d) Brāļu gājiens pēc zagšus vestās māsas, atstāstīts gaŗākā dziesmā

13643.

1. Vai mana māmiņa,
To zagļa ļaužu:
Izzaga meitiņu,
Dieniņa ausa;
Gar ciemu aizveda,
Saulīte lēca.
To es jau tītīju,
Kam lepni staigā:
Ik dienas balts kreklis,
Melns rinduciņš,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā,
Gludena galviņa,
Spožs vainadziņš.
226 [Kandavā (Tl)].

2. Gaismiņai austot,
Saulītei lecot,
Nozaga māmiņai
Daiļo meitiņu.
Ņem, bāliņ, sirmu zirgu,
Jāj māsu meklēt!
- Es jāju, jāju
Trīs simti jūdžu,
Ieraugu māsiņu
Tautieša klētī;
Stāv galda galā,
Balta aube galvā,
Balta aube galvā,
Alus kanna rokā.
Es lūdzu lūgšus:
Nāc, māsiņ, mājās,
Nāc, māsiņ, mājās,
Nav mātei meitas.
- Es lūdzu lūgšus:
Ņem, bāliņ, sievu,
Ņem, bāliņ, sievu,
Būs mātei meita.
Man pašai stallī
Bēri kumeliņi,
Man pašai laidars,
Pilns raibu govju.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

13644.

1. Ai māte, ai māte,
Tev ļaudis zagļi,
Gailīti kaunota,
Nozaga nazi,
Gaismīni austota,
Nozaga māsu,
Saulīti lecota,
Caur ciemu veda.
Ai mīļu brālīti,
Sēd~ kumeļāi,
Sēdiesa kumeļā,
Dzeniesa māsu! -
Kur, brālīt, panāci
Māsīnu manu?
- Tautīnu klētī,
Tautīnu vidū.
Nāc, māsa, laukāi,
Sēd~ kumeļāi!
- Ai mīļu brālīti,
Nevaru sēdēt,
Nevaru sēdēta,
Nav villainītes.
- Še, māsa, villaine,
Sēd~ kumeļāi!
- Ai mīļu brālīti,
Nevaru sēdēt,
Nevaru sēdēta,
Nav gredzenīna.
- Še, māsa, gredzenīns,
Sēd~ kumeļāi!
Ai mīļu brālīti,
Nevaru sēdēt,
Nevaru sēdēta,
Nav vainadzīna.
- Še, māsa, vainadzīns,
Sēd~ kumeļāi!
- Ai mīļu brālīti,
Nevaru sēdēt,
Jau nakti gulēju
Pie tautu dēla.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

13645.

1. Iedēstu liepiņu
Klēts pakaļāi,
Es pate zīlīte
Lēkātāja.
No viena zariņa
Uz otru lēcu,
Trešā lēkdama,
Ieraugu tautas.
Tur jāja, tur brauca
Par viņu kalnu
Liekiem zirgiem,
Tuškiem ratiem.
Tie liekie zirgi
Grib braucējiņu,
Tie tuškie rati
Grib vezumiņu. -
Saulei rietoti
Zūd brāļu māsa.
- Jem, jemi, brāliņi,
Sirmu zirgu,
Dzeniesi pakaļi
Māsiņai!
Kur, brāli, panāci
Sav~ māsiņu?
- Panāču, panāču
Taut~ istabāi:
Ar tautām sāniem sēd,
Samijuši gredzeniņus,
Ni var kungi ko darīt,
Ni var savi brāleliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Iemērcu dui graudus
Dzeltenu miežu,
Padaru dui mucas
Sald~ alutiņa;
Izcepu dui raušus,
Dui kukulīšus;
Nokāvu dui zoses,
Dui suvēniņus. -
Māmiņa, māmiņa,
Mums būs viesi:
Tur jāja, tur brauca
Par viņu kalnu
Liekiem zirgiem,
Tukšiem ratiem.
Tukšiem ratiem
Grib vezumiņu,
Liekiem zirgiem
Grib jājējiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3. Māmiņa mīļā,
Klēts atslēdziņu!
Nu iešu klētī
Rotāties.
Uzvilku lielo
Ziedaino kreklu,
Apjozu lielo
Rakstaino jostu.
Izbira ziediņi
Caur klēts grīdu,
Izauga ieviņa
Caur klēts jumtu;
Es pate zīlīte
Lēkātāja.
No viena zariņa
Otrā lēču,
Trešā lēkdama,
Ieraugu tautas,
Deviņu kamanu,
Simts kumeliņu,
Tušiem vāģiem,
Liekiem zirgiem.
Tukšie vāģi
Grib vezumiņu,
Liekie zirgi
Grib braucējiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

