LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME IV

2. Tautu dēls dodas precību nolūkā svešumā

13242.

Agri dzieda jūras gaiļi,
Agri kāpu laiviņā.
Vēl atradu tautu meitu
Vakarēju gulumiņu.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

13243.

Agri dzied Rīgas gaiļi,
Agri kāpu laiviņāi.
Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
Aizdzen mani Vāczemēi!
Jau atradu prūšu meitu,
Samalušu, sijājam.
Mali auzas, sijā miltus,
Baro manu kumeliņu!
Es tai devu labu rītu,
Viņa slauka asariņas.
Neraud~ gauži, prūšu meita,
Tūdaļ līdzi nevedīšu -
Gaidi citas ceturtdienas,
Slauki savu pagalmiņu;
Izslaucījse, pakaisījse,
Gaidi divu dajājam,
Gaidi divu dajājam
Barotiem kumeļiem. -
Dajāj divi jauni puiši,
Abiem bēri kumeliņi.
Vai nu dziedi, vai nu raudi,
Tūdaļ līdzi aizvedīšu,
Tūdaļ līdzi aizvedīšu
Savā tēva zemītē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Jāju Prūšu zemītēi,
Prūšu meitu lūkoties;
Jau atradu prūšu meitu,
Samalušu, sijājot.
Es tai devu labu dienu,
Viņa slauka asariņas.
Neraud~ gauži, prūšu meita,
Tūlīt līdzi nevedīšu.
Gaidi citas otradienas,
Slauki sētas pagalmiņu;
Noslaucījse, pakaisījse
Smalkām rožu lapiņām,
Gaidi mani atjājoti
Barotiemi kumeļiem. -
Sijā auzas, prūšu meita,
Baro manu kumeliņu!
- Nei sijāšu, nei barošu,
Nei tu tiki prātiņam;
Lai sijāja, lai baroja,
Kam tu tiki prātiņam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 301 -

13244.

Agri mani gaiļi dzied,
Agri kāpu laiviņā;
Jau atradu leišu meitas,
Samalušas, sijājot.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13245.

Agri jāju svētu rītu
Bajārmeitu lūkoties.
Pie bajāra nama duri
Aug dui kupli ozoliņi.
Pie tā viena zirgu sēju,
Pie tā otra zobentiņu.
Es atradu meitu māti
Slaukām nama istabiņu.
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Kad tu pati namu slauki?
- Manas meitas kambarēi
Zaro zīdu vainadziņu.
Ej, puisīti, sēd~ pie galda,
Gaid~ ar godu ieejam!
- Sēdu, sēdu, gaid~ ar godu,
Nevar~ godu sagaidīt,
Nevar~ godu sagaidīt,
Gāju patis kambarēi.
Ai māmiņa, tavas meitas
Vakarēju gulumiņu,
Vakarēju gulumiņu,
Neslaucītu istabiņu.
- Nē, puisīti, tas nav tiesa,
Atmiedziņu apgulušas.
- Tādas visas bajārmeitas,
Vainadziņu puškotājas.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Sen dzirdēju ciemiņosi
Augam daiļu mātes meitu,
Augam daiļu mātes meitu,
Ne pie viena neejam.
Tīšām jāju, proves dēļ,
Nāks meitiņa, vai nenāks?
Nāks meitiņa, vai nenāks,
Dos māmiņa, vai nedos?
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Sāk sunīši sīvi riet.
Piesien~ savu kumeliņu,
Eimu tautas istabā.
Kad iegāju istabā,
Ronu vecu māmuliņu,
Ronu vecu māmuliņu
Slaukām tautas istabiņu.
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Pati slauki istabiņu?
- Manas meitas kambarī
Raksta zīda nēzdaudziņu.
Ej, puisīti, sēd~ pie galda,
Gaid~ ar godu izejam!
- Sēžu, sēžu, gaidu godu,
Nevar goda sagaidīt.
Eimu pats kambarī
Raudzīt zīda rakstītāju.
Atron~ zīda rakstītāju
Vakarēju gulumiņu.
Dod, māmiņa, man meitiņu,
Es meitiņu nemānēšu,
Es meitiņu guldināšu
Ar ābeļu rīkstītēm.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

13246.

Aizjūdzu kumeļu,
Vaicāju māmiņai:
Vai laba braukšana
Dzintara zemē
Dzintarzemes meitiņas
Lūkoties?
- Gan labas, gan labas
Dzintara meitiņas,
Tik vieni vainiņas,
Ka rāmi staigāja.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13247.

Apauniet man kājiņas,
Es apavu kumeļam,
Es apavu kumeļam
Ar tērauda pakaviem,
Lai tas man guni šķīla,
Svešu zemi staigājot.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 302 -

13248.

Bērīts manis kumeliņis,
Kokļu stīgu iemauktiņi;
Koklēdamis vien aizjāju
Prūšos ņemt līgaviņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Bērīts manis kumeliņis
Augstajāmi kājiņām,
Visas upes cauri brida,
Daugavāi peldu gāja.
No Daugavas izpeldēja
Sudrabiņa lāsītēm;
Zīda deķi noslaucīju,
Saulītēi nožāvēju.
Bij manami kumeļami
Kokļu stīgu iemauktiņi;
Koklēdamis es aizjāju
Prūšos ņemti līgaviņu.
Prūšu meitas varen lepnas,
Tās ar mani nirunāja,
Tās ar mani nirunāja,
Tās pie manis gan nināks.
Atpakaļu, atpakaļu,
Mans bērīti kumeliņ!
Nitīk manim prūšu zeme,
Nitīk prūšu dzeltenītes.
Kurzemīte, tā man tika,
Tīk Kurzemes dzeltenītes;
Kurzemnieku dzeltenītes
Pašas vērpa, pašas auda,
Pašas vērpa, pašas auda,
Pašas šuva slēžu kreklus.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

13249.

Dancā manis kumeliņis
Uz tām prūšu robežām;
Izdancājs, pārvedīs
Vienu prūšu dzeltenīti.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

13250.

Divas dienas mežā gāju,
Nekā laba nedabūju.
Kad izgāju trešo dienu,
Dabūj~ vasku ritentiņu.
Par to vasku ritentiņu
Pirku labu kumeliņu.
Nopirc~s labu kumeliņu,
Jāju meitas lūkoties.
Jāju dienu, jāju nakti,
Ceļam gala nedabūju.
Tad uzjāju augstu kalnu,
Ieraudzīju lielu ciemu.
Sviežu šautru sētmalē,
Satrūkās ciema suņi.
Iztek trīs zeltenītes,
Viena veca māmuliņa,
Ved man~ pašu istabā,
Kumeliņu stallītē.
Dod man ēsti, dod man dzerti,
Liek naksniņu pārgulēt.
Pataisīja siena cisas
Timšajā kaktiņā.
Noskatīju gulēdams,
Ko darīja zeltenītes:
Viena vērpa, otra auda,
Trešā zīdu šķeterēja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas zīdiņu šķeterēja!
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu žēlabās.
Kur jūs mani apraksiet,
Žēlabās nomirušu?
Jaunu meitu dārziņāi
Zem rozīšu lapiņām.
Ik svētdienas jaunas meitas
Attecēja kroņu pīt;
Ik svētdienas baznīcā
Lai zied manis augumiņš,
Lai zied manis augumiņš
Jaunu meitu galviņā.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Divi dienas ganos gāju,
Nekā laba nedabūju.
Gāju vēl trešu dienu,
Dabūj~ doŗu dējējiņu.
No tā doŗu dējējiņa
Dabūj~ vasku ritenīti.
No tā vasku ritenīša
Dabūj~ naudas dālderīti.
No tā naudas dālderīša
Piŗku sirmu kumeliņu.
Jāju, jāju pa celiņu,
Līdz iejāju ciemiņā.
Satrūkās ciema suņi,
Iztek divi zeltenītes.
Viena ņēma mani pašu,
Otra manu kumeliņu;
Veda manu kumeliņu
Pašā staļļa dibinā;
Veda mani istabā,
Paceļ man meldas krēslu;
Paceļ manim meldas krēslu,
Paceļ man liepas galdu;
Paceļ manim liepas galdu,
Uzklāj baltu paladziņu,
Uzliek manim rudzu maizi,
Uzliek miežu alutiņu,
Lūdza man, lai es ēdu,
Lūdza mani, lai es dzeŗu.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

