LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: Volume II (electronic resource) Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K. Creation of machine-readable version: Maruta Ray Conversion to TEI.2-conformant markup: University of Virginia Library Electronic Text Center. ca. xxx kilobytes University of Virginia Library Charlottesville, Virginia Latvian, Latvia

University of Virginia users only

URL: http://etext.lib.virginia.edu/modeng/LatvianL.browse.html

2001

Latvian Dainas II

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS: VOLUME II Anonymous Švābe, A. and Straubergs, K.

431pp Imanta Kopenhāgenā 1952 Source copy consulted: Private Copy

Prepared for the University of Virginia Library Electronic Text Center.

Some keywords in the header are a local Electronic Text Center scheme to aid in establishing analytical groupings.

Library of Congress Subject Headings Latvian nonfiction poetry masculine LCSH 5/26/04 corrector John Ivor Carlson Added XML encoding.

LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

LATVIEŠU ĢIMENE UN MĀTE

Prof. K. Straubergs

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

SĒRDIEŅU DZIESMAS

Prof. A. Švābe

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 13 -

ĢIMENES LOCEKĻI UN VIŅU SADZĪVE

1. VECĀKI UN BĒRNI ĢIMENES DZĪVĒ

1. Vecāku dzīve - bērniem priekšzīme. Tēva laiki un padoms. Vēl tēva paspārnē

3088.

Dievs dod man tā dzīvot,
Kā dzīvoja veci ļaudis:
Pusdienā pierti kūra,
Ar saulīti nopērās.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

3089.

Dievs dod man tā dzīvot,
Kā dzīvoja veci ļaudis:
Vecu rudzu maizi ēst,
Jaunai klāstu pataisīt.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

3090.

Dod, Dieviņi, tā nomirt,
Kā nomira tēvs māmiņa:
Tēvs klonā kuldams mira,
Māte maizi mīcīdama.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

3091.

Dod, Dieviņ, tādu laimi
Kā tiem mūsu vecākiem:
Pilna klēts rudzu miežu,
Stallī bēri kumeliņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3092.

Dzelza mans tēvis bija,
Tēraudiņa māmuliņa;
Mēs, bērniņi, salasīti
No veciem pakaviem.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3093.

Es darīju savu namu
Tēva nama galiņāi;
Kad kundziņis tiesu prasa,
Parādīju tēva namu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

3094.

Kas kait man nedzīvot,
Tēvs baroja kumeliņu:
Dievis zina, kā tad būs,
Kad būs pašam jābaro.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

3095.

Kas kaitēja dēliņam
Pie tēviņa nedzīvot?
Salocītu grožu ņēma,
Nosukātu kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3095v1.

Labi bija, labi bija,
Tēva laiku dzīvojot;
Salocītus grožus ņēma,
Pabarotu kumeliņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

3095v2.

Nava vaira, nava vaira
Kā citkārt mātes laiku:
Sieru ēžu, pienu dzēru,
Suliņās mazgājos.

3096.

Laba tēva dēliņš biju,
Laba vien gribējās:
Labu jūgt, labu braukt,
Labu, skaistu vizināt.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

3097.

Laiko man tēva svārki,
Laiko tēva kažociņš;
Sēstos tēva krēsliņā,
Nava tēva padomiņa.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

- 014 -

3098.

Nauda nauda tev, dēliņ,
Ne naudiņas vien vajaga:
Vajag rudzu, vajag miežu,
Vajag laba kumeliņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

3099.

Nava man, nava man,
Kā man bija tēva laiku:
Nedzied vairs āboliņš
Uz pelēka akmentiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3100.

Sēdu tēva krēsliņā,
Liku tēva cepurīti;
Liela tēva cepurīte,
Trūkst man tēva padomiņa.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

3101.

Tētīt, manu tēvainīti,
Sēsim lielu rudzu lauku;
Tev izaugs tīri rudzi,
Man būs jauna līgaviņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3102.

Tēva pirktu kumeliņu
Rudzzālē ēdināju;
Mātes austas villainītes
Saulītē balināju.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

3103.

Tēva, tēva es meitiņa,
Kamēr ziemu maizi deva;
Kad nāks jauna vasariņa,
Būšu tēva, vai nebūšu?
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Tēva, tēva es meitiņa,
Kad par ziemu istabā;
Nāk vasara, silta saule,
Vairs par tēvu nebēdāju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3104.

Tēva, tēva es meitiņa,
Līdz Mārām, Miķeļiem;
Atnāks Māras, Miķelīši,
Būšu tēva, vai nebūšu?
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

3105.

Tēva, tēva es meitiņa,
Līdz pūriņu pielocīšu;
Kad pūriņu pielocīšu,
Būšu tēva, vai nebūšu?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

3106.

Tēva, tēva es meitiņa,
Līdz ziemiņu izmitīšu;
Kad ziemiņu izmitīšu,
Būšu tēva, vai nebūšu?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

3107.

Tēva, tēva es meitiņa
No mazām dieniņām;
Kad uzaugu, tad iedeva
Tautietim niecināt.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

3108.

Tēva tēvu es redzēju,
Sava tēva neredzēju;
Es gribēju naudu sēt,
Naudai sēklas nedabūju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3109.

Tēva tēvu es redzēju,
Sava tēva neredzēju;
Kau' redzējis savu tēvu,
Bērtu naudu gubiņā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

3110.

Tēva tēvu es redzēju,
Sava tēva neredzēju.
Tēva tēvs dzīvodams
Naudu bēre avotā,
Lai gul nauda zibsnīdama
Avotiņa dibenā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3111.

Velku tēva kažociņu,
Nav manāi mēriņā;
Sēžu tēva krēsliņā,
Nav man tēva padomiņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

3112.

Vecajami tētiņam
Veci rudzi klētiņā;
Vai tādēļ veci rudzi,
Ka iet agri tīrumā?
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

★

- 015 -

37584.

Beja man, beja man
Treju tāvu boguoteiba:
Beja man ostra sadli,
Šolka veita puotadzeņa.
326 [Preiļu D].

37585.

Dīvs dūd man tai dzeivuot,
Kai dzeivuoja tāvs māmeņa:
Natryuka jīm maizes,
Kai yudiņa olūtam.
551 [Ludza Ldz apr.].

37586.

Dzīvo, mana māmuliņa,
Ka tu mani lietā liec;
Gana laika tev gulēti,
Zem zaļajāmi velēnām.
241 [Lubānas Md].

37587.

Es tēvam viens dēliņš,
Visa laba gribētājs:
Labu jūgt, labu braukt,
Labu, skaistu vizināt.
605 [Skolas].

37588.

Gudra mana māmuļiņa,
Gudri mani audzējuse.
Gudru ņemšu līgaviņu,
Savas mājas kopējiņu;
Savas mājas kopējiņu,
Atslēdziņu glabātāju.
345 [Remtes Tk].

37589.

Jou Tekleite ļela ļela,
Jou jai muotes navajag.
Daīs taidas dīņaņas,
Lyugs māmjaņas rauduodama,
Muteiti glaudeidama.
194 [Krāslavas D].

37590.

Kas kait mane nedzīvoti
Apaļā kalniņā?
Pūš vējiņis kas pudamis. (kur pūzdamis),
Pūš manāji sētiņāji.
548 [Liepāja Lp apr.].

37591.

Kas man kait to dieniņu,
Tēvs baroja kumeliņu;
Grožus vien kustināja (-u)
Kamanās sēdēdams.
605 [Skolas].

37592.

Ko, meitiņ, tu darītu,
Ja es agri neceltos?
Es tev durvju vērējiņ(a),
Padomiņu devējiņ'.
198 [Krustpils D].

37593.

Laba mana māte bija,
Labi mani audzināja:
Maigu miedziņu negulēt,
Gatavo nenēsāt.
281 [Neretas Jk].

37594.

Labi man šim brīžam,
Kaut visam mūžiņam!
Tēva kalpi kājas āva,
Tie nojūdza kumeliņu;
Salocītu grožu ņēmu,
Nosukātu kumeliņ'.
119 [Gaujienas Vlk].

37595.

Muote muote, pījem bārnu,
Nadūd gaužy nūrauduot,
Pījāmuse sov' bērnēņi,
Īdūd gudru padūmeņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37596.

Nevienam tā nevaid,
Kā manam bāliņam;
Zirgi zviedza stal(l)ītī,
Gaiļi dzied bēniņos.
230 [Liezeres Md].

37597.

Redz, kur puika, kam ir vara,
Kas varēja lielīties!
Pašam bēris kumeliņš,
Pašam tēva padomiņš.
72 [Cesvaines Md].

37598.

Tai dorit jyus, bērneņi,
Kai darēja vacī ļauds:
Vacī mīži, vacī rudzi,
Guļ orūda dybynā.
182 [Kaunatas Rz].

37599.

Viss ir labi, viss ir labi
Mana tēva tīrumā:
Tīri rudzi, skaistas meitas,
Stalti, bēri kumeliņ'.
3 [Adulienas Md].

- 016 -

37600.

Vysim lab', vysim lab'
Muna tāva teirumā:
Začam lab' auzis āst,
Kačam lab' pelis geut;
Puišim lab' meitis veļt
Nu kaļneņa lejeņā.
182 [Kaunatas Rz].

★

2. Dēls nerātns, vieglprātīgs, tēva mantas šķērdētājs, delveris, brammanis

3113.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Kā ar tēvu saderēšu?
Man nolūza cirvjam kāts,
Kaņupīti dzenājot.
121 [Gulbenē (Md)].

1. Es nolauzu tēvam cirvi,
Nedrīkstēju mājās iet;
Kad es būtu meža kaķis,
Es gulētu mežiņā.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

3114.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Nu kuls tēvs, māmuliņa:
Es izmiju tēva zirgu,
Mātes vestu līgaviņu.
17 [Ķēčos (Ķēču pag. Rg)].

3115.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Ziņģu trallis tavs dēliņš!
Lai būt' ziņģis, lai būt' trallis,
Būt' nebijis dzērājiņš,
Būt' nebijis dzērājiņš,
Krogā kāršu spēlmanīts.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

3116.

Vai māmī, vai māmī,
Ziņģis, trallis tavs dēliņš!
Piedzēr's miega negulēja,
Nedzēr's darba nestrādāja.
24 [Lēdurgas draudzē].

3117.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Vāciets auga tavs dēliņš.
Kur, māmiņa, mēs ņemsim
Vāciešam līgaviņu?
190 [Kuldīgā].

1. Ei (Ai) baltā māmuliņa,
Kundziņš auga tavs dēliņš;
Kur viņam dabūsim
Jumpraviņu līgaviņu?
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

3118.

Braucu, braucu, nežēloju
Tēva pirktu kumelīn';
Došu naudu, pirkšu pats,
Tad braucīšu žēlodams.
1191 [Ēveles draudzē].

3119.

Es māmiņai viens dēliņš,
Visu ļaužu vaidinieks,
Es nokalu zobeniņu
No bitītes dzeloniņas.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3120.

Iztērēju tēva naudu
Pa vienam vērdiņam:
Pirku zirgu, zobentiņu,
Pirku rudzu malējiņu.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

3121.

Jājam, brāļi, bracājam
Tēv' audzētus kumeliņus;
Zin Dieviņis, kā jāsim,
Kad mēs paši audzēsim.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

3122.

Kas tev teica, māmuļīte,
Ka es māku lielīties?
Ūdens laivu lecināja,
Es lecinu kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3123.

Māte, māte, rāj dēliņu,
Dēliņš grib savas vaļas:
Tiltā loka kumeliņu,
Ceļā kuļ ļaudeviņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Tēvis, tēvis, rāji dēlu,
Tiltā loka kumeliņu,
Tiltā loka kumeliņu,
Ceļā rāja līgaviņu.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

- 017 -

3124.

Māte, māte, rāj dēliņu,
Tavs dēliņis nebēdnieks:
Tiltā groza kumeliņu,
Vārtos lauza zobentiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3125.

Māte, māte, rāj dēliņu,
Tiltā lauza kumeliņu;
Ja dēliņa nenorāsi,
Pieciet laba kumeliņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

3126.

Māte, māte, rāj tu dēlu,
Rāj tu dēla valodiņu;
Tava dēla valodiņa
Stāv līdz asu zobentiņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3127.

Māte, māte, rāj tu dēlu,
Tiltā dīda kumeliņu;
Tur salauza treju važu,
Treju kaļvu (=kalvju) kalumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3128.

Māte, māte, valdi dēlu,
Tavs dēliņis delverītis,
Salauzīja tilta kokus,
Kumeliņu tramdīdams.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

3129.

Māte, māte, valdi dēlu,
Ņem dēlam līgaviņu:
Tavs dēliņš medinieks,
Ik naksniņas medīt gāja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

3130.

Māte, māte, valdi dēlu,
Tavs dēliņš delverīts:
Pušu rāva dzelzu ķēdes,
Tek uz ciemu meitiņām.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

3131.

Māte, māte, valdi dēlu,
Ved dēlam(i) līgaviņu,
Lai tas vairs nevalkā (nevalkāja)
Ciema meitu gredzeniņu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1. Valdi, māte, savu dēlu,
Ved dēlam līgaviņu,
Lai tas vairs neraustīja
Ciema meitu vainadziņa.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

3132.

Māte, māte, vaļo dēlu,
Tavs dēliņš vaļojams:
Izdzen govis, pārdzen zirgus,
Pie meitām pelūdē.
216 [Ventspilī].

3133.

Māte mani lūgtin lūdza,
Lai es meitu nemīlēju;
Tur man tīk, tur man tīk,
Tur man dzīvot neapnīk.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

3134.

Paldies sila zaķīšam,
Kas man tēvu nobungoja,
Nu es varu krogā dzert
Un ar meitām padancot.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

3135.

Pate ēdu, otram devu,
Tēva maizi netaupīju,
Tēvs man savas rudzu klētis
Nedos līdzi tautiņās.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

3136.

Pieci, seši tēvam dēli,
Skujas ēda kumeliņi;
Es mātei viena meita,
Govis ganu ābolā.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

3137.

Pieci, seši tēvam dēli,
Viens tēvam(i) kumeliņš,
Tam pašami staļļa durvis
Vakarēju vērumiņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 379.

1. Piecas, sešas mātei meitas,
Viens mātei ratenīts,
Ir tas pats aizkrāsnē
Aizpērno iecēlumu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3138.

Pieci, seši tēvam dēli,
Viens tēvam kumeliņš,
I tā paša nebaroja,
Cits uz citu raudzījās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 018 -

3139.

Pieci, seši tēva dēli,
Viens pats tēva kumeliņš;
Visi pieci piekusuši,
Vienu pašu barodami.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3140.

Šaut, māmiņa, ja tev tīk,
Trīs reizītes dieniņā:
Uz meitām mans prātiņš,
Uz labo kumeliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kul, māmiņa, ja tu gribi,
Trīsreiz mani dieniņā:
Uz puišiem man prātiņš,
Uz baltām vilnainēm.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3141.

Skalam ģeld tā priedīte,
Ne istabas pamatam;
Spēlmanīši tie dēliņi,
Ne maizītes arājiņi.
216 [Ventspilī].

3142.

Tēva, tēva tu dēliņ,
Nav tev tēva padomiņa;
Iztērēji tēva naudu,
Pārdev' tēva kumeliņu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)], 116.

3143.

Tēva, tēva tu dēliņis,
Tev nav tēva padomiņa,
Tev nav tēva padomiņa,
Pašaudzēta kumeliņa.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

3144.

Tēva, tēva tu dēliņ,
Ne tev tēva padomiņš;
Tēviņš gāja sila malu,
Dzeinīt' nesa mugurā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3145.

Tēvīna, tēvīna, snauž tavi dēli,
Kam mazus ar rīksti nebudināji;
Būt' jēmis rīkstīti, būt' budinājis.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

3146.

Citu reizi, tēva laiku,
Naudu bēru avotā;
Kaut man būtu tā naudiņa,
Nu es bērtu maciņā;
Es nopirktu Rīgas pili
Ar visiem vāciešiem.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Citu reizi, tēva laiku,
Naudu bēru zābakā;
Nu būt' bēris kabatā,
Nav ne saujas ielejā.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

★

37601.

Bāliņos dzīvodama,
Ēdu pate, dev' otram;
Kad būš' pate devējiņa
Drusku druskas galiņā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

37602.

Nežēloju brāļa maizes,
Ēdu pate, devu otram;
Kad nogāju tautiņās,
Tad no rokām raudzījos.
241 [Lubānas Md].

37603.

Guli, guli, tāva dāls,
Saule speid kuojgalī;
Tai stāvēja lynu dryva
Treis vasareņas naacāta.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37604.

Kūla mani tēvs māmiņa,
Kūla mani līgaviņa;
Kā nekuls līgaviņa -
Kumeliņš nebaŗots.
192 [Kosas C].

37605.

Māte, māte, valdi dēlu,
Ved dēlam līgaviņu:
Lai tas vairi nevalkāja
Ciema meitu gredzentiņu.
Ciema meitas gauži raud
Sava zelta gredzentiņa.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

37606.

Pieci, seši tēvam dēli,
Skujas ēda kumeliņi;
Brauca, brauca, nežēloja
Tēva pirktus kumeliņus.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

- 019 -

37607.

Tu, puisīti, tēva dēlsi (-is),
Daudz bij tēva padomiņa:
Zirgu brauca, nebaroja,
Sievu ņēma, nemīlēja.
476 [Vecpiebalgas C].

37608.

Paldies saku Dieviņam,
Kas pieņēme tēv' ar māti:
Nu es varu tirgos braukt
Un pa krogiem plenderēt.
241 [Lubānas Md].

37609.

Paldies Dievu Dieviņam,
Kam man tēvu nokūlāj':
Nu varēšu meitās iet
Un pa siliem lenderēt.
119 [Gaujienas Vlk].

37610.

Raud, māmiņa viena gauži,
Raud ar otru runādama:
Diezgan bērnu auklējusi,
Nav solīša gājējiņa.
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

37611.

Tāva, tāva tys dēliņš,
Navā tāva padūmiņa;
Vysu naudaņu puordzēre
Krūga golda galiņā.
170 [Kapiņu D].

37612.

Vīnai muotei desmit bārnu,
Vysim pylni vēderiņi;
Par tū loba darīšonu
Desmit kupru mugorā.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

★

3. Māte un bērni, sevišķi meitas

a) Māte - ģimenes sirds un dvēsele

3147.

Ai vecā vecainīte,
Auga tevī rudzi mieži:
Ai vecā māmuliņa,
Gudra biji padomam.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

3148.

Ai vecā vecainīte,
Aug tev daiļis dāboliņš;
Ai vecā māmulīte,
Aug tev daiļas malējiņas.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

3149.

Ai caunīte, vāverīte,
Steidzies egles galiņā;
Vecums nāca, māmuliņ,
Kas bērniņus lietā liks?
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

3150.

Aiz ko mana māmuliņa
Rociņām nevarēja?
Izauklējsi savus bērnus,
Nu auklēja dēla bērnus.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

3151.

Aiz upītes saule lēca,
Aiz kalniņa norietēja;
Pie māmiņas meitas auga,
Pie arāja novecēja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3152.

Atsapūti, māmaļiņ,
Nu meitiņas malējiņas;
Gan tu būsi vedeklām
Rīta māļu malējiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3153.

Atsēdies, atpūties,
Mana veca māmuliņa,
Gan tu biji piekususi,
Manu mazu auklēdama.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3154.

Augsti, saulīt, i līgo,
Augsti tev jālīgo;
Ilgi, māmiņ, tu dzīvo,
Ilgi tev jādzīvo.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

3155.

Bērziņ, tavu kuplumiņu
Līdz pašai zemītei!
Māmiņ, tavu labumiņu
Līdz mūžiņa galiņam!
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

- 020 -

3156.

Bij man gaŗa tā dieniņa,
Kad saulīti neredzēju;
Vēl gaŗāka tā dieniņa,
Kad māmiņas neredzēju.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3157.

Darba, darba tai mātei
Ar dēliem, ar meitām:
Meitas prasa lielu pūru,
Dēli lielu novadiņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

3158.

Darbos gāju, grūtredzēju,
Bet neteicu māmiņai,
Lai tā visu nezināja,
Lai tā žēli neraudāja.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

3159.

Daudz dzirdēju, daudz redzēju,
Maz sacīju māmiņai,
Maz sacīju māmiņai,
Lai neceļ ienaidiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3160.

Degu skalu, degu sveci,
Tumša mana istabiņa;
Ienāk mana māmuliņa,
Tūdaļ gaiša istabiņa.
279 [Skursteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

3161.

Domādama vien staigāju
Šādu gaŗu vasariņu:
Kā atstāšu sav' māmiņu,
Kā klausīšu svešu māti.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

3162.

Domiņās vien turēju
Savu vecu māmuliņu,
Kur iedama, atiedama,
Māmuliņu ieraudzīju.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

3163.

Dzērve kliedz, meita raud
Tīrelīša maliņā:
Dzērve kliedz, kājas sala,
Meita raud māmuliņas.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3164.

Dzird māmiņa dziedot mani,
Nevar man's sagaidīt:
Tāļu druva bāliņam,
Nakti guļu celiņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3165.

Iet saulīte zemumā,
Iet māmiņa vecumā,
Vēl es teku tecēdama
Pie māmiņas padomiņa.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3166.

Ietiņ iešu tautiņās,
Neieš' tāli no māmiņ's,
Kur es savas māmulītes
Ganīdama apraudzej'.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

1. Iešu, iešu tautiņās,
Neieš' tālu no mājiņas,
Ka es varu ganīdama
Māmuliņu apraudzīt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

3167.

Ēna laba, ēna laba,
Kas ēnāi maizi dos?
Māte laba, māte laba,
Kas mūžam māti dos?
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

3168.

Ej druvā, druvaļiņa,
Es paliku sētiņā,
Es paliku sētiņā
Māmuliņas aptecēt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3169.

Ej druvā, druvaliņ,
Nerotā sētiņā,
Lai rotā māmuliņa,
Tai pieder rotājot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3169¹.

Ej pie miera, vēja māte,
Negrabini mājas durvis;
Iekšā guļ man' māmiņa
Parasto palaunadzi.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

3170.

Es mātei viena meita,
Ciemā nakti negulēju;
Kas mātei kājas āva,
Kas gultiņu pataisīja?
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 021 -

1. Es māmiņai viena meita,
Ciemā nakti negulēju;
Kas māmiņai gultu taisa,
Kas sarausa uguntiņu?
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)], 197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

3170¹.

Es nad'evu l'eigavai
Muotis m'eit kuojeņuom:
Man' mām'eņa moz' auklēje,
Pi mut'ētis dalykdama.
422 [Līvānu pag. D].

3171.

Es neiešu tautiņās,
Līdz brālītis sievu ņems,
Lai netrūkst māmiņai
Mūžam jaunas audējiņas.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

3171¹.

Es neiešu tautiņās,
Ikām brālis sievu ņēma:
Neatstāšu māmiņai
Uz rokām grūtu dzirnu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3172.

Es neiešu tautiņās,
Žēl man tēva, māmuļiņas;
Rīgā pirku sirmus zirgus,
Mājā vežu arājiņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3173.

Es savai māmiņai
Atslēdziņu glabātāja;
Situ roku pie skoteles,
Lai skanēja atslēdziņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3174.

Es savai māmiņai
Liepu lapu tiltu grīžu;
Ka(d) pietrūka liepu lapu,
Klāju baltu villainīti.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

3175.

Es savai māmiņai
Magoniņu vietu taisu,
Magoniņu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

3176.

Gaidīdama māmuliņa
Tās dieniņas sagaidīja:
No dēliņa arājiņa,
No meitiņas malējiņas.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

3177.

Gauži raud māmuļiņa,
Darbos mani vadīdama.
Neraud' gauži, māmuļiņa,
No darbiem es pāriešu,
No darbiem es pāriešu,
No tautām nepāriešu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3178.

Guldi mani, māmuliņa,
Savā gultas maliņā,
Nav vairs tāļu tā dieniņa,
Kad tu gauži noraudāsi.
1311 [Apē (Vlk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Guldi mani, māmuliņa,
Savā gultas maliņā:
Nav vairs tālu tā dieniņa,
Kad es tevi atstājīšu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

3179.

Ik vakara lakstīgala
Sit bērziņa krūmiņā;
Ik vakara māmuļiņa
Gaida mani atejot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3180.

Ik vakara lakstīgala
Sit purviņa maliņā;
Ik vakara māmuliņa
Mani gauži noraudāja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3181.

Kad dzirdētu sav' māmiņu
Caur sieniņu runājam,
Es satītu valodiņu
Baltajā vilnainē.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3182.

Kad varētu ganīdama
Ar māmiņas satikties,
Tad mums būtu īsa diena,
Būt' mums jaukas valodiņas.
226 [Kandavā (Tl)].

- 022 -

3183.

Kādēļ mana māmuliņa
Bez varītes palikusi?
Ikkatram bērniņam
Savu daļu iedevusi.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberģē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

3184.

Kādēļ mana māmuliņa
Nedižana palikusi?
Atdevusi bērniņiem
Visu savu diženumu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

3185.

Kādi bija tie ļautiņi,
Vergam tura māmuliņu;
Es to savu māmuliņu
Padomam vien turēju.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 3901 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3186.

Kam derēja veca zeme,
Kam vecā māmuliņa?
Griķam der veca zeme,
Padomam māmuliņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3186¹.

Kas jūriņu cietu taisa,
Ne ziemeļa aukstumiņš?
Kas māmiņu vecu taisa?
Sirdēstiņi, ļauna diena.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3187.

Kas, māmiņa, tev sacīja
Mani gauži raudājušu?
Vai zīlīte dziedājuse,
Vai ļautiņi runājuši?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3188.

Kas, māmiņ, tev pateica,
Ka es gāju raudādama?
Kuŗi vēji tev atpūta
Manas gaužas asariņas?
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3189.

Kas var baltu izvelēt
Pelēko villainīti?
Kas var jaunu padarīt
Manu vecu māmuliņu?
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3190.

Kaut ieviņa vēl ziedējse,
Vecābele zarojuse!
Kaut tā mana māmuliņa
Otru mūžu dzīvojuse!
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

3191.

Kaut tā mana māmuļiņa
Otru mūžu dzīvojuse,
Es tai kārtu šūpulīti
No liepiņu lapiņām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3192.

Ko, māmiņa, tu redzēji,
Istabā sēdēdama?
- Es redzēju dažu labu
Gaŗu ceļu staigājot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3193.

Kur, puisīti, tu būt' ņēmis
Savu gudru padomiņu,
Ja nebūtu māmuliņa
Tevi gudri audzējuse?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3194.

Kur veiklīga māmuliņa,
Tur ir laba mājas dzīve;
Kur jau kāda neveiklīte,
Guļ darbiņi aizkrāsnī.
1311 [Apē (Vlk)].

3195.

Labi mani māte māca,
Kā pašai izdarīt:
Ciemā ilgi nedzīvot,
Sētā bargi nerunāt.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

3196.

Lai bagāta, kas bagāta,
Tā māmiņa, tā bagāta:
Seši dēli arājiņi,
Septīt' meita malējiņa.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

3197.

Lai baŗās, kas baŗās,
Es ar māti nesabaŗu,
Es ar māti nesabaŗu,
Man jāiet tautiņās.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

- 023 -

3198.

Laikā man mātes svārki,
Laikā mātes villainītes;
Mātes darbu nemācēju
Nevienā vietiņā.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

3199.

Lēni lēni bērziņš auga,
Lēni lapas darināja;
Lēni augu pie māmiņas,
Gudru ņēmu padomiņu.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 17 [Ķēčos (Ķēču pag. Rg)], 19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

3200.

Lēni lēni ozols auga,
Lēni lapas darināja:
Grūti augu pie māmiņas,
Lēni lasu padomiņu.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darināja;
Es izaugu pie māmiņas,
Lēni laidu (laižu) valodiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3201.

Lēņi lēņi dūmi kāpj
Pār namiņa jumta galu;
Veca mana māmuliņa,
Azaidiņa vārītāja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3202.

Ļaudīm veca māmulīte
Panikuse barojama;
Kaut man būtu māmulīte
Jel padoma devējiņa.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3203.

Māmiņai labu daru,
Visu mūžu dzīvojot:
Viņa mani mazu kopa,
Viņa mazu audzināja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3204.

Māte, mana māmuliņa,
Ne tā mana mūža māte;
Tā būs mana mūža māte,
Kas auklēja arājiņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3205.

Maldan' mani, māmulīte,
Cik ilg' pate gribēdama;
Diezgan laika tautiņām
Visu mūžu maldināti.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3206.

Man māmiņa piesacīja
Ciemā daudzi nerunāt,
Ciemā daudzi nerunāt,
Valodiņas nebārstīt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Nerunāju, nerunāju,
Māte lika nerunāt,
Māte lika nerunāt,
Nebārstīt valodiņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3207.

Mana balta māmuliņa,
Kā es tevi klusināšu?
Ne tu rimsti azotēi,
Ne klēpī auklējama.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

3208.

Mīl kungam (kungiem) zelta nauda,
Mīl akmeņa istabiņa;
Tā mīlēja meitiņām
Sava veca māmuliņa.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

3209.

Mīlu, mīlu znotiņam,
Vēl tik mīļi nemīlēju;
Meitiņai, tai mīlēju
Kā sirsniņa azotē.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

3210.

Mirku, mirku rasiņāi,
Vēl iekritu ūdenēi;
Būt' māmiņa redzējuse,
Asarāmi nevarēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3211.

Ne dzīvot nedzīvē,
Ja ražen nedzīvē:
Negrib mana māmelit
Neražen dzīvojam.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

- 024 -

3212.

Ne visām liepiņām
Līdz zemei lapas auga;
Ne visām māmiņām
Ir vienāds padomiņš.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

3213.

Nelaiž mani māmuļīte
Ne ganiņu pavadīt:
Teica mani tievu, smalku
Smildziņās pazūdam.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

3214.

Nevienam es nesaku
Savu lielu žēlabiņu,
Māmiņai, tai pasaku,
Tā nesaka nevienam.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

3215.

Neviens putnis tā nedzied,
Kā kūkoja dzeguzīte;
Neviens man tā nemīl,
Kā mīl sava māmuliņa.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Niviens putnis tā nidūc,
Kā dūc meža balodīts;
Niviens mani tā nimīl,
Kā mīl mani tēvs māmiņa.
292 [Gliebavā (Lietuvā)].

3216.

No saknītes lazdiņš zied
Sarkaniem ziediņiem;
No sirsniņas es mīlēju
Savu baltu māmuliņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3217.

Nošņaucosi tabaciņu,
Kad nevaid alutiņa;
Norunāju ar māmiņu,
Kad nevaid līgaviņas.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

3218.

Padomam vien turēju
Savu vecu māmuļiņu;
Ja nebija cita laba,
Jel padoma devējiņa.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

3219.

Padomam vien turēju
Savu vecu māmuliņu;
Kad pietrūka padomiņa,
No māmiņas pavaicāju.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3220.

Padomam vien turēju
Savu vecu māmuliņu;
Kur iedama, tecēdama,
Padomiņa paprasīju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3221.

Padomam vien turēju
Savu vecu māmuliņu;
Lai darīju, ko darīju,
Tai prasīju padomiņa.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

3222.

Pie kauliņa garda gaļa,
Pie māmiņas viegla dzīve.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

3223.

Pie māmiņas es uzaugu
Kā rozīte ziedēdam',
Ar puķīti rotājos,
Saulītē sildījos.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

3224.

Piekūst irbe tecēdama,
Rauduvīte peldēdama;
Kā māmiņa nepiekuse
Vien' iedama druviņā?
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Nokūst irbe laizdamās,
Raudavīte tecēdama;
Nokūst mana māmuliņa,
Grūtu mūžu dzīvojot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3225.

Piekūst irbe tecēdama,
Rauduvīte peldēdama;
Piekūst mana māmuliņa,
Dēlus, meitas lolojot.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

3225¹.

Pieņem mani, māmuliņa,
Jel vietiņas maliņā!
Diezgan bija to naksniņu,
Kad pie tevis negulēju.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 025 -

3226.

Pin, māmiņa, zīļu krēslu,
Cel vasaru saulītēi;
Tur tu pate apsēdīsi,
Ar znotim runādama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3227.

Raudāt raudu ik dieniņas,
Kuŗu dienu neraudāju!
To dieniņu neraudāju,
Kad aizgāju pie māmiņas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3228.

Redz' saulīti noietam,
Redz' no rītu uzlecam,
Neredz' savas māmulītes,
Kā tā gul, kā cēlās.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

3229.

Ro, māmiņ, kam tu raud,
Kam tu sēd durniņē?
Tētiš ari vis redz,
Viš ni asar ninolaid.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

3230.

Sagaid' mani, māmulīte,
Šovakar sētiņāi,
Pacel krēslu, lai es sēdu,
Nojem manas villainītes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3231.

Sak' ozolu cietu koku,
Vējiņš loka virsaunīti;
Man patiesi cieta sirds,
Es piecietu māmaliņas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3232.

Saulīt', mana māmuļīte,
Abas vienu baltumiņu;
Paskatos saulītēi,
Raugu savu māmuļīti.
206 [Kuldīgas apriņķī].

3233.

Saulīt', mana māmuļīte,
Abas vienu labumiņu:
Saulīt' mana sildītāja,
Māmiņ' mana žēlotāja.
224 [Kabilē (Kld)].

3234.

Saulīt' silta, māmiņ' jauka,
Abas vienu labumiņu:
No saulītes silti rīti,
No māmiņas mīļi vārdi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3235.

Saulīt' silta, māmiņ' jauka,
Abas vienu mīļumiņu:
Saulīt' silta sildīties,
Māmiņ' jauka parunāt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 404².

1. Mīl saulīte, mīl māmiņa,
Abas divas mīlēt mīl:
Saulītē sildījos,
Ar māmiņu runājos.
1311 [Apē (Vlk)].

3236.

Saulīt' silta, māmiņ' mīļa,
Kaut mūžame pietikuse!
No saulītes siltumiņis,
No māmiņas mīļi vārdi.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

3237.

Saulīt' silta, saulīt' spoža,
Nav tik mīļa kā māmiņa;
Saulītē sildījos,
Pie māmiņas remdējos.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3238.

Sauca mani āz upītes,
Vai sauc mana māmuļīte?
Kad zinātu māmuļīti,
Peldu laistu kumeliņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3239.

Saucin sauca āz upītes,
Vai sauc mani māmulīte?
Kaut zinātu māmulīti,
Bristu cauri, nebēdātu,
Bristu cauri, nebēdātu,
Caur to pašu dziļumiņu;
Kaut zinātu svešu māti,
Iet' apkārt laipodama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

3240.

Šķitu zīlīt' i dziedot
Istabiņas dibenā:
Mana pati māmuliņa
Ar jauko valodiņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 026 -

3241.

Sēdies, mana māmuliņa,
Zemajā krēsliņā:
Zema tava sēdēšana,
Augsta tava valodiņa.
1311 [Apē (Vlk)].

3242.

Silta brāļa istabiņa,
Ij kurēta, nekurēta;
Jauka mātes valodiņa,
Ij runāta, nerunāta.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3243.

Silta, jauka istabiņa,
Bērza malku kurināta;
Vēl siltāka, vēl jaukāka,
Kad māmiņa istabā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)], 121 [Gulbenē (Md)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3243¹.

Silta mātes istabiņa,
Liepas malku kurināta;
Vēl jo silta valodiņa,
Ar māmiņu runājot.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

3244.

Silti laiki, salti laiki
Ar māmiņas vilnānīt';
Īsi ceļi, gaŗi ceļi
Ar nasko kumeliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Īsa mana gaŗa diena
Ar maizītes gabaliņu;
Silta mana salta diena
Ar māmiņas villānīti.
424 [Barkavas pag. Rz].

3245.

Situ koku uz kociņa,
Lai tek saule vakarā;
Ceļu krēslu uz krēsliņa,
Lai sēž mana māmulīte.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)], 347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ceļu krēslu pie krēsliņa,
Lai sēd mana māmuliņa:
Mātei kājas piekusušas,
Visu dienu tekājot.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

3246.

Skrien, bitīte, tai zemē,
Kur mans tēvs, māmuliņa,
Atnes man mīļu vārdu,
Zem spārniņa pasitusi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3247.

Skrej, putniņ, mežu malu
Ar mazo grāmatiņ',
Aiznes manai māmiņai
Simtu labu vakariņ'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

3248.

Smilgā rasa tā nestāv,
Kā stāvēja ābolā;
Tēvam bērni tā nemīl,
Kā mīlēja māmiņai.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3249.

Spīdi spoži, mēnestiņi,
Par atmatu atmatām,
Ik vakara es tecēju
Pie tās savas māmulītes.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

3250.

Tam pašam vecam būt,
Kas māmiņu vecu sauc:
Mātei galva apputējse,
Driķu miltus sijājot.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

3251.

Tautās iešu, līdza vešu
Savu vecu māmulīti,
Neatstāšu brālīšos
Māršiņām niecināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3252.

Te saulīte rītā tek,
Te atkan vakarā;
Atkan mana māmuliņa
Ik dieniņas vecumā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Situ koku pie kociņa,
Lai tek saule vakarā;
Tā tek mana māmulīte
No jaunuma vecumā.
327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

3253.

Tek saulīte vakarā,
Iet māmiņa vecumā;
Steidziet, bērni, jautājiet
No māmiņas padomiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 027 -

3254.

Tek upīte viču viču,
Manis līdza aicināja;
Tec, upīte, viena pate,
Manis rauda māmuļīte.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

3255.

Tec, saulīte, nebrien dubļu,
Gana dubļu bridējiņu;
Neej, māmiņ, neej maltu,
Gana meitu malējiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kā saulīte dubļus brida?
Gana dubļu bridējiņu;
Kā māmiņa malti gāja?
Gana meitu malējiņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

3256.

To celiņu rītā gāju,
To celiņu vakarā;
Tās māmiņas rītā saucu,
Tās atkal vakarā.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

3257.

Vai domā, māmuliņa,
Ka man tevis žēl nebija?
Cik es tevi iedomāju,
Tik es gauži noraudāju.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

3258.

Vēl', māmiņa, tu man labu,
Ļaudis labu nevēlēja,
Ļaudis labu nevēlēja, -
Nātras krūmu mežmalā.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

3259.

Viegli minu rītiņā,
Lēni durvis virināju,
Lai gul mana māmuļīte
Vakarēju gulumiņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

3260.

Velē baltu, ko velē,
Mātes kreklu izvelē:
Māte viesu mielotāja,
Pie galdiņa sēdētāja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

3261.

Vērpu vilnas kodeliņu,
Ar māmiņu runādama;
Mīksta vilnas kodeliņa,
Jauka mātes valodiņa.
412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

3262.

Veca mana māmuļīte,
Bet raženi turējās:
Brūvē alu, cep maizīti,
Slauka namu, istabiņu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

3263.

Veca mana māmuliņa
Kā veca ragainīte,
Sēd galviņu nodūruse
Kā ruden(i) miežu vārpa.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)].

3264.

Veca mana māmaļiņa
Kā vecā vecainīte;
Vecainē rudzi auga,
Kas no manas māmaļiņas?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3265.

Veca mana māmulīte,
Laiks tai bija vecai būt:
Dēlu dēli arājiņi,
Meitu meitas malējiņas.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

3266.

Veca mana māmuliņa,
Nespēj ganu pavadīt;
Vēl tu būsi vedeklai
Rīta māļa malējiņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3267.

Veca mana māmuliņa,
Smiltīs pēdu nepazina;
Mauriņā vien pazina
Rīta rasas birumiņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3268.

Visu celiņ' i nogāju,
Ar māmiņu runādama,
Tad i vēl nesacīju
Visa sava ļaunumiņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 028 -

3269.

Celies, mana māmuliņa,
Necelies vaidēdama,
Ne es tevi malti cēlu,
Pasprēd' tievu dzīpariņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3270.

Citi ļaudis to vien teica,
Ka man vāja māmulīte;
Es meitiņa kā liepiņa,
Kopju vāju māmulīti.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

3271.

Cits ar naudu lielījās,
Cits ar savu māmuliņu;
Kam naudiņa, tas bagāts,
Kam māmiņa, tam slavīte.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

b) Māte daždien arī sīva, barga, bērnus mācīdama, rādama. Meita žēlojas par māti

3272.

Bari mani, māmuliņa,
Bari mani maliņā,
Bari mani maliņā,
Kur ļautiņi nedzirdēja.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

1. Nebar mani, māmuliņa,
Pagalmā stāvēdama;
Bar labāk ustabā,
Lai ļautiņi nedzirdēja.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

3273.

Es mātei viena meita,
Es lielā, es mazā:
Es lielā darbiņā,
Es mazā ustabā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3274.

Dod, Dieviņi, tautām jāt,
Lai es varu līdzi jāt:
Es nevaru vairs iztapt
Priekš tās vecas māmulītes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3275.

Gŗūta mana dzīvošana,
Dieviņš žēlo nomirušus:
Tētiņš mani nemīlēja,
Māmuliņa nicināja.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

3276.

Kāda Dieva es nelūdzu,
Kāda Dieva palīdziņa,
Mana paša māmuliņa
Mūžam laba nevēlēja.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

3277.

Kam, lietiņis, smalks noliji,
Kam rasiņu padarīji?
Kam, māmiņa, mani rāji,
Kam kauniņu padarīji?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3278.

Kam, māmiņa, man' auklēji,
Kad es lieti nederēju?
Būt' metusi jūriņāi,
Es būt' jūras gaigaliņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3279.

Kam, māmiņa, man' auklēji,
Kad es tev nemīlēju?
Kam ar kāju nenospēri,
Neiemeti ūdenī?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3280.

Kam, māmiņa, ta(d) nerāji,
Kad es biju rāšanā?
Ko, māmiņa, nu darīsi,
Nu rīkstīti pušu laužu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3281.

Kur, māmiņa, mani liksi,
Kad es lieti nederēju?
Uzvelc man baltu kreklu,
Cel aiz loga saulītē,
Lai saņem tie ļautiņi,
Kam vajaga cūkganiņa.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

3282.

Kur sīva bitīte, salds medutiņis;
Kur dzedra māmiņa, tikušas meitas.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 029 -

3283.

Laimei sūdzu raudādama,
Ka man barga māmuliņa;
Man Laimiņa atbildēja:
Vēl bargāka sveša māte.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3284.

Ļaužu ļaužu es bērniņš
Par māmiņas rājumiņu;
Būtu ļaužu, vai nebūtu,
Būt' māmiņa nerājuse?
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

3285.

Lietā būšu es, māmiņa,
Ja tu mani lietā liksi:
Apvilkusi baltu kreklu,
Izcel mani saulītē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3285¹.

Māmuliņa mani sauca:
Meitiņ mana, nelietīte!
Lieta būšu, māmuliņa,
Kad Laimiņa lietā liks.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

3286.

Māmulīte mani sauca:
Meitiņ mana, nelietīte!
Pagaid', mana māmulīte,
Būšu lieta, kad uzaugšu.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

3287.

Māte mani auklēdama
Vēl vārnām, žagatām;
Es uzaugu kundziņam
Atslēdziņu nēsātāja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3288.

Māte mani gauži rāja,
Izrājusi, niecināja.
Kam, māmiņa, gauži rāji,
Kad gribēji niecināt?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

3288¹.

Mana paša māmuļiņa,
Paša ļauna, paša laba:
Pate mani sabārusi,
Pat' ar labu labināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3289.

Man' māmiņa izauklēja,
Nelietīti domādama;
Es izaugu māmiņai
Pats maizītes devējiņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3290.

Man' nerāja māmuliņa,
Vienu meitu dēvēdama;
Rāj, māmiņ, neraug' vienas,
Māc' labam darbiņam.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3291.

Nerāj mani, māmulīt,
Es nav tava norājama;
Ņem dēlam līgaviņu,
Rāj apkārt staigādama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

3292.

Nerāj mani, māmuliņa,
Lai es augu nenorāta;
Gan būs man tautiņās
Diži, mazi rājējiņi.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

3293.

Nerāj mani, māmuliņa,
Lai es augu nenorāta;
Tu jau mani tāpat dosi
Līgaviņas kūlējam.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

3294.

Nevar vaira laivas irt,
Izsīkusi Daugaviņa;
Nevar vaira tautas rāt
Par māmiņas rājumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3295.

Neviens putnis tā nedūc,
Kā dūc meža balodītis;
Neviens mani tā nerāj,
Kā rāj mani māmulīte.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

3296.

Nīdēj' mani tēvs māmiņa,
Nīd bāliņa līgaviņa;
Nīdēdama es iekāpšu
Tautu dēla kamanās.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

- 030 -

3297.

Nīdi, nīdi, māmulīte,
Gan tu mani iznīdēsi,
Gan tu mani iznīdēsi,
Pate gauži noraudāsi.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

3298.

Pūta, pūta rīta vējš,
Nu padeva ziemeļam;
Rāja, rāja tēvs māmiņa,
Nu padeva tautiņām.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3299.

Rāj, māmiņa, bar, māmiņa,
Gan tu mani nožēlāsi:
Ne tev cita meita bija,
Ne atvedi vedekliņas.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

3300.

Rāj, māmiņ, vai nerāj,
Nebūs tava rājumiņa;
Rās tautiņas otru kārtu
Pa savam prātiņam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

3301.

Rāj, māmiņa, citas meitas,
Lai es augu nerājama,
Lai es augu nerājama
Rātam tēva dēliņam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Nerāj mani, māmuliņa,
Lai es augu nerātnīte,
Lai es augu nerātnīte
Nerātnīša dēliņam.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3302.

Saule, saule, nebrien dubļus,
Diezgan dubļu bridējiņu;
Māte, māte, nerāj meitas,
Diezgan meitu rājējiņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Nepūtiet, ziemas vēji,
Gana vēju pūtējiņu;
Nerājiet, bāleliņi,
Gana tautu rājējiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3303.

Šorīt agri saule lēca
Pa visim rītiņim;
Šorīt sīva māmuļīte
Pa visām reiziņām.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3304.

Tec, saulīte, nebrien dubļu,
Gan ir dubļu bridējiņu;
Ai māmiņa, nevēl' ļauna,
Gan ir ļauna vēlētāju.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

c) Māte bērnus paviegli audzina, sevišķi lutina vienīgo meitu. Meitas netikušas, slinkas

3305.

Vai māmiņa, tavas meitas
Vakarēju gulējumu:
Krēsli, beņķi necelēti,
Istabiņa neslaucīta,
Istabiņa neslaucīta,
Mēslu čupa pabeņķē.
235 [Abavas muižā (Grenču pag. Tk)].

3306.

Drīzi mani drīzināja
Savis tēvis, māmuliņa;
Viņi drīzi drīzināja,
Es izlēņi darinājos.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3307.

Es māmiņai viena meita,
Krējumiņa laizītāja;
Kuŗš puisītis mani ņems,
Lai kaŗ ķērni vadzītī.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

3308.

Es māmiņai viena meita,
Lētumā uzaugusi,
Kuŗš puisītis mani jēma,
Lai jem līdza kalponīti.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

3309.

Es mātei viena meita,
Pavaļā uzauguse;
Kuŗš puisītis mani ņēma,
Lai vij gaŗu pātadziņu.
216 [Ventspilī].

3310.

Es māmiņai viena meita,
Es darīju, ko gribēju:
Pienu ēžu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgāju.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

- 031 -

3311.

Es māmiņai viena meita,
Visa laba gribētāja:
Ik rītiņus pien' ar maizi,
Uz palaga kājas āvu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

3312.

Es redzēju tai ciemā
Māti jaunu, meitu vecu:
Māte ganu vadītāja,
Meita viesu mielotāja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3313.

Kur, māmiņa, tavas meitas,
Pate slauki istabiņu?
- Manas meitas kambarī,
Raksta zīda nēzdodziņu.
- Nava tiesa, tavas meitas
Vakarēju gulumiņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

3314.

Laiska mana māte bija,
Laisk' es meita pakaļā;
Dod, Dieviņ, man atrast
Vēl laiskāku vīramāti.
17 [Ķēčos (Ķēču pag. Rg)].

3315.

Māmiņai piecas meitas,
Visas piecas ceplī gul;
Jau tā paša diženā
Pašā cepļa dibenā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3315¹.

Māte mani mīļi tura
Par visām meitiņām:
Ik vakara sviest' ar maizi,
Jauns puisītis klātgulēt.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

3316.

Māte meitu audzināja
Kā gosniņu laidarā;
Kuŗš puisītis tādu ņems,
Lai vij ašu pātadziņu.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

3317.

Māte savu meitu sauc,
Kā vistiņa tekādama;
Meita gāja kā runcītis
Vecas mātes aizkrāsnē.
188 [(?)].

3317¹.

Palaid mani, māmuliņa,
Kā jau biji palaidusi:
Trīs reizītes kreklu vilku
Vienu pašu mazgājumu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

3318.

Pērnvasaru māmiņai
Spītēdama vien dzīvoju;
Māmiņai spītēdama,
Pats sevim saspītēju.
226 [Kandavā (Tl)].

3319.

Pilns stallīts man aitiņu,
Vilku laižu tīrumā;
Piln' ustaba man meitiņu,
Pate slauku ustabiņu.
410 [skat. 3301. (Pilskalnes pag. Il)].

3320.

Še meitas vecākas, ne pate māte:
Še māte meitām krēsliņu cēla.
198 [Saldū].

3321.

Tā māmiņas vaina bija,
Ka es augu netikuse:
Kam tā ņēma kalponīti,
Mani lēti audzināja.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

3322.

Tā, māmiņa, tava vaina,
Ka es slinka, maģtikuse:
Kam tu pate dubļus bridi,
Mani slinku audzināji.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3323.

Tā puķīte dūņu smaku,
Kas aug viena ezerā;
Tā meitiņa netikuse,
Kas aug viena māmiņai.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

3324.

Viena pate mātes meita,
Laba vien gribētāja:
Baltas putras ēdājiņa,
Runkainīšu nesātāja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

★

- 032 -

37613.

Ok Dīvaņi, kai tam lab',
Kas pi sovas muomuliņas:
Kas dīņaņas gluda golva,
Kas svādīņas bazneicā.
194 [Krāslavas D].

37614.

Ak tu mana māmulīte,
Kad es tevis aizmirsīšu:
Vieglas bija tavas rokas,
Mani mazu auklējot.
Tad es tevis aizmirsīšu,
Kad es tevis neredzēšu.
443 [Turlavas Kld].

37615.

Auklej mani, muomuliņa,
Pi mutītes pīlykuse;
Ka pošai navajag,
Byus svešim maldynuot.
357 [Rudzētu D].

37616.

Augsti kolni, gari meži
Da munai māmiņai;
Pūrus brydu pa ceļim
Da sovai māmeņai;
Da svešai naguojuse
Ni sausom kuojiņom.
18 [Andrupenes Rz].

37617.

Bolta kaļča, bolts snīdziņš,
Mīls tāvs, muomuļiņa;
( Mīls tāvs, muomuļiņa,)
Obi vīnu mīlumiņ'.
389 [Silajāņu Rz].

37618.

Baŗo mani tēvs māmiņa,
Baŗo pieci bāleliņi;
I tad vēl nevarēja
Bez tautieša pabaŗot.
358 [Rugāju Abr].

37619.

Bija man četri dēli,
Būs man četras vedekliņas:
Ančam Grieta, Lauram Kača,
Jēkabam Madaliņa.
241 [Lubānas Md].

37620.

Bitīt, tavu vieglumiņu
Baznīcāji dedzināja;
Māmiņ, tavu labumiņu
Līdz mūžiņa galiņam.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

37621.

Bitīt, tavu šuvumiņu,
Skaisto vaska gabaliņu;
Māmiņ, tavu auklējumu,
Skaisti balti bāleniņi.
241 [Lubānas Md].

37622.

Ceļu gāju, gŗūt' redzēju,
Nesacīju māmiņai,
Lai tā mani neraudāja,
Nežēloja kumeliņu.
200 [Kuldīgas Kld].

37623.

Darbos gāju gŗūt' redzēju,
Bet neteicu māmuļīti,
Lai tā, mani žēlodama,
Nedo jaunu tautīnās.
39 [Bārtas Lp].

37624.

Cik putņeņam dzīduošonas,
Kai nu poša pavasara;
Cik mjaiteņai dzeivuošonas,
Nu ganeņu da tauteņu.
182 [Kaunatas Rz].

37625.

Da ceļimi pūru bridu,
Da sovaji māmeņai;
Da svešaji naītum
Sausajomi kuojeņom.
143 [Jāsmuižas D].

37626.

Dēlu māte ziņu sūta,
Nevar dēlu savaldīt:
Šovasar saraustījis
Treju stangu iemauktiņus.
282 [Nīcas Lp].

37627.

Dzieržu sovu muomuliņu
Aiz puriņa, aiz mežiņa runojūt.
Navarēju dativēt:
Par puriņu dziļš iudens,
Apleik lels leikumeņš.
605 [Skolas].

37628.

Dzeivojīt, bruoleliņi,
Globojīt muomuliņu;
Es aizīšu tautiņuos,
Tur man cyta muomuliņa.
389 [Silajāņu Rz].

- 033 -

37629.

Es māmiņas mīļi lyudzu
Ap mutīti glaudeidama:
Ka jei mani izaudzēja,
Pi mutītes dalykus'.
326 [Preiļu D].

37630.

As sovai māmiņai
Nikā loba nadarīju:
Karotītes nomazgāj'se,
Pieri vien balināju.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

37631.

As izaugu pi māmeņas,
Kai sorkona bryuklineitja;
Tautas nuocja, tautas braucja,
Mani saucja bryuklineiti.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37631¹.

Es izaugu pi māmeņas,
Kuo ūdzeņa bryukluojā;
Es izaugu kuo līpeņa,
Nūzīdēju kuo īveņa.
315 [Pilskalnes Il].

37632.

Es mātei pirmā meita,
Pirmā māļa malējiņa:
Man pieder mātes pūrs,
Mātes baltas vilnānītes.
290 [Ogres C].

37633.

Es māmiņai vīna meita,
Etslēdziņu nosuotuoja;
Etslēdziņu nosuotuoja,
Reita mīga gulātuoja.
466 [Vārkavas D].

37634.

Es mātei viena meita,
Visu gadu ganos gāju;
Pie puišiem gulētāja,
Baltas putras ēdājiņa.
545 [Krustpils D apr.].

37635.

Es mātei viena meita,
Visa laba gribētāja:
Labu ēst, labu dzert,
Labu vilkt mugurā.
605 [Skolas].

37636.

Es mātei viena meita,
Visu labu gribētāja:
Sviestu, pienu ēdājiņa,
Kunkulīšu strēbējiņa.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

37637.

Es puoršķēļu adateņu,
Kurynavu ustubeņu,
Ka muomeņa nasasoltu,
Vacys dīnys dzeivuodama.
143 [Jāsmuižas D].

37638.

Es redzēju tai ciemā
Māti jaunu, meitu vecu:
Māte ganu vadītāja,
Meita viesu mielotāja.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

37639.

Es savai māmiņai
Viena pate meita biju;
( Viena pate meita biju,)
Kā jumprava vien staigāju.
605 [Skolas].

37640.

Es uzaugu pie māmiņas,
Ciemā nakti negulēj'ša.
Kas māmiņai vietu taisīs,
Kas aprausīs uguntiņ'?
Es māmiņai vietu taisu,
Es aprausu uguntiņ'.
94 [Dunikas Lp].

37641.

Gona dzīžu, gona raužu,
Nadzierd muna muomuleņa.
Kab dzierdātu muomuleņa,
Byutu lelys žālobeņis.
593 [Rēzeknes apr.].

37642.

Glaudies gludi, Rozulīte,
Liecies zīļu vainadziņu:
Cielaviņa ligzdu dara
Tavā matu galiņā.
605 [Skolas].

37643.

Globoj, bērniņ, tuo mani,
Kuo globuoju tevi mozu:
Īteidama, izteidama
Boltejūs polagūs.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 034 -

37644.

Ira kvīšu, ira mīžu,
Auzu pylni orūdeņi;
Ir maņ tāvs muomuliņa,
Pylnas acis asariņu.
389 [Silajāņu Rz].

37645.

Ik reiteņa laksteigola,
Syt pūreņa maleņā;
Ik boguota tautu meita,
Raud galdeņa galiņā.
89 [Dricēnu Rz].

37646.

Ik vokora laksteigola,
Sit pureņa maleņā;
Ik vokora mun' māmeņa
Manis gauži nūrauduoja,
Dzierdēj mani dzīdojūt,
Nasagaida atejūt.
465 [Varakļānu Rz].

37647.

Iz vacainis sylta sauļa,
Kab ilguoki ganējusja;
Pi mameņas loba dzeive,
Kab ilguoki dzeivuojusi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37648.

Īt saulīte, īt māmiņa
Par pogolmu runuodama;
Nu tuolīnes nepazynu,
Kura muna muomuliņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37649.

Kā kokiem lapas birst,
Tā māmiņai asariņas;
Kā kokiem skaidas lec,
Tā māmiņai valodiņas.
197 [Krotes Lp].

37650.

Ka man byutu putna spuorni,
Tuos bitītes vīglumeņš,
Es aizskrītu tū maliņu,
Kur ir muni tāvs māmiņa.
466 [Vārkavas D].

37651.

Ka satyktu sovu muoti
Ūlneiceņas galeņā,
Es atstuotu jaunu sīvu,
Vastu muoti ustobā.
174 [Kārsavas Ldz].

37652.

Kab, sauleit, tu tī izlāktu,
Kur vakar nūrīteji;
Kab tej muna muomuleņa
Šūdīn jaunu pīdzymus'.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37653.

Kam maņ taida ļaudaviņa,
Kai muna i muomuliņa;
Uobuliņa skaistumiņu,
Kai bitītes vīglumiņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

37654.

Kod par lūgu pasavēru,
(Tod) saulīti īraudzeju;
Kod māmiņu īdūmuoju,
Tod (es) gauži nūrauduoju.
18 [Andrupenes Rz].

37655.

Kam, māmiņ, audzināj',
Bērzu birzi sētiņā?
Meitu dēļi audzināj',
Kur gulēt dienasvidu.
197 [Krotes Lp].

37656.

Kam, māmiņ, man' auklēji,
Kad tev pašai nevajag?
Svešai mātei viegla diena -
Ne šūpoj'se, ne auklēj'se.
358 [Rugāju Abr].

37657.

Kas bērziņam no lapiņām?
Tikai zemi trūdināja;
Kas māmiņai no meitiņas?
Svešai mātei viegla diena.
36 [Balvu Abr].

37658.

Kas kaitēja man dzeivuot
Pi eistuos muomuliņas?
Bites saņ duorziņā,
Tautas zvona pogolmā.
466 [Vārkavas D].

- 035 -

37659.

Kas sliņķim kājas āva,
Kas sedloja kumeliņu?
Māte sliņķam kājas āva,
Tēvs sedloja kumeliņu.
355 [Rucavas Lp].

37660.

Kaut tā mana māmuliņa
Otrreiz jauna piedzimusi,
Satītum valodiņu
Mīkstajās villainēs.
198 [Krustpils D].

37661.

Klausīšu māmeņas patacādama,
Poša tecēš' nomā, poša ustobā,
Taidi gūdi nomā, taidi ustobā.
143 [Jāsmuižas D].

37662.

Ko rājies, māmulīte,
Kas tev vecu nobāra?
Lai bāra tie bērniņi,
Kas paliks pakaļā.
281 [Neretas Jk].

37663.

Kumeļā, dēliņā -
Tur mātei lieli prieki:
Zviedz kumeļš, dzied dēliņš,
Māte prieku nevarēj'.
378 [Seces Jk].

37664.

Kaimiņiem redzējums,
Māmiņai audzējums;
Tālejam tautiešam
Būs dižena malējiņa.
146 [Jaungulbenes Md].

37665.

Ai kūceņ, tovu zaļū skaistumeņu,
Ai māmiņ, tovu meilumeņ!
Nu kūciņa skaists zareņš,
Nu māmeņas meils vuordeņš.
389 [Silajāņu Rz].

37666.

Loba beja māmiņa,
Lobas man vajadzēja,
Ēžu pīnu, ēžu gaļu,
Soldovinka pasadzēru.
314 [Pildas Ldz].

37667.

Lobuok kab maņi māmeņa,
Par laipeņi īmatusja,
Kod byut pati puorguojusja
Sausajom kuojeņom.
174 [Kārsavas Ldz].

37668.

Lobuok byutu es numyrus(e)
Nakai muna muomuleņa;
Nabyut mani sveši ļauds
Ik reiteņu ryudynuojuš'.
143 [Jāsmuižas D].

37669.

Lai bij skaista, kas bij skaista,
Man' māmiņa, tā bij skaista.
Kad es viņu ieraudzīju,
Tad pārgāja man' bēdiņa.
172 [Kārķu Vlk].

37670.

Ļaužu māt, ļaužu māt,
Ej, apraugi mūsu māti!
Mūsu māte atsagula
Vakariņu neēdusi.
241 [Lubānas Md].

37671.

Muojuos eju, muojuos eju -
Kos gon mani muojuos gaida?
Mana eistuo muomuliņa,
Tei mani muojuos vīnmār gaida.
503 [Višķu D].

37672.

Māmeņ muna, mīļvuordeitja,
Mīļi mani auklējus':
Iz celeišu izlykdama,
Pi muteitis dalykdama.
326 [Preiļu D].

37673.

Māmiņ, muna mīlīguo,
Tev mīlīga volūdiņa:
Tev mīlīgi runojūt,
Bierst maņ gaudas asariņas.
326 [Preiļu D].

37674.

Māmiņ' mani tā sargāja,
Kā sirsniņu azotēji:
Ne naksniņu negulēja,
Ne kājiņas neapāva.
183 [Kazdnagas Azp].

37675.

Māmeņai vīna meita,
I tej poša natikļeitja:
Reiteņā cālusīs,
Uz pologa kuojis ova.
143 [Jāsmuižas D].

- 036 -

37676.

Mana balta māmuļiņa
Mani mīļi audzināja:
Ir rītiņa klāt tecēja,
Mani mīļi modināj(a).
127 [Grostonas Md].

37677.

Mana mīļa māmuliņa
Mani labi audzināj':
Pate manim svārkus šuva,
I krekliņus balināj'.
439 [Trikātas Vlk].

37678.

Mana balta māmulīte,
Tev nebija mani rāt;
Kad es augšu, tevi rāšu,
Tu staigāsi raudādama.
378 [Seces Jk].

37679.

Mana balta villainīte,
Vai es tevis nevelēju?
Mana mīļa māmuliņa,
Vai es tevis nemīlēju?
184 [Ķēču Rg].

37680.

Mana veca māmuļīte,
Kā es tevi aizmirsīšu?
Neredzēšu staigājam,
Nedzirdēšu runājam.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

37681.

Man māmiņa maz' esot,
Zābaciņus šūdināja;
Mīl šūdin, māmuliņa,
Mīl es liela izauguse.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

37682.

Māte dēliņu auklēja,
Kā saulīte zirņu ziedu;
Dēliņš sirdi audzināja,
Kā aso zobeniņu.
281 [Neretas Jk].

37683.

Māte mani audzināja,
Kā liepiņu dārziņā:
Lai es augu smuka, daiļa,
Kā rozīte dārziņā.
39 [Bārtas Lp].

37684.

Mana mīļa māmulīte,
Mani mīļi audzinā(ja);
Izšūpoja, izauklēja,
Atdod tautām rūdināt.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

37685.

Māt, māt, es tovs dēls,
Kā tu man nepazin?
Es mazes Jaraniš,
Kas dzīve kārklane.
445 [Ugāles Vp].

37686.

Muote, muna muomuliņa,
Na tei muna myuža muot(e);
Tei bej muna myuža muote,
Kur dēliņu audzinuoja;
Kur dēliņu audzējuse
Pa munam pruotiņam.
358 [Rugāju Abr].

37687.

Māte māte, man ar maizes,
Es ar biju tavs bērnīns,
Tāpat tev skaidas lasu
Apār tev ružināju.
470 [Vecates Vlm].

37688.

Maņ māmiņa moz' auklēja,
Kai saulīte zierņu zīdu:
Izteidama, īteidama
Boltajuos vylnainēs.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37689.

Mīļi mani māt' audzēja,
Skaišķi mani darināja;
Lai ar mīļi audzināja,
Šķitās pati maldināta.
545 [Krustpils D apr.].

37690.

Mīļi māmeņa auklēja,
Mīļi kuoŗa šyupuleiti;
Svešai muotei vīgla dīna,
Ni šyupuoja, ni auklēja.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

37691.

Mīli, māmeņ, mani auklēji,
Mīli kuori šyupeleiti;
Aiz mīluos auklēšonas
Mīlu vuordu nadzierdēju.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 037 -

37692.

Māmiņ' mani izauklēj'se,
Kā saulīte zirņu ziedu;
Izauklēj'se, izglabāj'se,
Lietā vien nelikuse.
Liks lietā sveša māte,
Būs tai daži ļauni vārdi.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

37693.

Ne naksniņas nedrīkstēju
Ciemiņos pārgulēt;
Kas mātei vietu taisīs,
Kas tēvami kājas aus?
355 [Rucavas Lp].

37694.

Nav saulīte nogājusi -
Rasa zāles galiņā;
Nav māmiņa nomirusi -
Pilnas acis asariņu.
378 [Seces Jk].

37695.

Neaugši saule i līgoj',
Ar rociņu nepasniedzu;
Ne tāl' ir man' māmiņa,
Nevarēju klātu tikt.
241 [Lubānas Md].

37696.

Nemirst', mana māmuliņa,
Izved mani tautiņās,
Lai man nāca no tautām,
Vēlēj' kādu vēlēdama.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

37697.

Nerāji, māmiņa,
Meitu vakarā:
No rīta celdamies,
Nerasi meitu.
214 [Lažas Azp].

37698.

Nivīns putniņš tai nav mīļš,
Kai ir mīļš ceirulīts;
Nivīnam nāsu es tik mīļa,
Kai es asu māmeņai.
551 [Ludza Ldz apr.].

37699.

Nu saknītes lozda zīd,
Na nu lozdas viersyunītes;
Nu sirsninas es i mīlu
Sovu tāvu, muomuļiņu.
143 [Jāsmuižas D].

37700.

Paldies saku tev, māsiņa,
Pa to vieglu lolojumu;
Uz akmeni nesēdēja,
Mani mazu lolodama.
398 [Skrundas Kld].

37701.

Par māmiņu vien domāju,
Kā par sēni mežmalā;
Kad pietrūka padomiņa,
No māmiņas pavaicāju.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

37702.

Man patyka tāva sāta,
Dzymtuo dyumu ustobeņa;
Dūd, Dīveņ, man myužeņu
Šai sātā i nūdzeivuot.
35 [Baltinavas Abr].

37703.

Kas kaitēja atvasei,
Pie bērziņa šūpojot;
Kas kaitēja meitiņai,
Pie māmiņas dzīvojot.
79 [Daudzeses Jk].

37704.

Raudāt raud tā meitiņa,
Trīcēt trīc villainīte;
Sēd galviņu nokārusi
Kā rudeni miežu vārpa.
82 [Demenes Il].

37705.

Saņem mani, māmuliņa,
Kad es nācu piekusus';
Pacel krēslu, nesēdēš(u),
Saņem jauku valodiņ'.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

37706.

Saulīt sylta, māmiņ mīla,
Kab vysam myužiņam!
Napītryuktu mīlu vuordu,
Ni gotovu gabaļiņu.
174 [Kārsavas Ldz].

37707.

Solts lūkim upeits tak,
Caur zariņim Daugaviņa.
Dzeitum laivu, dūtum rūku,
Kab māmiņa naradzātu;
Kab māmiņa naradzātu,
Kab jei gauži narauduotu.
170 [Kapiņu D].

- 038 -

37708.

Skaistu dēleņu auklēju,
Dzīduodama, šyupuodama;
Ka izauga šys dēleņš,
Gauž' māmeņu ryudynuoja.
143 [Jāsmuižas D].

37709.

Skaista saulīte uzlēce,
Bet na vysam myužiņam.
Meila beji tu, māmiņa,
Bet na vysam myužiņam.
Skaists bej muns augumiņš,
Bet na vysam myužiņam.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

37710.

Skrien, bitīte, uz to malu,
Kur ir mana māmuļiņa,
Atnes man mīļus vārdus
No īstās māmuļiņas.
194 [Krāslavas D].

37711.

Skrīņ, biteit, uz tū pusi,
Kur guļ muns tāvs ai muoti,
Aiznes munam tāvam, muotei
Simtu lobu vakareņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37712.

Smylga auga otvorā,
Es izaugu pi māmeņas;
Smylga rosas napanesja,
Es māmeņas meilu vuordu.
465 [Varakļānu Rz].

37713.

Svešai muotei svešs bērniņš,
Kai zaraiņa uobelīte;
Sov' māmiņai sovs bērniņš,
Kai sirsniņa ozūtē.
389 [Silajāņu Rz].

37714.

Šauj (=šaut), māmiņa, rāj tu mani,
Kamēr tava rājamā;
Kad rīkstītu pušu lauzīš',
Nebūs tava rājamā.
306 [Patkules Md].

37715.

Šaut, māmiņa, rāj, māmiņa,
Nedod man savas vaļas,
Lai kaunā nepalika
Mans mazais augumiņš.
241 [Lubānas Md].

37716.

Tik upītes straujumiņ(a),
Kā ruden(i), pavasar';
Tik māsiņ(i) labas dzīves,
Kā pie savas māmuliņas.
545 [Krustpils D apr.].

37717.

Vai, upīte, tevis dēļ
Naīt muņa muomuliņa?
Puori brist - dziļš yudins,
Apkuort, leli leikumiņi.
326 [Preiļu D].

37718.

Vaļa man beja vaļuotīs
Pi tuos sovys muomulenis:
Var mīdzeņus izguļēt,
Var darbeņus pastruoduot.
314 [Pildas Ldz].

37719.

Vysu celeņu nūguoju
Ar māmeņu runuodama,
Vēl es puses naizrunuoju
Jau sirsniņa pušu pleist;
Ka byut vysu izrunuojus',
Byut i poša nūmyrus'.
170 [Kapiņu D].

37720.

Visi kakti tukši, salti,
Nav māmiņas istabā;
Visi silti, visi jauki,
Kad māmiņa istabā.
358 [Rugāju Abr].

37721.

Vīgli guoju, vīgli spēru,
Vīgli duras vyrynuoju,
Lai tei muna muomuliņa
Nu mīdziņa nazacaltu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37722.

Viena biju, viena pate,
Es savai māmiņai;
Es kā viena magonīte,
Bāleliņu sētiņā.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

- 039 -

37723.

Vīna poša māmeņai,
Vysa loba gribātuoja:
Pīnu ēžu, pīnu dzēru,
Suleņuos mozgovūs.
326 [Preiļu D].

37724.

Viena pate es meitiņa,
Kā rozīte dārziņā;
Durvīm klinģi nodiluši,
No tautieša virinot.
605 [Skolas].

37725.

Viena pati man māsiņa -
Kam to dot, kam nedot:
Vai sudraba kalējam,
Vai zemītes arājam?
Labāk dot arājam,
Ne sudraba kalējam.
605 [Skolas].

37726.

Viena pate zemenīte
Stāv kalnīna galīnā;
Viena pate mātes meita
Aug māmīnas kambarē.
192 [Kosas C].

37727.

Zaļa prīde, zaļa egle,
Obas vīnu zaļumiņ';
Mīļa muote, mīļa saule,
Obas vīnu mīļumiņ.
389 [Silajāņu Rz].

37728.

Žēlumos es nevaru
Caur māmiņas sētu iet:
Rej sunīšī, dzied gailīšī,
Raud māmiņa malt iedama;
Raud māmiņa malt iedama,
Ar maģāma māsiņām.
39 [Bārtas Lp].

37729.

Žēlumā nevarēju
Gar māmiņas sētu iet:
Rej sunīši, dzied gailīši,
Raud māmiņa maltuvē,
Dzirnu milnu noķēruse.
94 [Dunikas Lp].

★

4. Vecāki pie bērniem novārtā

3325.

Ej, tētiņ, baro zirgus,
Dēli veci, piekusuši,
Dēli veci, piekusuši,
Tēvu mazu barodami.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

3326.

Es ar savu bāleliņu
Ne runāt nerunāju:
Kam tas ņēma bargu sievu,
Kam māmiņu raudināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3327.

Es pats savu māmuliņu
No durvīm nobīdīju;
Man izauga kapiņā
Krūtīs zaļš ozoliņis.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3328.

Es tev saku, bāleliņ,
Rāj tu savu līgaviņu!
Aiz ko mana māmuliņa
Ik vakara gauži raud?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3329.

Es tev saku, man' bāliņ,
Valdi savu līgaviņu;
Nevēl savu māmulīti
Ērķelēs sēdināt,
Ērķelēs sēdināt,
Asarām mircināt.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

3330.

Kas no brieža liela raga,
Ka nedzird taurējot;
Kas no mātes auklējuma,
Ka neredz vieglas dienas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3331.

Kas, tēviņi, tev kaitēja,
Tev dēliņi kalējiņi?
Dreijādami zārku taisa,
Zelta krustu liedināja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

3332.

Kulti, malti es negāju,
Tēvu, māti turēdams;
Sūtīš' tēvu piedarbā,
Māmuliņu maltuvā.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

- 040 -

1. Es negāju rijas kult,
Ni maltuves ritināt;
Sūtu tēvu piedarbā,
Māmuliņu maltuvē.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

3333.

Māte dēlu audzināja
Kā ziloji balodīti;
Izaudzēja mellu kraukli,
Kas actiņas izknābāja.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

3334.

Māte, dēlu auklēdama,
Šķitās pili mūrējot;
Dēliņš sirdi audzināja
Kā aso zobentiņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3335.

Māte dēliņ' i auklēja,
Pie mutītes pielikdama;
Raudādama maizes prasa
No dēliņa līgaviņas.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

3336.

Māte, dēlu lolodama,
Šķita pili būvējot;
Kad pārveda līgaviņu,
Prač par kalnu māmuliņa!
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Māte, dēlu audzēdama,
Šķita pili būvējam;
Paaug dēls, pārved sievu,
Izdzen māti eglienā.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

3337.

Mātei ķeša noplīsusi,
Bērniem maizi glabājot;
Bērniem ķeša noplīsusi,
Atslēdziņas glabājot.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

3338.

Maza maza man galviņa,
Pilna gudra padomiņa:
Ārā dzinu tēv' ar māti,
Mājās ņēmu arājiņu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Es gan zinu, ko darīšu,
Es pūriņa nedarīšu,
Dzīš' ārā bāleliņu,
Ņemš' iekšā arājiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3339.

Piecu dēlu māmuliņa
Pirtī ēda launadziņu;
Viendēliņa māmuliņa
Pie galdiņa istabā.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3340.

Reti reti tā sētiņa,
Kam pie vārtu vītoliņš;
Reti reti tā meitiņa,
Kas mātei vietu taisa.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3341.

Reti reti tie kociņi,
Kas aug ceļa maliņā;
Reti reti tie dēliņi,
Kas mātei maizi deva.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

3342.

Savu tēvu, māmuliņu
Silītē vizināju,
Kam tie mani nemācīja
Ragaviņas pataisīt.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

3343.

Savu vecu māmiņu
Ganos raidīšu.
Došu vilnas ērkulīti,
Lai vērpj stāvu stāvēdama.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

3343¹.

Šūpo, māte, meitas bērnu,
Met dēliņu ūdenī:
Dos dēliņš dzedrus vārdus,
Dos dēliņa līgaviņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

3344.

Uica, man ir divi dēli,
Būs man divi vedekliņas;
Viena lamās, otra lādēs,
Dēliņš matus plucinās.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

3345.

Vecais tēvs avis gana,
Čab lapiņas staigājot.
Ārte, ārte, vecais tēvis,
Ne lapiņas čabināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 041 -

5. Dažādas dziesmas par vecāku un bērnu satiksmi

3346.

Ai bērniņi, ai bērniņi,
Glabāj't tēvu, māmuliņu!
Jūs Laimiņa izkaisīja,
Tēvs māmiņa salasīja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3347.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Vaidēt vaid māmuliņa:
Viena meita šūpulī,
Otra ļaužu valodās.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

3348.

Vai Dieviņu, nepieder
Ar māmiņu rājoties;
Šķir, Dieviņis, zaļu mauri,
Glabāj' manu augumiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3349.

Aiju manu cietu sirdi,
Vai bij koka, vai akmeņa:
Vakar bija div' bāliņi,
Es māmiņas nevaicāju.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Ai tu manu sīvumiņu,
Ai otraju lepnumiņu:
Satikos div' brālīšus,
Nevienam nevaicāju,
Nevienam nevaicāju,
Ko dar' mana māmulīte.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

3350.

Apdzisa man guntiņa,
Atsagula māmuliņa.
Pirma guntiņu iepūtu,
Tad piecēlu māmuliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3351.

Auklējam mēs māsiņas,
Ko katrai Dieviņš deva:
Cita dēlu, cita meitu,
Cita savu bāleliņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3352.

Dzeržu sovu muomuļeņu
Aiz upeitis runuojūt;
Puori bryst lels iudins,
Apleik īt lels leikums.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

3353.

Gŗūti šņāca tā priedīte,
Kam nav jauni atvasiņi;
Gauži raud tā māmiņa,
Kam nav dēli arājiņi.
232 [Talsos (Tl)].

3354.

Eisa man' gara dīna
Ar maiz'eitis' gabal'eņu;
Sylta man' solta dīna
Ar mām'eņis vylnuon'eiti.
4271 [Rēzeknes apr.].

3355.

Kab t'ej muna muomuļeņa
Sauļis myužu dz'eivuojus'e,
Napītryuktu mīlu vuordu,
Ni gotovu gabal'eņu.
4301 [Michailovā (Mērdzenes pag. Ldz)].

3356.

Kāds no siera aizlejiņš,
Kāds no znota mīļš vārdiņš?
No sviestiņa aizlejiņš,
No dēliņa mīļš vārdiņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3357.

Kāpēc mani māte kūla,
Kāpēc mani raudināja?
Vai kājīnas tai neāvu,
Vai vietīnas netaisīju?
Vai tā bija nodomājsi
Projām dzīt tautīnās?
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

3358.

Kas gul'b'eiti balynuoja,
Ka na jyuris yudis'n'eņš?
Kas b'ērn'eņu lītā lyka,
Ka na tāvs, muomuļeņa?
424 [Barkavas pag. Rz].

3359.

Kas man' beja nadzeivuot
Pi eistuos muomuļeņis:
Kas dīnas gluda golva,
Kas svātdīnis bazneicā.
4221 [Asūnes pag. D].

- 042 -

3360.

Ko kliedziet, gulbēniņi,
Gan ir dziļi ezeriņi;
Ko raudiet, jūs bērniņi,
Dzīvs ir tēvs, māmuliņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3361.

Kur skriedami, odu putni,
Bez saulītes vakarā?
Traucē, Dievs, modē, Dievs,
Maza bērna māmoļiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Es redzēju melnu odzi
Vidū gaisu zvērojam.
Sargi, Dievs, vairi, Dievs,
Mazu bērnu māmulīti.
224 [Kabilē (Kld)].

3362.

Līka liepa, līks ozolis,
Tie bij labi šūpoties;
Vecs tēviņis, māmuļīte,
Tie bij labi padomnieki.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

3363.

Māte, māte, rāj dēliņu,
Dēliņš grib savas vaļas:
Dēliņš grib ciema meitas,
Ciema meitas gredzentiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3364.

Māte mani mazu sauca:
Runga, runga, rezgalīte!
Es uzaugu liela meita
Kā Vāczemes magonīte.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3365.

Man' muomiņa izaukl'ēje
Uz c'el'iņa mātuodama;
Es' izaugu tuods v'eiriņš,
Kas ar kungu suonim s'ēd'.
422 [Līvānu pag. D].

3366.

Mozi bārni, moza bāda,
L'eli bārni, l'ela bāda:
Mozi bārni maizis prosa,
L'eli bārni sudabreņa.
426 [Sakstagala pag. Rz].

3367.

Pati māte līksti cirta,
Pati kāra šūpolīti;
Kad izaugu diža meita,
Tēvs tautām vēlētājs.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

3368.

Pīci, seši tāvam dāli,
Vīnys tāvam kumel'eņis,
Un tū pošu prodzāruši
Krūga golda gal'eņā.
426 [Sakstagala pag. Rz].

3369.

Priedes, egles tai mežā,
Nav neviena ozoliņa;
Tai mātei meitas vien,
Nava maizes arājiņa.
405 [skat. 363. (Dzirciema pag. Tk. Tiņķerē u.c. Kurzemē)].

3370.

Saul'eit sylta, pal'eigoi
Poš (koč) vokora cēlīneiti;
Mām'eņ, mīli parunoi
Poš (koč) myužeņa gal'eņā.
4271 [Rēzeknes apr.].

3371.

Šudin, muot'e, l'eita dīna,
S'edz palāku vylnuon'eiti;
Vai t'ev man'i žāl nab'eja,
Ka as' guoju rauduodama.
422 [Līvānu pag. D].

3372.

Skaista augu, bolta augu,
Na sovai mām'eņai:
Taut'eņuom rogonuom
Reita muoļa mal'ējeņa.
427 [Varakļānu pag. Rz].

1. Smuka, gara es izaugu,
Na savai māmeņai;
Ka sovai māmeņai,
Vēl smukuoka, vēl garuoka.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

3373.

Tāva, tāva tu d'ēl'eņ,
Nav t'ev tāva padūmeņa:
M'eitys juoja pīguļā,
Kum'el'eņus lūc'eidamys.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

3374.

Tēva tēvu es redzēju,
Sava tēva neredzēju.
Es gribēju naudu sēt,
Viņš sacīja nedīgstot.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

- 043 -

3375.

Tu, māmiņ, nezināj',
Kur dēlam guļas viet':
Vai mēŗāi, vai kaŗāi,
Vai dziļāi ūdenēi.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

3376.

Viendēlīts, viendēlīts,
Kas viendēļa nezināja?
Tēvs bij auklu vijējiņš,
Māte vīžu pinējiņa.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

3376⁴.

Cīši jūst'eņu i apjūžu,
Pīdar skaiški nosuojūt';
M'eiļi saucu tāv' ar muoti,
Pīdar m'eiļi pasaucūt'.
422 [Līvānu pag. D].

2. BRĀĻI UN MĀSAS

1. Bez brāļa

3377.

Ai Dieviņ, ai Laimiņ,
Kur man citi bāleliņi?
Nela manis vienas dēļ
Māte kāra šūpolīti.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

3378.

Ai māmiņa, ai māmiņa,
Kur man citi bāleniņi?
Vai līkstīte tev nolūza,
Mani vienu šūpojot?
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

3379.

Es diedziņu šķeterēju,
Man nebija dzīpariņa (dzīpariņu);
Es puškoju tautu dēlu,
Man nebija bāleliņa (bāleliņu).
17 [Ķēčos (Ķēču pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 364 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es mīlēju tautu dēlu,
Man nebija bāleliņa;
Es mīlēju svešu māti,
Man nav savas māmuliņas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3380.

Gauži dziedu dziedādama,
Gauži raudu raudādama,
Kam Laimiņa nelikusi
Viena īsta bāleliņa.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

3381.

Īstu brāļu man nebija,
Nozarīši necerēja.
Cerējiet, nozarīši,
Lai slavīte nepazuda.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3382.

Kad Dieviņis man būt' devis
Jele vienu bāleliņu!
Kad es iešu tautiņāsi,
Kas cels mani kumeļā?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

3383.

Kaut man būtu āra siena
Jele viena gabaniņa;
Kaut man būtu īsta brāļa
Kā adatas lielumiņ'.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

3384.

Ko, Dieviņ, man darīt,
Ne man brāļa, ne māsiņas?
Vai Dieviņš pavēlējis
Tautu dēlu vien mīlēt?
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

3385.

Mirst mērā, kauj kaŗā
Manus baltus bāleliņus.
Viena pate palikuse,
Kā eglīte izdzenīta.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 044 -

3386.

Oši, kļavi, ozoliņi
Krūmiņiem saauguši;
Man' Laimiņa audzējuse
Bez neviena bāleliņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3387.

Tās var lielas lielīties,
Kam ir lieli bāleliņi;
Es nevaru lielīties,
Ne man lielu, ne man mazu.
1311 [Apē (Vlk)].

3388.

Ceļa malas āboliņš
Deviņām lapiņām;
Kuŗa Laime mani laida
Bez neviena bāleliņa?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

★

37730.

Oi Dīveņi, kū daŗāt
Bez eisto buoleleņa?
Kas ai mani pošu īs,
Kas ai pyuru pakalī?
605 [Skolas].

37731.

Dūd, Dīveņ, kū dūdams,
Nadūd vīna buoleliņa;
Ka nadevi pīcu, sešu,
Navajag vīna buoleliņa.
174 [Kārsavas Ldz].

37731¹.

Dūd, Dīvjaņ, kū dūdams,
Dūd da vīnu buoliļaņi;
Kam atvjast vaiņucjaņi
Nu tautjaņu māmjaņai.
605 [Skolas].

37732.

Es pušķoju sav' māsīcu
Savā rožu dārziņā;
Man nav māsas, zeltainītes,
Ko pušķot bāliņos.
605 [Skolas].

37733.

Es to savu bāleliņu,
Kā gulbīti balsinātu,
Kam Laimiņa nelikusi
Tautu dēlu balsināt.
14 [Alsviķa Vlk].

37734.

Es iesviežu vaŗa tauri
Tekošā upītē;
Kam neauga man' māsiņa,
Kam neņēma panākšos.
418 [Sunākstes Jk].

37735.

Kam es jaunu loku liekšu,
Nava jauna kumeliņa;
Kam es jaunu māršu vesšu,
Nava jauna bāleliņa.
241 [Lubānas Md].

37736.

Kur, bitīte, madu ņimsi,
Nuotres vīni sātmalē;
Kur, muosine, cīmā īsi,
Ka nav sovu buoleliņu.
35 [Baltinavas Abr].

37737.

Kū darītu, nadarīt
Ar tū vīnu buoleliņu?
Tys ļaudim, tys kungim,
Tys sovai māmeņai.
18 [Andrupenes Rz].

37738.

Nedod Dievs vienam dzimt
Pie baltās māmuļiņas!
Visi sita, visi kāva,
Vientulīti dēvēdam(i).
241 [Lubānas Md].

37739.

Necik daudz to priedīšu
Dzeltenām skujiņām;
Necik daudz to meitiņu,
Kam deviņi bāleliņ'.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

37740.

Nepieder raibi raksti,
Bez sarkana dzīpariņa;
Nepieder brāļu sēta,
Bez sīkām māsiņām.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

37741.

Skaņāt skaņ lynu krakly,
Uz azara velējūt.
Kur tī muni buoleleņi,
Boltu lynu devējiņi?
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 045 -

37742.

Smuidra auga lauka liepa
Bez nevienu pazarīti.
Man Laimiņa i likusi
Bez neviena bāleliņa.
306 [Patkules Md].

37743.

Egles vien, egles vien,
Nav neviena ozoliņa.
Māsas vien, māsas vien,
Nav neviena bāleliņa.
427 [Tadaiķu Lp].

37744.

Šūpo, mamin (māte), auklē, mamin (māte),
Man da vienu bāleliņu,
Kas ar mani līdzi brauks,
Kas ar pūru pakaļē.
605 [Skolas].

37745.

Tai leicī ūši auga,
Kur nivīna ūzuliņa;
Tai muosai tāvu zeme,
Kur nivīna bruolileņa.
414 [Stirnienes Rz].

37745¹.

Tymsi tymsi, tī sileņi,
Kur nav ūšu, ūzuleņu,
Nūskumīgas tuos mjaitiņas,
Ka nav sova buoleleņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37746.

Tās var līlas līlīties,
Kam ir līli buoleliņi;
As navaru līlīties,
Na man līlu, na man mozu.
551 [Ludza Ldz apr.].

37747.

Vīna beju, vīna pate
As savai muomiņai:
Vīnai man muotes pūrs,
Vīnai tāva nūvadiņš.
551 [Ludza Ldz apr.].

37748.

Vīna pati magonīte
Kliņģerīšu duorziņā;
Vīna pati as muosiņa
Buolenīšu sētiņā.
551 [Ludza Ldz apr.].

37749.

Viena roze dārziņā -
Viena meita māmiņai.
Kas, rozīte, tev to teica,
Ka es viena māmiņai?
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

37750.

Viens pats man bāleliņš,
Kā tas rīta auseklīts;
Izdzirdusi runājam,
Stāvu lēcu gulējuse.
48 [Bērzaunes Md].

37751.

Vysi kūki lapeņūs,
Vysa zemja zīdeņūs;
Mani vīņ i muomuleņa
Bez buoleņu izaudzēja.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Vyss mežeņs lapeņom,
Vysa pļova zīdeņīm;
Mani vīn i muomuliņa
Bez buoleņu izaudzēja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37752.

Visiem kokiem zari ira -
Stiebrīšam vien nevaid,
Visām meitām brāļi ira -
NN (=vārds) vien nevaid.
194 [Krāslavas D].

2. Brāļi vēl mazi

3389.

Mazi mani bāleliņi
Kā tie sila ciekuriņi.
Sapūst sila ciekuriņi,
Izaug mani bāleliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3390.

Mazi mani bāleliņi,
Lai tie visi lieli auga!
Būs dažam vainagam
Gulēt pūra dibinā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3391.

Mazu manu bāleliņu,
Kur es tevi mazu likšu?
Kad es iešu tautiņās,
Uz pūriņu sēdināšu.
303 [Svitenē (Svitenes pag. B)].

- 046 -

3392.

Pilli staļļi sirmu zirgu,
Pilli vadži iemauktiņu,
Pilla tēva istabiņa
Sīku mazu bāleliņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

3393.

Silta mana istabiņa,
Liepu malku kurināta;
Maģi mani bāleliņi,
Liepu malkas vedējiņi.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

3. Daudz brāļu (bāleliņu)

3394.

Deviņ' oši, deviņ' kļavi,
Deviņ' brāļi cirtējiņi,
Es desmita brāļu māsa,
Žagariņu lasītāja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3395.

Es izkāpu kalniņā,
Izskaitīju bērzam zarus.
Tik bērzam sīku zaru,
Tik i manu bāleliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3396.

Kupla kupla tā sētiņa,
Kam pie vārtiem ozoliņš;
Tā slavena mātes meita,
Kam ir daudz brāleliņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

3396¹.

Man bija, man bija deviņi brāļi,
Visi deviņi amata brāļi.
Trīs sita bungas, trīs stabulēja,
Trīs laida vilnīti Daugavas malā.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

3397.

Man deviņi rožu dārzi,
Devītā saule lēce;
Man deviņi bāleliņi,
Devīts kunga kaŗavīrs.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3398.

Ne pa(r) vienu nebēdāju,
Ne pa(r) naga mellumīn':
Man deviņi bālelīni,
Būs maizītes devējīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

3399.

Ozols auga uz akmiņa
Deviņiem žuburiem;
Es uzaugu pie māmiņas
Deviņiem bāliņiem.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

3400.

Pieci simti, seši simti, -
Simtiņš manu bāleliņu.
Tūkstošam atsacīju,
Simtiņā stāvēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3401.

Tecēj' tautu kumeliņi
Deviņiem celiņiem:
Viena pati es māsiņa,
Man deviņi bāleliņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

★

37753.

Ai Dīveņi, kū darīšu,
Mozi muni buolileņi;
Ni jimt sātā īguotnīša,
Ni īt pošai tauteņuos.
605 [Skolas].

37754.

Vai Dieviņ, ko darīšu
Ar mazo bāleliņu?
Viņš gulēja šūpulī,
Man jāiet tautiņās.
605 [Skolas].

37755.

Ar Dieviņu, ar Dieviņu,
Man māsiņas kā auziņas;
Es apsēju, vēl atlika,
Treju kungu novadiņu.
200 [Kuldīgas Kld].

37756.

Apsamola dziernaveņas
I ar mozu malējeņu;
Apsakolu sudobrā
I ar vīnu bruoleliņu.
143 [Jāsmuižas D].

- 047 -

37757.

Daudz skareņu auzeņai,
Daudz okūtu mīzeišam;
Daudz buoleņu tai muosai,
Kurai rūžu vainadzeņš.
605 [Skolas].

37758.

Es bruoļim vīna muosa,
Man deviņi buoleliņi;
Ik reitiņa samoluse
Pa pyuram teiru rudzu.
18 [Andrupenes Rz].

37759.

Ietin iešu sētiņā,
Sētā mani gaidīt gaida;
Sētā mani māte gaida,
Mani mazi bāleliņi.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

37760.

Gudri muni buoļoliņi,
Gudri lely, gudri mozi;
Pats mozīsi buoļoļiņš
Nīdru stalli iztaisēja.
Pyuš vējiņš, nīdres skan,
Doncoj stallē kumeliņ'.
35 [Baltinavas Abr].

37761.

Kaut man būtu bāleliņš,
Jel stradiņa lielumiņu,
To saņemtu, pavadītu
Ar jauko valodiņu.
48 [Bērzaunes Md].

37762.

Ko es iešu tautiņās,
Mazi mani bāleliņ',
Kā dzenīši klikšķenāj(a)
Tautu galda galiņā.
186 [Ķeipenes Rg].

37763.

Lai bij žēl, ko bij žēl,
Žēl mazāji bāleliņ':
Man jāieti tautiņās,
Tas gulēja šūpulī.
605 [Skolas].

37764.

Mani balti bāleliņi,
Kam jūs lieli neaugat?
Kungi jūsu zemi ara,
Tautas dēje ozola (ozoliņu).
241 [Lubānas Md].

37765.

Mes bejom pīci bruoļi,
Vysi pīci rutku zagļi;
Ka atguoja svātas dīnas,
Vysim cauņu capurītes.
465 [Varakļānu Rz].

37766.

Ūzuls auga uz akmeņa,
Deviņim zariņim,
Es izaugu pie māmiņas,
Deviņim buoliņim.
358 [Rugāju Abr].

37767.

Pilna sāta man muoseņu,
Kai auzeņu teirumā;
Kurai pierku pa burdei,
Kurai zeiļu vainudzeņu.
170 [Kapiņu D].

37768.

Pīcu bruoļu muosa beju,
Cik reitiņa moltu guoju;
Cik reitiņu teiru rudzu
Pa sauvīteji rytynuoju.
604 [Dažādi iesūtītāji].

37769.

Sjavkuram lineņam
Zalta pūga galveņā;
Sjavkurai muoseņai
Pa eistam bruoleņam.
170 [Kapiņu D].

37770.

Sīkas mazas man māsiņas,
Kā auziņas tīrumā;
Apsēdušas tautu galdu,
Kā bitītes vīvināja.
290 [Ogres C].

37771.

Smieklam, ļaudis, nelieciet,
Ka man mazi bāleliņi!
I šodien audzin auga,
Kronis kala zobentiņu.
241 [Lubānas Md].

37772.

Vacuokajais buoleliņ,
Byutu maņ par tāvu bejis;
Byutu maņ par tāvu bejis,
Dūtu lobu padūmiņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 048 -

37773.

Vacuokuoja mun' muosiņa,
Byutu muna muote bejsja;
Byutu muna muote bejsja,
Pīdūt mani padūmiņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37774.

Viens ir mans bāleniņš
Zirņu ziedu skaistumiņu:
Zirņu ziedu skaistumiņu,
Zobeniņu (zobentiņa) asumiņu.
198 [Krustpils D].

37775.

Viena pati krūšu poga
Zied kā kunga rožu dārzs;
Viena pati mūs' māsiņa,
Mēs deviņi bāleniņi.
195 [Kraukļu Md].

4. Vecais un jaunais brālis

3402.

Ai veco bāleliņ,
Tev bij man tēvam būt:
Tev bij man pūru kalt,
Tev aizvest tautiņās.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

3403.

Ai vecais bāleliņ,
Tev bij man tēvam būt:
Tev bij man zirgu pirkt,
Tev atvest līgaviņu.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 95.

3404.

Ai veco bāleniņ,
Tev bij man tēvam būt:
Tev bij mani appuškot,
Tautiņās izvadīt,
Tautiņās izvadīt,
Sēdēt galda galiņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3405.

Ei vecais bāleliņi,
Tev bij man tēvam būt:
Tev bij mani tautām dot,
Tev tautām atbildēt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3406.

Ai vecaji bālelīni,
Tev bij manam tēvam būt:
Tev bij mani uzaudzēta,
Izraidīta tautīnās.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

3407.

Ai vecais bāleliņi,
Tev bij mani tēvam būt:
Tev bij pūru kaldināt,
Māršai pūru piedarīt.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3408.

Ai vecaju bāleliņu,
Tev bij manam tēvam būt:
Tev bij rāt, tev žēlot,
Tev piedot padomiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3408¹.

Es vecaju bāleniņu
Kā tēviņu kaunējos;
Tas man bija tautiņās
Pirmais vārtu vērējiņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3409.

Kaŗavīrs, kaŗavīrs
No jaunā(i) bāleliņa:
Ne tas grieza otram ceļu,
Ne vārdiņu atsacīja.
190 [Kuldīgā].

1. Kaŗavīrs, kaŗavīrs
Mans jaunais bāleliņš:
Nemācēja kājas aut,
Jau zobenu vēcināja.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

2. Kaŗavīrs, kaŗavīrs
No jaunā bāleliņa:
Strupus svārkus šūdināja,
Gaŗus matus audzināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3410.

Klaus', māsiņ, manu vārdu,
Mūžam kauna neredzēsi:
Pacel krēslu, noaun kājas
Vecajam bāliņam.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

3411.

Ko var kungi man darīt,
Ko vecais bāleliņš?
Savu birzi es nolīdu,
Sav' aizjūdzu kumeliņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 049 -

3412.

Mazajam liniņam,
Tam ir sīksta pakuliņa;
Mazajam bāliņam,
Tam ir gudris padomiņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3413.

Neliekat, jauni brāļi,
Vecu brāli novārtā:
Ņems kundziņis grāmatiņu,
Sauks vecaju bāleniņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

3414.

Pie vecā bāleliņa
Kā pie tēva turējos:
Vecajam bāliņam
Tēva dots padomiņš.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3414¹.

Sidrabiņa sētu pinu
Baltābeļu kalniņam.
Svētdien's rītā ielaidīšu
Jaunā brāļa kumeliņu;
Vecā brāļa nelaidīšu,
Kam tas mani kaitināja,
Kam tas mani apsolīja
Pirmo reizi tautiņām.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

3415.

Vecais brālis, mežu ložņa,
Nocērt zaļu ozoliņu;
Jaunais brālis kā kundziņis
Sēd kumeļa mugurā.
226 [Kandavā (Tl)].

3416.

Vecais brālis sievu kūla,
Es rādīju uguntiņu:
Ir es arī mācījos
Vecā brāļa amatā.
190 [Kuldīgā], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

3417.

Vecajam bāliņam
Veci rudzi klētiņā;
Kas jaunam rudzus dos?
Nūla līda līdumiņus.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1. Vecajam bāliņam
Veca nauda pūriņā.
Kas jaunam naudu deva?
Nūla pūru kaldināja.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

3418.

Vecajami bāliņami
Veci rudzi, veci mieži.
Vai tādēļ veci bija,
Kad jūdz agri kumeliņu?
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

3419.

Vecākā brāļa klausu,
Vecākās vedekliņas;
Jaunajam bāliņam
Pašam jauna līgaviņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3420.

Vecākie bāleliņi
Izdēj zaļos ozoliņus,
A pastaram man atstāj
Sauskaulīšus klaudzināt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5. Brāļi bagāti, stalti, slaveni

3421.

Apapa, tilili!
Man bagāti bāleliņi:
Divas klētis rudzu miežu,
Trešā tīra sudrabiņa.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

3421¹.

Apstājies, bāleliņ!
Vai naudiņa tevi dīda?
Vai naudiņa tevi dīda,
Vai bērais kumeliņš?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

3422.

Bāliņ, bāliņ, netec kājām,
Kumeļš stallī baltām kājām,
Zobins klētī sidraba ragā,
Cepure vadzī pieciem puškiem.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3423.

Bij manam bāliņam,
Bij naudiņa, bij gražiņa;
Ko ar gražu nogražoja,
To ar naudu nomaksāja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 050 -

1. Vaļa man, liela vaļa, -
Ko ar vaļu nedarīju!
Ko ar vaļu padarīju,
To ar naudu aizmaksāju.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3424.

Dievam devu to slavīti,
Man bagāti bāleliņi:
Maizītē bagātība,
Ne zeltā, sudrabā.
99 [skat. 68. (Bērzaunes pag. Md)].

3425.

Ekur vīri, ko padara
Mani balti bāleliņi:
Izdēj greizu ozoliņu,
Kumeļāi sēdēdami.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3426.

Es pazinu sav' brālīti,
I timsā atjājot:
Skanējās zelta pieši,
No kumeļa nolecot.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

1. Es pazinu sav' bāliņu,
Nakts vidū atjājot:
Stundu pieši noskanēja,
No kumeļa nolecot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3427.

Gana man, gana man,
Kā jau man gana nav?
Gana man tīru rudzu,
Gan māsiņu malējiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3428.

Gudri mani bāleliņi,
Gudri lieli, gudri mazi;
Pats mazais vēl gudrāks,
No ābola dzeini vija.
190 [Kuldīgā].

1. Gudri mani bāleliņi,
Gudri lieli, gudri mazi.
Jo mazāki, jo gudrāki,
Smildziņā dores dēj.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

3429.

Jaunajam brālītim
Sudraboti matu gali;
Nedrīkst kungi vārdā saukt,
Ne vagares bildināt.
216 [Ventspilī].

3429¹.

Kādu kungu vēl vajaga,
Kādi mani bāleliņi?
Stundu skan zelta pieši,
No kumeļa nolecot.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

3429².

Kādu ziergu kundziņš jāja,
Tādu mani bāleliņi:
Stāvu lēca, nozviedzās
Pie kundziņa lievenēm.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

3430.

Kādu skalu man vajaga?
Sveces vien dedzināju;
Kādu kungu man vajaga?
Kungi mani bāleliņi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3431.

Kas varēja zaļāks būt
Par rudzzāles zaļumiņu!
Kas varēja lielāks būt
Par māsiņas bāleliņu!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

3432.

Lai bij lepni, kas bij lepni,
Lepni mani bāleliņi:
Ar cimdiemi roku sniedza,
Ar zobenu vārtus cēla.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

3433.

Lieli kungi tā nebrauca,
Kā brauc mani brāleliņi;
Sirmi zirgi vērzelēs,
Dzens kamanu galiņā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3434.

Mans brālītis kā kundziņis,
Dzeltainiemi matiņiem,
Tas nejāja svētu rītu
Bez tērauda zobentiņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

3435.

Mans brālītis lepni jāja
Pa visāme tautiņāme;
Dažai tautu meitiņai
Sāp sirsniņa, birst asaras.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

- 051 -

3436.

Man uzauga div' brālīši,
Simtai tādu nedabūsi, -
Uz jāšanu, uz braukšanu,
Uz kumeļa baŗošanu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3437.

Muižas kungi, dravinīki
Taida zyrga naturē,
Muni bolti buol'el'eņi
Pupu zīdu zyrgu tur',
Pupu zīdu zyrgu tur',
Vad iz dal'der' dancynuotu.
4271 [Rēzeknes apr.].

3438.

Nedod Dievs tādu kungu,
Kādi mani bāleliņi:
Kumeļā sēdēdami,
Cilpu meta ozolā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ekur vīri, ko padara
Mani balti bāleliņi:
Kumeļā sēdēdami,
Dzeni laida ozolā.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3439.

Nevienai māsiņai
Nava tādu bāleliņu:
Tādi mani bāleliņi
Kā Vāczemes ozoliņi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3439¹.

Pureniņ, pureniņ,
Tavu skaistu dzeltumiņ':
Ak tu manu brāleliņ,
Tavu skaistu augumiņ'!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3440.

Sēd krēslā, bāleliņ,
Kas tev liedz nesēdēt?
Vai nebij rudzi mieži,
Labi stalti kumeliņi?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3441.

Skali deg sveču vīz',
Sveču vis nevajag;
Kungi mani bāleliņi,
Kungu vis nevajag.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3442.

Tādi mani bāleliņi
Kā mēreni muiženieki;
Nedrīkst kung' vārdu saukt,
Ne vagar' bildināt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3443.

Tādu zirgu kundziņš jāja,
Tādu mani bāleliņi;
Zobeniņu vien nejoza,
Kungam kaunu nedarīja.
206 [Kuldīgas apriņķī], 226 [Kandavā (Tl)].

3444.

Tik kungam zelta naudas,
Cik akmiņu istabā;
Tik manam bāliņam
Tēva bēru kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3445.

Ūdri, bebri Daugavā
Ledu vien brukšķināja;
Mans jaunais bāleliņš
Saujā naudu zvadzināja.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

3446.

Viens pats man bāleliņš
Kā Vāczemes ozoliņš;
Citai pieci, citai seši,
Mana viena nepanāk.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3447.

Citas meitas lielījās
Ar deviņi bāleliņi;
Man bij viens, bet dižens
Kā Vāczemes ozoliņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

★

37776.

Ai Dievī, ai Dievī,
Man trīs daiļi bāleliņi;
Tie negāja svētu rītu,
Bez tērauda zobentiņa.
605 [Skolas].

37777.

Augsti kolny, klajas lejas,
Tī ir loba ganeibeņa;
Jauņi bruoļi, mozas muosas,
Tī ir loba dzeivuošana.
247 [Makašānu Rz].

- 052 -

37778.

Bejam bruoļi saauguši,
Bet jau gudri dzeivuojam,
Vīns taisējam jaunus rotus,
Ūtrs vacus luopējam.
358 [Rugāju Abr].

37779.

Bruoļi, muni buoleļiņi,
Cyti leli, cyti mozi;
Kuri leli, lilējās,
Kuri mozi, gauži raud.
358 [Rugāju Abr].

37780.

Brāļi mani kā ozoli,
Māsas manas kā liepiņas;
Es jau paša brāļa māsa,
Kā rozīte dārziņā.
184 [Ķēču Rg].

37781.

Brāļi mani, brākaliņi,
Zābakos vien staigāja;
Māsas manas, dūmaliņas,
Melnajos lindrakos.
241 [Lubānas Md].

37782.

Duobuleiga tei pļaviņa,
Kur ganeņi naganēja;
Sudrabeiga tei muosiņa,
Kurai daudzi buoleliņu.
314 [Pildas Ldz].

37783.

Dailys ūzuls upes molā
Vēļ dailuoks bierstalī;
Daili veiri tauteņuos,
Vēļ dailuoki buoleleņi.
143 [Jāsmuižas D].

37784.

Es pazinu to celiņu,
Kur jāj mani bāleliņi:
Visi dubļi sudraboti
No kumeļa pakaviem.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

37785.

Es uzaugu skaista meita
Pie brāļiem nezināma:
Ik dieniņas ganos gāju,
Ik svētdienas baznīcā.
198 [Krustpils D].

37786.

Gana man šā auguma,
Šā gudrā padomiņa;
Apkalt savu bāleliņu
Ar sīko sudrabiņu.
241 [Lubānas Md].

37787.

Jaunajam brālītim
Sudraboti matu gali.
Nedrīkst kungi vārdā saukt,
Ne vagāris bildināt.
Saucat, kungi, vārdiņā,
Bildināt vagārīši.
282 [Nīcas Lp].

37788.

Kaidu kungu vēl vajaga,
Kungi muni bruoleleņi;
Kaidas drēbes kungi nese,
Taidas muni bruoleleņi.
414 [Stirnienes Rz].

37789.

Ko tie man labu dara
Div' bagāti bāleliņi?
Es māsiņa, nabadzīte,
Gaŗām gāju raudādama,
Nedrīkstēju iekšā iet.
197 [Krotes Lp].

37790.

Lai bij liels, kas bij liels,
Mans bāliņš, tas bij liels;
Kad ienāca istabā,
Visa grīda nodrebēja.
172 [Kārķu Vlk].

37791.

Lieli brāļi saauguši,
Tā jau gudri dzīvojam:
Viens taisījām jaunus ratus,
Otris vecus taupījām,
Lai stāv mūsu tēva zeme
Visu mūžu nedalīta.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

37792.

Liepas, kļavi, ozoliņi,
Deviņiemi zariņiem;
Tautu meitas, zeltenītes,
Deviņiemi bāliņiem.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

37793.

Lineņi, muni lineņi,
Zalta zīdeņš galeņā;
Buoļeņi, munu buoļeņi,
Zeida krakļi mugorā.
247 [Makašānu Rz].

- 053 -

37794.

Mes bejom pīci bruoļi,
Visi pīci medinīki,
Kad atguoja rudins laiks,
Visim cauņu capureitis.
326 [Preiļu D].

37795.

Mēs māsiņas piecas, sešas,
Viens pats mūsu bāleliņš;
Uz tā viena skatāmies,
Kā uz zaļa ozoliņa;
Kur tu savu cepur' kāri,
Tur mēs savus vainaciņus.
99 [Dzelzavas Md].

37796.

Nava kauna tev, māmiņa,
Tādu dēlu auklējot:
Dazasēda pie kundziņiem,
Piezajuoza zuobentiņu.
241 [Lubānas Md].

37797.

Nava myusu radiņūs
Vīna luoga cilvēciņa;
Taidi bruoļi, taidas muosas,
Kai ūzuli saauguši.
605 [Skolas].

37798.

Tā nebrauca lieli kungi,
Kā brauc mani bāleliņi:
Priežu rumbas ritenīši,
Sasprādzēti kumeliņi.
215 [Lēdmanes Rg].

37799.

Tei upīte stalši guoja,
Kurai zvirgzdi dibunā;
Tei meitiņ(a) stalši guoja,
Kurai boguoti buoleniņi.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

37800.

Tautiešami gaŗi svārki,
Brāliņam vēl gaŗāki;
Kad man būtu tāds arājs,
Kāds bij mans brāleliņš.
605 [Skolas].

37801.

Tālu spīd, tālu spīd
Māsu kopts bālenīns;
Būs pašam kopējīna,
Vairs tik tālu nespīdēs.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C], 15 [Alūksnes Vlk].

37802.

Voi celiņu man nabej(a),
Ceļa molas staigojūt.
Voi buoleņu man nabej(a),
Svešus ļouds cerejūt.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

37803.

Vanadziņi, vanadziņi,
Mani balti bāleliņi;
Vai tādēļi vanadziņi,
Kad tiem balti mētelīši?
46 [Beļavas Md].

37804.

Vysur zīd lynu dryva
Zylajim zīdiņim.
Vysi muni bruoleliņi
Dzaltuonimi matiņim.
466 [Vārkavas D].

6. Brāļi saderīgi

3448.

Allaž, brāļi, dzīvojam,
Lai palika, kam palika,
Voi palika kundziņam,
Voi vecajam brālīšam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3449.

Balti bērzi, melni elkšņi
Cits pret citu locījās;
Mani balti bāleliņi
Cits pret citu klanījās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3450.

Buol'el'eņi, buol'el'eņi
Kai tī syla bolūdeiši;
Ļaudim l'eli breinumeņi,
Ka mes mīļi dzeivuojam.
434 [Ludzas un Abrenes apr.], 4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

3451.

Divi vien mēs bāliņi,
Abi vienu lielumiņu.
Pirksim vienus brūnus svārkus,
Abi līdzi valkāsim.
121 [Gulbenē (Md)].

- 054 -

3452.

Divi vien mēs bāliņi,
Abi vienu lielumiņu.
Velkam vienus brūnus svārkus,
Jožam vienu zobeniņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3453.

Dzīvojiet paši skaiški,
Mani balti bāleliņi;
Lai dzīvoja kā gribēja
Savadātas tautu meitas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dzīvojam pašas mīļi,
Salasītas ietaliņas;
Lai kaunās, lai baŗās
Vienas mātes auklējums.
121 [Gulbenē (Md)].

3454.

Dzīvosimi mēs, brālīti,
Kā tie ciema balodīši.
Vēl' man labu, es tev arī,
Tad būs mīļa dzīvošan'.
Ko mēs abi dabūsim,
Kad mēs ļaunu vēlēsim?
226 [Kandavā (Tl)].

3455.

Mēs bijām div' bāliņi,
Abi vienu lielumiņu,
Vienu ceļu staigājam,
Vienas domas domājam.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

3456.

Mēs bijām div' brāliņi,
Abi vienu lielumiņu.
Vilksim abi brūnus svārkus,
Iesim pāri Daugavai.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3457.

Mēs bijām div' brālīši,
Bet mēs mīļi dzīvojam:
Liekam vienu cepurīti
Katris reizi galviņāi,
Maucam vienus zābaciņus
Katris reizi kājiņāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

3458.

Mēs bijām dui brālīši,
Turam vienu kumeliņu;
Jāsim katris svētu rītu
Līgaviņas lūkoties.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3459.

Tā, brālīši, dzīvojam,
Tā raženi piederēja:
Pieci, seši druvā gāja,
Viens kungam tiesu deva.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3460.

Tā jau mēs dzīvojam,
Div' baltie bāleliņi:
Tava sieva vietu taisa,
Mana klāja paladziņu.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

7. Brāļi naidā

3461.

Eit', meitiņas, ielaižat,
Kas aiz duru baldurē.
- Tas, māmiņa, tavs dēliņis,
Kas aiz duru baldurē;
Kājas, rokas asenaiņas,
Vaigu gali asaroti.
- Ai dēliņis, mīļš dēliņis,
Kādu grēku tu darīji?
- Ai māmiņa, mīļa balta,
Es nokāvu sav' brālīti.
- Ai dēliņis, mīļš dēliņis,
Kur nu iesi, kur paliksi?
- Māte, mana mīļa māte,
Es noiešu Vāczemē.
- Dēliņš, manis mīļš dēliņis,
Kad pārnāksi apraudzīt?
- Kad sētā mieti plauks,
Kad zaļos akmentiņi.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

3462.

Ej, d'ēl'eņ, t'ec, d'ēl'eņ,
Da Dīveņa noma duru.
- Es nūguoju, dat'ec'ēju
Da Dīveņa noma duru.
- Ok tu munu mīlu bārnu,
Kam tu duru natais'ēji?
- Ok tu munu mīlu muot,
Man rūc'eņas samasteitas.
- Ok tu munu mīlu bārnu,
Kaidu grāku padarēji?
- Es nūc'ertu eistu bruol'i
Ar osoju zūbin'eņu.
- Ok tu munu mīlu bārnu,
T'ev nabyut šai z'em'ēi,
T'ev īgrymt dziļumā,
Kur spal'v'eņa grimti gryma.
4271 [Rēzeknes apr.].

- 055 -

3463.

Es nocirstu bāleniņu
Ar aso zobentiņu,
Ciku vien iegādāju,
Kas māmiņai maizes dos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3464.

Koza kazeņu nūdoure
Kuopusteņu darzeņā;
Bruols buol'eņu nūcierta
Ar osū zūbeniņu.
331 [Augškurzemē (Il)].

1. Koza kaz'eņu nūdyur'e
Par v'eitūla žagareņu;
Puiškins puiškinu nūsyta
Par skaistū m'eitin'eiti.
4301 [Michailovā (Mērdzenes pag. Ldz)].

3465.

Nekaiš nieka nevienam
Brāļu starpas līdzināt.
Brāļi paši bārušies,
Paši labi saderēja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

3466.

Pieci, seši strazda bērni
Gul vienā(i) ligzdiņā;
Mēs bijām dui brālīši,
Katram sava istabiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

3467.

Suņi rēja, vilki kauca:
Bārās mani bāleliņi.
Tādi suņi, tādi vilki,
Tādi mani bāleliņi.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

3467¹.

Cērtietēs, kaunietēs,
Vecākie bāleliņi;
Man mazam uzmetiet
Pa vienam belzienam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

8. Laba satiksme starp brāli un māsu; māsas dzīve bāliņos

3468.

Ak tu manu bāleliņu,
Tavu jauku valodiņu!
Dzirdu tevi runājam,
Trūkstos, miegu gulējusi.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

3469.

Apkārt kalnu saule tek,
Sudrabiņu sijādama;
Brāļi man namu dara
Zelta kalna galiņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

3470.

Bāleniņš tiltu taisa
No ozola ziediņiem;
Dievis zina, bāleniņ,
Kuŗu ceļu es aiziešu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3471.

Barojam mēs māsiņas
Brāleliņa kumeliņu,
Lai tas daili vizināja
Iz baznīcu, tautiņās.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3472.

Brālīts man klēti dara
Baltābola kalniņā;
Citas meitas dubļus brida,
Es brien' baltu āboliņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

3473.

Bāliņš mani kultu cēla,
Mārša maltu aicināja;
Labāk kulti nekā malti,
Nesariebšu bāliņam.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3474.

Brālīts taisa augstu klēti,
Vēl augstāku pažobeli:
Tur staigāja mūs' māsiņa
Žuburainu vaiņadziņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3475.

Daila meita laivu ira
Par ezeru dzie(dā)dama:
Sajutusi sav' bāliņu,
Sav' maizītes arājiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 056 -

3476.

Divi ceļi, bāleliņ,
Kuŗu iet, kuŗ' atstāt?
Ej, māsiņ, to celiņu,
Kas no kalna lejiņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3477.

Divi ceļi, bāleliņ,
Kuŗu ceļu man bij iet?
Ej, māsiņa, to celiņu,
Kur rasiņa nobiruse.
110 [Cēsīs], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

3478.

Dzeniet agri, ciema gani,
Notrauciet rīta rasu,
Lai jāj manis bāleliņš,
Lai kājiņas nesamirka.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3479.

Iesim, brāļ', mēs pa priekš',
Rīt' ras' slaucidam',
La nākdams mūs' māsiņ's
Rīt' ras' niredzēt'.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

3480.

Ej gulēt, bāleliņ,
Es barošu kumeliņu;
Kundziņš dzina, tev jāiet,
Vai dieniņa, vai naksniņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3481.

Es ar savu bāleliņu
Ilgi naida neturēju:
Namiņā sasabāru,
Istabāi saderēju.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3482.

Es bāliņa nenicinu,
Ūdens malku dzērusēs:
Bāliņš man maizes deva,
Bāliņš lielu audzināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3483.

Es brālīša kumeliņu
Rokā vedu pieguļā;
Kur baltais ābolinis,
Pavadā ēdināju.
190 [Kuldīgā].

3484.

Es brālīša kumeliņu
Uz raibīti ēdināju;
Par raibīti nebēdāju,
Ražens brāļa kumeliņš.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3485.

Es brālīša kumeliņu
Vez raibīti ēdināju:
Man brālītis jo mīļākis
Ne raibītes pūriņā.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

3486.

Es brālīša valdītāja,
Līdz brālītis sievu jēma;
Es neļāvu krogāi iet,
Brammēt savu kumeliņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3487.

Es neietu no bāliņa,
Ar valdziņu novedama;
Egles durvis, glāžu logi,
Tie bij viegli virināt.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

3488.

Es savai māsiņai
Liepas koka milnu taisu,
Lai rociņas nisagrauza,
Lai nidila gredzeniņi.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

1. Es savai māsiņai
Tēraudiņa dzirnus kalu;
Liepu koka milnu liku,
Lai nedila gredzentiņš,
Sudrabiņa gredzentiņš
Dimantiņa actiņām.
279 [Skursteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3489.

Es savai māsiņai
Zāģu dēļu klēti taisu,
Lai vējiņš cauri pūta,
Lai pūriņš nepelēja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 279¹.

1. Es savām māsiņām
No niedrīšu klēti daru,
Lai vējiņš cauri pūta,
Lai pūriņi nepelēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

- 057 -

2. Bāliņš manim klēti dara
Baltābola kalniņā,
Lai vējiņš cauri pūta,
Lai pūriņš nepelēja.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

3490.

Es savam bāliņam
Dābuliņa vietu taisu,
Dābuliņa vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3491.

Es savam bāliņam
Pusciemata turētāja:
Otarnīca, darbenīca,
Kunga rijas kūlējiņa.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

3492.

Es savos bāliņosi
Ilgas dusmas neturēju:
Vienu vārdu ļaunu teicu,
Otru labu atbildēju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3493.

Es sacīju bāliņiem:
Brūnu svārku nenesat,
Nesat gaŗu naudas maku,
Braucat resnu kumeliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3494.

Gana balti liepas galdi,
Vēl es baltus balināju:
Gan es augu gan slavena,
Vēl bāliņi slavenāja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Jo baltāki brāļi gāja,
Jo baltākus balināju;
Jo slavena es uzaugu,
Jo bāliņi uzslavēja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3495.

Ir brāļam laba māsa
Par visām māsiņām:
Man pie vārtu aiztecēja,
Man nojūdza kumeliņu.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

3496.

Izza-liela-lielījos,
Izza-prāva-prāvījos
Sava brāļa istabā,
Kā lielā ērbēģī.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3497.

Kad man būtu līgaviņa
Kā māsiņa zeltānīte,
Kas tecētu nakstvidū
Iz avotu ūdentiņa.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3498.

Ka man tāda līgaviņa
Kā māsiņa dzeltānīte!
Man bij tādi kājas auti
Kā ļaudīm goda krekli.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3499.

Kad man tāda līgaviņa
Kā māsiņa dzeltānīte,
Ne es vilku melna krekla,
Ne dubļainu kāju autu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3499¹.

Kaut man tāda līgaviņa
Kā māsiņa zeltenīte:
Izkūlusi, malti gāja,
Samalusi, druviņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3500.

Ka man tāds arājiņš
Kā jaunais bāleliņš,
Es neriestu mūžiņā
Vienas gaužas asariņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3501.

Kam, bāliņi, audzināji
Zaļu birzi sētmalī?
Māsiņām audzināju,
Kur gulēt dienvidiņu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

3502.

Kas godiņu godinātu,
Kas slavīti sludinātu,
Kam māsiņas neaugušas
Baltajam bāliņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 058 -

3503.

Kaut man tāds arājiņš
Kā jaunais bāleliņš,
Ik dieniņas es valkātu
Smalku, baltu linu kreklu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

3504.

Klaus', māsiņ, mana vārda,
Ej manā druviņā,
Es tev būšu līdzināt
Tautu galda galiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3505.

Klausi mani, tu māsiņa,
Klausi manu līgaviņu;
Savu tiesu es tev došu,
Savu mana līgaviņa:
Es tev došu kaltus ratus,
Divi bēri kumeliņi,
Dos tev mana līgaviņa
Divu bēru vezumiņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

3506.

Lai māsiņa gana liela,
Kaunies maza bāleniņa:
Bāliņš līda istabā,
Celies, krēslu sēdējusi.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Es māsiņa vecākā
Kaunos jauna bāleliņa:
Ceļos, krēslā sēdēdama,
Atsēdinu bāleliņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

3507.

Lai smejas, kas gribēja,
Es ar svešu nerunāju;
Es runāju ar bāliņu,
Ar bāliņa līgaviņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3508.

Līdz es tapu pie žodziņa,
Tūlīn manim ēna bija;
Līdz satapu bāleliņu,
Tūlīn jauka valodiņa.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

3509.

Lietiņš māsiņ' i nolija
Lielajā līdumā;
Žēl palika brāliņam,
Kam nejūdza kumeliņu.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3510.

Māsa viena, māsa otra,
Kuŗai devu ļaunu vārdu?
Abas krekliņ' i velēja,
Abas sauca bāleliņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3511.

Māsiņ manu daiļaudzīti,
Kur bij man tevi likt?
Žēl otram atdodot,
Žēl pašam maldinot.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Viena pate man māsiņa
Kā zīlīte zariņā;
Žēl man dot tautiņās,
Žēl pašam maldināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3512.

Māsiņai zirgu devu,
Pats tecēju kājiņām:
Labāk manas kājas mirka,
Ne māsiņas ielociņi.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3513.

Mēnesīts zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā;
Māsiņ' skaita bāleliņus,
Vai ir visi vakarā.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

3514.

Mēs bijām div' māsiņas,
Divi mūsu bāleliņi;
Kad atnāca svēta diena,
Katra savu puškojam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3515.

Mīļi mani bāleniņi
Mīļi mani audzināja:
Nezināju kunga riju,
Kunga govju laidariņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3516.

Mirdzēt mirdz ezeriņš
Sīkajām raudiņām;
Tā mirdzēja brāļa sēta
Mazajām māsiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 059 -

3517.

Mirdzēt mirdz jūriņā
Simtu mazu raudaviņu;
Tā mirdzēja brāļa sēta,
Māsiņām staigājot.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

3518.

Ne ar vienu nevedās
Mana jauka valodiņa;
Ar bāliņu vien vedās,
Ar bāliņa līgaviņu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

3519.

Nepūtieti, ziemas vēji,
Gana vēju pūtējiņu;
Nerājati, bāleliņi,
Gana tautu rājējiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3520.

No saknītes lazda zied
Līdz pašai virsonei;
No sirsniņas māsa mīl
Baltajam bāliņam.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1. Sarkanajis āboliņis
No kātiņa vien ziedēja;
Māsa savus bāleliņus
No sirsniņas vien mīlēja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

3521.

Ozoliņš zīļu raud,
Kas ozola paša raud?
Māsa raud bāleliņa,
Kas māsiņas pašas raud?
17 [Ķēčos (Ķēču pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 407.

3522.

Par poriem, par mežiem
Uz saviem brāliņiem;
Uz tautām es neietu
Ne pa liepu lapiņām.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3523.

Palīdzēju māsiņai (māsiņām),
Ko varēju palīdzēt:
Devu savu kumeliņu
Rožu dārzu noecēt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 190 [Kuldīgā], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

3524.

Piecas egles, piecas priedes,
Visas vienu gaŗumiņu;
Pieci brāļi, piecas māsas,
Visiem viens padomiņš.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

3525.

Piecas, sešas mēs māsiņas,
Viens pats mūsu bāleliņš;
Uz tā paša skatāmies
Kā uz zaļa ozoliņa.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

3526.

Pušu kožu kodoliņu,
Pusi devu brāliņam;
Man brāliņis pusi deva
No tā liela tīrumiņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

3527.

Raudādama nostāvēju
Liela ceļa maliņā:
Redzu savu brāleliņu
Gaŗu ceļu aizejot.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

1. Aiz upītes balta migla,
Kas to miglu samigloja?
Rauda mazas māsiņas,
Brālīts iet svešumā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3528.

Redz, kur koši piederēja,
Brālīts māsu vizināja;
Piebrauc vienu ievas krūmu,
Appuškoja kumeliņu.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Neviens mīļi tā nebrauca,
Kā brauc brālis ar māsiņu:
Kur redzēja ievu krūmus,
Tur piegrieza kumeliņu,
Tur piegrieza kumeliņu,
Lai māsiņa puškojās,
Lai māsiņa puškojās
Baltiem ievu ziediņiem.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

3529.

Saucin sauca aiz upītes,
Vai sauc mani bāleliņi:
Pāri brist dziļš ūdens,
Apkārt liels līkumiņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 060 -

3530.

Saucin sauca aiz upītes,
Vai sauc tautas, vai bāliņi?
Ja sauc tautas, celšu laivu,
Ja bāliņi, kumeliņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3531.

Žēl bitīt' to ziediņ',
Ko nonese kamenīts;
Žēl māsiņ' tā bāliņ',
Kur uzauge vienā viet'.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

3532.

Šogad līksma, citu gadu
Baltajos bāliņos;
Tai trešā gadiņā
Še es līksmu neturēšu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3533.

Sēd, māsiņa, kamanās,
Es tev, viegli vizināšu;
Ka paņemu tautu meitu,
Tad es gauži noraudāju.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3534.

Zirgu zviedzošu pazinu,
Bāleniņu runājot;
Kā man bija nepazīt
Vienas mātes auklējuma?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3535.

Spodra saulīt' i lēkdama,
Jo spodrāka rietēdama;
Līksma māsiņ' i augdama,
Jo līksmāka dzīvodama.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3536.

Strauja strauja upe tek,
Jo tā strauja, jo olaiņa;
Maza maza man māsiņa,
Lai tā maza, bet tikuse.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

3537.

Tec, upīte, gana strauji,
Sit putiņas maliņā;
Audz, māsiņa, gana liela,
Kaunies maza bāleliņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3538.

To skaliņu dedzināju,
Kuris man gaiši deg;
To bāliņu zadināju,
Kuŗam jauka valodiņa.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

3539.

Trīs gadiņus es puškoju
Sava brāļa istabiņu:
Vienu gadu ar skujām,
Otru gadu ar kalvām,
Tai trešā gadiņā
Ar rozēm, magonēm.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3540.

Trīs māsiņas dzeini nesa
Ap resno ozoliņu,
Ir tad vēl nepanāca
Viena maza bāleliņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3541.

Tu, bāliņ, gan domāji,
Ka man tevis žēl nevaid;
Cik es tevi iedomāju,
Tik es gauži noraudāju.
424 [Barkavas pag. Rz].

3542.

Tu, māsiņ, rakstītāja,
Norakst' manu nēzdodziņu,
Kur es acis noslaucīšu,
Pēc tevim raudādams.
216 [Ventspilī].

3543.

Uz bāliņa raudzījosi
Kā uz zaļa ozoliņa,
Kur tas savu kāju spēra,
Kādu laida valodiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3544.

Viena pate magonīte
Kliņģerīšu dārziņā;
Viena pate es māsiņa
Bāleliņu sētiņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

3545.

Viens pats man bāleliņš
Kā tas rīta auseklīts;
To saņēmu, to pavadu
Ar jauko valodiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 424 [Barkavas pag. Rz].

- 061 -

3546.

Visi mazi avotiņi
Ik vakara miglu meta;
Visi mazi bāleliņi
Mīļu tura sav' māsiņu.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

3547.

Cerē bite ozoliņu
I purviņa maliņā;
Cerē māsa bāleliņu,
I tautās aizgājuse.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

★

37805.

Adu cimdus, adu zeķes,
Gaidu sava bāleliņa;
Nu ir cauri cimdi, zeķes,
Bāleliņa nesagaidu.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

37806.

Aizsūtītu brālēliņam
Divi pāri skaistu zeķu;
Divi pāri skaistu zeķu,
Pieci pāri mīkstu cimdu.
605 [Skolas].

37807.

Aiz kalniņa ezeriņš,
Aiz azara muomuliņ',
Brystum puori - dziļš yudins,
Apleik lels leikumiņš.
143 [Jāsmuižas D].

37808.

Atsasādu, kur gribēju,
Bruoļeļiņa ustobā
Vai sūlāi, vai krāslā
Vai galdiņa galiņā.
466 [Vārkavas D].

37809.

Bruolīši, muni bruolīši,
Pīdūdit maņ padūmiņa;
Pi jyusu muna māmiņa,
Padūmiņa devējiņa.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37810.

Bērziņš auga pie bērziņa,
Cērpiņš bērzu starpiņā;
Brālīts auga pie brālīti
Māsiņ' brāļu starpiņā.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

37811.

Cērpiņš auga pie cērpiņa,
Grezna puķe starpiņā;
Brālīts auga pie brālīša,
Māsa brāļu starpiņā.
183 [Kazdnagas Azp].

1. Cērpiņš auga pie cērpiņa,
Vidū auga grazna puķe;
Stāv tautietis ar brālīti,
Vidū manis vaiņadziņis.
214 [Lažas Azp].

37812.

Bruoleliņi, bruoleliņi,
Kai tī syla bolūdīši;
Ļaudim leli breinumiņi,
Ko mes mīli dzeivuojom.
579 [Viļāni Rz apr.].

37813.

Brālīts man klēti dora
Boltābola kalniņā,
Lai es bolta vien staigāju
Kā boltais āboliņš.
3 [Adulienas Md].

37814.

Brālis mani mīļi tura,
Es brālīti vēl mīļāki;
Brāli sūtu mieraugos (vietraugos),
Līdzi jemšu panākstos.
39 [Bārtas Lp].

37815.

Brāļi manim brakutaiņi,
Māsas manas kā liepiņas;
Es īstā brāļu māsa,
Kā rozīte dārziņā.
184 [Ķēču Rg].

37816.

Cyukys silis naizēdja,
Ka ar kuoju naīspēŗa;
Bruoļi ols naizdzēŗa,
Kad muosiņas naprasēja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37817.

Da zemienei lazda zied
Sarkaniem ziediņiem;
Da sirdei māsa mīl
Baltajam bāliņam.
241 [Lubānas Md].

- 062 -

37818.

Divi man bāleniņi,
Ne vienu labumiņu:
Uz jauno ciemā gāju,
Uz veco padomā.
373 [Sarkaņu Md].

37819.

Dod, Dieviņi, man spēciņu
Līdz citami rītiņam;
Es savāmi māsiņāmi
Tēraudiņa dzirnus kalu;
Tēraudiņa dzirnus kalu,
Lai nedila gredzentiņis.
599 [Kurzeme].