4. Saulīte vaicāja
Uz mēnestiņu:
Ko dara meitiņas
Vedekliņas?
Vai ada, vai šūn,
Vai viesu gaida?
Viesīši brauca
Par viņu kalniņu
Liekiem zirgem,
Tukšiem vāģiem.
Liekie zirgi
Grib jājējiņu,
Tukšie vāģīši
Grib vezumiņu. -
Pušausu gaisum~
Zūd mūsu māsiņa.
Celies, bāliņi,
Dzenies pakaļ!
Aiz viņa kalniņa
Tur viens namiņš,
Tur mūsu māsiņa
Tautu istabā;
Balts autiņš galvā,
Medskanna rokā.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5. Tur brauca, tur rūca
Par viņu kalnu
Tukšiem vāģiem,
Liekiem zirgiem.
Tukšiem vāģiem
Grib vezumiņu,
Liekiem zirgiem
Jājējiņu. -
Aizveda māsiņu
Akmiņu zemē.
Ko ēda, ko dzēra
Akmiņu zemē?
Sīko akmiņu
Putriņu vira,
Smalko žagaru
Gultiņu taisa.
Edz nu, māsiņa,
Es tev sacīju:
Kam augi vēlīna
Bāliņos?
Ik dienas batls kreklis,
Pelēki lindraki,
Rakstītas zeķītes,
Kurpītes kājā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

6. Tur jāja, tur brauca
Pār viņu kalnu
Liekiem zirgiem,
Tukšiem vāģiem.
Liekie zirdziņi
Grib jājējiņu,
Tukšie vāģīši
Grib vezumiņu.
Māmiņa mīļā,
Dod atslēdziņu,
Lai teku klētē
Rotāties!
- Pus ause gaismiņa
Zūd mūsu māsiņa.
Ņem, brāli, zirgu,
Dzenies pakaļ!
- Sadzinu, panāču
Taut~ ustubā.
Bagātas tautiņas,
Ko dosat mātei,
Ko dosat mātei
Par šūpojumu?
Cik gadu šūpoja,
Tik simtu mārku:
Trīs gadi šūpoja,
Trīs simti mārku.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13646.