- 303 -

2. Divi dienas mežā gāju,
Nekā laba nedabūju;
Kad aizgāju trešu dienu,
Dabūj~ labu kumeliņu.
Dabūjs labu kumeliņu,
Es uzjāju augstu kalnu;
Kad uzjāju augstu kalnu,
Ieraudzīju lielu ciemu;
Ieraudzījis lielu ciemu,
Iesalaižu lejiņā;
Iesalaidis lejiņā,
Piesalaužu šautru klēpi;
Piesalauzis šautru klēpi,
Laižu ciema sētmalī.
Satrūkās ciema suņi,
Iztek piecas dzeltānītes,
Iztek piecas dzeltānītes
Dzeltānām galviņām.
Divi mani pašu vede,
Trīs ved~ manu kumeliņu;
Ieved mani istabā,
Kumeliņu stallītī.
Paceļ man meldru krēslu,
Pavelk man liepas galdu,
Uzklāj baltu galdautiņu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek man drusku padusēt.
Gulēdams, dusēdams
Nosaraugu meitiņās.
Viena ada, otra šuva,
Trešā raksta zīdautiņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kuŗa raksta zīdautiņu!
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu žēlabās.
Kur jūs mani glabāsat,
Žēlabās nomirušu?
Jaunu meitu dārziņā
Zem rozīšu lapiņām.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Tur jāj kungi, tur stārasti,
Ne zariņa nenolauze;
Dajāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsūnīti.
Nolauzuši virsūnīti,
Aizpušķoja cepurītes;
Aizpušķojši cepurītes,
Aizjāj Māres baznīcā.
Mīļa Māre, ieraudzījse,
Itin gauži noraudāja:
Tā nebija kupla liepa,
Tā bij dārga dvēselīte.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3. Kroga meita cisas taisa,
Šķita mani še guļot.
Guli pate, kroga meita,
Kur cisiņas pataisīji!
Es gulēšu jūriņā,
Savā oša laiviņā.
Pūš vējiņš, dzen laiviņu,
Aizdzen mani Kurzemē.
Kurzemniece man solīja
Sav~ meitiņu malējiņu.
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas trīs amatnieces:
Viena vērpe, otra aude,
Trešā zīdu šķeterēja.
Dod, māmiņ, to meitiņu,
Kuŗa zīdu šķeterēja!
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu želabās.
Kur jūs mani glabāsiet
Žēlabās nomirušu?
Rociet rožu dārziņā,
Zem rozīšu lapiņām.
Tur tecēja jaunas meitas
Ik svētdienas kroņus pīt,
Tur zied mans augumiņš
Jaunu meitu galviņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 304 -

4. Līgo laiva uz ūdeņa,
Uz arāja meitiņām;
Arājam skaistas meitas,
Zēģelīšu audējiņas.
Viena vērpa, otra auda,
Trešā zīdu šķetināja;
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetināja!
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani glabāsieti,
Bēdiņās nomirušu?
- Tur mēs tevi glabāsim,
Skaistā rožu dārziņā,
Skaistā rožu dārziņā,
Apakš rožu saknītēm.
Tur uzauga kupla roze
Deviņāmi gatotnēm.
Tur sanāca svētu rītu
Jaunas meitas puškoties.
Laužat, meitas, ko lauzdamas,
Galotnīti nelaužat!
Nolauž pašu galotnīti,
Ietin zīdes nēzdogā,
Ietin zīdes nēzdogā,
Ienes Māŗas baznīcā.
Māŗa prasa raudādama:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju.
Kam jūs, meitas, melojiet:
Tā ir puiša dvēselīte,
Tā ir puiša dvēselīte,
Bēdiņās nomiruša.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

5. Māte mani bārin bāra,
Kam neņēmu līgaviņu.
Es iegāju klētiņā,
Gauži gauži noraudāju.
Apāvos baltas kājas,
Apvilkos baltu kreklu,
Apvilk~ trejus brūnus svārkus,
Uzlik~ cauna cepurīti,
Uzlik~ cauna cepurīti,
Apsegloju kumeliņu.
Kumeļam uzlēkdams:
Nu ar Dievu, tēvs māmiņa!
Es aizjāju gaŗu ceļu,
Ceļam gala nezināju.
Uzjaj~ vienu augstu kalnu,
Redzu vienu lielu ciemu.
Sviežu skaidu sētmalā,
Lai tie ciema suņi rej.
Sāk tie ciema suņi riet,
Iznāk trīs zeltenītes.
Viena mani pašu ved,
Otra manu kumeliņu,
Trešā slēdz zelta vārtus
Ar sidraba atslēgām.
Ieved manu kumeliņu
Tīra zelta stallītē,
Ieved pašu istabā,
Paceļ manim niedru krēslu,
Uzklāj baltu liepas galdu,
Uzliek cāļa cepetīti.
Tur es ēdu, tur es dzēru,
Tur pienāca vakarīc.
Tais~, māmiņa, siena vietu
Tumšajā kaktiņā,
Lai es labi noskatos,
Ko tās tavas meitas dara.
Viena ada, otra raksta,
Treša zīdu šķetināj~.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetināj~!
Ja nedosi tās meitiņas,
Meitu bēdās nomirīšu.
Kur jūs mani racīsiet,
Meitu bēdās nomirušu?
Rociet rožu dārziņā
Apakš rožu saknītēm.
Tur uzauga liela roze
Līdz pašāmi debesīm;
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem rozes zariņiem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6. Tēvs dēlami naudu deva,
Lai pirk bēru kumeliņu.
Labāk pirku oša laivu
Nekā bēru kumeliņu;
Kamēr bēris auzas ēda,
Jau laiviņa gabalā.
Teci, mana oša laiva,
Simtu jūdzes dieniņā,
Simtu jūdzes dieniņā,
Divi simti naksniņā,
Ka tu vari aiztecēt
Līdz pat Saules pagastam.
Tur tai Saules pagastā
Veca veca māmuliņa.
Tai vecai māmiņaji
Trīs meitiņas zeltenītes.
Viena vērpa, otra auda,
Trešā zīdu šķeterēja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kuŗa zīdu šķeterēja!
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu žēlabās.
Kur jūs mani glabāsieti,
Žēlabāsi nomirušu?
Skaistā rožu dārziņā,
Zem rozīšu lapiņām.
Tur izauga daila roze
Deviņiem zariņiem.
Lauziet, meitas, visus zarus,
Galotnītes atstājiet!
Atjāj vienis tautu dēls,
Tas nolauza galotnīti,
Tas nolauza galotnīti,
Aizpuškoja cepurīti.
Brīnās ļaudis, brīnās meitas,
Kas tā tāda puķe bij.
Tā nebija puķe, roze,
Tā bij puiša dvēselīte,
Tā bij puiša dvēselīte,
Meitu dēļi nomiruša.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

- 305 -

7. Trīs priedītes silā auga,
Visas vienu gaŗumiņu,
Visas vienu gaŗumiņu,
Visas vienu kuplumiņu.
Vienu cirtu, otra lūza,
Trešā līdzi līgojās.
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas vienu slaikumiņu,
Visas vienu slaikumiņu,
Visas vienu daiļumiņu.
Viena vērpa, otra auda,
Trešā zīdu šķetināja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetināja!
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņās,
Es nomiršu bēdiņās,
Jaunu meitu žēlumos.
Kur jūs mani glabāsiti
Bēdu puisi, nomirušu?
Rociet rožu dārziņā
Apakš rožu saknītēm!
Tur izauga kupla roze
Deviņāmi galotnēm.
Tur sanāca jaunas meitas
Ik svētdienas puškoties.
Laužat, meitas, ko lauzdamas,
Galotnīti nelaužat!
Atnāk mana mīļākā,
Tā nolauza galotnīti,
Ietin zīda lakatā,
Ienes Māŗas baznīcā,
Ienes Māŗas baznīcā,
Liek uz zelta lukturīša.
Mīļa Māŗa to vaicāja:
Kas tā puķe, kas tā roze?
Ne tā puķe, ne tā roze,
Tā ir puiša dvēselīte,
Tā ie puiša dvēselīte,
Kas nomira bēdiņās,
Kas nomira bēdiņās,
Jaunu meitu žēlumos.
40-1 (Bigauņciemā).

13251.

Dodiet man eža cimdus,
Eža cimdu pirkstainiekus,
Lei es eju par Daugavu
Leišu meitu ķircanāt.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

13252.