37820.

Ej, bruoliņi, tu pec maņa,
Tu jau ļauna nadzierdēsi;
Es tev vēļu vysu lobu,
Vyslobuoku tāva meitu.
143 [Jāsmuižas D].

37821.

Ekur skaista driķu druva,
Kaut tā manim piederētu;
Ekur skaista līgaviņa,
Kaut māsiņa nebijusi.
146 [Jaungulbenes Md].

37822.

Es grib' sovu buoļiļeņu
Ilgi redzēt napracātu:
Ik vokoru vītu taisu,
Boltus kluoju paladzeņus,
Lai nasoka buoļiļeņš,
Ka nav vītas taisītuojas.
605 [Skolas].

37823.

Es mīl' savu bāleliņu,
Tā kā rožu pumpuriņu;
Man' bāliņš tā mīlēja,
Kā to ciema zeltainīt'.
378 [Seces Jk].

37824.

Es neiešu rugājā,
Rugājā kājas bada;
Es neiešu tautiņās,
Laba dzīve bāliņos.
605 [Skolas].

37825.

Es savam bāliņam
Visu labu novēlēšu:
Pilnu pūru zelta naudas,
Līgaviņu piedavām.
605 [Skolas].

37826.

Es savam brāliņam
Labu vien tam vēlēju,
Viņš man labu ar vēlēja
Aiziedams tautiņās.
605 [Skolas].

37827.

Es uzaugu bāliņosi,
Kā vienosi ozolosi:
Savas dienas es uzaugu,
Ļauna vārda nedzirdēju.
355 [Rucavas Lp].

37828.

As izaugu pi bruoleiša
Zylačeišu videņāi;
Kad izaugu lela mjaita,
Tautys saucja: zylaceit!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37829.

I derēt piederēja
Div' māsiņas bāliņos:
Viena līdzi druviņā,
Otra nesa launadziņu.
545 [Krustpils D apr.].

1. Piederēt piederēja
Trīs māsiņas bāliņos:
Divas gāja druviņā,
Trešā nesa launadziņ(u).
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

37830.

Ikur koši piederēja,
Brālīts māsu vizināja;
Brāļam zīle uz kumeļa
Māsai roze rociņā.
605 [Skolas].

37831.

Juoneiti, bruoleiti,
Es tava muoseņa.
Tu muns bruoleits,
Tu muna muoseņa.
Juosim obi tauteņuos,
Juosim obi pīguļā.
170 [Kapiņu D].

37832.

Ka man byutu taids tautīts,
Kaids man beja buolileņš;
Pats aizguoja kultu, moltu,
Maņi atstuoja paguļēt.
605 [Skolas].

- 063 -

37833.

Kab man taida ļaudoviņa,
Kai muosiņa, dzaltonīte;
A ni vīnam naatdūtum,
Ni par zalta gabaliņu.
605 [Skolas].

37834.

Kam man ieti tautiņās,
Kas man trūka bāliņos?
Šūnām māršas maizi cepa,
Mediem brāļi alu dara.
215 [Lēdmanes Rg].

37835.

Kas varēja malnys jyurys
Bez dybyna saredzēt?
Kas varēja maņ atškiert
Nu boltūs bruoleleņu.
143 [Jāsmuižas D].

37836.

Kas kait manim nelaipot -
Līka liepa, līks ozolis;
Kas kait manim nedzīvot -
Mīļa māsa, mīļš brālīts.
605 [Skolas].

37837.

Līdz ceļiem dubļus bridu,
Brāļa darbus darīdama;
Tautu dēļ es neietu
I sausāmi kājiņām.
241 [Lubānas Md].

37838.

Da ceļim pūru brydu
Leidz sovim buoleņim:
Es atrodu buoleņus
Staigna pūra vidiņā.
357 [Rudzētu D].

37839.

Māsiņ, mana jaunākā,
Tu staigāji raudādama:
Tev kājiņas nosalušas,
Rīta rasu bradājot.
605 [Skolas].

37840.

Muosenis, munys laseitis,
Pakaļāi palykuš(a)s;
Taidu laseišu narodu,
Ni cytā maleņā.
247 [Makašānu Rz].

37841.

Māsiņ, tavu labu dzīvi
Baltajos bāliņos:
Nedzirdēju ļaunu vārdu,
Ne darbiņa niecinot.
239 [Lizuma C].

37842.

Muosiņ' vīna aiz yudiņa,
Utra yudins maliņā;
Da vīnaji laivu dzynu,
Da ūtraji kumeliņu,
Da trešaji tautu dālu
Rakstītomi komonom.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

37843.

Māte mīļa, māsa mīļa,
Abas vienu mīļumiņu;
Mātei pirku zelta brilli,
Māsai zelta vaiņadziņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

37844.

Mes esam augušas
Ko vīnas zeilītes:
Uz vīna kūciņa,
Uz vīna zariņa.
36 [Balvu Abr], 228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

37845.

Mīļš manis bāleliņis,
Mīļas mātes auklējums;
Mīļi mani uzrunāja,
Mīļ' aizveda tautiņās.
48 [Bērzaunes Md].

37846.

Mīli, mīli tēvu, māti,
Vēl mīļāki brāli, māsu.
Brālis mīļš, kad tautās neiet,
Māsiņa visu cauru mūžu.
605 [Skolas].

37847.

Neviens daiļi tā nebrauc,
Kā brauc brālis ar māsiņu:
Seši sirmi vērzeļoti,
Trīs kamanu turētāji.
605 [Skolas].

37848.

Neviens man's tā nemīl,
Kā mīl mani bāleliņi;
Tautiešiem platas acis,
Tie jau mani nemīlēja.
127 [Grostonas Md].

- 064 -

37849.

Paleidzēju muosiņom,
Kū varēju paleidzēt:
Paleidzēju rūzes sēt,
I mogyunes izrevēt.
35 [Baltinavas Abr].

37850.

Palīdzēju bāliņam,
Ko varēju palīdzēt:
Devu labu padomiņu,
Līgaviņu meklējot.
241 [Lubānas Md].

37851.

Paši brāļi sav' māsiņu
Mazu cēla lielumā:
Ielikuši vīzītē,
Pa sētsvidu vizināja.
281 [Neretas Jk].

37852.

Pie krūmiņa es tecēju,
Krūmiņš mana paēnīte;
Pie brālīša galvu glaudu,
Brālīts tautu rājējiņš.
378 [Seces Jk].

37853.

Puķīt, tavu baltu ziedu,
Māla kalna galīnā;
Meitīn, tavu mīļu sirdi,
Baltajos bālīnos.
192 [Kosas C].

37854.

Pyut, vējeņi, kai mežā
Munā cauna capurī;
Sēdi, muoseņa, pi maņa,
Kai pi zaļa ūzuleņa.
326 [Preiļu D].

37855.

Sav' brālīti mīļi turu,
Kā baltaju linu sauju;
Kad tautiņas pūru pras(a),
Parādīšu bāleliņ(u).
546 [Kuldīga Kld apr.].

37856.

Silta, silta saulīte
Kambara galā;
Nāc, mana māsiņa,
Sildīties.
42 [Bauskas B].

37857.

Siermi zyrgi buoļeņam,
Vēļ siermuoki tautīšam;
Loba dzeive pi buoļeņa,
Vēļ lobuoka tauteņuos.
605 [Skolas].

37858.

Skaista augu meitenīte
Ne, puisīti, tevis dēļ;
Skaista augu maizītē
Pie labā bāleliņa.
545 [Krustpils D apr.].

37859.

Sprēžu vylnas kūdeļiņu,
Gaidu sova bruoleliņa;
Ni sasprēžu kūdeļiņas,
Ni sagaidu bruoleliņa.
605 [Skolas].

37860.

Tas mans brālītis,
Kas mani ballo.
Par tevi trīs gadi
Dieviņu lūgšu:
Lai to vējiņš nekūcināja,
Lai to saulīte nebalināj'!
546 [Kuldīga Kld apr.].

37861.

Tik siliņa garumiņa,
Tik siliņa plotumiņa;
Tik vīn man lobas dzeives,
Kai sovūs bruoliņūs.
446 [Ukru Jg].

37862.

Trīs kociņi vien nolūza
Dižā vēja brāzienā;
Trīs māsiņas vien raudāja
Sava īsta bāleliņa.
202 [Kurmāles Kld].

37863.

Vai, baltais āboliņš,
Pāraugs tevi purva zāle;
Vai jaunais bāleliņ,
Norās tevi tautu meita.
605 [Skolas].

37864.

Vai tautās tāda dzīve,
Kā līgavas brālīšos?
Vai alksnim tāda lapa,
Kā jaunam bērziņam?
605 [Skolas].

- 065 -

37865.

Vārna kliedza ozolā,
Otru vārnu gaidīdama;
Māsa cepa plācenīti,
Otru māsu gaidīdama.
545 [Krustpils D apr.].

37866.

Viena pati man māsiņa,
Zirņu ziedu greznumiņu;
To es dodu tautiņās,
Pats palikšu sētiņā.
443 [Turlavas Kld].

37867.

Visi mani bāleliņi
Pār novadu aizgājuši;
Svelpju reizi, svelpju otru,
Nu ir visi atpakaļ.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

★

9. Savstarpēji pārmetumi

a) Māsa žēlojas par brāļa skopumu

3548.

Ai bāliņi, ai bāliņi,
Vai es tava kalponīte?
Nosvērdams linus devi,
Gadiem pirki villainīti.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3549.

Ai bāliņi, ai bāliņi,
Vai es tava kalponīte?
Tu man devi linu podu,
Ūdenī mērcēdams.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 1253 [Kroņa Laicenē], 137.

3550.

Aizzamirsa, aizzamirsa
Brāļ' autiņš nevelēts;
Aizzamirsa bāliņam
Rīgā mēļu villainīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3551.

Brāļi mani bajāriņi,
Es māsiņa nabadzīte:
Brāļi manim kronu kala
No tērauda pakaviņa.
201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)].

3552.

Brāļi, manu linu podu
Ar svariem nesveriet;
Gribu labu pavalkāt,
Labu likt pūriņā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

3553.

Brālis man galvu glauda:
Neej, māsa, šoruden!
Ietin iešu, nepalikšu,
Brālītim spītēdama,
Kādēļ brālis man nepirka
Baltu zīļu vainadziņu,
Baltu zīļu vainadziņu,
Pāri zelta gredzentiņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

3554.

Brālis mani māsu sauca,
Voi ļaudīm piedzirdot;
Nev' manā rociņā
Brāļa pirkta gredzeniņa.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

3555.

Brālīš' man, mazajam,
Ķēžu jostu kaldināja;
Būt' brālīši nokaluši,
Nu pieder valkājam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

3556.

Druvā man saule lēca,
Druvā saule norietēja,
I tad vēl bāliņam
Dārga mēļu villainīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3557.

Es savam bāliņam
Lielu kaunu padarīju:
Es aizsēdu aiz galdiņa
Ar vītola vainadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3558.

Es savam brāliņam
Pate kaunu padarīju:
Stiebru jostu apsajožu,
Mētru liku vainadziņu.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

- 066 -

3559.

Es vidū, es vidū
Ar vītola vainadziņu,
Visapkārti bāleliņi
Caunotām cepurēm.
Protiet kaunu, bāleliņi,
Pērkat rožu vainadziņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

3560.

Es vīzītes nodarīju,
Bāliņš auklas nenovija;
Tas nebija mans kauniņš,
Tas bij mana bāleliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3561.

Es vīzītes nosapinu,
Brāļi auklu nenovija;
Pāriet manim šo āriņu
Basajām kājiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3562.

Gana gāju, gan tecēju,
Gan klausīju bāleliņu,
Tāpat sedzu raudādama
Nelocītas villānītes.
1311 [Apē (Vlk)].

3563.

Kādu skauģu vēl vajaga,
Kā to manu bāleliņu:
Tēvs man deva linu zemi,
Viņš apsēja auziņām.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Labi, labi, bālelīni,
Kad jūs man tā darāt:
Tēvs man deva linu zemi,
Jūs sējāt auzīnām;
Kad auzīnas vairs neauga:
Še, māsīna, linu zeme.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

3564.

Ko jūs mun iedevāt,
Bagātie bāleniņi?
Baltu vistu iedevāt,
To apēda vanadziņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3565.

Laba biju bāliņam,
Kad iedama druviņā;
Kad prasīju gājumiņu,
Tad paliku naidenīca.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

3566.

Labāk mana vīze plīsa,
Nekā mana aukla trūka:
Pate vīzes i nopinu,
Brāļi auklas nenovija.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3567.

Man bāliņš linus deva,
Linu šķiedras skaitīdams;
Kam, bāliņ, neskaitīji,
Cik solīšu vasarā?
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3568.

Piemiņām, pasakām
Māsa auga bāliņos:
No tāsīm kreklu šuva,
No astriem cimdus ada.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3569.

Pieci, seši bāleliņi,
Māsai pliks vēderiņis!
Metam naudu, bāleliņi,
Ģērbsim māsas vēderiņu.
190 [Kuldīgā].

3570.

Zābakoti, zābakoti
Mani balti bāleliņi;
Es vidūi, es vidūi
Ar tām kārkla vīzītēm.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3571.

Saka mani bāliņos
Cala jostiņ' valkājot;
Diega jostiņ' i valkāju,
Žagariņu vainadziņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3572.

Šo vasaru bāliņami
Par patenci vien dzīvoju;
Citu gadu nedzīvošu
Ne par zeltu, sudrabiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

3573.

Tēva lini, mātes lini,
Kur, bāliņi, mani lini?
- Tur, māsiņa, tavi lini,
Tautu dēla tīrumā.
279 [Skursteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 067 -

1. Tēvam lini, mātei lini,
Kur, bāliņi, mani lini?
- Māsiņ, tavi linu lauki
Tautu dēla tīrumā. -
Tēvam kreklis, mātei kreklis,
Kur, māsiņa, man būs kreklis?
- Bāliņ, tavi linu krekli
Tautu meitas pūriņā.
303 [Svitenē (Svitenes pag. B)].

3574.

Trīs gadiņi bāliņam
Kā par velti kalpojuse:
Viņš man deve linu podu,
Ūdenī mērcēdams.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

3575.

Vidū brāļu vien stāvēju
Ar vītola vainadziņu;
Protat godu, bāleliņi,
Liedināt sudrabiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

b) Māsa gaužas par dažādām pārestībām no brāļa puses un solās atspītēt

3576.

Ak tu manu bāleliņ,
Kam tu manim tā darīji?
Rikšus laidi kumeliņu,
Pamet' mani celiņā.
216 [Ventspilī].

3577.

Asarīti, bāleliņu,
Nedzer manu asariņu,
Gan ir man tautiņās
Asariņu dzērējiņi.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

3578.

Brāļi māsu maisā bāza,
Sliktu māsu dēvēdami;
Bāziet, brāļi, ja gribat,
Galvu ārā atstājat.
70 [Briežos (Skujenes pag. C)].

3579.

Brāļi, maizes neliedziet
Tai vienai māsiņai.
- Māsai maize birzīs (birzē) auga,
Tautās maizes arājiņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3580.

Brālis liels, es mazāka,
Es par brāli nebēdāju;
Ne man brālis maizi deva,
Ne, mazāku, audzināja.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

3581.

Bālīts maizes man nedeva,
Saka, art neejot.
Gan redzēsi, bāleliņ,
Cik ars tava līgaviņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3582.

Bāliņš saka uz māsiņu:
Ko māsiņa labu dara?
Gan, bāliņi, atradīsi,
Ko būs laba darījusi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Bāliņš saka uz māsiņu:
Ko māsiņa laba dara?
Gan, bāliņi, atradīsi,
Ko būs laba darījuse:
Atradīsi rīta māli
Vakarēju likumiņu.
17 [Ķēčos (Ķēču pag. Rg)].

3583.

Darbos vien, darbos vien,
Kas manā gājumā?
Brālim labi, māršai labi,
Man tas dubļu bridumiņš.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

3584.

Dari, dari, bāleliņi,
Gan es tev atdarīšu:
Aiz vārtiem krēslu celšu,
Tur es tevi sēdināšu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

3585.

Dari, dari, bāleliņ,
Gan es tevim atdarīšu:
Atstāš' tavu līgaviņu
Vienu pašu druviņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3586.

Dari, dari, bāleliņ,
Gan es tev atdarīšu:
Es aiziešu tautiņās
Pašā darba laiciņā;
Ņemš' telīti, ņemš' aitiņu,
Ņemš' māsiņu ganītāju.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

- 068 -

3587.

Dari, dari, bāleliņi,
Gan es tevim atdarīšu,
Gan es tavu kumeliņu
Pie baznīcas palaidīšu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

3588.

Dari, dari, bāleliņi,
Gan es tev atdarīšu,
Gan es tev atdarīšu
Tautu galda galiņā:
Citiem kāršu linu dvieli,
Tev pakulu skārtelīti.
216 [Ventspilī].

3589.

Dari, dari, bālelīnu,
Gan es tev atdarīšu:
Saticīšu celīnā,
Grūdīš' ceļa malīnā.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

3590.

Dari, dari, bāleliņ,
Gan es tevim atdarīšu:
Tev krekliņa nevelēšu,
Kumeliņa nesedlošu.
1311 [Apē (Vlk)].

3591.

Dari, dari, brāleliņ,
Pacietīšu, ko darīji,
Pacietīšu, ko darīji,
Atdarīšu dzīvodama.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3592.

Delverīt(i), bāleliņ,
Nevar' tevi novaldīt.
Nedod Dievs mūdiņā
Tāda mana arājiņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3593.

Dod, Dieviņ, man zirdziņu,
Dod, Laimiņ, arājiņu;
Es būt' badu nomiruse
No bāliņa arumiņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

3594.

Ēdu pate, dev' otram,
Brāļa maizes netaupīju:
Tikpat mani bāleliņi
Pa vārtiem pavadīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3595.

Eita, brāļi, lūkojiet,
Kur jūs tādu dabūsiet,
Kas neēda, kas nedzēra,
Kas miedziņa negulēja.
Vējš neēda, vējš nedzēra,
Ūdens miega negulēja.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

3596.

Es negribu to darīt
Nei krievam, nei leišam,
Ko man dara brāleliņi,
Īstajai māsiņai.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

3597.

Es nevaru, bāleliņi,
Tavu prātu izdarīt;
Tu var' ņemt līgaviņu,
Lai es iemu tautiņās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3598.

Es nevaru to darīt,
Ko bāliņa līgaviņa;
Kaut es gan piekususe,
Es vārdiņu atsacīju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3599.

Es savam bāliņam
Vienas dienas saimeniece:
Ēžu pate, dev' otram,
Vēl iebāžu skotelē.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3600.

Gan ūdeņa tā purā,
Nožu(v)uši kārklu gali;
Gan bagāti tie brālīši,
Pavārgusi tā māsiņa.
190 [Kuldīgā].

3601.

Kā bij manim vairāk iet,
Kā klausīt bāliņam?
Druvāi manim saule lēca,
Druvāi saule nolīgoja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3602.

Kas, akmini, tevi kala
Sīkajā sudrabā?
Kas, māsiņa, tevi teica?
Paši brāļi niecināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 069 -

1. Kas, māsiņa, tevi teica?
Brāļi tevi niecināja,
Brāļi tevi niecināja,
Mūžu vergu gribēdami.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

3603.

Kas nu rudzu garumeņa,
Ka navaida brīdumeņa?
Kas nu bruoļu l'eluos slavas,
Ka muoseņas nacerēja?
4191 [Kalupes pag. D].

3604.

Ko tu raudi visai gauži,
Māsa mana jaunākā?
Ko, brāli, neraudāšu,
Mazam rasa man jābrien.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

3605.

Kulies pate, kunga rija,
Ja nevaid kūlējiņu;
Teicies pate, brāļu māsa,
Ja nevaid teicējiņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Iries pate, oša laiva,
Ja nevaid īrējiņa;
Teicies pate, brāļa māsa,
Ja nevaid teicējiņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3606.

Kungam vaļa vīru rāt,
Vīram savu līgaviņu;
Tās vaļiņas vien nebij,
Bāliņam māsu rāt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 379.

3607.

Kur bij man nu noiet,
Kur dieniņu pakavēt?
Viens pats man bāleliņš,
Tam bij barga valodiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3608.

Laba biju labināma,
Niecināma nederēju,
Niecināma nederēju
Ne īstam brālītim.
224 [Kabilē (Kld)].

3609.

Mūžam sila papardīte
Skaistu ziedu neziedēja;
Mūžam māsa no bāliņa
Laba vārda nedzirdēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3610.

Nežēloju brāļa maizes,
Ēžu pati, devu otram:
Pūru vedu tautiņās,
Ne bāliņa rudzu klēti.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Pate ēdu, otram devu,
Tēva maizes netaupīju:
Kad es iešu tautiņās,
Nedos līdz rudzu klēts.
384 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3611.

Nīdi, nīdi, tu bāliņi,
Gan tu mani iznīdēsi.
Iesi pats, ņems' kalponi,
Nebūs mana gājumiņa.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

1. Nīdi, nīdi, māmulīte,
Gan tu mani iznīdēsi;
Gan tu mani pieminēsi,
Ar kalponi rādamās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3611¹.

Nīdi, nīdi, tu bāliņi,
Gan tu mani iznīdēsi,
Gan tu mani iznīdēsi
Līdz citam rudeņam.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

3612.

Paēdu pupiņas pie bāleliņa;
Gribēju maizītes, nedrīkstu prasīt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3612¹.

Paga, paga, bāleliņ,
Gan es tevis iegādāšu,
Ka tu mani maz' esošu
Pie matiem plucināji.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

3613.

Reti reti tie siliņi,
Kas ar baltiem ziediem zied;
Reti reti tie brālīši,
Kas māsiņas mīļi tur.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

3614.

Svešs svešam tā nedara,
Kā bālīns man darīja:
Svešs svešam laipu met,
Bālīns grūda ūdenī.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 070 -

3614¹.

Tiešām tautas tā nedara,
Kā dar' mani bāleliņi:
Tautiets meta taisnu laipu,
Pats stāv laipas galiņā;
Bāliņš meta greizu laipu,
Lai krīt māsa ūdenī.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

3615.

Timsā gāju, neredzēju,
Kājām ceļu taukstīdama,
Tomēr saka bāleliņi,
Nekā laba nedarot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3616.

Vai dēļ kunga grūta darba
Man bēdīgi jādzīvo?
Vai dēļ barga bāleliņa
Jauna gāju tautiņās?
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

3617.

Viens bāliņš, div' bāliņi,
Vairāk, māmiņ, nevajaga;
Ir to pašu Dievs un gan,
Kau(t) ar godu dzīvojuši.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3618.

Citi brāļi māsu teica,
Kādi brāļi mani teica?
Mani teica darbi mani,
Man' ērdava valodiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

c) Brāļa pārmetumi māsai

3619.

Gulbīts skrien par ezaru
Ar baltiem svārciņiem;
Man māsiņu pilna sēta,
Man krekliņi nemazgāti.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3620.

Kālab manis kumeliņis
Vakarēju jūgumiņu?
Netikušas man māsiņas,
Nenojūdza kumeliņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

3621.

Kliba bija mūs' māsīna
Visu gaŗu vasarīnu;
Klibodama izkliboja
Baltābola pļāvumīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

3622.

Velc, bāliņ, baltu kreklu,
Met melno ezerā,
Ja māsiņa nevelēja,
Lai velēja raudevīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

★

37868.

Ai Dīveņi, kū darīšu,
Borgi muni buolileņi;
Jimšu sovu vainadzeņu,
Īšu tautuos rauduodama.
605 [Skolas].

37869.

Ai Dieveņi, pašķir zemi,
Paslēp manu augumiņu!
Sasabāru ar māmiņu
Kā ar otru ietaļiņu.
241 [Lubānas Md].

37870.

Aiz ko man(i) brāļi pēra
Dobē pīcku mērcēdami?
Krāsnie man saule lēca,
Aizkrāsnē norietēja.
605 [Skolas].

37871.

Aiz kū mani muotja pjāŗa
Treis raizeitis dīneņā?
Man pruoteņis iz mjaiteņu,
Iz lobūs kumeleņ'.
326 [Preiļu D].

37872.

Aiz lopiem gan ganīt(u),
Aiz cūkām nevarēj(u);
Aiz brāļiem gan dzīvotu,
Aiz māsām nevarēj(u).
373 [Sarkaņu Md].

37873.

Ar Dieviņu paliekati,
Ar godiņu dzīvojiet;
Ar Dieviņu es atradu
Itin lapnus bāleniņus.
548 [Liepāja Lp apr.].

- 071 -

37874.

Atnes, Dieviņ, labas tautas,
Lēkšu pati kamanās;
Jau es pati gan(a) zinu:
Barga maize bāliņos.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

37875.

Aizguojusja pūra molā,
Aizaklīdžu kai dzierveitja;
Ni tī mani Dīvs īrauga,
Nī tī muni buoleliņi.
605 [Skolas].

37876.

Bāliņš man maizes deva,
Ik dieniņas piemezdams;
Ak, Dieviņ(i), atmet tautas,
Lēkšu pate kamanās.
261 [Mēdzūlas Md].

37877.

Brālīši mani iemīlēja,
Brāļa bērni nemīlēja;
Brāļa bērni nemīlēja
Aiz māršiņas stāvēdami.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37877¹.

Pyureņis maņi meilēja,
Pyura vuoks nameilēja;
Muoseņis maņi meilēja,
Muosas bērni nameilēja.
18 [Andrupenes Rz].

37878.

Buoļaļiņis pīkusis,
Skaista myuža galiņā.
Muosiņa napīkususe,
Skaistu myužu dzeivojūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37879.

Bej man vīna muosiciņa,
Zierņa zīdu skaistumiņ';
Zierņa zīda skaistumiņ(u),
Zūbentiņa osumiņ'.
Pupas zīda skaistumiņ(u),
Izkaptiņ(as) osumiņ'.
358 [Rugāju Abr].

37880.

Bruoļi, bruoļi,
Na as jyusu kolpyuneitja;
Kur jyus maņ bandis sjājat -
Muoluotā kalneņā.
170 [Kapiņu D].

37881.

Ar valīti, ar valīti
Vysa myusu tāva zeme:
Vaci zyrgi naklausēja,
Jauni bruoļi namuocēja.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

1. Ai vaļiņi, ai vaļiņi
Vysa muna tāva zeme:
Jauni bruoļi naklausēja,
Vaci zirgi naveižova.
35 [Baltinavas Abr].

37882.

Brālis man linus sēja,
Kur auziņas vairs neauga;
Kad es iešu tautiņās,
Trīs būs pūra vedējiņi.
605 [Skolas].

37883.

Brālis man linus sēja
Mālainā zemītē;
Kad es eju tautiņās,
Grib brālītis godājams.
605 [Skolas].

37884.

Brālīts mani māsu sauca,
Ļautiņiem vien dzirdot;
Man nevaida no brālīša
Pirkstāi vaŗa gredzentiņ'.
427 [Tadaiķu Lp].

37885.

Bruolīts maņa muosas sauce,
Nikuo loba naīdevja.
Kur, bruolīt, munas kūrpes,
Kur muns zalta gredzintiņš.
389 [Silajāņu Rz].

37886.

Brāļi mani māsu sauce,
Vai ļaudim vien dzirdot.
Nav manāja rociņā
Brāļa pirkta gredzentiņa.
39 [Bārtas Lp].

37887.

Brāļi mani necerēja,
Vāju māsu dāvādami;
Tai vājai māsiņai
Par arodiem rudzi bira.
143 [Jāsmuižas D].

37888.

Taku, taku pa celiņu,
Atsavēru atpakaļ:
Ni redz tāva, ni redz muotes,
Ni redz eistūs bruoliliņu.
170 [Kapiņu D].

- 072 -

37889.

Bruoļa muosa bādājuos:
Bruolim tymsa ustubiņa.
Ej, muosiņ, tautiņuos,
Caur pakšim saule speid.
174 [Kārsavas Ldz].

37890.

Brāls brāļam zirgu liedze,
Mās' māsai sedzenīti;
Tēva pirkti kumeliņi,
Mātes austas sedzenītes.
241 [Lubānas Md].

37891.

Cauri ītu bruoļa sātu,
Kab na eistu kristabārnu;
Iztecēja bruoļa bārni,
I eistī kristabārni.
174 [Kārsavas Ldz].

37892.

Zynu es sābra sātu,
Zynu bruoļa ustobeņu.
Cauri guoju sābra sātai,
Cauri bruoļa ustobeņai.
Sābram beja grozni suņi,
Bruoļam grozna ļaudaveņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37893.

Cimdiņā muti slauku,
Nedod māsa šņudauciņa;
Māsa savu šņudauciņu
Glabā tautu nāvēkļam (neveikļam).
235 [Litenes Md].

37894.

Cimdiņā muti slauku,
Nedod māsa šņudauciņa.
Taupi, mās, šņudauciņu,
Man taupīja tautu meita
Linu austu šņudauciņu.
46 [Beļavas Md].

37895.

Celeņi mani voduoja,
Ceļa molas navaduoja;
Muoseņas mani nūmīļuoja,
Muosas bārni namīļuoja.
182 [Kaunatas Rz].

37896.

Drabēt drab apses lopa,
Vējiņš tevi drabinoj;
Raudi, raudi, dālu muote,
Dāli tevi ryudynoj.
358 [Rugāju Abr].

37897.

Dari, dari, bāleliņ,
Gan es tevim atdarīšu,
Pašā darba laiciņā,
Rudzu spailes galiņā.
356 [Rudbāržu Azp].

37898.

Es izaugu smuidra, gaŗa,
Brāļam kaunu darīdama:
Viens solīts, div' solīši
Pa bāliņa pagalmiņu.
236 [Līvānu D].

37899.

Es izgāju zaļu mežu,
Neredzēju dzeguzīti.
Es deviņu brāļu māsa,
Nedzirdēju māsas vārdu.
39 [Bārtas Lp].

37900.

Es izkuopu augstu kolnu,
Vysu mīgu pazaudēju;
Vysu mīgu pazaudēju,
Bruolilina naredzēju.
326 [Preiļu D].

37901.

Es savai māmiņai
I telīšu neganīju;
Tautiņās tāda slava,
Kad es māļa malējiņa.
545 [Krustpils D apr.].

37902.

Es puorguoju zalta bierzi,
Div' sudobra vacaineites,
Ni tykūs, ni panuoču
Sovu boltu buolileņu.
143 [Jāsmuižas D].

37903.

Gana man šā auguma,
Šā gudrā padomiņa;
Apkārt iet bāleliņš
Ar sīko sudrabiņu.
373 [Sarkaņu Md].

- 073 -

37904.

Guoju, guoju pa celeņi,
Sēžūs ceļa maleņā.
Ni tī mani Dīvs radz,
Ni tī muni buoleleņi.
Vai Dīveņ, vai tu redzi?
Naradz muni buoleleņi.
605 [Skolas].

37905.

Griezies šur, tautu dēls,
Še tev siera gabaliņš;
Īstajam bāliņam
Ar akmeni mugurā.
72 [Cesvaines Md].

37906.

Gul(u), gul(u), miegs nenāca,
Aiz tā kupla lagzda krūma.
Kā lai manim miegs nāca,
Bāli(ņ)š mani kaitināja?
443 [Turlavas Kld].

37907.

Izmirkusi, sasalusi,
Paklausīju bāliņam;
Vēl i tad bāliņam
Dārg' ir mēļu vilnainīt'.
241 [Lubānas Md].

37908.

Jau muoseņa lela, lela,
Jau bruoleņa navajag.
Byus, muoseņa, tuos dīneņis,
Lyugs' bruoleņa rauduodama.
326 [Preiļu D].

37909.

Jaunākā man' māsiņa,
Nemin manis kājiņām!
Ja šķīrēs, ja vedēs,
Ej papriekšu tautiņās;
Es tev došu savu pūru,
Savas baltas villainītes.
391 [Sinoles Vlk].

37910.

Jyus, bērneņi, nadzenīt
Tāva ar muoti paceplē;
Īs gasteņi ejamū,
Vaicuos tāva, muomuleņis.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37911.

Ietin iešu tautiņās,
Par bāliņu nebēdāš'.
Kam bāliņš tā sacīja:
Vellam māsa lēti der.
241 [Lubānas Md].

37912.

Kas nu dzērves gara kokla,
Ka zeileišu nanosuoja?
Kas nu bruoļu boguoteibas,
Ka muosiņas nacerēja?
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37913.

Kū es beju sarībuse
Sovim eistim buoleņim?
Tautas vuortu naatvēŗa,
Jam (=jau?) jī mani pasūlēja.
174 [Kārsavas Ldz].

37914.

Krūkli ciertu, lozda lūza,
Ūzuleņis leidzi leika;
Meit' buorās, muote raud,
Bruoļi lūka kumjeliņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

37915.

Kas zynuotu stroda bārnus,
Kab na stroda garas mēles;
Kas zynuotu bruoļu sātu,
Kab na bruoļu dzāruojeņu.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

37916.

Kur, māsiņa, rungu liki,
Ar ko kūli savus brāļus?
Vai ieliki pūriņā,
Ar ko kult pabērnīšus?
146 [Jaungulbenes Md].

37917.

Kas gulbīti balynava,
Ka na dziļi ezeriņi?
Kas muosiņu ryudynava,
Ka na eisti bruoliliņi?
326 [Preiļu D].

37918.

Labāk dziedu kājas aunot,
Ne galviņu sukādama;
Labāk mani tautas rāja,
Nekā savi bāleliņi.
198 [Krustpils D].

37919.

Līgot man kā bitītei,
Taujāt sev arājiņu;
Bāliņam dārga maize,
Māršai bārga valodiņa.
286 [Nītaures Rg].

- 074 -

37920.

Labāk man viens tautiets,
Ne deviņi bālēniņi;
Viens tautiets maizi deva,
Ko deviņi bālēniņi?
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

37921.

Manis dēļ, brāleliņi,
Ni tais' ratu, kamaniņu:
Varu savu nedēļiņu,
Kājiņām atstāvēt.
281 [Neretas Jk].

37922.

Man māsīca galvu glauda,
Melnu cūkas suseklīti;
Es māsīcai cimdus devu,
Melnas aitas pavēderes.
3 [Adulienas Md].

37923.

Māmiņ, tavi malda krēsli
Negir mani mazgājami;
Ne tu biji sēdējusi,
Ne vedeklas mazgājušas.
241 [Lubānas Md].

37924.

Māsa brāli gan mīlēja,
Brālīts māsu nemīlēja.
Gan, brālīti, atradīsi,
Ko māsiņa darījusi:
Līdīs birzi neizšķītu,
Linu druvu neravētu.
605 [Skolas].

37925.

Māsiņa brālim
Patekas nesa,
Tautai taupīja
Saldu alutiņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

37926.

Māsas dēļ vien turēju
Stallī labu kumeliņu;
Māsas prātu nezināju
Ni ruden', pavasar'.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

37927.

Muoseņ, vīnas muomuleņas,
Kai mes borgi dzeivuojam!
Tu cyluoji muotes pyuru,
Es stuovēju rauduodama.
605 [Skolas].

37928.

Muote dēliņu auklēja
Padūmiņa nazynuoja;
Padūmiņu puordzāruse
Krūga golda galiņā.
389 [Silajāņu Rz].

37929.

Māte mani agri cēla,
Miega dēļ es raudāju.
Nu celtosa, neraudātu,
Nu māmīna vai' necēla;
Nu māmīna vai' necēla,
Gaida pašu ceļamos.
39 [Bārtas Lp].

37930.

Māte mīl, bāleniņi
Vēl tik labi namīlēj.
Ols muciņa kambarī,
Mani sūta sētiņā;
Nulēt muns bāleniņš
Nesa madu, olutiņu.
241 [Lubānas Md].

37931.

Mīļa (Mīļis) bija man(s) bāliņ(š),
Kad nebija līgaviņa;
Apņēma līgaviņu,
Dzedrus vārdus runādams.
93 [Dundagas Vp].

37932.

Nava putnam aizvējiņa,
Nu sausuo žagariņa;
Nava maņ mīlu vuordu,
Nu eistūs buoleliņu.
35 [Baltinavas Abr].

37933.

Nedod Dievs vītolam
Baltiem ziediem noziedēt;
Nedod, Dievs, māsiņai,
Pie bāliņa nodzīvot.
545 [Krustpils D apr.].

37934.

Nadzeivuošu, nadzeivuošu
Jas pi tevja, bruolileņ.
Moža vjāl dzeivuotum,
Borga tova ļaudaveņ'.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

- 075 -

37935.

Nīdi, nīdi, māmuļiņa,
Gan tu manis iznīdēsi;
Būs dēlam līgaviņa,
Nebūs tāda kā meitiņa;
Nebūs savas kājas autas,
Ne gultiņa pataisīta.
21 [Apriķu Azp].

37936.

Nikuri mani nūīti,
Ni dīniņas nūkovēt:
Vīns ir eists bruoliliņš,
Tam ir borga līgoviņa.
389 [Silajāņu Rz].

37937.

Nosalusi, izmirkusi,
Nevienam nemīlēju;
Nemīlēju tēvam, mātei,
Ne saviem bāliņiem.
3 [Adulienas Md].

37938.

Netikuse tā meitiņa,
Kas aug viena māmiņai:
Ieraduse trullināt,
Atslēdziņas šķindināt.
15 [Alūksnes Vlk].

37939.

Na upīts strauja tak,
Strauja tak dalgaviņa (Daugoviņa);
Na muosiņa borga bija,
Borga bruoļu ļaudaviņa.
466 [Vārkavas D].

37940.

Nūstu nūstu, rutku bļūda,
Maņ ir sova pīna bļūda!
Nūstu nūstu, tāvs ar muoti,
Maņ ir sova līgaveņa.
465 [Varakļānu Rz].

37941.

Oši oši, kļavas kļavas
Mani balti bāleliņi;
Ne tie oši, ne tie kļavas,
Ne tie mani bāleliņ'.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

1. Oši oši, kļavi kļavi
Visu koku pakaļā;
Ni tie oši, ni tie kļavi,
Ni tie mani bāleniņi.
584 [Daugavpils apr.].

37942.

Purvu bridu, rāvu bridu,
Brāļa govis ganīdama;
Brālis manim neiedeva
Ir ne vaŗa gredzentiņa.
344 [Rembates Rg].

37943.

Pieci seši sīļam bērni
Viena koka zariņā;
Mēs bijām div' bāliņi,
Katram sava istabiņa.
162 [Kacēnu (Kačanovas) Abr].

37944.

Paga paga, bāleliņ,
Gan es tevi iegādāš'!
Tīrumāji kājas āvu,
Birzē sedzos vilnānīt'.
241 [Lubānas Md].

37945.

Paga paga, buolileņ,
Gon as tevi pīminēšu!
As prasēju lynu zemis,
Tu apsēji auzeņom.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37946.

Pag(a) pag(a), bāleniņ,
Gan es tevi iedomāšu!
Tur man devi linu podu,
Ūdenie mērcēdams.
373 [Sarkaņu Md].

37947.

Paga paga, buoleliņ,
Mani mozu moltu cēli;
Mani mozu moltu cēli,
Vēli mani guldynuoji.
247 [Makašānu Rz].

37948.

Peļ man' mārša, peļ bāliņi,
Savu vārgu gribēdami;
Ni, māršiņ, jūsu vārgu,
Ni bāliņa kalpūnīte.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

37949.

Suņi, ūdra nedzeniet,
Ūdram dziļa istabiņa;
Brāļi, māsas nenīstat,
Diezgan tautu rājējiņu.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

- 076 -

37950.

Pīcys mjaitys māmeņai,
Pīci kausi brandiveņa;
Pīci dāli māmeņai,
Pīci pīši mugurā.
326 [Preiļu D].

37951.

Vysi kūki taišņi auga,
Pēgļa auga leikumūs;
Vysom muosiņom loba beju,
Muosīcai slykta beju.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37952.

Piekususe es māsiņa,
Brāļa darbus darīdama;
Ai Dieviņi, atved tautas,
Iešu galvu satinuse.
373 [Sarkaņu Md].

37953.

Piekususi ceļu gāju,
Pakaļ brāļiem dzīdamās;
Ne Dieviņš man' redzēja,
Ne tie mani bāleliņi.
Klēpi nesa (klēpī nesu) vaska kurpes,
Rokā puķu vainadziņ'.
72 [Cesvaines Md].

37954.

Pūta, pūta rīta vēji,
Vēl padeva ziemeļam;
Rāja, rāja brāļi māsu,
Vēl padeva tautiņām.
439 [Trikātas Vlk].

37955.

Raibu cimdu adītāja,
Nāc pie mana bāleliņ':
Es adīju diezgan raibus,
Bāliņam nepatiku.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

37956.

Sylti vējeni, atgrīzit,
Nu dziļūsi azareņu;
Meili vuordeni, atnuocit,
Nu eistimi buolelenim.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

37957.

Sadar mīži ar apeinim
Lelajā kubulā;
Nasadar muotes meitas,
Pi māmiņas dzeivuodamas.
174 [Kārsavas Ldz].

37958.

Saimnieks savu vienu dēlu
Steliņgē audzināj':
Līkas kājas, bolas acis,
Tā kā sakas kumeļam.
447 [Ulmāles (Ulmales-Labragas) Azp].

37959.

Sajukušas upes tek,
Sajukuši ezeriņi;
Sajukusi brāļu dzīve,
Nediženi dzīvojot.
358 [Rugāju Abr].

37960.

Saulīt balta, tu redzēji,
Gaisa vidū līgodama,
Ko man dara māsiņai
Savi īsti bāleliņi.
605 [Skolas].

37961.

Skanēt skan oša benķis
Ar māmiņu runājot;
Dievs to zina, kā skanēs
Ar to dēla māmuļiņu?
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

37962.

Sola maņ rūkys, kuojis,
Kas nasola soltumā?
Kova mani tāvs ai muoti,
Ka nakova trokumā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37963.

Stāvu vieni nostāvēju,
Kā niedrīte ezarā;
Neceļ krēsla īstās māsas,
Ne īstie bāleliņi.
241 [Lubānas Md].

37964.

Še, māsiņa, trīs grodiņi(?)
Ar visām drusciņām;
Ne tu manim kājas āvi,
Ne autiņus izskaloj'.
241 [Lubānas Md].

37965.

Tētiņam maizes trūka,
Brālim linu tīrumiņ',
Padomiņu vaicādama,
Vai būs ieti tautiņās.
378 [Seces Jk].

- 077 -

37966.

Tēva lini, mātes lini,
Kur, bāliņi, mani lini?
Tur, māsiņa, tavi lini,
Tautas dēla tīrumā.
599 [Kurzeme].

37967.

Tiešām tautas to nedara,
Ko dar' mani bālelīni:
Līka koka laipu meta,
Gribēj' mani slīcināti.
192 [Kosas C].

37968.

Tīra tek Daugaviņa,
Daži gruži dibenā;
Skaista auga man māsiņa,
Daža vaina dzīvojot.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

37969.

Trīsreiz māte dēla rauga,
Rudzu bēriņu (boru) īpļaudama;
Māte guļ visu dienu,
Dēliņš mātes neaprauga.
449 [Ungurmuižas D].

37970.

Tu, brālīt, palaidnieks,
Pa visiem brālīšiem;
Ne tev pieši pie zābaku,
Ne iemaukti kumeļam.
398 [Skrundas Kld].

37971.

Vai bāliņ, tavu sirdi,
Vai bij koka, vai akmeņa?
Tu ar mani nerunāji,
Žēlabiņas vien darīji.
358 [Rugāju Abr].

37972.

Vai Dieviņ, nu sariebu,
Nekam vairs nemīlēju;
Nemīlēju tēvam, mātei,
Nemīlēju bāliņiem.
3 [Adulienas Md].

37973.

Vylkam devu tū suneiti,
Kurs sētiņas nasorguoja;
Tautom sūlu tū muoseņi,
Kura bruoļu naklausēja.
174 [Kārsavas Ldz].

37974.

Vīna puče, treis lapeņis,
Deveiņim zīdeņim;
Vīnys muotis tī bērneņi,
Na vīnā pruoteņā.
89 [Dricēnu Rz].

37975.

Vysas dīnas bruoleņam,
Kura dīna muna beja?
Tēv, muosiņ, svātdīnīte,
Dorba dīnas dīndusīts.
466 [Vārkavas D].

37976.

Vysi mani lobi beja,
Ka es poša loba bej';
Ka dzeivuoju, tad sarību
Boltajam buoleņam.
Ka nūmyru, tad gulēju
Leidz ar kūka gabaliņ'.
357 [Rudzētu D].

37977.

Žēlo, Dievs, zirgu manu,
Žēlo manu arājiņu;
Maz maizītes man pieauga
No bāliņa arumiņa.
115 [Galgauskas Md].

37978.

Zynu, zynu, kuo vajaga
Tāvūčami, muoteicai:
Skruča vajag tāvūčami
Muoteicai pažagaru.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

★

10. Māsu satiksme savā starpā

3623.

Ai māsiņ, ai māsiņ,
Vēl mēs divi bārsamies,
Kam tu viena paturēji
Mātes austas villainītes.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

1. Es izjēmu māsiņai
No pūriņa villainīti;
Vai tev vien piederēja
Mātes austas villainītes?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 078 -

3624.

Barga biju, neliedzos,
Pret citām māsiņām:
Es citām māsiņām
Villānīšu nodevēja.
1311 [Apē (Vlk)].

3625.

Div' upītes blakām tek,
Viena otru laistījās;
Div' māsiņas kopā auga,
Viena otru puškojās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

3626.

Divas vien mēs māsiņas,
Abas vienu lielumiņu.
Mums bij viena brūna kleita,
To mēs abas valkājām.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Divas vien mēs māsiņas,
Abas vienu gaŗumiņu.
Pirksim vienus brūnus svārkus,
Abas vienus valkāsim.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

3627.

Divas vien mēs māsiņas,
Kur mēs mīļi dzīvojam!
Krustiem auga zelta zāle,
Kur mēs abas staigājām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3628.

Divas vien mēs māsiņas,
Mums trešās nevajaga,
Mums trešās nevajaga,
Ienaidiņa cēlējiņas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

3629.

Driču dryva bolta zīd'
Aiz vysuom driviņuom;
Pastareit'e ju gudruoka
Aiz vysuom muosiņuom.
422 [Līvānu pag. D].

3630.

Ej iedama, vecā māsa,
Ko tik ilgi tūļojies?
Es nevaru tevis dēļ
Sevis daiļi darināt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3631.

Māsiņ mana jaunākā,
Nemin mani kājiņām!
Ja šķīrās, ja veicās,
Ej papriekšu tautiņās.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3632.

Mēs bijām div' māsiņas,
Abas vienu augumiņu,
Abas divas valkājam
Vienu zīļu vainadziņu.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

3633.

Mēs bijām div' māsiņas,
Abas vienu gaŗumiņu.
Vilkām abas brūnus svārkus,
Sedzām mēļas villainītes.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

3634.

Mēs bijām div' māsiņas,
Bet mēs gauži rājamies:
Viena grib, otra grib
Mātes austas villainītes.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

3635.

Mēs bijāmi dui māsiņas,
Bet mēs mīļi dzīvojām,
Sedzām vienas villainītes,
Likām vienus vainadziņus.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

3636.

Mēs bijām div' māsiņas,
Vienu reizi rājamies.
Tev jo daudz, man jo maz
Mātes baltu villainīšu;
Tev lādīte vāku spēra,
Man mazajā pusītē.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

3637.

Mēs bijām trīs māsiņas,
Tās dui mani neieredz;
Mēs gājām par laipiņu,
Iegrūž mani upītēi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3638.

Mēs bijām trīs māsiņas,
Trīs laipiņas laipojām.
Vidējai māsiņai
Laipa grima dibenā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

3639.

Saderam mēs māsiņas,
Mūsu lopi nesader:
Mūsu zirgi, mūsu govis
Kājiņām mīdījās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 079 -

3640.

Stāv ar Dievu, vai ar velnu
Vecā māsa bāliņos!
Kaut izgājse pērnruden,
Es izietu šoruden.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

3641.

Tu māsiņa dižākā,
Nerāj mani, mazāko,
Tu dzīvoji dižu darbu,
Es mātei kājas āvu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

11. Dažādas dziesmas par brāli un māsu

3642.

Bisenieki, medenieki
Mani balti bāleliņi:
Putras katlu izbisēja,
Biezumiņu meklēdami.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3643.

Brāļi mani, brālīši, es brāļu māsa;
Kā liepa līgoju brālīšu vidūi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)], 1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)], 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3644.

Brāļi man ir lieli vīri,
Es māsiņa mazākā;
Cel, Laimīt, augstu krēslu,
Lai es sēž' līdz bāluliņ'.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

3645.

Iesim abi, bāleliņ,
Lietas koku mežiņā:
Tev vajag arklam balsta,
Man pūram dibeniņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3646.

Eit', māsiņas, kur iedamas,
Kur jūs mani atrasit?
Baltāi rožu kalniņāi,
Apakš rožu lapiņām.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

3647.

Es piekusu, vairs nevaru
Savu brāli meklēdama;
Rokā nesu ķēžu jostu,
Rokā vaŗa vainadziņu.
226 [Kandavā (Tl)].

3648.

Gana man šā auguma,
Gana šāi padomiņa,
Lai aug man citi brāļi
Jo lielāki, jo gudrāki.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

3649.

Godam sedzu sudrabiņu,
Ne savam siltumam;
Godam mani bāleliņi,
Ne maizītes devējiņi.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

3650.

Kāp kalnā, brāļu māsa,
Kalnā tavi bāleliņi,
Kalnā tavi bāleliņi
Vaŗa vārtus virināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3651.

Kas tur brida par upīti,
Kas tās niedras kustināja?
Tas jau bija mans brālītis
Ar tām pāva actiņām.
224 [Kabilē (Kld)].

3652.

Ko, bāliņ, bēdājies
Tu par mantas mazumiņu?
Pras' māsiņu, pasacīs,
Kur bij ņemti padomiņu.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

3653.

Ko darām, pieci brāļi,
Šādu gaŗu vasariņu?
Uzcērtam dēļu klēti,
Piebeŗam miežu rudzu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

3654.

Kur es iešu, kur palikšu,
Tik neveikla uzauguse!
Ne es mīlu tautiņām,
Ne saviem bāliņiem.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 080 -

3655.

Kur ošiem lapas bira,
Tur aug kupli ķimeniņi;
Kur slaveni brāleliņi,
Tur māsiņas slinkas auga.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

3656.

Liepas vien tai mežā,
Nav neviena ozoliņa;
Māsas vien tai ciemā,
Nav neviena bāleliņa.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3657.

Leiti, leiti, leitiņā,
Manu baltu brāleliņ!
Vai tādēļ leitis bija,
Ka tam leišu cepurīte?
410 [skat. 3301. (Pilskalnes pag. Il)].

3658.

Lūdzu Dievu dziedādama,
Lai bagāts bāleliņš;
Dieviņš manim palīdzēja
Bez bagāta bāleliņa.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

3659.

Muoseņ' muna aiz iudiņa,
Ūtr' iudiņa mal'eņā;
Da vīnai laivu dzynu,
Da ūtrai kumel'eņu.
409 [Līksnas pag. D].

3660.

Maza maza man galviņa,
Bet jo gudris padomiņš:
Vecākais bāleliņš
Man prasīja padomiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3661.

Maza maza man' māsiņa
Kā tā lauka cielaviņa;
Nav gaismiņa izauguse,
Tek pa lauku dziedādama.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

3662.

Mīl kungam zelta nauda,
Mīl akmeņa istabiņa;
Mīl manam bāliņam
Tīras maizes gabaliņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3662¹.

Nāc, brālīti, darba dienu,
Apar manu rožu dārzu;
Kad atnāksi svētu rītu,
Nopuškošu cepurīti.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

3663.

Ne upīte vien tek strauji,
Strauji tek i ezeriņš;
Ne māsiņa vien dzied skaisti,
Skaisti dzied i bāleliņš.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

3664.

Nelielies, bāleniņ,
Otra vīra matu plūkt;
Lieli savu līgaviņu
Tīru rudzu maldināt.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

3665.

Pušku dēļ, bāleliņi,
Neir laivu ezarā,
Skaisti tev piederēja
Nepuškota cepurīte.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3666.

Tec, upīt, neviļņo,
Lai viļņo ezarīc;
Ej, māsiņ, nerunā,
Lai runā bāliulīc.
110 [Cēsīs].

3667.

Tu muoseņ', es muoseņ',
Tev gūteņa, man' gūteņa;
Puordūsim mes gūteņes,
Pērksim zeiļu vainuceņ'.
Tu bruol'eits, es bruol'eits,
Tev' zirdzeņš, man' zirdzeņš;
Puordūsim mes zirdzeņ',
Pērksim caunu capureiš'.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

3668.

Tveŗat, brāļi, gaidāt, brāļi!
Māsa skrēja ezerā:
Ezers ziede zilu ziedu,
Šķiet māsiņa linu lauku.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3669.

Vai, ļautiņi, redzējāt
Man' bāliņu celiņā?
Sirmi zirgi, brūni svārki,
Zirņu ziedu cepurīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 081 -

3670.

Vai tas manis bāleliņis
Ar to gludu valodiņu?
Rīgā dzimis, Rīgā audzis,
Rīgas svārki mugurā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. No valodas vien pazinu,
Kas nav manis bāleliņš:
Pieci vārdi gludi gāja,
Sestais nāca skabargains.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3671.

Vai tik vien saule spīd,
Kā pa logu istabā?
Vai tik vien labu ļaužu,
Kā mēs divi bāleliņi?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tik vien bija labu ļaužu,
Kā mēs četri cilvēciņi:
Tava sieva, mana sieva,
Paši divi brāleliņi.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3672.

Vai celiņa man nebija,
Ceļmaliņu ij ejot?
Vai bāliņu man nebija,
Svešus ļaudis bildinot?
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3673.

Viena bija vienenāma,
Viena daudzi nebēdāju:
Vienu vārdu izsacīju,
Maksā pieci bāleliņi.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

3674.

Viena pati man māsiņa,
Reti brauca baznīcā.
Sīlis bēra mugurā,
Dzenis važu pakaļā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3675.

Viena pate man māsiņa,
Rīgā brauca baznīcā.
Rīgā zviedza kumeliņis,
Kurzemē atskanēja.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 224.

3676.

Caur sētiņu upe teki
Zaļajāmi zīlītēm.
Ej, brālīti, salasīt
Mazajē māsiņē.
224 [Kabilē (Kld)].

★

37979.

Aud, māmiņa, vylnainītes,
Aud lyluos, aud mozuos;
Es, māmiņ, vīna meita,
Tei lyluo, tei mozuo.
35 [Baltinavas Abr].

37980.

Audzi kuplis, ozoliņ,
Mana tēva tīrumā,
Lai birst tavas zelta zīles
Bāleliņa tīrumā.
335 [Puzes Vp].

37981.

Cimdus, zeķes adīdama,
Aizadīju aizadiņas;
Tēv' ar māti klausīdama,
Paklausīju bāleliņus.
281 [Neretas Jk].

37982.

Divas vien mēs māsīnas,
Abas vienu lielumīnu;
Iesim abas tautīnās,
Būsam lielu vīru sievas.
192 [Kosas C].

37983.

Domāju, domāju,
Kur ņemti ratus,
Kā var māsiņa
Iekšā sēdēt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

37984.

Gūdējīs, augumiņ,
I es gribu paleidzēt.
Tev gūdiņš, man slaveite
Nū boltā bāleliņa.
375 [Saukas Jk].

37985.

Gudra gudra vuoverīte -
Nu zariņa zariņā;
Gudra gudra muotes meita -
Nu kambara kambarī.
389 [Silajāņu Rz].

- 082 -

37986.

Ko, bitīte, tu dabūji,
Degošā siliņā?
Ko, meitiņa, tu pelnīji,
Pie bāliņa dzīvodama.
380 [Sēlpils Jk].

37987.

Kūp dūmiņi namiņā,
Vai ar manu kūrumiņu?
Dzīvo mani bāleliņi,
Vai ar manu dzīvojumu?
235 [Litenes Md].

37988.

Kvīss ar rudzi sazastuo,
Obi vīnu gryutumeņu;
Muos' ar muosu sazastuo,
Obi vīnu lylumeņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37989.

Pyut, vējeņ, rūžu duorzu,
Lai mogona platējuos;
Dzeivoj, muosa, buoleņūs,
Lai vīteņa taujuojās.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37990.

Skaisti zīd driču derva
Aiz vysom derveņom;
Skaista aug maņ muosiņa,
Aiz vysom muosiņom.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

37991.

Šķiraties, lieli meži,
Lai es varu cauri kļūt:
Man māsiņa kamanās,
Kankaraiņi kumeliņi.
605 [Skolas].

★

- 083 -

MANTOJUMA TIESĪBAS

Prof. A. Švābe

Introduction pages not keyed

- 084 -

Introduction pages not keyed

- 085 -

Introduction pages not keyed

- 087 -

DZIMTAS ĪPAŠUMS

1. Tēva vai brāļa sēta un novadiņš

3677.

Ai tu mana brāļa sēta,
Tik cēlā vietiņā!
Pa pagalmu staigādama,
Redzu tautu tīrumiņus.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3678.

Ai mazais zemnieciņ,
Tavu skaistu dzīvošanu:
Stikla durvis, vaŗa vārti,
Kā lielam muižniekam.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

3679.

Ai tēva zemīte, tavu jaukumiņu!
Smildziņa ziedēja sudraba ziedus.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

3680.

Apaļš puisis es uzaugu,
Apaļš mans kumeliņš,
Apaļ' mana tēva zeme
Kā viens vaska ritenīts.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3681.

Astriem jumta istabiņa
Augsta kalna galiņā;
Svētu rītu saule lēca,
Ik svētdienas mirdzināja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

3682.

Daiļa sēta arājami
Pašā kalna galiņā:
Visapkārti liepu koki,
Vidū ziedi ābelītes.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3683.

Es, nabaga bandinieks,
Kalnāi savas auzas sēju,
Kalnāi savas auzas sēju,
Lejāi manas mājas bija,
Lejāi manas mājas bija,
Trīs zeltīti avotīni.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā bēri kumelīni,
Tai trešā avotā
Jaunas meitas velējās.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

3684.

Es uzaugu pie bāliņa
Kā pie laba muižnieciņa:
Dēļ' ustaba, glāžu logi,
Sveces vien dedzināju.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

3685.

Kāp kalnā, bāleliņ,
Kalnā laba dzīvošana;
Kalnā muižu būvēsim,
Lejā govju laiderīti.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3686.

Kam tā baznīca upītes malā?
Tā mūsu bāliņa jaun' istabiņa;
Tur sēd māsiņas rakstīdamas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3687.

Kam tā sēta pretim kalna,
Astra jumtu istabiņa?
Tā bāliņa sēta bija
Par Laimiņas likumiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3688.

Kam tā sēta uz tā kalna,
Astriem jumta istabiņa?
Tur saulīte mirgu meta
Miglainā rītiņā.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

- 088 -

3689.

Kam tie tādi klaji lauki,
Kam kuplie ozoliņi?
Tie bāliņa klaji lauki,
Kunga kupli ozoliņi.
263 [Dobelē].

3690.

Kas kait man nedzīvot
Ezeriņa maliņā:
Bite līda ozolā,
Līdeciņa vēterī.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3690¹.

Kas kaiš man nedzīvot
Gaujas kalna galiņā:
Pate Gauja man aŗama,
Gaujas kalni ecējami;
Pate Gauja zeltu nesa,
Gaujas kalni sudrabiņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

3691.

Kas kait manim nedzīvot
Gaujas līču maliņā:
Ziemu braucu kamanām,
Pavasari laiviņā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

3692.

Kas kait man nedzīvot
Liela meža apakšā!
Visapkārt oši, kļavi,
Vidū saule lidināja.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

3693.

Kas kaiš man nedzīvot
Ozoliņu muižiņā!
Visapkārt rudzi mieži,
Vido zaļi ozoliņi.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

3694.

Kas kait man nedzīvot
Ozoliņa muižiņā!
Visapkārt oši auga,
Vidā zaļi ozoliņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3695.

Kas kait manim nedzīvoti
Jaun' ozolu muižiņā:
Caur muižiņu upe tek,
Pa upīti sudrabinis.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

3696.

Kas kaiš man nedzīvot
Ozoliņa muižiņā:
Cauri bira zelta nauda
Caur ozola lapiņām.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

3696¹.

Kas kaiš man nedzīvot
Tai ozola krodziņā?
Dēļu grīda, dēļu griesti,
Akmiņaina durvju priekša.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

3697.

Kas kait mani nedzīvot
Treju kalnu starpiņā:
Pūš vējiņis kuŗš pūzdamis,
Visi pūta sidrabiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas kaitēja bajāram
Kalniņā nedzīvot:
Visi kalni, visas lejas,
Visi nesa sudrabiņu.
216 [Ventspilī].

3698.

Kas kaitēja bajāram
Aiz Ventiņas nedzīvot:
Vējiņš vēte rudzus miežus,
Ūdens dziernas ritinā.
216 [Ventspilī].

3699.

Kas kaitēja man dzīvot
Apaļā kalniņā:
Visapkārt saule tek,
Sudrabiņu sijādama.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3700.

Kas kaitēja dzīvota
Mana tēva zemītē:
Visapkārt zaļa birze,
Vidū kuplis ozolīns. -
Kad es gāju uz karīnu,
Nocērt' kuplu ozolīnu.
No celmīna bungas taisu,
No zariema stebulīti,
No tā paša vidutīna
Bitītēma mājasvietu,
No tās pašas galotnītes
Māsīnai pūra tīni.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 089 -

3701.

Kas kaitēja nedzīvot
Ierastā vietiņā?
Uz kalniņa tīra maize,
Lejā skaidris ūdentiņš.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

3702.

Ko pie tēva es darīšu?
Tēvam mazis novadiņš:
Es aplaidu svētu rītu
Visapkārt ganīdama.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

3703.

Kungu, kungu tā muižiņa,
Ne tā manu bāleliņu:
Ik vakaru satecēja
Deviņiem celiņiem.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

3704.

Kuplis auga ozoliņš
Pie bāliņa namdurim.
Strazdiņš seid galiņē,
Lakstigala pazarēs.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3704¹.

Man' bāliņa pagalmā
Trīs sudraba ezeriņi.
Tur zvejoja zelta naudu
Ar sidraba tīkliņiem.
Vaicā kungi, vaicā kalpi,
Kam tā nauda lieti der.
Der tā nauda ēsti, dzerti,
Apģērbt daiļu augumiņu.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

3705.

Mazas bija man mājiņas,
Divtrejādi vaŗa vārti.
Pa vieniem saule lēca,
Pa otriem mēnesīts,
Pa trešiem mājā braucu
Ar dzeltenu kumeliņu.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3706.

Maza maza man muižiņa,
Visapkārti ievas zied,
Visapkārti ievas zied,
Vidūi maza ābelīte.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

3707.

Mazs bij tēva novadiņis,
Bet diženi turējās:
Visi mazi kadeģīši
Zied sudraba ziediņiem.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

3708.

Muižiņ, mana muižiņa,
Āriskā vietiņā!
Citi kungi dubļus brida,
Es brien' zaļu dāboliņu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

3709.

Ne es labi nezināju,
Kas dzīvoja šai sētā;
Vai Dieviņis še dzīvoja,
Vai bagāti bāleliņi:
Visi mieti pie mietiņa
Sudrabiņa lapiņām.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

3709¹.

Nikur labi tai navā,
Kai ir labi Rogonim:
Tyvu upe, tyvu mežs,
Tyvu svāta bazneiceņa.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

3710.

Nevienam tā nebij,
Kā manam bāliņam:
Vītoliņi pie vārtiem
Sidrabiņa lapiņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

3711.

Nevienam tā nebija,
Kā manam tēviņam:
Visa sēta sudrabota,
Vārti zelta spordzītēm.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3712.

Nevienam tā nebija,
Kā manam tēviņam:
Visapkārt dzelzu žogis,
Nevar skauģis pāri tapt.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

3713.

Nevienam tā nebija,
Kā manam bāliņam:
Stikla durvis, vaŗa vārti,
Veŗas paši, neveŗami.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 090 -

1. Kam tā sēta pret kalniņu,
Ko austriņa vizināja?
Dzelzu stabi, vaŗa vārti,
Paši tek, neveŗami.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3714.

Nevienam tāda dārza
Kā manam bāliņam:
Dzelza sēta, vaŗa vārti,
Sidrabiņa atslēdziņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3715.

Ozoliņu klēti cirta,
Vaŗa lika pamatiņas.
Šķitās mans brāleliņš
Saules mūžu nodzīvot.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

3715¹.

Pal'dis' soku Laimiņai,
Man uoryska dz'eivuošona;
Cytys muosys (m'eitys) pūru brīn,
Es brīn' uoru duobul'iņu.
422 [Līvānu pag. D].

3716.

Pašam labi tev, brālīti,
Tavi lieli tīri lauki,
Tavi lieli tīri lauki,
Tava jauna līgaviņa,
Tava jauna līgaviņa,
Tavi bēri kumeliņi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

3717.

Retam tāda dzīvoklīte
Kā manam brālītim:
Kalnā ievas balti zied,
Lejā strauja upe tek.
Kalnā teku puškoties,
Lejā balti mazgāties.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

3717¹.

Saauguši ūši, kļavi
Muna tāva pogolmā;
Aiz tūs ūšu, aiz tūs kļavu
Neredz saul'is izl'ācūt'.
409 [Līksnas pag. D], 4222 [Vārkavas pag. D], 423 [Daugavpils apr.].

3718.

Sāt'eņa, muna sāt'eņa
Uoryskā vīt'eņā!
Vydā s'ēju rudzus mīžus,
Apl'eik zaļi ūzol'eņi.
414 [Krāslavas apkārtnē].

3719.

Simtiņš auga ozoliņu
Priekš bāliņa nama duru;
Ja vēl būtu otris simts,
Ne sētiņas neredzētu.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

3720.

Sidrabiņa upe tek
Gaŗām manu glāžu logu;
Tur es savus sārtus vaigus
Ik rītiņa nomazgāju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3721.

Sudrabota upe tek
Gar brālīša nama durvju;
Tur es muti nomazgāju,
No pieguļas pārjādams.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

3722.

Sudrabota upe tek
Caur bāliņa zirgu stalli;
Tur bāliņa zirgi dzēra,
Tur māsiņa velējās.
216 [Ventspilī].

3723.

Tā bij mana brāļa sēta,
Kur deviņi vītolīni;
Cauri gāju caur astoņi,
Devītāi puškojos.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

3724.

Tais', bāliņ, augstu namu,
Taisi treju namu durvju.
Pa vienām gaisma ausa,
Pa otrām saule lēca,
Pa trešām durvtiņām
Mēnesnīca ritināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3725.

To vietiņu gan zināju,
Kur piedzimu, kur uzaugu;
Tās vietiņas nezināju,
Kur mūžiņu nodzīvošu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

- 091 -

3726.

Trīs upītes zelta tek
Gar bāliņa pagalmiņu.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā sirmi kumeliņi,
Trešajā upītē,
Tur māsiņa mazgājās.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

3727.

Uzaugdama neredzēju
Brāļam tādu istabiņu:
Dzelza dores, vaŗa grīda,
Sudrabiņa griestu gali.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

3728.

Vaļa, vaļa, mana vaļa,
Ko tā vaļa nedarīja:
Vaļa dara savu namu
Brāļa nama pakaļā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3729.

Visi upes līkumiņi
Man vienam piederēja;
Citā sēju miežus rudzus,
Citā stādu apienīšus.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

★

37992.

Ai, diženi, ai, diženi,
Mana brāļa ozoliņi.
Sīlis dzied galotnē,
Lakstīgala pazarē.
244 [Lugažu Vlk].

37993.

Es uzaugu pie bāliņa,
Kā pie maza muižnieciņa:
Stikla logi, vaŗa vārti,
Paši tek neveŗami.
241 [Lubānas Md].

37994.

Aiz prīceņas navarēju
Bruoļa sātas puortecēt;
Stykla durvs, vara endži,
Poši tak naverami.
174 [Kārsavas Ldz].

37995.

Ne vienam tā nebi,
Kā manam bāliņam:
Name piec glāž log,
Istabe sudrabiņ.
445 [Ugāles Vp].

37996.

Kam tie tādi klaji lauki,
Kam kuplaji ozoliņi?
Tautām bija klaji lauki,
Man bāliņam ozoliņi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

37997.

Kas kaiš man nedzīvot
Pie saviem bāliņiem:
Pie galdiņa vien sēdēju,
Vaska sveces dedzināju.
224 [Lielvārdes Rg].

37998.

Nevienam tāda dzīve,
Kā manam brālīšam:
Visapkārt bērzu birze,
Vidū saule rotājās.
192 [Kosas C].

37999.

Sēteņa, muna sēteņa
Uoriskāje vītiņā:
Navar puorbrist zīmas snīgu,
Vosor' zaļu duobuļteņu.
314 [Pildas Ldz].

★

2. Mantošanas tiesības un mantojums

3730.

Atdod, tēvis, dēlam daļu,
Grib dēliņš sievu ņemt;
Atdod vienus kaltus ratus,
Četri bēri kumeliņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3731.

Atdod, tēvi, manu tiesu,
Neba manim daudz vajag:
Vienu sieku sīkas naudas,
Ābolainu kumeliņu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

3732.

Bija man, bija man
Triju tēvu bagātība:
Koka bikses, kriju svārki,
Driķu salmu cepurīte.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

- 092 -

3733.

Bāliņos dzīvodama,
Daudz zemītes neturēju:
Zem pūriņa, zem krēsliņa,
Zem savām(i) kājiņām.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)], 349 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379.

3734.

Dīvam dīn'eņe palyka,
Ar Laim'eņu ruņuojūt',
Kam byus m'ērt, kam dz'eivuot',
Kam tur'ēt' tāvu z'emi.
Vacim m'ērt, jaunim dz'eivuot',
Mozim tur'ēt' tāvu z'emi.
432 [Nautrēnu pag. Ldz].

3735.

Druvāi man saule lēca,
Druvāi saule notecēja:
Es cerēju dzievādama
Tēvu zemi paturēt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3736.

Iet bij man, gājējai,
Es nevaru lielīties;
Lai lielās baleliņi,
Kam pieder tēva ciems.
124 [Lāzberģi (Mārkalnes pag. Vlk)].

3737.

Es ar savu veco brāli
Nevar' mantas izdalīt:
Pieci pāŗi vecu vīžu,
Seši lūku ritentiņi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3738.

Es mātei pirmā meita,
Es pastara līgaviņa.
Pirmai meitai mātes pūrs,
Pastaram tēva zeme.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

3739.

Es mātei viena meita,
Es lielā, es mazā:
Man māmiņas villainītes,
Man lielās, man mazās.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Es dižā, es mazā māmiņas meita.
Man dižās, man mazās villainītes.
224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

3740.

Es mātei viena meita,
Es pa(r) dēlu, es pa(r) meitu:
Man pieder mātes pūrs,
Tēva bēri kumeliņi.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3741.

Es mātei viena meita
Kā saulīte debesēs.
Paliek mātes brūni brunči,
Banšojās villainītes.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

3742.

Es mātei viena meita,
Man vajaga liela pūra:
Man vajaga divsimt kreklu,
Trijdeviņu paladziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3743.

Es mātei viena meita,
Pavēnēi uzauguse:
Man vienai mātes pūrs,
Mātes baltas villainītes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3744.

Es neturu tēvu zemes
Ne kalnā, ne lejā;
Es tur' mātes villainītes,
Vai rakstītas, nerakstītas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3745.

Es teciņus vien tecēju,
Tēva zemes gribēdama;
Bāliņam tēva zeme,
I lēnām staigājot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3746.

Kādi kungi bāleniņi,
Tēva zemi turēdami?
Vai māsiņa grēciniece,
Pa pasauli staigādama?
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

3747.

Klausi tēva, bāleniņ,
Es klausīšu māmuliņas:
Tev pieder tēva zeme,
Man māmiņas vilnainītes.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 093 -

3748.

Kungam bija kungam būt,
Dēliņam arājam;
Kundziņš pili paturēja,
Dēliņš tēva novadiņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

3749.

Kur vasaru saule tek,
Tur tek ziemu mēnesnīca;
Kur, māsiņa, mēs augām,
Tur dzīvo tautu meita.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3750.

Man pieder tēva zeme
Ar visiem(i) stūrīšiem:
Es dienēju tēva darbus
Ar visām(i) svētdienām.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3751.

Mans tēvs, mans tēvs,
Ko tu savai meitai vēli?
Pilnu pūru linu kreklu,
Kūtī govis raibaliņas.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

3752.

Pieder man še augot,
Nepieder dzīvojot;
Pieder man nolīgot
Cit' āriņu maliņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3753.

Pieci dēli tam tēvam,
Pieci simti ozoliņu:
Ikvienam dēliņam
Pa simtam ozoliņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)], 156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Pirmai meitai, pastarei,
Piecdesmit villainītes:
Ikkuŗai meitiņai
Pa desmit villainītes.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3754.

Pirmajam, pēdējam,
Tam pieder tēva zeme;
Vidējam, lētaudžam,
Pašam vaļa meklēties.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Pirmai meitai, pastarei,
Tām māmiņa pūru loka;
Viduvēja, nabadzīte,
Loka pate raudādama.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

3755.

Tādu tiesu kungi sprieda,
Tādu mani bāleliņi:
Tai māsai tēvu zeme,
Kam neviena bāleliņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3756.

Tētīt, manu tēvainīti,
Cik tu man tās mantas dosi?
Divus vecus kažociņus
Un pusotra kamzolīša.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 164.

3757.

Tētīt, manu tēvainīti,
Cik tu man tās naudas dosi?
Trīsdesmit sīkās došu,
Sešdesmit veselās.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 121 [Gulbenē (Md)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)], 181.

3758.

Tēva dotu, mātes dotu
Sasasēju nastiņā;
Savu Dieva devumiņu
Vezumā nepavedu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

3759.

Tēvs dēlam muižu vēl,
Ko, māmiņ, man vēlēsi?
- Es, meitiņ, tev vēlēju
Savas baltas vilnānītes.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

3760.

Tēvs dēlam muižu vēl,
Ko māmiņa man vēlēja?
Tukšu pūru, gaŗu ceļu,
To māmiņa man vēlēja.
110 [Cēsīs], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Tēvs dēlam zemi vēl,
Savus dailus kumeliņus.
Ko māmiņa meitām vēl?
Lielu pūru, gaŗu ceļu,
Lielu pūru, gaŗu ceļu,
To māmiņa meitām vēl.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 094 -

3761.

Tēvs dēlam nevēlēja
Salāpīta kažociņa;
Kā māmiņa meitai vēl
Savas baltas villainītes?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3762.

Tēvs dēlam tiesu deva,
Kur, māmiņa, mana tiesa?
- Tā, meitiņa, tava tiesa,
Kas tavā pūriņā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3763.

Tev, tēviņi, sirma galva,
Ko tu man laba vēli?
Tev, dēliņ, mans namiņis,
Dēlēm jumta istabiņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

3764.

Tev, tētīt, sirma bārzda,
Ko tu man atvēlēji?
Tev, dēliņš, mans namiņš,
Mani lieli tīrumiņi,
Mani lieli tīrumiņi,
Mani bēri kumeliņi.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

3765.

Vedeklām, vedeklām
Šie lielie tīrumiņi;
Tik manām māsiņām
Kā varītes laidumiņš.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

3766.

Viena biju, viena pate
Es savai māmiņai.
Vienai man mātes pūrs,
Vienai tēva novadiņš.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

3767.

Citkārtēja tēva laime
Nu manā rociņā:
Bauro vērši man aŗami (aŗot),
Zviedz kumeļi ecējami (ecējot).
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)], 65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

3. Mantas un zemes dalīšana un tēvu zemes sargāšana

3768.

Apaļš brāļa novadiņš
Kā viens vaska rituliņš.
Paši kungi izdalīja,
Daudz gabalu gribēdami.
349 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3769.

Apaļš tēva novadiņis
Kā viens vaska rituliņis;
Kad dabūja bāleliņi,
Stūŗu stūŗus izdalīja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3770.

Apaļš tēva novadiņis
Kā viens vaska ritentiņis;
Sagājušas sīvas māršas,
Stūŗu stūŗus izdalīja.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

3771.

Apaļš tēva novadiņš
Kā viens vaska rituliņš.
Trīskārt jāja sīvi kungi,
Nevarēja izdalīt.
Saved brāļi sīvas māršas,
Ežiņām izdalīja.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

3771¹.

Ar Dieviņ', ar Dieviņ',
Nu mēs tevi vinnējām:
Mums palika tēva zeme,
Tēva bēri kumeliņi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

3772.

B'ejom, bruoļi, saauguši,
Tuop'ec gudri dz'eivavom,
Lai stuov meusu tāva z'eme
Meus' meužam nadal'eita.
422 [Līvānu pag. D].

3773.

Bite bite, māsa māsa,
Tās nerieba bāliņam:
Bite druvas nesliedēja,
Māsa zemes nedalīja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 095 -

3774.

Bite bite, māsa māsa,
Tās nerieba nevienam:
Bite druvas nesliedēja,
Māsa zemes neturēja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3775.

Bite bite, meita meita,
Tās nerieba nevienam:
Bite augstu kociņā,
Meita tāļu tautiņās.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

3776.

Daliet, tautas, tēva zemi,
Kamēr augu bāliņos;
Dalīsat, kad noiešu,
Sacīsati manu vainu.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

3777.

Dzīvojam, bāleliņi,
Rājam savas līgaviņas,
Lai palika mūs' laikam
Tēva zeme nedalīta.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3778.

Ietaliņ, ietaliņ,
Brāļi dala tēva zemi;
Tekam abi šņoŗu grieztu,
Lai paliek nedalīta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3778¹.

Es apvilku vaŗa stīpu
Apkārt manu novadiņu;
Kas gribēja iekšā tapt,
Lai kaldina zobeniņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

3779.

Es nebiju pie bāliņa
Aizpērno bijumiņu.
Nu atradu divi maizes,
Šņorēm tēva tīrumiņus.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3780.

Ko, bāliņi, baŗaties
Ap to vienu ozoliņu?
I šodien lietiņš lija,
Auga citi ozoliņi.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3781.

Ko, bāliņ, darīsim?
Pārvesim ozoliņu;
Ņemam cirvi, šķeļam pušu, -
Tev pusīte, man pusīte.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

3782.

Ko, gulbīši, dūdojiet?
Gana dziļš ezeriņš;
Ko, bāliņi, baŗaties?
Gana liela tēva zeme.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

3783.

Ko, māsiņas, baŗaties,
Kādas zemes jums jādala?
Lai baŗās bāleliņi,
Tiem jādala tēvu zeme.
259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)].

3784.

Ko, māsiņas, baŗamies,
Ko zemīšu dalījām?
Mūs Laimiņa izdalīja
Malu kuŗu tautiņās.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3785.

Labāk būtu bāleliņi
Vienu vietu dzīvojuši,
Nekā tēva tīrumiņus
Šņorītēm dalījuši.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

3786.

Nāc, māsiņa, dziedāsim, -
Vai mēs kādas naidinieces?
Lai naidoja bāleliņi,
Tiem jādala tēva zeme.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3787.

Pamazām, pamazām,
Vecākais bāleliņ!
Gana laika, gana laika
Tēvu zemi dalīties.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3788.

Pieci, seši tēva dēli
Zemi dala raudādami;
Es tēvam viens dēliņš,
Pie galdiņa naudu skaitu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 096 -

3789.

Sabārās div' ietaļas,
Izšķīrās bāleliņi.
Ko, ietaļas, jūs dalāt?
Brāļi dala tēva zemi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

3789¹.

Sasēdam mēs māsiņas,
Kā sasēda bāleniņi,
Kā sasēda bāleniņi,
Tēva zemi dalīdami.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

3790.

Sirsniņ mana paciešam,
Redz' brālīti nokaujam
Vidē lauka uz ežiņas,
Tēva zemi dalīdams.
216 [Ventspilī].

3791.

Stūŗu stūŗu tēva zeme,
Rakstiem mātes villainītes.
Cik stūrīšu, tik bāliņu,
Cik rakstiņu, tik māsiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

3792.

Tēvs, dēliņu audzēdams,
Izaudzēja pušelnieku;
Māte veda vedekliņu,
Atsaveda ietaliņu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3793.

Uz ežām mani kava,
Tēva zemi dalīdami,
Vaiju manu resnu kaklu,
Nepārtika zobentīts.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

3794.

Uz ežiņas galvu liku,
Sargāj' savu tēvu zemi;
Labāk manu galvu ņēma,
Nekā manu tēvu zemi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)], 335.

1. Uz robežu galvu liku,
Tēva zemes nedodams.
Kas to manu galvu ņem,
Lai ņem manu tēva zemi.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

3795.

Cērtu cirvi ozolā,
Tēvu zemi dalīdams.
Ozolam skaida lēca,
Man bir' gaužas asariņas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

★

38000.

Brāļi, šņoru nevijiet,
Nedaliet tēvu zemes;
Vijiet asas pātadziņas,
Rājiet savas līgaviņas!
241 [Lubānas Md].

38001.

Daļa man yudinī,
Daļa man akminī,
Tik mani daļis nabeja
Sava tāva zjameitī.
326 [Preiļu D].

38002.

Es māmiņas pirmā meit(a),
Pirmā dēla līgaviņ';
Man māmiņas villainīt',
Viņam tēva tīrumiņ'.
119 [Gaujienas Vlk].

38003.

As, māmeņ, pyrmuo mjaita,
As pastara ļaudaveņa,
Maņ zeileitis čiku čiku,
Jūstu gols da zjamjai.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38004.

Es mātei pirmā meita,
Man pirmai sedzenīši,
Lai ved tēvs pastarei
Visu Rīgas sudrabiņu.
24 [Asares Il].

38005.

Jau gaidīju, vēl gaidīšu,
Viendēliņu izaugot:
Viendēlam tēvu zeme
Un resnie ozoliņi.
281 [Neretas Jk].

38006.

Ko, dēliņi, tu dabūji
Sebu dzimis māmiņai?
Visi tēva ozoliņi
Pirmajiem dēliņiem.
605 [Skolas].

- 097 -

38007.

Kam, māsiņ, tu pameti
Savas baltas villainītes?
Līziņē meitiņē,
Pa māmiņas kopumiņ'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

38008.

Kam, tētiņi, tu atstāji
Savas kokles, stabulītes?
Jēcīšam dēliņam
Visu laiku jākoklē.
241 [Lubānas Md].

38009.

Ko, māmiņa, nomirdama,
Ko atstāji bērniņiem?
Pilni klēti auzu, miežu,
Stallī bērus kumeliņus.
198 [Krustpils D].

38010.

Māmuliņa nomirdama,
Ko atstāja bērniņiem?
Pilnu stalli raibu govju,
Salmiem jumtu istabiņu.
545 [Krustpils D apr.].

38011.

Moz man vītiņas vaidzēja,
Kad es beju bruoleņūs;
Pyriņam, krēsliņam,
Sausajom kuojiņom.
326 [Preiļu D].

38012.

Man vairāk, māmuliņa,
Man vairāk vajadzēja.
Bāliņam tik vajag
Treju svārku mugurā.
146 [Jaungulbenes Md].

38013.

Nāc, Laimiņa, dalībās,
Brāls ar māsu dalījās;
Pušu grieza kukulīti
Tīrumiņa galiņā.
115 [Galgauskas Md].

38014.

Na ar lelu bagātību,
Izturēju tāva zemi:
Vacos veizes luopeidams,
Na zuobokūs staiguodams,
Lobu ļaužu klausīdams,
Padūmiņu lasīdams.
35 [Baltinavas Abr].

38015.

Ni man brāļi nama deva,
Ni māršiņas istabiņas.
Ej, māsiņa, tautiņās,
Tur tev nams, tur istaba,
Tur sieniņa pļāvājiņi.
449 [Ungurmuižas D].

38016.

No zemītes izziedēja
Div' sarkani āboliņi;
Šovasar dalījās
Div' raženi tēvu dēli.
443 [Turlavas Kld].

38017.

Nevienam es nedošu
Tēva zemi niecinātu.
Pats es aru, pats ecēju,
Kā irbīte purināju.
283 [Nīgrandas Azp].

38018.

Poļu kungi sakavās,
Sēņu zupu dalīdami.
Mūs bāliņi nekavās,
Siekiem naudu dalīdami.
245 [Lutriņu Kld].

38019.

Pirmajai meitiņai
Visas mātes vilnānītes;
Vidējā, lētaudzīte,
Lai tā pate darināja.
545 [Krustpils D apr.].

38020.

Pusi kodu kodoliņa,
Pusi devu brāliņam:
Mans baltais brāleliņ,
Dod pusīti tēva zem'.
281 [Neretas Jk].

38021.

Pušu kūdu rīkstu čaulu,
Pušu kūdu čaumaleņi;
Pušu dolu tāva zemi
Ai vacuoku buoleleņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

38022.

Rotā saule, rotā bite
Šādu gaŗu vasariņu;
Ni man tēvs nama deva,
Ni brāliņš istabiņas.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

- 098 -

38023.

Sadar mīzis ar apini
Vīnā kūka muciņā;
Div bruoleiši nasadar
Vīnā tāva istabā.
236 [Līvānu D].

38024.

Sūri sūri, grūti grūti,
Es turēju tēvu zemi:
Uz cintiņas galvu liku,
Tēva zemi turēdams.
72 [Cesvaines Md].

38025.

Tētīt, manu tēvainīti,
Cik tu man tās mantas dosi?
Divus sirmus, divus bērus,
Izrakstītas kamanas.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

38026.

Tu, Juonīt, tuo pat tāva,
Kura cyti bruoleliņi;
Tev i vīnam zemes tryuka
Savā tāva teirumā.
466 [Vārkavas D].

38027.

Teic Dievam, bāleliņ,
Kad es art nemācēju;
Būt' es art mācējuse,
Es turētu tēva zemi.
290 [Ogres C].

★

4. Grūtības, mājas valdot; tēva mājas palaistas; tēva zeme svešinieku rokās

3796.

Ai bāliņi, man' bāliņi,
Tu paliki novārtā:
Ne tev kalpa, kalponītes,
Ne godīgas līgaviņas.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

3797.

Ar godiņu man atstāt
Sava tēva novadiņu:
Nespēj vairs tēva bēŗi,
Neklaus' jauni bāleliņi.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3798.

Aŗam, brāļi, ecējam
Visas purvu purvmalītes,
Tāpat kungi tiesas prasa,
Būt' ne vagas nedzinuši.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3799.

Bija man vīram būt,
Ne meitiņai vaiņagāi,
Es neļautu tēva zemi
Ierbītēm purināt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3800.

Bijām, brāļi, saauguši,
Tādēļ gudri dzīvojam,
Kur ņēmām to naudiņu,
Ko devām kundziņam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

3801.

Būt' Dieviņš mani laidis
Labāk puisi, ne meitiņu,
Nebūt' mana tēva zeme
Atmatā gulējuse.
303 [Svitenē (Svitenes pag. B)].

3802.

Dievs to zina, kam par labu
Mans agrais cēlumiņš:
Zaķam labs cilpu mest,
Vanagam lidināt.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3803.

Gaŗām gāju raudādamis
Sava tēva novadiņu:
Dzirdēj' leišus sladzījam,
Ne brālīšus runājam.
190 [Kuldīgā], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3804.

Gudrajam caunīt' dzīt,
Aķīlam vāverīt';
Gudram tēva dēliņam
Tēva zemi paturēt.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

3805.

Guli, guli, tēva dēls,
Saule lēca kājgalā;
Gulēs tava tēva zeme
Pieci gadi vecainē.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

- 099 -

3806.

Kādēļ mani brāleliņi
Tik nabagi palikuši?
Kungi prasa lielas tiesas,
Smilgas auga tīrumā.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3807.

Kalnā kāpu raudzīties,
Kas ar manu tēva zemi,
Vai aŗ kungi, vai bāliņi,
Vai irbīte (irbītes) purināja.
121 [Gulbenē (Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Kalnāi kāpu raudzīties,
Kas aŗ manu tēva zemi,
Cūka ara, vējš ecēja,
Vidū irbe purināja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

3808.

Kolnā muna sāta b'eja,
Vuorga muna dz'eivuošona:
Daudzi tak lejiņā
Muna s'eika sudabriņa.
422 [Līvānu pag. D].

3809.

Kalpos, kalpos tu puisīti,
Nevaldīsi tēva ciema:
Es atradu staļļa durvis
Vakarēju vērumiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3810.

Kauns, kauns ķēniņam,
Leišam cauņu cepurīte;
Vairāk kauna bāliņam,
Māsa tura tēva zemi!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3811.

Ķizu ķizu vanagam,
Zīle dzied kaņepēs;
Ķizu ķizu brālīšam,
Māsa tura tēva zemi.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

3812.

Ne nu labu vien valkāju,
Tēva zemi turēdams:
Kažociņu lāpīdams,
Ielāpiņus lasīdams.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3813.

Pa vārtiem, pa vārtiem,
Vecākais bāleliņ!
Es gudrāks, taupīgāks,
Es turēšu tēva zemi.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

3814.

Prātiņš man zirgu pirkt,
Prātiņš ņemt līgaviņu;
Tā prātiņa vien nebija,
Tēva zemi paturēt.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

3815.

Protošam, mākošam,
Tam turēt tēva zemi;
Neprašam, nemākuļam
Otra durvis virināt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3816.

Rubenīts rubenēja
Mana tēva zemītē.
Rubeņam spostu sēju,
Pats turēju tēva zemi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3817.

Stāvi, manis kumelīnis,
Papardīšu streijīnām;
Dzievā, manu bālelīnu,
Sava tēva sētīnāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

3818.

Tā, brālīši, dzīvojot,
Mēs godā neiesim;
Mēs smieklā ieliksim
Savu tēva novadiņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

3819.

Tā dzerdami mēs bāliņi,
Mēs godāi neiesam,
Apdzersim sīku naudu,
Tēva dotus kumeliņus;
Apaugs mūsu tēva lauki
Zaļajām velēnām,
Zaļajām velēnām,
Dzeltenām puķītēm.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

3820.

Tā dzerdami mēs brālīši,
Mēs godā neiesim,
Tā mēs savu tēva zemi
Drīz citam atdosim.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

- 100 -

3820¹.

Tā gan mēs, bāleliņi,
Vis lietā neiesam,
Ja mēs savus kumeliņus
Maz gaŗāki nedzīsam.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

3821.

Tēvam devu ļaunus vārdus
Par to sliktu novadiņu:
Kungi prasa lielu tiesu,
Niedres auga laukmalā.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

3822.

Tu tēviņi, knaburīti,
Kam izdevi tēva zemi?
Tik es badu nenomiru,
Novadiņu vadodama.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

3823.

Turi, nelga, kad paņēmi,
Mana tēva tīrumiņu;
Dievs dod mani vīram būt,
Gan tu vairs neturēsi.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

3824.

Visiem labi, visiem labi
Mana tēva zemītē:
Zaķam labi cilpu mest,
Rubeņam rubināt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 111.

3825.

Visiem labi, visiem labi
Mana tēva zemītē:
Citiem labi birzi sēt,
Citiem dēt ozoliņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5. Iegātnis

3826.

Dzeniet, gani, kur dzīdami,
Purvā, gani, nedzeniet!
Lai stāvēj' purva zāle
Iegātņiem siena pļaut.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3827.

Dzeniet, gani, kur dzīdami,
Purā vien nedzeniet:
Purs pieder iegātņam,
Tam nav tēva tīrumiņa.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

3828.

Dzenat, gani, kur dzenat,
Purvā vien nedzenat:
Tur kalpam tēva zeme
Ar visām drusciņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3829.

Dzeniet, gani, kur dzīdami,
Porā, gani, nedzeniet:
Tur kalpam rudzi mieži,
Tur lielie tīrumiņi.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

3830.

Dzīvojiet, bāleliņi,
Es dzīvoti palīdzēšu:
Rīgāi pirkšu kumeliņu,
Sētāi jemšu arājiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3831.

Eita, puiši, iegātņos,
Iegātņam laba dzīve:
Kalnā vārti ieejot,
Lejā vārti izejot.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

3832.

Eita, puiši, iegātņos,
Iegātņiem laba dzīve:
Purva zeme tiem aŗot,
Aizkrāsnē dzīvošana.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3833.

Eita, puiši, iegātnos,
Iegātnos laba dzīve:
Vietu taisa pie durviem,
Ne istabas dibinā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3834.

Es nedevu cielavām
Tēvu zemes purināt;
Ņēmu pate iegātnīti,
Purināju tēvu zemi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3835.

Es neņemtu iegātnīša
Sava tēva zemītē,
Kad redzētu bāleliņu
Šūpolēji līgojam.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 101 -

3836.

Labāk būtu māmuliņa
Grūt' akmeni ievēluse,
Ne savā meitiņā
Iegātnīti ieņēmuse.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3837.

Lai es iešu, kur es iešu,
Iegātņos es neiešu;
Iegātņam tāda tiesa
Kā elkšņam purvmalā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Tāda tiesa iegātņami
Kā elkšņami purvmalāi:
Ir putniņš gaŗām skrēja,
Tas norāva pumpuriņu.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

3838.

Tai sacēja kļova lopa,
Iudinī īkryzdama:
Taidas dīnas īguotņam,
Kai itymā iudinī.
4221 [Asūnes pag. D].

RADI

1. Daudz radu; radi arī tālās, svešās malās un tautās

3839.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Kur man citi bāleliņi?
Cits krievos, cits leišos,
Cits dziļāi Vāczemē.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3840.

Ai radiņi, man' radiņi,
Pa pasauli izklīduši:
Cits Rīgē, Jelgavē,
Cits dižē Dobelē.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

3840¹.

Dzīvojat, jūs māsiņas,
Manā tēva zemītē;
Es dzīvoju, bāleliņš,
Aiz jūriņas saliņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3841.

Es gribēju leišu zemi
Zilu guni dedzināt;
Tikai vien iegādāju,
Māsa leišu robežās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3842.

Kalnā devu sav' māsiņu,
Lejā ņēmu līgaviņu.
Brauc' kalnā, brauc' lejā,
Beŗ' auziņas kumeļam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3843.

Ko bij man tam darīt,
Kas jau bija padarīts:
Krievu kaltas dzirnaviņas,
Leišu meita malējiņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 1311 [Apē (Vlk)], 137.

3844.

Krievam devu sav' māsiņu,
Pats paņēmu leišu meitu.
Gāj' krievos, gāj' leišos,
Visur man znoti radi.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

3845.

Krievi krievi, leiši leiši
Mani balti bāleliņi:
Cits krievos, cits leišos,
Cits dziļāi Vāczemē.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

3846.

Lai man radi, kas man radi,
Viņkurmnieši, tie man radi,
Viņkurmnieši, tie man radi,
Riņķotiem kažokiem.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

3847.

Lai nāk krievi, lai nāk leiši,
Es to daudzi nebēdāju:
Krievos man īsta māsa,
Leišos īsti bāleliņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3848.

Līdza vedu, kurp iedama,
Savu mazu māsīciņu,
Rādīdama bāliņiem,
Lai iet radi biezumā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 102 -

3849.

Mani radi, mani draugi,
Neviens manis nepazina,
Es dzīvoju tāļu tāļu,
Svešā zemes gabalā.
190 [Kuldīgā].

3850.

Oši, kļavi, ozoliņi,
Koks kociņa galiņā;
Brāļu bērni, māsu bērni,
Rads radiņa galiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3851.

Radi, mani lieli radi
Pa maliņu maliņām.
Es būt' kaŗu sacēluse,
Būt' vienā vietiņā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

3851¹.

Rudzus sēju, mieži auga
Lielajā tīrumā;
Māsu devu, radi kļuva
Ir svešos ļautiņos.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

3852.

Šim radiņi, tam radiņi,
Man radiņu vien nevaid;
Mani radi jūrmalē
Gaŗajos kažokos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3853.

Šitie radi, pāriedami,
Priedei zarus nolauzuši.
Ja priedei zari augs,
Tad tie radi kopā ies.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3854.

Visiem znoti šai zemē,
Man bij znoti Kurzemē,
Riņķētiem kažokiem,
Sprādzētiem zābakiem.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

2. Bagāti un nabaga radi; radi saderībā un naidā

3855.

Bildiniet, bāleliņi,
Jel gaŗām paiedami;
Es māsiņa pavārgusi,
Nedrīkst' jūsu bildināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3856.

Brāļi mani bajāriņi,
Es māsiņa nabadzīte;
Gaŗām gāju raudādama,
Nedrīkstēju bildināt.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)], 295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)], 313.

3857.

Brāļi mani brammanīši,
Zābakos sienu pļāva;
Es māsiņa gaŗām gāju,
Nedrīkstēju bildināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3858.

Brāļi mani brakalaiņi,
Zābakos sienu pļauj;
Es māsiņa vīzītēs,
Nedrīkst' brāļu bildināt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

3859.

Brāļi mani brasmanīši,
Zābakoti sienu pļāva;
Es māsiņa nabadzīte,
Gaŗām gāju raudādama.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

3860.

Brāļi mani braukainīši,
Sienu pļāva zābakos;
Es māsiņa nabadzīte,
Gaŗām iet nedrīkstēju.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

3861.

Brāļi mani nemīlēja,
Kad es tāda nabadzīte.
Mīlat mani, jūs brālīši,
Gan Dievīnis man līdzēs.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

3862.

Brāļi manim tik bagāti,
Ar tiem zīžu mēteļiem;
Es māsiņa nabadzīte,
Paskanāju krekliņā.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

3863.

Brāļi saka: māsa nāk,
Aizveŗam nama durvis!
- Gaŗām iešu, bāleliņ(i),
Ne tavā(i) namiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 109.

- 103 -

3864.

Brāļi saka: māsa nāk,
Aizveŗam nama durvis!
- Veriet, brāļi, neveriet,
Vidā iešu, ne gaŗām,
Vidā iešu, ne gaŗām,
Pie tās savas māmuliņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3865.

Dāboliņa vecainīte
Smildziņām(i) saaugusi;
Mani īsti brāleliņi
Svešinieki palikuši.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3866.

Dieva lūdzu dzīvodama,
Ne bagātu bāleliņu;
Dieviņš man palīdzēja,
Ne bagāti bāleliņi.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3867.

Diži radi, bajāriņi,
Stūma mani lejiņā;
Dieviņš ņēma pie rociņas,
Veda mani kalniņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

3868.

Div' ozoli, viena sakne,
Katram savi zari bija;
Viena māte, divi dēli,
Katram sava Laime bija.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

3869.

Es bij' liels un bagāts,
Savus radus nepadzinu (=nepazinu):
Div' pāŗ' vīžu kulītē,
Vēl sloksnīte padusē.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

3870.

Es māsiņa jaunākā,
Mani sauca vecāko:
Slima diena, ļauna diena,
Tā man dara vecumiņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

3871.

Es nabags apjēmos
Dižu radu līgaviņu;
Diži radi sērsti nāca,
Maģ manā rociņā.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

3872.

Es to daudzi nebēdāju,
Kad man' radi necienīja;
Es dzīvošu, kā redzēšu,
Ar svešiem ļautiņiem.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3873.

Gaŗām gāja bāleliņi,
Vāju māsu dēvēdami.
Nāc iekšā, bāleliņ,
Ar rutkiem pamielošu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

3874.

Gaŗām gāju brāļa sētu,
Kā lapiņa drebēdama:
To darīja brāļa suņi,
Bargas māršas istabā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

3875.

Gaŗām gāju svaiņa sētu,
Gaŗām īsta bāleliņa:
Svainīšam sīvi suņi,
Brālim dzedra līgaviņa.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

3876.

Gaŗām sētu brāļi jāja,
Vāju māsu dāvādami (=dēvēdami).
Vājajai māsiņai
Par arodu rudzi bira.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

3877.

Īsto brāli labidema(?),
Tik n'apslīku ūdenē,
Būtu nozaŗ' bāleliņi
Man laipiņas nemetuši.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

3878.

Kad galdīnis līdzi stāv,
Tad man brāļi, tad māsīnas;
Kad palūza galdam kāja, -
Ne man brāļi, ne māsīnas.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)] (Nīcā).

- 104 -

3879.

Kas nu kungu augstu zyrgu,
Tušku rotu nepavylka;
Kas nu munu lelu rodu,
Naīt man(i) aicynami.
422 [Līvānu pag. D].

3880.

Kaujatiesi, plēšatiesi,
Bagātie bālēliņi!
Es māsiņa skatījos,
Pie lodziņa sēdēdama.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

3881.

Lepni mani bāleliņi,
Zābakoti sienu pļāva;
Es aiznesu brokastīti,
Nedrīkstēju bildināt,
Lai bildina māmulīte,
Kas tik lepnus audzināja.
226 [Kandavā (Tl)].

3882.

Mātes radi vilki bija,
Tēva radi bāleliņi:
Tēva radi vizināja,
Man tautās izejot;
Mātes radi izlamāja,
Pa vārtiem izbraucot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

3883.

Mīlēt man sav' radiņu,
Lai bagāts, lai nabags;
Kas radiņu nemīlēs,
Tam Dieviņš nelīdzēs.
224 [Kabilē (Kld)].

3884.

Miķelīti, tēva brāli,
Kam tu gāji rutku zagt?
Mēs bijām liela rada,
Mēs tā kauna negribam.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

3885.

Pavārguse ceļu gāju,
Sēdos ceļa maliņā;
Nemīlēju Dieviņam,
Ne saviem bāliņiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3886.

Piekususi ceļu gāju,
Sēstos ceļa maliņā;
Ne nu vaira Dieviņš redz,
Ne ar savi bāleliņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 72 [skat. 1180. (Druvienas pag. C)].

1. Es apsēdu raudādama
Liela ceļa maliņā:
Neredz mani Dievs, Laimiņa,
Ne bagāti bāleliņi.
Atskrej bite, vālodzīte,
Uznes mani ozolā.
Ēdu medu, dzēru vīnu,
Ozolā sēdēdama.
Nu redz mani Dievs, Laimiņa,
Nu bagāti bāleliņi.
224 [Kabilē (Kld)].

3887.

Radi, mani lieli radi,
Uz radiem sērsti gāju.
Kā burkānu man' saņēma,
Kā lupstāju pavadīja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3888.

Sitaties, kaujaties,
Bagātie bāleliņi,
Dodat man nabagam
Jele vienu belzeniņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

3889.

Suņi suņi tēva radi,
Mātes radi bāleliņi:
Mātes radi tiltu taisa,
Tēva radi izārdīja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3890.

Suņi suņi tēva radi,
Mātes radi bāleliņi:
Tēva radi man' iegrūda
No laipiņas ūdenī,
Mātes radi, bāleliņi,
Ārā vilka raudādami.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 244 [Īlē (Īles pag. Jg)], 127 [Lizumā (Lizuma pag. C)], 305.

3891.

Suņi suņi tēva radi,
Mātes radi bāleliņi:
Tēva radi man' iegrūda
No laipiņas ūdenī,
Mātes radi guni kūra:
Nāc, māsiņa, sildīties.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 105 -

3892.

Suņi suņi tēva radi,
Mātes radi bāleliņi:
Tēva radi man' iegrūda
No laipiņas ūdenī,
Mātes radi ārā vilka,
Raudavīti domādami.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

3893.

Suņi suņi tēva radi,
Mātes radi bāleliņi:
Tēva radi man' iegrūda
No laipiņas ūdenī,
Mātes radi, izvilkuši,
Saulītē izkaltēja.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

3894.

Suņi suņi tēva radi,
Mātes radi bāleliņi:
Tēva radi šautriem svieda,
Mātes radi pamieloja.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

3895.

Tēva radi, diži radi, -
Tram tram tram!
Mātes radi, mazi radi, -
Čim čim čim!
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

3896.

Tev maizīte, man' māsiņa,
Tu ar mani nerunē;
Dod, Dieviņ, man maizīti, -
Nāc, māsiņ, es runē.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

3897.

Tec gaŗām, kumeliņu,
Netec vairs tai ciemā!
Agrāk bija znoti radi,
Nu lielā ienaidā.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

3898.

Tec, upīte, gana strauja,
Nemet lielu līkumiņ';
Ej, māsiņa, gan bagāta,
Bildin' savus bāleliņus.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3899.

Vārgu mani kungi sauca,
Vārgu savi bāleniņi.
Vai tādēļ vārga biju,
Ka (kad) vārgam iedevāt?
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

3900.

Va tādēļ ne villiņa,
Ka tā bija nobariņa?
Va tādēļ ne māsiņa,
Ka tā bija nabadzīte?
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

3901.

Viena koka tās lapiņas,
Ne vienā zariņā;
Vienas mātes tie bērniņi,
Ne vienā prātiņā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 134.

3902.

Vienas mātes mēs bērniņi,
Ne visiem viena Laime:
Citam zelts, sudrabiņš,
Citam gaužas asariņas.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3903.

Viens celmiņis, div' kociņi,
Katram savi zari auga;
Viena māte, div' dēliņi,
Katram savis padomiņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3904.

Citi brāļi, citas māsas
Sudrabiņa laiviņā;
I es biju tās māmiņas, -
Ozoliņa laiviņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

★

38028.

Ai zaķīti, gaŗausīti,
Kam tu ēdi kāpostiņus?
Miķelīt, tēva brāl,
Kam tu gāji zirņu zagt?
263 [Mēmeles Jk].

38029.

Ai vecais tēvainīt,
Kam tu gāji rutku zagt?
Nogriež tavu bikšu kāju,
Ieliek rutku dobītē.
198 [Krustpils D].

1. Miķelīti, tēva brāl',
Kam tu gāji rutkus zagt?
Saķers tevi, sasies tevi,
Ieliks tevi cietumā.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

- 106 -

38029¹.

Ai vecais tēvu brāli,
Tev bij manim tēvam būt;
Tev bij manim zirgu pirkt,
Tev atvesti līgaviņu.
605 [Skolas].

38030.

Kas nu dzērvis gara kokla,
Ka jei zeiļu nanosoj?
Kas nu munys lelys radņis,
Ka ji(j) mani nacīnej.
26 [Asūnes D].

38031.

Ko līdz mani lieli radi,
Ko bagāti jaubrālīši,
Ka tie mani neredzēja,
Kad es vārgu tautīnās.
39 [Bārtas Lp].

38032.

Mēs bijām dui māsiņas,
Katra savā maliņā:
Viena bija Leišmalē,
Otra Kursas maliņā.
605 [Skolas].

38033.

Neaut man Lubānā
Baltu zeķu kājiņā:
Nava man lielu radu,
Ne bagātu bāleniņu.
241 [Lubānas Md].

38034.

Naduo Diev tādas dzīves,
Kāda dzīve iegātņam:
Kolnā vārti ieejot,
Lejā vārti izejot.
449 [Ungurmuižas D].

38034¹.

Tu, brāliņ, nezināji,
Kāda dzīve užkuros:
Kalna vārti ieejot,
Lejas vārti izejot.
281 [Neretas Jk].

38035.

Oi Dīveņ, oi Laimeņ,
Kaida dzeive prymakam,
Vysta na lūps, kuorklys na kūks,
Prymaks na cylvāks.
414 [Stirnienes Rz].

38036.

Nadūd, Dīvs, nadūd, Laime,
Sātā jimt oruojiņu!
Cytas meitas muotei gaškas,
Es muotei īnaidnīca.
326 [Preiļu D].

38037.

Gonit, goni, kur gonit,
Nagonit pūra molu:
Lai stuovēja pūra mola,
Iguotņam sīnu pļaut.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

38038.

Pie svainīša sērstu gāju,
Ne pie īsta bāleliņa:
Svainīšam nikni suņi,
Brālim bārga līgaviņa.
42 [Bauskas B].

38039.

Rudzus sēju, kvieši auga
Mālaināji zemītēji;
Māsu devu, radi kļuvām
No svešiemi ļautiņiemi.
215 [Lēdmanes Rg].

38040.

Sokuos maņ tāvs un muote
Sātā jemt īguotnīku,
Ved uz mežu, sīņ pi kūka,
Na pi muna augumiņa.
295 [Ozolmuižas Rz].

38041.

Zīd īveņa, zīd lazdiņa,
Zīds zīdiņa galiņā;
Tāva rodi, muotes rodi,
Rods radiņa galiņā.
605 [Skolas].

★

- 107 -

BĀREŅI, SĒRDIEŅI

1. Sava māte un sveša māte (pamāte, saimniece, vīramāte); sērdienīšu, kalponīšu grūtais mūžs un asaras; vispārīgas raudu dziesmas

3905.

Agri māmiņ' i pagula
Zem zaļo velēniņu,
Neizaude villainīšu,
Neizlaide tautiņās.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

3906.

Agri māmiņ' i pagula
Zem zaļo velēniņu;
Tur pagula mīļi vārdi,
Tur gudrais padomiņš.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

3907.

Āriskam bērziņam
Daudzi sīku žagariņu;
Bārenīša bērniņam
Daudzi gaužu asariņu.
331 [Augškurzemē (Il)].

3908.

Ai auziņ badskariņ,
Tavu asu sēnuliņ'!
Ai svešā māmaļiņ,
Tavu bargu valodiņ'!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3909.

Ai bārene, bārenīte,
Tavas gaudas asariņas!
Kur pilīte nopilēja,
Tur atspīd sudrabiņš.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3910.

Vai dieniņ, man' dieniņ,
Nikna mana sveša māte!
Cik iedama kambarī,
Dod ar dūri mugurā.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

3911.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Barga sveša māmuļiņa:
Ar zobiem guni šķīla,
Par pagalmu tecēdama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3912.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kā tu mani neredzēji,
Kad es kritu, bārenīte,
Asariņu paltītē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3913.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Kam jaunai man nomirt,
Kam man vairs nedzirdēt
Svešas mātes valodiņas!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

3914.

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Ko tu esi man nolicis:
Mazai mira tēvs māmiņa,
Jaunai mira arājiņš.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

3915.

Ai Dieviņ, ko darīšu,
Bārenīte palikusi!
Ni man tēva, ni māmiņas,
Ni īsto bāleliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3916.

Ai Dieviņi, ko darīšu,
Grūts mūžiņš man dzīvot:
Vai bij rītis, vai vakaris,
Asariņas vien ritēja.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 108 -

3917.

Voi Dīveņ, žēl'eigis,
Nažēl'eigi padarēji!
Ka pajēmi tāv' ar muoti,
Pajem mani, buorineiti.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

3918.

Ai Dieviņ, cik man grūt,
Bez māmiņas dzīvojot!
Visiem biju sariebuse,
Visiem maizi apēduse.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3919.

Ai grūtās dzirnaviņas,
Vai es jūsu nepavilku?
Ai svešā māmuliņa,
Vai es tevis neklausīju?
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

3920.

Ai māmiņ, ai māmiņ,
I es biju tavs bērniņš:
Ap tevim skaidas lasu,
Ap tevim rušināju.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

3921.

Ai tu manu grūtu mūžu,
Kā es tevi nodzīvošu!
Sviedriem kreklu izvelēju,
Asarās paladziņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 364¹.

3922.

Aiju manu grūtu mūžu,
Kā es tevi nodzīvošu!
Guldamies sviedrus slauku,
Celdamies asariņas.
1311 [Apē (Vlk)], 136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

3923.

Ai tu manu sūru mūžu,
Kā es tevi nodzīvošu!
Ik rītiņa, ik vakara
Vaigi mirka asarās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3924.

Ai priedīt, ai eglīt,
Tev neauga atvasītes;
Ai bārene, bārenīte,
Tu nedzirdi laba vārda.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

3925.

Ai saulīte, ai zemīte,
Manas Laimes naidenieki:
Tētiņš neredz saules gaismas,
Māmiņ' sedz velēniņas.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3926.

Ei svešā māmuliņa,
Kā tev vēli vajadzēja?
Vai es tevi neapteku
I rītāi, vakarā?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3927.

Ai svešā māmuliņa,
Nebar mani dzīvojot!
Nāks tautiņas, dos godiņu
Kā īstai māmiņai.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3928.

Ei svešā māmuliņa,
Nedar' grūti bāreņam!
Dieviņš tavu dvēselīti
Sēra guni dedzinās.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

3929.

Ai svešā māmuliņa,
Nedar' pāri grūtdieņam!
Grūtdienīša asariņas
Krīt Dievam klēpītī.
263 [Dobelē].

3930.

Aiz avota saule lēca,
Zelta starus laistīdama;
Bārenīte asaroja
Svešas mātes pajumtē.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3931.

Aiz barguma sveša māte
Vārda mana nezināja;
Pa pagalmu staigādama:
Kur tā viņa palikuse?
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

3932.

Aiz ko manim sirds sāpēja,
Aiz ko vaigi nobālēja?
Sirds sāpēja, mātes žēl,
Vaigi bāl asarām.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

- 109 -

3933.

Aiz ko man sirds sāpēja,
Aiz ko vaigi nobālēja?
Sirds sāpēja žēlabās,
Vaigi bāl asarās.
121 [Gulbenē (Md)].

3934.

Aiz ko mani sārti vaigi
Jau tik drīz nobāloja?
Asarām nobāloja,
Grūtu mūžu dzīvojot.
1311 [Apē (Vlk)].

3935.

Aiziet saule aiz kokiem,
Es palieku pakrēslī;
Nomirst manim māmulīte,
Es paliku bārenīte.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

3936.

Aiziet saule vakarā,
Nomirst mana māmuliņa;
Saulīt' balta gan uzlēca,
Māmulīte neatnāca.
40 [Slokā (Rg)].

3937.

Apdziest mana uguntiņa,
Nomierst mana māmuļīte;
Ciemāi teku uguntiņas, -
Kur tecēšu māmuļītes?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3938.

Apdziest mana uguntiņa,
Nomirst mana māmuļīte;
Uguntiņu iepūtīšu,
Māmuļīti nepiecelšu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3939.

Apzagāze vācelīte,
Iztecēja kamoliņi;
Nomirst tēvs, māmuļiņa,
Tad bērniņi iztekāja.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

3940.

Apkārt kalnu saule tek,
Gaŗas dienas gribēdama;
Man dieniņa gana gaŗa
Ar svešo māmuliņu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3941.

Apnīk man lietus diena,
Apnīk sveša māmuliņa;
Saules diena neapnika,
Ne ar sava māmuliņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

3942.

Apsēdosi, nopūtosi
Pie ziedošas ābelītes;
Birst ābelei balti ziedi,
Birst man gaužas asariņas.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

3943.

Apsēdos, noraudos
Retējuma kalniņā,
Lai rit manas asariņas
Retējuma saknītēs.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

3944.

Apsēdosi raudādama
Mātes kapa maliņā.
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu velēniņu,
Es tev teikšu raudādama,
Kāda dzīve bārenei:
Cits plūc matus, speŗ ar kāju,
Cits ar duku mugurā.
190 [Kuldīgā].

1. Mana mīļa māmulīte
Cietu miegu aizmigusi,
Nedzirdēja lielu vētru,
Ne bērniņus gaudojam.
Celies, mana māmulīte,
Es pacelšu velēniņu;
Es tev teikšu raudādama,
Ko man dara sveša māte:
Pliķus cirta, matus plēsa,
Kājām spēra pabeņķē.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

2. Moza b'eju, naredz'ēju,
Ka nūmyra muomul'eņa.
Gan'eidama es' izguoju,
Kur guļ muna muomul'eņa:
Boltu smilkšu kal'n'eņā
Zam zaļu v'el'ēn'eņu.
C'el'īs, muna muomul'eņa,
Es' pac'el'šu v'el'ēn'eņu,
Es t'ev t'eikšu rauduodama,
Kū man dora sv'eša muot'e:
Syta pl'iči, pleuc'a motus,
Sp'er ar kuoju pasūl'ē.
Seuta mani sv'eša muot'e
Da uobul'is slūtu grīztu.
Es' daguoju pi uobul'is,
Kuo pi sovys muomul'eņis;
B'ērst uobul'ei bol'ti zīdi,
Man' b'ērst gaudys asareņis.
422 [Līvānu pag. D].

- 110 -

3945.

Apsēdos raudādama
Tēva kapa maliņāi.
Te gul manis mīļš tētītis,
Mans maizītes devējiņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

3946.

Apses lapa nodrebēja,
Lielu vēju redzēdama;
Bārenīte nodrebēja,
Bargus vārdus dzirdēdama.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

3947.

Ar raudām atsagulos,
Ar raudām piesacēlos:
Ne man tēva tīrumiņa,
Ne māmiņas padomiņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

3948.

Osa osa pūra zuol'e,
Aiz osuma nazīd'ēje;
Buorga buorga sv'eša muot'e,
Aiz buorguma narunuoja.
426 [Sakstagala pag. Rz].

3949.

Osa osa pūra zuol'e,
Buorga sv'eša muomul'eņa.
Pūra zuol'i es puorbrydu
Ar bosuom kuojeņuom,
Sv'ešys muotis napīleudžu
Ar gauduom osoruom.
422 [Līvānu pag. D].

3950.

Osa osa pūra zuol'a,
V'al' osuoka izkapt'eņa;
Borga borga sov' mām'eņa,
V'al' borguoka sv'eša muot'a.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

3951.

Asariņu upe tek,
Kas to pilnu pieraudāja?
Bārenīši pieraudāja,
Gar kapiem staigādami.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3952.

Asariņu upe tek,
Kas to pilnu pieraudāja?
Raud sērdieņi, raud atraiši,
Raud nabagu darbenieki.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

3953.

Asariņu upe tek
No kalniņa lejiņā:
Stāv deviņas bārenītes
Kalniņā raudādamas.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

3954.

Atsabēdzi, bārenīte,
Istabiņas dibenā;
Sveša māte šautri nesa
Zem baltās villainītes.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

3955.

Atsasēdu raudādama
Straujas upes maliņā.
I upīte tā netek,
Kā tek manas asariņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3956.

Atsēdos raudādama
Straujas upes maliņā,
Lai iztek kā upīte
Kas man' gauži raudināja.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

3957.

Atsasēdu raudādama
Straujupītes maliņā.
Straujupīte tecēdama
Aiznes manas asariņas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3958.

Atsēdos raudādama
Straujupītes maliņā;
Straujupīte ātri tek,
Man asaras vēl ātrāk.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

- 111 -

3959.

Atsēdos raudādama
Uz pelēka akmentiņa,
Lai nogula kā akmens
Kas man' gauži raudināja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

3960.

Atstāj mani māmuliņa
Svešu ļaužu pulciņā.
Apauņati man kājiņas,
Izvedati uz celiņa,
Lai es arī līdzi tieku
Līdz citiemi bāliņiem.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)].

3961.

Auklējusi māmuļiņa,
Lietā vis nelikusi;
Liec lietā, sveša māte,
Tev būs daži mīļi vārdi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3962.

Auksta diena, silt' man bija
Ar māmiņas paladziņu;
Silta diena, aukst' man bija
Svešas mātes villainē.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

3963.

Bārenīte bēdājās,
Grūta dzīve pasaulē:
Sveša māte kultin kūla,
Kāju spēra pabeņķē.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

3964.

Bārenīte es būdama,
Ganos gāju dziedādama:
Māmiņ' man, nomirstot,
Piesacīja neraudāt.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

3965.

Buorin'eit'e gauži raud,
Aiz durovu stuovādama,
Sv'eša muot'e ustobā,
Skuju reikst'e rūc'eņā.
Naryudini, sv'eša muot'e,
Tik gauži buorin'eitis',
Buorin'eitis' asareņis
Moksoj zalta gabal'eņu.
424 [Barkavas pag. Rz], 435 [Latgalē].

3966.

Bārenīte gauži raud
Zilas jūras maliņā,
Gaida savu laimes dienu
Par jūriņu atnākot.
1253 [Kroņa Laicenē].

3967.

Bārenīte gauži rauda,
Uz rociņas gulēdama.
Kā tā gauži neraudās,
Tai nav tēva, māmuļiņas,
Sviedrus slauka guldamiesi,
Asariņas celdamiesi,
No rītiņa kājas āva
Tumšajā kaktiņā.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

3968.

Balta vista olu dēja,
Pelēkā izperēja;
Sava māmiņ' i auklēja,
Sveša māte maldināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3969.

Bīsties grēku, sveša māte,
Neraudini bārenīti,
Bārenītes asariņas
Maksā zelta gabaliņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Es piesaku tev, māsiņa,
Bārenīšu nerūdini,
Bārenīšu asariņas
Dievam zelta gabaliņi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

3970.

Birstat, birstat, apšu lapas,
Mana tēva ataugā;
Ritat, ritat, asariņas,
Mātes austā priekšautā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

3971.

Būtu manas māmuliņas
Jel pakrēslis istabā,
Nebūt' mani sveši ļaudis
Bārenītes pasaukuši.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

3972.

Dieva dēļ es pasauču
Svešu māti māmaļiņu:
Ne tā kāre šūpolīša,
Ne mazai maizes deva.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 112 -

3973.

Dievs bij man novēlejs
Sērdienim vien dzīvot:
Mazam mire māmuliņa,
Nu akala arejiš.
226 [Kandavā (Tl)].

3974.

Dievs dod manim veselību,
Man, mazami bērniņam,
Ne man bija tēva mātes,
Ne īstā bāleliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3975.

Dievs nedeva tā sērdieni,
Kā es biju sērdienīte:
Mazai manim tēvs nomira,
Pusaugušai māmulīte,
Pusmūžiņu dzīvojot,
Nomirst maizes arājiņis.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

1. Uzaugdama tēvu raudu,
Pusmūžiņa māmuļiņu;
Visu mūžu dzīvodama,
Raudu savu arājiņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

3976.

Dievs nedeva tā sērdieni,
Kā es biju sērdienīte:
Ne man tēva piedzemot,
Ne māmiņas uzaugot.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

3977.

Dievs nedodi tā raudāt,
Kā raudāju uzaugdama:
Div' upītes strauji tek
Manu žēlu asariņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3978.

Divas vien mēs māsiņas,
Abas divas bārenītes;
Kur mēs abas sēdējām,
Tur asaru upe tek.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3979.

Div' sērdieni sasēduši
Vienā laivas radziņā;
Viena raud, otra raud,
Pilna laiva asariņu.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

3980.

Div' upītes blakām tek,
Viena otru laistījās;
Div' sērdieņi satikās,
Vienis otru mīlējās.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

3981.

Div' upītes satecēja,
Viena otru laistījās;
Div' sērdienes satikušas,
Viena otru žēlojās.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3982.

Domāt vien izdomāju,
Gādāt vien izgādāju,
Kā dzīvošu bez māmiņas,
Ar māmiņu iesākusi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3983.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Bez vējiņa vakarā;
Tā drebēja dēla māte,
Padēliņu auklēdama.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

3984.

Dziedādama, raudādama
Aptecēju ezeriņu:
Balta puķe ezerā,
Šķitu savu māmuliņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Zaļa ņiedra ezerā,
Šķitu savu māmuļiņu;
Trīs dieniņas saraudāju,
Maliņā stāvēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3985.

Dzīduotum, lusteitum,
Ka buorin'ā nabyutum.
Jamu dzīduot, jamu lustēt,
Bērst man' gaudas asareņas.
409 [Līksnas pag. D].

3986.

Dziedi, dziedi, tu gailīti,
Tev galviņa nesāpēja;
Man galviņa daudz sāpēja,
Daudz raudāju māmuļītes.
359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 113 -

3987.

Dzied', gailīti, vai nedzied',
Nebūs gaismas vakarā;
Raud', bērniņ(i), vai neraud',
Nedzird tava māmuliņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

3988.

Dziedi, gailīt, vai nedziedi,
Nebūs gaismas vakarā;
Raudi, bērniņ, vai neraudi,
Nava mātes istabā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

3989.

Dzirdēt bij, ne redzēt,
Kāda sveša māmuliņa:
Uz darbiņa rātin rāja,
Valodiņu nicinava.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

3990.

Eimam, meitas, klausīties,
Kā dziedāja sērdienīši:
Guģodami, sērodami,
No māmiņas vien dziedāja.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

3991.

Elle elle kunga rija,
Otra sveša māmuliņa:
Kunga rija sviedrus dzēra,
Sveša māte asariņas.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

3992.

Es ar biju sērdienīte,
Es līdzēju sērdienei:
Kad dziedāja, līdz dziedāju,
Kad raudāja, līdz raudāju.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3993.

Es ar savu mātes māsu
Celiņā satikos;
Tādi paši mīļi vārdi
Kā manai māmiņai.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

3994.

Es dziedāju, es lelloju,
Neviens pretī nelelloja;
Kad būt' mana māmuliņa,
Tā pretī atlellotu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3995.

Es dziedātu rītā agri,
Kad galviņa nesāpētu,
Kad nebūtu sveša māte
Ar ķipīti sasituse.
235 [Abavas muižā (Grenču pag. Tk)].

3996.

Es iesēju raibu rozi
Mātes kapa galiņā;
Ik rītiņus, ik vakarus
Asarām nolaistīju.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

3997.

Es gribēju sievu kult,
Nav kociņa līdumā;
Kad gribēju bārenīti,
Koks kociņa galiņā.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3998.

Es iztapu māmiņai,
Šūpulēi gulēdama;
Svešai mātei neiztapu,
Kā ritenis tecēdama.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

3999.

Es lustīga, es vēlīga,
Svešas mātes audzināta;
Gan zināma sveša māte,
Nav padoma devējiņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

4000.

Es nabags bāŗabērns,
Kungi mani noķīlāja:
Noņem man zemes rūķi(?)
Un to koka knāpamo.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

4001.

Es nebūtu nopūties,
Pašas nāca nopūtiņas;
Es nebūtu raudājuse,
Pašas bira asariņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4002.

Es nedevu cūciņām
Smilšu kalna rušināt:
Tur guļ mana māmuļiņa,
Villainīšu audējiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 114 -

4003.

Es neļaušu irbītēm
To kalniņu purināt:
Tur gul mans tēvs māmiņa,
Tanī smilšu kalniņā.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4004.

Es pazinu sērdienīti
Visāi meitu pulciņāi:
Balta drāna rociņāi,
Tek, asaras slaucīdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4004¹.

Es pazinu sērdienīti
Citu meitu pulciņā:
Lai ražana jo ražana,
Pilnas acis asariņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

4005.

Es pazinu tās pēdiņas,
Kur gājuši bāŗabērni:
Gaŗi soļi, dziļas pēdas,
Pilnas gaudu asariņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4006.

Es redzēju jūriņāi
Div' sarkani rožu krūmi;
Tie nebija rožu krūmi,
Tās sērdieņa asariņas.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

4007.

Es redzēju sav' māmiņu
Aiz ziliem debešiem.
Tais', Dieviņ, zelta trepes,
Lai es varu apraudzīt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4008.

Es sakūru skalu guni
Liela ceļa maliņā,
Lai sildāsi tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4009.

Es savai māmiņai
Tā mīļaja meita biju;
Sveši māti neiztapu
Ne plāniņu izslaucīt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4010.

Es uzgāju ganīdama
Divi zaļas velēnīnas.
Ceļu vienu, ceļu otru,
Bierst man žēlas asarīnas:
Apakš vienas tēvīns gul,
Apakš otras māmuļīte.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

4011.

Gaisma nāca līgodama,
Kā bitīte ābolā;
Ai Dieviņ, kaut redzētu
Sav' māmiņu atnākam!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4012.

Gana mīļi es pasauču
Svešas mātes māmuliņas;
Ne tik mīļi atsasauce
Kā tā mana māmuliņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4013.

Gan pazinu pura bērzu
Āra bērzu vidiņā;
Gan pazinu bārenīti
Mātes meitu pulciņā.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

4014.

Gana silta šī dieniņa,
Nava tāda, kā vakar;
Gana mīļa sveša māte,
Nava tāda kā māmiņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4015.

Gan zināju, gan dzirdēju,
Ko darīja sveša māte:
Rok dobīti, taisa zārku,
Gaida mani(s) nomirstam.
Labāk mirstu ne dzīvoju,
Ieš' uz savu māmuliņu;
Sveša māte, ne māmiņa,
Asariņu dzērājiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4016.

Gan'eņam gara dīna,
Ka saul'eitis nar'edz'ēje;
Buoriņam gars myužeņš,
Bez mām'eņis dz'eivuojūt.
428 [Beržūs(?)].

- 115 -

4017.

Ganīt ganu raibas govis,
Ne tās man piederēja;
Svešai mātei raibas govis,
Man rasiņas bridumiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4018.

Ganos gāju dziedādama,
Mājās nācu raudādama:
Sveša māte vārtus vēra,
Rīkstu sauja rociņē.
223 [Iģenē (Vandzenes pag. Tl)].

4019.

Gaŗa diena ar sauliņas,
Vēl gaŗāka bez sauliņas;
Gaŗš mūžiš dzīvojot,
Kad nav tēva, māmuliņas.
226 [Kandavā (Tl)].

4020.

Garam gāj' kap' kaln',
Asariņs slaucedam':
Tur gul mana māmuliņ',
Cietu mieg' aizmigus';
Ne tā dzird vējiņ' pūšam,
Ne bērniņ's raudejam.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Guli, mana māmuliņa,
Vaska smilšu kalniņā!
Nedzirdēji lielu vēju,
Ne bērniņu gaudojot.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

4021.

Gaŗām gāju kapu kalnu,
Gaŗām gāju raudādams:
Te gul mana māmuliņa,
Pirmā maizes devējiņa.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4022.

Gaudojiet, stipri vēji,
Par maniem grūtumiem!
Ak Dieviņi, ņem tu mani,
Aiznes miera vietiņā!
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

4023.

Gauži kokles noskanēja,
Vēl gaužāki stabulīte(s);
Gauži tēva noraudāju,
Vēl gaužāki māmuliņas.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 121 [Gulbenē (Md)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 379.

4024.

Gauži lūdzu māmuliņu,
Lai nebāra sērdienīti;
Dievs paklausa sērdienīša
Asarotu lūgumiņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

4025.

Gauži raud bārenīte
Sūrajām asarām.
Sūras manas asariņas
Kā apsītes atvasītes.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4025¹.

Gauži raud ozoliņis,
Ka jaunam jostu joza;
Gauži raud tie bērniņi,
Kam nav tēvis, māmuliņa.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

4026.

Gauži raud purva zāle,
Kājiņām saminama;
Gauži raud tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

4027.

Gauži raud sirmi zirgi,
No lejiņas kalniņā;
Gauži raud bārenīši,
Svešas mātes klausīdami.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4028.

Gauži zviedza kumeliņi,
Smilšu kalnu tekādami;
Gauži rauda tās meitiņas,
Kam nav tēva, ne māmiņas.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

4029.

Godāj, Dieviņ, tos ļautiņus,
Kas godāja bārenīti;
Ne tai tēva, ne māmiņas,
Kas godiņu darināja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4030.

Grezni dzieda zelta zīle
Zaļas niedres galiņā;
Gauži rauda bārenīte
Mātes meitu pulciņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 116 -

4031.

Grūti bija grūtdienim,
Vēl jo grūti sērdienim:
Grūtdienim tēvs nomira,
Sērdienim māmuļīte.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

4032.

Grūt bij man, grūtdienim,
Grūtajā vietiņā,
Grūt augot, grūt dzīvot,
Grūt mūžiņu nodzīvot.
1311 [Apē (Vlk)].

4033.

Grūt bij man kalnā kāpt,
Grūt no kalna lejiņā;
Grūt bij man dzīvojot
Ar svešo māmuliņu.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

4034.

Grūti man, grūti man
Virs zemītes staigājot;
Kā zemītei grūt nebija
Zem manām kājiņām!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

4035.

Grūši pūta raibuliņa,
Nava jaukas vasariņas;
Gauži raud bārenīte,
Nava tēva, māmuliņas.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

4036.

Grūti pūta sila priede,
Smalka lietus pielijusi;
Gauži raud tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 131¹.

4037.

Gulbis kliedz ezarā,
Es ezara maliņā;
Gulbis kliedz skaidr' ūdeņa,
Es raudāju māmulītes.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

4038.

Gulēt iešu - kur gulēšu?
Man nav vietas, kur gulēt.
Ieš' ārā pa durēm
Uz to lielu pura malu.
Pie cintiņas galvu liku,
Pie akmeņa muguriņu;
Pāri pūta lieli vēji,
Gaŗām gāja grezni ļaudis.
- Celies augšā, bārenīte,
Nāc man līdzi sētiņā!
Gāju līdzi sētiņā,
Kļuvu ļaužu godiņā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

4039.

Gulēt gāju neēdusi,
Ne vietiņu taisījusi:
To man dara grūta dzīva,
Bez māmiņas dzīvojot.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

4040.

Guli, guli, sveša māte,
Smalkā linu palagā:
To tev dara viegli soļi,
Sērdieniņa asariņas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4041.

