SākumlapaIevadsSatursLapasMeklētSaites
Satura rādītājs |Skati visu grāmatu

1. Sava māte un sveša māte (pamāte, saimniece, vīramāte); sērdienīšu, kalponīšu grūtais mūžs un asaras; vispārīgas raudu dziesmas

3905.

Agri māmiņ' i pagula
Zem zaļo velēniņu,
Neizaude villainīšu,
Neizlaide tautiņās.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

3906.

Agri māmiņ' i pagula
Zem zaļo velēniņu;
Tur pagula mīļi vārdi,
Tur gudrais padomiņš.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

3907.

Āriskam bērziņam
Daudzi sīku žagariņu;
Bārenīša bērniņam
Daudzi gaužu asariņu.
331 [Augškurzemē (Il)].

3908.

Ai auziņ badskariņ,
Tavu asu sēnuliņ'!
Ai svešā māmaļiņ,
Tavu bargu valodiņ'!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3909.

Ai bārene, bārenīte,
Tavas gaudas asariņas!
Kur pilīte nopilēja,
Tur atspīd sudrabiņš.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3910.

Vai dieniņ, man' dieniņ,
Nikna mana sveša māte!
Cik iedama kambarī,
Dod ar dūri mugurā.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

3911.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Barga sveša māmuļiņa:
Ar zobiem guni šķīla,
Par pagalmu tecēdama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3912.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kā tu mani neredzēji,
Kad es kritu, bārenīte,
Asariņu paltītē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3913.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Kam jaunai man nomirt,
Kam man vairs nedzirdēt
Svešas mātes valodiņas!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

3914.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Ko tu esi man nolicis:
Mazai mira tēvs māmiņa,
Jaunai mira arājiņš.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

3915.

Ai Dieviņ, ko darīšu,
Bārenīte palikusi!
Ni man tēva, ni māmiņas,
Ni īsto bāleliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3916.

Ai Dieviņi, ko darīšu,
Grūts mūžiņš man dzīvot:
Vai bij rītis, vai vakaris,
Asariņas vien ritēja.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 108 -

3917.

Voi Dīveņ, žēl'eigis,
Nažēl'eigi padarēji!
Ka pajēmi tāv' ar muoti,
Pajem mani, buorineiti.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

3918.

Ai Dieviņ, cik man grūt,
Bez māmiņas dzīvojot!
Visiem biju sariebuse,
Visiem maizi apēduse.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3919.

Ai grūtās dzirnaviņas,
Vai es jūsu nepavilku?
Ai svešā māmuliņa,
Vai es tevis neklausīju?
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

3920.

Ai māmiņ, ai māmiņ,
I es biju tavs bērniņš:
Ap tevim skaidas lasu,
Ap tevim rušināju.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

3921.

Ai tu manu grūtu mūžu,
Kā es tevi nodzīvošu!
Sviedriem kreklu izvelēju,
Asarās paladziņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641.

3922.

Aiju manu grūtu mūžu,
Kā es tevi nodzīvošu!
Guldamies sviedrus slauku,
Celdamies asariņas.
1311 [Apē (Vlk)], 136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

3923.

Ai tu manu sūru mūžu,
Kā es tevi nodzīvošu!
Ik rītiņa, ik vakara
Vaigi mirka asarās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3924.

Ai priedīt, ai eglīt,
Tev neauga atvasītes;
Ai bārene, bārenīte,
Tu nedzirdi laba vārda.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

3925.

Ai saulīte, ai zemīte,
Manas Laimes naidenieki:
Tētiņš neredz saules gaismas,
Māmiņ' sedz velēniņas.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3926.

Ei svešā māmuliņa,
Kā tev vēli vajadzēja?
Vai es tevi neapteku
I rītāi, vakarā?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3927.

Ai svešā māmuliņa,
Nebar mani dzīvojot!
Nāks tautiņas, dos godiņu
Kā īstai māmiņai.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3928.

Ei svešā māmuliņa,
Nedar' grūti bāreņam!
Dieviņš tavu dvēselīti
Sēra guni dedzinās.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

3929.

Ai svešā māmuliņa,
Nedar' pāri grūtdieņam!
Grūtdienīša asariņas
Krīt Dievam klēpītī.
263 [Dobelē].

3930.

Aiz avota saule lēca,
Zelta starus laistīdama;
Bārenīte asaroja
Svešas mātes pajumtē.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3931.

Aiz barguma sveša māte
Vārda mana nezināja;
Pa pagalmu staigādama:
Kur tā viņa palikuse?
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

3932.

Aiz ko manim sirds sāpēja,
Aiz ko vaigi nobālēja?
Sirds sāpēja, mātes žēl,
Vaigi bāl asarām.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

- 109 -

3933.

Aiz ko man sirds sāpēja,
Aiz ko vaigi nobālēja?
Sirds sāpēja žēlabās,
Vaigi bāl asarās.
121 [Gulbenē (Md)].

3934.

Aiz ko mani sārti vaigi
Jau tik drīz nobāloja?
Asarām nobāloja,
Grūtu mūžu dzīvojot.
1311 [Apē (Vlk)].

3935.

Aiziet saule aiz kokiem,
Es palieku pakrēslī;
Nomirst manim māmulīte,
Es paliku bārenīte.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

3936.

Aiziet saule vakarā,
Nomirst mana māmuliņa;
Saulīt' balta gan uzlēca,
Māmulīte neatnāca.
40 [Slokā (Rg)].

3937.

Apdziest mana uguntiņa,
Nomierst mana māmuļīte;
Ciemāi teku uguntiņas, -
Kur tecēšu māmuļītes?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3938.

Apdziest mana uguntiņa,
Nomirst mana māmuļīte;
Uguntiņu iepūtīšu,
Māmuļīti nepiecelšu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3939.

Apzagāze vācelīte,
Iztecēja kamoliņi;
Nomirst tēvs, māmuļiņa,
Tad bērniņi iztekāja.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

3940.

Apkārt kalnu saule tek,
Gaŗas dienas gribēdama;
Man dieniņa gana gaŗa
Ar svešo māmuliņu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3941.

Apnīk man lietus diena,
Apnīk sveša māmuliņa;
Saules diena neapnika,
Ne ar sava māmuliņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

3942.

Apsēdosi, nopūtosi
Pie ziedošas ābelītes;
Birst ābelei balti ziedi,
Birst man gaužas asariņas.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

3943.

Apsēdos, noraudos
Retējuma kalniņā,
Lai rit manas asariņas
Retējuma saknītēs.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3944.

Apsēdosi raudādama
Mātes kapa maliņā.
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu velēniņu,
Es tev teikšu raudādama,
Kāda dzīve bārenei:
Cits plūc matus, speŗ ar kāju,
Cits ar duku mugurā.
190 [Kuldīgā].

1. Mana mīļa māmulīte
Cietu miegu aizmigusi,
Nedzirdēja lielu vētru,
Ne bērniņus gaudojam.
Celies, mana māmulīte,
Es pacelšu velēniņu;
Es tev teikšu raudādama,
Ko man dara sveša māte:
Pliķus cirta, matus plēsa,
Kājām spēra pabeņķē.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

2. Moza b'eju, naredz'ēju,
Ka nūmyra muomul'eņa.
Gan'eidama es' izguoju,
Kur guļ muna muomul'eņa:
Boltu smilkšu kal'n'eņā
Zam zaļu v'el'ēn'eņu.
C'el'īs, muna muomul'eņa,
Es' pac'el'šu v'el'ēn'eņu,
Es t'ev t'eikšu rauduodama,
Kū man dora sv'eša muot'e:
Syta pl'iči, pleuc'a motus,
Sp'er ar kuoju pasūl'ē.
Seuta mani sv'eša muot'e
Da uobul'is slūtu grīztu.
Es' daguoju pi uobul'is,
Kuo pi sovys muomul'eņis;
B'ērst uobul'ei bol'ti zīdi,
Man' b'ērst gaudys asareņis.
422 [Līvānu pag. D].

- 110 -

3945.

Apsēdos raudādama
Tēva kapa maliņāi.
Te gul manis mīļš tētītis,
Mans maizītes devējiņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3946.

Apses lapa nodrebēja,
Lielu vēju redzēdama;
Bārenīte nodrebēja,
Bargus vārdus dzirdēdama.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

3947.

Ar raudām atsagulos,
Ar raudām piesacēlos:
Ne man tēva tīrumiņa,
Ne māmiņas padomiņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

3948.

Osa osa pūra zuol'e,
Aiz osuma nazīd'ēje;
Buorga buorga sv'eša muot'e,
Aiz buorguma narunuoja.
426 [Sakstagala pag. Rz].

3949.

Osa osa pūra zuol'e,
Buorga sv'eša muomul'eņa.
Pūra zuol'i es puorbrydu
Ar bosuom kuojeņuom,
Sv'ešys muotis napīleudžu
Ar gauduom osoruom.
422 [Līvānu pag. D].

3950.

Osa osa pūra zuol'a,
V'al' osuoka izkapt'eņa;
Borga borga sov' mām'eņa,
V'al' borguoka sv'eša muot'a.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

3951.

Asariņu upe tek,
Kas to pilnu pieraudāja?
Bārenīši pieraudāja,
Gar kapiem staigādami.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3952.

Asariņu upe tek,
Kas to pilnu pieraudāja?
Raud sērdieņi, raud atraiši,
Raud nabagu darbenieki.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3953.

Asariņu upe tek
No kalniņa lejiņā:
Stāv deviņas bārenītes
Kalniņā raudādamas.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

3954.

Atsabēdzi, bārenīte,
Istabiņas dibenā;
Sveša māte šautri nesa
Zem baltās villainītes.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3955.

Atsasēdu raudādama
Straujas upes maliņā.
I upīte tā netek,
Kā tek manas asariņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3956.

Atsēdos raudādama
Straujas upes maliņā,
Lai iztek kā upīte
Kas man' gauži raudināja.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

3957.

Atsasēdu raudādama
Straujupītes maliņā.
Straujupīte tecēdama
Aiznes manas asariņas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3958.

Atsēdos raudādama
Straujupītes maliņā;
Straujupīte ātri tek,
Man asaras vēl ātrāk.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

- 111 -

3959.

Atsēdos raudādama
Uz pelēka akmentiņa,
Lai nogula kā akmens
Kas man' gauži raudināja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3960.

Atstāj mani māmuliņa
Svešu ļaužu pulciņā.
Apauņati man kājiņas,
Izvedati uz celiņa,
Lai es arī līdzi tieku
Līdz citiemi bāliņiem.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)].

3961.

Auklējusi māmuļiņa,
Lietā vis nelikusi;
Liec lietā, sveša māte,
Tev būs daži mīļi vārdi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3962.

Auksta diena, silt' man bija
Ar māmiņas paladziņu;
Silta diena, aukst' man bija
Svešas mātes villainē.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

3963.

Bārenīte bēdājās,
Grūta dzīve pasaulē:
Sveša māte kultin kūla,
Kāju spēra pabeņķē.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

3964.

Bārenīte es būdama,
Ganos gāju dziedādama:
Māmiņ' man, nomirstot,
Piesacīja neraudāt.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

3965.

Buorin'eit'e gauži raud,
Aiz durovu stuovādama,
Sv'eša muot'e ustobā,
Skuju reikst'e rūc'eņā.
Naryudini, sv'eša muot'e,
Tik gauži buorin'eitis',
Buorin'eitis' asareņis
Moksoj zalta gabal'eņu.
424 [Barkavas pag. Rz], 435 [Latgalē].

3966.

Bārenīte gauži raud
Zilas jūras maliņā,
Gaida savu laimes dienu
Par jūriņu atnākot.
1253 [Kroņa Laicenē].

3967.

Bārenīte gauži rauda,
Uz rociņas gulēdama.
Kā tā gauži neraudās,
Tai nav tēva, māmuļiņas,
Sviedrus slauka guldamiesi,
Asariņas celdamiesi,
No rītiņa kājas āva
Tumšajā kaktiņā.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

3968.

Balta vista olu dēja,
Pelēkā izperēja;
Sava māmiņ' i auklēja,
Sveša māte maldināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3969.

Bīsties grēku, sveša māte,
Neraudini bārenīti,
Bārenītes asariņas
Maksā zelta gabaliņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Es piesaku tev, māsiņa,
Bārenīšu nerūdini,
Bārenīšu asariņas
Dievam zelta gabaliņi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

3970.

Birstat, birstat, apšu lapas,
Mana tēva ataugā;
Ritat, ritat, asariņas,
Mātes austā priekšautā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

3971.

Būtu manas māmuliņas
Jel pakrēslis istabā,
Nebūt' mani sveši ļaudis
Bārenītes pasaukuši.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3972.

Dieva dēļ es pasauču
Svešu māti māmaļiņu:
Ne tā kāre šūpolīša,
Ne mazai maizes deva.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 112 -

3973.

Dievs bij man novēlejs
Sērdienim vien dzīvot:
Mazam mire māmuliņa,
Nu akala arejiš.
226 [Kandavā (Tl)].

3974.

Dievs dod manim veselību,
Man, mazami bērniņam,
Ne man bija tēva mātes,
Ne īstā bāleliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3975.

Dievs nedeva tā sērdieni,
Kā es biju sērdienīte:
Mazai manim tēvs nomira,
Pusaugušai māmulīte,
Pusmūžiņu dzīvojot,
Nomirst maizes arājiņis.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

1. Uzaugdama tēvu raudu,
Pusmūžiņa māmuļiņu;
Visu mūžu dzīvodama,
Raudu savu arājiņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

3976.

Dievs nedeva tā sērdieni,
Kā es biju sērdienīte:
Ne man tēva piedzemot,
Ne māmiņas uzaugot.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

3977.

Dievs nedodi tā raudāt,
Kā raudāju uzaugdama:
Div' upītes strauji tek
Manu žēlu asariņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3978.

Divas vien mēs māsiņas,
Abas divas bārenītes;
Kur mēs abas sēdējām,
Tur asaru upe tek.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3979.

Div' sērdieni sasēduši
Vienā laivas radziņā;
Viena raud, otra raud,
Pilna laiva asariņu.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

3980.

Div' upītes blakām tek,
Viena otru laistījās;
Div' sērdieņi satikās,
Vienis otru mīlējās.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

3981.

Div' upītes satecēja,
Viena otru laistījās;
Div' sērdienes satikušas,
Viena otru žēlojās.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3982.

Domāt vien izdomāju,
Gādāt vien izgādāju,
Kā dzīvošu bez māmiņas,
Ar māmiņu iesākusi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3983.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Bez vējiņa vakarā;
Tā drebēja dēla māte,
Padēliņu auklēdama.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

3984.

Dziedādama, raudādama
Aptecēju ezeriņu:
Balta puķe ezerā,
Šķitu savu māmuliņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Zaļa ņiedra ezerā,
Šķitu savu māmuļiņu;
Trīs dieniņas saraudāju,
Maliņā stāvēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3985.