Dzeltāns manis kumeliņis
Kā viens vaska rituliņis,
To varēju dien~ un nakti
Caur bajāra sētu jāt.
Bajārami viena meita,
Tā pie loga raudzījās.
Ej, meitiņa, kamburēi,
Ķemmē savus dailus matus;
Kad man tevis vajadzēs,
Tad es tevi bildināšu. -
Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Tēvam tevis vajadzēja.
- Es neiešu, es neiešu,
Tēvam manis nevajaga.
Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Mātei tevis vajadzēja.
- Es neiešu, es neiešu,
Mātei manis nevajaga.
- Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Brāļam tevis vajadzēja.
- Es neiešu, es neiešu,
Brāļam manis nevajaga.
- Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Māsai tevis vajadzēja.
- Es neiešu, es neiešu,
Māsai manis nevajaga.
- Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Man pašam vajadzēja.
- Nu es iešu, nu es iešu,
Nu es tevi sagaidīju.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 306 -

13253.

Es aizgāju uz kalēju,
Nosakalu ķirvelīti;
Es aizgāju uz mežiņu,
Nocirt~ zaļu ozoliņu,
Nocirt~ zaļu ozoliņu
Ar visāmi lapiņām,
Ar visāmi lapiņām,
Ar visāmi bitītēm.
Man bij bites, man bij medus,
Man bij vaska ritentiņš.
Pārdod~ vaska ritentiņu,
Nopērk~ caunu cepurīti,
Ka varēju lielīties
Pret to meitu māmuliņu.
Dod dodama, māte, meitu,
Ko tik ilgi diņģējies,
Ko tis manis kumeliņš
Danco jūsu nama priekšu?
- Griez apkārti, jāj projāmi,
Nedos mani māmuliņa,
Nedos mani māmuliņa
Tādam kroga dzērājam,
Tādam kroga dzērājam,
Tādam zirgu mītniekam.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

13254.

Es aizjūdzu raibu zaķi
Rakstītās kamanās;
Rīgā manim gaisma ausa,
Vāczemē saule lēce;
Uz tām prūšu robežām
Meitu māte vārtus vēra.
Sāk tā meitu māmuliņa
Ar manim runāties,
Ar manim runāties,
Par kumeļu brīnīties.
- Kuŗas zemes tu, puisīti,
Kur audzēts kumeliņš?
- Atmin~, meitu māmulīte,
Simtu mārku aizmaksāšu.
- Maksā vēl otru simtu,
Tad nevaru atminēt.
- Mežā audzis kumeliņš,
Atvasēm ēdināts,
Atvasēm ēdināts,
Rīta rasu dzirdināts,
Rīta rasu dzirdināts,
Egles skuju nosukāts.
Pats es augu tīrumā
Pie tēviņa, māmuliņas.
Līdz māmiņu atceros,
Sāk man ātri žagi raut,
Sāk man ātri žagi raut -
Vai māmiņa pieminēja?
Vai māmiņa pieminēja:
Kur līksmo mans dēliņš?
Vai krievos, vai leišos,
Vai dziļā Vāczemē?
Ne krievos, ne leišos,
Ne dziļāi Vāczemē, -
Es līksmoju šo naksniņu
Uz tām prūšu robežām,
Uz tām prūšu robežām,
Pie tās meitu māmulītes,
Pie tās meitu māmulītes,
Pie tās savas sirdspuķītes.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

13255.

Es apkalu kraukļam kājas
Sudrabiņa pakaviem,
Jāj~ caur Rīgu, caur Jelgavu
Uz Dobeles meitiņām.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

13256.

Es gan redzu, es gan redzu,
Roze man mērķi rāda:
Caur sētiņu izaugusi
Otras sētas dārziņā. -
Par nedēļu svētu rītu
Jāju tautu sētiņā,
Jāju tautu sētiņā,
Jautāj~ rožu ravētājas.
Jem, māmiņ, atslēdziņas,
Iesim rožu dārziņā
Meklēt rožu ravētājas.
Izmeklēju rožu dārzu,
Visas rozes locīdams,
Pie pēdējā rožu krūma
Radu rožu ravētāju.
Labrīt, ciema zeltenīt,
Ar gaidīji svešus ļaudis?
- Ko tu nāci, kas tev~ veda?
Ne es tevis aicināju.
- Es meklēju, man vajaga
Sīku rožu ravētājas,
Sīku rožu ravētājas,
Smalku kreklu audējiņas.
- Būtu pati gan gājusi,
Žēl man sava rožu dārza,
Žēl man sava rožu dārza,
Savas vecas māmelītes.
Trīs gadiņus balta roze
Pēc manim noraudāja:
Kur mana sējēja,
Kur laistītāja?
Kur mana ziediņu
Rāvējiņa?
Vējs manus ziediņus
Novēcināja,
Ūdens saknītes
Iztrūdināja.
Būt~ zemīte viegla bijsi
Kā tās manas villainītes,
Es būt~ savu rožu dārzu
Tautās līdzi aizvedusi.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

- 307 -

13257.

Es izjāju Prūšu zemi
Smilgām šūtu kažociņu.
Sasprašģēju, apsegloju
Savu bēru kumeliņu.
Nu ar Dievu, prūšu meitas,
Man pašam līgaviņa!
Jāj~ pret meitu māmuliņas,
Kā saulīte mirdzēdams.
Meitas māte, ieraudzījsi:
Edz kur mana saulīt~ lec!
Tam es došu sav~ meitiņu,
Vai tā gāje, vai negāje.
Meitiņ~ dzirda tos vārdiņus,
Ietek rožu dārziņā,
Ietek rožu dārziņā,
Nopiņ rožu vainadziņu.
Uzlikusi galviņā,
Tek pret manim raudādama.
Neraud~ vis, man~ sirsniņ,
Tūdaļ līdz nevedīšu;
Par trim dienām cetortā,
Tad no manis vairs nebēgsi.
Nu saņēme kumeliņu,
Ieved~ rožu dārziņā,
Ved man~ pašu istabā,
Sēdin~ galda galiņā.
Sēžu, sēžu visu nakti,
Gaiļa laiku gaidīdam;
Kad sagaidu gaiļu laiku,
Tad vēl dzirdu tos vardiņus:
Es grib~ tava mīļā būt,
Glabāt visas tavas lietas,
Tavus zirgus, tavus vēršus,
Tavas klētes atslēdziņas.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

1. Šogad man rozes zied
Vairāk baltas ne sarkanas;
Šogad tautas gaŗām jāj,
Citu gadu iekšā jās,
Citu gadu iekšā jās,
Dos mātei labu dienu.
"Labdien, labdien, meitu māte!
Dosi meitu, vai nedosi?"
Uzdzirst meita tos vārdiņus,
Ietek rožu dārziņā,
Ietek rožu dārziņā
Vainaciņu darināt.
Novijusi vainaciņu,
Tek meitiņa raudādama.
- Neraud~ gauži, tautu meita,
Tūlīn līdzi nevedīšu;
Gaidi citas ceturtdienas,
Slauki savu pagalmiņu,
Slauki savu pagalmiņu,
Puško savu kambarīti! -
- Nosjaucīju pagalmiņu,
Izpuškoju kambarīti,
Visu dienu tautu gaidu,
Neatjāja tautu dēls.
Lai sapuva tautas dēls
Kā mans rožu vainaciņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

- 308 -

13258.

Es meitiņa Cēsīs augu,
Dunckā gāju baznīcā;
Vai tādēļ man atjāja
No Kandavas precenieki?
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

13259.

Es savam kumeļam
Stīgām šuvu iemauktiņus,
Stīgām šuvu iemauktiņus,
Zaļa zīda pavadiņa.
Koklēdamis es nojāju
Prūšos jemti līgaviņu.
Kad nojāju, tad piesēju
Pie meitiņu rožu dārza,
Pie meitiņu rožu dārza,
Pie kuplaja ozoliņa.
Kumeliņis dancodamis
Sarauj zīda pavadiņu,
Sarauj zīda pavadiņu,
Ielec rožu dārziņāi,
Ielec rožu dārziņāi,
Meitām skādi padarīja.
Meitas, dusmas neturate,
Es to tīšu nedarīju;
Grib kumeļis rožu dārzu,
Vai rozīšu ravētāju.
- Rožu dārzu gan dabosi,
Rāvētāju nedabosi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

13260.