Ik dienīnas es raudāju,
Ka māmīna agri cēla;
Nu celtos, neraudātu,
Nu māmīna vairs neceļ,
Nu ceļ mani sveša māte,
Ik rītīna rādamās,
Ik rītīna rādamās,
Rīkšu sauja rocīnāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

4042.

Ik dieniņas gauži raudu,
Ne es kādas mantas raudu:
Raudu savas māmuļītes,
Kas man' mazu audzināja.
299 [Mežotnē un Svitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4043.

Ik dieniņas raudāt raudu,
Vai es tautu raudas raudu?
Raudu savas māmuliņas,
Villainīšu audējiņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4044.

Ik es gāju gar kapiem,
Ik es gauži noraudāju:
Še gul man tēvs māmiņa,
Še padoma devējiņi.
232 [Talsos (Tl)].

- 117 -

4045.

Ik vakara lakstīgala
Bērzu birzi tricināja;
Ik rītiņa bārenīte
Gauži raud pēc māmiņas.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

4046.

Ik vakara lagzdīgala
Sit purviņa maliņā:
Ik vakaru sveša māte
Bārenīti raudināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4046¹.

Ik vakarus vietu taisu,
Baltu klāju paladziņu;
Rītā visi samirkuši
Gaudajāmi asarām.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

4047.

Ikkatram ganiņam
Sava māte vārtus vēra;
Man atvēra sveša māte,
Rīkšu sauja rociņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Diži gani, mazi gani,
Dzīsim govis sētiņā. -
Ikkatram ganiņam
Māmuliņa vārtus vēra,
Māmuliņa vārtus vēra,
Sviesta maize rociņā;
Man atvēra sveša māte,
Rīkšu sauja padusē.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4048.

Izlasīju smilšu kalnu
Pa viename graudiņam,
To vietiņu meklēdama,
Kur gul mana māmulīte.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

4049.

Jau es biju bārenīte,
Vēl paliku atraitnīte.
Kau es būtu zinājusi,
Kuŗu ceļu Laima iet,
Es sēdētu raudādama
Tā celiņa maliņā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

4050.

Jauni bruoļi, mozys muosys
Jau nu man'a vysi tuoļi;
As buorin'e, še byudama,
Vīna sļeikstu osorās.
427 [Varakļānu pag. Rz].

4051.

Kā būs man neraudāt,
Sveša māte gauži rāj;
Kokam cirta, skaid's atlēca,
Birst man gaužas asariņas.
216 [Ventspilī].

4051¹.

Kā tās kauca grūtas dzirnas,
Kā raudāja malējiņa?
Dzirnas kauca tīru rudzu,
Malējiņa māmuliņas.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

4052.

Kad es daudzi nedomāju,
Tad es gauži neraudāju;
Kad es daudzi sadomāju,
Pašas bira asariņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4053.

Kalniņā es raudāju,
Lejā bira asaras;
Sveša māte salasīja,
Zirņu graudus cerēdama.
Tie nebija zirņu graudi,
Tie sērdieņa asaras.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4054.

Kam, Dieviņi, mani devi,
Kad mātei nevajaga!
Kam bij man asariņas
Priekš citiem birdināt!
224 [Kabilē (Kld)].

4055.

Kam, Dieviņi, mani devi,
Kad mātei nevajaga!
Svešai mātei ganos gāju
Ar basām kājiņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Kam, Laimiņa, mani laidi,
Kad mātei nevajdzēja;
Svešās mātes govis ganu
Basajām kājiņām.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4056.

Kam ir tāvs, muomul'eņa,
Lai s'ād golda gal'eņā:
Man nav sova tāva, muot'as,
Es kuojeņuom pastuov'eišu.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

- 118 -

4057.

Kam, mamiņa, man' audzēji,
Kod pošai navaidzej?
Kam tu devi svešajai
Kuojam mīt, motus plēst.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

4058.

Kam tu augi, pura bērzi,
Āra bērzu krūmiņā?
Kā tu nāci, bārenīte,
Mātes meitu pulciņā?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

4059.

Kam tu augi, zelta roze,
Diža ceļa maliņā?
Kam tu augi, sērdienīte,
Bajāriņa sētiņā?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4060.

Kam tu miri, māmuliņa,
Kam tu mani līdz neņēmi?
Kam tu mani līdz neņēmi
Sava kapa maliņā,
Sava kapa maliņā,
Sev par kāju āvējiņu?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4061.

Kas buoriņam kuojas ova,
Kas gal'veņu sasukuo?
Muote guļ smilktenī,
Pērstu goli sadusejši.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4062.

Kas kaitiņas, kas bēdiņas
Dziļezara raudavai!
Man kaitiņa, man bēdiņa,
Man svešā māmuliņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 331 [Augškurzemē (Il)].

4063.

Kas man dotu to labumu,
Kas saimnieku meitiņām:
Iet uz klēti, nāk no klēts,
Lec ābeļu dārziņā.
551 [Naukšēnos (Naukšēnu pag. Vlm)].

4064.

Kas to saka, tas melo,
Ka bez mātes laba dzīve;
Kuŗa katra tā dieniņa,
Kad es gauži neraudāju?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4065.

Kaut Dieviņš mani jemtu
Tur, kur mana māmuliņ'!
Šeit virs zemes bāriņam
Nevaid laba dzīvošan':
Sveše māt' matus plūc,
Speŗ ar duņķi mugurē.
226 [Kandavā (Tl)].

4066.

Kaut māmiņa mani mazu
Ūdenī iemetuse,
Nebūt' liela uzauguse,
Nebūt' vārgu redzējuse.
261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)].

4067.

Kaut zinātu to kalniņu,
Kur gul mana māmuļīte,
Es apsistu to kalniņu
Ar ozola dēlītēm.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

4068.

Kaut zinātu to kalniņu,
Kur guļ mana māmulīte,
Es neļautu tā kalniņa
Cūciņām rušināt.
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4069.

Kaut zinātu to kalniņu,
Kur gul mana māmuļīte,
Es neļautu to kalniņu
Cūciņām rušināt;
Es pasistu to kalniņu
Ar ozola dēlīšiem,
Ar ozola dēlīšiem,
Ar sudraba nagliņām.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

4070.

Kaut zinātu to kapsētu,
Kur guļ tēvs, māmaļiņa,
Es kapsētu appuškotu
Sarkanām rozītēm.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

4071.

Kaut tās manas asariņas
Saujiņā sabirušas,
Parādītu māmiņai
Svešas mātes mīļus vārdus.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

- 119 -

4072.

Ko bij' ļaunu nodarījis,
Dieviņš jēme māmuliņu,
Dieviņš jēme māmuliņu,
Man' atstāja bārenīti,
Man' atstāja bārenīti
Svešā ļaužu pulciņē.
226 [Kandavā (Tl)].

4073.

Ko, brālīti, tu raudāji,
Vai tev arī mātes žēl?
- Es, māsiņa, tevi raudu,
Tu paliksi sērdienīte.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

4074.

Ko daraite, bāŗabērni,
Pie akmiņa sēdēdami?
Kūr' uguni, silda gaisu,
Slauka gaužas asariņas.
1191 [Ēveles draudzē].

4075.

Ko, māsiņas, darīsim,
Bārenītes palikušas?
Ķersimies rociņās,
Lēksim visas upītē.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4076.

Ko sērdiene sērojās,
Ko gaudulis gaudojās?
Gaudulimi tēvs nomira,
Sērdienei māmuliņa.
226 [Kandavā (Tl)].

4077.

Ko, sērdiene, sērojies,
Uz akmini sēdēdama?
- Lai palieka sērumiņis
Rudejami akmiņam.
226 [Kandavā (Tl)].

4078.

Kiukoj, uoru dzaguz'eit'e,
Nīdruojā pūreņā;
Tu kiukuoji, as rauduoju,
Obi divi buorin'eitis'.
427 [Varakļānu pag. Rz].

4079.

Kūko, mana dzeguzīte,
Tu kūkoji, es raudāju:
Tev nocirta zaļu birzi,
Man nomira māmuļīte.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

4080.

Kuko, mana dzeguzīte,
Tu kukoji, es raudāju:
Tev pietrūka skaņa koka,
Man gaužo asariņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

4081.

Kuko, mana dzeguzīte,
Tu kukoji, es raudāju:
Tu kukoji zaļāi mežāi,
Es raud' tēva mājiņāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

4082.

Kuko, mana dzeguzīte,
Tu kukoji, es raudāju:
Tu kukoji zaļu birzi,
Es raudāju māmuliņu.
259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4083.

Kungos gāju dziedādama,
Sētā gāju raudādama;
Kungos radu grūtu darbu,
Mājās bargu svešu māti.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

4084.

Kur es iešu, bāleniņ (bāleliņ),
Bārenīte palikusi?
Ej, māsiņa, to celiņu,
Kur iet citi bārenīši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4085.

Kur es iešu, kur neiešu,
Viena pate palikuse?
Laidīšos ezerā,
Raudavīšu pulciņā.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4086.

Kur es iešu, kur palikšu,
Ar māmiņas bēdiņām?
Ielaižos jūriņā
Raudaviņu pulciņā;
Tur nošāva bisnieciņš,
Par raudavu domādams.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4087.

Kur es iešu, kur palikšu
Bez neviena bāleliņa?
Apuž zemes tēvs māmiņa,
Kaŗā balti bāleliņi.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

- 120 -

4088.

Kur, māmiņa, mani liksi,
Ka es lieti nederēju?
Apvelc manim baltu kreklu,
Izcel mani saulītē!
Do, Dievī, siltu sauli
Bāŗabērnam sildīties.
1191 [Ēveles draudzē].

4089.

Kur tu skriesi, balodīti,
Ar tiem zelta spārniņiem?
Skriešu brāļus apraudzīt,
Vai ir visi sētiņā.
Visi bija sētiņā,
Pastarīša vien nebija.
Pastarītis aiztecējis
Tēv' un māti apraudzīt.
243 [Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)].

4090.

Kuŗa pļava bez ābola?
Kuŗa meita bez māmiņas?
Puru pļava bez ābola,
Bārenīte bez māmiņas.
190 [Kuldīgā].

4091.

Laba būtu auzu maize,
Kam ne gaŗa sēnaliņa;
Laba būtu sveša māte,
Kam ne barga valodiņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

4092.

Labāk manim aukla trūka,
Nekā plīsa pastaliņa;
Labāk manim tēvs nomira,
Nekā mira māmuliņa.
260 [Mazberķenē (Mežmuižas pag. Jg)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4093.

Lobuok man' prīde, egl'e
Nakai sveša muomul'eņa;
Zam prīdeiti, zam egl'eiti
Kai zam muotis vylnoneiti.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4094.

Labāk man tēvs nomira,
Nekā mana māmuliņa:
Tēvs paņēma jaunu (citu) sievu,
Es mūžam bārenīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407.

4095.

Labāk man tēvs nomira,
Nekā mīļa māmuliņa;
Pusmūžiņu tēvu raudu,
Visu mūžu māmuliņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4096.

Lobuok muns tāvs nūmyra,
Nakai muna muote myra;
Tāvs nūmyra - pusbuoriņa,
Muote myra - vyss buorin's.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4097.

Lobāk muna muomulīte
Grout' akmini vuoļājuse,
Nakuo mani auklējuse
Svešas muotes kolpunīti.
113 [Alūksnē].

4098.

Lobuok moza nūm'erus'a,
Nekai lyla izaugus'a;
Es' gulātu zam z'em'eit'as
Kai zam boltu vylnan'eišu.
416 [skat. 4270. (Viļēnu pag. Rz)].

4099.

Labi bija labiešam
I lijot, i sniegot;
Man nebija labas dienas
I baltā saulītē.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4100.

Lai bij grūt, kam bij grūt,
Grūt nabaga sērdieņam:
Dzīvodama sviedrus slauka,
Domādama asariņas.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

4101.

Lai sērdiene, kas sērdiene,
Tā meitiņa, tā sērdiene!
Ik rītiņu, vakariņu
Nolaiž žēlas asariņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4102.

Laima laima tam bērnami,
Kas uzauga pie māmiņas:
Neredzēja tik daudz rīkstu,
Neizlēja asariņu.
304 [Vecmuižā (Vecmuižas pag. B)].

- 121 -

4103.

Laižiet mani rozes sēt
Kapsētiņas maliņā:
Tur guļ man tēvs māmiņa,
Tur īstie bāleliņi.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

4104.

Ļaudis bija ļaudīm rada,
Es nabaga kokam rada:
Oši, kļavi, ozoliņi,
Tie bij mani bāleliņi.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

4105.

ļautiņiem māmulīte
Nicin bija apnikusi;
Kaut man būtu māmulīte
Jel svētā dieniņā!
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

4106.

Liepu lapu ceļu klāju,
Māmuliņas gaidīdama;
Vējš aizpūta liepu lapas,
Māmuliņas nesagaidu.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4107.

Lietus lija, nenoliju,
Kā nomirku rasiņā;
Māte rāja, nenorāja,
Kā norāja sveša māte.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4108.

Lietus lija saulītē,
Bārenīte as'ras lēja:
Pērn nomira māmuliņa,
Šogad tēvu smiltis sedz.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

4109.

Lietutiņis dirbināja
Dienas vidus saulītē.
Tas nebija lietutiņis,
Tās grūtdieņa asariņas.
263 [Dobelē].

4110.

Līdz ar sauli aizzalaida
Mana veca māmuliņa.
Saucin saucu, nedzirdēja,
Pakaļ teku, nedanācu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4111.

Līst', lietiņi, vienu dienu,
Nelīst' visu vasariņu;
Bar bārdama, sveša māte,
Ka (Kam) tik daudzi rūdināji.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4112.

Lūgšus lūdzu māmiņai,
Lai nerāja sērdienīti;
Sērdienīte Dievam gauda,
Asariņas slaucīdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4113.

Lyuza prīde, lyuza egle,
Obi lyuza lejeņā;
Myra tāvs, myra muote,
Obi myra pavasar.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4114.

Mam'eņ, munu mam'eņ,
S'eņ b'ejušu, niu navā,
S'eņ b'ejušu, niu navā,
Niu man' t'evis vajadz'ē.
4301 [Michailovā (Mērdzenes pag. Ldz)].

4115.

Mām'eņ muna, mīlvuord'eit',
Guļ zam zaļu v'el'ēn'eņu.
Tur pagula mīl'i vuordi,
Tur jaukuo volūd'eņa.
422 [Līvānu pag. D].

4116.

Māmiņ' mana paguluse
Zem zaļās velēniņas.
Celies, mana māmuļiņa,
Es pacelšu velēniņu.
- Es, meitiņa, nepiecelšu,
Kamēr saule debesīs,
Kamēr saule debesīs,
Kamēr tevi sagaidīšu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4117.

Māmulīte vietu taisa
Baltā smilšu kalniņā.
Piejem mani, māmulīte,
Jala vietas maliņā!
- Es, meitiņ, nepiejemu,
Tev nav laiks še gulēt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 122 -

4118.

Māte mani rīkstēm kūla,
Es tik gauži neraudāju;
Sveša māte vārdiem bāra,
Birst man gaužas asariņas.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 1253 [Kroņa Laicenē].

4118¹.

Māte manis žēli raud,
Apakš zemes gulēdama;
Es jo žēli atsaucos,
Uz zemīti stāvēdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4119.

Manim bija viena alga,
Mirstu šodien, mirstu rītu;
Mirstu šodien, mirstu rītu,
Neviens manis neraudāja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4120.

Mana balta māmuļīte,
Nevietā tu apgūli:
Pāri tevi gani dzina,
Pāri jāja pieguļā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

4121.

Man' māmiņa mīļ' auklēja,
Pie mutītes pielikdama;
Sveša māte maldināja,
Ar kājiņu pasperdama.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

4122.

Maza biju, neredzēju,
Kur palika māmuļīte;
Kad uzaugu, tad atradu
Apakš zaļa velēniņa.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4123.

Mēļi zied linu druva
Par visām druviņām;
Sēri dzied sērdienīte
Par visām meitiņām.
216 [Ventspilī].

4124.

Mēru muote, kopu muote,
Īdūd kopu etslēdzeņas,
Lai es slādzu kopu vuortus,
Lai ar muoti parunuoju.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4125.

Mirst man tēvs, mirst man māte
Tai vienāja gadiņā;
Trīs gadiņi tēvu raudu,
Visu mūžu māmuliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4126.

Nāc nākdama, Laimes diena,
Slauki manas asariņas;
Sveša māte grūt darīja,
Gauži mani raudināja.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

4127.

Nav man tēva, nav māmiņas,
Nav ar mīļa tautu dēla,
Nav ar mīļa tautu dēla,
Kas man dzīvi saldināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4128.

Nav saulīte nogājusi,
Rasa zāles galiņā;
Nav māmiņa nomirusi,
Jau bērniņi bārenīši.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

4129.

Ne daudz ir to eglīšu
Melnajām skujiņām;
Ne daudz ir to bērniņu,
Kam ir tēvs, māmuliņ'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4130.

Ne ik rītus saule lēca
Sarkaniem stariņiem;
Ne ik dienas sveša māte
Ar manim laba bija.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

4131.

Ne man tēva, ne māmiņas,
Kam sūdzēšu grūtumiņu?
Slauku savas asariņas
Villainītes stūrītī.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4132.

Na nū saknis lozdys zīd
Sorkonim zīd'eņim;
Na nū sirds es' m'eil'ēju
Sv'ešajai muom'eņai.
422 [Līvānu pag. D].

- 123 -

4133.

Ne tie visi pora bērzi,
Kur' aug pora maliņā;
Ne tās visas bārenītes,
Kam nav tēva, māmuliņas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4134.

Na vysuom ērbeitēm
Spuornu goli pazelteiti;
Na vysim bērneņim
Sovys tāvs, muomul'eņa.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4135.

Nedod', Dieviņ, lietam līt,
Mircināt sērdieniņ',
Sērdienītis pats nomirka
Gaužajās asarās.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4136.

Nedod Dievis tik sērdieni,
Kā es biju sērdienītis:
Mazam man tēvs nomira,
Jaunajam māmuliņa.
224 [Kabilē (Kld)].

4137.

Nedod Dievis tik sērdieni,
Kā es biju sērdienīte:
Ne man tēva, ne māmiņas,
Na man īsta bāleliņa.
190 [Kuldīgā].

4138.

Neietopu sveši māti,
Dienas naktis dzīvodama;
Sav' māmiņi es ietapu,
Skaidu klēpi ienesusi.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

4139.

Nekūko, dzeguzīt,
Nedar' man žēlabiņas:
Dzirdu tevi kūkojot,
Domāj' savu māmuliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Nakeukoi, dzagūz'eit,
Nador' man' žālum'eņu:
Tu keukuoji, es' raudavu,
Žāl man' savys muomul'eņis.
422 [Līvānu pag. D].

4140.

Nekuko, dzeguzīte,
Nedar' manim žēlabiņu,
Jau man bija gana žēli,
Bez māmiņas dzīvojot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4141.

Nekūko, dzeguzīte,
Nedar' man žēlabiņu;
Dzird' es tevi kūkojam,
Birst man gaužas asariņas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

4142.

Nelīdz brēkti, ne raudāti,
Sav' māmiņu nedabūsi.
Tav' māmiņa kalniņē,
Virsē pulke dievzemītes.
226 [Kandavā (Tl)].

4143.

Ņem, Dieviņ, mani mazu,
Tāļu tēvs, māmuļiņa,
Nepamet svešai mātei
Mani mazu rūdināt!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4144.

Ņem, Dieviņ, tēvu māti,
Ņem bērniņus pakaļā,
Neatstāj bārenīšus
Svešas mātes rociņā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)];
Sveša māte bargi rāja,
Dūrēm sita, matus plēsa,
Dūrēm sita, matus plēsa,
Kājām spēra pabeņķī.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

4145.

Neraudāju, nesēroju,
Ne es viena sērdienīte:
Būt' vienā vietiņā,
Ne zemīte nepanestu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

4146.

Neraud' gauži, mūs' māsiņ,
Ne tik vien sērdieniņ'.
Sērdieniņ' asaras,
Tie zemē neritēs.
Tos Dieviņ pats ūzlas'
Savēi zīd' nēzdadziņ'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 124 -

4147.

Ne redzēti neredzēju
Paparkstītes noziedam;
Ne redzēti neredzēju
Vieglu dienu bārenei.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

4148.

Nesēro, man' māsiņa,
Ne tu vien sērdienīte:
Daudz Dievam to bērniņu,
Sērotāju, gaudotāju,
Sērotāju, gaudotāju,
Gauž' asaru slaucītāju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4149.

Nesēroju, neraudāju,
Neb' es vien sērdienīte:
Daža laba mātes meite
Sērdienīte palikusi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4150.

Nevar Dievs, nevar velns
Svešai mātei izdabāt:
Stāvēdama kājas āvu,
Tecēdama jostu jozu.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

4151.

Nevar Dievs, nevar velns
Svešai mātei izdarīt;
Sav' māmiņai es iztiku,
Istabā sēdēdama.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4152.

Nevienam nesacīju
Savu lielu žēlabiņu,
Vējiņam vien pateicu,
Lai tas augsti vēdināja.
316 [Jēkabpilī].

4153.

Nevienam nesacīju
Savu lielu žēlabiņu,
Vējiņam vien sacīju,
Tas iepūta ūdenī.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4154.

Neviens gauži tā nerauda,
Kā raud gauži sērdienīte:
Visa zemes zāle mirka
Sērdienītes asarās.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4155.

Neviens mani neredzēja,
Kur es gāju raudādama,
Asariņas vien pazina
Virs baltās villainiņas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4156.

Neviens mani neredzēja,
Kad es gauži noraudāju;
Piedurknīte, tā redzēja,
Tai slaucīju asariņas.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)], 379.

4157.

Neviens mani neredzēja,
Ka es žēli noraudāju;
Sveša māte, tā redzēja,
Tai jau manis žēl nebija.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

4158.

Neviens mani neredzēja,
Kur es gauži noraudāju;
To vietiņu vien pazina,
Kur es biju stāvējusi,
Kur es biju stāvējusi,
Kur birušas asariņas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4159.

Neviens putnis tā nedzied,
Kā kukē dzeguziņ';
Neviens gauži tā neraud,
Kā raud gauži sērdienīts.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

4160.

Nīdi, nīdi, māmulīte,
Gan tu mani iznīdēsi;
Gan tu mani pieminēsi,
Ar kalponēm rādamies.
224 [Kabilē (Kld)].

4161.

Nīdi, nīdi, sveša māte,
Gan tu mani iznīdēsi.
Es maizīti drīz dabūšu,
Tu raudāsi dažu dienu.
224 [Kabilē (Kld)].

4162.

Nīdi, nīdi, sveša māte,
Gan tu mani iznīdēsi,
Gan tu mani iznīdēsi,
Citas tādas nedabūsi.
263 [Dobelē], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 125 -

4163.

Nīdi, nīdi, sveša māte,
Gan tu mani iznīdēsi.
No rītiņa celdamās,
Neras' manu gājumiņu:
Būs tev gojas neizslauktas,
Istabiņa neslaucīta.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4164.

No acīm vien pazinu,
Kuŗa bija sērdienīte:
Pillas acis asariņu,
Iesarkani vaigu gali.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4164¹.

No tālienes es pazinu,
Kuŗa meita sērdienīte:
Pilnas rokas ievas ziedu,
Pilnas acis asariņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

4165.

Nūmyra man' tāvs māmeņa,
Palyku vīna buorineite.
Kur tāteite, tī teira maizeite,
Kur māmeņa, tī bolta putreņa,
Kur bruoleiši, tī šolka skusteņi,
Kur muoseņis, tī jaukys runeņis.
4221 [Asūnes pag. D].

4166.

Pa kam var paz'eit avīkšys kuorklus?
Bolti zīd'eņi, sorkonys ūgys.
Pa kam var paz'eit buorin'i pulkā?
Z'emļuok s'ēd'ēja, gauži rauduoja.
426 [Sakstagala pag. Rz].

4167.

Pazīt bija pora egli
Melnajām skujiņām;
Pazīt bija bārenīti,
Pilnas acis asariņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4168.

Patur' pate, sveša māte,
Ko tu manim ļaunu vēli,
Liec pūriņa dibenā,
Krāj savām meitiņām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

4169.

Pieminēsi, sveša māte,
Manu labu darījumu:
Ne tev tāda meit' izaugs,
Ne atvessi vedekliņas.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

4170.

Pēra mani sveša māte
Ar ābeles žagariņu.
Dievs sod' tevi, māmuliņa,
Kam tu lauzi ābelīti.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

4171.

Pelēkā villainīte,
Vai es tevi nevelēju?
Ei svešā māmuliņa,
Vai es tevi neklausīju?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4172.

Priede, egle kalniņā,
Paeglīte lejiņā;
Mātes bērni pie māmiņas,
Pabērnīši maliņā.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4173.

Priedes duris, egles duris,
Tās ir vieglas virināt;
Kalponītes, bārenītes,
Tās nedzird mīļu vārdu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4174.

Priedes durvis, egles durvis,
Tās bij (ir) viegli virināt;
Kalponītes, bārenītes,
Tās bij (ir) lēti maldināt.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

4175.

Priedes durvis, egles durvis,
Tās ir viegli virināt;
Bārenīši, pabērnīši,
Tie ir viegli raudināt.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

4176.

Priežu dur's, egļu dur's,
Tie bij viegli atveŗam';
Sērdieniņi, grūtdieniņi,
Tie bij viegli audzinām'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 126 -

4177.

Priedes vien tai mežē,
Nav neviena ozoliņa;
Mātes meitas tai mājē,
Nav nevienas sērdienītes.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

4178.

Pūšat manim, jūras viļņi,
Dzenat no man' sirdsēstus:
Trīs dieniņas, trīs naktiņas
Ne actiņu neaizvēru.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

4179.

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
Necel viļņus ezerāi:
Bārenīšu laiva nāk
Par ezeru līgodama.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4180.

Pūt, vējiņ, els, vējiņ,
Tev galviņa nesāpēja;
Man galviņ'i sāpēja,
Daudz bēdiņu redzējuse.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4181.

Pūt, vējiņi, krāc, vējiņi,
Tev galviņa nesāpēja;
Man galviņa daudz sāpēja,
Daudz raudāju māmuļiņas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4182.

Puķe auga bez sirdēsta
Mana brāļa dārziņā;
Es izaugu sirdēstos,
Svešas mātes audzināta.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

4183.

Purā auga purenīte,
Otenīte maliņā;
Mātes bērni pie māmiņas,
Pabērniņi maliņā.
1311 [Apē (Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

4183¹.

Pus naksniņu gaiļi dzied,
Vis' naksniņu gaigaliņas;
Pus mūžiņu tēva raudu,
Vis' mūžiņu māmulītes.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

4184.

Putniņam galva sāp,
Vītolā dziedājot;
Sērdienei acis sāp,
Pēc māmiņas raudājot.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4185.

Putniņš savu bērnu raud,
Es raud' savas māmuliņas.
Tev, putniņ, daži bērni,
Man tik viena māmuliņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4186.

Rāja mani māmulīte,
Izrājuse, nožēloja;
Rāja mani sveša māte,
Izrājuse, niecināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4187.

Rāmi rāmi vējiņš pūta,
Man matiņus purināja:
Man' māmiņa nomiruse,
Nav matiņus sapinuse.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

4188.

Raudādama atsēdos
Straujas upes maliņā.
Strauja upe tā netek,
Kā tek manas asariņas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4189.

Raudādama kāju spēru
Par zaļo velēniņu:
Tur guļ mana māmuliņa,
Mīļu vārdu devējiņa.
3901 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4190.

Raudādama piestājos
Pie baltās ābelīt's.
Birst ābeles balti ziedi,
Birst man gaužas asarīn's.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

4191.

Raudāj' dienu, raudāj' nakti,
Ko raudāju raudādama?
Neizcēlu tēv' māmiņu,
Ne īstenu bāleliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 127 -

4192.

Raudāt raudu ik dieniņas,
Kuŗu dienu neraudāju?
Viena pate mātei meita,
Bārenīte palikuse.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

4193.

Raudi, bērniņ, vai neraudi,
Nava mātes istabā;
Sveša māte istabā,
Rīkšu sauja rociņā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4194.

Raud', bērniņ, vai neraudi,
Nava mātes istabā;
Sveša māte istabā,
Tā par tevi nebēdā.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4195.

Redz' saulīti noietam,
Redz' no rīta uzlecam;
Neredz' savas māmuļītes,
Kā tā gul, kā ceļās.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4196.

Rīksti, rīksti, ūgys, ūgys
Lyla c'eļa mal'eņā:
Na tuos b'eja rīksti, ūgys,
Tuos buoriņa asareņis.
432 [Nautrēnu pag. Ldz].

4197.

Reti bija to siliņ',
Kas ziedaj' baltu ziedu;
Reti bija to bāliņ',
Kas sērdien' māsu sauca.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

4198.

Retam tāda sava māte,
Kāda man sveša māte:
Daiedama palīdzēja,
Noiedama pamācīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4199.

Reti bija tie siliņi,
Kas ziedēja baltus ziedus;
Reti reti tie ļautiņi,
Kas mīlēja sērdienīti.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4200.

Ritēt rit rīta rasa
Pa ozola lapiņām;
Tā rit manas asariņas
Par balto villainīti.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4201.

Roka roku mazgājās,
Kas, mutīte, tev' mazgās?
Māsa māsu žēlojās,
Kas, bārene, tev' žēlos?
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Roka roku mazgājās,
Kas mutīti nomazgāja?
Māsa māsu mielojās,
Kas mieloja bāleliņu?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4201¹.

Rudins laiki, buorgi v'ēji
Kūkīm lopys trycynuoja;
Sv'ešuo muot'e, buorga buorga,
T'ej man' gauži ryudynuoja.
435 [Latgalē].

4202.

Sāp rociņa, sāp galviņa,
Nav māmiņas pasacīt;
Svešai mātei pasacīju,
Tā vairāk niecināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4203.

Saiminiece, raganiņa,
Mana mūža kārējiņa.
Tev pašaje meitas bija,
Kar savām meitiņām!
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

4204.

Sak' saulīte noiedama:
Nu, ļautiņi, svēts vakars!
Sak' māmiņa nomirdama:
Nu bērniņi bārenīši!
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 190 [Kuldīgā], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Saule saka noiedama:
Nu, ļautiņi, svēts vakars!
Māte saka nomirdama:
Nu bērniņi sērdienīši,
Nu bērniņi sērdienīši,
Otram dubļu bridējiņi,
Otram dubļu bridējiņi
Ar basām kājiņām.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

- 128 -

4205.

Sakuŗat kūlā guni,
Sadžirstat pagalītes,
Lai sildās tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

4206.

Sala man rokas kājas,
Kā nesala saltumā?
Raudu tēva, raud' māmiņas,
Kā neraudu žēlabās?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4207.

Sala manim rokas kājas,
Kur bij iet sildīties?
Svešā tēva istabā,
Svešās mātes namiņā.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

4208.

Sala man rokas kājas,
Nav māmiņas žēlotājas;
Sveša māte žēlotāja,
Par manim nebēdāja.
226 [Kandavā (Tl)].

4209.

Sala manas kājas rokas,
Neviens mani nežēloja;
Memmiņ' būtu žēlojusi,
Tā bij tāļu, neredzēja.
226 [Kandavā (Tl)].

4210.

Zaļa priede, zaļa egle,
Caune grauza virsaunīti;
Dzīvs ir tēvs, māmuliņa,
Draugs bērniņu maldināja.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

4211.

Zaļa zāle gauži raud,
Kājiņām nominama;
Gauži raud bārenīte
Svešu ļaužu rociņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

4212.

Salda salda brūklenīte,
Vēl saldāka zemenīte;
Laba laba sveša māte,
Vēl labāka māmuliņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4213.

Salasīju saujiņā
Savas gaudas asariņas,
Parādīju māmiņai
Svešas mātes mīļus vārdus.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4214.

Saprot' mani, sveša māte,
Kad dziŗē gavilēju:
Īsi sāku, gaŗi vilku,
Kā gaudot nogaudoju.
224 [Kabilē (Kld)].

4215.

Sasalt man saltumā,
Nelaiž manis istabā;
Sveša māte stāv pie durvju,
Skuju rīkste rociņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

4216.

Sasēduši bārenīši
Norietnīšu kalniņā;
Norietņiem ziedi bira,
Bāriņiem asariņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4217.

Satekam, bārenīši,
Norietnīšu kalniņā,
Noslaukām asariņas
Ar norietņu lapiņām.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4218.

Saule, saule i šodien,
Nava tāda kā vakar;
Māte, māte sveša māte,
Nava sava māmuliņa.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

4219.

Saule saule, zeme zeme,
Ko a mani naidojies!
Dievs noņēma tēv' a māti,
Kaŗā balti bālelīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

4220.

Saule saule, zeme zeme,
Ko ar mani naidojies!
Kad noņēmi tēv' ar māti,
Ņem ar mani pašu līdz!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

- 129 -

4221.

Saule saule, zeme zeme,
Ko ar mani naidojies!
Pērn paņēmi mīļu tēvu,
Šogad īstu māmuliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

4222.

Saule saule, zeme zeme,
Tā ar mani ienaidā:
Paslēpusi tēv' ar māti,
Atstāj mani bārenīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4223.

Saule spīd, lietutiņš
Rasināt rasināja.
Tās bārīšu asariņas,
Svešas mātes liedinātas.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

4224.

Saulīt' tek tecēdama,
Es paliku ēniņā:
Nava savas māmulītes,
Kas iecēla saulītē.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4225.

Sauca mani sveša māte,
Pagalmā(i) stāvēdama;
Vējiņš pūta, nedzirdēju,
Asarām neredzēju.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4226.

Saucin sauca aiz upītes,
Vai sauc mani māmuliņa?
Lieli vēji balsu nesa,
Raudādama nedzirdēju.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4227.

Še rugāji, te rugāji,
Visa zeme rugājos;
Še bāreņi, te bāreņi,
Visa zeme bāreņos.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

4228.

Žēli man, nevarēju
Uz sērdieni raudzīties.
Sērdienīte man' māsiņa,
Ābolā kājas āva,
Ābolā kājas āva,
Rasā muti nomazgāja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

4229.

Šī bārene, tā bārene,
Es patiesi bārenīte:
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne īstā bāleliņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)], 401.

4230.

Šī bārene, tā bārene,
Es patiesi bārenīte:
Tēvs māmiņa zem velēnas,
Aiz jūriņas bāleliņš.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

4231.

Šī bāraine, tā bāraine,
Es patiesi bārainīte:
Viens pats īstis bāleniņis,
Tas pats diena ķeizaram.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4232.

Šis celiņš, tas celiņš,
Nava mana ejamā;
Šī māmiņa, tā māmiņa,
Nava manas māmuliņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4233.

Šķir, Dieviņ, ceļu manu,
Ārdi manu valodiņu!
Nu es biju iestājuse
Svešas mātes vārgu iet.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

4234.

Šķitu gulbjus totojot
Viņā lauka galiņā:
Toto divi bārenītes,
Viena otru vadīdama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

4235.

Šķitu savu māmuliņu
Madarās aizgājušu.
Nu atradu, ganīdama,
Zem zaļām velēnām.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es cerēju savu tēvu
Rīgā pūru kaldinām,
Es atradu tēva kapu
Zaļu mauru apaugam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 130 -

4236.

Šķitu savu māmuliņu
Ciemiņā nogājušu,
Nu atradu ganīdama,
Guļ zem zaļu velēniņu.
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu velēniņu,
Tu bij' ilgi gulējuse,
Es bij' gauži raudājuse.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

4237.

Šodien bija zelta lietus,
Sudrabiņa lāsītēm;
Tas nebija zelta lietus -
Bārenīša asariņas.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

4238.

Šodien saule mākuļoja,
Rītā būs lietus diena;
Šodien barga sveša māte,
Rītā mani raudenās.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

4239.

Šorīt bija liela sala
Par visiem rītiņiem;
Šorītiņ es atrad'
Sērdienīš' nosaluš'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. Šorīt agri saule lēca,
Agri lēca raudādama;
Šorīt agri es atradu
Sērdienīti nosalušu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4240.

Šūpojos, auklējos
Kupla koka galiņā;
Gan es biju redzējuse,
Kā šūpoja māmuliņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4241.

Sērdienīte, nabadzīte,
Tek pa ceļu raudādama.
Kas gāliņu noglaudīja,
Asariņas noslaucīja?
Satikās mātes māsa,
Tā gāliņu noglaudīja,
Tā gāliņu noglaudīja,
Asariņas noslaucīja.
224 [Kabilē (Kld)].

4242.

Sērdienīte sērojās
Uz pelēka akmentiņa;
Lai paliek sēras dienas
Pelēkam akmenim.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

4243.

Sērdienīši sasēduši
Straujupītes maliņā,
Gaida savu māmuliņu
Ar straumīti attekam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4244.

Sērdienīši sasēduši
Straujupītes maliņā,
Gaida savu māmuļīti
Ar straumīti attekam.
Attek visas sīkas olas,
Māmuļīte neattek.
224 [Kabilē (Kld)].

4245.

Sētā iešu, ne sētā?
Nav māmiņa gaidītāja;
Sveša māte gaidītāja
Ar bargo valodiņu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4246.

Sētā iešu, ne sētā? -
Nav māmiņa gaidītāja;
Sveša māte gaidītāja,
Skuju rīkste rociņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4247.

Si mājēs, manas gojes,
Voi ir laiks, voi nelaiks!
Sveša māte vārtus veŗ,
Rīkšu sauja rociņē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4248.

Sila priede smagi krāca,
Smalka lietus pielijuse;
Tas nebija smalkais lietus,
Tās sērdienes asaras.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

4249.

Sylta saule uoriņūs,
Kad byut' ilguok gan'ejus'e;
Mīl'i vuordi nu mām'eņes,
Kad byut' ilguok dz'eivuovus'e.
414 [Krāslavas apkārtnē].

- 131 -

4250.

Silt' man bij saulītē,
Godam sedzu villānīti;
Sveša māte, ne māmiņa,
Godam saucu māmuliņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

4250¹.

Silti vēji niatpeuta
Nū dziļūs ezereņu;
Meil'i vuordi neatguoja
Nū eistuos muomul'eņes.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

4251.

Simtureiz es apteku
Apkārt kapu raudādam':
Te gul mani tēvs māmiņ',
Tai kapiņa dibinā.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

4252.

Sita mani, kāva mani
Kā ozolu ceļmalā.
Vai man bija koka sirds,
Tēraudiņa dvēselīte?
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sita mani, kūla mani,
Kā pie koka piegājuši.
Vai man bija koka sirds,
Kad es biju sērdienīts?
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4253.

Sita mani, kāva mani,
Leišu bērnu dēvēdama;
Es, memmiņa, tavs bērniņis,
Tik man leišu valodiņa.
226 [Kandavā (Tl)].

4254.

Sitiet mani, kauniet mani,
Metiet mani ūdenī,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Kas raud gauži pakaļā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4255.

Sitat mani, kaunat mani,
Metat mani ūdenī,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne bāliņu redzētāju.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

4256.

Situ koku pie kociņa,
Lai tek saule vakarā;
Teicu vārdu pie vārdiņa,
Celies, mana māmuļiņa.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

4257.

Situ koku pie kociņa,
Lai tek saule vakarā;
Saku vārdu pie vārdiņa,
Ne tu mana māmuļiņa.
263 [Dobelē].

4258.

Skaisti dzied lakstīgala
Atvasīšu krūmiņā;
Gauži raud tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

4259.

Skaiški zīd kopu zīdi
Vysaidim zīd'eņim;
Gauži raud buorin'eit'e
Vysaidim bals'eņim.
432 [Nautrēnu pag. Ldz].

4260.

Skater' sedzu kā villeni,
Nav villenes siltumiņu;
Sveša māte, ne māmiņa,
Nav māmiņas mīļu vārdu.
1311 [Apē (Vlk)].

4260¹.

Skrin', bit'ēt'e, uz tū molu,
Kur muns tāvys, muomul'eņa,
Atn'es mani mīlus vuordus,
Zam spuorn'eņu pasytuse.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

4261.

Smilga auga dzedziedā,
Zelta rasa galiņā.
Tur tecēja bārenīte
Ik rītiņa mazgāties.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Sausa smilga vecainē,
Zelta rasa galiņā.
Kas kaŗā kavušies,
Lai nāk rokas nomazgāt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

4262.

Snuotineite, šnurauceņa,
Tei dubl'ēšu bridējeņa;
Atrait'ēte, buorineite,
Tei osoru traucējeņa.
409 [Līksnas pag. D].

- 132 -

4263.

Sodīj' mani sveša māte,
Guldamies, celdamies.
Sodīj', Dieva nosodāma,
Sodīj' savu auklējumu.
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

4264.

Solīt sola sveša māte,
Iesolījse, neiedeva;
Mana īsta māmulīte,
Tā iedeva nesolījse.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

4265.

Spīdi gaiši, mēnesnīca,
Palīdz' manim bēdas ciest!
Man pazuda adatiņa,
Dienā kreklu šūdinot;
Nu stellēja sveša māte
Meklēt nakti adatiņas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

4266.

Spirdzin', Dieviņ, to zālīti,
Kas novīta saulītē;
Palīdz Dievis tai meitiņai,
Kam nevaid māmulītes.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4267.

Staburadze gauži raud
Miglaiņā rītiņā;
Gauži raud bārenīte,
Svešas mātes maldināta.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4268.

Strauji tek tā upīte,
Kam akmeņi dibinā;
Gauži raud tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4269.

Sudrabotis gailis dzied
Viņa kalna galiņā;
Es nabaga sērdienīte,
Man nav vaļas klausīties.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

4270.

Sūt' ar labu, sveša māte,
Drīz aiziešu, drīz atnākšu;
Ja sūtīsi bārdamās,
Stundu stāvu domādama.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Sūt' ar labu, sveša māte,
Drīz es iešu, drīz pārnākšu;
Ja sūtīsi sīvi, dzedri,
Iešu soļus skaitīdama,
Iešu soļus skaitīdama,
Asariņas slaucīdama.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

4271.

Sūti, sūti, sveša māte,
Vai sūtīt nedrīkstēji?
Vai tādēļ nedrīkstēji,
Ka nebiji auklējusi?
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

4272.

Sviežu šautru ābelē,
Skrien āboļi šurpu turpu;
Nomirst tēvs, māmuliņa,
Aiziet bērni šurpu turpu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

4273.

Sv'eša muot'e borga muot'e,
Vuordā man'a napasauc'e,
Par pogolmu tacādama:
Kur t'ej viņa palykus'e?
424 [Barkavas pag. Rz].

4274.

Sveša māte, dūmu taure,
Nedzer manas asariņas!
Ja tu gribi, nodzeries
Purvā rāva ūdentiņa.
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4274¹.

Sv'eša muot'e klaus'ējuos,
Pa pogolmu staiguodama,
Vai kiukuova tī zagūz'e,
Vai trycyna lakst'eigola.
Buorin'ēt'e gauži raud,
Pī mām'eņis stuovādama:
Mām'eņ mīlā, mām'eņ jaukā,
C'el'īs, mīlā, c'el'īs, jaukā,
C'el'īs, mīlā, c'el'īs, jaukā,
Izsukoj man gal'v'eņu;
Ka sukuova sv'eša muot'e,
Vyss mat'eņis i nūpl'ēs'e.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

4275.

Sveša māte labu teica
Visu savu auklējumu;
Ir es arī laba būtu,
Būt' man sava māmuliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 133 -

4276.

Sveša māte man augot,
Sveša māte dzīvojot,
Jau es biju ieradusi
Svešas mātes valodiņu.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 321.

4277.

Sveša māte mani dzina
No rītiņa rasiņā,
Uz vakaru sav' bērniņu
Siltajā saulītē.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Rīta rasa salta rasa,
Salt manām kājiņām;
Sūt', māmiņa, drauga bērnu,
Lai notrauca rīta rasu.
190 [Kuldīgā].

4278.

Sveša māte man' pārsvieda
Pār sētiņu nātrienā.
Nebēdā, sveša māte,
Sviedīs citi tavus bērnus.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4279.

Sveša māte mani rāja,
Viņu rāja ļauna diena;
Tā sacīja ļauna diena:
Kam tu rāji bārenīti!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4279¹.

Sveša māte mani raida
Pie ābeles slotu lauzt;
Ej tu pate, es neiešu,
Ābelīte gauži raud.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

4280.

Sveša māte mani raida
Pie ābeles slotu griezt,
Cerēj' mani tādu muļķu,
Ka ābeli nepazītu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīgā].

4281.

Sveša māte man' raidīja:
Ej ellē, ej purā!
Ej pa priekšu, sveša māte,
Es to ceļu nezināju.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4282.

Sveša māte man' stellēja
Pie ābeles rīkšu griezt.
Piestājos pie ābeles
Kā pie savas māmuliņas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

4283.

Sv'eša muot'e mani syuta
Da uob'el'is slūtu grīztu.
Vai tu okla naredz'ei,
Kaidi zori uob'el'eit'ei?
414 [Krāslavas apkārtnē].

4284.

Sveša māte mani sūta
Ezerā puķu plūkt.
Kam bij man puķu plūkt,
Es bij' pate kā puķīte.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

4285.

Sveša māte mani sūta
Pie ābeles rīkstes griezt.
Ej tu pate, sveša māte,
Ābelē pakārties.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

4286.

Sveša māte mani sūta (raida)
Pie ābeles slotu griezt.
Birst ābelei balti ziedi,
Birst man gaužas asariņas.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)], 203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

4287.

Sveša māte mani sūta
Pie ābeles slotu griezt.
Vai māmiņa, es neiešu,
Zied ābelei balti ziedi
Zied ābelei balti ziedi,
Birst man gaužas asariņas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 224 [Kabilē (Kld)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

4288.

Sveša māte mani sūta (raida)
Pie ābeles slotu griezt;
Labāk griežu purva bērzus,
Ne ābeles baltus ziedus.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4289.

Sveša māte mani sūta
Pie liepiņas slotu lauzt.
Kā bij man liepu lauzt,
Es bij' pate kā liepiņa.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

- 134 -

4290.

Sveša māte man' sūtīja
Uz ābeli slotu lauzt.
Lauz tu pate ābelē,
Es lauzīšu bērziņos.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

4291.

Sveša māte mūžu lika,
Šķiet Laimiņu nelikušu;
Mun Laimiņa nolikusi
Pirmajā dieniņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

4292.

Sveša māte, ne māmiņa
Pie ābeles rīkstes grieza;
Ābelei birst balti ziedi,
Man birst gaužas asariņas.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

4293.

Sveša māte, ne māmiņa
Ziemu raida sienu pļaut.
Kur var ziemu sienu pļaut,
Kur vasaru ledu lauzt?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

4294.

Sveša māte pieiedama
Dzirnas laida grūtumā,
Dzirnas laida grūtumāi,
Villainīti īsumā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

4295.

Sveša māte piekususe
Sūtīdama, stellēdama;
Kā māmiņa nepiekusa
Šūpodama, auklēdama?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4296.

Sveša māte pliķi cirta
Man mazai uzaugot.
Gan tev Dievs atdarīs
Manu pāri darījumu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

4297.

Sv'eša muot'e, ragan'eņa,
Vuordā man'a napasauc'e:
Maun ar rūku, sp'er ar kuoju,
Par pogolmu tacādama.
427 [Varakļānu pag. Rz].

4298.

Sveša māte savu meitu
Uz dzirnavu audzināja.
Tekam abi mēs, māsiņ,
Pagrūžam padzirnē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4299.

Sveša māte vārtus vēra,
Rīkšu sauja rociņā;
Būtu mana mīļa māte,
Tā ar mani parunātu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4300.

Sveša māte, ne māmiņa,
Kā zarota ābelīte;
Es savai māmiņai
Kā sirsniņa azotē.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

4301.

Sveša māte, cēlusies,
Viegli durvis virināja,
Šķita mani, bārenīti,
Maigu miedziņ' i guļot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4302.

Svešai mātei nemācēju
Kājas autu izmazgāt;
Savai mīļai māmiņai
Nāmetiņu mazgātāja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

4303.

Tā meitiņa sērdienīte,
Tai mīlīga valodiņa,
Raudādama vien vaicāja
Mātes īstu bāleliņu.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4304.

Tā sacīja oša skaida,
Ūdenī gulēdama:
Tādas dienas bāreņam,
Kādas man ūdenī.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4305.

Tā staigāju staigu purvu,
Kā kājiņas neapmirka;
Tā klausīju svešas mātes,
Kā paļiņas nedabūju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 135 -

4306.

Tālu tālu saule tek,
Vēl tālāku māmulīte:
Es saulīti gan redzēju,
Māmulīti neredzēju.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4307.

Tāpat tek sirmi zirgi,
Kā bērie kumeliņi;
Tāda pate mātes meita
Kā ir es, bārenīte.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4308.

Te bij saule, te aizgāja
Aiz melniem debešiem;
Te bij tēvs, te māmiņa,
Te paliku bārenīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4309.

Tekam visi bāreniņi
Saulrieteņu kalniņā;
Citam nava sava tēva,
Citam savas māmuliņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4310.

Tev, liepiņa, platas lapas,
Apsedz mani rasiņā;
Tev, māmiņa, mīļi vārdi,
Noglaud' mani, bārenīti.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

4311.

Tec, irbiņ, šķir papāržus,
Meklē savu guļas vietu;
Ne man vaid māmuliņas,
Ne gultiņas taisītājas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4312.

Teci, teci, avotiņi,
Bārenītes kambarī!
Viņa muti nomazgāja
Gaužajās asarās.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

4313.

Teci, teci, straujupīte,
Burbulīšus mētādama:
Tā tecēja sērdienīte,
Asariņas slaucīdama.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

4314.

Tīri rudzi man maļot,
Sēnaloti sijājot;
Sava māte man augot,
Sveša māte dzīvojot.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4315.

Tik lapoja ozoliņis
Degošā līdumā,
Tik dzirdēt pamātei
No pabērņa mīļu vārdu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4316.

To vien saka mātes meitas:
Sērdienēm lēt' dzīvot!
Gan tu iesi, brisi dubļus,
Ras' sērdienes labumiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4317.

Trīci, trīci, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Raudi, raudi, bārenīte,
Ļaudis tevi rūdināja.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

4318.

Tu muosiņa, es bruol'eits,
Obi divi buorin'eiši:
T'ev, muosiņ, tāvs nūmyra,
Man nūmyra muomul'iņa.
422 [Līvānu pag. D].

4319.

Upe tek skanēdama,
Es tecēju raudādama;
Upei gulta dziļumā,
Man nevaida seklumā.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

4320.

Upītē nomazgāju
Savas gaudas asariņas,
Lai notek kā upīte,
Kas man' gauži raudināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4321.

Uz kalniņa, uz cinīša,
Tur mirdzēja zelta rasa;
Tā nebija zelta rasa,
Tās bārīša asariņas.
72 [skat. 1180. (Druvienas pag. C)].

- 136 -

4322.

Vairāk klausu svešu māti
Nekā savu māmuliņu;
Vairāk dzirdu ļaunu vārdu
Kā no savas māmuliņas.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4323.

Vairāk smilgu dzedziedā
Ne zaļā (baltā, sarkanā) āboliņa;
Vairāk meitu bārenīšu
Ne ar tēvu, māmuliņu.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

4324.

Vai, ļautiņi, redzējāt,
Bij man tēvs, māmulīte?
Ne vējiņi man' atpūta,
Ne ūdeņi atlīgoja?
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

4325.

Vai, ļautiņi, redzējāt,
Bij man tēvs, māmuliņa?
Vai es viena iztecēju
Iz dziļā ezeriņa?
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4326.

Vai, ļautiņi, redzējāt,
Bij man tēvs, māmuliņa?
Šūpulīti vien atradu,
Kur es maza šūpojos.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4327.

Vai pelēkas villainītes
Velēdama izvelēšu?
Vai es savu gŗūtu mūžu
Raudādama pieraudāšu?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

4328.

Vai tā mana māmuļiņa
Tāļu ceļu aizgājusi?
Ne jūt pašas atnākam,
Ne kukuļa atnesam.
Par kukuli nebēdātu,
Kaut tā pati atnākusi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4329.

Vai tādēļ purva zāle,
Ka aug purva maliņā?
Vai tādēļ bārenīte,
Ka pie svešas māmuliņas?
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4329¹.

Viena pate kriņģelīte
Manē rožu dārziņē;
Viena pate mātes meita
Sērdienīšu pulciņē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4330.

Vēja lauzta tā priedīte,
Tie skaliņi gaiši deg;
Bārenīte tā meitiņa,
Dievs palīdz dzīvojot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4331.

Vecakē man' māsiņ,
Teic, kur man' māmuliņ'!
Tu dziedē, gavilē,
Es staigē raudedams.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4332.

Visi gani mājā dzina,
Visiem vārtu vērējiņi;
Es ar būtu mājā dzinis,
Man nav vārtu vērējiņa.
Sveša māte pretī nāca,
Rīkšu sauja padusē;
Kad bij agri, tad man' kūla,
Kad bij vēlu, tad man' bāra.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

4333.

Visi gani mājās dzina,
Visiem vārtu vērāji;
Manim bija barga māte,
Kas vārtiņu neatvēra.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4334.

Visi gani priecājās,
Es tik viena nevarēju:
Kā lai es priecājos,
Kad nomira māmuliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4335.

Visi man'i žāluotuoji
Guļ zam zaļu vel'en'eņ'.
Es pacēļu vel'en'eņu,
Cel'ītīsi, žāluotuoji!
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

4336.

Visi saka, visi saka:
Tava vaina, tava vaina!
Vai tādēļ mana vaina,
Kad nemāku atbildēt?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 137 -

4337.

Visi vēji ruden auksti,
Visi silti pavasar;
Visi mīļi mātes vārdi,
Visi bargi svešas mātes.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

4338.

Ceļatiesi, sērdienīši,
Jau saulīte patecējse;
Asariņas nožuvušas,
Nakti miegu gulēdam.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

4339.

Ceplīts manis tēvis bija,
Abra mana māmuliņa:
Ceplīts mani sasildīja,
Abra mani pabaroja.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4340.

Cirtu cirvi akmenī,
Maza skaidiņ' i atlēca;
Tik atlēca mīļu vārdu
No svešās māmuliņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4341.

Cirtu, cirtu akminiņ',
Maza skaidiņ' ir atlēce;
Maza mana atjautiņ'
Pret svešo māmuliņ'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

4342.

Citim slima sveša māt',
Man patiesi laba bij,
Man patiesi laba bij,
Man nav savas māmuļīn's.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

4343.

Citus ganus māte gaida,
Kāda māte mani gaida?
Sveša māte mani gaida,
Rīkšu sauja rociņā.
Sveša māte man vaicāja:
Vai pārdzini visas govis,
Vai pārdzini visas govis,
Vai novērpi ērkulīti?
Gan pārdzinu visas govis,
Nenovērpu ērkulīša.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

★

38042.

Ai māmiņa, kam tik mazu
Mani 'stāji pasaulē?
Kapsētāji smagi vārti,
Nevarēju virināt.
79 [Daudzeses Jk].

38043.

Vai Dieviņ, galva sāp,
Kā vakaru sagaidīš';
Vai Dieviņ, sīvi ļaudis,
Kā mūžiņu nodzīvoš'?
197 [Krotes Lp].

38043¹.

O Dīviņ, ok Laimiņ,
Kū tu man i padarēj?
Ļaudim tagad dīna ausa,
Man saulīte aizalaide.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

38044.

Ai Dīveņi, ai Laimeņi,
Taida gryuta dzeivuošana:
Sveša muote buoleņūs,
Sveš' atrodu tauteņuos.
576 [Varakļāni Rz apr.].

38045.

O, kai skaišķi īva zīd
Ar uobēli kalniņā;
O, kai skaišķi buorineite
Klausa svešas muomuļiņas.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

38046.

Ai zaļā debestiņa,
Slauki manas asariņas!
Kas man deva, bāriņam,
Savu zīda nezdodziņu?
378 [Seces Jk].

- 138 -

38046¹.

Ai zemīte, atveries,
Atdod manu māmuliņu!
Sīva sveša māmuliņa,
Nevar labi sadzīvot.
79 [Daudzeses Jk].

38047.

Aiz azara dyumi kyup,
Kas tūs dyumus kyupynuoja?
Buorinīte pierti kyuŗa,
Gudras muotes dēliņam.
326 [Preiļu D].

38048.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Bārenīši guni kūra,
Satek visi sildīties.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

38049.

Ak tu, mana sūra diena,
Kā es tevi pavadīju?
Nebij tāda viena diena,
Kad es sēri neraudāju.
443 [Turlavas Kld].

38050.

Apautys munys kuojeņis
I be veižu pinējeņa.
Saglausta muna galveņa
I be svešys muomuleņis.
326 [Preiļu D].

38051.

Ar māmiņu runuodama,
Žālobiņas stuostīdama;
Ni pusītes napascēju
Sovu gaudu žālobiņu.
Vējiņami vīn pascēju,
Lai jis augši vācynoj.
365 [Sakstagalas Rz].

38052.

Uoriskami bērzeņam
Daudzi smolku žagareņu;
Buorinei i buoriņam
Daudzi svešu muomuleņu.
247 [Makašānu Rz].

38053.

Osa osa pūrva zuole,
Vēl osuoka sveša muote;
Pūrva zuoli izkapts jēma,
Svešas muotes navarēja.
605 [Skolas].

38054.

Atsasēdos raudādama
Straujas upes maliņā;
Strauji tek upes viļņi,
Strauji manas asariņas;
Ne tā tek strauja upe,
Kā tek manas asariņas.
410 [Stāmerienas Md].

38055.

Uzasēdu raudādama
Straujupītes maliņā;
Šķitu savu māmuliņu
Ar straumīti attekam.
Attek straume, nesagaidu,
Eju projām raudādama.
48 [Bērzaunes Md].

38056.

Atveriet rijas durvis,
Lai dzird mana māmuliņa!
Gan atvēru, gan aizvēru,
Nedzird mana māmuliņa.
476 [Vecpiebalgas C].

38057.

Audz, puķīte, mauriņā,
Zied' baltiem ziediņiem;
Vēl es nākšu šai ciemā
Bārenīšu apraudzīt.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

38058.

Augsti kolni, dziļi pādi,
Pylni gaudu asariņu,
Muosiņai staiguojūt
Ar tētīti runuojūt:
Celīsi, munu tētīti,
Nyu man tevi vajagoj.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

38059.

Augsti kolni, gari meži,
Da munaji māmeņai;
Ni ir augsti, ni ir gari -
Guļ zam zaļu velēneņ'.
605 [Skolas].

38060.

Bolta vysta ūlas dēja,
Palākuo izperēja;
Bolta vysta muotja beja,
Palākuo pamuotja.
143 [Jāsmuižas D].

- 139 -

38061.

Bārenīte bēdājāsi -
Kas bāreni lietā lika.
Nebēdājies, bārenīte,
Laime tevi lietā liks;
Laimei zirgi nosvīduši,
Tev vietiņas meklējot.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

38062.

Buorinīt, buorinīt,
Tovu gaudu asariņu:
Smolki sūļi, dziļi pādi,
Pylni gaudu asariņu.
182 [Kaunatas Rz].

38063.

Buorinīti, buorinīti,
Na buoriņa asariņas;
Buorinīša asariņas
Puor gaļdiņu ryučim īt.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

38064.

Buorinīti, buorinīti,
Kas tevi lelu audzynuoja?
Ustabā syuri dyumi,
Uz teiruma klaji vēji.
35 [Baltinavas Abr].

38065.

Buoriņš beju dzeivojūt,
Buoriņš beju izaugūt;
Maņ sovā myužeņā
Mīļa vuorda nadzierdēt.
551 [Ludza Ldz apr.].

38065¹.

Buoriņš beju es augdama,
Buoriņš myužu nūdzeivuoju;
Vysu myužu nūdzeivuoju,
Loba vuorda nadzierdēju.
35 [Baltinavas Abr].

38066.

Bārenītei, bēdulītei,
Grūta dzīve pasaulē:
Bargi kungi, ļauni ļauds
Viņas tēva pajumtē.
15 [Alūksnes Vlk].

38067.

Buorineitja gauži raud,
Aiz galdeņa sādādama;
Muotes meita skaišķi dzīd,
Lelu rūtu duorzeņā.
143 [Jāsmuižas D].

38068.

Bārenīte gauži raud
Dziļa purva maliņā.
Kā tā gauži neraudās -
Ne tai tēva, ne māmiņas?
236 [Līvānu D].

38069.

Buorinīte gauži raud
Tur(?) siliņa maliņā.
Raud, buoriņ, vai naraud,
Vairs māmiņa nasacels.
389 [Silajāņu Rz].

38070.

Bārenīte kājas āva
Tumšajā kaktiņā,
Nij tai bija vasku sveču,
Nij skaliņu plēsējiņa.
242 [Lubejas Md].

38071.

Bārenīši satupuši
Visi vienā pulciņā:
Nava vairs tās māmiņas,
Kas sildīja vasarā.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

38072.

Buorins gaida meiļu vuordu,
Pats nazyna, no kuo gaida.
Buorin, tovi meiļi vuordi
Guļ zam zaļom veļēniņom.
466 [Vārkavas D].

38073.

Bej mammiņa, ka pīdzimu,
Bej mammiņa, ka izaugu.
Kur, mammiņa, nu paliki,
Ka man tevis vajadzēja.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

38074.

Cimdi, zeķes bārenītei,
I staltais tautu dēls;
Mātes meitai, netiklītei,
Ne kažoka piedruknītes.
261 [Mēdzūlas Md].

38075.

Četri kakti istabā,
Nava manas māmuliņas;
Kura kakta daiedama,
Tur notraucu asariņas.
605 [Skolas].

- 140 -

38076.

Četri kakti istabā,
Visi četri tukši bija:
Nava manas māmuliņas,
Nevienā kaktiņā.
241 [Lubānas Md].

38077.

Dievs nedeva (tā) sērdien(e)i,
Kā es biju sērdienīte:
Ne man bija tēvs, māmiņa,
Ne tālaji bāleliņi.
Apakš zemes tēvs māmiņa,
Aiz ūdeņa bāleliņi.
605 [Skolas].

38078.

Divi liepas ceļmalā,
Treša vīksne vidiņā;
Divi tek mātes meitas,
Treša līdza bārenīte.
241 [Lubānas Md].

38079.

Dzirdēts bija, nedzirdēts,
Kāda sveša māmuliņa:
Ar valodu guni šķēla,
Zeme šķīda staigājot.
358 [Rugāju Abr].

38080.

Dzīžu, dzīžu, raužu, raužu,
Vīna poša palykuse:
Ni man tāva, ni man muotes,
Ni man eistūs buoleliņu.
Vysi muni žāluotuoji
Guļ zam zaļu velēniņu.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

38081.

Dzīd, putniņi, dzīd, putniņi,
Tev ir tāvs, muomuliņa!
Cik es skaisti dzīduotum,
Kab man byutu vacuoki.
605 [Skolas].

38082.

Es gulēju šiupelī,
Muotja sacjā: zjamī miert,
Mani mozu še pamast,
Svešai muotei ryudynuot.
182 [Kaunatas Rz].

38083.

Es izaugu bārenīte
No tās vecas māmuļiņas;
Nebij kāju āvējiņa,
Ne matiņu sukātāja.
443 [Turlavas Kld].

38084.

Es pazinu pura bērzu,
Robotām lapiņām,
Es pazinu bārenīti,
Raudātām acītēm.
192 [Kosas C].

38085.

Es pazynu tū cīmiņu,
Kur ir daudzi buorinīšu:
Par vyds sātu upe tak
Buorinīšu osariņu.
247 [Makašānu Rz].

38086.

Es puisītis, buorinītis,
Kū maņ tagad byus darīt?
Navā munas muomuliņas,
Tryukst maņ tāva padūmiņ'.
389 [Silajāņu Rz].

38087.

Es redzēju lauk' irbīti
Pār celiņu pārtekot;
Tā nebija lauk' irbīte,
Tā bij māsa, pastarīte.
319 [Plāteres Rg].

38088.

Es sovai māmiņai,
Kai sirsniņa ozūtī;
Čužajai atsolusi,
Kai tys lada gabaliņš.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

38089.

As sovaji māmeņai
Stuovu zalta gabaleņi;
Svešai muotei nastuovēju,
Moza vara gabaleņa.
314 [Pildas Ldz].

38090.

Es šķitos nepalikt,
Kā paliku bārenīte;
Es šķitos zeltu nest,
Sudrabiņu kājām mīt.
72 [Cesvaines Md].

38091.

Es staigāju raudādama,
Māmuļiņas meklējot:
Nu atradu pie baznīcas,
Zaļu mauru saaugušu.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

- 141 -

38092.

Es tecēju, es raudāju,
Man izgaisa muomuleņa;
Man izgaisa muomuleņa
Smolkā rūžu dārzeņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

38093.

Golva suop dzārumā,
Kuojis ceļa guojumā;
Sirds suopjāja bēdeņuos,
Seņ māmeņis naredzēju.
326 [Preiļu D].

38094.

Golva suop dzārumā,
Kuojas ceļa guojumā;
Vairuok sirsneņa suopēja,
Ka nav sovas muomuleņas.
247 [Makašānu Rz].

38095.

Gon rauduoju, gon dzīduoju -
Nadzierd muna muomuleņa;
Nadzierd muna muomuleņa,
Gul zam zaļu velēniņu.
Es paceļu velēniņi,
Muomuleņa narunuoja.
365 [Sakstagalas Rz].

38096.

Gara gara tei dīniņa,
Ka sauleites naredzēju;
Grouts grouts man moužiņš,
Ka nav eistas muomuliņas.
24 [Asares Il].

38097.

Gaŗām gāja tautu dēls,
(Bet) ar mani nerunāj(a).
Vai tādēļ nerunāj(a),
Ka es biju bārenīt(e)?
119 [Gaujienas Vlk].

38098.

Geram gāju, noskatos,
Te guļ mana viegla dien':
Asariņu slaucījums,
Grūtas dienas redzējums.
241 [Lubānas Md].

38099.

Gorda byutu auzu maize,
Ka na garūs sānaliņu;
Loba byutu sveša muotja,
Ka nabyutu gara mēļa.
Garai mēļai osi vuordi,
Buorenītei gaudas asaras.
551 [Ludza Ldz apr.].

38100.

Gaudojiet, stipri vēji,
Par maniem grūtumiem;
Paceliet, aiznesiet,
Kur guļ mana māmuliņa.
605 [Skolas].

38101.

Gauži raud buorinete
Daugaviņas maliņā,
Strauja tak Daugaviņa,
Gaudas byra asariņas.
605 [Skolas].

38102.

Gŗūti pūta zaļa birze,
Smalka lietus pielijus',
Žēli rauda sērdienīte
Sliktajā vietīnā.
94 [Dunikas Lp].

38103.

Jau es beju īrodus(e)
Svešas muotes volūdā;
Sveša muote maņi sauca:
"Kur tei viņa palykus?"
466 [Vārkavas D].

38104.

Isavēru vin pazeiņu
Buorinītes sedziniņu:
Ni rakstēts, ni lūcēts,
Ni tai balši izvalāts.
168 [Kalupes D].

38105.

Kā var pazīt atveš koku (avieškoku)
Sarkaniem ziediņiem?
Kā var pazīt bārenīti
Lielā meitu pulciņā?
3 [Adulienas Md].

38106.

Kamēr bija māmuliņa,
Tikām bija tīrs celiņš;
Kad pietrūka māmuliņas,
Lai aizauga smildziņām.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

38107.

Kam ir zori, tam ir zori,
Stībreišam navā zoru;
Kam ir muote, tam ir moute,
Anneitei navā muotes.
194 [Krāslavas D].

- 142 -

38108.

Kas tur tāda daiļa nāca
Mātes meitu pulciņā?
Sērdienīte, darba rūķe,
Ne māmiņas audzināta.
398 [Skrundas Kld].

38109.

Kam bej nauda, tys boguots,
Kam tjateits, tam slaveitja;
Ni man naudys, ni tjateiša,
Man slaveitja pazudusja.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

38110.

Kam tjāteitja, tam slaveitja,
Kam naudeņa, tys boguots;
Myra tāvs, zuda slave,
Un naudeņi izteirēju.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

38111.

Kur, muoseņ, tovis tāvs,
Kas tjav kuora syupeleiti?
Boltā smiļkšu kaļneņā,
Zam zaļom velēneņom.
605 [Skolas].

38112.

Komulīti, tetelīti,
Nasavelīs lejiņā.
Buorinīti, svietelīti,
Naraud gūvis ganīdama.
326 [Preiļu D].

38113.

Kas par mani buorineiti,
Tik daudz bādavuos?
Kur nūguoju, tur dzeivavu,
Kur pakritu, tur gulēju,
326 [Preiļu D].

38114.

Kas tā tāda lakstīgala
Trauc purviņa maliņā?
Kas tā tāda sveša māte
Mani gauži raudināja.
3 [Adulienas Md].

38115.

Kā man bija kalnā kāpt,
Kā pret sauli raudzīties?
Kā man bija svešas mātes
Saukt par savu māmulīti?
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

38116.

Kam tu augi, zelta roze,
Diža ceļa maliņā?
Kam tu augi, sērdienīte,
Bajāriņa sētiņā?
384 [Sērmūkšu C].

38117.

Kaut man būtu īstais tēvs,
Sava balta māmuliņa,
I man būtu slaida roka,
Iznesīga valodiņa.
306 [Patkules Md].

38118.

Ko darišu bez māmiņas,
Ar māmiņu ieradusi?
Kas piecels rītā agri,
Kas darbiņus izstāstīs.
439 [Trikātas Vlk].

38119.

Ko, māsiņa, tu darīsi,
Rītā agri cēlusies?
Ne māmiņas istabā,
Ne telīšu pļaviņā.
3 [Adulienas Md].

38120.

Koka zari nolīkuši
Lietainā dieniņā,
Bārenīte noskumusi
Pašā mūža vakarā.
378 [Seces Jk].

38121.

Ko tā vaidi, ko tā raudi,
Tu, atstāta bārenīte?
Es vaidēju, es raudāju,
Man pazuda māmuliņa.
190 [Kokneses Rg].

38122.

Kūkojam, dzegūzīte,
Abas divas šovasar!
Tev pietrūka zaļa koka,
Man baltā brāleliņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

38123.

Kūko, manu dzegūzīt,
Zaļā liepas birzītē!
Tu kūkoji zaļu birzi,
Es raudāju māmuliņas.
Zaļu birzi sakūkoji,
Māmuliņu nesaraudu.
356 [Rudbāržu Azp].

- 143 -

38124.

Kyukoj, zalta dzagūzeite,
Sudabriņa bierstiņā!
Tu kyukavi, es raudavu
Zaļas bierstes maliņā.
466 [Vārkavas D].

38125.

Kyukoj, zalta dzaguzeit,
Nīdru pūru tacādama!
Tu kyukuoji, es raudovu,
Škeitu sovas muomuleņas.
170 [Kapiņu D].

38126.

Keukoj, zalta zagūzīte,
Pa nīdruoju lakstīdama!
Tu kyukuoji, es rauduoju,
Škitu sovu buoleliņu.
466 [Vārkavas D].

38127.

Kupla kupla prīde ar agli,
Paeglīte vēļ kupluoka;
Gudra gudra muotes meita,
Buorenīte vēļ gudruoka.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

38128.

Kupla kupla tej eglīte,
Kur saulīte nakti guļ;
Tuoļi tuoļi tys kaļniņš,
Kur guļ muna muomuliņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38129.

Kur es ņemšu padomiņu
Nebaltās dieniņās?
Man padoma devējiņa
Zem zaļām velēnām.
149 [Jaunpils Tk].

38130.

Kūru labu lielu guni,
Kā varēju sildīties;
Turu labu drošu sirdi
Pret svešo māmuļiņu.
72 [Cesvaines Md].

38131.

Kura prīde, kura egle
Bez zariņa izaugusi?
Voi izauga buorinīte
Bez gaudūs asariņu?
326 [Preiļu D].

38132.

Kur šūreit tu, muosiņa,
Vylnuonītes samiercēji?
Koļ' izstaiguoju tū kalniņu,
Kur guļ muna muomuliņa.
605 [Skolas].

38133.

Lai bij grūt, kam bij grūt,
Grūti bija bāreņam:
Ne tam tēva, ne māmiņas,
Ne īstā bāleliņa.
378 [Seces Jk].

38133¹.

Lai bij grūti, kam bij grūti,
Bārenītei, tai bij grūti:
Visi viņu rātin rāja,
Nav kas labu pasacīja.
146 [Jaungulbenes Md].

38134.

Lai pyuš vējiņš, lai napyuš,
Opsis lapeņa treisēja;
Lai raud buoriņš, lai naraud,
Bierst jam gaudas asareņas.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38135.

Lapseņai ir osi nogi,
Tei putneņu plēsējiņa;
Pamuote ir borga sīva,
Tei buorineišu neidējiņ(a).
326 [Preiļu D].

38136.

Lasīt ūdzeņu es guoju,
Na sovai māmiņai;
Svešai muotei, rogonai,
Asariņu dzāruojai.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

38137.

Līktin līka bērza laipa,
Bēdīgai staigājot;
Lai tā līka kā līgdama,
Kad negrima dibenā.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

38138.

Līsti, līsti, tu, lietiņi,
Ko tik daudz mirdzinā(ji)?
Bari, bari, sveša māte,
Ko tik daudz dudinā(ji)?
605 [Skolas].

- 144 -

38139.

Māmeņa, muna mīluo,
Stuovi zalta gabaleņu;
Sveša muote nastuovēja
Vaca vara gabaleņa.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

1. Māmiņa, muna mīluo,
Stuovi zalta gabaliņu;
Sveša muote stuov pi durvu,
Reikšu sauve rūciņā.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

38140.

Māmiņ, munu mīlvuordīti
Seņ bejušu, nyu navā.
Nyu maņ tevis vajadzēja
Mīlas runas parunuot.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Māmiņu, munu mīlū,
Seņ bejuse, nyu navā;
Nyu maņ tevi vajadzā(ja),
Padūmiņa devējiņa.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

38141.

Man māmiņa nomirusi,
Es nabaga bārenīte;
Lai es biju bārenīte,
Visi mani mīļi tura.
605 [Skolas].

38142.

Man māmiņa to vārdiņu
Kā rokā iedevusi:
Būs, meitiņa, sveša māte,
Gan tu mani iedomāsi.
306 [Patkules Md].

38143.

Man ļauteņi apsasmēja,
Slymu meužu dzeivojūt;
Ni ar naudu es nūpierku,
Ni nu Dīva prasējūs.
263 [Mēmeles Jk].

38144.

Māte gāja slotiņās,
Ar piecām meitiņām;
Pastarīte pakaļ tek,
Tā ieslīka peļķītē.
82 [Demenes Il].

38145.

Māte mani maz' atstāja
Pa laipiņu laipojot;
Jauni puiši, bandenieki,
Neņem zirga mugurā.
87 [Drabešu (Drabužu) C].

38146.

Man' māmiņa maz' atstāja,
Kāju aut nemācēju;
Sveša māte kājas āva
Māsa galvu izsukāja.
391 [Sinoles Vlk].

38147.

Maza biju, neredzēju,
Kad nomira māmuliņa;
Kaut māmiņa nu redzēj'se,
Nu es liela rakstītāja.
3 [Adulienas Md].

38148.

Meitu māte lielijās:
Gudru meitu izaudzēju;
Nelielies, meitu māte,
Būs gudrāka bārenīte.
15 [Alūksnes Vlk].

38149.

Mēs gaidej šo launag
Zeltbalod pārskrejam;
Pārskrej vieni sērdienets,
Asariņas mētadams.
17 [Ances Vp].

38150.

Mēs māsiņas nebijām,
Bet māsiņas saucāmies;
Viena bijām saimeniece,
Otra tukša bārenīte.
15 [Alūksnes Vlk].

38151.

Mierku, mierku rasiņas (rasiņā),
Jau īkritu azarā;
Sveša muote gon redzēji (redzēja),
Smītīs, smītis nūzasmējās.
Kab redzātu tei māmiņa,
Byutu lela žēlibiņa.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

38152.

Bridu, bridu rasiņu,
Vēl īkritu upītī,
Nikas manis naredzēja,
Ka es gouži nūroudovu.
Sveša muote gon redzēja,
Vēl gaužuok nūsasmēja.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 145 -

38153.

Myužam pūra purins (pureniņš)
Skaistim zīdim nazīdēja;
Myužam buorins nūdzeivuoja,
Mīla vuorda nadzierdēja.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

38154.

Nadaudz (man) aizvējiņa
No bērziņ(a) bez lapiņ(u);
Nadaudz man mīļu vārdu
Bez māmiņa(s) dzīv(ojot).
605 [Skolas].

38155.

Navā vaļas, navā vaļas,
Buorinei rūtuotīs:
Stuovādama kuojas ova,
Tacādama jūstu jūzja.
389 [Silajāņu Rz].

38156.

Nikas maņa nadzierdēja,
Ka es gauži nūrauduoju;
Tik zeilīte dzierdējuse,
Tei sacīja māmiņai.
466 [Vārkavas D].

38157.

Ni maņ tāva, ni maņ muotes,
Ni maņ eistūs buoleliņu;
Nav, kam maņi byldynuot,
Nav, kam maņi slavynuot.
466 [Vārkavas D].

38158.

Nepazinu purva bērzu,
Sīkajām lapiņām;
Nepazinu sērdienīti,
Mātes meitu pulciņā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

38159.

Nepūšat, auksti vēji,
Es Daugavas līcītī;
Nebaries, sveša māte,
Kad es skaista bārenīte.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

38160.

Napiut griuši, sila prīds (prīde),
Na tev vīnai vējis piuš;
Naraud gauži, buorineit(e),
Na tev vīnai bruoļu nav.
605 [Skolas].

38161.

Neraudat, mazi bērni,
Sveša māte istabā;
Sveša māte istabā,
Skuju rīkste rociņā.
148 [Jaunpiebalgas C].

38162.

Nesauc mani, māmuļiņa,
Smiltājā drīz gulēt;
Smiltājā gŗūti būs
Man jaunai meitiņai.
273 [Mores Rg].

38163.

Nesmejiet jūs, ļautiņi,
Kad es esmu bārenīte:
Godam dzimu, godam augu,
Godam mūžu nodzīvošu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

38164.

Na tī muni bolti vaigi
Osorom nūmozguoti;
Osorom nūmozguoti,
Bēdiņom nūbāduoti.
358 [Rugāju Abr].

38165.

Ne tur tādas ošu kārtes,
Ne manim kaltētāju;
Tam dēlam egļu kārte,
Svešas mātes kaltētāj(a)s.
378 [Seces Jk].

38166.

Nivīns putnys ti nadzīd,
Kai dzīd uoru laksteigola;
Nivīns bārns tai naraud,
Kai rauduoja buorineits.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Neviens putniņš tā nepūta,
Kā pūš meža balodīts;
Neviens bērniņš tā neraud,
Kam nav tēvs, māmuliņa.
439 [Trikātas Vlk].

38167.

Nīdi, nīdi, sveša māte,
Gan tu mani iznīdēsi;
Ne tev tāda meita aug,
Ne atvesi vedekliņu.
545 [Krustpils D apr.].

38168.

No bāliņa pajautāju,
Kur es iešu bārenīte.
Ej, māsiņ, to celiņu,
Kur iet citi bārenīši.
605 [Skolas].

- 146 -

38169.

Pasokot jyus, ļauteņi,
Voi bej man tāvs ar muoti.
Voi vējeņš man izpyutja,
Voi yudins izleigava?
Ūši, kļovi, ūzuleņi,
Tī bej muni bruolileņi.
326 [Preiļu D].

38170.

Palākuo vylnaneite,
Vysu lītu nesējeņa.
Muna muoseņa, buooreneite,
Vysu vuorgu cītējeņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38171.

Pa kopim daudz kūceņu,
Zīd visaidim zīdeņim;
Sēd buoriņa aiz galdiņa,
Raud gaudyjom asariņom.
182 [Kaunatas Rz].

38172.

Pie pamātes es uzaugu,
Pie atraitņa nodzīvoju.
Ko pamāte man darīja,
To es daru pabērniem.
373 [Sarkaņu Md].

38173.

Pylns pūrs boltu bārzu,
Vīna poša pabērzeite;
Pylna ustoba muotes meitu,
Vīna poša buorineite.
Muotes meitas pi māmiņas,
Buorineite maliņā.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

38174.

Pie zemīts apsēdos,
Kā pie savas māmulits;
Tāpat mīļ, tāpat balt,
Kā bij mana māmulit.
200 [Kuldīgas Kld].

38175.

Prīde prīde, egle egle,
Obas skaisti nazīdēja;
Nūvuorguši buorineiši
Vīglas dzeives naredzēja.
357 [Rudzētu D].

38176.

Prīcojīs, ceirulīt,
Augši gaisā liduodams.
Buorinīte nūskumuse
Tymsajā kaktiņā.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

38177.

Pusmūžiņa tēva raudu,
Visu mūžu māmuliņas;
Visu mūžu māmuliņas:
Nav villainītes audējiņas.
281 [Neretas Jk].

38178.

Pūtin pūta melnais mednis
Sausā egles zariņā;
Tā raudāja tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
190 [Kokneses Rg].

38179.

Raudi, bērniņ, savaldies,
Nav māmiņas istabā;
Tav' māmiņa debesīs
Dieviņam cimdus ada.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

38180.

Raudiveitja nīdru škeira,
Raudulāna maklādama.
Škir, buorineit, vysus ļauds,
Mjakļaj sovas muomuliņas.
194 [Krāslavas D].

38181.

Ritiet, ritiet, asariņas,
Bārenītes priekšautā!
Atskan', gauža atbalstiņa,
Svešas mātes sirsniņā.
373 [Sarkaņu Md].

38182.

Sokit, lobī maņ ļautiņi,
Kū byus darīt buoriņam?
Myra muna muomuleņa,
Karā zuda muns tētiņš.
389 [Silajāņu Rz].

38183.

Salda bija zemenīte,
Vēl saldāka avenīte;
Mīļa bija mātes meita,
Vēl mīļāka sērdienīt(e).
477 [Vecpils Lp].

- 147 -

38184.

Salti salti vēji pūta
Divi dienas, divi naktis;
No tā vēja pūtieniņa
Es paliku bārenīte.
83 [Dignājas Jk].

38185.

Satecēja buorinīši
Nūrītnīšu kalniņā.
Kas celiņu sarakstīja
Bosajomi kuojiņom?
Buorinīši sarakstija,
Tāv' ar muoti maklādami.
465 [Varakļānu Rz].

38186.

Skaisti dzīdi lakstīgola
Kuplajā bierzītē;
Gryta dzeive buorinīšim
Plašojā pasaulē.
357 [Rudzētu D].

38187.

Sova māmina bejusja,
Sovu vaļiņu lykusja;
Sveša muote nalykusja
Ni pusītes tuos vaļītes.
326 [Preiļu D].

38188.

Sveš māt, sveš bērniš,
Kā div leds gabliņ;
Es save māmiņe
Kā siersniņ azote.
373 [Sarkaņu Md].

38189.

Saucat mani sērdienīti,
Nesauc mani grūtdienīti;
Grūtdieņami tēvs nomira,
Sērdieņami māmuļīte.
477 [Vecpils Lp].

38190.

Soka īva nazīdēt,
Buorinīte narauduot;
Še īviņa bolta zīd,
Buorinīte gauži raud.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

38191.

Savai mātei laba biju,
Da saulītei gulēdama;
Svešajai neietiku
Rītā agri cēlusies;
Rītā agri cēlusies,
I mālīti samalusi.
503 [Višķu D].

38192.

Sava vaļa kumeļam,
Sava vaļa jājējam;
Ir man bija sava vaļa,
Bez māmiņas dzīvojot.
241 [Lubānas Md].

1. Sova vaļa kumeļam
Sova vaļa oruojam;
Sova vaļa buoriņam,
Bez māmeņis dzeivojūt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

38193.

Sveša māte cēlusēs,
Kā eglīte locījās;
Vai uz mani locījās,
Ka es agri nesacēlu?
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

38194.

Suop galviņa dzārumā,
Kuojas ceļa guojumā;
Suop sirsniņa bēdiņā,
Raud māmiņa nūlykdama.
389 [Silajāņu Rz].

38195.

Suop sirsneņa, suop galveņa,
Na māmeņai pasaceišu;
Svešai muotei pasacēju,
Čeidynuot čeidynuoja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

38196.

Serdienīte ceļu tek,
Balta drāna rociņā;
Ceļu tek raudādama,
Asariņas slaucīdama.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

38197.

Sērdienīte Dievam gauda,
Saujā slauka asariņas.
Ik svētdienas baznīcā
Par sērdieni Dievu lūdza.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

38198.

Sēri dzied lakstīgala
Baltā ievu krūmājā;
Gauži raud bārenīte
Svešas mātes laidarā.
48 [Bērzaunes Md].

- 148 -

38199.

Skaisti dzīd lakstīgola,
Vēl skaistuok buorenīte;
Gauži raud mozi bārni,
Vēl gauduok buorenīte.
326 [Preiļu D].

38200.

Slava slava tām meitām,
Kam māmiņa grezna bija;
Kad nomira māmuliņa,
Nomirst līdzi liela slava.
166 [Kalsnavas Md].

38201.

Snuotinīte na vylnuone,
Na vilnuones syltumeņš;
Sveša muote, na māmeņa,
Na māmeņas mīlumeņš.
389 [Silajāņu Rz].

38202.

Sveši ļauds, gryuta dzeive,
Motus ruovja, plikus cierta;
Vysgryušuok maņ syutīja
Zam uobeles reiksti grīzt.
143 [Jāsmuižas D].

38203.

Sveša māte ar manim
Mīļu vārdu nerunāja;
To vārdiņu gan dzirdēju:
Netiklīti pasauciet.
410 [Stāmerienas Md].

38204.

Sveša muote mani saucja;
"Kur tej viņa palykuse".
Jo byut eista muomuliņa,
Byut vuordiņā pasaukuse.
326 [Preiļu D].

38205.

Sveša māte, ne māmiņa,
Mana mūža lēmējiņa;
Tev pašai dēli auga -
Lem saviem dēliņiem.
200 [Kuldīgas Kld].

38206.

Sveša māte slotu grieza
Purva bērza atvasēm;
Manas pašas māmuļiņa -
Lauka bērza pazarītes.
387 [Siguldas Rg].

38207.

Sveša muote buorineišus,
Kai putniņus vuordzynuoja;
Pagaid, pagaid, sveša muote,
Byus kas tovus vuordzyvnuos.
314 [Pildas Ldz].

38208.

Šā bārene, tā bārene,
Es patiesi bārenīte:
Man mazai tēvs nomira,
Vēl mazai māmuliņa:
Tēvs pameta cūkas ganot,
Māte mazu šūpulī.
281 [Neretas Jk].

38209.

Tys nu ļaužu, šis nu ļaužu,
Es nu kūka gabaliņa.
Ni maņ tāva, ni māmiņas,
Ni eistūs bruolileņu;
Ūši, kļovi, ūzuliņi,
Tī bej muni bruoļiļeņi.
389 [Silajāņu Rz].

38210.

Šys buorins, tys buorins,
As patīšām buoriņeitja:
Mežā tāvs, mežā muotja,
Mežā muni bruoliļaņi,
Ūzuls tāvs, līpa muotja,
Veituļaņi bruoliļaņi.
170 [Kapiņu D].

38211.

Škeira mani muomuleņa,
Treis reizītes myužeņā;
Vīnu reizi mozu, seiku,
Ūtru lelu uzaugušu,
Trešū reizi jej atškeira,
- Pate leida smilktiņuos.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

38212.

Tautiešam tēvs nomira,
Man nomira māmuļiņa;
Ne vienam, ne otram,
Kas piedod padomiņu.
48 [Bērzaunes Md].

38213.

Tāli tāli man' zemīte,
Tāli Dieva nodalīta:
Ne māmiņa mani juta,
Ne es jutu māmulītes.
241 [Lubānas Md].

- 149 -

38214.

Tuoļi tuoļi tys kalniņš,
Kur guļ tāvs, muomuleņa;
Tuoļi tuoļi tys cīmiņš,
Kur palyka buoleliņi.
389 [Silajāņu Rz].

1. Tuoļi tuoļi tys kalniņš,
Kur guļ tāvs, muomuliņa;
Tuoļi tuoļi tei zemīte,
Kur gulēju šyupulī.
389 [Silajāņu Rz].

38215.

Tāpat grib purva zāle
Līdz ābolam veitējam (vietējam);
Tāpat grib sveša māte
Par mammiņu godājam.
373 [Sarkaņu Md].

38216.

Tec, sērdien(e), uz klētīt(i)
Pēc sudraba biķerīš'.
Tecinās(i) asariņas
Sudrabiņa biķerī;
Kad biķeri pieraudās(i),
Tad būs liela pieaugus'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

38217.

Tētīt munu, nūmyrušu,
Mani mozu atstuojušu!
Ni nūpierki man zirdziņa,
Ni atvedi ļaudaviņas.
247 [Makašānu Rz].

38218.

Tēvu manu nomirušu,
Es paliku pusbārīt(e).
Kad nomira māmuliņa,
Tad īstena bārenīt(e).
119 [Gaujienas Vlk].

38219.

Tēvis tēvis, māte māte,
Kur jūs mani atstājāt?
Tēvs atstāja šūpulē,
Māte zemi rāpājot.
476 [Vecpiebalgas C].

38220.

Treis muosiņas mežā guoja
Maļnejūs smorodūs;
Divi ūgu pīlaseja,
Treša mežā nūstaigova,
Kura mežā nūstaigova,
Tuos miužami naredzēt.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

38221.

Tymsa tymsa tei naksniņa,
Kad nav skaidra mēnestiņa;
Tymss tymss tys kaktiņš,
Ku nav tāva, muomuliņas.
389 [Silajāņu Rz].

38222.

Vai tādēļi vīrs nebūšu,
Ka mazami tēvs nomira?
Tāpat pieši pie zābakiem,
Tāpat bēris kumeliņis.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

38223.

Voi, agri, agri
Avīkša ūga,
Voi, agri, agri
Buoriņa meita.
143 [Jāsmuižas D].

38224.

Voi vējeņš man izpyutja,
Voi yudis izleigava.
Kas par mani, buorineiti,
Tiki daudz bādavuos?
Kur nūguoju, tur dzeivavu,
Kur pakritu, tur gulēju.
326 [Preiļu D].

38225.

Vairuok ira tūs egleišu,
Kur' malnomi skujeņomi;
Vairuok ira tūs bērneņu,
Kur' bez tāva, muomuleņas.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38226.

Vakar lija silts lietiņis
Manā rožu dārziņā;
Tas nebija silts lietiņš,
Tās bāriņu asariņas.
104 [Ēdoles Vp].

38227.

Var pazeiti tū meitiņu,
Kura beja buorinīte:
Tai zam kuojom zeme leika
Asariņu paltiņā.
170 [Kapiņu D].

- 150 -

38228.

Var pazeit tu sēteņi,
Kur ir daudzi buorineišu:
Vysi jumti nūryusējušy
Nu gaudūs asareņu.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

38229.

Var pazeit tū sēteņi,
Kur ir daudz buoreneišu:
Par vyds sātu upe tak,
Buoreneišu asareņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38230.

Vēl es maza, vēl maz zinu,
Jau nomira māmuļiņa;
Jau nomira māmuļiņa,
Maz atstāja padomiņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38231.

Vēr' istabas duraviņas,
Atvērāsi nama durvis;
Saucu savas māmuliņas,
Atsaucāsi sveša māte.
241 [Lubānas Md].

38232.

Vētra kauc, govis dīc,
Sērdienīte gauži raud;
Govis dīc kopējiņas,
Sērdienīte mātes raud.
605 [Skolas].

38233.

Visi zvēri zaķi nīda,
Ka nav (sav)as pajumtītes;
Visi nīda bārenīti,
Ka nav savas māmuliņas.
79 [Daudzeses Jk].

38234.

Visi gaida mīļus vārdus,
Ko gaidīs bārenīts?
Bārenīša mīļi vārdi
Gul zem zaļām velēnām.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

38235.

Vysim gryuti, vysim gryuti,
Vēl gryuduok buoriņeišim:
Ik reitiņus dubļus bryda,
Lēja gaudas asariņas.
326 [Preiļu D].

38236.

Visim kūkim zori ir,
Stībreišam vīn navā;
Visim bārnim tāvi ir,
Buoriņam vīn navā.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

38237.

Vusi mon lobi bija
Lobajās dīniņuos;
Ka daguoja ļauna dīna,
Nava eistu buoleliņu.
605 [Skolas].

38238.

Zagyuzeiti vīn dzierdēju
Seik' prīdeišu maliņā,
Sovas māmiņas nadzieržu,
Ni dzīžūt, ni raudūt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38239.

Zīd rūžiņa, maganiņa,
Obas tāva duorziņā;
Rūža zīd - bruoļu muosa,
Maganiņa - kolpyunīte.
576 [Varakļāni Rz apr.].

38240.

Žēli rauda tie bērniņi,
Kam nomira tēvs, māmiņa;
Žēli rauda tie kociņi,
Kas aug ūdeņa maliņā.
605 [Skolas].

2. Bāreņi un saule (mēness)

4344.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Nu es esu bārenīte!
Pasavēru saulītē
Kā savā māmiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4345.

Ai saulīt, māmuliņ,
Ko bij man še dzīvot?
Vairāk ļaužu rājējiņu,
Ne padoma devējiņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

4346.

Ai saulīte mīļā baltā,
Sērdienīšu māmuļiņa,
Kājas rokas sasildīja,
Valodiņas vien nebija.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 151 -

4347.

Apkārt kalnu saule tek,
Gaŗu dienu kavēdama;
Aiz kalniņu nosaluši
Sīki mazi sērdienīši.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4348.

Atskaties, tu saulīte,
Vakarā noiedama,
Kur palika tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmulītes;
Vai palika ūdenī,
Vai ūdeņa maliņā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

4349.

Atsaveries, tu saulīte,
Kas tevim pakaļā:
Simtiem tek bārenīši
Basajām kājiņām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4350.

Bārenīšu laiva gāja
Pa jūriņu līgodama.
I saulīte Dievu lūdza,
Kad tik tiktu maliņā.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4351.

Bārenīte gauži raud,
No rītiņa cēlusies;
Saulīt' balta, tecēdama,
Asariņu skaitītāja.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

4352.

Jau saulīte zemu zemu,
Māmuliņa tāļu tāļu.
Teku, teku, nepanācu,
Saucu, saucu, nesasaucu.
1311 [Apē (Vlk)].

4353.

Kam, saulīte, kam, zemīte,
Jūs man pāri darījāt?
Saulīt' tēvam nespīdēja,
Zeme sedza māmuliņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

4354.

Kam saulīte žēli raud,
Vakarāi noiedama?
Tās sērdieņu asariņas,
Kas rit žēli vakarā.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

4355.

Ko, bērniņi, darīsim,
Bez vecāku palikuši?
Ņemsim saules atspaidiņu,
Atspiedīsim vecākus.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Jauni vien, jauni vien,
Ko mēs jauni darīsim?
Ņemsim saules atspaidiņus,
Atspiedīsim vecajos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4356.

Kur mēs divas bārenītes
Savas kājas sildīsim?
Siltajā saulītē,
Baltajā ābolā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4357.

Kur, saul'eit, kavējīs,
Ka tu agri naizl'eci?
- Aiz kal'n'eņa, aiz ūtora,
Buorineiti appuškuoju.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4358.

Kur, saulīte, kavējies,
Ka tu agri neuzlēci?
- Aiz kalniņa kavējos,
Bārenīti sildīdama.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

4359.

Kur, saulīte, kavējies,
Kad tik agri neuzlēci?
Aiz kalniņa tevi gaida
Simtiem mazi sērdienīši.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

4360.

Kur tecēji, mēnestiņi,
Ar to zvaigžņu pudurīti?
- Teku, ceļu rādīdams
Sērdieņiem naksniņā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

4361.

Lec, saulīte, kur lēkdama,
Lec pa logu istabā,
Tur sēdēja bārenīši
Basajām kājiņām.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

4362.

Lec, saulīte, rītā agri,
Lec pa logu istabā:
Bārenīši sasēduši
Tumšajā kaktiņā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 152 -

4363.

Lec, saulīte, rītā agri,
Meža galus puškodama;
Noej laiku vakarā,
Sērdienīšus žēlodama.
224 [Kabilē (Kld)].

4364.

Lec, saulīte, rītā agri,
Nedar' žēli bāriņam;
Bāriņš muti nomazgāja
Gaužajās asarās.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

4365.

Lec, saulīte, rītā agri,
Spīd' pa logu istabā:
Bārenīte kājas āva
Tumšajā(i) kaktiņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4366.

Lec, saulīte, rītā agri,
Spīd' pa logu istabā:
Bārenīte sagšas loka
Tumsajā kaktiņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

4367.

Mauc, saulīte, zīda cimdus,
Vakarā noiedama,
Kā varēji rītā agri
Bārenīšus sveicināt.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

4368.

Neraud' gauži, man' māsiņa,
Ne tu viena bārenīte;
Saulītei viena meita,
I tā pate bārenīte.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4369.

Pavaicāju saulītei,
Ko dar' mana māmuļiņa.
- Dzijas tina, sagšas auda,
Gaida tevi noejam.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4370.

Pavaicāju saulītei,
Ko dar' mana māmuļiņa.
-Zelta slotu ceļu slauka,
Gaida tevi aizejot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4371.

Pasavēru saulītē
Kā savā māmiņā:
Gana silta, gana jauka,
Valodiņas vien nebija.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4372.

Pasavēru uz saulīti
Kā uz savu māmuliņu;
Tāds sejiņš saulītei
Kā manai māmiņai.
316 [Jēkabpilī].

4373.

Puķīt' mana krustamāta,
Saulīt' mana īsta māta,
Puķīt' mani kavāja,
Saulīt' mani sildīja.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

4374.

Riet', saulīte, rietēdama,
Dod man svētu vakariņu!
Sveša māte darbus deva,
Nedod svēta vakariņa.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

4375.

Reitā agri, reiteiņā,
Nivaid munu muomul'eņu;
Saucin' sauču, nadzērdēja,
Tecin' taku, navar nuokt'.
Tacādama datecēju
Treis sudobra ezereņus.
Vīnā dzēre raibys gūvs,
Ūtrā sērmi kumēleņi;
Trešajā velējuos
Treis sauleitis jumpraveņis.
Vīna soka: kur tu teci?
Div' da sevim aicynoi.
Tec', mouseņ, tacādama
Da tam smilkšu kal'n'eņam,
Tī guļ tova muomul'eņa,
Boltu smilkšu kal'n'eņā,
Ni dzērd vējeņu pyušūt,
Ni bērneņu raudojūt.
418 [Dagdas pag. D].

4376.

Sak' saulīte uzlēkdama:
Kas raud gauži istabā?
- Gauži raud tie bērniņi,
Vakar mira māmuliņa.
331 [Augškurzemē (Il)].

- 153 -

4377.

Sak' saulīte uzlēkdama:
Mazgā muti, bārenīte!
Jau, saulīte, nomazgāju
Gaudajās asarās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4378.

Saule kaisa sudrabiņu
Celmājā (celmainā) līdumā,
Bārenīte salasīja,
Raibaļiņas ganīdama.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4379.

Saule saule, maize maize,
Tā bāraiņa māmuliņa:
Saulītē sildījās,
Maizītē barojās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Dziesmiņās, saulītē
Bārenīšu ramavīte:
Dziesmiņās remdējās,
Saulītē kaltējās.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

4380.

Saule saule, zeme zeme,
Kam tu līdza nedarīji!
Citam viegli, citam grūti,
Citam dzelzu rokas kājas.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

4381.

Saule saule, zeme zeme,
Tā ar mani ienaidā:
Paslēpusi tēv' ar māti,
Es paliku bārainīte.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4382.

Saulīt balta, laizdamās,
Nenes līdza atslēdziņu:
Daudzi raud bārenīšu,
Saulītē vērdamies.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

4383.

Saulīt balta, māmuļiņa,
Es nevaru še dzīvot:
Visi mani rājējiņi,
Nav neviena žēlotāja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4384.

Saulīt balta noiedama,
Ko es tevim pasacīšu:
Aiznes manai māmiņai
Simtu labu vakariņu!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

4385.

Saule, gaisu tecēdama,
Divi sagšas darināja.
Man, saulīte, vienu sagšu,
Es nabaga bārenīte.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

4386.

Saulīt' lasa rasas lāses
Skreitelīšu lapiņās;
Tās nebija rasas lāses,
Tās bāriņu (ganiņu) asariņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4387.

Saulīt', mana māmuļīte,
Abas vienu baltumiņu;
Paskatos saulītē(i),
Raudu savu māmuļīti.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

4388.

Saulīt' mana māmuliņa,
Man nebija māmuliņas.
Tik pat silta, tik pat jauka,
Valodiņas vien nebija.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4389.

Saulīt' muna māmuliņa,
Pār Daugavu roku deva;
Nij tai mirka zīda kleita,
Nij sudraba ielociņi.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

4390.

Saulīt' spoža noiedama,
Atskaties atpakaļ,
Kur palika tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmulītes.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

4391.

Saulītē atsēdos
Kā māmiņas klēpītē;
Būt' tai bijis valodiņas,
Vēl mīļāka kā māmiņa.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 154 -

4392.

Saulītē sēdēdama,
Raudu savas māmuliņas:
Gana silta, gana jauka,
Valodiņas vien nevaid.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

4393.

Saulītē(i) sēdēdama,
Raudu savas māmuliņas.
Sak' saulīte tecēdama:
Es būš' tava māmuliņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4394.

Sildi mani, silta saule,
Man nevaid(a) sildītāja;
Žēlo mani, žēlīgs Dievs,
Man nevaid(a) žēlotāja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Sildi mani, silta saule,
Man nebija sildītāja;
Žēlo mani, Dievs Laimiņa,
Man nebija žēlotāja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4395.

Teci gaiši, mēnestiņi,
Gaŗām manu glāžu logu:
Es nabaga bārenīte,
Man nav skalu plēsējiņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4396.

Teci gaiši, mēnestiņu,
Spīd' manāi istabāi,
Spīd' manāi istabāi,
Žāvē sūras asariņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4397.

Tec, saulīte, atskaties,
Kā gulēja sērdienīši,
Kā gulēja sērdienīši,
Kam nav tēva gādātāja.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4398.

Tec, saulīte, atskaties,
Kas tavā ēniņā:
Simtiņš mazu sērdienīšu
Basajām kājiņām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 224 [Kabilē (Kld)].

4399.

Tec, saulīte, drīz pie Dieva,
Dod man svētu vakariņu;
Nikna mana sveša māte,
Nedod svēta vakariņa.
263 [Dobelē].

4400.

Tec, saulīte, rītā agri,
Bārenīšus priecināt:
Bārenīši gauži raud,
Tumšu nakti staigādami.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

4401.

Tec, saulīte, vakarā,
Mani mazu žēlodama:
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne balto brāleliņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

4402.

Tec, saulīte, vakarē,
Mani maģu žēlodam'.
Ne tu mani vien žēlos',
Tu žēlos' dažu lab',
Tu žēlos' dažu lab',
Dažu labu sērdieniņ'.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Tec, saulīte, vakarēja,
Žēlo mani, sērdienīti;
Tu žēloji dažu labu,
Dažu labu sērdienīti.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4403.

To neviens nezināja,
Kur raudāja bārenīte;
Saulīt' vien to zināja,
Mani mazu sildīdama.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

★

38241.

Ai saulīte, mīļa balta,
Sērdienīšu māmuliņ!
Rokas, kājas sasildīj',
Valodiņas vien nebij.
403 [Slokas Rg].

38242.

Aiz kalniņa aiztecēja
Ci saulīte, ci māmiņa.
Sauču, sauču, naatsasauca,
Poša kuopu kalniņā.
182 [Kaunatas Rz].

- 155 -

38243.

Bāra bērni gauži raud
Bez saulītes vakarā.
Nava savas māmuliņas,
Kas iecēla saulītē.
378 [Seces Jk].

38244.

Buorinīte man' muosiņa
Sēd tymsajā kaktiņā;
Lēks saulīte reitā agri,
Paspeiss tovā kaktiņā.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

38245.

Lobajam bej loba dīna
(I) snīgūt, i lejūt;
Man nabeja lobys dīnys
Syltajā(j)i sauleitē.
326 [Preiļu D].

38246.

Lec, saulīte, rītai agri,
Spīd' pa logu istabai,
Bāra bērni nosaluši
Ar basāma kājiņām.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

38247.

Mātes meita pirti kūra,
Aicin' bāri kaltēties.
Kalsti pati, mātes meita,
Es izkaltu saulītē.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

38248.

Navā sovas muomuleņas,
Kas īcjāļa sauleitī;
Kas, īcjāļa sauleitī,
Kas, galveņu paglaudjā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38249.

Nabij saule nalākuse,
Myglajā reitinā.
Nabij Dīvs nažālovs
Buorinīšu, bez māmines.
35 [Baltinavas Abr].

38250.

Nesasmeju otaram,
Kādu dienu redzēdama;
Saulīt' kalnu neaptek,
Man pašam gadījās.
389 [Silajāņu Rz].

38251.

Palīdz' nu, liela diena,
Palīdz', sveša māmuliņ!
Silta saule nepalīdz,
Nezin sveša māmuliņ'.
373 [Sarkaņu Md].

38252.

Pamuote - borga sīva,
Tei buorineišu neidējiņ';
Saulīte - meiļa sīva,
Tei buorineišu meiļuotuoja.
357 [Rudzētu D].

38253.

Pasaruodi tu, saulīti,
Koč caur tyucem ustobā;
Pasaruodi tu, māmiņi,
Koč man nakti sapynā.
35 [Baltinavas Abr].

38254.

Sok' saulīte gluosīdama:
Es byuš' tova muomuliņa,
Es tev dūšu syltus reitus
Pavasari ganiņūs.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

38255.

Saulīt' mazu gabaliņu,
Māmuliņa tālu tāl';
Kas manai māmiņai
Labas dienas nonesīs?
378 [Seces Jk].

38256.

Saulītē skatīdamās,
Raudu savas māmuliņas;
Ij saulīte tā netek,
Kā tek manim asaras.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

38257.

Saule saule, zeme zeme,
Tu man laba nedarīji:
Tēvs man sauli neredzēja,
Zeme sedza māmuliņu.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

38258.

Saulīt, balta māmuliņa,
Uzlec spoži bārītei:
Bārenītei grūtas dienas,
Kad saulīti neredzēj(a).
116 [Garozas Jg].

- 156 -

38259.

Spodrsaulītei daudz darbiņa
Ik rītiņus uzlecot:
Te jāsilda bārenīši,
Te ganiņi jāpieceļ.
241 [Lubānas Md].

38260.

Šķiet saulīti netekam
Miglājā rītiņā;
Šķiet Dieviņa(?) neredzot,
Kas otram žēl darīj'.
322 [Praulienas Md].

38261.

Tāļu tāļu saule tek,
Vēl tāļāku māmuļiņa;
Es saulīti ieraudzīju,
Māmuļiņu neredzēju.
398 [Skrundas Kld].

38262.

Teci, saulīt, tecēdama!
Es palykšu sētiņā,
Sētiņā ir loba dzeiva,
Muote meitiņom vītu taisa.
170 [Kapiņu D].

38263.

Žēli raud sērdienīte
Miglainā rītiņā,
Kad saulīti neredzēja,
Kad saulīti ieraudzīja,
Tad priecīgi pasmaidīja.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

38264.

Zeme zeme, saule saule!
Kam tu mani ienīdēj(i)?
Jau man ņēmi tēv' un māti,
Vēl grib' manu bāleniņ'.
184 [Ķēču Rg].

38265.

Zami zami jau saulīte,
Ar rūciņu nasasniegt;
Tyvu tyvu jau māmīte,
Nikai navar datecēt:
Ar sūlīti nadaspērt,
Ar vuordiņu napasaukt.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

★

3. Barība

4404.

Ai Dieviņi, augstu saule,
Kad vakara sagaidīšu?
Sveša māte, ne māmiņa
Maz iedeva launadziņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

4405.

Audziet rutki, rācenīši,
Audziet, balti kāpostiņi!
Tiem nevar sveša māte
Lieku likt pelaviņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4406.

Brokastiņas launagā,
Launadziņu vakarā, -
Būt' māmiņa tā devuse,
Nebūt' liela izauguse.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4407.

Brokastiņu vajadzēja,
Kaut māmiņa devējiņa;
Sveša māte devējiņa,
Tā par mani nebēdāja.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4408.

Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dod jel drīzi vakariņu!
Sveša māte, ne māmiņa,
Maz maizītes iedevuse.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4409.

Ej bārīti, cūkganos,
Pelnī savu garoziņu!
Ne tev tēva, ne tev mātes,
Kas tev svešs maizi dos?
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

4410.

Es apsēdu raudādama
Mātes kapa maliņā.
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu velēniņu;
Es tev teikšu raudādama,
Ko man dara sveša māte:
Sveša māte maizi grieza,
Tikko nagu nenogrieza.
224 [Kabilē (Kld)].

- 157 -

4411.

Gan dziedāju, gavilēju,
Neviens mani nedzirdēja;
Kaut dzirdētu māmuļīte,
Tā iznestu launadziņu.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

4412.

Ganiņam visi vēji,
Neba visi kumosiņi.
Kas bij laba saimeniece,
Tā pataupa ganiņam;
Kas bij kāda badakāse,
Tai pašai nepietika.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4413.

Gaŗa diena bez māmiņas,
Vēl jo gaŗa bez maizītes;
Bez māmiņas gan dzīvoju,
Bez maizītes nevarēju.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

4414.

Jau saulīte, jau saulīte
Iz vakaru ritināja,
Jau man ēsti gribējās,
Nav māmiņas devējiņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4415.

Jūs, ļautiņi, nezināt,
Kāda man dzīvošana:
Rītā rutki, vakarā,
Launagā rudzu putra.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4416.

Kas bārenei ēsti ļāve,
Cik vēders gribējās:
Iesmeļ zupu šķīviņē,
Nogriež plānu riecentiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

4417.

Launadziņa vajadzēja,
Ka būt' laba devējiņa;
Jau saulīte ielīgoja
Launadziņa laiciņā.
190 [Kuldīgā], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

4418.

Lielas, gaŗas žākstas nāca,
Vai bij miega, vai ēdamas?
Kaut būt' mana māmuļīte,
Tā būt' viņas gan zinājse;
Ja ēdamas, dotu ēst,
Ja gulamas, laistu gulēt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4419.

Lec, saulīte, rītā agri,
Dod maizītes bāriņam!
Bāriņš muti nomazgāja
Gaužajās(i) asarās.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

4420.

Māmiņ mana, nomirdama
Sajoz manu vēderiņu:
Daudz ļautiņu sūtītāju,
Maz maizītes devējiņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4421.

Māte, māte, dod man maizes,
Es ar biju tavs bērniņš,
Es ar tavas kājas āvu,
Apkārt tevi rušināju.
131 [Mēŗa muižā (Mēŗa pag. Vlk)].

4422.

Nedo(d) Dievs svešu māti
Pabērnos ievedamu:
Trīsreiz pate paēduse,
Pabērnīši neēduši.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

4423.

Sasalt man' soltumā,
Kad saul'eit'e nasil'd'ēja;
Nūm'ērt man' boda laikā,
Kad muot'e maizis' nad'ev'a.
414 [Krāslavas apkārtnē].

4424.

Zīlīt' cepu, zīlīt' vāru,
Pušmuc' tauku tecināju,
Lai nāk visi bāŗabēr(n)i,
Kam bij sausa garozīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

4425.

Situ koku pie kociņa,
Lai tek saule vakarā:
Sveša māte, ne māmiņa,
Maz man deva launadziņa.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

4426.

Sūra sūra sveša māte,
Sūri mani ēdināja:
Jau bij sūra rutku šķēle,
Vēl uzbēra sinepītes.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 158 -

4427.

Sveša māte bāreņam
Ar nodaļu maizi deva:
Sešas dienas nedēļāi,
Sešus maizes gabaliņus.
121 [Gulbenē (Md)].

4428.

Sveša māte bārenim
Bārdamās maizi deva;
Sak' paldies, bārenīt,
Gana grūši pelnījusi.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

4429.

Sveša māte bārenei
Pār (Par) uguni maizi deva.
Tec apkārt, bārenīte,
Lai rociņa nesadeg(a).
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 1311 [Apē (Vlk)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 304 [Vecmuižā (Vecmuižas pag. B)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 379.

4430.

Sveša māte ieraduse
Azaidiņu vilcināt,
Azaidiņu launagāi,
Launadziņu vakarāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

4431.

Sveša māte klēti slēdza,
Man maizītes nedodama.
Aizslēdz vārtus, sveša māte,
Lai neeimu druviņā!
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

4432.

Sveša māte maizi deva,
Caur ugen' caurdodam'.
Ēd tu pate, sveša māt,
Nededzan' man's nag's.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4433.

Sveša māte maizi grieza,
Pie pirkstiņ' mērodam'.
Būt' māmiņa tā devuse,
Nebūt' liela izauguse.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4434.

Sveša māte maizi grieza,
Pie pirkstiņa mērodama;
Kad būt' mana paša māte,
Griezt' man pilnu riecentiņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4435.

Sveša māte maizi grieda,
Pie pirkstiem mērodama.
Lai Dievs dod citu reiz',
Ka nogrieztu pirksta galus.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4436.

Sveša māte maizi griež
Pie pirkstiemi mērīdama.
Paga paga, sveša māte,
Gan es tev atdarīšu:
Gan es tavas raibas govis
Aiz kalniņa guldināšu.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

4437.

Sveša māte man solīja
Biezu putru vakarā.
Nebij škīstas, nebij biezas,
Nebij šādas, nebij tādas.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

4438.

Sveša māte man solīja
Ir launagu, palaunagu.
Ne launaga, palaunaga,
Jau saulīte vakarā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4439.

Sveša māte man solīja
Siltu maizi brokastam;
Sava māte jau atnesa
Pusbrokasta saulītē.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

4440.

Sveša māte man solīja
Siltu maizi launagā.
Jau saulīte vakarā,
Ne man siltas, ne man aukstas.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)], 263 [Dobelē], 269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)], 393 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4441.

Sveša māte, ne māmiņa,
Mazu deva launadziņu.
Tec, saulīte, vakarē,
Mani mazu žēlodama.
224 [Kabilē (Kld)].

- 159 -

4442.

Sveša māte paēduse,
Tad vēl mani atminēja;
Kad es biju nosaluse,
Tad vēl sedza villainīti.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

4443.

Svešā māte, raganiņa,
Par uguni maizi deva;
Vienā rokā maizi ņēmu,
Otru slauku asariņas.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

4444.

Svešmāte, svešmāte,
Launaga, launaga!
Kas man šī diena
Bez launadziņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4445.

Sveša māte tā sacīja,
Daudzi ēdu, maigi guļu.
Neēduse, daudzi ēdu,
Piekususe, maigi guļu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4446.

Sveša māte man' sacīja
Daudz ēdot, daudz dzeŗot;
Manas pašas māmuliņa
Saujiņā pabaroja.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

4447.

Svešai mātei maizes žēl,
Man varītes jāžēlo;
Maize auga tīrumā,
Man varīte neizauga.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

4448.

Svešajai māmiņai
Silta maize azotē;
Būt' manai māmiņai,
Sen būt' man iedevuse.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4449.

Tā sacīja svešais tēvs,
Tā svešā māmuliņ:
Maizīt' mana apēdama,
Darbiņš mans nedarīts.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4450.

Tavu lielu labumiņu,
Kas saimnieku bērniņam:
Līdz brokastim izgulējis,
Sviesta maize brokastī.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

4451.

Tec, saulīte, vakarēja,
Dod man laika vakariņ',
Sveša māte man nedeve
Priekš saulītes vakariņ'.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4452.

Tec, saulīte, vakarēja,
Ganis tevi traucināja,
Ganiņam gaŗa diena
Bez maizītes gabaliņa.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

4453.

Tec, saulīte, vakarā,
Mani mazu žēlodama:
Sveša māte, ne māmiņa,
Maz maizītes iedevuse.
224 [Kabilē (Kld)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Saulīt balta māmaļiņa,
Teci drīzi vakarā:
Sveša māte ganiņam
Maz maizītes iedevuse.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

4454.

Tīšam govis guldināju
Pašē kalna galiņē,
Kam nidevi, sveša māte,
Sviest' ar maizi brokastē.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

★

38266.

Ai bērneņi, ai bērneņi,
Globoj muotes', globoj maizes!
Bez māmeņas var dzeivuoti,
Bez maizeitjas navarēju.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38267.

Bārītei, bārenītei
Grūta dzīve pasaulē:
Rūgta dzīve, sūra maize,
Svešas mātes pajumtē.
373 [Sarkaņu Md].

- 160 -

38268.

Bārenīte nabadzīte,
Grūta dzīve pasaulē:
Rūgta (dzīve), rupa maize,
Lupatiņas mugurā.
194 [Krāslavas D].

38269.

Buorinīte gonūs guoja,
Sausa maize pazusē;
Nūsasāst uz akmiņa,
Slauka gaudas asariņas.
579 [Viļāni Rz apr.].

38270.

Buorenīši, syurdynīši,
Vīnu pusi saguluši;
Ni ir tāva, ni ir muotes,
Kam jūs leidza leidzynuot.
605 [Skolas].

38271.

Buorinīši, vuorgulīši,
Kuop iz cepļa rauduodami:
Sveša muote, na eistuo,
Moz maizītes īdavus'.
326 [Preiļu D].

38272.

Ēne lab, ēne lab,
Kas ēne maiz dos?
Ēne maizs devejiņš
Guļ apš zaļ veleniņ.
243 [Lubezeres Tl].

38273.

Ēsti man gribējās,
Nedod ēst sveša māte;
Tautās man gribējās,
Neņem mani arājiņš.
82 [Demenes Il].

38274.

Ganiņam gaŗa diena,
Kad saulītes neredzēja;
Sveša māte, ne māmiņa,
Maz maizītes iedevusi.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

38275.

Grūta dzīve bārenīšiem
Svešas mātes istabā:
Ļauni vārdi, cieta maize,
Lūkiem pītas pastaliņas.
605 [Skolas].

38276.

Gryuts beja tīm bārneņim,
Kam nav sovys muomuleņis:
Sveša muote, raganeņa,
Par gunteņu maizi devja.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

38277.

Koza koza, na gūtiņa,
Na pīniņa devējeņa;
Sveša muote, na māmiņa,
Na maizītes devējiņa.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

38278.

Nad(ūd) Dīvs taidu dīnu,
Kaidys dīnys buoriņam:
Kura āsta, kura dzarta,
Kura gauži nūrauduota.
170 [Kapiņu D].

38279.

Sakoltusi gorūziņa
Svešas muotes ozūtē;
Ka byutu sova māmiņa,
Byut' man sen atdavuse.
326 [Preiļu D].

38280.

Saulīt, mīļa māmulīna,
Dod maizīti bārīšiem:
Sveša māte, ne māmīna
Maz iedeva launadzīnu.
192 [Kosas C].

38281.

Sērdienīte gauži raud,
Pie upītes sēdēdam';
( Pie upītes sēdēdama,)
Garoziņas mērcēdam'.
200 [Kuldīgas Kld].

38282.

Skaista aug muotes meita,
Vēl skaistuoka buorinīte;
Muotes meita pīnu dzēra,
Buorinīte asariņas.
389 [Silajāņu Rz].

38283.

Sveša māte ganos raida
Bez maizītes kumosiņa;
Sola man: atnesīs
Siltu maizi launagā.
190 [Kokneses Rg].

- 161 -

38284.

Sveša muote buorenīšam
Par guņtiņu maizi devja;
Buoreņš jēmja rauduodams,
Asariņas slaucīdams.
314 [Pildas Ldz].

38285.

Sveša māt' maizi dev',
Pārmezdam', atraudam';
Nepārmestu, neatrautu
Mana paša māmuliņ'.
17 [Ances Vp].

38286.

Žūrej mani sveša muotja,
Žūrej reitā, vokorā;
Muna duorga dvjāsjaleitja
Žūru vīn paādusja.
326 [Preiļu D].

★

4. Augums, apģērbs un rota

4455.

Agri māmiņ' i pagula
Zem zaļo velēniņu;
Pašai lika sagšas aust,
Pašai skaisti aplocīt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Apsagula māmuliņa
Visu mūžu diendusā;
Pašai lika avis cirpt,
Pašai sagšas audināt.
3901 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4456.

Agri māmiņ' i pagula
Zem zaļo velēniņu;
Tur pagula mīļi vārdi,
Tur baltās vilnainītes.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4457.

Ai bāraine, bārainīte,
Tavu daiļu villainīšu:
Visapkārti sīki raksti,
Vidū saule ritināja.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

4458.

Ai bārene, bārenīte,
Kas tev' daiļu darināja?
- Mīļi vārdi, viegli soļi,
Tie man' daiļu darināja.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

4459.

Ai bārene, bārenīte,
Kas tev' daiļu darināja?
- Pirsti, pirsti, nagi, nagi,
Tie man' daiļu darināja.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4460.

Ai bārene, bārenīte,
Kas tev' daiļu darināja?
- Viegli soļi, mazs miedziņš,
Tie man' daiļu darināja.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

1. Balta balta bārenīte,
Kas to baltu balināja?
Vieglas kājas, jautris miegs,
Tas to baltu balināja.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4461.

Ai bārene, bārenīte,
Tavu dārgu augumiņu!
Trīsreiz bēri nosvīdēju,
Gala vārda nedabūju.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

4462.

Ai bārene, bārenīte,
Tavu daiļu augumiņu!
Ni tev tēva, ni māmiņas,
Kas tev' daiļi audzināja?
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

4463.

Ai bārene, bārenīte,
Tavu daiļu vainadziņu!
Trīsreiz bēru salocīju
Maltavītes galiņā.
315 [Jaunjelgavā], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

4464.

Ai daiļā bārenīte,
Tavu dārgu vainadziņu!
Jau manim piektā reize
Kumeliņu seglojot.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

4465.

Vai eglīte skujainīte,
Tev sarkani skuju gali;
Vai meitiņa, sērdienīte,
Tev sarkani vaigu gali.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 162 -

4466.

Ai meitiņ, bārenīt,
Smagas tavas vilnainītes,
Kam rakstīji ganīdama,
Uz akmeņa sēdēdama.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4467.

Ai svešā māmuliņa,
Līdzin' manus sedzeniņus,
Man' īstā māmuliņa
Guļ zam zaļa velēniņa.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4468.

Ak tu skuķi, bāŗabērns,
Tavu daiļu augumiņu!
Man nenāca nakti miegs,
Uz tevim domājot.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

4469.

Ak tu skuķi, bāŗabērns,
Tavu skaistu augumiņu!
Redzēj' tevi staigājot,
Dzird' godīgi dzīvojot.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

4470.

Ak, cik koši noziedēja
Papuvītes magonītes;
Ak, cik koši novalkāja
Sērdienīte vainadziņu.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

4470¹.

Apkārt griezu valkādama
Tēva pirktu vaiņadziņu.
Tās zīlītes izbiruš',
Kas tās citas darināj'?
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

4470².

Appuškoju villainītes
Ar mellām, ar baltām:
Nevaid manas māmulītes,
Greznu dziju darītājas.
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

4471.

Apsasedza bārenīte
Loņāi dotu villainīti;
Vairāk gaudu asariņu
Ne sarkana dzīpariņa.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

4472.

Audzi, audzi, pura bērzs,
Apaļāmi lapiņām;
Audzi, audzi, sērdienīte,
Apaļiemi vaidziņiem.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4473.

Augat, visas atmatiņas,
Dzeltenām puķītēm!
Daudz meitiņu sērdienīšu,
Puķēm pina vainadziņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

4473¹.

Auksta rasa, liela rasa,
Es basām kājiņām;
Kaut māmiņa nu redzētu,
Nu būt' gauži raudājuse.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

4474.

Bagāts tēvs savu meitu
Sudrabā kaldināja;
Noņems mani, bārenīti,
Ij bez zelta, sudrabiņa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

4475.

Bāreņam balta mute,
Ne ūdeni nomazgāta:
Ik rītiņa nomazgāja
Gaužajāsi asarās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Balta balta man mutīte,
Ne ūdeni nomazgāta:
Asarām nomazgāju,
Ko nelietis raudināja.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

4476.

Buoriņam plota golva
Kai tam meža apeiņam:
Ni ir tāva, ni māmeņis,
Kam juos gludas gludynuot.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

4477.

Bārenīte apsasedze
Ielokainu vilnainīti;
Mātes meitas brīnējās,
Kas tai tādu darināja.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4478.

Bārenīte, bārenīte,
Kas tev' daiļu darināja?
Manas pašas rokas kājas,
Mans daiļais augumiņš.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

- 163 -

4479.

Bārenīte, man' māsiņa,
Kam galviņas nesukāji?
Cīrulītis pērkli taisa
Tavu matu galiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Visi putni ligzdus taisa
Manu matu galiņā;
Cielaviņa vien netaisa,
Tai bij žēli sērdienītes.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

4480.

Bārenīte, man' māsiņa,
Tev galviņa nesukāta,
Triju rītu rasa stāv
Tavu matu galiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 325.

4481.

Bārenīte man' māsiņa,
Ne bārenes villainīte:
Četri stūŗi villainei,
Visi četri sudraboti.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

4482.

Bārenīte, nabadzīte,
Grūti pelna villainīti:
Stāvēdama kājas āva,
Tecēdama jostu joza.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

4483.

Bārainīte, nabadzīte,
Grūti pelna villainīti:
Sviedrus slauka guldamies,
Asariņas celdamies.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

4484.

Bārenīte, nabadzīte,
Grūti pelna villainīti:
Tecēdama sviedrus slauka,
Stāvēdama asariņas.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

4485.

Bārenīte, nabadzīte,
Grūti pelna villānītes:
Vienu roku dzirnus grieza,
Otru slauka asariņas.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

4486.

Bārenīte, nabadzīte,
Grūti pelna villānīti:
Visi gultas paladziņi
Asarām nomirkuši.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

4487.

Bārenīte pate biju,
Bārenītes villainīte:
Nij tik balta izvelēta,
Nij tik kupli ielociņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4488.

Bārenīte pate biju,
Bārenītes villainītes:
Cita īsa, cita gaŗa,
Cita balti nevelēta.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

4489.

Bārenīte tā meitiņa,
Ne bārenes sedzenītes:
Pušk' ieloki zemi slauka,
Vilni met staigājot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4490.

Bārenītes bērniņš biju,
Bet jau smuka meitenīte,
Sarkaniem vaidziņiem,
Dzelteniem matiņiem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4491.

Bārīts gāja baznīcā,
Asariņas slaucīdams.
Kas kājiņas tam apāva,
Kas galviņu noglaudīja!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

4492.

Bajārs jāja sirmu zirgu,
Pie ausīmi turēdams;
Es nabaga sērdienītis,
Man bij zelta iemauktiņi.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

4493.

Bajāriņa dui meitiņas
Gribēj' mani slīcināt,
Kam (Ka) es līdza puškojos
Līdz bajāra meitiņām.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 164 -

4494.

Balta balta ieva zied,
Vēl baltāka ābelīte;
Skaista skaista mātes meita,
Vēl skaistāka bārenīte.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

4495.

Balta balta ieva zied,
Vēl baltāka ābelīte;
Balta balta mātes meita,
Vēl baltāka sērdienīte.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

4496.

Balta balta man mutīte,
Ne ūdenī nomazgāta:
Bēdām balta nobālējsi,
Asarās nomazgāta.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

4497.

Balta balta tā ābele,
Kas dārziņa vidiņāi,
Vēl baltāka tā ābele,
Kas dārziņa stūrītēi;
Skaista skaista mātes meita,
Vēl skaistāka bārenīte.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4498.

Balta bija mātes meita,
Vēl jo balta sērdienīte:
Sērdienei balti vaigi,
Asarām nomirkuši.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4499.

Balta eimu, balta teku,
Kā saulīte vizēdama;
Vai tādēļ mella iešu,
Ka es biju sērdienīte.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

4500.

Balta gāja sērdienīte,
Kas to baltu balsināja?
Pašas rokas, pašas kājas,
Pašas gudris padomiņis.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

4501.

Balta gāja tēva meita,
Vēl baltāka bārenīte.
Tēva meitu baltināja
Tēva rudzi apcirknī;
Bārenīti pašas rokas,
Pašas smuidris augumiņš.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

4502.

Balta zied ābelīte
Dižupītes maliņāi;
Tā ziedēja sērdienīte,
Pie tautām māsēdama.
224 [Kabilē (Kld)].

4503.

Balta zied ābelīte
Par visiem kociņiem;
Balta gāja sērdienīte
Par visām meitiņām.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4504.

Balta zied ābelīte
Papuvītes maliņā;
Balta nāca sērdienīte
Pret bajāra meitiņām.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4505.

Balta zied ābelīte
Papuvītes maliņā;
Tā nebija ābelīte,
Tā sērdienes villainīte.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

4506.

Balta zied driķu druva
Aiz visām druviņām;
Skaista auga bārenīte
Par visām meitiņām.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

4507.

Balta zied griķu druva
Par visām druviņām;
Balta gāja sērdienīte
Par māmiņas meitiņām.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4508.

Balta zied griķu druva
Par visām druviņām;
Balta gāja sērdienīte
Par visām meitiņām.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 224 [Kabilē (Kld)].

4509.

Balti bija ievas ziedi,
Sarkanbalti ābelītes;
Balta bija mātes meita,
Sarkanbalta sērdienīte.
405 [skat. 363. (Dzirciema pag. Tk. Tiņķerē u.c. Kurzemē)].

- 165 -

4510.

Būt' man bijse māmuliņa,
Kā citām(i) meitiņām,
Es būt' liepas kuplumiņu,
Ābel's ziedu baltumiņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Es nezinu kas es būtu,
Kad man būtu māmulīte:
Būtu liepas kuplumiņu,
Magonītes daiļumiņu.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4511.

Būt' tā mana māmuliņa
Vēl ilgāki dzīvojusi,
Es būt' liepas kuplumiņu,
Ābeļ' ziedu baltumiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4512.

Daiļa daiļa roze zieda,
Vēl daiļāka magonīte;
Daiļa daiļa mātes meita,
Vēl daiļāka bārenīte.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

4513.

Daiļa priede siliņā,
Jo daiļāka maliņā;
Daiļa auga mātes meita,
Jo daiļāka bārenīte.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

4514.

Daiļi zieda rudzu puķe
Rudzu ežas maliņā;
Es ziedētu vēl daiļāki,
Kad man būtu māmulīte.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

4515.

Divi šmīdri ozoliņi
Pašā ceļa maliņā;
Divi jaunas sērdienītes
No viņiem zarus lauza,
No viņiem zarus lauza
Puškot savu vainadziņu.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

4516.

Dzeltān' ir kļava lapa,
I dzeltāsi (zālēs) nevārīta;
Skaista auga bārenīte
I bez tēva, māmuliņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4517.

Dūnaiņāi poriņāi
Noziedēja skaistas puķes.
Tur savija bārenīte
Jāņu nakti vainadziņu.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4518.

Ieraudzījis vien, pazinu,
Kuŗa meita bārenīte:
Bāli vaigi izraudāti,
Bez ieloku vilnānīte.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4519.

Ieraudzījis vien, pazinu,
Kuŗa meita bārenīte:
Bāli vaigi noraudāti
Gaužajāmi asarām.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4520.

Ieraudzīju vien, pazinu,
Kuŗa meita bārenīte:
Ne tik balta vilnainīte,
Ne tik kupli ielociņi.
316 [Jēkabpilī].

4521.

Ieraudzījse vien, pazinu,
Kuŗa meita bārenīte:
Viena balta villainīte,
Ar vīlīti apvīlēta.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

4522.

Ievas ziedi, ābel's ziedi
Lazdas ziedu nepanāca;
Daža laba mātes meita
Bārenītes (Kalponītes) nepanāca.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 379.

4523.

Es bārītes nepazinu
Mātes meitu pulciņā:
Vēl sārtāks vainaciņš,
Vēl baltākas villainītes.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

4524.

Es nabaga bāŗabērns,
Es jau lepni nenesos:
Pusīt' vilku zīda drēbju,
Pusīt' smalka sudrabiņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 166 -

4524¹.

Es nabaga bērniņš biju,
Tāpat gāju kā bajārs,
Tāpat svārki plānu slauka,
Kā dižam bajāram.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

4525.