Dzīduotum, lusteitum,
Ka buorin'ā nabyutum.
Jamu dzīduot, jamu lustēt,
Bērst man' gaudas asareņas.
409 [Līksnas pag. D].

3986.

Dziedi, dziedi, tu gailīti,
Tev galviņa nesāpēja;
Man galviņa daudz sāpēja,
Daudz raudāju māmuļītes.
359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 113 -

3987.

Dzied', gailīti, vai nedzied',
Nebūs gaismas vakarā;
Raud', bērniņ(i), vai neraud',
Nedzird tava māmuliņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

3988.

Dziedi, gailīt, vai nedziedi,
Nebūs gaismas vakarā;
Raudi, bērniņ, vai neraudi,
Nava mātes istabā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

3989.

Dzirdēt bij, ne redzēt,
Kāda sveša māmuliņa:
Uz darbiņa rātin rāja,
Valodiņu nicinava.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

3990.

Eimam, meitas, klausīties,
Kā dziedāja sērdienīši:
Guģodami, sērodami,
No māmiņas vien dziedāja.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

3991.

Elle elle kunga rija,
Otra sveša māmuliņa:
Kunga rija sviedrus dzēra,
Sveša māte asariņas.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

3992.

Es ar biju sērdienīte,
Es līdzēju sērdienei:
Kad dziedāja, līdz dziedāju,
Kad raudāja, līdz raudāju.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3993.

Es ar savu mātes māsu
Celiņā satikos;
Tādi paši mīļi vārdi
Kā manai māmiņai.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

3994.

Es dziedāju, es lelloju,
Neviens pretī nelelloja;
Kad būt' mana māmuliņa,
Tā pretī atlellotu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3995.

Es dziedātu rītā agri,
Kad galviņa nesāpētu,
Kad nebūtu sveša māte
Ar ķipīti sasituse.
235 [Abavas muižā (Grenču pag. Tk)].

3996.

Es iesēju raibu rozi
Mātes kapa galiņā;
Ik rītiņus, ik vakarus
Asarām nolaistīju.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3997.

Es gribēju sievu kult,
Nav kociņa līdumā;
Kad gribēju bārenīti,
Koks kociņa galiņā.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3998.

Es iztapu māmiņai,
Šūpulēi gulēdama;
Svešai mātei neiztapu,
Kā ritenis tecēdama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3999.

Es lustīga, es vēlīga,
Svešas mātes audzināta;
Gan zināma sveša māte,
Nav padoma devējiņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

4000.

Es nabags bāŗabērns,
Kungi mani noķīlāja:
Noņem man zemes rūķi(?)
Un to koka knāpamo.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

4001.

Es nebūtu nopūties,
Pašas nāca nopūtiņas;
Es nebūtu raudājuse,
Pašas bira asariņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4002.

Es nedevu cūciņām
Smilšu kalna rušināt:
Tur guļ mana māmuļiņa,
Villainīšu audējiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 114 -

4003.

Es neļaušu irbītēm
To kalniņu purināt:
Tur gul mans tēvs māmiņa,
Tanī smilšu kalniņā.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4004.

Es pazinu sērdienīti
Visāi meitu pulciņāi:
Balta drāna rociņāi,
Tek, asaras slaucīdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

40041.

Es pazinu sērdienīti
Citu meitu pulciņā:
Lai ražana jo ražana,
Pilnas acis asariņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

4005.

Es pazinu tās pēdiņas,
Kur gājuši bāŗabērni:
Gaŗi soļi, dziļas pēdas,
Pilnas gaudu asariņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4006.

Es redzēju jūriņāi
Div' sarkani rožu krūmi;
Tie nebija rožu krūmi,
Tās sērdieņa asariņas.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

4007.

Es redzēju sav' māmiņu
Aiz ziliem debešiem.
Tais', Dieviņ, zelta trepes,
Lai es varu apraudzīt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4008.

Es sakūru skalu guni
Liela ceļa maliņā,
Lai sildāsi tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4009.

Es savai māmiņai
Tā mīļaja meita biju;
Sveši māti neiztapu
Ne plāniņu izslaucīt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4010.

Es uzgāju ganīdama
Divi zaļas velēnīnas.
Ceļu vienu, ceļu otru,
Bierst man žēlas asarīnas:
Apakš vienas tēvīns gul,
Apakš otras māmuļīte.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

4011.

Gaisma nāca līgodama,
Kā bitīte ābolā;
Ai Dieviņ, kaut redzētu
Sav' māmiņu atnākam!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4012.

Gana mīļi es pasauču
Svešas mātes māmuliņas;
Ne tik mīļi atsasauce
Kā tā mana māmuliņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4013.

Gan pazinu pura bērzu
Āra bērzu vidiņā;
Gan pazinu bārenīti
Mātes meitu pulciņā.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

4014.

Gana silta šī dieniņa,
Nava tāda, kā vakar;
Gana mīļa sveša māte,
Nava tāda kā māmiņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4015.

Gan zināju, gan dzirdēju,
Ko darīja sveša māte:
Rok dobīti, taisa zārku,
Gaida mani(s) nomirstam.
Labāk mirstu ne dzīvoju,
Ieš' uz savu māmuliņu;
Sveša māte, ne māmiņa,
Asariņu dzērājiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4016.

Gan'eņam gara dīna,
Ka saul'eitis nar'edz'ēje;
Buoriņam gars myužeņš,
Bez mām'eņis dz'eivuojūt.
428 [Beržūs(?)].

- 115 -

4017.

Ganīt ganu raibas govis,
Ne tās man piederēja;
Svešai mātei raibas govis,
Man rasiņas bridumiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4018.

Ganos gāju dziedādama,
Mājās nācu raudādama:
Sveša māte vārtus vēra,
Rīkstu sauja rociņē.
223 [Iģenē (Vandzenes pag. Tl)].

4019.

Gaŗa diena ar sauliņas,
Vēl gaŗāka bez sauliņas;
Gaŗš mūžiš dzīvojot,
Kad nav tēva, māmuliņas.
226 [Kandavā (Tl)].

4020.

Garam gāj' kap' kaln',
Asariņs slaucedam':
Tur gul mana māmuliņ',
Cietu mieg' aizmigus';
Ne tā dzird vējiņ' pūšam,
Ne bērniņ's raudejam.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Guli, mana māmuliņa,
Vaska smilšu kalniņā!
Nedzirdēji lielu vēju,
Ne bērniņu gaudojot.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

4021.

Gaŗām gāju kapu kalnu,
Gaŗām gāju raudādams:
Te gul mana māmuliņa,
Pirmā maizes devējiņa.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4022.

Gaudojiet, stipri vēji,
Par maniem grūtumiem!
Ak Dieviņi, ņem tu mani,
Aiznes miera vietiņā!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

4023.

Gauži kokles noskanēja,
Vēl gaužāki stabulīte(s);
Gauži tēva noraudāju,
Vēl gaužāki māmuliņas.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 121 [Gulbenē (Md)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 379.

4024.

Gauži lūdzu māmuliņu,
Lai nebāra sērdienīti;
Dievs paklausa sērdienīša
Asarotu lūgumiņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

4025.

Gauži raud bārenīte
Sūrajām asarām.
Sūras manas asariņas
Kā apsītes atvasītes.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

40251.

Gauži raud ozoliņis,
Ka jaunam jostu joza;
Gauži raud tie bērniņi,
Kam nav tēvis, māmuliņa.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

4026.

Gauži raud purva zāle,
Kājiņām saminama;
Gauži raud tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

4027.

Gauži raud sirmi zirgi,
No lejiņas kalniņā;
Gauži raud bārenīši,
Svešas mātes klausīdami.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4028.

Gauži zviedza kumeliņi,
Smilšu kalnu tekādami;
Gauži rauda tās meitiņas,
Kam nav tēva, ne māmiņas.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

4029.

Godāj, Dieviņ, tos ļautiņus,
Kas godāja bārenīti;
Ne tai tēva, ne māmiņas,
Kas godiņu darināja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4030.

Grezni dzieda zelta zīle
Zaļas niedres galiņā;
Gauži rauda bārenīte
Mātes meitu pulciņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 116 -

4031.

Grūti bija grūtdienim,
Vēl jo grūti sērdienim:
Grūtdienim tēvs nomira,
Sērdienim māmuļīte.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

4032.

Grūt bij man, grūtdienim,
Grūtajā vietiņā,
Grūt augot, grūt dzīvot,
Grūt mūžiņu nodzīvot.
1311 [Apē (Vlk)].

4033.

Grūt bij man kalnā kāpt,
Grūt no kalna lejiņā;
Grūt bij man dzīvojot
Ar svešo māmuliņu.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

4034.

Grūti man, grūti man
Virs zemītes staigājot;
Kā zemītei grūt nebija
Zem manām kājiņām!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

4035.

Grūši pūta raibuliņa,
Nava jaukas vasariņas;
Gauži raud bārenīte,
Nava tēva, māmuliņas.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

4036.

Grūti pūta sila priede,
Smalka lietus pielijusi;
Gauži raud tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 1311.

4037.

Gulbis kliedz ezarā,
Es ezara maliņā;
Gulbis kliedz skaidr' ūdeņa,
Es raudāju māmulītes.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

4038.

Gulēt iešu - kur gulēšu?
Man nav vietas, kur gulēt.
Ieš' ārā pa durēm
Uz to lielu pura malu.
Pie cintiņas galvu liku,
Pie akmeņa muguriņu;
Pāri pūta lieli vēji,
Gaŗām gāja grezni ļaudis.
- Celies augšā, bārenīte,
Nāc man līdzi sētiņā!
Gāju līdzi sētiņā,
Kļuvu ļaužu godiņā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

4039.

Gulēt gāju neēdusi,
Ne vietiņu taisījusi:
To man dara grūta dzīva,
Bez māmiņas dzīvojot.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

4040.

Guli, guli, sveša māte,
Smalkā linu palagā:
To tev dara viegli soļi,
Sērdieniņa asariņas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4041.

Ik dienīnas es raudāju,
Ka māmīna agri cēla;
Nu celtos, neraudātu,
Nu māmīna vairs neceļ,
Nu ceļ mani sveša māte,
Ik rītīna rādamās,
Ik rītīna rādamās,
Rīkšu sauja rocīnāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

4042.

Ik dieniņas gauži raudu,
Ne es kādas mantas raudu:
Raudu savas māmuļītes,
Kas man' mazu audzināja.
299 [Mežotnē un Svitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4043.

Ik dieniņas raudāt raudu,
Vai es tautu raudas raudu?
Raudu savas māmuliņas,
Villainīšu audējiņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4044.

Ik es gāju gar kapiem,
Ik es gauži noraudāju:
Še gul man tēvs māmiņa,
Še padoma devējiņi.
232 [Talsos (Tl)].

- 117 -

4045.

Ik vakara lakstīgala
Bērzu birzi tricināja;
Ik rītiņa bārenīte
Gauži raud pēc māmiņas.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

4046.

Ik vakara lagzdīgala
Sit purviņa maliņā:
Ik vakaru sveša māte
Bārenīti raudināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

40461.

Ik vakarus vietu taisu,
Baltu klāju paladziņu;
Rītā visi samirkuši
Gaudajāmi asarām.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

4047.

Ikkatram ganiņam
Sava māte vārtus vēra;
Man atvēra sveša māte,
Rīkšu sauja rociņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Diži gani, mazi gani,
Dzīsim govis sētiņā. -
Ikkatram ganiņam
Māmuliņa vārtus vēra,
Māmuliņa vārtus vēra,
Sviesta maize rociņā;
Man atvēra sveša māte,
Rīkšu sauja padusē.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4048.

Izlasīju smilšu kalnu
Pa viename graudiņam,
To vietiņu meklēdama,
Kur gul mana māmulīte.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

4049.

Jau es biju bārenīte,
Vēl paliku atraitnīte.
Kau es būtu zinājusi,
Kuŗu ceļu Laima iet,
Es sēdētu raudādama
Tā celiņa maliņā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

4050.

Jauni bruoļi, mozys muosys
Jau nu man'a vysi tuoļi;
As buorin'e, še byudama,
Vīna sļeikstu osorās.
427 [Varakļānu pag. Rz].

4051.

Kā būs man neraudāt,
Sveša māte gauži rāj;
Kokam cirta, skaid's atlēca,
Birst man gaužas asariņas.
216 [Ventspilī].

40511.

Kā tās kauca grūtas dzirnas,
Kā raudāja malējiņa?
Dzirnas kauca tīru rudzu,
Malējiņa māmuliņas.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

4052.

Kad es daudzi nedomāju,
Tad es gauži neraudāju;
Kad es daudzi sadomāju,
Pašas bira asariņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4053.

Kalniņā es raudāju,
Lejā bira asaras;
Sveša māte salasīja,
Zirņu graudus cerēdama.
Tie nebija zirņu graudi,
Tie sērdieņa asaras.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4054.

Kam, Dieviņi, mani devi,
Kad mātei nevajaga!
Kam bij man asariņas
Priekš citiem birdināt!
224 [Kabilē (Kld)].

4055.

Kam, Dieviņi, mani devi,
Kad mātei nevajaga!
Svešai mātei ganos gāju
Ar basām kājiņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Kam, Laimiņa, mani laidi,
Kad mātei nevajdzēja;
Svešās mātes govis ganu
Basajām kājiņām.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4056.

Kam ir tāvs, muomul'eņa,
Lai s'ād golda gal'eņā:
Man nav sova tāva, muot'as,
Es kuojeņuom pastuov'eišu.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

- 118 -

4057.

Kam, mamiņa, man' audzēji,
Kod pošai navaidzej?
Kam tu devi svešajai
Kuojam mīt, motus plēst.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

4058.

Kam tu augi, pura bērzi,
Āra bērzu krūmiņā?
Kā tu nāci, bārenīte,
Mātes meitu pulciņā?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

4059.

Kam tu augi, zelta roze,
Diža ceļa maliņā?
Kam tu augi, sērdienīte,
Bajāriņa sētiņā?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4060.

Kam tu miri, māmuliņa,
Kam tu mani līdz neņēmi?
Kam tu mani līdz neņēmi
Sava kapa maliņā,
Sava kapa maliņā,
Sev par kāju āvējiņu?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4061.

Kas buoriņam kuojas ova,
Kas gal'veņu sasukuo?
Muote guļ smilktenī,
Pērstu goli sadusejši.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4062.

Kas kaitiņas, kas bēdiņas
Dziļezara raudavai!
Man kaitiņa, man bēdiņa,
Man svešā māmuliņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 331 [Augškurzemē (Il)].

4063.

Kas man dotu to labumu,
Kas saimnieku meitiņām:
Iet uz klēti, nāk no klēts,
Lec ābeļu dārziņā.
551 [Naukšēnos (Naukšēnu pag. Vlm)].

4064.

Kas to saka, tas melo,
Ka bez mātes laba dzīve;
Kuŗa katra tā dieniņa,
Kad es gauži neraudāju?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4065.