Es tev lūdzu, stūrmanīti,
Stūrē Lības saliņā!
Viena meita Lībiņai,
Otra Doles vagaram.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

13261.

Es uzkāpu kalniņā,
Segloj~ savu kumeliņu;
Apsegloju, appuškoju,
Jāju tālu tautiņās.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

13262.

Gāju meitu lūkoties,
Riekstus bēru ķešiņā.
Sviedu sauju istabā,
Svied~ otaru kambarī.
Kamēr meitas riekstus lasa,
Tamēr saule vakarā.
Saka manim ciema meitas
Šo naksniņu te gulēt.
Pati meita vietu taisa,
Pati gāja klātgulēt.
Še ir kungi, tiesas vīri,
Puiša vainas nesakiet.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

13263.

Gaismeņai austūt,
Saul~eitei lācūt,
Vai agri agri zyrgus sadluoja!
Jau jaunais puiškins
Zyrgus sadluoja,
Vai agri agri zyrgus sadluoja!
Zyrgus sadluoja,
Tuoļi dūmuoja,
Vai agri agri tūoļi dūmuoja!
Juošu es, juošu
Uz l~elu cīmu,
Vai agri agri uz l~elu cīmu!
Uz l~elu cīmu,
Uz jaunu meitu,
Vai agri agri uz jaunu meitu!
Tev, jaunais puiškins,
Treis sadi prīškā,
Vai agri agri treis sadi prīškā!
Pyrmejā sadā
Kiukoi dzaguze,
Vai agri agri kiukoi dzaguze!
Ūtrejā sadā
Syt laksteigola,
Vai agri agri syt laksteigola!
Trešejā sadā
Sēd jauna meita,
Vai agri agri sēd jauna meita!
Tev, dzaguzeite,
Uoriski bārzi,
Vai agri agri uoriski bārzi!
Tev, laksteigola,
Malnuos upines,
Vai agri agri malnuos upines!
Tev, jauno meitiņa,
Svešuo puseite,
Vai agri agri svešuo puseite!
Borga muoteica,
Špetna muoseica,
Vai agri agri špetna muoseica!
Atslāgas svīde
Zam tovuom kuojuom,
Vai agri agri zam tavuom kuojuom!
Atslāgas svīde,
Bardži lomuoja,
Vai agri agri bardži lomuoja.
4271 [Rēzeknes apr.].

- 309 -

13264.

Izjādīju svešas zemes,
Līgaviņas meklēdams;
Neatradu līgaviņas
Pa savam prātiņam.
Labāk iešu ciemiņā
Līgaviņas raudzīties.
Dieviņš deva, manim tika
Dižan~ daiļa līgaviņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

13265.

Jāju dienu, jāju nakti
Smuk~ meitiņu lūkoties.
Uzjāj~ vienu augstu kalnu,
Ieraudzīju lielu ciemu.
Es iejāju sētiņā,
Ieraudzīju smuk~ meitiņu.
Labdien, labdien, smuk~ meitiņa,
Pirmoreiz uz precībām!
- Paldies, paldies, smuks puisīti,
Es nevaru solīties,
Es nevaru solīties,
Nav mājā tēvs māmiņa,
Nav mājā tēvs māmiņa,
Vecākais bāleliņš.
Atjāj rītu vai parītu,
Tad būs mājā tēvs māmiņa,
Tad būs mājā tēvs māmiņa,
Vecākais bāleliņš.
- Labdien, labdien, smuk~ meitiņa,
Otrureiz uz precībām!
- Paldies, paldies, smuks puisīti,
Nu es varu solīties,
Nu es varu solīties,
Nu mājā tēvs māmiņa,
Vecākais bāleliņš.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

13266.

Jāju, jāju koklēdams
Uz tām prūšu robežām.
Satiek~ vienu prūšu meitu,
Vien~ saktiņu krūtiņās.
Ne es ņemšu, ne man tīk -
Vien~ saktiņu krūtiņās.
Jāju, jāju koklēdams
Uz tām prūšu robežām.
Satiek~ otru prūšu meitu,
Div~ saktiņas krūtiņās.
Ne es ņemšu, ne man tīk -
Div~ saktiņas krūtiņās.
Jāju, jāju koklēdams
Uz tām prūšu robežām.
Satiek~ trešu prūšu meitu,
Trīs saktiņas krūtiņās.
To es ņemšu, tā man tīk -
Trīs saktiņas krūtiņās.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

1. No rītiņa priekš gaismiņas
Sedluoj~ savu kumeliņu.
Jāju, jāju Poļu zemi
Poļu meitu lūkoties.
Uz tām poļu robežām
Poļu meita pretī nāca,
Poļu meita pretī nāca,
Viena sakte krūtiņās,
Tās neņemšu, tās negribu,
Nav manam prātiņam,
Nav manam prātiņam,
Nav manam augumam.
Otru rītu priekš gaismiņas
Sedloj~ savu kumeliņu.
Jāju, jāju Krievu zemi
Krievu meitu lūkoties.
Uz tām krievu robežām
Krievu meita pretī nāca,
Krievu meita pretī nāca,
Div~ saktiņas krūtiņās.
Tās neņemšu, tās negribu,
Nav manam prātiņam,
Nav manam prātiņam,
Nav manam augumam.
Trešu rītu priekš gaismiņas
Sedloj~ savu kumeliņu.
Jāju, jāju Leišu zemi,
Leišu meitu lūkoties.
Uz tām leišu robežām
Leišu meita pretī nāca,
Leišu meita pretī nāca,
Trīs saktiņas krūtiņās.
Nu es ņemšu, nu es gribu,
Nu manam prātiņam,
Nu manam prātiņam,
Nu manam augumam. -
Vienu sakti pārdevām,
Par to govi nopirkām;
Otru sakti pārdevām,
Nopirkām kazas bērnu;
Trešo sakti pārdevām,
Nopirkām kumeliņu.
Velns nospēra gov~ ar teļu,
Vilks apēda kazas bērnu;
Braucu gaŗu Rīgas ceļu,
Tur nosprāga kumeliņš.
Iznīkusi, izputējsi
Mūs~ mīļā dzīvošana.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

- 310 -

13267.

Jāju, jāju pa celiņu,
Iesagriežu niedrājā.
Tur satiku trīs meitiņas
Rožu kroņus darinām.
Divas saka: jāj projām!
Trešā klātu aicināja.
Kuŗa klātu aicināja,
Tā būs mana līgaviņa;
Tai es došu sav~ rociņu,
Savu zelta gredzentiņu;
Tai es došu savu klēti,
Savas klētes atslēdziņu;
Tai es došu savu stalli,
Savus bērus kumeliņus.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

13268.

Jersikā iesēdos
Ozoliņa laiviņā,
Pa Daugavu nolīgoju,
Kā lidot nolidoju.
Sērpilī suņi rēja,
Sērenē gaiļi dzied,
Rīgu Rīgu, lielu Rīgu
Ar gaismiņu ieraudzīju.
Rīgā pirku sirmu zirgu,
Jelgavā kaldināju,
Jelgavā kaldināju
Dimantiņa pakaviem,
Dimantiņa pakaviem,
Sudrabiņa nagliņām.
Es aizjāju līdz Kandavu
Ar saulītes uzlēkšanu,
Jau atradu zeltenīti,
Samalušu, sijājam.
Sijā auzas, zeltenīte,
Dod manam kumeļam!
Tevis dēļ attecēja
Šādu zemes gabaliņu.
Ar sieciņu auzas bēra,
Ar kausiņu ūdentiņu.
Man pašam roku deva,
Asariņas slaucīdama.
Kam, meitiņa, tu raudāji,
Kam slaucīji asariņas?
Lai raudāja Abaviņa,
Tai pietrūka velētājas.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Liepu laiva līgojās,
Liepu laiva līgojās
Daugaviņas maliņā.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Vedu savu līgaviņu,
Cetortāja rītiņā
Pa Daugavu pārlidoju.
Līgaviņu guldināju
Liepu ziedu klētiņā.
Abi, mīļi guldamies,
Nolauzām liepai zaru,
Nolauzām liepai zaru,
Palikām pagalvē.
Abi, mīļi celdamies,
Metām zaru upītē.
Tā upīte nenezdama
Iemet zaru Daugavā;
Tā Daugava nenezdama
To iemeta jūriņā;
Tā jūriņa nenezdama
Izmet smilkšu kalniņā.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem,
Tur nāk kungi, tur arāji,
Ne zariņa nenolauza.
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsūnīti,
Nolauž pašu virsūnīti,
Aizpuškoja cepurītes,
Aizpuškoja cepurītes,
Jāja meitas lūkoties.
Viens tie ņēma saules meitu,
Otrais Līgas kalpūnīti.
Vienam saule atspīdēja
Zeltītiem stariņiem;
Otram dziesmas aizskanēja
Rītiņosi, vakaros,
Rītiņosi, vakaros,
Dievu dēlus daudzinot.
(Balt. Zemkompja pielik. 16. nr.,
1879. gadā).