Es nabaga sērdienīte
Pogalīšu poru bridu;
Izbried' pora maliņā,
Man pogaļu villainīte.
216 [Ventspilī].

4526.

Es nabaga sērdienīte,
Zelta zaru vainadziņš.
Brīnās kungi, brīnās ļaudis,
Kur sērdiene tādu ņēma.
Rīgā pirka, naudu deva,
Vāczemē kaldināja.
216 [Ventspilī].

4526¹.

Es nogāju cūkganos
Ar plikām kājiņām;
Citiem bija zābaciņi,
Man nebija pastaliņu.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

4527.

Es pazinu bārenīti
I lielā pulciņā:
Sarkans rožu vainaciņš,
Pilnas acis asariņu.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4528.

Es pazinu bārenīti
Lielā meitu pulciņā:
Gluda galva, baltas kājas,
Sarkans rožu vainadziņš.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

4529.

Es pazinu bārenīti
Lielā meitu pulciņā:
Sīkis mazis augumiņis,
Lēna, sēra valodiņa.
226 [Kandavā (Tl)].

4530.

Es pazinu bārenīti
Mātes meitu pulciņā:
Gluda galva, bāli vaigi,
Pilnas acis asariņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

4531.

Es pazinu no tālienes,
Kuŗa bija sērdienīte:
Pilnas acis asariņu,
Pilnas krūtis sudrabiņa.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

4531¹.

Es pazinu pora bērzu
Šaurajām lapiņām;
Es pazinu sērdienīti
Šauru šauru vaiņadziņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

4532.

Es uzaugu sērdienīte
Ar vītola vainadziņu;
Nu es būšu bajāram
Pate maizes devējiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4532¹.

Es uzaugu sērdienīte
Ar vītola vaiņadziņu.
Ka uzaugu, ta iesēdu
Bajāriņa kamanās.
Brauc bajārs šķindēdams,
Blakām sēd sērdienīte,
Blakām sēd sērdienīte
Ar vītola vainadziņu.
1611 [Basos (Basu pag. Azp)].

4533.

Gan mācēja vītolīnis
Pakalnā grozīties;
Gan mācēja sērdienīte
Pēc bajāra puškoties.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4534.

Gan pazinu to meitiņu,
Kas bez tēva, māmuļītes:
Plika galva, basas kājas,
Nobālējši vaigu gali.
Sēri dzima, sēri auga,
Sēri nesa vaiņadziņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4535.

Gan pazinu to sētiņu,
Kur bērniņi bārenīši:
Visi ceļi notekāti
Basajām(i) kājiņām.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 167 -

4536.

Gan pazinu to celiņu,
Kur gājuse bārenīte:
Basas kājas, slapjs celiņš,
Kur birušas asariņas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

4537.

Gaŗa priede lielījāsi
Līdz smalkāmi eglītēm;
Bārenīte puškojāsi
Līdz bajāra meitiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4538.

Gauži raud bārenīte,
Pie pūriņa stāvēdama:
Nav nevienas pūriņā
Ielokainas villainītes.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4539.

Gauži raud bārenīte,
Pie pūriņa stāvēdama:
Viena pate villainīte,
I tai diegu ielociņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4540.

Gauži raud sērdienīte,
Pūra vāku pacēlusi:
Atradusi (Atraduse) pūriņā
Nepuškotu villainīti.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4541.

Grezni aug lauku puķe
Arājiņa zemītē;
Grezni aug sērdienīte,
Kalpa vīra līgaviņa.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

4542.

Grib man' glīši ģērbjamies,
Grib raženi staigājam.
Kur es ņēmu, kas man deva,
Man nevaid māmuliņas.
Mana veca māmuliņa
Gul apakš velēniņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4543.

Grib caunīte tā laipot,
Kā laipoja vāverīte;
Grib kalpone tā staigāt,
Kā staigāja mātes meita.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

4544.

Grūti kāpu pret kalniņu,
Graznu rāvu magonīti;
Grūti augu sērdienīte,
Bet ražani puškojos.
190 [Kuldīgā].

4545.

Iries pate, oša laiva,
Tev nevaid īrējiņa;
Puškojies, sērdienīte,
Tev nevaid puškotāja.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4546.

Izpūrusi man galviņa,
Melns krekliņš mugurā:
Man nevaid māmulītes,
Kas mazgāja, kas sukāja.
216 [Ventspilī].

4547.

Kā bij man neraudāt,
Gauda lēce asariņa:
Kam bij man grūti iet,
Vienu segt villainīti!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4548.

Kad man būtu āra siena
Jele viena gabaniņa!
Kad man būtu mātes austa
Jele viena villānīte!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4549.

Kad man būtu savis tēvs,
Sava īsta māmuliņa,
I man būtu daila rota,
Iznesīga valodiņa.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

4550.

Kād' es pate bārenīte,
Tādu viju vainadziņu:
Lielo rožu, sārto puķu,
Sarkano magonīšu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

4551.

Kalponei, bārenei,
Trīs gredzeni pirkstiņā,
Saimenieka meitiņai
Ne redzēt neredzēja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 168 -

4552.

Kam bij tēvs, māmuliņa,
Tam kauliņa vainadziņš;
Nei man tēva, nei māmiņas,
Nei kauliņa vainadziņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4553.

Kam, Dieviņ, mani devi,
Kad māmiņai nevajag!
Svešai mātei ganos gāju
Basajām kājiņām.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 226 [Kandavā (Tl)], 404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4554.

Kam māmiņa rozes sēja,
Nav rozīšu valkātājas;
Sēj, māmiņ, magonītes,
Bāŗabērns ir valkātājs.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

4555.

Kam, māsiņ, tu puškoji
Savas baltas vilnainītes?
- Tas, brālīt, mans godiņis,
Ka es biju sērdienīte.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4556.

Kas laipiņu nolaipoja
Basajām kājiņām?
Tie bērniņi nolaipoja,
Kam nav tēva, māmulītes.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4557.

Kas, māsiņ, tev uzklāja
Smalku linu paladziņu?
Tava mīļa māmuliņa
Guļ pa zaļu velēniņu.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

4558.

Kas man deva, bāriņam,
Dārgu drēbju gabaliņu?
Lab' snātnīte, vilnainīte,
Asarām nopelnīta.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

4559.

Kas man dosi, bāreņam,
Dārgas drēbes gabaliņu;
Lab' snātnīte, villainīte
Par bāriņa uzsedziņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4560.

Kas man deva, bārenei,
Dārgu drēbes gabaliņu?
Ne man tēva pircējiņa,
Ne māmiņas audējiņas.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4561.

Kas man deva, bāriņam,
Dārgas drēbes gabaliņu?
Pakulu man krekliņis,
Nokulstnīšu lindraciņi.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

4562.

Kas man deva, bārenei,
Dārgas drēbes gabaliņu?
Tēvs nomira, maz' atstāja,
Kur māmiņa viena jēma.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4563.

Kas man deve, bārīšam,
Labu drēbes gabaliņu?
Tēvs māmiņa, devējiņi,
Guļ baltās smiltiņās.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

4564.

Kas tur spīd, kas tur viz
Paeglīšu ēniņā?
Balta puķe krūmu rieta,
Ne saulītes audzināta.
Kas tur tāda daiļa nāca
Mātes meitu pulciņā?
Sērdienīte, darba rūķe,
Ne māmiņas audzināta.
263 [Dobelē].

4565.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņā lauka galiņā?
Tautas meita, sērdienīte,
Žaudē savu sudrabiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4566.

Kas visām sērdienēm
Botēi pirka vaiņadziņu?
Rudzu puķes, ēršķu ziedi,
Tie sērdienes vaiņadziņis.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

- 169 -

4566¹.

Kas visām bārītēm
Dzīpariņa jostu auda?
Apīņam gaŗa vija,
Tā bārītes dzīparjosta.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

4567.

Kas celiņu (taciņu) notekāja
Ar basāmi kājiņām?
Sērdienīte notekāja,
Māmulīti meklēdama.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

4568.

Kas celiņu (to taku) notekāja
Basajām kājiņām?
Sērdienīši notekāja,
Kam nav vīžu pinējiņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4569.

Kas celiņu notekāja
Ar basāmi kājiņām?
Tie bērniņi notekāja,
Kam nav tēva, māmuliņas.
226 [Kandavā (Tl)].

4570.

Kaut man būtu māmuliņa
Vēl ilgāki dzīvojuse,
Būt' kuplākas villainītes,
Būt' baltāki paladziņi.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

4571.

Ķīsīts brauca pa ezeru
Rakstītām kamanām;
Skaista auga bārenīte
Ezeriņa maliņā.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

4572.

Kupla liepa kalniņā,
Jo kuplāka lejiņā;
Daiļa auga mātes meita,
Jo daiļāka bārenīte.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

4573.

Kur tecēji, sērdienīte,
Pillas krūtis sudrabiņa?
- Uz Jelgavu, uz Jelgavu,
Pie dimanta kalējiņa.
Tur man kala seši gadi
Vienu zelta vaiņadziņu.
Vienu kala, bet raženu,
Deviņiem žuburiem;
Vidū saule ar mēnesi,
Apkārt zvaigznes ritināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

4574.

Kur tecēsi, sērdienīte,
Pilnas krūtes sidrabiņa?
- Es tecēšu uz Jelgavu
Pie dimanta kalējiem.
Tur man kala vainadziņu
Trīs dimanta kalējiņi.
Priekšā lika tīru zeltu,
Pakaļāi sidrabiņu.
Atpakaļi tecēdama,
Sasatiku dēlu māti.
Griez man ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļa negriezīšu.
Tev teic esu pieci dēli,
Man deviņi bāleniņi;
Tev ceļ krēslu pieci dēli,
Man deviņi bāleniņi.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

4575.

Kur tu jāsi, sērdienīte,
Zilu zirgu, zelta seglu?
- Jāšu, jāšu Vaczemē
Raudzīt savu vaiņadziņu.
Tur man kala trīs gadiņus
Trīs dimanta kalējiņi.
Priekšā man zeltu lika,
Pakaļāi sudrabiņu.
Priekšā man kunga dēli
Cepurītes noņēmās,
Pakaļāi saimenieki
Līdz zemīti locījās.
224 [Kabilē (Kld)].

4576.

Kur tu ņēmi, sērdienīte,
Tik raženas villainītes?
Tās man deva grūts darbiņš,
Manas gaužas asariņas.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

4577.

Kur tu jēmi, sērdienīte,
Tik raženu vainadziņu?
Tautas tevi nolūkoja,
Bajāriņa dēvēdamas.
224 [Kabilē (Kld)].

- 170 -

4578.

Kur tu teci, sērdienīte,
Ar nobaru villainīti?
- Man nevaid māmulītes,
Kas man baltas balināja.
216 [Ventspilī].

4579.

Kur tu teci, bārenīte,
Dzelteniem matiņiem,
Tur spīdēja spoža saule
Dzelteniem stariņiem.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

4580.

Laba man diega josta,
Labs bērziņa vainadziņš;
Kas visām bārenēm
Vizulīšus kaldināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Pieder man lūku josta,
Liepu lapu vainadziņis;
Kas visim sērdieņim
Ķēdes jostas kaldinās,
Ķēdes jostas kaldinās,
Sudrabiņu liedinās.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

4581.

Līgojies, lauka puķe,
Pret tām dārza magonēm;
Puškojies, sērdienīte,
Pret bagātu mātes meitu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

4582.

Līst', lietiņ, margodams,
Margo manas vilnānītes,
Man nebija māmuliņas,
Vilnānīšu margotājas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Lij, lītiņ, zelta rasu,
Mazgā manas villānītes,
Man nevaid māmuliņas,
Villānīšu mazgātājas.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

4583.

Līst', lietiņ, margodamis,
Mazgā manas villainītes;
Sveša māte darbos dzina,
Nebij vaļas izmazgāt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4584.

Māmiņ' mana nomiruse,
Slavīt' mana pazuduse;
Ne slavīte vien pazuda,
Pazūd kupli sedzeniņi.
316 [Jēkabpilī].

4585.

Māmiņ' mani maz' atstāja,
Zudu rudzu rugājā;
Kad māmiņa nu redzētu,
Kāda meita es uzaugu:
Ziedēj' rozes, zied magones
Manu vaigu galiņos.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

4586.

Māmiņ' mazu izraidīja,
Nemācēju kājas aut;
Kad māmiņa nu redzētu,
Es tautieša valdiniece.
405 [skat. 363. (Dzirciema pag. Tk. Tiņķerē u.c. Kurzemē)].

4587.

Māmuliņa nomirusi,
Man' lietā nelikusi:
Ne audusi villainītes,
Ne devusi tautiņās.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

4588.

Māte mani auklēdama
Vēl vārnām, žagatām;
Kaut māmiņa nu redzētu,
Kāda meita malējiņa.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

4589.

Māte mani maz' atstāja
Kā ozola zīlenīti;
Kad es augu, tad es briedu
Kā ozola žagariņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

4590.

Māte mani maz' atstāja,
Kāju aut(i) nemācēju;
Būt' māmiņa nu redzējsi,
Kāda meita malējiņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

4591.

Māte mani maz' atstāja,
Kāju aut nemācēju;
Kaut māmiņa nu redzētu,
Kāds dēliņš arājiņš.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

4592.

Māte mani maz' atstāja,
Kāju aut nemācēju;
Kaut māmiņa nu redzētu,
Kad es gāju tautiņās.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

- 171 -

4593.

Māte mani maz' atstāja,
Kāju auti nemācēju;
Kaut māmiņa nu redzētu,
Nu es liela uzaugusi,
Nu es liela uzaugusi,
Nu tāļā svešumā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4594.

Māte mani maz' atstāja,
Kāju auti nemācēju;
Kad māmiņa nu redzētu,
Nu es tautu līgaviņa.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 190 [Kuldīgā], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412.

4595.

Māte mani maz' atstāja,
Pār laipiņu laipojot;
Būt' māmiņa nu redzējs',
Kāda meita malējiņ'.
110 [Cēsīs].

4596.

Māte mani nomirdama
Pamet ceļa mēriņā;
Kad māmiņa nu redzētu
Manu daiļu augumiņu!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

4597.

Māte mani pametusi
Ne cinīša dižumiņu;
Kad māmiņa nu redzētu,
Nu ceļ tautu kumeļā.
190 [Kuldīgā].

4598.

Māt' puškoja savas meitas,
Dievs puškoja sērdienīti;
Mātes meitas zili mellas,
Sērdienīte sudrabota.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)] (Rāvā).

4599.

Mātes meitas puškojās
Ābelīšu dārzīnāi;
Gaŗām teka sērdienīte,
Asarīnas slaucīdama.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

4600.

Maļam smalki rudzu maizi,
Būs tautām bīdelēta;
Aptaisām bārenīti,
Būs tautām mātes meita.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4601.

Man bez tēva, māmuliņas
Augt lielam, diženam,
Svešas mātes dubļus brist,
Kungam rijas kuldināt.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

4601¹.

Mana balta māmuļīte,
Sērdienīte kreklu prasa,
- Velc, sērdiene, bērza kraupi,
Es nedošu balta krekla.
224 [Kabilē (Kld)].

4602.

Manas baltas villainītes
Cita īsa, cita gaŗa;
Nav vairs mana māmuļīte,
Kas tās līdzas līdzinās.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

4603.

Maza biju, balta teku
Par lielaju tīrumiņu;
Vai tādēļ mella iešu,
Kad es augu sērdienīte?
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

4604.

Maza maza ābelīte
Zied papuves maliņā;
Maza maza sērdienīte
Līdz bajāru meitiņai.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

4605.

Mazam mira man māmiņa,
Atstāj mani sērdienīti
Svešu ļaužu dubļus brist
Basajām kājiņām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

4606.

Nabadziņa bērniņš biju,
Bajāriņa kalponīte;
Dievs dod man nopelnīt
No bajāra villainīti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 172 -

4607.

Nava kuplis tas bērziņš,
Kas aug ceļa maliņā;
Nava daiļa tā meitiņa,
Ko pamāte derināja.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

4608.

Neva vaļas, neva vaļas
Bārenei rotāties:
Stāvēdama kājas āve,
Tecēdama jostu joze.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4609.

Nebūt' mana māmulīte
Tik maģai nomiruse,
Nebūt' manas villainītes
Nepuškotas palikušas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

4610.

Nepūšati, auksti vēji,
Man nebija villainītes,
Plānu deva sveša māte
Bez ieloku paladziņu.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4611.

Nevienai, nevienai saimnieku meitai,
Kā man nabaga kalponei:
Rakstītas zeķītes, kurpītes kājā,
Balta villaine, raibi lindraciņi.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Nevienai, nevienai saimnieku meitai,
Kas man nabaga kalponei:
Trīs skrīvu spalviņas, divi zelta lapiņas,
Divi mazas podziņas galiņā.
Veda mani dancot vagares dēliņi,
Gāja manas podziņas: džiņ džiņ džiņ!
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

4612.

Nevienam es neteicu,
Kas ozola dobumā:
Bitīt' pina zelta kroni
Sērdieņam, grūtdieņam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

4613.

No tālienes es pazinu,
Kuŗa bija sērdienīte:
Pilnas acis asariņu,
Pubulaiņa villainīte.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

4614.

No tālienes es pazinu,
Kuŗa meita sērdienīte:
Plika galva, basas kājas,
Acis pillas asariņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

4615.

No tālienes es pazinu
Sērdienīša villainītes:
Visi stūŗi izrakstīti,
Vidu gaužas asariņas.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4616.

No tālienes jau pazinu,
Kuŗa meita sērdienīte:
No vaiņaga zīles bira,
No acīm asariņas.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

4617.

No celiņa vien pazinu
Bāŗabērna tecējumu:
Basas kājas, dziļi pēdi,
Pilni gaužu asariņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

4618.

Pūš vējiņi rāmi rāmi
Vītoliņu lapiņās:
Dieviņš lēja zelta kroni
Tiem nabaga sērdienīšiem.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4619.

Purvā audzis tas bērziņš,
Gana kupli žagariņi;
Bārenīte tā meitiņa,
Gana kuplas sedzenītes.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

4620.

Purvā audzis tas bērziņš,
Nava kuplu žagariņu;
Bārenīte tā meitiņa,
Nava kuplu vilnainīšu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4621.

Puškojies, sērdienīte,
Kādu ziedu dabūdama:
Silu ziedus, rāvu puķes,
Sarkanaju āboliņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

- 173 -

4622.

Puškojies, sērdienīte,
Nu tev vaļas puškoties:
Nu ziedēja zemes zāle,
Krūmi, mētras, magonītes.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

4623.

Putniņam kažociņš,
Man bij mizu mēteliņš;
Pie priedītes atspiedosi,
Pie cinīša atguļosi.
1311 [Apē (Vlk)].

4624.

Rauduodama buorineite
Roksta boltu vylnuoneiti;
Vairuok gaudu asareņu
Na Reidzeņas dzeipareņu.
409 [Līksnas pag. D].

4625.

Raudādama es apsedzu
Nepuškotu villainīti.
Ne vakar tā dieniņa,
Kad nomira puškotāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4626.

Raudādama kāju spēru
Par zaļo velēniņu:
Tur guļ mana māmuļiņa,
Villānīšu audējiņa.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

4627.

Redz, kur koši ieva zied
Ar ābeli kalniņā:
Ieva bija mātes meita,
Ābelīte sērdienīte.
155 [Tāšos (Tāšu pag. Lp)].

4628.

Rīga trīc, Rīga trīc,
Kas to Rīgu trīcināja?
Sērdienei kroni kala
Deviņiem žuburiem.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4629.

Rūtenīte, samtenīte,
Abas zied dārziņā:
Rūtenīte mātes meita,
Samtenīte bārenīte.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4630.

Salda salda brūklenīte,
Vēl saldāka zemenīte;
Skaista skaista mātes meita,
Vēl skaistāka bārenīte.
78 [Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)].

4631.

Sausa priede līgojās
Pret zaļām eglītēm;
Bārenīte puškojās
Līdz bajāra meitiņām.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

4632.

Sauciet mani sērdienīti,
Nesauciet nabadziņu:
Man veselas kājas rokas,
Tēva, mātes vien nebij.
224 [Kabilē (Kld)].

4633.

Šķiet' vējiņš vēcināja
Laukā sārtu magonīti:
Tā nabaga sērdienīte
Ar pogaļu villainīti.
216 [Ventspilī].

4634.

Šorīt bija liela salna,
Es basām kājiņām;
Būt' māmiņa redzējuse,
Tā būt' gauži raudājuse.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

4635.

Ziedi, ziedi, lauka puķe,
Mani ziedi nobālējši;
Kaut man būtu tēvs māmiņa,
Es staigātu jo ražena.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

4636.

Ziema nāce, ne vasara,
Nātni auti kājiņā:
Ne tā mana māmuliņa,
Ne zeķīšu devējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4637.

Sēj, māmiņa, man rozītes,
Bārenei magonītes,
Lai es augu kā rozīte,
Bārenīte kā magone.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)], 308 [Altenē (Seces pag. Jk)], 325.

- 174 -

4638.

Sēra sēra sērdienīte,
Sēri pina vainadziņu;
Bij manami brālītim
Sēru rožu atmatiņa.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

4639.

Sērdienīte, mātes meita
Kalnā gāja tecēties.
Sērdienīte uztecēja,
Mātes meita nevarēja,
Mātes meita nevarēja,
Pilnas krūtis sudrabiņa.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4640.

Sērdienīte, man' māsiņa,
Kam galviņu nesukāji?
Vai tu gaidi savu māti,
Sav' galviņas sukātāju?
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

4641.

Sērdienīte, man' māsiņa,
Ko lasīji lejiņā?
- Es, bāliņ, puķes lasu,
Puķes pinu vaiņagā.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

4642.

Sērdienīte, man' māsiņa,
Segsim sēras villainītes:
Segsim baltas, mēļiem grieztas,
Man nevaid zilumiņu.
216 [Ventspilī].

4643.

Sērdienīte porēi brida,
Sēru sagša mugurā:
Gana kupla, gana balta,
Pilla gaužu asariņu.
224 [Kabilē (Kld)].

4644.

Sērdienīte žēli raud,
Pūra vāku pacēluse:
Villainītes pūriņā
Kā palagi nepuškotas.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

4645.

Sērdienīte žēli raud,
Villainītes puškodama:
Trūkst tai viena dzīpariņa,
Nav māmiņa devējiņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

4646.

Sērdienīte tā meitiņa,
To paņēmu mīlēdams.
Ne tai bija pirkti svārki,
Ne lielā sudrabiņa;
Nu tai pirkšu pirktus svārkus,
Nu sudrabu kaldināšu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

4647.

Sēri dzimu, sēri augu,
Sēri nesu vaiņadziņu.
Dievs dod man godā tapt
Ar to sēru vaiņadziņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4648.

Zemenīte salda oga
Par visām odziņām;
Sērdienīte laba meita
Par visām meitiņām.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

4649.

Sīka maza ābeltiņa
Liela ceļa maliņā;
Sīka maza es paliku,
Svešas mātes klausīdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4650.

Siltus autus, mīkstus autus
Man māmiņa kājās deva;
Nu māmiņa nomirusi,
Nav neviena devējiņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

4651.

Skaista prīde, skaista egle,
Paegleite vēl skaistuoka;
Skaista muote, skaista meita,
Buorineite vēl skaistuoka:
Muotes meitai malni svuorki,
Buorineitei pazel'teiti.
409 [Līksnas pag. D].

4652.

Skaista puķe dārzā auga,
Vēl jo skaista laukmalē;
Skaista bija mātes meita,
Vēl jo skaista sērdieniete.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

4653.

Skaista puķe kalniņā,
Vēl skaistāka lejiņā;
Skaista bija mātes meita,
Vēl skaistāka bārenīte.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)], 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)], 407.

- 175 -

4654.

Skaista puķīt' i ziedēja
Uz pelēka akmentiņa.
Tur savija bārenīte
Vedamo vainadziņu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4655.

Skaistas ogas cērmūkšai,
Jo skaistākas jirbenei;
Skaistas bija mātes meitas,
Jo skaistākas bārenītes.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4656.

Smuka bija mātes meita,
Vēl jo smuka sērdienīte:
Sērdienei zīda kleita,
Vaska kurpes kājiņā.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

4657.

Snidra priede, snidra egle,
Snidra bērza galotnīte;
Snidra bija mātes meita,
Vēl jo snidra bārenīte.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

4658.

Sudrabiņu gailis dzied
Zeltupītes maliņā,
Lai ceļās sērdienīte
Puškot savas vilnānītes.
190 [Kuldīgā].

4659.

Sveša māte bārenei
Sviedin svieda villainīti.
Saņem mīļi, bārenīte,
Zinies grūši pelnījuse.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4660.

Sveša māte gauži raud,
Man svārciņus mērodama;
Kā es gauži neraudāju,
Priekš tevim tecēdama.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

4661.

Sveša māte man solīja
Gaŗu, baltu villainīti;
Gaŗa mēle pasolīt,
Īsa roka iedodot.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

4662.

Sveša māte puškus skaita,
Man dodama villainīti;
Kā es soļus neskaitīju,
Priekš tevim tecēdama.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

4663.

Tādas vien bārenītes,
Kā lasīt salasītas;
Tādas vien vilnānītes
Kā migliņa, kā rasiņa.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4664.

Tautu meita, bārenīte,
Tavu daiļu augumiņu!
Cik dažam puisīšam
Birst asaras raugoties.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4665.

Tēva bērni, mātes bērni,
Man, bāŗam, nesmejat!
Jums dod tēvs, māmuļiņ',
Kas man dos, bārīšam?
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

4666.

Tec teciņus, sērdienīte,
Tava tiesa gan zināma:
Pakuliņu kreklus deva,
Pakājīšu villānītes.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

4667.

Trīs dieniņas saraudāju
Tēva kapa maliņā:
Te guļ mani dārgi svārki,
Te dižie sudrabiņi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4668.

Tumsā teku vakarā
Basajām kājiņām;
Sili manas kājas bada,
Priežu sili vaiņadziņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4669.

Turi, turi, sveša māte,
Ganu grūtu pelnījumu.
Gan tu dosi, es neņemšu,
Dieva galda galiņā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 176 -

4670.

Uš, cūciņa, nerušini,
Tai kalniņa maliņā:
Tur guļ mana māmulīte,
Cimdu, zeķu adītāja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4671.

Vai, ļautiņi, redzējāt
Bārenīti staigājot?
Liberziedu vainadziņš,
Zelt' ieloku vilnānīte.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4672.

Vai tādēļ melna iešu,
Ka es biju sērdienīte?
Iešu balta kā gaigala,
Kā saulīte līgojās.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

4673.

Vai tādēļ ne meitiņa,
Ka nav tēva, māmaliņas?
Vai tādēļ es nesedžu
Piecu pāŗu vilnānīšu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4674.

Vai tādēļi ne meitiņa,
Ka nav tēva, māmuliņas?
Vai tādēļi es nesedzu
Rakstīto villainīti?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4675.

Vai tādēļ ne meitiņa,
Kad nebija māmuliņ's?
Vai neavu baltas kājas,
Vai nesedžu villānīt'?
Tāpat avu baltas kājas,
Tāpat sedžu villānīt'.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

4676.

Viena pate magonīte
Kliņģerīšu dārziņā;
Viena pate mātes meita
Bārenīšu pulciņā.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 122 [Jaungulbenē (Jaungulbenes pag. Md)].

4677.

Viena pati sērdienīte
Mātes meitu pulciņā;
Tai vizēja vainadzīnis
Kā viens zelta gabalīnis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4678.

Vēja lauzta tā eglīte
Dzeltenāmi skujiņām;
Bārainīte tā meitiņa,
Kuŗai bāli vaigu gali.
320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].

4679.

Villain', mana villainīte
Drauga bērnam mugurā.
Grūts bij man pašai iet,
Žēl bij savas villainītes.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

4680.

Vilteniece sveša māte,
Solīt sola, bet nedeva:
Sola mani linu palgu,
Sola baltu villainīti.
Tur tu dosi, es neņemšu,
Dieva galda galiņā (=bērēs).
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

4681.

Viršņu kalnu ganīdama,
Viršņu viju vainadziņu.
Kas visām bārenēm
Vizulīšus kaldināja?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4682.

Visapkārti ievas zied,
Vidē balta ābelīte;
Visapkārti mātes meitas,
Vidē balta sērdienīte.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

4683.

Visi mine purva zāli,
Lai tā grime dibinā;
Visi manu augumiņu
Šādi tādi niecināja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

4684.

Visi saka, visi saka,
Ka es laba nevalkāju.
Kur es ņēmu, kas man deva,
Ikām man Dieviņš deva.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4685.

Visi saka, visi saka,
Ka es laba nevalkāju.
Kur es ņemšu, kas man dos,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne ar īstu bāleliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 177 -

4685¹.

Visi stūrīši mīlēja
Pelnītai villainei:
Visi darbi prātā stāv,
Visi vārdi sirsniņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

4686.

Cielaviņa gludgalviņa,
Tev ir gluda, man ir gluda;
Tev glaudīja māmuliņa,
Man bērziņa žagariņš.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4687.

Celies agri, bārenīte,
Pelnī baltu vilnainīti,
Lai gulēja mātes meita,
Tai iedeva nepelnītu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

★

38287.

Adāt, meitas, ko adāte,
Cimdus, zeķes man adāte;
Man nebija māmuliņas,
Cimdu, zeķu adītāja(s).
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

38288.

Ai Dīveņi, cik tam labi,
Kam ir sova muomuliņa;
Ik dīniņas gluda golva,
Bolti krakli mugurā.
326 [Preiļu D].

38289.

Ai meitiņ, bārenīt,
Smagas tavas villainītes,
Kam rakstīji ganīdama,
Uz akmiņa rakstīdam' (sēdēdam'?).
146 [Jaungulbenes Md].

38290.

Aitiņ mana, gugainīte,
Valkā pati villainīti!
Villainītes valkātāj(a)
Guļ zem zaļas velēniņas.
605 [Skolas].

38291.

Atej, māmiņ, nuv uz manim,
Nuv man tevis vajadzīs,
Idūt man linu kreklu,
Parau baltas vilnānīšu.
605 [Skolas].

38292.

Balta bija mātes meita,
Vēl baltāka sērdienīte;
Sērdienītei balti vaigi,
Asarām nomirkuši.
192 [Kosas C].

38293.

Balta mute, gluda galva,
Bārenīšu bērniņam;
Gluda galva - agri celta,
Balta mute - asarās.
484 [Vestienas Md].

38294.

Bārenīte gauži raud
Paeglīšu kalniņā.
Kā lai gauži neraudāja?
Skujas bira vaiņagā.
605 [Skolas].

38295.

Buorinīte, (buorinīte),
Kas tev lelu audzynuoj?
Leli vēji teirumā,
Syuri dyumi ustobā.
389 [Silajāņu Rz].

38296.

Bārenīte gauži raud,
Tumšu nakti staigājot.
Neraud gauži, bārenīte,
Būšu tava māmulīna.
Es tev klāšu villainīti
Līdz kājīnu galīnam.
192 [Kosas C].

38297.

Bārenīte uzsegusi
Kuplieloku villainīti,
Ne tev tēva, ne māmiņas,
Kas tev tādu darināja?
146 [Jaungulbenes Md].

- 178 -

38298.

Citas mātes rotas raud,
Citas raud nesējiņas;
Man rotiņas gana daudz,
Man nevaida nesējiņas;
Mana rotas nesējiņa
Guļ zem zaļu velēniņu.
241 [Lubānas Md].

38299.

Domājiet, bāleliņi,
Nava tēva domātāja!
Domājiet ielociņu
Baltajām villainēm.
241 [Lubānas Md].

38300.

Es pazinu bārenīti,
Kas patiesi bārenīte:
Plika galva, basas kājas,
Nobālēj'ši vaigu gali.
198 [Krustpils D].

38301.

Es pazinu buorinīti
Meitu muošu puļciņā:
Izrauduots bolts sejiņš,
Osoruota vynonīte.
605 [Skolas].

38302.

Par gabalu es pazinu
To nabaga sērdienīti:
Plikas rokas, basas kājas,
Sīku rakstu villainīte.
282 [Nīcas Lp].

38303.

Es redzēju buoreņīti,
Caur kalniņu tecējūt:
Malnys kūrpes, boltas zeķes,
Sorkyns ruožu vainadziņš.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

38304.

Ganos iedama i nesāju
Zīlēm šūtu vainadziņu;
To man deva sava vaļa,
Bez māmiņas dzīvojot.
545 [Krustpils D apr.].

38305.

Gan man skaista gribējās,
Maza biju, nesapratu;
Maza biju, nesapratu,
Nava savas māmuliņas.
241 [Lubānas Md].

38306.

Gona vairuok tu, muoseņa,
Par buoreni staiguojuse;
Brissi pūru rauduodama,
Lyndraceņus spraudīdama.
174 [Kārsavas Ldz].

38307.

Gauži raud bārenīte,
Vilnānīti cilādama:
Kodes ēda vilnānīti,
Zeme trūd nesējiņu.
605 [Skolas].

38308.

Gŗūti kāpu pret kalniņu,
Daiļi rāvu magonīti;
Gŗūti auga sērdienīte,
Bet raženi puškojās.
605 [Skolas].

38309.

Kāda biju bārenīte,
Tādu viju vainadziņu:
Zirņu ziedu, ābeļziedu,
Raskrētiņu, retējiņu.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

38310.

Kam, māmiņa, smalku prēdi,
Kam tik baltu balināji?
Tava smalka valkātāja
Guļ zem zaļu velēniņu.
146 [Jaungulbenes Md].

38311.

Kas raženu, kas diženu,
Sērdienīti audzināja?
Gŗūts darbiņis, skaistas dziesmas,
Tie sērdieni audzināja.
605 [Skolas].

38312.

Kas īdeve buoreņam
Duorgas drēbes gabaliņi?
Kur nūbyra asareņa,
Tur pabyra sudrabeņš.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38313.

Kas tam deve, buorinīšam,
Duorgos drēbes gabaleņi?
Šu maisiņš, šu dečits,
Tei buoriņa duorga drēbe.
35 [Baltinavas Abr].

- 179 -

38314.

Kaida es poša buorineite,
Taida muna vylnainīte.
Ni jei bolta izvalāta,
Ni jei skaišķi izpuškuota.
247 [Makašānu Rz].

38315.

Ko vērts manim baltas kājas,
Baltu ziedu piebirušas?
Ko vērts manim balti vaigi,
Asarāmi noraudāti?
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

38316.

Kupla kupla prīde egle,
Vēļ kupluoka paeglīte;
Kupla kupla muotes meita,
Vēļ kupluoka buorinīte.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

38317.

Kur tu jāsi, sērdienīte,
Zilu ziergu apsegloj's?
Nu es jāšu uz Vādzemi,
Tur man kala vaiņadziņ.
546 [Kuldīga Kld apr.].

38318.

Laudaviņa myuža raud,
Kaida myuža vēļ vajag?
Dedz, māmiņa, gaišu guņi
Ustobiņas vidiņā.
Borinīte sagšas audja
Tymsajā kaktiņā.
143 [Jāsmuižas D].

38319.

Māte, mani atstādama,
Dev' man gudru padomiņu:
Audzi liela, staigā balta,
Godam valkā vaiņadziņu.
605 [Skolas].

38320.

Muna mīluo mīlvuordeitja
Guļ zam zaļu velēneņu.
Pošai lyka lynus sprāst,
Pošai sagšys audynuot.
326 [Preiļu D].

38321.

Nākat, ļauži, skatīties
Kur ģērbās sērdienīte!
Ko tā sedza, ko tā ģērba,
Tai nav mātes, taisītājas.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

38322.

Nepūšati, auksti vēji,
Man nebija villainīt's:
Sveša māte, ne māmiņa,
Man nedeva villainīt'.
190 [Kokneses Rg].

38323.

Nepūšiet, bargi vēji,
Es plānos lindrakos;
Nerunā, bāleliņ,
Es lielos sirdēstos.
261 [Mēdzūlas Md].

38324.

Pa kam var pazeit
Meitenīti, buorinīti?
Bolts vaidziņš, izrauduots,
Sorkons rūžu vainadziņš.
170 [Kapiņu D].

38325.

Pa vaiņagam vīņ pazynu,
Ka muosiņa buorinīte:
Vīna zeile, ūtra puke,
Treša gauda asariņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38326.

Pa cymdim vīn pazynu,
Ka muosiņa buorineite:
Gon i(r) bolti izmozguoti,
Osoruos saslauce(i)ti.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

38327.

Pazīstama tā vietiņa,
Kur ir daudz bārenīšu:
Linu austa villainīte,
Basajām kājiņām.
410 [Stāmerienas Md].

38328.

Pieder man kreklu josta,
Bērzu lapu vaiņadziņš.
Kas gan man, sērdienei,
Zaļa vaŗa darināja?
146 [Jaungulbenes Md].

38329.

Puškojies, sērdienīte,
Kādu puķi tu dabūji:
Tev nav tēva, māmuliņas,
Sudrabiņa pircējiņa.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

- 180 -

38330.

Rāvojas man kājiņas,
Rāva purva bridumiņu;
Asaroja vilnānīte,
Vakarēju raudājumu.
241 [Lubānas Md].

38331.

Rīta rasā kājas mirka,
Rūsa manis vaiņadziņis:
Nav neviena žēlotāja,
Vaiņadziņa taupītāja;
Jau māmiņa apgulusi
Zem zaļām velēnām.
605 [Skolas].

38332.

Saim(i)nieka dēliņam
Caur cepuri mati auga;
Es nabaga sērdienīte,
Man ir zīļu vaiņadziņš.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

38333.

Sak': vējiņš vēcināja
Dārzā sārtu rožu ziedu.
Tā nabaga bārenīte
Ar pogaļu vilnainīti.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

38334.

Salti pūta ziemas vēji,
Plāna mana villainīte;
Sveša māte, ne māmiņa,
Man sedzēja villainīti.
545 [Krustpils D apr.].

38335.

Šmuka, gara as izaugu,
Pi svešas muomuleņis;
Vjaļ šmukuoka, vjaļ garuoka,
Kab pi sovas muomuleņis.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

38336.

Sēri dzimu, sēri augu,
Sēri nesu vaiņadziņu;
Kā es sēri nenesāšu,
Ne man tēva, ne māmiņas.
477 [Vecpils Lp].

38337.

Sērdienīte, man' māsiņ(a),
Ņemies gudru padomiņ(u):
Migliņāi, rasiņai
Nesedz baltu villainīt(i).
141 [Ivandes Kld].

38338.

Sērdienīte, man' māsiņa,
Tev galviņa neķemmēta;
Tautiešam stīvi nagi,
Tas tev matus izķemmēs.
335 [Puzes Vp].

38339.

Sērdienīt notece
Gar upmal dzieddam;
Gar upmal dzieddam,
Iev zieds braucdam;
Izkust man ķēz jost,
Mans sudrab vaiņadzīš.
445 [Ugāles Vp].

38340.

Sērdienītes villainīte,
Grūta bija, kad uzsedzu.
Vai tā bija locījuse,
Uz akmeņa stāvēdama?
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

38341.

Skaista auga linu druva,
Vēl skaistāka griķu druva;
Skaista auga mātes meita,
Vēl skaistāka sērdienīte.
605 [Skolas].

38342.

Smuidra, gara ābelīte,
Liela meža maliņā;
Smuidra, gaŗa es izaugu
Svešas mātes rociņā.
241 [Lubānas Md].

38343.

Spīdej' manis vainadziņš
Caur deviņi glāžu logi;
Sēd deviņas bārenītes,
Asariņas slaucīdam's.
604 [Dažādi iesūtītāji].

38344.

Sukoj golvu, buorinīte,
Met matiņus guntiņā:
Navā dyumu ustobā,
Ni skolgolu gunteņā.
605 [Skolas].

38345.

Šādas tādas bārenītes,
Satekam kalniņā;
Tādas vien vilnainītes
Kā migliņa, kā rasiņa.
373 [Sarkaņu Md].

- 181 -

38346.

Tautu meita, bārenīte,
Tavu daiļu augumiņu!
Cik dažam puisīšam
Birst asaras raugoties.
192 [Kosas C].

38347.

Teci rikšus, sērdienīte,
Tava tiesa gan zināja (zināma?):
No pakula tev krekliņš,
No nobaras villainīte.
605 [Skolas].

38348.

To man deva sveša māte,
Kas lietiņas nederēja:
Īsumiņu villainīti,
Nokulstiņu snātenīti.
378 [Seces Jk].

38349.

To sētiņu es zināju,
Kur aug bērni, sērdienīši:
Visas laipas nolaipot(a)s
Ar basāmi kājiņām.
141 [Ivandes Kld].

38350.

Tumša tumša tā eglīte,
Kur saulīte nakti gul.
Skaista skaista tā meitiņa,
Kam nav tēva, māmuliņ'(s).
359 [Rūjienas Vlm].

38351.

Voi buorini, buorenīti,
Kas tev lilu oudzinuoja?
Lili vēji teirumā,
Sūri dūmi ustobā.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

38352.

Vai, ļautiņi, neziniet
Bārenītes bagātību?
Viena balta villainīte
Ar vīlīti apvīlēta.
82 [Demenes Il].

38353.

Vairāk būtu, (vairāk būtu),
Kam man sava māmuliņa:
Vairāk būtu cimdu, zeķu,
Vairāk baltu villainīšu.
241 [Lubānas Md].

38354.

Var pazeit buorinīti,
Buorinītes vaiņuciņu:
Vīna puse boltu zīdu,
Utra gaudu asariņu.
89 [Dricēnu Rz].

38355.

Var pazeit buorinīti
Muotes meitu pulciņā;
Muotes meitom gluda golva,
Buorinītei nasukuota.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

38356.

Vēja māte vilnu vērpa
Sausas egles galiņā,
Tai meitiņai sagšas auda,
Kam nav tēva, māmuliņas.
104 [Ēdoles Vp].

38357.

Vydyn pura boltu bārzu,
Speigoj zeiļu vainucenš;
Pie tuo zeiļu vainuceņa
Stuov buoriņa rauduodama.
Ni radz goni ganīdami,
Ni sauleitja leiguodama.
314 [Pildas Ldz].

38358.

Vylnaineite, snuotineite,
(Tei) dubleišu bridainīte;
Kolpyuneite, buorineite,
Gryutūs vuordu nesējiņa.
605 [Skolas].

38359.

Vysod taki muotes meitas
Apautomi kuojeņom;
Vīna poša buorineitja
Bosajomi kuojeņom.
365 [Sakstagalas Rz].

38360.

Zīd rūžeņa, maganeņa,
Buoleleņa duorzeņā;
Rūža zīd - bruoļu muosa,
Maganeņa - kalpyuneite.
89 [Dricēnu Rz].

★

- 182 -

5. Mācība, darbs, tikums, slava

4688.

Agri agri dūmi kūp
Bārenītes namiņā.
Ne tai tēva, ne māmiņas,
Kas to agri skubināja?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4689.

Agri agri māte cēla,
Jo agrāki sveša māte.
Māte cēla pūra šūt,
Sveša māte māļa malt.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

4690.

Ai svešā māmuliņa,
Apsa-pate-domājies:
Vai rociņas dzelžiem kaltas?
Vai varīte naudu pirkta?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

4691.

Ar apdomu man dzīvot,
Man nevaid māmuļītes:
Migliņāi, rasiņāi
Nesegt baltu villainīti.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

4692.

Aust', gaismiņa, ja ausdama,
Lec, saulīte, ja lēkdama,
Tikpat mani sveša māte
I tumsā maldināja.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

4693.

Bārenīte, man' māsiņa,
Met miedziņu maliņā,
Ja gribēji ļaužu būt,
Bez māmiņas dzīvodama.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 324.

4694.

Bārenīte, man' māsiņa,
Tin miedziņu palagā:
Ni tev tēva, ni māmiņas,
Kas tev' agri skubināja.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

4695.

Bārenīte, man' māsiņa,
Tin miedziņu palagā:
Ne tev tēva, ne māmiņas,
Kas tev' daiļu darināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4696.

Bārenīte snātenīte,
Rīta rasas bridējiņa;
Mātes meita vilnainīte,
Istabāi sēdētāja.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4697.

Bajārs savas meitas teica,
Kas teiks mani, sērdienīti?
Mana paša rokas kājas,
Tās teic manu tikumiņu.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

4698.

Darba dēļ neraudāju,
Darb' atradu, kur iedama;
Tik tādēļ vien raudāju,
Barga sveša māmaļiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4699.

Daža laba rudzu guba
Auzas gubas nevērtēja;
Daža laba mātes meita
Kalponītes nevērtēja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4700.

Drūmi šņāce sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Gauži raud bārenīši,
Svešas mātes maldināti.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4701.

Dzied', gailīti, velc, gailīti
Ar to kaula deguniņu,
Lai ceļas tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4702.

Es meitiņa, bārenīte,
Visu darbu darītāja;
Mātes meita, miegulīte,
Žīgot dienu nožīgo.
226 [Kandavā (Tl)].

4702¹.

Es savai mām'eņai
I kuojeņis nūautum,
Ka jei mani agri caltu,
Ka darb'eņu pasac'ētu.
419 [Drēģēs(?)].

- 183 -

4703.

Gaida mani sveša māte
No darbiem pārejam:
Drēbju baļļu piemērkusi,
Rudzu riju piesērusi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4704.

Gan pazinu tās māsiņas,
Kas bez mātes uzaugušas:
Lēni durvis virināja,
Mīļi sauca svešu māti.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4705.

Grūt' bij man, sērdienei (grūtdienei),
Grūt' darbos, grūt' mājās:
Darbos man sīvi kungi,
Mājās grūtas dzirnaviņas.
216 [Ventspilī].

4706.

Grūši bija man augot,
Atkal grūši dzīvojot:
Jau to manu augumiņu
Grūši vien maldināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4707.

Gudram bija man dzīvot,
Man nebija māmuļiņas;
Sen gulēja man' māmiņa
Baltā smilkšu kalniņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4708.

Gulēt, gulēt, māmiņas meitas!
Kas mani, sērdieni, gulēt laidīs?
Man vieta taisāma, uguns raušama,
Mani suņi dzenami pa durvi laukā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4709.

Iries pati, liepu laiva,
Tev nevaid īrējiņa;
Mācies pati, sērdienīte,
Tev nevaid mācītāja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4710.

Iries pate, oša laiva,
Tev nevajga irējiņa;
Celies pate, sērdienīte,
Tev nevajga cēlējiņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

4711.

Ka man būtu savis tēvs,
Sava veca māmuliņa,
I man būtu klaji ceļi,
Izārdena valodiņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4712.

Kāda koka tā laiviņa,
Tā iet visai neaiŗama?
Kādu ļaužu tā meitiņa,
Tā iet visai nesūtāma?
- Ābels koka tā laiviņa,
Tā iet visai neaiŗama;
Bārenīte tā meitiņa,
Tā iet visai nesūtāma.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4713.

Kam mām'eņa, tam slav'eit'a,
Kam maiz'eit'a, tys boguots.
Nūmyra muna muomul'eņa,
Pazuda muna slav'eit'a.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

4714.

Kas kait irbei netecēt,
Rauduvīte rasu brida?
Kas nekait mātes meiti,
Sērdienīte dubļus brida.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

4715.

Kas liniņu šķiedru teica,
Sērdienītes tikumiņu?
Kaņepītes šķiedru teica,
Mātes meitas tikumiņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas kaņepju šķiedru teica,
Kas pamātes labumiņu?
Liniņam šķiedru teica,
Savmāmiņas labumiņu.
216 [Ventspilī].

4716.

Kas mācīja bārenīti,
Glītajami darbiņam?
Viena māca bērza rīkste,
Otra sveša māmuliņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

4717.

Kas pateica mani gaišu (=gājušu),
Kas žēloja piekusušu?
Ne man tēva teicējiņa,
Ne māmiņas žēlotājas.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 184 -

1. Kas teiks mani dzīvojušu,
Kas žēlos piekusušu!
Ne man tēva teicējiņa,
Ne māmiņas žēlotājas.
Žēlo mani, mīļš Dieviņi,
Man nevaida žēlotāja,
Visi mani žēlotāji
Gar zemīti paguluši.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

4718.

Kas redzēja vītolam
Baltus ziedus noziedam?
Kas redzēja sērdienīti
Netikušu uzaugam?
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)] (Rāvā).

4719.

Kas cerēja to meitiņu
Bez māmiņas uzaugam?
Jautris miegs, ražans darbs
Kā māmiņas meitiņai.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4720.

Ko, bērniņi, darīsim,
Bez tēviņa palikuši?
Celsim agri, gulsim sebu,
Jemsim paši padomiņu
157 [Vecpilī (Vecpils pag. Lp)].

4721.

Ko, bērniņi, darīsim,
Sērdienīši palikuši?
Kas nu cels mūs rītos,
Kas dos gudru padomiņu?
Celsimies paši agri,
Dievs dos gudru padomiņu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

4722.

Ko, māsiņas, darīsim,
Bārenītes palikušas?
Mātes austa nemākam
Pūriņā ielocīt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4723.

Ko, māsiņas, darīsim,
Bārenītes palikušas?
Ņemsim gudru padomiņu,
Klausīsim svešas mātes.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 127¹.

4724.

Kulies pate, kunga rija,
Tev nebija kūlējiņa;
Skubenies, bārenīte,
Tev nebija māmuliņas.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4725.

Kur, bērniņi, jūs iesiet,
Bez vecāku palikuši?
Kur ņemsiet gudru vārdu,
Labu, gudru padomiņu?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4726.

Kur, bērniņi, mēs iesim,
Bez vecāku palikuši?
Ne mums agri cēlējiņa,
Ne padoma devējiņa.
Gailīts agri cēlējiņš,
Dievs padoma devējiņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4727.

Kur es iešu, kur tecēšu,
Kam vaicāšu padomiņu?
Nei man tēva, nei man mātes,
Nei īstena bāleniņa.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

4728.

Kur es iešu, kur tecēšu,
Kam vaicāšu padomiņ'?
Svešs tēviņis namā sēd,
Sveša māte istabā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4729.

Kur, gailīti, tu tecēsi
No rītiņa agrumā?
- Teku celt sērdienīti,
Kam nav mātes cēlējiņas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

4730.

Kur celtos ūdentiņš,
Kad nelītu lietutiņš?
Kur bajāri saimi ņemtu,
Kad neaugtu sērdienīši?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4731.

Laba laba rupja malka,
Vēl labāki žagariņi,
Vēl labāki žagariņi,
Paši pūta, paši dega.
Laba laba mātes meita,
Vēl labāka kalponīte,
Vēl labāka kalponīte,
Paša rēda, paša dara.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

- 185 -

4732.

Laiska bija bārenīte,
Pūru mala rītiņā;
Naiga mana līgaviņa,
Trīs rītiņus sieku mala.
223 [Iģenē (Vandzenes pag. Tl)].

4733.

Lēni lēni dūmi kūp
Bārenīšu namiņā:
Tiem nebija māmuliņas,
Kas tos drīzi drīzināja.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

4734.

Lēni lēni ozols auga,
Lēni lapas darināja;
Es uzaugu bez māmiņas,
Lēni lasu padomiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4735.

Lepna meita, ne bagāta,
Kas ar otru nerunāja;
Es nabaga bārenīte
Ceļā otru bildināju.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4736.

Lokies pate, sausa egle,
Ne vējiņš tevi loka;
Skubinies, bārenīte,
Ne māmiņa skubināja.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4737.

Lokies pate, sausa egle,
Ne vējiņi tevi loka;
Teicies pate, bārenīte,
Nav māmiņas teicējiņas.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4738.

Māmiņ' mana nomiruse,
Slavīt' mana pazuduse;
Kaut māmiņa dzīvojuse,
I slavīte nepazustu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4739.

Māmīt' mana nomiruse,
Slavīt' mana pazuduse:
Nav māmiņas teicējiņas,
Ne tēviņa žēlotāja.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4740.

Māmiņ' mana nomiruse,
Slavīt' mana pazuduse.
Slavīt' ronu dzīvojot,
Māmulītes neatrodu.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

4741.

Māmiņ' manu i pasauktu,
Kaut i mana nebijuse,
Kas rītā agri cēla,
Kas darbiņu pasacīja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4742.

Mate māca savus bērnus,
Kas mācīja bārenīti?
Dieviņš māca bārenīti
Visādam darbiņam.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

4743.

Māte savas meitas teica,
Kas teiks mani, sērdienīti?
Manas pašas kājas rokas,
Tie teic tautu dēliņam.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

4744.

Māte teica sav' meitiņu,
Sieku mala rītiņā;
Kas teic mani, bārenīti?
Es pūriņu ritināju.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Māte savu meitu teica:
Pūru mala rītiņā!
Kas teic mani, sērdienīti,
Noputējšu vainadziņu?
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4745.

Mātes meita laipas meta (met),
Baltas kājas vairīdama;
Sērdienīte dubļus brida (bried),
Grib darbiņu pastrādāt.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

4746.

Mācies pati, sērdienīte,
Tev nevaid mācītājas:
Tev māmiņa apgulusi
Baltā smilšu kalniņā.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

- 186 -

4747.

Maldin' viegli, sveša māte,
Dieva dotu malējiņu,
Ne tu biji auklējuse,
Ne kāruse šūpulīša.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4748.

Man māmiņa piesacīja,
I mirdama, dzīvodama:
Klaus', meitiņa, jauna, veca,
Nes ar godu vainadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4749.

Man māmiņa piesacīja,
Mūža ceļu aiziedama:
Klausi mīļi svešas mātes,
Bārenīte palikuse.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

4750.

Man māmiņa piesacīja,
Nomirdama, atstādama:
Audz, meitiņa, dar' pūriņu,
Nes ar godu vaiņadziņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4751.

Man' māsiņa, sērdienīte,
Uz rociņu nosnaudās,
Gribēdama līdza tapt
Līdz māmiņas meitiņām.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

4751¹.

Maza maza, bet tad spodra
Pieguļnieku uguntiņa;
Maza maza, bet tad mudra
Bārenītes meitenīte.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

4752.

Maza maza es iesāku
Kunga durvis virināt.
Viegli vēru kunga durvis,
Gaudas bira asariņas.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4753.

Miega dēļ es raudāju,
Kad māmiņa agri cēla;
Nu būt' agri cēlusies,
Nu māmiņa vairs necēla.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

4753¹.

Mīļi mani māt' auklēja,
Pie mutītes pielikdama;
Sveša māte maldināja,
Ar kājām spārdīdama.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

4754.

Ne miegam, slinkumam,
Ne katram neļauvos;
Neļauvos sveši māti
Bez vainiņas nicināt.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

4754¹.

Netiklīte es uzaugu
Pie tās svešas māmulītes:
Nemācēju raibu cimdu,
Ne trinīta audekliņa.
176 [Sakaslejā (Sakas pag. Azp)].

4755.

Ozolam bieza miza,
Lēņi lapas darināja;
Bārenīte man' māsiņa,
Lēņi laida valodiņu.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

4756.

Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darināja;
Es izaugu bez māmiņas,
Gudru ņēmu padomiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4757.

Piekūst irbe tecēdama,
Rauduvīte peldēdama;
Vai es viena nepiekusu,
Svešas mātes klausīdama?
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

4758.

Pīkus'e munes kuojeņes, rūceņes,
Navar vairuok kustenuot'.
Nadz'ērdeju tuo vuordeņa:
Atsapeuti, buoren'eit.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

4759.

Priede, egle kalnāi auga,
Paeglīši lejiņāi;
Sērdienīte dubļus brida,
Mātes meitas istabā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 187 -

4760.

Priedi, egli vēji loka,
Kas paegli lejiņā?
Visi teica mātes meitu,
Kas teiks man', sērdienīti!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

4760¹.

Raksti man sajukuši,
Nav māmiņas, kas mācīs.
Cūkastiņas, aunradziņi,
Tie bij man lēti raksti.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

4761.

Rotaliņa rotas raud,
Pie klētiņas sēdēdama;
Es raudāju māmuliņas,
Padomiņa devējiņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4762.

Sīki bērza žagariņi
Paši pūta, paši dega;
Drauga bērni, bārenīši,
Paši tek, nesūtāmi.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

4763.

Zinu, zinu, nesacīju,
Māku, māku, nedarīju,
Lai mācīja sveša māte
Pa savam prātiņam.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4764.

Sirmi zirgi, baltskarīši,
Tie bij darba kumeliņi;
Sērdienītes, kalponītes,
Tās bij kungu klausītājas.
216 [Ventspilī].

4764¹.

Smalki maļu, sīki bēru
Pa vienam graudiņam,
Lai nesaka sveša māte,
Rupju maizi samaluse.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

4764².

Smalki milti man maļot,
Rupji bija sijājot.
To darīja sveša māte,
Gribēdama niecenāt.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)] (Kliģenē).

4765.

Stirniņ' sila lēcējiņa,
Nav pieniņa devējiņa;
Sveša māte rājējiņa,
Nav padoma devējiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4766.

Strādīg' bija tā meitiņa,
Kam nebija māmuliņas;
Kam bij sava māmuliņa,
Tai pūriņu piedarīja.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

4766¹.

Strauja tek tā upīte,
Kur guļ virsū ezeriņš;
Čakla, veikla tā meitiņa,
Kuŗ' audzina sveša māte.
121 [Gulbenē (Md)].

4767.

Sūru dieniņ' i redzēju,
Kamēr kļuvu malējiņa:
Sveša māte kājām spēra,
Viena malti neiedama.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

4768.

Sveša māte agri cēle,
Vieglu darbu solīdama:
Uzlikuse rudzu sieku,
Ar ūdeni salējuse.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4769.

Sveša māte bārenīti
Ganus dzina, pieguļā.
Ganos gāju ziņģēdama,
Pieguļā raudādama.
1311 [Apē (Vlk)].

4770.

Sveša māte, ne māmiņa,
Gŗūta darba devējiņa:
Ienes man rudzu sieku,
Ar ūdeni salaistītu.
Es izmalu dziedādama,
Saujiņām mērīdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 188 -

4771.

Tā sacīja man' māmiņa,
Par kalniņi aiziedama:
Tā, bērniņi, dzīvojiet,
Ka ļautiņi nesasmej.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

4772.

Tēvu manu nomirušu,
Slavīt' manu pazudušu!
Cel, Dieviņi, galvu manu,
Lai es pate nepazudu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4772¹.

Čučātu, gulētu, māmiņas meitiņas,
Lai vēl bārenes pavakaroja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4773.

Vēji loka sila priedi,
Kas locīja pora egli?
Māte māca savu meitu,
Kas mācīja bārenīti?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4774.

Visas meitas darbu dara,
Visas rāda māmiņai;
Es darīju - kam rādīšu?
Man nevaidi māmuliņas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

4775.

Visi mani rājējiņi,
Nav padoma devējiņi;
Mans padoma devējiņš
Sen gulēja smiltiņās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4776.

Visi teica bajāriņu,
Kas teiks mani, sērdienīti?
Mana paša tikumiņš,
Tas teic mani, sērdienīti.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

4777.

Citas meitas man vaicāja,
Kā dzīvoju bez māmiņas.
Gudra galva, čaklas kājas,
Tā bij mana māmulīte.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

★

38361.

Ai svešā māmuliņa,
Tu taisnības nedarīji:
Es cēlos rītā agri,
Mana tiesa pazudusi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

38362.

Atstuoja mani māmiņa,
Kuoju aut namuocēju.
Ka radzātu nyu māmiņa:
Vysa dorba darītuoja;
Vysa dorba darītuoja,
Gaudu vuordu nesējiņa.
389 [Silajāņu Rz].

38363.

Augsti kolni, plotas lopas,
Tī byus lobas ganeibiņas.
Maņ vuškeņas vys's palākas,
Sov' māmiņas vīņ navā.
174 [Kārsavas Ldz].

38364.

Bajārs savas meitas teica,
Kas teiks mani sērdienīti?
Manas pašas rokas kājas,
Tās teic manu tikumiņu.
306 [Patkules Md].

38365.

Bārenīte gauži raud,
Tumsā dziju šķetinot:
Nava savas māmuliņas,
Nava skala plēsējiņa.
84 [Dikļu Vlm].

38366.

Buorineitja sagšu audja
Tymsajā kakteņā:
Vara neit's, zalta skītiņš,
Sudabreņa sistaveņas.
143 [Jāsmuižas D].

38367.

Brīnu puru reitā,
Brynu pura styuri vokorā;
Jau tuos munys boltys kuojis,
Pura ruova pīmierkušas.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 189 -

38368.

Darbiņu, munu darbiņu,
Vakarēju lykumiņ';
Kab maņ sova muomuliņa,
Pacyluot pacyluotu.
182 [Kaunatas Rz].

38369.

Gāju kult, gāju malt,
Vareitas nežēloju;
Nežēlo sveša māte,
Manu grūtu pelnījumu.
545 [Krustpils D apr.].

38370.

Grazni zied papuvīt',
Pa visām druvītēm;
Grazni gāj' sērdienīt',
Pa māmiņ's meitiņām.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

38371.

Kas cerēja tū meitini
Bez māmiņas izaugūt?
Jautrs mīgs, ražons dorbs,
Kai māmiņas meitiņai.
389 [Silajāņu Rz].

38372.

Kas redzēja vītolam
Baltus ziedus noziedam?
Kas redzēja sērdienīti
Netikušu uzaugam?
192 [Kosas C].

38373.

Kā tās kauca dzirnaviņas,
Kā raudāja malējiņa?
Dzirnas kauca tīru rudzu,
Malējiņa māmuļiņas.
72 [Cesvaines Md].

38374.

Kulies pate, kunga rija,
Tev nebija kūlējīna;
Celies pate, bārenīte,
Tev nebija cēlājīna;
Tev nebija cēlājīna,
Mīļu vārdu runātāja.
192 [Kosas C].

38375.

Kur iedama, tecēdama,
Pamācīju bārenīti.
Māci, Dievs, māci, Laime,
Nu es pate bārenīte.
215 [Lēdmanes Rg].

38376.

Lokies pati, sausa egle,
Tev nevaid locītāja;
Mācies pati, sērdienīte,
Tev nevaid mācītāja.
94 [Dunikas Lp].

38377.

Lokies pati, sausa egle,
Vējiņš tevis nelocīja;
Centies pati, bārenīte,
Tev nav savas māmuļiņas.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

38378.

Līdz ceļim dubļus bridu,
Līdz jostai asariņas;
I tad vēl nevarēju
Svešas mātes aptecēt.
281 [Neretas Jk].

38379.

Mātes meita laipas meta,
Baltas kājas vairīdama;
Sērdienīte dubļus brida,
Grib darbiņu pastrādāt.
72 [Cesvaines Md].

38380.

Pameta mani māmiņa,
Kāju aut nemācēju;
Pazaver tu, māmiņ,
Jau es dubļu bridējiņa.
605 [Skolas].

38381.

Raudi raudi, bēri bēri,
Tie tikuši kumeliņi;
Kalponītes, sērdienītes,
Tās tikušas darbiņos.
39 [Bārtas Lp].

38382.

Snuotineita, vylnuonīte,
Vysu dubļu nesējiņa;
Buorinīte, kolpyunīte,
Vysu dubļu bridējiņa.
170 [Kapiņu D].

38383.

Sova māmiņa auklej,
Sveša muote maldynoj;
Svešai muotei, rogonai,
Reitā molu molumeņu.
365 [Sakstagalas Rz].

- 190 -

38384.

Svešai mātei galva sāp,
Bāŗabērnus maldinot.
Maldin' savus, sveša māt(e),
Lai galviņa nesāpēj'.
119 [Gaujienas Vlk].

38385.

Tu, Annīte, nemācēsi
Bārenīšu maldināt:
Tu nebiji ne dieniņas
Svešas mātes klausījus(i).
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

38386.

Vai pelēka villainīte,
Visu sarmu nesējiņa;
Bārenīte bez māmuliņas
Visu dubļu bridējiņa.
605 [Skolas].

38387.

Adatiņa, nadatiņa(?),
Vysu rokstu rakstītuoju (rakstītuoja);
Kolpyunītis, buorinītis,
Vysu dubļu bridējiņas.
89 [Dricēnu Rz].

38388.

Vērpies, mana kodeliņa,
I vērpuma - nevērpuma!
Jau tu pati gana zini:
Nav māmiņas vērpējiņas.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

★

6. Valodas, paļas, nicināšana

4778.

Ābelīte vēja lauzta,
Neminiet(i) kājiņām;
Bārēnīte tā meitiņa,
Neņemiet(i) valodās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

4779.

Uoryskam b'ērziņam
Daudzi s'eiku (smolku) žagariņu;
Buorin'eišu b'ērniņam
Daudzi līku volūdiņu.
422 [Līvānu pag. D].

4780.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Visi mina kājiņām!
Ņem, Dieviņ, tu labos
Zem savām rociņām.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

4781.

Ai ļautiņi, ai ļautiņi,
Pura zāles neminat!
Ai ļautiņi, ai ļautiņi,
Bārenītes nepeļat!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

4782.

Ai ļautiņi, ļaužu bērna
Kājiņām neminiet!
I tam bija tēvs māmiņa,
Bet citāi maliņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

4783.

Ai ļautiņi, ļaužu bērnu
Kājiņām neminiet (neminat):
Tāpat bija tēvs māmiņa
Rociņām auklējuši.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

4784.

Ai ļautiņi, neņemiet
Bārenīti valodās:
Gan asaru bārenei
Ir bez jūsu valodām.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

4784¹.

Ai upīte, olainīte,
Jo olaiņa, jo tecēja;
Sērdienīte, nabadzīte,
Jo dzīvoja, niecināja.
1611 [Basos (Basu pag. Azp)].

4785.

Apāvos baltas kājas,
Melnas tika staigājot;
Labu ļaužu bērniņš biju,
Slikts paliku niecināms.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

4786.

Augat, bērza atvasiņas,
Jele bērna rīkstītēm,
Augat, mazi sērdienīši,
Jele ļaužu valodām.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

- 191 -

4787.

Bērziņš trauca kļava lapas,
Notrauc savas pazarītes;
Sveša māte mani pēla,
Nopeļ savu auklējumu.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

4788.

Ienīsto suņi rēja,
Iemesto vilnis nesa;
Tā i mani, gŗūtdienīti,
Visi ļaudis niecināja.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4789.

Es gan zinu, stipri vīri
Nemīs mani kājiņām;
I man' bija māmuliņa
Rociņām auklējuse.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4790.

Es ļaudīm rīta rasa,
Es migliņa vakarā;
Manī ļaudis kājas āva,
Manī rokas (muti) nomazgāja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4791.

Es nabaga sērdienīte,
Nevienam nederēju;
Ne tēvam nederēju,
Kad nomira māmulīte.
216 [Ventspilī].

4792.

Es tev teicu, mans brālīti,
Nevaināji sērdienīti:
Sērdienīte gauži gauda,
Slauka žēlas asariņas.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)] (Tosmarē).

4793.

Kad man Dievs to darītu,
Ko man dara ļauni ļaudis,
Es būt' sen paguluse
Zem zaļo velēniņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kad Dieviņš to vēlētu,
Ko tie skauģu ļaudis vēl,
Sen zemīti es nemītu,
Sen saulīti neredzētu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

4794.

Kāds neauga lauka koks,
Vēji viņu purināja;
Kāds nebija bārenīts,
Ļaudis viņu aprunāja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

4795.

Kam tie auga gaŗi meži,
Ne saulei, pakrēslim?
Kam es augu bārenīte,
Ne ļaudiem, valodai?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4796.

Kas nemina to zālīti,
Kas aug ceļa maliņā;
Kas nerāja to bērniņu,
Kam nav savas māmuliņas.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

4797.

Kas zirnīša nenorāva
Liela ceļa maliņā;
Kas bāriņa nerūdina,
Bez māmiņas dzīvojot.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

4798.

Ko tie pūstu lieli vēji,
Ka nebūtu gaŗu mežu;
Ko runātu labi ļaudis,
Ka nebūtu bārenīšu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4799.

Kreit ras'eņa nu kūka,
Nu l'ela un nu moza;
Gauži raud buorin'eita
Nu l'ela un nu moza.
414 [Krāslavas apkārtnē].

4800.

Kur iedama, sveša māte
Mani nesa kukuļam.
Nes, māmiņa, maizes klaipu,
Nenes mana augumiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Svešai mātei viesi nāca,
Mani cēla mielastā.
Cel maizīti, sveša māte,
Necel manu augumiņu.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4801.

Kur iedama, sveša māte
Sietu nese padusē;
Kuŗu ciem daiedama,
Sijā manu augumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 192 -

4802.

Kur es iešu, kur palikšu,
Ļaudis mani neierauga!
Tīšos linu palagos,
Līdīš' Dieva zemītē.
224 [Kabilē (Kld)].

4803.

Kur es iešu, kur palikšu,
Neviens manis neierauga!
Laidīšos ezerā,
Raudaviņu pulciņā.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

4804.

Kur es iešu, kur palikšu,
Neviens mani neierauga!
Pie eglītes piestājosi,
Ir tā mani nostu dzina.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

4805.

Kur ņemt' gulbis ko peldēt,
Ja nelītu lietutiņš?
Kur ņemt' ļaudis ko runāt,
Ja nebūtu sērdienītes?
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

4806.

Kur saulīte miglu ņēma,
Kā avota lejiņā;
Kur ļautiņi runas ņēma,
Kā no manis, sērdienītes.
224 [Kabilē (Kld)].

4807.

Kuŗu dienu nedziedāju?
Kuŗu gauži neraudāju?
Kuŗu dienu sveša māte
Uz manim nerunāja?
1311 [Apē (Vlk)].

4808.

Labi ļaudis kājām spēra,
Es iekritu smiltienā.
Min, Dieviņ, pats labo
Ar savām kājiņām.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

4809.

Labi ļaudis, neņemat
Sērdienīti valodās;
Sērdienīte Dievam gauda,
Saujā slauka asariņas.
226 [Kandavā (Tl)].

4810.

Labi ļaudis, neņemat
Sērdienīti valodās;
Sērdienītes asariņas
Iet pie Dieva sūdzēties.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

4811.

Labi ļaudis, neņemiet
Sērdienītes valodās;
Sērdienītes asariņas
Maksā zelta gabaliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

4812.

Lai bij grūti, kam bij grūti
Bārenītei grūti bija:
Šādi tādi sila seski
Bārenīti raudināja.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

4813.

Lauz zariņu pie zariņa,
Galotnīti nelaužat;
Sērdieņam, grūtdieņam,
Tam valodas netaisāt.
233 [Vandzenē (Vandzemes pag. Tl)].

4814.

Lielu koku rasa bira
Mazajos kociņos;
Lielu ļaužu valodiņas
Bāriņos, atraitnēs.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberģē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

4815.

Līdzi, līdzi, labi ļaudis,
Nedar' žēl(i) bāriņam,
Kā saulīte līdzi dara
Visai zemei gaišumiņu.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4816.

Līdzi, līdzi, labi ļaudis,
Otram žēl(i) nedariet,
Kā saulīte līdzi tek,
Vai ir kalni vai ielejas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4817.

Līgaviņ, mātes meit',
Nedar' pār' sērdieņam!
Dievs liks tev atraitņu,
Tavus bērn's sērdieņus.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 193 -

4818.

Mana vaina rītā bija,
Mana vaina vakarā;
Vai tādēļ mana vaina,
Ka es biju bārenīte?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4819.

Mana vaina rītā bija,
Mana vaina vakarā;
Vai tādēļ mana vaina,
Ka nemāku atsacīt?
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4820.

Niecin' bite sila priedi,
Niecin' vēŗa ozoliņu;
Tā niecina sveša māte
Drauga bērna gājumiņu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

4821.

Niecināt, jūs ļautiņi,
Nu jums vaļas niecināt:
Apakš zemes tēvs māmiņa,
Aiz ūdeņa bāleliņi.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

4821¹.

Neniecini, sveša māte,
Citas mātes lolojuma;
Tu vēl pati nezināji,
Kas vēl tavus niecinās.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

4822.

Nesmejat, jūs ļautiņi,
Kad es esmu bārenīte;
Godam dzimu, godam augu,
Godam mūžu nodzīvošu.
226 [Kandavā (Tl)].

4823.

Nesasmēju bārenei,
Ar māmiņu dzīvodama;
Saule kalnu neaptek,
Kad es pate bārenīte.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

4824.

Nesasmēju bāreņam,
Bez māmiņas dzīvojot;
Dievis zina, Laime zina,
Kad es pate bārenīte.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4825.

Nesasmēju bārenei,
Kādu dienu redzēdama;
Dieviņš zina, pate jauna,
Kā lēcās dzīvojot.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

4826.

Nevajaga, nevajaga
Purva bērzu darināt;
Nevajaga, nevajaga
Bārenītes raudināt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 408.

4827.

Peļat, peļat, jūs ļautiņi,
Nu jums vaļa nopaļāt:
Nedzird vairs tēvs māmiņa
Baltā smilšu kalniņā.
275 [Zemgales novados].

4828.

Peldi, peldi, meldu zāle,
Dziļajā ūdenī;
Tā peldēja bārenīte
Pa tām ļaužu valodām.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4829.

Pūš vējiņis, kāds pūzdamis,
Vairāk pūta ziemelītis;
Vaino ļaudis ko vaino,
Sērdienīšus vien vaino.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4829¹.

Put'ēt' put' smilkšu kolni,
Buorin'ēti nūvadūt;
Na tī put' smilkšu kolni,
Tī put' ļaužu volūdeņis.
4223 [Višķu pag. D].

4830.

Saka mani niknu, bargu,
Ka es daudzi nerunāju.
Man māmiņa, nomirdama,
Maz runāt pavēlēja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

4831.

Sērdienītes vainaciņis
No ļautiņu valodām,
Ne tas mirka rasiņē,
Ne bālēja saulītē
224 [Kabilē (Kld)].

4832.

Sveša māte mani sauce:
Nāc nākdama, vārguliņ!
Dod, Dieviņ, liec, Laimiņ,
Vārgu tavu auklējumu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 194 -

4833.

Sveša māte mani sauca:
Rumba, rumba, rezgalīte!
Tev pašai meitas auga,
Cita rumba, rezgalīte.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Sveša māte mani sauca:
Muca, muca, baļļa, baļļa!
Tev pašai divas meitas,
Viena muca, otra baļļa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

4834.

Sveša māte, sieta mēle,
Sijāj' manu augumiņu.
Sijādama, vētīdama,
Griezies pate sēnulām!
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

4835.

Sveša māte, sveša māte,
Kam tu mani niecineji?
Gan tev Dievs atdarīs,
Kad tu pate nezināsi.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4836.

Sveša māte ciemā gāja,
Mani nesa kukuļam.
Nes maizīti, sveša māte,
Nenes manu augumiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

4837.

Sveša māte ciemā gāja,
Sietu sita padusē;
Kuŗu ciemu piegājuse,
Sijā manu augumiņu.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

4838.

Sveša māte ciemā gāja,
Sietu nesa padusē,
Tur sijāja, tur vētīja
Manu daiļu augumiņu.
110 [Cēsīs], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

4839.

Tie ļautiņi grēku pelna,
Kas rūdina sērdienīti;
Sērdienīte Dievam gauda,
Asariņas slaucīdama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4840.

Tik ļaudīm valodiņu,
Ka ap mani, bārenīti;
Pietrūks manis, bārenītes,
Trūks ļaudīm valodiņu.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4840¹.

Treis Laim'eņis runovuos:
Kur liksim buorin'ēti?
Vīna soka: Gun'ī mest!
ūtra soka: Iudin'ī!
Treša soka: Vilkt' uorā,
Laist ļaut'eņu volūduos.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

4841.

Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaud's man laba nevēlēja,
Ļaud's man laba nevēlēja,
Es nabaga sērdienīte.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

4842.

Visa rasa sabirusi
Sīkajos kociņos;
Ļaužu runas sabirušas
Bāreņos, atraišos.
410 [skat. 3301. (Pilskalnes pag. Il)].

4843.

Visi mina pura zāli,
Lai tā grima dibenā;
Tā ir mani, bārenīti,
Visi mina kājiņām.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

4844.

Visi mina pura zāli,
Lai tā grima dibinā;
Tā ir mani, bārenīti,
Visi ņēma valodās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4845.

Visi mina purva zāli,
Lai tā grima dibinā;
Visi man ļaunu vēl,
Lai es ilgi nedzīvoju.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4846.

Visi mina purva zāli,
Lai tā grima dibinā;
Visi mani raudināja,
Bārenīti dēvēdami.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 424 [Barkavas pag. Rz], 407.

- 195 -

4847.

Visi mina purva zāli,
Lai tā grima dibinā;
Visi pēla bārenīti,
Lai tā goda neredzēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

4848.

Visi mina pura zāli,
Lai tā grima dibenā;
Visi pēla bārenīti,
Lai tā lieti nederēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

4849.

Visi mina pura zāli,
Lai tā grima dibenā;
Visi pēla bāŗabērnu,
Lai tas vīra nedabūn.
110 [Cēsīs].

4850.

Cel, Dieviņ, pēlājam
Nezināmas nelaimītes,
Kas man cēla, bārenei,
Nezināmas valodiņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4851.

Ceļmalā dāboliņu
Neminati kājiņām;
Ai ļautiņi, neņemati
Bārenīti valodās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4852.

Ceļa malas āboliņu
Visi mina kājiņām;
Man', nabaga bārenīti,
Visi ņēma valodā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4853.

Cik kājiņas nenositu
Celmaiņā līdumā?
Cik paļiņas nedabūju,
Svešas mātes klausīdama?
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

★

38389.

Ai vējiņi, nesapūt
Visu ziedu jūriņā;
Ai, ļautiņi, neņemat
Bārenīti valodās.
184 [Ķēču Rg].

38390.

Oi Dīviņi, žāloj maņa,
Nava mani žāluotuoja;
Atsasādu uz akmiņa,
Akmins mani nūst atstyumja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38391.

Oi Dīveņ, cik tam labi,
Kam ir tāvs, muomuliņa!
Ni juo ļaudis kuojom myna,
Ni jū turēja volūduos.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

38392.

Voi Dīveņ, griuts dzeivuot,
Pi svešuos muomuleņas:
Rūkas dorba nopuornese,
Augums ļaužu volūdeņu.
389 [Silajāņu Rz].

38393.

Bārenīši, bēdulīši,
Gŗūta dzīve pasaulē;
Ļauni vārdi, rūgta dzīve,
Viņa tēva sētiņā.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

38394.

Buoriņs auga bez māmeņas,
Kū ļaudimi nycynuot.
Lai nycynoj ļauni ļaudis,
Lobi ļaudis, nanycynit.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

38395.

Dorba dieļ, svješa muotja,
Nevar manis nycynuot;
Mīga dieļ nycynuoj(a),
Tuo nevaru izgulēt.
263 [Mēmeles Jk].

38396.

Es tev teicu, mans brālīti,
Nenicini sērdienīti:
Sērdienītei košs darbīns,
Koša jauka valodīna.
427 [Tadaiķu Lp].

- 196 -

38397.

Es uzaugu sērdienīte,
Ērkšķu pītu vaiņadziņu;
Tas panesa rīta salnu,
Visu ļaužu valodiņu.
200 [Kuldīgas Kld].

38398.

Jau es biju izmirkusi,
Vēl man' stūma ūdenī;
Jau es biju bārenīte,
Vēl man gauži raudināj'.
241 [Lubānas Md].

38399.

Ļaunu ļaužu valodiņ'
Bārītei pin vaiņadziņ':
Tas rasā nesamirk',
Nedz saulē nobalēj'.
200 [Kuldīgas Kld].

38400.

Nesmejiet jūs, ļautiņi,
Kad es biju bārenīte,
Godam dzimu, godam augu,
Godam gribu nodzīvot.
167 [Kalvenes (Tāšu-Padures) Azp].

38401.

Pasokat jyus, ļauteņi,
Kuo nu manis jyus gribat!
Voi jyus gribat munu vuorgu,
Voi gaudūs asariņu?
295 [Ozolmuižas Rz].

38402.

Peldi, peldi, meldru zāle,
Dziļajā ūdenī!
Tā peldēja bārenīte
Pa tām ļaužu valodām.
605 [Skolas].

38403.

Pūš vējiņš, kur pūzdams,
Vairāk pūta ziemelī;
Vainā ļaudis, ko vainā,
Sērdienīti vien vainā.
355 [Rucavas Lp].

38404.

Sauleit sylta, māmeņ jauka,
Kai bej man še dzeivuot?
Vaira rodu ruojējeņu,
Na podūma devējeņu.
326 [Preiļu D].

38405.

Sēd' aiz galda, bārenīte,
Tev galdiņš piederēja.
Uzklājusi zelta galdu,
Trīs sudraba biķerītes.
To Laimiņa tev vēlēja,
Ne ļautiņu valodiņas.
290 [Ogres C].

38406.

Sērdienīte pūru loka
Mēnestiņa gaišumā;
Tai nebija bāleliņu,
Kas skaliņu dedzināja.
5 [Aisteres (Lieģu-Aizteres) Lp].

38407.

Sērdienītes pūru veda,
Ko ļautiņi niecināja;
Abelēm zari līka
Villainītes žāvējot.
398 [Skrundas Kld].

38408.

Sveša muote, nanycynoj,
Dīva dūts oruojeņš!
Ni juo moza audzynovi,
Ni jam kuori šyupuleiša.
170 [Kapiņu D].

38409.

Tek pa ceļu sērdienīte,
Kā vālodze dziedādama,
Lai palika aiz muguras
Visas ļaužu valodiņ's.
214 [Lažas Azp].

38410.

Vēļ, Dīvin, tu man lobu,
Ļaud's man loba navēļēj;
Ļaud's man loba navēļēj,
Es naboga buorinīte.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38411.

Vylnanītes, nuotenītes,
Vysu dubļu bridējiņas,
Kolpyunītes, buorenītes,
Vysu runu nesējiņas.
494 [Viļānu Rz].

38412.

Visi mina to laipiņu,
Kas gulēja ūdenē;
Visi muni raudināja,
Kad es biju bārainīte.
290 [Ogres C].

- 197 -

7. Pūrs, mantība. (Lielāko tiesu kāzu dziesmas)

4854.

Agri māmiņ i' pagula
Zem zaļā velēniņa;
Ni pūriņš dzelžiem kalts,
Ni rakstītas vilnānītes.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4855.

Ai tautiņas, neprasiet
No bārenes liela pūra;
Bārenītes pūriņā
Puse gaudu asariņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

4856.

Ai tautiņas, neprasiet,
No bārenes liela pūra:
Tēvs nomira, maz atstāja,
Kur māmiņa viena ņēma?
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

4857.

Boguotā muotes meita
Pouru nese ozutē;
As naboga buoreneita, -
Div' bēreiši ritinuoja.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

4858.

Buorin'eit'e b'ej' augdama,
Na buorin'a dz'eivuodama,
Man Laim'eņa sasagus'a
Na buorin'as s'edzin'eņu.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

4859.

Bārenīte es augdama,
Ne bārene dzīvodama:
Kūtī gāju govju slaukt
Deviņāmi slaucenēm.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4860.

Bārenīte lielījās
Sev pūriņu piedarīt;
Pusei baltas villānītes,
Pusei gaudas asariņas.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

4861.

Bārenīte, man' māsiņa,
Kad tu pūru piedarīsi?
- Rītā agri, vakarā,
Kad guļ sveša māmuliņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4862.

Bārenīte, man' māsiņa,
Met miedziņu maliņā,
Bij tev nakti, ne dieniņu,
Sev pūriņu piedarīt.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4863.

Bārenīte, man' māsiņa,
Met miedziņu maliņā,
Ne tev tēva, ne māmiņas,
Kas pūriņu piedarīs?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

4864.

Bārenīte man' māsiņa,
Cimdā naudu skandināja,
Cimdā naudu skandināja,
Saujā bira asariņas.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

4865.

Bārenīte pūru šuva,
Mēnesī raudzīdama.
Kādi raksti mēnesī,
Tādi raksti pūriņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4866.

Bārenīte pūru šuva,
Mēnesī sēdēdama.
Zīdu vērpa, smalki šuva
Lielajiemi rakstiņiem.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4867.

Bārenīte pūru šuva,
Niedres skalus aizdeguse.
Sirmi zirgi, zaļi loki,
Tie pūriņu kustināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4868.

Buorin'eiša pyureņā
Vysi raibi gabal'eņi:
Kurs rakst'eits, narakst'eits,
Ar osoruom salaist'eits.
428 [Beržūs(?)].

4869.

Bārenītes pūriņā
Trīs sudraba biķerīši:
Vienā vīns, otrā medus,
Trešā gaudas asariņas.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

- 198 -

4870.

Bārenītes pūriņam
Klētī grīda ielīkusi.
Mātes meitas brīnījās,
Kur tā tādu piedarījsi,
Nij tai bija aitu kūts,
Nij māmiņas darītājas.
127 [Lizumā (Lizuma pag. C)].

4871.

Bārenītis pats es biju,
Bāren' ņēmu līgaviņu;
Ne bārenei mātes pūra,
Ne man tēva tīrumiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

4872.

Bajāriņa meitiņām
Gailis pūru vizināja;
Man, nabaga sērdienei,
Nevelk bēris kumeliņis.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4873.

Bajāriņa meitiņāmi
Lini zied pūriņā;
Es nabaga sērdienīte,
Man zied baltas villainītes.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

4874.

Bajāriņa meitiņām
Rīgē pūru kaldinej',
Rīgē pūru kaldinej',
Tukšu veda tautiņēs.
Man, nabaga sērdieņam,
Ar vicīti savicej',
Ar vicīti savicej',
Pilnu veda tautiņēs.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

4875.

Bajāriņš pūru loca,
Istabā sēdēdams;
Es, nabaga sērdienīte,
Pa celiņu tecēdama.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

4876.

Dari pūru, mātes meita,
Neraug' manis, kalponītes;
Kaut es arī darījuse,
Kalponītes slava man.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4877.

Es aizmirsu, nerunāju
Ar tautieša māmulīti:
Jūs dāvanas negaidāt,
Es nabaga sērdienīte.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4878.

Es apsēdu raudādama
Mātes kapa maliņā.
Pras' māmiņa gulēdama:
Ko, meitiņa, tu raudāji?
Kā, māmiņa, neraudāšu,
Brāļi tiesas man nedeva.
226 [Kandavā (Tl)].

4879.

Es māmiņas neredzēju,
Vai bij liela, vai bij maza;
Pūriņā vien atradu
Gaŗas baltas villainītes.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4880.

Es māmiņi viena meita,
Māte pūru pielocīja;
Sērdienīte, nabadzīte,
Loka pate raudādama.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

4881.

Es nabagu bērn' bij',
Man nabagu laim' bij':
Simtam nāk gojus, vēršus,
Simtam bērus kumeliņus.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

4882.

Es nabaga sērdienīte,
Man bajāris parādā
Pieci podi zelta naudas,
Vaska pītu vācelīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4883.

Es pūriņu nemitotu
Ar bajāra meitiņām:
Bajāriņa meitiņām
Lini zied pūriņā.
Es nabaga sērdienīte,
Man zied linu paladziņi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

4884.

Gaiši dega uguntiņa
Tumšajā kaktiņā:
Peļamā bārenīte
Loka savas villānītes.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 199 -

4885.

Grieziet ceļu, bagātie,
Bārenītes pūru ved:
Ved pūriņu, dzen telītes,
Jāj deviņi bāleliņi.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

4886.

Grieziet ceļu, bagātie,
Tautas veda bārenīti:
Simtiem dzina govis vēršus,
Apzeltītu pūru veda.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

4887.

Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Bārenītes Laime brauc:
Simtiem dzina govis vēršus,
Simtiem bērus kumeliņus.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

4888.

Guli, guli, bārenīte,
Kas pūriņu darinās?
Lai gulēja mātes meita,
Tai māmiņa darināja.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

4889.

Guli, guli, mātes meita,
Tev pūriņš piedarīts;
Kas darīs bārenei,
Kad es pate nedarīšu?
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

4890.

Jauni puiši, sirmi zirgi,
Veda mani vizināt.
Ne gabala nepaveda,
Vaicā zeltu, sudrabiņu.
Kas man deva, kur es ņēmu,
Bārenīte, sudrabiņu?
Tēvs māmiņa zem zemītes,
Bāleliņi aiz ūdeņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Pilli staļļi sirmu zirgu,
Pilli vadži iemauktiņu.
Sirmi zirgi, sveši ļaudis
Iejem mani kamanās.
Paveduši gabaliņu,
Vaicā sīka sudrabiņa.
Kur es jēmu, kas man deva?
Ne man tēva, ne māmiņas.
Man brālīši arājiņi,
Ne sudraba kalējiņi;
Es māsiņa darbeniece,
Ne sudraba valkātāja.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4891.

Jūs, tautiņas, pūra dēļ
Kumeliņa nejūdziet;
Kas pūriņu tai darīja?
Nava savas māmuliņas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

4892.

Kā nav kauna tev, tautieti,
Man pūriņa vaicājot?
Man mazai māte mira, -
Kas pūriņu darināja?
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

4893.

Kad es ņemšu līgaviņu,
Tad es ņemšu sērdienīti:
Sērdienīte sav' pūriņu
Līdz malāmi piepildīja.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

4894.

Kas bāŗam pūru dara,
Kas telītes audzināja?
Dieviņš pūru darināja,
Māŗa govis audzināja.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

4895.

Koza, koza, na gūteņa,
Sveša muote, na māmeņa;
Sveša muote, na māmeņa,
Na pyureņa licējeņa,
Pībāruse kuorklu zīdu,
Teicās pyuru pīlykuse.
Ka tu poša izputejse,
Kai izput kuorklu zīdi!
4221 [Asūnes pag. D].

4896.

Kaunu, kaunu padarīju
Bajāriņa meitiņām;
Bajāriņa meitiņām
Dzelžiem pūru kaldināja,
Es nabaga sērdienīte,
Man sudraba eņģītēm.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 200 -

4897.

Ko tie dumi bēŗi vilka,
Pret kalniņu rēgodami?
Sērdieniņa pūru veda,
Div' sudraba biķeŗiem.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4898.

Ko tie tautu bēŗi vilka,
Pret kalniņu dusēdami?
Sērdienītes pūru vilka,
Pret kalniņu dusēdami.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

4899.

Ko tie tautu sirmi zirgi
Smagi vilka kalniņā?
Sērdienītes pūru veda,
Asarām pielocītu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 190 [Kuldīgā], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391.

4899¹.

Ko, upīte, tu gaidīji?
Strautiņš zeltu vizināja;
Ko gaidīji, mātes meita?
Sērdienīte pūru loka.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

4900.

Labāk manim tēvs nomira,
Nekā mana māmuļīte:
Svešs tēviņis linus sēja,
Māte loka pūriņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

4901.

Līcin līka vaŗa tilts,
Bārenīti pārvedot:
Dzina govis, dzina vēršus,
Pazeltītu pūru veda.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

4902.

Mātes meita nezināja,
Kā sērdiene pūru loka.
Vienu roku dzijas velk,
Otru slauka asariņas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4903.

Nabadziņa bārīšam
Šķērsu teki kumeliņi;
Bagātie brīnījās,
Kas tam tādu nobaroja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4904.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kur sērdienas pūru ved:
Kalti rati, sirmi zirgi,
Velk pret kalnu tusēdami.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

4905.

Nava kupla tā liepiņa;
Kas aug ceļa maliņā;
Nav bagāta tā meitiņa,
Ko pamāte audzināja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

4906.

Neva man, neva man
Kā citām māsiņām:
Neva man pūra kalta,
Nav vizuļu vainadziņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

4907.

Ne labāi dieniņāi
Bārenīte pūru dara,
Migliņāi, rasiņāi,
Dūmojāi istabā.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

4908.

Ne labāmi dieniņām
Es pūriņu piedarīju:
Tumšajāi kaktiņāi,
Svešas mātes pakrēslī.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4909.

Nebrāķējiet, dieverīši,
Bārenītes dāvaniņas!
Bārenīte nabadzīte,
Nav sarkanu dzīpartiņu,
Nav sarkanu dzīpartiņu,
Ko dāvanas izrotāt.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

4910.

Nedod Dievs tādas dienas,
Kādas dienas bārītei:
Bez maizītes ganos dzina,
Bez pūriņa tautiņās.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4911.

Ņem, bāliņ, ko ņemdams,
Sērdienīti vien neņem:
Sērdienei smags pūriņš,
Pilns gaužām asarām.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

- 201 -

4912.

Neraugies, mātes meita,
Bārenītes pūriņā!
Bārenītes pūriņā
Vairāk gaudu asariņu,
Vairāk gaudu asariņu
Nekā daiļu gabaliņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

4913.

Neskaties, mātes meita,
Bārenītes pūriņā!
Bārenītes pūriņā
Puse gaužu asariņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4914.

Neskatāti, sveši ļaudis,
Pēc bārines liela pūra:
Ne tai tēva devējiņa,
Ne brāliņa pircējiņa.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

4915.

Nesmejies, mātes meita,
Bārenītes pūriņam:
Pakuliņu paladziņi,
Pakājīšu villainītes.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

4916.

No tālienes es pazinu,
Kur sērdienes pūru veda:
Rāmi nāca melni zirgi,
Noskumuši bāleliņi.
190 [Kuldīgā].

4916¹.

No tālienes es pazinu,
Kur bārenes pūru ved:
Appelējšu pūra vāku,
Norūsējšu atslēdziņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

4917.

No tālienes es pazinu,
Kur ved tautas sērdienīti:
Sērdienītes pūru veda
Ar deviņi kumeliņi.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

4918.

Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darināja;
Bārenīte grūti auga,
Daiļu pūru darināja.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4919.

Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darināja;
Es bārīte bez māmiņas,
Lēni pūru darināju.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

4920.

Par gabalu jau redzēju,
Kur bārenes pūru veda:
Pūra vāki izrakstīti
Gaužajām asarām.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

4921.

Paraugies, mātes meita,
Kas bārenes pūriņā:
Bārenītes pūriņā
Daiļi vien gabaliņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

4921¹.

Pateicieti, dieverīši,
Kas kuŗam gadījās:
Kas aitiņas mugurā,
Tas bāraines pūriņā.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

4922.

Pateiciet, dieverīši,
Par bāraines gabaliņu;
Cik bēdiņu, tik asaru,
Tik gabalu pūriņā.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

4923.

Pie svainīša tā uzaugu
Kā pie tēva, māmuliņas:
Svainis man linus deva,
Māsa pūru darināja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

4924.

Pūra dēļ zagt neiešu,
Kad nevaru pielocīt;
Lai zog mana ļauna diena,
Kas paņēma māmuļīti.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

4925.

Pūra dēļ, sveši ļaudis,
Nejūdzieti kumeliņus:
Bārenīte darbos gāju,
Kad pūriņu piedarīju?
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

- 202 -

4926.

Pūra dēļ, sveši ļaudis,
Kumeliņa nejūdzat:
Kas pūriņu man darīja,
Bez māmiņas dzīvojot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

4927.

Pūrā liku, nevalkāju
Lonā dotus gabaliņus.
Cik pacēlu pūra vāku,
Tik asaras noslaucīju;
Še guļ mani viegli soļi,
Manas gaužas asaras.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

4928.

Pūrā liku raudādama
Baltas vilnas kodaliņu;
Bij aitiņas, bij vilniņa,
Nav māmiņas, kas darīja.
24 [Lēdurgas draudzē].

4929.

Pūru manu negaidāt,
Ne telīšu pakaļā:
Kas bāŗam pūru deva,
Kas telītes audzināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4930.

Pupu sieki, zirņu sieki
Mātes meitas pūru loca;
Es nabaga sērdieniš,
Man jālok' raudedam.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

4931.

Radu pūriņ' i atvāztu,
Vilnānītes izcilātas.
Kas to vāze, kas cilāja,
Nava manas māmuliņas.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4932.

Raugātiesi, bāleliņi,
Kur aizveda bārenīti;
Līktin līka vaŗa tilti,
Kad pūriņu pāri veda.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

4933.

Šī devīta vasariņa,
Ka paliku bārenīte;
Neieliku pūriņā
Ne devīta gabaliņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4934.

Šim tiesiņa, tam tiesiņa,
Kur, māmiņa, man tiesiņa?
Man' tiesiņa aizgājuse
Līdz ar manu māmulīti.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

4935.

Šūti krekli, nerakstīti
Bārenītes pūriņā;
Sēti mieži neecēti
Kalpa puiša tīrumā.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

4936.

Sērdienīte, nabadzīte,
Niedru pūru darināja;
Kur tautām vēja zirgi
Niedru pūru vizināt?
346 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4937.

Sērdienīte, nabadzīte,
Sēru pūru pielocīja:
Div' kārtiņas cimdu lika,
Trešu gaudu asariņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

4938.

Sērdienīte tā māsiņa,
Paladziņu pūru loka;
Tai nevaid māmuļītes,
Villainīšu devējiņas
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4938¹.

Sērdienītes pūriņā
Trīs biķeŗi asariņu;
Div' raudāja dzīvojot,
Trešo, pūru locīdama.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

4939.

Sērdienītes pūru veda
Sešiem bēriem kumeļiem;
Visi seši vērzelēti,
Iet pret kalnu dusēdami.
Mātes meitas pūru veda
Sešiem bēriem kumeļiem;
Visi seši vērzelēti,
Iet pret kalnu dancodami.
232 [Talsos (Tl)].

4939¹.

Sērs mūžiš man augdam,
Dievs dos laim' dzīv'dam:
Simtem šķirt raib's gov's,
Simtem bēr's kum'liņ's.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

- 203 -

4940.

Sirmi zirgi birzē tek
Basajām kājiņām.
Sērdienīte pūru loka
Mēnestiņa gaišumā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4941.

Skatāties, skauģa ļaudis,
Kur ved tautas bārenīti:
Simtiņš nāca raibu govju,
Simtiņš bēru kumeliņu.
280 [Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)].

4942.

Strūdzenieku bāleliņi,
Pavedieti man' pūriņu:
Ne man tēva, ne man mātes,
Ne jaunā bāleniņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4943.

Sveša māte man iedeva
Strupu ļipu telēniņu.
Dievs dos man pilnu kūti
No tā viena strupļipīša.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

4944.

Tautas, pūra neprasāt,
Es nabaga sērdienīte;
Ja gribat dižu pūru,
Tad ņemat bajāreni.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

4945.

Tīk jums, tautas, ņemat mani,
Pūru manu neraugāt;
Sērdienīte, darbos gāju,
Kas pūriņu darināja?
224 [Kabilē (Kld)], 276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4946.

Tīrat ceļu, bruģējat,
Nu bārītes manta nāk:
Pulkiem dzina govis vēršus,
Vezmiem veda sidrabīnu.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

4947.

To jūs, tautas, neraugait,
Ka es esmu sērdienīte;
Tāpat man pilns pūriņš
Kā māmiņas meitiņai.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

4948.

Trīs dižanas rozes zied
Uz bārenes pūra vāka.
Gudrajam, lēnajam,
Tam būs tādu bildināt.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

4949.

Trīs diženas santa rozes
Uz bārenes pūra vāku;
Trīs diženi tēva dēli
Gaid' bāreni uzaugot.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4950.

Trīs sarkanas rozes zied
Uz bārenes pūra vāka;
Trīs diženi tēva dēli
Žēlubām nevarēja.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

4951.

Uz pūriņa atsēdos,
Tad vēl gauži noraudāju:
Nav manā pūriņā
Viena laba gabaliņa;
Kas man deva, bārīšam,
Vienu labu gabaliņu?
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1. Visu nakti sasēdēju
Uz pūriņa raudādama:
Nav manā pūriņā
Viena krietna gabaliņa.
Piebraucīju ievu ziedu,
Uzklāj' baltu paladziņu,
Iestādīju rožu zaru
Uz laimīti vāciņā.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

4952.

Vairāk būtu, vairāk būtu,
Kaut man sava māmuliņa,
Vairāk būtu cimdu, zeķu,
Vairāk būtu vilnainīšu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

4953.

Vai tādēļ zemu saule,
Kad aiz kalna aiztecēja?
Vai tādēļ bez pūriņa,
Kad paliku bārenīte?
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

- 204 -

4953¹.

Visi dala tēva mantu, -
Kādu mantu es dalīju?
Man mazai tēvs nomira, -
Tēva mantu izdalīja.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

4954.

Visi kalni pakalnīši
Mātes meitai pūru dara;
Kas nabaga bārenim? -
Uz vienāmi rociņām.
46 [Carnikavā (Rg)].

4955.

Visi mana pūra gaida,
Vīratēvs vie negaid';
Vīratēvs tā sacīj':
Kas bārīša pūriņā!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

4956.

Visi tek raudzīties
Bārenītes pūriņā:
Bārenītes pūriņā
Daudzi skaistu raudzeklīšu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4956¹.

Cilā pūru bārenīte,
Mātes meita raudzījās.
Visi daiļi gabaliņi
Asarām darināti.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

★

38413.

Vai Dīviņ, vai Laimiņ,
Buorinei gryuta dzeive:
Gonūs guoju bez maizītes,
Tautiņuos bez pyuriņa.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

38414.

Vai Dieviņ, kā bij grūt(i)
Bez māmiņas dzīvojot:
Visu mūžu nevarēju
Pūra vien piedarīt.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

38415.

Atej munu nyu, māmiņa,
Nyu maņ tevja vajadzēja;
Puškoj munu pyura vuoku
Sudabreņa lapeņom.
389 [Silajāņu Rz].

38416.

Bajāriņa meitiņām
Visi kakti pūru loka;
Es nabaga bārenīte,
Pati loku raudādama.
416 [Strazdes (Tl)].

38417.

Buorineitis pyureņī
Vysi raibi gabaleni;
Visi raibi gabaleni,
Ai osorom raibynuoty.
314 [Pildas Ldz].

38418.

Celīs, auka, teirej ceļu,
Buorineite pouru vad!
Celīs auka, celīs auka,
Buorineite pouru vad!
24 [Asares Il].

38419.

Celīs, muna muomuliņ,
Es pacelšu velēniņu;
Puškoj munu pyura vuoku,
Sudobriņa lapiņom.
503 [Višķu D].

38420.

Citas meitas pūru taisa,
Kur es ņemšu, bārene?
Svešas mātes lamu vārdi,
Tas mans darba algojums.
36 [Balvu Abr].

38421.

Dūmi kūp siliņā,
Kas tos dūmus kūpināja?
Bārenīte pūru šuva,
Nodariņas dedzināja.
378 [Seces Jk].

38422.

Gauži raud bārenīte,
Pie pūriņa stāvēdama;
Viena balta villānīte,
Nei tai diegu - ielociņa.
241 [Lubānas Md].

- 205 -

38423.

Kas bārenei pūru dara,
Kas to cēla tautīnās?
Viņas pašas rokas kājas,
Tās to cēla tautīnās.
192 [Kosas C].

38424.

Kab' maņ (byutu) tys buoliņš,
Kurs guļ smilkšu kalniņā,
Nastuovātu muns pyuriņš
Bez sudobra etslēdziņas.
89 [Dricēnu Rz].

38425.

Ko gaidīji, sērdienīte,
Ka negāji tautiņās?
Kā es iešu tautiņās,
Maz manā pūriņā?
190 [Kokneses Rg].

38426.

Kuo verīs, muotis meita,
Buorinītes pyuriņā?
Buorinītes pyuriņā
Raibi vīn gabaliņi,
Rakstīti, narakstīti,
Ar osoram salaistīti.
605 [Skolas].

38427.

Nazaverīt jyus, ļautiņi,
Nu buoriņas lela pyura:
Buorinīte(s) pyureņī
Visi raibi gabaliņi,
Ar osoriņas raibinuoti.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

38428.

Nazaverīt, sveši ļauds,
Lela pyura buoriņam:
Buorineitis pyureņī
Rakstēti vīn gabaleņi,
Vai ai rokstim izrakstēti,
Osoruosi izmozguoti.
174 [Kārsavas Ldz].

38429.

Nasaver tu, tautīt,
Buorinītes pyuriņā;
Buorinītes pyuriņā
Visi raibi gabaliņi,
Ka pacēle skreinei vuoku,
Ar osorom raibynuo.
494 [Viļānu Rz].

38430.

Ai Laimeņ, pasaver,
Kas buorinis pyuriņā:
Pusja zalta gabaleņu,
Pusja gaudu asareņu.
78 [Dagdas D].

38431.

Pasaverīs tu, Laimiņ,
Kas buorines pyuriņā:
Ir rakstītu, narakstītu,
Vairuok gaužu asariņu.
466 [Vārkavas D].

38432.

Pasaver, sveša muote,
Kas buorines pyuriņā:
Ir zalta, ir sudobra,
Vairuok gaužu asariņu.
503 [Višķu D].

38433.

Skaista muote, skaista meita,
Buorinīte vēl skaistuoka.
Ai māmeņa, pasaveri,
Kas buoriņas pyuriņā:
Ir lūceitu, nalūceitu,
Puse zalta, sudobriņa.
168 [Kalupes D].

38434.

Mātes meita, dari pūru,
Tev ir lini tīrumā!
Kur lai ņēma bārenīte,
Tai nav linu tīrumā?
Tai pietika tiem liniem,
Ko iedeva sveša māte.
192 [Kosas C].

38435.

Mātes meitas nezināja,
Kas bārenes pūriņā;
Bārenītes pūriņā
Daža gauža asariņa.
192 [Kosas C].

38436.

Mātes meitas pūrīnā
Akmentīni glabājās;
Bārenītes pūrīnā
Skaistas, baltas villainītes.
192 [Kosas C].

38437.

Nanuoci man, mīdzeņ,
Es palyku buorineitja;
Nuoc lelai bruoļu muosai,
Jai māmeņa pyuru dora.
326 [Preiļu D].

- 206 -

38438.

Rudzu sieki, pasijāgi (pasijāni)
Mātes meitai pūru dara.
Kas taisīja sērdienei?
Pašas rokas, pašas kājas,
Pašas labais tikumiņš.
192 [Kosas C].

38439.

Smolki leitiņi nūleja
Muotes pyuru cylojūt;
Tī nabeja smolki leiti,
Buorinītes asariņas.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

38440.

Šyuti krakli, naraksteiti,
Buorinītes pyuriņā.
Kas jai deva šolka dīgus,
Kas sudobra adatiņu?
89 [Dricēnu Rz].

38441.

Vai tādēļ ne meitiņa,
Ja māmiņas man nebij?
Lieku pūru līdz malām,
Sauc' bāliņu vāku vāzt.
322 [Praulienas Md].

38442.

Zelta gailis nodziedāja
Skaistas upes maliņā;
Lai ceļāsi bārenīte
Skaistu pūru darināt.
605 [Skolas].

38443.

Ziedi, ziedi, ābelīte,
Sudrabiņa ziediņiem!
Dari pūru, bārenīte,
Tev nav pūra darītāja!
Tava pūra darītāja
Apsagula diena(s) vidu.
194 [Krāslavas D].

8. Bāreņi un Laima (Māra, Dievs, Dieva dēli)

4957.

A Dieviņi, ā Dieviņi,
Cēlusēs, cēlusēs,
Cēlusēs Dēkla, Laima
Sērdienīti godināt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

4958.

Ai bārīte, bārenīte,
Nelej gaudas asarīnas,
Ir šodien tava Laime
Vēra vārtus tautiņām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4959.

Ai Dieviņ, ai Laimiņ,
Kam tu man tā darīji:
Citi bērni saulītē,
Es saulītes pakrēslī.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

4960.

Vai Dieviņi, vai Laimiņa,
Kur liks manas asariņas!
Tā nebija viena diena,
Kur es gauži neraudāju.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

4961.

Ai Laimīt, Laimes māte,
Apsa-pati-domājies!
Jau bij grūši uzaugot,
Dod jel viegļi dzīvojot.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

4962.

Ai Laimiņ licējiņ,
Kā tu man nolikuse:
Man augot bārenei,
Būt atraitņa līgavai.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

4963.

Ai svešā māmuliņa,
Vai tu mana Laime biji?
Kā tu zini manu mūžu?
Kā es tava nezināju?
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

4964.

Ai svešā māmuliņa,
Vai tu mana Laime biji?
Pie Dieviņa zirgi mani,
Pie Laimiņas arājiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 3911 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4965.

Ai svešā māmuliņa,
Vai tu mana Laime biji?
Vai tu zini, ka nebūs
Man maizītes dzīvojot?
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

- 207 -

4966.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Mīļa Māŗa pirti kuŗ,
Kur sērdieņi mazgājās.
224 [Kabilē (Kld)].

4967.

Ak Dieviņ, redz tu manis,
Man nav viena redzētāja,
Apakš zemes man' māmiņa,
Aiz ūdeņa bāleliņš.
1311 [Apē (Vlk)].

4968.

Apraug' mani, tu Laimiņ,
I reitāi, vokorā,
Jau tu poša labi zini,
Na muomiņa mani rauga.
422 [Līvānu pag. D].

4969.

Apskaitās mīļa Māŗa,
Ka sērdiene melna gāja.
"Kad, Māriņa, mazgāšos,
Svešu māti klausīdama?"
- Mazgājies, sērdienīte,
Jele svētu pavakariņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4970.

Bārenīšu asariņas
Ik rītiņa miglu met;
Dieviņš visas tās salasa
Sudrabiņa laiviņā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

4971.

Bārenīte bēdājās,
Kas bāreni lietā liks.
Nebēdā, bārenīte,
Laime tevi lietā liks.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

4972.

Buorin'a b'eju augdama,
Na buorin'a dz'eivuodama:
Man' Laim'eņa sas'egus'e
Na buorin'es' sedzin'aņus.
414 [Krāslavas apkārtnē].

4973.

Bārenīte bij' augdama
Sūras dienas redzējusi;
Domā Dievs, gādā Laima
Labu mūžu dzīvojot.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

4974.

Bārenīte, man' māsiņa,
Neriet gaudu asariņu!
Tev Laimiņa krēslu cēla,
Labi ļaud's zadināja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

4975.

Bāriņš kāpa debesīs
Pa ozola zariņiem
Pavaicāti Dieviņam,
Kur palika tēvs māmiņa.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4976.

Balta balta viešņa nāca
Bez saulītes vakarā;
Tā nebija balta viešņa,
Tā bārenes mīļa Laima.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Balta balta viešņa nāca
Bez saulītes vakarā.
Tā nebija balta viešņa,
Tā bārenes mīļa Laima.
- Labvakari, bārenīte,
Tevi teica saderētu.
- Nava tiesa, mīļa Laima,
Nava man, kā vajaga:
Ne man cimdu, ne man zeķu,
Ne man baltu villainīšu.
- Ej, meitiņa, neliedzies,
Es tev došu, kā vajaga:
Došu cimdus, došu zeķes,
Došu baltas villainītes.
- Ne man govju, ne man vēršu,
Ne man bēru kumeliņu.
- Došu govis, došu vēršus,
Došu bērus kumeliņus. -
Eit', ļautiņi, skatīties,
Kur ved tautas bārenīti:
Pulkiem dzina govis vēršus,
Pulkiem bērus kumeliņus.
Vēl pūriņš pakaļ nāca
Ar deviņi bāleliņi. -
Šķiŗatiesi, krūmi, meži,
Es dalīšu dāvaniņas.
Priedei sedzu baltu sagšu,
Ozolam sudrabiņa,
Baltajam bērziņam,
Tam uzsedzu paladziņu,
Mazajiem kārkliņiem
Pa pārim paķelīšu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

- 208 -

2. Labvakari, sērdienīte,
Teica tevi saderētu.
- Nava tiesa, mīļa Māra,
Maz manāi rociņāi.
- Ej ar Dievu, sērdienīte,
Cik varēšu, tik līdzēšu:
Simtiem došu raibu govju,
Simtiem baltu avetiņu.
Lūdzies pati no Dieviņa
Trešo simtu bēru zirgu. -
- Līktin līka vaŗa tilts,
Man ejot tautiņās:
Vedu pūru, dzenu goves,
Jāj deviņi bāleliņi,
Mīļa Māra pakaļ dzina
Simtiem baltas avetiņas.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

4976¹.

D'edz, Laim'eņ, gaišu guni
Ustubeņis dybynā;
Buorin'eit'e sagšys aud'e
Tymsajāi kakt'eņā.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

4977.

Dieva dēli tiltu taisa,
Vaŗa grodus pāri lika;
Pāri brauca bārainīte,
Kā saulīte mirdzēdama.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

4978.

Dieva dēlis pirti dara
Apakš kupla ozoliņa.
Tur atjāja mīļš Dieviņis
Ar Māriņas kumeliņu;
Ielaiž rožu dārziņā,
Pieliek mani par ganiņu.
Pielikdamis piesacīja,
Lai nerausta zelta rozes.
Es norāvu pilnu sauju,
Notecēju lejiņā.
Meklē mani mīļš Dieviņis
Ar visiem eņģeļiem.
Satiek Māru. Vaicā Māra:
Ko meklēji, mīļš Dieviņi?
- Meklēj' savu zirgu ganu,
Zelta rožu raustītāju.
- Ai, piedod, mīļš Dieviņis,
Tam nabaga sērdienim,
Ne tam tēva, ne māmiņas,
Kas piedeva padomiņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1. Atjāj divi Dieva dēli,
Abiem bēri kumeliņi.
Kumeliņus nosedloja,
Ielaiž Dieva dārziņā.
Es nabaga bārenīte,
Daliek mani par ganiņu.
Dalikdami piesacīja:
Nenolauzi zelta zaru.
Staigājoti ložņājoti
Nosalaužu zelta zaru,
Nosalaužu zelta zaru,
Notecēju lejiņā.
Dzirdu Dievu jautājoti:
Kur palika bārenīte?
Bārenīte lejiņāi
Ritin' gaužas asariņas.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4979.

Dieviņš jāja, Māra brauca
Sērdieņiem panākstos.
Dieviņš deva bērus zirgus,
Māra raibas raibelītes.
216 [Ventspilī].

4980.

Dūd, Dīveņ, buoriņam
Dīvu rast cel'eņī,
Dīvu rast cel'eņī,
Laimu ceļa gal'eņī.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4981.

Dod, Dieviņ, man padomu,
Man nevaida devējiņa:
Mans padoma devējiņis
Guļ zem zaļu velēniņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

4982.

Dūmi kūp ezarā,
Kas tos dūmus kūpināja?
Dieviņš kūra uguntiņu,
Bāŗabērnus sildīdams.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

- 209 -

4983.

Iesim visi sērdienīši
Pie Dieviņa raudādami:
Citam trūka tēvs māmiņa,
Citam īsti bāleliņi.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4984.

Īt m'eitin'is vakarātu,
Īt Dīveņš klaus'eitūs.
Vīna poša buorin'eit'e,
T'ej Dīv'eņu pīmin'ēje;
I t'ej beut' aizm'ērsus'e,
Ka beut' tāvs, muomul'eņa.
422 [Līvānu pag. D].

4985.

Ej, Dīv'eņ, ej, Laim'eņ,
Buorin'eiša gūd'eņā:
Dīvs tāvs, Laim'e muot'e,
Dīva dāli buol'el'eņi.
429 [Kārsavas pag. (Ldz)].

4986.

Es, augdama sērdienīte,
Necerēju godā tapt;
Man Dieviņis krēslu cēla
Bajāriņa sētiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 254 [Tukumā], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 364¹.

4987.

Es iedēstu baltu rozi
Baltā smilšu kalniņā.
Tā izauga liela gaŗa,
Līdz pašāmi debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa rozītes zariņiem.
Es redzēju Dieva dēlu
Sirmu zirgu seglojam.
- Dievs palīdzi, Dieva dēli,
Vai redzēji tēv' ar māti?
- Tēvs ar māti Vāczemē
Brāliņam kāzas dzeŗ. -
Es apkalu kraukļam kājas,
Es nojāju Vāczemē.
Vāczemnieki brīnējās:
Tavu melnu kumeliņu!
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

4988.

Es iesēju lielu pupu
Baltā rožu dārziņā.
Tā izauga tieva gaŗa,
Līdz pašāmi debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zariņiem.
Es redzēju Dieva dēlu
Siekiem bites mērojot.
Pavaicāju Dieva dēlu,
Ko dar' manis tēvs māmiņa;
Vai tie kūla Dieva rijas,
Vai mēž Dieva laidariņu.
Tie nekūla, tie nemēza,
Vieglu darbu vien darīja,
Vieglu darbu vien darīja
Augstos saules kalniņos:
Tēvis pūta āžaragu,
Ganot Dieva kumeliņus;
Māte kāra vilnainītes
Zeltābeļu zariņos.
Cik pakāra vilnainītes,
Nokrīt zelta ābolīts;
Es gribēju vienu ņemti,
Nebij laika, nevarēju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4989.

Es iesēju zelta zirni
Lielajā tīrumā.
Tas izauga lielis gaŗš,
Līdz pašiem debešiem.
Pa tiem zirņa zariņiem
Es uzkāpu pie Dieviņa.
Es redzēju Dieva dēlu
Kumeliņu seglojot.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Vai redzēji tēv' ar māti?
- Ej, meitiņ, tec, meitiņ,
Līdz viņam kalniņam,
Viņa kalna galiņā,
Tur guļ tavs tēvs ar māti,
Tur guļ tavs tēvs ar māti
Zem zaļām velēnām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

4990.

Es lustīga, es vēlīga,
Svešas mātes audzināta;
Dod, Dieviņ, mīļa Māra,
Tik lustīgu arājiņu.
201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)].

4991.

Es nebiju domājuse,
Ko Dieviņš man vēlējis:
Es nabaga sērdienīte,
Nu bajāra līgaviņa.
188 [(?)].

- 210 -

4992.

Es nebūtu domājuse,
Ko Laimiņa vēlējuse:
Man nabaga bērniņam
Kļūt labā(i) vietiņā(i).
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

4993.

Es raudāju, es tekāju,
Man izgaisa māmuliņa.
Raudādama, tekādama
Ietecēju niedrājā.
Tur atradu niedrājā
Trīs sudraba avotiņus.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā sirmi kumeliņi;
Pie trešā avotiņa
Trīs Laimiņas mazgājās.
Divas saka: Kur tu teci?
Trešā klāti aicināja.
- Meitiņ, tava māmuliņa
Guļ zem zaļo velēniņu,
Guļ zem zaļo velēniņu
Saules mātes aplokā. -
Es saulītei pavaicāju,
Ko dar' mana māmuliņa.
- Zelta slotu ceļu slauka,
Gaida tevi aizejot.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sveša māte šautri sviede,
Es pabēgu bēgamo.
Es bēgdama iztecēju
Zelt' avotu līgojam.
Pie tā zelta avotiņa
Trīs Laimiņas mazgājās.
Divas saka: Kur tu teci?
Trešā klāti aicināja.
Kuŗa klāti aicināja,
Tā pasaka māmuļiņu:
Ej, meitiņ, tec, meitiņ,
Līdz viņam kalniņam,
Tur guļ tava māmuļiņa
Zem zaļām velēnām,
Zem zaļām velēnām,
Sešu galdu namiņā.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

4994.

Es redzei svēt' Mār'
Vidē jūr' zēģelam,
Vidē jūr' zēģelam,
Pill' laiv' sērdieniņ',
Pill' laiv' sērdieniņ',
Pill' laiv' asaras,
Pill' laiv' asaras, -
Bez sauv' tēv', māmalit',
Apakš zem' tēvs māmiņ',
Āz ūdeņ' bāleliņ'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

4995.

Es sovai Laimeņai
Rauduodama žālojūs,
Kam jei mani tik jaunu
Bēdeņuos pamatuse.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

4996.

Es stādīju baltu puķi
Baltā smilšu kalniņā.
Tā izauga liela gaŗa,
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pa puķītes lapiņām.
Tur redzēju Dieva dēlu
Kumeliņu sedlojot.
Labrītiņi, Dieva dēls,
Redzēj' manu tēv' ar māti?
- Tavs tēviņš, māmuliņa
Sēd tumšā kaktiņā.
1311 [Apē (Vlk)].

4997.

Gaiša dega uguntiņa
Tumšajāi kaktiņā:
Bārenīte pūru loka,
Mīļa Māra palīdzēja.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

4998.

Gaiši spīd uguntiņa
Mīļas Laimas istabā:
Mīļa Laima sērdienei
Liek sudraba vaiņadziņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4999.

Gauži raud bārenīte,
Zelta bira asariņas;
Dieva dēli, lasīdami,
Kaŗ kumeļa iemauktos.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

5000.

Gauži raud tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
Cel, Dieviņ lielu vēju,
Nes māmiņai žēlabas.
121 [Gulbenē (Md)].

- 211 -

5001.

Kālabad es nevaru
Caur bajāra sētu iet?
Pate dzinu simtu govju,
Brālīts simtu kumeliņu;
Mīļa Māra pakaļ dzina
Simtu baltu avetiņu.
188 [(?)].

5002.

Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie istabas duraviņu?
Dieva zirgi, Laimes rati,
Bārenītes vedējiņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5003.

Kas buorin'ai kuojus ava,
Kas gal'v'eņu sasukava?
Svāta Muora kuojus ava,
Laim'e golvu sasukava.
414 [Krāslavas apkārtnē].

5004.

Kas bāreni godināja,
Kas bāreni slavināja?
Dieviņš godu godināja,
Laimīt' slavu slavināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5005.

Kas iemauktus šķindināja
Avotiņa lejiņā?
Dieviņš cēla sērdienīti
Bajāriņa kumeļā.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)], 159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

5006.

Kas gulbīti baltu dara,
Kas bārīti ļaužu liek?
Ūdens gulbi baltu dara,
Dievs bārīti ļaužu liek.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

5007.

Kas šķind, kas žvadz aploka galā?
Dēklīte dancina sērdienīti,
Vaŗa kurpes kājā, žvārguļu josta.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

5008.

Ko, Dieviņ, tu domāji,
Man' atstāt sērdienīti?
Dodi man, vēli man
Labu laimi tautiņās.
188 [(?)].

5009.

Ko tie seši bēri vilka
Pret kalniņu dusēdami?
Sērdienītes pūru veda,
Dieva dēli līdzi gāja,
Dieva dēli līdzi gāja,
Mīļa Māra pavadīja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

5010.

Kur, Dieviņ, tu tecēsi
Pilnu šauju āmariņu?
- Tautas veda bārenīti,
Nekaustīti kumeliņi.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5011.

Kur iedama, tecēdama,
Pamācīju bārenīti;
Māci, Dievs, māci, Laime,
Nu es pate bārenīte.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5012.

Kur tecēja mīļa Māŗa,
Zīda svārkus pacēluse?
Nu tik veda sērdienīti,
Tai tecēja lones dot.
224 [Kabilē (Kld)].

5013.

Kur tecēsi, mīļa Māŗa,
Ar to klēpi villainīšu?
- Aiz kalniņa nosaluši
Simtiem mazi sērdienīši.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5014.

Kur tecēji, mīļa Māŗa,
Goves saite rociņā?
- Tai meitai govi dot,
Kam nav māte devējiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

5015.

Kur tecēji, mīļa Māŗa,
Pilna sauja dzīpariņu?
- Sērdienīte saderēta,
Nerakstītas villainītes.
224 [Kabilē (Kld)].

1. No tāļienes es pazinu:
Sērdienītes pūru veda.
Sērdienītes pūru veda,
Nepuškotas villainītes;
Mīļa Māŗa pakaļ tek,
Pilla sauja dzīpariņu.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

- 212 -

5016.

Kur tu iesi, mīļa Māŗa,
Ar divām vācelēm?
- Vienāi bija šķīru auti,
Otrāi sēru vaiņadziņis.
Še, sērdiene, šķīru auti,
Lai stāv sēru vaiņadziņis,
Lai stāv sēru vaiņadziņis
Priekš bajāra meitiņām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5017.

Kur tu teci, svēta Māre,
Ašu šauja rociņā?
- Tautas veda bārenīti,
Liepu galdi nemazgāti.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5018.

Kur tu teci, svēta Māra,
Pilla sauja zīda diegu?
- Sērdienei pūru šūt,
Kam nevaid māmulīte.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

5019.

Kur tu teci, svēta Māre,
Zīda svārkus saņēmuse?
- Es tecēju laidarēju
Sērdienei tiesu šķirt,
Sērdienei tiesu šķirt,
Kam nav tiesu šķīrējiņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5020.

Labs labam krēslu cēla,
Kas man cēla, bāreņam?
Man pacēla mīļa Māre
Savas meitas šuvumiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5021.

Labs labam krēslu cēla,
Kas pacēla bāraiņam?
Dievs pacēla bāraiņam,
I bāraiņa bērniņiem.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

1. Dižs dižam krēslu cēla,
Kas pacēla sērdienim?
Dieviņš cēla sērdienim, -
Sēd visā mūžiņā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

5022.

Lai bij radi, kam bij radi,
Bārenītei lieli radi:
Dieviņš tēvs, Laima māte,
Dieva dēli bāleliņi.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5023.

Laime man galdu klāja,
Es nabaga sērdienīte;
Dieviņš man klāt stāvēja,
Kad pie galda piesēdos.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

5024.

Laime mana gauži raud,
Pie baznīcas stāvēdama:
Redzēj' mani, bārenīti,
Ar atraitni laulājot.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

5025.

Laima sēd ābelē,
Bārenīte pazarē.
Laima saka uz bārenes:
Vij, bārene, vainadziņu!
- Ei Laimiņ, licējiņ,
Kas ņems manu vainadziņu?
- Ei bārene, nebēdā,
Tautas ņems vainadziņu.
- Ei Laimiņ, licējiņ,
Man nevaida gatavības.
- Ei bārene, nebēdā,
Es tev došu gatavību:
Es tev došu simtu govju,
Simtu baltu vilnainīšu,
Tavam miežu arājam
Simtu bēru kumeliņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

5026.

Laime sēd ābelē,
Bārenīte pazarē.
Saka Laime uz bāreni:
Vij, bārene, vaiņaciņu!
- Ei Laimiņa, licējiņa,
Kam vajaga vaiņaciņa?
- Vij, bārene, nevaicā, -
Tautas ņems vaiņaciņu.
- Ei Laimiņa, licējiņa,
Ko dos tautas par vaiņaku?
- Ei bārene, nevaicā, -
Tautas kārs šūpolīti.
- Ei Laimiņa, licējiņa,
Es nemāku žužināt.
- Ei bārene, nebēdā,
Vai tu viena žužināji?
Mīļa Māra, Madaliena,
Abas divas žužināja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 213 -

5027.

Laime sēd liepiņā,
Bārenīte ziedus lasa.
Saka Laime sēdēdama:
Kam, bārene, ziedus lasi?
- Es, Laimiņa, ziedus lasu
Vainadziņu šūdināt.
Saka Laime sēdēdama:
Nelas' daudzi, bārenīte,
Nelas' daudzi, bārenīte,
Neba ilgi tu nesāsi:
Sieš' es tev baltautiņu,
Likšu cauņu cepurīti.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

5028.

Laima sveci dedzināja
Pašā ceļa maliņā:
Tumsā veda sērdieniti,
Lai neklūp kumeliņš.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

5029.

Laim' uz Laimas vaicājās:
Kur dosim bārenīti?
- Dosim maizes vietiņā,
Lai neraudi dzīvojot.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5030.

Laimes māte durvis vēra,
Kad man kāra šūpulīti.
Tā vēlēja manu mūžu
Dzeņa spalvas raibumiņu:
Man bez tēva, māmuliņas
Augt lielam, diženam,
Svešas mātes dubļus brist,
Kunga riju kuldināt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5030¹.

Laimiņ', mūža licējiņa,
Kam tu man tā noliki,
Kam tu liki mūdiņā
Treju durvju virināt:
Bārenīte, kalponīte,
Pēc atraikņa līgaviņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

5031.

Līdz', Dieviņu, līdz', Dieviņu,
Man sērdienu bērniņam
Aizklausīt svešu māti,
Panest viņas ļaunus vārdus.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5032.

Māra gāja baznīcāi,
Mani līdza aicināja.
Māra joza zelta jostu,
Man apjoza sudrabiņa.
Saka Māra apjozdama:
Tev nav tēva, māmuliņas.
Izdzirdēju tos vārdiņus,
Birst man gaužas asariņas.
Kur bij man noslaucīti
Savas gaužas asariņas?
Pate Māra man iedeva
Savu zīda nēzdaudziņu.
Kur bij man izmazgāti
Māras dotu nēzdaudziņu?
Pate Māra parādīja
Zelt' avotu lejiņā.
Kur bij man izkaltēti
Māras dotu nēzdaudziņu?
Pate Māra parādīja
Zelta kārti kalniņā.
Kur bij man sarullēti
Māras dotu nēzdaudziņu?
Pate Māra parādīja
Zelta rulles klētiņā.
Kur bij man paglabāti
Māras dotu nēzdaudziņu?
Pate Māra pasacīja:
Liec pūriņa dibinā!
Kad tu iesi tautiņās,
Dod savam arājam,
Dod savam arājam
Svētu rītu slaucīties.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5033.

Māriņ' gāje baznīcā,
Mani līdzi aicināja.
Pati joze zeltu jostu,
Man apjoze sudrabiņ'.
Sacīj' pati apjozdama:
Tev nav tēva, ne māmiņas.
Es dzirdēju to vārdiņ',
Birst man gaužas asariņas.
Māŗa deve zīžautiņu
Asariņas noslaucīt.
Noslaucīju asariņas,
Iemet' nātru krūmiņā.
Gaŗām gāje jauni puiši,
Cepur' nese šaujiņā.
- Kas tur spīd, kas tur mirdz
Tanī nātru krūmiņā?
- Mīļas Māŗas zīžautiņš,
Bāŗabērna asariņas. -
Mīļai Māŗai pavaicāju:
Kur es viņu izmazgāšu?
Mīļa Māŗa pasacīj':
Zeltā upē lejiņā.
Mīļai Māŗai pavaicāju
Kur es viņu izžāvēšu?
Mīļa Māŗa pasacīj':
Zeltā rožu dārziņā.
Mīļai Māŗai pavaicāju:
Kur es viņu paglabāš'?
Mīļa Māŗa pasacīj':
Savā zeltā lādītē,
Aiz deviņām atslēgām.
3402 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 214 -

5034.

Mātes meita kalniņā
Sudrabiņu žvadzināja;
Bārenīte lejiņā
Rieta gaužas asariņas
Neraud' gauži, bārenīte,
Tev Laimiņa priekšā nāk
Ar goviem, ar vēršiem,
Ar bēriem kumeļiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5035.

Man bij viena zelta roz',
Kur mēs to stādīsim?
Tur mēs to stādīsim,
Pašā kalna galiņā.
Tur uzauga gaŗas rozes
Līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs
Pār tiem rožu zariņiem.
Es atradu Dieva dēl'
Kumeliņu seglojot.
- Labrīt, labrīt, Dieva dēls,
Voi redzēj' tēv' ar māt'?
- Tēvs ar māti Vāczemē
Bāluliņam kāzas dzeŗ.
Es nogāju Vāczemē
Pār tiem jūras līcīšiem.
- Labrīt, labrīt, tēvs ar māt',
Kur jūs mani maz' atstājāt?
Es uzaugu liela meit',
Šūpulīt' es vien atrad',
Šūpulīt' es vien atrad',
Kur es maziņš līgojos.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

5036.

Man māmiņa nozuduse,
Baltas avis ganīdama.
Duzodama, meklēdama,
Ietecēju niedrājā.
Ietecējse niedrājā,
Ieraug' zelta avotiņu.
Pie tā zelta avotiņa
Trīs Laimītes mazgājās.
Divas saka: Kur tu teci?
Trešā klātu aicināja.
Tā, kas klātu aicināja,
Tā iedeva zīdautiņu
Iedodama tā sacīja:
Mazgā rīta rasiņā;
Izmazgājse rasiņā,
Kaltē rožu dārziņā;
Izkaltējse, sarullējse,
Liec pūriņa dibinā.
Kad iedama tautiņās,
Sedz zem baltas vilnānītes
Asariņas noslaucīt
Tautu galda galiņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Man pazuda māmulīte,
Miglā ganus vadīdama.
Izlocīju niedru purvu,
Māmulītes meklēdama.
Aiz tā lielā niedru purva
Trīs sudraba avotiņi;
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā baltas avitiņas,
Trešajā avotā
Divi baltas velējās.
Viena bija mīļa Māŗa,
Otra mana māmulīte.
Mīļa Māŗa klāt aicina,
Māmulīte nost raidīja.
Mīļa Māŗa man iedeva
Skudras austu nēzdodziņu.
Iedodama piesacīja:
Še, sērdiene, nēzdodziņš!
Še, sērdiene, nēzdodziņš,
Slauki gaužas asariņas;
Noslaucījse asariņas,
Mazgā rīta rasiņā,
Žauj bērziņa galiņā;
Izžaudējse, sarullējse,
Liec pūriņa dibinā.
Kad vedīs tautiņās,
Slauki gaužas asariņas.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 215 -

5037.

