- 391 -

PRECĪBAS VĒLĀKOS LAIKOS

1. Rudens - precību laiks

13766.

Ailu ailu, mans brālītis
Jems rudeni līgaviņu;
Ailu ailu tautu meita,
Vairi savu vaiņadziņu!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

13767.

Audz, miezīti, ņem krūmiņu,
Šo rudeni vajadzēs:
Ies māsiņa tautiņās,
Ņems brālītis līgaviņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13768.

Eita, puiši, raudzīties,
Vai dzeltēja purva bērzi;
Ja dzeltēja purva bērzi,
Laiks meitiņas bildināt.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Paskaties, bāleliņ,
Vai sarkana apses lapa;
Ja sarkana apses lapa,
Seglo savu kumeliņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13769.

Es pazinu to meitiņu,
Kuŗai kāzas šoruden:
Domādama vien staigāja,
Vai ir visi gabaliņi.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

13770.

Meitiņai, bitītei,
Tām divām rudens nāk;
Meita nesa miltu vāku,
Bite vasku ritenīti.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Rudens nāk, rudens nāk,
Ne visiem rudens nāk:
Bitītēm, meitiņām,
Tām abām rudens nāk.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13771.

Nāk rudens lapu laiks,
Nāk meitām baiļu laiks:
Krīt lapīna čakstēdama,
Skrien meitīna drebēdama.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

13772.

Nāk rudenis, nāk rudenis
Meitiņai, lapiņai:
Pūš vējiņis, dzen lapiņas,
Nāk puisīši, ņem meitiņas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

13773.

Nāk rudenis, pavasaris,
Nāk meitām bēdu laiks:
Rudens jēma vaiņadziņu,
Pavasaris gredzentiņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

13774.

No priedītes uz priedīti
Krauklīts skrēja krauklēdams;
No rudens rudenī
Es dzīros sievu ņemt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

13775.

No svētdienas da svētdienas
Meitām skaista dziedāšana;
No rudeņa da rudeņa
Puišiem zirgu locīšana.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 392 -

13776.

Pa pāŗam, pa pāŗam
Uz to jaunu rudentiņu:
Pa pāŗam miežiem vārpas
Viena salma galiņāi,
Pa pāŗam meitas, puiši
Pa to salmu gubenīti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13777.

Pa pāŗam(i) rieksti auga,
Pa pāŗam(i) āboliņi;
Pa pāŗam(i) jauni ļaudis
Uz rudeni precējās.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

1. Pa pāŗam mieži rudzi,
Pa pāŗam apenīši,
Pa pāŗam jauni ļaudis
Uz rudeni pārojās.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Pulkiem skrēja stārki, putni,
Pa pāŗiem izšķīrās;
Tā jauniem cilvēkiem
Rudeņos pārēties.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

13778.

Pavasari ievas zied
Pa visiem krūmiņiem;
Rudeņos tautas jāj
Pa visiem celiņiem.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

13779.

Pavasari jaunas meitas
Kā bitītes vivināja;
Jau rudeni noskumušas,
Svešu ļaužu bildinātas.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

13780.

Pavasari sīk~ akmeņi
Tek no upes upītē;
Rudenī jauni puiši
Jāj no ciema ciemiņā.
I tad vēl nedabūja
Pa prātam līgaviņas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

13781.

Puiši puiši, rudens nāk,
Kālab sievas nejemat?
Pērn devāt miežu vainu,
Kādu vainu nu dosit?
- Nu dosim tādu vainu,
Ka apeņi neziedēja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Jauni vīri, jauni vīri,
Kālab sievas neņemat?
Vienu gadu miežu vaina,
Otru gadu apentiņu,
Trešu gadu pašu vaina,
Nedrīkst meitas bildināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Puiši, puiši, bandenieki,
Kālab kāzas neturat?
Pērn teicāt tādu vainu:
Mieži rudzi neuzauga;
Šogad teicāt tādu vainu:
Apīnīši neziedēja.
Labāk teicat tādu vainu,
Ka līgavu nedabū.
- Jauna jauna, tā man tika,
Tā pie manis gan nenāks.
Ņemtu vecu un bagātu,
Tā prātam nepatīk.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

3. Sudobruota z~eil~e čīpst
Reigys myura mal~eņā.
Skrīn~, z~eil~eit, iz myusu pusi,
Dzīdi lozdu kryum~eņā!
Grīsim tyltu par Daugavu
Nū vacīm dal~d~erīm.
Puori juoja jaunys m~eitys
Ar vyzuļu vaiņukīm.
Vaicuoj~ m~eitys iz puišīm:
Kam sīv~eņu najemit?
Pārn sac~ejat, mīžu vaiņa,
Kaida vaiņa šūrudin~?
- Šūrudin~ taida vaiņa,
Ka ap~eiņi nazīdēja.
426 [Sakstagala pag. Rz].

13782.

Puiši, puiši, rudens nāca,
Nu ir laiks sievu ņemt!
Kuŗš tālāk aiziesiet,
Tas labākas dabūsiet.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Puiši, puiši, Jāņu diena,
Jājiet meitu raudzīties!
Kuŗš tāļāku nojāsiet,
Tas smukākas dabūsiet.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2. Steidziet, puiši, sievas ņemt,
Nesteidziet rudzus sēt!
Kuŗš papriekšu pasteigsies,
Tas labāku dabūsiet.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 393 -

13783.

Rudens nāk, bāleliņi,
Baro dižu kumeliņu;
Man dižena māsīciņa,
Nāc pie laika sarunāt!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13784.

Rudens nāk [nāca], brāleliņ,
Baroj~ labu kumeliņu!
Kad nedeva tij māmiņa,
Jāj citā maliņā!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13785.

Rudens nāk, bāleliņ,
Baro labi kumeliņu!
Šoruden noņemsim
Tautu meitas vainadziņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

13786.

Rudens nāca, bāleliņ,
Nāc pie manis valodās!
I es biju daudz staigājsi,
Daudz dzirdējsi runājam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13787.

Rudens nāca, rudens nāca
Meitiņām, lapiņām:
Krīt lapiņas griezdamās,
Iet meitiņas raudādamas.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)],
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Meitiņām, lapiņām,
Tām divām rudens nāk:
Raud meitiņa aiziedama,
čaukst lapiņa nobirdama.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2. Rudens nāk, rudens nāk
Meitiņām, lapiņām:
Koki lapu noraudāja,
Meitas zīļu vainadziņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

3. Rudens nāca, rudens nāca
Meitiņām, lapiņām:
Salna trauca bērza lapas,
Tautas veda jaunas meitas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4. Rudens nāca, rudens nāca,
Rudens nāca meitiņām,
Rudens nāca meitiņām,
Rudens nāca lapiņām.
Krīt lapiņas griezdamās,
Iet meitiņas raudādamas.
Gana plata kļava lapa,
I tā krita griezdamās;
Gana liela mātes meita,
I tā gāja raudādama.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13788.

Rudens nāk, rudens nāk,
Nāk meitām baiļu laiks;
Nav lapiņa aizčaukstējsi,
Jau meitiņa gabalā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Nāk rudens, nāk rudens,
Nāk meitāmi bēdu dienas;
Cik sunīši ierejās,
Tik par sētu kaņepēs.
4 [Aijažos].

2. Rudens nāca, rudens nāca,
Rudens meitas brīdināja;
Ik lapiņa pačabēja,
Ik meitiņa drebēt dreb.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

13789.

Rudens nāk, rudens nāk,
Nāk meitām ļauna diena:
Daža laba dzeltānīte
Noraud sava vainadziņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

13790.

Rudens nāk, rudens nāk,
Nāk meitām vaidu laiki:
Pūš vējiņš, birst lapiņas,
Ņem meitām vainadziņu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

13791.

Rudens nāk, rudens nāk,
Ne visiemi rudens nāk:
Bitītei, meitiņai,
Tām abāmi rudens nāk.
Bitīt~ savu skrējumiņu
Baznīcāi dedzināja;
Meitiņ~ savu krājumiņu
Dal~ vienā rītiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 394 -

13792.

Rudens nāk, rudens nāk,
Rudens darbi nedarīti:
Kviešu rija neizkulta,
Līgaviņa neprecēta.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Rudens nāk, rudens nāk,
Rudens darbi nedarīti:
Kviešu rija neizkulta,
Brāļam sieva neievesta.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Rudens nāk, rudens nāk,
Rudens darbi nedarīti:
Vēl nekulta kviešu rija,
Vēl cimdiņi neadīti.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Rudens nāca, rudens nāca,
Rudens darbi nedarīti:
Bāliņam ir līgaviņa
Saderēta, neatvesta.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13792¹.

Šo rudeni, to rudeni
Maza mana līgaviņa.
Liku vaļu, lai tā aug
Līdz citam rudeņam.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

13793.

Vakars nāca, vāverīte,
Laidies egles galiņā;
Rudens nāca, jauni puiši,
Steidzat ņemt līgaviņas!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

13794.

Vakars nāca, vāverīte,
Laidies sila maliņāi;
Rudens nāca, bāleliņi,
Ņem diženu līgaviņu!
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

13795.

Vakars nāca, vāverīte,
Šaujies egles galiņā;
Rudens nāca, jauni puiši,
Barojiet(i) kumeliņus!
188 [(?)].

13796.

Vakars nāca, vāverīte,
Steidzies egles galiņā;
Rudens nāca, jauni puiši,
Seglojiet kumeliņus!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

★

42925.

Ai rudenis, pavasaris,
Tas man labu nedarīja:
Pavasari zaļa zāle,
Nomauc manu gredzentiņu;
Nāks rudenis jo bagāts,
Tad nojems vainadziņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

42926.

Citas meitas pūru taisa,
Es ar puikām gubenī;
Nāks rudenis, aizvedīs,
Atpakaļ vairs nevedīs.
46 [Beļavas Md].

42927.

Diženās, raženās
Sasēdušas rindīnā,
Cita citai vaicā(dama),
Kuŗa ies šoruden.
192 [Kosas C].

42928.

Diezgan agri rudens nāca
Dzeltenām lapiņām;
Jauni ļaudis pulka nāca,
Jauniem ļaudiem kāzas būs.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

42929.

Ko domāji, tu meitiņa,
Šo rudeni precēties?
Mātes cimdi, mātes zeķes,
Mātes austa villainīt(e).
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

42930.

Līsti, līsti, lietutiņ,
Lai bagāta vasariņa,
Lai varēja mans brālītis
Ruden vesti līgaviņu.
443 [Turlavas Kld].

42931.

Lustīgs gailis laktē lēca,
Die(v)s dos miežu vasariņ(u);
Zaķis [kaķis?] lēca uz akmen(i),
Precēs mani šoruden.
546 [Kuldīga Kld apr.].

- 395 -

42932.

Mēs lapiņas, mēs meitiņas,
Krīt lapiņas griezdamās,
Iet meitiņas raudādam(as);
Iet meitiņas raudādamas,
Bāleniņos vaidēdamas;
Bāleniņos vaidēdamas
Liela kaŗa pulciņā.
373 [Sarkaņu Md].

42933.

Nu rudeņa da rudeņa
Moza muna leigaviņ(a);
Ņemt man jū šūrudeņ,
Nazavērt mozumiņa.
389 [Silajāņu Rz].

1. Nu rudiņa da rudiņa
Moza muna leigaviņa;
Jemt man jū šū rudiņu.
Nasavērt mozumiņa.
Mozu jēmu, na boguotu
Bruoliņam leigaviņu.
389 [Silajāņu Rz].

42934.

Nu ir laiks šoruden
Visām meitām precēties,
Nu zied visi eņģevēri,
Eņģuvēru pazarītes.
124 [Grašu Md].

42935.

Puiši puiši, rudens nāk,
Kādēļ sievu neņemiet?
Tautu meitas sērojāsi,
Gaida tautas atjājam.
548 [Liepāja Lp apr.].

42936.

Pēc Lābrenča kamenīte
Ziediņā pakārās;
Pēc Mārtiņa, tu māsiņa,
Raudās' sava vaiņadziņa.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

42937.

Samisuse upe tek,
Samisuse Daugavīn(a);
Samisušas tās meitīnas,
Kas vedamas šoruden.
94 [Dunikas Lp].

42938.

Šoruden, toruden,
No tautām vairījos;
Šoruden nepatvēru
Ir telīšu dārziņā.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

42939.

Veŗaties, jauni puiši,
Pura bērziem vaskas lapas;
Pura bērziem vaskas lapas
Laiks māmiņu bildināt.
46 [Beļavas Md].

42940.

Vaļa man, vaļa man -
Ko ar vaļu nadarīt?
Vaļa man šūrudiņ,
Vaļa cytu vasariņu.
174 [Kārsavas Ldz].

2. Jāda lūkoties, jāj precībās

a) Laiks vest sievu

13797.

Auzu auzu kumeļam,
Smalku linu pātedziņu!
Rīkstes rīkstes brālītim,
Ne jaunam līgaviņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Skuju skuju, ne auziņu
Straujajam kumeļam;
Rīkšu rīkšu, ne līgavas
Jaunajam bāliņam!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2. Cimdus cimdus, rokas sala,
Auzas auzas kumeļam;
Rīksti rīksti dēliņami,
Ne jaunami līgaviņas!
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

13797¹.

Dižanais tēva dēls
Ko vēl gaidi, ko negaidi?
Seglo savu kumeliņu,
Jāj tautās lūkoties!
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

13798.

Es izkūlu rudzu riju,
Nava salmu nesējiņas.
Ej, māmiņa, ciemiņā,
Atved salmu nesējiņu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 396 -

13799.

Es tev dodu, bāleliņ,
Itin labu padomiņ~:
Kad tu ņemi līgaviņu,
Tad sūt~ mani precībās!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13800.

Gaŗa priede, gaŗa egle,
Gaŗa visa vasariņa;
Gaŗš mūžiņš brālītim,
Bez līgavas dzīvojot.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

13801.

Jau es pats ganīdams
Ar meitiņu parunāju,
Tēv~ ar māti iestellēju
Gatavā valodā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

13802.

Kā, māmiņa, tev patīk,
Man patīk abējādi:
Ja tu vari viena malt,
Es neņemšu līgaviņas.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

13803.

Kam, brālīti, zirgu pirki,
Kam kamanas kaldināji?
Vai tu biji nodomājis
Tautu meitu vizināt?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13804.

Kam tā sēta kalniņā,
Sagšām jumta istabiņa?
No tās sētas, māmuliņa,
Pārved man līgaviņu!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13805.

Laižu, laižu mātes vaļu,
Edz ko māte padarīja:
Māte dara brūnus svārkus,
Tēvs šūn caunes cepurīt~.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

13806.

Luste, mana laba luste
Šoruden sievu jemt,
Nu man treju brūni svārki,
Dui dzeltāni kumeliņi.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

13807.

Maksājat, ciema puiši,
Es jums sievas pā(r)vedīšu;
Daudz man labu nolūkotu,
Man pašam nevajaga.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13808.

Nē, bāliņi, tas nav tiesa,
Ka vedīsi līgaviņu:
Ne tev arkla, ne kumeļa,
Ne pats esi arājiņš.
376 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13809.

Nebūs nieka neejot,
Kumeliņa nejūdzot,
Nenāks klātu tautu meita,
Man sēdoti istabā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

13810.

Palīdziet, labi ļaudis,
Līgaviņu sataujāt,
Dodiet manim savus svārkus,
Savu cauna cepurīti!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13811.

Pats es vien priecājos,
Nevienam nesacīju:
Sakās māte kazu kaut,
Man atvest līgaviņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13812.

Pieci sirmji auzas ēda,
Staļļa grīdu kapādami;
Piecas meitas klētī dzied,
Vilnānītes locīdamas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Pieci sirmji auzas ēda,
Stallī grīdu kapādami;
Piecas meitas māmiņai,
Visas piecas malējiņas.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

13813.

Pieci sirmji auzas ēda,
Stallī grīdu kasīdami;
Jau tie pieci šoruden
Dažu labu raudinās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13814.

Prātiņ manu, kā tu tiksi?
Aiz ūdeņa līgaviņa.
Pirku zirgu, daru laivu,
Ikām tika rociņā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

- 397 -

13815.

Pusmūžiņa puisis biju,
Vēl nebija līgaviņas;
Man kaunīga māmuļīte,
Nedrīkst meitas bildināt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13816.

Šķir, irbiņ, paparžiņ~s,
Taisi sev guļas vietu;
Šķir, bāliņ, savas māsas,
Ved mājās līgaviņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

13817.