- 311 -

13268¹.

Kalējiņu bāleliņu,
Apkal manu kumeliņu
Ar veciem dāldeŗiem,
Ar tērauda nagliņām:
Meitu mātes istabiņa
Ledus kalna galiņā.
Apkārt kalnu, gaŗām kalnu,
Kam nav kalta kumeliņa;
Man bij kalts un barots,
Es varēju tiešām jāt.
Saskaldīju ledus kalnu
Deviņos gabalos;
Meitu mātes istabiņa
Uz devītā gabaliņa.
Stāvi stingri, kumeliņu,
Devītā gabalā,
Ļauj man vaļas parunāt
Ar to meitu māmuliņu!
Dod, māmiņa, meitu savu,
Ko tik ilgi tielējies,
Ko tas mans kumeliņis
Danco tava nama duru!
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

13268-1v1.

Apkārt kalnu, apkārt kalnu
Neapkaltu kumeliņu!
Meitas mātes istabiņa
Ledaināja kalniņā.
Es apkalu kumeliņu
Sudrabiņa pakaviem,
Ka varēju klātu ķļūt
Pie tās meitu māmulītes.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

13268-1v2.

Man ir kaltis kumeliņis,
Es par kalnu nebēdāju,
Es uzjāju uz kalniņa
Saules meitu nobučot.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

13268-1v3.

Saules meita vilnu kā(r)sa
Ledus kalna galiņā.
Es gribēju klāti kļūt,
Nav man kalta kumeliņa.
Es apkalu kumeliņu
Sidrabiņa pakaviem,
Saspardīju ledus kalnu
Deviņosi gabalos.
4 [Aijažos].

13268-1v4.

Tievus gaŗus grožus viju,
Slaiki laidu kumeliņu,
Ka varētu apraudzīt
Līdz gaismai meitu māti.
Meitu mātes istabiņa
Ledus kalna galiņā,
Tur nevar klātu tikti
Bez apkalta kumeliņa.
Man bij kaltis kumeliņis,
Ledus kalna spārdītājs,
Tas saspēra ledus kalnu
Deviņiemi gabaliem.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

13269.

Kroga Līze gultu taisa,
Aicin~ mani klātgulēt.
Guli pate, kroga Līze,
Es pie tevis negulēšu,
Es gulēšu jūriņā,
Savā oša laiviņā.
Jūras gaiļi agri dzieda,
Agri sēdu laiviņā,
Ka varēju naktsmājot
Pie tās meitu māmuliņas.
Labvakari, meitu māte,
Vai ir silta istabiņa?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jauka valodiņa.
Meitu mātes istabiņa
Trīskārt daiļi izpuškota,
Zīlītēm, pakariem,
Zaļajāmi palejām.
Zīles manas kājas spieda,
Pakars rāva cepurīti.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 312 -

13270.

Kur, puisīti, tu tecēji
Ar sarkanu kamzolīti?
- Caurim cauri caur Jelgavu
Pie tām Rīgas mamzelēm.
Gan man~ labi saņēmušas,
Zirgiem auzas pabērušas,
Zirgiem auzas pabērušas,
Pašiem gultas pataisījšas.
Tik vien slikti padarījšas,
Sivēniņus ielaidušas,
Sivēniņus ielaidušas,
Mellas kannas pacēlušas.
Cauri, cauri, a(t)pakaļ
Pie Jelgavas meitenēm!
Jelgaviņa mazs pilsāts,
Bet jo smukas meitenītes.
Atsēdos, atspūtos
Liela ceļa maliņāi;
Pretim nāca tautu meita,
Raibus cimdus adīdama,
Raibus cimdus adīdama,
Asariņas slaucīdama,
Asariņas slaucīdama
Baltāi zīdu nēzdogāi.
224 [Kabilē (Kld)].

13271.

Kur, puisīti, tu tecēji?
Rokā nesi zelta kroni.
- Cauri Rīgu, caur Jelgavu
Uz Dobeles meitiņām.
Dobelē smuidras meitas,
Tur sev ņēmu vērpājiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Kur, puisīti, tu tecēsi
Sarkaniem kamzoļiem?
- Cauri Rīgu, caur Jelgavu
Uz Kurzemes meitiņām.
Tās mūs labi uzņēmušas,
Zirgem auzas padevušas,
Zirgem auzas padevušas,
Pašiem alu iznesušas,
Pašiem alu iznesušas
Baltajām rociņām,
Baltajāmi rociņām,
Baltajāmi kanniņām.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

13272.

Kur tie jāje, dui bajāri?
He he, dui bajāri!
Zīda puški zemi slauka.
He he, zemi slauka!
Tie izjāja dienu nakti,
He he, dienu nakti!
Uzjāj vienu augstu kalnu,
He he, augstu kalnu!
Viers to kalnu zaļa zāle,
He he, zaļa zāle!
Viers to zāli zelta rasa,
He he, zelta rasa!
Apkārt kalnu liepas auga,
He he, liepas auga!
Apakš liepām avotiņis.
He he, avotiņis!
Tur iznāce jaunas meitas
He he, jaunas meitas!
Velēties un mazgāties.
He he, un mazgāties!
Iznāks viena itin smuka,
He he, itin smuka!
Glauda manu kumeliņu.
He he, kumeliņu!
Vai tu glaudi, vai neglaudi,
He he, vai neglaudi!
Necelš~ tevi mugurāi.
He he, mugurāi!
Iznāk otra vēl jo smuka,
He he, vēl jo smuka!
Atceļ man tos vaŗa vārtus,
He he, vaŗa vārtus!
Atceļ man tos vaŗa vārtus,
He he, vaŗa vārtus!
Ielaiž mani sētsvidūi.
He he, sētsvidūi!
Sijā auzas, smuka meitiņ,
He he, smuka meitiņ!
Dod manam kumeļam:
He he, kumeļam!
Tas neēda pora zāli,
He he, pora zāli!
Nedzeŗ rāvu ūdentiņ~,
He he, ūdentiņ~!
Tas gribēja tīru auzu,
He he, tīru auzu!
Miglāi pļautu āboliņ~.
He he, āboliņ~!
224 [Kabilē (Kld)].

13273.

Kur tu augi, skaista meita,
Kad es tevi neredzēju?
- Es uzaugu pie māmiņas
Sarkan~ rožu dārziņā;
Baltas zeķes, melnas kurpes,
Sarkan~ rožu vainadziņš.
Kur tu augi, smuks puisīti,
Kad es tevi neredzēju?
- Es uzaugu pie bāliņa
Svešajā zemītē,
Svešajā zemītē
Zilas jūras līkumā.
Audzi liela, smuk~ meitiņa,
Būsi mana līgaviņa,
Tad es tevi aizvedīšu
Zilas jūras maliņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 313 -

1. Sarkanbalta mātes meita,
Tā kā roze dārziņā;
Šmīdris, gaŗš tautu dēls,
Tā kā donis jūrmalā.
- Kur tu augi, smuk~ meitiņa,
Ka es tevi neredzēju?
- Es uzaugu pie māmiņas
Baltā rožu dārziņā.
- Kur tu augi, smuks puisīti,
Ka es tevi neredzēju?
- Es uzaugu uz akmiņa
Zilas jūras maliņā.
Sniedz rociņu, dod mutīti,
Būsi mana līgaviņa,
Būsi mana līgaviņa,
Man cimdiņu adītāja,
Man cimdiņu adītāja,
Man gultiņas tasītāja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

13274.

Kur tu iesi, smuks puisīti,
Pelēkiem svārciņiem?
- Cauri Rīgu, caur Jelgavu
Uz Dobeles meitiņām.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk meitiņa raudādama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
- Kā bij manim neraudāt,
Ne man tēva, ne māmiņas.
- Nāc pie manis, tu meitiņa,
Man iraid tēvs un māte.
- Ko mēs tādi darīsim,
Abi jauni sagājuši?
- Sēsim rozes, pīsim kroņus,
Kopsim plašu rožu dārzu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

13275.