Man pazuda māmulīte
Miglaiņā rītiņā.
Izlocīju divas birzes,
Māmulītes neatradu.
Trešajā birztiņā
Sudrabiņa upe tek.
Tai sudraba upītē
Divas baltas velējās.
Viena mana māte bija,
Otra mana mīļa Laima.
Māte saka: ej projām!
Laima saka: nāc šurpan!
Mīļa Laima man iedeva
Sarkan' zīda nēzdaudziņu.
Iedodama tā sacīja:
Še, bāraine, nēzdaudziņš,
Še, bāraine, nēzdaudziņš,
Noslauk' gaužas asariņas.
Noslaucījse asariņas,
Mazgā rīta rasiņā,
Mazgā rīta rasiņā,
Kar sudraba bērziņā.
Tur atjāja Dieva dēli
Ik rītiņus mazgāties,
Ik rītiņus mazgāties,
Nēzdaugā slaucīties.
Tie sacīja cits uz citu:
Ko dosim bārainei?
Viens dosim govis vēršus,
Otris bērus kumeliņus,
Tas trešais labu zemi,
Labu zemes arājiņu. -
Šķiŗaties, puri, meži,
Nu ved tautas bārainīti:
Pulkiem dzina govis vēršus,
Pulkiem bērus kumeliņus;
No pakaļas pūriņš nāca
Ar deviņi bāleliņi.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

5038.

Man vaicāja mīļa Māŗa,
Ar (=vai) i daudz bārenīšu.
Ne zemīte nepanestu,
Būt' vienāi vietiņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5039.

Mazai man tēvs nomira,
Mazai mira māmuliņa, -
Kur bij man prātu ņemt,
Kur gudraju padomiņu?
Dieviņš man prātu deva,
Laimīt' gudru padomiņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

5040.

Mēs bijām trīs māsiņas,
Visas trīs bārenītes;
Mums Laimiņa sagšas auda,
Baltu vilnu lasīdama.
Kad iesim baznīcā,
Visas trīs segsimies.
Dieva dēli ieraudzīja,
Saka, saules jumpraviņas.
Laima saka stāvēdama:
Visas trīs bārenītes.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5041.

Nāc, Dievīni, mīļa Māŗa,
Sērdienīša godīnos;
Tie dižaji bajārīni,
Tie bij lepni, tie nenāca.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

5042.

Nuoc, Dīveņ, nuoc, Laimeņ,
Buorineiša gūdeņā:
Ni jam tāva, ni māmeņis,
Kam gūdeņa gūdinuot.
Pasaver, tu Laimeņ,
Poš' par lūgu ustobā,
Kaidu jam gūdu taisa
Par tū juo guojumeņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 216 -

5043.

Neaugat, līki koki,
Liela ceļa maliņāi!
Gaŗām brauca sērdienīte,
Mīļa Māŗa vadītāja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

5044.

Nekliedziet, gulbja bērni,
Gana dziļi ezeriņi;
Neraudat, bārenīši,
Jūsu tēvs debesīs.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5045.

Ņem, bāliņ(i), bārenīti,
Bārenīte liela rada:
Dieviņš tēvs, Laime māte,
Dieva dēli bāleliņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5046.

Nesēroju, neguģoju,
Ne es viena sērdienīte:
Slīktin slīka Māras zeme,
Sērdienīšu staigājot.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5047.

Nevienam(i) nesacīju
Savu lielu žēlabiņu;
Dieviņam, tam pasaku,
Tas nesaka nevienam.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

5048.

No tālienes es pazinu,
Kur ved tautas sērdienīti:
Pakaļ nāca mīļa Māra,
Dzīpariņus mētādama.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5049.

Nosvīdusi Laima brauca,
Nosvīduši kumeliņ',
Man, nabaga bārīšam',
Rūmes vietu meklēdam'.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

5050.

Pati Laimiņ' i locīja
Bārenei villainīti;
Divi pušķus zelta lika,
Trešu lika sidrabiņ'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5051.

Pilna Dieva ustabiņa
Bārenīšu piegājuse;
Gribēj' Dieva ustabiņu
Asarām slīcināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5052.

Pūš, vējiņ, rāmi rāmi,
Māra nāca par Daugavu:
Pilna laiva sērdienīšu,
Pilna sauja asariņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5053.

Pūt, vējiņ, rāmi rāmi,
Māre nāk par Daugavu:
Pilna laiva sērdieniņu,
Pilna sauja sudrabiņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5054.

Rads radiņu godināja,
Kas godina sērdienīti?
Mīļa Māra, goda sieva,
Tā godina sērdienīti.
216 [Ventspilī].

5055.

Saka mani bārenīti,
Es nebiju bārenīte:
Dieviņš tēvs, Laime māte,
Dieva dēli bāleliņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

5056.

Sasatyku ar Laimeņu
Vydyn kolnu l'ajeņī.
Soka Laima stuovādama:
Kuo tam vajag, buoriņam?
Pavalk man' līpa goldu,
Pakluoj boltu paladzeņu,
Pakluoj boltu paladzeņu,
Izlīk treis bičereitis:
Vīnu ola, ūtru mada,
Trešu gaudu asareņu.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

- 217 -

5057.

Satuop mani div' vil'neiši
Iz Daugovas vel'ējūt,
Īsvīž vuolis Daugovā,
Īceļ pošu laiveņā.
Īcāluši laiveņā,
Nūvad mani uz Vuoczemi.
Nūvaduši uz Vuoczemi,
Dalīk mani klauseitūs,
Dalīk mani klauseitūs,
Kū dzīdoja školas bārni.
Treis dīneņas sasaklaušu
Ni āduse, ni dzāruse;
Catūrtā dīneņā
Īdūd man'i vīnu zērni.
Es tuo zērņa naapēžu,
Tū īsēju dērveņī.
Tys izauga kuplys, gars,
Da pošīm dabasīm;
Es izkuopu pi Dīveņa
Pa zērneiša zareņīm.
- Lobs reiteņš, Dīva dāls!
Kur guļ muna muomul'eņa?
- Tī guļ tova muomul'eņa,
Zam Dīveņa noma durs,
Zam Dīveņa noma durs,
Zam zaļū vel'ēneņu.
- Cel'īs, munu muomul'eņ,
Es pacel'šu vel'ēneņu.
- Es, bērneņ, nasacel'šu,
Cikom saul'e debesīs.
Dužuodama, rauduodama
Ītecēju nīdreitēs.
Nu tūs nīdru šmuigu, garu
Iztak zalta olūteņš.
Pi tuo zalta olūteņa
Treis jumprovas mozguojuos.
Divi soka: kur tu īsi?
Trešā kluotu aicynuo.
Kura kluotu aicynuo,
Tei īdeve zeižauteņu.
- Ša, muoseņ, zeižauteņš,
Nūslauk' sovas asareņas!
- Nūslaucēju asareņas:
Ša, muoseņ, atpakaļ.
- Jam ar Dīvu, nosoi pate
Par māmeņas žēl'eibuom.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

5058.

Žēli raud sērdienīte
Viena pati kamburī.
Vaicā viņu Dēkla, Laime:
Ko tu raudi, sērdienīte?
- Kā es žēli neraudāšu,
Nav neviena līdzētāja,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne īstā bāleniņa.
- Ej, sērdiene, nebēdā,
Es tev gribu palīdzēt,
Es tev gribu palīdzēt
Visu mūžu dzīvojot.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

5059.

Žēlo, Dievs, žēlo, Laime,
Man nebija žēlotāja!
Visi mani žēlotāji
Guļ zem zaļas velēniņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5060.

Šķiŗatiesi, melli meži,
Ārdātiesi, posta sēti,
Dieviņš jāja, Laime brauca
Sērdienei panākstos.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

5061.

Šodien saule gaisojās,
Sērdienei kāzas dzēra.
Saule vilka zīda svārkus,
Līdz zemīti locīdama;
Mīļa Māra sagšu sedza,
Līdz zemīti puškodama;
Dieva dēli zirgus jūdza
Sudrabiņa ratiņos;
Mēnestiņis līdza brauca,
Ieiet līdza baznīcā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

5062.

Sērdienīte kronu pina
Baltābola kalniņāi.
Tur atnāca mīļa Māŗa (mīļš Dieviņis)
Ar divim eņģeļim.
Kur tu liksi, sērdienīte,
Puķu kroni, nopinuse?
Nav man tēva, ne māmiņas,
Kas man zelta liedinās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 218 -

5063.

Sērdienīte tā meitiņa,
Dadzī kūra uguntiņu.
Dod, Dieviņi, lem, Laimiņa,
Tai malciņas cirtējiņu.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)], 224 [Kabilē (Kld)].

5064.

Skatāties, jūs ļautiņi,
Kur aizveda bārainīti:
Dieva zirgi, Laimas rati,
Pati Laima vedējiņa.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

5065.

Skatāties, skauģa ļaudis,
Kur ved tautas grūtdienīti:
Sirmi zirgi, melni puški,
Laime sēd vedējos.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

5066.

Steidzies, Dēkla, steidzies, Laima,
Nu ved tautas sērdienīti;
Steidzies, Dēkla, vārtus vērt,
Laime segt villainīti.
Dui eņģeļi nolaidās
Sērdienīti pavadīt.
Raud sērdiene aiziedama,
Raud eņģeļi vadīdami.
Pus upītes pietecēja
No eņģeļu asarām.
Sērdienīte grūtredzējsi
No mazām dieniņām,
No mazām dieniņām
Asarās iemirkusi.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5066¹.

Sveša māte mani stūma
Tumšajā kaktiņā;
Tec, Laimiņa, pasniedz roku,
Izved mani saulītē.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

5067.

Tautu dēl, tautu dēl,
Neraudini bārenītes!
Rītu nāks mīļa Laime,
Ko tu tai atbildēsi?
Laimītei jāizskaita
Bārainītes asariņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5068.

Tec, Laimīte, tu pa priekšu,
Es tavās pēdiņās,
Man nav savas māmuliņas,
Kas Laimīti novēlēja.
253 [Stūŗu muižā (Blīdienes pag. Tk)].

5069.

Tacādama puortecēju
Treis sudabra ezereņi.
Vīnā dzēre raibas gūs,
Ūtrā bāri kumeleņi,
Trešujāi velējuos
Saules maita jumpraveņa.
- Saules maita jumpraveņa,
Vai redz'ēji muomūl'eņu?
- Tec, muoseņ, pustacyn
Da viņam kalneņam,
Tī jyr tava muomūl'eņa
Dīva noma pakaļā,
Dīva noma pakaļā,
Eņģel'ēšu draudz'ētē,
Eņģel'ēšu draudz'ētē,
Gruomateņu rūceņā.
Sarakst'ētas, saskreivātas
Vyvsas duorgas dviesel'ētes,
I myrušu, namyrušu,
I gunteņā sadagušu.
409 [Līksnas pag. D].

5070.

Trīs reizītes Laima (Laime) sauca,
Kalniņā stāvēdama:
Nāc ārā, bārenīt(e),
No tām ļaužu valodām!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

5071.

Vilks norēja bārenīti
Liela ceļa maliņā.
Gauži Laima noraudāja,
To vietiņu daiedama.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberģē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

5072.

Visi labi pie Dieviņa,
Bārenīte pie Māriņas.
Dziržu Dievu jautājot:
Kur palika bārenīte?
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5073.

Visi ļaudis brīnījās
Par to manu tikumiņu.
Ko jūs, ļaudis, brīnāties,
Dieviņš mani audzināja.
190 [Kuldīgā].

- 219 -

★

38444.

Vai Dieviņi, rītā saku,
Vai Dieviņi, vakarā.
Kā es būdu savu mūžu
Ar vaidiem nodzīvot?
119 [Gaujienas Vlk].

38445.

Ai Leimeņu, muomuleņu,
Kam tu mani vīnu ruoji?
Ka ļaudim dīna ausa,
Man satyma vakariņs.
170 [Kapiņu D].

38446.

Voi Laimeņ, muomuleņ,
Kur tu mani še atstuoji?
Kur tu mani še pameti?
Vysi soka: reima, prožors,
Vys olkoņa es palyku.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38447.

Ai Laimiņa, pasaskot,
Kaida muna dzeivoišona:
Vysa vītas pagalvīte
Asareņu paltiņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38448.

Appaļātis tautu dēlis,
Appaļāta tautu meita;
Abi divi bārenīši,
Palīdz Dievs dzīvojot.
198 [Krustpils D].

38449.

Bārenīte guni kūra,
Daudzus krūmus lauzīdama.
Dievs sildās, sildās Laima,
Sildās mans augumiņš.
545 [Krustpils D apr.].

38450.

Buorinīte, mun' muosiņa,
Narīt gaudu asariņu!
Tev Laimiņa krāslu cēļa,
Lobi ļaud's sādynuoja.
389 [Silajāņu Rz].

38451.

Ej, Laimiņ, kur iedama,
Nāc pie manis pāriedama,
Palīdz man grūtu mūžu
Vieglumā darināt.
146 [Jaungulbenes Md].

38452.

Es nabaga bārenīte,
Izaugdama nedomāju;
Man Dieviņš krēslu cēla
Tēva dēla sētiņā.
319 [Plāteres Rg].

38453.

Es savai Laimītei
Mūžam laba nevēlēšu,
Kam tā manu mūžu lika
Uz asaru avotiņa.
322 [Praulienas Md].

38454.

Godī, Dieviņ, tos ļautiņus,
Kas godīja bārenīti.
Nij tai tēva, nij māmiņas,
Kas godiņu godināja.
235 [Litenes Md].

38455.

Kur, Dieviņ, tu stāvēji,
Ka Laimiņa mūžu lika,
Kad Laimiņa mazgājāsi
Asariņu paltītē?
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

38456.

Kur, Laimiņ, tu sēdēj',
Kad tu man mūžiņ' lēm'?
Vai tu bij' iesēdēj's
Asariņu pulciņā?
Kā man vienai sērs mūžiņš,
Aiz visām māsiņām?
17 [Ances Vp].

38457.

Kur, Laimīte, tu sēdēji,
Ka tu maņa naredzēji.
Kad es mierku, buorinīte,
Asariņu paltītē?
326 [Preiļu D].

38458.

Kur, Laimiņa, tu stāvēji,
Kad es dzimu māmiņai,
Kad Nelaime man' mērcēja
Asariņu paltītē?
281 [Neretas Jk].

- 220 -

38459.

Kur īdama, tacādama,
Pamuocieju buorinīti;
Muoci, Dīvs, muoci, Laime,
Nyu es pate buorinīte.
389 [Silajāņu Rz].

38460.

Kur tecēsi, mīļa Māŗa,
Ar adīkļa vācelīti?
Dziržu sērdien' izvadām,
Iešu viņu pavadīt.
Tai nevaid tēvs māmiņa,
Kas pa vārtiem izvadīj'.
356 [Rudbāržu Azp].

38461.

Laima munus buoleliņus
Pa vīnam aplasīja.
Ka tu taida lasītuoja,
Las' pa ceļu akmistiņus!
174 [Kārsavas Ldz].

38462.

Laime sēd ābelē,
Bārenīte pazarē;
Laime saka uz bārenes:
Vij, bārene, vaiņadziņu!
306 [Patkules Md].

38463.

Man Laimiņa myužu sprīde
Divejom māmiņom;
Vīnai mozu izaudzēt,
Ūtrai lelu maudynuot:
Sovai mozu izaudzēt,
Tautu - lelu maudynuot.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

38464.

Man pazuda māmuliņa,
Mīļu Māru vadījot.
Purvā niedres nolauzīju
Sav' māmiņu meklējot.
Niedres purvā nolauzīju,
Māmuliņu neatradu.
114 [Gaiķu Kld].

38465.

Mēs bijām trīs māsiņas,
Visas bijām sērdienītes;
Mums Laimiņa sagšas auda,
Triju vārtu stuburos.
605 [Skolas].

38466.

Nadūd Dīvs buoryuņam
Ar buoryuni sazaīt:
Ni vīnam, ni ūtram,
Kam pīdūt podūmeņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

38467.

Nedod Dievis man bēdiņu,
Es nemāku bēdāties;
Vēja mātei vien pasaki,
Lai iepūta ūdenī.
270 [Mežotnes B].

38468.

Nedod Dievs tādas slavas
Man nabaga bāreņam:
Kāda slavīt' izslavēja
Man' bagātu brāļu māsu.
358 [Rugāju Abr].

38469.

Pati Laima laba nāca,
Pati liela naidinīce:
Pati deva baltas maizes,
Pati lielas žēlastības.
146 [Jaungulbenes Md].

38470.

Sausajam kūceņam
Dīvs nadevja lapeņu (zaļu lapu?);
(Man) bēdeigai buorenai
Dīvs nadevja lobas dzeives.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

9. Lūkošanās, precības, kāzas un dzīve tautās

5074.

Ai bārene, bārenīte,
Tavu dārgu vainadziņu:
Tā man bija piektā reize
Kumeliņu seglojot.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberģē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

5075.

Ai nabaga bārenīte,
Būt es tevi sen zinājis,
Es nebūtu pēc bagātas
Seglojs savu kumeliņu.
82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)].

- 221 -

5076.

Ak tu daiļa bārenīte,
Tavu dārgu augumiņu!
Trīsreiz sirmi nosvīdēju,
Gala vārda nedabūju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

5077.

Apaļš tautu kumeliņis,
No krustiņa rasa bira;
Kā būs man, sērdienei,
Tam sēdēt mugurāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

5078.

Apkārt kalnu saule tek,
Gaŗas dienas gribēdama;
Ar līkumu tautas jāja
Man bāriņa bērniņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5079.

Atstājies, tēva dēls,
No maniemi, bārenītes!
Tev bij pieši, tev zābaki,
Man pakulu snātenīte.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

5080.

Bagātā brāļa māsa
Ilgi sēd vaiņagā;
Es nabaga bārenīte, -
Neļauj pūra piedarīt.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

5081.

Bagātais tēva dēls
Tīšām ņēma bārenīti,
Lai varēja rūdināt,
Sudrabiņa prasīdams.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5082.

Bagāts ņēma bagāto,
Bagātības gribēdams;
Es paņēmu bārenīti,
Darbiņā raudzīdams.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5083.

Bagāts ņēma bagāto,
Bagātības gribēdams;
Es paņēmu bārenīti,
Dievs man deva bagātību.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

5084.

Buorineit, buorineit,
Jem buorini ļaudaveņu!
Laikam Dīvs paleidzēs
Ar buorini lab' dzeivuot.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

5085.

Bārenīte tā meitiņa,
Kājām tek baznīcā.
Saki tiesu, būsi mana,
Ņemš' savās kamanās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5086.

Bārenītis pats es biju,
Bāri ņēmu līgaviņu,
Lai nevar dzīvodami
Viens otraja nicināt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5087.

Bajāriņa div' dēliņi
Staigā matus krūzādami,
Staigā matus krūzādami,
Sērdienītes vainādami.
Sajuks tavi krūzu mati,
Tu staigāsi raudādams,
Tu staigāsi raudādams,
Sērdienītes lūgdamies.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

5088.

Balti bērzi puriņā,
Labi ļaudis istabā;
Viena pati bārenīte,
Tā bij mana līgaviņa.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

5089.

Dedz, skaliņi nomalīti,
Kad es tevi dedzināju;
Nāc, meitiņa bārainīte,
Kad es tevi bildināju.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5090.

Dienu alkšņi pumpuroja,
Nakti bērzi vizuļoja;
Mātes meitu dienu ved,
Nakti ved bāreniņu.
226 [Kandavā (Tl)].

5091.

Diezgan lielu, diezgan mazu,
Nav manam prātiņam;
Viena pate bārenīte,
Tā manam prātiņam;
Tai es devu savu roku,
Savu zelta gredzentiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 222 -

5092.

Dievs dod lab' migl' rīt',
Kad pārved' sērdieniņ',
Lai tas tāl' neredzej'
Lai tas gauž' neraudej'.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

5093.

Domā Dievs, gādā Dievs
Bāriņam labu ļaužu;
Kuŗam tēvs, māmuliņa,
Lai tam kāda gadījās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5094.

Dzied', zīlīte, zariņā,
Dzied' uz savas dvēselītes!
Jau es biju bārenīte,
Vēl tu dziedi pie atraitņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

5095.

Dumibēri, baltskariņi,
Tie teicami kumeliņi,
Tie izveda šorudeni
To nabagu sērdienīti.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5096.

Ēd, gosniņa, zaļu zāli,
Nemeklē āboliņu;
Ņem, brālīti, sērdienīti,
Nemeklē mātes meitu.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

5096¹.

Ēdit', gūvs, zaļu zuol'i,
Naminit' kuojeņuom;
Jemit', tautys, buorin'ētis,
Naminit' kuojeņuom.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

5097.

Ej, māmiņa, atcel vārtus,
Tev trijādi viesi nāce:
Nāk tautiņas, ved sērdieni,
Mīļš Dieviņš pakaļ nāce.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5098.

Es bārenis tautas dēls,
Man bārene līgaviņa;
Lai Dieviņš palīdzēja
Bāreņiem dzīvojot.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

5099.

Es bij' stalts tēva dēls,
Man bij stalts kumeliņš,
Nezin kur atradīšu
Tādu staltu līgaviņu.
Aiz upītes kalniņāi
Stalta auga sērdienīte,
Stalta auga sērdienīte
Ar basām kājiņām.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

5100.

Es izvilku liepas koku
No rāvaiņa ūdentiņa;
Es izņēmu sērdienīti
No ļautiņu valodām.
190 [Kuldīgā].

5101.

Es mātei viena meita,
Es nabaga sērdienīte;
Bajārs man gaŗām gāja,
Ar kājiņu sveicināja.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

5102.

Es nabaga sērdienīte
Ganu ceļa maliņā.
Gaŗām jāja tautu dēlis,
Noņem manu vaiņadziņu,
Noņem manu vaiņadziņu,
Uzliek smilgas galiņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

5103.

Es neietu, sērdienīte,
Pie bajāra tēva dēla.
Ik rītiņus, vakariņus:
Man sērdiene līgaviņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5104.

Es neietu to celiņu,
Kur bajāra dēliņš gāja;
Purvu bridu, niedres lauzu,
No bajāra vairījos.
Nebij' purvu pusbriduse,
Satikos bajāriņu.
Bajārs mani bildināja,
Birst man žēlas asariņas.
- Neraud' žēli, sērdienīte,
Neb' es tev mantas prasu,
Patīk man tavs darbiņš,
Tavs raženis augumiņš,
Tavs raženis augumiņš,
Tavs labais tikumiņš.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 223 -

5105.

Es nelēktu no laipiņas
Rakstītāi laiviņā;
Es neietu, sērdienīte,
Pie bajāra tēva dēla.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Es nelēktu no laipiņas
Sidrabiņa laiviņā;
Es neietu, sērdienīte,
Pie bajāra tēva dēla.
Bajārami pūŗu klēte, -
Kur sērdienei sidrabiņš?
Ik vārdiņa galiņāi:
Man nabaga līgaviņa.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

5106.

Es neteicu tēva dēlu,
Nevainoju sērdienīti,
Es nezinu, kur man būs
Mans maizītes arājiņš.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

5107.

Es paņēmu bārenīti,
Darbiņā raudzīdams;
Man naudiņa, man mantība,
Man mīlīga dzīvošana.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5108.

Ecējiet, ecējiet,
Linu zeme neecēta;
Precējiet, precējiet,
Bārenīte neprecēta.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

5109.

Gādā, Dievis, gādā, Laima,
Man nabaga bārenei
Labus zirgus, lab' arāju,
Labi lielus tīrumiņus.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5110.

Gaŗām gāju pūŗu lauku,
Rudzu lauku meklēdams;
Gaŗām gāju mātes meitu,
Sērdienīti lūkodams.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

5111.

Gaŗām jāja tautu dēls,
Neredz mani, sērdienīti.
Gan tu lūgsi Dievu pēc,
Kaut dabūtu sērdienīti.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

5112.

Gauži raud bārenīte,
Ar tautām noiedama.
Kādu tēvu, māmuliņu
Tu atstāji pakaļā?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5113.

Gauži raud bārenīte,
Pie vārtiem stāvēdama:
Tēvs māmiņa zem zemēm,
Brāļi goda nedarīja.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

5114.

Grib bāliņš sievu ņemt,
Nevar meitu sataujāt.
Ņem, bāliņ, bārenīti,
Netaujā mātes meitas:
Bārenīte uzaugdama
Visu darbu ieradusi,
Ieradusi riju kult
I vālīti ritināt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5115.

Gŗūti pļauti kviešu maize,
Viegli nesti kabatā;
Gŗūti ņemti grūtdienīti,
Viegli celti kamanās.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

5116.

Grūti pūta sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Gauži raud tie bērniņi,
Redz pamāti atvedot.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

5117.

Grūti pūta sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Žēli raud sērdienīte,
No bajāra bildināma.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 224 -

5118.

Gulot glaudu sav' galviņu
Pie pelēka akmentiņa;
Pāri pūta auksti vēji,
Gaŗām jāja lepnas tautas.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

5119.

Jāju dienu, jāju nakti,
Smukmeitiņu lūkoties.
Uzjāj' vienu avotiņu,
Smukmeitiņa mazgājās.
Labdien, labdien, smukmeitiņa,
Padzird' manu kumeliņu,
Padzird' manu kumeliņu,
Būsi mana līgaviņa.
- Vai Dieviņ, nava tiesa,
Kas ņems mani, bārainīti?
- Ja es tevim prātam tīku,
Sniedz rociņu, saderam.
- Ni man cimdu, ni man zeķu,
Ni man baltu villainīšu.
- Būs tev cimdi, būs tev zeķes,
Būs tev baltas villainītes.
- Ni man govju, ni man vēršu,
Ni man bēru kumeliņu.
- Būs tev govis, būs tev vērši,
Būs tev bēri kumeliņi. -
Līcin līca vaŗa tilti,
Kur bāraini pāri veda.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Jātnieciņa dēliņš biju,
Jāju dienu, jāju nakti,
Jāju dienu, jāju nakti,
Sev līgavas meklēdams.
Pulkiem redzu tautu meitu,
Bet prātam nipatīk.
Uzjāj' mazu avotiņu,
Smuks skuķītis mazgājās.
Labdien, ciema dzeltenīte,
Padzird' manu kumeliņu,
Padzird' manu kumeliņu
Tīr' avota ūdentiņu.
Saki, ciema dzeltenīte,
Kur tev tēvs, māmuliņa,
Kur tev tēvs, māmuliņa,
Kur īstais bāleliņš?
- Ni man tēva, ni māmiņas,
Ni īstā bāleliņa:
Tēvs māmiņa nomiruši,
Bāliņš tālu Vāczemē.
- Saki, ciema dzeltenīte,
Kas tev' daili derināja?
- Manas pašas padomiņis,
Mīļa Laima palīdzēja.
- Saki, ciema dzeltenīte,
Vai es tavam prātam tīku?
Ja es tavam prātam tīku,
Sniedz rociņu, saderam!
- Tu bagātis tēva dēls,
Es nabaga sērdienīte.
- Es niraugu mantas tavas,
Raugu tavu tikumiņu.
- Bergi tev tēvs, māmiņa,
Tie jau mani niecinās.
- Manis tēvs, māmuliņa,
Tie ar tevi nidzīvos;
Pats es tevi lūkojos,
Paši divi dzīvosim.
303 [Svitenē (Svitenes pag. B)].

5120.

Jau es slapja nomirkusi,
Vēl man' stumj ūdenī;
Jau es pati bārenīte,
Vēl atraitņa līgaviņa.
316 [Jēkabpilī].

5121.

Jo baltaja ieva ziede,
Jo melnajas ogas auga;
Jo es biju sērdienīte,
Jo man dailas tautas jāja.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5122.

Kā raženi noziedēja
Vējā lauzta ābelīte!
Kā Dieviņis godā cēla
To nabaga sērdienīti!
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

5123.

Kad tu biji ozoliņis,
Kam tu augi lejiņā?
Kad tu biji tēva dēls,
Kam tu ņēmi bārenīti?
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5124.

Kāda koka tā laiviņa,
Tek a manu kumeliņu?
Kādu ļaužu tā meitiņa,
Sēd pie mana bāleliņa?
Oša koka tā laiviņa,
Sērdienīte tā meitiņa.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 225 -

5125.

Kāds tu biji, bāleliņi,
Tādu ņemi līgaviņu;
Ja tu biji pats sērdienis,
Ņem sērdieni līgaviņu.
224 [Kabilē (Kld)].

5126.

Kājām tautas atnākušas,
Bārenīti dēvēdamas,
Lai bārene, ja bārene,
Jūdziet labu kumeliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5127.

Kālabadi, kālabadi
Zālats auga ezerā?
Kālabadi sērdienīte
Aug bajāra līgaviņa?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

5128.

Kalnā teku raudzīties,
Kā ved tautas bārenīti.
Tāpat ved bārenīti
Kā bagātu mātes meitu.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5129.

Kam, Dieviņ, man noliki
Asarās nodzīvot?
Jau es biju bārenīte,
Vēl atraikņa līgaviņa,
Vēl atraikņa līgaviņa,
Pabērnīšu māmuliņa.
388 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5130.

Kam, tautieti, purvā bridi
Pakaļ man, bārenei?
Vai neredzi sausa ceļa,
Kur aizgāja mātes meita?
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

5131.

Kam tu augi, balta puķe,
Purvienā, rāvienā?
Kam tu gāji, sērdienīte,
Pie netikļa tēva dēla?
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

5132.

Kam tu augi, pura bērzs,
Āra bērza vietiņā?
Kam tu nāci, bārenīte,
Lielajos dieveŗos?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

5133.

Kas iemauktus činčināja
Viņa meža maliņā?
Bajārs veda sērdienīti
Pa deviņi novadiņi.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

5134.

Kas cerēja sērdieņam
Tik lustīgus bāleliņus?
Ar zobeni vārtus vēra,
Stāvu dīda kumeliņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5135.

Ko, Dieviņi, tev sariebu,
Ka tu manim grūtdarīji?
Jau uzaugu pie pamātes,
Vēl ieveda pabērnos.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

5136.

Ko tie tautu melli zirgi
Pret kalniņu grūti velk?
Sērdieniņa vaiņadziņš
Pills ar ļaužu valodām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5137.

Ko, upīte, tu darīji?
Strautiņš tek dziedādams;
Ko darīji, mātes meita?
Sērdienīti tautās veda.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5138.

Koši zied papuvīte
Dzelteniem ziediņiem;
Kā tā koši neziedēs,
Pāri vesta sērdienīte.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5139.

Kuris Dievs bārenīti
Tik slavenu slavināja?
Tai sajāja treju tautu
Vienu vārtu vērumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 226 -

5140.

Kuris Dievis bārenīti
Tik slavenu slavināja?
Tās tautiņas neaizjāja,
Citas loka kumeliņu.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberģē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

5141.

Kuris Dievis bārenīti
Tik slavenu slavināja?
Treju tautu sajājuši,
Vēl deviņu dzīrušies.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5142.

Labāk dzeŗu miežu alu
Nekā sūru brandaviņu;
Labāk ņemu bārenīti,
Ne bagātu mātes meitu:
Bārenīte iejūkuse
Grūtajam darbiņam,
Mātes meita iejūkuse
No kambaŗa kambarī.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5143.

Labāk dzēru miežu alu
Nekā rudzu brandavīnu;
Labāk ņēmu bārenīti (kalponīti)
Nekā laisku mātes meitu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5144.

Labi labi Dieviņš dara,
No lāčauzas tīru maizi;
Labi labi Dieviņš dara,
No bāraines saiminieci.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

5145.

Labis manis kumeliņis,
Bez iemauktiem ceļu tek;
Gudra mana līgaviņa,
Bez māmiņas izaugusi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5146.

Lai es biju bārenīte,
Lai man viena vilnainīte,
Ij tad vēl negribēju
Sliktu ļaužu bildinām'.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

5147.

Lai es biju bārenīte,
Lai man viena villainīte,
Ne no krēsla necēlos,
Sliktu ļaužu bildināma.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5148.

Lai es biju (augu) bārenīte,
Lai man viena villainīte,
Vēl i tad, bāleliņi,
Kalpam manis nedodiet.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

5149.

Ļaudīm lieli brīnumiņi,
Liepa auga tīrumā;
Vēl lielāki brīnumiņi,
Bagāts bāri bildināja.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

5150.

Lieli vēji nolauzuši
Pura bērza galotnīti;
Lielas tautas noņēmušas
Bārenītes vaiņadziņu.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

5151.

Līdz zemei zīda pušķi
Bērajam kumeļam;
Lien ārā, bārenīt,
Tevi gāja raudzīties.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

5152.

Līgodamis vējš nolauza
Purva bērza galotnīti;
Mīlēdamis es pajēmu
To nabaga sērdienīti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

5153.

Lūgšus lūdzu bāliņam,
Ņem bārīti līgaviņu;
Bārītei Dievs palīdz,
Laimi dod dzīvojot.
4 [Aijažos].

5154.

Man sajāja precenieki
Zaļiem zīda mēteļiem;
Kur bij man, bārenei,
Zaļa zīda veltes ņemt?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

5155.

Mazai man tēvs nomira,
Mazai mira māmuliņa,
Nebij mani kas pamāca,
Kad es gāju tautiņās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 227 -

5156.

Mīlēdama es piesēj'
To nabagu sērdieniņ';
Nebēdāju dārgus svārk's,
Ne dižaj's sudrabiņ's.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

5157.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kur ved tautas bārenīti:
Līdz zemei zīda pušķi,
Drebēt dreb kumeliņš.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

5158.

Nebēdā, sērdienīte,
Ka brālīti nevēlēšu;
Mans brālītis grūtdienītis,
Grib sērdieni līgaviņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

5159.

Nedod, Dievs, staigna purva
Bridējam kumeļam;
Nedod, Dievs, sliktu ļaužu
Labajam bāreņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5160.

Nedrebiesi, liela apse,
Maza vēja drebināma;
Nebīsties, sērdienīte,
Lepnu tautu bildināta.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

5161.

Nejājiet, lepnas tautas,
Es nabaga sērdienīte;
Kur es ņemšu kreklus segt
Deviņiem dieveŗiem.
224 [Kabilē (Kld)].

5162.

Ņem, bagāts, bagāto,
Liec naudiņu pie naudiņas,
Neņem manis, bārenītes,
Nedzer manu asariņu.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

5163.

Ņem, tautieti, drīz tu mani,
Neļauj ilgi man vārgot,
Svešs tētiņš, sveša māte
Kā zarota ābelīte.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

5164.

Ņemtin ņemšu līgaviņu,
Bet nezinu, kādu ņemt,
Vai ņemt gudru sērdienīti,
Vai bagātu mātes meitu.
Labāks gudru sērdienīti,
Ne bagātu mātes meitu:
Sirmiem zirgiem ceļā braucu,
Sētā gudra līgaviņa.
404 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5165.

Ņemtin ņemšu, ņemtin ņemšu
To meitiņu sērdienīti:
Žēl man tapa raugoties,
Ka tā dziļi dubļus brida.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5166.

Neņem mani ciema puiši,
Sērdienīti dēvēdami.
Kad es iešu, tāpat būs
Kā bajāra meitiņām:
Krustim kāršu linu dvieļus,
Vizēs zīļu vainadziņš;
Vēl tautieša māsiņām
Sudrabotu sagšu segšu,
Sudrabotu sagšu segšu,
Zelta puškiem puškodama,
Lai māršiņas pieminēja,
Visu mūžu dzīvodamas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5167.

Nepieder auzu milti
Kviešu miltu pabārkšiem;
Nepieder bārenīte
Tēva dēla līgaviņa.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

5168.

Nepūšat, auksti vēji,
Es plānos palagos;
Nejājat, lepnas tautas,
Nav man tēva, māmulītes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5169.

Nepūšat, auksti vēji,
Man pusnātna apsedziņi;
Nejājat, lepnas tautas,
Man pamāte, ne māmiņa.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 228 -

5170.

Nepūšat, auksti vēji,
Smalki lini kalniņā;
Nejājat, lepnas tautas,
Man pamāte māmulīte.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

5171.

Nepūšat, auksti vēji,
Smalki lini kalniņā;
Nejājat, lepnas tautas,
Šī meitiņa sērdienīte.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

5172.

Nepūšati, lieli vēji,
Man paldziņis apsegā;
Nejājati, lielas tautas,
Es ļaudīm niecināta.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

5173.

Nepūšat(i), lieli vēji,
Man paldziņis apsegā;
Nejājat(i), lepnas tautas,
Es nabaga sērdienīte.
121 [Gulbenē (Md)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

5174.

Netīšām es iejāju
Meitu mātes sētiņā.
Pavaicāju māmiņai,
Kas bij rijas kūlējiņš.
Māmiņ' man atbildēja:
Sērdienīte kūlējiņa.
Pavaicāju māmiņai:
Ko tās tavas meitas dara?
- Manas meitas pūru loka,
Puško baltas villainītes.
Pavaicāju māmiņai:
Kas sērdienes pūru loka?
- Sērdienīte pate loka,
Nakti miega negulēja.
- Nāc ārā, sērdienīte,
Sēd' manās kamanās.
257 [Apšupē (Džūkstes pag. Jg)].

5175.

Nū palaida bolkys vēžu,
Tuos bej lobys ustobai;
Buorineiti sīvu jēmu,
Tej bej loba saimineica.
426 [Sakstagala pag. Rz].

5176.

No tālienes jau pazinu,
Kur ved tautas bārenīti:
Blakām tek sirmi zirgi,
Zīda puški līdz zemei.
391 [Skultē (Skultes pag. Rg)].

5177.

No tālienes es pazinu,
Kur ved tautas sērdienīti:
Rāmi tek sirmi zirgi,
Noskumuši bāleliņi.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

5178.

No tālienes jau pazinu
Sērdienītes vedējiņus:
Soļiem teka sirmi zirgi,
Sēri dzieda vedējiņi.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5179.

Pa kam var paz'eit avīšu kūku?
Bolti zīdēja, sorkonas ūgas.
Pa kam var paz'eit buorin'i muoseņu?
Lejā s'ēd'ēja, gauži rauduoja.
Naraudi, muos'eņ, nav tovas mām'eņas,
Tova mām'eņa aiz treju atslāgu.
Vīna atslāga zaļa zuol'eit'e,
Ūtra atslāga dzaltonas smilkt'eņis,
Treša atslāga ūzula gald'eņi.
Ūzula gald'eņim kaul'eņi samigti.
Izlyudzi, muos'eņ, nu Dīva v'ēja,
Kab tū zuol'eiti v'ējš rozpurynuotu,
Kab tuos smilkt'eņas v'ējš roznosuotu,
Ūzula gal'd'eņus kab rozškūv'eitu,
Tūlaik jej atīs, tova mam'eņa,
Uz tova gūd'eņa.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

5180.

Pa kam var paz'eit avīkšu kūku?
Bolti zīd'eņi, sorkonas ūgas.
Pa kam var paz'eit buorin'i pulkā?
Z'emļi s'ēd'ēja, gauži rauduoja.
Gauži rauduoja sovas draudz'eit'es.
Nava man' tāva, kam gūda c'alt,
Nava man' muotes, kam pyura likt,
Nava man' muosas, kam golvas sukuot,
Nava man' bruoļa, kam l'eidza braukt.
Tovys t'āteit'a tuoļi tuoļumā,
Tuoļi tuoļumā, z'am'as dziļumā,
Z'am'as dziļumā, zam treju atslāgu.
Pyrmais atslāgs ūzula goldi.
Ūzula goldi placus samidz'a,
Placus samidz'a uz vysa myuža.
Ūtrais atslāgs zaļa zuol'eit'a.
Trešais atslāgs dzaltonas smil'kt'es.
Dzaltonas smil'kt'es acis samidz'a,
Acis samidz'a uz vysa myuža.
Tova mām'eņa tuoļi tuoļumā,
Tuoļi tuoļumā, z'am'as dziļumā,
Z'am'as dziļumā, zam treju atslāgu.
Pyrmais atslāgs ūzula goldi.
Ūzula goldi placus samidz'a,
Placus samidz'a uz vysa myuža.
Ūtrais atslāgs zaļa zuol'eit'a.
Trešais atslāgs dzaltonas smil'kt'es.
Dzaltonas smil'kt'es acis samidz'a,
Acis samidz'a uz vysa myuža.
Tova muos'eņa tautuos nūguoja,
Tautuos nūguoja osoru lītu;
Na uz dīn'eņas, na uz n'ed'eļas,
Tautuos nūguoja uz vysa myuža.
Tovys buol'eņis karā nūguoja,
Karā nūguoja osoru lītu,
Na uz dīn'eņas, na uz n'ed'eļas,
Zūbins uz kokla, bl'is'a uz placu.
431 [Pildas pag. Ldz].

- 229 -

5181.

Pabērniņi, pabērniņi,
Bēgat laiku pagultē:
Atvedīs svešu māti
Ar visiem žagariem.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

5182.

Pabērnīši priecājās,
Redz pamāti atvedot;
Pamātei skuju rīkste
Zem baltās vilnainītes.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 355 [skat. 407. (krustpils pag. D)].

5183.

Pāri, pāri, rīta gaisma
Par to zemes gabaliņu;
Cauri, cauri, sveši ļaudis,
Man pamāte ustabā.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

5184.

Pāri pūta lieli vēji
Smalkajiem krūmiņiem;
Gaŗām jāja grezni tautas
Man nabaga bārīšam.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

5185.

Paklausies, bajāriņ,
Nu sērdiena meitu veda:
Aiz kalniņa raudiņš zviedz,
Lieknē pūta stabulītes.
216 [Ventspilī].

5186.

Pakuliņu man snātnīte,
Pakājiņu vilnānīte;
Ir tas būs tēva dēls,
Kas man' tādu bildināja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

5187.

Pasaņēmu bārenīti,
Izzamešu vecainē;
Kad man Dievs palīdzēs,
Es otram maizi došu.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberģē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

5188.

Pasaveri, tu māmeņ,
Koč par lūgu ustobā,
Kai tavam bērneņam
Sveši ļauds gūdu cēl'a,
Sveši ļauds gūdu cēl'a,
Sveši ļauds blagaslavēja.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

5189.

Pie pamātes es uzaugu,
Pabērniem mani veda;
Kā pamāte man darīja,
Tā darīšu pabērniem.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

5190.

Pie pamātes es uzaugu,
Pabēr(n)am mani ved;
Tā nedaru pabēr(n)im,
Kā pamāte man darīj':
Rītā ru(t)ki, vakarā,
Pusdienā skāba putra.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

5191.

Piecas šķilas alkšņa malkas,
Puspūr' auzu nevētītu,
To man deva sveša māte,
Kad es gāju tautiņās.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

- 230 -

5192.

Pilni purvi baltu bērzu,
Piln' istaba dzeltānīšu;
Viena pate bārenīte,
Tā būs mana līgaviņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

5193.

Pried' ar egli gauži rauda,
Ka paegle puškojās;
Tā raudāja mātes meita,
Redz sērdieni aizvedam.
226 [Kandavā (Tl)].

5194.

Pusrītiņa saule lēca
Pura bērza galiņā;
Pusvasaras tautas jāja
Sērdienītes lūkoties.
188 [(?)].

5195.

Puti, puti, Daugaviņa,
Sarkanām putiņām:
Vakar veda sērdienīti,
Sarkans rožu vaiņadziņš.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5196.

Redz, kā koši noziedēja
Papuvītes ābelīte;
Redz, kā koši novalkāja
Sērdienīte vaiņadziņu.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

5197.

Redz, kā koši noziedēja
Ceļa malas āboliņš;
Redz, kā spoži tautas veda
Izvainotu sērdienīti.
201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)].

5198.

Redz kur spoži noziedēja
Vēja lauzta ābelīte;
Redz, kā Dievs godā cēla
To nabagu sērdieniņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5199.

Redz kur saldis alutiņis
No pagāzas ūdentiņa;
Redz kur mīļa dzīvošana,
Abi bija sērdienīši.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

5200.

Redz kur silta gulēšana
Ar nobaras villānīti;
Redz kur mīļa dzīvošana,
Abi divi sērdienīši.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

5201.

Rieškavām zvaigznes meta
Sidrabiņu noriņā:
Tur aizveda bārenīti
Pusnaktī tautiņās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5202.

Rej sunīši, raud bērniņi,
Redz pamāti pārvedot.
Neraudieti, jūs bērniņi,
Neba mātes vaļa būs,
Būs tēvami pātadziņa,
Kas pamāti savaldīs.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

5203.

Reti reti tie siliņi,
Kas baltiem ziediem zied;
Reti reti tie puisīši,
Kas precēja bārenītes.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

5204.

Saimenieka meitiņām
Kājām gāja precenieki;
Es nabaga kalponīte,
Man jāj kaltu kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5205.

Saimenieka paša meita
Guļ ar runci aizkrāsnē;
Es nabaga sērdienīte
Ar puišiem pelūdē.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5206.

Sak' saulīti netekam
Miglojāi rītiņāi;
Sak' tautiņas nejājam,
Kad es augu sērdienīte.
Tek saulīte vizēdama,
Jāj tautiņas dziedādamas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

5207.

Saka tautas uz tautām:
Precēsim bārenīti,
Bārenīte ieradusi
Grūtajiemi darbiņiem.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

- 231 -

5207¹.

Žēl man bija, žēli tika,
Vēl man žēli padarīja:
Man nomira tēvs māmiņa,
Vēl nocēla vaiņadziņu.
121 [Gulbenē (Md)].

5208.

Škiritēs, pūri, meži,
Dolitēs, teirumeņi,
Tautas vede buorineiti
Nu gaudūs asareņu.
409 [Līksnas pag. D].

5209.

Šodien veda sērdienīti
Ar jaunām pastalām:
Tai nebija tēva, mātes,
Kas kurpītes pataisīja.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

5210.

Ziedi koši, rāvas puķe,
Appuškošu cepurīti.
Audz tikuse, sērdienīte,
Būsi mana līgaviņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5211.

Sēju auzas līdumā,
Vai tās auga, vai neauga;
Bārenīti bildināju,
Vai tā nāca, vai nenāca.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

5212.

Sēju rudzus, sēju miežus
Līdz citam rudenim.
Aug man rudzi, aug man mieži, -
Nu nezinu, kuŗu ņemt:
Vai ņemt gudru bārenīti,
Vai bagātu mātes meitu.
Labāk ņēmu bārenīti,
Lai paliek bagātā.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

5213.

Sērdienīte, man' māsiņa,
Tev Laimiņa gadījās:
Div' tautiņas pārnovadus,
Trešais pašu novadā.
226 [Kandavā (Tl)].

5214.

Sērdienīte tā māsiņa,
Jāsim, brāļi, panākstos,
Metīsim dālderīšus,
Cits citam tītīdami.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5215.

Sērdienīte tā māsiņa,
Jāsim, brāļi, panākstos,
Dzersim tādu uzdzīriņu,
Ka māsiņa pieminēs.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5215¹.

Sērdienīte tā meitiņa,
Luste man tevi ņemt;
Tā tecēs, kur sūtāma,
Klausīs manu māmuļīti.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

5216.

Sērdienīte tā meitiņa,
To es ņemšu mīlēdams;
Ne tai vaid pirktu svārku,
Ne lielā sudrabiņa.
224 [Kabilē (Kld)].

5217.

Sērdienītis gaudojās,
Kur būs ņemti līgaviņu.
Ņem, sērdieni, sērdienīti,
Ne bagātu mātes meitu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

5218.

Sērdiens auga tautu dēls,
Ne tam tēva, ne māmiņas;
Viņa sedlu villainīte
Ar diedziņu appuškota.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

5219.

Zemenei visa zeme,
Dzērvenei sūneklīts;
Mātes meitai visi puiši,
Kalponei arājiņš
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

5220.

Sila zeme man aŗama,
Kalponīte precējama;
Kas man deva līča zemi,
Kas bagātu mātes meitu!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 232 -

5221.

Simtu jūdzu tautas jāja,
Bārenītes meklēdami:
Ne tai tēva, ne māmiņas,
To var droši maldināt.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

5222.

Zirgs zirgā, loks lokā
Tālīnām tautiņām,
Bārenīti vadājot
No tām ļaužu valodām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5223.

Sirmi bēri kumeliņi,
Tie teicami kumeliņi;
Sērdienītes, kalponītes,
Tās teicamas līgaviņas.
190 [Kuldīgā], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5224.

Skatāties, bagātie,
Kur ved tautas bārenīti:
Līdz zemei zīda pušķi
Bērajam kumeļam.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

5225.

Sniga sniegi, lija lieti (lietus),
Man ejot tautiņās;
Kā nesniga, kā nelija,
Bārenīte audzināta.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

5226.

Spīdi gaiši, mēnestiņi,
Par visām(i) atmatām;
Nakti veda sērdienīti,
Tai nebija sudrabiņa.
206 [Kuldīgas apriņķī], 226 [Kandavā (Tl)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Spīdi gaiši, mēnestiņi,
Nakti vedu līgaviņu,
Nakti vedu līgaviņu,
Tai nebija sudrabiņa.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)], 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

5227.

Stuov'et, tauteņi, aiz vuort'eņ',
Nava vītes pogolmā;
Buorin'eit'e jūstes aud'e
Trejd'eveņ' dzeipur'eņ'.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

5228.

Sudrabota zīle dzieda
Vārtu staba galīnā,
Redz sērdieni ievedama
Bajārīna sētīnā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

5229.

Sveša muote mani pēle,
Pi vuortiņu stuovādama;
Juoja tautas, naraudzīja
Svešas muotes pālumiņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

5230.

Svīda zirgi, lūza rati
Tālajām tautiņām,
Kaļš izveda bārenīti
No gaudām asarām.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

5231.

Tā sacīja sveši ļaudis,
Kumeliņu seglodami:
Bārenīte tā meitiņa,
Tās mēs lēti dabūsim.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5232.

Tāpat tek sirmi zirgi
Kā bērie kumeliņi;
Tāpat ved bārenīti
Kā bagātu mātes meitu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5233.

Tautas veda bārenīti,
Visus mežus puškodami:
Priedei sagša, eglei sagša,
Paeglītei vilnānīte.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5234.

Tēvs māmiņa man vēlēja
Sērdienīti lūkoties:
Sērdienei košs darbiņš,
Koša, rāma valodiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5235.

Tēvs māmiņa man neļāva
Sērdienītes bildināt.
Sērdienei košs darbiņš,
Rāma, jauka valodiņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

5236.

Tēvs māmiņa nevēlēja,
Sērdienīti man pārvest.
Pasraugies, tēvs māmiņa,
Kāds darbiņš sērdienei.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 233 -

5237.

Tekat, bērni, vārtus vērt,
Tēvam veda līgaviņu,
Tēvam veda līgaviņu,
Bērniem gaužas asariņas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5238.

Tec ārā, bārenīte,
Tev sajāja precenieki:
Zīda deķi, zelta segli,
Sudrabiņa iemauktiņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

5239.

Teci gaiši, mēnestiņi,
Nakti veda sērdienīti;
Sērdienītes villainīte
Ar diegiem izpuškota.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

5240.

Tec, upīte, nesgriezies
Niedoliņa krūmiņā;
Ej, māsiņa, nesliedzies,
Sērdienīts tautu dēls.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5241.

Tīši tautas sajūguši
Melnus vien kumeliņus,
Šķita mani, bārenīti,
Melna suņa vilnainīti.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

5241¹.

To kumeļu, to es pirkšu,
Kas ēd upes līcītī;
To meitiņu, to es ņemšu,
Tai nav tēva, māmuliņas.
232 [Talsos (Tl)].

5242.

Traucu raut magonīti,
Lai rozīte noziedēja;
Traucu ņemt sērdienīti,
Lai pagaida mātes meita.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

5243.

Trīci, trīci, apšu lapa,
Tai mazā vējiņā;
Tā trīcēja sērdienīte,
No bajāra bildināta.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

5244.

Tu, tautieti, liela rada,
Es nabaga bārenīte;
Tu var' mani raudināt,
Kuŗu dienu gribēdams.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 104.

5245.

Upē laipu nemetat,
Ne dziļā ezerā;
Bāŗabērnu nevedat
Lielajos dieveŗos:
Kur bārītis kreklus ņems
Dot lieliem dieveŗiem?
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

5246.

Vadāties nu, māsiņas,
Cita citu tautiņās,
Ne jums tēva, ne māmiņas,
Ne jums īsta bāleliņa.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

5247.

Vai pats Dievs izslavēja
Tik slavenu bārenīti:
Šitā pate piektā reize
Kumeliņu seglojam.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

5248.

Vai tādēļ augstu (=zemu?) saule,
Kad aiz zaļa ozoliņa?
Vai tādēļ kalpa sieva,
Kad palika bārenīte?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5249.

Vedat, tautas, sērdienīti,
Bet jūs viņu godājat:
Paceļat zīda krēslu,
Noņemat vaiņadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5250.

Visas tautu ceļmalītes
Zied sudraba ziediņiem:
Šodien veda sērdienīti
Pie maizītes arājiņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 234 -

5251.

Visas upes klusu teka,
Strautiņš teka dziedādams;
Visas meitas klusu veda,
Sērdienīti raudādamu.
226 [Kandavā (Tl)].

5252.

Visi lasa bērzlapītes,
Kas to raus, rudmiesīti?
Visi ņēma mātes meitas,
Kas ņems mani, sērdienīti?
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5253.

Visi mani bālelīni
Ņem bagātas līgavīnas;
Es apņēmu sērdienīti,
Lai Dievīnis man līdzēja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

5254.

Visi mani bāleliņi
Ņem vāciešu līgaviņas;
Ir es arī tās māmiņas,
Es apņēmu kalpa meitu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5255.

Visi cēla mātes meitu,
Kas cels mani, sērdienīti?
Dieviņš mani pats iecēla
Bajāriņa kamanās.
226 [Kandavā (Tl)].

5256.

Ciemā daiļa sērdienīte,
Ne pie viena tā negāja.
Eim' stallī, sedloj' bēri,
Jāš' tīšām apraudzīt,
Jāš' tīšām apraudzīt,
Vai tā nāca, vai nenāca.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk meitiņa raudādama,
Nāk meitiņa raudādama,
Asariņas slaucīdama.
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
- Ko, meitiņa, tu raudāji,
Ko slaucīji asariņas?
- Kā, puisīti, neraudāšu,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne īstaju bāleliņu.
- Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Man ir tēvs māmulīte,
Man ir tēvs, māmulīte,
Man bagāti bāleliņi,
Man bagāti bāleliņi,
Zelta sprādžu kaldītāji.
- Jāj projām, tu puisīti,
Pie tevis es neiešu:
Sīvi tavi tēvs māmiņa,
Lepni tavi bāleliņi.
Es gaidīšu sērdienīti
Pie sevim atjājam;
Kad atjās sērdienītis,
Tad es iešu dziedādama,
Tad es iešu dziedādama,
Raibus cimdus adīdama.
Tad mēs mīļi dzīvosim,
Abi divi sērdienīši.
("Latv. Av." 1880, 2. nr.).

5257.

Cieši, tautas, sajūdzati
Bārenītes kumeliņu:
Bārenīte smagi vest,
Pilna gaudu asariņu.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

5258.

Cieti, brāļi, sedlojat
Sērdienītes kumeliņu:
Sērdienītes kumeliņis
Dziļ' asaru peļķi brida.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5259.

Cēlēs muoseņa svātdīnes reitā,
Lyudze jei Dīveņa, prasēja māmeņas,
Ka jū svēteitu uz jauna myuža.
Rāda byut' cel'tīs dēļ sova bārna,
Bolti gal'deņi samidze kaulus,
Dzaltonas smilkteņas acis aizbēra,
Zaļa zuol'eite caur kriutim izauga.
435 [Latgalē].

- 235 -

★

38471.

Ai diženais tēva dēls,
Ņem nabaga bārenīti,
Bagātāji tēva meita
Slinka darba darītāja.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

38472.

Ai, ai bārenīte,
Tautas ņems vainadziņu!
Vai Laimiņa, licējiņa,
Ko tautiņas man iedos?
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

38473.

Ai naboga buorinīte,
Byut' es tevi sen zynuojis!
Es nabyutu pēc boguotas,
Sadluoj's sova kumeliņa.
389 [Silajāņu Rz].

38474.

Ai nabaga bārenīte,
Būt' es tevi sen zinājis!
Es tev gribu palīdzēt,
Visu mūžu dzīvojot.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

38475.

Ap kaļneņu tautys braucja
Iz boguotu bruoļu muosu;
Apbraukuši ap kaļneņu,
Brauc iz manim, buorineiti.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38476.

Apkārt kalnam saule tek,
Gaŗas dienas gribēdama;
Apkārt kalnam tautas jāj
Uz bagātu tēva sētu;
Apkārt kalnam apjājuši,
Jāj pie manis bārenītes.
410 [Stāmerienas Md].

38477.

Sērdienīte tā meitiņa,
Sēru nesa vainadziņu.
Tautu dels, nesērdainis,
Noņem sēru vainadziņu.
453 [Vadakstes Jg].

38478.

Buorineitja, buorineitja
Bet pi Laimes nabuorineita:
Trejis tauteņu sabraucja
Vīnā reitiņā.
170 [Kapiņu D].

38479.

Bārene biju augdama,
Ne bārene dzīvodama:
Sīca man avju kūts,
Skanē govju laidarīts.
198 [Krustpils D].

38480.

Bārainīte gauži raud,
Tautu dēla saderēta:
Nemācēšu grīdu mīt,
Glāžu durvis virināt.
42 [Bauskas B].

38481.

Buorinītes gūdeņī
Vysi riugti dzērinīši;
Vysi riugti dzērinīši,
Asariņu(s) lacyinuot(i).
314 [Pildas Ldz].

38482.

Buorinītes gūdeņā
Treis bičeres uz gaļdeņa:
Vīnā ols, ūtrā mads,
Trešā gaudas asareņas.
174 [Kārsavas Ldz].

38483.

Bēri bēri, rauži rauži
Tie tikuši kumelīn(i);
Sērdienītes, kalponītes,
Tās tikušas līgavīn(a)s.
94 [Dunikas Lp].

38484.

Cieši, tautas, seglojiet
Bārenīša kumeliņu;
Bārenītis slapjis bija,
Asariņās nomircis.
241 [Lubānas Md].

- 236 -

38485.

Drūši juoju tū upīti,
Kur akmeņi dybynā;
Drūši jēmu tū meitiņu,
Kura beja buorinīte.
466 [Vārkavas D].

38486.

Ej, buoriņi, tautiņuosi,
Tautiņuos tev vīgluok byus:
Navaidzēs tev rosā mierkt,
Bez saulītes vokorā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

38487.

Ej, Dīviņ, ej, Laimiņ,
Buorinītes gūdiņā;
Buorinītes gūdiņā
Puse gaudu asariņu.
358 [Rugāju Abr].

38488.

Es izkūlu kunga riju
Ar vītola sprigulīti;
Es paņēmu bārenīti,
Svešiem ļaudim nezinot.
235 [Litenes Md].

38489.

Es neiešu purā dzert,
Purā sīki kukainīši;
Es neiešu pie atraikņa
Bārenīšu maldināt.
46 [Beļavas Md].

38490.

Es nolauzu, līgodams,
Pašu bērza galotnīti;
Es apņēmu, mīlēdams,
To nabaga sērdienīti.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

38491.

Gauži raud pabērneiši,
Redz pamuoti atvadūt.
Kuo jyus raudit, pabērneiši?
Sveša muotja ustobā,
Skuju slūta rūceņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38492.

Gauži raud bārenīte,
Kļevainē ganīdama.
Atšķir lopus, bārenīt,
Lai es teve lūkojos.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

38493.

Gauži raud bārenīte,
Pļevainē ganīdama,
Neraud gauži, bārenīte,
Niba tevi tālu veda.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

38494.

Gauži raud tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas;
Vēl gaužāk tautiets raud,
Kam nav savas līgaviņas.
119 [Gaujienas Vlk].

38495.

Gryuti pyutja syla prīdja,
Smolka leita pīlejusja;
Gryuti vest buorineiti,
Osoruos pīmierkuse.
143 [Jāsmuižas D].

38496.

Jau man gana žēli bija,
Vēl žēlāki padarīja:
Jau nomira tēvs māmiņa,
Vēl nocēla vainadziņu.
146 [Jaungulbenes Md].

38497.

Jauns es biju, nezināju,
Kādu ņemt līgaviņu:
Vai ņemt gudru bārenīti,
Vai bagātu mātes meitu.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

38498.

Kad man tiktu, es piekrautu
No smildziņas vezumiņu;
Kad man tiktu, es paņemtu
Sērdienīti līgaviņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

38499.

Kas iemauktus skanināja
Mūsu staļ(ļ)a pakaļā?
Bāliņš veda sērdienīti,
Sudrabiņa kamanām.
306 [Patkules Md].

38500.

Ko tie tēva suņi rēja,
Pavārtā sasēduši?
Tur atbrauca Rīgas kungi,
Sērdienai precinieki.
443 [Turlavas Kld].

- 237 -

38501.

Labs bij manis kumeliņš,
Bez auzām nobarots;
Vēl labāka līgaviņa,
Bez māmiņas uzaugusi.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

38502.

Laime pina pineklīnu,
Manu mūžu zīlēdama;
Sapin mani, sērdienīti,
Ar diženu tēva dēlu.
192 [Kosas C].

38503.

Lobuok mani tāvs nūmyra,
Nakai eista muomuliņa;
Buorine beju augdama,
Na buorine dzeivuodama:
Dīvs man deve skaistu dzeivi,
Bruoleņūsi dzeivojūt.
389 [Silajāņu Rz].

38504.

Labāk ņemšu bārenīti,
Ne bagātu mātes meitu:
Bārenīte pūru dara,
Naktī miega negulēja.
Mātes meita, luteklīte,
Spilvenos žāvājās.
84 [Dikļu Vlm].

38505.

Liela pļava, reta zāle
Liela ceļa maliņā;
Lielas ciltis bāleliņi,
Kur būs ņemti ļaudaveņu?
Tur būs ņemt ļaudavenu,
Kur nav tēva, māmuliņas.
194 [Krāslavas D].

38506.

Nuoc, Dīviņi, nuoc, Laimiņa,
Buorinītes gūdiņā,
Irā tāvs, nav māmiņas,
Nav māmiņas gūdētīs.
389 [Silajāņu Rz].

38507.

Nadūd, Dīvs, naveikļam
Pajemt maņi ļaudaviņu:
Ūzuls tāvs, līpa muote,
Veitūleņi buoleliņi.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38508.

Nejājat, lepnas tautas,
Es nabaga sērdienīte;
Kur es ņemšu baltas segas
Deviņiem dieveriem?
378 [Seces Jk].

38509.

Nejājati, lepnas tautas,
Es nabaga sērdienīte;
Ne man tēva, ne mammiņas,
Kas man lepnu audzināja?
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

38510.

Ņem, bāliņ, bārenīti,
Bārenīte lielu radu:
Ne tai tēva, ne māmiņas,
Ne īstā bāleliņa.
242 [Lubejas Md].

38511.

Ņemtin ņemšu līgavīnu,
Bet nezinu, kādu ņemt.
Vai man ņemt bārenīti, skaistu,
Vai bagātu mātes meitu, laisku?
Labāk ņemšu bārenīti, skaistu,
Ne bagātu mātes meitu, laisku.
192 [Kosas C].

38512.

Nu man vaļa, nu man vaļa
Siekstu virsu lidināt:
Nu nenāca sveši ļaudis
Bārenītes dēvēdami.
241 [Lubānas Md].

38513.

Pabērni, pabērni,
Pie malas, pie malas!
Pamāte nāca istabā,
Rīkšu šauja padusē.
192 [Kosas C].

38514.

Pasaverīs tu, māmiņ,
Koč par lūgu ustobā!
Kai tētīts gūdu cēļa,
Kai sveši ļaudis gūdynuoja.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

38515.

Pasakāma bārenīte -
Nav tik lēti dabūjama:
Svīda zirgi, lūza rati,
Kaļš dabūja bārenīti;
Kaļš dabūja bārenīti
No svešās māmuliņas.
263 [Mēmeles Jk].

- 238 -

38516.

Pasavēru pa lūdziņu,
Kas šūdiņi ustobā:
Buorinīši gauži raud,
Tāvs brauc jaunas ļaudaviņas.
389 [Silajāņu Rz].

38517.

Pazaveries, mātes meita,
Kā aizveda bārenīti:
Puiši, vīri zābakos,
Kumeliņi iemautos.
72 [Cesvaines Md].

38518.

Pyuces klīdz, suņi rej,
Muotes meitu tautās vad.
Kad aizvedja buorinīti,
Laksteigola nūpūguoja;
Laksteigola nūpūguoja,
Kuplu laimi vēlēdama.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

38519.

Puri, puri, apses lapa,
Palēnā vējiņā.
Tā purēja sērdienīte
No tautieša bildināta.
605 [Skolas].

38520.

Puri, puri, bērza lapa,
Vējiņš tevi purināja,
Tā purēja sērdienīte,
Bajāros bildināta.
605 [Skolas].

38521.

Trīcēt trīc apšu lapa
Tai lēnā vējiņā;
Tā trīcēja tautu dēls,
Sērdienīti bildinot.
427 [Tadaiķu Lp].

38522.

Nadūd, Dīvs, tadias dzeives,
Kaida dzeive buoriņam:
Gonūs īt bez maizītes,
Tauteņuos bez pyriņa.
18 [Andrupenes Rz].

38523.

Simtu jūdzu tautas gāja,
Bārenīti meklēdamas:
Bārenīte ieradusi
Grūtajami darbiņam.
241 [Lubānas Md].

38524.

Skaista biju (bija) mātes meita,
Vēl skaistāka sēdienīte;
Labāk ņēmu sērdienīti,
Ne bagātu mātes meit'.
605 [Skolas].

38525.

Smuka smuka mātes meita,
Vēl smukāka sērdienīte;
Ņemsim, brālīt, sērdienīti,
Lai paliek mātes meita.
200 [Kuldīgas Kld].

38526.

Tautuos mani nadūdit,
Tautuos borga sveša muote;
Sveša muot(e) maņ augūt,
Sveša muot(e) dzeivojūt.
466 [Vārkavas D].

38527.

Tec uorā, buorineite,
Atjuoj tavi precinīki:
Da zemei zeižu deki,
Bāri jim (bārojim?) kumeliņi
. (kumeļim?).
170 [Kapiņu D].

38528.

To zirdzīnu, to es pirkšu,
Kas ēd upes līcītī;
To meitīnu, to es jemšu,
Kam nav tēva, māmulītes.
94 [Dunikas Lp].

38529.

Vēja lauzta tā priedīte,
Tās skaliņis gaiši dega;
Sērdienīte tā meitiņa,
Tā būs mana līgaviņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

38530.

Vējš nolauza līgodams
Purvā bērza galotnīt'.
Es apņēmu sērdienīti,
Kam nav tēva, māmuliņ'.
200 [Kuldīgas Kld].

- 239 -

38531.

Visu ceļu malas zied
Zeltītiem ziediņiem;
Vakar veda sērdienīti
Pie bagāta tēva dēla.
443 [Turlavas Kld].

38532.

Ziedi, ziedi, papuvīte,
Tev raženi ziedi zied;
Puškojiesi, sērdienīte,
Tev raženas tautas jāj.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

38533.

Zyrgi zvīdza, roti lyuza,
Buorineiti izvadūt;
Buorineitja gryuta beja,
Osoruos īmierkusja.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

★

- 240 -

- 241 -

JAUNĪBAS, JAUNEKĻU DZĪVES UN LĪKSMAS DABAS CILDINĀŠANA

5260.

Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Par meitiņu viegla dzīve!
Dzīvo bites vieglumiņu,
Ābeļziedu baltumiņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

5261.

Vai mans jaunums,
Vai vieglumiņš!
Es lēkšus pārlecu
Par Daugaviņu.
232 [Talsos (Tl)].

5262.

Byut bēduos nūmyruse,
Ka pruoteņa na ļusteiga;
Es nazynu, kū darēt
Ļusteigam pruoteņam.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

5263.

Gana viegli es staigāju,
Man zemīte rībēt rīb;
Gan lustīgi es dzīvoju,
Man sirsniņa raudāt raud.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5264.

Kas kait man nedzīvot
Apaļai meitiņai!
Kur aizgāju, tur dzīvoju (paliku),
Kur pakritu, tur gulēju.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

5265.

Kas kait man nedzīvot
Apaļai meitiņai!
Ne kundziņi tiesu prasa,
Ne bērniņi garoziņas.
32 [Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas kait man nedzīvot
Apaļai meitiņai!
Ne bērniņi maizes prasa,
Ne vīriņš balta krekla.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

5266.

Kas kait man nedzīvot
Apaļai meitiņai!
Ne man vīra, ne man bērnu,
Pat' apaļa barojos.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5267.

Kas kait man nedzīvot,
Vainaciņa nevalkāt!
Lai stāv mani brūni mati
Zem vizuļu vainaciņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5268.

Kas kaiš man nedzīvot,
Vaiņadziņa nevalkāt?
Vēl varēju pāŗa gadu
Ciema puišus kairināt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

5269.

Kas kait man, veselam,
Lustīgam nedzīvot;
Kas kait man mākušam
Nemākušu pamācīt.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

5270.

Kas kaitēja ozolam,
Kas jaunam puisēnam!
Ozols auga bez atvases,
Jauns puisēns bez sirdsēstu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

- 242 -

5271.

Kas kaitēja puisēniem
Lustīgiem nedzīvot!
Līčos auga mieži rudzi,
Stallī bēri kumeliņi.
Lāsainām krēpītēm,
Kaustītām kājiņām,
Sudrabiņa pakaviem,
Tēraudiņa nagliņām.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Kas kaitēja nedzīvot
Apaļam puisīšam!
Līčos auga rudzi mieži,
Gar malām apenīši.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5271¹.

Kas man kait nedzīvot
Apalam cilvēkam!
Viena galva, viena bēda,
Viena nešu vainadziņ'.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

5272.

Kas man tika tik jaunam,
Tik bēdīgi dzīvojot?
Gan atnāca tās dieniņas,
Kad bēdīgi jādzīvo.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

5273.

Kas pielēca man jaunam,
Tik bēdīgi dzīvojot?
Lustīgam, vēlīgam
Mīt bēdiņas kājiņām.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

5274.

Kur meitiņas, kur māsiņas,
Tur es arī gadījos;
Kur meitiņas, kur māsiņas,
Tur lustīga dzīvošana.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5275.

Kur vasaru saule lēca,
Tur lec ziemu mēnestiņš;
Kur meitiņas pulkiem gāja,
Tur rozītes uzziedēja.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

5276.

Luste luste jaunajam!
Kāda luste vecajam?
Vecajam tāda luste
Kā suņam gubenī.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

5277.

Luste luste jaunajam!
Kāda luste vecajam?
Cik gribēja mutes dot,
Tikreiz "bim bam" noskanēja.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

5278.

Luste luste jaunajam!
Kas vecam lustes dos?
Tik vecam lustes bij,
Ka pie cepļa sildīties.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Jaunām meitām tāda luste,
Ka ar puišiem bučoties;
Vecām meitām tāda luste,
Ka gar mūri aizkrāsnē.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

5279.

Luste mana, laba luste,
Nev pēdēja vasariņa!
Vēl es citu vasariņu
Dažu labu kaitināšu.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

5280.

Lustīt mana, vēlīt mana,
Kur bij man tevi likt?
Vai uz galvas uzstādīt,
Vai zem kājām samīdīt?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5281.

Na vīnam es pateiču
Jaunu meitu dzeivuošan';
Smolku, sīku vītu taisa,
Rožu kluoja paladzeņ'.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

5282.

Nedod Dievs man bēdiņu,
Es nemāku bēdāties;
Dod, Dieviņ, vistai bēdas,
Tā mācēja bēdāties.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5283.

Nedod Dievs man bēdiņu,
Es nemāku bēdāties;
Vēja mātei vien pasaki,
Lai iepūta ūdenī.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 243 -

5284.

Nesēroju, neguģoju,
Kad man nieka nekaitēja;
Sērodama, guģodama
Drīz Dieviņu kaitināju.
224 [Kabilē (Kld)].

5285.

Netīšām es iegāju
Jaunu meitu istabā.
Zīlēm plāni pakaisīti,
Pakaroti griestu gali.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5286.

No Laimiņas pavaicāju,
Kam labāka dzīvošana.
- Meitiņām māsiņām,
Tām labāka dzīvošana.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 190 [Kuldīgā].

1. Laimiņai pavaicāju,
Kāda dzīve man labāka.
- Meitai zīļu vaiņagā
Vislabāka dzīvošana.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5287.

Nu es jauna, nu lustīga,
Nu vēlīgi padzīvoju;
Dieviņš zina, mūžiņā
Kādi ļaudis gadījās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5288.

Pal'dīs devu Laimeņai,
Ka ļusteigu mani laide;
Ka ļusteigas nalaiduse,
Nūmērtum bēdeņuos.
435 [Latgalē].

5289.

Pruot'eņ munu lusteigū,
Kur man b'eja t'evi likt'?
Vuordu soku, m'eži skan',
Sūli sp'eru, z'em'e reib.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D], 423 [Daugavpils apr.].

5289¹.

Puiša sirds un meitas sirds
Tā kā puķ' un roze zied;
Vīra sirds un sievas sirds
Kā izsalcis briedis brēc.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

5290.

Puišam laba dzīgošen',
Puišam laba nomiršen',
Kā olīna ievēlās
Savā kapa dibinā.
Nav sievīnas, nav bērīnu
Asarīnu raudātāju;
Draugi, radi pavadīja,
Tie asaru neraudāja.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

5291.

Vilkam laba gūrēšana,
Nij tam vāģu, nij ragavu;
Meitām laba dzīvošana,
Kungi tiesas neprasīja.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

5292.

Vilkam labi, vilkam labi,
Ne tam vāģu, ne ragavu;
Puišam labi, puišam labi,
Ne tam sievas, ne bērniņu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

5293.

Vilkam labi, vilkam labi,
Ne tam vāģu, ne regavu,
Paņēmies āža ragu,
Iet pa silu strumpēdams.
Puišam labi, puišam labi,
Ne tam sievas, ne bērniņu,
Paņēmies naudas maku,
Iet uz krogu ziņģēdams.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

★

38534.

Ka vesala, to vesala,
Nyu vesala padzeivuot;
Prīškā mani tuos dīniņes,
Kur bēdīgi juodzeivoj.
35 [Baltinavas Abr].

38535.

Kamēr jauna, es lustīga,
Nestaigāšu raudādama;
Priekšā man tās dieniņas,
Kad staigāšu raudādama.
197 [Krotes Lp].

38536.

Kur ošima tādas lapas,
Kā kuplama ozolam?
Kur sievāmi tāda dzieva,
Kā jaunāma meitīnām?
Vīrīns rājas, bērni brēca,
Putra gāja ugunī.
39 [Bārtas Lp].

- 244 -

38537.

Nav rudeni to ziediņu,
Kas ziedēja pavasari.
Nav tautās tāda luste,
Kāda bija bāliņos.
306 [Patkules Md].

38538.

Kur, pļaviņ, tī zīdeņi,
Kur zīdēji pavasar?
Kur, muosiņ, tei slavīte,
Kur slavēju meitiņom?

38539.

Luste luste jaunajam,
Kaida luste vacajam?
Jaunais sev sīvu veda,
Vacais sev dūbi roka.
326 [Preiļu D].

38540.

Meitiņām ir prieka dienas,
Rožu dārzā puškoties;
Sievām ira bēdu dienas,
Vīru lāstos klausīties.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

38541.

Puiseits beju, na meitiņa,
Maņ pyureņa navajag;
Kur nūguoju, tī dzeivuoju,
Kur nūkritu, tī gulēju:
Voi zam prīdis, voi zam eglis,
Voi zam kupla ūzuleņa.
89 [Dricēnu Rz].

38542.

Puisīšam man bij būt,
Ne meitiņ(i) dzeltenīt'.
Vai svilpēt es nemāku,
Vai ar lapu stabulēt?
14 [Alsviķa Vlk].

★

LATVIETE NO ANTROPOLOĢISKĀ VIEDOKĻA

Dr. med. L. Krastiņa-Jeruma

- 245 -

- 246 -

AUGUMS

- 247 -

1. Slaiks un gaŗš, zems un drukns, sīks un mazs augums

5294.

Vai vai tautu meita,
Tavu smuidru augumiņu!
Tu ar savu augumiņu
Puišiem dari traku galvu.
3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5295.

Ai Laimiņa licējiņa,
Kam tu mani mazu liki!
Visi mani matu gali
Rasiņā nomirkuši.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5296.

Vai māsiņ, vai māsiņ,
Kur tu tāda strupa augi?
Tēvs, brāliņis gaŗi vīri,
Tu kā cepļa stumburīts.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

5297.

Aiz ko man līkas kājas,
Aiz ko kupris mugurā?
Man pārsita vecais brāls,
Līdumā ecējot.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

5298.

Aiz ko sīka, aiz ko maza,
Aiz ko liela neizaugu?
Teicās māte ielikusi
Sīkolīšu šūpulī.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5299.

Audziet, mani bāleniņi,
Ozoliņa gaŗumiņu;
Man' auguma neraugāt,
Es tautiņu malējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5300.

Augu tieva, augu gaŗa,
Līdz bāliņa neizaugu:
Kaut izaugtu līdz bāliņa,
Tad turētu tēva zemi.
1311 [Apē (Vlk)].

5301.

Bij man smuidris augumiņš,
Bij rotiņa darināta;
Labi ļaudis pa malām
Piešus vien balināja.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

5302.

Brāļi mani kā ozoli,
Es māsiņa sīkaliņa;
Vai tādēļ sīkaliņa,
Ka sidraba nesējiņa?
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

5303.

Brāļi mani lieli vīri,
Es māsiņa mazākā.
Šūniet man augstas kurpes,
Pirkat platu vainadziņu;
Aušu kurpes, likš' vainagu,
Būšu jūsu gaŗumiņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Lieli mani bāleliņi,
Es māsiņa maza maza.
Šūniet man augstas kurpes,
Lai brāļiem līdzi stāvu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5304.

Brāļi mani lieli vīri,
Es māsiņa sīka maza,
Es māsiņa sīka maza,
Sīku rakstu rakstītāja.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

- 248 -

5305.

Daiļa mana rota bija,
Smuidris mans augumiņš.
Rotu pati darināju,
Laima smuidru augumiņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

5306.

Dievīns manu augumīnu
Višai gaŗu audzināja,
Es apliku lindracīnus
Kā stumbiena galīnā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

5307.

Dēli auga kā ozoli
Augsta kalna galiņā;
Meitenītes lejiņā
Kā niedrītes šūpojās.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

5308.

Diža, cēla, smuidra liepa,
Kad tai lapas izplaukušas;
Vēl cēlāka tautu meita,
Kad tai gadu divdesmit.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

5309.

Divas vien mēs māsiņas,
Abas vienu augumiņu.
Pirc (pērc), māmiņa, zīda kleitu,
To mēs abas valkāsim.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

5310.

Es apāvu baltas kājas
Avotiņa lejiņē,
Lai nekādi nelietīši
Neredz manu augumiņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

5311.

Es domāju gaŗa augt,
Gaŗu griezu villainīti;
Pēc pašai žēl nācās,
Pusciņš mirka rāviņā.
233 [Vandzenē (Vandzemes pag. Tl)].

5312.

Es izaugu liela meita
Līdz mežiņa galiņiem;
Kad uzliku vaņaciņu, -
Pāri meža galiņiem.
224 [Kabilē (Kld)].

5313.

Es izaugu līdz mežiem,
Pār mežiem vaiņadziņš.
Pērc, brālīti, vaŗa (zelta) šķēres
Mežiem galus līdzināt.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5314.

Es izaugu šmuidra, gaŗa,
Brāļam kauna darīdama;
Viens solītis, div' solīši
Par bāliņa pagalmiņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

5315.

Es izaugu tieva, gaŗa
Uz trejām robežām;
Ziedēj' mans augumīns
Par deviņ' kungu valst'.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

5316.

Es māmiņai smīdris augu,
Daiļis manis kumeliņš.
Jūdzi tek tautu meita,
Pakaļ mani raudādama.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

5317.

Es, puķīt, tevis dēļ
Šonakt miegu negulēju.
Smīdra, gaŗa, koša, balta,
Ražans linšu vaiņadzinis.
224 [Kabilē (Kld)].

5318.

Es snīdra, es gaŗa,
Es laba loka,
Es lēkšus pārlēcu
Par Daugaviņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

5319.

Es uzaugu liela meita
No tās mazas māmuļītes;
Tecēdama birzi loku,
Stāvēdama zvaigznes skaitu.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Es izaugu diža meita
No tās mazas māmuļītes,
Gāju mežus šķirstīdama,
Koku galus locīdama.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

- 249 -

5320.

Es cerēju diža augt,
Es uzaugu dupurīts.
Šķiŗaties, smīdri ļaudis,
Lai dupuris grozījās.
216 [Ventspilī].

5321.

Gana man šā auguma,
Gan šā paša veiklumiņa;
Lai aug manas citas māsas,
Lai ņem manu veiklumiņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

5322.

Gana man šā auguma,
Gana šā tikumiņa,
Apkaliet, bāleliņi,
Sīkajo sudrabiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5323.

Godājiet, bāleliņi,
Manu mazu augumiņu:
Šūniet man augstas kurpes,
Girciet augstu vainadziņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

5324.

Godam dzimu, godam augu,
Godam gribu padzīvot;
Godam mans augumiņš,
Vai ir liels, vai ir mazs.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

5325.

Godam manim linu krekli,
Godam linu paladziņi;
Godā manis augumiņš,
Vai bij liels, vai bij mazs.
312 [Ērberģē (Mazzalves pag. Jk)].

5326.

Izauga mātei
Brīnuma meita:
Kad stāvus stāvēja,
Kā priede, egle;
Kad sēdus sēdēja,
Kā siena kaudze;
Kad guļus gulēja,
Kā dīķa dambis.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Uzaugu māmiņai
Briedīga meita:
Kad gulu gulēju,
Kā dīķa dambis;
Kad stāvus stāvēju,
Kā siena kaudze;
Kad sēdus sēdēju,
Kā laba pierte.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

5327.

Izaugu diža,
Sabriedu resna,
Dažam puišam
Žēl padarīju.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

5328.

Izaugu liela,
Sabriedu resna,
Ļaudīm brīnumi,
Man pašai prieks.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

5329.

Kā ziernītis mans tēvīnis,
Kā pupīna māmulīte;
Ekur stalti zēni aug
No tās mazas māmulītes!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

5330.

Kā varēju, tā dzīvoju
Ar to maģu augumiņu:
Ar pakāpu dzirnas griezu,
Stāvu audu audekliņu.
226 [Kandavā (Tl)].

5331.

Kālab diža neuzaugu,
Paliek' maza pumpurīte?
Pērkat, brāļi, novadiņu,
Pumpurītei grozīties.
190 [Kuldīgā].

1. Tēviņ, manu tēvulīti,
Pērc man lielu novadiņu,
Es uzaugu dupurīts,
Lai es varu grozīties.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

5332.

Kniepē mani, māmuliņa,
Ar smalkām kniepītēm,
Lai es augu tieva, gaŗa
Kā Vāczemes kaņapīte.
342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5333.

Ko bij man tam darīt,
Mazs bij manis augumiņš:
Kur ļaudīm kājas mirka,
Tur mirkst man villainītes.
121 [Gulbenē (Md)].

- 250 -

5334.

Ko lielais labu dara
Pretī mani, mazāko?
To smalkumu i samalu,
To baltumu izvelēju.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5335.

Labāk augu zema resna,
Nekā augu tieva gaŗa:
Tievu gaŗu vējiņš loka,
Par pagalmu staigājot.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

5335¹.

Lielajam, gaŗajam
Aiziet diena lokoties;
Es paviju vijamo
Ar mazo augumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5336.

Māte auda platas sagšas,
Cerēj' mani diž' augam;
Villainīte zemi slauka,
Māte slauka asariņas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

5337.

Man's māmiņa neielaida
Dzīpuriņu klētiņā:
Redzēj' mani gaŗ' augamu,
Gaŗus puškus puškojam.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

5338.

Mans mazaiš augumīns
Ne pa vienu nebēdāja,
Ne pa kungu, ne pa darbu,
Ne pa ļaužu valodām.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

5339.

Maza biju, balta gāju
Bāleliņa druviņā.
Vai tādēļ melna iešu,
Ka (Kad) man mazs augumiņš?
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)], 131 [Mēŗa muižā (Mēŗa pag. Vlk)], 377.

5340.

Maziņš mans augumiņš,
Dobra mana valodiņa;
Mazajam cilvēkam
Pieder dobra valodiņa.
32 [Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)].

1. Lai man mazs augumiņš,
Man ērdava valodiņa;
Jo ērdava valodiņa
Der mazam augumam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5341.

Maziņš mans augumiņš,
Ēdra mana valodiņa.
Šķir, Dieviņi, man celiņu,
Ēdru manu valodiņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

5342.

Maziņš mans augumiņš,
Prāva mana valodiņa;
Valodiņa palīdzēja
Mazajam augumam.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

5343.

Meitas manim kungam gauda,
Nezināju, kālabad;
Tālabadu kungam gauda,
Ka man maģis augumīnis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5344.

Niedres gaŗumu izaugu,
Magonītes daiļumiņu;
Es varēju tautas dēlu
Ir dzirdot nicināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

5345.

Ņem mani, tautieti,
Neraugi mazu:
Cels mani kurpītes,
Cels vaiņadziņis.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

5346.

Neniecan', māmuliņ,
Manu mazu augumiņ':
Tā dižam, tā mazam
Zemē darbs, ne augš'.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

5347.

Piemiņai es uzaugu
Savai vecai māmiņai:
Slīkst zemīte staigājot,
Skan debeši runājot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 251 -

5348.

Šņorē mani, māmuliņa,
Ar sudraba šņorītēm,
Lai es augu tieva gaŗa,
Amatnieka līgaviņa.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 251 [Smukās (Remtes pag. Tk)], 260 [Mazberķenē (Mežmuižas pag. Jg)], 263 [Dobelē], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)], 347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5349.

Sīka man i rotiņa,
Sīk' es pati nesājiņa;
Manis Dievs, mana Laime
Pa manim darināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5350.

Sīka maza man māsiņa,
Vai bitītei rada bija?
Vai bij rada, vai ne rada,
Pašai sīkis augumiņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

5351.

Sīka maza man māsiņa,
Vai bitītei radu bija?
Viena šauja sudrabiņa,
I tā paša nepanesa.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

5352.

Sīkas mazas man māsiņas,
Kā auziņas saaugušas;
Apkārt galdu sasēdušas,
Kā bitītes vīvināja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5353.

Sīkas mazas man māsiņas,
Kā auziņas saaugušas;
Citai pirku pa zīlītei,
Citai visu vaiņadziņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5354.

Sīkum' manu sīkumiņu,
Un vēl otru, mazumiņu!
Ziemu sniega nepabridu,
Vasar' zaļa dāboliņa.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

5355.

Skaista, slaika tā priedīte,
Kaut es arī tāda būtu!
Būt' man spēks strādājot,
Būtu solis tekājot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

5356.

Smieklā, brāļi, nelieciet,
Ja man mazs augumiņš;
Visu darbiņu darīšu
Ar citām māsiņām.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

5357.

Smieklā, ļaudis, nelieciet,
Ka man mazs augumiņš;
Es ar savu augumiņu
Sen pieviju vijamo.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

5358.

Snīdra augu, gaŗa augu
Līdz ar savu bāleliņu,
Lai stāv manis vaiņadziņis
Līdz ar brāļa cepurīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5359.

Smuidra auga tā liepiņa
Lielupītes maliņā;
Vēl smuidrāka tā meitiņa,
Māmuliņas audzināta.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

5360.

Smidra, gaŗa es uzaugu
Uz novada robežām.
Novadnieku puisēniem
Sirdi vien ēdināju.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

5361.

Smuidra, gaŗa uzauguse, -
Kas man' gaŗu audzināja?
Laime gaŗu audzināja,
Māte kuplu darināja.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

5362.

Smīdras priedes mežē auga,
Vēl smīdrākas laukmalē:
Smīdri puiši pārnovad',
Smīdri pašu novadē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

5363.

Tā, bāliņ, tava vaina,
Ka es liela neuzaugu:
Kam tu mani agri cēli,
Guldīj' savu ļaudaviņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 252 -

5364.

Tā, māmiņ, tava vaina,
Ka es liela neizaugu:
Kam tu mani agri cēli,
Aukstu rasu bridināji.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

5365.

Tik es raudu uz Laimiņas,
Tik uz savas māmuliņas:
Laimiņ' lika gaŗ' augumu,
Māmiņ' īsas vilnainītes.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5366.

Visas meitas man' apsmēja,
Ka man mazs augumiņš.
Vai meitiņas manis dēļ
Nav pūriņa piedarījšas?
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

5367.

Visi ļaudis tā sacīja,
Ka es liela neaugot.
Es uzaugu tieva gaŗa,
Tad vēl briedu resnumā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

5368.

Citas māsas kā liepiņas,
Kā ozoli brāleliņi.
Vai man' vienu māmuliņa
Sīku mazu auklējusi?
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

2. Seja, vaigu sārtums, acis, skaistums un daiļums vispār un auguma kopšana

5369.

Ailu ailu māmulīte,
Tu man' daiļu audzināji!
Pieci, seši tēva dēli
Kumeliņus kaldināja,
Kumeliņus kaldināja
Mani jāte lūkoties.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5370.

Oi oi meitiņa,
Tavu gludu galviņu!
Tev pieder galviņa,
Man glāsīšana.
Oi oi meitiņa,
Tavu baltu mutīti!
Tev pieder mutīte,
Man bučošana.
Oi oi metiņa,
Tavu smuku pupīšu!
Tev pieder pupīši,
Man lūkošana.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

5371.

Ai dailaja ciema meita,
Dailis tavis augumīnis!
Dailis tavis augumīnis,
Prieks man tevi uzskatīt.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)] (Nīcā).

5372.

Ai Dieviņi, es nezinu,
Kādēļ puiši mani mīl;
Ne es biju augstas kārtas,
Ne bagāta tēva meita.
Tādēļ puiši mani mīl,
Dēļ tā skaista augumiņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

5372¹.

Vai platā rudzu eža,
Tavu greznu magonīšu!
Ai vecā māmuļiņa,
Tavu daiļu jaunuvīšu!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

5373.

Ak tu meža ābelīte,
Tavu skaistu āboliņu (ziedēšanu)!
Vai pirtnieka māmuliņa,
Tavu skaistu dzeltainīti!
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

5374.

Aiz kalniņa noziedēja
Trīs diženas magonītes (ābelītes);
Ciemiņā nodzīvoja
Trīs diženas mātes meitas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

5375.

Aiz upītes balta meita, -
Kas to baltu balināja?
Vai tu pate balta augi,
Vai upīte balināja?
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 253 -

5376.

Aug man divi bāleliņi
Zireņ' ziedu baltumiņu,
Zireņ' ziedu baltumiņu,
Zobeniņa asumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5376¹.

Auga man bolti z'ērņi,
Auga bolti bruol'el'eņi;
Auga man nūrītn'ēši
Daugav'eņis mal'eņā.
4223 [Višķu pag. D].

5377.

Augu balta, augu gaŗa,
Sarkans rožu vainadziņis;
Tautu dēlu dvēselīte
Kā oglīte kvēlojās.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

5378.

Augu liepas kuplumiņu,
Magonīšu daiļumiņu,
Tad varēju tautas dēlus
Simtu jūdzu kaitināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5379.

Augu liepas kuplumiņu,
Magoniņas daiļumiņu,
Tautām dusmas darīdama,
Māmiņai žēlabiņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5380.

Augu niedres gaŗumiņu,
Magonītes daiļumiņu,
Lai varētu niecināt
Patīkamu tēva dēlu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

5381.

Augu niedres gaŗumiņu,
Magonītes smukumiņu.
Dažam tautu dēliņam
Birst asaras skatoties.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Augu ņiedras gaŗumiņu,
Magoniņas skaistumiņu:
Mati, mani brūni mati
Sudrabiņa stīdziņām,
Visas manas uzactiņas
Sudrabiņa vizināja.
Dažam tēva dēliņam
Birst asaras raugoties.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

5382.

Augu niedres gaŗumiņu,
Magonītes graznumiņu,
Vēl nebiju tautiešam
Pēc prātiņa uzauguse.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5383.

Augums ira, māmuliņa, -
Vai auguma vien būs gana?
Vajadzēs augumam
Piecu baltu villānīšu.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

5384.

Balti bija miežu milti,
Ko līdz balti, - sēnalaiņi;
Smukas, baltas bajār' meitas,
Ko līdz baltas, - netikušas.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

5385.

Baltu āvu, baltu sedzu,
Balts ir mans augumiņš;
Sazilējši, samelnējši
Sudrabiņa nesējiņi.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Zila bija, mella bija
Sudrabiņa valkātāja;
Es sarkana kā brūklīte
Baltajāi villainē.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

5386.

Baltu sēju paladziņu,
Lai saulīte vaigu n'ēda;
Nava vairs tiki skaisti
Saules ēsti vaigu gali.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

5387.

Barojās sivēniņš,
Serus vien kustināja;
Daiļojās mātes meita,
Pierīt' vien balināja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

5388.

Bērziņ, tavu kuplumiņu
Līdz pašai zemītei;
Māsiņ, tavu daiļumiņu
Līdz pašam vecumam.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

5389.

Bērziņam platas lapas,
Zemei labas, ne bērzam;
Tautām labis, ne māmiņai,
Mans raženis augumiņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 254 -

5390.

Bērziņš auga uz akmiņa
Apaļām lapiņām;
Bāliņam māsas auga
Apaļiem vaidziņiem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5391.

Brāļi mani kā ozoli,
Māršas manas kā liepiņas;
Es jau pate, brāļu māsa,
Kā rozīte dārziņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

5392.

Brāļi mani kā pureņi,
Es māsiņa kā magona;
Kā magona iesēdos
Pureniņu vidiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5393.

Brīnumiemi roze zied,
Brīnumiemi magonīte;
Par brīnumu es izaugu
Skaista (viena) meita māmiņai.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5394.

Daiļa biju mātes meita,
Daiļa gāju nāburgos,
Nāburdziņu dēliņiem
Sirdis vien kaitināju.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

5395.

Diženās, raženās,
Abas gāja vienu vietu.
Kam, Laimiņa, mani laidi
Nediženu, neraženu?
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

5396.

Div' priedītes silāi auga,
Abas vienu gaŗumiņu;
Div' meitiņas ciemāi auga,
Abas vienu daiļumiņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

5397.

Dod, Laimiņa, tā ziedēt,
Kā zied lazda gavēnie:
Nei plūc meitas, nei ēd tārpi
Tai ziediņu vēsumā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

5398.

Dod, māmiņa, muižā mani,
Muižā laba dzīvošana:
Audzin' pupus, balsin' vaigus,
Staigā gūžas gorīdam.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

5399.

Ekur (redz kur) kupli ozoliņi
No zemītes izauguši;
Ekur daiļi bāleliņi
No tās vecas māmuliņas.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

5400.

Ekur (redz kur) skaista tautu meita
Sēd ābeļu dārziņā:
Baltas zeķes, melnas kurpes,
Sarkans rožu vainadziņš.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

5401.

Ekur viena daiļa meita
Sēd ābeļu dārziņā,
Zaļus cimdus adīdama,
Villainītes rakstīdama.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

5402.

Es bij' laba, es dižana
Bandenieka līgaviņa:
Gaŗi mati, balti vaigi,
Sarkans zīļu vainadziņš.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

5403.

Es bij' meita stalt' augusi,
Man bij kronis galviņā,
Man bij kronis galviņā,
Spožas kurpes kājiņās.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

5404.

Es mātei viena meita,
Es bij' visuskaistākā:
Man matiņi tīra zelta,
Man pupiņi sudraboti,
Visas manas uzactiņas
Zied kā kunga rožu dārzs.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

5405.

Es mātei viena meita,
Es tā visuskaistākā.
Jauni kungi, veci kungi,
Visi manis iemīlēja.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

- 255 -

5406.

Es mātei viena meita,
Kā puķīte izauguse:
Pienu ēdu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgāju.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

5407.

Es mātei viena meita,
Kā Vāczemes magonīte;
No rozēm kurpes šuva,
No magonēm vilnainīti.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

5408.

Es mātei viena meita,
Kā Vāczemes cielaviņa:
Gludu galvu, baltu muti,
Sarkan' rožu vaiņaciņu.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5409.

Es meitiņa kā puķīte,
Kā Vāczemes maganiņa;
Kā puķīte es izaugu,
Kā magana noziedēju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5410.

Es meitiņa kā puķīte,
Kā Vāczemes magonīte,
Man ziedēja vaigu gali
Kā kundziņa rožu dārzs.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

5411.

Es meitiņa kā puķīte,
Kā Vāczemes magonīte;
Puiši kājas nodauzīja,
Man pakaļ dzīdamies.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

1. Puiši kājas nolauzuši,
Pakaļ manis dzīdamies.
Lai nolauž deguntiņu,
Rokā manis nedabūs.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

5412.

Es meitiņa kā puķīte,
Kā Vāczemes magonīte;
Uz man' visi puiši krita
Kā tie vēja vanadziņi.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

5413.

Es meitiņa kā puķīte,
Sarkans rožu vaiņadziņš.
Lai saskābtu ciema puiši,
Ka tie manis neredzēja.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

5414.

Es meitiņa kā puķīte,
Sarkans rožu vaiņadziņš;
Tik vien man vainas bija:
Puišiem rokā nedevos.
40 [Slokā (Rg)] (Bigauņciemā).

5415.

Es meitiņa kā puķīte,
Sarkans rožu vainadziņš.
Uz manim puiši krita
Kā uz ogu vācelīti.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

5416.

Es mutīti nomazgāju
Āboliņa rasiņā(i),
Lai zied mani vaigu gali
Kā sarkanis āboliņš.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

5417.

Es pateicu Laimiņai,
I savai mammiņai:
Laime skaistu audzināja,
Mamma kuplu darināja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

5418.

Gan pazinu to meitiņu,
Kas pie mātes izaugusi:
Sārti vaigi, melnas acis,
Šķiltin šķīla valodiņu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

5419.

Godājiesi, augumiņ,
Es tev būšu palīdzēt:
Nes ar godu zīda rotu,
Pirkšu atkal sidrabiņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

5420.

Godājies, augumiņ,
Es tev gribu palīdzēt,
Lai slavīte noslavēja
Pa visām maliņām.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

- 256 -

5421.

Godājies, augumiņ,
Es tev gribu palīdzēt.
Tev godiņš, man slavīte
No balto brāleliņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

5421¹.

Grazni grazni ieva zied,
Vēl jo grazni ābelīte;
Grazni grazni jauni puiši,
Vēl jo graznas meitenītes.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5422.

Izaug rozes, magonītes
Smalkajāmi lapiņām;
Izaug daiļas tautu meitas
Kā rozītes dārziņā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

5423.

Jau tās munas malnas acs
Dažu puisi kairinuo.
Īt puiseits rauduodams,
Kai luocs auzas braucēdams.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

5424.

Kālabad miezītim
Balti milti, daudz sēnalu?
Kālabad bajāram
Daiļas meitas, netikušas?
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

5425.

Kam Dieviņis mani vienu
Neraženu audzināja?
Ne tautiņas mani mīla,
Ne ieredza bāleliņi.
150 [Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)].

1. Kur es iešu, kur neiešu,
Tik nesmuka mātes meita?
Puiši mani nemīlēja,
Citas meitas niecenāja (nicināja).
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

5425¹.

Ko degs lāga uguntiņš,
Ka nav lāga kūrējiņa?
Ko ģeld daiļš augumiņš,
Ka nav lāga tikumiņš?
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

5425².

Ko lielies, tu smildziņ,
Pret raženu rudzu lauku?
Ko lielies, tu puisīt,
Pretim manu augumiņu?.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

5426.

Ko līdz mani balti vaigi,
Sarkans rožu vaiņadziņis?
Netiklītis tēva dēlis
Man' asaru dzērējiņis.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

5427.

Ko līdz mani gaŗi mati,
Ievu ziedu piebiruši?
Ko līdz mani balti vaigi,
Asarām izmirkuši?
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

5428.

Kur tik dailas meitas auga,
Kā tai Drogas (NN) novadā?
Lai tā diža, lai tā maza,
Stotām šūti rinduciņi.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

5429.

Kur tik saldas ogas auga (aug),
Kā kalniņa galiņā?
Kur tik daiļas meitas auga (aug),
Kā NN novadā?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)], 203 [Usmā (Usmas pag. Vp)], 224 [Kabilē (Kld)], 226.

5430.

Kur tu augi, daiļa meita,
Ka es tevis neredzēju?
- Rīgā manim pirti kūra,
Vāczemē slotu lauza,
No jūriņas ūden' nesa
Ar zeltītu biķerīti,
Valmierā kreklu šuva
Ar dimanta podziņām.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

5431.

Kur tu augi, melnacīte,
Ka es tevis neredzēju?
- Aiz Gaujiņas līcītē,
Mazajā ciemiņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

5432.

Kur tu augi, melnacīte,
Kad es tevi neredzēju?
Jau tās tavas melnas acis
Dažu puisi karināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 257 -

5433.

Kur tu augi, ozoliņ,
Kad es tevi neredzēju?
Es izdzinu ganīdama
Visus tautu tīrumiņus.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5434.

Kur tu augi, skaista (smuka) meita,
Ka es tevi neredzēju?
Sasatiku pie vārtiņu,
Labrītiņu padodams.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5435.

Kur tu augi, skaista meita,
Kad (Ka) es tevis neredzēju?
Vai tev' bija māmuliņa
Pūriņā audzējusi?
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

5436.

Kur tu augi, smuka meita,
Ka (Kad) es tevi neredzēju?
- Es uzaugu pie māmiņas
Sarkan' rožu dārziņā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kur tu augi, skaista meita,
Ka es tevi neredzēju?
- Apakš zilas debestiņas,
Ozoliņa pazarēs.
243 [Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)].

5437.

Kur tu augi, smuks puisīti,
Ka (Kad) es tevi neredzēju?
Es uzaugu uz akmeņa
Zilas jūras maliņā.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kur tu augi, dižozols,
Ka es tevi neredzēju?
Kur tu augi, daiļš puisītis,
Kad es tevi neredzēj'.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Kur tu augi, jauns puisīti,
Ka es tevi neredzēju?
- Pirtī augu, palāvē,
Pa lodziņu raudzījos.
224 [Kabilē (Kld)].

3. Kur tu augi, smuks puisīti,
Kad es tevi neredzēju?
- Es izaugu jūriņā,
Melnā jūras saliņā,
Melnā jūras saliņā,
Uz pelēka akmentiņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5438.

Kuŗa meita smuka,
Kuŗa bagāta?
Tā smuka meitiņa,
Kam sārti vaidziņi;
Tā bagāta,
Kam smukas drēbītes.
1311 [Apē (Vlk)].

5439.

Lai dižena, kas dižena,
Mātes meita, tā dižena;
Tēva dēli, purenīši,
Tie pacēla cepurīti.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

5440.

Lai snieg sniegi, lai līst līti,
Rītu iešu baznīcā;
Nežēloju zīda drēbju,
Godāj' savu augumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5441.

Līdz pusīti es ielēcu
Sarkanās rozītēs,
Lai zied mani vaigu gali
Kā sarkani rožu ziedi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5441¹.

Māmuļīte mani raida
Brūklenīšu palasīt;
Es neiešu, māmuļīte,
Es bij' pate brūklenīte.
224 [Kabilē (Kld)].

5442.

Māte mani audzināja
Kā liepiņu dārziņā,
Lai es augu smuka, slaika,
Kā rozīte ziedēdama.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

5443.

Man bij viens bālenītis
Kā ezera gaigalītis;
Ir to pašu meitas ķēra
Kā to vēja vanadziņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

5444.

Man meitiņas baltas auga
Kā baltie rācenīši:
Ik rītiņa mazgājās
Baltas kazas pieniņā.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

- 258 -

5445.

Man sarkani vaigu gali
Līdzi rožu lapiņām.
Tam vēl bij tēvam būt,
Kas man savu dēlu deva.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5446.

Meitiņ, tavu daiļumiņu
Līdz pašam vecumam!
Tevis dēļ jauni puiši
Mazgā muti, ķemmē matus.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

5447.

NN māte savu meitu
Kā puķīti audzināja,
Kā puķīti, kā rozīti,
Kā sarkanu magonīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5448.

Tārgale, Tārgale (=muižas vārds),
Tavu jaukumiņu!
Sniegs sniga laukā,
Rozītes (=meitas) ziedēja.
226 [Kandavā (Tl)].

5449.

Ne, puisīti, tevis dēļ
Es meitiņa skaista augu:
Pie maizītes es uzaugu,
Laime skaistu darināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

5450.

Ne visiem vītoliem
Līdz zemītes zari līkst;
Ne visiem ļautiņiem
Patīk manis augumiņš.
206 [Kuldīgas apriņķī].

5451.

Nekur bija skaidrs ūdens,
Kā vienāi avotā;
Nekur bija daiļas meitas,
Kā ēdoles novadā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

5452.

Nula es meita biju,
Nula meitas vārdu nešu,
Nula rozīt' i pazied
Manā vaigu galiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

5453.

Ozols auga kalniņā(i)
Dreijātām(i) lapiņām;
Tā gribēja tautu dēls
Dreijāt savu augumiņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)], 226 [Kandavā (Tl)], 263 [Dobelē], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5454.

Palaid mani māmuliņa,
Brūklenīšu palasīt,
Lai es augu tik sarkana
Kā sarkana brūklenīte.
3302 [Susējā (Susējas pag. Il)].

5455.

Paldies saku Dieviņam,
Kas man' daiļu audzinājs:
Vesal's manas kājas rokas,
Dižans, skaistis augumiņš.
551 [Naukšēnos (Naukšēnu pag. Vlm)].

5456.

Paldies saku māmiņai,
Kas man' dailu audzējuse:
Roze zied ar magonu
Manā vaigu galiņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5457.

Paldies saku māmiņai
Par to gaŗu deguniņu:
Kad es kritu no kumeļa,
Uz deguna atdūros.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

5458.

Patieš' i grib' džīvot,
Nepalaist augumiņa;
Patieš' mani māmuliņa
Šūpojusi, auklējusi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5459.

Pieder man balti vaigi,
Sarkans rožu vainadziņš. -
Rožu lapas novītušas,
Balti vaigi noraudāti.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

5460.

Reti reti tie siliņi
Ar baltiem ziediņiem:
Reta reta mātes meita
Sarkaniem vaidziņiem.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 259 -

5461.

Rozes zied dārziņā
Sarkaniem ziediņiem:
Meitas sēd istabā
Sarkaniem vaidziņiem.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

5462.

Rozes zied, magonītes
Manu vaigu galiņos.
Dažu labu tēva dēlu
Tās rozītes karināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5463.

Rudzu puķe smuka auga,
Daiļu ziedu noziedēja;
Vēl daiļāki es ziedētu,
Kaut bagāts tēvs māmiņa.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

5464.

Sarkanbalti man vaidziņi
Līdz ar rožu lapiņām.
Tam vajaga zēnam būt,
Kas drīkst mani bildināt.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

5465.

Saulīt', sārta uzlēkdama,
Paliek bāla tecēdama;
Meitiņ', sārta uzaugdama,
Paliek bāla dzīvodama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

5466.

Žēl dažam, nevienam,
Par to manu augumiņu:
Redz raženi staigājam,
Ar godiņu dzīvojam.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

5467.

Ziedēj' mani balti vaigi
Sarkanām lāsītēm.
Dažam tēva dēliņam
Birst asaras raugoties.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

5468.

Sīku seju man' māsiņa,
Smalku ratu villainītes;
Villainītes izauduse
Pa savam sejiņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5469.

Skaista irbe siliņā
Cekuliņu darināja;
Skaista meita ciemiņā
Pierīt' vien balināja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

5470.

Skaista puķe izauguse
Mālaiņā kalniņā;
Skaista meita izauguse
Mazajā ciemiņā.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5471.

Skaista rozīt' i ziedēja
Manā vaigu galiņā.
Tautiešam dvēselīte
Kā guntiņa kvēlojās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5472.

Skaista skaista tā rozīte,
Kas zied kalna galiņā;
Vēl skaistāka tā meitiņa,
Kas to rozi iestādīja.
1311 [Apē (Vlk)].

5473.

Skaista skaista tu, meitiņa,
Par visāmi meitiņām;
Tevis dēļi jauni puiši
Raudādami vien staigāja.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

5474.

Skaisti zied zemenīte
Baltiem baltiem ziediņiem;
Daila aug zeltenīte
Sārtiem sārtiem vaidziņiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Zied rozīte dārzmalā
Sārtiem sārtiem ziediņiem;
Aug meitiņa pie māmiņas
Sarkanbaltiem vaidziņiem.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5475.

Smuka, daiļa es izaugu
Bandinieka līgaviņa:
Smuidra, gaŗa, baltu seju,
Dzeltāniem matiņiem.
316 [Jēkabpilī].

5476.

Šmuka, gl'eita es izaugu,
Nasab'eidu saul'is, l'eita,
I ar puisi nagul'ēju,
Sova vaiga nasmol'ēju.
4270 [Viļēnu pag. Rz].

- 260 -

5477.

Smuka meita, skaista meita
Avotāi mazgājās,
Pate saules spožumā,
Drēbes sniega baltumā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

5478.

Smuka smuka tā meitiņa,
Tā kā jūras cielaviņa,
Staigāj' ciema pagalmā,
Sīkrozītes lasīdama.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5479.

Smuki, melni man matiņi,
Pilni riekstu čaumalām;
Sarkanbalta man mutīte,
Jauna puiša nobučota.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Smuka, balta man mutīte,
Briežu, lāču nolaizīta;
Mellu sprogu man matīni,
Pilli riekstu čaumalīnu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

5480.

Smuks puisītis, daiļa rota,
Iznesīga valodiņa,
Piesit piesi pie zābaka,
Lec kumeļam mugurā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

5481.

Smuks puisītis, sārti vaigi,
Iet pa ceļu raudādams,
Līdz zemīti brūni svārki,
Turku jēra cepurīte.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

5482.

Tā meitiņa kā puķīte
Pie māmiņas uzaugusi:
Jauka pati uzskatīt,
Jo jaukāka valodiņa.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

5483.

Tādi mani bāleliņi
Kā Vāczemes ozoliņi;
Es jau pati brāļu māsa,
Kā Vāczemes magonīte.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

5483¹.

Tai kalnē saldas ogas,
Ne vienē kalniņē;
Tai ciemē daiļas meitas,
Ne vienē novadē.
224 [Kabilē (Kld)].

5484.

Tīšām gāju pār novadu,
Tīšām tautu kaitināju,
Zināj' savu drošu prātu,
Savu skaistu augumiņu.
232 [Talsos (Tl)].

5485.

Tec, upīte, gana strauja,
Nemet liela līkumiņa;
Audz, māsiņa, gana skaista,
Nemin cita kājiņām.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

5486.

Trīs dižanas sārtas rozes
Kalniņā noziedēja;
Trīs dižani tēva dēli
Rasiņā mazgājās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5487.

Trīs meitiņas māmiņai,
Visas vienu dailumiņu,
Visas vienu dailumiņu,
Visas vienu gaŗumiņu.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

5488.

Trīs priedītes siliņā,
Visas vienu gaŗumiņu;
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas vienu daiļumiņu (skaistumiņu).
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Dui svecītes jūŗā dega,
Abas vienu gaišumiņu;
Māmiņai dui meitiņas,
Abas vienu tikumiņu.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

5489.

Vainadziņu darināju,
Kādu pati gribēdama;
Augumiņu nevarēju
Par Laimiņas laidumiņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5490.

Viena pate brūklenīte
Tālu spīdi kalniņā;
Viena pate daila meita,
Tālu tika daudzināta.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 261 -

5491.

Viena pate mātei meita,
Saulē laist nedrīkstēja,
Saulē laist nedrīkstēja,
Lai vaidziņu nenoēd.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

5492.

Velēj' baltu paladziņu,
Vai bij linu, vai pakulu;
Godēj' savu augumiņu,
Vai bij liels, vai bij mazs.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

5493.

Visapkārt diena aust,
Vidū saule ritināja;
Visapkārt ķēžu josta,
Vidū mans augumiņš.
216 [Ventspilī].

5494.

Visi ļaudis to vien teica,
Ka man veca māmulīte;
Es meitiņa kā liepīte
No tās vecas māmulītes.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

5495.

Vismazā tērcītē
Visskaistās ievas zied;
Vismazā ciemiņā
Visskaistās zeltenītes.
551 [Naukšēnos (Naukšēnu pag. Vlm)].

★

38543.

Ai jel, manu skaļu balsi,
Sīku mazu augumīn'!
Skaļš balsīnis palīdzēja
Sīkajam augumam.
94 [Dunikas Lp].

38544.

Ai māmiņa (māsiņa), ai māmiņa,
Tavu daiļu augumiņu!
Tu uzaugi tieva gaŗa,
Tā kā viena spindzelīte.
378 [Seces Jk].

38545.

Ai vecā vecenīt (vecainīt),
Zied baltais dāboliņš.
Ai vecā māmuļīt,
Tev aug daiļas malējiņas.
290 [Ogres C].

38546.

Augu diža, neizaugu,
Apmetos pumpurīte;
Pērkat, brāļi, novadiņu,
Pumpurei grozīties.
200 [Kuldīgas Kld].

38547.

Aiz kū moza, aiz kū seika,
Aiz kū lela naizaugu?
Aiz tuo lela yudisneņa,
Aiz tūs gryutu dziernaveņu.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

38548.

Ak tu krupis tautu meita,
Tavu daiļu augumiņ'!
Zilas acis, sarkan' vaigi,
Mazu spicu deguntiņ'.
267 [Mērsraga Tl].

38549.

Ak tu krupis, tautu meita,
Tavu staltu augumiņu!
Velvēts kaklis, stāvus pupi,
Mazu strupu deguntiņu.
467 [Vārmes Kld].

38550.

Apeinīti, motyulīt,
Motoj maikstes garumiņu!
Muosiņ, tautu dzeltanīt,
Šmuidra audzi buoliņūs.
89 [Dricēnu Rz].

38551.

Es bij stalta tēva meita,
Man bij stalta raibaliņa;
Nezin kur atradīšu,
Tādu staltu tēva dēlu?
358 [Rugāju Abr].

38552.

Aug ābele, aug meitiņa,
Abas vienu daiļumiņu;
Balti ziedi ābelei,
Zilas acis meitiņai.
273 [Mores Rg].

38553.

Augumiņ, augumiņ,
Pats es tevi nevalkāšu;
Tautas tevi novalkās,
Novadiņu valdīdam(as).
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

- 262 -

38554.

Auguse, brieduse,
Tā tautu meita.
Ka gulu gulēja,
Kā dīķa dambis;
Ka sēdus sēdēja,
Kā siena kaudze.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

38555.

Audz, muoseņ, šmuidra, gara,
Najuoj jauna tautiņuos:
Nūtrauksi tu sov' vareiti,
Kai saulīte reita rosu.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

38556.

Augums maņ, augums maņ,
Na auguma vīņ vajag:
Ir maņ smuidrs augumiņš,
Vajag gudra padūmiņa.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

38557.

Bolta puča pļavā zīd,
Es zīdēju bruoleņūs;
Boltu puču sīnā pļuove,
Man aizvede sveši ļaud's.
236 [Līvānu D].

38558.

Balta bija mūs māsiņa,
Kas to baltu balsināja?
Tēva rudzi, tēva mieži,
Mātes gudris padomiņš.
418 [Sunākstes Jk].

38559.

Bezdelīga čivināja,
Savus bērnus baŗodama;
Tā māmiņa man runāja,
Kā es liela uzaugusi.
605 [Skolas].

38560.

Bruoļi muni kai ūzuli,
Vedekleņis kai līpeņis;
Mani vīn muomuleņa
Tiki seiku auklējusi.
326 [Preiļu D].

38561.

Daiļa biju mātes meita,
Daiļa gāju nāburgos;
Nāburdziņa dēliņiemi
Sirdis vieni kaitināju.
215 [Lēdmanes Rg].

38562.

Dažam žāl, navīnam,
Muna šmuidra augumiņa;
Dazys lobs oruojeņš
Saujā mīdzja asareņis.
326 [Preiļu D].

38563.

Dižu manu dižumiņu,
Lepnu manu lepnumiņu;
Man sirsniņa nevēlās,
Ar nabaga parunāt.
443 [Turlavas Kld].

38564.

Es ar puišim nagulēju,
Sovas mutes nasmulēju.
Myusu puiši, kai šmūrguļi,
Beistās saules, beistās leita.
389 [Silajāņu Rz].

38565.

Es boltuoka, es skaistuoka,
Aiz vysomi muoseņom:
Pīnu ēžu, pīnu dzēru,
Suleņuosi mozguojūs.
389 [Silajāņu Rz].

38566.

Es bij smuka meitenīte:
Sarkan' vaigi, zilas acis;
Es mācēju tā izdieti,
Kā tā jūŗas cielaviņa.
575 [Valmiera Vlm apr.].

38567.

Es meitiņa maza maza,
Tā kā viena bambalīte;
Man puisīši apkārt lēca,
Kā bitītes stropiņam.
345 [Remtes Tk].

38568.

Es meitiņa, kā liepiņa,
Kā Vāczemes magonīt(e);
Puiši mani tā tīkoja,
Kā riekstiņu lagzdiņā.
200 [Kuldīgas Kld].

38569.

Es izaugu balta meita,
Kā baltais rācenīts:
Ik rītiņu mazgājos
Baltas govs pieniņā.
127 [Grostonas Md].

- 263 -

38570.

Es izaugu pi māmeņas,
Kai rūzīte duorzeņā;
Nūplyuc rūzei boltu zīdu,
Precej mani tautu dāls.
605 [Skolas].

38571.

Es izaugu skaista meita,
Kā skaistā zemenīte:
Sveši ļaudis priecājās
Par skaisto zemenīti.
127 [Grostonas Md].

38572.

Es uzaugu daiļa meita
No tās vecas māmulītes:
Eimu tautas šķirstīdama,
Kā kaņupes lauzīdama.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

38573.

Es uzaugu kā puķīte
Treju kungu robežās;
Nedrīkstēja bildināt
Visu treju robežnieku.
146 [Jaungulbenes Md].

38574.

Es uzaugu koša, daiļa
Uz novada robežām:
Priekšā man pašu puiši
Cepurītes vien cilāja,
Pakaļā novadnieki,
Kā tārpiņi locījās.
443 [Turlavas Kld].

38575.

Es uzaugu pie māmiņas,
Kā rozīte dārziņā.
Man' aizveda tautiņās,
It kā skaistu rožu ziedu.
477 [Vecpils Lp].

38576.

Es uzaugu skaista meita,
Līgot gāju kaņepēs;
Puiši kājas nolauzuši,
Man pakaļ dzīdamies.
230 [Liezeres Md].

38577.

Es izaugu tieva gaŗa,
Robežnieka dēliņam:
Kā niedrīte locījos,
Robežiņus mērīdama.
263 [Mēmeles Jk].

38578.

Es izaugu tieva gaŗa,
Bandinieka līgaviņa:
Kā niedrīte līgojosi
Bandes lauku galiņāji.
200 [Kuldīgas Kld].

38579.

Es izaugu tieva gaŗa,
Novadiņa maliņā;
Iet novadu no novada,
Kā niedriņa līgojot.
335 [Puzes Vp].

38580.

Es nelauzu bērza zarus,
Ne ieviņas baltus ziedus;
Es uzaugu kā bērziņis,
Ievas ziedu daiļumiņu.
475 [Vecmuižas B].

38581.

Es nelauzu liepas zaru,
Ne ieviņas baltu ziedu;
Lai es augu kā liepiņa,
Kā ieviņa noziedēju.
605 [Skolas].

38582.

Gana man šā auguma,
Šā gudrā padomiņa;
Lai aug manas citas māsas,
Jo lielākas, jo gudrākas.
358 [Rugāju Abr].

38583.

Gudra gudra meitenīte,
Ni radzāta, ni dzierdāta;
Izauguse pi māmeņas,
Kai rūzīte duorzeņā.
605 [Skolas].

38584.

Gudra tava valodiņa,
Dižens tevim augumiņš.
Ko līdz tevim gudram būt,
Tu diženi nedzīvo.
39 [Bārtas Lp].

38585.

Īmu puišus bruočēdama,
Kai uobuļus svaidēdama;
Kurais tikai beiduos maņi,
Tū par kneisļi nūturēju.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 264 -

38586.

Jas mjaitiņa, kai pukeitja,
Bolta lynu snuotineitja:
Īmu gūrnus grūzeidama,
Jaunus puišus muoneidama.
194 [Krāslavas D].

38587.

Es bij' maza zeltenīte,
Ciemā tālu daudzināta;
To darīja skaista rota,
Mans daiļais augumiņš.
476 [Vecpiebalgas C].

38588.

Kad es beju jauna meita,
Kai ūdzeņa bryuklenīte;
Kad izguoju tauteņuos,
Apsavēļu kalniņā.
466 [Vārkavas D].

38589.

Kai jas beju moza moza,
Kai rudzeits vuorpiņā;
Kai izaugu lela lela,
Kai rožiņa duorziņā.
194 [Krāslavas D].

38590.

Kād' man, Dieviš dev',
Tād' māt' audzne:
Maz' līk' degantiņ',
Ar melim uzačim.
445 [Ugāles Vp].

38591.

Kam, apsīte, tieva augi,
Kam lapiņas drebināji?
Kam, meitiņa, daiļa augi
Kam puisīšus kaitināji?
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

38592.

Kam par labu balts sniedziņš,
Kam mans daiļais augumiņš?
Zemītei balts sniedziņš,
Tautām daiļais augumiņš.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

38593.

Kas par to, kas par to,
Kad man maģis augumiņis!
Ko lielie labu dara
Priekš manim maziņā?
306 [Patkules Md].

38594.

Gorda gorda tie ūdzeņa,
Kura saulī nūaugusja;
Skaista skaista muotis mjaita,
Kura pučuos izaugusja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38595.

Kad es augu, visi ļaudis to sacīja,
Ka es lepna, nerunāju.
Kad izaugu liela meita,
Visu gribu darināt.
429 [Taurkalna (Valles) B].

38596.

Kupla augu kā liepiņa,
Magoniņas daiļumiņu;
Māte prieka nevarēja,
Ļaudis lielu brīnumiņu.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

38597.

Kuplis kuplis tas bērziņis,
Līdz zemei zari līka;
Skaista skaista tā meitiņa,
Vasar' auga, ziem' ziedēja.
605 [Skolas].

38598.

Kupla (bija) man' aitiņa,
Kuplis mans augumiņš;
Kuplis mans augumiņš,
Kā aitiņas muguriņa.
605 [Skolas].

38599.

Kur tik skaistas ogas aug,
Kā kalniņa galiņā?
Kur tik daiļas meitas zied,
Kā tēvzemes novadā?
72 [Cesvaines Md].

38600.

Kur tu augi, smukā meitiņ,
Kad es tevi neredzēju?
Es izaugu pie māmiņas
Tā kā viena mamzelīte:
Baltās diegu zeķītēs,
Sarkanās kurpītēs.
263 [Mēmeles Jk].

38601.

Kur tu augi, smuka meita,
Ka es tevi neredzēj'?
Es izaugu kalniņā,
Sava tēva birztalā.
471 [Vecauces Jg].

- 265 -

38602.

Kur tu augi, daiļa meita,
Ka es tevis neredzēju?
Sniedz rociņu, dod mutītes,
Būsi mana līgaviņa.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

38603.

Kas grib baltu kviešu maizi,
Lai līst egļu līdumiņu;
Kas grib skaistu līgaviņu,
Lai dod naudu dreimaņam.
418 [Sunākstes Jk].

38604.

Kura meita smuidra, gaŗa,
Tej izauga kundziņam;
Kura auga zama, rasna,
Tej izauga oruojam;
Kura auga tymsa, bryuna,
Tej izauga čigonam.
170 [Kapiņu D].

38605.

Līdza manis vaiņadziņis,
Līdz brālīša cepurīt';
Līdzi mana māmuļīte,
Līdz brālīti audzinā(j').
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

38606.

Lēce sauleite, aplēce
Div' pukītes azarā;
Auga muosiņa, apauga
Div' boltūs buoleliņus.
247 [Makašānu Rz].

38607.

Liela kupla brāļu māsa,
Kas to kuplu darināja?
Brāļa sieki, pasijāni,
Tie to kuplu darināja.
391 [Sinoles Vlk].

38608.

Liela liela siena kaudze
Bāleliņa pagalmā;
Būs reiz puisis, kas dos naudu,
Kas to kaudzi kustinās.
48 [Bērzaunes Md].

38609.

Lielu mani daudzināja,
Kur man bija lielam iet?
Griesti manu galvu sit(a),
Salīkušam staigājot.
192 [Kosas C].

38610.

Muoseņ, tovu rūžu vaigu,
Smukom, gaišom acteņom;
Smukom, gaišom acteņom,
Dzaltonim moteņim.
89 [Dricēnu Rz].

38611.

Magonēm raibas lapas,
Skaistiem ziediem noziedēja;
Meitiņai skaisti vaigi,
Jaunībā staigājot.
190 [Kokneses Rg], 378 [Seces Jk].

38612.

Man bāliņi salielīja,
Es māsiņa maza maza.
Celiet mani augstā krēslā,
Lai es varu līdzā sēdēt.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

38613.

Mans ražens augumiņš
Dažam žēli padarīj';
Dažs būt' sviedis, kaut varējis,
Ar akmeni mugurā.
605 [Skolas].

38614.

Man uzauga div' dēliņi,
Zirņa zieda greznumiņu;
Tai ar vajag mātei būt,
Kas varēs meitu dot.
443 [Turlavas Kld].

38615.

Maza biju, gudra biju,
Tinos kļavas lapiņās;
Lielajām, gudrajām,
Diena gāja meklējot.
46 [Beļavas Md].

38616.

Moza beju, kai pupiņa,
Ka stuovēju lejiņā;
Kad uzkuopu kaļniņā,
Leidz ar cytom muosiņom.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38617.

Maza bija man kājiņa,
Maza vajga zābaciņa;
Nevajdzēs tautiešam
Daudz naudiņas iztērēt.
286 [Nītaures Rg].

- 266 -

38618.

Moza beju, nazynuoju,
Kai var puišus damuonīt;
Augšu lela, byušu gudra,
Turēš sīru ozūtī.
143 [Jāsmuižas D].

38619.

Mozys munys augumeņš,
Škir, Dīveņ, lelu daļu,
Kab tī maņa leli ļaud's
Nasameitu kuojeņom.
326 [Preiļu D].

38620.

Maza maza meitenīte
Puķes stāda dārziņā;
Baltas zeķes, melnas kurpes,
Sarkans rožu vainadziņis.
Kam lielāka uzaugusi,
Būtu manam bāleniņam.
241 [Lubānas Md].

38621.

Moza beju, skaista augu,
Lela beju natiklīte;
Kurs puisīts mani jems,
Lai vej garu puotadziņu.
35 [Baltinavas Abr].

38622.

Māmiņa man pārmeta,
Ka cinīša lilumai (lielumāji);
Kad māmiņa nu redzētu
Manu daiļu augumiņu.
599 [Kurzeme].

38623.

Māte mani audzināja,
Sinepiemi ēdināja;
Sinepiemi ēdināja,
Nātrienā sēdināja,
Lai es augu sīva, dzedra,
Kalpa vīra līgaviņa.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

38624.

Māte mani gribējuse
Gaŗu meitu izaudzēt;
Vairāk briedu resnumāja,
Nekā augu gaŗumā.
39 [Bārtas Lp].

38625.

Mes muosiņas div' bejom,
Obi vīņa augumiņa;
Div' muosiņas, div' lasītes,
Divi jaukas volūdiņas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

38626.

Miezīšam balts miltiņš,
Ko līdz balts - sēnalots;
Meitīnai daiļš augums,
Ko līdz daiļš - nedižens.
192 [Kosas C].

38627.

Mozi muni augumeņi,
Navarēju sejas sņāgti;
Mozi tāva kumēleņi,
Navarēju tautuos juoti.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38628.

Muosiņ, muti nūmozgoj,
Zaļas zuoles rasiņā;
Lai zīd tovi byudiņi,
Kai zīd pļovā pučītes.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

38629.

Nava munūs radeņūs
Vīna moza cilvēceņa:
Mes muoseņas kuo līpeņas,
Mes bruoleņi kuo ūzuli.
143 [Jāsmuižas D].

38630.

Ne ar naudu es nopirku
Savu smuidru augumiņu;
To man dara brāļa maize,
Otra laba veselība.
241 [Lubānas Md].

38631.

Niedres gaŗa es izaugu,
Magonītes kuplumiņu;
Es varēju tautu dēlu,
I dzirdot nicināt.
205 [Kusas Md].

38632.

Nu zied ievas, nu ābel's,
Nu meitiņ's līdzē zied;
Nu puišiem gala dien',
Uz meitām raugoties.
546 [Kuldīga Kld apr.].

38633.

Nūle gribu meita būt,
Nūle sevi darināt:
Nūle mans augumiņš
Uz Laimiņu raudzījās.
322 [Praulienas Md].

- 267 -

38634.

Nyule muna dīna ausa,
Nyule muna saule lēcja;
Nyule rožiņa pazīda
Munu motu galiņūs.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

38635.

Opoli gurni,
Bolta lynu snuotinīte;
Īmu puišus bruokādama,
Kai luocs auzas braucīdama (braucīdams).
544 [Krāslava D apr.].

38636.

Opoļaņi man gūrņaņi,
Bolta lynu snuotineitja;
Īmu gūrnus grūzeidama,
Jaunus puišus muoneidama.
194 [Krāslavas D].

38637.

Ozoliņš, zemzarīts,
Dreijitam lapiņam;
Mans bāliš nevare
Dreijit sov' augamiņ'.
445 [Ugāles Vp].

38638.

Paldies saku māmiņai,
Kas man' daiļu izauklēj':
Ne man līka roka, kāja,
Ne kupriņa mugurā.
322 [Praulienas Md].

38639.

Paldies saku māmiņai,
Kas man daiļu audzināja;
Roze zied ar magoni
Manā vaigu galiņā.
286 [Nītaures Rg].

38640.

Paldies saku māmiņai,
Par tik daiļu lolājum':
Kur es gāju, zeme rīb,
Akmens šķīla uguntiņ'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

38641.

Paldies saku māmiņai,
Par to gaŗu deguntiņu:
Pats es sēdu istabāi,
Deguns namā desas groza.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

38642.

Rozes zied kalniņā,
Upe tek lejiņā;
Tur aug mana līgaviņa,
Kā puķīte dārziņā.
146 [Jaungulbenes Md].

38643.

Sārta sārta roze zied
Mana vaiga galīnā;
Dievīns zin(a), kur tas nāks,
Sārtas rozes ravētājs.
192 [Kosas C].

38644.

Sīku seju man māsiņa,
Smalku rakstu villainītes;
Pašā virsas villainē
Cūkacīši ierakstīti.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

38645.

Sīkas sīkas, mazas mazas
Kurzemnieku dzelteinītes.
Kā tās nebūs sīkas mazas,
Barga tēva audzinātas.
283 [Nīgrandas Azp].

38646.

Seika seika, zama zama
Lejiņā stuovādama;
Kad izkuopu kalneņā,
Leidz ar savu buoleleņu.
170 [Kapiņu D].

38647.

Skaista auga brāļu māsa,
Saulei acu nerādīja,
Tā būs laba, tā būs skaista,
Dzērājam kājas aut.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

38648.

Skaisti auga meža roze,
Vēl skaistāki māju roze;
Daiļi auga mātes meita,
Vēl daiļāki tēva meita.
15 [Alūksnes Vlk].

38649.

Skaista puķe izauguse
Mālainā kalninā;
Skaista meita uzauguse
Mazajā ciemiņā.
335 [Puzes Vp].

- 268 -

38650.

Skaista roze dārziņā,
Kas to skaistu audzināja?
Skaista meita kambarī,
Kas to skaistu audzināja?
195 [Kraukļu Md].

38651.

Skaista zīd driču driva,
Aiz vysom driveņom;
Skaista auga maņ muoseņa,
Aiz vysom muoseņom.
89 [Dricēnu Rz].

38652.

Sīka maza man māsiņa,
Kā auziņa tīrumāi;
Lai bij sīka, lai bij maza,
Mīl tautām, bāliņiem.
224 [Lielvārdes Rg].

38653.

Skanēt skan, spīdēt spīd,
Man augot bālīnos;
Lai sajāja tuvu, tālu,
Par novadu tautu dēli.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

38654.