Kaut Dieviņš mani jemtu
Tur, kur mana māmuliņ'!
Šeit virs zemes bāriņam
Nevaid laba dzīvošan':
Sveše māt' matus plūc,
Speŗ ar duņķi mugurē.
226 [Kandavā (Tl)].

4066.

Kaut māmiņa mani mazu
Ūdenī iemetuse,
Nebūt' liela uzauguse,
Nebūt' vārgu redzējuse.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

4067.

Kaut zinātu to kalniņu,
Kur gul mana māmuļīte,
Es apsistu to kalniņu
Ar ozola dēlītēm.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

4068.

Kaut zinātu to kalniņu,
Kur guļ mana māmulīte,
Es neļautu tā kalniņa
Cūciņām rušināt.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4069.

Kaut zinātu to kalniņu,
Kur gul mana māmuļīte,
Es neļautu to kalniņu
Cūciņām rušināt;
Es pasistu to kalniņu
Ar ozola dēlīšiem,
Ar ozola dēlīšiem,
Ar sudraba nagliņām.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

4070.

Kaut zinātu to kapsētu,
Kur guļ tēvs, māmaļiņa,
Es kapsētu appuškotu
Sarkanām rozītēm.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

4071.

Kaut tās manas asariņas
Saujiņā sabirušas,
Parādītu māmiņai
Svešas mātes mīļus vārdus.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

- 119 -

4072.

Ko bij' ļaunu nodarījis,
Dieviņš jēme māmuliņu,
Dieviņš jēme māmuliņu,
Man' atstāja bārenīti,
Man' atstāja bārenīti
Svešā ļaužu pulciņē.
226 [Kandavā (Tl)].

4073.

Ko, brālīti, tu raudāji,
Vai tev arī mātes žēl?
- Es, māsiņa, tevi raudu,
Tu paliksi sērdienīte.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

4074.

Ko daraite, bāŗabērni,
Pie akmiņa sēdēdami?
Kūr' uguni, silda gaisu,
Slauka gaužas asariņas.
1191 [Ēveles draudzē].

4075.

Ko, māsiņas, darīsim,
Bārenītes palikušas?
Ķersimies rociņās,
Lēksim visas upītē.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4076.

Ko sērdiene sērojās,
Ko gaudulis gaudojās?
Gaudulimi tēvs nomira,
Sērdienei māmuliņa.
226 [Kandavā (Tl)].

4077.

Ko, sērdiene, sērojies,
Uz akmini sēdēdama?
- Lai palieka sērumiņis
Rudejami akmiņam.
226 [Kandavā (Tl)].

4078.

Kiukoj, uoru dzaguz'eit'e,
Nīdruojā pūreņā;
Tu kiukuoji, as rauduoju,
Obi divi buorin'eitis'.
427 [Varakļānu pag. Rz].

4079.

Kūko, mana dzeguzīte,
Tu kūkoji, es raudāju:
Tev nocirta zaļu birzi,
Man nomira māmuļīte.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

4080.

Kuko, mana dzeguzīte,
Tu kukoji, es raudāju:
Tev pietrūka skaņa koka,
Man gaužo asariņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

4081.

Kuko, mana dzeguzīte,
Tu kukoji, es raudāju:
Tu kukoji zaļāi mežāi,
Es raud' tēva mājiņāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

4082.

Kuko, mana dzeguzīte,
Tu kukoji, es raudāju:
Tu kukoji zaļu birzi,
Es raudāju māmuliņu.
259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4083.

Kungos gāju dziedādama,
Sētā gāju raudādama;
Kungos radu grūtu darbu,
Mājās bargu svešu māti.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

4084.

Kur es iešu, bāleniņ (bāleliņ),
Bārenīte palikusi?
Ej, māsiņa, to celiņu,
Kur iet citi bārenīši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4085.

Kur es iešu, kur neiešu,
Viena pate palikuse?
Laidīšos ezerā,
Raudavīšu pulciņā.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4086.

Kur es iešu, kur palikšu,
Ar māmiņas bēdiņām?
Ielaižos jūriņā
Raudaviņu pulciņā;
Tur nošāva bisnieciņš,
Par raudavu domādams.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4087.

Kur es iešu, kur palikšu
Bez neviena bāleliņa?
Apuž zemes tēvs māmiņa,
Kaŗā balti bāleliņi.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

- 120 -

4088.

Kur, māmiņa, mani liksi,
Ka es lieti nederēju?
Apvelc manim baltu kreklu,
Izcel mani saulītē!
Do, Dievī, siltu sauli
Bāŗabērnam sildīties.
1191 [Ēveles draudzē].

4089.

Kur tu skriesi, balodīti,
Ar tiem zelta spārniņiem?
Skriešu brāļus apraudzīt,
Vai ir visi sētiņā.
Visi bija sētiņā,
Pastarīša vien nebija.
Pastarītis aiztecējis
Tēv' un māti apraudzīt.
243 [Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)].

4090.

Kuŗa pļava bez ābola?
Kuŗa meita bez māmiņas?
Puru pļava bez ābola,
Bārenīte bez māmiņas.
190 [Kuldīgā].

4091.

Laba būtu auzu maize,
Kam ne gaŗa sēnaliņa;
Laba būtu sveša māte,
Kam ne barga valodiņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

4092.

Labāk manim aukla trūka,
Nekā plīsa pastaliņa;
Labāk manim tēvs nomira,
Nekā mira māmuliņa.
260 [Mazberķenē (Mežmuižas pag. Jg)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4093.

Lobuok man' prīde, egl'e
Nakai sveša muomul'eņa;
Zam prīdeiti, zam egl'eiti
Kai zam muotis vylnoneiti.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4094.

Labāk man tēvs nomira,
Nekā mana māmuliņa:
Tēvs paņēma jaunu (citu) sievu,
Es mūžam bārenīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407.

4095.

Labāk man tēvs nomira,
Nekā mīļa māmuliņa;
Pusmūžiņu tēvu raudu,
Visu mūžu māmuliņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4096.

Lobuok muns tāvs nūmyra,
Nakai muna muote myra;
Tāvs nūmyra - pusbuoriņa,
Muote myra - vyss buorin's.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4097.

Lobāk muna muomulīte
Grout' akmini vuoļājuse,
Nakuo mani auklējuse
Svešas muotes kolpunīti.
113 [Alūksnē].

4098.

Lobuok moza nūm'erus'a,
Nekai lyla izaugus'a;
Es' gulātu zam z'em'eit'as
Kai zam boltu vylnan'eišu.
416 [skat. 4270. (Viļēnu pag. Rz)].

4099.

Labi bija labiešam
I lijot, i sniegot;
Man nebija labas dienas
I baltā saulītē.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4100.

Lai bij grūt, kam bij grūt,
Grūt nabaga sērdieņam:
Dzīvodama sviedrus slauka,
Domādama asariņas.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

4101.

Lai sērdiene, kas sērdiene,
Tā meitiņa, tā sērdiene!
Ik rītiņu, vakariņu
Nolaiž žēlas asariņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4102.

Laima laima tam bērnami,
Kas uzauga pie māmiņas:
Neredzēja tik daudz rīkstu,
Neizlēja asariņu.
304 [Vecmuižā (Vecmuižas pag. B)].

- 121 -

4103.

Laižiet mani rozes sēt
Kapsētiņas maliņā:
Tur guļ man tēvs māmiņa,
Tur īstie bāleliņi.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

4104.

Ļaudis bija ļaudīm rada,
Es nabaga kokam rada:
Oši, kļavi, ozoliņi,
Tie bij mani bāleliņi.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

4105.

ļautiņiem māmulīte
Nicin bija apnikusi;
Kaut man būtu māmulīte
Jel svētā dieniņā!
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

4106.

Liepu lapu ceļu klāju,
Māmuliņas gaidīdama;
Vējš aizpūta liepu lapas,
Māmuliņas nesagaidu.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4107.

Lietus lija, nenoliju,
Kā nomirku rasiņā;
Māte rāja, nenorāja,
Kā norāja sveša māte.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4108.

Lietus lija saulītē,
Bārenīte as'ras lēja:
Pērn nomira māmuliņa,
Šogad tēvu smiltis sedz.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

4109.

Lietutiņis dirbināja
Dienas vidus saulītē.
Tas nebija lietutiņis,
Tās grūtdieņa asariņas.
263 [Dobelē].

4110.

Līdz ar sauli aizzalaida
Mana veca māmuliņa.
Saucin saucu, nedzirdēja,
Pakaļ teku, nedanācu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4111.

Līst', lietiņi, vienu dienu,
Nelīst' visu vasariņu;
Bar bārdama, sveša māte,
Ka (Kam) tik daudzi rūdināji.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4112.

Lūgšus lūdzu māmiņai,
Lai nerāja sērdienīti;
Sērdienīte Dievam gauda,
Asariņas slaucīdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4113.

Lyuza prīde, lyuza egle,
Obi lyuza lejeņā;
Myra tāvs, myra muote,
Obi myra pavasar.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4114.

Mam'eņ, munu mam'eņ,
S'eņ b'ejušu, niu navā,
S'eņ b'ejušu, niu navā,
Niu man' t'evis vajadz'ē.
4301 [Michailovā (Mērdzenes pag. Ldz)].

4115.

Mām'eņ muna, mīlvuord'eit',
Guļ zam zaļu v'el'ēn'eņu.
Tur pagula mīl'i vuordi,
Tur jaukuo volūd'eņa.
422 [Līvānu pag. D].

4116.

Māmiņ' mana paguluse
Zem zaļās velēniņas.
Celies, mana māmuļiņa,
Es pacelšu velēniņu.
- Es, meitiņa, nepiecelšu,
Kamēr saule debesīs,
Kamēr saule debesīs,
Kamēr tevi sagaidīšu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4117.

Māmulīte vietu taisa
Baltā smilšu kalniņā.
Piejem mani, māmulīte,
Jala vietas maliņā!
- Es, meitiņ, nepiejemu,
Tev nav laiks še gulēt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 122 -

4118.

Māte mani rīkstēm kūla,
Es tik gauži neraudāju;
Sveša māte vārdiem bāra,
Birst man gaužas asariņas.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 1253 [Kroņa Laicenē].

41181.

Māte manis žēli raud,
Apakš zemes gulēdama;
Es jo žēli atsaucos,
Uz zemīti stāvēdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4119.

Manim bija viena alga,
Mirstu šodien, mirstu rītu;
Mirstu šodien, mirstu rītu,
Neviens manis neraudāja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4120.

Mana balta māmuļīte,
Nevietā tu apgūli:
Pāri tevi gani dzina,
Pāri jāja pieguļā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

4121.

Man' māmiņa mīļ' auklēja,
Pie mutītes pielikdama;
Sveša māte maldināja,
Ar kājiņu pasperdama.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

4122.

Maza biju, neredzēju,
Kur palika māmuļīte;
Kad uzaugu, tad atradu
Apakš zaļa velēniņa.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4123.

Mēļi zied linu druva
Par visām druviņām;
Sēri dzied sērdienīte
Par visām meitiņām.
216 [Ventspilī].

4124.

Mēru muote, kopu muote,
Īdūd kopu etslēdzeņas,
Lai es slādzu kopu vuortus,
Lai ar muoti parunuoju.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4125.

Mirst man tēvs, mirst man māte
Tai vienāja gadiņā;
Trīs gadiņi tēvu raudu,
Visu mūžu māmuliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4126.

Nāc nākdama, Laimes diena,
Slauki manas asariņas;
Sveša māte grūt darīja,
Gauži mani raudināja.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

4127.

Nav man tēva, nav māmiņas,
Nav ar mīļa tautu dēla,
Nav ar mīļa tautu dēla,
Kas man dzīvi saldināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4128.

Nav saulīte nogājusi,
Rasa zāles galiņā;
Nav māmiņa nomirusi,
Jau bērniņi bārenīši.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

4129.

Ne daudz ir to eglīšu
Melnajām skujiņām;
Ne daudz ir to bērniņu,
Kam ir tēvs, māmuliņ'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4130.

Ne ik rītus saule lēca
Sarkaniem stariņiem;
Ne ik dienas sveša māte
Ar manim laba bija.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

4131.

Ne man tēva, ne māmiņas,
Kam sūdzēšu grūtumiņu?
Slauku savas asariņas
Villainītes stūrītī.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4132.

Na nū saknis lozdys zīd
Sorkonim zīd'eņim;
Na nū sirds es' m'eil'ēju
Sv'ešajai muom'eņai.
422 [Līvānu pag. D].

- 123 -

4133.

Ne tie visi pora bērzi,
Kur' aug pora maliņā;
Ne tās visas bārenītes,
Kam nav tēva, māmuliņas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4134.

Na vysuom ērbeitēm
Spuornu goli pazelteiti;
Na vysim bērneņim
Sovys tāvs, muomul'eņa.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4135.

Nedod', Dieviņ, lietam līt,
Mircināt sērdieniņ',
Sērdienītis pats nomirka
Gaužajās asarās.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4136.

Nedod Dievis tik sērdieni,
Kā es biju sērdienītis:
Mazam man tēvs nomira,
Jaunajam māmuliņa.
224 [Kabilē (Kld)].

4137.

Nedod Dievis tik sērdieni,
Kā es biju sērdienīte:
Ne man tēva, ne māmiņas,
Na man īsta bāleliņa.
190 [Kuldīgā].

4138.

Neietopu sveši māti,
Dienas naktis dzīvodama;
Sav' māmiņi es ietapu,
Skaidu klēpi ienesusi.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

4139.

Nekūko, dzeguzīt,
Nedar' man žēlabiņas:
Dzirdu tevi kūkojot,
Domāj' savu māmuliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Nakeukoi, dzagūz'eit,
Nador' man' žālum'eņu:
Tu keukuoji, es' raudavu,
Žāl man' savys muomul'eņis.
422 [Līvānu pag. D].

4140.

Nekuko, dzeguzīte,
Nedar' manim žēlabiņu,
Jau man bija gana žēli,
Bez māmiņas dzīvojot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4141.

Nekūko, dzeguzīte,
Nedar' man žēlabiņu;
Dzird' es tevi kūkojam,
Birst man gaužas asariņas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

4142.

Nelīdz brēkti, ne raudāti,
Sav' māmiņu nedabūsi.
Tav' māmiņa kalniņē,
Virsē pulke dievzemītes.
226 [Kandavā (Tl)].

4143.

Ņem, Dieviņ, mani mazu,
Tāļu tēvs, māmuļiņa,
Nepamet svešai mātei
Mani mazu rūdināt!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4144.

Ņem, Dieviņ, tēvu māti,
Ņem bērniņus pakaļā,
Neatstāj bārenīšus
Svešas mātes rociņā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)];
Sveša māte bargi rāja,
Dūrēm sita, matus plēsa,
Dūrēm sita, matus plēsa,
Kājām spēra pabeņķī.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

4145.

Neraudāju, nesēroju,
Ne es viena sērdienīte:
Būt' vienā vietiņā,
Ne zemīte nepanestu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

4146.