Sniegi snieg sniegamo,
Ceļu dara darāmo,
Vēl tam mūsu bāliņam
Nederēta līgaviņa.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

13818.

Stāsti manim, māmuliņa,
Kur lai ņemu līgaviņu,
Vai tepat nāburgos,
Vai svešās tautiņās?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13819.

Taisies, mans kumeliņ,
Pupu ziedu spalviņā:
Nu es gribu meitu māti
Šorudeni bildināt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Taisies, mans kumeliņ,
Pupu ziedu spalviņā:
Ruden iešu māršas vest,
Sev taujāt līgaviņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13820.

Tēvs jautāja, ko es daru;
Es dar~ jaunas kamaniņas,
Es dar~ jaunas kamaniņas
Līgaviņu vizināt.
216 [Ventspilī].

13821.

Tēvs māmiņa nezināja,
Kam es viju pātadziņu:
Kumeliņu drīzināt,
Līgaviņu vizināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13822.

čukstēt čukst tēvs ar māti,
Ko tie čukst, ko nečukst?
Tēvs dzīrēs kazu kaut,
Māte cept plācenīti.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

13823.

čukstēt čukst tēvs ar māti,
Ko tie čukst, ko nečukst?
čukstēj~ kaut sivēniņu,
Vest dēlam līgaviņu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

1. čukstēt čukst tēvs māmiņa,
Dievs to zin, ko tie čukst.
Dzīrās kaut sivēniņu,
Meklēt man arājiņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

13824.

Veldē rudzi, veldē mieži
Bāleliņa tīrumā.
Ņem, bāliņ, ļauduviņu,
Kas veldīti kustināja!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

b) Tautu dēls resp. precinieki taisās un pošas ceļā, kausta, baro un seglo zirgus, izjāj no mājām

13825.

Vai vai tautu meita,
Tavu dārgu vainadziņu!
Šitā mun sestā reize
Kumeliņu seglojot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13826.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Sav~ vaļiņu turēdams?
Nopinos vaska važas,
Iejūdzos vāverīti,
Iegrožoju zelta grožu,
Lai netek eglienā,
Lai tek tautu sētiņā,
Kur meitiņas baltas aug.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13827.

Alva klēts, vaŗa grīda,
Kur māmiņa meitas glauda;
Es segloju kumeliņu
Sudrabiņa stallītī.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 398 -

13828.

Apkaustīju kumeliņu
Tēraudiņa pakaviem,
Lai tas man guni šķīla
Meitu mātes pagalmā.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

13829.

Apsegloju sirmu zirgu,
Jāju meitu lūkoties;
Saka meitu māmuliņa:
Neba slikts ar sirmu jāj.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Māmiņ, mīļā māmuliņa,
Viens atjāja baltu zirgu.
Kuš, meitiņ, kuš, meitiņ,
Slikts nejāja baltu zirgu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

13830.

Atraitnītis gauži raud,
Kumeliņu seglodams,
Ka tam bija meitas māti
Divi reizas bildināt.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13831.

Aug man bēris kumeliņis
Vidū staļļa apseglots;
Aug man skaista līgaviņa
Vidū ciema saderēta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13832.

Augstu pirku kumeliņu,
Lai kājiņas nedubļo,
Lai nesauca meitu māte
Mani ģeķa dzērājiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13833.

Aunies kājas, māmuliņa,
Es aizjūgšu kumeliņu:
Es redzēju ciemiņā
Vakar skaistu dzeltainīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ej, dēliņ, jūdz zirdziņu,
Brauksim abi ciemiņā:
Es redzēju ciemiņā
Skaistu jaunu dzeltenīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13834.

Aut es āvu sav~ kājiņu,
Sedloj~ savu kumeliņu;
Būs dažam ielokam
Pūriņā negulēt.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

13835.

Brālīts jāja tautiņās
Ābolaiņu kumeliņu,
Pašam bija melni svārki,
Zaļa zīda cepurīte.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

13836.

Bāliņš jāja tautiņās
Līgaviņas lūkoties;
Tautu meita viltiniece
Skaisti vārtus appuškoja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

13837.

Bāliņš zirgu apsegloja,
Zemīt~ slauka zīda pušķi.
Sargies, ciema zeltenīte,
Nu jās tevi bildināt;
Esi gudra, runā droši,
Tad paliksi bāliņos.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

13838.

Brūnītim auzas devu,
Pelēcim pelaviņas.
Brūnīts galvu daiļi nesa
Pretim meitu māmuliņu.
4 [Aijažos].

13839.

Danco mans kumeliņš,
Margo mans augumiņš,
Tai būs nākt tautu meitai,
Kaut tā ar negribētu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13840.

Dienavidu, brāleliņ,
Segloj savu kumeliņu:
Saulītē ielīgoja
Tautu meita maltuvē.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13841.

Divi bēri auzas ēda,
Muguriņas sagriezuši,
Tās meitiņas precenieku,
Ko ļautiņi niecināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 399 -

13842.

Dod, Dieviņ, miglas rītu,
Miglā jāšu lūkoties:
Ne man piešu zābakiem,
Ne iemauktu kumeļam.
226 [Kandavā (Tl)].

13843.

Es mutīti nomazgāju
Tekošā ūdenī:
Līdzi, Dievs, nu es ņemšu
Novainotu mātes meitu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13844.

Es neautu baltas kājas,
Neseglotu kumeliņu,
Kad manam brālītim
Nevajdzētu līgaviņas.
206 [Kuldīgas apriņķī].

13845.

Es piesēju kumeliņu
Pie ziedošas ābelītes.
Apbierst mans kumeliš
Ar ābeļu ziediņiem;
Jāju sievu lūkoties
Ar ziedošu kumeliņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

13846.

Es pilno kannu dzēru,
I pilno biķerīti;
Uz pilno mātes meitu
Griežu savu kumeliņu.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Uzpilno kannu dzēru,
Uzpilno biķerīti:
Uzpilnā mātes meita
Man krekliņu šūdināja.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

13847.

Es redzēju ciemiņā
Augam skaistu zeltenīti.
Tīšām jāšu mēģināt,
Vai tā nāks, vai nenāks.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

13848.

Gaisma gaisma, bāleliņ,
Seglo savu kumeliņu!
Daža laba mātes meita
Gaida tevi aizejam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

13849.

Gaisma gaisma, bāleliņi,
Seglo savu kumeliņu!
Tu atrasi tautu meitu
Sijājam, ne maļam.
190 [Kuldīā].

13850.

Gaisma gaisma, bālelīni,
Sedlo savu kumelīnu!
Vēl atrasi tautu meitu
Vakarēju gulumīnu,
Vakarēju gulumīnu,
Vakar raustu uguntīnu,
Vakar raustu uguntīnu,
Neslaucītu istubīnu,
Vakarēju ēdumīnu,
Vakarēju dzērumīnu.
158 (Tosmarē).

13851.

Gaisma gaisma, bāleliņi,
Seglojiet kumeliņus!
Īsa diena, gaŗš celiņis,
Nederēta līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13852.

Gudreniece tautu meita,
Klētie loka vilnainītes;
Gudri mani bāleliņi,
Stallie kausta kumeliņus.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13853.

Gudri, daiļi, tautu dēls,
Seglo bēru kumeliņ~,
Gribēdams bildināt
Gudru, daiļu mātes meitu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

13854.

I nelietis Dievu lūdza,
Pa vārtiem izjādams:
Dievs, palīdzi, mīļa Laima,
Pievilt labu mātes meitu!
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

1. Ir nelietis Laimu lūdza,
Pa vārtiemi izjādams,
Pievilt labu meitu māti,
Dabūt labu līgaviņu.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

13855.

Juoj, buol~eņ, garu ceļu
Dūmuodams, guoduodams,
Atves~ sev ļaudaveņu
Dūmuotuoju, guoduotuoju.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

- 400 -

13856.

Jāj, bāliņi, jājamo,
Godē savu augumiņu,
Lai pratāsi tautu meita,
Lai darina sedzeniņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13857.

Jāsim, brāļi, laime būs,
Zirgi zviedz, nebubina,
Atrasim tautu meitu
Pašā ceļa maliņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

13858.

Jāsim, brāļi, vienu ceļu,
Lai nezviedz kumeliņi;
Ņemsim, brāļi, vienas māsas,
Lai neraud māmuliņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13859.

Jož, brālīti, zelta jostu,
Sedlo sirmu kumeliņu!
Sarkan~ vaigi tautu meitai,
Smuks sarkanis vainadziņš.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

13860.

Kumeliņi baltsarīti,
Ko tik gauži bubināji?
Vai bubini tīras auzas,
Adar daiļu braucējiņu?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13861.

Kur gāji, bāliņ,
Cimdiņiem rokā?
- Pa ceļu, pa ceļu,
Malējas meklēt.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

13862.

Kur tie mani tirgus vāģi?
Man uz tirgu jāizbrauc.
Tu, dēli, taisies līdzu,
Tev ir sieva jāprecē;
Tu, meitiņa, paliec mājā,
Tev telītes jāizslauc.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

13863.

Kur tu brauksi, smuks puisīti,
Ar tiem skalu riteņiem!
- Braukš~ uz savu sievas māti,
Vai dos savu zeltainīti?
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13864.

Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Iešu ļaužu lūkoties,
Kā dzīvoja pasaulē.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

13865.

Kur tu iesi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
- Iešu liepas apraudzīt,
Vai ir liela, vai ir kupla.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Kur tu iesi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
- Iešu, māsiņ, pār jūriņu
Savas liepas apraudzīt,
Vai ir tieva, vai ir gaŗa,
Vai mirkst zari jūriņā.
Gana tieva, gana gaŗa,
Mirkst zariņi jūriņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2. Kur tu iesi, ozoliņ,
Vasku cimdi rociņā?
- Iešu liepas aplūkotu,
Vai ir kuplas uzaugušas.
Ja būs kuplas uzaugušas,
Dastellēšu cirtējiņu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

3. Kur tu skriesi, vanadziņ,
Ar tiem vaska spārniņiem?
- Skriešu liepas apraudzīt,
Vai ir kuplas izaugušas.
Gana kuplas, gana gaŗas,
Zari līka Daugavā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

4. Kur tu teci, ozoliņ,
Vaski cimdi rociņā?
- Iešu liepas aplūkotu
Daugaviņas maliņā,
Vai būs kupla izaugusi,
Vai resnāka sabriedusi.
121 [Gulbenē (Md)].

13866.

Kur tu iesi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
- Gāju, gāju pa celiņu,
Līgaviņas meklēdams.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 401 -

13867.

Kur tu iesi, smuks puisīti,
Bez saulītes rītiņā?
- Iešu uz to lielu ciemu
Līgaviņu raudzīties.
1311 [Apē (Vlk)].

13868.

Kur tu jāsi, bāleliņ,
Kumeliņu seglodams?
- Jāš~, māsiņ, pār Daugavu
Dzeltānīšu lūkoties.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13869.

Kur tu jāsi, bāleliņ,
Vakarā kājas āvi?
- Bajāram dui meitiņas,
Tur jāsim lūkoties.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

13870.

Kur tu jāsi, Miķelson,
Ar to bēru kumeliņu?
- Jāšu, jāšu pa lukstiem
Uz Vidzemes meitiņām.
101 [Rankā (Rankas pag. C)], 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

13871.

Kur tu skriesi, vanadziņi?
Baltas vistas žogmalā;
Kur tu jāsi, bāleliņi?
Daiļas meitas ciemiņos.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Neskrej tālu, vanadziņi,
Teju vistas lejiņā;
Nejāj tālu, mans brālīti,
Teju meitas kaimiņos.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13872.

Lakstīgala trejvalode,
Nāc man līdz tautiņās,
Palīdz~ man parunāt
Ar to meitu māmuliņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Lakstīgala trejvalode,
Iesim meitas bildināt;
Tev šķīrās, tev vedās,
Tev trejāda valodiņa.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2. Trejvalodu lakstīgala,
Palīdz tautas pierunāt;
Tev šķiŗās, tev vedās,
Tev gudrais padomiņš.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

13873.

Māte mani rātin rāja,
Kam nejēmu līgaviņas.
Es iegāju klētītēja,
Trīskārt žēli nosraudāju.
Apsavilku treju svārku,
Piesijožu zobentiņu,
Piesijožu zobentiņu,
Jāju sievas lūkoties.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

13874.

Man bij dailis kumeliņis,
Zvaigžņu deķis mugurā;
To es jāju tautiņās
Līgaviņu lūkoties.
188 [(?)].

13875.

Man bij treju kameniņu
Ar ozola mietnītēm;
Tur iejūdzu sirmus zirgus,
Ar ko braukti precībās.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13876.

Mīļā māt, mīļā
mās,
Puškojat manu svārk~,
Puškojat manu svārk~
Sarkanzīda rozītēm:
Mīļi mani meitas gaida
Sarkanzīļu vainagos.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

13877.

Nestundāi es izjāju
Līgaviņas lūkoties:
Man gailītis padziedāja,
Kumeliņu seglojot.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

13878.

Neveiklītis kājas āva
Straujupītes maliņā;
Tekam abi, mēs māsiņas,
Iegrūžam upītē!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 402 -

13879.

Pa pāŗam oši auga,
Pa pāŗami ozoliņi;
Pa pāŗami jauni puiši
Seglo savus kumeliņus.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

13880.

Pa vējam, pa vējam
Pagriežami kumeliņus;
Pret vējiņu, pret vējiņu
Pagriežami cepurīti!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13881.

Pate iešu, pate iešu
Bāliņam sievu ņemt;
Liecenieka nesūtīju,
Lai bāliņa nepaļāja.
121 [Gulbenē (Md)].

13882.

Pavaicāju tēviņam,
Kādu jūgšu kumeliņu?
- Jūdz, dēliņi, to kumeļu,
Kas iet stāvu dancodams!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13883.

Pieci gadi audzināju
Stallēi bēru kumeliņu;
Tai sestāi gadiņāi
Lieku sedlus mugurāi,
Lieku sedlus mugurāi,
Jāšu sievas lūkoties.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu;
Ceturtā gadiņā
Dzelzēm kājas kaldināju;
Piektajā gadiņā
Pirku sedlus, iemauktiņus;
Sestajā gadiņā
Jāju sievas lūkoties.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

13884.

Pieci skrēja vanadziņi,
Sestā raiba žagatiņa;
Būs tā vieta, kur tie ies,
Darīs mātei žēlumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13885.

Puško, māte, mani pašu,
Tēvs baro kumeliņu;
Mīlēs meitas mani pašu,
Mīlēs manu kumeliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13886.

Puško mani, māmulīte,
Tēvs baro kumeliņu;
Es neņemšu līgaviņu,
Līdz tā labi appuškota.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

13887.

Puškojies, bāleliņ,
Ar ozola lapiņām,
Kam neteici māsiņai,
Kur tu jāsi lūkoties.
206 [Kuldīgas apriņķī].

13888.

Puškojies, tautu meita,
Es puškoju kumeliņu,
Es puškoju kumeliņu
Sudrabiņa ķēdītēm.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13889.

Puškojies, tautu meita,
Nu jās tevi lūkoties:
Jau palika mans brālītis
Kumeliņu seglojot.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

13890.

Puškots vīris es uzaugu,
Barots manis kumeliņis:
Māte mani appuškoja,
Tēvs baroja kumeliņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1. Puškots vīris es uzaugu,
Baŗots manis kumeliņis:
Māte mani appuškoja,
Pats baŗoju kumeliņu.
Es neņemšu līgaviņu,
Ja puškotas nedabošu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13891.

Pusmūžiņa vīriņš biju,
Pusģeņģeŗa kumeliņš,
Nu vēl gāju pusmuižā
Pusjumpravu lūkoties.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

13892.

Radi vien šai zemē,
Kur būs ņemt līgaviņu?
Cep, māmiņa, kviešu maizi,
Smītēsam par Daugavu!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 403 -

1. Cep, māmiņ, kviešu maizi,
Izcep mazu kukulīti,
Smītēsam par Daugavu
Arājiņa raudzīties!
Manu bēdu Vidzemē
Dēlu māte nomiruse.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13893.

Rāmi rāmi jūŗa šņāca
Miglaiņā rītiņā;
Rāmi rāmi tautiets jāja
Pēc netiklas mātes meitas.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

13894.

Raudādams apāvos
Baltus piešus kājiņā;
Vai man bija tik jaunam
Meitu māti bildināt!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Raudādams apāvos
Baltas zeķes kājiņā;
Kam bij man tik jaunam
Meitu māti bildināt!
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13895.

