
Mana jauna līgaviņa
Dziļā dubļu sētiņā.
Netīk mane pašam briste,
Ne maname kumeļam.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

- 267 -

16165.

Meties, manis kumelītis,
Akotiņa spalviņā!
Man jājāj tai ciemā,
Kur aug mana līgaviņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16166.

Meties, manu kumeliņu,
Akotiņa spalviņā:
Tautu meita, ne māsiņa
Kāps tavāi mugurā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16167.

Nāc, sniedziņ, nākamo,
Dari ceļu darāmo,
Ka var viegli vizināt
Nāburdzieša zeltenīti.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16168.

Nāca, nāca tautu meita,
Bet nenāca nevedama;
Domu savus kumeliņus,
Sūtu savus bāleliņus.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16169.

Palīdzieti, skritulīši,
Kumeļami dubļu brist;
Palīdziet, jūs māsiņas,
Bāliņam sievas vest!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16170.

Pate gāju, pate gāju
Bāliņam vešanās;
Svešu ļaužu nesūtīju,
Lai snaudules neatveda.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16171.

Sakuŗam jaunu guni!
Man navaida kūrējiņa;
Atvedam jaunu māršu!
Man navaida vedējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16172.

Šoruden, citruden
Mans bērītis vedējos:
Šoruden māršu vedu,
Citruden līgaviņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16173.

Sniegi, vēji putināja
Ap to manu kumeliņu;
Tam manami bāliņami
Līgaviņa neatvesta.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16174.

Sudrabiņa loku liecu,
Zelta kalu kumeliņu,
Par Daugavu tiltu taisu
No veciem dāldeŗiem.
Mana jauna līgaviņa
Pāri brauca drebēdama,
Kā saulīte mirdzēdama,
Kā rozīte [ieviņa] ziedēdama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

16175.

Sudrabota zīle dzied
Vārtu staba galiņā:
Pārvedīs bāliņam
Sudrabotu līgaviņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

16176.

Sūta mani vedējos, -
Ko lai vedu, neredzējis?
Vai bij šķilta, vai perēta,
Vai atstāta vanckarāi?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16177.

Sūtiet mani vedējos,
Es būš' laba vedējīša:
Lūša nagi man rāvāji,
Lapsas mēle vīlējiņa.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Es brālīša īsta māsa,
Es līgavas lūkotāja:
Lūša nagi man ķeŗami,
Lapsas mēle runājama.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2. Tam bij iet vedējos,
Kam šķīrās, kam veicās:
Lūša nagi ķeŗamie,
Caunes aste glāsāmā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16178.

Sūtiet ūdri, sūtiet bebri
Daugavā ledu lauzt;
Sūtiet mani, vismēlīti,
Bāliņam sievas vest!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 268 -

16179.

Sūtīj' tēvu vedējos,
Lai ved labu vedamo;
Lai neved rīta krēslu,
Ne vakara snaudaliņu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

16180.

Tādām sievām
Vedējos jāti,
Kas var apeni
Galvā nest,
Apeni galvā,
Uguni saujā.
190 [Kuldīā].

16181.

Tautu meita iestigusi
Dzērvenīšu puriņā.
Velc ārā, bāleliņ,
Būs tev māļa malējiņa!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Iesaluse tautu meita
Dzērvenīšu puriņā.
Izvelciet, brāleliņi,
Būs iesala malējiņa!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16182.

Tautu meita samukuse
Dzērvenīšu puriņā.
Jūdzu savu resno bēri,
Izbriņģēju maliņā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Iesalusi tautu meita
Dzērvenīšu purviņā.
Es dajūdžu savu bēri,
Tautu meitu izvindēju.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

16183.

Tec, bērīt, brauc, māsiņ,
Atved man līgaviņu!
Kas tev kait neatvest,
Mana paša saderēta.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

16184.

To celiņu rītā gāju,
To pārgāju vakarā;
To celiņu atvedīšu
Bāliņam līgaviņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. To celiņu gani dzina,
To māsiņa sērstu gāja,
To celiņu atvesam
Bāliņam līgaviņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16185.

Vecajam bāliņam
Smiltenē ļauduviņ';
Sirmīts mans kumeliņs
Smilšu kalnus putināj'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

16186.

Cieši, brāļi, seglojiet
Medinieka kumeliņu,
Ka varēja siekstas lēkt
Pakaļ sila vāverei.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

44050.

Bērīts mans kumelīns.
Kača mana līgavīna.
Tev, bērīt, purus brist,
Vadāt manu līgavīnu.
192 [Kosas C].

44051.

Brāļam gāju vedībās
Ar veco priekšautiņu.
Kad atnāks vedekliņa,
Izaudīs priekšautiņu.
605 [Skolas].

44052.

Brālīšami stalts kumeļš,
Tautiešami nebij tāds;
Man brāliņis lepojās,
Staltu tādu audzināj's.
605 [Skolas].

44053.

Būs dabūt, būs dabūt -
Kādēļ būs nedabūt?
Būs dabūt bāliņam
Tīru rudzu malējiņ(u).
14 [Alsviķa Vlk].

44054.

Cytom meitom svuoti braucja,
Es pa prīšku maldējūs;
Cytas meitas veirs nūvedja,
Es nūskrēju pakalī.
174 [Kārsavas Ldz].

- 269 -

44055.

Dancinīki kumeliņi,
Atvedīt man muosini;
Ai zvaneņi, treikuleņi,
Atvedīt man Meikuliņi.
314 [Pildas Ldz].

44056.

Dienai austot, i segloja
Brāliņš savu kumeliņu;
Saulei lecot, es atradu
Tautu skuķes maltuvē.
281 [Neretas Jk].

44057.

Divi siermi kumeleņi
Nu akmiņa auzys ēdja;
Byus kurai māmeņai
Žālabeņis padareitys.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44058.

Ducēja, rībēja aiz augsta kalna
Tukšie vāģi, bērie zirgi;
Vāģi grib vezumiņa,
Bērie zirgi braucējiņa.
373 [Sarkaņu Md].

44059.

Dzeltena ir miežu druva,
Balta miežu pļāvējiņa;
Tjei patika, to vedīšu
Es savam bāleņam.
605 [Skolas].

44060.

Grazn zīl padziedāj
Labajē rocinē;
Kad es iešu, pāvedīš
Brālītim līgaviņ;
Brālītim līgaviņ,
Sav maizīts arājiņ.
200 [Kuldīgas Kld].

44061.

Jēkabiņ, staļļ puiš,
Jūdz kumeļ kamanas,
Brauksem krog no krodziņ,
Lavīzits mekledam.
445 [Ugāles Vp].

44062.

Jostām zirgus grožījiet,
Palagiem deķojiet;
Daudzi ciemu ceļmalē,
Visi tek raudzīties.
604 [Dažādi iesūtītāji].

44063.

Kad es būtu zinājusi,
Kuŗu ceļu man' vedīs,
Tad es būtu kaisījusi
Ar rozēm, magonēm.
605 [Skolas].

44064.

Kal, kalvīte, ko kaldama,
Kal man dzelza ritentiņu.
Slaukait tīras ceļmalītes,
Ka var zeltu ritināt;
Ka var vest zelta dēlam
Sidrabotu līgaviņu.
148 [Jaunpiebalgas C].

44065.

Ko darīji, tautu meita,
Kad nesēji vedējiņu?
Nu brauc tavi vedējiņi,
Kā malciņas cirtējiņi.
46 [Beļavas Md].

44066.

Ko tik grūti nosapūti,
Mans vedējs kumeliņš?
Priekšā redzu augstus kalnus,
Pakaļāji melnus mežus.
355 [Rucavas Lp].