Neraud' gauži, mūs' māsiņ,
Ne tik vien sērdieniņ'.
Sērdieniņ' asaras,
Tie zemē neritēs.
Tos Dieviņ pats ūzlas'
Savēi zīd' nēzdadziņ'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 124 -

4147.

Ne redzēti neredzēju
Paparkstītes noziedam;
Ne redzēti neredzēju
Vieglu dienu bārenei.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

4148.

Nesēro, man' māsiņa,
Ne tu vien sērdienīte:
Daudz Dievam to bērniņu,
Sērotāju, gaudotāju,
Sērotāju, gaudotāju,
Gauž' asaru slaucītāju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4149.

Nesēroju, neraudāju,
Neb' es vien sērdienīte:
Daža laba mātes meite
Sērdienīte palikusi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4150.

Nevar Dievs, nevar velns
Svešai mātei izdabāt:
Stāvēdama kājas āvu,
Tecēdama jostu jozu.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

4151.

Nevar Dievs, nevar velns
Svešai mātei izdarīt;
Sav' māmiņai es iztiku,
Istabā sēdēdama.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4152.

Nevienam nesacīju
Savu lielu žēlabiņu,
Vējiņam vien pateicu,
Lai tas augsti vēdināja.
316 [Jēkabpilī].

4153.

Nevienam nesacīju
Savu lielu žēlabiņu,
Vējiņam vien sacīju,
Tas iepūta ūdenī.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4154.

Neviens gauži tā nerauda,
Kā raud gauži sērdienīte:
Visa zemes zāle mirka
Sērdienītes asarās.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4155.

Neviens mani neredzēja,
Kur es gāju raudādama,
Asariņas vien pazina
Virs baltās villainiņas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4156.

Neviens mani neredzēja,
Kad es gauži noraudāju;
Piedurknīte, tā redzēja,
Tai slaucīju asariņas.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)], 379.

4157.

Neviens mani neredzēja,
Ka es žēli noraudāju;
Sveša māte, tā redzēja,
Tai jau manis žēl nebija.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

4158.

Neviens mani neredzēja,
Kur es gauži noraudāju;
To vietiņu vien pazina,
Kur es biju stāvējusi,
Kur es biju stāvējusi,
Kur birušas asariņas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4159.

Neviens putnis tā nedzied,
Kā kukē dzeguziņ';
Neviens gauži tā neraud,
Kā raud gauži sērdienīts.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

4160.

Nīdi, nīdi, māmulīte,
Gan tu mani iznīdēsi;
Gan tu mani pieminēsi,
Ar kalponēm rādamies.
224 [Kabilē (Kld)].

4161.

Nīdi, nīdi, sveša māte,
Gan tu mani iznīdēsi.
Es maizīti drīz dabūšu,
Tu raudāsi dažu dienu.
224 [Kabilē (Kld)].

4162.

Nīdi, nīdi, sveša māte,
Gan tu mani iznīdēsi,
Gan tu mani iznīdēsi,
Citas tādas nedabūsi.
263 [Dobelē], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 125 -

4163.

Nīdi, nīdi, sveša māte,
Gan tu mani iznīdēsi.
No rītiņa celdamās,
Neras' manu gājumiņu:
Būs tev gojas neizslauktas,
Istabiņa neslaucīta.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4164.

No acīm vien pazinu,
Kuŗa bija sērdienīte:
Pillas acis asariņu,
Iesarkani vaigu gali.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

41641.

No tālienes es pazinu,
Kuŗa meita sērdienīte:
Pilnas rokas ievas ziedu,
Pilnas acis asariņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

4165.

Nūmyra man' tāvs māmeņa,
Palyku vīna buorineite.
Kur tāteite, tī teira maizeite,
Kur māmeņa, tī bolta putreņa,
Kur bruoleiši, tī šolka skusteņi,
Kur muoseņis, tī jaukys runeņis.
4221 [Asūnes pag. D].

4166.

Pa kam var paz'eit avīkšys kuorklus?
Bolti zīd'eņi, sorkonys ūgys.
Pa kam var paz'eit buorin'i pulkā?
Z'emļuok s'ēd'ēja, gauži rauduoja.
426 [Sakstagala pag. Rz].

4167.

Pazīt bija pora egli
Melnajām skujiņām;
Pazīt bija bārenīti,
Pilnas acis asariņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4168.

Patur' pate, sveša māte,
Ko tu manim ļaunu vēli,
Liec pūriņa dibenā,
Krāj savām meitiņām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

4169.

Pieminēsi, sveša māte,
Manu labu darījumu:
Ne tev tāda meit' izaugs,
Ne atvessi vedekliņas.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

4170.

Pēra mani sveša māte
Ar ābeles žagariņu.
Dievs sod' tevi, māmuliņa,
Kam tu lauzi ābelīti.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

4171.

Pelēkā villainīte,
Vai es tevi nevelēju?
Ei svešā māmuliņa,
Vai es tevi neklausīju?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4172.

Priede, egle kalniņā,
Paeglīte lejiņā;
Mātes bērni pie māmiņas,
Pabērnīši maliņā.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4173.

Priedes duris, egles duris,
Tās ir vieglas virināt;
Kalponītes, bārenītes,
Tās nedzird mīļu vārdu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4174.

Priedes durvis, egles durvis,
Tās bij (ir) viegli virināt;
Kalponītes, bārenītes,
Tās bij (ir) lēti maldināt.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

4175.

Priedes durvis, egles durvis,
Tās ir viegli virināt;
Bārenīši, pabērnīši,
Tie ir viegli raudināt.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

4176.

Priežu dur's, egļu dur's,
Tie bij viegli atveŗam';
Sērdieniņi, grūtdieniņi,
Tie bij viegli audzinām'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 126 -

4177.

Priedes vien tai mežē,
Nav neviena ozoliņa;
Mātes meitas tai mājē,
Nav nevienas sērdienītes.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

4178.

Pūšat manim, jūras viļņi,
Dzenat no man' sirdsēstus:
Trīs dieniņas, trīs naktiņas
Ne actiņu neaizvēru.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

4179.

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
Necel viļņus ezerāi:
Bārenīšu laiva nāk
Par ezeru līgodama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4180.

Pūt, vējiņ, els, vējiņ,
Tev galviņa nesāpēja;
Man galviņ'i sāpēja,
Daudz bēdiņu redzējuse.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4181.

Pūt, vējiņi, krāc, vējiņi,
Tev galviņa nesāpēja;
Man galviņa daudz sāpēja,
Daudz raudāju māmuļiņas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4182.

Puķe auga bez sirdēsta
Mana brāļa dārziņā;
Es izaugu sirdēstos,
Svešas mātes audzināta.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

4183.

Purā auga purenīte,
Otenīte maliņā;
Mātes bērni pie māmiņas,
Pabērniņi maliņā.
1311 [Apē (Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

41831.

Pus naksniņu gaiļi dzied,
Vis' naksniņu gaigaliņas;
Pus mūžiņu tēva raudu,
Vis' mūžiņu māmulītes.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

4184.

Putniņam galva sāp,
Vītolā dziedājot;
Sērdienei acis sāp,
Pēc māmiņas raudājot.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4185.

Putniņš savu bērnu raud,
Es raud' savas māmuliņas.
Tev, putniņ, daži bērni,
Man tik viena māmuliņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4186.

Rāja mani māmulīte,
Izrājuse, nožēloja;
Rāja mani sveša māte,
Izrājuse, niecināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4187.

Rāmi rāmi vējiņš pūta,
Man matiņus purināja:
Man' māmiņa nomiruse,
Nav matiņus sapinuse.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

4188.

Raudādama atsēdos
Straujas upes maliņā.
Strauja upe tā netek,
Kā tek manas asariņas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4189.

Raudādama kāju spēru
Par zaļo velēniņu:
Tur guļ mana māmuliņa,
Mīļu vārdu devējiņa.
3901 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4190.

Raudādama piestājos
Pie baltās ābelīt's.
Birst ābeles balti ziedi,
Birst man gaužas asarīn's.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

4191.

Raudāj' dienu, raudāj' nakti,
Ko raudāju raudādama?
Neizcēlu tēv' māmiņu,
Ne īstenu bāleliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 127 -

4192.

Raudāt raudu ik dieniņas,
Kuŗu dienu neraudāju?
Viena pate mātei meita,
Bārenīte palikuse.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

4193.

Raudi, bērniņ, vai neraudi,
Nava mātes istabā;
Sveša māte istabā,
Rīkšu sauja rociņā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4194.

Raud', bērniņ, vai neraudi,
Nava mātes istabā;
Sveša māte istabā,
Tā par tevi nebēdā.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4195.

Redz' saulīti noietam,
Redz' no rīta uzlecam;
Neredz' savas māmuļītes,
Kā tā gul, kā ceļās.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4196.

Rīksti, rīksti, ūgys, ūgys
Lyla c'eļa mal'eņā:
Na tuos b'eja rīksti, ūgys,
Tuos buoriņa asareņis.
432 [Nautrēnu pag. Ldz].

4197.

Reti bija to siliņ',
Kas ziedaj' baltu ziedu;
Reti bija to bāliņ',
Kas sērdien' māsu sauca.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

4198.

Retam tāda sava māte,
Kāda man sveša māte:
Daiedama palīdzēja,
Noiedama pamācīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4199.

Reti bija tie siliņi,
Kas ziedēja baltus ziedus;
Reti reti tie ļautiņi,
Kas mīlēja sērdienīti.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4200.

Ritēt rit rīta rasa
Pa ozola lapiņām;
Tā rit manas asariņas
Par balto villainīti.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4201.

Roka roku mazgājās,
Kas, mutīte, tev' mazgās?
Māsa māsu žēlojās,
Kas, bārene, tev' žēlos?
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Roka roku mazgājās,
Kas mutīti nomazgāja?
Māsa māsu mielojās,
Kas mieloja bāleliņu?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

42011.

Rudins laiki, buorgi v'ēji
Kūkīm lopys trycynuoja;
Sv'ešuo muot'e, buorga buorga,
T'ej man' gauži ryudynuoja.
435 [Latgalē].

4202.

Sāp rociņa, sāp galviņa,
Nav māmiņas pasacīt;
Svešai mātei pasacīju,
Tā vairāk niecināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4203.

Saiminiece, raganiņa,
Mana mūža kārējiņa.
Tev pašaje meitas bija,
Kar savām meitiņām!
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

4204.

Sak' saulīte noiedama:
Nu, ļautiņi, svēts vakars!
Sak' māmiņa nomirdama:
Nu bērniņi bārenīši!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 190 [Kuldīgā], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Saule saka noiedama:
Nu, ļautiņi, svēts vakars!
Māte saka nomirdama:
Nu bērniņi sērdienīši,
Nu bērniņi sērdienīši,
Otram dubļu bridējiņi,
Otram dubļu bridējiņi
Ar basām kājiņām.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

- 128 -

4205.

Sakuŗat kūlā guni,
Sadžirstat pagalītes,
Lai sildās tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

4206.

Sala man rokas kājas,
Kā nesala saltumā?
Raudu tēva, raud' māmiņas,
Kā neraudu žēlabās?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4207.

Sala manim rokas kājas,
Kur bij iet sildīties?
Svešā tēva istabā,
Svešās mātes namiņā.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

4208.

Sala man rokas kājas,
Nav māmiņas žēlotājas;
Sveša māte žēlotāja,
Par manim nebēdāja.
226 [Kandavā (Tl)].

4209.

Sala manas kājas rokas,
Neviens mani nežēloja;
Memmiņ' būtu žēlojusi,
Tā bij tāļu, neredzēja.
226 [Kandavā (Tl)].

4210.

Zaļa priede, zaļa egle,
Caune grauza virsaunīti;
Dzīvs ir tēvs, māmuliņa,
Draugs bērniņu maldināja.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

4211.

Zaļa zāle gauži raud,
Kājiņām nominama;
Gauži raud bārenīte
Svešu ļaužu rociņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

4212.

Salda salda brūklenīte,
Vēl saldāka zemenīte;
Laba laba sveša māte,
Vēl labāka māmuliņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4213.

Salasīju saujiņā
Savas gaudas asariņas,
Parādīju māmiņai
Svešas mātes mīļus vārdus.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4214.

Saprot' mani, sveša māte,
Kad dziŗē gavilēju:
Īsi sāku, gaŗi vilku,
Kā gaudot nogaudoju.
224 [Kabilē (Kld)].

4215.

Sasalt man saltumā,
Nelaiž manis istabā;
Sveša māte stāv pie durvju,
Skuju rīkste rociņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

4216.

Sasēduši bārenīši
Norietnīšu kalniņā;
Norietņiem ziedi bira,
Bāriņiem asariņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4217.

Satekam, bārenīši,
Norietnīšu kalniņā,
Noslaukām asariņas
Ar norietņu lapiņām.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4218.

Saule, saule i šodien,
Nava tāda kā vakar;
Māte, māte sveša māte,
Nava sava māmuliņa.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

4219.

Saule saule, zeme zeme,
Ko a mani naidojies!
Dievs noņēma tēv' a māti,
Kaŗā balti bālelīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

4220.

Saule saule, zeme zeme,
Ko ar mani naidojies!
Kad noņēmi tēv' ar māti,
Ņem ar mani pašu līdz!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

- 129 -

4221.

Saule saule, zeme zeme,
Ko ar mani naidojies!
Pērn paņēmi mīļu tēvu,
Šogad īstu māmuliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

4222.

Saule saule, zeme zeme,
Tā ar mani ienaidā:
Paslēpusi tēv' ar māti,
Atstāj mani bārenīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4223.

Saule spīd, lietutiņš
Rasināt rasināja.
Tās bārīšu asariņas,
Svešas mātes liedinātas.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

4224.

Saulīt' tek tecēdama,
Es paliku ēniņā:
Nava savas māmulītes,
Kas iecēla saulītē.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4225.

Sauca mani sveša māte,
Pagalmā(i) stāvēdama;
Vējiņš pūta, nedzirdēju,
Asarām neredzēju.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4226.

Saucin sauca aiz upītes,
Vai sauc mani māmuliņa?
Lieli vēji balsu nesa,
Raudādama nedzirdēju.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4227.

Še rugāji, te rugāji,
Visa zeme rugājos;
Še bāreņi, te bāreņi,
Visa zeme bāreņos.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

4228.

Žēli man, nevarēju
Uz sērdieni raudzīties.
Sērdienīte man' māsiņa,
Ābolā kājas āva,
Ābolā kājas āva,
Rasā muti nomazgāja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

4229.

Šī bārene, tā bārene,
Es patiesi bārenīte:
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne īstā bāleliņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)], 401.

4230.

Šī bārene, tā bārene,
Es patiesi bārenīte:
Tēvs māmiņa zem velēnas,
Aiz jūriņas bāleliņš.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

4231.