Smuidra augu, gaŗa augu,
Tautām dusmas darīdama;
Tautām dusmas darīdama,
Bāliņiem žēlabas.
72 [Cesvaines Md].

38655.

Spūdra saulīte izlēca,
Nailgami vokoram;
Skaista muosiņa izauga,
Nagarami laiciņam.
182 [Kaunatas Rz].

38656.

Spūdra saulīt i izlēca,
Pie tumšā mākoņa;
Daiļa māsiņa izauga,
Pie nabaga brāleliņa.
281 [Neretas Jk].

38657.

Taujojīs tu, muosiņ,
Jo vēļ beja taujuotīs;
Nivīns puisīts nastuovēja
Tova šmuidra augumiņa.
389 [Silajāņu Rz].

38658.

Tā meitiņa kā puķīte,
Pēc māmiņas uzauguse;
Jauka pati uzskatīt,
Vēl jaukāka valodiņ(a).
72 [Cesvaines Md].

38659.

Tieva auga, kā niedrīte,
Magonītes kuplumā;
Tāda gaida tautu dēla,
Kā junkura atjājam.
97 [Dūres Vlk].

38660.

Tieva gaŗa es uzaugu
Pie bāliņa dzīvodama;
Kad izgāju tautiņās,
Kā ņiedriņa locījos.
3 [Adulienas Md].

38661.

Tīk, tautiet, ņem tu mani,
Ja netīk, tad neņem;
Es neiešu tevis dēļ,
Dreijāt savu augumiņu.
290 [Ogres C].

38662.

Trīs puķītes, zelta rozes,
Manu vaigu galiņā;
Ar to vienu zelta rozi
Puišus vien kaitināju.
46 [Beļavas Md].

38663.

Vai odiņi man noēde,
Vai sīkās masaliņas?
Ne ēd odi ne masalas -
Pašai sīks augumiņš.

38664.

Vai priekš kāda kūtra zirga
Tas baltais ābuliņš?
Vai priekš kāda netiklīša
Mans raženis augumiņš.
605 [Skolas].

38665.

Zaļuot zaļoj bryuklenīte,
Kot i zīmas soltumā;
Skaista beja tei muosiņa,
Kur' pi bruoļa dzeivuodama.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 269 -

38666.

Zīd rūžiņa, maganiņa,
Buoleliņa duorziņā:
Ni jei rūze, ni mogona,
Pate skaista izauguse.
35 [Baltinavas Abr].

★

3. Mati un galvas rota

5496.

Auga man gaŗi mati,
Auga barga valodiņa.
Pate glaužu gaŗus matus,
Tautas bargu valodiņu.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407.

5497.

Auga man gaŗi mati,
Auga gudris padomīc.
Pate glaužu gaŗus matus,
Tautas gudru padomiņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

5498.

Augat, mani gaŗi mati,
Vizbuļos griezdamies;
No Vāczemes puiši nāca
Manu matu lūkoties.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

5499.

Augat, mani gaŗi mati,
Vizuļos cirzdamies.
Tie būs labi naidu celt,
Kad es iešu tautiņās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5500.

Bāliņos dzīvodama,
Kuplus matus audzināju:
Viena pati matu bize
Deviņiem žuburiem.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

5501.

Dižajami ozolami
Zelta zīle galiņā;
Mazajami brālītimi
Apzeltīti matu gali.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

5502.

Dzeguzīt, dzeguzīt,
Atdod meitām suseklīt'!
Rītu būs svēta diena,
Meitām galva jāsukā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5503.

Dzeltān' bija man galviņa,
Sudrabota matu bize.
Ir dažam, ne vienam,
Mīlēj' mans augumiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5504.

Dzeltān' bija man' galviņa,
Ūdens zīļu vaiņadziņš.
Sāp sirsniņa, deg actiņas
Tautiešam raugoties.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

5505.

Dzeltān' i man matiņi,
Sarkans rožu vaiņadziņš.
I derēt piederēja,
Māršu vidū līgojot.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

5506.

Dzeltān'ir man matiņi,
Sarkans rožu vainadziņš.
Tas lai mani bildināja,
Kam ābeļu kumeliņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5507.

Dzelten' samta man matiņi,
Sarkan' rožu vainadziņš;
Puiši kājas nolauzuši,
Man pakaļ dzīdamies.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1. Gluda gluda man galviņa,
Ūdens zīļu vainadziņš.
Skrien, puisīti, lauz galviņu,
Rokā mani nedabūji.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

5508.

Dzeltān' samta man matiņi,
Sarkans rožu vaiņadziņš.
Tādiem nieka puisīšiem
Ne virsū neskatos.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1. Sidrabiņa man matiņi,
Zelta viju vaiņadziņu.
Tādiem braku puisēniem
Ne virsū neskatos.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

- 270 -

5509.

Dzeltān' samta man matiņi,
Sarkans rožu vainadziņš.
Vai tādēļ man atjāja
No Vāczemes precenieki?
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Zīlēm šuvu, rakstiem rakstu
Māsiņaji vaiņadziņu:
Tai atjāja no Kandavas
Kandaviešu precinieki.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5510.

Dzelten' zīda man matiņi,
Sarkans zīļu vainadziņš.
Kas bij kāds saimenieks,
Nedrīkst manis bildināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5510¹.

Iedzelteni man matiņi,
Zaļa zīda matpīnīte;
Gudrai dēla māmiņai
Auklēt manu arājiņu.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

5511.

Iedzeltāni man matiņi,
Zaļa zīda matu pīņa.
Vajag gudra tautu dēla,
Lai var gudri maldināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5512.

Iedzelteni man matiņi,
Ūdens zīļu vainadziņš;
Tautiešam acis dega
Kā raibam vanagam.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1. Es māmīni viena meita,
Kā baltaja linu sauja;
Puišeļiem acis deg
Kā raibiem suneļiem.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

5513.

Es, māmiņa, puišu dēļ
Gludas galvas nesukāju,
Tikai vien izsukāju
Rudzu rogu pielīdušu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

5514.

Es meitiņa kā liepiņa,
Dzelten' samta matiņiem,
Sarkan' rožu vainadziņu
Deviņām lapiņām.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

5515.

Gludu galvu i saglaužu,
Cieti spiežu vainadziņu:
Es nedevu vējiņam
Savu matu purināt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5516.

Gludu glaužu sev galviņu,
Pērļu liku vainadziņu.
Ne pilīte nestāvēja
Manā matu galiņā.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5517.

Gludu gludu galvu glaužu,
Vītin viju vainadziņu.
To dēliņu karināju,
Kam nebija līgaviņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5518.

Kad es biju jauna meita,
Man slotiņas nevajdzēja:
Norāvuse bizei galu,
Izslaucīju istabiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5519.

Ko tie manim labu dara,
Tie dzelteni gaŗi mati?
Nekā laba nedarīja,
Pie auguma piederēja.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5520.

Mati mani krepainīši (krēpainīši)
Ap to zīļu vainadziņu.
Saka tautas raudzīdamas:
Kas to krepu (krēpu) bildinās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

5521.

Melna santa man matiņi,
Zaļa zīda matpīnīte;
Es varēju brīdināt
Zelta seglu jājējiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

5522.

Melna samta man matiņi,
Zaļa zīda matpiniņi.
Saka tautas raudzīdami:
Gudram tādu bildināt.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 271 -

5523.

Melna samta man matiņi,
Zaļa zīda matpenīte;
Vajag gudra (laba) tautas dēla,
Kas var mani bildināt.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

5524.

Melna samta man matiņi,
Zaļa zīda matauklīte.
Vajag gudra tēva dēla,
Kas noņēma vainadziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5525.

Melna zīda man matiņi,
Zelta šņori šņorējami.
Nav neviena tēva dēla,
Kas var mani bildināt.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5526.

Melni mani mati bija,
Zaļas manas matu pinas.
Tautiešam dvēselīte
Kā ogliņa kvēlojās.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

5527.

Melni samta man matiņi,
Zaļa zīda matpīnīši;
Vēl jo skaisti piederēja
Sarkans zīļu vaiņadziņš.
714.

5528.

Pats audzēju līgaviņu
Dzeltāniem matiņiem,
Pats nopirku Vāczemē
Ūdens zīļu vainadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5529.

Pin, māmiņa, man matiņus
Baltajā bantītē;
Tur stāvēja puiša sirds,
Manā matu galiņā.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

5530.

Pinu, pinu, viju, viju,
Pie bērziņa stāvēdama:
Zeltu pinu pīnītē,
Sudrabiņu vijiņā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5531.

Pupu zīdu man' mateņi,
Z'ērņu zīdu vaiņuceņš.
Gudrejai māmeņai
Man' audzēt oruojēņu.
4271 [Rēzeknes apr.].

5532.

Saglaudu galviņu
Kā cielaviņa,
Uzliku vizuļu
Vainaciņu.
370 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5533.

Ziedi, ziedi, ziedu pļava,
Dzeltāniem ziediņiem;
Audzi, audzi, brāļu māsa,
Dzeltāniem matiņiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5534.

Zelta griezti man matiņi,
Sidrabiņa vaiņadziņš.
Būs māmiņa, kas man dos
Savu dēlu arājiņu.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

5535.

Zelta griezti man matiņi,
Sudrabiņa vainadziņš.
Dažs gan bija nodomājis,
Nedrīkstēja bildināt.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

5536.

Zelta griezti man matiņi,
Sudrabiņa vainadziņš.
Tam dēlam lūkoties,
Kas sudraba jostu joza.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

5537.

Skaistas meitas nezināja,
Kā i sevi izdarīt:
Sukā galvas, skrūzē matus,
Grieza bizas gredzenā.
Tāpat dara pakaļā
Dižanie tēva dēli:
Pirka elji, mazgā galvu,
Lai matiņi spīguļo.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5538.

Smuka smuka tā eglīte
Smalkajāmi skujiņām;
Smuka smuka tā meitiņa
Dzeltainiemi matiņiem.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 272 -

5539.

Sudrabiņa man matiņi,
Zelta liku vainadziņu.
Tā bij traka dēlu māte,
Kas man savu dēlu liedza.
224 [Kabilē (Kld)].

5540.

Sidraboti man matiņi,
Zelta viju vainadziņu.
Kur ta tāda māte būs,
Kas man savu dēlu dos?
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

5541.

Sidrabiņa man matiņi,
Zelta viju vainadziņu,
Tādiem stātes puisīšiem
No tālienes lūkoties.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

5542.

Trīs zīdiņus matos pinu,
Abi gali sudraboti.
Tai bij arī mātei būt,
Kas man savu dēlu dod.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5543.

Vaski vaski man matiņi,
Zelta kronis galviņā.
Ciema puiši, bāleliņi
Acis vien plīvināja.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

★

38667.

Vai Dīveņ, vai Laimeņ,
Meitom lab' (tī) dzeivuoti:
Kas dīneņis gluda golva,
Kas svātdīnys bazneicā.
26 [Asūnes D].

38668.

Aiz kū man gluda golva,
Aiz kū man boltas kuojas?
Aiz oruju gluda golva,
Aiz kumeļi boltas kuojas.
35 [Baltinavas Abr].

38669.

Aug kociņis pie celmiņa,
Zeltītāmi lapiņām;
Aug meitiņa pie māmiņas,
Zeltainiem matiņiem.
273 [Mores Rg].

38670.

Bagāta maizīte,
Glaud manu galvu;
Māmiņa glaudīja,
Vējiņš purināja.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

38671.

Batarāga meita auga,
Dzeltēniem matiņiem;
Saimenieku tēvu dēli
Apkārt grieza kumeliņu.
449 [Ungurmuižas D].

38672.

Cauri gāju bērzu birzi,
Rokā nesu vainadziņ';
Lai tie man nenobira,
Brāļa pirkti vizulīš'.
241 [Lubānas Md].

38673.

Cielaviņa galvu glauda
Ezeriņa maliņā;
Es glaudīju gaŗus matus
Dūmainā istabā.
378 [Seces Jk].

38674.

Dievs dod manim šoruden
Dabūt šķidru galvas autu;
Nu jau manim apnikusi,
Tie zeltīti vizulīši.
184 [Ķēču Rg].

38675.

Dzeltenbalti man matiņi,
Sarkans zīda matentiņš (=mataukliņš?);
Sarkanbalta man mutīte,
Jaunu puišu nobučota.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

38676.

Dzelten' samta man matiņi,
Sarkans rožu vainadziņš;
Nekuŗš katris tēva dēls,
Paņems manu augumiņu.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

- 273 -

38677.

Dzaltoni muni matiņi,
Sorkons rūžu vainadziņš.
Nadreikst mani zadynuot,
Zadyn tautas tāvu ar muoti,
Vacuokū bruoleliņu.
503 [Višķu D].

38678.

Melni samta man matiņi,
Baltu rožu vainadziņis;
Nedrīkstēju tumsā ieti,
Ka tautiņas neierauga.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

38679.

Iedzelteni man matiņi,
Sarkan' zīda mataukliņa;
Tur stāvēja puišiem prāts,
Manos matu galiņos.
605 [Skolas].

38680.

As moza muosiņa,
Man gluda galviņa;
Es izlyku vyzbūlu
Vaiņucaņu.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

38681.

Es jau būtu izgājusi,
Kaut vizuļi neskanēši;
Kur pagriezu vainadziņu,
Tur vizuļi noskanēja.
605 [Skolas].

38682.

Es par tevi nebēdāju,
Slavenais tēva dēls.
Rīgā pirku vizulīšus,
Gaŗam gāju skanēdama.
198 [Krustpils D].

38683.

Jaunas meitas cimdus ada,
Dzelteniem rakstiņiem;
Dievs dos viņu valkātājus,
Dzelteniem matiņiem.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

38684.

Kad es biju jauna meita,
Es dažādi greznojos:
Sasukāju gludu galvu,
Sagriež' matus gurstītē.
560 [Rīga ].

38685.

Kam, māsīna, tu iegāji
Abelīšu dārzīnā?
Tev galvīna apbirusi
Baltābeļu ziedīniem.
94 [Dunikas Lp].

38686.

Kam tā meitīna
Dzelteniem matiem?
Brālīša māsīna,
Māmīnas meita.
94 [Dunikas Lp].

38687.

Lūk-lūkiem zalta burds
Muosiņai galviņā.
Kur jei jēmja, kas puordevja -
Mes bruolīši napierkam.
Reigā pierku, naudu devu,
Kroslavkā vyzulīšus.
194 [Krāslavas D].

38688.

Muna cyuka, sivēnīca,
Sarus vīn puriuoja;
Šuorudiņa jaunivīte,
Motus vīn škurynuoja.
605 [Skolas].

38689.

Mozajami meiteņom
Šolka bize pakaļā;
Leluokom gribējuos -
Tam tei skaiški napīdar.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

38690.

Muoseņ, muna jaunuokuo,
Tu vuocīša ļaudaviņa!
Kam tu augi skaista, bolta,
Dzaltonim mateņim.
576 [Varakļāni Rz apr.].

38691.

Muoseņ, zalta būržgoleņ,
Kam guoj' jauna tauteņuos?
Niuļa tovu motu goly
Zīd sudobra zīdeņim.
174 [Kārsavas Ldz].

38692.

Māte mani mazu bērnu
Eglienāi palaiduse.
Sarkanbalta man mutīte,
Lāču mēles nolaizīta;
Dzelten' krūžu man matiņi,
Egļu skuju piebiruši.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

- 274 -

38693.

Smuki, melni man matiņi,
Sarkans zīda mapentiņš.
Kad es gāju zeme rīb,
Akmens šķīla uguntiņ';
Tā ar vajag puisim būt,
Kas var mani bildināt.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

38694.

Melna santa man matiņi,
Zaļa zīda matpīnīta;
Tautiešam acis deg
Uz manim raugoties.
605 [Skolas].

38695.

Voskoni muni matiņi,
Sorkons rūžu vainadziņš;
Pīdarēt pīdarēja
Pi skaistuo augumiņa.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

38696.

Maņ izauga gari lyni,
Dzaltonim pūguļim;
Es meitiņa kai līpeņa,
Dzaltonim mateņim.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

38697.

Nav laika, nav laika,
Muosiņ, īt tautiņuos.
Nyu zīdiņi pazīda
Tovu motu galiņā.
174 [Kārsavas Ldz].

38697¹.

Nava laika, nava laika,
Tev, muoseņ, tautās īt.
Niu vēl tovi motu goli
Zīd sudobra zīdiņim.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38698.

Nevar galvu pagrozīt
Aiz lieliem vizuļiem;
To darīja div' bāliņi,
Viens otrā lūkodami.
198 [Krustpils D].

38699.

Nyu jau muna dīna ausa,
Nyu jau muna sauļa ļāca,
Nyu jau rožeņas pazīda
Munu motu gaļeņūs.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

38700.

Pie māmiņas dzīvodama,
Gaŗus matus audzināju;
Es sapinu gaŗu pīni,
Deviņiem žuburiem.
198 [Krustpils D].

38701.

Saglaudu galviņu,
Kā cielaviņa;
Ieraugu puisenīt,
Kā vanadziņ'.
235 [Litenes Md].

38702.

Sukā galvu, mazgā muti,
Iet dieniņa vakarā;
Lai tad jāja ciema puiši,
Kuŗu dienu gribēdami.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

38703.

Sukoj' sovus matiņus
Smolku grebintiņu,
Palaižu sovus matiņus
Pa dziļu jyuru.
Pluovoj' muni matiņi
Pa dziļu jyuru.
365 [Sakstagalas Rz].

38704.

Sukājiet man galviņu,
Man galviņa nesukāta.
Triju rītu rasa stāv
Tavu matu galiņos.
3 [Adulienas Md].

38705.

Tei man tyka, tei patyka,
Kuŗa sēd vidiņā;
Boltu muti, gludu golvu,
Dzaltonim mateņim.
579 [Viļāni Rz apr.].

38706.

Vai es vien meita biju,
Vai man vien vainadziņš?
Melni samta man matiņi,
Zaļa zīda mapenīts.
424 [Svitenes (Švitenes) B].

- 275 -

38707.

Visas mazas meitenītes
Bandinieku līgaviņas;
Baltiem krekliem, baltiem vaigiem,
Dzelteniemi matiņiemi.
36 [Balvu Abr].

38708.

Zeileite vīn i pīvīle
Munu boltu bruolileņ(u);
Tei speidēja, tei vizēja,
Cytu lītu nadarīja.
605 [Skolas].

★

4. Pupi un pupu raudzīšana

5544.

Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Man pupiņi kā radziņi,
Es varēju ciema puišus
Ar pupiemi nobadīt.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

5545.

Aiz ko mani ciema puiši
Tiki mīļi mīlināja?
Man pupiņi kā riekstiņi,
Kā Vāczemes āboliņi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

5546.

Aug bērziņš, aug zariņi,
Aug zaram pumpuriņi;
Aug meitiņa, aug pupiņi,
Aug puišiem kavēklīts.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

5546¹.

Es izaugu liela meita,
Man pupiņi neraudzīti;
Puišiem devu cimdu pāri,
Lai pupiņus apraudzītu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

5547.

Es meitiņa kā liepiņa,
Man pupiņi kā radziņi.
Puisēnam acis dega
Kā tam vēja vanagam.
216 [Ventspilī].

5548.

Es meitiņa kā puķīte,
Kā Vāczemes magonīte;
Man pupiņi kā riekstiņi,
Kā Vāczemes āboliņi.
216 [Ventspilī].

5549.

Es meitiņa kā puķīte,
Man pupiņi sudraboti.
Ja jūs, puiši, neticiet,
Paši pupus apraugiet.
362 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ticat, puiši, neticati,
Man zeltīti pupu gali.
Ja jūs mani neticati,
Es jums vēlu apraudzīt.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

5549¹.

Es pazinu tās meitiņas,
Kuŗa jauna, kuŗa veca:
Kuŗa jauna - stāvi pupi,
Kuŗa veca - noļukuši.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

5550.

Es pate maza,
Pupi mani lieli;
Pupi mani iecēla
Lielā godā.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

5551.

Es puisītis tāļu gājis,
Man rociņas nosalušas;
Kas meitiņa dižen daiļa,
Rokas šauju azotē.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

5552.

Ķic ķic incīti,
Sadedza nadziņi,
Kam gāji meitām
Pupiņus raudzīt.
190 [Kuldīgā].

1. Ķizi ķizi puisīti,
Sadega nagi,
Kam kaci meitiņu
Par uguntiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5553.

Māte, mani audzēdama,
Sieru bāza azotē,
Lai man auga balti pupi
Ciema puišus kaitināt.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

5554.

Manis dēl, bāleniņi,
Zirņu, pupu nesējat:
Man pašai pupas auga,
Zirnīts pupas galiņā.
17 [Ķēčos (Ķēču pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 276 -

5554¹.

Meitiņ, tavu smukumiņu,
Apaļiem pupiņiem;
Puisīt, tavu nekošumu,
Gar lūpām bārda aug.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

5555.

Meitiņa māsiņa,
Tavas brangas pupiņas!
Puisīti brālīti,
Raudzīsim abi divi.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5556.

Meitiņām māsiņām
Balta maize azotē;
Ne tās ēda, ne pārdeva,
Puišus vien kaitināja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. Bij manāi azotēi
Divi zelta āboliņi;
Ne tos ēda, ne norāva,
Puišus vien kaitināja.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

5557.

Meitiņām māsiņām
Balta maize azotē;
Tā nebija balta maize,
Tie tautieša āboliņi.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

5558.

Anniņai (NN), māsiņai,
Divi veģi aizkreklē;
Ne pat' ēda, ne man deva,
Tos taupīja mīļākam.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Andrejam, brālīšam,
Balta maize kabatā;
Ne pats ēda, ne man deva,
Līziņai vien taupē.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

5559.

No kociņa zariņš auga,
No zariņa pumpuriņš;
No meitiņas cicīts auga,
Divi mazi punduriņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5560.

Pie kociņa zariņš auga,
Pie zariņa pumpuriņi;
Māmiņai meitas auga,
Meitiņām skaisti pupi,
Meitiņām skaisti pupi,
Jaunu puišu kavēklīts.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5561.

Nu nu nu, pa pa pa!
Pasacīšu māmiņai:
Ko tie puiši meklēdami
Rokas bāza azotē?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5562.

Priedei pupi, eglei pupi,
Mūs' meitām vien nevā.
Kad nāks jauna vasariņa,
Būs i mūsu meitiņām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5563.

Puiši ara, puiši sēja,
Puišiem pupas neuzauga;
Ne es aru, ne es sēju,
Man pupiņas azotē.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5564.

Puiši man prasīt prasa, -
Ko es došu ko nedošu?
Balta maize azotē,
Tās nedošu nevienam,
Tās nedošu nevienam,
Kā savam mīļākam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Puikas mani prasīt prasa, -
Ko būs man puikām dot?
Pupi vien azotī,
To nedošu nevienam,
Tos glabāšu mīļākam,
Ko rociņas sasildīt,
Ko rociņas sasildīt,
Īsu laiku pakavēt.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

5565.

Puiši man pupas prasa, -
Kur bij man pupu jemt?
Pupas zied dārziņāi
Pelēkim ziediņim.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 277 -

5566.

Pupi pupi, gurni gurni,
Visi līdzi līgojās;
Šitie pupi, šitie gurni
Dažu puisi karināja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

5567.

Smuka meitiņ, daiļa meitiņ,
Dod man pupus apraudzīt;
Ja nedod' gulēdama,
Dodi stāvus stāvēdama.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

5568.

Trīs meitiņas, seši pupi,
Kur jūs labi lierēsiet?
- Dieviņam sūdzēties, -
Puiši pupu nelūko.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

5569.

Trīs meitiņas, seši pupi,
Kur jūs tādas staigāsat?
- Zāļu plūkt, govju slaukt,
Jaunu puišu karināt.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)] (Kliģenē).

1. Trīs meitiņas, seši pupi,
Kur deviņas staigājat?
- Mēs bijām rijas kult,
Nu iesim māļu malt.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2. Trīs meitiņas, seši pupi,
Kur jūs tādas staigājat?
- Mēs bijām jūras dzēst,
Daugaviņas svilināt.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

5570.

Trīs vasaras ganos gāju,
Stāvus pupus audzēdama;
Būs tam tautas neliešam
Ko kavēt dienavid's.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5571.

Tu meitiņa, es meitiņa,
Tev pupiņi, man pupiņi;
Metīsime pa mārkai,
Pirksim pupu raudzītāju.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

5572.

Uzauga pupiņi
Man neziņām.
Es neliegtu cimdu pāri,
Kas pupiņus apraudzītu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

★

38709.

Tu, puisīti, tukšu melsi,
Sak' pupiņas azotē!
Pupas auga tīrumā,
Pelēkiem ziediņiem;
Pelēkiem ziediņiem;
Zirniņs pupa galiņā.
192 [Kosas C].

38710.

Anna meita, bundzeniece,
Staigā pupus šņorēdam';
Izšņorēj'se, izdevuse,
Staigā pate raudādam'.
141 [Ivandes Kld].

38711.

Es jums saku ciema ļaudis,
Priekš man pupas nestādāt:
Man pašai pupiņ' auga,
Zirnīts pupu galiņā.
454 [Vaidavas Vlm].

38712.

Es, mammiņa, sievu ņemšu,
Nāks meitiņa kā puķīte,
Kā Vāczemes magonīte.
Tai pupiņi kā veģīši,
Kā baltajie rācenīši.
46 [Beļavas Md].

38713.

Es meitiņa zema resna,
Kā tas rudzu kūlenītis;
Sasamirka man pupiņi
Aukstā rīta rasiņā.
116 [Garozas Jg].

38714.

Lai smejāsi, kas gribēja,
Man ar godu nodzīvot.
Es nedevu savus pupus
Puisīšam saspaidīt.
552 [Madona Md apr.].

38715.

Maza biju, bet jau gudra,
Māku puišus kaitināt:
Es nēsāju azotē
Divus baltus āboltiņus.
552 [Madona Md apr.].

- 278 -

38716.

Muļķi muļķi jauni zēni,
Nemāk siera pameklēt:
Jaunajām meitenēm
Visām sieri azotē.
604 [Dažādi iesūtītāji].

38717.

Pie pupiņa roku liku,
Kā pie zelta gredzentiņa:
Pupiņš mani izaudzēja
Lielu vīru arājiņu.
72 [Cesvaines Md].

38718.

Pupi mani, balti pupi,
Ziepītēs mazgājami;
Es nedošu nevienam šmurguļam,
Glabāš' savam mīļākam.
192 [Kosas C].

38719.

Sarkanbaltas mātes meitas
Zied kā rozes dārziņā;
Tai pupiņi kā veģīši,
Kā Vāczemes kliņģerīši.
266 [Mēŗa Vlk].

38720.

Vai tie puiši stulbi bija,
Ka tie mani neredzēja:
Sudraboti pupu gali,
Apzeltīta mīlestīb(a).
200 [Kuldīgas Kld].

38721.

Vāri, māte, biezputriņ(u),
Lai man lieli pupi aug,
Lai es varu ciema puišus
Ar pupiem nobadīt.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

38722.

Vīra, vīra, māmulīna,
Šai jaunā mēnesē:
Man pupīni azotē,
Kā sarkani āboltīni.
192 [Kosas C].

★

LATVIEŠU TĒRPS

Dr. V. Ģinters

- 279 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 280 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 281 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 282 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 283 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 284 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 285 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 286 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 287 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 288 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 289 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 290 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 291 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 292 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 293 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 294 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 295 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 296 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 297 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 298 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 299 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 300 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 301 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 302 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 303 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 304 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 305 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 306 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 307 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 308 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 309 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 310 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 311 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 312 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 313 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 314 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 315 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 316 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 317 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 318 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 319 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 320 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 321 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

LATVIEŠU SAKTU KALĒJU AMATS UN RĪGAS LATVIEŠU ROTAS

Jānis Straubergs

- 322 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 323 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 324 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 325 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 326 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 327 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 328 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 329 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 330 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 331 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 332 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

APĢĒRBS UN ROTA

- 333 -

1. Dažādas drānas un apģērbs un rota vispār

5573.

Ak Dievī, ak Dievī,
Būt' es bijse muižas meita!
Es valkātu pirktus brunčus
Zaļām zīžu bantītēm.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

5574.

Ai trinīta lindraciņ,
Rīt es tevi dedzināšu:
Kuŗš puisītis mani grib,
Negrib manu lindraciņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5575.

Aiz ko mana māmuliņa
Ar ļaudiem nerunāja?
Zina manas villainītes
Ziediņiem locījusi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5576.

Aitiņ manu, vilniņ tavu,
Māmiņ, tavu darījumu!
Kā ābeli sagšu sedzu,
Kā magoni vilnainīti.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

5577.

Apāvos baltas kājas
Pie melniem lindrakiem;
Mīl Dievam, žēl ļaudīm,
Redz man' skaisti staigājot.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)] (Kliģenē).

5578.

Apāvos baltas kājas
Pie melniem lindrakiem,
Jauni puiši no pakaļas
Zobus vien klabināja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5579.

Augat man, labi lini,
Augat, baltas avitiņas,
Lai es varu puškoties
Līdz bajāra meitiņām.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

5580.

Auzas auzas, palīdziet
Kumeļam dubļu brist;
Brāļi brāļi, palīdziet
Māsiņai sudrabiņ'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5581.

Bagāts tēvs savu meitu
Sudrabā kaldināja.
Sudrabiņš vien vizēja,
Pate graša nemaksāja.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1. Bajārs savas slinkas meitas
Ar sudrabu izpuškoja.
Sudrabiņš gan spīdēja,
Pašas lieti nederēja.
1233 [skat. 1410. (Jaunrozes pag. Vlk)].

5582.

Boguots tāvs sovu meitu
Sudobrā kaldynuo.
Kaldyn', tāvs, nakaldyn',
Tova meita natikleite.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

5583.

Balta balta tā puķīte,
Ziedēdama ielejā;
Bija balta nebūdama,
Vēl baltāks priekšautiņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5584.

Balta bija mātes meita,
Kas to baltu balināja?
Tēva rudzi, tēva mieži,
Mātes zirņu vācelīte.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

- 334 -

5585.

Balta ieva kalniņā,
Vēl baltāka lejiņā;
Baltu sedžu villainīti,
Vēl baltāka pūriņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5586.

Balta gāja mātes meita
Kā baltā ābelīte.
Kā tā balta nestaigās,
Trīs meitiņas velētājas.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

5587.

Balta gāju ganiņos,
Balta ganus pavadīt.
Kur jūs mani redzējāt
Zilu melnu staigājot?
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5588.

Balta mana vilnainīte,
Sarkaniem rakstiņiem;
Sarkans mans vainadziņš,
Sudrabiņa lapiņām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5589.

Balta puķe ezerā
Ziedus vien purināja;
Brāļu māsa brāliņos
Rotu vien darināja.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5590.

Balta zied(i) laukmalē (laukmalā, mežmalē,)
. (mežmalā, upmalē, upmalā, ceļmalē,)
. (ceļmalā, kalniņā, līcītī etc.),
Vai bij ieva, vai ābele;
Balta gāja pa celiņu,
Vai bij sieva, vai meitiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)], 190 [Kuldīgā], 197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)], 232 [Talsos (Tl)], 239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberģē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5591.

Balta zied(i) kalniņā, -
Vai zied ieva, vai ābele?
Ne zied ieva, ne ābele,
Pate balta brāļu (brāļa) māsa.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

5592.

Baltas gāja tās meitiņas,
Kas uzauga upmalā:
Baltu vilka, baltu sedze,
Mellu mērce upītē.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Baltas baltas tās meitiņas,
Kas upītes maliņā;
Vēl baltākas tās meitiņas,
Kas upītes neredzēja:
Baltu vilka, baltu sedza,
Melnu mērca stoverī.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

5593.

Baltus autus kājās āvu,
Baltu māvu snātenīti,
Tam puišam žēl darīju,
Kas man' mazu nicināja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5594.

Bija man, bija man,
Vēl vairāki vajadzēja:
Bija man linu krekli,
Vajag baltas villainītes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5595.

Bija man, bija man,
Vēl vajaga, vēl vajaga:
Bija man zīļu rota,
Vēl vajaga sudrabiņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Gana bija, gana bija,
Vēl vajag, vēl vajag,
Vēl vajag sidrabiņa
Pie balto villānīšu.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

5596.

Bij saktiņas, bij krellītes, -
Nekam lieti nederēja;
Ni man saktu, ni man kreļļu,
Es bij' pate vēlīgā.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

5597.

Bite bite man' māsiņa,
Ābulā kājas āva,
Ābulā kājas āva,
Rasā muti mazgājās.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 335 -

5598.

Brāļi brāļi, pērkat zeltu,
Es sudrabu nevalkāšu:
Sudrabs vilka gŗūtu svaru,
Gŗūt' manam mūžiņam.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

5599.

Brāļi mani brakalaiņi,
Visi lūšu kažokos,
Es māsiņa krellainīte
Sidrabiņa zābakos.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

5600.

Bāliņš gāja linu sēt,
Māsiņ' nesa sētuvīti.
Bāliņš manim dāvināja
Par sētuves nesumiņu
Trīs sagšiņas baltas vilnas,
Vienu zīda nēzdaudziņu,
Vienu zīda nēzdaudziņu,
Pāris zelta gredzentiņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5601.

Brāļu māsa sētiņā
Kā saulīte istabā;
Nebij zelta, ne sudraba,
Tik baltās villainītes.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

5602.

Brīnumiem, pasakām
Aug māsiņa bāliņos:
Liepu lapu villainīte,
Zītar' ziedu vainaciņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5603.

Darin' daiļi, māmuliņa,
Ne tu ilgi darināji:
Šo ziemiņu, vasariņu,
Līdz citam rudeņam.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5604.

Dievam tika, ļaudīm žēl,
Ka man raibi mugurā.
To man dara avju stallis,
Manas pašas tikumiņš.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

5605.

Dievam tika, ļaudīm žēl,
Ka raženi es staigāju.
Augs liniņi, vērpšu smalki,
Vēl staigāšu jo raženi.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

5606.

Dīkļo dākļo
Par ustabiņu,
Kam brāļi nepirka
Vizuļa kroņa,
Vizuļa kroņa,
Zvārguļa jostas.
Vizuļa kronis
Spīdēt spīdēja,
Zvārguļa josta
Skanēt skanēja.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5607.

Dod, Dieviņ, dzīvojot,
Kad nebija uzaugot,
Kad nevilku uzaugot
Linu krekla mugurā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

5608.

Dod, māmiņa, man vairāk,
Man vairāk vajadzēja;
Tik vajaga brāliņam,
Cik krekliņu mugurā.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5609.

Dūd, mām'eņ, vylnuon'eiti,
Z'eida lūkim izrakst'eitu,
Lai redz vysi tautas dāli,
Ka bogota tāva m'eita.
435 [Latgalē].

5610.

Dzeltainā cielaviņa
Augstu nesa cekuliņu;
Tā es ar, tā es ar,
Bāliņos dzīvodama.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

5611.

Iemu, iemu, teku, teku,
Kur māmiņa mani sūta,
Mēļu rotu pelnīdama,
Vizuļotu vainadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5612.

Ekur meitu meitenītes,
Aplam tādu nedabūs:
Visām brunči šnorēm vērti,
Visām zīļu vainadziņi.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

- 336 -

5613.

Es ar savu māmuliņu
Vienreiz gluži sabāros:
Jau man rudas vilnainītes,
Vēl mazgāja rāvienā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5614.

Es bagāta mātes meita,
Piecas runkas lindrakiem.
Pieci puiši, pusbaznīcas
Uz man's vienas raudzījās.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

5615.

Es bij' meite, laba meite,
Tādu meitu nedabē:
Seš' ort' zīd', trīs ort' mic',
Div' ort' lint' pakaļē;
Ugiņ' svārk', plēnens priekšauts,
Bišu spārna villeniņ';
Dzeltan's pastal's, balt's zeķ's,
Smalka lin' aukaliņ!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5616.

Es bij' puisis, man bij nauda,
Es par naudu nebēdāju:
Dārgu pirku cepurīti,
Viegli liku galviņā.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

5617.

Es bij' puika, man bij nauda,
Es par naudu nebēdāju:
Sievai pirku zīda kleiti,
Sev sidraba zābaciņus.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

5618.

Es deviņu brāļu māsa
Sīkajāi sudrabāi,
Pate sēdu sudrabā,
Vainags zelta lapiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5619.

Es izvīlu māmiņai
Visas baltas vilnānītes,
Mīskstas cisas taisīdama,
Pagalvīti bāzīdama.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

5620.

Es mātei pirmā meita,
Pirmā māļa malējiņa;
Man palika brūni brunči,
Ar bantēm vilnainīte.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5621.

Es mātei viena meita,
Es raženi turējos:
Līdz zemīti brūni svārki,
Sarkans rožu vainadziņš.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

5621¹.

Es mātei viena meita,
Es tā visumīļākā,
Man bantīte skaidra zīda,
Kronīts zelta lapiņām.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

5622.

Es māmiņai viena meita,
Visa laba gribētāja:
Gribēj' laba pavalkāt,
Lab' ielikt pūriņā.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

5623.

Es māmiņai viena meita,
Visa laba gribētāja:
Līdz zemīti brunčus velku,
Līdz jostiņu sidrabiņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5624.

Es mātei viena meita,
Visa laba gribētāja:
Priekšā gribu priekšautiņu,
Pakaļā mataukliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

5625.

Es nabag' bērn' bij',
Man bajār' laim' bij:
Tāpat svārk' plān' slauk'
Kā bajār' meitiņām.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

5626.

Es nabaga bērniņš biju,
Tāpat gāju kā bajārs,
Tāpat sedzu sudrabiņu
Kā bajāra meitiņām.
216 [Ventspilī].

- 337 -

5627.

Es nabaga māsa biju,
Man nabagi bāleliņi:
Ne man korpe māsiņē,
Ne zābaka brālīsam.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

5628.

Es nebiju lepnu ļaužu,
Es tik lepni nenešos,
Es nesedžu div' saktiņu
Savā krekla vīlītē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5629.

Es nebiju tik bagāta
Kā tās citas mātes meitas;
Viduškiju ļaužu bērns,
Viduškiju rotu nešu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

5630.

Es samalu smalku mālu
Par visām māsiņām;
Man uzsedze māmuliņa
Rupjāko villānīti.
342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5631.

Es savos bāliņos
Skanēdama vien staigāju:
Skan zīlītes, skan krellītes,
Skan vizuļu vainadziņš.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Skanēt skan, spidēt spīd,
Man augot bāliņos;
Skan podziņas, skan krellītes,
Spīd vizuļu vaiņadziņš.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5631¹.

Es savos bāliņos
Sudrabiņu nevalkāju:
Sudrabs vilka grūtu svaru,
Grūt' manam mūžiņam.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

5632.

Es uzaugu pie māmiņas
Kā mazā preilenīte,
Baltās diegu zeķītēs,
Sarkanās kurpītēs.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5633.

Es uzvilku treju brunču,
Apsagriežu ritenie;
Divi manas pašas austi,
Treši manas māmuliņas.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

5634.

Gādājiet, bāleliņi,
Nav man tēva gādātāja,
Gādājiet brūnus svārkus
Pie baltās vilnainītes.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

5635.

Galviņ' mana nepanesa
Dzeltāno vizulīšu:
Rīgā pirka div' brāliņi,
Viens otram spītēdami.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

5636.

Gan pazinu purva bērzu
Vilnotām lapiņām;
Gan pazinu mātes meitu,
Tai kuplāki sedzieniņi.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5637.

Gan pazinu to meitiņu,
Kuŗa tēvu klausījusi:
Līdz zemei brūni svārki,
Līdz jostai sudrabiņš.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

5638.

Godam mana zīļu rota,
Godam zīļu vaiņadziņš,
Godam to izvalkāt,
Bāliņos dzīvojot.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5639.

Grib puisītis daiļi iet,
Nav tam zelta zābaciņu;
Ūdriņš gul kārklienāi,
Tam ir zelta zābaciņi.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

5640.

Grib siliņis tā ziedēt,
Kā zied manas villainītes.
Kur silam tādi ziedi,
Kur sarkani dzīpariņi?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

1. Grib siliņis tā ziedēt,
Kā zied manas villainītes.
Siliņam mēļi ziedi,
Man sarkani dzīpariņi.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 338 -

5641.

Grūtas manas villainītes,
Ozoliņa grūtumā:
Visi stūŗi pielocīti
Tēva vecu dālderīšu.
216 [Ventspilī].

1. Smag's bij, grūt's bij
Man's balt's villainet's:
Vis' stūr' pielocet'
Tēv' vece dalderīš'.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

5642.

Grūti kāpu kalniņā,
Daiļu rāvu āboliņu;
Pie māmiņas grūti bija,
Daiļi sevi darināju.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

5643.

Gulbis savas baltas spalvas
Ezarāi nomazgāja;
Bajārs savas daiļas meitas
Sudrabāi kaldināja.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

5644.

Kā zinātu, ka vasara,
Kad puķītes neziedētu?
Kā zinātu, ka meitiņa,
Kad tā daiļi nestaigātu?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5645.

Kad es biju bandenieks,
Man bij piecas cepuriņas:
Div' caunenes, div' seseles,
Balta jēra plikcepure.
190 [Kuldīgā].

1. Kad es biju jauns vīriņš,
Man bij četras cepurītes:
Bij caunīte, bij banīte,
Sescenīte, vāverīte.
216 [Ventspilī].

5646.

Kad es biju jauna meita,
Es dažādi lepojos:
Es uzšuvu tādus lamžus,
Piecas ļipas pakaļā.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

5647.

Kad es gāju, zeme rīb,
Akmens šķīla uguntiņu:
Man tērauda zābaciņi,
Šķiļ uguni pārejot.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

5648.

Kāda kuŗa diena bija,
Tādu sedzu villānīti:
Saules dienu baltu sedzu,
Lietus dienu pelēko.
1311 [Apē (Vlk)].

5649.

Kājās man baltas zeķes,
Rokās zelta gredzentiņi;
Tautiešam acis deg
Kā raibam vanagam.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

5650.

Kas kait puišam nedzīvot,
Puišam cauna cepurīte,
Puišam cauna cepurīte,
Krunkotaiņi zābaciņi.
226 [Kandavā (Tl)].

5651.

Kas man deva to rotiņu,
Kas citām meitiņām?
Kas man deva to vaļiņu
To rotiņu darināt?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5652.

Kas citam par to kait,
Ka man svārki zemi slauka?
Man pašam baltas aitas,
Māmiņ' svārku audējiņa.
233 [Vandzenē (Vandzemes pag. Tl)].

1. Ļaudīm lieli brīnumiņi,
Ka man brunči zemi slauka:
Man aitiņa, man villiņa,
Man māmiņa darītāja.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

5653.

Ķēdēm kalu ozoliņu, -
Šķind bitīte laipodama;
Māsai pirku sudrabiņu, -
Žēl tautām skatoties.
216 [Ventspilī].

5654.

Knipu knapu man kurpīte
Deviņiem dibeniem.
Tur es viņas novalkāšu,
Treju māsu panākšos.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 339 -

5655.

Ko es biju sariebusi
Savai baltai māmiņai,
Ka tā manas villainītes
Baltu diegu appuškoja?
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

5656.

Ko līdz puisim brūni svārki,
Ka nav laba tikumiņa?
Kad piedzēris, krīt dubļos,
Brammē savu kumeliņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5657.

Ko nu tēva pieminēt,
Nav man tēva pirkumiņa;
Māmuliņu pieminēju,
Cik segdama lakatiņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

5658.

Ko pelnīji, mūs' māsiņa,
Ilgus gadus dzīvodama?
Es pelnīju slēšu kreklu,
Divi zelta gredzeniņus.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5659.

Kupla mana brūna kleita,
Sarkans rožu vaiņadziņš.
To man pirka lepni svaiņi,
To bagāti bāleliņi.
1311 [Apē (Vlk)].

5660.

Kupli bija ābelīte
Baltus ziedus izlaiduse;
Vēl jo kupli mātes meitas
Vilnainītes sasegušas.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

5661.

Kupli mani brunči bija,
Sarkans rožu vainadziņš.
Zēni kājas nodauzīja,
Man pakaļ dzīdamies.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5662.

Kur, puisi, raugies?
Šurp, puisi, raugies!
Bija mans augums
Trijādu rotu:
Bij zīļota, bij pērļota,
Bij sudraba matpiniņš.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

5663.

Laba tēva meita biju,
Zaļi svārki mugurā;
Gāju gurnus grozīdama,
Vilni metu pakaļā.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

5664.

Labāk man vīze plīsa,
Nekā man aukla trūka:
Pati vīžu pinējiņa, -
Nava auklu vijējiņa.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

5665.

Ļaudis mani lepnu teica,
Redz raženi staigājam,
Redz raženi staigājam,
Redz raženus bāleliņus.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5666.

Ļaudis mani lepnu sauca,
Redz ražanu staigājam.
To man dara linu druva,
Mana paša tikumiņš.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Visi ļaudis brīnījās,
Ka man kuplis lindruciņš.
To man dara avju stallis,
Manas pašas tikumiņš.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

5667.

Ļaudis mani lepnu teica,
Redz raženi staigājam.
Celšos agri, vērpšu smalki,
Vēl staigāšu jo raženi.
206 [Kuldīgas apriņķī], 224 [Kabilē (Kld)].

5668.

Ļaudis mani slinku teica,
Slinkus manus bāleliņus.
Kaut man tiktu, es varētu
Sudrabiņa jostu jozt.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

5668¹.

Leiši manu nēzdodziņu
Par Daugavu pārsvieduši;
Visi četri zelta stūŗi,
Vidūi saule, mēnesītis.
1611 [Basos (Basu pag. Azp)].

5669.

Lepnis bija mans brālītis,
Vēl lepnāka es māsiņa:
Brāļam bija santa kurpes,
Man bij zīža villānīte.
1311 [Apē (Vlk)].

- 340 -

5670.

Linu linu, ne pakulu
Šie deviņi gabaliņi;
Cauņu cauņu, ne vāveŗu,
Bāliņ, tava cepurīte.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

5671.

Māmiņai glāžu kurpes,
Šķiļ uguni staigājot;
Man sudraba zābaciņi,
Es sudraba valkātāja.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

5672.

Māsiņ, greznu nenesāji,
Pie brālīša dzievādama!
Aties tev tā dieniņa,
Kad tev greznu vajadzēs.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

5673.

Māte manim pašuvuse
Izlecamu lindraciņu.
Skrej, puisīti, lauz degunu,
Rokā manis nedabūsi.
216 [Ventspilī].

5674.

Mātes meitai virslindraki
Mirdz kā uguns pagalīte;
Ko domā, apakšā
Ne ar guni nededzīs.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

5675.

Man bij viena villainīte
Ozoliņa smagumā;
Vēl dzīrās bāleliņi
Stūŗos kalt sudrabiņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Man bij viena villainīte
Ezeriņa platumiņu,
Ezeriņa platumiņu,
Ozoliņa gaŗumiņu;
Vēl brālīši lielījās
Stūŗos zeltu kaldināt.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

5676.

Man, māmiņa, linu kreklu,
Brālītim pakuliņu!
Brālītim linu krekli
Tautu meitas pūriņā.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

5677.

Man nebija sudrabiņa
Ne vērdiņa dižumiņa.
Vai tādēļ es nebūšu
Bandinieka līgaviņa?
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

5678.

Man pazuda ķēdes josta,
Pa silīti tecēdam'.
To, bitiņa, tu atrod',
Sila ziedus lasīdam'.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

5679.

Man zemīte līgojās,
Ar bāliņu runājot:
Bāliņam zelta josta,
Man sudraba vaiņadziņš.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

5680.

Man vairāk, māmuļiņa,
Man vairāk vajadzēja:
Vajag laba pavalkāt,
Lab' ielikt pūriņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5681.

Mana balta villānīte
Drauga bērnu mugurā.
Grūt bij man pašai iet,
Žēl baltās villānītes.
1311 [Apē (Vlk)].

5682.

Manas baltas villainītes
Dzīpariņu nepanesa;
Vēl brālīši lielījās
Zeltiem stūŗus kaldināt.
325 [Secē (Seces pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5683.

Mans bāliņš Rīgā brauca,
Es tam devu zīļu grožu;
Viņš, no Rīgas pārbraukdams,
Man atveda zīļu rotu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5684.

Mazs bij Raņķu novadiņš,
Bet raženi turējās:
Puišiem caunu cepurītes,
Meitām zīžu vainadziņi.
206 [Kuldīgas apriņķī].

- 341 -

5685.

Mēļu vilku, mēļu sedzu,
Man māmiņa mēļotāja;
Kur sēdēju, kur stāvēju,
Tur nobira mēļu ziedi.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

5686.

Mēs bijām div' māsīnas
Kā ūdens raudavīnas;
Mums kreklīni sniega balti,
Šķiet saulīti atspīdēt.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

5687.

Meit' uz meitas vaicājās,
Cik olekšu lindrakos.
Citai piecas, citai sešas,
Kas bagāta, tai deviņas.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Es izgāju leišu zemi,
Smilgām šūti zābaciņi.
Izskaitīju leišu meitām,
Cik zīlīšu vaiņakā.
Citai piecas, citai sešas,
Kas bagāta, tai deviņas.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

2. Tautu dēls tā vaicāja:
Cik meitai lindraciņu?
Citai pieci, citai seši,
Bagātai, tai deviņi.
1311 [Apē (Vlk)].

5688.

Meitu dēļ es izdevu
Savu labu kumeliņu:
Citai pierku ķēdes josti,
Citai zelta gredzeniņu.
Pats savai māsiņai
Nepierk' dižu sudrabiņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

5689.

Melni brunči, balts priekšauts, -
Eku meita kā jumprava!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

5690.

Mūsu meitas kaunējās
Darbos iet pastalām,
Tās apāva, tās apvilka,
Peļu ādu zābaciņus.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

5691.

Mūsu meitas lielījās
Pašaustiem (tautiskiem) uzvalkiem.
Es dzirdēju, es redzēju
No žīdiņa nopirkam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5692.

Nav visām irbītēm
Apzeltīti spārnu gali;
Nav visām meitiņām
Mātes austas villainītes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5693.

Ni es lielu ļaužu biju,
Ni es lielu rotu nešu;
Vidējo ļaužu biju,
Vidējo rotu nešu.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5694.

Nekait nieka nevienam,
Ka man svārki zemi slauka.
Skroderīša meita biju,
Vēverīša līgaviņa,
Mana paša tikuminis
Liek raženu mugurā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5695.

Nekur nav tādu meitu,
Kā tai mūsu zemītē:
Ik vakara vietu taisa,
Uzklāj baltu paladziņu;
Ik sestdienas pirti kūre,
Ik sestdienas balti krekli.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5696.

Nevar galvas pagrozīt
Aiz lieliem vizuļiem.
To darīja div' bālīni,
Viens otrā lūkodami.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

5697.

Nopin vīzes, bāleliņ,
Pa manai kājiņai!
Es tev kreklu šūdināšu
Pa tavam augumam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5698.

Palaiž mani māmuļiņa,
Ij es pati palaižos:
Divreiz vilku linu kreklu
Ar to vienu velējumu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

- 342 -

5699.

Paldies saku māmiņai
Par to labu rinduciņu:
Zīd' ar zeltu sametusi,
Sudrabiņu ataudusi.
Cits puisītis mani mīl,
Cits mīl manu rinduciņu.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

5700.

Paši brāļi sav' māsiņu
Celtin cēla lielumā:
Augstas kurpes šūdināja,
Platu pirka vainadziņu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 392.

5701.

Piecas dienas ar pusdienu
Uz baznīcu taisījos;
Pieci puiši, pus baznīcas
Uz manim skatījās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5702.

Pieci brāļi, viena māsa,
To mēs dārgi dārdzinām:
Trīs pirkām(i) zelta jostu,
Div' sudraba gredzeniņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 226 [Kandavā (Tl)].

5703.

Piecu brāļu māsa biju,
Piecas sedzu villainītes,
Lai spīdēja stūrīšos
Piecu brāļu sudrabiņš.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)], 199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

5704.

Pelēkā villainīte,
Kur es tevi izgodēju?
Migliņāi, rasiņā,
Tur es tevi izgodēju.
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

5705.

Pirkat man, bāleliņi,
Neba man daudz vajaga:
Līdz zemīti brūnus svārkus,
Līdz jostiņu sudrabiņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

5706.

Pirc, brālīti, lakatiņu,
Tava nauda nezudīs;
Ja zudīs tava nauda,
Es jau pate nezudīšu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

5707.

Pirc (šuj), brālīti, man kurpītes
Sudrabiņa papēžiem,
Lai es varu tautu dēlu
Ar kājiņu sveicināt.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Šuj, brālīti, man kurpītes
Ar sudraba sprādzītēm,
Ka es varu tautu dēlu
Ar kājiņu kaitināt.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5708.

Pirc, brālīti, platu jostu,
Lai māsiņa tieva aug.
Kā niedrīte līgojās
Tautu dēla druviņā.
216 [Ventspilī].

1. Pirc, brālīti, zelta jostu
Jaunākai māsiņai:
Kā niedrīte locījās
Pie gŗūto dzirnutiņu.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

5709.

Pērc, bāliņi, semta kurpes,
Es adīšu zīda zeķes,
Lei ļautiņi neapsmēja
Mani tāļu tautiņās.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

5710.

Pirc, bāliņi, zelta kurpes,
Es darīšu zīda zeķes,
Ka varēju tautu dēlu
Ar kājiņu sveicināt.
279 [Skursteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

5711.

Pirc, meitiņa, ko tu gribi,
Kas pašai patikās:
Trīs vērdiņi matu bante,
Kapeiciņu prievitīts.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

5712.

Plīst, plīst kurpītes,
Māte dos citas.
Kad nedos māte,
Dos bāluliņš.
3401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 343 -

5713.

Pliks vēderis māsiņai,
Zābakoti bāleniņi.
Pirc, brālīti, ķēžu jostu,
Sedz māsiņai vēderiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

5714.

Priekša mana, pakaļiņa,
Abas laba gribētājas:
Priekša grib priekšautiņa,
Pakaļiņa lindraciņu.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. I priekšiņu, pakaļiņu,
Abas divi darināju:
Priekšā liku priekšautiņu,
Pakaļāi matpiniņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5715.

Puiši mani nepazina,
Es no meža iztecēju
Sīku zīļu vaiņadziņu,
Stīgām šūtu villainīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5716.

Puišu pirkta man saktiņa,
Puišu pirkti gredzeniņi
Par naksniņas gulējumu,
Par mutītes devumiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5717.

Puisīt, šķelmi, tu bij' šķelmis,
Tev bij šķelmja valodiņa:
Kur tās tavas šūtas kurpes,
Solītie gredzeniņi?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5718.

Pupiņai raibi ziedi,
Man raibāka villainīte.
Kas, pupiņa, tev raiboja,
Man raiboja māmuliņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5719.

Puško, māmiņa,
Es viena meita.
Kā tās puško,
Kam piecas, sešas!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

5720.

Puško mani, māmuļīte,
Nepuško bāleliņu:
Pārvessim brālītim
Tautu meitu puškotāju.
224 [Kabilē (Kld)].

5721.

Rīgā pirku priekšautiņu,
Jelgavā šūdināju,
Jelgavā šūdināju
Ar dimanta rakstiņiem.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

5722.

Rībēt rīb, neskanēja, -
Tēva vaina, ne māmiņas:
Māte kurpes šūdināja,
Tēvs nepirka sudrabiņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Čaukstēt čaukst, neskanēja, -
Tēva vaina, ne māmiņas:
Māte auda vilnānītes,
Tēvs nepirka sudrabiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5723.

Ripu ripu pakaļiņa,
Mātes austi lindraciņi;
Dieviņš zina, kā ripos,
Kad būs pašas mugurā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Šķieļa vilna mātes pirksti
Viļņo manu augumiņu;
Dievs to zina, kā viļņos,
Kad es pate darināšu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

5724.

Rota rota, skaista rota, -
Kas tev' skaistu darināja?
To darīja veikli pirksti,
Pate daiļa nesējiņa.
3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)].

5725.

Rotaliņa rotas raud,
Klēts priekšā sēdēdama.
Nei māmiņa rotas deva,
Nei dos klēts atslēdziņas.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

5726.

Saimenieka meita biju,
Gāju gūžas grozīdama;
Kurpes gāja knipu knapu,
Jostas gali šipu šepu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 344 -

1. Saimenieku meitiņām
Kurpes saka knipu knapu,
Kurpes saka knipu knapu,
Jostas gali žvingu žvangu;
Kalponīšu meitiņām
Ruļļu bikš, ruļļu bikš,
Ruļļu bikš, ruļļu bikš, -
Ar vīzēm savīžotas.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

5727.

Zaļi auga tā papuve,
Kur ikgadus sūdus gāza;
Daiļa gāja tā meitiņa,
Ko māmiņa darināja.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

5728.

Sarkans mans vaiņadziņš,
Melna samta man kleitiņa;
Uz manim puiši krita,
Kā uz siltu medus maizi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

5729.

Saules meitas, jumpraviņas,
Rasu rotu valkātājas;
Man' māsiņa, zeltenīte,
Sudrabā laistījās,
Platu jostu, biezu segu,
Uz galviņas vainadziņu,
Uz galviņas vainadziņu
Ar dimanta lapiņām.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

5730.

Žēl bij man, māmaliņ,
Ka man Ievas nekristīji:
Ieviņai balti ziedi,
Man ir baltas villānītes.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

5731.

Žēlumā nevarēju
Uz māsiņu raudzīties,
Kam tā auga netikuse,
Kam staigāja neražena.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

5732.

Žēlumiem nevarēju
Uz māsiņas raudzīties:
Tā staigāja melnu kreklu,
Noputējšu vainadziņu.
4 [Aijažos].

5733.

Šī meitiņa, tā meitiņa
Baltajām zeķītēm;
Tām bij aitas baltu vilnu,
Baltajām kājiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5733¹.

Šuj man kurpes, kurpeniek,
Dzelzi lieci pazolē!
Kad es gāju, zeme rīb,
Akmens šķīla uguntiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5734.

Šuv man kurpes kurpenieki,
Zīda diegu rakstīdamis:
Visi ļaudis mani sauca
Zeltenīša līgaviņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5735.

Sedžos baltu vilnātnīti,
Sēdos ievas krūmiņā;
Ieviņai balti ziedi,
Man bij balta vilnātnīte.
Kas, ieviņ, tev apsedze?
Man apsedze māmaļiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5736.

Ziedi, ziedi, āra pļava,
Zied', māsiņa, brāliņos!
Ziediem pļava nolīkuse,
Ielokiem brāļu (brāļa) māsa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5737.

Zeltis man nepieder,
Sudrabiņa nevalkāju;
Pieder mēļu villainīte, -
Tās māmiņa man nedeva.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5738.

Zīlītei, žubītei
Pabeŗam linsēkliņu;
Jaunajāmi māsiņām
Pa saujiņai sidrabiņa.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

- 345 -

5739.

Zini, zini, māmuļīte,
Ko vajaga meitiņām:
Melnu kurpju, baltu zeķu,
Spožu zīļu vaiņadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5740.

Zirgs zirgā, loks lokā,
Vis' uz Rīgu aiztecēja.
Tie atveda mūs' meitām
Visu Rīgas sudrabiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5741.

Skaistu puķīt' i norāvu,
Vēl skaistāka dārziņā;
Baltu sedžu vilnānīti,
Vēl baltāka pūriņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

5742.

Skaistu raibīt' i redzēju
Māmaliņas pūriņā.
Vai ir tev, māmaliņa,
Tik dižena nesējiņa?
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

5743.

Skaistums, mans skaistumiņš,
Kas to skaistu darināja?
Māte veca, nevarēja,
Paša maza, nemācēju.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

5744.

Skanēt skan, man maļot,
Skanēt skan velējot:
Zīles skan, man maļot,
Gredzeniņi velējot.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

5745.

Smilga auga atmatā,
Es savos brālīšos;
Smilga rasu nepanesa,
Es brālīšu sudrabiņu.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

5746.

Strauja strauja tā upīte,
Kam akmeņi dibenā;
Stalta stalta tā māsiņa,
Kam bagāti bāleliņi.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

5747.

Sidrabiņa man nebija,
Zeltis man nepieder,
Pieder baltas vilnainītes
Pie smuidrā augumiņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5748.

Sudrabota irbe skrēja
Par kundzīna tīrumiem;
Pati irbe sudrabota,
Spārnu gali apzeltīti.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

5749.

Sunīts rēja, gailīts dzied,
Zaglīts mātes klētiņā:
Mātes pašas meita bija,
Mātei zaga villānītes.
17 [Ķēčos (Ķēču pag. Rg)].

5750.

Svēt' Mār' man iedev'
Mell' zīd' nēzdadziņ',
Lai es sien' gāliņē,
Kad es iet tautiņās.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

5751.

Tam puišam brūni svārki,
Tam kliboja kumeliņš;
Man pelēki, mātes austi,
Man dancoja kumeliņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5752.

Tās meitiņas brūnacītes
Uz manim lūkojās.
Vai nebiju es puisītis,
Vai ne stalts tēva dēls?
Trim stūŗiemi cepurīte,
Šūdenāti zābaciņi.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

5753.

Tēva, tēva es meitiņa,
Mātes daudz nebēdāju:
Tēvs man pirka pirktus svārkus,
Saujā naudu turēdams.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

5754.

Tēva, tēva es meitiņa,
Vairāk tēva, ne māmiņas:
Vairāk tēva sudrabiņa,
Ne māmiņas villainīšu.
224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

- 346 -

5755.

Tīrumnieku puisēniņ,
Nesmej meža meitiņām:
Gaŗa zāle, liela rasa, -
Augstu nesa lundraciņus.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

5756.

Tu, tautiet, es, tautiet,
Uz tās vienas zeltenītes;
Tu pirc pērles, es gredzenu,
Tad būs smuka zeltenīte.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Tu tautiets, es tautiets
Uz tās vienas dzeltainītes;
Tu pirc krelles, es gredzenu, -
Liecenieki maldināja.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

5757.

Uz robežu dzīvodama,
Trejād' rotu darināju;
Kuŗ' maliņu pagriezosi,
Tās rotiņu i nesāju.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

5758.

Vairāk raudu es par tēvu
Nekā savas māmuliņas:
Māte auda, ka rībēja,
Tēvs nopirka, ka skanēja.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5759.

Vai tādēļi man nebija,
Ka es laba nevalkāju?
Citu saulīt' i redzēja,
Citu visu neredzēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5760.

Vanadziņi, vanadziņi
Mani balti bāleniņi!
Vai tādēļ vanadziņi,
Ka pelēki mētelīši?
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

5761.

Viena biju vienulīte
Es savai māmiņai;
Tā man deve, tā nedeve
Tās baltās vilnainītes.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

5762.

Velc, brālīti, trejus svārkus,
Tev trejādas audējiņas:
Auž māmiņa, auž līgava,
Auž bitīte ozolā.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Velc, bāliņi, treju svārku,
Tev trejādi audējiņi:
Šūn bitīte, veŗ Laimiņa,
Auž jaunā līgaviņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

5763.

Veca tēva meita biju,
Kuplu šuvu lindruciņu.
Eju sānus grozīdama,
Lai tek vilnis pakaļā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Viena tēva meita biju,
Viena paļa lindrakiem.
Metu gūžas šurpu turpu,
Lai tā paļa dalījās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5764.

Vylnuon'eiti izrūtuoju
Saul'is storu skaistumā;
Ka izs'edžu vylnuon'eiti,
Kai saul'eit'e paspeid'ēju.
435 [Latgalē].

5764¹.

Ci ci cibiņa,
Kaņepju dārzē!
Kam māte man deva
Kaņepju kreklu,
Kaņepju kreklu,
Drātēm šūtu.
224 [Kabilē (Kld)].

5765.

Cita māte rotas raud,
Cita raud nesējiņas;
Kuŗai mātei rota bija,
Tai nebija nesējiņas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

★

38723.

Ak tu, mana knabenīte,
Kā tā koši norakstīta:
Viņas pašas rokas darbi,
Citam žēli raugoties.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

- 347 -

38724.

Ak tu, muļķa bāleliņ,
Sak' māsiņu piedzērušu;
Māsiņai jaunas kurpes,
Slīd kājiņas staigājot.
605 [Skolas].

38725.

Aiz upītes lieli kārkli,
Zeltītiem ziediņiem.
Ciemā bija daudz meitiņas,
Visas skaisti izpuškotas.
94 [Dunikas Lp].

38726.

Apapā, trallalā,
Mūs' māsiņa zābakos;
Atjās tautas, paņems māsu,
Mums paliks tie zābaciņ'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

38727.

Ar puškimi nomu slauku,
Ar īlūkim ustobiņu;
Slauku nomu, ustobiņu,
Slauku vysu pagaļmiņ'.
389 [Silajāņu Rz].

38728.

Baltas manas diegu zeķes,
Melni mani zābaciņi;
Melni mani zābaciņi,
Pa pranciski šūti.
114 [Gaiķu Kld].

38729.

Bāliņos dzīvodama,
Māsiņ, laba nevalkā:
Valkā labu tautiņās
Pret citām ītaļām.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

38730.

Bāliņš man kurpes pirka
Ar tērauda pazolēm;
Tautām sēta akmeņaina,
Škils uguni staigājot.
605 [Skolas].

38731.

Bija man, bija man,
Vēl vairāk vajadzēja;
Bija man piecas sagšas,
Vēl deviņu vajadzēja.
605 [Skolas].

38732.

Bij manam kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā;
Bij manai māsiņai
Pazeltīta vilnānīte.
241 [Lubānas Md].

38733.

Brāļi, mani bratulaiņi,
Es māsiņa priša daiļa:
Melnas kurpes, baltas zeķes,
Šņorēm šūti kamzoliņi.
48 [Bērzaunes Md].

38734.

Brāļi, mani brākalīši,
Visi lūšu kažokos;
Es māsiņa, krellainīte,
Sidrabiņa zābakos.
198 [Krustpils D].

38735.

Brāļu māsa raudājās:
Pērles kaklu nogulēja.
Vai tie tavi brāleliņi
Pērles sēj tīrumā?
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

38736.

Cik tur lela līleibiņa,
Ka īlūki zemi slauka?
Man pošaji vuškys auga,
Muotja dora dzeipureņu.
326 [Preiļu D].

38737.

Citas meitas zīlītēs,
Pelēkā naudiņā;
Ne man zīļu pircējiņa,
Ne naudiņas kalējiņa.
241 [Lubānas Md].

38738.

Cyti ļaud's rūtas raud,
As rauduoju nesējeņis;
Manim rūtas Dīs ir gona,
Nesējeņis vīn navā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38739.

Boguots tāvs, skaista mjaita,
Sudobreni skandynuoj';
Skandyn', tāvs, naskandyn',
Najems tautys natikleiti.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

- 348 -

38740.

Dižens tēvs, laiska meita,
Sudrabā kaldināja;
Gudri mani bāleliņi,
Malkas ceļu parādīja.
48 [Bērzaunes Md].

38741.

Dūdit maņ i muotes kraklu
Da buorksteji sanosuot;
Dūs maņ sova leigaviņa
Ar lelomi pīmatom.
182 [Kaunatas Rz].

38742.

Dzīvo tāļu tu, tautieti,
Ne tik tuvu nāburgos;
Tevis dēļ novalkāju
Visus labos gabaliņus.
560 [Rīga ].

38743.

Es bagāta brāļa māsa,
Deviņpoli lindraciņi;
Kad es gāju pār istabu,
Vilnis sita pakaļā.
418 [Sunākstes Jk].

38744.

Ir maniem lindrakiem
Deviņpalžu pakaļā;
Lai lūkoja tautu dēls
Deviņdanču kumeliņu.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

38745.

Es bij diža Bramaņ(a) meita,
Sedz' sagšu uz sagšu,
Jož platu josti.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

38746.

Es brāļiem viena māsa,
Grūši mani maldināja;
Grūši mani maldināja,
Kuplu mani darināja.
241 [Lubānas Md].

38747.

Es nevaru katru dienu
Stalti vien izdzīvot:
Baltu muti, gludu galvu,
Baltā linu priekšautā.
242 [Lubejas Md].

38748.

Es izaugu dižens puisis
Pie vecās māmuliņas;
Man izšuva goda svārkus
No vecām ķeselēm.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

38749.

Es uzaugu pie māmiņas
Tā kā viena magonīte:
Baltām diegu zeķītēm,
Sarkanām kurpītēm.
223 [Lielstraupes C].

38750.

Es izšuvu tādus kleitus:
Piecas ļipas pakaļā;
Svētdien gāju baznīcā,
Čīgas kungs ērģelēja,
Tas uz ļipām lūkojās.
239 [Lizuma C].

38751.

Es maziņš vīriņš biju,
Ne man kupla cepurīte;
Purpurota cepurīte,
Zaļi skuju mētelīši.
545 [Krustpils D apr.].

38752.

Es māmiņ, smuks puisīts,
Kab maņ taida leigaviņa:
Zeida drēbes, vara syksnas,
Misiņ' kolta capurīt'.
35 [Baltinavas Abr].

1. Māte, māte, redz kur puika!
Ir tev tādas zeltenītes?
Šņorēm svārki, spiczābaki,
Misiņ' zelta cepurīte.
605 [Skolas].

38753.

Es māmiņai viena meita,
Visa laba gribētāja:
Gribēj' labu pavalkāt,
Grib' ielikt pūriņa.
198 [Krustpils D].

38754.

Es meitiņa kā puķīte,
Kā Vāczemes magonīte;
Tā vien mana vaina bija -
Noplīsuši lindraciņi.
215 [Lēdmanes Rg].

38755.

As muoseņa mozaikuo,
As bruoleišam lobaikuo:
Jis maņ pierka bryunus svuorkus,
Jis kūrpeitis šyudynuo.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 349 -

38756.

Es mātei viena meita,
Es lielā, es mazā;
Man tās mātes villainītes,
I locītas, nelocītas.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

38757.

Es nesedzu daudz sagtiņu
Daudz nemaucu gredzentiņu;
Tautu dēls nezināja,
Kā iesākt bildināt.
605 [Skolas].

38758.

Es redzēju purviņā,
Baltu kleitu meitenīti;
Tai vajag puiškeniņa,
Ar sudraba biksītēm.
605 [Skolas].

38759.

Es tev lūdzu, skrodelīti,
Šūn podziņu pie podziņas,
Lai nevari ciema puikas
Rokas bāzti azotē.
46 [Beļavas Md].

38760.

Es uzaugu pie māmiņas,
Baltām diegu zeķītēm,
Sarkanām kurpītēm;
Sol', tautieti, seši simti,
Tad vedīšu sētiņā.
301 [Palsmaņa Vlk].

38761.

Es var iet, kur man tika,
Man visādas villainītes;
Pēc Ventiņa gaŗi puški,
Pēc Kurzemes sīki raksti.
15 [Alūksnes Vlk].

38762.

Es saviem lindrakiem
Sidrabotu stoti šivu;
Akmeņota tā zemīte,
Uguns šķīla staigājot.
375 [Saukas Jk].

38763.

Es tā lielā kalējmeita,
Man tā lielā sudrabsagta;
Uzkāp kalnā, atgriež krūti,
Lai tie raugās kunga dēli.
605 [Skolas].

38764.

Gan bij manim šā auguma,
Gan šā gudra padomiņ(a);
Apkaliet, bāleliņi,
Ar sīko sidrabiņ(u)!
241 [Lubānas Md].

38765.

Gana skaista mūs' māsiņa,
Gana baltas villeniņas;
Kam mācētu elles kāši
Ar godiņu maldināt.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

38766.

Grib bitīte salda medu(s),
Silā ziedu nelasīj'se;
Grib māmiņa daiļu znotu,
Meitām rudas villānītes.
39 [Bārtas Lp].

38767.

Gudra tēva meita biju,
Gudri gāju ciemiņā:
Aiz vārtiem kājas āvu,
Birzie sedzu villainīt'.
306 [Patkules Md].

38768.

Ieraudzījusi vien pazinu,
Kuŗš puisīts mātes klausa:
Da zemei malnas bikses,
Da jostai sudrabiņa.
127 [Grostonas Md].

38769.

Izauguse tā meitīna,
Ko tā gaida, ko negaida?
Gaid' Laimītes lielu godu,
Māmulītes villainītes.
192 [Kosas C].

38770.

Kad es biju jauna meita,
Daždažādi iznesos:
No rītiņa zīļu rota,
Uz pusdienu magonīšu.
270 [Mežotnes B].

38771.

Kad es biju jauna meita,
Es trejādi greznojos:
No rītiņa tumša gāju,
Pusdienā itin balta,
Pie vakara krēsliņā
Uzsedz melnu vilnānīti.
127 [Grostonas Md].

- 350 -

38772.

Kad es būtu mātes meita,
Es kā liepa locītos:
Es apvilktu zīda kleitu,
Kas pa zemi valkātos;
Kas pa zemi valkātos,
Liepu ziedus saslaucītu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

38773.

Kad man būtu āra siena,
Ar kač viena gabeniņa;
Kad man būtu mātes austa,
Ar kač viena vilnānīta.
605 [Skolas].

38774.

Kad na ilgi, bet es labi
Bāliņos padzīvāju:
Melnas kurpes, baltas zeķes,
Sarkanrožu vainadziņš.
605 [Skolas].

38775.

Kam, bāliņ, Rīgā brauci,
Kam pirc mēļu vilnānīti?
Svešā māte piestā grūda,
Astru sietu izsijāja.
241 [Lubānas Md].

38776.

Kam, māmiņa, rotu manu
Tiki skaistu darināji?
Kam riet manu augumiņu
Cit' āriņu maliņā?
241 [Lubānas Md].

38777.

Kam tā muiža kalniņā?
Vējiņš durvis virināja.
Kam tie ļaudis baznīcā?
Zīda drēbes mugurā.
239 [Lizuma C].

38778.

Kas kait puišam nedzīvot -
Puišam cauna(s) cepurīt(e);
Puišam cauna(s) cepurīte,
Krunkotaiņi zābaciņi.
560 [Rīga ].

38779.

Kas man deva to rotiņu,
Kas citām meitiņām?
Kas man deva to vaļiņu,
To rotiņu darināt?
560 [Rīga ].

38780.

Kas tur viz, kas tur speid,
Teirumeņa galeņā?
Meitom speid zeiļu rūta,
Puišim cauņu capureites.
466 [Vārkavas D].

38781.

Kuop kolnā, bruoļu muosa,
Kolnā tavi bruoliļaņi,
Vysi vuortus vyrinava,
Sudobriņu vyzynuoja.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

38782.

Kupla līpa uoriņuos,
Pylna boltu gaigaliņu;
Vīna meita māmiņai,
Pylna prīška sudabriņa.
326 [Preiļu D].

38783.

Kur jūs jājiet, bandinieki,
Riņķotiem kažokiem?
Samta bikses, zīda veste,
Jauna cauna cepurīt'.
13 [Alojas (Ungurpils) Vlm].

38784.

Krauklīts sēž ozolā,
Baltu puķu laiviņā;
Māsa sēž bāliņos,
Baltajā sudrabā.
235 [Litenes Md].

38785.

Kripu krapu zābaciņ,
Jaune puiš kājiņe!
Le raude vec vīz,
Pabeņķe guldam.
445 [Ugāles Vp].

38786.

Krusa bira, lietus lija,
Man bij plāna villainīte.
Muižas māte, velna māte,
Nedev' siltas villainītes.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

38787.

Kupla bija ābelīte,
Baltus ziedus izlaidusi;
Vēl jo kupli mātes meitas
Villainītes sasegušas.
605 [Skolas].

- 351 -

38788.

Kupla kupla, kā nav kupla
Trijieloku vilnainīte?
Loka māte, loka mārša,
Loku pati ganīdama.
358 [Rugāju Abr].

38789.

Loba beju tāva mjaita,
Lobys rūtenis gribēju:
Boltys zjačis, malnys kūrpis,
Tāraudeņa pakoveņim.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38790.

Laba tēva meita biju,
Labi svārki mugurā;
Es nedotu jebkādam,
Ne stūrīti paturēt.
355 [Rucavas Lp].

38791.

Loba loba uora zjamja,
Uora zuoļa pļaveņuos;
Stoltas, daiļas mjaitineitis,
Rūžu vaiņuks gaļveņuos.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38792.

Lecat, puikas, lecat, puikas,
Uz tām ciema meitiņām:
Smuki skuķi, smuki pupi,
Kaņupēju lindraciņi.
472 [Vecgulbenes Md].

38793.

Mans bāliņš Rīgā brauca,
Es tam devu zīļu grožu;
Viņš no Rīgas pārbraukdams,
Man atveda zīļu rotu.
146 [Jaungulbenes Md].

38794.

Man nebija sidrabiņa,
Ne eiduka dižumiņa;
Kad uzvilku baltu kreklu,
Spīdēj' tas kā sidrabiņš.
282 [Nīcas Lp].

38795.

Mana veca māmuļiņa
Zīdā, samtā tērpusies;
Manam, manam brālīšam
Zīda svārki mugurāi;
Man pašai treji svārki,
Samta kantēm iekantēti.
476 [Vecpiebalgas C].

38796.

Mans vizuļu lindraciņš,
Rītu tevi svilinās!
Gribēj' mani ciema puiši,
Lindraciņu negribēj'.
605 [Skolas].

38797.

Maņ zeilītes tiļ tiļ tiļ,
Bašmaciņi klab klab klab!
Vaicoj puisi: kuo tei meita?
Klimku Jurku meitinīte.
604 [Dažādi iesūtītāji].

1. Tili tili maņ zeileitis,
Klabu klabu kumeleņi!
Vaicoj meitys: kuo tei meita?
Klimku Jurkys meitineite.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

38798.

Tili tili maņ zeileites,
Klabu klabu bociceni!
Ļaud's vaicuoja: kuo tei meita?
Boguotuoji tāva meita.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38799.

Moza moza man muoseņa
Guļ vizuļu syupelī;
Braukšu uz Reigu, pierkšu kūrpes,
Augstejim papīžim.
559 [Rēzekne Rz apr.].

38800.

Māsīciņa, gaŗaudzīte,
Prasa gaŗas villānītes;
Sper, māsīca, gaŗus soļus,
Pelni gaŗu villānīti.
241 [Lubānas Md].

38801.

Māsiņ, mana jaunākā,
Tu man dari lielas bēdas.
Kam tik daiļi kājas āvi,
Kam tik daiļi galvu nesi?
Te nav tava arājiņa,
Kas redz daiļi staigājot.
604 [Dažādi iesūtītāji].

38802.

Māsiņ, manu rotaliņ,
Nomalē nogājusi.
Kas rotiņu tev redzēja,
Nomalē staigājot?
146 [Jaungulbenes Md].

- 352 -

38803.

Māsiņ, tavi ielociņi,
Saules sprēsti dzīpariņi;
Tu var' iet timšu nakti,
Tev ieloka spožumiņš.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

38804.

Meita prasa māmiņai
Baltas zeķes, melnas kurpes;
Baltas zeķes, melnas kurpes,
Zilu zīļu vainadziņu.
378 [Seces Jk].

38805.

Meitiņām, māsiņām
Bubuļaini lindraciņi;
Uz tā katra bubulīša
Simtu utu, simtu gnīdu.
374 [Sātiņu Kld].

38806.

Mēļu vilku, mēļu sedzu,
Man māmiņa mēļotāja;
Kur sēdēju, kur stāvēju,
Tur nobira mēļu ziedi.
605 [Skolas].

38807.

Ne par velti es valkāju
Brāļa pirktu zīda rotu:
Daža tumsa man pienāca
Bāleliņa druviņā.
14 [Alsviķa Vlk].

38808.

Nūpiercit, bruolileņi,
Reigā mēļu vylnuoneiti:
Drivā man sauļa ļācja,
Drivā sauļa nūrītjāja.
326 [Preiļu D].

38809.

No tālienes tā māsiņa,
Stīgām grieztu villainīti;
Tai māsiņai bāleliņi
Rīgā stīgu kalējiņi.
46 [Beļavas Md].

38810.

Nūle gribu meita būt,
Nūle rotu darināt;
Jou tautām tuoda slava,
Ziedēt zied pūriņā.
358 [Rugāju Abr].

38811.

Ņem ņemdams, tautas dēls,
Ko tik ilgi kavējies:
Visas savas greznas drēbes
Priekš tevim novalkāju.
72 [Cesvaines Md].

38812.

No stūrīša, māmuliņa,
Loki manas villainītes;
No maliņas labi ļaudis,
Kas uz mani lūkojās
166 [Kalsnavas Md].

38813.

Nokulstīšu man snaksnīte,
Pakājīšu villenīte;
Tas būs ļaužu neredzējs,
Kas nāks mani bildināt.
115 [Galgauskas Md].

38814.

Pamazām bite vilka
Pa vienam ziediņam;
Pamazām brāļi pirka
Tev, māsiņ, sudrabiņu.
605 [Skolas].

38815.

Pirc, tautieti, ko vajaga,
Man saktītes nevajaga:
Man pašai mātes sakte,
Mātes kakla dalderīši.
605 [Skolas].

38816.

Pierc, tautīt, man skusteņu,
Ar sudobra maleņom;
Augšu lela, byušu tova,
Tova naudeņa nagaiss.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Pirc, tauteiti, man auteņu
Sudrabiņa lapiņuom;
Augšu lela, byušu tova,
Da cytam rudiņam.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

38817.

Pieci puiši, pusbaznīcas,
Uz maniemi skatījās:
Gāju gurnus grozīdama,
Lai iet vilnis pakaļā.
290 [Ogres C].

38818.

Pierc, tēviņi, pierc, tēviņi,
Neba manim daudz vajaga:
Lī pusīti zīda svārkus,
Gar jostiņu sudrabiņa.
214 [Lažas Azp].

- 353 -

38819.

Puišu dēļ, māmuliņa,
Manis daiļu nedarini;
Goda dēļ, darba dēļ
Laimīt' daiļu darināja.
184 [Ķēču Rg].

38820.

Puški, īlūki nūlīcja
Munu seiku augumiņu;
Kur bej muote puškuojusi,
Na dzeipura žāluojusi.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

38821.

Paldievs saku māmiņai
Par to kuplu lindraciņu;
Es varēju ciema puišus
Aiz stērbeles dancināt.
443 [Turlavas Kld].

38822.

Pūt, vējiņi, kā tev tika,
Es par tevi nebēdāju;
Es ozola ēniņā,
Man ir bieza villainīte.
443 [Turlavas Kld].

38823.

Pēc Zūrāmi, pēc Zūrāmi
Sīki raksti;
Pēc Ēdoles, pēc Ēdoles
Gari puški.
373 [Sarkaņu Md].

38824.

Rīgā man pirti kūra,
Vāczemē slotu sēja;
No Krizborgas kreklu nesa,
Ar dimanta podziņām;
Pēterburgā rotu raksta,
Manam daiļam augumam.
166 [Kalsnavas Md].

38825.

Redz, kur māte, māmuļiņa!
Aplam tādas nedabūs;
Visi bruņči šņorēm šūti,
Galvā zīļu cepurīte.
290 [Ogres C].

38826.

Saki, saki, tautu meita,
Kur tev tādi lini aug,
Ka tie tavi gabaliņi
Mirdzēt mirdza valkājot.
418 [Sunākstes Jk].

38827.

Suocinietes, beidzējeņas,
Munas boltas vilnaneites;
Tuos īsuoce, tuos dabeidza
Gūdēt munu augumeņu.
466 [Vārkavas D].

38828.

Uzavilku treju brunču,
Apsa- gauži- raudājos;
Apsa- gauži- raudājos:
Visi treji mātes austi.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

38829.

Sasavilku treju brunču,
Sasagriežu ritenī;
Kur bij man apsagriezt
Šādai siena gabanai?
48 [Bērzaunes Md].

38830.

Sazīlēj'se, samelnēj'se
Sudrabiņa nesējiņ(a);
Sarkanbalta man' māsiņa,
Baltas vien villainīt(e)s.
373 [Sarkaņu Md].

38831.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Diženajo mātes meitu:
Zelta sakta krūtiņāji,
Vaska kurpe kājiņāji.
605 [Skolas].

38832.

Seši graši kešiņā,
Kā dzenīši klikstināja.
Sievai pirku zīžu rotu,
Sev sidraba zābaciņus.
119 [Gaujienas Vlk].

38833.

Sevkuram lineņam
Zalta pūga galeņā;
Sevkurai mjaiteņai
Pa boltai vylnainei.
466 [Vārkavas D].

38834.

Strupi muni bruncīši,
Opali muni gūrniņi;
Buos tis puisīts,
Kas mani grūzīs.
607 [Igaunija].

- 354 -

38835.

Sīku seju man' māsiņa -
Vai bitīte radu bij?
Viena sauja sidrabiņa,
I tās pašas nepanesa.
198 [Krustpils D].

38836.

Slinku manu tēvu teica,
Slinkus manus bāleliņus;
Ja man tiktu, es varētu
Sudrabiņa jostu jozt.
345 [Remtes Tk].

38837.

Stārastiņa meita biju,
Atslēdziņas nēsātāja;
Pieci puiši, pus baznīcas
Skatās man pakaļā.
99 [Dzelzavas Md].

38838.

Šķirat ceļus, runājati (rūmējati?)
Laidenieku meitiņāme;
Laidenieku meitiņāme
Pilnas krūtes sudrabiņa.
462 [Valtaiķu Azp].

38839.

Skanēt skaņā, speidjāt speidjā,
Muns zeileišu vaiņuceņs.
Tautu dāla macenī
Vara nauda naskaņā,
Vara nauda naskaņā,
Na kreileišu vaiņuceņs.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38840.

Sudrobs mani (gon) gribēja,
Es sudobra nagribēju:
Na dyžana vāļ es beju
Sudrabiņa nesējiņa.
605 [Skolas].

38841.

Smuka, gleta tjei mjeitiņa,
Saulis, leita nasabjeida;
Saule, leits uoreņā,
A mjāsiņa ustobā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

1. Es meitina šmuka, gleita,
Saules, leita nasabeidu;
Leiteņš mani izmērcēja,
Saule mani izkaltēja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38842.

Skaties jel, puisīti,
Uz manu pakaļ'!
Uz manas pakaļas
Trejāda rota:
Bij zīlītes, bij krellītes,
Bij sarkanas matpiniņas.
605 [Skolas].

38843.

Tautu meita līlejās,
Zeilītjēm, pierlītjēm;
Nasjēs munis buoleliņš,
Tavu zeiļu teirumā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

38844.

Triju kungu valstis jāja
Mani vienu lūkoties;
To man dara daiļa rota,
Iznesīga valodiņa.
184 [Ķēču Rg].

38845.

Tik vien bija skaistu meitu,
Kā Daugasnes dzeltainiņas;
Visām brunči šņorēm šūti,
Pērļu vīti vaiņadziņi.
146 [Jaungulbenes Md].

38846.

Tieva gaŗa pucenīte,
Viena oga galiņā;
Viena pate mātes meita,
Viena pate villainīte.
418 [Sunākstes Jk].

38847.

Tautiets manim jostu pierka
Slepen tēvam, māmiņai.
Kur, tautieti, es valkāšu,
Kā tēvs, māte neredzēs?
Nes mežā, joz gar koku,
Ne gar manu augumiņ'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

38848.

Teci, teci, virpulīti,
Uz avotu ūdenē:
Balti mani viešņi bija,
Baltas manas vilnainītes.
148 [Jaunpiebalgas C].

- 355 -

38849.

Tēva, tēva es meitiņa,
Pa māmiņ nebēdāju:
Tēvs nopirka brūnus svārkus,
Pate raibus audināju.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

38850.

To celiņu i nogāju
Ar pakula snātenīti,
Kur nogāja zīļotā,
Sudrabiņa nesējiņa.
241 [Lubānas Md].

38851.

Trim kārtām zelta josta
Ap resno ozoliņu;
Tā pieder tam puišam,
Kas negul dienvidū.
213 [Lazdonas Md].

38852.

Tu Madaļa, es Madaļa,
Meisimīs lindrakim!
Tovi šauri, muni ploti,
Tev byus drusku juopīdūd.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

38853.

Uz robeža dzīvodama,
Divējādu rotu taisu;
Lielvārdiešu kreklu šuvu,
Jumpraviešu cimdus adu.
224 [Lielvārdes Rg].

38854.

Vecā māte, vecā māte,
Tā man laba nedarīja;
Ap resno vēderiņ(u)
Trim kārtām zīda josta.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

38855.

Visapkārt diena aust,
Vidā saule ritināja;
Visapkārt zelta josta,
Vidā mans augumiņš.
192 [Kosas C].

38856.

Visi ļaudis to vien teic,
Kad (ka) būs kungi Jelgavā;
Tāpat vilka zīda kleitu,
Līdz pusītes izrakstītu.
114 [Gaiķu Kld].

38857.

Visi ļaudis tā sacīja,
Kad staigāju sudrabota.
Kas kaitēja nevalkāt,
Bāleliņa sudrabiņu?
604 [Dažādi iesūtītāji].

38858.

Visas manas radinieces,
Visas lielas strādinieces;
Tāpēc manis radinieces -
Visām raibi lindracīn(i).
94 [Dunikas Lp].

38859.

Vai Dieviņ, neziedēs(?),
Būs sudraba līgaviņa;
Ņem, brālīti, sudrabotu,
Vai tikusi, netikusi.
195 [Kraukļu Md].

38860.

Viza viza kameniņas,
No kalniņa lejiņā;
Tā vizēja māsiņām
Brāļa pirkti sudrabiņi.
605 [Skolas].

38861.

Vai tur lela līleibeņa,
Kad īlūki zemi slauka;
Man pošai vuškys auga,
Muote dora dzeipureņu.
263 [Mēmeles Jk].

38862.

Zaltis man napīdar,
Sudabriņa nanosov(u);
Nūpiercit, bruoliliņi,
Reigā mēļu vilnuonīti.
326 [Preiļu D].

38863.

Ziedi, ziedi, āra pļava,
Puškojiesi, brāļu māsa!
Caur ziediem pļavas neredz,
Caur ielokiem brāļa māsas.
36 [Balvu Abr].

38864.

Zila zied linu druva,
Par visām druviņām;
Zila nāca mūs' māsiņa,
Par visām māsiņām.
3 [Adulienas Md].

- 356 -

38865.

Žēl ciemiņa meitiņām,
Ka man kuplis lindraciņš;
Citai pieci, citai seši,
Man deviņi gabaliņi.
443 [Turlavas Kld].

★

2. Vainags

5766.

Ai jaunā vasariņa,
Kādu vīšu vainadziņu?
Lazdiņai skaisti ziedi,
Tā ziedēja gavēnī.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5767.

Aija manu vaiņaciņ,
Kā es tevi darināju!
Divi puški zelta liku,
Trešo sīka sudrabiņa.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

5768.

Ailu manis vaiņadziņš
Pa manam prātiņam!
Kad ieraugu sīvas tautas,
Ielīgoja migliņāi;
Kad ieraugu bāleliņus,
Spīd saulītes spožumāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

5769.

Ailu manu vainadziņu
Rudajām zīlītēm!
Bierst tautām asariņas,
Uz manim raugoties.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

5770.

Ai meitenītes,
Ai dzeltenītes,
Kur šķinat sarkanrozes?
Kur pinat vainadziņu?
- Muskavā šķinām,
Ruskavā pinām,
Danckavā nodancojam.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

5770¹.

Ai pupiņa, ai pupiņa,
Tavu raibu vainadziņu!
Kad es biju jauna meita,
Ir man tāda gribējās.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

5771.

Ai zaļā bērzu birze,
Tavu skaistu vaiņadziņu!
Man bāliņis Rīgā pirka,
Vēl tik skaista nenopirka.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

5772.

Aiz Daugavas gaŗi kārkli
Dzelteniem(i) ziediņiem.
Kaut varētu pāri tikt,
Nodarītu vaiņadziņu.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Aiz Daugavas melni alkšņi
Sarkaniem ziediņiem.
Būt' varējse pāri tikt,
Būtu ziedu norāvuse,
Būtu ziedu norāvuse
Vainadziņa cekulam.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

5773.

Aiz Daugovas gari meži
Dzaltonuom vērsyunēm;
Es, pa vydu staiguodama,
Veju sev vaiņuceņu.
428 [Beržūs(?)].

5774.

Aiz Daugavas melni meži
Dzeltāniem(i) ziediņiem.
Pārceliet(i), bāleliņi,
Lai es viju vainadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

1. Aiz upītes balti bērzi
Sidrabiņa lapiņām;
Pārcelieti, bāleliņi,
Lai es viju vainadziņu.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

5775.

Aiz Daugavas ozoliņi
Rindiņā saauguši;
Man vienai caurejot,
Zars norāva vainadziņu.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

5776.

Aiz Daugavas rožu dārzi
Baltā smilšu kalniņāi;
Pārceliet, bāleliņi,
Lai es viju vainadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 357 -

5777.

Aiz ko man brāļi pirka
Vizuļotu vainadziņu?
Druvā man saule lēca,
Druvā saule norietēja.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 407.

1. Aiz ko mani brāļi pēra,
Pelnos pīcku mēcēdami?
Krāsnī man saule lēca,
Aizkrāsnē norietēja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5778.

Aiz upītes ganīdama,
Kārklos kāru vainadziņu.
Vai tie akli ciema puiši,
Ka tie manis neredzēja?
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

5779.

Aiz upītes melli meži
Zelītām pazarēm.
Brien, brālīti, pār upīti,
Nolauz vienu pazarīti!
No tās vienas pazarītes
Kaldināšu vaiņadziņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1. Aiz upītes melli meži
Zeltītām pazarēm.
Brien, brālīti, par upīti,
Nolauz vienu pazarīti.
- Ko, māsiņa, tu darīsi
Ar to vienu pazarīti?
- No tās vienas pazarītes
Liedināšu vaiņadzīnu.
Priekšāi man zeltu lika,
Paķaļāi sudrabīnu,
Ik katrāi pusītēi
Rīta zvaigzni ar vakara.
Citas meitas man vaicāja,
Kur es tādu kronu jēmu.
Rīgāi pierku, naudu devu,
Vāczemēi liedināju.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

5780.

Aiz upītes melni elkšņi,
Zemzarīši ozoliņi.
Cauri gāju, nenorāva
Manu zīļu vainadziņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

5781.

Aiz upītes sienu pļāvu,
Liepā kāru vainadziņu.
Kas gribēja man's redzēt,
Lai redz manu vainadziņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5782.

Aiz upītes zelta birze
Dimantiņa lapiņām,
Tur meitiņas kroņus pina,
Tur puisīšus kaitināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

5783.

Aiz vakara, vakariņa
Nesaviju vainadziņa.
Aiz vakara nesaviju,
Vai aiz sava netikuma?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5784.

Ak tu Dievs, nu es būšu
Dravenieka līgaviņa:
Man bitīte iesameta
Vainadziņa cekulā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5785.

Apkārt gāju bērziņami,
Bērza lapas skaitīdama;
Cik lapiņu bērziņāi,
Tik lapiņu vaiņakā.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

5786.

Apkārt griezu, tad valkāju
Savu zīļu vaiņadziņu,
Kad netiku tai vietā,
Kur domāju uzaugdama.
24 [Lēdurgas draudzē].

5787.

Aug liepiņa kalniņā,
Platas lapas galiņā;
Es uzaugu pie māmiņas,
Galvā zelta vainadziņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5788.

Autiņš man piedzemot,
Autiņš man nomirstot;
Tik to zīļu vainadziņu
Kā ciemot paciemoju.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 358 -

5789.

Barga tēva meita biju,
Bargu viju vaiņadziņu:
No ērkšķiem, no dadžiem,
No paegļu zariņiem.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5790.

Baltābola pļavu bridu,
Rokā nesu vaiņadziņu,
Lai rasiņa neiebira
Manā zīļu vaiņagā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

5791.

Baltābola pļavu bridu,
Rokā nesu vaiņadziņu (vainadziņu),
Lai tie mani neierauga,
Baltābola pļāvējiņi.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)], 171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 224 [Kabilē (Kld)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)], 271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)], 330¹.

5792.

Bērziņš auga uz akmeni
Zeltītām lapiņām;
Tur es kāru vainadziņu,
No druviņas pāriedama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

5793.

Bērziņš auga ceļmalā
Trinītāmi lapiņām;
Ir es savu vaiņadziņu
Trim kārtām darināju.
256 [Apguldē (Auru pag. Jg)].

5794.

Bērziņš lapas darināja,
Es darinu vainadziņu;
Bērzam lapas šo vasaru,
Man vainags uzaugot.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

5795.

Bērziņš lapas darināja,
Lapu lapas galiņā;
Es vainagu darināju,
Zīli zīles galiņā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

5796.

Beidzamās rozes sēju,
Beidzamās magoniņas (magonītes);
Beidzamo vainadziņu
Bālīts pirka raudādams.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5796.

Ar turpinājumu:
Pirc, brālīt, vai nepirc,
Es jau ilgi nevalkāšu:
Pirks tautietis zīdautiņu,
To valkāšu visu mūžu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

5797.

Beidzamās rozes sēju,
Beidzamās magonītes:
Beidzamo vasariņu
Valkāj' rožu vainadziņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5798.

Bērzauniešu meita biju,
Bērza viju vainaciņu;
Lai tās pašas mārsnēnietes
Priežu skuju darināja.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

5799.

Bij manā galviņā
Triju rindu vaiņadziņi;
Vienu ņēmu, otru liku,
Trešo tautas kaitināju.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

5800.

Bij manāi vainagā
Trīs diženi cekuliņi:
Vīna putas, alus putas,
Brandavīna dzirkstelītes.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

5801.

Bite bite, meita meita,
Tās nerieba nevienam:
Bite stāv ābulā,
Meita zīļu vaiņagā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

5802.

Bite spārnus šķindināja
Gaŗām manu vainadziņu:
Gribēj' mani ieprecēt
Dravenieka dēliņam.
216 [Ventspilī].

5803.

Brāļa birzi izstaigāju,
Rokā nesu vainadziņu,
Lai tie mani nenobira,
Brāļa pirkti vizulīši.
(?)

- 359 -

5804.

Brāļi brāļi, taisiet spostas
Pelēkiem vanagiem:
Cik saviju rožu kroni,
Tik nospēra vanadziņš.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

5805.

Brāļi māsu aizslēguši
Pētersīļu dārziņā;
Pētersīļi nobiruši,
Nobirst māsai vaiņadziņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5806.

Brāļi man kroni kala,
Redz raženu izaugam.
Tik tie mani neiedeva
Muiženieka dēliņam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5807.

Brāļi man kronu pierka,
Es nav krona valkātāja;
Lai valkāja muižu meitas,
Tās negāja druviņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5808.

Brāļi man kroni pirka,
Sudrabā mērcēdami,
Lai spīdēja, lai mirdzēja
Kā sudraba gabaliņš.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5809.

Brālis kala vaiņadziņu,
Uz meitām lūkodams.
Kali zelta vaiņadziņu,
Kal sudraba gredzentiņu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

5809¹.

Brālītim bērza bierze,
Tautietim sudrabota.
Es aizlaidu ganīdama,
Nopinos vaiņadziņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

5810.

Bāliņam pavaicāju,
Kādu vīt vainadziņu.
- Vij, māsiņ, sarkanrožu,
Tāds tev labi piederas.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bāliņam pavaicāju,
Kādu puķu kroni pīt,
Vai pīt rožu, vai magoņu,
Vai zaļaju dievkociņu.
- Pin, māsiņ, rožu kroni,
Tas tev skaisti pieveicās:
Dzeltān' bija tev galviņa,
Sarkans rožu vaiņadziņš.
24 [Lēdurgas draudzē].

5811.

Brīžam sēju rozes manas,
Pa brīžam mārrozītes;
Brīžam tautas kaitināju
Ar mārrožu vaiņadziņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

5812.

Būt bij man to zināt,
Ka neveiklis mani gaida,
Es būt' savu vainadziņu
Priežu skuju darinājsi.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

5813.

Daiļa meiča kroņus pina
Visiem puķu ziediņiem:
Zilas puķes, baltas puķes
Tā iepina vaiņagā;
Pašā kroņa viducī
Tā iepina baltābolu.
279 [Skursteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

5814.

Daugaviet, brāleliņ,
Ko atnesi māsiņai?
Daugaviešu vaiņadziņu,
To atnesu māsiņai.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

5815.

Daugovmolā dziļa l'eja,
Sorkonboltys rūzis zīd;
Tur m'eitiņa spūža s'ēd,
Leiguodama krūni pyn.
422 [Līvānu pag. D].

5816.

Dedzi gaiša, uguntiņa,
Tu dzisīsi šovakar;
Spīdi, manu vaiņaciņu,
Tev' noņems šoruden.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

- 360 -

5817.

Dienas vidū, man' māsiņa,
Sargā savu vainadziņu:
Dienas vidū karsta saule,
Novīst puķu vainadziņš.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5818.

Dievs, dod manim šoruden
Dabūt šķidru galvas autu:
Nu jau man apnikuši
Tie zeltīti vizulīši.
4 [Aijažos].

5819.

Diezgan manim šovasaru
Ar to vienu vaiņadziņu:
Tā ar vienu tēva dēlu
Diezgan manā mūžiņā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

5820.

Divi divi sabārās
Rīgāi, bodes dibināi:
Tautiets pirka sleiša mici,
Bāliņš zīļu vaineciņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5821.

Droša tēva meita biju,
Droši nesu vainadziņu;
Cauri gāju puišu baru,
Galvā zīda vainadziņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5822.

Dzeltāns mans vainadziņš,
Kā dzeltāna bērza lapa.
Jo dzeltēja, jo valkāju,
Tautām sirdi ēdināju.
353(1) [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5823.

Dzīrās tautas šoruden
Vītēt manu vainadziņu;
Es pakāru kaŗamo
Dzeltānos vizulīšus.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5824.

Ievu ziedu kroni pinu,
Zaķu pekas vaiņadziņu.
Kad atnāca ciema puiši,
Abus divus novalkāju.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

5825.

Eima meitas, apšājā,
Vijam apšu vainadziņus;
Zelta nauda tā neskan,
Kā skan apšu vainadziņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5826.

Eita, meitas, kad iedamas,
N'eita sebu vakarā:
Vakars nāca, miglu laida,
Rasa krita vaiņagā.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

5827.

Es ar savu bāleliņu
Apkārt rožu pili braucu.
Ej iekšā bāleliņ(i),
Pērc man rožu vainadziņu.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

1. Es ar savu bāleliņu
Gaŗām rožu pili braucu.
Atgriezies, man bāliņi,
Pirc man rožu vaiņadziņu.
Mans bāliņis man nopirka
Ērmu ērmu vainadziņu:
Visapkārt lietus lija,
Vidū saule ritinās;
Visapkārt sveši ļaudis,
Vidū mans bāleliņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5828.

Es atradu ganīdama
Vecas mātes vainaciņu;
Ne rokāi nepajēmu,
Lai es veca nepalieku.
(?)

5829.

Es atradu tautu meitu,
Bodēi pierka vaiņadziņu
Pērc raženu, dod naudiņu,
Būs manām māsiņām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5830.

Es, bāliņi, mātes meita,
Es tik lepna nenesos:
Sudrabiņa man matiņi,
Zelta viju vainadziņu.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

- 361 -

5831.

Es deviņu brāļu māsa,
Man deviņi vainadziņi:
Trīs bij zīļu, trīs kauliņu,
Trīs dzeltānu vizulīšu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

5832.

Es deviņu brāļu māsa,
Visi daiļi darināja:
Pieci pirka zelta kroni,
Trīs dimanta gredzentiņu;
Devītais bāleniņš
Pūr' ar zeltu kaldināja.-
Lūdzan lūdzu, bāleliņi,
Labam agri nesoliet,
Labam agri nesoliet,
Sliktam mani nedodiet.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

5833.

Es gribēju šorudeni
Ozol' lapu kroni pīt,
Lai noņēma citrudeni
Kā ozols tēva dēls.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

5834.

Es uzgāju jūrmalīti,
Skaistu ziedu meklēdama,
Skaistu ziedu meklēdama
Skaistu vīt vainadziņu.
330(1) [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

5835.

Es jums saku, lieciet mieru
Manam zīļu vainagam,
Nu vēl gribu meita būt,
Nu vēl sevi derināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5836.

Es lazdai riekstu rāvu,
Lazda manu vainadziņu;
Še, lazdiņa, tavi rieksti,
Atdod manu vainadziņu.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 325.

5837.

Es, māsiņ, tev piesaku,
Nevij apšu vainadziņa:
Trīsēs tava valodiņa,
Ar tautām runājot.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5838.

Es mātē viena meita,
Man sudraba vainedziņš;
Lai lūkē tāds dēliņš,
Kas sudraba jostu jož.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

5839.

Es muotei vīna meita,
Treis vaiņuki pyureņā.
Vīnu devu Dīveņam,
Ūtru Dīva dēl'eņam,
Trešu sev aizturēju,
Ar kū tautas kairynuot.
4191 [Kalupes pag. D].

5840.

Es neietu migliņā,
Ne no rīta rasiņā:
Man dzelonis vaiņadziņis,
Bišu spārni villainē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5841.

Es neietu savu laiku
Uz nāburgu ugunī:
Man pašai uguntiņš
Vaiņadziņa cekulā.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

5842.

Es noviju ganīdama
Biškrēsliņu vaiņadziņu;
Kad grib tautas, lai ņem mani,
Biškrēslītes lūkodami.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

5843.

Es noviju ganīdama
Dedestiņu vainadziņu.
Kad bij saule, tad vizēja,
Kad migliņa, tad mirdzēja.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

5844.

Es noviju ganīdama
Dadasiņu vainadziņu.
Cikko kungi nenoņēma,
Sudrabiņu dēvēdami.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5845.

Es noviju ganīdama
Rasenīšu vainadziņu;
Grib tautietis zadināt,
Aiz rasiņas nevarēja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 362 -

5846.

Es noviju ganīdama
Rasenīšu vainaciņu;
Kad uzliku galviņā,
Rasināt rasināja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5847.

Es noviju vainadziņu
Deviņām rindiņām,
Lai tek tautu kumeliņis
Deviņiem celiņiem.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

5848.

Es noviju vaiņadziņu
No akmeņa lapiņām,
Nij tas vīta saulītē,
Nij siltā istabā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

5849.

Es noviju vainadziņu
No apīņa lapiņām.
Vaicā kungi, vaicā ļaudis,
Kur es tādu kaldināju.
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5850.

Es noviju vainadziņu
No deviņi zemenāji:
Kad uzliku galviņā,
Atspīd visa Rīgas pils.
Brīnās kungi, brīnās ļaudis,
Kur meitiņa tādu ņēma.
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju,
Vāczemē kaldināju
Pie sudraba kalējiņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5851.

Es noviju (nopinu) vaiņedziņu
No deviņi zemenāji.
Kad uzliku galviņāi,
Atspīd visa Rīgas pils.
Rīgas kungi brīnējāsi,
Kas tur spīd, kas tur vīz.
Tur spīd manis augumiņis,
Pašas vīts vaiņedziņis.

5852.

Es noviju (nopinu) vainadziņu
No deviņi zemnājiem;
Kad uzliku galviņā,
Atspīd visa Rīgas pils.
Vaicā kungi, vaicā ļaudis:
Kur auguse tā meitiņa?
Rīgā manim tēvs māmiņa,
Vāczemē bāleliņi;
Rīgā manim pirti kūra,
Vāczemē slotu sēja,
No jūriņas ūden' nesa
Ar sudraba biķerīti,
Krīzburgā kreklu šuva
Ar dimanta podziņām.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

5852¹.

Es noviju vaiņadziņu
No deviņi zemenāji;
Lai tas mani bildināja,
Kam deviņi kumeliņi.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

5853.

Es noviju vainadziņ'
No deviņi zemenīt'.
No Vāczemes tautas nāca
Vainagā lūkāties.
1191 [Ēveles draudzē].

5854.

Es noviju (saviju) vainadziņu
No zemeņu ziediņiem;
Kad uzliku galviņā,
Atspīd visa pasaulīte.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Es noviju (nopinu) vainadziņu
No zemeņu lapiņām;
Kad uzliku galviņā,
Atspīd visa pasaulīte.
Sanākuši ciema puiši
Vainadziņa lūkoties.
Pirkt gribēja, nezināja,
Cik maksāja vainadziņš.
Divi saujas tīra zelta,
Trešo tīra sudrabiņa (dimantiņa).
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

5855.

Es noviju vainadziņu
Zirņu ziedu, pupu ziedu;
Zirņu ziedu ganīdama,
Pupu ziedu revēdama.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 363 -

5856.

Es noviju vainadziņu
Šādu puķu, tādu puķu:
Ievas ziedu, ābels ziedu,
Dzeltaino kliņģerīšu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5857.

Es noviju (saviju) vainadziņu
Simtu puķu trīsdesmit.
Kas uz reizi atminēs,
Lai ņem manu vainadziņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5858.

Es noviju vainedziņu
Trijādiemi ziediņiem:
Pupu ziedi, zirņu ziedi,
Sarkanajis āboliņis.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

5859.

Es noviju (nopinu) vaiņadziņu
Visādām lapiņām;
Ziedēj' mans vaiņadziņš
Visādiem ziediņiem.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

5860.

Es noviju vainadziņu
Visādiemi ziediņiem;
Ievas ziedu vien neliku,
Lai galviņa nesāpēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5861.

Es pakāru vaiņadziņu
Ozoliņu kalniņā;
Kalnā saule spoži spīd,
Vēl spožāki vaiņadziņš.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5862.

Es (Gan) pazinu to meitiņu,
Kas puisīšus nicināja:
Sārti vaigi, gaŗi mati,
Greizi stāv vainadziņš.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

5863.

Es pacēlu siliņā
Zelta lapu vaiņadziņu.
To Māriņa man nopina,
Zināj' mani nederētu (saderētu?).
224 [Kabilē (Kld)].

5864.

Es priekš savas māmuļītes
Nojēmos vaiņadziņu;
Ieraudzīju dēlu māti,
Cieti spiedu galviņā.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

5865.

Es puisīšiem vasarā
Dažu smieklu padarīju:
Aizpušķoju vaiņadziņu
Ar ozola lapiņām.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5866.

Es redzēju to meitiņu,
Godā pirka vaiņadziņ';
Viņa mani neredzēja,
Es nopirku baltautiņu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Es redzēju tautu meitu,
Viņa mani neredzēja.
Es nopirku gāles autu,
Viņa pirka vaiņadziņu.
Vai tu pērc, vai nepērc,
Tu jau viņu nevalkāsi;
Būs manai māsiņai
Citu tautu kaitināt.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

5867.

Es savai līgavai
Mazai pirku vainadziņu:
Griez galviņu kur griezdama,
No vaiņaga vien pazinu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)], 63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

1. Pats es pirku tai meitai
Smalku pērļu vaiņaciņu;
Griež galviņu kur griezdama,
Es pazinu vaiņakā.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5868.

Es savam bāliņam
Pat' audzēju līgaviņu;
Dienu katra nesājām
Vienu zīļu vainadziņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

5869.

Es šķitos šovasar
Margu vīt(i) vainadziņu;
Augstu (Augsti) zied kļava (kļavu) ziedi,
Nevar margu salasīt.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 364 -

5870.

Es staigāju brāliņos
Vītoliņa pakrēšļos,
Lai tas man nenovīta,
Sarkans rožu vainaciņš.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5871.

Es tā sava vainadziņa
Visai gauži neraudātu:
Kad man likti, kad valkāti,
Vai svētdienas rītiņā?
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

5872.

Es tev lūdzu, bāleliņi,
Nelaidiesi krodziņāi,
Neliec manu vainadziņu
Alus glāzes dibenā.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

5873.

Es tev lūdzu, bāleliņ,
Nesēj linu (zirņu) ceļmalā:
Kur iedama, tautu meita
Linu (Zirņu) vija vaiņadziņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5874.

Es tev lūdzu, bāleliņ,
Šaun nāburgu vanadziņu:
Ik rītiņa lidināja
Uz tā mana vaiņadziņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

5875.

Es tev lūdzu, māmulīte,
Dod man' meitu pulciņā;
Nebij sen, man noņēma
Sīku zīļu vainadziņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

5876.

Es tev saku, man' māsiņa,
Ar tautām nespēlē;
Ar tautām spēlēdama,
Pazaudēsi vainadziņu.
216 [Ventspilī].

5877.

Es to savu vainadziņu
Jaunu vien(i) darināju;
Tautiets savu cepurīti,
To i vecu purināja.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 308 [Altenē (Seces pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5878.

Es to savu vaiņadziņu
Spodru vien darināju,
Zinājos valkādama
Šī beidzamā vasariņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5879.

Es to savu vainadziņu
Trejtrejādi darināju:
No rītiņa rožu viju,
Uz pusdienu magonīšu,
Uz to pašu vakariņu
No tām vasku kliņģerēm.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

5880.

Es to savu vainadziņu
Uz cekula darināju;
Citas meitas, rata rumbas,
Uz ausīm brucināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5881.

Es vaiņagu darināju
Deviņām rindiņām;
Spīdēj' mans vaiņadziņš
Caur deviņu glāžu logu.
Sveša māte celdamies
Sak', saulīte uzlēkusi.
83 [Kosā (Kosas pag. C)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5882.

Es vidū, es vidū
Ar vītola vaiņadziņu.
Protat kaunu, bāleliņi,
Liedināt sudrabiņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

5883.

Azarmolys m'eitin'ēm
Greišļa v'eiti vaiņuc'eņi;
Ni juos muok rūžu s'ēt,
Ni mogonu izrevēt.
426 [Sakstagala pag. Rz], 435 [Latgalē].

5884.

Gāju puķes lasīdama,
Ne ar puisi runādama;
Puisim blēža valodiņa,
Man puķīšu vaiņadziņš.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

5885.

Gana laika māmiņai
Tautu dēlu znotu saukt,
Vēl manāja galviņā
Ziedēt zied vaiņadziņš.
190 [Kuldīgā].

- 365 -

5886.

Gani, gani, tautu (ganu) meita,
Mana brāļa pļaviņā;
Es pateikšu brālītim,
Noņems tavu vainadziņu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

5887.

Gani, gani, tautu meita,
Mana brāļa pļaviņā;
Ķīlām ņemšu vaiņadziņu,
Vešu pašu bāliņam.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

5888.

Gani, gani, tautu (ganu) meita,
Pa manām(i) ganībām;
Gan tu gauži noraudāsi
Savu zīļu vainadziņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 190 [Kuldīgā].

5889.

Gani, gani, tautu (ganu) meita,
Pa manām(i) ganībām;
Gan tu pate noganīsi
Savu zīļu vainadziņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

5890.

Gani govis, bāleliņ,
Lai es viju vainadziņu:
Skaisti zied pureniņi
Avotiņa maliņā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

5891.

Gani govis, bāleliņ,
Lai es viju vainadziņu;
Tev būs govju ganījums,
Man vainaga pinumiņš.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)].

5892.

Ganīdama noganīju
Tautu dēlu rudzu lauku;
Tautīts manim ķīlām ņēma
Sīku zīļu vaiņadziņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

5893.

Ganos dzinu, galvu tinu,
Liepāi kāru vaiņadziņu;
Kuŗš, ļautiņi, redzējāt,
Nesakāt māmiņai.
190 [Kuldīgā].

5894.

Ganos gāju, galvu tinu,
Liepā kāru vaiņadziņu.
Trīs gadiņus tā liepiņa
Zelta ziedus noziedēja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5895.

Ganos gāju, gāli tinu,
Sētā liku vaiņadziņu,
Lai ļautiņi nezināja,
Vai meitiņa, vai sieviņa.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

5896.

Gaŗām gāju dziedādama
Medenieka sētiņai.
Dzīrās man kroni raut,
Ne vizuļa nenorāva.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5897.

Gaŗām gāju lielu krogu,
Rokā nesu vaiņadziņu;
Iekšā mani bāleliņi
Ar naudiņu lielījās.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

5898.

Garam guoju l'elu cīmu,
Augši c'ēļu vaiņuc'eņu;
Dālu muot'e īraudz'eja,
T'ej pac'ēl'e volūd'eņas.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

5899.

Gaŗām gāju lielu ciemu,
Rokā nesu vainadziņu,
Lai tā mani nepazina,
Liela ciema dēlu māte.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

5900.

Gaŗām gāju Koknesei,
Rokā nesu vainadziņu:
Nav neviena ozoliņa,
Kur pakārti vainadziņu.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

5901.

Gaŗām gāju tam ciemam,
Rokā nesu vaiņadziņu:
Liels gaŗais tēva dēls,
Tas pēc manis lūkojās.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 366 -

5902.

Gaŗām krogu pa celiņu,
Iekšā ieti nedrīkstēju:
Iekšā puiši spēlmanīši,
Noņems manu vainadziņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Gaŗām krogu pa celiņu
Laidu savu kumeliņu:
Ciema puši krogā dzēra
Vakarēju gājumiņu,
Tie mauks manus gredzeniņus,
Noņems manu vainaciņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

5903.

Glabā gudri, tautu meita,
Savu linšu vainadziņu,
Vēl gudrāki valkādama
Manu zelta gredzentiņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

5904.

Gludu gludu galvu glaudu,
Vītin viju vainadziņu;
Sasaproti, māmuliņa,
Nedod jaunas tautiņās.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5905.

Govis ganot i norāva
Žagars manu vainadziņu.
Žagariņa vainu devu,-
Sen tautieša rociņā.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

5906.

Grieze grieza rudzu lauku,
Tautiets manu vaiņadziņu.
Griez, tautieti, dadžu lapu,
Negriez manu vaiņadziņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

5907.

Gribēj' manu vainedziņu
Kaimiņos ielīgot;
Cel, Dieviņ, lielu vēju,
Dzen vainagu tālumā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5908.

Gudra tēva meita biju,
Gudri nešu vainadziņu:
Ne pierē, pakausī,
Pašā galvas vidiņā.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

5909.

Gudra tēva meita biju,
Gudri viju vainadziņu:
No rozēm, magonēm,
No tām vaska kliņģerēm.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

5910.

Ik rītiņa zelta rasa
Bāleliņa pagalmā;
Kur iedama, tecēdama,
Noskaloju vainadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5911.

Ik vakarus tautas jāja
Uz to manu rožu dārzu;
Es, vidū stāvēdama,
Viju rožu vainaciņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5912.

Ilgi sēd ilgsēdīte,
Ilgi vija vainadziņu.
Ilgsēdītes vainadziņš
Kā austriņa vizināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5913.

Izgājš' gadu es nopinu
No rozēm vainadziņu;
Šito gadu es nopinu
No sarkana amoliņa;
Citu gadu vairs nepīšu,
Tad aubītes šūdināšu,
Tad aubītes šūdināšu
Zaļām zīdu bantītēm.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

5914.

Izskaitiet, jauni puiši,
Cik zvaigznīšu debesēs;
Cik zvaigznīšu debesēs,
Tik meitiņu vainakā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

5915.

Ja tu gudris, tautu dēls,
Skaiti zīles vaiņagā,
Kā es dzijas izskaitīju
Tik platā audeklā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 367 -

1. Skaiti, skaiti, tautu dēls,
Cik zīlīšu vaiņagā,
Kā man bija jāizskaita,
Cik dzijiņu audeklā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5916.

Jau dižens vainadziņš,
Vēl diženu darināju;
Dižens mani bildināja,
Vēl diženu lūkojos.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

5917.

Jau es daiļa meita biju,
Dārgu kroni kaldināju;
Dievis zina, kur Laimiņa
Zīda aubi šūdināja.
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5918.

Jau manam vaiņagam
Puse zīļu nobirusi;
Kau(t) ij otra nobirusi,
Vēl neiešu šoruden.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

5919.

Jau manam vaiņagam
Pus' vizuļu nobiruši;
Lai nobirst otra puse,
Kad nav laba ņēmējiņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 357 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5920.

Jauna jauna es meitiņa,
Man sudraba vainadziņš;
Jauni jauni ciema puiši
Gribēj' mani bildināt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

5921.

Jaunas meitas kroņus pina
No rozīšu lapiņām;
Jauni puiši raudzījās
Caur rozīšu lapiņām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

5922.

Jumpraviņa kroni raksta,
Mēnesī vērdamās;
Kādi raksti mēnesī,
Tād jumpravas kronītī.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

5923.

Jūs, māsiņas, nezinat,
Kādi ziedi Zolunā (NN):
Zoluniešu meitiņām
Akmens ziedu vaiņaciņš.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

5924.

Kab man b'ej's rūžu duorzs,
Magaņeņu t'eirum'eņš,
Es nūv'eitu vaiņuc'eņu
D'ēļ vysuomi m'eitiņuom.
435 [Latgalē].

5925.

Kad audzīšu, tad redzēšu,
Kādas puķes kronī pīšu:
Vai pīš' rozes, vai magones,
Vai zaļos dievkociņus.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

5926.

Kad es biju jauna meita,
Man Dieviņš palīdzēja:
Vakarā rozes sēju,
Rītā viju vainadziņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 190 [Kuldīgā], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)], 325.

5927.

Kad es gāju ganiņos,
Vaiņag' kāru krūmiņā;
Jauni puiši gaŗām jāja,
Cepurītes paceldami.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

5928.

Kāda pate meita biju,
Tādu viju vainadziņu:
Lielu rožu, samta puķu,
Sarkano magonīšu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

5929.

Kādi ziedi vasarā,
Tādi manā vainagā:
Zirņu ziedi, pupu ziedi,
Pelēkie rudzu ziedi.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5930.

Kādi ziedi vasarā,
Tādu viju vaiņadziņu;
Ābel's ziedu vien neviju,
Tie raud gauži valkājot.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 1311 [Apē (Vlk)].

5931.

Kārtām šuvu vainadziņu,
Burdītēmi darināju;
Trīs vasaras tautu dēlu
Asarām raudināju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 368 -

5932.

Kal, kalēji, ko kaldamis,
Nokal mane zelta kroni;
Nokal mane zelta kroni
Deviņiem žuburiem,
Priekšā sauli, pakaļāi,
Vidū rīta auseklīti,
Visapkārti gar malām
Rīta zvaigznes ritinām.
Uzsaliku galviņā,
Cauri teku caur Jelgavu;
Jelgavnieki brīnījās,
Kur šī tāda gadījās.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

5933.

Kālab es nevarēju
Sīku rožu kroni nest?
Dārzā man sīkas rozes,
Tautiets rožu sējējinš.
190 [Kuldīgā].

5933¹.

Kalniņē stāvēdama,
Grozu savu vainaciņu.
Kuŗā pusē paspīdēja,
Tur mūžiņu nodzīvāšu.
224 [Kabilē (Kld)].

5934.

Kam deviņi bāleliņi,
Valkāj' vaŗa vaiņadziņu;
Man tas viens bāleliņš,
Es valkāju sudrabiņa.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

5935.

Kas bagāta mātes meita,
Bodē pirka vainadziņu.
Tautiets saka stāvēdams:
Pirc, meitiņa, nevalkāsi,
Sav' naudiņu atvedusi,
Novalkās man māsiņa,
Sav' naudiņu nedevusi.
1258 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

5936.

Kas gulbīti baltu dara,
Ne jūriņas ūdentiņš?
Kas puisīti godā ceļ,
Ne meitiņas vainadziņš?
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

5937.

Kas kait man nevalkāt
Baltu pērļu vaiņadziņu?
Kas kait man nedabūt
Balto pērļu kalējiņu?
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

5938.

Kas kait man nevalkāt
Baltu pērļu vainadziņa?
Rīgā man div' bāliņi,
Baltu pērļu kalējiņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

5939.

Kas kaitēja tev, māsiņa,
Valkāt ziedu vaiņadziņu?
Dienu likti galviņā,
Nakti mērci ūdenī.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

5940.

Kas redzēja cūkai ragus,
Kas kazai cekuliņu?
Kas redzēja vaiņadziņu
Mārcieniēšu meitiņām?
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

5941.

Kas tur dind, kas tur rūc
Pa vakara pusītei?
Es brāļiem viena māsa,-
Rīgā kroni kaldināja.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5942.

Kas tur zib, kas tur kvit
Viņ's lauk's galiņēi?
Taut' meit' kvitanei
Sav' bor' vainadziņ.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

5943.

Kas tur spīd, kas tur viz
Mana lauka galiņā?
Tautu meita kroni vija,-
Drīz jāiet tautiņās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5944.

Kas tur spīd, kas tur viz
Paeglīšu kalniņā?
Brāļam spīd stikla logi,
Māsai skārda vainadziņš.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 401.

- 369 -

5945.

Kas tur spīd, kas tur viz
Tautas meitas istabā?
Tur spīdēja, tur vizēja,
Brāļa pirkts vainadziņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5946.

Kas tur spīd, kas tur vizo
Viņā lauka galiņā?
Līgaviņa (Tautu meita?) kroni pina
Deviņiem zariņiem.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

5947.

Kas citiem bēdas bija,
Kad es ilgi vaiņagā?
Savu laiku ievas zied,
Savu laiku ābelītes,
Savu laiku es valkāju
Savu rožu vainadziņu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

5948.

Kliņģerītes meita biju,
Kliņģeŗ' viju vainadziņu;
Vai tādēļ man atjāja
No Rundāles precenieki?
40 [Slokā (Rg)].

5949.

Ko, brālīti, tu darīji
Tik ilgi siliņāi?
- Es nopinu māsiņai
Silu ziedu vainadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

5950.

Ko, mušiņa, dzindzināji
Gar to manu vainadziņu?
- Noņems viņu šoruden
Diženais tēva dēls.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5951.

Ko tie man laba dara,
Tik bagāti bāleliņi?
Raudādami naudu skaita
Vienam zīļu vaiņagam.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

5952.

Ko tu gaidi, tautu meita,
Ka neviji vaiņadziņ'?
Jau manam brāliņam
Brūni mieži līdumā.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

5953.

Košs bij mans vainadziņš,
Vēl košāku derināju,
Vēl iespraudu sārtu rozi
Cekuliņa vidiņā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

5954.

Krīt' zemē, lauz galviņu,
Mans vizuļu vainadziņš,
Kad netiku tai vietā,
Kur augdama domājusi.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

5955.

Krūmi, žagar' i norāva
Manu zīļu vaiņadziņu.
Lai raun krūmi, lai žagari,
Ko neveiklis nenorauj.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

5956.

Krūmi, žagar' i norāva
Manu zīļu vainadziņu.
Lai raun krūmi, lai žagari,
Māte citu darināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

5957.

Krūmos auga skaistas puķes
Pērsējiņas maliņā;
Tur es gāju pušķoties,
Vainadziņu darināt.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

5958.

Krist' kristīm zalta buorda
Ap muoseņes vainuceņ'.
Kur jei jēma, kas jei d'ev'e,
Mes bruol'eņi nap'ērkuom.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

5959.

Kumeļam četras kājas,
Četri dzelzu pakaviņi;
Māmiņai četras meitas,
Četri zīļu vainadziņi.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

5960.

Kundziņš liels, kundziņš mazs,
Bāliņš ņēma cepurīti;
Lai nāk visi Rīgas kungi,
Es noņēmu vainadziņa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

- 370 -

5961.

Kupli auga ozoliņi
Man' bāliņa pagalmā;
Man pa vidu staigājot,
Zari rāva vainadziņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

5962.

Kur, māsiņa, tu dabūji
Tik raženu vaiņadziņu?
- To man pirka dui brālīši,
Viens otrami spītēdami.
Jaunais brālis zeltu pirka,
Vecais brālis sudrabiņu;
Rīgā pirka, naudu deva,
Vāczemēi kaldināja.
To man kala dui vasaras
Trīs dimanta kalējiņi.
Priekšā man zeltu lika,
Pakaļāi sudrabiņu;
Priekšā man saule lēca,
Pakaļāi mēnestiņš,
Ikkatrāi pusītē
Rīta zvaigzne ar vakara.
155 [Tāšos (Tāšu pag. Lp)].

5963.

Kur, māsiņa, tu dabūji
Tik spīdīgu vaiņadziņu?-
Trīs naksniņas pārgulēju
Pie sudraba kalējiņa.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

5964.

Kur, m'eit'eņa, agri beji?
Ar ras'eņu vaiņuc'eņš.
- Tautu dālu palaid'eju
Da viņam kal'n'eņam.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.], 356 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5965.

Kur, saulīte, darbu ņēmi
Tādu gaŗu vasariņu?
- Pinu rožu vaiņadziņu
Apkārt miežu līdumiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

5966.

Kur tu brauksi, bāleliņ,
Ar tiem skalu ratiņiem?
- Braukš' uz Rīgu kroni pirkt,
Vedīs māsu sveši ļaudis.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5967.

Kuŗa laba mātes meita,
Godīj' savu vaiņadziņu,
Godīj' savu vaiņadziņu
Kā sirsniņu azotē;
Kuŗa bija negodīga,
Kājām spēra pabeņķē.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

5968.

Kuŗa smilga kupli auga,
Tai rasiņa ilgi stāv;
Kas bij laba mātes meita,
Dziļi nesa vaiņadziņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

5969.

Kurzemēje ziedus plūcu,
Nopinosi vainadziņu;
Divus stūŗus zelta liku,
Trešo liku sudrabiņu.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5969¹.

Laba tēva meita biju,
Ilgi stāvu vaiņagā:
Sliktam roku es nedevu,
Drīz ar labu nederēju.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

5969².

Laba tēva meita biju,
Ilgi sēžu vaiņagā:
Sliktam roku es nedevu,
Labs nedrīkst bildināt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

5970.

Laba tēva meita biju,
Ilgi stāvu vaiņagā:
Slikts nedrīkst bildināt,
Labs ļauj ilgi pušķoties.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

5971.

Lai darīju, ko darīju,
Piemiņāmi vien darīju,
Piemiņāmi sasaviju
Lazdu ziedu vainadziņu.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5972.

Laid, māmiņa, svētu rītu
Vaiņadziņu darināt:
Visa tautu atmatiņa
Dzeltenām (Ražanām) puķītēm.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

- 371 -

5973.

Laidiet, brāļi, sav' māsiņu
Ar saulīti sētiņā:
Vakars nāca, miglu meta,
Rasa bira vaiņagā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

5974.

Lakstīgala kroni pina
Rīgas mūŗa maliņā.
Izkal manim, lakstīgala,
Vess man' tautas šoruden.
911 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

5974¹.

Ļaudīm lieli brīnumiņi,
Ka es ilgi vaiņagā;
Saulītei viena meita,
Ar tā pate vaiņagā.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

5975.

Lieku ziedu uz ziediņa,
Cekuliņu uz cekula:
Nav vairs tāļu tā dieniņa,
Kad ziediņu nevajdzēs.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

5976.

Lieku vaļu tautu meitai,
Lai savija vainadziņu;
Lieku vaļu, lai savija,
Bet neļāvu novalkāt.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

5977.

Lielu radu brāļu māsa
Rīgā kroni kaldināja.
Ne zariņa nenokala,
Jau slavīte tautiņās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5978.

Lepnu brāļu māsa biju,
Lepnu viju vainadziņu:
No rozēm, magonēm,
Kliņģerīšu līkumiem.
316 [Jēkabpilī].

5979.

Līdz lapām es zaļoju,
Līdz vaiņagu darināju.
Kad kokiem lapas birst,
Laiks man iet tautiņās,
Laiks man iet tautiņās,
Atstāt tēvu, māmuliņu.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

5980.

Līdzi kalni, ielejiņas
Ar labo kumeliņu;
Līdzi mani vainaciņi
Ar brāliņa cepurīti.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

5981.

Līdza mani māmuļīte
Ar brālīti līdzināja,
Līdzi manu vaiņaciņu
Ar brālīša cepurīti.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

5982.

Līdza mani visi ļaudis
Ar ķēniņu līdzināja:
Man bij zīļu vaiņaciņis
Kā pašam ķēniņam.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

5983.

Līgo bite, līgo meita
Uz arāja tīrumiņa;
Līgo bite ziedu ņemt,
Līgo meita vainagā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5984.

Lūgšus lūdzu brālītim,
Lai vītolu gaņģi taisa,
Lai tas mani nenobālē,
Sarkans rožu vaiņadziņš.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

5985.

Muoku puišus kairynuot,
Muoku pate sorguotīs.
Puiseits ora kal'n'eņā,
Es sēj' rožas duorzeņā;
Puiseits kal'n'eņu apora,
Es saveju vainudzeņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

5986.

Mamzelīte gauži raud,
Zelta kronis galvu spiež.
Neraud' gauži, mamzelīte,
Nebūs tavs mūža gods:
Balta aube, zīžu bante,
Tas būs tavs mūža gods.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

5987.

Man māmiņa piesacīja
Bez vaiņaga nestaigāt:
Ja nevaida citu ziedu (puķu),
Savij bērza (bērzu) žagariņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 372 -

5988.