1. Aust gaismiņa, lec saulīte,
Ceļa vīri māju prasa.
Nedod māju, māmuļīte,
Ceļa vīri viltinieki,
Ceļa vīri viltinieki,
Izkrāps tavas malējiņas. -
Pačīkstēja vaŗa dores,
Paklabēja maltuvīši.
Ej, brālīti, kambarī,
Vai ir visas malējiņas!
Bij māršiņas, ietaliņas,
Mūs~ māsiņas vien nevaid.
Jāsim, brāļi, simtu jūdzu,
Ras~ māsiņu panāksim.
Pašā simta galiņāi
Spēlē daiļi spēlmanīši.
Ai godīgi spēlmanīši,
Ko tik daiļi spēlējat?
- Spēlējam to māsiņu,
Ko vakar gaŗām veda.
- Jāsim, brāļi, otru simtu,
Ras~ māsiņu panāksim.
Otra simta galiņāi
Spēlē daiļi spēlmanīši.
Ai godīgi spēlmanīši,
Ko tik daiļi spēlējat?
- Spēlējam to māsiņu,
Ko šo rītu gaŗām veda.
- Jāsim, brāļi, trešo simtu,
Ras~ māsiņu panāksim.
Trešā simta galiņāi
Sāk sunīši sīvi riet.
Iznāk veca māmulīte
Sīvu suņu dzīdināt.
Iznāk manis jaunais svainis,
Saņem manu kumeliņu.
Iznāk mana jauna māsa,
Ielūdz mani istabāi.
Paceļ manim zīļu krēslu
Liepu galda galiņāi.
Ienes manim koka sviestu [=medu],
Stērķelētu [=bīdelētu]
pūŗu maizi;
Ienes mana salda alu
Baltā liepas kanniņāi.
Liek man sēst, nesēdēšu,
Liek man ēst, neēdīšu.
Ne es ēšu, ne es dzeršu,
Pēc māsiņas zvērējos.
Nāc, māsiņa, sētiņāi,
Māte tevi mīļi lūdza.
- Jāj, brālīti, tu ar Dievu,
Es nevaru līdza iet,
Es nevaru līdza iet,
Nelaiž mani tautu dēlis,
Nelaiž mani tautu dēlis,
Nedod mana vaiņaciņa,
Nedod mana vaiņaciņa,
Nedod manas villainītes.
Pārnes manai māmulītei
Simtu labu vakariņu,
Simtu labu vakariņu,
Div~ simtiņu mīļu vārdu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2. Ej, māmiņa, apraudzīt,
Ko dar~ mūsu malējiņa.
Iznāk māte raudādama,
Sav~ galviņu saķēruse.
- Ceļaties, mani dēli,
Aunaties zābakos!
Še, dēliņ, balti cimdi,
Še asaru nēzdodziņis.
Jājiet, dēli, simtu jūdzu,
Līdz jūs māsu panākiet.
Pirma simta galiņāi
Stāv deviņi spēlmanīši.
Labdien, labdien, spēlmanīši,
Ko jūs laba spēlējat?
- Tai māsai spēlējam,
Ko vakar gaŗām veda,
Ko vakar gaŗām veda
No deviņiem bāliņiem.
- Ai, lūdzami, spēlmanīši,
Kur mēs viņu panāksim?
Otra simta galiņāi,
Tur jūs viņu panāksiet.
Otra simta galiņāi
Stāv deviņi bundzenieki.
Ai, lūdzami, bundzenieki,
Ko jūs šeitan spēlējat?
- Spēlējam tai māsiņai,
Ko vakar gaŗām veda.
- Ai, lūdzami, bundzenieki,
Kur mēs viņu panāksim?
- Treša simta galiņāi,
Tur jūs viņu panāksiet.
- Treša simta galiņāi
Nozviedzās kumeliņis.
Līdz piejāju pie vārtiem,
Jau pazinu māsas pēdas.
Iznāk divi tautas dēli,
Atveŗ man vaŗa vārtus;
Ieved manu kumeliņu
Ruda vaŗa stallītēi,
Beŗ auzītes silītāi,
Met ābolu redelēi.
Iznāk veca māmuliņa,
Ieved mani klētītāi.
Līdz iegāju klētītāi,
Ieraug~ māsas vaiņadziņu,
Ieraug~ māsas vaiņadziņu,
Zobentiņa galiņāi.
Iznāk jauna zeltainīte,
Ieved mani istabā.
Līdz iegāju istabā,
Līdz ieraugu sav~ māsiņu
Tautu galda galiņāi
Blakām tautu dēliņam.
Paceļ man smilgu krēslu,
Apklāj baltu liepu galdu.
Uzliek man koku sviestu,
Stērķelētu pūŗu maizi,
Kupodamu alus kannu,
Ne es eidu, ne es dzēru,
Uz māsiņu skatījos.
Uz māsiņu raugoties,
Birst man gaužas asariņas.
Nāk māsiņa, dod rociņu:
"Piedodiet, bāleliņi!
Labas dienas māmiņai
Par kājiņu avumiņu,
Par kājiņu avumiņu,
Par galviņas sukāšanu.
Es atradu labu zemi,
Labu maizes arājiņu."
- Nu, vesela, man~ māsiņa,
Mūžam acis neredzēs.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