Šī bāraine, tā bāraine,
Es patiesi bārainīte:
Viens pats īstis bāleniņis,
Tas pats diena ķeizaram.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4232.

Šis celiņš, tas celiņš,
Nava mana ejamā;
Šī māmiņa, tā māmiņa,
Nava manas māmuliņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4233.

Šķir, Dieviņ, ceļu manu,
Ārdi manu valodiņu!
Nu es biju iestājuse
Svešas mātes vārgu iet.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

4234.

Šķitu gulbjus totojot
Viņā lauka galiņā:
Toto divi bārenītes,
Viena otru vadīdama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

4235.

Šķitu savu māmuliņu
Madarās aizgājušu.
Nu atradu, ganīdama,
Zem zaļām velēnām.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es cerēju savu tēvu
Rīgā pūru kaldinām,
Es atradu tēva kapu
Zaļu mauru apaugam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 130 -

4236.

Šķitu savu māmuliņu
Ciemiņā nogājušu,
Nu atradu ganīdama,
Guļ zem zaļu velēniņu.
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu velēniņu,
Tu bij' ilgi gulējuse,
Es bij' gauži raudājuse.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

4237.

Šodien bija zelta lietus,
Sudrabiņa lāsītēm;
Tas nebija zelta lietus -
Bārenīša asariņas.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

4238.

Šodien saule mākuļoja,
Rītā būs lietus diena;
Šodien barga sveša māte,
Rītā mani raudenās.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

4239.

Šorīt bija liela sala
Par visiem rītiņiem;
Šorītiņ es atrad'
Sērdienīš' nosaluš'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Šorīt agri saule lēca,
Agri lēca raudādama;
Šorīt agri es atradu
Sērdienīti nosalušu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4240.

Šūpojos, auklējos
Kupla koka galiņā;
Gan es biju redzējuse,
Kā šūpoja māmuliņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4241.

Sērdienīte, nabadzīte,
Tek pa ceļu raudādama.
Kas gāliņu noglaudīja,
Asariņas noslaucīja?
Satikās mātes māsa,
Tā gāliņu noglaudīja,
Tā gāliņu noglaudīja,
Asariņas noslaucīja.
224 [Kabilē (Kld)].

4242.

Sērdienīte sērojās
Uz pelēka akmentiņa;
Lai paliek sēras dienas
Pelēkam akmenim.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

4243.

Sērdienīši sasēduši
Straujupītes maliņā,
Gaida savu māmuliņu
Ar straumīti attekam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4244.

Sērdienīši sasēduši
Straujupītes maliņā,
Gaida savu māmuļīti
Ar straumīti attekam.
Attek visas sīkas olas,
Māmuļīte neattek.
224 [Kabilē (Kld)].

4245.

Sētā iešu, ne sētā?
Nav māmiņa gaidītāja;
Sveša māte gaidītāja
Ar bargo valodiņu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4246.

Sētā iešu, ne sētā? -
Nav māmiņa gaidītāja;
Sveša māte gaidītāja,
Skuju rīkste rociņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4247.

Si mājēs, manas gojes,
Voi ir laiks, voi nelaiks!
Sveša māte vārtus veŗ,
Rīkšu sauja rociņē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4248.

Sila priede smagi krāca,
Smalka lietus pielijuse;
Tas nebija smalkais lietus,
Tās sērdienes asaras.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

4249.

Sylta saule uoriņūs,
Kad byut' ilguok gan'ejus'e;
Mīl'i vuordi nu mām'eņes,
Kad byut' ilguok dz'eivuovus'e.
414 [Krāslavas apkārtnē].

- 131 -

4250.

Silt' man bij saulītē,
Godam sedzu villānīti;
Sveša māte, ne māmiņa,
Godam saucu māmuliņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

42501.

Silti vēji niatpeuta
Nū dziļūs ezereņu;
Meil'i vuordi neatguoja
Nū eistuos muomul'eņes.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

4251.

Simtureiz es apteku
Apkārt kapu raudādam':
Te gul mani tēvs māmiņ',
Tai kapiņa dibinā.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

4252.

Sita mani, kāva mani
Kā ozolu ceļmalā.
Vai man bija koka sirds,
Tēraudiņa dvēselīte?
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sita mani, kūla mani,
Kā pie koka piegājuši.
Vai man bija koka sirds,
Kad es biju sērdienīts?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4253.

Sita mani, kāva mani,
Leišu bērnu dēvēdama;
Es, memmiņa, tavs bērniņis,
Tik man leišu valodiņa.
226 [Kandavā (Tl)].

4254.

Sitiet mani, kauniet mani,
Metiet mani ūdenī,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Kas raud gauži pakaļā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4255.

Sitat mani, kaunat mani,
Metat mani ūdenī,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne bāliņu redzētāju.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

4256.

Situ koku pie kociņa,
Lai tek saule vakarā;
Teicu vārdu pie vārdiņa,
Celies, mana māmuļiņa.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

4257.

Situ koku pie kociņa,
Lai tek saule vakarā;
Saku vārdu pie vārdiņa,
Ne tu mana māmuļiņa.
263 [Dobelē].

4258.

Skaisti dzied lakstīgala
Atvasīšu krūmiņā;
Gauži raud tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

4259.

Skaiški zīd kopu zīdi
Vysaidim zīd'eņim;
Gauži raud buorin'eit'e
Vysaidim bals'eņim.
432 [Nautrēnu pag. Ldz].

4260.

Skater' sedzu kā villeni,
Nav villenes siltumiņu;
Sveša māte, ne māmiņa,
Nav māmiņas mīļu vārdu.
1311 [Apē (Vlk)].

42601.

Skrin', bit'ēt'e, uz tū molu,
Kur muns tāvys, muomul'eņa,
Atn'es mani mīlus vuordus,
Zam spuorn'eņu pasytuse.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

4261.

Smilga auga dzedziedā,
Zelta rasa galiņā.
Tur tecēja bārenīte
Ik rītiņa mazgāties.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Sausa smilga vecainē,
Zelta rasa galiņā.
Kas kaŗā kavušies,
Lai nāk rokas nomazgāt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

4262.

Snuotineite, šnurauceņa,
Tei dubl'ēšu bridējeņa;
Atrait'ēte, buorineite,
Tei osoru traucējeņa.
409 [Līksnas pag. D].

- 132 -

4263.

Sodīj' mani sveša māte,
Guldamies, celdamies.
Sodīj', Dieva nosodāma,
Sodīj' savu auklējumu.
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

4264.

Solīt sola sveša māte,
Iesolījse, neiedeva;
Mana īsta māmulīte,
Tā iedeva nesolījse.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

4265.

Spīdi gaiši, mēnesnīca,
Palīdz' manim bēdas ciest!
Man pazuda adatiņa,
Dienā kreklu šūdinot;
Nu stellēja sveša māte
Meklēt nakti adatiņas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

4266.

Spirdzin', Dieviņ, to zālīti,
Kas novīta saulītē;
Palīdz Dievis tai meitiņai,
Kam nevaid māmulītes.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4267.

Staburadze gauži raud
Miglaiņā rītiņā;
Gauži raud bārenīte,
Svešas mātes maldināta.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4268.

Strauji tek tā upīte,
Kam akmeņi dibinā;
Gauži raud tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4269.

Sudrabotis gailis dzied
Viņa kalna galiņā;
Es nabaga sērdienīte,
Man nav vaļas klausīties.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

4270.

Sūt' ar labu, sveša māte,
Drīz aiziešu, drīz atnākšu;
Ja sūtīsi bārdamās,
Stundu stāvu domādama.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Sūt' ar labu, sveša māte,
Drīz es iešu, drīz pārnākšu;
Ja sūtīsi sīvi, dzedri,
Iešu soļus skaitīdama,
Iešu soļus skaitīdama,
Asariņas slaucīdama.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

4271.

Sūti, sūti, sveša māte,
Vai sūtīt nedrīkstēji?
Vai tādēļ nedrīkstēji,
Ka nebiji auklējusi?
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

4272.

Sviežu šautru ābelē,
Skrien āboļi šurpu turpu;
Nomirst tēvs, māmuliņa,
Aiziet bērni šurpu turpu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

4273.

Sv'eša muot'e borga muot'e,
Vuordā man'a napasauc'e,
Par pogolmu tacādama:
Kur t'ej viņa palykus'e?
424 [Barkavas pag. Rz].

4274.

Sveša māte, dūmu taure,
Nedzer manas asariņas!
Ja tu gribi, nodzeries
Purvā rāva ūdentiņa.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

42741.

Sv'eša muot'e klaus'ējuos,
Pa pogolmu staiguodama,
Vai kiukuova tī zagūz'e,
Vai trycyna lakst'eigola.
Buorin'ēt'e gauži raud,
Pī mām'eņis stuovādama:
Mām'eņ mīlā, mām'eņ jaukā,
C'el'īs, mīlā, c'el'īs, jaukā,
C'el'īs, mīlā, c'el'īs, jaukā,
Izsukoj man gal'v'eņu;
Ka sukuova sv'eša muot'e,
Vyss mat'eņis i nūpl'ēs'e.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

4275.

Sveša māte labu teica
Visu savu auklējumu;
Ir es arī laba būtu,
Būt' man sava māmuliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 133 -

4276.

Sveša māte man augot,
Sveša māte dzīvojot,
Jau es biju ieradusi
Svešas mātes valodiņu.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 321.

4277.

Sveša māte mani dzina
No rītiņa rasiņā,
Uz vakaru sav' bērniņu
Siltajā saulītē.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Rīta rasa salta rasa,
Salt manām kājiņām;
Sūt', māmiņa, drauga bērnu,
Lai notrauca rīta rasu.
190 [Kuldīgā].

4278.

Sveša māte man' pārsvieda
Pār sētiņu nātrienā.
Nebēdā, sveša māte,
Sviedīs citi tavus bērnus.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4279.

Sveša māte mani rāja,
Viņu rāja ļauna diena;
Tā sacīja ļauna diena:
Kam tu rāji bārenīti!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

42791.

Sveša māte mani raida
Pie ābeles slotu lauzt;
Ej tu pate, es neiešu,
Ābelīte gauži raud.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

4280.

Sveša māte mani raida
Pie ābeles slotu griezt,
Cerēj' mani tādu muļķu,
Ka ābeli nepazītu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīgā].

4281.

Sveša māte man' raidīja:
Ej ellē, ej purā!
Ej pa priekšu, sveša māte,
Es to ceļu nezināju.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4282.

Sveša māte man' stellēja
Pie ābeles rīkšu griezt.
Piestājos pie ābeles
Kā pie savas māmuliņas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

4283.

Sv'eša muot'e mani syuta
Da uob'el'is slūtu grīztu.
Vai tu okla naredz'ei,
Kaidi zori uob'el'eit'ei?
414 [Krāslavas apkārtnē].

4284.

Sveša māte mani sūta
Ezerā puķu plūkt.
Kam bij man puķu plūkt,
Es bij' pate kā puķīte.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

4285.

Sveša māte mani sūta
Pie ābeles rīkstes griezt.
Ej tu pate, sveša māte,
Ābelē pakārties.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

4286.

Sveša māte mani sūta (raida)
Pie ābeles slotu griezt.
Birst ābelei balti ziedi,
Birst man gaužas asariņas.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)], 203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

4287.

Sveša māte mani sūta
Pie ābeles slotu griezt.
Vai māmiņa, es neiešu,
Zied ābelei balti ziedi
Zied ābelei balti ziedi,
Birst man gaužas asariņas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 224 [Kabilē (Kld)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

4288.

Sveša māte mani sūta (raida)
Pie ābeles slotu griezt;
Labāk griežu purva bērzus,
Ne ābeles baltus ziedus.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4289.

Sveša māte mani sūta
Pie liepiņas slotu lauzt.
Kā bij man liepu lauzt,
Es bij' pate kā liepiņa.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

- 134 -

4290.

Sveša māte man' sūtīja
Uz ābeli slotu lauzt.
Lauz tu pate ābelē,
Es lauzīšu bērziņos.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

4291.

Sveša māte mūžu lika,
Šķiet Laimiņu nelikušu;
Mun Laimiņa nolikusi
Pirmajā dieniņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

4292.

Sveša māte, ne māmiņa
Pie ābeles rīkstes grieza;
Ābelei birst balti ziedi,
Man birst gaužas asariņas.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

4293.

Sveša māte, ne māmiņa
Ziemu raida sienu pļaut.
Kur var ziemu sienu pļaut,
Kur vasaru ledu lauzt?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

4294.

Sveša māte pieiedama
Dzirnas laida grūtumā,
Dzirnas laida grūtumāi,
Villainīti īsumā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

4295.

Sveša māte piekususe
Sūtīdama, stellēdama;
Kā māmiņa nepiekusa
Šūpodama, auklēdama?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4296.

Sveša māte pliķi cirta
Man mazai uzaugot.
Gan tev Dievs atdarīs
Manu pāri darījumu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

4297.

Sv'eša muot'e, ragan'eņa,
Vuordā man'a napasauc'e:
Maun ar rūku, sp'er ar kuoju,
Par pogolmu tacādama.
427 [Varakļānu pag. Rz].

4298.

Sveša māte savu meitu
Uz dzirnavu audzināja.
Tekam abi mēs, māsiņ,
Pagrūžam padzirnē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4299.

Sveša māte vārtus vēra,
Rīkšu sauja rociņā;
Būtu mana mīļa māte,
Tā ar mani parunātu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4300.

Sveša māte, ne māmiņa,
Kā zarota ābelīte;
Es savai māmiņai
Kā sirsniņa azotē.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

4301.

Sveša māte, cēlusies,
Viegli durvis virināja,
Šķita mani, bārenīti,
Maigu miedziņ' i guļot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4302.

Svešai mātei nemācēju
Kājas autu izmazgāt;
Savai mīļai māmiņai
Nāmetiņu mazgātāja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

4303.

Tā meitiņa sērdienīte,
Tai mīlīga valodiņa,
Raudādama vien vaicāja
Mātes īstu bāleliņu.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4304.

Tā sacīja oša skaida,
Ūdenī gulēdama:
Tādas dienas bāreņam,
Kādas man ūdenī.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4305.

Tā staigāju staigu purvu,
Kā kājiņas neapmirka;
Tā klausīju svešas mātes,
Kā paļiņas nedabūju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 135 -

4306.

Tālu tālu saule tek,
Vēl tālāku māmulīte:
Es saulīti gan redzēju,
Māmulīti neredzēju.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4307.

Tāpat tek sirmi zirgi,
Kā bērie kumeliņi;
Tāda pate mātes meita
Kā ir es, bārenīte.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4308.

Te bij saule, te aizgāja
Aiz melniem debešiem;
Te bij tēvs, te māmiņa,
Te paliku bārenīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4309.

Tekam visi bāreniņi
Saulrieteņu kalniņā;
Citam nava sava tēva,
Citam savas māmuliņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4310.

Tev, liepiņa, platas lapas,
Apsedz mani rasiņā;
Tev, māmiņa, mīļi vārdi,
Noglaud' mani, bārenīti.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

4311.