Kur tu jāsi, smuks puisīti,
Ar to bēru kumelīnu?
- Jāšu es pie straujas upes
Dzirdīt sava kumelīna.
Tai upīti augsti krasti,
Baidās mana kumelīnis.
Tec, meitīna, sētienāja,
Iznes man skaidru spanni,
Iznes man skaidru spanni,
Padzird~ mana kumelīnu!
Kad dzirdīsi šo reizīnu,
Tad dzirdīsi visu mūžu.
- Šo reizīnu gan dzirdīšu,
Visu mūžu nedzirdīšu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Kur tu jāsi, smuks puisīti,
Ar to bēru kumeliņu?
- Jāšu es pie straujas upes
Dzierdīt savu kumeliņu.
Augsti krasti, dziļš ūdenis,
Nevar upi piekacēt.
Tec, meitiņa, sētiņā,
Atnes manim skaidru spanni,
Atnes manim skaidru spanni,
Padzird~ manu kumeliņu!
Ja dzirdzīsi šo reiziņu,
Tad dzirdīsi visu mūžu.
- Ai puisīti, ai brālīti,
Nekrāp mani, sērdienīti!
- Ai meitiņa, ai māsiņa,
Nekrāpš~ tevi, sērdienīti.
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

13276.

Kur tu jāsi, kalpa puisi [kaŗa kalps],
Tumsiņāji, vakarā?
Jāj pie manis, kalpa puisi,
Es tev došu naktes māju,
Kumeļam staļļa dangu,
Tev vietiņu pārgulēt;
Kumeļam tīras auzas,
Baltābolu redelēs;
Tev gultiņu uztaisīšu
Mīkstiem dūnu spilveņiem,
Mīkstiem dūnu spilveņiem,
Baltiem linu palagiem,
Baltiem linu palagiem,
Rožu deķi apsegā,
Rožu deķi apsegā,
Iešu pate klātgulēt.
- No rītiņa celdamies
Abi divi žēli raud:
Vienam žēl projām iet,
Otram žēl še palikt.
- Neraud~ gauži, līgaviņa,
Rakstīš~ mazu grāmatiņu.
- Kad pārnāca grāmatiņa:
Jau ar citu saderējis.
Izlasīju, saplosīju,
Man vairs tāda nevajaga!
Kas klaus~ puiša viltus mēli,
Tas klaus~ vilka lelošanu;
Puisēnam cirpti mati,
Trejdeviņi padomiņi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 314 -

1. Kur tu jāsi, smuks puisīti,
Tik vēlāje vakarā?
Jāj pie mani, smuks puisīti,
Es tev došu naktes mājas,
Es tev došu naktes mājas,
Kumeļami tīras auzas,
Kumeļami tīras auzas,
Pašam gultu uztaisītu,
Pašam gultu uztaisītu
Smalkiem linu palagiem,
Smalkiem linu palagiemi,
Mīkstiem dūnu spilveniem,
Mīkstiem dūnu spilveniemi,
Rožu deķi apsegam,
Rožu deķi apsegami,
Pate iešu klātgulēt. -
No rītiņa celdamiesi
Abi divi žēli raud.
Viens raud - žēli projām jāti,
Otram žēli šeit palikt.
- Neraud~ žēli, palikuse,
Rakstīš~ mazu grāmatiņu!
Kad atnāca grāmatiņa,
Jau ar citu saderēta,
Jau ar citu saderēta,
Trīs svētdienas sludināta,
Trīs svētdienas sludināta,
Ceturtāja salaulāta. -
Kad no kaŗa mājās jāju
Izpuškotu kumeliņu,
Skauģu bērni sasēduši
Mana ceļa maliņā.
Mūkat nosti, skauģu bērni,
Samīs manis kumeliņš,
Samīs manis kumeliņis
Ar tērauda pakaviem,
Ar tērauda pakaviemi,
Ar sudraba nagliņām;
Kur kājiņu virsū spēra,
Uguntiņa pakaļ lēca;
Kad uzmina uz akmeņa,
Akmenītis pušu plīsa.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

13277.

Kur tu skriesi, vanadziņ,
Ar tiem vasku spārniņiem?
Pār Daugavu, pār jūriņu,
Uz Vāczemes meitiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13278.

Lai man tika, kas man tika,
Tā meitiņa, tā man tika,
Tā meitiņa, tā man tika,
Ko ceļā satikos.
Sniedzu roku, devu mutes,
Saucu savu līgaviņu,
Saucu savu līgaviņu,
Devu zelta gredzentiņu.
Būsi mana līgaviņa,
Man gultiņas taisītāja,
Man gultiņas taisītāja,
Man cimdiņu adītāja;
Kad iziešu, pavadīsi,
Kad pārnākšu, sagaidīsi.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

13279.

Līgo, laiva, uz ūdeņa,
Uz arāja meitiņām;
Arājam skaistas meitas,
Zēģelīšu audējiņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13280.

Līgo, laiva, uz ūdeņa,
Uz arāja meitiņām;
Arājam dailas meitas,
Zēģelīšu audējiņas.
Laivu sēju pie ņiedrītes,
Pie auziņas kumeliņu,
Pats tecēju kalniņā
Dzeltānītes lūkoties.
Diezgan lielu, diezgan mazu,
Nav manam prātiņam.
Viena maza dzeltānīte,
Tā manam prātiņam.
Tai es devu savu roku,
Savu zelta gredzeniņu.
Nedod rokas, nedod mutes,
Neņem zelta gredzeniņu.
Sprūk laiviņa no ņiedrītes,
No auziņas kumeliņš.
Ne man laivas, ne kumeļa,
Ne ar ciema dzeltānītes.
Tu domā, vīzdegune,
Ka es tevi izlūgšos?
Rīgā ņemšu līgaviņu,
Cēsīs pirkšu kumeliņu,
Vāczemē kaldināšu
Tēraudiņa pakaviem,
Tēraudiņa pakaviem,
Sudrabiņa nagliņām.
Tīra lina grožus viju,
Sudrabā mērcēdams,
Lai brauc mana līgaviņa
Kā saulīte vizēdama,
Kā saulīte vizēdama,
Ka zvaigznīte mirdzēdama.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 315 -

13281.

Meitu mātes istabiņa
Lielas jūŗas maliņā.
Agri dzieda jūŗas gaiļi,
Agri kāpu laiviņā,
Ka varēja līdz gaismiņu
Meitas māti apmeklēt,
Meitas māti apmeklēt,
Meitas māti pamielot.
Ēd, māmiņa, dzer, māmiņa,
Vai dod meitu, vai nedod!
Es redzēju trīs meitiņas
Jūŗas malu sierējot.
Viena bija man~ māsiņa,
Otra brāļa līgaviņa,
Treša bija svešiniece,
Tā būs mana līgaviņa.
Tai es došu sav~ rociņu,
Savu zelta gredzeniņu.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

13282.

Nu sala, nu sala,
Nu labi sala,
Sasala jūriņa
Līdz dibenam.
Nu laba braukšana
Dzintara zemē
Dzintara zeltaiņu
Lūkoties.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

1. Ai Dievu, Dievu,
Nu salti laiki!
Nu sasala jūriņa
Līdz dibenami.
Nu laba braukšana
Zīteru zemē,
Zīteru dzeltāņu
Lūkotiesi.
Piesēda div~ soli
Zīteru dzeltāņu.
( Trešs sols piesēda )
( Bruņotu vīru. )
308 [Altenē (Seces pag. Jk)];
- Ņem nu, bāliņi,
Kuŗa tev patīk.
- Neņemšu, māsiņ,
Izlasas vieni.
- Ņem, ņem, bāliņ,
Man gan patīk.
Segs man zītera
Vilnānīti;
Ielikšu zītera pūriņāi.
Viss mans pūriņš
Margot margoja,
Saulei lecot
Vizēt vizēja,
Saulei rietot
Mirdzēt mirdzēja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13283.

Pūt, vējiņ, atpūt laivu,
Aizpūt mani Jelgavāi!
Jelgavnieki brīnījās,
Mani smuku ieraudzījši.
Tie solīja, tie iedeva
Savas meitas klātgulēt.
224 [Kabilē (Kld)].