3. Es mām~eņai vīna m~eita,
Ik reit~eņa moltu guoju,
Ik reit~eņa moltu guoju
Pa pyuram t~eiru rudzu.
Īt mām~eņa apsavārtu,
Kū dareja malējeņa.
Vaļā lūgi, vaļā dur~s,
Nava munas malējeņas.
Kū dorot, buol~el~eņi,
Nava muosas moltiv~ē.
Aunit~ēs zuobokūs,
Velcit~ēs kažukūs,
Jūzit zaļus zūbin~eņus,
Sagluojit kum~el~eņus,
Sagluojit kum~el~eņus,
Laidit~ēs garu c~eļu.
- Juoju, juoju garu c~eļu,
Dasajuoju kolnu vydu.
Tymā kolnu vid~eņā
Sp~ēlej skaiški sp~ēlnīc~eņi.
Dīvs paleidz~, sp~ēlnīc~eņi,
Kū tik skaiški sp~ēlējat?
- Sp~ēlējam tū muos~eņu,
Kur~ šūnakt atv~ed~em.
- Juoju, juoju garu c~eļu,
Dasajuoju lelu cīmu.
Nadajuoju da cīm~eņa,
Sasatryuka cīma suņi,
Sasatryuka cīma suņi,
Iztak treis jaunas m~eitys.
Divi mani pošu v~ed~e,
Trešā munu kum~el~eņu.
Man~ īv~ed~e ustubā,
Kum~el~eņu stalleitī.
Man~ pastota malnu krāslu,
Kum~eļam auzu sili.
Man~ aizvylka līpa goldu,
Pīlej treis bičareit~es,
Vīn~ ar olu, ūtr~ ar madu,
Treš~ ar gaudas asareņas.
Tī āzdams, tī dzardams,
Dasazynu sov~ muos~eņu.
Ai tu munu mīlu muosu,
Kai sauc tevi sv~eša muot~e?
- Ai tu munu mīlu bruol,
Tai sauc mani sv~eša muot~e:
Ai tu būz~e, ai tu laiva,
Ai vacuos siles gols!
- Ai tu munu mīlu muosu,
Jai pošai treis m~eit~eņas,
Vīna būz~e, ūtra laiva,
Treša vacuos siles gols.
Ai tu munu mīlu muosu,
Braucam obi uz mām~eņu.
- Ai tu munu mīlu bruol,
Man palikt šai vītāi.
431 [Pildas pag. Ldz], 434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4. Māmiņai viena meita,
Tai deviņi bāleliņi.
Ik rītiņus tīrus rudzus
Pa pūram ritināja.
Ej, māmiņa, aplūkot,
Ko dar~ mūsu malējiņa!
Nerūc vairs dzirnaviņas,
Nedzied vairs malējiņa.
Ienāk māte istabā,
Raud galviņu saņēmusi.
Bāleliņi, ko darāt,
Seglojat kumeliņus,
Velciet lūšu kažociņus,
Lieciet caunu cepurītes, -
Jau māsiņa simtu jūdžu,
Jājiet viņai pakaļā!
Nojājam simtu jūdžu,
Spēlē simtu spēlmanīšu.
Labrītiņi, spēlmanīši,
Ko jūs laba spēlējiet?
- Spēlējam tai māsiņai,
Ko šodien gaŗām veda,
Kam deviņi bāleliņi
Pakaļā palikuši.
- Ai jūs mīļi spēlmanīši,
Vai mēs viņus panāksim?
- Ai jūs mīļi jātnieciņi,
Būt~ žiglāki steigušies!
- Ai jūs mīļi spēlmanīši,
Vēl žiglāki nevarēja,
Jau tie mūsu kumeliņi
Miglu meta pakaļā,
Miglu meta pakaļā,
Kājām šķīla uguntiņu.
Nojājam otru simtu,
Spēlē simtu spēlmanīšu.
Ai jūs mīļi spēlmanīši,
Parādāt mums celiņu!
- Jājat līdz tiem ozoliem,
Atrasiet platus vārtus.
Iznāk divi bāleliņi,
Kā ozoli lapodami,
Saņem mūsu kumeliņus,
Ieved niedru stallītī.
Iztek divi zeltenītes,
Ieved mūsus istabā,
Paceļ mums meldu krēslus.
Sēdēt mēs nesēdēsim,
Mūs~ māsiņu skatīsim.
Redz kur sēd mūs~ māsiņa
Baltu mici galviņā.
- Kas tie tādi sveši ļaudis
Varēj~ mani māsu saukt?
- Māsiņ, zelta drošalīte,
Mēs par tevi zvērēsim.
- Bāliņ, putu gabaliņ,
Jūs par mani nezvērat;
Zvērējat tiem ļaudīm,
Kam nav mīļa dzīvošana.
Ko es laba aizstellēšu
Savai mīļai māmiņai?
Aizstellēšu mīļus vārdus,
Simtu labu vakariņu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