Raudas nāca tam puišam
Kumeliņu seglojot:
Šī devīta mātes meita
Šo rudeni bildināma.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Tautu dēlis žēli raud,
Kumeliņu sedlodams:
Šī devīta mātes meita
Šo rudeni bildināta.
Bildin~, nelga, vēl deviņas,
Kam pirmaju niecināji!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13896.

Rīgā pirku pāva spalvu,
Cēsīs cauņu cepurīti;
Tā bij viegla klanīties
Pretim meitu māmuļiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Viegli liku galviņā
Dārgas naudas cepurīti;
Tā būs viegla noņemties
Pretī meitu māmuļīti.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

13897.

Rītā agri, rītā agri
Jaunu meitu lūkoties,
Vai galviņa izsukāta,
Vai istaba izslaucīta.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13898.

Ripaiņš, pangaiņš
Mans kumeliņis;
No rīta ripošu
Lielā ciemā,
Lielā ciemā
Pie meitu mātes.
224 [Kabilē (Kld)].

13899.

Zaļa zaļa diena ausa,
Sudrabota saule lēca;
Velc, brālīti, zaļus svārkus,
Sudrabota tautu meita.
Sudrabota tautu meita,
Nāc pie mana bāleliņa;
Ja tu biji sudrabota,
Caunots manis bāleliņis.
224 [Kabilē (Kld)].

13900.

Sasegloju, sasprādzēju
Savu sirmu kumeliņu,
Jāj~ pret meitu māmuliņu,
Kā saulīte vizēdams.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

13901.

Saseglošu kumeliņu,
Jāšu sievas lūkoties;
Man vienam grūts mūžiņš,
Vienam grūti dzīvojot.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

13902.

Šo ruden~, to ruden~
Maza mana līgaviņa.
Vai nu liela, vai nu maza,
Nu seglošu kumeliņu.
4 [Aijažos], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

13903.

Šodien Dieviņš labi dara,
Šodien deva jauku laiku,
Lai jāj manis bāleliņis
Līgaviņas lūkoties.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 404 -

13904.

Šorīt agri vilciņš līda
Gar kuplaju ozoliņu;
Šorīt agri mūs~ brālītis
Segloj~ savu kumeliņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

13905.

Sedlo, māsiņ, kumeliņu,
Kamēr es kājas aunu,
Liec tos zelta iemauktiņus
Sidrabiņa sprēdzītēm!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13906.

Ziedi, ziedi, tautu meita,
Kā ābele kalniņā!
Nu jās mani bāleliņi
Tavus ziedus birdināt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Balta zied ābelīte
Tai kalniņa galiņā;
Jās rudeni mans brālītis
Tavu ziedu birdināt.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

13907.

Sievas dēļ(i), bāleliņi,
Neseglo kumeliņu:
Nāks rudenis, riekstu laiks,
Atnāks pate riekstodama.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ogu ogu, riekstu riekstu
Mana brāļa druvmalē.
Aties pate tautu meita
Ogodama, riekstodama.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

13908.

Sedlo, brāļi, puķu sedlus
Sava rauda mugurā;
Sen dziedāja ciema meitas
Sīku rožu dārziņā.
216 [Ventspilī].

13909.

Seglo, tēvs, kumeliņu,
Puško, māte, cepurīti,
Lai es jāju kā kundziņš
Līgaviņas lūkoties.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

13910.

Siksniņām, sprādzītēm
Neredz manu kumeliņu;
Lentītēm, bantītēm
Neredz manu cepurīti.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Lentītēm, bantītēm
Neredz manu cepurīti;
Siksniņām, sprādzītēm
Neredz manu kumeliņu.
Tai bij arī mātei būt,
Kas man savu meitu liedz.
206 [Kuldīgas apriņķī].

2. Neviens mani neredzēja,
Kāds es biju raitenieks:
Zīda puški zemi slauka,
Drebēt dreb kumelīns.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

13911.

Zinu ceļu, māku mēli,
Turu labu kumeliņu;
Viena meita māmiņai,
Maksā zelta gabaliņu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

13912.

Smuidra priede siliņā,
Skaista meita māmiņai;
Uz priedītes cirvi trinu,
Uz meitiņas kājas āvu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

13913.

Znoti, draugi, sanāciet,
Padomiņu piedodiet,
Kuŗu ceļu man bij laist
Ar labo kumeliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13914.

Sūtiet mani meitu vilt,
Es mācēju meitas vilt:
Sviežu riekstu par istabu,
Satek meitas kā irbītes.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Sūtiet mani meitu vilt,
Es mācēju meitas vilt.
Daej~ vienu lazdu krūmu,
Piešķin~ riekstus kulītē;
Daej~ vienu meitu ciemu,
Svied~ riekstiņus pagalmā,
Svied~ riekstiņus pagalmā,
Skrien meitiņas bukuriem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 405 -

13915.

Sukāju bērīti,
Pabēru auzas,
No rīta klapēšu
Pie tautu meitas.
206 [Kuldīgas apriņķī].

13916.

Tāda rota man, puišam,
Kā pašam ķēniņam;
Kad es jāju tautiņās,
Tad ir prieks meitiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13917.

Taisies, mana māmuliņa,
Es aizjūgšu kumeliņu;
Tautām kājas nosalušas,
Mani jaunu gaidīdam.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

13918.

Tautu dēls jostu joza,
Mirdz mirdzamu ziediņiem;
Aiz jostiņas cimdus bāza,
Zobentiņu vicināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13919.

Tievu gaŗu grožu viju,
Slaidi laidu kumeliņu
Pret to meitu māmuliņu,
Kas audzēja līgaviņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

13920.

Tievu gaŗu grožu viju,
Slaidi laižu kumeliņu,
Vai es meitas nedabūšu
Mazajāi ciemiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13921.

Trīs gadiņi audzināju
Kuplu liepu vīgriezī;
Ceturtā rudenī
Stellēj~ pāru cirtējiņu.
Trīs gadiņi audzināju
Brāļam skaistu līgaviņu;
Ceturtā rudenī
Stellēj~ pāru precētāju.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Trīs gadiņi audzināju
Zelta niedri vīgriezē;
Ceturtāi gadiņāi
Sūtu pāris cirtējiņu,
Sūtu pāris cirtējiņu,
Pāris bēru kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13922.

Trīs gadiņi linus sēju
Stāvajā piekalnē;
Trīs gadiņi audzināju
Ciemiņā līgaviņu.
Vai nu liela, vai nu maza,
Nu seglošu kumeliņu.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

13923.

Trīs gadiņi sabaroju
Stallī bēru kumeliņu,
Ceturtāi gadiņāi
Jāju meitu lūkoties.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13924.

Trim kārtām gaiļi dzied,
Trīsreiz bēri pabaroju;
Trim kārtām zelta šņore
Ap to manu cepurīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Trīs reizītes gailīts dzied,
Trīs kumeļi paberoti;
Trim kārtāmi zelta šņore
Apkārt manu cepurīti.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2. Trīs reizītes gailis dzied,
Trīsreiz zirgus pabaroju;
Trīs kārtiņas zelta josta
Ap to manu vēderiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

13925.

Trim kārtām gaiļi dzied,
Trīskārt bēri pabaroju;
Vēl atradu tautu meitu
Ni kājiņu neavušu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13926.

čīkstēt čīkst liepu sedli,
Kumeliņu sedlojot;
Lai nočīkst jauni puiši,
Kas bez laika apsedloja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13927.

čīkstēt čīkst liepu sedli,
Kumeliņu sedlojot:
Šī devīta mātes meita
Šo vasaru bildinot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 406 -

13928.

čīkstēt čīkst liepas sedli,
Kumeliņu sedlojot;
Tā nočīkst ļauna diena
Zem kumeļa kājiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13929.

Upsā māmiņ, ekur dēliņš,
Sidrab~ caunes cepurīte!
Kad es gribu, es in varu
Prūšos ņemti līgaviņu.
Prūšu meitai zīžu svārki,
Man bij caunes cepurīte.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

13930.

Uz cinīša galvu liku,
Gaidu saules uzlecot.
Kad uzlēca lēkšus saule,
Tad sēžos kumeļāi,
Tad sēžosi kumeļāi,
Jāju sievas raudzīties.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

13931.

Viena pāra ošu auga,
Otra pāra ozoliņu;
Trešā pāra jaunu puišu
Seglo savus kumeliņus.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13932.

Cielaviņa tiltu teka,
Tilta grodus skaitīdama;
Puisīts jāja precībās,
Asariņas slaucīdams.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

13933.

Cieti jūdzu, daili braucu
Dārgas naudas kumeliņu;
Viegli liku galviņāi
Dārgas naudas cepurīti,
Lai ziediņi nenobira
Tautu mātes istubāi.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

13934.

Cēlos agri rītiņā,
Lai redz~ sauli uzlecot;
Stalti jāju kumeliņu,
Lai dabotu līgaviņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

13934¹.

Celies, māte, cel dēliņu,
Lai baro kumeliņu,
Ka varēja līdz gaismiņu
Apjāt tautu novadiņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

13935.

Celies, māte, cel dēlīnu,
Lai baŗoja kumelinu,
Lai varēja līdz dienīnu
Meitu māti bildināt.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Vakars nāca, bālelīni,
Sedloj savu kumelīnu,
Lai varēji līdz gaismīnu
Līgavīnu saderēt.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

13936.

Cep, mameņ, kvīšu maizi,
Izcep man kukuleiti:
Ir suneits kaimiņūs
Kvīšu maizes āduojeņš.
423 [Daugavpils apr.].

13937.

Citu rītu, bāleliņi,
Mēs agrāki celsamies,
Ka varētu kumeliņu
Līdz ar dienu apseglot.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

c) Zīle dzied, pareģo

13938.

Aši aši zīle dzied
Asa mieta galiņā;
Aši cirtu kumeļam
Smalku linu pātadziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13939.

Dzied~, zīlīte, i nedziedi,
Lec uz vārtu stuburīša,
Tam puišam sievu ņēma,
Kurs varēja pabarot.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

- 407 -

13940.

Labi mana zīle dzied
Labajā rociņā:
Kā es iešu, tā pārvešu
Brālīšam līgaviņu.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13941.

Lēņi lēņi zīle dzied,
Kumeliņu seglojot;
Dievs dod meitu māmiņai
Lēņi laist valodiņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

13942.

Pasaklaus~, bruoleleņ,
Kuru rūku zeile dzīd;
Kad pa kreisū zeile dzīd,
Grīz pa lobū kumeleņu!
409 [Līksnas pag. D].

13943.

Zīle brēca ozolā,
Es segloju kumeliņu.
Ja būs man Dievs vēlējis,
Es tukšā nepārnākšu:
Pārnesīšu baltus cimdus,
Norakstītu nēzdaudziņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13944.

Zīle dzieda, zīle brēca
Mana brāļa namgalā.
Tā mazaja, tā smukaja,
Tā būs mana līgaviņa;
Tai es došu savu klēti,
Savas klētes atslēdziņu:
Tai es došu sav~ laidaru,
Savas govis raibaļiņas.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

13945.

Skaisti man zīle dzied,
Kumeliņu sedlojot.
Dos Dieviņš, liks Laimiņa,
Būs pirmā jājumā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

13946.

Sudrabiņa zīle dzied,
Kumeliņu seglojot.
Ja man Dievis palīdzēs,
Raudās viena meitu māte.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

13947.

Sudrabiņa zīle dzied
Mana staļļa galiņā;
Sudrabiņa tautu meita
Būs man kāju āvējiņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 190 [Kuldīā].

13948.

Sidrabiņa zīle dzied
Staļļa spāres galiņāi.
Laidies, zīle, zemītē,
Nāc man līdz tautiņās!
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

13949.

Sudrabota zīle dzied
Staļļa spāres galiņā;
Zelta puški locījās
Zem kumeļa kājiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Sudrabota zīle dzied
Staļļa spāres galiņā;
Zelta puķe laistījās
Zem kumeļa kājiņām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

13950.

Sudrabota zīle dzied
Staļļa spāres galiņā;
Stallie bēri kumeliņi
Sudrabiņa krēpītēm.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

13951.

Sidrabota zīle tek
Pa kumeļa kājīnām;
Voi būs laime kumeļam,
Voi kumeļa jājējam?
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Sudrabota zīle tek
Pa kumeļa kājiņām:
Voi būs laime tautiešam,
Voi manam kumeļam?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

d) Atgadījumi un apcerējumi ceļā un ceļa galā

13952.

Balta bija gatuvīte,
Ievu ziedu piebiruse.
Vai tādēļ es nevaru
Cauri laist kumeliņu?
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

- 408 -

13953.

Bērīts mans kumeliņš
Dāldeŗiem norakstīts;
Ne pie vārtu nepiejāju,
Māte meitu pasolīja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

13954.

Bij man viena rieksta dēļ
Tādu lielu lagzdu liekt?
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu tāļu ceļu jāt?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13955.

Braucin braucu, vai važoju
Uz to meitu māmuliņu,
Dos meitiņu, vai nedos,
Vai lamāt izlamās?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

13956.

Braucin braucu, vai važoju
Uz to meitu māmuliņu,
Vai tā mani bārtin bāra,
Vai piedeva padomiņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

13957.

Divi melni suņi rēja,
Aiz upītes tupēdami;
Nedrīkstēju droši jāt,
Ne iemauktu zvadzināt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Naiki naiki suņi rēja
Daugaviņas maliņā;
Ni drīkstēju droši jāt,
Ni iemautu zvadzanāt.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13958.

Droši gāju pa celiņu,
Pa lielo, pa mazo;
Droši jāju tautiņās
Līgaviņas bildināt.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

13959.

Iet iekšā, vai neiet
Tai groznā ciemiņā?
Riņķiem griezts pagalmiņš,
Dēļiem jumta istabiņa.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

13960.

Ej, brāliņ, droši droši
Tautu meitu sētiņā,
Kari savu cepurīti
Ozoliņa zariņā!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13961.

Es ar savu pātedziņ~
Suņam acis izkapē,
Kam man~ rēje, svešinieku,
Pa celiņu staigādam~.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13962.

Es bij~ puika, droši jāju
Pie to meitu māmuliņu;
Stundu pieši noskanēja,
No kumeļa nolecot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

13963.

Es nojāju pa lejāmi,
Pa ozola ēniņām;
Es atradu tautas meitu
Ar māmiņu rājamies.
Apkārt griezu kumeliņu,
Lai palika, kur auguse.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

13964.

Es šķitos tāli braukt,
Praulienāi auzas kārt;
Birzēnietes pretī nāca,
Savas meitas solīdamas.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

13965.

Gana agri es cēlos
Seglot savu kumeliņu;
Jau atradu tautu meitu,
Samalušu, sijājam.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Cieši jozu savu jostu,
Viegli lēcu kumeļā;
Jau atražu tautu meitu,
Samalušu, sijājot.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

13966.

Gan gudri es dabē
No māmiņ~ to meitiņ~:
Birzē sēj~ kumeliņ~,
Kājām gāj~ sētiņē.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

1. Gan gan gudri es jau ņēmu
To labaju mātes meitu:
Birzē sēju kumeliņu,
Kājām gaju sētiņā.
Neliedz māte ceļavīram,
Ne meitiņas preceniekam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 409 -

13967.

Gaŗām jāju ābeļ~ birzi,
Ziedi bira uz kumeļa;
Gaŗām jāju tautu sētu,
Tautu meita gauži raud.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13968.

Gaŗām jāju šam ciemam
Līdz viņam ciemiņam:
Šā ciemiņa dzeltainītes
Netīk manam prātiņam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13969.

čeņģeŗiem bēri laižu
Pa tiem ciema tīrumiem;
Ciema mātei daiļas meitas
Kā āriņa lagzdīgalas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13970.

Griez apkārt, griez apkārt,
Bāliņ, savu kumeliņu:
Es atradu tautu meitu
Ar māmiņu baŗamies.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Es atjāju par lapām,
Pa ozola ēniņām;
Es atradu tautu meitu
Ar māmiņu rājamies.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

13971.

Jāju, jāju visu dienu,
Jāju, ceļu vaicādams;
Uz vakaru tautu meita
Pate ceļa vedējiņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13972.

Kad manam kumeļam
Iemauktiņi neskanētu,
Es atrastu tautu meitu
Basajām kājiņām.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Kad manam kumeļam
Cangu rangu neskanētu,
Es atrastu tautu meitu
Ceplie rotu kaltējot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13973.