13284.

Pūt, vējiņ, dzen laiviņ~,
Nodzen man~ Kurzemē;
Kurzemē māte man solīja
Sav~ meitiņ~ malējiņ~.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Pūt, vējiņ, dzen laiviņ~,
Pārcel mani Kurzemē;
Man solīja kurzemniece
Sav~ meitiņu malējiņ~.
Solīt solīj~, neiedeve
Sav~ meitiņu malējiņ~.
Nāc pie manim, kurzemniece,
Es tev pirkšu brūnus svārkus,
Es tev pirkšu brūnus svārkus,
Zaļa zīda apšujiņ~.
- Precē mani Rīgas kungi,
Jaunjelgavas sulainīš~,
Ne pie viena es neiešu,
Kā pie zemes arājiņ~.
Man piedere tēva klētis,
Tēva klētis atslēdziņ~;
Man piedere tēva teļi,
Tēva bēri kumeliņ~;
Man piedere mātes govis,
Mātes govju laidariņš;
Man piedere mātes tīne,
Mātes tīnes atslēdziņ~.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

- 316 -

2. Man solīja kurzemniece
Sav~ meitiņu malējiņ~.
Nāc pie manim, kurzemniece,
Es tev pirkšu zīda svārkus,
Es tev pirkšu zīda svārkus,
Samta kurpes šūdināš~.
- Kur tu ņemsi, kas tev dos,
Tukšu roku turēdams?
- Tu nezini, kurzemniece,
Jaunu puišu gudrībiņas:
Sieku turu zelta naudas,
Divi siekus sudrabiņa.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

13285.

Pūt, vējiņi, rozītēs,
Lai lapiņas plātījās,
Lai es varu ieraudzīt
Daiļu rožu ravētāju.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

13286.

Rīgā pirku kumeliņu,
Āraišos kaldināju;
Cēsīs ņēmu līgaviņu,
Raunā kurpes šūdināju.
Aiz Cēsīmi jauns krodziņš,
Tur mēs kāzas nodzērām,
Uz Burtnieku ezeriņa
Gredzentiņus pārmijām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Trikātē loku liecu,
Raunā pirku kumeliņu;
Cēsīs ņēmu līgaviņu,
Limbažos saderēju,
Limbažos saderēju,
Samijām gredzeniem;
Tev bij vaŗa, man sudraba,
Pate līdz piedevām.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

13287.

Rikšiem bēri es palaidu
Pa to klaju atmatiņu
Pie tās meitu māmuliņas,
Pie tā salda alutiņa.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

13288.

Rikšiem bērīt~ i palaižu
Par igauņu tīrumiņu.
Igaunīšu māmiņai
Skaistas auga zeltenītes.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

13289.

Šnelli jūdzu, lepni braucu
Lielas naudas kumeliņu.
Es nobraucu tai ciemā,
Kur bij slinkas mātes meitas:
Vēlu slauka istabiņu,
Pa lodziņu mēslus bēra.
Griez~ apkārt, brauc~ projām,
Lei paliek kur augušas,
Lei paliek kur augušas
Šās ciemiņa zeltenītes.
Šnelli jūdzu, lepni braucu,
Lepni naudu žvadzināju.
Es nobraucu tai ciemā,
Kur mudīgas mātes meitas:
Tīrs bij sētas pagalmiņš,
Izpuškota istabiņa.
Pate meitu māmuļīte
Man pacēla meldru krēslu,
Man pacēla meldru krēslu
Sudrabiņa pakariem.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

13290.

Segloj~ savu kumeliņu
Zāļu dienas vakarā.
Laimiņ~ manim ceļu sprauda
Kupliem liepu zariņiem.
Katrā liepas zariņā
Liek dimanta akmentiņu,
Lai varēju tumsā jāt
Līdz tām ciemu dzeltānēm.
Lec saulīte mirdzēdama,
Satiek~ vienu celiņā,
Tai pasniedžu rožu zaru,
Tā man sniedza sav~ rociņu.
Tūdaļ cēlu kumeļā,
Vežu līdz sētiņā.
Tā bij mana līgaviņa,
Kuŗu Laime nolēmuse.
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

- 317 -

13291.

Strauja strauja upe tek
Gar tām leišu robežām.
Straujupītes maliņāi
Zied ābele baltim ziedim.
Es piesēju kumeliņu
Pie ziedošas ābelītes,
Nobierst manis kumeliņis
Ar ābeles ziediņim.
Jāju, jāju pa celiņu
Ar ziedošu kumeliņu.
Satiek~ vienu meitu māti
Raibu cimdu adījot,
Meitu māte man vaicāja:
Kur tu jāsi, smuks puisīti?
Teikšu, teikšu, neliegšos,
Jāšu sievas lūkoties.
- Jāj pie manis, smuks puisīti,
Man ir divi daiļas meitas.
Viena bija sērdienīte,
Otra daila mātes meita.
- Nāc ārāi, mātes meita,
Tu būs~ mana līgaviņa!
- Jāj projām, kalpa dēls,
Man vis tevis nevajaga;
Man atjās precinieki
Bajārīša tēva dēli.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

13292.

Tēvs man deva pūru naudas,
Lai es pirku līgaviņu.
Es nepirku līgaviņu,
Es nopirku kumeliņu,
Es nopirku kumeliņu,
Kokļu stīgu iemauktiņus.
Es aizjāju uz prūšiem
Koklēdams, spēlēdams.
Prūšos bija daiļas meitas,
Glauda manu kumeliņu.
Vai glaužat, neglaužat,
Nesēdēsat mugurā;
Uz nākošu rudentiņu
Būs man sava glaudējiņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

1. Tēvs man deva pulka naudas,
Lai es ņemu līgaviņu,
Es neņēmu līgaviņu,
Es nopirku kumeliņu.
Caur Jelgavu cauri jāju
Uz tām prūšu robežām.
Prūšu meita melnacīte
Sijā auzas kumeļam.
Vai sijā, nesijā,
Man pašam sijātāja,
Man pašam sijātāja
Uz nākošu rudentiņu. -
Auga rudzi, auga mieži,
Nezināju, kādu ņemt;
Vai ņemt gudru sērdienīti,
Vai bagātu mātes meitu.
Labāk gudru sērdienīti,
Ne bagātu mātes meitu:
Drīz mantiņa izputēs,
Mūžam mīļa dzīvošana.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

13293.

Tēvs man deva pulka naudas,
Lai es ņemu līgaviņu.
Es neņēmu līgaviņu,
Pirku bēru kumeliņu,
Pirku bēru kumeliņu,
Kokles stīgas iemauktiņus.
Koklēdamis vien aizjāju
Prūšos ņemti līgaviņu.
Prūšu meitas varen lepnas,
Tās pie manis gan nenāca.
Tās nemāk miežu pļaut
Celmaiņāi līdumā,
Tās mācēja rāmi šūt
Deviņiemi dzīporiem.
Man nevajg rāmi šūt
Deviņiem dzīporiem,
Man vajaga riju kult
Deviņiemi spriguļiem.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 318 -

13294.

Tēvs man taisa oša laivu,
Māt~ auž baltas zēģelītes,
Lai es braucu jūriņā
Ar ziemeli dauzīties.
Es redzēju jūriņā
Trīs meitiņas zvejojam.
Tā mazaja, tā smukaja,
Tā pēc manim gauži raud.
Tai es došu savu roku,
Savu zelta gredzeniņu;
Tai es došu savu klēti,
Savas klētes atslēdziņu;
Tai es došu savus lopus,
Savu lopu laidariņu.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

13295.

Teci, mana oša laiva,
Simtu jūdzu naksniņā,
Ka varēju meitu māti
Priekš saulītes bildināt.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

13296.