44067.

Kur tie mūsu panāksnieki,
Kur tik ilgi kavējās?
Vai tā mūsu vedamā
Ceļmalā vazājās?
378 [Seces Jk].

44068.

Lēna lēna tā meitiņa,
To vedīšu bāliņam;
Lēna mana māmuliņa,
To mācīs [mācēs] maldināt.
241 [Lubānas Md].

44069.

Liela pulka meitu gāja
Gar lielo tīrumiņu;
Viena maza, bet dižena,
To vedīšu bāliņam.
146 [Jaungulbenes Md].

44070.

Līgo laiva uz ūdeni,
Uz bajāra meitiņām!
Bajāram ir daiļas meitas -
Ko līdz daiļas - netikušas.
427 [Tadaiķu Lp].

- 270 -

44071.

Laidīs, bouliņ, tu aiz laika,
Nazalaidi vokorā!
Vysi ceļi gunim daga,
Vysi tilti atslāgūs.
605 [Skolas].

44072.

Meita sēd eglošā(?),
Sasegusi sedzienīšus.
Esiet gudri, vedējiņi,
Neņemiet eglošā.
571 [Talsi Tl apr.].

44073.

Meitas vien, meitas vien
Istabāji vakarēj(a).
Griež' pie durvīm kumeliņu,
Ņemšu pašu diženo.
241 [Lubānas Md].

44074.

Metat naudu, vedējiņi,
Negaidat dāveniņ's:
Māsiņ' brāļa kalponīte,
Kad pūriņu darināj(a).
546 [Kuldīga Kld apr.].

44075.

Ni der man jauna meita,
Ni es tevi leidza jēmu;
Cytu godu rudenī
Atsyuteišu jaunuokū buoleliņu,
Jaunuokū buoleliņu,
Jaunuokū kumeliņu.
168 [Kalupes D].

44076.

Naba līta prīde auga
Dagūšā sileņā;
Naba līta tuoļi braucja
Sev pracātu ļaudaveņu.
89 [Dricēnu Rz].

44077.

No jūr, no jūr
Vede meits.
Vel, puiš, jēlam
Degin gale.
17 [Ances Vp].

44078.

Nu tuolines es redzēju
Sagšom sagtu istabiņu.
Atved manim, buoleliņ,
Nu tuo cīma leigaviņu.
236 [Līvānu D].

44079.

Nu jāja vedēji,
Nu sita bungas,
Nu mana sirsniņa
Lēkāt lēkā.
605 [Skolas].

44080.

Nu steidzu, nu adu,
Nu redzu, vajag;
Nu saka pie durvu:
Stoi, kumeliņš!
241 [Lubānas Md].

44081.

Ozolā loku lieču,
Rīgā pirku kumeliņu;
Pār Daugavu pāri vežu
Bāliņam līgaviņu.
605 [Skolas].

44082.

Panāksniekiem šurp braucot,
Iekrīt ķēve upītē;
Tautas viltu darījušas,
Zemu tiltu taisījušas.
605 [Skolas].

44083.

Pate iešu, pate iešu
Bāliņam sievas vest;
Pate ņemšu linu kreklu,
Pate baltu villānīti.
241 [Lubānas Md].

44084.

Redz kur mūsu vedējīša,
Kā spolīte grozījās;
Vakarēja nevarēja
Savu gūžu kustināt.
198 [Krustpils D].

44085.

Redz kur puiši, redz kur zyrgi,
Redz kur bolti kažūciņi!
Poši sēd komonuos,
Kažūciņi zemi slauka.
579 [Viļāni Rz apr.].

44086.

Sajāj mani bāleliņi,
Kā ozoli lapodami;
Pakaļ nāca tautu meita,
Kā ieviņa ziedēdama.
605 [Skolas].

- 271 -

44087.

Sīksejīti, baltsejīti,
To vedīšu bāliņos;
Sīksejītei, baltsejītei,
Tai autiņis piederēja.
605 [Skolas].

44088.

Siermi zyrgi bruoliliņam,
Skaistas meitas kaimiņam.
Sadloj siermi, buoleliņ,
Brauc pēc sovas ļaudaviņ(as).
389 [Silajāņu Rz].

44089.

Skrej' zaļā līdaciņa,
Dziļi dzelmes dibenā;
Veda skaistu brāļu māsu
Lielu ļaužu autiņās.
418 [Sunākstes Jk].

44090.

Skaistu meitiņ' es redzēju,
Nevienam nesacīju;
Bāliņam vien sacīju,
Lai baroja kumeliņu.
373 [Sarkaņu Md].

44091.

Smuks tautietis, smuks bāliņš,
Abi vienu smukumiņu;
Abiem bija brūni svārki,
Abiem bēri kumeliņi.
545 [Krustpils D apr.].

44092.

Šito meitu, šito meitu,
To vedīšu bāliņam;
Tai tā pate valodiņa
Kā manai māsiņai.
373 [Sarkaņu Md].

44093.

Šito meitu, to meitiņu,
To vedīšu brāliņam;
Tā patika man pašai,
I manam brāliņam.
281 [Neretas Jk].

44094.

Šķir, Dieviņ, man celiņu,
Ver, Laimiņ, man vārtiņus!
Nu es iešu sievas vest
Pirmajam dēliņam.
241 [Lubānas Md].

44095.

Šķiries pati, tautu meita,
Kuŗa mana vedamā!
Kad es citu nepajemu,
Kad tu žēli neraudā(tu).
355 [Rucavas Lp].

44096.

Šķiries pati, tautu meita,
Nu nāk tava vedējīn(a);
Ja būs labi izšķīruse,
Tad ies gulbis ezerā.
94 [Dunikas Lp].

44097.

Šodien mani bāleliņi
Kā gulbīši lidināja;
Rītu nāks kūpēdami
Ar to ķidzu pelnu maisu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

44098.

Šodien māte izvelēja
Dēliņam paladziņu;
Rītu māte atvedīs
Dēliņam līgaviņu.
605 [Skolas].

44099.

Tālu auga tā meitīna,
Kuŗa mana līgavīna;
Pirku lielu sirmu bēri,
Pārvedīšu sētīnā.
605 [Skolas].

44100.

Tev, brālīti, slikta slava
Par visiem puišeļiem:
Vecais brālis sievu ņēma,
Tu lindruku vadātājs.
605 [Skolas].

1. Ai brālīti, ai brālīti,
Tev bij sliktis amatīns:
Kuŗš puišelis sievu ņēma,
Tu lindraku vadātājs.
94 [Dunikas Lp].

44101.

Tīšām tautas sajūgušas
Melnus vien kumeliņus,
Lai māmiņa meitu dod
Melnajā rociņā.
198 [Krustpils D].

44102.

Tautu dēls zirgu raud,
Gaŗu ceļu braukājot;
Kā māmiņa neraudās,
Atdodama auklējiņu.
560 [Rīga ].

- 272 -

44103.

Vakar braucu, šodien braucu -
Vaicā ļaudis, ko es braucu.
Vakar braucu šķietu, nīšu,
Šodien braucu audējiņas.
39 [Bārtas Lp].

44104.

Vedēju mātei
Trimstarām mēle:
Ar vienu teica, ar otru pēle,
Ar trešo līdzi aicināj'.
241 [Lubānas Md].

44105.

Vedējiņi, vedējiņi,
Ko jūs laba atvedāt?
Vai mātei kurpju pāri,
Tēvam cauņu cepurīt(i)?
97 [Dūres Vlk].

44106.