Tec, irbiņ, šķir papāržus,
Meklē savu guļas vietu;
Ne man vaid māmuliņas,
Ne gultiņas taisītājas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4312.

Teci, teci, avotiņi,
Bārenītes kambarī!
Viņa muti nomazgāja
Gaužajās asarās.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

4313.

Teci, teci, straujupīte,
Burbulīšus mētādama:
Tā tecēja sērdienīte,
Asariņas slaucīdama.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

4314.

Tīri rudzi man maļot,
Sēnaloti sijājot;
Sava māte man augot,
Sveša māte dzīvojot.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4315.

Tik lapoja ozoliņis
Degošā līdumā,
Tik dzirdēt pamātei
No pabērņa mīļu vārdu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4316.

To vien saka mātes meitas:
Sērdienēm lēt' dzīvot!
Gan tu iesi, brisi dubļus,
Ras' sērdienes labumiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4317.

Trīci, trīci, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Raudi, raudi, bārenīte,
Ļaudis tevi rūdināja.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

4318.

Tu muosiņa, es bruol'eits,
Obi divi buorin'eiši:
T'ev, muosiņ, tāvs nūmyra,
Man nūmyra muomul'iņa.
422 [Līvānu pag. D].

4319.

Upe tek skanēdama,
Es tecēju raudādama;
Upei gulta dziļumā,
Man nevaida seklumā.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

4320.

Upītē nomazgāju
Savas gaudas asariņas,
Lai notek kā upīte,
Kas man' gauži raudināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4321.

Uz kalniņa, uz cinīša,
Tur mirdzēja zelta rasa;
Tā nebija zelta rasa,
Tās bārīša asariņas.
72 [skat. 1180. (Druvienas pag. C)].

- 136 -

4322.

Vairāk klausu svešu māti
Nekā savu māmuliņu;
Vairāk dzirdu ļaunu vārdu
Kā no savas māmuliņas.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4323.

Vairāk smilgu dzedziedā
Ne zaļā (baltā, sarkanā) āboliņa;
Vairāk meitu bārenīšu
Ne ar tēvu, māmuliņu.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

4324.

Vai, ļautiņi, redzējāt,
Bij man tēvs, māmulīte?
Ne vējiņi man' atpūta,
Ne ūdeņi atlīgoja?
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

4325.

Vai, ļautiņi, redzējāt,
Bij man tēvs, māmuliņa?
Vai es viena iztecēju
Iz dziļā ezeriņa?
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4326.

Vai, ļautiņi, redzējāt,
Bij man tēvs, māmuliņa?
Šūpulīti vien atradu,
Kur es maza šūpojos.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4327.

Vai pelēkas villainītes
Velēdama izvelēšu?
Vai es savu gŗūtu mūžu
Raudādama pieraudāšu?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

4328.

Vai tā mana māmuļiņa
Tāļu ceļu aizgājusi?
Ne jūt pašas atnākam,
Ne kukuļa atnesam.
Par kukuli nebēdātu,
Kaut tā pati atnākusi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4329.

Vai tādēļ purva zāle,
Ka aug purva maliņā?
Vai tādēļ bārenīte,
Ka pie svešas māmuliņas?
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

43291.

Viena pate kriņģelīte
Manē rožu dārziņē;
Viena pate mātes meita
Sērdienīšu pulciņē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4330.

Vēja lauzta tā priedīte,
Tie skaliņi gaiši deg;
Bārenīte tā meitiņa,
Dievs palīdz dzīvojot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4331.

Vecakē man' māsiņ,
Teic, kur man' māmuliņ'!
Tu dziedē, gavilē,
Es staigē raudedams.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4332.

Visi gani mājā dzina,
Visiem vārtu vērējiņi;
Es ar būtu mājā dzinis,
Man nav vārtu vērējiņa.
Sveša māte pretī nāca,
Rīkšu sauja padusē;
Kad bij agri, tad man' kūla,
Kad bij vēlu, tad man' bāra.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

4333.

Visi gani mājās dzina,
Visiem vārtu vērāji;
Manim bija barga māte,
Kas vārtiņu neatvēra.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4334.

Visi gani priecājās,
Es tik viena nevarēju:
Kā lai es priecājos,
Kad nomira māmuliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4335.

Visi man'i žāluotuoji
Guļ zam zaļu vel'en'eņ'.
Es pacēļu vel'en'eņu,
Cel'ītīsi, žāluotuoji!
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

4336.

Visi saka, visi saka:
Tava vaina, tava vaina!
Vai tādēļ mana vaina,
Kad nemāku atbildēt?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 137 -

4337.

Visi vēji ruden auksti,
Visi silti pavasar;
Visi mīļi mātes vārdi,
Visi bargi svešas mātes.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

4338.

Ceļatiesi, sērdienīši,
Jau saulīte patecējse;
Asariņas nožuvušas,
Nakti miegu gulēdam.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

4339.

Ceplīts manis tēvis bija,
Abra mana māmuliņa:
Ceplīts mani sasildīja,
Abra mani pabaroja.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4340.

Cirtu cirvi akmenī,
Maza skaidiņ' i atlēca;
Tik atlēca mīļu vārdu
No svešās māmuliņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4341.

Cirtu, cirtu akminiņ',
Maza skaidiņ' ir atlēce;
Maza mana atjautiņ'
Pret svešo māmuliņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

4342.

Citim slima sveša māt',
Man patiesi laba bij,
Man patiesi laba bij,
Man nav savas māmuļīn's.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

4343.

Citus ganus māte gaida,
Kāda māte mani gaida?
Sveša māte mani gaida,
Rīkšu sauja rociņā.
Sveša māte man vaicāja:
Vai pārdzini visas govis,
Vai pārdzini visas govis,
Vai novērpi ērkulīti?
Gan pārdzinu visas govis,
Nenovērpu ērkulīša.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

38042.

Ai māmiņa, kam tik mazu
Mani 'stāji pasaulē?
Kapsētāji smagi vārti,
Nevarēju virināt.
79 [Daudzeses Jk].

38043.

Vai Dieviņ, galva sāp,
Kā vakaru sagaidīš';
Vai Dieviņ, sīvi ļaudis,
Kā mūžiņu nodzīvoš'?
197 [Krotes Lp].

380431.

O Dīviņ, ok Laimiņ,
Kū tu man i padarēj?
Ļaudim tagad dīna ausa,
Man saulīte aizalaide.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

38044.

Ai Dīveņi, ai Laimeņi,
Taida gryuta dzeivuošana:
Sveša muote buoleņūs,
Sveš' atrodu tauteņuos.
576 [Varakļāni Rz apr.].

38045.

O, kai skaišķi īva zīd
Ar uobēli kalniņā;
O, kai skaišķi buorineite
Klausa svešas muomuļiņas.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

38046.

Ai zaļā debestiņa,
Slauki manas asariņas!
Kas man deva, bāriņam,
Savu zīda nezdodziņu?
378 [Seces Jk].

- 138 -

380461.

Ai zemīte, atveries,
Atdod manu māmuliņu!
Sīva sveša māmuliņa,
Nevar labi sadzīvot.
79 [Daudzeses Jk].

38047.

Aiz azara dyumi kyup,
Kas tūs dyumus kyupynuoja?
Buorinīte pierti kyuŗa,
Gudras muotes dēliņam.
326 [Preiļu D].

38048.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Bārenīši guni kūra,
Satek visi sildīties.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

38049.

Ak tu, mana sūra diena,
Kā es tevi pavadīju?
Nebij tāda viena diena,
Kad es sēri neraudāju.
443 [Turlavas Kld].

38050.

Apautys munys kuojeņis
I be veižu pinējeņa.
Saglausta muna galveņa
I be svešys muomuleņis.
326 [Preiļu D].

38051.

Ar māmiņu runuodama,
Žālobiņas stuostīdama;
Ni pusītes napascēju
Sovu gaudu žālobiņu.
Vējiņami vīn pascēju,
Lai jis augši vācynoj.
365 [Sakstagalas Rz].

38052.

Uoriskami bērzeņam
Daudzi smolku žagareņu;
Buorinei i buoriņam
Daudzi svešu muomuleņu.
247 [Makašānu Rz].

38053.

Osa osa pūrva zuole,
Vēl osuoka sveša muote;
Pūrva zuoli izkapts jēma,
Svešas muotes navarēja.
605 [Skolas].

38054.

Atsasēdos raudādama
Straujas upes maliņā;
Strauji tek upes viļņi,
Strauji manas asariņas;
Ne tā tek strauja upe,
Kā tek manas asariņas.
410 [Stāmerienas Md].

38055.

Uzasēdu raudādama
Straujupītes maliņā;
Šķitu savu māmuliņu
Ar straumīti attekam.
Attek straume, nesagaidu,
Eju projām raudādama.
48 [Bērzaunes Md].

38056.

Atveriet rijas durvis,
Lai dzird mana māmuliņa!
Gan atvēru, gan aizvēru,
Nedzird mana māmuliņa.
476 [Vecpiebalgas C].

38057.

Audz, puķīte, mauriņā,
Zied' baltiem ziediņiem;
Vēl es nākšu šai ciemā
Bārenīšu apraudzīt.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

38058.

Augsti kolni, dziļi pādi,
Pylni gaudu asariņu,
Muosiņai staiguojūt
Ar tētīti runuojūt:
Celīsi, munu tētīti,
Nyu man tevi vajagoj.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

38059.

Augsti kolni, gari meži,
Da munaji māmeņai;
Ni ir augsti, ni ir gari -
Guļ zam zaļu velēneņ'.
605 [Skolas].

38060.

Bolta vysta ūlas dēja,
Palākuo izperēja;
Bolta vysta muotja beja,
Palākuo pamuotja.
143 [Jāsmuižas D].

- 139 -

38061.

Bārenīte bēdājāsi -
Kas bāreni lietā lika.
Nebēdājies, bārenīte,
Laime tevi lietā liks;
Laimei zirgi nosvīduši,
Tev vietiņas meklējot.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

38062.

Buorinīt, buorinīt,
Tovu gaudu asariņu:
Smolki sūļi, dziļi pādi,
Pylni gaudu asariņu.
182 [Kaunatas Rz].

38063.

Buorinīti, buorinīti,
Na buoriņa asariņas;
Buorinīša asariņas
Puor gaļdiņu ryučim īt.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

38064.

Buorinīti, buorinīti,
Kas tevi lelu audzynuoja?
Ustabā syuri dyumi,
Uz teiruma klaji vēji.
35 [Baltinavas Abr].

38065.

Buoriņš beju dzeivojūt,
Buoriņš beju izaugūt;
Maņ sovā myužeņā
Mīļa vuorda nadzierdēt.
551 [Ludza Ldz apr.].

380651.

Buoriņš beju es augdama,
Buoriņš myužu nūdzeivuoju;
Vysu myužu nūdzeivuoju,
Loba vuorda nadzierdēju.
35 [Baltinavas Abr].

38066.

Bārenītei, bēdulītei,
Grūta dzīve pasaulē:
Bargi kungi, ļauni ļauds
Viņas tēva pajumtē.
15 [Alūksnes Vlk].

38067.

Buorineitja gauži raud,
Aiz galdeņa sādādama;
Muotes meita skaišķi dzīd,
Lelu rūtu duorzeņā.
143 [Jāsmuižas D].

38068.

Bārenīte gauži raud
Dziļa purva maliņā.
Kā tā gauži neraudās -
Ne tai tēva, ne māmiņas?
236 [Līvānu D].

38069.

Buorinīte gauži raud
Tur(?) siliņa maliņā.
Raud, buoriņ, vai naraud,
Vairs māmiņa nasacels.
389 [Silajāņu Rz].

38070.

Bārenīte kājas āva
Tumšajā kaktiņā,
Nij tai bija vasku sveču,
Nij skaliņu plēsējiņa.
242 [Lubejas Md].

38071.

Bārenīši satupuši
Visi vienā pulciņā:
Nava vairs tās māmiņas,
Kas sildīja vasarā.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

38072.

Buorins gaida meiļu vuordu,
Pats nazyna, no kuo gaida.
Buorin, tovi meiļi vuordi
Guļ zam zaļom veļēniņom.
466 [Vārkavas D].

38073.

Bej mammiņa, ka pīdzimu,
Bej mammiņa, ka izaugu.
Kur, mammiņa, nu paliki,
Ka man tevis vajadzēja.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

38074.

Cimdi, zeķes bārenītei,
I staltais tautu dēls;
Mātes meitai, netiklītei,
Ne kažoka piedruknītes.
261 [Mēdzūlas Md].

38075.

Četri kakti istabā,
Nava manas māmuliņas;
Kura kakta daiedama,
Tur notraucu asariņas.
605 [Skolas].

- 140 -

38076.

Četri kakti istabā,
Visi četri tukši bija:
Nava manas māmuliņas,
Nevienā kaktiņā.
241 [Lubānas Md].

38077.

Dievs nedeva (tā) sērdien(e)i,
Kā es biju sērdienīte:
Ne man bija tēvs, māmiņa,
Ne tālaji bāleliņi.
Apakš zemes tēvs māmiņa,
Aiz ūdeņa bāleliņi.
605 [Skolas].

38078.

Divi liepas ceļmalā,
Treša vīksne vidiņā;
Divi tek mātes meitas,
Treša līdza bārenīte.
241 [Lubānas Md].

38079.

Dzirdēts bija, nedzirdēts,
Kāda sveša māmuliņa:
Ar valodu guni šķēla,
Zeme šķīda staigājot.
358 [Rugāju Abr].

38080.

Dzīžu, dzīžu, raužu, raužu,
Vīna poša palykuse:
Ni man tāva, ni man muotes,
Ni man eistūs buoleliņu.
Vysi muni žāluotuoji
Guļ zam zaļu velēniņu.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

38081.

Dzīd, putniņi, dzīd, putniņi,
Tev ir tāvs, muomuliņa!
Cik es skaisti dzīduotum,
Kab man byutu vacuoki.
605 [Skolas].

38082.

Es gulēju šiupelī,
Muotja sacjā: zjamī miert,
Mani mozu še pamast,
Svešai muotei ryudynuot.
182 [Kaunatas Rz].

38083.

Es izaugu bārenīte
No tās vecas māmuļiņas;
Nebij kāju āvējiņa,
Ne matiņu sukātāja.
443 [Turlavas Kld].

38084.

Es pazinu pura bērzu,
Robotām lapiņām,
Es pazinu bārenīti,
Raudātām acītēm.
192 [Kosas C].

38085.

Es pazynu tū cīmiņu,
Kur ir daudzi buorinīšu:
Par vyds sātu upe tak
Buorinīšu osariņu.
247 [Makašānu Rz].

38086.

Es puisītis, buorinītis,
Kū maņ tagad byus darīt?
Navā munas muomuliņas,
Tryukst maņ tāva padūmiņ'.
389 [Silajāņu Rz].

38087.