Kājām gāju, rokā vedu
Nosvīdušu kumeliņu,
Lai tās mani nepazina,
Liela ciema dzeltainītes.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13974.

Kājām gāju, rokā vedu
Nosvīdušu kumeliņu,
To meitiņu meklēdams,
Kas aug viena māmiņai.
216 [Ventspilī].

13975.

Kaimiņos meitas auga
Pelēkos vamzīšos;
Es aizjāju lūkoties
Ar pelēku kumeliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13976.

Kālab manis kumeliņis
Ceļu tek bez iemauktu?
Vai būs mana līgaviņa
Bez māmiņas uzaugusi?
188 [(?)].

13977.

Kas manam kumeļam
Gaŗu ceļu padarīja?
Tautu meita padarīja,
Daiļ~ augusi brālīšos.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

13978.

Kumeliņa galvu glaudu
Tīrumiņa galiņā,
Lai tas mani daiļi nesa
Pret to meitu māmuliņu.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1. Kumeliņa galvu glaudu
Tīrumiņa galiņā,
Lai tas mani daiļi nesa
Pret tām ciema meitiņām.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

13979.

Lai man tika, kas man tika,
Tā meitiņa, tā man tika,
Tā meitiņa, tā man tika,
Ko ceļā satikos.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13980.

Loki balsi, tautu meita,
Kalniņā stāvēdama;
Mans brālītis lejiņā
Loka bēru kumeliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 410 -

13981.

Natīk mun, nabūs mun
Šai ciemā līgaviņas:
Pate māte guovis slauca,
Pate gonus pavadīja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

13982.

No mēsliena es pazinu,
Tai ciemā slinkas meitas:
Visi rīta skalganiņi
Mēslienā izslaucīti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13983.

Pacel kāju, kumeliņ,
Izpurini cekuliņu:
Priekša nāca meitu māte
Ar meitāmi dziedādama.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13984.

Piešiem dūru kumeliņu,
Kad tas stalti netecēja,
Kad tas stalti netecēja
Pret to meitu māmuliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

13985.

Peldus laidu kumeliņu,
Caur sudraba ezariņu:
Tur aug viena mātes meita
Zaļā niedru kambarī.
216 [Ventspilī].

13986.

Redzu, redzu pār upīti,
Tās mājās slinkas meitas:
Logi, beņķi nemazgāti,
Istabiņa neslaucīta.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

13987.

Rikšiem bēri es palaidu
Gar gaŗo sila malu,
Grib~ atrast meitu māti,
Vai sēd ilgi vakarā.
349 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13988.

Rikšiem bēri es palaidu
Gar gaŗo sila malu,
Lai atrastu tautu meitu
Vakarēju gulumiņu.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

1. Es palaižu rikšu bēri
Pa to zaļu atmatīnu;
Es uzgāju ciema meitu
Vakarēju gulumīnu,
Vakarēju gulumīnu,
Neslaucītu istubīnu.
Sīkas mazas mūs~ māsēnas
Jau iegāja, samalušas,
Jau iegāja, samalušas,
Jau palika berakstot.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Rikšiem bēri es palaidu
Gar dižaju sila malu,
Vēl atradu Korsu meitas
Vakarēju gulumiņu,
Vakarēju gulumiņu,
Vakar raustu uguntiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3. Rikšus rikšus, iesklābiņ~
Par to ciema notariņ~;
Es atradu ciemmeitiņas
Ar basām kājiņām.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

13989.

Rikšām bēri es palaidu
Pa to klaju atmatiņu,
Vai atrastu tautu meitu
Vēl gulam, nemaļam.
Man māsiņas samalušas,
Jau palika sijājošas.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Traucies, manu kumeliņ,
Pa to smilgu atmatiņu,
Lai man rast tautu meitu
Vēl gulamu, nemaļamu.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

13990.

Rikšu bērīt~ i palaidu
Gar gaŗo sila malu,
Kad atrastu tautu meitu
Vakarēju gūlumiņu.
Jau atradu tautu meitu,
Samalušu, sijājot.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

13991.

Rikšiem bēri es palaidu
Caur zaļo birztaliņu,
Gribēdams šorīt agri
Meitu māti sveicināt.
183 [Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)].

- 411 -

13992.

Šķelmīts mans kumeliņš
Ietek meitu ciemiņā.
Kumeliņa vainu saku,
Mana paša gribēšana.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

13993.

Sniegi, vēji putināja
Ap to manu kumeliņu:
Tam manam bāliņam
Līgaviņa neatvesta.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13994.

Tad būt~ labi, itin labi,
Kad man~ suņi nepajustu:
Atrod~ meitas baŗoties,
Istabiņu neslaucītu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13995.

Tai ciemiņa sētmalē,
Daiļ~ ābele, skaist~ āboļi;
Tur būs vērte iekšā iet,
Tur būs daiļas mātes meitas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13996.

Tec, laiviņa, skaldi jūŗu,
Rīgāi mastu lūkoties;
Tu lūkosi mastu koku,
Es zēģeļu audējiņu.
Ne te tādu mastu koku,
Ne zēģeļu audējiņu;
Rīgā auga mastu koki,
Tur zēģēļu audējiņa.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

13997.

Tec gaŗām, kumeliņ,
Negriež galvu tai sētā;
Tai sētā slinkas meitas,
Neslaucīta istabiņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13998.

Tec gaŗām, kumelīn,
Negriez galvu tai ciemā:
Tai ciemā laiskas meitas,
Tur nemēzti pagalmīni.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13999.

Tec gaŗām, kumeliņi,
Negriez galvas tai ciemā:
Tai ciemā laiskas meitas,
Vēli slauka istabiņu.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

14000.

Tec gaŗām, kumeliņ(i),
Negriezies tai sētā:
Tai sētā slinkas meitas,
Pa lodziņu mēslus bēra.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Vai bāliņ, vai bāliņ,
Kāda tava līgaviņa:
Tupēdama plānu slauka,
Pa lodziņu mēslus beŗ.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Tec gaŗām, kumeliņ,
Nesraugies tai sētāi:
Tai sētāi slinkas meitas,
Tupēdamas plānu slauce,
Tupēdamas plānu slauce,
Pa lodziņ~ mēsals bēr~,
Ar dakšiem gult~ tais~,
Ar grožiem palag~ klāj~.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

14001.

Tec gaŗāmi, kumeliņi,
Nemetiesi šai krogā:
Šai krogāi laiskas meitas,
Mēsli stāv paslieksnē.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

14002.

Tec gaŗām, kumeliņ,
Neraugies šai ciemā:
Šai ciemā laiskas meitas,
Sēdēdamas velējās.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

14003.

Tec gaŗām, kumeliņi,
Netec vairs tai sētā:
Tai sētā slinkas meitas,
Nikna meitu māmuliņa.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

14004.

Tec gaŗām, kumeliņi,
Šai ciemā laiskas meitas:
Govis bļāva neslaucamas,
Telēniņi nedzirdāmi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 412 -

14004¹.

Tec gaŗā, kumeliņi,
Tai ciemā mellas meitas.
Mātes vaina, mātes vaina,
Kam pirtī nemazgāja.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

14005.

Tec teciņis, kumeliņis,
Tai ciemā netecēji:
Tai ciemā slinkas meitas,
Vārpstē vērpa sēdēdamas.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

14006.

Teci, manu kumeliņu,
Auzas došu ciemiņā;
Ņemšu daiļu vedekliņu,
Dos auziņas sijādama.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

14007.

Teci, mans kumeliņ,
Auziņām barojams,
Kaut atrastu ciema meitas
Basajām kājiņām.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

14008.

Teci, manis kumeliņ,
Liepu lapas braucīdams;
Kad ieraugi meitu māti,
Tec, galviņu grozīdams!
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

1. Teci, mans kumeliņ,
Tec, galviņu grozīdams;
Kad ieraugi meitu māti,
Tec, kājiņas spēlēdams!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

14009.

Teci, mans kumeliņš,
Liepu lapas braucīdams;
Priekšā nāca meitu māte
Ar meitām dziedādama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14010.

Teci, mans kumeliņš,
Tec, galviņu grozīdams:
Pretim nāk tautu meita,
Raibus cimdus adīdama.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Teci, manu kumeliņ,
Pa celiņu dancodams!
Pretī nāca līgaviņa
Spēlēdama, dancodama,
Spēlēdama, dancodama,
Zīdautiņu rakstīdama.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

14011.

Tīšām jāju, nebēdāju,
Pie bajāra meitiņām.
Pušām cirtu vaŗa vārtus,
Pāri bēru lecināju.
190 [Kuldīā], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14012.

Visapkārt sētu jāju,
Pagalmā vērdamies,
Būsi gludis pagalmiņš
Slavenām meitiņām.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

14013.

Cauri jāju bērzu birzi,
Ne zariņu nenolauzu;
Pretim nāca tautu meita,
Raibus cimdus adīdama.
226 [Kandavā (Tl)].

★

42941.

Apsedloju melnu kuili,
Jāju meitu precībās;
Ja meitām es patiku,
Tad tās mani nebrāķēja.
545 [Krustpils D apr.].

42942.

Braucu dienu, braucu nakti,
Skuju rīkste rociņā;
Zināms man celiņš bija,
Zināms vārtu vērājiņš.
99 [Dzelzavas Md].

42943.

Bridu, bridu dūņu upi,
Meklēj' savu līgaviņu;
Meklēj' savu līgaviņu,
Ieslavēto morēnieti.
273 [Mores Rg].

42944.

Cel, bērīti, augsti kājas,
Pretī kalnu tecēdams;
Pretī nāca meitu māte,
Ar meitām dziedādama.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

- 413 -

42945.

Celies, māte, cel dēliņu,
Lai baŗoja kumeliņu;
Lai baŗoja kumeliņu,
Lai jāj sievu lūkoties.
443 [Turlavas Kld].

42946.

Celies, māte, cel dēliņu,
Lai baroja kumeliņ(u)!
Īsa diena, gaŗš celiņis,
Nederēta līgaviņ(a).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

42947.

Gaisma gaisma, bāleliņ,
Baro savu kumeliņu!
Gaŗš celiņš, īss mūžiņš,
Tāļu tava līgaviņa.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

42948.

Cyts man teicja, nycynova
Aiz kalniņa ļaudaviņu;
Navā munas vacas kuojas,
Varu es pats apsavērt.
326 [Preiļu D].

42949.

Daiļi brauca ceļa vīri,
Kumeliņus sajūguši;
Tie meklēja mūs' māsiņu
Gaŗu ceļu vizināt.
356 [Rudbāržu Azp].

42950.

Daiļa priede siliņā,
Daiļa meita māmiņai;
Uz priedīti cirvi nesu,
Uz meitiņu kājas avu;
No priedītes daiļi skali,
No meitiņas līgaviņa.
241 [Lubānas Md].

42951.

Danco, mans kumeliņ,
Margo, mans augumiņ!
Nu lustīga tautu meita,
Grib ar mani līdzi iet.
6 [Aiviekstes D].

42952.

Doncuot laižu kumeliņu
Meitu muotes pogolmā;
Poša muote meitu devja,
Kumeļā vārdamuos.
326 [Preiļu D].

42953.

Dzirdēt būs, redzēt būs
Šo kāpami kumeļā,
Dzirdēt mātes valodiņu,
Redzēt meitas augumiņu.
322 [Praulienas Md].

42954.

Dzēru olu, nabāduoju,
Ir galviņa nesējiņa;
Jēmu sīvu, nabāduoju,
Ir maizīte orūdā.
168 [Kalupes D].

42955.

Ej purvā, ej mežā,
Ko mežā nadabuosi;
Daboj ūgu, daboj sēņu,
Daboj pašu lasītāju.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

42956.

Es bij puika, droši gāju
Pie tās meitu māmuļiņas:
Stundu pieši noskanēja,
No kumeļa nolecot.
545 [Krustpils D apr.].

42957.

Es apkalu kumeliņu
Sudrabiņa pakaviem,
Lai varēja tautās jāt,
Tautu meitas kairināt.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

1. Es pakolu siermu zirgu
Sudabriņa pokovim,
Lai varēju tautuos juot,
Tautu meitas bildinuot.
605 [Skolas].

42958.

Es nebraucu tai ciemā,
Kur bij slinkas mātes meitas:
Vēlu slauka istabiņu,
Par lodziņu mēslus bēra.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

42959.

Es tev lūdzu, staļļa Ješka,
Aizjūdz puksi kamanās:
Lai es brauc' uz Meņģeļ' muižu
Savas brūtes apraudzīt,
Vai tā dzīva, vai vesela,
Vai nav puišu piegulēta.
480 [Vējavas Md].

- 414 -

42960.

Gaisā skrēja čierkstādama
Dzaltanuoji cīlaveņa;
Tai čerkstēja dālu muote,
Vedekleņas maklādama.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

42961.

Gaisma gaisma, bāleliņi,
Sedlo savu kumeliņu!
Jau tā tautu melnacīte
Sēd galviņu saglaudusi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

42961¹.

Gaisma gaisma, buoleliņ,
Sodloj sovu kumeliņu!
Dreiž pa uoru puortecēja
Dzaltonīte cīlaviņa.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

42962.

Gon zinuoja natikleitis,
Kai precēt līgaviņu;
Da zemei zeižu puški
Bārajam kumeļam.
605 [Skolas].

42963.

Ieblakām vien tecēj(a)
Mani bēri kumeliņi,
Gribēdami tautu meitu
Šorudeni vizināt.
605 [Skolas].

42964.

Jau as tevi nūsabeidu,
Ka tu taida borga meita.
Vēļ es varu tuoļi braukt,
Baruots munis kumeliņš.
Vēļ es zynu taidas muotes,
Kur audzēja skaistas meitas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

42965.

Jauni puiši, bandenieši,
Ko ar vaļu neizdara?
Izlej vaska kamaniņas,
Iejūdz sila vāverīt(i),
Tautu meitu vizināt.
214 [Lažas Azp].

42966.

Jāj, brālīti, kur jādams,
Jāj gaŗām tai sētā [sētai]!
Tai sētā slinkas meitas,
Par lodziņu mēslus meta.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

42967.

Kaļu, kaļu kumeliņu
Sidrabiņa nagliņām,
Lai tas man stalti tek,
Pretīm meitu māmiņai.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

42968.

Kam, brālīti, tu tik agri
Seglo manis [manu] kumeliņ(u)?
Vēl atrastu tautu meitas
Vakarēju gulumiņ(u),
Vakar šautas nama durvis,
Vakar raustu uguntiņ(u).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

42969.

Kū dūmuoju sēteņā,
Tū satyku celeņā:
Satyk' cīma dzaltonīti,
Zaļu zīdu vaiņuciņš.
89 [Dricēnu Rz].

42970.

Kū dūmuoju pruotiņē,
Tū satopu celiņē:
Satop' šmuku dzaltonīti,
Dzaltonim matiņim.
35 [Baltinavas Abr].

42971.

Ko, puisīti, tu domāji
Gludu galvu sukādams?
Es domāju ciemā braukt,
Precēt daiļu līgaviņ(u).
286 [Nītaures Rg].

42972.

Kuplis auga ozoliņš
Pie bāliņa staļļadurvim;
Zalta puķe laistījās
Zam kumeļa kājiņām.
241 [Lubānas Md].

42973.

Kuri goni agri dzyna,
Tī nūtraucja reita ros(u);
Kuruos tautys agri juoj(a),
Tuos dabuoja malējiņ(u).
389 [Silajāņu Rz].

42974.

Kur jāsati, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
Mes jāsami tautiņās,
Tautu meitas lūkoties.
184 [Ķēču Rg].

- 415 -

42975.

Kur tu jāsi, tautu dēls -
Lēni tek kumeliņš?
Lēnu meitiņ' izprecēja
Lēnam tēva dēliņam.
378 [Seces Jk].

42976.

Labrīt labrīt, Laimes māte!
Vai redzēji līgaviņu?
Aiz upītes sārtas rozes,
Vidū tava līgaviņa.
378 [Seces Jk].

42977.

Lazdu, viena rieksta dēļ,
Līdz zemītei nelocīj(u);
(Tā) es vienas meitas dēļ
Jūdzēm tāļu neskraidīj(u).
335 [Puzes Vp].

42978.

Man bij zīle audzējama
Daiļa purva vidiņā:
Devu auzas, devu miežus,
Vēl dabēru linsēkliņas.
373 [Sarkaņu Md].

42979.

Muoseņ vīna aiz yudiņa,
Ūtra yudiņa maliņā;
Da vīnai laivu dzīnu,
Da ūtrai kumeliņu,
Da trešai tautu dālu
Rakstītom komonom.
605 [Skolas].