Zinu, zinu, bet neteikšu
Kur aug brāļa līgaviņ(a):
Aiz upītes kalniņā,
Bagātā vietiņā.
94 [Dunikas Lp].

5. Vedēji atbrauc līgavas mājās

a) Mājinieki gaida vedējus atbraucam

16187.

Apstriguši vedējiņi
Kalnā, mālu dumbērē;
Bāleniņi, staigādami
Uzveļat akmentiņu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16188.

Braucat nu braukdami,
Gausajie vedēji!
Sasaluši gaidīdami
Panāstnieki šo naksniņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Nāciet nākdami,
Negoda ļaudis!
Sasalu, sadrebu,
Jūs gaidīdama.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

16189.

Domājām, gādājām,
Kur vedēji [panāksni] kavējās:
Vedējiņi [panāksnieki], nabadziņi,
Celiņā ganījās;
Pie celmiņa guni kūra,
Kurpē silda ūdentiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

16190.

Es cimdiņu norakstīju,
Pie vārtiem stāvēdama;
Vēl būt' otru norakstījse,
Kaut rociņas nisalušas.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

16191.

Gan agri šorīte
Saulīte lēca;
Šorīte redzēšu
Vedējus jājam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16192.

Jājat jādami,
Tamdatu(?) ļaudis,
Mēļoti vīri,
Strīpaiņas sievas.
226 [Kandavā (Tl)].

16193.

Kas tie tādi kaŗapulki
Iet pa mūsu gaŗu dūksti?
Tie nebija kaŗapulki,
Tie māsiņas vedējiņi.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16194.

Kas tur rušina
Par viņu kalnu?
Vedēju suvēni
Atrušināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Kas tur rušina
Aiz viņu kalnu?
Tie tie kaimiņu
Melnie pussiķi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 273 -

16195.

Ko dara vedēji
Tik ilgi mājās?
Zobenus, zābakus
Pa ciemu meklē.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Kas tur dudina
Aiz kalna lejā?
Zobenus, zābakus
Pa ciemis tapina.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

16196.

Kur tie mūsu vedējiņi
Šādu dienu kavējās?
Aiz kalniņa kavējās,
Savas sievas dzirdināja [mīzināja].
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

16197.

Kur vedēji kavējāsi,
Ka tie laiku nesabrauca?
Vīzes pina, kājas āva
Pērnajā griķējā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

16198.

Kur vedēji kavējās,
Ka tik vēlu vakarā?
Vai vedēju māmiņai
Ceļā kļuva radībiņas?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Domājām, gādājām,
Kur vedēji kavējās;
Vedējīšu māmiņai
Ceļā kļuva vaislībiņas.
Uz cintiņas guni kūra,
Micē silda ūdentiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2. Vedējiņu māmiņai
Ceļā tika lēkumiņi;
Uz akmiņa pirti kūra,
Peltē smēla ūdentiņu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

3. Vedējiņu [panāksnieku] meitiņām
Bērns piedzima atmatā;
Uz akmini garu meta,
Strautā slotu slapināja.
226 [Kandavā (Tl)].

16199.

Nāc, raugies, man' māsiņa,
Kā jāj tavi vedējiņi:
Rāmi tek bēri zirgi,
Grezni dzied vedējiņi.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16200.

No tālienes sen dzirdēju,
Kur brauc māsas precinieki:
Zirgi zviedz, rati skan,
Paši dzied vedējiņi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

162001.

Nu jāja vedēji,
Nu sita bungas:
Vež mana vaiņaka
Šo vakariņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

16201.

Priekšā tek sirmi zirgi,
Diegiem šūtas kamaniņas.
Vai, māsiņa, nepazini?
Tie bij tavi vedējiņi.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

16202.

Žēli raud mūs' māsiņa,
Pa sētiņu staigādama,
Ieraudzījse mežmalā
Pieci bēri kumeliņi;
četriem segli mugurā,
Piektam balta villainīte.
Tev, māsiņa, tas bērītis,
Kam tā balta villainīte.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

16203.

Šņākdami, krākdami
Vedēji nāca;
Mūs' māsa lēkdama
Klētī bēga.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

16204.

Sebulīts tautu dēls,
Sebu nāca vakarā.
Kauns manam tēviņam,
Sebu vārtus atveŗot;
Kauns manai māmiņai,
Sebu galdu apklājam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Sebulīts tautu dēls,
Sebu raida vedējiņus.
Kauns manai māmiņai,
Sebu galdu apklājot;
Kauns manam tēviņam,
Sebu mucu ielaižot.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 274 -

16205.

Seši bēri kumeliņi
Ēd bāliņa birzītē.
Lai tie ēd, tie ir visi
Pēc manim atskrējuši.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

162051.

Taure nāca taurēdama,
Ne tā taure velti nāca:
Taure nāca pēc māsiņas,
Tēvu māti raudināt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

162052.

Taure nāca taurēdama,
Zaļu birzi locīdama;
Neba taure viena nāca,
Nāk tautietis pūtējiņš.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16206.

Tautas jāja aurēdamas,
Vai šķiet mani eglienē?
Es brālīša sētiņā,
Jaunā priežu klētiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

16207.

Tautu dēlis miega peķis,
Sebu raida vedējiņus;
Mūs' māsiņa agri ceļas,
Agri savas kājas ava.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

16208.

Tumsā nāca vakarā
Veca puiša vedējiņi;
Kad tie būtu jauna puiša,
Tad tie nāktu saulītē.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Veca puiša līgaviņu
Ved vēlāi vakarā;
Kad tā būtu jauna puiša,
Tad pārvestu saulītē.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

16209.

Tumsīnā vakarā
Man atjāja vedējīni:
Vecs bij tautu lolojumis,
Dienu jāti nedrīkstēja.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

16210.

Tur brauca, tur jāja
Par viņu kalnu
Tukšiem ratiem,
Liekiem zirgiem.
Grib māsas pūriņu
Par vezumiņu,
Grib pašu māsiņu
Par jājējiņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. Nu jāja, nu brauca
Par viņu kalnu
Tukšiem ratiem,
Liekiem zirgiem.
Tukšie rati
Grib vezumiņa,
Liekie zirgi
Jājējiņu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

b) Aizveŗ un apsarga vārtus

16211.

Es saku, brālīti,
Roc aku vārtos,
Lai jāja vedēji,
Lai lauza kaklus,
Lai slīkst visi vedējiņi,
Seši bēri kumeliņi.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

16212.

Mēs deviņi bāleniņi,
Viena pate mūs' māsiņa;
Mēs vārtiņus aizcelsim,
Tautām māsu nedosim.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16213.

Ver, brālīti, vārtus cieti,
Nu nāk vēja liela vētra;
Tā nebija vēja vētra,
Tie tautiņu kumeliņi.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lietus nāca, vētra kŗāca,
Aizceļ vārtus bāleniņis;
Nenāc' lietus, nekŗāc' vētra,
Kŗāc' tautiešu kumeliņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

c) Vedēji lūdzas, lai laiž viņus sētā

16214.

Attaisiet man vārtiņus,
Ielaidiet sētiņā!
Ne es jūsu zemīt' ņēmu,
Ja naksniņu pārgulēju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 275 -

162141.

Atveriet man vārtiņus,
Neba jūsu zemes gribu:
Atdodiet bāliņam
Sen cerētu līgaviņu!
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

16215.

Atveŗati vaŗa vārtus,
Tautas nāca sētiņāi!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16216.

Laid iekšā, laid iekšā!
Mēs jums skādi nedarīs;
Mēs paņems to meitiņ',
Kas jums bija niecinama.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

16217.