Man sudraba vainaciņš
Četrām zelta lapiņām;
Kad uzliku vainaciņu,
Tautiets sauca līgaviņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

5989.

Mans brālītis man nopirka
Ar valodu vaiņadziņu:
Kad es pati nerunāju,
Runā manis vaiņadziņš.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

5990.

Mans brālītis man nopirka
Tādu ērmu vaiņadziņu:
Visapkārt lietus lija,
Vidū saule ritināja.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

5991.

Manis zīļu vaiņadziņis
Dziļas jūras dibenāi;
Mans maizītes arājiņis
Tālējās tautiņās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

5992.

Maza maza es meitiņa,
Mazu šuvu vaiņadziņu;
Ziņu sūtu tautietim,
Lai pērk mazu galvas mici,
Lai pērk mazu galvas mici
Zeltītām maliņām.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

5993.

Maza maza man galviņa,
Mazu pinu vainadziņu;
Divi stūŗi zelta liku,
Trešo sīka sudrabiņa.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

5994.

Mazajai māsiņai
Ievu ziedu vaiņadziņis;
Tai ik dienas tautas jāja
Kā pie ievas pušķoties.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

5995.

Mazajām(i) māsiņām (meitiņām),
Riņķiem griezti vainadziņi;
Tām atjāja precinieki,
Ķēdēm kalti kumeliņi.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

5996.

Meita meitai drīz smējās,
Kad tai salmu vaiņadziņis;
Vīrs vīram nesasmēja,
Kad paklupa kumeliņis.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

5997.

Meita meitu apsasmēja:
Greizi nesa vaiņadziņu;
Puisis puišam godu dod,
Pasaņēma cepurīti.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

5998.

Meitiņai māsiņai
Nosašķieb's vainadziņš;
Ne rudeņa negaidīja,
Pagalami nosašķieba.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

5999.

Meitu dēļ es izdevu
Dārgas naudas kumeliņu:
Vienai pirku zelta kroni,
Otrai zelta gredzeniņu.
Kam to zelta kroni pirku,
Tā pašam piedereja;
Kam to zelta gredzeniņu,
To otram brālītim.
224 [Kabilē (Kld)].

6000.

Meža malu staigādama,
Rokā nesu vainadziņu,
Lai tie mani nepazina,
Meža zemes arājiņi.
327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

6001.

Meža meita, meža rota,
Skuju vīts vainadziņš;
Man' māsiņu i novede
Rožu vītu vainadziņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6002.

Meženieku meita biju,
Lapiņš manis vainadziņš;
Laucenieku puiši nāca,
Meža meitu lūkoties.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 373 -

6003.

Metin mešu vainadziņu
Cita kunga maliņā;
Kas ņems manu vainadziņu,
Tas būs mans arājiņš.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

6004.

Migla migla, rasa rasa,
Tā man laba nedarīja:
Rasā manas kājas sala,
Migla lija vaiņakā.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

6005.

Migliņā, rasiņā
Plūču zaļu dābuliņu;
Saulītē sēdēdama,
Vaiņaciņu darināju.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

6006.

Mijam, māsas (meitas), vaiņagiem,
Baltajiem ziediņiem,
Kā bāliņi zirgiem mija
Ar važām, iemauktiem.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

6007.

Mirdzi, mans vainadziņš,
Caur deviņi stikla logi;
Vedīs mani tautiņās
Par deviņi robežiņi.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

6008.

Kastrāniešu meita biju,
Suntalnieku vainadziņš;
Man' aizveda suntalnieki,
Vainagā lūkodami.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

6009.

Nerētiešu maitiņom
Greišļu veiti vainadziņi;
Tom atjoja precinieki
Dolderaiņus kumeliņus.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

6010.

Ne dēļ tevis, tautu dēl,
Lintēm kāru vaiņadziņu:
Kāru sava goda dēļ,
Lai redz mani bāleliņi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Ne, tautiņas, jūsu dēl
Augsti nešu vainadziņu:
Slavas dēļi, goda dēļi
Pret saviemi brāliņiem.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

6011.

Ne es viene meita biju,
Ne man viene vainadzīnis,
Ne man viene piederēja
Tie raženi tēva dēli.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

6012.

Ne ilgam, tautu meita,
Valkās zīļu vainaciņu:
Jau manam bāliņam
Brūni mieži tīrumā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

6013.

Ne, puisīti, tevis dēļ
Kuplu viju vaiņadziņu:
Siltajā saulītē
Sev pakrēšļa gribēdama.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6014.

Ne tie visi skaidri mieži,
Ko vējē vēsināja;
Ne tās visas skaidras meitas,
Kas valkāja vaiņadziņu.
224 [Kabilē (Kld)].

6015.

Nasabiedu baidējama,
Ni ceļā traucējama,
Guoju ceļu dzīduodama,
Vainaceņu lūc'ēdama.
409 [Līksnas pag. D].

6016.

Nebūs nieka, nebūs nieka,
Ja kungam nesūdzēja:
Aiz puišiem nevarēja
Nēsāt zīļu vaiņadziņu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

6017.

Nedarinu, nedarinu
Vaiņakam cekuliņa:
Tautas rāva cekuliņu,
Norauj līdzi vaiņaciņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 374 -

6018.

Ņem ņemdams, tautu dēls,
Ko tik ilgi kairinies;
Jau manam vaiņagam
Puse zīļu nobiruse.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

6019.

Nezīloju vaiņadziņu,
Negribēju sēru mūžu;
Lintītēm darināju,
Liegu mūžu gribēdama.
190 [Kuldīgā].

6020.

Nevienai meitiņai
Nav tik daiļa vaiņadziņa:
Man bij' tāds vaiņadziņš
Kā daiļais rožu zieds.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

6021.

No Bērtmaņa kamenīte
Ziediņā pakārās;
No Mīkaļa tautu meita
Raud pēc sava vainadziņa.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

6022.

Novij manim, māmuliņa,
Visu puķu vainadziņu;
Liec manā galviņā
Visu gudru padomiņu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

6023.

Nu es jautra, nu vēlīga,
Šī pēdīga vasariņa:
Šās vasaras galiņā
Nocels manu vainadziņu.
Vai ta man viegla diena
Zem vainaga dzīvojot!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

6024.

Nu man vaļa, nu man vaļa
Treju tautu karināt,
Nu manā galviņā
Treju rožu vaiņadziņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6025.

Nu pēdēja, nu pēdēja,
Nu pēdēja vasariņa
Šai mājā dzīvojama,
Vainaciņu valkājama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

6026.

Nu tik gribu meita būt,
Nu tik grezni pušķoties,
Nu tik liku vaiņagam
Trīskārt zelta burbulīšu.
201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)].

6027.

Nu vēl gribu meita būt,
Nu vēl sevi darināt,
Nu vēl gribu kaldināt
Vizulīšu vainadziņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

6028.

Niul'e gribu mārga byut',
Niul'e sevi darinuoti:
Būrdeitēm kraklu šyvu,
Vizuļīm vaiņuceņu.
4221 [Asūnes pag. D].

6029.

Nūle gribu meita būt,
Nūle rotu darināt,
Nūle gribu šūdināt
Zaļu zīļu vainaciņu.
354 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6030.

Nyūl'e man' dīna ausa,
Nyūl'e man' saul'e l'ēc'e,
Nyūl'e man' buol'el'eņi
P'ērks vyzuļu vaiņuc'eņu.
418 [Dagdas pag. D].

6031.

Ozoliņa kroni pinu,
Uz zariņa sēdēdama:
Dievs dod mani šoruden
Dabūt pašu ozoliņu.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

6032.

Ozoliņa zarus lauzu,
Spraudu savu vaiņadziņu:
Kam bij man liepu lauzt,
Pati liepiņ' i būdama.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6033.

Ozols auga ceļmalā
Dreijātām lapiņām;
Tā gribēja tautu meita
Dreijāt savu vainadziņu.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 375 -

6034.

Pāri bridu baltdābolu,
Sarkanā meklēdama;
Ka dabūtu sarkanā
Jel vainaga cekulam.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

6035.

Pasazynu vaiņukā,
Nabyus gudra oruojeņa:
Reigā p'ērkti vizul'eiši,
Nanosuoti pam'el'n'ā.
431 [Pildas pag. Ldz].

6036.

Pats es pirku tai meitai
Savas naudas vainadziņu;
Griež galviņu kur griezdama,
Vainagā vien pazinu.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

6037.

Pavaicāju bāliņam,
Vai stāv daiļi vainadziņš.
- Valkā, māsa, pa godam,
Vizēt vizē galviņā.
299 [Mežotnē un Svitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6038.

Pie liepiņas kājas āvu,
Liepā kāru vainadziņu,
Lai tie manis neredzēja,
Baltābola pļavējiņi.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

6039.

Pie liepiņas kājas āvu,
Liepā kāru vainadziņu.
No liepiņas ziedi bira,
No vaiņaga sudrabiņš.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

6040.

Pie priedītes galvu liku,
Zarā kāru vaiņadziņu;
Cik priedei zaļu skuju,
Tik vizuļu vaiņagam.
299 [Mežotnē un Svitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

6041.

Piederēja ganiņam
Zaļa rīkste rociņā;
Piederēja māsiņai
Sarkans rožu vainadziņis.
224 [Kabilē (Kld)].

6042.

Pieci brāļi kroni kala
Man vienai māsiņai.
Tā bij galva, kas var nest
Piecu brāļu sudrabiņu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. Pieci brāļi, viena māsa
Rīgā kroni kaldināja;
Tā bij galva, kas panesa
Piecu brāļu sudrabiņu.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

6043.

Pieci brāļi naudu skaita,
Pirks māsai vaiņadziņu.
Priekšā lika tīru zeltu,
Pakaļāi dimantiņu,
Ik katrēja pusītē
Tīrajo sudrabiņu.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

6044.

Pieci brāļi, viena māsa,
Auzu salmu vaiņadzīns;
Piecas māsas, viens bālīns,
Visām saru vaiņadzīni.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

1. Pieci brāļi, viena māsa,-
Valkā vaŗa vainadziņu;
Viens bāliņis, piec' māsiņas,-
Valkā zelta, ne sudraba.
232 [Talsos (Tl)].

6045.

Pieci brāļi, viena māsa,-
Koku ziedu vainaciņš;
Man viens pats bāleliņš,
Man vizuļu vainaciņš.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Pieci brāļi māsiņai,
Krūkļu ziedu vainadziņš;
Man viens pats bāleliņš,
Man no Rīgas vizuļiem.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

6046.

Pieci brāļi, viena māsa,
Pirk vaiņagu raudādami;
Kā māsiņa neraudāja,
Pieci krekli velēdama.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6047.

Pieci brāļi, viena māsa,
Pērk vaiņagu raudādami;
Kā tautiets neraudāja,
Viens pirkdams sudrabiņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 376 -

6048.

Pieci brāļi, viena māsa,
Pirk vaiņagu raudādami;
Man viens pats bāleliņš,
Pirk vaiņagu dziedādams.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

6049.

Pieci brāļi vienai māsai
Rīgā kroni kaldināja;
Ne zariņu nepiekala,
Jau slavīte maliņā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

6050.

Pieci, seši bāleliņi
Raudādami naudu skaita,
Raudādami naudu skaita
Vienam zīļu vaiņagam.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

6051.

Piecu brāļu māsa biju,
Pieci pušķi vaiņagā;
Pieci simti ceļu grieza,
Vaiņagā skatīdami.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

6052.

Piecu brāļu māsa biju,
Pieci raksti vaiņagāi:
Div' bij zelta, div' sudraba,
Piektā saule mirdzināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

6053.

Piecu brāļu māsa biju,
Piecu mārku vainaciņš;
Kam neviena bāleniņa,
Spīd vizuļu vainacīc.
358 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6054.

Piecu brāļu māsa biju,
Piecu mārku vainadziņš;
Skatietēs, bāleliņi,
Kā man labi piederēja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

6055.

Piecu brāļu māsa biju,
Piecu mārku vainadziņš:
Visi pieci bāleliņi
Pa mārkai sametuši.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 106.

6056.

Piecu brāļu māsa biju,
Piecu zaru kroni nešu;
Man galviņa nepanesa
Piecu tautu valodiņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)].

6057.

Piecu brāļu māsa biju,
Simtu mārku vaiņagāi;
Nedrīkst tautas bildināt,
Vaiņagāi blenzdamies.
Bildināt, jūs tautiņas,
Neraugāt vaiņagāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

6058.

Pēdējās rozes sēju,
Pēdējās magonītes,
Pēdējo vaiņadziņu
Šovasar darināju.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

6059.

Pērn es pinu rožu kroni,
Šogad balta amoliņa;
Citu gadu vairs nepīšu,
Tad aubīti šūdināšu.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

6060.

Pinu, pinu nenopinu
Abeļziedu vaiņadziņu,
Abeļziedu vaiņadziņš-
Grūts mūžiņš dzīvojot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

6061.

Pirmai meitai rožu kronis,
Otrai meitai megonīšu,
Trešajai, pastarei,
Tai dzeltānu kliņģerīšu.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

6062.

Pirc, brālīti, vai nepirc,
Vairs es ilgi nevalkāšu;
Labāk pērc zīdautiņu,
To valkāšu visu mūžu.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].
(2-377)

- 377 -

6063.

Pirc, bāliņ, vēl valkāšu
Zaļu zīļu vainadziņu;
Vēl es varu pāru gadu
Tautu dēlus karināt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

6064.

Pircin pirku vainadziņu,
Dieviņš zina, vai valkāšu:
Tautiets galvu pagrozīja,
Man naudiņu rēķinot.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

6065.

Pretī daru bāliņam,
Govis ganu pļaviņā,
Kam tas man nenopirka
Siena naudas vaiņadziņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

6066.

Precē mani trīs vasaras
Būdenieka dēliņam.
Es neiešu būdiņā
Ar to pērļu vainadziņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

6067.

Pūš vējiņis, grib nolauzt
Purvā bērza galotnīti;
Grib puisītis man noņemti
Zelta lapu vaiņadziņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

6068.

Pūš vējiņis, kā mežā
Manā puķu vaiņagā;
Ciema puiši, bāleliņi,
Zobus vien klabināja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

6069.

Puikas, bungas, neraustāt
Manu zīļu vaiņadziņu!
Jūs neesat zīles vērti,
Ne vēl visa vaiņadziņa.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)] (Tosmarē).

6070.

Puiši, blēņu nedariet,
Vainadziņa neraustiet;
Man aizgāja šī vasara,
Viena zieda meklējot.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6071.

Puiši, blēņas nedariet,
Neraustiet vainadziņu!
Šādi tādi raustīdami
Dara kaunu bāliņam.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

6072.

Puiši, blēži, neraustāt
Manu linšu vaiņadziņu;
Lai raustīja tas puisītis,
Kam es pate piederēju.
224 [Kabilē (Kld)].

6073.

Puiši, blēži, noraustīja
Manu zīļu vaiņadziņu;
Šovasar lietus lija,
Kur es citu salasīšu?
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

6074.

Puiši, šķelmji, neraustiet
Mana puķu vainaciņa;
Viena puķe tā maksāja
Divi zelta gabaliņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Puiši, nelgas, neraustāti
Manu zīļu vaiņadziņu;
Vaiņagā viena zīle
Maksā zelta gabaliņu.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

6075.

Puiši, suņi, neraustāt
Manu zīļu vaiņadziņu;
Ne svētdienas nesvinēja,
Kad puķītes nelasīju.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

6076.

Puisīšam raibas acis
Kā raibam vanagam,
Redzēj' mani staigājam,
Redz vaiņagu valkājam.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

6077.

Puisīts saka uz meitiņu:
Kam darini vainadziņu?
Kam, puisīt, miežus sēji,
Kam baroji kumeliņu?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6078.

Puķīt, mana līgaviņa,
Pats es tevi audzināju;
Pats es tev Rīgā pirku
Baltu pērļu vainadziņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 378 -

6079.

Puķīt' rāvu, kronīt' pinu,
Sev taisīju vainedziņu.
Vizi, munu vainedziņu,
Šovasar galviņā!
3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)].

6080.

Puķu pinu vaiņadziņu,
Cerēj' ilgi nenesāt.
Mazs tautietis, nav paaudzis,-
Kā es ilgi nenesāšu?
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

6081.

Puķu viju, rožu viju
Māsiņai vainadziņu:
Tā bij mana govju gane,
Tā malīša malējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6082.

Puķu viju, rožu viju
Šovasar vainadziņu;
Jau uz citu vasariņu
Kliņģerīšu darināšu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

6083.

Puķu viju vaiņadziņu,
Zīļu kāru klētiņā;
Lai stāv zīļu klētiņā,
Ikām puķes noziedēja.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

6084.

Pulkim guoja jauni puiši,
Visim s'ērmi kum'el'eņi;
Pulkim guoja jaunys m'eitys,
Vysuom rūžu vaiņuc'eņi.
427 [Varakļānu pag. Rz].

6085.

Purvā dzinu ganīdama,
Niedru viju vaiņadziņu;
Nesaviju citu puķu,
Nekarinu svešu ļaužu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

6086.

Pušķoj' savu vainadziņu,
Kur puķīti dabūjuse:
Šī pēdēja vasariņa
Pušķojama, valkājama.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

6087.

Pušķojiesi, ozolīti,
Zīli zīles galiņā;
Uzlieciesi, brāļu māsa,
Uz vaiņaga rožu kroni.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

6088.

Reti tāda meita bija,
Kā es biju māmiņai:
Simtu nešu ozoliņu
Vainadzeņa cekulā.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6089.

Rīgā pirku zelta kroni,
Spožu liku galviņā,
Lai tas man stalti stāv
Pret stalto tēva dēlu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6090.

Rīta rasa pret saulīti
Spīd kā zelta gabaliņš;
Tā spīd manis vaiņadziņis
Pret tautieša cepurīti.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)], 174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

6091.

Riņķu riņķu, tautu meita,
Ar to manu bāleliņu;
Riņķodama noriņķoja
Savu zīļu vaiņadziņu.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

6092.

Rozēm pinu vainadziņu
Bantītēm nolocīju,
Lai spīdēja, lai vizēja
Caur deviņi glāžu logi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6093.

Rokām turu vainaciņu,
Lai vējiņš nesaplēš;
Nav neviena ņēmājiņa,
Kas ceļ manu vainaciņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

6094.

Rūsēj' manis vainadziņis,
Vai es berzu, vai neberzu.
Vai es biju pusauguse,
Vai netikli saderēta?
224 [Kabilē (Kld)].

- 379 -

6095.

Saderēta meita biju,
Šķībi nešu vainaciņu,
Lai veŗas visi ļaudis,
Ka es biju saderēta.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

6096.

Zaļa priede, zaļa egle,
Zaļa visa vasariņa;
I es gribu šūdināt
Zaļu zīļu vainadziņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Zaļa zāle, zaļa lapa,
Zaļa visa vasariņa;
Izšūn man, māmuliņ,
Zaļa zīda vainadziņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6097.

Zarains bija, krustains bija
Mans vizuļu vaiņadziņš;
Caur zariem saule lēca,
Caur krustiem norietēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6098.

Sargu savu vainaciņu
Kā uguņa dzierkstelīti:
Man' vainaka viena zīle
Maksā zelta gabaliņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

6099.

Zaro kupli, ozoliņi,
Līdz citami rudeņam!
Tur es iešu citruden
Vainadziņu darināt.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

6100.

Saule (Saulīt') pina vainadziņu,
Vītolā(i) sēdēdama.
Pin, saulīte, dod man vienu,
Man jāiet(i) tautiņās.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 40 [Slokā (Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)], 1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)], 169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)], 171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)], 184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 190 [Kuldīgā], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 198 [Saldū], 199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)], 276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberģē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)], 359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6101.

Savij man, vedekliņa,
Savu rožu vainadziņu,
Lai palika manas rozes,
Ar ko tautas kairināt.

6102.

Sasaviju vainadziņu
Pupu ziedu, zirņu ziedu;
Kad tautiņas roku deva,
Ziedi bira rociņā.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

6103.

Savijos vainadziņu
Šādu ziedu, tādu ziedu;
Salūkoju arājiņu
Dižano tēva dēlu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

6104.

Šāgads brūte kroni vija
Avotiņa lejiņā;
Divi pušķi zelta lika,
Trešo smalka sudrabiņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Kuplu pinu, darināju
Vedamo vainadziņu:
Divas saujas zelta liku,
Trešo smalka sudrabiņa.
136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

6105.

Šāgads brūte kroni vija
Avotiņa lejiņā;
Man tas kronis tā nemīl,
Kā mīl pati (pate) vijējiņa.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

6106.

Šī pēdīga vasariņa,
Spoži, grezni staigājot,
Spoži, grezni staigājot,
Vainadziņu valkājot.
Citu gadu nevalkāšu
Savu rožu vainadziņu,
Tad atdošu māsiņai
Tautu dēlu kaitināt.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

6107.

Šķind, zemīte, rīb zemīte,
Man vienai staigājot:
Bij manāi vaiņagāi
Dui dimanta gabalīni.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

- 380 -

6108.

Šogad brūte kroni pina
Avotiņa lejiņā;
Citu gadu bērnu tīs,
Uz akmeņa sēdēdama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

6109.

Šovasari es valkāju
Treju rindu vaiņadziņu:
Viens bij mētru, otris rožu,
Trešais tīra sudrabiņa.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

6110.

Šūdināju vaiņadziņu
Zaļajām zīlītēm;
Rūdināju tautu dēlu
Žēlajām asarām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Sudrabiņa man matiņi,
Zelta viju vaiņadziņu;
Trīs vasaras tautas dēlu
Asarāmi raudināju.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

6111.

Šuvu savu vainadziņu
Deviņām rindiņām:
Lai tek tautu kumeliņis (kumeliņi)
Deviņiem celiņiem.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

6112.

Zied ieviņa, zied lagzdiņa
Viņāpus Daugaviņas;
Pārceliet, bāleliņi,
Lai es viju vainadziņu.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

6113.

Ziediet, rozes, šoruden,
Lai es viju vainadziņu;
Šī pēdēja vasariņa,
Man kronīti valkājot.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

6114.

Ziedēj' rozes, magonītes
Manē zīļu vaiņagē;
Žēl tautām raugoties,
Mīl pašam valkājot.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

6115.

Sēdēdama mauriņā,
Darināju vainadziņu.
Cik ziediņu vaiņagā,
Tik dieniņu mūžiņā.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

6116.

Zem vītola vien staigāju,
Pie brāliņa dzīvodama:
Kad tik manim nenovīstu
Sarkans rožu vainadziņš.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

6117.

Sen jau teicu bāliņam,
Lai nopirka vainaciņu,
Lai šo īsu vasariņu
Vēl varēju pušķoties.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

6118.

Zīļu šuvu, puķu viju
Māsiņai vainadziņu;
Zīļu šuvu jānesā,
Puķu- tautas jākairina.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

6119.

Silā iemu, silā teku,
Silā guļu launadziņu;
Pie priedītes galvu liku,
Zarā kāru vaiņadziņu.
Cik priedei zaru, skuju,
Tik vizuļu vaiņagā.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

6120.

Silā skaistas zeltenītes,
Pērļu ziedu vainadziņš;
Kaut varējsi saderēt
Jaunajam bāliņam.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

6121.

Simtu mārku linšu liku
Pie to savu vaiņadziņ',
Lai man jauki pastaigāt
Pie bāleliņ' šovasar.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

6122.

Simtu puķu kronīt' pinu,
Lik' savā galviņā.
Atnāk simtu tēva dēlu,
Nevar puķu izskaitīt;
Atnāk muns mīļākais,
Tas puķītes izskaitīja:
Te bij viena, te bij otra,
Te jau visas izskaitītas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 381 -

6123.

Zyrgs zyrgā, lūks lūkā,
Vis' iz Reigu aizl'eiguoja
Tai muosai krūņa p'ērktu,
Kur' d'ev'eņi buol'el'eņi.
4271 [Rēzeknes apr.].

6124.

Skaisti zied pureniņi
Aiz upītes lejiņā;
Mēs māsiņas aizgājām,
Novijām vainaciņus.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

6125.

Skaists bij mans vainadziņš,
Vēl skaistāku darināju,
Vēl ieliku santa rozi
Vizulīšu vidiņā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

6126.

Smej meitiņas man pašam,
Smej manam kumeļam;
Lai Laimiņa apsasmēja
Jūsu zīļu vaiņagam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6127.

Solās tautas, dzīrās tautas
Vītēt manu vainadziņu;
Tad i, tautas, vītējiet,
Kad rokā dabūjiet.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

6128.

Spiedu savu vainadziņu
Vēl cietāki galviņā:
Redzu savu bāleliņu
Ar nelieti runājot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

6129.

Sp'ēl'ej pīci muzykan'ti
Da munam vainokam;
Lai sp'el'eja ūtri pīci
Da munam augumam.
4220 [Moliškovas pogostā(?)].

6130.

Spēlēj' pieci spēlmanīši
Uz to manu vainadziņu;
Lai spēlēja otri pieci,
Rokā viņu nedabūs.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

6131.

Spīdēj' man, vizēj' man,
Kad es augu bāliņos:
Spīdēj' man rokas pirksti,
Vizēj' zīļu vainadziņš.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

6132.

Spīdēj' manis vaiņadziņis,
Vairāk zelta ne sudraba;
Pa spīdumu tautas nāca
Pa deviņi novadiņi.
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

6133.

Spīdēj' manis vainadziņis
Caur deviņi glāžu logi;
Jo spīdēja, jo valkāju,
Tīšām tautas kaitināju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Spīdi, spīdi, vizi, vizi,
Mans vizuļu vainadziņš;
Jo spīdēja, jo valkāju,
Tīšām tautas kaitināju.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

6134.

Spīdēj' mans vainadziņš
Caur deviņi glāžu logi;
Mīlēj' mans augumiņš
Par deviņas kungu valst's.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

6135.

Spīdēj' manis vainadziņis
Caur deviņi glāžu logi;
Sak' tautiņas piejādamas:
Saule lēca istabā.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1. Spīdēj' manis vainadziņis
Caur zaļo birztaliņu;
Ik rītiņa dēlu māte
Šķit saulīti uzlecam.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

6136.

Spīdēj' mans vainadziņš
Caur deviņi glāžu logi;
Vedīs manu augumiņu
Caur deviņi kungu valsti.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

- 382 -

6137.

Spīdi, manu vainadziņ,
Triju kungu pagastī:
Spīd' Zalvā, Neretā,
Susējā nospīdēj'.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

6137¹.

Spīdi, spīdi, mirdzi, mirdzi,
Mans vizuļu vainadziņš;
Citu gadu nespīdēsi
Vairs manā galviņā,
Tad spīdēsi, tad mirdzēsi
Tautas dēla klētiņā.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

6138.

Spīdi, spīdi, vizi, vizi,
Mans vizuļu vainadziņ;
Ja nespīdi visu mūžu,
Spīd' jel šādu vasariņu.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

6139.

Spīdi, spīdi, vizi, vizi,
Mans vizuļu cekuliņš!
Nospīdēsi, novizēsi
No šā paša rudeniņa.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

6140.

Spīdi, spīdi, vizi, vizi,
Mans vizuļu vainadziņš;
Šī pēdīga vasariņa
Tev spīdēt, tev vizēt.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

6141.

Spīdi, vizi, vainadziņ,
Šovasar galviņā;
Spīdēs' citu vasariņu
Tautieš' klētes vadzītē.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

1. Spīdi, spīdi, vizi, vizi,
Mans vizuļa vainadzīc;
Citu gadu šādu laiku
Bālēs tautu klētiņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

6142.

Spīd', vizuli, tāļu tāļu
Manā zelta vaiņagā,
Lai atjāja tālas tautas,
Pārrobežu tēva dēli.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6143.

Spoži berzu, balti berzu
Savu zīļu vaiņadziņu;
Šī pēdēja vasariņa,
Spoži balti valkājot.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

6144.

Spožu berzu, baltu nesu
Savu zīļu vainaciņu;
Spīdi, manis vainaciņis
Caur deviņi novadiņi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

6145.

Spoži pinu vaiņadziņu
Sidrabiņa lapiņām,
Lai varēju tautu dēlu
Simtu jūdzes kaitināt.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

6146.

Stāvajā kalniņā
Auga smuidris ozoliņis;
Tur es kāru vainadziņu,
Lai redz tālu tautu dēls.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

6147.

Stāvi, manis vainadziņis,
Kā biķeris galviņā;
Ja nav krietna ņēmējiņa,
Stāv' visam mūžiņam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6148.

Stalta tēva meita biju,
Stalši nešu vainedziņu:
Ni uz pieres, ni pakauša,
Pašā galvas vidiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

6149.

Straujupīte man aizrāva
Manu zelta vainaciņu;
Lai Dievs dod, ka aizrautu
Tautas manu augumiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6150.

Strauta malā ganīdama,
Strautā metu vainadziņu,
Lai vizina strauta viļņi,
Ne nelietis tēva dēls.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 383 -

6151.

Stūŗi, stūŗi, zari zari
Manam rožu vaiņagam;
Tie stūrīši, tie zariņi
Piekrāpj dažu tēva dēlu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

6152.

Tautu dēla bierztaliņa
Sudrabiņa lapiņām.
Es, gaŗām ganīdama,
Nopinos vaiņadziņu,
Tautas mani gūtiņ guva
Par vaiņaga pinumiņu.
Vēlējos nepinusi,
Tur gaŗām ganīdama.
224 [Kabilē (Kld)].

6153.

Tautu meita baltu muti,
Sarkans rožu vainaciņs.
Ņemat, mani bāleliņi,
Lai tā man rada tapa
Lai es arī pavalkāju
Tā ražena vainaciņa.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

6154.

Te stāvēju ar māmiņu,
Te saviju vaiņaciņu;
Dažu dieniņ' noraudāju,
To vietiņu daiedama.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

6155.

Takam ebi, vaineciņ,
Liepiņāi šūpoeties.
No liepiņas ziedi bira,
No vainaga vizuilīši.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

6156.

Tev, liepiņa, platas lapas,
Apsedz mani migliņā,
Lai rasiņa neiebira
Manā zīļu vaiņagā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

6157.

Tev, māsiņa, daudz puķīšu,
Savij man vainadziņu;
Citas zied dārziņā,
Citas dārza maliņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6158.

Tec, saulīte, atskaties,
Šī pēdēja vasariņa;
Pēdējs rožu vainadziņš
Zied manāja galviņā.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

6159.

Tec, upīte, mirdzēdama,
Tav akmiņi dibinā,
Mirdzi, mans vaiņadziņš,
Tev vizuļi cekulā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

6160.

Tīrumā, klajumā
Laiž bāliņš valodiņu,
Lai sajuta tautu meita,
Lai darina vainadziņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

6161.

Tīšām šuvu zelta rozi
Vainadziņa vidiņā;
No tālienes tautas nāca,
Vaiņagā lūkoties.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

6162.

Ticat man, neticat,
Es būš' kalpa līgaviņa:
Man nokrita vaiņadziņš
Kalpa vīra druviņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 190 [Kuldīgā], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6163.

Trīs gadiņi Rīga rīb,
Kas to Rīgu rībināja?
Tautu dēls kroni kala
Deviņiem žuburiem.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

6164.

Trīs gadiņi Rīga rīb,
Kas to Rīgu rībināja?
Tie sudraba kalējiņi,
Tie to Rīgu rībināja.
Tai māsai kroni kala,
Kam deviņi bāleliņi;
Divus stūŗus zelta lika,
Trešo sīka sudrabiņa.
226 [Kandavā (Tl)].

6165.

Trīs puķītes, zelta rozes
Zied manā vaiņagā;
Tautu dēla acis dega
Kā tam vēja vanagam,
Ik rītiņu lidināja
Uz to manu vaiņadziņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 384 -

6166.

Trīs rindiņas sudrabiņš
Spīd manē galviņē;
Trīs vasaras tautu dēls
Pēc manim lūkojes.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

6167.

Trīs svecītes jūrē dega,
Trīs sudraba lukturīš';
Trīs meitiņas māmiņai,
Trīs sudraba vainadziņi.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

6168.

Trīs tautieši klāt stāvēja,
Kad es pirku vainadziņu;
Visi saka vienus vārdus:
Pirc, meitiņa (māsiņa), nevalkāsi.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111.

6169.

Trīskārt liecu zīda lentu
Apkārt savu vainadziņu;
Trīs vasaras tautu dēlu
Asarāsi raudināju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

6170.

Trīsreiz bite riņķi grieza
Uz to manu vaiņadzīnu:
Uzgāj' mani sārtu meitu,
Sarkan' rožu vaiņadzīnu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

6171.

Trīsreiz sviedu apkārt kalnu
Savu zīļu vainadziņu,
Gribēdama iztecēt
No netikla tēva dēla.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)], 228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

6172.

Trīsreiz tautas apkārt jāja
Ap to manu rožu dārzu;
Es, vidāi stāvēdama,
Viju rožu vainadziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

6173.

Trīcēt trīc Rīgas pile,-
Ko tur kala, ko nekala?
Pieci brāļi vieni māsi
Zelta kroni kaldināja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

6174.

Trīcēt trīc Rīgas pils,
Ko tur kala, ko nekala?
Tai māsiņai kroni kala,
Kam deviņi bāleliņi.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gan pazinu to māsiņu,
Kam deviņi bāleliņi:
Trīcēt trīca Rīgas pila,
Tai kronīti kaldinot.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

2. Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Rīgas smēde kvēlojās:
Tās māsiņas kroni kala,
Kam deviņi bāleniņi.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

3. Trīcēt trīci Rīgas pile,
Ko tur kala, ko nekala?
Tai māsiņai kroni kala,
Kam deviņi bāleliņi.
Vienu zarīt' pakaluši,
Jau slavīte Kurzemē;
Kamēr visu kaldināja,
Jau slavīte Vāczemē.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

6175.

Tu, bāliņi, Rīgā brauksi,
Ko tu manim atvedīsi?
Es, māsiņa, atvedīšu
Vainagam vizulīšus.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6176.

Tu muoseņ', as muoseņ',
Īsem obi puk'ietēs;
Tev saiveņa, man saiveņa,
Peisim kuplu vainaceņu.
409 [Līksnas pag. D].

6177.

Tu puisīti, knēvelīti,
Nesmej meitu vainadziņu!
Kas jel tevi vīru cēla,
Ne meitiņas vainadziņš?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 385 -

1. Kur, puisīti, godu ņēmi,
Kā no meitas vaiņadziņa:
Kad noņēmi vaiņadziņu,
Tad dabūji vīra godu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Puisīts saka uz meitiņas:
Kam darini vainadziņu?-
Kas puisīti vīru dara,
Ne meitiņas vainadziņš?
Noņem meitas vainadziņu,
Tūliņ kungi vīru sauca,
Tūliņ kungi vīru sauca,
Tūliņ saime saimenieku.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

6178.

Tu puisīti, knēvelīti,
Nesmej meitu vaiņadziņu;
Velns raus tavu dvēselīti
Pašā elles dibinā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

6179.

Tumsiņā, naksniņā
Grozu savu vaiņadziņu;
Kur tas gaiši atspīdēja,
Tur mūžiņu nodzīvošu.
Tautās gaiši atspīdēja,
Tautās mūžu nodzīvošu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. Es uzkāpu kalniņāi
Grozīt savu vainadziņu;
Kuŗa puse atspīdēja,
Tur aug manis arājiņš.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kalniņāi stāvēdama,
Riņķī griezu vaiņadziņu;
Kur spožāki vizuļoja,
Tur būs mana mūža vieta.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

6180.

Uz robežas ganīdama,
Liepāi kāru vainaciņu.
Kas noņēma vainaciņu,
Tas būs manis arājiņis.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

6181.

Uz robežu ganīdama,
Liepā kāru vaiņadziņu,
Lai to manim nenorāva
Robežnieka arājiņi.
342 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6182.

Uz robeža ganīdama
Liepā kāru vainadziņu;
Robežnieki zagļu (zagļa) ļaudis,
Nozog manu vainadziņu.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

6183.

Uz robeža ganīdama,
Liepā kāru vainadziņu.
Vai paņēma jumpravieši,
Vai slaveni lindēnieši.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

6184.

Uz robeža ganīdama,
Liepā kāru vainadziņu;
Cērtiet liepu, robežnieki,
Vainadziņu neņemiet.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6185.

Uz robeža ganīdama,
Mētru viju vainadziņu.
Kur tie bija ciema puiši,
Ka tie mani neredzēja?
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

6186.

Uz robeža ganīdama,
Rožu viju vainadziņu;
Robežnieka dēliņam
Sirdi vien ēdināju.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

6187.

Vainadziņ, vainadziņ,
Tev dižana nesējiņa!
Par vainagu nebēdāju,
Kad tik pate nesējiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6188.

Vainadziņ, cekuliņ,
Māku tevi darināt,
Māku tevi darināt,
Māku puišus karināt.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

6189.

Vainadziņ, cekuliņ,
Tekam abi kalniņā!
Raudzīsim to āriņu,
Kur citkārt līgojām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 386 -

6190.

Vainadziņu darināju
Deviņām kārtiņām;
Slaven' manu augumiņu
Caur deviņas kungu valst's.
(?)

6190¹.

Vainadziņu darināju,
Kādu pate gribēdama:
No ošiem, no kļaviem,
No resniem ozoliem.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

6191.

Vaiņadziņu darināju,
Vaiņadziņš piederēja;
Kā tas man nepieder,
Savu rotu valkājot?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6192.

Vainaciņu darināju,
Vaiņaks man piederēja;
Kā tas man nepieder,
Ar godiņu valkājams?
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

6193.

Vaiņadziņu valkādama,
Micīt' liku pūriņā;
Gan atnāks tā dieniņa,
Kad micītes vajadzēs.
332 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6194.

Vaiņag' manu rožaino,
Nekaitini bāleliņu;-
Kaitināsi tautu dēlu,
Zem ozola stāvēdam.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

6195.

Vaiņag' manu, rožu vītu,
Viena puse novītuse;
Tā novīsti, tautu dēls,
Kā mans rožu vainadziņš!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6196.

Vaiņag', manu vainadziņu,
Stāv' manā galviņā;
Ja nestāvi visu mūžu,
Stāvi jele šorudeni.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

6197.

Vaiņag, manu vainadziņu,
Vairāk zelta ne sudraba!
To man pirka div' bāliņi,
Viens otram spītēdami.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

6198.

Vaiņag, manu vainadziņu,
Vairāk zelta ne sudraba!
To man pirka pieci svaiņi,
To deviņi bāleliņi.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)].

6199.

Vaiņags, manis vaiņadzīnis,
Vairi mani šorudeni!
Ja tu mani izvairīsi,
Jo ražani izpušķošu.
224 [Kabilē (Kld)].

6200.

Vaiņags, mans vaiņadziņ,
Vairo mani šoruden!
Ja tu mani izvairosi,
Tad es tevi novalkāšu;
Ja tu mani nevairosi,
Doš' tautieša māsiņai,
Doš' tautieša māsiņai
Klētī vadzī karināt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

6201.

Vaiņag, manu vaiņadziņu,
Vairo mani šorudeni!
Ja vairosi šorudeni,
Tad vairosi visu mūžu.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

6202.

Vai tie traki, vai negudri
Ciema puiši palikuši?
Ar variņu gribēj' ņemt
Manu skaistu vainadziņu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6202¹.

Valkāj' savu vaiņadziņu,
Visapkārt grozīdama;
Tās zīlītes nobirušas,
Nevar' citas šūdināt!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

6203.

Vēl es pieci, seši gadi
Par tautieti nebēdāju;
Vēl manāja galviņāja
Ziedēj' zīļu vaiņadziņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 387 -

6204.

Ventenieku meitiņām
Katlu vāra (vaŗa?) vaiņadziņi;
Dubeniņa vien vajdzēja
Izvārīt brokastiņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

6205.

Veca meita i būdama,
Daiļu viju vainadziņu,
Lai spīd mani sirmi mati
Zem vizuļu vainadziņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

6206.

Vidzu vidz ezeriņš,
Sīkejām raudiņām;
Tā spīd mans vaiņedziņš
Sīkejām pērliņām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

6207.

Vīšu, vīšu, kā nevīšu
Sārtu rožu vainadziņu;
Iešu, iešu, nu daiešu
Pie dižena tēva dēla.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

6208.

Vītols auga pie vārtiem
Sudrabiņa lapiņām;
Brāļos auga mūs' māsiņa,
Zelta kronis galviņā.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

6209.

Vijiet man, vijiet man
Vītoliņa vainadziņu;
Vijiet man tā vītola,
Kas aug upes maliņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6210.

Veju vaiņuku iz vaiņuka,
Visus grib' iznosuot;
Juoj tauteņis p'ēc tauteņu,
Visuom gribu atsaceit.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

6211.

Viju, viju, nenoviju
Lazdu (Lazda) ziedu vainadziņu;
Gāju, gāju, nedagāju
Pie neveikla tēva dēla.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

6212.

Viju, viju, nesaviju
Ozoliņa vaiņadziņu;
Gāju, gāju ar tautām,
Atsagriežu celiņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

6213.

Visas bites ziedos gāja,
Kad saulīte atspīdēja;
Visas meitas kroņus pina,
Kad puķītes dārzā zied.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

6214.

Visi ļaudis brīnījās,
Ka (Kad) es ilgi vaiņagā.
Savu laiku ieva(s) zied,
Savu laiku ābelīte(s),
Savu laiku es valkāju
Savu zīļu vainadziņu.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 330¹.

1. Sava laika bite gaida,
Sava laika lakstīgala;
Sava laika meita gaida
Vaiņadziņu noņemam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

6215.

Vizi, manu vainadziņ,
Jo vizēsi, jo valkāšu;
Vēl es dažu tēva dēlu
Asarām noraudāšu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

6216.

Visi soka, visi soka:
Lozduoenieta, lozduoenieta,
Kad es biju lozduoenieta,
Mun bij lozdu vaiņaeciņš,
Mun bij lozdu vaiņaeciņš,
Mun bij rīkstu vāecelīta.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

6217.

Vizi vizi, vainadziņi,
Trīs vizuļi cekulā!
To man pirka lepni svaiņi,
To bagāti bāleliņi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

- 388 -

6218.

Vizuļot vizuļo
Muns vizuļu vainadziņš;
Tautiešam acis dag
Kā tam zeiļu vonogam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6219.

Vizuļots, vizuļots,
Māsiņ, tavs vaiņadziņš:
Spīdēj' visi sētmalīši,
Māsiņai staigājot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6220.

Caur ābeļu birzi gāju,
Rokā nesu vainadziņu:
Ābelei asi zari,
Saplēš manu vainadziņu.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6221.

Cauri gāju bērzu birzi,
Rokā nesu vainadziņu,
Lai tie man nenobira,
Brāļa pirkti vizulīši.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

6222.

Cauri gāju bērzu birzi,
Rokā nesu vainadziņu;
Cauri gāju puišu pulku,
Rokā nesu dvēselīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6223.

Ciesupītes meita biju,
Ciesu pinu vainadziņu;
Ciesupīte pavadīja
Manu daiļu augumiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

6224.

Cūka raka augstu kalnu,
Zaļa vaŗa meklēdama.
Tik, cūciņ(a), zaļa vaŗa,
Kā manā(i) vaiņagā.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 126.

★

38866.

Ailu manu vainadziņu,
Vairāk zelta, ne sudraba!
To man kala div bāliņi,
Viens otram tītīdami.
Vecais brālis zeltu lika -
Jaunais lika sudrabiņu.
453 [Vadakstes Jg].

38867.

Vai brālīši, vai brālīši,
Kā jūs mani audzējuši!
Ne es laba vīra sieva,
Ne meitiņa vaiņagā.
443 [Turlavas Kld].

38868.

Ai māmiņa, ai māmiņa,
Līčos laba ganīšana:
Govis ēda līču zāli,
Pate viju vainadziņu.
190 [Kokneses Rg].

38869.

Vai muosiņ, kur tu pyni
Sev tik skaistu vainadziņ(u)?
Tū maņ pierka pīci svaīņi,
Tū deviņi bruoliliņi.
389 [Silajāņu Rz].

38869¹.

Vai muoseņ, vai muoseņ,
Tovu skaistu vaiņudzeņi!
Sēju rožas, sēj' mogūnas,
Itik skaiški nazīdēja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

38870.

Ai māsiņa, man' māsiņa,
Kam nes' augstu vaiņadziņ'?
Būt' tautiņas bildināj'ši,
Nedrīkstēja bildināt.
119 [Gaujienas Vlk].

38871.

Vai, tautiet, neredzēji,
Ka es augu netikus'?
Slābi jostiņ' i valkāju,
Uz pakauša vainadziņ'.
373 [Sarkaņu Md].

38872.

Vai vai tautu meita,
Tavu retu vainadziņu!
Būs tai mūsu cūku meitai,
Ko pelavu pasijāt.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

- 389 -

38873.

Ai tikusi mātes meita,
Sargā savu augumiņu;
Puiši zobus klavināja,
Noraut tavu vaiņadziņ(u).
548 [Liepāja Lp apr.].

38874.

Ai tu, manu vainadziņu,
Alvas lietu, krūkļu pītu.
To saķēra tauta dēls,
Sidrabiņu domādams.
378 [Seces Jk].

38875.

Voi voi tu muosiņ,
Kur jau tovys vainadziņš!
Dziļajuos tautiņuos,
Gaudajuos ososruos.
446 [Ukru Jg].

38876.

Ai vaiņuka vejējeņ,
Savej manim vaiņuceņ';
Savej manim vaiņuceņ(u)
Mozojomi muoseņom.
143 [Jāsmuižas D].

38877.

Aizkārklīša meita vija
Krūkļu ziedu vainadziņu;
Vēl i tad man (tai?) atjāja
No Kalsnavas preceniek'.
241 [Lubānas Md].

38878.

Aiz upītes ganīdama,
Kārklos kāru vainadziņu;
Vai tie akli ciema puiši,
Ka tie manis neredzēja?
192 [Kosas C].

38879.

Apkrituši moti muni
Ap tū zeiļu vaiņuceņ;
Tys bej ļaužu naredzējs,
Kas man taidu zadynava.
326 [Preiļu D].

38880.

Atsasādu zam īveņas,
Vyzuļuotu vaiņadziņu;
Nu īviņas zīdi byra,
Nu vaiņaga vizulīši.
182 [Kaunatas Rz].

38881.

Audz, pučīt, narīt kryuma
Maņ beidzamuo vasariņa.
Maņ beidzamuo vasariņa
Gleiti, bolti staigojūt.
Beidzamais rūž''vainags
Zīd munā galviņā.
389 [Silajāņu Rz].

38882.

Audz, puķīte, neriet krūmu,
Nevīš' vairs vaiņadziņa.
Šī pēdīga vasariņa
Vaiņadziņu nēsājot.
190 [Kokneses Rg].

38883.

Ak tu Dievis, es izbēgu
No dzērāja tēva dēla;
Nu varēšu vaiņadziņu
Pagalam darināt.
344 [Rembates Rg].

38884.

Boltja boltja ustabiņa
(Ai?) zaļim lūdzeņim.
Tī sēdēja jaunis meitis,
Ai vizuļa vainadziņu;
Ai vizuļa vainadziņu,
Ai sudrobja gredziņeņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Bolta bolta ustabiņa,
Zaļi lūgi maļavuoti,
Tī sēdēja jaunas meitas,
Ar vyzuļu vainadziņim,
Ar sudobra gredzentiņim.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38885.

Boltys kuojenis apovu,
Lēču rūžu duorzeņā,
Boltu rūžu maklādama,
Veju rūžu vaiņuceņu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38886.

Bāliņos dzīvojot,
Liepā kāru vainadziņ';
Kas grib manu augumiņ(u),
Lai ņem manu vainadziņ'.
127 [Grostonas Md].

38887.

Bāliņam, ganiņam,
Rīkšu sauja padusē;
Māsiņai, actiņai,
Rokā rožu vainadziņš.
449 [Ungurmuižas D].

- 390 -

38888.

Bāleniņi sav' māsiņu
Mazu cēla lielumā:
Augstas kurpes šūdināja,
Dārgu pirka vainadziņu.
83 [Dignājas Jk].

38889.

Bet jau moza, bet jau gudra-
Skaistu nešu vainadziņu;
Pīvilt (Pīviļ) tautas mani mozu,
Nūjem skaistu vainadziņu.
168 [Kalupes D].

38890.

Bēdā, māte, ko bēdā,
Par manim nebēdā;
Es nekāru šūpulīti,
Vaiņaciņu nēsādama,
Nadarīšu māsām kaunu,
Ne īstiem brālīšiem.
427 [Tadaiķu Lp].

38891.

Bērīts mans kumeliņš,
Baltajām kājiņām;
Tautu meita, zeltenīte,
Smalku zīļu vaiņadziņ'.
6 [Aiviekstes D].

38892.

Bērziņš auga purmolā,
Deveņimi zareņim;
Jaunas meitys puškuojuosi
Ar tīm rūžu vainakim.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

38893.

Bērziņš lapas darināja
Līdz pašai zemītei;
Es darinu vaiņadziņu
No sarkanām rozītēm.
15 [Alūksnes Vlk].

38894.

Bērziņā lūkojos,
Daren' savu vaiņadziņu:
Cik lapiņu bērziņā,
Tik vizuļu vaiņagā.
286 [Nītaures Rg].

38895.

Bij man zīļi (zīļu) vaiņadziņš,
Vēl es puķu darināj',
Ka varēju tautu dēlu
Trīs vasaras kairināt.
241 [Lubānas Md].

38896.

Bite bite mūs' māsiņa
Abolā kājas āva;
Abolā kājas āva,
Ziedu pina vaiņadziņu.
114 [Gaiķu Kld].

38897.

Bit spārns šķindne
Garam man vaiņadziņ,
Zinajas, ka es būš
Dravnik līgviņ.
445 [Ugāles Vp].

38898.

Brāļi, mani brāļi,
Es brāļu māsa;
Brāļi plūca puķītes,
Es pinu kroni.
225 [Lielvircavas Jg].

38899.

Brālīts manu roku ņēma,
Linu lauku bridināja;
Saķērās linu ziedi
Manā zīļu vaiņagā.
599 [Kurzeme].

38900.

Brālīts savu māsu slēdza
Abelīšu dārziņā:
Spīd māsiņas vaiņadziņš
Caur ābeļu lapiņām.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

38901.

Brālīts savu vienu māsu
Padzirnē audzināja;
Miltiem mati pieputēja,
Sēnalām vaiņadziņš.
184 [Ķēču Rg].

38902.

Brīnumiem, pasakām,
Es uzaugu bāliņos:
Liepu lapu villainīte,
Zītar' ziedu vaiņadziņš.
198 [Krustpils D].

- 391 -

38903.

Bryugons bryuti carādams
Reigā pierka vaiņadziņu;
Ni ir kauna piercējam,
Ni vaiņuga nasājam.
358 [Rugāju Abr].

38904.

Bryugons mani bryutes sauca
Bryukluoju siliņā.
Pērc, bruolīt, bryunus svuorkus
Un sudroba vainadziņu,
Augšu lela, byušu tova,
Tovu naudu nūpelnīšu.
174 [Kārsavas Ldz].

38905.

Caur mežiņu cauri gāju,
Rokā nesu vainadziņu;
Nav neviena kupla koka,
Kur pakārt vainadziņu;
Nav neviena tautu dēla,
Pa manam prātiņam.
358 [Rugāju Abr].

38906.

Caune sovu cakuliņ(u)
Nu skujiņu darinoj;
Es tū sovu vaiņadziņ(u)
Nu smolkuo duobuliņa.
389 [Silajāņu Rz].

38907.

Cauri gāju bērzu birzi,
Rokā nešu vaiņadziņu:
Neatradu ozoliņu,
Kur pakāru vaiņadziņu.
127 [Grostonas Md].

38908.

Celies agri, tautu meita,
Uzliec zīļu vaiņadziņu,
Lai mirdz tavs vaiņadziņš
Pretim rīta ausekļam.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

38909.

Cesvainiešu meitiņām
Nav tik skaisti vainadziņ(i):
Ne tā nāk (māk?) rožu sēt,
Ne magoņu izravēt.
72 [Cesvaines Md].

38910.

Cieši savu galvu pinu,
Daiļi nesu vaiņadziņu.
Vajag gudra tēva dēla,
Noņemt manu vaiņadziņu.
245 [Lutriņu Kld].

38911.

Cieši spiedu galviņā
Savu zīļu vaiņadziņu,
Lai tas manim nenokrīt,
Ar tautāmi runājot.
46 [Beļavas Md].

38912.

Cik muns zeiļu vainuceņš
Upeitī nanūsleika,
Kab Laimeņa namatusja
Žuburuoja žagariņa.
314 [Pildas Ldz].

38913.

Cileniet, bāleliņi,
Manu mazu augumiņu:
Pērciet man augstas kurpes,
Pērciet cēlu vainadziņu.
99 [Dzelzavas Md].

38914.

Cyuka bede uoru pļovu,
Zaļa vara maklādama.
Bed, cyuciņ, voi nabed,
Zaļa vara nadabuosi:
Cik vīn beja zaļa vara,
Kuo manāi vaiņugā.
35 [Baltinavas Abr].

38915.

Citas meitas kroni pina
No sārtāmi rozītēm,
Es nopinu savu kroni
No zaļāmi skujiņām.
94 [Dunikas Lp].

38916.

Citas meitas puķes lasa,
Man puķīšu nevajaga;
Citas meitas kroņus pin,
Man kronītis šūpulī.
72 [Cesvaines Md].

38917.

Citas meitas rozes plūca,
Citas vija vaiņadziņus;
Ne es gāju rozes plūkt,
Ne es viju vaiņadziņu,
Man pašai bij vaiņadziņš,
Tēva, mātes pataisīts.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

- 392 -

38918.

Cīti, Gelīt, i pacīti,
Kai tu poša radzādama;
Palaid sovas jaunas dīnas
Ar tū myrtu vainadzeņ'.
143 [Jāsmuižas D].

38919.

Daiļa augu brāļa sētā,
Daiļi nesu vainadziņu;
Pie nelieša es neiešu,
Daiļu ņemšu tautu dēlu.
36 [Balvu Abr].

38920.

Dārgs bij mans vainadziņš,
Ne ar zeltu atpērkams:
Mātes mātes darināts,
Māmuļītes dāvināts.
396 [Skrīveŗu Rg].

38921.

Daiļa meita ceļu gāja,
Daiļa rota mugurā;
Nav neviena daiļa puiša,
Kas noņēma vainadziņu.
545 [Krustpils D apr.].

38922.

Dariet alu, bāleniņi,
Es atnešu tekterīti!
Ērgaliešu meitiņām
Tekterīšu vaiņadziņi.
241 [Lubānas Md].

38923.

Darynuoju, balynuoju,
I rudiņ, i pavasar:
Pavasar boltuos zekes,
Rudiņ zeiļu vainadziņu.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

38924.

Dīvam bāda, na ļaudīm,
Ap tū munu augumeņu;
Kab es sovu vaiņudzeņi
Symtu godu nūnosuojsja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

38925.

Dievam vaļa, Dievam vaļa,
Ar tām bērza lapiņām;
Man pašai sava vaļa,
Ar to zīļu vainadziņ'.
373 [Sarkaņu Md].

38926.

Dūd Dīveņi syltu leitu,
Lai aug rūzes duorzeņā,
Lai es pynu vainadzeņu
Nu rūzeidu zīdeņim.
605 [Skolas].

38927.

Dodiet godu, kam dodami,
Dodiet rožu ravētājai:
Saplūkuši, salauzuši,
Vijiet sevim vaiņagus.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

38928.

Eite, meitas, apšuojā,
Vejit apšu vainadziņus;
Kungim šolki tai načaukst,
Kai čaukst apšu vainadziņš.
170 [Kapiņu D].

38929.

Ej, muosiņ, pakaļ mans,
Es tev' nesšu pučītes;
Tu nūveisi vaiņudziņu
Sudrabiņa lapiņom:
Vīnu liksi zalta lopu,
Ūtra bolta sudrabiņa.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

38930.

Es atradu ganīdama
Cīrulīša vaiņadziņu;
Ar to varu tautu dēlu
Ar rociņu saveņķēt.
183 [Kazdnagas Azp].

38931.

Es augdama nenēsāju
Viena vaŗa gredzentiņ';
Nezināja tautu dēls,
Kā būt (būs?) mani kaitināt:
Kauns tam bija saktas segt,
Jo kauns jemti vaiņadziņ'.
282 [Nīcas Lp].

38932.

Es brāļiem viena māsa,
Zelta kroņa nēsātāja;
Tam būs arī puisim būt,
Kas ņems manu vaiņadziņ'.
605 [Skolas].

38932¹.

Es bij' meita, stalt' auguse,
Man bij kronis galviņā;
Man bij kronis galviņā,
Spožas kurpes kājiņā.
316 [Piltenes Vp].

- 393 -

38933.

Es bej' vīna vīnaļiņa,
Man deviņi bruoļiļiņi;
Dzelžim munu skreini kola,
Vyzuļim vainadziņu.
326 [Preiļu D].

38934.

Es meitiņa kā liepiņa,
Dzelten' samta matiņiem,
Sarkan' rožu vainadziņu,
Deviņām lapiņām.
192 [Kosas C].

38935.

Es devīta brāļu māsa,
Zināj' brāļu sidrabiņu:
Pate sēdu sidrabā,
Vaiņags zelta lapiņām.
306 [Patkules Md].

38936.

Es ieliku pūriņā
Ievu ziedu vaiņadziņu;
Ik vāciņu pacēlusi,
Vējiņš ziedus purināja.
605 [Skolas].

38937.

Es muosiņa vacuoko,
Es nu vysu skaistuoko:
Man vaiņags zīdiņ zīd,
Zalta krūņa lapiņom.
389 [Silajāņu Rz].

38938.

Es meitiņa kā neviena,
Es darīju, ko neviena:
Es valkāju glāža kurpes,
Dimantiņa vaiņadziņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

38939.

Es meitiņa kā puķīte,
Man bij rožu vainadziņš;
Jaunu kungu dvēselītes,
Kā guntiņas kvēlojās.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

38940.

Es nedevu puišam mutes,
Vainadziņu valkādama;
Bija man dvēselīte,
Kā tērauda gabaliņš.
198 [Krustpils D].

38941.

Es naīšu, es navaru,
Jyus maņ puori darījot:
Putēj' muns vainadziņš,
Dzierņu mylnas galiņā.
389 [Silajāņu Rz].

38942.

Es nopinu ganīdama
Dedestiņu vainadziņu
Nu ap mani bites dūca,
Nu ap mani tautu dēls.
127 [Grostonas Md].

38943.

Es nopirku vaiņadziņu,
Bodē stāvus stāvēdama;
Tautu dēls naudu skaita,
Kumeļā sēdēdams.
245 [Lutriņu Kld].

38944.

Es gaidēju tautu dāla,
Ar sorkonu capureiti;
Es atdūtu vaiņadzeņu,
Nu sorkonu rūžu veitu.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

38945.

Es saviju ganīdama
Rasavīšu (rasenīšu?) vaiņadziņu;
Pyuta vēji, nanūpyuta,
Ruova tautas nanūruova.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

38946.

Es noviju ganīdama
Rasenīšu vainadziņu;
Vai tām ciema meitiņām
Rasenītes neziedēja?
378 [Seces Jk].

38947.

Es pakuoru vainaciņu
Uzuliņa kalniņā;
Kalna saule spilgti speid,
Vēl spūžuok vainaciņš.
170 [Kapiņu D].

38948.

Es par tautām nebēdāju,
Ka tie lieli un bagāti,
Pirkšu spēļu vaiņadziņu,
Gaŗām iešu spēlēdam'.
119 [Gaujienas Vlk].

- 394 -

38949.

Es pazinu sav' māsiņu
Simtam (simtu) meitu pulciņā:
Balta kleita, melna josta,
Sarkans rožu vainadziņš.
378 [Seces Jk].

38950.

Es pazinu to meitiņu,
Kuŗa puiša nievātāja:
Gaŗi mati, sārti vaigi,
Šķībi stāv vainadziņš.
605 [Skolas].

38951.

Es meitiņa kā puķīte,
Sarkans rožu vainadziņš;
Lai saskāba ciema puiši,
Jā tie manis neredzēj(a).
192 [Kosas C].

38952.

Es pārgāju par pagalmu,
Kā pagale sprakšēdama;
Šitie puiši, gaŗvēderi,
Neņems manu vaiņadziņu.
110 [Ērgļu C].

38953.

Es redzēju tautu meitu,
Viņa mani neredzēja:
Es glaudīju kumeliņu,
Viņa pina vainadziņu.
183 [Kazdnagas Azp].

38954.

Es savai māmiņai
Tīšām kaunu nedarīju.
Neturēju mellu galdu,
Neslaucītu istabiņu.
Ne ar kāru šūpulīti,
Vaiņadziņu nēsādama.
197 [Krotes Lp].

38955.

Es savam vaiņagam
Trīskārt zīda lenti liecu;
Tautu dēla sirdi spieda,
Tas neļāva savalkāt.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

38956.

Es to savu vainadzīnu
Vēl daiļāku darināju;
(Es ieliku) santa rozi
Vizulīša cekulā.
192 [Kosas C].

38957.

Ej, tu puika, nador blēņū,
Naraust munu vainadzeņu!
Tik puišam pravdas beja,
Cik sītā yudiņs stuov.
466 [Vārkavas D].

38958.

Es izkuopu kaļneņā,
Sapeitom kuojiņom;
Veju zīdu vaiņadzeņu,
Izlyku tū galviņā.
466 [Vārkavas D].

38959.

Es vaiņagu darināju,
Mans vaiņags piederēja;
Linu zieds nepieder,
Tas baltēt nobaltēja.
194 [Krāslavas D].

38960.

Gani govis, bāleliņ,
Lai es viju vainadziņu;
Kad novīšu vainadziņu;
Tad es tev palīdzēšu.
166 [Kalsnavas Md].

38961.

Gana grūti es redzēju,
Vaiņadziņu valkādam':
Dažu nakti maz gulēju,
Vaiņadziņu sargādam'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

38962.

Ganeidama as, muoseņa,
Sjav nūpynu vaiņuceņi;
Nīpynusja vaiņuceņi,
Lyku, lyku gaļveņā(j)i,
Lyku, lyku gaļveņā(j)i,
Lēču, lēču duorziņā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38963.

Ganīdama kronu pinu
No ozola zariņiemi;
Tautu dēli lūkojāsi
Caur ozola lapiņāmi.
548 [Liepāja Lp apr.].

- 395 -

1. Ganīdama kronu pinu
No divāmi rindiņāmi;
Divi daiļi tautu dēli
Mani vienu lūkojāsi.
548 [Liepāja Lp apr.].

38964.

Ganīdama noganīju
Taut' auziņas tīrumāji;
Noņem manu vainadziņu
Aiz auziņu ganījum(a).
241 [Lubānas Md].

38965.

Gonūs guoju, gaņa beju,
Gonūs veju vaiņuceņi.
Ai Dīveņi, kam es mārga,
Lykta(-u) sjavai gaļveņāji.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38966.

Gonūs guoju, gaņa beju,
Gonūs veju vaiņuceņi;
Ar tū gonu vaiņuceņi
As izguoju tauteņuos.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38967.

Gludu gludu galvu glaudu,
Vītiņ viju vainadziņu;
To dēliņu kairināju,
Kam nebija līgaviņas.
184 [Ķēču Rg].

38968.

Gūvu goni, cyuku goni,
(Sa)mejam vainadziņu(s)!
Gūvu gonu- zaļu zīdu,
Cyuku gonu- uobultiņa.
174 [Kārsavas Ldz].

38969.

Gudram bija lūkoties
No ciemiņa zeltenītes:
Visas tek vienu ciemu,
Visām zelta vainadziņi.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

38970.

Guli mīgu, muomuliņa,
Tu par mani nabādoj!
Es bāduoju par sevim,
Par sovu zeiļu vaiņuciņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

38971.

Gulit, muni voska moty,
Zam vyzuļu vaiņuceņa,
Koļei maņ Dīv(i)s djavja
Pa pruotam oruojeņi.
18 ;2-395.

38972.

Gulit, meitas, ar puišim,
Pruotam vaļas nalīcit;
Vainadziņš nazīdēs
Sorkonojom rūzītem.
182 [Kaunatas Rz].

38973.

Iededzinu to svecīti,
Kas deg gaiši vakarā;
Noraudzīju to meitiņu,
Kas nes cēļi vainadziņu.
192 [Kosas C].

38974.

Ieraudzīj'si vien pazinu
Laisku meitu staigājam:
Mīšķi jostiņ' i nesāja,
Uz pakauša vainadziņ'.
545 [Krustpils D apr.].

38975.

Ieskatīju, poļu meitām,
Cik zīlīšu vaiņagā:
Citai piecas, citai sešas,
Kas bagāta, tai deviņas.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

38976.

Ilgi sēd ilgsēdīte,
Ilgi stāv vainadziņis;
Ilgsēdītes vainadziņu
Pastarīte vizināja.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

38977.

Jauna biju, traka biju,
Jauna gāju tautiņās.
Vēl bij man meitai būt,
Vēl valkāt vainadziņu,
Vēl bij man kaitināt
Dažu labu tēva dēlu.
146 [Jaungulbenes Md].

38978.

Jau pādējuos rūtas sēju
Muolūtā kalniņā,
Jau pādejuo vasariņa,
Munam rūtu vainagam.
168 [Kalupes D].

- 396 -

38979.

Jau es vaire nerunāju
Ne ar vienu tēva dēl',
Jau manā galviņā
Saderētis vainadziņis.
241 [Lubānas Md].

38980.

Juoneišam, bruoleišam
Jyudreits jyudzja kumeleņu:
Aneitei muoseņai
Skudra veja vaiņuceņu.
170 [Kapiņu D].

38981.

Jo tie ļaudis daudz runāja,
Jo es daudzi nebēdāju:
Puķīt' rāvu, kronīt' pinu,
Puisēniem mutes devu.
605 [Skolas].

38982.

Izmazgāju vainadziņu
Straujupītes maliņā,
Lai tas spīd, lai tas viz
Bāliņos dzīvojot.
605 [Skolas].

38983.

Īva zīdi, lozda zīd(i)
Lela ceļa maleņī,
Ka izaugšu lela mārga,
Veišu sjavi vaiņuceņ'.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38984.

Ik vakara lakstīgala
Purmalā trikšanāja;
Ik vakara tautu meita
Pin sev baltu vaiņadziņu,
Kad uzlika galviņā,
Spīd par visām tautiņām.
91 [Druvienas C].

38985.

Kod īdama gūvu slauktu,
Līpā kuora vaiņuceņi;
Saskrējuši cīma puiši
Rausta munu vaiņuceņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

38986.

Kad es biju jauna meita,
Es mācēju prišoties:
Skaistu kroni darināju,
Viegli liku galviņā.
605 [Skolas].

38987.

Kai es beju jauna meita,
Vainadziņš man teira zalta;
Kai izguoju tautiņuos,
Vainadziņš kai lynu muorks.
605 [Skolas].

38988.

Kalniņā stāvēdama
Lejā laidu vaiņadziņu:
Lai uzņēma tas puisītis,
Kas man Laimas novēlēts.
477 [Vecpils Lp].

38989.

Kab es sovu vaiņuciņi
Simtu godu nosuojuse,
Nakai vīnu vasariņu
Slikta oruoja rūciņuos.
605 [Skolas].

1. Ka es sovu vainuceņu
Symtu godu nosuotum,
I to vēl nadūtum
Kaidam krūga dzāruojam.
326 [Preiļu D].

38990.

Kad es sovu vainadzeņu
Symtu godu nosuojuse,
Tad es juo nasvīduse
Dāram upes maleņā.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

38991.

Kod tu beji kaŗa puika,
Kam tu mani maldinuoji?
Lai es savu vaiņadziņu
Ar gūdu nūnosuoju.
365 [Sakstagalas Rz].

38992.

Kalnā kāpu skatīties,
Kas aiz kalna vizuļoja:
Aiz kalniņa Anniņ' stāv,
Vainadziņis galviņā;
Vainadziņis galviņā,
Zeltītāmi lapiņām.
200 [Kuldīgas Kld].

38993.

Kam, muosiņ, taidu veji
Kuplu rūžu vainadziņu?
Tu (jau) poša nazynuoji,
Ka tu ilgi nanosuosi.
365 [Sakstagalas Rz].

- 397 -

38994.

Kas man kait nedzīvot,
Vaiņadziņu nevalkāt?
Viegli soļi, lēts mūžiņš,
Vaiņadziņu valkājot.
301 [Palsmaņa Vlk].

38995.

Kas kait man nevalkāt
Vizulīšu vaiņadziņu?
Skaisti mani melni mati
Zem vizuļu vaiņadziņa.
127 [Grostonas Md].

38996.

Kas kait man vecmeitai,
Ar godiņu nedzīvot?
Lai zied mani sirmie mati
Zem zīlīšu vaiņadziņa.
5 [Aisteres (Lieģu-Aizteres) Lp].

38997.

Kuplu daru vaiņadziņu,
Vēl kuplāku cekuliņu;
Tautas rāva cekuliņu,
Ir norāva vainadziņu.
224 [Lielvārdes Rg].

38998.

Kas tur spīd, kas tur viz
Jaunu meitu istabā?
Spīd zīlītes, spīd pērlītes,
Vizulīšu vainadziņš.
378 [Seces Jk].

38999.

Kyukoj, uoru zagyuzeitja,
Cjaļ mjaiteņi nu mīdzeņa;
Cjaļ mjaiteņi nu mīdzeņa,
Lai pyn rūžu vaiņuceņu;
Lai pyn rūžu vaiņuceņu,
Šūrudiņi tautys juos.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

39000.

Kuo tī grozni suņi rāja
Ap muoseņis rūžu duorz'?
Vakar muosa rūžys škyna,
Šūdiņ veja vaiņuceņ'.
326 [Preiļu D].

39001.

Kū mjas, bruoļi daŗāsim,
Sūlējuos muosas bjāgt;
Kam napierka bryunu svuorku,
Kam naveja vaiņuceņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

39002.

Ku puķīti dabūjuse,
Pušķoj' savu vaiņadziņu:
Šī pēdēja vasariņa
Puškojama, valkājama.
245 [Lutriņu Kld].

39003.

Kuŗas puses tā meitiņa,
Zirņu ziedu vainadziņš?
To es gribu lūkoties
Baltajam bāliņam.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

39004.

Kupla līpa izaugusja
Muna tāva pogolmā.
As izaugu zam līpeņas,
Līpa zariņus darinuoj',
As vainagus darinovu.
143 [Jāsmuižas D].

39005.

Kupli mani brunči bija,
Zarots mans vainadziņš;
Puiši kājas apdauzīja,
Man pakaļ dzīdamies.
378 [Seces Jk].

39006.

Kur braukdamsi, tu, puisīti,
Ar tiem skalu vāģīšiem?
Braukš' uz Rīgu kroņu pirkt,
Vedīs māsu sveši ļaud's.
241 [Lubānas Md].

39007.

Kur es iešu, kur tecēšu,
Kur glabāšu vaiņadziņu?
Rokā vien vēcināšu,
Līdz atjās bāleniņis.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

39008.

Kur ir, māte, tavas meitas,
Kad tu pate namu slauki?
Manas meitas kambarēji
Zaroj zīļu vaiņadziņ'.
15 [Alūksnes Vlk].

39009.

Kur rudeņ taidi zīdi,
Kaidi zīdi pavasar?
Kai varātu vainadzeņu
Bez volūdu iznosuot?
522 [Zvirgzdienes Ldz].

- 398 -

39010.

Laba tēva meita biju,
Ilgi sēdu vaiņagā;
Veca meita, vecs pūriņd,
Veca nauda dibenā.
443 [Turlavas Kld].

39011.

Labāk biju veca meita,
Ne nelieša līgaviņa;
Lai zied mani sirmie mati
Apakš zīļu vaiņadziņ(a).
378 [Seces Jk].

39012.

Lobuok sovu vainadzeņi
Uz akmeņa sasytusi,
Na kai kaidam naveikļam,
Kai par nīku atdavusi.
314 [Pildas Ldz].

39013.

Labāk mana galva krita
Uz cinīša mežmalā,
Nekā manis vainadziņis
Nelieš' tēva dēliņam.
359 [Rūjienas Vlm].

39014.

Labāk mani sirmi mati
Apakš zīļu vaiņadziņ(a),
Nekā sniedzi (sniedzu) sav' rociņu
Netiklam arājam.
605 [Skolas].

39015.

Labāk veca meita biju,
Kā netikļa līgaviņ(a).
Lai zied mani sirmi mati
Apakš zīļu vaiņadziņa.
605 [Skolas].

39016.

Lai bij daiļa, kas bij daiļa,
Daiļa rožu ravētāja:
Baltas zeķes, melnas kurpes,
Sarkans rožu vaiņadziņš.
605 [Skolas].

39017.

Lai es biju veca meita,
Vēl neiešu šovasar.
Glaudu savus sirmus matus
Zem vizuļu vainadziņa.
3 [Adulienas Md].

39018.

Laime bija meitenēm
Lobu tīsu atnasuse:
Nacelt puču vainadziņa,
Ni pret kungiem, ķēniņiem.
605 [Skolas].

39019.

Lai guli (guļ) toutu dvēselīte
Myužam elles dybynā!
Kuo guli (guļ) muns vainadziņš
Myužam pyura dybynā.
605 [Skolas].

39020.

Laima tup kalniņā,
Zelta kurpes kājiņā.
Es tev lūdzu, mīļā Laima,
Dod man savu vainadziņu,
Lai es esam (esmu) smuka meita,
Tautieša(m) līgaviņa.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

39021.

Lai zaļoja, kas zaļoja,
Bērza birze, tā zaļoja.
Vaiņags manā ga(l)vīnā,
Tā (Tas) tik zaļi nezaļoja:
Tas novīta nelaikā,
Bērnu raudas klausoties.
192 [Kosas C].

39022.

Lai ziedēja vainadziņš
Ar sudraba ziediņiem;
Vainagami skaisti ziedi,
Manim gaužas asaras.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

39023.

Lejā auga ozoliņi,
Ne lapiņa nečabēja.
Es aizgāju raudzīties,
Nopin' zīļa (zīļu) vainadziņu;
Nopin' zīļa (zīļu) vainadziņu,
Gāju tautas raudzīties.
84 [Dikļu Vlm].

39024.

Līku loku upe tek
Zaļa zīda meklēdam';
Tik, upīt, zaļa zīda,
Kā manā vaiņagā.
48 [Bērzaunes Md].

- 399 -

39025.

Liepa auga kalniņā,
Zelta lapa galiņā:
Es uzaugu pie māmiņas,
Galvā zīļu vaiņadziņš.
322 [Praulienas Md].

39026.

Linam bija zili ziedi,
Kukuriņš galiņā;
Meitai bija vainadziņš
Dzeltānos matiņos.
605 [Skolas].

39027.

Sevkuram lineņam
Zalta pūga galiņā;
Sevkurai meitinei
Zalta krūnis galviņā.
326 [Preiļu D].

39028.

Lūku lūkim šolka burdi
Ap muosiņas vainadziņu.
Kur jei jēme, kas jai deva,
Mes bruoliņi, napierkom.
143 [Jāsmuižas D].

39029.

Lustīgam, vēlīgam
Noņemt manu vainadziņu.
Vai es pati ne lustīga,
Vainadziņa valkātāja?
241 [Lubānas Md].

39030.

Man aizgāja šī vasara
Triju ziedu meklējot:
Zirņu ziedu, pupu ziedu,
Sarkanā dāboliņa.
378 [Seces Jk].

39031.

Mani brāļi bēdājās,
Kad es ilgi vaiņagā.
Nebēdājat jūs, brālīši,
Neb' es viena vaiņagā.
39 [Bārtas Lp].

39032.

Manis gaida muotis mjaita,
Vylnoneitis raksteidama;
Vylnoneitis raksteidama,
Vaiņuceņu dareidama.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

39033.

Mani māmiņa atškeira
Pošā zīdu laiciņā;
Nūvej maņ, muomuliņa,
Vysu zīdu vaiņuciņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

39034.

Mans sudraba vaiņadziņš
Stāv manā gāliņā;
Tas tautieša sirdi spiež,
Neļauj man novalkāt.
245 [Lutriņu Kld].

39035.

Manai zīļu vaiņagā
Vairāk zelta, ne sudraba;
Tauta dēlis cieti spieda,
Tas neļāva novalkāt.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

39036.

Man zināma brāļa birze,
Es apmetu līkumīnu.
Ko līdz liepai platas lapas,
Ka tai ziemu pliki zari?
Ko līdz meitai vaiņacīns,
Ka tā ziemu nenesāja?
282 [Nīcas Lp].

39037.

Meitas savu vainadziņu
Ikdieniņas darināja;
Tautas savu cepurīti
Vecu vieni purināja.
224 [Lielvārdes Rg].

39038.

Mārgas sēd kalņeņā,
Pusmērdzeitis lejeņā;
Pusmērdzeišu vaiņeceņi,
Kai austreņa vizuļo.
559 [Rēzekne Rz apr.].

39039.

Voskavu šivu, voskavu pynu
Sav' vainuceņu.
Ka jas radzātu
Sav' eistu tāvu,
Jas jū pazeitu
Caur symt' duraveņu.
326 [Preiļu D].

39040.

Māsiņai, actiņai,
Rokā rožu vaiņadziņš;
Ne tas mirka rasiņā,
Ne bālēja saulītē.
378 [Seces Jk].

- 400 -

39041.

Muosiņ, skaista bryuklinīt,
Sorgoj sova vainuciņa.
Cyts sūlīs tāva zemi,
Cyts sudobra gredzintiņu.
Ir maņ pašai tāva zeme,
Pierks buoliņi gredzintiņu.
365 [Sakstagalas Rz].

1. Muosiņ, skaista bryuklenīte,
Sorgoj sova vainadzeņa.
Buoleņūs dzeivuojūt,
Daudzi draugu, tovarīšu.
174 [Kārsavas Ldz].

39041¹.

Muosiņ, jauna dzeivuodama,
Tuoļi gostu navadej;
Tuoļi gostus vadīdama,
Pavadīsi vainadziņu.
365 [Sakstagalas Rz].

39042.

Muosas, munu vaiņadziņu
Pi mateņu pīšyunit,
Kab tys tautas navekleits
Maņ nu golvas nanūjemtu.
174 [Kārsavas Ldz].

39043.

Mana balta māmulīte,
Ļauj man vaļas vaļoties,
Ļauj man manu vaiņadziņu
Rāvienā apmērcēt!
Lai tas spoži nespīdēja,
Lai tautām žēl nebija.
427 [Tadaiķu Lp].

39044.

Gāju mežā, cirtu priedi,
No priedītes gultu taisu,
Es gultiņā gulēdama,
Pinu rožu vainadzīni (vainadzīnu).
605 [Skolas].

39045.

Mēs ar savu māsīciņu
Kopā labi dzīvojām:
Vienu jostiņu jozām,
Vienu zīļu vainadziņu.
241 [Lubānas Md].

39046.

Mēs bijāmi trīs māsiņas,
Visas vienu augumiņu;
Sedzām vienu villānīti,
Likām vienu vaiņadziņu.
605 [Skolas].

39047.

Mīļā Māra mīļi lūdza:
Ar godiņu, jaunas meitas!
Ar godiņu, jaunas meitas,
Valkāt savu vaiņadziņu;
Dzirdēj' dažu vaiņadziņu
Bez godiņa noņemamus.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

39048.

Mirdzēt mirdzi lielu tālu,
Manu zelta vainadziņ!
Lai atjāja tālas tautas,
Pār robežu tēva dēli.
384 [Sērmūkšu C].

39049.

Mirdzēt mirdz mans vaiņags,
Caur deviņiem glāžu logiem;
Tautu dēls man aizveda
Pār deviņām kungu valstīm;
Devītā vasarā,
Tad vēl nācu ciemoties.
146 [Jaungulbenes Md].

39050.

Mūsu pašu zeltenītes,
Tās kā niedres locījās;
Tās kā niedres locījās,
Augstu nesa vaiņadziņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

39051.

Myus vysom zaļi krūņi,
Tavs muoseņ, nūdzaltovs;
Tavs muoseņ, nūdzaltovs,
Tavs, muoseņ, vaira nezaļuos.
326 [Preiļu D].

39052.

Nasceišu, nasaceišu,
Kas elekšņa dūbumā:
Bite šyva sudobreņu,
Mārga zeiļu vaiņuceņu.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

39053.

Nadūd Dīvs taidu meitu,
Kaidas meitas kaimiņūs:
Veļtiņ veļ pīdorbā,
Dzeitiņ dzan teirumā.
I tī poši vainadziņi,
Zaļu syunu nūauguši.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

- 401 -

39054.

Nekaiš nieka tev, meitiņ,
Mana blēņu valodiņ';
Valkā pati ar godiņu
Savu zīļu vainadziņ'.
146 [Jaungulbenes Md].

39055.

Nalītiņa man nūruove
Lozdas veitu vainadzeņu,
Lai jis ruove, nanūruove,
Vai es cyta nanūveišu,
Lozduojā ganeidama.
466 [Vārkavas D].

39056.

Ne mūžam nelaižos
Jaunu puišu spēlītēs:
Spēlēdama nospēlēju,
Savu zīļu vainadziņu.
241 [Lubānas Md].

39057.

Nasaplot, rūžu krūms,
Nador mani žālobeņu;
Maņ pādējuo vasariņa
Vainadziņu nosojūt.
389 [Silajāņu Rz].

39058.

Nevienami es nedošu
Noņemt savu vainadziņu;
Vēl es gribu dažu labu
Tautu dēlu kairināt.
24 [Asares Il].

39059.

Nezīļoju vaiņadziņu,
Negribēju grūtu nest;
Nederēju ar tautām,
Negribēju sirdēstiņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

39060.

Ņem mani, tautiet,
Neraugi maziņu!
Cels mani kurpītes,
Cels vainadziņis.
356 [Rudbāržu Azp].

39061.

Nedomā, tu tautieti,
Kad es lieti nederēju:
Pate savas kājas āvu,
Pate viju vaiņadziņu.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

39062.

Nosaviju vainadziņu
Na akmeņa lapiņām,
Ne tas mirka rasiņā,
Ne pelēja saulītē.
322 [Praulienas Md].

39063.

No vaiņaga es pazinu:
Jauna jauna tautu meita;
No vaiņaga zīles bira,
No acim asariņas.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

39064.

Nyuļa muna gaisma ausa,
Nyuļa muna sauļa ļācja;
Nyuļa muns i vaiņuceņš
Pupurūsi taisējuos.
18 [Andrupenes Rz].

39065.

Nu tik gribu meita būt,
Nu tik daiļi puškoties;
Nu tik liekšu vaiņagami
Trīs kārtām zelta burbulīti.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

39066.

Nyuļa man mārgom byut,
Nyuļa laiku paskruošeit.
Nu būrdeišu kraklus šyvu,
Nu zeileišu vaiņucjani.
194 [Krāslavas D].

39067.

Nu vēlīga vasariņa,
Man par meitu dzīvojot.
Tad uz citu rudentiņu
Vizēs stalta aubīte.
515 [Ziemeŗu Vlk].

39068.

Pāri bridu baltābolu,
Sarkano meklēdama;
Kad dabuju sarkano,
Tad noviju vaiņadziņu.
290 [Ogres C].

- 402 -

39069.

Pasaver, tu muosiņ,
Kaids jau tovs vainadziņd:
Jau tovam vainagam
Puse zīdu nūbyruse;
Koldz aizbrauks da tautom,
Ūtra puse i nūbiers.
466 [Vārkavas D].

39070.

Pats audzēju līgaviņu
Dzelteniem matiņiem;
Pats nopirku Vāczemē
Udens zaļu (zīļu?) vainadziņu.
560 [Rīga ].

39071.

Pa vaiņugam vīņ pazynu,
Nabyus loba dzeivuošona:
Vysi Reigas vyzuleiši
Ryusēt ryus, nazaļoj.
174 [Kārsavas Ldz].

39072.

Piebaldzēnu meitiņām
Smalku ratu (=rakstu?) villainītes;
Smalku ratu villainītes,
Lazdu ziedu vainadziņi.
483 [Veselavas (Veselauskas) C].

39073.

Pa celiņu tecēdama,
Vainadziņu rokā nesu;
Nav nevienas kuplas liepas,
Kur pakārt vainadziņu;
Nav neviena tautu dēla
Pa manam prātiņam.
3 [Adulienas Md].

39074.

Puortecēju zaļu bierzi,
Atsasādu uz olūta;
Atsasādu uz olūta,
Nūsaveju vainadziņ(u).
466 [Vārkavas D].

39075.

Pērc, tautieti, vaiņadziņu
Sudrabiņa lapiņām;
Kad tu mani tautās vedi,
Paņem' rožu vaiņadziņ'.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

39076.

Pērn uzpinu rožu kroni,
Šogad baltu (balta) amoliņa;
Citu gadu vairs nepīšu,
Tad aubītes šūdināšu.
187 [Ķempju Rg].

39077.

Pieci brāļi vienai māsai
Rīgā kroni kaldināja;
Ne zariņa nepakala,
Jau slavīte Vāczemē.
378 [Seces Jk].

39078.

Pieci brāļi, viena māsa,
To mēs mīļi turēsim:
Cits pirksima zīda kleiti,
Cits sudraba gredzentiņ',
Cits iesima Jelgavā
Vaiņadziņu kaldināt.
282 [Nīcas Lp].

39079.

Pieci brāļi, viena māsa,
Visi pirka vainadziņus;
Visi pieci sapirkuši,
Šķiņķo man vainadziņu.
127 [Grostonas Md].

39080.

Pieci brāļi, viena māsa,
Pirk vaiņagu raudādami;
I tā paša nenopirktu,
Kaut māsiņa neraudāj'se.
373 [Sarkaņu Md].

39081.

Piecu brāļu māsa biju,
Pieci raksti vaiņakā:
Divi zelta, div' sidraba,
Piektais sauli mirdzināj'.
305 [Pastendes Tl].

39082.

Pinu, pinu, viju, viju,
Zem ozola stāvēdama:
Sidrabīna pīnīt' pinu,
Zelta viju vainadzīnu.
192 [Kosas C].

39083.

Pinu, pinu vainudziņu
Vusvusuodim zīdiņim;
Nūsavina lyna zīds,
Tys vysami myužiņam.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 403 -

39084.

Pirciet, brāļi, vainaciņu,
Es jau ilgi nevalkāš';
Pirks tautiets villānīti,
To valkāšu visu mūžu.
322 [Praulienas Md].

39085.

Pīdarāt pīdarā(ja)
Man tis puču vainucīc:
Dzaltoni mun matiņi,
Sorka(n)c puču vainucīc.
605 [Skolas].

39086.

Piderēt piderēju
Pret tū meitu muomuļiņu:
Gluda galva, balta mute,
Sārkanc rūžu vainuziņš.
605 [Skolas].

39087.

Piektdien gāju puķītēs,
Sestdien pinu vainadziņu;
Svētdien gāju baznīcā
Ar puķīšu vainadziņu.
241 [Lubānas Md].

39088.

Piekususi, nevar vaira,
Pēc bāliņa dzīdamās:
Rokā nešu vaska kurpes,
Klēpī zīļu vainadziņu.
545 [Krustpils D apr.].

39089.

Piemiņām, pasakām,
Māsa auga bāliņos:
No tāsim pūru šuva,
Astru vija vaiņadziņ'.
14 [Alsviķa Vlk].

39090.

Platu ģērbu zīda jostu,
Uz galviņas vainadziņ(u);
Uz galviņas vainadziņ(u),
Ar dimanta lapiņām.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

39091.

Protat kaunu, bāleliņi,
Pērkat rožu vainadziņu!
Man bāliņš linus deva,
Linu šķiedras skaitīdams.
605 [Skolas].

39092.

Prūtīt gūdu, buoleleņi,
Izlīcīt maņ vaiņudzeņi!
Es par tū jums paļeidzēšu,
Pi māmeņas dzeivuodama.
174 [Kārsavas Ldz].

39093.

Puču drivu ganīdama,
Viju puču vaiņadziņu;
Nūsavina linu zīda,
Tis vusam myužiņam.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

39094.

Puķe puķe, māsa māsa,
Abas vienu daiļumiņu:
Vienu veda tautiņās,
Otru vija vaiņagā.
605 [Skolas].

39095.

Puķītēm, rozītēm,
Dūdināju vaiņadziņu;
Trīs vasaras tautu dēlu
Asarās raudināju.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

39096.

Pučeitēs sādādama,
Sasagivus vainadziņu.
Vai Dīveņi, kur palyka,
Ka navaida rūceņuos?
247 [Makašānu Rz].

39097.

Pupiņai, māsiņai,
Raibs vaiņags galviņā.
Es bij daiļa mātes meita,
Man nebija tāda vainadziņa;
Pupiņai Dieviņš deva,
Man nokala kalējiņš.
213 [Lazdonas Md].

39098.

Purvu bridu ne ābulu,
Skujas bira vainugā;
Tautās gāju, ne bāliņos,
Grūts mūžiņš dzīvojot.
605 [Skolas].

39099.

Purvā dzinu ganīdama,
Ņiedru viju vainadziņu;
Es noviju, skaisti pinu,
Svešus ļaudis kaitināju.
605 [Skolas].

- 404 -

39100.

Pūt, vējiņ, kā mežā,
Manā puķu vaiņagā!
Pieci, seši tautu dēli
Zobus vien i klabināj'?
241 [Lubānas Md].

39101.

Pūt, vējiņi, lauz kociņu,
Nelauz koka galotnītes;
Nāc, tautiet, ņem māsiņu,
Neņem māsas vaiņadziņu.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

39102.

Redz, kur koši, redz, kur koši
Div' māsiņas mitojās:
Viena zīļu vaiņadziņu,
Otra zīda nēzdaudziņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

39103.

Reta reta tā sētiņa,
Kur vītols vārtos auga;
Reta reta tā meitiņa,
Kas nes zīļu vaiņadziņu.
378 [Seces Jk].

39104.

Reti zied sila gali
Ar baltiem ziediņiem;
Reta meita novalkāja
Godam savu vaiņadziņu.
345 [Remtes Tk].

39105.

Rībenīša meita beju,
Greišļa veju vaiņuciņ';
Ni muocēj(u) rūžu sēt,
Ni mogonu izrevēt.
414 [Stirnienes Rz].

39106.

Riņķiem griezti man matiņi,
Sudrabiņa vainadziņš;
Būs tā māte, kas man dos
Sav' dēliņu arājiņu.
241 [Lubānas Md].

39107.

Rūka rūceņi mozguo,
Obi grib boltas byut;
Muosa muoseņi cerā,
Obom zeiļu vaiņuceņi.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

39108.

Sacērt mani buoleleņi
Trejom durom ustabeņu:
Pa vīnomi saule lēcja,
Pa ūtromi nūrītēja,
Pa trešomi es izguoju
Ar tū mirtu vainadziņu.
365 [Sakstagalas Rz].

39109.

Saglaužu galviņu,
Izliku vizuļa vainadziņu.
Kuri vēji pūta,
Tie skandināja;
Kuŗas tautas jāja,
Tās bildināja.
449 [Ungurmuižas D].

39110.

Sarkanbalta pati biju,
Sarkans rožu vainadziņš;
Es iegāju baznīcā,
Kā rozīte ziedēdama.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

39111.

Sarkans rožu vainadziņš
Zied manāji dārziņāji;
Vajag gudra tēva dēla,
Kas var mani bildināt.
223 [Lielstraupes C].

39112.

Sasukovu gludu galvu,
Liku puču vainadziņi;
Liku puču vainadziņi,
Sāstūs bruoļu vidiņā.
Nosā, muosa, ai gūdiņi
Zīdēt zīd galviņā.
605 [Skolas].

39113.

Sasaviju vainadziņu
No tiem zelta pureņiem;
Daskrējuši ciema puiši,
Norauj manu vainadziņu.
241 [Lubānas Md].

39114.

Sasaviju vainadziņu,
Šādu puķu, tādu puķu:
No ošiem, no kļaviem,
No svētiem kociņiem.
241 [Lubānas Md].

- 405 -

39115.

Sāpēt sāp
Mana galviņa,
Krijas gabalu
Nesājot.
126 [Grobiņas Lp].

39116.

Sasukovu gludu golvu,
Lyku zeiļu vainadziņi,
Lai bitīte nazamat
Munu motu galiņūs.
35 [Baltinavas Abr].

39117.

Savej maņ, muomiliņi,
Vysu zīdu vainudziņu;
Lozdu zīdu vīn nalīci,
Tī zīdēja gavēnī.
389 [Silajāņu Rz].

1. Šaidu zīdu, taidu zīdu,
Es saveju vainadziņu;
Lozdu zīdu vīn nabeja,
Tei zīdēja gavēnī.
389 [Silajāņu Rz].

39118.

Savij man, māmuliņa,
Visu ziedu vainadziņu;
Linu ziedu vien navij,
To nasāšu tautiņās.
198 [Krustpils D].

39119.

Savej maņ, māmeņa,
Vyzbaleišu vaiņuceņu;
Tu saveji, as nosuoju,
Maņa saucja vyzbaleites.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

39120.

Savij man, māmuliņa,
Visu puķu vainadziņu;
Liec manā galviņā
Visu gudru padomiņu!
241 [Lubānas Md].

39121.

Savij mun, māmuliņ,
Visu ziedu vainadziņ':
Pupu ziedu, ābeļ' zied(u),
Paparkstiņas cekulā.
127 [Grostonas Md].

39122.

Sešu bruoļu es muosiņa,
Sorkons rūžu vaiņuceņš;
Tautas nuocja, tautas braucja
Pēc tuo rūžu vaiņuceņa,
Kam māmeņa atdavusja,
Byut' oruoja ļaudaveņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

39123.

Sēj, muoseņa, rožas sēj,
Muoluotojā kalniņā;
Šūvokor galviņā
Šūs rožu vainuceņš.
170 [Kapiņu D].

39124.

Syla molu tacādama,
Rūkā nešu vainadziņu;
Rosā man kuojas mierka,
Skujas byra vainagā.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

39125.

Siliņā vietu taisu,
Pie priedītes galvu liku,
Pie priedītes galvu liku,
Zaros kāru vainadziņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

39126.

Skaistas skaistas rūžas sēju,
Dēļi sova vaiņuceņa;
Ka daguoja vaiņuks veit,
Nav vēl rūžas izplaukušas.
414 [Stirnienes Rz].

39127.

Skaistai birzei cauri gāju,
Rožu vaiņags galviņā;
Skaisti mani bāleliņi,
Dzelteniem matiņiem.
72 [Cesvaines Md].

39128.

Skaista (skaistu) pučeit krūnī veju,
Sev pi rožu vainudzeņa;
Pīdarāt pīdarāja
Pi gudruo oruojeņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

39129.

Slivi munis augumiņis
Treju kungu valstiņā;
Zīd munā galviņā
Sorkons rūžu vainadziņš,
Ku (Kas) zīdāja, tū nosuoju,
Jo tautiņas kairinuoju.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

- 406 -

39130.

Slēp, Anīt, tu gūdiņu,
Slēp tu zeiļu vainadziņu!
Kurms saroka tev duorziņu,
Juonīts saroks vainadziņu.
143 [Jāsmuižas D].

39131.

Smilga auga ceļmalēji,
Zelta rasa galiņēji;
Māsiņ' auga brālīšos,
Zelta kronis gāliņē.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

39132.

Smuidris bija ozoliņis,
No kā pinu vainadziņ(u);
Vēl smuidrāks tautu dēls,
Vaiņadziņa tīkotājs.
352 [Rozenas (Rozbeķu) C].

39133.

Speidi, muns vainudziņš,
Caur kūkim, caur mežim;
Jū speidēja, jū nosovu,
Jū skaistuoku darinovu.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

39134.

Spoža saule uzlēkuse
Meitu mātes istabā(j)i;
Tā nebija spoža saule,
Tas meitiņas vaiņadziņš.
214 [Lažas Azp].

39135.

Stāvēj' manis vaiņadziņis
Trīs rindiņām galviņā,
Lai sedloja tautas dēlis
Trīs rītiņus kumeliņu.
605 [Skolas].

39136.

Stuovit, muni voska moti,
Zam vyzuļa vainadziņ';
Kod oruoja sagaidīšu
Pa sovami pruoteņam.
605 [Skolas].

39137.

Steidzies, mana rožu druva,
Jau es esmu saderēta;
Jau manā galviņā
Saderētais vaiņadziņš.
119 [Gaujienas Vlk].

39138.

Sukā galvu, platgalvīt,
Liecies zīļu vaiņadziņu:
Lei bitītes nesameta
Tavā matu galiņā.
290 [Ogres C].

39139.

Sudraboti man matiņi,
Zelta viju vainadziņu;
Ne galviņas neatgriezu
Uz tiem brāķa puisīšiem.
72 [Cesvaines Md].

39140.

Sudrabiņa man matiņi,
Zelta viju vainadziņu;
Vai tādēļ man sabrauca
No Vāczemes precenieki?
127 [Grostonas Md].

39141.

Šās vasaras galiņā
Noņems manu vainadziņu;
Noņems manu vainadziņu,
Uzliks mici, cepurīti.
378 [Seces Jk].

39142.

Šī pēdēja vasariņa
Vaiņadziņu valkājot.
Šis pēdējs mans mūžiņis
Pēdējē vasarē:
Pēdējs rožu vaiņadziņis,
Zied manē gāliņē.
200 [Kuldīgas Kld].

39143.

Šāgads brūte kroni vija
Avotiņa maliņā;
Tekam abas mēs, māsiņas,
Iegrūdīsim upītē.
241 [Lubānas Md].

39144.

Tautu dēla mīļi vārdi
Lai guļ elles dibenā,
Kā guļ man vaiņadziņš
Nevalkāts pūriņā.
239 [Lizuma C].

39145.

Tautiets mani vizināja
Ābolaina (Ābolainu) kumeliņa (kumelinu).
Ko tu, šķelmi, vizināsi,
Ķīlām ņēmi vainadziņu?
224 [Lielvārdes Rg].

- 407 -

39146.

Tautu meita lielījāsi,
Zelta kaltu vainadziņu.
Ko lielies, tautu meita,
Kad tu daiļi izpuškota:
Villainīši, pakarīši,
Pirkti mana bāleliņa.
604 [Dažādi iesūtītāji].

39147.

Tautiešami acis dega,
Kā raibami vanagami;
Redzēj' mani staigājāmu,
Redz vaiņagu valkājami,
Redz villenes cilājami.
605 [Skolas].

39148.

Tauta saka sēdēdama:
Tā, brāliņi tav' māsiņa;
Tā, brāliņi, tav' māsiņa,
Rokā nesa vainadziņu.
378 [Seces Jk].

39149.

Teci rikšus, kumeliņ,
Pa to sila gabaliņu,
Lai nebira priežu skujas
Manā zīļu vaiņagā.
605 [Skolas].

39150.

Tik vien bija skaistu meitu,
Kā Daugasnes dzeltāniņas:
Visām brunči šņorēm šūti,
Visām pērļu vaiņadziņi.
358 [Rugāju Abr].

39151.

Ticiet man, neticiet,
Man būs kāzas šoruden:
Man bitīte iesameta
Vainadziņa cekulā.
198 [Krustpils D].

39152.

Trīs gadiņi Rīga rība -
Kas to Rīgu rībināj'?
Pieci brāļi, viena māsa,
Rīgāi kronu kaldināj'.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

39153.

Treis muoseņis krūni roksta,
Aiz lūdzeņa sādādamys:
Vīna beja man' muoseņa,
Utra bruoļa ļaudaveņa,
Treša beja eistyn sveša,
Tei byus muna ļaudaveņa.
143 [Jāsmuižas D].

39154.

Treis muosiņas, treis lapeņas -
Kur mēs treis staiguosim?
Zuoļu plyuktu, gūvu slauktu,
Vaiņuceņu darynuotu.
389 [Silajāņu Rz].

39155.

Treis muoseņas, treis lasītes,
Treis vyzuļu vainadzeņi.
Byus tautom josodloj
Treisdeveņi kumeleņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

39156.

Trīs tautieši klāt stāvēja,
Kad es pirku vaiņadziņu.
Divi saka: pirc, māsiņ,
Trešais: ilgi nevalkāsi;
Tas sacīja: nevalkāsi,
Kas nocēla vaiņadziņu.
358 [Rugāju Abr].

39157.

Trīsreiz bitīt' riņķī griežas
Ap to manu vaiņadziņ'.
Griezies, bitīt, negriezies,
Šogad kāzu tev nebūs.
170 [Kapiņu D].

39158.

Tridi ridi muns pyuriņš,
Sorkons rūžu vainudziņš;
Pībirst lopu, pībirst zoru,
Pībirst smolkuo sudrabiņa.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

39159.

Tu, māmiņ, neliedzies,
Tev ir divas malējiņas:
Es redzēju maltuvē
Divi puķu vainadziņi.
72 [Cesvaines Md].

39160.

Tu muoseņa, es muoseņa,
Meisimēs vainagim:
Tovs bej zalta panteņim,
Muns sudobra lapeņom.
295 [Ozolmuižas Rz].

- 408 -

1. Tu muosiņa, es muosiņa,
Meisimies vaiņagim:
Tovs ir zilu, zaļu zīdu,
Muns sudobra punktiņom.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

39161.

Tu muoseņa, as muoseņa,
Tev gūteņa, man gūteņa;
Puordūsim tuos gūteņas,
Pierksim zeiļu vainuceņu.
Nūpierkuši vainuceņu,
Iļiksimi pyuriņā.
170 [Kapiņu D].

39162.

Tu, puisīti, vella sēkla,
Nekrāp meitu vaiņagā;
Vells krāps tavu dvēselīti
Dziļā elles dubenā.
282 [Nīcas Lp].

39163.

Uz robežas ganīdama,
Viju rožu vainadziņu.
Robežnieki zagļu ļaudis,
Nozog manu vainadziņu;
Nozagudi vainadziņu,
Gribēj' mani pašu zagt.
209 [Lauberes (Lauberes-Ozolu) Rg].

39164.

Upe upe, meita meita,
Tās (Tām) vienīgs tikumiņš:
Upe meta līkumiņu,
Meita savu vainadziņu.
378 [Seces Jk].

39165.

Vai būs mana brāļa sieva
Rožu ceļa staigātāj'?
Kā es pate, brāļu māsa,
Rožu kroņa valkātāj'.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

39166.

Vainadziņu darināju,
Tas man labi piederēja;
Es aubītes nemīlēju,
Tā man labi nepieder.
241 [Lubānas Md].

39167.

Vainadz, munu vainadziņu,
Kristaineiti, zaraineiti!
Caur kristenim saule lac,
Caur zarenim nūrītjā.
605 [Skolas].

39168.

Vainug, munu vainudziņ,
Kur man beja tevi likt?
Liku pyurā - lūcījous,
Kuoru acīs - zīdi byra.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

39169.

Vaiņag, manu vaiņadzīnu,
Vairāk zelta, ne sudraba.
Vaiņadzīnu vien glabāja (glabāju),
Kā sirsnīnu azotī.
94 [Dunikas Lp].

39170.

Vaiņag, manu vaiņadziņu,
Vairāk zelta, ne sidraba!
Div' oriņas zelta lika (liku),
Vienu sīka sidrabiņa.
194 [Krāslavas D].

39171.

Vaiņag, manu vaiņadziņ,
Vairāk zelta, ne sudraba!
To man dara dui brālīši,
Viens otram spītēdami:
Vecais brālis zelta (zeltu) pirka,
Jaunais pirka sudrabiņu.
427 [Tadaiķu Lp].

39172.

Vaiņug, munu zaraineiti,
Vaira zalta, na sudobra!
Zalta, sudobra dabuoju,
Sev vaiņuga nadabuoju.
174 [Kārsavas Ldz].

39173.

Vaiņadziņu valkādama,
Puišam mutes es nedevu.
Kam man savu balto muti
Doti tādam smurguļam.
46 [Beļavas Md].

39174.

Vakar māsa rozes šķina,
Šodien vij(a) vainadziņu,
Svētdien ies baznīcā,
Liks kronīti galviņā.
545 [Krustpils D apr.].

- 409 -

39175.

Valkāj' savu vainadziņu,
Ar kājiņu piemīdama,
Kamēr man gadījās
Pa prātam arājiņš.
193 [Krapas Rg].

39176.

Vuorkavīšu meita (beju),
Kolupīšu vainadziņš;
Pajems mani kolupīts,
Vainagā vārdamīs.
168 [Kalupes D].

39177.

Voskani muni matini,
Sorkans rūžu vaina(dziņš);
Pi tautīša voski moti,
Pi buoliņa vainadziņ(š).
605 [Skolas].

39178.

Veldē rudzi, veldē mieži,
Nu ir laba vasariņ(a)!
Nu es gribu šūdināt
Smalku zīļu vainadziņ(u).
262 [Meirānu Md].

39179.

Velti, puisi, lūkojies
Tu pēc mana vainadziņa.
Kur tu, tautu neveiklīti,
Tiks' pie mana vainadziņa?
263 [Mēmeles Jk].

39180.

Vēl man vaļa, vēl man vaļa
Bērzu birzi trīcināt:
Vēl manā galviņā
Vizuļots vaiņadziņš.
605 [Skolas].

39181.

Vienu viet' nolīgotu,
Ar bāliņa līgaviņu;
Kam ziediņu nerāvusi,
Nevijusi vainadziņ'.
241 [Lubānas Md].

39182.

Veju, veju, nanūveju
Lozdas zīdu vainadzeņi;
Gaidu, gaidu, nasagaidu
Svešas muotes mīlu vuordu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

39183.

Veju, veju, nasaveju
Rasinīšu vainaciņa;
Gouju, gouju nanūguoju
Bruoleņam sļonās(?)
168 [Kalupes D].

39184.

Vizi, vizi, ezereņ,
Smolkajom raudeņom;
Vizi, vizi, vainadzeņ,
Caur kryumim, žagorim.
Jū vizēja, jū nosuoju
I tautīšus kairynuoju.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

39185.

Vysapleik rūzes dāstu,
Vydā dāstu rūtu kryumu.
Nu rūžeņu man slaveite,
Nu rūteņu vainadziņš.
Ļaudis slavi man atjēma,
Vainaciņa naatjēma.
168 [Kalupes D].

39186.

Vēl staigāju vainagā,
Jau micīti izrakstīju;
Izrakstīj'se noglabāju
Pašā pūra dibenā.
511 [Zebrenes (Reņģes) Tk].

39187.

Vysas muosiņas bejom,
Vysom zeiļu vaiņadziņi;
Kuru tautas nycynoi,
Tei aiz tuos i aizastuoj.
389 [Silajāņu Rz].

39188.

Visas bites ziedos gāja,
Kad saulīte atspīdēja;
Visas meitas kroni pin(a),
Kad puķītes uzziedēja.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

39189.

Vizuļots, vizuļots
Tautu meitu vaiņadziņš;
Neilgā laiciņā
Nobirs tavi vizulīši.
115 [Galgauskas Md].

39190.

Vysi celeņi i rauduoja,
Ka as jauna vīgli guoju;
Vysi kūceņi pīleika,
Ka as veju vainuceņu.
143 [Jāsmuižas D].

- 410 -

39191.

Vysu myužu saule ļēca
Kuplas līpas galiņā;
Vysu myužu tautis dāls
Roud dēļ muna vaiņadziņa.
Vai tu roudi, vai naroudi,
Tu jau viņa nadabyusi.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

39192.

Viza, viza, kamaniņas
No kalniņa lejiņā;
Tā vizēja māsiņām
Brāļu pirkti vainadziņi.
198 [Krustpils D].

39193.

Zaļa prīde, zaļa egle,
Zaļa bārza viersyunīte;
Vēļ zaļuoks vainadziņš,
Rasenīšu vēl (vīn) nūveits.
170 [Kapiņu D].

39194.

Zaļi rudzi, zalineiši (zaļ' lineiši)
Šuo tautīša teirumā;
Es (Tū) sovu vainadzeņu,
Vēļ zaļuoku darynovu.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

39195.

Zaļu bierzi tacādama,
Rūkā nešu vaiņuceņi;
Puortecēju zaļu bierzi,
Tūlaik lyku iz galveņis.
314 [Pildas Ldz].

39196.

Žēlumiem nevarēju
Uz māsiņu raudzīties:
Tā staigāja melnu kreklu,
Noputēj'šu vainadziņu.
198 [Krustpils D].

39197.

Zīd rūžiņa, maganiņa,
Maņ pādejuo vasariņa;
Maņ pādejuo vasariņa,
Pādējs rūžu vainadziņš.
389 [Silajāņu Rz].

39198.

Zied', rozīte, neriet' krūma,
Šī pēdīga vasariņa;
Pēdīgs rožu vainadziņš,
Tautiņās aizejot.
198 [Krustpils D].

39199.

Zīdi, zīdi, puriniņi,
Pošā pura vidiņā;
Reit atīs gūvu gaņa,
Nūškeis tovu viersyunīti.
194 [Krāslavas D].

39200.

Zynu sovu oruojiņu,
Ļaudim vīn nasacīju;
Caur īdama, tacādama,
Vainadziņu vīn paceļu.
174 [Kārsavas Ldz].

39201.

Zierņu zīdu man matiņi,
Pupu zīdu vainadziņš;
Gudrajaji māmiņai
Man audzēti oruojiņi.
326 [Preiļu D].

39202.

Zeilem šivu vainuciņu,
Burtītem darinuoju,
Lai paleidz muns buoliņš
Da golam darinuot.
365 [Sakstagalas Rz].

39203.

Zodz, tautieti, ko zagdams,
Nezodz manu vainadzīnu!
Dārgs bij manis vainadzīns,
Vairāk zelta, ne sudraba.
192 [Kosas C].

★

3. Gredzens

6225.

Aiz kauniņa nedrīkstēju
Bāliņam roku dot:
Pilni pirksti abām rokām
Tautu dotu gredzentiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

6226.

Bez ziediņa es negāju
Jaunu meitu istabā:
Veŗu durvis, speŗu kāju,
Metu zelta gredzentiņu.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

- 411 -

6227.

Bezdelīga melnactiņa,
Nāc manā paspārnē;
Līgaviņa sārtvaidzīte,
Dod man tavu gredzentiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6228.

Bij man zelta gredzeniņš
Mazajāi pirkstiņā;
Es nelaidu to novilkt
Lizumniešu puisēniem.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1. Mun mazā pirkstiņā
Divi zelta gredzentiņi;
To nedošu jānomauc
Cesvainiešu netikļiem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6229.

Bij man (man bij) zelta gredzentiņš
Mazajā pirkstiņā;
Ne tā miju, ne pārdevu,
Puišus vien karināju.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

6230.

Bij man (man bij) zelta gredzeniņš
Mazajā pirkstiņā;
Tas nokrita pagalmā,
Meitu mātes lūdzoties.
412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

6231.

Bildināju tautu meitu,
Vai runāja, nerunāja;
Devu zelta gredzentiņu,
Vai tā ņēma, vai neņēma.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6232.

Devu savu gredzeniņu
Simtu jūdzu tālumā;
Citrudeni pate iešu,
Kā bitīte līgodama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Simtu jūdžu es aizdevu
Zeltīt savu gredzentīn';
Kā bitīte nolaidos (aizlaidos)
Pakaļ savu gredzentīn'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

6233.

Div' sudraba gradzeniņi
Upē nesu peldināt;
Viens bij man brāļa pirkts,
Otris tautu netiklīša.
Kuŗš bij man brāļa pirkts,
Tas pa virsu lidināja;
Kuŗš bij tautu netiklīša,
Tas nogrima dubenā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

6234.

Div' sudraba gredzentiņi
Upītēi peldināju:
Netīk man pašai iet
Pie dzērāja tēva dēla.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

6235.

Ieza- man- mīlējās
Tautu meitai roku dot:
Pilni pirksti abi rokas
Zelta grieztu gredzentiņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

6236.

Ej, tu lepna vīzdegune,
Es jau tevis nelūgšos.
Būs man cita mātes meita,
Tai es došu gredzentiņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

6237.

Es atradu, bāleliņ,
Vienu zelta gredzeniņ';
Tas ir mana mīļākā,
Kur viņš kāpa kumeļā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

6238.

Es atradu (dabūju) ganīdama
Silā zelta gredzentiņu.
Vai bij kritis caunītei,
Vai caunītes dzinējam?
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 331.

1. Es dabūju ganīdama
Zelta diegu kamoltiņu.
Vai bij kritis saulītei,
Vai saulītes meitiņām?
78 [Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)].

6239.

Es augdama nevalkāju
Ruda vaŗa gredzentiņu;
Tautu dēlis nezināja,
Kā iesākti bildināt.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

- 412 -

6240.

Es dabūju gredzentiņu
Bandenieka tīrumā.
Vai es būšu dzīvojoti
Bandenieka līgaviņa?
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6241.

Es māsiņas neticēju,
Kaut tā gana liegusēs:
Mani pirkti gredzentiņi
Tautu dēla rociņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

6242.

Es meitiņ', jauns būdam',
Gradzaniņ' nevalkē:
Gradzans man' tāl' ved',
Simtiem jūdz' tautiņēs.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

6243.

Es mīlēju to meitiņu,
Kas ar mani nerunāja;
Tai izkalu gredzentiņu
Tīra zelta, sudrabiņa.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

6244.

Es nedošu nevienam
Tās meitiņas maldināt:
Manas kurpes kājiņā,
Mani pirkti gredzentiņi.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

6245.

Es nedrīkstu mājā ieti,
Nei mātei rādīties:
Tautu dēlis man nomauca
Mātes dotu gredzeniņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

6246.

Es neļāvu nevienam
Nomaukt savu gredzentiņu;
Kas mauc manu gredzentiņu,
Lai ņem manu vainaciņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

6247.

Es nepirktu gredzentiņu,
Kad naudiņu kājām mītu:
Puiši manus pirkstus lauza,
Nomauc manu gredzentiņu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

6248.

Es pazinu sav' māsiņu
Tumšajā kaktiņā:
Spīdēj' zelta gredzeniņš
Mazajā pirkstiņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 424 [Barkavas pag. Rz].

6249.

Es piekrāpu tautas dēlu
Ar sudraba gredzentiņu;
Tautiets mani nepiekrāpa
Ne ar zeltu, ne sudrabu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

6250.

Es piesēju tautu dēlu
Pie niedrītes ezerā.
Atdod saktas, gredzeniņus,
Tad vaļā palaidīšu.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

6251.

Es redzēju ļaunu dienu,
Dievs dod vairs neredzēt:
Visi mani gredzentiņi
No pirkstiņa noritēja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

6252.

Es tev lūdzu, bāleliņ,
Pirc man zelta gredzeniņ':
Nevaid slikti tie ļautiņi,
Kas ar mani saderēja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

6253.

Es tev saku, tautu dēls,
Zeltī vienu gredzeniņu,
Es nedošu sav' rociņu
Bez zeltīta gredzeniņa.
188 [(?)].

6254.

Es tev saku, tautu dēls,
Zeltei(?) vienu gradzeniņ':
Visi ļaudis mani sauca
Zeltnesīša līgaviņ'.

6255.

Es uzgāju ganīdama
Silā zelta gredzentiņu.
Manim bija pieci prāti,
Vai būs ņemt, vai neņemt.
Saka brāļi stāvēdami:
Neņem, māsa, gredzentiņu,
Tā gredzena licējiņš
Zaļa bērza virsaunē.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

- 413 -

6256.

Es vaicāju brālīšam,
Kur likš' tautu gredzeniņu.
Liec, māsiņa, vez akmeni,
Sit deviņu gabaliņu,
Sit deviņu gabaliņu,
Sper ar kāju ūdenēi,
Sper ar kāju ūdenēi,
Lai valkāja raudulīte.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

6257.

Esi droši(?), tautu dēlis,
Es ar citu nederēšu,
Es no tevis novalkāju
Div' sudraba gredzeniņus.
224 [Kabilē (Kld)].

6258.

Esi gudru(?), man' māsiņa,
Glabā savu gredzintiņu:
Kaut gredzina nevilkuši,
Puiši meitu nedabūtu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6259.

Gan pazinu kunga (kungu) riju:
Pilni vadži sprigulīšu;
Gan pazinu brāļu (brāļa) māsu:
Pilni pirksti gredzentiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 390¹.

6260.

Ganos gāju dzelkšņus plūcu,
Balto buku ēdināju:
Ne par velti es dabūju
Div' sudraba gradzeniņus.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

6261.

Garēm krogum, garēm krogum
Iekšā ieti nedrīkstēja:
Iekšā puiši spēlmanīši,
Novelk meitām gredzenīnus.
1191 [Ēveles draudzē].

6262.

Gredzeniņa vilcējam
Šai saulēi laba dzīve;
Tam viņā saulītē
Caur gredzenu jāložņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

6263.

Gredzeniņi, gredzeniņi
Manis zelta gredzeniņi!
Manis zelta gredzeniņis
Ieved mani tautiņās.
405 [skat. 363. (Dzirciema pag. Tk. Tiņķerē u.c. Kurzemē)].

6264.

Gredzeniņis man' aizveda
Tālejāsi tautiņās.
Gredzenami vainu devu,
Patīkamis tēva dēlis.
226 [Kandavā (Tl)].

6265.

Gredzeniņis mani veda
Simtu jūdzu tautiņās.
Bij man ieti simtu jūdzu
Pēc tā mazā gredzeniņa?
232 [Talsos (Tl)].

6266.

Gredzeniņu aizstellēju
Simtu jūdzu tautiņās;
Iešu pate pakaļā
Gredzeniņa žēlabās.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

6267.

Gredzentiņu vien nomaucu,
Gaŗām sētu pajādams,
Lai ļautiņi nezināja,
Ka te mana līgaviņa.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

6268.

Gredzeniņu vien nomaucu,
Gaŗām sētu tecēdams,
Lai palika tā meitiņa
Mūžam mana līgaviņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6269.

Gredzentiņu vien pamauču,
Šo ciemiņu paiedams:
Te aug mana līgaviņa,
Gredzentiņa nēsātāja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6270.

Griez uz koka, tautu meita,
Manus lielus parādiņus:
Cik saktiņu tev izsedzu,
Cik nomaucu gredzentiņu.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 414 -

6271.

Izput' pati, tautu meita,
Kad tu mani putināji,
Kad tu mani putināji
Dēļ tā viena gredzentiņa.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

6272.

Jauni (veci) puiši nomirdami
Izzastiepa, sasarāva;
To darīja meitu grēki,
Meitu maukti gredzentiņi.
373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jaunas meitas nomirdamas
Sasaraunas, izzastiepjas;
To darīja puišu grēki,
Mīkstas vietas taisījums.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

6273.

Kad es augu pie māmiņas,
Es puišieme žēl darīju:
Pilli pirksti abas rokas
Zelta griezti gredzeniņi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

6274.

Kad es biju bāliņos,
Pilni pirksti gredzentiņu;
Kad aizgāju tautiņās,
Tad sakalu riteņos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6275.

Kādēļ kungi, kādēļ tiesas,
Kad tiesiņas man nedeva:
Puiši manas saktas sedza,
Vilka manus gredzentiņus.
1311 [Apē (Vlk)].

6276.

Kamdēļ mani bildināji,
Kad tev cita cerējama?
Kad jau cita mātes meita
Valkā tavu gredzentiņu?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

6277.

Kādu laimi tam vēlēt,
Kas mauc manu gredzeniņu?
Izzastiept, sasaraut
Kā manam gredzenam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6277¹.

Kālab manis gredzeniņš
Šai zemē neatspīd?
Mans maizītes arājiņš
Kaŗavīru pulciņā.
224 [Kabilē (Kld)].

6278.

Kalniņā stāvēdama,
Lejā laižu gredzentiņu.
Ja rit tāļu gredzentiņš,
Iešu tāļu tautiņās.
Teju pat noritēja,
Tuvējos kaimiņos.
224 [Kabilē (Kld)].

6279.

Kalniņā stāvēdama,
Lejā laižu gradzeniņu;
Kas būs manis arājiņis,
Lai ņem manu gradzeniņu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

6280.

Kalniņa stāvēdama,
Lejā laižu gredzentiņu;
Ka grib mani bildināt,
Lai ceļ manu gredzentiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6281.

Kalniņā stāvēdama,
Lejā laidu gredzeniņu;
Kas ņems manu gredzeniņu,
Lai ņem manu vainadziņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6282.

Kalniņā stāvēdama,
Lejā laižu gredzentiņu;
Kas ņems manu gredzentiņu,
Tas ņems pašu valkātāju.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

6283.

Kalniņā(i) stāvēdama,
Lejā laidu (laižu) gredzentiņu;
Kas pacēla gredzentiņu,
Tas būs man(i)s arājiņš.
421 [Krūgerūs(?)].

6284.

Kalniņā stāvēdama,
Lejā laižu gredzentiņu;
Kas pacēla, atdodieti,
Svaiņa pirktis, ne bāliņa.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

6285.

Kalniņā stāvēdama,
Lejā laidu (sviedu) gredzentiņu,
Lai nenāk tautas dēls
Pēc manim kalniņā.
216 [Ventspilī].

- 415 -

6286.

Kalniņā stāvēdama,
Lejā laidu gredzentiņu,
Lai paceļ tas puisītis,
Kas gribēja manis ņemt.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

6287.

Kalniņāi stāvēdama,
Lejā laidu (sviedu) gredzentiņu,
Lai uzņēma tas puisītis,
Kam es pati piederēju.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

6288.

Kalniņā(i) stāvēdama,
Lejā laidu gredzentiņu,
Lai uzņēma tas puisītis,
Kam nebija līgaviņas.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

6289.

Kalniņāi stāvēdama,
Lejāi laidu (sviedu) gredzentiņu.
Nerit tāļu gredzentiņis,
Neieš' tāļu tautiņās, -
Tepat mūsu kaimiņos,
Tēva lauka galiņā.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

6290.

Kalniņā stāvēdama,
Lejā laidu gredzentiņu.
Ritēdamis ieritēja
Tautu dēla sētiņā.
Lūgšus lūdzu bāleniņu,
Lai vaicāja gredzeniņu.
Tautu dēlis atbildēja:
Lai nāk pati tā meitiņa,
Lai nāk pati tā meitiņa,
Gredzeniņa valkātāja.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

6291.

Kalniņā(i) stāvēdama,
Lejā laidu (laižu) gredzeniņu.
Skanēdams datecēja
Pie tautieša kājiņām.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Kalniņā stāvēdama,
Lejā laižu gredzentiņu.
Skanēdams notecēja
Pie atraitņa kājiņām.
Labāk sēdu straumītē,
Ne atraitņa kamanās;
Straume viegli vizināja,
Atraitns gauži raudināja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

6292.

Kam, puisīti, varas raugi,
Kam mauc manu gredzeniņu?
Es gan redzu, tu nebūsi
Mans maizītes arājiņis.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6293.

Kam tā tāda āra pļava
Dzelteniemi ziediņiem?
Kam tā tāda brāļu māsa,
Pilni pirksti gredzentiņu?
1311 [Apē (Vlk)].

6294.

Kas ozola zaru cērt,
Lai cērt visu ozoliņu;
Kas mauc manu gredzentiņu,
Lai ņem visu augumiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91.

6295.

Kaut zinātu to puisīti,
Kuŗš būs manis arājiņš,
Tam es dotu zīda vesti,
Dotu zelta gradzentiņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

6296.

Ķizu ķizu, tautu dēlis,
Kas manāja rociņā!
Brāļa pirkti gredzeniņi
Deviņāme zīlītēm.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

6297.

Ko domāji tu, puisīti,
Maukdams manu gredzentiņu?
Ne es tava māsa biju,
Ne ar tava līgaviņa.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

6298.

Ko līdz manas baltas rokas,
Ko līdz zelta gredzentiņš?
Vakar māte izsolīja
Lielam kroga dzērājam.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 416 -

6299.

Kū, mam'eņ, man' darēt,
Man' nav'ēkļa naminēt:
Vysi muni gredzin'eņi
Nav'ēkleiša rūc'eņā.
431 [Pildas pag. Ldz].

6300.

Ko, puisīti, tu domāji,
Maukdams manu gredzeniņu?
Vai domāji citu pirkt,
Vai saukt savu līgaviņu?
- Nav naudiņas citu pirkt,
Saukšu savu līgaviņu;
Tikām saukšu līgaviņu,
Līdz saulīte neuzlēca;
Kad saulīte uzlēkuse,
Ej ar Dievu, ciema meita,
Ej ar Dievu, ciema meita,
Man pašam līgaviņa;
Man pašam līgaviņa
Gaida cita rudentiņa,
Gaida cita rudentiņa,
Rudzus miežus paaugot. -
Nu paauga rudzi mieži,
Nezināju, kādu ņemt,
Vai bagātu mātes meitu,
Vai nabaga sērdienīti.
Labāk ņemšu sērdienīti,
Ne bagātu mātes meitu:
Ar nabaga sērdienīti
Būs mīlīga dzīvošana,
Būs mīlīga dzīvošana,
Dievs dos mantu dzīvojot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

6301.

Ko tie man labu dara,
Liela pulka bāleliņ'?
Viens pats vaŗa gredzentiņis,
Tas pats tautu rociņā.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

6302.

Kusti, kusti, ūdens zāle,
Kas jel tevi kustināja?
Pretī nāca liela straume,
Tā jau tevi kustināja.
Raudi, raudi, jauna meita,
Kas jel tevi raudināja?
Pretī nāca jauni puiši,
Tie jau tevi raudināja,
Tie jau tevi raudināja,
Tie nomauca gredzentiņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

6303.

Labajāi rociņā
Maucu zelta gredzentiņu:
Ar to roku kannu cēlu,
To derēju tautu meitu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

6304.

Labāk savu roku devu
Nekā savu gredzeniņu:
Roku devu, rok' atņēmu,
Gredzeniņa nevarēju.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

6305.

Labi labi, itin labi,
Tāļu manis arājiņis,
Ne tas manus pirkstus lauza,
Ne mauc manus gredzeniņus,
Ne tas manas villainītes
Svētām naktēm sagulēja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Labi labi Dievs darīja,
Tāļi auga arājiņš;
Ne rociņas nogulēja,
Ne nomauca gredzentiņus;
Pilni pirksti abu roku
Zelta grieztu gredzentiņu.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

6306.

Laukā liku uz akmeņa
Tautu dotu gredzentiņu;
Kuŗš putniņš to dabūja,
Lai nes tautu rociņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

6307.

Liedz, māmiņa, ja tu vari,
Es vairs liegt nevarēju:
Jau man knopes, gredzeniņi
Tautu dēla rociņā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

6308.

Lela cīma meiteņuom
Pylni persti gredzineņu,
Pylni persti gredzineņu,
Pylni kuorkli šyupel'eišu.
4271 [Rēzeknes apr.].

- 417 -

6309.

Māsiņ, tavu drošu sirdi
Valkāt tautu gredzentiņu!
Manu sirdi, manu prātu
Es iemestu ūdenī.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Meitiņ, tavu dumu prātu
Valkāt puiša gredzentiņu!
Es savā prātiņā
Sviestu upes dibenā,
Lai spīd upes dibenā,
Kamēr saule debesīs.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)] (Meņģelē).

6310.

Malējiņa mūs' māsiņa,
Sadiluši gredzentiņi;
Kas grib jaunas malējiņas,
Lai pirk jaunus gredzentiņus.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

6311.

Malējiņa mūs' māsiņa,
Sadiluši gredzeniņi;
Metam, brāļi, pa mārkām,
Pirkam jaunus gredzeniņus.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

6312.

Man atsūta tautu dēlis
Dui zeltītus gredzentiņus:
Projām raidu, neturēju,
Es jau biju saderēta.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

6312¹.

Man atsūta tautu dēls
Mazu mazu grāmatiņu;
Iekš tās mazas grāmatiņas
Div' sudraba gredzentiņi.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

6313.

Man atsūta tautu dēlis
Trīs zīlēmi gredzeniņu;
Es atsūtu atpakaļi,
Man nopirka bāleliņi,
Man nopirka bāleliņi
Deviņāmi zīlītēm.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6314.

Man atsūta tautu dēls
Trīs zīlēm gredzentiņu,
Lai gatava sataisos
Līdz citam rudenim.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

6315.

Man nokrita gredzeniņš,
Iesaliņu kaltējot.
Atdodiet, jūs māsiņas,
Jūs maldamas dabūsiet.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

6316.

Man nopirka bāleliņš
Sudrabiņa gredzentiņu.
Laižu mīt ar tautām,
Noņem manu vainadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

6317.

Man nopirka bāleliņš
Trim kantēm(i) gredzentiņu;
Vēl klausīšu bāliņam(i)
Trīsdeviņas vasariņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

6318.

Man nopirka tautu dēls
Tik ērmotu gredzentiņu:
Visapkārt zelta rasa,
Vidū saule vizināja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

6319.

Man pazuda gredzentiņis
Bandenieka linājā.
Ceļu talku uz talciņas,
Meklēj' savu gredzentiņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

6320.

Man pazuda gredzeniņis
Tautu dēla tīrumā;
Kuŗš putniņis dabūnieta,
Atdoniet gredzentiņu.
279 [Skursteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

6321.

Mana mana tā meitiņa
Ar to vaŗa gredzentiņu!
Kļūs manā rociņā,
Es nopirkšu sudrabiņa.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

6322.

Mana mana tā meitiņa
Ar to vaŗa gredzentiņu;
Lai palika sudrabota
Greznam tēva dēliņam.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 418 -

6323.

Maza biju, balta gāju
Bāleliņa druviņā;
Bāliņš pirka vainadziņu,
Tautiets zelta gredzentiņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

6324.

Maza maza meitenīte
Tek pa ceļu raudādama:
Ciema puiši satikuši,
Nomaukuši gredzeniņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6325.

Maza maza tautu meita, -
Es nomaucu gredzentiņu.
Audz, meitiņa, loki pūru,
Nāc pēc sava gredzentiņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6326.

Maza maza tautu meita, -
Es nomaucu gredzentiņu.
Kad māmiņa neticēja,
Parādīju gredzentiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

6327.

Mazs putniņis man atnesa
Tautu dēla gredzeniņu.
Nes ar Dievu, nes projām,
Man vēl tāda nevajaga,
Man vēl tāda nevajaga,
Nedz citāja rudenī.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

6328.

Mauc, brālīti, gredzentiņu,
Ja nenāca tautu meita:
Nāks meitiņa dziedādama
Pakaļ savam gredzenam.
206 [Kuldīgas apriņķī].

6329.

Mauc, tautieti, nevalkā
Pirmais manu gredzeniņu;
Neliec manu augumiņu
Pirmais ļaužu valodās.
201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)].

6330.

Meitiņai, māsiņai,
Divi zelta gredzentiņi;
Vienu devu tautiešam,
Otru pati novalkāju.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

6331.

Mīlēties mīlējās
Tautu meitai roku dot:
Pilni pirksti abas rokas
Zelta grieztu gredzeniņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6332.

Mini, mini, māmuliņa,
Kas manā(i) rociņā?
Tautu dots gredzentiņš
Deviņām(i) zīlītēm.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6333.

Mūžiņāi apjēmos
Gradzeniņa nevalkāt (nenesāt):
Gradzeniņis man' āzveda
Tāļejās tautiņās.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

6334.

Ne par velti es daboju
Dui sudraba gradzeniņi:
Dzelkšņus plūcu ganīdama,
Baltus bukus ēdināju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

6335.

Ne tas mans arājiņš,
Kas nomauca gredzentiņu;
Tas bij mans arājiņš,
Kas, nopircis, man iedeva.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6336.

Nedod Dievs tur noiet,
Kur nogāja gredzentiņš:
Noiet mans gredzentiņš
Simtu jūdzu tālumā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6337.

Nedzīvošu, nepalikšu
Ūzinieku pagastā:
Visi mani gredzentiņi
Cita kunga pagastā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

6338.

Nesaliedz, māmuliņa,
Tev ir jaunas malējiņas:
Divi zelta gredzentiņi
Maltuvītes pakaļā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

- 419 -

6339.

Nelga mani bildināja,
Nelga mauca gredzentiņu.
Kur tu, nelga, mani liksi,
Kur liks' manu gredzentiņu?
Gredzentiņu savalkāsi,
Maizes dot nevarēsi.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

6340.

Nevalkāju, nevalkāju
Sudrabiņa gredzeniņu,
Kuŗas tautas ieraudzīja:
Tā meitiņa sudrebēja.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

6341.

No tālienas jau pazinu,
Kur dižā brāļu māsa:
Pilni pirksti abas rokas
Zelta grieztu gredzeniņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

6342.

No tālienas jau pazinu,
Kur nāk mana līgaviņa:
Pilnas krūtis sudrabiņa,
Pilni pirksti gredzentiņu.
395 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6343.