42980.

Meitu dēļ rozes zied,
Meitu dēļ magonītes;
Meitu dēļ jauni puiši
Jāj barotus kumeliņus.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42981.

Mjaitys guoja modorās,
Jas laseju duobuleņ(u);
Mjaitys vyra dzeipureņ(u),
Jas baravu kumeliņ(u);
Mjaitom juoja precinīki,
Jas sadlavu kumeleņ(u).
326 [Preiļu D].

42982.

Meita meita, sukā galvu,
Uzliec skaistu vainadziņu!
Aiz kalniņa tautu dēls
Kumeliņu dancināja.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

42983.

Mes bejom div bruolīši,
Vysus mežus puorguojam,
Sajamēm tū caunīti
Aŗ vysu midziņu.
326 [Preiļu D].

42984.

Nava maņ, ( nava maņ )
Tāmā cīmā ļaudaviņas;
Poša muote gūvis slaucja,
Poša gonus pavadeja.
170 [Kapiņu D].

42985.

Nav saulīte vaira augstu,
Kad aizjūgšu kumeliņu;
Kad es tikšu tai vietā,
Kur aug mana līgaviņa.
14 [Alsviķa Vlk].

42986.

Nāburgos pieci ciemi,
Visos piecos tēva dēli;
Visi pieci kājas āva
Uz man' vienu mātes meitu.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

42987.

Nu tuoliņas as pazynu
Meitu muotes ustobeņi:
Vysapkuorti sātmaleiši
Dzeipareņa galeņim.
605 [Skolas].

42988.

Ūši ūši, kod lopova?
Vysi kūki salopova.
Bruoli, bruoli, kod juosi(t)
Tautu meitas apraudzēt?
168 [Kalupes D].

42989.

Ūši kļovi, kuo jyus gaidat?
Cyti kūki salopuoja.
Myusu puiši, kuo jyus gaidat?
Cīma puiši precējās.
365 [Sakstagalas Rz].

- 416 -

42990.

Palīdzat, skritulīši,
Kumeļam dubļu brist;
Palīdziet jūs, māsiņas,
Meitu mātes pierunāt.
146 [Jaungulbenes Md].

42991.

Pa vuortimi izīdama
Lyudžu Dīva paleidzeņa:
Dūd, Dīveņ, sasatikt
Ar gūdeigu tautu dālu!
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

42992.

Padzīduoju, patraiļuoju
Syla zemi acādams.
Kas maņ deve uoru zemi,
Kas boguotu muotes meitu?
Loba maņ syla zeme,
Loba maņ i buorenīte.
465 [Varakļānu Rz].

42993.

Pat(e)i(k) man tej meitiņa -
Kas man bius, ka naīs?
Labi biutu, kab jei ītu,
Kab varātu pīrunuot.
605 [Skolas].

42994.

Pinku pinku, dēla māte
Mūsu ceļu notekāja,
Ik svētdienas tekādama,
Savu dēlu solīdama.
305 [Pastendes Tl].

42995.

Pa puorami ūši auga
Lela ceļa maliņā;
Pa puorami jauni puiši
Sadluoj sovus kumeliņus.
Byus kurā maliņā,
Rauduos meitu muomuliņa.
605 [Skolas].

1. Pa puoram ūši auga,
Pa puoram ūzuleņi;
Pa puoram jauni puiši
Sodloj sovu kumeliņi.
172 [Kārķu Vlk].

42996.

Pruotiņam nūtykuse
Aiz yudiņa leigaviņa;
Dūtum rūku, dzeitum laivu,
Ka māmiņa naradzātu.
Jyus, muosiņas, redzējāt,
Nasokot māmiņai.
605 [Skolas].

1. Pruoteņam bej patykuse
Aiz yudeņa ļaudaveņa;
Dūtu rūku, dzeitu laivu,
Ka māmeņa naradzātu.
576 [Varakļāni Rz apr.].

42997.

Prūtu, prūtu, radzu, radzu,
Ka buoliņis precēsīs:
Pataisīja jauņ ustobu,
Apleik stota uobeļnīcas.
35 [Baltinavas Abr].

42998.

Puiši mjaitys ļubavova
Nu Jurdžim da Pokrova;
Nu Pokrova da Semļova
Kaida tyka, taida loba.
326 [Preiļu D].

42999.

Pupu ziedu man zirdziņš,
Gaujas putu iemauktiņ(i);
Tai būs nākt tautu meitai,
Kau tā arī negribētu.
119 [Gaujienas Vlk].

43000.

Rikšiem laidu kumeliņu
Pa to sila gabaliņu,
Lai redzēja meitu māte,
Lai atdod man meitiņu.
605 [Skolas].

43001.

Redz ku koši lagzdi zied
Sarkaniem ziediņiem;
Redz ku koši tautas jāj
Man aug'min' lūkoties.
200 [Kuldīgas Kld].

43002.

Sargaities jūs, puisīši,
Tai ciemā neejiet!
Tai ciemā slinkas meitas,
Pa lodziņu mēslus bēra.
605 [Skolas].

43003.

Sauleit bolta, sauleit jauka,
Es vis' nakti nagulēju;
Visu nakti puorstaigav(u),
Jaunu meitu maklādams.
Nadabavu kuo meklēju,
Visu nakti puortērēju.
326 [Preiļu D].

- 417 -

43004.

Sēju lielu linu lauku,
Neplūks mana līgaviņa.
Apseglošu zilo zirgu,
Jāšu ciemu no ciemiņa:
Nāc, meitiņa, nāc, māsiņa,
Laid, mīļā māmuliņa.
605 [Skolas].

43005.

Smagi pūta tas puisītis,
Kam zināma līgaviņa.
Kā tas smagi nepūtīs,
Kad vēl labi nezināja?
72 [Cesvaines Md].

43006.

Steidzu, steidzu, jūdzu, jūdzu
Baltskarīti kumeliņu;
Atvedīšu līgaviņu
Jaunajam bāliņam.
127 [Grostonas Md].

43007.

Smuks puisītis baltu vaigu
Guļ upītes maliņā,
Celies augšām, smuks puisīt(i),
Nāc man līdzi sētiņā;
Būsi manis arājiņš,
Mans maizītes devējiņš.
125 [Grenču Tk].

43008.

Smuks puisīts mans brālīts
Sēd mellā kumeļā;
Tas tām tautu meitiņām
Ik rudeņa žēl darī(ja).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

43009.

Sunīts rēja lyuzenī,
Es lyuzeņa maliņā;
Nadreikstēju zyrga dzeit,
Ni īmavu zvardzynuot.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

43010.

Tai tu dor, kumeliņ,
Kai vakar, aizvakar!
Īsavēris jaunas meitas,
Tec gaļveņu mātuodams.
143 [Jāsmuižas D].

43011.

Tautiets joza zelta jostu,
Nu ies tautas bildināt.
Esi gudra, runā droši,
Tad patiksi tautietim.
604 [Dažādi iesūtītāji].

43012.

Tautiets savu kumeliņu
Augstu sētu lecināja,
Gribēdams to meitiņu,
Kas patika prātiņam.
192 [Kosas C].

43013.

Tāli tāli es redzēju
Sagšām jumtu istabiņu.
Atvedām, māmuliņ,
No tā ciema līgaviņu.
545 [Krustpils D apr.].

43014.

Tiraž taraž
Uz diž ciem;
Uz diž ciem
Pi līgaviņs.
445 [Ugāles Vp].

43015.

To celīnu rītos gāju,
To pārgāju vakaros,
Par to pašu atvedīšu
Sev diženu līgavīnu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

43016.

Uz Liteni, uz Liteni,
Uz liteniešu meitiņām!
Liteniešiem skaistas meitas,
Beļaviešiem vēl skaistākas.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

43017.

Vai tie mūsu kumelīni,
Trako prātu griezušies?
Uz ķempēm sasegloju,
Uz Pūķim aiztecēja.
54 [Bilskas Vlk].

43018.

Vedat mani godībāsi,
Man šķīrās, man vedās.
Ne man juka valodiņa,
Ne man klupa kumeliņš.
605 [Skolas].

- 418 -

43019.

Vējiņš pūta, niedre kauca
Ezeriņa maliņā;
Tautiets jūdza kumeliņu,
Šķiet māsiņu līgojam.
605 [Skolas].

43020.

Vistāļam es pazinu
Meitu mātes kuplu sētu:
Visapkārt liepas auga,
Vidū kupla ābeltiņa,
Pieci zelta āboltiņi.
146 [Jaungulbenes Md].

43021.

Zynu ceļu, muoku juot
Ar bryunū kumeliņ(u);
Zynu, zynu tū māmeņu,
Kur muok meitas audzynuot.
466 [Vārkavas D].

43022.

Žogota rogona
Pypuru prīškā,
Nasoki tautu meitai
Kod es iz jū juošu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

★

3. Meitai laiks, cerība un gatavība iet tautās

14014.

Apsēdos raudādama
Pie vecaja bāleliņa,
Padomiņu vaicādama,
Vai būs iet tautiņās.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14015.

Darāt muižu, bāleliņi,
Es neiešu tautiņās.
- Ej, māsiņ, tautiņās,
Tautas muižu padarīja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14016.

Dod, Dieviņ, labu gadu,
Labu prātu māmiņai!
Citu gadu vairs neiešu
Brālītim druviņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14017.

Domājiet, bāleliņi,
Ko ar manim darīsiet:
Vai gribiet šoruden
Vainagā paturēt?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14018.

Iešu, iešu, māmuliņa,
Ko darīšu negājuse?
Tētītim maizes trūka,
Brālītim linu zemes.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14019.

Ietin iešu, māmulīte,
Uz rudeni negaidīšu;
Es rudeni gan gaidītu,
Tautu dēls negaidīja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14020.

Ietin iešu šoruden,
Vai pie jauna, vai pie veca;
Ja pie jauna, pie ražana,
Ja pie veca, pie bagāta.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

14021.

Ietin iešu tautiņās,
Neieš~ tālu no māmiņas,
Kur es savu māmuļīti
Ganīdama apraudzīju.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14022.

Ieva, ziedus izkāruse,
Gaida pilnu mēnestiņu;
Māsa, pūru pielocījse,
Gaida tautas atjājam.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14023.

Es redzēju jaunus puišus
Kumeliņu seglujot;
Man prātiņu sagrozīja,
Cerēj~ savu arājiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14024.

Es tā nieka nebēdāju,
Ka klātēji niecināja;
Kad klātēji niecināja,
Jau tālēji kājas āva.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 419 -

14025.

Jājat, puiši, pie manim,
Jājat, daiļi tēva dēli;
Šādi tādi, nejājat,
Man slavīti nelaižat:
Netīk man slikta slava,
Labam ļaužu bērniņam.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

14026.

Ko, tautieti, dusmas turi,
Ka ar mani nerunāji?
Vai turēji pērnās dusmas,
Ka ar mani nederēji?
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

14027.

Laidi, laidi, Laidainīte,
Laidi miežus, laidi rudzus,
Laidi miežus, laidi rudzus,
Atlaid manu arājiņu!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

14028.

Līs lietiņš, kad līdams,
Mākuļot mākuļoja;
Nāks tautiņas, kad nākdamas,
Daudzenāt daudzenāja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

14029.

Līstat, lieti, nelīstat,
Jel rasiņu pataisāt;
Jājiet, tautas, nejājiet,
Jel slavītes palaidiet!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

14030.

Luste, mana laba luste,
Šī pēdēja vasariņa,
Šī pēdēja vasariņa
Valkāt meitas vainadziņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14031.

Lustīgai man dzīvot,
Šī pēdēja vasariņa,
Šās vasaras galiņā
Noņems manu vaiņadziņu,
Noņems manu vaiņadziņu,
Pakārs tautu klētiņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

14032.

Māsiņ, zelta droztaliņ,
Tev jāiet šoruden:
Sapel mana sīka nauda,
Sarūs~ mans zobentiņš.
- Brālīt, putu gabaliņ,
Tev jānāk panačos.
- Iešu, iešu, kā neiešu
Māsiņai panačos
Zobentiņu vēcināt,
Sudrabiņu skandināt.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

14033.

Māte māte, raugi ganu,
Es ganos vairs neiešu:
Ik dieniņas tautas jāja
Pa manām ganīklām.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14034.

Mana balta māmuliņa,
Laiks man iet tautiņās:
Klētī grīda ielīkuse
Mana pūra vietiņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14035.

Mēs bijām div~ māsiņas,
Abas vienu lielumiņu;
Jājat, tautas, vienu dienu,
Darāt vienu žēlumiņu!
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Mēs bijām trīs māsiņas,
Visas viena lielumiņa;
Lai ved tautas vienu dienu,
Mātei vienas žēlabiņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14036.

Mēs bijāmi trīs māsiņas,
Visas lielas uzaugušas;
Jājiet, tautas, kad jādamas,
Kuŗu dienu gribēdamas.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

14037.

Nāc, tautiet, došu roku,
Bet neiešu šoruden,
Vēl es gribu šoruden
Dažu labu kaitināt.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

14038.

Nāc, tautieti, došu roku,
Nu es vairs neliegšos;
Pērn es biju trakumā,
Tad es tevim atsacīju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 420 -

14039.

Nāc, tautiet, došu roku,
Nebēdāju bāleliņa;
Bāliņš mani nevēlēja,
Gājējiņas gribēdams.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14040.

Nāc, tautieti, došu roku,
Par bāliņu nebēdāšu,
Kam brālītis tā sacīja:
Velnam māsa lieti der!
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

1. Nāc, tautieti, došu roku,
Par bāliņu nebēdāšu,
Kam bāliņis tā sacīja:
Ko māsiņa labu dara?
Gan bāliņis atradīs
Māsas labu darījienu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

14041.

Nāciet šur, viņpusieši,
Es jums došu sav~ māsiņu;
Atnesiet māmiņai
Divi zelta gabaliņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

14042.

Nāciet, tautas, es būš~ iet
Pašā darba laiciņā,
Atstāt striķi vērienā,
Izkaptiņu cirtienā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

14043.

Nāciet, tautas, nu es iešu,
Nu es vairs neliegšos:
Nu man brāļi skalus liedza,
Mārša liedza istabiņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

14044.

Peldojies, raudaviņ,
Pa dziļo ezeriņu!
Bij māsiņa gājējiņa,
Ja bāliņi devējiņi.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14045.

Precat mani, ciema puiši,
Man deviņi rinduciņi:
Trīs paklāju, trīs apsedzu,
Trīs paliku pagalvī.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14046.

Projām iešu, māmuļīte,
Vairs rudeņa negaidīšu!
Man tautietis apsolīja
Pa prātam kumeliņa,
Zīdes deķi, zelta sedlus,
Vizuļotus iemautiņus.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

14047.

Rudzi rudzi, mieži mieži
Nu pašā pļaušanā;
Tautu meita zeltenīte
Nu pašā vešanā.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

1. Alus alus, medus medus,
Tas pašā dzeršanā;
Jaunas meitas, pusaugušas,
Tās pašā vešanā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2. Egle egle, priede priede
Nu pašā cirtienā;
Tautu meita zeltenīte
Nu pašā vestienā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

3. Pupas pupas, zirņi zirņi
Nu patē ēstuvē;
Tā meitiņa dzeltānīte
Nu patē vestuvē.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

14048.

Šī vasara man aizgāja
Domājama, cerējama,
Vai būs ieti tautiņās,
Vai tautieti sētā vest.
Labāk iešu tautiņās,
Lai jāj brāļi panāksnos.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

14049.

Sen vedama siena kaudze,
Gaida labu ceļa laiku;
Sen vedama mātes meita,
Gaida labu vedējiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

14050.

Trīs rudeņi tautas jāja
Mūs~ māsiņu lūkoties;
Šī rudeņa jājumiņis
Nebūs velti tautiņām:
Mūs~ māsiņa pieauguse
Kā sarkana brūklenīte,
Pūra cimdus noadījse,
Linu dvieļus noauduse.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

- 421 -

14051.

Vējš pūta, vējš pūta,
Salms grazni dancoja.
Tēvs vaicāj~ meitu,
Vai grib vīru.
Vecais vecais,
Tev nav prāta,
Kālab cilvēks
Cilvēku negribēs?
Putniņš mežā,
Tam savs draudziņš,
Kālab man nava,
Cilvēku bērnam?
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

4. Iemesli, kādēļ meita vēl nevar vai negrib iet tautās

14052.