Nebīsties, liel' ciem',
Ka šeitan kaŗš atjās:
Tie nebij kaŗavīr',
Tie bij brāļa vedējiņ'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16218.

Tec teciņus vārtu vērt,
Mana jauna ļauduviņa!
Man rociņas nosalušas
Līdz ar leda gabaliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16219.

Tec teciņus vārtu vērt(i),
Mana jauna līgaviņa!
Pieši manas kājas spieda,
Iemauktiņi rokas žņaudza.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

d) Sargi vedējus papriekšu visādi apdzied un tirda, kur braucot, ko meklējot u. t. t.

16220.

Ar Dieviņu, ar Dieviņu,
Mūs' māsiņas vedējiņi!
Cauri cauri, sveši ļaudis,
Nav māsiņas sētiņā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16221.

Atnāk pieci vedējiņi
Tā kā pieci nabadziņi:
Nūjas vien klabināja,
Pie vārtiemi stāvēdami.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

16222.

Atbrauc pieci vedējiņi
Tā kā pieci nabadziņi;
Rītē brauks man' māsiņa,
Lielu baru pacēluse.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

16223.

Gaŗām, gaŗām,
Sakārņu vedēji!
Gaŗām aizveda
Sakārņu kaudzi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16224.

Kam veda tautiņas
Liekaju ziergu?
Vai veda vārnām,
Vai žagatām?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16225.

Kur braucati, vedējiņi,
Vai braucati žagaros?
Ja braucati žagaros,
Kam sieviņas līdz ņēmāt?
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

16226.

Kur braucat, vedējiņi,
Ar tiem ķīļu deguniem?
Atpakaļi, atpakaļi
Pie savām melnacēm!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16227.

Kur, ļautiņi, jūs brauksiet,
Sapuškoti kumeliņi?
- Ozolmuižas mēs ļautiņi,
Liepas muižas meklējam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16228.

Kur palika, kur palika
Mūsu kunga bisenieki?
Melni kraukļi saskrējuši
Pie bāliņa vaŗa vārtu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 276 -

16229.

Nāca viens, nāca divi,
Nu atnāca liela pulka,
Nu atnāca liela pulka,
Nu vedīs mūs' māsiņu.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

16230.

Nelasiet, bāleliņi,
Svešu ļaužu grāmatiņu!
Veca bāba rakstījusi
Mēnesnīcas gaismiņā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

16231.

Oši, kļavas, ozoliņi,
Ko jūs laba meklējat?
- Meklējam liepas meitu
Ozoliņa dēliņam.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Oša oša, kļava kļava,
Ko jūs divi runājiet?
- Runājam liepas meitu
Jaunajam ozolam.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

16232.

Pa celiņu tautas jāja,
Lieku veda kumeliņu.
Kur, tautiņas, jūs ņemsati
Lieka zirga jājējiņu?
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

16233.

Parādiet, sveši ļaudis,
Kāda jūsu grāmatiņa?
Tāda jūsu grāmatiņa:
Gaŗām ciemu jāvažo.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16234.

Parādiet, sveši ļaudis,
Kāda jūsu grāmatiņa?
- Tāda mūsu grāmatiņa:
Ar pirkstiem sarakstīta,
Ar pirkstiem sarakstīta,
Ar zobiem izlasāma.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

16235.

Piesameta sīku putnu
Pilni vārtu stuburiņi;
Tie nebija sīki putni,
Tie māsiņas vedējiņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

16236.

Vedējiņi atjājuši
Bez liekaja kumeliņa:
Tie gribēja mūs' māsiņu
Kājām vesti sētiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

e) Daži vedēji pārlecina zirgus pār sētu, vai arī ielaužas pagalmā no neapsargātas puses

16237.

Ar bitīti es atjāju
Bāliņam vedībās;
Tikām citi zirgus sēja,
Es par sētu sētsvidū;
Tikām citi vārtus vēra,
Es pa logu istabā,
Es pa logu istabā
Tautas galda galiņā.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

1. Ar bitit' es atjāj'
Bāliņam vedibās;
Līdz citiem vārtus vēra,
Es pa logu istabē,
Es pa logu istabē
Pie to meit's māmuliņ',
Pie to meit's māmuliņ',
Kā bitit' dziededam.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16238.

Gaidīju vedējus
Pa kalna vārtiem;
Saskrēja vedēji
Pa lejas vārtiem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Es gaidu tautiņas
Pa kalna vārtiem;
Sajāja, sabrauca
Pa cūku celiņu.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

2. Gaideja vedejus
Pa kalnu vārtiem;
Saskrēja vedeji
Pa cūku caurumu,
Pa cūku caurumu,
Pa struņķu dārzu.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

3. Gaidīju vedēju
Pie kalna vārtiem;
Saskrēja vedēji
Pa cūku teku
Cits ar kruķi, cits ar kraķi,
Cits ar melnu bīkstaklīti.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 277 -

16239.

Neba visi vedēji
Pa vārtiem nāca,
Cits arī ielīda
Pa cūku caurumu.
249 [Reņķu muižā (Zebrenes pag. Tk)].

16240.

Neba visi vedēji
Pa vārtis sagāja:
Kā suvēni salīduši
Pa riķiemi rāceņos.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

16241.

Vedēji saskrēja
Pa cūku tekām,
Pa cūku tekām,
Pa rijas vārtiem.
Ņemat kruķus, bīstaklīšus,
Dzenat viņus atpakaļ!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

f) Pēc lielas kaulēšanās ielaiž visus vedējus pagalmā

16242.

Brauc'ēt, tautys, pogolmā,
Metīt zaltu, sudobreņu:
Lai natreuka tai mameņai
Meužam jaunas mal'ējeņas.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

16243.

Jājati, vedēji [tautiņas],
Glužiņi sētā!
Mēs meža ļautiņi,
Ērcešu žogi.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

16244.

Kam, bāliņ, tu pielaidi
Pilnu sētu svešu ļaužu?
- Es, māsiņ, neredzēju,
Smēdē kalu zobentiņu.
121 [Gulbenē (Md)].

44107.

Atveriet man vārtiņus,
Ielaidiet sētiņā;
Mēs bijām māsiņai
Velšu pūru vedējiņi.
605 [Skolas].

44108.

Bāliņš jūdza lielu zirgu,
Šķita lielu domājam;
Ne lielāks, ne mazāks,
Kā pakulu kodeļiņa.
605 [Skolas].

44109.

Bez naudas nelaid
Tautieša klētī.
Pimberis, vērdiņš
Nabaga nauda;
Rubulis, dalderis
Tautieša nauda.
112 [Ezeres Kld].

44110.

Celies agri, gulies vēlu,
Saderēta mātes meita;
Visi tautas plikvēderi
Gaida tevis pārvedam.
605 [Skolas].

44111.

Cirtu krustu ozolā,
Cirtu vārtu stuburā;
Pie vārtiem vedējiņi
Raksteitām komonām.
198 [Krustpils D].

44112.

Dodiet manim, ko vajaga,
Vaicajieti, ko es nācu.
Dodiet manim brāļam sievu,
Lai es braucu sētiņā.
46 [Beļavas Md].

44113.

Izaudzētu tautas veda,
Izmācītu darbiņam;
Kam tautiņas nevedāt,
Ka gulēju šupolie?
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

44114.

Guba beja, guba beja -
Kas tū gubu kustynuoja?
Tys tū gubu kustynuoja,
Kam deveiņi kumeliņi.
182 [Kaunatas Rz].

- 278 -

44115.

Gŗūta sieva vešanās,
Gŗūta pati vedamā;
Būs manam brāliņam
Gŗūts mūžiņš dzīvojot.
263 [Mēmeles Jk].