Es redzēju lauk' irbīti
Pār celiņu pārtekot;
Tā nebija lauk' irbīte,
Tā bij māsa, pastarīte.
319 [Plāteres Rg].

38088.

Es sovai māmiņai,
Kai sirsniņa ozūtī;
Čužajai atsolusi,
Kai tys lada gabaliņš.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

38089.

As sovaji māmeņai
Stuovu zalta gabaleņi;
Svešai muotei nastuovēju,
Moza vara gabaleņa.
314 [Pildas Ldz].

38090.

Es šķitos nepalikt,
Kā paliku bārenīte;
Es šķitos zeltu nest,
Sudrabiņu kājām mīt.
72 [Cesvaines Md].

38091.

Es staigāju raudādama,
Māmuļiņas meklējot:
Nu atradu pie baznīcas,
Zaļu mauru saaugušu.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

- 141 -

38092.

Es tecēju, es raudāju,
Man izgaisa muomuleņa;
Man izgaisa muomuleņa
Smolkā rūžu dārzeņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

38093.

Golva suop dzārumā,
Kuojis ceļa guojumā;
Sirds suopjāja bēdeņuos,
Seņ māmeņis naredzēju.
326 [Preiļu D].

38094.

Golva suop dzārumā,
Kuojas ceļa guojumā;
Vairuok sirsneņa suopēja,
Ka nav sovas muomuleņas.
247 [Makašānu Rz].

38095.

Gon rauduoju, gon dzīduoju -
Nadzierd muna muomuleņa;
Nadzierd muna muomuleņa,
Gul zam zaļu velēniņu.
Es paceļu velēniņi,
Muomuleņa narunuoja.
365 [Sakstagalas Rz].

38096.

Gara gara tei dīniņa,
Ka sauleites naredzēju;
Grouts grouts man moužiņš,
Ka nav eistas muomuliņas.
24 [Asares Il].

38097.

Gaŗām gāja tautu dēls,
(Bet) ar mani nerunāj(a).
Vai tādēļ nerunāj(a),
Ka es biju bārenīt(e)?
119 [Gaujienas Vlk].

38098.

Geram gāju, noskatos,
Te guļ mana viegla dien':
Asariņu slaucījums,
Grūtas dienas redzējums.
241 [Lubānas Md].

38099.

Gorda byutu auzu maize,
Ka na garūs sānaliņu;
Loba byutu sveša muotja,
Ka nabyutu gara mēļa.
Garai mēļai osi vuordi,
Buorenītei gaudas asaras.
551 [Ludza Ldz apr.].

38100.

Gaudojiet, stipri vēji,
Par maniem grūtumiem;
Paceliet, aiznesiet,
Kur guļ mana māmuliņa.
605 [Skolas].

38101.

Gauži raud buorinete
Daugaviņas maliņā,
Strauja tak Daugaviņa,
Gaudas byra asariņas.
605 [Skolas].

38102.

Gŗūti pūta zaļa birze,
Smalka lietus pielijus',
Žēli rauda sērdienīte
Sliktajā vietīnā.
94 [Dunikas Lp].

38103.

Jau es beju īrodus(e)
Svešas muotes volūdā;
Sveša muote maņi sauca:
"Kur tei viņa palykus?"
466 [Vārkavas D].

38104.

Isavēru vin pazeiņu
Buorinītes sedziniņu:
Ni rakstēts, ni lūcēts,
Ni tai balši izvalāts.
168 [Kalupes D].

38105.

Kā var pazīt atveš koku (avieškoku)
Sarkaniem ziediņiem?
Kā var pazīt bārenīti
Lielā meitu pulciņā?
3 [Adulienas Md].

38106.

Kamēr bija māmuliņa,
Tikām bija tīrs celiņš;
Kad pietrūka māmuliņas,
Lai aizauga smildziņām.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

38107.

Kam ir zori, tam ir zori,
Stībreišam navā zoru;
Kam ir muote, tam ir moute,
Anneitei navā muotes.
194 [Krāslavas D].

- 142 -

38108.

Kas tur tāda daiļa nāca
Mātes meitu pulciņā?
Sērdienīte, darba rūķe,
Ne māmiņas audzināta.
398 [Skrundas Kld].

38109.

Kam bej nauda, tys boguots,
Kam tjateits, tam slaveitja;
Ni man naudys, ni tjateiša,
Man slaveitja pazudusja.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

38110.

Kam tjāteitja, tam slaveitja,
Kam naudeņa, tys boguots;
Myra tāvs, zuda slave,
Un naudeņi izteirēju.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

38111.

Kur, muoseņ, tovis tāvs,
Kas tjav kuora syupeleiti?
Boltā smiļkšu kaļneņā,
Zam zaļom velēneņom.
605 [Skolas].

38112.

Komulīti, tetelīti,
Nasavelīs lejiņā.
Buorinīti, svietelīti,
Naraud gūvis ganīdama.
326 [Preiļu D].

38113.

Kas par mani buorineiti,
Tik daudz bādavuos?
Kur nūguoju, tur dzeivavu,
Kur pakritu, tur gulēju,
326 [Preiļu D].

38114.

Kas tā tāda lakstīgala
Trauc purviņa maliņā?
Kas tā tāda sveša māte
Mani gauži raudināja.
3 [Adulienas Md].

38115.

Kā man bija kalnā kāpt,
Kā pret sauli raudzīties?
Kā man bija svešas mātes
Saukt par savu māmulīti?
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

38116.

Kam tu augi, zelta roze,
Diža ceļa maliņā?
Kam tu augi, sērdienīte,
Bajāriņa sētiņā?
384 [Sērmūkšu C].

38117.

Kaut man būtu īstais tēvs,
Sava balta māmuliņa,
I man būtu slaida roka,
Iznesīga valodiņa.
306 [Patkules Md].

38118.

Ko darišu bez māmiņas,
Ar māmiņu ieradusi?
Kas piecels rītā agri,
Kas darbiņus izstāstīs.
439 [Trikātas Vlk].

38119.

Ko, māsiņa, tu darīsi,
Rītā agri cēlusies?
Ne māmiņas istabā,
Ne telīšu pļaviņā.
3 [Adulienas Md].

38120.

Koka zari nolīkuši
Lietainā dieniņā,
Bārenīte noskumusi
Pašā mūža vakarā.
378 [Seces Jk].

38121.

Ko tā vaidi, ko tā raudi,
Tu, atstāta bārenīte?
Es vaidēju, es raudāju,
Man pazuda māmuliņa.
190 [Kokneses Rg].

38122.

Kūkojam, dzegūzīte,
Abas divas šovasar!
Tev pietrūka zaļa koka,
Man baltā brāleliņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

38123.

Kūko, manu dzegūzīt,
Zaļā liepas birzītē!
Tu kūkoji zaļu birzi,
Es raudāju māmuliņas.
Zaļu birzi sakūkoji,
Māmuliņu nesaraudu.
356 [Rudbāržu Azp].

- 143 -

38124.

Kyukoj, zalta dzagūzeite,
Sudabriņa bierstiņā!
Tu kyukavi, es raudavu
Zaļas bierstes maliņā.
466 [Vārkavas D].

38125.

Kyukoj, zalta dzaguzeit,
Nīdru pūru tacādama!
Tu kyukuoji, es raudovu,
Škeitu sovas muomuleņas.
170 [Kapiņu D].

38126.

Keukoj, zalta zagūzīte,
Pa nīdruoju lakstīdama!
Tu kyukuoji, es rauduoju,
Škitu sovu buoleliņu.
466 [Vārkavas D].

38127.

Kupla kupla prīde ar agli,
Paeglīte vēļ kupluoka;
Gudra gudra muotes meita,
Buorenīte vēļ gudruoka.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

38128.

Kupla kupla tej eglīte,
Kur saulīte nakti guļ;
Tuoļi tuoļi tys kaļniņš,
Kur guļ muna muomuliņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38129.

Kur es ņemšu padomiņu
Nebaltās dieniņās?
Man padoma devējiņa
Zem zaļām velēnām.
149 [Jaunpils Tk].

38130.

Kūru labu lielu guni,
Kā varēju sildīties;
Turu labu drošu sirdi
Pret svešo māmuļiņu.
72 [Cesvaines Md].

38131.

Kura prīde, kura egle
Bez zariņa izaugusi?
Voi izauga buorinīte
Bez gaudūs asariņu?
326 [Preiļu D].

38132.

Kur šūreit tu, muosiņa,
Vylnuonītes samiercēji?
Koļ' izstaiguoju tū kalniņu,
Kur guļ muna muomuliņa.
605 [Skolas].

38133.

Lai bij grūt, kam bij grūt,
Grūti bija bāreņam:
Ne tam tēva, ne māmiņas,
Ne īstā bāleliņa.
378 [Seces Jk].

381331.

Lai bij grūti, kam bij grūti,
Bārenītei, tai bij grūti:
Visi viņu rātin rāja,
Nav kas labu pasacīja.
146 [Jaungulbenes Md].

38134.

Lai pyuš vējiņš, lai napyuš,
Opsis lapeņa treisēja;
Lai raud buoriņš, lai naraud,
Bierst jam gaudas asareņas.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38135.

Lapseņai ir osi nogi,
Tei putneņu plēsējiņa;
Pamuote ir borga sīva,
Tei buorineišu neidējiņ(a).
326 [Preiļu D].

38136.

Lasīt ūdzeņu es guoju,
Na sovai māmiņai;
Svešai muotei, rogonai,
Asariņu dzāruojai.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

38137.

Līktin līka bērza laipa,
Bēdīgai staigājot;
Lai tā līka kā līgdama,
Kad negrima dibenā.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

38138.

Līsti, līsti, tu, lietiņi,
Ko tik daudz mirdzinā(ji)?
Bari, bari, sveša māte,
Ko tik daudz dudinā(ji)?
605 [Skolas].

- 144 -

38139.

Māmeņa, muna mīluo,
Stuovi zalta gabaleņu;
Sveša muote nastuovēja
Vaca vara gabaleņa.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

1. Māmiņa, muna mīluo,
Stuovi zalta gabaliņu;
Sveša muote stuov pi durvu,
Reikšu sauve rūciņā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

38140.

Māmiņ, munu mīlvuordīti
Seņ bejušu, nyu navā.
Nyu maņ tevis vajadzēja
Mīlas runas parunuot.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Māmiņu, munu mīlū,
Seņ bejuse, nyu navā;
Nyu maņ tevi vajadzā(ja),
Padūmiņa devējiņa.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

38141.

Man māmiņa nomirusi,
Es nabaga bārenīte;
Lai es biju bārenīte,
Visi mani mīļi tura.
605 [Skolas].

38142.

Man māmiņa to vārdiņu
Kā rokā iedevusi:
Būs, meitiņa, sveša māte,
Gan tu mani iedomāsi.
306 [Patkules Md].

38143.

Man ļauteņi apsasmēja,
Slymu meužu dzeivojūt;
Ni ar naudu es nūpierku,
Ni nu Dīva prasējūs.
263 [Mēmeles Jk].

38144.

Māte gāja slotiņās,
Ar piecām meitiņām;
Pastarīte pakaļ tek,
Tā ieslīka peļķītē.
82 [Demenes Il].

38145.

Māte mani maz' atstāja
Pa laipiņu laipojot;
Jauni puiši, bandenieki,
Neņem zirga mugurā.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

38146.

Man' māmiņa maz' atstāja,
Kāju aut nemācēju;
Sveša māte kājas āva
Māsa galvu izsukāja.
391 [Sinoles Vlk].

38147.

Maza biju, neredzēju,
Kad nomira māmuliņa;
Kaut māmiņa nu redzēj'se,
Nu es liela rakstītāja.
3 [Adulienas Md].

38148.

Meitu māte lielijās:
Gudru meitu izaudzēju;
Nelielies, meitu māte,
Būs gudrāka bārenīte.
15 [Alūksnes Vlk].

38149.

Mēs gaidej šo launag
Zeltbalod pārskrejam;
Pārskrej vieni sērdienets,
Asariņas mētadams.
17 [Ances Vp].

38150.

Mēs māsiņas nebijām,
Bet māsiņas saucāmies;
Viena bijām saimeniece,
Otra tukša bārenīte.
15 [Alūksnes Vlk].

38151.

Mierku, mierku rasiņas (rasiņā),
Jau īkritu azarā;
Sveša muote gon redzēji (redzēja),
Smītīs, smītis nūzasmējās.
Kab redzātu tei māmiņa,
Byutu lela žēlibiņa.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

38152.

Bridu, bridu rasiņu,
Vēl īkritu upītī,
Nikas manis naredzēja,
Ka es gouži nūroudovu.
Sveša muote gon redzēja,
Vēl gaužuok nūsasmēja.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 145 -

38153.

Myužam pūra purins (pureniņš)
Skaistim zīdim nazīdēja;
Myužam buorins nūdzeivuoja,
Mīla vuorda nadzierdēja.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

38154.

Nadaudz (man) aizvējiņa
No bērziņ(a) bez lapiņ(u);
Nadaudz man mīļu vārdu
Bez māmiņa(s) dzīv(ojot).
605 [Skolas].

38155.

Navā vaļas, navā vaļas,
Buorinei rūtuotīs:
Stuovādama kuojas ova,
Tacādama jūstu jūzja.
389 [Silajāņu Rz].

38156.

Nikas maņa nadzierdēja,
Ka es gauži nūrauduoju;
Tik zeilīte dzierdējuse,
Tei sacīja māmiņai.
466 [Vārkavas D].

38157.

Ni maņ tāva, ni maņ muotes,
Ni maņ eistūs buoleliņu;
Nav, kam maņi byldynuot,
Nav, kam maņi slavynuot.
466 [Vārkavas D].

38158.

Nepazinu purva bērzu,
Sīkajām lapiņām;
Nepazinu sērdienīti,
Mātes meitu pulciņā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

38159.

Nepūšat, auksti vēji,
Es Daugavas līcītī;
Nebaries, sveša māte,
Kad es skaista bārenīte.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

38160.

Napiut griuši, sila prīds (prīde),
Na tev vīnai vējis piuš;
Naraud gauži, buorineit(e),
Na tev vīnai bruoļu nav.
605 [Skolas].

38161.

Neraudat, mazi bērni,
Sveša māte istabā;
Sveša māte istabā,
Skuju rīkste rociņā.
148 [Jaunpiebalgas C].

38162.

Nesauc mani, māmuļiņa,
Smiltājā drīz gulēt;
Smiltājā gŗūti būs
Man jaunai meitiņai.
273 [Mores Rg].

38163.

Nesmejiet jūs, ļautiņi,
Kad es esmu bārenīte:
Godam dzimu, godam augu,
Godam mūžu nodzīvošu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

38164.

Na tī muni bolti vaigi
Osorom nūmozguoti;
Osorom nūmozguoti,
Bēdiņom nūbāduoti.
358 [Rugāju Abr].

38165.

Ne tur tādas ošu kārtes,
Ne manim kaltētāju;
Tam dēlam egļu kārte,
Svešas mātes kaltētāj(a)s.
378 [Seces Jk].