5. Mēs deviņi bāleniņi,
Viena māsa malējiņa.
Tā māsiņa katru dienu
Tīrus rudzus ritināja.
Devītāi rītiņāi
Nerūc vairs dzirnaviņas.
Ej, māmiņa, kambarī,
Lūko savas malējiņas!
Iznāk māte no kambaŗa,
Asariņas slaucīdama,
Asariņas slaucīdama,
Zīdautiņu locīdama.
- Negulieti, bāleliņi,
Seglojieti kumeliņus;
Apseglojši kumeliņus,
Nāciet paši istabā, -
Es jums došu raibus cimdus,
Asariņu nēzdaudziņus.
Jājiet, brāļi, simtu jūdzu,
Kamēr māsu panāciet!
Viena simta galiņā
Koklē divi koklētāji.
Dievs palīdzi, koklētāji,
Kam jūs šeitan koklējiet?
- Tai māsiņai koklējami,
Ko vakari gaŗām veda,
Ko vakari gaŗām veda,
Tā deviņu brāļu māsa.
Jājam, brāļi, otru simtu,
Kamēr māsu panāksim.
Otra simta galiņāi
Spēlē divi spēlmanīši.
Dievs palīdzi, spēlmanīši,
Kam jūs šeitan spēlējiet?
- Tai māsai spēlējam,
Ko šodieni gaŗām veda,
Ko šodieni gaŗām veda,
Tā deviņu brāļu māsa.
Jājam, brāļi, trešu simtu,
Kamēr māsu panākam.
Trešā simta galiņā
Iznāk viena māmuliņa,
Iznāk viena māmuliņa,
Alus kanna rociņā,
Alus kanna rociņāi,
Trīs plāceņi padusē.
Liek mums drusku nodzerties
Šā saldaja alutiņa.
Ni ēdām, ni dzērām
Šā saldaja alutiņa.
Iesim, brāļi istabāi,
Caur istabu kambarī!
Tur māsiņu atradāmi
Pie lielāmi dzirnavām,
Pie lielāmi dzirnavāmi,
Tīrus rudzus ritinot.
Jūdzam, brāļi, sirmus zirgus,
Vedam viņu atpakaļ,
Vedam viņu atpakaļi
Savā tēva zemītē.
Tēvam auga rudzi mieži,
Tēvam sirmi kumeliņi.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6. Mūs~ māsiņa viena pati,
Mēs deviņi bāleliņi.
Ik rītiņu maltu gāja,
Pūru mala rītiņā.
Ej, māmiņa, lūkoties,
Ko dar~ mūsu malējiņa!
Nerūc vairs dzirnaviņas,
Nedzied pati malējiņa.
Nāk māmiņa raudādama,
Asariņas slaucīdama:
Vaļā duris, vaļā logi,
Nav vairs pašas malējiņas.
Ko gaidāt, bāleliņi,
Aunat kājas zābakos,
Velkat lūša kažociņus,
Sedlojat kumeliņus,
Dzenaties pēc māsiņas,
Rīt māsiņu panāksat.
- Nojājam simtu jūdzu,
Spēlē pieci spēlmanīši,
Spēlē pieci spēlmanīši
Tā simtiņa galiņā.
- Ai mīļie spēlmanīši,
Ko jūs laba spēlējat?
- Spēlējam tai māsai,
Kam deviņi bāleliņi.
- Ai mīļie spēlmanīši,
Mēs deviņi bāleliņi,
Kur palika mūs~ māsiņa,
Ko vakar gaŗām veda?
- Jājat vēl otru simtu,
Tur būs pieci spēlmanīši,
Piejājuši, vaicājat,
Kur palika jūs~ māsiņa.
- Nojājam otru simtu,
Spēlē pieci spēlmanīši.
- Ai mīļie spēlmanīši,
Kur palika mūs~ māsiņa?
- Jājat kalna galiņā,
Redzēsat lielu ciemu,
Visapkārt liepas aug,
Vārti slēgti atslēgām.
- Uzjājuši augstu kalnu,
Atrodam lielu ciemu.
Satrūkās ciema suņi,
Taisa troksni sētiņā.
Iztek divas dzeltainītes,
Tās mums vārtus neatslēdza;
Saņēmušas labu dienu,
Ietek abas istabā.
Iznāk divi jauni puiši,
Atslēdz mums vaŗa vārtus,
Ielaiž mūsus sētiņā,
Piesien mūsu kumeliņus,
Ieved mūsus istabā,
Paceļ mums meldru krēslus,
Pieceļ baltu liepas galdu,
Uzliek labu ēdieniņu.
Neēdam, nedzeŗam,
Pēc māsiņas lūkojam.
Pasakāt, sveši ļaudis,
Kur likāt mūs~ māsiņu?
Vai klētī ieslēdzāt,
Vai druvā raidījāt?
Ja klētīje ieslēguši,
Dodat klēts atslēdziņu;
Ja druvā raidījuši,
Rādāt ceļu druviņā! -
Sitam piešus zābakos,
Lecam zirgiem mugurā.
Ne pie vārtu nepiejājam,
Tek māsiņa raudādama.
Kur tu biji, mūs~ māsiņa,
Kad mēs tevi meklējām?
- Tautas mani ieslēgušas
Klētī, rudzu apcirknī,
Dzirdēj~ brāļus runājot,
Kājām durvis izspārdīju.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