44116.

Ko, bāliņi, darīsim,
Šitik agri sanākuši?
Nūla brāļi māsu vilka
No drabiņu kubuliņa.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

44117.

Liepu muižas mēs ļautiņi,
Ozolmuižas meklējam.
Liepu muižu gan atradām,
Ozolmuižas neatradām.
119 [Gaujienas Vlk].

44118.

Nelaižat, ļautiņi,
Zvirbuļus sētā;
Tie jūs' jumtiņus
Izčabinās.
197 [Krotes Lp].

44119.

Nu kurīnes tys puiseits
Tik jaukū volūdeņi?
Nu Vuoczemes es, māmeņ,
Gribu tovu meitu jimt.
Spriša tova skaista meita,
Tei byus muna ļaudoveņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

44120.

Nu, brālīti, nu tev sieva,
Nemāk ragus uztaisīt;
Nu būs tava līgaviņa
Uz kažoka jāvizina.
605 [Skolas].

44121.

Piecas meitas māmiņai,
Visas piecas krāsnī guļ;
Guļ tā pati vedamāji
Pašā krāsnes dibenā.
241 [Lubānas Md].

44122.

Putējuse, gavējuse -
Ko tu esi darījuse?
Aizbrauc tavi vedējiņi
Kā malciņas cirtējiņi.
46 [Beļavas Md].

44123.

Tautu meita, pirtu sile,
Kam gulēji palāvēji?
Pāries brāļi, vedējiņi,
Nepuškoti, nerakstīti.
605 [Skolas].

44124.

Tumša tumša uguntiņa
Meitu mātes istabā:
Viena pati svece dega
Rudvarīša lukturī.
355 [Rucavas Lp].

44125.

Tumši tumši tie siliņi,
Tumši dienu, tumši nakti;
Sveši sveši tie ļautiņi,
Sveši dienu, sveši nakti;
Kā tiem nebūs svešiem būt,
Nav neviena brālēliņa.
281 [Neretas Jk].

g) Apdzied vedējus, vedēju zirgus un ratus

16245.

Ak tu krupja tautu dēls,
Tavu daiļu vedējiņu!
Puiši, vīri zābakos,
Kumeliņi iemauktos.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

16246.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Nu sabrauca vedējiņi,
Baltu ķēvi klibu kāju,
Vienu slieci kamaniņas.
284 [Bārbelē (Bārbeles pag. B)].

16247.

Dižajam vedējam
Pinkuļains kumeliņš;
Vārtos kūru uguntiņu,
Lai nosvila pinkulīši.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16248.

Dižajam vedējam
Sirmi zirgi, kalti rati;
Sirmi zirgi nemaksāti,
Kalti rati tapināti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 279 -

16249.

Es salēju [samīzu] lielu pelci
Pie brālīša nama duru.
Atjāj pieci vedējīni,
Noslīkst pieci kumelīni.
158 (Tosmarē).

1. Es izlēju sidrabiņu
Pie bāliņa namdurēm.
Atjāj pieci vedējiņi,
Noslīkst pieci kumeliņi.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

2. Vai bij upe, vai ezers
Mana brāļa sētsvidū?
Atjāj pieci vedējiņi,
Noslīkst pieci kumeliņi.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

16250.

Es šķitu debesi
Apmākušos:
Tie to vedēju
Melnie ļaudis.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16251.

Es šķitu vedējus
Zirgiemi jājam,
Atjāja vecāmi
Mīstīklāmi.
Sūta mani māmiņa
Auziņu doti;
Ko došu vecāmi
Mīstīklāmi?
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

16252.

Gaidīju māsiņai
Vāciešu vedējus;
Sigāni, slēpsvārki
Mūs' māsas vedēji.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

16253.

Kāds Dievs bija to redzējis,
Viens pats nāca vedējos!
Mūs' pusē tāda mode:
Pa pieciem, pa sešiem.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16254.

Kājām tautas sagājuši,
Nav neviena kumeliņa;
Sēdu tēva istabā,
Galdā kājas atspērusi.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

16255.

Kājām vien, kājām vien
Sveši ļaudis sanākuši.
Vai māsiņa kājām ies?
Vai pūriņu veltin vels?
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16256.

Kam tai mūsu pagalmā
Liela pulka ūdens pančku?
Vedējiņi, šurp braukdami,
Ūdens žurkas aizjūguši.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16257.

Ko tie vedēji
Cik daudzi vedīs?
Maza mūsu māsiņa
Kā cielaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ko kauca, ko rūca
Deviņi vedēji?
Maza mūsu māsiņa
Kā cielaviņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16258.

Ko tie vedīs
Septiņi vedēji?
Nav mūsu kuņai
Septiņi kucēni.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

16259.

Kūdarā kūdarā
Vedējiņu kumeliņi!
Kā nebija kūdarā,
Auzu pelu oderēti.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

16260.

Kuŗas zemes, kādi ļauži,
Māsiņ, tavi precenieki?
Viena sliece kamanām,
Triju kāju kumeliņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16261.

Zeltenieši, zeltenieši,
Kur jūsu lielība,
Kur jūsu trīsdesmit
Vedējiņi?
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

16262.

Ne tie visi lūgti viesi,
Kas sanāca vešanā;
Citam kūja klaudzējās,
Sētmalē nosviežam.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

- 280 -

16263.

Ne tie visi vedējiņi
Ar zirgiem sajājuši:
Cits ar kruķi, cits ar lizi,
Cits ar pirtes bikstaklīti,
Pats brūtgāna īstais brālis
Ar vecām mīstīklām.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Ne tie visi vedējiņi
Ar ziergiem atjājuši:
Cits ar cūku, cits ar kazu,
Cits ar villas [sievas] ērkulīti.
Es tecēju auzas dot,
Ko es došu ērkulim [ērkuļam]?
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

16264.

Parādāt, sveši ļaudis,
Kuŗš brūtgāna kumeliņš?
Tas brūtgāna kumeliņš
Ar to lūku pavadiņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

16265.

Sabrauc vedēji
Kā lieli kungi,
Sagriež cepures
Kā suņu astes.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

16266.

Sabrauca vedēji
Akliem zirgiem,
Sakrita mūsu
Tupeņu bedrē.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

16267.

Sajājuši vedējiņi,
Nedīdīti kumeliņi.
Ne tie visi īstenieki,
Kas bāliņa vedībās.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

16268.

Sakāties, vedējiņi,
Kādu ceļu atjājāt,
Vai jājāt kužu tiltu,
Vai par peku atmatām?
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

16269.

Šķita lāci gumbājam
Aiz kalnīna lejīnāi:
Tautu dēla kumeļam
Pērnā spalva apakšāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

16270.

Šķitu lāci lampājot
Pa lielo tīrumiņu:
Tas pats mūsu jaunais znots
Leinajām kājiņām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16271.

Šķitu miglu miglojam
Bāleliņa sētiņā:
Miglo tautu kumeliņis,
Tāļu ceļu attecējis.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

16272.

Sen gaidīju māsiņai
Lielu pulku vedējiņu;
Pieci vien attecēja,
Kā kaimiņu kucēniņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Mūs' māsiņa tā gaidīja,
Būs deviņi vedējiņi;
Pieci vien atbraukuši
It kā pieci nabadziņi.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

16273.

Sen māsai gaidīju
Deviņu vedēju:
Astoņi ķenkari
Atķenkarāja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

16274.

Simtu cēlu zīļu krēslu,
Simtu gaidu vedējiņu;
Aili manu lielu kaunu,
Viens atjāja nozarīts.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16275.