Paga paga, tautu dēls,
Pasacīšu māmiņai:
As'nis tek pirkstiņā,
Kur nomauca gredzentiņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

6344.

Pāri laidu par jūriņu
Divi zelta gredzeniņi;
Vienu laidu māsiņai,
Otru savai līgavai.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

6345.

Pāri, pāri par upīti
Mani zelta gredzeniņi;
Par trīs gadi ceturtāja
I es pate aizlīgošu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6346.

Pāri sviedu par ozolu
Tautu dotu gredzentiņu,
Lai tas skrēja skanēdams
Pa ozola lapiņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

6347.

Par robežu, par robežu
Mans sudraba gredzeniņš;
I es pate par robežu
Pēc tā sava gredzeniņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

6348.

Par robežu, par robežu,
Manu vaŗa gredzentiņ!
Ne še gribu paša iet,
Ne še ņemt bāliņam.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

6349.

Par upīti pārpeldēja
Divi zelta gredzentiņi;
Par upīti mani veda,
Gredzentiņu valkātāju.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

6350.

Par upīti peldināju
Pāris zelta gredzentiņu:
Pār upīti man uzauga
Gredzentiņu valkātāja.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

6351.

Paši puiši mani teica,
Paši mani niecināja;
Paši deva sīku naudu,
Lai es pērku gredzeniņu.
279 [Skursteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

6352.

Peldu laidu pār upīti,
Met' sudraba gredzeniņu:
Netīk man pašai iet
Pie neveikļa tēva dēla.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6353.

Pilni pirksti abas rokas
Brāļu pirktu gredzentiņu;
Pa vienam notecēja
Tautu dēla rociņāi.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

6354.

Pilni pirsti abas rokas
Zelta grieztu gradzeniņu;
Es varēju brīdināt
Zelta seglu jājējiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 420 -

6355.

Pilni (pilli) pirksti abas rokas
Zelta grieztu gredzentiņu;
Kad aizgāju (nogāju) tautiņās,
Pa vienam noritēja.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 226 [Kandavā (Tl)], 2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 403.

6356.

Pilni (pilli) pirksti abas rokas
Zelta grieztu gredzentiņu (gredzeniņu);
Pa vienam noritēja,
Ar neveikli dzīvojot.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

6357.

Pilni p'ērsti obi rūkys
Zalta grīztu gredzin'eņu.
Kur tu jēmi, kas t'ev d'eve?
M'ēs bruol'eņi nap'ērkuom.
4223 [Višķu pag. D].

6358.

Pilni pirksti abas rokas
Zelta griezti gredzentiņi;
Par vienami noritēja,
Kad satiku ciema puišus.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

6359.

Pilni pirksti abas rokas
Zelta grieztu gredzeniņu;
Pa vienami noslīdēja,
Grūtu mūžu dzīvojot.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

6360.

Pilni pirksti abi roki
Brāļa pirkti gredzentiņi;
Pirks tautietis, nebūs tādi,
Dos naudiņu žēlodams.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

6361.

Pirc, tautieti, man mazai
Zelta grieztu gredzentiņu (gredzeniņu)!
Augšu liela, būšu tava,
Tava nauda nezudīs.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 300.

6362.

Pirc, tautieti, vai nepirci
Man sidraba gredzentiņu:
Jau es maza saderēju
Cita kunga tiesiņā.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

6363.

Pircen pirku, kam es devu
Divi zelta gredzeniņi?
Māsiņ' maza, nevalkāja,
Tautu meita nezināma.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

6364.

Puiši mani brūti sauca.
Kādēļ brūtes vārdu nesu?
Kā vārdiņu nenesīšu:
Pilni pirksti gredzentiņu.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

6365.

Puķītes lasot
Līduma malā,
Atnāca tautietis,
Nomauca gredzenu.
Kur liksi, tautieti,
Manu gredzeniņu?
Maģa mana rociņa,
Maģis gredzeniņis.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

6366.

Pušu raušu, tad vēl vilkšu
Savu zelta gredzentiņu,
Kad netikšu tai vietā,
Kur augdama domājuse.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

6367.

Saki, saki, tautu meita,
Cik es tev parādā?
Cik saktiņu tev izsedzu,
Cik nomauču gredzeniņu?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Ai tautieti, tautu dēli,
Tu man esi parādā.
Cik jostiņu tu noņēmi,
Cik nomauci gredzentiņu!
Trīs jostiņas tu noņēmi,
Seši zelta gredzentiņi.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

6368.

Sak' tiešām, tautu meita,
Būsi mana, vai nebūsi?
Ja tiešām mana būsi,
Pirkšu zelta gredzentiņu,
Pirkšu zelta gredzentiņu,
Došu zīda nēzdodziņu.
131 [Mēŗa muižā (Mēŗa pag. Vlk)].

- 421 -

6369.

Sak' tiešām, tautu meitiņ,
Būs' tu mana, voi nebūs'?
Ja tiešām būsi mana,
Valkā manu gredzeniņ';
Ja tiešām nebūs' mana,
Atdod manu gredzeniņ'.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

6370.

Saujiņā noturēju
Divi zelta gredzeniņi: -
Visas ciema zeltenītes
Sauca mani bāleliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6371.

Šādi tādi diedelnieki
Valkā manu gredzentiņu;
Manas pašas mīļākais
I neviena nevalkāja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Šādi tādi izvalkāja
Manu zelta gredzentiņu;
Tas ne reizas nenomauca,
Kas nocēla vainaciņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

6372.

Šautru sviedu par novadu,
Pakaļ laidu gredzentiņu.
Par div' gadi, par pusotra
Pakaļ mani vizināja.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

6373.

Še gredzens, tautu meita,
Par naksniņas gulējumu.
Ja mātei nesacīsi,
Došu otru rītiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6374.

Še rociņa, tautu meita,
Divi zelta gredzentiņi;
Vienu devu mīlēdams,
Otru, savu cerēdams.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

6375.

Še rociņa, tautu meita,
Še mans zelta gredzentiņš.
Ja tu manis neredzēsi,
Valkā manu gredzentiņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

6376.

Še rociņa, tautu meita,
Še sudraba gredzeniņš;
Sēd' manās kamanās,
Būsi mana līgaviņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6377.

Sit, māsiņ, savas plaukstas,
Lai skan tavi gredzeniņi:
Būs brāļiem liela luste,
Tautām lielas žēlabiņas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

6378.

Situ koku uz kociņa,
Lai tek saule vakarā;
Situ roku uz rociņas,
Lai skan zelta gredzentiņš.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

6379.

Skanēt skan valkājot
Trīs sudraba gredzentiņi;
Trīs dižani tēva dēli
Žēlabām nevarēja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

6380.

Smuka auga tā meitiņa,
Tā būs mana līgaviņa.
Tai es pirkšu gredzeniņu,
Pusi zelta, pus' sudraba,
Lai priekš mani tā meitiņa,
Lai ar citu nederēja.
224 [Kabilē (Kld)].

6381.

Smuka meitiņ, dod mutītes,
Es tev došu gredzentiņu;
Dzīvodama pieminēsi,
Tas brūtgāna gredzentiņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

6382.

Sniedz rociņu, dod mutīti,
Mauc sudraba gredzentiņu,
Vai būs' mana vai nebūs'
Līdz citam rudenim.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

6383.

Solīj' man tautu dēls
Zelta grieztu gredzentiņu.
Valkā pats griezdamies,
Man nopirka bāleliņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 422 -

6384.

Suni, suni, tautu dēli,
Sunīs tevi māmuliņa;
Ja negribi sunījams,
Atdod manu gredzentiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6385.

Sunīts rēja, puisīts nāca,
Nezin', kuŗa vairīties.
Sunim sviedu maizgabalu,
Puisim zelta gredzentiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

6386.

Sviežu savu gredzentiņu
Straujupītes dibenā,
Lai spīd upes dibinā,
Ne manāja rociņā;
Spīd manā rociņā,
Birst man žēlas asaras.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

6387.

Tautas mauca, tālu (tāļu) nesa
Manu mazu gredzentiņu (gredzeniņu).
Es vaicāju bāliņam (brālītim):
Ieš' (iet) pakaļ, vai neieš' (neiet)?
- Neej, mana māseciņa,
Ieņems tevi valodās.
263 [Dobelē].

6388.

Tautas nesa simtu jūdžu
Manu mazu gredzentiņu.
Nesat, tautas, otru simtu,
Es pakaļ netecēšu.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6389.

Tautiets man roku prasa
Caur brālīša vaŗa vārtis.
Tev, tautieti, tukša roka,
Mana pilla gredzentiņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

6390.

Tautiets mani mīļi lūdza:
Dod man zelta gredzentiņu!
Es mīļāki atsacīju:
Gaidi citu rudentiņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

6391.

Tautiets manu gredzentiņu
Kabatāi vien nesāja;
Ne valkāja, ne atdeva,
Gaida mani uzaugam.
190 [Kuldīgā], 197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

1. Man nomauca tautu dēlis
Mazai vaŗa gredzentiņu.
Ne valkāja, ne atdeva,
Nezdaugāi vien nēsāja,
Nezdaugāi vien nēsāja,
Gaidīj' mani uzaugam.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

6392.

Tautiets manu gradzeniņu
Sviež no kalna lejiņā;
Es tautieša kumeliņu
Caur ābeļu birzi dzenu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

6393.

Tautu dēlis man atsūta
Mazu mazu gredzeniņu.
Es prasīju brālītim,
Kur būs man viņu likt.
- Liec, māsiņa, uz akmeņa,
Cērt deviņu gabaliņu.
224 [Kabilē (Kld)].

6394.

Tautu dēlis man atsūta
Triju zīļu gredzentiņu;
Es viņami nosūtīju
Deviņāmi zīlītēm.
206 [Kuldīgas apriņķī].

6395.

Tautu dēls man atsūta
Trīs zīlēm gredzeniņu.
Atsūtīju atpakaļ:
Es ar citu saderēju,
Es ar citu saderēju
Deviņāmi zīlītēm.
224 [Kabilē (Kld)].

6396.

Tautu dēls man nomauca
Trīszīļainu gredzentiņu.
Ņem ar Dievu, tautu dēls,
Gan tu citu man atdosi,
Gan tu citu man atdosi
Deviņām zīlītēm.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

6397.

Tautu dēls, tautu dēls,
Zeltī manu gredzentiņu,
Es neņemšu nezeltītu
Pretī savu vaiņadziņu.
190 [Kuldīgā].

- 423 -

6398.

Tautu meita dievojās
Nebūt mana līgaviņa.
Tev būs būt, tev nebūt,
Tev nomaucu gredzentiņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6399.

Tautu meita, zeltenīte,
Samijam (samīsim) gredzeniem;
Man bij (ir) zelta, tev sudraba,
Nāc tu pate piedevām.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

1. Tautu meita melnacīte,
Mitosimi gredzentiņus;
Man bij zelta, tev sudraba,
Tev jānāk piedevām.
- Mij, puisīt, kur mīdams,
Es ar tevi nemitošu;
Neba mani Dievs audzēja
Gredzentiņa piedevām.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

6400.

Tev, tautieti, silta roka,
Manim auksta, nosaluse,
Manim auksta, nosaluse:
Pilli pirksti gredzentiņu.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

6401.

Tiltā krita mūs' māsiņa,
Patiltē gredzeniņi.
Eit', baltie brāleliņi,
Palīdziet salasīt.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

6402.

Tiltā krita mūs' māsiņa,
Patiltē gredzeniņi.
Tur palika, bāleliņi,
Visi mūsu pirkumiņi.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6403.

Ticat, brāļi, neticat,
Es būš' kalpa līgaviņa:
Es augdama savalkāju
Kalpa puiša gredzentiņu.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

1. Tici, māte, vai netici,
Nebūš' kalpa līgaviņa:
Uzaugam novalkāju
Saiminieka gredzentiņu.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

6404.

Ticiet, brāļi, neticiet,
Es būš' kalpa līgaviņa:
Visi mani gredzeniņi (gredzentiņi)
Kalpa puiša rociņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 137.

6405.

Ticat, ļaudis, neticat,
Es būš' kalpa līgaviņa:
Man pazuda gredzeniņš
Kalpa vīra linājā.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

6406.

Ticiet mani, neticiet,
Es būš' kalpa līgaviņa:
Abas rokas pilni pirksti
Kalpa dotu gredzentiņu.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

6407.

Ticat, ļaudis, neticat,
Es aiziešu par novadu:
Par novadu man nomauca
Manu grieztu gredzeniņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

6408.

Ticat manis, neticati,
Prūšos manis arājiņš;
Ja jūs mani neticati,
Raugātiesi gredzenāi.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

6409.

Trīs gadiņi savalkāja
Tautiets manu gredzeniņu;
Ceturtāi gadiņāi
Pats nopirka, tad atdeva.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

6410.

Trīs gadiņi savalkāju
Tautu dotu gredzentiņu;
Ceturtāi gadiņāi
Metu upes dibināi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

6411.

Trīs gadiņi tautu dēls
Valkā manu gredzentiņu.
Vai valkāja mīlēdams,
Vai ienaidu turēdams?
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 424 -

6412.

Trīs vasaras tautu dēls
Mauce munu gredzeniņu;
Ceturtā vasarā
Noņem puķu vaineciņu.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

6413.

Tu, meitiņi, nazinoji,
Kodas duomas es duomoju:
Es duomoju tevi ņemt,
Pirkt tev zalta gredzeniņu.
- Tuški, puis, tavi duomi,
Caura tava capureite;
Duomā, puis, citas duomas,
Lopi savu capureiti.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6414.

Tu puisīti, teļa putra,
Tu meitiņas nepazini,
Tu nomauci kazai ragu
Par meitiņas gredzentiņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

6414¹.

Vai tādēļ priedi cirtu,
Ka zariņus nodzenēju?
Vai tādēļ meitu ņēmu,
Ka nomaucu gredzentiņu?
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

6415.

Vai, tautiet, tev nav kauna
Dot man vaŗa gredzentiņu?
Ne es aru, ne ecēju,
Es tev devu sudrabiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6416.

Valkā gudri, tautu meita,
Manu pirktu gredzeniņu (gredzentiņu);
Kad vaicāja tēvs māmiņa,
Sak', pirkuši bāleliņi;
Kad vaicāja bāleliņi,
Sak', zemē pacēlusi (pacēluse).
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 224 [Kabilē (Kld)], 345.

6417.

Vēl bij man meitai būt,
Vēl valkāt gredzentiņu;
Kad drīkstētu, nu mācētu
Ciema puišus kaitināt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

6418.

Velti velti tu, puisīti,
Uz manim lūkojies;
Kur tu, tautu neveiklīti,
Tiks' pie mana gredzentiņa!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

6419.

Visi ļaudis tā runāja,
Ka es augu saderēta.
Še rociņa, raugaities,
Vai derēti gredzeniņi.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

6420.

Caunītei pieci pirsti,
Pieci zelta gredzeniņi;
Jauni puiši bandenieki, -
Nava zelta zābaciņu.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

6421.

Ceļa vīr, ceļa vīr,
Atdod manu gredzentiņu!
- Paga paga, Rīgas meita,
Lai aizjūdzu kumeliņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

★

39204.

Ai bāliņu, baltgalvīti,
Pērc man zelta gredzentiņu!
Ja tu pirksi zelta gredzentiņu,
Tad es tevim svārkus šūšu.
69 [Ceraukstes B].

39205.

Balti man kājas auti,
Spudri vaŗa gredzeniņi;
Gudrai dēlu māmiņai
Auklēt manu arājiņu.
281 [Neretas Jk].

39206.

Bolti muni kuoju auti,
Spūdri zalta gredzentiņi;
Jau tam tautu malačam
Dag actiņas verūtīs.
326 [Preiļu D].

- 425 -

39207.

Bej pazeiti bruoļu muosu
Lelā ļaužu pulceņā:
Pilni piersti, obas rūkas,
Zalta grīztu gradzinteņu.
44 [Bebrenes Il].

39208.

Čing čing, saktiņ,
Čing, gradzantiņ;
Melle villiņ,
Nečabināt.
445 [Ugāles Vp].

39209.

Dujus zelta gredzentīnus
Pa upīti pildināju:
Man uzauga aiz upītes
Gredzentīnu nesātājs.
282 [Nīcas Lp].

39210.

Dievs, nedodi ar tautieti
Augt vienosi ciemīnos:
Nogul manas villainītes,
Nomauc manu gredzentīnu.
355 [Rucavas Lp].

39211.

Es atradu ganīdama,
Sidrabiņa gredzentiņu;
Ik rudeņus ciema puišus
Līdz asarām kaitināju.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

39212.

Es bej' moza meitinīte,
Lelu puisi pīmuonej'.
Uz kaļniņa sādādama,
Lejā laižu gredzentiņ'.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

39213.

Es bij meita, man bij vara,
Brākšķēj' zeme staigājot;
Nedrīkst puiši klāt man nākt,
Ne maukt manu gredzentiņu.
192 [Kosas C].

39214.

Es nesedzu villainīti,
Daudz nemaucu gredzentiņu:
Tautu dēls nezināja,
Kā iesākt bildināt.
605 [Skolas].

39215.

Es sasēju raibu sieru,
Vidū liku gredzentiņu;
Kam es dodu gredzentiņu,
Tas būs mans arājiņš.
184 [Ķēču Rg].

39216.

Es gradzina maucējam
Myužam loba navēlēju:
Sazalīkt, naizastīpt,
Kuo munami gradzinami.
263 [Mēmeles Jk].

39217.

Ituos tolkys māmiņai
Izgaist zalta gredzintiņd.
Ceļ, māmiņi, ūtru tolku,
Meklej sova gredzinteņ'.
143 [Jāsmuižas D].

39218.

Jauni puiši Dievu lūdza,
Ellē kājas sakāruši.
To darīja meitu grēki,
Meitu maukti gredzentiņ'.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

39219.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņā meža maliņā?
Atnāk mans bāleliņš
Gredzentiņu rociņā.
410 [Stāmerienas Md].

39220.

Ko domāji, tu tautieti,
Maukdams manu gredzeniņu?
Ne es tava māsa esu,
Ne būš' tava līgaviņa.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

39221.

Ko tu liedzies, tautu meita,
Ko cik daudzi dievojies,
Ko cik daudzi dievojies
Nebūt mana līgaviņa?
Tev būs būt, tev nebūt,
Tev novilku gredzentiņu.
46 [Beļavas Md].

39222.

Ķizu ķizu tautiņām,
Kas manāji rociņāji;
Brāļa pirktis gredzentiņis,
Deviņāmi zīlītēme.
214 [Lažas Azp].

- 426 -

39223.

Labāk naudu kājām minu,
Nekā pirku gredzentiņu.
Atnāk puiši, salauž pirkstu,
Nomauc manu gredzentiņu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

39224.

Ļaudis mani nevēlēja
Labam tēva dēliņam;
Sen manā rociņā
Tautu dēla gredzentiņš.
605 [Skolas].

39225.

Man solīja tautu dēls
Rīgā pirkt gredzentiņu;
Nenopirka, nepaņēma,
Tik slavīti padarīja.
192 [Kosas C].

39226.

Pilni pirksti, abas rokas
Zelta grieztu gredzentiņ'.
To nedošu jānomauc
Podzeniešu puisēniem;
Lai nomauca, ja nomauca,
Vaidaviešu tēvu dēli.
480 [Vējavas Md].

39227.

Pirc, bāliņ, man mazai
Zelta grieztu gredzeniņu,
Lai es varu vecus puišus
Ar gredzenu karināt.
127 [Grostonas Md].

39228.

Pierc, buoleņi, bryunus svuorkus
Da pošaji zemīnei.
Augšu lela, byušu tova,
Tova nauda naizgaiss.
365 [Sakstagalas Rz].

39229.

Pieci brāļi, viena māsa,
Raudādami kurpes pirka.
Tautu dēlis neraudāja,
Viens pirkdamis zirgu (=zīžu?) svārkus;
Viens pirkdamis zirgu svārkus,
Dui sudraba gredzentīnus.
355 [Rucavas Lp].

39230.

Puķīt, mana līgaviņa,
Pats es tevi audzināju;
Pats es tevim Rīgā pirku
Zelta grieztu gredzentiņu.
48 [Bērzaunes Md].

39231.

Sidraboti man matiņi,
Apzeltīti gredzentiņ(i).
Es tam nieka puisīšam
Sirdi vien kaitināj(u).
Vai satiku, vai panācu:
Es būš' tava līgaviņ(a).
119 [Gaujienas Vlk].

39232.

Skataities, jauni puiši,
Kur tā jūsu mīļā nāk.
Par kalniņu mirdzēdam(a),
Kurpes kājā, vaiņags galvā,
Zelta gredzens rociņā.
369 [Saldus Kld].

39233.

Spīd man mazā pirkstiņā
Viens sudraba gredzentiņš;
Tā nedošu nevienam
Tautu dēlam netikļam.
3 [Adulienas Md].

39234.

Šā ciemiņa meitiņām
Visām zelta gredzeniņi.
Ko domājiet, jauni puiši,
Ka nemauciet gredzentiņu?
241 [Lubānas Md].

39235.

Šādi tādi izvalkājas
Mana zelta gredzentiņa;
Tas neviena nevalkāja,
Kas man' pašu maldināja.
46 [Beļavas Md].

39236.

Šādi tādi knēvelīši
Valkā manus gredzentiņus:
Tik neviens nenovilka,
Kas man būtu prātam bij's.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

39237.

Šķiŗam pušu gultas drēbes,
Laulīb' mītu gredzentiņ';
Laulīb' mītu gredzentiņu
Met upītes dibenā,
Lai spīd upes dibenā,
Ne manā pirkstiņā.
373 [Sarkaņu Md].

- 427 -

39238.

Tautu meita man cymdus oda,
Kristiņus rakstīdama;
Es (tai) tautu meitiņai
Kolu zalta gredzentiņ(u).
551 [Ludza Ldz apr.].

39239.

Tautiets pirka man mazai
Rīgā zelta gredzentiņu,
Lai dabūtu līgaviņu
Par savam prātiņam.
605 [Skolas].

39240.

Tautu dēls man mazai
Rīgā pirka gredzentiņ',
Lai es augu lielumā,
Viņa stalta līgaviņa.
605 [Skolas].

39241.

Tautu dēls, tautu meita,
Rīgā pirka gredzentiņus;
Liela slava pircējam,
Vēl lielāka nesējam.
605 [Skolas].

39242.

Tautiets manu gredzeniņ(u)
Mazai mauca, tālu nesa;
Ne valkāja, ne atdeva,
Gaida mani uzaugam.
Audz, meitiņa, loki pūru,
Nāc pakaļe gradzenam.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

39243.

Visi ļaudis tā runāja,
Kad es augu saderēta.
Še rociņa, raugaties,
Vai derēti gredzentiņi.
184 [Ķēču Rg].

39244.

Visi manu roku ķēra,
Visi mauca gredzentiņu;
Viena(m) būšu, ne visiem,
Rīta māļa malējiņa.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

39245.

Zēni zēni, puiši puiši,
Kuŗš pie mani gulējāt?
Kuŗš jūs man nomaucāt
Sudrabiņa gredzeniņu?
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

★

4. Puķes un puķu dārzs

6422.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Šogad sēra vasariņa!
Ne puķiņas laukē aug,
Ne roziņas dārziņē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

6423.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Vaidi nāca šai zemē!
Vaidu bite ziedus ņēma
Manā rožu dārziņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

6424.

Vai Dieviņi, šovasar
Zālats auga ezerā!
Vai tādēļ mūs' māsiņa
Ar nelieti saderēs?
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

6425.

Ai ezera iztaciņa,
Tavu skaistu pureniņu!
Vienu ziediņ' i norāvu,
Pilna sauja sudrabiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

6426.

Ai ezera izteciņa,
Tavu skaistu pureniņu!
Vienu ziediņ' i norāvu,
Treju tautu karināju.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

6427.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Kādu mērķi roze rāda:
Tek par sētu ziedēdama
Dēlu mātes dārziņā.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)], 190 [Kuldīgā].

1. Protu, protu, redzu, redzu,
Man jāiet par novadu:
Manas rozes, magonītes
Par žodziņu pāraugušas.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

6428.

Vai meitiņas, vai māsiņas,
Es šorīt nobijos:
Vai bij briedis, vai bij lācis
Manā rožu dārziņā?
Nebij briedis, nebij lācis,
Tas tautieša kumeliņš,
Tas tautieša kumeliņš,
Pērnā spalva mugurā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

- 428 -

6429.

Ai rozīt, magonīt,
Kam no rīta noziedēji?
Dienas vidū tautas jāja,
Tev ziediņi nobiruši.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

6430.

Ai tu liela rīta rasa,
Kam tu mani aizkavēji?
Es būt' savu rožu dārzu
Bez saulītes izravējsi.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

6431.

Aiz Daugavas melni meži
Sudrabiņa vijiņām;
Tur aug viena zelta roze,
Dimantiņa magonīte.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

6432.

Aiz kalniņa rozes sēju,
Lai neredz ciema puiši.
Rozītēm platas lapas,
Nāk par kalnu ziedēdamas.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

6433.

Aiza-ilgi-gulējos
Svētdieniņas rītiņā:
Visi mani rožu dārzi
Zālītēm apauguši.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

6434.

Ak tu lauka magonīte,
Kam tik agri noziedēji?
Es gribēju sievu ņemt,
Puškot savu cepurīti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

6435.

Ar vārtiem rozes zied,
Ar vārtiem magonītes:
Pa vārtiem izvedīs
Pašu rožu dēstītāju.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

6436.

Balta puķe, zaļa niedre
Virs ūdeņa līgojās,
Ne tā grima dibinā,
Ne sit viļņi maliņā.
232 [Talsos (Tl)].

6437.

Balta roze pārziedēja
Pašā lauka viducī;
Sarkanāja neziedēja
Mana tēva dārziņā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

6438.

Baltu puķu ceriņš auga
Bāleliņa pagalmā.
Tur saulīte miglu meta,
Vai bij ziema, vai vasara.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6439.

Dārzā gāja tautu meita
Savas rozes noravēt;
Stallī gāja tautu dēls
Barot savu kumeliņu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

6440.

Dancodamis kumeliņis
Ielec rožu dārziņā,
Nolauzīja, izkaisīja
Mūs' māsiņas magoniņas.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

6440¹.

Došu, došu meitiņām,
Ko vakari solījos:
Došu savu kumeliņu
Rožu dārzu noecēt.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

6441.

Es apklāju rožu dārzu
Ar baltiem palagiem.
Sveši ļaudis sanākuši,
Gaida rožu šķinējiņas;
Vai gaidāt, negaidāt,
Nenāks rožu šķinējiņa;
Vakar rožu piešķinuse,
Šodien vija vaiņadziņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6442.

Es dēstīju baltu rozi
Vienā dārza stūrītī,
Asajo kadiķānu
Pašā dārza vidiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 429 -

6443.

Es gulēju dienasvidu
Savā rožu dārziņā.
Kliņģerīšu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu,
Rūtenīti, samtenīti,
Tās paliku pagalvī;
Magonītes plata lapa,
Tā bij manis apsedzinis.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

6444.

Es neiešu tautiņās
Par deviņas vasariņas:
Nu vēl mana roze plauka
Devītā lapiņā.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

6445.

Es piesēju kumeliņu
Pie meitiņas rožu dārza;
Kumeliņis dancodams
Ielec rožu dārziņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Saulīt' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimīte:
Man ielēca kumeliņš
Meitu rožu dārziņā.
Piedodiet, jūs māsiņas,
Par kumeļa lēkumiņu,
Rītā došu kumeliņu
Rožu dārzu noecēt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

6446.

Es savāi pagalmāi
Četras rozes audzināju.
Vienu došu bāliņam,
Otru tautu dēliņam;
Divas pati paturēšu,
Tās likš' pūra dibinā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

6447.

Kad es biju jauna meita,
Es trejādi kupčojos:
Sēju rozes, magonītes,
Sēju āra biškrēsliņus;
Par rozīti ortu ņēmu,
Par magoni pusdāldeŗa,
Par to āra biškrēsliņu
Trīs dāldeŗi, piecu mārku.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6448.

Kādēļ manas rozes zied
Vairāk bālas ne sarkanas?
Šogad tautas gaŗiem jāja,
Citu gadu iekšāi jās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

6449.

Kālabad šovasar(u)
Koši rozes neziedēja?
Vai bij rožu ravētāja
Ar tautām(i) saderējse?
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

6450.

Kālabade tai dārzē
Viena pate roze auga?
Voi tā bija nolūkojse
Vienu meitu māmiņē?
224 [Kabilē (Kld)].

6451.

Kalniņā rozes sēju,
Lejiņā magonītes;
Vecā māsa kā magone,
Es, jaunā, kā rozīte.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

6452.

Kam, māmiņa, rozes sēji,
Tev nav rožu ravētājas;
Sēj, māmiņa, magonītes,
Gan kalpones noravēs.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

6453.

Kam, māmiņa, rozes sēji
Tiki lielu gabaliņu?
Trīs rozītes vien bij sēt,
Trīs meitiņas nesējiņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

6454.

Kas tā tāda puķe zied
Jaunu meitu dārziņā?
Vai tā roze, vai magone,
Vai tā skaista mātes meita?
1311 [Apē (Vlk)].

6455.

Kas tos manus rožu krūmus
Krust' krustiem sakrustīja?
Vai tie lieti, vai tie vēji,
Vai tie paši puišu blēži?
Ni tie lieti, ni tie vēji,
Tie bij paši puiši blēži.
279 [Skursteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 430 -

6456.

Ko, māsiņas, runāsim,
Pavasari tikušās?
Vai tev dīga rožu sēklas?
Man izpuva palejiņas.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

6457.

Krustām šķērsām rozes sēju
Par bāliņa pagalmiņu.
Vai būs mana brāļa sieva
Rožu ceļa staigātāja,
Kā es pati, brāļa māsa,
Rožu kroņa valkātāja?
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

6458.

Krustu metu, brīnējos
Savam rožu dārziņam:
Visapkārti rozes zied,
Vidū zelta magonīte.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

6459.

Līdz pusei es iebridu
Baltā puķu ezerā,
Baltai puķei roku devu
Kā savai līgavai.
121 [Gulbenē (Md)].

6460.

Līdz pusīti es iebridu
Baltāi puķu ezerāi,
To puķīti meklēdama,
Kam dzeltāni ziedi zied.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

6461.

Līdz pusīti es iebridu
Baltu (baltā) rožu dārziņā;
Man pašai balti vaigi,
Sarkans rožu vaiņadziņš.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

6462.

Līgoties līgojās
Balta puķe ezerā;
Ne tā slīka, ne tā grima,
Puišus vien karināja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

6463.

Māmuliņ, māmuliņ,
Tavu kuplu rožu dārzu!
- Man nebija rožu dārza,
Man bij divi magonītes.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6464.

Meitas manu cepurīti
Iemet rožu darziņā.
Nesakait manas vainas,
Ja rozēm zari lūza.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6465.

Meitas meitas, ņemat deķus,
Iesim mežā pureņos!
- Ziema nāk, ne vasara,
Nezied vaira pureniņi.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

6466.

Meitiņām māsiņām
Liela skāde notikuse:
Zēni sētu salauzuši,
Cūkas rozes izrakušas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

6467.

Meitu dēļ rozes zied,
Meitu dēļ magonītes,
Meitu dēļ jauni puiši
Jāj barotus kumeliņus.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

6468.

Miglājā rītiņā
Nozied zelta pureniņš,
Neredz gani ganīdami,
Ne saulīte tecēdama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

6469.

Luternieku sīki krūmi
Smuku puķu pieauguši.
Sūtu vēsti Kabilē,
Lai nāk puķu izravēt;
Kabilē smukas meitas,
Daiļu puķu ravētājas.
224 [Kabilē (Kld)].

6470.

No rītiņa rozes sēju,
Pusdienā magoniņas,
Vēlajā vakarā
Dzeltānās kliņģerītes.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6471.

Pavasar jaunas meitas
Lazdu ziedu i meklēja;
Ziemu lazda noziedēja,
Kad meitiņas neredzēja.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

- 431 -

6471¹.

Pin, brālīti, augstu žogu
Gar to manu rožu dārzu,
Lai tautieša kumeliņš
Neielēca rozītēs.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

6472.

Pirmodien, otrudien,
Tad meitām puķu diena:
Pirmodien rozes sēja,
Otrudien magoniņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6473.

Puķe puķe, roze roze,
Kur palika magonīte?
Magonīte ietecēja
Kliņģerīšu dārziņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408.

6474.

Puķe puķe, roze roze,
Sen tu mani karināji:
Tu zied' skaisti dārziņā,
Es pa sētu lūkojos.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

6475.

Puķe puķe, roze roze,
Tu man kaunu padarīji:
Iet pār viju ziedēdama
Viņu sētas dārziņā.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

6476.

Puķe puķe, roze roze,
Tu man žēli padarīji:
Nu noviju vainadziņu,
Nu tu ziedi ceļmalā.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

6477.

Puķe puķe, roze roze
Uz manim gauži raud:
Kam tu sēji, kam ravēji,
Ka neviji vaiņagā.
355 [skat. 407. (krustpils pag. D)].

6478.

Puķe ziedi, krūmu rieši
Brāļa dārza maliņā.
Zied', puķīte, neriet krūmu,
Vēl neiešu šoruden.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 190 [Kuldīgā], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6479.

Puķīt' auga, krūmu rieta,
Šķiet man' ilgi dzīvojot;
Audz, puķīte, neriet krūmu,
Šī pēdīga vasariņa.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Audz, puķīte, neriet krūmu,
Šī pēdēja vasariņa,
Šī pēdēja vasariņa
Vainadziņu valkājot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6480.

Pusi dārza rožu sēju,
Pusi sīku magonīšu;
Pusmūžiņa nodzīvoju
Bez maizītes arājiņa.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

6481.

Rozes sēju kalniņā,
Magonītes lejiņā;
Es rozēs puškojos,
Kalponīte magonēs.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

6482.

Rožys sēju kal'n'eņā,
Poša bāgu l'ejeņā;
Ka man tuo izb'ēgt'
Nū taut'eņu bruol'eņūs.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

6483.

Sorkonraibas ruoezes zied
Dougaeviņas maeliņā;
Sorkonbolta toutu meita
Raibu ruožu ravātāja.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

6484.

Sarkanīte, marenīte,
Tās bij pašas ietaliņas:
Viena zied migliņā,
Otra rīta rasiņā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

6485.

Savam rožu dārziņam
Vaŗa stabus liedināju,
Vaŗa stabus liedināju,
Sudrabiņa viju viju.
Pate stāvu dārziņā,
Rožu kronis galviņā.
Kuŗš puisītis gaŗām gāja,
Tas pacēla cepurīti.
Kuŗš puisītis man patika,
To es labi sveicināju;
Kuŗš man labi nepatika,
Ne virsū neskatos.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 432 -

6486.

Šādi koki, tādi koki
Mūs' nāburga dārziņā;
Manas māsas dārziņā
Apzeltītas rozes zied.
1311 [Apē (Vlk)].

6487.

Sēj, māmiņa, vienu rozi,
Viena meita valkātāja.
Rozei zied zaru zari,
Nevar viena novalkāt.
17 [Ķēčos (Ķēču pag. Rg)].

6488.

Sēju rozes, magonītes,
Nevieniņa neziedēja:
Ir puķīte paredzēja,
Ka es ilgi nedzīvošu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6489.

Sēju rozes, tās neauga,
Magonītes neziedēja.
Paliks mani šis rudenis
Ar puišiem ienaidā.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

6490.

Sīkaliņa rozes sēja
Avotiņa lejiņā;
Sīka bija rožu sēkla,
Vēl sīkāka sējējiņa.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

6491.

Silta saule, karsta saule,
Man rozītes jāravē;
Izkūst mana zelta josta,
Div' sudraba gredzeniņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)], 335.

1. Silta saule, karsta saule,
Man liniņi ravējami;
Man izkusa zelta josta,
Divi zelta gredzeniņi.
Brauc, bāliņi, Jelgavā,
Pirc man citu zelta jostu,
Pirc man citu zelta jostu,
Citus zelta gredzeniņus.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

6492.

Skaista meita puškojās
Ar ābeļu ziediņiem,
Nevīžoja rozes sēt,
Ne magoņu izravēt.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

6493.

Skaisti zied līca roze
Dzeltāniem ziediņiem;
Tur sajāja sveši ļaudis
To ziediņu raudzīties.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

6494.

Stād', māsiņa, kliņģerītes
Gar tām dobes maliņām,
Lai es sēju magonites
Pa vidiņu vidiņiem.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6495.

Steidzu, beidzu rožu dārzu
Bez rasiņas izravēt,
Ka varētu vainadziņu
Bez valodu iznesāt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6496.

Steidzu, beidzu rožu dārzu
Bez rasiņas izravēt,
Lai varētu sav' mūžiņu
Bez asaru nodzīvot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 308 [Altenē (Seces pag. Jk)], 401.

6497.

Sūtīj' mani māmuliņa
Lejiņā pornas (=purenes) raut.
Ko man bija pornas raut,
Es bij' pati kā porniņa.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

6498.

Tāda bija šī vasara,
Auga rozes, neziedēja.
Man aizgāja šī vasara,
Viena zieda meklējot.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

6499.

Tautām auga ozoliņi,
Man zied rozes dārziņā.
Tautiets rāva man' rozīti,
Es nolauzu ozoliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 433 -

6500.

Teci, teci, tautu dēls,
Pa manām rozītēm;
Kas tās rozes aplaistīs,
Tam es pate piederēšu.
(Zīlēšana.)
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6501.

Uz papuves zaļa zāle
Zeltītiem ziediņiem.
Tautu dēls pāri gāja,
Zelta ziedus braucīdams,
Zelta ziedus braucīdams,
Cepurīti puškodams.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

6502.

Vai bij briedis, vai bij lācis
Manāi rožu dārziņā?
Visi mani rožu koki
Krust' krustīnis salauzīti.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

6503.

Viena pate roze auga
Māmuļītes dārziņā.
Vai tā bija paredzējsi -
Viena meita māmiņai.
224 [Kabilē (Kld)].

6504.

Viena pate roze zied
Māmuliņas dārziņā;
Tai pašai sveši ļaudis
Dzīrās ziedus purināt.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

6505.

Viena pate roze zied
Mana dārza vidiņā;
Viena pate meita aug
Man par prieku pasaulē.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

6506.

Viņpus purva rozes zied,
Šaipus purva magoniņas,
Pašā purva vidiņā
Dzeltānā kliņģerīte.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

6507.

Ciema puiši, bāleniņi,
Ceļat mani pār upīti:
Aiz upītes daiļas rozes
Sen augušas, neravētas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

★

39246.

Vai Dievī, vai Dievī,
Roze pati mērķi rāda:
Aizies rožu valkātāja
Otra kunga tiesiņā.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

39247.

Ai melīt, namaloj,
Es nūgivu malojūt;
Tu sacēji: rūzes zīd
Vakarēju sējumeņu;
Es nūguoju pasavērt:
Vēl rūzītes nadeigušas.
559 [Rēzekne Rz apr.].

39248.

Ai stalto tēva dēl(u),
Valdi savu kumeliņu,
Lai tas manu rožu dārzu
Ar kājām nesamītu.
378 [Seces Jk].

39249.

Aiz kū man šūvosor
Malnys rūzis nūzīdēja?
Zīmas vējini apputynava
Jura dīnys reiteņā.
326 [Preiļu D].

39250.

Aiz ko rozes šovasar
Gaŗas auga, neziedēja?
Vai redzēt paredzēja:
Šī pēdīga vasariņa.
198 [Krustpils D].

39251.

Aizpūrīša meita beju,
Greišļa veju vainuceņu;
Namuocieju rūžu sēt,
Ni mogonu izrevēt.
357 [Rudzētu D].

39252.

Auga, auga man rozītes,
Auga sīkas magonītes;
Auga visas skaistas puķes,
Kā pa Dieva likumam.
3 [Adulienas Md].

- 434 -

39253.

Augt' guļbīts, rīst' kryumiņu,
Zīdāt' zalta zīdeņim,
Ka byut' poša ravātuoja
Koč snuotini puorvylkus'.
143 [Jāsmuižas D].

39254.

Ateji, muna muosiņa,
Es īvesšu puķītēs:
Vīna puķe trejuom lopuom,
Deviņim zīdiņim.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

39255.

Eita, mazas meitenītes,
Nu es vesšu puķītēs;
Viena puķe, trīs lapiņas,
Deviņiemi ziediņiem.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

39256.

Attaisi, bruolīt,
Man duorza vuortus,
Es īšu duorzā,
Plyukšu sev ruožas;
Plyukšu sev ruožas,
Puškuošu golvu.
170 [Kapiņu D].

39257.

Attaisi, bruolīt, man vuortus,
Es īšu rūzīšu duorzā;
Es nūplēsšu tū rūzīti,
Kura pyrmuo izzīdēj'se.
Cytas rūzes pumpurūs,
Gaida cyta plyucējiņa.
170 [Kapiņu D].

39258.

Es īguoju rūžu duorzā
Mogyunītes paraustīt;
Mogyunītes paraustīt,
Daiļu pušku puškuodama.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

39259.

Es mātei viena meita,
Vienā rožu dārziņā;
Kas, rozīte, tev pateica,
Ka(s) es viena mātei meita?
378 [Seces Jk].

39260.

Es meitāmi labs draudziņš,
Palīdz' dienu, palīdz' nakti:
Palīdz' dienu govis ganīt,
Nakti rozes izravēt.
241 [Lubānas Md].

39261.

Es izaugu pie māmiņas
Baltu rožu dārziņā;
Kad atnāca tautu dēli,
Tad iemuku rozītēs.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

39262.

Es uzaugu pie māmiņas
Sārtā rožu dārziņā;
Mīļi lūdzu tautu dēlu,
Lai rozītes nenomina.
183 [Kazdnagas Azp].

39263.

Es neietu puķu zagt,
Jaunu meitu dārziņā:
Slīdēj' kāja, krīt' gar zemi,
Meita ar ķeksi mugurā.
72 [Cesvaines Md].

39264.

Es pasēju maganeņas
Muolajā(j)i kalneņā;
Es izīšu tauteņuos
Ikotrā(j)i vīteņā.
247 [Makašānu Rz].

39265.

Es pazynu tū putneņu,
Kas dzīd skaisti duorziņā;
Es pazynu tū meitiņ(u),
Kas rūzītes īstatēja.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

39266.

Es pi sovas muomuliņas
Mirtu duorziņu revēju.
Satiņ mani muomuļiņa,
Kaut mirtiņu lapiņuos.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

39267.

Es buoliņūs dzeivuodama,
Divu duorzu puču sieju;
Vīnu sieju rūžu duorzu,
Ūtru boltu magoneišu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

- 435 -

39268.

Es tev teicu, Jaņķelīti,
Valdi savu kumeliņu;
Kumeliņis dancādams
Ielec rožu dārziņā,
Nokož rozes izziedēj'šas,
Pumpurīšus neziedēj'šus.
94 [Dunikas Lp].

39269.

I ruožeņa, maganeņa
Lobys vīteņis taulava:
Jas jū sēj(u) kalneņā,
A jei tak ļajeņā.
326 [Preiļu D].

39270.

Jaunas meitas nezināja,
Kādas puķes dārzā aug:
Lapas sprīža platumiņ(u),
Ķipja osas gaŗumiņ'.
282 [Nīcas Lp].

39271.

Jau pādejus dudokus (rudokus) sēju,
Bruoliliņu duorziņā;
Pādejū godu dzeivuoju
Boltajūsi bruoliņūs.
604 [Dažādi iesūtītāji].

39272.

Kalna-Putnos rozes zied,
Lejas-Putnos magonītes,
Raktēnos aiz sētiņas
Vecais rutku sēklenieks.
242 [Lubejas Md].

1. Man pašai rozes zied,
Man pašai magoniņas,
Viņsētā aiz sētiņas
Sapelēj'šas kliņģerītes.
198 [Krustpils D].

39273.

Kalab mani rožu krūmi
Caur riķiem izauguši?
Vai man būs jāiziet
Pa novadu tautiņās.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

39274.

Kambarī rozes sēju,
Magonītes istabā;
Papriekš tautas pie magones,
Tad pie rozes kambarī.
241 [Lubānas Md].

39275.

Kas tur spīd, kas tur viz
Paeglīšu ēniņā?
Balta puķe krūmu rieta,
Ne saulītes audzināta.
378 [Seces Jk].

39276.

Kaut es būtu zinājuse,
Ka es tava līgavīna:
Kalnā rozes ravēdama,
Būtu tecējuse lejīnā.
192 [Kosas C].

39277.

Lai zied rozes, lai zied puķes
Tautu meitu pagalmā(j)i!
Bērits, manis kumeliņis,
Ap rozēmi apdancoja.
560 [Rīga ].

39278.

Lynim sēju tū drivinu,
Mogonomi nūzīdēja;
Mušeit pučis paredzēja,
Ka es ilgi nadzeivuošu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

39279.

Mani guļas paladziņi
Asarās izmazgāti.
Labāk augšu pie māmiņas
Baltā rožu dārziņā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

39280.

Mun meitiņas apsasmēja,
Par lodziņu vardamas (vērdamās).
Paga paga, jūs meitiņas,
Gan es jums atdares (atdarīšu):
Dzīšu savu kumeliņu
Jūsu rožu dārziņā.
127 [Grostonas Md].

39281.

Man māmiņa rudzus sēja,
Bāliņam skaistu roz(i);
Bāliņam skaistu roz(i),
Sudrabiņa lapiņām.
605 [Skolas].

39282.

Manā rožu dārziņā
Trīs rozītes uzziedēja.
Lūko mani tautu dēli
Par trijiem novadiem.
374 [Sātiņu Kld].

- 436 -

39283.

Manā rožu dārziņā
Trīs sidraba rozes zied.
Tautu dēls gaŗām gāja,
Lūdza vienu rožu ziedu.
Es nedotu tautiešam,
I ne rožu pazarītes.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

39284.

Maņ zemeite naacāta,
Tī staiguoja jaunas meitas;
Tī staiguoja jaunas meitas,
Boltas pučes laseidamas.
389 [Silajāņu Rz].

39285.

Maza biju meitenīte,
Nu es meita taisījos:
Nu ar mana roze plauka
Devītā lopiņā (lapiņā).
236 [Līvānu D].

39286.

Muoseņis, munis laseitis,
Es jyus vesšu puķeitjās:
Vīna zuoļa, trejlapiņu,
Deviņim zīdiņim.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

39287.

Mardziņu, munu mardziņu,
Bolts kai putu gaboliņd;
Mirtiņas, munas mirtiņas,
Zaļojom lapiņom.
35 [Baltinavas Abr].

39288.

Maza maza meitenīte
Stāda rozes dārziņā;
Dievs dod viņai lielai augt,
Tur būs manim līgaviņa.
241 [Lubānas Md].

39289.

Meitas meitas, Laime nāk,
Zīle dzied liepiņā:
Meitām sola rožu dārzu,
Ar baltām rozītēm.
273 [Mores Rg].

39290.

Mārga mārga, vej vainagu,
Lejiņā īvas zīd!
Ivas ilgi nazīdēs:
Treis reitiņus vosorā.
35 [Baltinavas Abr].

39291.

Nāc, māsiņa, nāc, māsiņa,
Puķu plūkt(i) dārziņā:
Trīs kociņi, trīs zariņi,
Deviņāmi lapiņāmi.

39292.

Nasaplot, rožu kryums,
Nadar manim žāloveņu (žālobeņu):
Maņ pādejuo vasariņa,
Vainuceņu nosuojūt.
389 [Silajāņu Rz].

39293.

Nu bruoleņa pavaicuoju,
Kod byus īt tautiņuos?
Tod byus īt tautiņuos,
Kod byus rūžys zīdiņā.
170 [Kapiņu D].

39294.

Nyuļa maņ dīna ausa,
Nyuļa maņ sauļa ļācja;
Nyuļa muns mēļu kryums,
Deveitā lapeņā.
143 [Jāsmuižas D].

39295.

Pasaverit jyus, meiteņis,
Kaida puče duorzā auga:
Ruoža-puče duorzā auga,
Sorkonim zīdeņim.
Lopas skoras plotumā,
Kuoteņš rūkas rasnumeņa.
170 [Kapiņu D].

39296.

Pašas puķes mērķi rāda,
Kā būs meitām šoruden:
Ziedēdamis, klastēdamis,
Lien pa riķis ciemīnos.
355 [Rucavas Lp].

39297.

Pats zināju to stallīti,
Kur likt savu kumelīn(u);
Pats zināju to naglīnu,
Kur kārt savu cepurīt(i).
Pats zināju rožu dārzu,
Kur meitīnas rozes pin.
192 [Kosas C].

39298.

Piemiņām rozes sēju,
Piemiņām magonītes;
Ja ar manis neredzēja -
Pieminēt pieminēt (pieminēja).
184 [Ķēču Rg].

- 437 -

39299.

Pāri gāju rožu laiku (lauku),
Lai tautiņas neredzēja;
Lai tautiņas neredzēja
Aiz rozīšu ziediņiem.
127 [Grostonas Md].

39300.

Paldies devu Dieviņam,
Ka man laba vasariņa:
Zied man puķes, zied man rozes,
Aug man skaists arājiņš.
306 [Patkules Md].

39301.

Pyrmuodīna, ūtruodīna,
Tej meitomi puču dīna;
Pyrmūdīni rūzes sēju,
Utrūdīn magoneņas.
263 [Mēmeles Jk].

39302.

Puķe puķe, roze roze,
Vai redzēji magonīti?
Es redzēju magonīti:
Vāczemē lieverēja.
605 [Skolas].

39303.

Puķe puķe, roze, roze,
Kam tu mani kaitināji?
Kad es gāju baznīcā,
Tu ziedēji ceļmalā;
Kad sapīkšu, tad noraušu,
Aizpuškošu cepurīti.
355 [Rucavas Lp].

39304.

Puķīte, rozīte, magonīte,
Ta mana brālīša līgaviņ(a).
Puķe puķe, roze roze,
Sen tu mani kaitināji.
15 [Alūksnes Vlk].

39305.

Pūt, vējiņi, lēni lēni,
Ļauj ieviņai ilgi ziedēt.
Jāj, tautieti, vēlu vēlu,
Ļauj man mirtes izaudzēt.
102 [Dzirciema Tk].

39306.

Pyut, vējiņ, mogonuos,
Lai mogonas platejās;
Tai redz tautas jaunu meitu,
Kai pyuš vējis maganiņas.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

39307.

Rūtuojiet, munas puķes,
Vairs es jūsu nalaisteišu.
Es pamesšu jūs, puķeites,
Jaunuokai muoseņai,
Tei lai laista, tei lai audzē,
Tei lai vij vaiņadziņu.
194 [Krāslavas D].

39308.

Rozes zied dārziņā
Dzelteniem ziediņiem;
Tautu meita pievīlusi
Manu baltu bāleliņ'.
127 [Grostonas Md].

39309.

Rozes auga, magonītes,
Pie brālīša namdurvim;
Ka būs tāds, kas drīkstēs
Raut man vienu magonīti?
439 [Trikātas Vlk].

39310.

Samtenīte, rūtenīte,
Zied bāliņu dārziņā;
Samtenīte māsa bija,
Rūtenīte līgaviņa.
605 [Skolas].

39311.

Sarkanbalta roze auga
Liela ceļa maliņā.
Kam tu augi, kam ziedēji,
Kam puisēnus kairināji
Šādu gaŗu vasariņu?
263 [Mēmeles Jk].

39312.

Sarkans zied rožu dārzs,
Daiļa pate revētāja.
Vai tie akli, neredzēja,
Mani balti brāleliņi?
604 [Dažādi iesūtītāji].

39313.

Savu laiku ievas zied,
Savu laiku magonītes;
Savu laiku es ziedēšu
Skaistā rožu dārziņā.
192 [Kosas C].

- 438 -

39314.

Sedz, māmiņa, zelta sagšu,
Laid sudraba dārziņā:
Lai es visas zelta rozes
Aiz vaiņaga aizspraužu (aizspraužos).
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

39315.

Sylta rosa, solta rosa,
Maņ ruožiņas naravātas;
Moza beju ravātuoja,
Nadreikstēju rosā īt.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

39316.

Sējat, brāļi, tīrumīnus,
Lai aug smuidra labībīna;
Sējat māsas, rožu dārzus,
Lai zied rozes, magonītes.
192 [Kosas C].

39317.

Sēju lielu rožu dārzu,
Sēju magoņu tīrumiņu;
Tautas jāja rozes raut,
Es par sētu magonēs.
184 [Ķēču Rg].

39318.

Sēju rūzes, i mogonas
Buoleleņa duorzeņā,
Ni zīd rūzjas, ni mogonas
Buoleleņa duorzeņā.
I pučeitja paŗadzjāja,
Ka es ilgi nadzeivuošu.
247 [Makašānu Rz].

39319.

Sēju rūžas, sēju mogonas,
Ni aug rūžas, ni aug mogonas;
Mušeit rūžas paredzēja,
Ka es ilgi nadzeivuošu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

39320.

Sieju rūzys ustobā,
Maganeņis kambarī.
Ni aug rūžos ustobā,
Ni magonis kambarī;
Mušen pučys paredzē,
Ka es ilgi nadzeivoišu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

39321.

Sēju rūtas, sēju mirtas,
Sēju savas jaunas dīnas;
Auga mirtas, auga rūtas,
Auga munas jaunas dīnas.
168 [Kalupes D].

39322.

Sēju ruožis, mogouneņis
Muolajā kaļniņā.
Zīdit ruožas, vai nazīdit,
Jau pādejuo vasariņa.
Raudi, muosiņ, vai naraudi,
Jau pādejīs vakariņš.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

39323.

Sylā īmu, sylā taku,
Sylā mani vajadzēja;
Sylā beja rūzis sātys,
Pa sileņu maganeņis.
170 [Kapiņu D].

39323¹.

Sylā eju, sylā taku,
Sylā man vajadzēja:
Sylā man tāvs ar muoti,
Pasileņā maganeņis.
559 [Rēzekne Rz apr.].

39324.

Skaista puķīt' noziedēja
Smilšainā kalniņā.
Es uzaugu daiļa meita
Mazajā ciemiņā.
378 [Seces Jk].

39325.

Skaistys rūžys, skaistys rūžys -
Kas tuos rūžys audzynuoja?
Skaista mjaita audzynuoja,
Pi lūdzeņa sādādama.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

39326.

Smuka puķīt' kalnāi auga -
Kas to puķīt' iestādīja?
Smuka meitiņ iestādīja,
Pie māmiņas dzīvodam(a).
15 [Alūksnes Vlk].

39327.

Skrundenieku novadā
Baltas puķes pūļiem auga;
Sūtu vēsti pār novadu,
Lai nāk puķes izravēt.
398 [Skrundas Kld].

- 439 -

39328.

Staigā viegli, jaunā mārša,
Lai zemīte nerībēja;
Man' māmiņa rozes sēja
Avotiņa maliņā.
241 [Lubānas Md].

39329.

Steidzu savu rožu dārzu
Bez rasiņas izravēt,
Lai varētu rozes plaukt (plūkt),
Kad atjāja tautu dēls.
605 [Skolas].

39330.

Sveši ļaudis man vaicāja:
Ko dar' pati brāļa mās(a)?
Brāļa māsa puķes plūca
Savā rožu dārziņā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

39331.

Tautām auga ozoliņi,
Man zied rozes dārziņā;
Tautiets rāva man rozītes,
Es nolauzu ozoliņu.
605 [Skolas].

39332.

Tautu meita, ne māsiņa,
Atdod manu kumeliņ(u)!
Kā es varu tev atdot -
Liela skāde notikusi.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

39333.

Tumši brūnas rozes zied
Bandinieka sētiņā;
Iet pa sētu dziedādama
Bandinieka klētiņā.
42 [Bauskas B].

39334.

Vecu mani vecināja -
Vēl neiešu šoruden:
Vēl tās manas sētas rozes
Pirmajās lapiņās.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

39335.

Visapkārt rozes sēju,
Vidū sēju magonītes.
Tautas jāja, rozes plūca,
Mūs' māsiņas magonītes.
119 [Gaujienas Vlk].

39336.

Zīd rūžiņa, maganiņa -
Man pēdējuo vasariņa:
Nūveist rūžas, maganiņas,
Es poša tautiņuos.
143 [Jāsmuižas D].

39337.

Ziedi, ziedi, magonīte,
Sarkaniemi ziediņiemi:
Rītu būs liela salna,
Nosals tavi balti zied.
410 [Stāmerienas Md].

39338.

Zied rozītes šovasar,
Iz akmeņa griezdamās;
Citu gad(u) neziedēs,
Ni brāliņa dārziņā.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

★

- 440 -

TIKUMI UN NETIKUMI, IEDZIMTĀ DABA

- 441 -

1. Meitu laba sadzīve sava starpā un ar citiem

6508.

Ai kaimiņu zeltenītes,
Mūs' mīlīgu dzīvošanu!
Viena pate roze zied,
Visas vija vainadziņus.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

6509.

Ai kaimiņu dzeltainīte,
Kā mēs mīļi dzīvojam:
Vien' uz otru tecējām
Ielociņu līdzināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6510.

Ai nāburgu zeltenītes,
Kā mēs mīļi dzīvojam!
Ja ilgāki dzīvosim,
Dažam žēli darīsim.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

6511.

Bite bite, meita meita,
Tā nerieba nevienam:
Bite druvas nesliedēja,
Meita naida neturēja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)] (Kliģenē), 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bitītei, meitiņai,
Tām dzīvot ciemiņā:
Bite druvu nenoēda,
Meita ežu nenomina.
216 [Ventspilī].

6512.

Ienaidiņa neturēju
Ar kaimiņu meitiņām:
Cita mana māsa bija,
Cita brāļa līgaviņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

6513.

Lai dreb lapa, kam dreb lapa,
Liepai lapa nedrebēja;
Lai tur naidu, kas tur naidu,
Meitas naida neturēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

6514.

Lai ceļ naidu, kas ceļ naidu,
Meitas, naidu neceliet.
Kur meitiņas naidu cēla,
Tur zemīte līktin līka.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6515.

Mēs bijām ciema meitas,
Kā māsiņas turamies;
Cik dižs rieksta kodoliņš,
To mēs pušu dalījām.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

6516.

Mēs māsiņas nebijām,
Kā māsiņas dzīvojam:
Vienu zīļu vainadziņu
Katra dienu valkājam,
Vienu rieksta kodoliņu
Ir to pašu dalījām.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

6517.

Mēs māsiņas nebijām,
Māsiņām saucamies;
Kas ļautiņi nezināja,
Šķiet mūs vienas māmulītes.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

- 442 -

6518.

Mēs māsiņas nebijām,
Māsiņām saucamies;
ļaudīm lieli brīnumiņi,
Ka mēs mīļi dzīvojam.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 190 [Kuldīgā], 308 [Altenē (Seces pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

6519.

Mēs māsiņas nebijām,
Māsiņām(i) saucamies;
Mīl Dievam, žēl ļaudiem,
Ka mēs mīļi dzīvojam.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

6520.

Mēs māsiņas nebijām,
Mēs māsiņas saucamies.
Vai tādēļ saucamies,
Ka mēs mīļi dzīvojam?
17 [Ķēčos (Ķēču pag. Rg)].

6521.

Meitīnas māsīnas
Bitīšu draudze:
Kur viena nosmeta (=nometās),
Tur visas līdza.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)] (Nīcā).

6522.

No pēdām vien pazinu
Jaunu meitu gājumiņu:
Īsa pēda, īsi soļi,
Rindiņā staigājušas.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

6523.

Pieci, seši sīļa bērni
Vienā koka zariņā;
Piecas, sešas mātes meitas
Aug vienā sētiņā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

6524.

Tā dzīvot meitiņām
Kā baltām aitiņām:
Ne nīsties, ne bārties,
Ne turēt ienaidiņ'.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)], 34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 125.

6525.

Visapkārt rozes zied,
Vidū zaļa palejiņa;
Visapkārt meitas sēd,
Vidū meitu māmulīte.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

6526.

Vysys muoseņis bejuom,
Vysuom skaisti vaiņuceņi.
Cyta cytas nadevēm
Tauteņuom nycynuot.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

★

39339.

Ai meitiņas, ai māsiņas,
Ienaidiņu neturat;
Mīļa Laime brīnējās,
Meitām turot ienaidiņ(u).
127 [Grostonas Md].

39340.

Buoliliņi, munu (muni) buoliliņi,
Kai siliņa bolūdiņi!
Ļaudim leli breinumiņi,
Ka mes meiļi dzeivuojam.
314 [Pildas Ldz].

39341.

Kai es škīrūs ar bruoleņim,
Zeme leika osoruos;
Ļaudim leli breinumiņi,
Ka mes meili dzeivuojam.
579 [Viļāni Rz apr.].

39342.

Bite bite, muosa muosa,
Tu man ļauna nadarēji:
Bite pļovu naslīdēja,
Muosa veiru nadelēja.
174 [Kārsavas Ldz].

39343.

Bite bite, meita meita,
Abas vienu ceļu iet:
Bite ziedu sūcējiņa,
Meita naid(a) cēlējiņ'.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

39344.

Dusmu, meitas, neņemat,
Dusmas laba nedarīja:
Dusmas lika novalkāt
Visai vecu padomiņu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

39345.

Dzīvojam mēs jau mīļi,
Treju kungu dzeltenītes:
Rauzēnietes, mērēnietes,
Un mēs pašas palsmanietes.
54 [Bilskas Vlk].

- 443 -

39346.

Drīzi braucu labu zirgu,
Nevar drīzi sabarot;
Drīzi cēlu ienaidiņu,
Nevar drīz(i) saderēt.
224 [Lielvārdes Rg].

39347.

Jauna biju, traka biju,
Ar sābriemi lamājos;
Nu lielāka, nu gudrāka,
Aiz kauniņa navarēju.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

39348.

Jauna meita i būdama
Ilgi dusmu neturēju:
Vienu vārdu ļaunu saku,
Otru labu atbildēju.
224 [Lielvārdes Rg].

39349.

Kaimineiši, vuorguleiši,
Kuo mes meiļi dzeivovom:
Vīnu rīkstu turējom,
Tū pa pusei dalējom.
466 [Vārkavas D].

1. Bejom bruoļi saauguši,
Tuopēc gudri dzeivuojam:
Mežā rīkstu atroduši,
Tu uz pusem dalējom.
389 [Silajāņu Rz].

39350.

Kas Dievam gaisu jauc,
Kas meitām naidu ceļ?
Sniegi, vēji gaisu jauc,
Puiši meitām naidu ceļ.
48 [Bērzaunes Md].

39351.

Lai drebēja, kas drebēja,
Liepas lapa nedrebēja;
Lai tur naidu, kas tur naidu,
Meitas naidu neturēja.
Apses lapa drebētāja,
Puiši naidu turētāji.
162 [Kacēnu (Kačanovas) Abr].

39352.

Lai ceļ naidu, kas ceļ naidu,
Meitas, naidu neceliet!
Trīs gadiņi zeme raud,
Meitu naida cēlumiņu.
241 [Lubānas Md].

39353.

Lai dreb lapa, kam dreb lapa,
Liepai lapas nedrebē;
Lai tur naidu, kas tur naidu,
Meitas naidu neturē;
Visu gadu zeme raud
Meitu naidu turējuma.
241 [Lubānas Md].

39354.

Meitiņām tā dzīvot,
Kā baltām aitiņām:
Ni kauties, ni bārties,
Ni turēt ienaidiņa.
Bāleniņi, naidenieki,
Tēva zemi dalīdami.
373 [Sarkaņu Md].

39355.

Meitiņom tai dzeivuot,
Kai boltomi vuškiņom;
Daudz dzierdēt, daudz redzēt,
Moz ūtram pasacīt.
326 [Preiļu D].

39356.

Mīli vīni dzeivuojam,
Mīlys runys runuojam.
Dīvam prīka, ļaudim žāļ,
Ka mjas mīli dzeivuojam.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

39357.

Mīļi mīļi es dzīvoju
Ar tām ciema meitiņām:
Pušu griezu riekstu kodolu,
Klēts priekšā stāvēdama.
198 [Krustpils D].

39358.

Kad bej sylta vasariņa,
Vysi zīdiņi zīdēja;
Vysi mani lobi beja,
Ka es paša loba beju.
326 [Preiļu D].

39359.

Visur man saule spīd,
Kad saulīte uzlēkuse;
Visur man labi ļaudis,
Kad es pate laba biju.
605 [Skolas].

39360.

Zeiļu eiliņu puorruovu
Ar bruolini kaitīdama;
Kab ar svešu puorruovuse,
It slavīte maliņā.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

- 444 -

39361.

Zeida kuorteņu puorruovu
Ar buoleleņu kaiteidama;
Kam ar svešu kaitējuse,
Seņ slaveite maleņā.
89 [Dricēnu Rz].

39362.

Zūbyns kokla nanūcierta,
Ka nabeja ciertējeņa;
Mārga naida napacjāļa,
Ka nabeja cāluojeņa.
326 [Preiļu D].

39363.

Zūbyns kokla nanūcierta,
Kab nabyutu ciertējiņa;
Īnaidiņš i nasacaltu,
Kab nabyutu cāluniņa (cālumiņa?).
182 [Kaunatas Rz].

★

2. Meitu gods, tiklība

a) Meita tur godu, sarga vainagu; netur godu, zaudē vainagu

6527.

Ai aso zobeniņ,
Kam kaŗā nedienēji?
Ai smuidrais augumiņ,
Kam ar godu nedzīvoji?
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

6528.

Ai godīga mātes meita,
Glabā savu augumiņu!
- Ai godīgs tēva dēls,
Palīdz pats paglabāt.
- Ai godīga mātes meita,
Kā es tevim palīdzēšu?
- Ai godīgs tēva dēls,
Nenāc nakti klāt gulēt.
- Ai godīga mātes meita,
Kur bij manim tad gulēt?
- Tu gul' zirgu stallītī,
Es gotiņu laidarā.
Rītā agri cēlušies,
Tad mēs abi tiksimies,
Tu zirgiem auzas devi,
Es govīm āboliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Ai daiļā mātes meita,
Sargi savu augumiņu.
- Ai daiļais tēva dēls,
Palīdz pats pasargāt.
- Ai daiļā mātes meita,
Nāc pie manis klāt gulēt.
- Ai daiļais tēva dēls,
Es pie tevis negulēšu;
Tu gul' zirgu stallītī,
Es telīšu laidarā;
Rītā mazu gaisumiņu,
Tad mēs abi tiksimies:
Es ieš' siena telītēm,
Tu barosi kumeliņu. -
Es piesienu siena nastu,
Viņš lūdz vietas uztaisīt.
Es uztaisu siena cisas,
Viņš lūdz baltu paladziņu.
Uzklāj' baltu paladziņu,
Viņš lūdz mani klāt gulēt.
Līdz ar viņu daguļos,
Kā lapiņa drebēdama.
Stundu laika negulēju,
Sāk ar mani knakstīties,
Sāk ar mani knakstīties,
Sāk ar naudu lielīties:
Še, meitiņa, zelta nauda,
Še vēl cita sidrabiņa!
Labāk redzu zelta naudu
Ziluguni sadegot,
Nekā savu augumiņu
Negodā noliekot.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

6529.

Ai lielaja brāļu māsa,
Kam godiņu neturēji?
Kam tu kāri šūpulīti,
Vaiņadziņu valkādama?
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6530.

Aiju manu vainadziņu,
Kur bij man tevi likt?
Kauns bij man galvā likt,
Žēl zemē nosviežot.
Kaut zemīte pāršķirtos,
Būt' ir pate iekrituse,
Lai neredz tie ļautiņi,
Kas apsmēja godu manu!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

- 445 -

6531.

Ei skaistais vainadziņis,
Nekrīt salmu gubenēi,
Ej ar godu tautiņās,
Krīti tautu klētiņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

6532.

Apgāzās vācelīte,
Iztecēja kamolītis;
Tā iztek meitu gods,
Kas ar godu nedzīvoja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

6533.

Ar Dievu, ar Tēvu
Nu gribu dzīvot.
Gribu savu vaiņagu
Pa godam valkāt.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6534.

Ar godiņu, ar godiņu,
Jauni puiši, jauni puiši!
Es negribu bez godiņa
Valkāt savu vainadziņu.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

6535.

Ar godiņu, jaunas meitas,
Ne ar zeltu, sudrabiņu;
Zelt', sudrabu gan dabūs,
Goda vairs nedabūs.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Jauni puiši, jaunas meitas,
Ar godiņu dzīvojat:
Ne ar zeltu, sudrabiņu
Jums godiņis nopirkams.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

6536.

Audz godā, man' māsiņa,
Valkā vaŗa vaiņadziņu;
Brāļi tevi mīļi gaida
Ar godiņu izaugam.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6537.

Audz, māsiņa, ar godiņu,
Nes ar godu vaiņaciņu,
Lai met brāļi goda naudu
Tautu galda galiņā.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

6538.

Brālis mani lūdzen lūdza:
Māsiņ, kaunu man nedar'!
Es tev kauna nedarīšu,
Lūdz, brālīti, vai nelūdz.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

6539.

Būt' māmiņa to zinājsi,
Ka izaugu netiklīte,
Būt' māmiņa mani mazu
Ūdenī iemetusi.
216 [Ventspilī].

6540.

Dažu labu tumšu nakti
Bez miedziņa nosēdēju,
Savu smuidru augumiņu
No kauniņa vairīdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

6541.

Dižans puisis, daiļa rota,
Iznesīga valodiņa,
Tas noņēma meitiņām
Bez godiņa vainadziņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

6542.

Dzīvo, meita, ar godiņu,
Nes ar godu vaiņadziņu,
Lai tas tevim nenokrite,
Bāliņosi dzīvojot.
Ja nokrite, lai nokrite
Pie tautieša kājiņām.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

6543.

Es bij' viena goda meita,
Es pie goda turējos:
Es kronīti pazaudēju
Sava tēva gubenī.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

6544.

Es nedevu nevienam
Jābrauc savas kamaniņas;
Kas grib mani pašu ņemt,
Lai brauc manas kamaniņas.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

- 446 -

6545.

Gaidi, gaidi, bāleliņ,
Māsa goda negaidīja:
Māsa kāra šūpolīti
Bāleliņa istabā.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

6546.

Gana kauna bāliņam,
Gan citām māsiņām:
Pedelīte nevalkāja
Ar godiņu vaiņadziņa.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

6547.

Glabāj' savu vaiņadziņu
Kā sirsniņu azotē,
Jau redzēju dažu labu
Bez godiņa noņemam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6548.

Glaužu savus sirmus matus,
Lieku ziedu vaiņadziņu;
Labāk veca ar godiņu,
Nekā jauna bez godiņa.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

6549.

Goda ļaudis mani gaida
Negodā uzaugam.
Es, uzaudzis, top' godā,
Goda ļaudis negodā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6550.

Godā tēvs, godā māte,
Godā visi brāleliņi;
Es māsiņa negodniece,
Negodāi palikuse.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6551.

Grib puisītis ar negodu
Nojemt manu vaiņadziņu.
Ja tev tika, jem ar godu,
Ar negodu nedabūsi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

6552.

Izlīst reiz pilnais bļodiņš,
To mūžam nesasmels;
Pazūd reiz meitai godiņš,
To mūžam nedabūs.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

6553.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Ar godiņu dzīvojiet;
Godam nāca goda viesi,
Slavēj' savi bāleliņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6554.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Ar godiņu dzīvojiet,
Ja gribiet pasēdēt
Goda galda galiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6555.

Kālab, meitiņ, raudi tu,
Raudi tu tik gauži?
- Tālab, tālab raužu es,
Raužu es tik gauži:
Citas meitas krogū gāj',
Man tas bērniņš jāšūpo.
- Kālab, meitiņ, raudi tu,
Raudi tu tik gauži?
- Tālab, tālab raužu es,
Raužu es tik gauži:
Citas meitas tirgū gāj',
Man tas bērniņš jāšūpo.
- Kālab, meitiņ, raudi tu,
Raudi tu tik gauži?
- Tālab, tālab raužu es,
Raužu es tik gauži:
Citas meitas dancot gāj',
Man tas bērniņš jāšūpo.
- Kālab, meitiņ, raudi tu,
Raudi tu tik gauži?
Tālab, tālab raužu es,
Raužu es tik gauži:
Citas meitas puiši mīl,
Man' tie puiši vairs nemīl.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

6556.

Kam, saulīte, spodra lēci,
Kad tik (tu) spodra netecēji?
Kam, meitiņa (māsiņa), skaista augi,
Kad ar godu nedzīvoji?
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 353.

6557.

Kas godīga meitenīte,
Godam laida valodiņu;
Kas bij kāda negodīga,
Vārdi arī negodīgi.
1311 [Apē (Vlk)].

- 447 -

6558.

Kas nū dz'ērvis gara kokla,
Ka z'eil'eišu nanosuoja?
Kas nū mārgys skaistu ocu,
Ka ar gūdu nadz'eivuoja?
4241 [Gaigalavas pag. Rz].

6559.

Kas no manu skaistu acu,
No daiļā augumiņa,
Kad ar godu nevalkoju
Savu zīļu vainaciņu?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6560.

Kas par vaiņu kum'eļam,
Ka pa c'eļu nat'ec'eje?
Kas par vaiņu m'eitiņām,
Ka ar gūdu nadz'eivava?
422 [Līvānu pag. D].

6561.

Ko darīt tam puišam,
Kas meitiņu godu slēpj?
Gunī degt, nesadegt,
Ūdenī nenoslīkt.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

6562.

Ko, puisīti, tu domā,
Man celiņa negriezdams?
Grib' tu manu godu slēpt,
Darīt kaunu bāliņiem (bāliņam)?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6563.

Krīt zemē skanēdams,
Zelta lapu vainadziņ,
Kad ar godu nevalkāja
Lielu radu brāļu māsa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

6564.

Kungi manu vainadziņu
Grib par dārgu naudu pirkt.
Nē, kundziņi, nepārdošu
Ne par simtu dālderīšu;
Pārdoš' miežu arājam
Par to vienu linautiņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)] (Plāterē).

6565.

Kur pietika man neiet,
Kur pie puiša negulēt,
Tikai vien neatstāju
Sava puķu vainadziņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6566.

Labāk lecu ūdenī,
Ne radiem kaunu daru,
Labāk manu augumiņu
Lai sit vilnis maliņā.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6567.

Labāk man sirmi mati
Zem vizuļu vainadziņa,
Nekā man zelta mice
Bez godiņa galviņā.
6 [Annas muižā (Ķēču pag. Rg)].

6568.

Labāk redzu zelta naudu
Ugunī sadegot,
Nekā savu augumiņu
Negodā paliekot.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6569.

Lai sapuva oša laiva,
Kad nav laba īrējiņa;
Lai sapela tautu meita,
Kam godā nedzīvoja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

6570.

Lai smejās, kas gribēja,
Man ar godu dzīvojot.
Glaužu savus sirmus matus,
Lieku zīļu vaiņadziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

6571.

Līksmojitīs, jius muos'eņis,
Es navaru līksmuotīs:
Man izgaisa zalta krūnis,
Vysys munys lust' dīn'eņis.
Dīvs lai redz t'ev, puis'ēt,
Par kaun'eņa darejumu:
Kam tu mani pīrunuovi,
Kam nūjēmi vainoc'eņu.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

6572.

Manis dēļ(i), bāleliņi,
Zemu acis nenesiet;
Ar godiņu novalkāšu
Jūsu pirktu vainadziņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 448 -

1. Kālab mani brāļi nesa
Uz acīm cepurīti?
Vai es savu vaiņadziņu
Pa godam nevalkāju?
197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

6573.

Manis dēļ, bāleliņi,
Zemu acis nenesiet!
Jums kauniņu nedarīju
Nevienā vietiņā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

6574.

Manis dēļ, bāleliņi,
Zemu acu nenesiet:
Man godiņš zem vaiņaga,
Zem balto vilnānīšu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

6575.

Moza b'eju, b'et jau gudra,
Ņeš' ar gūdu vainac'eņu.
Pīveļ tautys gona gudru,
Nūjam z'eiļu vainac'eņu.
422 [Līvānu pag. D].

6576.

Meita godu paslēpuse
Zem bērziņa lapiņām.
Bērziņš lapas salapoja,
Meita goda nedabūja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

6577.

Meitiņām māsiņām
Slidas kurpes kājiņā;
Slīd uz priekšu, aizslīd šķērsu,
Nevar vaira saturēt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

6578.

Meitiņām māsiņām,
Tām ar godu jādzīvo;
Ja ar godu nedzīvos,
Valkās ilgi vainadziņu.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

6579.

Meitīnām tā dzīgot
Kā baltām aitīnām:
Svīnī aita baltu villu,
Svīnī meita vainadzīnu.
1191 [Ēveles draudzē].

6580.

Meitu godu tā valdīju
Kā uguni šaujiņā;
Kad es tiku sieviņā,
Tad palaidu vējiņā.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

6581.

Nebēdāju cita bēdas,
Kad tik savas nobēdāju,
Kad tik savu vaiņadziņu
Ar godiņu savalkāju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

6582.

Nes, māsiņa, ar godiņu
I mazo vainadziņu;
I lielais nepieder,
Bez godiņa valkājot.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

6583.

Pa vārtiem iztecēja
Negrožots kumeliņš;
Tā iztek meitu gods,
Kas ar godu nedzīvoja.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

6584.

Pieder man sirmi mati
Zem vizuļu vaiņadziņa;
I dzeltāni nepieder,
Kad ar godu nedzīvoja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6585.

Prot', meitiņa, pate kaunu,
Puiss par kaunu nebēdāja;
Puiss uzkāpa kumeļā,
Iznes savu augumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

6586.

Pūš vējiņis, grib nolauzt
Porāi bērza galoknīti;
Grib netiklis ar negodu
Noņemt manu vaiņadziņu.
Ja tev tīk, ņem ar godu,
Ar negodu nedabūsi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

6587.

Puiši rauga meitu godu,
Sava goda nezināja;
Būt' zinājši savu godu,
Stāvu lēktu ūdenī.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 449 -

6588.

Puiši savu godu slēpa
Apakš platas cepurītes;
Kur, māsiņas, mēs slēpsim?
Šaurs bij zīļu vainadziņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6589.

Puiši teica meitu godu,
Paši savu nezināja.
Raibs runcītis puišu godu
Aiz astītes spīdzināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6590.

Puiši teica meitu godu,
Savu godu nezināja;
Savu godu saminuši
Ar savām kājiņām.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

6591.

Puiss puišam godu deva,
Nosaņēma cepurīti;
Meitas savu godu nesa
Zem balto vilnainīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6592.

Puisīts nesa pieci kauni
Zem plānās cepurītes;
Meita nevar viena nest
Zem vizuļa vaiņadziņa.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

6593.

Ziemu cirsts lazdu krūms
Vasar' vairs nelapoja;
Meita godu pazaudējse,
Mūžam vaira nedabūja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

6594.

Sēd', meitiņa, gaidi goda,
Gan panāksi sievas dienas,
Gan panāksi sievas dienas,
Gan tautieša rudzu klēti.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

6595.

Sēd', meitiņ, gaidi godu
No baltā bāleliņa;
Labāk godu gaidījusi,
Ne kauniņu redzējusi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

6596.

Smuka meitiņ, daiļa meitiņ,
Ar puišiem netinies:
Ar puišiem tīdamies,
Savu godu pazaudēsi;
Tu staigāsi raudādama,
Savas rokas žņaudzīdama,
Vecas mātes lūgdamās,
Pirtei malku meklēdama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6597.

Smukais puisis, dailais puisis
Vīla mani gubenī,
Solīj' manim vasku kurpes,
Solīj' zelta gredzentiņu,
Valkā savas vasku kurpes,
Savu zelta gredzentiņu,
Nekā mans vainadziņš
Paliek salmu gubenī.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

6598.

Solīj' man tautu dēls
Sieku sīka sudrabiņa.
Es nevaru godu pirkt
Ne par zelta vezumiņu.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

6599.

Tēvs māmiņa bēdājās,
Ka es ilgi vaiņagā.
Nebēdā, tēvs māmiņa,
Es jums kaunu nedarīšu,
Es nekāršu šūpolīti,
Vaiņadziņu valkādama.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

6600.

Tēvs māmiņa bēdājās,
Ka es zīļu vaiņagā.
Nebēdā, tēvs māmiņa,
Es jums kaunu nedarīšu:
Ar tautieti nerunāšu,
Kad māmiņa neredzēs.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

6601.

Tēvs māmiņa sirdēstos,
Ka es ilgi vaiņagā.
Nebēdā, tēvs māmiņa,
Es jums kaunu nedarīšu
Sardzīš savu augumiņu
Kā ugunis dzirkstelīti.
226 [Kandavā (Tl)].

- 450 -

6602.

Tēvs māmiņa sirdēstos,
Kamēr meita vaiņagā.
Nebēdājat, tēvs māmiņa,
Jums kauniņa nedarīšu,
Gan es savu vainadziņu
Ar godiņu novalkāšu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6603.

To Dieviņu vien es lūdzu,
Guldamās, celdamās:
Dod, Dieviņi, novalkāt
Ar godiņu vainadziņu!
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)] (Meņģelē).

6604.

Tur', eglīte, skujas savas,
Tu vairs citas nedabūsi;
Tur', meitiņa, godu savu,
Tu vairs citu nedabūsi.
216 [Ventspilī].

6605.

Turat godu, bāleliņi,
Māsa godu neturēja:
Māsa kāra šūpulīti
Bāleliņa istabā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

6606.

Vai tās visas meitas bija,
Kas nes zīļu vaiņadziņu?
Cita nesa pa godam,
Cita, godu atmetuse.
Citai laupa kundziņš godu,
Citai kunga sulainīts.
Kuŗai laupa kundziņš godu,
Tā atraitņa līgaviņa;
Kuŗai kunga sulainītis,
Tā ūdeņa nesējiņa.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

6607.

Vai (Ne) tie visi sēklas mieži,
Kas pret vēju izvētīti?
Vai (Ne) tās visas goda meitas,
Kas valkāja vaiņadziņu?
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

6608.

Viena pate man māsiņa
Kā zīlīte zariņā;
Kaut tā pate nesājuse
Ar godiņu vainadziņu!
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

6609.

Viju puķu, šuvu zīļu
Māsiņai vainadziņu;
Neder puķu, neder zīļu,
Kad ar godu nedzīvo.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6610.

Cērt, bāliņ, man galviņu
Ar aso zobentiņu,
Ja es sava vaiņadziņa
Ar godiņu nevalkāju.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6611.

Cērt, meitiņ, puisim pliķi,
Nedod savu villainīti;
Kad tu dosi villainīti,
Paspēlēsi vaiņadziņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

6612.

Citas meitas goda gaida,
Kāda goda es gaidīšu?
Es godiņu noturēju
Pakaļ kroga kaņepēs.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6613.

Citas meitas goda gaida,
Kāda goda es gaidīju?
Mans godiņis paglabātis
Zem zaļo velēniņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6614.

Citas meitas govis slauca,
Es ar puisi kaņepēs;
Citas meitas pienu nesa,
Es iznesu raudulīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

6615.

Citas meitas govis slauca,
Es nevaru locīties;
Vai būš' vellu piegulējse
Ar nelieša tēva dēlu?
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

6616.

Citas meitas lopus kopa,
Man tie lopi nemīlēja;
Tā bij mana lopu kūts,
Kad ar puisi apguļos.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

- 451 -

6617.

Citas meitas puķes lasa,
Man puķīšu nevajaga;
Citas meitas kroņus pina,
Man kronītis šūpulī.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

b) Laima (Māra) rūpējas un gādā par meitu godu un tikumību

6618.

Ai Laimiņa, goda sieva,
Godā manu augumiņu;
Kā godāji maz' esošu,
Godā lielu uzaugušu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6619.

Izauguse tā meitiņa,
Kā tā gaida, kā negaida?
No Laimiņas goda gaida,
No māmiņas villainītes.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

6620.

Ja Laimiņa godu slēpa,
Slēp, zemīte, augumiņu!
Ne ļaudīm jārunā,
Ne kungiem jātiesā.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

6621.

Krustu krustām puķes auga
Mīļas Māras dārziņā.
Kuŗa meita godu tura,
Tai pin puķu vaiņadziņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kuŗa meita godu gaida,
Tai Laimiņa krēslu cēla;
Kuŗa goda negaidīja,
Tai pacēla dadža krēslu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Tā meitiņa godu tura,
Tai Laimīte kroni pin,
Tai Laimīte kroni pin
Tīra zelta, sudrabiņa;
Divas saujas zelta lika,
Trešo sīka sudrabiņa.
Kuŗa godu neturēja,
Tai no ērkšķu pazarēm,
Tai no ērkšķu pazarēm
Divas saujas ērkšķu lika,
Un no dadžu lapiņām;
Trešo sīku dadžu lapu,
Lai ēršķoja, lai dadžoja
Līdz novīta vaiņagā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

6622.

Laim' ar Laimi runājās:
Ko ar meitu darīsam?
Meita godu paslēpusi,
Vēl valkāja vainadziņu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

6623.

Māra sauca, Māra brēca:
Kur meitiņa kroni lika?
Meita kroni saplēsuse,
Ar puišiem dancojot.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

6624.

Mīļa Māŗa man apjoza
Trim kārtāmi zelta jostu;
Apjozdama tā sacīja:
Audzi liela, stāv' godā.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

6625.

Mīļa Māra man iedeva
Skudru austu nēzdodziņu.
Iedodama piesacīja:
Tur' godā valkādama,
Tur' godā valkādama,
Mazgā rīta rasiņā,
Mazgā rīta rasiņā,
Žauj sudraba bērziņā.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

6626.

Mīļa Māra meitu dēļ
Sēd lielāja sierdēstāi,
Kad tās visas sanesātu
Godā savus vaiņadziņus.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

6627.

Mīļa Māŗa meitu dēļ
Sēd lielā sirdēstā:
Cita meita tura godu,
Cita godu neturēja,
Cita godu saminuse
Pa savām kājiņām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 452 -

6628.

Mīļa Māŗa rotā
Pa nama jumtu,
Meitiņu godiņu
Lūkodama:
Vai skaidras istabas,
Vai skaidri trauki.
Gan skaidras istabas,
Gan skaidri trauki.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

6629.

Sēdi, meita, gaidi godu,
Neba tava Laime sēd,
Laimei zirgi nosvīduši,
Tev vietiņas meklējot.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Piekusuši, nosvīduši
Manas Laimes kumeliņi,
Man vietiņu taujādami
Pa visām maliņām.
113 [Alūksnē].

2. Sēdi, sēdi, tu meitiņa,
Nesēd tava Dēkļa, Laime.
Ik dieniņas Dēkļa jāje,
Tev vietiņas meklēdama;
Ik vakarus nosedloja
Nosvīdušu kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

6629¹.

Sēdu ilgi, gaidu godu,
Līdz godiņu sagaidīšu;
Kad godiņu sagaidīšu,
Tad es iešu tautiņās.
224 [Kabilē (Kld)].

★

39364.

Ar gūdiņu dzīdit, meitas,
Ar gūdiņu runojit;
Ar gūdiņu nosojit
Sovu zeiļu vaiņuciņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

39365.

Pa godam es uzaugu,
Pa godam vien staigāj';
Pa godam novalkāju,
Savu zīļu vainadziņu.
396 [Skrīveŗu Rg].

39366.

Vai Dieviņi, vai tētīti,
Ko tu man padarīji?
Man pazuda vaiņadziņš
Ar puišiem staigājot.
605 [Skolas].

39367.

Ai kauniņis, ai gūdiņis,
Obi labi pīdarēja:
Kas kauniņa baidējuos,
Tys gūdiņu paturēja.
143 [Jāsmuižas D].

39368.

Ar gūdiņu, jaunas meitas,
Ne ar zaltu, sudrabiņu;
Zalt', sudrabu dabūsat,
Ir par vaŗa gabaliņ(u);
Gūda sova nadabūsat,
Ir par zaltu, sudrabiņ(u).
326 [Preiļu D].

39369.

Audz, ozol, līdzin' zarus,
Ja negribi darināms;
Audz ar godu, tautu dēls,
Ja negribi nicināms.
378 [Seces Jk].

39370.

Auga dēli, auga meitas
Man' auguma pēlājiņi;
Liec, Laimiņa, tai godā,
Kur liek manu augumiņu.
241 [Lubānas Md].

39371.

Augat, mani brūni mati,
Ap vaiņagu griezdamies,
Nekā mana zelta aube
Bez godiņa galviņā.
335 [Puzes Vp].

39372.

Brūte biju, brūtes sauca,
Brūtes goda nedabūju;
Brūtes gods aizpeldēja
Ienaidnieku dārziņā.
358 [Rugāju Abr].

39373.

Cauri gāju meitu sētu,
Meitu godu raudzīdams:
Ir i balta meitu māte,
Ir i tīra istabiņa.
241 [Lubānas Md].

- 453 -

39374.

Citas meitas goda gaida,
Kāda goda es gaidīju?
Es sav' godu nogodāju
Sava tēva pūnītē;
Sava tēva pūnītē
Ar jauniem puiškeniem.
389 [Silajāņu Rz].

39375.

Citas meitas goda gaida,
Kāda goda es gaidīšu?
Mans godiņš paglabāts
Ar vācieti gubenī.
552 [Madona Md apr.].

39376.

Citas meitas puķes lasa,
Man kronīša nevajaga;
Citas meitas kroņus pina,
Mans kronītis šūpulī.
552 [Madona Md apr.].

39377.

Cyuka dyuņi sajaukusja,
Syuta vepri mylduotīs;
Mārga gūdu apādusja,
Grib ar puisi ženeitīs.
143 [Jāsmuižas D].

39378.

Cyuka buzu sajaukuse,
Syuta vepri mylduotīs;
Mārga gūdu paslāpuse,
Īt pi muna buoleliņa.
503 [Višķu D].

39379.

Cyuka dyuni sajaukus(e),
Syuta vepri mylduotīs;
Anna gūda paslāpus(e),
Nosoj zeiļu vainadziņu.
466 [Vārkavas D].

39380.

Dziļa oka, malns yudins,
Zaļa zuoļa dybynā;
Slaids puisīts, boltu vaigu,
Uz acteņu capureite.
Tys meitiņom nūjāmuojs
Bez gūdeņa vainadzeņu.
466 [Vārkavas D].

39381.

Ej, godīga mātes meita,
Tu ar godu, as ar godu;
Lai palika nagodā
Mūs' valodiņas cālājiņi.
241 [Lubānas Md].

39382.

Ej, Laimiņa, goda sieva,
Godā manu augumiņu;
Vai tevimi mantas trūka,
Vai maizītes devējiņa?
241 [Lubānas Md].

39383.

Ej, bruoliņ, tu pēc manis,
Tu kauniņa naredzēsi:
Ar gūdiņu es iznesšu
Sovu zeiļu vaiņuciņu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

39384.

Es pie puiša negulēju,
Ne puišam mutes devu;
Tīra mana dvēselīte,
Kā sudraba gabaliņš.
119 [Gaujienas Vlk].

39385.

Es to savu vainadziņu
Uz acīm pabīdīju,
Ieraudzīj'si goda puisi
Negodā paliekam.
545 [Krustpils D apr.].

39386.

Es šķitos gudra būt
Par visām māsiņām;
Man pievīle tautu dēls
Ar dzīpara gabaliņ'.
241 [Lubānas Md].

39387.

Glabāj' savu vainaciņu,
Kā sirsniņu azotē;
Labāk mana galva krita,
Nekā mans vainaciņš.
322 [Praulienas Md].

39388.

Gūdējūs (Gūdējīs), augumiņ(i),
Es tev byušu paleigam.
Tev gūdiņis, man slavīte
Pa vysomi maliņom.
326 [Preiļu D].

39389.

Godam aužu lina kreklu,
Godam lina paladziņu;
Godam manis augumiņš,
Kamēr tautu rociņā.
83 [Dignājas Jk].

- 454 -

39390.

Godam dzimu, godam augu,
Godam gribu padzīvot;
Godam gribu panēsāt
Savu zīļu vainadziņu.
545 [Krustpils D apr.].

39391.

Godam mana zīļu rota,
Godam zīļu vaiņadziņš;
Godam to izvalkāt,
Bāliņos dzīvojot.
605 [Skolas].

39392.

Godīgam tēva dēlam
Noņemt (manu) vainadziņ'.
Vai es biju negodīga,
Bāliņos dzīvodama?
127 [Grostonas Md].

39393.

Ja ar godu tad ar godu,
Godīgais tēva dēls!
Es neiešu bez godiņa
Lietāt savu vainadziņu.
224 [Lielvārdes Rg].

39394.

Ilgi sēdu, goda gaidu
No baltā bāleliņa;
Labs godiņa gaidījums,
Ne kauniņa redzējums.
241 [Lubānas Md].

39395.

Kab maņ sovu rūžu duorzu,
Ar sauleiti izravjāt;
Kab maņ sovu vaiņuceņu,
Ar gūdeņu nūnosuot.
89 [Dricēnu Rz].

39396.

Ko, puisīti, tu lielies,
Es jau tavu godu zinu:
Tu godiņu nodzīvoji
Aiz krodziņa kaņepēs.
242 [Lubejas Md].

39397.

Ka ar gūdu, to ar gūdu
Jemit būržu vainadzeņu;
Bez gūdeņa najemit,
Man kauneņa nadarit.
605 [Skolas].

39398.

Kas ar gūdu, tys ar gūdu,
Tautas, munu vainadziņu
Bez gūdiņa naraustot,
Bruoļim kaunu nadorot.
250 [Maltas (Rozentovas) Rz].

39399.

Ka ar gūdu, tad ar gūdu,
Pi gūdeiga tāva dāla;
Ka bez gūda, lai myužam
Nosuot miršu vaiņuceņ'.
465 [Varakļānu Rz].

39400.

Kas slavēja tū meitiņu,
Kura gūda napazyna;
Ni jūs kas i dancī vadja,
Ni tautiņas byldinuoja.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

39401.

Kas no smalka linu krekla,
Kad tā balta nevelēja?
Kas no smuidra augumiņa,
Kad tas godu nedzīvoja?
384 [Sērmūkšu C].

39402.

Ko līdz pāvam skaistas spalvas,
Kad tam melnas kājas (bija).
Ko līdz skaista jauna meita,
Kad ar godu nedzīvoja.
373 [Sarkaņu Md].

39403.

Ko līdz liepai platas lapas,
Ka tā ziemu nezaļoja;
Ko līdz meitai vainadzīnis,
Kad ar godu nenēsāja.
94 [Dunikas Lp].

39404.

Kur, māsiņa, tev palika,
Skaistumiņš, daiļumiņš?
Pie tautāmi aizceplī,
Mīkstajās cisiņās.
316 [Piltenes Vp].

39405.

Kuru kungu tej bierzīte,
Lapoj zalta lapiņom?
Kuru bruoļu muosa tei muosiņa,
Nas ar gūdu vainadziņu?
143 [Jāsmuižas D].

- 455 -

39406.

Kuŗa meita goda gaida,
Tai pin Laima vainadziņu;
( Tai pin Laima vainadziņu )
Sudrabzelta lapiņām;
Kuŗa goda negaidīja,
Tai no ēršķu pazarēm,
Un no ēršķu dzeloņiem.
3 [Adulienas Md].

39407.

Kurs puiseits uz ocu skaists,
Tys ar gūdu nadzeivoj;
Tys nūjēmja myus' muosiņai
Bez gūda vainadzeņu;
Bez gūda, bez ļauteņu,
Bez eistūs bruoleliņu.
170 [Kapiņu D].

39408.

Nakoļējams tys puiseits
Skaistu vaigu, gudru golvu;
Tys nūjāmja myus' muoseņai
Bez gūdeņa vainuceņu,
Bez eistūs bruoleliņu.
170 [Kapiņu D].

39409.

Skaists puisīts, šauras acis,
Tys osoru dzāruojiņš;
Tys nūjēmja meitiņom
Bez gūdiņa vainadziņu.
503 [Višķu D].

39410.

Kuŗa smilga gaŗa auga,
Tā rasiņas nepanesa;
Kuŗa meita daiļa auga,
Tā godiņa neturēja.
398 [Skrundas Kld].

39411.

Kurai upei malns yudens,
Tai gul dyuņes dybynā;
Kuram puišam skaistas acis,
Tys ar gūdu nadzeivuoja.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

39412.

Lai smejas, kas gribēj(a),
Man ar godu dzīvojot;
Man ar godu valkājot
Savu zīļu vainadziņ'.
127 [Grostonas Md].

39413.

Lai smejās, kas gribēja,
Man ar godu dzīvojot;
Piecu bērnu māte biju,
Vēl valkāju vaiņadziņu.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

39414.

Lai stāv mani sirmi mati
Zem vizuļu vaiņadziņa;
Labāk sirmi ar godiņu,
Nekā vaski bez godiņa.
358 [Rugāju Abr].

39415.

Manis dēļ, māmulīte,
Tu sirdēstu neturēji:
Es nekāršu šūpulīti
Tautiņās neaizgāj'se.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

39416.

Mārga mārga, nes ar gūdu
Sovu rūžu vaiņuceņ'!
Jo gribēji nūsēdēt
Gūda golda galeņā.
465 [Varakļānu Rz].

39417.

Meiļ dažam navīnam
Muns skaistais augumeņš.
Redz maņ skaistu nosojūt,
Dzierd ar gūdu dzeivojūt.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

39418.

Navā gūdīga tei meitiņa,
Kura īt ac's nūlaiduse;
Navā ar gūdu izdzeivuose
Sovu jaunu dzeivuošonu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

39419.

Nezasmējos smīdināma,
Nedar' kauna bāliņam;
Noskumusi iztecēju
Caur tautiņu lielu pulku.
46 [Beļavas Md].

39420.

Pinu, pinu, viju, viju,
Sav' māsiņai vaiņadziņu;
Nei der vītis, nei der pītis,
Ka ar godu nevalkāja.
46 [Beļavas Md].

- 456 -

39421.

Puiši teica meitu godu,
Savu godu nezināja.
Puišu godu mellais runcis
Pabeņķēji spīdzināja.
39 [Bārtas Lp].

39422.

Netikuši puisēniņi,
Ko par mani runājiet?
Manu godu Māra nes
Trejdevīto vasariņ'.
273 [Mores Rg].

39423.

Reti reti tie siliņi,
Kas ar baltiem ziediem zied;
Reta reta tā meitiņa,
Kas nes goda vaiņadziņu.
605 [Skolas].

39424.

Riebt es riebu ļautiņiem,
Kā es riebu, kā neriebu?
Riebu labu valkādama,
Ar godiņu dzīvodama.
605 [Skolas].

39425.

Savu laiku ieva zied,
Savu laiku ābelīte;
Savu laiku mārga sēd,
Savu godu gaidīdama.
241 [Lubānas Md].

39426.

Sedz, meitiņa, pati goda,
Puis(s) par goda nebēdāja;
Samin tavu vainadziņu
Zem savām kājiņām.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

39427.

Sēd' krēslā(ji) tu, māsiņa,
Tu godīga mātes meita:
Tu es' savu vaiņadziņu
Ar godiņu savalkāj's(i).
546 [Kuldīga Kld apr.].

39428.

Sēri dzimu, sēri augu,
Sēri nesu vainadziņ';
Sēri nesu vainadziņ(u),
Ar godiņ(u) novalkē.
243 [Lubezeres Tl].

39429.

Tā sacīja dēlu māte:
Tu, meit, manu dēlu gaidi;
Lai velns tavu dēlu gaida,
Es no Laimas godu gaidu.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

39430.

Trīskārt Laime jostu joza
Apkārt manu augumiņu:
Augi diža, stāvi godā,
Valkā zīļu vainadziņu.
335 [Puzes Vp].

39431.

Trīs tautieša dvēselīte,
Kā sietā sijājama;
Redz man daiļu staigājot,
Ar godiņu dzīvojot.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

39432.

Tu, puisīt(i), sieta mēla,
Meitu goda sijātājs;
Meitu godu sijādams,
Pats iekriti sēnalās.
449 [Ungurmuižas D].

39433.

Tautiešam acis svila,
Kā uguņa dzirkstelītes:
Redzēj' mani daiļ' augot,
Ar godiņu dzīvojot.
192 [Kosas C].

39434.

Zīle žubīt' pievīlusi
Ar kaņepu kodoliņu;
Man' tautiņas nepievīla,
Ne ar zelta gabaliņu.
545 [Krustpils D apr.].

39435.

Zīle žubi gan pievīla
Ar ozola zīlītēm:
Tautiets māti nepievīla,
Ne mīļiemi vārdiņiem.
286 [Nītaures Rg].

★

- 457 -

3. Droša sirds, skarba daba

6630.

Ai (Vai) Dieviņi, kur palikšu,
Tikai barga uzauguse:
Kāju speŗu, zeme rīb,
Vārdu saku, meži skan.
17 [Ķēčos (Ķēču pag. Rg)], 74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 379.

1. Ai tu manu skaļu balsi,
Ai tu manu lielu sirdi:
Saku vārdu, meži skan,
Speŗu kāju, sili rīb.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

2. Saka mani lēnu, labu,
Ka es daudz nerunāju;
Saku vārdu, purvi skan,
Kāju speŗu, zeme dimd.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

6631.

Ai lielā kunga rija,
Kāds velns tevi nokūlīs;
Ai lielā brāļu māsa,
Kāds velns tevi norājīs!
Kulies pati, kunga rija,
Tev nebija kūlējiņa;
Rājies pati, brāļa māsa,
Tev nebija rājējiņa.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

6632.

Ai lielo bargumiņu,
Kur man bija tevi likt?
Sviežu rīta rasiņā,
Par pagalmu staigājot.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

6633.

Es uzaugu sīva dzedra,
Kā nātrīte žogmalēi;
Dažu labu tēva dēlu
Kā nātrīte zeldināju.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

6634.

Kur es viena barga augu,
Lēni mani bāleliņi?
Tā māmiņa man' auklēja,
Kas tos manus bāleliņus.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Kur es viena lēna augu,
Droši mani bāleliņi?
Tāpat māte man' auklēja
Kā drošos bāleliņus.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

6635.

Droša tēva meita biju,
Droši gāju nāburgos,
Suņiem kokus mētādama,
Puišiem knipas rādīdama.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

6636.

Droša tēva meita biju,
Droši sevi turējos:
Pret kungiem, pret ļaudīm
Skaldīt skaldu valodiņu.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

6637.

Dzīrās mani tā locīt,
Kā vējiņis smilgu loka;
Es nebiju tā augusi
Kā smildziņa dzedziedā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6638.

Lēnu mani lēnināja
Par visām māsiņām.
Kad aiziešu tautiņās,
Rādīš' savu lēnumiņu:
Klētī grīdu izspārdīšu,
Ar tautieti rādamās.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

6639.

Miegs man nāca saulītē,
Ko darīšu vakarē?
Sīva augu brālīšos,
Ko darīšu tautiņās?
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

6640.

Ne upīte vien tek strauja,
Strauja tek Daugaviņa;
Ne es viena barga biju,
Bargi mani bāleliņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

6641.

Nebēdāju šo dieniņu,
Vēl i citu nebēdāju,
Vēl i tad nebēdāju,
Kad gulēju šūpolī.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

6642.

Nasab'eidu bīd'ejama,
Ni m'ežā, t'eirumā;
Dīvs man d'av'a drūšu pruotu,
Laima gudru podūm'eņu.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

- 458 -

6643.

Nebijos biedējama,
Ne ceļā traucējama;
Es nebiju tik tramīga
Kā ezera raudavīte.
324 [Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)].

6644.

Nebijosi biedējama,
Ne ceļāi traucējama,
Zināj' savu drošu sirdi
Kā asaju zobentiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

6645.

No tālienes es pazinu,
Kuŗa stalta mātes meita:
Kad tā gāja, zeme rīb,
Akmens šķīla uguntiņu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

6646.

Puisīšam man bij būt,
Ne meitiņ' dzeltainīt';
Es mācētu daiļi jāt,
Mīļi lūgt meitu māti.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

6647.

Sauca mani sinepīti,
Vēl man bija nātrai būt,
Vēl man bija zeldināt
Dažu labu tēva dēlu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

6648.

Viena augu, droša augu
Baltajam bāliņam;
Dziedādama puķīt' rāvu
Taut' āriņu maliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

6649.

Visi mani lepnas sauce,
Kad es daudzi nerunāju:
Es aiz sava skarbumiņa
Runāt daudzi nevarēju.

★

39436.

Es par to nebēdāju,
Ka es maza meitenīte;
Soli spēru, zeme rīb,
Vārdu saku meži skan.
3 [Adulienas Md].

39437.

Skanēt skan muns balsiņš,
Speidēt speid vainudziņš;
Speru kuoji, zeme reib,
Soku vuordu, meži skan.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

39438.

Vysi runoj, vysi smejuos,
Ka es moza augumiņa;
Kai es guoju, zeme reibē,
Kai ruņuoju, meži skaņ.
170 [Kapiņu D].

39439.

Auga manim gaŗi mati,
Auga skarba valodiņa.
Kur likšosi, kur palikšu,
Tik skarba uzaugusi.
24 [Asares Il].

39440.

Ai, lūdzama vecā māsa,
Neaizcel vārtus jaunmāsām.
Kūko augsti, dzeguzīte,
Lai balstīnas pāri skan;
Dzīvo krietni, tautu meita,
Lai slavīna tāli iet.
282 [Nīcas Lp].

39441.

Ai tu meža dzeguzīte,
Tavu daiļu kūkošanu!
Ai kaimiņu zeltenīte,
Tavu daiļu tikumiņu!
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

39442.

Bagāts tēvs laisku meitu
Sidrabā kaldināja;
Paņems mani tikušo,
I bez zelta sidrabiņa.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

39443.

Aun, meitiņ, baltas kājas,
Nebērž spoži vaiņadziņu:
Kas no tava vaiņadziņa,
Kad nav skaidris tikumiņš?
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

39444.

Aiz kū maņ loba slava,
Aiz kū mani tuoli zyna?
Radz maņ lobu mugorā,
Radz ar gūdu dzeivojūt.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

- 459 -

39445.

Baltas auga tās meitiņas,
Kas Ventiņas maliņā;
Ziepēs puiš(i) ziepējās,
Tad lai jāja lūkoties.
200 [Kuldīgas Kld].

39446.

Bēržat, meitas, baltus spa(i)ņus,
Mātei daudz(i) viesi nāk;
Mātei daudzi viesi nāk,
Daudz actiņu skatītāju.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

39447.

Bitīt, tavu dējumiņu
Baznīcā dedzināj';
Meitiņ, tavu tikumiņu
Tuvu tālu daudzināj'.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

39448.

Daiļš bij mans augumiņš,
Vēl daiļāks vainadziņš;
Daiļa mana valodiņa,
Vēl daiļāks tikumiņš.
605 [Skolas].

39449.

Dreiži guoju, dreiž' tecēju,
Dreiž' darbiņu padarēju;
Aiz tuo sova dreizumiņa
Jauna guoju tautiņuos.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

39450.

Dievs lai redz tēvu, māti,
Kas man tādu audzināja.
Nemācēju kājas aut,
Ne galviņas izsukāt.
605 [Skolas].

39451.

Darba ira, darba ira,
Kad tikšu galā?
Ne svēta vakara,
Ne svētdieniņas.
511 [Zebrenes (Reņģes) Tk].

39452.

Doubuleiga tej pļoviņa,
Kur(ā) lūpus nagaņāja;
Slovoneiga tej meitiņa,
Kuras tauta(s) nanycyna.
605 [Skolas].

39453.

Eim' kalnā, eim' lejā,
Tik kalnā, tik lejā:
Mana paša netikums
Visur līdzi vazājās.
192 [Kosas C], 546 [Kuldīga Kld apr.].

39454.

Es bij meita, man bij vara,
Es varēju lielīties:
Es pārspēju tumsas varu
Ar krietnaju tikumiņu.
605 [Skolas].

39455.

Es bij meita, man bij vara,
Es varēju lielīties:
Podu vilnas dienā vērpu,
Vēl apmetu audekliņu.
9 [Aizputes (Aizputes-Pils) Azp].

39456.

Gana lieli, grūti darbi,
Lustējās padarīt;
Lustējās padarīt,
Neatstāt nedarītu.
224 [Lielvārdes Rg].

39457.

Gonūs guoju, gaņa beju,
Gaņāt vēl i namuocēju;
Skaista augu natikleitja
Es darbiņa namuocēju.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

39458.

Kas gulbyti balynuoja,
Ka na dziļi ezeriņi?
Kas muoseņai slavi dora,
Ka na eisti bruoliliņi?
170 [Kapiņu D].

39459.

Kulies pati, kunga rija,
Kad nebija kūlējiņa;
Teicies pati, brāļa māsa,
Kad nebija teicējiņa.
166 [Kalsnavas Md].

39460.

Kur nu degs uguntīna,
Kad nav lāga kurājīna?
Kur mīlēs tautu dēls,
Kad nav lāga tikumīna?
192 [Kosas C].

- 460 -

39461.

Kur ir veikla māmuliņa,
Tur rasnīga mājas dzīve;
Kur jau kāda netiklīte -
Guļ darbiņi aizkrāsnē.
179 [Katriņas C].

39462.

Kūko augsti, dzeguzīte,
Lai balstiņis pāri skan;
Dzievā krietni, tautu meita,
Lai slavīna tāļu iet.
94 [Dunikas Lp].

39463.

Liela zāle, liela rasa
Apakš kupla ozola;
Diži slavē, mazs tikums
Bajāra meitiņām.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

39464.

Mana sieva vilnu vērpa,
Ratiņš tek atpakaļ;
Manas sievas tikumiņu
Ciema cūkas apēdušas.
552 [Madona Md apr.].

39465.

Mīļi sauču tēv' ar māti,
Lēni durvis virināju;
Galdu melnu neturēju,
Ne gružainu istabiņ'.
241 [Lubānas Md].

39466.

Miezītim balts miltiņš -
Ko līdz balts, sēnalots.
Ko līdz stalts tēva dēls,
Kad nav laba tikumiņa.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

39467.

Mudrajai meitiņai
Īt lelūs dīverūs;
Smolki sprēst, bolt' velēt,
Boltu gaļdiņu turēt.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

39468.

No rītiņa celdamās
Trīs darbiņi padarīju:
Gov's izsaucu, pien' izkāsu,
Kāstuvīti izmazgāju.
262 [Meirānu Md].

39469.

Netīk man dubļi brist,
Jaunas korpes kājiņē;
Netīk ļaunu slavu nest
Labam ļaužu bērniņam.
347 [Rendas Kld].

39470.

Pyut, vējiņ, mogonuos,
Lai lapiņas platejuos;
Dzeivoj, muosa, buoliņūs,
Lai slavīte slavejuos.
605 [Skolas].

39471.

Reta reta tā liepiņa,
Kam bij vienis taisnis zars;
Reta reta tā meitiņa,
Kam bij labs tikumiņš.
224 [Lielvārdes Rg].

39472.

Smalkas baltas villainītes,
Lielu pūru pielocīja;
To man dara avju stallis,
Manas pašas tikumiņš.
443 [Turlavas Kld].

39473.

Spūdra lēca rīta saule,
Kam tik spūdra narītēja;
Skaista augi tu, muoseņa,
Kam tik skaista nadzeivuoji?
357 [Rudzētu D].

39474.

Šitie puiši pūru rauga,
Neraug meitas daiļaugumu,
Ne ar' labu tikumiņu,
Ne darbiņa čaklumiņa.
213 [Lazdonas Md].

39475.

To tie mani brāļi saka,
To sacīja sveši ļaudis:
Saka mani netikušu,
Kad Dieviņis nelīdzēja.
214 [Lažas Azp].

39476.

Zirnēklītis tīklus vilka,
Lai būt' darbs māsīnām,
Lai māsīnas naškas bija,
Tautīnās aiziedamas.
192 [Kosas C].

- 461 -

39477.

Tautu dēls, knēvelīti,
Nesmej manu vainadziņu!
Vainadziņš mana rota,
Manis labis tikumiņis.
355 [Rucavas Lp].

39478.

Tautu meita, taut(u) meit(a),
Slauki tīru istabiņ';
Apakš galdu, pagaldēju,
Trīs sudraba drostalīš'.
146 [Jaungulbenes Md].

39479.

Tu, puisīt, knēvelīt,
Nesmej meitu tikumiņu;
Tāpat tavā dvēselē
Nav prātiņa, ne gudrības
198 [Krustpils D].

39480.

Vor pazeit tū Muorīti
Boguotū tāva meitu:
Lobos drēbes mugurā,
Loba slove slovēja.
174 [Kārsavas Ldz].

39481.

Vārna, aita, pūce, meita,
Tās ir viena dzimumiņa:
Visas brēca vienu vārdu
Par puisīšu tikumiņu.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

39482.

Volūdeņa lāna, daila,
Izteic pošu teicējeni:
Teicējeņa tykumeni,
Lobu ļaužu auklējumu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

APPENDIX

PASKAIDROJUMI PAR BARONA DZIESMU PĀRCĒLUMU JAUNAJĀ PAREIZRAKSTĪBĀ

- 463 -

Appendix pages not keyed

- 464 -

Appendix pages not keyed

- 465 -

Appendix pages not keyed

PIEZĪME

- 466 -

Appendix pages not keyed

SATURA RĀDĪTĀJS

- 467 -

Appendix pages not keyed

- 468 -

Appendix pages not keyed

SUBSKRIBENTI

- 469 -

Appendix pages not keyed

- 470 -

Appendix pages not keyed

- 471 -

Appendix pages not keyed

TOPOGRAFISKAIS RĀDĪTĀJS

TAUTAS DZIESMĀM NO NR. 1-35789

1. Ādažos (Ādažu pag. Rg)

2. Aderkašos (Taurupes pag. Rg)

3. Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)

4. Aijažos

5. Allažos (Allažu pag. Rg)

6. Annas muižā (Ķēču pag. Rg)

7. Jaunbebros (Bebru pag. Rg)

8. Bērzu muižā (Zaubes pag. Rg)

9. Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)

10. Dolē (Doles pag. Rg)

11. Jaundubultos (Rīgas Jūrmulā)

12. Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)

13. Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)

14. Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)

15. Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)

15¹. Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)

15². Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)

15³. skat. 2671. (Kalnciema pag. Jg)

16. Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)

17. Ķēčos (Ķēču pag. Rg)

18. Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)

19. Koknesē (Kokneses pag. Rg)

20. Krapē (Krapas pag. Rg)

21. Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)

22. Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)

23. Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)

24. Lēdurgas draudzē

25. Līgatnē (Līgatnes pag. Rg)

26. Madlienā (Madlienas pag. Rg)

27. Mālpilī (Mālpils pag. Rg)

27¹. Mangaļos (Mangaļu pag. Rg)

28. Nītaurē (Nītaures pag. Rg)

28¹. Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)

29. Nurmižos (Vildogas pag. Rg)

30. Ozolu muižā, Suntažu draudzē

31. Pabažos (Pabažu pag. Rg)

32. Paltmalē (Līgatnes pag. Rg)

33. Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)

34. Plāterē (Plāteres pag. Rg)

35. Rembatē (Rembates pag. Rg)

36. Rikterē (Sidgundas pag. Rg)

37. Saliešos (Salas pag. Rg)

38. Siguldā (Siguldas pag. Rg)

39. Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)

39¹. Skultē (Skultes pag. Rg)

40. Slokā (Rg)

40¹. Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)

41. Stukmaņos (Pļaviņās Rg)

42. Suntažos (Suntažu pag. Rg)

42¹. Taurupes pagastā (Rg)

43. Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)

44. Turaidā (Turaidas pag. Rg)

45. Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)

45¹. Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)

46. Carnikavā (Rg)

47. Ārciemā (Pāles pag. Vlm)

48. Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)

49. Jaunatē (Vecates pag. Vlm)

50. Vecatē (Vecates pag. Vlm)

51. Budenbrokā (Dikļu pag. Vlm)

52. Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)

52⁰. Dīķerē (Ķoņu pag. Vlm)

52¹. Dikļos (Dikļu pag. Vlm)

52². Ēriņiešos (pie Rūjienas Vlm)

53. Košķelē (pie Burtnieku ezera Vlm)

54. Limbažos (Limbažu pag. Vlm)

55. Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)

55¹. Naukšēnos (Naukšēnu pag. Vlm)

55². Ozolu muižā (Ozolu pag. Vlm)

56. Pociemā (Pociema pag. Vlm)

57. Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)

58. Rozbeķos (Rozulas pag. C)

58¹. Rubenē (Ķieģeļu pag. Vlm)

59. Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)

60. Salacā (Salacas pag. Vlm)

61. Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)

62. Skulberģos (Skaņkalnes pag. Vlm)

63. Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)

64. Valmierā (Valmieras pag. Vlm)

65. Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)

66. Aizkujā (pie Cesvaines Md)

67. Auļukalnā (pie Drustiem C)

68. Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)

69. Bikserē (Patkules pag. Md)

69¹. Biržu pagastā (Madonā Md)

70. Briežos (Skujenes pag. C)

71. Drustos (Drustu pag. C)

72. skat. 1180. (Druvienas pag. C)

73. Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)

74. Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)

75. Ērgļos (Ērgļu pag. C)

76. Gatartā (Gatartes pag. C)

77. Gulberē (Liezeres pag. Md)

78. Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)

79. Jumurdā (Jumurdas pag. C)

80. Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)

81. Katriņā (Katriņas pag. C)

82. Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)

83. Kosā (Kosas pag. C)

84. Kusā (Kusas pag. Md)

85. Lazdonā (Lazdonas pag. Md)

86. Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)

87. Liepas muižā (Liepas pag. C)

87¹. Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)

88. Liezerē (Liezeres pag. Md)

89. Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)

90. Lodē (Kusas pag. Md)

91. Lubānā (Lubānas pag. Md)

92. Mārcienā (Mārcienas pag. Md)

93. Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)

93¹. Meirānos (Meirānu pag. Md)

94. Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)

95. Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)

96. Ogrē (Ogres pag. C)

96⁰. Oļos (Oļu pag. Md)

96¹. Jaunpiebalgā (Jaunpiebalgas pag. C)

97. Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)

98. Praulienā (Praulienas pag. Md)

99. skat. 68. (Bērzaunes pag. Md)

100. Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)

101. Rankā (Rankas pag. C)

102. Saikavā (Saikavas pag. Md)

103. Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)

104. Zelgavā (Grostonas pag. Md)

105. Skujenē (Skujenes pag. C)

106. Viesienā (Viesienas pag. Md)

107. Vietalvā (Vietalvas pag. Md)

108. Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)

108¹. Veļķos (Veļķu pag. C)

109. Vestienā (Vestienas pag. Md)

110. Cēsīs

111. Cesvainē (Cesvaines pag. Md)

112. Cirstos (Cirstu pag. C)

113. Alūksnē

113¹. Beļavā (Beļavas pag. Md)

114. Biksejā (Blomes pag. Vlk)

115. Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)

116. Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)

117. Jaunbrenguļos (Brenguļu pag. Vlm)

118. Burgā (Lugažu pag. Vlk)

118⁰. Druvienā (Druvienas pag. C)

118¹. Dūres pagastā (Vlk)

119. Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)

119¹. Ēveles draudzē

120. Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)

120¹. Galgauskā (Galgauskas pag. Md)

121. Gulbenē (Md)

122. Jaungulbenē (Jaungulbenes pag. Md)

123. skat. 1410. (Jaunrozes pag. Vlk)

123¹. Karvā (Karvas pag. Vlk)

124. Lāzberģi (Mārkalnes pag. Vlk)

125. Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)

125¹. Veclaicenē (Veclaicenes pag. Vlk)

125². Mazlaicenē

125³. Kroņa Laicenē

126. Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)

127. Lizumā (Lizuma pag. C)

127¹. Litenē (Litenes pag. Md)

128. Lugažos (Lugažu pag. Vlk)

129. Luteros (Zvārtavas pag. Vlk)

130. Mālu muižā (Lejasciema pag. Vlk)

131. Mēŗa muižā (Mēŗa pag. Vlk)

131¹. Apē (Vlk)

132. Apkalnā (Jaunlaicenes pag. Vlk)

133. Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)

133¹. Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)

134. Sinolē (Sinoles pag. Vlk)

135. Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)

136. Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)

137. Tirzā (Tirzas pag. Md)

138. Trikātā (Trikātas pag. Vlk)

139. Juanvālē (Jaunvāles pag. Vlm)

140. Valkā

141. Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)

141⁰. Kāģeriešos (Kaagjärve, Igaunijā)

141¹. Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)

141². Vecrozē (Vana-Roosa, Igaunijā)

142. Aizterē (Aizteres pag. Lp)

143. Bārtā (Bārtas pag. Lp)

144. Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)

145. Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)

146. Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)

147. Lieģos (Aizteres pag. Lp)

148. Liepājā

149. Nīcā (Nīcas pag. Lp)

150. Paplakā un Joguļos (Virgas pag. Lp)

151. Priekulē (Priekules pag. Lp)

152. Raibeniekos (Durbes pag. Lp)

153. Rucavā (Rucavas pag. Lp)

154. Stroķos (Vecpils pag. Lp)

155. Tāšos (Tāšu pag. Lp)

156. Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)

157. Vecpilī (Vecpils pag. Lp)

157¹. Virgā (Virgas pag. Lp)

158. Nīcā Tosmarē uc. (Lp)

159. Aizputē (Aizputes pag. Azp)

160. Almālē (Alšvangas pag. Azp)

161. Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)

161¹. Basos (Basu pag. Azp)

162. Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)

163. Dzērvē (Dzērves pag. Azp)

164. Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)

165. Embūtē (Embūtes pag. Lp)

166. Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)

167. Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)

168. Meženiekos (Asītes pag. Lp)

169. Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)

170. Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)

171. Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)

172. Rāvā (Rāvas pag. Lp)

173. Rokaišos (pie Aizputes Azp)

174. Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)

175. Sakā (Sakas pag. Azp)

176. Sakaslejā (Sakas pag. Azp)

177. Sakaslejā-Apriķos (Apriķu pag. Azp)

178. Salienā (Saliena, Apriķu pag. Azp)

179. Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)

180. Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)

181. Cīravā (Cīravas pag. Azp)

182. Aizputes un Kuldīgas apriņķos)

182¹. Allažās (Raņķu pag. Kld)

183. Bruzilās (Kursīšu pag. Kld)

184. Dūrē (Vārmes pag. Kld)

185. Lielezerē (Ezeres pag. Kld)

186. Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)

187. Graudupē (Rendas pag. Kld)

188. (?)

188⁰. Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)

188¹. Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)

189. Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)

190. Kuldīgā

191. Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)

192. Lipaiķos (Turlavas pag. Kld)

193. Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)

194. Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)

194¹. Pliķu ciemā (Turlavas pag. Kld)

195. Raņķos (Raņķu pag. Kld)

196. Rendā (Rendas pag. Kld)

197. Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)

198. Saldū

199. Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)

200. Skrundā (Skrundas pag. Kld)

201. Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)

202. Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)

203. Usmā (Usmas pag. Vp)

204. Vārmē (Vārmes pag. Kld)

205. Ciecerē (Cieceres pag. Kld)

206. Kuldīgas apriņķī

207¹. Ancē (Ances pag. Pg)

207. Dundagā (Dundagas pag. Vp)

208. Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)

209. Piltenē

210. Popē (Popes pag. Vp)

210¹. Puzeniekos (Puzes pag. Vp)

211. Rindā (Ances pag. Vp)

212. Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)

213. Zlēkās (Zlēku pag. Vp)

214. Zūrās (Zūru pag. Vp)

215. Ugālē (Ugāles pag. Vp)

216. Ventspilī

217. Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)

218. Aizupē (Aizupes pag. Tk)

219. Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)

220. Dursupē (Zentenes pag. Tl)

221. Engurē (Engures pag. Tk)

221¹. Engures un Dzirciema apkaimē (Engures un Dzirciema pag. Tk)

222. Garlenē (Vandzenes pag. Tl)

223. Iģenē (Vandzenes pag. Tl)

224. Kabilē (Kld)

225. No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)

226. Kandavā (Tl)

227. Nurmuižā (Nurmuižas pag. Tl)

228. Oktē (Vandzenes pag. Tl)

229. Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)

229¹. Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)

230. Zentenē (Zentenes pag. Tl)

231. Stendē (Stendes pag. Tl)

232. Talsos (Tl)

233. Vandzenē (Vandzemes pag. Tl)

234. Talsu apriņķī

235. Abavas muižā (Grenču pag. Tk)

236. Annas muižā (Annenieku pag. Tk)

237. Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)

238. Lielaucē (Lielauces pag. Jg)

239. Vecaucē (Vecauces pag. Jg)

240. Bikstos (Bikstu pag. Tk)

241. Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)

242. Grenčos (Grenču pag. Tk)

243. Grenčos, Irlavā, Kūķos, Pētertālē (Grenču, Irlavas, Struteles pag. Tk)

244. Īlē (Īles pag. Jg)

245. Jaunpilī (Jaunpils pag. Tk)

246. Lestenē (Lestenes pag. Tk)

247. Pētertālē (Struteles pag. Tk)

248. Praviņos (Praviņu pag. Tk)

249. Reņģu muižā (Zebrenes pag. Tk)

250. Slampē (Slampes pag. Tk)

251. Smukās (Remtes pag. Tk)

252. Spirgū (Slampes pag. Tk)

252¹. Strutelē (Struteles pag. Tk)

253. Stūŗu muižā (Blīdienes pag. Tk)

254. Tukumā

254¹. Vīnšeņķos (Struteles pag. Tk)

255. Cirolē (Bēnes pag. Jg)

256. Apguldē (Auru pag. Jg)

257. Apšupē (Džūkstes pag. Jg)

258. Bērzmuižā (Bērzes pag. Jg)

259. Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)

260. Mazberķenē (Mežmuižas pag. Jg)

261. Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)

262. Brambergā (Glūdas pag. Jg)

263. Dobelē

264. Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)

265. Emburgā (Salgales pag. Jg)

265¹. Kroņa Garozā (Garozas pag. Jg)

266. Jelgavā

267. Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)

267¹. Kalnciemā (Kalnciema pag. Jg)

268. Lustēs (Sīpeles pag. Jg)

269. Naudītē (Naudītes pag. Jg)

270. Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)

271. Pienavā (Džūkstes pag. Jg)

272. Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)

273. skat. 152. (Durbes pag. Lp)

274. Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)

274¹. Salgalē (Salgales pag. Jg)

275. Zemgales novados

276. Sesavā (Sesavas pag. Jg)

277. Jaunsesavā (Naudītes pag. Jg)

278. Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)

279. Skursteņu muižā (Sesavas pag. Jg)

279¹. Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)

280. Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)

280¹. Udzes, Šķibes un Kreijas pagastos (Bērzes, Šķibes un Dobeles pag. Jg)

281. Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)

282. Vilcē (Vilces pag. Jg)

283. Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)

284. Bārbelē (Bārbeles pag. B)

285. Baldonē (Baldones pag. Rg)

286. Kroņa Bauskas pagastā (Bauskas pag. B)

287. Bauskas pilsmuižā (Bauskas pag. B)

288. Bornsmindē (Īslīces pag. B)

289. Bruknā (Bruknas pag. B)

290. Lieliecavā (Iecavas pag. B)

291. Garozā (Mežotnes pag. B)

292. Gliebavā (Lietuvā)

293. Gravendālē (Mežotnes pag. B)

293¹. Gravendālē un Mežotnē (Mežotnes pag B)

294. Grantelē (Iecavas pag. B)

295. Grienvaldē (Zālītes pag. B)

296. Kursenē (Jaunsaules pag. B)

297. Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)

298. Mežotnē (Mežotnes pag. B)

299. Mežotnē un Svitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)

300. Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)

301. Paskavā(?)

301¹. Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)

302. Rundālē (Rundāles pag. B)

302¹. skat. 2741. (Salgales pag. Jg)

302². Vecsaulē (Vecsaules pag. B)

303. Svitenē (Svitenes pag. B)

303¹. Tomē (Tomes pag. Rg)

304. Vecmuižā (Vecmuižas pag. B)

305. Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)

306. Bauskas apriņķī

307. Ābeļu muižā (pie Jēkabpils Jk)

308. Altenē (Seces pag. Jk)

309. Biržos (Biržu pag. Jk)

310. Dignājā (Dignājas pag. Jk)

311. Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)

312. Ērberģē (Mazzalves pag. Jk)

313. Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)

314. Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)

315. Jaunjelgavā

316. Jēkabpilī

316¹. Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)

317. Lindē (Birzgales pag. Rg)

318. Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)

319. Neretā (Neretas pag. Jk)

320. Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)

321. Zasā (Zasas pag. Jk)

322. Saukā (Saukas pag. Jk)

323. Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)

324. Sēļpilī (Sēļpils pag. Jk)

325. Secē (Seces pag. Jk)

325¹. Sunākstē, Neretā un Ērberģē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)

326. Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)

327. Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)

328. Valles muižā (Taurkalnes pag. B)

329. Dvietes Ezerlejā (Dvietes pag. Il)

330. Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)

330¹. Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)

330². Susējā (Susējas pag. Il)

331. Augškurzemē (Il)

332. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

333. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

334. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

335. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

336. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

337. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

338. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

339. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

340. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

340¹. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

341. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

342. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

342¹. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

343. skat. 69. (Patkules pag. Md)

344. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

345. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

346. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

347. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

348. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

349. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

349¹. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

350. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

351. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

352. skat. 310. (Dignājas pag. Jk)

353. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

353¹. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

354. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

355. skat. 407. (krustpils pag. D)

356. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

357. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

358. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

359. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

360. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

361. skat. 43. (Ikšķiles pag. Rg)

362. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

363. Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē

364⁰. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

364. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

364¹. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

365. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

366. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

367. skat. 126. (Lejasciema pag. Vlk)

368. skat. 324. (Sēļpils pag. Jk)

369. skat. 69. (Patkules pag. Md)

370. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

371. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

372. skat. 305. (Stelpes pag. B)

373. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

374. skat. 274. (Zaļenieku pag. Jg)

375. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

376. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

377. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

378. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

379. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

380. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

381. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

382. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

383. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

384. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

385. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

386. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

387. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

388. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

389. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

390. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

390¹. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

391. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

392. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

393. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

394. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

395. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

396. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

397. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

397¹. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

398. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

399. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

400. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

401. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

402. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

403. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

404. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē

405. skat. 363. (Dzirciema pag. Tk. Tiņķerē u.c. Kurzemē)

406. skat. 4190. (Jāsmuižas pag. D)

407. Krustpilī (Krustpils pag. D)

408. Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)

409. Līksnas pag. D

410. skat. 3301. (Pilskalnes pag. Il)

411. skat. 3302. (Susējas pag. Il)

412. Unguros (Ungurmuižas pag. D)

413. skat. 4223. (Višķu pag. D)

414. Krāslavas apkārtnē

415. Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.

416. skat. 4270. (Viļēnu pag. Rz)

417. Aulejas pag. D

418. Dagdas pag. D

419. Drēģēs(?)

419⁰. Jāsmuižas pag. D

419¹. Kalupes pag. D

420. Krāslavas draudzē (D)

421. Krūgerūs(?)

422. Līvānu pag. D

422⁰. Moliškovas pogostā(?)

422¹. Asūnes pag. D

422². Vārkavas pag. D

422³. Višķu pag. D

423. Daugavpils apr.

424. Barkavas pag. Rz

424¹. Gaigalavas pag. Rz

424². Tiskados (Ružinas pag. Rz)

425. Dricēnos (Dricēnu pag. Rz)

425¹. Pušys draudzē, Rukmanūs (Puša Rz)

426. Sakstagala pag. Rz

426¹. Ozolmuižas pag. Rz

427. Varakļānu pag. Rz

427⁰. Viļēnu pag. Rz

427¹. Rēzeknes apr.

428. Beržūs(?)

428¹. Balvos (Balvu pag. Abr.)

428². Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)

429. Kārsavas pag. (Ldz)

429¹. Makašānos (Makašānu pag. Rz)

430. Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)

430¹. Michailovā (Mērdzenes pag. Ldz)

431. Pildas pag. Ldz

432. Nautrēnu pag. Ldz

433. Stiglavā (Mērdzenes pag. Ldz)

434. Ludzas un Abrenes apr.

435. Latgalē

TAUTAS DZIESMĀM NO NR. 35790-60080

PASKAIDROJUMS
Apriņķu nosaukumi saīsināti šādi:

Abrenes - Abr,
Aizputes - Azp,
Bauskas - B,
Cēsu - C,
Daugavpils - D,
Ilūkstes - Il,
Jelgavas - Jg,
Jēkabpils - Jk,
Kuldīgas - Kld,
Liepājas - Lp,
Ludzas - Ldz,
Madonas - Md,
Rēzeknes - Rz,
Rīgas - Rg,
Talsu - Tl,
Tukuma - Tk,
Valkas - Vlk,
Valmieras - Vlm,
Ventspils - Vp.

Table of Contents |

View Entire Work