Nepūšat, auksti vēji,
Es plānos palagos;
Nerunā, bāleliņ,
Es lielos sirdsēstos.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Nepūšat, auksti vēji,
Kalnē sēti smalki lini;
Nerunā, bāleliņ,
Es lielē sirdēstē.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2. Nepūšat, bargi vēji,
Es vieglā apģērbā;
Nerunājat, bāleliņi,
Es grūtā dieniņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

14053.

Šogad, tautas, nejājat,
Manim slavas nedarāt:
Mazi mani bāleliņi,
Pate valdu tēva zemi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Mieru mieru, vaļu vaļu
Šogad, tautas, paliekat:
Mazi mani bāleliņi,
Pate valdu tēva zemi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Tautas mani mīļi lūdza:
Nāc, puķīte, šoruden!
Es neiešu šoruden,
Mazi mani bāleliņi,
Mazi mani bāleliņi,
Pate valdu tēva zemi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

14054.

Šogad, tautas, nejājat,
Neslavītes nedarāt!
Es bij~ jauna, es neiešu,
Nedos mani tēvs māmiņa.
Jājat citu rudentiņu,
Tad redzēs, vai es iešu,
Tad redzēs, vai es iešu,
Vai dos mani tēvs māmiņa.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

5. Tautas gaidāmas

a) Zīmes un zīlēšana

14055.

Augstu kaķe laizījās,
No tālienes viesi būs:
Būs manai māsiņai
No tālienes precenieki.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Augstu runcis laizījās,
No tālienes viesi nāca:
Māsiņai sajājuši
No Vāczemes precinieki.
224 [Kabilē (Kld)].

14056.

Kur, gailīti, tu tecēji [tecēsi]
Rītā agri rasiņā?
Es tecēju [tecēšu] meitu celt,
Meitām jāja precinieki.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1. Gailīts tek uz ciemiņu
Dzeltāniemi zābakiem.
Kur, gailīti, tu tecēsi
Ar tiem vaska zābakiem?
- Tek~ uz ciemu meitas celt,
Meitām jāj precinieki.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

- 422 -

2. Kur, gailīti, tu tecēji
Rītā agri rasiņā?
- Ciemā teku meitas celt,
Meitām jāja precenieki;
Meitām jāja precenieki,
Vēl galviņa nesukāta,
Liepas galdi nemazgāti,
Istabiņa neslaucīta.
342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Kur, gailīti, tu tecēsi
Kaula piešu kājiņām?
- Es tecēšu meitas celt,
Jāņa bērni tuvumā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

4. Kur, vilciņ, tu tecēsi
Jauna rīta rasiņā?
- Es tecēšu meitas celt,
Meitām jāja precinieki:
Skultas Brencis, Baškas Jancis,
Viņgaliešu Indriķīts.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

14057.

Ko, ieviņa, tu redzēji,
Ceļmalā ziedēdama?
- Skaistu puisīt~ i redzēju
Cepurīti pušķojam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14058.

Lūpa niez, lūpa niez,
Kas kukuļus atnesīs?
Dēlu māte atnesīs
Mīkstu kriķu karašiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

14059.

Mute nieza, mute nieza,
Kas kukuli atnesīs?
Dēlu māte aiz vārtiem,
Raušu kule mugurā.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

14060.

Būt manimi to dieniņu
Ar zīlīte dziedājuse,
Kad tautiņas kājas āva,
Kad segloja kumeliņu!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14061.

Eita, meitas, klausīties,
Kādu dziesmu zīle dzied.
- Zīle dzied tādu dziesmu:
Laiks meitām rozes šķīt [sēt].
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

14062.

Sudrabota zīle brēca
Vārtu staba galiņā.
Ej, māsiņa, klausīties,
Kādu ziņu zīl~ atnesa.
- Tādu ziņu zīl~ atnesa,
Mūs~ māsai tautās iet.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

14063.

Sudrabota zīle dzied
Vārtu staba galiņā:
Atjās mūsu māsiņai
Sudraboti precinieki.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Sudrabota zīle dzied
Manā vārtu stuburā:
Sudrabotas tautas jāj
Jaunajai māsiņai.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14064.

Sudrabota zīle dzieda
Vārtu staba galiņā:
Aizvedīs mūs~ māsiņu
Sudrabiņa kalējam.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

14065.

Sudrabota saule lēca
Purva bērza galiņā:
Mūs~ māsiņi tautas jāja,
Sudraboti jājējiņi.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

14066.

Tā sacīja cielaviņa,
Pa pagalmu tecēdama:
Būs tai mūsu netiklei
Šorudeni precinieki.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

1. Balta balta cielaviņa
Upmalā mazgājās:
Būs tai mūsu netiklei
Šovakar precinieki.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Dancodama zīle dzied
Uz akmiņa purvmalē:
Būs tam mūsu neveikļam
Šogad jauna līgaviņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3. Dzeltānaja cielaviņa
Vārtu virsu lidināja:
Nu būs mūsu neveikļam
Šorudeni līgaviņa.
25 [Līgatnē (Līgatnes pag. Rg)].

- 423 -

14067.

Spoža zvaigzne ieritēja
Manā gultas maliņā:
Dievs dos man šo rudeni,
Jaunu gultas gulētāju.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14068.

Tāļu tāļu es redzēju
Žibam gaišu uguntiņu:
Tautu dēlis kājas ava,
Sedlo savu kumeliņu.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

14069.

Tupi, runci, uz akmeni,
Vedīs mani šoruden?
Es tev došu cimdu pāru,
Bodē pirktu prievetiņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14070.

Viegli mani žagas rāva,
Tāļu mani pieminēja:
Tautu dēls pieminēja,
Kumeliņu sedlodams,
Kumeliņu sedlodams,
Cepurīti cilādams.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

1. Viegli mani žags norāva
Ceturdienas rītiņā:
Tautu dēli pieminēja,
Kumeliņu seglodami.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

b) Meitas laikus apkopjas

14071.

Agri agri pelēķīte
Gar kuplaju ozoliņu;
Vēl jo agri mūs~ māsiņa
Sedzās baltas villainītes.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

14072.

Apāvos kurpītēs,
Baltajās zeķītēs,
Lai tie nāca ciema puiši,
Kuŗu dienu gribēdami.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

14073.

Ar puškiem namu slauku,
Ielokiem istabiņu:
Namā gāja tautu dēli,
Istabā bāleliņi.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

14074.

Baltu muti balināju,
Gludu galvu gludināju,
Lai tie nāca sveši ļaudis,
Kuŗu dienu gribēdami.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14075.

Bēdz, māsiņa, istabā,
Tev sajāja precenieki;
Aunies baltās zeķītēs,
Mazajās kurpītēs!
- Lai jāj mani precenieki,
Es jau viņus sen gaidīju.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

14076.

Bēdz, māsiņa, kambarī,
Nu jāj tavi precenieki,
Ķemmē savus gaŗus matus,
Liec kronīti galviņā!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14077.

Darin~ daiļi, māmuliņa,
Savas divas zeltenītes;
Tepat vien lidināja
Div~ pelēki vanadziņi.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

14078.

Drīzi, mudri, tautu meit~,
Slauki savu pagalmiņ~:
Es redzēju tautu dēlu
Kumeliņu seglojot.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

14079.

Dzīrās tautas agri jāt,
Dzīrās mani bas~ atrast;
Es bij~ gudra, es apāvu
Savas kājas vakarā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

14080.

Ej, māsiņ, man~ māsiņ,
Mazgā savus liepas beņķus:
Rītu nāks tautu dēli
Tavu godu lūkoties.
216 [Ventspilī].

- 424 -

1. Ai laiskā tautu meita,
Mazgā baltu liepas galdu;
Rītā jās mans bāliņis
Tavu godu lūkoties.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14081.

Es apsedzu raudādama
Maģu baltu vaillainīti,
Es redzēju aiz vārtiem
Stāvam bēru kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14082.

Es jums teicu, jaunas meitas,
Slaukāt namu, istabiņu:
Rītu nāks jauni kungi
Slīpētiem zābakiem.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

14083.

Es mutīti nomazgāju
Rakstītāi glāzītēi,
Lai tek tautu kumeliņi
Deviņiemi celiņiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14084.

Es mutīti nomazgāju
Rakstītā glāziņā;
Man atjāja tautu dēls,
Gaŗu ceļu rakstīdams.
188 [(?)].

1. Es uzaugu pie māmiņas
Kā sarkana magonīte;
Man atjāja tautas dēls,
Visu ceļu rakstīdams.

14085.

Es neraugu gludas galvas,
Bil man gluda istabiņa:
Es galviņu saglaudīju,
Tautiņām sajājot.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

14086.

Glīti, meitas, dzīvojiet
Liela ceļa maliņā,
Gludu galvu, baltu muti,
Tīru namu, istabiņu.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

1. Aķīlai meitiņai
Dzīvot ceļa maliņā:
Istabā balts galdiņš,
Laukā tīrs pagalmiņš.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Glīši, meitas, dzīvojiet
Liela ceļa maliņā:
Baltas kannas, biķerītes,
Tīru, gludu pagalmiņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Glīši, meitas, dzīvojat
Liela ceļa maliņā,
Turat baltus bāleliņus,
Tīras kannas, biķerītes.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

14087.

Glīši slauku pagalmiņu
Līdz tai Dieva dieniņai;
Kad pagāja Dieva diena,
Sviežu slotu sētmalē.
Lai sapuva preciniece
Kā slotiņa sētmalē!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es to savu palodzīti
Dziedādama noslaucīju,
Dziedādama noslaucīju,
Tautu dēlu gaidīdama.
Ja nenāca tautu dēlis,
Sviežu slotu sētmalē.
Lai sapuva tautu dēlis
Kā slotiņa sētmalē!
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

2. Miķelīša vien gaidīju.
Kā saulītes uzlecot;
Kad atnāca Miķelītis,
Sviedu slotu sētmalā.
Lai sapūst tautu dēls
Kā slotiņa sētmalā!
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

3. No Bērtuļa līdz Miķeli
Slauku savu pagalmiņu;
Ja tad tautas neatjāja,
Sviedu slotu sētmalī.
Lai sapūst tautu dēls
Kā slotiņa sētmalī.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

4. No Jurģiem līdz Miķeļiem
Slauku tīru pagalmiņu;
Kad atnāca Miķelīts,
Sviežu slotu sētmalā.
Lai sapuva tautu dēlis
Kā slotiņa sētmalā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 425 -

5. No Miķeļa līdz Mārtiņam
Pa lodziņu raudzījos;
Ja tad vēl neatjāja, -
Jāj vai elles dibinā!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

6. No Ūsiņa līdz Miķeļa
Slauku gludu pagalmiņu;
Kad pagāja Miķeļdiena,
Speŗu slotu sētmalē.
Lai noguļ tautu dēls
Kā slotiņa sētmalē!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

7. Visu cauru vasarīnu
Slaucīj~ tēva [brāļa] pagalmīn~;
Kad atnāca Māras diena,
Speŗu slotu sētmālī.
Tā lai pūst puišu kauli
Kā tie slotas žagarīni!
1191 [Ēveles draudzē].

14088.

Gludu galvu saglaudīju,
Sēdos brāļu vidiņā.
Saka tautas vērdamās:
Irbe sēd vanagos.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sasagloužu gludu golvu,
Sāstuos brāļu vidiņā.
Soka toutas uz toutām:
Jirba sād vonoguos.
Soka toutas roudzīdaemi:
Tur bus loba saimenīca.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

14089.

Jājiet, tautas, pastāviet
Augstajā kalniņā,
Tikām brāļi māsu kala
Sīkajā sudrabā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

14089¹.

Kādus viesus māte gaida,
Slauka namu, istabiņu?
Meitām gaida preceniekus,
Dēlam sievu pārvedot.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

14090.

Kas, māsiņa, tev mācīja
[rādīja]
Pret ziemeli kājas aut?
- Es, brālīti, tautas gaidu
No ziemeļa atjājam.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14091.

Kaut es būtu zinājusi,
Kuŗu dienu tautas jāja,
Es būt~ brāļa istabiņu
Trīsreiz dienā puškojusi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14092.

Kaut es būtu zinājusi,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Es būt~ savu pagalmiņu
Ziediņiem kaisījusi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

14093.

Kaut [kad] es būtu zinājuse,
Kuŗu dienu tautas jāja,
Es būt~ savu rožu dārzu
Dižen~ daiļu puškojuse,
Es būt~ viņu apseguse
Ar baltām sagšiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

14094.

Kaut es būtu zinājuse,
Kuŗu dienu tautas nāks,
Es būt~ savu vainadziņu
Dižan~ daili puškojuse.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

14095.

Kaut es būtu zinājuse,
Kuŗu ceļu tautas jāj,
Es būt~ tiltu pataisījse
No veciem daldeŗiem.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Būt~ es to zinājuse,
Kuŗu dienu tautas jāj,
Es būt~ tiltu taisījuse
Par Daugavas viducīti
No jauniem daldeŗiem,
No veciem dukātiem.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2. Kam pirmāk zinājuse,
No kurienes tautas jās,
Es būt~ tiltu taisījusi
No veciem daldeŗiem,
Bērziem galus nogriezusi
Ar sudraba šķērītēm.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 426 -

14096.

Koši savas kājas avu,
Koši sedzu villainīti,
Koši gaidu tautu dēlu
Pa celiņu atjājam.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Koši savu galvu pinu,
Koši liku vaiņadziņu,
Koši gaidu tautu dēlu
No pulciņa izjājam.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

14097.

Labāk dziedu kāj~ audama,
Nekā galvu sukājot;
Labāk tautas piektdien jāja,
Ne bez saules vakarā.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

14098.

Liec, meitiņ, zīļu rotu,
Nu jāj tavi precinieki:
Viņpus Rīgas zirgi zviedza,
Še skanēja iemauktiņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14099.

Māršas, manas četras māršas,
Visas mani darināja:
Viena glauda, otra sedza,
Trešā lika vaiņadziņu,
Ceturtā aicināja:
Nāc ārā, cielaviņa!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

14100.

Mazajam(i) bāliņam(i)
Baltu kreklu izvelēju;
Lai jāj tautas, kad jādamas,
To atrada istabāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14101.

Ventas meitas, Ventas meitas,
Slaukait skaidru istabiņu:
Rītu jās mežu puiši
Ventas meitas lūkoties.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Upes meitas, upes meitas,
Slaukāt skaidru istabiņu:
Rītu jās meža puiši
Skujaiņām cepurēm.
206 [Kuldīgas apriņķī].

14102.

Nāc, saglaudi man galviņu,
Vecā brāļa līgaviņa!
Jaunā brāļa līgaviņa
Lai slaucīja istabiņu.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14103.

No Miķeļa uz Mārtiņu
Uz lodziņu vien lūkoju,
Vai redz tautu atjājam,
Bāliņ~ zirgu saņemam.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

14104.

Nu es iešu klētiņā,
Nu es likšu vizulīšus,
Likšu zīļu vaiņadziņu,
Aušu kurpes kājiņās,
Maukšu zelta gredzentiņu,
Segšu zīda nēzdodziņu;
Nu es iešu istabā
Tautietim mutes dot.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

14105.

Par upīti diegu vilku,
Par ezeru dzīpariņu:
Par upīti tautas jāja,
Par ezeru bāleliņi.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14106.

Piektdien drēbes nevelē,
Piektdien galvas nesukā;
Piektdien, tautas, nenāciet,
Nedos mani bāleliņi.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

14107.

Piektdien galvas nesukāju,
Ne bez saules vakarā;
Piektdien tautas man nejāja,
Ne bez saules vakarā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14108.

Piektdien gālu nesukāju,
Piektdien muti nemazgāju;
Piektdien tautas gaŗām jāj,
Tās nejāja sētiņā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 427 -

14109.

Piektdien, tautas, nejājiet,
Piektdien galvas nesukā;
Oterdien, ceturtdien,
Tad galviņa jāsukā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

14110.

Piektdien, tautas, nejājat,
Piektdien jūsu negaidīs:
Piektdien galva nesukāta,
Piektdien galda nemazgāja.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

14111.

Piecel mani, māmuliņa,
Svētu rītu cēlusies:
Svētu rītu lidināja
Trīs pelēki vanadziņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14112.

Puško, māte, to liepiņu,
Kas tavā sētiņā;
Sen redzēju tautiņās
Appuškotu ozoliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14113.

Sadarini, māmuliņa,
Savas divi zeltenītes:
Še dzīrās tautas jāt,
Še naksniņu pārgulēt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Saderini, māmuliņ,
Savas divi zeltenītes:
Še dzīrās sveši ļaudis
Kumeliņus dusināt.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

14114.