Stāvat, tautas, pagalmā,
Nava rūmes istabā:
Brāļu māsa dzeini velk
Deviņiemi kamoļiem.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

16276.

Stulbi vien, akli vien
Svešu ļaužu kumeliņi:
Dasagrieza salmu kaudzi,
Istabiņu dēvēdami.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 281 -

16277.

Zvaneja Rīgā,
Zvaneja Bauskā:
Vedeji noslīka
Ūdena peļķē.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

16278.

Svešu ļaužu kumeliņi
Naizojām kājiņām;
Nelaidiet, bāleliņi,
Savā zirgu stallītī!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16279.

Trīs vien, trīs vien
Vedēju sievas;
Tās pašas atdzina
Pusriteņiem.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

16280.

Vedēji sajāja
Ar ērzeļiemi,
Ik riņķi grieze,
Ik pauti bire.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

16281.

Vedējiņi sabraukuši, -
Ko, vedēji, vedīsiet?
Ievelsimi bērza kluci,
Lai tie veda raudādami.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

16282.

Vedējiņi sabraukuši, -
Ko, vedēji, vedīsiet?
Vēl tā jūsu vedamā
Uz Daugavas gavilē.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16283.

Vedējiņi sabraukuši, -
Ko vedīs, nevedīs?
Piecērtiet, bāleniņi,
Zaļas malkas vezumiņu!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1. Vezumiņa tie ļautiņi,
Vezumiņa vien pētīja.
Eit' mežā, cērtat malku,
Dariet pilnus vezumiņus!
121 [Gulbenē (Md)].

162831.

Vedējiņi sanākuši,
Ko, vedēji, vedīsiet?
Vai bij šķilta, vai perēta,
Vai palika vanckarā?
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

16284.

Vedējiņi sanākuši, -
Ko vedīs, nevedīs?
Ni bāliņš māsas deva,
Ni māsiņa kalponītes.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

16285.

Vedējiņi, vedējiņi,
Ko vedīsit sētiņā?
Mēs māsiņas nedosim,
Jūs tukšā pāriesit.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

16286.

Vestu nāca vedējiņi, -
Ko tie vestu, ko nevestu?
Vai tie ves namam baļķus,
Vai rijai pavaliņu?
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

16287.

Visi purvi aizsaluši,
Visas dzērves aizgājušas;
Nu tai mūsu māsiņai
Pie durvīm vedējiņi.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

h) Vedēji turpretī uzliela sevi un savus kumeļus

16288.

Ekur daiļi vedējiņi,
Daiļi tek kumeliņi:
Pilla mute sīku dzelžu,
Tek galviņu grozīdami.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

16289.

Es atbraucu vedībās
Ar rozainu kumeliņu;
Redzēs rītu saulītē,
Vai būs roze vedamā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16290.

Mūs' brālīši vedējiņi
Kā mēreni muiženieki;
Citam bija vācu svārki,
Citam vācu valodiņa;
Kam nebija vācu svārki,
Tam bij vācu valodiņa.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

- 282 -

44126.

Au ču vedējiņi,
Kur tā pati vedamā?
Vedamā aizkrāsnēji
Brūtgānami bikses lāpa.
477 [Vecpils Lp].

44127.

Atnāk pieci vedējiņi,
Tā kā pieci nabadziņi:
Nūjas vien klabināja,
Pie vārtiem stāvēdami.
605 [Skolas].

44128.

Atskrēja svuotiņš ar vīnu ūsu,
Īspīdja koktā kai uoža rogu,
Lela Dīva žēlestība,
Ka svuočiņas nanūdyura.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

44129.

Citu reizu, tēva laiku,
Jāja bērus kumeliņus.
Nu jāj raibus kucentiņus,
Aiz ausīm turēdami.
149 [Jaunpils Tk].

44130.

Dzenīšami raibi svārki,
Tautiešami vēl raibāki;
Tautiešami vēl raibāki,
Tādi man nepatika.
605 [Skolas].

44131.

Es dūmovu, es guodovu,
Kas aiz kolna velejās:
Pyura vedējs aiz kalniņa
Velej sovu kumeliņu.
326 [Preiļu D].

44132.

Es nezinu, kas par modi -
Jauni puiši stalti jāja;
Mazs zirdziņš kā āzīts,
Lielajos iemavos.
358 [Rugāju Abr].

44133.

Gasulīši, bagaturi,
Ar kačim sabraukuši;
Paši sēd aiz galdeņa,
Kači kāpe veitūlā.
389 [Silajāņu Rz].

44134.

Ja jūs manis neticat,
Es jums zīmi parādīšu:
Labajam vedējam
Kājas, galva kabatā.
46 [Beļavas Md].

44135.

Jau šytai muosiņai
Gulēt ceļa maliņā;
Poši okli, zyrgi troki,
Navar ceļa saredzēt.
579 [Viļāni Rz apr.].

44136.

Kas tās tādas vedējiņas?
čūras vien, čūras vien!
Ne tam siera, ne šņabīša -
Plikadīdas atnākušas.
39 [Bārtas Lp].

44137.

Kas tie tādi vedējiņi?
čūras vien, čūras vien;
Mūs' māsiņas panāksnieki
Kā mēreni muiženieki.
197 [Krotes Lp].

44138.

Kā kurmītis tautu dēls,
Kā āzītis kumeliņš;
Cik gribēja riņķī griezt
Atsatupās ļipiņā.
261 [Mēdzūlas Md].

44139.

Jānīšam, brālīšami
Strupu ļipu kumeliņš;
Cik gribēju starši jāt,
Iejāj cūku laidarā;
Cik gribēja krievam cirst,
Nocērt cūkai astes galu.
48 [Bērzaunes Md].

44140.

Ko, puisīti, lielījies
Ar to savu bagātību:
Viena slieca kamanām,
Trim kājām kumeliņis.
545 [Krustpils D apr.].

- 283 -

44141.

Krambulaini, bambulaini
Tie pūrveža kumelīni.
Kā nebūsa krambulaini -
Linu pelu ēdināti?
355 [Rucavas Lp].

44142.

Kur liksam, neliksam,
Tikai daudzi vedējiņu?
Liksim pašus cūkkūtī,
Kumeliņus aplokā.
146 [Jaungulbenes Md].

44143.

Kur tī mūsu vedējiņi
Tik vin ilgi kavējās?
Aiz kalniņa kavējās,
Brūtei bārnu kristīdami.
358 [Rugāju Abr].

44144.

Lai man bija, ja man bija
Viena sliece kamanām;
Novedīšu tautu meitu,
Zari vien nobrīkšēs!
322 [Praulienas Md].

44145.

Lai man bija, lai man bija
Viena sliece kamanāmi;
Es atvedu tautu meitu
Ar visām telītēm.
476 [Vecpiebalgas C].

44146.

Lapni lapni tāva dāli,
Lapni brauca bazneicā:
Trim kājām kumeliņš,
Viena sliece komonām.
545 [Krustpils D apr.].

44147.

Līlejuos vedējiņi,
Zyrgūs vīn sabraukuši.
Cyts iz slūtys, cyts iz skruča,
Cyts uz muotes sprēsleiceņis.
466 [Vārkavas D].

44148.

Leli zirgi jyusu svuotam,
Myusu svuotam vēl leluoki;
Jyusu svuots juoj ap pus kūku,
Myusu juoj kūku golūtnēs.
168 [Kalupes D].

44149.

Mammiņ, mammiņ,
Palavu sijātu;
Sabrauca vedējiņi
Pelaviņu ēdājiņi.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

44150.

Man atveda tautu dēls
Mazu mazu kumeliņu,
Peļķē mirka, ne upē
Manas baltas villainītes.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

44151.