13647.

1. Nošķindēja vaŗa vārti,
Noklabēja dzirnutiņas.
Raugām dzirnu kambarī,
Vai maļ visas malējiņas.
Maļ māršiņas, kalponītes,
Mūs~ māsiņa vien nebij.
Ko gaidāt, bāleniņi,
Seglojat kumeliņus!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

13648.

13649.

13650.

1. Vakar muote krūgā dzēra,
Man~ puordzēra zvejnīkam.
Šūdin tak buol~el~eņi
Jiuru molu rauduodami.
- Ak jius jiuru zvejnīceņi,
Redzejat myus~ muoseņu?
- Pīci bolti buol~el~eņi,
Kuoda beja jius~ muoseņa?
- Skaista, bolta myus~ muoseņa,
Sorkons rūžu vainuceņš.
- Jam, bruol~eit, ūša laivu,
Dzenīs muosai pakaļē!
Ūša laiva smoga laiva,
Tei nūgrima dybynā.
- Jam, bruol~eit, līpa laivu,
Dzenīs muosai pakaļē!
- Pīcu l~eiču l~eikumā
Sēd muoseņa rauduodama.
Sēst~, muoseņ, laiveņā,
Brauksim obi atpakaļ.
Aiz žāluma navarēju,
Tī ruceņu vīn padevu.
- Es nūīšu pavasar,
Ka iudiņ~s nūsaskrīs,
Ka kūceņi salapuos,
Ka kiukuos dzaguzeite,
Ka kiukuos dzaguzeite,
Ka trauks uoru laksteigola.
Niu ar Dīvu, smolki kuorkli,
Vaira jiusu nalūcēšu;
Niu ar Dīvu, skaistas pučes,
Vaira jiusu naplyukuošu;
Niu ar Dīvu, bruoļi, muosas,
Vaira jiusu naaudzēšu;
Niu ar Dīvu, tāvs ar muoti,
Vaira jiusu naklausēšu.
Dīveņ, tovu lykumeņu,
Laimeņ, tovu laidumeņu:
Atstuoj sovu tāv~ ar muoti,
Īt ar svešu cilvēceņu;
Tai nameil tāvs ar muoti,
Kai meil svešs cilvēceņš.
435 [Latgalē].