Saģērbjam sila priedi,
Izliekam vainaciņu;
Saka tautas pajādamas:
Redz kur šmuidra malējiņa!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

14115.

Šorīt agri saule lēca,
Lietus gaisu gaidīdama;
Šorīt agri māte cēla,
Dižus viesus gaidīdama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

14116.

Ziediem kaisu pagalmiņu,
Labu ļaužu gaidīdama;
Ieraudzīju neveiklīti,
Saslaucīju sētmalī.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Gaidu tautas atjājoti,
Kaisu ziedus celiņā;
Redz~ atraitni iejājot,
Slauku ziedus sētmalē.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

2. Rozēm kaisu istabiņu,
Tautu dēlu gaidīdama;
Redz~ atraitni atjājam,
Slauku puķes pabeņķē,
Slauku puķes pabeņķē,
Lec~ pa logu kaņepēs.
Kaņepēs klausījos,
Ko runāja tēvs māmiņa.
Tēvs solīja, māte liedza,
Tautiets lūdza raudādams.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Ziedim kaisu pagalmīn~,
Tēva dēlu gaidīdam~;
Nu atjāja kalpa vīrs,
Slauku ziedus sētmalī,
Slauku ziedus sētmalī,
Lai guļ tēva sivēntīns.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

14117.

Ziedi, ziedi, āra pļava,
Ne ik dienas gani gana;
Puškojies, brāļu māsa,
Ne ik dienas tautas jāj.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Dūņojies, dūņu purvis,
Ne ik dienas gani dzina;
Puškojies, tautu meita,
Ne ik dienas tautas jāja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

14118.

Sirma cūka, barojama,
Sarus vien kustināja;
Jauna meita, precējama,
Pieri vien balināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. ķēvīt~ mana, ecējama,
Ausis vien purināja;
Meitiņ~ mana, precējama,
Pierīt~ vien balināja.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)]. 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

- 428 -

14119.

Skaidri slauku brāļa namu,
Skaidri brāļa istabiņu:
Nāk māršām lieli radi,
Man tie visi sveši ļaudis.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Māršiņām brāļi nāca,
Man sanāca sveši ļaudis;
Slauku namu, slauk~ istabu
Ar ozola lapiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

14120.

Slaukāt, māršas, istabiņu,
Es slaucīšu pagalmiņu;
Jums nāks brāļi istabā,
Man tautiņas pagalmā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Slauki, mārša, nam~, istabu,
Es slaucīšu pagalmiņu:
Tu gaidīji svešu ļaužu,
Es to savu bāleniņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2. Slauk~, māršiņ, namu gludu,
Es slaucīj~ istabiņu;
Tavi brāļi namā gāja,
Manas tautas istabā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

14121.

Slaukuot, meit~, ustobeņ,
Slaukuot gluži pasal~eitis:
Aiz Daugavis suņi rej,
Beus nū Reigas precenīki.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

14122.

Slauk~, māmiņa, istabiņu,
Met mēsliņus ugunī:
Aiz Daugavas suņi rej,
Jāj no Rīgas precinieki.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

14123.

Slauk~, māmiņa, durvju priekšu,
Es slaucīšu istabiņu;
Manis dēļ(i) tautas jāja,
Tev~ pa priekšu bildināja.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Slauki, māte, nama priekšu,
Es slaucīšu istabiņu;
Manis dēļ tautas jāja,
Tev papriekšu godu deva.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

14124.

Slauk~, māsiņa, istabiņu,
Izslauk~ tīru pasolīti:
Tautas gāja istabā,
Pasavēra pasolē.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14125.

Slauk~, māsiņa, nama plānu,
Es slaucīšu istabiņas:
Namā tautas godu rauga,
Istabā nolūko.
216 [Ventspilī].

14126.

Slauki, māte, nama plānu,
Es slaucīšu istabiņu;
Pirmāk tautas namā nāca,
Pēc ienāca istabā.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

14126¹.

Slauku namu, istabiņu
Ar ozola lapiņām;
Vedeklāmi brāļi nāca,
Man sanāca sveši ļaudis.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

14127.

Staigā balta, meitu māte,
Šodien jāja precinieki;
Ja tu balta nestaigāsi,
Mūžam meitas neizdosi.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

14128.

Sukāj galvu, platgalvīte,
Licies zīļu vainadziņu:
Tevi brauce raudzīties
Slavenie tēvu dēli.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

14129.

Sukā, māte, man galviņu
Baltu saŗu suseklīti,
Lai man jāja precenieki
Dzelteniem kumeļiem.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)]. 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Sukā, māte, man gālīnu
Baltu saŗu suseklīti:
Man atjāja tautu dēlis
Baltu krēšu kumelīnu.
158 (Tosmarē).

- 429 -

14130.

Sukā, māte, man galviņu,
Liec kronīti galviņā;
Aiz Daugavas suņi rēja,
Jāj no Rīgas precinieki.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1. Krēpe krēpe, sukā galvu,
Liec kronīti galviņā:
Aiz Daugavas zirgi zviedza,
Atjāj prūšu precinieki.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

2. Sukā galvu, platgalvīte,
Liec vizuļu vaiņadziņu:
Visi ciema suņi rēja,
Nu jāj tavi precenieki.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

3. Celies agri, zviedru meita,
Sukā savus gaŗus matus:
Aiz Daugavas zirgi zviedza,
Atjās prūšu precenieki.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

14131.

Sukā, māte, man galviņu,
Pin, māršiņ, matus manus:
Šodien jāja trejas tautas
Man~ augumu lūkoties.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā].

1. Sukā, māte, man galviņu,
Zīļo manu vaiņadziņu:
Rītu jās trejas tautas
Man~ augumu lūkoties.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

14132.

Suņi rēja, viesi nāca,
Bēdz, māsiņa [meitiņa] kambarī,
Sukā savus daiļus matus,
Liec kronīti galviņā!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Suņi rej, vārti čīkst,
Tec, māsiņa, kambarī,
Tec, māsiņa, kambarī,
Saglaud~ savus gaŗus matus!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

14133.

Tīru slauku brāļa namu,
Tīru brāļa istabiņu:
Manis dēļ viesi nāca
I zināmi, nezināmi.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

14134.

Celies agri, mātes meita,
Sukā savus gaŗus matus:
Nu nāks tevi raudzīties
Slavenie tēva dēli.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

14135.

Celies agri, meitu māte,
Tev meitiņas puškojamas;
Kas kait dēla māmiņai
Drīz ozolu appuškot!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

c) Gatavo gaidāmiem preciniekiem mielastu

14136.

Div~ vistiņas nobaroju
Baltābolu kalniņā;
Vienu cepu, otru vāru,
Tautu dēlu gaidīdama.
206 [Kuldīgas apriņķī].

14137.

Kādēļ tēvs alu dara,
Kādēļ māte maizi cepa?
Kādu viesu tie gaidīja,
Kad tie man nesacīja?
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

6. Velti gaida

14138.

Vai lielā siena kaudze,
Tev gaŗā(m) upe tek;
Vai lielā mātes meita,
Tev gaŗā(m) tautas jāj.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14139.

Birzē skaņi koki plaukst
Ar zaļām lapiņām;
Tautu dēli gaŗām jāj,
Nebūs ilgi, iekšā jās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

14140.

Es, pupiņas ravēdama,
Apravēju magonīti;
Es, tautiņas gaidīdama,
Sagaidīju brāleliņus.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 430 -

14141.

Gaŗām jāja lepnas tautas,
Sērdienīti dēvēdami.
Dievs dod jāt, nedabūt,
Pateikt mani sērdienīti!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14142.

Gaŗām jāja, šķērsām
jāja,
Iekšā jāti nedrīkstēja,
Iekšā jāti nedrīkstēja,
Man vārdiņu pavaicāt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

14143.

Gaŗām tautas pajājušas,
Man guļot dienavidu.
Augšu liela, būšu gudra,
Negulēšu dienavida.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Būtu brūte šoruden,
Kaut launaga negulējse;
Būšu brūte citu gadu,
Tad launaga negulēšu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

14144.

Gauži raud muižas meitas,
Pa pagalmu staigādamas:
Gaŗām jāja precenieki
Uz zemnieku meitiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Muižas meitas gauži raud,
Uz durvīm stāvēdamas:
Gaŗām jāja precenieki
Uz tām māju meitiņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

14145.

Gauži raud muižas meita,
Caur stikliem raudzīdama.
Vai tad tavi precenieki
Gaŗu ceļu aizgājuši?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

14146.

Grezna grezna mātes meita
Greznu gaida precinieku;
Velti gaida, nesagaida,
Paliek sēdot bāliņos.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)]. 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14147.

Ik rītiņu tautas jāja
Sudrabotu lūkoties;
Dievs dod jāt, nedabūt,
Paņemt mani bez sudraba.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14148.

Izdobējis ozoliņis
Gaida bites atskrejamas;
Izvecējse mātes meita
Gaid~ tautiešus atjājam.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

14149.

Jāja tautas, atsagrieza,
Mani sīvu dēvēdami;
Apkusuši kumeliņi,
Sīvumam vainu deva.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

14150.

Jāja tautas, atgriezās
Ceļā mazu gabaliņu:
Atraduši dubļu ceļu,
Mani sīvu sajutuši.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1. Jāja tautas, apkārt grieza,
Mani sīvu dēvēdami;
Atradušas dubļu ceļu,
Sīvumami vainu deva.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

14151.

Kroga meita gauži raud,
Gaŗām jāja precenieki.
Neraud~ gauži, kroga meita,
Vēl labāki pakaļā!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Nāburg~ meitas gauži raud,
Gaŗām jāja precenieki;
Neraudati, meitenītes,
Vēl klibais pakaļā!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

14152.

Kroga meita gauži raud,
Gaŗām jāja precinieki.
To tev dara melnas kannas,
To melnais biķerīts.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Gauži raud tā meitiņa,
Gaŗām jāja precinieki.
To darīja melns galdiņš,
Neslaucīta istabiņa.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kroga meita gauži raud,
Gaŗām jāja precenieki.
Neraud~ gauži, kroga meita,
Tavas pašas vaina bij,
Kam neberzi baltas kannas,
Kam neslauki kroga durvju.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

- 431 -

3. Žēli [gauži] rauda mātes meita,
Gaŗām jāja precinieki.
To tev dara melli spaņņi,
Mells krekliņis mugurāi.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

4. Ciema meitas gauži raud,
Gaŗām jāja precinieki.
To darīja melni spaņņi,
Tās melnajas karotiņas.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

14153.

Kroga meitas gauži raud,
Uz trepēm stāvēdamas;
Kā tās gauži neraudās,
Gaŗām jāja precinieki?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

14154.

Liepu lapu ceļu kaisu,
Dēlu māti gaidīdama.
Vējš nopūta liepu lapas,
Velns parāva dēlu māti.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Liepu lapu tiltu taisu,
Sievasmātes gaidīdams;
Vējš aizpūta liepu lapas,
Velns norāva sievasmāti.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Cauri gāju bērzu birzi,
Liepu lapas kaisīdama,
Liepu lapas kaisīdama,
Dēlu māti gaidīdama.
Vējš nopūta liepu lapas,
Velns parāva dēlu māti.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14155.

Lija lietus, nenolija,
Vai ielija jūriņā?
Nāca tautas, atgriezās,
Vai aizliedza bāleliņi?
224 [Kabilē (Kld)].

14156.

Lija lietus, smildzināja,
Nedrīkstēja dikti līt;
Jāja tautas, atgriezās,
Bīstas manu bāleliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīā], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14157.

Mun jāiet Dieva lūgt
Madalienas baznīcā,
Par ko puiši mun nanāk,
Kā citām meitiņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

14158.

Mazgā, meitiņ, baltas rokas,
Ķemmē matus, sien ar bantēm!
Divi jāj ar sirmien zirgiem,
Diezin kur tie griezīsies. -
Paši akli, zirgi klibi,
Tie aizjāja citu ceļu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

14159.

Nāca lietus, atgriezās,
Vai ielija jūriņē?
Jāja tautas, atgriezās
No bajāra meitiņām.
224 [Kabilē (Kld)].

14160.

Šodien gaidu, vakar gaidu
Tautu dēlu atjājam.
Kas sliņķim ķājas ava,
Kas sedloja kumeliņu?
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

14161.

Šodien gaidu, vakar gaidu
Tautu dēlu atjājam.
Ne šodien, ne vakar, -
Jāj nu elles dibenā!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14162.

Šogad rozes baltas zied,
Citu gadu sarkanbaltas;
Šogad tautas gaŗām jāj,
Citu gadu iekšā jās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

14163.

Zemu zemu saule tek,
Tik ar roku nekacēju;
Teju teju tautas jāja,
Tik iekšā neiejāja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

14164.

Zemu zemu saule tek,
Cik ar roku nesasniedzu;
Tuvu tuvu tautas jāja,
Cikko līdzi neaizveda.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

- 432 -

14165.

Zemu zemu saule tek,
Cik vaiņaga nenorāva;
Tuvu tuvu tautas jāja,
Cik rociņas nepadevu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

14166.

Sudraboti gaiļi dzied
Zeltupītes maliņā,
Nedrīkstēja tautas jāt,
Ne kumeļa peldināt.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Tek upīte ikšķēdama
Sīkajām oliņām,
Nedrīkst tautas pāri jāt,
Ne kumeļus peldināt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14167.

Tautiets mani izvainoja,
Jāja citu lūkoties.
Dievs dod jāt, nedabūt,
Mani pašu bildināt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

14168.

Tautu meita gauži raud,
Gaŗām jāja precinieki.
Neraud~ gauži, tautu meita,
Jās tev citu pavasari!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Mūsu meitas gauži raud,
Gaŗām jāja precinieki.
Neraudiet, jūs meitiņas,
Jās jums citu ceturtdienu!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

14169.

Teišam guoju upis molu
Putnu bolsu klauseitūs;
Zeile soka: tautas brauc!
Laksteigola: buol~el~eņi!
Zeiles, škelmas, maluošona,
Laksteigolas prauda beja.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

14170.

Visapkārt tautas jāja,
Mani mazu paļādami;
Dievs dod jāt, nedabūt,
Manis mazas pateikties.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Visapkārt tautas jāja,
Mani mazu nicināja;
Pajājuši, atsagrieza,
Pateic mani mazāko.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

14171.

Visu ceļu tautas jāja,
No durviem atsagrieza:
Vis~ istaba izslaucīta,
Pasolītes neslaucītas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

14172.

Caur ievām upe tek,
Ievas ziedus braucīdama;
Caur tautām tautas jāj,
Mani mazu paļādami.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

14173.

Citur gāja, citur brauca
Mani veci brūtgāniņi.
Dievs dod jāt, nedabūt,
Atkal mani bildināt.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

★

43023.

Ej, kačīt raibacīt,
Kam apēdi pluocinīt(i)?
Reit es braukšu baznīcā
Ar meitom lauluotīs.
605 [Skolas].

43024.

Ķiz kaķīt, raunacīt,
Kam apēdi plācenīt(i)?
Es gribēju rītu braukt
Ar tautieti laulāties.
241 [Lubānas Md].

43025.

Kaķīts man labs draudziņš,
Apēd piena plācenīti;
Es paliku negājusi
Ar puisīti laulāties.
205 [Kusas Md].

43026.

Vai Dieviņu, vai Dieviņu,
Tautas mani aizmirsušas;
Nu gulēšu pie māmiņas,
Sagšā kājas ietinuse.
183 [Kazdnagas Azp].

- 433 -

43027.

Vai Dīveņ, vai Laimeņ,
Bojars mani jimt jāmjās;
Bojars mani jimt jāmjās,
Kuojas vīn šmedzynoj.
365 [Sakstagalas Rz].

43028.

Aija aija vasariņa,
Šogad vīra nedabūsi.
Ja dabūsi, tad dabūsi
Uz citam rudeņam,
Vecu krievu, vecu krievu
Ar vecām tupelēm.
605 [Skolas].

43029.

Aiz upeites augsti kolni,
Tī sorkonas ūgas aug;
Tī sauleite gauži raud,
Tī raud gauži muotes meita,
Kam najēme smuks puiseits.
247 [Makašānu Rz].

43030.

Brāļi mani gauži raud,
Ka es ilgi vaiņagā.
Kam, bāliņi, jūs raudiet,
Kad es pati neraudāju?
466 [Vārkavas D].

43031.

Borgie tautas, nanāciet,
Man jou borgu navojoga;
Nava muni bāleliņi
Borgu tautu rājējiņ(i).
605 [Skolas].