Māte cep greznus raušus,
Gaida greznus vedējiņus;
Piņņi vien sajājuši
Gaŗajiem deguniem.
467 [Vārmes Kld].

44152.

Nāc ārā, vedējieša,
Lai es tevi apsaskatu;
Diegu gali karājās,
Kur vakar lāpījies.
198 [Krustpils D].

44153.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kur bajāru vīri brauca:
Trīju kāju kumeliņis,
Vienu spieķi ritentiņis.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

44154.

Nikod taidu naredzēju,
Kaidi šūgod savažova:
Komonom vīna slīcja,
Kumeļam treis kuojeņas.
170 [Kapiņu D].

44155.

Nikur taidu naredzējam,
Kaidi šū'kor savažova:
Cyts uz suņa, cyts uz kaķa,
Cyts uz buobas kačarāga.
194 [Krāslavas D].

44156.

Na taidimi vedējimi
Myusu muosiņu nūvest:
Poši troki, zyrgi klybi,
Bez īlyukšu kamaniņas.
494 [Viļānu Rz].

- 284 -

44157.

Netramdi, saimniek,
Kumeļnīc' ķēvi:
Kumeļš paliks
Mūsu brāļa vārtos.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

44158.

Paskatiesi, tu Jānīti,
Kādu zirgu tu atjāji!
Tu atjāji stulbu kuili,
Pie ausim turēdams.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

44159.

Piebaldzēni, āža ļipas,
Ar āžiem Rīgā brauca;
Cik tie āži rikšus meta,
Tik tie vāģi ģenģeriem.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

44160.

Pluskataini, samparaini
Šogad mūsu vedējiņi;
Kur tie gāja, kur staigāja,
Pluskas vien karājās.
605 [Skolas].

44161.

Pusmuca, vērpele
Vedēju māmuļa;
Vai tur nebija
Smuidrāku sieviņu?
146 [Jaungulbenes Md].

44162.

Rūdu zaķīti nobaŗavu,
Vedējīnu gaidīdams.
Ak tu Dieviņ žēlīgais,
Kā tie plēsa stenēdami!
355 [Rucavas Lp].

44163.

Sacējuos viņa gola
Brangim zirgim sabraukuši:
Kai tik sunis aizarējās,
Jī ar kakim veitūlā.
168 [Kalupes D].

44164.

Viņagalīši lilejuos,
Zyrgūs vīn sabraukuši.
Myusu suņi aizarēja,
Jī ar kakim veitūlā.
168 [Kalupes D].

44165.

Sajāja panāksni
Stulbiem zirgiem,
Visus mūs' sētmaļus
Tie izdauzīja.
605 [Skolas].

44166.

Sirmi zirgi, mitenieki,
Mūs' māsiņas precinieki:
Sirmi zirgi, kalti rati
Mūs' māsiņu vizināj(a).
356 [Rudbāržu Azp].

44167.

Strūdzenieki, strūdzenieki,
Mūs' māsiņas vedējiņi:
Visiem ļenkas pār pleciem,
Kā tiem strūgu vilcējiem.
158 [Jumpravas Rg].

44168.

Svuoteņam rūdi zyrgi,
Nūdzāruši vosor ūdi.
Kū tu gribi lūceitīs,
Dūd ar asti sēteņā.
170 [Kapiņu D].

44169.

Šis Staseitis i lilejuos
Lobu bāru kumeleņu,
Tik gribējis paspringeit,
Sprīde lipu sātmalē.
168 [Kalupes D].

44170.

Šis svuotiņš porsu vede,
Jis pots porsa nastuovēja;
Pots stuovēja griviņiku,
Porsu vad uz palciņika.
143 [Jāsmuižas D].

44171.

Tam vedēju kristatāvam
Vīnu aci kumeliņš.
Loudzīs munam buoleliņam.
Īliks ūles boltumiņu.
36 [Balvu Abr].

44172.

Taut dēls man atsūt
Strup īs kumeliņ.
Kur liks sedls, kur seidīs,
Kur ciertīs pātadziņ?
445 [Ugāles Vp].

- 285 -

44173.

Tautu dēls lielījās
Pederainus vāģus kalt.
Kad jābrauc precībās,
Brauc ar bērna šūpolīti.
605 [Skolas].

44174.

Tautiets man atsūtīja
Kumeliņu kā gailīti,
Strautā manim kājas mirka -
Ko darīšu upītē?
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

44175.

Tautu meita, ķera galva,
Gaida košu vedējīn(u),
Atnāk koši vedējīni -
Ķera galva nesukāt(a).
Gan, meitīna, ķemmēsim
Ar kadeģa ķemmītēm.
355 [Rucavas Lp].

44176.

Tā slavēja mūs' Jānīšam
Kungus vieni vedējos;
Kungi sēd aizkrāsnē,
Cūku gani vedējos.
46 [Beļavas Md].

44177.

Tūlej, tūlej, vedējmāte,
Ko tik ilgi tūlājies?
Aiz kalniņa tūlējās,
Vecas vīzes lasīdama.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

44178.

Vedējiņi sabraukuši
Kai malnuos vabalis [vabalītes];
Ka ir malni, lai jī malni,
Jī ni valna nastuovē(ja).
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

44179.

Vedējiņa tēviņam
Melna cauņa cepurīte.
Kaut redzētu manu cauni,
Savu sviestu pagaldāji.
214 [Lažas Azp].

44180.

Vedējīša, vedējīša
Kā spolīte grozījās;
Vakaraine nevarēja
Savu gūžu kustināt.
198 [Krustpils D].

44181.

Vedējiņim, nabadziņim
Nalaimīte nūtikuse;
Nalaimīte nūtikuse
Uz lielceļa krustcelēm:
Zirgiem šlejas satrūkušas,
Puišiem bikses nokritušas.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

44182.

Visi kalti, visi kalti
Panāksnieku kumeliņi:
Cits vīzēm, cits pastalām,
Cits košām kurpītēm.
605 [Skolas].

44183.

Viņagalīts lilejuos:
Skaisti puiši sabraukuši;
Zirgi klibi, poši okli,
Roti skrēja rinkeitī.
168 [Kalupes D].

44184.

Žīdi vien, žīdi vien
Mūs' māsiņas vedējiņi;
Ņem, māmiņ, skruķa kātu,
Dzen tos žīdus padurvē.
198 [Krustpils D].

44185.

Žīdi vien, žīdi vien
Mūs' māsai vedībās,
Kur ņems māsiņa
Kuguļu podus?
356 [Rudbāržu Azp].

i) Vedējus aicina istabā un apsveicina

16291.

Ja ir māte vedējos,
Tad lai iet istabā;
Ja ir kāda lieceniece,
Lai sēd vārtu stuburā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

16292.

Nākat, tautas, raugāties,
Kāda māsas istabiņa:
Šūtin šūta, pītin pīta,
Vidū liepas līgojās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 286 -

16293.

Pūtiet guni, pūtiet guni,
Laidiet tautas istabā!
Tautas stāv aiz durvīm [vārtiem]
Nosvīdušu kumeliņu.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

16294.

Skaitāties, vedējiņi,
Vai jūs visi istabā!
Bija Juzis, bij Petrauškis,
Mikalauška vien nebija;
Mikalauškis aiztecēja
Mūs' birzē sēnes lauzt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Skaiti, skaiti, vedējiņa
[māmuļīte],
Vai ir visi vedējiņi!
Ingus bija, Mikus bija,
Sakalaušķis vien nebija.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

j) Sveša smaka istabā!