38166.

Nivīns putnys ti nadzīd,
Kai dzīd uoru laksteigola;
Nivīns bārns tai naraud,
Kai rauduoja buorineits.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Neviens putniņš tā nepūta,
Kā pūš meža balodīts;
Neviens bērniņš tā neraud,
Kam nav tēvs, māmuliņa.
439 [Trikātas Vlk].

38167.

Nīdi, nīdi, sveša māte,
Gan tu mani iznīdēsi;
Ne tev tāda meita aug,
Ne atvesi vedekliņu.
545 [Krustpils D apr.].

38168.

No bāliņa pajautāju,
Kur es iešu bārenīte.
Ej, māsiņ, to celiņu,
Kur iet citi bārenīši.
605 [Skolas].

- 146 -

38169.

Pasokot jyus, ļauteņi,
Voi bej man tāvs ar muoti.
Voi vējeņš man izpyutja,
Voi yudins izleigava?
Ūši, kļovi, ūzuleņi,
Tī bej muni bruolileņi.
326 [Preiļu D].

38170.

Palākuo vylnaneite,
Vysu lītu nesējeņa.
Muna muoseņa, buooreneite,
Vysu vuorgu cītējeņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38171.

Pa kopim daudz kūceņu,
Zīd visaidim zīdeņim;
Sēd buoriņa aiz galdiņa,
Raud gaudyjom asariņom.
182 [Kaunatas Rz].

38172.

Pie pamātes es uzaugu,
Pie atraitņa nodzīvoju.
Ko pamāte man darīja,
To es daru pabērniem.
373 [Sarkaņu Md].

38173.

Pylns pūrs boltu bārzu,
Vīna poša pabērzeite;
Pylna ustoba muotes meitu,
Vīna poša buorineite.
Muotes meitas pi māmiņas,
Buorineite maliņā.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

38174.

Pie zemīts apsēdos,
Kā pie savas māmulits;
Tāpat mīļ, tāpat balt,
Kā bij mana māmulit.
200 [Kuldīgas Kld].

38175.

Prīde prīde, egle egle,
Obas skaisti nazīdēja;
Nūvuorguši buorineiši
Vīglas dzeives naredzēja.
357 [Rudzētu D].

38176.

Prīcojīs, ceirulīt,
Augši gaisā liduodams.
Buorinīte nūskumuse
Tymsajā kaktiņā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

38177.

Pusmūžiņa tēva raudu,
Visu mūžu māmuliņas;
Visu mūžu māmuliņas:
Nav villainītes audējiņas.
281 [Neretas Jk].

38178.

Pūtin pūta melnais mednis
Sausā egles zariņā;
Tā raudāja tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
190 [Kokneses Rg].

38179.

Raudi, bērniņ, savaldies,
Nav māmiņas istabā;
Tav' māmiņa debesīs
Dieviņam cimdus ada.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

38180.

Raudiveitja nīdru škeira,
Raudulāna maklādama.
Škir, buorineit, vysus ļauds,
Mjakļaj sovas muomuliņas.
194 [Krāslavas D].

38181.

Ritiet, ritiet, asariņas,
Bārenītes priekšautā!
Atskan', gauža atbalstiņa,
Svešas mātes sirsniņā.
373 [Sarkaņu Md].

38182.

Sokit, lobī maņ ļautiņi,
Kū byus darīt buoriņam?
Myra muna muomuleņa,
Karā zuda muns tētiņš.
389 [Silajāņu Rz].

38183.

Salda bija zemenīte,
Vēl saldāka avenīte;
Mīļa bija mātes meita,
Vēl mīļāka sērdienīt(e).
477 [Vecpils Lp].

- 147 -

38184.

Salti salti vēji pūta
Divi dienas, divi naktis;
No tā vēja pūtieniņa
Es paliku bārenīte.
83 [Dignājas Jk].

38185.

Satecēja buorinīši
Nūrītnīšu kalniņā.
Kas celiņu sarakstīja
Bosajomi kuojiņom?
Buorinīši sarakstija,
Tāv' ar muoti maklādami.
465 [Varakļānu Rz].

38186.

Skaisti dzīdi lakstīgola
Kuplajā bierzītē;
Gryta dzeive buorinīšim
Plašojā pasaulē.
357 [Rudzētu D].

38187.

Sova māmina bejusja,
Sovu vaļiņu lykusja;
Sveša muote nalykusja
Ni pusītes tuos vaļītes.
326 [Preiļu D].

38188.

Sveš māt, sveš bērniš,
Kā div leds gabliņ;
Es save māmiņe
Kā siersniņ azote.
373 [Sarkaņu Md].

38189.

Saucat mani sērdienīti,
Nesauc mani grūtdienīti;
Grūtdieņami tēvs nomira,
Sērdieņami māmuļīte.
477 [Vecpils Lp].

38190.

Soka īva nazīdēt,
Buorinīte narauduot;
Še īviņa bolta zīd,
Buorinīte gauži raud.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

38191.

Savai mātei laba biju,
Da saulītei gulēdama;
Svešajai neietiku
Rītā agri cēlusies;
Rītā agri cēlusies,
I mālīti samalusi.
503 [Višķu D].

38192.

Sava vaļa kumeļam,
Sava vaļa jājējam;
Ir man bija sava vaļa,
Bez māmiņas dzīvojot.
241 [Lubānas Md].

1. Sova vaļa kumeļam
Sova vaļa oruojam;
Sova vaļa buoriņam,
Bez māmeņis dzeivojūt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

38193.

Sveša māte cēlusēs,
Kā eglīte locījās;
Vai uz mani locījās,
Ka es agri nesacēlu?
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

38194.

Suop galviņa dzārumā,
Kuojas ceļa guojumā;
Suop sirsniņa bēdiņā,
Raud māmiņa nūlykdama.
389 [Silajāņu Rz].

38195.

Suop sirsneņa, suop galveņa,
Na māmeņai pasaceišu;
Svešai muotei pasacēju,
Čeidynuot čeidynuoja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

38196.

Serdienīte ceļu tek,
Balta drāna rociņā;
Ceļu tek raudādama,
Asariņas slaucīdama.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

38197.

Sērdienīte Dievam gauda,
Saujā slauka asariņas.
Ik svētdienas baznīcā
Par sērdieni Dievu lūdza.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

38198.

Sēri dzied lakstīgala
Baltā ievu krūmājā;
Gauži raud bārenīte
Svešas mātes laidarā.
48 [Bērzaunes Md].

- 148 -

38199.

Skaisti dzīd lakstīgola,
Vēl skaistuok buorenīte;
Gauži raud mozi bārni,
Vēl gauduok buorenīte.
326 [Preiļu D].

38200.

Slava slava tām meitām,
Kam māmiņa grezna bija;
Kad nomira māmuliņa,
Nomirst līdzi liela slava.
166 [Kalsnavas Md].

38201.

Snuotinīte na vylnuone,
Na vilnuones syltumeņš;
Sveša muote, na māmeņa,
Na māmeņas mīlumeņš.
389 [Silajāņu Rz].

38202.

Sveši ļauds, gryuta dzeive,
Motus ruovja, plikus cierta;
Vysgryušuok maņ syutīja
Zam uobeles reiksti grīzt.
143 [Jāsmuižas D].

38203.

Sveša māte ar manim
Mīļu vārdu nerunāja;
To vārdiņu gan dzirdēju:
Netiklīti pasauciet.
410 [Stāmerienas Md].

38204.

Sveša muote mani saucja;
"Kur tej viņa palykuse".
Jo byut eista muomuliņa,
Byut vuordiņā pasaukuse.
326 [Preiļu D].

38205.

Sveša māte, ne māmiņa,
Mana mūža lēmējiņa;
Tev pašai dēli auga -
Lem saviem dēliņiem.
200 [Kuldīgas Kld].

38206.

Sveša māte slotu grieza
Purva bērza atvasēm;
Manas pašas māmuļiņa -
Lauka bērza pazarītes.
387 [Siguldas Rg].

38207.

Sveša muote buorineišus,
Kai putniņus vuordzynuoja;
Pagaid, pagaid, sveša muote,
Byus kas tovus vuordzyvnuos.
314 [Pildas Ldz].

38208.

Šā bārene, tā bārene,
Es patiesi bārenīte:
Man mazai tēvs nomira,
Vēl mazai māmuliņa:
Tēvs pameta cūkas ganot,
Māte mazu šūpulī.
281 [Neretas Jk].

38209.

Tys nu ļaužu, šis nu ļaužu,
Es nu kūka gabaliņa.
Ni maņ tāva, ni māmiņas,
Ni eistūs bruolileņu;
Ūši, kļovi, ūzuliņi,
Tī bej muni bruoļiļeņi.
389 [Silajāņu Rz].

38210.

Šys buorins, tys buorins,
As patīšām buoriņeitja:
Mežā tāvs, mežā muotja,
Mežā muni bruoliļaņi,
Ūzuls tāvs, līpa muotja,
Veituļaņi bruoliļaņi.
170 [Kapiņu D].

38211.

Škeira mani muomuleņa,
Treis reizītes myužeņā;
Vīnu reizi mozu, seiku,
Ūtru lelu uzaugušu,
Trešū reizi jej atškeira,
- Pate leida smilktiņuos.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

38212.

Tautiešam tēvs nomira,
Man nomira māmuļiņa;
Ne vienam, ne otram,
Kas piedod padomiņu.
48 [Bērzaunes Md].

38213.

Tāli tāli man' zemīte,
Tāli Dieva nodalīta:
Ne māmiņa mani juta,
Ne es jutu māmulītes.
241 [Lubānas Md].

- 149 -

38214.

Tuoļi tuoļi tys kalniņš,
Kur guļ tāvs, muomuleņa;
Tuoļi tuoļi tys cīmiņš,
Kur palyka buoleliņi.
389 [Silajāņu Rz].

1. Tuoļi tuoļi tys kalniņš,
Kur guļ tāvs, muomuliņa;
Tuoļi tuoļi tei zemīte,
Kur gulēju šyupulī.
389 [Silajāņu Rz].

38215.

Tāpat grib purva zāle
Līdz ābolam veitējam (vietējam);
Tāpat grib sveša māte
Par mammiņu godājam.
373 [Sarkaņu Md].

38216.

Tec, sērdien(e), uz klētīt(i)
Pēc sudraba biķerīš'.
Tecinās(i) asariņas
Sudrabiņa biķerī;
Kad biķeri pieraudās(i),
Tad būs liela pieaugus'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

38217.

Tētīt munu, nūmyrušu,
Mani mozu atstuojušu!
Ni nūpierki man zirdziņa,
Ni atvedi ļaudaviņas.
247 [Makašānu Rz].

38218.

Tēvu manu nomirušu,
Es paliku pusbārīt(e).
Kad nomira māmuliņa,
Tad īstena bārenīt(e).
119 [Gaujienas Vlk].

38219.

Tēvis tēvis, māte māte,
Kur jūs mani atstājāt?
Tēvs atstāja šūpulē,
Māte zemi rāpājot.
476 [Vecpiebalgas C].

38220.

Treis muosiņas mežā guoja
Maļnejūs smorodūs;
Divi ūgu pīlaseja,
Treša mežā nūstaigova,
Kura mežā nūstaigova,
Tuos miužami naredzēt.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

38221.

Tymsa tymsa tei naksniņa,
Kad nav skaidra mēnestiņa;
Tymss tymss tys kaktiņš,
Ku nav tāva, muomuliņas.
389 [Silajāņu Rz].

38222.

Vai tādēļi vīrs nebūšu,
Ka mazami tēvs nomira?
Tāpat pieši pie zābakiem,
Tāpat bēris kumeliņis.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

38223.

Voi, agri, agri
Avīkša ūga,
Voi, agri, agri
Buoriņa meita.
143 [Jāsmuižas D].

38224.

Voi vējeņš man izpyutja,
Voi yudis izleigava.
Kas par mani, buorineiti,
Tiki daudz bādavuos?
Kur nūguoju, tur dzeivavu,
Kur pakritu, tur gulēju.
326 [Preiļu D].

38225.

Vairuok ira tūs egleišu,
Kur' malnomi skujeņomi;
Vairuok ira tūs bērneņu,
Kur' bez tāva, muomuleņas.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38226.

Vakar lija silts lietiņis
Manā rožu dārziņā;
Tas nebija silts lietiņš,
Tās bāriņu asariņas.
104 [Ēdoles Vp].

38227.

Var pazeiti tū meitiņu,
Kura beja buorinīte:
Tai zam kuojom zeme leika
Asariņu paltiņā.
170 [Kapiņu D].

- 150 -

38228.

Var pazeit tu sēteņi,
Kur ir daudzi buorineišu:
Vysi jumti nūryusējušy
Nu gaudūs asareņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

38229.

Var pazeit tū sēteņi,
Kur ir daudz buoreneišu:
Par vyds sātu upe tak,
Buoreneišu asareņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38230.

Vēl es maza, vēl maz zinu,
Jau nomira māmuļiņa;
Jau nomira māmuļiņa,
Maz atstāja padomiņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38231.

Vēr' istabas duraviņas,
Atvērāsi nama durvis;
Saucu savas māmuliņas,
Atsaucāsi sveša māte.
241 [Lubānas Md].

38232.

Vētra kauc, govis dīc,
Sērdienīte gauži raud;
Govis dīc kopējiņas,
Sērdienīte mātes raud.
605 [Skolas].

38233.

Visi zvēri zaķi nīda,
Ka nav (sav)as pajumtītes;
Visi nīda bārenīti,
Ka nav savas māmuliņas.
79 [Daudzeses Jk].

38234.

Visi gaida mīļus vārdus,
Ko gaidīs bārenīts?
Bārenīša mīļi vārdi
Gul zem zaļām velēnām.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

38235.

Vysim gryuti, vysim gryuti,
Vēl gryuduok buoriņeišim:
Ik reitiņus dubļus bryda,
Lēja gaudas asariņas.
326 [Preiļu D].

38236.

Visim kūkim zori ir,
Stībreišam vīn navā;
Visim bārnim tāvi ir,
Buoriņam vīn navā.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

38237.

Vusi mon lobi bija
Lobajās dīniņuos;
Ka daguoja ļauna dīna,
Nava eistu buoleliņu.
605 [Skolas].

38238.

Zagyuzeiti vīn dzierdēju
Seik' prīdeišu maliņā,
Sovas māmiņas nadzieržu,
Ni dzīžūt, ni raudūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38239.

Zīd rūžiņa, maganiņa,
Obas tāva duorziņā;
Rūža zīd - bruoļu muosa,
Maganiņa - kolpyunīte.
576 [Varakļāni Rz apr.].

38240.

Žēli rauda tie bērniņi,
Kam nomira tēvs, māmiņa;
Žēli rauda tie kociņi,
Kas aug ūdeņa maliņā.
605 [Skolas].

Satura rādītājs |Skati visu grāmatu