43032.

Bāda bāda, kam beja bāda,
Myusi meitom lela bāda:
Rudens kluot, svuoti brauks,
Viņom pyurs naladeits.
35 [Baltinavas Abr].

43033.

Caur puriņu celiņš veda
Pie tās meitu māmuliņas,
Tautu dēls, dumbrainītis,
Paliek purva galiņā.
286 [Nītaures Rg].

43034.

Ciema meitas bēdājās,
Tām nejāja tautu dēls;
Kā lai jātu tautu dēls,
Nav pūriņis pielocīts?
506 [Zaļenieku Jg].

43035.

Danco, zaķīt [kaķi?], uz akmeņa
Nebūs kāzu šoruden:
Pērn nebija kreklu dēļ,
Šogad gaŗu zeķu dēļ.
6 [Aiviekstes D].

43036.

Doncoj, Jezup, nadoncoj -
Šūgod kuozu tev nabyus:
Sātā lyni nanūauga,
Reigā nauda naskanēja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Svilpoj, puika, nesvilpoj -
Šūgod tevi naprecēs:
Mīži rudzi nav auguši,
Apeinīši izmierka [izmierkuši].
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

2. Švilpoj, puika, našviļpoj -
Šūgod sīvys nadabuos':
Rudzi mīži naizauga,
Apeineiši nazīdjā.
326 [Preiļu D].

43037.

Mūsu Grieta zema resna,
Precēties nedabūs;
Tautu dēli baidījās -
Daudz vaj'dzēs rindukami.
520 [Zvārdes Kld].

43038.

Dziedādama cimdus mešu,
Dziedādama noadīju,
Dziedādama sagaidīju
Tautu dēlu atnākam.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

43039.

Dzīdoj, puika, nadzīdoj -
Nabyus kuozu šūrudiņ;
Cyt' rudiņ, pyrmudiņ,
Syltajā saulītē.
389 [Silajāņu Rz].

43040.

Dzied', gailīti, vai nedziedi,
Nebūs gaisma vakarā;
Raud', meitiņa, vai neraudi,
Nebūs' mana līgaviņa.
350 [Ropažu Rg].

- 434 -

43041.

Dūdit manim muotes kraklu
Da buorkstei sanosuot,
Dūd maņ sovu leigaveņu
Ar lelomi pīmatom.
182 [Kaunatas Rz].

43042.

Dod, Dieviņ, labu laimi
Pašā ceļa vidiņā:
Jaunu puisi ar cepuri,
Dzeltāniem matiņiem.
605 [Skolas].

43043.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Dod celiņu māsiņām,
Lai bešā nepaliktu,
Tevis dēļ gaidīdamas.
396 [Skrīveŗu Rg].

43044.

Es izcepu kviešu maizi
Dēlu māti gaidīdam';
Vilks apēda dēlu māti
Smalkajās nātrītēs.
605 [Skolas].

43045.

Es negribu to kumeļu
Tavs kumeļš ienaglots;
Es negribu tavu meitu,
Tava meita piegulēta.
443 [Turlavas Kld].

43046.

Gon dzaltona mīžu dryva,
Gaida stoltu pļuovējiņu;
Gon boguota muotes meita,
Gaida tautu atbraucam.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

43047.

Gludu galveņu saglaužu,
Boltu skusteņu apsēju;
Mušeit vairs nanosoit
Smolku zeiļu vaiņuceņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

43048.

Gaisma gaisma, brāļu māsa,
Liecies zīļu vainadziņ';
Liecies zīļu vainadziņ',
Gaidi tautas atjājam.
467 [Vārmes Kld].

43049.

Gana būs, gana būs
Mūs' meitām precinieku:
Sulas Močs, kūlas Močs,
Indreniešu Indriķ(īt)is.
72 [Cesvaines Md].

43050.

Gulit, muni voska moti,
Zam vyzuļa vainuceņa,
Ka natyka oruojeņa
Pa munam ir [munami] pruoteņam.
326 [Preiļu D].

43051.

Jau paliku pērrudeni,
Vēl palikšu šoruden;
Dievs vēl zin, kā vēl būs
Ar nākamu pavasari.
94 [Dunikas Lp].

43052.

Jāj pa ceļu, brālēliņ,
Nelok' savu kumeliņu.
Vai dēļ tautu snauduliņas
Locīs' savu kumeliņu?
281 [Neretas Jk].

43053.

Jājat, brāļi, manu sētu,
Jāču māte mani dos;
Vakar māte man pašuva
Maisaudekla lindraciņus.
54 [Bilskas Vlk].

43054.

Kaimiņos slinkas meitas,
Gaŗām jāja precinieki;
To' tām dara mellas kājas,
Ūdens spaņņi nemazgāti.
478 [Vecsaules B].

43055.

Kas tur žib, kas tur viz
Tos viņos krūmiņos?
Tautu dēla acis dega
Uz to manu augumiņu.
443 [Turlavas Kld].

43056.

Kā, kājiņas, nu gaidāt
Liela ceļa maliņā?
Vai gaidāt vāczemniekus,
Vai tautiņas atbraucot?
605 [Skolas].

- 435 -

43057.

Koši koši, jauki jauki,
Kad Dievs deva pavasari;
Vēl košāki tā dieniņa,
Kad es iešu tautiņās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

43058.

Kroga māte raušus cepa,
Meitai rītā [rītu] kāzas būs;
Māte raušus gan izcepa,
Meitai kāzas nenotika.
572 [Tukums Tk apr.].

43059.

Kur tu juosi, cīma puisi,
Ka najuosi pogolmā?
Maņ stidzeņa nūpuškuota
Ar sudobra zīdeņim.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

43060.

Laid, māmiņa, tirgā mani,
Laid Mārā, Miķelī;
Laid Mārā raudzīties,
Miķelī dzirdīties.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

43061.

Liela pļava, reta zāle
Paliek meža maliņā;
Lielu radu brāļu māsa
Paliek ļaužu valodās.
604 [Dažādi iesūtītāji].

43062.

Liela gaŗa tēva josta,
Nevar pūrā salocīt;
Lielu radu brāļu meita,
Nespēj tautas valdzināt.
224 [Lielvārdes Rg].

43063.

Liepu lapu tiltu taisu,
Gaidu tautas atjājam;
Uzlec saule, savīst lapas,
Tautas dēli neatjāj.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

1. Liepu lapu ceļu klāju,
Gaid' tautieti atjājam;
Vējš nopūta liepu lapas,
Tautu dēls neatjāja.
443 [Turlavas Kld].

43064.

Liepu lapu tiltu taisa,
Gaida savu vīramāti;
Atnāk viņas vīramāte
Līkajām kājiņām,
Pelēkām austiņām.
605 [Skolas].

43065.

Lūdzu Dievu, mīļo Māru,
Sūt' jel kādu biksainīti;
Ne tik lielu, ne tik mazu,
Tikai tādu viduvēju.
548 [Liepāja Lp apr.].

43066.

Lietiņš lija, smildzināja,
Nedrīkstēja dikti līt;
Tautas jāja, neatjāja,
Nedrīkstēja bildināt.
200 [Kuldīgas Kld].

1. Līst lietus, smildzināja,
Nedrīkstēja dikti līt;
Jāj tautiets, atrāvās,
Nedrīkst māsu bildināt.
200 [Kuldīgas Kld].

43067.

Lietus lija, nenolija,
Rasināt rasināja;
Tautiets ņēma, nepaņēma,
Rūdināt rūdināj'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

43068.

Lēti atrast to mājiņu,
Kuŗā brūte šoruden:
Kļavai gali nosarkuši
Sarkanām lapiņām.
381 [Sēļu Vlm].

43069.

Mālna auga tautu meita
Mālna pūra maliņā;
Lyudzin lyudzja mun' buoliņa,
Kab izvastu saulītī.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

43070.

Maizeit, munu brīdušuo,
Nava naža grīžamuo;
Muoseņ, munu vadamū,
Nava tautu vedējeņu.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

43071.

Mana veca māmulīte
Ik rītiņus trallin(āj)a;
Gaida znotu atjājam
Aboliņa kumeliņ(u).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

- 436 -

43072.

Maza biju, bet jau gudra,
Salmiem kaisu istabiņu;
Kam tautiņas jau nejāja,
Kam kaitina māmulīti;
Kam kaitina māmulīti,
Neņem viņas lolojumu.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

43073.

Meitas sēd rindiņā,
Gludajām galviņām.
Glaud, māmiņa, man galviņu,
Lai es sēdu rindiņā.
48 [Bērzaunes Md].

43074.

Mēs mātei divas meitas
Reizē pūru darījām,
Lai nāk tautas vienu dienu,
Lai mātei viena raize.
378 [Seces Jk].

43075.

Miedziņš nāca, gulēt gribas,
Viņu nakti negulēju;
Man pagāja viņa nakts,
Par Jancīti domājot;
Vai nāks matus ķemmēdams,
Vai cepuri grozīdams.
405 [Smiltenes Vlk].

43076.

Miegs man nāca neguļot,
Kad gulēju, tad nenāca;
Negaidot puiši nāca,
Kad gaidīju, tad nenāca.
192 [Kosas C].

43077.

Mudri guoju, lēni spēru
Par tauteņu teirumeņu;
Soka tautas vārdamuos:
Šei īt gudru bruoļu muosa.
170 [Kapiņu D].

43078.

Mūsu meitas gauži raud,
Garēm jāja precinieki.
Neraudiet jūs, meitiņas,
Vēl labāki pakaļā:
Ošu Janka, kļavas Ješka,
Paeglīšu Indriķīts.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

43079.

Nāciet šurpu, viņpusieši,
Es jums došu sav' māsiņu:
Atnesiet māmiņai
Divi zelta gabaliņi.
241 [Lubānas Md].

43080.

Pirmā nāca tautu meita,
Pēc nenāca raudādama;
Atradusi ganīdama
Lielu koku līdumiņu.
146 [Jaungulbenes Md].

43081.

Prieki man, lieli prieki,
Tos nevienam nesacīšu:
Vakar tēvs kazu kava,
Vedīs otru gulētāj(u).
241 [Lubānas Md].

43082.

Rozēm kaisu istabiņu,
Tauta(s) dēlu gaidīdama.
Kad atjāja dievērtiņš,
Slauku rozes pagultē;
Slauku rozes pagultē,
Lecu par logu dārziņā.
477 [Vecpils Lp].

43083.

Rozēm kaisu istabiņu,
Tautu dēlu gaidīdam(a).
Redz' atraitni atjājami,
Slauku rozes pagultē;
Labāk topu veca meita,
Ne atraitņa līgaviņ(a).
12 [Allažu Rg].

43084.

Ziediem kaisu pagalmiņu,
Tautu dēla gaidīdam(a).
Lai tie nāca labi ļaudis,
Kuŗu stundu gribēdami.
119 [Gaujienas Vlk].

43085.

Skaistas mārgas, na boguotas,
Sēd pi lūga, svuotu gaida;
Gaida, gaida, nasagaida,
Īt gonūsi rauduodamas.
35 [Baltinavas Abr].

- 437 -

43086.

Saukā man rozes zied,
Neretā magoniņas;
Saukā man tēvs māmiņa,
Neretā arājiņš.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

43087.

Skaista puķe, slikta smarža,
To nevīšu vaiņagā;
Skaista meita, slikta slava,
To neņemšu bāliņam.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

43088.

Slaukāt, meitas, slaukāt, meitas,
Slaukāt skaidru istabiņu!
Te atjās tautu dēls,
Gaŗu ceļu rakstīdams.
398 [Skrundas Kld].

43089.

Slauku tēva istabīnu,
Metu slotu sētmalē,
Lai sapuva puišu kauli,
Kā tie slotas žagarīni.
192 [Kosas C].

43090.

Sukā galvu, tautu meita,
Ar dzeltenu suseklīt(i);
Rītā jās tautu dēls
Ar dzeltenu kumeliņ(u).
467 [Vārmes Kld].

1. Krēpja krēpja, sukoj golvu,
Licīs zeiļu vainadziņu;
Reit atbrauks tautu dāls
Rakstītom komonom.
466 [Vārkavas D].

43091.

Sukāju matus,
Viņš pajāja gaŗām;
Jāj tavu jāšan(u),
Kam pajāji gaŗām?
358 [Rugāju Abr].

43092.

Šī devīta vasariņa,
Lūko mani tautu dēls.
Tu nodili lūkojot,
Es kā roze noziedēju.
605 [Skolas].

43093.

Šo celiņu rītā iešu,
To atiešu vakarā;
Pa šo pašu aizlīgos
Mans vizuļu vaiņadziņš.
46 [Beļavas Md].

43094.

Šodien gaidu, vakar gaidu
Tautu dēlu atjājam.
Vai būs priede, vai eglīte
Tam ceļā aizkrituse?
Nekrīt priede, nekrīt egle,
Atzkrīt ļaužu valodiņas.
282 [Nīcas Lp].

43095.

Šogad rozes man ziedēja
Vairāk baltas, ne sarkanas;
Šogad tautiets gaŗām jāja,
Citu gadu iekšā jāja;
Citu gadu iekšā jāja,
Tautu meitas lūkoties.
84 [Dikļu Vlm].

43096.

Šogad skaistas rozes auga
Jaunu meitu dārziņā;
Šogad stalti tēvu dēli
Pulkiem jās precībās.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

43097.

Šuj man kurpes, kurpnieciņ,
Ar sudraba siksniņām,
Lai es varu tautu dēlu
Ar kājām kairināt.
373 [Sarkaņu Md].

43098.

Tautas grīda dēļu grīdu,
Vedīs mani šoruden.
Lai sapuva dēļu grīda,
Es neiešu šoruden.
48 [Bērzaunes Md].

43099.

Tautas manim gaŗām gāja
Pura cini domādami.
Dievs dod jums nedabūt,
Pura cini nožēlot.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

43100.

Tautu meita pūcgalvīt(e)
Gaida graznus vedējiņus;
Atbrauc grazni vedējiņi,
Pūces galva nesukāta.
605 [Skolas].

- 438 -

43101.

Es tautiešam apsolīju
Raibus cimdus vakarā.
Nav saulīte nogājusi,
Jau tautiets cimdus prasa;
Tautiets cimdus gan paņēma,
Manis pašas nepaņēma.
266 [Mēŗa Vlk].

43102.

Tec gaŗām, kumeliņi,
Gar zīžotu mātes meitu!
Tec pie tās, tā man mīle
Ar pakulu bruncīšiem.
14 [Alsviķa Vlk].

43103.

Taku, taku par pogolmu,
Lyku kuoji pi kuojiņas;
Radzu sovu oruojiņu
Jyudzūt siermu kumeliņu.
174 [Kārsavas Ldz].

43104.

Treisi, treisi, apses lopa,
Malna meža maleņā;
Gauži raud tei meitiņa
Tautinuos navadama.
18 [Andrupenes Rz].

43105.

Tu māsiņa, muižas meita,
Tu staigāji raudādama;
Tu staigāji raudādama,
Baltas rokas žņaudzīdama;
Gaŗām jāja precinieki
Uz saimnieku meitiņām.
3 [Adulienas Md].

43106.

Uš ārā, raiba cūka,
Rīt es tevi neganīš(u)!
Rītu mani aizvedīs
Uz tautām sienu pļaut.
166 [Kalsnavas Md].

43107.

Var pazeit tū meitiņi,
Kuŗa lela natikleite:
Goldim skruodži namozguoti,
Pasūleitis naslauceitis.
559 [Rēzekne Rz apr.].

43108.

Vej, bruoleņ, zalta veju
Ap tū lynu teirumeņ(u)!
Atīs poša plyucējeņa,
Vejeņāji vārdamuos.
326 [Preiļu D].

43109.

Visur ciema suņi rēja,
Mūs' mājās vien nerēja;
Mūs' mājās slinkas meitas,
Tām nejāja precinieki.
605 [Skolas].

43110.

Zīle dzied, zīle dzied
Skaistā kuplā ozolā.
Teci steigšus, meitu māte,
Klausīties, ko zīle dzied.
Atnāk māte raudādama, -
Meitām vecām jāpaliek.
439 [Trikātas Vlk].

43111.

Zaļa zīda banti loku
Zem ozola stāvēdama,
Kamēr tautas apsegloja
Lielas naudas kumeliņu.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

43112.

Žyva žyva, kruši kruši,
Taisīs muna Roseļkeņa;
Struceits maņ ziņi devja,
Atvess maņ brandaveina.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

Satura rādītājs |

Skati visu grāmatu