16295.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Sveša smaka istabā!
Sajājuši sveši ļaudis
Ar tiem darvas ķeldeŗiem.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16296.

Sveši ļaudis sanākuši,
Sveša smaka istabā.
Atdarāt duris, logus,
Lai iet smaka klajumā!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

k) Ienes kārti vedēju virsdrēbēm

16297.

Nesat, mani bāleniņi,
Bērza kārti istabā,
Lai sakaŗ sveši ļaudis
Savas vēja lupatiņas!
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

l) Vedējmātes kukulis, ko atdod līgavai vai līgavas mātei

16298.

Apēd vilki, vedējīša,
Visus tavus sivēniņus!
Kam tu manim neizcepi
Taukotā plācenīša.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16299.

Ko jājat, vedējiņi,
Ko mātei atnesat?
Atnesuši kazas cisku,
Buka smaku apsmirdušu.
224 [Kabilē (Kld)].

16300.

Kur tā mana vedekliņa,
Ka pie mani nedanāca?
Man rociņas piekusušas,
Kukulīti glabājot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16301.

Lei Dievs duod māmiņai
Otkal nākt vedejuos,
Otkal capt māmiņai
Toukatnīti plācenīti.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

16302.

Parād' jel, man' māsiņ,
Ko tev deve sveši ļaud's?
Vai sieriņu tev iedeve,
Vai sīko sudrabiņu?
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

m) Vedējus sēdina pie apklāta galda; pie viņiem piesēžas arī līgava

16303.

Nākat, tautas, istabāi,
Baudāt manu barībiņu!
Tēvs pacēlis liepu krēslus,
Māte galdu apklājuse.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

16304.

Pilli beņķi piesēduši
Lepnu tautu istabā.
Kur, māmiņ, es sēdēšu?
- Sēdies galda galiņā,
Sēdies galda galiņā,
Svešu tautu pulciņā!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

n) Vedēji noskaita pātarus un sāk mieloties; pātarus skaita arī pēc ēšanas

16305.

Es šķietu ratiņus
No kalna tekot:
Svešļaudis, ubagi,
Pātarus skaitīja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 287 -

16306.

Gan labi, gan labi
Tie sveši ļaudis,
Gan labi Dieviņam
Godiņu deva.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16307.

Nemāk svešļaudis
Pātarus skaitīt,
Kā veci nabagi
Notenterēja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16308.

Skaitīja pātarus,
Nebija visi:
Deviņi vārdi,
Desmitā trūka.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1311 [Apē (Vlk)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

o) Ēdot vedējus apdzied: visus kopā, dižo vedēju, vedēju, vedējmāti

16309.

Kas vedēji, kas vedēji,
Spaļi vien, spaļi vien!
Kad izlaidu vējiņā,
Kā spalīši izputēja.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

16310.

Ko nākat, sveši ļaudis,
Mūs' zemē ziedu raut?
Vai jūs' pašu zemītē
Tādi ziedi neziedēja?
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

16311.

Ko nāciet, sveši ļaudis,
Kas bij jūsu aicinātu?
Vai māsiņa pati gāja,
Vai māsiņas bāleliņi?
1311 [Apē (Vlk)].

16312.

Kā tās nāca, kā tās brauca
Grūtas sievas vedējos?
Lai tai mūsu māsiņai
Grūts mūžiņš dzīvojot.
Es aiziešu māsiņai
Viegla sieva vakaros,
Lai tai mūsu māsiņai
Vieglis mūžs dzīvojot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16313.

Kungi vien, pusvācieši
Mūs' māsiņas vedējiņi.
Kur ņemsim gultas drēbes,
Dūnu spalvu ķisenīšus,
Dūnu spalvu ķisenīšus,
Vatierētus gultas deķus?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

16314.

Kur, tautieti, tavi radi?
Žīdi, leiši vedībās.
Tiem vajaga salda piena,
Vajag ceptu rācentiņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

16315.

Lasīti, lasīti
Tie vedējiņi!
No triju novadu
Nabagi vien.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)], 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

16316.

Annītei skaists vīriņis,
Tā ar visu vedējos;
Ediņai, tai nav skaists,
Tā atstāja sētiņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

16317.

Pērnēji bērni
Tie vedēji,
Vēl mute balta
Ar mātes pienu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

16318.

Pīpētāji, ragotāji
Mūs' māsiņas vīlējiņi.
Ne ar pīpi, ne ar ragu
Mēs māsiņu audzējām.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Pīpētāji, raugotāji
Mūs' māsiņas vīlējiņi.
Vai ar pīpi, vai ar raugu
Mūs' māsiņu pievīlāt?
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16319.

Žīdi vien, žīdi vien
Mūs' māsiņas vedējiņi.
Gan jūs, žīdi, redzēsiet,
Kādi kungi panākstnieki!
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 288 -

16320.

Sievas jāja vedībāse,
Kāda velna meitas jāja?
Meitas jāja vedībās,
Jauna vīra gribēdamas.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

16321.

Sievas jāja vedībās,
Kādu vellu meitas jāja?
Meitas jāja vedībās,
Lini jāja sētas posmu.
224 [Kabilē (Kld)].

16322.

Sēdi, sēdi, tu māsiņa,
Galdā kājas atspēruse,
Kam tautiņas atsūtīja
Nedižanus vedējiņus!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

16323.

Svuot'eņš pats naruods,
Kam jis taidu draudzi v'ed'a:
Cyts ir skuobs, cyts skorbons,
Cyts ar apsis' ryugtum'eņu.
426 [Sakstagala pag. Rz], 435 [Latgalē].

16324.

Vedēji tā sēd
Kā vīžu pinēji.
Dod, māte, lūkus,
Lai pin vīzes!
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

16325.

Vedējiņi lūpas laiza,
Aiz galdiem sasēduši:
Strauzdulēni atņēmuši
Ceļā visus plācenīšus.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

16326.

Vedējiņi sasēduši
Kā pekiņas birzmalē.
Dod, Dieviņ, lietu, vēju,
Lai sāk pekas cilāties!
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

16327.

Vedējiņu sieviņām
Slikta slava pakaļā:
Vedībās lauzdamāsi,
Pirtēi bērnus ieslēgušas.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

1. Lielajam vedējam
Slikta slava notikuse:
Vedībāsi lauzdamies,
Bērnus slēdza pirtiņā.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

16328.

Visas vecas piķu baļļas
Vedībās sanākušas;
Citai stīpas nokritušas,
Ķimeniņas nolūzušas.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

16329.

Ai dižaj' vedējiņ,
Tev nebij še sēdēt,
Tev sēdēte pie baznīcas
Pa nabagu virsenieku:
Dižajame vedējame
Vieni paši brūni svārki,
Tie tēvame mežā braukt,
Dēlam sievas lūkoties.
177 [Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)].

16330.

Dižais vedēj,
Vāķ savus bērnus!
Es citus pagāzu
Gar cūku sili;
Cūkām dodama,
Pielēju muti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

16331.

Tik tāds taraša
Dižais vedējs,
Tur vien čubina
Gar savu priekšu.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Tik tāda čužiņa
Dižā vedēja,
Tur vien čužinās
Gar savu priekšu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

16332.

Tik tik pazinu
Dižo vedēju,
Ievilka zobenu
Kā buka ragu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 289 -

16333.

Vilku puika, lāču puika
Vedējiņu vecākais;
Kur ir mūsu vecākais
Ar to cauņa cepurīti!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

16334.

Kā tā nāca, kā nenāca
Māla grozs vedējos,
Ka nenāca īsta māte,
Kas dēliņu auklējuse?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16335.

Kā tā nāce, kā nenāce,
čarna b