Trīs gadiņi audzināju
Stallēi bēru kumeliņu;
Cetortāi gadiņāi
Dzelžim kājas kaldināju;
Tai piektāi gadiņāi
Pierku sedlus, iemauktiņus;
Tai sestāi gadiņāi
Gāju sievas lūkoties.
Lai es jāju kur jādamis,
Jāju meitu pulciņāi.
Sviežu savu gradzentiņu
Pa meitiņu kājiņām.
Viena nāca, pāri lēca,
Otra apkārt aptecēja.
Kas gredzenam pāri lēca,
Ne draugam nevēlēju;
Kas apkārt aptecēja,
To jaunam brālītim.
Trešā nāca, tā uzjēma,
Tā būs mana līgaviņa.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

13297.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumelīnu;
Cetortāja gadīnā
Dzelziem kājas kaldināju;
Tai piektāja vasarā
Pirku sedlus, iemauktīnus;
Tai sestāja vasarā
Jāju sievas lūkoties.
Nolūkavu itin dailu,
Bet bij mella kā sigāns;
Nedrīkstēju mājās vest,
Ne pupīnu apraudzīt.
Pavaicāju māmīnai,
Kur to baltu izmazgāšu
- Ved to dūņu ezarā,
Ziepēm baltu izmazgāsi.
Izmazgāju vienu podu,
Vēl bij melna kā sigāns;
Izmazgāju otru podu,
Tad bij tāda puspelēka;
Izmazgāju trešu podu,
Nu bij balta kā jumprava.
Tad drīkstēju pabučot,
Tad pupīnus apraudzīt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Gulu, gulu, miegs nenāk,
Uz ta cieta egļu beņķa.
Lec~ augšā, auju kājas,
Eim~ uz krogu nodzerties.
Dzerdams alu, brandavīnu,
Nolūkoju līgaviņu.
Būtu laba, būtu branga,
Bet tik melna kā čigāne.
Vecā māte pamācīja,
Kā var baltu izmazgāt:
Triju podu ziepju pērc,
Ved Dobeles ezerā!
Izmazgāju pirmo podu,
Vēl tik melna kā bijuse;
Izmazgāju otru podu,
Nu tik tāda puspelēka;
Izmazgāju trešo podu,
Nu bij balta kā vāciete.
Nu drīkstēju mutes dot,
Nu ļaudīm parādīt.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

13298.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī bēru kumeliņu;
Cetortāja gadiņā
Pirku sedlus, iemauktiņus;
Piektajā gadiņā
Jāju sievas lūkoties.
216 [Ventspilī].

- 319 -

13299.

Trīs gadiņi audzināju
Stallī melnu kumeliņu;
Cetortā gadiņā
Pirku sedlus, iemautiņus,
Pirku sedlus, iemautiņus,
Jāj~ uz meitu māmuliņu.
Ieraudzījse tautu meita,
Ietek rožu dārziņā;
Novijuse vainadziņu,
Nāk ārāi raudādama.
Vai tu raudi, vai neraudi,
Tūlīt līdza nevedīšu,
Par trīs gadi, cetortāi,
Tad es tevi aizvedīšu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

13300.

Vakarā iesēdos
Ozoliņa laiviņā;
Rīgā man gaiļi dzied,
Vāczemē saule lec.
Rīgā mans tēvs māmiņa,
Vāczemē līgaviņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13301.

Visi saka, visi saka,
Ka es sievas nedabūšu.
Es iegāju klētiņā,
Apjozos zobentiņu,
Apjozos zobentiņu,
Apsegloju kumeliņu,
Apsegloju kumeliņu,
Jāju sievas lūkoties.
Jāju, jāju trīs dieniņas,
Ceļam gala nedabūju.
Es uzjāju lielu kalnu,
Lielu ciemu ieraudzīju.
Sviedu spieķi sētmalā,
Satrūkās ciema suņi.
Izlec divas zeltenītes,
Kā rozītes ziedēdamas.
Viena ņēma mani pašu,
Otra manu kumeliņu.
Ieved manu kumeliņu
Treju staļļu dibinā,
Beŗ auziņas silītē,
Sviež ābolu redelēs,
Aizslēdz manu kumeliņu
Deviņām atslēgām.
Ieved pašu istabā,
Sēdin~ liepas krēsliņā,
Uzliek man kviešu maizi,
Uzliek miežu alutiņu.
Paldies, meitu māmuliņa,
Par to gardu mielastiņu!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

★

42784.

Aiz Daugavas loku loku,
Rīgā pirku kumeliņu;
Rīgā man tēvs māmiņa,
Vāczemē līgaviņa.
378 [Seces Jk].

42785.

Aiz tuo syla gabaliņa,
Tur aug muna leigaviņa;
Tur byus munam kumeļam
Syla smilktis putinuot.
389 [Silajāņu Rz].

42786.

Ar ābeli sasasēdu
Savā ziedu laiviņā;
Rīgā mana gaisma ausa,
Vāczemē saule lēca.
192 [Kosas C].

42787.

Akmiņaina tei zemīte,
Kur aug muna līgaviņa;
Tur vajaga dzelža rotu,
Aši kolta kumeliņa.
326 [Preiļu D].

42788.

Apsaāvu raudādams
Baltas zeķes kājiņās,
Kam jaunam man jāiet
Meitu mātes zadināt.
281 [Neretas Jk].

42789.

Citas meitas man vaicāja:
Ko dar' muižas Miķelīts?
Miķelīts kājas ava,
Seglo bēru kumeliņu;
Jās tālās tautiņās
Sev līgavu lūkoties.
77 [Codes B].

- 320 -

42790.

Es apkalu kumelīnu
Teraudīna pakaviem;
Es aizgāju uz prūšiem
Sevim ņemti līgavīnu.
Prūšu meitas brīnījās:
Kas par daiļu kumelīnu!
470 [Vecates Vlm].

42791.

Gŗūti gŗūti tai lazdai,
Kuŗai augsti rieksti auga;
Vēl gŗūtāki tautiešam,
Kuŗam tāli līgaviņa.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

1. Gryuši, gryuši tai lozdai,
Kurai rīksti viersyunē;
Gruši, gruši tam puišam,
Kuram tuoļi mīlīguo.
326 [Preiļu D].

42792.

Grūti grūti tai lazdiņai,
Kam riekstiņi pazarēs;
Grūti grūti tam puisīšam,
Kam zināma līgaviņa.
Dievszin, dos tēvs māmiņa,
Vai būs pati nācējiņa.
545 [Krustpils D apr.].

42793.

Jāju, jāju vienu dienu,
Dazajāju augstu kalnu;
Uz tā viena augsta kalna
Daudz ir liepu visapkārt.
3 [Adulienas Md].

42794.

Jāju dienu, jāju otru,
Līgaviņas lūkoties.
Jāju trešu, es ieraugu:
Jau pie vārtiem stāvēdam(a).
170 [Kapiņu D].

42795.

Kur tu jāsi, tautu dēls -
Zirgam aste nebuntēta?
Gaŗām krogu, gar stadulu
Uz Vidzemes meitiņām;
Vidzemē ir skaistas meitas,
Visām kroņi galviņā.
46 [Beļavas Md].

42796.

Kuŗas malas šitā meita
Rūtainiem lindrakiem?
Vai tādēļ tai atjāja
No Kandavas precenieki?
198 [Krustpils D].

42797.

Lei bij' audzis, kur bij' audzis,
Rīgā iešu sievas ņemt.
Lei palika, kur augušas,
Vidzemnieku skaistas meitas.
192 [Kosas C].

42798.

Lieli ceļi tāļu veda,
Mazi īsu gabalīnu;
Lieli puiši tāļu brauca,
Meklēt savas līgavīnas;
Mazi puiši tuvu gāja,
Meklēt savas līgavīnas.
192 [Kosas C].

42799.

Lai līst lietus, lai snieg sniegs,
Man jādodas klajumā.
Nenāks pati tautu meita,
Man sēdot istabā.
338 [Rankas C].

42800.

Par Daugavu atlīgoja
Šalakiem šūta vācelīte.
Pastāv' brīdi, pagaid' laiku,
Še būs pati šuvējiņa.
241 [Lubānas Md].

42801.

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
Aizdzen mani Vidzemē;
Ņemšu pats tur līgaviņu
Tēvam mātei nezinot.
378 [Seces Jk].

42802.

Sudobriņa lūku līcu,
Vara kolu kamaniņas;
Ar tuom brauču tautiņuos
Leigavaiņas lyukuotīs.
358 [Rugāju Abr].

- 321 -

42803.

Upīte tek līku loku,
Pededzīte zaru zariem;
Aiz tiem lokiem, aiz tiem zariem,
Tur aug mana līgaviņa,
Ar vaskainiem gaŗiem matiem,
Sarkans rožu vaiņadziņš.
358 [Rugāju Abr].

42804.

Vidzemnieki Dievu lūdza,
Kad aizsaltu Daugaviņa,
Lei varētu ritināt
No Kurzemes dzeltainītes.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

★

Table of Contents |

View Entire Work